Jataka: XXII. Mahanipata.
Based on the ed. by V. Fausböll: The Jātaka together with its commentary,
being tales of the anterior births of Gotama Buddha.
For the first time edited in the original Pāli, Vol. VI,
London : Pali Text Society 1896.
(Reprinted 1964)
Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996
[GRETIL-Version vom 24.3.2015]
NOTICE
This file is (C) Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015.
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License.
These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for
scholarly purposes only.
In principle they represent a digital edition (without revision or
correction) of the printed editions of the complete set of Pali
canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a
process of checking, it should not be assumed that there is no
divergence from the printed editions and it is strongly recommended that
they are checked against the printed editions before quoting.
PLAIN TEXT VERSION
(In order to fascilitate word search, all annotations have been removed,
and the line breaks of the printed edition have been converted into floating text.)
STRUCTURE OF REFERENCES (added):
1. Reference at the beginning of Jātaka verses:
Ja_n,n.nn(=nnn).nn = Ja_Nipāta,Vagga[in Nipātas I-VIII only!].Jātaka in that Nipāta/Vagga(=running Jātaka number).Verse
2. Reference at the end of Jātaka verses:
Ja_n:nnn = Ja_Nipāta:running verse number
EXAMPLE:
In Nipāta III, the 10th Jātaka of the 5th Vagga
is the altogether 300th Jātaka (counted from Nipāta I, Vagga 1, Jātaka 1).
Accordingly, the 3rd verse of this Jātaka is introduced with the reference:
"Ja_III,5.10(=300).3:"
[Nipātas IXff. having no Vagga division, the Nipāta number is followed by
a full-stop (not a comma, as after Vagga numbers) and the number of the Jātaka,
e.g. "Ja_IX.2(=428).2:"]
Counted from the beginning of Nipāta III, the 3rd verse of Ja_III,5.10
is the altogether 150th verse in that Nipāta, as indicated by the additional reference
at the end of that same verse:
"Ja_III:150"
NOTICE
- The running verse numbers jump from "XXII:1081" to "XXII:1083".
- "XXII:1177" appears twice.
- Running verse number of Ja_XXII.10(=547).415 added: Ja_XXII:2098*.
THIS GRETIL TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!
COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE.
Text converted to Unicode (UTF-8).
(This file is to be used with a UTF-8 font and your browser's VIEW configuration
set to UTF-8.)
| description: | multibyte sequence: |
| long a | ā |
| long A | Ā |
| long i | ī |
| long I | Ī |
| long u | ū |
| long U | Ū |
| vocalic r | ṛ |
| vocalic R | Ṛ |
| long vocalic r | ṝ |
| vocalic l | ḷ |
| vocalic L | Ḷ |
| long vocalic l | ḹ |
| velar n | ṅ |
| velar N | Ṅ |
| palatal n | ñ |
| palatal N | Ñ |
| retroflex t | ṭ |
| retroflex T | Ṭ |
| retroflex d | ḍ |
| retroflex D | Ḍ |
| retroflex n | ṇ |
| retroflex N | Ṇ |
| palatal s | ś |
| palatal S | Ś |
| retroflex s | ṣ |
| retroflex S | Ṣ |
| anusvara | ṃ |
| visarga | ḥ |
| long e | ē |
| long o | ō |
| l underbar | ḻ |
| r underbar | ṟ |
| n underbar | ṉ |
| k underbar | ḵ |
| t underbar | ṯ |
Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order
to facilitate word search.
For a comprehensive list of GRETIL encodings and formats see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf
and
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf
For further information see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm
Jātaka with Commentary Vol. VI
[page 001]
1
XXII. MAHĀNIPĀTA. *
1. Mūgapakkhajātaka. **
Mā paṇḍicciyan ti. Idaṃ S. J. v. mahānekkhammaṃ ā. k.
Ekadivasaṃ hi bhikkhū dhammasabhāyaṃ sannisinnā Bhagavato mahā-
bhinikkhamanassa vaṇṇaṃ kathayiṃsu. S. āgantvā "k. n. bh. e. k. s." ti p. "i. n." 'ti v. "na bhi. i. mama pūritapāramissa r. chaḍḍetvā abhinikkhamanaṃ nāma anacchariyaṃ, ahaṃ hi aparipakke ñāṇe pāramiyo pūrento pi r. chaḍḍetvā nikkhanto yevā" 'ti vatvā tehi yācito a. ā.:
A. B. Kāsirājā nāma dhammena r. kāresi. Tassa soḷasasahassā itthiyo ahesuṃ, tāsu ekāpi puttaṃ vā dhītaraṃ vā na labhi. Nāgarā "amhākaṃ rañño vaṃsānurakkhako putto n'; atthīti" Kusajātake āgatanayena sannipatitvā rājānaṃ "puttaṃ patthehīti" āhaṃsu. Rājā soḷasasahassā itthiyo "putte patthethā" 'ti āṇāpesi. Tā Candādīnaṃ upaṭṭhānāni katvā patthentiyo pi na labhiṃsu. Aggamahesī pan'; assa Maddarājadhītā Candādevī nāma sīlasampannā ahosi, nam pi "puttaṃ patthehīti" ā. Sā puṇṇamadivase uposathaṃ samādiyitvā cullasayanake nipannā attano sīlaṃ āvajjitvā "sac'; āhaṃ akhaṇḍasīlā iminā me saccena putto uppajjatū" 'ti saccakiriyaṃ akāsi.
[page 002]
2 XXII. Mahānipata.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Tassā sīlatejena Sakkabhavanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko āvajjitvā taṃ kāraṇaṃ ñatvā "C-devī puttaṃ pattheti, dassāmi 'ssā puttan" ti tassā anucchavikaṃ puttaṃ upadhārento Bodhisattaṃ addasa. Bo. hi tadā vīsativassāni Bārāṇasiyaṃ r. kāretvā tato cuto Ussadaniraye nibbatto asītivassasahassāni tattha paccitvā Tāvatiṃsabhavane nibbatti, tattha pi yāvatāyukaṃ ṭhatvā tato cavitvā Uparidevalokaṃ gantukāmo ahosi. Sakko tassa santikaṃ gantvā "samma tayi Manussaloke uppanne pāramiyo ca te pūrissanti mahājanassa ca vaḍḍhi bhavissati, ayaṃ Kāsirañño Candā nāma aggamahesī puttaṃ pattheti, tassā kucchiyaṃ uppajjā" 'ti ā. So "sādhū" 'ti paṭisuṇitvā pañcahi devaputtasatehi saddhiṃ cavitvā sayaṃ tassā kucchiyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhi, itare devaputtā amaccabhariyānaṃ kucchīsu p. gaṇhiṃsu. Deviyā kucchi vajirapuṇṇā viya ahosi, sā gabbhassa patiṭṭhitabhāvaṃ ñatvā rañño ārocesi, rājā gabbhaparihāraṃ dāpesi, sā paripuṇṇagabbhā puññalakkhaṇasampannaputtaṃ vijāyi. Taṃ divasam eva amaccagehesu pañcakumārasatāni vijāyiṃsu. Tasmiṃ khaṇe rājā amaccagaṇaparivuto mahātale nisinno hoti, ath'; assa "putto te deva jāto" ti ārocayiṃsu, tassa taṃ vacanaṃ sutvā va puttapemaṃ uppajjitvā chaviādīni chinditvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca aṭṭhāsi, abbhantare pīti uppajji, hadayaṃ sītalaṃ jātaṃ. So amacce pucchi: "tuṭṭhā nu kho tumhe mama putte jāte" ti. "Kiṃ kathetha, deva mayaṃ pubbe anāthā idāni sanāthā jātā, sāmiko no laddho" ti. Rājā mahāsenaguttaṃ āṇāpesi: "mama puttassa parivāro laddhuṃ vaṭṭati, amaccakulesu ajja jātadārakā ettakā nāmā 'ti olokehīti". So pañcadārakasatāni disvā āgantvā rañño ārocesi.
Rājā pañcannaṃ dārakasatānaṃ kumārapasādhanāni pesetvā pañca dhātisatāni pesesi, Mahāsattassa pana atidīghādidosavajjitā alambatthaniyo madhurakathaññā catusaṭṭhidhātiyo ca adāsi,
[page 003]
1. Mūgapakkhajātaka. (538.) 3
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atidīghāya passe nisīditvā thaññaṃ pivato dārakassa gīvā dīghā hoti, atirassāya passe nisīditvā pivanto nippīḷitakhandhaṭṭhiko hoti, atikisāya passe nisīditvā pivantānaṃ ūrū rujanti, atithūlāya passe nisīditvā pivantānaṃ khalaṃkapādā honti, atikāḷiyā sarīraṃ atisītalaṃ hoti accodātāya atiuṇhaṃ, lambatthanāya khīraṃ pivantānaṃ uppīḷitanāsaggā honti, kāsañci pana khīraṃ ambilaṃ hoti kāsañci kaṭukādibhedan ti, tasmā sabbe p'; ete dose vajjetvā atidīghādidosarahitā alambatthaniyo madhurathaññā catusaṭṭhidhātiyo datvā mahantaṃ sakkāraṃ katvā C-deviyāpi varaṃ adāsi. Sā gahitakaṃ katvā ṭhapesi.
Nāmagahaṇadivase pi 'ssa lakkhaṇapāṭhakānaṃ brāhmaṇānaṃ mahāsakkāraṃ katvā antarāyabhāvaṃ pucchi. Te tassa lakkhaṇasampattiṃ disvā "mahārāja dhaññapuññalakkhaṇo kumāro, tiṭṭhat'; eko dīpo catunnam pi mahādīpānaṃ r. kāretuṃ samattho, nāssa koci antarāyo paññāyatīti" vadiṃsu. Rājā tesaṃ tussitvā kumārassa nāmaṃ karonto yasmā kumārassa jātadivase sakala-Kāsiraṭṭhe devo vassi yasmā ca so temiyamāno jāto tasmā Temiyakumāro t'; eva nāmaṃ akāsi. Atha naṃ ekamāsikaṃ alaṃkaritvā rañño santikaṃ nayiṃsu, rājā piyaputtaṃ oloketvā āliṅgitvā aṃke nisīdāpetvā ramayamāno nisīdi.
Tasmiṃ khaṇe cattāro corā ānītā, tesu ekassa sakaṇṭakāhi kasāhi pahārasahassaṃ āṇāpesi ekassa saṃkhalikabandhanāgārassa pavesanaṃ ekassa sarīre sattipahāradānaṃ ekassa sūlāropanaṃ. M. pitu kathaṃ sutvā bhītatasito hutvā "aho mama pitā r. nissāya bhāriyaṃ nirayagāmikammaṃ karotīti" cintesi.
Punadivase pana naṃ setacchattassa heṭṭhā alaṃkatasirisayane nippajjāpesuṃ, so thokaṃ niddāyitvā pabuddho akkhīni ummīletvā setacchattaṃ olokento mahantaṃ siribhavaṃ passi, ath'; assa pakatiyāpi bhītassa atirekataraṃ bhayaṃ uppajji, so "kuto nu kho ahaṃ imaṃ rājagehaṃ āgato"
[page 004]
4 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ti upadhārento jātissarañāṇena devalokato āgatabhāvaṃ ñatvā tatoparaṃ olokento niraye pakkabhāvaṃ passi, tatoparaṃ o. tasmiṃ yeva nagare rājabhāvaṃ aññāsi, ath'; assa "ahaṃ vīsativassāni r. kāretvā asītivassasahassāni Ussadaniraye pacciṃ, idāni puna pi imasmiṃ coragehe nibbatto 'smi, pitāpi me hiyyo catūsu coresu ānītesu tathārūpaṃ pharusaṃ {nirayasaṃvattanikaṃ} kathaṃ kathesi, sac'; āhaṃ r. kāressāmi puna niraye nibbattitvā mahādukkhaṃ anubhavissāmīti" āvajjantassa mahantaṃ bhayaṃ uppajji, tassa kañcanavaṇṇasarīraṃ hatthaparimadditaṃ viya padumaṃ milātaṃ dubbaṇṇaṃ ahosi, so "kathan nu kho imamhā coragehā muñceyyan" ti cintento nipajji. Atha naṃ ekasmiṃ attabhāve mātubhūtapubbā chatte adhivatthā devatā assāsetvā "tāta Temiya, mā bhāyi, sace pi ito muñcitukāmo apīṭhasappī yeva pīṭhasappī viya hohi, abadhiro badhiro viya hohi, amūgo va mūgo viya hohi, imāni tīṇi aṅgāni adhiṭṭhāya paṇḍitabhāvaṃ mā pakāsayīti" vatvā paṭhamaṃ g. ā.:
Ja_XXII.1(=538).1: Mā paṇḍicciyaṃ vibhāvaya, bālamato bhava sabbapāṇinaṃ.
sabbo taṃ jano ocināyatu, evaṃ tava attho bhavissatīti. || Ja_XXII:1 ||
Ta. paṇḍicciyan ti paṇḍiccaṃ, ayam eva vā pāṭho, bālamato ti bālasammato, sabbo ti sakalo antojano c'; eva bahijano ca, ocināyatū 'ti nīharath'; etaṃ, Kāḷakaṇṇīti avajānātu.
So tassā vacanena assāsaṃ paṭilabhitvā
Ja_XXII.1(=538).2: Karomi te taṃ vacanaṃ yaṃ maṃ bhaṇasi devate,
atthakāmāsi me amma hitakāmāsi devate ti imaṃ g. vatvā || Ja_XXII:2 ||
tāni tīṇi aṅgāni adhiṭṭhahi. Rājā puttassa anukkaṇṭhanatthāya tāni pañca kumārasatāni tassa santike yeva kāresi, te dārakā thaññatthāya rodanti, M. Nirayabhayatajjito "rajjato me sussitvā maraṇam eva seyyo" ti na rodati. Dhātiyo taṃ pavattiṃ Candādeviṃ ārocesuṃ,
[page 005]
1. Mūgapakkhajātaka. (538) 5
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sā rañño ārocesi. Rājā nemittikabrāhmaṇe pakkosāpetvā pucchi. Brāhmaṇā "deva kumārassa pakativelaṃ atikkamāpetvā thaññaṃ dātuṃ vaṭṭati, evaṃ so rodamāno thanaṃ daḷhaṃ gahetvā sayaṃ eva pivissatīti" vadiṃsu. Te tato paṭṭhāy'; assa pakativelaṃ atikkamitvā thaññaṃ denti dadamānā ca kadāci ekavāraṃ atikkamitvā kadāci sakalam pi divasaṃ na denti. So Nirayabhayena tajjito sussanto pi thaññatthāya na rodati. Atha taṃ arodantam pi "putto me chāto" ti mātā vā thaññaṃ pāyeti dhātiyo vā, sesadārakā thaññaṃ aladdhavelāyam eva rodanti, so na rodati na niddāyati, na hatthapāde sammiñjati, na saddaṃ suṇāti. Ath'; assa dhātiyo "pīṭhasappinaṃ hatthapādā nāma evarūpā na honti, mūgānaṃ hanupariyosānaṃ nāma na evarūpaṃ hoti, badhirānaṃ kaṇṇasotaṃ nāma na evarūpaṃ hoti, bhavitabbaṃ ettha kāraṇena, vīmaṃsissāma nan" ti cintetvā "khīrena naṃ vīmaṃsissāmā" 'ti sakaladivasaṃ khīraṃ na denti. So sussanto pi khīratthāya saddaṃ na karoti.
Ath'; assa mātā "putto me chāto, khīram assa dethā" 'ti dāpesi. Evam antarantarā khīraṃ datvā ekaṃ saṃvaccharaṃ vīmaṃsantā antaraṃ na passiṃsu. Tato "kumārakā nāma pūvakhajjakaṃ piyāyanti, tena naṃ vīmaṃsissāmā" 'ti pañcakumārakasatāni tassa santike nisīdāpetvā nānākhajjakāni upanāmetvā avidūre ṭhapetvā "yathāruci tāni khajjakāni gaṇhathā" 'ti vatvā paṭicchannā tiṭṭhanti, sesadārakā kalahaṃ katva aññamaññaṃ paharantā taṃ gahetvā khādanti, M. "Temiya Nirayaṃ icchanto pūvakhajjakaṃ icchā" 'ti Nirayabhayabhīto khajjakaṃ na oloketi, evaṃ pūvakhajjakenāpi saṃvaccharaṃ vīmaṃsitvā n'; eva antaraṃ passiṃsu. Tato "dārakānaṃ nāma phalāphalaṃ piyaṃ hotīti" nānāphalāni āharitvā vīmaṃsiṃsu, tato sesadārakā yujjhantā khādiṃsu,
[page 006]
6 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so na olokesi, evaṃ phalāphalena pi saṃvaccharaṃ vīmaṃsiṃsu. Atha "dārakānaṃ nāma kīḷābhaṇḍakaṃ piyaṃ hotīti" suvaṇṇādimayāni hatthirūpakādīni avidūre ṭhapesuṃ, sesadārakā vilumpantā viya gaṇhanti, M. na olokesi, evaṃ kīḷābhaṇḍakenāpi saṃvaccharaṃ vīmaṃsiṃsu. Tato "catuvassadārakānaṃ nāma bhojanaṃ hoti, tena vīmaṃsissāmā" 'ti nānābhojanaṃ upaṭṭhāpesuṃ, sesadārakā piṇḍe piṇḍe katvā bhuñjanti, M. pana "Temiya aladdhabhojanānaṃ te attabhāvānaṃ gaṇanā n'; atthīti" Nirayabhayabhīto na olokesi, sayam eva pana naṃ hadayena avahantena na bhojesuṃ. Tato "pañcavassikā dārakā nāma aggino bhāyanti, tena naṃ vīmaṃsissāmā" 'ti anekadvāraṃ mahantaṃ gehaṃ kāretvā tālapaṇṇehi chādetvā taṃ sesadārakaparivutaṃ tassa majjhe nisīdāpetvā aggiṃ denti, sesadārakā viravantā palāyanti, M. "Niraye paccanato idam eva varataran" ti nirodhasamāpanno viya niccalo hoti, atha naṃ aggimhi āgacchante gahetvā apanenti. Tato "chabbassadārakā nāma madahatthino bhāyantīti" hatthiṃ susikkhitaṃ sikkhāpetvā Bodhisattaṃ sesadārakaparivāraṃ rājaṅgaṇe nisīdāpetvā hatthiṃ muñcanti, so koñcanādaṃ nadanto soṇḍāya bhūmiyaṃ potthento bhayaṃ dassento āgacchati, sesadārakā maraṇabhayabhītā disāvidisāsu palāyanti, M. Nirayabhayatajjito tatth'; eva nisīdati, susikkhito hatthi taṃ gahetvā aparāparaṃ katvā akilametvā va gacchati. Sattavassikakāle pan'; assa dārakehi parivāretvā nisinnakāle uddhaṭadāṭhe katamukhabandhe sappe vissajjesuṃ, sesadārakā viravantā palāyiṃsu, M. Nirayabhayaṃ āvajjitvā "caṇḍasappamukhe vināsappatti yeva varataran" ti niccalo va ahosi, ath'; assa sappā sakalasarīraṃ veṭhetvā matthake phaṇaṃ katvā acchiṃsu, tadāpi so niccalo va ahosi. evaṃ antarantare vīmaṃsantāpi 'ssa antaraṃ na passiṃsu.
[page 007]
1. Mūgapakkhajātaka. (538.) 7
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Tato "dārakā nāma samajjatthikā hontīti" taṃ pañcahi dārakasatehi saddhiṃ rājaṅgaṇe nisīdāpetvā naṭasamajjaṃ kāresuṃ, sesadārakā samajjaṃ disvā sādhū 'ti vadanti mahāhasitam hasanti, M. "Niraye nibbattakāle tava khaṇamattam pi hāso vā somanassaṃ vā n'; atthīti" Nirayabhayaṃ āvajjitvā niccalo va hoti na oloketi, evaṃ antarantare vīmaṃsantāpi 'ssa antaraṃ na passiṃsu. Atha naṃ "khaggena vīmaṃsissāmā" 'ti dārakehi saddhiṃ rājaṅgaṇe nisīdāpesuṃ, dārakānaṃ kīḷanakāle eko puriso phalikavaṇṇaṃ asiṃ paribbhamanto nadanto vagganto "Kāsirājassa kira kālakaṇṇiekaputto atthi kahaṃ so, sīsam assa chindissāmīti" abhidhāvi, taṃ disvā sesā bhītatasitā viravantā palāyiṃsu, B. Nirayabhayaṃ āvajjitvā ajānanto viya nisīdi, atha naṃ so puriso khaggaṃ sīse parāmasitvā "sīsaṃ te chindissāmīti" tāsento pi tāsetuṃ asakkonto apagañchi, evaṃ antarantarā vīmaṃsantāpi 'ssa antaraṃ na passiṃsu. Dasavassakāle pan'; assa badhirabhāvaṃ vīmaṃsanatthaṃ sayanaṃ sāṇiyā parikkhipitvā catūsu passesu chiddāni katvā tassa adassetvā va heṭṭhā sayane saṃkhadhamake nisīdāpetvā ekappakāren'; eva saṃkhe dhamāpenti, ekaninādaṃ hoti, amaccā catūsu passesu ṭhatvā sāṇicchiddena hi olokentā M-assa ekadivasam pi satisammohaṃ vā hatthapādavikāraṃ vā phandanamattam vā na passiṃsu, evaṃ saṃvacchare atīte punāparaṃ saṃvaccharaṃ tath'; eva bherisaddena vīmaṃsantā antaraṃ na passiṃsu. Tato "dīpena vīmaṃsissāmā" 'ti rattibhāge "andhakāre hatthaṃ vā pādaṃ vā phandāpeti nu kho no" ti ghaṭesu dīpe jāletvā sesadīpe nibbāpetvā thokaṃ andhakāre nisīdāpetvā ghaṭehi dīpe ukkhipitvā ekappahāren'; eva ālokaṃ katvā iriyāpathaṃ upadhārenti, evaṃ saṃvaccharaṃ vīmaṃsantāpi 'ssa kiñci phanditamattaṃ na passiṃsu. Tato "naṃ phāṇitena vīmaṃsissāmā"
[page 008]
8 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] 'ti sakalasarīraṃ phāṇitena makkhetvā bahumakkhike ṭhāne nipajjāpetvā makkhikā uṭṭhāpenti, tā tassa sakalasarīraṃ parivāretvā sūcīhi vijjhamānā viya khādanti, so nirodhasamāpanno viya niccalo va hoti, evaṃ saṃvaccharaṃ vīmaṃsantāpi 'ssa antaraṃ na passiṃsu. Ath'; assa cuddasavassakāle "idān'; esa mahallako sucikāmo asucijigucchako, asucinā vīmaṃsissāmā" 'ti tato paṭṭhāya taṃ n'; eva nahāpenti na ācamāpenti, so uccāraṃ passāvaṃ katvā tatth'; eva palipanno seti, duggandhagandhen'; assa antaruddhīnaṃ nikkhamanakālo viya hoti, makkhikā khādanti, atha naṃ parivāretvā "Temiya, idāni si mahallako, ko taṃ sabbadā paṭijaggissati, kiṃ na lajjasi, kasmā nipanno si, uṭṭhāya sarīraṃ paṭijaggāhīti" akkosanti paribhāsanti, so tathā paṭikkūle gūtharāsimhi nimuggo pi duggandhagandhena yojanasatamatthake ṭhitānaṃ hadayaṃ ubbattanasamatthassa Gūthanirayassa duggandhaṃ āvajjitvā majjhatto ahosi, evaṃ ekaṃ saṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpi 'ssa antaraṃ na passiṃsu. Ath'; assa heṭṭhā mañce aggikapallāni kariṃsu, "app-eva nāma uṇhapīḷito vedanaṃ asahamāno vipphanditaṃ dasseyyā" 'ti, sarīre phoṭā viya uṭṭhahanti, M. "Avīcinirayasantāpo yojanasataṃ pharati, tamhā dukkhā idaṃ dukkhaṃ sataguṇena sahassaguṇena varataran" ti adhivāsetvā niccalo ahosi, ath'; assa mātāpitaro bhijjamānena viya hadayena manusse paṭikkamāpetvā taṃ tato aggisantāpato apanetvā "tāta Temiya kumāra mayaṃ tava apīṭhasappiādibhāvaṃ jānāma, na hi tesaṃ evarūpāni pādamukhakaṇṇasotāni honti, tvaṃ amhehi patthetvā laddhaputtako, mā no nāsehi, sakala-Jambudīpe rājūnaṃ santikā garahato no mocehīti" yāciṃsu, so tehi evaṃ yācito asuṇanto viya hutvā niccalo nipajji, ath'; assa mātāpitaro rodamānā paṭikkamitvā ekadā pitā vā ekako upasaṃkamitvā yācati ekadā mātā vā,
[page 009]
1. Mūgapakkhajātaka. (538.) 9
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evaṃ saṃvaccharaṃ antarantarā vīmaṃsantāpi 'ssa antaraṃ na passiṃsu. Atha soḷasavassakāle cintayiṃsu: "pīṭhasappī vā hotu mūgabadhiro vā hotu vaye pariṇate rajanīye arajjantā dussanīye adussantā nāma n'; atthi, samaye pupphavikasanaṃ viya dhammatā esā, nāṭakāni 'ssa paccupaṭṭhāpetvā vīmaṃsissāmā" 'ti tato uttamarūpadharā devakaññā viya vilāsasampannā itthiyo pakkosāpetvā "yā kumāraṃ hasāpetum vā kilesena vā bandhituṃ sakkoti sā v'; assa aggamahesī bhavissatīti" vatvā kumāraṃ gandhodake nahāpetvā devaputtaṃ viya alaṃkaritvā devavimānakappesu sirigabbhesu paññatte sirisayane āropetvā gandhadāmapupphadāmadhūpavāsamadirāsavādīhi antogabbhaṃ ekagandhasammodaṃ katvā paṭikkamiṃsu, atha naṃ tā itthiyo parivāretvā naccagītehi c'; eva madhuravacanādīhi ca nānākārehi abhiramāpetuṃ vāyamiṃsu, so buddhisampannatāya tā itthiyo oloketvā "imā me sarīrasamphassaṃ mā vindiṃsū" 'ti assāsapassāse sannirumbhi, ath'; assa sarīraṃ thaddham ahosi, tā taṃ sarīrasamphassaṃ avindantiyo "thaddhasarīro esa, nāyaṃ manusso yakkho bhavissatīti" mātāpitunnaṃ ārocayiṃsu, evaṃ antarantarā vīmaṃsamānā mātāpitaro tassa antaraṃ na passiṃsu. Evaṃ soḷasasaṃvaccharāni soḷasahi mahāvīmaṃsāhi anekāhi ca khuddakavīmaṃsāhi vīmaṃsamānāpi taṃ parigaṇhituṃ nāsakkhiṃsu. Tato rājā vippaṭisārī hutvā lakkhaṇapāṭhake pakkosāpetvā "tumhe kūmarassa jātakāle ‘dhaññapuññalakkhaṇo esa, n'; atth'; assa antarāyo'; ti kathayittha, ayaṃ so pīṭhasappī mūgabadhiro jāto, kathā vo na sametīti". "Mahārāja, ācariyehi adiṭṭhakan nāma n'; atthi, api ca kho rājakulehi patthetvā laddhaputto kālakaṇṇīti vutte tumhākaṃ domanassaṃ siyā ti na kathayimhā" ti.
[page 010]
10 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] "Idāni kiṃ kātuṃ vaṭṭatīti". "Mahārāja imasmiṃ kumāre imasmiṃ gehe vasante tayo antarāyā paññāyanti jīvitassa vā chattassa vā mahesiyā vā, tasmā avamaṅgale rathe avamaṅgale asse ca yojetvā tattha naṃ nipajjāpetvā pacchimadvārena nīharāpetvā āmakasusāne taṃ nikhanituṃ vaṭṭatīti".
Rājā antarāyasavane bhīto "sādhū" 'ti sampaṭicchi. Candadevī taṃ pavattiṃ sutvā rājānaṃ upasaṃkamitvā "deva tumhehi mayhaṃ varo dinno, mayā ca gahitakaṃ katvā ṭhapito.
taṃ me dāni dethā" 'ti. "Gaṇha devīti". "Puttassa me rajjam dethā" 'ti. "Na sakkā devi, putto te kālakaṇṇīti" "Tena hi deva yāvajīvaṃ adento sattavassāni dethā" 'ti. "Na sakkā devīti". "Tena hi chabbasāni pañca cattāri tīṇi dve ekaṃ vassaṃ, sattamāse cha pañca cattāro tayo dve māse ekaṃ māsaṃ addhamāsaṃ dethā" 'ti. "Na sakkā devīti".
"Tena hi satta divasāni dethā" 'ti. "Sādhu gaṇhāhīti" vutte sā puttaṃ alaṃkārāpetvā "Temiyakumārassa rajjan" ti nagare bheriṃ carāpetvā nagaraṃ alaṃkārāpetvā puttaṃ hatthikkhandhaṃ āropetvā setacchattaṃ matthake kāretvā nagaraṃ padakkhiṇaṃ katvā āgataṃ sirisayane nipajjāpetvā sabbarattiṃ yāci: "tāta Temiya kumāra, taṃ nissāya soḷasavassāni niddaṃ alabhitvā rodamānāya me akkhīni uppakkāni sokena hadayaṃ bhijjamānaṃ viya, tava apīṭhasappiādibhāvaṃ jānāmi, mā maṃ anāthaṃ karīti" iminā niyāmena punadivase pi punadivase pīti pañca divasāni yāci. Chaṭṭhe divase rājā Sunandaṃ nāma sārathiṃ pakkosāpetvā "tāta suve pāto va avamaṅgalarathe avamaṅgalasse yojetvā kunāraṃ ta. nipajjāpetvā pacchimadvārena nīharitvā āmakasusāne catubhittikaṃ āvāṭaṃ khaṇitvā ta. naṃ khipitvā kuddālapiṭṭhena matthakaṃ bhinditvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā upari paṃsuṃ datvā paṭhavivaḍḍhanakakammaṃ katvā nahāpetvā ehīti".
[page 011]
1. Mūgapakkhajātaka. (538). 11
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Chaṭṭham pi rattiṃ devī kumāraṃ yācitvā "tāta Kāsirājā taṃ sve āmakasusāne nikhanituṃ āṇāpesi, sve maraṇaṃ pāpuṇissasi puttā" 'ti ā. Taṃ sutvā Mahāsattassa "Temiya soḷasavassāni katavāyāmo te matthakaṃ patto" ti cintentassa abbhantare pīti uppajji, mātu pan'; assa hadayaṃ bhijjanappamāṇaṃ ahosi.
Evaṃ sante pi "mā me manoratho matthakaṃ na pāpuṇīti" taṃ nālapi. Ath'; assā rattiyā accayena pāto va Sunando sārathi rathaṃ yojetvā dvāre ṭhapetvā sirigabbhaṃ pavisitvā "devi, mā mayhaṃ kujjhi, rañño āṇā" ti vatvā puttaṃ āliṅgitvā nipannadeviṃ piṭṭhihatthena apanetvā pupphakalāpaṃ viya kumāraṃ ukkhipitvā pāsādā otari. Candādevī uraṃ paharitvā mahāsaddena paridevitvā mahātale ohīyi. Atha nam M. oloketvā "mayi akathente hadayena phalitena marissatīti" kathetukāmo hutvāpi "sace kathessāmi soḷasavassāni kato vāyāmo mama mogho bhavissati, akathento panāhaṃ attano ca mātāpitunnañ ca paccayo bhavissāmīti" adhivāsesi. Atha naṃ sārathi rathaṃ āropetvā "pacchimadvārābhimukhaṃ rathaṃ pesessāmīti" pācīnadvārābhimukhaṃ pesesi, rathacakkaṃ ummāre paṭihaññi. M. tassa saddaṃ sutvā "manoratho me matthakaṃ patto" ti suṭṭhutaraṃ tuṭṭhacitto ahosi. Ratho nagarā nikkhamitvā devatānubhāvena tiyojanaṭṭhānaṃ gato, ta. vanāghaṭo sārathissa āmakasusānaṃ viya upaṭṭhahi, so "idaṃ ṭhānaṃ phāsukan" ti rathaṃ ukkāmetvā maggapasse ṭhapetvā rathā oruyha M-ssa ābharaṇabhaṇḍaṃ omuñcitvā bhaṇḍikaṃ katvā ṭhapetvā kuddālaṃ ādāya avidūre āvāṭaṃ khanituṃ ārabhi. Tato B. "ayaṃ me vāyāmakālo, ahaṃ hi soḷasavassāni hatthapādena cālesiṃ, kin nu kho me vase vattanti udāhu no" ti uṭṭhāya vāmahatthena dakkhiṇahatthaṃ d-hatthena v-hatthaṃ ubhohi hatthehi pāde sambāhetvā rathā otarituṃ cittaṃ uppādesi,
[page 012]
12 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tāvad ev'; assa pādapatitaṭṭhāne vātapuṇṇabhastacammaṃ viya mahāpathavī uggantvā rathassa pacchimantaṃ āhacca aṭṭhāsi, so otaritvā katipaye vāre aparāparaṃ caṃkamitvā "iminā nīhārena ekadivasam yojanasatam pi me gantubalaṃ atthīti" ñatvā "sace sārathi mayā saddhiṃ virujjheyya atthi nu kho me tena saha paṭivirujjhituṃ balan" ti upadhāretuṃ rathaṃ pacchimantaṃ gahetvā kumārānaṃ kīḷanayānakaṃ viya ukkhipitvā aṭṭhāsi, ath'; assa "atthi me paṭivirujjhituṃ balan" ti sallakkhetvā pasādhanatthāya cittaṃ uppajji. Taṃ khaṇaṃ yeva Sakkabhavanaṃ uṇhākāraṃ dasseti, Sakko taṃ kāraṇaṃ ñatvā "Temiyakumārassa manoratho matthakaṃ patto, pasādhanatthāya cittaṃ uppannaṃ, kim etassa mānusakena pasādhanenā" 'ti dibbapasādhanaṃ gāhāpetvā Vissakammaṃ pesesi "gaccha, Kāsirājaputtaṃ alaṃkarohīti", so sādhū 'ti gantvā dasahi dussasahassehi veṭhanaṃ katvā dibbehi ca mānusakehi ca alaṃkārehi Sakkaṃ viya alaṃkari. So devarājalīḷhāya sārathissa khaṇato kāsuṃ gantvā āvāṭatīre ṭhatvā tatiyaṃ g. ā.:
Ja_XXII.1(=538).3: Kin nu santaramāno va kāsuṃ khaṇasi sārathi,
puṭṭho me samma akkhāhi, kiṃ kāsuyā karissasīti. || Ja_XXII:3 ||
Ta. kāsun ti āvāṭaṃ.
Taṃ sutvā sārathi āvāṭaṃ khaṇanto uddhaṃ anoloketvā va catutthaṃ g. ā.:
Ja_XXII.1(=538).4: Rañño mūgo ca pakkho ca putto jāto acetaso,
so 'mhi raññā samijjhiṭṭho puttaṃ me nikhaṇaṃ vane ti. || Ja_XXII:4 ||
Ta. pakkho ti pīṭhasappī, mūgo ti vacanen'; eva pan'; assa badhirabhāvo siddho, acetaso ti acittako soḷasavassāni akathitattā evam ā., samijjhiṭṭho ti āṇatto, nikhaṇaṃ vane nikhaṇanto.
Atha naṃ Mahāsatto āha:
Ja_XXII.1(=538).5: Na badhiro na mūgo 'smi na pakkho na pi paṅgulo,
adhammaṃ sārathi kayirā maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane. || Ja_XXII:5 ||
[page 013]
1. Mūgapakkhajātaka. (538). 13
Ja_XXII.1(=538).6: Ūruṃ bāhuñ ca me passa, bhāsitañ ca suṇohi me,
adhammaṃ sārathi kayirā maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane ti. || Ja_XXII:6 ||
Ta. na badhiro ti samma sārathi sace te rājā evarūpaṃ puttaṃ māretuṃ āṇāpesi ahaṃ evarūpo na bhavāmīti dīpetuṃ evam ā., mañce -- vane ti sace badhirabhāvādirahitaṃ evarūpaṃ maṃ vane nikhaneyyāsi adhammaṃ kareyyāsīti, ūrun ti idaṃ so purimagāthaṃ sutvāpi anolokentam eva disvā alaṃkatasarīram assa dassessāmīti cintetvā ā., t. a: ime me kañcanakadalikkhandhasadise ūrū ca kanakacchavibāhuñ ca passa madhuravacanañ ca suṇohīti.
Tato sārathi "ko nu kho esa, āgatakālato paṭṭhāya attānam eva vaṇṇetīti" āvāṭakhaṇanaṃ pahāya uddhaṃ olokento tassa rūpasampattiṃ disvā "manusso vā devo vā" ti ajānanto imaṃ g. ā.:
Ja_XXII.1(=538).7: Devatā nu si gandhabbo adu Sakko purindado,
ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ mayan ti. || Ja_XXII:7 ||
Atha naṃ M. attānaṃ āvikatvā dhammaṃ desento āha:
Ja_XXII.1(=538).8: N'; amhi devo na gandhabbo
na pi Sakko purindado, (Petavatthu p. 24.)
Kāsirañño ahaṃ putto yaṃ kāsuyā nighaññasi. || Ja_XXII:8 ||
Ja_XXII.1(=538).9: Tassa rañño ahaṃ putto yaṃ tvaṃ samupajīvasi,
adhammaṃ sārathi kayirā maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane. || Ja_XXII:9 ||
Ja_XXII.1(=538).10: Yassa rukkhassa chāyāya
nisīdeyya sayeyya vā (= J. vol. V. 340|21, Petavatthu p. 23.)
na tassa sākhaṃ bhañjeyya, mittadūbho hi pāpako. || Ja_XXII:10 ||
Ja_XXII.1(=538).11: Yathā rukkho tathā rājā, yathā sākhā tathā ahaṃ,
yathā chāyūpago poso evaṃ tvam asi sārathi,
adhammaṃ sārathi kayirā maṃ ce tvaṃ nikhaṇaṃ vane ti. || Ja_XXII:11 ||
Ta nighaññasīti nikhaṇissasi, yaṃ maṃ ettha nihanissāmīti saññāya kāsuṃ nikhaṇasi so ahan ti dīpeti, so rājaputto ahan ti vutte pi na saddahati, madhurakathāya pan'; assa bajjhitvā dhammaṃ suṇanto aṭṭhāsi, mittadūbho ti paribhuttachāyassa rukkhassāpi sākhaṃ bhañjanto mittaghātako hoti lāmakapuriso, kimaṅga pana sāmiputtassa ghātako, chāyūpago ti paribhogatthāya chāyaṃ upagatapuriso viya rājānaṃ nissāya jīvamāno tvan ti vadati.
[page 014]
14 XXII. Mahānipāta.
Evaṃ kathente pi Bodhisatte na saddahat'; eva. Atha M. "saddahāpessāmi nan" ti devatānaṃ sādhukārena c'; eva attano ca ghosena vanaghaṭaṃ unnādento dasa mittapūjakagāthā nāma ārabhi:
Ja_XXII.1(=538).12: Pahūtabhakkho bhavati vippavuttho sakā gharā, (Cfr. Feer in Journal Asiatique 1871 Tome 18 p. 248.)
bahū naṃ upajīvanti yo mittānaṃ na dūbhati. || Ja_XXII:12 ||
Ja_XXII.1(=538).13: Yaṃ yaṃ janapadaṃ yāti nigame rājadhāniyo
sabbattha pūjito hoti yo mittānaṃ na dūbhati. || Ja_XXII:13 ||
Ja_XXII.1(=538).14: Nāssa corā pasahanti nātimaññeti khattiyo
sabbe amitte tarati yo mittānaṃ na dūbhati. || Ja_XXII:14 ||
Ja_XXII.1(=538).15: Akuddho sagharaṃ eti sabhāya paṭinandito
ñātīnaṃ uttamo hoti yo mittānaṃ na dūbhati. || Ja_XXII:15 ||
Ja_XXII.1(=538).16: Sakkatvā sakkato hoti garu hoti sagāravo
vaṇṇakittibhato hoti yo mittānaṃ na dūbhati. || Ja_XXII:16 ||
Ja_XXII.1(=538).17: Pūjako labhate pūjaṃ vandako paṭivandanaṃ
yaso kittiñ ca pappoti yo mittānaṃ na dūbhati. || Ja_XXII:17 ||
Ja_XXII.1(=538).18: Aggi yathā pajjalati devatā va virocati
siriyā ajahito hoti yo mittānam na dūbhati. || Ja_XXII:18 ||
Ja_XXII.1(=538).19: Gāvo tassa pajāyanti khette vuttaṃ virūhati
vuttānaṃ phalam asanāti yo mittānaṃ na dūbhati. || Ja_XXII:19 ||
Ja_XXII.1(=538).20: Darito pabbatāto vā rukkhato patito naro
cuto patiṭṭhaṃ labhati yo mittānaṃ na {dūbhati}. || Ja_XXII:20 ||
Ja_XXII.1(=538).21: Virūḷhamūlasantānaṃ nigrodham iva māḷuto
amittā na-ppasahanti yo mittānaṃ na dūbhati. || Ja_XXII:21 ||
Ta sakā gharā ti sakagharā, ayam eva vā pāṭho, na dūbhatīti na dussati, sabbattha pūjito hotīti idaṃ Sīvalivatthunā vaṇṇetabbaṃ, nappasahantīti pasayhakāraṃ kātuṃ na sakkonti, idaṃ Saṃkiccasāmaṇeravatthunā dīpetabbaṃ, nātimaññetikhattiyo ti idaṃ Jotipālavatthunā dīpetabbaṃ, taratīti atikkamati, sagharan ti mittadūbhī hi attano gharaṃ āgacchanto pi ghaṭṭitacitto kuddho va āgacchati, ayaṃ akuddho sakaṃ gharaṃ eti, paṭinandito ti bahunnaṃ sannipātaṭṭhāne amittadūbhino guṇakathaṃ kathenti,
[page 015]
1. Mūgapakkhajātaka. (538). 15
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tāya so nandito hoti pamudito, sakkatvā ti so hi paraṃ sakkatvā sayam pi parehi sakkato hoti, paresu ca sagāravo sayam pi tesaṃ garuko hoti, vaṇṇakittibhato ti bhatavaṇṇakitti, guṇavaṇṇañ c'; eva kittisaddañ ca ukkhipitvā caranto nāma hotīti a., pūjako ti mittānaṃ pūjako hutvā sayaṃ pi pūjaṃ labhati, vandako ti Buddhādīnaṃ kalyāṇamittānaṃ vandako punabbhave paṭivandanaṃ labbati, yasokittin ti issariyaparivārañ ca guṇakittiñ ca, imāya gāthāya Cittassa gahapatino vatthuṃ kathetabbaṃ, pajjalatīti issariyaparivārena pajjalati, siriyā ajahito ti ettha Anāthapiṇḍikassa vatthuṃ kathetabbaṃ, asanātīti paribhuñjati, patiṭṭhaṃ labhatīti Cullapadumajātakena dīpetabbaṃ, virūḷhamūlasantānan ti vaddhitamūlapārohaṃ, amittā nappasahantīti ettha Kuraraghariya -Soṇattherassa mātu gehaṃ paviṭṭhacoravatthuṃ kathetabbaṃ.
Sunando ettikāhi gāthāhi dh. desentam pi taṃ asañjānitvā "kin nu kho" ti rathasamīpaṃ gantvā ta. rathañ ca pasādhanabhaṇḍañ ca ubhayam pi adisvā punāgantvā olokento sañjānitvā pādesu patitvā añjalim paggayha yācanto i. g. ā.:
Ja_XXII.1(=538).22: Ehi taṃ paṭinessāmi rājaputta sakaṃ gharaṃ,
rajjaṃ kārehi, bhaddan te, kiṃ araññe karissasīti. || Ja_XXII:22 ||
M. āha:
Ja_XXII.1(=538).23: Alam me tena rajjena ñātakehi dhanena vā
yam me adhammacariyāya rajjaṃ labbhetha sārathīti. || Ja_XXII:23 ||
Ta. alan ti paṭikkhepavacanaṃ.
Sārathi āha:
Ja_XXII.1(=538).24: Puṇṇapattaṃ palabbhehi rājaputta ito gato,
pitā mātā ca me dajjuṃ rājaputta tayi gate. || Ja_XXII:24 ||
Ja_XXII.1(=538).25: Orodhā ca kumārā ca vesiyānā ca brāhmaṇā
te pi attamanā dajjuṃ rājaputta tayi gate. || Ja_XXII:25 ||
Ja_XXII.1(=538).26: Hatthārūhā anīkaṭṭhā rathikā pattikārikā
te pi dajjuṃ patītā me rājaputta tayi gate. || Ja_XXII:26 ||
Ja_XXII.1(=538).27: Bahū janapadā c'; aññe negamā ca samagatā
upāyanāni me dajjuṃ rājaputta tayi gate. || Ja_XXII:27 ||
Ta. puṇṇapattan ti tuṭṭhidāyaṃ, dajjun ti sattaratanavassaṃ vassantā viya mama ajjhāsayapūraṇaṃ tuṭṭhidānaṃ dadeyyun ti, idaṃ so app-eva nāma mayi anukampāya gaccheyyā 'ti cintetvā ā.,
[page 016]
16 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vesiyānā ti vessā, upāyanānīti paṇṇākāre.
Mahāsatto āha:
Ja_XXII.1(=538).28: Pitu mātuc c'; ahaṃ catto rathassa nigamassa ca
atho sabbakumārānaṃ, n'; atthi mayhaṃ sakaṃ gharaṃ. || Ja_XXII:28 ||
Ja_XXII.1(=538).29: Anuññāto ahaṃ matyā, saṃcatto pitarā ahaṃ,
eko araññe pabbajito, na kāme abhipatthaye ti. || Ja_XXII:29 ||
Ta. pitumātuccā 'ti pitarā ca mātarā ca, itaresu pi es'; eva nayo, matyā ti samma sārathi ahaṃ sattāhaṃ paricchinditvā varaṃ gaṇhantiyā mātarā anuññāto nāma, saṃcatto ti suṭṭhu catto, pabbajito ti araññe vasanatthāya nikkhanto ti a.
Evaṃ M-ssa attano guṇe anussarantassa pīti uppajji, tato pītivegena udānaṃ udānento ā.:
Ja_XXII.1(=538).30: Api ataramānānaṃ phalāsā va samijjhati, (J. vol. I p. 136)
vipakkabrahmacariyo 'smi, evaṃ jānāhi sārathi. || Ja_XXII:30 ||
Ja_XXII.1(=538).31: Api ataramānānaṃ sammadattho vipaccati,
vipakkabrahmacariyo 'smi nikkhanto akutobhayo ti. || Ja_XXII:31 ||
Ta. phalāsā ti ataramānassa soḷasavassehi samiddhaṃ ajjhāsayaphalaṃ dassetuṃ evam ā., vipakkabrahmacariyo ti niṭṭhapattamanoratho. sammadattho vipaccatīti upāyena kāraṇena kattabbaṃ kiccaṃ sampajjati.
Sārathi āha:
Ja_XXII.1(=538).32: Evaṃ vaggukatho santo vissatthavacano c'; asi,
kasmā pituc ca mātuc ca santike na bhaṇī tadā ti. || Ja_XXII:32 ||
Ta. vaggukatho ti salīḷhakatho ti.
Tato M. āha:
Ja_XXII.1(=538).33: Nāham asandhitā pakkho na badhiro asotatā,
nāhaṃ ajivhatā mūgo, mā maṃ mūgam. adhārayi. || Ja_XXII:33 ||
Ja_XXII.1(=538).34: Purimaṃ sarām'; ahaṃ jātiṃ yattha rajjam akārayiṃ,
kārayitvā tahiṃ rajjaṃ pāpatthaṃ nirayaṃ bhusaṃ. || Ja_XXII:34 ||
Ja_XXII.1(=538).35: Vīsatiṃ c'; eva vassāni tahiṃ rajjam akārayiṃ,
{asītivassasahassāni} nirayamhi apaccayiṃ. || Ja_XXII:35 ||
[page 017]
1. Mūgapakkhajātaka. (538) 17
Ja_XXII.1(=538).36: Tassa rajjass'; aham bhīto mā maṃ rajj'; abhisecayuṃ,
tasmā pituc ca mātuc ca santike na bhaṇiṃ tadā. || Ja_XXII:36 ||
Ja_XXII.1(=538).37: Ucchaṅge maṃ nisīdetvā pitā atth'; ānusāsati:
ekaṃ hanatha, bandhatha ekaṃ khārāpatacchikaṃ
ekaṃ sūlasmiṃ accetha, icc-assa-m-anusāsati. || Ja_XXII:37 ||
Ja_XXII.1(=538).38: Tassāhaṃ pharusaṃ sutvā vācāyo samudīritā
amūgo mūgavaṇṇena apakkho pakkhasammato
sake muttakarīsasmiṃ acch'; āhaṃ samparipluto. || Ja_XXII:38 ||
Ja_XXII.1(=538).39: Kasirañ ca parittañ ca tañ ca dukkhena saṃyutaṃ
ko taṃ jīvitam āgamma veraṃ kayirātha kenaci. || Ja_XXII:39 ||
Ja_XXII.1(=538).40: Paññāya ca alābhena dhammassa ca adassanā
ko taṃ jīvitam āgamma veraṃ kayirātha kenaci. || Ja_XXII:40 ||
Ja_XXII.1(=538).41: Api ataramānānaṃ phalāsā va samijjhati,
vipakkabrahmacariyo smi, evaṃ jānāhi sārathi. || Ja_XXII:41 ||
Ja_XXII.1(=538).42: Api ataramānānaṃ sammadattho vipaccati,
vipakkabrahmacariyo 'smi nikkhanto akutobhayo ti. || Ja_XXII:42 ||
Ta. asandhitā ti sandhīnaṃ abhāvena, asotatā ti sotābhāvena, ajivhatā ti samparivattanajivhāya abhāvena mūgo p'; ahaṃ na bhavāmi, yatthā 'ti yāya jātiyā Bārāṇasinagare r. kāresiṃ, pāpatthan ti pāpataṃ patito smīti dīpeti, rajjābhisecayun ti rajje abhisecayuṃ, nisīdetvā nisīdāpetvā, atthānusāsatīti atthaṃ anu-, khārāpatacchikan ti sattīhi paharitvā kharaṃ āpatacchikaṃ karotha, accethā 'ti āvuṇetha, iccassamanusāsatīti evaṃ anusāsati, tassāhan ti tassa ahaṃ, pakkhasammato ti pakkho iti sammato ahosiṃ, acchāhan ti acchiṃ ahaṃ, avasin ti a., samparipluto ti samparikiṇṇo, nimuggo hutvā ti a., kasiran ti dukkhaṃ, i. v. h.: samma sārathi sace hi sattānaṃ jīvitaṃ dukkham pi samānaṃ bahuṃ ciraṭṭhitikaṃ bhaveyya vaṭṭeyya parittaṃ vā samānaṃ sace sukham eva bhaveyya vaṭṭeyya idaṃ pana kasirañ ca parittañ ca sakalena vaṭṭadukkhena sampayuttaṃ sannihitaṃ omadditaṃ, veran ti pāṇātipātādipañcavidhaṃ, kenaciti kenaci pi kāraṇena,
[page 018]
18 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] paññāya cā 'ti vipassanāpaññāya, dhammassā 'ti sotāpattimaggassa, puna udānagāthāyo āgantukāmatāya thirabhāvadīpanatthaṃ kathesi.
Taṃ sutvā Sunando "ayaṃ kumāro evarūpaṃ rajjasiriṃ kuṇapaṃ viya chaḍḍetvā attano adhiṭṭhānaṃ abhinditvā ‘pabbajissāmīti'; araññe paviṭṭho, mama iminā dujjīvitena ko attho, aham pi tena saddhiṃ pabbajissāmīti" cintetvā g. ā.:
Ja_XXII.1(=538).43: Aham pi pabbajissāmi rājaputta tav'; antike,
avhayassu maṃ, bhaddan te, pabbajjā mama ruccatīti. || Ja_XXII:43 ||
Ta. tavantike ti tava santike, avhayassū ti ehi pabbajā ti pakkosassu.
Evaṃ tena yācito M. "sac'; āhaṃ idān'; ev'; etaṃ pabbājessāmi mātāpitaro me idha nāgacchissanti, atha nesam parihāni bhavissati ime assā ca ratho ca pasādhanabhaṇḍaṃ ca nassissanti, ‘yakkho so, khādito nu kho tena sārathīti'; garahāpi me uppajjissatīti" cintetvā attano ca garahāmocanatthaṃ mātāpitunnañ ca vaḍḍhiṃ sampassanto asse ca rathañ ca pasādhanabhaṇḍakañ ca tassa iṇaṃ katvā dassento g. ā.:
Ja_XXII.1(=538).44: Rathaṃ niyyādayitvāna anaṇo ehi sārathi,
anaṇassa hi pabbajjā, etaṃ isīhi vaṇṇitan ti. || Ja_XXII:44 ||
Ta. etan ti etaṃ kāraṇaṃ Buddhādīhi isīhi supasatthaṃ.
Taṃ sutvā sārathi: "sace mayi nagaraṃ gate esa aññattha gaccheyya pitā c'; assa imaṃ pavattiṃ sutvā ‘puttaṃ me dassehīti'; āgato imaṃ na passeyya rājāṇaṃ pi me kareyya, tasmā ahaṃ attano guṇaṃ kathetvā agamanatthāya paṭiññaṃ gaṇhāmīti" cintetvā gāthadvāyam ā.:
Ja_XXII.1(=538).45: Yad eva ty-āhaṃ vacanaṃ akaraṃ, bhaddam atthu te,
tad eva me tvaṃ vacanaṃ yācito kattum arahasi. || Ja_XXII:45 ||
Ja_XXII.1(=538).46: Idh'; eva tāva acchassu yāva rājānam ānaye,
app-eva te pitā disvā patīto sumano siyā ti. || Ja_XXII:46 ||
[page 019]
1. Mūgapakkhajātaka. (538). 19
Tato M. āha:
Ja_XXII.1(=538).47: Karomi te taṃ vacanaṃ yaṃ maṃ bhaṇasi sārathi,
aham pi daṭṭhukāmo 'smi pitaraṃ me idhāgataṃ. || Ja_XXII:47 ||
Ja_XXII.1(=538).48: Ehi samma nivattassu, kusalaṃ vajjāsi ñātinaṃ,
mātaraṃ pitaraṃ mayhaṃ vutto vajjāsi vandanan ti. || Ja_XXII:48 ||
Ta. karomi te ti karomi te etaṃ vacanaṃ, ehi s. nivattassū 'ti samma ta. gantvā ehi etto ca khippam eva nivattassu, vutto vajjāsīti mayā vutto hutvā putto vo Temiyo vandatīti vandanaṃ vadeyyāsīti suvaṇṇakadalī viya onamitvā pañcapatiṭṭhitena Bārāṇasinagarābhimukho mātāpitaro vanditvā sārathissa sāsanaṃ adāsi.
So sāsanaṃ gahetvā
Ja_XXII.1(=538).49: Tassa pāde gahetvāna katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ
sārathi ratham āruyha rājadvāraṃ upāgamīti. || Ja_XXII:49 ||
Tass'; attho: bhi. evaṃ vutte so sārathi tassa kumārassa pāde gahetvā taṃ p. katvā r. āruyha rāja-upāgami.
Tasmiṃ khaṇe Candādevī sīhapañjaraṃ vivaritvā "ko nu kho me puttassa pavattīti" sārathissa āgamanamaggaṃ olokentī tam ekakaṃ āgacchantaṃ disvā paridevi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.1(=538).50: Suññaṃ mātā rathaṃ disvā ekaṃ sārathim āgataṃ
assupuṇṇehi nettehi rodantī naṃ udikkhati. || Ja_XXII:50 ||
Ja_XXII.1(=538).51: Ayaṃ so sārathi eti nihantvāna mam'; atrajaṃ,
nihato nūna me putto pathavyā bhūmivaddhano. || Ja_XXII:51 ||
Ja_XXII.1(=538).52: Amittā nūna nandanti patītā nūna verino
āgataṃ sārathiṃ disvā nihantvāna mam'; atrajaṃ. || Ja_XXII:52 ||
Ja_XXII.1(=538).53: Suññaṃ mātā rathaṃ disvā ekam sārathim āgataṃ
assupuṇṇehi nettehi rodantī paripucchati: || Ja_XXII:53 ||
Ja_XXII.1(=538).54: Kin nu mūgo kin nu pakkho kin nu so vilapi tadā
nihaññamāno bhūmiyā, tam me akkhāhi sārathi. || Ja_XXII:54 ||
Ja_XXII.1(=538).55: Kathaṃ hatthehi pādehi mūgapakkho vivajjayi
nihaññamāno bhūmiyā, tam me akkhāhi pucchito ti. || Ja_XXII:55 ||
Ta. mātā ti Temiyassa mātā, pathavyā -- no ti so mama putto bhū -- no pathavyā nūna nihato, rodantī paripucchatīti rathaṃ ekamante ṭhapetvā mahātalaṃ āruyha vanditvā ekamantaṃ ṭhitaṃ paripucchati,
[page 020]
20 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kinnū 'ti kin nu so mama putto mūgo ti yeva pakkho yeva ca, tadā ti yadā naṃ tvaṃ kāsuyaṃ khipitvā kuddālena matthake pahari tadā, nihaññamāno bhūmiyā ti bh. ni.
kin nu vilapi, taṃ me ti taṃ me sabbaṃ aparihāpetvā akkhāhi, vivajjayīti apehi mā maṃ mārehīti kathaṃ hatthehi pādehi phandanto taṃ apaneti.
Sārathi āha:
Ja_XXII.1(=538).56: Akkhissan te ahaṃ ayye dajjāsi abhayaṃ mama
yam me sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā rājaputtassa santike ti. || Ja_XXII:56 ||
Ta. dajjāsīti sace dadeyyāsi, idaṃ so sac'; āhaṃ tava putto n'; eva mūgo na pakkho madhurakatho dhammakathiko ti vakkhāmi atha kasmā naṃ gaṇhitvā nāgato sīti me rājā kuddho rājāṇam pi kareyya abhayaṃ tāva yācāmīti cintetvā āha.
Atha naṃ Candādevī āha:
Ja_XXII.1(=538).57: Abhayaṃ samma te dammi abhīto bhaṇa sārathi
yan te sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā rājaputtassa santike ti. || Ja_XXII:57 ||
Tato sārathi ā.:
Ja_XXII.1(=538).58: Na so mūgo na so pakkho vissaṭṭhavacano ca so,
rajjassa kira so bhīto akarī ālaye bahū. || Ja_XXII:58 ||
Ja_XXII.1(=538).59: Purimaṃ so sarati jātiṃ yattha rajjam akārayi
kārayitvā tahiṃ rajjaṃ pāpattha nirayaṃ bhusaṃ. || Ja_XXII:59 ||
Ja_XXII.1(=538).60: Vīsatiñ c'; eva vassāni tahiṃ rajjam akārayi,
asītivassasahassāni nirayamhi apacci so. || Ja_XXII:60 ||
Ja_XXII.1(=538).61: Tassa rajjassa so bhīto mā maṃ rajj'; abhisecayuṃ,
tasmā pituc ca mātuc ca santike na bhaṇi tadā. || Ja_XXII:61 ||
Ja_XXII.1(=538).62: Aṅgapaccaṅgasampanno ārohapariṇāhavā
vissaṭṭhavacano pañño magge saggassa tiṭṭhati. || Ja_XXII:62 ||
Ja_XXII.1(=538).63: Sace tvaṃ daṭṭhukāmāsi rājaputtaṃ tav'; atrajaṃ
ehi taṃ {pāpayissāmi} yattha sammati Temiyo ti. || Ja_XXII:63 ||
Ta. viss -- no ti apalibuddhakatho, ālayebahū ti tumhākaṃ vacanāni bahūni akāsi, pañño ti paññāvā, sace tvan ti rājānaṃ dhuraṃ katvā ubho pi te evam ā., yattha sammatīti yattha vo putto mayā gahitapaṭiñño hutvā acchati ta. pāpayissāmi, papañcaṃ akatvā lahuṃ gantuṃ vaṭṭatīti ā.
[page 021]
1. Mūgapakkhajātaka. (538.) 21
Kumāro pana sārathiṃ pesetvā pabbajitukāmo jāto. Tassa manaṃ ñatvā Sakko Vissakammaṃ pesesi: "tāta T-kumāro pabbajitukāmo, tassa paṇṇasālañ ca pabbajitaparikkhāre ca māpetvā ehīti". So "sādhū" 'ti sampaṭicchitvā vegena gantvā tiyojanike vanasaṇḍe assamaṃ māpetvā rattiṭṭhānadivaṭṭhānapokkharaṇiāvāṭaphalarukkhasampannaṃ katvā sabbe pabbajitaparikkhāre māpetvā sakaṭṭhānam eva gato. M. taṃ disvā Sakkadattiyabhāvaṃ ñatvā paṇṇasālaṃ pavisitvā vatthāni apanetvā rattavākacīraṃ nivāsetvā ca pārupitvā ca ajinaṃ ekaṃsaṃ katvā jaṭāmaṇḍalaṃ bandhitvā kācaṃ aṃse katvā kattaradaṇḍaṃ ādāya paṇṇasālato nikkhamitvā pabbajitasiriṃ samubbahanto aparāparaṃ caṃkamitvā "aho sukhaṃ aho sukhan" ti udānaṃ udānento paṇṇasālaṃ pavisitvā kaṭṭhattharake nisinno pañcābhiññā nibbattetvā sāyaṇhasamaye nikkhamitvā ṭhitakārarukkhato paṇṇāni gahetvā Sakkadattiye bhājane aloṇake atakkake niddhūpane udake sedetvā amataṃ viya paribhuñjitvā cattāro Brahmavihāre bhāvento tattha vāsaṃ kappesi.
Kāsirājāpi Sunandassa vacanaṃ sutvā mahāsenaguttaṃ {pakkosāpetvā} gamanaparivacchaṃ kātuṃ āha:
Ja_XXII.1(=538).64: Yojayantu rathe asse, kacchaṃ nāgāna bandhatha,
udīrayantu saṃkhapaṇavā vadataṃ ekapokkharā. || Ja_XXII:64 ||
Ja_XXII.1(=538).65: Nadantu bherī sannaddhā vaggū vadatu dundubhi,
negamā ca maṃ anventu, gacchaṃ puttanivedako. || Ja_XXII:65 ||
Ja_XXII.1(=538).66: Orodhā ca kumārā ca vesiyānā ca brāhmaṇā
khippaṃ yānāni yojentu, gacchaṃ puttanivedako. || Ja_XXII:66 ||
Ja_XXII.1(=538).67: Hatthārohā anīkaṭṭhā rathikā pattikārikā
khippaṃ yānāni yojentu, gacchaṃ puttanivedako. || Ja_XXII:67 ||
Ja_XXII.1(=538).68: Samāgatā janapadā negamā ca samāgatā,
khippaṃ yānāni yojentu, gacchaṃ puttanivedako ti. || Ja_XXII:68 ||
[page 022]
22 XXII. Mahānipāta.
Ta. udīrayantū 'ti nādaṃ muñcantu, vadatan ti vajjantu, ekapokkharā ti ekakkhibheriyo, sannaddhā ti suṭṭhu sannaddhā, vaggū ti madhurassarā, gacchan ti gamissāmi, p-ko ti puttassa nivedako ovādako hutvā gacchāmi, taṃ ovaditvā mama vacanaṃ gāhāpetvā tatth'; eva taṃ ratanarāsimhi ṭhapetvā abhisiñcitvā ānetuṃ gacchāmīti adhippāyen'; evam ā., samāgatā ti sannipatitā hutvā.
Evaṃ raññā āṇattā sārathino asse yojetvā rathaṃ rājadvāre ṭhapetvā rañño ārocesuṃ.
T. a. p. S. ā.:
Ja_XXII.1(=538).69: Asse ca sārathī yutte sindhave sīghavāhane
rājadvāraṃ upagañchuṃ: yuttā deva ime hayā ti. || Ja_XXII:69 ||
Ta. asse ti sindhavajātike asse sīgha-asse ādāya, sārathīti sārathino, yutte ti rathesu yojite, upagañchun ti te rathesu yutte asse ādāya āgamiṃsu āgantvā ca pana yuttā deva ime hayā ti ārocesuṃ.
Tato rājā āha:
Ja_XXII.1(=538).70a: Thūlā javena hāyanti kisā hāyanti thāmunā ti
"Evarūpe asse mā gaṇhathā" 'ti sārathiṃ vadiṃsu. || Ja_XXII:70a ||
Ja_XXII.1(=538).70b: Kise thūle vivajjetvā saṃsaṭṭhā yojitā hayā ti
Deva javena vaṇṇena balena ca sādisā hayā yojitā ti ā. || Ja_XXII:70b ||
Rājā puttassa santikaṃ gacchanto cattāro vaṇṇe aṭṭhārasa seṇiyo sabbaṃ ca balakāyaṃ sannipātesi, sabbaṃ ca balakāyaṃ sannipātentassa tassa tayo divasā atikkantā, atha catutthe divase nikkhamitvā gahetabbayuttakaṃ gahetvā taṃ assamaṃ gantvā puttena paṭinandito paṭisanthāram akāsi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.1(=538).71: Tato rājā taramāno {yuttamāruyha} sandanaṃ.
itthāgāraṃ ajjhabhāsi: sabbā va anuyātha maṃ. || Ja_XXII:71 ||
Ja_XXII.1(=538).72: Vāḷavījanim uṇhīsaṃ khaggaṃ chattañ ca paṇḍaraṃ
upādhiratham āruyha suvaṇṇena alaṃkato. || Ja_XXII:72 ||
Ja_XXII.1(=538).73: Tato ca rājā pāyāsi purakkhatvāna sārathiṃ,
khippam eva upāgacchi yattha sammati Temiyo. || Ja_XXII:73 ||
[page 023]
1. Mūgapakkhajātaka. (538). 23
Ja_XXII.1(=538).74: Tañ ca disvāna āyantaṃ jalantam iva tejasā
khattasaṃghaparibbūḷhaṃ Temiyo etad abravi: || Ja_XXII:74 ||
Ja_XXII.1(=538).75: Kaccin nu tāta kusalaṃ, kacci tāta anāmayaṃ,
kaccin nu rājakaññāyo ārogā mayha mātaro. || Ja_XXII:75 ||
Ja_XXII.1(=538).76: Kusalaṃ c'; eva me putta, atho putta anāmayaṃ,
sabbā va rājakaññāyo ārogā tuyha mātaro. || Ja_XXII:76 ||
Ja_XXII.1(=538).77: Kacci-ss-amajjapo tāta, kacci te suram appiyaṃ,
kacci sacce ca dhamme ca dāne te ramatī mano. || Ja_XXII:77 ||
Ja_XXII.1(=538).78: Amajjapo ahaṃ putta, atho me suram appiyaṃ,
atho sacce ca dhamme ca dāne me ramatī mano. || Ja_XXII:78 ||
Ja_XXII.1(=538).79: Kacci ārogaṃ yoggan te, kacci vahati vāhanaṃ,
kacci te vyādhiyo n'; atthi, sarīrass'; upatāpanā. || Ja_XXII:79 ||
Ja_XXII.1(=538).80: Atho ārogaṃ yoggam me, atho vahati vāhanaṃ,
atho vyādhiyo n'; atthi, sarīrass'; upatāpanā. || Ja_XXII:80 ||
Ja_XXII.1(=538).81: Kacci antā ca te phītā majjhe va bahalā tava,
koṭṭhāgārañ ca kosañ ca kacci te paṭisanthataṃ. || Ja_XXII:81 ||
Ja_XXII.1(=538).82: Svāgatan te mahārāja, atho te adurāgataṃ,
patiṭṭhāpentu pallaṃkaṃ yattha rājā nisakkatīti. || Ja_XXII:82 ||
Ta. upādhi -- ti suvaṇṇapādukārathaṃ āruyhantu, ime tayo pāde puttassa tatth'; eva abhisekakaraṇatthāya pañca rājakakudhabhaṇḍāni gaṇhathā 'ti āṇāpento rājā ā., suvaṇṇena -- ti padaṃ S. ā., upāgacchīti upāgato, kāya velāyā 'ti Mahāsattassa kārapaṇṇāni pacitvā nibbāpentassa nisinnavelāya, jalantamivā 'ti rājatejena jalantaṃ viya, khatta -- han ti kathāphāsukena amaccasaṃghena parivutaṃ, etadabravīti bahi khandhāvāraṃ nivesetvā padasā va āgantvā vanditvā nisinnaṃ paṭisanthāraṃ karonto etaṃ vacanaṃ abravi, kusalaṃanāmayan ti ubhayena pi ārogyam eva pucchati, kaccissamajjapo ti kacci si amajjapo, majjaṃ na pivasīti pucchati, amajjapo ti pi pāṭho, kusalakammesu na-ppamajjasi, na-ppamajjasīti a., suram appiyan ti surāpānaṃ appiyaṃ, suramappiyā ti pi pāṭho surā appiyā ti pi attho, dhamme ti dasavidharājadhamme, yoggan ti yuge yuñjitabbakaṃ assagaṇādiṃ, kaccivahatīti kacci ārogaṃ hutvā vattati, vāhanan ti hatthiādisabbavāhanaṃ, sa-tāpanā ti sarīrassa upatāpanā{}, antā ti paccantajanapadā, phītā ti iddhā subhikkhā gāḷhavāsā, majjhe vā ti raṭṭhassa majjhe, bahalā ti gāmanigamaghanāvāsā, paṭisanthatan ti paṭicchāditaṃ guttaṃ paripuṇṇaṃ vā, nisakkatīti yasmiṃ pallaṃke rājā nisīdissati taṃ paññāpetun ti vadati, rājā Mahāsatte gāravena pallaṃkena nisīdi.
[page 024]
24 XXII. Mahānipāta.
Atha M. "sace pallaṃkena nisīdati paṇṇasanthāraṃ paññā.
petha" 'ti vatvā tasmiṃ paññatte g. ā.:
Ja_XXII.1(=538).83: Idh'; eva te nisinnassa niyate paṇṇasanthate
etto udakam ādāya pāde pakkhālayanti te ti. || Ja_XXII:83 ||
Ta. niyate ti susanthate, etto ti paribhogaudakaṃ dassento ā.
Rājā gāravena paṇṇasanthare pi anisīditvā bhūmiyaṃ nisīdi.
M. pi paṇṇasālaṃ pavisitvā taṃ kārapaṇṇakaṃ nīharitvā rājānaṃ tena nimantento g. ā.:
Ja_XXII.1(=538).84: Idam pi paṇṇakaṃ mayhaṃ randham rāja aloṇikaṃ
paribhuñja mahārāja, pāhuno me si āgato ti. || Ja_XXII:84 ||
Atha naṃ rājā āha:
Ja_XXII.1(=538).85: Na cāhaṃ paṇṇakaṃ bhuñje, na h'; etaṃ mayha bhojanaṃ,
sālīnaṃ odanaṃ bhuñje suciṃ maṃsūpasecanan ti. || Ja_XXII:85 ||
Ta. na cāhan ti paṭikkhipitvā attano bhojanaṃ vaṇṇetvā tasmiṃ gāravena thokaṃ paṇṇakaṃ hatthatalena gahetvā tāta tvaṃ evarūpaṃ bhojanaṃ bhuñjasīti puttena saddhiṃ piyakathaṃ kathento nisīdi.
Tasmiṃ khaṇe C-devī orodhaparivutā āgantvā piyaputtaṃ pādesu gahetvā va vanditvā assupuṇṇehi akkhīhi ekamantaṃ nisīdi. Atha naṃ rājā "bhadde puttassa bhojanaṃ passā" 'ti vatvā thokaṃ paṇṇaṃ tassā hatthe ṭhapesi, sesitthīnaṃ pi thokaṃ thokaṃ adāsi, tā sabbāpi "sāmi evarūpaṃ nāma bhojanaṃ bhuñjasīti" vatvā gahetvā "atidukkaraṃ karosi sāmīti" vatvā nisīdiṃsu. Rājā puna "tāta idaṃ mayhaṃ acchariyaṃ hutvā upaṭṭhātīti" g. ā.:
Ja_XXII.1(=538).86: Accherakammaṃ paṭibhāti ekakam pi rahogataṃ,
edisaṃ bhuñjamānānaṃ kena vaṇṇo pasīdatīti. || Ja_XXII:86 ||
Ta. ekakan ti tāta taṃ ekakaṃ rahogataṃ iminā bhojanena yāpentaṃ disvā mama acchariyaṃ upaṭṭhāti, edisan ti evarūpaṃ aloṇambilaṃ adhūpanaṃ randhaṃ pattaṃ bhuñjantānaṃ kena kāraṇena vaṇṇo pasīḍatīti taṃ pucchi.
[page 025]
1. Mūgapakkhajātaka. (538.) 25
Ath'; assa so ācikkhanto āha:
Ja_XXII.1(=538).87: Eko rāja nipajjāmi niyate paṇṇasanthate,
tāya me ekaseyyāya rāja vaṇṇo pasīdati. || Ja_XXII:87 ||
Ja_XXII.1(=538).88: Na ve nettiṃsabaddhā me rājarakkhā upaṭṭhitā,
tāya me sukhaseyyāya rāja vaṇṇo pasīdati. || Ja_XXII:88 ||
Ja_XXII.1(=538).89: Atītaṃ nānusocāmi, na-ppajappām'; anāgataṃ,
paccuppannena yāpemi, tena vaṇṇo pasīdati. || Ja_XXII:89 ||
Ja_XXII.1(=538).90: Anāgatappajappāya atītassānusocanā
etena bālā sussanti nalo va harito luto ti. || Ja_XXII:90 ||
Ta. nettiṃsabaddhā ti khaggabaddhā rājarakkhā ti rājarakkhikā, nappajappāmīti na patthemi, harito ti haritavaṇṇo, luñcitvā ātape khittanalo viya.
Rājā "idh'; eva naṃ abhisiñcitvā ādāya gamissāmīti" cintetvā rajjena nimantento ā.:
Ja_XXII.1(=538).91: Hatthānīkaṃ rathānīkaṃ asse pattī ca vammino
nivesanāni rammāni ahaṃ putta dadāmi te. || Ja_XXII:91 ||
Ja_XXII.1(=538).92: Itthāgāram pi te dammi sabbālaṃkārabhūsitaṃ,
tā putta paṭipajjassu, tvaṃ no rājā bhavissasi. || Ja_XXII:92 ||
Ja_XXII.1(=538).93: Kusalā naccagītassa sikkhitā caturitthiyo
kāme taṃ ramayissanti, kiṃ araññe karissasi. || Ja_XXII:93 ||
Ja_XXII.1(=538).94: Paṭirājūhi te kaññā ānayissaṃ alaṃkatā,
tāsu putte janetvāna atha pacchā pabbajissasi. || Ja_XXII:94 ||
Ja_XXII.1(=538).95: Yuvā ca daharo cāsi paṭhamuppattito susu,
rajjaṃ kārehi, bhaddan te, kiṃ araññe karissasīti. || Ja_XXII:95 ||
Ta. hatthānīkan ti dasahatthito paṭṭhāya hatthānīkaṃ nāma tathā rathānīkaṃ, vammino vammabaddhasūrāyodhe, kusalā ti chekā, sikkhitā ti aññesu pi itthikiccesu sikkhitā, caturitthiyo ti caturā nāgarakitthiyo, paṭi-kaññā ti puna aññāpi tava rājakaññā ānayissaṃ, yuvā ti {yobbanappatto}, daharo ti taruṇo, pa -- to ti paṭhamavayena uppattito samuggato, susū 'ti atitaruṇo: ito paṭṭhāya Bodhisattassa dhammakathā:
Ja_XXII.1(=538).96: Yuvā care brahmacariyaṃ, brahmacārī yuvā siyā,
daharassa hi pabbajjā, etaṃ isīhi vaṇṇitaṃ. || Ja_XXII:96 ||
[page 026]
26 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.1(=538).97: Yuvā care brahmacariyaṃ, brahmacārī yuvā siyā,
brahmacariyaṃ carissāmi, nāhaṃ rajjena-m-atthiko. || Ja_XXII:97 ||
Ja_XXII.1(=538).98: Passāmi vo 'haṃ daharaṃ ‘amma tāta'; vadantaraṃ
kicchā laddhaṃ piyaṃ puttaṃ appatvā va jaraṃ mataṃ. || Ja_XXII:98 ||
Ja_XXII.1(=538).99: Passāmi vo 'haṃ dahariṃ kumāriṃ cārudassaniṃ
naḷavaṃsakaḷīraṃ va paluggaṃ jīvitakkhaye. || Ja_XXII:99 ||
Ja_XXII.1(=538).100: Daharāpi hi mīyanti narā ca atha nāriyo,
tattha ko vissase poso daharo 'mhīti jīvite. || Ja_XXII:100 ||
Ja_XXII.1(=538).101: Yassa ratyā vivasane āyuṃ appataraṃ siyā
appodake va macchānaṃ kin nu komārakaṃ tahiṃ. || Ja_XXII:101 ||
Ja_XXII.1(=538).102: Niccam abbhāhato loko niccañ ca parivārito,
amoghāsu vajantīsu kiṃ maṃ rajjena siñcasi. || Ja_XXII:102 ||
Ja_XXII.1(=538).103: {Kena-m-abbhāhato} loko kena ca parivārito,
kāyo amoghā gacchanti, tam me akkhāhi pucchito. || Ja_XXII:103 ||
Ja_XXII.1(=538).104: Maccun'; abbhāhato loko jarāya parivārito.
ratyā amoghā gacchanti, evaṃ jānāhi khattiya. || Ja_XXII:104 ||
Ja_XXII.1(=538).105: Yathāpi tante vitate yaṃ yaṃ dev'; ūpavīyati
appakaṃ hoti vetabbaṃ evaṃ maccāna jīvitaṃ. || Ja_XXII:105 ||
Ja_XXII.1(=538).106: Yathā vārivaho pūro gacchan n'; ūpanivattati
evam āyu manussānaṃ gacchan n'; ūpanivattati. || Ja_XXII:106 ||
Ja_XXII.1(=538).107: Yathā vārivaho pūro vahe rukkh'; ūpakūlaje
evaṃ jarāya maraṇena vuyhante vata pāṇino ti. || Ja_XXII:107 ||
Ta. brahma -- siyā ti brahmacārī bhonto yuvā siyā, isīhī ti Buddhādīhi, rajjenamatthiko ti rajjena atthiko, amma -- vadantaran ti amma tātā 'ti vadantaṃ, paluggan ti maccunā luñcitvā gahitaṃ, yassa -- ne ti mahārāja yassa mātukucchimhi paṭisandhigahaṇato paṭṭhāya rattindivātikkamaṇe appataraṃ āyu hoti, komārakan ti tasmiṃ nagare taruṇabhāve kiṃ karissati, kenamabbhāhato ti kena abbhāhato, idaṃ rājā saṃkhittena bhāsitassa atthaṃ ajānanto pucchi, ratyā ti rattiyo, tā hi imesaṃ sattānaṃ āyuñ ca vaṇṇañ ca balañ ca khepentiyo va, gacchantīti amoghā gacchanti nāma, vetabban ti yaṃ yaṃ devūpavīyatīti tasmiṃ vīyate sesaṃ vetabbaṃ yathā appakaṃ hoti evaṃ jīvitaṃ,
[page 027]
1. Mūgapakkhajātaka. (538.) 27
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] nūpanivattatīti tasmiṃ tasmiṃ khaṇe gataṃ gatam eva hoti na upari vattati, vaherukkhūpakūlaje ti upakūlaje rukkhe vaheyya.
Rājā M-ttassa dhammakathaṃ sutvā gharāvāse {ukkaṇṭhito} pabbajitukāmo hutvā "ahaṃ tāva puna nagaraṃ na gamissāmi, idh'; eva pabbajissāmi, sace pana me putto nagaraṃ gaccheyya setacchattam assa dadeyyan" ti taṃ vīmaṃsituṃ puna rajjena nimantento ā.:
Ja_XXII.1(=538).108: Hatthānīkaṃ rathānīkaṃ asse pattī ca vammino
nivesanāni rammāni ahaṃ putta dadāmi te. || Ja_XXII:108 ||
Ja_XXII.1(=538).109: Itthāgāram pi te dammi sabbālaṃkārabhūsitaṃ.
tā putta paṭipajjassu, tvaṃ no rājā bhavissasi. || Ja_XXII:109 ||
Ja_XXII.1(=538).110: {Kusalā} naccagītassa sikkhitā caturitthiyo
kāme taṃ ramayissanti, kiṃ araññe karissasi. || Ja_XXII:110 ||
Ja_XXII.1(=538).111: Paṭirājūhi te kaññā ānayissaṃ alaṃkatā,
tāsu putte janetvāna atha pacchā pabbajissasi. || Ja_XXII:111 ||
Ja_XXII.1(=538).112: Koṭṭhāgārañ ca kosañ ca vāhanāni balāni ca
nivesanāni rammāni ahaṃ putta dadāmi te. || Ja_XXII:112 ||
Ja_XXII.1(=538).113: Gomaṇḍalaparibbūḷho dāsasaṃghapurakkhato
rajjaṃ kārehi, bhaddan te, kim araññe karissasīti. || Ja_XXII:113 ||
Ta. go -- ho ti subhāsitarājakaññānaṃ maṇḍalena parikkhitto
Atha M. rajjena anatthikabhāvaṃ pakāsento āha:
Ja_XXII.1(=538).114: Kiṃ dhanena yaṃ jiyyetha, kiṃ bhariyāya marissati,
kiṃ yobbanena ciṇṇena yaṃ jarā abhihessati. || Ja_XXII:114 ||
Ja_XXII.1(=538).115: Tattha kā nandi kā khiḍḍā kā rati kā dhanesanā,
kim me puttehi dārehi, rāja mutto 'smi bandhanā. || Ja_XXII:115 ||
Ja_XXII.1(=538).116: So 'haṃ evaṃ pajānāmi: maccu me na-ppamajjati,
antakenādhipannassa kā rati kā dhanesanā. || Ja_XXII:116 ||
[page 028]
28 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.1(=538).117: Phalānam iva pakkānaṃ
niccaṃ papatanā bhayaṃ (vol. IV p. 127.)
evaṃ jātānaṃ maccānaṃ niccaṃ maraṇato bhayaṃ. || Ja_XXII:117 ||
Ja_XXII.1(=538).118: Sāyam eke na dissanti, pāto diṭṭhā bahujjanā,
pāto eke na dissanti, sāyaṃ diṭṭhā bahujjanā. || Ja_XXII:118 ||
Ja_XXII.1(=538).119: Ajj'; eva kiccaṃ ātappaṃ, ko jaññā maraṇaṃ suve,
na hi no saṃgaran tena mahāsenena maccunā. || Ja_XXII:119 ||
Ja_XXII.1(=538).120: Corā dhanassa patthenti, rāja mutto smi bandhanā,
ehi rāja nivattassu, nāhaṃ rajjena-m-atthiko ti. || Ja_XXII:120 ||
Ta. yaṃ jiyyethā 'ti mahārāja kiṃ maṃ tvaṃ dhanena nimantesi yaṃ jiyyetha khayaṃ gaccheyya dhanaṃ vā purisaṃ cajati puriso vā taṃ cajitvā gacchatīti sabbathā khayagāmim eva hoti kiṃ maṃ tena nimantesi, kiṃ bhariyāyā 'ti bhariyāpi kiṃ karissati sā mayi ṭhite yeva marissati, ciṇṇenā 'ti caritena anubhūtena, tatthā 'ti tasmiṃ evaṃ jarāmaraṇadhamme lokasannivāse, kā nandīti kā nāma tuṭṭhi, khiḍḍā ti kīḷā, ratīti pañcakāmaguṇarati, bandhanā ti kāmabandhanā taṇhābandhanā mutto 'smi mahārājā 'ti jhānena vikkhambhitattā evam ā., maccu me ti mama maccu na-ppamajjati niccaṃ mama vadhāya appamatto yevā 'ti yo aham evaṃ jānāmi tassa mama antakena adhipannassa avatthavassa kā nāma rati kā dhanesanā ti, niccan ti jātakālato paṭṭhāya sadā maraṇato bhayam eva, ātappan ti viriyaṃ, kiccan ti kattabbaṃ, ko -- suve ti sve maraṇaṃ jīvitaṃ vā ko jānāti, saṃgaran ti saṃketaṃ, mahāsenenā 'ti pañcavīsatibhayadvattiṃsakammakaraṇāṭṭhanavutirogamukhādivasena puthusenena, corā dhanassā 'ti dhanass'; atthāya jīvitaṃ cajantā corā dhanassa patthenti nāma ahaṃ pana dhanapatthanāsaṃkhātabandhanā mutto na me dhanen'; attho, nivattassū 'ti mama vacanena sammā vattassu, rajjaṃ pahāya nekkhammaṃ paṭisaraṇaṃ katvā pabbajassu, yaṃ pana tvaṃ cintesi imaṃ rajje patiṭṭhapessāmīti taṃ mā cintayi, nāhaṃ rajjena-m-atthiko.
Iti Mahāsattassa desanā sahānusandhinā matthakaṃ pattā, taṃ sutvā rājānañ ca C-deviñ ca ādiṃ katvā soḷasasahassāni orodhā ca pabbajitukāmā ahesuṃ. Rājā nagare bheriñ carāpesi: "ye mama puttassa santike pabbajituṃ icchanti te pabbajantū"
[page 029]
1. Mūgapakkhajātaka. (538.) 29
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] 'ti sabbesañ ca suvaṇṇakoṭṭhāgārādīnaṃ dvārāni vivarāpetvā "asukaṭṭhāne ca asukaṭṭhāne ca mahānidhikumbhiyo atthi tā gaṇhantū" ti suvaṇṇapaṭṭe likhāpetvā mahānale thambhe bandhāpesi. Nāgarāpi yathā pasārite va āpaṇe vivaṭadvārān'; eva gehāni pahāya rañño santikaṃ agamaṃsu. Rājā mahājanena saddhiṃ M-assa santike pabbaji. Sakkadattiyaṃ tiyojanikaṃ assamapadaṃ ahosi. M. paṇṇasālāyo vicāresi, majjhaṭṭhāne paṇṇasālāyo itthīnaṃ dāpesi bhīrujātikā etā ti, purisānaṃ bahipaṇṇasālāyo adāsi, sabbe pi Vissakammena māpitesu phaladhararukkhesu uposathikakāle bhūmiyaṃ ṭhitā va phalāni gahetvā paribhuñjitvā samaṇadhammaṃ karonti, yo kāmavitakkaṃ vā vyāpādavi-vā vihiṃsāvi-vā vitakketi tassa manaṃ jānitvā M. ākāse nisīditvā dh. desesīti, taṃ sutvā khippam eva abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattenti, eko sāmantarājā "Kāsirājā pabbajito" ti sutvā "Bārāṇasiyaṃ r. gahessāmīti" nagaraṃ pavisitvā alaṃkatanagaraṃ disvā rājanivesanaṃ āruyha sattavidhaṃ vararatanaṃ oloketvā "imaṃ dhanaṃ nissāya ekena bhayena bhavitabban" ti cintetvā surāsoṇḍe pakkosāpetvā "rājā kataradvārena nikkhanto" ti pucchitvā "pācīnadvārenā" 'ti vutte ten'; eva dvārena nikkhamitvā naditīrena pāyāsi. Tassāgamanaṃ ñatvā M. ca tattha āgantvā ākāse nisīditvā dh. d., so saddhiṃ parisāya tassa santike pabbaji, evaṃ aparo pīti tīṇi rajjāni chaḍḍitāni, hatthī araññahatthī jātā assāpi araññāssā jātā, rathā araññasmiṃ yeva vinaṭṭhā, bhaṇḍāgāresu kahāpaṇe assamapade vālukā katvā vikiriṃsu, sabbe va aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā jīvitapariyosāne Brahmaloka-parāyanā ahesuṃ, tiracchānagatā hatthiassāpi isigaṇe cittaṃ pasādetvā chasu kāmasaggesu nibbattiṃsu.
S. i. d. ā. "na hi bhi. idān'; eva pubbe p'; āhaṃ r. pahāya nikkhanto yevā" 'ti vatvā j. s.: "Tadā chatte adhivatthā devatā Uppalavaṇṇā ahosi,
[page 030]
30 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sārathi Sāriputto, mātāpitaro mahārājakulāni, parisā Buddhaparisā, Mūgapakkhapaṇḍito pana aham evā 'ti.
Sīhaladīpaṃ patvā Maṃgaṇavāsī Khuddakatissatthero Mahāvaṃsakatthero Kaṭakandhakāravāsī Phussadevatthero Uparimaṇḍakamālavāsī Mahārakkhitatthero Bhaggarivāsī Mahātissatthero Vāmattapabbhāravāsī Mahāsivatthero Kāḷavelavāsī Mahāmaliyadevatthero ti ime therā Kuddālakasamāgame Mūgapakkhasamāgame Ayogharasamāgame Hatthipālasamāgame ca pacchāgatakā ti vadanti, Maddhavāsī Mahānāgatthero pana Maliyamahādevatthero ca parinibbānadivase "āvuso Mūgapakkhajātake parisā ajja pacchinnā" ti vadiṃsu "kiṃkāraṇā bhante" ti, "āvuso ahaṃ tadā eko surāsoṇḍako aññe mayā saddhiṃ suram pivante alabhitvā sabbapacchā nikkhamitvā pabbajito" ti. Mūgapakkhajātakaṃ.
2. Mahājanakajātaka.
Koyaṃ majjhe samuddasmin ti. Idaṃ S. J. v. mahānekkhammaṃ ārabbha kathesi. Ekadivasaṃ hi bhikkhū dhammasabhāyaṃ Tathāgatassa mahānekkhammaṃ vaṇṇayantā nisīdiṃsu, S. āgantvā "k. n. bh. e. k. s." ti p. "i. n." ti v. "na bh. i. p. pi T. mahānekkhammaṃ nikkhanto yevā" ti vatvā a. ā.:
(cfr. S. B. E. 1.800, Bigandet 412, Bastian 2.233)
A. Videharaṭṭhe Mithilāyaṃ Mahājanako nāma rājā r. kāresi, Tassa dve puttā Ariṭṭhajanako ca Polajanako ca, tesaṃ rājā jeṭṭhassa uparajjam adāsi kaniṭṭhassa senāpatiṭṭhānaṃ.
{Aparabhāge} Mahājanake kālakate A-janako rājā hutvā itarassa uparajjaṃ adāsi, tass'; eko pādamūliko rañño santikaṃ gantvā "deva uparājā tumhe ghātetukāmo" ti ā. Rājā tassa punappuna kathaṃ sutvā bhijjitvā P-janakaṃ saṃkhalikāhi bandhāpetvā rājanivesanato avidūre ekasmiṃ gehe vasāpetvā ārakkhaṃ dāpesi. Kumāro "sac'; āhaṃ bhātu veriko saṃkhalikāpi me mā muccantu dvāram pi mā vivariyatu, noce saṃkhalikāpi muccantu dvāram pi vivariyatū" 'ti saccakiriyaṃ akāsi, tāvad eva saṃkhalikāpi khaṇḍākhaṇḍaṃ chindiṃsu dvāram pi vivataṃ.
[page 031]
2. Mahājanakajātaka. (539). 31
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] So nikkhamitvā ekaṃ paccantagāmaṃ gantvā vāsaṃ kappesi, paccantavāsino taṃ sañjānitvā upaṭṭhahiṃsu. Rājā gāhāpetuṃ nāsakkhi. So anupubbena paccantajanapadaṃ hatthagataṃ katvā mahāparivāro hutvā "ahaṃ pubbe bhātu na verī idāni pana veri-mhīti" mahājanaparivuto Mithilam patvā bahinagare senaṃ nivāsesi. Nagaravāsino "P-janakakumāro āgato" ti sutvā yebhuyyena hatthivāhanādīni gahetvā tass'; eva santikaṃ āgamiṃsu, aññe pi nāgarā āgamiṃsu. So bhātu sāsanaṃ pesesi: "nāhaṃ pubbe tumhākaṃ verī idāni pan'; amhi verīti chattaṃ vā me detha yuddhaṃ vā" ti. Rājā yuddhaṃ dātuṃ gacchanto aggamahesiṃ āmantetvā "bhadde yuddhe jayaparājayo {nāma} na sakkā {ñātuṃ,} sace mama antarāyo hoti, tvaṃ gabbhaṃ rakkheyyāsīti" vatvā nikkhami.
Atha naṃ yuddhe P-janakassa yodhā jīvitakkhayaṃ pāpesuṃ.
"Rājā mato" ti sakalanagare ekakolāhalaṃ jātaṃ. Devī tassa matabhāvaṃ ñatvā sīghasīghaṃ suvaṇṇasārādīni pacchiyaṃ pakkhipitvā matthake pilotikaṃ attharitvā upari taṇḍule okiritvā kiliṭṭhapilotikaṃ nivāsetvā sarīraṃ virūpaṃ katvā pacchiṃ sīse ṭhapetvā divādivass'; eva nikkhami, koci naṃ na sañjāni. Sā uttaradvārena nikkhamitvā katthaci agatapubbatāya maggaṃ ajānantī disā vavatthapetuṃ asakkontī kevalaṃ Kāḷacampānagaraṃ nāma atthīti sutattā "Kālacampānagaraṃgamikā nāma atthīti" pucchamānā nisīdi. Kucchiyaṃ pan'; assā na yo vā so vā satto, pūritapāramī pana M. nibbatto, tassa tejena Sakkabhavanaṃ kampi. Sakko āvajjanto taṃ kāraṇaṃ ñatvā "tassā kucchiyaṃ nibbattasatto mahapuñño, mayā gantuṃ vaṭṭatīti" cintetvā paṭicchannaṃ yoggaṃ māpetvā tattha mañcaṃ paññāpetvā mahallakapuriso viya yoggaṃ pājento tāya nisinnasāladvāre ṭhatvā "Kālacampānagaragāmikā atthīti" pucchi. "Ahaṃ tāta gamissāmīti".
[page 032]
32 XXII. Mahānipāta.
"Tena hi yoggaṃ āruyha nisīda ammā" ti. "Tāta ahaṃ paripuṇṇagabbhā, na sakkā mayā yoggaṃ abhirūhituṃ, pacchato āgamissāmi, imissā pana me pacchiyā okāsaṃ dehīti".
"Amma kiṃ vadesi, yoggaṃ pājetuṃ jānanasamattho nāma mayā sadiso n'; atthi, mā bhāyi, āruyha nisīdā" 'ti. So tassā ārohanakāle attano ānubhāvena paṭhaviṃ uṭṭhāpetvā yoggassa pacchimante pahārāpesi. Sā abhiruyha sayane nipajjitvā va "devatā bhavissatīti" aññāsi. Sā dibbasayane nipannamattā va niddaṃ okkami. Atha naṃ Sakko tiṃsayojanamatthake ekaṃ nadiṃ patvā pabodhetvā "amma otaritvā nadiyā nahāhi, ussīsake sāṭako atthi, taṃ nivāsehi, antoyogge pūvabhattaṃ atthi, taṃ bhuñjā" 'ti. Sā tathā katvā puna nipajjitvā sāyaṇhasamaye Campaṃ patvā dvāraṭṭālakapākāre disvā "tāta kiṃ nagaraṃ nām'; etan" ti pucchi. "C-nagaraṃ ammā" ti. "Kiṃ vadesi tāta, nanu amhākaṃ nagarato C-nagaraṃ saṭṭhiyojanamatthake hotīti". "Evaṃ amma, ahaṃ pana ujuṃ maggaṃ jānāmīti". Atha naṃ {dakkhiṇadvārasamīpe} otāretvā "amma amhākaṃ gāmo purato va, tvaṃ nagaraṃ pavisā" 'ti vatvā purato gantvā Sakko antaradhāya sakaṭṭhānam eva gato. Devī pi ekissā sālāya nisīdi. Tasmiṃ khaṇe eko C-vāsī mantajjhāyako brāhmaṇo pañcahi māṇavakasatehi parivuto nahānatthāya gacchanto dūrato oloketvā taṃ abhirūpaṃ sobhaggapattaṃ tattha nisinnaṃ disvā kucchigatassānubhāvena saha dassanen'; eva kaniṭṭhabhaginisinehaṃ uppādetvā māṇave ṭhapetvā ekako va sālaṃ pavisitvā "bhagini kataragāmavāsikā" ti pucchi.
"Mithilāyaṃ Ariṭṭhajanakarañño aggamahesi-mhīti". "Idha kasmā āgatāsīti". "Polajanakena rājā mārito, athāhaṃ bhītā ‘gabbhaṃ anurakkhissāmīti'; āgatā" ti. "Imasmiṃ pana te nagare koci ñātako atthīti". "N'; atthi tātā" 'ti. "Tena hi mā cintayi, ahaṃ udiccabrāhmaṇo mahāsālo disāpāmokkho ācariyo, ahaṃ taṃ bhaginiṭṭhāne ṭhapetvā paṭijaggissāmi, bhātikā 'ti maṃ vatvā pādesu gahetvā paridevā" 'ti. Sā mahāsaddaṃ katvā tassa pādesu pati,
[page 033]
2. Mahājanakajātaka. (539.) 33
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] te pi aññamaññaṃ parideviṃsu.
Antevāsikā upadhāvitvā "ācariya kiṃ vo hotīti" pucchiṃsu.
"Kaniṭṭhabhaginī me asukakāle nāma mayā vinā jātā" ti.
"Diṭṭhakālato paṭṭhāya mā cintayittha ācariyā" 'ti. So channaṃ mahāyoggaṃ āharāpetvā taṃ tattha nisīdāpetvā "tāta brāhmaṇiyā mama bhaginibhāvaṃ kathetvā sabbakiccāni kātuṃ vadathā" 'ti vatvā gehaṃ pesesi. Atha naṃ brāhmaṇī uṇhodakena nahāpetvā sayanaṃ paññāpetvā nipajjāpesi. Atha brāhmaṇo nahātvā āgato bhojanakāle "bhaginim me pakkosathā" ti tāya saddhiṃ ekato bhuñjitvā antonivesane yeva naṃ paṭijaggi. Sā nacirass'; eva puttaṃ {vijāyi}, Mahājanakakumāro ti 'ssa ayyakasantakanāmaṃ akaṃsu. So vaḍḍhamāno dārakehi saddhiṃ kīḷanto ye naṃ rosenti tesaṃ asambhinnakhattiye kule jātattā mahābalatāya c'; eva mānatthaddhatāya ca daḷhaṃ paharati. Te mahāsaddena rodantā "kena pana pahaṭā" ti vutte "vidhavāya puttenā" 'ti vadanti. Kumāro cintesi: "ime maṃ ‘vidhavāputto'; ti abhiṇhaṃ vadanti, mama mātaraṃ pucchissāmīti" so ekadivasaṃ pucchi: "amma ko mayhaṃ pitā" 'ti. Atha naṃ "tāta brāhmaṇo te pitā" ti vañcesi. So punadivase paharanto "vidhavāputto" ti vutte "nanu me brāhmaṇo pitā" ti vatvā "brāhmaṇo tava kiṃ hotīti" vutte cintesi: "ime ‘brāhmaṇo tava kiṃ hotīti'; vadanti, mātā me idaṃ kāraṇaṃ na katheti, na sā attano mānena kathessati, hotu kathāpessāmi nan" ti so thaññaṃ pivanto thane naṃ ḍasitvā "pitaram me kathehi, noce kathessasi thanan te chindissāmīti" ā. Sā vañcetuṃ asakkontī "tāta tvaṃ Mithilāya A-janakarañño putto, pitā te P-janakena mārito, ahaṃ taṃ anurakkhantī imaṃ nagaraṃ āgatā, brāhmaṇo maṃ bhaginiṭṭhāne ṭhapetvā paṭijaggatīti" kathesi. So tato paṭṭhāya vidhavāputto ti vutte na kujjhi, so soḷasavassabbhantare yeva tayo ca vede sabbasippāni ca uggaṇhi,
[page 034]
34 XXII. Mahānipata.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] soḷasavassakāle pana uttamarūpadharo ahosi. Atha so "pitu santakaṃ r. gaṇhissāmīti" cintetvā mātaraṃ pucchi:
"amma kiñci te hatthe atthi, noce vohāraṃ katvā dhanaṃ uppādetvā pitu santakaṃ r. gaṇhāmīti". "Tāta nāhaṃ tucchahatthā āgatā, ekeko muttasāro maṇisāro vajirasāro ca rajjaggahaṇappamāṇaṃ atthi, taṃ gahetvā r. gaṇha, mā vohāraṃ karīti". "Amma tam pi dhanaṃ mayh'; eva dehi, upaḍḍhaṃ pana gahetvā Suvaṇṇabhūmiṃ gantvā bahuṃ dhanaṃ āharitvā r. gaṇhissāmīti" so upaḍḍhaṃ āharāpetvā bhaṇḍaṃ gahetvā Suvaṇṇabhūmi-gamikehi vāṇijehi saddhiṃ nāvāya bhaṇḍaṃ āropetvā gantvā mātaraṃ vanditvā "amma ahaṃ Suvaṇṇabhūmiṃ gamissāmīti" ā. "Tāta samuddo nāma appasiddhiko bahuantarāyiko, mā gaccha, rajjaggahaṇāya te dhanaṃ bahun" ti. So "gacchissām'; eva ammā" ti mātaraṃ vanditvā nikkhamma nāvaṃ abhirūhi. Taṃ divasam eva P-janakassa sarīre rogo uppajji, anuṭṭhānaseyyaṃ sayi. Sattajaṃghasatāni abhirūḷhāni, nāvā sattahi divasehi sattayojanasatāni gatā, sā aticaṇḍaṃ gantvā vahituṃ nāsakkhi, phalakāni bhinnāni, tato tato udakaṃ uggataṃ, nāvā majjhe samudde nimuggā, mahājano rodati paridevati nānādevatā namassati, M. pana n'; eva rodi na paridevi na devatā namassi, nāvāya pana nimujjanabhāvaṃ ñatvā sappinā sakkharaṃ madditvā kucchipūraṃ khāditvā dve maṭṭasāṭake telena makkhetvā daḷhaṃ nivāsetvā kūpakaṃ nissāya ṭhito, nāvānimujjanasamaye kūpakaṃ uṭṭhahi, mahājano macchakacchapabhattaṃ jāto, samantā udakaṃ lohitavaṇṇaṃ ahosi, M. kūpakamatthake ṭhito "imāya nāma disāya Mithilā" ti disaṃ vavatthapetvā kūpakamatthakā uppatitvā macchakacchape atikkamma mahāthāmatāya usabhamatthake pati. Taṃ divasaṃ P-janako kālam akāsi. Tato paṭṭhāya M. maṇivaṇṇīsu ūmisu pavaṭṭento suvaṇṇakkhandho viya samuddaṃ tarati,
[page 035]
2. Mahājanakajātaka. (539.) 35
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so yathā ekadivasaṃ evaṃ sattāhaṃ tari, velaṃ pana oloketvā {loṇodakena} mukhaṃ vikkhāletvā uposathiko hoti. Tadā ca mātupaṭṭhānādiguṇayuttā samudde patituṃ ananucchavikā sattā, te {upadhārehīti} catūhi lokapālehi Maṇimekhalā nāma devadhītā samuddarakkhikā ṭhapitā hoti, sā te sattadivase samuddaṃ na olokesi, sampattiṃ anubhontiyā kir'; assā sati pamuṭṭhā, devasamāgamaṃ gatā ti pi vadanti, sā "ajja me sattamo divaso samuddaṃ na olokentiyā, ko nu kho pavattīti" olokentī M-aṃ disvā "sace Mahājanakakumāro samudde nassissa devasamāgame pavesanaṃ alabhissan" ti cintetvā M-assa avidūre alaṃkatena sarīrena ākāse ṭhatvā Mahāsattaṃ vīmaṃsamānā paṭhamaṃ g. ā.:
Ja_XXII.2(=539).1: Ko 'yaṃ majjhe samuddasmiṃ apassan tīram āyuhe,
kaṃ tvaṃ atthavasaṃ ñatvā evaṃ vāyāmase bhusan ti. || Ja_XXII:121 ||
Ta. ap -- he ti tīraṃ apassanto tīraṃ āyūhati viriyaṃ karoti.
Atha M. āha: "ajja me sattamo divaso samuddaṃ tarantassa, na me dutiyo satto diṭṭhapubbo, ko nu kho maṃ vadatīti" ākāsaṃ olokento taṃ disvā dutiyaṃ g. ā.:
Ja_XXII.2(=539).2: Nisamma vattaṃ lokassa vāyāmassa ca devate
tasmā majjhe samuddasmiṃ apassan tīram āyuhe ti. || Ja_XXII:122 ||
Ta. nis -- lokassā 'ti ahaṃ lokassa vattakiriyaṃ disvā upadhāretvā viharāmīti a., vāyāmassa cā 'ti vāyāmassa ca ānisaṃsaṃ nisāmetvā ca viharāmīti dīpeti, tasmā ti yasmā nisamma viharāmi purisakāro nāma na nassati sukhe patiṭṭhāpetīti jānāmi tasmā tīraṃ apassanto pi āyūhāmi na ukkaṇṭhāmīti.
Sā tassa dhammakathaṃ sotukāmā puna g. ā.:
Ja_XXII.2(=539).3: Gambhīre appameyyasmiṃ tīraṃ yassa na dissati
mogho te purisavāyāmo appatvā va marissasīti. || Ja_XXII:123 ||
Ta. appatvā ti tīraṃ appatvā yeva.
Atha naṃ M. "kin nām'; etaṃ kathesi, vāyāmaṃ katvā maranto pi garahato muccissāmīti" vatvā g. ā.:
[page 036]
36 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.2(=539).4: Anaṇo ñātinaṃ hoti devānaṃ pituno ca so
karaṃ purisakiccāni na ca pacchānutappatīti. || Ja_XXII:124 ||
Ta. anaṇo -- hotīti vāyāmaṃ karonto hi ñātīnañ ca devatānañ ca Brahmuno ca antare anaṇo hoti agārayho ti a.
Atha devatā gātham āha:
Ja_XXII.2(=539).5: Apāraṇeyyaṃ yaṃ kammaṃ aphalaṃ kilamathuddayaṃ
tattha ko vāyāmen'; attho maccu yassābhinippatan ti. || Ja_XXII:125 ||
Ta. apāraṇeyyan ti vāyāmena matthakaṃ apāpetabbaṃ, maccu yassābhinippatan ti yassa aṭṭhāne vāyāmakaraṇakassa maraṇam eva nipphatti ta. ko vāyāmen'; attho.
Evaṃ vutte naṃ appaṭibhānaṃ karonto M. uparigāthā abhāsi:
Ja_XXII.2(=539).6: {Apāraṇeyyaṃ} accantaṃ yo viditvāna devate
na rakkhe attano pāṇaṃ jaññā so yadi hāpaye. || Ja_XXII:126 ||
Ja_XXII.2(=539).7: Adhippāyaphalaṃ eke asmiṃ lokasmi devate
payojayanti kammāni, tāni ijjhanti vā na vā. || Ja_XXII:127 ||
Ja_XXII.2(=539).8: Sandiṭṭhikaṃ kammaphalaṃ nanu passasi devate
sannā aññe tarām'; ahaṃ tañ ca passāmi santike. || Ja_XXII:128 ||
Ja_XXII.2(=539).9: So ahaṃ vāyamissāmi yathāsattiṃ yathābalaṃ
gacchaṃ pāraṃ samuddassa kāsaṃ purisakāriyan ti. || Ja_XXII:129 ||
Ta. accantan ti yo idaṃ kammaṃ viriyaṃ katvāpi nipphādetuṃ na sakkā accantam eva apāraṇeyyan ti viditvā caṇḍahatthiādayo apariharanto attano pāṇaṃ na rakkhati, jaññā -- hāpaye ti so yadi tādisesu ṭhānesu viriyaṃ hāpeyya jāneyya tassa kusītabhāvassa phalaṃ, iti tvaṃ yaṃ vā taṃ vā niratthakaṃ vadasīti dīpeti, Pāliyaṃ (add: yaṃ?) pana jaññā so yadi hāpaye ti likhitaṃ taṃ Aṭṭhakathāsu n'; atthi, adhippāyaphalan ti attano adhippāyassa phalaṃ sampassamānā ekacce purisā kasivaṇijjādīni kammāni payojenti, tāni ijjhanti vā na vā ijjhanti, ettha gamissāmi idaṃ uggahessāmīti pana kāyikacetasikaviriyaṃ karontassa taṃ ijjhat'; eva, tasmā taṃ kātuṃ vaṭṭati yevā 'ti dasseti, sannā -- han ti aññe janā mahāsamudde sannā nimuggā viriyaṃ akarontā macchakacchapabhattā jātā, ahaṃ pana ekako va tarāmi, tañca passāmīti idaṃ pi me viriyaphalaṃ passa, mayā iminā attabhāvena devatā nāma na diṭṭhapubbā,
[page 037]
2. Mahājanakajātaka. (539.) 37
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so 'haṃ tañ ca iminā dibbena rūpena mama santike ṭhitaṃ passāmi, yathāsattiṃ -- lan ti attano sattiyā ca balassa ca anurūpaṃ, kāsan ti karissāmi.
Devatā tassa taṃ daḷhaṃ vacanaṃ sutvā thutiṃ karontī g. ā.:
Ja_XXII.2(=539).10: Yo vaṃ evaṃgate oghe appameyye mahaṇṇave
dhammavāyāmasampanno kammanā nāvasīdasi
so tvaṃ tatth'; eva gacchāhi yattha te nirato mano ti. || Ja_XXII:130 ||
Ta. evaṃgate ti evarūpe gambhīre vitthate, dhamma -- nno ti dhammavāyāmena samannāgato, kammanā ti attano purisakārakammena na sīdasi, yattha te ti yasmiṃ ṭhāne tava mano nirato tatth'; eva gacchā 'ti.
Evañ ca pana vatvā "paṇḍita mahāparakkama kuhiṃ taṃ nemīti" pucchi, Mithilanagaran ti vutte sā M-aṃ mālākalāpaṃ viya ukkhipitvā ubhohi bāhāhi pariggayha ure nippajjāpetvā piyaputtakaṃ ādāya gacchantī viya ākāse pakkhandi. M. sattāhaṃ loṇodakena upakkasarīro dibbaphassena phuṭṭho niddaṃ okkami.
Atha naṃ sā Mithilaṃ netvā ambavane maṅgalasilāpaṭṭe dakkhiṇapassena nipajjāpetvā uyyānadevatāhi 'ssa ārakkhaṃ gāhāpetvā sakaṭṭhānam eva gatā. Polajanakassa putto n'; atthi, ekā pan'; assa dhītā ahosi, sā Sīvalidevī nāma paṇḍitā vyattā.
Taṃ enaṃ maraṇamañce nipannaṃ pucchiṃsu: "mahārāja tumhesu devattaṃ gatesu r. kassa demā" 'ti. "Mama dhītaraṃ S-deviṃ ārādhetuṃ samatthassa yo vā pana caturassapallaṃkassa ussīsakaṃ jānāti yo vā sahassatthāmaṃ dhanuṃ āropetuṃ sakkoti yo vā soḷasamahānidhiṃ nīharituṃ sakkoti tassa dehīti". "Deva tesaṃ no nidhīnaṃ udānaṃ kathethā" 'ti.
Rājā:
Ja_XXII.2(=539).11: Suriyuggamane nidhi, atho okkamane nidhi,
anto nidhi bahi nidhi, na anto na bahi nidhi. || Ja_XXII:131 ||
[page 038]
38 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.2(=539).12: Ārohaṇe mahānidhi, atho orohaṇe nidhi,
caturo ca mahāsālā samantā yojane nidhi. || Ja_XXII:132 ||
Ja_XXII.2(=539).13: Dantaggesu mahānidhi vālaggesu ca kebuke
rukkhaggesu mahānidhi, soḷas'; ete mahānidhī,
sahassatthāmo pallaṃko Sīvalārādhanena cā 'ti || Ja_XXII:133 ||
Nidhīhi saddhiṃ itaresam pi udānaṃ kathesi. Amaccā rañño accayena tassa matakiccaṃ katvā sattame divase sannipatitvā mantayiṃsu: "rañño attano dhītaraṃ ārādhetuṃ samatthassa r. dātabban ti vuttaṃ, ko taṃ ārādhetuṃ sakkhissatīti".
Te "senāpati vallabho" ti tassa sāsanaṃ pesesuṃ. So sādhū 'ti rajjatthāya rājadvāraṃ gantvā attano ṭhitabhāvaṃ rājadhītāya ārocāpesi. Sā tassa āgatakāraṇaṃ ñatvā "atthi nu khvāssa chattasiriṃ dhāretuṃ dhitīti" vīmaṃsanatthāya "āgacchatū" 'ti ā. So taṃ sāsanaṃ sutvā taṃ ārādhetukāmo sopānapādamūlato paṭṭhāya javena gantvā tassā santike aṭṭhāsi. Atha naṃ vīmaṃsamānā "mahātale javena dhāvā" 'ti ā.-So "rājadhītaraṃ tosemīti" vegena pakkhandi. Atha naṃ puna "ehīti" ā. So puna javenāgato. Sā tassa dhitiyā abhāvaṃ ñatvā "ehi pāde me sambāhā" 'ti ā. So tassa ārādhanatthaṃ nisīditvā pāde sambāhi. Atha naṃ ure pādena paharitvā uttānakaṃ pātetvā "imaṃ andhabālapurisaṃ dhitirahitaṃ pothetvā gīvāya gahetvā nīharathā" 'ti dāsīnaṃ saññaṃ adāsi. Tā tathā kariṃsu. So "kiṃ senāpatīti" puṭṭho "mā kathetha, sā no manussitthīti" ā. Tato bhaṇḍāgāriko gato, tam pi tath'; eva lajjāpesi. Tathā seṭṭhiṃ chattagāhaṃ asiggāhan ti sabbe lajjāpesi yeva. Atha mahājano mantetvā "rājadhītaraṃ tāva ārādhetuṃ samattho n'; atthi, sahassatthāmaṃ dhanuṃ āropetuṃ samatthassa dethā" 'ti ā. Tam pi koci āropetuṃ nāsakkhi. Tato "caturassapallaṃkassa ussīsakaṃ jānantassa dethā" 'ti ā. Tam pi na koci jāni. Tato "soḷasa mahānidhī nīharituṃ samatthassa dethā" 'ti. Api koci nīharituṃ nāsakkhi.
[page 039]
2. Mahājanakajātaka. (539.) 39
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Tato "arājakaṃ nāma raṭṭhaṃ pāletuṃ na sakkā, kiṃ nu kho kattabban" ti mantayiṃsu. Atha ne purohito ā.: "mā cintayissatha, phussarathaṃ nāma vissajjetuṃ vaṭṭati, phussarathena hi laddharājā sakala-Jambudīpe r.
kāretuṃ samattho hotīti". Te "sādhū" 'ti sampaticchitvā nagaraṃ alaṃkārāpetvā maṅgalarathe cattāro kumudavaṇṇe asse yojetvā uttarattharaṇaṃ attharitvā pañca rājakakudhabhaṇḍāni āropetvā caturaṅginiyā senāya parivārāpesuṃ, sassāmikarathassa turiyāni purato vajjanti assāmikassa pacchato, tasmā purohito "turiyāni pacchato vādethā" 'ti vatvā {suvaṇṇabhiṃ-} kārena rathanandiñ ca patodañ ca abhisiñcitvā {"yassa} r. kāretuṃ puññaṃ atthi tassa santikaṃ gacchā" 'ti ā. Ratho rājagehaṃ padakkhiṇaṃ katvā bherivīthiṃ abhirūhi. Senāpatiādayo "phussaratho mama santikaṃ etīti" {cintayiṃsu.} So sabbesaṃ gehāni atikkamitvā nagaraṃ padakkhiṇaṃ katvā pācīnadvārena nikkhamitvā uyyānābhimukho pāyāsi. Atha naṃ vegena gacchantaṃ disvā "nivattethā" 'ti āhaṃsu. Purohito "mā nivattayittha, icchanto yojanasatam pi gacchatū" 'ti vāresi. Ratho uyyānaṃ pavisitvā maṅgalasilāpaṭṭaṃ padakkhiṇaṃ katvā ārohaṇasajjo hutvā aṭṭhāsi. Purohito M-aṃ nipannakaṃ disvā amacce āmantetvā "ambho eko silāpaṭṭe nipannako dissati, setacchattānucchavikā pan'; assa dhiti atthi vā n'; atthi vā na jānāma, sace puññavā bhavissati na olokessati, kālakaṇṇisatto ce bhītatasito uṭṭhāya kampamāno olokessati, khippaṃ sabbaturiyāni paggaṇhathā" 'ti ā. Tāvad eva anekasatāni turiyāni paggaṇhiṃsu, sāgaraghoso viya ahosi. M. tena saddena pabujjhitvā sīsaṃ vivaritvā olokento mahājanaṃ disvā "setacchattena me āgatena bhavitabban" ti sutvā puna sīsaṃ pārupitvā parivattitvā vāmapassena nipajji. Purohito pāde vivaritvā lakkhaṇāni oloketvā "tiṭṭhatu, ayaṃ ekadīpo catunnam pi dīpānaṃ r. kāretuṃ samattho" ti puna turiyāni paggaṇhāpesi.
[page 040]
40 XXII. Mahānipāta.
M. mukhaṃ vivaritvā parivattetvā dakkhiṇapassena nipajjitvā mahājanaṃ olokesi. Purohito parisaṃ assāsetvā añjalim paggayha avakujjo hutvā "uṭṭhehi deva r. te pāpuṇātīti" ā. "Rājā te kuhin" ti. "Kālakato" ti. "Putto vāssa bhātā vā n'; atthīti". "N'; atthi devā" 'ti. "Sādhu r. kāressāmīti" uṭṭhāya silāpaṭṭe pallaṃkena nisīdi. Atha naṃ tatth'; eva abhisiñciṃsu. Mahājanakarājā nāma ahosi. So rathavaraṃ abhiruyha mahantena sirivibhavena nagaraṃ pavisitvā nivesanaṃ abhirūhanto "senāpatiādīnaṃ tath'; eva ṭhānāni hontū" 'ti vicāretvā mahātalaṃ abhirūhi. Rājadhītā purimasaññāya eva tassa vīmaṃsanatthaṃ ekaṃ purisaṃ āṇāpesi:, "gaccha rājānaṃ upasaṃkamitvā vadehi: Sīvalidevī taṃ pakkosati, khippaṃ kirāgacchathā" 'ti. Rājā paṇḍito tassa vacanaṃ asuṇanto viya "aho sobhano" ti pāsādassa vaṇṇaṃ kathesi. So taṃ sāvetuṃ asakkonto gantvā rājadhītāya ārocesi: "ayye so rājā tumhākaṃ vacanaṃ suṇāti pāsādam eva vaṇṇeti tumhe tiṇāya pi na gaṇhāti.
Sā "mahajjhāsayo puriso bhavissatīti" dutiyam pi tatiyam pi pesesi. Rājāpi attano ruciyā pakatigamanena sīho viya jambhamāno pāsādam abhirūhi. Tasmiṃ upasaṃkamante rājadhītā tassa tejena sakabhāvena saṇṭhātuṃ asakkontī āgantvā hattholambakaṃ ādāsi. So taṃ hatthe olubbha mahātalaṃ abhirūhitvā samussitasetacchatte rājapallaṃke nisīditvā amacce āmantetvā "ambho atthi pana vo raññā kālaṃ karontena koci ovādo dinno" ti pucchi. "Āma devā" ti. "Vadethā" 'ti.
"Sīvalideviṃ ārādhetuṃ samatthassa r. dātabban ti tena vuttan" ti. "Sīvalideviyā āgantvā hattholambako dinno, ayaṃ tāva ārādhitā nāma, aññaṃ vadethā" ti. "Deva caturassapallaṃkassa ussīsakaṃ jānituṃ samatthassa r. dethā 'ti tena vuttan" ti. Rājā "imaṃ dujjānaṃ, upāyena pana sakkā jānitun" ti sīsato {suvaṇṇasūciṃ} nīharitvā Sīvalideviyā hatthe adāsi, imaṃ ṭhapehīti".
[page 041]
2. Mahājanakajātaka. (539.) 41
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Sā taṃ gahetvā pallaṃkassa ussīsake ṭhapesi, khaggaṃ adāsīti pi vadanti yeva, so tāya saññāya "idaṃ ussīsakan" ti ñatvā kathaṃ asuṇanto viya "kiṃ kathethā" 'ti vatvā puna tehi tathā vutte "na idaṃ jānituṃ acchariyaṃ, etaṃ ussīsakan" ti vatvā "aññaṃ kin" ti pucchi. "Deva sahassatthāmaṃ {dhanuṃ} āropetuṃ samatthassa r. dātuṃ āṇāpesi". "Tena hi āharathā" 'ti āharāpetvā dhanuṃ āropento pallaṃke yathā nisinno va itthīnaṃ kappāsapothanadhanukaṃ viya taṃ āropesi. "Aññaṃ vadethā" 'ti pucchi. "Soḷasamahānidhī nīharituṃ samatthassa r. dethā 'ti tena vuttan" ti.
Tesaṃ "kiñci udānaṃ atthīti" "āma atthīti" suriyuggamane nidhīti udānaṃ kathayiṃsu. Tassa taṃ suṇantass'; eva gaganatale cando viya so attho pākaṭo ahosi. Atha ne āha: "ajja bhaṇe velā n'; atthi, sve nidhiṃ gaṇhissāmā" 'ti. So punadivase amacce sannipātetvā pucchi: "tumhākaṃ rājā paccekabuddhe bhojesīti". "Āma devā" 'ti. So cintesi: "suriyo ti nāyaṃ suriyo, suriyasadisattā pana paccekabuddhā suriyā nāma, tesaṃ paccuggamanaṭṭhāne nidhinā bhavitabban" ti. Tato rājā "paccekabuddhesu āgacchantesu paccuggamanaṃ karonto kataraṭṭhānaṃ gacchatīti" pucchitvā "asukaṭṭhānaṃ nāmā" 'ti vutte "taṃ ṭhānaṃ khanitvā nidhiṃ nīharathā" 'ti nīharāpesi, "gamanakāle anugacchanto kattha ṭhatvā uyyojesīti" pucchitvā "asukaṭṭhāne nāmā" 'ti vutte "tato dhanaṃ nīharathā" 'ti nīharāpesi. Mahājano ukkuṭṭhisahassāni pavattento "suriyuggamane" ti vuttattā suriyuṭṭhānadisāya khanantā vicariṃsu, "okkamane" ti vuttatā suriyatthagamanadisaṃ khanantā vicariṃsu. "Idaṃ pana dhanaṃ, idh'; eva aho acchariyan" ti pītisomanassaṃ pavedesi, "anto nidhīti" rājagehe mahādvārassa anto ummāranidhiṃ nīharāpesi, "bahi nidhīti" bahi ummāranidhiṃ nīharāpesi, "na anto na bahīti" heṭṭhāummārato nīharāpesi,
[page 042]
42 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] "ārohaṇe" ti maṅgalahatthiārohaṇakāle suvaṇṇanisseṇiattharaṇaṭṭhānato nīharāpesi, "atho orohaṇe" ti hatthikkhandhato orohaṇaṭṭhānā nīharāpesi, "cattāro ca mahāsālā" ti bhūmiyaṃ kataupaṭṭhānaṭṭhāne sirisayanassa cattāro pādā sālamayā, tesaṃ heṭṭhā ca catasso nidhikumbhiyo nīharāpesi, "samantā yojane" ti yojanaṃ nāma rathayugaṃ, sirisayanassa samantā yugappamāṇato nidhikumbhiyo nīharāpesi, "dantaggesu mahānidhīti" maṅgalahatthiṭṭhāne, tassa dinnaṃ dantānaṃ abhimukhaṭṭhānato dve nidhī nīharāpesi, "vālaggesū" 'ti maṅgalāssaṭṭhāne, tassa vāladhisammukhaṭṭhānato nīharāpesi, "kebuke" ti kebukaṃ vuccati udakaṃ, maṅgalapokkharaṇito udakaṃ nīharāpetvā nidhiṃ dassesi, "rukkhaggesu mahānidhīti" tassa uyyāne va mahāsālarukkhamūle ṭhitamajjhantikasamaye parimaṇḍalāya rukkhacchāyāya anto nidhikumbhiyo nīharāpesi. Evaṃ soḷasa nidhī nīharāpetvā "aññaṃ kiñci atthīti" ā. "N'; atthi devā" 'ti. Mahājano haṭṭhatuṭṭho ahosi.
Rājā "idaṃ dhanaṃ dānamukhe vikirissāmīti" nagaramajjhe c'; eva catūsu dvāresu cā 'ti pañca dānasālā kāretvā mahādānaṃ paṭṭhapesi. Kāḷacampānagarato mātarañ ca brāhmaṇañ ca pakkosāpetvā mahantaṃ sakkāram akāsi. Tassa taruṇarajje yeva sakalaṃ Videharaṭṭhaṃ, Ariṭṭhajanakarañño kira putto Mahājanakarājā nāma r. kāreti. "Paṇḍito kira rājā, passissāma nan" ti dassanatthāya sakalanagaraṃ saṃkhubhitaṃ ahosi, tato tato bahuṃ paṇṇākāraṃ gahetvā āgamiṃsu, nagare mahāchaṇaṃ sajjayiṃsu, rājanivesanaṃ hatthattharādīhi santharitvā gandhadāmamāladāmāni osāretvā vippakiṇṇalājakusumavāsadhūpandhakāraṃ kāretvā nānappakārakaṃ pānabhojanaṃ upaṭṭhapesuṃ, rañño paṇṇākāratthāya rajatasuvaṇṇabhājanādīsu nānappakārāni khādaniyabhojaniyapānaphalāadīni gahetvā tattha tattha samparivāretvā aṭṭhaṃsu,
[page 043]
2. Mahājanakajātaka. (539.) 43
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ekato amaccamaṇḍalaṃ nisīdi ekato brāhmaṇagaṇo ekato seṭṭhiādayo ekato uttamarūpadharā nāṭakitthiyo, brāhmaṇasotthikārā mukhamaṅgalikā maṅgalagītādīsu kusalā gītādīni pavattayiṃsu, anekasatani turiyāni vajjiṃsu, rājanivesanaṃ Yugandharasāgarakucchiyaṃ viya ekaninnādaṃ, olokitolokitaṭṭhānaṃ kampati. M.
setacchattassa heṭṭhā rājāsane nisinno Sakkasirisadisaṃ mahantaṃ sirivilāsaṃ oloketvā attano mahāsamudde katavāyāmaṃ anussari, ath'; assa "viriyaṃ nāma kattabbayuttakaṃ, sac'; āhaṃ mahāsamudde viriyaṃ na karissaṃ imaṃ saṃpattiṃ alabhissan" ti taṃ vāyāmam anussarantassa pīti uppajji, so pītivegena udānaṃ udānento āha:
Ja_XXII.2(=539).14: Āsiṃseth'; eva puriso, na nibbindeyya paṇḍito, (IV 269|21)
passāmi vo 'haṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu. || Ja_XXII:134 ||
Ja_XXII.2(=539).15: Āsiṃseth'; eva puriso, na nibbindeyya paṇḍito,
passāmi vo 'haṃ attānaṃ udakā thalam ubbhataṃ. || Ja_XXII:135 ||
Ja_XXII.2(=539).16: Vāyameth'; eva puriso, na nibbindeyya paṇḍito,
passāmi vo 'haṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu. || Ja_XXII:136 ||
Ja_XXII.2(=539).17: Vāyameth'; eva puriso, na nibbindeyya paṇḍito,
passāmi vo 'haṃ attānaṃ udakā thalam ubbhataṃ. || Ja_XXII:137 ||
Ja_XXII.2(=539).18: Dukkhūpanīto pi naro sapañño
āsaṃ na chindeyya sukhāgamāya,
bahū hi phassā ahitā hitā ca,
avitakkitā maccum upabbajanti. || Ja_XXII:138 ||
Ja_XXII.2(=539).19: Acintitam pi bhavati, cintitam pi vinassati,
na hi cintāmayā bhogā itthiyā purisassa vā ti. || Ja_XXII:139 ||
Ta. na nibbindeyyā 'ti viriyaṃ karonto na nibbindeyya, yathā icchin ti rājabhāvaṃ icchiṃ, tath'; eva jāto 'mhi, ubbhatan ti nīhaṭaṃ, dukkhūpanīto ti kāyikacetasikena dukkhena puṭṭho 'smīti a., ahitā cā 'ti dukkhaphassā ahitā sukhaphassā hitā, avitakkitā ti avitakkitāro acintetāro, i. v. h.:
tesu phassesu ahitaphassena phuṭṭhā sattāhitaphassāpi atthi, viriyaṃ karontā tam pi (add: na?) pāpuṇantīti acintetvā viriyaṃ na karonti,
[page 044]
44 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] te imass'; atthassa avitakkitā acintitāro hitaphassaṃ alabhitvā va maccuṃ upabbajanti maraṇaṃ pāpuṇanti, tasmā viriyaṃ kattabbam evā 'ti, acintītam pīti imesaṃ sattānaṃ acintitam pi hoti cintitaṃ pi nassati, mayāpi hi ayujjhitvā va r. labhissāmīti idam acintitaṃ Suvaṇṇabhūmito dhanaṃ āharitvā yujjhitvā gaṇhissāmīti pana cintitaṃ, idāni pana me cintitaṃ naṭṭhaṃ acintitaṃ jātaṃ, na hi cintāmayā ti sattānaṃ hi bhogā cintāya anippajjanato cintāmayā nāma na honti, tasmā viriyam eva kattabbaṃ viriyavato hi acintitaṃ hotīti.
So tato dasa rājadhamme akopetvā dhammena r. kāresi paccekabuddhe ca upaṭṭhāsi. Aparabhāge Sīvalidevī dhaññapuññalakkhaṇaṃ puttaṃ vijāyi, Dīghāvukumāro ti 'ssa nāmaṃ kariṃsu. Tassa vayappattassa rājā uparajjaṃ datvā ekadivasaṃ uyyānapālena phalāphalesu c'; eva nānāpupphesu cābhatesu tāni disvā tuṭṭho tassa sammānaṃ kāretvā "samma uyyānapāla uyyānaṃ passissāmi, alaṃkārāpehi tan" ti ā. So "sādhū" 'ti tathā katvā rañño nivedesi. So hatthikkhandhavaragato mahantena parivārena uyyānadvāraṃ pāpuṇi, tattha ca dve ambā nīlobhāsā, eko aphalo, eko phaladharo so pana atimadhuro, raññā ambaphalassa na paribhuttattā tato koci phalaṃ gahetuṃ na ussahati, rājā hatthikkhandhagato va tato ekaṃ phalaṃ gahetvā paribhuñji, tassa taṃ jivhagge ṭhapitamattam eva dibbojā viya upaṭṭhāsi, so "nivattanakāle bahum khādissāmīti" cintesi, "raññā aggaphalaṃ paribhuttan" ti ñatvā uparājaṃ ādikatvā antamaso hatthimeṇḍāpi gahetvā paribhuñjiṃsu, phalaṃ alabhantā daṇḍehi sākhā bhinditvā nippattaṃ akaṃsu, rukkho obhaggavibhaggo aṭṭhāsi, itaro pana maṇipabbato viya vilāsamāno ṭhito. Rājā uyyānā nikkhamanto taṃ disvā "idaṃ kin" ti amacce pucchi. "Devena aggaphalaṃ paribhuttan ti mahājanena vilutto devā" 'ti. "Imassa pana n'; eva pattaṃ na vaṇṇo khīṇo" ti. "Nipphalatāya na khīṇo devā" 'ti. Rājā saṃvegaṃ paṭilabhitvā "ayaṃ rukkho nipphalatāya nīlobhāso ṭhito,
[page 045]
2. Mahājaṅkajātaka. (539.) 45
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ayaṃ phalatāya obhaggavibhaggo ṭhito, idam pi r. phalitarukkhasadisaṃ, pabbajjā nipphalarukkhasadisā, sakiñcanass'; eva bhayaṃ nākiñcanassa, ahaṃ phalarukkho viya ahutvā nipphalarukkhasadiso bhavissāmi, sampattiṃ chaḍḍetvā nikkhamma pabbajissāmīti" daḷhaṃ katvā manaṃ adhiṭṭhahitvā nagaraṃ pavisitvā pāsādadvāre ṭhito va senāpatiṃ pakkosāpetvā "mahāsenāpati ajjato paṭṭhāya bhattahārakañ c'; eva mukhodakadantakaṭṭhadāyakañ c'; ekaṃ upaṭṭhākaṃ ṭhapetvā aññe maṃ daṭṭhuṃ mā labhantu, porāṇakavinicchayāmacce gahetvā r. anusāsatha, ahaṃ ito paṭṭhāya mahātale samaṇadhammaṃ karissāmīti" vatvā pāsādaṃ āruyha ekako va samaṇadhammaṃ akāsi. Evaṃ kāle gate mahājano rājaṅgaṇe sannipatitvā M-aṃ adisvā "na no rājā porāṇako viyā" 'ti vatvā gāthādvayam āha:
Ja_XXII.2(=539).20: Apurāṇaṃ vata bho rājā sabbabhummo disampati
nājja nacce nisāmeti na gīte kurute mano. || Ja_XXII:140 ||
Ja_XXII.2(=539).21: Na mige na pi uyyāne na pi haṃse udikkhati,
mūgo va tuṇhīm āsīno na attham anusāsatīti. || Ja_XXII:141 ||
Ta. mige ti sabbasaṅgāhikavacanaṃ, pubbe hatthiṃ yujjhāpeti meṇḍe yujjhāpeti ajja te pi na oloketīti a., uyyāne ti uyyāne pi uyyānakīḷaṃ nānubhoti, haṃse ti padumasañchannāsu uyyānapokkharaṇīsu haṃsagaṇaṃ na oloketi mūgo vā 'ti.
Bhattahārakaṃ kira upaṭṭhākañ ca pucchiṃsu: "rājā tumhehi saddhiṃ kiñci mantetīti". Te "na mantetīti" vadiṃsu.
Tasmā evam āhaṃsu: "rājā kāmesu analliyantena vivekaninnena cittena kulūpakapaccekabuddhe anussaritvā ‘ko nu kho me tesaṃ sīlādiguṇayuttānaṃ akiñcanānaṃ vasanaṭṭhānaṃ ācikkhissatīti'; tīhi gāthāhi udānaṃ udānesi":
Ja_XXII.2(=539).22: Sukhakāmā rahosīlā vadhabandhā upāratā
kesan nu ajja ārāme daharā vuddhā ca acchare. || Ja_XXII:142 ||
[page 046]
46 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.2(=539).23: Atikkantavanathā dhīrā namo tesaṃ mahesinaṃ
ye ussukkamhi lokamhi viharanti anussukā. || Ja_XXII:143 ||
Ja_XXII.2(=539).24: Te chetvā maccuno jālaṃ tantaṃ māyāvino daḷhaṃ
chinnālayattā gacchanti, ko tesaṃ gatim āpaye ti. || Ja_XXII:144 ||
Ta. sukhakāmā ti nibbānasukhakāmā, rahosīlā ti paṭichannasīlā na attano guṇapakāsanā, daharā vuddhā cā 'ti daharā c'; eva mahallakā ca, acchare ti vasanti, tass'; eva tesaṃ guṇe anussarantassa mahāpīti uppajji, atha pallaṃkato uṭṭhāya uttarasīhapañjaraṃ vivaritvā uttaradisābhimukho sirasi añjalim patiṭṭhāpetvā evarūpehi guṇehi samannāgatā paccekabuddhā ti namassamāno atikkantavanathā ti ādim ā.; ta. ati -- thā 'ti pahīnataṇhā, mahesinan ti mahante sīlakkhandhādayo esitvā ṭhitānaṃ, ussukamhīti rāgādīhi ussukkaṃ āpanne, maccuno jālan ti Kilesamārena pasāritaṃ taṇhājālaṃ, tantaṃ māyāvino ti atimāyāvino, ko tesaṃ gatimāpaye ti ko maṃ tesaṃ paccekabuddhānaṃ nivāsanaṭṭhānaṃ pāpeyya, gahetvā gaccheyyā 'ti a.
Tassa pāsāde yeva samaṇadhammaṃ karontassa cattāro māsā atītā, ath'; assa ativiya pabbajjāya cittaṃ nami, agāraṃ Lokantarikanirayo viya khāyi, tayo bhavā ādittā viya upaṭṭhahiṃsu. So pabbajjābhimukhena cittena "kadā nu kho imaṃ Sakkabhavanaṃ viya alaṃkatapaṭiyattaṃ Mithilaṃ pahāya Himavantaṃ pavisitvā pabbagitavesagahaṇakālo mayhaṃ bhavissatīti" cintetvā Mithilavaṇṇanaṃ nāma ārabhi:
Ja_XXII.2(=539).25: Kadāhaṃ Mithilaṃ phītaṃ visālaṃ sabbatopabhaṃ
pahāya pabbajissāmi, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:145 ||
Ja_XXII.2(=539).26: Kadāhaṃ Mithilaṃ phītaṃ vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ
pahāya pabbajissāmi, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:146 ||
Ja_XXII.2(=539).27: Kadāhaṃ Mithilaṃ phītaṃ bahupākāratoraṇaṃ etc. || Ja_XXII:147 ||
Ja_XXII.2(=539).28: Kadāhaṃ Mithilaṃ phītaṃ daḷhamaṭṭālakotthakaṃ etc. || Ja_XXII:148 ||
Ja_XXII.2(=539).29: Kadāhaṃ Mithilaṃ phītaṃ suvibhattaṃ mahāpathaṃ etc. || Ja_XXII:149 ||
Ja_XXII.2(=539).30: Kadāhaṃ Mithilaṃ phītaṃ suvibattantarāpaṇaṃ etc. || Ja_XXII:150 ||
Ja_XXII.2(=539).31: Kadāhaṃ Mithilaṃ phītaṃ gavāssarathapīḷitaṃ etc. || Ja_XXII:151 ||
[page 047]
2. Mahājanakajātaka. (539.) 47
Ja_XXII.2(=539).32: Kadāham Mithilaṃ phītaṃ ārāmavanamāliniṃ etc. || Ja_XXII:152 ||
Ja_XXII.2(=539).33: Kadāhaṃ Mithilaṃ phītaṃ uyyānavanamāliniṃ etc. || Ja_XXII:153 ||
Ja_XXII.2(=539).34: Kadāhaṃ Mithilaṃ phītaṃ pāsādavanamāliniṃ etc. || Ja_XXII:154 ||
Ja_XXII.2(=539).35: Kadāhaṃ Mithilaṃ phītaṃ tipuraṃ rājabandhuniṃ
māpitaṃ Somanassena Vedehena yasassinā
pahāya pabbajissāmi, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:155 ||
Ja_XXII.2(=539).36: Kadāhaṃ Vedehe phīte nicite dhammarakkhite
pahāya pabbajissāmi, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:156 ||
Ja_XXII.2(=539).37: Kadāhaṃ Vedehe phīte ajeyye dhammarakkhite etc. || Ja_XXII:157 ||
Ja_XXII.2(=539).38: Kadā antepuraṃ rammaṃ vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ etc. || Ja_XXII:158 ||
Ja_XXII.2(=539).39: Kadā antepuraṃ rammaṃ sudhāmattikalepanaṃ etc. || Ja_XXII:159 ||
Ja_XXII.2(=539).40: Kadā antepuraṃ rammaṃ sucigandhaṃ manoramaṃ etc. || Ja_XXII:160 ||
Ja_XXII.2(=539).41: Kadāhaṃ kuṭāgāre vibhatte bhāgaso mite etc. || Ja_XXII:161 ||
Ja_XXII.2(=539).42: Kadāhaṃ kuṭāgāre sudhāmattikalepane etc. || Ja_XXII:162 ||
Ja_XXII.2(=539).43: Kadāhaṃ kuṭāgāre sucigandhe manorame etc. || Ja_XXII:163 ||
Ja_XXII.2(=539).44: Kadāhaṃ kuṭāgāre litte candanaphosite etc. || Ja_XXII:164 ||
Ja_XXII.2(=539).45: Kadāhaṃ suvaṇṇapallaṃke gonake cittasanthate etc. || Ja_XXII:165 ||
Ja_XXII.2(=539).46: Kadāhaṃ kappāsakoseyyaṃ khomakoṭumbarāni ca etc. || Ja_XXII:166 ||
Ja_XXII.2(=539).47: Kadāhaṃ pokkharaṇī rammā cakkavākūpakūjitā (IV. 359|1)
mandālakehi sañchannā padumuppalakehi ca etc. || Ja_XXII:167 ||
Ja_XXII.2(=539).48: Kadāhaṃ hatthigumbe sabbālaṃkārabhūsite
suvaṇṇakacche mātaṅge
hemakappanavāsase (Cfr. V. 258|27). || Ja_XXII:168 ||
Ja_XXII.2(=539).49: Ārūḷhe gāmaṇīyehi tomaraṃkusapāṇihi
pahāya pabbajissāmi, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:169 ||
Ja_XXII.2(=539).50: Kadāhaṃ assagumbe sabbālaṃkārabhūsite
ājāniyye va jātiyā sindhave sīghavāhane (Cfr. V. 259|3). || Ja_XXII:170 ||
Ja_XXII.2(=539).51: Ārūḷhe gāmaṇīyehi illiyācāpadhārihi
pahāya pabbajissāmi, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:171 ||
[page 048]
48 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.2(=539).52: Kadāhaṃ rathaseṇiyo sannaddhe ussitaddhaje (Cfr. V. 259|7)
dīpe atho pi veyyagghe sabbālaṃkārabhūsite || Ja_XXII:172 ||
Ja_XXII.2(=539).53: Ārūḷhe gāmaṇīyehi cāpahatthehi vammihi
pahāya pabbajissāmi, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:173 ||
Ja_XXII.2(=539).54: Kadāhaṃ sovaṇṇe rathe sannadhe ussitaddhaje
dīpe atho pi veyyaghe sabbālaṃkārabhūsite || Ja_XXII:174 ||
Ja_XXII.2(=539).55: Ārūḷhe gāmaṇīyehi cāpahatthehi vammihi
pahāya pabbajissāmi, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:175 ||
Ja_XXII.2(=539).56: Kadāhaṃ sajjhurathe sannadhe ussitaddhaje
dīpe atho pi veyyagghe sabbālaṃkārabhūsite || Ja_XXII:176 ||
Ja_XXII.2(=539).57: Ārūḷhe gāmaṇīyehi cāpahatthehi vammihi
pahāya pabbajissāmi, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:177 ||
Ja_XXII.2(=539).58: Kadāhaṃ assarathe sannaddhe ussitaddhaje
dīpe atho pi veyyaghe sabbālaṃkārabhūsite || Ja_XXII:178 ||
Ja_XXII.2(=539).59: Ārūḷhe gāmaṇīyehi cāpahatthehi vammihi etc. || Ja_XXII:179 ||
Ja_XXII.2(=539).60: Kadāhaṃ oṭṭharathe sannaddhe ussitaddhaje etc. || Ja_XXII:180 ||
Ja_XXII.2(=539).61: Ārūḷhe gāmaṇīgehi cāpahatthehi vammihi etc. || Ja_XXII:181 ||
Ja_XXII.2(=539).62: Kadāhaṃ goṇarathe sannaddhe ussitaddhage etc. || Ja_XXII:182 ||
Ja_XXII.2(=539).63: Ārūḷhe gāmaṇīyehi cāpahatthehi vammihi etc. || Ja_XXII:183 ||
Ja_XXII.2(=539).64: Kadāhaṃ ajarathe sannaddhe ussitaddhaje etc. || Ja_XXII:184 ||
Ja_XXII.2(=539).65: Ārūḷhe gāmaṇīyehi cāpahatthehi vammihi etc. || Ja_XXII:185 ||
Ja_XXII.2(=539).66: Kadāhaṃ meṇḍarathe sannaddhe ussitaddhaje etc. || Ja_XXII:186 ||
Ja_XXII.2(=539).67: Ārūḷhe gāmaṇīyehi cāpahatthehi vammihi etc. || Ja_XXII:187 ||
Ja_XXII.2(=539).68: Kadāhaṃ migarathe sannaddhe ussitaddhaje etc. || Ja_XXII:188 ||
Ja_XXII.2(=539).69: Ārūḷhe gāmaṇīyehi cāpahatthehi vammihi etc. || Ja_XXII:189 ||
Ja_XXII.2(=539).70: Kadāhaṃ hatthārūhe sabbālaṃkārabhūsite
nīlavammadhare sūre tomaraṃkusapāṇine
pahāya pabbajissāmi, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:190 ||
Ja_XXII.2(=539).71: Kadāhaṃ assārūhe sabbālaṃkārabhūsite
nīlavammadhare sūre illiyācāpadhārine
pahāya pabbajissāmi, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:191 ||
[page 049]
2. Mahājanakajātaka. (539.) 49
Ja_XXII.2(=539).72: Kadāhaṃ dhanuggahe sabbālaṃkārabhūsite
nīlavammadhare sūre cāpahatthe kalāpine
pahāya pabbajissāmi, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:192 ||
Ja_XXII.2(=539).73: Kadāhaṃ rājaputte sabbālaṃkārabhūsite
cittavammadhare sūre {kañcanāveḷadhārine} etc. || Ja_XXII:193 ||
Ja_XXII.2(=539).74: Kadāhaṃ ariyagaṇe vatthavante alaṃkate
haricandanalittaṅge Kāsi-kuttamadhārine etc. || Ja_XXII:194 ||
Ja_XXII.2(=539).75: Kadā sattasatā bhariyā sabbālaṃkārabhūsitā
pahāya pabbajissāmi, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:195 ||
Ja_XXII.2(=539).76: Kadā sattasatā bhariyā susaññā tanumajjhimā etc. || Ja_XXII:196 ||
Ja_XXII.2(=539).77: Kadā sattasatā bhariyā assavā piyabhāṇinī etc. || Ja_XXII:197 ||
Ja_XXII.2(=539).78: Kadā sataphalaṃkaṃsaṃ sovaṇṇaṃ satarājikaṃetc. || Ja_XXII:198 ||
Ja_XXII.2(=539).79: Kadāssu maṃ hatthigumbā sabbālaṃkārabhūsitā
suvaṇṇakacchā mātaṅgā hemakappanavāsasā || Ja_XXII:199 ||
Ja_XXII.2(=539).80: Ārūḷhā gāmaṇīyehi tomaraṃkusapāṇihi
yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:200 ||
Ja_XXII.2(=539).81: Kadāssu maṃ assagumbā sabbālaṃkārabhūsitā
ajāniyyā va jātiyā sindhavā sīghavāhanā. || Ja_XXII:201 ||
Ja_XXII.2(=539).82: Ārūḷhā gāmaṇīyehi illiyācāpadhārihi
yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:202 ||
Ja_XXII.2(=539).83: Kadāssu maṃ rathaseṇī sannaddhā ussitaddhajā
dīpā atho pi veyyagghā sabbālaṃkārabhūsitā || Ja_XXII:203 ||
Ja_XXII.2(=539).84: Ārūḷhā gāmaṇīyehi cāpahatthehi vammihi
yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:204 ||
Ja_XXII.2(=539).85: Kadāssu maṃ sovaṇṇarathā sannaddhā ussitaddhajā
dīpā atho pi veyyagghā sabbālaṃkārabhūsitā || Ja_XXII:205 ||
Ja_XXII.2(=539).86: Ārūḷhā gāmaṇīyehi cāpahatthehi vammihi
yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:206 ||
[page 050]
50 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.2(=539).87: Kadāssu maṃ sajjhurathā sannaddhā ussitaddhajā
dīpā atho pi veyyagghā sabbālaṃkārabhūsitā || Ja_XXII:207 ||
Ja_XXII.2(=539).88: Ārūḷhā gāmaṇīyehi cāpahatthehi vammihi
yantam maṃ nānuyissanti, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:208 ||
Ja_XXII.2(=539).89: Kadāssu maṃ assarathā sannaddhā ussitaddhajā etc. || Ja_XXII:209 ||
Ja_XXII.2(=539).90: Ārūḷhā gāmaṇīyehi cāpahatthehi vammihi etc. || Ja_XXII:210 ||
Ja_XXII.2(=539).91: Kadāssu maṃ oṭṭharathā sannaddhā ussitaddhajā etc. || Ja_XXII:211 ||
Ja_XXII.2(=539).92: Ārūḷhā gāmaṇīyehi cāpahatthehi vammihi etc. || Ja_XXII:212 ||
Ja_XXII.2(=539).93: Kadāssu maṃ goṇarathā sannaddhā ussitaddhajā etc. || Ja_XXII:213 ||
Ja_XXII.2(=539).94: Ārūḷhā gāmaṇīyehi cāpahatthehi vammihi etc. || Ja_XXII:214 ||
Ja_XXII.2(=539).95: Kadāssu maṃ ajarathā sannaddhā ussitaddhajā etc. || Ja_XXII:215 ||
Ja_XXII.2(=539).96: Ārūḷhā gāmaṇīyehi cāpahatthehi vammihi etc. || Ja_XXII:216 ||
Ja_XXII.2(=539).97: Kadāssu maṃ meṇḍarathā sannaddhā ussitaddhajā etc. || Ja_XXII:217 ||
Ja_XXII.2(=539).98: Ārūḷhā gāmaṇīyehi cāpahatthehi vammihi etc. || Ja_XXII:218 ||
Ja_XXII.2(=539).99: Kadāssu maṃ migarathā sannaddhā ussitaddhajā etc. || Ja_XXII:219 ||
Ja_XXII.2(=539).100: Ārūḷhā gāmaṇīyehi cāpahatthehi vammihi etc. || Ja_XXII:220 ||
Ja_XXII.2(=539).101: Kadāssu maṃ {hatthārūhā} sabbālaṃkārabhūsitā
nīlavammadharā sūrā tomaraṃkusapāṇino
yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:221 ||
Ja_XXII.2(=539).102: Kadāssu maṃ {assārūhā} sabbālaṃkārabhūsitā
nīlavammadharā sūrā illiyācāpadhārino
yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:222 ||
Ja_XXII.2(=539).103: Kadāssu maṃ dhanuggahā sabbālaṃkārabhūsitā
nīlavammadharā sūrā cāpahatthā kalāpino etc. || Ja_XXII:223 ||
Ja_XXII.2(=539).104: Kadāssu maṃ rājaputtā sabbālaṃkārabhūsitā
cittavammadharā sūrā kañcanāveḷadhārino etc. || Ja_XXII:224 ||
Ja_XXII.2(=539).105: Kadāssu {maṃ} ariyagaṇā vatthavantā alaṃkatā
haricandanalittaṅgā Kāsi-kuttamadhārino etc. || Ja_XXII:225 ||
Ja_XXII.2(=539).106: Kadāssu maṃ sattasatā bhariyā sabbālaṃkārabhūsitā
yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:226 ||
[page 051]
2. Mahājanakajātaka. (539.) 51
Ja_XXII.2(=539).107: Kadā sattasatā bhariyā susaññā tanumajjhimā
yantaṃ maṃ nānuyissanti, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:227 ||
Ja_XXII.2(=539).108: Kadā sattasatā bhariyā assavā piyabhāṇinī etc. || Ja_XXII:228 ||
Ja_XXII.2(=539).109: Kadā pattaṃ gahetvāna muṇḍo saṃghāṭipāruto
piṇḍikāya carissāmi, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:229 ||
Ja_XXII.2(=539).110: Kadāhaṃ paṃsukūlānaṃ ujjhitānaṃ mahāpathe
saṃghāṭiṃ dhārayissāmi, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:230 ||
Ja_XXII.2(=539).111: Kadā sattāhasammeghe ovaṭṭe allacīvaro
piṇḍikāya carissāmi, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:231 ||
Ja_XXII.2(=539).112: Kadāhaṃ sabbāhaṃ ṭhānaṃ rukkhārukkhaṃ vanāvanaṃ
anapekho viharissāmi, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:232 ||
Ja_XXII.2(=539).113: Kadāhaṃ giriduggesu pahīnabhayabheravo
adutiyo viharissāmi, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:233 ||
Ja_XXII.2(=539).114: Kadā vīṇaṃ virujako sattatantimanoramaṃ
cittaṃ ujuṃ karissāmi, taṃ kadāssu bhavissati. || Ja_XXII:234 ||
Ja_XXII.2(=539).115: Kadāhaṃ rathakāro va parikantaṃ upāhanaṃ
kāmasaṃyojane checchaṃ ye dibbe ye ca mānuse ti. || Ja_XXII:235 ||
Ta. kadā ti kālaparivitakko, phītan ti vatthālaṃkārādīhi pupphitaṃ, sabbatopabhan ti samantato alaṃkārobhāsayuttaṃ, taṃ kadāssu bhavissatīti taṃ evarūpaṃ nagaraṃ pahāya pabbajanaṃ kadā nāma bhavissati, vibhattaṃ -- mitan ti chekehi nagaramāpakehi rājanivesanādīnaṃ vasena vibhattaṃ dvāravīthīnaṃ vasena koṭṭhāsato mitaṃ, bahalapākāratoraṇan ti bahalena puthulena pākārena c'; eva dvāratoraṇehi ca samannāgataṃ, daḷhamaṭṭālakan ti daḷhehi aṭṭālakehi ca dvārakoṭṭhakehi ca samannāgataṃ, pīḷitan ti samākiṇṇaṃ, tipuran ti tīhi purehi samannāgataṃ, tipākāran ti a., tipūraṃ vā tikkhattuṃ puṇṇan ti a., rājabandhunin ti rājañātakeh'; eva tikkhattuṃ puṇṇaṃ, Somanassenā 'ti evaṃnāmakena Videharājena, nicite ti dhaññanicayādisampanne, ajeyye ti paccāmittehi ajetabbe, candanaphosite ti lohitacandanena paripphosite, koṭumbarānīti Koṭumbararaṭṭhe uṭṭhitavatthāni, hatthigumbā ti hatthighaṭāyo, hemakappanavāsase ti hemamayena sīsālaṃkārasaṃkhātena kappanena hemajālena ca samannāgate, gāmaṇīyehīti hatthācariyehi,
[page 052]
52 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ajāniyyā va jatiyā ti jātiyā kāraṇākāraṇajānanatāya ajāniyyā va tādisānaṃ assānaṃ gumbe, gamaṇīyehīti assācariyehi, illiyācāpadhārihīti illī ca ācāpañ ca dhārentehi, rathaseṇiyo ti rathaghaṭāyo, sannaddhe ti suṭṭhusannaddhe, dīpe atho pi veyyagghe ti dīpivyagghacammaparikkhitte, gāmaṇīyehīti rathācariyehi, sajjhurathe ti rajatarathe ajarathameṇḍarathamigarathe sobhanatthāya yojenti, ariyagaṇe ti brāhmaṇagaṇe, te kira tadā ariyācārā ahesuṃ, tena te evam āha, haricandanalittaṅge ti kañcanavaṇṇena candanena littasarīre, sattasatā bhariyā ti piyabhariyā yeva sandhāyāha, susaññā ti susaññātā, assavā ti vacanakārikā, sataphalan ti phalasatena suvaṇṇassa kāritaṃ, kaṃsan ti pātiṃ, satarājikan ti piṭṭhipasse rājisatena samannāgataṃ, yantaṃ man ti anitthigandhe vanasaṇḍe ekakam eva gacchantaṃ maṃ kadā nu te nānugamissanti, sattāhasammeghe ti sattāhaṃ samuṭṭhite meghe, sattāhavaddalike ti a., sabbāhan ti sabbaṃ divasaṃ, rujako ti vīṇāvādako, kāmasaṃyojane ti kāmasaṃyojanaṃ, dibbe ti dibbaṃ, mānuse ti manussaṃ.
So kira dasavassasahassāyukakāle nibbatto sattavassasahassāni r. kāretvā tivassasahassāvasiṭṭhe āyukamhi pabbajito, pabbajanto pan'; esa uyyānadvāre ambarukkhassa diṭṭhakālato paṭṭhāya cattāro māse agāre vasitvā "imamhā vesā pabbajitaveso ca varataro, pabbajissāmīti" cintetvā upaṭṭhākaṃ rahassena āṇāpesi: "tāta kañci ajānāpetvā antarāpaṇato kāsāyavatthāni c'; eva mattikāpattañ ca āharā" 'ti. So tathā akāsi.
Rājā kappakaṃ pakkosāpetvā kesamassuṃ oharāpetvā kappakaṃ uyyojetvā ekaṃ kāsāvaṃ nivāsesi ekaṃ pārupi ekaṃ aṃse akāsi, mattikāpattam pi thavikāya osāretvā aṃse laggesi, tato kattaradaṇḍaṃ gahetvā mahātale katipayavāre paccekabuddhalīḷhāya aparāparaṃ caṃkami, so taṃ divasaṃ tatth'; eva vasitvā punadivase suriyuggamanavelāya pāsādā otarituṃ ārabhi. Tadā Sīvalidevī tā sattasatā vallabhitthiyo pakkosāpetvā "ciradiṭṭho no rājā, cattāro māsā atītā, ajja naṃ passissāma, sabbā alaṃkaritvā yathābalaṃ itthikuttabhāvavilāse dassetvā kilesabandhanena bandhituṃ vāyameyyāthā" 'ti vatvā alaṃkatapaṭiyattāhi tāhi saddhiṃ "rājānaṃ passissāmīti" pāsādaṃ abhirūhantī taṃ otarantaṃ disvāpi na sañjāni,
[page 053]
2. Mahājanakajātaka. (539.) 53
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] "rañño ovādaṃ dātuṃ āgato paccekabuddho bhavissatīti" saññāya vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. M. pi pāsādā otari. Itarā pāsādaṃ abhirūhitvā sirisayanapiṭṭhe rañño bhamaravaññe kese ca pasādhanabhaṇḍakañ ca disvā "na so paccekabuddho, amhākaṃ piyasāmiko bhavissati, etha, naṃ yācitvā nivattessāmīti" mahātalā otaritvā rājaṅgaṇe sampāpuṇitvā ca pana sabbāhi pi tāhi saddhiṃ kese mocetvā piṭṭhiyaṃ vikiritvā hatthehi hadayaṃ saṃsumbhitvā "kasmā evarūpaṃ kammaṃ karotha mahārājā" 'ti atikaruṇaṃ paridevamānā rājānaṃ anubandhi. Sakalanagaraṃ saṃkhubhitaṃ, te pi "rājā kira no pabbajito, kuto puna evarūpaṃ dhammikaṃ rājānaṃ labhissāmā" 'ti rodamānā rājānaṃ anubandhiṃsu.
Tatra tesaṃ itthīnaṃ paridevitañ c'; eva paridevantiyo pi tā pahāya rañño ca gamanaṃ āvikaronto Satthā āha:
Ja_XXII.2(=539).116: Tā ca sattasatā bhariyā sabbālaṃkārabhūsitā
bāhā paggayha pakkanduṃ: kasmā no vijahissasi. || Ja_XXII:236 ||
Ja_XXII.2(=539).117: Tā ca sattasatā bhariyā susaññā tanumajjhimā
bāhā paggayha pakkanduṃ: kasmā no vijahissasi. || Ja_XXII:237 ||
Ja_XXII.2(=539).118: Tā ca sattasatā bhariyā assavā piyabhāṇinī etc. || Ja_XXII:238 ||
Ja_XXII.2(=539).119: Tā ca sattasatā bhariyā sabbālaṃkārabhūsitā
hitvā sampaddavī rājā pabbajjāya purakkhato. || Ja_XXII:239 ||
Ja_XXII.2(=539).120: Tā ca sattasatā bhariyā susaññā tanumajjhimā
hitvā sampaddavī rājā pabbajjāya purakkhato. || Ja_XXII:240 ||
Ja_XXII.2(=539).121: Tā ca sattasatā bhariyā assavā piyabhāṇinī
hitvā sampaddavī rājā pabbajjāya purakkhato ti. || Ja_XXII:241 ||
Ta. paggayhā ti ukkhipitvā, sampaddavīti bhikkhave Mahājanakarājā tā sattasatā bhariyā kiṃ no deva pahāya gacchasi ko amhākaṃ doso ti vippalapantiyo chaḍḍetvā sampadduto pabbajjāya yāhiti codiyamāno viya purakkhato hutvā gato ti a.
[page 054]
54 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.2(=539).122: Hitvā sataphalaṃ kaṃsaṃ sovaṇṇaṃ satarājikaṃ
aggahi mattikāpattaṃ taṃ dutiyābhisecanaṃ. || Ja_XXII:242 ||
Bhikkhave taṃ mattikāpattagahaṇaṃ dutiyaṃ abhisecanaṃ katvā so rājā nikkhanto ti.
Sīvalidevī paridevamānā rājānaṃ nivattetuṃ asakkontī "atthi eso upāyo" ti mahāsenaguttaṃ pakkosāpetvā, "tāta rañño purato gamanadisābhāge jiṇṇagharajiṇṇasālāsu aggiṃ dehi, tiṇapaṇṇāni saṃharitvā tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne dhūmaṃ kārehīti" āṇāpesi. So tathā kāresi. Sā rañño santikaṃ gantvā pādesu patitvā Mithilāya ādittabhāvaṃ ārocentī gāthadvayaṃ āha:
Ja_XXII.2(=539).123: {Bhiṃsā} aggisamājālā, kosā ḍayhanti bhāgaso
rajataṃ jātarūpañ ca muttā veluriyā bahū. || Ja_XXII:243 ||
Ja_XXII.2(=539).124: Maṇayo saṃkhamuttā ca vatthikaṃ haricandanaṃ
ajinaṃ dantabhaṇḍañ ca lohaṃ kālāyasaṃ bahuṃ,
ehi rāja nivattassu, mā te taṃ vinasā dhanan ti. || Ja_XXII:244 ||
Ta. bhiṃsā ti bhayānakā, aggisamājālā ti tesaṃ tesaṃ manussānaṃ gehāni aggi gaṇhi, so esa mahājālo ti a., kosā ti rajatakoṭṭhāgārādīni, bhāgaso ti koṭṭhāsato suvibhattā te pi, no ete ḍayhanti devā 'ti vadati, lohan ti tambalohādikaṃ, mā te taṃ vinasā dhanan ti mā te etaṃ dhanaṃ nassatu, ehi taṃ nibbāpehi pacchāpi gamissasi, Mahājanako nagaraṃ ḍayhamānaṃ anoloketvā va nikkhanto ti tumhākaṃ garahā bhavissati, tāya vo lajjāya vippaṭisāro pi bhavissati, ehi amacce āṇāpetvā aggiṃ nibbāpehi devā 'ti.
Atha M. "devi kiṃ kathesi, yesaṃ kiñci atthi tesaṃ taṃ ḍayhati, mayaṃ pana akiñcanaṃ" ti dīpento g. ā.
Ja_XXII.2(=539).125: Susukhaṃ vata jīvāma
yesaṃ no n'; atthi kiñcanaṃ, (Dhp. v. 200. Mahābh. 12, 9917 529.6641. Bibl. Indica vol. 2, p. 3, p. 128)
Mithilāya ḍayhamānāya
na me kiñci aḍayhathā 'ti. || Ja_XXII:245 ||
[page 055]
2. Mahājanakajātaka. (539.) 55
Ta. kiñcanan ti yesaṃ amhākaṃ palibuddhanakilesasaṃkhātaṃ kiñcanaṃ n'; atthi te mayaṃ tena akiñcanabhāvena susukhaṃ vata jīvāma, ten'; eva kāranena Mithilāya ḍayhamānāya na me kiñci aḍayhatha, appamattakam pi attano bhaṇḍakaṃ ḍayhamānaṃ na passāmīti vadati.
Evañ ca pana vatvā M. uttaradvārena nikkhami, tāpi 'ssa bhariyāyo nikkhamiṃsu. Puna Sīvalidevī ekaṃ upāyaṃ cintetvā "gāmaghātarṭṭhavilopakaraṇaṃ viya dassethā" 'ti āṇāpesi, taṃ khaṇaṃ yeva āvudhahatthe purise tato tato ādhāvante vilumpante sarīre lākhārasaṃ siñcitvā laddhapahāre viya phalake nippajjāpetvā vuyhante mate viya ca rañño dassesuṃ. Mahājano upakkosi: "mahārāja tumhesu dharantesu yeva raṭṭhaṃ vilumpanti janaṃ ghātentīti". Atha devī pi rājānaṃ vanditvā nivattanatthāya g. ā.:
Ja_XXII.2(=539).126: Aṭaviyo samuppannā, raṭṭhaṃ viddhaṃsayanti {taṃ,}
ehi rāja nivattassu, mā raṭṭhaṃ vinasā idan ti. || Ja_XXII:246 ||
Ta. aṭaviyo ti mahārāja tumhesu dharantesu yeva aṭavicorā samuppannā, tan ti tathā dhammarakkhiyaṃ tava raṭṭhaṃ viddhaṃsenti.
Rājā "mayi dharante yeva corā uṭṭhāya raṭṭhaviddhaṃsentā nāma n'; atthi, Sīvalideviyā kiriyā esā bhavissatīti" cintetvā taṃ appaṭibhānaṃ karonto ā.:
Ja_XXII.2(=539).127: Susukhaṃ vata jīvāma yesan no n'; atthi kiñcanaṃ,
raṭṭhe vilumpamānamhi na me kiñci ajīratha. || Ja_XXII:247 ||
Ja_XXII.2(=539).128: Susukhaṃ vata jīvāma yesan no n'; atthi kiñcanaṃ,
pītibhakkhā bhavissāma devā Ābhassarā yathā ti. || Ja_XXII:248 ||
Ta. vilumpamānamhīti vilumpamāne, Ābhassarā ti yathā te Brahmāno pītibhakkhā hutvā samāpattisukhena vītināmenti tathā vītināmessāmā 'ti.
Evaṃ vutte pi mahājano rājānaṃ anubandhat'; eva. Ath'; assa etad ahosi: "ayaṃ jano nivattituṃ na icchati, nivattessāmi nan" ti addhagāvutamattaṃ gatakāle nivattitvā mahāmagge ṭhito amacce pucchi: "kass'; etaṃ rajjan" ti. "Tumhākaṃ devā" 'ti.
[page 056]
56 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] "Tena hi imaṃ lekhaṃ antarakarontassa rājāṇaṃ karothā" 'ti kattaradaṇḍena tiriyaṃ lekhaṃ kaḍḍhi.
Tejavatā raññā kataṃ lekhaṃ koci antaraṃ kātuṃ nāsakkhi.
Mahājano lekhaṃ ussīsake katvā balavaparidevaṃ paridevi.
Devī pi taṃ lekhaṃ antaraṃ kātuṃ avisahantī rājānaṃ piṭṭhidatvā gacchantaṃ disvā sokaṃ dhāretuṃ asakkontī uraṃ paharitvā mahāmagge tiriyaṃ patitvā pavaṭṭamānā agamāsi.
Mahājano "lekhāsāmikehi lekhā bhinnā" ti deviyā gatamaggen'; eva gato. M. uttara-Himavantābhimukho agamāsi. Devī pi sabbaṃ senāvāhanaṃ ādāya tena saddhiṃ yeva gatā. Rājā mahājanaṃ nivattetuṃ asakkonto yeva saṭṭhiyojanamaggaṃ gato. Tadā Nārado nāma tāpaso Himavati Suvaṇṇaguhāyaṃ vasati pañcābhiñño, jhānasukhena vītināmento sattāhaṃ atikkamitvā jhānā uṭṭhāya "aho sukhaṃ aho sukhan" ti udānaṃ udānesi, so "atthi nu kho koci Jambudīpatale imaṃ sukhaṃ pariyesanto" ti dibbacakkhunā olokento Mahājanakabuddhaṃkuraṃ disvā "rājā mahānekkhammaṃ nikkhanto Sīvalidevīpamukhaṃ mahājanaṃ nivattetuṃ na sakkoti, antarāyam pi 'ssa kareyyuṃ, bhiyyosomattāya daḷhasamādānatthaṃ ovādaṃ dassāmīti" cintetvā iddhibalena gantvā rañño purato ākāse ṭhito va tassa ussāhaṃ janetuṃ ā.:
Ja_XXII.2(=539).129: Kimh'; eso mahato ghoso, kā nu gāme va kīḷiyā,
samaṇaṃ ñeva pucchāma: katth'; eso abhisaṭo jano ti. || Ja_XXII:249 ||
Rājā ā.:
Ja_XXII.2(=539).130: Mamaṃ ohāya gacchantaṃ etth'; eso {abhisaṭo} jano
sīmātikkamanaṃ yantaṃ munimonassa pattiyā
missaṃ nandīhi gacchantaṃ kiṃ jānam anupucchasīti. || Ja_XXII:250 ||
Ta. kimheso ti kimhi kena kāraṇena esa hatthikāyādivasena mahato samūhassa ghoso, kānugāmevakiḷiyā ti kā nu esā tayā saddhiṃ āgacchantānaṃ gāme viya kīḷi,
[page 057]
2. Mahājanakajātaka. (539.) 57
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kattheso ti kimatthatthaṃ esa jano abhisaṭo sannipatito taṃ parivāretvā āgacchatīti pucchati, maman ti aham etaṃ janaṃ ohāya gacchāmi taṃ maṃ ohāya gacchantaṃ, etthā 'ti etasmiṃ ṭhāne esa jano abhisaṭo anubandhanto āgato, sīmātikkamanaṃ yantan ti tvaṃ pana maṃ kilesasīmaṃ atikkamma anāgāriyamuniñāṇasaṃkhātassa monassa sampattiyā yantaṃ pabbajito vat'; amhīti nandiṃ avijahitvā khaṇe khaṇe uppajjamānāhi nandīhi missam evo gacchantaṃ kiṃ jānanto pucchasi udāhu ajānanto Mahājanako kira Videharaṭṭhaṃ chaḍḍetvā pabbajito ti kiṃ na sutaṃ tayā ti.
Ath'; assa so daḷhasamādānatthāya puna gātham āha:
Ja_XXII.2(=539).131: Māssu tiṇṇo amaññittho sarīraṃ dhārayaṃ imaṃ,
atīraṇeyyam idaṃ kammaṃ, bahū hi paripanthayo ti. || Ja_XXII:251 ||
Ta. māssu tiṇṇo amaññittho ti imaṃ bhaṇḍukāsāvavatthaṃ sarīraṃ dhārento iminā pabbajitaliṅgagahaṇamatten'; eva kilesasīmaṃ tiṇṇo atikkanto 'smīti mā maññittho, atīraṇeyyamidan ti idaṃ kilesajātaṃ nāma na ettakena tīretabbam, bahū -- thayo ti saggaṃ āvaritvā ṭhitā hi tava bahū kilesaparipanthā.
Tato Mahāsatto āha:
Ja_XXII.2(=539).132: Ko nu me paripanth'; assa mama evaṃvihārino,
so n'; eva diṭṭhe nādiṭṭhe kāmānam abhipatthaye ti. || Ja_XXII:252 ||
Ta. so neva diṭṭhe ti so ahaṃ n'; eva diṭṭhe manussaloke na adiṭṭhe devaloke kāmānaṃ abhipatthemi, tassa mama evaṃ ekavihārino ko nu paripantho assā 'ti vadati.
Ath'; assa so paripanthe dassento gātham āha:
Ja_XXII.2(=539).133: Niddā tandī vijambhikā
aratī bhattasammado (Saṃyutta by Feer I p. 7)
āvasanti sarīraṭṭhā, bahū hi paripanthayo ti. || Ja_XXII:253 ||
Ta. tandīti ālasiyaṃ, aratīti {ukkaṇṭhitā}, bhatta -- do ti {bhattapari-} ḷāho, i. v. h.: samaṇa tvaṃ pāsādiko suvaṇṇavaṇṇo r. pahāya pabbajito ti vutte tuyhaṃ paṇītaṃ ojavantaṃ piṇḍapātaṃ dassanti, so tvaṃ pattapūraṃ ādāya yāvadatthaṃ bhuñjitvā paṇṇasālaṃ pavisitvā kaṭṭhattharikāya nipajjitvā kākacchamāno niddaṃ okkamitvā antarā pabuddho aparāparaṃ parivattetvā hatthapāde pasārento uṭṭhāya cīvaravaṃsaṃ gahetvā ālasiyo hutvā n'; eva sammuñjanaṃ ādāya sammajjissasi na pānīyaṃ āharissasi puna nipajjitvā niddāyissasi kāmavitakkaṃ vā vitakkessasi,
[page 058]
58 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tadā pabbajjāya ukkaṇṭhissasi bhattapariḷāho te bhavissati, āvasanti sarīraṭṭhā ti ime ettakā paripanthā tāva sarīraṭṭhakā hutvā hutvā nivasanti, sarīre yeva nibbattantīti dasseti.
Ath'; assa M. thutiṃ karonto gātham āha:
Ja_XXII.2(=539).134: Kalyāṇaṃ vata maṃ bhavaṃ brāhmaṇa-m-anusāsati,
brāhmaṇam eva pucchāmi: ko nu tvam asi mārisā 'ti. || Ja_XXII:254 ||
Ta. br. -- sāsatīti brāhmaṇa kalyānaṃ vata maṃ anusāsasi.
Tato naṃ Nārado āha:
Ja_XXII.2(=539).135: Nārado iti me nāmaṃ, Kassapo iti maṃ vidū,
bhoto sakāse āgañchiṃ, sādhu sabbhi samāgamo. || Ja_XXII:255 ||
Ja_XXII.2(=539).136: Tassa te sabbo ānando vihāro upavattatu,
yad ūnaṃ taṃ paripūrehi khantiyā upasamena ca. || Ja_XXII:256 ||
Ja_XXII.2(=539).137: Pasāraya sannatañ ca unnatañ ca pasāraya,
kammaṃ vijjañ ca dhammañ ca sakkatvāna paribbajā 'ti. || Ja_XXII:257 ||
Ta. vidū ti gottena maṃ Kassapo ti jānanti, sabbhīti paṇḍitehi saddhiṃ samāgamo nāma sādhu hotīti āgato 'mhi, ānando ti tassa tava imissā pabbajjāya ānando tuṭṭhi somanassam eva hotu mā ukkaṇṭhi, vihāro ti catubbidho pi brahmavihāro, upavattatū 'ti pavattatu, yadūnan ti yan te sīlena kasiṇaparikammena jhānena ca ūnan taṃ etehi sīlādīhi paripūraya, khantiyā -- cā 'ti ahaṃ rājapabbajito ti mānaṃ akatvā adhivāsakhantiyā kilesūpasamena ca samannāgato hohi, pasārayā 'ti mā ukkhipa mā patthara, pajahā 'ti a., sannatañca unnatañcā 'ti kiṃjātiko nām'; ahan ti ādinā nayena pavattaṃ omānañ ca aham asmi jātisampanno ti ādinayappavattaṃ atimānañ ca, kamman ti dasakusalapathakammaṃ, vijjan ti pañcābhiññāaṭṭhasamāpattiñāṇaṃ, dhamman ti kasiṇaparikammasaṃkhātaṃ samaṇadhammaṃ, sakkatvāna -- jā 'ti ete guṇe sakkatvā vattassu, ime vā guṇe sakkatvā daḷhaṃ samādāya paribbaja, pabbajjaṃ pālehi, mā ukkaṇṭhi.
Evaṃ so M-aṃ ovaditvā ākāsena sakaṭṭhānam eva gato.
Tasmiṃ gate aparo pi Migājino nāma tāpaso tath'; eva samāpattito uṭṭhāya olokento M-aṃ disvā "mahājanaṃ nivattanatthāy'; assa ovādaṃ dassāmīti" tath'; eva gantvā ākāse attānaṃ dassetvā āha:
[page 059]
2. Mahājanakajātaka. (539). 59
Ja_XXII.2(=539).138: Bahū hatthī ca asse ca nagare janapadāni ca
hitvā Janaka pabbajito kapalle ratim ajjhagā. || Ja_XXII:258 ||
Ja_XXII.2(=539).139: Kacci nu te janapadā mittāmaccā ca ñātakā
dūbhiṃ akaṃsu Janaka, kasmā c'; etaṃ aruccathā 'ti. || Ja_XXII:259 ||
Ta. kapalle ti mattikāpattaṃ sandhāyāha, i. v. h: mahārāja tvaṃ evarūpaṃ issariyaṃ chaḍḍetvā pabbajito imasmiṃ kapallake ratiṃ ajjhagā adhigato ti pabbajjākāraṇaṃ pucchanto evam ā., dūbhin ti kin nu ete tava antare kañci aparādhaṃ kariṃsu, kasmā tava evarūpaṃ issariyasukhaṃ pahāya etaṃ kapallam eva aruccitthā 'ti.
Tato Mahāsatto āha:
Ja_XXII.2(=539).140: Na Migājina jātucca ahaṃ kañci kudācanaṃ
adhammena jine ñātiṃ na cāpi ñātayo maman ti. || Ja_XXII:260 ||
Ta. na Migājinā 'ti ambho Migājina jātucca ekaṃsen'; eva ahaṃ kañci ñātiṃ kudācanaṃ kismiñci kāle na adhammena jināmi, te pi ca ñātayo maṃ adhammena na jinant'; eva, iti na koci mama dūbhin nāma akāsīti a.
Evam assa pañhaṃ paṭikkhipitvā idāni yena kāraṇena pabbajito taṃ dassento āha:
Ja_XXII.2(=539).141: Disvāna lokavattantaṃ khajjantaṃ kaddamīkataṃ
haññare bajjhare c'; ettha yattha sanno puthujjano
et'; āhaṃ upamaṃ katvā bhikkhako 'smi Migājinā 'ti || Ja_XXII:261 ||
Ta. lokavattan ti vaṭṭānugatassa bālalokassa vattantan ti paveṇiṃ aham addasaṃ, taṃ disvā pabbajito 'smīti dīpeti, khajjantaṃ -- ti kilesehi khajjantaṃ tehi ca kaddamīkataṃ lokaṃ disvā, yattha sanno ti yamhi kilesavatthumhi sanno laggo puthujjano tattha laggā bahusattā haññanti c'; eva andubandhanādīhi ca bajjhanti, etāhan ti ahaṃ sace ettha bajjhissāmi ime sattā viya haññissāmi c'; eva bajjhissāmi cā 'ti, evam etad eva kāraṇaṃ attano upamaṃ katvā bhikkhako jāto 'smīti a., Migājinā 'ti taṃ ālapati'; kathaṃ pana tena tassa nāmaṃ ñātan ti paṭisanthārakāle paṭhamam eva pucchitattā.
[page 060]
60 XXII. Mahānipāte.
Tāpaso taṃ kāraṇaṃ vitthārato sotukāmo hutvā g. ā.:
Ja_XXII.2(=539).142: Ko nu te Bhagavā Satthā, kass'; etaṃ vacanaṃ suciṃ,
na hi kappaṃ vā vijjaṃ vā paccakkhāya rathesabha
samaṇaṃ āhu vattantaṃ yathā dukkhass'; atikkamo ti. || Ja_XXII:262 ||
Ta. kassetan ti etaṃ tayā vuttaṃ sucivacanaṃ kassa vacanaṃ nāma, kappan ti kappetvā pavattitānaṃ abhiññāsamāpattinaṃ lābhino kammavādiṃ tāpasaṃ, vijjanti āsavakkhayañāṇavijjāya samannāgataṃ paccekabuddhaṃ, i. v. h.: rathesabha mahārāja na hi kappasamaṇaṃ vā vijjasamaṇaṃ vā paccakkhāya tass'; ovādaṃ vinā yathā dukkhassa atikkamo hoti evaṃ vattantaṃ samaṇaṃ āhu, tesaṃ pana vacanaṃ sutvā sakkā evaṃ paṭipajjituṃ, tasmā vadehi ko nu te Bhagavā Satthā ti.
Atha Mahāsatto āha:
Ja_XXII.2(=539).143: Na Migājina jātucca ahaṃ kañci kudācanaṃ
samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vāpi sakkatvā anupāvisin ti. || Ja_XXII:263 ||
Ta. sakkatvā ti pabbajjāya guṇaṃ pucchanatthāya pūjetvā, anupāvisin ti na kiṇci {anupaviṭṭhapubbo} 'smi, na mayā koci samaṇo pucchitapubbo ti vadati, iminā hi paccekabuddhānaṃ santike dhammaṃ suṇantena pi kadāci odissakavasena pabbajjādiguṇo na puṭṭhapubbo, tasmā evam āha.
Evañ ca pana vatvā yena kāraṇena pabbajito taṃ ādito paṭṭhāya dassetum ā.:
Ja_XXII.2(=539).144: Mahatā cānubhāvena gacchanto siriyā jalaṃ
gīyamānesu gītesu vajjamānesu vaggusu
turiyatāḷitasaṃghuṭṭhe sammatāḷasamāhite || Ja_XXII:264 ||
Ja_XXII.2(=539).145: Sa Migājina-m-addakkhiṃ phalaṃ amban tirochadaṃ
taddamānaṃ manussehi phalakāmehi jantuhi. || Ja_XXII:265 ||
Ja_XXII.2(=539).146: So kho 'haṃ taṃ sirim hitvā orohitvā Migājina
mūlaṃ ambass'; upagañchiṃ phalino nipphalassa ca. || Ja_XXII:266 ||
Ja_XXII.2(=539).147: Phalaṃ ambaṃ hataṃ disvā viddhastaṃ vinaḷīkataṃ
ath'; etaṃ itaraṃ ambaṃ nīlobhāsaṃ manoramaṃ. || Ja_XXII:267 ||
[page 061]
2. Mahājanakajātika. (539.) 61
Ja_XXII.2(=539).148: Evam eva nūna amhe issare bahukaṇṭake
amittā no vadhissanti yathā ambo phalī hato. || Ja_XXII:268 ||
Ja_XXII.2(=539).149: Ajinamhi haññate dīpī, nāgo dantehi haññati,
dhanamhi dhanino hanti aniketam asanthavaṃ,
phalī ambo aphalo ca te satthāro ubho maman ti. || Ja_XXII:269 ||
Ta. vaggusū 'ti madhurassaresu turiyesu vajjamānesu, turiyatāḷitasaṃghuṭṭhe ti turiyānaṃ tāḷitehi saṃghuṭṭhe uyyāne, sammatāḷasamāhite ti sammehi ca tāḷehi ca samannāgate, sa Migājinā 'ti Migājina so ahaṃ, addakkhiṃ phalaṃ amban ti phalitaṃ ambarukkhan ti a., tirochadan ti tiropākāraṃ uyyānassa anto ṭhitaṃ ca bahipākāraṃ nissāya jātaṃ ambarukkhaṃ addasaṃ, taddamānan ti poṭhiyamānaṃ, orohitvā ti hatthikkhandhā otaritvā, vinaḷīkatan nippattanaḷaṃ kataṃ, evamevā 'ti evam eva, phalīti phalasampanno, ajinamhīti cammatthāya cammakāraṇā, dantehīti attano dantehi haññati, dantanimittaṃ haññati ti a., hantīti haññati, aniketamasanthavan ti yo pana niketaṃ pahāya pabbajitattā aniketo sattasaṃkhāravatthukassa taṇhāsanthavassa abhāvā asanthavo, taṃ aniketam asanthavaṃ ko hanissatīti adhippāyo, te satthāro ti te dve rukkhā mama satthāro ahesun ti vadati.
Taṃ sutvā Migājino "appamatto hohīti" rañño ovādaṃ {datvā} sakaṭṭhānam eva gato. Tasmiṃ gate Sīvalidevī rañño pādesu patitvā ā.:
Ja_XXII.2(=539).150: Sabbo jano pavyadhito: rājā pabbajito iti,
hatthārūhā anīkaṭṭhā rathikā pattikārikā. || Ja_XXII:270 ||
Ja_XXII.2(=539).151: Assāsayitvā janataṃ ṭhapayitvā paṭicchadaṃ
puttaṃ rajje ṭhapetvāna atha pacchā pabbajissasīti. || Ja_XXII:271 ||
Ta. pavyadhito ti bhīto utrasto, paṭicchadan ti amhe ḍayhamāṇe pi vilumpamāne pi rājā na oloketīti pavyadhitassa janassa āvaraṇaṃ rakkhaṃ {ṭhapetvā} puttan te Dīghāvukumāraṃ rajje ṭhapetvā abhisiñcitvā pacchā pabbajissasīti a.
Tato Bodhisatto āha:
Ja_XXII.2(=539).152: Cattā mayā janapadā mittāmaccā ca ñātakā,
[page 062]
62 XXII. Mahānipāta.
santi puttā Videhānaṃ, Dīghāvu raṭṭhavaddhano,
te rajjaṃ kārayissanti Mithilāya pajāpatīti. || Ja_XXII:272 ||
Ta. santiputtā ti Sīvali, samaṇānaṃ puttā nāma n'; atthi Videharaṭṭhavāsinaṃ puna puttā, Dīghāvu atthi, te rajjaṃ kārayissanti, pajāpatīti deviṃ ālapati.
Devī āhā: "Deva tumhe tāva pabbajitā, ahaṃ kiṃ karomīti". Atha so āha: "ahaṃ {anusāsāmi}, vacanaṃ me karohīti" vatvā āha:
Ja_XXII.2(=539).153a: Ehi taṃ anusikkhāmi yaṃ vākyaṃ mama ruccati
rajjaṃ tuvaṃ kārayantī pāpaduccaritaṃ bahuṃ
kāyena vācā manasā yena gañchisi duggatiṃ. || Ja_XXII:273a ||
Ja_XXII.2(=539).153b: Paradinnakena paraniṭṭhitena
piṇḍena yāpehi, sa dhīradhammo ti. || Ja_XXII:273b ||
Ta. tvan ti tvam puttassa chattaṃ ussāpetvā mama puttassa rājātirajjaṃ anusāsamānā bahuṃ pāpaṃ karissasi, gañchisīti yena kāyādīhi katena bahunā pāpena duggatiṃ gamissasi, sa dhīradhammo ti piṇḍiyālopena yāpetabban ti esa dhīrānaṃ dhammo.
Evaṃ M. tassā ovādam adāsi. Tesaṃ aññamaññaṃ sallāpena gacchantānaṃ suriyo {atthaṅgato}. Devī patirūpaṭṭhāne khandhāvāraṃ nivāsāpesi. M. pi ekaṃ rukkhamūlaṃ upagato so tattha vasitvā punadivase sarīrapaṭijagganaṃ katvā maggaṃ paṭipajji. Devī pi "senā pacchato āgacchatū" 'ti vatvā tassa pacchato va ahosi. Te bhikkhācāravelāya Thūṇan nāma nagaraṃ pāpuṇiṃsu. Tasmiṃ khaṇe antonagare eko puriso sūṇato mahantaṃ maṃsakhaṇḍaṃ kiṇitvā sūlena aṅgāresu pacāpetvā nibbāpanatthāya phalakakoṭiyaṃ ṭhapetvā aṭṭhāsi, tassa aññavihitassa eko sunakho taṃ ādāya palāyi, so ñatvā taṃ anubandhanto yāva bahidakkhiṇadvāraṃ gantvā nibbiṇṇo nivatti. Rājā ca devī ca sunakhassa purato āgacchantā dvidhā ahesuṃ,
[page 063]
2. Mahājanakajātaka. (539.) 63
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so bhayena maṃsaṃ chaḍḍetvā palāyi, M. taṃ disvā cintesi: "ayaṃ chaḍḍetvā anapekho palāto, añño pi 'ssa sāmiko na paññāyati, evarūpo anavajjo paṃsukūlapiṇḍapāto nāma n'; atthi, paribhuñjissāma nan" ti so mattikāpattaṃ nīharitvā taṃ maṃsakhaṇḍaṃ ādāya puñchitvā patte katvā udakaphāsukaṭṭhānaṃ gantvā paribhuñji. Tato devī "sace esa rajjen'; atthiko bhaveyya evarūpaṃ jegucchaṃ paṃsumakkhitaṃ sunakhucchiṭṭhakaṃ na khādeyya, na dān'; esa amhākan" ti cintetvā "mahārāja evarūpaṃ jegucchaṃ khādasīti" ā. "Devi tvaṃ andhabālatāya imassa piṇḍapātassa visesanaṃ na jānāsīti" tass'; eva patitaṭhānaṃ paccavekkhitvā amataṃ viya taṃ paribhuñjitvā mukhaṃ vikkhāletvā hatthapāde dhovi. Tasmiṃ khaṇe devī nindamānā ā.:
Ja_XXII.2(=539).154: Yo pi catutthe bhattakāle na bhuñje
ajaddhumāriva khudāya mīye,
na tv-eva piṇḍaṃ luḷitaṃ anariyaṃ
kulaputtarūpo sappuriso na seve,
ta-y-idaṃ na sādhu, ta-y-idaṃ na suṭṭhu,
sunakhucchiṭṭhakaṃ bhuñjase tvan ti. || Ja_XXII:274 ||
Ta. ajaddhumārivā 'ti anāsakamaraṇam eva, luḷitan ti paṃsumakkhitaṃ, anariyan ti asundaraṃ, na seve ti nakāro paṭipucchanattho, i. v. h.: sace catutthe bhattakāle pi na bhuñjeyya khudāya mareyya, nanu evaṃ sante pi kulaputtarūpo sappuriso evarūpaṃ piṇḍaṃ na tv-eva seveyyā 'ti, na tayidan ti taṃ idaṃ.
Mahāsatto āha:
Ja_XXII.2(=539).155: Na cāpi me Sīvalī so abhakkho
yaṃ hoti cattaṃ gihino sunakhassa vā,
[page 064]
64 XXII. Mahānipāta.
ye keci bhogā idha dhammaladdhā
sabbo [so] bhakkho anavajjo ti vutto ti. || Ja_XXII:275 ||
Ta. abhakkho ti so piṇḍapāto mama abhakkho nāma na hoti, yaṃ hotīti yaṃ gihino ca sunakhassa ca cattaṃ hoti taṃ paṃsukūlan nāma assāmikattā anavajjaṃ, ye kecīti tasmā aññe pi ye keci dhammaladdhā bhogā sabbo so bhakkho anavajjo ti anu avayo punappuna olokiyamāno pi anavayo paripuṇṇaguṇo anavajjo, adhammaladdhaṃ pana sahassagghaṇakam pi jigucchanīyam eva.
Evan te aññamaññaṃ kathentā va nagaradvāraṃ pāpuṇiṃsu. Tatra dārakesu kīḷantesu ekā kumārikā khuddakakullakena vālikaṃ poṭheti, tassā ekasmiṃ hatthe ekaṃ valayaṃ ekasmiṃ dve, tāni aññamaññaṃ ghaṭṭenti, itaraṃ nissaddaṃ. Rājā taṃ kāraṇaṃ ñatvā "Sīvali mama pacchato carati, itthi nāma pabbajitassa malaṃ, ayaṃ pabbajitvāpi bhariyaṃ jahituṃ na sakkotīti garahanti pi maṃ, sac'; āyaṃ kumārikā paṇḍitā bhavissati S-deviyā nivattanakāraṇaṃ kathessati, imissā kathaṃ sutvā Sīvaliṃ uyyojessāmīti" cintetvā āha:
Ja_XXII.2(=539).156: Kumāriye upaseniye niccaṃ nigaḷamaṇḍike
[kasmā] te eko bhujo janati eko na janatī bhujo ti. || Ja_XXII:276 ||
Ta. upaseniye ti mātaraṃ upagantvā sayanike, nigaḷamaṇḍike ti agaḷitamaṇḍanena maṇḍanasīlike ti vadati, janatīti sanati saddaṃ karoti.
Kumārikā āha:
Ja_XXII.2(=539).157: Imasmiṃ [me] samaṇa hatthe paṭimukkā dunīdhurā,
saṃghātā jāyate saddo, dutiyass'; eva sā gati. || Ja_XXII:277 ||
Ja_XXII.2(=539).158: Imasmiṃ [me] samaṇa hatthe paṭimukko ekanīdhuro,
so adutiyo na janati, munibhūto va tiṭṭhati. || Ja_XXII:278 ||
Ja_XXII.2(=539).159: Vivādamanto dutiyo, ken'; eko vivadissati,
tassa te saggakāmassa ekattam uparocatan ti. || Ja_XXII:279 ||
[page 065]
2. Mahājanakajātaka. (539.) 65
Ta. dunīdhurā ti dve valayā, saṃghātā ti saṃhananato saṃghaṭṭanato ti a., gatīti nipphatti, dutiyassa evarūpā nipphatti hotīti, so ti so ekanidhuro, muni bhūto vā 'ti pahīnasabbakileso ariyapuggalo viya tiṭṭhati, vivādamatto ti samaṇadutiyako nāma vivādasamaṇo hoti kalahaṃ karoti nānāgāhaṃ gaṇhāti, keneko ti ekako pana kena saddhiṃ vivadissati, ekattamuparocatan ti ekībhāvo te ruccatu, samaṇā nāma bhaginim pi ādāya na caranti kim pana evaṃ uttamarūpadharaṃ bhariyaṃ, ayan te antarāyaṃ karissati, imaṃ nīharitvā ekako va samaṇadhammaṃ karohīti naṃ ovadi.
So tassā daharakumārikāya vacanaṃ sutvā paccayaṃ labhitvā deviyā kathento āha:
Ja_XXII.2(=539).160: Suṇasī Sīvali gāthā kumāriyā paveditā,
pessikā maṃ garahittho, dutiyass'; eva sā gati. || Ja_XXII:280 ||
Ja_XXII.2(=539).161: Ayaṃ dvedhāpatho bhadde anuciṇṇo pathāvihi,
tesaṃ tvaṃ ekaṃ gaṇhāhi, aham ekaṃ punāparaṃ,
n'; eva maṃ tvaṃ pati me ti
māhaṃ bhariyā ti vā punā 'ti. || Ja_XXII:281 ||
Ta. kumāriyā ti kumārikāya kathitā, pessiyā ti sac'; āhaṃ r. kāreyyaṃ esā me pessiyā vacanakārikā bhaveyya oloketum pi maṃ na visaheyya, idāni pana attano pessaṃ viya dāsaṃ viya ca maṃñati, dutiyasseva sā gatīti maṃ ovadati, anuciṇṇo ti anusaṃcarito, pathāvihīti pathikehi, ekan ti tava ruccanakaṃ gaṇha ahaṃ pana tayā gahitāvasesaṃ aparaṃ gaṇhissāmi, meva maṃ tvan ti Sīvali ito paṭṭhāya tvaṃ puna maṃ pati me ti mā vada ahaṃ vā bhariyā me ti mā avacaṃ.
Sā tassa vacanaṃ sutvā "deva tumhe uttamaṃ dakkhiṇaṃ maggaṃ gaṇhatha ahaṃ vāman" ti vanditvā thokaṃ gantvā sokaṃ sandhāretum asakkontī punāgantvā raññā saddhiṃ ekato va nagaraṃ pāvisi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā upaḍḍhaṃ g. ā.:
Ja_XXII.2(=539).162: Imam eva kathaṃ kathentā
Thūṇan nagaraṃ upāgamun ti. || Ja_XXII:282 ||
[page 066]
66 XXII. Mahānipāta.
Ta nagarūpāgamun ti nagaraṃ paviṭṭhā.
Pavisitvā ca pana M. piṇḍāya caranto usukārassa gehadvāraṃ patto, Sīvalī pi ekamante aṭṭhāsi, tasmiṃ samaye usukāro aṅgārakapalle usuṃ tāpetvā kañjikena temetvā ekaṃ akkhiṃ nimīletvā eken'; olokento ujuṃ karoti. Taṃ disvā M. cintesi: "sac'; āyaṃ paṇḍito bhavissati mayhaṃ etaṃ kāraṇaṃ kathessati, pucchissāmi nan" ti upasaṃkami.
Tam atthaṃ pakāsento S. ā.:
Ja_XXII.2(=539).163: Koṭṭhake usukārassa bhattakāle upaṭṭhite
tatra ca so usukāro ekañ ca cakkhu niggayha
jimham ekena pekkhatīti. || Ja_XXII:283 ||
Ta. koṭṭhake ti bhikkhave so rājā attano bhattakāle upaṭṭhite usukārassa koṭṭhake aṭṭhāsi, tatra cā 'ti tasmiñ ca koṭṭhake, niggayhā 'ti nimīletvā, jimhamekenā 'ti eken'; akkhinā vaṃkaṃ pekkhati.
Atha naṃ Mahāsatto āha:
Ja_XXII.2(=539).164: Evan no sādhu passasi, usukāra suṇohi me,
yad ekaṃ cakkhuṃ niggayha jimham ekena pekkhasīti. || Ja_XXII:284 ||
T. a.: samma usukāra evan nu tvaṃ sādhu passasi yaṃ ekaṃ nimīletvā eken'; akkhinā vaṃkaṃ pekkhasīti.
Ath'; assa so kathento āha:
Ja_XXII.2(=539).165: Dvīhi samaṇa cakkhūhi visālaṃ viya khāyati,
asampatvā paraṃ liṅgaṃ n'; ujjubhāvāya kappati. || Ja_XXII:285 ||
Ja_XXII.2(=539).166: Ekañ ca cakkhuṃ niggayha jimham ekena pekkhato
sampatvā paramaṃ liṅgaṃ ujjubhāvāya kappati. || Ja_XXII:286 ||
Ja_XXII.2(=539).167: Vivādamatto dutiyo, ken'; eko vivadissati,
tassa te saggakāmassa ekattam uparocatan ti. || Ja_XXII:287 ||
Ta. visālaṃ viyā 'ti vitthiṇṇaṃ viya hutvā khāyati, as -- liṅgan ti parato vaṃkaṭṭhānaṃ appatvā, nujjubhāvāyā 'ti na ujubhāvāya, i. v. h.: visāle khāyamāne parato ujuṭṭhānaṃ na pāpuṇeyyā 'ti, tasmiṃ asampatte adissamāne ujukabhāvāya kiccaṃ na kappati na sampajjatīti, sampatvā ti cakkhunā patvā disvā ti a.,
[page 067]
2. Mahājanakajātaka. (539.) 67
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vivādamatto ti yathā dutiye akkhimhi ummīlite liṅgaṃ na paññāyati vaṃkaṭṭhānaṃ ujuṃ ujukaṭṭhānam pi vaṃkaṃ paññāyatīti vivādo hoti evaṃ samaṇassa pi dutiyo vivādamatto.
Evam assa so ovādaṃ datvā tuṇhi ahosi. M. pi piṇḍāya caritvā missakabhattaṃ saṃkaḍḍhitvā nagarā nikkhamma udakaphāsukaṭṭhāne nisīditvā kattabbakicco pattaṃ thavikāya osāretvā Sīvaliṃ āmantetvā āha:
Ja_XXII.2(=539).168: Suṇasī Sīvali gāthā usakārena paveditā,
pessiyā maṃ garahittho, dutiyass'; eva sā gati. || Ja_XXII:288 ||
Ja_XXII.2(=539).169: Ayaṃ dvedhāpatho bhadde anuciṇṇo pathāvihi,
tesaṃ tvaṃ ekaṃ gaṇhāhi, aham ekaṃ punāparaṃ,
n'; eva maṃ tvaṃ pati me ti
māhaṃ bhariyā ti vā punā 'ti. || Ja_XXII:289 ||
Ta. suṇasīti sutā te tā gāthā, pessiyā man ti idaṃ pana kumārikāya ovādam eva sandhāyāha.
Sā kira "neva maṃ tvan" ti vuttāpi Mahāsattaṃ anubandhi yeva, rājānaṃ nivattetuṃ na sakkoti, mahājano anubandhati. Tato pana aṭavi na dūre hoti, M. nīlavanarājiṃ disvā taṃ nivattetukāmo hutvā gacchanto yeva maggasamīpe muñjatiṇaṃ addasa, tato isikaṃ luñcitvā "passa Sīvali, ayaṃ idha puna ghaṭetuṃ na sakkā, evam eva puna mayhaṃ tayā saddhiṃ saṃvāso nāma ghaṭetuṃ na sakko" ti vatvā imaṃ upaḍḍhagātham āha:
Ja_XXII.2(=539).170: Muñjā v'; isikā pavaḷhā ekā vihara Sīvalīti. || Ja_XXII:290 ||
Ta. ekā -- Sīvalīti ahaṃ ekībhāvena viharissāmi, tvam pi ekā va viharā 'ti tassā ovādam adāsi.
Sā taṃ sutvā "ito dāni paṭṭhāya n'; atthi mayhaṃ Mahājanakanarindena saddhiṃ saṃvāso" ti sokaṃ dhāretuṃ asakkontī ubhohi hatthehi uraṃ paharitvā asaññī hutvā mahāmagge pati.
[page 068]
68 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] M. tassā asaññībhāvaṃ ñatvā padaṃ vikopetvā araññaṃ pāvisi. Amaccā āgantvā tassā sarīraṃ udakena siñcitvā hatthapāde parimajjitvā saññaṃ labhāpesuṃ. Sā "tātā kuhiṃ rājā" ti pucchi. "Nanu tumhe va jānāthā" 'ti.
"Upadhāretha tātā" ti. Ito c'; ito ca dhāvitvā na passiṃsu.
Sā mahāparidevaṃ paridevitvā rañño ṭhitaṭṭhāne cetiyaṃ kāretvā gandhamālādīhi pūjetvā nivatti. M. pi Himavantaṃ pavisitvā sattāhabbhantare yeva abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā puna manussapathaṃ nāgami. Devī pi usukārena saddhiṃ kathitaṭṭhāne kumārikāya saddhiṃ k-ṭṭhāne maṃsaparibhojanaṭṭhāne Migājinena saddhiṃ k-ṭṭhāne Nāradena saddhiṃ k-ṭṭhāne ti sabbaṭṭhānesu cetiyāni kāretvā gandhamālādīhi pūjetvā senaṅgaparivutā Mithilaṃ patvā ambuyyāne puttassa abhisekaṃ kāretvā taṃ senaṅgaparivutaṃ nagaraṃ pesetvā sayaṃ isipabbajjaṃ pabbajitvā tatth'; eva uyyāne vasantī kasiṇaparikammaṃ katvā jhānaṃ nibbattetvā Brahmaloka-parāyanā ahosi.
S. i. d. ā. "na bhikkhave idān'; eva pubbe pi T. mahābhinikkhamanaṃ nikkhanto yevā" 'ti vatvā j. s,: "Tadā samuddadevatā Uppalavaṇṇā ahosi, Nārado Sāriputto, Migājino Moggallāno, kumārikā Khemā bhikkhunī, usukāro Ānando, Sīvalī Rāhulamātā, Dīghāvukumāro Rāhulo, mātāpitaro mahārājakulāni, Mahājanakanarindo pana aham evā" 'ti.
Mahājanakajātakaṃ.
3. Sāmajātaka.
Ko nu maṃ usunā vijjhīti. Idaṃ S. J. v. ekaṃ mātiposakaṃ bhikkhuṃ ā. k. Sāvatthiyaṃ kira aṭṭhārasakoṭivibhavass'; ekassa seṭṭhikulassa ekaputtako ahosi mātāpitunnaṃ piyo manāpo. So ekadivasaṃ pāsādatalaṃ gato sīhapañjaraṃ ugghāṭetvā vīthiṃ olokento gandhamālādihatthaṃ mahājanaṃ dhammasavanatthāya Jetavanaṃ gacchantaṃ disvā
[page 069]
3. Sāmajātaka. (540.) 69
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] "aham pi gamissāmīti" gandhamālādīni gāhāpetvā vihāraṃ gantvā vatthabhesajjapānakāni saṃghassa dāpetvā gandhamālādīhi ca Bhagavantaṃ pūjetvā ekamantaṃ nisinno. Dhammaṃ sutvā kāmesu ādīnavaṃ pabbajjāya ca ānisaṃsaṃ sallakkhetvā parisāya uṭṭhitāya Bh-taṃ pabbajjaṃ yācitvā "mātāpitūhi ananuññātaṃ Tathāgatā na pabbājentīti" {sutvā} gantvā sattāhaṃ nirāhāro mātāpitaro anujānāpetvā āgantvā pabbajjaṃ yāci. So ekaṃ bhikkhuṃ āṇāpesi, so taṃ pabbājesi, tassa pabbajitassa mahālābhasakkāro nibbatti, so ācariyupajjhāye ārādhetvā laddhupasampado pañca vassāni dhammaṃ pariyāpuṇitvā "ahaṃ idhākiṇṇo viharāmi, na me taṃ patirūpan" ti araññavāse vipassanadhuraṃ pūretukāmo upajjhāyassa santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā ekaṃ paccantagāmaṃ gantvā araññe vihāsi, so tattha vipassanaṃ paṭṭhapetvā dvādasa vassāni ghaṭento vāyamanto visesaṃ nibbattetuṃ na sakkhi. Mātāpitaro pi 'ssa gacchante gacchante kāle duggatā ahesuṃ, ye pi nesaṃ khettaṃ vā vaṇijjaṃ vā payojesuṃ te "imasmiṃ kule putto vā bhātā vā iṇaṃ codetvā gaṇhanto nāma n'; atthīti" attano attano hatthagataṃ gahetvā yathāruciṃ palāyiṃsu, gehe dāsakammakarādayo pi hiraññasuvaṇṇādīnī gahetvā palāyiṃsu, aparabhāge dve janā kapaṇā hutvā hatthe udakasecanakam pi alabhitvā gehaṃ vikkiṇitvā agharā hutvā kāruññabhāvappattā pilotikanivāsanā kapālahatthā bhikkhāya cariṃsu. Tasmiṃ kāle eko bhikkhu Jetavanā nikkhamitvā tassa vasanaṭṭhānaṃ āgamāsi, so taṃ āgantukavattaṃ katvā sukhaṃ nisinno "kuto āgat'; atthā" 'ti pucchitvā "J-vanā" ti vutte Satthu c'; eva mahāsāvakādīnañ ca ārogyaṃ pucchitvā mātāpitunnaṃ pavattiṃ pucchi: "bhante Sāvatthiyaṃ asukassa nāma seṭṭhikulassa ārogyan" 'ti, "āvuso mā tassa kulassa pavattiṃ pucchīti", "kiṃ bhante" ti, "āvuso tassa kira kulassa eko va putto, so sāsane pabbajito, tassa pabbajitakālato paṭṭhāya etaṃ kulaṃ parikkhīṇaṃ, idāni dve janā paramakāruṇṇataṃ pattā bhikkhāya carantīti". So tassa vacanaṃ suṇanto sabhāvena saṇṭhātuṃ nāsakkhi, assupuṇṇehi akkhīhi rodituṃ ārabhi, "āvuso kiṃ rodasīti" ca vutte "bhante te mayhaṃ mātāpitaro, ahaṃ tesaṃ putto" ti, "āvuso tava m-ro taṃ nissāya vināsaṃ pattā, gaccha te paṭijaggāhīti". So "ahaṃ dvādasa vassāni ghaṭento vāyamanto maggaṃ vā phalaṃ vā nibbattetuṃ nāsakkhiṃ,
[page 070]
70 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] abhabbo bhavissāmi, kim me pabbajjāya, gihī hutvā m-ro posetvā dānaṃ datvā saggaparāyano bhavissāmīti" cintetvā araññavāsaṃ tassa therassa niyyādetvā punadivase nikkhamitvā anupubbena Sāvatthito avidūre Jetavanapiṭṭhivihāraṃ pāpuṇi. Tattha dve maggā:
eko J-vanaṃ gacchati eko Sāvatthiṃ. So tattha ṭhatvā "kin nu kho paṭhamaṃ mātāpitaro passāmi udāhu Dasabalan" ti cintetvā "mayā m-ro ciradiṭṭhapubbā, ito paṭṭhāya pana me Buddhadassanaṃ dullabhaṃ bhavissati, ajja Sammāsambuddhaṃ disvā dh. sutvā sve pāto va m-ro passissāmīti" Sāvatthimaggaṃ pahāya sāyaṇhasamaye J-vanaṃ pāvisi. Taṃ divasaṃ pana S. paccūsakāle lokaṃ volokento imassa kulaputtassa upanissayaṃ addasa, so tassa āgamanakāle Mātiposakasuttena mātāpitunnaṃ guṇaṃ vaṇṇesi. So bhikkhuparisante ṭhatvā dhammakathaṃ suṇanto cintesi: "ahaṃ ‘gihī hutvā m-ro paṭijaggituṃ sakkomīti, S. pana ‘pabbajitaputto va upakārako nāma'; 'ti vadati, sv-āhaṃ S-raṃ adisvā gato, evarūpāya pabbajjāya parihīno assaṃ, idāni pana gihī ahutvā pabbajito va samāno m-ro posessāmīti" so salākaṃ gahetvā salākabhattañ c'; eva salākayāguñ ca gaṇhitvā dvādasa vassāni araññe vuttaṃ bhikkhupārājikaṃ patto viya ahosi. So pāto va Sāvatthiṃ pāpetvā "kin nu kho paṭhamaṃ yāguṃ gaṇhāmi udāhu m-ro passissāmīti" cintetvā "kapaṇānaṃ santikaṃ tucchahatthena gantuṃ ayuttan" ti yāguṃ gahetvā va etesaṃ purāṇagehadvāraṃ gato, m-ro yāgubhikkhaṃ caritvā parabhittiṃ upagantvā nisinnake disvā uppannasoko assupuṇṇehi nettehi tesaṃ avidūre aṭṭhāsi. Te taṃ disvāpi na sañjāniṃsu, ath'; assa mātā "bhikkhatthāya ṭhito bhavissatīti" saññāya "bhante tumhākaṃ dātabbayuttakaṃ n'; atthi, aticchathā" 'ti āha, so tassā kathaṃ sutvā hadayapūraṃ sokaṃ gahetvā assupuṇṇehi nettehi tatth'; eva aṭṭhāsi, dutiyam pi tatiyam pi vuccamāno pi aṭṭhāsi yeva, ath'; assa pitā mātaraṃ ā.:
"gaccha jātaputto nu ko te eso" ti, sā uṭṭhāya gantvā sañjānitvā pādamūle patitvā paridevi, pitāpi 'ssa tath'; eva akāsi, mahantaṃ kāruññaṃ ahosi. So pi m-ro disvā sakabhāvena saṇṭhātuṃ asakkonto assūni pavattesi, so sokaṃ adhivāsetvā "mā cintayittha, ahaṃ vo posessāmīti"
[page 071]
3. Sāmajātaka. (540). 71
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] m-ro assāsetvā yāguṃ pāyetvā ekamante nisīdāpetvā puna bhikkhaṃ āharitvā te bhojetvā attano bhikkhaṃ pariyesitvā tesaṃ santikaṃ gantvā puna bhattena pucchitvā bhattakiccaṃ katvā te ekamante nivāsaṃ akāsi. So tato paṭṭhāya iminā niyāmena m-ro paṭijaggati, attanā laddhāni pakkhikabhattādīni pi tesaṃ datvā sayaṃ piṇḍāya caritvā labhamāno bhuñjati, vassāvāsikam pi annaṃ yaṃ kiñci labhitvā tesaṃ yeva deti, tehi paribhuttajiṇṇapilotikaṃ aggaḷaṃ datvā rañjitvā sayaṃ paribhuñjati, bhikkhaṃ labhanadivasaṃ pan'; assa appaṃ alabhanadivasāni bahūni ahesuṃ, nivāsanapārupanaṃ atilūkhaṃ hoti. So m-ro paṭijagganto va aparabhāge kiso uppaṇḍuppaṇḍukajāto ahosi, atha naṃ sandiṭṭhasambhattā pucchiṃsu: "āvuso pubbe tava sarīravaṇṇo sobhati idāni pana uppaṇḍuppaṇḍukajāto si, vyādhi nu kho te uppanno" ti, so "n'; atthi me āvuso vyādhi palibodho pana me atthīti" taṃ pavattiṃ ārocesi.
"Āvuso S. saddhādeyyaṃ vinipātetuṃ na deti, tvaṃ saddhādeyyaṃ gahetvā gihīnaṃ dadamāno ayuttaṃ karosīti". So tesaṃ kathaṃ sutvā lajjito oliyyi. Te tattakenāpi atuṭṭhā gantvā "asuko nāma bhante bhikkhu saddhādeyyam vinipātetvā gihī posetīti" Satthu ārocesuṃ. S. taṃ kulaputtaṃ pakkosāpetvā "saccaṃ kira tvaṃ bhikkhu saddhādeyyaṃ gahetvā gihī posesīti" pucchitvā "saccam bhante" ti vutte S. tassa taṃ sukiriyaṃ vaṇṇetukāmo attano ca pubbacariyaṃ pakāsetukāmo hutvā "gihī bhikkhu posento ke posesīti" pucchi, "m-ro bhante" ti, tato S. tassa ussāhaṃ janetukāmo hutvā "sādhu sādhū" 'ti tikkhattuṃ sādhukāraṃ datvā "tvaṃ mayā gatamagge ṭhito, ahaṃ pubbe cariyaṃ caranto m-ro posesin" ti ā. So bhikkhu ussāhaṃ paṭilabhi. S. tāya pubbacariyāya āvikaraṇatthaṃ bhikkhūhi yācito a. ā.:
Atīte Bārāṇasito avidūre nadiyā orimatīre eko nesādagāmo ahosi paratīre eko, ekekasmiṃ pañca pañca kulasatāni vasanti, dvīsu pi gāmesu dve nesādajeṭṭhakā sahāyā, te daharakāle yeva katikaṃ kariṃsu: "sace amhesu ekassa dhītā hoti ekassa putto tesaṃ āvāhavivāhaṃ hotū" 'ti. Atha orimatīragāmavāsinesādajeṭṭhakassa gehe putto jāyi,
[page 072]
72 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] jātakkhaṇe c'; assa dukūlena paṭiggahitattā Dukūlako t'; eva nāmaṃ kariṃsu, itarassa gehe dhītā jāyi, tassā paratīre jātattā Pārikā ti nāmaṃ kariṃsu, te ubho pi abhirūpā ahesuṃ suvaṇṇavaṇṇā, nesādakule jātāpi pāṇātipātan nāma na kariṃsu. Aparabhāge solasavassakaṃ Dukūlakumāraṃ mātāpitaro āhaṃsu: "putta kumārikan te ānessāmā" 'ti, so pana Brahmalokā āgato suddhasatto ubho kaṇṇe pidhāya "na me gharāvāsen'; attho, mā evarūpaṃ avacutthā" 'ti vatvā yāvatatiyaṃ vuccamāno pi na icchi yeva.
Pārikakumārikāpi "amma amhākaṃ sahāyassa putto atthi abhirūpo suvaṇṇavaṇṇo, tassa taṃ dassāmā" 'ti mātāpitūhi vuttā tath'; eva vatvā kaṇṇe pidahi, sāpi Brahmalokato āgatā. Dukūlakumāro tassā rahassena sāsanaṃ pahiṇi "sace kira methunadhammena atthikā aññassa gehaṃ gaccha, mama methune chando n'; atthīti", sāpi tassa tath'; eva sāsanaṃ pesesi. Tesaṃ anicchamānānam yeva āvāhavivāhaṃ kariṃsu. Te ubho pi kilesasamuddaṃ anotaritvā dve Mahābrahmāno viya ekato vasiṃsu. D-kumāro macchaṃ vā migaṃ vā na māreti, antamaso āhaṭaṃ maṃsam pi na vikkiṇāti. Atha naṃ m-ro vadiṃsu: "tāta tvaṃ nesādakule nibbattitvā n'; eva gharāvāsaṃ icchasi na pāṇavadhaṃ karosi, kin nāma karissasīti". "Amma tāta tumhesu anujānantesu ajj'; eva pabbajissāmā" 'ti. "Tena hi gacchathā" 'ti dve pi jane uyyojesuṃ. Te m-ro vanditvā nikkhamma Gaṅgātīre Himavantaṃ pavisitvā yasmiṃ ṭhāne Migasammatā nāma nadī Himavantato otaritvā Gaṅgaṃ pattā taṃ ṭhānaṃ gantvā Gaṅgaṃ pahāya Migasammatābhimukhā abhirūhiṃsu. Tasmiṃ khaṇe {Sakkabhavanaṃ} uṇhākāraṃ dassesi, Sakko taṃ kāraṇaṃ ñatvā Vissakammaṃ āmantetvā "tāta Vissakamma dve mahāpurisā nikkhamitvā Himavantaṃ paviṭṭhā, nivāsanaṭṭhānaṃ tesaṃ laddhuṃ vaṭṭati, Mi-nadiyā aḍḍhakosantare etesaṃ paññasālañ ca pabbajitaparikkhāre ca māpetvā ehīti" ā.
[page 073]
3. Sāmajātaka. (540) 73
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] So "sādhū" 'ti sampaṭicchitvā Mūgapakkhajātake āgatanayen'; eva sabbaṃ saṃvidahitvā amanāpasadde mige palāpetvā ekapadikajaṃghamaggaṃ māpetvā sakaṭṭhānam eva gato. Te pi taṃ maggaṃ disvā tena assamapadaṃ pāpuṇiṃsu. Dukūlapaṇḍito paṇṇasālaṃ pavisitvā {pabbajitaparikkhāre} disvā "Sakkena mayaṃ dinnā" ti Sakkadattiyabhāvaṃ ñatvā sāṭakaṃ omuñcitvā rattavākacīvaraṃ nivāsetvā pārupitvā ajinaṃ aṃse katvā jaṭāmaṇḍalaṃ bandhitvā isivesaṃ gahetvā Pāriyāpi pabbajjaṃ datvā ubho kāmāvacaramettaṃ bhāventā tattha paṭivasiṃsu. Tesaṃ mettānubhāvena sabbe migapakkhino aññamaññaṃ mettacittam eva paṭilabhiṃsu, na koci kassaci viheṭheti. Pārī pānīyaṃ paribhojaniyaṃ āharati assamapadaṃ sammajjati sabbakiccāni karoti, ubho pi phalāphalam āharitvā paribhuñjitvā attano attano paṇṇasālaṃ pavisitvā samaṇadhammaṃ karontā vāsaṃ kappayiṃsu. Sakko tesaṃ upaṭṭhānaṃ āgacchati. So ekadivesaṃ olokento "imesaṃ cakkhūni parihāyissantīti" antarāyaṃ disvā D-paṇḍitaṃ upasaṃkamitvā vanditvā ekamantaṃ nisīditvā evam ā.: "bhante tumhākaṃ antarāyo paññāyati, paṭijagganakaṃ puttaṃ laddhuṃ vaṭṭati, lokadhammaṃ patisevathā" 'ti ā. "Sakka kin nām'; etaṃ kathesi, mayaṃ agāramajjhe pi etaṃ lokadhammaṃ pahāya puḷavagūtharāsiṃ viya jigucchimha, idāni araññaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā kathaṃ evarūpaṃ karissāmā" 'ti.
"Bhante sace na evaṃ karotha Pāritāpasiyā utunikāle nābhiṃ hatthena parāmaseyyāthā" 'ti. M. "idaṃ sakkā kātun" ti sampaṭicchi. Sakko taṃ vanditvā sakaṭṭhānam eva gato.
M. pi taṃ kāraṇaṃ Pāriyā ācikkhitvā tassā utunikāle nābhiṃ parāmasi. Tadā B. devalokā cavitvā tassā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi.
[page 074]
74 XXII. Mahānipata.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Sā dasamāsaccayena suvaṇṇaṃ puttaṃ vijāyi, ten'; ev'; assa Suvaṇṇasāmo ti nāmaṃ kariṃsu. Pāriyāpi pabbatantare kinnariyo dhātikiccaṃ kariṃsu. Te ubho pi B-aṃ nahāpetvā paṇṇasālāya nipajjāpetvā phalāphalatthāya gacchanti. Tasmiṃ khaṇe kinnarā kumāraṃ gahetvā kandarādisu nahāpetvā pabbatamatthakaṃ āruyha nānāpupphehi alaṃkaritvā haritālamanosilādīhi tilake katvā ānetvā paṇṇasālāya nipajjāpenti. Pārī āgantvā puttaṃ thaññaṃ pāyeti. Taṃ aparabhāge vaḍḍhitvā solasavassuddesikaṃ pi anurakkhantā mātāpitaro paṇṇasālāya nisīdāpetvā sayam eva vanamūlaphalāphalatthāya gacchanti. M. "kadāci kocid eva antarāyo bhaveyyā" 'ti tesaṃ gatamaggaṃ sallakkheti. Ath'; ekadivasaṃ tesaṃ vanamūlaphalāphalaṃ ādāya sāyaṇhasamaye nivattantānaṃ assamapadato avidūre mahāmegho uṭṭhahi, te ekaṃ rukkhamūlaṃ pavisitvā vammikamatthake aṭṭhaṃsu, tassa abbhantare āsīviso atthi, tesaṃ sarīrato sedagandhamissakaṃ udakaṃ otaritvā tassa nāsāpuṭaṃ pāvisi, so kujjhitvā nāsāvātena pahari, dve pi andhā hutvā aññamaññaṃ na passiṃsu.
D-paṇḍito Pāriṃ āmantetvā "Pāri mama cakkhūni parihīnāni, na taṃ passāmīti" ā., sāpi tath'; evāha, te "n'; atthi no dāni jīvitan" ti maggaṃ apassantā paridevamānā vicariṃsu. "Kiṃ pana tesaṃ pubbakamman" 'ti. Taṃ kira pubbe vejjakulaṃ ahosi, atha so vejjo ekassa mahaddhanassa purisassa akkhirogaṃ paṭijaggi, so tassa kiñci na dāpesi, vejjo kujjhitvā bhariyāya ārocetvā "kiṃ karomā" 'ti ā., sāpi kujjhitvā "na no tassa santike dhanen'; attho, bhesajjaṃ tassa vatvā ekaṃ yogaṃ datvā akkhīni kāṇāni karohīti" ā., so "sādhū" 'ti tassā vacanaṃ sampaṭicchitvā tathā akāsi, tesaṃ ubhinnam pi iminā kammena cakkhūni andhāni jāyiṃsu. Atha M. cintesi "mama m-ro aññesu divasesu imāya velāya āgacchanti,
[page 075]
3. Sāmajātaka. (540). 75
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] idāni tesaṃ pavattiṃ na jānāmi, paṭimaggaṃ gamissāmīti" paṭimaggaṃ gantvā saddam akāsi, te tassa saddaṃ sañjānitvā paṭisaddaṃ katvā puttasinehena "tāta Sāma idha paripantho atthi, mā āgamīti" vadiṃsu, atha nesaṃ "tena hi imaṃ gahetvā ethā" 'ti dīghalaṭṭhiṃ adāsi, te laṭṭhikoṭiyaṃ gahetvā tassa santikaṃ āgamiṃsu, atha ne "kena vo kāraṇena cakkhūni vinaṭṭhānīti" pucchi, "tāta mayaṃ deve vassante rukkhamūle vammikamatthake ṭhitā, tena kāraṇenā" 'ti, so sutvā va aññāsi:
"tattha āsīvisena bhavitabbaṃ, tena kuddhena nāsāvāto vissaṭṭho bhavissatīti" so m-ro disvā rodi c'; eva hasi ca, atha nan te pucchiṃsu: "kasmā tāta rodi kasmā hasīti", "amma tāta tumhākaṃ daharakāle yeva cakkhūni vinaṭṭhānīti rodiṃ, idāni paṭijaggissāmīti hasiṃ, mā cintayittha, ahaṃ vo paṭijaggissāmīti" so m-ro assamapadaṃ ānetvā tesaṃ rattiṭṭhānadivaṭṭhānesu caṃkame paṇṇasālāya vaccaṭṭhāne passāvaṭṭhāne ti sabbaṭṭhānesu rajjuke bandhi, tato paṭṭhāya te assame ṭhapetvā vanamūlaphalāni āharati, pāto va nesaṃ vasanaṭṭhānaṃ sammajjati, Mi-nadiṃ gantvā pānīyaṃ āharati, paribhojanīyaṃ upaṭṭhapeti, dantakaṭṭhamukhodakādiṃ katvā madhuraphalāphalaṃ deti, tehi mukhe vikkhālite sayaṃ paribhuñjati, paribhuñjitvā m-ro vanditvā migagaṇaparivuto phalāphalatthāya araññaṃ pavisitvā pabbatantare kinnaraparivāro phalāphalaṃ gahetvā sayaṇhavelāyaṃ āgantvā ghaṭe udakaṃ āharitvā tāpetvā uṇhodakena nesaṃ yathāruciṃ nahāpanaṃ vā pādadhovanaṃ vā katvā aṅgārakapallaṃ upanetvā gatte sedetvā nisinnānaṃ phalāphalaṃ datvā pariyosāne sayam pi khāditvā sesakaṃ ṭhapeti, iminā niyāmena m-ro paṭijaggati.
Tasmiṃ samaye Bārāṇasiyaṃ Piliyakkho nāma rājā r. kāreti, so migamaṃsalobhena mātaraṃ r. paṭicchāpetvā sannaddhapañcāvudho Himavantaṃ pavisitvā mige vadhitvā maṃsaṃ khādanto Migasammataṃ nadiṃ patvā anupubbena Sāmassa pānīyagahaṇatitthaṃ patto migavalañjaṃ disvā maṇivaṇṇāhi sākhāhi koṭṭhakaṃ katvā dhanuṃ ādāya visapītaṃ saraṃ sannahitvā tattha nilīno acchi.
[page 076]
76 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] M. pi sāyaṇhasamaye phalāphalaṃ āharitvā assamapade ṭhapetvā m-ro vanditvā "{nahātvā} pānīyaṃ ādāya āgamissāmīti" ghaṭaṃ gahetvā migagaṇaparivuto dve mige ekato katvā tesaṃ piṭṭhe pānīyaghaṭaṃ ṭhapetvā hatthena gahetvā nadītitthaṃ agamāsi. Rājā koṭṭhake ṭhito tathā āgacchantaṃ disvā "mayā ettakaṃ kālaṃ vicarantena manusso nāma na diṭṭhapubbo, devo nu kho esa, nāgo nu kho ti, sace kho panāhaṃ etaṃ upasaṃkamitvā pucchissāmi devo ce ākāse uppatissati nāgo ce bhūmiyaṃ pavekkhati, na kho panāhaṃ sabbakālaṃ Himavante yeva vasissāmi, Bārāṇasim pi gamissāmi, tatra maṃ amaccā pucchissanti: ‘api nu kho te mahārāja Himavante vasantena na kiñci acchariyaṃ diṭṭhapubban'; ti, ‘tatrāhaṃ evarūpo me satto diṭṭho'; ti vatvā ‘ko nām'; eso'; ti vutte sace ‘na jānāmīti'; vakkhāmi garahissanti maṃ, tasmā etaṃ vijjhitvā dubbalaṃ katvā pucchissāmīti" cintesi, atha tesu migesu paṭhamam eva otaritvā pānīyaṃ pivitvā uttiṇṇesu Bo. uggahitavatto viya mahāthero saṇikaṃ udakaṃ otaritvā paṭippassaddharato paccuttaritvā vākacīvaraṃ nivāsetvā ajinacammaṃ ekaṃsaṃ katvā pānīyaghaṭaṃ ukkhipitvā udakaṃ puñjitvā {vāmaṃsakūṭe} ṭhapesi, tasmiṃ kāle "idāni vijjhituṃ samayo" ti rājā visapītasaraṃ khipitvā M-aṃ dakkhiṇapasse vijjhi, saro vāmapassena nikkhami, tassa viddhabhāvaṃ ñatvā migagaṇo bhīto palāyi, Suvaṇṇasāmapaṇḍito pana viddho pi pānīyaghaṭaṃ yathā vā tathā vā anusumbhitvā satiṃ paccupaṭṭhāpetvā saṇikaṃ otāretvā vālukaṃ viyūhitvā ṭhapetvā disā vavatthapetvā mātāpitunnaṃ vasanaṭṭhānadisābhāgena sīsaṃ katvā rajatapaṭṭavaṇṇavālukāya suvaṇṇapaṭimā viya nipajjitvā satiṃ upaṭṭhapetvā
[page 077]
3. Sāmajātaka. (540.) 77
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] "imasmiṃ Himavantapadese mama verino nāma n'; atthi, mama pi aññasmiṃ veraṃ nāma n'; atthīti" vatvā mukhena lohitaṃ chaḍḍetvā rājānam adisvā va g. ā.:
Ja_XXII.3(=540).1: Ko nu maṃ usunā vijjhi pamattaṃ udahārakaṃ,
khattiyo brāhmaṇo vesso ko maṃ viddhā nilīyasīti. || Ja_XXII:291 ||
Ta. pamattan ti mettābhāvanāya anupaṭṭhitasatiṃ, idaṃ hi so sandhāya tasmiṃ khaṇe attānaṃ pamattaṃ nāma akāsi, viddhā ti vijjhitvā.
Evañ ca pana vatvā puna attano sarīramaṃsassa abhakkhasammatabhāvaṃ dassetuṃ g. ā.:
Ja_XXII.3(=540).2: Na me maṃsāni khajjāni, cammen'; attho na vijjati,
atha kena nu vaṇṇena viddheyyaṃ maṃ amaññathā 'ti || Ja_XXII:292 ||
dutiyaṃ g. vatvā tam eva nāmādivasena pucchanto:
Ja_XXII.3(=540).3: Ko vā tvaṃ kassa vā putto, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ,
puṭṭho me samma akkhāhi,
kiṃ maṃ viddhā nilīyasīti āha. || Ja_XXII:293 ||
Ta. amaññathā 'ti ayaṃ puriso kena kāraṇena maṃ vijjhitabbaṃ amaññitthā 'ti a.
Taṃ sutvā rājā "ayaṃ mayā visapītena kaṇḍena vijjhitvā pātito pi n'; eva maṃ akkosati na paribhāsati, hadayaṃ sambāhanto viya piyavacanena samudācarati, gacchissāmi 'ssa santikan" ti cintetvā gantvā santike ṭhito ā.:
Ja_XXII.3(=540).4: Rājāhaṃ asmi Kāsīnaṃ, Piliyakkho ti maṃ vidū,
lobhā raṭṭhaṃ pahatvāna migam esañ carām'; ahaṃ. || Ja_XXII:294 ||
Ja_XXII.3(=540).5: Issatthe c'; asmi kusalo daḷhadhammo ti vissuto,
nāgo pi me na muñceyya āgato usupātanan ti. || Ja_XXII:295 ||
Ta. rājāhamasmīti evaṃ kir'; assa ahosi, devāpi nāgāpi manussabhāsam eva kathenti yeva, aham etaṃ devo vā nāgo vā manusso vā ti na jānāmi, sace kujjheyya nāseyya cāpi maṃ rājā ti vutte kho pana abhāyanto nāma n'; atthīti, tasmā attano tejaṃ jānāpetuṃ paṭhamaṃ rājāham asmīti ādim ā., lobhā ti maṃsalobhena, migamesan ti mige esanto, dutiyagāthāya pi attano balaṃ dīpetukamo evam ā.,
[page 078]
78 XXII. Mahānipata.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ta. issatthe ti dhanusippe, daḷhadhammo ti daḷhadhanuṃ sahassatthāmaṃ dhanuṃ oropetuñ ca āropetuñ ca samattho.
Iti attano balaṃ vaṇṇetvā tassa nāmagottaṃ pucchanto ā.:
Ja_XXII.3(=540).6: Tvañ ca kassa vā putto si, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ,
pituno attano cāpi nāmagottaṃ pavedayā 'ti. || Ja_XXII:296 ||
Ta. pavedayā 'ti kathaya.
Taṃ sutvā M. "sac'; āhaṃ ‘devanāgakinnarādisu khattiyādisu vā aññataro 'ham asmīti'; katheyyaṃ saddaheyy'; eva esa, saccam eva kathetuṃ vaṭṭatīti" cintetvā ā.:
Ja_XXII.3(=540).7: Nesādaputto, bhaddan te, Sāmo iti maṃ ñātayo
āmantayiṃsu jīvantaṃ, sv-ājj'; ev'; ahaṃ gato saye. || Ja_XXII:297 ||
Ja_XXII.3(=540).8: Viddho 'smi puthusallena savisena yathā migo,
sakamhi lohite rāja passa semi paripluto. || Ja_XXII:298 ||
Ja_XXII.3(=540).9: Paṭicamma gataṃ sallaṃ passa vihāmi lohitaṃ,
āturo ty-ānupucchāmi: kiṃ maṃ viddhā nilīyasi. || Ja_XXII:299 ||
Ja_XXII.3(=540).10: Ajinamhi haññate dīpī, nāgo dantehi haññati,
atha kena nu vaṇṇena viddheyyaṃ mam amaññathā 'ti. || Ja_XXII:300 ||
Ta. jīvantan ti maṃ ito pubbe jīvamānaṃ ehi Sāma yāhi Sāmā 'ti voharanti ñātayo Sāmā 'ti āmantayiṃsu, svājjevahaṃ gato ti so ahaṃ ajja evaṃ gato maraṇamukhe appito, saye ti sayāmi, paripluto ti nimuggo, paṭicammā ti paṭicamitvā vāmapassena pavisitvā dakkhiṇapassena viniggatan ti a., passā 'ti olokayassu maṃ, vihāmīti niṭṭhubhāmi, idaṃ so satiṃ paccupaṭṭhapetvā avikampamāno va lohitaṃ mukhena chaḍḍetvā ā., āturo ti gilāno hutvā ahaṃ taṃ anupucchāmi, nilīyasīti etasmiṃ gumbhe nilīno acchasi, viddheyyan ti vijjhitabbaṃ, amaññathā 'ti amaññittha.
Rājā tassa vacanaṃ sutvā yathābhūtaṃ anācikkhitvā musāvādaṃ karonto ā.:
Ja_XXII.3(=540).11: Migo upaṭṭhito āsi āgato usupātanaṃ,
taṃ disvā ubbijji Sāma, na te kodho mam āvisīti. || Ja_XXII:301 ||
Ta. āvisīti ajjhotthari, tena me kāraṇena kodho uppanno ti dīpeti.
[page 079]
3. Sāmajātaka. (540.) 79
Atha naṃ M. "kiṃ vadesi mahārāja, imasmiṃ Himavante maṃ disvā palāyanamigo nāma n'; atthīti" vatvā ā.:
Ja_XXII.3(=540).12: Yato sarāmi attānaṃ yato patto 'smi viññutaṃ
na maṃ migā uttasānti araññe sāpadāni pi. || Ja_XXII:302 ||
Ja_XXII.3(=540).13: Yato nidhiṃ parihariṃ yato patto 'smi yobbanaṃ
na maṃ migā uttasanti araññe sāpadāni pi. || Ja_XXII:303 ||
Ja_XXII.3(=540).14: Bhīrū kimpurisā rāja pabbate Gandhamādane
sammodamānā gacchāma pabbatāni vanāni ca,
atha kena nu vaṇṇena utrase so migo maman ti. || Ja_XXII:304 ||
Ta. na maṃ migā ti maṃ disvā migā nāma na uttasanti, sāpadānīti vālamigādayo, yato nidhin ti yato paṭṭhāya ahaṃ vākacīranivāsanaṃ parihariṃ, bhīrū kimpurisā ti mahārāja migā tāva tiṭṭhantu kimpurisā nāma atibhīrukā nāma honti, G-ne ti te imasmiṃ gandhena madakare pabbate Gandhamādane viharanti, te pi maṃ disvā na uttasanti, atha kho mayaṃ aññamaññaṃ sammodamānā gacchāma, utrase ti mama migo utraseyyā 'ti kena nu kāraṇena tvaṃ maṃ saddahāpessasīti dīpeti.
Taṃ sutvā rājā "mayā imaṃ niraparādhaṃ vijjhitvā musāvādo kato, saccam eva kathessāmīti" cintetvā ā.:
Ja_XXII.3(=540).15: Na t'; addasā migo Sāma kin t'; āham alikaṃ bhaṇe,
kodhalobhābhibhūto 'haṃ, usuṃ te taṃ avissajīti. || Ja_XXII:305 ||
Ta. na taddasā ti na taṃ addasa, kintāhan ti kin te evaṃ kalyāṇadassanassa santike ahaṃ alikaṃ bhaṇissāmi, k-bhūto han ti kodhena ca lobhena ca abhibhūto hutvā ahaṃ, so hi paṭhamam eva migesu kodhena mige vijjhissāmīti dhanuṃ āropetvā ṭhito pacchā B-aṃ disvā tassa devatādisu aññatarabhāvaṃ ajānanto pucchissāmi nan ti lobhaṃ uppādesi, tasmā evam āha.
Evañ ca pana vatvā "nāyaṃ Suvaṇṇasāmo imasmiṃ araññe ekako va vasissati, ñātakehi pi 'ssa bhavitabbaṃ, pucchissāmi nan" ti cintetvā itaraṃ g. ā.:
Ja_XXII.3(=540).16: Kuto nu samma āgamma kassa vā pahito tuvaṃ
udahāro nadiṃ gaccha āgato Migasammatan ti. || Ja_XXII:306 ||
Ta. sammā 'ti M-aṃ ālapati, āgammā 'ti kuto desā imaṃ vanaṃ āgamma amhākaṃ udakaṃ āharituṃ udahāro nadiṃ gacchā 'ti, kassa vā pahito ti kena pahito hutvā tvaṃ imaṃ Migasammataṃ āgato ti a.
[page 080]
80 XXII. Mahānipāta.
So tassa kathaṃ sutvā mahantaṃ vedanaṃ adhivāsetvā mukhena lohitam chaḍḍetvā g. ā.:
Ja_XXII.3(=540).17: Andhā mātāpitā mayhaṃ, te bharāmi brahāvane,
tes'; āham udahārako āgato Migasammatan ti. || Ja_XXII:307 ||
Ta. bharāmīti mūlaphalādīni āharitvā posemi.
Evañ ca pana vatvā m-ro ca ārabbha vilapanto āha:
Ja_XXII.3(=540).18: Atthi nesaṃ usāmattaṃ atha sāhassa jīvitaṃ,
udakassa cālābhena maññe andhā marissare. || Ja_XXII:308 ||
Ja_XXII.3(=540).19: Na me idaṃ tathā dukkhaṃ, labbhā pi pumunā idaṃ,
yañ ca ammaṃ na passāmi, tam me dukkhataraṃ ito. || Ja_XXII:309 ||
Ja_XXII.3(=540).20: Na me idaṃ tathā dukkhaṃ, labbhā hi pumunā idaṃ,
yañ ca tātaṃ na passāmi, tam me dukkhataraṃ ito. || Ja_XXII:310 ||
Ja_XXII.3(=540).21: Sā nūna kapaṇā ammā cirarattāya rucchiti
addharatte va ratte vā nadīva avasucchati. || Ja_XXII:311 ||
Ja_XXII.3(=540).22: So nūna kapaṇo tāto cirarattāya rucchiti
aḍḍharatte va ratte vā nadīva avasucchati. || Ja_XXII:312 ||
Ja_XXII.3(=540).23: Uṭṭhānapāricariyāya pādasambāhanassa ca
Sāma tāta vilapantā hiṇḍissanti brahāvane. || Ja_XXII:313 ||
Ja_XXII.3(=540).24: Idaṃ dutiyakaṃ sallaṃ kampeti hadayaṃ mama
yañ ca andhe na passāmi yañ ca hessāmi jīvitan ti. || Ja_XXII:314 ||
Ta. usāmattan ti bhojanamattaṃ, usā ti kira bhojanassa nāmaṃ, tassa ca atthitāya atha sāhassa jīvitan ti chadivasamattaṃ jīvitan ti a., idaṃ āharitvā ṭhapitaṃ phalāphalaṃ sandhāyāha, athavā usā ti usmā, ten'; etaṃ dasseti: tesaṃ sarīre usmāmattaṃ atthi, atha mayā ābhatena phalāphalena sāhassa jīvitaṃ atthīti, marissare ti marissanti, pumuna ti purisena, evarūpaṃ hi dukkhaṃ purisena laddhabbam evā 'ti a., cirarattāya rucchitīti cirarattaṃ rodissati, aḍḍharatte vā 'ti majjhimaratte vā ratte vā ti pacchimaratte vā, avasucchatīti kunnadī viya sussissatīti a., uṭṭhāna -- yā 'ti mahārāja yaṃ ahaṃ rattim pi divāpi dve tayo vāre uṭṭhāya attano uṭṭhānaviriyena tesaṃ pāricariyaṃ karomi hatthapāde sambāhāmi maṃ adisvā tesaṃ atthāya te parihīnacakkhukā Sāma tātā 'ti vilapantā kaṇṭhakehi vijjhitamānā imasmiṃ mahante vane hiṇḍissantīti a.,
[page 081]
3. Sāmajātaka. (540.) 81
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] dutiyan ti paṭhamaṃ paviṭṭhavisapītasallato pi sataguṇena daḷhataraṃ idaṃ dutiyaṃ nesaṃ adassanasokasallaṃ.
Rājā tassa vilāpaṃ sutvā "ayaṃ accantabrahmacārī dhamme ṭhito m-ro bharati, idāni evaṃ dukkhappatto pi tesaṃ yeva vilapati, evaṃ guṇasampanno nāma mayā aparādho kato, kathaṃ nu kho imaṃ samassāseyyan" ti cintetvā "mama nirayapaviṭṭhakāle r. kiṃ karissati, iminā paṭijaggitaniyāmen'; ev'; assa m-ro paṭijaggissāmi, icc-assa maraṇaṃ amaraṇaṃ bhavissatīti" sanniṭṭhānaṃ katvā ā.:
Ja_XXII.3(=540).25: Mā bāḷhaṃ paridevesi Sāma kalyāṇadassana,
ahaṃ kammakaro hutvā bhariyassan te brahāvane. || Ja_XXII:315 ||
Ja_XXII.3(=540).26: Issatthe c'; asmi kusalo daḷhadhammo ti vissuto
ahaṃ kammakaro hutvā bhariyassan te brahāvane. || Ja_XXII:316 ||
Ja_XXII.3(=540).27: Migānaṃ vighāsam anvesaṃ vanamūlaphalāni ca
ahaṃ kammakaro hutvā bhariyassan te brahāvane. || Ja_XXII:317 ||
Ja_XXII.3(=540).28: Kataman taṃ vanaṃ Sāma yattha mātāpitā tava,
ahan te tathā bharissaṃ yathā te abhari tuvan ti. || Ja_XXII:318 ||
Ta. bhavissante ti te tava mātāpitaro bharissāmi, migānan ti thūlādinaṃ migānaṃ vighāsaṃ anvesanto idaṃ so issatthe casmi kusalo ti thūlathūlamige vadhitvā madhuramaṃsena tava m-ro bharissāmīti vatvā mahārāja amhe nissāya mā pāṇavadhaṃ karīti vutte evam ā., yathā te ti yathā tvan te abhari tath'; eva ne aham pi bharissāmi.
Atha M. "sādhu mahārāja, tena hi m-ro bharassū" 'ti vatvā maggaṃ ācikkhanto ā.:
Ja_XXII.3(=540).29: Ayaṃ ekapadī rāja yo 'yaṃ ussīsake mama,
ito gantvā aḍḍhakosaṃ tattha tesaṃ agārakaṃ,
tattha mātāpitā mayhaṃ, te bharassu ito gato ti. || Ja_XXII:319 ||
Ta. ekapadīti ekapadamaggo, ussīsake ti yo esa mama matthakaṭṭhāne, aḍḍhakosan ti aḍḍhakosantaraṃ.
Evaṃ so tassa maggaṃ ācikkhitvā matāpitusu balavasinehena tathārūpaṃ vedanaṃ adhivāsetvā tesaṃ bharaṇatthāya añjaliṃ paggayha yācanto puna ā.:
[page 082]
82 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
Ja_XXII.3(=540).30: Namo te Kāsirāj'; atthu, namo te Kāsivaddhana,
andhā mātāpitā mayhaṃ, te bharassu brahāvane. || Ja_XXII:320 ||
Ja_XXII.3(=540).31: Añjalin te pagaṇhāmi, Kāsirāja nam'; atthu te,
mātaraṃ pitaraṃ mayhaṃ vutto vajjāsi vandanan ti. || Ja_XXII:321 ||
Ta. vutto vajjāsīti putto vo Sāmo naditīre visapītasallena viddho rajatapaṭṭasadise vālukapuline passena nipanno añjalim paggayha tumhākaṃ pāde vandatīti evaṃ mahārāja mayā vutto hutvā mātāpitunnaṃ me vandanaṃ vandeyyāsīti ā.
Rājā "sādhū" 'ti sampaṭicchi. M. mātāpitunnaṃ vandanaṃ pesetvā {visaññitaṃ} pāpuṇi.
T. a. p. S. āha:
Ja_XXII.3(=540).32: Idaṃ vatvāna so Sāmo yuvā {kalyāṇadassano}
mucchito visavegena visaññī samapajjathā 'ti. || Ja_XXII:322 ||
Ta. samapajjathā 'ti jāto.
So hi heṭṭhā ettakaṃ kathento nirussāso viya kathesi, idāni pan'; assa visavegena upaṭṭitā bhavaṅgacittasantatihadayarūpan nissāya pavattikathā pacchijji mukhaṃ pidahi akkhīni nimmīlitāni hatthapādā thaddhabhāvappattā, sakalasarīraṃ lohitena tintaṃ. Rājā "ayaṃ idān'; eva mayā saddhiṃ kathesi, kin nu {kho"} ti 'ssa assāsapassāse upadhāresi, te pana niruddhā, sarīraṃ thaddhaṃ jātaṃ, so {"niruddho} dāni Sāmo" ti sokaṃ sandhāretuṃ asakkonto ubho hatthe matthake ṭhapetvā mahāsaddena paridevi.
T. a. p. S. āha:
Ja_XXII.3(=540).33: Sa rājā parideyesi bahuṃ kāruññasaṃhitaṃ:
ajarāmaro 'haṃ āsiṃ, ajj'; etaṃ ñāmi no pure. || Ja_XXII:323 ||
Ja_XXII.3(=540).34: Sāmaṃ kālakataṃ disvā n'; atthi maccussa nāgamo,
y'; assu maṃ patimanteti sa visena samappito || Ja_XXII:324 ||
[page 083]
3. Sāmajātaka. (540.) 83
Ja_XXII.3(=540).35: Sv-ājj'; evaṃ gate kāle na kiñci-m-abhibhāsati,
nirayaṃ nūna gacchāmi, ettha me n'; atthi saṃsayo, || Ja_XXII:325 ||
Ja_XXII.3(=540).36: Tadā hi pakataṃ pāpaṃ cirarattāya kibbisaṃ
bhavanti tassa vattāro, gāme kibbisakarakaṃ
araññe nimmanussamhi ko maṃ vattum arahati. || Ja_XXII:326 ||
Ja_XXII.3(=540).37: Sārayanti hi kammāni gāme saṃgaccha māṇavā,
araññe nimmanussamhi ko maṃ sārayissatīti. || Ja_XXII:327 ||
Ta. āsin ti ahaṃ ettakaṃ ajāramaro 'mhīti saññī ahosiṃ, ajj'; etan ti ahaṃ ajja imaṃ Sāmaṃ kālakataṃ disvā mamañ c'; eva {aññesañ} ca n'; atthi maccussa nāgamo taṃ maccuno āgamanaṃ ajja jānāmi ito pure na jānāmīti vilapati, svājjevan ti yo savisena sallena samappito idān'; eva maṃ patimanteti so ajja evaṃ gate kāle ti evaṃ maraṇakāle pavatte kiñci appamattakam pi na bhāsati, tadāhīti tasmiṃ khaṇe Sāmaṃ vijjhantena mayā pāpaṃ kataṃ, cirarattāya kibbisan ti taṃ pana cirarattaṃ vipaccanasamatthaṃ dāruṇaṃ pharusaṃ, tassā 'ti tassa evarūpaṃ pāpaṃ vicarantassa, vattāro ti ninditāro bhavanti, kuhiṃ gāme kinti kibbisakārako ti imasmiṃ pana araññe nimmanussamhi ko maṃ vattum arahati, sace hi bhaveyya vadeyyā 'ti vilapati, sārayantihīti game vā nigamādisu, saṃgaccha māṇavā ti tattha tattha purisā sannipatitvā ambho purisaghātaka dāruṇan te kammaṃ kataṃ asukadaṇḍappatto nāma tvan ti evaṃ kammāni sārenti codenti, imasmim pana nimmanusse araññe imaṃ rājānaṃ ko sārayissatīti attānaṃ codento vilapati.
Tadā Bahusodarī nāma devadhītā Gandhamādana-vāsinī Mahāsattassa sattame attabhāve mātubhūtapubbā puttasinehena B-aṃ niccaṃ āvajjati, taṃ divasaṃ pana sā dibbasampattiṃ anubhavamānā na taṃ āvajji, devasamāgamaṃ gatā ti pi vadant'; eva, sā tassa visaññībhūtakāle "kin nu kho me puttassā" 'ti āvajjamānā addasa: "Piliyakkho rājā mama puttaṃ savisena sallena vijjhitvā Migasammatātīre vālukapuline pātetvā mahantena saddena paridevati, sac'; āhaṃ na gamissāmi mama putto Suvaṇṇasāmo etth'; eva nassissati rañño pi hadayaṃ phalissati Sāmassa m-ro pi nirāhārā pānīyam pi alabhitvā {sussitvā} marissanti, mayi pana gatāya rājā pānīyaghaṭaṃ ādāya tassa mātāpitunnaṃ santikaṃ gamissati vacanañ ca nesaṃ sutvā te puttassa santikaṃ ānessati,
[page 084]
84 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha te ca ahañ ca saccakiriyaṃ karissāma, Sāmassa visaṃ nimmadissati, evam me putto jīvitaṃ labhissati, m-ro cakkhūni labhissanti, rājā Sāmassa dhammadesanaṃ sutvā gantvā mahādānaṃ datvā saggaparāyano bhavissati, tasmā gacchām'; ahaṃ tatthā" 'ti sā gantvā Migasammatānadītīre adissamānā ākāse ṭhatvā raññā saddhiṃ kathesi.
T. a. p. S. āha:
Ja_XXII.3(=540).38: Sā devatā antarahitā pabbate Gandhamādane
rañño va anukampāya imā gāthā abhāsatha: || Ja_XXII:328 ||
Ja_XXII.3(=540).39: Āguṃ kari mahārāja akari kamma dukkaṭaṃ,
adūsakā pitāputtā tayo ekūsunā hatā. || Ja_XXII:329 ||
Ja_XXII.3(=540).40: Ehi taṃ anusikkhāmi yathā te sugati siyā:
dhammen'; andhe vane posa maññe 'haṃ sugatiṃ tayā ti. || Ja_XXII:330 ||
Ta. rañño vā 'ti rañño yeva, āguṃ karīti mahārāja tvaṃ mahāparādhaṃ mahāpāpaṃ kari, dukkaṭan ti yaṃ kataṃ dukkaṭaṃ hoti taṃ lāmakakammaṃ akari, adūsakā ti niddosā, pitāputtā ti mātā ca pitā ca putto ca ime tayo ekūsunā hatā tasmiṃ gate tappaṭibaddhā tassa mātāpitaro pi pi hatā va honti, anusikkhāmīti sikkhāpemi anusāsāmi, posā 'ti Sāmassa ṭhāne ṭhatvā sinehaṃ paccupaṭṭhāpetvā Sāmo viya te ubho andhe posehi, maññe -- tayā ti evaṃ tayā sugati yeva gantabbā bhavissatīti maññāmi.
So devatāya vacanaṃ sutvā "ahaṃ kir'; etassa m-ro posetvā saggaṃ gamissāmīti" saddahitvā "kim me rajjena, te yeva posessāmīti" daḷhaṃ adhiṭṭhāya balavaparidevaṃ paridevanto sokaṃ tanuṃ katvā "Suvaṇṇasāmo mato bhavissatīti" nānāpupphehi tassa sarīraṃ pūjetvā udakena siñcitvā tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā catusu ṭhānesu vanditvā tena pūjitaṃ udakaghaṭaṃ ādāya domanassappatto dakkhiṇadisābhimukho pāyāsi.
T. a. p. S. āha:
Ja_XXII.3(=540).41: Sa rājā paridevitvā bahuṃ kāruññasaṃhitaṃ
udakakumbham ādāya pakkāmi dakkhiṇāmukho ti. || Ja_XXII:331 ||
[page 085]
3. Sāmajātaka. (540.) 85
Pakatiyāpi ca mahāthāmo rājā pānīyaghaṭaṃ ādāya assamapadaṃ koṭṭento viya pavisitvā Dukūlapaṇḍitassa sāladvāraṃ pāpuṇi. Paṇḍito antonisinno tassa padasaddaṃ sutvā "nāyaṃ Sāmassa padasaddo, kassa nu kho" ti pucchanto gāthadvayam ā.:
Ja_XXII.3(=540).42: Kassa [nu] eso padasaddo manussass'; eva āgato,
n'; eso Sāmassa nigghoso, ko nu tvam asi mārisa. || Ja_XXII:332 ||
Ja_XXII.3(=540).43: Santaṃ hi Sāmo vajati, santaṃ pādāni neyati,
n'; eso Sāmassa nigghoso, ko nu tvam asi mārisā 'ti. || Ja_XXII:333 ||
Ta. manussassevā 'ti nāyaṃ sīhavyagghānaṃ na yakkhakinnarānaṃ āgato pana manussass'; evāyaṃ padanigghoso na Sāmassā 'ti, santaṃ hīti upasamayuttaṃ hi vajati caṃkamati, neyatīti patiṭṭhapeti.
Taṃ sutvā rājā "sac'; āhaṃ attano rājabhāvaṃ akathetvā ‘mayā tumhākaṃ putto mārito'; ti vakkhāmi ime kujjhitvā mayā saddhiṃ pharusaṃ kathessanti, evaṃ mama etesu kodho uppajjissati, atha te viheṭhessaṃ, taṃ mam'; assa akusalam, rājā ti pana vutte abhāyanto nāma n'; atthi, tasmā rājabhāvaṃ tāva kathessāmīti" cintetvā pānīyamāḷake pānīyaghaṭaṃ ṭhapetvā paṇṇasāladvāre ṭhatvā ā.:
Ja_XXII.3(=540).44: Rājāham asmi Kāsīnaṃ Piliyakkho ti maṃ vidū,
lobhā raṭṭhaṃ pahatvāna migam esaṃ carām'; ahaṃ. || Ja_XXII:334 ||
Ja_XXII.3(=540).45: Issatthe c'; asmi kusalo daḷhadhammo ti vissuto,
nāgo pi me na muñceyya āgato usupātanan ti. || Ja_XXII:335 ||
Paṇḍito pi tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ karonto āha:
Ja_XXII.3(=540).46: Svāgatan te mahārāja atho te adurāgataṃ, (V 323|29)
issaro pi anuppatto yam idh'; atthi pavedaya. || Ja_XXII:336 ||
Ja_XXII.3(=540).47: Tiṇḍukāni piyālāni madhuke kāsumāriyo
phalāni khuddakappāni bhuñja rāja varaṃ varaṃ. || Ja_XXII:337 ||
Ja_XXII.3(=540).48: Idam pi pānīyaṃ sītaṃ ābhataṃ girigabbharā,
tato piva mahārāja sace tvaṃ abhikaṃkhasīti. || Ja_XXII:338 ||
[page 086]
86 XXII. Mahānipata.
T. a. Sattigumbajātake kathito, idha pana girigabbharā ti Migasammataṃ sandhāya vuttaṃ, sā hi girigabbharato nikkhantattā girigabbharā t'; eva jātā.
Evaṃ tena paṭisanthāre kate rājā "‘putto vo mayā mārito'; ti paṭhamam eva vattuṃ ayuttaṃ, ajānanto viya kathaṃ samuṭṭhāpetvā kathessāmīti" cintetvā āha:
Ja_XXII.3(=540).49: Nālam andhā vane daṭṭhuṃ, ko nu vo phalam āhari,
anandhass'; evāyaṃ sammā nivāpo mayhaṃ khāyatīti. || Ja_XXII:339 ||
Ta. nālan ti tumhe andhā imasmiṃ vane kiñci daṭṭhuṃ na samatthā, ko nu vo -- āharīti ko nu tumhākaṃ ime phale āhari, nivāpo ti ayaṃ sammā nayena upāyena kato {khāditabbayuttakānaṃ} suparisuddhānaṃ phalāphalānaṃ nivāpo sannicayo anandhassa viya na andhassā 'ti mayhaṃ khāyati upaṭṭhāti.
Taṃ sutvā paṇḍito "mahārāja, na mayaṃ phalāphalāni āharāma, putto pana no āharatīti" dassetuṃ gāthadvayam ā.:
Ja_XXII.3(=540).50: Daharo yuvā nātibrahā Sāmo kalyāṇadassano,
dīgh'; assa kesā asitā atho sunaggavellitā, || Ja_XXII:340 ||
Ja_XXII.3(=540).51: So have phalam āhatvā ito ādā kamaṇḍaluṃ
nadiṃ gato udahāro, maññe na dūram āgato ti. || Ja_XXII:341 ||
Ta. nātibrahā ti nātidīgho nātirasso, sunaggavellitā ti sunasaṃkhātāya maṃsakoṭṭhanapotthaniyā aggaṃ viya vinatā, kamaṇḍalun ti ghaṭaṃ, na dūramāgato ti na dūram āgato idāni na dūraṃ ito āsannaṭṭhānaṃ āgato bhavissatīti maññāmīti a.
Taṃ sutvā rājā āha:
Ja_XXII.3(=540).52: Ahan taṃ avadhiṃ Sāmaṃ yo tuyhaṃ paricārako
yaṃ kumāraṃ pavedetha Sāmaṃ kalyāṇadassanaṃ. || Ja_XXII:342 ||
Ja_XXII.3(=540).53: Dīgh'; assa kesā asitā atho sunaggavellitā,
tesu lohitalittesu seti Sāmo mayā hato ti. || Ja_XXII:343 ||
Ta. avadhin ti migassa khittena sarena vijjhitvā māresiṃ, pavedethā 'ti kathetha, setīti Mi-nadītīre vāḷikapuline seti.
Paṇḍitassa pana avidūre yeva Pārikāya paṇṇasālā hoti, sā tattha nisinnā rañño vacanaṃ sutvā taṃ pavattiṃ ñātukāmā hutvā nikkhamitvā rajjusaññāya
[page 087]
3. Sāmajātaka. (540.) 87
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] D-paṇḍitassa santikaṃ gantvā āha:
Ja_XXII.3(=540).54: Kena Dukūla mantesi hato Sāmo ti vādinā,
hato Sāmo ti sutvāna hadayaṃ me pavedhati. || Ja_XXII:344 ||
Ja_XXII.3(=540).55: Assatthasseva taruṇaṃ pavālaṃ māluteritaṃ
hato Sāmo ti sutvāna hadayam me pavedhatīti. || Ja_XXII:345 ||
Ta. vādinā ti mayā Sāmo hato ti vadantena, pavālan ti pallavaṃ, māluteritan ti vātena pahaṭaṃ.
Atha naṃ paṇḍito ovādaṃ dento āha:
Ja_XXII.3(=540).56: Pārike Kāsirājāyaṃ so Sāmaṃ Migasammate
kodhasā usunā vijjhi, tassa mā pāpam icchimhā 'ti. || Ja_XXII:346 ||
Ta. Migasammate ti M-tanadītīre, kodhasā ti mige uppannena kodhena, mā -- mhā 'ti tassa mayaṃ ubho pi pāpaṃ mā icchimhā.
Pārī āha:
Ja_XXII.3(=540).57: Kicchā laddho piyo putto yo andhe abharī vane
taṃ ekaputtaṃ ghātimhi kathaṃ cittaṃ na kopaye ti. || Ja_XXII:347 ||
Ta. ghātimhīti ghātake.
D-paṇḍito āha:
Ja_XXII.3(=540).58: Kicchā laddho piyo putto yo andhe abharī vane
taṃ ekaputtaṃ ghātimhi akkodhaṃ āhu paṇḍitā ti. || Ja_XXII:348 ||
Ta. akkodhan ti kodho nāma nirayasaṃvattaniko, tasmā taṃ akatvā puttaghātikamhi pi akkodho yeva kattabbo ti paṇḍitā āhu.
Evaṃ vatvā ubho pi te hatthehi ure patipiṃsantā M-assa guṇe vaṇṇetvā bhusaṃ parideviṃsu. Atha ne rājā samassāsento ā.:
Ja_XXII.3(=540).59: Mā bālhaṃ paridevetha hato Sāmo ti vādinā,
ahaṃ kammakaro hutvā bharissāmi brahāvane. || Ja_XXII:349 ||
Ja_XXII.3(=540).60: Issatthe c'; asmi kusalo daḷhadhammo ti vissuto,
ahaṃ kammakaro hutvā bharissāmi brahāvane. || Ja_XXII:350 ||
Ja_XXII.3(=540).61: Migānaṃ vighāsam anvesaṃ vanamūlaphalāni ca
ahaṃ kammakaro hutvā bharissāmi brahāvane ti. || Ja_XXII:351 ||
[page 088]
88 XXII. Mahānipāta.
Ta. vādinā ti tumhe hato Sāmo ti vadantena mayā saddhiṃ, tayā no evaṃ guṇasampanno putto mārito idāni ko amhe bharissatīti ādīni vatvā mā bāḷhaṃ paridevetha ahaṃ tumhākaṃ kammakaro hutvā Sāmo viya tumhe bharissāmīti evaṃ rājā tumhe mā cintayittha na mayaṃ rajjena attho ahaṃ vo yāvajīvaṃ bharissāmīti te assāsesi.
Te tena saddhiṃ sallapantā āhaṃsu:
Ja_XXII.3(=540).62: N'; eso dhammo mahārāja, n'; etaṃ amhesu kappati,
rājā tvam asi amhākaṃ, pāde vandāma te mayan ti. || Ja_XXII:352 ||
Ta. dhammo ti sabhāvo kāraṇaṃ vā, kappatīti evaṃ tava kammakaraṇaṃ amhesu na kappati na sobhati, pāde -- mayan ti idaṃ pana te pabbajjaliṅge ṭhitāpi puttasokassa mahantattāya c'; eva nihatamānatāya ca vadiṃsu, rañño vissāsaṃ uppādetum pi evam āhaṃsū 'ti vadanti.
Taṃ sutvā rājā ativiya tussitvā "aho acchariyaṃ, evaṃ dosakārake nāma mayi {pharusavacanamattam} pi n'; atthi, paggaṇhanti yeva man" ti cintetvā g. ā.:
Ja_XXII.3(=540).63: Dhammaṃ nesādā bhaṇatha, kato apacitī tayā,
pitā tvam asi asmākaṃ, mātā tvam asi Pārike ti. || Ja_XXII:353 ||
Ta. tayā ti ekekaṃ vadanto evam ā., pitā ti D-paṇḍita ajja paṭṭhāya tvaṃ mayhaṃ pituṭṭhāne tiṭṭha, amma Pārike tvam pi mātiṭṭhāne tiṭṭha, ahaṃ pana vo puttassa Sāmassa ṭhāne pādadhovanādīni sabbakiccāni karissāmi, maṃ rājā ti asallakkhetvā Sāmo ti sallakkhethā 'ti.
Te añjalim paggayha "mahārāja tayā amhākaṃ kammakārakakiccaṃ n'; atthi, {yaṭṭhikoṭiyaṃ} pana no gahetvā tattha netvā Sāmaṃ dassehīti" yācantā gāthadvayam āhaṃsu:
Ja_XXII.3(=540).64: Namo te Kāsirāj'; atthu, namo te Kāsivaddhana,
añjalin te paggaṇhāma yāva Sām'; ānupāpaya. || Ja_XXII:354 ||
Ja_XXII.3(=540).65: Tassa pāde pavaṭṭantā mukhañ ca bhujadassanaṃ
saṃsumbhamānā attānaṃ kālam āgamayāmase ti. || Ja_XXII:355 ||
Ta. Sāmānupāpayā 'ti yāva Sāmo yattha tattha amhe anupāpaya, bhujadassanan ti kalyāṇadassanaṃ abhirūpaṃ,
[page 089]
3. Sāmajātaka. (540). 89
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] saṃsumbhamānā ti vaṭṭentā, kālamāgamayāmase ti kālakiriyaṃ āgamessāma.
Tesaṃ evaṃ kathentānaṃ yeva Suriyo atthaṃ gato. Atha rājā "sac'; āhaṃ idān'; eva ime tattha nessāmi taṃ disvā va nesaṃ hadayaṃ phalissati, iti tiṇṇam pi etesaṃ matakāle ahaṃ niraye nipanno yeva nāma, tasmā ne tattha gantuṃ na dassāmīti" cintetvā catasso gāthā abhāsi:
Ja_XXII.3(=540).66: Brahāvāḷamigākiṇṇaṃ ākāsantaṃ padissati
yattha Sāmo hato seti Cando va patito chamā. || Ja_XXII:356 ||
Ja_XXII.3(=540).67: Brahāvāḷamigākiṇṇaṃ ākāsantaṃ padissati
yattha Sāmo hato seti Suriyo va patito chamā. || Ja_XXII:357 ||
Ja_XXII.3(=540).68: Brahāvāḷamigākiṇṇaṃ ākāsantaṃ padissati
yattha Sāmo hato seti paṃsunā patikuṇṭhito. || Ja_XXII:358 ||
Ja_XXII.3(=540).69: Brahāvāḷamigākiṇṇaṃ ākāsantaṃ padissati
yattha Sāmo hato seti idh'; eva vasath'; assame it. || Ja_XXII:359 ||
Ta. brahā ti accuggataṃ, ākāsantan ti evaṃ taṃ vanaṃ ākāsassa anto viya hutvā padissati, athavā ākāsantan ti ākāsasamānaṃ pakāsamānan ti a., chamā ti chamāya paṭhaviyan ti a., chaman ti pi pāṭho, paṭhaviṃ patitaṃ viyā 'ti a., paṃsunā -- to ti parikiṇṇo paliveṭhito.
Atha ne attano vāḷādīnaṃ nissāya bhayamabhāvaṃ dassetuṃ g. āhaṃsu:
Ja_XXII.3(=540).70: Yadi tattha sahassāni satāni nahutāni ca
n'; ev'; amhākaṃ bhayaṃ koci vane vāḷesu vijjatīti. || Ja_XXII:360 ||
Ta. kocīti imasmiṃ vane katthaci ekapadese pi amhākaṃ vāḷesu bhayaṃ nāma n'; atthi.
Rājā te paṭibāhituṃ asakkonto hatthesu gahetvā tattha nesi.
Taṃ atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.3(=540).71: Tato andhānam ādāya Kāsirājā brahāvane
hatthe gahetvā pakkāmi yattha Sāmo hato ahū 'ti. || Ja_XXII:361 ||
[page 090]
90 XXII. Mahānipāta.
Ta. tato ti tadā, andhānan ti mātāpitunnaṃ, ahū 'ti ahosi, yasmiṃ ṭhāne so pi nipanno tattha nesīti a.
Netvā ca pana tassa santike ṭhapetvā "ayaṃ vo putto" ti ācikkhi. Ath'; assa pitā sīsaṃ mātā pāde ūrūsu katvā nisīditvā vilapiṃsu.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.3(=540).72: Disvāna patitaṃ Sāmaṃ puttakaṃ paṃsukuṇḍitaṃ
apaviddhaṃ brahāraññe Candaṃ va patitaṃ chamā || Ja_XXII:362 ||
Ja_XXII.3(=540).73: Disvāna patitaṃ Sāmaṃ puttakaṃ paṃsukuṇḍitaṃ
apaviddhaṃ brahāraññe Suriyaṃ va patitaṃ chamā || Ja_XXII:363 ||
Ja_XXII.3(=540).74: Disvāna patitaṃ Sāmaṃ puttakaṃ paṃsukuṇḍitaṃ
apaviddhaṃ brahāraññe karuṇaṃ paridevayuṃ. || Ja_XXII:364 ||
Ja_XXII.3(=540).75: Disvāna patitaṃ Sāmaṃ puttakaṃ paṃsukuṇḍitaṃ
bāhā paggayha pakkanduṃ: adhammo kira bho iti. || Ja_XXII:365 ||
Ja_XXII.3(=540).76: Bāḷhaṃ kho si sutto Sāma kalyāṇadassana
yo ajj'; evaṃ gate kāle na kiñci-m-abhibhāsasi. || Ja_XXII:366 ||
Ja_XXII.3(=540).77: Bāḷhaṃ kho si matto Sāma kalyāṇadassana
yo ajj'; evaṃ gate kāle na kiñci-m-abhibhāsasi. || Ja_XXII:367 ||
Ja_XXII.3(=540).78: Bāḷhaṃ kho si pamatto Sāma kalyāṇadassana
yo ajj'; evaṃ gate kāle na kiñci-m-abhibhāsasi. || Ja_XXII:368 ||
Ja_XXII.3(=540).79: Bāḷhaṃ kho si kuddho Sāma kalyāṇadassana
yo ajj'; evaṃ gate kāle na kiñci-m-abhibhāsasi. || Ja_XXII:369 ||
Ja_XXII.3(=540).80: Bāḷhaṃ kho si ditto Sāma kalyāṇadassana
yo ajj'; evaṃ gate kāle na kiñci-m-abhibhāsasi. || Ja_XXII:370 ||
Ja_XXII.3(=540).81: Bāḷhaṃ kho si vimano Sāma kalyāṇadassana
yo ajj'; evaṃ gate kāle na kiñci-m-abhibhāsasi. || Ja_XXII:371 ||
Ja_XXII.3(=540).82: Jaṭaṃ vaḷīnaṃ paṃkagataṃ ko dāni saṇṭhapessati,
Sāmo ayaṃ kālakato andhānaṃ paricārako. || Ja_XXII:372 ||
Ja_XXII.3(=540).83: Ko ve sammajjan'; ādāya sammajjissati assamaṃ,
Sāmo ayaṃ kālakato andhānaṃ paricārako. || Ja_XXII:373 ||
Ja_XXII.3(=540).84: Ko dāni nahāpayissati sīten'; uṇhodakena ca,
Sāmo ayaṃ kālakato andhānaṃ paricārako. || Ja_XXII:374 ||
[page 091]
3. Sāmajātaka. (540.) 91
Ja_XXII.3(=540).85: Ko dāni bhuñjayissati vanamūlaphalāni ca,
Sāmo ayaṃ kālakato andhānaṃ paricārako ti. || Ja_XXII:375 ||
Ta. apaviddhan ti niratthakaṃ chaḍḍitaṃ, adhammo kira bho itīti ayuttaṃ kira bho ajja imasmiṃ loke vaṭṭati, matto ti khīṇasuraṃ pivitvā matto sammatto, ditto ti dappito dhuttako si jāto ti sabbaṃ vilāpavasena bhaṇanti, jaṭan ti tāta amhākaṃ jaṭāmaṇḍalaṃ, valinaṃ paṃkagatan ti yadā ākulaṃ malaggahītaṃ bhavissati tadā naṃ idāni ko saṇṭhapessati, sodhetvā ujuṃ karissati.
Ath'; assa mātā bahuṃ vilapitvā ure hatthaṃ ṭhapetvā santāpaṃ upadhārentī "puttassa me santāpo pavattat'; eva, visavegena visaññitaṃ āpanno bhavissati, nibbisabhāvatthāya c'; assa saccakiriyaṃ karissāmīti" cintetvā saccakiriyam akāsi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.3(=540).86: Disvāna patitaṃ Sāmaṃ puttakaṃ paṃsukuṇṭhitaṃ
aṭṭitā puttasokena mātā saccam abhāsatha: || Ja_XXII:376 ||
Ja_XXII.3(=540).87: Yena saccen'; ayaṃ Sāmo dhammacārī pure ahu
etena saccavajjena visaṃ Sāmassa haññatu. || Ja_XXII:377 ||
Ja_XXII.3(=540).88: Yena saccen'; ayaṃ Sāmo brahmacārī pure ahu
etena saccavajjena visaṃ Sāmassa haññatu. || Ja_XXII:378 ||
Ja_XXII.3(=540).89: Yena saccen'; ayaṃ Sāmo saccavādī pure ahu
etena saccavajjena visaṃ Sāmassa haññatu. || Ja_XXII:379 ||
Ja_XXII.3(=540).90: Yena saccen'; ayaṃ Sāmo mātāpettibharo ahu
etena saccavajjena visaṃ Sāmassa haññatu. || Ja_XXII:380 ||
Ja_XXII.3(=540).91: Yena saccen'; ayaṃ Sāmo kule jeṭṭhāpacāyiko
etena saccavajjena visaṃ Sāmassa haññatu. || Ja_XXII:381 ||
Ja_XXII.3(=540).92: Yena saccen'; ayaṃ Sāmo pāṇā piyataro mama
etena saccavajjena visaṃ Sāmassa haññatu. || Ja_XXII:382 ||
Ja_XXII.3(=540).93: Yaṃ kiñc'; atthi kataṃ puññaṃ mayhañ c'; eva pitu-cca te
sabbena tena kusalena visaṃ Sāmassa haññatū 'ti. || Ja_XXII:383 ||
Ta. yena saccenā 'ti yena bhūtena sabhāvena, dhammacārīti kusalapathadhammacārī, saccavādīti hassakena pi musā avutto, mātāpettibharo ti analaso hutvā rattindivaṃ m-ro bhari,
[page 092]
92 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] jeṭṭhā -- ti jeṭṭhānaṃ mātāpitunnaṃ sakkārakārako.
Evaṃ mātarā sattahi gāthāhi saccakiriyāya katāya Sāmo parivattitvā nipajji. Ath'; assa pitā "jīvati me putto, aham pi 'ssa saccakiriyaṃ karissāmīti" tath'; eva s-yaṃ kari.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.3(=540).94: Disvāna patitaṃ Sāmaṃ puttakaṃ paṃsukuṇṭhitaṃ
aṭṭito puttasokena pitā saccam abhāsatha: || Ja_XXII:384 ||
Ja_XXII.3(=540).95: Yena saccen'; ayaṃ Sāmo dhammacārī pure ahu
etena saccavajjena visaṃ Sāmassa haññatu. || Ja_XXII:385 ||
Ja_XXII.3(=540).96-100: = 88-92 || [above] ||
Ja_XXII.3(=540).101: Yaṃ kiñc'; atthi kataṃ puññaṃ mayhañ ca mātuyā ca te
sabbena tena kusalena visaṃ Sāmassa haññatū 'ti. || Ja_XXII:386 ||
Tasmiṃ s-yaṃ karonte M. parivattitvā itarena passena nipajji. Ath'; assa s-yaṃ sā devatā akāsi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.3(=540).102: Sā devatā antarahitā pabbate Gandhamādane
Sāmassa anukampāya imaṃ saccam abhāsatha: || Ja_XXII:387 ||
Ja_XXII.3(=540).103: Pabbaty-āhaṃ Gandhamādane cirarattanivāsinī,
na me piyataro koci añño Sāmā na vijjati,
etena saccavajjena visaṃ Sāmassa haññatu. || Ja_XXII:388 ||
Ja_XXII.3(=540).104: Sabbe vanā gandhamayā pabbate Gandhamādane,
etena saccavajjena visaṃ Sāmassa haññatu. || Ja_XXII:389 ||
Ja_XXII.3(=540).105: Tesaṃ lālappamānānaṃ bahuṃ kāruññasaṃhitaṃ
khippaṃ Sāmo samuṭṭhāsi yuvā kalyāṇadassano ti. || Ja_XXII:390 ||
Ta. pabbatyāhan ti pabbate ahaṃ, vanā gandhamayā ti rukkhā gandhamayā, na hi tattha agandho nāma koci rukkho atthi, tesan ti bhi.
tesaṃ ubhinnaṃ lālappamānānaṃ yeva devatāya saccakiriyāya pariyosāne khippaṃ Sāmo uṭṭhahi, padumapattato udakaṃ viy'; assa vinivaṭṭetvā {ābādho} vigato, idha nu ko viddho ettha nu kho ti viddhaṭṭhānaṃ na paññāyi.
Iti Mahāsattassa nīrogatā mātāpitunnaṃ cakkhupaṭilābho aruṇuggamanā devatānubhāvena tesaṃ catunnaṃ pi assame pākaṭabhāvo cā 'ti sabbaṃ ekakkhaṇe ahosi.
[page 093]
3. Sāmajātaka. (540.) 93
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] M-ro "cakkhuñ ca no laddhaṃ, Sāmo ca arogo jāto" ti atirekataraṃ tussiṃsu.
Atha ne Sāmo paṇḍito gāthā ajjhabhāsi:
Ja_XXII.3(=540).106: Sāmo 'ham asmi, bhaddaṃ vo, sotthin'; amhi samuṭṭhito,
mā bāḷhaṃ paridevetha, mañjunābhivadetha man ti. || Ja_XXII:391 ||
Atha rājānaṃ disvā paṭisanthāraṃ karonto āha:
Ja_XXII.3(=540).107: Svāgatan te mahārāja atho te {adurāgataṃ}, (V 323|29)
issaro si anuppatto, yaṃ idh'; atthi pavedaya: || Ja_XXII:392 ||
Ja_XXII.3(=540).108: Tiṇḍukāni piyālāni madhuke kāsumāriyo (= 85|26)
phalāni khuddakappāni bhuñja rāja varaṃ varaṃ. || Ja_XXII:393 ||
Ja_XXII.3(=540).109: Atthi me pānīyaṃ sītaṃ ābhataṃ girigabbharā
tato piva mahārāja sace tvaṃ {abhikaṃkhasīti}. || Ja_XXII:394 ||
Rājā tam pi acchariyaṃ disvā āha:
Ja_XXII.3(=540).110: Sammuyhāmi pamuyhāmi, sabbā muyhanti medisā,
petaṃ taṃ Sāma addakkhiṃ, ko nu tvaṃ Sāma jīvasīti. || Ja_XXII:395 ||
Ta. petan ti Sāma, ahaṃ taṃ matakaṃ addasaṃ, ko nu tvan ti kathan nu tvaṃ jīvitaṃ paṭilabhīti pucchati.
Sāmo "ayaṃ rājā maṃ mato ti sallakkhesi, amatabhāvam assa pakāsessāmīti" ā.:
Ja_XXII.3(=540).111: Api jīvaṃ mahārāja purisaṃ gāḷhavedanaṃ
upanītamanasakappaṃ jīvantaṃ maññate mataṃ. || Ja_XXII:396 ||
Ja_XXII.3(=540).112: Api jīvaṃ maharāja purisaṃ gāḷhavedanaṃ
taṃ nirodhagataṃ santaṃ jīvantaṃ maññate matan ti. || Ja_XXII:397 ||
Ta. api jīvan ti jīvamānampi, upanītamanasakappan ti bhavaṅgaṃ otiṇṇacittācāraṃ, jīvan ti jīvamānam eva mato ti maññati, nirodhagatan ti assāsapassāsanirodhaṃ pattaṃ.
Evaṃ "loko maṃ jīvantam eva mataṃ maññatīti" vatvā rājānaṃ atthe yojetukāmo dh. desento puna dve gāthā abhāsi:
[page 094]
94 XXII. Mahānipāto.
Ja_XXII.3(=540).113: Yo mātaraṃ pitaraṃ vā macco dhammena posati
devāpi naṃ tikicchanti mātāpettibharaṃ janaṃ. || Ja_XXII:398 ||
Ja_XXII.3(=540).114: Yo mātaraṃ pitaraṃ vā macco dhammena posati
idh'; eva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge ca modatīti. || Ja_XXII:399 ||
Taṃ sutvā rājā "acchariyaṃ vata bho, mātāpettibharassa kira uppannarogaṃ devatāpi tikicchanti, ativiya ayaṃ Sāmo sobhatīti" añjalim paggayha ā.:
Ja_XXII.3(=540).115: Esa bhiyyo pamuyhāmi, sabbā muyhanti medisā,
saraṇaṃ taṃ Sāma gacchāmi,
tvañ ca me saraṇaṃ bhavā 'ti. || Ja_XXII:400 ||
Ta. bhiyyo ti yasmā tādise parisuddhasīlaguṇasampanne aparajjhiṃ tasmā atirekataraṃ muyhāmi, tvañca -- bhavā 'ti saraṇaṃ gacchantassa me tvaṃ s. bhava patiṭṭhā hohi devalokagāminaṃ maṃ karohīti.
Atha naṃ M. "sace mahārāja devalokaṃ gantukāmo mahantaṃ dibbasampattiṃ paribhuñjitukāmo imāsu dasasu dhammacariyāsu vattassū" 'ti {dasadhammacariyagāthā} kathesi:
Ja_XXII.3(=540).116: Dhammaṃ cara mahārāja mātāpitusu khattiya, (V. p. 123.)
idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi. || Ja_XXII:401 ||
Ja_XXII.3(=540).117: Dhammaṃ cara mahārāja
puttadāresu khattiya, (Sen. Mahāv. I p. 281)
idha dhammaṃ caritvāna rāja saggaṃ gamissasi. || Ja_XXII:402 ||
Ja_XXII.3(=540).118: Dhammaṃ cara mahārāja mittāmaccesu khattiya etc. || Ja_XXII:403 ||
Ja_XXII.3(=540).119: Dhammaṃ cara mahārāja vāhanesu balesu ca etc. || Ja_XXII:404 ||
Ja_XXII.3(=540).120: Dhammaṃ cara mahārāja gāmesu nigamesu ca etc. || Ja_XXII:405 ||
Ja_XXII.3(=540).121: Dhammaṃ cara mahārāja raṭṭhe janapadesu ca etc. || Ja_XXII:406 ||
Ja_XXII.3(=540).122: Dhammaṃ cara mahārāja samaṇabrāhmaṇesu ca etc. || Ja_XXII:407 ||
Ja_XXII.3(=540).123: Dhammaṃ cara mahārāja migapakkhisu khattiya etc. || Ja_XXII:408 ||
Ja_XXII.3(=540).124: Dhammaṃ cara {mahārāja,} {dhammo} ciṇṇo sukhāvaho etc. || Ja_XXII:409 ||
Ja_XXII.3(=540).125: Dhammaṃ cara mahārāja saindadevā sabrahmakā
suciṇṇena divaṃ pattā, mā dhammaṃ rāja pamādo ti. || Ja_XXII:410 ||
Tāsaṃ attho Tesakuṇajātake vitthārito va.
[page 095]
3. Sāmajātaka. (540.) 95
Evaṃ M. tassa dasarājadhamme desetvā uttarim pi ovaditvā pañcasīlāni adāsi. So tassa ovādaṃ sirasā sampaticchitvā vanditvā Bārāṇasiṃ gantvā dānādīni puññāni katvā sapariso saggaparāyano ahosi. B. pi saddhiṃ mātāpitūhi abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā Brahmalokūpago ahosi.
S. imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā "bhikkhave mātāpitunnaṃ posanan nāma paṇḍitānaṃ esa vaṃso" ti vatvā saccāni pakāsetvā j. s.
(Saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphalaṃ pāpuṇi): "Tadā rājā Ānando ahosi, devadhītā Uppalavaṇṇā, Sakko Anuruddho, pitā Kassapo, mātā Bhaddakāpilānī, Suvaṇṇasāmapaṇḍito aham evā" 'ti.
Sāmajātakaṃ.
4. Nimijātaka.
Accheraṃ vata lokasmin ti. Idaṃ S. Mithilaṃ upanissāya Makhādevambavane v. sitapātukammaṃ ārabbha kathesi. Ekadivasaṃ hi S. sāyaṇhasamaye sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ tasmiṃ ambavane cārikaṃ caramāno ekaṃ ramaṇīyaṃ bhūmippadesaṃ disvā attano pubbacariyaṃ kathetukāmo sitaṃ pātukatvā āyasmatā Ānandattherena {sitakāraṇaṃ} puṭṭho "Ānanda ayaṃ bhūmippadeso pubbe mayā Makhādevarājakāle jhānakīḷaṃ kīḷantena ajjhāvutthapubbo" ti vatvā tena yācito paññattāsane nisīditvā a. ā.:
A. Videharaṭṭhe Mithilanagare Makhādevo nāma rājā ahosi, so cāturāsītivassasahassāni kumārakīḷaṃ kīḷi, caturāsītivassasahassāni uparajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni r. kārento "yadā me samma kappaka sirasmiṃ phalitāni passeyyāsi tadā me āroceyyāsīti" vatvā aparabhāge kappakena phalitāni disvā ārocite saṇḍāsena uddharāpetvā hatthe patiṭṭhāpetvā phalitaṃ oloketvā āgantvā nalāṭe laggaṃ viya maraṇaṃ passamāno
[page 096]
96 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] "idāni me pabbajituṃ kālo" ti kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ pakkosāpetvā "tāta r. paṭiccha, ahaṃ pabbajissāmīti" vatvā "kiṃkāraṇā devā" 'ti vutte
"uttamaṅgarūhā mayhaṃ ime jātā vayoharā
pātubhūtā devadūtā, pabbajjāsamayo maman" ti
vatvā taṃ rajje abhisiñcitvā "tvam pi evam evaṃ paṭipajjeyyāsīti" vatvā ovaditvā nagarā nikkhamma bhikkhupabbajjāya pabbajitvā caturāsītivassasahassāni cattāro Brahmavihāre bhāvetvā Brahmaloke nibbatto. Putto pi 'ssa eten'; upāyena pabbajitvā Brahmaloka-parāyano ahosi, tathā tassa putto ti, evaṃ dvīhi ūnāni caturāsītikhattiyasahassāni sīse phalitaṃ disvā va imasmiṃ ambavane pabbajitvā cattāro Brahmavihāre bhāvetvā Brahmaloke nibbattā. Tesaṃ sabbapaṭhamaṃ nibbatto Makhādevarājā Brahmaloke ṭhito attano vaṃsaṃ olokento dvīhi {ūnāni} caturāsītikhattiyasahassāni pabbajitāni disvā tuṭṭhamānaso hutvā "ito nu kho paraṃ pavattissati na-ppavattissatīti" olokento appavattanabhāvaṃ ñatvā "mama vaṃsaṃ aham eva ghaṭessāmīti" tato cavitvā Mithilanagare rañño aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Tassa nāmagahaṇadivase nemittakā lakkhaṇāni oloketvā "mahārāja ayaṃ kumāro tumhākaṃ vaṃsaṃ ghaṭento uppanno, tumhākaṃ vaṃso hi pabbajjanavaṃso imassa parato na gamissatīti" vadiṃsu. Taṃ sutvā rājā "ayaṃ rathacakkanemi viya mama vaṃsaṃ ghaṭento jāto" ti Nemikumāro ti 'ssa nāmaṃ akāsi. So daharakālato paṭṭhāya dāne sīle uposathakamme ca abhirato ahosi. Ath'; assa pitā purimanayen'; eva phalitaṃ disvā kappakassa gāmavaraṃ datvā puttassa r. niyyādetvā ambavane pabbajitvā Brahmaloka-parāyano ahosi. Nimirājā dānajjhāsayatāya catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe cā 'ti pañcadānasālāyo kāretvā mahādānaṃ pavattesi,
[page 097]
4. Nimijātaka. (541.) 97
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ekekāya dānasālāya satasahassaṃ katvā devasikaṃ pañca pañca kahāpaṇasatasahassāni pariccaji, niccaṃ pañcasīlāni ca rakkhi, pakkhadivasesu uposathaṃ samādayi, mahājanam pi dānādīsu puññesu samādapesi, saggamaggaṃ ācikkhitvā nirayabhayena tajjetvā dh. d. Tassa ovāde ṭhitā dānādīni puññāni katvā cutā cutā devaloke nibbattanti, devaloko paripūri, nirayo tuccho viya ahosi. Tadā Tāvatiṃsabhavane devasaṃghā Sudhammāya devasabhāya sannipatitā "aho amhākaṃ ācariyo Nimirājā, naṃ nissāya mayaṃ imaṃ Buddhañāṇenāpi aparicchindiyaṃ dibbasampattiṃ anubhomā" 'ti vatvā M-assa guṇe vaṇṇayiṃsu. Manussaloke pi 'ssa mahāsamuddapiṭṭhe āsittatelaṃ viya guṇakathā patthari.
S. tam atthaṃ āvibhūtaṃ katvā bhikkhusaṃghassa kathento āha:
Ja_XXII.4(=541).1: Accheraṃ vata lokasmiṃ uppajjanti vicakkhaṇā
yadā ahū Nimīrājā paṇḍito kusalatthiko. || Ja_XXII:411 ||
Ja_XXII.4(=541).2: Rājā sabba-Videhānaṃ adā dānaṃ arindamo,
tassa taṃ dadato dānaṃ saṃkappo udapajjatha:
dānaṃ vā brahmacariyaṃ vā katamaṃ su mahapphalan ti. || Ja_XXII:412 ||
Ta. yadā ahū ti bhi. paṇḍito attano ca paresaṃ ca kusalatthiko Nimirājā ahosi tadā devamanussānaṃ accheraṃ vata no evarūpāpi nāma anuppanne Buddhañāṇe mahājanassa Buddhakiccaṃ sādhayamānā lokasmiṃ vicakkhaṇā uppajjantīti evaṃ tassa guṇakathaṃ kathesun ti a., yathā ahū ti pi pāṭho, tass'; attho: yathā ahu Nimirājā paṇḍito kusalatthiko yeva tathārūpā mahājanassa Buddhakiccaṃ sādhayamānā uppajjanti vicakkhaṇā ti yaṃ tesaṃ uppannaṃ taṃ accheraṃ vata lokasmin ti, iti S. sayam eva acchariyajāto evam āha, sabbavidehānan ti sabbesaṃ Videhavāsīnaṃ, katamaṃ sū 'ti etesu dvīsu kataman nu, so kira pannarasuposathiko omuttasabbābharaṇe sirisayanapiṭṭhe nipanno dve yāme niddaṃ okkamitvā pacchimayāme pabuddho pallaṃkaṃ ābhujitvā aham pi mahājanassa aparimāṇaṃ dānam pi demi sīlam pi rakkhāmi dānassa nu kho phalaṃ mahantaṃ udāhu brahmacariyavāsassā ti cintetvā attano kaṃkhaṃ chindituṃ nāsakkhi.
Tasmiṃ khaṇe Sakkabhavanaṃ uṇhākāraṃ dassesi, Sakko tassa kāraṇaṃ āvajjanto taṃ tathā vitakkentaṃ disvā "kaṃ, kham assa chindissāmīti"
[page 098]
98 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ekako va sīghaṃ āgantvā sakalanivesanaṃ ekobhāsaṃ katvā sirigabbhaṃ pavisitvā obhāsaṃ pharitvā ākāse ṭhatvā tena puṭṭho vyākāsi.
Tam atthaṃ pakāsento S. āha:
Ja_XXII.4(=541).3: Tassa saṃkappam aññāya Maghavā devakuñjaro
sahassanetto pātur ahu vaṇṇena nihanaṃ tamaṃ. || Ja_XXII:413 ||
Ja_XXII.4(=541).4: Salomahaṭṭho manujindo Vāsavaṃ avacā Nimi:
devatā nu si gandhabbo ādu Sakko purindado,
na ca me tādiso vaṇṇo diṭṭho vā yadivā suto. || Ja_XXII:414 ||
Ja_XXII.4(=541).5: Salomahaṭṭhaṃ ñatvāna Vāsavo avacā Nimiṃ:
Sakko 'ham asmi devindo, āgato 'smi tav'; antike,
alomahaṭṭho manujinda puccha pañhaṃ yad icchasi. || Ja_XXII:415 ||
Ja_XXII.4(=541).6: So ca tena katokāso Vāsavaṃ avacā Nimi:
pucchāmi taṃ mahābāhu sabbabhūtānam issara:
dānaṃ vā brahmacariyaṃ vā katamaṃ su mahapphalaṃ. || Ja_XXII:416 ||
Ja_XXII.4(=541).7: So puṭṭho naradevena Vāsavo avacā Nimiṃ,
vipākaṃ brahmacariyassa jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:417 ||
Ja_XXII.4(=541).8: Hīnena brahmacariyena khattiye upapajjati
majjhimena ca devattaṃ uttamena visujjhati. || Ja_XXII:418 ||
Ja_XXII.4(=541).9: Na h'; ete sulabhā kāyā yācayogena kenaci
ye kāye upapajjanti anāgārā tapassino ti. || Ja_XXII:419 ||
Ta. salomahaṭṭho ti bhi. so Nimirājā obhāsaṃ disvā ākāsaṃ olokento taṃ dibbābharaṇapatimaṇḍitaṃ disvā bhayena haṭṭhalomahaṃso hutvā devatā nu sīti pucchi, alomahaṭṭho ti nibbhayo ahaṭṭhalomo hutvā puccha mahārājā 'ti (add: vutte?), Vāsavaṃ avacā ti tuṭṭhamānaso hutvā avoca, jānaṃ -- ti bhi. so Sakko atītabhave attanā paccakkhaṃ diṭṭhapubbaṃ brahmacariyassa vipākaṃ jānanto tassa ajānato akkhāsi, hīnenā 'ti ādisu puthutitthāyatane methunaviratimattaṃ sīlaṃ hīnaṃ nāma, tena khattiyakule upapajjati, jhānassa upacāramattaṃ majjhimaṃ nāma, tena devattaṃ upapajjati, aṭṭhasamāpattinibbattanaṃ pana uttamaṃ nāma, tena Brahmaloke upapajjati, taṃ bāhirakā nibbānan ti kathenti, tenāha visujjhatīti, imasmiṃ pana sāsane parisuddhasīlassa bhikkhuno aññataraṃ devanikāyaṃ patthentassa brahmacariyacetanā hīnatāya hīnaṃ nāma, tena yathāpatthite devaloke nibbattati, parisuddhasīlassa pana aṭṭhasamāpattinibbattanaṃ majjhimaṃ nāma, tena Brahmaloke nibbattati,
[page 099]
4. Nimijātaka. (541.) 99
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] parisuddhasīlassa vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattapatti uttamaṃ nāma, tena visujjhati, iti Sakko mahārāja dānato sataguṇena sahassaguṇena brahmacariyavāso va mahapphalo ti vaṇṇesi, kāyā ti brahmaghaṭā, yācayogenā 'ti yācanayuttakena yācayogena vā yaññayuttakena vā ti ubhayathāpi dāyakass'; ev'; etaṃ nāma, tapassino ti tapanissitakā.
Imāya pi gāthāya brahmacariyavāsass'; eva mahapphalabhāvaṃ dīpetvā idāni ye atīte mahādānaṃ datvā kāmāvacaram pi atikkamituṃ nāsakkhiṃsu te rājāno dassento ā.:
Ja_XXII.4(=541).10: Dudīpo Sāgaro Selo Mucalindo Bhagīraso
Usīnaro Aṭṭhako ca Assako ca Puthujjano. || Ja_XXII:420 ||
Ja_XXII.4(=541).11: Ete c'; aññe ca rājāno khattiyā brāhmaṇā bahū
puthuyaññaṃ yajitvāna Petan te nātivattisun ti. || Ja_XXII:421 ||
T. a.: mahārāja pubbe Bārāṇasiyaṃ Dudīpo nāma rājā mahādānaṃ datvā maraṇacakkena chinno kāmāvacarake yeva nibbatti tathā Sāgarādayo aṭṭhā 'ti ete ca pana aññe ca bahurājāno c'; eva khattiyabrāhmaṇā ca puthuyaññaṃ yajitvāna anekappakāraṃ dānaṃ datvā kāmāvacarabhūmisaṃkhātaṃ Petaṃ te nātivattiṃsu, kāmāvacaradevatā hi rūpādino kilesavatthussa kāraṇā paraṃ paccāsiṃsanato kapaṇatāya petā ti vuccanti, vuttam pi c'; etaṃ:
ye adutīyā na ramanti ekikā
vivekajaṃ ye na labhanti pītiṃ
kiñcāpi te indasamānabhogā
te ve parādhīnasukhāvarākā ti.
Evam pi dānaphalato brahmacariyaphalass'; eva mahantabhāvaṃ dassetvā idāni brahmacariyavāsena Petabhavanaṃ atikkamitvā Brahmaloke nibbattatāpase dassento ā.:
Ja_XXII.4(=541).12: Addhā ime avattiṃsu anāgārā tapassino
satt'; isayo Yāmahanu Somayāgo Manojavo. || Ja_XXII:422 ||
Ja_XXII.4(=541).13: Samuddo Māgho Bharato [ca] isi Kālikarakkhiyo
Aṅgīraso Kassapo ca Kisavaccho Akitti cā 'ti. || Ja_XXII:423 ||
Ta. avattiṃsū ti kāmāvacaraṃ atikkamiṃsu, tapassino ti sīlatapañ c'; eva samāpattitapañ ca nissitā, sattisayo ti Yāmahanuādayo satta bhātaro va sandhāyāha Aṅgīrasādīhi pana catūhi saddhiṃ ekādas'; ete.
[page 100]
100 XXII. Mahānipāta.
Evan tāva sutivasen'; eva brahmacariyavāsassa mahapphalataṃ vaṇṇetvā idāni attanā diṭṭhapubbaṃ āharanto ā.:
Ja_XXII.4(=541).14: Uttarena nadī Sīdā gambhīrā duratikkamā,
naḷaggivaṇṇā jotanti sadā kañcanapabbatā || Ja_XXII:424 ||
Ja_XXII.4(=541).15: Parūḷhakacchā tagarā rūḷhakacchā vanā nagā,
tatrāsuṃ dasasahassā porāṇaisayo pure. || Ja_XXII:425 ||
Ja_XXII.4(=541).16: Ahaṃ seṭṭho 'smi dānena saṃyamena damena ca
anuttaraṃ vataṃ katvā pakiracārī samāhite. || Ja_XXII:426 ||
Ja_XXII.4(=541).17: Jātivantaṃ ajaccañ ca aham ujjugataṃ naraṃ
ativelaṃ namassissaṃ kammabandhū hi mātiyā. || Ja_XXII:427 ||
Ja_XXII.4(=541).18: Sabbe vaṇṇā adhammaṭṭhā patanti nirayaṃ adho,
sabbe vaṇṇā visujjhanti caritvā dhammam uttaman ti. || Ja_XXII:428 ||
Ta. uttarenā 'ti mahārāja atīte Uttarahimavante dvinnaṃ suvaṇṇapabbatānaṃ antarena pavattā Sīdā nāma nadī gambhīrā nāvāhi pi duratikkamā ahosi, kiṃkāraṇā: sā hi atisukhumodakā, sukhumattā udakassa antamaso morapiñjam pi tattha patitaṃ na saṇṭhāti sīditvā heṭṭhātalam eva gacchati, ten'; ev'; assā Sīdā ti nāmaṃ ahosi, te pana tassā tīresu Kañcanapabbatā sadā naḷaggivaṇṇā hutvā jotanti, parūḷhakacchā tagarā ti tassā pana nadiyā kacchā parūḷhatagarā ahesuṃ tagaragandhasugandhino, rūḷhakacchā vanā nagā ti ye tattha aññe pi pabbatā tesam pi kacchā rūḷhavanā ahesuṃ, pupphaphaladhararukkhasañchannā ti a., tatrāsun ti tasmiṃ evaṃ ramaṇīye bhūmibhāge dasasahassā isayo ahesuṃ sabbe pi pañcābhiññāaṭṭhasamāpattilābhino va, tesu bhikkhācāravelāya keci Uttarakuruṃ gacchanti keci mahājambupesiṃ āharanti keci Himavante yeva madhuraphalāphalāni āharitvā khādanti keci Jumbudīpatale taṃ taṃ nagaraṃ gacchanti, eko pi rasataṇhābhibhūto n'; atthi, jhānasukhen'; eva vītināmenti, tadā eko tāpaso ākāsena Bārāṇasiṃ gantvā supāruto sunivattho piṇḍāya caranto purohitassa gehadvāraṃ pāpuṇi, so tassa upasame pasīditvā antonivesanaṃ ānetvā bhojetvā katipāhaṃ patijagganto vissāse uppanne bhante tumhe kuhiṃ vasathā 'ti pucchi, asukaṭṭhāne nāma āvuso ti, kiṃ pana tumhe ekako va tattha viharatha udāhu aññe pi atthīti, āvuso kiṃ vadesi tasmiṃ padese dasasahassā isayo vasanti sabbe va abhiññāsamāpattilābhino ti, so tesaṃ guṇaṃ sutvā pabbajjāya cintaṃ nami, atha naṃ bhante mam pi tattha netvā pabbājethā 'ti ā., āvuso tvaṃ rājapuriso na sakkā taṃ pabbājetun ti, tena hi bhante ajjāhaṃ rājānaṃ āpucchissāmi tumhe sve pi idhāgacchethā 'ti, so adhivāsesi, itaro pi bhuttapātarāso rājānaṃ upasaṃkamitvā icchām'; ahaṃ deva pabbajitun ti ā.,
[page 101]
4. Nimijātaka. (541.) 101
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kiṃkāraṇā ācariya pabbajasīti, kāmesu dosaṃ nekkhammesu ānisaṃsaṃ disvā ti, tena hi pabbajāhi pabbajito pi maṃ dasseyyāsīti, so sādhū 'ti sampaṭicchitvā gehaṃ āgantvā puttadāraṃ anusāsetvā sabbaṃ sāpateyyaṃ dassetvā attano pabbajitaparikkhāraṃ gahetvā tāpasassa āgamanaṃ olokento nisīdi, tāpaso pi tath'; evākāsenāgantvā antonagaraṃ pavisitvā tassa gehaṃ pāvisi, so taṃ sakkaccaṃ parivisitvā bhante kataṃ mayā kātabban ti ā., so taṃ bahinagaraṃ netvā hatthe ādāya attano ānubhāvena tattha netvā pabbājetvā punadivase taṃ tatth'; eva katvā bhattaṃ āharitvā datvā kasiṇaparikammaṃ ācikkhi, so katipāhass'; eva abhiññāsamāpattiyo nibbattetvā sayam eva piṇḍāya cari, so {aparabhāge} ahaṃ rañño attānaṃ dassetuṃ patiññaṃ adāsiṃ dassessām'; assa attānan ti cintetvā tāpase vanditvā ākāsena Bārāṇasiṃ gantvā bhikkhaṃ caranto rājadvāraṃ pāpuṇi, rājā taṃ disvā sañjānitvā antonivesanaṃ pavesetvā sakkāraṃ katvā bhante kuhiṃ vasathā 'ti pucchi, Uttarahimavantapasse Kañcanapabbatantarena pavattāya Sīdānadiyā tīre mahārājā 'ti, kiṃ ekako va udāhu aññe pi tattha atthīti, kiṃ vadesi mahārāja dasasahassā isayo sabbe abhiññāsamāpattilābhino{} tattha vasantīti, rājā tesaṃ guṇaṃ sutvā sabbesaṃ bhikkhaṃ dātukāmo ahosi, atha nam āha: bhante ahaṃ tesaṃ isīnaṃ dānaṃ dātukāmo ahosiṃ kiṃ karomīti, mahārāja te isayo jivhāviññeyyarase agiddhā na sakkā idhānetun ti, bhante tumhe nissāya te bhojessāmi upāyam me ācikkhathā 'ti, tena hi mahārāja sace pi nesaṃ dānaṃ dātukāmo ito nikkhamitvā Sīdānadītīre vasanto tesaṃ dānaṃ dehīti, so sādhū 'ti sampaticchitvā sabbupakaraṇāni gāhāpetvā caturaṅginiyā senāya saddhiṃ nikkhamitvā attano rajjasīmaṃ sampāpuṇi, atha naṃ tāpaso attano ānubhāvena saddhiṃ senāya Sīdānadītīraṃ netvā nadītīre khandhāvāraṃ kārāpetvā ākāsena attano vasanaṭṭhānaṃ gantvā punadivase paccāgami, atha naṃ rājā sakkaccaṃ bhojetvā sve bhante dasasahasse isayo ādāya idh'; eva āgacchathā 'ti ā., so sādhū 'ti sampaṭicchitvā gantvā punadivase bhikkhācāravelāya isīnaṃ ārocesi: mārisā Bārāṇasirājā tumhākaṃ {bhikkhaṃ} dassāmīti āgantvā Sīdānadītīre nisinno, so vo nimanteti, tassa kirānukampāya khandhāvāraṃ gantvā bhikkhaṃ gaṇhathā 'ti, te sādhū 'ti sampaṭicchitvā ākāsenāgantvā khandhāvārassāvidūre otariṃsu, rājā paccuggamanaṃ katvā kh-vāraṃ pavesetvā paññattāsane nisīdāpetvā isigaṇaṃ paṇītenāhārena santappetvā tesaṃ iriyāpathe pasanno svātanāya pi nimantesi, ten'; upāyena dasannaṃ tāpasasahassānaṃ dasavassasahassāni dānaṃ adāsi, dadanto ca tasmiṃ yeva padese nagaraṃ māpetvā sassakammaṃ kāresi, na kho pana mahārāja tadā so rājā añño ahosi, atha kho ahaṃ seṭṭho 'smi dānenā 'ti, aham eva hi tadā dānena seṭṭho hutvā etaṃ mahādānaṃ datvā imaṃ petalokaṃ atikkamitvā Brahmaloke nibbattituṃ nāsakkhiṃ, mayā dinnaṃ pana dānaṃ bhuñjitvā sabbe va ne kāmāvacaraṃ atikkamitvā Brahmaloke nibbattā, imināp'; etaṃ veditabbaṃ yathā brahmacariyavāso va mahapphalo ti, evaṃ dānena attano seṭṭhabhāvaṃ pakāsetvā itarehi tīhi padehi tesaṃ isīnaṃ guṇaṃ pakāsesi:
[page 102]
102 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ta. saṃyamenā 'ti sīlena, damenā 'ti indriyadamena, anuttaran ti etehi guṇehi niruttaraṃ uttamavatasamādānaṃ caritvā, pakiracārīti gaṇaṃ pakiritvā khipitvā pahāya ekacārike ekībhāvaṃ gate ti a., samāhite ti upacārappaṇayasamādhīhi samāhitacitte evarūpe ahaṃ tapassino upaṭṭhahin ti dasseti, ahamujjugatan ti ahaṃ mahārāja tesaṃ dasasahassānaṃ isīnaṃ antare kāyavaṃkādīnaṃ abhāvena ujjugataṃ ekam pi naraṃ hīnajacco vā hotu jātisampanno vā jātiṃ avicāretvā tesaṃ guṇesu pasannamānaso hutvā sabbe va te ativelaṃ namassissaṃ niccakālam eva namassissan ti vadati, kiṃkāraṇā: kammabandhū hi mātiyā ti maccā hi nām'; ete kammabandhū kammapaṭisaraṇā ten'; eva kāraṇena sabbe vaṇṇā ti veditabbaṃ.
Evañ ca pana vatvā "kiñcāpi mahārāja dānato brahmacariyam eva mahapphalaṃ dve pi pan'; ete mahāpurisavitakkā va, tasmā dvīsu pi appamatto hutvā dānaṃ dehi sīlaṃ rakkhā" 'ti taṃ ovaditvā sakaṭṭhānam eva gato.
T. a. p. S. āha:
Ja_XXII.4(=541).19: Idaṃ vatvāna Maghavā devarājā Sujampati
Vedehaṃ anusāsetvā saggakāyaṃ apakkamīti. || Ja_XXII:429 ||
Ta. apakkamīti pakkāmi, Sudhammādevasabhāya nisinnam eva attānaṃ dassesīti a.
Atha naṃ devagaṇo āha: "mahārāja na nūna paññāyittha, kuhiṃ gat'; atthā" 'ti. "Mārisā Mithilāya Nimirañño ekā kaṃkhā uppajji, pañhaṃ kathetvā taṃ rājānaṃ nikkaṃkhaṃ kātuṃ gato 'mhīti" evañ ca pana vatvā puna taṃ kāraṇaṃ gāthāya kathetuṃ āha:
Ja_XXII.4(=541).20: Imaṃ bhonto nisāmetha yāvant'; ettha samāgatā
dhammikānaṃ manussānaṃ vaṇṇaṃ uccāvacaṃ bahuṃ. || Ja_XXII:430 ||
Ja_XXII.4(=541).21: Yathā ayaṃ {Nimirājā} paṇḍito kusalatthiko
rājā sabba-Videhānaṃ adā dānaṃ arindamo || Ja_XXII:431 ||
Ja_XXII.4(=541).22: Tassa taṃ dadato dānaṃ saṃkappo upapajjatha:
dānaṃ vā brahmacariyaṃ vā katamaṃ su mahappalan ti. || Ja_XXII:432 ||
Ta. iman ti dhammikānaṃ kalyāṇadhammānaṃ manussānaṃ mayā vuccamānaṃ sīlavasena uccaṃ dānavasena avacaṃ bahuṃ vaṇṇaṃ nisāmetha, suṇāthā 'ti a., yathā ayan ti ayaṃ Nīmirājā yathā ativiya paṇḍito ti.
[page 103]
4. Nimijātaka. (541.) 103
Ito so aparihāpetvā rañño vaṇṇaṃ kathesi. Taṃ sutvā devatā rājānaṃ daṭṭhukāmā hutvā "mahārāja, amhākaṃ Nimirājā ācariyo, tass'; ovāde ṭhatvā taṃ nissāya amhehi ayaṃ dibbasampatti laddhā, daṭṭhukām'; amha, taṃ pakkosāpetvā amhe dassehi mahārājā" 'ti vadiṃsu. Sakko "sādhū" 'ti sampaṭicchitvā Mātaliṃ pakkosāpetvā "samma Mā-Vejayantarathaṃ yojetvā Mithilaṃ gantvā Nimirājānaṃ dibbayāne āropetvā ānehīti" ā., so "sādhū" 'ti sampaticchitvā rathaṃ yojetvā pāyāsi. Sakkassa pana devehi saddhiṃ kathentassa Mātaliṃ āṇāpentassa ca rathaṃ yojentassa ca manussagaṇanāya māso atikkanto. Iti Nimissa rañño puṇṇamāya uposathikassa pācīnasīhapañjaraṃ vivaritvā mahātale nisīditvā amaccagaṇaparivutassa sīlaṃ paccavekkhantassa pācīnalokadhātuto uggacchantena candamaṇḍalena saddhiṃ yeva so ratho paññāyi, manussā bhuttasāyamāsā gharadvāre nisīditvā sukhakathaṃ kathentā "ajja dve candā uggatā" ti āhaṃsu, atha nesaṃ sallapantānaṃ ñeva ratho pākaṭo ahosi, māhājano,nāyaṃ cando, ratho" ti vatvā kamena sindhavasahasse Mātalisaṃgāhake Vejayantarathe ca pākaṭe jāte "kassa nu kho imaṃ dibbayānaṃ āgacchatīti" cintetvā "kassa aññassa amhākaṃ rājā dhammiko, tassa Sakkena Ve-ratho pesito bhavissati amhākaṃ rañño va anucchaviko" ti tuṭṭhahaṭṭhā g. āhaṃsu:
Ja_XXII.4(=541).23: Abbhuto vata lokasmiṃ uppajji lomahaṃsano,
dibbo ratho pātur ahu Vedehassa yasassino ti. || Ja_XXII:433 ||
Ta. abbhuto ti abhūtapubbo acchariyo ti vā vimhayen'; evam āhaṃsu.
Tassa pana janassa kathentassa kathentass'; eva Mā-vātavegena āgantvā rathaṃ nivattetvā sīhapañjarummāre pacchābhāgena ṭhapento ārohaṇasajjaṃ katvā ārohaṇatthāya rājānaṃ nimantesi.
[page 104]
104 XXII. Mahānipāta.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.4(=541).24: Devaputto mahiddhiko Mātali devasārathi
nimantayittha rājānaṃ Vedehaṃ Mithilaggahaṃ: || Ja_XXII:434 ||
Ja_XXII.4(=541).25: Eh'; imaṃ ratham āruyha rājaseṭṭha disampati,
devā dassanakāmā te Tāvatiṃsā saindakā,
saramānā hi te devā Sudhammāyaṃ samacchare ti. || Ja_XXII:435 ||
Ta. Mithilaggahan ti Mithilāya patiṭṭhitagehaṃ catūhi saṃgahavatthūhi Mithilāya saṃgaṇhanakaṃ, samacchare ti tath'; evaṃ guṇakathaṃ kathentā nisinnā.
Rājā "adiṭṭhapubbaṃ devalokañ ca passissāmi, Mātalissa ca me saṃgaho kato bhavissati, gacchissāmīti" cintetvā antepurañ ca mahājanañ ca āmantetvā "ahaṃ nacirenāgamissāmi, tumhe appamattā dānādīni puññāni karothā" 'ti vatvā ratham abhiruhi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.4(=541).26: Tato [ca] rājā taramāno Vedeho Mithilaggaho
āsanā vuṭṭhahitvāna pamukho ratham āruhi. || Ja_XXII:436 ||
Ja_XXII.4(=541).27: Abhirūḷhaṃ rathaṃ dibbaṃ Mātali etad abravi:
kena taṃ nemi maggena rājaseṭṭha disampati
yena vā pāpakammantā puññakammā ca ye narā ti. || Ja_XXII:437 ||
Ta. pamukho ti uttamo abhimukho vā, janassa piṭṭhiṃ datva ārūḷho ti a., yena vā ti yena maggena gantvā yattha pāpakammantā vasanti taṃ ṭhānaṃ sakkā daṭṭhuṃ yena vā gantvā ye puññakammā narā te sakkā daṭṭhun ti, idaṃ so Sakkena anāṇatto pi attano visesadassanatthaṃ āha.
Atha taṃ rājā "mayā dve pi ṭhānāni adiṭṭhapubbāni, dve pi passissāmīti" cintetvā āha:
Ja_XXII.4(=541).28: Ubhayen'; eva maṃ nehi Mātali devasārathi
yena vā pāpakammantā puññakammā ca ye narā ti. || Ja_XXII:438 ||
Tato Mā- "dve ekappahārena na sakkā dassetuṃ, pucchissāmi nan" ti pucchanto puna gātham āha:
Ja_XXII.4(=541).29: Kena taṃ paṭhamaṃ nemi rājaseṭṭha disampati
yena vā pāpakammantā puññakammā ca ye narā ti. || Ja_XXII:439 ||
[page 105]
4. Nimijātaka. (541.) 105
Tato rājā "ahaṃ avassaṃ devalokaṃ gamissāmi, nirayaṃ tāva passissāmīti" cintetvā anantaraṃ gātham āha:
Ja_XXII.4(=541).30: Niraye tāva passāmi āvāse pāpakamminaṃ
ṭhānāni luddakammānaṃ dussīlānañ ca yā gatīti. || Ja_XXII:440 ||
Ta. yā gat ti yā etesaṃ nipphatti tañ ca passāmi.
Ath'; assa Vetaraṇiṃ tāva dassesi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.4(=541).31: Dassesi Mātali rañño duggaṃ Vetaraṇiṃ nadiṃ
kuthantiṃ khārasaṃyuttaṃ tattaṃ aggisikhūpaman ti. || Ja_XXII:441 ||
Ta. Vetaraṇin ti bhi. Mā-rañño kathaṃ sutvā nirayābhimukhaṃ rathaṃ pesetvā paṭhamaṃ kammapaccayena utunā samuṭṭhitaṃ Vetaraṇiṃ dassesi, tattha nirayapālā jalitāni asisattitomarabhindivālamuggarādīni āvudhāni gahetvā nerayikasatte paharanti vijjhanti pothenti, te taṃ dukkhaṃ asahantā Vetaraṇiyā patanti, sā upari bhindivālappamāṇāhi kaṇṭakāhi vettalatāhi sañchannā, te tattha bahūni vassasahassāni pajjalitesu khuradhārātikhiṇesu kaṇṭakesu khaṇḍākhaṇḍikā honti, tesaṃ heṭṭhā tālappamāṇāni jalitāyasūlāni uṭṭhahanti, nerayikasattā bahuaddhānaṃ vītināmetvā vettalatāhi galitvā sūlesu patitvā vinividdhasarīrā, sūlesu āvutamacchā viya ciraṃ paccanti, sūlāni pi jalanti, nerayikasattāpi pajalanti, sūlānaṃ pana heṭṭhā udakapiṭṭhe pajjalitāni khuradhārātikhiṇāni ayopokkharapattāni, te sūlehi galitvā pokkharapattesu patitvā ciraṃ chedanadukkhaṃ anubhavanti, tato khārodake patanti, udakaṃ jalati, sattā jalanti, dhūmo uṭṭhahati, udakassa pana heṭṭhā nadītalaṃ khuradhārāhi sañchannaṃ, te heṭṭhā nu kho kīdisan ti udake nimujjitvā khuradhārāsu khaṇḍākhaṇḍikā honti, te taṃ mahādukkhaṃ adhivāsetuṃ asakkontā mahantaṃ bheravaravaṃ ravantā vicaranti, kadāci anusotaṃ vuyhanti kadāci paṭisotaṃ, atha ne tīre ṭhitā nirayapālā ususattitomarādīni khipitvā macche viya vijjhanti, te dukkhavedanāmattā mahāravaṃ ravanti, atha pajjalitehi ayabalisehi uddharitvā parikaḍḍhantā jalitāyapaṭhaviyaṃ nipajjāpetvā mukhe tattaṃ ayoguḷaṃ pakkhipanti.
Iti rājā Vetaraṇiyaṃ mahādukkhapīḷite satte disvā bhītatasito "kin nām'; ime sattā pāpam akaṃsū" 'ti Mātaliṃ pucchi, so pi vyākāsi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.4(=541).32: Nimi have Mātalim ajjhabhāsatha
disvā janaṃ patamānaṃ vidugge,
[page 106]
106 XXII. Mahānipāta.
bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
ime nu maccā kim akaṃsu pāpaṃ
ye 'me janā Vetaraṇiṃ patanti. || Ja_XXII:442 ||
Ja_XXII.4(=541).33: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:443 ||
Ja_XXII.4(=541).34: Ye dubbale balavanto jīvaloke
hiṃsanti rosenti supāpadhammā
te luddakammā pasavetvā pāpaṃ
te 'me janā Vetaraṇiṃ patantīti. || Ja_XXII:444 ||
Ta. vindatīti ahaṃ attano anissaro hutvā bhayasantako viya jāto, disvā ti patamānaṃ disvā, jānan ti bhi. so Mā-sayaṃ jānanto tassa ajānato akkhāsi, dubbale ti sarīrabalabhogabalāaṇābalarahite, balavanto ti tehi balehi samannāgatā, hiṃsantīti pāṇipahārādīhi kilamenti, rosentīti nānappakārehi akkosanti ghaṭenti, pasavetvā ti janetvā katvā.
Evaṃ Mātali 'ssa pañhaṃ vyākaritvā raññā Vetaraṇiniraye diṭṭhe taṃ padesaṃ antaradhāpetvā purato rathaṃ pesetvā sunakhādīhi khādanaṭṭhānaṃ dassetvā taṃ disvā bhītena raññā pañhe puṭṭho vyākāsi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.4(=541).35: Sāmā ca soṇā sabalā ca gijjhā
kākolasaṃghā ca adenti bheravā,
bhayam hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
ime nu maccā kim akaṃsu pāpam
yay-ime jane kākolā adenti. || Ja_XXII:445 ||
Ja_XXII.4(=541).36: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:446 ||
Ja_XXII.4(=541).37: Ye kec'; ime maccharino kadariyā
paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṃ
hiṃsanti rosenti supāpadhammā
te luddakammā pasavetvā pāpaṃ
tay-ime jane kākolā adentīti. || Ja_XXII:447 ||
[page 107]
4. Nimijātaka. (541.) 107
Tato paresu pi pañhesu vyākaraṇesu ca es'; eva nayo. Ta. sāmā ti rattavaṇṇā, soṇā ti sunakhā, sabalā cā 'ti kabaravaṇṇā ca setakāḷapītavaṇṇā ti, evaṃ pañcavaṇṇehi sunakhe dasseti, te kira mahāhatthippamāṇā jalitāya ayapaṭhaviyā nerayikasatte mige viya anubandhitvā piṇḍikamaṃsesu ḍasitvā tesaṃ tigāvutappamāṇaṃ sarīraṃ jalitapaṭhaviyaṃ pātetvā mahāravaṃ ravantānaṃ dvīhi purimapādehi uraṃ akkamitvā aṭṭhim eva sesentā maṃsaṃ luñcitvā luñcitvā khādanti, gijjhā ti mahantā bhaṇḍasakaṭappamāṇā lohatuṇḍagijjhā, te tesaṃ kaṇayasadisehi tuṇḍehi aṭṭhīni bhinditvā aṭṭhimiñjaṃ khādanti, kākolāsaṃghā ti lohatuṇḍā kākagaṇā, te atibhayānakā diṭṭhadiṭṭhe khādanti, yayi maṃ janan ti yaṃ imaṃ janaṃ kākolā khādanti ime nu kin nāma pāpakammaṃ akaṃsū 'ti pucchati, maccharino ti aññesaṃ adāyakā, kadariyāti pare dente paṭisedhakā thaddhamaccharino, samaṇabrāhmaṇānan tā samitabāhitapāpānaṃ.
Ja_XXII.4(=541).38: Sajotibhūtā paṭhaviṃ kamanti,
tattehi khandhehi ca pothayanti,
bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
ime nu maccā kim akaṃsu pāpaṃ
ye 'me janā khandhahatā sayanti. || Ja_XXII:448 ||
Ja_XXII.4(=541).39: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:449 ||
Ja_XXII.4(=541).40: Ye jīvalokasmiṃ supāpadhammino
narañ ca nāriñ ca apāpadhammaṃ
hiṃsanti rosenti supāpadhammā
te luddakammā pasavetvā pāpaṃ
te 'me janā khandhahatā sayantīti. || Ja_XXII:450 ||
Ta. sajotibhūtā ti pajjalitasarīrā, paṭhavin ti pajjalitanavayojanabahalaṃ ayapaṭhaviṃ, kamantīti akkamanti, khandhehi ca pothayantīti nirayapālehi anubandhitvā tālappamāṇehi jalitāyakkhandhehi jaṃghāsu paharitvā patitā, teh'; eva khandhehi pothayanti cuṇṇavicuṇṇaṃ karonti, supāpadhammino ti attanā suṭṭhu pāpadhammā hutvā, apāpadhamman ti sīlācārādisampannaṃ niraparādhaṃ vā.
Ja_XXII.4(=541).41: Aṅgārakāsuṃ apare phunanti
narā rudantā paridaḍḍhagattā,
[page 108]
108 XXII. Mahānipāte.
bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
ime nu maccā kim akaṃsu pāpaṃ
ye 'me janā aṅgāraṃ phunanti. || Ja_XXII:451 ||
Ja_XXII.4(=541).42: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:452 ||
Ja_XXII.4(=541).43: Ye keci pūgāyatanassa hetu
sakkhiṃ karitvā iṇaṃ jāpayanti
te jāpayitvā janataṃ janinda
te luddakammā pasavetva pāpaṃ
te 'me janā aṃgārakāsuṃ phunantīti. || Ja_XXII:453 ||
Ta. aṃgārakāsun ti samma Mātali ke nām'; ete apare vajaṃ apavisantiyo gāvo viya samparivāretvā nirayapālehi jalitāvudhehi koṭṭhiyamānā aṃgārakāsuṃ papatanti, tatra ca nesaṃ yāvakaṭippamāṇā nimuggānaṃ mahatīhi ayapacchīhi ādāya upari aṅgāre okiranti, atha te aṅgāre paṭicchituṃ asakkontā rodantā daḍḍhagattā phunanti vidhunanti, kammabalena vā attanā va attano sīse aṃgāre phunanti okirantīti a., pūgāyatanassā 'ti okāse sati dānaṃ vā dassāma pūjaṃ vā pavattessāma vihāraṃ vā karissāma saṃkaḍḍhitvā ṭhapitassa pūgasantakassa dhanassa hetu, jāpayantīti taṃ dhanaṃ yathāruciṃ khāditvā gaṇajeṭṭhakānaṃ lañcaṃ datvā asukaṭṭhāne ettakaṃ vayakaraṇaṃ gataṃ asukaṭṭhāne amhehi ettakaṃ dinnan ti kūṭasakkhiṃ datvā taṃ iṇaṃ jāpayanti vināsenti.
Ja_XXII.4(=541).44: Sajotibhūtā jalitā padittā
padissatī mahatī lohakumbhī,
bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
ime nu maccā kim akaṃsu pāpaṃ
ye 'me janā [avaṃsirā] lohakumbhiṃ patanti. || Ja_XXII:454 ||
Ja_XXII.4(=541).45: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:455 ||
Ja_XXII.4(=541).46: Ye sīlavaṃ samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vā
hiṃsanti rosenti supāpadhammino
te luddakammā pasavetvā pāpaṃ
te 'me janā [avaṃsirā] lohakumbhiṃ patantīti. || Ja_XXII:456 ||
[page 109]
4. Nimijātika. (541.) 109
Ta. padittā ti ādittā, mahatīti pabbatappamāṇā kappena saṇṭhitaloharasapuṇṇā, avaṃsirā ti bhayānakehi nirayapālehi uddhapāde adhosire katvā khipiyamānā taṃ kumbhiṃ patanti, sīlavan ti sīlavantaṃ ācāraguṇasampannaṃ.
Ja_XXII.4(=541).47: Luñcanti gīvaṃ atha veṭhayitvā
uṇhodakasmiṃ pakiledayitvā,
bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali {devasārathi}:
ime nu maccā kim akaṃsu pāpaṃ
ye 'me janā luttasirā sayanti. || Ja_XXII:457 ||
Ja_XXII.4(=541).48: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:458 ||
Ja_XXII.4(=541).49: Ye jīvalokasmiṃ supāpadhammino
pakkhī gahetvāna viheṭhayanti
te heṭhayitvā {janataṃ} janinda
te luddakammā {pasavetvā} pāpaṃ
te 'me janā luttasirā sayantīti. || Ja_XXII:459 ||
Ta. luñcantīti uppāṭenti, atha veṭhayitvā ti jalitalohayottehi adhomukhaṃ veṭhetvā uṇhodakasmin ti kappena saṇṭhitalohaudakasmiṃ, pakiledayitvā ti temetvā khipitvā, i. v. h.: samma Mātali yesaṃ ime nirayapālā jalitalohayottehi gīvaṃ veṭhetvā tigāvutappamāṇaṃ sarīraṃ oṇametvā taṃ gīvaṃ samparivattakaṃ luñcitvā jalitāyadaṇḍakehi ādāya etasmiṃ jalitalohakumbhiniraye pakkhipitvā tuṭṭhahaṭṭhā honti, tāya ca gīvāya luttāya itaresaṃ puna sīsena saddhiṃ gīvaṃ uppajjati yeva kin nām'; ete kammaṃ kariṃsu, etehi me disvā bhayaṃ uppajjatīti, pakkhī -- ṭhayantīti mahārāja ye lokasmiṃ sakuṇe gahetvā pakkhe luñcitvā gīvaṃ luñcitvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā khādanti vā vikkiṇanti vā te ime luddā idha luttasirā sayantīti.
Ja_XXII.4(=541).50: Pahūtatoyā anikhātakūlā
nadī ayaṃ sandati suppatitthā,
ghammābhitattā manujā pivanti
pivatañ ca tesaṃ bhusaṃ hoti pāni. || Ja_XXII:460 ||
Ja_XXII.4(=541).51: Bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
ime nu maccā kim akaṃsu pāpaṃ
pivatañ ca tesaṃ bhusaṃ hoti pāni. || Ja_XXII:461 ||
[page 110]
110 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.4(=541).52: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhāss'; ajānato: || Ja_XXII:462 ||
Ja_XXII.4(=541).53: Ye suddhadhaññaṃ palāpena missaṃ
asuddhakammā kayino dadanti
ghammābhitattānaṃ pipāsitānaṃ
pivatañ ca tesaṃ bhusaṃ hoti pānīti. || Ja_XXII:463 ||
Ta. anikhātakūlā ti agambhīratīrā, suppatitthā ti sobhanehi titthehi upetā, bhusaṃhotīti vīhibhusaṃ sampajjati, pānīti pānīyaṃ tasmiṃ kira padese pahūtasalilā ramaṇīyā nadī sandati, nerayikasattā aggisantāpena tattā pipāsaṃ dhāretuṃ asakkontā bāhā paggayha jalitalohapaṭhaviṃ maddantā taṃ nadiṃ otaranti, taṃ khaṇaṃ yeva tīrāni pajjalanti pānīyaṃ bhusapalāpabhāvaṃ āpajjitvā pajjalati, te pipāsaṃ dhāretuṃ asakkontā taṃ jalitaṃ bhusapalāpaṃ khādanti, taṃ tesaṃ sakalasarīraṃ jhāpentaṃ adhobhāgena nikkhamati, te dukkhaṃ adhivāsetuṃ asakkontā bāhā paggayha, dhaññan ti vīhiādisattavidhaparisuddhadhaññaṃ, palāpena missan ti palāpena vā bhusena vā vālikamattikādīhi vā missakaṃ katvā, asuddhakammā ti kiliṭṭhakāyavacīmanokammā, kayino ti suddhaṃ dassāmā 'ti kayikassa hatthato mūlaṃ gahetvā tathārūpaṃ asuddhaṃ dadanti.
Ja_XXII.4(=541).54: Usūhi sattīhi ca tomarehi
dubhayāni passāni tudanti kandataṃ,
bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
ime nu maccā kim akaṃsu pāpaṃ
ye 'me janā sattihatā sayanti. || Ja_XXII:464 ||
Ja_XXII.4(=541).55: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:465 ||
Ja_XXII.4(=541).56: Ye jīvalokasmiṃ asādhukammino
adinnam ādāya karonti jīvikaṃ
dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ
ajeḷakañ cāpi pasuṃ mahīsaṃ
te luddakammā pasavetva pāpaṃ
te 'me janā sattihatā sayantīti. || Ja_XXII:466 ||
Ta. dubhayānīti ubhayāni, tudantīti vijjhanti, kandatan ti kandantānaṃ, pharusā nirayapālā araññe luddā migaṃ viya samparivāretvā usuādīhi nānāvudhehi dve passāni tudanti,
[page 111]
4. Nimijātaka. (541.) 111
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sarīraṃ chiddāvachiddaṃ purāṇapaṇṇaṃ viya khāyati, adinnamādāya 'ti parasantakaṃ saviññāṇakāviññāṇakaṃ sandhicchedādīhi c'; eva vañcanāya ca gahetvā jīvikaṃ kappenti.
Ja_XXII.4(=541).57: Gīvāya baddhā kissa ime pun'; eke,
aññe vikattā bilakatā pun'; eke,
bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
ime nu maccā kim akaṃsu pāpaṃ
ye 'me janā bilakatā sayanti. || Ja_XXII:467 ||
Ja_XXII.4(=541).58: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:468 ||
Ja_XXII.4(=541).59: Orabbhikā sūkarikā ca macchikā (V 270|3)
pasuṃ mahīsañ ca ajeḷakañ ca
hantvāna sūnesu pasārayiṃsu,
te luddakammā pasavetva pāpaṃ
te 'me janā bilakatā sayantīti. || Ja_XXII:469 ||
Ta. gīvaya baddhā ti mahantehi jalitalohayottehi gīvāyaṃ bandhitvā kaḍḍhitvā ayapaṭhaviyaṃ pātetvā {nānāvudhehi} koṭṭhiyamāne disvā pucchati, aññe vikattā ti aññe pana te khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinnā, bilakatā ti aññe jalitesu ayaphalakesu{} ṭhapetvā maṃsaṃ viya potthaniyā koṭṭhetvā puñjakatā hutvā sayanti, macchikā ti macchaghātakā, pasun ti gāviṃ, sūnesu -- ti maṃsaṃ vikkiṇitvā jīvikakappanatthaṃ sūnāpaṇesu ṭhapesuṃ.
Ja_XXII.4(=541).60: Rahado ayaṃ muttakarīsapūro
duggandharūpo asuciṃ pūti vāyati,
khudāparetā manujā adenti,
bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
ime nu maccā kim akaṃsu pāpaṃ
ye 'me janā muttakarīsabhakkhā. || Ja_XXII:470 ||
Ja_XXII.4(=541).61: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:471 ||
Ja_XXII.4(=541).62: Ye kec'; ime kāraṇikā virosakā
paresaṃ hiṃsāya sadā niviṭṭhā
[page 112]
112 XXII. Mahānipāta.
te luddakammā pasavetva pāpaṃ
mittadduno mīḷham adenti bālā ti. || Ja_XXII:472 ||
Ta. khudā -- adentīti ete nerayikasattā chātakena phuṭṭhā khudaṃ sahituṃ asakkontā pakkaṭṭhitaṃ dhūmayantaṃ jalantaṃ kappena saṇṭhitaṃ purāṇamīḷhaṃ piṇḍaṃ piṇḍaṃ katvā khādanti, kāraṇikā ti kāraṇakārakā, virosakā ti mittasuhajjānam pi viheṭhakā, mittadduno ti etesaṃ yeva gehe khāditvā bhuñjitvā mano trāsayitvā paññattāsane sayitvā puna vā pahārakahāpaṇan nāma āharāpenti lañcaṃ gaṇhanti te mittadūbhikā bālā evarūpaṃ mīḷhaṃ khādanti mahārājā 'ti.
Ja_XXII.4(=541).63: Rahado ayaṃ lohitapubbapūro
duggandharūpo asuciṃ pūti vāyati,
ghammābhitattā manujā pivanti,
bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
ime nu maccā kim akaṃsu pāpaṃ
ye 'me janā lohitapubbabhakkhā. || Ja_XXII:473 ||
Ja_XXII.4(=541).64: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:474 ||
Ja_XXII.4(=541).65: Ye mātaraṃ vā pitaraṃ va loke
pārājikā arahante hananti
te luddakammā pasavetva pāpaṃ
te 'me janā lohitapubbabhakkhā ti. || Ja_XXII:475 ||
Ta. pārājikā ti jarājiṇṇe mātāpitaro ghātetvā gihibhāve yeva pārājikaṃ pattā, arahante ti pūjāvisesassa anucchavike, hanantīti dukkarakārike mātāpitaro mārenti, api ca arahante ti padena Buddhasāvake pi saṃgaṇhat'; eva, aparasmim pi Ussadaniraye nirayapālā nerayikānaṃ tālappamāṇena jalitāyabalisena jivhā vijjhitvā ākaḍḍhitvā te satte jalitalohapaṭhaviyaṃ pātetvā usabhacammaṃ viya pattharitvā saṃkusatena hananti, te thale khittamacchā viya phandanti tañ ca dukkhaṃ sahituṃ asakkontā mukhena kheḷaṃ muñcanti, tasmiṃ rājā Mātalinā dassite āha:
Ja_XXII.4(=541).66: Jivhañ ca passa balisena viddhaṃ
vihataṃ yathā saṃkusatena cammaṃ,
[page 113]
4. Nimijātaka. (541.) 113
phandanti macchā va thalamhi khittā
muñcanti kheḷaṃ rudamānā kim ete. || Ja_XXII:476 ||
Ja_XXII.4(=541).67: Bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
ime nu maccā kim akaṃsu pāpaṃ
ye 'me janā vaṃkaghastā sayanti. || Ja_XXII:477 ||
Ja_XXII.4(=541).68: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:478 ||
Ja_XXII.4(=541).69: Ye keci {saṇṭhānagatā} manussā
agghena agghaṃ kayaṃ hāpayanti
kūṭena kūṭaṃ dhanalobhahetu
channaṃ yathā vāricaraṃ vadhāya. || Ja_XXII:479 ||
Ja_XXII.4(=541).70: Na hi kūṭakārissa bhavanti tāṇā
sakehi kammehi purakkhatassa
te luddakammā pasavetva pāpaṃ
te 'me janā vaṃkaghastā sayantīti. || Ja_XXII:480 ||
Ta. kimete ti kiṃkāraṇā ete, vaṃkaghastā ti gilitabalisā, santhānagatā ti santhānamariyādaṃ gatā, agghāṇakaṭṭhāne ṭhitā ti a., agghena agghan ti taṃ taṃ agghaṃ lañcaṃ gahetvā hatthiassādīnaṃ vā jātarūparajatādīnaṃ vā tesaṃ tesaṃ saviññāṇakānaṃ aviññāṇakānaṃ agghaṃ hāpenti kayan ti taṃ hāpentā kayikānaṃ kayaṃ sate dātabbe paṇṇāsaṃ dāpenti itaraṃ paṇṇāsaṃ tehi saddhiṃ vibhajitvā gaṇhanti, kūṭena kūṭan ti tulākūṭādīsu taṃ taṃ kūṭaṃ, dhanalobhahetū 'ti dhanamhi lobhena etaṃ kūṭakammaṃ karonti, channaṃ -- yā 'ti taṃ pana kammaṃ karontā madhuravācāya tathākatabhāvaṃ paṭicchannaṃ katvā taṃ vadhenti yathā vāricaraṃ macchaṃ vadhāya upagacchantā balisaṃ āmisena paṭicchannaṃ katvā taṃ kammaṃ karonti, na hi kūṭakārikassā 'ti paṭicchannaṃ mama kammaṃ na taṃ koci jānātīti maññamānassāpi hi kūṭakārissa tāṇā nāma na honti, na so tehi kammehi purakkhato patiṭṭhaṃ labhati.
Ja_XXII.4(=541).71: Nariyo imā samparibhinnagattā
paggayha kandanti bhujo dujaccā
sammakkhitā lohitapubbalittā
gāvo yathā āghātane vikattā
tā bhūmibhāgasmiṃ sadā nikhātā
khandhātivattanti sajotibhūtā. || Ja_XXII:481 ||
[page 114]
114 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.4(=541).72: Bhayaṃ hi maṃ vindati sūtā disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
imā nu nariyo kim akaṃsu pāpaṃ
yā bhūmibhāgasmiṃ sadā nikhātā
khandhātivattanti sajotibhūtā. || Ja_XXII:482 ||
Ja_XXII.4(=541).73: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:483 ||
Ja_XXII.4(=541).74: Kolīniyāyo idha jīvaloke
asuddhakammā asataṃ acāruṃ,
tā dittarūpā pati vippahāya
aññaṃ acāruṃ ratikhiḍḍahetu,
tā jīvalokasmiṃ ramāpayitvā
khandhātivattanti sajotibhūtā ti. || Ja_XXII:484 ||
Ta. nariyo ti nāriyo, samparibhinnagattā ti suṭṭhu samantato paribhinnagattā jiṇṇasarīrā, dujaccā ti dujjātikā virūpā jegucchā, vikattā ti chinnasīsā gāvo viya pubbalohitalittā hutvā, sadā nikhātā ti niccaṃ jalitapaṭhaviyaṃ kaṭimattaṃ pavisitvā nikhanitvā ṭhapitā viya ṭhitā, khandhātivattantīti samma Mā-nāriyo ete pabbatakhandhā atikkamanti, tāsaṃ kira evaṃ kaṭippamāṇaṃ pavisitvā ṭhapitakāle puratthimāya disāya jalito ayapabbato samuṭṭhahitvā asani viya viravanto āgantvā sarīraṃ saṇhakaraṇiyaṃ viya piṃsanto gacchati, tasmiṃ ativattitvā pacchimapasse ṭhite puna tāsaṃ sarīraṃ pātubhavati, tā dukkhaṃ adhivāsetuṃ asakkontiyo bāhā paggayha kandanti, sesadisāsu uṭṭhitapabbatesu pi es'; eva nayo, dve pabbatā samuṭṭhāya ucchughaṭikaṃ viya pīḷenti, lohitaṃ pakkaṭṭhitaṃ sandati, kadāci tayo kadāci cattāro pabbatā uṭṭhāya tāsaṃ sarīraṃ pīḷenti, tenāha khandhātivattantīti, kolīniyāyo ti kule patiṭṭhitā kuladhītaro, asataṃ acārun ti asaññatakammaṃ kariṃsu, dittarūpā ti saṭharūpā dhuttajātikā hutvā, pati vippahāyā 'ti attano patiṃ jahitvā, acārun ti agamaṃsu, ratikhiḍḍahetū 'ti kāmaratihetu c'; eva kīḷāhetu ca, ramāpayitvā ti parapurisehi saddhiṃ attano cittaṃ ramāpetvā idha uppannā. ath'; etāsaṃ sarīraṃ ime khandhātivattanti sajotibhūtā ti.
Ja_XXII.4(=541).75: Pāde gahetvā kissa ime pun'; eke
avaṃsirā Narake pātayanti,
bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
[page 115]
4. Nimikajātaka. (541.) 115
ime nu maccā kiṃ akaṃsu pāpaṃ
ye 'me janā [avaṃsirā] Narake pātayanti. || Ja_XXII:485 ||
Ja_XXII.4(=541).76: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:486 ||
Ja_XXII.4(=541).77: Ye jīvalokasmiṃ asādhukammino
parassa dārāni atikkamanti
te tādisā uttamabhaṇḍathenā
te 'me janā [avaṃsirā] Narake pātayanti. || Ja_XXII:487 ||
Ja_XXII.4(=541).78: Te vassapūgāni bahūni tattha
Niraye dukkhaṃ vedanaṃ vediyanti,
na hi pāpakārissa bhavanti tāṇā
sakehi kammehi purakkhatassa,
te luddakammā pasavetva pāpaṃ
te 'me janā [avaṃsirā] Narake pātayantīti. || Ja_XXII:488 ||
Ta. Narake ti jalitaṃgārapuṇṇamahāāvāṭe, te kira vajaṃ apavisantiyo gāvo viya nirayapālehi nānāvudhāni gahetvā vijjhiyamānā pothiyamānā yadā taṃ nagaraṃ upagacchanti atha te nirayapālā uddhapāde katvā tattha khipanti, evaṃ pātiyamāne disvā pucchanto evam ā., uttamabhaṇḍathenā ti manussehi piyāyitassa varabhaṇḍassa thenakā.
Evañ ca pana vatvā Mātali saṃgāhako tam pi Nirayaṃ {antaradhāpetvā} rathaṃ purato pesetvā micchādiṭṭhikānaṃ paccananirayaṃ dassesi, puṭṭho c'; assa vyākāsi:
Ja_XXII.4(=541).79: Uccāvacā 'me vividhā upakkamā
nirayesu dissanti sughorarūpā,
bhayaṃ hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
ime nu maccā kim akaṃsu pāpaṃ
ye 'me janā adhimattā dukkhā tibbā
kharā kaṭukā vedanā vediyanti. || Ja_XXII:489 ||
Ja_XXII.4(=541).80: Tassā puṭṭho vyākāsi {Mātali} devasārathi,
vipākaṃ pāpakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:490 ||
Ja_XXII.4(=541).81: Ye jīvalokasmiṃ supāpadiṭṭhino
vissāsakammāni karonti mohā
parañ ca diṭṭhīsu samādapenti
[page 116]
116 XXII. Mahānipāta.
te pāpadiṭṭhīsu pasavetva pāpaṃ
te 'me janā adhimattā dukkhā tibbā
kharā kaṭukā vedanā vediyantīti. || Ja_XXII:491 ||
Ta uccāvacāme ti uccāvacā ime, khuddakā ca mahantā cā 'ti a., upakkamā ti kāraṇā payogā, supāpadiṭṭhino ti n'; atthi dinnan ti ādikāya dasavatthukāya micchādiṭṭhiyā suṭṭhu pāpadiṭṭhino, vissāsakammānīti tāya diṭṭhiyā vissāsena taṃ nissitā hutvā nānāvidhāni pāpakammāni karonti, te me ti te ime janā evarūpaṃ dukkhaṃ anubhavantīti Mātali rañño micchādiṭṭhikānaṃ paccananirayaṃ ācikkhi.
Devaloke pi devatā rañño āgamanaṃ olokayamānā Sudhammāya sannisīdiṃsu yeva. Sakko "kin nu kho Mātali cirāyatīti" upadhārento taṃ kāraṇaṃ ñatvā "Mā-dūtavisesaṃ dassetuṃ ‘mahārāja asukakammaṃ katvā asukaniraye nāma paccantīti'; niraye dassento carati, Nimirañño pana āyuṃ khīyetha, na nirayadassanassa pariyantaṃ gaccheyyā" 'ti ekaṃ mahājavaṃ devaputtaṃ pesesi: "sīghaṃ rājānaṃ gahetvā āgacchatū 'ti Mātalissa vadehīti". So javena gantvā ārocesi.
Mā- tassa vacanaṃ sutvā "na sakkā cirāyitun" ti rañño ekappahāren'; eva catūsu disāsu bahuniraye dassetvā g. ā.:
Ja_XXII.4(=541).82: Viditāni te mahārāja āvāsaṃ pāpakamminaṃ
ṭhānāni luddakammānaṃ dussīlānañ ca yā gati,
uyyāhi dāni rājīsi devarājassa santike ti. || Ja_XXII:492 ||
T. a.: mahārāja imaṃ pāpakammānaṃ sattānaṃ āvāsaṃ disvā luddakammānaṃ ṭhānāni tayā viditāni dussīlānañ ca yā gati yā nipphatti sāpi te viditā, idani devarājassa santike dibbasampattiṃ dassanatthaṃ uyyāhi gaccha mahārājā 'ti āha. Nirayakhaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
Evañ ca pana vatvā Mā- devalokābhimukhaṃ rathaṃ pesesi. Rājā Devalokaṃ gacchanto dvādasayojanikaṃ maṇimayakañcanathūpikaṃ sabbālaṃkārapatimaṇḍitam uyyānapokkharaṇisampannaṃ kapparukkhaparivutaṃ Bīraṇiyā devadhītāya ākāsaṭṭhakavimānaṃ disvā tañ ca devadhītaraṃ antokūṭāgāre sayanapiṭṭhe nisinnaṃ accharāsahassaparivutaṃ maṇisīhapañjaraṃ vivaritvā olokentiṃ disvā Mātaliṃ pucchanto g. ā.,
[page 117]
4. Nimijātaka. (541) 117
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] itaro pi 'ssa vyākāsi:
Ja_XXII.4(=541).83: Pañcaṭhūpaṃ dissat'; idaṃ vimānaṃ,
mālāpilandhā sayanassa majjhe
tatth'; acchatī nārī mahānubhāvā
uccāvacaṃ iddhiṃ vikubbamānā. || Ja_XXII:493 ||
Ja_XXII.4(=541).84: Vittī hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
ayaṃ nu nārī kim akāsi sādhuṃ,
sā modatī saggapattā vimāne. || Ja_XXII:494 ||
Ja_XXII.4(=541).85: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ puññakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:495 ||
Ja_XXII.4(=541).86: Yadi te sutā Bīraṇī jīvaloke
āmāyadāsī ahu brāhmaṇassa,
sā pattakālaṃ atithiṃ viditvā
mātā va puttaṃ sakim ābhinandi
saṃyamā saṃvibhāgā ca sā vimānasmi modatīti. || Ja_XXII:496 ||
Ta. pañcathūpan ti pañcahi kūṭāgārehi samannāgataṃ, mālāpilandhā ti pilandhamālādīhi sabbābharaṇehi patimaṇḍitā ti a., tatthacchatīti tasmiṃ vimāne acchati nisīdati, uccā -- nā ti nānappakāraṃ deviddhiṃ dassayamānā, disvā ti etaṃ disvā ṭhitaṃ maṃ vitti vindati paṭilabhati vittisantako viya homi tuṭṭhiyā abhibhūtattā, āmāyadāsīti gehadāsiyā kucchismiṃ jātadāsī, ahu brāhmaṇassā 'ti sā kira Kassapadasabalassa kāle ekassa brāhmaṇasa dāsī ahosi, sā pattakālan ti tena brāhmaṇena aṭṭha salākabhattāni saṃghassa pariccattāni ahesuṃ, so gehaṃ gantvā sve paṭṭhāya ekassa bhikkhussa kahāpaṇagghaṇakaṃ katvā aṭṭha bhattāni sampādeyyāsīti brāhmaṇiṃ ā., sā bhikkhu nāma dhutto nāhaṃ sakkhissāmīti paṭikkhipi, dhītaro pi 'ssa paṭikkhipiṃsu, so dāsiṃ sakkhissasi ammā ti ā., sā sakkhissāmi ayyā 'ti sampaṭicchitvā tato paṭṭhāya sakkaccaṃ yāgukhajjakabhattādīni sampādetvā salākaṃ labhitvā āgataṃ pattakālaṃ atithiṃ vinditvā haritagomayalitte katapupphūpahāre supaññattāsanapadese nisīdāpetvā yathā nāma pavāsā āgataṃ puttaṃ mātā sakim abhinandati tathā niccakālaṃ abhinandi sakkaccaṃ parivisati attano santakam pi kiñci kiñci deti,
[page 118]
118 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] saṃyamā saṃvibhāgā ti sā sīlavatī ahosi cāgavatī ca, tasmā tena sīlena c'; eva cāgena ca sā imasmiṃ vimāne modati, athavā saṃyamā ti indriyadamanā.
Evaṃ vatvā Mātali rathaṃ purato pesetvā Soṇadinnadevaputtassa satta kanakavimānāni dassesi. So tāni ca tassa ca sirisampattiṃ disvā tena katakammaṃ pucchi, itaro pi 'ssa ācikkhi:
Ja_XXII.4(=541).87: Daddallamānā ābhenti vimānā satta nimmitā,
tattha yakkho mahiddhiko sabbābharaṇabhūsito
samantā anupariyāti nārigaṇapurakkhato. || Ja_XXII:497 ||
Ja_XXII.4(=541).88: Vittī hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
ayan nu macco kim akāsi sādhuṃ,
so modatī saggapatto vimāne. || Ja_XXII:498 ||
Ja_XXII.4(=541).89: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ puññakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:499 ||
Ja_XXII.4(=541).90: Soṇadinno gahapati esa dānapatī ahu,
esa pabbajit'; uddissa vihāre satta kārayi. || Ja_XXII:500 ||
Ja_XXII.4(=541).91: Sakkaccaṃ ne upaṭṭhāsi bhikkhavo tatthavāsike,
acchādanañ ca bhattañ ca senāsanapadīpiyaṃ
adāsi ujubhūtesu vippasannena cetasā. || Ja_XXII:501 ||
Ja_XXII.4(=541).92: Cātuddasiṃ pañcadasiṃ yāva pakkhassa aṭṭhamiṃ (IV 320|19)
pāṭihāriyapakkhañ ca atthaṅgasusamāgataṃ || Ja_XXII:502 ||
Ja_XXII.4(=541).93: Uposathañ ca upavasi sadā sīlesu saṃvuto,
saṃyamo saṃvibhāgo ca so vimānasmi modatīti. || Ja_XXII:503 ||
Ta. daddallamānā ti jalamānā, ābhentīti taruṇasuriyo viya obhāsayanti, tatthā 'ti tesu paṭipāṭiyā ṭhitesu sattavimānesu eko devaputto, Soṇadinno ti mahārāja ayaṃ pubbe Kassapadasabalassa kāle Kāsiraṭṭhe aññatarasmiṃ nigame Soṇadinno nāma gahapati dānapati ahosi, so pabbajite uddissa sattavihārakuṭiyo kāretvā tatthavāsike bhikkhū catūhi paccayehi sakkaccaṃ upaṭṭhahi, uposathañca upavasi, niccaṃ sīlesu ca sadā saṃvuto ahosi, so tato cavitvā idh'; uppanno modatīti a., ettha ca pāṭihāriyapakkhan ti idaṃ pana aṭṭhamī uposathassa paccuggamanānugamanavasena sattaminavamiyo cātuddasīpannarasānaṃ paccuggamanānugamanavasena terasīcatuddasīpāṭipade ca sandhāya vuttaṃ.
[page 119]
4. Nimijātaka. (541.) 119
Evaṃ Soṇadinnassa kammaṃ kathetvā purato rathaṃ pesetvā phalikavimānaṃ dassesi, taṃ ubbedhato pañcavīsatiyojanāni anekasatehi sattaratanamayathambhehi samannāgataṃ {anekasatakūṭāgārapatimaṇḍitaṃ} kiṃkiṇikajālaparikkhittaṃ samussitasuvaṇṇarajatamayadhajaṃ nānāpupphavicittauyyānavanavibhūsitaṃ ramaṇīyapokkharanīsamannāgataṃ gītavāditādisu chekāhi accharāhi samparikiṇṇaṃ, taṃ disvā rājā tāsaṃ accharānaṃ pubbakammaṃ pucchi, itaro pi ācikkhi:
Ja_XXII.4(=541).94: Pabhāsati idaṃ vyamhaṃ phalikāsu sunimmitaṃ
nārivaragaṇākiṇṇaṃ kūṭāgāravarocitaṃ
upetaṃ annapānehi naccagītehi c'; ūbhayaṃ. || Ja_XXII:504 ||
Ja_XXII.4(=541).95: Vittī hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
imā nu nariyo kim akaṃsu sādhuṃ
yā modare saggapattā vimāne. || Ja_XXII:505 ||
Ja_XXII.4(=541).96: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ puññakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:506 ||
Ja_XXII.4(=541).97: Yā kāci nariyo idha jīvaloke
[sīlavatiyo] upāsikā [dāne ratā]
niccapasannacittā
sacce ṭhitā uposathe appamattā
saṃyamā saṃvibhāgā ca tā vimānasmi modare ti. || Ja_XXII:507 ||
Ta. vyamhan ti vimānaṃ, pāsādo ti vuttaṃ hoti, phaḷikāsū 'ti phaḷikabhittisu, kūṭāgāravarocitan ti varakūṭāgārehi ocitaṃ, vaḍḍhitan ti a., ubhayan ti ubhayehi, yā kācīti idaṃ kiñcāpi aniyametvā vuttaṃ, tā pana Kassapabuddhakāle Bārāṇasiyaṃ upāsikā hutvā gaṇabandhanena etāni vuttappakārāni {puññāni} katvā taṃ sampattiṃ pattā ti veditabbā.
Ath'; assa so purato rathaṃ pesetvā ekaṃ maṇivimānaṃ dassesi, taṃ same bhūmibhāge patiṭṭhitaṃ ubbedhasampannaṃ maṇipabbato viya obhāsamānaṃ tiṭṭhati dibbagītavāditanāditaṃ bahūhi devaputtehi samparikiṇṇaṃ, taṃ disvā rājā tesaṃ devaputtānaṃ katakammaṃ pucchi, itaro pi 'ssa akkhāsi:
[page 120]
120 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.4(=541).98: Pabhāsati idaṃ vyamhaṃ veḷuriyāsu nimmitaṃ
upetaṃ bhūmibhāgehi vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ. || Ja_XXII:508 ||
Ja_XXII.4(=541).99: Ālambarā mutiṅgā ca naccagītā suvāditā
dibbā saddā niccharanti savaneyyā manoramā. || Ja_XXII:509 ||
Ja_XXII.4(=541).100: Nāhaṃ evaṃgataṃ jātu evaṃsuruciraṃ pure
saddaṃ samabhijānāmi diṭṭhaṃ vā yadivā sutaṃ, || Ja_XXII:510 ||
Ja_XXII.4(=541).101: Vittī hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
ime nu maccā kim akaṃsu sādhuṃ
ye modare saggapattā vimāne. || Ja_XXII:511 ||
Ja_XXII.4(=541).102: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ puññakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:512 ||
Ja_XXII.4(=541).103: Ye keci maccā idha jīvaloke
sīlavanto upāsakā ārāme udapāne ca
papāsaṃkamanāni ca || Ja_XXII:513 ||
Ja_XXII.4(=541).104: Arahante sītibhūte sakkaccaṃ paṭipādayuṃ
cīvaraṃ piṇḍapātañ ca paccayaṃ sayanāsanaṃ || Ja_XXII:514 ||
Ja_XXII.4(=541).105: Adaṃsu ujubhūtesu vippasannena cetasā
cātuddasiṃ pañcadasiṃ yāva pakkhassa aṭṭhamiṃ || Ja_XXII:515 ||
Ja_XXII.4(=541).106: Pāṭihāriyapakkhañ ca aṭṭhaṅgasusamāgataṃ
uposathañ ca upavasuṃ sadā sīlesu saṃvutā,
saññamā saṃvibhāgā ca te vimānasmi modare ti. || Ja_XXII:516 ||
Ta. veḷuriyāsū 'ti veḷuriyabhittisu, bhūmibhāgehīti ramaṇīyehi bhūmibhāgehi upetaṃ, ālambarā -- cā 'ti ete ettha vajjanti, nacca -- tā ti nānappakārāni naccāni c'; eva gītāni ca aparesam pi turiyānaṃ suvāditāni c'; ettha pavattanti, evaṃgatan ti evaṃ manoramabhāvaṃ gataṃ, ye kecīti idam pi kammaṃ aniyamato vuttaṃ, te pana Kassapadasabalassa kāle Bāraṇasivāsino upāsakā gaṇabandhanena etāni puññāni katvā taṃ sampattiṃ pattā ti veditabbā, ta. paṭipādayun ti pāpayiṃsu, tesaṃ adaṃsū 'ti a., paccayan ti gilānappaccayaṃ adaṃsū 'ti, evaṃ nānappakāraṃ dānaṃ dadiṃsu.
Iti 'ssa so tesaṃ kammaṃ ācikkhitvā purato rathaṃ pesetvā aparam pi phalikavimānaṃ dassesi, taṃ anekakūṭāgārapatimaṇḍitaṃ nānākusumasañchannaṃ taruvarapatimaṇḍitaṃ tīrāya vividhavihaganinnāditāya nimmalasalilāya nadiyā parikkhittaṃ accharāgaṇaparivutass'; ekassa puññavato nivāsabhūtaṃ,
[page 121]
4. Nimijātaka. (541). 121
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] taṃ disvā rājā tassa kammaṃ pucchi, itaro pi 'ssa ācikkhi:
Ja_XXII.4(=541).107: Pabhāsati idaṃ vyamhaṃ phaḷikāsu sunimmitaṃ
nārivaragaṇākiṇṇaṃ kūṭāgāravarocitaṃ || Ja_XXII:517 ||
Ja_XXII.4(=541).108: Upetaṃ annapānehi naccagītehi c'; ūbhayaṃ,
najjo ca anupariyāti nānāpupphadumāyutā. || Ja_XXII:518 ||
Ja_XXII.4(=541).109: Vittī hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
ayan nu macco kim akāsi sādhuṃ
yo modati saggapatto vimāne. || Ja_XXII:519 ||
Ja_XXII.4(=541).110: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ puññakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:520 ||
Ja_XXII.4(=541).111: Kimbilāyaṃ gahapati esa dānapatī ahu,
ārāme udapāne ca papāsaṃkamanāni ca || Ja_XXII:521 ||
Ja_XXII.4(=541).112: Arahante sītibhūte sakkaccaṃ paṭipādayi,
cīvaraṃ piṇḍapātañ ca paccayaṃ sayanāsanaṃ || Ja_XXII:522 ||
Ja_XXII.4(=541).113: Adāsi ujubhūtesu vippasannena cetasā,
cātuddasiṃ pañcadasiṃ yāva pakkhassa aṭṭhamiṃ
pāṭihāriyapakkhañ ca atthaṅgasusamāgataṃ || Ja_XXII:523 ||
Ja_XXII.4(=541).114: Uposathañ c'; upavasi sadā sīlesu saṃvuto,
saṃyamo saṃvibhāgo ca so vimānasmi modatīti. || Ja_XXII:524 ||
Ta. najjo ti vacanavipallāso, ekā nadī taṃ vimānaṃ parikkhipitvā gatā ti ā., dumāyutā ti sā nadī nānapupphehi dumehi āyutā, Kimbilāyan ti esa mahārāja Kassapabuddhakāle Kimbilānagare eko gahapati dānapati ahosi, so etāni ārāmaropanādīni puññāni katvā imaṃ sampattiṃ patto ti.
Evam assa tena katakammaṃ ācikkhitvā purato rathaṃ pesetvā aparam pi phaḷikavimānaṃ dassesi, taṃ purimavimānato {atirekāya} nānāpupphaphalasañchannāya tarughaṭāya samannāgataṃ, taṃ disvā rājā tāya sampattiyā samannāgatassa devaputtassa kammaṃ pucchi, itaro pi 'ssa ācikkhi:
Ja_XXII.4(=541).115: Pabhāsati idaṃ vyamhaṃ phalikāsu sunimmitaṃ
nārivaragaṇākiṇṇaṃ kūṭāgāravarocitaṃ || Ja_XXII:525 ||
[page 122]
122 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.4(=541).116: Upetaṃ annapānehi naccagītehi c'; ūbhayaṃ
najjo ca anupariyāti nānāpupphadumāyutā, || Ja_XXII:526 ||
Ja_XXII.4(=541).117: Rājāyatanakapitthā [ca] ambasālā ca jambuyo
tindukā ca piyālā ca dumā niccaphalā bahū. || Ja_XXII:527 ||
Ja_XXII.4(=541).118: Vitti hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
ayan nu macco kim akāsi sādhuṃ
yo modati saggapatto vimāne. || Ja_XXII:528 ||
Ja_XXII.4(=541).119: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ puññakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:529 ||
Ja_XXII.4(=541).120: Mithilāyaṃ gahapati esa dānapatī ahu,
ārāme udapāne ca papāsaṃkamanāni ca || Ja_XXII:530 ||
Ja_XXII.4(=541).121: Arahante sītibhūte sakaccaṃ paṭipādayi,
cīvaraṃ piṇḍapātañ ca paccayaṃ sayanāsanaṃ || Ja_XXII:531 ||
Ja_XXII.4(=541).122: Adāsi ujubhūtesu vippasannena cetasā,
cātuddasiṃ pañcadasiṃ yāva pakkhassa aṭṭhamiṃ || Ja_XXII:532 ||
Ja_XXII.4(=541).123: Pāṭihāriyapakkhañ ca aṭṭhaṅgasusamāgataṃ
uposathañ c'; upavasi sadā sīlesu saṃvuto,
saṃyamo saṃvibhāgo ca so vimānasmi modatīti. || Ja_XXII:533 ||
Ta. Mithilāyan ti esa mahārāja Kassapabuddhakāle Videharaṭṭhe Mithilanagare eko dānapati etāni puññāni katvā imaṃ sampattiṃ patto ti.
Evam assa tenāpi katakammaṃ ācikkhitvā purato rathaṃ pesetvā purimasadisam eva aparam pi veḷuriyavimānaṃ dassetvā tattha {sampattiṃ} anubhavantassa devaputtassa kammaṃ puṭṭho ācikkhi:
Ja_XXII.4(=541).124: Pabhāsati idaṃ vyamhaṃ veḷuriyāsu nimmitaṃ
upetaṃ bhūmibhāgehi vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ, || Ja_XXII:534 ||
Ja_XXII.4(=541).125: Ālambarā mutiṅgā ca naccagītā suvāditā
dibbā saddā niccharanti savaneyyā manoramā. || Ja_XXII:535 ||
Ja_XXII.4(=541).126: Nāhaṃ evaṃgataṃ jātuṃ evaṃsuruciraṃ pure
saddaṃ samabhijānāmi diṭṭhaṃ vā yadivā sutaṃ. || Ja_XXII:536 ||
Ja_XXII.4(=541).127: Vittī hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
[page 123]
4. Nimijātaka. (541.) 123
ayan nu macco kim akāsi sādhuṃ
yo modati saggapatto {vimāne}. || Ja_XXII:537 ||
Ja_XXII.4(=541).128: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ puññakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:538 ||
Ja_XXII.4(=541).129: Bārāṇasiyaṃ gahapati esa dānapatī ahu,
ārāme udapāne ca papāsaṃkamanāni ca || Ja_XXII:539 ||
Ja_XXII.4(=541).130: Arahante sītibhūte sakkaccaṃ paṭipādayi,
cīvaraṃ piṇḍapātañ ca paccayaṃ sayanāsanaṃ || Ja_XXII:540 ||
Ja_XXII.4(=541).131: Adāsi ujubhūtesu vippasannena cetasā,
cātuddasiṃ pañcadasiṃ yāva pakkhassa aṭṭhamiṃ || Ja_XXII:541 ||
Ja_XXII.4(=541).132: Pāṭihāriyapakkhañ ca aṭṭhaṅgasusamāgataṃ
uposathañ c'; upavasi sadā sīlesu saṃvuto,
saṃyamo saṃvibhāgo ca so vimānasmi modatīti. || Ja_XXII:542 ||
Ath'; assa purato rathaṃ pesetvā bālasuriyasannibhaṃ kanakavimānaṃ dassetvā tatthanivāsino devaputtassa sampattiṃ puṭṭho ācikkhi:
Ja_XXII.4(=541).133: Yathā udayam ādicco hoti lohitako mahā
tathūpamaṃ idaṃ vyamhaṃ jātarūpassa nimmitaṃ. || Ja_XXII:543 ||
Ja_XXII.4(=541).134: Vittī hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
ayan nu macco kim akāsi sādhuṃ
yo modati saggapatto vimāne. || Ja_XXII:544 ||
Ja_XXII.4(=541).135: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ puññakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:545 ||
Ja_XXII.4(=541).136: Sāvatthiyaṃ gahapati esa dānapatī ahu,
ārāme udapāne ca papāsaṃkamanāni ca || Ja_XXII:546 ||
Ja_XXII.4(=541).137: Arahante sītibhūte sakkaccaṃ paṭipādayi,
cīvaraṃ piṇḍapātañ ca paccayaṃ sayanāsanaṃ || Ja_XXII:547 ||
Ja_XXII.4(=541).138: Adāsi ujubhūtesu vippasannena cetasā,
cātuddasiṃ pañcadasiṃ yāva pakkhassa aṭṭhamiṃ || Ja_XXII:548 ||
Ja_XXII.4(=541).139: Pāṭihāriyapakkhañ ca aṭṭhaṅgasusamāgataṃ
uposathañ c'; upavasi sadā sīlesu saṃvuto,
saṃyamo saṃvibhāgo ca so vimānasmi modatīti. || Ja_XXII:549 ||
Ta. udayamādicco ti udento ādicco viya, Sāvatthiyan ti Kassapabuddhakāle Sāvatthinagare.
[page 124]
124 XXII. Mahānipāta.
Evaṃ tena imesaṃ aṭṭhannaṃ vimānānaṃ kathitakāle Sakko devarājā "Mātali aticirāyatīti" aparam pi javanadevaputtaṃ pesesi, so tassa vacanaṃ sutvā "na sakkā idāni cirāyitun" ti ekappahāren'; eva bahuvimānāni dassesi, rañño ca tattha sampattiṃ anubhavantānaṃ kammaṃ puṭṭho ācikkhi:
Ja_XXII.4(=541).140: Vehāyasā 'me bahukā jātarūpassa nimmitā
daddallamānā ābhenti vijju v'; abbhaghanantare. || Ja_XXII:550 ||
Ja_XXII.4(=541).141: Vittī hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
ime nu maccā kim akaṃsu sādhuṃ
ye modare saggapattā vimāne. || Ja_XXII:551 ||
Ja_XXII.4(=541).142: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ puññakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:552 ||
Ja_XXII.4(=541).143: Saddhāya suniviṭṭhāya saddhamme suppavedite
akaṃsu Satthu vacanaṃ Sammāsambuddhasāsanaṃ
tesaṃ etāni ṭhānāni yāni tvaṃ rāja passasīti. || Ja_XXII:553 ||
Ta. vehāyasāme ti vehāsayā ime ākāsen'; eva sandhāritā, ākasaṭṭhakavimānā ime ti vadati, vijjuvabbhaghanantare ti ghanavalāhakantare caramānā vijju viya, suniviṭṭhāyā 'ti maggena āgatattā supatiṭṭhāya, i. v. h.:
mahārāja ete pure niyyānikabuddhasāsane pabbajitvā parisuddhasīlā samaṇadhammaṃ karontā sotāpattiphalaṃ sacchikatvā arahattaṃ nibbattetuṃ asakkontā tato cutā imesu kanakavimānesu uppannā, etesaṃ Kassapabuddhasāvakānaṃ tāni ṭhānāni yāni tvaṃ rāja passasi, pass'; etāni mahārājā 'ti.
Evam assa ākāsakavimānāni dassetvā Sakkassa santikaṃ gamanatthāya ussāhaṃ karonto āha:
Ja_XXII.4(=541).144: Viditā te mahārāja āvāsā pāpakamminaṃ,
atho kalyāṇakammānaṃ ṭhānāni viditāni te,
uyyāhi dāni rājisi devarājassa santike ti. || Ja_XXII:554 ||
Ta. āvāsan ti mahārāja tayā paṭhamam eva nerāyikānaṃ āvāsaṃ disvā pāpakammānaṃ ṭhānāni viditāni, imāni pana ākāsaṭṭhakavimānāni passantena atha kalyāṇakammānaṃ ṭhānāni viditāni te, idāni devarājassa santike sampattiṃ daṭṭhuṃ uyyāhīti.
[page 125]
4. Nimijātaka. (541). 125
Evañ ca pana vatvā purato rathaṃ pesetvā Sineruṃ parivāretvā ṭhite satta paribhaṇḍapabbate dassesi, te disvā rañño Mātalissa puṭṭhabhāvaṃ āvikaronto Satthā āha:
Ja_XXII.4(=541).145: Sahassayuttaṃ hayavāhiṃ dibbaṃ yānaṃ adhiṭṭhito
yāyamāno mahārājā addā sīdantare nage,
disvānāmantayī sūtaṃ: ime ke nāma pabbatā ti. || Ja_XXII:555 ||
Ta. hayavāhin ti hayehi vāhiyamānaṃ dibbayānaṃ, adhiṭṭhito ti dibbayāne ṭhito hutvā, addā ti addasa, Sīdantare ti Sīdāmahāsamuddassa antare, tasmiṃ kira samudde udakaṃ sukhumaṃ morapattam pi pakkhittaṃ patiṭṭhātuṃ na sakkoti sīdat'; eva, tasmā so Sīdāmahāsamuddo ti vuccati, tass'; antare nage ti pabbate, ke nāmā 'ti ke nāma nāmena ime pabbatā ti.
Evaṃ Niminā puṭṭho Mātali devaputto āha:
Ja_XXII.4(=541).146: Sudassano Karavīko Īsadharo Yugandharo
Nemindharo Vinatako Assakaṇṇo {giri brahā} || Ja_XXII:556 ||
Ja_XXII.4(=541).147: Ete Sīdantare nagā anupubbasamuggatā
mahārājānam āvāsā yāni tvaṃ rāja passasīti. || Ja_XXII:557 ||
Ta. Sudassano ti ayaṃ mahārāja etesaṃ sabbabāhiro S-pabbato nāma, tadanantare Karavīko nāma, so Sudassanato uccataro, ubhinnaṃ pi pana tesaṃ antare eko Sīdantarasamuddo, Karavīkassa antare Īsadharo nāma, so kira Karavīkato uccataro, tesam pi antare eko Sīdantarasamuddo, Īsadharassa antare Yugandharo nāma, so Īsadharato uccataro, tesaṃ pi antare eko Sīdantarasamuddo, Yugandharassāntare Nemindharo nāma, so Yugandharato uccataro, tesam pi antare eko Sīdantarasamuddo, Nemindharassa antare Vinatako nāma, so tato uccataro tesam pi antare eko Sīdantarasamuddo, Vinatakassa antare Assakaṇṇo nāma, so Vinatakato uccataro, tesam pi antare eko Sīdantarasamuddo, anupubbasamuggatā ti ete sīdantarasamudde sattapabbatā anupaṭipāṭiyā samuggatā sopānasadisā hutvā ṭhitā, yānīti pabbatāni, tvaṃ mahārāja ime pabbate passasi, ete catunnaṃ mahārājānaṃ āvāsā ti.
Evam assa cātummahārājikadevalokaṃ dassetvā purato rathaṃ pesetvā Tāvatiṃsabhavanassa Cittakūṭadvārakoṭṭhakaṃ parivāretvā ṭhitā Indapaṭimā dassesi, taṃ disvā rājā pucchi, itaro pi 'ssa ācikkhi:
Ja_XXII.4(=541).148: Anekarūpaṃ ruciraṃ nānācitraṃ pakāsati
ākiṇṇaṃ Indasadisehi vyaggheh'; eva surakkhitaṃ, || Ja_XXII:558 ||
[page 126]
126 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.4(=541).149: Vittī hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
imaṃ nu dvāraṃ kimabhiññam āhu. || Ja_XXII:559 ||
Ja_XXII.4(=541).150: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ puññakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:560 ||
Ja_XXII.4(=541).151: Cittakūṭo ti yaṃ āhu devarājapavesanaṃ
Sudassanassa girino dvāraṃ h'; etaṃ pakāsati, || Ja_XXII:561 ||
Ja_XXII.4(=541).152: Anekarūpaṃ ruciraṃ nānācitraṃ pakāsati
ākiṇṇaṃ Indasadisehi vyaggheh'; eva surakkhitaṃ,
pavis'; etena rājisi, arajaṃ bhūmiṃ akkamā 'ti. || Ja_XXII:562 ||
Ta. anekarūpan ti anekajātikaṃ, nānācitran ti nānāratanacittaṃ, pakāsatīti kinnām'; etaṃ paññāyati, ākiṇṇan ti samparivāritaṃ, vyaggheheva surakkhitan ti yathā nāma vyagghehi vā sīhehi vā mahāvanaṃ evaṃ taṃ indasadiseh'; eva surakkhitaṃ, tāsañ ca pana Indapaṭimānaṃ ārakkhatthāya ṭhapitabhāvo Ekanipāte Kulāvakajātakena kathetabbo, kimabhiññamāhū ti kinnāma kannāma vadanti, pavesanan ti nikkhamanapavesanatthāya nimmitaṃ, Sudassanassā 'ti Sinerugirino, dvāraṃ hetan ti etaṃ Sinerumatthake patiṭṭhitassa dasasahassayojanikassa devanagarassa dvāraṃ pakāsati, dvārakoṭṭhako paññāyatīti a., pavisetenā 'ti etena dvārena devanagaraṃ pavisa, arajaṃ -- mā 'ti arajaṃ suvaṇṇarajatamaṇimayaṃ nānāpupphasamākiṇṇaṃ dibbabhūmiṃ dibbayānena akkama mahārājā 'ti.
Evañ ca {pana vatvā} Mātali rājānaṃ devanagaraṃ pavesesi, tena vuttaṃ:
Ja_XXII.4(=541).153: Sahassayuttaṃ hayavāhiṃ dibbaṃ yānam adhiṭṭhito
yāyamāno mahārājā addā devasabhaṃ idan ti. || Ja_XXII:563 ||
So dibbayāne ṭhito va gacchanto Sudhammadevasabhaṃ disvā Mātaliṃ pucchi, so pi 'ssa ācikkhi:
Ja_XXII.4(=541).154: Yathā sarade ākāso nīlo ca patidissati
tathūpamaṃ imaṃ vyamhaṃ veḷuriyāsu nimmitam. || Ja_XXII:564 ||
Ja_XXII.4(=541).155: Vittī hi maṃ vindati sūta disvā,
pucchāmi taṃ Mātali devasārathi:
imaṃ hi vyamhaṃ kimabhiññam āhu. || Ja_XXII:565 ||
Ja_XXII.4(=541).156: Tassa puṭṭho vyākāsi Mātali devasārathi,
vipākaṃ puññakammānaṃ jānaṃ akkhās'; ajānato: || Ja_XXII:566 ||
[page 127]
4. Nimijātaka. (541.) 127
Ja_XXII.4(=541).157: Sudhammā iti yam āhu pass'; esā dissate sabhā,
veḷuriyārucirā citrā dhārayanti sunimmitā || Ja_XXII:567 ||
Ja_XXII.4(=541).158: Aṭṭhaṃsā sukatā thambhā sabbe veḷuriyāmayā
yattha devā tāvatiṃsā sabbe Inda-purohitā || Ja_XXII:568 ||
Ja_XXII.4(=541).159: Atthaṃ devamanussānaṃ cintayantā samacchare,
pavis'; etena rājisi devānaṃ anumodanan ti. || Ja_XXII:569 ||
Ta. idan ti nipātamattaṃ, devasabhaṃ addasā ti a., passesā ti passa esā, veḷuriyārucirā ti ruciraveḷuriyā, citrā ti nānāratanacitrā, dhārayantīti imaṃ {sabbaṃ} ete aṭṭhaṃsādibhedā sukatā thambhā dhārayanti, Indapurohitā ti Indaṃ purohitaṃ purecārikaṃ katvā parivāretvā devamanussānaṃ atthaṃ cintentā acchanti, pavisetenā 'ti iminā maggena yattha devā aññamaññaṃ anumodantā acchanti taṃ ṭhānaṃ devānaṃ anumodanaṃ pavisa.
Devāpi kho tassāgamanaṃ olokentā nisinnā, te "rājā āgato" ti sutvā ca dibbagandhavāsapupphahatthā yāva Cittakūṭadvārakoṭṭhakā paṭimaggaṃ gantvā Mahāsattaṃ gandhādīhi pūjentā Sudhammasabhaṃ ānayiṃsu, rājā rathā otaritvā devasabhaṃ pāvisi, tattha naṃ devā āsanena nimantayiṃsu, Sakko āsanena c'; eva kāmehi ca.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.4(=541).160: Taṃ devā paṭinandiṃsu disvā rājānam āgataṃ: (IV. p. 356)
svāgatan te mahārāja atho te adurāgataṃ,
nisīda dāni rājisi devarājassa santike. || Ja_XXII:570 ||
Ja_XXII.4(=541).161: Sakko pi paṭinandittha Vedehaṃ Mithilaggahaṃ
nimantayi ca kāmehi āsanena ca Vāsavo: || Ja_XXII:571 ||
Ja_XXII.4(=541).162: Sādhu kho si anuppatto āvāsaṃ vasavattinaṃ,
vasa devesu rājisi sabbakāmasamiddhisu,
tāvatiṃsesu devesu bhuñja kāme amānuse ti. || Ja_XXII:572 ||
Ta. paṭinandiṃsū 'ti sampiyāyiṃsu, haṭṭhatuṭṭhā hutvā sampaṭicchiṃsu, sabbakāmasamiddhisū ti sabbesaṃ devakāmānaṃ samiddhiyuttesu.
Evaṃ Sakkena dibbakāmena nimantito rājā paṭikkhipanto āha:
Ja_XXII.4(=541).163: Yathā yācitakaṃ yānaṃ yathā yācitakaṃ dhanaṃ (IV. p. 358)
evaṃsampadam ev'; etaṃ yaṃ parato dānapaccayā. || Ja_XXII:573 ||
[page 128]
128 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.4(=541).164: Na cāham etaṃ icchāmi yam parato dānapaccayā,
sayaṃkatāni puññāni tam me āveṇiyaṃ dhanaṃ. || Ja_XXII:574 ||
Ja_XXII.4(=541).165: So 'haṃ gantvā manussesu kāhāmi kusalaṃ bahuṃ (Cfr. II 257|1)
dānena samacariyāya saṃyamena damena ca
yaṃ katvā sukhito hoti na ca pacchānutappatīti. || Ja_XXII:575 ||
Ta. yamparato dānapaccayā ti yaṃ parato tassa parassa dānappaccayā tena dinnattā labbhati taṃ yācitasadisaṃ hoti, tasmā nāhaṃ etaṃ icchāmi, sayaṃkatānīti yāni pana mayā attanā katāni puññāni tadeva mama parehi asādhāraṇaṃ āveṇiyaṃ dhanan ti, samacariyāyā 'ti tīhi dvārehi samakiriyāya, saṃyamenā 'ti sīlarakkhanena, damenā 'ti indriyadamanena.
Evaṃ M. devānaṃ madhurasaddena dh. d., dhammaṃ desento yeva manussagaṇanāya sattadivasāni ṭhatvā devagaṇaṃ tosetvā devagaṇamajjhe ṭhito va Mātalissa guṇaṃ kathento ā.:
Ja_XXII.4(=541).166: Bahūpakāro no bhavaṃ Mātali devasārathi
yo me kalyāṇakammānaṃ pāpāni paṭidaṃsayīti. || Ja_XXII:576 ||
Ta. yo me -- daṃsayīti yo esa mayhaṃ kalyāṇakammānaṃ devānañ ca vasanaṭṭhānāni pāpakammānaṃ nerayikānañ ca pāpāni ṭhānāni dassesīti a.
Atha rājā Sakkaṃ āmantetvā "icchām'; ahaṃ mahārāja manussalokaṃ gantun" ti ā., Sakko "tena hi samma Mā-Nimirājānaṃ tatth'; eva Mithilaṃ nehīti" ā., so "sādhū" 'ti sampaṭicchitvā rathaṃ upaṭṭhapesi, rājā devagaṇena saddhiṃ sammoditvā deve nivattetvā rathaṃ abhirūhi, Mā-rathaṃ pesento pācīnabhāgena Mithilaṃ pāpuṇi, {mahājano} dibbarathaṃ disvā "rājā no āgacchatīti" pamudito ahosi, Mā-Mithilaṃ padakkhiṇaṃ katvā tasmiṃ yeva sīhapañjare Mahāsattaṃ otāretvā "gacchāma mahārājā" 'ti āpucchitvā sakaṭṭhānam eva gato. Mahājano pi rājānaṃ parivāretvā "kīdiso devaloko" ti pucchi, rājā devānaṃ Sakkassa ca devarañño sampattiṃ vaṇṇetvā "tumhe dānādīni puññāni karotha, evaṃ tasmiṃ devaloke nibbattissathā" 'ti dh. d. So aparabhāge kappakena phalitassa jātabhāve ārocite phalitaṃ gahetvā ṭhapāpetvā kappakassa gāmavaraṃ datvā pabbajitukāmo puttaṃ r. paṭicchāpesi,
[page 129]
5. Khaṇḍahālajātaka. (542.) 129
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tena ca "kasmā deva pabbajasīti" vutte "uttamaṃgaruhā mayhan" ti imaṃ gāthaṃ vatvā purimarājāno viya pabbajitvā tasmiṃ yeva ambavane viharanto cattāro Brahmavihāre bhāvetvā Brahmalokūpago ahosi.
Tass'; eva pabbajitabhāvaṃ āvikaronto Satthā osānagātham āha:
Ja_XXII.4(=541).167: Idaṃ vatvā Nimirājā Vedeho Mithilaggaho
puthuyaññaṃ yajitvāna saṃyamaṃ ajjhupāgamīti. || Ja_XXII:577 ||
Ta. idaṃ vatvā ti uttamaṃgaruhā mayhan ti imaṃ gāthaṃ vatvā, puthuyaññaṃ yajitvānā 'ti mahādānaṃ datvā, saṃyamaṃ ajjhupā gamīti sīlasaṃyamaṃ upagato.
Putto pan'; assa Kaḷārajanako nāma taṃ vaṃsaṃ upacchinditvā apabbaji.
S. i. d. ā. "na bhikkhave idān'; eva pubbe pi T. mahānekkhammaṃ nikkhanto yevā" 'ti vatvā j. s.: "Tadā Sakko Anuruddho ahosi, Mātali Ānando, cāturāsītirājasahassāni Buddhaparisā, Nimirājā aham evā" ti. Nimijātakaṃ.
5. Khaṇḍahālajātaka.
Rājāsi luddakammo ti. Idaṃ S. Gijjhakūṭe v. Devadattaṃ ā. k. Tassa vatthuṃ Saṃghabhedakakkhandhake āgatam eva, taṃ tassa pabbajjato paṭṭhāya yāva Bimbisārarañño maraṇā tatthāgatanayen'; eva veditabbaṃ. Tam pana mārāpetvā De-Ajātasattuṃ upasaṃkamitvā ā.: "mahārāja tava manoratho matthakaṃ patto, mama manoratho tāva na pāpuṇātīti". "Ko pana vo bhante manoratho" ti. "Dasabalaṃ mārāpetvā Buddho bhavissāmīti".
"Amheh'; eva kiṃ kātabban" ti. "Dhanuggahe sannipātetuṃ vaṭṭatīti". "Sādhu bhante" ti rājā akkhaṇavedhinaṃ dhanuggahānaṃ pañcasatāni sannipātāpetvā tato pi ekatiṃsa jane uccinitvā "therassa vacanaṃ karothā" 'ti De-assa santikaṃ pāhesi.
[page 130]
130 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] So tesaṃ jeṭṭhakaṃ āmantetvā "āvuso Samaṇo Gotamo Gijjhakūṭe viharati, asukavelāya divaṭṭhāne caṃkamati, tvaṃ tattha gantvā taṃ visapītena sallena vijjhitvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā asukena nāma maggena ehīti" pesetvā tasmiṃ magge dve dhanuggahe ṭhapesi. "Tumhākaṃ ṭhitamaggena eko puriso āgacchissati, taṃ tumhe jīvitā voropetvā asukamaggena nāma ethā" 'ti tasmiṃ magge cattāro ṭhapesi. "Tumhākaṃ ṭhitamaggena dve purisā āgacchissanti, tumhe te jīvitā voropetvā asukamaggena nāma ethā" 'ti tasmiṃ magge aṭṭha jane ṭhapesi. "Tumhākaṃ ṭhitamaggena cattāro porisā āgamissanti, tumhe te jīvitā voropetvā asukamaggena nāma ethā" 'ti tasmiṃ magge soḷasa purise ṭhapesi. "Tumhākaṃ ṭhitamaggena aṭṭha purisā āgamissanti, tumhe te jīvitā voropetvā asukamaggena ethā" 'ti. Kasmā pan'; esa evam akāsīti attano kammassa paṭicchādanatthaṃ. Atha so jeṭṭhadhanuggaho vāmato khaggaṃ piṭṭhiyā tuṇhīraṃ bandhitvā meṇḍakasiṅgamahādhanuṃ gahetvā Tathāgatassa santikaṃ gantvā "vijjhissāmi nan" ti dhanuṃ āropetvā saraṃ sannahitvā kaḍḍhitvā vissajjetuṃ nāsakkhi, sakalasarīraṃ thaddhaṃ yante pīḷitākārappattaṃ viya ahosi, so maraṇabhayatajjito aṭṭhāsi. Atha naṃ S. disvā madhurassaraṃ nicchāretvā "mā bhāyi, ito ehīti" ā. So tasmiṃ khaṇe āvudhāni chaḍḍetvā Bhagavato pādesu sirasā patitvā "accayo maṃ bhante accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ, sv-āhaṃ tumhākaṃ guṇe ajānanto andhabālassa De-ssa vacanena tumhe jīvitā voropetuṃ āgato, khamatha me bhante" ti khamāpetvā ekamante nisīdi.
Atha naṃ S. saccāni pakāsetvā sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā "āvuso De-ena ācikkhitamaggaṃ apaṭipajjitvā aññena maggena yāhīti" taṃ uyyojesi, taṃ uyyojetvā ca pana caṃkamā oruyha aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi. Atha tasmiṃ dhanuggahe anāgacchante itare dve "kin nu kho so cirāyatīti" paṭimaggena gacchantā Dasabalaṃ disvā upasaṃkamitvā vanditvā ekamante nisīdiṃsu. So tesam pi saccāni pakāsetvā sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā "āvuso De-ena kathitam maggaṃ apaṭipajjitvā iminā maggena gacchathā" 'ti uyyojesi, iminā nāma upāyena itare pi āgantvā nisinne sotāpattiphale patiṭṭhāpetvā aññena maggena uyyojesi. Atha so paṭhamam āgato dhanuggaho De-aṃ upasaṃkamitvā "bhante De-a,
[page 131]
5. Khaṇḍahālajātaka. (512). 131
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ahaṃ Sammāsambuddhaṃ jīvitā voropetuṃ nāsakkhiṃ, mahiddhiyo so Bhagavā mahānubhāvo" ti ārocesi. Te sabbe pi "Sammāsambuddhaṃ nissāya amhehi jīvitaṃ laddhan" ti Satthu santike pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Ayaṃ pavatti bhikkhusaṃghe pākaṭā ahosi, bhikkhū dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ: "āvuso De-kira ekasmiṃ Tathāgate veracittena bahujane jīvitā voropetuṃ vāyāmaṃ akāsi, te sabbe pi Satthāran nissāya jīvitaṃ labhiṃsū" 'ti. S. āgantvā "k. n. bh. e. k. s." ti p.
"i. n." ti v., "na bh. i. p. pi De-maṃ ekaṃ nissāya mayi veracittena bahujane jīvitā voropetuṃ vāyami yevā" 'ti vatvā a. ā.:
Atīte ayaṃ Bārāṇasī Pupphavatī nāma ahosi. Ta. Vasavattirañño putto ekarājā nāma r. kāresi. Tassa putto Candakumāro nāma oparajjaṃ kāresi. Khaṇḍahālo nāma brāhmaṇo purohito ahosi, so rañño atthañ ca dhammañ ca anusāsati, taṃ kira rājā paṇḍito ti vinicchaye nisīdāpesi. So lañcavittako hutvā lañcaṃ gahetvā assāmike sāmike karoti sāmike assāmike. Ath'; ekadivasaṃ eko aṭṭaparājito puriso vinicchayaṭṭhānā upakkosanto nikkhamitvā rājupaṭṭhānaṃ gacchantaṃ Candakumāraṃ disvā tassa pādesu pati. So "kiṃ bho purisā" 'ti ā. "Sāmi Khaṇḍahālo vinicchaye vilopaṃ khādati, ahaṃ tena lañcaṃ gahetvā parājayaṃ pāpito" ti. C-kumāro "mā {bhāyīti}" taṃ assāsetvā vinicchayaṃ netvā sāmikam akāsi. Mahājano mahāsaddena sādhukāraṃ adāsi. Rājā sutvā "kiṃsaddo eso" ti pucchitvā.
"C-kumārena kira Kh-lassa dubbinicchitaṃ aṭṭaṃ suvinicchitaṃ, tatr'; eso sādhukārasaddo" ti. Rājā taṃ sutvā kumāraṃ āgantvā vanditvā ṭhitaṃ "tāta eko kira te aṭṭo vinicchito" ti pucchi.
"Āma devā" 'ti. "Tena hi tāta ito paṭṭhāya tvam eva vinicchayaṃ paṭṭhapehīti" vinicchayaṃ kumārassa adāsi. Kh-lassa āyo pacchijji, so tato paṭṭhāya kumāre āghātaṃ bandhitvā otārāpekkho acari. So pana rājā muddhappasanno, so ekadivasaṃ paccūsasamaye supinantena alaṃkatadvārakoṭṭhakaṃ sattaratanamayapākāraṃ saṭṭhiyojanikaṃ suvaṇṇamahāvīthiṃ yojanasahassubbedhaṃ Vejayantapāsādādipatimaṇḍitaṃ Nandanavanādivanarāmaṇeyyakaṃ
[page 132]
132 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] {Nandāpokkharaniādipokkharaṇirāmaṇeyyakasamannāgataṃ} ākiṇṇadevagaṇaṃ Tāvatiṃsabhavanaṃ disvā ta. gantukāmo hutvā cintesi: "ācariya-Kh-lassa āgatavelāya Devalokagāmimaggaṃ pucchitvā tena desitamaggena Devalokaṃ gamissāmīti". Kh-lo pi pāto va rājanivesanaṃ pavisitvā rañño sukhaseyyaṃ pucchi. Ath'; assa rājā āsanaṃ dāpetvā pañhaṃ pucchi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.5(=542).1: Rājāsi luddakammo ekarājā Pupphavatiyā,
so pucchi brahmabandhuṃ Khaṇḍahālaṃ purohitaṃ mūḷhaṃ. || Ja_XXII:578 ||
Ja_XXII.5(=542).2: Saggamaggam ācikkha, tvaṃ si brāhmaṇa dhammavinayakusalo,
yathā ito vajanti Sugatiṃ narā puññāni katvānā 'ti. || Ja_XXII:579 ||
Ta. rājāsīti rājā āsi, luddakammo ti kakkhaḷapharusakammo, saggamaggan ti saggānaṃ maggaṃ, dhammavinayakusalo ti sucaritadhamme ca ācāravinaye ca kusalo, yathā ti yathā narā puññāni katvā ito Sugatiṃ gacchanti taṃ Sugatimaggaṃ ācikkhāhīti pucchati.
Imaṃ pana pañhaṃ sabbaññū-Buddhaṃ vā tassa sāvake vā alābhena Bodhisattaṃ vā pucchituṃ vaṭṭati, rājā pana yathā nāma sattāhaṃ maggamūḷho puriso aññaṃ addhamāsamattaṃ maggamūḷhaṃ maggaṃ puccheyya evaṃ Kh-laṃ pucchi. So cintesi: "ayam me paccāmittassa piṭṭhiṃ passanakālo, idāni C-kumāraṃ jīvitakkhayaṃ pāpetvā mama manorathaṃ pūressāmīti". Atha rājānaṃ āmantetvā tatiyaṃ g. ā.:
Ja_XXII.5(=542).3: Atidānaṃ daditvāna avajjhe deva ghātetvā
evaṃ vajanti Sugatiṃ narā puññāni katvānā 'ti. || Ja_XXII:580 ||
T. a.: mahārāja Saggaṃ gacchantā nāma atidānaṃ dadanti avajjhe ghātenti, sace Saggaṃ gantukāmo tvam pi tath'; eva karohīti.
Atha naṃ rājā pañhassa atthaṃ pucchi:
Ja_XXII.5(=542).4: Kiṃ pana taṃ atidānaṃ, ke ca avajjhā imasmiṃ lokasmiṃ,
etañ ca kho no akkhāhi, yajissāma dadāma dānānīti. || Ja_XXII:581 ||
[page 133]
5. Khaṇḍahālajātaka. (542.) 133
So pi vyākāsi:
Ja_XXII.5(=542).5: Puttehi deva yajitabbaṃ mahesihi negamehi ca
usabhehi ājāniyehi catūhi
sabbacatukkena deva yajitabban ti || Ja_XXII:582 ||
vyākaronto ca Devalokamaggaṃ puṭṭho Nirayamaggaṃ vyākāsi.
Ta. puttehīti attano jātehi piyaputtehi c'; eva piyadhītāhi ca, mahesihīti piyabhariyāhi, negamehīti seṭṭhīhi, usabhehīti sabbasetausabharājūhi, ājāniyehīti maṅgalassehi, catūhīti etehi sabbeh'; eva aññehi ca hatthiādīhi catūhi catūhīti evaṃ sabbacatukkena deva yajitabbaṃ, etesaṃ sabbesaṃ khaggena sīsaṃ chinditvā suvaṇṇapātiyā galalohitaṃ gahetvā āvāṭe pakkhipitvā yaññassa yajanakarājāno sarīren'; eva saha Devalokaṃ gacchanti mahārāja, samaṇabrāhmaṇakapaṇiddhikavanibbakayācakānaṃ ghāsacchādanādisampādanaṃ dānam eva pavattati, ime pana puttadhītādayo māretvā tesaṃ galalohitena yajanaṃ atidānaṃ nāmā 'ti rājānaṃ saññāpesi.
Iti so "sace C-kumāraṃ ekaṃ ñeva gaṇhissāmi veracittena kāraṇaṃ maññissantīti" taṃ mahājanassa antare pakkhipi.
Imaṃ pana tesaṃ kathentānaṃ kathaṃ sutvā antepurajano bhītatasito ekappahārena mahāviravaṃ viravi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā gātham āha:
Ja_XXII.5(=542).6: Taṃ sutvā antepure: kumārā ca mahesiyo ca haññantu
eko ahosi nigghoso bhesmā accuggato saddo ti. || Ja_XXII:583 ||
Ta. tan ti taṃ kumārā ca mahesiyo ca haññantū 'ti saddaṃ sutvā, eko ti sakalarājanivesane eko va nigghoso ahosi, bhesmā ti bhayānako, accuggato ti ati uggato ahosi.
Sakalarājakulaṃ yugantavātāhataṃ viya sālavanaṃ ahosi, brāhmaṇo pi rājānaṃ ā.: "kiṃ mahārāja yaññaṃ yajituṃ sakkosi na sakkosīti". "Kiṃ kathesi ācariya, yaññaṃ yajitvā Devalokaṃ gamissāmīti". "Mahārāja bhīruno dubbalajjhāsayā yaññaṃ yajituṃ samatthā nāma na honti, tumhe idha sabbe sannipātetha, ahaṃ yaññāvāṭe kammaṃ karissāmīti" attano pahonakabalaṃ gahetvā nagarā nikkhamma yaññāvāṭaṃ samatalaṃ kārāpetvā vatiyā parikkhipi, kasmā: dhammiko pi samaṇo vā brāhmaṇo vā āgantvā vāreyyā 'ti yaññāvāṭe vatiparikkhepanaṃ cārittan ti katvā porāṇakabrāhmaṇehi ṭhapitaṃ.
[page 134]
134 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Rājāpi purise pakkosāpetvā "tāta ahaṃ attano puttadhītaro ca bhariyāyo ca māretvā yaññaṃ yajitvā Devalokaṃ gamissāmīti, gacchatha nesaṃ ācikkhitvā sabbe idhānethā" 'ti puttānaṃ tāva ānayanatthāya āha:
Ja_XXII.5(=542).7: Gacchatha vadetha kumāre Canda-Suriyaṃ Bhaddasenañ ca
Sūrañ ca Vāmagottañ ca:
pasurā kira hotha yaññatthāyā 'ti. || Ja_XXII:584 ||
Ta. C-kumāro ca Suriyakumāro ca dve Gotamādeviyā aggamahesiyā puttā, Bhaddaseno ca pana Sūro ca Vāmagotto ca tesaṃ vemātikabhātaro, pasurā kira hothā 'ti pasurā kira hotha, ekasmiṃ ṭhāne rāsi hothā 'ti kir'; ettha attho.
Te paṭhamaṃ C-kumārassa santikaṃ gantvā āhaṃsu:
"kumāra tumhe kira māretvā tumhākaṃ pitā D-lokaṃ gantukāmo, tumhākaṃ gaṇhanatthāya amhe pesesīti". "Kassa vacanena maṃ gaṇhāpetīti". "Kh-lassa devā" 'ti. "Kiṃ so mañ ñeva gaṇhāpeti udāhu aññe pīti". "Aññe pi gaṇhāpeti, catukkaṃ kira yaññaṃ yajāpetukāmo" ti. So cintesi: "tassa aññehi saddhiṃ veran n'; atthi, ‘vinicchaye vilopaṃ kātuṃ na labhāmīti'; pana mayi ekasmiṃ verena bahuṃ mārāpeti, pitaraṃ daṭṭhuṃ labhantassa sabbesaṃ mocāpanaṃ mama bhāro" ti.
Atha ne "tena hi me pitu vacanaṃ karothā" 'ti. Te taṃ netvā rājaṅgaṇe ekamante ṭhapetvā itare pi tayo ānetvā tass'; eva santike katvā rañño ārocayiṃsu: "ānītā te deva puttā" ti. So tesaṃ vacanaṃ sutvā "tātā idāni me dhītaro ānetvā tesaṃ ñeva santike karotha" 'ti itaraṃ gātham āha:
Ja_XXII.5(=542).8: Kumāriyo pi vadetha Upaseṇiṃ Kokilaṃ Muditañ ca
Nandañ cāpi kumāriṃ: pasurā kira hotha yaññatthāyā 'ti. || Ja_XXII:585 ||
Te "evaṃ karissāmā" 'ti tāsaṃ santikaṃ gantvā tā rodamānā paridevamānā ānetvā bhātikānaṃ ñeva santike kariṃsu.
Tato rājā attano piyabhariyānaṃ gaṇhanatthāya itaraṃ g. aha:
Ja_XXII.5(=542).9: Vijayam pi mayhaṃ mahesiṃ ekapatiṃ Kesiniṃ Sunandañ ca
lakkhaṇavarūpapannā pasurā kira hotha yaññatthāyā 'ti. || Ja_XXII:586 ||
[page 135]
5. Khaṇḍahālajātaka. (542.) 135
Ta. lakkhaṇa-ti uttamehi catusaṭṭhiyā itthilakkhaṇehi upapannā, ethā 'ti pi vadethā 'ti a.
Te tāpi paridevamānā ānetvā kumārānaṃ santike kariṃsu.
Atha rājā cattāro seṭṭhī ānāpento itaraṃ g. āha:
Ja_XXII.5(=542).10: Gahapatayo pi vadetha Puṇṇamukhaṃ Bhaddiyaṃ Siṅgālañ ca
Vaddhañ cāpi gahapatiṃ:
pasurā kira hotha yaññatthāyā 'ti. || Ja_XXII:587 ||
Rājapurisā gantvā te ānayiṃsu. Rañño puttadāre gayhamāne sakalanagaraṃ na kiñci avoca, seṭṭhikulāni pana mahāsambandhāni, tasmā tesaṃ gahitakāle sakalanagaraṃ saṃkhubhitvā "rañño seṭṭhī māretvā yaññaṃ yajituṃ na dassāmā" 'ti seṭṭhī parivāretvā va tesaṃ ñātivaggena saddhiṃ rājakulaṃ agamāsi. Atha te seṭṭhī ñātijanaparivutā rājānaṃ attano jīvitaṃ yāciṃsu.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.5(=542).11: Te tattha gahapatayo avociṃsu [samāgatā] puttadāraparikiṇṇā:
sabbasikhino deva karohi athavā no dāse sāvehīti. || Ja_XXII:588 ||
Ta. sabbasikhino ti sabbe amhe matthake cūḷaṃ ṭhapetvā attano ceṭake karohi, mayan te ceṭakakiccaṃ karissāma, athavā no dāse sāvehīti athavā asaddahanto sabbe seṇiye sannipātetvā tāsaṃ majjhe amhe dāse sāvehi.
mayan te dāsattaṃ paṭisuṇissāmā 'ti.
Te evaṃ yācantā jīvitaṃ laddhuṃ nāsakkhiṃsu. Rājapurisā sese paṭikkamāpetvā te gahetvā kumārānaṃ yeva santike nisīdāpesuṃ. Tato rājā hatthiādīnaṃ ānayanatthāya āṇāpento āha:
Ja_XXII.5(=542).12: Abhayaṃkaram pi hatthiṃ Rājagiriṃ Accutavaruṇadantaṃ
ānetha kho te khippaṃ, yaññatthāya bhavissanti. || Ja_XXII:589 ||
Ja_XXII.5(=542).13: Assataram pi Kesiṃ Suraṃmukhaṃ Puṇṇakaṃ Vindakañ ca
ānetha kho ne khippaṃ, yaññatthāya bhavissanti. || Ja_XXII:590 ||
[page 136]
136 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.5(=542).14: Usabhe pi yūthapatine gavaṃpatine
mayhaṃ ānetha samupakarontu,
sabbaṃ yajissāma, dadāma dānāni. || Ja_XXII:591 ||
Ja_XXII.5(=542).15: Sabbaṃ paṭiyādetha yaññaṃ pana uggatamhi suriyamhi,
āṇāpetha ca kumāre: abhiramantu imaṃ rattiṃ. || Ja_XXII:592 ||
Ja_XXII.5(=542).16: Sabbaṃ upaṭṭhāpetha yaññaṃ pana uggatamhi suriyamhi,
vadetha ca dāni kumāre: ajja vo pacchimā rattīti. || Ja_XXII:593 ||
Ta. samupakarontu sabban ti na kevalaṃ ettakam eva avasesam pi, sabbe catuppadagaṇam eva pakkhigaṇañ ca sabbaṃ catukkaṃ katvā rāsiṃ karontu, sabbacatukkaṃ yaññaṃ yajissāma, yācakabrāhmaṇānañ ca dānaṃ dassāmā 'ti, sabbaṃ paṭiyādethā 'ti etaṃ mayā vuttaṃ anavassesaṃ upaṭṭhāpetha, uggatamhīti ahaṃ pana yaññaṃ uggate suriye sve pāto va yajissāmi, sabbaṃ upaṭṭhāpethā 'ti sesam pi sabbaṃ yaññopakaraṇaṃ upaṭṭhapetha.
Rañño pana mātāpitaro dharanti yeva, ath'; assa gantvā mātu ārocesuṃ: "ayye putto vo puttadāre māretvā yaññaṃ yajitukāmo" ti. Sā "kiṃ kathetha tātā" ti hatthena hadayaṃ dhāretvā rodamānā āgantvā "saccaṃ kira putta evarūpo te yañño bhavissatīti" pucchi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.5(=542).17: Taṃ taṃ mātā avacā rodantī āgatā vimānato:
yañño kira te putta bhavissati catūhi puttehīti. || Ja_XXII:594 ||
Ta. tantan ti taṃ etaṃ rājānaṃ, vimānato ti attano vasanaṭṭhānato.
Rājā āha:
Ja_XXII.5(=542).18: Sabbe mayhaṃ puttā cattā Candasmiṃ haññamānasmiṃ,
puttehi yaññaṃ yajitvāna sugatiṃ Saggaṃ gamissāmīti. || Ja_XXII:595 ||
Ta. cattā ti C-kumāre haññamāne yeva sabbe pi yaññatthāya mayā paricattā.
Atha naṃ mātā āha:
Ja_XXII.5(=542).19: Mā putta saddahesi: sugatī kira hoti puttayaññena,
nirayān'; eso maggo, n'; eso maggo saggānaṃ. || Ja_XXII:596 ||
[page 137]
5. Khaṇḍahālajātaka. (542). 137
Ja_XXII.5(=542).20: Dānāni dehi Koṇḍañña, ahiṃsā [sabba] bhūtabhavyānaṃ
esa maggo sugatiyā, na ca maggo puttayaññenā 'ti. || Ja_XXII:597 ||
Ta. nirayāneso ti nirassādatthena catunnaṃ apāyānaṃ esa maggo, Koṇḍaññā 'ti rājānaṃ gottenālapati, bhūtabhavyānan ti bhavitabbasattānaṃ, yaññenā 'ti evarūpena puttadhītaro māretvā yajanakayaññena saggamaggo nāma n'; atthi.
Rājā āha:
Ja_XXII.5(=542).21: Ācariyānaṃ vacanā ghātessaṃ Candañ ca Suriyañ ca,
puttehi yajitvā duccajehi sugatiṃ Saggaṃ gamissamīti. || Ja_XXII:598 ||
Ta. ācariyānaṃ vacanā ti amma n'; esā mama attano mati, ācārasikkhāpanakassa pana me Kh-lassa ācariyassa etaṃ vacanaṃ esā anusatthi, tasmā ahaṃ ete ghātayissaṃ, duccajehi puttehi yaññaṃ yajitvā saggaṃ gamissāmi.
Ath'; assa mātā attano vacanaṃ gāhāpetuṃ asakkontā apagatā. Pitā taṃ pavattiṃ sutvā āgantvā pucchi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.5(=542).22: Taṃ taṃ pitāpi avaca Vasavattī orasaṃ sakaṃ puttaṃ:
yañño kira te putta bhavissati catūhi puttehīti. || Ja_XXII:599 ||
Ta. Vasavattīti tassa nāmaṃ.
Rājā āha:
Ja_XXII.5(=542).23: Sabbe pi mayhaṃ puttā cattā Candasmiṃ haññamānasmiṃ,
puttehi yaññaṃ yajitvāna sugatiṃ Saggaṃ gamissāmīti. || Ja_XXII:600 ||
Atha naṃ pitā āha:
Ja_XXII.5(=542).24: Mā putta saddahesi: sugatī kira hoti puttayaññena,
nirayān'; eso maggo, n'; eso maggo saggānaṃ. || Ja_XXII:601 ||
Ja_XXII.5(=542).25: Dānāni dehi Koṇḍañña, ahiṃsā [sabba] bhūtabhavyānaṃ
esa maggo sugatiyā, na ca maggo puttayaññenā 'ti. || Ja_XXII:602 ||
Rājā āha:
Ja_XXII.5(=542).26: Ācariyānaṃ vacanā ghātessaṃ Candañ ca Suriyañ ca,
puttehi yajitvā duccajehi sugatiṃ Saggaṃ gamissāmīti. || Ja_XXII:603 ||
[page 138]
138 XXII. Mahānipata.
Atha naṃ pitā āha:
Ja_XXII.5(=542).27: Dānāni dehi Koṇḍañña, ahiṃsā [sabba] bhūtabhavyānaṃ
puttaparivuto tuvaṃ raṭṭhaṃ janapadañ ca pālehīti. || Ja_XXII:604 ||
Ta. puttaparivuto ti puttehi parivuto, raṭṭhaṃ -- cā 'ti sakalaKāsiraṭṭhañ ca tass'; eva taṃ taṃ koṭṭhāsabhūtaṃ janapadañ ca.
So pi taṃ attano vacanaṃ gāhāpetuṃ nāsakkhi. Tato C-kumāro cintesi: "imassa ettakassa janassa dukkhaṃ maṃ ekakaṃ nissāya uppannaṃ, mama pitaraṃ yācitvā ettakassa janassa maraṇadukkhato mocessāmīti" so pitarā saddhiṃ sallapanto aha:
Ja_XXII.5(=542).28: Mā no deva avadhi, dāse no dehi Khaṇḍahālassa,
api nigaḷabandhakāpi hatthī asse ca pālema. || Ja_XXII:605 ||
Ja_XXII.5(=542).29: Mā no deva avadhi, dāse no dehi Khaṇḍahālassa,
api nigaḷabandhakāpi hatthichakaṇāni ujjhema. || Ja_XXII:606 ||
Ja_XXII.5(=542).30: Mā no deva avadhi, dāse no dehi Khaṇḍahālassa,
api nigaḷabandhakāpi assachakaṇāni ujjhema. || Ja_XXII:607 ||
Ja_XXII.5(=542).31: Mā no deva avadhi, dāse no dehi yassa honti tava kāmā
api raṭṭhā pabbājitā bhikkhācariyaṃ carissāmā 'ti. || Ja_XXII:608 ||
Ta. nigaḷa -- pīti api nāma mayaṃ mahānigaḷehi bandhakāpi hutvā, yassa -- kāmā ti sace pi Khaṇḍahālassa dātukāmo si tassa pi no dāse katvā dehi karissām'; assa dāsakamman ti vadati, api raṭṭhā ti sace amhākaṃ koci doso atthi raṭṭhā no pabbājehi api nāma raṭṭhā pabbājitāpi kapaṇā viya kapālaṃ gahetvā bhikkhācariyaṃ carissāma, mā no avadhi dehi no jīvitan ti vilapi.
Tassa taṃ nānappakāraṃ vilāpaṃ sutvā rājā hadayaphalitaṃ patto viya assupuṇṇehi nettehi "na me koci putte māretuṃ lacchati, na mam'; attho Devalokenā" 'ti sabbe te mocetuṃ āha:
Ja_XXII.5(=542).32: Dukkhaṃ kho me janayatha vilapantā jīvitassa kāmāhi,
muñcatha dāni kumāre, alam pi me hotu puttayaññenā 'ti. || Ja_XXII:609 ||
Taṃ rañño kathaṃ sutvā rājaputte ādiṃ katvā sabbaṃ taṃ pakkhipariyosānaṃ pāṇigaṇaṃ vissajjesuṃ. Kh-lo pi yaññāvāṭe kammaṃ saṃvidahati,
[page 139]
5. Khaṇḍahālajātaka. (542.) 139
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha naṃ eko puriso "are duṭṭha Kh-la raññā puttā vissajjitā, tvaṃ attano putte māretvā tesaṃ gaḷalohitena yaññaṃ yajassū" 'ti āha. So "kiṃ nāma raññā katan" ti vegena gantvā āha:
Ja_XXII.5(=542).33: Pubbe va kho si vutto: dukkaraṃ
durabhisambhavaṃ c'; etaṃ,
atha no upakkhaṭassa
yaññassa kasmā karosi vikkhepaṃ. || Ja_XXII:610 ||
Ja_XXII.5(=542).34: Sabbe vajanti sugatim ye yajanti ye pi c'; eva yājenti
ye cāpi anumodanti yajantānaṃ edisaṃ mahāyaññan ti. || Ja_XXII:611 ||
Ta. pubbe ti mayā tvaṃ pubbe va vutto na tumhādisena bhīrujātikena sakkā yaññaṃ yajituṃ yaññayajanaṃ nām'; etaṃ dukkaraṃ durabhisambhavan ti, atha no idāni upakkhaṭassa paṭiyattassa yaññassa vikkhepaṃ karosi vikkhambhantīti pi pāṭho paṭisedhentīti a., mahārāja kasmā evaṃ karosi, yattakā hi yaññaṃ yajanti vā yājenti vā anumodanti vā sabbe Sugatim eva vajantīti dasseti.
So {andhabhūto} rājā tassa kodhavasikassa kathaṃ gahetvā dhammasaññī hutvā puna putte gaṇhāpesi. Tato C-kumāro pitaraṃ anubodhayamāno āha:
Ja_XXII.5(=542).35: Atha kissa ca no pubbe sotthānaṃ brāhmaṇo avācesi,
atha no akāraṇasmā yaññatthāya deva ghātesi. || Ja_XXII:612 ||
Ja_XXII.5(=542).36: Pubbe va no daharake ca samāne{} na hanesi na ghātayesi,
dahar'; amhā yobbanaṃ pattā adūsakā tāta haññāma. || Ja_XXII:613 ||
Ja_XXII.5(=542).37: Hatthigate assagate sannaddhe passa no mahārāja
yuddhe va yujjhamāne
na hi mādisā sūrā honti yaññatthāya. || Ja_XXII:614 ||
Ja_XXII.5(=542).38: Paccante vā kupite aṭavīsu vā mādise niyojenti,
atha no akāraṇasmā abhūmiyaṃ tāta haññāma. || Ja_XXII:615 ||
Ja_XXII.5(=542).39: Yāpi hitā sakuṇiyo vasanti tiṇagharāni katvāna
tāsam pi piyā puttā, atha no tvaṃ deva ghātesi. || Ja_XXII:616 ||
[page 140]
140 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.5(=542).40: Mā tassa saddahesi: na maṃ Khaṇḍahālo ghātaye,
mamaṃ hi so ghātetvāna anantaram pi taṃ deva ghāteyya. || Ja_XXII:617 ||
Ja_XXII.5(=542).41: Gāmavaraṃ nigamavaraṃ dadanti bhogaṃ pi 'ssa mahārāja,
ath'; aggapiṇḍikāpi kule kule h'; ete bhuñjanti. || Ja_XXII:618 ||
Ja_XXII.5(=542).42: Tesam pi tādisānaṃ icchanti dubbhituṃ mahārāja
yebhuyyena ete akataññuno brāhmaṇā deva. || Ja_XXII:619 ||
Ja_XXII.5(=542).43: Mā no deva avadhi, dāse no dehi Khaṇḍahālassa,
api nigaḷabandhakāpi hatthī asse ca pālema. || Ja_XXII:620 ||
Ja_XXII.5(=542).44: Mā no deva avadhi, dāse no dehi Khaṇḍahālassa,
api nigaḷabandhakāpi hatthicchakaṇāni ujjhema. || Ja_XXII:621 ||
Ja_XXII.5(=542).45: Mā no deva avadhi, dāse no dehi Khaṇḍahālassa,
api nigaḷabandhakāpi assachakaṇāni ujjhema. || Ja_XXII:622 ||
Ja_XXII.5(=542).46: Mā no deva avadhi, dāse no dehi yassa honti tava kāmā,
api raṭṭhā pabbājitā bhikkhācariyaṃ carissāmā 'ti. || Ja_XXII:623 ||
Ta. pubbe ti tāta yadi ahaṃ māretabbo atha kasmā amhākaṃ ñātijane pubbe mama jātakāle brāhmaṇo sotthānaṃ avācesi tadā kira Kh-lo mama lakkhaṇāni upadhāretvā imassa kumārassa na koci antarāyo bhavissati tumhākaṃ accayena r. kāressatīti ā., icc-assa purimena pacchimaṃ na sameti musāvādī esa, atha no etassa vacanaṃ gahetvā akāraṇasmā ti nikkāraṇā yeva yaññatthāya deva ghātesi, mā amhe ghātayi, ayaṃ hi mayi ekasmiṃ verena mahājanaṃ māretukāmo, sādhukaṃ sallakkhehi narindā 'ti, pubbe va no ti mahārāja sace pi amhe māretukāmo pubbe va no daharake samāne kasmā sayaṃ vā na hanesi aññehi vā na ghātāpesi, idāni pana mayaṃ daharā taruṇā paṭhamavaye ṭhitā puttadhītāhi vaḍḍhāma, evaṃbhūtā tava adūsakā va kiṃkāraṇā haññāmā 'ti, passa no ti amhe cattāro pi bhātike, yujjhamāne ti paccatthikānaṃ nagaraṃ parivāretvā ṭhitakāle amhādiso putte tehi saddhiṃ yujjhamāne passa, aputtakā hi rājāno anāthā nāma honti, mādisā ti amhādisā, sūrā ti balavantā na yaññatthāya māretabbā honti, niyojentīti nesaṃ paccāmittānaṃ gaṇhanatthāya yojenti, atha no ti atha nu, akāraṇasmā ti akāraṇena, abhūmiyaṃ anokāse yeva kasmā tāta haññāmā 'ti a., mā tassa saddahesīti mahārāja tvaṃ maṃ Kh-lo na ghātaye ti mā tassa saddaheyyāsi, bhogaṃ pissā 'ti bhogam pi assa brāhmaṇajanassa rājāno denti, aggapiṇḍikāpīti atha te aggodakaṃ aggapiṇḍikaṃ labhantā aggapiṇḍikāpi honti, tesampīti yesaṃ kule bhuñjanti tesam pi evarūpānaṃ piṇḍadāyakānaṃ.
[page 141]
5. Khaṇḍahālajātaka. (542.) 141
Rājā kumārassa vilāpaṃ sutvā
Ja_XXII.5(=542).47: Dukkhaṃ kho me janayatha vilapantā jīvitassa kāmāhi,
muñcatha dāni kumāre, alam pi me hotu puttayaññenā 'ti. || Ja_XXII:624 ||
imaṃ g. vatvā puna pi mocesi. Kh-lo āgantvā puna pi
Ja_XXII.5(=542).48: Pubbe va kho si vutto: dukkaraṃ durabhisambhavaṃ c'; etaṃ,
atha no upakkhaṭassa
yaññassa kasmā karosi vikkhepaṃ. || Ja_XXII:625 ||
Ja_XXII.5(=542).49: Sabbe vajanti sugatiṃ ye yajanti ye pi c'; eva yājenti
ye cāpi anumodanti yajantānaṃ edisaṃ mahāyaññan ti || Ja_XXII:626 ||
vatvā pana gaṇhāpesi. Ath'; assa anunayatthaṃ kumāro āha:
Ja_XXII.5(=542).50: Yadi kira yajitvā puttehi Devalokaṃ ito cutā yanti
brāhmaṇo tāva yajatu pacchāpi yajissate rājā || Ja_XXII:627 ||
Ja_XXII.5(=542).51: Yadi kira yajitvā puttehi Devalokaṃ ito cutā yanti
eso ca Khaṇḍahālo yajatu sakehi puttehi. || Ja_XXII:628 ||
Ja_XXII.5(=542).52: Evaṃ jānanto Khaṇḍahālo kiṃ puttake na ghātesi
sabbaṃ ca ñātijanaṃ attānañ ca na ghātesi. || Ja_XXII:629 ||
Ja_XXII.5(=542).53: Sabbe vajanti nirayaṃ ye yajanti ye pi c'; eva yājenti
ye cāpi anumodanti yajantānaṃ edisaṃ mahāyaññan ti. || Ja_XXII:630 ||
Ta. brāhmaṇo tāvā 'ti paṭhamaṃ Kh-lo yajatu, puttakehīti sakehi puttakehi, ath'; etasmiṃ evaṃ yajitvā Devalokaṃ gate pacchā tvaṃ yajissasi deva, sādhurasabhojanaṃ pihitvā aññehi vīmaṃsituṃ bhuñjasi, puttamaraṇaṃ yeva kasmā avīmaṃsitvā kathesīti dīpento evam āha, evaṃ jānanto puttadhitato māretvā D-lokaṃ gacchatīti evaṃ jānanto kiṃkāraṇā attano putte ca ñāti ca attānañ ca na ghātesi, sace hi paraṃ māretvā D-lokaṃ gacchanti attānaṃ māretvā Brahmalokaṃ gantabbaṃ bhavissati, evaṃ yaññaguṇaṃ jānantena param amāretvā vā attā va māretabbo siyā, ayam pana tathā akatvā mam mārāpeti, imināpi kāraṇena jāna mahārāja yathā esa vinicchaye vilopaṃ kātum alabhanto evam karontīti, edisan ti evarūpam puttaghātayaññam.
Kumāro ettakaṃ kathento pitaraṃ attano vacanaṃ gāhāpetuṃ asakkonto rājānaṃ parivāretvā ṭhitaṃ parisaṃ ārabbha āha:
[page 142]
142 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.5(=542).54: Kathañ ca kira puttakāmāyo
[gahapatayo] gharaṇiyo ca nagaramhi
na uparavanti rājānaṃ: mā ghātayi orasaṃ puttaṃ. || Ja_XXII:631 ||
Ja_XXII.5(=542).55: Kathañ ca kira puttakāmāyo
[gahapatayo] gharaṇiyo ca nagaramhi
na uparavanti rājānaṃ: mā ghātayi atrajaṃ puttaṃ. || Ja_XXII:632 ||
Ja_XXII.5(=542).56: Rañño c'; amhi atthakāmo hito ca sabbadā janapadassa,
na koci assa paṭighaṃ mayā janapado pavedetīti. || Ja_XXII:633 ||
Ta. puttakāmāyo ti gharaṇiyo sandhāya vuttaṃ, gahapatayo pana puttakāmā nāma honti, na uparavantīti na upakkosanti na vadanti, atrajan ti attano jātaṃ, evaṃ vutte pi koci raññā saddhiṃ kathetuṃ samattho nāma nāhosi, na koci assa paṭighaṃ mayā ti iminā no lañco va gahito issariyamadena vā idaṃ nāma dukkhaṃ katan ti koci eko pi mayā saddhiṃ paṭighaṃkattā nāma nāhosi, janapado pavedetīti evaṃ rañño ca janassa ca atthakāmassāpi mama pitaraṃ ayaṃ janapado guṇasampanno te putto ti na pavedeti na jānāpetīti a.
Evaṃ vutte pi koci kiñci na katheti. Tato rājakumāro attano bhariyāyo taṃ yācanatthāya uyyojento āha:
Ja_XXII.5(=542).57: Gacchatha bho gharaṇiyo tātañ ca vadetha Khaṇḍahālañ ca:
mā ghātetha kumāre adūsake sīhasaṃkāse. || Ja_XXII:634 ||
Ja_XXII.5(=542).58: Gacchatha bho gharaṇiyo {tātañ} ca vadetha Khaṇḍahālañ ca:
mā ghātetha kumāre apekkhite sabbalokassā 'ti. || Ja_XXII:635 ||
Tā gantvā yāciṃsu. Rājā no olokesi pi. Tato kumāro anātho hutvā vilapanto
Ja_XXII.5(=542).59: Yan nūnāhaṃ jāyeyyaṃ
rathakārakulesu vā pukkusakulesu vā
vesesu vā jāyeyyaṃ,
na hajja maṃ rājā yaññatthāya ghāteyyā 'ti || Ja_XXII:636 ||
vatvā puna tā uyyojento āha:
Ja_XXII.5(=542).60: Sabbā sīmantiniyo gacchatha, ayyassa Khaṇḍahālassa
pādesu nipatatha: aparādh'; āhaṃ na passāmi. || Ja_XXII:637 ||
[page 143]
5. Khaṇḍahālajātaka. (542) 143
Ja_XXII.5(=542).61: Sabbā sīmantiniyo gacchatha, ayyassa Khaṇḍahālassa
pādesu nipatatha: kin te bhante mayaṃ adūsemā 'ti || Ja_XXII:638 ||
Ta. aparadh -- ti ahaṃ ācariya Kh-la attano aparādhaṃ na passāmi, kinte bhante ti ayya Kh-la mayaṃ tuyhaṃ kiṃ dussit'; amha, atha C-kumārassa doso atthi taṃ khamathā 'ti vadatha, atha C-kumārassa kaniṭṭhabhaginī Selakumārī nāma sokaṃ sandhāretuṃ asakkontī pitu pādamūle patitvā paridevi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.5(=542).62: Kapaṇaṃ vilapati Selā disvāna bhātaro upanītatte:
yañño kira me ukkhipito tātena saggakāmenā 'ti. || Ja_XXII:639 ||
Ta. upanītatte ti upanītasabhāve, ukkhipito ti ukkhitto, saggakāmenā 'ti mama bhātaro māretvā Saggaṃ icchantena tāta ime māretvā kiṃ Saggena karissasīti vilapi.
Rājā tassāpi kathaṃ na gaṇhi. Tato C-kumārassa putto Vāsulo nāma pitaraṃ dukkhitaṃ disvā "ahaṃ ayyakaṃ {yācitvā} mama pitu jīvitaṃ dāpessāmīti" rañño pādamūle paridevi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.5(=542).63: Āvattatī ca parivattati ca Vāsulo sammukhā rañño:
mā no pitaraṃ avadhi, dahar'; amhā ayobbanam pattā ti. || Ja_XXII:640 ||
Ta. daharamhā ayobbanappattā ti deva mayaṃ taruṇadārakā na tāva yobbanappattā, amhesu pi tāva anukampāya amhākaṃ pitaraṃ mā avadhīti.
Rājā tassa paridevitaṃ sutvā bhijjamānahadayo viya hutvā assupuṇṇehi nettehi kumāraṃ āliṅgitvā "tāta assāsaṃ paṭilabha, vissajjemi te pitaran" ti vatvā g. āha:
Ja_XXII.5(=542).64: Eso te Vāsula pitā, [samehi pitaraṃ,]
dukkhaṃ kho me janayasi [vilapanto antarapurasmiṃ],
muñcatha dāni kumāre, alam pi me hotu puttayaññenā ti. || Ja_XXII:641 ||
Ta. antarapurasmin ti rājanivesanassa antare.
Puna Kh-lo āgantvā āha:
Ja_XXII.5(=542).65: Pubbe va kho si vutto: dukkaraṃ durabhisambhaṃ c'; etaṃ,
atha no upakkhaṭassa
yaññassa kasmā karosi vikkhepaṃ. || Ja_XXII:642 ||
[page 144]
144 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.5(=542).66: Sabbe vajanti sugatiṃ ye yajanti ye pi c'; eva yājenti
ye cāpi anumodanti yajantānaṃ edisaṃ mahāyaññan ti. || Ja_XXII:643 ||
Rājāpi andhabālo puna tassa vacanena putte gaṇhāpesi.
Tato Kh-lo cintesi: "ayaṃ rājā muducitto kālena gaṇhāti kālena vissajjeti, puna pi dārakānaṃ vacanena putte vissajjeyya, yaññāvāṭaṃ ñeva ñaṃ nemīti". Ath'; assa tatthagamanatthāya gātham āha:
Ja_XXII.5(=542).67: Sabbaratanassa yañño upakkhaṭo ekarāja tava pāsādato
abhinikkhamassu deva, Saggaṃ gato tvaṃ pamodissasīti. || Ja_XXII:644 ||
T. a.: mahārāja tava yañño sabbaratanehi upakkhaṭo paṭiyatto, idāni te abhinikkhamanakālo, tasmā abhinikkhama yaññaṃ yajitvā Saggaṃ gato pamodissasīti.
Tato Bodhisattaṃ ādāya {yaññāvāṭagamanakāle} tassa orodhā ekato va nikkhamiṃsu.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.5(=542).68: Daharā sattasatā etā pana Candakassa bhariyāyo
kese parikiritvāna rodantiyo maggaṃ anuyanti. || Ja_XXII:645 ||
Ja_XXII.5(=542).69: Aparā pana sokena nikkhantā Nandane viya devā
kese parikiritvāna rodantiyo maggam anuyanti. || Ja_XXII:646 ||
Ta. Nandane viya devā ti N-vane ca vanadhammaṃ devaputtaṃ parivāretvā devadhītā viya.
Tatoparaṃ tāsaṃ vilāpo hoti:
Ja_XXII.5(=542).70: Kāsikasucivatthadharā kuṇḍalino akalucandanavilittā
nīyanti Canda-Suriyā yaññatthāya ekarājassa. || Ja_XXII:647 ||
Ja_XXII.5(=542).71: Kāsikasucivatthadharā kuṇḍalino akalucandanavilittā
nīyanti Canda-Suriyā mātu katvā hadayasokaṃ. || Ja_XXII:648 ||
Ja_XXII.5(=542).72: Kāsikasucivatthadharā kuṇḍalino akalucandanavilittā
nīyanti Canda-Suriyā janassa katvā hadayasokaṃ. || Ja_XXII:649 ||
Ja_XXII.5(=542).73: [Maṃsarasabhojanā]
nahāpakasunahātā kuṇḍalino akalucandanavilittā
nīyanti Canda-Suriyā yaññatthāya ekarājassa. || Ja_XXII:650 ||
[page 145]
5. Khaṇḍahālajātaka. (542). 145
Ja_XXII.5(=542).74: Y'; assu pubbe hatthivaradhuragate pattikā anuvajanti
ty-ajja Canda-Suriyā ubho va pattikā yanti. || Ja_XXII:651 ||
Ja_XXII.5(=542).75: Y'; assu pubbe assavaradhuragate pattikā anuvajanti
ty-ajja Canda-Suriyā ubho va pattikā yanti. || Ja_XXII:652 ||
Ja_XXII.5(=542).76: Y'; assu pubbe rathavaradhuragate pattikā anuvajanti
ty-ajja Canda-Suriyā ubho va pattikā yanti. || Ja_XXII:653 ||
Ja_XXII.5(=542).77: Ye hi 'ssu pubbe niyyaṃsu tapanīyakappanehi turagehi
ty-ajja Canda-Suriyā ubho va pattikā yantīti. || Ja_XXII:654 ||
Ta. kāsika -- ti kāsiyāni sucīni vatthāni dhārayamānā, Canda -- ti C-kumāro ca S-kumāro ca, nahāpaka -- ti kañcanacuṇṇena ubbaṭṭetvā nahāpakehi kataparikammatāya sunahāpitā, yassū 'ti assu ti nipātamattaṃ, ye kumāre ti a., assavara -- ti assavarapiṭṭhigate, rathavara -- ti rathavaramajjhagate, niyyaṃsū 'ti nikkhamiṃsu.
Evaṃ tāsu paridevantīsu yeva Bodhisattaṃ nagarā nīhariṃsu. Sakalanagaraṃ saṃkhubhitvā nikkhamituṃ ārabhi.
Mahājane nikkhamante dvārāni na-ppahonti. Brāhmaṇo atibahujanaṃ disvā "ko jānāti kiṃ bhavissatīti" nagaradvārāni thakāpesi. Mahājano nikkhamituṃ alabhanto -- antonagaradvārassa āsannaṭṭhāne uyyānaṃ atthi tassa santike -- mahāviravaṃ viravi, tena ravena sakuṇasaṃgho saṃkhubhito ākāsaṃ pakkhandi. Mahājano taṃ taṃ sakuṇiṃ āmantetvā vilapanto āha:
Ja_XXII.5(=542).78: Yadi sakuṇi maṃsam icchasi dayassu pubbena Pupphavatiyā,
yajat'; ettha ekarājā sammūḷho catūhi puttehi. || Ja_XXII:655 ||
Ja_XXII.5(=542).79: Yadi sakuṇi maṃsam icchasi dayassu pubbena Pupphavatiyā,
yajat'; ettha ekarājā sammūḷho catūhi kaññāhi. || Ja_XXII:656 ||
Ja_XXII.5(=542).80: Yadi sakuṇi maṃsam icchasi dayassu pubbena Pupphavatiyā,
yajat'; ettha ekarājā sammūḷho catūhi mahesīhi. || Ja_XXII:657 ||
Ja_XXII.5(=542).81: Yadi sakuṇi maṃsam icchasi dayassu pubbena Pupphavatiyā,
yajat'; ettha ekarājā sammūḷho catūhi gahapatīhi. || Ja_XXII:658 ||
[page 146]
146 XXII. Mahānipata.
Ja_XXII.5(=542).82: Yadi sakuṇi maṃsaṃ icchasi dayassu pubbena Pupphavatiyā,
yajat'; ettha ekarājā sammūḷho catūhi hatthīhi. || Ja_XXII:659 ||
Ja_XXII.5(=542).83: Yadi sakuṇi maṃsam icchasi dayassu pubbena Pupphavatiyā,
yajat'; ettha ekarājā sammūḷho catūhi assehi. || Ja_XXII:660 ||
Ja_XXII.5(=542).84: Yadi sakuṇi maṃsam icchasi dayassu pubbena Pupphavatiyā,
yajat'; ettha ekarājā sammūḷho catūhi usabhehi. || Ja_XXII:661 ||
Ja_XXII.5(=542).85: Yadi sakuṇi maṃsam icchasi dayassu pubbena Pupphavatiyā,
yajat'; ettha ekarājā sammūḷho sabbacatukkenā 'ti. || Ja_XXII:662 ||
Ta. maṃsamicchasīti ambho sakuṇi, sace maṃsam icchasi uyyassu Pupphavatiyā pubbena puratthimāya disāya yaññāvāṭo atthi tattha gaccha, yajatetthā 'ti ettha Kh-lassa vacanaṃ gahetvā sayaṃ sammūḷho ekarājā catūhi puttehi yajati, sesagāthāsu pi es'; eva nayo.
Evaṃ mahājano tasmiṃ ṭhāne paridevitvā Bodhisattassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā pāsādaṃ padakkhiṇaṃ karonto antepurakūṭāgārauyyānādīni ca passanto gāthāhi paridevi:
Ja_XXII.5(=542).86: Ayam assa pāsādo idaṃ antepuraṃ suramaṇīyaṃ,
te dāni ayyaputtā cattāro vadhāya ninnītā. || Ja_XXII:663 ||
Ja_XXII.5(=542).87: Idam assa kūṭāgāraṃ sovaṇṇaṃ pupphamalyavikiṇṇaṃ,
te dāni ayyaputtā cattāro vadhāya ninnītā. || Ja_XXII:664 ||
Ja_XXII.5(=542).88: Idam assa uyyānaṃ supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ,
te dāni ayyaputtā cattāro vadhāya ninnītā. || Ja_XXII:665 ||
Ja_XXII.5(=542).89: Idam assa asokavanaṃ supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ.
te dāni ayyaputtā cattāro vadhāya ninnītā. || Ja_XXII:666 ||
Ja_XXII.5(=542).90: Idam assa kaṇikāravanaṃ
supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ,
te dāni ayyaputtā cattāro vadhāya ninnītā. || Ja_XXII:667 ||
Ja_XXII.5(=542).91: Idam assa pāṭalivanaṃ supupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ,
te dāni ayyaputtā cattāro vadhāya ninnītā. || Ja_XXII:668 ||
Ja_XXII.5(=542).92: Idam assa ambavanaṃ suppupphitaṃ sabbakālikaṃ rammaṃ,
te dāni ayyaputtā cattāro vadhāya ninnītā. || Ja_XXII:669 ||
[page 147]
5. Khaṇḍahālajātaka. (542.) 147
Ja_XXII.5(=542).93: Ayam assa pokkharaṇī sañchannā padumapuṇḍarīkehi,
nāvā ca sovaṇṇavikatā pupphāvaliyā vicittā suramaṇīyā,
te dāni ayyaputtā cattāro vadhāya ninnītāti. || Ja_XXII:670 ||
Ta. te dānīti idāni te Candakumārapamukhā amhākaṃ ayyaputtā evarūpaṃ pāsādam chaḍḍetvā vadhāya nīyanti, sovaṇṇa -- ti suvaṇṇavikatā suvaṇṇakhacitā
Ettakesu ṭhānesu vilapitvā puna hatthisālādīni upasaṃkamitvā āhaṃsu:
Ja_XXII.5(=542).94: Idam assa hatthiratanaṃ Erāvaṇo gajo balidantī,
te dāni ayyaputtā cattāro vadhāya ninnītā. || Ja_XXII:671 ||
Ja_XXII.5(=542).95: Idam assa assaratanaṃ ekakhuro asso,
te dāni ayyaputtā cattāro vadhāya ninnītā. || Ja_XXII:672 ||
Ja_XXII.5(=542).96: Ayam assa assaratho sālikanigghoso subho ratanacitto
yatth'; assu ayyaputtā sobhiṃsu Nandane viya devā,
te dāni ayyaputtā cattāro vadhāya ninnītā. || Ja_XXII:673 ||
Ja_XXII.5(=542).97: Kathan nāma sāmasamasundarehi candanamarakatagattehi
rājā yajissate yaññaṃ sammūḷho catūhi puttehi. || Ja_XXII:674 ||
Ja_XXII.5(=542).98: Kathan nāma sāmasamasundarāhi candanamarakatagattāhi
rājā yajissate yaññaṃ sammūḷho catūhi kaññāhi. || Ja_XXII:675 ||
Ja_XXII.5(=542).99: Kathan nāma sāmasamasundarāhi candanamarakatagattāhi
rājā yajissate yaññaṃ sammūḷho catūhi mahesīhi. || Ja_XXII:676 ||
Ja_XXII.5(=542).100: Kathan nāma sāmasamasundarehi candanamarakatagattehi
rājā yajissate yaññaṃ sammūḷho catūhi gahapatīhi. || Ja_XXII:677 ||
Ja_XXII.5(=542).101: Yathā honti gāmanigamā suññā amanussakā brahāraññā
tathā hessati Pupphavatiyā yiṭṭhesu Canda-Suriyesū 'ti. || Ja_XXII:678 ||
Ta. Erāvaṇo ti tassa hatthino nāmaṃ, ekakhuro ti abhinnakhuro, sāḷiya -- ti gamanakāle sāliyānaṃ viya madhurena nigghosena samannāgato, kathannāmā 'ti kathan nāma, sāmasama -- ti suvaṇṇasāmehi jātiyā samehi niddosatāya sundarehi, candana -- ti lohitacandanalittagattehi gahapativarehi, sāmasamasundarehīti suvaṇṇasāmehi aññamaññaṃ jātiyā samehi sundarehi cā 'ti a.,
[page 148]
148 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] brahāraññā yathā te gāmanigamā suññā nimmanussā brahāraññā honti tathā Pupphavatiyāpi yaññayiṭṭhesu rājaputtesu suññaaraññasadisā bhavissatīti.
Bahi nikkhamituṃ alabhantā antonagare yeva vicaritvā parideviṃsu. Bo. pi yaññāvāṭaṃ nīto. Ath'; assa mātā Gotamī nāma devī "puttānaṃ me jīvitaṃ dehi devā" 'ti rañño pādamūle pavattitvā paridevamānā āha:
Ja_XXII.5(=542).102: Ummattikā bhavissāmi bhūnahatā paṃsunā ca parikiṇṇā
sace Candavaraṃ hanti pāṇā me deva nirujjhanti. || Ja_XXII:679 ||
Ja_XXII.5(=542).103: Ummattikā bhavissāmi bhūnahatā paṃsunā ca parikiṇṇā
sace Suriyavaraṃ hanti pāṇā me deva nirujjhantīti. || Ja_XXII:680 ||
Ta. bhūnahatā ti hatavaḍḍhi, paṃsunā -- ti paṃsuparikiṇṇasarīrā ummattikā hutvā vicarissāmi.
Sā evaṃ paridevantī rañño santikā kiñci kathaṃ alabhitvā "mama putto tumhākaṃ kujjhitvā gato bhavissati, kissa nan na nivattethā" 'ti kumārassa catasso bhariyāyo āliṅgitvā paridevantī āha:
Ja_XXII.5(=542).104: Kin nu 'mā na ramāpeyyuṃ aññamaññaṃ piyaṃvadā
Ghaṭṭiyā Oparakkhī ca Pokkharakkhī ca Gāyikā
Canda-Suriyesu naccantiyo, samo tāsaṃ na vijjatīti. || Ja_XXII:681 ||
Ta. kinnu mā na ramāpeyyun ti kena nu kāraṇena imā Ghaṭṭiyā ti ādikā catasso aññamaññaṃ piyaṃvadā C-S-kumārānaṃ santike naccantiyo mama putte na ramāpayiṃsu ukkaṇṭhāpayiṃsu, sakala-Jambudīpasmiṃ hi nacce vādite vā samo añño koci tāsaṃ na vijjatīti a.
Iti sā suṇhāhi saddhiṃ paridevitvā aññaṃ gahetabbagahaṇaṃ apassantī Kh-laṃ akkosamānā aṭṭha gāthā abhāsi:
Ja_XXII.5(=542).105: Imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ
paṭimuñcatu Khaṇḍahāla tava mātā (cfr. IV 285|12)
yo mayhaṃ hadayasoko Candasmiṃ vadhāya ninnīte. || Ja_XXII:682 ||
[page 149]
5. Khaṇḍahālajātaka. (542.) 149
Ja_XXII.5(=542).106: Imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ
paṭimuñcatu Khaṇḍahāla tava mātā
yo mayhaṃ hadayasoko Suriyasmiṃ vadhāya ninnīte. || Ja_XXII:683 ||
Ja_XXII.5(=542).107: Imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ
paṭimuñcatu Khaṇḍahāla tava jāyā
yo mayhaṃ hadayasoko Candasmiṃ vadhāya ninnīte. || Ja_XXII:684 ||
Ja_XXII.5(=542).108: Imaṃ mayhaṃ hadayasokaṃ
paṭimuñcatu Khaṇḍahāla tava jāyā
yo mayhaṃ hadayasoko Suriyasmiṃ vadhāya ninnīte. || Ja_XXII:685 ||
Ja_XXII.5(=542).109: Mā putte mā ca patiṃ addakkhi Khaṇḍahāla tava mātā
yo ghātesi kumāre adūsake sīhasaṃkāse. || Ja_XXII:686 ||
Ja_XXII.5(=542).110: Mā putte mā ca patiṃ addakkhi Khaṇḍahāla tava mātā
yo ghātesi kumāre apekkhite sabbalokassa. || Ja_XXII:687 ||
Ja_XXII.5(=542).111: Mā putte mā ca patiṃ addakkhi Khaṇḍahāla tava jāyā
yo ghātesi kumāre adūsake sīhasaṃkāse. || Ja_XXII:688 ||
Ja_XXII.5(=542).112: Mā putte mā ca patiṃ addakkhi Khaṇḍahāla tava jāyā
yo ghātesi kumāre apekkhite sabbalokassa. || Ja_XXII:689 ||
Ta. imaṃ mayhan ti imaṃ mayhaṃ, paṭimuñcatū 'ti paṭiyātu pāpuṇātu, yoghātesīti yo tvaṃ ghātesi, apekkhite ti sabbalokena olokite dissamāne māresīti a.
Bo. yaññāvāṭe pitaraṃ āyācanto āha:
Ja_XXII.5(=542).113: Mā no deva avadhi, dāse no dehi Khaṇḍahālassa,
api nigaḷabandhakāpi hatthī asse ca pālema. || Ja_XXII:690 ||
Ja_XXII.5(=542).114: Mā no deva avadhi, dāse no dehi Khaṇḍahālassa,
api nigaḷabandhakāpi hatthichakaṇāni ujjhema. || Ja_XXII:691 ||
Ja_XXII.5(=542).115: Mā no deva avadhi, dāse no dehi Khaṇḍahālassa,
api nigaḷabandhakāpi assachakaṇāni ujjhema. || Ja_XXII:692 ||
Ja_XXII.5(=542).116: Mā no deva avadhi, dāse no dehi Khaṇḍahālassa,
yassa honti tava kāmā, api raṭṭhā pabbājitā
[bhikkhācariyaṃ carissāma]. || Ja_XXII:693 ||
[page 150]
150 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.5(=542).117: Divyaṃ deva upayācanti puttatthikā daliddāpi
paṭibhānāni pi hitvā putte na hi labhanti ekaccā. || Ja_XXII:694 ||
Ja_XXII.5(=542).118: Assāsakāni karonti: puttā no jāyantu, tato puttā,
atha no akāraṇasmā yaññatthāya deva ghātesi. || Ja_XXII:695 ||
Ja_XXII.5(=542).119: Upayācitakena puttaṃ labhanti, mā tāta no aghātesi,
mā kicchāladdhakehi puttehi yajittho imaṃ yaññaṃ. || Ja_XXII:696 ||
Ja_XXII.5(=542).120: Upayācitakena puttaṃ labhanti, mā tāta no aghātesi,
mā kapaṇaladdhakehi puttehi ammāya no vippavāsehīti. || Ja_XXII:697 ||
Ta. divyan ti deva aputtikā daliddāpi nāriyo puttatthikā hutvā bahuṃ paṇṇākāraṃ haritvā puttaṃ vā dhītaraṃ vā labhāmā 'ti divyaṃ upayācanti, paṭibhānāni pi hitvā ti dohaḷāni chaḍḍetvāpi, alabhitvāpīti a., i. v. h. mahārāja nārīnaṃ hi uppannaṃ dohaḷaṃ alabhitvā gabbho sussitvā nassati, tattha ekaccā putte alabhamānā kāci laddham pi dohaḷaṃ pahāya aparibhuñjitvā na labhanti kāci dohaḷaṃ alabhamānā ca na labhanti, mayhaṃ pana mātā uppannaṃ dohaḷaṃ labhitvā paribhuñjitvā uppannaṃ gabbhaṃ anāsetvā putte paṭilabhi, evaṃ paṭiladdhe mā no avadhīti yācati, assāsakānīti mahārāja ime sattā āsaṃ karonti kinti puttā no jāyantū 'ti, tato puttā ti puttānaṃ pi no puttā jāyantū 'ti, atha no akaraṇasmā ti atha tvaṃ amhe akāraṇena yaññatthāya ghātesīti, upayācitakenā 'ti devatānaṃ āyācanena, kapaṇa -- ti kapaṇā viya hutvā laddhakehi puttehīti, amhehi saddhiṃ amhākaṃ ammāya mā vippavāsehi mā no mātarā saddhiṃ vippavāsaṃ karīti vadati.
So evaṃ vadanto pi pitu santikā kiñci vacanaṃ alabhitvā mātu pādamūle nipajjitvā paridevamāno āha:
Ja_XXII.5(=542).121: Bahudukkhaposiyā Candaṃ amma tuvaṃ jiyyase puttaṃ,
vandāmi kho the pāde, labhataṃ tāto paralokaṃ. || Ja_XXII:698 ||
Ja_XXII.5(=542).122: Handa ca maṃ upagūha, pāde te amma vandituṃ dehi,
gacchāmi dāni pavāsaṃ yaññatthāya ekarājassa. || Ja_XXII:699 ||
Ja_XXII.5(=542).123: Handa ca maṃ upagūha, pāde te amma vandituṃ dehi,
gacchāmi dāni pavāsaṃ mātu katvā hadayasokaṃ. || Ja_XXII:700 ||
Ja_XXII.5(=542).124: Handa ca maṃ upagūha, pāde te amma vandituṃ dehi,
gacchāmi dāni pavāsaṃ janassa katvā hadayasokan ti. || Ja_XXII:701 ||
[page 151]
5. Khaṇḍahālajātaka. (542.) 151
Ta. bahudukkhaposiyā 'ti bahūhi dukkhehi posiyā, Candan ti maṃ C-kumāraṃ evaṃ positvā idāni amma tvaṃ jiyyase puttaṃ, labhataṃ tāto -- ti pitā me bhogasampannaṃ paralokaṃ labhatu, upagūhā 'ti āliṅga parissaja, pavāsan ti puna anāgamanatāya accantavippavāsaṃ.
Ath'; assa mātā paridevantī catasso gāthā abhāsi:
Ja_XXII.5(=542).125: Handa ca padumapattānaṃ moliṃ bandhassu Gotamiputta
campakadalivītimissāyo, esā te porāṇiyā pakati. || Ja_XXII:702 ||
Ja_XXII.5(=542).126: Handa ca vilepanan te pacchimakaṃ candanaṃ vilimpassu
yehi ca suvilitto sobhasi rājaparisāya. || Ja_XXII:703 ||
Ja_XXII.5(=542).127: Handa ca mudukāni vatthāni pacchimakaṃ Kāsikaṃ vāsehi
yehi ca sunivattho sobhasi rājaparisāya. || Ja_XXII:704 ||
Ja_XXII.5(=542).128: Muttāmaṇikanakavibhūsitāni gaṇhassu hatthābharaṇāni
yehi ca hatthābharaṇehi sobhasi rājaparisāya. || Ja_XXII:705 ||
Ta. padumapattānan ti padumapattaveṭhanan nām'; etaṃ pasādhanaṃ, taṃ sandhāy'; evam ā., tava vippakiṇṇamoliṃ ukkhipitvā padumapattaveṭhanena yojetvā bandhā 'ti a., Gotamiputtā 'ti C-kumāraṃ ālapati, campakadali -- ti abbhantarimehi campakadalīhi missakā vaṇṇagandhasampannā nānāpupphamālā pilandhassu, esā te ti esā tava porāṇikā pakati, tam eva bhuñjassu puttā 'ti paridevati, yehi cā 'ti yehi lohitacandanavilepanehi vilitto rājaparisāya sobhasi tāni vilimpassū 'ti a., Kāsikan ti satasahassagghaṇakaṃ Kāsikavatthaṃ, gaṇhassū 'ti piḷandhassu.
Idāni 'ssa Candā nāma aggamahesī pādamūle nipajjitvā paridevamānā āha:
Ja_XXII.5(=542).129: Na ha nūnāyaṃ raṭṭhapālo, bhūmipati janapadassa dāyādo,
lokissaro mahanto putte sinehaṃ na janayatīti. || Ja_XXII:706 ||
Taṃ sutvā rājā gātham āha:
Ja_XXII.5(=542).130: Mayhaṃ piyā puttā attāpi piyo tumhe ca bhariyāyo,
Saggañ ca patthayāno tena-m-ahaṃ ghātayissāmīti. || Ja_XXII:707 ||
T. a.: kiṃkāraṇā puttasinehaṃ na janemi na kevalaṃ Gotamiyā eva atha kho mayhaṃ piyā puttā tathā attā ca tumhe ca suṇhāyo ca bhariyāyo ca me piyā yeva,
[page 152]
152 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evaṃ sante pi Saggañ ca patthayāno ahaṃ Saggaṃ patthayāmi tena kāraṇena ete ghātessāmi, mā cintayittha sabbe p'; ete mayā saddhiṃ devaloke ekato vasissantīti.
Candā āha:
Ja_XXII.5(=542).131: Maṃ paṭhamaṃ ghātehi, mā me hadayaṃ dukkhaṃ aphālesi,
alaṃkato sundarako putto tava deva sukhumālo. || Ja_XXII:708 ||
Ja_XXII.5(=542).132: Hand'; ayya maṃ hanassu, salokā Candiyena hessāmi,
puññaṃ karassu vipulaṃ: vicarāma ubho va paraloke ti. || Ja_XXII:709 ||
Ta. paṭhaman ti deva mama sāmikato paṭhamataraṃ maṃ ghātehi, dukkhan ti Candassa maraṇadukkhaṃ mama hadayaṃ aphālesi, alaṃkato ti ayaṃ mama eko va alaṃ paṭiyatto ti evaṃ alaṃkato, evarūpan nāma puttaṃ mā ghātayi mahārājā 'ti dīpeti, handayyā 'ti handa ayya rājānaṃ ālapantī evam ā., salokā ti Candiyena saddhiṃ salokā gamissāmi, vicarāma -- ti tayā ekato ghātitā ubho pi paraloke sukhaṃ anubhavantā vicarāma mā no saggantarāyam akāsi.
Rāja āha:
Ja_XXII.5(=542).133: Mā tvaṃ Cande rucci maraṇaṃ, bahukā tava devarā,
visālakkhite taṃ ramayissanti yiṭṭhasmiṃ Gotamiputte ti. || Ja_XXII:710 ||
Ta. mā tvaṃ -- ti mā tvaṃ attano maraṇaṃ rocesi, mā rujiti pi pāṭho mā rodīti a.. devarā ti patibhātukā.
Tatoparaṃ Satthā
Ja_XXII.5(=542).134a: Evaṃ vutte Candā attānaṃ hanti hatthatalakehīti
upaḍḍhag. ā. || Ja_XXII:711 ||
Tatoparaṃ tassā yeva vilāpo hoti:
Ja_XXII.5(=542).134b: Alam atthu jīvitena, pāyāmi visaṃ marissāmi. || Ja_XXII:712 ||
Ja_XXII.5(=542).135: Na ha nūn'; imassa rañño mittāmaccā ca vijjare
suhadā yena vadanti rājānaṃ: mā ghātayi orase putte. || Ja_XXII:713 ||
Ja_XXII.5(=542).136: Na ha nūn'; imassa rañño ñātimittā ca vijjare
suhadā yena vadanti rājānaṃ: mā ghātayi orase putte. || Ja_XXII:714 ||
[page 153]
5. Khaṇḍahālajātaka. (542.) 153
Ja_XXII.5(=542).137: Ime te pi mayhaṃ puttā guṇino kāyūradhārino,
rājā tehi pi yajassu yaññaṃ atha muccatu Gotamiputte. || Ja_XXII:715 ||
Ja_XXII.5(=542).138: Bilasataṃ maṃ katvā yajassu sattadhā mahārāja,
mā jeṭṭhaputtam avadhi adūsakaṃ sīhasaṃkāsaṃ. || Ja_XXII:716 ||
Ja_XXII.5(=542).139: Bilasataṃ maṃ katvā yajassu sattadhā mahārāja,
mā jeṭṭhaputtam avadhi apekkhitaṃ sabbalokassā 'ti. || Ja_XXII:717 ||
Ta. evan ti evaṃ andhabālena ekarājena vutte, hantīti deva kin nām'; etaṃ kathesīti vatvā hatthatalehi attānaṃ hanti, pāyāmīti pivissāmi, ime te pīti ime pi Vāsulakumāraṃ ādiṃ katvā sesadārake hatthe gahetvā rañño pādamūle ṭhitā evam āha, guṇino ti mālāguṇāabharaṇehi samannāgatā, kāyūradhārino ti kāyūrapasādhanadharā, bilasatan ti mahārāja maṃ ghātetvā koṭṭhāsakaṃ katvā, sattadhā ti sattasu ṭhānesu yaññaṃ yaja.
Iti sā rañño santike imāhi gāthāhi paridevitvā assāsaṃ alabhamānā Bodhisattass'; eva santikaṃ gantvā paridevamānā aṭṭhāsi, atha naṃ so āha: "Cande mayi jīvamāne tuyhaṃ tasmiṃ tasmiṃ subhaṇitesu kathitesu uccāvacāni muttādīni bahūni ābharaṇāni dinnāni, ajja pana te idaṃ pacchimaṃ dānan ti sarīrārūḷhaṃ ābharaṇaṃ dammi, gaṇhāhi nan" 'ti.
Imam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.5(=542).140: Bahukā tava dinnā ābharaṇā uccāvacā subhaṇitamhi
muttā maṇiveḷuriyā idan te pacchimakaṃ dānan ti. || Ja_XXII:718 ||
C-devī pi taṃ sutvā tatoparāhi navahi gāthāhi vilapi:
Ja_XXII.5(=542).141: Yesaṃ pubbe khandhesu phullamālāguṇā vivattiṃsu
tes'; ajja pītanisito nettiṃso vivattissati khandhesu. || Ja_XXII:719 ||
Ja_XXII.5(=542).142: Yesaṃ pubbe khandhesu citramālāguṇā vivattiṃsu
tes'; ajja pītanisito nettiṃso vivattissati khandhesu. || Ja_XXII:720 ||
Ja_XXII.5(=542).143: Acirā vata nettiṃso vivattissati rājaputtānaṃ khandhesu
atha mama hadayaṃ na phalati
tāva daḷhabandhanañ ca me āsi. || Ja_XXII:721 ||
[page 154]
154 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.5(=542).144: Kāsikasucivatthadharā kuṇḍalino akalucandanavilittā
niyyātha Canda-Suriyā yaññatthāya ekarājassa. || Ja_XXII:722 ||
Ja_XXII.5(=542).145: Kāsikasucivatthadharā kuṇḍalino akalucandanavilittā
niyyātha Canda-Suriyā mātu katvā hadayasokaṃ. || Ja_XXII:723 ||
Ja_XXII.5(=542).146: Kāsikasucivatthadharā kuṇḍalino akalucandanavilittā
niyyātha Canda-Suriyā janassa katvā hadayasokaṃ. || Ja_XXII:724 ||
Ja_XXII.5(=542).147: [Maṃsarasabhojino] nahāpakasunahātā
kuṇḍalino akalucandanavilittā
niyyātha Canda-Suriyā yaññatthāya ekarājassa. || Ja_XXII:725 ||
Ja_XXII.5(=542).148: [Maṃsarasabhojino] nahāpakasunahātā
kuṇḍalino akalucandanavilittā
niyyātha Canda-Suriyā mātu katvā hadayasokaṃ. || Ja_XXII:726 ||
Ja_XXII.5(=542).149: [Maṃsarasabhojino] nahāpakasunahātā
kuṇḍalino akalucandanavilittā
niyyātha Canda-Suriyā janassa katvā hadayasokaṃ ti. || Ja_XXII:727 ||
Ta. mālāguṇā ti pupphadāmāni, tesajjā 'ti tesaṃ ajja, nettiṃso ti asi, vivattissatīti patissati, acirā vatā 'ti acirena vata, na phalatīni na bhijjati, tāva daḷhabandhanañca me āsīti ativiya thirabandhanaṃ me hadayaṃ bhavissatīti a., niyyāthā 'ti gacchatha.
Evaṃ tassā paridevantiyā va yaññāvāṭe sabbakammaṃ niṭṭhāsi. Rājaputtaṃ netvā gīvaṃ nāmetvā nisīdāpesuṃ.
Kh-lo suvaṇṇapātiṃ upanāmetvā khaggaṃ ādāya "tassa gīvaṃ kantissāmīti" aṭṭhāsi. Taṃ disvā C-devī "aññam me saraṇaṃ n'; atthi, attano saccabalena sāmikassa sotthim karissāmīti" añjalim paggayha parisāya antarena carantī saccakiriyaṃ akāsi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.5(=542).150: Sabbasmiṃ upakkhaṭasmiṃ nisīdite Candiyasmiṃ yaññatthāya
Pañcālarājadhītā pañjalikā sabbaparisam anupariyāsi: || Ja_XXII:728 ||
Ja_XXII.5(=542).151: Yena saccena Khaṇḍahālo pāpakammaṃ karoti dummedho
etena saccavajjena samaṅginī sāmikena homi. || Ja_XXII:729 ||
Ja_XXII.5(=542).152: Ye 'dh'; atthi amanussā yāni ca yakkhabhūtabhavyāni
karontu veyyāvaṭikaṃ, samaṅginī sāmikena homi. || Ja_XXII:730 ||
[page 155]
5. Khaṇḍahālajātaka. (542.) 155
Ja_XXII.5(=542).153: Yā devatā idhāgatā yāni ca bhūtabhavyāni
saraṇesiniṃ anāthaṃ tāyatha maṃ, yācām'; ahaṃ
[pati māhaṃ ajeyyan] ti. || Ja_XXII:731 ||
Ta. sabbasmiṃ upakkhaṭasmin ti sabbasmiṃ yaññasambhāre sajjite paṭiyatte, samaṅginīti sampayuttā ekasaṃvāsā, yedhatthīti ye idha atthi, yakkha -- ti devasaṃkhātā yakkhā ca vaḍḍhitvā ṭhitā sattasaṃkhātā bhūtā ca idāni vaḍḍhanakasattasaṃkhātāni bhavyāni ca, veyyā -- ti mayhaṃ veyyāvaccaṃ karontu, tāyatha man ti rakkhatha maṃ, yācāmahan ti ahaṃ vo yācāmi, patimāhan ti pati mā ahaṃ ajeyyaṃ.
Sakko devarājā tassa paridevasaddaṃ sutvā taṃ pavattiṃ ñatvā jalitaṃ ayakūṭaṃ ādāya {gantvā} rājānaṃ tāsento sabbe vissajjāpesi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.5(=542).154: Taṃ sutvā amanusso ayokūṭaṃ paribbhametvāna
bhayam assa janayanto rājānaṃ idam avoca: || Ja_XXII:732 ||
Ja_XXII.5(=542).155: Bujjhassu kho rājakali mā t'; āhaṃ matthakaṃ nitāḷemi,
mā jeṭṭhaputtam avadhi adūsakaṃ sīhasaṃkāsaṃ. || Ja_XXII:733 ||
Ja_XXII.5(=542).156: Ko te diṭṭho rājakali puttabhariyāyo haññamānāyo
seṭṭhā ca gahapatayo adūsakā saggakāmā hi. || Ja_XXII:734 ||
Ja_XXII.5(=542).157: Taṃ sutvā Khaṇḍahālo ca rājā ca abbhutam idaṃ disvāna
sabbesaṃ bandhanāni mocesuṃ yathā taṃ apāpānaṃ. || Ja_XXII:735 ||
Ja_XXII.5(=542).158: Sabbesu vippamuttesu ye tattha samāgatā tadā āsuṃ
sabbe ekekaleḍḍukaṃ adaṃsu, esa vadho Khaṇḍahālassā 'ti. || Ja_XXII:736 ||
Ta. amanusso ti Sakko devarājā, bujjhassū 'ti jāna sallakkhehi, rājakalīti rāja-Kālakaṇṇi rājalāmaka, mā tāhan ti pāparāja bujjha mā te ahaṃ matthaṃ nitāḷemi, ko te diṭṭho ti kuhiṃ tayā diṭṭhapubbo, saggakāmā hīti ettha hīti nipātamattaṃ, saggakāmā saggaṃ patthayamānā ti a., taṃ sutvā ti bhikkhave taṃ Sakkassa vacanaṃ Kh-lo sutvā abbhutam idan ti rājā ca idaṃ Sakkadassanaṃ pubbe abhūtapubbaṃ disvā, yathā tan ti yathā apāpānaṃ mocenti evam eva mocesuṃ, sabbekekā -- 'ti bhi. yattakā tasmiṃ yaññāvāṭe samāgatā sabbe ekakolāhalaṃ katvā Kh-lassa ekekaleḍḍupahāraṃ adaṃsu, esa vadho ti esa Kh-lassa vadho ahosi, tatth'; eva taṃ jīvitakkhayaṃ pāpayiṃsū 'ti attho.
[page 156]
156 XXII. Mahānipāta.
Taṃ pana māretvā mahājano rājānaṃ māretuṃ ārabhi.
Bo. pitaraṃ parissañjitvā māretuṃ na adāsi. Mahājano "jīvitaṃ tāva etassa pāparañño dema, chattaṃ pan'; assa nagare ca vāsaṃ na dassāma, caṇḍālaṃ katvā bahinagare vāsāpessāmā" 'ti vātvā rājavesaṃ haritvā kāsāvaṃ nivāsāpetvā haliddapilotikāya sīsaṃ veṭhetvā caṇḍālaṃ katvā caṇḍālavāṭakaṃ pahiṇiṃsu. Ye pan'; etaṃ pasughātakaṃ yaññaṃ {yajiṃsu} c'; eva yajāpesuñ ca anumodiṃsu ca sabbe Niraya-parāyanā yeva ahesuṃ.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.5(=542).159: Sabbe patitvā Nirayaṃ yathā taṃ pāpakaṃ karitvāna
na hi pāpakammaṃ katvā labbhā Sugatiṃ ito gantun ti. || Ja_XXII:737 ||
So pi kho mahājano dve pi kāḷakaṇṇiyo hāretvā tatth'; eva abhisekasambhāre āharitvā C-kumāraṃ abhisiñci.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.5(=542).160: Sabbesu vippamuttesu ye ca tattha samāgatā tadā āsuṃ
Candaṃ abhisiñciṃsu samāgatā rājaparisā ca. || Ja_XXII:738 ||
Ja_XXII.5(=542).161: Sabbesu vippamuttesu ye ca tattha samāgatā tadā āsuṃ
Candaṃ abhisiñciṃsu samāgatā rājakaññāyo. || Ja_XXII:739 ||
Ja_XXII.5(=542).162: Sabbesu vippamuttesu ye ca tattha samāgatā tadā āsuṃ
Candaṃ abhisiñciṃsu samāgatā devaparisā ca. || Ja_XXII:740 ||
Ja_XXII.5(=542).163: Sabbesu vippamuttesu ye ca tattha samāgatā tadā āsuṃ
Candaṃ abhisiñciṃsu samāgatā devakaññāyo. || Ja_XXII:741 ||
Ja_XXII.5(=542).164: Sabbesu vippamuttesu ye ca tattha samāgatā tadā āsuṃ
celukkhepam akaruṃ samāgatā rājaparisā ca. || Ja_XXII:742 ||
Ja_XXII.5(=542).165: Sabbesu vippamuttesu ye ca tattha samāgatā tadā āsuṃ
celukkhepam akaruṃ samāgatā rājakaññāyo ca. || Ja_XXII:743 ||
Ja_XXII.5(=542).166: Sabbesu vippamuttesu ye ca tattha samāgatā tadā āsuṃ
celukkhepam akaruṃ samāgatā devaparisā ca. || Ja_XXII:744 ||
Ja_XXII.5(=542).167: Sabbesu vippamuttesu ye ca tattha samāgatā tadā āsuṃ
celukkhepam akaruṃ samāgatā devakaññāyo. || Ja_XXII:745 ||
Ja_XXII.5(=542).168: Sabbesu vippamuttesu bahu ānandito ahu vaṃso,
nandippavesi nagaraṃ, bandhanā mokkho aghositthā 'ti. || Ja_XXII:746 ||
[page 157]
6. Bhūridattajātaka. (543.) 157
Ta. rājaparisā cā 'ti rājaparisāpi tīhi saṃkhehi abhisiñci, rājakaññāyo pi khattiyadhītaro pi taṃ abhisiñciṃsu, devaparisā cā 'ti Sakko devarājā Vijayuttarasaṃkhaṃ gahetvā devaparisāya saddhiṃ abhisiñci, devakaññāyo ti Sujāpi devadhītāhi saddhiṃ abhisiñci, celu -- ti nānāvaṇṇehi vatthehi dhaje ussāpetvā uttariyāni ākāse bhamentā celukkhepaṃ kariṃsu, rājaparisā ti itare ca tayo koṭṭhāsā ti abhisekakārakā cattāro pi koṭṭhāsā kariṃsu yeva, ānandito ahu vaṃso ti āmoditapamoditā ahesuṃ, nandippavesi nagaran ti Candakumārassa chattaṃ ussāpetvā nagaraṃpavitthakāle nagare ānandibheriṃ ācariṃsu kiṃ vatvā ti yathā amhākaṃ C-kumāro bandhanā mutto evam evaṃ sabbe bandhanāni muñcantū 'ti, tena vuttaṃ: bandhanā -- ittha ti.
Bo. pitu vattaṃ paṭṭhapesi, antonagaraṃ pana pavisituṃ na labhati, paribbayassa khīṇakāle Bodhisatte uyyānakīḷādīnaṃ atthāya gacchante taṃ upasaṃkamitvā "pati 'mhīti" na vandati añjalim pana katvā "ciraṃ jīva sāmīti" vadati, "ken'; attho" ti vutte ārocesi, so paribbayaṃ dāpesi. So dhammena r. kāretvā āyupariyosāne Devalokaṃ pūrayamāno agamāsi.
S. i. dhammadesanaṃ āharitvā "na bhikkhave idān'; eva pubbe pi Devadatto maṃ ekakaṃ nissāya bahū māretuṃ vāyāmaṃ akāsīti" vatvā j. s.: "Tadā Kh-lo Devadatto ahosi, Gotamādevī Mahamāya, Candā Rāhulamātā, Vāsulo Rāhulo, Selā Uppalavaṇṇā, Sūro Vāmagotto Kassapo, Candaseno Moggallāno, Suriyakumāro Sāriputto, Candarājā aham evā 'ti. Khaṇḍahālajātakaṃ.
6. Bhūridattajātaka.
Yaṃ kiñci ratanaṃ atthīti. Idaṃ S. Sāvatthiyaṃ v. uposathike upāsake ā. k. Te kira uposathadivase pāto va uposathaṃ adhiṭṭhāya dānaṃ datvā pacchā bhattaṃ gandhamālādihatthā Jetavanaṃ gantvā dhammasavanavelāya ekamantaṃ nisīdiṃsu. S. dhammasabhaṃ āgantvā alaṃkatabuddhāsane nisīditvā bhikkhusaṃghaṃ olokesi. Bhikkhuādīsu pana ye ārabbha dhammakathā samuṭṭhāti tehi saddhiṃ Tathāgatā sallapanti,
[page 158]
158 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tasmā ajja upāsake ārabbha pubbacariyapaṭisaṃyuttā dhammakathā samuṭṭhahissatīti ñatvā upāsakehi saddhiṃ sallapanto "uposathik'; attha upāsakā" ti pucchitvā "āma bhante" ti vutte "sādhu upāsakā, kalyāṇaṃ vo kataṃ, anacchariyaṃ kho pan'; etaṃ yaṃ tumhe mādisaṃ Buddhovādakaṃ labhantā uposathaṃ kareyyātha, porāṇakapaṇḍitā anācariyakāpi mahantaṃ yasaṃ pahāya uposathaṃ kariṃsu yevā" 'ti vatvā tehi yācito a. ā.:
A. B. Brahmadatto r. k-to puttassa oparajjaṃ datvā tassa mahantaṃ yasaṃ disvā "r. pi me gaṇheyyā" 'ti uppannasaṃko "tāta tvaṃ ito nikkhamitvā yattha te ruccati tattha vasitvā mam'; accayena kulasantakaṃ r. gaṇha" 'ti ā. So "sadhū" 'ti pitaraṃ vanditvā nikkhamitvā anukkamena Yamunaṃ gantvā Yamunāya ca samuddassa ca antare paṇṇasālaṃ māpetvā vanamūlaphalāhāro paṭivasati. Tadā samuddaṭṭhakanāgabhavane ekā matapatikā nāgamāṇavikā aññesaṃ sapatikānaṃ yasaṃ oloketvā kilesaṃ nissāya nāgabhavanā nikkhamitvā samuddatīre carantī rājaputtassa padavaḷañjaṃ disvā padānusārena gantvā taṃ paṇṇasālaṃ addasa. Tadā rājaputto phalāphalatthāya gato hoti. Sā paṇṇasālaṃ pavisitvā kaṭṭhattharikañ ca sesaparikkhāre ca disvā cintesi: "idaṃ ekassa pabhajitassa vasanaṭṭhānaṃ, vīmaṃsissā minaṃ, saddhāpabbajito nu kho no" ti "sace hi saddhapabbajito bhavissati nekkhammādhimutto na me alaṃkatasayanaṃ sādiyissati, sace kāmābhirato bhavissati na saddhāpabbajito mama sayanasmiṃ yeva nipajjissati, atha naṃ gahetvā attano sāmikaṃ katvā idh'; eva vasissāmīti" sā nāgabhavanaṃ gantvā dibbapupphāni c'; eva dibbagandhe cāharitvā pupphasayanaṃ sajjetvā paṇṇasālāya pupphupahāraṃ katvā gandhacuṇṇaṃ vikiritvā paṇṇasālaṃ alaṃkaritvā nāgabhavanam eva gatā. Rājaputto sāyaṇhasamaye āgantvā paṇṇasālaṃ paviṭṭho taṃ kiriyaṃ disvā, kena nu kho imaṃ sayanaṃ sajjitan"
[page 159]
6. Bhūridattajātaka. (543.) 159
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ti phalāphalaṃ paribhuñjitvā "aho sugandhāni pupphāni, manāpaṃ vata katvā sayanaṃ paññattan" ti na saddhāya pabbajitabhāvena somanassajāto pupphasayane nipanno niddaṃ okkamitvā punadivase suriyuggamane uṭṭhāya paṇṇasālaṃ asammajjitvā va phalāphalatthāya agamāsi. N-māṇavikā tasmiṃ khaṇe āgantvā milātāni pupphāni disvā "kāmādhimutto esa, na saddhāya pabbajito, sakkā naṃ gaṇhitun" ti ñatvā purāṇapupphāni nīharitvā aññāni pupphādīni āharitvā navaṃ sayanaṃ sajjetvā paṇṇasālaṃ alaṃkaritvā caṃkame pupphāni vikiritvā n-bhavanam eva gatā. So taṃ divasam pi pupphasayane sayitvā punadivase cintesi: "ko nu kho imaṃ paṇṇasālaṃ alaṃkarotīti" so phalāphalatthāya agantvā va paṇṇasālato avidūre paṭicchanno aṭṭhāsi. Itarāpi bahugandhe c'; eva pupphāni cādāya assamapadaṃ agamāsi. Rājaputto uttamarūpadharaṃ n-māṇavikaṃ disvā va paṭibaddhacitto attānaṃ adassetvā va tassā paṇṇasālaṃ pavisitvā sayanaṃ sajjanakāle pavisitvā "kāsi tvan" ti pucchi. "N-māṇavikā sāmīti". "Sassāmikāsi assāmikāsīti".
"Sāmi ahaṃ assāmikā vidhavā" ti, "tvaṃ pana katthavāsiko sīti". "Ahaṃ pana Bārāṇasirañño putto Brahmadattakumāro nāma, tvaṃ n-bhavanaṃ pahāya kasmā vicarasīti".
"Sāmi, ahaṃ tattha sassāmikānaṃ n-māṇavikānaṃ yasaṃ oloketvā kilesaṃ nissāya ukkaṇṭhitā tato nikkhamitvā sāmikaṃ pariyesantī carāmīti". "Ahaṃ pi na saddhāpabbajito, pitarā pana nīharitattā idha āgantvā vasāmi, tvaṃ mā cintayi, ahan te sāmiko bhavissāmi, ubho pi idha samaggavāsaṃ vasissāmā" 'ti. Sā "sādhū" 'ti sampaṭicchi. Tato paṭṭhāya te ubho pi tatth'; eva samaggavāsaṃ vasiṃsu. Sā attano ānubhāvena mahārahaṃ gehaṃ māpetvā mahārahaṃ pallaṃkaṃ āharitvā sayanaṃ paññāpesi. Tato paṭṭhāya mūlaphalaṃ na khādi, dibbannapānam eva ahosi. Aparabhāge n-māṇavikā gabbhaṃ paṭilabhitvā puttaṃ vijāyi, tassa Sāgara-Brahmadatto ti nāmaṃ kariṃsu.
[page 160]
160 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Tassa padasāgamanakāle n-māṇavikā dhītaraṃ vijāyi, tassā samuddatīre jātattā Samuddajā ti nāmaṃ kariṃsu. Ath'; eko Bārāṇasivāsi-vanacarako taṃ ṭhānaṃ patvā katapaṭisanthāro rājaputtaṃ sañjānitvā katipāhaṃ tattha vasitvā "deva ahaṃ tumhākaṃ idha vasanabhāvam rājakulassa ārocessāmīti" nikkhamitvā nagaraṃ agamāsi. Tadā rājā kālam akāsi, amaccā tassa sarīrakiccaṃ katvā sattame divase sannipatitvā "arājakaraṭṭhaṃ na saṇṭhahati, rājaputtassa vasanaṭṭhānaṃ vā atthibhāvaṃ vā natthibhāvaṃ vā na jānāma, phussarathaṃ vissajjetvā rājānaṃ gaṇhissāmā" 'ti mantayiṃsu. Tasmiṃ khaṇe vanacarako nagaraṃ patvā taṃ kathaṃ sutvā amaccānaṃ santikaṃ gantvā "ahaṃ rājaputtassa santike tayo cattāro divase vasitvā āgato" ti taṃ pavattiṃ ācikkhi. Taṃ sutvā amaccā tassa sakkāraṃ katvā tena magganāyakena tattha gantvā katapaṭisanthārā rañño kālakatabhāvam ārocetvā "deva r. paṭipajjā" 'ti āhaṃsu. So "n-māṇavikāya cittaṃ jānissāmīti" taṃ upasaṃkami: "bhadde pitā me kālakato, amaccā mayhaṃ chattaṃ ussāpetuṃ āgatā, gacchāma bhadde, ubho pi dvādasayojanikāya Bārāṇasiyaṃ r. kāressāma, tvaṃ soḷasannaṃ itthisahassānaṃ jeṭṭhikā bhavissasīti". "Sāmi na sakkā mayā gantun" ti. "Kiṃkāraṇā" ti. "Mayaṃ ghoravisā khippakopā appamattake pi kujjhāma, sapattiroso nāma bhāriyo, sac'; āhaṃ kiñci disvā vā sutvā vā kuddhā olokessāmi bhusamuṭṭhi viya vippakirissati, iminā kāraṇena na sakkā mayā gantun" ti.
Rājaputto punadivase pi yācat'; eva. Atha naṃ evam āha:
"ahaṃ tāva kenaci pi pariyāyena na gamissāmi, ime puna me puttā na nāgakumārā, tava sambhavena jātā manussajātikā, sace te mayi sineho atthi imesu appamatto bhava, ime kho pana udakabījakā sukhumālā, maggaṃ gacchantā vātātapena kilamitvā mareyyum pi, ekaṃ nāvaṃ khaṇāpetvā udakassa pūretvā tāya ne udakakīḷaṃ kīḷāpento netvā nagare pi nesaṃ antovatthusmiṃ yeva pokkharaṇiṃ kāreyyāsi,
[page 161]
6. Bhūridattajātaka. (543.) 161
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evaṃ ete na kilamissantīti" evañ ca pana vatvā rājaputtaṃ vanditvā padakkhiṇaṃ katvā puttake āliṅgitvā thanantare nipajjāpetvā sīse cumbitvā rājaputtassa niyyādetvā roditvā kanditvā tatth'; ev'; antarahitā n-bhavanaṃ agamāsi. Rājaputto pi domanassappatto assupuṇṇehi nettehi nivesanā nikkhamitvā akkhīhi assūni puñchitvā amacce upasaṃkami, te tatth'; eva abhisiñcitvā "deva amhākaṃ nagaraṃ gacchāmā" 'ti vadiṃsu, "tena hi sīghaṃ nāvaṃ khaṇitvā sakaṭaṃ āropetvā udakassa pūretvā udakapiṭṭhe vaṇṇagandhasampannāni nānāpupphāni vikiratha, mama puttā udakabījakā, te tattha kīḷantā sukhaṃ gamissantīti", amaccā tathā kariṃsu. Rājā Bārāṇasiṃ patvā alaṃkatanagaraṃ pavisitvā soḷasasahassāhi nāṭakitthīhi amaccādīhi ca parivuto mahātale nisīditvā sattāhaṃ mahāpānaṃ pivitvā puttānaṃ atthāya pokkharaṇiṃ kāresi, te nibaddhaṃ tattha kīliṃsu.
Ath'; ekadivasaṃ pokkharaṇiyaṃ udake pavesiyamāne eko kacchapo pavisitvā nikkhamanaṭṭhānaṃ apassanto pokkharaṇitale nipajjitvā dārakānaṃ kīḷanakāle udakato uṭṭhāya sīsaṃ nīharitvā te oloketvā puna udake nimujji, te taṃ disvā bhītā pitu santikaṃ gantvā "tāta pokkharaṇiyaṃ eko yakkho amhe tāsetīti" āhaṃsu, rājā "gacchatha naṃ gaṇhāthā" 'ti purise āṇāpesi, te jālaṃ khipitvā kacchapaṃ ādāya rañño dassesuṃ, kumārā taṃ disvā "esa tāta pisāco" ti viraviṃsu, rājā puttasinehena kacchapassa kujjhitvā "gaccha tassa kammakaraṇaṃ karothā" 'ti āṇāpesi, tatth'; ekacce "ayaṃ rājaveriko, etaṃ udukkhalamusalehi pakkhipitvā koṭṭetvā cuṇṇetuṃ vaṭṭatīti" āhaṃsu, ekacce "tīhi pākehi pacitvā khādituṃ", ekacce "aṅgāresu uttāpetuṃ", ekacce "antokaṭāhe yeva naṃ pacituṃ vaṭṭatīti" āhaṃsu, eko pana udakabhīruko amacco "imaṃ Yamunāya āvaṭṭe pakkhipituṃ vaṭṭati, so tattha mahāvināsaṃ pāpuṇissati, evarūpaṃ hi 'ssa karaṇan n'; atthīti" āha. Kacchapo tassa kathaṃ sutvā sīsaṃ nīharitvā evam āha:
[page 162]
162 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] "ambho, kiṃ te mayā aparaddhaṃ yena maṃ evarūpaṃ kammakaraṇaṃ vicāresi, mayā hi sakkā itarā kammakaraṇā sahituṃ, ayaṃ pana atikakkhaḷā, mā evarūpaṃ avacā" 'ti, taṃ sutvā rājā "etad eva kāretuṃ vaṭṭatīti" Yamunāya āvaṭṭe khipāpesi. So ekaṃ nāgabhavanagāmiṃ udakavāhaṃ patvā nāgabhavanaṃ agamāsi, atha naṃ tasmiṃ udakavāhe kīḷantā Dhataraṭṭhanāgarañño puttā n-māṇavakā disvā "gaṇhatha naṃ dāsan" ti āhaṃsu, so cintesi: "ahaṃ Bārāṇasirañño hatthā muñcitvā evaṃpharusānaṃ nāgānaṃ hatthaṃ patto, kena nu kho upāyena muñceyyan" ti cintetvā so "atth'; eso upāyo" ti musāvādaṃ katvā "tumhe Dhataraṭṭhassa n-rañño santikā hutvā kasmā evaṃ vadetha, ahaṃ Cittacūḷo nāma kacchapo Bārāṇasirañño dūto Dhataraṭṭhassa santikaṃ āgato, amhākaṃ rājā Dh-assa dhītaraṃ dātukāmo maṃ pahiṇi, tassa maṃ dassethā" 'ti, te somanassajātā taṃ ādāya rañño santikaṃ gantvā tam atthaṃ ārocesuṃ. Rājā "ānetha nan" ti pakkosāpetvā disvā va anattamano hutvā "na evaṃlāmakasarīrā dūtakammaṃ kātuṃ sakkontīti" ā., taṃ sutvā kacchapo "kiṃ rañño pana rājadūtehi tālappamāṇehi bhavitabbaṃ, sarīraṃ hi khuddakaṃ vā mahantaṃ vā appamāṇaṃ gataṭṭhāne kammanipphādanam eva pamāṇaṃ, mahārāja amhākaṃ rañño bahū dūtā, thalakammaṃ manussā karonti, ākāse pakkhino, udake ahaṃ, ahaṃ hi Cittacūḷo nāma ṭhānantaraṃ patto rājavallabho, mā maṃ paribhāsathā" 'ti attano guṇaṃ vaṇṇesi, atha naṃ Dh-o pucchi: "kena pan'; atthena rañño pesito sīti", "mahārāja rājā me evam āha: ‘mayā sakala-Jambudīpe rājūhi saddhiṃ mittadhammo kato, idāni Dh-nāgaraññā saddhiṃ kātuṃ mama dhītaraṃ Samuddajaṃ dammīti'; vatvā maṃ pahiṇi, tumhe papañcaṃ akatvā mayā saddhiṃ yeva parisaṃ pesetvā divasaṃ ṭhapetvā dārikaṃ gaṇhathā" 'ti. So tussitvā tassa sakkāraṃ katvā tena saddhiṃ cattāro n-māṇavake pesesi,
[page 163]
6. Bhūridattajātaka. (543.) 163
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] "gacchatha, rañño vacanaṃ sutvā divasaṃ ṭhapetvā ethā" 'ti, te "sādhū" 'ti vatvā kacchapaṃ gahetvā nāgabhavanā nikkhamiṃsu. Kacchapo Yamunāya ca Bārāṇasiyā ca antare ekaṃ padumasaraṃ disvā eken'; upāyena palāyitukāmo evaṃ āha: "bho n-māṇavakā, amhākaṃ rājā ca puttadāro c'; assa maṃ udakato carantaṃ rājanivesanaṃ gataṃ disvā ‘padumāni no dehi, bhisamuḷāle dehīti'; yācanti, ahaṃ tesaṃ atthāya tāni gaṇhissāmi, ettha maṃ vissajjetvā maṃ apassantāpi puretaraṃ rañño santikaṃ gacchatha, ahaṃ vo tatth'; eva passāmīti", te tassa saddahitvā taṃ vissajjesuṃ, so tattha ekamante nilīye, itare pi taṃ adisvā "rañño santikaṃ gato bhavissatīti" gantvā māṇavakavaṇṇena rājānaṃ upasaṃkamiṃsu. Rājā paṭisanthāraṃ katvā "kuto āgat'; atthā" 'ti pucchi. "Dh-assa santikā mahārājā'; 'ti.
"Kiṃkāraṇā" ti. "Mahārāja, mayaṃ tassa dūtā, Dh-o vo ārogyaṃ pucchati, yañ ca icchatha taṃ vo deti, tumhākaṃ kira dhītaraṃ Samuddajaṃ amhākaṃ rañño pādaparicārikaṃ katvā dethā" 'ti imaṃ atthaṃ pakāsentā paṭhamaṃ gātham āhaṃsu:
Ja_XXII.6(=543).1: Yaṃ kiñci ratanaṃ atthi Dhataraṭṭhassa nivesane
sabbāni te upāyanti, dhītaraṃ dehi rājino ti. || Ja_XXII:747 ||
Ta. sabbāni -- ti tassa nivesane sabbāni ratanāni tava nivesanaṃ upāyantu upagacchantū 'ti a.
Taṃ sutvā rājā dutiyaṃ gātham āha:
Ja_XXII.6(=543).2: Na no vivāho nāgehi katapubbo kudācanaṃ,
taṃ vivāhaṃ asaṃyuttaṃ kathaṃ amhe karomase ti. || Ja_XXII:748 ||
Ta. asaṃyuttan ti tiracchānehi saddhiṃ saṃsaggaṃ ananucchavikaṃ, amhe ti manussajātikā samānā ti kathaṃ tiracchānānaṃ sambandhaṃ karoma.
Taṃ sutvā te māṇavakā "sace te Dh-ena saddhiṃ sambandho ananucchaviko atha kasmā attano upaṭṭhākaṃ Cittacūḷakacchapaṃ ‘Samuddajaṃ nāma te dhītaraṃ dammīti'; amhākaṃ rañño santikaṃ pesesi,
[page 164]
164 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evaṃ {pesetvā} idāni te amhākaṃ rājānaṃ paribhavaṃ karontassa kattabbayuttakaṃ mayaṃ jānissāma, mayaṃ hi nāgā nāmā" 'ti vatvā rājānaṃ tajjayantā dve gāthā abhāsiṃsu:
Ja_XXII.6(=543).3: Jīvitaṃ nūna te cattaṃ raṭṭhaṃ vā manujādhipa,
na hi nāge kupitamhi ciraṃ jīvanti tādisā. || Ja_XXII:749 ||
Ja_XXII.6(=543).4: Yo tvaṃ deva manusso 'si iddhimantaṃ aniddhimā
Varuṇassa niyaṃ puttaṃ Yamunaṃ atimaññasīti. || Ja_XXII:750 ||
Ta. raṭṭhaṃ vā ti ekaṃsena tava jīvitaṃ vā raṭṭhaṃ vā paricattaṃ, tādisā ti tumhādisā evaṃmahānubhāve nāge kupite ciraṃ jīvituṃ na sakkonti antarā va antaradhāyanti, yo tvaṃ devā 'ti deva yo tvaṃ manusso samāno, {Varuṇassā} 'ti Varuṇanāgarājassa, niyaṃ puttan ti ajjhattikaputtaṃ, Yamunan ti Yamunāya heṭṭhā jātaṃ.
Tato rājā dve gāthā abhāsi:
Ja_XXII.6(=543).5: Nātimaññāmi rājānaṃ Dhataraṭṭhaṃ yasassinaṃ,
Dhataraṭṭho hi nāgānaṃ bahunnam api issaro. || Ja_XXII:751 ||
Ja_XXII.6(=543).6: Ahi mahānubhāvo pi na me dhītaram āraho,
khattiyo ca Videhānaṃ, abhijātā Samuddajā ti. || Ja_XXII:752 ||
Ta. bahunnaṃpīti pañcayojanasatikassa n-bhavanassa issarabhāvaṃ sandhāy'; evaṃ ā., na me dhītaramāraho ti evaṃmahānubhāvo pi pan'; eso abhijātikattā mama dhītaraṃ araho na hoti, khattiyo ca -- ti idaṃ mātipakkhe ñātake dassento ā., Samuddajā ti yo ca Videharājaputto dhītā Samuddajā ti (add: ca?) ubho pi abhijātā te aññamaññaṃ saṃvāsaṃ arahanti, na h'; esā maṇḍūkabhakkhassa sappassa anucchavikā ti ā.
N-māṇavakā taṃ tatth'; eva nāsāvātena māretukāmā hutvāpi "amhākaṃ divasaṃ ṭhapanatthāya pesitānaṃ imaṃ māretvā gantuṃ na yuttaṃ, gantvā rañño ācikkhitvā jānissāmā" 'ti te tatth'; eva antarahitā gantvā "kin tātā laddhā vo rājadhītā" ti raññā pucchitā kujjhitvā "kiṃ deva amhe akāraṇena yattha vā tattha vā pesesi, sace pi māretukāmo si idh'; eva no mārehi, so tumhe akkosati paribhāsati attano dhītaraṃ jātimadena ukkhipatīti"
[page 165]
6. Bhūridattajātaka. (543.) 165
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tena vuttañ ca avuttañ ca vatvā rañño kodhaṃ uppādayiṃsu. So attano parisaṃ sannipātetuṃ āṇāpento āha:
Ja_XXII.6(=543).7: Kambalassatarā uṭṭhentu, sabbe nāge nivedaya:
Bārāṇasiṃ pavajjantu mā ca kiñci viheṭhayun ti. || Ja_XXII:753 ||
Ta. kamb -- ti kambalassatarā nāma tassa mātipakkhikā Sinerupāde vasanakā nāgā te ca uṭṭhahantu aññe ca catūsu disāsu catūsu anudisāsu yattakā ca mayhaṃ vacanakārā te sabbe nāge nivedaya gantvā jānāpetha: khippaṃ kira sannipatathā 'ti āṇāpento evam ā., tato sabbeh'; eva sīghaṃ sannipatitehi kiṃ karoma devā 'ti vutte sabbe pi me nāgā Bārāṇasiṃ pavajjantū 'ti ā., tattha gantvā kiṃ kātabbaṃ deva kaṃ nāsāvātappahārena bhasmaṃ karomā 'ti ca vutte rājadhītari paṭibaddhacittatāya tassā vināsaṃ anicchanto mā kiñci viheṭhayun ti ā., tumhesu keci kiñci (kañci?) mā viheṭhayun ti a., ayam eva vā pāṭho.
Atha naṃ nāgā "sace koci manusso na viheṭhetabbo tattha gantvā kiṃ karissāmā" 'ti. Atha ne "idañ ca karotha, aham pi idan nāma karissāmīti" ācikkhanto gāthadvayam ā.:
Ja_XXII.6(=543).8: Nivesanesu sobbhesu rathiyā caccaresu ca
rukkhaggesu ca lambantu vitatā toraṇesu ca. || Ja_XXII:754 ||
Ja_XXII.6(=543).9: Aham pi sabbasetena mahatā sumahaṃ puraṃ
parikkhipissaṃ bhogehi Kāsīnaṃ janayaṃ bhayan ti. || Ja_XXII:755 ||
Ta. sobbhesū 'ti pokkharaṇīsu, rathiyā ti rathikāya, vitatā ti vitatasarīrā hutvā, etesu c'; eva nivesanādīsu dvāratoranesu ca olambantu, ettakaṃ nāgā karontu, karontā ca nivesane tāva mañcapīṭhānaṃ heṭṭhā ca upari ca antogabbhādīsu ca bahigabbhādīsu ca pokkharaṇīnaṃ udakapiṭṭhe rathikādīnaṃ passesu c'; eva thalesu ca mahantāni sarīrāni māpetvā mahante phaṇe katvā kammāragaggarī viya dhamamānā susū 'ti saddaṃ karontā olambatha c'; eva nipajjatha ca, attānaṃ pana taruṇadārakānaṃ jarājiṇṇānaṃ gabbhinitthīnaṃ Samuddajāya cā 'ti imesaṃ catunnaṃ mā dassayittha, aham pi sabbasetena mahantena sarīrena gantvā sumahantaṃ Kāsipuraṃ sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipissaṃ, mahantena ca naṃ phaṇena chādetvā ekandhakāraṃ katvā Kāsīnaṃ {bhayaṃ} jānento susū 'ti saddaṃ muñcissāmīti.
Nāgā tathā akaṃsu.
[page 166]
166 XXII. Mahānipāta.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.6(=543).10: Tassa taṃ vacanaṃ sutvā uragā nekavaṇṇino
Bārāṇasiṃ pavajjiṃsu na ca kañci viheṭhayuṃ. || Ja_XXII:756 ||
Ja_XXII.6(=543).11: Nivesanesu sobbhesu rathiyā caccaresu ca
rukkhaggesu ca lambiṃsu vitatā toraṇesu ca. || Ja_XXII:757 ||
Ja_XXII.6(=543).12: Te su disvāna lambante puthu kandiṃsu nāriyo
nāge soṇḍikate disvā passasante muhuṃ muhuṃ. || Ja_XXII:758 ||
Ja_XXII.6(=543).13: Bārāṇasī pavyadhitā āturā samapajjatha,
bāhā paggayha pakkanduṃ: dhītaraṃ dehi rājino ti. || Ja_XXII:759 ||
Ta. nekavaṇṇino ti nīlādivasena anekavaṇṇā, evarūpāni hi rūpāni te māpayiṃsu, pavajjiṃsū 'ti addharattasamaye pavisiṃsu, lambiṃsū 'ti Dh-ena vuttaniyāmen'; eva sabbe tesu tesu ṭhānesu manussānaṃ sañcāraṃ pacchinditvā olambiṃsu, dūtā hutvā āgatā pana cattāro n-māṇavā rañño sayanassa cattāro pāde parikkhipitvā uparisīse mahante phaṇe katvā tuṇḍehi sīsaṃ paharitvā dāṭhā vivaritvā passasantā aṭṭhaṃsu, Dh-o pi attanā vuttaniyāmen'; eva nagaraṃ paṭicchādesi, pabujjhamānā purisā yato hatthaṃ vā pādaṃ vā pasārenti ta. ta. sappe chupitvā sappo sappo ti viraviṃsu, puthu kandiṃsū 'ti yesu gehesu dīpā jalanti tesu itthiyo pabuddhā gopānasiyo oloketvā olambante nāge disvā bahu ekappahārena kandiṃsu, evaṃ sakalanagaraṃ ekarāvam ahosi, soṇḍikate ti kataphaṇe, pakkandun ti vibhātāya rattiyā nāgānaṃ assāsavātena sakalanagare ca rājanivesane ca uppāṭiyamāne viya bhītā manussā nāgarāje kissa no viheṭhethā 'ti vatvā tumhākaṃ rājā dhītaraṃ dassāmīti Dh-assa dūtaṃ pesetvā puna tassa dūtehi āgantvā dehīti vutto amhākaṃ rājānaṃ akkosi paribhāsi sace amhākaṃ rañño dhītaraṃ na dassati sakalanagarassa jīvitaṃ n'; atthīti vutte tena hi no sāmi okāsaṃ detha mayaṃ gantvā rājānaṃ yācissāmā 'ti yācantā okāsaṃ labhitvā rājadvāraṃ gantvā mahantena ravena pakkanduṃ, bhariyāpi 'ssa attano attano gabbhesu nipannakā ca dhītaraṃ Dh-rañño dehīti ekappahāren'; eva kandiṃsu, te pi naṃ cattāro n-māṇavakā dehi dehīti tuṇḍena sīse paharantā aṭṭhaṃsu.
So nipannako va nagaravāsikānañ ca attano ca bhariyānaṃ paridevanaṃ sutvā catūhi ca n-māṇavehi tajjitattā maraṇabhayabhīto "mama dhītaraṃ Samuddajaṃ Dh-assa dammīti" tikkhattuṃ kathesi, taṃ sutvā sabbe pi n-rājāno gāvutamattaṃ paṭikkamitvā devanagaraṃ viya ekaṃ nagaraṃ māpetvā ta.
ṭhitā "dhītaraṃ kira pesetū" ti paṇṇākāraṃ pahiṇiṃsu. Rājā tehi ābhatapaṇṇākāraṃ gahetvā
[page 167]
6. Bhūridattajātaka. (543.) 167
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] "tumhe gacchatha, ahaṃ dhītaraṃ amaccānaṃ hatthe pahiṇissāmīti" te uyyojetvā dhītaraṃ pakkosāpetvā uparipāsādaṃ āropetvā sīhapañjaraṃ vivaritvā "amma passas'; etaṃ alaṃkatanagaraṃ, tvaṃ kira ettha ekassa rañño aggamahesī bhavissasi, na dūre nagaraṃ, ukkaṇṭhitakāle yeva āgantuṃ sakkā, ettha te gantabban" ti saññāpetvā sīsaṃ nahāpetvā sabbālaṃ kārehi alaṃkaritvā channayogge nisīdāpetvā maccānaṃ hatthe datvā pesesi. N-rājāno paccuggamanaṃ katvā mahāsakkāraṃ kariṃsu. Amaccā nagaraṃ pavisitvā taṃ tassa datvā bahuṃ dhanaṃ ādāya nivattiṃsu. Rājadhītaraṃ pāsādaṃ āropetvā alaṃkatadibbasayane nipajjāpesuṃ, taṃ khaṇaṃ ñeva taṃ māṇavikā khujjakādivesaṃ gahetvā manussaparicārikāyo viya parivārayiṃsu.
Sā dibbasayane nipannamattā va dibbaphassaṃ phusitvā niddaṃ okkami. Dh-o taṃ gahetvā saddhiṃ n-parisāya tatth'; ev'; antarahito n-bhavane yeva pātur ahosi. Rājadhītā pabujjhitvā alaṃkatadibbasayanañ ca aññe ca suvaṇṇamaṇimayapāsādādayo uyyānapokkharaṇiyo alaṃkatadevanagaraṃ viya n-bhavanaṃ disvā khujjādikā paricārikāyo pucchi: "idaṃ nagaraṃ ativiya alaṃkataṃ, na amhākaṃ nagaraṃ viya, kass'; etan" ti. "Sāmikassa santakan te devīti, na appapuññā evarūpaṃ sampattiṃ labhanti, mahāpuññatāya te ayaṃ laddhā" ti. Dh-o pi pañcayojanasatike n-bhavane bheriñ carāpesi: "yo Samuddajāya sappavaṇṇaṃ dasseti tassa rājāṇā bhavissatīti", tasmā eko pi tassā sappavaṇṇaṃ dassetuṃ samattho nāma nāhosi. Sā manussalokasaññāya eva ta. tena saddhiṃ sammodamānā piyasaṃvāsaṃ vasi. Nagarakhaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
Sā aparabhāge Dh-aṃ paṭicca gabbhaṃ paṭilabhitvā puttaṃ vijāyi, tassa piyadassanattā Sudassano ti nāmaṃ kariṃsu.
Puna aparaṃ puttaṃ vijāyi, tassa Datto ti nāmaṃ kariṃsu,
[page 168]
168 XXII. Mahānipāta.
so pana Bo-. Pun'; ekaṃ puttaṃ vijāyi, tassa Subhago ti nāmaṃ kariṃsu. Aparam pi vijāyi, tassa Ariṭṭho ti nāmaṃ kariṃsu. Iti sā cattāro putte vijāyitvāpi nāgabhavanabhāvaṃ na vijānāti. Ath'; ekadivasaṃ Ariṭṭhassa ācikkhiṃsu: "tava mātā mānusī na nāginīti". Ariṭṭho "vīmaṃsissāmi nan" ti ekadivasaṃ thanaṃ pivanto va sappasarīraṃ māpetvā naṅguṭṭhena mātu piṭṭhipāde ghaṭṭesi, sā tassa sappasarīraṃ disvā bhītatasitā mahāravaṃ ravitvā taṃ bhūmiyaṃ khipitvā nakhena tassa akkhiṃ bhindi, tato lohitaṃ pagghari. Rājā tassā saddaṃ sutvā "kiss'; esā viravatīti" pucchitvā Ariṭṭhena katakiriyaṃ ti sutvā "gaṇhatha naṃ dāsaṃ, gahetvā jīvitakkhayaṃ pāpethā" 'ti tajjento āgañchi. Rājadhītā tassa kujjhanabhāvaṃ ñatvā puttasinehena "deva puttassa me akkhi bhinnaṃ, khamath'; etassā" 'ti. Rājā etāya evaṃ vadantiyā "kiṃ sakkā kātun" ti khami. Taṃ divasaṃ "idaṃ n-bhavanaṃ" ti aññāsi, tato paṭṭhāya ca Ariṭṭho Kāṇāriṭṭho nāma jāto. Cattāro pi puttā viññutaṃ pāpuṇiṃsu. Atha nesaṃ pitā yojanasatikaṃ yojanasatikaṃ katvā r. adāsi, mahanto yaso ahosi, soḷasa soḷasa n-kaññāsahassāni parivārayiṃsu. Pitu ekayojanasatikam eva r. ahosi, tayo puttā māse māse mātāpitaro passituṃ āgacchanti. Bo. pana anvaddhamāsena āgacchati, n-bhavane samuṭṭhitaṃ pañhaṃ Bo. va katheti, pitarā saddhiṃ Virukkhamahārājassāpi upaṭṭhānaṃ gacchati, tassa santike samuṭṭhitaṃ pañhaṃ pi so va kathesi. Ath'; ekadivasaṃ Virukkhe n-parisāya saddhiṃ Tidasapuraṃ gantvā Sakkaṃ parivāretvā nisinne devānaṃ antare pañho samuṭṭhāsi, taṃ koci kathetuṃ nāsakkhi, pallaṃkavaragato pana hutvā M. va kathesi, atha naṃ devarājā dibbagandhapupphehi pūjetvā "Datta tvaṃ paṭhavisamānāya vipulāya paññāya samannāgato ito paṭṭhāya Bhūridatto hohīti" Bhūridatto ti 'ssa nāmaṃ akāsi.
[page 169]
6. Bhūridattajātaka. (543.) 169
So tato paṭṭhāya Sakkassa upaṭṭhānaṃ gacchanto alaṃkataVejayantapāsādaṃ devaccharāhi parikiṇṇaṃ atimanoharaṃ Sakkasampattiñ ca disvā devaloke pihaṃ katvā "kiṃ iminā maṇḍūkabhakkhena attabhāvena, n-bhavanaṃ gantvā uposathavāsaṃ vasitvā imasmiṃ devaloke uppattikāraṇaṃ karissāmīti" cintetvā n-bhavanaṃ gantvā mātāpitaro āpucchi: "amma tāta ahaṃ uposathakammaṃ karissāmīti". "Sādhu tāta karohi, karonto pana bahi agantvā imasmiṃ yeva n-bhavane ekasmiṃ suññavimāne karohi, bahigatānaṃ pana nāgānaṃ mahantaṃ bhayan" ti. So "sādhū" 'ti paṭisuṇitvā tatth'; eva suññavimāne ārāmuyyānesu uposathavāsaṃ vasati, atha naṃ nānāturiyahatthā n-kaññā parivārenti, so "na mayhaṃ idha vasantassa uposathakammaṃ matthakaṃ pāpuṇissati, manussapathaṃ gantvā uposathakammaṃ karissāmīti" cintetvā nivāraṇabhayena mātāpitunnaṃ anārocetvā attano bhariyāyo āmantetvā "bhadde, ahaṃ manussalokaṃ gantvā Yamunātīre mahanigrodharukkho atthi, tassa avidūre vammikamatthake bhoge ābhuñjitvā caturaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ adhiṭṭhāya nipajjitvā u-kammaṃ karissāmi, mayā sabbarattiṃ nipajjitvā u-kamme kate aruṇuggamanavelāyam eva tumhesu dasa dasa janiyo vārena vārena turiyahatthā mama santikaṃ āgantvā maṃ gandhehi pupphehi ca pūjetvā gāyitvā naccitvā maṃ ādāya n-bhavanam eva āgacchantū" 'ti vatvā ta. gantvā vammikamatthake bhoge ābhuñjitvā "yo mama cammaṃ vā nahāruṃ vā atthiṃ vā ruhiraṃ vā icchati so haratū" 'ti caturaṅgasamannagātaṃ uposathaṃ adhiṭṭhāya naṅgalasīsamattam eva sarīraṃ māpetvā nipanno u-kammam akāsi, aruṇe uṭṭhahante yeva n-māṇavikā gantvā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjitvā n-bhavanaṃ ānenti, tassa iminā niyāmen'; eva u-kammaṃ karontassa dīgho addhā vītivatto.
[page 170]
170 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Uposathakhaṇḍaṃ nitthitaṃ.
Tadā eko Bārāṇasīdvāragāmavāsi-brāhmaṇo Somadattena nāma puttena saddhiṃ araññaṃ gantvā sūlayantapāsavāgurā oḍḍetvā mige vadhitvā maṃsaṃ kācena haritvā vikkiṇanto jīvikaṃ kappeti. So ekadivasaṃ antamaso godhapotakamattam pi alabhitvā "tāta Somadatta, sace tucchahatthā gamissāma mātā te kujjhissati, yaṃ kiñci gahetvā va gamissāmā" 'ti Bo-assa nipannavammikaṭṭhānābhimukho gantvā pānīyaṃ pātuṃ Yamunaṃ otarantānaṃ migānaṃ padavalañjaṃ disvā "tāta migamaggo paññāyati, tvaṃ paṭikkamitvā tiṭṭha, ahaṃ pānīyatthāya āgataṃ migaṃ vijjhissāmīti" dhanuṃ ādāya mige olokento ekasmiṃ rukkhamūle aṭṭhāsi. Ath'; eko migo sāyaṇhasamaye pānīyaṃ pātuṃ āgato, so taṃ vijjhi, migo ta.
apatitvā saravegena tajjito lohitena paggharantena palāyi, pitāputtā naṃ anubandhitvā patitaṭṭhāne maṃsaṃ gahetvā araññā nikkhamantā suriyatthagamanavelāyaṃ taṃ nigrodhaṃ patvā "idāni akālo, na sakkā gantuṃ, idh'; eva vasissāmā" 'ti maṃsaṃ ekamante ṭhapetvā rukkhaṃ āruyha viṭapantare nipajjiṃsu, brāhmaṇo paccūsasamaye pabujjhitvā migasaddasavanāya sotaṃ odahi, tasmiṃ khaṇe nāgamāṇavikāyo āgantvā Bo-assa pupphāsanaṃ paññāpesuṃ, so ahisarīraṃ antaradhāpetvā sabbālaṃkārapatimaṇḍitaṃ dibbasarīraṃ māpetvā Sakkalīḷhāya pupphāsane nisīdi, n-māṇavikāpi naṃ gandhamālādīhi pūjetvā dibbaturiyaṃ vādetvā naccagītaṃ paṭṭhapesuṃ, brāhmaṇo taṃ saddam sutvā "ko nu kho esa, jānissāmi nan', ti "ambho puttā" 'ti vatvāpi puttaṃ pabodhetuṃ asakkonto "sayatu esa, kilanto bhavissati, aham eva gamissāmīti" rukkhā oruyha tassa santikaṃ agamāsi, n-māṇavikā naṃ disvā saddhiṃ turiyehi bhūmiyaṃ nimujjitvā n-bhavanam eva gatā. Bo. ekako va ahosi.
[page 171]
6. Bhūridattajātaka. (543.) 171
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Brāhmaṇo tassa santike ṭhatvā pucchanto gāthadvayaṃ abhāsi:
Ja_XXII.6(=543).14: Pupphābhihārassa vanassa majjhe
ko lohitakkho vihatantaraṃso,
kā kambukāyūradharā suvatthā
tiṭṭhanti nariyo dasa vandamānā. || Ja_XXII:760 ||
Ja_XXII.6(=543).15: Ko tvaṃ brahābāhu vanassa majjhe
virocasi ghaṭasitto va aggi,
mahesakkho aññataro si yakkho,
udāhu nāgo si mahānubhāvo ti. || Ja_XXII:761 ||
Ta. pupph -- ti Bo-assa pūjatthāyābhatena dibbapupphabhihārena samannāgatassa, ko ti ko nāma tvaṃ, loh -- ti rattakkho, vih -- ti puthulaantaraṃso, kā kambu -- ti suvaṇṇālaṃkāradharā, brahābāhū 'ti mahābāhu.
Taṃ sutvā M. "sace pi ‘Sakkādīsu annataro ahaṃ asmīti'; vakkhāmi saddahissat'; evāyaṃ brāhmaṇo, ajja pana mayā saccam eva kathetuṃ vaṭṭatīti" cintetvā attano nāgarājabhāvaṃ kathento āha:
Ja_XXII.6(=543).16: Nāgo 'ham asmi iddhimā tejasī duratikkamo
ḍaseyyaṃ tejasā kuddho phītaṃ janapadam api. || Ja_XXII:762 ||
Ja_XXII.6(=543).17: Samuddajā hi me mātā, Dhataraṭṭho ca me pitā,
Sudassanakaniṭṭho 'smi, Bhūridatto ti maṃ vidū ti. || Ja_XXII:763 ||
Ta. tejasīti visatejena tejavā, duratikkamo ti aññena atikkamituṃ asakkuṇeyyo, ḍaseyyan ti sac'; āhaṃ kuddho phītaṃ janapadam pi ḍaseyyaṃ paṭhaviyaṃ mama dāṭhāya patitamattāya saddhiṃ paṭhaviyā mama tejasā sabbo janapado bhasmaṃ bhaveyyā 'ti vadati, Sudassana -- ti ahaṃ mama bhātu Sudassanassa kaniṭṭho, vidū ti evaṃ maṃ pañcayojanakasatike nāgabhavane jānanti.
Idañ ca pana vatvā M. cintesi: "ayaṃ brāhmaṇo caṇḍo pharuso ahiguṇḍikassa ārocetvā u-kammassa me antarāyam pi kareyya, yan nūnāhaṃ imaṃ n-bhavanaṃ netvā mahantaṃ yasaṃ datvā u-kammaṃ addhaniyaṃ kareyyan" ti, atha naṃ
[page 172]
172 XXII. Mahānipāta.
āha: "brāhmaṇa mahantan te yasaṃ dassāmi, ramaṇīyaṃ n-bhavanaṃ ehi, ta. gacchāmā" 'ti. "Sāmi, putto me atthi, tasmiṃ āgacchante gamissāmīti". Atha taṃ Bo. "gaccha brāhmaṇa, ānehi nan" ti vatvā attano āvāsaṃ ācikkhanto ā.:
Ja_XXII.6(=543).18: Yaṃ gambhīraṃ sadāvaṭṭaṃ rahadaṃ bhesmaṃ avekkhasi
esa divyo mamāvāso anekasataporiso. || Ja_XXII:764 ||
Ja_XXII.6(=543).19: Mayūrakoñcābhirudaṃ nīlodaṃ vanamajjhato
Yamunaṃ pavisa mābhīto khemaṃ vattavataṃ sivan ti. || Ja_XXII:765 ||
Ta. sadāvaṭṭan ti sadāpavattanāavaṭṭaṃ, bhesman ti bhayānakaṃ, avekkhasīti yaṃ etaṃ evarūpaṃ rahadaṃ passasi, mayūra -- ti ubhosu tīresu vanaghaṭāya vasantehi mayūrehi ca koñcehi ca abhirudaṃ upagītaṃ, nīlodan ti nīlasalilaṃ, vanamajjhato ti vanamajjhena sandati, pavisa -- ti evarūpaṃ Yamunaṃ abhīto hutvā pavisa, vattavatan ti vattasampannānaṃ ācāravantānaṃ vasanabhūmiṃ pavisa, gaccha brāhmaṇa puttaṃ ānehīti.
Brāhmaṇo gantvā puttassa tam atthaṃ ārocetvā taṃ ānesi. M. te ubho pi ādāya Yamunāya tīraṃ gantvā tīre ṭhito āha:
Ja_XXII.6(=543).20: Tattha patto sānucaro saha puttena brāhmaṇa
pūjito mayhaṃ kāmehi sukhaṃ brāhmaṇa vacchasīti. || Ja_XXII:766 ||
Ta. patto ti taṃ amhākaṃ bhavanaṃ patto hutvā, mayhan ti mama santakehi{} kāmehi pūjito, vacchasīti ta. n-bhavane sukhaṃ vasissasi.
Evaṃ vatvā M. ubho pi te pitāputte attano ānubhāvena n-bhavanaṃ abhinesi, tesaṃ ta. dibbo attabhāvo pātubhavi, atha nesaṃ M. dibbasampattiṃ datvā cattāri cattāri nāgakaññāsatāni adāsi, te mahāsampattiṃ anubhaviṃsu. Bo. pi appamatto u-kammaṃ karoti, anvaddhamāsaṃ mātāpitunnaṃ upaṭṭhānaṃ gantvā dhammakathaṃ kathetvā tato ca brāhmaṇassa santikaṃ gantvā ārogyaṃ pucchitvā "yena te attho taṃ vadeyyāsi, anukkaṇṭhamāno abhiramā" 'ti vatvā Somadattena pi saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā attano nivesanaṃ gacchati, brāhmaṇo saṃvaccharaṃ n-bhavane vasitvā mandapuññatāya ukkaṇṭhi,
[page 173]
6. Bhūridattajātaka. (543). 173
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] manussalokaṃ gantukāmo ahosi, n-bhavanam assa Nirayo viya alaṃkatapāsādo bandhanāgāraṃ viya alaṃkatanāgakaññāyo yakkhiniyo viya upaṭṭhahiṃsu, so "ahaṃ tāva ukkaṇṭhito, Somadattassa pi cittaṃ jānissāmīti" tassa santikaṃ gantvā āha: "kiṃ tāta na ukkaṇṭhasīti". "Kasmā ukkaṇṭhissāmi, na ukkaṇṭhāma, tvaṃ pana ukkaṇṭhasi tāta" 'ti.
"Āma tātā" 'ti. "Kiṃkāraṇā" ti. "Tava mātu c'; eva bhātubhaginīnañ ca adassanena, ehi tāta Somadatta, gacchāmā" 'ti.
So "na gacchāmīti" vatvā punappuna pitarā yāciyamāno sādhū 'ti sampaṭicchi. Brāhmaṇo "puttassa tāva me mano laddho, sace panāhaṃ Bhūridattassa ‘ukkaṇṭhito 'mhīti'; vakkhāmi atirekataram me yasaṃ dassati, evam me gamanaṃ na bhavissati, ekena upāyen'; ev'; assa sampattiṃ vaṇṇetvā ‘tvaṃ evarūpaṃ sampattiṃ pahāya kiṃkāraṇā manussalokaṃ gantvā u-kammaṃ karosīti'; pucchitvā ‘saggatthāya'; 'ti vutte ‘tvaṃ tāva evarūpaṃ sampattiṃ pahāya saggatthāya u-kammaṃ karosi, kimaṅga pana mayaṃ ye paravadhena jīvikaṃ kappema, aham pi manussalokaṃ gantvā ñātake disvā pabbajitvā samaṇadhammaṃ karissāmīti'; naṃ saññāpessāmi, atha me so gamanaṃ anujānissatīti" cintetvā ekadivasaṃ tenāgantvā "kiṃ brāhmaṇa ukkaṇṭhasīti" pucchito "tumhākaṃ santikā amhākaṃ na kiñci parihāyatīti" kiñci gamanapaṭibaddhaṃ avatvā ādito tāva tassa sampattiṃ vaṇṇento āha.
Ja_XXII.6(=543).21: Samā samantā parito bahūtatagarā mahī
indagopakasañchannā sobhati harituttamā. || Ja_XXII:767 ||
Ja_XXII.6(=543).22: Rammāni vanacetyāni rammā haṃsūpakūjitā
opupphapadumā tiṭṭhanti pokkharaññā sunimmitā. || Ja_XXII:768 ||
Ja_XXII.6(=543).23: Aṭṭhaṃsā sukatā thambhā sabbe veluriyāmayā,
sahassathambhā pāsādā pūrā kaññāhi jotare. || Ja_XXII:769 ||
[page 174]
174 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.6(=543).24: Vimānaṃ upapanno si dibbapuññehi attano
asambādhaṃ sivaṃ rammaṃ accantasukhasaṃhitaṃ. || Ja_XXII:770 ||
Ja_XXII.6(=543).25: Maññe Sahassanettassa vimānaṃ nābhikaṃkhasi,
iddhī hi t'; āyaṃ vipulā Sakkass'; eva jutīmato ti. || Ja_XXII:771 ||
Ta samāsamantā -- ti parisamantato sabbadisābhāgesu ayaṃ tava n-bhavane mahī suvaṇṇarajatamaṇimuttāvālukaparikiṇṇā samā ti samatalā, bahute ti bahūtehi tagaragacchehi samannāgata suvaṇṇaindagopakehi sañchannā, hari-ti haritavaṇṇadabbatiṇasañchannā sobhatīti a., vanacetyānīti vanaghaṭā, opuppha -- ti pupphitvā patitehi padumapattehi sañchannā udakapiṭṭhā, sunimmitā ti tava puññasampattiyā suṭṭhu nimmitā, aṭṭhaṃsā ti tava vasanapāsādesu aṭṭhaṃsā sukatā veḷuriyamayā thambhā, tehi thambhehi sahassathambhā tava pāsādā nāgakaññāhi pūrā vijjotanti, upapanno sīti evarūpe vimāne nibbatto sīti a., sahassanettassa -- ti Vejayantapāsādaṃ, iddhī tāyaṃ vipulā ti yasmā ayaṃ vipulā iddhi tasmā tvan tena u-kammena Sakkassāpi vimānaṃ patthesi aññaṃ tato uttariṃ mahantaṃ ṭhānaṃ patthesīti maññāmi.
Taṃ sutvā M. "mā h'; evaṃ avaca brāhmaṇa, Sakkassa yasaṃ paṭicca amhākaṃ yaso Sinerusantike sāsapo viya khāyati, mayaṃ tassa paricārake pi na agghāmā" 'ti vatvā g. ā.:
Ja_XXII.6(=543).26: Manasāpi na pattabbo ānubhāvo jutīmato
paricārayamānānaṃ saindānaṃ vasavattinan ti. || Ja_XXII:772 ||
T. a.: brāhmaṇa Sakkassa yaso nāma ekaṃ dve tayo cattāro va divase ettako siyā ti manasā cittena pi na abhipattabbo, ye pi naṃ cattāro mahārājāno parivārenti tesam pi Sakkaṃ devarājānaṃ parivārayamānānaṃ Indaṃ nāyakaṃ katvā carantānaṃ saindānaṃ vasavattinaṃ catunnaṃ lokapālānaṃ yasassa pi amhākaṃ tiracchānagatānaṃ yaso soḷasiṃ kalaṃ nāgghatīti,
Evañ ca pana vatvā "idan te Sahassanettassa vimānan" ti vacanaṃ sutvā "ahaṃ taṃ anussariṃ, ahaṃ hi Vejayantaṃ patthento u-kammaṃ karomīti" tassa attano patthanaṃ ācikkhanto āha:
Ja_XXII.6(=543).27: Taṃ vimāṇaṃ abhijjhāya amarānaṃ sukhesinaṃ
uposathaṃ upavasanto semi vammikamuddhanīti. || Ja_XXII:773 ||
[page 175]
6. Bhūridattajātaka. (543.) 175
Ta. abhijjhāyā 'ti taṃ patthetvā, sukhe -- ti esitasukhānaṃ sukhe patiṭṭhitānaṃ.
Taṃ sutvā brāhmaṇo "idāni me okāso laddho" ti somanassappatto gantuṃ āpucchanto gāthadvayam āha:
Ja_XXII.6(=543).28: Ahañ ca migam esāno saputto pāvisiṃ vanaṃ,
taṃ maṃ mataṃ vā jīvaṃ vā nābhivedenti ñātakā. || Ja_XXII:774 ||
Ja_XXII.6(=543).29: Āmantaye Bhūridattaṃ Kāsiputtaṃ yasassinaṃ:
tayā vo samanuññātā api passemu ñātake ti. || Ja_XXII:775 ||
Ta. nābhivedentīti na jānanti, kathento pi nesaṃ n'; atthi, āmantaye ti āmantayāmi, Kāsi-ti Kāsirājadhītāya puttaṃ.
Tato Bodhisatto āha:
Ja_XXII.6(=543).30: Eso hi vata me chando yaṃ va sesi mam'; antike,
na hi etādisā kāmā sulabhā honti mānuse. || Ja_XXII:776 ||
Ja_XXII.6(=543).31: Sace tvaṃ icchase vatthuṃ mama kāmehi pūjito
mayā tvaṃ samanuññāto sotthiṃ passāhi ñātake ti || Ja_XXII:777 ||
gāthadvayaṃ vatvā cintesi: "ayaṃ maṃ nissāya sukhaṃ jīvanto kassaci nācikkhissati, etassa sabbakāmadadaṃ maṇiṃ dassāmīti"; atha tassa taṃ dadanto āha:
Ja_XXII.6(=543).32: Dhāray'; imaṃ maṇiṃ divyaṃ pasuṃ putte ca vindati
arogo sukhito hoti, gacch'; evādāya brāhmaṇā 'ti. || Ja_XXII:778 ||
Ta. pasuṃ -- ti imaṃ maṇiṃ dhārayamāno imassānubhāvena pasuñ ca putte ca aññaṃ ca yaṃ icchati taṃ sabbaṃ labhati.
Tato brāhmaṇo gātham āha:
Ja_XXII.6(=543).33: Kusalaṃ paṭinandāmi Bhūridatta vaco tava,
pabbajissāmi jiṇṇo 'smi, na kāme abhipatthaye ti. || Ja_XXII:779 ||
T. a.: Bhūridatta tava vacanaṃ kusalaṃ anavajjaṃ taṃ paṭinandāmi na paṭikkhipāmi, ahaṃ pana jiṇṇo tasmā pabbajissāmi na kāme patthāmi, kim me maṇinā 'ti.
Bodhisatto āha:
Ja_XXII.6(=543).34: Brahmacariyassa ce bhaṅgo hoti bhogehi kāriyaṃ,
avikampamāno eyyāsi bahuṃ dassāmi te dhanan ti. || Ja_XXII:780 ||
[page 176]
176 XXII. Mahānipāta.
Ta. bhaṅgo ti brāhmaṇa brahmacariyavāso nāma dukkaro, anabhiratassa brahmacariyabhaṅgo ce hoti tadā gihībhūtassa bhogehi kāriyaṃ hoti, evarūpe kāle tvaṃ nirāsaṃko hutvā mama santikaṃ āgaccheyyāsi bahuṃ te dhanaṃ dassāmīti.
Brāhmaṇo āha:
Ja_XXII.6(=543).35: Kusalaṃ paṭinandāmi Bhūridatta vaco tava,
puna pi āgamissāmi sace attho bhavissatīti. || Ja_XXII:781 ||
Ta. punapīti puna api3 ayam eva vā pāṭho.
Ath'; assa ta. avasitukāmataṃ ñatvā M. nāgamāṇavake āmantetvā brāhmaṇaṃ manussalokaṃ pāpesi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.6(=543).36: Idaṃ vatvā Bhūridatto pesesi caturo jane:
etha gacchatha uṭṭhetha khippaṃ pāpetha brāhmaṇaṃ. || Ja_XXII:782 ||
Ja_XXII.6(=543).37: Tassa taṃ vacanaṃ sutvā uṭṭhāya caturo janā
pesitā Bhūridattena khippaṃ pāpesuṃ brāhmaṇan ti. || Ja_XXII:783 ||
Ta. pāpesun ti Yamunato uttāretvā Bārāṇasīmaggaṃ pāpayiṃsu, pāpayitvā ca pana tumhe gacchathā 'ti vatvā n-bhavanam eva paccāgamiṃsu.
Brāhmaṇo pi "tāta Somadattā imasmiṃ ṭhāne migaṃ vijjhimha, imasmiṃ sūkaran" ti puttassa ācikkhanto antarāmagge pokkharaṇiṃ disvā "tāta So-nahāyāmā" 'ti vatvā "sādhu tātā" 'ti vutte ubho pi dibbābharaṇāni dibbavatthāni ca omuñcitvā bhaṇḍikaṃ katvā pokkharaṇītīre ṭhapetvā otaritvā nahāyiṃsu, tasmiṃ khaṇe tāni pasādhanāni antaradhāyitvā n-bhavanaṃ eva āgamiṃsu, paṭhamaṃ nivatthakāsāvapilotikā va nesaṃ sarīre paṭimucciṃsu, dhanusarasattiyo pi pākatikā va ahesuṃ, Somadatto "nāsit'; amhā tāta tayā" ti paridevi, atha naṃ pitā "mā cintayi, migesu santesu araññe mige vadhitvā jīvikaṃ kappessāmā" 'ti assāsesi. Somadattamātā tesaṃ āgamanaṃ sutvā paccuggantvā gharaṃ netvā annapānena santappesi, brāhmaṇo bhuñjitvā niddaṃ okkami, itarā puttaṃ pucchi:
[page 177]
6. Bhūridattajātaka. (543.) 177
"tāta ettakaṃ kālaṃ kuhiṃ gat'; atthā" 'ti. "Amma Bhūridattanāgarājena mahānāgabhavanaṃ nītā, tato ukkaṇṭhitvā idāni āgatā" ti. "Kiñci vo ratanaṃ ābhatan" ti. "Nābhataṃ ammā" 'ti. "Kiṃ tumhākaṃ tena na kiñci dinnan" ti. "Amma Bh-ena me pitu sabbakāmadado maṇi dinno āsi, iminā pana na gahito" ti. "Kiṃkāraṇā" ti. "Pabbajissati kirā" 'ti. Sā "ettakaṃ kālaṃ dārake mama bhāraṃ karonto n-bhavane vasitvā idāni kira pabbajissatīti" kujjhitvā vīhibhajjanadabbiyā piṭṭhiṃ pothentī "duṭṭha brāhmaṇa ‘pabbajissāmīti'; kira maṇiratanaṃ na gaṇhi, atha kasmā apabbajitvā idhāgato si, nikkhama mama gharā sīghan" ti santajjesi. Atha naṃ "bhadde mā kujjhi, araññe migesu santesu ahaṃ tañ ca dārake ca posissāmīti" vatvā punadivase puttena saddhiṃ araññaṃ gantvā purimaniyāmen'; eva jīvikaṃ kappesi. Vanappavesanakhaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
Tadā dakkhiṇamahāsamuddassa disābhāge Himavante simbalivāsī eko garuḷo pakkhavātehi samudde udakaṃ viyūhitvā n-bhavanaṃ otaritvā ekaṃ n-rājānaṃ sīse gaṇhi, -- tadā hi supaṇṇānaṃ nāge gahetuṃ ajānanakālo, Paṇḍarajātake jāniṃsu -- so pana taṃ sīse gahetvāpi udake anottharante yeva ukkhipitvā olambantaṃ ādāya Himavantamatthakena pāyāsi, tadā c'; eko Kāsiraṭṭhavāsi-brāhmaṇo isipabbajjaṃ pabbajitvā Himavantapadese paṇṇasālaṃ māpetvā paṭivasati, tassa caṃkamanakoṭiyaṃ mahānigrodharukkho. so tassa mūle divāvihāraṃ karoti, supaṇṇo nigrodhamatthakena nāgaṃ harati, nāgo olambhanto mokkhatthāya naṅguṭṭhena nigrodhaviṭapaṃ hi veṭhesi, supaṇṇo taṃ ajānanto va mahabbalatāya ākāse pakkhandi yeva, nigrodharukkho nimmūlo uppāṭito, supaṇṇo nāgaṃ simbalivanaṃ netvā tuṇḍena paharitvā kucchiṃ phāletvā nāgamedaṃ khāditvā sarīraṃ samuddakucchimhi chaḍḍesi,
[page 178]
178 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] nigrodharukkho patanto mahantasaddam akāsi, supaṇṇo "kissa saddo eso" ti adho olokento ni-rukkhaṃ disvā "kuto esa mayā uppāṭito" ti cintetvā "tāpasassa caṃkamanakoṭiyaṃ nigrodho eso" ti tatvato ñatvā "ayaṃ tassa bahūpakāro, akusalaṃ nu kho me pasutaṃ udāhu no" ti "tam eva pucchitvā jānissāmīti" māṇavakavesena tassa santikaṃ agamāsi, tasmiṃ khaṇe tāpaso taṃ ṭhānaṃ samaṃ karoti, supaṇṇarājā tāpasaṃ vanditvā ekamantaṃ nisinno ajānanto viya "kissa ṭhānaṃ bhante idan" ti pucchi. "Eko supaṇṇo gocaratthāya nāgaṃ haranto nāgena mokkhatthāya nigrodhaviṭapiyā naṅguṭṭhena veṭhitāya attano mahabbalatāya pakkhanditvā gato, ath'; ettha rukkho uppāṭito, idaṃ tassa uppāṭitaṭṭhānan" ti. "Kiṃ pana bhante tassa supaṇṇassa akusalaṃ hotīti". "Sace na jānāti acetanakan nāma, akusalaṃ na hotīti". "Nāgassa pana kiṃ bhante" ti. "So imaṃ nāsetuṃ na gaṇhi, tasmā tassāpi na hoti yevā" 'ti. Supaṇṇo tāpasassa tussitvā "bhante ahaṃ so su-rājā, tumhākaṃ hi pañhaveyyākaraṇena tuṭṭho, tumhe araññe yeva vasatha, aham c'; ekaṃ Ālambāyanamantaṃ jānāmi, anaggho manto, taṃ ahaṃ tumhākaṃ ācāriyabhāgaṃ katvā dammi, patigaṇhatha nan" ti.
"Alaṃ mayhaṃ mantena, gacchatha tumhe" ti. So taṃ punappuna yācitvā sampaṭicchāpetvā mantaṃ datvā ca osadhāni ācikkhitvā pakkāmi. Tasmiṃ kāle Bārāṇasiyaṃ eko daliddabrāhmaṇo bahuṃ iṇaṃ gahetvā iṇāyikehi codiyamāno "kim me idhavāsena, araññaṃ pavisitvā mataṃ seyyo" ti nikkhamitvā anupubbena taṃ assamapadaṃ pāvisitvā tāpasaṃ vattasampadāya ārādhesi, tāpaso "ayaṃ brāhmaṇo mayhaṃ ativiya upakārako, su-rājena dinnaṃ dibbamantam assa dassāmīti" cintetvā "brāhmaṇa ahaṃ Ālambāyanamantaṃ jānāmi, tan te dammi, gaṇha nan" ti vatvā "alaṃ bhante na mayhaṃ manten'; attho"
[page 179]
6. Bhūridattajātaka. (543.) 179
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ti vutte pi punappuna nibandhitvā sampaṭicchāpetvā adāsi yeva, tassa ca mantassa anucchavikāni osadhāni c'; eva mantupacārañ ca sabbaṃ kathesi, brāhmaṇo "laddho me jīvitupāyo" ti katipāhaṃ vasitvā "vātābādho me bhante bādhatīti" apadesakaṃ katvā tāpasena vissajjito taṃ vanditvā khamāpetvā araññā nikkhamitvā anupubbena Yamunātīraṃ patvā taṃ mantaṃ sajjhāyanto mahāmaggena gacchati, tasmiṃ kāle sahassamattā Bhūridattassa paricārikā n-māṇavikā taṃ sabbakāmadadaṃ maṇiratanaṃ ādāya {n-bhavanā} nikkhamitvā Ya-tīre vālukarāsimatthake ṭhapetvā tass'; obhāsena sabbarattiṃ udakīḷaṃ kīḷitvā aruṇuggamane sabbālaṃkārena attānaṃ alaṃkaritvā maṇiratanaṃ parivāretvā siriṃ pavesayamānā nisīdiṃsu, brāhmaṇo pi mantaṃ sajjhāyanto taṃ ṭhānaṃ pāpuṇi, tā mantasaddaṃ sutvā va "iminā supaṇṇena bhavitabban" ti bhayatajjitā maṇiratanaṃ agahetvā va paṭhaviyaṃ nimujjitvā n-bhavanaṃ agamaṃsu, brāhmaṇo maṇiratanaṃ disvā "idān'; eva me manto samiddho" ti tuṭṭhamānaso maṇiratanaṃ ādāya pāyāsi, tasmiṃ khaṇe so nesādabr. Somadattena saddhiṃ migavadhāya araññaṃ pavisanto tassa hatthe taṃ maṇiratanaṃ disvā puttaṃ āha: "nanu esa so amhākaṃ Bh-ena dinnamaṇīti". "Āma tāta eso so" ti. "Tena hi 'ssa aguṇaṃ kathetvā imaṃ brāhmaṇaṃ vañcetvā gaṇhām'; etaṃ maṇiratanan" ti. "Tāta tvaṃ pubbe Bh-ena diyyamānaṃ na gaṇhi, idāni pan'; esa br. taṃ ñeva vañcessati, tuṇhī hohīti". Br. "hotu tāta, passissasi etassa vā mama vā vañcanabhāvan" ti Ālambāyanena saddhiṃ sallapanto āha:
Ja_XXII.6(=543).38: Maṇiṃ paggayha maṅgalyaṃ sādhucittaṃ manoramaṃ
selaṃ vyañjanasampannaṃ ko imaṃ maṇiṃ ajjhagā ti. || Ja_XXII:784 ||
Ta. maṅgalyan ti maṅgalasammataṃ sabbakāmadadaṃ, ko iman ti kuhiṃ imaṃ maṇiṃ adhigato si.
[page 180]
180 XXII. Mahānipāta.
Tato Ālambāyano gātham āha:
Ja_XXII.6(=543).39: Lohitakkhasahassāhi samantā parivāritaṃ
ajjakālaṃ padaṃ gacchaṃ ajjhagāhaṃ maṇiṃ iman ti. || Ja_XXII:785 ||
T. a.: ahaṃ ajjakālaṃ pāto va padaṃ mahāmaggaṃ gacchanto rattakkhikāhi sahassamattāhi n-māṇavikāhi samantā parivāritaṃ imaṃ maṇiṃ ajjhagā, maṃ disvā hi sabbā tā bhayatajjitā imaṃ pahāya palātā ti.
Nesādaputto taṃ vañcetukāmo maṇiratanassa aguṇaṃ pakāsento attanā gaṇhitukāmo tisso gāthā āha:
Ja_XXII.6(=543).40: Sūpaciṇṇo ayaṃ selo accito mahito sadā
sudhārito sunikkhitto sabbattham abhisādhaye. || Ja_XXII:786 ||
Ja_XXII.6(=543).41: Upacāravipannassa nikkhepe dhāraṇāya vā
ayaṃ selo vināsāya pariciṇṇo ayoniso. || Ja_XXII:787 ||
Ja_XXII.6(=543).42: Na imaṃ akusalo divyaṃ maṇiṃ dhāretum āraho,
paṭipajja satan nikkhaṃ deh'; imaṃ ratanaṃ maman ti. || Ja_XXII:788 ||
Ta. sabbatthan ti yo imaṃ selaṃ suṭṭhu upacarituṃ accituṃ attano jīvitaṃ viya mamāyituṃ suṭṭhu dhāretuṃ suṭṭhu ca nikkhipituṃ jānāti tass'; eva sūpaciṇṇo accito mahito sudhārito sunikkhitto va sabbaṃ atthaṃ sādhetīti a., vipannassā 'ti yo pana upacāravipanno hoti tass'; eso anupāyena pariciṇṇo vināsaṃ eva vahatīti vadati, dhāretumāraho ti dhāretuṃ araho, paṭipajja -- ti amhākaṃ gehe bahū maṇī mayam etaṃ gahetuṃ jānāma ahan te nikkhasataṃ dassāmi taṃ paṭipajja deh'; imaṃ ratanaṃ maman ti, tassa pi gehe eko pi suvaṇṇanikkho n'; atthi, so pana tassa maṇino sabbakāmadadabhāvaṃ jānāti ten'; assa etad ahosi: ahaṃ sasīsaṃ nahātvā maṇiṃ udakena paripphositvā nikkhasataṃ me dehīti vakkhāmi atha me dassati tam ahaṃ etassa dassāmīti tasmā sūro hutvā evam āha.
Tato Ālambāyano gātham āha:
Ja_XXII.6(=543).43: Na vā m'; āyaṃ maṇī keyyo gohi vā ratanena vā,
selo vyañjanasampanno, n'; eva keyyo maṇī maman ti. || Ja_XXII:789 ||
Ta. na vā māyan ti ayaṃ maṇi mama santikā kenaci vikiṇitabbo nāma na hoti n'; eva keyyo ti, ayaṃ mama maṇi lakkhaṇasampanno tasmā n'; eva keyyo kenaci vatthunā vikkiṇitabbo nāma na hotīti.
[page 181]
6. Bhūridattajātaka. (543.) 181
Brāhmaṇo āha:
Ja_XXII.6(=543).44: No ce tayā maṇī keyyo gohi vā ratanena vā,
atha kena maṇī keyyo, tam me akkhāhi pucchito ti. || Ja_XXII:790 ||
Ālambāyano āha:
Ja_XXII.6(=543).45: Yo me saṃse mahānāgaṃ tejasiṃ duratikkamaṃ
tassa dajjaṃ imaṃ selaṃ jalanta-r-iva tejasā ti. || Ja_XXII:791 ||
Ta. jalantariva tejasā ti pabhāya jalantaṃ viya.
Brāhmaṇo āha:
Ja_XXII.6(=543).46: Ko nu brāhmaṇavaṇṇena supaṇṇo patataṃ varo
nāgaṃ jigiṃsam anvesi anvesaṃ bhakkham attano ti. || Ja_XXII:792 ||
Ta. ko nū 'ti idaṃ nesādabrāhmaṇo attano bhakkhaṃ anvesantena garuḷen'; etena bhavitabban ti cintetvā evam āha.
Ālambāyano āha:
Ja_XXII.6(=543).47: Nāhaṃ dijādhipo homi, na diṭṭho garuḷo mayā,
āsīvisena vitto ti vejjo maṃ brāhmaṇaṃ vidū ti. || Ja_XXII:793 ||
Ta. maṃ vidū ti mam esa āsīvisavittako Āl-o nāma vejjo ti jānanti.
Brāhmaṇo āha:
Ja_XXII.6(=543).48: Kin nu tuyhaṃ balaṃ atthi, kiṃ sippaṃ vijjate tava,
kismiṃ vā tvaṃ paratthaddho uragaṃ nāpacāyasīti. || Ja_XXII:794 ||
Ta. kismiṃ -- ti tvaṃ kismiṃ vā upatthaddho hutvā kiṃ nissayaṃ katvā uragaṃ āsīvisaṃ nāpacāyasi jeṭṭhaṃ akatvā avajānāsīti taṃ pucchati.
So attano balaṃ dīpento āha:
Ja_XXII.6(=543).49: Araññakassa isino cirarattatapassino
supaṇṇo Kosiyass'; akkhā visavijjaṃ anuttaraṃ. || Ja_XXII:795 ||
Ja_XXII.6(=543).50: Taṃ bhāvitatt'; aññataraṃ sammantaṃ pabbatantare
sakkaccaṃ taṃ upaṭṭhāsi rattindivam atandito. || Ja_XXII:796 ||
Ja_XXII.6(=543).51: So tadā pariciṇṇo me vatavā brahmacariyavā
dibbaṃ pātukarī mantaṃ kāmasā bhagavā mamaṃ. || Ja_XXII:797 ||
[page 182]
182 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.6(=543).52: -āhaṃ mante paratthaddho, nāhaṃ bhāyāmi bhoginaṃ,
ācariyo visaghātānaṃ Ālambāno ti maṃ vidū ti. || Ja_XXII:798 ||
Ta. Kosiyassakkhā ti Kosiyagottassa isino supaṇṇo ācikkhi, tena akkhātaṃ kāraṇaṃ pana sabbaṃ vitthāretvā kathetabbaṃ, bhāvitattaññataran ti bhāvitattānaṃ isīnaṃ aññataraṃ, sammantan ti vasantaṃ, kāmasā ti attano icchāya, maman ti taṃ mantaṃ mayhaṃ pakāsesi, tyāhaṃ -- ti ahaṃ te mante upatthaddho nissito, bhoginan ti nāgānaṃ, visa -- ti vāsaghātakavejjānaṃ.
Taṃ sutvā nesādabrāhmaṇo cintesi: "ayaṃ Ālambāyano yv-āssa nāgaṃ dasseti tassa maṇiratanaṃ deti, Bhūridattam assa dassitvā maṇiṃ gaṇhissāmīti" tato puttena saddhiṃ mantento gātham āha:
Ja_XXII.6(=543).53: Gaṇhāmase maṇiṃ tāta, Somadatta vijānahi,
mā daṇḍena siriṃ pattaṃ kāmasā pajahimhase ti. || Ja_XXII:799 ||
Ta. gaṇhāmase ti gaṇhāma, kāmasā ti attano ruciyā, daṇḍena paharitvā mā jahāma.
Somadatto āha:
Ja_XXII.6(=543).54: Sakaṃ nivesanaṃ pattaṃ yo taṃ brāhmaṇa pūjayi
evaṃkalyāṇakārissa kiṃ mohā dūbhim icchasi. || Ja_XXII:800 ||
Ja_XXII.6(=543).55: Sace hi dhanakāmo si Bhūridatto padassati,
tam eva gantvā yācassu bahuṃ dassati te dhanan ti. || Ja_XXII:801 ||
Ta. pūjayīti dibbakāmehi pūjayittha dūbhimicchasīti kin nu tvaṃ evarūpassa mittassa mittadūbhikammaṃ kātuṃ icchasi tātā 'ti.
Brāhmaṇo āha:
Ja_XXII.6(=543).56: Hatthagataṃ pattagataṃ nikkiṇṇaṃ khādituṃ varaṃ,
mā no sandiṭṭhiko attho Somadatta upaccagā ti. || Ja_XXII:802 ||
Ta. hatthagatan ti tāta So. tvaṃ daharako lokapavattiṃ na hi jānāsi yaṃ hi hatthagataṃ vā hoti pātigataṃ vā purato vā nikkiṇṇaṃ ṭhapitaṃ tad eva khādituṃ varaṃ na dūre ṭhitaṃ.
[page 183]
6. Bhūridattajātaka. (543.) 183
Somadatto āha:
Ja_XXII.6(=543).57: Paccati Niraye ghore mahissam avadīyati
mittadūbhī hitaccāgī jīvare cāpi sussare. || Ja_XXII:803 ||
Ja_XXII.6(=543).58: Sace hi dhanakāmo si Bhūridatto padassati,
maññe attakataṃ veraṃ naciraṃ vedayissasīti. || Ja_XXII:804 ||
Ta. mahissamavadīyatīti tāta mittadūbhino jīvantass'; eva paṭhavi bhijjitvā vivaraṃ deti, hitaccāgīti attano hitapariccāgī, jīvarecāpi sussare ti jīvamāno va sussati manussapeto hoti, attakataṃ veran ti attanā kataṃ pāpaṃ, naciran ti nacirass'; eva vedayissasīti maññāmi.
Brāhmaṇo āha:
Ja_XXII.6(=543).59: Mahāyaññaṃ yajitvāna evaṃ sujjhanti brāhmaṇā,
mahāyaññaṃ yajissāma, evaṃ mokkhāma pāpakā ti. || Ja_XXII:805 ||
Ta. sujjhantīti tāta Somadatta tvaṃ daharo kiñci na jānāsi brāhmaṇā nāma yaṃ kiñci pāpaṃ katvā yaññena sujjhantīti dassento evam āha.
Somadatto āha:
Ja_XXII.6(=543).60: Handa dāni apāyāmi nāhaṃ ajja tayā saha
padam p'; ekaṃ na gaccheyyaṃ evaṃkibbisakārinā ti. || Ja_XXII:806 ||
Ta. apāyāmīti apagacchāmi palāyāmīti ā.
Evaṃ vatvāna paṇḍitamāṇavo pitaraṃ attano vacanaṃ gāhāpetuṃ asakkonto mahantena saddena devatā ujjhāpetvā "evarūpena pāpakārinā saddhiṃ na gamissāmīti" pitu passantass'; eva palāyitvā Himavantaṃ pavisitvā pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā aparihīnajjhāno Brahmaloke uppajji.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.6(=543).61: Idaṃ vatvāna pitaraṃ Somadatto bahussuto
ujjhāpetvāna bhūtāni tamhā ṭhānā apakkamīti. || Ja_XXII:807 ||
Nesādabr. "Somadatto ṭhapetvā attano gehaṃ kuhiṃ gamissatīti" cintento Ālambāyanaṃ thokaṃ anattamanaṃ disvā "Ālambāyana mā cintayi,
[page 184]
184 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] dassessāmi te Bhūridattan" ti tam ādāya n-rājassa uposathakaraṇaṭṭhānaṃ gantvā vammikamatthake bhoge ābhujitvā nipannaṃ n-rājānaṃ disvā avidūre ṭhito hatthaṃ pasāretvā dve gāthā abhāsi:
Ja_XXII.6(=543).62: Gaṇhāh'; etaṃ mahānāgaṃ āhar'; etaṃ maṇiṃ mama
indagopakavaṇṇābhā yassa lohitako siro. || Ja_XXII:808 ||
Ja_XXII.6(=543).63: Kappāsapicurāsīva eso kāy'; assa dissati,
vammikaggagato seti, taṃ tvaṃ gaṇhāhi brāhmaṇā 'ti. || Ja_XXII:809 ||
Ta. vaṇṇābhā ti indagopakavaṇṇā viya ābhā, kappāsapicurāsīvā 'ti suvihitassa kappāsapicuno viya.
M. akkhīni ummīletvā nesādaṃ disvā "ayaṃ uposathassa me antarāyaṃ kareyyā" 'ti "imaṃ n-bhavanaṃ netvā mahāsampattiyaṃ paṭiṭṭhāpesiṃ, mayā diyyamānaṃ maṇiṃ gaṇhituṃ na icchi, idāni pana ahiguṇṭhikaṃ gahetvā āgacchati, sac'; āhaṃ imassa mittadūbhino kujjheyyaṃ sīlam me khaṇḍaṃ bhavissati, mayā kho pana paṭhamaṃ ñeva cāturaṅgasamannāgato uposatho adhiṭṭhito, so yathāṭhito va hotu, Āl-no maṃ chindatu vā pacatu vā sūle vā bhindatu n'; ev'; assa kujjhissāmīti" cintetvā "sace kho panāhaṃ imaṃ olokessāmi uposatham me bhindissatīti" akkhīni nimīletvā adhiṭṭhānapāramiṃ purecārikaṃ katvā bhogantare sīsaṃ pakkhipitvā niccalo hutvā nipajji.
Sīlakhaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
Nesādabr. pi "bho Āl-a, imaṃ nāgaṃ gaṇha, dehi me maṇin" ti ā. Āl-o nāgaṃ disvā va tuṭṭho maṇiṃ kismiñci agaṇetvā "gaṇha brāhmaṇā" 'ti tassa hatthe maṇiṃ khipi, so tassa hatthato gaḷitvā paṭhaviyaṃ patitamatto va paṭhaviṃ pavisitvā n-bhavanam eva gato, brāhmaṇo maṇiratanato Bhūridattena saddhiṃ mittabhāvato puttato cā 'ti tīhi parihāyi, so "nippaccayo jāto 'mhi, puttassa no vacanaṃ na katan" ti paridevanto geham agamāsi, Āl-o pi dibbosadhehi attano sarīraṃ makkhetvā thokaṃ khāditvā antokāyam pi paribhāvetvā dibbamantaṃ japanto Bo-aṃ upasaṃkamitvā naṅguṭṭhe gahetvā ākaḍḍhitvā sīse daḷhaṃ gaṇhanto mukham assa vivaritvā osadhaṃ saṃkhāditvā mukhe kheḷaṃ opi,
[page 185]
6. Bhūridattajātaka. (543). 185
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sucijātiko nāgarājā sīlabhedabhayena akujjhitvā akkhīni vivaritvāpi na ummīlesi, atha naṃ osadhamantaṃ katvā naṅguṭṭhe gahetvā heṭṭhā sīsaṃ katvā sañcāletvā gahitagocaraṃ chaḍḍāpetvā bhūmiyaṃ dīghato nipajjāpetvā masūrakaṃ maddanto viya hatthehi maddi, aṭṭhīni cuṇṇiyamānāni viya ahesuṃ, puna naṅguṭṭhe gahetvā dussaṃ pothento viya pothesi, M.
evarūpaṃ dukkhaṃ anubhavanto pi n'; eva kujjhi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.6(=543).64: Ath'; osadhehi dibbehi japaṃ mantapadāni ca
evan taṃ asakkhi saṭṭhuṃ katvā parittam attano ti. || Ja_XXII:810 ||
Ta. asakkhīti asakkhi, saṭṭhun ti gaṇhituṃ.
Iti so M-aṃ dubbalaṃ katvā vallīhi peḷaṃ sajjetvā M-aṃ ta. pakkhipi, sarīraṃ pana mahantaṃ ta. na pavisati, atha naṃ paṇhīhi koṭṭento pavesetvā peḷaṃ ādāya ekaṃ gāmaṃ gantvā gāmamajjhe otāretvā "nāgassa naccaṃ daṭṭhukāmā āgacchantū" 'ti saddam akāsi, sakalagāmavāsino sannipatiṃsu, tasmiṃ khaṇe Ālambāno "nikkhama mahānāgā" 'ti ā., M. cintesi: "ajja mayā parisantosantena kīḷituṃ vaṭṭati, evaṃ Āl-o bahuṃ dhanaṃ labhitvā tuṭṭho maṃ vissajjessati, yaṃ yaṃ esa maṃ kāreti taṃ taṃ karissāmīti", atha naṃ so peḷato nīharitvā "mahā hohīti" ā., mahā ahosi, "khuddako vaṭṭo vippito ekaphaṇo dviphaṇo tiphaṇo catuphaṇo pañcachasattāṭṭhanavadasavīsatitiṃsacattālīsapaṇṇāsaphaṇo sataphaṇo ucco nīco dissamānakāyo adissamānakāyo nīlo pīto lohito odāto mañjeṭṭhako hohi, jālaṃ vissajjehi, udakaṃ dhūmaṃ vissajjehīti" imesu pi ākāresu tena vuttaniyāmena attabhāvaṃ nimminitvā naccaṃ dassesi,
[page 186]
186 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] taṃ disvā koci assūni sandhāretuṃ nāsakkhi, manussā bahuṃ hiraññasuvaṇṇavatthālaṃkārādim adaṃsu, iti tasmiṃ gāme yeva satasahassamattaṃ labhi, so kiñcāpi M-aṃ gaṇhanto "sahassaṃ labhitvā etaṃ vissajjessāmīti" cintito ettakaṃ pana dhanaṃ labhitvā "gāmake pi tāva mayā ettakaṃ dhanaṃ laddhaṃ, nagare kīva bahuṃ dhanaṃ labhissāmīti" dhanalobhena taṃ na muñci, so tasmiṃ gāme kuṭumbaṃ saṇṭhapetvā ratanamayaṃ peḷaṃ karitvā ta. M-aṃ pakkhipitvā sukhayānakaṃ āruyha mahantena parivārena nikkhamitvā taṃ gāmanigamādisu kīḷāpento Bārāṇasiṃ pāpuṇi, nāgarājassa pana madhulāje deti maṇḍūke māretvā deti, so gocaraṃ na gaṇhāti avissajjanabhayena, gocaraṃ agaṇhantam pi pana taṃ cattāro dvāragāme ādiṃ katvā ta. ta. māsamattaṃ kīḷāpesi, pannarasauposathadivase pana "ajja tumhākaṃ kīḷāpessāmīti" rañño ārocāpesi, rājā bheriñ carāpetvā mahājanaṃ sannipātāpesi, rājaṅgaṇe mañcātimañce bandhiṃsu. Kīḷanakhaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
Ālambānena pana Bo-assa gahitadivase yeva M-assa mātā supinatena kāḷena rattakkhinā purisena asinā attano bāhaṃ chinditvā lohitena paggharantena niyyamānaṃ addasa, sā bhītātasitā uṭṭhāya dakkhiṇabāhuṃ parāmasitvā supinabhāvaṃ jāni, ath'; assā etad ahosi: "mayā kakkhaḷo pāpasupino diṭṭho, catunnaṃ vā me puttānaṃ Dhataraṭṭharañño vā mama vā paripanthena bhavitabban" ti, api kho pana M-am eva ārabbha adhikataraṃ cintesi: "kiṃkāraṇā sesā attano n-bhavane vasanti. itaro pana sīlajjhāsayattā manussalokaṃ gantvā u-kammaṃ karoti, tasmā kacci nu kho me puttaṃ ahiguṇḍiko vā supaṇṇo vā gaṇheyyā" 'ti tass'; eva adhikataraṃ cintesi, tato addhamāse atikkante "mama putto addhamāsātikkame maṃ vinā vattituṃ na sakkoti. addhāssa kiñci bhayaṃ uppanuaṃ bhavissatīti" domanassā ahosi,
[page 187]
6. Bhūridattajātaka. (543). 187
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] māsātikkamen'; eva pan'; assā sokena assūnaṃ apaggharaṇakavelā nāhosi hadayaṃ sussi akkhīni upacciṃsu, sā "idāni āgamissati idāni āgamissatīti" tassāgamanamaggam eva olokentī nisīdi, ath'; assā jeṭṭhaputto Sudassano māsaccayena mahatiyā parisāya mātāpitunnaṃ dassanatthāya āgato parisaṃ bahi ṭhapetvā pāsādaṃ āruyha mātaraṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, sā Bhūridattaṃ anusocantī tena saddhiṃ na kiñci sallapi, so cintesi "mayhaṃ mātā mayi pubbe āgate tussati paṭisanthāraṃ karoti, ajja pana domanassappattā, kin nu kāraṇan" ti, atha naṃ pucchanto āha:
Ja_XXII.6(=543).65: Mamaṃ disvāna āyantaṃ sabbakāmasamiddhinaṃ
indriyāni ahaṭṭhāni sāmaṃ jātaṃ mukhan tava, || Ja_XXII:811 ||
Ja_XXII.6(=543).66: Padumaṃ yathā hatthagataṃ pāṇinā parimadditaṃ
sāmaṃ jātaṃ mukhaṃ tuyhaṃ mamaṃ disvāna edisan ti. || Ja_XXII:812 ||
Ta. ahaṭṭhānīti na vippasannāni, sāman ti kañcanādāsavaṇṇaṃ mukhaṃ pi kāḷakaṃ jātaṃ, hatthagatan ti hatthena chinnakaṃ, edisan ti evarūpaṃ mahantena sirisobhaggena tumhākaṃ dassanatthāya āgatam pi maṃ disvā.
Sā evaṃ vutte pi n'; eva kathesi, Sudassano cintesi: "kin nu kho kenaci akkuṭṭhā vā paribhaṭṭhā vā bhaveyyā" 'ti, atha naṃ pucchanto itaraṃ gāthaṃ āha:
Ja_XXII.6(=543).67: Kaccin nu te nābhisasi, kacci te n'; atthi vedanā,
yan te sāmaṃ mukhaṃ tuyhaṃ
mamaṃ disvāna āgatan ti. || Ja_XXII:813 ||
Ta. kaccinnu -- ti kacci nu taṃ koci na abhisasi akkosena vā paribhāsāya vā na vihiṃsīti pucchati, tuyhan ti tava pubbe mamaṃ disvāna āgataṃ edisaṃ mukhaṃ na hoti, yena pana kāraṇen'; ajja tava mukhaṃ sāmaṃ jātaṃ tam me akkhāhīti pucchati.
Ath'; assa sā ācikkhantī āha:
Ja_XXII.6(=543).68: Supinan tāta addakkhiṃ ito māsaṃ adhogataṃ:
[page 188]
188 XXII. Mahānipāta.
dakkhiṇaṃ viya me bāhaṃ chetvā ruhiramakkhitaṃ
puriso ādāya pakkāmi mamaṃ rodantiyā sati. || Ja_XXII:814 ||
Ja_XXII.6(=543).69: Yato supinam addakkhiṃ Sudassana vijānahi
tato divā vā rattiṃ vā sukham me nopalabbhatīti. || Ja_XXII:815 ||
Ta. ito māsam -- ti ito heṭṭhā māsātikkantaṃ ajja me diṭṭhasupinassa māso hotīti dasseti, puriso ti eko kāḷo rattakkhipuriso, rodantiyā satīti rodamānāyā satiyā, nopalabbhatīti mama sukhaṃ nāma na vijjatīti.
Evañ ca pana vatvā "tāta piyaputtako me tava kaniṭṭho na dissati, bhayen'; assa uppannena bhavitabban" ti paridevantī āha:
Ja_XXII.6(=543).70: Yaṃ pubbe paricāriṃsu kaññā ruciraviggahā
hemajālapaṭicchannā Bhūridatto na dissati. || Ja_XXII:816 ||
Ja_XXII.6(=543).71: Yaṃ pubbe paricāriṃsu nettiṃsavaradhārino
kaṇikārā va samphullā Bhūridatto na dissati. || Ja_XXII:817 ||
Ja_XXII.6(=543).72: Handa dāni gamissāmi Bhūridattanivesanaṃ,
dhammaṭṭhaṃ sīlasampannaṃ passāma tava bhātaran ti. || Ja_XXII:818 ||
Ta. samphullā ti suvaṇṇālaṃkāradhāritāya samphullakaṇikārā viya, handā ti vavassaggatthe nipāto, ehi tāta Bh-assa nivesanaṃ gacchāmā 'ti vadati.
Evañ ca pana vatvā tassa c'; eva attano ca parisāya saddhiṃ ta. agamāsi, Bhūridattabhariyāyo pana taṃ vammīkamatthake adisvā "mātu nivesane bhavissatīti" avyāvaṭā ahesuṃ, tā "sassū kira attano puttaṃ apassantī āgacchatīti" sutvā paccuggamanaṃ katvā "ayye puttassa te adissantassa ajja māso" ti mahāparidevaṃ paridevamānā pādamūle patiṃsu.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.6(=543).73: Tañ ca disvāna āyantiṃ Bhūridattassa mātaraṃ
bāhā paggayha pakkanduṃ Bhūridattassa nāriyo. || Ja_XXII:819 ||
Ja_XXII.6(=543).74: Puttaṃ t'; ayye na jānāma ito māsaṃ adhogataṃ
mataṃ vā yadivā jīvaṃ Bhūridattaṃ yasassinan ti. || Ja_XXII:820 ||
[page 189]
6. Bhūridattajātaka. (543.) 189
Ta. puttaṃ tayye ti ayan nāsaṃ paridevamānagāthā.
Bhūridattamātā suṇhāhi saddhiṃ antaravīthiyaṃ paridevitvā tā ādāya nassa pāsādaṃ āruyha puttassa sayanañ ca oloketvā paridevamānā āha:
Ja_XXII.6(=543).75: Sakuṇī hataputtā va suññaṃ disvā kulāvakaṃ
ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ Bhūridattaṃ apassatī. || Ja_XXII:821 ||
Ja_XXII.6(=543).76: Sakuṇī hataputtā va suññaṃ disvā kulāvakaṃ
tena tena padhāvissaṃ piyaputtaṃ apassatī. || Ja_XXII:822 ||
Ja_XXII.6(=543).77: Kurarī hatachāpā va suññaṃ disvā kulāvakaṃ
ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ Bhūridattaṃ apassatī. || Ja_XXII:823 ||
Ja_XXII.6(=543).78: Sā nūna cakkavākīva pallalasmiṃ anūdake
ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ Bhūridattaṃ apassatī. || Ja_XXII:824 ||
Ja_XXII.6(=543).79: Kammārānaṃ yathā ukkā anto jhāyati no bahi
evaṃ jhāyāmi sokena Bhūridattaṃ appassatī. || Ja_XXII:825 ||
Ta. apassatīti apassantī, hatachāpā vā 'ti hatapotā.
Evaṃ Bh-mātari vilapamānāya Bh-nivesanaṃ aṇṇavakucchi viya ekasaddaṃ ahosi, eko pi sakabhāvena saṇṭhātuṃ nāsakkhi, sakalanivesanaṃ yugantavātapahaṭaṃ viya sālavanaṃ ahosi.
Tam attham pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.6(=543).80: Sālā va sampamathitā mālutena pamadditā
senti puttā ca dārā ca Bhūridattanivesane ti. || Ja_XXII:826 ||
Ariṭṭho pi Subhago pi bhātaro mātāpitunnaṃ upaṭṭhānaṃ gacchantā taṃ saddaṃ sutvā Bh-nivesanaṃ pavisitvā mātaraṃ assāsayiṃsu.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.6(=543).81: Idaṃ sutvāna nigghosaṃ Bhūridattanivesane
Ariṭṭho ca Subhago ca upadhāviṃsu anantarā. || Ja_XXII:827 ||
Ja_XXII.6(=543).82: Amma assāsa mā soci, evaṃdhammā hi pāṇino
cavanti upapajjanti, es'; assa pariṇāmitā ti. || Ja_XXII:828 ||
Ta. esassa -- ti esā cutūpāpatti assa lokassa pariṇamitā, evaṃ hi loko pariṇāmeti, etehi dvīh'; atthehi mutto nāma n'; atthīti vadati.
[page 190]
190 XXII. Mahānipāta.
Samuddajā āha:
Ja_XXII.6(=543).83: Aham pi tāta jānāmi: evaṃdhammā hi pāṇino,
Sokena ca paret'; asmi Bhūridattaṃ apassatī. || Ja_XXII:829 ||
Ja_XXII.6(=543).84: Ajja ce me imaṃ rattiṃ -- Sudassana vijānahi --
Bhūridattaṃ apassantī maññe hessāmi jīvitan ti. || Ja_XXII:830 ||
Ta. ajja ce me ti tāta Sudassana sace ajja imaṃ rattiṃ Bh-o mama dassanaṃ nāgamissati athāhan taṃ apassantī jīvitaṃ jahissāmīti maññāmi.
Puttā āhaṃsu:
Ja_XXII.6(=543).85: Amma assāsa mā soci, ānayissāma bhātaraṃ,
disodisaṃ gamissāma bhātu pariyesanañ caraṃ || Ja_XXII:831 ||
Ja_XXII.6(=543).86: Pabbate giriduggesu gāmesu nigamesu ca,
orena dasarattassa bhātaraṃ passa āgatan ti. || Ja_XXII:832 ||
Ta. caran ti amma tayo pi janā bhātupariyesanaṃ carantā, disodisaṃ -- ti naṃ assāsesuṃ.
Tato Sudassano cintesi: "sace tayo pi ekadisaṃ gamissāma papañco bhavissati, tīhi tīṇi ṭhānāni gantuṃ vaṭṭati: ekena Devalokaṃ ekena Himavantaṃ ekena Manussalokaṃ, sace kho pana Kāṇāriṭṭho manussalokaṃ gamissati yatth'; eva Bh-aṃ passati taṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā jhāpetvā essati, esa kakkhaḷo pharuso, na sakkā etaṃ tattha pesetun" ti cintetvā "tāta Ariṭṭha, tvaṃ d-lokaṃ gaccha, sace devatāhi dhammaṃ sotukāmāhi Bh-o d-lokan nīto tato nam ānehīti" Ariṭṭhaṃ d-lokaṃ pahiṇi, Subhagaṃ pana "tvaṃ tāta Himavantaṃ gantvā pañcasu mahānadīsu Bh-aṃ upadhāretvā ehīti" Hi-aṃ pahiṇi, sayaṃ pana in-lokaṃ gantukāmo cintesi: "sac'; āhaṃ māṇavakavaṇṇena gamissāmi manussā osappissanti, mayā tāpasavesena gantuṃ vaṭṭati, manussānaṃ hi pabbajitā piyā manāpā" ti so tāpasavesaṃ gahetvā mātaraṃ vanditvā nikkhami, Bo-assa pana Accimukhī nāma vemātikabhaginī atthi, tassā Bo-e adhimatto sinehi, sā Su-aṃ gacchantaṃ disvā ā:
[page 191]
6. Bhūridattajātaka. (543.) 191
"bhātiya, ativiya kilamāmi, aham pi tayā saddhiṃ gamissāmīti". "Amma na sakkā tayā gantuṃ, ahaṃ pabbajitavesena gacchāmīti". "Ahaṃ khuddakamaṇḍūkī hutvā tava jaṭantare nipajjitvā gamissāmīti". "Tena hi ehīti" sā maṇḍūkapotikā hutvā tassa jaṭantare nipajji, Su-o "mūlato paṭṭhāya vicinanto gamissāmīti" Bo-assa bhariyāyo tass'; uposathakaraṇaṭṭhānaṃ pucchitvā paṭhamaṃ ta. gantvā Ālambānena M-assa gahitaṭṭhāne lohitañ ca vallīhi katapeḷaṭṭhānañ ca disvā "Bh-o ahiguṇḍikena gahito" ti ñatvā samuppannasoko assupuṇṇehi nettehi Ālambānassa gatamaggen'; eva paṭhamaṃ kīḷāpitagāmakaṃ gantvā manusse pucchi: "evarūpo nāma nāgo kenaci ahiguṇḍikena kīḷāpito" ti. "Āma Ālambānena ito māsamatthake kīḷāpito" ti. "Kiñci tena laddhan" ti. "Āma idh'; eva satasahassamattaṃ laddhan" ti. "Idāni kuhiṃ gato" ti. "Asukagāmaṃ nāmā" 'ti So tato paṭṭhāya pucchanto anupubbena rājadvāraṃ agamāsi, tasmiṃ khaṇe Āl-o pi sunahāto suvilitto paṭṭasāṭakaṃ nivāsetvā ratanapeḷaṃ gāhāpetvā rājadvāram eva gato, mahājano sannipati, rañño āsanaṃ paññattaṃ, so antonivesane ṭhito va āha: "āgacchāmi, nāgarājānaṃ kīḷāpetū" 'ti pesesi, Āl-o citrattharake ratanapeḷaṃ ṭhapetvā vivaritvā "ehi mahānāgarājā" 'ti saññam adāsi, tasmiṃ samaye Su-o pi parisante ṭhito, M. sīsaṃ nīharitvā sabban taṃ parisaṃ olokesi, nāgā dvīhi kāraṇehi parisaṃ olokenti: supaṇṇaparipanthaṃ vā ñātake vā dassanatthāya, te supaṇṇe disvā bhītā na naccanti, ñātake disvā lajjamānā, M. pana olokento parisantare bhātikaṃ addasa, so akkhipūraṃ assuṃ niggahetvā peḷato nikkhamma bhātarābhimukho pāyāsi, mahājano taṃ āgacchantaṃ disvā bhīto paṭikkami, eko Sudassano va aṭṭhāsi, so gantvā tassa pādapiṭṭhiyaṃ sīsaṃ ṭhāpetvā rodi, Su-o pi rodi, M. roditvā nivattitvā peḷam eva pāvisi, Āl-o "iminā nāgena tāpaso daṭṭho bhavissatīti, assāsessāmi nan" ti upasaṃkamitvā āha:
[page 192]
192 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.6(=543).87: Hatthā pamutto urago pāde te nipatī bhusaṃ,
kacci t'; ānuḍasī tāta, mā bhāyi sukhito bhavā 'ti. || Ja_XXII:833 ||
Ta. mā bhāyīti tāta tāpasa ahaṃ Āl-o nāma mā bhāyi tava paṭijagganan nāma mama bhāro ti.
Sudassano tena saddhiṃ kathetukāmo āha:
Ja_XXII.6(=543).88: N'; eva mayhaṃ ayaṃ nāgo alan dukkhāya kāyaci,
yāvat'; atthi ahiggāho mayā bhiyyo na vijjatīti. || Ja_XXII:834 ||
Ta. kāyacīti kassaci appamattakassāpi dukkhassa uppādane ayaṃ mama asamattho, mayā hi sadiso ahiguṇḍiko nāma n'; atthīti.
Ālambāno "asuko nām'; eso" ti ajānanto kujjhitvā āha:
Ja_XXII.6(=543).89: Ko nu brāhmaṇavaṇṇena datto parisam āgamā
avhayantu suyuddhena, suṇātu parisā maman ti. || Ja_XXII:835 ||
Ta. datto ti dandho lāḷako, avhayantū 'ti avayhanto ayam eva vā pātho, i. v. h.: ayan pi ko si bālo ummattako maṃ suyuddhena avhayanto attanā saddhiṃ samaṃ karonto parisam āgato ti, parisā mama vacanaṃ suṇātu: mayhaṃ doso n'; atthi, mā kho me kujjhitthā 'ti.
Atha naṃ Su-o gāthāya ajjhabhāsi:
Ja_XXII.6(=543).90: Tvaṃ maṃ nāgena ālamba ahaṃ maṇḍūkachāpiyā,
hotu no abbhutaṃ tattha ā. sahassehi pañcahīti. || Ja_XXII:836 ||
Ta. nāgenā 'ti tvaṃ nāgena mayā saddhiṃ yujjha, ahaṃ maṇḍūkachāpiyā tayā saddhiṃ yujjhissāmi, ā. sahassehīti tasmiṃ no yuddhe yāva pañcahi sahassehi paṇītako hotū 'ti.
Ālambāno āha:
Ja_XXII.6(=543).91: Ahaṃ hi vasumā aḍḍho, tvaṃ daliddo si māṇava,
ko nu te pāṭibhog'; atthi, upajūtañ ca kiṃ siyā. || Ja_XXII:837 ||
Ja_XXII.6(=543).92: Upajūtañ ca me assa pāṭibhogo ca tādiso,
assa no abbhutaṃ tattha ā. sahassehi pañcahīti. || Ja_XXII:838 ||
Ta. ko nu te ti tava jitassa ko pāṭibhogo atthi, upajūtañcā 'ti imasmiṃ vā jūte upanikkhepabhūtaṃ kin nāma tava dhanaṃ siyā, dassehi me ti vadati,
[page 193]
6. Bhūridattajātaka. (543). 193
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] upajūtañca me ti mayhaṃ pana dātabbaṃ upanikkhepadhanaṃ vā ṭhapetabbapāṭibhogo vā tādiso atthi, tasmā no ta. yāva pañcahi sahassehi abbhutaṃ hotū 'ti.
Su-o tassa kathaṃ sutvā "pañcahi no sahassehi abbhutaṃ hotū" 'ti abhīto rājanivesanaṃ āruyha mātularañño santike ṭhito gātham āha:
Ja_XXII.6(=543).93: Suṇohi me mahārāja vacanaṃ, bhaddam atthu te,
pañcannaṃ me sahassānaṃ pāṭibhogo hi kittimā ti. || Ja_XXII:839 ||
Ta. kittimā ti guṇakittisampannā.
Rājā "ayaṃ tāpaso maṃ atibahuṃ dhanaṃ yācati, kin nu kho" ti cintetvā gāthaṃ āha:
Ja_XXII.6(=543).94: Pettikaṃ vā iṇaṃ hoti yaṃ vā hoti sayaṃkataṃ,
kiṃ tvaṃ evaṃ bahuṃ mayhaṃ
dhanaṃ yācasi brāhmaṇā 'ti. || Ja_XXII:840 ||
Ta. pettikaṃ vā ti pitarā vā gahetvā khāyitaṃ attanā vā kataṃ iṇaṃ nāma hoti, kim mama pitarā vā tava hatthato gahitaṃ atthi udāhu mayā, kiṃkāraṇā evaṃ bahuṃ dhanaṃ yācasīti.
Evaṃ vutte Sudassano dve gāthā abhāsi:
Ja_XXII.6(=543).95: Ālambāno hi nāgena mamaṃ abhijigiṃsati,
ahaṃ maṇḍūkachāpiyā ḍaṃsayissāmi brāhmaṇaṃ. || Ja_XXII:841 ||
Ja_XXII.6(=543).96: Taṃ tvaṃ daṭṭhuṃ mahārāja ajja raṭṭhābhivaḍḍhana
khattasaṃghaparibbūḷho niyyāhi abhidassanan ti. || Ja_XXII:842 ||
Ta. abhi -- ti yuddhe jinituṃ icchati, ta sace hi so jīyissati mayhaṃ pañcasahassāni dassati, sac'; āhaṃ jiyissāmi aham assa dassāmi, tasmā taṃ bahuṃ dhanaṃ yācāmi, tan ti tasmā tvaṃ mahārāja ajja abhidassanaṃ daṭṭhuṃ niyyāhīti.
Rājā "tena hi gacchāmā" 'ti tāpasena saddhiṃ yeva nikkhami, taṃ disvā Āl-o "ayaṃ tāpaso gantvā va rājānaṃ gahetvā āgato, rājakulūpako bhavissatīti" bhīto taṃ anuvattanto g. ā.:
Ja_XXII.6(=543).97: N'; eva taṃ atimaññāmi sippavādena māṇava,
atimatt'; āsi sippena, uragaṃ nāpacāyasīti. || Ja_XXII:843 ||
[page 194]
194 XXII. Mahānipāta.
Ta. sippavādenā 'ti māṇava ahaṃ attano sippena taṃ nātinaññāmi, tvaṃ pana sippena atimatto imaṃ uragaṃ na pūjesi nāssa apacitiṃ karosīti.
Tato Sudassano dve gāthā abhāsi:
Ja_XXII.6(=543).98: Mayam pi nātimaññāma sippavādena brāhmaṇaṃ,
avisena ca nāgena bhusaṃ vañcayase janaṃ. || Ja_XXII:844 ||
Ja_XXII.6(=543).99: Evaṃ ce taṃ jano jaññā yathā jānāmi taṃ ahaṃ
na tvaṃ labhasi Ālamba sattumuṭṭhiṃ kuto dhanan ti. || Ja_XXII:845 ||
Ath'; assa Ālambāno kujjhitvā āha:
Ja_XXII.6(=543).100: Kharājino jaṭī rummī datto parisam āgato,
so tvaṃ evaṃgataṃ nāgaṃ ‘aviso'; atimaññasi. || Ja_XXII:846 ||
Ja_XXII.6(=543).101: Āsajja kho naṃ jaññāsi puṇṇaṃ uggassa tejasā,
maññe taṃ bhasmarāsiṃ va khippaṃ eso karissatīti. || Ja_XXII:847 ||
Ta. rummīti anañjitāmaṇḍito, aviso -- ti nibbiso ti avajānāsi, āsajjā 'ti upagantvā, jaññāsīti jāneyyāsi.
Atha tena saddhiṃ keḷiṃ karonto Sudassano gātham āha:
Ja_XXII.6(=543).102: Siyā visaṃ siluttassa deḍḍubhassa silābhuno
n'; eva lohitasīsassa visaṃ nāgassa vijjatīti. || Ja_XXII:848 ||
Ta. siluttassā 'ti gharasappassa, deḍḍubhassā 'ti udakasappassa, silābhuno ti nīlapaṇṇavaṇṇasappassa, iti nibbise sappe dassetvā etesaṃ visaṃ siyā n'; eva lohitasīsassa sappassā 'ti āha.
Atha naṃ Ālambāno dvīhi gāthāhi ajjhabhāsi:
Ja_XXII.6(=543).103: Sutaṃ me taṃ arahataṃ saññatānaṃ tapassinaṃ:
idha dānāni datvāna saggaṃ gacchanti dāyakā,
jīvanto dehi dānāni yadi te atthi dātave. || Ja_XXII:849 ||
Ja_XXII.6(=543).104: Ayaṃ nāgo mahiddhiko tejasī duratikkamo,
tena taṃ ḍaṃsayissāmi, so taṃ bhasmaṃ karissati. || Ja_XXII:850 ||
Ta. dātave ti yadi te kiñci dātabbam atthi taṃ ḍehi.
(Sudassano:)
Ja_XXII.6(=543).105: Mayāp'; etaṃ sutaṃ samma saññatānaṃ tapassinaṃ:
idha dānāni datvāna saggaṃ gacchanti dāyakā,
tvam eva dehi jīvanto yadi te atthi dātave. || Ja_XXII:851 ||
[page 195]
6. Bhūridattajātaka. (543.) 195
Ja_XXII.6(=543).106: Ayaṃ Accimukhī nāma puṇṇā uggassa tejasā,
tāya taṃ ḍaṃsayissāmi, sā taṃ bhasmaṃ karissati. || Ja_XXII:852 ||
Ja_XXII.6(=543).107: Yā dhītā Dhataraṭṭhassa vemātābhaginī mama
sā dissatu Accīmukhī puṇṇī uggassa tejasā ti. || Ja_XXII:853 ||
Imā gāthā Sudassanassa vacanaṃ, ta. puṇṇā ti uggena visena puṇṇā.
Evañ ca pana vatvā "amma Accimukhi jaṭantarato me nikkhamitvā pāṇimhi patiṭṭhahā" 'ti mahājanamajjhe yeva bhaginiṃ pakkositvā hatthaṃ pasāresi, sā tassa saddaṃ sutvā jaṭantare nipannā va tikkhattuṃ maṇḍūkavassitaṃ vassitvā nikkhamitvā aṃsakūṭe nisīditvā uppatitvā tassa hatthatale tīṇi visabindūni pātetvā puna tassa jaṭantaram eva pāvisi, Su-o visaṃ gahetvā ṭhito "nassissat'; āyaṃ janapado, vinassissat'; āyaṃ janapado" ti tikkhattuṃ abhāsi, tassa so saddo dvādasayojanikaṃ Bārāṇasiṃ chādetvā aṭṭhāsi. Atha rājā "kimatthaṃ janapado nassissatīti" pucchi. "Mahārāja imassa visassa nisiñcanaṭṭhānaṃ na passāmīti". "Tāta mahantāyaṃ paṭhavī, paṭhaviyaṃ nisiñcā" 'ti. Atha naṃ "na sakkā mahārājā" 'ti paṭikkhipanto gātham āha:
Ja_XXII.6(=543).108: Chamāyaṃ ce nisiñcissaṃ -- Brahmadatta vijānahi --
tiṇalatāni osajjho ussusseyyuṃ asaṃsayan ti. || Ja_XXII:854 ||
Ta. tiṇa -- ti paṭhavinissitāni tiṇāni ca latāni ca sabbosadhiyo ca tasmā na sakkā paṭhaviyaṃ siñcitun ti.
"Tena hi taṃ tāta uddhaṃ ākāse khipā" 'ti. "Tatthāpi na sakkā" ti dassento gātham āha:
Ja_XXII.6(=543).109: Uddhañ ce pātayissāmi -- Brahmadatta vijānahi --
sattavassān'; ayaṃ devo na vasse na himaṃ pate ti. || Ja_XXII:855 ||
Ta. na himaṃ -- ti sattavassāni himabindumattam pi na patissati.
"Tena hi udake siñcāhīti". "Tatrāpi na sakkā" ti dassetuṃ gātham āha:
[page 196]
196 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.6(=543).110: Udakañ ce nisiñcissaṃ -- Brahmadatta vijānahi --
yāvatā udakajā pāṇā mareyyuṃ macchakacchapā ti. || Ja_XXII:856 ||
Atha naṃ rājā ā.: "tāta mayaṃ na kiñci jānāma, yathā amhākaṃ raṭṭhaṃ na nassati taṃ upāyaṃ tvam eva jānāhīti".
"Tena hi mahārāja imasmiṃ ṭhāne paṭipāṭiyā tayo āvāṭe khaṇāpethā" 'ti. Rājā khaṇāpesi. Su-o majjhimaṃ āvāṭaṃ nānābhesajjānaṃ pūrāpesi, dutiyaṃ gomayassa, tatiyaṃ dibbosadhānaṃ ñeva, tato majjhime āvāṭe visabindūni pātesi, taṃ khaṇaṃ ñeva dhūmāyitvā jālā uṭṭhahi, sā gantvā gomayāavāṭaṃ gaṇhi, tato pi jālā uṭṭhāya itaraṃ dibbosadhapuṇṇaṃ gahetvā osadhāni jhāpetvā nibbāyi. Āl-o tassa āvāṭassa avidūre aṭṭhāsi, atha naṃ visaṃusumā pahari, sarīracchavi uppāṭetvā gatā, setakuṭṭhī ahosi, so bhayatajjito "nāgarājānaṃ vissajjemīti" tikkhattuṃ vācaṃ nicchāresi. Taṃ sutvā Bo.
ratanapeḷāya nikkhamitvā sabbālaṃkārapatimaṇḍitaṃ attabhāvaṃ māpetvā Sakkadevarājalīḷhāya ṭhito. Su-o pi Accimukhī pi tath'; eva aṭṭhaṃsu. Tato Su-o rājānam āha: "sañjānāsi no mahārāja kass'; ete puttā" ti. "Na sañjānāmīti". "Amhe tāva na sañjānāsi, Kāsiraññā pana dhītu Samuddajāya Dhataraṭṭhassa dinnabhāvaṃ jānāsīti". "Āma jānāmi, mayhaṃ sā kaniṭṭhabhaginīti". "Mayaṃ tassā puttā, tvaṃ no mātulo" ti.
Taṃ sutvā rājā te āliṅgitvā sīse cumbitvā roditvā pāsādaṃ āropetvā mahantaṃ sakkāraṃ kāretvā Bhūridattena saddhiṃ paṭisanthāraṃ karonto pucchi: "tāta taṃ evaṃ uggatejaṃ kathaṃ Ālambāno gaṇhīti". {So} sabbaṃ vitthārena kathetvā "mahārāja raññā nāma iminā niyāmena r. kāretuṃ vaṭṭatīti" mātulassa dh. d. Atha naṃ Su-o āha: "mātula mama mātā Bhū-aṃ apassantī kilamati, na sakkā amhehi bahi papañcaṃ kātun" ti. "Sādhu tāta, tumhe tāva gacchatha, ahaṃ pana mama bhaginiṃ daṭṭhukāmo, kathaṃ taṃ passissāmīti". "Mātula kahaṃ pana ayyako Kāsirājā ti. "Tāta mama bhaginiyā vinā vattituṃ asakkonto r. pahāya pabbajitvā asukavanasaṇḍe nāma vasatīti".
[page 197]
6. Bhūridattajātaka. (543.) 197
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] "Mātula mama mātā tumhe c'; eva ayyakañ ca me daṭṭhukāmā, tumhe asukadivasaṃ mama ayyakassa santikaṃ gacchatha, mayaṃ mātaraṃ ādāya ayyakassa assamapadaṃ āgacchissāma, ta. naṃ tumhe pi passissathā" 'ti. Iti te mātulassa divasaṃ ṭhapetvā rājanivesanā otariṃsu. Rājā bhāgineyye uyyojetvā roditvā nivatti. Te pi paṭhaviyaṃ nimujjitvā nāgabhavanaṃ gatā. Nagarapavesanakhaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
Mahāsatte sampatte sakalanagaraṃ ekaparidevasaddam ahosi. So pi māsaṃ peḷāya kilanto gilānaseyyāya sayi, tassa santikaṃ āgacchantānaṃ nāgānam pamāṇaṃ n'; atthi, so tehi saddhiṃ kathento kilamati. Kāṇāriṭṭho devalokaṃ gantvā M-aṃ adisvā paṭhamam eva āgato, atha naṃ "esa caṇḍo pharuso sakkhissati nāgaparisaṃ vāretun" ti M-assa nipannaṭṭhāne dovārikaṃ kariṃsu. Subhago pi sakala-Himavantaṃ vicinitvā tato mahāsamuddañ ca sesanadiyo ca upadhāretvā Yamunaṃ upadhārento āgacchati. Nesādabrāhmaṇo pi Ālambānaṃ kuṭṭhiṃ disvā cintesi: "ayaṃ Bhū-aṃ kilametvā kuṭṭhijāto, ahaṃ pana taṃ mayhaṃ tathā bahūpakāraṃ maṇilobhena Ālambānassa dassesi, taṃ pāpaṃ maṃ āgamissati, yāva taṃ nāgacchati tāvad eva Yamunaṃ gantvā pāpavāhatitthe pāpavāhanaṃ karissāmīti" ta. gantvā "mayā Bhūridatte mittadūbhikammaṃ kataṃ pāpaṃ pavāhessāmīti" udakorohaṇakammaṃ karoti. Tasmiṃ khaṇe Subhago taṃ ṭhānaṃ patto, tassa taṃ vacanaṃ sutvā "iminā kira pāpakammena tāva mahantassa yasassa dāyako mama bhātā maṇimantassa kāraṇā Ālambānassa dassito, nāssa jīvitaṃ dassāmīti" naṅguṭṭhena naṃ pādesu veṭhetvā ākaḍḍhitvā udake osīdāpetvā nirussāsakāle thokaṃ sithilaṃ akāsi, so sīsaṃ ukkhipi, atha naṃ punākaḍḍhitvā osīdāpesi,
[page 198]
198 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evaṃ bahuvāre tena kilamiyamāno nesāda{brāhmaṇo} sīsaṃ ukkhipitvā g. ā.:
Ja_XXII.6(=543).111: Lokyaṃ sajantaṃ udakaṃ Payāgasmim patiṭṭhitaṃ
ko maṃ ajjhoharī bhūto ogāḷhaṃ Yamunaṃ nadin ti. || Ja_XXII:857 ||
Ta. lokyan ti pāpapavāhanasamatthan ti lokasammataṃ, sajantan ti evarūpaṃ udakaṃ abhisiñcantaṃ, Payāgasmin ti Payāgatitthe.
Atha naṃ Subhago gāthāya ajjhabhāsi:
Ja_XXII.6(=543).112: Ya-d-esa lokādhipatī yasassī
Bārāṇasiṃ pakiraparī samantato
tassāhaṃ putto uragūsabhassa,
Subhago ti maṃ brāhmaṇa vedayantīti. || Ja_XXII:858 ||
Ta. yadesā 'ti yo esa, pakirapari samantato ti paccatthikānaṃ upaharaṇasamatthatāya pari samantato pakiri, sabbaṃ parikkhipitvā upari phaṇena chādesi.
Atha brāhmaṇo "ayaṃ Bhū-assa bhātā na me jīvitaṃ dassati, yan nūnāhaṃ etassa c'; eva mātāpitunnañ c'; assa vaṇṇakittanena muducittataṃ katvā attano jīvitaṃ yāceyyan" ti cintetvā gātham āha:
Ja_XXII.6(=543).113: Sace hi putto uragūsabhassa
Kaṃsassa rañño amarādhipassa
mahesakkho aññataro pitā te
maccesu mātā pana te atulyā
na tādiso arahati brāhmaṇassa
dāsam pi ohātuṃ mahānubhāvo ti. || Ja_XXII:859 ||
Ta. Kaṃsassā 'ti aparena nāmena evaṃnāmassa Kāsirañño ti pi vadanti yeva, Kāsirājadhītāya gahitattā Kāsirajjam pi tass'; eva santakaṃ katvā vaṇṇeti, amar -- ti dīghāyutāya amarasaṃkhātānaṃ nāgānaṃ adhipatissa, mahesakkho ti mahānubhāvo, aññataro ti mahesakkhānaṃ aññataro, dāsampīti tādiso hi mahānubhāvo ānubhāvarahiṭaṃ brāhmaṇassa dāsampi udake oharituṃ nārahati pageva mahānubhāvabrāhmaṇan ti vadati.
[page 199]
6. Bhūridattajātaka. (543.) 199
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
Atha naṃ Subhago "duṭṭhabrāhmaṇa tvaṃ maṃ vañcetvā muñcissāmīti maññasi, na te jīvitaṃ dammīti" tena katakammaṃ pakāsento āha:
Ja_XXII.6(=543).114: Rukkhaṃ nissāya vijjhittho eṇeyyaṃ pātum āgataṃ,
so viddho dūram asarā saravegena sekhavā. || Ja_XXII:860 ||
Ja_XXII.6(=543).115: Taṃ tvaṃ patitam addakkhi araññasmiṃ brahāvane
sa maṃsakācam ādāya sāyaṃ nigrodh'; upāgami || Ja_XXII:861 ||
Ja_XXII.6(=543).116: Suvasāliyasaṃghuṭṭhaṃ piṅgiyaṃ santhatāyutaṃ
kokilābhirudaṃ rammaṃ dhuvaṃ haritasaddalaṃ. || Ja_XXII:862 ||
Ja_XXII.6(=543).117: Tattha te so pāturahu iddhiyā yasasā jalaṃ
mahānubhāvo bhātā me kaññāhi parivārito. || Ja_XXII:863 ||
Ja_XXII.6(=543).118: So tena pariciṇṇo tvaṃ sabbakāmehi tappito
adūbhassa tuvaṃ dūbhi, tan te veraṃ idhāgataṃ. || Ja_XXII:864 ||
Ja_XXII.6(=543).119: Khippaṃ gīvaṃ pasārehi, na te dassāmi jīvitaṃ,
bhātu parisaraṃ veraṃ chedayissāmi te siran ti. || Ja_XXII:865 ||
Ta. sāyaṃ -- ti vikāle nigrodhaṃ upagato si, piṅgiyan ti pakkānaṃ vaṇṇena piṅgalaṃ, santhatāyutan ti pārohaparikiṇṇaṃ, kokila -- ti kokilāhi abhirudaṃ, dhuvaṃ -- ti udakabhūmiyaṃ jātatthā niccaṃ haritasaddalabhūmibhāgaṃ, pāturahū 'ti tasmiṃ nigrodhe ṭhitassa tava so mama bhātā pākaṭo ahosi, iddhiyā ti puññatejena, so tenā 'ti so tuvaṃ tena attano bhavanaṃ netvā pariciṇṇo. parisaran ti tayā mama bhātu kataveraṃ pāpakammaṃ parisaranto anussaranto, chedayissāmīti chindissāmi.
Atha brāhmaṇo "na me esa jīvitaṃ dassati, yaṃ kiñci pana katvā mokkhatthāya vāyamituṃ vaṭṭatīti" g. ā.:
Ja_XXII.6(=543).120: Ajjhāyako yācayogo āhutaggi ca brāhmaṇo,
etehi tīhi ṭhānehi avajjho bhavati brāhmaṇo ti. || Ja_XXII:866 ||
Etehīti ajjhāyakattādīhi tīhi kāraṇehi br. avajjho, na labbhā brāhmaṇaṃ vadhituṃ, kiṃ tvaṃ vadesi, yo hi br-aṃ vadheti so Niraye nibbattatīti
[page 200]
200 XXII. Mahānipāta.
Taṃ sutvā Subhago saṃsayapatto hutvā "imaṃ n-bhavanaṃ netvā bhātaro paṭipucchitvā jānissāmīti" cintetvā dve gāthā abhāsi:
Ja_XXII.6(=543).121: Yaṃ puraṃ Dhataraṭṭhassa ogāḷhaṃ Yamunaṃ nadiṃ
jotate sabbasovaṇṇaṃ girim āhacca Yāmunaṃ. || Ja_XXII:867 ||
Ja_XXII.6(=543).122: Tattha te purisavyagghā sodariyā mama bhātaro,
yathā te tattha vakkhanti tathā hessasi brāhmaṇā 'ti. || Ja_XXII:868 ||
Ta. puran ti nagaraṃ, ogāḷhan ti anupaviṭṭhaṃ, girim -- ti Yamunato avidūre ṭhitaṃ Himavantaṃ āhacca jotati, tattha te ti tasmiṃ nagare te mama bhātaro vasanti, ta. nīte tayi yathā te vakkhanti tathā bhavissasi, sace hi saccaṃ kathesi jīvitaṃ te atthi no ce tatth'; eva sīsaṃ chindissāmīti.
Iti naṃ vatvā gīvāyaṃ gahetvā khipanto akkosanto paribhāsanto M-assa pāsādadvāraṃ agamāsi. Mahāsattassa pariyesanakhaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
Atha naṃ dovāriko hutvā nisinno Kāṇāriṭṭho tathā kilametvā āniyyamānaṃ disvā paṭimaggaṃ gantvā "Subhaga, mā heṭhayi, brāhmaṇā nāma Mahābrahmuno puttā, sace hi Mahābrahmā jānissati ‘mama puttaṃ viheṭhayantīti'; kujjhitvā amhākaṃ sakalaṃ n-bhavanaṃ vināsessati, lokasmiṃ brāhmaṇā nāma seṭṭhā mahānubhāvā, tvaṃ tesaṃ ānubhāvaṃ na jānāsi, ahaṃ jānāmīti", Kāṇāriṭṭho kira atītānantare bhave yaññakārabrāhmaṇo ahosi, tasmā evaṃ ā., vatvā ca pana anubhūtapubbavasena yajanasīlo hutvā Subhagañ ca nāgaparisañ ca āmantetvā "etha, yaññakārakabrāhmaṇānaṃ vo guṇe vaṇṇessāmīti" vatvā yaññavaṇṇaṃ ārabhanto āha:
Ja_XXII.6(=543).123: Anittarā ittarasampayuttā
yaññā ca vedā ca subhoga loke,
tad aggarayhaṃ hi vinindamāno
jahāti vittañ ca satañ ca dhamman ti. || Ja_XXII:869 ||
[page 201]
6. Bhūridattajātaka. (543.) 201
Ta. anittarā ti bhoga imasmiṃ loke yaññā ca vedā ca anittarā na lāmakā mahānubhāvā, te ittarehi brāhmaṇehi sampayuttā, tasmā brāhmaṇāpi anittarā va jātā, tad aggarayhan ti tasmā agārayhaṃ brāhmaṇaṃ vinindamāno dhanañ ca paṇḍitadhammañ ca jahātīti, idaṃ kira so iminā Bhūridatte mittadūbhikammaṃ katan ti vattuṃ mā labhatīti avoca.
Atha taṃ Kāṇāriṭṭho "Subhaga jānāsi pana ‘ayaṃ loko kena vihito"'; ti pucchitvā "na jānāmīti" vutte "brāhmaṇānaṃ pitāmahena Brahmunā" ti dassetuṃ itaraṃ g. ā.
Ja_XXII.6(=543).124: Ajjhenam ariyā paṭhaviṃ janindā
vessā kasiṃ pāricariyañ ca suddā
upāgu paccekaṃ yathā padesaṃ
katāhu ete Vasinā ti āhū ti. || Ja_XXII:870 ||
Ta. upāgū ti upagatā, Brahmā kira brāhmaṇādayo nimminitvā ariye tāva brāhmaṇe āha: tumhe ajjhenam eva upagacchatha, mā aññaṃ kiñci karittha, janinde ā.: tumhe paṭhaviṃ yeva vijinetha, vesse ā.: tumhe kasiṃ yeva upetha, sudde ā.: tumhe tiṇṇaṃ vaṇṇānaṃ pāricariyaṃ yeva upethā 'ti, tato paṭṭhāya ariyā ajjhenaṃ janindā paṭhaviṃ vessā kasiṃ suddā pāricariyaṃ upagatā ti vadati, paccekan -- ti upagacchantā ca pāṭiyekkaṃ attano kulapadesānurūpena Brahmunā vuttaniyāmen'; eva upagatā, katāhu ete Vasinā ti āhū ti evaṃ kira tena Vasinā Mahābrāhmaṇā katā ahesuṃ ti kathenti
Evaṃ "mahāguṇā ete brāhmaṇā nāma, yo hi etesu cittaṃ pasādetvā dānaṃ deti tassa aññattha paṭisandhi n'; atthi, devalokam eva gacchatīti" vatvā āha:
Ja_XXII.6(=543).125: Dhātā Vidhātā Varuṇo Kuvero
Somo Yamo Candimā y'; āpi Suriyo
ete hi yaññaṃ puthuso yajitvā
ajjhāyakānaṃ atha sabbakāme. || Ja_XXII:871 ||
Ja_XXII.6(=543).126: Vikāsitā cāpasatāni pañca
yo Ajjuno balavā bhīmaseno
sahassabāhu asamo pathavyā
so pi tadā ādahi jātavedan ti. || Ja_XXII:872 ||
[page 202]
202 XXII. Mahānipāta.
Ta. ete hīti ete hi, Dhātā ti ādayo devarājāno, puthuso ti anekapakāraṃ yaññaṃ yajitvā, atha sabbakāme ti atha ajjhāyakānaṃ brāhmaṇānaṃ sabbakāme datvā etāni ṭhānāni pattā ti dasseti, vikāsitā ākaḍḍhitā, cāpa -- ti na dhanupañcasatāni pañcacāpasatappamāṇaṃ pana mahādhanuṃ, bhīmaseno ti bhayānakaseno, sahassabāhū 'ti na tassa bāhūnaṃ sahassaṃ, pañcannaṃ pana dhanuggahasatānaṃ bāhusahassena ākaḍḍhitabbassa dhanuno ākaḍḍhanen'; eva evaṃ vutto, ādahi jātavedan ti so pi rājā tasmiṃ kāle brāhmaṇe sabbakāmehi santappetvā aggiṃ ādahi patiṭṭhahitvā paricari, ten'; eva kāraṇena devaloke nibbatto, tasmā brāhmaṇā nāma imasmiṃ loke jeṭṭhakā ti ā.
So uttarim pi brāhmaṇe yeva vaṇṇento gātham āha:
Ja_XXII.6(=543).127: Yo brāhmaṇe bhojayi dīgharattaṃ
annena pānena yathānubhāvaṃ
pasannacitto anumodamāno
subhoga devaññataro ahosīti. || Ja_XXII:873 ||
Ta. yo ti yo so porāṇako Bārāṇasirājā ti dasseti, yathānubhāvan ti yathābalaṃ, yad assa atthi taṃ sabbaṃ pariccajitvā bhojesi, devaññataro ti so aññataro mahesakkhadevarājā ahosīti.
Evaṃ brāhmaṇā nāma aggadakkhiṇeyyā ti. Ath'; assa aparam pi kāraṇaṃ āharitvā dassento gātham āha:
Ja_XXII.6(=543).128: Mahāsanaṃ devam anomavaṇṇam
yo sappinā asakkhi jetum Aggiṃ
so yaññatan taṃ varato yajitvā
dibbaṃ gatiṃ Mujalind'; ajjhagañchīti. || Ja_XXII:874 ||
Ta. mahāsanan ti mahābhakkhaṃ, jetun ti santappetuṃ, yaññatan ti yaññavidhānaṃ, varato ti varassa Aggidevassa yajitvā, Mujalindhajjhagañchīti Mujalindo adhigato, eko kira pubbe Bārāṇasiyaṃ Mujalindo nāma rājā brāhmaṇe pakkositvā saggamaggaṃ pucchi, atha naṃ te brāhmaṇānañ ca brāhmaṇadevatāya ca sakkāraṃ karohīti vatvā kā nu brāhmaṇadevatā ti vutte Aggidevo ti taṃ navasappinā santappehīti āhaṃsu, so tathā akāsi.
Tam atthaṃ pakāsento esa imaṃ gātham āha:
Ja_XXII.6(=543).129: Mahānubhāvo vassasahassajīvī
yo pabbaji dassaneyyo uḷāro
[page 203]
6. Rhūridattajātaka. (543.) 203
hitvā apariyantarathaṃ sasenaṃ
rājā Dujīpo pi jagāma saggan ti. || Ja_XXII:875 ||
Ta. pabbajīti pañcavassasatāni r. kārento brāhmaṇānaṃ sakkāraṃ kāretvā apariyantarathaṃ sasenaṃ hitvā pabbaji, Dujīpo pīti so cāpi Dujīpo nāma rājā brāhmaṇe pūjetvā va saggaṃ gato ti vadati, Dujipo ti pi pāṭho.
Aparāni pi 'ssa udāharaṇāni dassento āha:
Ja_XXII.6(=543).130: Yo sāgarantaṃ Sāgaro vijitvā
yūpaṃ subhaṃ soṇṇamayaṃ uḷāraṃ
ussesi Vessānaram ādahāno
subhoga devaññataro ahosi. || Ja_XXII:876 ||
Ja_XXII.6(=543).131: Yassānubhāvena subhoga Gaṅgā
pavattatha dadhisannam samuddaṃ
sa lomapādo paricariya-m-aggiṃ
Aṅgo sahassakkhapur'; ajjhagañchīti. || Ja_XXII:877 ||
Ta. sāgarantan ti sāgarapariyantaṃ paṭhaviṃ, ussesīti brāhmaṇe saggamaggaṃ pucchitvā suvaṇṇayūpaṃ ussāpehīti vutto pasughātatthāya ussāpesi, vessānaramādahāno ti vessānaraṃ aggiṃ ādahanto, vesānaran ti pi pāṭho, devaññataro ti Subhaga so hi rājā aggiṃ juhitvā aññataro mahesakkhadevo ahosīti vadati, yassānu -- ti bho Subhaga Gaṅgā ca samuddo ca kena kato ti jānāsīti na jānāmi kiṃ jānissasi tvaṃ, brāhmaṇe yeva pothetuṃ jānāsi, atītasmiṃ hi Aṅgo nāma lomapādo Bārāṇasirājā brāhmaṇe saggamaggaṃ pucchitvā tehi Himavantaṃ pavisitvā br-ānaṃ sakkāraṃ katvā aggiṃ paricarā 'ti vutto aparimāṇā gāviyo ca mahisiyo ca ādāya Hi-taṃ pavisitvā tathā akāsi, brāhmaṇehi bhuttātirittaṃ khīradadhiṃ kiṃ kātabhan ti ca vutte chaḍḍethā 'ti āha, ta. thokassa khīrassa chaḍḍitaṭṭhāne kunnadiyo ahesuṃ, bahukassa chaḍḍitaṭṭhāne Gaṅgā pavattatha, taṃ pana khīraṃ yattha dadhi hutvā sannisinnaṃ ṭhitaṃ taṃ yeva samuddaṃ nāma jātaṃ, iti so evarūpaṃ sakkāraṃ katvā brāhmaṇehi vuttavidhānena aggiṃ paricariya sahassakkhassa puraṃ ajjhagañchi.
Iti 'ssa idaṃ atītaṃ āharitvā i. g. āha:
Ja_XXII.6(=543).132: Mahiddhiko devavaro yasassī
senāpatī tidive Vāsavassa
[page 204]
204 XXII. Mahānipāta.
sa somayāgena malaṃ vihantvā
subhoga devaññataro ahosīti. || Ja_XXII:878 ||
Ta. somayāgena -- ti bho subhoga, yo idāni Sakkassa senāpati mahāyaso devaputto so pi pubbe Bārāṇasirājā va brāhmaṇe saggamaggaṃ pucchitvā tehi somayāgena attano malaṃ pavāhetvā devalokaṃ gacchatīti vutto br-ānaṃ mahantaṃ sakkāraṃ katvā tehi vuttavidhānena somayāgaṃ katvā tena attano malaṃ vihantvā devaññataro jāto ti.
Imam atthaṃ pakāsento evam āha:
Ja_XXII.6(=543).133: Akāri yo lokam imaṃ parañ ca
Bhāgīrasiṃ Himavantañ ca Gijjhaṃ
yo iddhimā devavaro yasassī
so pi tadā ādahi jātavedaṃ. || Ja_XXII:879 ||
Ja_XXII.6(=543).134: Mālāgirī Himavā yo ca Gijjho
Sudassano Nisabho Kākaneru
ete ca aññe ca nagā mahantā
cityā katā yaññakarehi-m-āhū ti. || Ja_XXII:880 ||
Ta. so pi tadā -- ti bhātiya subhoga, yena Mahābrahmunā ayañ ca loko paro ca loko Bhāgīrasīgaṅgā ca Himavanta-Gijjha-pabbatā ca katā so pi yadā Brahmupapattito pubbe māṇavako ahosi tadā aggim eva ādahi, aggiṃ juhitvā Mahābrahmā hutvā idaṃ sabbam akāsi, evaṃ mahiddhikā brāhmaṇā ti dasseti, cityā katā ti pubbe kir'; eko Bārāṇasirājā br-ṇe s-maggaṃ pucchitvā br-ānaṃ sakkāraṃ karohīti vutto tesaṃ mahādānaṃ paṭṭhapetvā mayhaṃ dāne kiṃ n'; atthīti pucchitvā sabbaṃ ñeva atthi br-ānaṃ pana āsanāni na-ppahontīti.
vutte iṭṭhakāhi cināpetvā āsanāni kāresi, tadā cityāvayatapiṭṭhikā br-ānaṃ ānubhāvena vaḍḍhitvā Mālāgiriādayo pabbatā jātā, evaṃ ete yaññakārehi brāhmaṇehi katā ti kathentīti.
Atha naṃ punāha: "bhātika, jānāsi panāyaṃ samuddo kena kāraṇena apeyyo loṇodako jāto" ti "na jānāmi Ariṭṭhā" 'ti, atha naṃ "tvaṃ brāhmaṇe yeva hiṃsituṃ jānāsi, suṇāhīti" vatvā gātham āha:
Ja_XXII.6(=543).135: Ajjhāyakaṃ mantaguṇūpapannaṃ
tapassinaṃ yācayogo ti cāha,
[page 205]
6. Bhūridattajātaka. (543.) 205
tīre samuddass'; udakaṃ sajantaṃ
taṃ sāgar'; ajjhohari, ten'; apeyyo ti. || Ja_XXII:881 ||
Ta. yācayogo ti cāhā ti taṃ brāhmaṇaṃ yācayogo ti ca loko āha, udakaṃ -- ti so kir'; ekadivasaṃ pāpapavāhanakammaṃ karonto tīre ṭhatvā samuddato udakaṃ gahetvā attano upari sajati abbhukkirati, atha naṃ evaṃ karontaṃ vaḍḍhitvā sāgaro ajjhohari, taṃ kāraṇaṃ Mahābrahmā sutvā iminā kira me putto hato ti samuddaṃ apeyyo loṇodako bhavatū 'ti abhisapi, tena kāraṇen'; esa apeyyo.
"Evarūpā ete brāhmaṇā nāmā" 'ti vatvā puna pi āha:
Ja_XXII.6(=543).136: Āyāgavatthūni puthū pathavyā
saṃvijjanti brāhmaṇā Vāsavassa,
purimaṃ disaṃ pacchimaṃ dakkhiṇuttaraṃ
saṃvijjamānā janayanti vedan ti. || Ja_XXII:882 ||
Ta. Vāsavassā 'ti pubbe br-ānaṃ dānaṃ datvā Vāsavattaṃ pattassa Vāsavassa, āyāgavatthūnīti puññakkhettabhūtā aggadakkhiṇeyyā puthubrāhmaṇā saṃvijjanti, purimaṃ disan ti te idāni purimāsu catūsu disāsu saṃvijjamānā tassa Vāsavassa mahantaṃ vedaṃ janayanti pītisomanassaṃ āvahanti.
Evaṃ Ariṭṭho cuddasahi gāthāhi brāhmaṇe ca yaññe ca vede ca vaṇṇesi. Tassa taṃ kathaṃ sutvā M-assa gilānupaṭṭhānaṃ āgatā bahunāgā "bhūtam eva kathetīti" micchāgāhaṃ gaṇhanākārappattā jātā. M. gilānaseyyāya nipanno va taṃ sabbaṃ assosi, nāgāpi 'ssa ārocesuṃ, tato Bo. cintesi:
"Ariṭṭho micchāmaggaṃ vaṇṇesi, vādam assa bhinditvā parisaṃ sammādiṭṭhikaṃ karissāmīti" so uṭṭhāya nahātvā sabbālaṃkārapatimaṇḍito dhammāsane nisīditvā sabbaṃ nāgaparisaṃ sannipātetvā Ariṭṭhaṃ pakkosāpetvā "Ariṭṭha tvaṃ abhūtaṃ vatvā vede ca yaññe ca brāhmaṇe ca vaṇṇesi, br-ānaṃ hi vedavidhānena yaññayajanan nāma aniṭṭhasammataṃ na saggāvahaṃ, tava vāde abhūtaṃ passā" 'ti yaññabhe davādan nāma ārabhanto āha:
[page 206]
206 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.6(=543).137: Kalī hi dhīrānaṃ kaṭaṃ magānaṃ
bhavanti vedajjhagatān'; Ariṭṭha
marīcidhammaṃ asamekkhitattā,
māyāguṇā nātivahanti paññaṃ. || Ja_XXII:883 ||
Ja_XXII.6(=543).138: Vedā na tāṇāya bhavanti-r-assa
mittadduno bhūnahuno narassa,
na tāyate pariciṇṇo ca aggi
dosantaraṃ maccaṃ anariyakammaṃ. || Ja_XXII:884 ||
Ja_XXII.6(=543).139: Sabbañ ca maccā sadhanā sabhogā
ādīpitaṃ dāru tiṇena missaṃ
dahan na tappe asamatthatejo,
ko taṃ subhikkhaṃ dirasaññu kuriyā. || Ja_XXII:885 ||
Ja_XXII.6(=543).140: Yathāpi khīraṃ viparināmadhammaṃ
dadhi bhavitvā navanītam pi hoti
evam pi aggi viparināmadhammo
tejo samorohatī yogayutto. || Ja_XXII:886 ||
Ja_XXII.6(=543).141: Na dissate aggi-m-anuppaviṭṭho
sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi,
nāmanthamāno araṇīnarena
nākammanā jāyati jātavedo. || Ja_XXII:887 ||
Ja_XXII.6(=543).142: Sace hi aggi antarato vaseyya
sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi
sabbāni susseyyuṃ vanāni loke
sukkhāni kaṭṭhāni ca pajjaleyyuṃ. || Ja_XXII:888 ||
Ja_XXII.6(=543).143: Karoti ce dārutiṇena puññaṃ
bhojaṃ naro dhūmasikhiṃ patāpavaṃ
aṅgārikā loṇakarā ca sūdā
sarīradāhāpi kareyyuṃ puññaṃ. || Ja_XXII:889 ||
[page 207]
6. Bhūridattajātaka. (543). 207
Ja_XXII.6(=543).144: Atha ce hi ete na karonti puññaṃ
ajjhenamaggiṃ idha tappayitvā
na koci lokasmiṃ karoti puññaṃ
bhojaṃ naro dhūmasikhiṃ patāpavaṃ. || Ja_XXII:890 ||
Ja_XXII.6(=543).145: Kathaṃ hi lokāpacito samāno
amanuññagandhaṃ bahunnaṃ akantaṃ
yad eva maccā parivajjayanti
tad appasatthaṃ dirasaññu bhuñje. || Ja_XXII:891 ||
Ja_XXII.6(=543).146: Sikhiṃ hi devesu vadanti h'; eke,
āpaṃ milakkhā pana devam āhu,
sabbe va ete vitathaṃ bhaṇanti,
aggī na devaññataro na cāpo. || Ja_XXII:892 ||
Ja_XXII.6(=543).147: Nirindriyaṃ santaṃ asaññakāyaṃ
vessānaraṃ kammakaraṃ pajānaṃ
paricariya-m-aggiṃ sugatiṃ kathaṃ vaje
pāpāni kammāni pakubbamāno. || Ja_XXII:893 ||
Ja_XXII.6(=543).148: Sabbābhibhū t'; āhu 'dha jīvikatthā
aggissa Brahmā paricāriko ti,
sabbānubhāvī ca vasī kimatthaṃ
animmito nimmitaṃ vandit'; assa. || Ja_XXII:894 ||
Ja_XXII.6(=543).149: Hassaṃ anijjhānakhamaṃ atacchaṃ
sakkārahetu pakiriṃsu pubbe,
te lābhasakkāre apātubhonte
santhambhitā jantuhi santidhammaṃ. || Ja_XXII:895 ||
Ja_XXII.6(=543).150: Ajjhenam ariyā paṭhaviṃ janindā
vessā kasiṃ pāricariyañ ca suddā
upāgu paccekaṃ yathā padesaṃ,
katāhu ete Vasinā ti āhu. || Ja_XXII:896 ||
[page 208]
208 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.6(=543).151: Etañ ca saccaṃ vacanaṃ bhaveyya
yathā idaṃ bhāsitaṃ brāhmaṇehi
nākhattiyo jātu labhetha rajjaṃ
nābrāhmaṇo mantapadāni sikkhe
nāññatra vessehi kasiṃ kareyya
suddo na muñce parapessitāya. || Ja_XXII:897 ||
Ja_XXII.6(=543).152: Yasmā ca etaṃ vacanaṃ abhūtaṃ
musā c'; ime odariyā bhaṇanti
tad appapaññā abhisaddahanti
passanti taṃ paṇḍitā attanā va. || Ja_XXII:898 ||
Ja_XXII.6(=543).153: Khattā na vessā na baliṃ haranti,
ādāya satthāni caranti brāhmaṇā,
tan tādisaṃ saṃkhubhitaṃ vibhinnaṃ
kasmā Brahmā n'; ujjukaroti lokaṃ. || Ja_XXII:899 ||
Ja_XXII.6(=543).154: Sace hi so issaro sabbaloke
Brahmā bahūbhūtapatī pajānaṃ
kiṃ sabbaloke vidahī alakkhiṃ
kiṃ sabbalokaṃ na sukhiṃ akāsi. || Ja_XXII:900 ||
Ja_XXII.6(=543).155: Sace hi so issaro sabbaloke
Brahmā bahūbhūtapatī pajānaṃ
māyāmusāvajjamadena cāpi
lokaṃ adhammena kimatth'; akāsi. || Ja_XXII:901 ||
Ja_XXII.6(=543).156: Sace hi so issaro sabbaloke
Brahmā bahūbhūtapatī pajānaṃ
adhammiyo bhūtapatī Ariṭṭha
dhamme satī yo vidahī adhammaṃ. || Ja_XXII:902 ||
Ja_XXII.6(=543).157: Kīṭā paṭaṅgā uragā ca bhekā
hantvā kimiṃ sujjhati makkhikā ca,
ete hi dhammā anariyarūpā
Kambojakānaṃ vitathā bahunnan ti. || Ja_XXII:903 ||
[page 209]
6. Bhūridattajātaka. (543) 209
Ta. vedajjhagatānariṭṭhā 'ti Ariṭṭha idāni vedādhigamāni nāma dhīrānaṃ parājayasaṃkhāto kaliggaho magānaṃ bālānaṃ jayasaṃkhāto kaṭaggāho, marīcidhamman ti idaṃ hi vedattayaṃ marīcidhammaṃ, tayidaṃ asamekkhitattā yuttāyuttaṃ ajānantā bālā udakasaññāya migā marīci viya bhūtasaññāya anavajjasaññāya attano vināsaṃ upagacchanti, nātivah -- ti evarūpā pana māyākoṭṭhāsā paññaṃ ñāṇasampannaṃ purisaṃ nātivahanti na vañcenti, bhavantirassā 'ti rakāro vyañjanasandhimattaṃ, assa bhūnahuno ti vaḍḍhighātakassa mittadduno narassa vedā tāṇatthāya na bhavanti, patiṭṭhā hotuṃ na sakkontīti a, pariciṇṇo ca aggīti aggi ca pariciṇṇo tividhena duccaritadosena sadosacittaṃ pāpakammaṃ purisaṃ na tāyati na rakkhati, sabbañ ca maccā ti sace pi hi yattakaṃ loke dāru atthi taṃ sabbaṃ sadhanā sabhogā attano dhanena ca bhogehi ca saddhiṃ tiṇena missaṃ katvā ādīpeyyuṃ evaṃgatā sabbam pi tan tehi ādīpitaṃ dahanto ayaṃ asamattatejo asadisatejo tāva aggi na tappe, evaṃ atappanīyaṃ bhātika dirasaññu dvīhi jivhāhi rasajānanasamattha ko taṃ sappiādīhi subhikkhaṃ suhitaṃ kuriyā sakkuṇeyya kātuṃ, evaṃ atittaṃ pana taṃ mahagghaṃ santappetvā ko nāma d-lokaṃ gamissati, passa etañ ca te dukkathitan ti, yogayutto ti araṇimathanayogena yutto hutvā taṃ paccayaṃ labhitvā va samārohati nibbattati aggi, evaṃ paravāyamena uppajjamānaṃ acetanaṃ taṃ tvaṃ devo ti vadasi, idam pi abhūtam eva kathesīti, aggimanuppaviṭṭho ti aggim anuppaviṭṭho, nāmatthamāno ti nāpi araṇinarena araṇihatthena narena amanthiyamāno nibbattati nāma, kammenā ti na jātavedatthikassa purisassa kiriyaṃ vinā attano dhammatāya yeva jāyati, susseyyun ti antoagginā sosiyamānāni sukkheyyuṃ allān'; eva na siyuṃ, bhojan ti bhojanto, dhūmasikhiṃ patāpavan ti dhūmasikhāya yuttaṃ patāpavantaṃ, aṅgārikā ti aṅgārakammakarā, loṇakarā ti loṇodakaṃ pacitvā loṇakārakā, sūdā ti bhattakārakā, sarīradāhā ti matasarīrajjhāpakā, puññan ti ete pi sabbe puññam eva kareyyuṃ, ajjhenamaggin ti ajjhenaaggiṃ mantajjhāyakā brāhmanāpi hontu, kocīti koci naro dhūmasikhīpatāpavantaṃ aggiṃ bhojento tappayityāpi puññaṃ na karoti nāma, lokāpacito samāno ti tava vādo lokassa apacito pūjito samāno, yadevā 'ti yaṃ ahikuṇapādiṃ paṭikkūlajegucchaṃ maccā dūrato parivajjenti tadappasathan ti taṃ appasatthaṃ samma dirasaññu kathaṃ kena kāraṇena paribhuñjeyya, devesū 'ti eke manussā sikhiṃ devesu aññataraṃ devan ti vandanti, milakkhā panā 'ti aññāṇā pana milakkhā udakaṃ devo ti vadanti,
[page 210]
210 XXII. Mahānipāta.
asaññakāyan ti anindriyabaddhaṃ acittakāyañ ca samānam etaṃ acetanaṃ pajānaṃ pacanādikammakaraṃ vessānaraṃ aggiṃ paricaritvā pāpāni kammāni karonto loko kathaṃ sugatiṃ gamissati, idan te ativiya dukkathitaṃ, sabbābhibhūtāhu dha jīvikatthā ti ime brāhmaṇā attano jīvikatthaṃ Mahābrahmā sabbābhibhū ti āhaṃsu, sabbo loko ten'; eva nimmito ti vadanti, puna aggissa Brahmā paricārako ti pi vadanti, so pi kira aggiṃ juhat'; eva, sabbānubhāvī ca vasīti so pana yadi sabbānubhāvī ca vasī ca atha kimatthaṃ sayaṃ animmito hutvā attanā va nimmitaṃ vanditā bhaveyya, idam pi te dukkathitam eva, hassan ti Ariṭṭha brāhmaṇānaṃ vacanan nāma hasitabbayuttakaṃ, paṇḍitānaṃ nijjhānaṃ na khamati, pakariṃsū 'ti ime brāhmaṇā evarūpaṃ musāvādaṃ attano lābhasakkārahetu pubbe patthariṃsu, sandambhitā -- ti te ettakena lābhasakkāre apātubhūte jantuhi saddhiṃ yojetvā pāṇavadhapaṭisaṃyuttaṃ attano laddhiṃ dhammasaṃkhātaṃ santidhammaṃ sandambhitā yaññasuttakaṃ nāma gandhayiṃsū 'ti a., etañca saccan ti yad etaṃ tayā ajjhenamariyā ti ādi vuttaṃ etañ ca saccaṃ bhaveyya, nākhattiyo ti evaṃ sante akhattiyo r. nāma na labheyya abrāhmaṇāpi mantapadāni na sikkheyyuṃ, musā cime ti musā ca ime, odariyā ti udaranissitajīvikā udarapūrahetu vā, tadappapaññā ti taṃ tesaṃ vacanaṃ appapaññā, attanā vā 'ti paṇḍitā pana tesaṃ vacanaṃ sadosan ti attanā va passanti, taṃ tādisan ti taṃ tathārūpaṃ saṃkhubhitvā Brahmuṇā ṭhapitamariyādaṃ bhinditvā ṭhitaṃ saṃkhubhitaṃ bhinnaṃ lokaṃ so tava Brahmā kasmā ujuṃ na karoti, alakkhin ti kiṃkāraṇā sabbaloke dukkhaṃ vidahi, kin ti kiṃ na ekantasukhim eva sabbalokam akāsi, lokavināsako coro maññe tava Brahmā ti, māyā ti māyāya, adhammena kinnu kārīti iminā māyādinā adhammena kiṃkāraṇā lokaṃ anvākiriyaṃ yojayatīti a., Ariṭṭhā 'ti A.
tava bhūtapati adhammiko yo dasavidhe kusaladhamme sati dhammam eva avidahitvā adhammaṃ vidahi, kīṭā ti ādi upayogatthe paccattaṃ, ete kīṭādayo pāṇe hantvā macco sujjhatīti etesam pi Kambojaraṭṭhavāsīnaṃ bahunnaṃ anariyānaṃ dhammā, te pana vitathā adhammā va dhammā ti vuttā, tehi pi tava Brahmunā va nimmitehi bhavitabbaṃ.
Idāni tesaṃ vitathābhāvaṃ dassento āha:
Ja_XXII.6(=543).158: Sace hi so sujjhati yo hanāti
hato pi so saggam upeti ṭhānaṃ
[page 211]
6. Bhūridattajātaka. (543.) 211
bhovādi bhovādina mārayeyyuṃ
ye cāpi tesaṃ abhisaddaheyyuṃ. || Ja_XXII:904 ||
Ja_XXII.6(=543).159: N'; evā migā na-ppasu no pi gāvo
āyācanti attavadhāya keci
vipphandamānā idha jīvikatthā,
yaññesu pāṇe pasum āharanti. || Ja_XXII:905 ||
Ja_XXII.6(=543).160: Yūpassa ne pasubandhe ca bālā
cittehi vaṇṇehi mukhan nayanti:
ayan te yūpo kāmaduho parattha
bhavissati sassato samparāye. || Ja_XXII:906 ||
Ja_XXII.6(=543).161: Sace ca yūpe maṇisaṃkhamuttaṃ
dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ
sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi
sace duhe tidive sabbakāme
tevijjasaṃghā ca puthū yajeyyuṃ
na brāhmaṇaṃ kañci taṃ yājayeyyuṃ. || Ja_XXII:907 ||
Ja_XXII.6(=543).162: Kuto ca yūpe maṇisaṃkhamuttaṃ
dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ
sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi,
kuto duhe tidive sabbakāme. || Ja_XXII:908 ||
Ja_XXII.6(=543).163: Saṭhā ca luddā upaladdhabālā
cittehi vaṇṇehi mukhan nayanti:
ādāya aggiṃ mama dehi vittaṃ
tato sukhī hohisi sabbakāme. || Ja_XXII:909 ||
Ja_XXII.6(=543).164: Tam aggihuttaṃ saraṇaṃ pavissa
{cittehi} vaṇṇehi mukhan nayanti,
oropayitvā kesamassuṃ nakhañ ca
vedehi vittaṃ atigāḷayanti. || Ja_XXII:910 ||
Ja_XXII.6(=543).165: Kākā ulūkaṃ va raho labhitvā
ekaṃ samānaṃ bahukā samecca
[page 212]
212 XXII. Mahānipāta.
annāni bhutvā kuhakā kuhitvā
muṇḍaṃ katvā yaññapath'; ossajanti. || Ja_XXII:911 ||
Ja_XXII.6(=543).166: Evaṃ hi so vañcito brāhmaṇehi
eko samāno, bahukā samecca
te yogayogena vilumpamānā
diṭṭhaṃ adiṭṭhena dhanaṃ haranti. || Ja_XXII:912 ||
Ja_XXII.6(=543).167: Akāsiyā rājuhi vānusiṭṭhā
tad assa ādāya dhanaṃ haranti,
te tādisā corasamā asantā
vajjhā na haññanti Ariṭṭha loke. || Ja_XXII:913 ||
Ja_XXII.6(=543).168: Indassa bāhā-r-asi dakkhiṇā ti
yaññesu chindanti palāsayaṭṭhiṃ,
taṃ ce pi saccaṃ Maghavā chinnabāhu
ken'; assa Indo asure jināti. || Ja_XXII:914 ||
Ja_XXII.6(=543).169: Tañ c'; eva tucchaṃ, Maghavā samaṅgī
hantā avajjho paramo sa devo,
mantā ime brāhmaṇā tuccharūpā
sandiṭṭhiyā vañcanā esa loke. || Ja_XXII:915 ||
Ja_XXII.6(=543).170: Mālāgiri Himavā yo ca Gijjho (= p. 204,13)
Sudassano Nisabho Kākaneru
ete ca aññe ca nagā mahantā
cityā katā yaññakarehi-m-āhu. || Ja_XXII:916 ||
Ja_XXII.6(=543).171: Yathappakārāni hi iṭṭhakāni
cityā katā yaññakarehi-m-āhu
na pabbatā honti tathappakārā
aññādisā acalā tiṭṭhaselā. || Ja_XXII:917 ||
Ja_XXII.6(=543).172: Na iṭṭhakā honti silā cirena pi,
na tattha sañjāyati ayo na lohaṃ,
[page 213]
6. Bhūridattajātaka. (543) 213
yaññañ ca etaṃ parivaṇṇayantā
cityā katā yaññakarehi-m-āhu. || Ja_XXII:918 ||
Ja_XXII.6(=543).173: Ajjhāyakaṃ mantaguṇūpapannaṃ
tapassinaṃ yācayogo ti-m-āhu,
tīre samuddass'; udakaṃ sajantaṃ
taṃ sāgar'; ajjhohari ten'; apeyyo. || Ja_XXII:919 ||
Ja_XXII.6(=543).174: Parosahassam pi samantavede
mantūpapanne nadiyo vahanti,
na tena vyāpannarasūdakā naṃ,
kasmā samuddo atulo apeyyo. || Ja_XXII:920 ||
Ja_XXII.6(=543).175: Ye keci kūpā idha jīvaloke
loṇūdakā kūpakhaṇehi khātā
na brāhmaṇajjhoharanena tesu
āpo apeyyo dirasaññu-r-āhu. || Ja_XXII:921 ||
Ja_XXII.6(=543).176: Pure puratthā kā kassa bhariyā,
mano manussam ajanesi pubbe,
tenāpi dhammena na koci hīno,
evam pi vossaggavibhaṅgam āhu. || Ja_XXII:922 ||
Ja_XXII.6(=543).177: Caṇḍālaputto pi adhicca vede
bhāseyya mante kusalo mutīmā,
na tassa muddhāpi phaleyya sattadhā,
mantā ime attavadhāya kattā. || Ja_XXII:923 ||
Ja_XXII.6(=543).178: Vācā katā giddhikatā gahītā
dummocayā kavyāpathānupannā,
bālāna cittaṃ visame niviṭṭhaṃ
tad appapaññā abhisaddahanti. || Ja_XXII:924 ||
Ja_XXII.6(=543).179: Sīhassa vyagghassa ca dīpino ca
na vijjatī porisiyaṃ balena,
manussabhāvo ca gavaṃ va pekkho
jāti hi tesaṃ asamā samānā. || Ja_XXII:925 ||
[page 214]
214 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.6(=543).180: Sace ca rājā paṭhaviṃ vijitvā
sajīvavā assavo pārisajjo
sayam eva so sattusaṃghaṃ vijeyya
tassa pajā niccasukhā bhaveyya. || Ja_XXII:926 ||
Ja_XXII.6(=543).181: Khattiyamantā ca tayo ca vedā
atthena ete samakā bhavanti,
tesañ ca atthaṃ avinicchinitvā
na bujjhatī oghapathaṃ va channaṃ. || Ja_XXII:927 ||
Ja_XXII.6(=543).182: Khattiyamantā ca tayo ca vedā
atthena ete samakā bhavanti,
lābho alābho ayaso yaso ca
sabbe te sabbesaṃ catunna dhammā. || Ja_XXII:928 ||
Ja_XXII.6(=543).183: Yathāpi ibbhā dhanadhaññahetu
kammāni kārenti puthū pathavyā
tevijjasaṃghāpi tath'; eva ajja
kammāni kārenti puthū pathavyā. || Ja_XXII:929 ||
Ja_XXII.6(=543).184: Ibbhā hi ete samakā bhavanti,
niccossukā kāmaguṇesu yuttā
kammāni kārenti puthū pathavyā,
tad appapaññā dirasaññu ārā ti. || Ja_XXII:930 ||
Ta. bhovādīti brāhmaṇā, bhovādina mārayeyyun ti brāhmaṇam eva māreyyuṃ, ye cāpīti ye cāpi brāhmaṇānaṃ taṃ vacanaṃ saddaheyyuṃ te attano upaṭṭhāke yeva ca brāhmaṇe ca māreyyuṃ, brāhmaṇā pana brāhmaṇe ca upaṭṭhāke ca amāretvā nānappakāre tiracchāne yeva mārenti, iti tesaṃ vacanaṃ micchā, kecīti yañ ca no māretha mayaṃ saggaṃ gamissāmā 'ti āgacchantā keci n'; atthi, pāṇe pasumāharantīti migādayo pāṇe ca pasuñ ca vipphandamānaṃ jīvikatthāya mārenti, mukhan -- ti etesu yūpassa pasubandhesu imasmiṃ te yūpe sabbaṃ maṇisaṃkhamuttaṃ dhaññadhanarajatajātarūpaṃ sannihitaṃ, ayan te yūpo parattha kāmaduho bhavissati sassatabhāvaṃ āvahissatīti citrehi kāraṇehi mukhaṃ pasārenti, tan taṃ vatvā micchāgāhaṃ gahentīti a.,
[page 215]
6. Bhūridattajātaka. (543.) 215
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace cā 'ti sace ca yūpe vā sesakaṭṭhesu vā etaṃ maṇiādi bhaveyya tidive vā sabbakāmaduhaṃ assa tevijjagaṇā ca puthū hutvā yaññaṃ yajeyyuṃ bahudhanatāya c'; eva saggakāmatāya ca aññaṃ brāhmaṇaṃ na yājeyyuṃ yasmā pana attano va dhanaṃ paccāsiṃsantā aññam pi yājenti tasmā abhūtavādino ti veditabbā, kuto cā 'ti etasmiñ ca yūpe vā sesakaṭṭhesu vā kuto etaṃ maṇiṃ ādiṃ katvā avijjamānam eva kuto tidive sabbakāme duhissati sabbathāpi abhūtam eva tesaṃ vacanaṃ, saṭhā ca luddā ca upaladdhabālā ti Ariṭṭha ime brāhmaṇā nāma kerāṭikā c'; eva nikkaruṇā ca te bālā lokaṃ palobhetvā upalāpetvā vicitrehi kāraṇehi mukhaṃ pasārenti, sabbakāme ti aggiṃ ādāya tañ ca duha amhākañ ca vittaṃ dehi tato sabbakāme labhitvā sukhī hohisi, tamaggihuttaṃ -- ti taṃ rājānaṃ rājamahāmattaṃ vā ādāya aggihuttaṭṭhānaṃ gehaṃ pavisitvā, oropayitvā ti vicitrāni kāraṇāni vadantā kesamassuṃ c'; assa nakhañ ca oropayitvā, atigāḷayantīti vuttatāya tayo vede nissāya idaṃ dātabbaṃ idaṃ kātabban ti vadantā vedehi tassa santakaṃ dhanaṃ atigālayanti vināsenti viddhaṃsenti, annāni bhutvā -- ti te kuhakā nānappakāraṃ kuhakakammaṃ katvā yaññaṃ vaṇṇetvā vañcetvā tassa santakaṃ nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā atha naṃ muṇḍaṃ katvā yaññapathe ossajanti taṃ gahetvā bahi yaññavāṭaṃ gacchantīti a., yogayogenā 'ti brāhmaṇā ekaṃ bahukā samecca tena tena yogena tāya tāya yuttiyā vilumpamānā diṭṭhaṃ paccakkhan tassa dhanaṃ adiṭṭhena devalokena adiṭṭhaṃ devalokaṃ vaṇṇetvā amaraṭṭhānaṃ katvā haranti, akāsiyā rājūhi vānusiṭṭhā ti idañ ca idañ ca baliṃ gaṇhathā 'ti rājūhi anusiṭṭhā akāsiyasaṃkhātā rājapurisā viya, tadassā 'ti tam assa dhanam ādāya haranti, corasamā ti abhūtabaligāhakā sandhicchedacorasadisā, vajjhā ti vadhārahā evarūpā pāpadhammā idāni loke na haññanti, bāhārasīti bāhāsi, i. v. h.: idam pi Ariṭṭha brāhmaṇānam pi musāvādaṃ passa te kira yaññesu mahatiṃ palāsayaṭṭhiṃ Indassa bāhāsi dakkhiṇā ti vatvā chindanti, tav'; etesaṃ vacanaṃ saccaṃ atha chinnabāhu samāno ken'; assa bāhubalena Indo asure jināti, samaṅgīti bāhusamaṅgī achinnabāhu arogo yeva, paramo ti uttamo puññiddhisamannāgato aññesaṃ avajjho, brāhmaṇā ti brāhmaṇānaṃ, tuccharūpā ti tucchasabhāvā nipphalā, vañcanā ti ye te brāhmaṇānaṃ mantā nāma esā loke sandiṭṭhikā vañcanā, yathāpakārānīti yādisāni iṭṭhakāni gahetvā yaññakarehi cityā katā ti vadanti, tiṭṭhaselā ti pabbatā hi acalā tiṭṭhā upacitā ekaghanā silāmayā va iṭṭhakāni calāni na ca ekaghanāni na silāmayāni, parivaṇṇayantā ti evaṃ yaññaṃ vaṇṇentā brāhmaṇā,
[page 216]
216 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] samantavede ti paripuṇṇavede brāhmaṇe, vahantīti sotesu pi āvaṭṭesu patite vahanti, nimujjāpetvā jīvitakkhayaṃ pāpenti, na tena -- kānan ti ettha eko nakāro pucchanattho hoti, nanu tena vyāpannarasūdakā nadiyo ti hi nam pucchanto evam āha, kasmā ti kena kāraṇena tāva mahāsamuddo va apeyyo kato, kiṃ Mahābrahmā nadīsu udakaṃ apeyyaṃ kattuṃ na sakkoti samudde yeva sakkotīti, dirasaññurāhū 'ti dirasaññu ahu jāto ti a., pure puratthā ti ito pure sabbapuratthā sabbapaṭhamakappikakāle, kā kassa bhariyā ti kā kassa bhariyā nāma, tādā hi itthiliṅgam eva n'; atthi, pacchā methunadhammavasena mātāpitaro nāma jātā, mano manussan ti tadā hi mano yeva manussaṃ ajanesi, manomayā sattā nibbattiṃsū 'ti a., tenāpi dhammenā 'ti tena pi kāraṇena tena sabhāvena na koci jātiyā hīno nāma, na hi tadā khattiyādibhedo atthi, tasmā yaṃ brāhmaṇā vadanti brāhmaṇā va jātiyā seṭṭhā itare hīnā ti taṃ micchā, evampīti evaṃ vattamāne loke porāṇakavattaṃ jahitvā pacchā attanā pakkhanditvā katānaṃ vasena khattiyādayo cattāro koṭṭhāsā jātā, evaṃ vossaggavibhaṅgam āhu, attanā va katehi kammavossaggehi tesaṃ sattānaṃ ekacce khattiyā jātā ekacce brāhmaṇādayo ti imaṃ vibhaṅgaṃ kathenti, tasmā brāhmaṇā va seṭṭhā ti vacanaṃ micchā, sattadhā ti yadi Mahābrahmunā brāhmaṇānaṃ ñeva tayo vedā dinnā na aññesaṃ caṇḍālassa mante bhāsantassa muddhā sattadhā phaleyya na ca phalati, tasmā imehi brāhmaṇehi attavadhāya mantā katā, attano yeva tesaṃ musāvādāditaṃ pakāsentā guṇavadhaṃ karonti, vācā katā ti ete mantā nāma musāvādena cintetvā katā, giddhikatā gahitā ti lābhagiddhikatāya brāhmaṇehi gahitā, dummocayā ti macchena gilitabaliso viya dummocayā, kavyāpathānupannā ti kavyakārabrāhmaṇānaṃ vacanapatham anupannā anugatā, tehi yathā icchanti tathā musā vatvā baddhā, bālānan ti tesaṃ hi bālānaṃ cittaṃ visame niviṭṭhaṃ taṃ aññe appapaññā saddahanti, porisiyaṃbalenā 'ti porisiyasaṃkhātena balena, i. v. h: yaṃ etesaṃ sīhādīnaṃ purisathāmasaṃkhātaṃ porisiyaṃ balaṃ tena porisiyabalena samannāgatā brāhmaṇā nāma n'; atthi, sabbe imehi tiracchānehi pi hīnā yeva, manussabhāvo ca gavaṃ va pekkho ti api ca yo etesaṃ manussabhāvo so gunnaṃ viya pekkhitabbo, kiṃkāraṇā: jātī hi tesaṃ asamā samānaṃ, tesaṃ hi brāhmaṇānaṃ duppaññatāya gohi saddhiṃ samānajāti yeva asamā, aññam eva hi gunnaṃ saṇṭhānaṃ aññaṃ etesan ti etena brāhmaṇe tiracchānesu sīhādisame pi akatvā gorūpasame karoti, sace ca rājā ti Ariṭṭha yadi Mahābrahmunā dinnabhāvena khattiyo va paṭhaviṃ vijetvā, sajīvavā ti sahajīvīhi amaccehi samannāgato, assavo pārisajjo ti attano ovādakaraparisāvacaro siyā ath'; assa parisāya yujjhitvā r. dātabbaṃ nāma na bhaveyya,
[page 217]
6. Bhūridattajātaka. (543.) 217
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sayam eva so ekako va sattusaṃghaṃ vijeyya, evaṃ sati yuddhadukkhābhāvena tassa pana pajā niccasukhī bhaveyya, evañ ca n'; atthi tasmāpi tesaṃ vacanaṃ micchā, khattiyamantā ti rājasatthañ ca tayo ca vedā attano āṇāya ruciyā idam eva kattabban ti pavattantā atthena ete samakā bhavanti, avinicchinitvā ti tesaṃ khattiyamantānaṃ khattiyo pi vedānaṃ brāhmaṇo pi atthaṃ avinicchinitvā āṇāvasen'; eva gaṇhanto tam atthaṃ udakoghena channaṃ maggaṃ viya na bujjhati, atthena ete ti vacanatthena ete samakā bhavanti, kiṃkāraṇā: brāhmaṇā va seṭṭhā añño vaṇṇo hīno ti vadanti yeva, sabbe te ti te sabbe lābhādayo lokadhammā sabbe te sabbesaṃ catunnam pi vaṇṇānaṃ dhammā ekasatto pi hi etehi muttako nāma n'; atthīti, brāhmaṇā lokadhammehi aparimuttā vasamānā seṭṭhā mayan ti musā kathenti, ibbhā ti gahapatikā, tevijjasaṃghāpīti brāhmaṇā tath'; eva puthū na kasigorakkhādīni kammāni karonti, niccossukā ti niccaṃ ussukkajātā chandajātā, tad appapaññā dirasaññu ārā ti tasmā bhātika dirasaññu nippaññā brāhmaṇā ārā te dhammato, porāṇakā hi brāhmaṇadhammā etarahi sunakhesu sandissantīti.
Evam M. tesaṃ vādaṃ bhinditvā attano vādaṃ patiṭṭhāpesi, tassa dhammakathaṃ sutvā nāgaparisā somanassajātā ahosi. M. nesādabrāhmaṇaṃ nāgabhavanā nīharāpesi, paribhāsamattam pi pan'; assa nākāsi. Sāgarabrahmadatto pi ṭhapitadivasaṃ anatikkamitvā caturaṅginiyā senāya parivuto pituvasanaṭṭhānaṃ agamāsi. M. pi "mātulañ ca ayyakañ ca passissāmīti" bheriñ carāpetvā mahantena sirisobhaggena Yamunato uttaritvā tam eva assamaṃ ārabbha pāyāsi, avasesabhātaro ca tassa mātāpitaro ca pacchato pāyiṃsu. Tasmiṃ khaṇe S-brahmadatto M-aṃ mahatiyā parisāya āgacchantaṃ asañjānitvā pitaraṃ pucchanto āha:
Ja_XXII.6(=543).185: Kassa bherī mutiṅgā ca saṃkhā paṇavadeṇḍimā (V 322|4)
purato paṭipannāni hāsayantā rathesabhaṃ. || Ja_XXII:931 ||
Ja_XXII.6(=543).186: Kassa kañcanapaṭṭena puthunā vijjuvaṇṇinā
yuvā kalāpasannaddho, ko eti siriyā jalaṃ. || Ja_XXII:932 ||
Ja_XXII.6(=543).187: Ukkāmukhe pahaṭṭhaṃ va khadiraṅgārasannibhaṃ
mukhaṃ cāru-r-ivābhāti, ko eti siriyā jalaṃ. || Ja_XXII:933 ||
[page 218]
218 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.6(=543).188: Kassa jambonadaṃ chattaṃ sasalākaṃ manoramaṃ
ādiccaraṃsāvaraṇaṃ, ko eti siriyā jalaṃ. || Ja_XXII:934 ||
Ja_XXII.6(=543).189: Kassa aṃkaṃ pariggayha vālavījanim uttamaṃ
carate varapaññassa muddhani uparūpari. || Ja_XXII:935 ||
Ja_XXII.6(=543).190: Kassa pekhuṇahatthāni vicitrāni mudūni ca
tapaññamaṇidaṇḍāni caranti ubhatomukhaṃ. || Ja_XXII:936 ||
Ja_XXII.6(=543).191: Khadiraṅgāravaṇṇābhā ukkāmukhapahaṃsitā
kass'; ete kuṇḍalā vaggū sobhanti ubhatomukhaṃ. || Ja_XXII:937 ||
Ja_XXII.6(=543).192: Kassa vātena chupitā niddhantā mudukāḷakā
sobhayanti nalāṭantaṃ nabhā vijju-r-iv'; uggatā. || Ja_XXII:938 ||
Ja_XXII.6(=543).193: Kassa etāni akkhīni āyatāni puthūni ca,
ko sobhati visālakkho, kass'; etaṃ uṇṇajaṃ mukhaṃ. || Ja_XXII:939 ||
Ja_XXII.6(=543).194: Kassa te lapanajā suddhā suddhasaṃkhavarūpamā
bhāsamānassa sobhanti dantā kuppilasādisā. || Ja_XXII:940 ||
Ja_XXII.6(=543).195: Kassa lākhārasasamā hatthapādā sukhe ṭhitā,
ko so bimboṭṭhasampanno divā suriyo va bhāsati. || Ja_XXII:941 ||
Ja_XXII.6(=543).196: Himaccaye hemavato brahāsālo va pupphito
ko so odātapāvāro jayaṃ Indo va sobhati. || Ja_XXII:942 ||
Ja_XXII.6(=543).197: Suvaṇṇapilakākiṇṇaṃ maṇidaṇḍavicittitaṃ
ko so parisam ogayha īso khaggaṃ va muñcati || Ja_XXII:943 ||
Ja_XXII.6(=543).198: Suvaṇṇacitakā citrā sukatā citrasibbanā
ko so omuñcate pādā namo katvā mahesino ti. || Ja_XXII:944 ||
Ta. paṭipannānīti kass'; etāni turiyāni purato paṭipannāni, hāsayantā ti etaṃ rājānaṃ hāsayantā, kañcana -- 'ti kassa nalāṭante bandhena uṇhīsapaṭṭena vijjuyā meghamukhaṃ viya varamukhaṃ ujjotatīti pucchati, yuvā -- ti taruṇo sannaddhadhanukalāpo, ukkā -- ti kammāruddhane pahaṭṭhasuvaṇṇaṃ viya, khadiraṅgāra -- ti ādittakhadiraṅgārasannibbaṃ, jaṃbonadan ti rattasuvaṇṇamayaṃ, aṅkaṃ pariggayhā 'ti cāmarīgāhakena aṅkena pariggahītā hutvā, vālavīja -- ti uttamaṃ vālavījaniṃ, pekhuṇa -- ti morapiñjahatthakāni, vicitrānīti sattaratanavicitrāni, tapañña -- ti tapanīyasuvaṇṇena ca maṇīhi ca khacitadaṇḍāni,
[page 219]
7. Mahānāradakassapajātaka. (544.) 219
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ubhatomukhan ti mukhassa ubhatopassesu caranti, vātena -- ti vātāhatā, niddhantā ti siniddharutā, nalāṭantan ti kass'; ete evarūpā kesā nalāṭantaṃ upasobhanti, nabhā ti nabhato uggatā vijju viya, uṇṇajan ti kañcanadāso viya paripuṇṇaṃ, lapanajā ti mukhajā, kuppilasādisā ti mantālakamakulasadisā, sukhe ṭhitā ti sukhaparihatā, jayaṃ Indo vā 'ti jayappatto Indo viya, suvaṇṇa-ti suvaṇṇapilakāhi ākiṇṇaṃ, maṇi -- ti maṇitharūhi vicittaṃ, suvaṇṇacitakā ti suvaṇṇakhacitā, citrā ti sattaratanavicitrā, sukatā ti suniṭṭhitā, citrasibbanā ti citrasibbaniyo, ko -- pādā ti ko esa pādato evarūpā pādukā omuñcatīti.
Evaṃ puttena S-brahmadattena puṭṭho iddhimā abhiññālābhitāpaso "tāta ete Dhataraṭṭhassa rañño puttā tava bhāgineyyā nāgā" ti ācikkhanto gātham āha:
Ja_XXII.6(=543).199: Dhātaraṭṭhā hi te nāgā iddhimanto yasassino
Samuddajāya uppannā nāgā ete mahiddhikā ti. || Ja_XXII:945 ||
Evaṃ etesaṃ kathentānaṃ ñeva nāgaparisā patvā tāpasassa pāde vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Samuddajāpi pitaraṃ vanditvā roditvā nāgaparisāya saddhiṃ n-bhavanam eva gatā.
S-brahmadatto tatth'; eva katipāhaṃ vasitvā Bārāṇasiṃ eva gato. Samuddajā n-bhavane yeva kālam akāsi. Bo. yāvajīvaṃ sīlaṃ rakkhitvā uposathakammaṃ katvā āyupariyosāne saddhiṃ nāgaparisāya saggapadaṃ pūresi.
S. i. d. ā. "evaṃ upāsakā porāṇakapaṇḍitā anuppanne pi Buddhe evarūpaṃ nāgasampattiṃ pahāya uposathakammaṃ kariṃsu yevā" 'ti vatvā j. s.: "Tadā mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṃ, nesādabrāhmaṇo Devadatto, Somadatto Anando, Accimukhī Uppalavaṇṇā, Sudassano Sāriputto, Subhogo Moggallāno, Kāṇāriṭṭho Sunakkhatto, Bhūridatto aham evā 'ti. Bhūridattajātakaṃ.
7. Mahānāradakassapajātaka.
Ahu rājā Videhānan ti. Idaṃ S. Laṭṭhivanuyyāne viharanto Uruvelakassapadamanaṃ ā. k. Yadā hi S. pavattavaradhammacakko Uruvelakassapādayo jaṭile dametvā Magadharājassa paṭissavaṃ muñcetuṃ purāṇasahassajaṭilaparivuto Laṭṭhivanuyyānaṃ agamāsi.
[page 220]
220 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Tadā dvādasanahutāya parisāya saddhiṃ āgantvā Dasabalaṃ vanditvā nisinnassa Magadharañño parisantare brāhmaṇagahapatikānaṃ vitakko uppajji: "kin nu kho Uruvelakassapo mahāsamaṇe brahmacariyaṃ carati udāhu mahāsamaṇo Uruvelakassape" ti. Atha Bh. "Kassapassa mama santike pabbajitabhāvaṃ jānāpessāmīti" imaṃ gātham āha:
Kim eva disvā Uruvelavāsi (vol. I p. 83. Vin. I p. 36.)
pahāsi aggiṃ kisako vadāno,
pucchāmi taṃ Kassapa etam atthaṃ:
kathaṃ pahīnaṃ tava aggihuttan ti.
Thero pi Bhagavato adhippāyaṃ viditvā:
Rūpe ca sadde ca atho rase ca
kāmitthiyo cābhivadanti yaṃñā.
Etaṃ malan ti upadhīsu ñatvā
tasmā na yiṭṭhe na hute arañjin ti
imaṃ gāthaṃ vatvā attano sāvakabhāvaṃ pakāsanatthaṃ T-assa pādapiṭṭhe sīsaṃ ṭhapetvā "satthā me bhante Bh., sāvako 'ham asmīti" vatvā ekatālaṃ dvitālaṃ titālan ti yāva sattatālappamāṇaṃ sattakkhattuṃ vehāsaṃ abbhuggantvā oruyha T-aṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Taṃ pāṭihāriyam disvā mahājano "aho mahānubhāvo Buddho, evaṃthāmagatadiṭṭhiko nāma attānaṃ arahā ti maṃñamāno U-kassapo diṭṭhijālaṃ bhinditvā T-ena damito" ti Satthu guṇakathaṃ ñeva kathesi. S. "anacchariyaṃ idāni sabbaṃñutaṃ pattena mayā imassa damanaṃ, sv-āhaṃ pubbe sarāgakāle pi Nārado nāma Brahmā hutvā imassa diṭṭhijālaṃ bhinditvā imaṃ nibbisevanaṃ akāsin" ti vatvā tāya parisāya yācito a. ā.
Atīte Videharaṭṭhe Mithilāyaṃ Aṃgati nāma rājā r. kāresi dhammiko dhammarājā. Rujā nāma dhītā ahosi abhirūpā pāsādikā kappasatasahassaṃ patthitapatthanā mahāpuññā aggamahesiyā kucchismiṃ nibbattā. Sesā pan'; assa soḷasasahassā itthiyo vañjhā ahesuṃ. Tassa sā dhītā piyā ahosi manāpā. So tassā nānāpupphapūre pañcavīsatipupphasamugge sukhumāni ca vatthāni "imehi attānaṃ alaṃkarotū"
[page 221]
7. Mahānāradakassapajātaka. (544. 221
'ti devasikaṃ pahīṇati "khadaniyabhojaniyassa pamāṇaṃ n'; atthi, anvaddhamāsaṃ dānaṃ detū" 'ti sahassaṃ peseti. Tassa kho pana Vijayo Sunāmo Alāto ti tayo amaccā ahesuṃ.
So komudiyā cātumāsiniyā chaṇe vattamāne devanagare viya nagare c'; eva antepure ca alaṃkate sunahāto suvilitto sabbālaṃkārapatimaṇḍito vivaṭasīhapañjare mahātale amaccagaṇaparivuto visuddhagaganatalaṃ abhilaṃghamānaṃ candamaṇḍalaṃ disvā "ramaṇīyā vata bho dosinā ratti, kāya nu kho ajja ratiyā abhirameyyāmā 'ti amacce pucchi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.7(=544).1: Ahu rājā Videhānaṃ Aṃgati nāma khattiyo
pahūtayoggo dhanimā anantabalaporiso. || Ja_XXII:946 ||
Ja_XXII.7(=544).2: So ca pannarasiṃ rattiṃ purime yāme anāgate
cātumassakomudiyā amacce sannipātayi: || Ja_XXII:947 ||
Ja_XXII.7(=544).3: Paṇḍite sutasampanne mihitapubbe vicakkhaṇe
Vijayañ ca Sunāmañ ca senāpatim Alātakaṃ. || Ja_XXII:948 ||
Ja_XXII.7(=544).4: Tam anupucchi Vedeho: paccekaṃ brūtha saṃ ruciṃ,
cātumassakomud'; ajja, juṇhaṃ, vyapagataṃ tamaṃ,
kāy'; ajja ratiyā rattiṃ viharemu imaṃ utun ti. || Ja_XXII:949 ||
Ta. pahūtayoggo ti pahūtena hatthiyoggādinā samannāgato, anantabalaporiso ti anantabalakāyo, anāgate ti pariyosānaṃ appatto anatikkamante ti a., cātumassā 'ti catunnaṃ vassikamāsānaṃ pacchimadivasabhūtāya, komudiyā ti phullakumudāya, mihitapubbe ti paṭhamaṃ sitaṃ katvā pacchā kathanasīle, tamanupucchīti taṃ tesu amaccesu ekekaṃ amaccaṃ anupucchi, paccekaṃ brūtha saṃ rucin 'ti sabbe va tumhe attano ruciṃ paccekaṃ mayhaṃ kathetha, komudajjā 'ti komudī ajja, juṇhan ti nissayabhūtaṃ candamaṇḍalaṃ abbhuggataṃ, vyapagataṃ taman ti tena sabbāndhakātaṃ vihataṃ, utun ti ajja rattiṃ imaṃ evarūpaṃ utuṃ kāya ratiyā vihareyyāmā 'ti amacce pucchi.
Tena te pucchitā attano attano ajjhāsayānurūpaṃ kathaṃ kathayiṃsu.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.7(=544).5: Tato senāpatī rañño Alāto etad abravī:
haṭṭhaṃ yoggaṃ balaṃ sabbaṃ senaṃ sannāhayāmase. || Ja_XXII:950 ||
[page 222]
222 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.7(=544).6: Niyyāma deva yuddhāya anantabalaporisā,
ye te vasaṃ na āyanti vasaṃ upanayāmase,
esā mayhaṃ sakā diṭṭhi: ajitaṃ ojināmase. || Ja_XXII:951 ||
Ja_XXII.7(=544).7: Alātassa vaco sutvā Sunāmo etad abravī:
sabbe tuyhaṃ mahārāja amittā va samāgatā, || Ja_XXII:952 ||
Ja_XXII.7(=544).8: Nikkhittasatthā paccattā nivātam anuvattare,
uttamo ussavo ajja, na yuddhaṃ mama ruccati. || Ja_XXII:953 ||
Ja_XXII.7(=544).9: Annaṃ pānañ ca khajjañ ca khippaṃ abhiharantu te,
ramassu deva kāmehi naccagītesu vādite. || Ja_XXII:954 ||
Ja_XXII.7(=544).10: Sunāmassa vaco sutvā Vijayo etad abravī:
sabbe kāmā mahārāja niccaṃ tava-m-upaṭṭhitā, || Ja_XXII:955 ||
Ja_XXII.7(=544).11: Na h'; ete dullabhā deva tava kāmehi modituṃ,
sadāpi kāmā labbhanti n'; etaṃ cittaṃ mataṃ mama. || Ja_XXII:956 ||
Ja_XXII.7(=544).12: Samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vāpi upāsemu bahussutaṃ
yo n'; ajja vinaye kaṃkhaṃ atthadhammavidū ise. || Ja_XXII:957 ||
Ja_XXII.7(=544).13: Vijayassa vaco sutvā rājā Aṃgati-m-abravī:
yathā Vijayo bhaṇati mayham p'; et'; eva ruccati. || Ja_XXII:958 ||
Ja_XXII.7(=544).14: Samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vāpi upāsemu bahussutaṃ
yo n'; ajja vinaye kaṃkhaṃ atthadhammavidū ise. || Ja_XXII:959 ||
Ja_XXII.7(=544).15: Sabbe va [santā] karotha matiṃ: kaṃ upāsemu paṇḍitaṃ,
ko n'; ajja vinaye kaṃkhaṃ atthadhammavidū ise. || Ja_XXII:960 ||
Ja_XXII.7(=544).16: Vedehassa vaco sutvā Alāto etad abravī:
atth'; āyaṃ migadāyasmiṃ acelo dhīrasammato || Ja_XXII:961 ||
Ja_XXII.7(=544).17: Guṇo Kassapagott'; āyaṃ suto citrakathī gaṇī,
taṃ deva payirupāsaya, so no kaṃkhaṃ vinessati. || Ja_XXII:962 ||
Ja_XXII.7(=544).18: Alātassa vaco sutvā rājā codesi sārathiṃ:
migadāyaṃ gamissāma, yuttaṃ yānaṃ idhānayā 'ti. || Ja_XXII:963 ||
Ta. haṭṭhan ti tuṭṭhaṃ, ojināmase ti yam no ajitaṃ taṃ jināma, eso mam'; ajjhāsayo ti, rājā tassa kathaṃ n'; eva paṭikkosi nābhinandi, Sunāmo etad abravīti rājānaṃ Alātassa vacanaṃ nābhinandantaṃ appaṭikkosantaṃ disvā nāyaṃ rājā yuddhājjhāsayo aham assa cittaṃ gaṇhanto kāmaguṇābhiratiṃ vaṇṇayissāmīti cintetvā etaṃ sabbe tuyhan ti ādivacanaṃ abravī, Vijayo etad abravīti rājā Sunāmassa vacanaṃ nābhinandi na paṭikkosi, tato Vijayo ayaṃ imesaṃ dvinnam pi vacanaṃ sutvā tuṇhī yeva ṭhito, paṇḍitā nāma dhammasavanasoṇḍā honti, dhammasavanam assa vaṇṇessāmīti cintetvā etaṃ sabbe kāmā ti ādi vacanaṃ abravī, tattha tavamupaṭṭhitā ti tava upaṭṭhitā,
[page 223]
7. Mahānāradakassapajātaka. (544.) 223
moditun ti tava kāmehi modituṃ abhiramituṃ icchāya sati na hi ete kāmā dullabhā, n'; etaṃ cittaṃ mataṃ mamā 'ti etaṃ tava kāmehi abhiramanaṃ nāma mama cittamataṃ na hoti, na ettha cittaṃ pakkhandati, yo n'; ajjā 'ti yo no ajja, atthadhammavidū ti pāḷiatthañ c'; eva pāḷidhammañ ca jānante, ise ti esitaguṇe, Aṃgatimabravīti Aṃgati abravī, mayhaṃ peteva ruccatīti mayham pi etaṃ ñeva ruccati, sabbe va santā ti sabbe va tumhe idha vijjamānā, matiṃ karotha cintetha, Alāto etad abravīti rañño kathaṃ sutvā ayaṃ mama kulūpako Guṇo nāma ājīviko rājuyyāne vasati taṃ pasaṃsitvā rājakulūpakaṃ karissāmīti cintetvā etaṃ atthāyan ti ādi vacanaṃ abravī, tattha dhīrasammato ti paṇḍito sammato, Kassapagottāyan ti Kassapagotto ayaṃ, suto ti bahussuto, gaṇīti gaṇasatthā, codesīti āṇāpesi.
Ja_XXII.7(=544).19: Tassa yānaṃ ayojesuṃ dantaṃ rūpiyapakkharaṃ
sukkamaṭṭhaparivāraṃ paṇḍaraṃ dosināmukhaṃ. || Ja_XXII:964 ||
Ja_XXII.7(=544).20: Tatrāsuṃ kumudā yuttā cattāro sindhavā hayā
anilūpamasamuppādā sudantā soṇṇamālino || Ja_XXII:965 ||
Ja_XXII.7(=544).21: Setacchattaṃ setaratho setassā setavījanī,
Vedeho sah'; amaccehi niyyaṃ Cando va sobhatha. || Ja_XXII:966 ||
Ja_XXII.7(=544).22: Tam annuyāyuṃ bahavo iṭṭhikhaggadharā balī
assapiṭṭhigatā dhīrā narā naravarādhipaṃ. || Ja_XXII:967 ||
Ja_XXII.7(=544).23: So muhuttaṃ va yāyitvā yānā oruyha khattiyo
Vedeho sah'; amaccehi patti Guṇam upāgami. || Ja_XXII:968 ||
Ja_XXII.7(=544).24: Ye pi tattha tadā āsuṃ brāhmaṇibbhā samāgatā
na te apanayī rājā akataṃ bhūmim āgate ti. || Ja_XXII:969 ||
Ta. tassa yānan ti tassa rañño rathaṃ yojayiṃsu, dantan ti dantamayaṃ, rūpiyapakkharan ti rajatapakkharaṃ, sukkamaṭṭhaparivāran ti parisuddhāpharusarathaparivāraṃ, dosināmukhan ti vigatadosāya rattiyā mukhaṃ viya, candasadisaṃ ti a., tatrāsun ti tatra ahesuṃ, kumudā ti kumudavaṇṇā, sindhavā ti sindhavajātikā, anilūpamasamuppādā ti vātasadisavegā, setacchattan ti tasmiṃ rathe samussāpitaṃ chattam pi setaṃ ahosi, setaratho ti so pi ratho seto yeva, setassā ti assāpi setā, setavījanīti vījanī pi setā, niyyan ti tena rathena niyyanto amaccaparivuto Vedeharājā Cando viya sobhi, naravarādhipan ti naravarānaṃ adhipatiṃ rājādhirājaṃ, so muhuttaṃ va yāyitvā ti so rājā muhutten'; eva uyyānaṃ gantvā, patti Guṇam upāgamīti pattiko va Guṇaṃ ājīvikaṃ upāgami, ye pi tattha tadā āsun ti ye tasmiṃ uyyāne tadā puretaraṃ gantvā taṃ ājīvikaṃ payirupāsamānā nisinnā ahesuṃ, na te apanayīti amhākam eva doso ye mayaṃ pacchā āgamimhā tumhe mā calitthā 'ti
[page 224]
224 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] te brāhmaṇe ca ibbhe ca rañño c'; eva atthāya akataṃ akatobhāsaṃ bhūmim āgate na ussāraṇaṃ kāretvā apanayi.
Tāya pana omissakaparisāya parivuto va ekamantaṃ nisīditvā paṭisanthāraṃ akāsi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.7(=544).25: Tato [so] mudukābhisiyā muducittakaḷandake
mudupaccatthate rājā ekamantaṃ upāvisi. || Ja_XXII:970 ||
Ja_XXII.7(=544).26: Nisajja rājā sammodi kathaṃ sārāṇiyaṃ tato:
kacci yāpanīyam bhante vātānam avisaggatā, || Ja_XXII:971 ||
Ja_XXII.7(=544).27: Kacci akasirā vutti, labbhati piṇḍayāpanaṃ,
appābādho v'; asī kacci cakkhuṃ na parihāyati. || Ja_XXII:972 ||
Ja_XXII.7(=544).28: Taṃ Guṇo paṭisammodi Vedehaṃ vinaye rataṃ:
yāpanīyaṃ mahārāja sabbam etaṃ tad ūbhayaṃ. || Ja_XXII:973 ||
Ja_XXII.7(=544).29: Kacci tuyham pi Vedeha paccantā na balīyare,
kacci ārogaṃ yoggan te, kacci vahati vāhanaṃ,
kacci te vyādhayo n'; atthi sarīrass'; upatāpikā. || Ja_XXII:974 ||
Ja_XXII.7(=544).30: Paṭisammodito rājā tato pucchi anantarā
atthaṃ dhammaṃ ca ñāyañ ca dhammakāmo rathesabho. || Ja_XXII:975 ||
Ja_XXII.7(=544).31: Kathaṃ dhammaṃ care macco mātāpitūsu Kassapa,
kathaṃ care ācariye puttadāre kathaṃ care. || Ja_XXII:976 ||
Ja_XXII.7(=544).32: Kathaṃ careyya vaddhesu kathaṃ samaṇabrāhmaṇe,
kathañ ca balakāyasmiṃ kathaṃ jānapade care. || Ja_XXII:977 ||
Ja_XXII.7(=544).33: Kathaṃ dhammaṃ caritvāna pecca gacchati suggatiṃ,
kathaṃ c'; eke adhammaṭṭhā patanti nirayaṃ adho ti. || Ja_XXII:978 ||
Ta. mudukābhisiyā ti mudukāya sukhasamphassāya bhisiyā, muducittakaḷandake ti sukhasamphassacittattharake, mudupaccatthate ti mudunā paccattharaṇena paccatthate, sammodīti ājīvikena saddhiṃ sammodanīyakathaṃ akāsi, tato ti nisajjanato ananteram eva sārānīyakathaṃ kathesīti a., tattha kacci yāpanīyan ti kacci vo bhante sarīraṃ paccayehi yāpetuṃ sakkā, vātānamavisaggatā ti kacci vo sarīre vāyodhātuyo sammappavattā, vātānaṃ vissaggatā n'; atthi, tattha tattha vaggavaggā hutvā vātā na bādhayantīti, akasirā ti niddukkhā, vuttīti jīvitavutti, appābādho ti iriyāpathabhañjakena bādhena virahito, cakkhun ti kacci vo cakkhuādīni indriyāni na parihāyantīti pucchati,
[page 225]
7. Mahānāradakassapajātaka. (544.) 225
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] paṭisammodīti sammodanīyakathāya paṭikathesi, tattha sabbam etan ti yaṃ yathāvuttaṃ vātānam avisaggatā ti sabbaṃ taṃ tath'; eva, tadubhayan ti yam pi tayā appābādho v'; asi kacci cakkhuṃ na parihāyatīti vuttaṃ tam pi ubhayaṃ tath'; eva, na balīyare ti nābhibhavanti na kuppanti, anantarā ti paṭisanthārānantarā pañhaṃ pucchi, tattha atthaṃ dhammañ ca ñāyañ cā 'ti pāḷiatthañ ca pāliñ ca kāraṇayuttiñ ca so hi kathaṃ dhammaṃ care ti pucchanto mātāpituādīsu paṭipattidīpakaṃ pāḷiñ ca pāḷiatthañ ca kāraṇayuttiñ ca me kathethā 'ti imaṃ atthañ ca dhammañ ca ñāyañ ca pucchi, tattha kathaṃ ceke adhammaṭṭhā ti ekacce adhamme ṭhitā kathaṃ nirayaṃ c'; eva adho sesāpāyesu ca patantīti.
Sabbaññubuddha-paccekabuddha-buddhasāvaka-mahābodhisattesu purimassa purimassa alābhena pacchimaṃ pacchimaṃ pucchitabbayuttakaṃ mahesakkhapañhaṃ rājā kiñci ajānantaṃ naggabhoggaṃ nissirīkaṃ andhabālaṃ ājīvikaṃ pucchi, so evaṃ pucchito pucchānurūpaṃ vyākaraṇaṃ adatvā carantaṃ goṇaṃ paharanto viya bhattapātiyaṃ kacavaraṃ khipanto viya "suṇa mahārājā" 'ti okāsaṃ kāretvā attano micchāvādaṃ paṭṭhapesi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.7(=544).34: Vedehassa vaco sutvā Kassapo etad abravī:
suṇohi me mahārāja saccaṃ avitathaṃ padaṃ, || Ja_XXII:979 ||
Ja_XXII.7(=544).35: N'; atthi dhammacaritassa phalaṃ kalyāṇapāpakaṃ,
n'; atthi deva paro loko, ko tato hi idhāgato, || Ja_XXII:980 ||
Ja_XXII.7(=544).36: N'; atthi deva pitaro vā, kuto mātā kuto pitā,
n'; atthi ācariyo nāma, adantaṃ ko damissati, || Ja_XXII:981 ||
Ja_XXII.7(=544).37: Samatulyāni bhūtāni, n'; atthi jeṭṭhāpacāyino,
n'; atthi balaṃ vā viriyaṃ vā, kuto uṭṭhānaporisaṃ,
niyatāni hi bhūtāni, yathā goṭaviso tathā, || Ja_XXII:982 ||
Ja_XXII.7(=544).38: Laddheyyaṃ labhate macco, tattha dānaphalaṃ kuto,
n'; atthi dānaphalaṃ deva, avaso dev'; avīriyo, || Ja_XXII:983 ||
Ja_XXII.7(=544).39: Bālehi dānaṃ paññattaṃ paṇḍitehi paṭicchitaṃ,
avasā denti dhīrānaṃ bālā paṇḍitamānino ti. || Ja_XXII:984 ||
Ta. idhāgato ti tato paralokato idhāgato nāma n'; atthi, pitaro vā ti deva ayyakādayo vā n'; atthi, tesu asantesu kuto mātā kuto pitā, yathā goṭaviso ti goṭaviso vuccati pacchimabandho,
[page 226]
226 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yathā nāvāya pacchimabandho nāvam eva anugacchati tathā ime sattā niyatam eva anugacchantīti vadati, avaso devavīriyo ti evaṃ dānaphale asati yo koci bālo deti nāma so avaso aviriyo na attano vasena balena deti dānaphalaṃ pana atthīti saññāya aññesaṃ andhabālānaṃ saddahitvā detīti dīpeti, bālehi dānaṃ paññattan ti dānaṃ dātabban ti andhabālehi paññattaṃ anuññātaṃ, taṃ dānaṃ bālā yeva denti paṇḍitā gaṇhanti.
Evaṃ dānassa nipphalataṃ vaṇṇetvā idāni pāpassa phalābhāvaṃ vaṇṇetuṃ āha:
Ja_XXII.7(=544).40: Satt'; ime sassatā kāyā acchejjā avikopino:
tejo paṭhavī āpo ca vāyo sukhadukhañ c'; ime
jīvo ca, satt'; ime kāyā yesaṃ chettā na vijjati, || Ja_XXII:985 ||
Ja_XXII.7(=544).41: N'; atthi hantā vā chettā vā haññare vāpi koci naṃ,
antaren'; eva kāyānaṃ satthāni vītivattare. || Ja_XXII:986 ||
Ja_XXII.7(=544).42: Yo p'; āyaṃ siraṃ ādāya paresaṃ nisitāsinā
na so chindati te kāye, tattha pāpaphalaṃ kuto. || Ja_XXII:987 ||
Ja_XXII.7(=544).43: Cullāsītimahākappe sabbe sujjhanti saṃsaraṃ,
anāgate tamhi kāle saññato pi na sujjhati. || Ja_XXII:988 ||
Ja_XXII.7(=544).44: Caritvāpi bahuṃ bhadraṃ n'; eva sujjhanti nāgate,
pāpañ ce pi bahuṃ katvā taṃ khaṇaṃ nātivattare. || Ja_XXII:989 ||
Ja_XXII.7(=544).45: Anupubbena no suddhi kappānaṃ cullasītiyā,
niyatiṃ nātivattāma velantam iva sāgaro ti. || Ja_XXII:990 ||
Ta. kāyā ti samūhā, avikopino ti vikopetuṃ na sakkā, jīvo cā 'ti jīve cā 'ti pi pāṭho, ayam ev'; attho: satt'; ime kāyā ti ime satta kāyā, haññare vāpi kocinan ti yo haññeyya so pi n'; atth'; eva, vītivattareti imesaṃ sattannaṃ kāyānaṃ antare yeva caranti chindituṃ na sakkonti, siraṃ ādāyā 'ti paresaṃ sīsaṃ gahetvā nisitāsinā ti nisitena asinā chindatīti vuccati, so pi te kāye na chindati paṭhavī paṭhavim eva upeti āpādayo āpādike sukhadukkhajīva ākāsaṃ pakkhandatīti dasseti, saṃsaran ti mahārāja ime sattā imaṃ paṭhaviṃ ekamaṃsakhalaṃ katvāpi ettake kappe saṃsarantā sujjhanti aññatra hi saṃsārasatte sodhetuṃ samattho nāma n'; atthi, sabbe saṃsāren'; eva sujjhanti, anāgate tamhi kāle ti yathāvutte pana etasmiṃ kāle anāgate appatte antarā susaññato pi parisuddhasīlo pi na sujjhati,
[page 227]
7. Mahānāradakassapajātaka. (544.) 227
taṃ khaṇan ti taṃ vuttappakāraṃ kālaṃ, anupubbena no ti amhākaṃ vāde anupubbena suddhi, sabbesam pi amhākaṃ anupubbena suddhīti pi attho.
Iti so ucchedavādo attano thāmena sakavādaṃ nippadesato kathesīti.
Ja_XXII.7(=544).46: Kassapassa vaco sutvā Alāto etad abravī:
yathā bhadanto bhaṇati mayhaṃ p'; etaṃ ca ruccati. || Ja_XXII:991 ||
Ja_XXII.7(=544).47: Aham pi purimaṃ jātiṃ sare saṃsarit'; attano,
Piṅgalo nām'; ahaṃ āsiṃ luddo goghātako pure. || Ja_XXII:992 ||
Ja_XXII.7(=544).48: Bārāṇasiyaṃ phītāya bahuṃ pāpaṃ kataṃ mayā,
bahū mayhaṃ hatā pāṇā: mahisā sūkarā ajā. || Ja_XXII:993 ||
Ja_XXII.7(=544).49: Tato cuto idha jāto iddhe senāpatīkule
n'; atthi nūna phalaṃ pāpe so 'haṃ na nirayaṃ gato ti. || Ja_XXII:994 ||
Ta. Alāto etad abravīti so kira Kassapadasabalassa cetiye anojapupphadāmena pūjaṃ katvā maraṇasamaye aññena kammena yathānubhāvaṃ khitto saṃsāre saṃsaranto ekassa pāpakammassa nissandena goghātakule nibbattitvā bahuṃ pāpam akāsi, ath'; assa maraṇakāle bhasmāpaṭicchanno viya aggi ettakaṃ kālaṃ ṭhitaṃ taṃ puññakammaṃ okāsam akāsi, so tassānubhāvena idha nibbattitvā taṃ vibhūtiṃ patto jātiṃ saranto pana atītānantarato paraṃ sarituṃ asakkonto goghātakammaṃ katvā idha nibbatto 'smīti saññāya tassa vādaṃ upatthambhento idaṃ yathā bhadanto ti ādivacanam abravi, tattha sare saṃritattano ti attano saṃsaritaṃ sarāmi, senāpatikule ti senāpatikulamhi.
Ja_XXII.7(=544).50: Ath'; ettha Bījako nāma dāso āsi paḷaccarī,
uposathaṃ upavasanto Guṇasantikam upāgami. || Ja_XXII:995 ||
Ja_XXII.7(=544).51: Kassapassa vaco sutvā Alātassa ca bhāsitaṃ
passasanto muhuṃ uṇhaṃ rudaṃ assūni vattayīti. || Ja_XXII:996 ||
Ta. athetthā 'ti atha etissā Mithilāya paḷaccarīti daḷiddo kapaṇo, Guṇasantikamupāgamīti Guṇassa santikaṃ kiñcid eva kāraṇaṃ sossāmīti upāgato ti veditabbo.
Ja_XXII.7(=544).52: Tam annupucchi Vedeho: kimatthaṃ samma rodasi,
kin te sutaṃ vā diṭṭhaṃ vā, kiṃ maṃ vedesi vedanan ti. || Ja_XXII:997 ||
[page 228]
228 XXII. Mahānipāta.
Ta. kiṃ maṃ vedesi vedanan ti kiṃ nāma tvaṃ kāyikaṃ vā cetasikaṃ vā vedanam patto yaṃ evaṃ rodanto maṃ vedesi jānāpesi uttānam eva naṃ katvā mayhaṃ ācikkhāhīti.
Ja_XXII.7(=544).53: Vedehassa vaco sutvā Bījako etad abravī:
n'; atthi me vedanā dukkhā, mahārāja suṇohi me. || Ja_XXII:998 ||
Ja_XXII.7(=544).54: Aham pi purimaṃ jātiṃ sarāmi sukham attano:
Sāketāyaṃ pure āsiṃ Bhāvaseṭṭhi guṇe rato || Ja_XXII:999 ||
Ja_XXII.7(=544).55: Sammato brāhmaṇibbhānaṃ saṃvibhāgarato suci,
na cāpi pāpakaṃ kammaṃ sarāmi katam attano. || Ja_XXII:1000 ||
Ja_XXII.7(=544).56: Tato cut'; āhaṃ Vedeha idha jāto duritthiyā
gabbhamhi kumbhadāsiyā yato jāto suduggato. || Ja_XXII:1001 ||
Ja_XXII.7(=544).57: Evam pi duggato santo samacariyaṃ adhiṭṭhito
upaḍḍhabhāgaṃ bhattassa dadāmi yo me icchati. || Ja_XXII:1002 ||
Ja_XXII.7(=544).58: Cātuddasiṃ pañcadasiṃ sadā upavasām'; ahaṃ,
na cāpi bhūte hiṃsāmi theyyañ cāpi vivajjayiṃ. || Ja_XXII:1003 ||
Ja_XXII.7(=544).59: Sabbam eva hi nūn'; etaṃ suciṇṇaṃ bhavati nipphalaṃ,
niratthaṃ maññ'; idaṃ sīlaṃ Alāto bhāsatī yathā. || Ja_XXII:1004 ||
Ja_XXII.7(=544).60: Kalim eva nūna gaṇhāmi asippo dhuttako yathā,
kaṭaṃ Alāto gaṇhāti kitavā sikkhito yathā. || Ja_XXII:1005 ||
Ja_XXII.7(=544).61: Dvāraṃ na-ppatipassāmi yena gacchāmi suggatiṃ,
tasmā rāja parodāmi sutvā Kassapabhāsitan ti. || Ja_XXII:1006 ||
Ta. Bhāvaseṭṭhīti evaṃnāmako asītikoṭivibhavo seṭṭhi, guṇe rato ti guṇamhi rato, sammato ti sambhāvito, sucīti sucikammo, idha jāto duritthiyā ti imasmiṃ Mithilanagare duritthiyā daḷiddiyā kapaṇāya kumbhadāsiyā kucchimhi jāto 'smi, so kira Kassapabuddhakāle araññe naṭṭhaṃ balivaddaṃ gavesamāno ekena maggamūḷhena bhikkhunā maggaṃ puṭṭho tuṇhī hutvā puna tena pucchito kujjhitvā samaṇadāsā nāma mukharā honti dāsena tayā bhavitabbaṃ atimukharo sīti āha, taṃ kammaṃ tadā vipākaṃ adatvā bhasmācchanno viya pāvako ṭhitaṃ maraṇasamaye aññaṃ kammaṃ upaṭṭhāpesi, so yathākammaṃ saṃsāre saṃsaranto ekassa kusalakammassa phalena Sākete vuttappakāro seṭṭhi hutvā dānādīni puññāni akāsi, taṃ pan'; assa kammaṃ paṭhaviyā nihitanidhi viya ṭhitaṃ okāsaṃ labhitvā vipākaṃ dassati, yaṃ pana tena taṃ bhikkhuṃ akkosantena katapāpakammaṃ tam assa tasmiṃ attabhāve vipākaṃ adāsi, so ajānanto itarassa kalyāṇakammassa phalena kumbhadāsikucchiyaṃ nibbatto ti saññāya evam āha, yato jāto suduggato ti sv-āhaṃ jātakālato paṭṭhāya atiduggato ti dīpeti, samacariyamadhiṭṭhito ti samacariyāyam eva patiṭṭhito 'mhi,
[page 229]
7. Mahānāradakassapajātaka. (544.) 229
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] nūnetan ti ekaṃsen'; etaṃ, maññidaṃ sīlan ti deva idaṃ sīlaṃ nāma niratthakam maññe, Alāto ti yathā ayaṃ Alātasenāpati mayā purimabhave bahuṃ pāṇātipātakammaṃ katvā senāpatiṭṭhānaṃ laddhan ti bhāsati tena kāraṇenāhaṃ niratthakaṃ sīlan ti maññāmi, kalim evā 'ti yathā asippo asikkhito akkhadhutto parājayabhāvaṃ gaṇhāti tathā nūna gaṇhāmi, purimabhave attano sāpateyyaṃ nāsetvā idāni dukkhaṃ anubhavāmi, Kassapabhāsitan ti Kassapagottassa acelakassa bhāsitaṃ sutvā ti vadati.
Ja_XXII.7(=544).62: Bījakassa vaco sutvā rājā Aṅgati-m-abravī:
n'; atthi dvāraṃ sugatiyā niyatiṃ kaṃkha Bījaka. || Ja_XXII:1007 ||
Ja_XXII.7(=544).63: Sukhaṃ vā yadivā dukkhaṃ niyatiyā kira labbhati
saṃsārasuddhi sabbesaṃ, mā turittho anāgate. || Ja_XXII:1008 ||
Ja_XXII.7(=544).64: Aham pi pubbe kalyāṇo brāhmaṇibbhesu vyāvaṭo
vohāraṃ anusāsanto ratihīno tadantarā ti. || Ja_XXII:1009 ||
Ta. Aṅgatimabravīti paṭhamam eva itaresaṃ dvinnaṃ pacchā Bījakassā 'ti tiṇṇaṃ vacanaṃ sutvā daḷhamicchādiṭṭhiṃ gahetvā etaṃ n'; atthi dvāran ti ādivacanam abravi, niyatiṃ kaṃkha Bījakā 'ti samma Bījaka niyatim eva olokehi, cullāsītimahākappapamāṇo kālo yeva hi satte sodheti, tvaṃ atiturito ti adhippāyen'; evam āha, anāgate ti tasmiṃ kāle appatte antarā va devalokaṃ gacchāmīti mā turittho, vyāvaṭo ti brāhmaṇesu ca gahapatikesu ca tesaṃ kāyaveyyāvaccadānādikammakāraṇena vyāvaṭo ahosi, vohāran ti viniccha yaṭṭhāne nisīditvā rājakicce vohāraṃ anusāsanto va, ratihīno tadantarā ti ettakaṃ kālaṃ kāmaguṇaratiyā parihīno ti.
Evañ ca pana vatvā "bhante Kassapa mayaṃ ettakaṃ kālaṃ pamajjimha, idāni pan'; amhehi ācariyo laddho, ito paṭṭhāya kāmaratim eva anubhavissāma tumhākaṃ santike, ito uttariṃ dhammasavanam pi no papañco bhavissati, tiṭṭhatha tumhe mayaṃ gamissāmā" 'ti āpucchanto.
Ja_XXII.7(=544).65a: Puna pi bhante dakkhemu saṅgati ce bhavissatīti. || Ja_XXII:1010a ||
Ta. saṅgati ce ti ekaṭṭhāne ce no samāgamo bhavissati no ce asati puññaphale kim tayā diṭṭhenā 'ti.
Ja_XXII.7(=544).65b: Idaṃ vatvāna Vedeho paccagā sanivesanan ti. || Ja_XXII:1010b ||
Ta. sanivesanan ti bhikkhave idaṃ vacanaṃ Videharājā vatvā rathaṃ abhiruyha attano nivesanañ Candakapāsādatalam eva paṭigato.
[page 230]
230 XXII. Mahānipāta.
Rājā paṭhamaṃ Guṇassa santikaṃ gantvā vanditvā pañhaṃ pucchi, gacchanto pana na vanditvā va gato, Guṇo attano aguṇatāya vandanam pi nālattha, piṇḍādikaṃ sakkāraṃ kim eva lacchati, rājāpi taṃ rattiṃ vītināmetvā punadivase amacce sannipātetvā "kāmaguṇe me upaṭṭhāpetha, ahaṃ ito paṭṭhāya kāmasukham evānubhavissāmi, na me aññāni kiccāni ārocetabbāni, vinicchayakiccaṃ asuko ca asuko ca karotū" 'ti vatvā kāmaratiparo va ahosi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.7(=544).66: Tato ratyā vivasane upaṭṭhānamhi Aṅgati
amacce sannipātetvā idaṃ vacanam abravi: || Ja_XXII:1011 ||
Ja_XXII.7(=544).67: Candake me vimānasmiṃ sadā kāme vidhentu me,
mā m'; ūpagañchuṃ atthesu guyhappākāsiyesu ca. || Ja_XXII:1012 ||
Ja_XXII.7(=544).68: Vijayo ca Sunāmo ca senāpati Alātako
ete atthe nisīdantu vohārakusalā tayo. || Ja_XXII:1013 ||
Ja_XXII.7(=544).69: Idaṃ vatvāna Vedeho kāme ca bahumaññatha,
na cāpi brāhmaṇibbhesu atthe kismiñci vyāvaṭo ti. || Ja_XXII:1014 ||
Ta. upaṭṭhānamhīti attano upaṭṭhānaṭṭhāne, Candake ti mama santake Candakapāsāde, vidhentu me ti niccaṃ mayhaṃ kāme saṃvidahantu upaṭṭhahantu, guyhappākāsiyesū 'ti guyhesu pi pākāsikesu pi atthesu uppannesu maṃ koci mā upagañchi, atthe ti atthakāraṇe vinicchayaṭṭhāne nisīdantū 'ti mayā kattabbakiccassa karaṇatthaṃ sesāmaccehi saddhiṃ nisīdantū 'ti.
Ja_XXII.7(=544).70: Tato dvesattarattassa Vedehass'; atrajā piyā
rājakaññā Rujā nāma dhātimātaram abravi: || Ja_XXII:1015 ||
Ja_XXII.7(=544).71: Alaṃkarotha maṃ khippaṃ, sakhiyo ca karontu me,
suve pannaraso dibbo, gacchaṃ issarasantike. || Ja_XXII:1016 ||
Ja_XXII.7(=544).72: Tassā malyaṃ abhihariṃsu candanañ ca mahārahaṃ
maṇisaṃkhamuttāratanaṃ nānāratte ca ambare. || Ja_XXII:1017 ||
Ja_XXII.7(=544).73: Tañ ca sovaṇṇaye pīṭhe nisinnaṃ bahukitthiyo
parikiriya asobhiṃsu Rujaṃ ruciravaṇṇinin ti. || Ja_XXII:1018 ||
Ta. tato ti rañño kāmapaṃke laggadivasato paṭṭhāya, dvesattarattassā 'ti cuddasame divase, dhātimātaram abravīti pitusantikaṃ gantukāmā hutvā dhātimātaraṃ āha;
[page 231]
7. Mahānāradakassapajātaka. (544). 231
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sā kira cātuddase cātuddase pañcasatāhi kumārikāhi parivutā dhātigaṇaṃ ādāya mahantena sirivilāsena attano sattabhūmiRativaddhanapāsādā oruyha pitu dassanatthaṃ Candakapāsādaṃ gacchati, atha naṃ pitā disvā tuṭṭhamānaso mahāsakkāraṃ katvā uyyojento amma dānaṃ dehīti sahassaṃ datvā uyyojeti, sā attano nivesanaṃ āgantvā punadivase uposathikā hutvā kapaṇiddhikavanibbakayācakānaṃ mahādānaṃ deti, rañño kir'; assā eko janapado pi dinno, tato āyena sabbakiccāni kāreti, tadā pana raññā kira Guṇaṃ ājīvikaṃ nissāya micchādassanaṃ gahitan ti sakalanagare kolāhalam ahosi, taṃ Rujādhātiyo sutvā rājadhītāya ārocayiṃsu: ayye pitarā kira te ājīvikassa kathaṃ sutvā micchādassanaṃ gahitaṃ, so kira catūsu dvāresu dānasālā viddhaṃsāpetvā parapaṭiggahītā itthiyo ca kumārikā ca pasayhākārena gaṇhituṃ āṇāpeti, r. na vicāreti kāmamatto yeva kira jāto ti, sā taṃ kathaṃ sutvā anattamanā hutvā: me pitā tādisan nāma apagatasukkadhammaṃ nillajjaṃ naggabhoggaṃ ājīvikaṃ upasaṃkamitvā pañhaṃ pucchissati, nanu dhammikasamaṇabrāhmaṇo kammavādī upasaṃkamitvā pucchitabbo siyā, ṭhapetvā kho pana maṃ añño mayhaṃ pitaraṃ micchādassanā apanetvā sammādassane patiṭṭhāpetuṃ samattho n'; atthi, ahaṃ hi atītā satta anāgatā sattā 'ti cuddasajātiyo anussarāmi, tasmā pubbe mayā katapāpakammaṃ kathetvā pāpakammassa phalaṃ dassentī mama pitaram bodhessāmi, sace pana ajj'; eva gamissāmi atha maṃ amma tvaṃ pubbe addhamāse āgacchasi ajja kasmā evaṃ lahuṃ āgatāsīti vakkhati, tatra ce ahaṃ tumhehi kira micchādassanaṃ gahitan ti sutvā āgat'; amhīti vakkhāmi na me vacanaṃ garuṃ katvā gaṇhissati, tasmā ajja agantvā ito cuddasame divase kālacatuddase yeva kiñci ajānantī viya pubbegamanākāren'; eva gantvā āgamanakāle dānavaṭṭatthāya sahassaṃ yācissāmi, tadā me pitā diṭṭhiyā gahitabhāvaṃ kathessati, atha naṃ ahaṃ attano balena micchādiṭṭhiṃ chaḍḍāpessāmīti cintesi, tasmā cuddasame divase pitu santikaṃ gantukāmā hutvā evam āha, tattha sakhiyo cā 'ti sahāyikāyo pi me pañcasatā kumārikā ekāy'; ekaṃ asadisaṃ katvā nānālaṃkārehi nānāvaṇṇehi pupphavatthānulepanehi alaṃkarontu, dibbo ti dibbasadiso devatāsannipātapatimaṇḍito ti pi dibbo, gacchan ti mama dānavaṭṭaṃ āharāpetuṃ Videhissarassa pitu santikaṃ gamissāmi, abhihariṃsū 'ti soḷasahi gandhodakaghaṭehi nahāpetvā maṇḍanatthāya abhihariṃsu, parikiriyā 'ti parivāretvā, asobhiṃsū 'ti Rujam parivāretvā ṭhitadevakaññā viya taṃ divasaṃ ativiya sobhiṃsu.
Ja_XXII.7(=544).74: Sā ca sakhīmajjhagatā sabbābharaṇabhūsitā
sateratā abbham iva Candakaṃ pāvisī Rujā. || Ja_XXII:1019 ||
Ja_XXII.7(=544).75: Upasaṃkamitvā Vedehaṃ vanditvā vinaye rataṃ
suvaṇṇavikate pīṭhe ekamantaṃ upāvisīti. || Ja_XXII:1020 ||
[page 232]
232 XXII. Mahānipāta.
Ta. upāvisīti pitu vasanaṭṭhānaṃ Candakapāsādaṃ pāvisi, suvaṇṇavikate ti sattaratanavicitte suvaṇṇakhacite.
Ja_XXII.7(=544).76: Tañ ca disvāna Vedeho accharānaṃ va saṅgamaṃ
Rujaṃ sakhīmajjhagataṃ idaṃ vacanam abravī: || Ja_XXII:1021 ||
Ja_XXII.7(=544).77: Kacci ramasi pāsāde antopokkharaṇiṃ pati,
kacci bahuvidhaṃ khajjaṃ sadā abhiharanti te. || Ja_XXII:1022 ||
Ja_XXII.7(=544).78: Kacci bahuvidhaṃ malyaṃ ocinitvā kumāriyo
gharake karotha paccekaṃ khiḍḍāratiratā muhuṃ. || Ja_XXII:1023 ||
Ja_XXII.7(=544).79: Kena vā vikalaṃ tuyhaṃ khippaṃ abhiharantu te,
mano karassu kuḍḍamukhī api candasamamhi pīti. || Ja_XXII:1024 ||
Ta. saṃgaman ti accharānaṃ samāgamaṃ viya taṃ samāgamaṃ disvā, pāsāde ti amma mayā tuyhaṃ Vejayanta-sadiso Rativaddhanapāsādo kārito, kacci tattha ramasi, antopokkharaṇiṃ patīti antovatthusmiṃ yeva te mayā Nandāpokkharaṇi-patibhāgā pokkharaṇī kāritā, kacci taṃ pokkharaṇiṃ paṭicca udakakīḷam kīḷantī ramasi, malyan ti amma ahaṃ tuyhaṃ devasikaṃ pañcavīsatipupphasamugge pahiṇāmi, kacci tumhe sabbā kumāriyo taṃ malyaṃ ocinitvā ganthitvā abhiṇhaṃ khiḍḍāratiratā hutvā kacci paccekaṃ gharake karotha idaṃ sundaraṃ idaṃ sundarataran ti evaṃ pāṭiyekkaṃ sārambhe viya pupphagharakāni pupphagabbhe ca pupphāsanapupphasayanāni ca kacci karothā 'ti pucchati, vikalan ti vekalyaṃ, mano karassū 'ti cittaṃ uppādehi, kuḍḍamukhīti sāsapakuḍḍena pasāditamukhatāya taṃ evam āha, itthiyo hi mukhavaṇṇaṃ pasādentiyo duṭṭhalohitamukhadūsitapiḷakaharaṇatthaṃ paṭhamaṃ sāsapakakkena mukhaṃ vilimpanti tato lohitassa samakaraṇatthaṃ mattikākakkena tato chavipasādanatthaṃ tilakakkena, candasamamhi pīti candanā dullabhataro nāma n'; atthi, tādise pi ruciṃ katvā mamācikkha sampādessāmi te ti.
Ja_XXII.7(=544).80: Vedehassa vaco sutvā Rujā pitaram abravi:
sabbam etaṃ mahārāja labbhat'; issarasantike. || Ja_XXII:1025 ||
Ja_XXII.7(=544).81: Suve pannaraso dibbo, sahassaṃ āharantu me,
yathā dinnañ ca dassāmi dānaṃ sabbavanīsu 'han ti. || Ja_XXII:1026 ||
Tattha sabbavanīsuhan ti sabbavanibbakesu ahaṃ.
Ja_XXII.7(=544).82: Rujāya vacanaṃ sutvā rājā Aṅgati-m-abravi:
bahuṃ vināsitaṃ vittaṃ niratthaṃ aphalan tayā. || Ja_XXII:1027 ||
Ja_XXII.7(=544).83: Uposathe vasaṃ niccaṃ annapānaṃ na bhuñjasi,
niyat'; etaṃ abhuttabbaṃ, n'; atthi puññaṃ abhuñjato ti. || Ja_XXII:1028 ||
[page 233]
7. Mahānāradakassapajātaka. (544.) 233
Ta. Aṅgatimabravīti bhi. so Aṅgatirājā pubbe ayācito pi amma dānaṃ dehīti sahassaṃ datvā taṃ divasaṃ yācito pi micchādassanaṃ gahitattā adatvā idaṃ bahuṃ vināsitan ti ādi abravī, niyatetaṃ abhuttabban ti etaṃ niyativasena tayā abhuñjitabbaṃ bhavissati, bhuñjantānam pi abhuñjantānam pi n'; atthi puññaṃ, sabbehi cullāsītimahākappe atikkamitvā visujjhitabban ti.
Ja_XXII.7(=544).84: Bījako pi hi sutvāna tadā Kassapabhāsitaṃ
passasanto muhuṃ uṇhaṃ rudaṃ assūni vattayi. || Ja_XXII:1029 ||
Ja_XXII.7(=544).85: Yāva Ruje jīvasi no mā bhattam apanāmayi,
n'; atthi bhadde paro loko, kiṃ niratthaṃ vihaññasīti. || Ja_XXII:1030 ||
Ta. Bījako pīti Bījako pi pubbe kalyāṇakammaṃ katvā tassa nissandena dāsikucchiyaṃ nibbatto ti Bījakavatthum pi 'ssā udāharaṇatthaṃ āhari natthi bhadde ti bhadde Guṇācariyo evam āha: n'; atthi ayaṃ loko n'; atthi paraloko n'; atthi mātāpitā, n'; atthi sattā opapātikā n'; atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ti, paraloke hi sati idhaloko nāma bhaveyya so yeva ca n'; atthi, mātāpitūsu santesu puttadhītaro nāma bhaveyyuṃ te yeva ca n'; atthi, dhamme sati dhammikasamaṇabrāhmaṇā bhaveyyuṃ te yeva ca n'; atthi, kiṃ dānaṃ dentī sīlaṃ rakkhantī niratthakaṃ vihaññasīti.
Ja_XXII.7(=544).86: Vedehassa vaco sutvā Rujā ruciravaṇṇinī
jānaṃ pubbāparaṃ dhammaṃ pitaraṃ etad abravi: || Ja_XXII:1031 ||
Ja_XXII.7(=544).87: Sutaṃ eva pure āsi sakkhi diṭṭham idaṃ mayā:
bālūpasevī yo hoti bālo va samapajjatha. || Ja_XXII:1032 ||
Ja_XXII.7(=544).88: Mūḷho hi mūḷham āgamma bhiyyo mohaṃ nigacchati,
patirūpaṃ Alātena Bījakena ca muyhitun ti. || Ja_XXII:1033 ||
Ta. pubbāparaṃ dhamman ti bhi., pitu vacanaṃ sutvā Rujā rājadhītā atītasattajātivasena pubbadhammaṃ anāgatasattajātivasena anāgatadhammañ ca jānantī pitaraṃ micchādiṭṭhito mocetukāmā etaṃ sutam eva me ti ādim āha, tattha samapajjathā 'ti yo puggalo bālūpasevī hoti so bālo va sampajjatīti etaṃ mayā pubbe sutam eva ajja pana paccakkhato diṭṭhan ti, mūḷho ti maggamūḷhaṃ āgamma maggamūḷho viya diṭṭhimūḷhaṃ āgamma diṭṭhimūḷho pi uttariṃ mohaṃ nigacchati mūḷhataro hoti, Alātenā 'ti deva tumhehi jātigottakulapadesaissariyapaññāhi hīnena Alātasenāpatinā accantahīnena nippaññena Bījaka-dāsena ca gāmadārakasadisaṃ ahirikaṃ bāla-Guṇaṃ ājīvikaṃ āgamma muyhituṃ patirūpam anucchavikaṃ, kiṃ tena muyhissatīti evaṃ te ubho pi gaharitvā diṭṭhito mocetukāmatāya pitaraṃ vaṇṇentī āha:
[page 234]
234 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.7(=544).89: Tvañ ca devāsi sappañño dhīro atthassa kovido,
kathaṃ bālehi sadisaṃ hīnaṃ diṭṭhim upāgamī. || Ja_XXII:1034 ||
Ja_XXII.7(=544).90: Sace hi saṃsārapathena sujjhati
niratthiyā pabbajjā Guṇassa,
kīṭo va aggiṃ jalitaṃ apāpataṃ
upapajjatī momuho naggabhāvaṃ. || Ja_XXII:1035 ||
Ja_XXII.7(=544).91: Saṃsārasuddhīti pure niviṭṭhā kammaṃ vidūsenti bahū ajānaṃ
pubbe kalī duggahito va atthā dummocayā balisā ambujo vā 'ti. || Ja_XXII:1036 ||
Ta. sappañño ti yasavayapuññatitthavāsayonisomanasikārasākacchāvasena laddhāya paññāya sappañño, ten'; eva kāraṇena dhīro dhīratāya atthānatthassa kāraṇākāraṇassa kovido, bālehi sadisan ti yathā te bālā upagatā kathaṃ tathā tvaṃ hīnadiṭṭhiṃ upagato, apāpatan ti apa āpataṃ, patanto ti attho, idaṃ vuttaṃ hoti: tāta saṃsārena suddhiyā sati yathā paṭaṅgakīṭo rattibhāge jalitaṃ aggiṃ disvā tappaccayaṃ dukkhaṃ ajānitvā mohena tattha patanto mahādukkhaṃ āpajjati tathā Guṇo pi pañcakāmaguṇe pahāya momuho ti nirassādanaṃ naggabhāvaṃ upapajjati, pure niviṭṭhā ti tāta saṃsārena suddhīti kassaci vacanaṃ asutvā paṭhamam eva niviṭṭhā n'; atthi, sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalan ti gahitattā bahujanā ajānantā kammaṃ vidūsenti taṃ dūsentā kammaphalam pi dūsenti yeva, evaṃ tesaṃ pubbe gahito kali parājayagāho duggahito va hotīti attho, dummocayā balisā ambujo vā 'ti te pana evaṃ ajānantā micchādassanena atthaṃ gahetvā ṭhitā bālā yathā nāma balisaṃ gilitvā ṭhito maccho balisā dummocayo hoti evaṃ tamhā atthā dummocayā honti.
Ja_XXII.7(=544).92: Upaman te karissāmi mahārāja tav'; atthiyā,
upamāya pi ekacce atthaṃ jānanti paṇḍitā. || Ja_XXII:1037 ||
Ja_XXII.7(=544).93: Vānijānaṃ yathā nāvā appamāṇaharā garu
atibhāraṃ samādāya aṇṇave avasīdati || Ja_XXII:1038 ||
Ja_XXII.7(=544).94: Evam eva naro pāpaṃ thokathokaṃ pi ācinaṃ
atibhāraṃ samādāya niraye avasīdati. || Ja_XXII:1039 ||
Ja_XXII.7(=544).95: Na tāva bhāro paripūro Alātassa mahīpati
ācināti etaṃ pāpaṃ yena gacchati duggatiṃ. || Ja_XXII:1040 ||
Ja_XXII.7(=544).96: Pubbe c'; assa kataṃ puññaṃ Alātassa mahīpati,
tass'; eva deva nissando yañ c'; eso labhate sukhaṃ. || Ja_XXII:1041 ||
Ja_XXII.7(=544).97: Khiyyate c'; assa taṃ puññaṃ tathā hi aguṇe rato,
ujumaggaṃ avahāya kummaggam anudhāvati. || Ja_XXII:1042 ||
[page 235]
7. Mahānāradakassapajātaka. (544). 235
Ja_XXII.7(=544).98: Tulā yathā paggahitā ohite tulamaṇḍale
unnameti tulāsīsaṃ bhāre oropite sati || Ja_XXII:1043 ||
Ja_XXII.7(=544).99: Evam eva naro puññaṃ thokathokam pi ācinaṃ
saggātimāno dāso va Bījako sātave rato ti. || Ja_XXII:1044 ||
Ta. nīraye ti aṭṭhavidhe mahāniraye soḷasavidhe ussadaniraye lokantaraniraye ca, bhāro ti tāta na tāv'; assa akusalabhāro pūrati, tassevā 'ti tassa pubbe katassa puññass'; eva nissando yaṃ so Alāto senāpati ajja sukhaṃ labhati, na hi tāta etaṃ goghātakakammassa phalaṃ pāpassa hi nāma vipāko iṭṭho kanto bhavissatīti aṭṭhānam etaṃ, aguṇe rato ti tathā h'; esa idāni akusalakamma rato, ujjumaggan ti dasakusalakammapathamaggaṃ, ohite tulamaṇḍale ti bhaṇḍapaticchādanatthāya tulāmaṇḍale laggetvā ṭhapite, unnametīti uddhaṃ ukkhipati, ācinan ti thokathokam pi puññaṃ ācinanto pāpabhāraṃ otāretvā naro kalyāṇakammassa sīsaṃ ukkhipitvā devalokaṃ gacchati, saggātimāno ti sagge atimāno saggasampāpake sātaphale kalyāṇakamme abhirato, saggādhimāno ti pi pāṭho saggaṃ adhikaraṇaṃ katvā ṭhitacitto ti attho, sātave rato ti esa Bījakadāso sātave madhuravipāke kusalakamme yeva rato, so imassa pāpakammassa khīṇakāle kalyāṇakammassa phalena devaloke nibbattissati, yaṃ pan'; esa idāni dāsattaṃ upagato na taṃ kalyāṇassa phalena tathāttasaṃvattanikaṃ hi 'ssa pubbe kataṃ pāpaṃ bhavissatīti niṭṭhaṃ ettha gantabban ti.
Imam atthaṃ pakāsentī āha:
Ja_XXII.7(=544).100: Yam ajja Bījako dāso dukkhaṃ passati attani
pubbe tassa kataṃ pāpaṃ tam eso paṭisevati. || Ja_XXII:1045 ||
Ja_XXII.7(=544).101: Khīyate c'; assa taṃ pāpaṃ tathā hi vinaye rato
Kassapañ ca samāpajja mā h'; ev'; uppatham āgamā ti. || Ja_XXII:1046 ||
Ta. mā hevuppathamāgamā ti tāta tvaṃ pana imaṃ naggaṃ Kassapājīvikaṃ upagantvā mā heva nirayagāmim uppathaṃ āgamma pāpam akāsīti pitaraṃ ovadi.
Idāni 'ssa pāpūpasevanāya dosaṃ kalyāṇamittūpasevanāya ca guṇaṃ dassentī āha:
Ja_XXII.7(=544).102: Yaṃ yaṃ hi rājā bhajati sataṃ vā yadivā asaṃ (IV 435|21)
sīlavantaṃ visīlaṃ vā vasaṃ tass'; eva gacchati. || Ja_XXII:1047 ||
Ja_XXII.7(=544).103: Yādisaṃ kurute mittaṃ yādisaṃ c'; ūpasevati
so pi tādisako hoti sahavāso hi tādiso. || Ja_XXII:1048 ||
[page 236]
236 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.7(=544).104: Sevamāno sevamānaṃ samphuṭṭho samphusaṃ paraṃ
saro diddho kalāpaṃ va alittaṃ upalimpati,
upalepabhayā dhīro n'; eva pāpasakhā siyā. || Ja_XXII:1049 ||
Ja_XXII.7(=544).105: Pūtimacchaṃ kusaggena yo naro upanayhati
kusāpi pūtī vāyanti, evaṃ bālūpasevanā. || Ja_XXII:1050 ||
Ja_XXII.7(=544).106: Tagarañ ca palāsena yo naro upanayhati
pattāpi surabhī vāyanti, evaṃ dhīrūpasevanā. || Ja_XXII:1051 ||
Ja_XXII.7(=544).107: Tasmā phalapuṭasseva ñatvā sampākam attano
asante n'; ūpaseveyya sante seveyya paṇḍito,
asanto nirayaṃ nenti, santo pāpenti suggatin ti. || Ja_XXII:1052 ||
Ta. sataṃ vā ti sappurisaṃ vā, yadivā asan ti asappurisaṃ vā, saro diddho kalāpaṃ vā 'ti mahārāja yathā nāma halāhalavisalitto saro sarakalāpe khitto sabbaṃ taṃ visena alittam pi sarakalāpaṃ limpati visadiddham eva karoti evam eva pāpamitto pāpaṃ sevamāno attānaṃ sevamānaṃ paraṃ tena ca samphuṭṭho taṃ samphausante alittaṃ pāpena purisaṃ attanā ekajjhāsayaṃ karonto upalimpati, vāyantīti tassa te kusāpi duggandhaṃ vāyantīti, tagarañ cā 'ti tagarañ ca aññañ ca gandhasampannañ ca gandhajātaṃ, evan ti evarūpā dhīrūpasevanā, dhīro hi attānaṃ sevamānaṃ dhīram eva karoti, tasmā phalapuṭass'; evā 'ti yasmā tagarādipaliveṭhanāni paṇṇāni pi sugandhāni honti tasmā palāsapattapuṭasseva paṇḍitūpasevanena aham pi paṇḍito bhavissāmīti evaṃ ñatvā sampākaṃ attano ti attano paripākaṃ paṇḍitabhāvaṃ pariṇāmaṃ ñatvā asante pahāya paṇḍite sante upaseveyya, nirayaṃ nentīti ettha Devadattādihi ca nirayaṃ Sāriputtattherādīhi ca sugatiṃ nītānaṃ vasena udāharaṇāni āharitabbāni.
Evaṃ rājadhītā chahi gāthāhi pitu dhammaṃ kathetvā idāni atīte attanā anubhūtaṃ dukkhaṃ dassentī āha:
Ja_XXII.7(=544).108: Aham pi jātiyo satta sare saṃsarit'; attano
anāgatāpi satt'; eva yā gamissaṃ ito cutā. || Ja_XXII:1053 ||
Ja_XXII.7(=544).109: Yā me sā sattamī jāti ahu pubbe janādhipa
kammāraputto Magadhe [su] ahu Rājagahe pure. || Ja_XXII:1054 ||
Ja_XXII.7(=544).110: Pāpaṃ sahāyaṃ āgamma bahuṃ pāpaṃ kataṃ mayā
paradārassa heṭhento carimha amarā viya. || Ja_XXII:1055 ||
Ja_XXII.7(=544).111: Taṃ kammaṃ nihitaṃ aṭṭhā bhasmācchanno va pāvako,
atha aññehi kammehi ajāyiṃ Vaṃsabhūmiyaṃ || Ja_XXII:1056 ||
[page 237]
7. Mahānāradakassapajātaka. (544.) 237
Ja_XXII.7(=544).112: Kosambiyaṃ seṭṭhikule iddhe phīte mahaddhane
ekaputto mahārāja niccaṃ sakkatapūjito. || Ja_XXII:1057 ||
Ja_XXII.7(=544).113: Tattha mittaṃ asevissaṃ sahāyaṃ sātave rataṃ
paṇḍitaṃ sutasampannaṃ, so maṃ atthe nivesayi. || Ja_XXII:1058 ||
Ja_XXII.7(=544).114: Cātuddasiṃ pañcadasiṃ bahuṃ rattim upāvasiṃ,
taṃ kammaṃ nihitaṃ aṭṭhā, nidhīva udakantike. || Ja_XXII:1059 ||
Ja_XXII.7(=544).115: Atha pāpānaṃ kammānaṃ yam etaṃ Magadhe kataṃ
phalaṃ pariyāgataṃ pacchā bhutvā duṭṭhavisaṃ yathā || Ja_XXII:1060 ||
Ja_XXII.7(=544).116: Tato cut'; āhaṃ Vedeha Roruve niraye ciraṃ,
sakammanā apaccisaṃ, taṃ saraṃ na sukhaṃ labhe. || Ja_XXII:1061 ||
Ja_XXII.7(=544).117: Bahuvassagaṇe tattha khepayitvā bahuṃ dukhaṃ
Bheṇṇākaṭe ahuṃ rāja chakalo uddhitapphalo ti. || Ja_XXII:1062 ||
Ta. sattā 'ti mahārāja idhalokaparalokā nāma sukatadukkatānañ ca phalaṃ atthi, na saṃsāro satte sodhetuṃ sakkoti, sakammanā eva hi sattā sujjhanti, Alātasenāpati ca Bījako dāso ca ekam eva jātiṃ anussaranti, na kevalaṃ ete ca jātissarā aham pi atītā satta jātiyo attano saṃsaritaṃ sarāmi, anāgate pi ito gantabbā satt'; eva jānāmi, yā me sā ti yā sā mama atīte sattamī jāti āsi, kammāraputto ti tāya jātiyā ahaṃ Magadhesu Rajagahanagare suvaṇṇakāraputto ahosiṃ, paradārassa heṭhento ti paradāraṃ heṭhento viheṭhento paresaṃ rakkhite gopite bhaṇḍe aparajjhanako, aṭṭhā ti taṃ tadā mayā katapāpakammaṃ okāsaṃ alabhitvā okāse sati vipākadāyakaṃ hutvā bhasmācchanno aggi viya nihitaṃ aṭṭhāsi, Vaṃsabhūmiyan ti Vaṃsaraṭṭhe, ekaputto ti asītikoṭivibhave seṭṭhikule ahaṃ ekaputto va ahosiṃ, sātave ratan ti kalyāṇakamme abhirataṃ, so man ti so sahāyako maṃ atthe kusalakamme patiṭṭhāpesi, taṃ kamman ti tam pi me kalyāṇakammaṃ tadā okāsaṃ alabhitvā okāse sati vipākadāyakaṃ hutvā udakantike nidhiṃ viya nihitaṃ aṭṭhāsi, yametan ti atha mama santakesu pāpakammesu yaṃ etaṃ mayā Magadhesu paradārikakammaṃ kataṃ tassa phalaṃ pacchā maṃ pariyāga, upagatan ti a., yathā kiṃ: bhutvā duṭṭhavisaṃ yathā savisaṃ bhojanaṃ bhutvā ṭhitassa taṃ duṭṭhaṃ kakkhaḷaṃ halāhalavisaṃ kuppati tathā maṃ pariyāgā 'ti a., tato ti tato Kosambiyaṃ seṭṭhikulato, taṃ saran ti taṃ tasmiṃ niraye anubhūtapubbaṃ dukkhaṃ sarantī cittasukhaṃ nāma na labhāmi bhayam eva uppajjati, Bheṇṇākaṭe ti Peṇṇākaṭe, uddhitapphalo ti uddhaṭabījo. So pana chakalako balasampanno ahosi{}, piṭṭhiyaṃ abhirūhitvāpi naṃ vāhayiṃsu yānake pi yojayiṃsu.
[page 238]
238 XXII. Mahānipāta.
Tam atthaṃ dassentī gātham āha:
Ja_XXII.7(=544).118: Sātaputtā mayā vūḷhā piṭṭhiyā ca rathena ca,
tassa kammassa nissando paradāragamanassa me ti. || Ja_XXII:1063 ||
Ta. sātaputtā ti amaccaputtā, tassa kammassā 'ti deva Roruve mahāniraye paccanañ ca chakalakāle bījuppāṭanañ ca piṭṭhivāhanayānakayojanāni ca sabbo p'; esa tassa kammassa nissando paradāragamanassa me ti.
Tato pana cavitvā araññe kapiyoniyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhi, atha naṃ jātadivase yūthapatino dassesuṃ, so "ānetha me puttan" ti daḷhaṃ gahetvā tassa viravantassa dantehi phalāni uppāṭesi. Tam atthaṃ pakāsentī āha:
Ja_XXII.7(=544).119: Tato cut'; āhaṃ Vedeha kapi āsiṃ brahāvane
nilicchitaphalo yeva yūthapena pagabbhinā,
tassa kammassa nissando paradāragamanassa me ti. || Ja_XXII:1064 ||
Ta. nilicchitaphalo yevā 'ti tattha p'; ahaṃ pagabbhena yūthapatinā luñcitvā uppāṭitaphalo yeva ahosin ti.
Ath'; aparāpi jātiyo dassentī āha:
Ja_XXII.7(=544).120: Tato cut'; āhaṃ Vedeha Dasaṇṇesu pasū ahuṃ
nilicchito javo bhadro, yoggaṃ vūḷhaṃ ciraṃ mayā,
tassa kammassa nissando paradāragamanassa me. || Ja_XXII:1065 ||
Ja_XXII.7(=544).121: Tato cut'; āhaṃ Vedeha Vajjīsu kulam āgamaṃ,
n'; ev'; itthī na pumā āsiṃ manussatte sudullabhe,
tassa kammassa nissando paradāragamanassa me. || Ja_XXII:1066 ||
Ja_XXII.7(=544).122: Tato cut'; āhaṃ Vedeha ajāyiṃ Nandane vane,
bhavane Tāvatiṃs'; ahaṃ accharā kāmavaṇṇinī || Ja_XXII:1067 ||
Ja_XXII.7(=544).123: Vicittavatthābharaṇā āmuttamaṇikuṇḍalā
kusalā naccagītassa Sakkassa paricārikā. || Ja_XXII:1068 ||
Ja_XXII.7(=544).124: Tattha ṭhitāhaṃ Vedeha sarāmi jātiyo imā
anāgatāpi satt'; eva yā gamissaṃ ito cutā. || Ja_XXII:1069 ||
Ja_XXII.7(=544).125: Pariyāgatan taṃ kusalaṃ yam me Kosambiyaṃ kataṃ
deve c'; eva manusse ca sandhāvissaṃ ito cutā. || Ja_XXII:1070 ||
Ja_XXII.7(=544).126: Sattajaccā mahārāja niccaṃ sakkatapūjitā,
thībhāvāpi na muccissaṃ chaṭṭhā nigatiyo imā. || Ja_XXII:1071 ||
[page 239]
7. Mahānāradakassapajātaka. (544.) 239
Ja_XXII.7(=544).127: Sattamī ca gati deva: devaputto mahiddhiko
pumadevo bhavissāmi devakāyasmim uttamo. || Ja_XXII:1072 ||
Ja_XXII.7(=544).128: Ajjāpi santānamayaṃ mālaṃ ganthenti Nandane
devaputto Javo nāma yo me mālaṃ paṭicchati. || Ja_XXII:1073 ||
Ja_XXII.7(=544).129: Muhutto viya so dibbo imāni vassāni soḷasa,
rattindivo ca so dibbo mānusī sarado sataṃ. || Ja_XXII:1074 ||
Ja_XXII.7(=544).130: Iti kammāni anventi asaṃkheyyāpi jātiyo
kalyāṇaṃ yadivā pāpaṃ, na hi kammaṃ panassatīti. || Ja_XXII:1075 ||
Ta. Dasaṇṇesū 'ti Dasaṇṇaraṭṭhe, pasū ti goṇo ahosiṃ, nilicchito ti vacchakakāle yeva maṃ evaṃ manāpo bhavissatīti nibbījakaṃ akaṃsu, so 'haṃ nilicchako uddhaṭabījo javo bhadro ahosiṃ, Vajjīsu kulam āgaman{} ti goyonito cavitvā Vajjiraṭṭhe ekasmiṃ mahābhogakule nibbattin ti dasseti, nevitthi na pumā ti napuṃsakattaṃ sandhāyāha, bhavane tāvatiṃsāhan ti Tāvattiṃsabhavane ahaṃ, tattha ṭhitāhaṃ Vedeha sarāmi jātiyo imā ti sā kira tasmiṃ devaloke ṭhitā ahaṃ evarūpaṃ devalokaṃ āgacchantī kuto nu kho āgatā ti olokentī Vajjiraṭṭhe mahābhogakule napuṃsakattabhāvato cavitvā tattha nibbattabhāvaṃ passi, tato kena nu kho kammena evarūpe ramaṇīye ṭhāne nibbatto 'mhīti olokentī Kosambiyaṃ seṭṭhikule nibbattitvā kataṃ dānādikusalakammaṃ disvā etassa phalena nibbatto 'mhīti ñatvā anantarātīte napuṃsakattabhāve nibbattamānā kuto āgat'; amhīti olokentī Dasaṇṇesu goyoniyaṃ mahādukkhassa anubhūtabhāvam aññāsī, tato anantaraṃ jātiṃ anussaramānā vānarayoniyaṃ uddhaṭaphalabhāvaṃ addasa, tato anantaram Bheṇṇākaṭe chakalayoniyaṃ uddhaṭabījabhāvaṃ anussari, tato anantaraṃ anussaramānā Roruve nibbattabhāvaṃ anussari, ath'; assā niraye tiracchānayoniyañ ca anubhūtaṃ dukkhaṃ anussarantiyā bhayaṃ upajji, tato kena nu kho kammena evarūpaṃ dukkhaṃ anubhūtaṃ mayā ti chaṭṭhaṃ jātiṃ olokentī tāya jātiyā Kosambiyanagare kataṃ kalyāṇakammaṃ disvā sattamaṃ olokentī Magadharaṭṭhe pāpasahāyaṃ nissāya kataṃ paradārikakammaṃ disvā etassa me phalen'; etaṃ mahādukkhaṃ anubhūtan ti aññāsi, atha ito cavitvā anāgate kuhiṃ nibbattissāmīti olokentī yāvatāyukaṃ ṭhatvā puna Sakkass'; eva paricārikā hutvā nibbattissāmīti aññāsi, evaṃ punappunaṃ olokayamānā tatiye pi attabhāve Sakkass'; eva paricārikā hutvā nibbattissāmīti tathā catutthe pañcame pana tasmiṃ yeva devaloke Javanadevaputtassa aggamahesī hutvā nibbattissan ti ñatvā anantaraṃ olokentī chaṭṭhe attabhāve ito Tāvatiṃsabhavanato cavitvā Aṅgatirañño aggamahesiyā kucchimhi nibbattissāmi Rujā ti me nāmaṃ bhavissatīti ñatvā tato anantaraṃ kuhiṃ nibbattissāmīti olokentī sattamāya jātiyā tato cavitvā Tāvatiṃsabhavane mahiddhiko devaputto hutvā nibbattissāmi itthibhāvato muccissāmīti aññāsi,
[page 240]
240 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tasmā tattha ṭhitāhaṃ Vedeha sarāmi satta jātiyo anāgatāpi satt'; eva yā gamissaṃ ito cutā ti āha, pariyāgatan ti pariyāyena attano vārena āgataṃ, sattajaccā ti Vajjiraṭṭhe napuṃsakajātiyā saddhiṃ devaloke pañca ayañ ca chaṭṭhā ti sattajātiyo nibbattiṃ, etā sattajātiyo niccaṃ sakkatapūjitā va ahosin ti dasseti, chaṭṭhā nigatiyo ti devaloke pana pañca ayañ ca ekā ti imā cha gatiyo itthibhāvā na muccissan ti vadati, sattamī cā 'ti ito cavitvā anantarasantānamayan ti ekatovaṇṭakādivasena kataṃ santānaṃ, ganthentīti yathā santānamayā honti evaṃ ajjāpi mama paricārikā Nandanavane mālaṃ ganthenti yeva, yo me mālaṃ paṭicchatīti mahārāja anantarajātiyaṃ mama sāmiko Javo nāma devaputto yo rukkhato patitaṃ mālaṃ paṭicchati, soḷasā ti mahārāja mama jātāya idāni soḷasavassāni, ettako pana kālo devānaṃ eko muhutto, tena te mama cutabhāvam pi ajānantā mam'; atthāya māle ganthenti yeva, mānusīti manussānaṃ gaṇanaṃ āgamma esa sarado sataṃ hoti, evaṃ dīghāyukā devā, imināpi kāraṇena paralokassa ca kalyāṇapāpakānañ ca atthitaṃ jānāhi devā 'ti, anventīti yathā maṃ anubandhiṃsu evaṃ anubandhanti, na hi kammaṃ panassatīti{} diṭṭhadhammavedanīyaṃ tasmiṃ ñeva attabhāve uppattivedanīyaṃ anantare bhave vipākaṃ deti, aparāparavedanīyaṃ pana vipākaṃ adatvā na nassati, taṃ sandhāya na hi kammaṃ panassatīti vatvā deva ahaṃ paradārikakammassa nissandena niraye ca tiracchānayoniyañ ca mahantam dukkhaṃ anubhaviṃ, sace tumhe pi idāni Guṇassa kathaṃ gahetvā evaṃ karissatha mayā anubhūtasadisam eva dukkhaṃ anubhavissatha tasmā mā evam akatthā 'ti tam āha.
Ath'; assa uttaridhammaṃ desentī āha:
Ja_XXII.7(=544).131: Yo icche puriso hotuṃ jātijātiṃ punappunaṃ
paradāraṃ vivajjeyya dhotapādo va kaddamaṃ. || Ja_XXII:1076 ||
Ja_XXII.7(=544).132: Yo icche puriso hotuṃ jātijātiṃ punappunaṃ
sāmikaṃ apacāyeyya Indaṃ va paricārikā. || Ja_XXII:1077 ||
Ja_XXII.7(=544).133: Yo icche {dibbabhogañ} ca dibbaṃ āyu{} yasaṃ sukhaṃ
pāpāni parivajjetvā tividhaṃ dhammam ācare. || Ja_XXII:1078 ||
Ja_XXII.7(=544).134: Kāyena vācā manasā appamatto vicakkhaṇo
attano hoti atthāya itthi vā yadivā pumā. || Ja_XXII:1079 ||
Ja_XXII.7(=544).135: Ye kec'; ime manujā jīvaloke yasassino sabbasamantabhogā
asaṃsayaṃ tehi pure suciṇṇaṃ
kammassakā ye puthu sabbasattā. || Ja_XXII:1080 ||
Ja_XXII.7(=544).136: Iṃghānucintesi sayam pi deva kutonidānā te imā janinda
yā te imā accharāsannikāsā alaṃkatā kañcanajālachannā ti. || Ja_XXII:1081 ||
[page 241]
7. Mahānāradakassapajātaka. (544.) 241
Ta. hotun ti bhavituṃ, sabbasamantabhogā ti paripuṇṇasabbabhogā, suciṇṇan ti suṭṭhuciṇṇaṃ kalyāṇakammaṃ kataṃ, kammassakā ye ti kammassakā attanā katakammass'; eva vipākapaṭisaṃvedino, na hi mātāpitūhi katakammaṃ puttadhītānaṃ nāpi tehi kataṃ kammaṃ mātāpitunnaṃ vipākaṃ deti, sesehi kataṃ sesānaṃ kim eva dassati, iṃghā 'ti codanatthe nipāto, anucintesīti anucinteyyāsi, yā te imā ti yā imā soḷasa sahassā itthiyo taṃ upaṭṭhahanti imā te kutonidānā, kiṃ nipajjitvā niddāyantena laddhā udāhu panthadūsanasandhicchedādīni pāpāni katvā ādu kalyāṇakammaṃ nissāya laddhā ti idan tāva attanāpi cinteyyāsi devā 'ti.
Evaṃ sā pitaraṃ anusāsi. Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.7(=544).137: Icc-evaṃ pitaraṃ kaññā Rujā tosesi Aṅgatiṃ,
mūḷhassa maggam ācikkhi, dhammam akkhāsi subbatā ti. || Ja_XXII:1083 ||
Ta. iccevan ti bhi. iti imehi evarūpehi madhuramadhurehi vacanehi sā rājakaññā pitaraṃ tosesi, mūḷhassa maggaṃ viya tassa sugatimaggaṃ ācikkhi, nānānayehi sucaritaṃ dhammaṃ akkhāsi, dhammaṃ kathentī yeva sā subbatā sundaravatā attano atītajātiyo pi kathesi yeva.
Evaṃ pubbaṇhato paṭṭhāya sabbarattiṃ pitu dhammaṃ desetvā "deva mā naggassa micchādiṭṭhikassa vacanaṃ gaṇhi, ‘atthi ayaṃ loko atthi paraloko atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalan'; ti vadantassa mādisassa kalyāṇamittassa vacanaṃ gaṇha, mā atitthena pakkhandīti" āha. Evaṃ sante pi pitaraṃ micchādassanā vimocetuṃ nāsakkhi, so hi kevalaṃ tassā madhuravacanaṃ sutvā tussi, mātāpitaro hi piyaputtānaṃ vacanaṃ piyāyanti na pana taṃ dassanaṃ vissajjenti. Nagare pi "Rujā kira rājadhītā pitu dhammaṃ desetvā micchādassanaṃ vissajjāpetīti" ekakolāhalaṃ ahosi, "paṇḍitā rājadhītā ajja pitaraṃ micchādassanā mocetvā nagaravāsīnaṃ sotthibhāvaṃ karissatīti" mahājano tussi. Sā pitaraṃ bodhetuṃ asakkontī viriyaṃ avissajjetvā va "yena kenaci upāyena pitu sotthibhāvaṃ karissāmīti" sirasi añjaliṃ paṭṭhapetvā dasadisā namassitvā "imasmiṃ loke lokasandhārakā dhammikā samaṇabrāhmaṇā nāma lokapāladevatā nāma Mahābrahmāṇo nāma atthi, te āgantvā attano balena mama pitaraṃ micchādassanaṃ vissajjāpentu,
[page 242]
242 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] etassa guṇe asati pi mama guṇena mama balena mama saccena āgantvā imaṃ micchādassanaṃ vissajjāpetvā sakalalokassa sotthiṃ karontū" 'ti namassi. Tadā Bodhisatto Nārado nāma Mahābrahmā ahosi Bodhisattā ca nāma attano mettābhāvanāya anuddayāya mahantabhāvena suppaṭipannaduppaṭipanne satte dassanatthaṃ kālānukālaṃ lokaṃ olokenti. So taṃ divasaṃ lokaṃ volokento taṃ rājadhītaraṃ pitu micchādiṭṭhivimocanatthaṃ lokasandhārakā devatā namassamānaṃ disvā "ṭhapetvā maṃ añño etaṃ micchādassanaṃ vissajjāpetuṃ samattho nāma n'; atthi, ajja mayā rājadhītāya saṅgahaṃ rañño ca saparijanassa sotthibhāvaṃ katvā āgantuṃ vaṭṭati, kena nu vesena gamissāmīti" cintetvā "manussānaṃ pabbajitā piyā c'; eva garuno ca ādeyyavacanā ca, tasmā pabbajitavesena gamissāmīti" sanniṭṭhānaṃ katvā pāsādikaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ manussattabhāvaṃ māpetvā manuññaṃ jaṭāmaṇḍalaṃ bandhitvā jaṭantare kañcanasūciṃ odahitvā antorattaṃ uparirattaṃ cīrakaṃ nivāsetvā ca suvaṇṇatārakacittaṃ rajatamayaṃ ajinacammaṃ ekaṃsagataṃ katvā muttāsikkāya pakkhittaṃ suvaṇṇamayaṃ bhikkhābhājanaṃ ādāya tīsu ṭhānesu vaṃkagataṃ suvaṇṇakācaṃ khandhe katvā muttāsikkāya eva pavāḷakamaṇḍaluṃ ādāya iminā isivesena gaganatale Cando viya virocamāno ākāsenāgantvā alaṃkata-Candapāsādamahātalaṃ pavisitvā rañño purato ākāse aṭṭhāsi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.7(=544).138: Athāgamā Brahmalokā Nārado mānusiṃ pajaṃ,
Jambudīpaṃ avekkhanto adda rājānam Aṅgatiṃ. || Ja_XXII:1084 ||
Ja_XXII.7(=544).139: Tato patiṭṭhā pāsāde Vedehassa puratthato
tañ ca disvā anuppattaṃ Rujā isim avandathā 'ti. || Ja_XXII:1085 ||
Ta. addā 'ti Brahmaloke ṭhito va Jambudīpaṃ apekkhanto Gunājīvakassa santike gahitamicchādassanaṃ rājānaṃ Aṅgatiṃ addasa, tasmā āgato ti a, tato patiṭṭhā ti tato so Brahmā tassa rañño amaccagaṇaparivutassa nisinnassa purato tasmiṃ pāsāde apade padaṃ dassento ākāse paṭiṭṭhahi,
[page 243]
7. Mahānāradakassapajātaka. (544.) 243
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] anuppattan ti pattaṃ āgataṃ, isin ti isivesenāgatattā S. isin ti āha, avandathā 'ti mamānuggahena mama pitari kāruññaṃ katvā eko devarājā āgato bhavissatīti tuṭṭhapahaṭṭhā vātābhihatasuvaṇṇakadalī viya onamitvā Nārada-Mahābrahmānaṃ vandi.
Rājāpi taṃ disvā Brahmatejena tajjito attano āsane santhātuṃ asakkonto oruyha bhūmiyaṃ ṭhatvā āgataṭṭhānañ ca nāmagottañ ca pucchi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.7(=544).140: Athāsanamhā oruyha rājā vyamhitamānaso
Nāradaṃ paripucchanto idaṃ vacanam abravi: || Ja_XXII:1086 ||
Ja_XXII.7(=544).141: Kuto nu āgacchasi devavaṇṇī
obhāsayaṃ saṃvariṃ Candimā va.
akkhāhi me pucchito nāmagottaṃ
kathaṃ taṃ jānanti manussaloke ti. || Ja_XXII:1087 ||
Ta. vyamhitamānaso ti bhītacitto, kuto nū 'ti kacci nu kho vijjādharo bhaveyyā 'ti maññamāno avanditvā evaṃ pucchi.
Atha so "ayaṃ rājā ‘paraloko n'; atthīti'; maññati, paralokam eva tāv'; assa ācikkhissāmīti" cintetvā gātham āha:
Ja_XXII.7(=544).142: Ahaṃ hi devato idāni emi obhāsayaṃ saṃvariṃ Candimā va,
akkhāmi te pucchito nāmagottaṃ
jānanti maṃ Nārado Kassapo cā 'ti. || Ja_XXII:1088 ||
Ta. devato ti devalokato, Nārado Kassapo cā 'ti maṃ nāmena Nārado gottena Kassapo ti jānanti.
Atha rājā "imaṃ pacchāpi paralokaṃ pucchissāmi, iddhiyā laddhakāranaṃ tāva naṃ pucchāmīti" cintetvā gātham āha:
Ja_XXII.7(=544).143: Acchariyarūpaṃ vata yādisañ ca
vehāsayaṃ gacchasi tiṭṭhasī ca,
pucchāmi taṃ Nārada etam atthaṃ:
atha kena vaṇṇena tavāyam iddhīti. || Ja_XXII:1089 ||
Ta. yādisan cā 'ti yādisan ca tava saṇṭhānaṃ yañ ca tvaṃ ākāse gacchasi ca tiṭṭhasi ca idaṃ acchariyajātikaṃ.
[page 244]
244 XXII. Mahānipāta.
Nārado āha:
Ja_XXII.7(=544).144: Saccañ ca dhammo ca damo ca cāgo
guṇā mam'; ete pakatā purāṇā,
teh'; eva dhammehi susevitehi
manojavo yenakāmaṃ gato 'smīti. || Ja_XXII:1090 ||
Ta. saccan ti vacīsaccaṃ, dhammo ti tividhasucaritadhammo c'; eva kasiṇaparikammajjhānadhammo ca, damo ti indriyadamanaṃ, cāgo ti kilesapariccāgo ca deyyadhammapariccāgo ca, pakatā purāṇā ti mayā purimabhave katā ti dasseti, teheva dhammehi susevitehīti tehi sabbaguṇehi susevitehi paricāritehi, manojavo ti manojavasadisajavo, yenakāmaṃ gato smīti yena devaṭṭhāne ca manussaṭṭhāne ca gantuṃ icchanaṃ tena gato 'smi ti a.
Rājā tasmiṃ evaṃ kathente pi micchādassanassa sugahitattā paralokaṃ asaddahanto "atthi nu kho puññānaṃ vipāko" ti vatvā gātham āha:
Ja_XXII.7(=544).145: Acchariyam ācikkhasi puññasiddhiṃ,
sace hi ete tvaṃ yathā vadesi
pucchāmi taṃ Nārada etam atthaṃ,
puṭṭho ca me sādhu viyākarohīti. || Ja_XXII:1091 ||
Ta. puññasiddhin ti puññānaṃ siddhiṃ phaladāyakattaṃ ācikkhanto acchariyaṃ ācikkhasi.
Nārado āha:
Ja_XXII.7(=544).146: Pucchassu maṃ rāja, tav'; esa attho,
yaṃ saṃsayaṃ kuruse bhūmipāla,
ahaṃ taṃ nissaṃsayataṃ gamemi
nayehi ñāyehi ca hetubhī cā 'ti. || Ja_XXII:1092 ||
Ta. tavesa attho ti pucchitabbaṃ nāma tava esa attho, yaṃ saṃsayan ti yaṃ kismiñcid eva atthe saṃsayaṃ karosi taṃ maṃ puccha, nissaṃsayatan ti ahaṃ taṃ nissaṃsayabhāvaṃ gamemi, nayehīti kāraṇavacanehi, ñāyehīti ñāṇehi, hetubhīti paccayehi paṭiññamatten'; eva avatvā ñāṇena paṭicchinditvā kāraṇavacanena tesaṃ dhammānaṃ samuṭṭhāpakapaccayehi taṃ nissaṃsayaṃ karissāmīti attho.
[page 245]
7. Mahānāradakassapajātaka. (544.) 245
Rājā āha:
Ja_XXII.7(=544).147: Pucchāmi taṃ Nārada etam atthaṃ
puṭṭho ca me Nārada mā musā bhaṇi:
atthi nu devā pitaro nu atthi
loko paro atthi jano yam āhū 'ti. || Ja_XXII:1093 ||
Ta. jano yamāhū 'ti yam jano evam āha atthi devā atthi pitaro atthi paraloko ti taṃ sabbaṃ atthi no kho ti pucchati.
Nārado āha:
Ja_XXII.7(=544).148: Atth'; eva devā pitaro ca atthi
loko paro atthi jano yam āhu,
kāmesu giddhā ca narā pamūḷhā
lokaṃ paraṃ na vidū mohayuttā ti. || Ja_XXII:1094 ||
Ta. atthevā 'ti mahārāja d. ca p. ca atthi yam pi jano paralokam āhu so pi atth'; eva, na vidū ti kāmagiddhā pana mohamūḷhā janā paralokaṃ na vidū na vindanti tam na jānanti.
Taṃ sutvā rājā parihāsaṃ karonto gātham āha:
Ja_XXII.7(=544).149: Atthīti ce Nārada saddahāsi
nivesanaṃ paraloke matānaṃ
idh'; eva me pañca satāni dehi
dassāmi te paraloke sahassan ti. || Ja_XXII:1095 ||
Ta nivesanan ti nivāsanaṭṭhānaṃ, pañcasatānīti pañcakahāpaṇasatāni.
Atha naṃ M. parisamajjhe va garahanto āha:
Ja_XXII.7(=544).150: Dajjemu kho pañca satāni bhoto
jaññāma ce sīlavantaṃ vadaññuṃ,
luddan taṃ bhontaṃ niraye vasantaṃ
ko codaye paraloke sahassaṃ. || Ja_XXII:1096 ||
Ja_XXII.7(=544).151: Idh'; eva yo hoti akammasīlo
pāpācāro alaso luddakammo
na paṇḍitā tasmiṃ iṇaṃ dadanti,
na hi āgamo hoti tathāvidhamhā. || Ja_XXII:1097 ||
[page 246]
246 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.7(=544).152: Dakkhañ ca posaṃ manujā viditvā
uṭṭhānakaṃ sīlavantaṃ vadaññuṃ
sayam bhogehi nimantayanti,
kammaṃ karitvā punam āharesīti. || Ja_XXII:1098 ||
Ta. jaññāma ce ti yadi mayaṃ bhavantaṃ sīlavā esa vadaññū ti dhammikasamaṇabrāhmaṇānaṃ imasmiṃ kāle iminā nāma jānitvā tassa kiccassa kārako vadaññū ti jāneyyāma atha te vaḍḍhiyā pañca satāni dadeyyāma, tvaṃ pana luddo sāhasiko micchādassanaṃ gahetvā dānasālaṃ viddhaṃsetvā paradāresu aparajjhasi, ito cuto niraye uppajjasi, evaṃ luddan taṃ bhontaṃ niraye vasantaṃ tattha gantvā ko sahassaṃ me dehīti codessati, tathāvidhamhā ti tādisā purisā dinnassa iṇassa puna āgamo nāma na hoti, dakkhan ti dhanuppādanakusalaṃ, punamāharesīti attano kammaṃ karitvā dhanaṃ uppādetvā puna amhākaṃ santakaṃ āhareyyāsi, mā nikkhame mā vasīti sayam eva nimantenti.
Iti rājā tena niggayhamāno appaṭibhāno ahosi. Mahājano haṭṭhatuṭṭho hutvā "mahiddhiko devīsi, ajja rājānaṃ micchādassanaṃ vissajjāpessatīti" sakalanagaraṃ ekakolāhalaṃ ahosi.
Mahāsattassānubhāvena tadā sattayojanikāya Mithilāya tassa dhammadesanaṃ asuṇanto nāma nāhosi. Atha M. "ayaṃ rājā ativiya daḷhaṃ katvā micchādassanaṃ gaṇhi, nirayabhayena taṃ tajjetvā micchadiṭṭhiṃ vissajjāpetvā puna devalokena assāsessāmīti" cintetvā "mahārāja sace diṭṭhiṃ na vissajjessasi evaṃ anantadukkhaṃ nirayaṃ gamissasīti" vatvā nirayakathaṃ paṭṭhapesi:
Ja_XXII.7(=544).153: Ito gato dakkhasi tattha rājā
kākolasaṅghehi pi kaḍḍhamānaṃ
taṃ khajjamānaṃ niraye vasantaṃ,
kākehi gijjhehi ca senakehi
saṃchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ,
ko codaye paraloke sahassan ti. || Ja_XXII:1099 ||
Ta. kākolasaṅghehīti lohatuṇḍehi kākasaṅghehi pi, kaḍḍhamānan ti attānaṃ ākaḍḍhiyamānaṃ tattha niraye passissasi, tan ti taṃ bhavantaṃ.
[page 247]
7. Mahānāradakassapajātaka. (544). 247
Taṃ pana Kākolanirayaṃ vaṇṇetvā "sace pi ettha na nibbattissasi Lokantaraniraye nibbattissasīti" vatvāna taṃ nirayaṃ dassetuṃ gātham āha:
Ja_XXII.7(=544).154: Andhaṃ tamaṃ tattha na Canda-Suriyā,
nirayo sadā tumulo ghorarūpo,
sā n'; eva rattī na divā ti paññāyati,
tathāvidhe ko vicare dhanatthiko ti. || Ja_XXII:1100 ||
Ta. andhantaman ti mahārāja yamhi Lokantaraniraye micchādiṭṭhikā nibbattanti tattha cakkhuviññāṇassa uppattinivāraṇaṃ andhatamaṃ, sadā tumulo ti so nirayo niccabahalandhakāro, ghorarūpo ti bhiṃsanajātiyo, sā neva rattī ti yā idha ratti vā divaso vā sā n'; eva tattha paññāyati, ko vicare ti ko uddhāraṃ sodhento vicarissati.
Tam pi 'ssa Lokantaranirayaṃ vitthārena vaṇṇetvā "mahārāja micchādiṭṭhiṃ avissajjanto na kevalaṃ etad eva aññam pi dukkhaṃ anubhavissasīti" dassento imaṃ gātham āha:
Ja_XXII.7(=544).155: Sabalo ca Sāmo ca duve suvānā
pavaddhakāyā balino mahantā
khādanti dantehi ayomayehi
ito panuṇṇaṃ paralokapattan ti. || Ja_XXII:1101 ||
Tattha ito panuṇṇan ti imamhā manussalokā cutaṃ.
Paratonirayesu pi es'; eva nayo, tasmā sabbāni tāni ṭhānāni nirayapālānaṃ upakkamehi saddhiṃ heṭṭhāvuttanayen'; eva vitthāretvā tāsaṃ tāsaṃ gāthānaṃ anuttānāni padāni vaṇṇetabbāni.
Ja_XXII.7(=544).156: Taṃ khajjamānaṃ niraye vasantaṃ
luddehi vālehi aghammigehi ca
saṃchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ
ko codaye paroloke sahassan ti. || Ja_XXII:1102 ||
Ta. luddehīti dāruṇehi, vālehīti duṭṭhehi, aghammihīti aghāvahehi migehi dukkhāvahehi, sunakhehīti attho.
[page 248]
248 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.7(=544).157: Usūhi sattīhi sunissitāhi
hananti vijjhanti ca paccamittā
Kāḷūpakāḷā nirayamhi ghore
pubbe naraṃ dukkaṭakammakārin ti. || Ja_XXII:1103 ||
Ta. hananti vijjhanti cā 'ti jalitāya ayapaṭhaviyā pātetvā sakalasarīraṃ chiddāvachiddaṃ karontā paharanti c'; eva vijjhanti ca, Kāḷūpakāḷā ti evaṃnāmakā, nirayamhīti tasmiṃ tesaṃ ñeva vasena Kāḷūpakāḷasaṃkhāte niraye, dukkaṭakammakārin ti micchādiṭṭhivasena dukkaṭānaṃ kammānaṃ kārakaṃ.
Ja_XXII.7(=544).158: Taṃ haññamānaṃ niraye vajantaṃ
kucchismiṃ passasmiṃ viphālitūdaraṃ
saṃchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ
ko codaye paraloke sahassan ti. || Ja_XXII:1104 ||
Ta. tan ti taṃ bhavantaṃ tattha niraye tathā haññamānaṃ, vajantan ti ito c'; ito ca dhāvantaṃ, kucchismin ti kucchiyañ ca, passasmin ti passe ca, haññamānan ti vijjhiyamānan ti attho.
Ja_XXII.7(=544).159: Sattīusūtomarabhindivālā
vividhāvudhā vassati tattha devo
patanti aṅgāra-m-iv'; accimanto,
silāsanī vassati luddakamme ti. || Ja_XXII:1105 ||
Ta. aṅgāramivaccimanto ti jalitaṅgārā viya accimanto āvudhavisesā patanti, silāsanīti jalitasilāghaṭā, vassati luddakamme ti yathā nāma deve vassante asani patati evam eva ākāse samuṭṭhāya cicciṭayamānaṃ jalitasilāvassaṃ tesaṃ luddakammānaṃ upari patati.
Ja_XXII.7(=544).160: Uṇho ca vāto nirayamhi dussaho,
na tahiṃ sukhaṃ labbhati ittaram pi,
taṃ taṃ vidhāvantam alenam āturaṃ
ko codaye paraloke sahassan ti. || Ja_XXII:1106 ||
Ta. ittarampīti parittakam pi, vidhāvantan ti vidhāvantaṃ.
Ja_XXII.7(=544).161: Sandhāvamānaṃ taṃ rathesu yuttaṃ
sajotibhūtaṃ paṭhaviṃ kamantaṃ
[page 249]
7. Mahānāradakassapajātaka. (544.) 249
patodalaṭṭhīhi su codiyantaṃ
ko codaye paraloke sahassan ti. || Ja_XXII:1107 ||
Ta. rathesu yuttan ti vārena vāraṃ tesu jalitaloharathesu yuttaṃ, kamantan ti akkamānaṃ, sucodiyantan ti suṭṭhu codiyantaṃ.
Ja_XXII.7(=544).162: Tam āruhantaṃ khurasaṃcitaṃ giriṃ
vibhiṃsanaṃ pajjalitaṃ bhayānakaṃ
sañchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ
ko codaye paraloke sahassan ti. || Ja_XXII:1108 ||
Ta. tamāruhantan ti taṃ bhavantaṃ jalitāyudhapahāre asahitvā jalitakhurehi sañcitaṃ jalitalohapabbataṃ āruhantaṃ.
Ja_XXII.7(=544).163: Tam āruhantaṃ pabbatasannikāsaṃ
aṅgārarāsiṃ jalitaṃ bhayānakaṃ
sandaḍḍhagattaṃ kapaṇaṃ rudantaṃ
ko codaye paraloke sahassan ti. || Ja_XXII:1109 ||
Tattha sandaḍḍhagattan ti suṭṭhu daḍḍhasarīraṃ.
Ja_XXII.7(=544).164: Abbhakūṭasamā uccā kaṇṭakāpacitā dumā
ayomayehi tikkhehi naralohitapāyihīti. || Ja_XXII:1110 ||
Ta. kaṇṭakāpacitā ti jalitakaṇṭakanicitā, ayomayehīti idaṃ yehi kaṇṭakehi ācitā te dassetuṃ vuttaṃ.
Ja_XXII.7(=544).165: Tam āruhanti nāriyo narā ca paradāragū
coditā sattihatthehi Yamaniddesakārihīti. || Ja_XXII:1111 ||
Ta. tamāruhantīti taṃ evarūpaṃ simbalirukkhaṃ ārohanti, Yamaniddesakārihīti Yamassa vacanakārehi, nirayapālehīti attho.
Ja_XXII.7(=544).166: Tam āruhantaṃ nirayaṃ simbaliṃ ruhiramakkhitaṃ
viduṭṭhakāyaṃ vitacaṃ āturaṃ gāḷhavedanaṃ || Ja_XXII:1112 ||
Ja_XXII.7(=544).167: Passasantaṃ muhuṃ uṇhaṃ pubbakammāparādhikaṃ
dumagge vitacagattaṃ ko taṃ yāceyya taṃ dhanan ti. || Ja_XXII:1113 ||
Ta. viduṭṭhakāyan ti vihiṃsitakāyaṃ, vitacan ti cammamaṃsānaṃ chinnāvachinnatāya pacchitaṃ viya.
[page 250]
250 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.7(=544).168: Abbhakūṭasamā uccā asipattācitā dumā
ayomayehi tikkhehi naralohitapāyihīti. || Ja_XXII:1114 ||
Ta. asipattācitā ti asimayehi pattehi nicitā.
Ja_XXII.7(=544).169: Tam ānupattaṃ asipattapādapaṃ
asīhi tikkhehi ca chijjamānaṃ
sañchinnagattaṃ ruhiraṃ savantaṃ
ko codaye paraloke sahassan ti. || Ja_XXII:1115 ||
Ta. tamānupattan ti taṃ bhavantaṃ nirayapālānaṃ āvudhappahāre asahitvā anuppattaṃ.
Ja_XXII.7(=544).170: Tato nikkhantamattan taṃ asipattanirayā dukhā
sampatitaṃ Vetaraṇiṃ ko taṃ yāceyya taṃ dhanan ti. || Ja_XXII:1116 ||
Ta. sampatitan ti patitaṃ.
Ja_XXII.7(=544).171: Kharā kharodikā tattā duggā Vetaraṇī nadī
ayopokkharasañchannā tikkhapattehi sandatīti. || Ja_XXII:1117 ||
Ta. kharā ti pharusā, ayopokkharasañchannā ti ayomayehi tikhiṇapariyantehi pokkharapattehi sañchannā, pattehīti tehi pattehi sā nadī tikkhā hutvā sandati.
Ja_XXII.7(=544).172: Tattha sañchinnagattaṃ taṃ vuyhantaṃ ruhiramakkhitaṃ
Vetaraññe anālambe ko taṃ yāceyya taṃ dhanan ti. || Ja_XXII:1118 ||
Ta. Vetaraññe ti Vetaraṇīudake. Nirayakhaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
Imaṃ pana M-assa Nirayakathaṃ sutvā rājā saṃviggahadayo M-aṃ ñeva tāṇagavesī hutvā āha:
Ja_XXII.7(=544).173: Vedhāmi rukkho viya chijjamāno,
disaṃ na jānāmi pamūḷhasaññī,
bhayasānutappāmi mahā ca me bhayā
sutvāna gāthā tava bhāsitā ise. || Ja_XXII:1119 ||
Ja_XXII.7(=544).174: Āditte vārimajjhaṃ va dīpaṃ v'; oghe-r-iv'; aṇṇave
andhakāre va pajjoto tvaṃ no si saraṇaṃ ise. || Ja_XXII:1120 ||
[page 251]
7. Mahānāradakassapajātaka. (544.) 251
Ja_XXII.7(=544).175: Atthañ ca dhammañ ca anusāsa maṃ ise,
atītam addhā aparādhitaṃ mayā,
ācikkha me Nārada suddhimaggaṃ
yathā ahaṃ no niraye pateyyan ti. || Ja_XXII:1121 ||
Ta. bhayasānutappāmīti attanā katassa pāpassa bhayena anutappāmi, mahā ca me bhayā ti mahantañ ca me nirayabhayaṃ uppannaṃ, dīpaṃ voghe ti dīpaṃ vā oghe, idaṃ vuttaṃ hoti: āditte kāye vārimajjhaṃ viya bhinnanāvānaṃ oghe vā aṇṇave vā patiṭṭhaṃ alabhamānānaṃ dīpaṃ viya andhakāragatānaṃ pajjoto viya ca tvaṃ no ise saraṇaṃ, atītamaddhā aparādhitaṃ mayā ti ekaṃsena mayā atītakammaṃ aparādhitaṃ virādhitaṃ, kusalaṃ atikkamitvā akusalam eva katan ti.
Ath'; assa M. suddhimaggaṃ ācikkhituṃ sammāpaṭipanne porāṇakarājāno udāharaṇavasena dassento āha:
Ja_XXII.7(=544).176: Yathā ahū Dhataraṭṭho Vessāmitto ca Aṭṭhako
Yāmataggi . . .
Usinnaro cāpi Sivī ca rājā
parivārakā samaṇabrāhmaṇānaṃ || Ja_XXII:1122 ||
Ja_XXII.7(=544).177: Ete c'; aññe ca rājāno ye Sakkavisayaṃ gatā
adhammaṃ parivajjetvā dhammaṃ cara mahīpati. || Ja_XXII:1123 ||
Ja_XXII.7(=544).178: Annahatthā ca te vyamhe ghosayantu pure tava:
ko chāto ko ca tasito ko mālaṃ ko vilepanaṃ
nānārattānaṃ vatthānaṃ ko naggo paridahessati, || Ja_XXII:1124 ||
Ja_XXII.7(=544).179: Ko panthe chattam ādeti pādukā ca mudū subhā,
iti sāyañ ca pāto ca ghosayantu pure tava. || Ja_XXII:1125 ||
Ja_XXII.7(=544).180: Jiṇṇaṃ posaṃ gavassañ ca mā-ssu yuñji yathā pure,
parihārañ ca dajjāsi, adhikārakato balīti. || Ja_XXII:1126 ||
Ta. ete cā 'ti yathā ete ca Dhataraṭṭho Vessāmitto Aṭṭhako Yāmataggi Usinnaro Sivīti cha rājāno aññe ca dhammaṃ caritvā Sakkavisa yaṃ evaṃ tvam pi adhammaṃ parivajjetvā dhammaṃ care, ko chāto ti mahārāja tava vyamhe ca pure ca rājanivesane ca nagare ca annabatthā purisā ko chāto ko tasito ti tesaṃ dātukāmatāya ghosayantu, ko mālaṃ ti ko mālaṃ icchati ko vilepanaṃ icchati nānārattānaṃ vatthānaṃ yaṃ yaṃ icchati taṃ taṃ ko naggo paridahissatīti ghosentu,
[page 252]
252 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ko panthe chattam ādiyatīti ko panthe chattaṃ dhārayissati, pādukā cā 'ti upāhanā ca mudū subhā ko icchati, jiṇṇaṃ posan ti yo te upaṭṭhākesu amacco vā añño vā pubbe katupakāro jarājiṇṇakāle yathā porāṇaṃ kammaṃ kātuṃ na sakkoti ye pi te gavassādayo jiṇṇatāya kammaṃ kātuṃ na sakkonti tesu ekam pubbe viya kammesu mā yojayi, jiṇṇakālasmiṃ hi te tāni kammāni kātuṃ na sakkonti, parihārañ cā 'ti idha parivāro parihāro ti vutto, idaṃ vuttaṃ hoti: yo ca te balī hutvā adhikārakato va pubbe katupakāro hoti tassa jarājiṇṇakāle yathā porānaṃ parivāraṃ dadeyyāsi, asappurisā hi attano upakarakānaṃ upakāraṃ kātuṃ samatthakāle yeva sammānaṃ karonti asamatthakāle na olokenti, sappurisā pana asamatthakāle pi tesaṃ tath'; eva sakkāraṃ karonti, tasmā tvam pi evaṃ kareyyāsīti.
Iti M. rañño dānakathañ ca sīlakathañ ca kathetvā idāni yasmā ayaṃ rājā attano atta hāve rathena upametvā vaṇṇiyamāne tussati tasmāssa sabbakāmaduharathopamāya dhammaṃ desento āha:
Ja_XXII.7(=544).181: Kāyo te rathasaññāto manosārathiko lahu
avihiṃsāsāritakkho saṃvibhāgapaṭicchado || Ja_XXII:1127 ||
Ja_XXII.7(=544).182: Pādasaññamanemiyo hatthasaññamapakkharo
kucchisaññamanabbhanto vācāsaññamakūjano || Ja_XXII:1128 ||
Ja_XXII.7(=544).183: Saccavākyasamattaṅgo apesuññasusaññato
girāsakhilanelaṅgo mitabhāṇisilāsito || Ja_XXII:1129 ||
Ja_XXII.7(=544).184: Saddhālobhasusaṃkhāro nivātañjalikubbaro
atthaddhatānatīsāko sīlasaṃvaranandhano || Ja_XXII:1130 ||
Ja_XXII.7(=544).185: Akkodhanamanugghātī dhammapaṇḍarachattako
bāhusaccamapālambo ṭhitacittamupādhiyo || Ja_XXII:1131 ||
Ja_XXII.7(=544).186: Kālaññutācittasāro vesārajjatidaṇḍako
nivātavuttiyottako anatimānayugo lahu || Ja_XXII:1132 ||
Ja_XXII.7(=544).187: Alīnacittasanthāro vaddhasevī rajohato,
sati patodo dhīrassa, dhiti yogo ca rasmiyo, || Ja_XXII:1133 ||
Ja_XXII.7(=544).188: Mano dantaṃ path'; anveti samadantehi vāhihi
icchā lobho ca kummaggo, ujumaggo ca saññamo. || Ja_XXII:1134 ||
[page 253]
7. Mahānāradakassapajātaka. (544). 253
Ja_XXII.7(=544).189: Rūpe sadde rase gandhe vāhanassa padhāvato
paññā ākoṭanī rāja tattha attā va sārathi. || Ja_XXII:1135 ||
Ja_XXII.7(=544).190: Sace etena yānena samacariyā daḷhā dhiti
sabbakāmaduho rāja na jātu nirayaṃ vaje ti. || Ja_XXII:1136 ||
Ta. rathasaṃñāto ti mahārāja tava kāyo ratho ti saṃñāto hotu, mano sārathiko ti manasaṃkhātena kusalacittena sārathinā samannāgato, lahū 'ti vigatathīnamiddhatāya sallahuko, avihiṃsāsāritakkho ti avihiṃsāmayena sāritena supariniṭṭhitena akkhena samannāgato, saṃvibhāgapaṭicchado ti dānasaṃvibhāgamayena paṭicchadena samannāgato, pādasaṃñamanemiyo ti pādasaṃñamamayāya nemiyā samannāgato, hattha -- pakkharo ti hatthasaṃñamamayena pakkharena samannāgato, kucchi -- nabbhanto ti kucchisaṃñamasaṃkhātena mitabhojanamayena telena abbhanto, vācā -- kūjano ti vācāsaṃñamena akūjano, saccavākyasamattaṅgo ti saccavākyena paripuṇṇāṅgo akhaṇḍarathaṅgo, apesuññasusaññato ti {apesuṃñena} suṭṭhusaṃñato suphassito, girāsakhilanelaṅgo ti sakhilāya saṇhavācāya niddosaṅgo maṭṭharathaṅgo, mitabhāṇisilāsito ti mitabhaṃñasaṃkhātena silāsena suṭṭhusambandho, saddhālobhasusaṃkhāro ti kammaphalasaddahanasaddhāmayena ca alobhamayena ca sundarena alaṃkārena samannāgato, nivātañjalikubbaro ti sīlavantānaṃ nivātavuttimayena c'; eva añjalikammamayena ca kubbarena samannāgato, atthaddhatānatīsāko ti sakhilasammodabhāvasaṃkhātāya atthaddhatāya anataīso, thokanataīso ti a., sīlasaṃvaranandhano ti akhaṇḍapañcasīlacakkhundriyādisaṃvarasaṃkhātāya nandhanarajjuyā samannāgato, akkodhamanugghātīti akkodhanabhāvasaṃkhātena anugghātena samannāgato, dhammapaṇḍarachattako ti dasakusalakammapathasaṃkhātena paṇḍarachattena samannāgato, bāhusaccamapālambo ti atthasannissitabahussutabhāvamayena apālambena samannāgato, ṭhitacittamupādhiyo ti lokadhammehi avikampanabhāvena suṭṭhuṭhitaekaggabhāvacittasaṃkhātena upādhinā uttarattharaṇena vā rājāsanena vā samannāgato, kālaññutācittasāro ti ayaṃ dānassa dānakālo ayaṃ sīlassa rakkhanakālo ti evaṃ kālaṃñutāsaṃkhātena kālaṃ jānitvā katena cittena kusalacittasārena samannāgato, i. v. h.: yathā mahārāja rathassa nāma āṇiṃ ādiṃ katvā sabbasambhārajātaṃ parisuddhaṃ sāramayaṃ vā icchitabbaṃ evaṃ hi so thiro addhānakhamo hoti evaṃ tava pi kāyaratho kālaṃ jānitvā katena cittena parisuddhena dānādikusalasārena samannāgato hotū 'ti, vesārajjatidaṇḍako ti parisamajjhe kathentassa pi visāradavācāsaṃkhātena tidaṇḍena samannāgato, nivātavuttiyottako ti ovāde vattanabhāvasaṃkhātena mudunā dhurayottena samannāgato,
[page 254]
254 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] mudunā hi dhurayottena baddharathaṃ sindhavā sukhaṃ vahanti, evaṃ tavāpi kāyaratho paṇḍitānaṃ ovādavattitāya ābaddho sukhaṃ yātū 'ti a., anatimānayugo lahū 'ti anatimānasaṃkhātena lahukena yugena samannāgato, alīnacittasanthāro ti yathā ratho nāma dantamayena uḷārena santhārena sobhati evaṃ tava kāyaratho pi alīnāsaṃkuṭitacittasanthāro hotu, vaddhasevī rajohato ti yathā ratho nāma visamena rajuṭṭhānamaggena gacchanto rajokiṇṇo na sobhati samena virajena maggena gacchanto sobhati evaṃ tava kāyaratho pi paññāvuddhisevitāya samatalaṃ ujumaggaṃ paṭipajjitvā hatarajo pi hotu, sati patodo dhīrassā 'ti dhīrassa tava tasmiṃ kāyarathe suppatiṭṭhitā sati patodo hotu, dhiti yogo ca rasmiyo ti abbhocchinnaviriyasaṃkhātā dhiti hitapaṭipattiyaṃ yuñjanabhāvasaṃkhāto yogo ca tava tasmiṃ rathe suvaṭṭitā thirā rasmiyo hontu, manodantaṃ pathanveti samadantehi vāhihīti yathā nāma ratho visamadantehi sindhavehi uppathaṃ bhajati samadantehi samasikkhitehi yutto ujupatham eva anveti evaṃ mano pi dantaṃ nibbisevanaṃ kummaggaṃ pahāya ujumaggaṃ gaṇhāti, tasmā sudantaṃ ācārasampannacittaṃ tava kāyarathassa sindhavakiccaṃ sādhetu, icchā lobho cā 'ti tattha appattesu vatthusu icchā pattesu lobho ti ayaṃ icchā ca lobho ca kummaggo nāma kuṭilo anujjumaggo apāyam eva neti dasakusalakammapathavasena pana aṭṭhaṅgikamaggavasena vā pavatto sīlasaṃyamo ujumaggo nāma so te kāyarathassa maggo hotu, rūpe ti etesu manāpiyesu rūpādisu kāmaguṇesu nimittaṃ gahetvā dhāvantassa tava kāyarathassa uppathapaṭipannassa rājarathassa sindhave ākoṭetvā nivāraṇapatodalaṭṭhi viya paññā koṭinī hotu, sā hi taṃ uppathagamanato nivāretvā ujuṃ sucaritamaggaṃ āropessati, tattha attā vā ti tasmiṃ pana te kāyarathe añño sārathi nāma n'; atthi tava attā va sārathi hotu, sace etena yānenā 'ti mahārāja yassa etaṃ evarūpaṃ yānaṃ, sace etena yānena samacariyā daḷhā dhitīti yassa samacariyā ca dhiti ca daḷhā hoti thirā so etena yānena yasmā esa ratho sabbakāmaduho rāja yathāpatthite sabbe kāme deti tasmā na jātu nirayaṃ vaje ti ekaṃsen'; etaṃ vārehi, evarūpena yānena nirayaṃ na gacchati.
"Iti kho mahārāja yaṃ maṃ avaca ‘ācikkha me Nārada suddhimaggaṃ yathā ahaṃ no nirayaṃ pateyyan'; ti ayan te so mayā anekapariyāyena akkhāto" ti. Evam assa dhammaṃ desetvā micchādiṭṭhiṃ hāretvā sīle patiṭṭhāpetvā "ito paṭṭhāya pāpamitte pahāya kalyāṇamitte upasaṃkama, niccaṃ appamatto hohīti" naṃ ovaditvā rājadhītu guṇe vaṇṇetvā rājaparisāya ca rājorodhānañ ca ovādaṃ datvā mahantenānubhāvena tesaṃ passantānaṃ ñeva Brahmalokaṃ gato.
[page 255]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545). 255
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
S. i. d. ā. "na bhikkhave idān'; eva pubbe pi mayā diṭṭhijālaṃ bhinditvā Uruvelakassapo damito yevā" 'ti vatvā jātakaṃ samodhānento osāne imā gāthā abhāsi:
Ja_XXII.7(=544).191: Alāto Devadatto 'si, Sunāmo āsi Bhaddaji,
Vijayo Sāriputto 'si, Mogallāno 'si Bījako. || Ja_XXII:1137 ||
Ja_XXII.7(=544).192: Sunakkhatto Licchavīputto Guṇo āsi acelako,
Ānando ca Rujā āsi yā rājānaṃ pasādayi. || Ja_XXII:1138 ||
Ja_XXII.7(=544).193: Uruvelakassapo rājā pāpadiṭṭhi tadā ahu,
Mahābrahmā Bodhisatto, evaṃ dhāretha jātakan ti. || Ja_XXII:1139 ||
Mahānāradakassapajātakaṃ.
8. Vidhurapaṇḍitajātaka.
Paṇḍū kisiyāsi dubbalā ti. Idaṃ S. J. v. paññāpāramiṃ ā. k. Ekadivasaṃ hi bhikkhū dh. k. s.: "āvuso S. mahāpañño puthupañño hāsup. javanap. tikkhap. nibbedhikap. paravādappamaddano attano paññānubhāvena khattiyapaṇḍitādīhi abhisaṃkhaṭe sukhumapañhe bhinditvā nibbisevane katvā saraṇesu c'; eva sīlesu ca patiṭṭhāpetvā amatagāmimaggaṃ paṭipādetīti". S. āgantvā "k. n. bh.
e. k. s." ti p. "i. n." ti v. "anacchariyaṃ bhi. yaṃ T. paramābhisambodhippatto parappavāde bhinditvā khattiyādayo vineyya, purimabhavasmiṃ hi bodhiñāṇaṃ pariyesanto pi T. paññavā parappavādamathano yeva, tathā hi ahaṃ Vidhurakumārakāle saṭṭhiyojanubbedhe Kāḷapabbatamuddhani Puṇṇakaṃ nāma yakkhaṃ senāpatiṃ ñāṇabalen'; eva dametvā nibbisevanaṃ katvā attano jīvitadānaṃ dāpesin" ti vatvā a. ā.:
A. Kururaṭṭhe Indapattanagare Dhanañjayakorabbo r. kāresi. Vidhurapaṇḍito nāma amacco tassa atthadhammānusāsako ahosi, so madhurakatho mahādhammakathiko sakalaJumbudīpe rājāno hatthikantavīṇāsarena paluddhahatthino viya attano madhuradhammadesanāya palobhetvā tesaṃ sakasakarajjāni gantuṃ adadamāno Buddhalīḷhāya mahājanassa dh.
[page 256]
256 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] desento mahantena yasena tasmiṃ nagare paṭivasi. Bārāṇasiyam pi kho gihī sahāyakā cattāro brāhmaṇamahāsālā kāmesu ādīnavaṃ disvā Himavantaṃ pavisitvā isipabbajjaṃ pabbajitvā abhiññā ca samāpattiyo ca nibbattetvā vanamūlaphalāhārā tatth'; eva ciraṃ vasitvā loṇambilasevanatthāya cārikaṃ caramānā Aṅgaraṭṭhe Kālacampānagaraṃ bhikkhāya pavisiṃsu, tattha cattāro sahāyakā kuṭimbikā tesaṃ iriyapathe pasīditvā vanditvā bhikkhābhājanaṃ gahetvā ekekaṃ attano attano nivesane paṇītenāhārena parivisitvā paṭiññaṃ gahetvā uyyāne yeva vāsesuṃ, cattāro tāpasā catunnam pi kuṭimbikānaṃ gehe bhuñjitvā divāvihāratthāya eko Tāvatiṃsabhavanaṃ gacchati eko Nāgabhavanaṃ eko Supaṇṇabhavanaṃ eko Koravyassa rañño Migāciruyyānaṃ, tesu yo Devalokaṃ gantvā divāvihāraṃ karoti so Sakkassa yasaṃ oloketvā attano upaṭṭhākassa tam eva vaṇṇeti, yo Nāgabh. gantvā divāvihāraṃ k.
so nāgarājassa sampattiṃ oloketvā attano up. tam eva v., yo Supaṇṇabh. gantvā di. karoti so supaṇṇarājassa vibhūtiṃ o.
attano up. tam eva v., yo Koravyassa uyyāne divāvihāraṃ k.
so Dhanañjayarañño sirisobhaggaṃ o. a. u. tam eva v., te cattāro pi janā taṃ devaṭṭhānaṃ patthetvā dānādīni puññāni katvā āyupariyosāne eko Sakko hutvā nibbatti eko saputtadāro Nāgabhavane nibbatti eko simbalidahavimāne supaṇṇarājā hutvā nibbatti eko Dhanañjayarañño aggamahesiyā kucchimhi nibbatti, te pi tāpasā Brahmaloke nibbattiṃsu. Koravyakumāro vuddhim anvāya pitu accayena rajje patiṭṭhahitvā dhammena r. kāresi, jūtavittako pana ahosi, so Vidhurapaṇḍitassa ovāde ṭhatvā dānaṃ deti sīlaṃ rakkhati uposathaṃ upavasati, so ekadivasaṃ samādinnuposatho "vivekaṃ anubrūhissāmīti"
[page 257]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 257
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] uyyānaṃ gantvā manuññaṭṭhāne nisīditvā samaṇadhammaṃ akāsi, Sa-pi samādinnuposatho "Devaloke palibodho hotīti" manussaloke tatth'; eva uyyānaṃ gantvā manuññaṭṭhāne nisīditvā samaṇadhammaṃ akāsi, Varuṇo nāgarājāpi samādinnuposatho "Nāgabhavane palibodho" ti tatth'; eva gantvā ekasmiṃ manuññatthāne ni. s. akāsi, Supaṇṇarājāpi samādinnuposatho "Supaṇṇabhavane palibodho" ti tatth'; eva gantvā ekasmiṃ m. nisīditvā s. akāsi. Te cattāro pi sāyaṇhasamaye sakaṭṭhānehi nikkhamitvā maṅgalapokkharaṇītīre samāgatā aññamaññaṃ oloketvā pubbasinehavasena samaggā sammodamānā hutvā aññamaññaṃ mettiṃ paccupaṭṭhāpetvā madhurapaṭisanthāraṃ katvā nisīdiṃsu, Sakko maṅgalasilāpaṭṭe nisīdi, itare attano yuttam okāsaṃ ñatvā nisīdiṃsu.
Atha ne Sa-ā.: "mayaṃ cattāro pi rājāno va, amhesu pana kassa sīlaṃ mahantan" ti. Atha naṃ Varuṇo nāgarājā ā.:
"tumhākaṃ tiṇṇaṃ janānaṃ sīlato mayhaṃ sīlaṃ mahantan" ti, "kim ettha kāraṇan" ti: "ayaṃ tāva Supaṇṇarājā amhākaṃ jātānam pi ajātānam pi paccāmitto, ahaṃ evarūpaṃ amhākaṃ jīvitakkhayakāraṃ paccāmittaṃ disvāpi kodhaṃ na karomi, iminā kāraṇena mama sīlaṃ mahantan" ti vatvā
1. Yo kopaneyye na karoti kopaṃ (IV p. 14)
na kujjhati sappuriso kadāci
kuddho pi so nāvikaroti kopaṃ
taṃ ve naraṃ samaṇaṃ āhu loke ti
imaṃ Dasanipāte Catuposathajātakassa paṭhamaṃ g. ā.
Ta. yo ti khattiyādīsu yo koci, kopa-ti kujjhitabbayuttake puggale Khantivādatāpaso viya kopaṃ na karoti, kadācīti yo ca kismici kāle na kujjhat'; eva, kuddhopīti sace pi pana so sappuriso kujjhati atha kuddho pi taṃ kopaṃ nāvikaroti Cūḷabodhitāpaso viya, taṃ ve naran ti mahārāja taṃ purisaṃ samitapāpatāya loke paṇḍitā samaṇan ti kathenti.
[page 258]
258 XXII. Mahānipāta.
"Ime pana guṇā mayi santi, tasmā mam'; eva sīlam mahantan" ti. Taṃ sutvā Supaṇṇarājā "ayaṃ nāgo mama aggabhakkho, yasmā panāhaṃ evarūpaṃ aggabhakkhaṃ disvāpi khudaṃ adhivāsetvā āhārahetu pāpaṃ na karomi tasmā mama sīlaṃ mahantan" ti vatvā
2. Ūnūdaro yo sahate jighacchaṃ
danto tapassī mitapānabhojano
āhārahetu na karoti pāpaṃ
taṃ ve naraṃ samanaṃ āhu loke ti imaṃ g. ā.
Ta. danto ti indriyadamanena samannāgato, tapassīti tapanissitako, āhārahetū 'ti atijighacchito pi yo lāmakaṃ kammaṃ na karoti dhammasenāpati Sāriputtatthero viya, ahaṃ pana ajja āhārahetu pāpakammaṃ na karomi, tasmā mama sīlaṃ mahantan ti.
Tato Sa-devarājā "ahaṃ nānappakāraṃ sukhapadaṭṭhānaṃ devalokasampattiṃ pahāya sīlaṃ rakkhatthāya manussalokaṃ āgato, tasmā mama sīlaṃ mahantan" ti vatvā
3. Khiḍḍaṃ ratiṃ vippajahetvā sabbaṃ
na cālikaṃ bhāsati kiñci loke
vibhūsanaṭṭhānā virato methunasmā
taṃ ve naraṃ samaṇaṃ āhu loke ti imaṃ g. ā.
Ta. khiḍḍan ti kāyikacetasikaṃ kīḷaṃ, ratin ti dibbakāmaguṇaratiṃ, kiñcīti appamattakam pi, vibhūsanaṭṭhānā ti maṃsavibhūsā chavivibhūsā ti dve vibhūsā, tattha ajjhoharaṇiyāhāro maṃsavibhūsā nāma mālāgandhādīni chavivibhūsā nāma, yena akusalacittena sā kariyati taṃ tassa ṭhānaṃ, tato paṭivirato, methunasmā ti methunasevanato ca yo paṭivirato, taṃ ve naraṃ samaṇaṃ āhu loke ti, ahaṃ ajja devaccharā pahāya idhāgantvā samaṇadhammaṃ karomi, tasmā mama sīlaṃ mahantan ti.
Evaṃ Sa-pi attano sīlam eva vaṇṇesi. Taṃ sutvā Dhanañjayarājā "ahaṃ ajja mahantaṃ pariggahaṃ soḷasasahassanāṭakitthiparipuṇṇaṃ antepuraṃ cajitvā uyyāne samaṇadhammaṃ karomi, tasmā mama sīlaṃ mahantan" ti vatvā
[page 259]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 259
4. Pariggahaṃ lobhadhammañ ca sabbaṃ
ye ve pariññāya pariccajanti
dantaṃ ṭhitattaṃ amamaṃ nirāsaṃ
taṃ ve naraṃ samaṇaṃ āhu loke ti imaṃ g. ā.
Ta. pariggahan ti nānappakārakaṃ vatthukāmaṃ, lobhadhamman ti tasmiṃ uppajjanataṇhaṃ, pariññāyā 'ti ñāṇapariññā tīraṇapariññā pahānapariññā ti imāhi tīhi pariññāhi parijānitvā, tattha khandhādīnaṃ sabhāvajānanaṃ ñāṇapariññā, tesu aguṇaṃ upadhāretvā tīraṇaṃ tīraṇapariññā, tesu dosaṃ disvā chandarāgassa apakaḍḍhanaṃ pahānapariññā, ye imāhi tīhi pariññāhi parijānitvā vatthukāmakilesakāme pariccajanti chaḍḍetvā gacchanti, dantan ti nibbisevanaṃ, ṭhitattan ti micchāvitakkābhāvena ṭhitasabhāvaṃ, amaman ti mamāyanataṇhārahitaṃ, nirāsan ti puttadārādīsu nirāsaṃ, taṃ ve ti evarūpaṃ puggalaṃ samaṇo ti vadanti.
Iti te sabbe pi attano sīlam eva mahantan ti vaṇṇetvā Sakkādayo Dhanañjayaṃ pucchiṃsu: "mahārāja atthi pana koci tumhākaṃ santike paṇḍito yo no imaṃ kaṃkhaṃ vinodeyyā" 'ti, "āma mahārājāno mama atthadhammānusāsako asamadhuro Vidhurapaṇḍito nāma atthi, so no kaṃkhaṃ vinodessati, tassa santikaṃ gacchāmā" 'ti, "sādhū" 'ti sampaṭicchiṃsu. Atha sabbe pi uyyānā nikkhamitvā dhammasabhaṃ gantvā alaṃkārāpetvā Bodhisattaṃ pallaṃkamajjhe nisīdāpetvā paṭisanthāraṃ katvā ekamantaṃ nisinnā "paṇḍita, amhākaṃ kaṃkhā uppannā, taṃ no vinodehīti" vatvā
5. Pucchāma kattāraṃ anomapaññaṃ,
gāthāsu no viggaho atthi jāto,
chind'; ajja kaṃkhaṃ vicikicchitāni,
tay'; ajja kaṃkhaṃ vitaremu sabbe ti imaṃ g. āhaṃsu.
Ta. kattāran ti kattabbayuttakānaṃ kārakaṃ, atthi jāto ti eko sīlaviggaho sīlavivādo uppanno atthi, chindajjā 'ti amhākaṃ taṃ kaṃkhaṃ tāni ca vicikicchitāni vajirena Sineruṃ paharanto viya ajja chinda, vitaremū 'ti vitareyyāma nitthareyyāma.
[page 260]
260 XXII. Mahānipāta.
Paṇḍito tesaṃ kathaṃ sutvā "mahārājāno tumhākaṃ sīlaṃ nissāya uppannavivādagāthānaṃ katham sukathitadukkathitaṃ jānissāmīti" vatvā
6. Ye paṇḍitā atthadassā bhavanti
bhāsanti te yoniso tattha kāle,
kathan nu gāthānaṃ abhāsitānaṃ
atthaṃ nayeyyuṃ kusalā janindā ti i. g. ā.
Ta. atthadassā ti atthadassanasamatthā, tattha kāle ti tasmiṃ viggahe ārocite yuttapayuttakāle paṇḍitā tam atthaṃ ācikkhantā yoniso bhāsanti, atthaṃ nayeyyuṃ kusalā ti kusalā chekāpi samānā abhāsitānaṃ gāthānaṃ kathan nu atthaṃ ñāṇena nayeyyuṃ, janindā ti rājāno ālapati, tasmā idaṃ tāva me vadetha.
7. Kathaṃ have bhāsati Nāgarājā,
kathaṃ pana Garuḷo venateyyo,
Gandhabbarājā pana kiṃ vadeti,
kathaṃ Kurūnaṃ pana rājaseṭṭho ti.
Ta. Gandhabbarājā ti Sakkaṃ sandhāyāha.
Ath'; assa te imaṃ gātham āhaṃsu:
8. Khantiṃ have bhāsati Nāgarājā
appāhāraṃ Garuḷo venateyyo
Gandhabbarājā rativippahānaṃ
ākiñcanaṃ Kurunaṃ rājaseṭṭho ti.
T. a.: paṇḍita nāgarājā tāva kopaneyye pi puggale akuppasaṃkhātaṃ adhivāsanakhantiṃ vaṇṇeti Garuḷo appāhāratāsaṃkhātaṃ āhārahetu pāpassa akaraṇaṃ Sa-pañcakāmaguṇaratīnaṃ pahānaṃ Kururājā nippalibodhabhāvaṃ vaṇṇetīti.
Tesaṃ kathaṃ sutvā Mahāsatto imaṃ gātham āha:
9. Sabbāni etāni subhāsitāni,
na h'; ettha dubbhāsitam atthi kiñci,
yasmiñ ca etāni patiṭṭhitāni
[page 261]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 261
arā va nabhyā susamohitāni
catubbhi dhammehi samaṅgibhūtaṃ
taṃ ve naraṃ samaṇaṃ āhu loke ti.
Ta. etānīti etāni cattāri pi guṇajātāni yasmiṃ puggale sakaṭanābhiyaṃ suṭṭhusamohitā arā viya patiṭṭhitāni catūhi p'; etehi dhammehi samannāgataṃ puggalaṃ paṇḍitā samaṇaṃ āhu loke.
Evaṃ M. catunnam pi sīlaṃ ekasamam eva akāsi. Taṃ sutvā cattāro pi janā tassa tuṭṭhā thutiṃ karontā imaṃ gātham {āhaṃsu}:
10. Tuvan nu seṭṭho tvam anuttaro si,
tvaṃ dhammagū dhammavidū sumedho,
paññāya pañhaṃ samadhiggahetvā
acchecchi dhīro vicikicchitāni,
acchecchi kaṃkhaṃ vicikicchitāni
cundo yathā nāgadantaṃ kharenā 'ti.
Ta. tvamanuttarosīti tuvaṃ anuttaro asi, n'; atthi tayā uttaritaro nāma, dh-gū ti dhammassa gopako c'; eva dhammaññū ca, dh-vidū ti pākaṭadhammo, sumedho ti sundarapañño, paññāyā 'ti attano paññāya amhākaṃ pañhaṃ suṭṭhu adhigaṇhitvā idam ettha kāraṇan ti yathābhūtaṃ ñatvā, acchecchīti tvaṃ dhīro amhākaṃ vicikicchitāni chindi, evaṃ chindanto ca chind'; ajja kaṃkhaṃ vicikicchitānīti imaṃ amhākaṃ yācanaṃ sampādento acchecchi kaṃkhaṃ vicikicchitāni, cundo -- kharenā 'ti yathā dantakāro kakacena hatthidantaṃ chindeyya evaṃ chindīti a.
Evaṃ te cattāro pi janā tassa pañhavyākaraṇena tuṭṭhamānasā ahesuṃ. Atha naṃ Sa-dibbadukūlena pūjeti Garuḷo suvaṇṇamālāya Varuṇo n-rājā maṇinā Dhanañjayarājā gavasahassādīhīti, ten'; evam āha:
11. Gavaṃ sahassaṃ usabhañ ca nāgaṃ
ājaññayutte ca rathe dasā ime
pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho
dadāmi te gāmavarāni soḷasā 'ti
[page 262]
262 XXII. Mahānipāta.
Sakkādayo M-aṃ pūjetvā sakaṭṭhānam eva gamiṃsu. Catuposathakhaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
Tesu nāgarājassa bhariyā Vimalā devī nāma, sā tassa gīvāya pilandhanamaṇiṃ apassantī pucchi: "deva kahaṃ pana te maṇīti", "bhadde Candabrāhmaṇaputtassa Vi-paṇḍitassa dhammakathaṃ sutvā pasannacitto ahaṃ tena maṇinā taṃ pūjesiṃ, na kevalaṃ aham eva Sa-pi taṃ dibbadukūlena pūjesi Supaṇṇarājā suvaṇṇamālāya Dh-rājā gavasahassādīhīti", "dhammakathiko so devā" 'ti, "bhadde kiṃ vadesi Jambudīpatale Buddhuppādo viya vattati, sakala-Jambudīpe ekasatarājāno tassa madhurakathāya bajjhitvā hatthikantavīṇāsarena paluddhā mattavāraṇā viya attano rajjāni na gacchanti, evarūpo so madhuradhammakathiko" ti, sā Vi-paṇḍitassa guṇakathaṃ sutvā tassa dhammakathaṃ sotukāmā hutvā cintesi: "sac'; āhaṃ vakkhāmi ‘deva, ahaṃ tassa dh-kathaṃ sotukāmā, idh'; eva taṃ ānehīti'; na me taṃ ānessati, yan nūnāhaṃ tassa ‘me hadaye dohaḷo uppanno'; ti gilānālayam kareyyan" ti, sā tathā katvā paricārikānaṃ saññaṃ datvā nipajji, nāgarājā upaṭṭhānavelāya naṃ apassanto "kahaṃ Vimalā" ti paricārikāyo pucchitvā "gilānā devā" 'ti vutte tassā santikaṃ gantvā sayanapasse nisīditvā sarīraṃ omaddanto paṭhamaṃ g. ā.:
Ja_XXII.8(=545).1: Paṇḍu kisiyāsi dubbalā,
vaṇṇarūpaṃ na tav'; edisaṃ pure,
Vimale akkhāhi pucchitā:
kīdisī tuyhaṃ sarīravedanā ti. || Ja_XXII:1140 ||
Ta. paṇḍū 'ti paṇḍupalāsavaṇṇā, kisiyā ti kisā, dubbalā ti appatthāmā, vaṇṇarūpaṃ na tavedisaṃ pure ti tava vaṇṇasaṃkhātaṃ rūpaṃ pure edisaṃ na hoti niddosaṃ anavajjaṃ taṃ idāni parivattitvā amanuññasabhāvaṃ jātaṃ, Vimale ti taṃ ālapari.
Ath'; assa sā ācikkhantī dutiyaṃ gātham āha:
[page 263]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 263
Ja_XXII.8(=545).2: Dhammo manujesu mātinaṃ
dohaḷo nāma janinda vuccati,
dhammāhaṭaṃ nāgakuñjara
Vidhurassa haday'; ābhipatthaye ti. || Ja_XXII:1141 ||
Ta. dhammo ti sabhāvo, mātinan ti itthīnaṃ, janindā 'ti nāgajanassa inda, dhammāhaṭaṃ -- haday'; ābhipatthaye ti ā., nāgaseṭṭha ahaṃ dhammena samena asāhasiyakammena āhaṭaṃ V-assa hadayaṃ abhipatthayāmi, taṃ me labhamānāya jīvitaṃ atthi alabhamānāya idh'; eva maraṇan ti tassa pañhaṃ sandhāy'; evam āha.
Taṃ sutvā nāgarājā tatiyaṃ gātham āha:
Ja_XXII.8(=545).3: Candaṃ kho tvaṃ dohaḷāyasi
Suriyaṃ vā athavāpi Mālutaṃ
dullabhe hi Vidhūrassa dassane
ko Vidhūraṃ idha-m-ānayissatīti. || Ja_XXII:1142 ||
Ta. dullabhe hi -- ne ti asamadhurassa Vidhurassa dassanam eva dullabhaṃ, tassa hi sakala-Jambudīpe rājāno dhammikarakkhāvaraṇaguttiṃ paccupaṭṭhapetvā vicaranti passitum pi na koci labhati, idha ko ānayissatīti vadati.
Sā tassa vacanaṃ sutvā "alabhamānāya me idh'; eva maraṇan" ti parivattetvā piṭṭhiṃ dassetvā sāṭakakaṇṇena mukhaṃ pidahitvā nipajji, n-rājā attano sirigabbhaṃ gantvā sayanapiṭṭhe nisinno "Vimalā Vidhurassa hadayamaṃsaṃ āharāpetīti" saññī hutvā "paṇḍitassa hadayaṃ alabhantiyā Vimalāya jīvitaṃ n'; atthi, kathan nu kho tassa hadayamaṃsaṃ labhissāmīti" cintesi, ath'; assa dhītā Irandatī nāma nāgakaññā sabbālaṃkārapatimaṇḍitā mahantena sirivilāsena upaṭṭhānaṃ āgatā pitaraṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhitā, sā tassa indriyavikāraṃ disvā "tāta ativiya domanassapatto si, kin nu kho kāraṇan" ti pucchantī gātham āha:
Ja_XXII.8(=545).4: Kin nu tāta tuvaṃ pajhāyasi,
padumaṃ hatthagataṃ va te mukhaṃ,
[page 264]
264 XXII. Mahānipāta.
kiṃ dummanarūpo si issara,
mā tvaṃ soci amittatāpanā 'ti. || Ja_XXII:1143 ||
Ta. pajjhāyasīti pajjhāyasi cintesi, hatthagatan ti hatthena parimadditapadumaṃ viya te mukhaṃ jātaṃ, issarā 'ti pañcayojanasatikassa Mañjerikanāgabhavanassa sāmi.
Dhītu vacanaṃ sutvā nāgarājā tam atthaṃ ārocento āha:
Ja_XXII.8(=545).5: Mātā hi tava Irandati
Vidhurassa hadayaṃ vanīyati,
dullabhe hi Vidhurassa dassane
ko Vidhūraṃ idha-m-ānayissati. || Ja_XXII:1144 ||
Ta. vanīyatīti pattheti.
Atha naṃ "amma, mama santike Vi-raṃ ānetuṃ samattho n'; atthi, tvaṃ mātu jīvitaṃ dehi, Vi-aṃ ānetuṃ samatthaṃ bhattāraṃ pariyesāhīti" uyyojento upaḍḍhagātham ā.:
Ja_XXII.8(=545).6a: Bhattu pariyesanañ cara
yo Vidhūraṃ idha-m-ānayissatīti. || Ja_XXII:1145a ||
Ta. carā 'ti vicara.
Iti so kilesāratibhāvena dhītu ananucchavikam pi kathaṃ kathesi.
Ja_XXII.8(=545).6b: Pituno ca sā sutvāna vākyaṃ
rattiṃ nikkhamma avassutiṃ carīti. || Ja_XXII:1145b ||
Ta. avassutinti bhi. sā nāgamāṇavikā pitu vacanaṃ sutvā pitaraṃ assāsetvā mātu santikaṃ gantvā tam pi assāsetvā attano sirigabbhaṃ gantvā sabbālaṃkārehi attānaṃ alaṃkaritvā ekaṃ kusumbharattavatthaṃ nivāsetvā ekaṃ ekaṃsaṃ katvā tam eva rattiṃ udakaṃ dvidhā katvā nāgabhavanato nikkhamitvā Himavantapadese samuddatīre ṭhitaṃ saṭṭhiyojanubbedhaṃ ekaghanaṃ Kāḷapabbataṃ nāma añjanagiriṃ gantvā avassutiṃ cari kilesāvassutiṃ bhattu pariyesanaṃ caratīti a.
[page 265]
8. {Vidhurapaṇḍitajātaka}. (545.) 265
Carantī ca yāni Himavante vaṇṇagandharasasampannāni pupphāni tāni āharitvā sakalapabbataṃ maṇiṃ agghiyaṃ viya alaṃkaritvā uparitale pupphasantharaṃ katvā manoramenākārena naccitvā madhuraṃ gītaṃ gāyantī sattamaṃ g. ā.:
Ja_XXII.8(=545).7: Ke gandhabbe ca rakkhase
nāge kiṃpurise ca mānuse
ke paṇḍite sabbakāmade
dīgharattaṃ bhattā bhavissatīti. || Ja_XXII:1146 ||
Ta. ke -- se ti ko gandhabbo vā rakkhaso vā, ke paṇḍite -- de ti ko etesu gandhabbādisu paṇḍito sabbakāmaṃ dātuṃ samattho so Vi-assa hadayamaṃsadohaḷiniyā mama mātu manorathaṃ matthakaṃ pāpetvā mayhaṃ dīgharattaṃ bhattā bhavissati.
Tasmiṃ khaṇe Vessavaṇamahārājassa bhāgineyyo Puṇṇako nāma Yakkhasenāpati tigāvutappamāṇaṃ manomayaṃ sindhavaṃ abhiruyha Kāḷapabbatamatthakena manosilātale yakkhasamāgamaṃ gacchanto taṃ tassā gītasaddaṃ assosi, anantare attabhāve anubhūtapubbāya itthiyā gītasaddo chaviādīni chinditvā aṭṭhiṃ āhacca aṭṭhāsi, so paṭibaddhacitto hutvā nivattitvā sindhavapiṭṭhe nisinno va "bhadde, ahaṃ mama paññāya dhammena samena Vi-assa hadayaṃ ānetuṃ samattho, mā cintayīti" taṃ assāsento aṭṭhamaṃ g. ā.:
Ja_XXII.8(=545).8: Assāsa hessāmi te pati,
bhattā te [hessāmi] anindilocane,
paññā hi mama tathāvidhā,
assāsa hessasi bhariyā maman ti. || Ja_XXII:1147 ||
Ta. anindilocane ti aninditabbalocane, tathāvidhā ti Vi-assa hadayamaṃsaṃ āharaṇasamatthā.
Ja_XXII.8(=545).9: Atha naṃ avacāsi Irandatī
pubbapathānugatena cetasā:
[page 266]
266 XXII. Mahānipāta.
ehi gacchāma pitu mam'; antike,
eso ca te etam atthaṃ pavakkhatīti. || Ja_XXII:1148 ||
Ehi gacchāmā 'ti bhi. so Yakkhasenāpati evaṃ vatvā imaṃ assapiṭṭhiṃ āropetvā nessāmīti pabbatamatthake otaritvā tassā gahaṇatthaṃ hatthaṃ pasāresi, sā attano hatthaṃ gaṇhituṃ adatvā tena pasāritahatthaṃ sayaṃ gahetvā pubbapathānugatena anantare attabhāve bhūtapubbasāmike tasmiṃ pubbapathen'; eva anugatena cetasā: sāmi nāhaṃ anāthā, mayhaṃ pitā Varuṇo n-rājā, mātā Vimalā devī, ehi mama pitu santikaṃ gacchāma, eso ca te yathā amhākaṃ maṅgaḷakiriyāya bhavitabbaṃ evaṃ tam atthaṃ pavakkhatīti avacāsi.
Ja_XXII.8(=545).10: Alaṃkatā suvasanā mālinī candanussadā
yakkhaṃ hatthe gahetvāna pitu santikaṃ upāgamīti. || Ja_XXII:1149 ||
Ta. pitu -- mīti pitu santikaṃ upāgami.
Puṇṇako pi kho yakkho paṭihāretvā nāgarājassa santikaṃ gantvā Irandatiṃ vārento āha:
Ja_XXII.8(=545).11: Nāgavara vaco suṇohi me:
patirūpaṃ paṭipajja suṃkiyaṃ,
patthemi ahaṃ Irandatiṃ,
tāya samaṅgikarohi me tuvaṃ. || Ja_XXII:1150 ||
Ja_XXII.8(=545).12: Sataṃ hatthī sataṃ assā sataṃ assatarī rathā
sataṃ vaḷabhiyo puṇṇā nānāratanassa kevalā --
te nāga paṭipajjassu, dhītaraṃ dehi Irandatin ti. || Ja_XXII:1151 ||
Ta. suṃkiyan ti attano kulapadesānurūpaṃ dhītu suṃkaṃ dhanaṃ paṭipajja gaṇha, samaṅgikarohīti maṃ tāya saddhiṃ samaṅgibhūtaṃ karohi, vaḷabhiyo ti bhaṇḍasakaṭiyo, nānāratanassa kevalā ti nānāratanassa sakalaparipuṇṇā.
Atha naṃ nāgarājā āha:
Ja_XXII.8(=545).13: Yāva āmantaye ñātī mitte ca suhadaṃ janaṃ,
anāmanta kataṃ kammaṃ taṃ pacchā-m-anutappatīti. || Ja_XXII:1152 ||
Ta. yāva -- ti bho Yakkhasenāpati ahaṃ tuyhaṃ dhītaraṃ demi nona demi, thokaṃ pana āgamehi, yāva-ñātīti ñātake pi tāva jānāpemi, taṃ pacchā -- ti itthiyo hi gataṭṭhāne abhiramanti pi, anabhiratikāle ñātakādayo amhehi saddhiṃ anāmantetvā katakammaṃ nāma evarūpaṃ hotīti ussukkaṃ na karonti,
[page 267]
7. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 267
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evaṃ taṃ kammaṃ pacchā anutāpaṃ āvahatīti.
Ja_XXII.8(=545).14: Tato so Varuṇo nāgo pavisitvā nivesanaṃ
bhariyaṃ āmantayitvāna idaṃ vacanaṃ abravi: || Ja_XXII:1153 ||
Ja_XXII.8(=545).15: Ayaṃ so Puṇṇako yakkho yācatī maṃ Irandatiṃ,
bahunā vittalābhena tassa dema piyaṃ maman ti. || Ja_XXII:1154 ||
Pavisitvā ti Puṇṇakaṃ tatth'; eva ṭhapetvā sayaṃ uṭṭhāya yatth'; assa bhariyā nipannā taṃ nivesanaṃ pavisitvā, piyaṃ maman ti mama piyadhītaraṃ tassa bahunā vittalābhena demā 'ti pucchati.
Vimalā āha:
Ja_XXII.8(=545).16: Na dhanena na vittena labbhā amhaṃ Irandatī,
sace hi kho hadayaṃ paṇḍitassa
dhammena laddhā idha-m-āhareyya
etena vittena kumāri labbhā,
n'; aññaṃ dhanaṃ uttari patthayāmā 'ti. || Ja_XXII:1155 ||
Ta. amhaṃ Irandhatīti amhākaṃ dhītā I., etena vittenā 'ti etena tuṭṭhikāraṇena.
Ja_XXII.8(=545).17: Tato so Varuṇo nāgo nikkhamitvā nivesanā
Puṇṇak'; āmantayitvāna idaṃ vacanaṃ abravi: || Ja_XXII:1156 ||
Ja_XXII.8(=545).18: Na dhanena na vittena labbhā amhaṃ Irandatī,
sace tuvaṃ hadayaṃ paṇḍitassa
dhammena laddhā idha-m-āharesi
etena vittena kumāri labbhā,
n'; aññaṃ dhanaṃ uttari patthayāmā 'ti. || Ja_XXII:1157 ||
Puṇṇakāmantayitvānā 'ti Puṇṇakaṃ āmantayitvā.
Puṇṇako āha:
Ja_XXII.8(=545).19: Yaṃ paṇḍito ty-eke vadanti loke
tam eva bālo ti punāhu aññe,
akkhāhi me, vippavadanti ettha,
kaṃ paṇḍitaṃ nāga tuvaṃ vadesīti. || Ja_XXII:1158 ||
[page 268]
268 XXII. Mahānipāta.
Yaṃ paṇḍito ti so kira hadayaṃ paṇḍitassā 'ti sutvā cintesi: yam eke paṇḍito ti vadanti tam ev'; aññe bālo ti kathenti, kiñcāpi me Irandatiyā Vidhuro ti akkhātaṃ tathāpi tatvato jānituṃ pucchissāmi nan ti tasmā evam ā.
Nāgarājā āha:
Ja_XXII.8(=545).20: Koravyarājassa Dhanañjayassa
yadi te suto Vidhuro nāma kattā
ānehi taṃ paṇḍitaṃ, dhammaladdhā
Irandatī paddhacarā te hotū 'ti. || Ja_XXII:1159 ||
Ta. dhammaladdhā ti dhammena labhitvā, paddhacarā ti pādaparicārikā.
Ja_XXII.8(=545).21: Idañ ca sutvā Varuṇassa vākyaṃ
uṭṭhāya yakkho paramappatīto
tatth'; eva santo purisaṃ asaṃsi:
ānehi ājaññam idh'; eva yuttan ti. || Ja_XXII:1160 ||
Ta. asaṃsīti attano upaṭṭhākaṃ āṇāpesi, ājaññan ti kāraṇākāraṇajānanakasindhavaṃ, yuttan ti kappitaṃ.
Ja_XXII.8(=545).22: Jātarūpamayā kaṇṇā, kācambhamayā khurā,
jambonadassa pākassa suvaṇṇassa uracchado ti. || Ja_XXII:1161 ||
Ta. jātarūpamayā ti tam eva sindhavaṃ vaṇṇento āha, tassa hi manomayasindhavassa jātarūpamayā kaṇṇā kācambhamayā khurā rattamaṇimayā ti a., jambonadapākapakkhassa rattasuvaṇṇassa uracchado ti.
So puriso tāvad eva taṃ sindhavaṃ ānesi, Puṇṇako taṃ abhiruyha ākāsena Vessavaṇassa santikaṃ gantvā nāgabhavanaṃ vaṇṇetvā taṃ pavattiṃ ārocesi, tass'; atthassa pakāsanatthaṃ idaṃ vuttaṃ:
Ja_XXII.8(=545).23: Devavāhavahaṃ yānaṃ assaṃ āruyha Puṇṇako
alaṃkato kappitakesamassu
pakkāmi vehāsayam antalikkhe. || Ja_XXII:1162 ||
Ja_XXII.8(=545).24: Sa Puṇṇako kāmavegena giddho
Irandatiṃ nāgakaññaṃ jigiṃsaṃ
[page 269]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545). 269
gantvāna taṃ bhūtapatiṃ yasassiṃ
icc-abravī Vessavaṇaṃ Kuveraṃ. || Ja_XXII:1163 ||
Ja_XXII.8(=545).25: Bhogavatī nāma mandire
vāsā Hiraññavatīti vuccati,
nagare nimmite kañcanamaye
maṇḍalassa uragassa niṭṭhitaṃ. || Ja_XXII:1164 ||
Ja_XXII.8(=545).26: Aṭṭālakā oṭṭhagīviyo
lohitaṃkamasāragallino,
pāsād'; ettha silāmayā (add: suvaṇṇā?)
sovaṇṇaratanena chāditā. || Ja_XXII:1165 ||
Ja_XXII.8(=545).27: Ambā tilakā ca jambuyo
sattapaṇṇā mucalindaketakā
piyakā uddālakā sahā
uparibhaddakā sinduvāritā || Ja_XXII:1166 ||
Ja_XXII.8(=545).28: Campeyyakā nāgamālikā
bhaginīmālā atha-m-ettha koliyā
ete dumā parināmitā (add: va?)
sobhayanti uragassa mandiraṃ. || Ja_XXII:1167 ||
Ja_XXII.8(=545).29: Khajjur'; ettha silāmayā sovaṇṇadhuvapupphitā
bahu yattha vasat'; opapātiko
nāgarājā Varuṇo mahiddhiko. || Ja_XXII:1168 ||
Ja_XXII.8(=545).30: Tassa komārikā bhariyā
Vimalā kañcanavelliviggahā
kālā taruṇā va uggatā
pucimandathanī cārudassanā || Ja_XXII:1169 ||
Ja_XXII.8(=545).31: Lākhārasarattasucchavi
kaṇikāro va nivātapupphito
tidivokacarā va accharā
vijjut'; abbhaghanā va nissaṭā. || Ja_XXII:1170 ||
[page 270]
270 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.8(=545).32: Sā dohaḷinī suvimhitā
Vidhurassa hadayaṃ vanīyati,
taṃ tesaṃ dadāmi issara
tena te denti Irandatiṃ maman ti. || Ja_XXII:1171 ||
Ta. vahitabbo ti vāho, devasaṃkhātaṃ vāhaṃ vahatīti devavāhavahaṃ, yanti etenā 'ti yānaṃ, kappita -- ti maṇḍanavasena susaṃvihitakesamassu, devānaṃ pana kesamassukaraṇaṃ nāma n'; atthi, jigiṃsan ti patthayanto, Vessavaṇan ti Visānarājadhāniyā rājānaṃ, Kuveran ti evaṃnāmakaṃ, Bhogavatī nāmā 'ti sampannabhogatāya evaṃladdhanāmā, mandire ti mandiraṃ bhavanan ti a., vāsā Hiraññavatīti n-rājassa vasanaṭṭhānattā vāsā ti ca, kañcanavatiyā suvaṇṇapākārena parikkhittattā Hiraññavatīti ca vuccati, nagare -- ti nagaraṃ nimmitaṃ, kañcanamaye ti suvaṇṇamayaṃ, maṇḍalassā 'ti bhogamaṇḍalena samannāgatassa, niṭṭhitan ti karaṇapariniṭṭhitaṃ, oṭṭhagīviyo ti oṭṭhagīvasaṇṭhānena katā rattamaṇimasāragallamayā aṭṭālakā pāsādetthā 'ti ettha nāgabhavane pāsādā, silāmayā ti maṇimayā, sovaṇṇaratanenā 'ti suvaṇṇasaṃkhātena ratanena suvaṇṇiṭṭhikāhi chāditā ti a., sahā ti sahakārā, uparibhaddakā ti uddālakajātikā yeva rukkhā campeyyakā nāgamālikā ti campakā ca nāgā ca bhaginimālā ca, athamettha koḷiyā ti bhaginimālā c'; eva atha ettha n-bhavane koḷiyā nāma ca rukkhā, ete sumā parināmitā ti ete pupphūpagā phalūpagā rukkhā aññamaññaṃ saṃsattā sākhāya parināmitā ākulasamākulā, khajjuretthā 'ti khajjurarukkhā ettha, silāmayā ti indanīlamaṇimayā, sovaṇṇadhuvapupphitā ti te pana suvaṇṇapupphehi niccapupphitā, yattha -- ti yattha n-bhavane opapātiko n-rājā vasati, kañcanavelliviggahā ti suvaṇṇarāsisassirīkasarīrā, kālā taruṇā va uggatā ti vilāsayuttatāya mandavāteritakālavallipallavā viya uggatā, pucimandathanīti nimbaphalasaṇṭhānathanayuggalā, lākharasarattasucchavīti hatthapādatalachaviṃ sandhāya vuttaṃ, tidivokacarā ti tidasabhavanacarā, vijjutabbhagghanā ti abbhaghanato ghanavalāhakantarato nissaṭā vijjullatā viya, taṃ tesaṃ dadāmīti taṃ tassa hadayaṃ ahaṃ tesaṃ demi evaṃ jānassu, issarā 'ti mātulaṃ ālapati.
Iti so Vessavaṇena ananuññāto gantuṃ avisahitvā taṃ jānāpetuṃ etā ettikā gāthā kathesi. Vessavaṇo pana tassa kathaṃ na suṇāti, dvinnaṃ devaputtānaṃ vimānaṭṭaṃ paricchindati. Puṇṇako attano vacanassa assutabhāvaṃ ñatvā va jinakadevaputtassa santike aṭṭhāsi.
[page 271]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545). 271
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Vessavaṇo aṭṭaṃ vinicchinitvā parājitaṃ apaṭṭhapetvā itaraṃ "gaccha tvaṃ, tava vimāne vasāhīti" ā. Puṇṇako "gaccha tvan" ti vuttakkhaṇe yeva "mayhaṃ mātulena mama pesitabhāvaṃ jānāthā" 'ti katici devaputte sakkhiṃkatvā heṭṭhāvuttanayen'; eva sindhavaṃ āṇāpetvā abhirūhitvā pakkāmi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.8(=545).33: Sa Puṇṇako bhūtapatiṃ yasassiṃ
āmantaya Vessavaṇaṃ Kuveraṃ
tatth'; eva santaṃ purisaṃ asaṃsi:
ānehi ājaññaṃ idh'; eva yuttaṃ. || Ja_XXII:1172 ||
Ja_XXII.8(=545).34: Jātarūpamayā kaṇṇā, kācambhamayā khurā,
jambonadassa pākassa suvaṇṇassa uracchado. || Ja_XXII:1173 ||
Ja_XXII.8(=545).35: Devavāhavahaṃ yānaṃ assam āruyha Puṇṇako
alaṃkato kappitakesamassu
pakkāmi vehāsayaṃ antalikhe ti. || Ja_XXII:1174 ||
Ta. āmantayā 'ti āmantetvā.
So ākāsena gacchanto yeva cintesi: Vidhurapaṇḍito mahāparivāro, na sakkā taṃ gaṇhituṃ, Dhanañjayakoravyo pana jūtavittako, taṃ jūtena jinitvā V-aṃ gaṇhissāmi, ghare pan'; assa bahūni ratanāni, appagghena lakkhena jūtaṃ na kīḷissati, mahaggharatanaṃ harituṃ vaṭṭati, aññaṃ ratanaṃ rājā na gaṇhissati, Rājagahanagarasāmanta-Vepullapabbatabbhantare cakkavattirañño paribhogamaṇiratanaṃ atthi mahānubhāvaṃ, taṃ gahetvā tena rājānaṃ palobhetvā rājānaṃ jinissāmīti".
So tathā akāsi.
Tam atthaṃ Satthā dassetuṃ āha:
Ja_XXII.8(=545).36: So agamā Rājagahaṃ surammaṃ
Aṅgassa rañño nagaraṃ durāyutaṃ
pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ
Masakkasāraṃ viya Vāsavassa || Ja_XXII:1175 ||
[page 272]
272 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.8(=545).37: Mayūrakoñcagaṇasampaghuṭṭhaṃ
dijābhighuṭṭhaṃ dijasaṃghasevitaṃ
nānāsakuntābhirudaṃ subhaṃgaṇaṃ
pupphābhikiṇṇaṃ Himavaṃ va pabbataṃ. || Ja_XXII:1176 ||
Ja_XXII.8(=545).38: Sa Puṇṇako Vepullam ābhirucchi
siluccayaṃ kimpurisānuciṇṇaṃ
anvesamāno [maṇi] ratanaṃ uḷāraṃ,
tam addasā pabbatakūṭamajjhe ti. || Ja_XXII:1177 ||
Ta. A. rañño ti tadā Aṅgarañño va Magadharajjaṃ ahosi, ten'; evaṃ vuttaṃ, durāyutan ti paccatthikehi durāsadaṃ, Masakka -- ti Masakkasārasaṃkhāte Sinerumatthake māpitattā Masakkasāran ti laddhanāmaṃ Vāsavassa bhavanaṃ viya, dijābhi -- ti aññehi pakkhīhi abhighuṭṭhaṃ, nānā -- ti madhurassarena gāyantehi viya nānāvidhehi sakuntehi abhirudaṃ, abhigītan ti a., subhaṃganan ti sundaraṃ aṃgaṇaṃ manuññatalam, Himavaṃvapabbatan ti Himavantapabbataṃ viya, Vepullamābirucchīti bhi. so Puevarūpaṃ Vepullapabbataṃ abhirūhi, pabbatakūṭa -- ti pabbatakūṭabbhantare maṇiṃ addasa.
Ja_XXII.8(=545).39: Disvā maṇiṃ pabhassaraṃ jātimantaṃ dhanāharaṃ
[maniratanaṃ uḷāraṃ] daddallamānaṃ yasasā yasassinaṃ
obhāsatī vijju-r-iv'; antalikkhe. || Ja_XXII:1177* ||
Ja_XXII.8(=545).40: Tam aggahī veḷuriyaṃ mahagghaṃ
manoharaṃ nāma mahānubhāvaṃ,
ājaññam āruyha anomavaṇṇo
pakkāmi vehāsayam antalikkhe ti. || Ja_XXII:1178 ||
Ta. dhanā -- ti manasā patthitassa dhanassa āharaṇasamatthaṃ, dadd -- ti jalamānaṃ, yasāsā ti parivāramaṇigaṇena, obhāsatīti taṃ maṇiratanaṃ ākāse vijju-r-iva obhāsati, tamaggahīti taṃ maṇiratanaṃ Kumbhīro nāma yakkho kumbhaṇḍasatasahassaparivāro, so pana tena kujjhitvā olokitamatten'; eva bhītatasito palāyitvā cakkavālapabbatamatthakaṃ patvā kampamāno olokento aṭṭhāsi, iti taṃ palāpetvā Puṇṇako maṇiratanaṃ aggahi, manoharannāmā 'ti manasā cintitaṃ āharituṃ sakkotīti evaṃladdhanāmaṃ.
Ja_XXII.8(=545).41: So agamā nagaraṃ Indapattaṃ
oruyha cāgañchi sabhaṃ Kurūnaṃ,
[page 273]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 273
samāgame ekasataṃ samagge
avhettha yakkho avikampamāno: || Ja_XXII:1179 ||
Ja_XXII.8(=545).42: Ko n'; īdha raññaṃ varam ābhijeti,
kam ābhijeyyāma varaṃdhanena
kam anuttaraṃ ratanavaraṃ jināma
ko vāpi no jeti varaṃ dhanānaṃ. || Ja_XXII:1180 ||
Ta. oruyha cāgañchi -- ti bhi. so Pu. yakkho assapiṭṭhito oruyha assaṃ adissamānarūpaṃ ṭhapetvā māṇavakavaṇṇena Kurūnaṃ sabhaṃ upagato, ekasatan ti ekasatarājāno asambhīto hutvā ko nīdhā 'ti vadanto dūtena avhettha, ko nīdhā 'ti ko nu imasmiṃ rājasamāgame, raññan ti rājānaṃ antare, varamābhijetīti amhākaṃ santakaṃ seṭṭharatanaṃ abhijeti ahaṃ jināmīti vattuṃ ussahati, kamābhijeyyāmā 'ti kaṃ vā mayaṃ jineyyāma, varaṃ dhanenā 'ti uttamadhanena, kamanuttaran ti jinanto ca kataraṃ rājānaṃ anuttaraṃ ratanavaraṃ jināma, ko vāpi no ti atha vā ko rājā amhe varadhanena jeti.
Iti so catūhi padehi Koravyam evaṃ ghaṭṭesi. Atha rājā "mayā ito pubbe evaṃ sūro hutvā kathento nāma na diṭṭhapubbo, ko nu kho eso" ti cintetvā pucchanto g. ā.:
Ja_XXII.8(=545).43: Kuhin nu raṭṭhe tava jātabhūmi,
na Koravyass'; eva vaco tav'; etaṃ,
abhibhosi no vaṇṇanibhāya sabbe,
akkhāhi me nāmañ ca bandhave cā 'ti. || Ja_XXII:1181 ||
Ta. na ko -- ti Kururaṭṭhavāsikass'; eva tava vacanaṃ na hoti.
Taṃ sutvā itaro "ayaṃ rājā mama nāmaṃ pucchati, puṇṇako ca dāso hoti, sac'; āhaṃ ‘Puṇṇako 'smīti'; vakkhāmi ‘esa eko dāso, kasmā maṃ pagabbhatāya evaṃ vadetīti'; avamaññissati anantarātīte attabhāve nāmam assa kathessāmīti" cintetvā gātham āha:
Ja_XXII.8(=545).44: Kaccāyano māṇavako 'smi rāja,
Anūnanāmo iti m'; avhayanti,
[page 274]
274 XXII. Mahānipāta.
Aṅgesu me ñātayo bandhavā ca,
akkhena dev'; asmi idhānupatto ti. || Ja_XXII:1182 ||
Ta. anūnanāmo ti no ūnanāmo, iminā attano puṇṇanāmam eva paṭicchannaṃ katvā katheti, iti mavhayantīti iti maṃ avhayanti pakkosanti, Aṅgesū 'ti Aṅgaraṭṭhe Kālacampānagare vasanti, akkhena -- ti deva jūte kīḷanatthena idh'; eva anuppatto 'smi.
Atha naṃ rājā "māṇava tvaṃ jūte jito kiṃ dassasi, kin te atthīti" pucchanto gātham āha:
Ja_XXII.8(=545).45: Kiṃ māṇavassa ratanāni atthi
ye taṃ jinanto hare akkhadhutto,
bahūni rañño ratanāni atthi,
te tvaṃ daliddo katham avhayesīti. || Ja_XXII:1183 ||
T. a.: kittakāni bhoto māṇavassa taruṇassa ratanāni atthi, yetaṃ -- ti yāni taṃ jinanto akkhadhutto āharā 'ti vatvā hareyya, rañño pana nivesane bahūni ratanāni atthi, te rājāno evaṃ bahudhane tvaṃ daliddo samāno kathaṃ jūtena avhayesi.
Tato Puṇṇako:
Ja_XXII.8(=545).46: Manoharo nāma maṇī mamāyaṃ,
dhanāharaṃ maṇiratanaṃ uḷāraṃ
imañ ca ājaññaṃ amittatāpanaṃ
etaṃ me jetvā hare akkhadhutto ti g. ā. || Ja_XXII:1184 ||
Pāḷipotthakesu pana maṇi mama vijjati lohitaṃko ti likhitaṃ, so pana maṇi veḷuriyo, tasmā idha me vasam eti. Ta. ājaññan ti imaṃ ājāniyassañ ca maṇiñ cā 'ti etaṃ me ubhayaṃ hareyya akkhadhutto ti assaṃ dassetvā evam āha.
Taṃ sutvā rājā gātham āha:
Ja_XXII.8(=545).47: Eko maṇī māṇava kiṃ karissati,
ājāniy'; eko pana kiṃ karissati,
bahūni rañño maṇiratanāni
ājāniyā vātajavā anappakā ti. Dohaḷakhaṇḍaṃ. || Ja_XXII:1185 ||
[page 275]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545). 275
So rañño kathaṃ sutvā "mahāraja kin nām'; etaṃ vadetha, eko asso assasahassam pi lakkhaṃ hoti, eko maṇi maṇisahassam pi, na hi sabbe assā ekasadisā, imassa tāva javaṃ passathā" 'ti vatvā assaṃ abhirūhitvā pākāramatthakena pesesi, sattayojanikaṃ nagaraṃ assehi gīvāya gīvaṃ paharantehi parikkhittaṃ viya ahosi, athānukkamena asso na paññāyi yakkho na paññāyi, udare baddharattapaṭṭo va ekaparikkhittaṃ viya ahosi, so assato oruyha "diṭṭho te mahārāja assassa vego" ti vatvā "āma diṭṭho" ti vutte "idāni passa mahārājā" 'ti vatvā assaṃ antonagaruyyāne udakapiṭṭhe pesesi, khuraggāni atemento va pakkhandi, atha naṃ paduminipaṇṇesu vicarāpetvā pāṇiṃ paharitvā hatthaṃ pasāreti, asso āgantvā pāṇitale patiṭṭhāsi, tato "vaṭṭat'; eva evarūpaṃ assaratanaṃ narindā" 'ti vatvā "vaṭṭati māṇavā" 'ti vutte "mahārāja, assaratanaṃ tāva tiṭṭhatu, maṇiratanassānubhāvaṃ passā" 'ti vatvā tassānubhāvaṃ pakāsento āha:
Ja_XXII.8(=545).48: Idañ ca me maṇiratanaṃ passa tvaṃ dipaduttama:
itthīnaṃ viggahā c'; ettha purisānañ ca viggahā, || Ja_XXII:1186 ||
Ja_XXII.8(=545).49: Migānaṃ viggahā c'; ettha sakuṇānañ ca viggahā,
nāgarāje supaṇṇe ca maṇimhi passa nimmitan ti. || Ja_XXII:1187 ||
Itthīnan ti tasmiṃ hi maṇiratane alaṃkatapaṭiyattā anekaitthiviggahā purisaviggahā nānappakārā migapakkhisaṃghā senaṅgādīni ca paññāyanti, tāni dassento evaṃ āha, nimmitan ti idaṃ evarūpaṃ accherakaṃ maṇimhi passa; aparam pi:
Ja_XXII.8(=545).50: Hatthānīkaṃ rathānīkaṃ asse pattī dhajāni ca
caturaṅginiṃ imaṃ senaṃ maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1188 ||
Ja_XXII.8(=545).51: Hatthāruhe anīkaṭṭhe rathike pattikārike
balaggāni viyūḷhāni maṇimhi passa nimmitan ti. || Ja_XXII:1189 ||
Balaggānīti balāni ca, viyūḷhānīti pabbūḷhavasena ṭhitā ti.
[page 276]
276 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.8(=545).52: Puraṃ uddāpasampannaṃ bahupākāratoraṇaṃ
siṃghāṭakesu bhūmiyo maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1190 ||
Ja_XXII.8(=545).53: Esikā parikhāyo ca palikhaṃ aggalāni ca
aṭṭālake ca dvāre ca maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1191 ||
Puran ti nagaraṃ, uddāpa -- ti pākāravatthunā sampannaṃ, bahupā -- ti uccapākāranagaradvāraṃ, siṃghāṭakesū 'ti catukkādisu, bhūmiyo ti nagarūpacāre vicittā ramaṇīyabhūmiyo, esikā ti nagaradvāresu uṭṭhāpite esikatthambhe, palikhan ti palighaṃ, ayam eva vā pāṭho, aggalānīti nagaradvārakavāṭāni, dvāre cā 'ti gopurāni ca.
Ja_XXII.8(=545).54: Passa: toraṇamaggesu nānādijagaṇā bahū
haṃsā koñcā mayūrā ca cakkavākā ca kukkuhā (V 406|2). || Ja_XXII:1192 ||
Ja_XXII.8(=545).55: Kuṇālakā bahucitrā sikhaṇḍī jīvajīvakā,
nānādijaganākiṇṇaṃ maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1193 ||
Toraṇamaggesū 'ti imasmiṃ nagare toraṇaggesu, kuṇā -- ti kāḷakokilā, citrā ti citrapattakokilā.
Ja_XXII.8(=545).56: Passa nagaraṃ supākāraṃ abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ
samussitadhajaṃ rammaṃ suvaṇṇavālukasanthataṃ. || Ja_XXII:1194 ||
Ja_XXII.8(=545).57: Passa tvaṃ paṇṇasālāyo vibhattā bhāgaso mitā
nivesane nivese ca sandhibbūhe patatthiyo || Ja_XXII:1195 ||
Supākāran ti kañcanapākāraparikkhittaṃ, paṇṇa -- ti nānāpaṇiyapuṇṇe āpaṇe, nivesane -- ti gehāni c'; eva gehavatthūni ca, sandhibbūhe ti gharasandhiyo ca anibbiddharacchā ca, patatthiyo ti nibbiddhavīthiyo.
Ja_XXII.8(=545).58: Pānāgāre ca soṇḍe ca sūṇā odaniyāgharā
vesī ca gaṇikāyo ca maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1196 ||
Ja_XXII.8(=545).59: Mālākāre ca rajake ganthike atha dussike
suvaṇṇakāre maṇikāre maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1197 ||
Ja_XXII.8(=545).60: Ālāriye ca sūde ca naṭanaṭṭakagāyane
pāṇissare kumbhathūnike maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1198 ||
Soṇḍecā 'ti attano anurūpehi katakaṇṇapilandhanehi samannāgate āpānabhūmiṃ sajjetvā nisinne surāsoṇḍe ca,
[page 277]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 277
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] āḷārike ti sūpike, pāṇissare ti pāṇippahārena gāyante, kumbha -- ti ghaṭadaddaravādake.
Ja_XXII.8(=545).61: Passa: bherī mutiṅgā ca saṃkhāpaṇavadeṇḍimā,
sabbañ ca tālāvacaraṃ maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1199 ||
Ja_XXII.8(=545).62: Sammatālañ ca vīṇañ ca naccagītaṃ suvāditaṃ
turiyatāḷitasaṃghuṭṭhaṃ maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1200 ||
Ja_XXII.8(=545).63: Laṃghikā muṭṭhikā c'; ettha māyākārā ca sobhiyā,
vetālike ca jalle ca maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1201 ||
Sammatālan ti khadirādisammañ c'; eva kaṃsatālañ ca, turiya -- ti nānāturiyānaṃ paṭhamatāḷitañ c'; eva saṃghuṭṭhañ ca, muṭṭhikā ti mallā, sobhiyā ti nagarasobhanā sampannarūpā purisā, vetālike ti vetālā uṭṭhāpake, jalle ti massūni karonte nahāpite.
Ja_XXII.8(=545).64: Samajjā c'; ettha vattanti ākiṇṇā naranāribhi,
mañcātimañce bhūmiyo maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1202 ||
Mañcātimañce ti mañcānaṃ upari baddhamañce, bhūmiyo ti ramaṇīyasamajjabhūmiyo.
Ja_XXII.8(=545).65: Passa malle samajjasmiṃ poṭhente digunaṃ bhujaṃ
nihate nihatamāne ca maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1203 ||
Samajjasmin ti mallaraṅge, nihare ti nihanitvā ṭhite, nihatamāne ti parājite.
Ja_XXII.8(=545).66: Passa: pabbatapādesu nānāmigagaṇā bahū
sīhavyagghavarāhā ca acchakokataracchayo (V 406|5) || Ja_XXII:1204 ||
Ja_XXII.8(=545).67: Palasatā ca gavajā ca mahisā rohitā rurū
eṇeyyā ca varāhā ca gaṇino niṃkasūkarā || Ja_XXII:1205 ||
Ja_XXII.8(=545).68: Kadalīmigā bahucitrā biḷārā sasakaṇṇakā,
nānāmigagaṇākiṇṇaṃ maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1206 ||
Palasatā ti khaggamigā, balasatā ti pi pāṭho, gavajā cā 'ti gavayā, varāhā ti ekā migajāti, tathā gaṇino c'; eva niṃkasūkarā ca, bahu -- ti nānappakārā citramigā, biḷārā ti araññe biḷārā, sasa-ti sasā ca kaṇṇakā ca.
[page 278]
278 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.8(=545).69: Najjāyo supatiṭṭhāyo soṇṇavālukasanthatā
acchā savanti ambūni macchagumbanisevitā. || Ja_XXII:1207 ||
Ja_XXII.8(=545).70: Kumbhīlā makarā c'; ettha suṃsumārā ca kacchapā
pāṭhīnā pāvusā macchā vālajā muñjarohitā. || Ja_XXII:1208 ||
Najjāyo ti nadiyo, soṇṇa -- ti suvaṇṇavālukāya santhatatalā, kumbhīlā ti ime evarūpā jalacarā antonadiyaṃ vicaranti, te pi maṇimhi passā 'ti
Ja_XXII.8(=545).71: Nānādumagaṇākiṇṇā nānādijagaṇāyutā
veḷuriyakaro dāyo, maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1209 ||
Veḷuriyakarodāyo ti veḷuriyapāsāṇe paharitvā saddaṃ karontiyo.
Ja_XXII.8(=545).72: Pass'; ettha pokkharaṇiyo suvibhattā catuddisā
nānādijagaṇākiṇṇā puthulomanisevitā. || Ja_XXII:1210 ||
Ja_XXII.8(=545).73: Samantūdakasampannaṃ mahiṃ sāgarakuṇḍalaṃ
upetaṃ vanarājehi maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1211 ||
Puthu -- ti macchasevitā, vana -- ti vanarājīhi, ayam eva vā pāṭho.
Ja_XXII.8(=545).74: Purato Videhe passa Goyāniye ca pacchato
Kuruyo Jambudīpañ ca maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1212 ||
Ja_XXII.8(=545).75: Passa Candañ ca Suriyañ ca obhāsante catuddisā
Sineruṃ anupariyante, maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1213 ||
Ja_XXII.8(=545).76: Sineruṃ Himavantañ ca sāgarañ ca mahiddhikaṃ
cattāro ca mahārāje maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1214 ||
Ja_XXII.8(=545).77: Ārāme vanagumbe ca pāṭiye ca siluccaye
ramme kimpurisākiṇṇe maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1215 ||
Ja_XXII.8(=545).78: Phārusakaṃ cittalataṃ missakaṃ Nandanaṃ vanaṃ
Vejayantañ ca pāsādaṃ maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1216 ||
Ja_XXII.8(=545).79: Sudhammaṃ Tāvatiṃsañ ca Pāricchattañ ca pupphitaṃ
Erāvaṇaṃ nāgarājaṃ maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1217 ||
Ja_XXII.8(=545).80: Pass'; ettha devakaññāyo nabhā vijju-r-iv'; uggatā
Nandane vicarantiyo, maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1218 ||
[page 279]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 279
Ja_XXII.8(=545).81: Pass'; ettha devakaññāyo devaputtapalobhinī
devaputte caramāne, maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1219 ||
Videhe ti Pubbavidehadīpaṃ, Goyāniye ti Aparagoyānadīpaṃ, Kuruyo ti Uttarakurū ca dakkhiṇato Jambudīpañ ca, anupariyante ti ete Canda-Suriye Sineruṃ anupariyāyante, pāṭiye ti pattharitvā ṭhapite viya piṭṭhipāsāṇe.
Ja_XXII.8(=545).82: Parosahassapāsāde veluriyaphalasanthate
pajjalantena vaṇṇena maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1220 ||
Ja_XXII.8(=545).83: Tāvatiṃse ca Yāme ca Tusite cāpi nimmite
Paranimmitābhiratino maṇimhi passa nimmitaṃ. || Ja_XXII:1221 ||
Ja_XXII.8(=545).84: Pass'; ettha pokkharaṇiyo vippasannodikā sucī
mandālakehi sañchannā padumuppalakehi ca. || Ja_XXII:1222 ||
Parosahassan ti Tāvatiṃsanagare atirekasahassaṃ pāsāde.
Ja_XXII.8(=545).85: Das'; ettha rājiyo setā dasa nīlā manoramā
cha piṅgalā pannarasā haliddā ca catuddasā. || Ja_XXII:1223 ||
Ja_XXII.8(=545).86: Vīsatī tattha sovaṇṇā vīsatī rajatāmayā
indagopakavaṇṇābhā tāva dissanti tiṃsati. || Ja_XXII:1224 ||
Ja_XXII.8(=545).87: Das'; ettha kāḷiyo chā ca mañjeṭṭhā paṇṇavīsati
missā bandhukapupphehi nīluppalavicittitā. || Ja_XXII:1225 ||
Ja_XXII.8(=545).88: Evaṃ sabbaṅgasampannaṃ accimantaṃ pabhassaraṃ
odhisuṃkaṃ mahārāja passa tvaṃ dipaduttama. || Ja_XXII:1226 ||
Dasettha -- ti etasmiṃ maṇikkhandhe dasa setarājiyo, chapiṅgalā -- ti cha ca pannarasa cā 'ti ekavīsati piṅgalarājiyo, haliddā ti haliddivaṇṇā catuddasā, tiṃsatīti indagopakavaṇṇā tiṃsarājiyo, cha cā 'ti dasa ca cha ca soḷasa kāḷarājiyo, paṇṇavīsatīti pañcavīsati mañjeṭṭhavaṇṇā passa, missā-- hīti tā kāḷamañjeṭṭhavaṇṇarājiyo etehi pupphehi missā vicittitā passa, ettha hi kāḷarājiyo bandhujīvakapupphehi missā mañjeṭṭharājiyo nīluppalehi vicittitā, odhisuṃkan ti suṃkakoṭṭhāsaṃ, yo maṃ jūte jinissati tass'; imaṃ suṃkakoṭṭhāsaṃ passā 'ti vadati, Aṭṭhakathāyam pana hotu suṃkaṃ mahārājā 'ti pāṭho, tass'; attho: dipaduttama passa tvaṃ imaṃ evarūpaṃ maṇiṃ idam eva mahārāja suṃkaṃ hotu, yo maṃ jūte jinissati tass'; idaṃ bhavissatīti.
Maṇikhaṇḍaṃ.
[page 280]
280 XXII. Mahānipāta.
Evaṃ vatvā Puṇṇako "mahārāja, ahaṃ tāva jūte jito imam maṇiratanaṃ dassāmi, tvaṃ pana kiṃ dassasīti" ā., "tāta mama sarīrañ ca setacchattañ ca ṭhapetvā mama santakaṃ suṃkaṃ hotū" 'ti, "tena hi deva mā cirāyi, ahaṃ dūrāgato, jūtamaṇḍalaṃ sajjāpehīti", rājā amacce āṇāpesi, te khippaṃ jūtasālaṃ sajjetvā rañño varapotthakattharaṇaṃ sesarājānañ cāpi āsanāni paññāpetvā Puṇṇakassāpi patirūpaṃ āsanaṃ ñatvā rañño kālaṃ ārocayiṃsu. Tato Pu-rājānaṃ gāthāya ajjhabhāsi:
Ja_XXII.8(=545).89: Upāgataṃ rāja upehi lakkhaṃ,
n'; etādisaṃ maṇiratanaṃ tav'; atthi,
dhammena jiyyāma asāhasena,
jito ca no khippam avākarohīti. || Ja_XXII:1227 ||
T. a. mahārāja jūtasālāya kammaṃ upagataṃ niṭṭhitaṃ, etādisaṃ maṇiratanaṃ tava n'; atthi, mā papañcaṃ karohi upehi lakkhaṃ, akkhehi kīḷanaṭṭhānaṃ upagaccha, kīḷantā ca mayaṃ dhammena jīyissāma, no asāhasena jayo hotu, sace pana tvaṃ jito bhavissasi atha no khippam avākarohi, papañcam akatvā va jito dhanaṃ dadeyyāsīti vuttaṃ hoti.
Atha naṃ rājā "māṇava tvaṃ mama ‘rājā'; ti mā bhāyi dhammen'; eva no asāhasena jayaparājayo bhavissatīti" ā. Taṃ sutvā Pu-"amhākaṃ dhammen'; eva jayaparājayabhāvaṃ jānāthā" 'ti rājāno sakkhiṃkaronto gātham āha:
Ja_XXII.8(=545).90: Pañcāla paccuggata Sūrasena
Macchā ca Maddā saha Kekakehi
passantu no te asaṭhena yuddhaṃ
na no sabhāyaṃ na karoti kiñcīti. || Ja_XXII:1228 ||
Ta. paccuggatā ti uggatattā paññātattā pākaṭattā Pañcālarājānaṃ evālapati, Macchā cā 'ti tvañ ca samma Maccharaṭṭhe rāja, Maddā ti M-raṭṭhe rāja, saha -- ti Kekakehi nāma janapadena saha vattamāna Kekarāja tvañ ca athavā sahasaddaṃ Kekakehīti padassa pacchato ṭhapetvā paccuggatan ti yeva saddañ ca Sūrasenavisesanaṃ katvā Pañcāla paccuggata Sūrasena Macchā ca Madda-Kekakehi saha sesarājāno cā 'ti evam p'; ettha attho daṭṭhabbo,
[page 281]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 281
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] passantu no te ti amhākaṃ dvinnaṃ ete rājāno asaṭhena akkayuddhaṃ, na no sabhāyaṃ na karonti kiñcīti ettha no ti nipātamattaṃ, sabhāyaṃ kiñci sakkhin na karonti khattiye pi brāhmaṇe pi karonti yeva, tasmā sace kiñci akāraṇaṃ uppajjati na no sutaṃ diṭṭhan ti vattuṃ na labhissatha, appamattā hothā 'ti yakkhasenāpatirājāno sakkhino akāsi.
Atha rājā ekasatarājaparivuto Pu-aṃ gahetvā jūtasālaṃ pāvisi, sabbe patirūpāsanesu nisīdiṃsu, rajataphalake suvaṇṇapāsake ṭhapayiṃsu. Pu-turito "mahārāja pāsakesu āyā nāma, mālikaṃ sāvaṭaṃ bahulaṃ, santi bhadrādayo catuvīsati tesu tumhe attano ruccanakaṃ āyaṃ gaṇhathā" 'ti ā., rājā "sādhū" 'ti bahulaṃ gaṇhi Pu-sāvaṭaṃ, atha naṃ rājā ā.:,tena hi tāta māṇava pāsake pājehīti", "mahārāja paṭhamaṃ mama vāro na pāpuṇāti, tumhe pājethā" 'ti, rājā "sādhū" 'ti sampaṭicchi.
Tassa pana tatiye attabhāve mātā va ārakkhadevatā, tassā anubhāvena rājā jūte jināti, sā avidūre ṭhitā ahosi, rājā devataṃ anussaritvā jūtagītaṃ gāyitvā pāsake hatthe vaṭṭetvā ākāse khipi, Puṇṇakassānubhāvena pāsakā rājānaṃ parājinantā bhassanti, rājā jūtasippamhi sukusalatāya pāsake attano parājayāya bhassante ñatvā ākāse yeva saṃkaḍḍhanto gahetvā punākāse khipi,
[page 282]
282 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] dutiyam pi attano parājayāya bhassante ñatvā tath'; eva aggahesi. Tato Pu-cintesi: "ayaṃ rājā mādisena yakkhena saddhiṃ jūtaṃ kīḷanto bhassamāne pāsake saṃkaḍḍhitvā gaṇhati, kin nu kho kāraṇan" ti, so tassa ārakkhadevatāya ānubhāvaṃ ñatvā akkhīni ummīletvā kuddho viya naṃ olokesi, sā bhītā palāyitvā Cakkavāḷapabbatamatthakaṃ patvā kampamānā aṭṭhāsi. Rājā tatiyam pi pāsake khipitvā attano parājayāya bhassante ñatvāpi Puṇṇakassānubhāvena hatthaṃ pasāretvā gaṇhituṃ nāsakkhi, te rañño parājayāya patiṃsu. Tato Pu-pāsake khipi, te attano jinantā patiṃsu, ath'; assa parājitabhāvaṃ ñatvā appoṭhetvā mahantena saddena "jitam me, jitam me" ti tikkhattuṃ nadi, so saddo, sakala-Jambudīpaṃ phari. Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.8(=545).91: Te pāvisuṃ akkhamadena mattā
rājā Kurūnaṃ Puṇṇako [ca] pi yakkho,
rājā kaliṃ vicinaṃ aggahesi,
kaṭam aggahī Puṇṇako pi yakkho. || Ja_XXII:1229 ||
Ja_XXII.8(=545).92: Te tattha jūte ubhayo samāgate
raññaṃ sakāse sakhinañ ca majjhe,
ajesi yakkho naraviriyaseṭṭhaṃ,
tattha-ppanādo tumulo babhūvā 'ti*. || Ja_XXII:1230 ||
Ta. pāvisun ti jūtasālaṃ pavisiṃsu, vicinan ti rājā catuvīsatiyā āyesu vicinanto kaliṃ parājayagāhaṃ aggahesi, kaṭamaggahīti Pu-nāma yakkho jayagāhaṃ gaṇhi, te tattha jūte -- ti te tattha jūtasālāya jūte samupāgate ubho jūtaṃ kīḷiṃsū 'ti a., raññan ti atha tesaṃ ekasatānaṃ rājūnaṃ sakāse avasesānañ ca sakhīnaṃ majjhe so yakkho naraviriyaseṭṭhaṃ rājānaṃ ajesi, tatthappanādo -- ti tasmiṃ jūtamaṇḍale rañño parājitabhāvaṃ jānātha jitaṃ me jitam me ti mahanto saddo ahosi.
Rājā parājito anattamano ahosi, atha naṃ samassāsento Pu-gātham āha:
[page 283]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 283
Ja_XXII.8(=545).93: Jayo mahārāja parājayo ca
āyūhataṃ aññatarassa hoti,
janinda jito si varaṃdhanena
jito ca me khippam avākarohīti. || Ja_XXII:1231 ||
Ta. āyūhatan ti dvinnaṃ vāyamānānaṃ aññatarass'; eva hoti, tasmā parājito 'mhīti mā cintayi, jito sīti parihīno si, varaṃdhanenā 'ti varadhanena, khippam avākarohīti khippaṃ me jayaṃ dehi.
Atha "naṃ gaṇhathā" ti vadanto gātham āha:
Ja_XXII.8(=545).94: Hatthī gavassā maṇikuṇḍalā ca
yaṃ cāpi mayhaṃ ratanaṃ pathavyā
gaṇhāhi Kaccāna varaṃ dhanānaṃ,
ādāya yen'; icchasi tena gacchā 'ti. || Ja_XXII:1232 ||
Puṇṇako āha:
Ja_XXII.8(=545).95: Hatthī gavassā maṇikuṇḍalā ca
yañ cāpi tuyhaṃ ratanaṃ pathavyā
tesaṃ varo Vidhuro nāma kattā,
so me jito, tam me avākarohīti. || Ja_XXII:1233 ||
Ta. so me jito ti mayā hi tava vijite uttamaratanaṃ jitaṃ, so ca sabbaratanānaṃ varo tasmā so maya jito nāma hoti, tam me dehīti.
Rājā āha:
Ja_XXII.8(=545).96: Attā ca me so saraṇaṃ gatī ca
dīpo ca leṇo ca parāyano ca,
asantuleyyo mama so dhanena,
pāṇena me sadiso esa kattā ti. || Ja_XXII:1234 ||
Ta. attā ca me so ti so hi mayhaṃ attā ca mayā ca attānaṃ ṭhapetvā sesaṃ dassamīti vuttaṃ, taṃ mā gaṇhi, na kevalañ ca attā va atha kho me saraṇañ ca gati ca dīpo ca leṇo ca parāyano ca, asantulyo -- ti na sattavidhena ratanadhanena saddhiṃ tuletabbo.
Puṇṇako āha:
Ja_XXII.8(=545).97: Ciraṃ vivādo mama tuyham assa,
kāmañ ca pucchāma tam eva gantvā,
[page 284]
284 XXII. Mahānipāta.
eso va no vivaratu etam atthaṃ,
yaṃ vakkhatī hotu kathā ubhinnan ti. || Ja_XXII:1235 ||
Ta. vivaratu -- ti yo tava attā vā na vā ti etam atthaṃ eso va pakāsetu, hotu kathā -- ti yaṃ so vakkhati sā eva no ubhinnaṃ kathā hotu taṃ pamāṇaṃ hotū 'ti a.
Rājā āha:
Ja_XXII.8(=545).98: Addhā hi saccaṃ bhaṇasi na ca māṇava sāhasaṃ,
tam eva gantvā pucchāma, tena tussām'; ubho janā ti. || Ja_XXII:1236 ||
Ta. na ca -- ti pasayha sāhasiyaṃ vacanañ ca na bhaṇasi.
Evaṃ vatvā rājā ekasatañ ca rājāno Puṇṇakañ ca gahetvā tuṭṭhamānaso vegena dhammasabhaṃ agamāsi, paṇḍito āsanā oruyha rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, atha PuMahāsattaṃ āmantetvā "paṇḍita tvam dhamme ṭhito, jīvitahetu pi musā na bhāsasīti kittisaddo te sakalaloke pharito, ahaṃ pana te ajja dhamme ṭhitabhāvaṃ jānissāmīti" vatvā g. ā.:
Ja_XXII.8(=545).99: Saccaṃ nu devā vidahū Kurūnaṃ
dhamme ṭhitaṃ Vidhuraṃ nām'; amaccaṃ,
dāso si rañño uda vāsi ñāti
Vidhuro ti saṃkhā katamāsi loke ti. || Ja_XXII:1237 ||
Ta. saccannu -- maccan ti Kurūnaṃ raṭṭhe Vi-nām'; amacco dhamme ṭhito jīvitahetu pi musā na bhaṇasīti evaṃ devā vidahu vidahanti kathenti pakāsenti, evaṃ vidahamānā te devā saccan nu vidahanti udāhu abhūtavādā yeva te ti, Vi -- katamāsi loke ti yā esā Vidhuro ti loke saṃkhā paññatti sā katamā āsi tvaṃ pakāsehi, kiṃ rañño dāso nīcatarajūtiko udāhu samo vā uttaritaro vā ñātīti idan tāva me ācikkha dāso si rañño uda vāsi ñātīti.
Atha M. "ayaṃ maṃ evaṃ pucchati, ahaṃ kho pan'; etaṃ ‘rañño ñātīti'; pi ‘rañño uttaritaro'; ti pi ‘rañño na kiñci homīti'; pi saññapetuṃ sakkomi, imasmiṃ pana loke saccasamo avassayo nāma n'; atthi,
[page 285]
8. {Vidhurapaṇḍitajātaka}. (545.) 285
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] saccam eva kathetuṃ vaṭṭatīti" cintetvā "māṇava n'; evāhaṃ rañño ñāti na uttaritaro, catunnaṃ pana dāsānaṃ aññataro" ti dassetuṃ gāthadvāyam āha:
Ja_XXII.8(=545).100: Āmāyadāsāpi bhavanti h'; eke,
dhanena kītāpi bhavanti dāsā,
sayam pi h'; eke upayanti dāsā,
bhayā paṇunnāpi bhavanti dāsā. || Ja_XXII:1238 ||
Ja_XXII.8(=545).101: Ete narānaṃ caturo va dāsā,
addhā hi yonito aham pi jāto,
bhavo ca rañño abhavo ca rañño,
dās'; āhaṃ devassa param pi gantvā
dhammena maṃ māṇava tuyhaṃ dajjā ti. || Ja_XXII:1239 ||
Ta. āmāyadāsā ti dāsassa dāsiyā kucchimhi jātadāsā sayam pi dāsā ti, ye keci upaṭṭhākajātikā sabbe te sayaṃ dāsabhāvaṃ upagatā dāsā nāma, bhayā paṇunnā ti rājabhayena vā corabhayena vā attano vasanaṭṭhānato paṇunnakaramarā hutvā paravisayaṃ gatāpi dāsā yeva nāma, addhā hi yonito aham pi jāto ti māṇava ekaṃsen'; eva aham pi catusu dāsayonisu ekato sayaṃ dāsayonito nibbattadāso, bhavo ca rañño ti rañño vaḍḍhi vā hotu avaḍḍhi vā na sakkā mayā musā bhaṇituṃ, parampīti dūram gantvāpi ahaṃ devassa dāso yeva, dajjā ti maṃ rājā jayadhanena khaṇḍetvā tuyhaṃ dento dhammena samena sabhāven'; eva dadeyya.
Taṃ sutvā Pu-haṭṭhatuṭṭho pana appoṭhetvā:
Ja_XXII.8(=545).102: Ayaṃ dutīyo vijayo mam'; ajja
puṭṭho hi kattā vivar'; ettha pañhaṃ,
adhammarūpo vata rājaseṭṭho,
subhāsitaṃ n'; anujānāsi mayhan ti. || Ja_XXII:1240 ||
Ta. rājaseṭṭho ti ayaṃ rājaseṭṭho adhammarūpo vata, subhāsitan ti Vi-paṇḍitena sukathitaṃ suvinicchitaṃ, nanu -- ti idān'; etaṃ Vidhurapaṇḍitaṃ mayham kasmā nānujānāsi kimatthaṃ na desīti vadati.
Taṃ sutvā rājā "mādisaṃ yasadāyikaṃ anoloketvā idāni diṭṭhamāṇavakaṃ olokesīti" M-assa kujjhitvā "sace dāso gahetvā gacchā" 'ti gātham āha:
[page 286]
286 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.8(=545).103: Evañ ce no so vivar'; ettha pañhaṃ
‘dāso 'ham asmi, na ca kho 'smi ñāti'
gaṇhāhi Kaccāna varaṃ dhanānaṃ,
ādāya yen'; icchasi tena gacchā 'ti. || Ja_XXII:1241 ||
Ta. evañce no -- ti sace so amhākaṃ pañhaṃ dāso ham asmi na ca kho smi ñātīti evaṃ vivari ettha parisamaṇḍale atha kiṃ acchasi sakalaloke dhanānaṃ varadhanaṃ etam gaṇha gahetvā ca yen'; icchasi tena gacchā 'ti.
Akkhakhaṇḍaṃ.
Evañ ca pana vatvā rājā cintesi: "paṇḍitaṃ gahetvā māṇavo yathāruciṃ gamissati, tassa gatakālato paṭṭhāya mayhaṃ madhuradhammakathā dullabhā bhavissati, yan nūn'; imaṃ ṭhāne ṭhapetvā gharāvāsapañhaṃ puccheyyan" ti, atha naṃ evam āha: "paṇḍita tumhākaṃ gatakāle mama madhuradhammakathā dullabhā bhavissati, alaṃkatadhammāsane nisīditvā attano ṭhāne ṭhatvā mayhaṃ gharāvāsapañhaṃ kathethā" 'ti, so "sādhū" 'ti sampaṭicchitvā alaṃkatadhammāsane nisīditvā raññā pañhaṃ puṭṭho vissajjesi, tatrāyaṃ pañho:
Ja_XXII.8(=545).104: Vidhura vasamānassa gahaṭṭhassa sakaṃ gharaṃ
khemā vatti kathaṃ assa, kathan nu assa saṃgaho. || Ja_XXII:1242 ||
Ja_XXII.8(=545).105: Avyāpajjhaṃ kathaṃ assa, saccavādī ca māṇavo
asmā lokā paraṃ lokaṃ kathaṃ pecca na socatīti. || Ja_XXII:1243 ||
Ta. khemā -- ti kathaṃ gharāvāsaṃ vasantassa khemā nibbhayā vutti bhaveyya, kathaṃ assa saṃgaho ti catubbidho ca saṃgahavatthusaṃkhāto saṃgaho tassa kathaṃ bhaveyya, avyāpajjhan ti niddukkhatā, saccavādī cā 'ti kathañ ca māṇavo saccavādī nāma bhaveyya, peccā 'ti paralokaṃ gantvā{}.
Ja_XXII.8(=545).106: [Taṃ] tattha gatimā dhitimā mutimā atthadassimā
saṃkhātā sabbadhammānaṃ Vidhuro etad abravi: || Ja_XXII:1244 ||
Ja_XXII.8(=545).107: Na sādhāraṇadār'; assa, na bhuñje sādum ekato,
na seve lokāyatikaṃ, n'; etaṃ paññāya vaddhanaṃ. || Ja_XXII:1245 ||
Ja_XXII.8(=545).108: Sīlavā vattasampanno appamatto vicakkhaṇo
nivātavutti atthaddho surato sakhilo mudu || Ja_XXII:1246 ||
[page 287]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 287
Ja_XXII.8(=545).109: Saṃgahe tāva mittānaṃ saṃvibhāgī vidhānavā
tappeyya annapānena sadā samaṇabrāhmaṇe. || Ja_XXII:1247 ||
Ja_XXII.8(=545).110: Dhammakāmo sutādhāro bhaveyya paripucchako
sakkacca payirupāseyya sīlavante hahussute. || Ja_XXII:1248 ||
Ja_XXII.8(=545).111: Gharam āvasamānassa gahaṭṭhassa sakaṃ gharaṃ
khemā vatti siyā evaṃ, evan nu assa saṃgaho. || Ja_XXII:1249 ||
Ja_XXII.8(=545).112: Avyāpajjho siyā evaṃ saccavādī ca māṇavo
asmā lokā paraṃ lokaṃ evaṃ pecca na socatīti. || Ja_XXII:1250 ||
Ta. taṃ tatthā 'ti bhi so taṃ rājānaṃ tattha dhammasabhāyaṃ ñāṇagatiyā gatimā abbocchinnaviriyena dhitimā matimā mutimā saṇhasukhumapañño atthadassimā ñāṇena atthadassimā paricchinditvā jānanañāṇasaṃkhātāya paññāya sabbadhammānaṃ saṃkhātā Vi-paṇḍito, etaṃ na sādhāraṇadārassā 'ti ādivacanaṃ abravi, tattha yo paresaṃ dāresu aparajjhati so sādhāraṇadāro nāma tādiso nāssa bhaveyya, sādumekato ti sādurasapaṇītabhojanaṃ aññesaṃ adatvā ekako va na bhuñjeyya, lokāyatikan ti anatthanissitaṃ saggamaggānaṃ adāyakaṃ aniyyānikaṃ vitaṇḍasallāpaṃ lokāyatikavādaṃ na seveyya, netaṃ -- ti na hi etaṃ lokāyatikaṃ paññāya vaddhanaṃ, sīlavā ti akhaṇḍehi pañcahi sīlehi samannāgato, vattasampanno ti gharāvāsavattena vā rājavattena vā samannāgato, appamatto ti kusaladhammesu appamatto, nivātavuttīti atimānaṃ akatvā nīcavutti ovādānusāsanipaṭicchako, atthaddho ti thaddhamacchariyarahito, surato ti soraccena s-gato, sakhilo ti pemaṇīyavacano, mudū 'ti kāyavacīcittehi apharuso, saṃgahe -- ti mittasaṃgahakaro dānādīsu yo yena saṃgahaṃ gacchati tassa ten'; eva saṃgahako, saṃvibhāgīti dhammikasamaṇabrāhmaṇānaṃ c'; eva kapaṇādīnañ ca saṃvibhāgakaro, vidhānavā ti etasmiṃ kāle kasituṃ vaṭṭati imasmiṃ vapitun ti evaṃ sabbakiccesu vidhānasampanno, tappeyyā 'ti gahitagahitabhājanāni pūretvā dadamāno tappeyya, dhammakāmo ti paveṇidhammam pi sucaritadhammam pi kāmayamāno patthayamāno, sutādhāro ti sutassa ādhārabhūto, paripucchako ti dhammikasamaṇabrāhmaṇe upasaṃkamitvā kiṃ bhante kusalan ti ādivacanehi pucchanasīlo, sakkaccan ti gāravena, evannu assa saṃgaho ti saṃgaho pi 'ssa evaṃ kato nāma bhaveyya, saccavādīti evaṃ paṭipanno yeva saccavādī nāma siyā.
Evaṃ M. rañño gharāvāsapañhaṃ kathetvā pallaṃkā oruyha rājānaṃ vandi. Rājāpi 'ssa mahāsakkāraṃ katvā ekasatarājaparivuto attano nivesanam eva gato. Gharāvāsapañhaṃ.
[page 288]
288 XXII. Mahānipāta.
M. pana nivatto, atha naṃ Puṇṇako āha:
Ja_XXII.8(=545).113: Ehi dāni gamissāmi, dinno no issarena me,
tam ev'; atthaṃ paṭipajja esa dhammo sanantano ti. || Ja_XXII:1251 ||
Ta. no ti nipātamattaṃ, issarena mayhaṃ dinno ti a., sanantano ti mama atthaṃ paṭipajjantena hi tayā attano sāmikassa attho paṭipanno hoti, yañ c'; etaṃ sāmikasa atthakaraṇaṃ nāma esa dhammo sanantano porāṇakapaṇḍitānaṃ sabhāvo.
Vidhurapaṇḍito āha:
Ja_XXII.8(=545).114: Jānāmi māṇava: tayāham asmi,
dinno 'ham asmi tava issarena,
tīhañ ca taṃ vāsayemu agāre
yen'; addhunā anusāsemu putte ti. || Ja_XXII:1252 ||
Ta. tayāhamasmīti tayā laddho 'ham asmīti jānāmi labhantena ca na aññathā laddho, dinno 'ham asmi tava issarenā 'ti mama issarena raññā ahaṃ tava dinno, tīhañ cā 'ti māṇavaka ahaṃ tava bahūpakāro, rājānaṃ anoloketvā saccam eva kathesiṃ, tenāhaṃ tayā laddho, tvaṃ mama mahantabhāvaṃ jānāsi, mayaṃ tīṇi divasāni taṃ attano agāre vāsema, tasmā tvaṃ yen'; addhunā yattakena kālena mayaṃ puttadāre anusāsemu taṃ kālaṃ adhivāsehīti.
Taṃ sutvā Pu-"saccaṃ paṇḍito āha, bahūpakāro esa mama, ‘sattāham pi addhamāsam pi nisīdāpehīti'; vutte adhivāsetabbam eva" 'ti cintetvā
Ja_XXII.8(=545).115: Tam me tathā hotu vasemu tīhaṃ,
kurutaṃ bhav'; ajja gharesu kiccaṃ,
anusāsataṃ puttadāre bhav'; ajja
yathā tayī pacchā sukhī bhaveyyā 'ti. || Ja_XXII:1253 ||
Ta. tamme ti yaṃ tvaṃ vadesi sabbaṃ taṃ mama tathā hotu, bhavajjā 'ti bhavaṃ ajja paṭṭhāya tīhaṃ anusāsatu, tayi pacchā 'ti yathā tayi gate pacchā tava puttadāro sukhī bhaveyya evaṃ tvaṃ anusāsā 'ti.
Evaṃ vatvā Pu-Mahāsattena saddhiṃ ñeva tassa nivesanaṃ pāvisi.
[page 289]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545). 289
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.8(=545).116: Sādhū 'ti vatvāna pahūtakāmo
pakkhāmi yakkho Vidhurena saddhiṃ,
taṃ kuñjarājaññahayānuciṇṇaṃ
pāvekkhi antopuram ariyaseṭṭho ti. || Ja_XXII:1254 ||
Ta. pahūta -- ti mahābhogo, kuñjarā -- ti kuñjarehi ca ājaññahayehi ca anuciṇṇaṃ, ariya -- ti ācārāriyesu uttamo, Pu-yakkho ca tassa antopuraṃ pāvisi.
Mahāsattassa pana tiṇṇaṃ utūnaṃ atthāya tayo pāsādā, tesu eko Koñco nāma eko Mayūro nāma eko Piyaketo nāma, te sandhāya ayaṃ gāthā vuttā:
Ja_XXII.8(=545).117: Koñcaṃ Mayūrañ ca Piyañ ca Ketaṃ
upāgami tattha surammarūpaṃ
pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ
Masakkasāraṃ viya Vāsavassā 'ti. || Ja_XXII:1255 ||
Ta. tatthā 'ti tesu tīsu pāsādesu yattha tasmiṃ samaye attanā vasati taṃ surammarūpaṃ pāsādaṃ Puṇṇakaṃ ādāya upāgami.
Upagantvā ca alaṃkatapāsādassa sattamāya bhūmiyā sayanagabbhañ c'; eva mahātalañ ca sajjāpetvā sirisayanaṃ paññāpetvā sabbaṃ annapānādividhiṃ upaṭṭhapetvā devakaññā viya pañcasatā itthiyo "imā te pādaparicārikā hontu, anukkaṇṭhacitto idha vasāhīti" tassa nīyādetvā attano vasanaṭṭhānaṃ gato, tassa gatakāle tā itthiyo nānāturiyāni gahetvā Puṇṇakassa paricariyāya naccādīni paṭṭhapesuṃ.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.8(=545).118: Tattha naccanti gāyanti avhayanti varāvaraṃ
accharā viya devesu nāriyo samalaṃkatā ti. || Ja_XXII:1256 ||
Ta. avhayanti -- varato varaṃ naccañ ca gītañ ca karontiyo.
Ja_XXII.8(=545).119: Samaṅgikatvā pamadāhi yakkhaṃ
annena pānena ca Dhammapālo
[page 290]
290 XXII. Mahānipāta.
atthattham evānuvicintayanto
pāvekkhi bhariyāya tadā sakāse ti. || Ja_XXII:1257 ||
Ta. pamadāhīti pamadāhi c'; eva annapānena ca samaṅgikatvā, dhammapālo ti dhammassa pālako gopāyiko, atthatthamevā 'ti atthabhūtam eva atthaṃ, bhariyāyā ti sabbajeṭṭhikāya bhariyāya.
Ja_XXII.8(=545).120: Taṃ candanagandharasānulittaṃ
suvaṇṇajambonadanikkhasādisaṃ
bhariyaṃ vacā: ehi sunohi bhoti,
puttāni āmantaya tambanette. || Ja_XXII:1258 ||
Ta. bhariyaṃ vacā ti jeṭṭhabhariyaṃ avaca, āmantayā 'ti pakkosa.
Ja_XXII.8(=545).121: Sutvāna vākyaṃ patino Anujjā
suṇisaṃ vaca tambanakhīsunettaṃ:
āmantaya vammadharāni Cete
puttāni indīvarapupphasāme. || Ja_XXII:1259 ||
Anujjā ti evaṃnāmikā, suṇisaṃ vaca tamba -- ti sā tassa vacanaṃ sutvā assumukhī rudamānā sayaṃ gantvā putte pakkosituṃ ayuttaṃ suṇisaṃ pesessāmīti tassā nivesanaṭṭhānaṃ gantvā sā tambanakhīsunettaṃ suṇisaṃ avaca, āmantayā 'ti pakkosa, vammadharānīti vammadhare sūre samatthe ti a., ābharanabhaṇḍam eva idha vamman ti adhippetaṃ, tasmā ābharaṇadhare ti pi a., Cete ti taṃ nāmenālapati, puttānīti mama putte ca dhītaro ca, indīvara-ti taṃ ālapati.
Sā "sādhū" 'ti pāsādaṃ anuvicaritvā "pitā vo ovādaṃ dātukāmo pakkosati, idaṃ kira vo tassa pacchimadassanan" ti sabbam ev'; assa suhajjanañ ca puttadhītaro ca sannipātesi, Dhammapālakumāro pana taṃ vacanaṃ sutvā va rodanto kaniṭṭhabhātiparivuto pitu santikaṃ agamāsi, p. te disvā va sakabhāvena saṇṭhātuṃ asakkonto assupuṇṇehi nettehi āliṅgitvā sīse cumbitvā jeṭṭhaputtaṃ muhuttaṃ hadaye nipajjāpetvā hadayā otāretvā sirigabbhato nikkhamma mahātale pallaṃkamajjhe nisīditvā puttasahassassa ovādaṃ adāsi.
[page 291]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 291
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.8(=545).122: Te āgate muddhani Dhammapālo
cumbitvā putte avikampamāno
āmantayitvā ca avoca vākyaṃ:
dinn'; āhaṃ raññā idha māṇavassa. || Ja_XXII:1260 ||
Ja_XXII.8(=545).123: Tass'; ajj'; ahaṃ attasukhī vidheyyo,
ādāya yen'; icchati tena gacchati,
ahañ ca vo sasituṃ āgato 'smi:
kathaṃ ahaṃ aparittāya gacche. || Ja_XXII:1261 ||
Ja_XXII.8(=545).124: Sace vo rājā Kurukhettavāsī
Janasandho puccheyya pahūtakāmo
kim ābhijānātha pure purāṇaṃ
kiṃ vo pitā anusāse puratthā || Ja_XXII:1262 ||
Ja_XXII.8(=545).125: Samāsanā hotha mayā va sabbe
ko n'; īdha rañño abbhatiko manusso
tam añjaliṃ kariya vadetha evaṃ:
mā h'; eva deva, na hi esa dhammo,
viyaggharājassa nihīnajacco
samāsano deva kathaṃ bhaveyyā 'ti. || Ja_XXII:1263 ||
Ta. Dhammapālo ti Mahāsatto, dinnāhan ti ahaṃ jayadhane khaṇḍetvā raññā dinno, tassajjahaṃ -- ti ajja paṭṭhāya tīhamattaṃ ahaṃ iminā attano sukhena attanā sukhī tatoparaṃ pana tassa māṇavassāhaṃ vidheyyo homi, so hi ito catutthe divase ekaṃsena maṃ ādāya yatth'; icchati tattha gacchati, aparittāyā 'ti tumhākaṃ parittāṇaṃ akatvā kathaṃ gaccheyyan ti anusāsituṃ āgato 'smi, Janasandho ti mittaganthanena mittajanassa santhānakāro, pure purāṇan ti ito pubbe tumhe kiṃ purāṇaṃ abhijānātha, anusāse ti anusāsi, evaṃ tumhe raññā puṭṭhā amhākaṃ pitā imañ c'; imañ ca ovādaṃ adāsīti katheyyātha, samāsanā -- 'ti sace pana vo rājā mayā dinnassa ovādassa kathitakāle etha tumhe ajja mayā saddhiṃ samāsanā hotha, ko nīdha -- ti idha rājakule tumhehi añño ko nu rañño abbhatiko manusso ti attano āsane nisīdāpeyya, tamañjalin ti atha tumhe añjaliṃ karitvā taṃ rājānaṃ evaṃ vadeyyātha: deva evaṃ mā avaca na hi amhākaṃ esa paveṇidhammo, viyaggha -- 'ti kesarisīhassa hīnajacco jarasigālo deva kathaṃ samāsano bhaveyya, yathā sigālo sīhassa samāsano na hoti tath'; eva mayaṃ tumhākan ti.
[page 292]
292 XXII. Mahānipāta.
Imaṃ pan'; assa kathaṃ sutvā puttadhītaro ca ñātisuhajjadāsaporisā ca sabbe sakabhāvena saṇṭhātuṃ asakkontā mahāviravaṃ viraviṃsu, te M. saññapesīti. Lakkhakhaṇḍaṃ.
Atha te ñātayo upasaṃkamitvā tuṇhibhūte disvā "tātā mā cintayittha, sabbe saṃkhārā aniccā, yaso nāma vipattipariyosāno, api ca tuṃhākaṃ rājavasatiṃ nāma yasapaṭilābhakāraṇaṃ kathessāmi, taṃ ekaggacittā suṇāthā" 'ti Buddhalīḷhāya rājavasatiṃ nāma paṭṭhapesi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.8(=545).126: So ca mitte amitte ca ñātayo suhadajjane
alīnamanasaṃkappo Vidhuro etad abravi: || Ja_XXII:1264 ||
Ja_XXII.8(=545).127: Eth'; ayyo rājavasatiṃ nisīditvā suṇotha me
yathā rājakulaṃ patto yasaṃ poso nigacchatītī. || Ja_XXII:1265 ||
Ta. suhadajjane ti suhajjajane, ethayyo ti etha ayyo piyasamudācārena putte ālapati, rājavasatin ti mayā vuccamānaṃ rājaparicariyaṃ suṇāthe, yathā ti yena kāraṇena rājakulaṃ upasaṃkamanto rañño santike caranto poso yasaṃ nigacchati taṃ kāraṇaṃ suṇāthā 'ti a.
Ja_XXII.8(=545).128: Na hi rājakulaṃ patto aññāto labhate yasaṃ
nāsūro na pi dummedho na-ppamatto kudācanaṃ. || Ja_XXII:1266 ||
Ja_XXII.8(=545).129: Yadāssa sīlaṃ paññañ ca soceyyañ cādhigacchati
atha vissasate tyamhi guyhañ c'; assa na rakkhati. || Ja_XXII:1267 ||
Aññāto apākaṭaguṇo aviditakammāpadāno, nā sūro ti na asūro bhīrujātiko, yadāssa-ti yadā assa sevakassa rājasīlañ ca paññañ ca soceyyañ ca adhigacchati ācārasampattiñ ca ñāṇabalañ ca sukhībhāvañ ca jānāti, atha vissasate tyamhīti atha rājā tamhi vissasati vissāsaṃ karoti attano ca guyhaṃ assa na rakkhati na gūhati katheti.
Ja_XXII.8(=545).130: Tulā yathā paggahitā samadaṇḍā sudhāritā
ajjhiṭṭho na vikampeyya sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1268 ||
Ja_XXII.8(=545).131: Tulā yathā paggahitā samadaṇḍā sudhāritā
sabbāni abhisambhonto sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1269 ||
[page 293]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 293
Tulā -- ti yathā esā vuttappakārā tulā na oṇamati na uṇṇamati evaṃ eva rājasevako kismicid eva kamme raññā idaṃ nāma karohīti ajjhiṭṭho āṇatto chandādiagativasena na kampeyya sabbakiccesu paggahitatulā viya samo bhaveyya, sa rājavasatin ti so evarūpo sevako rājakule vāsaṃ vaseyya rājānaṃ paricareyya evaṃ paricaranto ca pana yasaṃ labheyyā 'ti a., sabbāni abhisambhonto ti sabbāni rājakiccāni karonto.
Ja_XXII.8(=545).132: Divā vā yadi vā rattiṃ rājakiccesu paṇḍito
ajjhiṭṭho na vikampeyya sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1270 ||
Ja_XXII.8(=545).133: Divā vā yadi vā rattiṃ rājakiccesu paṇḍito
sabbāni abhisambhonto sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1271 ||
Ja_XXII.8(=545).134: Yo c'; assa sukato maggo rañño suppaṭiyādito
na tena vutto gaccheyya sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1272 ||
Na vikampeyyā 'ti akampamāno tāni kiccāni kareyya, yo cassā 'ti yo ca rañño gamanamaggo sukato assa rañño suppaṭiyādito sumaṇḍito iminā maggena gacchā 'ti vutto pi tena na gaccheyya.
Ja_XXII.8(=545).135: Na rañño samakaṃ bhuñje kāmabhoge kudācanaṃ
sabbattha pacchato gacche sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1273 ||
Ja_XXII.8(=545).136: Na rañño sadisaṃ vatthaṃ na mālā na vilepanaṃ
ākappaṃ sarakuttiṃ vā na rañño sadisam ācare
aññaṃ kareyya ākappaṃ sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1274 ||
Na rañño ti rañño kāmabhogena samaṃ kāmabhogaṃ na bhuñjeyya, tādisassa hi rājā kujjhati, sabbatthā 'ti sabbesu rūpādīsu kāmaguṇesu rañño pacchato va gaccheyya, hīnataram eva seveyyā 'ti a., aññaṃ kareyyā 'ti rañño ākappato aññam eva ākappaṃ kareyya, sa rāja -- ti so puggalo rañño upagantvā vāsaṃ vaseyya.
Ja_XXII.8(=545).137: Kīḷe rājā amaccehi bhariyāhi parivārito,
nāmacco rājabhariyāsu bhāvaṃ kubbetha paṇḍito. || Ja_XXII:1275 ||
Ja_XXII.8(=545).138: Anuddhato acapalo nipako saṃvutindriyo
manopaṇidhisampanno sa rājavasatiṃ vase ti. || Ja_XXII:1276 ||
Ta. bhāvan ti vissāsavasena adhippāyaṃ, acapalo ti amaṇḍanasīlo, nipako ti paripakkañāṇo, saṃvut -- ti pihitachaḷindriyo rañño vā aṅgapaccaṅgāni orodhe c'; assa na olokeyya, maṇo -- ti acañcalena suṭṭhu ṭhapitena cittena samannāgato.
[page 294]
294 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.8(=545).139: Nāssa bhariyāhi kīḷeyya na manteyya rahogato
nāssa kosādhanaṃ gaṇhe sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1277 ||
Ja_XXII.8(=545).140: Na niddannaṃ bahuṃ maññe na madāya suraṃ pive
nāssa dāye migaṃ haññe sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1278 ||
Ja_XXII.8(=545).141: Nāssa pīṭhaṃ na pallaṃkaṃ na kocchaṃ na nāgaṃ rathaṃ
sammato 'mhīti ārūhe sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1279 ||
Ja_XXII.8(=545).142: Nātidūre bhave rañño nāccāsanne vicakkhaṇo,
sammukhe c'; assa tiṭṭheyya sandissanto sabhattuno. || Ja_XXII:1280 ||
Ja_XXII.8(=545).143: Na ve rājā saṃkhā hoti na rājā hoti methuno,
khippaṃ kujjhanti rājāno sūken'; akkhiṃ va ghaṭṭitaṃ. || Ja_XXII:1281 ||
Ja_XXII.8(=545).144: Na pūjito maññamāno medhāvī paṇḍito naro
pharusaṃ patimanteyya rājānaṃ parisaṃkitaṃ. || Ja_XXII:1282 ||
Na manteyyā 'ti tassa rañño bhariyāhi saddhiṃ n'; eva kīḷeyya na raho manteyya, kosādhanaṃ na thenetvā gaṇheyya, na madāyā 'ti tātā rājasevako nāma madatthāya suraṃ na piveyya, dāye ti dinnābhaye migadāye, kocchan ti baddhapīṭhaṃ, sammatomhīti ahaṃ kammiko hutvā evaṃ karomīti na ārūheyya, sammukhe -- ti assa rañño purato khuddakamahantaṃ kathaṃ savanaṭṭhāne tiṭṭheyya, sandissanto -- ti so sevako tassa bhattuno dassanaṭṭhāne tiṭṭheyya, sūkenā 'ti akkhimhi patitūna vīhisūkādinā ghaṭṭitaṃ akkhi pakatibhāvaṃ jahantaṃ yathā kujjhati nāma evaṃ kujjhanti, na tesu vissāso kātabbo, pūjito maññamāno ti ahaṃ rājapūjito 'mhīti maññamāno, pharusan ti yena so kujjhati tathārūpaṃ na manteyya.
Ja_XXII.8(=545).145: Laddhavāro labhe vāraṃ n'; eva rājūsu vissase
aggīva yato tiṭṭheyya sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1283 ||
Ja_XXII.8(=545).146: Puttaṃ vā bhātaraṃ saṃ vā sampaggaṇhāti khattiyo
gāmehi nigamehi vā raṭṭhe janapadehi vā
tuṇhībhūto upekkheyya, na bhaṇe chekapāpakaṃ. || Ja_XXII:1284 ||
[page 295]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 295
Laddhavāro labhe vāran ti ahaṃ nippaṭihāro laddhavāro ti appaṭihāretvā na pavise puna pi vāraṃ labheyya paṭihāretvā va paviseyyā 'ti a., yato ti appamatto hutvā, bhātaraṃ saṃ vā ti sakabhātaraṃ vā, sampaggaṇhātīti asukagāmaṃ vā asukanigamaṃ vā assa demā 'ti sadā sevakehi saddhiṃ katheti, na bhaṇe -- ti tadā guṇaṃ vā aguṇaṃ vā na bhaṇeyya.
Ja_XXII.8(=545).147: Hatthārūhe anīkaṭṭhe rathike pattikārike
tesaṃ kammāvadānena rājā vaḍḍheti vetanaṃ
na tesaṃ antarā gacche sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1285 ||
Ja_XXII.8(=545).148: Cāpo v'; ūnudaro dhīro vaṃso vāpi pakampaye
paṭilomaṃ na vatteyya sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1286 ||
Ja_XXII.8(=545).149: Cāpo v'; ūnudaro assa maccho v'; assa ajivhavā
appāsī nipako sūro sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1287 ||
Tesaṃ antarā-ti tesaṃ lābhassa antarā na gacche antarāyaṃ na kareyya, vaṃso ti yathā vaṃsagumbato uggatavaṃso vātena pahaṭakāle kampati evaṃ kampeyya, cāpo vūnudaro ti yathā cāpo mahodaro na hoti evaṃ na mahodaro siyā, ajivhavā ti yathā maccho ajivhatāya na katheti tathā mandakathatāya ajivhatā bhaveyya, appāsīti bhojane mattaññū.
Ja_XXII.8(=545).150: Na bāḷhaṃ itthiṃ gaccheyya sampassaṃ tejasaṃkhayaṃ,
kāsaṃ sāsaṃ daraṃ balyaṃ khīṇamedho nigacchati. || Ja_XXII:1288 ||
Ja_XXII.8(=545).151: Nātivelaṃ pabhāseyya, na tuṇhī sabbadā siyā,
avikiṇṇaṃ mitaṃ vācaṃ patte kāle udīraye. || Ja_XXII:1289 ||
Ja_XXII.8(=545).152: Akkodhano asaṃghaṭṭo sacco saṇho apesuṇo
samphaṃ giraṃ na bhāseyya sa rājavasatim vase. || Ja_XXII:1290 ||
Na bāḷhan ti punappunaṃ gaccheyya, teja-ti evaṃ gacchanto hi puriso tejasaṃkhayaṃ pāpuṇāti, taṃ sampassanto bāḷhaṃ na gaccheyya, daran ti kāyadarathaṃ, bālyan ti dubbalabhāvaṃ, khīṇa-ti punappunakilesarativasena khīṇapañño puriso ete kāsādayo nigacchati, velan ti tāta rājūnaṃ santike pamāṇātikkantaṃ na bhāseyya, patte-ti attano vacanakāle sampatte, asaṃghaṭṭo ti paraṃ asaṃghaṭṭento, samphan ti niratthakaṃ.
[page 296]
296 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.8(=545).153: Vinīto sippavā danto katatto niyato mudu
appamatto suci dakkho sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1291 ||
Ja_XXII.8(=545).154: Nivātavutti vuḍḍhesu sappatisso sagāravo
surato sukhasaṃvāso sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1292 ||
Ja_XXII.8(=545).155: Ārakā parivajjeyya sahituṃ pahitaṃ janaṃ,
bhattārañ ñev'; udikkheyya anaññassa ca rājino. || Ja_XXII:1293 ||
Vinīto ti ācārasampanno, sippavā ti attano kule sikkhitabbasippena samannāgato, danto ti chasu dvāresu nibbisevano, katatto ti sampāditatto, niyato ti yasādīni nissāya acalasabhāvo, mudū 'ti anatimānī, appamatto ti kattabbakiccesu pamādarahito, dakkho ti upaṭṭhāne cheko, nivātavuttīti nīcavutti, sukhasaṃvāso ti garusaṃvāsaṃ vasanasīlo, sahituṃ pahitan ti pararājūhi rañño santikaṃ guyharakkhāvasena vā paṭicchannapākaṭakaraṇavasena vā pesitaṃ, tathārūpena hi saddhiṃ kathento rañño sammukhā va katheyya, bhattāraṃ ñevudikkheyyā 'ti attano sāmikam eva olokeyya, anaññassa ca rājino ti aññassa rañño santike na bhaveyya.
Ja_XXII.8(=545).156: Samaṇe brāhmaṇe cāpi sīlavante bahussute
sakkaccaṃ payirupāseyya sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1294 ||
Ja_XXII.8(=545).157: Samaṇe brāhmaṇe cāpi sīlavante bahussute
sakkaccaṃ anuvāseyya sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1295 ||
Ja_XXII.8(=545).158: Samaṇe brāhmaṇe cāpi sīlavante bahussute
tappeyya annapānena sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1296 ||
Ja_XXII.8(=545).159: Samaṇe brāhmaṇe cāpi sīlavante bahussute
āsajja paññe sevetha ākaṃkha vuddhim attano. || Ja_XXII:1297 ||
Sakkaccam payirupāseyyā 'ti gāravena punappuna upasaṃkameyya, anuvāseyyā 'ti uposathavāsaṃ vasanto anuvatteyya, tappeyyā 'ti yāvadatthaṃ dānena tappeyya, āsajjā 'ti upagantvā, paññe ti paṇḍite, āsajjapaññe vā āsajjamānapaññe ti a.
Ja_XXII.8(=545).160: Dinnapubbaṃ na hāpeyya dānaṃ samaṇabrāhmaṇe,
na ca kiñci nivāreyya dānakāle vanibbake. || Ja_XXII:1298 ||
Ja_XXII.8(=545).161: Puññavā buddhisampanno vidhānavidhikovido
kālaññū samayaññū ca sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1299 ||
[page 297]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka (545) 297
Ja_XXII.8(=545).162: Uṭṭhātā kammadheyyesu appamatto vicakkhaṇo
susaṃvihitakammanto sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1300 ||
Dinnapubban ti pakatipatiyattadānavaṭṭaṃ, samaṇabrāhmaṇe ti samaṇe vā brāhmaṇe vā, vanibbake ti dānakāle vanibbake āgate disvā kiñci na nivāreyya, paññavā ti vicāraṇapaññāya yutto, buddhi-ti avekallabuddhisampanno, vidhānavidhikovido ti nānāpakāresu dāraporisādīnaṃ saṃvidahanakoṭṭhāsesu cheko, kālaññū ti ayaṃ dānaṃ dātuṃ ayaṃ sīlaṃ rakkhituṃ ayaṃ uposathakammaṃ kātuṃ kālo ti jāneyya, samayaññū ti ayaṃ kasanasamayo ayaṃ vapanas. ayaṃ vohāras. ayaṃ upaṭṭhānas. ti jāneyya, kammadheyyesū 'ti attano kattabbakammesu.
Ja_XXII.8(=545).163: Khalaṃ sālaṃ pasuṃ khettaṃ gantā c'; assa abhikkhaṇaṃ
mitaṃ dhaññaṃ nidhāpeyya mitañ ca pācayā ghare. || Ja_XXII:1301 ||
Ja_XXII.8(=545).164: Puttaṃ vā bhātaraṃ saṃ vā sīlesu asamāhitaṃ
anaṅgavā hi te bālā yathā petā tath'; eva te
coḷañ ca nesaṃ piṇḍañ ca āsīnānaṃ va dāpaye. || Ja_XXII:1302 ||
Ja_XXII.8(=545).165: Dāse kammakare pesse sīlesu susamāhite
dakkhe uṭṭhānasampanne ādhipaccasmi ṭhāpaye. || Ja_XXII:1303 ||
Pasuṃ khettan ti gokulañ c'; eva sassaṭṭhānañ ca, gantā ti gamanasīlo, mitan ti minitvā ettakan ti ñatvā koṭṭhesu nidhāpeyya, ghare ti ghare pi parijanaṃ gaṇetvā mitam eva pacāpeyya, sīlesu -- ti evarūpaṃ dussīlaṃ anācāraṃ kismici adhipaccaṭṭhāne na ṭhapeyyā 'ti a, anaṃgavā hi te bālā ti aṅgam ekaṃ manussānaṃ bhātā loke pavuccatīti kiñcāpi jeṭṭhakaniṭṭhabhātaro aṅgasamatāya aṅgan ti vuttā, ime pana dussīlā tasmā aṅgasamā na honti yathā pana susāne chaḍḍitā petā matā tath'; eva te, tasmā tādisā ādhipaccaṭṭhāne na ṭhapetabbā, kuṭumbaṃ hi te vināsenti, vinaṭṭhakuṭumbassa ca daliddassa ca rājasevanaṃ nāma na sampajjati, āsīnānan ti āgantvā nisinnānaṃ jūtakabhattaṃ viya dento ghāsacchādanamattaṃ dāpeyya, uṭṭhāna -- ti uṭṭhānaviriyena samannāgate.
Ja_XXII.8(=545).166: Sīlavā ca alolo ca anuratto ca rājino
avīraho hito tassa sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1304 ||
Ja_XXII.8(=545).167: Chandaññū rājino assa cittaṭṭho c'; assa rājino
asaṃkusakavatti 'ssa sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1305 ||
[page 298]
298 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.8(=545).168: Ucchādaye ca nahāpaye dhove pāde adhosiraṃ
āhato pi na kuppeyya sa rājavasatiṃ vase. || Ja_XXII:1306 ||
Alolo ti aluddho, cittaṭṭho ti citte ṭhito, rājacittavasiko ti a., asaṃkusakavattissā 'ti appaṭilomavattī assa, adhosiran ti pāde dhovanto pi siraṃ adhokatvā heṭṭhāmukho va dhoveyya, na rañño mukhaṃ ullokeyyā 'ti a.
Ja_XXII.8(=545).169: Kumbhaṃ pañjaliṃ kariyā vāyasaṃ vā padakkhiṇaṃ
kim eva sabbakāmānaṃ dātāraṃ dhīram uttamaṃ || Ja_XXII:1307 ||
Ja_XXII.8(=545).170: Yo deti sayanaṃ vatthaṃ yānaṃ āvasathaṃ gharaṃ
pajjunno-r-iva bhūtāni bhogehi-m-abhivassati. || Ja_XXII:1308 ||
Ja_XXII.8(=545).171: Es'; ayyo rājavasati vattamāno yathā naro
ārādhayati rājānaṃ pūjaṃ labhati bhattusū 'ti. || Ja_XXII:1309 ||
Kumbhaṃ pañjaliṃ kariyā vāyasaṃ vāpi padakkhiṇan ti vuddhiṃ paccāsiṃsanto hi puriso udakabharitaṃ kumbhaṃ disvā tassa añjaliṃ kareyya vāyasaṃ vāpi sakuṇañ ca padakkhiṇaṃ kareyya añjaliṃ katvā padakkhiṇaṃ karontassa kiñci dātuṃ na sakkonti, kimevā 'ti yo pana sabbakāmānaṃ dātā dhīro ca taṃ rājānaṃ kiṃkāraṇā na namasseyya, rājā yeva hi namassitabbo ca ārādhetabbo cā 'ti, pajjunnorivā 'ti megho viya, esayyo -- t ayyo yā ayaṃ mayā kathitā esā rājavasati nāma rājasevakānaṃ anusatthi, yathā ti yāya rājavasatiyā vattamāno naro rājānaṃ ārādheti rājūnañ ca santikā pūjaṃ labhati pasaṃsan ti.
Evaṃ asamadhuro Vidhuro Buddhalīḷhāya rājavasatiṃ kathesīti. Rājavasatikhaṇḍaṃ.
Evaṃ puttadārasuhajjādayo anusāsantass'; eva tassa tayo divasā jātā, so divasassa pāripūriṃ ñatvā pāto va nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā, rājānaṃ apaloketvā māṇavena saddhiṃ gamissāmīti" ñātigaṇaparivuto rājanivesanaṃ gantvā rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhito vattabbayuttakaṃ vacanaṃ avoca.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.8(=545).172: Evaṃ samanusāsitvā ñātisaṃghaṃ vicakkhaṇo
parikiṇṇo suhadehi rājānaṃ upasaṃkami. || Ja_XXII:1310 ||
[page 299]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545). 299
Ja_XXII.8(=545).173: Vanditvā sirasā pāde katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ
Vidhuro avaca rājānaṃ paggahetvāna añjaliṃ: || Ja_XXII:1311 ||
Ja_XXII.8(=545).174: Ayaṃ maṃ māṇavo neti kattukāmo yathāmatiṃ,
ñātīn'; atthaṃ pavakkhāmi, taṃ suṇohi arindama. || Ja_XXII:1312 ||
Ja_XXII.8(=545).175: Putte ca me udikkhesi yañ ca m'; aññaṃ ghare dhanaṃ
yathā pecca na hāyetha ñātisaṃgho mayī gate. || Ja_XXII:1313 ||
Ja_XXII.8(=545).176: Yath'; eva khalatī bhumyā bhumyā va patitiṭṭhati
ev'; etaṃ khalitaṃ mayhaṃ etaṃ passāmi accayan ti. || Ja_XXII:1314 ||
Ta. suhadehīti suhadayehi ñātimittādīhi, yañcamaññan ti yañ ca me aññaṃ tayā c'; eva aññarājūhi ca dinnaṃ ghare aparimāṇaṃ dhanaṃ taṃ sabbaṃ tvam eva olokeyyāsi, peccā 'ti pacchā, khalatīti pakkhalati, evetan ti evam etaṃ ahaṃ hi bhūmiyaṃ khalitvā tatth'; eva patiṭṭhitapuriso viya tumhesu khalitvā tumhesu yeva patiṭṭhahāmi, etaṃ passāmīti yo esa mama kin te rājā hotīti māṇavena puṭṭhassa tumhe anoloketvā saccaṃ patthetvā dāso 'ham asmīti vadantassa accayo etaṃ accayaṃ passāmi, añño pana me doso n'; atthi, taṃ me accayaṃ khamatha, mā me taṃ hadaye katvā pacchā mama puttadāre aparajjhittha.
Taṃ sutvā rājā "paṇḍita tava gamanaṃ mayham na ruccati, mā tvaṃ agamā, māṇavaṃ nayen'; eva pakkositvā ghātetvā paticchādemā 'ti mayhaṃ taṃ ruccatīti" dīpento g. ā.:
Ja_XXII.8(=545).177: Sakkā na gantuṃ iti mayhaṃ hoti,
jhatvā vadhitvā idha Kātiyānaṃ
idh'; eva hohi iti mayha ruccati,
mā tvaṃ agā uttamabhūripaññā 'ti. || Ja_XXII:1315 ||
Ta. jhatvā ti idha rājagehe yeva taṃ pothetvā.
Taṃ sutvā M. "deva tumhākaṃ evarūpo ajjhāsayo ayutto" ti vatvā āha:
Ja_XXII.8(=545).178: Mā h'; ev'; adhammesu manaṃ paṇīdahi,
atthe ca dhamme ca yutto bhavassu,
dhi-r-atthu kammaṃ akusalaṃ anariyaṃ
yaṃ katvā pacchā nirayaṃ vajeyya. || Ja_XXII:1316 ||
[page 300]
300 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.8(=545).179: N'; ev'; esa dhammo, na pun'; etaṃ kiccaṃ,
ayiro hi dāsassa janinda issaro
ghātetuṃ jhāpetuṃ atho pi hantuṃ,
na ca mayha kodh'; atthi vajāmi cāhan ti. || Ja_XXII:1317 ||
Ta. mā hevadhammesu 'ti mā h'; eva adhammesu anatthesu apuññesu tava cittaṃ paṇidahīti a, pacchā ti yaṃ kammaṃ katvāpi ajarāmaro na hoti atha kho pacchā nirayam eva upapajjeyya dhi-r-atthu taṃ kamman ti, nevesā 'ti n'; eva esa, ayiro ti ayiro sāmi, ghātetun ti etāni ghātādīni kātuṃ ayiro dāsassa issaro sabbān'; etāni kātuṃ labhati, mayhaṃ māṇave appāmattako pi kodho n'; atthi, dinnakālato paṭṭhāya cittaṃ sandhāretuṃ vaṭṭati, vajām'; narindā 'ti āha.
Evaṃ vatvā M. rājānaṃ vanditvā rājorodhe ca rājaporisañ ca ovaditvā tesu sakabhāvena asaṇṭhahitvā māhāviravaṃ viravantesu pi rājanivesanā nikkhami, sakalanagaravāsino "p. kira māṇavena saddhiṃ gacchati, etha passissāma nan" ti rājaṅgaṇe yeva naṃ passiṃsu, te pi "mā cintayittha, sabbe saṃkhārā aniccā, dānādīsu yeva appamattā hothā" 'ti ovaditvā nivattetvā attano gehābhimukho pāyāsi. Tasmiṃ khaṇe Dhammapālakumāro bhātigaṇaparivuto "pitu paccuggamanaṃ karissāmīti" nikkhanto nivesanadvāre yeva pitu sammukho ahosi, M.
taṃ disvā sokaṃ sandhāretuṃ asakkonto taṃ upaguyha ure nipajjāpetvā nivesanaṃ pāvisi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.8(=545).180: Jeṭṭhaputtaṃ upaguyha vineyya hadaye daraṃ
assapuṇṇehi nettehi pāvisi so mahāgharan ti. || Ja_XXII:1318 ||
Gharesu pan'; assa sahassaputtā sahassadhītaro sahassabhariyā sattavaṇṇadāsisatāni, tehi c'; eva avasesadāsakammakarañātimittehi ca sakalanivesanaṃ yugantavātābhighātapatitehi sālehi sālavanaṃ viya nirantaraṃ ahosi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.8(=545).181: Sālā va sampamathitā mālutena pamadditā
senti puttā ca dārā ca Vidhurassa nivesane. || Ja_XXII:1319 ||
[page 301]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545). 301
Ja_XXII.8(=545).182: Itthīsahassaṃ bhariyānaṃ dāsīsattasatāni ca
bāhā paggayha pakkanduṃ Vidhurassa nivesane. || Ja_XXII:1320 ||
Ja_XXII.8(=545).183: Orodhā ca kumārā ca vesiyānā ca brāhmaṇā
bāhā paggayha pakkanduṃ Vidhurassa nivesane. || Ja_XXII:1321 ||
Ja_XXII.8(=545).184: Hatthāruhā anīkaṭṭhā rathikā pattikārikā bāhā etc. || Ja_XXII:1322 ||
Ja_XXII.8(=545).185: Samāgatā jānapadā negamā ca samāgatā bāhā etc. || Ja_XXII:1323 ||
Ja_XXII.8(=545).186: Itthīsahassaṃ bhariyānaṃ dāsā sattasatāni ca
bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahessasi. || Ja_XXII:1324 ||
Ja_XXII.8(=545).187: Orodhā ca kumārā ca vesiyānā ca brāhmaṇā
bāhā paggayha pakkanduṃ, kasmā no vijahessasi. || Ja_XXII:1325 ||
Ja_XXII.8(=545).188: Hatthārūhā anīkaṭṭhā rathikā pattikārikā bāhā etc. || Ja_XXII:1326 ||
Ja_XXII.8(=545).189: Samāgatā jānapadā negamā ca samāgatā etc. || Ja_XXII:1327 ||
Ta. sentīti mahātale chinnapādā viya patitā āvaṭṭantā sayanti, bhariyānan ti bhariyānam eva itthīnaṃ sahassaṃ, kasmā no ti kena kāraṇena amhe vijahessasīti parideviṃsu.
M. sabban taṃ mahājanaṃ assāsetvā avasesāni kiccāni katvā antojanaṃ ovaditvā ācikkhitabbayuttakaṃ sabbaṃ ācikkhitvā Puṇṇakassa santikaṃ gantvā attano niṭṭhitakiccaṃ taṃ ārocesi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.8(=545).190: Katvā gharesu kiccāni anusāsitvā sakaṃ janaṃ
mittāmacce ca suhajje puttadāre ca bandhave || Ja_XXII:1328 ||
Ja_XXII.8(=545).191: Kammantaṃ saṃvidhetvāna ācikkhitvā ghare dhanaṃ
nidhiñ ca iṇadānañ ca Puṇṇakaṃ etad abravi: || Ja_XXII:1329 ||
Ja_XXII.8(=545).192: Avasī tuvaṃ mayha tīhaṃ agāre,
katāni kiccāni gharesu mayhaṃ,
anusāsitā puttadārā mayā ca,
karoma Kaccāna yathāmatiṃ te ti. || Ja_XXII:1330 ||
Ta. kammantaṃ saṃvidhetvānā 'ti evam evañ ca kātuṃ vaṭṭatīti ghare kattabbakammaṃ saṃvidahitvā, nidhin ti tattha tattha nihitadhanaṃ, yathāmatin te ti idāni tava ajjhāsayānurūpaṃ karomā 't.
[page 302]
302 XXII. Mahānipāta.
Puṇṇako āha:
Ja_XXII.8(=545).193: Sace hi katte anusāsitā te
puttā ca dārā ca anujīvino ca
hand'; esa hīdāni taramānarūpo
dīgho hi addhāpi ayaṃ puratthā. || Ja_XXII:1331 ||
Ja_XXII.8(=545).194: Asambhīto va gaṇhāhi ajānīyassa vāladhiṃ,
idaṃ pacchimakaṃ tuyhaṃ jīvalokassa dassanan ti. || Ja_XXII:1332 ||
Ta. katte ti somanassappatto yakkho Mahāsattaṃ ālapati, addhāpiti gantabbamaggo pi dīgho, asambhīto vā 'ti idaṃ so heṭṭhāpāsādaṃ anotaritvā tato gantukāmo avaca.
Atha naṃ Mahāsatto āha:
Ja_XXII.8(=545).195: So 'haṃ kissānubhāyissaṃ yassa me n'; atthi dukkataṃ
kāyena vācā manasā yena gaccheyya duggatin ti. || Ja_XXII:1333 ||
Ta. sohaṃ kissānubhāyissan ti idaṃ M. asambhīto va gaṇhāhīti vuttattā evam āha.
Evaṃ M. sīhanādaṃ naditvā asambhītakesarī viya nibbhayo hutvā "ayaṃ sāṭako mama aruciyā mā muccīti" adhiṭṭhānapāramiṃ purecārikaṃ katvā daḷhaṃ nivāsetvā assassa vāladhiṃ viyūhitvā ubhohi hatthehi daḷhaṃ vāladhiṃ gahetvā dvīhi pādehi assaṃ ūrūsu paliveṭhetvā "māṇavaka, gahito me vāladhi, yathāruciyā yāhīti" ā., tasmiṃ khaṇe Puṇṇako manomayasindhavassa saññam adāsi, so paṇḍitaṃ ādāya ākāse pakkhandi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.8(=545).196: So assarājā Vidhuraṃ vahanto
pakkāmi vehāsayaṃ antalikkhe,
sākhāsu selesu asajjamāno
Kālāgiriṃ khippam upāgamāsīti. || Ja_XXII:1334 ||
Ta. sākhāsu -- ti Pu-kira cintesi: dūraṃ āgantvā va imaṃ Himavantapadese rukkhapabbatesu pothento māretvā hadayamaṃsaṃ ādāya kaḷebaraṃ pabbatantare chaḍḍetvā n-bhavanaṃ gamissāmīti so rukkhe ca pabbate ca apariharitvā tesaṃ majjhen'; eva assaṃ pesesi,
[page 303]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 303
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Mahāsattassānubhāvena rukkhāni pi pabbatāni pi tassa sarīrato ubhosu passesu ratanamattaṃ paṭikkamanti, so mato vā no vā ti parivattitvā M-assa mukhaṃ olokento kañcanādāsam iva vippasannaṃ disvā ayaṃ evaṃ na marati idāni vātakkhandhesu cuṇṇavicuṇṇaṃ karissāmīti kodhābhibhūto cintetvā sattamaṃ vātakkhandhaṃ pakkhandi, tato verambhavātehi pi tassa antarāyābhāvaṃ passanto taṃ ādāya Kālapabbataṃ agamāsi, tena vuttaṃ: sākhāsu -- , tattha asajjamāno ti alaggamāno apaṭihaññamāno Vi-paṇḍitaṃ vahanto Kālapabbatamatthakaṃ upāgato.
Evaṃ Puṇṇakena M-aṃ gahetvā gatakāle paṇḍitassa puttādayo P-kassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā M-aṃ adisvā chinnapādā viya patitvā aparāparaṃ pavaṭṭamānā mahāsaddena parideviṃsu
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.8(=545).197: Itthīsahassaṃ bhariyānaṃ dāsā sattasatāni ca
bāhā paggayha pakkanduṃ, [yakkho brāhmaṇavaṇṇena]
Vidhuraṃ ādāya gacchati. || Ja_XXII:1335 ||
Ja_XXII.8(=545).198: Orodhā ca kumārā ca vesiyānā ca brāhmaṇā
b. p. p., [yakkho br.] Vidhuraṃ ādāya gacchati. || Ja_XXII:1336 ||
Ja_XXII.8(=545).199: Hatthārūhā anīkaṭṭhā rathikā pattikārikā
b. p. p, [yakkho br.] Vidhuraṃ ādāya gacchati. || Ja_XXII:1337 ||
Ja_XXII.8(=545).200: Samāgatā jānapadā negamā ca samāgatā
b. p. p., [yakkho br.] Vidhuraṃ ādāya gacchati. || Ja_XXII:1338 ||
Ja_XXII.8(=545).201: Itthīsahassaṃ bhariyānaṃ dāsī sattasatāni ca
bāhā paggayha pakkanduṃ: paṇḍito so kuhiṃ gato. || Ja_XXII:1339 ||
Ja_XXII.8(=545).202: Orodhā ca kumārā ca vesiyānā ca brāhmaṇā
b. p. p.: paṇḍito so kuhiṃ gato. || Ja_XXII:1340 ||
Ja_XXII.8(=545).203: Hatthārūhā anīkaṭṭhā rathikā pattikārikā bāhā etc. || Ja_XXII:1341 ||
Ja_XXII.8(=545).204: Samāgatā jānapadā negamā ca samāgatā etc. ti. || Ja_XXII:1342 ||
Mahāsattaṃ ahetvā ākāsena gacchantaṃ disvā ca sutvā ca evam pi kanditvā te sabbe pana sakalanagaravāsīhi saddhiṃ kandantā rājadvāraṃ agamaṃsu. Rājā mahantaṃ paridevasaddaṃ sutvā sīhapañjaraṃ vivaritvā "kasmā paridevathā" 'ti pucchi, ath'; assa te "deva so kira māṇavo na brāhmaṇo yakkho brāhmaṇarūpena āgantvā paṇḍitaṃ ādāya gato, tena vinā amhākaṃ jīvitaṃ n'; atthi,
[page 304]
304 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace ito sattame divase nāgamissati sakaṭasatehi sakaṭasahassehi dārūni saṃkaḍḍhitvā sabbe aggiṃ pavisissāmā" 'ti.
Imam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.8(=545).205: Sace so sattarattena paṇḍito nāgamissati
sabbe aggiṃ pavekkhāma, n'; atth'; attho jīvitena no ti. || Ja_XXII:1343 ||
Sammāsambuddhassa parinibbutakāle pi "mayaṃ aggiṃ pavisitvā marissāmā" 'ti vattāro nāhesuṃ, aho suvasitaṃ Mahāsattena nagaramhīti.
Rājā tesaṃ kathaṃ sutvā "madhurakatho p. māṇavaṃ dhammakathāya palobhetvā attano pādesu pātetvā na cirass'; ev'; esa assumukhāni hāsento āgamissati, mā socitthā" 'ti g. ā.:
Ja_XXII.8(=545).206: Paṇḍito ca viyatto ca vibhāvī ca vicakkhaṇo
khippaṃ mocessat'; attānaṃ, mā bhātha āgamissatīti. || Ja_XXII:1344 ||
Ta. viyatto ti veyyattiyā vicāraṇapaññāya samannāgato, vibhāvīti atthānatthakāraṇākāraṇaṃ bhāvetvā dassetvā kathetuṃ samattho, vicakkhaṇo ti taṃkhaṇen'; eva ṭhānuppattikāya kāraṇavindanapaññāya yutto, mā bhāthā 'ti mā bhāyatha, khippaṃ attānaṃ mocetvā āgamissatīti assāsesi, nāgarāpi paṇḍito rañño kathetvā gato bhavissatīti assāsaṃ paṭilabhiṃsū 'ti. Ananarapeyyālo.
Puṇṇako pi M-aṃ Kālāgirimatthake ṭhapetvā "imasmiṃ jīvamāne mayhaṃ vaḍḍhi nāma n'; atthi, imaṃ māretvā hadayamaṃsaṃ gahetvā n-bhavanaṃ gantvā Vimalāya datvā Irandatiṃ gahetvā devalokaṃ gamissāmīti" cintesi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.8(=545).207: So tattha gantvāna vicintayanto
uccāvacā cetanakā bhavanti
imassa jīvena na h'; atthi kiñci
hantvān'; imaṃ hadayaṃ ādiyissan ti. || Ja_XXII:1345 ||
Ta. so ti so Puṇṇako, tattha -- ti gantvā tattha Kāḷāgirimatthake ṭhito, cetanā ti khaṇe khaṇe uppajjamānā cetanā uccāpi avacāpi uppajjanti, ṭhānaṃ kho pan'; etaṃ vijjati yaṃ mam'; etassa jīvitadānacetanāpi uppajjeyyā 'ti imassa pana jīvena tahiṃ n-bhavane mama appamattakam pi kiñci kiccaṃ n'; atthi,
[page 305]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 305
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] idh'; ev'; imaṃ hantvā assa hadayaṃ ādiyissāmīti sanniṭṭhānam akāsīti a.
Tato pana cintesi: "yan nūnāhaṃ imaṃ sahatthena amāretvā bheravarūpadassanena jīvitakkhayaṃ pāpeyyan" ti bheravarakkhasarūpaṃ nimminitvā gacchanto āgantvā taṃ pātetvā antare katvā khāditukāmo viya ahosi, M-assa lomahaṃsamattam pi nāhosi, tato sīharūpena mattamahāhatthirūpena ca āgantvā dāṭhāhi c'; eva dantehi ca ovijjhitukāmo viya ahosi, tathāpi abhāyantassa ekadoṇikanāvappamāṇaṃ mahantaṃ sappavaṇṇaṃ nimminitvā assasanto āgantvā sakasarīraṃ veṭhetvā matthake phaṇaṃ dhāresi, tassa sārajjamattam pi nāhosi, atha "naṃ pabbatamatthake ṭhatvā patitvā cuṇṇavicuṇṇaṃ karissāmīti" mahāvātaṃ samuṭṭhāpesi, so tassa kesaggamattam pi n'; eva cālesi, atha naṃ tatth'; eva pabbatamatthake ṭhapetvā hatthī viya khajjūrirukkhaṃ pabbataṃ aparāparaṃ cālesi, tathāpi naṃ ṭhitaṭṭhānato kesaggamattam pi cāletuṃ nāsakkhi, tato "saddasantāsen'; assa hadayaphālanaṃ katvā māressāmīti" antopabbataṃ pavisitvā paṭhaviñ ca nabhañ ca ekaninnādaṃ karonto mahānādaṃ nadi, evam pi 'ssa sārajjamattam pi nāhosi, jānāti hi M. "yakkhasīhahatthināgarājavesena hi āgato pi vātavuṭṭhipabbatacalanānaṃ kārako pi antopabbataṃ pavisitvā nādaṃ vissajjanto pi māṇavo yeva na añño" ti, tato yakkho cintesi: "nāhaṃ imaṃ bāhirupakkamehi māretuṃ sakkomi, sahatthen'; eva taṃ māressāmīti" so M-aṃ pabbatamuddhani ṭhapetvā pabbatapādaṃ gantvā maṇikkhandhe paṇḍusuttaṃ pavesento viya nadanto antopabbatena uggantvā M-aṃ daḷhaṃ gahetvā parivattetvā adhosiraṃ anālambe ākāse vissajjesi, tena vuttaṃ:
[page 306]
306 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.8(=545).208: So tattha gantvā pabbatantarasmiṃ
anto pavisitvā paduṭṭhacitto
asaṃvutasmiṃ jagatippadese
adhosiraṃ dhārayi Kātiyāno ti. || Ja_XXII:1346 ||
Ta. gantvā ti pabbatamatthakā pabbatapādaṃ gantvā tattha pabbatantare ṭhatvā tassa anto apavisitvā p-matthake ṭhitassa heṭṭhā paññāyamāno asaṃvute bhūmippadese dhāresīti; na ādito va dhāresi, tattha pana taṃ khipitvā pannarasayojanamattaṃ bhaṭṭhakāle p-muddhani ṭhito va hatthaṃ vaḍḍhetvā adhosiraṃ bhassantaṃ pāde gahetvā adhosiram eva ukkhipitvā mukhaṃ oloketvā maratīti ñatvā dutiyaṃ khipitvā tiṃsayojanamattaṃ bhaṭṭhakālena tath'; eva ukkhipitvā mukhaṃ olokento jīvantaṃ eva disvā cintesi: sace idāni saṭṭhiyojanamattam pi bhassitvā na marissati pādesu naṃ gahetvā p-muddhani pothetvā māressāmīti, atha naṃ tatiyam pi khipitvā saṭṭhiyojanaṃ bhaṭṭhakāle hatthaṃ vaḍḍhetvā pādesu gahetvā ukkhipi, M. pi cintesi: ayaṃ maṃ paṭhamaṃ pannarasayojanaṃ khipi dutiyaṃ tiṃsayojanaṃ tatiyaṃ saṭṭhiyojanaṃ, idāni puna na khipissati, ukkhipanto yeva pana p-muddhani paharitvā māressati, yāva maṃ ukkhipitvā p-matthake na potheti tāva naṃ adhosiro olambanto va māraṇakāraṇaṃ pucchissāmīti so abhīto asantasanto tathā akāsi, tena vuttaṃ: dhārayi Kātiyāno ti tikkhattuṃ khipitvā dhārayīti a.
Ja_XXII.8(=545).209: So lambamāno narake papāte
mahabbhaye lomahaṃse vidugge
asantasaṃ Kurunaṃ kattuseṭṭho
icc-abravī Puṇṇakaṃ nāma yakkhaṃ: || Ja_XXII:1347 ||
Ja_XXII.8(=545).210: Ariyāvakāso si anariyarūpo
asaññato saññatasannikāso,
accāhitaṃ kammaṃ karosi ludraṃ,
bhāve ca te kusalaṃ n'; atthi kiñci. || Ja_XXII:1348 ||
Ja_XXII.8(=545).211: Yaṃ maṃ papātasmiṃ pamuttam icchasi
ko nu tav'; attho maraṇena mayhaṃ,
amānusass'; eva te ajja vaṇṇo,
ācikkha me tvaṃ katamāsi devatā. || Ja_XXII:1349 ||
So lamb-ti so Kurūnaṃ kattuseṭṭho tatiyavāre lambamāno, ariyāvakāso ti rūpena ariyasadiso devavaṇṇī hutvā carasi, asaññato ti kāyādīhi asaññato dussīlo,
[page 307]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 307
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] accāhitan ti hitātikkantaṃ ati ahitam vā, bhāve ca te ti tava citte appamattakam pi n'; atthi kusalaṃ, vaṇṇo ti ajja tavedaṃ kāraṇaṃ amanussass'; eva, devatā ti yakkhānaṃ antare katarayakkho nāma tvaṃ.
Puṇṇako āha:
Ja_XXII.8(=545).212: Yadi te suto Puṇṇako nāma yakkho,
rañño Kuverassa hi so sajīvo,
bhūmindharo Varuṇo nāma nāgo
brahā sucī vaṇṇabalūpapanno. || Ja_XXII:1350 ||
Ja_XXII.8(=545).213: Tassānujaṃ dhītaraṃ kāmayāmi,
Irandatī nāma sā nāgakaññā,
tassā sumajjhāya piyāya hetu
patārayiṃ tuyha vadhāya dhīrā 'ti. || Ja_XXII:1351 ||
Ta. sajīvo ti sajīvo amacco, brahā ti ārohasampanno uṭṭhāpitakañcanarūpasadiso, vaṇṇa -- ti sarīravaṇṇena kāyabalena ca upagato, tassānujan ti tassa anujātam, patārayin ti cittaṃ pavattesiṃ, sanniṭṭhānaṃ akāsin ti a.
Taṃ sutvā M. "ayaṃ loko duggahītena nassati, nāgamāṇavikaṃ patthentassa mama maraṇena kiṃ payojanaṃ, tatvato jānissāmīti" cintetvā g. ā.:
Ja_XXII.8(=545).214: Mā h'; eva tvaṃ yakkha ahosi mūḷho,
naṭṭhā bahū duggahītena loko,
kiṃ te sumajjhāya piyāya kiccaṃ
maraṇena me, iṃgha suṇoma sabban ti. || Ja_XXII:1352 ||
Ath'; assa Puṇṇako ācikkhanto āha:
Ja_XXII.8(=545).215: Mahānubhāvassa mahoragassa
dhītukkamo ñātigato 'ham asmi,
taṃ yācamānaṃ sasuro avoca
yathā maṃ aññiṃsu sukāmanītaṃ, || Ja_XXII:1353 ||
Ja_XXII.8(=545).216: Dajjemu kho te sutanuṃ sunettaṃ
sucimhitaṃ candanalittagattiṃ
sace tuvaṃ hadayaṃ paṇḍitassa
dhammena laddhā idha-m-āharesi,
[page 308]
308 XXII. Mahānipāta.
etena vittena kumāri labbhā,
nāññaṃ dhanaṃ uttariṃ patthayāma. || Ja_XXII:1354 ||
Ja_XXII.8(=545).217: Evaṃ na mūḷho 'smi, suṇohi katte,
na cāpi me duggahit'; atthi kiñci,
hadayena te dhammaladdhena nāgā
Irandatiṃ nāgakaññaṃ dadanti. || Ja_XXII:1355 ||
Ja_XXII.8(=545).218: Tasmā ahaṃ tuyhaṃ vadhāya yutto,
evaṃ mam'; attho maraṇena tuyhaṃ,
idh'; eva taṃ narake pātayitvā
hantvāna taṃ hadayaṃ ādiyissan ti. || Ja_XXII:1356 ||
Ta. dhītukkamo ti dhītu atthāya vicarāmi, ñātigato ti ñātigatako nāma ahaṃ, tan ti taṃ nāgakaññaṃ yācamānaṃ, yathā man ti yasmā maṃ suṭṭhu esa kāmena nīto ti sukāmanītaṃ aññaṃsu sasuro dajjemu kho te ti ādi avoca, tattha dajjemū 'ti dadeyyāma, sutanun ti sundarasarīraṃ, idhamāharesīti idha āhareyyāsi.
Tassa taṃ kathaṃ sutvā M. cintesi: "Vimalāya mama hadayena kiccaṃ n'; atthi, Varuṇena pana dhammakathaṃ sutvā maṇinā maṃ pūjetvā tattha gatena mama dhammakathikabhāvo vaṇṇito bhavissati, tato Vimalāya mama dhammakathāya dohaḷo uppanno bhavissati, Varuṇena duggahītaṃ gahetvā Pu-āṇatto bhavissati, sv-āyaṃ attanā duggahītena maṃ māretuṃ evarūpaṃ dukkhaṃ pāpesi, mama paṇḍitabhāvo ṭhānuppattikāraṇavindanasamatthatā, imasmiṃ maṃ mārente kiṃ karissati, handa naṃ ‘māṇava, sādhunaradhammaṃ nāma jānāmi, yāvāhaṃ na marāmi tāva maṃ p-muddhani nisīdāpetvā sādhunaradhammaṃ suṇa, pacchā yaṃ icchasi taṃ kareyyāsīti'; vatvā sādhunaradhammaṃ vaṇṇento attano jīvitaṃ āharāpeyyan" ti so adhosiraṃ olambanto yeva g. ā.:
Ja_XXII.8(=545).219: Khippaṃ mamaṃ uddhara Kātiyāna
hadayena me yadi te atthi kiccaṃ,
[page 309]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 309
ye kec'; ime sādhunarassa dhammā
sabbe va te pātukaromi ajjā 'ti. || Ja_XXII:1357 ||
Taṃ sutvā Pu-"ayaṃ paṇḍitena devamanussānaṃ akathitapubbo dhammo bhavissati, khippam eva naṃ uddharitvā sādhunaradhammaṃ sossāmīti" cintetvā M-aṃ ukkhipitvā pabbatamuddhani nisīdāpesi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.8(=545).220: Sa Puṇṇako Kurunaṃ kattuseṭṭhaṃ
nagamuddhanī khippaṃ patiṭṭhapetvā
assattham āsīnaṃ samekkhiyānaṃ
paripucchi kattāram anomapaññaṃ: || Ja_XXII:1358 ||
Ja_XXII.8(=545).221: Samuddhato me si tuvaṃ papātā,
hadayena te ajja mam'; atthi kiccaṃ,
ye kec'; ime sādhunarassa dhammā
sabbe va me pātukarohi ajjā 'ti. || Ja_XXII:1359 ||
Ta. assatthan ti laddhassāsaṃ hutvā nisinnaṃ, samekkhiyānaṃ ti divā, sādhunarassa dhammā narassa sādhudhammā sundaradhammā.
Mahāsatto āha:
Ja_XXII.8(=545).222: Samuddhato ty-asmi{} ahaṃ papātā,
hadayena me yadi te atthi kiccaṃ
ye kec'; ime sādhunarassa dhammā
sabbe va te pātukaromi ajjā 'ti || Ja_XXII:1360 ||
Ta. tyasmīti tayā asmi
Atha naṃ M. "kiliṭṭhasarīro 'smi, nahāyāmi tāvā" 'ti ā., yakkho "sādhū" 'ti nahānodakaṃ āharitvā nahātakāle M-assa dibbadussadibbagandhamālādīni datvā alaṃkatapaṭiyattakāle dibbabhojanaṃ adāsi, M. bhuttabhojano Kāḷāgirimatthakaṃ alaṃkārāpetvā āsanaṃ paññapāpetvā alaṃkatāsane nisīditvā Buddhalīḷhāya sādhunaradhammaṃ desento g. ā.:
Ja_XXII.8(=545).223: Yātānuyāyī ca bhavāhi māṇava,
addañ ca pāṇiṃ parivajjayassu,
[page 310]
310 XXII. Mahānipāta.
mā c'; assu mittesu kadāci dūbhī,
mā ca vasaṃ asatīnaṃ nigacche. || Ja_XXII:1361 ||
Ta. addañca -- ti allaṃ tintaṃ pāṇiṃ mā dahi mā jhāpayi.
Yakkho saṃkhittena kathite cattāro sādhunaradhamme bujjhituṃ asakkonto vitthārena pucchi:
Ja_XXII.8(=545).224: Kathan nu yātaṃ anuyāyi hoti
addañ ca pāṇiṃ dahate kathaṃ so
asatī ca kā ko pana mittadūbho,
akkhāhi me pucchito etam atthan ti. || Ja_XXII:1362 ||
Mahāsatto pi 'ssa kathesi:
Ja_XXII.8(=545).225: Asanthutaṃ no pi ca diṭṭhapubbaṃ
yo āsanenāpi nimantayeyya
tass'; eva atthaṃ puriso kareyya,
yātānuyāyīti tam āhu paṇḍitā. || Ja_XXII:1363 ||
Ja_XXII.8(=545).226: Yass'; ekarattim pi ghare vaseyya
yatth'; annapānaṃ puriso labhetha
na tassa pāpaṃ manasābhicetaye,
adubbhapāṇiṃ dahate mittadūbho. || Ja_XXII:1364 ||
Ja_XXII.8(=545).227: Yassa rukkhassa chāyāya nisīdeyya sayeyya vā (= V.240|21)
na tassa sākhaṃ bhañjeyya, mittadūbho hi pāpako. || Ja_XXII:1365 ||
Ja_XXII.8(=545).228: Puṇṇam pi c'; etaṃ paṭhaviṃ dhanena
dajj'; itthiyā puriso sammatāya
laddhā khaṇaṃ atimaññeyya tam pi,
tāsaṃ vasaṃ asatīnaṃ na gacche. || Ja_XXII:1366 ||
Ja_XXII.8(=545).229: Evaṃ kho yātaṃ anuyāyi hoti
addañ ca pāṇiṃ dahate pun'; evaṃ
asatī ca sā so pana mittadūbho,
so dhammiyo hoti, jahassu adhamman ti. || Ja_XXII:1367 ||
[page 311]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545). 311
Ta. asanthutan ti ekāhadvīham pi ekato avutthapubbaṃ, āsanenāpīti yo evarūpaṃ āsanamattenāpi nimanteyya pag eva annapānādīhi, tassevā 'ti tassa pubbakārissa atthaṃ karot'; eva, yātānuyāyīti pubbakārinā yātassa puggalassa anuyāyī, paṭhamaṃ karonto yāti nāma pacchā karonto anuyāyati nāmā 'ti evam paṇḍitā kathenti, ayaṃ devarāja paṭhamo sādhunaradhammo, adubbhapāṇin ti adrūbhakaṃ, attano bhuñjanahattham eva dahanto hi mittadūbhī nāma hoti, iti allahatthassa ajjhāpanaṃ nāma, ayaṃ dutiyo sādhunaradhammo, na tassā 'ti tassa sākhaṃ vā pattaṃ vā na bhindeyya, kiṃkāraṇā: mittadūbho hi pāpako iti paribhuttachāyassa acetanassa rukkhassāpi pāpako honto mittadūbhī nāma hoti kimaṅga pana manussabhūtassa, evaṃ mittesu adubbhanan nāma, ayaṃ tatiyo sādhunaradhammo, dajjitthiyā ti dadeyya itthiyā, sammatāyā 'ti aham ev'; assā piyo na aññe c'; esā icchatīti evaṃ suṭṭhu matāya, laddhā khaṇan ti aticārassa okāsaṃ labhitvā, asatīnan ti asaddhammasamannāgatānaṃ itthīnaṃ, iti mātugāmaṃ nissāya pāpassa akaraṇaṃ nāma, ayaṃ catuttho sādhunaradhammo, so dhammiyo hotīti so tvaṃ devarāja imehi catūhi naradhammasammatehi yutto dhammiko hoti.
Evaṃ M. yakkhassa cattāro sādhunaradhamme Buddhalīḷhāya kathesi, te suṇanto yeva Pu-sallakkhesi: "catūsu pi ṭhānesu paṇḍito attano jīvitam eva yācati, ayaṃ kho pana mayhaṃ pubbe asanthutass'; eva sakkāraṃ akāsi, aham assa nivesane tīhaṃ mahantaṃ yasaṃ anubhavanto vasiṃ, ahañ ca imaṃ pāpakaṃ karonto mātugāmaṃ nissāya karomi, sabbathāpi aham eva mittadūbhī, sace paṇḍite aparajjhissāmi na sādhunaradhamme vattissāmi nāma, kiṃ me nāgamāṇavikāya, Indapattavāsīnaṃ sāssūni mukhāni hasāpento imaṃ vegena tattha netvā dhammasabhāya otāressāmīti" cintetvā āha:
Ja_XXII.8(=545).230: Avasiṃ ahaṃ tuyha tīhaṃ agāre,
annena pānena upaṭṭhito 'smi,
mitto mamāsī, visajām'; ahan taṃ,
kāmaṃ gharaṃ uttamapañña gacche. || Ja_XXII:1368 ||
[page 312]
312 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.8(=545).231: Api hāyatu nāgakulassa attho,
alam pi me nāgakaññāya hotu,
so tvaṃ saken'; eva subhāsitena
mutto si me ajja vadhāya paññā ti. || Ja_XXII:1369 ||
Ta. upaṭṭhito smīti tayā upaṭṭhito asmi, visajāmahantan ti vissajjemi ahaṃ taṃ, kāman ti ekaṃsena, vadhāyā 'ti vadhato, paññā ti paññāvanta.
Atha naṃ M. "māṇava tvaṃ maṃ tāva attano gharaṃ mā pesehi n-bhavanam eva maṃ nehīti" vadanto g. ā.:
Ja_XXII.8(=545).232: Handa tuvaṃ yakkha mamam pi nehi
sasuran nu te, atthaṃ mayī carassu,
aham pi nāgādhipatīvimānaṃ
dakkhemu nāgassa adiṭṭhapubban ti. || Ja_XXII:1370 ||
Ta. handā 'ti vavassaggatthe nipāto, sasurannu -- ti tava sasurassa santikaṃ, atthaṃ mayi cara, mā nāsayi, nāgādhipatīvimānan ti nāgādhipatiñ ca vimānañ c'; assa nāgassa adiṭṭhapubbaṃ passeyyaṃ.
Puṇṇako āha:
Ja_XXII.8(=545).233: Yaṃ ve narassa ahitāya assa
na taṃ pañño arahati dassanāya,
atha kena vaṇṇena amittagāmaṃ
tuvam icchasī uttamapañña gantun ti. || Ja_XXII:1371 ||
Ta. amitta -- ti amittassa vasanaṭṭhānaṃ, amittasamāgaman ti a.
Mahāsatto āha:
Ja_XXII.8(=545).234: Addhā pajānāmi aham pi etaṃ
na taṃ pañño arahati dassanāya,
pāpañ ca me n'; atthi kataṃ kuhiñci
tasmā na saṃke maraṇāgamāyā 'ti. || Ja_XXII:1372 ||
Ta. maraṇāgamāyā 'ti maraṇassa āgamāya.
[page 313]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka (545.) 313
"Api ca devarāja mayā tādiso kakkhaḷo dhammakathāya palobhetvā mudukato, idān'; eva maṃ ‘alam me n-māṇavikāya, attano gharaṃ yāhīti'; vadesi, n-rājassa mudukaraṇe mamako bhāro, nehi yeva maṃ tatthā" 'ti. Taṃ sutvā Pu-tassa vacanaṃ "sādhū" 'ti sampaṭicchitvā ā.:
Ja_XXII.8(=545).235: Handa ca ṭhānaṃ atulānubhāvaṃ
mayā sahā dakkhisi, ehi katte
yatth'; acchati{} naccagītehi nāgo
rājā yathā Vessavaṇo Naḷiññaṃ. || Ja_XXII:1373 ||
Ja_XXII.8(=545).236: Taṃ nāgakaññā caritaṃ gaṇena
nikīḷitaṃ niccam aho va rattiṃ
pahūtamalyaṃ bahupupphachannaṃ
obhāsatī vijju-r-iv'; antalikkhe. || Ja_XXII:1374 ||
Ja_XXII.8(=545).237: Annena pānena upetarūpaṃ
naccehi gītehi ca vāditehi
paripūra kaññāhi alaṃkatāhi
upasobhatī vatthapilandhanenā 'ti. || Ja_XXII:1375 ||
Ta. handā cā 'ti nipātamattam eva, ṭhānan ti n-rājassa vasanaṭṭhānaṃ, Naḷiññan ti Naḷiniyaṃ nāma rājadhāniyaṃ, caritaṃ gaṇenā 'ti taṃ n-kaññānaṃ gaṇena caritaṃ, nikīḷitan ti niccaṃ aho ca rattiṃ ca n-kaññāhi kīḷitānukīḷitaṃ.
Ja_XXII.8(=545).238: So Puṇṇako Kurunaṃ kattuseṭṭhaṃ
nisīdayī pacchato āsanasmiṃ,
ādāya kattāram anomapaññaṃ
upānayī bhavanaṃ nāgarañño. || Ja_XXII:1376 ||
Ja_XXII.8(=545).239: Patvāna ṭhānaṃ atulānubhāvaṃ
aṭṭhā kattā pacchato Puṇṇakassa,
sāmaggipekkhī pana nāgarājā
pubbe va jāmātaram ajjhabhāsatha. || Ja_XXII:1377 ||
[page 314]
314 XXII. Mahānipāta.
So Pu-ti bhi. so Pu-evaṃ n-bhavanaṃ vaṇṇetvā paṇḍitaṃ attano ājaññaṃ āropetvā n-bhavanaṃ nesi, ṭhānan ti n-rājassa vasanaṭṭhānaṃ, pacchato -- ti Puṇṇakassa kira etad ahosi: sace n-rājā paṇḍitaṃ disvā muducitto bhavissati icc-etaṃ kusalaṃ noce tassa taṃ apassantass'; eva sindhavaṃ āropetvā ādāya gamissāmīti, atha naṃ pacchato ṭhapesi, tena vuttaṃ: p.
P-kassā 'ti, sāmaggi -- sāmaggiṃ pekkhamāno, sāmaṃ avekkhīti pi pāṭho, attano jāmātaraṃ passitvā paṭhamataraṃ sayam eva ajjhabhāsathā 'ti a.
Nāgarājā āha:
Ja_XXII.8(=545).240: Yan nu tuvaṃ agamā maccalokaṃ
anvesamāno hadayaṃ paṇḍitassa,
kacci samiddhena idhānupatto
ādāya kattāraṃ anomapaññan ti. || Ja_XXII:1378 ||
Kacci -- ti tena manorathena samiddhena nipphannena idhāgato sīti pucchi.
Puṇṇako āha:
Ja_XXII.8(=545).241: Ayaṃ hi so āgato yan tvam icchasi,
dhammena laddho mama dhammapālo,
taṃ passathā sammukhā bhāsamānaṃ,
sukho bhave sappurisehi saṃgamo ti. || Ja_XXII:1379 ||
Ta. yantvamicchasīti yaṃ tvaṃ icchasi, yantum icchasīti vā pāṭho, bhās -- ti taṃ lokapāṭakaṃ dhammapālaṃ idāni madhurena sarena dhammaṃ bhāsamānaṃ sammukhā va passatha, sappurisehi ekaṭṭhāne samāgamo hi nāma sukho hotīti. Kāḷāgirikhaṇḍaṃ.
Nāgarājā Mahāsattaṃ disvā gātham āha:
Ja_XXII.8(=545).242: Adiṭṭhapubbaṃ disvāna macco maccubhayaddito
vyamhito nābhivādeti, na ida paññavatām iva. || Ja_XXII:1380 ||
Ta. vyamhito ti bhīto, i. v. h.: paṇḍita tvaṃ adiṭṭhapubbaṃ n-bhavanaṃ disvā maraṇabhayena ca aṭṭito bhīto hutvā yaṃ maṃ na abhivādesi idaṃ kāraṇaṃ {paññavantānaṃ} na hoti.
Evaṃ n-rājānaṃ paccāsiṃsantaṃ M. "na tvaṃ mayā vanditabbo" ti avatvā va attano ñāṇatāya upāyakosallena "ahaṃ vajjhappattabhāvena taṃ na vandāmīti" vadanto g-dvayam āha:
[page 315]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 315
Ja_XXII.8(=545).243: Na c'; amhi vyamhito nāga na ca maccubhayaddito
na vajjho abhivādeyya vajjhaṃ vā nābhivādaye. || Ja_XXII:1381 ||
Ja_XXII.8(=545).244: Kathaṃ no abhivādeyya abhivādāpayetha ve
yaṃ naro hantum iccheyya
taṃ kammaṃ na upapajjatīti. || Ja_XXII:1382 ||
T. a.: n'; evāhaṃ {n-rājā} adiṭṭhapubbaṃ n-bhavanaṃ disvā bhīto maraṇabhayena tajjito, mādisassa hi maraṇabhayan nāma n'; atthi, vajjho pana abhivādetuṃ vajjhaṃ vā avajjho pi abhivādetuṃ na labhati, yaṃ hi naro hantuṃ iccheyya taṃ kathan nu abhivādeyya kathaṃ vā tena attānaṃ abhivādāpayetha ve, tassa hi taṃ kammaṃ na upapajjati, tvaṃ ca kira maṃ mārāpetuṃ idha ānāpesi, kathaṃ ahaṃ taṃ vandāmīti.
Taṃ sutvā nāgarājā Mahāsattassa thutiṃ karonto dve gāthā abhāsi:
Ja_XXII.8(=545).245: Evam etaṃ yathā brūsi saccaṃ bhāsasi paṇḍita:
na vajjho abhivādeyya vajjhaṃ vā nābhivādaye. || Ja_XXII:1383 ||
Ja_XXII.8(=545).246: Kathan no abhivādeyya abhivādāpayetha ve
yaṃ naro hantum iccheyya
taṃ kammaṃ na upapajjatīti. || Ja_XXII:1384 ||
Idāni M. nāgarājena saddhiṃ paṭisanthāraṃ karonto āha:
Ja_XXII.8(=545).247: Asassataṃ sassatan no tavedaṃ
iddhī jutī balaviriyūpapatti,
pucchāmi taṃ nāgarāj'; etam atthaṃ:
kathan nu te laddham idaṃ vimānaṃ. || Ja_XXII:1385 ||
Ja_XXII.8(=545).248: Adhicca laddhaṃ pariṇāmajan te (V 171|9)
sayaṃkataṃ udāhu devehi dinnaṃ,
akkhāhi me nāgarāj'; etam atthaṃ
yath'; eva te laddham idaṃ vimānan ti. || Ja_XXII:1386 ||
Ta. tava idan ti idaṃ tava yasajātaṃ vimānaṃ vā asassataṃ sassatasadisaṃ mā kho yasaṃ nissāya pāpam akāsīti iminā padena attano jīvitaṃ yāci, iddhīti nāgiddhī ca nāgajutī kāyabalaṃ cetasikaviriyan ca n-bhavane upapattī ca yan ca te idaṃ vimānaṃ,
[page 316]
316 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] pucchāmi taṃ n-rāja etam atthaṃ: kathan nu te etaṃ sabbaṃ laddhan ti, adhicca laddhan ti kin na tayā idaṃ vimānaṃ evaṃ sampannaṃ n-bhavanaṃ adhicca akāraṇena laddhaṃ udāhu utupariṇāmajaṃ te idaṃ udāhu sayaṃ sahatthen'; eva katam udāhu devehi te dinnaṃ yath'; eva te idaṃ laddhaṃ etam me attham akkhāhīti.
Nāgarājā āha:
Ja_XXII.8(=545).249: Nādhicca laddhaṃ na pariṇāmajaṃ me (V 171|22)
na sayaṃkataṃ na pi devehi dinnaṃ,
sakehi kammehi apāpakehi
puññehi me laddhaṃ idaṃ vimānan ti. || Ja_XXII:1387 ||
Ta. apāpakehīti alāmakehi.
Mahāsatto āha:
Ja_XXII.8(=545).250: Kin te vataṃ kim pana brahmacariyaṃ
kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko
iddhī jutī balaviriyūpapatti
idañ ca te nāga mahāvimānan ti. || Ja_XXII:1388 ||
(V 171|26, Sumaṅgala V. 1. p. 177)
Ta. kinte vatan ti n-rāja purimabhave kiṃ dānaṃ kiṃ vataṃ ahosi ko brahmacariyavāso katarasucaritass'; ev'; esa iddhi-ādiko vipāko ti.
Nāgarājā āha:
Ja_XXII.8(=545).251: Ahañ ca bhariyā ca manussaloke
saddhā ubho dānapatī ahumhā,
opānabhūtaṃ me gharaṃ tadāsi,
santappitā samaṇabrāhmaṇā ca. || Ja_XXII:1389 ||
(Sumaṅgala I p. 177 V.172|5))
Ja_XXII.8(=545).252: Mālañ ca gandhañ ca vilepanañ ca
padīpiyaṃ seyyam upassayañ ca
acchādanaṃ sayanaṃ annapānaṃ
sakkacca dānāni adamha tattha. || Ja_XXII:1390 ||
Ja_XXII.8(=545).253: Taṃ me vataṃ tam pana brahmacariyaṃ, (V 172|7)
tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko
iddhī jutī balaviriyūpapatti
idañ ca dhīra mahāvimānan ti. || Ja_XXII:1391 ||
[page 317]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 317
Ta. manussaloke ti Aṃgaraṭṭhe Kālacampānagare, tamme vatan ti taṃ sakkaccaṃ dinnadānaṃ eva mayhaṃ vatasamādānan ca brahmacariyan ca ahosi, tass'; eva sucaritassa ayaṃ iddhādiko vipāko.
Mahāsatto āha:
Ja_XXII.8(=545).254: Evañ ce te laddham idaṃ vimānaṃ
jānāsi puññānaṃ phalūpapattiṃ,
tasmā hi dhammañ cara appamatto
yathā vimānaṃ punam āvasesīti. || Ja_XXII:1392 ||
Ta. jānāsīti sace tayā dānānubhāven'; etaṃ laddhaṃ evaṃ sante jānāsi nāma puññānaṃ phalañ ca puññaphalena nibbattaṃ upapattiñ ca, tasmā ti yasmā puññehi tayā idaṃ laddhaṃ tasmā punamāvasesīti yathā puna pi imaṃ n-bhavanaṃ ajjhāvasasi evaṃ dhammaṃ cara.
Nāgarājā āha:
Ja_XXII.8(=545).255: Na idha santi samaṇabrāhmaṇā va
yes'; annapānāni dademu katte,
akkhāhi me pucchito etam atthaṃ
yathā vimānaṃ punam āvasemā 'ti. || Ja_XXII:1393 ||
Māhāsatto āha:
Ja_XXII.8(=545).256: Bhogī hi te santi idh'; ūpapannā
puttā ca dārā anujīvino ca,
tesu tuvaṃ vacasā kammanā ca
asampaduṭṭho va bhavāhi niccaṃ. || Ja_XXII:1394 ||
Ja_XXII.8(=545).257: Evaṃ tuvaṃ nāga asampadosaṃ
anupālayā vacasā kammanā ca,
ṭhatvā idhā yāvatāyuṃ vimāne
uddhaṃ ito gacchasi devalokan ti. || Ja_XXII:1395 ||
Ta. bhogīti bhogino, nāgā ti a., tesū 'ti tesu puttādīsu bhogisu vācāya ca kammena ca niccaṃ asampaduṭṭho bhava, anupālayā 'ti evaṃ puttādīsu c'; eva sesasattesu ca mettacittasaṃkhātaṃ asampadosaṃ anurakkha, uddhaṃ ito ti n-bhavanato uparidevalokaṃ gamissasi, mettacittaṃ hi dānato atirekataraṃ puññan ti.
[page 318]
318 XXII. Mahānipāta.
Nāgarājā M-assa dhammakathaṃ sutvā "na sakkā paṇḍitena bahi papañcaṃ kātuṃ, Vimalāya dassetvā subhāsitaṃ sāvetvā dohaḷaṃ paṭippassambhetvā Dhanañjayarājānaṃ tosetvā paṇḍitaṃ pesetuṃ vaṭṭatīti" cintetvā g. ā.:
Ja_XXII.8(=545).258: Addhā hi so socati rājaseṭṭho
tayā vinā yassa tuvaṃ sajīvo,
dukkhūpanīto pi tayā samecca
vindeyya poso sukham āturo pīti. || Ja_XXII:1396 ||
Ta. sajīvo ti sajīvo va amacco, sameccā 'ti tayā saha samāgantvā, āturopīti bāḷhagilāno pi samāno.
Taṃ sutvā M. nāgassa thutiṃ karonto itaraṃ g. ā.:
Ja_XXII.8(=545).259: Addhā sataṃ bhāsasi nāga dhammaṃ
anuttaraṃ atthapadaṃ suciṇṇaṃ,
etādisīyāsu hi āpadāsu
paññāyate mādisānaṃ viseso ti. || Ja_XXII:1397 ||
Ta. addhā satan ti addhā santānaṃ paṇḍitānaṃ dhammaṃ bhāsasi, atthapadan ti nihitakoṭṭhāsaṃ, etādisīyāsū 'ti evarūpāsu āpadāsu edise bhaye upaṭṭhite mādisānaṃ paññāvantānaṃ viseso paññāyati.
Taṃ sutvā nāgarājā atirekataraṃ tuṭṭho gātham āha:
Ja_XXII.8(=545).260: Akkhehi no t'; āyaṃ mudhā nu laddho,
akkhehi no t'; āyaṃ ajesi jūte,
dhammena laddho iti t'; āyam āha,
kathaṃ tuvaṃ hattham imassa-m-āgato ti. || Ja_XXII:1398 ||
Ta. akkhehi no ti ācikkha amhākaṃ, tāyan ti taṃ ayaṃ, mudhā -- ti kin nu mudhā amūlen'; eva labhi udāhu jūte ajesi, iti tāyamāhā 'ti ayaṃ Puṇṇako dhammena me paṇḍito laddho ti vadati, imassamāgato ti tvaṃ kathaṃ imassa hatthatthaṃ āgato.
Mahāsatto āha:
Ja_XXII.8(=545).261: Yo m'; issaro tattha ahosi rājā
tam ayam akkhehi ajesi jūte,
[page 319]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 319
so maṃ jito rājā imass'; adāsi,
dhammena laddho 'smi asāhasenā 'ti. || Ja_XXII:1399 ||
Ta. yo missaro ti yo me issaro, imassadāsīti imassa adāsi.
Ja_XXII.8(=545).262: Mahorago attamano udaggo
sutvāna dhīrassa subhāsitāni
hatthe gahetvā anomapaññaṃ
pāvekkhi bhariyāya tadā sakāse. || Ja_XXII:1400 ||
Ja_XXII.8(=545).263: Yena tvaṃ Vimale paṇḍu yena bhattaṃ na ruccatī
na ca-m-etādiso vaṇṇo ayam eso tamonudo. || Ja_XXII:1401 ||
Ja_XXII.8(=545).264: Yassa te hadayen'; attho āgat'; āyaṃ pabhaṃkaro,
tassa vākyaṃ nisāmehi, dullabhaṃ dassanaṃ puna. || Ja_XXII:1402 ||
Pāvekkhīti paviṭṭho, yenā 'ti bhadde Vimale yena kāraṇena tvaṃ paṇḍu c'; eva na ca te bhattaṃ ruccati, nacametādiso vaṇṇo ti paṭhavitale vā devaloke vā na ca etādiso vaṇṇo aññassa kassaci atthi yādiso etassa guṇavaṇṇo patthaṭo, ayam eva so tamonudo ti yaṃ nissāya tava dohaḷo uppanno ayaṃ so sabbalokassa tamonudo, punā ti puna etassa dassanaṃ nāma dullabhan ti vadati.
Ja_XXII.8(=545).265: Disvāna taṃ Vimalā bhūripaññaṃ
dasaṅguliṃ pañjaliṃ paggahetvā
haṭṭhena bhāvena patītarūpā
icc-abravī Kurunaṃ kattuseṭṭhaṃ. || Ja_XXII:1403 ||
Haṭṭhena -- ti tuṭṭhena cittena, patītarūpā ti somanassajātā, itoparaṃ:
Ja_XXII.8(=545).266: Adiṭṭhapubbaṃ disvāna macco maccubhayaddito
vyamhito nābhivādeti, na idaṃ {paññavatām'} iva. || Ja_XXII:1404 ||
Ja_XXII.8(=545).267: Na c'; amhi vyamhito nāgi na ca maccubhayaddito,
na vajjho abhivādeyya vajjhaṃ vā nābhivādaye. || Ja_XXII:1405 ||
Ja_XXII.8(=545).268: Kathaṃ no abhivādeyya abhivādāpayetha ve
yaṃ naro hantum iccheyya taṃ kammaṃ na upapajjati. || Ja_XXII:1406 ||
Ja_XXII.8(=545).269: Evam etaṃ yathā brūsi saccaṃ bhāsasi paṇḍita:
na vajjho abhivādeyya vajjhaṃ vā nābhivādaye. || Ja_XXII:1407 ||
[page 320]
320 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.8(=545).270: Kathaṃ no abhivādeyya abhivādāpayetha ve
yaṃ naro hantum iccheyya taṃ kammaṃ na upapajjati. || Ja_XXII:1408 ||
Ja_XXII.8(=545).271: Asassataṃ sassataṃ nū tava-y-idaṃ
iddhī jutī balaviriyūpapatti,
pucchāmi taṃ nāgakaññe tam atthaṃ:
kathan nu te laddham idaṃ vimānan ti --pe--. || Ja_XXII:1409 ||
Ja_XXII.8(=545).272: Adhicca laddhaṃ pariṇāmajan te (V 171|9 etc.)
sayaṃkataṃ udāhu devehi dinnaṃ,
akkhāhi me nāgakaññe tam atthaṃ
yathā ca te laddham idaṃ vimānaṃ. || Ja_XXII:1410 ||
Ja_XXII.8(=545).273: Nādhicca laddhaṃ na pariṇāmajaṃ me
na sayaṃkataṃ nāpi devehi dinnaṃ,
sakehi kammehi apāpakehi
puññehi me laddham idaṃ vimānaṃ. || Ja_XXII:1411 ||
Ja_XXII.8(=545).274: Kin te vataṃ kim pana brahmacariyaṃ (Sumaṅgalā-V. I p. 177)
kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko:
iddhī jutī balaviriyūpapatti
idañ ca te nāgi mahāvimānaṃ. || Ja_XXII:1412 ||
Ja_XXII.8(=545).275: Ahañ ca kho sāmiko cāpi mayhaṃ
saddhā ubho dānapatī ahumhā,
opānabhūtam me gharaṃ tadāsi,
santappitā samaṇabrāhmaṇā ca. || Ja_XXII:1413 ||
Ja_XXII.8(=545).276: Mālañ ca gandhañ ca vilepanañ ca
padīpiyaṃ seyyam upassayañ ca
acchādanaṃ sayanaṃ annapānaṃ
sakkacca dānāni adamha tattha. || Ja_XXII:1414 ||
Ja_XXII.8(=545).277: Tam me vataṃ tam pana brahmacariyaṃ
tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko:
iddhī jutī balaviriyūpapatti,
idañ ca me dhīra mahāvimānaṃ. || Ja_XXII:1415 ||
[page 321]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 321
Ja_XXII.8(=545).278: Evañ ca te laddham idaṃ vimānaṃ,
jānāsi puññāna phalūpapattiṃ,
tasmā hi dhammañ cara appamatto
yathā vimānaṃ punam āvasesi. || Ja_XXII:1416 ||
Ja_XXII.8(=545).279: Na-y-idha-m-atthī {samaṇabrāhmaṇā} vā
yes'; annapānāni dademu katte,
akkhāhi me pucchito etam atthaṃ
yathā vimānaṃ punam āvasema. || Ja_XXII:1417 ||
Ja_XXII.8(=545).280: Bhogī hi ye santi idh'; ūpapannā
puttā ca dārā anujīvino ca
tesaṃ tuvaṃ vacasā kammanā ca
asampaduṭṭhā hi bhavāhi niccaṃ. || Ja_XXII:1418 ||
Ja_XXII.8(=545).281: Evaṃ tuvaṃ nāgi asampadosaṃ
anupālayā vacasā kammanā ca,
ṭhatvā idhā yāvatāyuṃ vimāne
uddhaṃ ito gacchasi devalokaṃ. || Ja_XXII:1419 ||
Ja_XXII.8(=545).282: Addhā hi so socati rājaseṭṭho
tayā vinā yassa tuvaṃ sajīvo,
dukkhūpanīto pi tayā samecca
vindeyya poso sukham āturo pi. || Ja_XXII:1420 ||
Ja_XXII.8(=545).283: Addhā sataṃ bhāsasi nāgi dhammaṃ
anuttaraṃ atthapadaṃ suciṇṇaṃ,
etādisīyāsu hi āpadāsu
paññāyatī mādisānaṃ viseso. || Ja_XXII:1421 ||
Ja_XXII.8(=545).284: Akkhehi no t'; āyaṃ mudhā nu laddho,
akkhehi no t'; āyaṃ ajesi jūte
dhammena laddho iti t'; āyam āha,
kathaṃ tuvaṃ hattham imassa-m-āgato. || Ja_XXII:1422 ||
Ja_XXII.8(=545).285: Yo m'; issaro tattha ahosi rājā
tam āyam akkhehi ajesi jūte,
[page 322]
322 XXII. Mahānipāta.
so maṃ jito rājā imass'; adāsi,
dhammena laddho 'smi asāhasenā 'ti. || Ja_XXII:1423 ||
Imāsaṃ gāthānaṃ heṭṭhāvuttanayen'; ev'; attho veditabbo.
Ja_XXII.8(=545).286: Yad eva Varuṇo nāgo pañhaṃ pucchittha paṇḍitaṃ
tad eva nāgakaññāpi pañhaṃ pucchittha paṇḍitaṃ. || Ja_XXII:1424 ||
Ja_XXII.8(=545).287: Yath'; eva Varuṇaṃ nāgaṃ dhīro tosesi pucchito
tath'; eva nāgakaññaṃ pi dhīro tosesi pucchito. || Ja_XXII:1425 ||
Evaṃ tositā pana.
Ja_XXII.8(=545).288: Ubho pi te attamane viditvā
mahoragaṃ nāgakaññañ ca dhīro
acchambhi abhīto alomahaṭṭho
icc-abravī Varuṇaṃ nāgarājaṃ: || Ja_XXII:1426 ||
Ja_XXII.8(=545).289: Mā heṭhayī nāga, ay'; āham asmi,
yena tava attho idaṃ sarīraṃ
hadayena maṃsena karoti kiccaṃ,
sayaṃ karissāmi yathāmatin te ti. || Ja_XXII:1427 ||
Acchambhīti nikkampo, alomahaṭṭho ti bhayena ahaṭṭhalomo, iccabravīti vīmaṃsanavasena iti abravi, mā heṭhayīti mittadūbhikammaṃ karomīti mā bhāyi, kathan nu kho imaṃ idāni hanissāmīti mā cintayi, nāgā 'ti Varuṇaṃ ālapati, ayāhamasmīti ayam aham asmi, ayam eva vā pāṭho, sayaṃ karissāmīti sace tvaṃ imassa santike dhammo suto ti maṃ māretuṃ na visahasi aham eva yathā tava ajjhāsayo tathā sayaṃ karissāmīti.
Nāgarājā āha:
Ja_XXII.8(=545).290: Paññā bhave hadayaṃ paṇḍitānaṃ,
te ty-amha paññāya mayaṃ sutuṭṭhā,
Anūnanāmo labhat'; ajja dāraṃ,
ajj'; eva taṃ Kuruyo pāpayātū 'ti. || Ja_XXII:1428 ||
Ta. tyamhā 'ti te mayaṃ tava paññāya santuṭṭhā, anūna -- ti sampuṇṇanāmo Pu-yakkhasenāpati, labhatajja -- ti labhatu ajja dāraṃ, dadām'; assa dhītaraṃ Irandatiṃ, pāpayātū 'ti ajj'; eva taṃ Kururaṭṭhaṃ Pu-pāpetu.
[page 323]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 323
Evaṃ vatvā Varuṇo Irandatiṃ Puṇṇakassa adāsi, so taṃ labhitvā tuṭṭhacitto Mahāsattena saddhiṃ sallapi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.8(=545).291: Sa Puṇṇako attamano udaggo
Irandatiṃ nāgakaññaṃ labhitvā
haṭṭhena bhāvena patītarūpo
icc-abravī Kurunaṃ kattuseṭṭhaṃ: || Ja_XXII:1429 ||
Ja_XXII.8(=545).292: Bhariyāya maṃ tvaṃ akarī samaṅgiṃ,
ahañ ca te Vidhura karomi kiccaṃ,
imañ ca te maṇiratanaṃ dadāmi,
ajj'; eva taṃ Kuruyo pāpayāmīti. || Ja_XXII:1430 ||
Ta. maṇi -- ti paṇḍita ahaṃ te guṇesu pasanno arahāmī tavānucchavikaṃ kātuṃ, tasmā imañ ca te cakkavattiparibhogaṃ maṇiratanaṃ demi, ajj'; eva ca taṃ Indapattaṃ pāpemi.
Atha M. thutiṃ karonto itaram gātham āha:
Ja_XXII.8(=545).293: Ajeyyam esā tava hotu mettī
bhariyāya Kaccāna piyāya saddhiṃ,
ānandacitto sumano patīto
datvā maṇiṃ mañ ca nay'; Indapattan ti. || Ja_XXII:1431 ||
Ta. ajjeyyamesā ti esā tava bhariyāya saddhiṃ piyasaṃvāsamettī ajeyyā hotu, ānandacitto ti ādīhi pi samaṅgibhāvam ev'; assa vadati, nayindapattan ti naya Indapattaṃ.
Ja_XXII.8(=545).294: Sa Puṇṇako Kurunaṃ kattuseṭṭhaṃ
nisīdayī purato āsanasmiṃ,
ādāya kattāram anomapaññaṃ
upānayī nagaraṃ Indapattaṃ. || Ja_XXII:1432 ||
Ja_XXII.8(=545).295: Mano manussassa yathāpi gacche
tato pi saṃkhippataraṃ ahosi,
sa Puṇṇako Kurunaṃ kattuseṭṭhaṃ
upānayī nagaraṃ Indapattaṃ. || Ja_XXII:1433 ||
[page 324]
324 XXII. Mahānipāta.
Atha nam āha:
Ja_XXII.8(=545).296: Et'; Indāpattaṃ nagaraṃ padissati
rammāni ca ambavanāni bhāgaso,
ahañ ca bhariyāya samaṅgibhūto,
tuvañ ca patto si sakaṃ niketaṃ. || Ja_XXII:1434 ||
Yathāpi gacche ti mano nāma na gacchati, dūre ārammanaṃ gaṇhanto pana gato ti vuccati, tasmā manassa ārammaṇagahaṇato pi khippataraṃ tassa manomayasindhavassa gamanaṃ ahosīti evaṃ ettha attho daṭṭhabbo, etindapattan ti assapiṭṭhe nisinnass'; eva dassento evam ā., sakaṃ -- ti tvañ ca attano nivesanaṃ sampatto ti ā.
Tasmiṃ pana divase paccūsakāle rājā supinaṃ addasa, evarūpo supino ahosi: rañño nivesanadvāre paññakkhandho sīlasākhappasākho pañcagorasaphalo alaṃkatahatthiassapaṭicchanno mahārukkho ṭhito, mahājano tassa mahāsakkāraṃ katvā añjaliṃ paggayha namassati, atha kho kaṇhapuriso rattasāṭakanivattho rattapupphakaṇṇapūro āvudhahattho āgantvā mahājanassa paridevantass'; eva taṃ rukkhaṃ mūle chinditvā kaḍḍhanto ādāya gantvā puna āharitvā pakatiṭṭhāne yeva ṭhapetvā pakkāmi, rājā taṃ supinaṃ parigaṇhanto "mahārukkho viya na añño koci Vi-paṇḍito, mahājanassa paridevantass'; eva mūlaṃ chinditvā ādāya gatapuriso viya na añño koci, p-aṃ gahetvā gatamāṇavo, puna taṃ rukkhaṃ āharitvā pakatiṭṭhāne ṭhapetvā gato viya so māṇavo p-aṃ ānetvā dhammasabhādvāre ṭhapetvā pakamissati, addhā mayaṃ ajja p-aṃ passissāmā" 'ti saniṭṭhānaṃ katvā somanassappatto sakalanagaraṃ alaṃkārāpetvā dhammasabhaṃ sajjāpetvā alaṃkataratanamaṇḍape dhammāsanaṃ paññāpāpetvā ekasatarājāmaccagaṇanagaravāsijanapadaparivuto "ajja tumhe p-aṃ passissatha, mā bhāyitthā" 'ti mahājanaṃ assāsento p-assa āgamanaṃ olokento dhammasabhāyaṃ nisīdi, Pu-pi p-aṃ otāretvā dh-sabhādvāre parisamajjhe ṭhapetvā Irandatiṃ ādāya attano devanagaram eva gato.
[page 325]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 325
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.8(=545).297: Sa Puṇṇako Kurunaṃ kattuseṭṭhaṃ
oropaya dhammasabhāya majjhe
ājaññam āruyha anomavaṇṇo
pakkāmi vehāsayam antalikkhe. || Ja_XXII:1435 ||
Ja_XXII.8(=545).298: Taṃ disvā rājā paramappatīto
uṭṭhāya bāhāhi palissajitvā
avikampayaṃ dhammasabhāya majjhe
nisīdayī pamukhaṃ āsanasmin ti. || Ja_XXII:1436 ||
Ta. anoma -- ti ahīnavaṇṇo uttamavaṇṇo, avikampayan ti bhi. so rājā paṇḍitaṃ palissajitvā mahājanamajjhe akampanto anolīyanto yeva hatthe gahetvā attano abhimukhaṃ katvā alaṃkatadhammāsane nisīdāpesi.
Atha tena saddhiṃ sammoditvā madhurapaṭisanthāraṃ karonto gātham āha:
Ja_XXII.8(=545).299: Tvaṃ no vinetāsi rathaṃ va naddhaṃ,
nandanti taṃ Kuruyo dassanena,
akkhāhi me pucchito etam atthaṃ:
kathaṃ pamokkho ahu māṇavassā 'ti. || Ja_XXII:1437 ||
Ta. naddhan ti yathā naddhaṃ rathaṃ sārathi vineti evaṃ tvaṃ amhākaṃ kāraṇena nayena hitakiriyāsu vinetā, nandanti tan ti taṃ disvā ime kururaṭṭhavāsino tava dassanena nandanti, māṇavassā 'ti māṇavassa santikā kathaṃ tampamokkho ahosi yo vā naṃ muñcantassa maṇavassa pamokkho so kena kāraṇena ahosīti a.
Mahāsatto āha:
Ja_XXII.8(=545).300: Yaṃ māṇavo ty-ābhivadī janinda
na so manusso naraviriyaseṭṭha,
yadi te suto Puṇṇako nāma yakkho
rañño Kuverassa hi so sajīvo. || Ja_XXII:1438 ||
Ja_XXII.8(=545).301: Bhūmindharo Varuṇo nāma nāgo
brahā sucīvaṇṇabalūpapanno,
tassānujaṃ dhītaraṃ kāmayāno
Irandatiṃ nāma sa nāgakaññaṃ. || Ja_XXII:1439 ||
[page 326]
326 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.8(=545).302: Tassā sumajjhāya piyāya hetu
patārayitthā maraṇāya mayhaṃ,
so c'; eva bhariyāya samaṅgibhūto
ahañ c'; anuññāto maṇī ca laddho ti. || Ja_XXII:1440 ||
Ta. yaṃ mā -- ti janinda yaṃ tvaṃ māṇavo ti abhivadasi, bhūmindharo ti bhūmindharabhavanavāsī, yā nāgakaññā ti yaṃ so kāmayamāno mama maraṇāya patārayi sā n-kaññā, Irandatināmapiyāya hetū 'ti.
"Mahārāja, so hi n-rājā catuposathikapañhavissajjane pasanno maṃ maṇinā pūjetvā n-lokaṃ gato Vimalāya nāma deviyā ‘kahaṃ te maṇīti'; pucchito mama dhammakathikabhāvaṃ vaṇṇesi, sā dhammakathaṃ sotukāmā hutvā mama hadaye dohaḷaṃ uppādesi, n-rājā duggahītena dhītaraṃ Irandatiṃ āha:
‘mātā te Vidhurassa hadayamaṃse dohaḷinī, tassa hadayamaṃsaṃ āharituṃ samattham sāmikaṃ pariyesā'; 'ti, sā pariyesantī Vessavaṇassa bhāgineyyaṃ Puṇṇakaṃ nāma yakkhaṃ disvā taṃ attani paṭibaddhacittaṃ ñatvā pitu santikaṃ nesi, atha naṃ so ‘Vi-paṇḍitassa hadayamaṃsaṃ āharituṃ sakkonto Irandatiṃ labhissasīti'; ā., so Vepullapabbatato cakkavattiparibhogaṃ maṇiṃ āharitvā tumhehi saddhiṃ jūtaṃ kīḷitvā maṃ labhitvā tīhaṃ mama nivesane vasitvā maṃ assassa vāladhiṃ gāhāpetvā Himavante rukkhesu ca pabbatesu ca pothetvā māretuṃ asakkonto sattame vātakkhandhe verambamukhe pakkhanditvā saṭṭhiyojanubbedhe Kāḷāgirimatthake ṭhapetvā sīhavesādivasena idañ c'; idañ ca katvā māretuṃ asakkonto mayā attano māraṇakāraṇaṃ puṭṭho sabbaṃ pavattiṃ ācikkhi, ath'; assāhaṃ sādhunaradhamme kathesiṃ, taṃ sutvā pasannacitto maṃ idha netukāmo ahosi, athāhaṃ taṃ ādāya n-bhavanaṃ gantvā n-rañño ca Vimalāya ca dhammaṃ kathesiṃ, sabbā ca n-parisā pasādi, n-rājā tattha mayā chāhaṃ vutthakāle Irandatiṃ Puṇṇakassa adāsi,
[page 327]
8. Vidhurapaṇḍitajātaka. (545.) 327
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so taṃ labhitvā pasannacitto maṃ maṇiratanena pūjetvā nāgarājenāṇatto maṃ manomayasindhavaṃ āropetvā sayaṃ majjhimāsane nisīditvā Irandatiṃ pacchimāsane nisīdāpetvā idhānetvā maṃ parisamajjhe otāretvā Irandatiṃ ādāya attano nagaram eva gato, evaṃ mahārāja so Pu-tassā sumajjhāya piyāya hetu patārayi maraṇāya mayhaṃ, ath'; evaṃ maṃ nissāya so c'; eva bhariyāya samaṅgibhūto, mama dhammadesanaṃ sutvā pasannena n-rājena ahañ ca anuññāto, tassa Puṇṇakassa santikā ayaṃ sabbakāmadado cakkavattiparibhogamaṇi ca laddho, gaṇhatha deva maṇin" ti maṇiṃ rañño adāsi. Tato rājā paccūsakāle attanā diṭṭhasupinaṃ nagaravāsīnaṃ kathetukāmo "bho nagaravāsī ajja mayā diṭṭhasupinaṃ suṇāthā" 'ti vatvā āha:
Ja_XXII.8(=545).303: Rukkho hi mayhaṃ padvāresu jāto,
paññā khandho sīlamay'; assa sākhā,
atthe ca dhamme ca ṭhito nipāko
gavapphalo hatthigavāssachanno. || Ja_XXII:1441 ||
Ja_XXII.8(=545).304: Naccagītaturiyābhinādite
ucchijjam enam puriso ahāsi,
so no ayaṃ āgato sanniketaṃ,
rukkhass'; imassāpacitiṃ karotha. || Ja_XXII:1442 ||
Ja_XXII.8(=545).305: Ye keci vittā mama paccayena
sabbe va te pātukarontu ajja,
tibbāni katvāna upāyanāni
rukkhass'; imassāpacitiṃ karotha. || Ja_XXII:1443 ||
Ja_XXII.8(=545).306: Ye keci baddhā mama atthi raṭṭhe
sabbe va te bandhanā mocayantu,
yath'; ev'; ayaṃ bandhanasmāpi mutto
ime ca te muñcare bandhanasmā. || Ja_XXII:1444 ||
[page 328]
328 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.8(=545).307: Unnaṅgalā māsam imaṃ karontu,
maṃsodanaṃ brāhmaṇā bhakkhayantu,
amajjapā majjarahā pipantu
puṇṇāhi thālāhi palissutāhi. || Ja_XXII:1445 ||
Ja_XXII.8(=545).308: Mahāpathaṃ nicca samavhayantu,
tibbañ ca rakkhaṃ vidahantu raṭṭhe
yath'; aññamaññaṃ na viheṭhayeyyuṃ,
rukkhass'; imassāpacitiṃ karothā 'ti. || Ja_XXII:1446 ||
Ta. sīlamayassā 'ti etassa rukkhassa sīlamayā sākhā, atthe ca -- ti vaḍḍhiyañ ca sabhāve ca ṭhito, nipāko ti so paññāmayarukkho patiṭṭhito, gavapphalo ti pañcavidhagorasaphalo, hatthi -- ti alaṃkatehi hatthigavāssehi sañchanno, naccagītaturiyābhinādite ti ath'; assa rukkhassa pūjaṃ karontena mahājanena tasmiṃ rukkhe etehi naccādīhi abhinādite eko kaṇhapuriso āgantvā taṃ rukkhaṃ ucchinditvā parivāretvā ṭhitaṃ senaṃ palāpetvā ahāsi, so puna rukkho āgantvā amhākaṃ nivesanadvāre yeva ṭhito, so ayaṃ mahārukkhasadiso pandito sanniketaṃ āgato, idāni sabbe va tumhe rukkhass'; imassa apacitiṃ karotha mahāsakkāraṃ pavattetha, mama paccayenā 'ti ambho amaccā ye keci maṃ nissāya laddhena yasena vittā tuṭṭhacittā te sabbe attano vittiṃ pātukarontu, tibbānīti bahalāni mahantāni, upāyanānīti paṇṇākāre, ye kecīti antamaso kīḷatthāya baddhe migapakkhī upādāya, muñcare ti muñcantu, unnaṅgalā -- ti imaṃ māsaṃ kasananaṅgalāni ussāpetvā ekamante ṭhapetvā nagare bheriñ carāpetvā sabbe manussā mahāchaṇaṃ karontu, bhakkhayantū 'ti bhuñjayantu, amajjapā ti akāro nipātamattaṃ, majjapā purisā majjaraha ti attano attano āpanaṭṭhāne nisinnā pivantū 'ti a., puṇṇāhi -- ti puṇṇehi thālehi, palissutāhīti atipuṇṇattā pagharamānāhi, mahāpathaṃ -- ti alaṃkatamahārathaṃ rājamaggaṃ nissāya ṭhitā vesiyā niccakilesavasena kilesatthikaṃ janaṃ avhayantū 'ti a., tibban ti gāḷhaṃ, yathā ti yathā ārakkhāya susaṃvihitattā unnaṅgalā hutvā rukkhass'; imassa apacitiṃ karontā aññamaññaṃ na viheṭheyyuṃ evaṃ rakkhaṃ saṃvidahantū 'ti a.
Evaṃ vutte
Ja_XXII.8(=545).309: Orodhā ca kumārā ca vesiyānā ca brāhmaṇā
bahuṃ annañ ca pānañ ca paṇḍitassābhihārayuṃ. || Ja_XXII:1447 ||
Ja_XXII.8(=545).310: Hatthāruhā anīkaṭṭhā rathikā pattikārikā
bahuṃ annañ ca pānañ ca paṇḍitassābhihārayuṃ. || Ja_XXII:1448 ||
[page 329]
9. Mahāummaggajātaka. (546). 329
Ja_XXII.8(=545).311: Samāgatā jānapadā negamā ca samāgatā bahuṃ etc. || Ja_XXII:1449 ||
Ja_XXII.8(=545).312: Bahujjano pasanno 'si disvā paṇḍitam āgate,
paṇḍitamhi anuppatte celukkhepo avattathā 'ti. || Ja_XXII:1450 ||
Abhihārayun ti evaṃ rañño āṇatte mahāchaṇam paṭiyādetvā sabbabandhanāni mocetvā ete orodhādayo nāmappakāraṃ paṇṇākāraṃ sajjetvā tena saddhiṃ annañ ca pānañ ca paṇḍitassa pesesuṃ, paṇḍitamāgate ti paṇḍite āgate taṃ paṇḍitaṃ disvā bahujano pasanno ahosi.
Chaṇo māsena osānaṃ agamāsi, M. Buddhakiccaṃ sādhento viya mahājanassa dh. desento rājānaṃ anusāsanto yāvatāyukaṃ ṭhatvā saggaparāyano ahosi, tassa ovāde ṭhatvā rājānaṃ ādiṃ katvā sabbe pi Kururaṭṭhavāsino dānādīni puññāni karitvā āyupariyosāne saggapadam eva pūrayiṃsu.
S. i. dhammadesanaṃ āharitvā "na bhi. idān'; eva pubbe pi T. paññāya sampanno upāyakusalo yevā" 'ti vatvā j. s.: "Tadā paṇḍitassa mātāpitaro mahārājakulāni ahesuṃ, jeṭṭhabhariyā Rāhulamātā, jeṭṭhaputto Rāhulo, Varuṇo nāgarājā Sāriputto, supaṇṇarājā Moggallāno, Sakko Anuruddho, Dhanañjayarājā Ānando, Vidhurapaṇḍito pana aham evā" 'ti. Vidhurapaṇḍitajātakaṃ.
9. Mahāummaggajātaka.
Pañcālo sabbasenāyā 'ti. Idaṃ S. J. v. paññāpāramiṃ ā. k.
Ekadivasaṃ hi bhikkhū dhammasabhāyaṃ T-assa paññāpāramiṃ vaṇṇentā "mahāpañño āvuso T. puthupañño hāsupañño javanapañño tikkhapañño paravādappamaddano attano paññānubhāven'; eva Kūṭadantādayo brāhmaṇe Sabhiyādayo paribbājake Aṃgulimālādayo core Aḷavakādayo yakkhe Sakkādayo deve Bakādayo brahmāno ca demetvā nibbisevane akāsi, bahū c'; anena jānatā pabbajjaṃ datvā maggaphalesu patiṭṭhāpitā, evaṃ mahāpañño āvuso S." ti Satthu guṇakathaṃ pakāsentā nisīdiṃsu. S. āgantvā "k. n. bh. e. k. s." ti "i. n."
[page 330]
330 XXII. Mahānipāta.
ti v. "n. bh. T. idān'; eva paññavā atīte pi aparipakkañāṇo bodhiñāṇātthāya cariyaṃ caranto pi paññavā yevā" 'ti vatvā a. ā.:
A. Mithilāyaṃ Vedehe nāma raññe r. kārente tassa dhammānusāsakā cattāro paṇḍitā ahesuṃ: Senako Pukkuso Kāvindo Devindo ti. Tadā rājā Bodhisattassa paṭisandhiggahaṇadivase paccūsakāle evarūpaṃ supinaṃ addasa: rājaṅgaṇe catūsu kaṇṇesu cattāro aggikkhandhā mahāpākārappamāṇen'; uṭṭhāya jalanti, tesaṃ majjhe khajjopanakappamāṇo aggi uṭṭhahitvā taṃkhaṇe yeva cattāro aggikkhandhe atikkamitvā Brahmalokappamāṇen'; uṭṭhāya sakalacakkavāḷaṃ obhāsetvā ṭhito, bhūmiyaṃ patitaṃ sāsapabījam pi paññāyati, sadevako loko mālāgandhādīhi pūjeti, mahājano jālantaren'; eva carati, lomakūpamattam pi uṇhaṃ na gaṇhāti. Rājā imaṃ supinaṃ disvā bhītatasito uṭṭhāya "kin nu kho bhavissatīti" cintento nisinnako va aruṇaṃ uṭṭhāpesi. Cattāro pi paṇḍitā pāto va āgantvā "kacci deva sukham asayitthā" 'ti sukhaseyyaṃ pucchiṃsu. So "kuto me sukhaṃ, evarupo me supino diṭṭho" ti kathesi. Atha naṃ S-paṇḍito "mā bhāyi mahārāja, maṅgalasupino esa, vaḍḍhi te bhavissatīti" vatvā "kiṃkāraṇā" ti vutte āha: "mahārāja, amhe cattāro p-te abhibhavitvā nippabhe katvā añño vo pañcamo p. uppajjissati, mayaṃ hi cattāro janā cattāro aggikkhandhā viya homa, majjhe uppannāggikkhandho viya pañcamo p. uppajjissati sadevake loke asamadhuro asadiso" ti, "idāni pan'; esa kuhin" ti, "mahārāja ajja tassa paṭisandhiggahaṇena vā mātukucchito nikkhamanena vā bhavitabban" ti attano sippabalena dibbacakkhunā disvā viya vyākāsi, rājā tato paṭṭhāya taṃ vacanaṃ sari. Mithilāya pana catūsu dvāresu pācīnayavamajjhako dakkiṇayavamajjhako pacchimayavamajjhako uttarayavamajjhako ti cattāro nigamā, tesu
[page 331]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 331
{pācīnayavamajjhake} Sirivaḍḍhako nāma seṭṭhi ahosi Sumanādevī nām'; assa bhariyā, atha M. taṃ divasaṃ raññā supinadiṭṭhavelāyam eva Tāvatiṃsabhavanato cavitvā tassā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi, aparam pi devaputtasahassaṃ Tāvatiṃsabhavanato cavitvā tasmiṃ yeva gāme seṭṭhānuseṭṭhīnaṃ kulesu paṭisandhiṃ gaṇhiṃsu, Sumanādevī dasamāsaccayena suvaṇṇavaṇṇaṃ puttaṃ vijāyi. Tasmiṃ khaṇe Sakko manussalokaṃ olokento M-assa mātu kucchito nikkhamanabhāvaṃ ñatvā "idaṃ Buddhaṃkuraṃ sadevake loke pākaṭaṃ kātuṃ vaṭṭatīti" M-assa mātu kucchito nikkhantakkhaṇe adissamānakāyo āgantvā tassa hatthe ekaṃ osadhighaṭikaṃ ṭhapetvā sakaṭṭhānam eva gato.
M. taṃ muṭṭhīkatvā gaṇhi, tasmiṃ pana mātukucchito nikkhante mātu appamattakam pi dukkhaṃ nāhosi, dhammakarakato udakam iva sukhena nikkhami, mātā tassa hatthe osadhighaṭikaṃ disvā "tāta kin te laddhan" ti āha, "osadhaṃ ammā" 'ti dibbosadhaṃ mātuhatthe ṭhapesi, "amma imaṃ osadhaṃ gahetvā yena kenaci ābādhena ābādhikānaṃ detha" 'ti ā., sā tuṭṭhapahaṭṭhā Sirivaḍḍhakaseṭṭhino ārocesi, tassa pana sattavassiko sīsābādho atthi, so tuṭṭhapahaṭṭho hutvā "ayaṃ mātukucchito jāyamāno osadham gahetvā āgato jātakkhaṇe yeva mātarā saddhiṃ kathesi, evarūpena puññavatā dinnaṃ osadhaṃ mahānubhāvaṃ bhavissatīti" taṃ osadhaṃ gahetvā nisadāya ghaṃsitvā thokaṃ nalāṭante makkhesi, sattavassiko sīsābādho padumapattato udakam iva vinivaṭṭetvā gato, so "mahānubhāvaṃ osadhan" ti somanassappatto ahosi, M-assa osadhaṃ gahetvā āgatabhāvo sabbattha pākaṭo ahosi, ye keci ābadhikā sabbe seṭṭhissa gehaṃ āgantvā osadhaṃ yācanti, sabbesaṃ nisadāya ghaṃsitvā thokaṃ gahetvā udakena āloḷetvā denti, dibbosadhena sarīre makkhitamatte yeva sabbābādhā vūpasammanti, te sukhitā manussā "Sirivaḍḍhaseṭṭhino gehe osadhassa mahanto ānubhāvo" ti vaṇṇentā pakkamanti, M-assa nāmagahaṇadivase mahāseṭṭhi
[page 332]
332 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] "mama puttassa ayyakādīnaṃ nāmen'; attho n'; atthi, osadhanāmako va hotū" 'ti vatvā Osadhakumāro t'; ev'; assa nāmaṃ akāsi, idañ c'; assa ahosi: "mama putto mahāpuñño, na ekako va nibbattissati, iminā saddhiṃ jātadārakehi bhavitabban" ti so olokāpento dārakasahassānaṃ diṭṭhabhāvaṃ sutvā sabbesam pi kumārakānaṃ pilandhanāni datvā dhātiyo pesesi, "puttassa me upaṭṭhākā bhavissantīti" Bodhisattena saddhiṃ yeva tesaṃ maṅgalaṃ kāresi, dārake alaṃkaritvā divase divase M-assa upaṭṭhānaṃ ānenti. B. tehi saddhiṃ kīḷanto vaḍḍhitvā sattavassikakāle suvaṇṇapaṭimā viya abhirūpo ahosi, ath'; assa gāmamajjhe tehi saddhiṃ kīḷantassa hatthiādīsu āgacchantesu kīḷamaṇḍalaṃ bhijjati, vātātapakāle dārakā kilamanti, ekadivasaṃ tesaṃ kīḷantānaṃ akālamegho uṭṭhahi, taṃ disvā nāgabalo M. dhāvitvā ekaṃ sālaṃ pāvisi, itare dārakā pacchato dhāvantā aññamaññassa pādesu pakkhalitvā patitvā jaṇṇukabhedādīni pāpuṇiṃsu, B. "imasmiṃ ṭhāne kīḷasālaṃ kātuṃ vaṭṭati, evaṃ na kilamissāmā" 'ti cintetvā te dārake āha: "imasmiṃ ṭhāne vāte vā ātape vā vasse vā ṭhānanisajjanasayanakkhamaṃ ekaṃ sālaṃ kareyyāma, ekekaṃ kahāpaṇaṃ āharathā" 'ti ā., te sahassadārakā tathā akaṃsu, M. mahāvaḍḍhakiṃ pakkosāpetvā "imasmiṃ ṭhāne sālaṃ karohīti" sahassaṃ adāsi, sa "sādhū" 'ti sahassaṃ gahetvā bhūmiṃ samaṃ kārāpetvā khāṇuke koṭṭetvā suttaṃ pasāresi, taṃ Mahāsattacittaṃ na gaṇhi, M. tassa suttapasāraṇavidhānaṃ ācikkhanto "evaṃ pasāretvā sādhukaṃ pasārehīti" ā., "sāmi ahaṃ attano sippānurūpena pasāresiṃ, ito aññathā na jānāmīti", "tvaṃ ettakam pi ajānanto amhākaṃ dhanaṃ gahetvā sālaṃ kathaṃ karissasi, āhara suttaṃ pasāretvā te dassāmīti" suttaṃ āharāpetvā sayaṃ pasāresi, Vissakammena pasāritaṃ viya ahosi,
[page 333]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 333
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tato vaḍḍhakiṃ āha: "evaṃ suttaṃ pasāretuṃ sakkhissasīti", "na sakkhissāmi sāmīti", mama vicāraṇāya pana kātuṃ sakkhissasīti", "sakkhissāmi sāmīti" ā., M. tassā sālāya yathā ekasmiṃ sesāagantukamanussānaṃ ekasmiṃ padese anāthānaṃ vasanaṭṭhānaṃ hoti ekasmiṃ padese anāthānaṃ itthīnaṃ vijāyanaṭṭhānaṃ ekasmiṃ āgantukasamaṇabrāhmaṇānaṃ vasanaṭṭhānaṃ ekasmiṃ sesāagantukamanussānaṃ ekasmiṃ āgantukavāṇijānaṃ bhaṇḍakaṭṭhapanaṭṭhānaṃ hoti, tathā sabbāni tāni ṭhānāni bahimukhāni katvā sālaṃ vicāresi, tatth'; eva kīḷamaṇḍalaṃ tatth'; eva vinicchayaṃ tatth'; eva dhammasabhaṃ kāresi, katipāhen'; eva niṭṭhitāya sālāya cittakāre pakkosāpetvā sayaṃ vicāretvā ramaṇīyaṃ cittakammaṃ kāresi, sālā Sudhammadevasabhāpaṭibhāgā ahosi, tato "na ettāvatā sālā sobhati, pokkharaṇiṃ pana kāretuṃ vaṭṭatīti" pokkharaṇiṃ khaṇāpetvā iṭṭhakavaḍḍhakiṃ pakkosāpetvā sayaṃ vicāretvā mūlaṃ datvā sahassavaṃkaṃ satatitthaṃ pokkharaṇiṃ kāresi, sā pañcavidhapadumasañchannā Nandanavanapokkharaṇī viya sobhati, tassā tīre pupphaphaladhare nānārukkhe ropāpetvā Nandanavanasadisaṃ uyyānaṃ kāresi, tam eva ca sālaṃ nissāya dhammikasamaṇabrāhmaṇānañ c'; eva āgantukagamikādīnañ ca dānavaṭṭaṃ paṭṭhapesi, sā tassa kiriyā sabbattha pākaṭā ahosi, bahumanussā osaranti, M. sālāyaṃ nisīditvā sampattasampattānaṃ kāraṇākāraṇaṃ yuttāyuttaṃ kathesi, vinicchayaṃ paṭṭhapesi, Buddhuppādakālo viya ahosi. Tasmiṃ kāle Vedeharājā sattavassaccayena "cattāro p. ‘amhe abhibhavitvā pañcamo p. uppajjissatīti'; me kathayiṃsu, kattha so etarahīti" saritvā "tassa vasanaṭṭhānaṃ jānāthā" 'ti catūhi dvārehi cattāro amacce pesesi, sesadvārehi nikkhantā M-aṃ na passiṃsu, pācīnadvārena nikkhanto sālādīni disvā "paṇḍitena nāma imissā sālāya kārakena vā kārāpakena vā bhavitabban"
[page 334]
334 XXII. Mahānipāta.
ti cintetvā manusse pucchi: "ayaṃ sālā kataravaḍḍhakinā katā" ti, manussā "nāyaṃ vaḍḍhakinā attano balena katā, Sirivaḍḍhakiseṭṭhissa pana puttassa Mahosadhapaṇḍitassa vicāraṇāya esā sālā katā" ti vadiṃsu, "kativasso pana p." ti, "paripuṇṇasattavasso" ti amacco raññā diṭṭhasupinadivasato paṭṭhāya gaṇetvā "rañño supinadassanaṃ sameti, ayam eva so p." ti rañño dūtaṃ pāhesi: "deva pācīnayavamajjhakagāme Sirivaḍḍhaseṭṭhiputto Ma-paṇḍito nāma sattavassiko va samāno evarūpan nāma sālaṃ kāresi, pokkharaṇim pi uyyānam pi kāresi, imaṃ p-aṃ gahetvā ānemi mā ānemīti" rañño sāsanaṃ pesesi, rājā taṃ sutvā va tuṭṭhacitto Senakaṃ pakkosāpetvā tam atthaṃ ārocetvā "kiṃ Senaka ānema p-an" ti pucchi, so vaṇṇaṃ maccharāyanto "mahārāja sālādīnaṃ kārāpitamattaken'; eva p.
nāma na hoti, yo koci etāni kāreti, appakaṃ etan" ti ā., so tassa kathaṃ sutvā "bhavitabbam ettha kāraṇenā" 'ti tuṇhī hutvā "tatth'; eva vasanto tāva p-aṃ vīmaṃsatū" 'ti amaccassa dūtaṃ paṭipesesi, taṃ sutvā amacco tatth'; eva vasanto p-aṃ vīmaṃsi, tatr'; idaṃ vīmaṃsanuddānaṃ:
1. Maṃsaṃ goṇo gaṇṭhi suttaṃ putto goḷarathena ca
daṇḍo sīsaṃ ahī c'; eva kukkuṭo maṇi vijāyanaṃ
odanaṃ vālukā cāpi talākuyyānaṃ gadrabho maṇīti.
Ta. maṃsaṃ ti ekadivasaṃ Bodhisatte kīḷamaṇḍalaṃ gacchante eko seno sūnāphalakato maṃsapesiṃ gahetvā ākāsaṃ pakkhandi, taṃ disvā dārakā maṃsapesiṃ chaḍḍāpessāmā 'ti senaṃ anubandhiṃsu, seno ito c'; ito ca dhāvati, te uddhaṃ oloketvā tassa pacchato pacchato gacchantā pāsāṇādīsu upakkhalitvā kilamanti, atha tesaṃ p. āha: chaḍḍāpemi nan ti, chaḍḍāpehi sāmīti, tena hi passathā 'ti so uddhaṃ anoloketvā va vātavegena dhāvitvā senassa chāyaṃ akkamitvā pāṇiṃ paharitvā mahāravaṃ ravi, tassa tejena so saddo sanassa kucchiyaṃ vinivijjhitvā nicchārito viya ahosi, so bhīto maṃsaṃ chaḍḍesi, M. maṃsassa chaḍḍitabhāvaṃ ñatvā chāyaṃ olokento bhūmiyaṃ patituṃ adatvā ākāse yeva sampaṭicchi,
[page 335]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 335
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] taṃ acchariyaṃ disvā mahājano nadanto appoṭhento mahāsaddam akāsi, amacco taṃ pavattiṃ ñatvā rañño sāsanaṃ pesesi: p. iminā nāma upāyena maṃsapesiṃ chaḍḍāpesi idaṃ devo jānātū 'ti, rājā taṃ sutvā Senakaṃ pucchi: kiṃ Senaka ānema p-an ti, so cintesi: tassa idhāgatakālato paṭṭhāya mayaṃ nippabhā bhavissāma atthibhāvam pi no rājā na jānissati na taṃ ānetuṃ dātuṃ vaṭṭatīti so vaṇṇamaccharatāya na mahārāja ettakena p. nāma hoti appamattakaṃ kiñci etan ti ā., rājā majjhatto hutvā tatth'; eva naṃ vīmaṃsatū 'ti puna sāsanaṃ pesesi; goṇo ti eko yavamajjhakagāmavāsipuriso vasse patite kasissāmīti gāmantarato goṇe kiṇitvā ānetvā gehe vasāpetvā punadivase gocaraṇatthāya tinabhūmiṃ netvā goṇapiṭṭhe nisinno kilantarūpo otaritvā nisinno niddaṃ okkami, tasmiṃ khaṇe eko coro goṇe gahetvā palāyi, so pabujjhitvā goṇe adisvā ito c'; ito ca oloketvā palāyantaṃ coraṃ disvā vegena pakkhanditvā kuhiṃ me goṇe nesīti ā., mama goṇe attano icchitaṭṭhānaṃ nemiti, tesaṃ vivādaṃ sutvā mahājano sannipati, p. tesaṃ sālādvārena gacchantānaṃ saddaṃ sutvā ubho pi te pakkosāpetvā va tesaṃ kiriyaṃ disvā va ayaṃ coro ayaṃ sāmiko ti jānāti, jānanto pi pana kasmā vivadatthā 'ti pucchi, goṇasāmiko āha: ime ahaṃ asukagāmato asukassa nāma hatthato kiṇitvā ānetvā gehe vasāpetvā tiṇabhūmiṃ nesiṃ, tattha me pamādaṃ disvā ayaṃ goṇe gahetvā palāyi, sv-āhaṃ ito c'; ito ca olokento imaṃ disvā anubandhitvā gaṇhiṃ, asukagāmavāsino mayā etesaṃ kiṇitvā gahitabhāvaṃ jānantīti ā., coro mam'; ete ghare jātā ayaṃ musā bhaṇatīti ā., atha te p.: ahaṃ vo aṭṭaṃ dhammena vinicchinissāmi, ṭhassatha me vinicchaye ti pucchitvā ṭhassāma 'ti vutte mahājanassa hadayaṃ gaṇhituṃ vaṭṭatīti paṭhamaṃ coraṃ pucchi: tayā ime goṇā kiṃ khādāpitā kiṃ pāyitā ti, yāguṃ pāyitā tilapiṭṭhiñ ca māse ca khādāpitā ti, tato goṇasāmikaṃ pucchi, so āha: kuto me sāmi duggatassa yāguādīni, tiṇaṃ khādāpitā ti, p. tesaṃ kathaṃ parisaṃ gāhāpetvā piyaṅgupattāni āharāpetvā udukkhale koṭṭhāpetvā udake maddāpetvā goṇe pāyesi, goṇā tiṇam eva chaḍḍayiṃsu, p. passath'; idan ti mahājanassa dassetvā coraṃ pucchi: coro si tvaṃ na coro sīti, coro 'mhīti ā., tena hi ito paṭṭhāya mā evarūpam akāsīti, B-assa purisā pana taṃ apanetvā hatthapādehi koṭṭhetvā dubbalam akaṃsu, atha p.
āmantetvā ovaditvā diṭṭhadhamme yeva tāva te idaṃ dukkhaṃ samparāye pana nirayādīsu mahādukkhaṃ anubhavissasi, ito paṭṭhāya pajahe taṃ kamman ti pañcasīlāni adāsi, amacco taṃ pavattiṃ yathābhūtaṃ rañño ārocāpesi, rājā Senakaṃ pucchitvā goṇaṭṭaṃ nāma mahārāja yena kenaci vinicchitan ti āgamehi tāvā 'ti vutte rājā majjhatto hutvā puna tath'; eva sāsanaṃ pesesi, evaṃ sabbavādesu pi veditabbam, itoparaṃ pana uddānamattam eva vibhajitvā dassessāma; gaṇṭhīti ekā duggatitthi nānāvaṇṇehi suttehi gaṇṭhike bandhitvā katasuttagaṇṭhikapilandhanaṃ gīvato mocetvā sāṭakassa upari ṭhapetvā paṇḍitena kāritapokkharaṇiṃ nahāyituṃ otari, aparā taruṇitthi taṃ disvā lobhaṃ uppādetvā ukkhipitvā amma ativiya sobhanaṃ idaṃ kittakena kataṃ aham pi attano evarūpaṃ karissāmīti gīvāya piḷandhitvā pamāṇaṃ tāv'; assa upadhāremīti pucchitvā tāya ujucittatāya upadhārehīti vuttā gīvāya piḷandhitvā pakkāmi,
[page 336]
336 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] itarā disvā sīghaṃ uttaritvā sāṭakaṃ nivāsetvā upadhāvitvā kataṃ me piḷandhanaṃ gahetvā palāyasīti sāṭake gaṇhi, itarā nāhaṃ tava santakaṃ gaṇhāmi, mama gīvāyam eva pilandhanan ti ā., taṃ sutvā mahājano sannipati, p. dārakehi saddhiṃ kīḷanto tāsaṃ kalaham katvā sālādvārena gacchantīnaṃ saddaṃ sutvā kiṃsaddo eso ti pucchitvā ubhinnam kalahakāraṇaṃ sutvā pakkosāpetvā ākāren'; eva ayaṃ corīti ñatvā tam atthaṃ pucchitvā mama vinicchaye ṭhassathā 'ti vatvā āma sāmīti vutte paṭhamaṃ corim pucchi: tvaṃ imaṃ piḷandhanaṃ kataragandhaṃ vilimpasīti, ahaṃ niccaṃ sabbasaṃhārakaṃ vilimpāmīti, sabbasaṃhārako nāma sabbagandhehi yojetvā kataragandho, tato itaraṃ pucchi, sā āha: kuto mayhaṃ duggatāya sabbasaṃhārako, ahaṃ niccaṃ piyaṅgupupphagandham eva vilimpāmiti ā, p. udakapātiṃ āharāpetvā naṃ piḷandhanaṃ tattha pakkhipāpetvā gandhikaṃ pakkosāpetvā etaṃ pātiṃ upasiṃghitvā asukagandhabhāvaṃ nāma jānāhīti ā., so upasiṃghanto piyaṅgupupphabhāvaṃ ñatvā imaṃ Ekanipāte g. ā.:
2. Sabbasaṃhārako n'; atthi suddhaṃ kaṅgu pavāyati (vol. I p. 424)
alikaṃ bhāsati 'yaṃ dhuttī saccam āhu mahallikā ti.
Ta. dhuttīti dhuttikā, āhū 'ti āha katheti, ayam eva vā pāṭho.
M. taṃ kāraṇaṃ mahājanaṃ jānāpetvā corī si tvaṃ na corī sīti pucchitvā corībhāvaṃ paṭijānāpesi, tato paṭṭhāya M-assa paṇḍitabhāvo mahājanassa pākato jāto; suttan ti ekā kappāsakkhettarakkhikā itthi khettaṃ rakkhantī tatth'; eva parisuddhaṃ kappāsaṃ gahetvā sukhumasuttaṃ kantitvā guḷaṃ katvā {ucchaṅge} ṭhapetvā gāmaṃ āgacchantī paṇḍitassa pokkharaṇiyaṃ nahāyissāmīti sāṭakassa upari suttaguḷaṃ ṭhapetvā nahāyituṃ otari, aparā itthi taṃ disvā luddhacittā taṃ gahetvā aho manāpaṃ suttaṃ tayā amma katan ti accharaṃ paharitvā olokentī viya ucchaṅge katvā pakkāmi, taṃ purimanayen'; eva vitthāretabbaṃ, p.
coriṃ pucchitvā tvaṃ guḷaṃ karontī kiṃ anto pakkhipitvā akāsīti kappāsaphalaṭṭhiṃ sāmīti, itaraṃ pucchi sā timbaruaṭṭhiṃ ti ā., so ubhinnaṃ kathaṃ parisaṃ gāhāpetvā suttaguḷaṃ nibbeṭhāpetvā timbaruaṭṭhiṃ disvā taṃ coribhāvaṃ sampaṭicchāpesi, mahājano haṭṭhatuṭṭho suvinicchito aṭṭo ti sādhukārasahassāni pavattesi; putto ti ekā itthi puttaṃ ādāya mukhadhovanatthāya paṇḍitassa pokkharaṇiṃ gantvā puttaṃ nahāpetvā attano sāṭake nisīdāpetvā mukhaṃ dhovitvā nahāyituṃ otari, tasmiṃ khaṇe ekā yakkhinī naṃ dārakaṃ disvā khāditukāmā hutvā itthivesaṃ gahetvā sahāyike sobhati vatāyaṃ dārako tav'; eso putto ti pucchitvā āma ammā 'ti vutte pāyemi nan ti vatvā pāyehīti vuttā taṃ gahetvā thokaṃ kīḷāpetvā taṃ ādāya palāyituṃ ārabhi, itarā taṃ disvā dhāvitvā kuhiṃ me puttaṃ nesīti gaṇhi, yakkhinī kuto tayā putto laddho mam'; eso putto ti ā., tā kalahaṃ karontiyo sāladvārena gacchanti, p. kalahasaddaṃ sutvā tā pakkositvā kim etan ti pucchitvā aṭṭaṃ sutvā akkhīnaṃ animisatāya c'; eva rattatāya ca yakkhiniṃ yakkhinīti ñatvāpi mama vinicchaye ṭhassathā 'ti vatvā āma ṭhassāmā 'ti vutte lekhaṃ kaḍḍhitvā lekhāmajjhe dārakaṃ nipajjāpetvā yakkhiniyā hatthesu mātarā pādesu gāhāpetvā dve pi ākaḍḍhitvā gaṇhatha,
[page 337]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 337
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kaḍḍhituṃ sakkontiyā eva putto ti ā., tā ubho pi kaḍḍhiṃsu, dārako kaḍḍhiyamāno dukkhappatto hutvā viravi, mātā hadayena phalitena viya puttaṃ mocetvā rodamānā aṭṭhāsi, p. mahājanaṃ pucchi: dārake mātu hadayaṃ mudukaṃ hoti udāhu amātu hadayan ti, mātu hadayaṃ paṇḍitā 'ti, idāni kim etaṃ dārakaṃ gahetvā ṭhitā mātā hoti vissajjetvā ṭhitā ti, vissajjetvā ṭhitā paṇḍitā 'ti, imaṃ pana dārakacoriṃ tumhe jānāthā 'ti, na jānāma paṇḍitā 'ti, yakkhinī esā, dārakaṃ khādituṃ gaṇhīti, kathaṃ jānāsi paṇḍitā 'ti, akkhīnaṃ animisatāya c'; eva rattatāya ca chāyāya abhāvena ca nirāsaṃkatāya ca nikkaruṇatāya cā 'ti, atha naṃ pucchi: kāsi tvan ti, yakkhini-mhi sāmīti, kasmā imaṃ dārakaṃ gaṇhīti, khādituṃ sāmīti, andhabāle pubbe pi pāpakaṃ katvā yakkhinī jātāsi, idāni puna pi pāpaṃ karosi aho andhabālāsīti ovaditvā pañcasu sīlesu patiṭṭhāpetvā uyyojesi, dārakamātā ciraṃ jīva sāmīti p-aṃ thometvā puttaṃ ādāya pakkāmi; goḷarathena cā 'ti goḷena ca rathena ca, eko kira lakuṇṭakattā goḷo kāḷavaṇṇattā ca kāḷo ti Goḷakāḷo nāma puriso satta saṃvaccharāni ghare kammaṃ katvā bhariyaṃ labhi, sā nāmena Dīghatālā nāma, so ekadivasaṃ taṃ āmantetvā bhadde pūvakhādaniyaṃ paca mātāpitaro daṭṭhuṃ gacchissāmā 'ti vatvā kin te mātāpitūhīti tāya paṭikkhitte pi yāvatatiyaṃ vatvā pūvaṃ pacāpetvā pātheyyañ ca paṇṇākārañ ca ādāya tāya saddhiṃ maggaṃ paṭipanno antarāmagge uttānavāhiniṃ nadiṃ addasa, te pana dve pi udakabhīrukā va, tasmā tam nadiṃ uttarituṃ avisahantā nadītīre aṭṭhaṃsu, tadā Dīghapiṭṭhi nāma eko duggatamanusso taṃ nadim anuvicaranto taṃ ṭhānaṃ pāpuṇi, atha naṃ te disvā pucchiṃsu: samma ayaṃ nadī gambhīrā uttānā ti, so tesaṃ udakabhīrukabhāvaṃ ñatvā atigambhīrā caṇḍamacchā ti ā., samma tvaṃ kathaṃ gamissasīti, idha suṃsumāramakarānaṃ amhehi saddhiṃ paricayo atthi, tena amhe na viheṭhentīti, tena amhe nehīti āhaṃsu, sādhū 'ti sampaṭicchi, ath'; assa khajjabhojjam adaṃsu, so katabhattakicco samma paṭhamaṃ kaṃ nemīti pucchi, tava sahāyikaṃ paṭhamaṃ nehi, maṃ pacchā nessasīti vutte so sādhū 'ti taṃ khandhe katvā pātheyyañ ca paṇṇākārañ ca sabbaṃ gahetvā nadiṃ otaritvā thokaṃ gantvā ukkuṭiko nisīditvā pakkāmi, Goḷakāḷo tīre ṭhito va yāva gambhīrā vatāyam nadī evaṃ dīghapiṭṭhissāpi nāma evarūpā mayhaṃ pana asayhā bhavissatīti cintesi, itaro pi taṃ nadīmajjhaṃ netvā bhadde ahaṃ taṃ posessāmi sampannavatthālaṃkāradāsadāsīparivutā vicarissasi, kin te ayaṃ lakuṇṭakavāmanako karissati, mama vacanaṃ karohīti ā, sā tassa vacanaṃ sutvā attano sāmike sinehaṃ bhinditvā taṃ khaṇaṃ yeva tasmiṃ paṭibaddhacittā hutvā sāmi sace maṃ na chaḍḍessasi karissāmi te vacanan ti sampaṭicchi, te paratīraṃ gantvā ubho pi sammodamānā Goḷakāḷaṃ pahāya tiṭṭha tvan ti vatvā tassa passantass'; eva khādaniyaṃ khādantā pakkamiṃsu, so disvā ime ekato hutvā maṃ chaḍḍetvā palāyanti maññe ti aparāparaṃ dhāvanto thokaṃ otaritvā bhayena nivattitvā puna tesu kopena jīvāmi vā marāmi vā ti laṃghitvā nadiyaṃ patito uttānabhāvaṃ ñatvā nadiṃ uttaritvā vegena anubandhitvā taṃ pāpuṇitvā are duṭṭhacora kuhiṃ me bhariyaṃ nesīti āha,
[page 338]
338 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] itaro pi taṃ are duṭṭhavāmanaka kuto tava bhariyā mam'; esā bhariyā ti vatvā gīvāya gahetvā parivattetvā khipi, so Dīghatālaṃ hatthegahetvā tiṭṭha kuhiṃ gacchasi sattasaṃvaccharāni ghare katvā laddhabhariyā me sīti vatvā tena saddhiṃ kalahaṃ karonto sālāya santikaṃ pāpuṇi, mahājano sannipati, M. kiṃsaddo nām'; eso ti pucchitvā ubho pi te pakkosāpetvā vacanapaṭivacanaṃ sutvā mama vinicchaye ṭhassathā 'ti vatvā ṭhassāmā 'ti vutte paṭhamaṃ Dīghapiṭṭhiṃ pakkosāpetvā tvaṃ konāmo sīti pucchi, ahaṃ Dīghapiṭṭhiko nāma sāmīti, bhariyā te kānāmā ti, so tassā nāmaṃ ajānanto aññaṃ nāmaṃ kathesi, mātāpitaro te kiṃnāmā ti, asukanāmā ti, bhariyāya te mātāpitaro kiṃnāmā ti, so ajānitvā aññaṃ nāmaṃ kathesi, ath'; assa kathaṃ parisaṃgāhāpetvā apanetvā itaraṃ pakkosāpetvā purimanayen'; eva sabbesaṃ nāmāni pucchi, so yathābhūtaṃ jānanto avirajjhitvā kathesi, tam pi apanetvā Dīghatālaṃ pakkosāpetvā tvaṃ kānāmā ti pucchi, ahaṃ Dīghatālā nāma sāmīti, sāmiko te konāmo ti, ajānantī aññaṃ kathesi, mātāpitaro pi te konāmā ti, sā yathābhūtaṃ kathesi, sāmikassa te mātāpitaro konāmā ti, sā vippalapantī aññaṃ kathesi, p.
itare dve pakkosāpetvā mahājanaṃ pucchi: imissā kathā Dīghapiṭṭhissa vacanena sameti Goḷakāḷassā 'ti, Goḷassa paṇḍitā 'ti, ayaṃ imissā sāmiko itaro coro ti vatvā atha naṃ pucchitvā corabhāvaṃ sampaṭicchāpesi; rathe ti eko pana puriso rathe nisīditvā mukhadhovanatthāya nikkhami, tasmiṃ khaṇe Sakko āvajjanto p-aṃ disvā Mahosadhabuddhaṃkurassa paññānubhāvaṃ pākaṭaṃ karissāmīti cintetvā manussavesenāgantvā rathassa pacchābhāgaṃ gahetvā pāyāsirathe nisinnapuriso tāta ken'; atthena āgato sīti pucchitvā tumhe upaṭṭhātun ti vutte sādhū 'ti sampaṭicchitvā yānā oruyha sarīrakiccatthāya gato, tasmiṃ khaṇe Sakko rathaṃ abhirūhitvā vegena pājesi, rathasāmiko sarīrakiccaṃ katvā nikkhanto Sakkaṃ rathaṃ gahetvā palāyantaṃ disvā vegena gantvā tiṭṭha tiṭṭha kuhiṃ me rathaṃ nesīti vatvā tava ratho añño bhavissati ayaṃ pana mama ratho ti vutte tena saddhiṃ kalahaṃ karonto sālādvāraṃ pāpuṇi, p. kim etan ti taṃ {pakkosāpetvā} āgacchantaṃ disvā va nibbhayatāya c'; eva akkhīnañ ca animisatāya ca ayaṃ Sakko ayaṃ rathasāmīti aññāsi, evaṃ sante pi vivādakāraṇaṃ pucchitvā mama vinicchaye ṭhassathā 'ti vatvā āma ṭhassāma 'ti vutte ahaṃ rathaṃ pājessāmi tumhe dve pi rathaṃ pacchato gahetvā gacchatha rathasāmiko na vissajjeti itaro vissajjessatīti vatvā purisaṃ āṇāpesi: rathaṃ pājāpehīti, so tathā akāsi, itare pacchato gahetvā gacchanti, rathasāmike thokaṃ gantvā dhāvituṃ asayhamāno vissajjetvā ṭhito, Sakko rathena saddhiṃ dhāvat'; eva, p. rathaṃ nivattāpetvā manussānaṃ ācikkhi: ayaṃ puriso thokaṃ gantvā rathaṃ vissajjetvā ṭhito,
[page 339]
9. Mahāummaggajātaka. (546). 339
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ayam pana rathena saddhiṃ dhāvitvā rathen'; eva saddhiṃ nivatti, n'; ev'; assa sarīre pi sedabindumattam pi atthi, na assāsapassāso, abhīto animisanetto eso Sakko devarājā ti, atha naṃ devarājāsīti pucchitvā āmā 'ti vutte kasmā āgato sīti, tav'; eva paññāpakāsanatthaṃ paṇḍitā 'ti, tena hi mā puna evarūpam akāsīti ovadi, Sakko Sakkānubhāvaṃ dassento ākāse ṭhatvā suvinicchito aṭṭo ti p-assa thutiṃ katvā sakaṭṭhānam eva gato, tadā so amacco sayam eva rañño santikaṃ gantvā mahārāja p-ena evaṃ rathāṭṭo vinicchito, Sakko pi tena parājito, kasmā purisavisesaṃ na jānāsi devā ti ā., rājā Senakaṃ pucchi: Senaka ānema p-an ti, so mahārāja na ettakena paṇḍitā nāma honti āgametha tāva vīmaṃsitvā jānissāmīti. Sattadārakapañho niṭṭhito.
Daṇḍo ti ath'; ekadivasaṃ p-aṃ vīmaṃsissāmā 'ti khadiradaṇḍakaṃ āharāpetvā tato vidatthimattaṃ gahetvā cundakārena suṭṭhu likhāpetvā pācīnayavamajjhakagāmaṃ pesayiṃsu, yavamajjhakagāmavāsino kira paṇḍitā, imassa khadiradaṇḍakassa idaṃ aggaṃ idaṃ mūlan ti jānantu, sace na jānanti sahassaṃ daṇḍo ti, gāmavāsino sannipatitvā jānituṃ asakkontā seṭṭhino kathayiṃsu: kadāci Mahosadhap. jāneyya pakkosāpetvā taṃ pucchathā 'ti, seṭṭhi naṃ p-aṃ kīḷamaṇḍalā pakkosāpetvā tam atthaṃ ārocetvā tāta mayaṃ jānituṃ na sakkoma api nu tvaṃ, sakkhissasi tātā 'ti pucchi, taṃ sutvā p. rañño imassa aggena vā mūlena vā payojanaṃ n'; atthi mama vīmaṃsanatthāya pesitaṃ bhavissatīti cintetvā āharatha tāta jānissāmīti hatthena gahetvā idaṃ aggaṃ idaṃ mūlan ti ñatvāpi mahājanassa hadayaṃ gaṇhanatthaṃ udakapātiṃ āharāpetvā khadiradaṇḍakaṃ majjhe suttena bandhitvā suttakoṭiyaṃ gahetvā kh-kaṃ udakapiṭṭhe ṭhapesi, mūlaṃ bhārikatāya paṭhamaṃ udake nimujji, tato mahājanaṃ pucchi: rukkhassa nāma mūlaṃ bhāriyaṃ hoti udāhu aggan ti mūlaṃ paṇḍītā 'ti tena hi imassa paṭhamaṃ nimuggaṃ passath'; etaṃ mūlan ti imāya saññāya aggañ ca mūlañ ca ācikkhi, gāmavāsino pi idaṃ aggaṃ idaṃ mūlan ti rañño pahiṇiṃsu, rājā tussitvā ko imaṃ jānīti pucchitvā Sirivaḍḍhiseṭṭhiputto Mahosadhap. ti sutvā kiṃ Senaka ānema nan ti pucchi, adhivāsehi deva aññena pi upāyena naṃ vīmaṃsissāmā 't; sīsan ti ath'; ekadivasaṃ itthiyā ca purisassa cā 'ti dve sīsāni {āharāpetvā} idaṃ itthiyā sīsaṃ idaṃ purisassa sīsan ti jānantu ajānantānaṃ sahassaṃ daṇḍo ti pahiṇiṃsu, gāmavāsino ajānantā M-aṃ pucchiṃsu, so disvā va aññāsi purisasīse kira sibbāni ujukāni honti itthisīse vaṃkāni honti parivattetvā gacchanti, so iminā abhiññāṇena idaṃ sīsaṃ itthiyā idaṃ sīsaṃ purisassā 'ti, gāmavāsino rañño pahiṇiṃsu, sesaṃ purimasadisam eva; ahīti ath'; ekadivasaṃ sappañ ca sappiniñ ca āharāpetvā ayaṃ sappo ayaṃ sappinīti jānantū 'ti pesesuṃ, gāmavāsino p-aṃ pucchiṃsu, so disvā va jāni: sappassa hi naṃguṭṭhaṃ thūlaṃ hoti sappiniyā tanukaṃ sappassa sīsaṃ thūlaṃ hoti sappiniyā dīghaṃ sappassa akkhīni mahantāni sappiniyā khuddakāni sappassa sovatthiko paribhaṇḍo hoti sappiniyā vicchinnāko, so imehi abhiññāṇehi ayaṃ sappo ayaṃ sappinīti ācikkhi,
[page 340]
340 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sesaṃ vuttanayam eva; kukkuṭo ti ath'; ekadivasaṃ pācīnayavamajjhagāmavāsino amhākaṃ sabbasetaṃ pādavisāṇaṃ sīsakakudhaṃ tayo kāle anatikkamitvā nadantaṃ usabhaṃ pesentu noce pesenti sahassaṃ daṇḍo ti pahiṇiṃsu, ajānantā p-aṃ pucchiṃsu, so āha: rājā vo sabbasetaṃ kukkuṭaṃ āharāpeti, so hi pādanakhatāya pādavisāṇo nāma sīse cūḷāya sīsakakudho nāma tikkhattuṃ vassanto tayo kāle a. nadati nāma, tasmā evarūpaṃ kukkuṭaṃ pesethā 'ti ā., te pesayiṃsu; maṇīti Sakkena Kusarañño dinno maṇikkhandho aṭṭhasu ṭhānesu vaṃko ahosi, tassa suttaṃ chinnaṃ, koci purāṇasuttaṃ nīharitvā navasuttaṃ pavesetuṃ na sakkoti, ekadivasaṃ imamhā maṇikkhandhā purāṇas. nīharitvā navaṃ pavesentū 'ti pesayiṃsu, gāmavāsino n'; eva purāṇaṃ nīharituṃ na navaṃ pavesetuṃ sakkhiṃsu, asakkontā p-assa ācikkhiṃsu, so mā cintayitthā 'ti madhubinduṃ āharāpethā 'ti āharāpetvā maṇino dvīsu passesu chiddaṃ madhunā makkhetvā kambalasuttaṃ vaṭṭetvā koṭiyaṃ madhunā makkhetvā thokaṃ chidde pavesetvā kipillikānaṃ nikkhamanaṭṭhāne ṭhapesi, kipillikā madhugandhena bilā nikkhamitvā maṇimhi purāṇasuttaṃ khādamānā gantvā kambalasuttakoṭiyaṃ gahetvā ḍasitvā kaḍḍhantā ekena passena nīhariṃsu, p. pavesitabhāvaṃ ñatvā rañño dethā 'ti gāmavāsīnaṃ adāsi, te rañño pesayiṃsu, so pavesitaupāyaṃ sutvā tussi; vijāyanan ti ekadivasaṃ kira rañño maṃgalausabhaṃ bahumāse khādāpetvā mahodaraṃ katvā visāṇāni dhovitvā telena makkhetvā haliddiyā nahāpetvā pācīnayavamajjhakagāmavāsīnaṃ pahiṇiṃsu, tumhe kira paṇḍitā ayañ ca rañño maṅgalausabho patiṭṭhitagabbho etam vijāyāpetvā savaccham pesetha apesentānaṃ sahassaṃ daṇḍo ti, gāmavāsino na sakkā idaṃ kātuṃ kin nu kho karissāmā 'ti p-aṃ pucchiṃsu, so iminā pañhapaṭibhāgena bhavitabban ti cintetvā sakkhissatha pan'; ekaṃ raññā saddhiṃ kathanasamathaṃ visāradaṃ purisaṃ laddhun ti pucchi, na garukaṃ etaṃ paṇḍitā 'ti, tena hi naṃ pakkosāpethā 'ti, te pakkosāpayiṃsu, atha naṃ M. āha: ehi tvaṃ bho purisa tava kese piṭṭhiyaṃ vikiritvā nānappakārakaṃ balavaparidevanaṃ paridevanto rājadvāraṃ gaccha aññehi pucchito kiñci avatvā parideva raññā pana pakkosāpetvā paridevakāraṇaṃ pucchito samāno pitā me deva vijāyituṃ na sakkoti ajja sattamo divaso paṭisaraṇaṃ me hohi vijāyanūpāyam assa kathehīti vatvā rañño kiṃ vippalapasi aṭṭhānaṃ etaṃ purisā nāma vijāyantā n'; atthīti vutte sace deva evaṃ saccaṃ atha pācīnayavamajjhakagāmavāsino kathaṃ maṅgalausabhaṃ vijāyāpessantīti vadeyyāsīti, so sādhū 'ti sampaṭicchitvā tathā akāsi, rājā ken'; idaṃ pañhapaṭibhāgaṃ cintitan ti pucchitvā Mahosadhapaṇḍitenā 'ti sutvā tussi; odanan ti aparasmiṃ divase p-aṃ vimaṃsissāmā 'ti pācīnayavamajjhakagāmavāsino amhākaṃ aṭṭhaṅgasamannāgataṃ ambilodanaṃ pacitvā pesentu tatr'; imāni aṭṭhaṅgāni na taṇḍulehi na udakena na ukkhaliyā na uddhane na agginā na dārūhi na itthiyā na purisena na maggena apesentānaṃ sahassaṃ daṇḍo ti,
[page 341]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 341
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] gāmavāsino taṃ kāranaṃ ajānantā p-aṃ pucchiṃsu, so mā cintayitthā 'ti vatvā na taṇḍulehi nāmā 'ti kaṇike gāhāpetvā na udakena nāmā 'ti himaṃ gāhāpetvā na ukkhaliyā nāmā 'ti aññaṃ mattikabhājanaṃ g. na uddhane nāmā 'ti khāṇuke koṭṭhāpetvā na agginā nāmā 'ti pakatiaggiṃ pahāya araṇiaggiṃ gāhāpetvā na dārūhi nāmā 'ti pattāni g. ambilodanaṃ pacāpetvā navabhājane pakkhipitvā lājetvā na itthiyā na purisenā 'ti paṇḍakena ukkhipāpetvā na maggenā 'ti mahāmaggaṃ pahāya jaṃghamaggena rañño pesethā 'ti āha, te tathā kariṃsu, rājā ken'; esa pañho ñāto ti pucchitvā M-paṇḍitenā 'ti sutvā tussi; vālukā ti aparadivase paṇḍitass'; eva vīmaṃsanatthaṃ gāmavāsīnaṃ sāsanaṃ pahiṇiṃsu:
rājā dolāya kīḷitukāmo rājakule ca purāṇavālukayottaṃ chinnaṃ ekaṃ vālukayottaṃ vaṭṭetvā pesento apesentānaṃ sahassaṃ daṇḍo ti, te ajānitvā p-aṃ pu-, p. pi iminā pañhapaṭibhāgen'; eva bhavitabban ti cintetvā gāmavāsino assāsetvā vacanakusale dve tayo purise pakkosāpetvā gacchatha rājānaṃ vadetha: deva gāmavāsino tassa yottassa tanuṃ vā thūlaṃ vā ti pamāṇaṃ na jānanti porānakavālukayottato vidatthimattaṃ vā caturaṅgulamattaṃ vā khaṇḍaṃ pesetha taṃ kira oloketvā tena pamāṇena vaṭṭessantīti sace vo rājā amhākaṃ ghare vālukayottaṃ nāma na kadāci bhūtapubban ti vadati atha naṃ sace mahārāja taṃ na sakkā kātuṃ yavamajjhakavāsino kathaṃ vālukayottaṃ karissantīti vadeyyāthā 'ti pesesi, te tathā kariṃsu, rājā sutvā kena cintitaṃ idaṃ pañhapaṭibhāgan ti pucchitvā paṇḍitena 'ti sutvā tussi; ṭaḷākan ti aparadivasaṃ rājā udakakīḷaṃ kīḷitukāmo pañcavidhapadumasañchannaṃ navaṃ pokkharaṇiṃ pesentu apesentānaṃ s. d. ti gāmavāsīnaṃ pahiṇiṃsu, te p-assa ārocesuṃ, so iminā pañhapaṭibhāgen'; eva bh. ti cintetvā vacanakusale katipayamanusse pakkosathā 'ti pakkosāpetvā etha tumhe udake kīḷitvā akkhīni rattāni katvā allakesā allavatthā kalalamakkhitasarīrā yottadaṇḍaleḍḍuhatthā hutvā rājadvāraṃ gantvā dvāre ṭhitabhāvaṃ rañño ārocāpetvā katokāsā pavisitvā mahārāja tumhehi kira pācīna -- vāsino pokkharaṇiṃ pesentū 'ti pahitattā mayaṃ tumhākaṃ anucchavikaṃ mahantaṃ pokkharaṇiṃ ādāya āgatā, sā pana araññavāsikattā nagaraṃ disvā pākāraparikhāṭṭālakādīni oloketvā bhītatasitā yottāni chinditvā palāyitvā araññam eva ṭaviṭṭha mayam leḍḍudaṇḍādīhi pothetvā nivattituṃ nāsakkhimhā tumhākaṃ kira araññā ānītaṃ purāṇapokkharaṇiṃ detha tāya saddhiṃ yojetvā āharissāmā 'ti vatvā raññā na kadāci mama araññato pokkharaṇī nāma āgatapubbā na ca mayā kassaci yojetvā āharaṇatthāya pokkharaṇī pesitapubbā ti vutte sace evaṃ yavamajjhakavāsino kathaṃ pokkharaṇiṃ pesessantīti vadeyyāthā 'ti vatvā pesesi,
[page 342]
342 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] te tathā kariṃsu, rājā p-ena ñātabhāvaṃ sutvā tussi; uyyānan ti pun'; ekadivasaṃ mayaṃ uyyānakīḷaṃ kīḷitukāmā amhākañ ca uyyānaṃ purāṇaṃ yavamajjhavāsino supupphitatarusañchannaṃ navaṃ uyyānaṃ pesentū 'ti pahiṇiṃsu, p. iminā p-n'; eva bh. ti te samassāsetvā manusse pesetvā purimanayen'; eva kathāpesi, tadā rājā tussitvā Senakaṃ pucchi: kiṃ Senaka ānema p-an ti, so lābhamaccharena na ettakena p. hoti āgamehīti ā., tassa vacanaṃ sutvā rājā cintesi: Mahosadhap. dārakapañño pi mama manaṃ gaṇhi evarūpesu pi ssa gūḷhavīmaṃsanesu c'; eva pañhapaṭibhāgesu ca Buddhassa vyākaraṇaṃ viya vissajjesi Senako evaṃvidhaṃ p-aṃ ānetuṃ na deti kim me Senakena ānessāmi nan ti so mahantena parivārena gāmaṃ pāyāsi, tassa maṅgalassaṃ abhirūhitvā gacchantassa assassa pādo phālitaṃ bhūmiyā antaraṃ pavisitvā bhijji, rājā tato va nivattitvā nagaraṃ pāvisi, atha naṃ Senako upasaṃkamitvā pucchi: mahārāja p-aṃ kira ānetuṃ yavamajjhakagāmaṃ gamit'; atthā 'ti, āma p-tā 'ti, mahārāja tumhe maṃ anatthakāmaṃ katvā passatha āgametha tāvā 'ti vutte pi atituritā nikkhamittha paṭhamagamanen'; eva maṅgalassassa pādo bhinno ti, so tassa vacanaṃ sutvā tuṇhī hutvā pun'; ekadivasaṃ tena saddhiṃ mantesi: kiṃ Senaka Ma-paṇḍitaṃ ānemā 'ti tena hi deva sayaṃ agantvā dūtaṃ pesetha: p-a amhākaṃ tava santikaṃ āgacchantānaṃ assassa pādo bhinno assataran no pesetu seṭṭhatarañ cā 'ti yadi assataraṃ pesessati sayaṃ āgamissati seṭṭhataraṃ pesento pitaraṃ pesessati ayam eko no pañho bhavissatīti, rājā sādhū 'ti sampaṭicchitvā tathā vatvā dūtaṃ pesesi, p. dūtavacanaṃ sutvā rājā mamañ c'; eva pitaran ca me passitukāmo ti cintetvā pitusantikaṃ gantvā vanditvā tāta rājā tumhe ca mamañ ca daṭṭhukāmo tumhe paṭhamataraṃ seṭṭhisahassaparivutā gacchatha gacchantā ca tucchahatthā agantvā navasappipūraṃ candanakaraṇḍakaṃ ādāya gacchatha rājā tumhehi saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā gahapatirūpaṃ āsanaṃ ñatvā nisīdathā 'ti vakkhati tumhe tathārūpaṃ āsanaṃ ñatvā nisīdeyyātha tumhākaṃ nisinnakāle ahaṃ āgamissāmi rājā mayāpi saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā p-a tavānurūpaṃ āsanaṃ ñatvā nisīdā 'ti vakkhati athāhaṃ tumhe olokessāmi tumhe tāya saññāya āsanā vuṭṭhāya tāta Ma-paṇḍita imasmiṃ āsane nisīdā 'ti vadeyyātha ajj'; eko pañho matthakaṃ pāpuṇissatīti, so sādhū 'ti sampaṭicchitvā vuttanayen'; eva gantvā attano dvāre ṭhitabhāvaṃ rañño ārocāpetvā pavisatū 'ti pesite pavisitvā rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, rājā tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā gahapati tava putto Ma-to kuhin ti pucchi, pacchato āgacchati devā 'ti, rājā āgacchatīti sutvā tuṭṭhamānaso hutvā attano yuttāsanaṃ ñatvā nisīdā 'ti ā., so attano yuttāsanaṃ ñatvā ekamantaṃ nisīdi,
[page 343]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 343
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] M. pi alaṃkatapaṭiyatto dārakasahassaparivuto alaṃkatarathe nisīditvā nagaraṃ pavisanto parikhāpiṭṭhe ekaṃ gadrabhaṃ disvā thāmasampanne māṇave āṇāpesi: etaṃ gadrabhaṃ anubandhitvā gahetvā yathā saddaṃ na karoti evam assa mukhabandhanaṃ katvā ekasmiṃ attharake vaṭṭetvā aṃsenādāya gacchathā 'ti, te tathā kariṃsu, Bo-pi mahantena parivārena nagaraṃ pāvisi, mahājano esa kira Sirivaḍḍhakaseṭṭhino putto Mahosadho p.
nāma esa kira jāyamāno osadhaghaṭikaṃ hatthena gahetvā jāto iminā kira te ettakānaṃ vimaṃsanapañhānaṃ paṭibhāgā ñātā ti M-aṃ abhitthavanto olokento ca tittiṃ na gacchati, so rājadvāraṃ gantvā attano āgatasāsanaṃ paṭihāresi, rājā sutvā va tuṭṭhahaṭṭho mama putto Ma -- to khippaṃ āgacchatū 'ti ā, so dārakasahassaparivuto pāsādaṃ abhirūhitvā rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, rājā taṃ disvā va somanassappatto hutvā madhurapaṭisanthāraṃ katvā paṇḍita patirūpaṃ āsanaṃ ñatvā nisīdā 'ti ā, so pitaraṃ olokesi, ath'; assa pitā olokitasaññāya uṭṭhāya p-a imasmiṃ āsane nisīda 'ti ā., so tasmiṃ nisīdi, taṃ tattha nisinnaṃ disvā va Senaka-Pukkusa-Kāvinda-Devindā c'; eva aññe ca andhabālā ti pāṇiṃ paharitvā mahāhasitam hasitvā imam andhabālam p. ti vadanti so pitaram āsanā uṭṭhāpetvā sayaṃ nisīdati imaṃ p. ti vattuṃ ayuttan ti parihāsaṃ kariṃsu, rājāpi dummukho ahosi, atha naṃ M. pucchi: kiṃ mahārāja dummukh'; atthā 'ti, āma p-a dummukho 'mhi savanaṃ eva te manāpaṃ dassanaṃ amanāpaṃ jātan ti, kiṃkāraṇā ti, pitaraṃ āsanā vuṭṭhāpetvā nisinnattā ti, kiṃ pana tvaṃ mahārāja sabbaṭṭhānesu puttehi pitā va uttamo ti maññasīti, āma paṇḍitā 'ti, atha naṃ M. nanu mahārāja tumhehi amhākaṃ assataraṃ vā pesetu seṭṭhataraṃ vā ti sāsanaṃ pahitan ti vatvā āsanā vuṭṭhāya te māṇave oloketvā tumhehi gahitagadrabhaṃ ānethā 'ti āṇāpetvā rañño pādamūle nipajjāpetvā mahārāja ayaṃ gadrabho kiṃ agghatīti pucchi, sace upakārako aṭṭhakahāpaṇe agghatīti, imaṃ pana gadrabhaṃ paṭicca ajānīyavalavāya kucchimhi vutthassataro kiṃ agghatīti, anaggho p-a 'ti, deva kasmā evaṃ kathetha nanu tumhehi idān'; eva vuttaṃ sabbaṭṭhānesu puttehi pitā va uttamo ti sace taṃ saccaṃ tumhākaṃ vāde assatarato gadrabho uttamo hoti kiṃ mahārāja tumhākaṃ p-ā ettakaṃ pi jānituṃ asakkontā pāṇiṃ paharitvā hasanti aho tumhākaṃ p-ānaṃ paññāsampatti kuto vo ete laddhā ti cattāro pi p-e paribhāsitvā rājānaṃ imāya Ekanipāte gāthāya ajjhabhāsi:
3. Haṃsi tuvaṃ evaṃ maññesi seyyo (Cfr. I, 424)
puttena pitā ti rājaseṭṭha
hand'; assatarassa te ayam (add pi?)
assatarassa hi gadrabho pitā ti.
T. a.: yadi tvaṃ rājaseṭṭha sabbaṭṭhānesu seyyo puttena pitā evaṃ maññasi, hand'; assatarassa te ayan ti tava assatarato pi ayaṃ seyyo hotū 'ti a., kiṃkāraṇā: assatarassa hi gadhrabho pitā ti. Evañ ca pana vatvā āma mahārāja sace puttato pitā seyyo mama pitaraṃ gaṇhatha sace pitito putto seyyo maṃ gaṇhatha tumhākaṃ atthāyā 'ti,
[page 344]
344 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] rājā somanassappatto ahosi, sabbarājaparisā sukathito p-ena pañho ti unnādādīni sādhukārasahassāni adāsi, aṅgulipoṭhā ca celukkhepasahassāni ca pavattiṃsu, cattāro p-ā dummukhā ahesuṃ, mātāpitunnaṃ guṇaṃ jānanto Bodhisattena sadiso n'; atthi, so kasmā evam akāsīti na ca pitu avamānatthāya raññā pana assataraṃ vā pesetu seṭṭhataraṃ vā ti pesitaṃ tasmā tassa pañhassa āvibhāvanatthaṃ attano ca paṇḍitabhāvassa ñāpanatthaṃ catunnaṃ p-tānaṃ nippabhākaraṇatthaṃ evam akāsīti. Gadrabhapañho niṭṭhito.
Rājā tussitvā gandhodakapuṇṇaṃ suvaṇṇabhiṃkāraṃ ādāya "pācīna -- gāmaṃ rājabhogena bhuñjā" 'ti seṭṭhissa hatthe udakaṃ pātetvā "sesaseṭṭhino etass'; eva upaṭṭhākā hontū" 'ti vatvā Bo-assa mātuyā sabbālaṃkāre pesetvā gadrabhapañhe pasanno B-aṃ puttaṃ katvā gaṇhituṃ seṭṭhiṃ avoca: "gahapati Ma-taṃ mama puttaṃ katvā dehīti", "deva, taruṇo ayaṃ tāva, ajjāpi 'ssa mukhaṃ khīragandhaṃ vāyati, mahallakakāle tumhākaṃ santike bhavissatīti", "gahapati, tvaṃ ito paṭṭhāya etasmiṃ nirālayo hohi, ayaṃ ajjatagge mama putto, ahaṃ mama puttaṃ posetuṃ sakkhissāmi, gaccha tvan" ti taṃ uyyojesi, so rājānaṃ vanditvā p-aṃ āliṅgitvā ure nipajjāpetvā sīse cumbitvā ovādam assa adāsi, so pi pitaraṃ vanditvā "tāta mā cintayitthā" 'ti uyyojesi, rājā p-aṃ pucchi: "tāta antobhattiko bhavissasi udāhu bahibhattiko" ti, so "mahā me parivāro, bahibhattikena mayā bhavituṃ vaṭṭatīti" cintetvā "bahibhattiko bhavissāmīti" ā. ‘ath'; assa rājā anurūpagehaṃ dāpetvā dārakasahassaṃ ādiṃ katvā paribbayaṃ dāpetvā sabbaparibhoge dāpesi, so tato paṭṭhāya rājānaṃ upaṭṭhahi, rājāpi naṃ vīmaṃsitukāmo va ahosi. Tadā ca nagarassa dakkhiṇadvārato avidūre pokkharaṇītīre ekasmiṃ tāle kākakulāvake maṇiratanaṃ ahosi, tassa chāyā pokkharaṇiyaṃ paññāyi, "po-ṇiyaṃ maṇīti" rañño ārocesuṃ, so Senakaṃ āmantetvā "po-yaṃ kira maṇiratanaṃ paññāyati,
[page 345]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 345
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kathaṃ taṃ gaṇhāpemā" 'ti pucchitvā "udakaṃ harāpetvā gaṇhituṃ vaṭṭatīti" vutte "tena hi evaṃ karohīti" tass'; eva bhāram akāsi, so bahumanusse sannipātāpetvā udakañ ca kaddamañ ca harāpetvā bhūmiṃ bhinditvāpi maṇiṃ na addasa, puna puṇṇāyaṃ pokkharaṇiyā maṇicchāyā paññāyi, so puna pi tathā katvā n'; eva addasa, tato rājā p-aṃ āmantetvā "po-yaṃ eko maṇi paññāyati, Senako udakakaddamaṃ harāpetvā bhūmiṃ bhindāpetvāpi na addasa, puṇṇāya po-yā puna paññāyati, sakhissasi taṃ maṇiṃ gaṇhāpetun" ti, so "n'; etaṃ mahārāja garu, etha dassessāmīti", rājā tussitvā "passissāmi ajja p-assa ñāṇabalan" ti mahājanaparivuto pokkharaṇītīraṃ gato, M. tīre ṭhatvā maṇiṃ olokento va "nāyaṃ maṇi po-yaṃ, tālarukkhe iminā bhavitabban" ti ñatvā "n'; atthi deva po-yaṃ maṇīti" vatvā "nanu udake paññāyatīti" vutte udakapātiṃ āharāpetvā "passa deva, nāyaṃ maṇi po-yaṃ yeva paññāyati pātiyaṃ pi paññāyatīti" vatvā "p-a kattha pana maṇinā bhavitabban" ti vutte "deva po-yam pi pātiyam pi chāyā va paññāyati na maṇi, māṇi pana etasmiṃ tālarukkhe kākakulāvake, purisaṃ āropetvā otarāpehīti" ā., rājā tathā maṇiṃ āharāpesi, p. taṃ gahetvā rañño hatthe ṭhapesi, mahājano p-assa sādhukāraṃ datvā Senakaṃ paribhāsanto "maṇiratanaṃ tālarukkhe kākakulāvake atthi, Senako balavapurisehi pokkharaṇiṃ yeva bhindāpeti, p-ena nāma Mahosadhasadisena (add na?) bhavitabban" ti M-assa thutiṃ akāsi, rājāpi tassa tuṭṭho attano gīvāya piḷandhanaṃ muttāhāraṃ datvā dārakasahassassa muttāvaliyo dāpesi, Bo-assa ca parivārassa ca vinā patihārena upaṭṭhānaṃ anujāni. Ekūnavīsatipañho niṭṭhito.
Pun'; ekadivasaṃ rājā p-ena saddhiṃ uyyānaṃ agamāsi, tadā eko kakaṇṭako toraṇagge vasati,
[page 346]
346 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so rājānaṃ āgacchantaṃ disvā otaritvā bhūmiyaṃ nipajji, rājā tassa kiriyaṃ disvā "p-a ayaṃ k. kiṃ karotīti" pucchi, "mahārāja tumhe sevatīti", "sace evaṃ mā amhākaṃ sevā nipphalā hotu, bhogam assa dāpehīti", "deva, nāssa bhogena kiccam atthi, khādaniyamattaṃ alam etassā" 'ti, "kiṃ pan'; esa khādatīti", "maṃsaṃ devā" 'ti, "kittakaṃ laddhuṃ vaṭṭatīti", "kākaṇikagghanakaṃ devā" 'ti, rājā ekaṃ purisaṃ āṇāpesi, "rājadāyo nāma kākaṇikamatto na vaṭṭatīti imassa nibaddhaṃ aḍḍhamāsakassa maṃsaṃ āharitvā dehīti", so "sādhū" 'ti tato paṭṭhāya tathā akāsi, so ekadivasaṃ uposathamāghāte maṃsaṃ alabhitvā tam eva aḍḍhamāsakam vijjhitvā suttakena āvuṇitvā tassa gīvāya piḷandhi, ath'; assa taṃ nissāya māno uppajji, taṃ divasam eva rājā puna uyyānaṃ agamāsi, so rājānaṃ āgacchantaṃ disvā dhanaṃ nissāya uppannamānavasena "Vedeha, tvam nanu kho mahaddhano, ahan nu kho" ti raññā saddhiṃ attānaṃ samaṃ karonto anotaritvā toraṇagge yeva sīsaṃ cālento nipajji, rājā tassa kiriyaṃ oloketvā "p-a, esa pubbe viya ajja na otarati, kin nu kho kāraṇan" ti pucchanto paṭhamaṃ gātham āha:
4. Nāyaṃ pure uṇṇamati toraṇagge kakaṇṭako,
Mahosadha vijānāhi kena thaddho kakaṇṭako ti.
Ta. uṇṇamatīti yathā ajja anotaritvā toraṇagge yeva sīsaṃ cālento uṇṇamati evaṃ pure (add na) uṇṇamati, kena thaddho k. ti kena kāraṇena thaddhabhāvaṃ āpanno.
Paṇḍito "uposathamāghāte maṃsaṃ alabhantena rājapurisena gīvāya baddhāḍḍhamāsakaṃ nissāya tassa mānena bhavitabban" ti ñatvā imaṃ gātham āha:
5. Aladdhapubbaṃ laddhāna aḍḍhamāsaṃ kakaṇṭako
atimaññati rājanaṃ Vedehaṃ Mithilaggahan ti.
[page 347]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 347
Rājā taṃ purisaṃ pakkosāpetvā pucchi, so yathābhūtaṃ ārocesi, rājā "kañci apucchitvā va sabbaññūbuddhena viya paṇḍitena kakaṇṭakassa ajjhāsayo ñāto" ti ativiya pasīditvā p-assa catūsu dvāresu suṃkaṃ dāpesi, kakaṇṭakassa pana rājā kujjhitvā vaṭṭaṃ haretuṃ ārabhi, p. pana "ayuttan" ti nivāresi. Kakaṇṭakapañho niṭṭhito.
Ath'; eko Mithilavāsī Piṅguttaro nāma māṇavo Takkasilaṃ gantvā disāpāmokkhācariyassa santike sippaṃ sikkhanto khippam eva sikkhi, so anuyogaṃ datvā "gacchām'; ahan" ti ācariyaṃ āpucchi, tasmiṃ pana kule sace pi vayappattā dhītā hoti jeṭṭhantevāsikassa dātabbā ti vattañ ca, tassācariyassa ekā dhītā atthi abhirūpā devaccharapaṭibhāgā, atha naṃ "dhītaraṃ te tāta dassāmi, taṃ ādāya gamissasīti" ā., so pana māṇavo dubbhago kālakaṇṇi, kumārikā mahāpuññā, tassa taṃ disvā cittaṃ nāllīyati, so taṃ ārocento pi "ācariyassa vacanaṃ na bhindissāmīti" sampaṭicchi, brāhmaṇo dhītaraṃ tassa adāsi, so rattibhāge alaṃkatasirisayane nipanno tāya āgantvā sayanaṃ abhirūḷhamattāya tintināyamāno sayanā otaritvā bhūmiyaṃ nipajji, sāpi otaritvā tassa santikaṃ gatā, so uṭṭhāya puna sayanaṃ abhirūhi, sāpi puna sayanaṃ abhirūhi, so pana sayanā otari, kālakaṇṇi nāma siriyā saddhiṃ na sameti, kumārikā sayane yeva nipajji, so bhūmiyaṃ yeva sayi, evaṃ sattāhaṃ vītināmetvā taṃ ādāya ācariyaṃ vanditvā nikkhami, antarāmagge allāpasallāpamattam pi n'; atthi, anicchamānā va ubho pi Mithilaṃ pattā, Piṅguttaro nagarā avidūre ekaṃ phalasampannaṃ udumbaraṃ disvā khudāya pīḷito abhirūhitvā udumbarāni khādi, sāpi chātajjhattā rukkhamūlaṃ gantvā "mayhaṃ pi phalāni pātethā" 'ti ā., "kiṃ tava hatthapādā n'; atthi, sayam pi abhirūhitvā khādā" 'ti, sā abhirūhitvā khādi, so tassā abhirūḷhabhāvaṃ ñatvā sīghaṃ otaritvā rukkhaṃ kaṇṭakehi parikkhipitvā
[page 348]
348 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] "mutto 'mhi kālakaṇṇiyā" ti vatvā palāyi, sā otaritvā gantuṃ asakkontī tatth'; nisīdi. Atha rājā uyyāne kīḷitvā hatthikkhandhe nisinno sayaṇhasamaye nagaraṃ pavisanto taṃ tattha disvā paṭibaddhacitto hutvā "sapariggahā apariggahā" ti pucchāpesi, sā "atthi me sāmi kuladattiko pati, so pana maṃ idha nisīdāpetvā chaḍḍetvā palāto" ti ā., amacco taṃ kāraṇaṃ rañño ārocesi, rājā "assāmikabhaṇḍaṃ nāma rañño pāpuṇātīti" taṃ otarāpetvā hatthiṃ āropetvā nivesanaṃ netvā abhisiñcitvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi, sā tassa piyā ahosi manāpā, udumbhararukkhe diṭṭhattā Udumbarādevīt'; eva nāmaṃ sañjāniṃsu, ath'; ekadivasaṃ rañño uyyānagamanatthāya dvāragāmavāsikehi maggaṃ paṭijaggāpesuṃ, Piṅguttaro pi bhatiṃ karonto kacchaṃ bandhitvā kuddālena maggaṃ tacchati, magge aniṭṭhite yeva rājā U-deviyā saddhiṃ rathe ṭhatvā nikkhami, U-devī pi taṃ kāḷakaṇṇiṃ maggaṃ tacchantaṃ disvā evarūpaṃ siriṃ dhāretuṃ nāsakkhi, "ayaṃ kāḷakaṇṇīti" taṃ olokentī hasi, rājā taṃ hasamānaṃ disvā kujjhitvā "kasmā hasīti" pucchi, "deva ayaṃ maggatacchako puriso mayhaṃ porāṇakasāmiko, esa maṃ udumbarukkhaṃ āropetvā kaṇṭakehi parikkhipitvā gato, im'; āhaṃ oloketvā evarūpaṃ siriṃ dhāretuṃ nāsakkhiṃ, ‘ayaṃ kāḷakāṇṇīti'; cintetvā hasin" ti, rājā "tvaṃ musā kathesi, aññaṃ kañci disvā hasitaṃ tayā, māressāmi tan" ti asiṃ aggahesi, sā bhayappattā "deva paṇḍite tāva pucchā" 'ti ā., rājā Senakaṃ pucchi:
"tvaṃ imissā vacanaṃ saddahasīti", "na saddahāmi deva, ko nāma evarūpaṃ itthiṃ pahāya gamissatīti" ā., sā tassa kathaṃ sutvā atirekataraṃ bhītā ahosi, atha rājā "Senako kiṃ jānāti, p-aṃ pucchissāmīti" cintetvā taṃ pucchanto i. g. ā.:
6. Itthī siyā rūpavatī sā ca sīlavatī siyā, (vol. II p. 115)
puriso taṃ na iccheyya saddahāsi Mahosadhā 'ti.
[page 349]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 349
Ta. sīlavatīti ācārasampannā.
Taṃ sutvā paṇḍito gātham āha:
7. Saddahāmi mahārāja: puriso dubbhago siyā,
sirī ca kāḷakaṇṇī ca na samenti kudācanaṃ.
Ta, na samentīti samuddassa oratīrapāratīrāni viya nabhatalapaṭhavitalā viya ca na samāgacchanti.
Rājā tassa vacanena taṃkāraṇā na kujjhi, hadayam assa nibbāyi, so tassa tussitvā "p-a sace tvaṃ idha na bhavissasi ajjāhaṃ bāla-Senakassa kathāya ṭhatvā evarūpaṃ itthiratanaṃ na labhissaṃ, idāni taṃ nissāya mayā esā laddhā" ti p-assa satasahassena pūjaṃ kāresi, tato devī pi rājānaṃ vanditvā "deva, p-aṃ nissāya mayā jīvitaṃ laddhaṃ, im'; āhaṃ kaniṭṭhabhātikaṭṭhāne ṭhapetuṃ varaṃ varemīti", "sādhu devi gaṇhāsi, dammi te varan" ti, "devāhaṃ ajja paṭṭhāya mama kaniṭṭhaṃ vinā na kiñci madhurarasaṃ khādissāmi, ito paṭṭhāya velāya va avelāya vā dvāraṃ vivarāpetvā imassa madhurarasaṃ pesetuṃ labhanakavaraṃ gaṇhāmīti", "sādhu bhadde imaṃ varaṃ gaṇhāhīti". Sirikāḷakaṇṇipañho niṭṭhito.
Aparasmiṃ divase rājā katapātarāsabhatto dīghantare caṃkamanto dvārapānantarena ekaṃ eḷakañ ca sunakhañ ca mittasanthavaṃ karonte addasa, so kira eḷako hatthisālāya hatthissa purato khittaṃ anāmaṭṭhatiṇaṃ khādi, atha naṃ hatthigopakā poṭhetvā nīhariṃsu, viravitvā palāyamānañ ca eko vegena gantvā piṭṭhiyaṃ daṇḍena pahari, so piṭṭhiṃ nāmetvā vedanāmatto gantvā rājagehe mahābhittiṃ nissāya pīṭhikāya nipajji, taṃ divasam eva rañño mahānase aṭṭhicammādīni khāditvā vaḍḍhitasunakho bhattakārake bhattiṃ sampādetvā bahi ṭhatvā sarīre sedaṃ nibbāpente macchamaṃsagandhaṃ adhivāsetuṃ asakkonto mahānasaṃ pavisitvā pidhānaṃ pātetvā maṃsaṃ khādi,
[page 350]
350 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bhattakārako bhājanasaddena pavisitvā taṃ sunakhaṃ disvā dvāraṃ pidahitvā taṃ leḍḍudaṇḍādīhi poṭhesi, so khāditamaṃsaṃ mukhen'; eva chaḍḍetvā viravitvā nikkhami, bhattakārako pi 'ssa nikkhantabhāvaṃ ñatvā anubandhitvā piṭṭhiyaṃ tiriyaṃ daṇḍena pahari, so piṭṭhiṃ nāmetvā ekaṃ pādaṃ ukkhipitvā eḷakassa nipannaṭṭhānam eva pāvisi, atha naṃ eḷako "samma kiṃ tvaṃ piṭṭhiṃ nāmetvā āgacchasi, kin te vāto vijjhatīti" pucchi, sunakho "tvam pi piṭṭhiṃ nāmetvā nipanno, kiṃ tava sarīre vāto vijjhatīti" pucchi, so attano pavattiṃ ārocesi, atha naṃ eḷako pucchi: "kiṃ pana tvaṃ puna bhattagehaṃ gantuṃ sakkhissasīti", "na sakkhissāmi, gatassa me jīvitaṃ n'; atthīti", "tvaṃ pana hatthisālaṃ gantuṃ sakkhissasīti", "mayāpi tattha gantuṃ na sakkā, gatassa me jīvitaṃ n'; atthīti", te "kathan nu kho mayaṃ idāni jīvissāmā", 'ti upāyaṃ cintesuṃ, ath'; eḷako āha: "sace mayaṃ samaggā vāsaṃ vasituṃ sakkoma atth'; eso upāyo" ti, "tena hi kathehīti", "samma tvaṃ ito paṭṭhāya hatthisālaṃ yāhi, ‘nāyaṃ tiṇaṃ khādatīti'; tayi hatthigopakā āsaṃkaṃ na karissanti, tvaṃ mama tiṇaṃ āhareyyāsi, aham pi bhattagehaṃ pavisissāmi, ‘nāyaṃ maṃsakhādako'; ti bhattakārako mayi āsaṃkaṃ na karissati, aham pi te maṃsaṃ āharissāmīti", te "atth'; eso upāyo" ti ubho sampaṭicchitvā sunakho hatthisālaṃ gantvā tiṇakalāpaṃ ḍasitvā ānetvā mahābhittipiṭṭhikāyaṃ ṭhapesi, itaro pi bhattagehaṃ gantvā maṃsakhaṇḍaṃ mukhapūraṃ ḍasitvā ānetvā tatth'; eva ṭhapesi, sunakho maṃsaṃ khādati eḷako tiṇaṃ khādati, te iminā upāyena samaggā sammodamānā mahābhittipiṭṭhikāya vasanti, rājā tesaṃ mittadhammaṃ disvā cintesi: "aḍiṭṭhapubbaṃ vata me kāraṇaṃ diṭṭhaṃ, ime paccāmittā hutvāpi samaggavāsaṃ vasanti, idaṃ kāraṇaṃ gahetvā pañhaṃ katvā paṇḍite pucchissāmi, imañ ca pañhaṃ ajānante raṭṭhā pabbājessāmi, taṃ jānantassa ‘evarūpo paṇḍito n'; atthīti'; sakkāraṃ karissāmi,
[page 351]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 351
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ajja tāva avelā sve upaṭṭhānakāle āgate pucchissāmīti" so punadivase paṇḍitesu upaṭṭhānaṃ āgantvā nisinnesu pañhaṃ pucchanto i. g. ā.:
8. Yesaṃ na kadāci bhūtapubbaṃ
sakkhiṃ sattapadam pi imasmi loke
jātā amittā dve sahāyā
paṭisanthāya caranti kissa hetū 'ti.
Ta. paṭisanthāyā 'ti saddahitvā ghaṭitā hutvā.
Idañ ca pana vatvā puna āha:
9. Yadi me ajja pātarāsakale
pañhaṃ na sakkuṇetha vattum etaṃ
pabbājayissāmi vo sabbe,
na hi m'; attho duppaññajātikehīti.
Senako aggāsane nisinno p. āsanapariyante, so taṃ pañhaṃ upadhārento atthaṃ adisvā cintesi: "ayaṃ rājā dandhadhātuko imaṃ pañhaṃ cintetvā saṃkaḍḍhituṃ asamattho, kiñci tena diṭṭhaṃ bhavissati, ekadivasaṃ okāsaṃ labhanto imaṃ pañhaṃ nīharissāmi", Se-"kenaci upāyena ajja ekadivasamattaṃ adhivāsāpetuṃ vaṭṭatīti", itare pi cattāro andhakāragabbhaṃ paviṭṭhā viya na kiñci passiṃsu, Se-"kin nu kho Mahosadhassa pavattīti" Bo-aṃ olokesi, so pi taṃ olokesi, Se-Bodhisattassa olokitākāren'; eva tassādhippāyaṃ ñatvā tassa paṇḍitassāpi na upaṭṭhātīti sallakkheti ayaṃ ajja etaṃ kathetuṃ asakkonto ten'; ekadivasaṃ okāsaṃ icchati, pūressāmi 'ssa manorathan ti raññā saddhiṃ vissāsena mahāhasitaṃ hasitvā "kiṃ mahārāja sabbe va amhe pañhaṃ kathetuṃ asakkonte pabbājessasīti" ā., "āma paṇḍitā" 'ti "etam pi eko gaṇṭhipañho ti tvaṃ sallakkhesi, na mayaṃ etaṃ pañhaṃ kathetuṃ sakkoma, api ca thokaṃ adhivāsehi, gaṇṭhipañho esa na sakkā mahājanamajjhe kathetuṃ, ekamante cintetvā pacchā tumhākaṃ yeva kathessāma, okāsan no dehīti"
[page 352]
352 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] M-aṃ takketvā imaṃ gāthadvayam āha:
10. Mahājanasamāgamamhi ghore
janakolāhalasamāgamamhi jāte
vikkhittamanā anekacittā
pañhaṃ na sakkuṇoma vattum etaṃ.
11. Ekaggacittā (add pi?) ekamekā
rahasi gatā atthaṃ nicintayitvā
paviveke sammasitvāna dhīrā
atha vakkhanti janinda attham etan ti.
Ta. sammasitvānā 'ti kāyacittaviveke ṭhitā ime dhīrā imaṃ pañhaṃ sammasitvā atha te etaṃ atthaṃ vakkhanti.
Rājā tassa kathaṃ sutvā anattamano hutvāpi "sādhu cintetvā kathetha, akathente pabbājessāmīti" tajjesi yeva, cattāro pi p-ā pāsādā otariṃsu, Se-itare "tātā, rājā sukhumapañhaṃ pucchi, akathite mahantaṃ bhayaṃ bhaveyya, tumhe sappāyabhojanaṃ bhuñjitvā sammā upadhārethā" 'ti, p. pi uṭṭhāya U-deviyā santikaṃ gantvā "devi ajja vā hiyyo vā rājā kattha ciraṃ aṭṭhāsīti" pucchi, "tāta dīghantare vātapānena olokento caṃkamatīti", tato B. cintesi: "raññā iminā passena kiñci diṭṭhaṃ bhavissatīti", so tato gantvā bahi olokento "eḷakasunakhānaṃ kiriyaṃ disvā rañño pañho abhisaṃkhato" ti sanniṭṭhānaṃ katvā gehaṃ gato, itare tayo pi cintetvā kiñci adisvā Senakassa santikaṃ agamiṃsu, so te pucchi:
"diṭṭho vo pañho" ti, "na diṭṭho ācariyā" it, "yadi evaṃ rājā vo pabbājessati, kiṃ karissathā" ti, "tumhehi pana diṭṭho" ti, "aham pi na passāmīti", "tumhesu apassantesu mayaṃ kiṃ passissāmā 'ti rañño pana santike cintetvā kathessāmā 'ti sīhanādaṃ naditvā āgat'; amha, akathite rājā kujjhissati, kiṃ karomā" ti "ayaṃ pañho no sakkā amhehi daṭṭhuṃ,
[page 353]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 353
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] p-ena sataguṇaṃ katvā cintito bhavissatīti", "etha tassa santikaṃ gacchāmā" 'ti te cattāro pi B-assa gharadvāraṃ gantvā ṭhitabhāvaṃ ārocāpetvā gehaṃ pavisitvā paṭisanthāraṃ katvā ekamantaṃ ṭhitā M-aṃ pucchiṃsu: "kiṃ p-a cintito te pañho" ti, "mayi acintite añño ko cintessati, āma cintito" ti, "tena hi amhākaṃ pi kathethā" 'ti, p. "sac'; āhaṃ etesaṃ na kathessāmi rājā te raṭṭhā pabbājessati maṃ sattahi ratanehi pūjessati, ime bālā mā nassantu kathessāmi tesan" ti cintetvā te cattāro pi nīcāsane nisīdāpetvā añjalim paggaṇhāpetvā rañño diṭṭhakaṃ ajānāpetvā "rañño pucchitakāle evaṃ katheyyāthā" 'ti catunnam pi catasso gāthā bandhitvā Pālim eva uggaṇhāpetvā uyyojesi, te dutiyadivase rājūpaṭṭhānaṃ gantvā paññattāsane nisīdiṃsu, rājā Senakaṃ pucchi: "ñāto te S-a pañho" ti, "mahārāja mayi ajānante añño ko jānissatīti", "tena hi kathehīti", "suṇātha devā" 'ti uggahitaniyāmen'; eva gātham āha:
12. Uggaputtarājaputtiyānaṃ
urabbhamaṃsaṃ piyaṃ manāpaṃ,
na te sunakhassa adenti maṃsaṃ,
atha meṇḍassa suṇena sakhyam assā 'ti.
Ta. ugga -- ti uggatānaṃ amaccaputtānañ c'; eva rājaputtānañ ca.
Gāthaṃ vatvāpi S-o atthaṃ na jānāti, rājā pana attano pākaṭatthatāya jānāti, tasmā "Senakena tāva ñāto" ti "Pukkusaṃ tāva pucchissāmīti" P-aṃ pucchi, so pi 'ssa "kiṃ aham eva apaṇḍito" ti vatvā uggahitaniyāmen'; eva g. ā.:
13. Cammaṃ vihananti eḷakassa
assapiṭṭhattharaṇassa hetu,
na te sunakhassa attharanti,
atha meṇḍassa suṇena sakhyam assā 'ti.
[page 354]
354 XXII. Mahānipāta.
Tassāpi attho apākaṭo yeva, rājā pana attano pākaṭattā "imināpi ñāto" ti Kāvindaṃ pucchi, so pi gātham āha:
14 Āvelitasiṅgiko hi meṇḍo,
na sunakhassa visāṇāni atthi,
tiṇabhakkho maṃsabhojano ca,
atha meṇḍassa suṇena sakhyam assā 'ti.
Rājā "imināpi ñāto" ti Devindaṃ pucchi, so pi uggahitaniyāmen'; eva gātham āha:
15. Tiṇamāsi palāsamāsi meṇḍo,
na sunakho tiṇamāsi no palāsaṃ,
gaṇheyya suṇo sasaṃ biḷāraṃ,
atha meṇḍassa suṇena sakhyam assā 'ti.
Ta. tiṇamāsi -- ti tiṇakhādako c'; eva paṇṇakhādako ca, no palāsan ti tiṇam pi paṇṇam pi na khādati.
Atha rājā p-am pucchi: "tāta tvaṃ imaṃ pañhaṃ jānāsīti", "mahārāja Avīcito yāva Bhavaggā maṃ ṭhapetvā ko añño etaṃ jānissatīti", "tena hi kathehīti", "suṇa mahārājā" 'ti tassa kiccassa attano pākaṭabhāvaṃ pakāsento imam gāthadvayam āha:
16. Aḍḍhaṭṭhapādo catuppadassa
meṇḍo aṭṭhanakho adissamāno
chādiyaṃ āharatī ayaṃ imassa,
maṃsaṃ āharatī yaṃ amussa.
17. Pāsādagato Videhaseṭṭho
vītihāraṃ aññamaññabhojanānaṃ
addakkhi kira sakkhi taṃ janindo
bhobhukkassa ca puṇṇamukhassa c'; etan ti.
Ta. aḍḍhaṭṭhapādo tī vyañjanakusalatāya eḷakassa catuppādaṃ sandhāyāha, meṇḍo ti eḷako, aṭṭhanakho ti eḷakassa ekekasmiṃ pāde dvinnaṃ dvinnaṃ khurānaṃ vasen'; etaṃ sandhāya vuttaṃ, adissamāno ti maṃsaṃ haraṇakāle appaññāyamāno, chādiyan ti gehacchādanatiṇan ti a., ayaṃ imassā 'ti eḷako sunakhassa,
[page 355]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 355
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vītihāran ti vītiharaṇaṃ, aññamaññabhojanānan ti aññamaññassa bhojanānaṃ vītiharaṇaṃ, meṇḍo hi sunakhassa bhojanaṃ harati so tassa vītiharati, sunakho pi tassa harati itaro vītiharati, addakkhīti taṃ tesaṃ aññamaññaṃ bhojanānaṃ vītiharaṇaṃ, sakkhīti attapaccakkhaṃ katvā addasa, bhobhukkassā 'ti bhuṃkaraṇasunakhassa puṇṇamukhassa meṇḍassa, etaṃ imesaṃ mittadhammaṃ rājā sayaṃ passīti.
Rājā itarehi B-aṃ nissāya ñātabhāvaṃ ajānanto "pañca p'; ete attano attano paññābalen'; eva jāniṃsū" 'ti maññamāno somanassappatto hutvā imaṃ gātham āha:
18. Lābhā vata me anapparūpā
yassa me edisā paṇḍitā kulamhi,
gambhīragataṃ nipuṇam atthaṃ
paṭivijjhanti subhāsitena dhīrā ti.
Ta. paṭivijjhantīti subhāsitena viditvā kathenti.
Atha nesaṃ "santuṭṭhena nāma tuṭṭhākāro kattabbo" ti taṃ karonto gātham āha:
19. Assatarīrathañ ca ekamekaṃ
phītaṃ gāmavarañ ca ekamekaṃ
sabbesaṃ vo dammi paṇḍitānaṃ
parappatītamano subhāsitenā 'ti
vatvā sabbaṃ dāpesi. Dvādasanipāte Meṇḍakapañho niṭṭhito. (IV p. 186.)
Udumbaradevī pana itarehi p-aṃ nissāya pañhassa ñātabhāvaṃ ñatvā "raññā muggamāse nibbisese karontena viya pañcannaṃ samako va sakkāro kato, nanu mayhaṃ kaniṭṭhassa visesaṃ sakkāraṃ kātuṃ vaṭṭatīti" rañño santikaṃ gantvā pucchi: "deva kena te pañho kathito" ti, "pañcahi paṇḍitehi bhadde" ti, "deva cattāro janā taṃ pañhaṃ kan nissāya jāniṃsū" 'ti, "na jānāmi bhadde" ti, "mahārāja te kiṃ jānanti, p. pana ‘mā nassantu ime bālā'; ti pañhaṃ uggaṇhāpesi, tumhe sabbesaṃ samaṃ sakkāraṃ karotha,
[page 356]
356 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ayuttaṃ c'; etaṃ, p-assa visesaṃ kātuṃ vaṭṭatīti", rājā "attānaṃ nissāya ñātabhāvaṃ na kathesīti" p-assa tussitvā atirekaṃ sakkāraṃ kātukāmo cintesi:
"hotu mama puttaṃ ekaṃ pañhaṃ pucchitvā kathitakāle mahāsakkāraṃ karissāmīti" so pañhaṃ cintento Sirimandapañhaṃ cintesi, cintetvā ekadivasaṃ pañcannaṃ paṇḍitānaṃ upaṭṭhānaṃ āgantvā sukhanisinnakāle "Senaka pañham pucchissāmīti", "puccha devā" 'ti, rājā Sirimandapañhe paṭhamaṃ g. ā.:
20. Paññāy'; upetaṃ siriyā vihīnaṃ
yasassinaṃ vāpi apetapaññaṃ
pucchāmi taṃ Senaka etam atthaṃ:
kam ettha seyyo kusalā vadanti.
Ta. kam -- ti imesu dvīsu kataraṃ paṇḍitā seyyo ti vadanti.
Ayañ ca kira pañho Senakassa vaṃsānugato, tena taṃ khippam eva kathesi:
21. Dhīrā ca bālā ca have janinda
sippūpapannā ca asippino ca
sujātimanto pi ajātimassa
yasassino pessakarā bhavanti,
etam pi disvāna ahaṃ vadāmi:
pañño nihīno sirimā va seyyo ti.
Ta. pañño nihīno ti paññavā nihīno issaro uttamo ti attho.
Rājā tassa vacanaṃ sutvā itare tayo apucchitvā nisinnaṃ Mahosadhapaṇḍitaṃ āha:
22. Tuvam pi pucchāmi anomapaññaṃ
Mahosadha kevaladhammadassi:
bālaṃ yasassiṃ paṇḍitaṃ appabhogaṃ
kam ettha seyyo kusalā vadantīti.
Ta. kevaladhammadassīti sabbadhammadassi.
[page 357]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 357
Ath'; assa Mahāsatto "suṇa mahārājā" 'ti kathesi:
23. Pāpāni kammāni karoti bālo
idham eva seyyo iti maññamāno,
idhalokadassī paralokaṃ adassi,
ubhayattha bālo kalim aggahesi,
evam pi disvāna ahaṃ vadāmi:
pañño va seyyo na yasassibālo ti.
Ta. idhamevā 'ti idhaloke idaṃ issariyam eva mayhaṃ seṭṭhan ti maññamāno, kalimaggahesīti bālo issariyamadena pāpakammaṃ katvā nirayādīsu uppajjanto paraloke, puna tato āgantvā nīcakule dukkhabhojano hutvā nibbattamāno idhaloke cā 'ti, ubhayattha parājayam eva gaṇhāti, etam pi ahaṃ kāraṇaṃ disvā paññasampañño va uttamo, issaro pi pana bālo na uttamo ti vadāmi.
Evaṃ vutte rājā S-kaṃ oloketvā "nanu Mahosadho paññavantam eva uttamo ti vadatīti" ā., S-ko "mahārāja, M-dho daharo, ajjāpi 'ssa mukhaṃ khīragandhaṃ vāyati, kiṃ esa jānātīti" vatvā imaṃ gātham āha:
24. Na sippam etaṃ vidadhāti bhogaṃ
na bandhuvā na sarīrāvakāso,
pass'; eḷamūgaṃ sukham edhamānaṃ
sirīhīnaṃ bhajate Gorimandaṃ,
etam pi disvāna ahaṃ vadāmi:
pañño nihīno sirimā va seyyo ti.
Ta. eḷamūgan ti paggharitalālamukhaṃ, Gorimandan ti so kira tasmiṃ ñeva nagare āsītikoṭivibhavo seṭṭhi virūpo, nāssa putto na dhītā, na kiñci sippaṃ jānāti, kathentassāpi 'ssa hanukassa ubhohi passehi lālādhārā paggharanti, devaccharā viya dve itthiyo sabbālaṃkārehi vibhūsitā supupphitanīluppalāni gahetvā ubhosu passesu ṭhitā taṃ lālaṃ nīluppālehi paṭicchitvā uppalāni chaḍḍanti, surāsoṇḍā pānāgāraṃ pavisantā nīluppalehi atthe sati tassa gehadvāraṃ gantvā sāmi Gorimanda seṭṭhīti vadanti, so tesaṃ saddaṃ sutvā vātapāne ṭhatvā kiṃ tātā 'ti vadati, ath'; assa lālā paggharanti, tā itthiyo taṃ nīluppalehi paṭicchitvā nīluppalāni antaravīthiyaṃ khipanti, surādhuttā tāni gahetvā udake vikkhāletvā pilandhitvā pānāgāraṃ pavisanti,
[page 358]
358 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evaṃ sirisampanno ahosi, Senako taṃ udāharaṇaṃ āharitvā dassento evam āha.
Taṃ sutvā rājā "kīdisaṃ tāta Mahosadhapaṇḍitā" 'ti, p.
"deva kiṃ S-ko jānāti, odanasitthaṭṭhāne kāko viya dadhiṃ pātuṃ āraddhasunakho viya ca sayam eva passati, sīse patanakaṃ mahāmuggaraṃ na passati, suṇohi devā" 'ti imaṃ g. ā.:
25. Laddhā sukhaṃ majjati appapañño
dukhena puṭṭho pi pamoham eti,
āgantunā sukhadukkhena puṭṭho
pavedhati vāricaro va ghamme,
etam pi disvāna ahaṃ vadāmi:
pañño va seyyo na yasassibālo ti.
Ta. sukhan ti issariyasukhaṃ labhitvā bālo majjati pamajjati, pamatto pāpaṃ karoti, dukkhenā 'ti kāyikacetasikadukkhena, āgantunā ti na ajjhattikena, sattānaṃ hi sukham pi dukkham pi āgantukam eva na niccappavattaṃ, ghamme ti udakā uddharitvā ātape khittamaccho viya vihaññatīti a.
Taṃ sutvā rājā "kīdisaṃ ācariyā" 'ti ā., S-ko "deva kim esa jānāti, tiṭṭhantu tāva manussā araññe sañjātarukkham pi phalasampannam eva pakkhī bhajantīti" imaṃ g. ā.:
26. Dumaṃ yathā sāduphalaṃ araññe
samantato samabhicaranti pakkhī
evam pi aḍḍhaṃ sadhanaṃ sabhogaṃ
bahujjano bhajati atthahetu,
etam pi disvāna ahaṃ vadāmi:
pañño nihīno sirimā va seyyo ti.
Ta. bahujjano ti bahujano.
Taṃ sutvā rājā "kīdisaṃ tātā" 'ti āha, p. kim esa mahodaro jānāti, suṇa devā" 'ti imaṃ gātham āha:
27. Na sādhu balavā bālo sāhasaṃ vindate dhanaṃ,
kandantam eva dummedhaṃ kaḍḍhenti niraye bhusaṃ,
[page 359]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 359
etam pi disvāna ahaṃ vadāmi:
pañño va seyyo na yasassibālo ti.
Ta. sāhasan ti sāhasena sāhasikaṃ kammaṃ katvā janaṃ pīḷetvā dhanaṃ vindati, atha naṃ nirayapālā kandantam eva dummedhaṃ balavavedanaṃ nirayaṃ kaḍḍhanti.
Puna S-ko raññā "kiṃ Senakā" 'ti vutte imaṃ g. ā.:
28. Yā kāci najjo Gaṅgam abhisavanti
sabbā va tā nāmagottaṃ jahanti,
Gaṅgā samuddaṃ paṭipajjamānā
na khāyate, iddhiparo hi loko,
etam pi disvāna ahaṃ vadāmi:
pañño nihīno sirimā va seyyo ti.
Ta. najjo ti ninnā hutvā sandamānā antamaso kandariyo pi upādāya, jahantīti Gaṅgā t'; eva saṃkhaṃ gacchanti attano nāmagottaṃ jahanti, na khāyate ti sāpi puna Gaṅgā samuddam paṭipajjamānā na paññāyati samuddo t'; eva nāmaṃ labhati, evam evaṃ mahāpañño pi issaraṃ patvā na khāyati na paññāyati samuddaṃ paviṭṭha-Gaṅgā viya hotīti a.
Puna rājā "kiṃ paṇḍitā" 'ti ā., so "suṇa mahārāja" 'ti vatvā imaṃ gāthādvayam āha:
29. Yam etam akkhā udadhiṃ mahantaṃ
savanti najjo sabbakālaṃ asaṃkhaṃ,
so sāgaro niccam uḷāravego
velaṃ na acceti mahāsamuddo.
30. Evam pi bālassa pajappitāni
paññaṃ na acceti sirī kadāci,
etam pi disvāna ahaṃ vadāmi:
pañño va seyyo na yasassibālo ti.
Ta. yametamakkhā ti yam etaṃ tvaṃ akkhāsi vadesi, asaṃkhan ti agaṇanaṃ kālaṃ, velaṃ nāccetīti uḷāravego pi hutvā ūmisahassaṃ ukkhipitvāpi velaṃ atikkamituṃ na sakkoti velaṃ patvā avassaṃ sabbaūmiyo bhijjanti, evampīti bālassa pajappitāni pi evam evaṃ paññāvantaṃ atikkamituṃ na sakkonti taṃ patvā va bhijjanti,
[page 360]
360 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] paññaṃ nāccetīti paññavantaṃ siri nāma nātikkamati, na hi koci atthānatthe uppannakaṃkho paññavantaṃ atikkamitvā bālassa issarassa pādamūlaṃ gacchati, paññāvato yeva pādamūle vinicchayo nāma labbhatīti a.
Taṃ sutvā rājā "kiṃ Senakā" 'ti ā., so "suṇa devā" 'ti imaṃ gātham āha:
31. Asaññato ce va paresam atthaṃ
bhaṇati saṇṭhānagato yasassī
tass'; eva taṃ rūhati ñātimajjhe
sirīhīnaṃ kārayate na paññā,
etam pi disvāna ahaṃ vadāmi:
pañño nihīno sirimā va seyyo ti.
Ta. asaññato ce vā 'ti issaro hi sace pi kāyādīhi asaññato dussīlo saṇṭhānagato vinicchaye ṭhito hutvā paresaṃ atthaṃ bhaṇati tasmiṃ vinicchayamaṇḍale mahāparivāraparivutassa musā vatvā sāmikam pi asāmikaṃ karontassa tass'; eva taṃ vacanaṃ rūhati sirīhīnaṃ tathā kārayate na paññā, tasmā pañño nihīno issaro va seyyo ti vadati.
Puna raññā "kiṃ tātā" 'ti vutte p. "suṇa deva, kiṃ jānāti lāla-Senako" ti vatvā imaṃ gātham āha:
32. Parassa vā attano vāpi hetu
bālo musā bhāsati appapañño,
so nindito hoti sabhāya majjhe
peccam pi so duggatigāmi hoti,
etam pi disvāna ahaṃ vadāmi:
pañño va seyyo na yasassibālo ti.
Tato Senako gāthaṃ āha:
33. Attham pi ce bhāsati bhūripañño
anālayo appadhano daliddo
na tassa taṃ rūhati ñātimajjhe
[page 361]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 361
sirī ca paññāṇavato na hoti,
etam pi disvāna ahaṃ vadāmi:
pañño nihīno sirimā va seyyo ti.
Ta. atthampīti kāraṇam pi ce bhāsati, ñātimajjhe ti parisamajjhe, paññāṇavato ti mahārāja ñāṇavantassa ca sirisobhaggappattaṃ patvā pakatiyā vijjamānāpi siri nāma na hoti, so hi tassa santike suriyuggamane khajjopanako viya khāyatīti dasseti.
Puna raññā "kīdisaṃ tātā" 'ti vutte p. "kiṃ jānāti S-ko, idhalokamattam eva olokoti na paralokan" ti vatvā imaṃ g. ā.:
34. Parassa vā attano vāpi hetu
na bhāsatī alikaṃ bhūripañño,
so pūjito hoti sabhāya majjhe
peccaṃ va so suggatigāmi hoti,
etam pi disvāna ahaṃ vadāmi:
pañño va seyyo na yasassibālo ti.
Ta. peccan ti paralokaṃ gacchantassa kali na hotīti attho.
Tato Senako gātham āha:
35. Hatthī gavāssā maṇikuṇḍalā ca
nariyo ca iddhesu kulesu jātā
sabbā va tā upabhogā bhavanti
iddhassa posassa aniddhimanto,
etam pi disvāna ahaṃ vadāmi:
pañño nihīno sirimā va seyyo ti.
Ta. iddhassā 'ti issarassa, aniddhimanto ti na kevalaṃ tā nariyo va atha kho sabbe aniddhimanto sattā tassa upabhogā bhavanti.
Tato p. "kiṃ esa jānātīti" ekaṃ kāraṇaṃ āharitvā dassento imaṃ gātham āha:
36. Asaṃvihitakammantaṃ bālaṃ dummantamantinaṃ
sirī jahati dummedhaṃ jiṇṇaṃ va urago tacaṃ,
etam pi disvāna ahaṃ vadāmi:
pañño va seyyo na yasassibālo ti.
[page 362]
362 XXII. Mahānipāta.
Ta. sirī jahatīti padassa Cetiyajātakena attho vaṇṇetabbo.
Atha S-ko raññā "kīdisan" ti vutte "deva kiṃ esa taruṇo dārako jānāti, suṇāthā" 'ti "paṇḍitaṃ appaṭibhānam karissāmīti" cintetvā imaṃ gātham āha:
37. Pañca paṇḍitā mayaṃ bhadante
sabbe pañjalikā upaṭṭhitā,
tvan no abhibhuyya issaro 'si
Sakko bhūtapatīva devarājā,
etam pi disvāna ahaṃ vadāmi:
pañño nihīno sirimā va seyyo ti.
Idaṃ sutvā rājā "sādhurūpaṃ S-kena kāraṇaṃ āharitaṃ, sakkhissati nu kho me putto imassa vādaṃ bhinditvā aññaṃ kāraṇaṃ āharitun" ti cintetvā "kīdisaṃ paṇḍitā" 'ti ā., S-kena kira imasmiṃ kāraṇe āhaṭe ṭhapetvā B-aṃ añño taṃ vādaṃ bhindituṃ samattho n'; atthi, tasmā M. attano ñāṇabalena tassa vādaṃ bhindanto "mahārāja, kiṃ esa bālo jānāti, sayam eva oloketi paññāya visesaṃ na jānāti, suṇa mahārāja" 'ti vatvā imaṃ gātham āha:
38. Dāso va paññassa yasassibālo
atthesu jātesu tathāvidhesu,
yaṃ paṇḍito nipuṇaṃ saṃvidheti
sammoham āpajjati tattha bālo,
etam pi disvāna ahaṃ vadāmi:
pañño va seyyo na yasassibālo ti.
Ta. atthesū 'ti kiccesu, saṃvidhetīti saṃvidahati.
Sinerupādato suvaṇṇavālukaṃ uddharanto viya gaganatale puṇṇacandaṃ uṭṭhapento viya nayaṃ kāraṇaṃ dassesi, evaṃ M-ena paññānubhāvaṃ dassetvā kathite rājā S-kaṃ āha:
"kīdisaṃ Senaka sakkonto uttariṃ kathehīti", so koṭṭhe ṭhapitadhanaṃ viya uggahitaṃ khepetvā appaṭibhāno maṃkubhūto pajjhāyanto nisīdi,
[page 363]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 363
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace pi so aññaṃ kāraṇaṃ āhareyya gāthāsahassena pi imaṃ jātakaṃ niṭṭhapeyya, tassa pana appaṭibhānassa ṭhitakāle gambhīraṃ oghaṃ ānento viya M.
uttarim pi paññam eva vaṇṇento imaṃ gātham āha:
39. Addhā hi paññā va sataṃ pasatthā,
kantā sirī bhogaratā manussā,
ñāṇañ ca buddhānam atulyarūpaṃ,
paññaṃ nācceti sirī kadācīti.
Ta. satan ti Buddhādīnaṃ sappurisānaṃ, bhogaratā ti mahārāja yasmā andhabālā manussā bhogaratā va tasmā tesaṃ siri kantā, yaso nām'; eso p-ehi garahito bālakanto pi, ayaṃ attho Bhisajātakena vaṇṇetabbo, buddhānan ti ñāṇaṃ{} vuddhānaṃ, kadācīti kismici kāle ñāṇavantaṃ siri nāma nātikkamati devā 'ti.
Taṃ sutvā rājā M-assa pañhavyākaraṇena tuṭṭho ghanavassaṃ vassanto viya M-aṃ dhanena pūjento gātham ā.:
40. Yaṃ tam apucchimha akittayī no
Mahosadhaṃ kevaladhammadassi.
gavaṃ sahassaṃ usabhañ ca nāgaṃ
ājaññayutte ca rathe dasā ime
pañhassa veyyākaraṇena tuṭṭho
dadāmi te gāmavarāni soḷasā 'ti.
Ta. usabhañca nāgan ti tassa gavasahassassa usabhaṃ katvā alaṃkatapatiyattaṃ ārohanīyaṃ nāgaṃ dammīti ā. Vīsatinipāte Sirimanda pañho niṭṭhito.
Tato paṭṭhāya Bo-assa yaso mahā ahosi, taṃ sabbaṃ U-devī yeva vicāreti, sā tassa soḷasavassakāle cintesi:.,mama kaniṭṭho mahallako jāto, yaso pi 'ssa mahā, āvāham assa kātuṃ vaṭṭatīti", sā rañño tam atthaṃ ārocesi, rājā taṃ sutvā somanassappatto hutvā "sādhu jānāpehi nan" ti ā., sā taṃ jānāpetvā tena sampaṭicchite
[page 364]
364 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] "tena hi tāta kumārikaṃ ānemā" 'ti ā., M. "kadāci imehi ānītā mama na rucceyya, sayam eva tāva upadhāremīti" cintetvā evam āha: "devi, katipāhaṃ mā kiñci rañño vadetha, ahaṃ ekaṃ dārikaṃ sayaṃ pariyesitvā mama cittarucitaṃ tumhākaṃ ācikkhissāmīti", "evaṃ karohi tātā" 'ti, so deviṃ vanditvā attano gharaṃ gantvā sahāyakānaṃ saññaṃ datvā aññataravesena tunnavāyaupakaraṇāni gahetvā ekako va uttaradāverena nikkhamitvā uttaradvārayevamajjhakaṃ pāyāsi, tadā pana tattha purāṇaseṭṭhikulaṃ parijiṇṇaṃ ahosi, tassa kulassa dhītā Amarādevī nāma abhirūpā sabbalakkhaṇasampannā puññavatī, sā taṃ divasaṃ pāto va yāguṃ pacitvā ādāya "pitu kasanaṭṭhānaṃ gamissāmīti" nikkhamitvā tam eva maggaṃ paṭipajji, M. taṃ āgacchantiṃ disvā "lakkhaṇasampannā itthi, sace apariggahā imāya me pādaparicārikāya bhavituṃ vaṭṭatīti" cintesi, sāpi taṃ disvā va "sace evarūpassa purisassa gehe bhaveyyaṃ sakkā mayā kuṭumbaṃ saṇṭhapetun" ti cintesi, atha M. "imissā sapariggahaapariggahabhāvaṃ na jānāmi, hatthamuddāya naṃ pucchissāmi, sace paṇḍitā bhavissati jānissatīti" cintetvā dūre ṭhito va muṭṭhiṃ akāsi, sā "ayaṃ me sassāmikabhāvaṃ pucchatīti" ñatvā hatthaṃ vikāsesi, so ñatvā samīpaṃ gantvā "bhadde kā nāma tvan" ti pucchi, "sāmi ahaṃ atītānāgate vā etarahi vā yaṃ n'; atthi taṃnāmikā" ti, "bhadde, loke amaran nāma n'; atthi, tvaṃ Amarā nāma bhavissasīti", "evaṃ sāmīti", "bhadde kassa yāguṃ harasīti", "sāmi pubbadevatāyā" 'ti, "pubbadevatā nāma mātāpitaro, tava pitu harissasi maññe" ti, "evaṃ bhavissati sāmīti", "tava pitā kiṃ karotīti", "ekaṃ dve karotīti", ekassa dvidhākaraṇaṃ nāma kasanaṃ, "kasati bhadde"
[page 365]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 365
ti, "evaṃ sāmīti", "kasmiṃ pana ṭhāne te pitā kasatīti", "yattha sakiṃ gatā na entīti", "sakiṃ gatānaṃ napaccāgamanaṭṭhānaṃ nāma susānaṃ, susānasantike kasati bhadde" ti, "evaṃ sāmīti", "bhadde ajj'; eva essatīti", "sace essati na essāmi, noce essati essāmīti", "bhadde pitā te maññe nadītīre kasati, udake ente na essasi anente essasīti", "evaṃ sāmīti", ettakaṃ allāpasallāpaṃ katvā Amarādevī "yāguṃ pivissasi sāmīti" nimantesi, M. "paṭikkhipanan nāma amaṅgalan" ti cintetvā "āma pivissāmīti" ā., sā yāgughaṭaṃ otāresi, M. "sace pātiṃ adhovitvā hatthadhovanaṃ adatvā va dassati etth'; eva naṃ pahāya gamissāmīti" cintesi, sā pana pātiyā udakaṃ āharitvā hatthadhovanaṃ datvā tucchapātiṃ hatthe aṭhapetvā bhūmiyaṃ katvā ghaṭaṃ āloletvā yāguyā pūresi, tattha pana sitthāni mandāni, atha naṃ M. ā.: "kiṃ bhadde atibahalā yāgū" ti, "udakaṃ no laddhaṃ sāmīti", "kedārehi udakaṃ na laddhaṃ bhavissati maññe" ti, sā "evaṃ sāmīti", sā pitu yāguṃ ṭhapetvā B-assa adāsi, so pivitvā mukhaṃ vikkhāletvā "bhadde mayaṃ tumhākaṃ gehaṃ gamissāma, maggaṃ no ācikkhā" 'ti ā., sā "sādhū" ti vatvā ācikkhantī Ekanipāte gātham āha:
41. Yena sattu bilaṅgā ca
dviguṇapalāso ca pupphito
yenādāmi tena vadāmi
yena nādāmi na tena vadāmi
esa maggo Yavamajjhakassa
etaṃ channapathaṃ vijānāhīti.
T. a.: sāmi antogāmaṃ pavisitvā ekaṃ sattuāpaṇaṃ passissasi tato kañjiyaāpaṇaṃ, tesaṃ parato dviguṇapaṇṇo koviḷaro pupphito, tasmā tvaṃ yena sattu bilaṅgā ca koviḷāro ca pupphito tena gantvā koviḷāramūle ṭhatvādak khiṇaṃ gaṇha vāmaṃ muñca esa maggo Yavamajjhakassa,
[page 366]
366 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Yavamajjhagāme patiṭṭhitassa amhākaṃ gehassa etam eva paṭicchāditaṃ mayā vuttaṃ channapathaṃ channapadaṃ vā paṭicchannakāraṇaṃ vijānāhīti, ettha hi yenādāmīti yena hatthena ādāmīti dakkhiṇahatthaṃ sandhāya vuttaṃ itaraṃ vāmahatthaṃ, evaṃ sā tassa maggaṃ ācikkhitvā pitu yāguṃ gahetvā agamāsi. Channapathapañho niṭṭhito.
So tāya kathitamaggena taṃ gehaṃ gato, atha naṃ Amarādeviyā mātā disvā va āsanaṃ datvā "yāguṃ vaḍḍhemi sāmīti" ā., "amma kaniṭṭhabhaginiyā me A-deviyā thokā yāgu dinnā" ti, "dhītu me atthāya āgatena bhavitabban" ti aññāsi, M. tesaṃ duggatabhāvaṃ jānanto pi "amma ahaṃ tunnavāyo, atthi kiñci sibbitabban" ti, "sāmi atthi, mūlaṃ pana n'; atthīti", "amma mūlena kammaṃ n'; atthi, ānetha sibbissāmīti", sā jiṇṇakāni pilotikāni āharitvā adāsi, Bo. āhaṭāhaṭaṃ niṭṭhapesi yeva, paññavantānaṃ kiriyā nāma ijjhati, atha naṃ "amma vīthisabhāgānaṃ ārocehīti" ā., sā sakalagāme ārocesi, M. tunnakammaṃ katvā ekāhen'; eva sahassaṃ uppādesi, mahallikāpi 'ssa pātarāsabhattaṃ pacitvā datvā sāyaṃ "tāta kittakaṃ pacāmīti" ā., "amma yattakā imasmiṃ gehe bhujanti tesaṃ pamāṇenā" 'ti, sā anekasūpavyañjanaṃ bahubhattaṃ paci, A-devī pi sāyaṃ sīsena dārukalāpaṃ ucchaṅgena paṇṇaṃ ādāya araññato āgantvā puredvāre dārūni nikkhipitvā pacchimadvārena gehaṃ pāvisi, pitā pan'; assā sāyataraṃ āgami, M. nānaggarasehi bhuñji, itarā mātāpitaro bhojetvā pacchā bhuñjitvā mātāpitunnaṃ pāde dhovitvā M-assa pāde dhovi, so taṃ parigaṇhanto katipāhaṃ tatth'; eva vasi, atha naṃ vīmaṃsanto ekadivasaṃ ā.: "bhadde A-devi aḍḍhanāḷikamattaṃ taṇḍulaṃ gahetvā tato mayhaṃ yūguñ ca pūvañ ca bhattañ ca pacāhīti", sā "sādhū" 'ti sampaṭicchitvā te taṇḍule koṭṭetvā mūlataṇḍulehi yāguṃ majjhimataṇḍulehi bhattaṃ kaṇikāhi pūvaṃ pacitvā tadanurūpaṃ vyañjanaṃ sampādetvā M-assa savyañjanaṃ yāguṃ adāsi, yāgu mukhe thapitamattā va rasaharaṇiyo pharitvā aṭṭhāsi,
[page 367]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 367
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so tassā vimaṃsanattham eva "bhadde pacituṃ ajānantī kimatthaṃ mama taṇḍule nāsesīti" yāguṃ saha kheḷena niṭṭhubhitvā bhūmiyaṃ pātesi, sā akujjhitvā va "sace yāgu na sundarā pūvaṃ khāda sāmīti" pūvaṃ adāsi, tam pi tatth'; eva akāsi, bhatte pi tatth'; eva paṭipajjitvā "tvaṃ pacituṃ ajānantī mama santakaṃ kimatthaṃ nāsesīti" kuddho viya tīṇi pi ekato madditvā tassā sīsato paṭṭhāya sakalasarīraṃ vilimpitvā "dvāre nisīdā" 'ti ā., sā akujjhitvā va "sādhu sāmīti" tathā akāsi, so tassā nihatamānabhāvaṃ ñatvā "bhadde ehīti" ā., sā ekavacanen'; eva āgatā, M. pana āgacchanto kahāpaṇasahassena saddhiṃ ekaṃ sāṭakaṃ tambulapasibbake ṭhapetvā āgato, atha so taṃ sāṭakaṃ nīharitvā tassā hatthe ṭhapetvā "bhadde tava sahāyikāhi saddhiṃ nahāyitvā imaṃ sāṭakaṃ nivāsetvā ehīti" ā., sā tathā akāsi, p. uppāditadhanañ ca āhaṭadhanañ ca sabbaṃ tassā mātāpitunnaṃ datvā te samassāsetvā taṃ ādāya nagaram eva gantvā vīmaṃsanatthāya taṃ dovārikassa gehe nisīdāpetvā dovārikabhariyāya ācikkhitvā attano nivesanaṃ gantvā purise āmantetvā "asukagehe itthiṃ ṭhapetvā āgato 'mhi, imaṃ sahassaṃ ādāya gantvā taṃ vīmaṃsathā" 'ti sahassaṃ datvā pesesi, te tathā kariṃsu, sā "imaṃ mama sāmikassa pādarajaṃ na agghatīti" na icchi, te gantvā paṇḍitassa ārocesuṃ, puna pi yāvatatiyaṃ pesetvā catutthe vāre "tena hi taṃ hatthe gahetvā kaḍḍhantā ānethā" 'ti ā., te tathā kariṃsu, sā M-aṃ mahāsampattiyaṃ ṭhitaṃ na sañjāni oloketvā ca pana hasi c'; eva rodi ca, so ubhinnam pi kāraṇaṃ pucchi, atha naṃ sā evam ā.: "sāmi ahaṃ hasamānā tava sampattiṃ oloketvā ‘ayaṃ sampatti na akāraṇena laddhā purimabhave pana kusalaṃ katvā laddhā bhavissati, aho puññānaṃ phalaṃ nāmā'; 'ti hasiṃ rodamānā pana ‘idāni parassa rakkhitagopitavatthumhi aparajjhitvā Nirayaṃ gamissatīti'; tayi kāruññena rodin" ti,
[page 368]
368 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so taṃ vīmaṃsitvā suddhabhāvaṃ ñatvā "gacchatha, naṃ tatth'; eva nethā" 'ti vatvā pesetvā puna tunnavāyavesaṃ gahetvā gantvā tāya saddhiṃ taṃrattiyaṃ sayitvā punadivase pāto va rājakulaṃ pavisitvā Udumbarādeviyā ārocesi, sā rañño ārocetvā A-deviṃ sabbālaṃkārehi alaṃkaritvā mahāyogge nisīdāpetvā mahantena sakkārena M-assa gehaṃ ānetvā maṅgalaṃ kāresi, rājā B-assa sahassamūlaṃ paṇṇākāraṃ pesesi, dovārike ādiṃkatvā sakalanagaravasino paṇṇākāre pahiṇiṃsu, A-devī raññā pahitaṃ paṇṇākāraṃ dvidhā bhinditvā ekaṃ koṭṭhāsaṃ rañño pesesi, eten'; upāyena sakalanagaravāsīnam pi paṇṇākāraṃ pesetvā nagaraṃ saṃgaṇhi, tato paṭṭhāya M. tāya saddhiṃ samaggavāsaṃ vasanto rañño atthañ ca dhammañ ca anusāsi, ath'; ekadivasaṃ Senako itare tayo attano santikaṃ āgate āmantetvā "ambho mayaṃ gahapatiputtassa Mahosadhass'; eva na-ppahoma, idāni pana tena attano vyattatarā bhariyā ānītā ti, kinti naṃ rañño antare paribhindeyyāmā" 'ti ā., "ācāriya, mayaṃ kiṃ jānāma, tvam eva jānāsīti", "hotu, mā cintayittha, atthi upāyo ti, ahaṃ rañño cūḷāmaṇiṃ thenetvā āharissāmi, Pukkusa tvaṃ suvaṇṇamālaṃ āhara, Kāvinda tvaṃ kambalaṃ āhara, Devinda tvaṃ suvaṇṇapādukan" ti, te cattāro pi upāyena tāni āhariṃsu, tato "ajānikaṃ katvā gahapatiputtassa gehaṃ pesessāmā" 'ti Se-tāva maṇiṃ takkaghaṭe pakkhipitvā dāsiyā hatthe pesesi, "imaṃ takkaghaṭaṃ aññesaṃ gaṇhantānaṃ adatvā sace Mahosadhassa gehe gaṇhanti ghaṭen'; eva saddhiṃ dehīti", sā p-assa gharadvāraṃ gantvā "takkaṃ gaṇhathā" 'ti aparāparaṃ sañcarati, A-devī dvāre ṭhitā tassā kiriyaṃ disvā "ayaṃ aññattha na gacchati, bhavitabbam ettha kāraṇenā" 'ti iṅgitasaññāya dāsiyo paṭikkamāpetvā sayam eva taṃ dāsiṃ "amma ehi, takkaṃ gaṇhissāmā"
[page 369]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 369
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] 'ti pakkositvā tassā āgatakāle dāsīnaṃ saddaṃ datvā anāgacchantīsu "gaccha dāsiyo pakkosā" 'ti tam eva pesetvā ghaṭe hatthaṃ otāretvā maṇiṃ disvā taṃ āgataṃ pucchi:
"amma tvaṃ kassa santakā" ti, "Senakapaṇḍitassa dāsi-mhīti", tato tassā ca mātu c'; assā nāmaṃ pucchitvā "tena hi takkaṃ dehīti" vatvā "ayye tumhesu gaṇhantīsu mūlena me ko attho, ghaṭen'; eva saddhiṃ gaṇhathā" 'ti vutte "tena hi yāhīti" taṃ uyyojetvā "asukamāse asukadivase Senakācariyo asukadāsīdhītāya asukāya nāma hatthe rañño cūḷāmaṇiṃ paheṇakatthāya pahiṇīti" paṇṇe likhitvā gaṇhi, Pukkuso suvaṇṇamālaṃ sumanapupphacaṃgoṭake ṭhapetvā pesesi, Kāvindo kambalaṃ paṇṇapacchiyaṃ ṭhapetvā pesesi, Devindo svaṇṇapādukaṃ yavakalāpantare bandhitvā pesesi, sā sabbāni pi tāni gahetvā paṇṇe nāmarūpaṃ āropetvā M-assa ācikkhitvā ṭhapesi, te pi cattāro janā rājakulaṃ gantvā "kiṃ deva tumhākaṃ cūḷāmaṇiṃ na pilandhathā" 'ti āhaṃsu, rājā "pilandhissāmi, āharissathā" 'ti ā., maṇiṃ na passiṃsu, itarāni pi na passiṃsu yeva, atha te cattāro pi "deva tumhākaṃ ābharaṇāni Mahosadhassa gehe, so tāni sayaṃ valañjeti, paṭisattu te mahārāja gahapatiputto" ti taṃ paribhindiṃsu, ath'; assa atthacarakā gantvā p-assa ārociṃsu, so "rājānaṃ disvā jānissāmīti" rājūpaṭṭhānaṃ agamāsi, rājāpi kujjhitvā "na jānāmi idha āgantvā kiṃ karissatīti" attānaṃ passituṃ nādāsi, p. pana rañño kuddhabhāvaṃ jānitvā attano nivesanam eva gato, rājā "gaṇhathā nan" ti āṇāpesi, p. atthacarakānaṃ sutvā "apagantuṃ vaṭṭatīti" A-deviyā saññaṃ datvā aññātakavesena nagarā nikkhamitvā dakkhiṇayavamajjhakaṃ gantvā kumbhakāragehe kumbhakārakammaṃ akāsi, nagare pi "p. palāto" ti ekakolāhalaṃ jātaṃ, Senakādayo cattāro pi tassa palātabhāvaṃ ñatvā "mā cintetu, mayaṃ kiṃ apaṇḍitā" ti aññamaññaṃ ajānāpetvā va A-deviya paṇṇākāraṃ pahiṇiṃsu,
[page 370]
370 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sā catūhi pi pesitaṃ gahetvā "asukavelāya āgacchantū" 'ti vatvā te āgate khuramuṇḍe kāretvā gūthakūpe khipāpetvā mahādukkhaṃ pāpetvā kilañjapacchīsu nipajjāpetvā rañño ārocetvā tehi saddhiṃ cattāri pi ratanāni gāhāpetvā rājanivesanaṃ gantvā rañño vanditvā ṭhitā: "deva Ma-paṇḍito na coro, ime corā, etesu hi Se-maṇicoro, Pu-svaṇṇamālac., De-suvaṇṇapādukac., asukamāse a-divase a-dāsīdhītāya nāma hatthe imeh'; etāni paheṇakatthaya pesitāni, imaṃ paṇṇaṃ passatha, attano santakaṃ gaṇhatha, core ca paṭicchatha devā" ti cattāro pi jane mahāvippakāraṃ pāpetvā rājānaṃ vanditvā geham eva gatā, rājā Bo-assa palātabhāvena tasmiṃ āsaṃkāya aññesaṃ paṇḍitamantīnaṃ abhāvena tesaṃ kiñci avatvā "nahatvā attano gehāni gacchathā" 'ti pesesi. Ath'; assa chatte adhivutthadevatā Bo-assa dhammadesanāya saddam asuṇantī "kin nu kho" ti āvajjamānā taṃ kāraṇaṃ ñatvā "paṇḍitassa ānayanakāraṇaṃ karissāmīti" rattibhāge chattapiṇḍikavivare ṭhatvā rājānaṃ Catukkanipāte Devatāpañhe (III p. 152) āgate hanti hatthehi pādehīti ādike cattāro pañhe pucchi, rājā ajānanto "ahaṃ na jānāmi, aññe p-e pucchissāmīti" ekadivasaṃ parihāraṃ yācitvā punadivase "āgacchantu kirā" 'ti p-tānaṃ sāsanaṃ pesetvā tehi "mayaṃ khuramuṇḍā, vīthiṃ otarantā lajjāmā" 'ti vutte cattāro nāḷipaṭṭe pesesi "ime sīsesu katvā āgacchantū" 'ti, tadā kira te paṭṭā uppannā, te āgantvā paññattāsāne nisīdiṃsu, atha rājā "Se-a ajja rattibhāge chatte adhivutthadevatā maṃ cattāro pañhe pucchi, ahaṃ ajānanto ‘p-te pucchissāmīti'; avacaṃ, kathehi me te pañhe" ti paṭhamaṃ gātham āha:
42. Hanti hatthehi pādehi mukhañ ca parisumbhati
sa ve rājā9 piyo hoti, kan tena-m-abhipassati.
Senako kiṃ hanti kaṃ hantīti taṃ taṃ vippalapitvā n'; ev'; antaṃ na koṭiṃ passi,
[page 371]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 371
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sesāpi appaṭibhānā va ahesuṃ, rājā vippaṭisārī ahosi, puna rattibhāge devatāya "pañho te ñāto" ti puṭṭho "cattāro me p-ā puṭṭhā, te pi na jāniṃsū" 'ti ā., devatā "kin te jānissanti, ṭhapetvā M-paṇḍitaṃ añño ete kathetuṃ samattho nāma n'; atthi, sace taṃ pakkosāpetvā ete pañhe na kathāpessasi iminā te jalitena ayakūṭena sīsaṃ bhindissāmīti" rājānaṃ tajjetvā "mahārāja agginā atthe sati khajjopanakaṃ dhamituṃ khīrena vā atthe sati visāṇaṃ duhituṃ na vaṭṭatīti" vatvā imaṃ Pañcanipāte Khajjopanakapañhaṃ udāhari:
43. Ko nu santamhi pajjote aggipariyesanaṃ caraṃ (III p. 197)
addakkhi rattiṃ khajjotaṃ jātavedaṃ amaññatha.
44. Sv-āssa gomayacuṇṇāni abhimatthaṃ tiṇāni ca
viparītāya saññāya nāsakkhi sañjaletave.
45. Evam pi anupāyena atthaṃ na labhate mago
visāṇato gavaṃ dohaṃ yattha khīraṃ na vindati.
46. Vividhehi upāyehi atthaṃ papponti māṇavā
niggahena amittānaṃ mittānaṃ paggahena ca.
47. Seṇimokkhapalābhena vallabhānaṃ nayena ca
jagatiṃ jagatīpālā āvasanti vasundharan ti.
Ta. pajjote ti aggimhi sante, caran ti caranto, add-ti passi, disvā ca pana vaṇṇasāmaññatāya taṃ jātavedo ayaṃ bhavissatīti atha evaṃ amaññittha, svāssā 'ti so etassa khajjopanakassa upari sukhumāni gomayacuṇṇāni c'; eva tiṇāni ca, abhimatthan ti hatthehi ghaṃsitvā okiranto jaṇṇukehi bhūmiyaṃ patiṭṭhāya mukhena dhamento jalissāmi nan ti viparītāya saññāya dhamanto pi sañjaletuṃ nāsakkhi, ko nām'; eso ti magasadiso andhabālo, evaṃ anupāyena pariyesanto atthaṃ na labhati, yatthā 'ti yasmiṃ visāṇe khīram eva n'; atthi tato gāviṃ duhanto viya ca atthaṃ na vindati, seṇimokkhapalābhenā 'ti seṇipamukhānaṃ amaccānaṃ, vallabhānan ti
[page 372]
372 XXII. Mahānipāta.
piyamanāpānaṃ vissāsikāmaccānaṃ nayena ca, imañ ca susaṃkhātānaṃ ratanānaṃ dhāraṇato vasundharan ti laddhanāmaṃ jagatiṃ jagatīpālā rājāno āvasanti.
"Na tayā sadisā hutvā aggimhi vijjamāne yeva khajjopanakaṃ dhamenti, tvaṃ pana aggimhi sati khajjopanakaṃ dhamento viya tulaṃ chaḍḍetvā hatthena tulento viya khīren'; atthe jāte vīsāṇato duhanto viya Senakādayo gambhīrapañhaṃ pucchasi, ete kiṃ jānanti, khājjopanakasadisā ete, mahāaggikkhandhasadiso Mahosadho paññāya jalati, taṃ pakkosāpetvā puccha, imaṃ hi te pañhaṃ ajānantassa jīvitaṃ n'; atthīti" rājānaṃ tajjetvā antaradhāyi. Khajjopanakapañho niṭṭhito.
Atha rājā maraṇabhayatajjito punadivase amacce pakkosāpetvā: "tātā cattāro pi tumhe catūsu rathesu ṭhatvā catūhi nagaradvārehi nikkhamitvā yatth'; eva me puttaṃ Ma-paṇḍitaṃ passatha tatth'; ev'; assa sakkāraṃ katvā khippaṃ ānethā" 'ti pesesi, tesu tayo janā p-taṃ na passiṃsu, dakkhiṇadvārena nikkhanto pana dakkhiṇayavamajjhagāmake M-aṃ mattikaṃ āharitvā ācariyassa cakkaṃ vaṭṭetvā mattikāmakkhitasarīraṃ palālapīṭhake nisīditvā muṭṭhiṃ muṭṭhiṃ katvā appasūpaṃ yavabhattaṃ bhuñjamānaṃ passi. Kasmā pan'; esa taṃ kammaṃ akāsīti "rājā kira ‘paṇḍito Ma-dho nissaṃsayaṃ rajjaṃ gaṇhissatīti'; āsaṃkito ‘so kumbhakārakammena jīvatīti'; sutvā nirāsaṃko bhavissatīti" cintetvā evam akāsi. So amaccaṃ disvā attano santikaṃ āgatabhāvaṃ ñatvā "mayhaṃ yaso paṭipākatiko bhavissati, Amarādeviyā sampāditaṃ nānaggarasabhattam eva bhuñjissāmīti" gahitabhattapiṇḍaṃ chaḍḍetvā uṭṭhāya mukhaṃ vikkhālesi. Tasmiṃ khaṇe so amacco upasaṃkami, so pana Senakapakkhiko. Tasmā taṃ ghaṭanto "paṇḍita ācariya Senakass'; eva vacanaṃ niyyānikaṃ, tava nāma yase parihīne tathārūpā paññā patiṭṭhā hotuṃ nāsakkhi, idāni mattikamakkhito palālapīṭhake nisīditvā evarūpaṃ bhattaṃ bhuñjasīti" vatvā imaṃ Dasanipāte Bhūripañhe gātham āha:
[page 373]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 373
48. Saccaṃ kira tvaṃ api bhūripañño, (IV p. 72)
yā tādisī sirī dhitī mutī ca
na tāyate 'bhāvavas'; ūpanītaṃ
yo yāvakaṃ bhuñjasi appasūpaṃ.
Ta. saccaṃ kirā 'ti ācariya Se-yam āha taṃ kira saccam eva, sirīti issariyaṃ dhitīti abbhocchinnaviriyaṃ, na tāyate bhāvavasūpanītan ti abhāvassa avaḍḍhiyā vasaṃ upanītaṃ taṃ na rakkhati patiṭṭhā hotuṃ na sakkoti, yāvakan ti yavataṇḍulabhattaṃ.
Atha naṃ M. "andhabāla ahaṃ attano paññābalena puna taṃ yasaṃ pākatikaṃ kātukāmo evaṃ karomīti" vatvā idaṃ gāthadvayam āha:
49. Sukhaṃ dukkhena paripācayanto
kālākālaṃ vicinaṃ chandachanno
atthassa dvārāni avāpuranto
tenāhaṃ tussāmi yavodanena.
50. Kālañ ca ñatvā abhijīhanāya
mantehi atthaṃ paripācayitvā
vijambhissaṃ sīhavijambhitāni
tāy'; iddhiyā dakkhasi maṃ punāpīti.
Ta. dukkhenā 'ti iminā kāyikacetasikadukkhena attano porāṇakasukhaṃ paṭipākatikakāraṇena paripācento vaḍḍhento, kālākālan ti ayaṃ paṭicchannassa hutvā caraṇakālo ayaṃ napaṭicchannassā 'ti evaṃ kālañ ca akālan ca vicinanto rañño kuddhakāle channena caritabban ti ñatvā chandena attano ruciyā channo paṭicchanno hutvā kumbhakārakammena jīvanto attano atthassa kāraṇasaṃkhātāni dvārāni avāpuranto viharāmi, tena kāraṇenāhaṃ yavodanena tussāmīti a., abhijīhanāyā 'ti viriyakaraṇassa mantehi atthaṃ paripācayitvā attano ñāṇena mama yasaṃ vaḍḍhetvā manosilātale sīho viya vijambhissaṃ tāya iddhiyā maṃ puna pi tvaṃ passissasīti.
Atha naṃ amacco āha: "paṇḍita, chatte nibbattadevatā rājānaṃ pañhaṃ pucchi, rājā cattāro p-e pucchi, eko pi pañhaṃ kathetuṃ nāsakkhi, tasmā rājā tava santikaṃ maṃ pahiṇīti",
[page 374]
374 XXII. Mahānipāta.
"evaṃ sante paññāya ānubhāvaṃ na passasi, evarūpe kāle na issariyaṃ patiṭṭhā hoti, paññāsampanno va patiṭṭhā hotīti" M. paññānubhāvaṃ vaṇṇesi, atha amacco raññā "paṇḍitaṃ diṭṭhaṭṭhāne yeva nahāpetvā acchādetvā ānethā" 'ti vutto dinnasahassañ ca dussayugañ ca M-assa hatthe ṭhapesi, kumbhakāro "Ma-paṇḍito kira mayā pessakammaṃ kārāpito" ti bhayaṃ āpajji, taṃ M. "mā bhāyi ācariya, bahūpakāro tvaṃ amhākan" ti assāsetvā tassa sahassaṃ datvā mattikamakkhiten'; eva sarīrena rathe nisīditvā nagaraṃ pāvisi, amacco rañño ārocetvā "kuhin te tāta p. diṭṭho" ti vutte "deva dakkhiṇayavamajjhake kumbhakārakammaṃ katvā jīvati, tumhehi ‘pakkosathā'; 'ti vutte anahāyitvā va mattikamakkhiten'; eva sarīrena āgato" ti āha, rājā "sace mayhaṃ paccatthiko assa issariyavidhinā careyya, nāyaṃ mama paccatthiko" ti cintetvā "mama puttassa attano gharaṃ gantvā nahāyitvā alaṃkaritvā mayā dinnavidhānen'; eva āgantuṃ vadathā" 'ti ā., taṃ sutvā p. tathā katvā āgantvā "pavisatū" 'ti vutte pavisitvā rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, rājā tena saha paṭisanthāraṃ katvā p-aṃ vīmaṃsanto imaṃ g. ā.:
51. Sukhī hi eke na karonti pāpaṃ
avaṇṇasaṃsaggabhayā pan'; eke,
pahū samāno vipulatthacintī
kiṃkāraṇā me na karosi dukkhan ti.
Ta. sukhīti p-a ekacce hi mayaṃ sukhino sampattissariyā alaṃ no ettakenā 'ti uttariṃ issariyakāraṇā pāpaṃ na karonti, ekacce evarūpassa no yassadāyakassa sāmikassa aparajjhantānaṃ avaṇṇo bhavissatīti avaṇṇasaṃsaggabhayā na karonti, eko asamattho hoti, eko mandapañño tvaṃ pana samattho ca vipulatthacintī ca, icchanto sakala-Jambudīpe rajjaṃ pi kareyyāsi, kiṃkāraṇā mama rajjaṃ gahetvā dukkhaṃ na karosīti.
Bodhisatto āha:
52. Na paṇḍitā attasukhassa hetu
pāpāni kammāni samācaranti,
[page 375]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 375
dukkhena puṭṭhā khalitāpi santā
chandā ca dosā ca na jahanti dhammaṃ ti.
Ta. khalitattā ti sampattito khalitvā vipattiyaṃ ṭhitasabhāvā hutvāpi, dhamman ti paveṇidhammaṃ sucaritadhammaṃ na jahant'; eva.
Puna rājā tassa vīmaṃsanatthaṃ khattiyamāyaṃ kathento imaṃ gātham āha:
53. Yena kenaci vaṇṇena mudunā dāruṇena vā
uddhare dīnam attānaṃ, pacchā dhammaṃ samācare ti.
Ta. dīnan ti duggataṃ attānaṃ uddharitvā sampattiyaṃ yeva ṭhapeyya.
Ath'; assa M. rukkhūpamaṃ dassento imaṃ gātham āha:
54. Yassa rukkhassa chāyāya nisīdeyya sayeyya vā (= 310|20)
na tassa sākhā bhañjeyya, mittadūbhī hi pāpako ti
evañ ca pana vatvā "mahārāja yadi paribhuttarukkhassa sākhaṃ bhañjanto pi mittadūbhī hoti kimaṅga puna manussaghātako, yehi tumhehi mama pitā uḷāre issariye patiṭṭhāpito ahañ ca mahantena anuggahena anuggahito tesu tumhesu aparajjhanto ahaṃ kathaṃ nāma mittadūbhī bhaveyyan" ti sabbathāpi attano amittadūbhibhāvaṃ kathetvā rañño apacāraṃ codento:
55. Yassā hi dhammaṃ manujo vijaññā
ye c'; assa kaṃkhaṃ vinayanti santo
taṃ hi 'ssa dīpañ ca parāyanañ ca
na tena mittaṃ jarayetha pañño ti.
T. a.: mahārāja yassa purisassa santikā puriso appamattakam pi dhammaṃ kāraṇaṃ jāneyya ye c'; assa uppannaṃ kaṃkhaṃ vinayanti taṃ tassa patiṭṭhaṭṭhena dīpam eva parāyanan ca, tādisena saddhiṃ p. mittabhāvaṃ nāma na jīreyya na nāseyyā 'ti a.
Idāni naṃ ovadanto imaṃ gāthadvayam āha:
56. Alaso gihī kāmabhogī na sādhu, (= III 154|23)
asaññato pabbajito na sādhu,
rājā na sādhu anisammakārī,
yo paṇḍito kodhano so na sādhu.
[page 376]
376 XXII. Mahānipāta.
57. Nisamma khattiyo kayirā nānisamma disampati,
nisammakārino rāja yaso kittī ca vaḍḍhatīti.
Ta. na sādhū 'ti na laṭṭhako, anisammakārīti yaṃ kiñci sutvā anupadhāretvā attano paccakkhaṃ akatvā kārako, yaso kittī cā 'ti issariya parivāro ca guṇabhāvan ca ekanten'; eva vaḍḍhatīti. Bhūripañho niṭṭhito.
Evaṃ vutte rājā M-aṃ samussitasetacchatte rājapallaṃke nisīdāpetvā sayaṃ nīcāsane nisīditvā ā.: "p-a setacchatte nibbattadevatā maṃ cattāro pañhe pucchi, ten'; evāhaṃ p-e puc'chiṃ, na cattāro p-ā jāniṃsu, kathehi me tāta pañhe" ti, , mahārāja chatte nibbattadevatā vā hotu cātummahārājādayo vā hontu yena kenaci puṭṭhapañhaṃ kathessāmi, vada mahārāja devatāya pucchitapañhe" ti ā., rājā devatāya pucchitaniyāmen'; eva kathento paṭhamaṃ gātham āha:
58. Hanti hatthehi pādehi mukhañ ca parisumbhati,
sa ve rājā piyo hoti kan tena-m-abhipassasīti.
M-assa gāthaṃ sutvā va gaganatale cando viya attho pākaṭo ahosi.
Atha M. suṇa mahārājā 'ti vatvā hantīti paharati parisumbhatīti paharati yeva, sa ve ti so evaṃ karonto piyo hoti, kantenamabhipassasīti tena kāraṇena piyaṃ hontaṃ katarapuggalaṃ tvam rājā abhipassasīti evaṃ taṃ devatā pañhaṃ pucchi, tassāyaṃ attho: yadā hi mātu aṃke nipanno daharo haṭṭhatuṭṭho kīḷanto mātaraṃ hatthapādehi paharati kese luñcati muṭṭhinā mukhaṃ paharati tadā naṃ sā coraputta kathaṃ no evaṃ paharasīti ādīni pemavasen'; eva vatvā pemaṃ dhāretuṃ asakkontī āliṅgitvā thanantare nipajjāpetvā paricumbati, iti so tassā evarūpe kāle piyataro hoti tathā pituno ti
Evaṃ gaganamajjhe suriyaṃ uṭṭhāpento viya pākaṭaṃ katvā pañhaṃ kathesi, taṃ sutvā devatā chattapiṇḍikavivarato nikkhamitvā upaḍḍhasarīraṃ dassentī "sukathito pañho" ti madhurassarena sādhukāraṃ datvā ratanacaṃgoṭakaṃ pūretvā dibbapupphagandhavāsehi M-aṃ pūjetvā antaradhāyi, rājā M-aṃ pupphādīhi pūjetvā itaraṃ pañhaṃ āyācitvā
[page 377]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 377
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] "vada mahārāja" 'ti vutte dutiyaṃ gātham āha:
59. Akkosati yathākāmaṃ āgamañ c'; assa icchati
sa ve rājā piyo hoti kan tena-m-abhipassasīti.
Atha M. "mahārāja, mātā vacanapesanaṃ kātuṃ samatthaṃ sattavassikaṃ puttaṃ ‘khettaṃ gaccha, antarāpaṇaṃ gacchā" 'ti ādīni vatvā ‘sace me idañ c'; idañ ca khādaniyaṃ bhojaniyaṃ dassasi gamissāmīti'; vatvā ‘handa puttā'; 'ti vatvā datvā taṃ khāditvā ‘tvaṃ sītāya gharacchāyāya nisīdasi, ahaṃ tava bahipessakammaṃ karissāmīti'; ādīni hatthavikāramukhavikāraṃ katvā agacchantaṃ kupitā daṇḍakaṃ gahetvā ‘tvaṃ mama santakaṃ khāditvā khette kiñci kātuṃ na icchasīti'; tajjentī naṃ vegena palāyantaṃ anubandhitvā gaṇhituṃ asakkontī ‘gaccha, corā taṃ khaṇḍākhaṇḍikaṃ chindantū'; 'ti ādīni vatvā yathākāmaṃ yathājjhāsayaṃ akkosati, yaṃ pana mukhena bhaṇati tato appamattakaṃ sāpi na icchati āgamanañ c'; assa icchati, so divasabhāgaṃ kīḷitvā sāyaṃ gehe pavisituṃ avisahanto ñātakānaṃ santikaṃ gacchati, mātāpi tassa āgamanamaggaṃ olokentī anāgacchantaṃ disvā ‘pavisituṃ na visahati, maññe'; ti sokassa hadayaṃ pūretvā assupuṇṇehi nettehi ñātighare upadhārentī puttaṃ disvā āliṅgitvā cumbitvā ubhohi hatthehi daḷhaṃ gahetvā ‘putta mama pi nāma vacanaṃ hadaye ṭhapesīti'; atirekataraṃ pemaṃ uppādeti, evaṃ mahārāja mātu putto kuddhakāle piyataro nāma hotīti" dutiyam pi pañhaṃ kathesi, devatā tath'; eva pūjeti, rājāpi pūjetvā tatiyaṃ pañhaṃ āyācitvā "vada mahārājā" ti vutte itaraṃ gātham āha:
60. Abbhakkhāti abhūtena alikena-m-abhisāraye,
sa ve rājā piyo hoti, kan tena-m-abhipassasīti.
Ath'; assa M. "mahārāja yadā jayampatikā rahogatā lokassādaratiyā kīḷantā ‘tava mayi pemaṃ n'; atthi,
[page 378]
378 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bahigataṃ kira te hadayan" ti evaṃ aññamaññaṃ abhūtena abbhācikkhanti alikena sārenti codenti tadā te atirekataraṃ aññamaññaṃ piyāyanti, evam assa pañhass'; atthaṃ jānāhīti" kathesi, devatā tath'; eva pūjesi, rājāpi pūjetvā itaraṃ pañhaṃ āyācitvā "vada mahārājā" 'ti vutte catutthaṃ gātham āha:
61. Haraṃ annañ ca pānañ ca vatthasenāsanāni ca
[aññadatthu harā santā]
te ve rājā piyā honti, kan tena-m-abhipassasīti.
Ath'; assa "mahārāja, ayaṃ pañho dhammikasamaṇabrāhmaṇe sandhāya vutto, saddhādīni hi kulāni idhalokaparalokaṃ saddahitvā denti c'; eva dātukāmāni ca honti, tāni tathārūpe samaṇabrāhmaṇe yācante pi laddhaṃ haritvā paribhuñjante pi disvā ‘amhe yeva yācanti, amhākaṃ yeva santakāni annādīni paribhuñjantīti'; tesu atirekataraṃ pemaṃ karonti, evan te aññadatthu harā ekaṃsen'; eva yācakam eva laddhaṃ harantā vasamānā piyā hontīti", imasmiṃ pana pañhe kathite devatā tath'; eva pūjetvā sādhukāraṃ datvā sattaratanapūraṃ ratanacaṃgoṭakaṃ "gaṇha paṇḍitā" 'ti M-assa pādamūle khipi, rājāpi pasīditvā senāpatiṭṭhānaṃ adāsi, tato paṭṭhāya M-assa yaso mahā ahosi. Devatāpucchitapañho niṭṭhito.
Puna te cattāro janā "gahapatiputto idāni mahantataro jāto, kiṃ karomā" 'ti mantayiṃsu, atha ne Se-āha: "hotu, diṭṭho me upāyo, g-puttaṃ upasaṃkamitvā ‘rahassaṃ nāma kassa kathetuṃ vaṭṭatīti'; pucchissāma, so ‘na kassacīti'; vakkhati, atha naṃ ‘g-putto deva tuyhaṃ paccatthiko jāto'; ti paribhindissāmā" 'ti vatvā te cattāro p-assa gharaṃ gantvā paṭisanthāraṃ katvā "p-a pañhaṃ pucchitukām'; amhā" 'ti vatvā "pucchathā" 'ti vutte Se-pucchi: "p-a purisena nāma kattha patiṭṭhātabban" ti, "sacce" ti, "sacce patiṭṭhitena kiṃ kātabban" ti,
[page 379]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 379
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] "dhanaṃ uppādetabban" ti, "dhanaṃ uppādetvā k. k." ti, "manto gahetabbo" ti, "taṃ gahetvā k. k." ti, "attano rahassaṃ parassa na kathetabban" ti ā., te "sādhu p-ā" 'ti tuṭṭhamānasā hutvā "idāni g-puttassa piṭṭhiṃ passissāmā" 'ti rañño santikaṃ gantvā "mahārāja g-putto te paccatthiko jāto" ti vadiṃsu, rājā "nāhaṃ tumhākaṃ saddahāmi, na so mayhaṃ paccatthiko bhavissatīti" paṭikkhipi, "saccaṃ mahārāja saddahatha asaddahanto pana tam eva pucchatha: ‘p-a attano rahassaṃ kassa kathetabban'; ti, sace pana paccatthiko na bhavissati ‘asukassa nāma kathetabban'; ti vakkhati, sace bhavissati ‘kassaci na kathetabbaṃ, manorathe pana paripuṇṇe kathetabban'; ti vakkhati, tadā amhākaṃ saddahitvā nikkaṃkhā bhaveyyāthā" 'ti, so "sādhū" 'ti sampaṭicchitvā ekadivasaṃ sabbesu samāgantvā nisinnesu Vīsatinipāte Paṇḍitapañhassa (IV p. 473) paṭhamaṃ gātham āha:
62. Pañca paṇḍitā samāgatā,
pañho me paṭibhāti, taṃ suṇātha:
nindiyam atthaṃ pasaṃsiyaṃ vā
kass'; evāvikareyya guyhaṃ atthan ti.
Evaṃ vutte Se-"rājānam pi amhākaṃ ñev'; antare paṭikkhipissāmā" 'ti cintetvā imaṃ gātham āha:
63. Tvam pi āvikarohi bhūmipāla,
bhattā bhārasaho tuvaṃ vad'; etaṃ,
tava chandañ ca ruciñ ca sammasitvā
atha vakkhanti janinda pañca dhīrā ti.
Ta. bhattā ti tvaṃ amhākaṃ bhattā c'; eva uppannassa ca bhārassa saho paṭhamaṃ tāva tvam eva etaṃ vadehi, tava chandañca ruciñcā 'ti pacchā tava chandañ c'; eva ruccanakāraṇāni ca sammasitvā ime paṇḍitā vakkhanti.
Atha rājā attano kilesavasikatāya imaṃ gātham āha:
64. Yā sīlavatī anaññadheyyā
bhattucchandavasānugā manāpā
[page 380]
380 XXII. Mahānipāta.
nindiyam atthaṃ pasaṃsiyaṃ vā
bhariyāyāvikareyya guyham atthan ti.
Ta. anañña-ti kilesavasena aññena agahetabbā ti a.
Tato Se-"pakkhitto dāni me attano antare rājā" ti tussitvā sayaṃkatakāraṇam eva dīpento gātham āha:
65. Yo kicchagatassa āturassa
saraṇaṃ hoti gatī parāyanañ ca
nindiyam atthaṃ pasaṃsiyaṃ vā
sakhino vāvikareyya guyham atthan ti.
Atha rājā Pukkusaṃ pucchi: "kathaṃ Pu-a tvaṃ passasi, kassa rahassaṃ kathetabban" ti, so imaṃ g. ā.:
66. Jeṭṭho atha majjhimo kaniṭṭho
so ce sīlasamāhito ṭhitatto --
nindiyam atthaṃ pasaṃsiyaṃ vā
bhātu vāvikareyya guyham atthan ti.
Ta. ṭhitatto ti patiṭṭhitasabhāvo nibbisevano.
Tato rājā Kāvindaṃ pucchi, so imaṃ gātham āha:
67. Yo ve{} hadayassa paddhagū
anujāto pitaraṃ anomapañño
nindiyam atthaṃ pasaṃsiyaṃ vā
puttassāvikareyya guyhaṃ atthan ti.
Ta. paddhagū ti pesanakārako, yo pitussa pesanaṃ karoti, pitu cittassa vase vattati, ovādakkhamo hotīti a., anujāto ti tayo puttā, anuppannaṃ yasaṃ uppādento atijāto nāma, kulaṃguro kulapacchimako dhanavināsako avajāto nāma, kulatantikulapaveṇirakkhako pana anujāto nāma, taṃ sandhāy'; evam āha.
Tato rājā Devindaṃ pucchi, so imaṃ gātham āha:
68 Mātā dipadājanindaseṭṭha
yo naṃ poseti chandasā piyena
nindiyam atthaṃ pasaṃsiyaṃ vā
mātu vāvikareyya guyham atthan ti.
[page 381]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 381
Ta. dipadājanindaseṭṭhā 'ti dipadānaṃ seṭṭha janinda, chandasā piyenā 'ti chadena c'; eva pemena ca.
Te pucchitvā rājā p-aṃ pucchi: "kathaṃ passasi p-ā" 'ti vutte so imaṃ gātham āha:
69. Guyhassa hi guyham eva sādhu,
na hi guyhassa pasattham āvikammaṃ,
anippādāya saheyya dhīro
nippannattho yathāsukhaṃ bhaṇeyyā 'ti.
Ta. anippādāyā 'ti mahārāja yāva attano icchitaṃ na nippajjissati tāva p-o adhivāseyya na kassaci katheyyā 'ti a.
Paṇḍitena evaṃ vutte rājā anattamano ahosi, tato Serājānaṃ rājāpi Se-assa mukhaṃ olokesi, Bo. tesaṃ kiriyaṃ disvā va jāni: "ime cattāro paṭhamam eva maṃ rañño paribhindiṃsu, vīmaṃsanavasena pañho pucchito bhavissatīti", tesaṃ pana kathentānaṃ ñeva suriyo atthaṃ gato dīpā jalitā, p-o "rājakammāni nāma bhāriyāni, na ñāyati kiṃ bhavissati, khippam eva gantuṃ vaṭṭatīti" uṭṭhāyāsanā rājānaṃ vanditvā nikkhamanto cintesi: "imesu eko ‘sahāyassa kathetuṃ vaṭṭatīti'; ā., eko ‘bhātu'; eko ‘puttassa'; eko ‘mātuyā k. vaṭṭatīti'; ā., imehi katam etaṃ bhavissati, diṭṭhakam ev'; etam bhavissatīti diṭṭhakañ c'; eva kathentīti maññāmi, hotu ajj'; ev'; etaṃ jānissāmīti" sanniṭṭhānam akāsi, te pana cattāro pi aññesu divasesu rājakulā nikkhamitvā rājanivesanadvāre ekassa bhattammaṇassa piṭṭhe nisīditvā kiccakaraṇīyāni mantetvā gharāni gacchanti, tasmā p. "ahañ ca tesaṃ rahassaṃ ammaṇassa heṭṭhā nipajjitvā jānituṃ sakkuṇeyyan" ti cintetvā taṃ ammaṇaṃ ukkhipāpetvā ta. attharakaṃ attharāpetvā a. heṭṭhā pavisitvā purisānaṃ saññaṃ adāsi: "tumhe catūsu p-esu mantetvā gatesu āgantvā maṃ nethā" ti, te "sādhū" 'ti paṭikkamiṃsu, Sepi rājānaṃ ā.: "mahārāja tumhe amhākaṃ na saddahatha,
[page 382]
382 XXII. Mahānipāta.
idāni kīdisan" ti, so bhedakānaṃ vacanaṃ gahetvā anisāmetvā va bhītatasito "idāni kiṃ karoma Senaka p-ā" 'ti pucchi, "mahārāja papañcaṃ akatvā kañci ajānāpetvā g-puttaṃ māretuṃ vaṭṭatīti", "Senaka ṭhapetvā tumhe añño mama atthakāmo nāma n'; atthi, tumhe va attano suhade gahetvā dvārantare ṭhatvā g-puttassa pāto vā upaṭṭhānaṃ āgacchantassa khaggena sīsaṃ chindathā" 'ti attano khaggaratanaṃ adāsi, te "sādhu deva, mā bhāyi, mayaṃ naṃ māressāmā" 'ti vatvā nikkhamitvā "diṭṭhā no paccāmittassa piṭṭhīti" gantvā bhattammaṇapiṭṭhe nisīdiṃsu, tato Se-ā.: "ambho ko g-puttaṃ paharissatīti", itare "tumhe yeva ācariyā" 'ti tass'; eva bhāraṃ akaṃsu, atha te Se-pucchi: "tumhe rahassaṃ nāma asukassa ca asukassa ca kathetabban ti vadittha, kiṃ vo etaṃ kataṃ udāhu diṭṭhaṃ ādu sutan" ti, "tiṭṭhat'; etaṃ ācariya, yaṃ tumhe rahassaṃ nāma sahāyakassa kathetabban ti vadittha etaṃ katan" ti, "kiṃ vo etenā" 'ti, "kathetha ācariyā" 'ti, "imasmiṃ rahasse rañño ñāte mayaṃ jīvitaṃ n'; atthīti", "mā bhāyathācariya, idha tumhākaṃ rahassaṃ bhedako nāma n'; atthi, kathethācariyā" 'ti. So nakhena ammaṇaṃ koṭṭetvā "n'; atthi nu kho imassa heṭṭhā g-putto" ti ā., "ācariya g-putto attano issariyena evarūpaṃ ṭhānaṃ na pavisati, idāni yasena pamatto bhavissati, kathetha tumhe" ti. Se-attano rahassaṃ kathento ā.:
"imasmiṃ yeva nagare asukaṃ nāma vesiyaṃ jānāthā" ti, "āma ācariyā" ti, "idāni sā paññāyatīti", "na paññāyati ācariyā" 'ti, "ahaṃ sālavanuyyāne tāya saddhiṃ purisakiccaṃ katvā tassā pilandhanesu lobhena taṃ māretvā tassā yeva sāṭakena bhaṇḍikaṃ katvā āharitvā amhākaṃ ghare asukabhūmikāya asukagabbhe nāgadante olaṃbesiṃ, valañjetuṃ na visahāmi,
[page 383]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 383
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] purāṇabhāvam assa olokemi, evarūpam pi rājāparādhakammaṃ katvā mayā ekassa sahāyakassa kathitaṃ, tena na kassaci kathitapubbaṃ, iminā kāraṇena ‘sahāyakassa guyhaṃ kathetabban'; ti mayā kathitan" ti ā., p. tassa rahassaṃ sādhukaṃ vavatthāpetvā sallakkhesi. Pukkuso pi attano r. kathento "mama ūruyā kuṭṭhaṃ atthi, kaniṭṭho me pāto va kañci ajānāpetvā taṃ dhovitvā bhessajjena makkhetvā upari pilotikaṃ datvā bandhati, rājā mayi muducitto ‘ehi Pukkusā'; 'ti maṃ pakkositvā yebhuyyena mama ūruyaṃ yeva sayati, sace pana jāneyya mārāpeyya, taṃ kammaṃ mama kaniṭṭhaṃ ṭhapetvā añño jānanto nāma n'; atthi, tena kāraṇena ‘r. nāma bhātu kathetabban'; ti mayā vuttan" ti ā. Kāvindo pi attano r. kathento: "maṃ kāḷapakkhe uposathadivase Naradevo nāma yakkho gaṇhati, ahaṃ ummattakasunakho viya viravāmi, sv-āhaṃ tam atthaṃ puttassa kathesiṃ, so mama yakkhena gahitabhāvaṃ ñatvā maṃ antogehe bandhitvā nipajjāpetvā dvāraṃ pidahitvā nikkhamitvā mama saddaṃ paticchādanatthaṃ dvāre samajjaṃ kāreti, iminā kāraṇena ‘r. nāma puttassa kathetabban'; ti mayā vuttan" ti ā. Tato tayo pi Devindaṃ pucchiṃsu, so pi attano r. kathento: "mayā maṇipabhaṃsanaṃ kammaṃ karontena rañño santakaṃ Sakkena Kusarājassa dinnaṃ siripavesanaṃ maṅgalamaṇiratanaṃ thenetvā mama mātuyā dinnaṃ, sā kañci ajānāpetvā mama rājakulaṃ pavisanakāle taṃ mayhaṃ deti, ahaṃ tena maṇinā siriṃ pavesetvā rājanivesanaṃ gacchāmi, rājā tumhehi saddhiṃ akathetvā paṭhamataraṃ mayā saddhiṃ katheti, devasikaṃ aṭṭhasoḷasadvattiṃsacatusaṭṭhiṃ kahāpaṇe paribbayatthāya mayhaṃ deti, sace tassa maṇiratanassa channabhāvaṃ rājā jāneyya mayhaṃ jīvitaṃ n'; atthi, iminā kāraṇena ‘r. nāma mātuyā kathetabban'; ti mayā vuttan" ti ā. M. sabbesam pi guyhaṃ paccakkham akāsi,
[page 384]
384 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] te pana attano udaraṃ phāletvā antaṃ bāhiraṃ karontā viya r. aññamaññaṃ kathetvā appamattā "pāto va āgacchatha, g-puttaṃ māressāmā" ti vatvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu. Tesaṃ gatakāle paṇḍitassa purisā āgantvā ammaṇaṃ ukkhipitvā M-aṃ ādāya gamiṃsu. So nahāyitvā alaṃkaritvā subhojanaṃ bhuñjitvā "ajja me bhaginī Udumbarādevī rājagehato me sāsanaṃ pessessatīti" ñatvā dvāre paccāyikaṃ purisaṃ ṭhapesi: "rājagehato āgataṃ sīghaṃ pavesetvā mama dasseyyāsīti", evañ ca pana vatvā sayanapiṭṭhe nipajji, tasmiṃ khaṇe rājāpi sayanapiṭṭhe nipanno p-assa guṇaṃ saritvā "Mahosadhapaṇḍito sattavassikakālato paṭṭhāya maṃ upaṭṭhahanto na kiñci mayhaṃ anatthaṃ akāsi, devatāpucchāya paṇḍite asati jīvitam pi me na siyā, veripaccāmittānaṃ vacanaṃ gahetvā ‘asamadhuraṃ paṇḍitaṃ mārethā'; ti khaggaṃ dentena ayuttaṃ mayā kataṃ, sve dāni naṃ passituṃ na labhissāmīti" sokaṃ uppādesi, sarīrato sedā mucciṃsu, sokasamappito cittāssādaṃ na labhi, U-devī tena saddhiṃ ekasayanagatā taṃ ākāraṃ disvā "kin nu kho mayhaṃ koci aparādho atthi udāhu aññaṃ devassa kiñci sokakāraṇaṃ uppannan" ti pucchantī i. g. ā.:
70. Kin nu tvaṃ vimano si rāja,
dipadindavacanaṃ suṇoma n'; etaṃ,
kiṃ cintayamāno dummano si,
na hi deva aparādho atthi mayhan ti.
Atha rājā gātham āha:
71. Pañño vajjho Mahosadho ti,
āṇatto me vadhāya bhūripañño,
taṃ cintayamāno dummano 'smi,
na hi devi aparādho atthi tuyhan ti.
Ta. āṇatto ti bhadde cattāro p-ā Ma-paṇḍitaṃ mama paccatthiko ti kathayiṃsu, mayā tatvato avicinitvā vadhetha nan ti bhūripañño vadhāya āṇatto, taṃ kāraṇaṃ cintayamāno varaṃ mama maraṇaṃ na paṇḍitassā 'ti dummano 'smīti ā.
[page 385]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 385
Tassā taṃ sutvā va Mahāsatte pabbatamatto soko uppajji, sā cintesi: "eken'; upāyena rājānaṃ assāsetvā rañño niddokkamanakāle mama kaniṭṭhassa sāsanaṃ pahiṇissāmīti", atha naṃ sā āha: "mahārāja tayā v'; etaṃ kataṃ gahapatiputtaṃ mahante issariye patiṭṭhāpentena, tumhehi so senāpatiṭṭhāne ṭhapito, idāni kira tumhākaṃ yeva paccatthiko jāto, na kho pana paccāmitto khuddako nāma atthi, hāretabbo va so, tumhe mā cintayitthā" 'ti rājānaṃ assāsesi, so tanubhūtasoko niddaṃ okkami, devī uṭṭhāya gabbhaṃ pavisitvā "Mahosadha, cattāro p-ā taṃ paribhindiṃsu, rājā kuddho sve dvārantare tava vadhaṃ āṇāpesi, sve rājakulaṃ na āgacceyyāsi, āgacchanto pana nagaraṃ hatthagataṃ katvā samattho hutvā āgaccheyyāsīti" paṇṇaṃ likhitvā modakassa anto pakkhipitvā modakaṃ suttakena veṭhetvā navabhājane katvā vāsetvā lañchetvā atthacarikāya itthiyā adāsi: "imaṃ modakaṃ āharitvā mama kaniṭṭhassa dehīti", sā tathā akāsi, "rattiṃ kathaṃ nikkhantā" ti na cintetabbaṃ, raññā paṭhamam eva deviyā varo dinno, tena taṃ na koci vāresi, Bo. paṇṇākāraṃ gahetvā uyyojesi, sā gantvā dinnabhāvaṃ ārocesi, tasmiṃ khaṇe devī gantvā raññā saddhiṃ nipajji, Bo. pi modakaṃ bhinditvā paṇṇaṃ vācetvā tam atthaṃ ñatvā kātabbaṃ kiccaṃ vicāretvā sayane nipajji. Itare cattāro janā pāto va khaggahatthā dvārantare ṭhatvā p-aṃ apassantā dummanā hutvā rañño santikaṃ gantvā "kiṃ paṇḍitā hato vo g-putto" ti vutte "na passāma devā" ti āhaṃsu. M. pi aruṇuggamane yeva nagaraṃ attano hatthagataṃ ñatvā ta. ta. ārakkhaṃ datvā mahājanaparivuto rathaṃ āruyha mahantena parivārena rājadvāraṃ agamāsi, rājā sīhapañjaraṃ ugghāṭetvā olokento aṭṭhāsi, atha naṃ M. rathā otaritvā vandi, rājā cintesi: "sac'; āyaṃ mama paccatthiko bhaveyya na maṃ vandeyyā" 'ti,
[page 386]
386 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha naṃ pakkosāpetvā rājā sayane nisīdi, M. pi gantvā ekamantaṃ nisīdi, cattāro pi p-ā tatth'; eva nisīdiṃsu, atha naṃ rājā kiñci ajānanto viya "tāta tvaṃ hiyyo gato idāni āgacchasi, kiṃ maṃ evaṃ pariccajasīti" vatvā imaṃ gātham āha:
72. Abhidosagato idāni esi,
kiṃ sutvā kim āsaṃkate mano te,
ko te kim avoca bhūripañña,
iṃgha taṃ vacanaṃ suṇoma, brūhi me tan ti.
Ta. abhi -- ti hiyyo paṭhamayāme gato, kimāsaṃkate ti kiṃ āsaṃkate, kimavocā 'ti kiṃ rañño santikaṃ māgamīti taṃ koci avoca.
Atha naṃ M.: "mahārāja tayā me catunnaṃ p-tānaṃ vacanaṃ gahetvā vadho āṇatto, tenāhaṃ na emīti" codento i. g. ā.:
73. Pañño vajjho Mahosadho ti
yadi te mantayitaṃ janinda dosaṃ
bhariyāya rahogato asaṃsi
guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mam'; etan ti.
Ta. yadite ti yasmā tayā, mantayitan ti kathitaṃ, dosan ti abhidosaṃ, rattibhāge ti a., kassa kathitan ti bhariyāya, tvaṃ hi tassā imaṃ atthaṃ rahogato asaṃsi, guyhaṃ -- ti yathā evarūpaṃ attano rahassaṃ pākaṭaṃ kataṃ, sutaṃ mametan ti mayā pan'; etaṃ tasmiṃ yeva khaṇe sutaṃ devā 'ti vadati.
Rājā taṃ sutvā va "imāya taṃ khaṇaṃ yeva sāsanaṃ pahitaṃ bhavissatīti" kuddho deviṃ olokesi, taṃ ñatvā M.
"kiṃ deva deviyā kujjhatha, ahaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ sabbaṃ jānāmi, deva tumhākaṃ rahassaṃ tava deviyā kathitaṃ hotu, ācariya-Senakassa Pukkusādīnaṃ vā rahassaṃ mama kena kathitaṃ, ahaṃ etesaṃ pi rahassaṃ jānāmi yevā" 'ti Senakassa tāva rahassaṃ kathento imaṃ gātham āha:
74. Yaṃ sālavanasmiṃ Senako
pāpakammam akāsi asabbhirūpaṃ
[page 387]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 387
sakhino va rahogato asaṃsi,
guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mam'; etan ti.
Ta. asabbhi -- ti asādhujātikaṃ lāmakaṃ akusalakammaṃ akāsi, imasmiṃ yeva nagare asukaṃ nāma vesiṃ sālavanuyyāne māretvā alaṃkāraṃ gahetvā tassā yeva sāṭakena bhaṇḍikaṃ katvā attano ghare asukaṭṭhāne ṭhapesi, sakhino vā 'ti atha naṃ mahārāja ekassa sahāyakassa rahogato hutvā akkhāsi, tam pi mayā sutaṃ, nāhaṃ devassa paccatthiko jāto Senako paccatthiko, yadi te paccatthikena kammaṃ atthi Senakaṃ gaṇhāpehīti.
Rājā Senakaṃ oloketvā "saccan" ti pucchitvā "saccaṃ devā" 'ti vutte tassa bandhanāgāraṃ pavesanaṃ āṇāpesi.
Paṇḍito pi Pukkusassa rahassaṃ kathento i. g. ā.:
75. Pukkusa-purisassa te janinda
uppanno rogo arājayutto,
bhātuc ca rahogato asaṃsi,
guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mam'; etan ti.
Ta. arājayutto ti mahārāja ekassa kuṭṭharogo uppanno, so rājūnaṃ pattuṃ ayutto, chupanānucchaviko na hoti, tumhe ca Pukkusassa ūru muduko ti yebhuyyena tass'; eva ūrumhi nipajjatha, so pan'; esa vaṇabandhanapilotikāya phasso devā 'ti.
Rājā nam pi oloketvā "saccan" ti pucchitvā "āma devā" 'ti vutte tam pi bandhanāgāraṃ pavesāpesi. Paṇḍito Kāvindassa pi rahassaṃ kathento āha:
76. Ābādho 'yaṃ asabbhirūpo,
Kāvindo Naradevena puṭṭho
puttassa rahogato asaṃsi,
guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mam'; etan ti.
Ta. asabbhi -- ti yena so ābādhena puṭṭho ummattakasunakho viya viravati so naradevayakkhābādho asabbhijātiko lāmako, tena puṭṭho rājakulaṃ pavisituṃ ayutto mahārājā 'ti.
[page 388]
388 XXII. Mahānipāta.
Rājā tam pi "saccaṃ Kāvindā" 'ti pucchitvā "saccan" ti vutte tam pi bandhanāgāraṃ pavesāpesi. P. Devindassa rahassaṃ kathento i. g. ā.:
77. Aṭṭhavaṃkaṃ maṇiratanaṃ uḷāraṃ
Sakko te addā pitāmahassa,
Devindassa gataṃ tad ajja hatthaṃ,
mātuc ca rahogato asaṃsi,
guyhaṃ pātukataṃ sutaṃ mam'; etan ti
Ta. pitāmahassā 'ti tava pitāmahassa Kusarājassa, tadajja-ti taṃ maṅgalasammataṃ maṇiratanaṃ ajja Devindassa hatthagataṃ mahārājā 'ti.
Rājā tam pi "saccaṃ kirā" 'ti pucchitvā "saccan" ti vutte tam pi bandhanāgāraṃ pavesāpesi. Evan te "Bodhisattaṃ vadhessāmā" 'ti sabbe sambandhanaṃ paviṭṭhā. Bo.
pi "iminā kāraṇenāhaṃ ‘attano guynaṃ parassa na kathetabban'; ti vadāmi, kathetuṃ vaṭṭatīti vadantā pana mahāvināsaṃ pattā" ti vatvā uparidhammaṃ desento imā gāthā abhāsi:
78. Guyhassa hi guyham eva sādhu,
na hi guyhassa pasattham āvikammaṃ,
anipphādāya saheyya dhīro,
nipphannattho yathāsukhaṃ bhaṇeyya.
79. Na guyham atthaṃ vivareyya, rakkheyya naṃ yathā nidhiṃ,
na hi pātukato sādhu guyho attho pajānatā
80. Thiyā guyhaṃ na saṃseyya amittassa ca paṇḍito (V. p. 81)
yo cāmisena saṃhīro hadayatthe no ca yo naro.
81. Guyham attham asambuddhaṃ sambodhayati yo naro
mantabhedabhayā tassa dāsabhūto titikkhati.
82. Yāvanto purisass'; atthaṃ guyhaṃ jānanti mantinaṃ
tāvanto tassa ubbegā, tasmā guyhaṃ na vissaje.
83. Vivicca bhāseyya divā rahassaṃ
rattiṃ giraṃ nātivelaṃ pamuñce,
[page 389]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 389
upassutikā hi suṇanti mantaṃ,
tasmā manto khippaṃ upeti bhedan ti.
Ta. amittassa cā 'ti itthiyā ca paccatthikassa ca na katheyya, saṃhīro ti yo ca yena kenaci āmisena saṃhīrati upalāpanasaṃgahaṃ gacchati tassa pi na saṃseyya, hadayatthe no ti yo amitto mittapatirūpako mukhena aññaṃ katheti hadayena aññaṃ cinteti tassāpi na saṃseyya, asambuddhan ti parehi aññātaṃ, asambodhanan ti pi pāṭho, pare sambodhetuṃ ayuttan ti a., titikkhatīti tassa akkosam pi paharam pi dāso viya hutvā titikkhati adhivāseti, mantinan ti mantīnaṃ vā antare, yāvanto ti mantino jānantīti a., tāvanto ti te guyhajānanake paṭicca tattakā tassa ubbegā santāsā uppajjantīti, na vissaje ti na vissajjeyya paraṃ na jānāpeyya, viviccā 'ti sace divā rahassaṃ mantetukāmo hoti viviccaṃ okāsaṃ kāretvā supaṭicchannaṭṭhāne manteyya, nātivelan ti rattiṃ rahassaṃ kathento pana ativelaṃ mariyādātikkamantaṃ mahāsaddaṃ karonto giraṃ na-ppamuñceyya, upassutikā ti mantaṭṭhānaṃ upagantvā tirokuḍḍādisu ṭhatvā sotāro bhavanti, tasmā ti mahārāja tena kāraṇena so manto khippaṃ bhedam upetīti ā.
Rājā M-assa kathaṃ sutvā: "ete sayaṃ rājaverino hutvā p-aṃ mama veriṃ karontīti" kujjhitvā "gacchatha te nagarā nikkhamāpetvā sūlesu tāva uttāsetha sīsāni vā chindathā" 'ti āṇāpesi, tesu pacchābāhaṃ bandhitvā catukke ṭhatvā pahārasataṃ datvā nīyamānesu p., deva ime tumhākaṃ porāṇakāmaccā, khamatha tesaṃ aparādhan" ti rañño kathesi, rājā "sādhū" 'ti pakkosāpetvā tass'; eva dāse katvā adāsi, so pana te tatth'; eva bhujisse akāsi, rājā "tena hi mama vijite mā vasantū" 'ti pabbājaniyakammaṃ āṇāpesi, p. "khamatha deva etesaṃ andhabālānan" ti khamāpetvā tesaṃ ṭhānantarāni paṭipākatikāni kārāpesi, rājā "paccāmittesu pi tāv'; assa evarūpā mettābhāvanā, aññesu kathaṃrūpā bhavissatīti" paṇḍitassa ativiya pasanno. Tato paṭṭhāya cattāro p-ā uddhaṭadāṭhā viya sappā nibbisā hutvā kiñci kathetuṃ nāsakkhiṃsū 'ti. Pañcapaṇḍitapañho niṭṭhito. Niṭṭhito ca Paribhindanakathā ti.
Tato paṭṭhāya p. va rañño atthañ ca dhammañ ca anusāsati, so cintesi: "rañño setacchattam eva, rajjaṃ pana ahaṃ vicāremi,
[page 390]
390 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] mayā appamattena bhavituṃ vaṭṭatīti" so nagare mahāpākāraṃ nāma kāresi, tathā anupākāradvāraṭṭālake antaraṭṭālake udakaparikhaṃ kaddamaparikhaṃ sukkhaparikhan ti tisso parikhā kāresi, antonagare pi jiṇṇagehāni paṭisaṃkhārāpesi, mahāpokkharaṇiyo kārāpetvā tāsu udakanidhānaṃ kāresi, nagare sabbakoṭṭhāgārāni dhaññassa pūrāpesi, Himavantapadesato kulūpagatāpasehi kaddamakumudabījaṃ āharāpesi, udakaniddhamanāni sodhāpetvā bahinagare pi jiṇṇapaṭisaṃkhārakammaṃ kārāpesi, kiṃkāraṇā: anāgatabhayaṃ paṭibāhanatthaṃ, tato tato āgatavāṇijake pi "kuto āgatā" ti pucchitvā "asukaṭṭhānato nāmā" 'ti "tumhākaṃ rañño kiṃ piyan" ti "asukaṃ nāmā" 'ti sutvā tesaṃ sammānaṃ kāretvā uyyojetvā attano ekasatayodhe pakkositvā "sammā mayā dinnapaṇṇākāre gahetvā ekasatarājadhāniyo gantvā im epaṇṇākāre attano piyakāmatāya tesaṃ rājūnaṃ datvā te yeva upaṭṭhahantā tesaṃ kiriyaṃ vā mantaṃ vā ñatvā mayhaṃ pesentā tatth'; eva vasatha, ahaṃ vo puttadāraṃ posessāmīti" vatvā kesañci kuṇḍale kesañci suvaṇṇapādukāyo kesañci suvaṇṇamālā akkharāni chinditvā "yadā mama kiccaṃ hoti tadā paññāyatū" 'ti adhiṭṭhahitvā tesaṃ hatthe datvā pesesi, te ta. ta. gantvā tesaṃ rājūnaṃ paṇṇākāraṃ datvā "tumhe upaṭṭhātuṃ āgat'; amhā" 'ti vatvā "kuto" ti puṭṭhā āgataṭṭhānato aññāni ṭhānāni ācikkhitvā tehi "sādhū" 'ti sampaṭicchite upaṭṭhahantā tesaṃ abbhantarikā ahesuṃ. Tadā Ekabalaraṭṭhe Saṃkhapālo nāma rājā āvudhāni sajjāpeti senaṃ saṃkaḍḍhati, tassa santike upanikkhittapuriso p-assa sāsanaṃ pesesi: "ayaṃ idha pavatti, ‘idan nāma karissatīti'; na jānāmi, pesetvā sayaṃ tatvato jānāthā" 'ti. Atha M. suvapotakam āmantetvā: "samma gantvā Ekabalaraṭṭhe Saṃkhapālarājā idan nāma karotīti ñatvā sakala-Jambudīpaṃ āhiṇḍitvā mayhaṃ pavattiṃ āharathā"
[page 391]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 391
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] 'ti vatvā madhulājaṃ khādāpetvā madhupānīyaṃ pāyetvā satapākasahassapākehi telehi pakkhantaraṃ makkhetvā pācīnasīhapañjare ṭhatvā vissajjesi, so ta. gantvā tassa purisassa santikā tassa rañño pavattiṃ tatvato ñatvā Jambudīpaṃ parigaṇhanto Kampillaraṭṭhe Uttarapañcālanagaraṃ pāpuṇi. Tadā tattha Cūḷani-Brahmadatto nāma rājā r. kāresi, tassa Kevaṭṭo nāma brāhmaṇo atthañ ca dhammañ ca anusāsati p. vyatto, so paccūsakāle pabujjhitvā dīpālokena alaṃkatasirigabhaṃ olokento mahantaṃ yasaṃ disvā "ayaṃ mama yaso kassa santako" ti cintento "na aññassa Cūḷanī-Brahmadattassa santako, evarūpassa pana yasassa dāyakaṃ rājānaṃ sakala-Jambudīpe aggarājānaṃ kātuṃ vaṭṭati, ahañ ca aggapurohito bhavissāmīti" cintesi, so pāto va rañño santikaṃ gantvā sukhasayyaṃ pucchitvā "deva mantetabbaṃ atthīti", "vada ācariyā" 'ti, "deva antonagare raho nāma na sakkā laddhuṃ, uyyānaṃ gacchāmā" 'ti, so "sādhu ācariyā" 'ti rājā tena saddhiṃ uyyānaṃ gantvā balakāyaṃ bahi ṭhapetvā ārakkhaṃ kārāpetvā brāhmaṇena saddhiṃ uyyānaṃ pavisitvā maṅgalasilāpaṭṭe nisīdi, suvapotako taṃ kiriyaṃ disvā "bhavitabbam ettha kāraṇena, ajja p-assa ācikkhitabbayuttakaṃ kiñci suṇissāmīti" uyyānaṃ pavisitvā maṅgalasālarukkhassa pattantare allīyitvā nisīdi, rājā "kathehi ācariyā" 'ti ā., "mahārāja tava kaṇṇe ito karohi, catukaṇṇo yeva manto bhavissati, sace mahārāja mama vacanaṃ karohi sakala-Jambudīpe taṃ aggarājānaṃ karomīti", so mahātaṇhāya tassa vacanaṃ sutvā somanassappatto hutvā "kathethācariya, karissāmīti", "deva mayaṃ senaṃ saṃkaḍḍhitvā paṭhamaṃ khuddakanagaraṃ rumhitvā gaṇhissāma, ahaṃ hi cūḷadvārena nagaraṃ pavisitvā rājānaṃ vakkhāmi: ‘mahārāja tava yuddhena kiccaṃ n'; atthi, kevalaṃ amhākaṃ santako hohi, tava r. tav'; eva bhavissati, yujjhanto pana amhākaṃ balavāhanassa mahantatāya ekanten'; eva parajjhissasīti',
[page 392]
392 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace me vacanaṃ karissasi saṃgahissāma taṃ noce yujjhitvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā dve senā gahetvā aññaṃ nagaraṃ tato aññan ti eten'; upāyena s-Jambudīpe r. gahetvā jayapānaṃ pivissāmā" 'ti vatvā "ekasatarājāno amhākaṃ nagaraṃ ānetvā uyyāne āpānamaṇḍapaṃ kāretvā ta. nisinne visamissakaṃ suraṃ pāyetvā sabbe pi te jīvitakkhayaṃ pāpetvā Gaṅgāya khipitvā ekasatarājadhānisu r. amhākaṃ hatthagataṃ karissāma, evaṃ tvaṃ s-Jambudīpe aggarājā bhavissasīti", so "sādhu ācariya, evaṃ karissāmīti", "mahārāja, catukkaṇṇo manto nāma, ayaṃ hi na sakkā aññena jānituṃ, tasmā papañcaṃ akatvā sīghaṃ nikkhamathā" 'ti, rājā tussitvā "sādhū" 'ti sampaṭicchi. Suvapotako taṃ sutvā tesaṃ mantapariyosāne sākhāyaṃ olambakaṃ otārento viya Kevaṭṭassa sīse chakaṇapiṇḍaṃ pātetvā "kim etan" ti mukhaṃ vivaritvā uddhaṃ olokentassa aparaṃ mukhe pātetvā kirīti vassanto sākhāto uppatitvā "Kevaṭṭa tvaṃ ‘catukaṇṇo me manto'; ti maññasi, idān'; eva chakaṇṇo jāto, puna aṭṭhakaṇṇo bhavitvā anekasatakaṇṇo bhavissatīti" vatvā "gaṇhatha gaṇhathā" 'ti vadantānaṃ ñeva vātavegena Mithilaṃ gantvā p-assa nivesanaṃ pāvisi, tassa pana idaṃ vattaṃ: "sace pana kutoci āgatasāsanaṃ paṇḍitass'; eva kathetabbaṃ hoti ath'; assa aṃsakūṭe otarati, sace Amaradeviyāpi sotuṃ vaṭṭati ucchaṅge otarati, sace mahājanena sotabbaṃ bhūmiyaṃ otarati, so p-assa aṃsakūṭe otari, tāya saññāya "rahassena bhavitabban" ti mahājano paṭikkami, p. taṃ gahetvā uparimatalaṃ abhiruyha "kin te tāta diṭṭhaṃ kiṃ sutan ti pucchi, ath'; assa: "so ahaṃ deva s-Jambudīpe aññassa rañño santike kiñci bhayaṃ na passāmi, Uttarapañcālanagare pana C-Brahmadattassa purohito Kevaṭṭo nāma rājānaṃ uyyānaṃ netvā catukaṇṇamantaṃ gaṇhi, ahaṃ sākhantare nisīditvā tassa mukhe chakaṇapiṇḍaṃ pātetvā āgato 'mhīti" vatvā sabbaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ p-assa kathesi, "raññā pana sampaṭicchitan"
[page 393]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 393
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ti vutte ca "sampaṭicchitaṃ devā" 'ti ā., p. tassa katabbayuttakaṃ sakkāraṃ kāretvā taṃ mudupaccattharaṇe suvaṇṇapañjare nipajjāpetvā "Kevaṭṭo mama Mahosadhabhāvaṃ na jānāti maññe, na idāni 'ssa mantimantassa matthakaṃ pāpuṇituṃ dassāmīti" cintetvā nagarato duggatakulāni nīharāpetvā bahi vāsesi, raṭṭhajanapadadvāragāmesu samiddhāni issarakulāni ānetvā nagare vāsesi, bahuṃ dhanadhaññaṃ sannicayaṃ kāresi. C-Brahmadatto pi Kevaṭṭassa vacanaṃ gahetvā senaṅgaparivuto gantvā ekaṃ nagaraṃ parikkhipi, Kevaṭṭo vuttanayena ta. pavisitvā taṃ rājānaṃ saññāpetvā attano santakaṃ katvā dve senā ekato katvā aññaṃ rājānan ti evaṃ C-Brahmadatto Kevaṭṭassa ovāde ṭhito ṭhapetvā Vedeharājānaṃ sese s-Jambudīpe rājāno attano santake akāsi. Bodhisattassa upanikkhittakapurisā "Brahmadattena ettakāni nagarāni gahitāni, appamatto hotū" 'ti niccaṃ sāsanaṃ pesesun" ti, so pi nesaṃ "ahaṃ idha appamatto, tumhe anukkaṇṭhantā appamattā hutvā vasathā" 'ti pesesi. Brahmadatto sattadivasasattamāsādhikehi sattahi saṃvaccharehi Vedeharajjaṃ ṭhapetvā sesa-Jambudīpe r. gahetvā Kevaṭṭaṃ āha:
"ācariya Mithilāyaṃ Vedeharajjaṃ gaṇhāmā" 'ti, "mahārāja Mahosadhapaṇḍitassa vasananagare r. gaṇhituṃ na sakkhissāma, so hi evaṃpaññāya sampanno upāyakusalo" ti, iti so vitthāretvā candamaṇḍale pahārento viya Ma-assa guṇaṃ kathesi, ayaṃ hi sayaṃ pi upāyakusalo va, tasmā "Mithilarajjaṃ nāma deva appamattakaṃ, s-Jambudīpe r. amhākaṃ pahoti, kin no etenā" 'ti upāyen'; eva rājānaṃ sallakkhāpesi, sesarājāno pi "mayaṃ Mithilāya r. gahetvā va jayapānaṃ pivissāmā" 'ti vadanti, Kevaṭṭo te pi vāretvā "Videharajjaṃ gahetvā kiṃ karissāma, so rājā amhākaṃ santako va, nivattathā" 'ti upāyen'; eva bodhesi, te tassa vacanaṃ sutvā nivattiṃsu, Mahāsattassa purisā sāsanaṃ pesayiṃsu: "Brahmadatto ekasatarājaparivāro Mithilaṃ āgacchanto va nivattitvā attano nagaram eva gato" ti,
[page 394]
394 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so pi tesaṃ "ito paṭṭhāya tassa kiriyaṃ jānantū" 'ti paṭipesesi. Brahmadatto pi Kevaṭṭena saddhiṃ "idāni kiṃ kiccaṃ karissāmā" ti mantetvā "mayaṃ jayapānaṃ pivissāmā" 'ti uyyānaṃ alaṃkaritvā "cāṭisahassesu suraṃ ṭhapetha, nānāvidhāni ca macchamaṃsādīni upanethā" 'ti sevake āṇāpesi, tam pi pavattiṃ p-assa upanikkhittapurisā pesayiṃsu, te pana "visaṃ yojetvā rājāno māretukāmo" ti na jānanti, M. pana sukapotakassa santikā sutattā jānāti, so "nesaṃ surāpānadivasaṃ tatvato jānitvā mama pesethā" 'ti sāsanaṃ paṭipesesi, te tathā kariṃsu, taṃ sutvā p.: "na yuttaṃ mādise paṇḍite dharamāne ettakānaṃ rājūnaṃ maraṇaṃ, avassayo tesaṃ bhavissāmīti" cintetvā sahajātaṃ yodhasahassaṃ pakkosāpetvā, samma C-Brahmadatto kira uyyānaṃ alaṃkarāpetvā ekasatarājaparivuto suraṃ pātukāmo, tumhe ta.
gantvā rājūnaṃ āsanesu paññattesu kismiñci anisinne yeva ‘C-Brahmadattassa anantaraṃ mahārahāsanaṃ amhākaṃ rañño'; ti gahetvā tesaṃ purisehi ‘tumhe kassa purisā'; ti vutte ‘Videharājassā'; 'ti vadeyyātha, te ‘tumhehi saddhiṃ mayaṃ sattadivasasattamāsādhikāni sattavassāni r. gaṇhantā ekadivasam pi Videharājānaṃ na passāma, kiṃrājā nām'; esa, gacchath'; assa pariyante āsanaṃ gaṇhathā'; 'ti vadantā kalahaṃ karissanti, tumhe ‘ṭhapetvā Brahmadattaṃ añño amhākaṃ rañño uttaritaro va n'; atthīti'; kalahaṃ vaḍḍhetvā ‘amhākaṃ rañño āsanamattam pi alabhantā idāni vo (add: n'; eva) suraṃ pātuṃ na macchamaṃsaṃ khādituṃ dassāmā'; 'ti nadantā vaggantā sadden'; eva tesaṃ tāsaṃ janetvā mahantehi laguḷehi sabbacāṭiyo bhinditvā macchamaṃsaṃ vippakiritvā aparibhogaṃ katvā javena senāya antaraṃ pavisitvā devanagaraṃ paviṭṭhā asurā viya ulloḷaṃ uṭṭhāpetvā:, mayaṃ Mithilanagare Ma-paṇḍitassa purisā, sakkontā amhe gaṇhathā'; 'ti tumhākam gatabhāvaṃ jānāpetvā āgacchathā" 'ti vatvā pesesi, te "sādhū" 'ti tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā vanditvā sannaddhapañcāvudhā nikkhamitvā ta.
[page 395]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 395
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] gantvā Nandanavanam iva alaṃkatauyyānaṃ pavisitvā samussitasetacchatte ekasatarājapallaṃke ādiṃ katvā paṭiyattaṃ taṃ siribhāvaṃ disvā M-ena vuttaniyāmen'; eva sabbaṃ katvā mahājanaṃ saṃkhobhetvā Mithilābhimukhā pakkamiṃsu, rājapurisāpi tesaṃ rājūnaṃ taṃ pavattiṃ ārocesuṃ, Brahmadatto "evarūpassa nāma visayogassa antarāyo kato" ti kujjhi, rājāno pi "amhākaṃ jayapānaṃ pātuṃ nādāsīti" kujjhiṃsu, balakāyo pi "mayaṃ amūlakaṃ suraṃ pātuṃ na labhimhā" 'ti kujjhiṃsu, Brahmadatto pi te rājāno āmantetvā "atha bho Mithilaṃ gantvā Videharājassa sīsaṃ khaggena chinditvā pādehi akkamitvā nisinnā jayapānaṃ pivissāmā" 'ti, "senaṃ gamanasajjaṃ karothā" 'ti vatvā puna rahogato Kevaṭṭassāpi tam atthaṃ kathetvā "ambho evarūpassa vattassa antarāyakaraṃ paccāmittaṃ gaṇhissāma, ekasatarājūnaṃ aṭṭhārasākkhohiṇisaṃkhāya senāya parivutā taṃ nagaraṃ gacchāma, etha ācariyā" ti ā., brāhmaṇo attano paṇḍitabhāvena cintesi: "Ma-paṇḍitaṃ jinituṃ nāma na sakkā, amhākaṃ yeva lajjitabbakaṃ bhavissati, nivattessāmi rājānan" ti, atha naṃ eva āha: "mahārāja na esa Videharañño thāmo, Ma-paṇḍitassa saṃvidhānam etaṃ, mahānubhāvo pan'; esa, tena rakkhitā Mithilā sīharakkhitā guhā viya na sakkā kenaci gahetuṃ, kevalaṃ amhākaṃ lajjanakaṃ bhavissati, alaṃ ettha gamanenā" 'ti, rājā pana khattiyamānena issariyamadena ca matto hutvā "kiṃ so karissatīti" vatvā ekasatarājaparivuto aṭṭharasākkhohiṇisaṃkhāya senāya nikkhami, Kevaṭṭo pi attano kathaṃ gaṇhāpetuṃ asakkonto "rañño paccanīkavutti nāma ayuttā" ti tena saddhiṃ yeva nikkhami. Te pi yodhā ekaratten'; eva Mithilaṃ patvā attanā kataṃ kiccaṃ p-assa kathayiṃsu, paṭhamaṃ pahitaupanikkhittapurisāpi 'ssa sāsanaṃ pahiṇiṃsu: "C-Brahmadatto ‘Videharājānaṃ gaṇhissāmīti'; ekasatarājaparivāro āgacchati, paṇḍito appamatto hotū" 'ti, "ajja asukaṭṭhānaṃ nama āgato, ajja asukaṭṭhānaṃ,
[page 396]
396 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ajja nagaraṃ pāpuṇissatīti" pi 'ssa nibaddhaṃ sāsanaṃ pesenti yeva, taṃ sutvā M. appamattataro ahosi, Videharājā pana "Brahmadatto kira imaṃ nagaraṃ gahetuṃ āgacchatīti" paramparāghosena assosi, atha Brahmadatto aggapadose yeva ukkāsatasahassena dhāriyamānena āgantvā sakalanagaraṃ parivāresi, atha naṃ hatthipākārarathapākāraassapākārehi parikkhipāpetvā tesu tesu ṭhānesu balagumbaṃ ṭhapesi, manussā unnadantā appoṭhentā seḷentā naccantā gajjantā aṭṭhaṃsu, dīpobhāsena c'; eva alaṃkārobhāsena ca sakalasattayojanikā Mithilā ekobhāsā ahosi, hatthiassarathapattituriyādisaddehi paṭhaviyā bhijjanakālo viya ahosi, cattāro paṇḍitā ullolasaddaṃ sutvā ajānantā rañño santikaṃ gantvā "mahārāja mahā ullolasaddo, na kho pana jānāma kin nām'; etaṃ, vīmaṃsituṃ vaṭṭati mahārājā" 'ti, taṃ sutvā rājā "Brahmadatto nu kho āgato bhaveyyā" 'ti sīhapañjaraṃ vivaritvā olokento tassāgatabhāvaṃ ñatvā bhītatasito "n'; atth'; amhākaṃ jīvitaṃ, sve dāni no sabbe jīvitakkhayaṃ pāpessatīti" tehi saddhiṃ sallapanto nisīdi, M. pan'; assāgatabhāvaṃ ñatvā sīho viya asambhīto sakalanagare ārakkhaṃ saṃvidahitvā "rājānaṃ assāsessāmīti" rājanivesanaṃ abhirūhitvā vanditvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, rājā naṃ disvā paṭiladdhāssāso hutvā "ṭhapetvā mama puttaṃ Ma-paṇḍitaṃ añño maṃ imamhā dukkhā mocetuṃ samattho nāma n'; atthīti" cintetvā tena saddhiṃ sallapanto āha:
Ja_XXII.9(=546).1: Pañcālo sabbasenāya Brahmadatto samāgato,
sāyaṃ Pañcaliyā senā appameyyā Mahosadha || Ja_XXII:1451 ||
Ja_XXII.9(=546).2: Piṭṭhimatī pattīmatī sabbasaṃgāmakovidā
ohāriṇī saddavatī bherisaṃkhappabodhanā || Ja_XXII:1452 ||
Ja_XXII.9(=546).3: Lohavijjāalaṃkārā dhajanī vāmarohiṇī
sippiyehi susampannā sūrehi suppatiṭṭhitā. || Ja_XXII:1453 ||
Ja_XXII.9(=546).4: Das'; ettha paṇḍitā āhu bhūripaññā rahogamā
mātā ekādasī rañño Pañcāliyam pasaṃsati. || Ja_XXII:1454 ||
[page 397]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 397
Ja_XXII.9(=546).5: Ath'; etth'; ekasataṃ khatyā anuyuttā yasassino
acchinnaraṭṭhā vyathitā Pañcalīnaṃ vasaṃ gatā. || Ja_XXII:1455 ||
Ja_XXII.9(=546).6: Yaṃvadā takkarā rañño akāmā piyabhāṇino
Pañcālam anuyāyanti akāmā vasino gatā. || Ja_XXII:1456 ||
Ja_XXII.9(=546).7: Tāya senāya Mithilā tisandhiparivāritā
rājadhānī Videhānaṃ samantā parikhaññati. || Ja_XXII:1457 ||
Ja_XXII.9(=546).8: Uddhaṃ tārakajātā va samantā parivāritā,
Mahosadha vijānāhi: kathaṃ mokkho bhavissatīti. || Ja_XXII:1458 ||
Ta. sabbasenāyā 'ti sabbāya ekasatarājadhāniyā aṭṭhārasākkhohiṇisaṃkhāya saddhiṃ āgato kira tātā 'ti, Pañcāliyā ti Pañcālarañño santakā, piṭṭhimatīti piṭṭhiyā ānīte dabbasambhāre gahetvā vicarantena vaḍḍhakībalena samannāgatā, sabbasaṃgāmakovidā ti sabbasaṃgāme kusalā, ohāriṇīti antaraṃ paviṭṭhā apaññāyant'; eva harituṃ samatthā, saddavatīti dasahi saddehi avivittā, bheri -- nā ti etha yātah yujjhatha mā pajjathā ti ādīni ta.
vacībhedena jānāpetuṃ na sakkā tādisāni pan'; ettha kiccāni bherisaddasaṃkhasaddasaññāṇen'; eva bodhentīti bherisaṃkhappabodhanā lohavijjā ti lohasippāni, sattaratanapatimaṇḍitānaṃ kavacavammikajālikāsīsakaṇerikādīnaṃ etaṃ nāmaṃ, alaṃkārā ti rājarājamahāmattādīnaṃ alaṃkārā, tasmā lohavijjāhi c'; eva alaṃkārehi ca bhāsatīti lohavijjāalaṃkārābhā ti ayam ettha attho, dhajanīti suvaṇṇādipatimaṇḍitehi nānāvatthasamujjalehi rathādisusamussiteh'; eva dhajehi samannāgatā, vāmarohiṇīti hatthī ca asse ca ārohantā vāmapassena ārohantīti vāmarohiṇīti vuccanti, tehi samannāgatā, aparimitahatthiassasamākiṇṇā ti a., sippiyehīti hatthisippāssasippādisu aṭṭhārasasu sippesu nipphattiṃ pattehi suṭṭhusampannā susamākiṇṇā, sūrehīti tāta esā kira senā sīhasamānaparakkamehi sūrayodhehi suppatiṭṭhitā, āhū ti dasa kira ettha senāya paṇḍitā ti vadanti, rahogamā ti rahogamanasīlā raho nisīditvā mantanasīlā te kira ekāhaṃ dvīhaṃ cintetuṃ labhantā paṭhaviṃ parivattetuṃ ākāse gaṇṭhiṃ kātuṃ samatthā, ekādasīti tehi kira paṇḍitehi atirekatarapaññā rañño mātā, sā tesaṃ ekādasī hutvā Pañcāliyaṃ senaṃ pasaṃsati anusāsati; ekadivasaṃ kir'; eko puriso ekaṃ taṇḍulanāliñ ca puṭabhattañ ca kahāpaṇasahassañ ca gahetvā nadiṃ tarissāmīti otiṇṇo nadīmajjhaṃ patvā tarituṃ asakkonto tīre ṭhite manusse evam ā.: ambho mama hatthe ekataṇḍulanāli puṭabhattaṃ kahāpaṇasahassañ ca atthi, ito me yaṃ ruccati taṃ dassāmi, yo sakkoti so maṃ uttāretū 'ti, ath'; eko thāmasampanno puriso gāḷhaṃ nivāsetvā nadiṃ ogāhetvā taṃ hatthe gahetvā uttāretvā dehi me dātabban ti ā., taṇḍulanāliṃ vā bhattapuṭaṃ vā gaṇhā 'ti,
[page 398]
398 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ahaṃ mama jīvitaṃ agaṇetvā taṃ uttāresiṃ, na me etehi attho, kahāpaṇe me dehīti, ahaṃ ito maya yaṃ ruccati taṃ dassāmīti avacaṃ, idāni me yaṃ ruccati taṃ dammi, icchanto gaṇhāhīti, so samīpe ṭhitass'; ekassa kathesi, so pi taṃ esa attano ruccanakaṃ tava deti evaṃ gaṇhā 'ti ā., so nāhaṃ gaṇhissāmīti taṃ ādāya vinicchayaṃ gantvā vinicchayāmaccānaṃ ārocesi, te pi sabbaṃ sutvā tath'; evāhaṃsu, so tesaṃ vinicchayena asantuṭṭho rañño ārocesi, rājā vinicchayāmacce pakkosāpetvā tesaṃ santike ubhinnam pi vacanaṃ sutvā tath'; eva vatvā vinicchituṃ ajānanto attano jīvitaṃ pahāya nadiṃ otiṇṇaṃ parajjhāpesi, tasmiṃ khaṇe rañño mātā Talatādevī nāma avidūre nisinnā rañño dubbinicchitabhāvaṃ ñatvā tāta imaṃ aṭṭaṃ ñatvā vinicchitan ti ā., amma ahaṃ ettakaṃ jānāmi sace tumhe uttaritaraṃ jānātha vinicchinathā 'ti, sā evaṃ karissāmīti vatvā taṃ purisaṃ pakkosāpetvā: ehi tāta tava hatthagatāni tīṇi pi bhūmiyaṃ ṭhapehīti paṭipātiyā ṭhapetvā tvaṃ udake vuyhamāno imassa kiṃ kathesīti pucchitvā idan nāmā 'ti vutte tena hi idāni tava ruccanakaṃ gaṇhā 'ti ā., so sahassatthavikaṃ gaṇhi, atha naṃ sā thokaṃ gatakāle pakkosāpetvā tāta sahassaṃ tava ruccatīti pucchitvā āma ruccatīti vutte tāta tayā ito me yaṃ ruccati taṃ dassāmīti imassa vuttaṃ na vuttan ti vuttaṃ devīti tena hi imaṃ sahassaṃ etassa dehīti, so rodanto paridevanto adāsi, tasmiṃ khaṇe rājāpi amaccāpi tussitvā sādhukāraṃ pavattayiṃsu, tato paṭṭhāya tassā paṇḍitabhāvo sabbattha pākaṭo jāto, taṃ sandhāya Videharājā mātā ekādasīti ā., khatyā ti khattiyā, acchinnaraṭṭhā ti Brahmadattena acchinditvā gahitaraṭṭhā, vyādhitā ti maraṇabhayabhītā aññaṃ gahetabbagahaṇaṃ apassantā, Pañcālīnaṃ vasaṃ gatā ti etassa Pañcālarañño vasaṃ gatā ti a., sāmivacanatthe hi etaṃ upayogavacanaṃ, yaṃvadā takkarā ti yaṃ mukhena vadanti taṃ rañño kātuṃ sakkonto va, vasino gatā ti pubbe sayaṃvasino idāni pan'; assa vasaṃ gatā ti a., tisandhīti paṭhamaṃ hatthipākārena parikkhittā tato rathap. tato assap. tato yodhapattip. ti imehi catūhi saṃkhepeti, tisandhiparivāritā ti hatthirathānaṃ antare eko sandhi, rathāssānaṃ antare eko sandhi assapattīnaṃ a. eko ti, parikhaññatīti khaṇiyyati imaṃ idāni uppāṭetvā gaṇhitukāmā viya samantato khaṇanti, uddhaṃtārakajātā cā 'ti tāta yāya senāya samantā parivāritā sā anekasatasahassāhi daṇḍadīpikāhi uddhaṃtārakajātā viya khāyati, vijānāhīti tāta Mahosadha Avīcito yāva Bhavaggā añño tayā sadiso upāyakusalo p. nāma n'; atthi paṇḍitabhāvo ca nāma evarūpesu ṭhānesu paññāyati tasmā tvam eva jāna kathaṃ ito dukkhā mokkho bhavissatīti a.
Imaṃ rañño kathaṃ sutvā M. cintesi: "ayaṃ rājā ativiya maraṇabhayabhīto, gilānassa kho pana vejjo paṭisaraṇaṃ chātassa bhojanaṃ pipāsitassa pānīyaṃ,
[page 399]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 399
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] imassa pi ṭhapetvā mam aññaṃ paṭisaraṇaṃ n'; atthi, assāsessāmi nan" ti, atha naṃ M. manosilātale nadanto sīho viya "mā bhāyi mahārāja rajjasukham anubhava, ahaṃ leḍḍuṃ gahetvā kāko viya dhanuṃ gahetvā makkaṭo viya ca imaṃ aṭṭhārasākkhohinīsenaṃ udare baddhasāṭakānam pi assāmikaṃ katvā palāpessāmīti" vatvā imaṃ gātham āha:
Ja_XXII.9(=546).9: Pāde deva pasārehi bhuñja kāme ramassu ca
hitvā Pañcāliyaṃ senaṃ Brahmadatto pamāyatīti. || Ja_XXII:1459 ||
T. a.: tvaṃ deva yathāsukhaṃ attano rajjasukhasaṃkhāte pāde pasārehi pasārento ca saṃgāmacittaṃ akatvā bhuñja kāme ramassu ca, eso Brahmadatto imaṃ senaṃ chaḍḍetvā palāyissatīti.
P. rājānaṃ samassāsetvā nikkhamitvā nagare chaṇabheriñ carāpetvā nāgare āha: "ambho tumhe mā cintayittha, sattāhaṃ mālāgandhavilepanaṃ pānabhojanādīni sampādetvā chaṇakīlaṃ paṭṭhapetvā ta. ta. manussā yathānurūpaṃ mahāpānaṃ pivantu gandhabbaṃ karontu vādentu naccantu seḷentu nadantu appoṭhentu, paribbayo vo mama santako hotu, ahaṃ Ma-paṇḍito nāma, passatha me ānubhāvan" ti nāgare assāsesi, te tathā kariṃsu, gītavāditādisaddaṃ bahinagare ṭhitā suṇanti, cūḷadvārena manussā pavisanti, ṭhapetvā paṭisattuṃ diṭṭhadiṭṭhaṃ na gaṇhanti, tasmā sañcāro na chijjati, nagaraṃ paviṭṭhā chaṇakīḷānissitaṃ janaṃ passanti, Cūḷani-Brahmadatto pi nagare kolāhalaṃ sutvā amacce evam āha: "ambho amhesu aṭṭhārasākkhohiṇiyā senāya nagaraṃ parivāretvā ṭhitesu nagaravāsīnaṃ bhayaṃ vā sārajjaṃ vā n'; atthi, ānanditā pītisomanassappattā appoṭhenti nandanti seḷenti gāyanti, kin nām'; etan" ti, atha naṃ upanikkhittakapurisā musāvādaṃ katvā evam āhaṃsu: "deva mayaṃ ekena kammena cūḷadvārena nagaraṃ pavisitvā chaṇanissitaṃ mahājanaṃ disvā pucchimha:
[page 400]
400 XXII. Mahānipāta.
ambho sakala-Jambudīpe rājāno āgantvā tumhākaṃ nagaraṃ parikkhipitvā ṭhitā, tumhe pana atipamattā, kin nām'; etan" ti, te evam āhaṃsu: "amhākaṃ rañño kumārakāle eko manoratho ahosi: sakala-Jambudīpe rājūhi nagare parivārite chaṇaṃ karissāmīti, tass'; ajja manoratho matthakaṃ patto, tasmā chaṇabheriṃ carāpetvā sayaṃ mahātale mahāpānaṃ pivatīti", rājā tesaṃ kathaṃ sutvā kujjhitvā senaṅgaṃ āṇāpesi: "khippaṃ ito c'; ito ca nagaraṃ avattharitvā parikhaṃ bhinditvā pākāraṃ maddantā dvāraṭṭālake bhindantā nagaraṃ pavisitvā sakaṭehi kumbhaṇḍāni viya mahājanassa sīsāni gaṇhatha, Videharañño sīsaṃ ānethā" 'ti, taṃ sutvā sūrayodhā nānāvidhaāvudhahatthā dvārasamīpaṃ gantvā paṇḍitassa purisehi pakkamāḷakalalasiñcanapāsāṇapatanādīhi upaddutā paṭikkamanti, "pākāraṃ bhindissāmā" 'ti parikhaṃ otiṇṇe pi antaraṭṭālesu ṭhitā ususattitomarādīhi mahāvināsaṃ pāpenti, p-assa yodhā Brahmadattassa yodhe hatthavikārādīni dassetvā nānappakārehi akkosanti tajjenti: "tumhe pi alabhantā thokaṃ pivissatha khādissathā" 'ti suravitthakāni c'; eva macchamaṃsasūlāni ca pasāretvā sayam eva pivanti khādanti anupākāre caṃkamanti, itare kiñci kātuṃ asakkontā C-Brahmadattassa santikaṃ gantvā:
"deva ṭhapetvā iddhimante aññehi nittharituṃ na sakkā" ti vadiṃsu, rājā catupañcāhaṃ vasitvā gahetabbagahaṇaṃ apassanto Kevaṭṭaṃ pucchi: "ācariya nagaraṃ gaṇhituṃ na sakkā, eko pi upasaṃkamituṃ samattho nāma n'; atthi, kiṃ kātabban" ti, "hotu mahārāja, nagaraṃ nāma bahiudakaṃ hoti, udakakkhayena gaṇhissāma, manussā udakena kilantā dvāraṃ vivarissantīti", so "atth'; eso upāyo" ti sampaṭicchi, tato paṭṭhāya udakaṃ pavisituṃ na denti, p-assa upanikkhittakapurisā paṇṇaṃ likhitvā kaṇḍe bandhitvā taṃ pavattiṃ pesesuṃ, "tena pi paṭhamam eva āṇattaṃ yo yo kaṇḍe paṇṇaṃ passati so so āharatū" 'ti,
[page 401]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 401
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ath'; eko puriso taṃ disvā p-assa dassesi, so taṃ pavattiṃ ñatvā "na me Ma-paṇḍitabhāvaṃ jānantīti" saṭṭhihatthe veḷū dvidhā phāletvā suparisuddhaṃ sodhetvā puna ekato katvā cammena bandhitvā upari kalalena makkhetvā Himavantato iddhimantatāpasehi ānītakaddamakumudabījaṃ pokkharaṇītīre kalale ropetvā upari veḷuṃ ṭhapāpetvā udakassa pūrāpesi, ekaratten'; eva vaḍḍhitvā pupphaṃ veḷumatthakato uggantvā ratanamattaṃ aṭṭhāsi, atha naṃ uppāṭetvā "imaṃ Brahmadattassa dethā" 'ti attano purisānaṃ dāpesi, te tassa daṇḍakaṃ valayaṃ katvā "ambho Brahmadattassa pādamūlikā, chātena mā marittha, gaṇhatha taṃ uppalaṃ, pilandhitvā daṇḍakaṃ kucchipūraṃ khādathā" 'ti vatvā khipiṃsu, tam eko p-assa upanikkhittakapurisānaṃ upaṭṭhāko va gaṇhi, atha naṃ rañño santikaṃ haritvā "passatha deva imassa pupphassa daṇḍakaṃ, na no ito pubbe evaṃdīgho daṇḍako diṭṭhapubbo" ti vatvā "minatha nan" ti vutte p-assa purisā saṭṭhihatthadaṇḍakaṃ asītihatthaṃ katvā miniṃsu, puna raññā "katth'; etaṃ jātan" 'ti vutte eko musāvādaṃ katvā evam āha: "ahaṃ deva ekadivasaṃ pipāsito hutvā ‘suram pivissāmīti'; cūḷadvārena nagaraṃ paviṭṭho nāgarānaṃ udakakīḷanatthāya katā mahāpokkharaṇiyo passiṃ, mahājano nāvāya nisīditvā pupphāni gaṇhati, tatth'; idaṃ tīrappadese jātaṃ, gambhīraṭṭhāne jātassa pana daṇḍako satahattho bhavissātīti", taṃ sutvā rājā Kevaṭṭaṃ ā.: "ācariya na sakkā idaṃ udakakkhayena gaṇhituṃ, harath'; etaṃ mantaṃ" ti, "tena hi deva dhaññakkhayena gaṇhissāma, nagaraṃ nāma bahidhaññaṃ hotīti", "evaṃ hotu ācariyā" 'ti, p. purimanayen'; eva taṃ pavattiṃ ñatvā "na me Ke-brāhmaṇo paṇḍitabhāvaṃ jānātīti" anupākāramatthake kalalaṃ datvā vīhiṃ ta. ropāpesi, Bodhisattānaṃ adhippāyā nāma ijjhanti, vīhi ekaratten'; eva uṭṭhāya pākāramatthaken'; eva paññāyi, tam pi disvā Brahmadatto
[page 402]
402 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] "ambho kim etaṃ pākāramatthakena nīlaṃ hutvā paññāyatīti", p-assa upanikkhittakapurisā rañño vacanaṃ mukhato luñcitvā gaṇhantā viya "deva gahapatiputto kira Mahosadho anāgatabhayaṃ disvā raṭṭhato dhaññaṃ āharāpetvā koṭṭhāgārādīni pūrāpetvā sesaṃ dhaññaṃ pākārapasse nikkhipāpesi, te kira vīhī ātape sukkhantā vasse tementā tatth'; eva sassaṃ janesuṃ, aham pi ekadivasaṃ ekena kammena cūḷadvārena pavisitvā pākārapasse vīhirāsito vīhiṃ hatthena gahetvā vīthiyaṃ chaḍḍesiṃ, atha maṃ paribhāsantā ‘chāto 'sīti maññe, vīhiṃ dasante bandhitvā tava gehaṃ haritvā pacāpetvā bhuñjāhīti'; vadiṃsu", rājā taṃ sutvā Ke-aṃ āha: "ācariya dhaññakkhayena p'; etaṃ gahetuṃ na sakkā, ayam pi anupāyo" ti, "tena hi deva dārukkhayena gaṇhissāma, nagaraṃ nāma bahidārukaṃ hotīti", "evaṃ hotu ācariyā" 'ti, purimanayen'; eva taṃ pavattiṃ ñatvā pākāramatthakena vīhiṃ atikkamitvā paññāyamānaṃ dārurāsiṃ kāresi, manussā Brahmadattassa purisehi saddhiṃ parihāsaṃ karontā "chāt'; attha yāgubhattaṃ pacitvā bhuñjathā" 'ti mahantamahantāni dārūni khipanti, rājāpi "pākāramatthakena dārūni paññāyante, kim etan" ti pucchitvā "g-putto kira anāgatabhayaṃ disvā dārūni āharāpetvā kulānaṃ pacchāgehesu ṭhapāpetvā atirekāni pākāraṃ nissāya ṭhapāpesīti" upanikkhittakānaṃ yeva santikā sutvā Ke-aṃ ā.: "ācariya dārukkhayenāpi na sakkā gaṇhituṃ, haretha taṃ upāyan" ti, "mā cintayi mahārāja, añño upāyo atthīti", "ācariya, kiṃupāyo nām'; esa, nāhaṃ tava upāyassa antaṃ passāmi, na sakkā amhehi Videhaṃ gaṇhituṃ, amhākaṃ nagaraṃ gamissāmā" 'ti, "deva ‘C-Brahmadatto ekasatehi khattiyehi saddhiṃ Videhaṃ gaṇhituṃ na sakkhīti'; amhākaṃ lajjanakaṃ bhavissati, na Mahosadho yeva p., aham pi p. yeva, ekaṃ lesaṃ karissāmā" 'ti, "kiṃ lesaṃ nāma ācariyā" 'ti, "dhammayuddhan nāma karissāmā" 'ti,
[page 403]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 403
"kim etaṃ dh-yuddhan nāma" 'ti, "mahārāja na senā yujjhissati, dvinnam pi pana rājūnaṃ dve paṇḍitā ekaṭṭhāne bhavissanti, tesu yo vandissati tassa parājayo bhavissati, Ma-dho pana imaṃ mantaṃ na jānāti, ahaṃ mahallako so daharo, so a disvā vandissati, tadā Vedeho parājito nāma bhavissati, atha mayaṃ Vedehaṃ parājetvā attano nagaraṃ gamissāma, evan no lajjanakaṃ na bhavissati, idaṃ dh-yuddhan nāmā" 'ti, p. tam pi rahassaṃ purimanayen'; eva ñatvā "sace Kevaṭṭassa parajjhissāmi nāma na paṇḍito 'smīti" cintesi, Brahmadatto pi "sobhano ācariya upāyo" ti vatvā "sve dh-yuddhaṃ bhavissati dvinnaṃ paṇḍitānaṃ, dhammena samena jayaparājayo bhavissati, yo dh-yuddhaṃ na karissati so parājito va nāma bhavissatīti" paṇṇaṃ likhāpetvā cūladvārena Vedehassa pesesi, taṃ sutvā Vedeho p-aṃ pakkosāpetvā tam atthaṃ ācikkhi, p.
"sādhu deva, ‘sve pāto va pacchimadvāre dhammayuddhamaṇḍalaṃ sajjessantu dh-yuddhamaṇḍalaṃ āgacchantū'; 'ti pesetha devā" 'ti, taṃ sutvā āgatadūtass'; eva paṇṇaṃ dāpesi, p. punadivase "Kevaṭṭass'; eva parājayo hotū" 'ti pacchimadvāre dh-yuddhamaṇḍalaṃ sajjāpesi, te pi kho ekasatapurisā "ko jānāti kiṃ bhavissatīti" p-assa ārakkhatthāya Ke-aṃ parivārayiṃsu, te pi ekasatarājāno dh-yuddhamaṇḍalaṃ gantvā pācīnadisaṃ olokentā aṭṭhaṃsu, tathā Ke-brāhmaṇo, Bo. pana pāto va gandhodakena nahāyitvā satasahassagghanakaṃ Kāsivatthaṃ nivāsetvā sabbālaṃkārapatimaṇḍito nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā mahantena parivārena rājadvāraṃ gantvā "pavisatu me putto" ti vutte pavisitvā rājānaṃ vanditvā ekamante ṭhatvā "kiṃ tāta Mahosadhā" 'ti vutte "dh-yuddhamaṇḍalaṃ gamissāmīti" ā., "mayā kiṃ kātuṃ vaṭṭatīti", "deva Ke-brāhmaṇaṃ maṇinā vañcetukāmo 'mhi, aṭṭhavaṃkamaṇiratanaṃ laddhuṃ vaṭṭatīti", "gaṇha tātā" 'ti, so taṃ gahetvā rājānaṃ vanditvā otiṇṇo sahajātehi yodhasahassehi parivuto navutikahāpaṇasahassagghanakaṃ setasindhavayuttaṃ rathavaraṃ āruyha pātarāsavelāya dvārasamīpaṃ pāpuṇi,
[page 404]
404 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Kevaṭṭo pi "idāni āgamissati idāni āgamissatīti" tassāgamanamaggaṃ olokento aṭṭhāsi, olokanen'; eva dīghagīvataṃ patto viya suriyatejena sede muñcante, M. pi mahāparivāratāya samuddo viya ajjhottharanto kesarasīho viya asambhīto vigatalomahaṃso dvāraṃ vivarāpetvā nagarā nikkhamma rathā oruyha sīho viya vijambhanto pāyāsi, ekasatarājāno tassa rūpasiriṃ disvā "esa kira Sirivaḍḍhaseṭṭhiputto Mahosadhapaṇḍito paññāya sakalaJambudīpe adutiyo" ti ukkuṭṭhisahassāni pavattayiṃsu, so pi kho marugaṇaparivuto Sakko viya anopamena sirivibhavena taṃ maṇiratanaṃ hatthena gahetvā Kevaṭṭābhimukho ahosi, Ke-taṃ disvā va sakabhāvena saṇṭhātuṃ asakkonto paccuggamanaṃ katvā evam ā.: "p-a Ma-dha, mayaṃ dve pi p-ā, amhākaṃ tumhe nissāya ettakaṃ kālaṃ vasantānaṃ tumhehi paṇṇākāramattam pi na pesitapubbaṃ, kasmā evam akatthā" 'ti, atha naṃ M.: "p-a, tumhākaṃ anucchavikaṃ paṇṇākāraṃ olokento ajja imaṃ maṇiratanaṃ labhimha, handa naṃ gaṇhatha, evarūpaṃ nāma aññaṃ maṇira-n'; atthīti", so tassa hatthe jalamānaṃ maṇira-disvā "dātukāmo me bhavissatīti" cintetvā "tena hi dehīti" hatthaṃ pasāresi, M. "gaṇhā" 'ti khipitvā pasāritahatthassa aggaṅgulīsu pātesi, brāhmaṇo garumaṇiratanaṃ aṅgulīhi dhāretuṃ nāsakkhi, taṃ parigaḷitvā M-assa pādamūle pati, brāhmaṇo lobhena "gaṇhissāmi nan" ti tassa pādamūle onato ahosi, ath'; assa M. uṭṭhātuṃ adanto ekena hatthena khandhaṭṭhike ekena piṭṭhikacchāyaṃ gahetvā "uṭṭhetha ācariya uṭṭhetha āc-, ahaṃ daharo tumhākaṃ nattumatto, mā maṃ vandathā" 'ti vadanto aparāparaṃ katvā nalāṭaṃ mukhena saddhiṃ bhūmiyaṃ ghaṃsitvā lohitamakkhitaṃ katvā "andhabāla tvaṃ mama santikā vandanaṃ paccāsiṃsasīti" gīvāyaṃ gahetvā khipi,
[page 405]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 405
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so usabhamattaṭṭhāne patitvā uṭṭhāya palāyi, maṇiratanaṃ pana M-assa manussā va gaṇhiṃsu, Boassa pana "uṭṭhetha uṭṭhetha mā maṃ vandathā" 'ti vacīghoso sakalaparisaṃ chādetvā aṭṭhāsi, "Ke-brāhmaṇena p-assa pādā vanditā" ti parisāpi 'ssa ekappahāren'; eva unnādādīni akāsi, Brahmadattaṃ ādiṃ katvā sabbe pi te rājāno K-aṃ M-assa pādamūle onataṃ addasaṃsu yeva, te "amhākaṃ p-ena M-dho vandito, idāni parājit'; amha, na no jīvitaṃ dassatīti" attano attano asse āruyha Uttarapañcālābhimukhā palāyituṃ ārabhiṃsu, te palāyante disvā Bo-assa parisā "C-Brahmadatto ekasatakhattiye gahetvā palāyatīti" puna ukkuṭṭhim akāsi, taṃ sutvā te rājāno maraṇabhayabhītā bhiyyosomattāya palāyantā senaṅgaṃ bhindiṃsu, Bo-assa parisāpi nadantī vaggantī suṭṭhutaraṃ kolāhalam akāsi, M. senaṅgaparivuto nagaram eva pāvisi, Brahmadattassa senā tīṇi mattāni yojanāni pakkhandi, Ke-assaṃ āruyha nalāṭe lohitaṃ puñchamāno senaṃ patvā assapiṭṭhiyaṃ nisinno "bho mā palāyatha, nāhaṃ g-puttaṃ vandāmi, tiṭṭhatha tiṭṭhathā" 'ti ā., senā aṭhatvā gacchat'; eva Ke-aṃ akkosantā paribhāsantā: "pāpadhamma duṭṭhabrāhmaṇa ‘dhammayuddhaṃ nāma karissāmīti'; gantvā nattumattam pi appahontaṃ vandi, n'; atthi tava akattabban" ti tassa kathaṃ asuṇantā va gacchant'; eva, so vegena gantvā senaṃ sampāpuṇitvā "bho vacanaṃ saddahatha mayhaṃ, nāhaṃ naṃ vandāmi, maṇiratanena maṃ vañcesīti", sabbe pi te rājāno nānākāraṇehi bodhetvā attano kathaṃ gaṇhāpetvā tathā pabhinnasenaṃ paṭinivattesi, sā pana tāva mahatī senā sace paṃsumuṭṭhiṃ vā ekekaṃ leḍḍuṃ vā gahetvā khipeyya parikhaṃ pūretvā pākārappamāṇarāsi bhaveyya, Bodhisattānaṃ pana adhippāyā ijjhantīti eko pi paṃsumuṭṭhiṃ vā leḍḍuṃ vā nagarābhimukhaṃ khipanto nāma nāhosi, sabbe nivattetvā attano khandhāvāraṭṭhānam eva paccāgamiṃsu,
[page 406]
406 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] rājā Ke-aṃ pucchi: "kiṃ karoma ācariyā" 'ti, "deva kassaci cūḷadvārena nikkhamituṃ adantā sañcāraṃ chindāma, manussā nikkhamituṃ alabhantā ukkaṇṭhitvā dvāraṃ vivarissanti, atha mayaṃ paccāmitte gaṇhissāmā" 'ti, p. taṃ pavattiṃ purimanayen'; eva sutvā cintesi: "imesu ciraṃ idha vasantesu phāsukaṃ nāma n'; atthīti upāyen'; eva palāpetuṃ vaṭṭatīti" so "mantena te palāpessāmīti" ekaṃ mantakusalaṃ amaccaṃ upadhārento Anukevaṭṭaṃ nāma disvā pakkosāpetvā "ācariya mahākaṃ ekaṃ kammaṃ nittharituṃ vaṭṭatīti" ā., "kiṃ karomi p-a, vadehīti", "tumhe anupākāre ṭhatvā amhākaṃ manussānaṃ pamādaṃ oloketvā antarantarā Brahmadattassa manussānaṃ pūvamacchamaṃsādīni khipitvā ‘ambho idañ c'; idañ ca khādatha mā ukkaṇṭhatha, aññaṃ katipāhaṃ vasituṃ vāyamatha, nagaravāsino pañjare baddhakukkuṭā viya ukkaṇṭhitā nacirass'; eva vo dvāraṃ vivarissanti, atha tumhe Vedehañ ca duṭṭhagahapatiputtañ ca gaṇhathā'; 'ti vadeyyātha, amhākaṃ manussā taṃ kathaṃ sutvā tumhe akkositvā tajjetvā Brahmadattassa manussānaṃ passantānaṃ ñeva tumhe hatthapādesu gahetvā veḷupesikādīhi paharantā viya hutvā otāretvā pañca cūḷā gāhāpetvā iṭṭhakacuṇṇāni okiritvā kaṇaveramālaṃ gahetvā katipayapahāre datvā piṭṭhiyaṃ rājiyo dassetvā pākāraṃ āropetvā sikkā pakkhipitvā yotten'; otāretvā ‘gaccha mantabhedakacorā'; 'ti Brahmadattamanussānaṃ dassanti, te taṃ rañño santikaṃ nessanti, rājā ‘ko te aparādho'; ti pucchissati, ath'; assa evaṃ vadeyyāsi: ‘mahārāja, mayhaṃ pubbe yaso mahanto, g-putto mantabhedo ti kujjhitvā rañño kathetvā sabbaṃ acchindi. ahaṃ mama yasavilopakassa gahapatiputtassa sīsaṃ gaṇhāpessāmīti tumhākaṃ manussānaṃ ukkaṇṭhitasokena bhīto etesaṃ khādanīyabhojanīyaṃ demi,
[page 407]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 407
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ettakena maṃ porāṇakaveraṃ hadaye katvā imaṃ vyasanaṃ pāpesi taṃ sabbaṃ tumhākaṃ manussā jānanti mahārajā'; 'ti nānākāraṇehi taṃ saddahāpetvā vissāse uppanne ‘mahārāja tumhe mama laddhakālato paṭṭhāya mā cintayittha, dāni Vedehassa ca g-puttassa ca jīvitaṃ n'; atthi, ahaṃ imasmiṃ nagare pākārassa ca thiraṭṭhānañ ca dubbalaṭṭhānañ ca parikhāyaṃ kumbhīlādīnaṃ atthiṭṭhānañ ca natthiṭṭhānañ ca jānāmi, naciren'; eva vo nagaraṃ gahetvā dassāmīti'; vadeyyātha, atha so rājā saddahitvā sakkāraṃ karissati senāvāhanaṃ paṭicchāpessati, ath'; assa senaṃ vāḷakumbhīlaṭṭhānesu yeva otāreyyātha, tassa senā kumbhīlabhayena na otarissati, tadā tumhe ‘senā te deva g-puttena bhinnā, sabbe rājāno ācariya-Kevattañ ca ādiṃ katvā (add:
na) kenaci lañco gahito n'; atthi, kevalaṃ ete tumhe parivāretvā caranti, sabbe pana g-puttass'; eva santakā, aham ev'; eko tumhākaṃ puriso, sace me na saddahatha sabbe rājāno ‘alaṃkaritvā maṃ dassanāya āgacchantū'; 'ti pesetha, atha tesaṃ g-puttena attano nāmarūpaṃ likhitvā dinnesu vatthālaṃkārakhaggādīsu akkharāni disvā niṭṭhaṃ gaccheyyāthā'; 'ti vadeyyāthā 'ti vutte so tathā katvā tāni disvā niṭṭhaṃ gantvā bhītatasito te rājāno uyyojetvā ‘idāni kiṃ karoma p-ā'; 'ti tumhe pucchissati, tam enaṃ evaṃ vadeyyātha: ‘mahārāja g-putto bahumāyo, sace aññāni katipayadivasāni vasissatha sabbaṃ vo senaṃ attano hatthe katvā tumhe gaṇhissati, papañcaṃ akatvā ajj'; eva majjhimayāmasamanantare assapiṭṭhiyaṃ nisīditvā palāyissāma, mā no parahatthe maraṇaṃ hotū'; 'ti, so tumhākaṃ vacanaṃ sutvā tathā karissati, tumhe tassa palāyanavelāya nivattitvā amhākaṃ manusse jānāpeyyāthā" 'ti, taṃ sutvā Anukevaṭṭabrāhmaṇo "sādhu p-a, karissāmi te vacanan" ti ā., "tena hi katici pahāre sahituṃ vaṭṭatīti" vatvā
[page 408]
408 XXII. Mahānipāta.
"p-a mama jīvitañ ca hatthapāde ca ṭhapetvā sesam attano rucivasena karohīti", so tassa gehe manussānaṃ sakkāraṃ kāretvā Anukevaṭṭaṃ vuttanayena vippakāraṃ pāpetvā yotten'; otāretvā Brahmadattamanussānaṃ dāpesi, rājā taṃ vīmaṃsitvā saddahitvā sakkāram assa katvā senaṃ paṭicchāpesi, so pi taṃ vāḷakumbhīlaṭṭhānesu yeva otāresi, manussā kumbhīlehi khajjamānā aṭṭālake ṭhitehi ususattitomarehi vijjhiyamānā vināsaṃ pāpuṇanti, tato paṭṭhāya bhayena upagantuṃ na sakkonti, Anuke-rājānaṃ upasaṃkamitvā "mahārāja, tumhākaṃ atthāya yujjhanakā nāma n'; atthi, sabbehi lañco gahito, sace maṃ asaddahantā rājāno pakkosāpetvā nivatthavatthādīsu akkharāni olokethā" 'ti ā., rājā tathā katvā sabbesaṃ vatthādīsu akkharāni disvā "addhā imehi lañco gahito" ti niṭṭhaṃ gantvā "ācariya idāni kiṃ kātabban" ti pucchitvā "deva aññaṃ kātabbaṃ n'; atthi, sace papañcaṃ karissatha g-putto vo gaṇhissati, mahārāja ācariya-Kevaṭṭo pi kevalaṃ nalāṭe vaṇaṃ katvā vicarati, lañco pana etenāpi gahito va, ayaṃ maṇiratanaṃ gahetvā tumhe tiyojanaṃ palāpetvā puna saddahāpetvā nivattesi, ayam pi paribhindako va, ekarattivāso pi mayaṃ na ruccati, ajj'; eva majjhimayāmasamanantare palāyituṃ vaṭṭati, maṃ ṭhapetvā añño tava suhadayo nāma n'; atthīti" vutte "tena hi ācariya tumhe yeva me assaṃ kappetvā yānaṃ sajjaṃ karotha" 'ti ā., brāhmaṇo tassa nicchayena palāyanabhāvaṃ ñatvā "mā bhāyi māhārājā" 'ti assāsetvā bahi nikkhamitvā upanikkhittakapurisānaṃ "ajja rājā palāyissati, mā niddāyitthā" ti ovādaṃ datvā rañño assaṃ yathā ākaḍḍhito suṭṭhutaraṃ palāyati evaṃ avakappanāya kappetvā majjhimayāmasamanantare "kappito te deva asso, velaṃ jānāhīti" ā., rājā assaṃ abhirūhitvā palāyi, Anuke-pi assaṃ abhirūhitvā tena saddhiṃ gacchanto viya thokaṃ gantvā nivatto, avakappanāya kappitaasso ākaḍḍhiyamāno pi rājānaṃ gahetvā palāyi,
[page 409]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 409
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Anukevaṭṭo senāya antaraṃ pavisitvā "C-Brahmadatto palāto" ti ukkuṭṭhiṃ akāsi, upanikkhittakamanussāpi attano manussehi saddhiṃ upakkosiṃsu, sesarājāno taṃ saddaṃ sutvā "Ma-paṇḍito dvāraṃ vivaritvā nikkhanto bhavissati, na idāni no jīvitaṃ dassatīti" bhītatasitā upabhogaparibhogabhaṇḍāni pi anoloketvā tato palāyiṃsu, manussā "rājāno palāyantīti" suṭṭhutaraṃ upakkosiṃsu, sesā taṃ saddaṃ sutvā dvāraṭṭālakādīsu ṭhitāpi unnadiṃsu appoṭhayiṃsu, iti tasmiṃ khaṇe paṭhavī viya bhijjamānā samuddo viya saṃkhubhito sakalanagaraṃ anto ca bahi ca ekaninnādaṃ ahosi, aṭṭhārasākkhohiṇīsaṃkhāmanussā "Mahosadhapaṇḍitena kira Brahmadatto ca ekasatarājāno ca gahitā" ti maraṇabhayabhītā attānā asaraṇā udare baddhasāṭakam pi chaḍḍetvā palāyiṃsu, khandhāvāraṭṭhānaṃ tucchaṃ ahosi, C-Brahmadatto ekasatakhattiye gahetvā attano nagaram eva gato, punadivase pāto va nagaradvārāni vivaritvā balakāyā nagarā nikkhamitvā mahāvilopaṃ disvā "kiṃ karoma p-ā" 'ti M-assa ārocayiṃsu, so āha: "etehi chaḍḍitadhanaṃ amhākaṃ pāpuṇāti, sabbesam pi rājūnaṃ santakaṃ amhākaṃ rañño detha, seṭṭhīnañ ca Kevaṭṭabrāhmaṇassa ca santakaṃ amhākaṃ āharatha, avasesaṃ nagaravāsino gaṇhantū" 'ti, tesaṃ mahaggharatanabbhaṇḍam eva āharantānaṃ addhamāso vītivatto, sesaṃ pana catūhi māsehi āhariṃsu, M. Anukevaṭṭassa mahantaṃ sakkāram adāsi, tato paṭṭhāya ca kira Mithilavāsino sahiraññā jātā, Brahmadattassāpi tehi rājūhi saddhiṃ Uttarapañcālanagare vasantassa ekaṃ vassaṃ atītaṃ. Ath'; ekadivasaṃ Kevaṭṭo ādāsena mukhaṃ olokento nalāṭe vaṇaṃ disvā "idaṃ g-puttassa kammaṃ, ten'; amhi ettakānaṃ rājūnaṃ antare lajjāpito" ti cintetvā samuppannakodho hutvā "kadā nu kho tassa piṭṭhiṃ passituṃ samattho bhavissāmīti" cintento "atth'; eso upāyo" ti, "amhākaṃ rañño dhītā Pañcālacaṇḍī nāma uttamarūpadharā devaccharapaṭibhāgā,
[page 410]
410 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] taṃ Vedeharañño dassāmā" 'ti vatvā "Vedehaṃ kāmena palobhetvā gilitabalisaṃ viya macchaṃ saddhiṃ Mahosadhena ānetvā ubho pi te māretvā jayapānaṃ pivissāmā" ti sanniṭṭhānaṃ katvā rājānaṃ upasaṃkamitvā ā.: "deva eko manto atthīti", "ācariya tava mantan nissāya uttarasāṭakassāpi sāmino na jāt'; amha, idāni kiṃ karissasi, tuṇhī hohīti", "mahārāja iminā upāyena sadiso añño upāyo nāma n'; atthīti", "tena hi bhaṇāhīti", "mahārāja amhehi dvīhi yeva bhavituṃ vaṭṭatīti", "evaṃ hotū" 'ti, atha naṃ brāhmaṇo uparipāsādatalaṃ āropetvā ā.: "mahārāja Vedeharājānaṃ kilesena palobhetvā idhānetvā saddhiṃ g-puttena māressāmā" 'ti, "sundaro ācariya upāyo, kathaṃ pana naṃ palobhetvā ānessāmā" 'ti, "mahārāja, dhītā vo Pañcālacaṇḍī uttama-, tassā rūpasampattiñ ca cāturiyavilāse ca kavīhi gītabandhanena bandhāpetvā tāni kabbāni Mithilāyaṃ gāyāpetvā ‘evarūpaṃ itthiratanaṃ alabhantassa Videhanarindassa kiṃ rajjenā'; 'ti tassa savanasaṃsaggena baddhabhāvaṃ ñatvā ahaṃ gantvā divasaṃ ṭhapessāmi, so mayi divasaṃ ṭhapetvā āgate gilitabaliso viya maccho g-puttaṃ gahetvā āgamissati, atha te māressāmā" 'ti, rājā tassa vacanaṃ sutvā tussitvā "sundaro upāyo ācariya, evaṃ karissāmā" 'ti sampaṭicchi, taṃ pana mantaṃ C-Brahmadattassa sayanapālikā sāḷikasakuṇikā sutvā paccakkham akāsi, rājā nipuṇe kabbakāre pakkosāpetvā bahuṃ dhanaṃ datvā dhītaraṃ tesaṃ dassetvā "nānā etissā rūpasampattiṃ nissāya kabbaṃ karothā" 'ti ā., ne atimanoharāni gītāni bandhitvā rājānaṃ sāvayiṃsu, rājā bahuṃ dhanaṃ adāsi, kavīnaṃ santikā naṭā sikkhitvā samajjamaṇḍale gāyiṃsu, iti tāni viṭṭhāritāni ahesuṃ, tesu manussānaṃ antare vitthāritattaṃ gatesu rājā gāyake pakkosāpetvā ā.:, tātā tumhe mahāsakuṇe gahetvā rattiṃ rukkhaṃ āruyha ta. nisinnā gāyitvā paccūsakāle tesaṃ gīvāsu kaṃsatāle bandhitvā te uṭṭhāpetvā otarathā" 'ti,
[page 411]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 411
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so kira "Pañcālarañño dhītu sarīravaṇṇaṃ devatāpi gāyantīti" pākaṭabhāvakaraṇatthaṃ tathā kāresi, puna rājā te kavī pakkosāpetvā "tātā iti tumhe ‘evarūpā kumārikā Jambudīpatale aññassa rañño nānucchavikā Mithilāyaṃ Videharañño anucchavikā'; ti rañño issariyañ ca imāya ca rūpaṃ vaṇṇetvā gītāni bandhathā" ti ā., tathā katvā rañño ārocayiṃsu, rājā tesaṃ dhanaṃ datvā "tātā Mithilaṃ gantvā ta. iminā va upāyena gāyathā" 'ti pesesi, te tāni gāyantā anupubbena Mithilaṃ gantvā samajjamaṇḍale gāyiṃsu, tāni sutvā mahājano ukkuṭṭhisahassāni pavattetvā tesaṃ bahuṃ dhanaṃ adāsi, te rattisamaye rukkhesu pi gāyitvā paccūsakāle sakuṇānaṃ gīvāsu kaṃsatāle bandhitvā otaranti, ākāse kaṃsatālasaddaṃ sutvā,Pañcālarājadhītu sarīravaṇṇaṃ devatāpi gāyantīti" nagare ekakolāhalaṃ ahosi, rājā sutvā kabbakāre pakkosāpetvā attano nivesane samajjaṃ kāretvā "evarūpaṃ kira uttamarūpadaraṃ dhītaraṃ Cūlanīrājā mayhaṃ dātukāmo" ti tussitvā tesaṃ bahuṃ dhanaṃ adāsi, te pi āgantvā Brahmadattassa ārocayiṃsu, atha naṃ Ke-ā.: "idān'; āhaṃ mahārāja divasaṃ vavatthāpanāya gamissāmīti", "sādhu ācariya, kiṃ laddhuṃ vaṭṭatīti", "thokaṃ paṇṇākāran" ti, "gaṇhathā" 'ti dāpesi. so taṃ ādāya mahantena parivārena Vedeharaṭṭhaṃ sampāpuṇi, tassāgamanaṃ sutvā nagare ekakolāhalaṃ jātaṃ: "Cūḷanīrājā ca kira Vedeho ca mittasanthavaṃ karissanti, Cūḷanī attano dhītaraṃ rañño dassati, Ke-kira divasaṃ vavatthāpetuṃ etīti", Vedeharājāpi taṃ suṇi, M. pi sutvā pan'; assa etad ahosi: "tassāgamanaṃ mayhaṃ na ruccati, tatvato taṃ jānissāmīti" so Cūlanisantike upanikkittapurisānaṃ sāsanaṃ pesesi, "imaṃ mantaṃ tatvato na jānāma, rājā ca Ke-ca sayanagabbhe nisīditvā mantayiṃsu, rañño pana sayanapālikā sāḷikasakuṇikā etaṃ mantaṃ jāneyyā" 'ti paṭipesayiṃsu, taṃ sutvā M. cintesi: "yathā paccāmittānaṃ okāso na hoti evaṃ suvibhattaṃ katvā sajjitaṃ nagaraṃ ahaṃ Kevaṭṭassa daṭṭhuṃ na dassāmīti"
[page 412]
412 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so nagaradvārato yāva rājagehaṃ rājagehato yāva attano gehaṃ ubhosu passesu kilañjehi parikkhipāpetvā matthake pi kilañjehi paṭicchādāpetvā cittakammaṃ kāretvā bhūmiyaṃ pupphāni vikiritvā puṇṇaghaṭe ṭhapetvā kadaliyo bandhāpetvā dhaje paggaṇhāpesi, Ke-taṃ nagaraṃ pavisitvā suvibhattaṃ nagaraṃ apassanto raññā me maggo alaṃkārāpito" ti cintesi, nagarassa adassanatthaṃ katabhāvaṃ na jānāti, so gantvā rājānaṃ disvā paṇṇākāraṃ paṭicchāpetvā paṭisanthāraṃ katvā ekamante nisīditvā rañño katasakkārasammāno attano āgatakāraṇaṃ ārocento dve g. abhāsi:
Ja_XXII.9(=546).10: Rājā santhavakāmo te ratanāni pavecchati,
āgacchantu tato dūtā mañjukā piyabhāṇino, || Ja_XXII:1460 ||
Ja_XXII.9(=546).11: Bhāsantu mudukā vācā yā vācā paṭinanditā
Pañcālā ca Videhā ca ubho ekā bhavantu te ti. || Ja_XXII:1461 ||
Ta, santhavakāmo ti mahārāja amhākaṃ rājā tayā saddhiṃ mittasanthavakāmo, ratanānīti itthiratanaṃ attano dhītaraṃ ādiṃkatvā tumhākaṃ sabbaratanāni deti, āgacchantū 'ti ito paṭṭhāya kira Uttarapañcālanagarato paṇṇākāraṃ gahetvā madhuravacanā piyabhāṇino dūtā idhāgacchantu ito ca ta.
gacchantu, ekābhavantū 'ti Gaṅgodakaṃ viya Yamunodakena saddhiṃ saṃsandantā ekasadisā va hontū 'ti.
Evañ ca pana naṃ vatvā "mahārāja amhākaṃ aññaṃ mahāmaccaṃ pesetukāmo hutvāpi ‘añño manāpaṃ katvā sāsanaṃ ārocetuṃ na sakkhissatīti'; maṃ pesesi", "ācariya tumhe rājānaṃ sādhukaṃ bodhetvā ādāya āgacchathā" 'ti, "gaccha mahārāja seṭṭhaṃ abhirūpañ ca kumārikaṃ labhissatha, amhākañ ca raññā saddhiṃ mettī ca vo patiṭṭhahissatīti", so tassa vacanaṃ sutvā va tuṭṭhamānaso "uttamarūpadharaṃ kira kumārikaṃ labhissāmīti" savanasaṃsaggena bandhitvā "ācariya tumhākañ ca kira Mahosadhapaṇḍitassa ca dhammayuddhe vivādo ahosi, gacchatha puttaṃ me passatha, ubho pi paṇḍitā aññamaññaṃ khamāpetvā mantetvā ethā" 'ti ā.,
[page 413]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 413
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] taṃ sutvā Ke"passissāmi paṇḍitan" ti taṃ passituṃ agamāsi, M. pi taṃ divasaṃ "tena me pāpadhammena saddhiṃ sallāpo mā hotū" 'ti pāto va thokaṃ sappiṃ pivi, geham pi 'ssa bahalena allagomayena limpiṃsu, thambhe telena makkhesuṃ, tassa nipajjanakaṃ ekaṃ paṭṭamañcanakaṃ ṭhapetvā sesāni mañcapīṭhāni nīhariṃsu, so manussānaṃ saññaṃ adāsi: "brāhmaṇe kathetuṃ āraddhe evaṃ vadeyyātha: ‘brāhmaṇa paṇḍitena saddhiṃ mā kathaya, ajja tena sappi pītan'; ti mayi pi tena saddhiṃ kathanākāraṃ karonte pi ‘deva sappi vo pītaṃ, mā kathethā'; 'ti vāreyyāthā" ti, evaṃ vicāretvā M. rattapaṭṭaṃ nivāsetvā sattamesu dvārakoṭṭhakesu manusse ṭhapetvā paṭṭamañcake nipajji, Ke-pi 'ssa paṭhamadvārakoṭṭhake ṭhatvā "kahaṃ paṇḍito" ti pucchi, atha naṃ te manussā "brāhmaṇa mā mahāsaddaṃ kari, sace si āgantukāmo tuṇhī hutvā ehi, ajja paṇḍitena sappi pītaṃ, mahāsaddaṃ kātuṃ na labbhatīti" āhaṃsu, sesadvārakoṭṭhakesu pi naṃ evam evaṃ āhaṃsu, so sattamadvārakoṭṭhakaṃ atikkamitvā p-assa santikaṃ agamāsi, p. kathanākāraṃ dassesi, atha naṃ "deva, mā kathayittha, tikhiṇasappi vo pītaṃ, kiṃ vo iminā duṭṭhabrāhmaṇena saddhiṃ kathitenā" 'ti vatvā vārayiṃsu, iti so p-assa santikaṃ gantvā n'; eva nisīdituṃ na āsanaṃ nissāya tiṭṭhanaṭṭhānaṃ labhi, allagomayaṃ atikkamitvā aṭṭhāsi, atha taṃ oloketvā eko akkhīni khani eko bhamukaṃ ukkhipi, eko kapparaṃ kaṇḍūyi, so tesaṃ kiriyaṃ disvā maṃkubhūto "gacchām'; ahaṃ p-ā" 'ti vatvā aparena "are duṭṭhabrāhmaṇa mā saddaṃ karīti" vutte "saddam eva karosi, aṭṭhīni te bhindissāmīti" vutte bhītatasito hutvā nivattitvā olokesi, atha naṃ añño veḷupesikāya piṭṭhiyaṃ tāḷesi, añño gīvāya gahetvā khipi, añño piṭṭhiyaṃ hatthatalena pahari, so dīpimukhā muttamigo viya bhītatasito nikkhamitvā rājagehaṃ gato, rājāpi cintesi:
[page 414]
414 XXII. Mahānipāta.
"ajja mama putto imaṃ pavattiṃ sutvā tuṭṭho bhavissati, dvinnaṃ p-ānaṃ mahatiyā dhammasākacchāya bhavitabbaṃ, ajja ubho pi aññamaññaṃ khamāpessanti, lābhā vata me" ti, so Ke-aṃ disvā p-ena saddhiṃ saṃsanditākāraṃ pucchanto g. ā.:
Ja_XXII.9(=546).12: Kathan nu Kevaṭṭa Mahosadhena
samāgamo āsi, tad iṃgha brūhi,
kacci te paṭinijjhatto kacci tuṭṭho Mahosadho ti. || Ja_XXII:1462 ||
Ta. paṭinijjhatto ti dhammayuddhamaṇḍale pavattaviggahavūpasamanatthaṃ kacci tvaṃ tena so ca tayā nijjhatto khamāpito, kacci tuṭṭho ti kacci tumhākaṃ raññā pesitapavattiṃ sutvā tuṭṭho ti.
Evaṃ vutte Kevaṭṭo "mahārāja tumhe taṃ paṇḍito ti gahetvā vicaratha, tato asappurisataro nāma n'; atthīti" g. ā.:
Ja_XXII.9(=546).13: Anariyarūpo puriso janinda asamodako
thaddho asabbhirūpo [yathā mūgo va badhiro va]
na kiñc'; atthaṃ abhāsathā 'ti. || Ja_XXII:1463 ||
Ta. asabbhirūpo ti apaṇḍitajātiko, na kiñcatthañ ti mayā saha kiñci atthaṃ na bhāsittha, ten'; eva naṃ apaṇḍito ti maññāmīti Bo-assa aguṇaṃ kathesi.
Rājā tassa vacanaṃ anabhinanditvā apaṭikkositvā tassa ca tena saddhiṃ āgatānañ ca paribbayañ c'; eva nivāsagehañ ca dāpetvā "gacchathācariya vissamathā" 'ti taṃ uyyojetvā "mama putto p-o paṭisanthārakusalo iminā kira saddhiṃ n'; eva paṭisanthāraṃ akāsi na tuṭṭhiṃ pavedesi, kiñci tena anāgatabhayaṃ diṭṭhaṃ bhavissatīti" sayam eva g. samuṭṭhāpesi:
Ja_XXII.9(=546).14: Addhā idaṃ mantapadaṃ sududdasaṃ,
attho suddho naraviriyena diṭṭho,
tathā hi kāyo mama sampavedhati,
hitvā sayaṃ ko parahattham essatīti. || Ja_XXII:1464 ||
Ta. idaṇ ti yaṃ yaṃ mama puttena diṭṭhaṃ addhā idaṃ mantapadaṃ aññena ittarapurisena sududdasaṃ, nara-ti viriyavantena narena suddho attho diṭṭho bhavissati, sayan ti sakaraṭṭhaṃ hitvā ko parahatthaṃ gamissati.
[page 415]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 415
"Mama puttena brāhmaṇassa āgamane doso diṭṭho bhavissati, ayaṃ hi āgacchanto na mittasanthavatthāya āgamissati, maṃ pana kāmena palobhetvā nagaraṃ netvā gaṇhanatthāya āgatena bhavitabban" ti, "taṃ anāgatabhayaṃ diṭṭhaṃ bhavissati paṇḍitenā" 'ti tassa taṃ atthaṃ āvajjetvā bhītatasitassa nisinnakāle cattāro paṇḍitā āgamiṃsu, rājā Senakaṃ pucchi:
Senaka ruccati te Uttarapañcālanagaraṃ gantvā Cūḷanīrājassa dhītu ānayanan" ti, "kiṃ kathetha mahārāja, na hi siriṃ āgacchantiṃ paharitvā palāpetuṃ vaṭṭati, sace tumhe ta. gantvā taṃ gaṇhissatha ṭhapetvā C-Brahmadattaṃ añño tumhehi samo Jambudīpatale na bhavissati, kiṃkāraṇā: jeṭṭharājassa dhītāya gahitattā, so hi ‘sesarājāno mama manussā, Vedeho eko mayā sadiso'; ti sakala-Jambudīpe uttamarūpadharaṃ dhītaraṃ tumhākaṃ dātukāmo jāto, karoth'; assa vacanaṃ, mayam pi tumhe nissāya vatthālaṃkāre labhissāmā" 'ti, rājā sese pucchi, te pi tath'; eva kathesuṃ, tassa tehi saddhiṃ kathentass'; eva Kevaṭṭabrāhmaṇo nivāsagehā nikkhamitvā "rājānaṃ āmantetvā gamissāmīti" āgantvā "mahārāja, na sakkā amhehi papañcaṃ kātuṃ, gamissāma mayaṃ narindā" 'ti, rājā tassa sakkāraṃ katvā taṃ uyyojesi, M. tassa gatabhāvaṃ ñatvā nahāyitvā alaṃkaritvā rājupaṭṭhānaṃ āgantvā rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi, rājā cintesi:
"putto me Ma-paṇḍito mahāmantī mantapāragato atītānāgatapaccuppanne atthe jānāti, amhākaṃ ta. gantuṃ yuttabhāvaṃ vā ayuttabhāvaṃ vā p. jānissatīti" so attano paṭhamaṃ cintite aṭhatvā rāgaratto mohamūḷho hutvā taṃ pucchanto g. ā.:
Ja_XXII.9(=546).15: Channaṃ hi ekā va matī sameti
ye paṇḍitā uttamabhūripattā,
yānaṃ ayānaṃ athavāpi ṭhānaṃ
Mahosadha tvam pi matiṃ karohīti. || Ja_XXII:1465 ||
Ta. channan ti p-a Kevaṭṭabrāhmaṇassa ca mama ca imesaṃ catunnan ti channaṃ amhākaṃ ekā va matī eko ajjhāsayo Gaṅgodakaṃ viya Yamunodakena saṃsandati sameti,
[page 416]
416 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ye mayaṃ cha pi janā p-a uttamabhūripattā tesam no channam pi C-rājadhītu ānayanaṃ ruccatīti, ṭhānan ti idh'; eva vāso, matiṃ karohīti amhākaṃ ruccanakaṃ nāma appamāṇaṃ tvam pi cintehi kiṃ amhākaṃ āvāhatthāya ta. yānaṃ udāhu ayānaṃ ādu idh'; eva vāso ruccatīti.
Taṃ sutvā p. "ayaṃ rājā ativiya kāmagiddho, andhabālabhāvena imesaṃ catunnaṃ vacanaṃ gaṇhāti, gamane dosaṃ kathetvā nivattessāmi nan" ti cintetvā catasso g. abhāsi:
Ja_XXII.9(=546).16: Jānāsi kho rāja: mahānubhāvo
mahabbalo Cūḷanibrahmadatto
rājā ca taṃ icchati kāraṇatthaṃ
migaṃ yathā okacarena luddo. || Ja_XXII:1466 ||
Ja_XXII.9(=546).17: Yathāpi maccho balisaṃ vaṃkaṃ maṃsena chāditaṃ
āmagiddho na jānāti maccho va maraṇam attano || Ja_XXII:1467 ||
Ja_XXII.9(=546).18: Evam eva tuvaṃ rāja Cūlanīyassa dhītaraṃ
kāmagiddho na jānāsi maccho va maraṇam attano. || Ja_XXII:1468 ||
Ja_XXII.9(=546).19: Sace gacchasi Pañcālaṃ khippam attaṃ jahissasi
migaṃ pathānupannaṃ va mahantaṃ bhayam essatīti. || Ja_XXII:1469 ||
Ta. rājā 'ti Videhaṃ ālapati, mahānubhāvo ti mahāyaso, mahabbalo ti aṭṭhārasākkhohiṇīsaṃkhātena balena samannāgato, kāraṇatthan ti {maraṇakāraṇassa} atthāya, okacarenā 'ti okacarikāya, luddo hi ekaṃ migiṃ sikkhāpetvā rajjukena bandhitvā araññaṃ netvā migānaṃ gocaraṭṭhāne ṭhapessati, sā bālamigaṃ attano santikaṃ ānetukāmā sakasaññāya saṃrāgaṃ janentī viravati, tassā saddaṃ sutvā bālamigo migagaṇaparivuto vanagumbe nipanno sesamigīsu saññaṃ katvā tassā savanasaṃsagge baddho vuṭṭhāya nikkhamitvā gīvaṃ ukkhipitvā kilesavasena taṃ migiṃ upagantvā luddassa mahāpassaṃ datvā tiṭṭhati, tam enaṃ so tikhiṇāya sattiyā vijjhitvā jīvitakkhayaṃ pāpeti, ta. luddo viya C-rājā okacarikā viya tassa dhītā luddassa hatthe āvudhaṃ viya Kevaṭṭabrāhmaṇo, iti yathā okacarena luddo migaṃ kāraṇatthāya icchati evaṃ so rājānaṃ icchatīti ā., āmagiddho ti vyāmasatagambhīre udake vasanto pi tasmiṃ baḷise vaṃkaṭṭhānaṃ chādetvā ṭhite āmasaṃkhāte āmise giddho hutvā baḷisaṃ gilati, attano maraṇaṃ na jānāti, dhītaran ti Cūḷanībāḷisikassa Ke-brāhmaṇabaḷisaṃ chādetvā ṭhitaṃ āmisasadisaṃ tassa rañño dhītaraṃ kāmagiddho hutvā maccho attano maraṇasaṃkhātaṃ āmisaṃ viya na jānāsi,
[page 417]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 417
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Pañcālan ti Uttarapañcālanagaraṃ, attan ti attānaṃ, pathānupannan ti yathā gāmadvāramaggaṃ anuppattaṃ migaṃ mahantaṃ bhayaṃ essati taṃ migaṃ maṃsatthāya āvudhāni gahetvā nikkhamantesu manussesu ye ye passanti te te mārenti evaṃ Uttara -- nagaraṃ gacchantaṃ tam pi maraṇabhayaṃ essati upagamissatīti catūhi gāthāhi rājānaṃ niggaṇhitvā kathesi.
So atiniggaṇhanto kujjhitvā "ayaṃ maṃ attano dāsaṃ viya maññati, rājā ti saññam pi na karoti, aggarājena ‘dhītaraṃ dassāmīti'; mama santikaṃ pesitaṃ ñatvā ekam pi maṅgalapaṭisaṃyuttaṃ na kathetvā maṃ ‘lāḷamigo viya giḷitabaḷisamaccho viya pathānupannamigo viya ca maraṇaṃ pāpuṇissasīti'; vadatīti" kujjhitvā anantaraṃ g. ā.:
Ja_XXII.9(=546).20: Mayam eva bāl'; amhase elamūgā
ye uttamatthāni tayī lapimha,
kim eva tvaṃ naṅgalakoṭivaddho
atthāni jānāsi yathāpi aññe ti. || Ja_XXII:1470 ||
Ta. bālamhase ti bālā amhe, elamūgā ti lāḷamukhā mayam eva, uttamatthānīti uttamaitthiratanapaṭilābhakāraṇāni, tayi lapimhā 'ti tava santike kathayimha, kimevā 'ti garahanto āha, naṅgala-ti gahapatiputtā daharakālato paṭṭhāya maṅgalakoṭiṃ gahetvā yeva vaḍḍhanti, tam atthaṃ sandhāya tvaṃ gahapatikammam eva jānāsi na khattiyānaṃ maṅgalakamman ti iminā adhippāyen'; evam āha, aññe ti yathā Ke-vā Senakādayo vā aññe paṇḍitā imāni khattiyānaṃ maṅgalatthāni jānanti tāni kiṃ tathā tvaṃ jānāsi, gahapatikammajānanam eva tavānucchavikan ti.
Iti taṃ akkositvā paribhāsitvā "g-putto mama maṅgalantarāyaṃ karoti, niddhamath'; etan" ti nīharāpetuṃ g. ā.:
Ja_XXII.9(=546).21: Imaṃ gale gahetvāna nāsetha vijitā mama
yo me ratanalābhassa antarāyāya bhāsatīti. || Ja_XXII:1471 ||
So rañño kuddhabhāvaṃ ñatvā "sace kho pana maṃ koci rañño vacanaṃ gahetvā hatthe vā gīvāya vā parāmaseyya tam me alaṃ assa yāvajīvaṃ lajjituṃ, tasmā sayam eva nikkhamissāmīti" cintetvā rājānaṃ vanditvā attano gehaṃ gato,
[page 418]
418 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] rājā kevalaṃ kodhavasen'; eva vadati, Bodhisatte pana garucittatāya na kiñci tathā kātuṃ āṇāpesi, atha M. cintesi: "ayaṃ rājā bālo, attano hitāhitaṃ na jānāti, kāmagiddho hutvā ‘tassa dhītaraṃ labhissāmi yevā'; 'ti anāgatabhayaṃ ajānitvā gacchanto mahāvināsaṃ pāpuṇissati, mayā nāssa kathaṃ hadaye kātuṃ vaṭṭati, bahūpakāro me esa mahato yasassa dāyako, imassa mayā paccayena bhavitabbaṃ vaṭṭati, paṭhamaṃ kho pana suvapotakaṃ pesetvā tatvato ñatvā pacchā sayaṃ gamissāmīti" cintetvā suvapotakaṃ pesesi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.9(=546).22: Tato ca so apakkamma Vedehassa upantikā
atha āmantayī dūtaṃ Māṭharaṃ suvapaṇḍitaṃ: || Ja_XXII:1472 ||
Ja_XXII.9(=546).23: Ehi samma harīpakkha, veyyāvaccaṃ karohi me,
atthi Pañcālarājassa sāḷikā sayanapālikā || Ja_XXII:1473 ||
Ja_XXII.9(=546).24: Taṃ pattharena pucchassu, sā hi sabbassa kovidā,
sā tesaṃ sabbaṃ jānāti rañño ca Kosiyassa ca. || Ja_XXII:1474 ||
Ja_XXII.9(=546).25: Āmoti so paṭissutvā Maṭṭharo suvapaṇḍito
agamāsi harīpakkho sāḷikāya upantikaṃ. || Ja_XXII:1475 ||
Ja_XXII.9(=546).26: Tato ca kho so gantvāna Māṭharo suvapaṇḍito
atha āmantayī sugharaṃ sāḷikaṃ mañjubhāṇikaṃ: || Ja_XXII:1476 ||
Ja_XXII.9(=546).27: Kacci te sughare khamanīyaṃ, kacci vesse anāmayaṃ,
kacci te madhunā lājā labbhate sughare tava. || Ja_XXII:1477 ||
Ja_XXII.9(=546).28: Kusalañ c'; eva me samma atho samma anāmayaṃ,
atho me madhunā lājā labbhate suvapaṇḍita. || Ja_XXII:1478 ||
Ja_XXII.9(=546).29: Kuto nu samma āgamma kassa vā pahito tuvaṃ,
na ca me si ito pubbe diṭṭho vā yadi vā suto ti. || Ja_XXII:1479 ||
Ta. harīpakkho ti haritapattasamānapakkha, veyyāvaccan ti ehi sammā 'ti vutte āgantvā aṃke nisinnaṃ samma aññena manussabhūtena kātuṃ asakkuṇeyyaṃ mam'; ekaṃ kāyaveyyāvaṭikaṃ karohīti ā, kiṃ karomi devā 'ti ca vutte samma Ke-brāhmaṇassa dūteyyenāgatakāraṇaṃ ṭhapetvā rājānañ ca Kevaṭṭañ ca aññe na jānanti,
[page 419]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 419
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ubho va rañño sayanagabbhe nisinnā mantayiṃsu, tassa pana atthi Pañcālassa sāḷikā sayanapālikā sā kira taṃ rahassaṃ jānāti, tvaṃ ta. gantvā tāya saddhiṃ methunapaṭisaṃyuttaṃ vissāsaṃ katvā tesaṃ rahassaṃ taṃ pattharena pucchassu, taṃ sāḷikaṃ paṭicchanne padese yathā taṃ koci na jānāti evaṃ puccha, sace hi te koci saddaṃ suṇāti jīvitaṃ te n'; atthi, tasmā paṭicchannaṭṭhāne saṇikaṃ pucchā 'ti, sā nesaṃ sabban ti sā nesaṃ rañño Kosiyagottassa ca Kevaṭṭassā 'ti dvinnam pi janānaṃ sabbaṃ taṃ rahassaṃ jānāti, āmā tīti bhi. so suvapotako paṇḍitena purimanayen'; eva sakkāraṃ katvā vissaṭṭho, āmā ti tassa vacanaṃ paṭissutvā M-aṃ vanditvā padakkhiṇaṃ katvā vivaṭasīhapañjarena nikkhamitvā vātavegena Siviraṭṭhe Ariṭṭhapuran tāva gantvā ta. pavattiṃ sallakkhetvā Uttarapañcālaṃ sāḷikāya santikaṃ gato, kathaṃ hi: so rājanivesanassa kañcanathūpikāya nisīditvā rāganissitaṃ madhuraravaṃ ravi, kiṃkāraṇā: imaṃ saddaṃ sutvā sāḷikā paṭiravaṃ ravissati, tāya saññāya assā santikaṃ gamissāmīti, sāpi tassa saddaṃ sutvā rājasayanassa santike suvaṇṇapañjare nisinnā sārattacittā hutvā tikkhattuṃ viravi, so thokaṃ gantvā punappuna saddaṃ katvā tāya katasaddānusārena kamena sīhapañjarummāre ṭhitvā parissayābhāvaṃ oloketvā tassā santikaṃ gato, atha naṃ sā ehi samma suvaṇṇapañjare nisīdā 'ti ā., so gantvā nisīdi, āmantayīti evaṃ so gantvā methunapaṭisaṃyuttaṃ vissāsaṃ kattukāmo hutvā taṃ āmantesi, sugharan ti kañcanapañjare vasantāya sundaragharaṃ, vesse ti vessike vessajātike iti, sāḷikā kira sakuṇesu vessajātikā nāma, tena naṃ evaṃ ālapati, tavā 'ti sughare tava vadāmi, kacci te madhunā saddhiṃ lājā labbhatīti pucchati, āgammā 'ti samma kuto āgantvā tvaṃ idha paviṭṭho ti pucchati, kassa vā ti kena vā pesito tvaṃ idhāgato ti.
So tassā vacanaṃ sutvā "sac'; āhaṃ ‘Mithilāto āgato 'mhīti'; vakkhāmi esā maramānāpi mayā saddhiṃ vissāsaṃ na karissati, Siviraṭṭhe kho pan'; asmiṃ Ariṭṭhapuraṃ sallakkhetvā āgato, tasmā musāvādaṃ katvā Sivirājena pesito hutvā tato āgatabhāvaṃ kathessāmīti" cintetvā ā.:
Ja_XXII.9(=546).30: Ahosiṃ Sivirājassa pāsāde sayanapālako,
tato so dhammiko rājā baddhe mocesi bandhanā ti. || Ja_XXII:1480 ||
Ta. baddhe ti attano dhammikatāya sabbe baddhake bandhanā mocesi, evaṃ mocento maṃ pi saddahitvā muñcatha nan ti ā., so 'haṃ vivaṭasuvaṇṇapañjarā nikkhamitvā bahipāsāde yatth'; icchāmi ta gocaraṃ gahetvā suvaṇṇapañjare yeva vasāmi, yathā tvaṃ na evaṃ niccakālaṃ pañjare yeva acchāmīti.
[page 420]
420 XXII. Mahānipāta.
Ath'; assa sā attano atthāya suvaṇṇataṭṭake ṭhapite madhulāje ca madhūdakañ ca datvā "samma tvaṃ dūrato āgato, ken'; atthena idhāgato sīti" pucchi, so tassā vacanaṃ sutvā rahassaṃ sotukāmo musāvādaṃ katvā ā.:
Ja_XXII.9(=546).31: Tassa mekā dutiyāsi sāḷikā mañjubhāṇikā
taṃ tattha avadhi seno pekkhato sughare maman ti. || Ja_XXII:1481 ||
Ta. tassa mekā ti tassa mayhaṃ ekā, dutiyāsīti purāṇadutiyikā ahosi.
Atha naṃ sā pucchi: "kathaṃ pana te bhariyaṃ seno vadhīti", so tassā ācikkhanto "suṇa bhadde: ekadivasaṃ amhākaṃ rājā udakakīḷaṃ gacchanto mam pi pakkosi, ahaṃ bhariyaṃ ādāya tena saddhiṃ gantvā kīḷitvā sāyaṇhasamaye ten'; eva saddhiṃ paccāgantvā raññā saddhiṃ yeva pāsādam āruyha sarīraṃ sukkhāpanatthāya bhariyaṃ ādāya sīhapañjarena nikkhamitvā kūṭāgārakucchiyaṃ nisīdiṃ, tasmiṃ khaṇe eko seno kūṭāgārā nikkhamante amhe gaṇhituṃ pakkhandi, aham maraṇabhayabhīto vegena palāyiṃ, sā pana tadā garubhārā ahosi, tasmā sā vegena palāyituṃ nāsakkhi, atha so mayhaṃ passantass'; eva taṃ māretvā ādāya gato, atha maṃ tassā sokena rodamānaṃ disvā amhākaṃ rājā ‘kiṃ samma rodasīti'; pucchitvā tam atthaṃ sutvā ‘alaṃ samma mā rodi, aññaṃ bhariyaṃ pariyesā'; 'ti vatvā ‘kiṃ deva aññāya anācārāya dussīlāya ānītāya pi, varaṃ ekaken'; eva caritun'; ti vutte ‘samma ahaṃ ekaṃ sakuṇikaṃ sīlācārasampannaṃ passāmi tava bhariyāya sadisaṃ eva, C-rājassa hi sayanapālikā sāḷikā evarūpā, tvaṃ ta. gantvā tassā manaṃ pucchitvā okāsaṃ kāretvā sace te ruccati āgantvā amhākaṃ ācikkha, atha ahaṃ vā devī vā gantvā mahantena parivārena taṃ ānessāmā'; ti vatvā maṃ idha pahiṇi, ten'; amhi kāraṇenāgato" ti vatvā ā.:
Ja_XXII.9(=546).32: Tassā kāmābhisammanto āgato 'smi tav'; antike,
sace kareyyāsi me okāsaṃ ubhayo va vasāmase. || Ja_XXII:1482 ||
[page 421]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 421
Sā tassa vacanaṃ sutvā somanassappattā ahosi, attano pana bhāvaṃ ajānāpetvā anicchamānā viya āha:
Ja_XXII.9(=546).33: Suvo va suviṃ kāmeyya sāḷiko pana sāḷikaṃ,
suvassa sāḷikāya ca saṃvāso hoti kīdiso ti. || Ja_XXII:1483 ||
Ta. suvo vā ti samma {suvapaṇḍita} suvo va suviṃ kāmeyya, kīdiso ti asamānajātikānaṃ saṃvāso nāma kīdiso hoti, suvo hi samānajātikaṃ suviṃ disvā cirasanthutam pi sāḷikaṃ jahissati, so piyavippayogo mahato dukkhāya bhavissatīti asamānajātikānaṃ saṃvāso nāma na sametīti.
Itaro taṃ sutvā "ayaṃ maṃ na paṭikkhipati, parihāram eva karoti, addhā maṃ icchissati, nānāvidhāhi naṃ upamāhi saddahāpessāmīti" cintetvā ā.:
Ja_XXII.9(=546).34: Yaṃ yaṃ kāmī kāmayati api caṇḍālikām api
sabbehi sadiso hoti, n'; atthi kāme asadiso ti. || Ja_XXII:1484 ||
Ta. caṇḍālikāmapīti caṇḍālikam pi, sadiso ti cittasadisatāya sabbesaṃ saṃvāso sadiso va hoti, kāme ti kāmasmiṃ hi cittam eva pamāṇaṃ na pana jāti.
Evaṃ pana vatvā manussesu nānājātipamāṇabhāvadassanatthaṃ atthaṃ āharitvā dassento anantaraṃ g. ā.:
Ja_XXII.9(=546).35: Atthi Jambāvatī nāma mātā Sibbissa rājino
sā bhariyā Vāsudevassa Kaṇhassa mahesī piyā ti. || Ja_XXII:1485 ||
Ta. Jambāvatīti Sivirañño mātā J. nāma caṇḍālī ahosi, sā Kaṇhāyanagottassa dasabhātikānaṃ jeṭṭhassa Vāsudevassa piyā mahesī ahosi, so kir'; ekadivasaṃ Dvāravatito nikkhamitvā uyyānaṃ gacchanto Caṇḍālagāmato keṇacid eva karaṇīyena nagaraṃ pavisantiṃ ekaṃ ekamante ṭhitaṃ abhirūpaṃ kumārikaṃ disvā va paṭibaddhacitto hutvā kiṃjātikā ti pucchāpetvā caṇḍālajātikā ti sutvāpi paṭibaddhacittatāya vippaṭisārī hutvā sassāmikabhāvaṃ pucchāpetvā assāmikā ti sutvā taṃ ādāya tato va nivattitvā nivesanaṃ netvā ratanarāsimhi ṭhapāpetvā aggamahesiṃ akāsi, sā Siviṃ nāma puttaṃ vijāyi, so pitu accayena Dvāravatiyaṃ r. kāresi, taṃ sandhāy'; etaṃ vuttaṃ.
[page 422]
422 XXII. Mahānipāta.
Iti so idaṃ udāharaṇaṃ āharitvā "evarūpo pi nāma khattiyo caṇḍāliyā saddhiṃ vāsaṃ kappesi, amhesu tiracchānagatesu kiṃ vattabbaṃ, aññamaññaṃ saṃvāsarocanaṃ ñeva pamāṇan" ti vatvā aparam pi u. āharanto āha:
Ja_XXII.9(=546).36: Rathavatī kimpurisā sāpi Vacchaṃ akāmayi
manusso migiyā saddhiṃ, n'; atthi kāme asādiso ti. || Ja_XXII:1486 ||
Ta. Vacchan ti evannākaṃ tāpasaṃ, kathaṃ pana sā taṃ kāmayīti, atītasmiṃ hi samaye eko brāhmaṇo kāme ādīnavaṃ disvā mahantaṃ yasaṃ pahāya isipabbajjaṃ pabbajitvā Himavante paṇṇasālaṃ māpetvā vasi, tassa paṇṇasālato avidūre ekissā guhāya bahukinnarā vasanti, tatth'; eko makkaṭako vasati, so jālaṃ vinetvā tesaṃ sīsaṃ bhinditvā lohitaṃ pivati, kinnarā nāma dubbalā honti bhīrujātikā, so pi makkaṭako mahā ativisālo, te tassa kiñci kātuṃ asakkontā taṃ tāpasaṃ upasaṃkamitvā katapaṭisanthārā āgamanakāraṇaṃ puṭṭhā:
deva eko no m. jīvitaṃ harati aññaṃ paṭisaraṇaṃ na passāma, taṃ mārāpetvā amhākaṃ sotthibhāvaṃ karohīti, tāpaso p'; etha na mādisā pāṇātipātaṃ karontīti apasādesi, tesu Rathavatī nāma kinnarī assāmikā ahosi, te taṃ alaṃkaritvā tāpasassa santikaṃ netvā deva ayan te pādaparicārikā hotu amhākaṃ paccāmittaṃ vadhehīti āhaṃsu, tāpaso taṃ disvā va paṭibaddhacitto hutvā tāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappetvā guhādvāre ṭhatvā gocarāya nikkhamantaṃ muggarena poṭhetvā jīvitakkhayaṃ pāpesi, so tāya saddhiṃ samaggavāsaṃ vasanto puttadhītāhi vaḍḍhitvā tatth'; eva kālam akāsi, evaṃ sā taṃ kāmesi, suvapotako idaṃ u. āharitvā Vacchatāpaso tāva manusso hutvā tiracchānagatāya kinnariyā saddhiṃ saṃvāsaṃ kappesi, kimaṅga pana mayam hi ubho pakkhino va tiracchānagatā vā 'ti dīpento manusso migiyā saddhiṃ ti ā., evaṃ manussā tiracchānagatāya saddhiṃ saṃvasantā saṃvijjanti, n'; atthi kāme asādiso, cittam ev'; ettha pamāṇan ti.
Sā tassa vacanaṃ sutvā "sāmi cittan tāva sabbakāle ekasadisan na hoti, piyavippayogaṃ bhāyāmīti" ā., so paṇḍito itthimāyāsu kusalo tena vīmaṃsanto puna g. ā.:
Ja_XXII.9(=546).37: Handa kho 'haṃ gamissāmi sāḷike mañjubhāṇike
paccakkhānupadaṃ h'; etaṃ, atimaññasi nūna man ti. || Ja_XXII:1487 ||
Ta. paccakkh -- hetan ti yaṃ tvaṃ vadasi sabbam etaṃ paccakkhānassa anupadaṃ, paccakkhānakāraṇaṃ paccakkhānakoṭṭhāso pan'; esa, atimaññasi nūna man ti maṃ icchati ayan ti tvaṃ atikkamitvā maññasi, na mayhaṃ sāraṃ jānāsi,
[page 423]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 423
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ahaṃ rājapūjito, na mayhaṃ bhariyā dullabhā, aññaṃ bhariyaṃ pariyesissāmīti.
Sā tassa vacanaṃ sutvā va bhijjamānahadayā viya tassa saha dassanen'; eva uppannāya kāmaratiyā anuḍayhamānā viya hutvā diyaḍḍhagātham ā.:
Ja_XXII.9(=546).38: Na sirī taramānassa Māṭhara suvapaṇḍita,
idh'; eva tāva acchassu yāva rājānaṃ dakkhisi,
sossi saddaṃ mutiṅgānaṃ ānubhāvañ ca rājino ti. || Ja_XXII:1488 ||
Ta. na sirīti samma suvaṇṇapaṇḍita ataramānassa sirī hoti taramānena kataṃ kammaṃ na sobhati, gharavāso nām'; esa garuko, cintetvā kattabbo, idh'; eva tāva accha yāva mahantena yasena samannāgataṃ amhākaṃ rājānaṃ passissasi, sossīti sāyaṇhasamaye kinnarisamānalīḷhāhi uttamarūpadharāhi nārīhi vajjamānānaṃ mutiṅgānaṃ aññesañ ca gītavāditānaṃ saddaṃ suṇissasi, rañño ca ānubhāvaṃ mahantaṃ sirisobhaggaṃ passissasi, samma kiṃ tvaṃ turito, kilesam pi na jānāsi, accha tāva pacchā jānissāmā 'ti.
Atha te sāyaṇhasamanantare methunasaṃvāsaṃ kariṃsu, samaggā sammodamānā piyasaṃvāsā ahesuṃ, atha naṃ suvapotako "na dān'; esā mayhaṃ rahassaṃ nigūhissati, idāni taṃ pucchitvā gantuṃ vaṭṭatīti" cintetvā "sāḷiye" ti ā., "kiṃ sāmīti", "ahaṃ kiñci te vattukāmo 'mhi, vadāmi nan" ti, "vada sāmīti", "hotu, amhākaṃ ajja maṅgaladivaso, aññasmiṃ divase jānissāmīti", "sace maṅgalapaṭisaṃyuttaṃ kathehi noce mā kathehi sāmīti", "maṅgalakathā tāv'; esā" ti, "tena hi kathehīti", "sace sotukāmā bhavissasi kathessāmi te" ti vatvā taṃ rahassaṃ pucchanto diyaḍḍhaṃ gātham āha:
Ja_XXII.9(=546).39: Yo nu kho 'yaṃ tibbo saddo tiro{} janapadaṃ suto
dhītā Pañcālarājassa osadhī viya vaṇṇinī
taṃ dassati Videhānaṃ so vivāho bhavissatīti. || Ja_XXII:1489 ||
T. a.: yo nu kho ayaṃ saddo tibbo mahā tirojanapade suto pararaṭṭhesu parajanapadesu vissuto paññāto patthaṭo kin nu dhītā P-rājassa osadhītārakā va virocamānā tāya eva samānavaṇṇinī atthi taṃ so Videhānaṃ dassati so vivāho bhavissati so evaṃ patthaṭo saddo, ahaṃ taṃ sutvā cintesiṃ:
[page 424]
424 XXII. Mahānipāta.
ayaṃ kumārikā uttamarūpadharā, Videharājā C-rañño paṭisattu, aññe bahurājāno Brahmadattassa vasavattino santi tesaṃ adatvā kiṃkāraṇā Vedehassa dhītaraṃ detīti.
Sā tassa vacanaṃ sutvā evam ā.: "sāmi kiṃkāraṇā maṅgaladivase avamaṅgalaṃ kathesīti", "ahaṃ maṅgalan ti kathemi tvaṃ avamaṅgalan ti vadasi, kin nu kho etan" ti, "sāmi amittānam pi tesaṃ evarūpā maṅgalakiriyā mā hotū" ti, "kathehi tāva bhadde" ti, "sāmi na sakkā kathetun" ti, "bhadde tayā viditarahassaṃ mama akathanakālato paṭṭhāya n'; atthi nāma amhākaṃ samaggavāso" ti, sā tena nippīḷiyamānā "tena hi sāmi suṇāhīti" vatvā
Ja_XXII.9(=546).40: Ediso mā amittānaṃ vivāho hotu Māṭhara
yathā Pañcālarājassa Vedehena bhavissatīti || Ja_XXII:1490 ||
imaṃ g. vatvā puna tena "bhadde kasmā evarūpaṃ kathaṃ kathesīti" vutte "tena hi suṇa, ettha dosaṃ kathessāmīti" vatvā itaraṃ gātham āha:
Ja_XXII.9(=546).41: Ānayitvāna Vedehaṃ Pañcālānaṃ rathesabho
tato taṃ ghātayissati nāssa sakhi bhavissatīti. || Ja_XXII:1491 ||
Ta. tato taṃ -- ti yadā so imaṃ nagaraṃ āgato bhavissati tadā tena saddhiṃ sakhibhāvaṃ mittadhammaṃ na karissati, daṭṭhum pi 'ssa dhītaraṃ na dassati, eko kir'; assa pana atthadhammānusāsako Ma-paṇḍito nāma atthi, tena saddhiṃ ghātessati, te ubho pi jane ghātetvā jayapānaṃ pivissāmā 'ti Keraññā saddhiṃ mantetvā taṃ gaṇhitvā āgantuṃ gato ti.
Evaṃ sā guyhamantaṃ nissesaṃ katvā suvapaṇḍitassa kathesi, so taṃ sutvā suvapaṇḍito "ācariyo upāyakusalo, acchariyaṃ tassa rañño evarūpena upāyena ghātanan" ti Ke-aṃ vaṇṇetvā "evarūpena avamaṅgalena amhākaṃ ko attho, tuṇhībhūto seyyo" ti āgammakammassa nipphattiṃ ñatvā taṃ rattiṃ tāya saddhiṃ vasitvā "bhadde ahaṃ Siviraṭṭhaṃ gantvā manāpāya bhariyāya laddhabhāvaṃ Sivirañño ārocessāmīti" gamanaṃ anujānāpetuṃ āha:
[page 425]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 425
Ja_XXII.9(=546).42: Handa [kho] maṃ anujānāhi rattiyo sattamattiyo
yāvāhaṃ Sivirājassa ārocemi mahesino
laddho ca me āvasatho sāḷikāya upantikaṃ ti. || Ja_XXII:1492 ||
Ta. mahesino ti mahesiyā, āvasatho ti vasanaṭṭhānam, upantikan ti atha ne etassā santikaṃ gacchāmā 'ti vatvā aṭṭhame divase idhānetvā mahantena parivārena taṃ gahetvā gamissāmi, yāva mamāgamanaṃ tāva mā ukkaṇṭhīti.
Taṃ sutvā sāḷikā tena saddhiṃ viyogaṃ anicchamānāpi tassa vacanaṃ paṭikkhipituṃ asakkontī anantaraṃ g. ā.:
Ja_XXII.9(=546).43: Handa [kho] taṃ anujānāmi rattiyo sattamattiyo,
sace tvaṃ sattarattena nāgacchasi mam'; antike
maññe okkantasantaṃ maṃ matāya āgamissatīti. || Ja_XXII:1493 ||
Ta. maññe okkantasantaṃ man ti evaṃ sante ahaṃ apagatajīvitaṃ mataṃ sallakkhemi, so tvaṃ aṭṭhame divase anāgacchanto mayi matāya āgamissasi, tasmā mā papañcam akāsīti.
Itaro pi "bhadde kiṃ vadesi, mayham pi aṭṭhame divase taṃ apassantassa kuto jīvitan" ti vācāya vatvā "hadayena na pana jīvavāma, kiṃ tayā mayhan" ti cintetvā uṭṭhāya thokaṃ siviraṭṭhābhimukhaṃ gantvā nivattitvā Mithilaṃ gantvā paṇḍitassa aṃsakūṭe otaritvā M-ena uparipāsādaṃ āropetvā puṭṭho sabbaṃ taṃ pavattiṃ ārocesi, so pi 'ssa purimanayen'; eva sabbaṃ sakkāram akāsi.
Satthā tam atthaṃ pakāsento āha:
Ja_XXII.9(=546).44: Tato ca kho so gantvāna Māṭharo suvapaṇḍito
Mahosadhassa akkhāsi: Sāḷiyā-vacanaṃ idan ti. || Ja_XXII:1494 ||
Idaṃ Sāḷiyāvacanan ti sabbaṃ vitthārena akkhāsi.
Tam sutvā M. cintesi: "rājā mama anicchāyāpi gamissati, gantvā mahāvināsaṃ pāpuṇissati, atha mayhaṃ evarūpassa yasadāyakassa rañño vacanaṃ hadaye katvā tassa saṅgahaṃ akarontassa garahā uppajjissati,
[page 426]
426 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] mādise ca p-e vijjamāne kiṃkāraṇā esa nassissati, rañño puretaraṃ gantvā Cūḷaniṃ disvā suvibhattaṃ katvā Videharañño nivesananagaraṃ māpetvā gāvutamattaṃ jaṃghamaggaṃ aḍḍhayojanikaṃ mahāummaggaṃ kāretvā C-rañño dhītaraṃ abhisiñcitvā amhākaṃ rañño pādaparicārikaṃ katvā aṭṭhārasākkhohiṇībalesu ekasatarājūsu parivāretvā ṭhitesv-eva amhākaṃ rājānaṃ Rāhumukhato Candaṃ viya mocetvā ādāya āgamanan nāma mama bhāro" ti, tass'; evaṃ cintentassa sarīre pīti uppajji, so pītivegena udānaṃ udānento
Ja_XXII.9(=546).45: Yass'; eva ghare bhuñjeyya bhogaṃ
tass'; eva atthaṃ puriso careyyā 'ti imaṃ upaḍḍhag. ā. || Ja_XXII:1495 ||
T. a.: yassa rañño santikā puriso mahantaṃ issariyaṃ labhitvā bhogaṃ bhuñjeyya akkosantassāpi paribhāsantassāpi gale gahetvā nikkaḍḍhantassāpi tass'; eva atthaṃ hitaṃ vaḍḍhiṃ p. kāyadvārādīhi tīhi pi dvārehi careyya na hi mittadūbhikammaṃ nāma p-ena kātabban ti.
So nahāyitvā alaṃkaritvā mahantena yasena rājakulaṃ gantvā rājānaṃ vanditvā ekamantaṃ ṭhito ā.: "kiṃ deva gacchissath'; eva Uttarapañcālanagaran" 'ti, "āma tāta Pañcālacaṇḍiṃ alabhantassa mama kiṃ rajjena, mā maṃ pariccaja mayā saddhiṃ yeva ehi, ta. no gatakāraṇā dve atthā nippajjissanti: itthiratanañ ca lacchāmi raññā ca me saddhiṃ mettī patiṭṭhahissatīti", atha naṃ p. "tena hi deva ahaṃ puretaraṃ gantvā tumhākaṃ nivesanāni māpemi, tumhe mayā pahitasāsanena āgaccheyyāthā" 'ti vadanto dve gāthā abhāsi:
Ja_XXII.9(=546).46: Handāhaṃ gacchāmi pure janinda
Pañcālarājassa puraṃ surammaṃ
nivesanāni māpetuṃ Vedehassa yasassino ti. || Ja_XXII:1496 ||
Ja_XXII.9(=546).47: Nivesanāni māpetvā Vedehassa yasassino
yadā te pahiṇeyyāmi tadā eyyāsi khattiyā 'ti. || Ja_XXII:1497 ||
[page 427]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 427
Ta. Vedehassā 'ti Videharājassa, eyyāsīti āgaccheyyāsi.
Taṃ sutvā rājā "na kira maṃ p. pariccajatīti" haṭṭhatuṭṭho hutvā ā.: "tāta tava purato gacchantassa kiṃ laddhuṃ vaṭṭatīti", "balavāhanaṃ devā" 'ti, "yattakaṃ icchasi tattakaṃ gaṇha tātā" 'ti, p. "cattāri bandhanāgārāni vivarāpetvā corānaṃ saṃkhalikabandhanāni bhindāpetvā te pi mayā saddhiṃ pesehi deva" 'ti, "yathāruciṃ karohi tātā" 'ti, M. bandhanāgārāni vivarāpetvā sūre mahāyodhe gatagataṭṭhāne kammaṃ nipphādetuṃ samatthe nīharāpetvā "maṃ upaṭṭhahathā" 'ti vatvā tesaṃ sakkāraṃ kāretvā vaḍḍhakikammāracammakāracittakārādinānāsippakusalā aṭṭhārasa seṇiyo ādāya vāsipharasukuddālakhaṇittiādīni bahūni upakaraṇāni gāhāpetvā mahābalaparivuto nagarā nikkhami.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.9(=546).48: Tato ca pāyāsi pure Mahosadho
Pañcālarājassa puraṃ surammaṃ
nivesanāni māpetuṃ Vedehassa yasassino ti. || Ja_XXII:1498 ||
M. gacchanto yojanayojanantare ekekaṃ gāmaṃ nivesetvā ekekaṃ amaccaṃ "tumhe rañño Pañcālacaṇḍiṃ gahetvā nivattanakāle hatthiassarathe kappetvā rājānaṃ ādāya paccāmitte paṭibāhantā khippaṃ Mithilaṃ pāpeyyāthā" 'ti vatvā ṭhapesi, Gaṅgātīraṃ pana patvā Ānandakumāraṃ nāma pakkosāpetvā "Ānanda tvaṃ tīṇi vaḍḍhakisatāni ādāya Uddhagaṅgaṃ gantvā sāradārūni gāhāpetvā tisatamattā nāvā māpetvā nagarass'; atthāya tatth'; eva daṇḍasambhāre tacchāpetvā sallahukānaṃ dārūnaṃ nāvāyo pūrāpetvā khippaṃ gacchathā" 'ti pesesi, sayaṃ pana nāvāya Pāragaṅgaṃ gantvā otiṇṇaṭṭhānato paṭṭhāya padasaññāya eva gaṇetvā "idaṃ aḍḍhayojanaṭṭhānaṃ, ettha mahāummaggo bhavissati, imasmiṃ ṭhāne amhākaṃ rañño nivesananagaraṃ bhavissati, ito paṭṭhāya yāva rājagehā gāvutamatte ṭhāne jaṃghummaggo bhavissatīti" paricchinditvā nagaraṃ pāvisi.
[page 428]
428 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] C-rājā Bo-assa āgamanaṃ sutvā "idāni me manoratho pūrissati, paccamittānaṃ piṭṭhiṃ passissāmi, imasmiṃ pana āgate Vedeho pi nacirass'; eva āgamissati, atha ne ubho pi māretvā Jambudīpe ekarajjaṃ karissāmīti" paramatuṭṭhippatto ahosi, sakalanagaraṃ saṃkhubhi, "esa kira Ma-paṇḍito, iminā kira ekasatarājāno leḍḍunā kāko viya palāpitā" ti, M. nāgaresu attano rūpasampattiṃ sampassantesu yeva rājadvāraṃ gantvā rathā oruyha rājānaṃ paṭivedetvā "etū" ti vutte pavisitvā rājānaṃ vanditvā ekamante aṭṭhāsi, atha naṃ rājā paṭisanthāraṃ katvā pucchi: "tāta rājā kadā āgamissatīti", "mayā pesitakāle devā" 'ti, "tvaṃ pana kimatthāya āgato sīti", amhākaṃ rañño nivesanaṃ māpetuṃ devā" 'ti, "sādhu tātā" 'ti, ath'; assa senāya paribbayaṃ dāpetvā M-assa mahantaṃ sakkāraṃ kārāpetvā nivāsageham dāpetvā: "tāta yāva te rājā āgacchati tāva anukkaṇṭhamāno amhākam pi kattabbayuttakaṃ karonto va vasa tātā" 'ti ā., so ca kira rājanivesanaṃ abhirūhanto va sopānapādamūle ṭhatvā "idha jaṃghummaggadvāraṃ bhavissatīti" sallakkhesi, ath'; assa etad ahosi: "rājā ‘amhākam pi kattabbayuttakaṃ karohīti'; vadati, ummagge khaññamāne yathā imaṃ sopānaṃ na osakkati tathā kātuṃ vaṭṭatīti" cintetvā atha rājānaṃ evam āha: "deva, ahaṃ pavisanto va sopānapādamūle ṭhatvā navakammaṃ olokento mahāsopāne dosaṃ passiṃ, sace vo ruccati ahaṃ dārūni labhanto manāpaṃ katvā atthareyyan" ti, "sādhu tāta attharā" 'ti, so "idha mā ummaggadvāraṃ bhavissatīti" sādhukaṃ sallakkhetvā taṃ sopānaṃ haritvā yattha ummaggadvāraṃ bhavissati ta. paṃsuno apatanatthāya phalakasanthāraṃ kāretvā yathā na okkamati evaṃ niccalaṃ katvā sopānaṃ atthari, rājā taṃ kāraṇaṃ ajānanto "mama sinehena karotīti" maññi, evaṃ taṃ divasaṃ navakammen'; eva vītināmetvā punadivase rājānaṃ ā.:
[page 429]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 429
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] "deva sace amhākaṃ rañño vasanaṭṭhānaṃ jāneyyāma manāpaṃ katvā paṭijaggeyyāmā" 'ti, "sādhu p-a ṭhapetvā mama nivesanaṃ sakalanagare yaṃ nivesanaṃ icchasi taṃ gaṇhā" 'ti, "mahārāja, mayaṃ āgantukā tumhākaṃ bahuvallabhā yodhā te attano gehesu gayhamānesu amhehi saddhiṃ kalahaṃ karissanti, mayaṃ kiṃ karissāmā" 'ti, "p-a tesaṃ vacanaṃ mā gaṇhatha, tava ruccanaṭṭhānam eva gaṇhāhīti", "deva, punappuna te āgantvā tumhākaṃ kathessanti, tena tumhākaṃ cittasukhaṃ na bhavissati, sace pana iccheyyātha yāva mayaṃ nivesanāni gaṇhāma tāva amhākaṃ yeva manussā dovarikā assu, tato dvāraṃ alabhitvā gamissanti, evaṃ sante amhākam pi tumhākam pi cittasukhaṃ bhavissatīti", rājā "sādhū" 'ti sampaṭicchi, M.
sopānapādamūle sopānasīse mahādvāre ti sabbattha attano manusse yeva ṭhapesi, "kassaci pavisituṃ mā adatthā" 'ti, atha rañño mātu nivesanaṃ gantvā bhinnākāraṃ dassethā 'ti manusse āṇāpesi, te dvārakoṭṭhakāḷindato paṭṭhāya iṭṭhakā ca mattikā ca apanetuṃ ārabhiṃsu, rājamātā taṃ pavattiṃ sutvā āgantvā "kissa tāta mama gehaṃ bhindathā" 'ti ā., "Ma-paṇḍito bhindāpetvā attano rañño nivesanaṃ kāretukāmo" ti, "yadi evaṃ idh'; eva vasathā" 'ti, "amhākaṃ rañño mahantaṃ balavāhanaṃ, idaṃ na-ppahoti aññaṃ mahantaṃ gehaṃ kāressāmā" 'ti, "tumhe maṃ na jānātha, ahaṃ rājamātā, idāni puttassa santikaṃ gantvā jānissāmīti", "mayaṃ rañño vacanen'; eva bhindāpema, sakkontī nivārehīti", sā kujjhitvā "idāni vo kattabbaṃ jānissāmīti" rājadvāraṃ agamāsi, atha naṃ "mā pavisīti" vārayiṃsu, "ahaṃ rājamātā tātā" ti, "mayaṃ taṃ jānāma, mayaṃ raññā ‘kassaci pavesanaṃ mā daditthā'; 'ti āṇattā, gaccha tvan" ti, sā gahetabbagahaṇaṃ apassantī nivattitvā attano nivesanaṃ olokentī aṭṭhāsi, atha naṃ eko "kiṃ idha karosi, gacchasīti"
[page 430]
430 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] uṭṭhāya gīvāya gahetvā bhūmiyaṃ pātesi, sā cintesi: "addhā raññā āṇatto bhavissati itarathā evaṃ kātuṃ na sakkhissanti, p-ass'; eva santikaṃ gamissāmīti" gantvā "tāta Ma-dha kasmā nivesanaṃ bhindāpehīti" ā., so tāya saddhiṃ na kathesi, santike ṭhitapuriso pan'; assā "devī kiṃ kathesīti" vatvā "tāta p. kasmā gehaṃ bhindāpetīti", "Videharañño vasanaṭṭhānaṃ kātun" ti, "kiṃ tāta ‘evaṃ mahante nagare aññattha nivāsanaṭṭhānaṃ na labbhatīti'; maññati, idaṃ satasahassaṃ lañcaṃ gahetvā aññattha kāretū" 'ti, "sādhu devi tumhākaṃ gehaṃ vissajjāpessāma, lañcassa gahitabhāvaṃ pana mā kassaci kathayittha mā no aññe pi lañcaṃ datvā gehāni vissajjāpetukāmā assun" ti, "tāta ‘rañño mātā lañcam adāsīti'; mayham pi lajjanakam eva", "taṃ na kassaci kathessāmīti", so "sādhū" 'ti tassā santikā satasahassaṃ gahetvā gehaṃ vissajjetvā Kevaṭṭassa gehaṃ agamāsi, so rājadvāraṃ gantvā veḷupesikāhi piṭṭhiyaṃ cammuppāṭanaṃ labhitvā gahetabbagahaṇaṃ apassanto satasahassam eva adāsi, eten'; upāyena sakalanagare gehaṭṭhānaṃ gaṇhantena lañcaṃ katvā laddhakahāpaṇānaṃ ñeva navakoṭiyo jātā, M. sakalanagaraṃ vicaritvā rājakulaṃ agamāsi, atha naṃ rājā pucchi:
"kiṃ p-a laddhaṃ te vasanaṭṭhānan" ti, "mahārāja adentā nāma n'; atthi, api ca kho pana amhesu gayhamānesu kilamanti, tesaṃ piyavippayogaṃ kātuṃ amhākam pi ayuttaṃ, bahinagare ito gāvutamattaṭṭhāne gaṅgāya ca nagarassa ca antare asukaṭṭhāne nāma amhākaṃ rañño vasananagaraṃ kāressāmā" 'ti, rājā taṃ sutvā "antonagaresu yujjhitum pi dukkhaṃ, n'; eva sakasenā na parasenā ñātuṃ sakkā, bahinagare pana sukhaṃ yuddhaṃ kātuṃ, tasmā bahinagare yeva te koṭṭetvā māressāmā"
[page 431]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 431
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] 'ti tussitvā "sādhu tāta tayā sallakkhitaṭṭhāne yeva kārehīti" ā., "mahārāja ahaṃ kāressāmi, tumhākaṃ pana manussehi dārupaṇṇādīnaṃ atthāya amhākaṃ navakammaṭṭhānaṃ na gantabbaṃ, gacchantānaṃ hi kalahaṃ karissanti, tena n'; eva tumhākam pi na amhākam pi cittasukhaṃ bhavissatīti", "sādhu p-a tena passena nissañcāraṃ karohīti", "deva amhākaṃ hatthī udakābhiratā udake yeva kīḷanti, udake āvile jāte ‘Ma-dhassa āgatakālato paṭṭhāya pasannodakaṃ pātuṃ na labhāmā'; ti sace nāgarā kujjhanti tam pi sahitabban" ti, rājāpi 'ssa "tumhākaṃ hatthī kīḷantū" 'ti vatvā nagare bheriñ carāpesi: "yo ito nikkhamitvā Ma-paṇḍitassa nagaramāpitaṭṭhānaṃ gacchati sahassaṃ daṇḍo" ti, M.
rājānaṃ vanditvā attano parisam ādāya nagarā nikkhamitvā yathāparicchinnaṭṭhāne nagaraṃ māpetuṃ ārabhi, Pāragaṅgāya tāva Gaggaligāmaṃ nāma kāretvā hatthiassavāhanañ c'; eva gobalivaddañ ca ta. ṭhapetvā nagarakaraṇaṃ vicārento "ettakā idaṃ ettakā idaṃ karontū" 'ti sabbakammāni vibhajitvā ummagge kammaṃ paṭṭhapesi, mahāummaggadvāraṃ Gaṅgatitthe ahosi, saṭṭhimattāni yodhasatāni mahāummaggaṃ khaṇanti, mahatīcammamālukādīhi paṃsuṃ haritvā Gaṅgāya pātenti, pātitapātitaṃ paṃsuṃ hatthī maddanti, Gaṅgā āluḷā sandati, nagaravāsino "Ma-dhassa āgatakālato paṭṭhāya pasannaṃ udakaṃ pātuṃ na labhāma, Gaṅgā āluḷā va vahati kin nu kho etan" ti vadanti, atha nesaṃ p-assa upanikkhittakapurisā ārocenti:
"Ma-dhassa kira hatthī udakakīḷaṃ kīḷantā Gaṅgāya uddhakaddamaṃ karonti, ten'; esā āluḷitā sandatīti", Bodhisattānaṃ adhippāyā nāma ijjhanti, tasmā ummagge mūlāni vā pāsāṇāni vā sabbe bhūmiyaṃ pavisiṃsu, jaṃghummaggassa dvāraṃ tasmiṃ nagare ahosi, sattamattāni purisasatāni jaṃghummaggaṃ khaṇanti ca,
[page 432]
432 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] cammamālukādīhi paṃsuṃ haritvā tasmiṃ nagare pātenti, pātitapātitaṃ udakena sannetvā pākāraṃ cinanti, aññāni vā kammāni karonti, mahāummaggassa pavisanadvāraṃ nagare ahosi, aṭṭhārasahatthubbedhena yantayuttāavārena samannāgataṃ hi ekāya āṇiyā akkantāya pithīyanti, mahāummaggassa dvīsu passesu iṭṭhikāhi cinitvā sudhākammaṃ kāresi, matthake padaracchannaṃ kāretvā ullokamattikāya lepetvā setakammaṃ kāresi, sabbāni p'; ettha asītimahādvārāni catusaṭṭhicūḷadvārāni ahesuṃ, sabbāni yantayuttān'; eva ekāya āṇiyā akkantāya pithīyanti, ekāya akkantāya vivariyyanti, dvīsu passesu anekasatadīpālayā ahesuṃ, te pi yantayuttā va ekasmiṃ vivariyyamāne sabbe vivariyyanti ekasmiṃ pithīyamāne sabbe pithīyanti, dvīsu passesu ekasatānam khattiyānaṃ ekasatasayanagabbhā ahesuṃ, ekekasmiṃ nānāvaṇṇapaccattharaṇatthataṃ, ekekaṃ mahāsayanaṃ samussitasetacchattaṃ, ekekaṃ sīhāsanaṃ mahāsayanaṃ nissāya ṭhitaṃ ekekaṃ mātugāmapotthakarūpakaṃ uttamarūpadharaṃ hatthena anāmasitvā na manussarūpakaṃ ti na sakkā ñātum, api ca ummaggassa gabbhe dvīsu passesu kusalā cittakārā nānappakāracittakammaṃ kariṃsu: Sakkavilāsasineruparibhaṇḍasāgaramahāsāgaracatumahādīpahimavantānotattamanosilātalacandasuriyacātummahārājikādichakāmasaggādivibhattiyo sabbā ummagge dassayiṃsu, bhūmiṃ rajatapaṭṭavaṇṇavālukaṃ okiritvā upari ullokapadumāni dassesuṃ, ubhosu passesu nānappakāre āpaṇe pi dassayiṃsu, tesu tesu ṭhānesu gandhadāmapupphadāmāni olaṃbetvā Sudhammadevasabhaṃ viya ummaggaṃ alaṃkariṃsu. Tāni pi kho tīṇi vaḍḍhakisatāni tīṇi nāvāsatāni bandhitvā niṭṭhitaparikammānaṃ dabbasambhārānaṃ pūretvā Gaṅgāya āharitvā p-assa ārocesuṃ, tāni so nagare upayogaṃ netvā "mayā āṇattadivase āhareyyāthā" 'ti nāvāpaṭicchannaṭṭhāne ṭhapāpesi, nagare udakaparikhā aṭṭhārasahattho pākāro gopuraṭṭālako rājanivesanādīni nivesanāni hatthisālādayo pokkharaṇiyo ti sabbam eva niṭṭham agamāsi,
[page 433]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 433
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] iti mahāummaggo jaṃghummaggo nagaran ti sabbam etaṃ catūhi māsehi niṭṭhitaṃ. Atha M. catumāsaccayena rañño āgamanatthāya dūtaṃ pāhesi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.9(=546).49: Nivesanāni māpetvā Vedehassa yasassino
ath'; assa pahiṇī dūtaṃ: [ehi dāni mahārāja],
māpitan te nivesanan ti. || Ja_XXII:1499 ||
Ta. pahiṇīti pesesi.
Rājā dūtassa vacanaṃ sutvā tuṭṭhacitto mahantena parivārena nikkhami.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā itaraṃ gātham āha:
Ja_XXII.9(=546).50: Tato ca rājā pāyāsi senāya caturaṅgiyā
anantavāhanaṃ daṭṭhuṃ phītaṃ Kampilliyaṃ puran ti. || Ja_XXII:1500 ||
Ta. ananta -- ti aparimitāssādivāhanaṃ, Kampilliyaṃ -- ti Kampillaraṭṭhe māpitaṃ nagaraṃ.
So anupubbena Gaṅgātīraṃ pāpuṇi, atha naṃ M. paccuggantvā attanā katanagaraṃ pavesesi, so ta. pāsādavaragato nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā thokaṃ vissamitvā sāyaṇhasamaye attano āgatabhāvaṃ ñāpetuṃ Cūḷanīrañño dūtaṃ pesesi.
Taṃ atthaṃ āvikaronto Satthā āha:
Ja_XXII.9(=546).51: Tato ca kho so gantvāna Brahmadattassa pāhiṇi:
āgato 'smi mahārāja tava pādāni vandituṃ. || Ja_XXII:1501 ||
Ja_XXII.9(=546).52: Dadāhi dāni me bhariyaṃ nāriyaṃ sabbaṅgasobhaniṃ
suvaṇṇena paṭicchannaṃ dāsīgaṇapurakkhatan ti. || Ja_XXII:1502 ||
Ta. vanditun ti Vedeho mahallako C-rājā tassa puttamatto pi na hoti, kilesamucchito pana hutvā jāmātarā nāma sasuro vandiyo ti cintetvā tassa cittaṃ anujānanto vandanasāsanaṃ pahiṇi, dadāhi dānīti ahaṃ tayā dhītaraṃ dassāmīti pakkosāpito taṃ me dāni dehīti pahiṇi, suvaṇṇena -- ti suvaṇṇālaṃkārapatimaṇḍitaṃ.
[page 434]
434 XXII. Mahānipāta.
Cūḷani dūtassa kathaṃ sutvā somanassappatto "idāni me paccāmitto kuhiṃ gamissati, ubhinnam pi tesaṃ sīsāni chinditvā jayapānaṃ pivissāmā" 'ti kevalaṃ somanassaṃ dassento dūtassa sakkāraṃ katvā anantaraṃ gātham āha:
Ja_XXII.9(=546).53: Svāgatan tena Vedeha atho te adurāgataṃ,
nakkhattaṃ ñeva paripuccha. ahaṃ kaññaṃ dadāmi te
suvaṇṇena paṭicchannaṃ dāsīgaṇapurakhatan ti. || Ja_XXII:1503 ||
Ta. Vedehā 'ti Vedehassa sāsanaṃ sutvā taṃ purato ṭhitaṃ viya ālapati, athavā evaṃ Brahmadattena vuttan ti vadehīti dūtaṃ āṇāpento evam ā.
Taṃ sutvā dūto Vedehassa santikaṃ gantvā "deva maṅgalakiriyāya anucchavikaṃ nakkhattaṃ kira jānāhi, te dhītaraṃ demīti vuttan" ti ā., so "ajj'; eva nakkhattaṃ sobhanan" ti puna dūtaṃ pahiṇi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.9(=546).54: Tato ca rājā Vedeho nakkhattaṃ paripucchatha,
nakkhattaṃ paripucchitvā Brahmadattassa pāhiṇi: || Ja_XXII:1504 ||
Ja_XXII.9(=546).55: Dadāhi dāni me bhariyaṃ nāriṃ sabbaṅgasobhanaṃ
suvaṇṇena paṭicchannaṃ dāsīgaṇapurakkhatan ti. || Ja_XXII:1505 ||
C-rājāpi:
Ja_XXII.9(=546).56: Dadāmi dāni te bhariyaṃ nāriṃ sabbaṅgasobhanaṃ
suvaṇṇena paṭicchannaṃ dāsīgaṇapurakkhatan ti. || Ja_XXII:1506 ||
Imaṃ g. vatvā "idāni pesemi, idāni pesemīti" musāvādaṃ katvā ekasatarājūnaṃ saññam adāsi: "aṭṭhārasahi akkhohiṇīhi saddhiṃ sabbe yuddhasajjā hutvā nikkhamantu, ubhinnam pi paccatthikānaṃ sīsāni chinditvā sve jayapānaṃ pivissāmā" 'ti, te sabbe pi nikkhamiṃsu, sayaṃ nikkhamanto pana mātaraṃ Talatādeviñ ca aggamahesiṃ Nandadeviñ ca puttaṃ Pañcālacaṇḍañ ca dhītaraṃ Pañcālacaṇḍiñ ca ti cattāro jane orodhehi saddhiṃ pāsāde nivāsāpetvā va nikkhami. Bo. Vedeharañño c'; eva tena saddhiṃ āgatasenāya ca mahantaṃ sakkāraṃ kāresi,
[page 435]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 435
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] keci manussā suraṃ pivanti keci macchamaṃsādīni khādanti keci dūramaggā āgatattā kilantā sayanti, Vedeharājā pana Senakādayo paṇḍite gahetvā amaccagaṇaparivuto alamkatamahātale nisīdi, C-rājāpi aṭṭhārasākkhohiṇisaṃkhāya senāya nagaraṃ tisandhicatusaṃkhepaṃ parikkhipitvā anekasatasahassāhi ukkāhi dhāriyamānāhi aruṇe uggacchante yeva gahaṇasajjo hutvā aṭṭhāsi, taṃ ñatvā M. attano yodhānaṃ tīṇi satāni pesesi: "tumhe jaṃghummagge gantvā rañño mātarañ ca aggamahesiñ ca puttañ ca dhītarañ ca jaṃghummaggena ānetvā mahāummaggena netvā ummaggadvārato bahi akatvā anto ummagge yeva yāva amhākaṃ āgamanā rakkhantā ṭhatvā amhākaṃ āgamanakāle ummaggā nīharitvā ummaggadvāre mahāvisālamāḷake ṭhāpethā" 'ti, te tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā jaṃghummaggena gantvā sopānapādamūle padarattharaṃ ugghāṭetvā sopānapādamūle sopānasīse mahātale ti ettake ṭhāne ārakkhamanusse ca khujjādiparivārādayo ca hatthapādesu bandhitvā mukhaṃ thaketvā ta. ta. paṭicchannaṭṭhāne ṭhapetvā rañño paṭiyattakhādanīye kiñci khāditvā cuṇṇavicuṇṇaṃ katvā upari pāsādaṃ abhirūhiṃsu, tadā Talatādevī Nandādeviñ ca rājaputtañ ca rājadhītarañ ca "ko jānāti kiṃ bhavissatīti" maññamānā attanā saddhiṃ ekasayane sayāpesi, te yodhā gabbhadvāre ṭhatvā pakkosiṃsu, sā nikkhamitvā "kiṃ tātā" ti ā., "devī amhākaṃ rājā Vedehañ ca Mahosadhañ ca jīvitakkhayaṃ pāpetvā sakala-Jambudīpe ekarajjaṃ katvā ekasatarājaparivuto mahantena yasena mahāpānaṃ pivanto tumhe cattāro pi gahetvā ānetuṃ amhe pahiṇīti", te pāsādā otaritvā sopānapādamūlaṃ agamiṃsu, atha ne gahetvā jaṃghummaggaṃ pavisiṃsu, te āhaṃsu: "mayaṃ ettakaṃ kālaṃ idha vasantā imaṃ vīthiṃ na otiṇṇapubbā" ti, "imaṃ vīthiṃ na sabbadā otaranti, maṅgalavīthi nām'; esā, ajja maṅgaladivasabhāvena rājā iminā maggena ānetuṃ āṇāpesīti",
[page 436]
436 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] te tesaṃ saddahiṃsu, ath'; ekacce te cattāro pi gahetvā gacchiṃsu, ekacce nivattitvā rājanivesane ratanagabbhaṃ vivaritvā yāvadicchakaṃ dhanasāraṃ gahetvā āgamiṃsu, itare pi cattāro purato mahāummaggaṃ gantvā alaṃkatadevasabhaṃ viya ummaggaṃ disvā "rañño atthāya sajjitan" ti saññaṃ kariṃsu, atha ne Mahāgaṅgāya avidūraṭṭhānaṃ netvā anto ummagge alaṃkatagabbhe nisīdāpetvā ekacce ārakkhaṃ gahetvā acchiṃsu, ekacce tesaṃ ānītabhāvaṃ gantvā Bo-assa ārocesuṃ, so tesaṃ kathaṃ sutvā "idāni me manoratho matthakaṃ pāpuṇissatīti" somanassajāto rañño santikaṃ gantvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, rājāpi kilesāturatāya "idāni me dhītaraṃ pesessati, idāni me pesessatīti" pallaṃkato vuṭṭhāya vātapānena olokento anekehi ukkāsatasahassehi ekobhāsaṃ jātaṃ nagaraṃ mahatiyā senāya parivutaṃ disvā āsaṃkitaparisaṃkito "kin nu kho etan" ti paṇḍitehi saddhiṃ mantento g. ā.:
Ja_XXII.9(=546).57: Hatthī assā rathā patti senā tiṭṭhati vammitā,
ukkā padittā jhāyanti, kin nu maññanti paṇḍitā ti. || Ja_XXII:1507 ||
Ta. kinnu maññantīti C-rājā amhākaṃ tuṭṭho udāhu ruṭṭho ti kin nu p-ā maññantīti pucchi.
Taṃ sutvā Senako āha: "mā cintayi mahārāja, atibahū ukkā paññāyanti, rājā tumhākaṃ dātuṃ dhītaraṃ gahetvā eti, maññe" ti, Pukkuso pi "tumhākaṃ āgantukasakkāraṃ kātuṃ ārakkhaṃ gahetvā ṭhito bhavissatīti" yaṃ yaṃ tesaṃ ruccati taṃ taṃ kathayiṃsu, rājāpi "asukaṭṭhāne senā titthantu, asukaṭṭhāne ārakkhaṃ gaṇhatha, appamattā hothā" 'ti vadantānaṃ saddaṃ suṇanto sannaddhañ ca senaṃ passanto maraṇabhayatajjito hutvā Mahāsattassa kathaṃ paccāsiṃsanto itaraṃ g. ā.:
Ja_XXII.9(=546).58: Hatthī assā rathā patti senā tiṭṭhanti vammitā,
ukkā padittā jhāyanti, kin nu kāhanti paṇḍitā 'ti. || Ja_XXII:1508 ||
Ta. kin -- ti p-a kiṃ cintesi imā senā amhākaṃ kiṃ karissantīti.
[page 437]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 437
Taṃ sutvā M. "imaṃ andhabālaṃ thokaṃ santāsetvā pacchā mama balaṃ dassetvā assāsessāmīti" cintetvā ā.:
Ja_XXII.9(=546).59: Rakkhati taṃ mahārāja Cūḷanīyo mahabbalo,
paduṭṭho te Brahmadatto, pāto taṃ ghātayissatīti. || Ja_XXII:1509 ||
Taṃ sutvā sabbe maraṇabhayatajjitā, rañño kaṇṭho sussi, mukhe kheḷo chijji, sarīre ḍāho uppajji, so maraṇabhayabhīto paridevanto dve gāthā abhāsi:
Ja_XXII.9(=546).60: Ubbedhati me hadayaṃ mukhañ ca parisussati,
nibbutiṃ nādhigacchāmi aggidaḍḍho va ātape. || Ja_XXII:1510 ||
Ja_XXII.9(=546).61: Kammārānaṃ yathā ukkā anto jhāyati no bahiṃ
evam pi hadayaṃ mayhaṃ anto jhāyati no bahīti. || Ja_XXII:1511 ||
Ta. ubbedhatīti tāta Ma-a hadayam me mahāvāteritaṃ viya pallavaṃ kampati, anto jhāyatīti so ukkā viya mayhaṃ hadayamaṃsaṃ abbhantare jhāyati bahi pana na paññāyatīti paridevati.
M. tassa paridevitaṃ sutvā "ayaṃ andhabālo aññesu divasesu mama vacanaṃ na kareyya, bhiyyo naṃ niggaṇhissāmīti" cintetvā āha:
Ja_XXII.9(=546).62: Pamatto mantanātīto bhinnamanto si khattiya,
idāni kho taṃ tāyantu paṇḍitā mantino janā. || Ja_XXII:1512 ||
Ja_XXII.9(=546).63: Akatvāmaccassa vacanaṃ atthakāmahitesino
attapītirato rājā migo kūṭe va ohito. || Ja_XXII:1513 ||
Ja_XXII.9(=546).64: Yathāpi maccho baḷisaṃ vaṃkamaṃsena chāditaṃ
āmagijjho na jānāti maccho maraṇam attano || Ja_XXII:1514 ||
Ja_XXII.9(=546).65: Evam eva tuvaṃ rāja Cūḷaneyyassa dhītaraṃ
kāmagiddho na jānāsi maccho maraṇam attano. || Ja_XXII:1515 ||
Ja_XXII.9(=546).66: Sace gacchasi Pañcālaṃ khippaṃ attaṃ jahessasi
migaṃ pathānupannaṃ va mahantaṃ bhayam essati. || Ja_XXII:1516 ||
Ja_XXII.9(=546).67: Anariyarūpo puriso janinda
ahīva ucchaṅgagato ḍaseyya,
na tena mettiṃ kayirātha pañño,
dukkho bhave kāpurisena saṅgamo. || Ja_XXII:1517 ||
[page 438]
438 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.9(=546).68: Yan tv-eva jaññā purisaṃ janinda
[‘sīlavāyaṃ bahussuto']
ten'; eva mettiṃ kayirātha pañño,
sukho bhave sappurisena saṅgamo ti. || Ja_XXII:1518 ||
Ta. pamatto ti mahārāja tvaṃ kāmena pamatto, mantanātīto ti mayā anāgatabhayaṃ disvā paññāya paricchinditvā mantitamantaṇaṃ atikkanto, bhinnamanto ti mantaṇātikkantattā yeva bhinnamanto, Senakādīhi saddhiṃ manto gahito esa so bhinno ti pi bhinnamanto si jāto, paṇḍitā ti ime Senakādayo cattāro janā idāni taṃ rakkhantu passāma nesaṃ balaṃ ti dīpeti, akatvā -- ti mama uttamāmaccassa vacanaṃ akatvā, attapītirato ti attano kilesapītiyā abhirato hutvā, kūṭe -- ti yathā nāma nivāpalobhenāgato migo kūṭapāse bajjhati evaṃ mama vacanaṃ agahetvā Pañcālacaṇḍiṃ labhissāmīti lobhenāgantvā idāni kūṭapāse baddho migo viya jāto si, yathā maccho ti gāthāya tadā mayā ayaṃ upamā āhaṭā ti dassetuṃ vuttaṃ, sace gacchasīti gāthāya pi na kevalaṃ etam eva imam pi te upamam āharin ti dassetuṃ vuttaṃ, anariyarūpo ti Kevaṭṭabrāhmaṇasadiso asappurisajātiko nillajjapuriso, na tena mettin ti tādisena saddhiṃ mittadhammaṃ na kayirātha, tvaṃ pana Ke-ena saddhiṃ katvā tassa vacanaṃ gaṇhi, dukkho ti evarūpena s. saṅgamo nāma ekavāraṃ kato idhaloke pi paraloke pi mahādukkhāvahanato dukkho hoti, yantvevā 'ti yañ c'; eva ayam eva vā pāṭho, sukho ti idhaloke pi paraloke pi sukho yeva.
Atha naṃ "puttaṃ evarūpaṃ na karissasīti" suṭṭhutaraṃ niggaṇhanto pubbe raññā kathitakathaṃ nīharitvā dassento
Ja_XXII.9(=546).69: Bālo tuvaṃ elamūgo si rāja
yo uttamatthāni mayi lapittha,
kim evāhaṃ naṅgalakoṭivaddho
atthāni jānissaṃ yathāpi añño. || Ja_XXII:1519 ||
Ja_XXII.9(=546).70: ‘Imaṃ gale gahetvāna nāsetha vijitā mama
yo me ratanalābhassa antarāyāya bhāsatī'; ti || Ja_XXII:1520 ||
ime dve gāthā vatvā "mahārāja ahaṃ gahapatiputto yathā tava aññe Senakādayo p-ā atthāni jānanti tathā kim eva jānissaṃ, agocaro esa mayhaṃ, gahapatisippam evāhaṃ jānāmi, ayaṃ attho Senakādīnaṃ pākaṭo, te p-ā bhontā ajja te aṭṭhārasahi akkhohiṇīhi parivāritassa avassayā hontu,
[page 439]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 439
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] maṃ pana gīvāya gahetvā nikkaḍḍhituṃ āṇāpehi, idāni maṃ kasmā pucchasīti" evaṃ suniggahītaṃ niggahi, taṃ sutvā rājā cintesi: "p-o mayā katadosam eva katheti, pubbe h'; idaṃ anāgatabhayaṃ jāni, tena maṃ ativiya niggaṇhati, na kho pana ettakaṃ kālaṃ nikkammako acchissati, avassaṃ iminā mayhaṃ sotthibhāvo kato bhavissatīti", atha naṃ parigaṇhanto dve gāthā abhāsi:
Ja_XXII.9(=546).71: Mahosadha atītena nānuvijjhanti paṇḍitā,
kiṃ maṃ assaṃ va sambandhaṃ patoden'; eva vijjhasi. || Ja_XXII:1521 ||
Ja_XXII.9(=546).72: Sace ca passasi mokkhaṃ khemaṃ vā pana passasi
ten'; eva maṃ anusāsa, kiṃ atitena vijjhasīti. || Ja_XXII:1522 ||
Ta. nānuvijjhantīti atītadosaṃ gahetvā mukhasattīhi na vijjhanti, sambandhan ti sattusenāya parivutattā suṭṭhu bandhitvā ṭhapitaṃ assaṃ viya kiṃ maṃ vijjhasi, teneva man ti evan te mokkho bhavissati evaṃ kheman ti tena sotthibhāven'; eva maṃ anusāsa assāsehi, taṃ hi ṭhapetvā aññaṃ me paṭisaraṇaṃ n'; atthi.
Atha M. "ayaṃ rājā ativiya andhabālo, purisavisesaṃ na jānāti, thokaṃ kilametvā pacchāssa avassayo bhavissāmīti" cintetvā āha:
Ja_XXII.9(=546).73: Atītaṃ mānusaṃ kammaṃ dukkaraṃ durabhisambhavaṃ,
na taṃ sakkomi mocetuṃ, tvam pi jānassu khattiya. || Ja_XXII:1523 ||
Ja_XXII.9(=546).74: Santi vehāsayā nāgā iddhimanto yasassino,
te pi ādāya gaccheyyuṃ yassa honti tathāvidhā. || Ja_XXII:1524 ||
Ja_XXII.9(=546).75: Santi vehāsayā assā iddhimanto yasassino,
te pi ādāya gaccheyyuṃ yassa honti tathāvidhā. || Ja_XXII:1525 ||
Ja_XXII.9(=546).76: Santi vehāsayā pakkhī iddhimanto yasassino, te etc. || Ja_XXII:1526 ||
Ja_XXII.9(=546).77: Santi vehāsayā yakkhā iddhimanto yasassino, te etc. || Ja_XXII:1527 ||
Ja_XXII.9(=546).78: Atītaṃ mānusam kammaṃ dukkaraṃ durabhisambhavaṃ,
na taṃ sakkomi mocetuṃ antalikkhena khattiyā 'ti. || Ja_XXII:1528 ||
[page 440]
440 XXII. Mahānipāta.
Ta. kamman ti mahārāja idaṃ ito mocanaṃ nāma atītaṃ mānusehi kattabbaṃ kammaṃ atītaṃ dukkaraṃ durabhisambhavaṃ n'; eva kātuṃ na sahituṃ sakkomīti ahaṃ taṃ ito mocetuṃ na sakkomi, tvam pi jānassu khattiyā 'ti mahārāja tvam ev'; ettha kattabbaṃ jānassu, vehāsayā ti ākāsena gamanasamatthā hatthino, yassā 'ti yassa rañño tathāvidhā chaddantakule vā uposathakule vā jātā nāgā honti taṃ rājānaṃ te ādāya gaccheyyuṃ, assā ti valāhakassa rājakule jātā assā, pakkhīti Garuḷaṃ sandhāyāha, yakkhā ti Sātāgirādayo, antalikkhenā 'ti ahaṃ antalikkhena mocetuṃ na sakkomi, taṃ ādāya ākāsena Mithilaṃ netuṃ na sakkomīti a.
Rājā taṃ sutvā appaṭibhāno nisīdi, atha Senako cintesi:
"idāni rañño ca amhākañ ca ṭhapetvā p-aṃ aññaṃ paṭisaraṇaṃ n'; atthi, rājā pan'; assa kathaṃ sutvā bhayatajjito kiñci vattuṃ na sakkoti, ahaṃ p-aṃ yācissāmīti" yācanto dve gāthā abhāsi:
Ja_XXII.9(=546).79: Atīradassī puriso mahante udakaṇṇave
yattha so labhate gādhaṃ tattha so vindate sukhaṃ. || Ja_XXII:1529 ||
Ja_XXII.9(=546).80: Evaṃ amhañ ca raññañ ca tvaṃ patiṭṭhā Mahosadha,
tvaṃ no si mantinaṃ seṭṭho, amhe dukkhā pamocayā 'ti. || Ja_XXII:1530 ||
Ta. atīradassīti samudde bhinnanāvo tīraṃ apassanto, yatthā 'ti ūmivegabbhāhato vicaranto yasmiṃ padese patiṭṭhaṃ labhati, pamocayā 'ti pubbe pi Mithilaṃ parivāretvā ṭhitakāle tayā va mocit'; amhā idāni pi tvam eva amhe dukkhā mocehīti yāci.
Atha naṃ niggaṇhanto M. gāthāya ajjhabhāsi:
Ja_XXII.9(=546).81: Atītaṃ mānusakaṃ kammaṃ dukkaraṃ durabhisambhavaṃ,
na naṃ sakkomi mocetuṃ, tvaṃ pajānassu Senakā 'ti. || Ja_XXII:1531 ||
Ta. tvaṃ pajānassu -- ti Senaka ahaṃ na sakkomi tvaṃ imaṃ rājānaṃ ākāsena Mithilaṃ nehīti.
Rājā gahetabbagahaṇaṃ apassanto maraṇabhayatajjito M-ena saddhiṃ kathetuṃ asakkonto "kadāci Senako pi kiñci upāyaṃ jāneyya, pucchāmi tāva nan" ti pucchanto g. ā.:
Ja_XXII.9(=546).82: Suṇohi metaṃ vacanaṃ: passas'; etaṃ mahabbhayaṃ,
Senakaṃ dāni pucchāmi: kiṃ kiccaṃ idha maññasīti. || Ja_XXII:1532 ||
[page 441]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 441
Ta. kiṃ kiccan ti kiṃ kātabbayuttakaṃ idha maññasi Ma -- en'; amhi pariccatto yadi tvaṃ jānāsi vadehīti.
Taṃ sutvā Se-"rājā upāyaṃ pucchati, sobhano vā hotu mā vā kathessāmi 'ssa etaṃ upāyan" ti cintetvā g. ā.:
Ja_XXII.9(=546).83: Aggiṃ dvārato dema, gaṇhāmase vikattanaṃ,
aññamaññaṃ vadhitvāna khippaṃ hessāma jīvitaṃ,
mā no rājā Brahmadatto ciraṃ dukkhena mārayīti. || Ja_XXII:1533 ||
Ta. dvārato ti dvāraṃ pidahitvā ta. aggiṃ dema, vikattanan ti aññamaññaṃ vikattanaṃ satthaṃ gaṇhāma, hessāma, ti jīvitaṃ khippaṃ jahissāma, alaṃkatapāsādo yeva no dārucitako bhavissati.
Taṃ sutvā rājā anattamano ahosi, attano puttadārassa evarūpaṃ citakaṃ karohīti cintetvā Pukkusādayo pucchi, te pi attano anurūpaṃ bālakathaṃ kathayiṃsu, tena vuttaṃ:
Ja_XXII.9(=546).84: Suṇohi etaṃ vacanaṃ: passas'; etaṃ mahabbhayaṃ,
Pukkusaṃ dāni pucchāmi: kiṃ kiccaṃ idha maññasi. || Ja_XXII:1534 ||
Ja_XXII.9(=546).85: Visaṃ khāditvā miyyāma, khippaṃ hessāma jīvitaṃ,
mā no rājā Brahmadatto ciraṃ dukkhena mārayi. || Ja_XXII:1535 ||
Ja_XXII.9(=546).86: Suṇohi etaṃ vacanaṃ: passas'; etaṃ mahabbhayaṃ,
Kāvindaṃ dāni pucchāmi: kiṃ kiccaṃ idha maññasi. || Ja_XXII:1536 ||
Ja_XXII.9(=546).87: Rajjuyā bajjha miyyāma, papātā papatemase,
mā no rājā Brahmadatto ciraṃ dukkhena mārayi. || Ja_XXII:1537 ||
Ja_XXII.9(=546).88: Suṇohi etaṃ vacanam: passas'; etaṃ mahabbhayaṃ,
Devindaṃ dāni pucchāmi: kiṃ kiccaṃ idha maññasi. || Ja_XXII:1538 ||
Ja_XXII.9(=546).89: Aggiṃ dvārato dema, gaṇhāmase vikattanaṃ,
aññamaññaṃ vadhitvāna khippaṃ hessāma jīvitaṃ,
na no sakkomi mocetuṃ, sukhen'; eva Mahosadho ti. || Ja_XXII:1539 ||
Api ca tesu Devindo, ayaṃ rājā kiṃ karoti, aggimhi sante khajjopanakaṃ dhamati, ṭhapetvā Ma-aṃ añño idha sottibhāvaṃ kātuṃ samattho nāma n'; atthi, ayaṃ taṃ apucchitvā amhe pucchati,
[page 442]
442 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] mayaṃ kiṃ jānāmā" 'ti cintetvā aññaṃ upāyaṃ apassanto Senakena kathitam eva kathetvā M-aṃ vaṇṇento dve pāde ā.:
Ja_XXII.9(=546).90: Tatrāyaṃ adhippāyo mahārāja:
mayaṃ sabbe pi paṇḍitam eva yācāma,
sace pana yāciyamāno pi
na no sakkoti mocetuṃ sukhen'; eva Mahosadho
atha Senakassa vacanaṃ karissāmā 'ti. || Ja_XXII:1540 ||
Taṃ sutvā rājā pubbe Bo-assa kathitadosaṃ saritvā tena saddhiṃ kathetuṃ asakkonto tassa suṇantassa paridevanto ā.:
Ja_XXII.9(=546).91: Yathā kadalino sāraṃ anvesaṃ nādhigacchati
evaṃ anvesamānā naṃ pañhaṃ nājjhagamāmase. || Ja_XXII:1541 ||
Ja_XXII.9(=546).92: Yathā simbalino sāraṃ anvesaṃ nādhigacchati
evaṃ anvesamānā naṃ pañhaṃ nājjhagamāmase. || Ja_XXII:1542 ||
Ja_XXII.9(=546).93: Adese vata no vutthaṃ kuñjarānaṃ v'; anodake
sakāse dummanussānaṃ bālānaṃ avijānataṃ. || Ja_XXII:1543 ||
Ja_XXII.9(=546).94: Ubbedhate me hadayaṃ, mukhañ ca parisussati,
nibbutiṃ nādhigacchāmi aggidaḍḍho va ātape. || Ja_XXII:1544 ||
Ja_XXII.9(=546).95: Kammārānaṃ yathā ukkā anto jhāyati no bahi
evam pi hadayaṃ mayhaṃ anto jhāyati no bahīti. || Ja_XXII:1545 ||
Ta. kadalino ti yathā kadalikkhandhassa nissārattā sāratthiko puriso anvesanto pi tato sāraṃ nādhigacchati evaṃ mayaṃ imamhā dukkhā muccanupāyaṃ pañhaṃ pañca paṇḍite pucchitvā anvesamānāpi pañhaṃ nājjhagamāmase, amhehi pucchitaṃ upāyaṃ asuṇantā mayaṃ pañhaṃ nādhigacchāma, dutiyagāthāya pi es'; eva nayo, kuñjarānaṃ -- ti yathā kuñjarānaṃ anūdakaṭṭhāne vutthaṃ nāma hoti te hi tathārūpe nirūdake vanagahane dese vasantā khippam eva paccāmittānaṃ vasaṃ gacchanti evaṃ amhehi pi imesaṃ dummanussānaṃ bālānaṃ santike vasantehi adese vutthaṃ, ettakesu hi paṇḍitesu eko pi me idāni paṭisaranaṃ n'; atthīti nānāvidhena vilapati.
Taṃ sutvā p. "ayaṃ rājā ativiya kilamati, sace taṃ na assāsessāmi hadayena phalitena marissatīti" cintetvā assāsesi.
[page 443]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 443
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.9(=546).96: Tato so paṇḍito dhīro atthadassī Mahosadho
Vedehaṃ dukkhitaṃ disvā idaṃ vacanaṃ abravī: || Ja_XXII:1546 ||
Ja_XXII.9(=546).97: Mā tvaṃ bhāyi mahārāja mā tvaṃ bhāyi rathesabha.
ahaṃ taṃ mocayissāmi Rāhu-gahitaṃ va Candimaṃ. || Ja_XXII:1547 ||
Ja_XXII.9(=546).98: Mā tvaṃ bhāyi mahārāja mā tvaṃ bhāyi rathesabha,
ahan taṃ mocayissāmi Rāhu-gahitaṃ va Sūriyaṃ. || Ja_XXII:1548 ||
Ja_XXII.9(=546).99: Mā tvaṃ bhāyi mahārāja mā tvaṃ bhāyi rathesabha,
ahan taṃ mocayissāmi paṃke sannaṃ va kuñjaraṃ. || Ja_XXII:1549 ||
Ja_XXII.9(=546).100: Mā tvaṃ bhāyi mahārāja mā tvaṃ bhāyi rathesabha,
ahan taṃ mocayissāmi peḷābaddhaṃ va pannagaṃ || Ja_XXII:1550 ||
Ja_XXII.9(=546).101: Mā tvaṃ bhāyi mahārāja mā tvaṃ bhāyi rathesabha,
ahan taṃ mocayissāmi macche jalagate-r-iva. || Ja_XXII:1551 ||
Ja_XXII.9(=546).102: Mā tvaṃ bhāyi mahārāja mā tvaṃ bhāyi rathesabha,
ahan taṃ mocayissāmi sayoggaṃ balavāhanaṃ. || Ja_XXII:1552 ||
Ja_XXII.9(=546).103: Mā tvaṃ bhāyi mahārāja mā tvaṃ bhāyi rathesabha,
Pañcālaṃ vāhayissāmi kākasenaṃ va leḍḍunā. || Ja_XXII:1553 ||
Ja_XXII.9(=546).104: Adu paññā kimatthiyā amacco vāpi tādiso
yo taṃ sambādhapakkhantaṃ dukkhā na parimocaye ti. || Ja_XXII:1554 ||
Ta. idan ti davadāhadaḍḍhe araññe ghanavassaṃ vassāpento viya taṃ assāsento imaṃ mā tvaṃ bhāyi mahārājā 'ti ādikaṃ vacanam abravi, ta.
sannan ti laggaṃ, peḷābaddhan ti peḷāya abbhantaragataṃ, Pañcālan ti etaṃ evaṃ mahantam pi Pañcālarañño senaṃ, vāhayissamīti palāpessāmi, ādū ti anāmatthe nipāto, paññā nāma kimatthiyā ti attho, amacco vāpi tādiso ti paññāya samannāgato tādiso paññāsampanno amacco vāpi kimatthiya yo taṃ evaṃ maraṇasambādhappattaṃ dukkhā na mocaye, mahārāja ahaṃ paṭhamataraṃ āgacchanto nāma kimatthaṃ āgato ti maññasi, mā bhāyi ahan taṃ imamhā dukkhā mocessāmīti assāsesi.
So pi tassa vacanaṃ sutvā "idāni me jīvitaṃ laddhan" ti assāsi, Bodhisattena sīhanāde kate sabbe va tussiṃsu, atha Se-pucchi: "paṇḍita tvaṃ sabbe amhe gahetvā gacchanto ken'; upāyena gamissasīti", "alaṃkataummaggenā ti, tumhe sajjā hothā" 'ti vatvā ummaggadvāraṃ vivaraṇatthaṃ yodhe āṇāpento g. ā.:
[page 444]
444 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.9(=546).105: Etha māṇavā uṭṭhetha, mukhaṃ sodhetha sandhino,
Vedeho sah'; amaccehi ummaggena gamissatīti. || Ja_XXII:1555 ||
Ta. māṇavā ti taruṇādhivacanaṃ, mukhaṃ sodhethā 'ti ummaggadvāraṃ vivaratha, sandhino ti gharasandhino sodhetvā ekasatānam sayanagabbhānaṃ dvāraṃ vivaratha anekasatānaṃ dīpālayānaṃ dvāraṃ vivarathā 'ti.
Te uṭṭhāya ummaggassa dvāraṃ vivariṃsu, sakalaummaggo ekobhāso alaṃkatadevasabhā viya viroci.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.9(=546).106: Tassa taṃ vacanaṃ sutvā paṇḍitassānusārino
ummaggadvāraṃ vivariṃsu yantayutte ca aggaḷe ti. || Ja_XXII:1556 ||
Ta. anusārino ti veyyāvaccakarā, yantayutte ca aggaḷe ti sūcighaṭikasampannāni dvārakavāṭāni.
Te ummaggadvāraṃ vivaritvā M-assa ārocesuṃ, so rañño saññaṃ adāsi: "kālo deva, pāsādā otarathā" 'ti, rājā otari, Se-sīsato nāḷivattaṃ apaneti, sāṭakaṃ omuñcati, atha naṃ M. disvā "kiṃ karosīti" pucchi "p-a ummaggena gacchantehi nāma veṭhanaṃ mocetvā kacchaṃ daḷhaṃ bandhitvā gantabban" ti, "Senaka ‘ummaggaṃ pavisanto onamitvā onamitvā jaṇṇukehi patiṭṭhāya pavisissāmīti'; mā saññaṃ akāsi, sace hatthinā gantukāmo si hatthiṃ abhirūha, ucco ummaggo aṭṭhārasahatthubbedho visāladvāro, tvaṃ yathāruciyā alaṃkatapaṭiyatto rañño purato gacchā" 'ti ā., Bo-pana Senakassa gamanaṃ purato vicāretvā rājānaṃ majjhe katvā sayaṃ pacchato ahosi, kiṃkāraṇā: "alaṃkataummaggaṃ olokento mā saṇikaṃ agamāsīti", ummagge mahājanassa yāgubhattakhādanīyādīni appamāṇāni ahesuṃ, te manussā khādantā pivantā ummaggaṃ olokentā gacchanti, M. pi,yātha mahārājā" 'ti codento pacchato yāti, rājā alaṃkatadevasabhaṃ viya ummaggaṃ olokento yāti.
[page 445]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 445
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.9(=546).107: Purato Senako yāti pacchato ca Mahosadho
majjhe ca rājā Vedeho amaccaparivārito ti. || Ja_XXII:1557 ||
Rañño āgatabhāvaṃ ñatvā te māṇavā rañño mātarañ ca deviñ ca puttañ ca dhītarañ ca ummaggā nīharitvā mahāvisālamāḷake ṭhapesuṃ, rājāpi Bo-ena saddhiṃ ummaggā nikkhami, te rājānañ ca p-añ ca disvā "nissaṃsayaṃ parahatthagat'; amha, amhe gahetvā āgatehi p-assa purisehi bhavitabban" ti maraṇabhayatajjitā bhītaravaṃ raviṃsu. Cūlanīrājāpi kira Vedeharañño palāyanabhayena -- yena Gaṅgā tena gāvutamattaṭṭhāne ahosi so -- sannisinnāya rattiyā tesaṃ ravaṃ sutvā "Nandādeviyā viya saddo" ti vattukāmo ahosi, "kuhiṃ N-deviṃ passasīti" paribhāsabhayena na kiñci ā., M. tasmiṃ ṭhāne Pañcālacaṇḍikumārikaṃ{} ratanarāsimhi ṭhapetvā abhisiñcitvā "mahārāja tvaṃ imissā kāraṇā āgato, ayan te aggamahesī hotū" 'ti ā., tīṇi nāvāsatāni uṭṭhāpesuṃ, rājā visālamālakā otaritvā alaṃkatanāvaṃ abhirūhi, te pi cattāro khattiyā nāvaṃ abhirūhiṃsu.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.9(=546).108: Ummaggā nikkhamitvāna Vedeho nāvaṃ āruhi
abhirūḷhañ ca taṃ ñatvā anusāsi Mahosadho: || Ja_XXII:1558 ||
Ja_XXII.9(=546).109: Ayan te sasuro deva ayaṃ sassū janādhipa,
yathā mātu paṭipatti evan te hotu sassuyā. || Ja_XXII:1559 ||
Ja_XXII.9(=546).110: Yathāpi niyako bhātā saudariyo ekamātuko
evaṃ Pañcālacaṇḍo te dayitabbo rathesabha. || Ja_XXII:1560 ||
Ja_XXII.9(=546).111: Ayaṃ Pañcālacaṇḍī te rājaputtī abhijjhitā,
kāmaṃ karohi te tāya, bhariyā te rathesabhā 'ti. || Ja_XXII:1561 ||
Ta. anusāsīti evaṃ kir'; assa ahosi: kadāci tesaṃ kujjhitvā Cūḷānirañño mātaraṃ māreyya abhirūpāya Nandādeviyā saddhiṃ saṃvāsaṃ kappeyya rājakumārañ ca māreyya, paṭiññam assa gahessāmīti, tasmā ayan te ti ādīni vadanto anusāsi, ta. ayan te sasuro ti ayan tava sasurassa Cūḷanirañño putto Pañcālacaṇḍiyā kaniṭṭhabhātiko ayan te idāni sasuro, ayaṃ sassū ti ayaṃ imissā mātā N-devī nāma tava sassū yathā mātu puttā vattapaṭivattaṃ karonti evan te etissā hotu balavamātu saññaṃ upaṭṭhapetvā mā nam kadāci lobhacittena olokayi,
[page 446]
446 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] niyako ti ajjhattiko ekapitaro, ekamātuko ti, ekamātuyā jāto, dayitabbo ti piyāyitabbo, bhariyā ti ayan te bhariyā mā etissā avamānaṃ akāsīti rañño paṭiññaṃ gaṇhi.
Rājā "sādhū" 'ti sampaṭicchi. M. rājamātaraṃ pana ārabbha na kiñci kathesi, kiṃkāraṇā: tassā mahallikābhāven'; eva, idaṃ pana sabbaṃ Bo-tīre ṭhatvā kathesi. Atha naṃ rājā mahādukkhato mutto nāvāya gantukāmo hutvā "tāta tvaṃ tīre ṭhito va kathesīti" vatvā g. ā.:
Ja_XXII.9(=546).112: Āruyha nāvaṃ taramāno kin nu tīramhi tiṭṭhasi,
kicchā mutt'; amha dukkhāto{}, yāma dāni Mahosadhā 'ti. || Ja_XXII:1562 ||
M. "deva tumhehi saddhiṃ gamanaṃ nāma mayhaṃ ayuttan" ti vatvā āha:
Ja_XXII.9(=546).113: N'; esa dhammo mahārāja yo 'haṃ senāya nāyako
senaṅgaṃ parihāpetvā attānaṃ parimocaye. || Ja_XXII:1563 ||
Ja_XXII.9(=546).114: Nivesanamhi te deva senaṅgaṃ parihāpitaṃ
taṃ dinnaṃ Brahmadattena ānayissaṃ rathesabhā 'ti. || Ja_XXII:1564 ||
Ta. dhammo ti sabhāvo, nivesanamhi te ti taṃ nagaraṃ sandhāyāha, parimocaye ti parimoceyya, parihāpitan ti chaḍḍitaṃ.
Tesu hi manussesu sudūramaggaṃ āgatattā keci kilantā niddaṃ okkantā keci khādantā pivantā amhākaṃ nikkhantabhāvaṃ na jānanti keci gilānā mayā saddhiṃ cattāro māse kammaṃ katvā mama upakāramanussā c'; ettha bahū, na sakkā mayā ekamanussam pi chaḍḍetvā gantuṃ, ahaṃ pana nivattitvā sabbam pi taṃ tava senaṃ Brahmadattena dinnaṃ appaṭividdhaṃ ānessāmi, tumhe mahārāja katthaci avilambantā sīghaṃ gacchatha, mayā vo antarāmagge hatthivāhanādīni ṭhapitāni, kilantāni kilantāni pahāya samatthasamatthehi sīghaṃ Mithilam eva pavisathā" 'ti. Tato rājā gātham āha:
Ja_XXII.9(=546).115: Appaseno mahāsenaṃ kathaṃ viggayha{} ṭhassasi,
dubbalo balavantena vihaññissasi paṇḍitā 'ti. || Ja_XXII:1565 ||
[page 447]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 447
Ta. viggayhā 'ti paṭippharitvā, vihaññissasīti haññissasi.
Tato Bodhisatto gātham āha:
Ja_XXII.9(=546).116: Appaseno pi ce mantī mahāsenaṃ amantinaṃ
jināti rājā rājāno ādicco v'; udayan taman ti. || Ja_XXII:1566 ||
Ta. mantīti mantāya samannāgato paññavā upāyakusalo, amantinan ti anupāyakusalaṃ jināti paññavā duppaññaṃ jināti, rājā rājāno ti eko pi ca evarūpo rājā bahū pi duppaññarājāno jināti yeva, yathā kin ti: ādicco -- vuti ādicco udento tamaṃ vidhamitvā ālokaṃ dasseti evaṃ jināti c'; eva suriyo viya virocati.
Idaṃ vatvā M. rājānaṃ vanditvā "gacchatha tumhe" ti vatvā uyyojesi, so "mutto vat'; amhi amittahatthato imissā ca laddhattā manoratho pi me matthakaṃ patto" ti Bo-assa guṇaṃ āvajjitvā uppannapītipāmojjo p-assa guṇe Senakassa kathento gātham āha:
Ja_XXII.9(=546).117: Susukhaṃ vata saṃvāso paṇḍitehīti Senaka,
pakkhīva pañjare baddhe macche jālagate-r-iva
amittahatthatthagate mocayi no Mahosadho ti. || Ja_XXII:1567 ||
Ta. susukhaṃ vatā 'ti atisukhaṃ vata idaṃ, kataraṃ: so saṃvāso p-hi, itīti kāraṇatthe ti nipāto, i. v. h.: yasmā amittahatthagate mocayi no Ma-tasmā Se-a vadāmi susukhaṃ vata idaṃ so esa p-ehi saṃvāso ti.
Taṃ sutvā Se-pi p-assa guṇaṃ kathento āha:
Ja_XXII.9(=546).118: Evam etaṃ mahārāja paṇḍitehi sukhāvahaṃ,
pakkhīva pañjare baddhe macche jālagate-r-iva
amittahatthatthagate mocayi no Mahosadho ti. || Ja_XXII:1568 ||
Atha Videharājā nadiṃ uttaritvā yojanantare M-ena kāritagāmaṃ sampatto, tatr'; assa Bo-ena ṭhapitamanussā hatthivāhanādīni c'; eva annapānādīni ca adaṃsu, so kīlante hatthiassarathe nivattetvā itare ādāya tehi saddhiṃ aññaṃ gāmaṃ pāpuṇi, eten'; upāyena yojanasatamaggaṃ atikkamitvā punadivase pāto va Mithilaṃ pāvisi, Bo-pi ummaggadvāraṃ gantvā attanā sannaddhakhaggaṃ omuñcitvā ummaggadvāre vālukaṃ viyūhitvā ṭhapesi,
[page 448]
448 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ṭhapetvā ummaggam pavisitvā ummaggena gantvā taṃ nagaraṃ pavisitvā gandhodakena nahāyitvā nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā sayanavaragato, "manoratho me matthakaṃ patto" ti āvajjanto nipajji, atha tassā rattiyā accayena C-rājā senaṅgaṃ vicārayamāno taṃ nagaraṃ upāgami.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.9(=546).119: Rakkhitvā kasiṇaṃ rattiṃ Cūlanīyo mahabbalo
udentaṃ aruṇuggamhi Upakāriṃ upāgami. || Ja_XXII:1569 ||
Ja_XXII.9(=546).120: Āruyha pavaraṃ nāgaṃ balavantaṃ saṭṭhihāyanaṃ
rājā avoca Pañcālo Cūlanīyo mahabbalo || Ja_XXII:1570 ||
Ja_XXII.9(=546).121: Sannaddho maṇivammesu gharam ādāya pāṇinaṃ
pessiye ajjhabhāsittha puthugumbe samāgate ti. || Ja_XXII:1571 ||
Ta. kasiṇan ti sakalaṃ, udentan ti udente, Upakārin ti Pañcālanagaraṃ upādāya M-ena kāritattā Upakārīti laddhanāmaṃ taṃ nagaraṃ upāgami, avocā 'ti attano senaṃ avaca, pessiye ti attano pesanakārake, ajjhabhāsitthā ti adhiabhāsittha puretaram eva abhāsittha, puthugumbe ti bahūsu sippesu patiṭṭhite anekasippaññū.
Idāni te sarūpato dassetuṃ
Ja_XXII.9(=546).122: Hatthāruhe anīkaṭṭhe rathike pattikārike
upāsanamhi katahatthe vālavedhe samāgate ti vuttaṃ. || Ja_XXII:1572 ||
Ta. upāsanamhīti dhanusippe, katahatthe ti avirujjhanaveḍhitāya sampannahatthe.
Idāni rājā Vedehaṃ jīvagāhaṃ gaṇhāpetuṃ āṇāpento ā.:
Ja_XXII.9(=546).123: Pesetha kuñjare dantī balavante saṭṭhihāyane,
maddantu kuñjarā nagaraṃ Vedehena sumāpitaṃ. || Ja_XXII:1573 ||
Ja_XXII.9(=546).124: Vacchadantamukhā senā tikhiṇaggā aṭṭhivedhino
paṇunnā dhanuvegena sampatantu 'tarītaraṃ. || Ja_XXII:1574 ||
Ja_XXII.9(=546).125: Māṇavā vammino sūrā citradaṇḍayutāvudhā
pakkhandino mahānāgā hatthīnaṃ hontu sammukhā. || Ja_XXII:1575 ||
Ja_XXII.9(=546).126: Sattiyo teladhotāyo accimantā pabhassarā
vijjotamānā tiṭṭhanti sataraṃsīva tārakā. || Ja_XXII:1576 ||
[page 449]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 449
Ja_XXII.9(=546).127: Āvudhabalavantānaṃ guṇikāyūradhārinaṃ
etādisānaṃ yodhānaṃ saṅgāme apalāyinaṃ
Vedeho kuto muccissati sace pakkhīva kāhati. || Ja_XXII:1577 ||
Ja_XXII.9(=546).128: Tiṃsā me purisā nāvutyo sabbe v'; ekekanicchitā
yesaṃ samaṃ na passāmi kevalaṃ mahimaṃ caraṃ. || Ja_XXII:1578 ||
Ja_XXII.9(=546).129: Nāgā ca kappitā dantī balavantā saṭṭhihāyanā
yesaṃ khandhesu sobhanti kumārā cārudassanā. || Ja_XXII:1579 ||
Ja_XXII.9(=546).130: Pītālaṃkārā pītavasanā pītuttaranivāsanā
nāgakkhandhesu sobhanti devaputtā va Nandane. || Ja_XXII:1580 ||
Ja_XXII.9(=546).131: Pāṭhīnavaṇṇā nettiṃsā teladhotā pabhassarā
niṭṭhitā naravīrehi samadhārā sunissitā || Ja_XXII:1581 ||
Ja_XXII.9(=546).132: Vellāḷino vītamalā sikāyasamayā daḷhā
gahitā balavantehi suppahārappahārihi. || Ja_XXII:1582 ||
Ja_XXII.9(=546).133: Suvaṇṇacārusampannā lohitakacchūpavāditā
vivattamānā sobhanti vijju v'; abbhaghanantare. || Ja_XXII:1583 ||
Ja_XXII.9(=546).134: Patākāvammino sūrā asicammassa kovidā
tharuggahā sikkhitāro nāgakkhandhātipātino || Ja_XXII:1584 ||
Ja_XXII.9(=546).135: Edisehi parikkhitto n'; atthi mokkho ito tava,
pabhāvan te na passāmi yena tvaṃ Mithilaṃ vaje ti || Ja_XXII:1585 ||
Ta. dantīti sampannadante, vaccha -- ti nikhādanasadisamukhā, paṇunnā ti vissaṭṭhā, sampatantū 'ti evarūpasarā itarītaraṃ sampatantu samāgacchantu, ghanameghavassaṃ viya saravassaṃ vassathā 'ti āṇāpeti, māṇavā ti taruṇayodhā, vammino ti vammahatthā, citradaṇḍa -- ti citradaṇḍayuttehi āvudhehi samannāgatā, pakkhandino ti saṃgāmapakkhandakā, mahānāgā ti mahānāgesu koñcanādaṃ katvā āgacchantesu niccalā ṭhatvā tesaṃ dante gahetvā luñcituṃ samatthayodhā viya, sataraṃsīva -- ti sataraṃsā osadhitārakā viya, āvudha -- ti āvudhabalena yuttānaṃ, guṇi -- ti guṇī vuccati kavacaṃ, kavacāni c'; eva kāyūrabharaṇāni ca dhārentānaṃ kavacasaṃkhātāni vā kāyūrāni dhārentānaṃ, sace pakkh -- ti sace pakkhī viya ākāse pakkhandanaṃ kāhati tathāpi kiṃ muccissatīti vadati, tiṃsa me purisā nāvutyo ti purisānaṃ tiṃsasahassāni navuti ca satāni tiṃsanāvutyo ti vuccati, sabbevekekanicchitā ti ettakā mayhaṃ paresaṃ hatthato āvudhaṃ gahetvā paccāmittānaṃ sīsapātanasamatthā ekekaṃ vicinitvā gahitā anivattino yodhā ti dasseti,
[page 450]
450 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kevalaṃ mahimaṃ caran ti sakalam pi imaṃ mahimaṃ caranto yesaṃ sadisaṃ na passāmi te yeva me yodhā ettakā ti dasseti, cārudassanā ti cāru vuccati suvaṇṇaṃ, suvaṇṇavaṇṇā ti a., pītālaṃkārā ti pītavaṇṇālaṃkārā, pītavasanā ti suvaṇṇavaṇṇavatthā, pītuttaranivāsanā ti pītuttarāsaṅgā, pāṭhīna -- ti pāsāṇamacchakasadisā, nettiṃsā ti khaggā, nara -- ti viriyavantehi paṇḍitapurisehi, sunissitā ti sunisitā atitikhiṇā, vellāḷino ti ṭhitamajjhantike suriyo viya vijjotamānā, sikāyasamayā ti sattavāre koñcasakuṇe khādāpetvā gahitena sikāyasena katā, suppahārappahārihīti daḷhappahārehi yodhehi, lohitakacchūpavāditā ti lohitavaṇṇāya kosiyā samannāgatā, patākā ti ākāse parivattanasamatthā, asicammassa -- ti etesaṃ gahaṇe kusalā, tharugahā ti tharuggahakā, sikkhitāro ti tasmiṃ tharugahaṇe ativiya sikkhitā, nāgakkhandhātipātino ti hatthikkhandhe khaggena chinditvā pātanasamatthā, natthi mokkho ti ambho Vedeha ceṭaka paṭhamaṃ gahapatiputtassānubhāvena mutto si dāni pana n'; atthi tava mokkho ti vadati, pabhāvante ti idāni rājānubhāvaṃ na passāma yena tvaṃ Mithilaṃ gamissasi kūpe paviṭṭhamaccho viya hi ajja jāto sīti.
Vedehaṃ tajjento "idāni naṃ gaṇhissāmīti" vajiraṃkusena nāgaṃ codento "gaṇhatha bhindatha vijjhathā" 'ti senaṃ āṇāpento Cūḷanirājā Upakārinagaraṃ avattharanto viya upāgami.
Atha naṃ M-assa upanikkhittakapurisā "ko mānāti kiṃ bhavissatīti" attano upaṭṭhāke gahetvā parivārayiṃsu. Tasmiṃ khaṇe Bo-sirisayanā vuṭṭhāya katasarīrapaṭijaggano bhuttapātarāso alaṃkatapaṭiyatto satasahassagghaṇakaṃ Kāsikaṃ nivāsetvā rattakambalaṃ ekaṃsaṃ katvā sattaratanacittaṃ lañcadaṇḍakaṃ ādāya suvaṇṇapādukā abhiruyha devaccharā viya alaṃkataitthiyo vālavījaniyā vījamāno alaṃkatapāsāde sīhapañjaraṃ vivaritvā Cūḷanirañño attānaṃ dassento Sakkadevarājalīḷhāya aparāparaṃ caṃkami. C-rājā pan'; assa rūpasiriṃ oloketvā cittaṃ pasādetuṃ nāsakkhi, "idāni naṃ gaṇhissāmīti" turitāturito hatthim eva pesesi.
[page 451]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 451
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] P. cintesi: "ayaṃ ‘Vedeho me laddho'; ti saññāya turito āgacchati, na jānāti attano dārake gahetvā amhākaṃ rañño gatabhāvam, suvaṇṇādāsasadisaṃ mama mukhaṃ dassetvā kathessāmi tena saddhin" ti so vātapāne ṭhito va madhurassaraṃ nicchāretvā tena saddhiṃ kathento āha:
Ja_XXII.9(=546).136: Kin nu santaramāno va nāgaṃ pesesi kuñjaraṃ,
pahaṭṭharūpo āpatasi, laddhattho 'smīti maññasi. || Ja_XXII:1586 ||
Ja_XXII.9(=546).137: Ohar'; etaṃ dhanuṃ cāpaṃ, khurappaṃ paṭisaṃhara,
ohar'; etaṃ subhaṃ vammaṃ veḷuriyamaṇisanthatan ti. || Ja_XXII:1587 ||
Ta. kuñjaran ti seṭṭhaṃ, āpatasīti āgacchasi, laddhatthosmīti nipphannattho 'smi manoratho me matthakaṃ patto ti maññasi, oharetan ti imaṃ nipasaṃkhātaṃ dhanuṃ hara chaḍḍehi ko nu eten'; attho, paṭisaṃharā 'ti apanetvā aññassa vā dehi paṭicchanne vā ṭhāne ṭhapehi kiṃ khurappena karissasi, vamman ti etaṃ vammaṃ pi apanehi idaṃ tayā hiyyo paṭimukkaṃ bhavissati chaḍḍehi naṃ mā te sarīraṃ uppaṇḍukaṃ ahosi akilametvā gato va tava nagaraṃ pavisā 'ti rañña saddhiṃ keḷiṃ akāsi.
So tassa vacanaṃ sutvā "gahapatiputto mayā saddhiṃ keḷiṃ karoti, ajja te kattabbaṃ jānissāmīti" tajjetvā g. ā.:
Ja_XXII.9(=546).138: Pasannamukhavaṇṇo si, mihitapubbañ ca bhāsasi,
hoti kho maraṇakāle tādisī vaṇṇasampadā ti. || Ja_XXII:1588 ||
Ta. mihita -- ti paṭhamaṃ sitaṃ katvā pacchā bhāsanto mihitapubbam eva bhāsasi maṃ kismici na gaṇesi, hoti kho ti maraṇakāle nāma vaṇṇasampadā hoti yeva tasmā tvaṃ virocasi ajja te sīsaṃ chinditvā jayapānaṃ pivissāmā 'ti.
Evaṃ tassa tena saddhiṃ kathanakāle mahābalakāyo M-assa rūpasiriṃ disvā "amhākaṃ rājā Ma-paṇḍitena saddhiṃ manteti, kin nu kho kathenti, etesaṃ kathaṃ suṇissāmā" 'ti rañño santikam eva agamāsi. P. pi tassa kathaṃ sutvā "na maṃ Ma-paṇḍito ti jānāsi, nāhaṃ attānaṃ māretuṃ dassāmi, manto te bhinno,
[page 452]
452 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Kevaṭṭena ca tayā ca hadayena cintitaṃ na jātaṃ mukhena kathitam eva pana jātan" ti pakāsento ā.:
Ja_XXII.9(=546).139: Moghan te gajjitaṃ rāja, bhinnamanto si khattiya,
duggaṇho hi tayā rājā khaḷuṃkeneva sindhavo. || Ja_XXII:1589 ||
Ja_XXII.9(=546).140: Tiṇṇo hiyyo rājā Gaṅgaṃ sāmacco saparijjano,
haṃsarājaṃ yathā dhaṃko anujavaṃ patissasīti. || Ja_XXII:1590 ||
Ta. bhinna -- ti yo tayā Kevaṭṭena saddhiṃ sayanagabbhe manto gahito taṃ mama na jānātīti mā saññaṃ kari pag'; eva so mayā ñāto, bhinnamanto si jāto, duggaṇho hi tayā ti mahārāja amhākaṃ rājā assakhaḷuṃkena sindhavo viya duggaṇho, ghoṭakaṃ āruḷhena javasampannaṃ ājānīyaṃ āruyha gacchanto viya gahetuṃ na sakkotīti a., khaḷuṃko viya hi Ke-, taṃ ārūḷhapuriso viya tvaṃ, jātisampannasindhavo viya ahaṃ, taṃ ārūḷhapuriso viya amhākaṃ rājā ti dasseti, tiṇṇo ti hiyyo va uttiṇṇo, so ca kho saparijano ekako va palāyitvā gato, anujavan ti sace pana tvaṃ anujavissasi anubandhissasi atha yathā suvaṇṇahaṃsarājaṃ anujavanto dhaṃko antarā papatati evaṃ papatissasi antarā va vināsaṃ pāpuṇissasīti vadati.
Idāni asambhītakesarī viya udāharaṇaṃ āharanto ā.:
Ja_XXII.9(=546).141: Sigālā rattibhāgena phullaṃ disvāna kiṃsukaṃ
maṃsapesīti maññantā paribbūḷhā migādhamā || Ja_XXII:1591 ||
Ja_XXII.9(=546).142: Vītivattāsu rattīsu uggatasmiṃ divākare
kiṃsukaṃ phullitaṃ disvā āsāchinnā migādhamā || Ja_XXII:1592 ||
Ja_XXII.9(=546).143: Evam eva tuvaṃ rāja Vedehaṃ parivāraya
āsāchinno gamissasi sigālā kiṃsukaṃ yathā ti. || Ja_XXII:1593 ||
Ta. disvā ti candālokena oloketvā, paribbūḷhā ti pāto va maṃsapesiṃ khāditvā gamissāmā 'ti parivāretvā aṭṭhaṃsu, vītivattāsū 'ti te yāsu yāsu rattīsu evaṃ aṭṭhaṃsu tāsu tāsu atītāsu, disvā ti suriyālokena kiṃsukaṃ disvā na idaṃ maṃsan ti ñatvā chinnāsā hutvā palāyiṃsu, sigālā ti yathā sigālā kiṃsukaṃ parivāretvā āsāchinnā gatā evaṃ tvam pi idha Videharañño natthibhāvaṃ ñatvā gamissasi senaṃ gahetvā palāyissasīti dīpeti.
Rājā tassa taṃ asambhītavacanaṃ sutvā cintesi: "ayaṃ gahapatiputto atisāro hutvā katheti, nissaṃsayaṃ Vedeho palāto bhavissatīti" ativiya kujjhitvā "pubbe mayaṃ gahapatiputtaṃ nissāya uttarasāṭakassāpi assāmikā jāta,
[page 453]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 453
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] idāni tena amhākaṃ hatthapathaṃ āgato paccāmitto palāyito, bahussa vata no anatthassa kārako, ubhinnaṃ kattabbakāraṇaṃ imass'; eva karissāmīti" tassa kāraṇaṃ kātuṃ āṇāpento ā.:
Ja_XXII.9(=546).144: Imassa hatthe pāde ca kaṇṇanāsañ ca chindatha
yo me amittaṃ hatthagataṃ Vedehaṃ parimocayi. || Ja_XXII:1594 ||
Ja_XXII.9(=546).145: Imassa maṃsañ ca pātabbaṃ sūle katvā pacantu naṃ
yo me amittaṃ hatthagataṃ Vedehaṃ parimocayi. || Ja_XXII:1595 ||
Ja_XXII.9(=546).146: Yathāpi āsabhaṃ cammaṃ pathavyā vitaniyyati
sīhassa atho vyagghassa hoti saṃkusamāhataṃ || Ja_XXII:1596 ||
Ja_XXII.9(=546).147: Evaṃ taṃ vitanitvāna vedhayissāmi sattiyā
yo me amittaṃ hatthagataṃ Vedehaṃ parimocayīti. || Ja_XXII:1597 ||
Ta. pātabban ti pacitabbayuttakaṃ migādīnaṃ maṃsaṃ viya imaṃ gahapatiputtaṃ sūlesu āvuṇitvā pacantu, sīhassa atho vyagghassā 'ti etesañ ca yathā cammaṃ saṃkusamāhataṃ hoti, vedhayissāmīti vijjhāpessāmi.
Taṃ sutvā M. sitaṃ katvā "ayaṃ rājā na jānāti attano deviyā ca bandhavānañ ca mayā Mithilaṃ pahitabhāvaṃ, tena me idaṃ kammakāraṇaṃ vicāreti, kodhavasena pana maṃ usunā vijjheyya aññaṃ vā attano ruccanakaṃ kareyya, sokāturaṃ vedanāmattaṃ katvā hatthipiṭṭhe yeva naṃ visaññaṃ nipajjāpetuṃ taṃ kāraṇaṃ ārocessāmīti" cintetvā ā.:
Ja_XXII.9(=546).148: Sace me hatthe [ca] pāde ca kaṇṇanāsañ ca checchasi
evaṃ Pañcālacaṇḍassa Vedeho chedayissati. || Ja_XXII:1598 ||
Ja_XXII.9(=546).149: Sace me hatthe [ca] pāde ca kaṇṇanāsañ ca checchasi
evaṃ Pañcālacaṇḍiyā Vedeho chedayissati. || Ja_XXII:1599 ||
Ja_XXII.9(=546).150: Sace me hatthe [ca] pāde ca kaṇṇanāsañ ca checchasi
evaṃ Nandāya deviyā Vedeho chedayissati. || Ja_XXII:1600 ||
Ja_XXII.9(=546).151: Sace me hatthe [ca] pāde ca kaṇṇānasañ ca checchasi
evan te puttadārassa Vedeho chedayissati. || Ja_XXII:1601 ||
[page 454]
454 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.9(=546).152: Sace maṃsañ ca pātabbaṃ sūle katvā pacissasi
evaṃ Pañcālacaṇḍassa Vedeho pācayissati. || Ja_XXII:1602 ||
Ja_XXII.9(=546).153: Sace maṃsañ ca pātabbaṃ sūle katvā pacissasi
evaṃ Pañcālacaṇḍiyā Vedeho pācayissati. || Ja_XXII:1603 ||
Ja_XXII.9(=546).154: Sace maṃsañ ca pātabbaṃ sūle katvā pacissasi
evaṃ Nandāya deviyā Vedeho pācayissati. || Ja_XXII:1604 ||
Ja_XXII.9(=546).155: Sace maṃsañ ca pātabbaṃ sūle katvā pacissasi
evaṃ te puttadārassa Vedeho pācayissati. || Ja_XXII:1605 ||
Ja_XXII.9(=546).156: Sace maṃ vitanitvāna vedhayissasi sattiyā
evaṃ Pañcālacaṇḍassa Vedeho vedhayissati. || Ja_XXII:1606 ||
Ja_XXII.9(=546).157: Sace maṃ vitanitvāna vedhayissasi sattiyā
evaṃ Pañcālacaṇḍiyā Vedeho vedhayissati. || Ja_XXII:1607 ||
Ja_XXII.9(=546).158: Sace maṃ vitanitvāna vedhayissasi sattiyā
evaṃ Nandāya deviyā Vedeho vedhayissati. || Ja_XXII:1608 ||
Ja_XXII.9(=546).159: Sace maṃ vitanitvāna vedhayissasi sattiyā
evan te puttadārassa Vedeho vedhayissati,
evan no mantitaṃ raho, Vedehena mayā saha. || Ja_XXII:1609 ||
Ja_XXII.9(=546).160: Yathā phalasataṃ cammaṃ kontīmantīsuniṭṭhitaṃ
upeti tanutāṇāya sarānaṃ paṭihantave || Ja_XXII:1610 ||
Ja_XXII.9(=546).161: Sukhāvaho dukkhanudo Vedehassa yasassino
matiṃ te paṭihaññāmi usuṃ phalasatena vā 'ti. || Ja_XXII:1611 ||
Ta. chedayissatīti paṇḍitassa kira Cūḷaninā hatthapādā chinnā 'ti sutvā va chedayissati puttadārassā 'ti mama ekassa chinnapaccayā tava dvinnaṃ puttānaṃ yeva aggamahesiyā cā 'ti tiṇṇaṃ pi janānaṃ amhākaṃ rājā chedayissati, evan no mantitaṃ raho ti mahārāja mayā ca Videharājena ca evaṃ rahasi mantitaṃ, yaṃ yaṃ idha mayhaṃ C-rājā karoti taṃ taṃ ta. tassa puttadārānaṃ kātabban ti, phalasatan ti phalasatappamāṇaṃ bahukhāre khādāpetvā mudubhāvaṃ upanītacammaṃ, kontimantīsuniṭṭhitan ti kontimantā vuccati cammakārā, satthitāya kontāya likhattā katattā suṭṭhu niṭṭhitaṃ, tanutāṇāyā 'ti yathā taṃ cammaṃ sarānaṃ paṭihantave sarīratāṇam upeti sare paṭihanitvā sarīraṃ rakkhati, sukhāvaho ti mahārāja aham pi amhākaṃ rañño paccāmittaṃ vāraṇaṭṭhena taṃ saraparittāṇacammaṃ viya sukhāvaho,
[page 455]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 455
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] dukkhanudo ti kāyīkacetasikasukhaṃ āvahāmi dukkhan nudemi, matin te ti tasmā tava matiṃ paññaṃ usuṃ tena phalasatacammena viya attano matiyā paṭihanissāmi.
Taṃ sutvā rājā cintesi: "g-putto kiṃ katheti, yathā kira ahaṃ etassa evaṃ Videharājā mama puttadārassa kammakāraṇaṃ karissati, na jānāti mama puttadārakānaṃ ārakkhassa susaṃvihitabhāvaṃ, idāni māressatīti maraṇabhayena vilapati, nāssa vacanaṃ saddahāmīti". Mahāsatto "ayaṃ ‘mama bhayena kathetīti'; maññati, jānāpessāmi tan" ti cintetvā ā.:
Ja_XXII.9(=546).162: Iṃgha passa mahārāja suññaṃ antepuraṃ tava
orodhā ca kumārā ca tava mātā ca khattiya
ummaggā nīgaritvāna Vedehass'; upanāmitā ti. || Ja_XXII:1612 ||
Ta. ummaggā ti mayā attano māṇave pesetvā pāsādā otarāpetvā ummaggen'; eva āharāpetvā mahāummaggā nīharitvā bhandhavā te Vedehassa upanāmitā.
Taṃ sutvā rājā cintesi: "p. ativiya daḷhaṃ katvā katheti, mayā ca rattibhāge Gaṅgāya passe Nandādeviyā saddo pi suto, mahāpañño p. kadāci saccaṃ bhaveyyā" 'ti uppannabalavasoko dhitiṃ upaṭṭhāpetvā asocanto viya ekaṃ amaccaṃ pakkosāpetvā jānanatthāya pesento itaraṃ gātham āha:
Ja_XXII.9(=546).163: Iṃgha antepuraṃ mayhaṃ gantvāna vicinātha naṃ
yathā imassa vacanaṃ saccaṃ vā yadi vā musā ti. || Ja_XXII:1613 ||
So saparivāro rājanivesanaṃ gantvā dvāraṃ vivaritvā anto pavisitvā hatthapāde bandhitvā mukhaṃ pidahitvā nāgadantesu olambino antepurapālake ca khujjavāmanakādayo ca bhājanāni ca bhinditvā ta. ta. vippakiṇṇaṃ khādanīyabhojanīyaṃ ratanagharadvārāni vivaritvā kataratanavilopaṃ vivaṭadvāraṃ sirigabbaṃ yathāvivaṭeh'; eva vātapānehi pavisitvā caramānaṃ kākagaṇañ cā 'ti chaḍḍitagāmasadisaṃ susānabhūmiṃ viya nissirīkaṃ rājabhavanaṃ disvā rañño ārocento ā.:
[page 456]
456 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
Ja_XXII.9(=546).164: Evam etaṃ mahārāja yathā āha Mahosadho
suññaṃ antepuraṃ sabbaṃ kākapaṭṭanakaṃ yathā ti. || Ja_XXII:1614 ||
Ta. kāka -- ti macchānaṃ gandhehi āgatehi kākehi samākiṇṇo samuddatīre chaḍḍitagāmako viya.
Rājā catunnaṃ janānaṃ vippayogasambhavena sokena kampamāno "idaṃ dukkhaṃ mama gahapatiputtaṃ nissāya uppannan" ti daṇḍena ghaṭṭitāsīviso viya Bo-assa ativiya kujjhi.
M. tassākāraṃ disvā "ayaṃ rājā mahāyaso kadāci kodhavasena ‘kiṃ me etehīti'; khattiyamānena maṃ viheṭheyya, yan nūnāhaṃ N-deviṃ iminā adiṭṭhapubbaṃ viya karonto tassā sarīravaṇṇaṃ vaṇṇeyyaṃ, ath'; esa taṃ anussaritvā ‘sac'; āhaṃ Mahosadhaṃ māressāmi evarūpaṃ itthiratanaṃ na labhissāmīti" attano bhariyāya sinehena na kiñci mayhaṃ karissatīti" cintetvā attarakkhanatthaṃ pāsāde ṭhito va rattakambalantarena suvaṇṇavaṇṇabāhaṃ nīharitvā tassā gatamaggācikkhanavasena vaṇṇaṃ kathento ā.:
Ja_XXII.9(=546).165: Ito gatā mahārāja nārī sabbaṅgasobhanā
kosumbhaphalakasussoṇī haṃsagaggarabhāṇinī. || Ja_XXII:1615 ||
Ja_XXII.9(=546).166: Ito nītā mahārāja nārī sabbaṅgasobhanā
koseyyavasanā sāmā jātarūpasumekhalā || Ja_XXII:1616 ||
Ja_XXII.9(=546).167: Surattapādā kalyānī suvaṇṇamaṇimekhalā
pārevaṭakkhi sutanū bimboṭṭhā tanumajjhimā || Ja_XXII:1617 ||
Ja_XXII.9(=546).168: Sujātā bhujalaṭṭhīva vellīva tanumajjhimā
dīghassakesā asitā īsakaggapavellitā || Ja_XXII:1618 ||
Ja_XXII.9(=546).169: Sujātā migachāpā va hemantaggisikhā-r-iva
nadīva giriduggesu sañchannā khuddaveḷuhi || Ja_XXII:1619 ||
[page 457]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 457
Ja_XXII.9(=546).170: Nāganāsūrukalyāṇī paṭhamā timbarutthanī
nātidīghā nātirassā nālomā nātilom'; assā 'ti. || Ja_XXII:1620 ||
Ta. ito ti ummaggam dasseti, kosumbhaphalakasussoṇīti visālakañcanaphalakaṃ viya sundarasoṇī, haṃsa -- ti gocaratthāya vicaratānaṃ haṃsapotakānaṃ viya gaggarena madhurena bhaññena samannāgatā, koseyya -- ti kañcanakhacitakoseyyavatthavasanā, sāmā ti suvaṇṇasāmā, pārevaṭakkhīti pañcasu pāsādesu rattaṭṭhāne pārevaṭasakuṇasadisakkhī, sutanū ti sobhanasarīrā, bimboṭṭhā ti bimbaphalāni viya sumaṭṭhoṭṭhapariyosānā, tanumajjhimā ti karamitamajjhā, sujātā bhujalaṭṭhīvā 'ti vijambhanakāle vāteritarattapallavavilāsinī sujātā bhujaṅgalatā viya virocati, vellīvā ti kañcanavedi viya tanumajjhā, īsakaggapavellitā ti īsakaṃ aggesu onatā īsakaggapavellitā vā rathiyāya aggaṃ viya vinatā, migachāpā vā 'ti pabbatapādamhi sujātā vyagghapotikā va vilāsakuttayuttā, hemantaggi -- ti obhāsavantatāya hemantaggisikhā viya sobhati, khuddaveḷuhīti yathā khuddakehi udakaveḷuhi sañchannā sā nadī sobhati evaṃ tanulomāya rājiyā sobhati, kalyāṇīti chavimaṃsakesanahāruaṭṭhīnaṃ vasena pañcāvidhena kalyāṇena samannāgatā, paṭhama -- ti timbarutthanīnaṃ paṭhamā uttamā suvaṇṇaphalake ṭhapitasuvaṇṇatimbarudvayam iv'; assa saṇṭhānasampannaṃ nirantaraṃ thanayuggalaṃ.
Evaṃ M-e tassā rūpasiriṃ vaṇṇente tassa sā pubbe adiṭṭhapubbā viya ahosi, balavasinehaṃ uppādesi, ath'; assa sinehuppattiṃ ñatvā M. anantaraṃ g. ā.:
Ja_XXII.9(=546).171: Nandāya nūna maraṇe nandasi sirivāhana:
ahañ ca nūna Nandā ca gacchāma Yamasādhanan ti. || Ja_XXII:1621 ||
Ta. siri -- ti sirisampannavāhana mahārāja nūna tvaṃ evaṃ uttamarūpadharāya Nandāya maraṇena nandasīti vadati, gacchāmā 'ti sace hi tvaṃ maṃ māressasi ekaṃsena mhākaṃ rājā Nandaṃ māressati, iti Nandā ca ahañ ca Yamassa santikaṃ gamissāma, yamo amhe ubho disvā Nandaṃ mayham eva dassati, tassa mayhaṃ māretvāpi tādisaṃ itthiratanaṃ labhantassa kiṃ chijjati, nāhaṃ attano maraṇena hāniṃ passāmi devā 'ti evaṃ kira naṃ āha.
[page 458]
458 XXII. Mahānipāta.
Iti M. ettakena ṭhānena Nandam eva vaṇṇesi na itare, kiṃkāraṇā: sattā hi piyabhariyāsu viya sesesu ālayaṃ na karonti, mātaraṃ vā saranto puttadhītaro pi sarissatīti tam eva vaṇṇesi, rājā mātaraṃ pana mahallakabhāven'; eva vaṇṇesi, ñāṇasampanne Mahāsatte madhurassarena vaṇṇente yeva Nandā devī āgantvā rañño purato ṭhitā viya ahosi, tato rājā cintesi: "ṭhapetvā Ma-aṃ añño mama bhariyaṃ ānetvā dātuṃ samattho n'; atthīti", ath'; assa taṃ sarantassa soko uppajji, atha naṃ M. "mā cintayi mahārāja, devī ca te putto ca mātā ca tayo pi āgacchissanti, mama gamanam ev'; ettha pamāṇaṃ, tvaṃ assāsaṃ paṭilabha narindā" 'ti rājānaṃ assāsesi, atha rājā cintesi: "ahaṃ attano nagaraṃ surakkhitaṃ sugopitaṃ kāretvā imaṃ Upakārīnagaraṃ ettakena balavāhanena parikkhipitvā ṭhito, ayaṃ pana paṇḍito evaṃ sugopitāpi mama nagarā deviñ ca me puttañ ca mātarañ ca ānetvā Vedehassa dāpesi, amhesu ca evaṃ parivāretvā ṭhitesv-eva ekassāpi ajānantassa Vedehaṃ sasenāvāhanaṃ yāpesi, kin nu kho dibbamāyaṃ jānāti udāhu cakkhumohanan" ti, atha naṃ pucchanto ā.:
Ja_XXII.9(=546).172: Dibbaṃ adhīyase māyaṃ akāsi cakkhumohanaṃ
yo me amittaṃ hatthagataṃ Vedehaṃ parimocayīti. || Ja_XXII:1622 ||
Taṃ sutvā M. "mahārāja, ahaṃ dibbamāyaṃ jānāmi, paṇḍitā hi dibbamāyaṃ uggaṇhitvā bhaye sampatte attānam pi param pi dukkhato mocenti yevā" 'ti ā.:
Ja_XXII.9(=546).173: Adhīyanti mahārāja dibbamāy'; idha paṇḍitā
te mocayanti attānaṃ paṇḍitā mantino janā. || Ja_XXII:1623 ||
Ja_XXII.9(=546).174: Santi māṇavaputtā me kusalā sandhichedakā
yesaṃ katena maggena Vedeho Mithilaṃ gato ti. || Ja_XXII:1624 ||
Ta. dibbamāyidhā 'ti dibbamāyaṃ idha, māṇavaputtā ti upaṭṭhākataruṇayodhā, yesaṃ katenā 'ti yehi katena, maggenā 'ti alaṃkataummaggena.
[page 459]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 459
Idaṃ pana sutvā "alaṃkataummaggena kira gato" "kīdiso nu kho ummaggo" ti rājā ummaggaṃ daṭṭhukāmo ahosi, ath'; assa iṃgitaṃ ñatvā M. "rājā ummaggaṃ daṭṭhukāmo, dassessāmi 'ssa ummaggan" ti dassento ā.:
Ja_XXII.9(=546).175: Iṃgha passa mahārāja ummaggaṃ sādhu māpitaṃ,
hatthīnaṃ atha assānaṃ rathānaṃ atha pattinaṃ
ālokabhūtaṃ tiṭṭhantaṃ ummaggaṃ sādhu niṭṭhitan ti. || Ja_XXII:1625 ||
Ta. hatthīnan ti potthakammacittakammavasena katānaṃ etesaṃ hatthiādīnaṃ pattīhi upasobhitaṃ alaṃkatadevasabhāsadisaṃ ekobhāsaṃ hutvā tiṭṭhantaṃ ummaggaṃ passa devā 'ti.
Evañ ca pana vatvā "mahārāja mama paññāya māpite Candassa ca Suriyassa ca uṭṭhitaṭṭhāne viya pākaṭe alaṃkataummagge asītimahādvārāni catusaṭṭhicūḷadvārāni ekasatasayanagabbhe anekasatadīpagabbhake ca passa, mayā saddhiṃ samaggo sammodamāno hutvā attano balena saddhiṃ Upakārinagaraṃ pavisa devā" 'ti nagaradvāraṃ vivarāpesi, rājā ekasatarājaparicāro nagaraṃ pāvisi, M. pāsādā oruyha rājānaṃ vanditvā saparivāraṃ ādāya ummaggaṃ pāvisi, rājā alaṃkatadevanagaraṃ viya ummaggaṃ disvā Bo-assa guṇaṃ vaṇṇento ā.:
Ja_XXII.9(=546).176: Lābhā vata Videhānaṃ yassa [me] edisā paṇḍitā (Cfr. V. 18 p. 355)
ghare vasanti vijite yathā tvaṃ si Mahosadhā 'ti. || Ja_XXII:1626 ||
Ta. Videhānan ti evarūpanaṃ paṇḍitānaṃ ākarassa uṭṭhānaṭṭhānabhūtassa Videhānaṃ janapadassa lābhā vata, yassa me edisā ti yassa ime evarūpā paṇḍitā upāyakusalā ekaghare vā ekajanapade vā ekaraṭṭhe vā vasanti tassāpi lābhā, yathā tvaṃ sīti yathā tvaṃ si tādisena paṇḍitena saddhiṃ ye va ekaraṭṭhe ekajanapade ekanagare ekagehe vasituṃ labhanti tesaṃ Videharaṭṭhavāsīnañ c'; eva Mithilanagaravāsīnañ ca tayā saddhiṃ ekato vasituṃ labhantānaṃ lābhā ti vadati.
[page 460]
460 XXII. Mahānipāta.
Ath'; assa M. ekasatasayanagabbhe dassesi: ekassa dvāre vivaṭe sabbesaṃ vivarīyati ekassa pihite sabbesaṃ pithiyyati, rājā ummaggaṃ olokento purato gacchati p. pacchato, sabbā senā ummaggam eva pāvisi, rājā ummaggato nikkhami, p. tassa nikkhantabhāvaṃ ñatvā sayaṃ nikkhamitvā aññesaṃ nikkhamituṃ adatvā ummaggadvāraṃ pidahanto āṇiṃ akkami, asītimahādvārāni catusaṭṭhicūḷadvārāni ekasatasayanagabbhadvārāni anekasatadīpagabbhadvārāni ca ekappahārāni pidahiṃsu, sakalo ummaggo lokantariko viya andhakāro ahosi, mahājano bhītatasito ahosi, M. bhiyyo ummaggaṃ pavisanto yaṃ khaggaṃ ṭhapesi taṃ gahetvā bhūmito aṭṭhārasahatthaṭṭhānaṃ ākāse laṃghitvā oruyha rājānaṃ hatthe gahetvā asiṃ uggiritvā tāsetvā "mahārāja sakala-Jambudīpe rajjaṃ kassa rajjan" ti pucchi, so bhīto "tuyhaṃ p-tā" 'ti vatvā "abhayaṃ me dehīti" ā., "mā bhāyi mahārāja, nāhaṃ taṃ māretukāmatāya khaggaṃ parāmasiṃ, mama pana paññānubhāvaṃ dassetuṃ parāmasin" ti khaggaṃ rañño adāsi, atha naṃ khaggaṃ gahetvā ṭhitaṃ āha: "sace si mahārāja maṃ māretukāmo idān'; eva maṃ iminā khaggena mārehi, atha abhayaṃ dātukāmo abhayam me dehīti" ā., "paṇḍita mayā tuyhaṃ abhayaṃ dinnam eva, tvaṃ mā cintayīti" asiṃ gahetvā ubho pi aññamaññaṃ adūbhāya sapathaṃ kariṃsu, atha rājā Bo-aṃ ā.: "p-a evarūpapaññābalasampanno hutvā r. kasmā na gaṇhasīti", "mahārāja, ahaṃ icchamāno ajja sakala-Jambudīpe rājāno māretvā r. gaṇheyyaṃ, paraṃ māretvā yasagahaṇaṃ pana paṇḍitehi na-ppasatthan" ti, "p-a mahājano dvāraṃ alabhamāno paridevati, ummaggadvāraṃ vivaritvā mahājanassa jīvitadānaṃ dehīti", so dvāraṃ vivari, sakalaummaggo ekobhāso ahosi, mahājano assāsaṃ paṭilabhi, sabbe rājāno attano senāya saddhiṃ nikkhamitvā p-assa santikaṃ agamaṃsu, so raññā saddhiṃ visālamālake aṭṭhāsi, atha naṃ te rājāno āhaṃsu:
[page 461]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 461
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] "p-a, taṃ nissāya no jīvitaṃ laddhaṃ, sace muhuttaṃ ummaggadvāraṃ na vivarittha sabbesaṃ tatth'; eva maraṇaṃ abhavissā 'ti, "na mahārājāno idān'; eva pubbe pi tumhe maṃ ñeva nissāya jīvitaṃ labhitthā" 'ti, "kadā p-ā" 'ti, "ṭhapetvā amhākaṃ nagaraṃ sakala-Jambudīpe r. gahetvā Uttarapañcālanagaraṃ gantvā uyyāne jayapānaṃ pātuṃ surāya paṭiyattakālaṃ sarathā" 'ti, "āma p-ā" 'ti, "tadā esa rājā Kevaṭṭena saddhiṃ dummantitena visayojitāya surāya c'; eva macchamaṃsehi ca tumhe māretuṃ kiccam akāsi, athāhaṃ ‘mā ime mayi passante anāthamaraṇaṃ marantū'; 'ti attano purise pesetvā sabbabhājanāni bhindāpetvā etesaṃ mantaṃ bhinditvā tumhākaṃ jīvitadānaṃ adāsin" ti, te sabbe pi ubbiggamānasā hutvā Cūḷaniṃ pucchiṃsu: "saccaṃ kira mahārājā" 'ti, "āma mayā Ke-assa kathaṃ gahetvā kataṃ, saccam eva p-o kathetīti", te sabbe pi M-aṃ āliṃgitvā "p-a, tvaṃ sabbesaṃ no patiṭṭhā jāto, taṃ nissāya mayaṃ jīvitaṃ labhimhā" 'ti sabbe pāsādhanehi Bo-assa pūjaṃ kariṃsu, p. rājānaṃ āha:
"mahārāja, tumhe mā cintayittha, pāpamittasaṃsaggass'; esa doso, ime rājāno khamāpethā" 'ti, rājā "mayā duppurisaṃ nissāya tumhākaṃ evarūpaṃ kataṃ, esa mayhaṃ doso, khamatha me, na puna evarūpaṃ karissāmīti" khamāpesi, te aññamaññaṃ accayaṃ desetvā samaggā ahesuṃ. Atha rājā bahuṃ khādaniyabhojaniyagandhamālādiṃ āharāpetvā sabbehi tehi saddhiṃ sattāhaṃ ummagge yeva kīḷitvā nagaraṃ pavisitvā M-assa mahāsakkāraṃ kāretvā ekasatarājaparivuto mahātale nisīditvā p-aṃ attano santike vasāpetukāmatāya ā.:
Ja_XXII.9(=546).177: Vuttiñ ca parihārañ ca diguṇaṃ bhattavetanaṃ
dadāmi vipule bhoge, bhuñja kāme ramassu ca,
mā Videhaṃ paccāgami, kiṃ Videho karissatīti. || Ja_XXII:1627 ||
Ta. vuttin ti yasanissitaṃ jīvitavuttiṃ, parihāran ti gāmanigamadānaṃ, bhattan ti nivāpaṃ, vetanan ti paribbayaṃ, bhoge ti aññe pi te vipule bhoge dadāmi.
[page 462]
462 XXII. Mahānipāta.
Paṇḍito pana taṃ paṭikkhipanto āha:
Ja_XXII.9(=546).178: Yo cajetha mahārāja bhattāraṃ dhanakāraṇā
ubhinnaṃ hoti gārayho attano ca parassa ca,
yāva jīveyya Vedeho nāññassa puriso siyā. || Ja_XXII:1628 ||
Ja_XXII.9(=546).179: Yo cajetha mahārāja bhattāraṃ dhanakāraṇā
ubhinnaṃ hoti gārayho attano ca parassa ca,
yāva tiṭṭheyya Vedeho nāññassa vijite vase ti. || Ja_XXII:1629 ||
Ta. attano -- ti evarūpaṃ hi dhanakāraṇā tam eva attano bhattāraṃ pariccajantena pāpaṃ katan ti attā garahati iminā dhanakāraṇā attano bhattā pariccatto pāpadhammo ayan ti paro pi garahati, tasmā na sakkā tasmiṃ dharante mayā aññassa vijite vasitun ti.
Atha naṃ rājā ā.: "tena hi p-a tava rañño devattaṃ gatakāle idhāgantuṃ paṭiññaṃ dehīti", "jīvanto āgamissāmi mahārājā" 'ti, ath'; assa rājā sattāhaṃ mahāsakkāraṃ katvā sattāhaccayena puna āpucchanakāle "ahan te p-a idañ c'; idañ ca dammīti" vadanto gātham āha:
Ja_XXII.9(=546).180: Dammi nikkhasahassan te gāmāsīti ca Kāsisu
dāsīsatāni cattāri dammi bhariyāsatañ ca te,
sabbasenaṅgam ādāya sotthiṃ gaccha Mahosadhā 'ti. || Ja_XXII:1630 ||
Ta. nikkha -- ti pañcasuvaṇṇanikkhena nikkhānaṃ sahassaṃ, gāmā ti ye gāmā saṃvaccharena satasahassuṭṭhānakā te dammi, Kasīsū 'ti Kāsiraṭṭhe, taṃ Vedeharaṭṭhassa āsannaṃ, tasmā tatth'; assa asīti gāme adāsi.
So pi rājānaṃ āha: "mahārāja tumhe bandhavānaṃ mā cintayittha, ahaṃ mama rañño gamanakāle yeva ‘mahārāja Nandādeviṃ mātiṭṭhāne ṭhapeyyāsi Pañcālacaṇḍaṃ kaniṭṭhaṭṭhāne'; ti vatvā dhītāya vo abhisekaṃ dāpetvā rājānaṃ uyyojesiṃ, mātarañ ca deviñ ca vo puttañ ca sīgham eva pesessāmīti", rājā "sādhu p-ā" 'ti attano dhītu dātabbāni dāsidāsavatthālaṃkārahiraññasuvaṇṇālaṃkatahatthiassarathādīni "imāni tassā dadeyyasīti" M-aṃ paṭicchāpetvā senāvāhanassa kattabbakiccaṃ vicārento ā.:
[page 463]
9. Mahāummaggajātakā, (546.) 463
Ja_XXII.9(=546).181: Yāvaṃ dadantu hatthīnaṃ assānaṃ dviguṇaṃvidhaṃ,
tappentu annapānena rathike pattikārike ti. || Ja_XXII:1631 ||
Ta. yāvan ti na kevalaṃ diguṇam eva yāva pahoti tāva hatthīnañ ca assānañ ca yavagodhūmādividhaṃ dethā 'ti vadati, tappentū 'ti yattakena antarāmagge akilamantā gacchanti tattakaṃ dadantā tappentu.
Evañ ca pana vatvā paṇḍitaṃ uyyojento āha:
Ja_XXII.9(=546).182: Hatthī assā rathā pattī gacch'; evādāya paṇḍita,
passatu taṃ mahārāja Vedeho Mithilaṃ gatan ti. || Ja_XXII:1632 ||
Ta. Mithilaṃ gatan ti sotthinā taṃ Mithilanagaraṃ sampattaṃ passatu.
Iti so p-assa mahantaṃ sakkāraṃ katvā uyyojesi, te pi ekasatarājāno Mahāsattassa sakkāraṃ katvā bahuṃ paṇṇākāram adaṃsu, tesaṃ santike upanikkhittapurisā p-am-eva parivārayiṃsu, so mahantena parivārena maggaṃ paṭipajjitvā antarāmagge yeva Cūḷanīraññā dinnagāmehi āyaṃ āharāpetuṃ purise pesetvā Videharaṭṭhaṃ sampāpuṇi, Senako pi kira antarāmagge purisaṃ thapesi, "C-rañño puna āgamanaṃ vā anāgamanaṃ vā jāna, yassa kassaci āgamanakāle ca mayhaṃ ārocehīti", so tiyojanamatthake yeva M-aṃ disvā āgantvā "p. mahantena parivārena āgacchatīti" ārocesi, taṃ sutvā rājakulaṃ agamāsi, rājāpi pāsāde ṭhito vātapānena olokento mahatiṃ senaṃ disvā "Ma-assa senā mandā, āyaṃ ativiya mahatī, kacci nu khu Cūḷanī āgato siyā" ti bhītatasito tam atthaṃ pucchanto ā.:
Ja_XXII.9(=546).183: hatthī assā rathā pattī sena padissate mahā
caturaṅginī bhiṃsarūpā, kin nu maññanti paṇḍitā ti. || Ja_XXII:1633 ||
Ath'; assa Senako tam atthaṃ ārocento āha:
Ja_XXII.9(=546).184: Ānando te mahārāja uttamo patidissati:
sabbasenaṅgam ādāya sotthiṃ patto Mahosadho ti. || Ja_XXII:1634 ||
Taṃ sutvā rājā āha: "Se-a, paṇḍitassa mandā senā, ayaṃ pana atimahatīti",
[page 464]
464 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] "mahārāja, C-rājā tena pasādito bhavissati, ten'; assa pasannena dinnā bhavissatīti", rājā nagare bheriñ carāpesi: "nagaraṃ alaṃkaritvā p-assa paccuggamanaṃ karontū" 'ti, nāgarā tathā kariṃsu, p. nagaraṃ pavisitvā rājakulaṃ gantvā rājānam vandi, atha naṃ rājā uṭṭhāya āliṃgitvā pallaṃkavaragato paṭisanthāraṃ karonto ā.:
Ja_XXII.9(=546).185: Yathā petaṃ susānasmiṃ chaḍḍetvā caturo janā
evaṃ Kampilliyaraṭṭhe chaḍḍayitvā idhāgatā. || Ja_XXII:1635 ||
Ja_XXII.9(=546).186: Atha tvaṃ kena vaṇṇena kena vā pana hetunā
kena vā atthajātenā attānaṃ parimocayīti. || Ja_XXII:1636 ||
Ta. caturo janā ti p-a yathā nāma kālakataṃ caturo janā mañcakena susānaṃ netvā chaḍḍetvā anapekkhā gacchanti evaṃ Kampilliyaraṭṭhe taṃ chaḍḍetvā mayaṃ idhāgatā ti a., vaṇṇenā 'ti kāraṇena, hetunā ti paccayena, atthajātenā 'ti atthena jātena, a-parimocayīti amittahatthagato kena paccayena ken'; atthena tvaṃ attānaṃ mocayīti.
Tato Mahāsatto āha:
Ja_XXII.9(=546).187: Attham atthena Vedeha mantaṃ mantena khattiya
parivarayissaṃ rājānaṃ Jambudīpaṃ va sāgaro ti. || Ja_XXII:1637 ||
T. a.: ahaṃ mahārāja tehi cintitaṃ attham attanā cintitena atthena tehi mantitaṃ mantaṃ attano mantena parivaresiṃ, na kevalañ ca ettakaṃ ekasatarājaparivāraṃ pana tam pi rājānaṃ Jambudīpaṃ sāgaro viya parivārayissan ti sabbaṃ attano katakammaṃ vitthāretvā kathesi.
Taṃ sutvā rājā tussi, ath'; assa p. C-rañño attano dinnapaṇṇākāraṃ ācikkhanto ā.:
Ja_XXII.9(=546).188: Dinnaṃ nikkhasahassam me gāmāsīti ca Kāsisu
dāsīsatāni cattāri dinnaṃ bhariyāsatañ ca me
sabbaṃ senaṅgam ādāya sotthin'; amhi idhāgato ti. || Ja_XXII:1638 ||
Tato rājā atituṭṭhapahaṭṭho M-assa guṇaṃ vaṇṇento tam eva udānaṃ udānesi:
[page 465]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 465
Ja_XXII.9(=546).189: Susukhaṃ vata saṃvāso paṇḍitehīti Senaka,
pakkhīva pañjare baddhe macche jālagate-r-iva
amittahatthatthagate mocayi no Mahosadho ti. || Ja_XXII:1639 ||
Senako pi 'ssa vacanaṃ sampaṭicchanto tam eva g. ā.:
Ja_XXII.9(=546).190: Evam eva mahārāja paṇḍitaṃhi sukhāvahā,
pakkhīva pañjare baddhe macche jālagate-r-iva
amittahatthatthagate mocayi no Mahosadho ti. || Ja_XXII:1640 ||
Atha rājā nagare chaṇabheriñ carāpetvā "sattāhaṃ chaṇaṃ karontu, yesaṃ mayi sineho atthi sabbe p-assa sakkārasammānaṃ karontū" 'ti.
Imam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.9(=546).191: Āhaññantu sabbavīṇā bheriyo deṇḍimāni ca
nadantu māgadhā saṃkhā, vaggu vadatu dundubhīti. || Ja_XXII:1641 ||
Ta. āhaññantū 'ti vādiyantu, māgadhā saṃkhā ti Magadharaṭṭhe sañjātā saṃkhā, dundubhīti mahābheriyo.
Nāgarā ca jānapadā ca pakatiyā p-assa sakkāraṃ kātukāmā va bheriṃ sutvā atirekaṃ akaṃsu.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.9(=546).192: Orodhā ca kumārā ca vesiyānā ca brāhmaṇā (cfr. p. 21, 24)
bahuṃ annañ ca pānañ ca paṇḍitassābhihārayuṃ. || Ja_XXII:1642 ||
Ja_XXII.9(=546).193: Hatthāruhā anīkaṭṭhā rathikā pattikārikā
bahuṃ annañ ca pānañ ca paṇḍitassābhihārayuṃ. || Ja_XXII:1643 ||
Ja_XXII.9(=546).194: Samāgatā jānapadā negamā ca samāgatā
bahuṃ annañ ca pānañ ca paṇḍitassābhihārayuṃ. || Ja_XXII:1644 ||
Ja_XXII.9(=546).195: Bahujjano pasanno 'si disvā paṇḍitamāgate,
paṇḍitamhi anuppatte celukkhepo pavattathā 'ti. || Ja_XXII:1645 ||
Ta. orodhā ti Udumbarādeviṃ ādiṃ katvā antepurikā, abhihārayun ti abhihārāpesuṃ pahiṇiṃsū 'ti a., bahujjano ti bhikkhave nagaravāsino ca catudvāragāmavāsino ca janapadavāsino ca bahujjano pasanno āsi, disvā paṇḍitamāgate ti paṇḍite Mithilaṃ āgate disvā, pavattathā ti paṇḍitamhi Mithilaṃ anuppatte ayaṃ no paṭhamam eva paccāmittavasaṃ gataṃ rājānaṃ mocetvā pesetvā pacchā ekasatarājāno aññamaññaṃ khamāpetvā samagge katvā Cūḷaniṃ pasādetvā tena dinnaṃ mahantaṃ yasaṃ ādāya āgato ti vatvā tuṭṭhacittena janena pavattito celukkhepo pavattatha.
[page 466]
466 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
Atha M. chaṇāvasāne rājakulaṃ gantvā "mahārāja C-rañño mātarañ ca deviñ ca puttañ ca sīghaṃ pesetuṃ vaṭṭatīti" ā., "sādhu tāta pesehīti" so tesaṃ tiṇṇaṃ janānaṃ mahantaṃ sakkāraṃ katvā attanā saddhiṃ āgatasenāya pi sakkārasammānaṃ kāretvā te tayo mahantena parivārena attano purisehi saddhiṃ pesesi, raññā attano dinnasatabhariyāyo ca cattāri dāsisatāni ca Nandadeviyā saddhiṃ pesesi, attanā saddhiṃ āgatasenam pi tehi saddhiṃ pesesi, te mahantena parivārena Uttarapañcālanagaraṃ pāpuṇiṃsu, atha rājā mātaraṃ pucchi:
"kiṃ amma Vedeharājena vo saṅgaho kato" ti, "tāta, kiṃ kathesi, maṃ devatāṭhāne ṭhapetvā sakkāraṃ akāsīti" Nandādevim pi mātiṭṭhāne ṭhitabhāvaṃ kathesi Pañcālacaṇḍaṃ kaniṭṭhabhātikaṭṭhāne ti, taṃ sutvā rājā ativiya tussitvā bahuṃ paṇṇākāraṃ pesesi, tato paṭṭhāya ubho samaggā sammodamānā vasiṃsū 'ti. Mahāummaggakhaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
Pañcālacaṇḍī rañño piyā ahosi manāpā, sā dutiye saṃvacchare puttaṃ vijāyi, tassa dasame saṃvacchare Vedeharājā kālam akāsi, Bo-tassa chattaṃ ussāpetvā "deva ahaṃ tava ayyakassa Cūḷanirañño santikaṃ gamissāmīti" āpucchi, "paṇḍita, mā maṃ daharaṃ chaḍḍetvā gamittha, ahaṃ taṃ pitiṭṭhāne ṭhapetvā sakkāraṃ karissāmi", Pañcālacaṇḍī pana "p-a tumhākaṃ gatakāle aññaṃ paṭisaraṇaṃ n'; atthi, mā gamitthā" 'ti yāci, so pi "mayā rañño patiññā dinnā, na sakkā na gantun" ti mahājanassa karuṇā paridevantass'; eva attano upaṭṭhāke gahetvā nikkhamitvā Uttarapañcālanagaraṃ gato, rājā tassāgamanaṃ sutvā paccuggantvā mahantena sakkārena nagaram pavesetvā mahantaṃ gehaṃ tassa datvā ṭhapetvā paṭhamadinne asītigāme aññaṃ bhogam adāsi,
[page 467]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 467
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so taṃ rājānaṃ upaṭṭhāsi. Tadā Bherī nāma paribbājikā niccaṃ rājagehe bhuñjati sā paṇḍitā vyattā, tāya M. na diṭṭhapubbo, "Mahosadhapaṇḍito kira rājānaṃ upaṭṭhātīti" saddam eva suṇāti, tenāpi sā na diṭṭhapubbā, "Bherī nāma p-kā rājagehe bhuñjatīti" saddam eva suṇāti, Nandādevī pana "piyavippayogaṃ katvā amhe kilamesīti" Bodhisatte anattamanā ahosi, sā pañca vallabhitthiyo āṇāpesi: "Ma-assa ekam dosaṃ upadhāretvā rañño antare bhindituṃ vāyamathā" 'ti, "tā tassa antaraṃ olokentiyo vicaranti, ath'; ekadivasaṃ sā paribbājikā bhuñjitvā nikkhamantī Bo-aṃ rājupaṭṭhānaṃ āgacchantaṃ rājaṅgaṇe passi, so vanditvā aṭṭhāsi, sā cintesi: "ayaṃ kira p., jānissāmi tāv'; assa paṇḍitabhāvaṃ vā apaṇḍitabhāvaṃ vā" ti hatthamuddāya pañhaṃ pucchantī Bo-aṃ oloketvā hatthaṃ vikāsesi, sā kira "kīdisaṃ p-aṃ rājā paradesato ānetvā idāni paṭijaggati na paṭijaggatīti" manasā pañhaṃ pucchi, Bo-"hatthamuddāya pañhaṃ pucchatīti" ñatvā pañhaṃ vissajjento muṭṭhim akāsi, so kira "ayyo mama paṭiññaṃ gahetvā pakkosāpetvā idāni rājā gāḷhamuṭṭhijāto na me pubbaṃ kiñci detīti" manasā pañhaṃ vissajjesi, sā tassa kathaṃ ñatvā hatthaṃ ukkhipitvā attano sīsaṃ parāmasi, ten'; idaṃ dasseti: "p-a sace kilamasi mayaṃ viya kasmā na pabbajasīti", taṃ ñatvā M. attano kucchiṃ parāmasi, ten'; idaṃ dasseti "ayyo, mama posetabbayuttā bahū, tena na pabbajāmīti", iti sā hatthamuddāya pañhaṃ pucchitvā attano āvāsam eva agamāsi, M. pi taṃ vanditvā rājupaṭṭhānaṃ gato, Nandadeviyā payuttā vallabhitthiyo sīhapañjare ṭhitā taṃ kiriyaṃ disvā C-rañño santikaṃ gantvā, "deva Ma-dho Bheriparibbājikāya saddhiṃ ekato hutvā tumhākaṃ r. gaṇhitukāmo te paccatthiko hotīti" paribhindiṃsu, rājā ā.: "kiṃ vo diṭṭhaṃ va sutaṃ vā" 'ti "mahārāja paribbājikā bhuñjitvā otarantī Ma-aṃ disvā rājānaṃ hatthatalaṃ viya khalamaṇḍalaṃ viya ca samaṃ katvā ‘r.
[page 468]
468 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] attano hatthagataṃ kātuṃ na sakkosīti'; hatthaṃ vikāsesi, Ma-dho pi khaggagahaṇākāraṃ dassento ‘katipāhaccayen'; assa sīsaṃ chinditvā r. attano hatthagataṃ karissāmīti'; muṭṭhim akāsi, sā ‘sīsam chindāhīti'; attano hatthaṃ ukkhipitvā sīsaṃ parāmasi, Ma-o ‘majjhe va naṃ chindissāmīti'; udaraṃ parāmasīti, appamatto mahārāja hotha, Ma-am ghātetuṃ vaṭṭatīti", so tāsaṃ kathaṃ sutvā cintesi: "na sakkā paṇḍitena mayi dussituṃ, paribbājikaṃ pucchissāmīti" so punadivasena paribbājikāya bhuttakāle taṃ upasaṃkamitvā pucchi: "ayye kacci vo Ma-paṇḍito diṭṭho" ti "āma mahārāja hiyyo me ito bhuñjitvā nikkhamantiyā diṭṭho" ti, "koci pana vo kathāsallāpo ahosīti", "sallāpo n'; atthi, taṃ pana paṇḍito ti sutvā ‘sace p. idaṃ jānissatīti'; hatthamuddāya naṃ pañhaṃ pucchiṃ ‘p-a kacci te rājā pasāritahattho na saṃkucitahattho, kacci saṃgaṇhati na saṃgaṇhatīti'; hatthaṃ vikāsesim pi, ‘rājā mamaṃ paṭiññaṃ gahetvā pakkositvā idāni na kiñci detīti'; muṭṭhim akāsi, athāhaṃ ‘sace kilamasi mayaṃ viya pabbajāhīti'; sīsaṃ parāmasiṃ, so ‘mama posetabbā bahū, udarāni pūretabbāni, tena na pabbajāmīti'; attano kucchiṃ parāmasīti", "p. ayye Mahosadho" ti, "āma mahārāja paṭhavītale paññāya tena sadiso n'; atthīti", rājā tassā kathaṃ sutvā taṃ vanditvā uyyojesi, tassā gatakāle p. rājupaṭṭhānaṃ pavittho, atha naṃ pucchi: "kacci te p-a Bheriparibbājikā diṭṭhā" ti, "āma mahārāja hiyyo ito nikkhamantiṃ passiṃ, hatthamuddāya sā evaṃ pañhaṃ pucchi, aham pi 'ssa tath'; eva vissajjesin" ti tāya kathitaniyāmen'; eva kathesi, rājā taṃ divasaṃ pasīditvā p-assa senāpatiṭṭhānaṃ adāsi, sabbakiccāni tam eva paṭicchāpesi, tassa yaso mahā ahosi, rañño yasānantaro va. So cintesi: "raññā ekappahāren'; va mayhaṃ atimahantaṃ issariyaṃ dinnaṃ,
[page 469]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 469
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] rājāno kho pana māretukāmāpi evaṃ karonti yeva, yan nūnāhaṃ ‘mama suhadayo vā na vā'; ti rājānaṃ vīmaṃseyyaṃ, na kho pana añño jānituṃ sakkhissati, Bheriparibbājikā ñāṇasampannā, sā eken'; upāyena jānissatīti" bahūni gandhamālādīni gahetvā paribbājikāya āvāsaṃ gantvā taṃ pūjetvā vanditvā "ayye tumhehi rañño mama guṇakathāya kathitadivasato paṭṭhāya rājā ajjhottharitvā mayhaṃ mahantaṃ yasaṃ deti, taṃ kho pana sabhāvena vā deti no vā ti na jānāmi, sādhu vat'; assa sace eken'; upāyena rañño mayi bhāvaṃ jāneyyāthā" 'ti ā., sā sādhū 'ti paṭisuṇitvā punadivase rājagehaṃ gacchamānā va Dakarakkhasapañhaṃ cintesi, evaṃ kir'; assā ahosi: "carapuriso viya ahutvā upāyena rājānaṃ pañhaṃ pucchitvā ‘p-assa suhadayo vā na vā'; ti jānissāmīti" sā gantvā katabhattakiccā nisīdi, rājāpi naṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi, tassā etad ahosi: "sace rājā p-assa upari duhadayo bhavissati pañhaṃ puṭṭho attano duhadayabhāvaṃ mahājanamajjhe yeva kathessati, taṃ ayuttaṃ ekamante naṃ pañhaṃ pucchissāmīti" sā "raho paccāsiṃsāmi mahārājā" 'ti ā., rājā manusse paṭikkamāpesi, atha naṃ sā ā.:
"mahārāja taṃ pañhaṃ pucchissāmīti", "puccha ayye, jānanto kathessāmīti", ath'; assa sā Dakarakkhasapañhe paṭhamaṃ g. ā.:
Ja_XXII.9(=546).196: Sace vo vuyhamānānaṃ sattannaṃ udakaṇṇave (V. p. 75)
manussabalim esāno nāvaṃ gaṇheyya rakkhaso
anupubbaṃ kathaṃ datvā muñcesi dakarakkhato ti. || Ja_XXII:1646 ||
Ta. sattanan ti tumhākaṃ mātā ca Nandādevī ca Tikhiṇamantikumāro ca Dhanusekhasahāyo ca purohito ca Mahosadho ca tumhe cā 'ti imesaṃ sattannaṃ, udakaṇṇave ti gambhīre vitthate udake, manussa -- ti manussabaliṃ gavesanto, gaṇheyyā 'ti thāmasampanno dakarakkhaso udakaṃ dvidhā katvā nikkhamitvā taṃ nāvaṃ gaṇheyya gahetvā ca pana mahārāja ime cha jane mama anupaṭipāṭiyā dehi taṃ vissajjessāmīti vadeyya atha tvaṃ anupubbaṃ kathaṃ datvā muñcesi dakarakkhato ti kaṃ paṭhamaṃ datvā -pe-kaṃ chaṭṭhaṃ datvā dakarakkhato muñceyyāsīti.
[page 470]
470 XXII. Mahānipāta.
Taṃ sutvā rājā attano yathājjhāsayaṃ kathento i. g. ā.:
Ja_XXII.9(=546).197: Mātaraṃ paṭhamaṃ dajjaṃ bhariyaṃ datvāna bhātaraṃ
tato sahāyaṃ datvāna pañcamaṃ dajjaṃ brāhmaṇaṃ
chatth'; āhaṃ dajjam attānaṃ,
n'; eva dajja Mahosadhan ti. || Ja_XXII:1647 ||
Ta. chaṭṭhāhan ti ayye pañcame khādite athāhaṃ bho dakarakkhasa mukhaṃ vivarā 'ti vatvā tena mukhe vivaṭe daḷhaṃ kacchaṃ bandhitvā imaṃ rajjasiriṃ aganetvā idāni maṃ khādā 'ti tassa mukhe pateyyaṃ na tv-eva jīvamāno Ma-paṇḍitaṃ dadeyyaṃ ti, ettakena ayaṃ pañho niṭṭhito.
Nātaṃ paribbājikāya rañño Mahāsatte suhadayattaṃ, na pana ettaken'; eva p-assa guṇo pākaṭo hoti, ten'; assā etad ahosi: "ahaṃ mahājanamajjhe etesaṃ guṇam kathessāmi rājā tesaṃ aguṇaṃ kathetvā p-assa guṇaṃ kathessati, evaṃ p-assa guṇo nabhe cando viya pākaṭo bhavissatīti" sā sabbaṃ antepurāvacaraṃ janaṃ sannipātāpetvā ādito paṭṭhāya puna rājānaṃ tam eva pañhaṃ pucchitvā tena tath'; eva vutte "mahārāja tvaṃ ‘paṭhamaṃ mātaraṃ dassāmīti'; vadasi, mātā nāma mahāguṇā tuyhañ ca mātā na aññesaṃ mātu sadisā, bahūpakārā te esā" ti tassā guṇaṃ kathentī gāthadvayam ā.:
Ja_XXII.9(=546).198: Posetā te janettī ca dīgharattānukampikā
Chambhī tayi paduṭṭhasmiṃ paṇḍitā atthadassinī
aññaṃ upanisaṃ katvā vadhā taṃ parimocayi. || Ja_XXII:1648 ||
Ja_XXII.9(=546).199: Taṃ tādisiṃ pāṇadadiṃ orasaṃ gabbhadhārinaṃ
mātaraṃ kena dosena dajjāsi dakarakkhato ti. || Ja_XXII:1649 ||
Ta. posetā ti daharakāle dve tayo vāre nahāpetvā pāyetvā posesi, digha -- ti cirakālaṃ mudunā hitacittena anukampikā, Chambhī tayi paduṭṭhasmin ti yadā tayi Chambhī nāma brāhmaṇo padussi tadā tasmiṃ tayi paduṭṭhe sā paṇḍitā atthadassinī aññaṃ tava patirūpakaṃ katvā taṃ vadhā parimocayi. Cūlanissa kira Mahācūlani nāma pitā ahosi, sā imassa daharakāle purohitena saddhiṃ methunaṃ patisevitvā taṃ rājānaṃ visena māretvā brāhmaṇassa chattaṃ ussāpetvā tassa aggamahesī hutvā tena ekadivasaṃ amma chāto 'mhīti vutte puttassa phāṇitena khajjakaṃ dāpesi,
[page 471]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 471
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha naṃ makkhikā parivārayiṃsu, so imaṃ nimmakkhikaṃ katvā khādissāmīti thokaṃ paṭikkamitvā bhūmiyaṃ phāṇitabindūni pātetvā attano santike makkhikā poṭhetvā palāpesi, tā gantvā itaraṃ phāṇitaṃ parivārayiṃsu, so nimmakkhikaṃ katvā khajjakaṃ khāditvā hatthe dhovitvā mukhaṃ vikkhāletvā pakkāmi, brāhmaṇo tassa kiriyaṃ disvā cintesi: ayaṃ idān'; eva iminā upāyena nimmakkhikaṃ phāṇitaṃ khādati vuddhippatto mama r. na dassati idān'; eva naṃ māremīti, so tam atthaṃ Talatādeviyā ārocesi, sā sādhu deva ahaṃ tayi sinehena attano sāmikam pi māresiṃ, iminā me ko attho, mahājanikaṃ pana akatvā rahassena naṃ māressāmā 'ti brāhmaṇaṃ vañcetvā atth'; eso upāyo ti paṇḍitā upāyakusalā bhattakārakaṃ pakkosāpetvā samma mama putto C-kumāro tava putto Dhanusekhakumāro ca ekadivasaṃ jātā ekato va kumāraparihāren'; eva vaḍḍhitā piyasahāyakā, Chambhibr. mama puttaṃ māretukāmo, taṃ tassa jīvitadānaṃ dehīti vatvā sādhu devi kiṃ karomīti vutte mama putto abhiṇhaṃ tava gehe hotu tvañ ca so ca katipāhaṃ nirāsaṃkabhāvatthāya mahānase yeva supatha tato nirāsaṃkabhāvaṃ ñatvā tumhākaṃ sayanaṭṭhāne eḷakaṭṭhīni ṭhapetvā manussānaṃ nipajjanavelāya mahānase aggiṃ datvā kañci ajānāpetvā mama ca tava ca puttaṃ gahetvā aggadvāren'; eva nikkhamitvā tiroraṭṭhaṃ gantvā mama puttassa rājaputtabhāvaṃ anāvikaritvā jīvitaṃ anurakkhā 'ti ā., so sādhū 'ti sampaṭicchi, ath'; assa sā ratanasāraṃ adāsi, so tathā katvā kumāraṃ ādāya Maddaraṭṭhe Sāgalanagaraṃ gantvā rājānaṃ upaṭṭhahi, so porāṇakabhattakārakaṃ apanetvā tassa taṃ ṭhānantaraṃ adāsi, dve pi kumārā tena saddhiṃ yeva rājanivesanaṃ gacchanti, rājā kass'; ete kumārā ti pucchi, bh-kārako mayhaṃ puttā ti ā.
nanu visadisā ti, dvinnaṃ itthīnaṃ puttā devā 'ti, te gacchante kāle vissāsikā hutvā Maddarañño dhītāya saddhiṃ rājanivesane yeva kīḷanti, atha C-kumāro ca rājadhītā ca abhiṇhadassanena aññamaññaṃ paṭibaddhacittā ahesuṃ, kīḷanaṭṭhān kumāro rājadhītaraṃ bheṇḍukaṃ pi pāsakam pi āharāpeti, anāharantiṃ sīse paharati, sā rodati, ath'; assā saddaṃ sutvā rājā kena me dhītā pahaṭā ti vadati, dhātiyo āgantvā pucchanti, kumārikā sac'; ahaṃ iminā pahaṭ'; amhīti vakkhāmi pitā me etassa rājāṇaṃ karissatīti tasmiṃ sinehena na katheti, nāhaṃ kenaci pahaṭā ti vadati, ath'; ekadivasaṃ rājā paharantaṃ addasa, disvā tassa etad ahosi: ayaṃ kumāro na bhattakārakena sadiso abhirūpo pasādiko ativiya asambhīto, na iminā tassa puttena bhavitabban ti so tato paṭṭhāya taṃ parigaṇhati, dhātiyo kīḷanaṭṭhāne khādaniyaṃ āharitvā rājadhītāya denti, sā aññesaṃ pi dārakānaṃ deti, te jāṇunā patiṭṭhāya oṇamitvā gaṇhanti, C-kumāro ṭhitako va hatthato acchinditvā gaṇhati, rājā tam pi kiriyaṃ addasa, ath'; ekasmiṃ divase C-kumārassa bheṇḍuko rañño cūḷasayanassa heṭṭhā pāvisi, kumāro taṃ gaṇhanto attano issaramānena imassa paccantarañño na heṭṭhāsayane bhavissāmīti daṇḍakena nīharitvā gaṇhi,
[page 472]
472 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] rājā tam pi kiriyaṃ disvā nissaṃsayen'; eva na bhattakārakassa putto ti taṃ pakkosāpetvā kass'; ete puttā ti pucchi.
mayhaṃ devā 'ti, ahaṃ tava puttañ ca aputtañ ca jānāmi, sabhāvam me kathehi, no ce kathesi jīvitan te n'; atthīti khaggaṃ uggiri, so maraṇabhayabhīto kathemi deva raho pana paccāsiṃsāmīti vatvā raññā okāse kate abhayaṃ yācitvā yathābhūtaṃ ārocesi, rājā tatvato ñatvā attano dhītaraṃ alaṃkaritvā tassa pādaparicārikaṃ katvā adāsi, iti tesaṃ pana palātadivase bhattakārako C-kumāro ca bhattakārakaputto ca mahānase paditte yeva daḍḍhā ti sakalanagare kolāhalam ahosi, Talatādevī taṃ pavattiṃ sutvā brāhmaṇassa ārocesi: deva amhākaṃ manoratho matthakaṃ patto, te kira tayo pi bhattagehe yeva daḍḍhā ti, so tuṭṭhahaṭṭho ahosi, Talatādevī C-kumārassa aṭṭhīni eḷakaṭṭhīni āharāpetvā brāhmaṇassa dassetvā daḍḍhāpesi. Imam atthaṃ sandhāya paribbājikā aññaṃ upanisaṃ katvā vadhā taṃ parimocayīti ā., sā hi eḷakaṭṭhīni manussaṭṭhīni dassetvā taṃ vadhā mocesi, orasan ti yāya tvaṃ ure katvā vaḍḍhito orasaṃ piyaṃ manāpaṃ, gabbha -- ti yāya tvaṃ kucchinā dhārito evarūpaṃ mātaraṃ kena dosena dakarakkhassa dassasi.
Taṃ sutvā rājā "ayye bahū mama mātu guṇā, ahañ c'; assā mama upakārabhāvaṃ jānāmi, tato pi pana mam'; eva guṇā bahutarā" ti mātu aguṇaṃ kathento gāthadvayam ā.'
Ja_XXII.9(=546).200: Daharā viya alaṃkāraṃ dhāreti apiḷandhanaṃ,
dovarike anīkaṭṭhe ativelaṃ pajagghati, || Ja_XXII:1650 ||
Ja_XXII.9(=546).201: Tato pi paṭirājānaṃ sayaṃ dūtāni sāsati,
mātaraṃ tena dosena dajj'; āhaṃ dakarakkhato ti. || Ja_XXII:1651 ||
Ta. daharā viyā 'ti mahallikāpi hutvā ṭaruṇī viya, dhāretīti pilandhati, apilandhanan ti pilandhituṃ pi ayuttaṃ, sā kira vajirapūritaṃ kañcanamekhalaṃ pilandhitvā rañño amaccehi saddhiṃ mahātale nisinnakāle aparāparaṃ caṃkamati, mekhalāsaddena rājanivesanaṃ ekanādaṃ hoti, pajagghatīti ete dovārikaceṭake ca hatthiācariyādike anīkaṭṭhe ca ye etissā ucchiṭṭhakaṃ pi bhuñjituṃ ayuttarūpā te pi āmantetvā tehi saddhiṃ ativelaṃ mahāhasitaṃ hasati, paṭirājānan ti paṭirājūnaṃ, sayaṃ dūtāni sāsatīti mama vacanena sayaṃ paṇṇaṃ likhitvā dūte pesesi, mama mātā kāme paribhuñjanavayasmiṃ yeva ṭhitā asukarājā kira āgantvā taṃ ānetū 'ti, te mayaṃ rañño upatthākā kasmā no evaṃ vadesīti paṭipaṇṇāni pesenti, tesu parisamajjhe vāciyamānesu mama sīsaṃ chindanakālo viya hoti, tena naṃ dosena Dakarakkhassa dammīti.
[page 473]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 473
"Mahārāja mātaraṃ tāva iminā dosena dehi, bhariyā pana te guṇavatīti" tassā guṇaṃ kathentī
Ja_XXII.9(=546).202: Itthigumbassa pavarā accantapiyavādinī
anuggatā sīlavatī chayā va anapāyinī || Ja_XXII:1652 ||
Ja_XXII.9(=546).203: Akkodhanā paññavatī paṇḍitā atthadassinī,
ubbariṃ kena dosena dajjāsi dakarakkhato ti āha. || Ja_XXII:1653 ||
Ta. itthigumbassā 'ti itthigaṇassa, anuggatā ti daharakālato paṭṭhāya anugatā, akkodhanā ti ādike pan'; assā guṇe kathentī Maddaraṭṭhe Sāgalanagare vasanakāle pahaṭā pi tava āṇākaraṇabhayena tayi sinehena mātāpitunnaṃ na kathesi, evam esā akkodhanā paññavatī p-ā atthadassinī, idaṃ daharakāle akkodhanādibhāvaṃ sandhāyāha, ubbarin ti orodhaṃ, evaṃ guṇasampannaṃ Nandādeviṃ kena dosena dakarakkhasassa dassasīti vadati.
So tassā aguṇe kathento
Ja_XXII.9(=546).204: Khiḍḍāratisamāpannaṃ anatthavasam āgataṃ
sā maṃ sakānaṃ puttānaṃ ayācaṃ yācate dhanaṃ. || Ja_XXII:1654 ||
Ja_XXII.9(=546).205: So 'haṃ dadāmi sāratto bahuṃ uccāvacaṃ dhanaṃ,
suduccajaṃ cajitvāna pacchā socāmi dummano,
ubbariṃ tena dosena dajjāmi dakarakkhato ti āha. || Ja_XXII:1655 ||
Ta. anatthavasamāgatan ti khiḍḍāratiyā kāmakīḷāya anatthakārakānaṃ kilesānaṃ vasaṃ āgataṃ maṃ viditvā, sā man ti sā Nandādevī maṃ sakānaṃ puttānan ti yaṃ mayā attano puttānañ ca dhītānañ ca bhariyānañ ca dinnaṃ piḷandhanaṃ taṃ ayācitapubbarūpaṃ mayhaṃ dehīti yācanti, pacchā socāmīti sā dutiyadivase imāni pilandhanāni raññā mama dinnāni āharathā etānīti tesaṃ rodantānaṃ omuñcitvā gaṇhati, athāhaṃ te rodamāne mama santikaṃ āgate disvā pacchā socāmīti evaṃ dosakārikā esā, iminā naṃ dosena dakarakkhasassa dassāmīti.
Atha naṃ paribbājikā "imaṃ tāva iminā dosena dehi, kaniṭṭho pana Tikhiṇamantikumāro upakārako, taṃ kena dosena dassasīti" pucchantī
[page 474]
474 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.9(=546).206: Yen'; ocitā jānapadā ānītā ca paṭiggahaṃ
ābhataṃ pararajjehi abhiṭṭhāya bahuṃ dhanaṃ || Ja_XXII:1656 ||
Ja_XXII.9(=546).207: Dhanuggahānaṃ pavaraṃ sūraṃ Tikhiṇamantinaṃ
bhātaraṃ kena dosena dajjāsi dakarakkhato ti āha. || Ja_XXII:1657 ||
Ta. ocitā ti vaḍḍhitā, paṭiggahan ti yena ca tumhe paradese vasantā puna gehaṃ ānītā, abhiṭṭhāyā 'ti abhibhavitvā, Tikhiṇamantinan ti tikhiṇapaññaṃ, so kira mātu brāhmaṇena saddhiṃ vasanakāle jāto, ath'; assa vuddhippattassa brāhmaṇo khaggaṃ hatthe datvā imaṃ gahetvā maṃ upaṭṭhahā 'ti ā., so brāhmaṇaṃ pitā me ti saññāya upaṭṭhāti, atha naṃ eko amacco kumāra na tvaṃ etassa putto tava kucchigatakāle Talatādevī rājānaṃ māretvā etassa chattaṃ ussāpesi tvaṃ Mahācūḷanīrañño putto ti ā., so kujjhitvā ekena naṃ upāyena māressāmīti rājakulaṃ pavisanto taṃ khaggaṃ ekassa pādamūlikassa datvā aparaṃ āha: tvaṃ rājadvāre mam'; esa khaggo ti iminā saddhiṃ vivādaṃ kareyyāsīti vatvā pāvisi, te kalahaṃ akaṃsu, so kiṃ esa kalaho ti ekaṃ purisaṃ pesesi, so āgantvā khaggatthāyā 'ti ā., brāhmaṇo sutvā kiṃ etan ti pucchi, so kira tumhehi mama dinnakhaggo aññassa santako ti. kiṃ vadesi tātā 'ti, tena hi āharāpemi sañjānissatha tan ti āharāpesīti, so taṃ āharāpetvā kosato nikkaḍḍhitvā passathā 'ti sañjānāpento viya upagantvā ekappahāren'; ev'; assa sīsaṃ chinditvā attano pādamūle pātesi, tato rājagehaṃ paṭijaggitvā nagaraṃ alaṃkaritvā tassa abhiseke upanīte mātā Cūḷanikumārassa Maddaraṭṭhe vasanabhāvaṃ ācikkhi, taṃ sutvā rājakumāro senaṅgaparivuto ta. gantvā bhātaraṃ ānetvā r. paṭicchāpesi, tato paṭṭhāya taṃ Tikhiṇamantīti sañjāniṃsu, paribbājikā taṃ evarūpaṃ bhātaraṃ kena dosena dakarakkhasassa dassasīti pucchi.
Rājā tassa dosaṃ kathento
Ja_XXII.9(=546).208: Mayācitā jānapadā ānītā ca paṭiggahaṃ
ābhataṃ pararajjehi abhiṭṭhāya bahuṃ dhanaṃ, || Ja_XXII:1658 ||
Ja_XXII.9(=546).209: Dhanuggahānaṃ pavaro sūro tikhiṇamanti ca
mayā so sukhito rājā atimaññati dārako, || Ja_XXII:1659 ||
Ja_XXII.9(=546).210: Upaṭṭhānam pi me ayye na so eti yathā pure,
bhātaraṃ tena dosena
dajj'; āhaṃ dakarakkhato ti āha. || Ja_XXII:1660 ||
Ta. pararajjehīti imassa mayā pararajjato bahuṃ dhanaṃ ābhataṃ, ayañ ca pararajje vasanto puna imaṃ gehaṃ ānetvā esa mayā mahati yase patiṭṭhāpito ti maṃ vadati,
[page 475]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 475
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yathā pure ti pure pāto va āgacchati idāni pana na tathā eti, imināhaṃ dosena dakarakkhasassa dassāmīti.
Paribbājikā "bhātu tāva doso hotu, Dhanusekhakumāro pana tayi sinehaguṇayutto bahūpakāro" ti tassa guṇaṃ kathentī
Ja_XXII.9(=546).211: Ekarattena ubhayo tuvañ ca Dhanusekhavā
ubhato jāt'; ettha Pañcālā sahāyā susamāvayā, || Ja_XXII:1661 ||
Ja_XXII.9(=546).212: Cariyā taṃ anubandhittho ekadukkhasukho tava
ussukko te divārattiṃ sabbakiccesu vyāvaṭo,
sahāyaṃ kena dosena dajjāsi dakarakkhato ti. || Ja_XXII:1662 ||
Ta. Dhanusekhavā ti dhanusekhatāya Dhanusekhakumāro cā 'ti a., etthā 'ti idh'; eva nagare, Pañcālā ti Uttarapañcālanagare jātattā evaṃvohārā, susamāvayā ti suṭṭhu samāvayā, cariyā taṃ anubandhittho ti daharakāle janapadacārikāya pakkantaṃ taṃ anubandhi chāyā va na vijahi, ussukko ti tava kiccesu rattindivaṃ ussukko chandajāto niccavyāvaṭo, taṃ kena dosena dakarakkhasassa dassasīti.
Ath'; assa rājā dosaṃ kathento
Ja_XXII.9(=546).213: Cariyāya ayaṃ ayye pajagghittho mayā saha,
ajjāpi tena vaṇṇena ativelaṃ pajagghati. || Ja_XXII:1663 ||
Ja_XXII.9(=546).214: Ubbariyāpi me ayye mantayāmi rahogato
anāmantā pavisati pubbe appaṭivedito. || Ja_XXII:1664 ||
Ja_XXII.9(=546).215: Laddhavāro katokāso ahirikaṃ anādaraṃ
sahāyaṃ tena dosena dajj'; āhaṃ dakarakkhato ti. || Ja_XXII:1665 ||
Ta. ajjāpi tena vaṇṇenā 'ti yathā cariyāya pubbe maṃ anubandhanto mayā anāthena saddhiṃ ekato bhuñjanto sayanto hatthaṃ paharitvā mahāhasitaṃ hasi ajjāpi tath'; eva hasati duggatakāle viya maṃ passati, anāmantā ti raho N-deviyā saddhiṃ mantente pi mayi ajānāpetvā sāhasā pavisati, iminā dosena taṃ ahirikaṃ anādaraṃ dakarakkhasassa dassāmīti.
Paribbājikā "etassa tāv'; esa doso hotu, purohito pana te bahūpakāro" ti tassa guṇaṃ kathentī
Ja_XXII.9(=546).216: Kusalo sabbanimittānaṃ rudaññū āgatāgamo
uppāde supine yutto niyyāne ca pavesane || Ja_XXII:1666 ||
[page 476]
476 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.9(=546).217: Paddho bhummantalikkhasmiṃ nakkhattapadakovido,
brāhmaṇaṃ kena dosena dajjāsi dakarakkhato ti āha. || Ja_XXII:1667 ||
Ta. sabba -- ti iminā nimittena idaṃ bhavissati iminā idan ti sabbanimittesu kusalo, rudaññū ti sabbarāvaṃ jānāti, uppāde ti candaggāhaṃ suriyaggāhaṃ ukkāpātadisāḍāhādike{} uppāde, supine yutto ti supine ca tassa nipphattiṃ jānanavasena yutto, niyyāne ca pavesane ti iminā nakkhattena niyyāyitabbaṃ iminā pavisitabban ti jānāti, paddho ti cheko paṭibalo bhūmiyaṃ antalikkhe ca dosaguṇe jānituṃ samattho, nakkhatta -- ti aṭṭhavīsatiyā n-koṭṭhāsesu cheko, taṃ kena dosena dakarakkhassa dassasīti.
Rājā dosaṃ kathento
Ja_XXII.9(=546).218: Parisāyam pi me ayye ummīletvā udikkhati,
tasmā ajja bhamuṃ luddaṃ
dajj'; āhaṃ dakarakkhato ti āha. || Ja_XXII:1668 ||
T. a.: ayye esa maṃ parisamajjhe olokento pi akkhīni ummīletvā kuddho viya udikkhati, tasmā evaṃ atikkamitvā ṭhitabhamuṃ rosena ukkhittabhamukaṃ viya luddaṃ bhayānakaṃ ahaṃ taṃ dakarakkhasessa dassāmīti.
Tato paribbājikā "mahārāja tvaṃ mātaraṃ ādiṃ katvā ime pañca dakarakkhasassa dammīti vadasi, evarūpañ ca sirivibhavaṃ agaṇetvā attano jīvitaṃ pi Mahosadhapaṇḍitassa atthāya dammīti vadasi, kā tassa guṇaṃ passīti" pucchantī imā gāthā abhāsi:
Ja_XXII.9(=546).219: Sasamuddapariyāyaṃ mahiṃ sāgarakuṇḍalaṃ
vasundharaṃ āvasasi amaccaparivārito. || Ja_XXII:1669 ||
Ja_XXII.9(=546).220: Cāturanto mahāraṭṭho vijitāvī mahabbalo
pathavyā ekarājāsi, yaso te vipulaṃ gato. || Ja_XXII:1670 ||
Ja_XXII.9(=546).221: Solasitthisahassāni āmuttamaṇikuṇḍalā
nānājanapadā nariyo devakaññūpamā subhā. || Ja_XXII:1671 ||
Ja_XXII.9(=546).222: Evaṃ sabbaṅgasampannaṃ sabbakāmasamiddhinaṃ
sukhitānaṃ piyaṃ dīghaṃ jīvitaṃ āhu khattiya. || Ja_XXII:1672 ||
Ja_XXII.9(=546).223: Atha tvaṃ kena vaṇṇena kena vā pana hetunā
paṇḍitaṃ anurakkhanto pāṇaṃ cajasi duccajan ti. || Ja_XXII:1673 ||
[page 477]
9. Mahāummaggajātaka. (546.) 477
Ta. sasamudda -- ti samuddaparikkhepena samannāgataṃ, sāgara -- ti parikkhipitvā ṭhitassa sāgarassa kuṇḍalabhūtaṃ, vijitāvīti vijitasaṃgāmo, ekarājā ti aññassa attanā sadisassa rañño abhāvato eko va rājā, sabbakāma -- ti sabbesam pi vatthukāmakilesakāmānaṃ samiddhiyā samannāgatānaṃ, sukhitānan ti evarūpānaṃ sukhitānaṃ sattānaṃ evaṃ sabbaṅgasampannaṃ jīvitaṃ dīgham eva piyaṃ na te appaṃ jīvitam icchantīti paṇḍitā vadanti, pāṇan ti evarūpaṃ attano jīvitaṃ kasmā p-aṃ anurakkhanto cajasīti.
So tassā kathamasutvā p-assa guṇe kathento imā g. abhāsi:
Ja_XXII.9(=546).224: Yato pi āgato ayye mama hatthaṃ Mahosadho
nābhijānāmi dhīrassa aṇumattam pi dukkataṃ. || Ja_XXII:1674 ||
Ja_XXII.9(=546).225: Sace ca kismici kāle maraṇaṃ me pure siyā
putte ca me paputte ca sukhāpeyya Mahosadho. || Ja_XXII:1675 ||
Ja_XXII.9(=546).226: Anāgataṃ paccuppannaṃ sabbam atthaṃ vipassati
anāparādhakamman taṃ na dajjaṃ dakarakkhato ti. || Ja_XXII:1676 ||
Ta. kismicīti kismiñci, sukhāpeyyā 'ti sukhasmiṃ yeva patiṭṭhāpeyya, sabbam atthan ti etaṃ anāgataṃ paccuppannaṃ c'; eva atītañ ca sabbam atthaṃ sabbaññū Buddho viya jānāti, anāparādha -- ti kāyikakammādīsu aparādharahitaṃ, na dajjan ti ayye evaṃ asamadhuraṃ p-aṃ nāhaṃ dakarakkhasassa dassāmīti Mahāsattassa guṇe candamaṇḍale paharanto viya ukkhipitvā kathesi.
Iti imaṃ jātakaṃ yathānusandhippattaṃ. Atha paribbājikā cintesi: "ettakenāpi na paṇḍitassa guṇā pākaṭā honti, sakalanagaravāsīnaṃ majjhe sāgarapiṭṭhe vāsitatelaṃ vippakirantī viya te pākaṭe karissāmīti" rājānaṃ gahetvā pāsādā oruyha rājaṅgaṇe āsanaṃ paññāpetvā ta. nisīdāpetvā nāgare sannipātāpetvā puna rājānaṃ ādito paṭṭhāya Dakarakkhasapañham pucchitvā tena heṭṭhā kathitanayen'; eva kathitakāle nāgare āmantetvā
Ja_XXII.9(=546).227: Idaṃ suṇotha Pañcālā Cūḷaniyassa bhāsitaṃ
paṇḍitaṃ anurakkhanto pāṇaṃ cajati duccajaṃ. || Ja_XXII:1677 ||
[page 478]
478 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.9(=546).228: Mātu bhariyā ca bhātuc ca sakhino brāhmaṇassa ca
attano cāpi Pañcālo channaṃ cajati jīvitaṃ. || Ja_XXII:1678 ||
Ja_XXII.9(=546).229: Evaṃ mahiddhikā paññā nipuṇā sādhucittanī
diṭṭhadhamme hitatthāya samparāye sukhāya cā 'ti. || Ja_XXII:1679 ||
Ta. mahiddhikā ti mahantaṃ atthaṃ gahetvā ṭhitā, diṭṭhadhamme -- ti imasmiṃ yeva ca attabhāve hitatthāya paralokasukhatthāya ca hoti.
Iti ratanagharassa maṇikkhandhena kūṭaṃ gaṇhantī viya Mahāsattassa guṇehi desanākūṭaṃ gaṇhi. Dakarakkhasapañho niṭṭhito. Niṭṭhitā va sabbaso Mahāummaggassa vaṇṇanā. Jātakasamodhān'; ettha:
Ja_XXII.9(=546).230: Bheri Uppalavaṇṇāsi, pitā Suddhodano ahu,
mātā āsi Mahāmāyā, Amarā Bimbasundarī. || Ja_XXII:1680 ||
Ja_XXII.9(=546).231: Suvo ahosi Ānando, Sāriputto 'si Cūḷanī,
Mahosadho lokanātho, evaṃ dhāretha jātakan ti. || Ja_XXII:1681 ||
Ja_XXII.9(=546).232: Kevaṭṭo Devadatto 'si Talatā Cullanandikā,
Pañcālacaṇḍī sundarī, devī cāsi yasassikā. || Ja_XXII:1682 ||
Ja_XXII.9(=546).233: Ambaṭṭho āsi Kāvindo, Poṭṭhapādo ca Pukkuso,
pilotiko ca Devindo, Senako cāpi saccako. || Ja_XXII:1683 ||
Ja_XXII.9(=546).234: Devī 'dumbarā diṭṭhamaṅgalikā Sāḷikā cāpi kuṇḍalī
Videho Lāḷudāyīti. || Ja_XXII:1684 ||
[page 479]
10. Vessantarajātaka. (547.) 479
10. Vessantarajātaka.
Phusati varavaṇṇabhe ti. Idaṃ S. Kapilavatthuṃ upanissāya Nigrodhārāme v. pokkharavassaṃ ā. kathesi. Yadā hi S.
pavattavaradhammacakko anukkamena Rājagahaṃ gantvā ta. hemantaṃ vītināmetvā Udāyittherena maggadesikena vīsatikhīṇāsavasahassaparivuto paṭhamagamanena K-vatthuṃ agamāsi tadā Sakyarājāno "amhākaṃ ñātiseṭṭhaṃ passissāmā" 'ti sannipatitvā Bhagavato vasanaṭṭhānaṃ vimaṃsamānā "Nigrodhasakkassārāmo ramaṇīyo" ti sallakkhetvā ta. sabbaṃ paṭijagganavidhiṃ katvā gandhapupphādihatthā paccuggamanaṃ karontā sabbālaṃkārapatimaṇḍite daharadahare nāgaradārake ca nāgaradārikāyo ca paṭhamaṃ pahiṇiṃsu tato rājakumāre ca r-kumāriyo ca, tesaṃ antarā sāmaṃ gandhapupphacuṇṇādīhi S-raṃ pūjayamānā Bhagavantaṃ gahetvā N-ārāmam eva agamaṃsu, ta. Bh. vīsatisahassakhīṇāsavaparivuto paññattavarabuddhāsane nisīdi. Sākiyā mānajātiyā mānatthaddhā, te "Siddhatthakumāro amhehi daharataro amhākaṃ kaniṭṭho bhāgineyyo putto nattā" ti cintetvā te daharadahare rājakumāre āhaṃsu: "vandatha, mayaṃ tumhākaṃ piṭṭhito nisīdissāmā" 'ti, tesu avanditvā nisinnesu Bh. tesaṃ ajjhāsayaṃ oloketvā "na maṃ ñātayo vandanti, handa dāni vandāpessāmīti" abhiññāpādakaṃ jhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya ākāsaṃ abbhuggantvā tesaṃ sīse pādapaṃsuṃ okiramāno viya gaṇḍambarukkhamūle yamakapāṭihāriyasadisaṃ pāṭihāriyaṃ akāsi. Rājā naṃ acchariyaṃ disvā āha:
"bhante tumhākaṃ jātadivase Kāḷadevalassa vandanatthaṃ upanītānaṃ vo pāde parivattetvā brāhmaṇassa matthake ṭhite disvā ahaṃ tumhe vandiṃ, ayaṃ me paṭhamavandanā, vappamaṅgaladivase jambucchāyāya sirisayane nisinnānaṃ vo jambucchāyāya aparivattanaṃ disvāpi tumhākaṃ pāde vandiṃ, ayaṃ me dutiyavandanā, idāni mayā adiṭṭhapubbapāṭihāriyaṃ disvāpi tumhākaṃ pāde vandāmi, ayaṃ me tatiyavandanā" ti, raññā pana vandite avanditvā ṭhātuṃ samattho nāma eka-Sākiyo pi nāhosi, sabbe vandiṃsu yeva. Iti Bh. ñātayo vandāpetvā ākāsato otaritvā paññattāsane nisīdi, nisinne ca Bhagavati sikkhāpatto ñātisamāgamo ahosi, sabbe ekaggacittā hutvā nisīdiṃsu, tato mahāmegho vuṭṭhahitvā pokkharavassaṃ vassi, tambavaṇṇaṃ udakaṃ heṭṭhā viravantaṃ gacchati, ye temetukāmā te tementi, atemetukāmassa sarīre bindumattam pi na patati,
[page 480]
480 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] taṃ disvā sabbe acchariyabbhutacittā jātā ahesuṃ, "aho acchariyaṃ aho abbhutaṃ aho Buddhānaṃ ānubhāvatā yesaṃ ñātisamāgame evarūpaṃ pokkharavassaṃ vassīti" kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Taṃ sutvā S. "na bhi. i.
p. pi mama ñātisamāgame mahāmegho p-vassaṃ vassi yevā" 'ti vatvā tehi yācito a. ā.:
Atīte Siviraṭṭhe Jetuttaranagare Sivimahārājā nāma r. karonto Sañjayaṃ nāma puttaṃ paṭilabhi. So tassa vayappattassa Maddarājadhītaraṃ Phusatiṃ nāma rājakaññaṃ ānetvā r. niyyādetvā Phusatiṃ aggamahesiṃ akāsi. Tassāyaṃ pubbayogo. Ito hi ekanavutikappe Vipassī nāma Satthā loke udapādi, tasmiṃ Bandhumatīnagaraṃ upanissāya Kheme migadāye viharante eko rājā rañño Bandhumassa anagghena candanasārena saddhiṃ satasahassagghanikaṃ suvaṇṇamālaṃ pesesi, rañño pana dve dhītaro ahesuṃ, so taṃ paṇṇākāraṃ tāsaṃ dātukāmo hutvā c-sāraṃ jeṭṭhikāya adāsi su-mālaṃ kaniṭṭhāya adāsi, tā ubho pi "na mayaṃ idaṃ attano sarīre upanessāma, Satthāram eva pūjessāmā" 'ti cintetvā rājānaṃ āhaṃsu: "tāta c-sārena ca su-mālāya ca Dasabalaṃ pūjessāmā" 'ti, taṃ sutvā rājā "sādhū" 'ti sampaṭicchi, jeṭṭhā candanacuṇṇaṃ kāretvā-suvaṇṇasamuggaṃ pūretvā gaṇhāpesi, kaniṭṭhabhaginī pana su-mālaṃ uracchadamālaṃ kāretvā suvaṇṇasamuggena gaṇhāpesi, tā ubho pi migadāye vihāraṃ gantvā jeṭṭhā candanacuṇṇena Dasabalassa suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ pūjetvā sesacuṇṇāni gandhakuṭiyaṃ vikiritvā, bhante anāgate tumhādisassa Buddhassa mātā bhaveyyan" ti patthanaṃ akāsi, kaniṭṭhā Tathāgatassa suvaṇṇavaṇṇaṃ sarīraṃ su-mālāya katena uracchadena pūjetvā "bhante yāva arahattappatti tāva idaṃ pasādhanaṃ mama sarīrā mā vigataṃ hotū" 'ti patthanaṃ akāsi, S. tāsaṃ anumodanaṃ akāsi. Tā ubho pi yāvatāyukaṃ ṭhatvā devaloke nibbattiṃsu,
[page 481]
10. Vessantarajātaka. (547.) 481
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tāsu jeṭṭhabhaginī devalokato manussalokaṃ m-lokato d-lokaṃ saṃsarantī ekanavutikappāvasāne Buddhamātā Māyā devī ahosi, kaniṭṭhabhaginī tath'; eva saṃsarantī Kassapadasabalassa kāle Kikissa rañño dhītā hutvā nibbatti, cittakammena katāya viya uracchadamālāya alaṃkatena urena jātattā Uracchadā nāma kumārikā hutvā soḷasavassakāle Satthu bhattānumodanaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhāya aparabhāge bhattānumodanaṃ suṇanten'; eva pitarā sotāpattiphalaṃ pattadivase yeva arahattaṃ patvā pabbajitvā parinibbāyi, Kikirājāpi aññā satta dhītaro labhi, tāsaṃ nāmāni:
Samaṇī Samaṇā Guttā ca bhikkhunī Bhikkhudāsikā
Dhammā c'; eva Sudhammā ca Saṃghadāsī ca sattamā ti.
Tā imasmiṃ Buddhuppāde
Khemā Uppalavaṇṇā ca Paṭācārā ca Gotamā
Dhammadinnā Mahāmāyā Visākhā cā 'ti sattamā ti, tāsu Phusatī Sudhammā nāma hutvā dānādīni puññāni katvā Vipassināmabuddhassa katāya candacuṇṇapūjāya phalena rattacandanarasasamupphositena viya sarīrena devesu ca manussesu saṃsarantī aparabhāge Sakkassa devarañño aggamahesī hutvā nibbatti, ath'; assā yāvatāyukaṃ ṭhatvā pañcasu pubbanimittesu uppannesu Sakko devar. tassā parikkhīṇāyukataṃ ñatvā mahantena yasena taṃ ādāya Nandanavanuyyānaṃ gantvā ta. taṃ alaṃkatasayanapiṭṭhe nipannaṃ sayaṃ sayanapasse nisīditvā etad avoca: "bhadde Phusati dasa te vare demi, gaṇhāsū" 'ti vadanto imasmiṃ gāthāsahassapatimaṇḍite Mahāvessantarajātake paṭhamaṃ gātham āha:
Ja_XXII.10(=547).1: Phusati varavaṇṇābhe varassu dasadhā vare
pathavyā cārupubbaṅgi yaṃ tuyhaṃ manaso piyan ti. || Ja_XXII:1685 ||
[page 482]
482 XXII. Mahānipāta.
Evam esā Mahāvessantaradhammadesanā devaloke patiṭṭhāpitā nāma hoti.
Ta. Phusatīti tan nāmenālapati, vara -- ti varāya vaṇṇābhāya samannāgate, dasadhā ti dasavidhe koṭṭhāse, pathavyā ti pathaviyaṃ, gahetabbe katvā varassu gaṇhassū 'ti vadati, cārupubbaṅgīti cārupubbaṅgena samannāgate, yaṃ tuyhaṃ -- ti yaṃ yaṃ tava manaso piyaṃ taṃ taṃ dasahi koṭṭhāsehi gaṇhāhīti vadati.
Sā attano cavanadhammataṃ ajānantī pamattā hutvā dutiyaṃ gātham āha:
Ja_XXII.10(=547).2: Devarāja namo ty-atthu, kim pāpaṃ pakataṃ mayā,
rammā cāvesi maṃ ṭhānā vāto va dharaṇīruhan ti. || Ja_XXII:1686 ||
Ta. namo -- ti namo te atthu, kimpāpan ti kiṃ mayā tav'; antare pāpaṃ katan ti pucchati, dharaṇī -- ti rukkhaṃ viya.
Ath'; assā pamattabhāvaṃ ñatvā Sakko dve gāthā abhāsi:
Ja_XXII.10(=547).3: Na c'; eva te kataṃ pāpaṃ, na ca me tvaṃ asi appiyā,
puññañ ca te parikkhīnaṃ yena t'; evaṃ vadām'; ahaṃ. || Ja_XXII:1687 ||
Ja_XXII.10(=547).4: Santike maraṇaṃ tuyhaṃ, vinābhāvo bhavissati,
patigaṇhāhi me ete vare dasa pavecchato ti. || Ja_XXII:1688 ||
Ta. yena tevan ti yena taṃ evaṃ vadāmi, tuyhaṃ vinābhāvo ti tava amhehi saddhiṃ viyogo bhavissati, pavecchato ti dadamānassa.
Sā Sakkassa vacanaṃ sutvā nicchayena attano maraṇaṃ ñatvā varaṃ gaṇhantī āha:
Ja_XXII.10(=547).5: Varañ ce me ado Sakka sabbabhūtānam issara
Sivirājassa bhaddan te tattha assaṃ nivesane. || Ja_XXII:1689 ||
Ja_XXII.10(=547).6: Nīlanettā nīlabhamu nīlakkhī ca yathā migī
Phusatī nāma nāmena tattha p'; assaṃ Purindada. || Ja_XXII:1690 ||
Ja_XXII.10(=547).7: Puttaṃ labhetha varadaṃ yācayogaṃ amaccharaṃ
pūjitaṃ patirājehi kittimantaṃ yasassinaṃ. || Ja_XXII:1691 ||
Ja_XXII.10(=547).8: Gabbham me dhārayantiyā majjhimaṅgaṃ anunnataṃ
kucchi anunnato assa cāpaṃ va likhitaṃ samaṃ. || Ja_XXII:1692 ||
[page 483]
10. Vessantarajātaka. (547.) 483
Ja_XXII.10(=547).9: Thanā me na-ppapateyyuṃ, palitā nassantu Vāsava,
kāye rāgo na lippetha, vajjhañ cāpi pamocaye. || Ja_XXII:1693 ||
Ja_XXII.10(=547).10: Mayūrakoñcābhirude nārīvaragaṇāyute
khujjatecalākkhakākiṇṇe sūdamāghatavaṇṇite || Ja_XXII:1694 ||
Ja_XXII.10(=547).11: Citraggalerughusite surāmaṃsappabodhane
Sivirājassa bhaddan te tattha assaṃ mahesiyā ti. || Ja_XXII:1695 ||
Ta. Sivirājassā 'ti Jambudīpatalaṃ. olokentī attano anucchavikaṃ Sivirañño nivesanaṃ disvā ta. aggamahesibhāvaṃ patthentī evam āha, yathā migīti ekavassikā ti migapotikā nimmalanīlanettā hoti, ten'; evam ā, ta.
assan ti ṭattha pi iminā va nāmena assaṃ, labheyyaṃ puttaṃ varadan ti alaṃkatasīsākkhiyugalahadayamaṃsasetacchattadāresu yācitayācitassa varabhaṇḍassa dāyakaṃ, kucchīti majjhimaṅgan ti vuttaṃ sarūpato dasseti, likhitan ti yathā chekena dhanukārena sammā likhitadhanu anunnatamajjhaṃ gulāvattaṃ samaṃ hoti evarūpo me kucchi bhaveyya, nappapateyyun ti patitvā lambā na bhaveyyuṃ, palitā -- ti Vāsava devaseṭṭha palitāni pi me sirasmiṃ nassantu mā paññāyiṃsu, palitāni siroruhā ti pi pāṭho, vajjhañcāpīti kibbisakārakaṃ rājāparādhikaṃ vajjhappattaṃ coraṃ attano balena pamocetuṃ samatthā assaṃ, iminā attano issariyabhāvaṃ dīpeti, sūdamāghatavaṇṇite ti bhojanakālādīsu thutivasena kālaṃ ārocentehi sūdehi c'; eva māghatakehi ca vaṇṇite, citraggaḷerughusite ti pañcaṅgikaturiyasaddasadisaṃ manoramaṃ ravaṃ ravantehi sattaratanacittehi dvārakavāṭehi ugghosite, surāmaṃsappabodhane ti pivatha khādathā 'ti surāmaṃsehi pabodhiyamānajane evarūpe Sivirājassa nivesane tassa aggamahesiṭṭhāne bhaveyyan ti, ime dasa vare gaṇhi, tattha S-rājassa aggamahesibhāvo paṭhamo varo, nīlanettatā dutiyo, nīlabhamukatā tatiyo, Phusatīti nāmaṃ catuttho, puttapaṭilābho pañcamo, anunnatakucchitā chaṭṭho, alambatthanatā sattamo, apalitabhāvo aṭṭhamo, sukhumacchavibhāvo navamo, vajjhapamocanasamatthatā dasamo ti.
Sakko āha:
Ja_XXII.10(=547).12: Ye te dasa varā dinnā mayā sabbaṅgasobhane
Sivirājassa vijite sabbe te lacchasī vare. || Ja_XXII:1696 ||
[page 484]
484 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).13: Idaṃ vatvāna Maghavā devarājā Sujampati
Phusatiyā varaṃ datvā anumodittha Vāsavo ti. || Ja_XXII:1697 ||
Ta. anumoditthā 'ti sabbe te lacchasi vare ti evaṃ vare datvā pamudito tuṭṭhamānaso ahosīti. Dasavaragāthā niṭṭhitā.
Iti sā vare gahetvā tato cutā Maddarañño aggamahesiyā kucchimhi nibbatti, jāyamānāya ca candanacuṇṇaparikiṇṇena viya sarīrena jātattā tassā nāmagahaṇaḍivase Phusatī tv-eva nāmaṃ kariṃsu, sā mahantena parivārena vaḍḍhitvā soḷasavassakāle uttamarūpadharā ahosi, atha naṃ Sivimāhārājā puttassa Sañjayakumārass'; atthāya ānetvā tassa chattaṃ ussāpetvā taṃ soḷasannaṃ itthisahassānaṃ jeṭṭhakaṃ katvā aggamahesiṭṭhāna ṭhapesi, tena vuttaṃ:
Ja_XXII.10(=547).14: Tato cutā sā Phusatī khattiye upapajjatha,
Jetuttaramhi nagare Sañjayena samāgamīti. || Ja_XXII:1698 ||
Sā Sañjayassa piyā manāpā ahosi, atha Sakko āvajjamāno "mayā Phusatiyā dinnavaresu nava varā samiddhā" ti disvā "eko pana puttavaro tāva na samijjhati, tam pi 'ssā samijjhāpessāmīti" cintesi. Tadā M. Tāvatiṃsadevaloke vasati āyuñ c'; assa parikkhīṇaṃ ahosi, taṃ ñatvā Sakko tassa santikaṃ gantvā "mārisa tayā manussalokaṃ gantuṃ vaṭṭati, tatth'; eva S-rañño aggamahesiyā Phusatiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhituṃ vaṭṭatīti" tassa c'; eva aññesañ ca cavanadhammānaṃ saṭṭhisahassānaṃ devaputtānaṃ paṭiññaṃ gahetvā sakaṭṭhānam eva gato. M. pi tato cavitvā tatth'; upapanno, sesadevaputtāpi saṭṭhisahassānaṃ amaccānaṃ gehesu nibbattiṃsu, M-e kucchigate Phusatī dohaḷinī hutvā catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe nivesanadvāre ti cha dānasālāyo kārāpetvā devasikaṃ cha satasahassāni vissajjetvā dānaṃ dātukāmā ahosi, rājā tassā dohaḷaṃ sutvā nemittake pucchitvā "mahārāja, deviyā kucchimhi dānābhirato satto uppanno dānena tittiṃ na gamissatīti" sutvā tuṭṭhamānaso vuttappakāraṃ dānaṃ paṭṭhapesi,
[page 485]
10. Vessantarajātaka. (547.) 485
Bodhisatassa paṭisandhigahaṇakālato paṭṭhāya rañño āyassa pamāṇaṃ nāma nāhosi, tassa puññānubhāvena sakala-Jambudīpe rājāno paṇṇākāraṃ pahiṇanti, devī mahantena parivārena gabbhaṃ dhārentī dasamāse paripuṇṇe nagaraṃ daṭṭhukāmā hutvā rañño ārocesi, rājā nagaraṃ devanagaraṃ viya alaṃkārāpetvā deviṃ rathavaraṃ āropetvā nagaraṃ padakkhiṇaṃ kāresi, tassā vessānaṃ vīthiyā vemajjhaṃ pattakāle kammajavātā caliṃsu, rañño ārocayiṃsu, so vessavīthiyā yeva tassā sūtigharaṃ katvā gaṇhāpesi, sā ta. puttaṃ vijāyi, tena vuttaṃ:
Ja_XXII.10(=547).15: Dasamāse dhārayitvāna karonti puraṃ padakkhiṇaṃ
vessānaṃ vīthiyā majjhe janesi Phusatī maman ti. || Ja_XXII:1699 ||
M. mātu kucchito nikkhamanto visado hutvā akkhīni ummīletvā nikkhami, nikkhamanto yeva mātu hatthaṃ pasāretvā "amma dānaṃ dassāmi, atthi kiñcīti" ā., ath'; assa "tāta yathājjhāsayena dānaṃ dehīti" pasāritahatthe sahassatthavikaṃ ṭhapesi. M. Ummaggajātake imasmiṃ jātake pacchimattabhāve ti tīsu ṭhānesu jātamatte yeva kathesi. Ath'; assa nāmagahaṇadivase vessavīthiyaṃ jātattā Vessantaro ti nāmaṃ kariṃsu, tena vuttaṃ:
Ja_XXII.10(=547).16: Na mayhaṃ mattikaṃ nāmaṃ, na pi pettikasambhavaṃ,
jāto 'mhi vessavīthiyaṃ, tasmā Vessantaro ahun ti. || Ja_XXII:1700 ||
Jātadivase yeva pan'; assa ekā ākāsacārinī kaṇerukā abhimaṅgalasammataṃ sabbasetaṃ hatthipotakaṃ ānetvā maṅgalahatthiṭṭhāne ṭhapetvā pakkāmi, tassa M-assa paccayaṃ katvā uppannattā Paccayo tv-eva nāmaṃ kariṃsu. Rājā M-assa atidīghādidose vajjetvā madhurakhīrā catusaṭṭhidhātiyo upaṭṭhapesi, tena saddhiṃ jātānaṃ saṭṭhiyā dārakasahassānam pi dhātiyo {dāpesi}, so saṭṭhisahassehi dārakehi saddhiṃ mahantena parivārena vaḍḍhati, ath'; assa rājā satasahassagghanikaṃ kumārapiḷandhanaṃ kārāpetvā adāsi, so catupañcavassikakāle taṃ muñcitvā dhātīnaṃ datvā puna tāhi diyyamānaṃ na gaṇhi,
[page 486]
486 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tā naṃ pavattiṃ rañño ārocayiṃsu, rājā "mama puttena dinnaṃ sudinnaṃ Brahmadeyyam eva hotū" 'ti aparaṃ pilandhanaṃ kārāpesi, kumāro tam pi dārakakāle yeva dhātīnaṃ navavāre piḷandhanaṃ adāsi, aṭṭhavassikakāle pana sayanapiṭṭhe nisinno cintesi: "ahaṃ bāhiradānam eva demi, taṃ maṃ na paritoseti, ajjhattikadānaṃ dātukāmo 'mhi, sace maṃ koci hadayaṃ yāceyya uraṃ bhinditvā hadayaṃ nīharitvā dadeyyaṃ, sace akkhīni yāceyya akkhīni uppāṭetvā dadeyyaṃ, sace sarīramaṃsaṃ yāceyya sakalasarīrato maṃsaṃ chetvā dadeyyan" ti. Tass'; evaṃ sabhāvaṃ sarasacittaṃ cintentassa catunahutādhikadviyojanasatasahassabahalā ayaṃ pathavī mattavaravāraṇo viya gajjamānā pakampi, Sineru pabbatarājā suseditavettaṃkuro viya oṇamitvā naccamāno viya ca Jetuttaranagarābhimukho aṭṭhāsi, paṭhavisaddena devo gajjanto khaṇikavassaṃ vassi, vijjullatā nicchariṃsu, sāgaro ubbatti, Sakko devarājā appoṭhesi, Mahābrahmā sādhukāram adāsi, yāva Brahmalokā ekakolāhalam ahosi, vuttam pi c'; etaṃ:
Ja_XXII.10(=547).17: Yadāhaṃ dārako homi jātiyā aṭṭhavassiko
tadā nisajja pāsāde dānaṃ dātuṃ vicintayiṃ: || Ja_XXII:1701 ||
Ja_XXII.10(=547).18: Hadayaṃ dadeyyaṃ cakkhum pi maṃsam pi rudhiram pi ca
dadeyyaṃ kāyaṃ sāvetvā yadi koci yācaye mamaṃ. || Ja_XXII:1702 ||
Ja_XXII.10(=547).19: Sabhāvaṃ cintayantassa akampitam asaṇṭhitaṃ
akampi tattha paṭhavī Sineru-vanavaṭaṃsakā ti. || Ja_XXII:1703 ||
Bo. soḷasavassakāle yeva sabbasippe nipphattiṃ pāpuṇi, atha pitā r. dātukāmo mātarā saddhiṃ mantetvā Maddarājakulato mātuladhītaraṃ Maddiṃ nāma ānetvā solasannaṃ itthisahassānaṃ jeṭṭhikaṃ aggamahesiṃ katvā M-aṃ rajje abhisiñci, M. rajje patiṭṭhitakālato paṭṭhāya devasikaṃ cha satasahassāni vissajjento mahādānaṃ pavattesi. Aparabhāge Maddī devī puttaṃ vijāyi taṃ kañcanajālena paṭicchiṃsu,
[page 487]
10. Vessantarajātaka. (547.) 487
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ten'; assa Jālikumāro tv-eva nāmaṃ kariṃsu, tassa padasā gamanakāle dhītaraṃ vijāyi, taṃ kaṇhājinena paṭicchiṃsu, ten'; assā Kaṇhājinā tv-eva n. k., M. ekamāsassa chakkhattuṃ alaṃkatahatthikkhandhavaragato chadānasālā oloketi. Tadā Kāliṅgaraṭṭhe dubbuṭṭhikā ahosi, sassāni na sampajjiṃsu, mahantaṃ chātakaṃ pavatti, manussā jīvituṃ asakkontā corakammaṃ karonti, dubbhikkhapīḷitā jānapadā rājaṅgaṇe sannipatitvā upakkosiṃsu, taṃ sutvā raññā "kiṃ tātā" 'ti vutte tam atthaṃ ārocayiṃsu, rājā "sādhu tātā, devaṃ vassāpessāmīti" te uyyojetvā samādinnasīlo uposathavāsaṃ vasanto devaṃ vassāpetuṃ nāsakkhi, so nāgare sannipātāpetvā "ahaṃ samādinnasīlo sattāhaṃ upavasitvāpi devaṃ vassāpetuṃ nāsakkhiṃ, kin nu kho kātabban" ti pucchitvā "sace deva devaṃ v. na sakkosi esa Jetuttaranagare Sañjayarājaputto Vessantaro dānābhirato, tassa sabbaseto maṅgalahatthi atthi, tassa gatagataṭṭhāne devo vassati, brāhmaṇe pesetvā taṃ hatthiṃ yācāpetvā ānethā" 'ti, so "sādhū" 'ti sampaṭicchitvā brāhmaṇe sannipātetvā tesu aṭṭha jane vicinitvā tesaṃ paribbayaṃ datvā "gacchatha, Vessantaraṃ hatthiṃ yācitvā ānethā" 'ti pesesi, brāhmaṇā anupubbena Jetuttaranagaraṃ gantvā dānagge dānaṃ bhuñjitvā attano sarīraṃ rajaparikiṇṇaṃ paṃsumakkhitaṃ katvā puṇṇamadivase rājānaṃ hatthiṃ yācitukāmā hutvā rañño dānaggaṃ āgamanakāle pācīnadvāraṃ agamaṃsu, rājāpi "dānaggaṃ olokessamīti" pāto va soḷasagandhodakaghaṭehi nahātvā bhuñjitvā alaṃkaritvā alaṃkatahatthikkhandhavaragato pācīnadvāraṃ agamāsi, brāhmaṇā tatth'; okāsaṃ alabhitvā dakkhiṇadvāraṃ gantvā unnatappadese ṭhatvā rañño pācīnadvāre dānaṃ oloketvā d-dvāraṃ āgamanakāle hatthe pasāretvā "jāyatu bhavaṃ Vessantaro" ti āhaṃsu, M. brāhmaṇe disvā hatthiṃ tesaṃ ṭhitaṭṭhānaṃ pesetvā hatthikkhandhe nisinno va paṭhamaṃ g. ā.:
[page 488]
488 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).20: Parūḷhakacchanakhalomā paṃkadantā rajassirā
paggayha dakkhiṇabāhuṃ kiṃ maṃ yācanti brāhmaṇā ti. || Ja_XXII:1704 ||
Taṃ sutvā brāhmaṇā āhaṃsu:
Ja_XXII.10(=547).21: Ratanaṃ deva yācāma Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhana,
dadāhi pavaraṃ nāgaṃ īsādantaṃ urūḷhavan ti. || Ja_XXII:1705 ||
Ta. urūḷhavan ti ubbāhanasamatthaṃ.
Taṃ sutvā M. "ahaṃ sīsaṃ ādiṃ katvā ajjhattikadānaṃ dātukāmo, ime bāhiram eva yācanti, pūressāmi tesaṃ manorathan" ti cintetvā hatthikkhandhavaragato ā.:
Ja_XXII.10(=547).22: Dadāmi na vikampāmi yaṃ maṃ yācanti brāhmaṇā
pabhinnaṃ kuñjaraṃ dantiṃ opavuyhaṃ gajuttamaṃ, || Ja_XXII:1706 ||
paṭijānitvā ca
Ja_XXII.10(=547).23: Hatthikkhandhato oruyha rājā cāgādhimānaso
brāhmaṇānaṃ adā dānaṃ Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano ti. || Ja_XXII:1707 ||
Ta. opavuyhan ti opavuyhaṃ rājavāhanaṃ, cāgā -- ti cāgena adhikamānaso, adā ti vāraṇassa anaḷaṃkataṭṭhānaṃ olokanatthaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā analaṃkataṭṭhānaṃ adisvā kusumamissakaṃ gandhodakabharitaṃ suvaṇṇabhiṃkāraṃ gahetvā ito ethā 'ti alaṃkatarajatadāmasadisaṃ hatthisoṇḍaṃ tesaṃ hatthe ṭhapetvā udakaṃ pātetvā alaṃkatavāraṇaṃ adāsi.
Tassa catūsu pādesu alaṃkāro cattāri satasahassāni agghati, ubhosu passesu dve satasahassāni agghati, heṭṭhā udare kambalaṃ satasahassaṃ, piṭṭhiyaṃ muttājālaṃ kañcanajālaṃ maṇijālan ti tīṇi jālāni tīṇi satasahassāni, ubhosu kaṇṇesu dve satasahassāni, piṭṭhiyaṃ attharaṇakambalaṃ satasahassaṃ, kumbhālaṃkāro satasahassaṃ, tayo vaṭaṃsakā tīṇi satasahassāni, kaṇṇacūḷālaṃkāro dve satasahassāni, dvinnaṃ dantānaṃ alaṃkāro dve satasahassāni, soṇḍāya sovatthikālaṃkāro satasahassaṃ, {naṅguṭṭhālaṃkāro} satasahassaṃ, ṭhapetvā anagghaṃ bhaṇḍaṃ kāyārūḷhapasādhanaṃ dvāvīsatisatasahassāni, ārohaṇanisseṇi satasahassaṃ, bhuñjanakaṭāhaṃ satasahassan ti,
[page 489]
10. Vessantarajātaka. (547.) 489
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] idaṃ tāva ettakaṃ catuvīsatisatasahassāni agghati, chattapiṭṭhiyaṃ pana maṇi cūḷāmaṇi muttāhāre maṇi aṃkuse maṇi hatthino kaṇṭhaveṭhanamuttāhāre maṇi hatthikumbhe maṇīti imāni cha anagghāni, hatthi anaggho yevā 'ti hatthinā saddhiṃ satta anagghāni, tāni sabbāni brāhmaṇānaṃ adāsi, tathā hatthino paricārakāni pañcakulasatāni hatthimeṇḍahatthigopakehi saha, dānen'; eva pan'; assa heṭṭhāvuttanayen'; eva paṭhavikampādayo ahesuṃ.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).24: Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ tadāsi lomahaṃsanaṃ
hatthināge padinnamhi medinī samakampatha. || Ja_XXII:1708 ||
Ja_XXII.10(=547).25: Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ tadāsi lomahaṃsanaṃ
hatthināge padinnamhi khubbhittha nagaran tadā. || Ja_XXII:1709 ||
Ja_XXII.10(=547).26: Samākulaṃ puraṃ āsi ghoso ca vipulo mahā
hatthināge padinnamhi Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane ti. || Ja_XXII:1710 ||
Ta. tadāsīti tadā āsi, hatthi -- ti hatthisaṃkhāte nāge, khubbhittha -- ti Jetuttaranagaraṃ saṃkhubhitaṃ ahosi, brāhmaṇā kira dakkhiṇadvārena hatthiṃ labhitvā hatthipiṭṭhe nisīditvā mahājanaparivārā nagaramajjhena pāyiṃsu, mahājano disvā ambho brāhmaṇā amhākaṃ hatthiṃ abhirūḷhā kuto netha no hatthin ti āha, brāhmaṇā Vessantaramahārājena no hatthi dinno ke tumhe ti mahājanaṃ hatthavikārādīhi ghaṭṭetvā nagaramajjhena gantvā uttaradvārena nikkhamiṃsu, nāgarā devatāvattanena Bodhisattassa kuddhā rājadvāre sannipatitvā mahantaṃ upakkosam akaṃsu.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).27: Ath'; ettha vattati saddo tumulo bheravo mahā
hatthināge padinnamhi medinī samakampatha. || Ja_XXII:1711 ||
Ja_XXII.10(=547).28: Ath'; ettha vattati saddo tumulo bheravo mahā
hatthināge padinnamhi khubbhittha nagaran tadā. || Ja_XXII:1712 ||
Ja_XXII.10(=547).29: Ath'; ettha vattati saddo tumulo bheravo mahā
hatthināge padinnamhi Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane ti. || Ja_XXII:1713 ||
Ta. khubbhittha nagaraṃ tadā ti evaṃ khubbhittha nagaraṃ tadā, ghoso ti upakkosasaddo patthaṭattā tumulo uddhaṃgatattā mahā, Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane ti Siviraṭṭhassa vuddhikāre.
[page 490]
490 XXII. Mahānipāta.
Ath'; assa dānena saṃkhubhitacittā hutvā nagaravāsino rañño ārocesuṃ, tena vuttaṃ:
Ja_XXII.10(=547).30: Uggā ca rājaputtā ca vesiyānā ca brāhmaṇā
hatthārūhā anīkaṭṭhā rathikā pattikārikā || Ja_XXII:1714 ||
Ja_XXII.10(=547).31: Kevalo cāpi nigamo Sivayo cāpi samāgatā
disvā nāgaṃ niyyamānaṃ te rañño paṭivedayuṃ: || Ja_XXII:1715 ||
Ja_XXII.10(=547).32: Vidhamaṃ deva te raṭṭhaṃ, putto Vessantaro tava
kathan no hatthinaṃ dajjā nāgaṃ raṭṭhassa pūjitaṃ. || Ja_XXII:1716 ||
Ja_XXII.10(=547).33: Kathan no kuñjaraṃ dajjā īsādantaṃ urūḷhavaṃ
khettaññuṃ sabbayuddhānaṃ sabbasetaṃ gajuttamaṃ. || Ja_XXII:1717 ||
Ja_XXII.10(=547).34: Paṇḍukambalasañchannaṃ pabhinnaṃ sattumaddanaṃ
dantiṃ savāḷavījaniṃ setaṃ Kelāsa-sādisaṃ || Ja_XXII:1718 ||
Ja_XXII.10(=547).35: Sasetacchattaṃ saupatheyyaṃ sāthabbaṇaṃ sahatthipaṃ
aggayānaṃ rājavāhiṃ brāhmaṇānaṃ adā dhanan ti. || Ja_XXII:1719 ||
Ta. uggā ti uggatā paññātā, nigamo ti negamakuṭumbikajano, vidhamaṃ -- ti deva tava raṭṭhaṃ vidhamaṃ, katham no -- ti kena kāraṇena amhākaṃ hatthinaṃ abhimaṅgalasammataṃ Kaliṅgaraṭṭhavāsīnaṃ brāhmaṇānaṃ dadeyya, khettaññuṃ sabbayuddhānan ti sabbayuddhānaṃ khettabhūmisīsaṃ jānanasamatthaṃ, dantin ti manoramadantayuttaṃ, savāḷa -- ti savāḷavījaniṃ, saupatheyyan ti sahattharaṇabhaṇḍaṃ, sāthabbaṇan ti sahatthivejjaṃ, sahatthipan ti paricārakānaṃ pañcannaṃ kulasatānaṃ hatthimeṇḍahatthigopakānañ ca vasena sahatthipaṃ.
Evañ ca pana vatvā puna āhaṃsu:
Ja_XXII.10(=547).36: Annapānañ ca yo dajjā vatthasenāsanāni ca
etaṃ kho dānapatirūpaṃ etaṃ kho brāhmaṇārahaṃ || Ja_XXII:1720 ||
Ja_XXII.10(=547).37: Ayaṃ te vaṃsarājā no Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhana,
kathaṃ Vessantaro putto gajaṃ bhājeti Sañjaya. || Ja_XXII:1721 ||
Ja_XXII.10(=547).38: Sace tvaṃ na karissasi Sivīnaṃ vacanaṃ idaṃ
maññe taṃ saha puttena Sivī hatthe karissare ti. || Ja_XXII:1722 ||
Ta. vaṃsa -- ti paveṇiyā āgato mahārājā, bhājetīti deti, Sivī -- ti Siviraṭṭhavasino saha puttena taṃ attano hatthe karissanti.
[page 491]
10. Vessantarajātaka. (547.) 491
Taṃ sutvā rājā "ete Ve-raṃ māretuṃ icchantīti" saññāya ā.:
Ja_XXII.10(=547).39: Kāmaṃ janapado māsi, raṭṭhañ cāpi vinassatu,
nāhaṃ Sivīnaṃ vacanā rājaputtaṃ adūsakaṃ
pabbājeyyaṃ sakā raṭṭhā, putto hi mama oraso. || Ja_XXII:1723 ||
Ja_XXII.10(=547).40: Kāmaṃ janapado māsi, raṭṭhañ cāpi vinassatu,
nāhaṃ Sivīnaṃ vacanā rājaputtaṃ adūsakaṃ
pabbājeyyaṃ sakā raṭṭhā, putto hi mama atrajo. || Ja_XXII:1724 ||
Ja_XXII.10(=547).41: Na cāhaṃ tassa dubbheyyaṃ, ariyasīlavato hi so,
asiloko pi me assa, pāpañ ca pasave bahuṃ,
kathaṃ Vessantaraṃ puttaṃ satthena ghātayāmase ti. || Ja_XXII:1725 ||
Ta. māsīti mā āsi, mā hotū 'ti a., ariyasīlavato ti ariyena sīlavatena ariyāya ca ācārasampattiyā samannāgato, ghātayāmase ti ghātessāmi.
Sivayo avocuṃ:
Ja_XXII.10(=547).42: Mā naṃ daṇḍena satthena, na hi so bandhanāraho,
pabbājehi ca naṃ raṭṭhā, Vaṃke vasatu pabbate ti. || Ja_XXII:1726 ||
Ta. mā naṃ -- ti deva tumhe taṃ daṇḍena vā satthena vā mā ghātayittha, na hi so -- ti raṭṭhā pabbājehi nan ti.
Rājā āha:
Ja_XXII.10(=547).43: Eso ce Sivīnaṃ chando chandaṃ na panudāmase,
imaṃ so vasatu rattiṃ kāme ca paribhuñjatu. || Ja_XXII:1727 ||
Ja_XXII.10(=547).44: Tato ratyā vivasane suriyass'; uggamanam pati
samaggā Sivayo hutvā raṭṭhā pabbājayantu tan ti. || Ja_XXII:1728 ||
Ta. vasatū 'ti puttadārassa ovādaṃ dadamāno vasatu ekarattiñ c'; assa okāsaṃ dethā 'ti vadati.
Te "ekarattimattaṃ vasatū" ti rañño vacanaṃ sampaṭicchiṃsu. Atha ne uyyojetvā puttassa sāsanaṃ pesento kattāraṃ āmantetvā tassa santikaṃ pesesi, so "sādhū" 'ti sampaṭicchitvā Vessantaranivesanaṃ gantvā taṃ pavattiṃ ārocesi.
[page 492]
492 XXII. Mahānipāta.
Tam atthaṃ pakāsetuṃ imā gāthā vuttā:
Ja_XXII.10(=547).45: Uṭṭhehi katte, taramāno gantvā Vessantaram vada:
Sivayo deva te kuddhā negamā ca samāgatā || Ja_XXII:1729 ||
Ja_XXII.10(=547).46: Uggā ca rājaputtā ca vesiyānā ca brāhmaṇā
hatthārūhā anīkaṭṭhā rathikā pattikārikā
kevalo cāpi nigamo Sivayo cāpi samāgatā, || Ja_XXII:1730 ||
Ja_XXII.10(=547).47: Asmā ratyā vivasane suriyass'; uggamanam pati
samaggā Sivayo hutvā raṭṭhā pabbājayanti taṃ. || Ja_XXII:1731 ||
Ja_XXII.10(=547).48: Sa kattā taramāno va Sivirājena pesito
āmuttahatthābharaṇo suvattho candanabhūsito || Ja_XXII:1732 ||
Ja_XXII.10(=547).49: Sīsaṃ nahāto udake so āmuttamaṇikuṇḍalo
upāgami puraṃ rammaṃ Vessantaranivesanaṃ. || Ja_XXII:1733 ||
Ja_XXII.10(=547).50: Tatth'; addasa kumāraṃ so ramamānaṃ sake pure
parikiṇṇaṃ amaccehi tidasānaṃ va Vāsavaṃ. || Ja_XXII:1734 ||
Ja_XXII.10(=547).51: So tattha gantvā taramāno kattā Vessantaraṃ bravi:
dukkhan te vedayissāmi, mā me kujjhi rathesabha. || Ja_XXII:1735 ||
Ja_XXII.10(=547).52: Vanditvā rodamāno so kattā rājānam abravi:
bhattā me si mahārāja sabbakāmarasāharo,
dukkhan te vedayissāmi, tattha assāsayantu maṃ. || Ja_XXII:1736 ||
Ja_XXII.10(=547).53: Sivayo deva te kuddhā negamā ca samāgatā
uggā ca rājaputtā ca vesiyānā ca brāhmaṇā || Ja_XXII:1737 ||
Ja_XXII.10(=547).54: Hatthārūhā anīkaṭṭhā rathikā pattikārikā
kevalo cāpi nigamo Sivayo cāpi samāgatā, || Ja_XXII:1738 ||
Ja_XXII.10(=547).55: Asmā ratyā vivasane suriyass'; uggamanam pati
samaggā Sivayo hutvā raṭṭhā pabbājayanti tan ti. || Ja_XXII:1739 ||
Ta. kumāran ti mātāpitunnaṃ atthitāya kumāro t'; eva saṃkhaṃ gataṃ rājānaṃ. ramamānan ti attanā dinnadānassa vaṇṇaṃ kathayamānaṃ somanassappattaṃ hutvā nisinnaṃ, amaccehīti attanā sahajātehi saddhiṃ sahassehi amaccehi parivutaṃ samussitasetacchatte rājāsane nisinnaṃ, ved -- ti kathayissāmi, ta. ass -- man ti tasmiṃ dukkhasāsanārocane kilantaṃ maṃ devapādā assāsentu vissattho kathehīti maṃ vadethā 'ti adhippāyen'; evam āha.
Mahāsatto āha:
Ja_XXII.10(=547).56: Kismiṃ me Sivayo kuddhā, nāhaṃ passāmi dukkaṭaṃ,
taṃ me katte viyācikkha kasmā pabbājayanti man ti. || Ja_XXII:1740 ||
[page 493]
10. Vessantarajātaka. (547.) 493
Ta. kismin ti katarasmiṃ karaṇe, viyā -- ti vitthārato kathehi.
Kattā āha:
Ja_XXII.10(=547).57: Uggā ca rājaputtā ca vesiyānā ca brāhmaṇā
hatthārūhā anīkaṭṭhā rathikā pattikārikā
nāgadānena khīyanti, tasmā pabbājayanti tan ti. || Ja_XXII:1741 ||
Ta. khīyantīti kujjhanti.
Taṃ sutvā Mahāsatto somanassappatto āha:
Ja_XXII.10(=547).58: Hadayaṃ cakkhuṃ p'; ahaṃ dajjaṃ,
kim me bāhirakaṃ dhanaṃ:
hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā muttā veḷuriyā maṇi. || Ja_XXII:1742 ||
Ja_XXII.10(=547).59: Adakkhiṇaṃ vāp'; ahaṃ bāhuṃ disvā yācakamāgate
dadeyyaṃ na vikampeyyaṃ, dāne me ramatī mano. || Ja_XXII:1743 ||
Ja_XXII.10(=547).60: Kāmaṃ maṃ Sivayo sabbe pabbājentu hanantu vā,
n'; eva dānā viramissaṃ, kāmaṃ chindantu sattadhā ti. || Ja_XXII:1744 ||
Ta. yāca -- ti yācake āgate yācakaṃ disvā, neva -- ti neva dānā viramissāmīti.
Taṃ sutvā kattā n'; eva raññā dinnaṃ na nāgarehi dinnaṃ attano matiyā evaṃ aparaṃ sāsanaṃ kāthento āha:
Ja_XXII.10(=547).61: Evaṃ taṃ Sivayo āhu negamā ca samāgatā:
Kontimārāya tīrena girim Ārañjaraṃ pati
yena pabbājitā yanti tena gacchatu subbato ti. || Ja_XXII:1745 ||
Ta. Konti -- ti Kontimārāya nāma nadiyā tīre, giri -- ti Ārañjaraṃ nāma giriṃ abhimukho hutvā, yenā 'ti yena maggena raṭṭhā pabbājitā rājāno gacchanti tena subbato Vessantaro pi gacchatū 'ti evaṃ Sivayo kathentīti āha.
Idaṃ kira so devatāya niggahīto hutvā kathesi. Taṃ sutvā Bo. "sādhu dosakārakānaṃ gamanamaggena gamissāmi, maṃ kho pana nāgarā na aññena dosena pabbājenti, mayā hatthidānassa dinnattā pabbājenti, evaṃ sante ahaṃ sattasatakaṃ mahādānaṃ dassāmi, nāgarā me ekadivasaṃ dānaṃ dātuṃ okāsaṃ dentu, sve dānaṃ datvā tatiyadivase gamissāmīti ā.:
[page 494]
494 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).62: So 'haṃ tena gamissāmi yena gacchanti dūsakā,
rattiṃdivaṃ me khamatha yāva dānaṃ dadām'; ahan ti. || Ja_XXII:1746 ||
Kattā "sādhu deva nāgarānaṃ vakkhāmīti" vatvā pakkāmi.
M. taṃ uyyojetvā senaguttaṃ pakkosāpetvā "ahaṃ sve sattasatakaṃ nāma dānaṃ dassāmi, satta hatthisatāni satta assasatta ratha-satta itthi-satta dhenu-satta dāsi-satta dāsasatāni ca paṭiyādehi, nānappakārāni ca annapānādīni antamaso suram pi sabbaṃ dātabbayuttakaṃ upaṭṭhāpehīti" sattasatakaṃ mahādānaṃ vicāretvā amacce uyyojetvā ekako va Maddiyā vasanaṭṭhānaṃ gantvā sirisayanapiṭṭhe nisīditvā tāya saddhiṃ kathaṃ pavattesi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).63: Āmantayittha rājā naṃ Maddiṃ sabaṅgasobhanaṃ
yan te kiñci mayā dinnaṃ dhanam dhaññañ ca vijjati || Ja_XXII:1747 ||
Ja_XXII.10(=547).64: Hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā muttā veḷuriyā bahū
sabban taṃ nidaheyyāsi yañ ca te pettikaṃ dhanan ti. || Ja_XXII:1748 ||
Ta. nidaheyyāsīti nidhiṃ katvā ṭhapeyyāsi, pettikan ti pitito ābhataṃ.
Ja_XXII.10(=547).65: Tam abravī rājaputtī Maddī sabbaṅgasobhanā:
kuhiṃ deva nidaheyyāmi tam me akkhāhi pucchito ti. || Ja_XXII:1749 ||
Ta. tamabravīti mayhaṃ sāminā Ve-ena ettakaṃ kālaṃ dhanaṃ nidhehīti na vuttapubbaṃ idān'; evaṃ vadati kuhin nu kho nidhetabbaṃ pucchissāmi nan ti cintetvā taṃ abravi.
Vessantaro āha:
Ja_XXII.10(=547).66: Sīlavantesu dajjāsi dānaṃ Maddi yathārahaṃ,
na hi dānā paraṃ atthi patiṭṭhā sabbapāṇinan ti. || Ja_XXII:1750 ||
Ta. dajjāsīti bhadde Maddi koṭṭhāgārādīsu anidahitvā anugāmikanidhiṃ nidahamānā sīlavantesu dadeyyāsi, dānā paran ti dānato uttaritaraṃ patiṭṭhā nāma na hi atthi, n'; atthi saṃsayo.
[page 495]
10. Vessantarajātaka. (547.) 495
Sā "sādhū" 'ti tassa vacanaṃ sampaṭicchi, atha naṃ uttariṃ ovadanto ā.:
Ja_XXII.10(=547).67: Puttesu Maddi dayyāsi sassuyā sasuramhi ca,
yo ca taṃbhattā maññeyya sakkaccaṃ tam upaṭṭhahe. || Ja_XXII:1751 ||
Ja_XXII.10(=547).68: No ce taṃbhattā maññeyya mayā vippavasena te
aññaṃ bhattāraṃ pariyesa, mā kisittha mayā vinā ti. || Ja_XXII:1752 ||
Ta. dayyāsīti dayaṃ mettaṃ kareyyāsi, yo ca taṃ -- ti bhadde yo ca mayi gate aham assā bhattā bhavissāmīti maññissati tam pi sakkaccaṃ upaṭṭhaheyyāsi, mayā vippavasena te ti mayā saddhiṃ tava vippavasena sace koci ahan te bhavissāmīti taṃ na maññeyya atha sayam eva aññaṃ bhattāraṃ pariyesa, mā kisitthā 'ti mayā vinā bhūtā mā kisā bhava, mā kilamīti a.
Atha naṃ Maddī "kin nu kho esa V-ro evarūpaṃ vacanaṃ bhaṇatīti" cintetvā "kasmā deva imaṃ ayuttakathaṃ kathesīti" pucchi, M. "bhadde mayā hatthissa dinnattā Sivayo kuddhā maṃ raṭṭhā pabbājenti, sve 'haṃ sattasatakamahādānaṃ datvā tatiyadivase nagarā nikkhamissāmīti" vatvā ā.:
Ja_XXII.10(=547).69: Ahaṃ hi vanaṃ gacchāmi ghoraṃ vālamigāyutaṃ,
saṃsayo jīvitaṃ mayhaṃ ekakassa brahāvane ti. || Ja_XXII:1753 ||
Ta. saṃsayo ti na ekantikaṃ sukhumālassa mama vane vasato kuto jīvitaṃ nicchayena marissāmīti adhippāyen'; evam āha.
Ja_XXII.10(=547).70: Tam abravī rājaputtī Maddī sabbaṅgasobhanā:
abhumme kathaṃ bhaṇasi, pāpakaṃ vata bhāsasi. || Ja_XXII:1754 ||
Ja_XXII.10(=547).71: N'; esa dhammo mahārāja yaṃ tvaṃ gaccheyya ekako,
aham pi tena gacchāmi yena gacchasi khattiya. || Ja_XXII:1755 ||
Ja_XXII.10(=547).72: Maraṇaṃ vā tayā saddhiṃ jīvitaṃ vā tayā vinā,
tad eva maraṇaṃ seyyo yañ ce jīve tayā vinā. || Ja_XXII:1756 ||
Ja_XXII.10(=547).73: Aggiṃ nijjālayitvāna ekajālasamāhitaṃ,
tattha me maraṇaṃ seyyo yañ ce jīve tayā vinā. || Ja_XXII:1757 ||
[page 496]
496 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).74: Yathā āraññakaṃ nāgaṃ dantiṃ anveti hatthinī (Cfr. V. 250|21)
jessantaṃ giriduggesu samesu visamesu ca || Ja_XXII:1758 ||
Ja_XXII.10(=547).75: Evan taṃ anugacchāmi putte ādāya pacchato,
subharā te gamissāmi, na te hessāmi dubbharā ti. || Ja_XXII:1759 ||
Ta. abhumme ti abhūtaṃ vata me katheyyāsi tvaṃ, nesa dhammo ti na esa sabhāvo n'; etaṃ kāraṇaṃ, tadevā 'ti yaṃ tayā saddhiṃ maraṇaṃ tad eva seyyo, tatthā 'ti tasmiṃ ekajālabhūte dārucitake, jessantan ti vicarantaṃ.
Evaṃ vatvā puna sā diṭṭhapubbaṃ viya Himavantappadesaṃ vaṇṇentī ā.:
Ja_XXII.10(=547).76: Ime kumāre passanto mañjuke piyabhāṇino
āsīne vanagumbasmiṃ na rajjassa sarissasi. || Ja_XXII:1760 ||
Ja_XXII.10(=547).77: Ime kumāre passanto mañjuke piyabhāṇine
kilante vanagumbasmiṃ na {rajjassa} sarissasi. || Ja_XXII:1761 ||
Ja_XXII.10(=547).78: Ime kumāre passanto mañjuke piyabhāṇine
assame ramaṇīyamhi na rajjassa sarissasi. || Ja_XXII:1762 ||
Ja_XXII.10(=547).79: Ime kumāre passanto mañjuke piyabhāṇine
kilante assame ramme na rajjassa sarissasi. || Ja_XXII:1763 ||
Ja_XXII.10(=547).80: Ime kumāre passanto mālādhārī alaṃkate
assame ramaṇīyamhi na rajjassa sarissasi. || Ja_XXII:1764 ||
Ja_XXII.10(=547).81: Ime kumāre passanto māladhārī alaṃkate
kilante assame ramme na rajjassa sarissasi. || Ja_XXII:1765 ||
Ja_XXII.10(=547).82: Yadā dakkhisi naccante kumāre māladhārine
assame ramaṇīyamhi na rajjassa sarissasi. || Ja_XXII:1766 ||
Ja_XXII.10(=547).83: Yadā dakkhisi naccante kumāre māladhārine
kilante assame ramme na rajjassa sarissasi, || Ja_XXII:1767 ||
Ja_XXII.10(=547).84: Yadā dakkhisi mātaṅgaṃ kuñjaraṃ saṭṭhihāyanaṃ
ekaṃ araññe vicarantaṃ na rajjassa sarissasi. || Ja_XXII:1768 ||
Ja_XXII.10(=547).85: Yadā dakkhisi mātaṅgaṃ kuñjaraṃ saṭṭhihāyanaṃ
sāyaṃ pāto vicarantaṃ na rajjassa sarissasi. || Ja_XXII:1769 ||
[page 497]
10. Vessantarajātaka. (547.) 497
Ja_XXII.10(=547).86: Yadā kaṇerusaṃghassa yūthassa purato vajaṃ
koñcaṃ kāhiti mātaṅgo kuñjaro saṭṭhihāyano
tassa taṃ nadato sutvā na rajjassa sarissasi. || Ja_XXII:1770 ||
Ja_XXII.10(=547).87: Dubhato vanavikāse yadā dakkhisi kāmadaṃ
vane vālamigākiṇṇe na rajjassa sarissasi. || Ja_XXII:1771 ||
Ja_XXII.10(=547).88: Migaṃ disvāna sāyaṇhaṃ pañcamālinaṃ āgataṃ
kimpurise ca naccante na rajjassa sarissasi. || Ja_XXII:1772 ||
Ja_XXII.10(=547).89: Yadā sossasi nigghosaṃ sandamānāya sindhuyā
gītaṃ kimpurisānañ ca na rajjassa sarissasi. || Ja_XXII:1773 ||
Ja_XXII.10(=547).90: Yadā sossasi nigghosaṃ girigabbharacārino
vassamānassa lūkassa na rajjassa sarissasi. || Ja_XXII:1774 ||
Ja_XXII.10(=547).91: Yadā sīhassa vyagghassa khaggassa gavayassa ca
vane sossasi vāḷānaṃ na rajjassa sarissasi. || Ja_XXII:1775 ||
Ja_XXII.10(=547).92: Yadā morīhi parikiṇṇaṃ barihinaṃ matthakāsinaṃ
moraṃ dakkhisi naccantaṃ na rajjassa sarissasi. || Ja_XXII:1776 ||
Ja_XXII.10(=547).93: Yadā morīhi parikiṇṇaṃ aṇḍajaṃ citrapekkhunaṃ
moraṃ dakkhisi naccantaṃ na rajjassa sarissasi. || Ja_XXII:1777 ||
Ja_XXII.10(=547).94: Yadā morīhi parikiṇṇaṃ nīlagīvaṃ sikhaṇḍinaṃ
moraṃ dakkhisi naccantaṃ na rajjassa sarissasi. || Ja_XXII:1778 ||
Ja_XXII.10(=547).95: Yadā dakkhisi hemante pupphite dharaṇīruhe
surabhisampavāyante na rajjassa sarissasi. || Ja_XXII:1779 ||
Ja_XXII.10(=547).96: Yadā hemantike māse haritaṃ dakkhisi mediniṃ
indagopakasañchannaṃ na rajjassa sarissasi. || Ja_XXII:1780 ||
Ja_XXII.10(=547).97: Yadā dakkhisi hemante pupphite dharaṇīruhe
kuṭajaṃ bimbajālañ ca pupphitaṃ lomapadmakaṃ
{surabhisampavāyante} na rajjassa sarissasi. || Ja_XXII:1781 ||
Ja_XXII.10(=547).98: Yadā hemantike māse vanaṃ dakkhisi pupphitaṃ
opupphāni ca padmāni na rajjassa sarissasīti. || Ja_XXII:1782 ||
[page 498]
498 XXII. Mahānipāta.
Ta. mañjuke ti madhurakathe, kaṇeru -- ti hatthinighaṭāya, yūthassā 'ti hatthiyūthassa purato gacchanto, dubhato ti ubhato, vanavikāse ti vanaghaṭāyo, kāmadan ti mayhaṃ sabbakāmadadaṃ, sindhuyā ti nadiyā, vassamānassa lūkassā 'ti ulūkasakuṇassa vāsamānassa, vāḷānan ti vāḷamigāṇaṃ tesaṃ hi sāyaṇhasamaye so saddo pañcaṅgikaturiyasaddo viya bhavissati, tasmā na rajjassa sarissasīti vadati, barihinan ti kalāpasañchannaṃ, matthakāsinan ti pabbatamatthake nisinnaṃ, mattakāsinan ti pi pāṭho, kāmamadamattaṃ hutvā āsīnan ti a., bimbajālan ti rattaṃkurarukkhaṃ, opupphānīti.
Evaṃ Maddī Himavantavāsinī viya ettakāhi gāthāhi Himavantavaṇṇanaṃ vaṇṇesi. Himavantavaṇṇanā niṭṭhitā.
Phusatī pi kho devī "puttassa me kaṭukasāsanaṃ gataṃ, kin nu kho karoti, gantvā jānissāmīti" sā paṭicchannayogena gantvā sirigabbhadvāre ṭhitā tesaṃ taṃ sallāpaṃ sutvā karuṇaṃ paridevaṃ paridevi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).99: Tesaṃ lālappitaṃ sutvā puttassa suṇisāya ca
karuṇaṃ paridevesi rājaputtī yasassinī: || Ja_XXII:1783 ||
Ja_XXII.10(=547).100: Seyyo visaṃ me khāyitaṃ papātā papateyy'; ahaṃ
[rajjuyā bajjha miyyāhaṃ], kasmā Vessantaraṃ puttaṃ
pabbājenti adūsakaṃ. || Ja_XXII:1784 ||
Ja_XXII.10(=547).101: Ajjhāyakaṃ dānapatiṃ yācayogaṃ amacchariṃ
pūjitaṃ patirājehi kittimantaṃ yasassinaṃ
kasmā Vessantaraṃ puttaṃ pabbājenti adūsakaṃ. || Ja_XXII:1785 ||
Ja_XXII.10(=547).102: Mātāpettibharaṃ jantuṃ kule jeṭṭhāpacāyikaṃ
kasmā Vessantaraṃ puttaṃ pabbājenti adūsakaṃ. || Ja_XXII:1786 ||
Ja_XXII.10(=547).103: Rañño hitaṃ devīhitaṃ ñātīnaṃ sakhinaṃ hitaṃ
[hitaṃ sabbassa raṭṭhassa], kasmā V. p. pabbājenti adūsakan ti. || Ja_XXII:1787 ||
Ta. rājaputtīti Phusatī Maddarājadhītā, papateyyāhan ti papateyyaṃ ahaṃ, rajjuyā bajjha miyyāhan ti rajjuyā gīvaṃ bandhitvā mareyyaṃ ahaṃ, kasmā ti evaṃ amatāyam eva mayi kena nāma kāraṇena mama puttam adūsakaṃ pabbājenti, ajjhāyakan ti tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragataṃ nānāsippesu ca nipphattiṃ pattaṃ.
[page 499]
10. Vessantarajātaka. (547.) 499
Iti sā karuṇaṃ paridevitvā puttañ ca suṇisañ ca assāsetvā rañño santikaṃ gantvā ā.:
Ja_XXII.10(=547).104: Madhūni va palātāni ambā ca patitā chamā
evaṃ hessati te raṭṭhaṃ, pabbājenti adūsakaṃ. || Ja_XXII:1788 ||
Ja_XXII.10(=547).105: Haṃso nikhīṇapatto va pallalasmiṃ anūdake
apaviddho amaccehi eko rāja vihīyasi. || Ja_XXII:1789 ||
Ja_XXII.10(=547).106: Taṃ taṃ brūmi mahārāja attho te mā upaccagā,
mā naṃ Sivīnaṃ vacanā pabbājesi adūsakan ti. || Ja_XXII:1790 ||
Ta. palātānīti palātamakkhikāni madhūni viya, patitā chamā ti bhūmiyaṃ patitāni ambapakkāni viya ca evaṃ mama putte pabbājite deva raṭṭhaṃ sabbasādhāraṇaṃ bhavissatīti dasseti, nikhīnapatto ti paggharitapatto, amaccehīti mama puttena sahajātehi saṭṭhisahassehi amaccehi chaḍḍito hutvā, vihīyasīti kilamissasi, Sivīnaṃ -- ti Sivīnaṃ vacanena mā naṃ adūsakaṃ puttaṃ pabbājesīti.
Taṃ sutvā rājā āha:
Ja_XXII.10(=547).107: Dhammass'; apacitiṃ kummi Sivīnaṃ vinayaṃ dhajaṃ
pabbājemi sakaṃ puttaṃ, pāṇā piyataro hi me ti. || Ja_XXII:1791 ||
T. a.: bhadde ahaṃ Sivīnaṃ dhajaṃ Vessantarakumāraṃ vinayanto pabbājento Siviraṭṭhe porāṇakarājūnaṃ paveṇiyadhammassa apacitiṃ kummi karomī, tasmā sace pi me pāṇehi piyataro hi me so tathāpi naṃ pabbājemīti.
Taṃ sutvā devī paridevamānā āha:
Ja_XXII.10(=547).108: Yassa pubbe dhajaggāni kaṇikārā va pupphitā
yāyantam anuyāyanti sv-ājj'; eko va gamissati. || Ja_XXII:1792 ||
Ja_XXII.10(=547).109: Yassa pubbe dhajaggāni kaṇikāravanāni va
yāyantam anuyāyanti sv-ājj'; eko va gamissati. || Ja_XXII:1793 ||
Ja_XXII.10(=547).110: Yassa pubbe anīkāni kaṇikārā va pupphitā
yāyantam anuyāyanti sv-ājj'; eko va gamissati. || Ja_XXII:1794 ||
Ja_XXII.10(=547).111: Yassa pubbe anīkāni kaṇikāravanāni va
yāyantam anuyāyanti sv-ajj'; eko va gamissati. || Ja_XXII:1795 ||
[page 500]
500 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).112: Indagopakavaṇṇābhā Gandhārā paṇḍukambalā
yāyantam anuyāyanti, sv-ājj'; eko va gamissati. || Ja_XXII:1796 ||
Ja_XXII.10(=547).113: Yo pubbe hatthinā yāti sivikāya rathena ca
sv-ājja Vessantaro rājā kathaṃ gacchati pattiko. || Ja_XXII:1797 ||
Ja_XXII.10(=547).114: Kathaṃ candanalittaṅgo naccagītappabodhano
kharājinaṃ pharasuñ ca khārikājaṃ va hāhiti. || Ja_XXII:1798 ||
Ja_XXII.10(=547).115: Kasmā nābhiharīyanti kāsāvā ajināni vā,
pavisantaṃ brahāraññaṃ kasmā cīraṃ na bajjhare. || Ja_XXII:1799 ||
Ja_XXII.10(=547).116: Kathan nu cīraṃ dhārenti rājapabbajitā janā,
kathaṃ kusamayaṃ cīraṃ Maddī paridahessati. || Ja_XXII:1800 ||
Ja_XXII.10(=547).117: Kāsiyāni ca dhāretvā khomakodumbarāni ca
kusacīrāni dhārentī kathaṃ Maddī karissati. || Ja_XXII:1801 ||
Ja_XXII.10(=547).118: Vayhāhi pariyāyitvā sivikāya rathena ca
sā kath'; ajja anuccaṅgī pathaṃ gacchati pattikā. || Ja_XXII:1802 ||
Ja_XXII.10(=547).119: Yassā mudutalā hatthā caraṇā ca sukhe ṭhitā
sā kath'; ajja anuccaṅgī vanaṃ gacchati bhīrukā. || Ja_XXII:1803 ||
Ja_XXII.10(=547).120: Yassā mudutalā pādā caraṇā ca sukhe ṭhitā
pādukāhi suvaṇṇāhi pīḷamānā va gacchati
sā kath'; ajja anuccaṅgī pathaṃ gacchati pattikā. || Ja_XXII:1804 ||
Ja_XXII.10(=547).121: Yāssu itthisahassassa purato gacchati mālinī
sā kath'; ajja anuccaṅgī vanaṃ gacchati ekikā. || Ja_XXII:1805 ||
Ja_XXII.10(=547).122: Yāssu sivāya sutvāna muhuṃ uttasate pure
sā kath'; ajja anuccaṅgī vanaṃ gacchati bhīrukā. || Ja_XXII:1806 ||
Ja_XXII.10(=547).123: Yāssu Indassa gottassa ulūkassa pavassato
sutvāna nadato bhītā Vāruṇīva pavedhati
sā kath'; ajja anuccaṅgī vanaṃ gacchati bhīrukā. || Ja_XXII:1807 ||
Ja_XXII.10(=547).124: Sakuṇī hataputtā va suññaṃ disvā kulāvakaṃ
ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ suññaṃ āgam'; imaṃ puraṃ. || Ja_XXII:1808 ||
[page 501]
10. Vessantarajātaka. (547.) 501
Ja_XXII.10(=547).125: Sakuṇī hataputtā va suññaṃ disvā kulāvakaṃ
kisā paṇḍu bhavissāmi piye putte apassatī. || Ja_XXII:1809 ||
Ja_XXII.10(=547).126: Sakuṇī hataputtā va suññaṃ disvā kulāvakaṃ
tena tena padhāvissaṃ piye putte apassatī. || Ja_XXII:1810 ||
Ja_XXII.10(=547).127: Kurarī hatachāpā va suññaṃ disvā kulāvakaṃ
ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ suññaṃ āgam'; imaṃ puraṃ. || Ja_XXII:1811 ||
Ja_XXII.10(=547).128: Kurarī hatachāpā va suññaṃ disvā kulāvakaṃ
kisā paṇḍu bhavissāmi piye putte apassatī. || Ja_XXII:1812 ||
Ja_XXII.10(=547).129: Kurarī hatachāpā va suññaṃ disvā kulāvakaṃ
tena tena padhāvissaṃ piye putte apassatī. || Ja_XXII:1813 ||
Ja_XXII.10(=547).130: Sā nūna cakkavākīva pallalasmiṃ anūdake
ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ suññaṃ āgam'; imaṃ puraṃ. || Ja_XXII:1814 ||
Ja_XXII.10(=547).131: Sā nūna cakkavākīva pallalasmiṃ anūdake
kisā paṇḍu bhavissāmi piye putte apassatī. || Ja_XXII:1815 ||
Ja_XXII.10(=547).132: Sā nūna cakkavākīva pallalasmiṃ anūdake
tena tena padhāvissaṃ piye putte apassatī. || Ja_XXII:1816 ||
Ja_XXII.10(=547).133: Evaṃ ce me vilapantiyā rājaputtaṃ adūsakaṃ
pabbājesi vanaṃ raṭṭhā maññe hessāmi jīvitan ti. || Ja_XXII:1817 ||
Ta. kaṇikārā vā 'ti suvaṇṇābharaṇasuvaṇṇavatthapatimaṇḍitattā supupphitā kaṇikārā viya, yāyantam -- ti uyyānavanakīḷādīnaṃ atthāya gacchantaṃ anugacchanti, svājjeko ti so ajja eko hutvā gamissati, anīkānīti hatthānīkādīni, Gandhārā -- ti Gandhāraraṭṭhe uppannā satasahassagghanikā senāya pārutā rattakambalā, hāhitīti khandhe katvā harissanti, pavisantan ti pavisantassa, kasmā -- ti kasmā bandhituṃ jānantā vākacīraṃ na bandhanti, rājapabbajitā ti rājāno hutvā pabbajitā, khoma -- ti Kodumbararaṭṭhe uppannāni, sā kathajjā 'ti sā kathaṃ ajja, anuccaṅgīti aninditāgarahitāṅgī, pīḷamānā vā 'ti kampitvā kampitvā tiṭṭhantī viya gacchati, yāssu itthi -- ti ādīsu padesu assū 'ti nipāto, yā ti attho, yā sā ti vā pāṭho, sivāyā 'ti sigāliyā, pure ti pubbe nagare vasantī, Indassa gottassā 'ti Kosiyagottassa, Vāruṇīvā 'ti devatābhūtadiṭṭhā yakkhadāsī viya gahitā, dukkhenā 'ti puttaviyogasokadukkhena, āgamimaṃ paran ti imaṃ putte gate puttassa nivesanaṃ āgantvā,
[page 502]
502 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] piye putte ti Vessantarañ ca Maddiñ ca sandhāyāha, hatacchāpā vā 'ti hatapotakā, pabbājesi vanaṃ ti yadidaṃ Ve-raṃ raṭṭhā pabbājesīti.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).134: Tassā lālappitaṃ sutvā sabbā antepure bahu
bāhā paggayha pakkanduṃ Sivikaññā samāgatā. || Ja_XXII:1818 ||
Ja_XXII.10(=547).135: Sālā va sampamathitā mālutena pamadditā
senti puttā ca dārā ca Vessantaranivesane. || Ja_XXII:1819 ||
Ja_XXII.10(=547).136: Tato ratyā vivasane suriyass'; uggamanam pati
atha Vessantaro rājā dānaṃ dātum upāgami: || Ja_XXII:1820 ||
Ja_XXII.10(=547).137: Vatthāni vatthakāmānaṃ soṇḍānaṃ detha vāruṇiṃ
bhojanaṃ bhojanatthinaṃ sammā detha pavecchatha. || Ja_XXII:1821 ||
Ja_XXII.10(=547).138: Mā ca kañci vanibbake heṭṭhāyittha idhāgate,
tappetha annapānena, gacchantu patipūjitā. || Ja_XXII:1822 ||
Ja_XXII.10(=547).139: Te su mattā kilantā ca sampatanti vanibbakā
nikkhamante mahārāje Sivīnaṃ raṭṭhavaddhane. || Ja_XXII:1823 ||
Ja_XXII.10(=547).140: Acchecchuṃ vata bho rukkhaṃ nānāphaladharaṃ dumaṃ
yathā Vessantaraṃ raṭṭhā pabbājenti adūsakaṃ. || Ja_XXII:1824 ||
Ja_XXII.10(=547).141: Acchecchuṃ vata bho rukkhaṃ sabbakāmadadaṃ dumaṃ
yathā Vessantaraṃ raṭṭhā pabbājenti adūsakaṃ. || Ja_XXII:1825 ||
Ja_XXII.10(=547).142: Acchecchuṃ vata bho rukkhaṃ sabbakāmarasāharaṃ
yathā Vessantaraṃ raṭṭhā pabbājenti adūsakaṃ. || Ja_XXII:1826 ||
Ja_XXII.10(=547).143: Ye vuddhā ye ca daharā ye ca majjhimaporisā
bāhā paggayha pakkanduṃ nikkhamante mahārāje
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane. || Ja_XXII:1827 ||
Ja_XXII.10(=547).144: Atiyakkhā vassavarā itthāgārañ ca rājino
bāhā paggayha pakkanduṃ nikkhamante mahārāje
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane. || Ja_XXII:1828 ||
Ja_XXII.10(=547).145: Thiyo pi tattha pakkanduṃ yā tamhi nagare ahu
nikkhamante mahārāje Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane. || Ja_XXII:1829 ||
Ja_XXII.10(=547).146: Ye brāhmaṇā ye ca samaṇā aññe cāpi vanibbakā
bāhā paggayha pakkanduṃ: adhammo kira bho iti || Ja_XXII:1830 ||
Ja_XXII.10(=547).147: Yathā Vessantaro rājā yajamāno sake pure
Sivīnaṃ vacanatthena samhā raṭṭhā nirajjati. || Ja_XXII:1831 ||
[page 503]
10. Vesantarajātaka. (547.) 503
Ja_XXII.10(=547).148: Satta hatthisate datvā sabbālaṃkārabhūsite
suvaṇṇakacche mātaṅge hemakappanavāsase (Cfr. supra 47|22). || Ja_XXII:1832 ||
Ja_XXII.10(=547).149: Arūḷhe gāmaṇīyehi tomaraṃkusapāṇihi (V 258|28)
esa Vessantaro rājā samhā raṭṭhā nirajjati. || Ja_XXII:1833 ||
Ja_XXII.10(=547).150: Satta assasate datvā sabbālaṃkārabhūsite
ajānīye ca jātiyā sindhave sīghavāhine || Ja_XXII:1834 ||
Ja_XXII.10(=547).151: Ārūḷhe gāmaṇīyehi illiyācāpadhārihi
esa Vessantaro rājā samhā raṭṭhā nirajjati. || Ja_XXII:1835 ||
Ja_XXII.10(=547).152: Satta rathasate datvā sannaddhe ussitaddhaje
dīpe atho pi veyyagghe sabbālaṃkārabhūsite || Ja_XXII:1836 ||
Ja_XXII.10(=547).153: Ārūḷhe gāmaṇīyehi cāpahatthehi vammihi esa etc. || Ja_XXII:1837 ||
Ja_XXII.10(=547).154: Satta itthisate datvā ekamekā rathe ṭhitā
sannaddhā nikkharajjūhi suvaṇṇena alaṃkatā || Ja_XXII:1838 ||
Ja_XXII.10(=547).155: Pītālaṃkārā pītavasanā pītābharaṇabhūsitā
aḷārapamukhā hasulā susaññā tanumajjhimā
esa Vessantaro rājā samhā raṭṭhā nirajjati. || Ja_XXII:1839 ||
Ja_XXII.10(=547).156: Satta dhenusate datvā sabbā kaṃsupadhāraṇā esa etc. || Ja_XXII:1840 ||
Ja_XXII.10(=547).157: Satta dāsisate datvā satta dāsasatāni ca esa etc. || Ja_XXII:1841 ||
Ja_XXII.10(=547).158: Hatthiassarathe datvā nāriyo ca alaṃkatā esa etc. || Ja_XXII:1842 ||
Ja_XXII.10(=547).159: Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ tadāsi lomahaṃsanaṃ
mahādāne padinnamhi medinī samakampatha. || Ja_XXII:1843 ||
Ja_XXII.10(=547).160: Tadāsi yaṃ bhiṃsanakam tadāsi lomahaṃsanaṃ
yaṃ pañjalikato rājā samhā raṭṭhā nirajjatīti. || Ja_XXII:1844 ||
Ta. Sivīkaññā ti bhi-Phusatiyā paridevitasaddaṃ sutvā sabbāpi Sañjayassa Sivirañño itthiyo samāgatā hutvā pakkanduṃ rodiṃsu, Vessantaranivesane ti ta. itthīnaṃ pakkanditasaddaṃ sutvā Ve-assa nivesane tath'; eva pakkanditvā dvīsu pi rājakulesu keci sakabhāvena saṇṭhātuṃ asakkontā vātavegena sampamathitā sālā viya patitvā parivattamānā parideviṃsu, tato ratyā ti bhi-tato tassā rattiyā accayena suriye uggate dānaveyyāvaṭiko dānaṃ paṭiyāditan ti rañño ārocesi, atha Ve-rājā pāto va nahātvā sabbālaṃkārapatimaṇḍito sādhurasabhojanaṃ bhuñjitvā mahājanaparivuto sattasatakamahādānaṃ dātuṃ dānaggaṃ upāgami, dethā ti ta. gantvā saṭṭhisahassāmacce āṇāpento evaṃ āha. vāruṇin ti majjadānan nāma nippahalan ti jānāti, evaṃ sante pi surāsoṇḍā dānaggaṃ patvā Ve-assa dānagge suraṃ na labhimhā 'ti vattuṃ mā labhantū 'ti dāpesi, vanibbake ti vanibbakajanesu kañci ekam pi yācakaṃ mā viheṭṭhayittha, patipūjitā ti mayā pūjitā hutvā yathā maṃ thomayamānā gacchanti tathā karothā 'ti vadati,
[page 504]
504 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] iti so suvaṇṇālaṃkārānaṃ suvaṇṇadhajānaṃ hemajālapaṭicchannānaṃ hatthīnaṃ sattasatāni tathārūpānaṃ ñeva assānaṃ sattasatāni sīhacammādīhi parikkhittānaṃ nānāratanacittānaṃ suvaṇṇadhajānaṃ rathānaṃ sattasatāni sabbālaṃkārapatimaṇḍitānaṃ uttamarūpadharānaṃ khattiyakaññādīnaṃ itthīnaṃ sattasatāni suvinītānaṃ susikkhitānaṃ dāsīnaṃ sattasatāni tathā dāsānaṃ sattasatāni varausabhe ṭhitānaṃ kuṇḍipadohanīnaṃ dhenūnaṃ sattasatāni aparimāṇāni pānabhojanānī ti sattasatakamahādānaṃ adāsi, tasmiṃ evaṃ dānaṃ dadamāne Jetuttaranagaravāsino khattiyabrāhmaṇavessasuddā: sāmi Vessantara Siviraṭṭhavāsino taṃ dānaṃ detīti pabbājenti, tvaṃ puna dānam eva desīti parideviṃsu, tena vuttaṃ:
Ath'; ettha vattati saddo tumulo bheravo mahā,
dānena taṃ nīharanti, puna dānaṃ adā tuvan ti,
dānapaṭiggāhakā pana dānaṃ gahetvā: idāni kira Ve-rājā amhe anāthe katvā araññe pavisissati, ito paṭṭhāya kassa santikaṃ gamissāmā 'ti chinnapādā viya patantā āvaṭṭantā parivaṭṭantā mahāsaddena parideviṃsu.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Te su mattā kilantā ca sampatanti vanibbakā
nikkhamante mahārāje Sivīnaṃ raṭṭhavaddhane ti ādi vuttaṃ.
Ta. tesumattā ti ettha sukāro nipātamatto, te vanibbakā ti a., mattā kilantā cā 'ti mattā viya ca kilantā viya ca hutvā, sampatantīti parivattitvā bhūmiyaṃ patanti, acchecchuṃ vatā 'ti chindiṃsu vata. yathā ti yena kāraṇena, atiyakkhā ti bhūtavijjā ikkhaṇikāpi, vassavarā ti uddhaṭabījā orodhapālakā, vacanatthenā 'ti vacanakāraṇena, samhā raṭṭhā nirajjatīti attano raṭṭhā nigacchati, gāmaṇīyehīti hatthācariyehi, ajāniye ti jātisampanne, gāmaṇīyehīti assācariyehi, illiyācāpadhārihīti illiyo ca cāpe ca dhārentehi, dīpe atho pi veyyagghe ti dīpicammavyagghacammaparikkhitte, ekamekā rathe ṭhitā ti so kira ekekaṃ itthiratanaṃ rathe ṭhapetvā aṭṭhaṭṭhavaṇṇadāsīhi parivutaṃ adāsi, nikkharajjūhīti suvaṇṇanikkhasuttamayehi pāmaṅgehi, aḷārapamukhā ti visālakkhigaṇḍā, hasulā ti mihitapubbaṅgamakathā, susaññā ti sussoṇiyo, kaṃsupadhāraṇā ti idha kaṃsan ti rajatassa nāmaṃ, rajatamayena khīrapaṭicchannabhājanena saddhiṃ ñeva adāsīti a., padinnamhīti diyyamāne, samakampathā 'ti dānavegena kampittha, yaṃ pañjalikato ti yaṃ Ve- rājā mahādānaṃ datvā añjaliṃ paggayha attano dānaṃ namassamāno sabbaññūtañāṇassa me idaṃ paccayo hotū 'ti pañjalikato ahosi tadāpī bhiṃsanakam eva ahosi, tasmiṃ khaṇe paṭhavi kampitthā 'ti a., nirajjatīti evaṃ katvāpi nigacchati yeva, na naṃ koci nivāreyyā ti a.
[page 505]
10. Vessantarajātaka. (547.) 505
Api ca kho devatā sakala-Jambudīpe rājūnaṃ "Ve-khattiyakaññādīnaṃ mahādānaṃ detīti" ārocayiṃsu, tasmā khattiyā devatānubhāvena rathenāgantvā khattiyakaññādayo tassa dānaṃ gahetvā pakkamiṃsu, evaṃ khattiyabrāhmaṇavessasuddādayo tassa dānaṃ gahetvā pakkamiṃsu, tassa dānaṃ dentassa eva sāyaṃ ahosi, so attano nivesanam eva gantvā "mātāpitaro vanditvā suve gamissāmīti" alaṃkatarathena mātāpitunnaṃ vasanaṭṭhānaṃ gato, Maddidevī "aham pi iminā saddhiṃ gantvā mātāpitaro anujānāpeyyan" ti tena saddhiṃ gatā, M.
pitaraṃ vanditvā attano gamanabhāvaṃ kathesi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).161: Āmantayittha rājānaṃ Sañjayaṃ dhamminaṃ varaṃ:
avaruddhasi maṃ deva, Vaṃkaṃ gacchāmi pabbataṃ. || Ja_XXII:1845 ||
Ja_XXII.10(=547).162: Ye hi keci mahārāja bhūtā ye ca bhavissare
atittā yeva kāmehi gacchanti Yamasādanaṃ. || Ja_XXII:1846 ||
Ja_XXII.10(=547).163: So 'haṃ sake abhisasiṃ yajamāno sake pure,
Sivīnaṃ vacanatthena samhā raṭṭhā nirajj'; ahaṃ. || Ja_XXII:1847 ||
Ja_XXII.10(=547).164: Aghaṃ taṃ patisevissaṃ vane [vālamigākiṇṇe khagga] dīpinisevite
ahaṃ puññāni karomi,
tumhe paṃkamhi sīdathā 'ti. || Ja_XXII:1848 ||
Ta. dhamminaṃ -- ti dhammikarājūnaṃ antare varaṃ uttamam, avaruddhasīti raṭṭhā nīharasi, bhūtā ti atītā bhavissare ti ye ca anāgate bhavissanti paccuppanne ca nibbattā, so haṃ sake abhisasin ti so ahaṃ attano nagaravāsino yeva pīḷesiṃ kiṃ karonto yajamāno sake pure ti Pāḷiyam pana so han ti likhitaṃ, nirajjahan ti nikkhanto ahaṃ, aghantan ti yam araññe vasantena paṭisevitabbam dukkhaṃ taṃ patisevissāmīti, paṃkamhī ti tumhe pana kāmapaṃke sīdathā 'ti.
Iti M. imāhi catūhi gāthāhi pitarā saddhim kathetvā mātu santikaṃ gantvā pabbajjaṃ anujānāpento āha:
Ja_XXII.10(=547).165: Anujānāhi maṃ amma, pabbajjā mama ruccati,
so 'haṃ sake abhisasiṃ yajamāno sake pure,
Sivīnaṃ vacanatthena samhā raṭṭhā nirajj'; ahaṃ. || Ja_XXII:1849 ||
[page 506]
506 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).166: Aghaṃ taṃ patisevissaṃ
vane [valamigākiṇṇe khagga] dīpinisevite,
ahaṃ puññāni karomi,
tumhe paṃkamhi sīdathā 'ti. || Ja_XXII:1850 ||
Taṃ sutvā Phusatī āha:
Ja_XXII.10(=547).167: Anujānāmi taṃ putta, pabbajjā te samijjhatu,
ayañ ca Maddī kalyāṇī susaññā tanumajjhimā
acchataṃ saha puttehi, kiṃ araññe karissatīti. || Ja_XXII:1851 ||
Ta. samijjhatū 'ti jhānena samijjhatu samiddhā hotu, acchatan ti acchatu idh'; eva hotū 'ti vadati.
Vessantaro āha:
Ja_XXII.10(=547).168: Nāhaṃ akāmā dāsim pi araññaṃ netum ussahe,
sace icchati anvetu, sace n'; icchati acchatū 'ti. || Ja_XXII:1852 ||
Ta. akāmā ti amma kin nām'; etaṃ kathetha ahaṃ anicchāya dāsim pi netuṃ na ussahāmi.
Tato puttassa kathaṃ sutvā rājā taṃ yācituṃ paṭipajji.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).169: Tato suṇhaṃ mahārājā yācituṃ paṭipajjatha:
mā candanasamācāre rajojallaṃ adhārayi, || Ja_XXII:1853 ||
Ja_XXII.10(=547).170: Mā kāsiyāni dhāretvā kusacīram adhārayi,
dukkho vāso araññasmiṃ, mā hi tvaṃ lakkhaṇe gamīti. || Ja_XXII:1854 ||
Ta. paṭipajjathā 'ti bhi- puttassa kathaṃ sutvā rājā suṇhaṃ yācituṃ paṭipajji, atha mā candana -- ti lohitacandanena parikiṇṇasarīre, mā hi tvaṃ lakkhaṇena samannāgate mā hi tvaṃ araññaṃ gamissasīti.
Ja_XXII.10(=547).171: Tam abravī rājaputtī Maddī sabbaṅgasobhanā:
nāhaṃ taṃ sukham iccheyyaṃ yaṃ me Vessantaraṃ vinā ti. || Ja_XXII:1855 ||
Ta. tamabravīti sasuraṃ abravi.
Ja_XXII.10(=547).172: Tam abravī mahārājā Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano:
iṃgha Maddi nisāmehi vane ye honti dussahā || Ja_XXII:1856 ||
Ja_XXII.10(=547).173: Bahū kīṭā paṭaṃgā ca makasā madhumakkhikā
te pi taṃ tattha hiṃseyyuṃ, tan te dukkhataraṃ siyā. || Ja_XXII:1857 ||
[page 507]
10. Vessantarajātaka. (547.) 507
Ja_XXII.10(=547).174: Apare passa santāpe nadīn'; ūpa nisevite:
sappā ajagarā nāma avisā te mahabbalā || Ja_XXII:1858 ||
Ja_XXII.10(=547).175: Te manussaṃ migaṃ vāpi api-m-āsannam āgataṃ
parikkhipitvā bhogehi vasam ānenti attano. || Ja_XXII:1859 ||
Ja_XXII.10(=547).176: Aññe pi kaṇhajaṭino acchā nāma aghammigā
na tehi puriso diṭṭho rukkham āruyha muccati. || Ja_XXII:1860 ||
Ja_XXII.10(=547).177: Saṃghaṭṭayantā siṃgāni tikkhaggā tippahārino
mahisā vicarant'; ettha nadiṃ Sotumbaraṃ pati. || Ja_XXII:1861 ||
Ja_XXII.10(=547).178: Disvā migānaṃ yūthāni gavaṃ sañcarataṃ vane
dhenu va vacchagiddhā va kathaṃ Maddi karissasi. || Ja_XXII:1862 ||
Ja_XXII.10(=547).179: Disvā sampatite ghore dumagge suplavaṃgame
akhettaññāya te Maddi bhavitan te mahabbhayaṃ. || Ja_XXII:1863 ||
Ja_XXII.10(=547).180: Yā tvaṃ sivāya sutvāna muhuṃ uttasayī pure
sā tvaṃ Vaṃkaṃ anuppattā kathaṃ Maddi karissasi. || Ja_XXII:1864 ||
Ja_XXII.10(=547).181: Thite majjhantike kāle sannisinnesu pakkhisu
sanate va brahāraññaṃ, tattha kiṃ gantuṃ icchasīti. || Ja_XXII:1865 ||
Ta. tamabravīti taṃ suṇhaṃ abravī, apare passa santāpe ti aññe santāpe pekkha, nadīnūpanisevite ti nadīnaṃ upa nisevite āsannaṭṭhāne nadīkūle vasante ti a., avisā ti nibbisā, apimāsannan ti āsannaṃ attano sarīrasamphassaṃ āgatan ti a., aghammigā ti aghakarā migā, dukkhāvahā ti a., nadiṃ Sotumbaraṃ patīti Sotumbarāya nāma nadiyā tīre, yūthānan ti yūthāni, ayam eva vā pāṭho, dhenu va vacchagiddhā vā 'ti tava dārake apassantī va vacchagiddhā dhenu viya kathaṃ karissasi, vakāro pan'; ettha nipātamatto va, sampatite ti sampatante, ghore ti virūpe, suplavaṅgame ti makkaṭe, akhettaññāyā 'ti araññe abhūmikusalāya, bhavitante ti bhavissati te, sutvānā ti sivāya saddaṃ sutvā, muhun ti nagare vasantī pi punappuna uttasasi, sanate vā 'ti sannatantaṃ viya bhavissati.
Ja_XXII.10(=547).182: Tam abravī rājaputtī Maddī sabbaṅgasobhanā:
yāni etāni akkhāsi vane paṭibhayāni me
sabbāni abhisambhossaṃ, gacchaṃ ñeva rathesabha. || Ja_XXII:1866 ||
[page 508]
508 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).183: Kāsaṃ kusaṃ poṭakilaṃ usīraṃ muñjapabbajaṃ
urasā padahessāmi, nāssa hessāmi dunnayā. || Ja_XXII:1867 ||
Ja_XXII.10(=547).184: Bahūhi vata cariyāhi kumārī vindate patiṃ
udarass'; uparodhena gohanubbeṭhanena ca. || Ja_XXII:1868 ||
Ja_XXII.10(=547).185: Aggissa paricariyāya udakummajjanena ca
vedhabbaṃ kaṭukaṃ loke gacchañ ñeva rathesabha. || Ja_XXII:1869 ||
Ja_XXII.10(=547).186: Api 'ssā hoti appatto ucchiṭṭham api bhuñjituṃ
yo naṃ hatthe gahetvāna akāmaṃ parikaḍḍhati,
vedhabbaṃ kaṭukaṃ loke gacchaṃ ñeva rathesabha. || Ja_XXII:1870 ||
Ja_XXII.10(=547).187: Kesaggahaṇamukkhepā bhumyā ca parisumbhanā
datvā ca nopakkamati bahuṃ dukkhaṃ anappakaṃ,
vedhabbaṃ etc. || Ja_XXII:1871 ||
Ja_XXII.10(=547).188: Sukkacchavivedhaverā datvā subhagamānino
akāmaṃ parikaḍḍhanti ulūkaṃ ñeva vāyasā, ve- etc. || Ja_XXII:1872 ||
Ja_XXII.10(=547).189: Api ñātikule phīte kaṃsapajjotane vasaṃ
n'; evātivākyaṃ na labhe bhātūhi sakhikāhi ca, ve- etc. || Ja_XXII:1873 ||
Ja_XXII.10(=547).190: Naggā nadī anodakā naggaṃ raṭṭhaṃ arājikaṃ
itthī pi vidhavā naggā yassāpi dasa bhātaro, ve- etc. || Ja_XXII:1874 ||
Ja_XXII.10(=547).191: Dhajo rathassa paññāṇaṃ, dhūmo paññāṇam aggino,
rājā raṭṭhassa paññāṇaṃ, bhattā paññāṇam itthiyā ve- etc. || Ja_XXII:1875 ||
Ja_XXII.10(=547).192: Yā daliddī daliddassa aḍḍhā aḍḍhassa kittimā
taṃ ve devā pasaṃsanti dukkaraṃ hi karoti sā. || Ja_XXII:1876 ||
Ja_XXII.10(=547).193: Sāmikaṃ anubandhissaṃ sadā kāsāyavāsinī,
pathavyāpi abhejjantyā n'; icche Vessantaraṃ vinā, ve- etc. || Ja_XXII:1877 ||
Ja_XXII.10(=547).194: Api sāgarapariyantaṃ bahuṃ vittadharaṃ mahiṃ
nānāratanaparipūraṃ n'; icche Vessantaraṃ vinā. || Ja_XXII:1878 ||
Ja_XXII.10(=547).195: Kathan nu tāsaṃ hadayaṃ, sukharā vata itthiyo
yā sāmike dukkhitamhi sukhaṃ icchanti attano. || Ja_XXII:1879 ||
Ja_XXII.10(=547).196: Nikkhamante mahārāje Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane
tam ahaṃ anubandhissaṃ, sabbakāmadado hi me 'ti. || Ja_XXII:1880 ||
Ta. tamabravīti bhi-Maddī rañño vacanaṃ sutvā taṃ rājānaṃ abravi, abhisambhossan ti sahissāmi adhivāsessāmi, poṭakilan ti poṭakilatiṇaṃ nāma padahessāmīti dvedhā katvā purato gamissāmi, udarassu -- ti upavāsena, gohanubbe -- ti visālakaṭionatauttarapassāvaitthiyo sāmikam labhantīti katvā gohanunā kaṭithālakaṃ koṭṭhāpetvā veṭhanena passāni upanāmetvā kumārikā patiṃ paṭilabhanti,
[page 509]
10. Vessantarajātaka. (547.) 509
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kaṭukan ti asādhukaṃ, gacchaṃ ñevā 'ti gamissāmi yeva, appatto ti tassā vidhavāya ucchiṭṭhakaṃ paribhuñjituṃ ananucchaviko yeva, yo nan ti yo nīcajacco taṃ vidhavaṃ anicchamānaṃ ñeva hatthe gahetvā kaḍḍhati, kesaggahaṇamukkhepā bhumyā ca parisumbhanā ti assāmikaṃ itthiṃ pādena kesaggahaṇaṃ ukkhepā bhūmiyaṃ pātenti, etā avamaññā nātikkamanti, datvā cā 'ti assāmikāya itthiyā evarūpaṃ bahuṃ anappakaṃ dukkhaṃ paro puriso datvā na ca pakkamati nirāsaṃko olokento va tiṭṭhati, sukkacchavīti nahāniyacuṇṇena upaṭṭhāpitachavivaṇṇā, vedhaverā ti vidhavitthakā, datvā ti kiñcid eva appamattakaṃ dhanaṃ datvā, subhagamānino ti mayaṃ subhagā ti maññamānā, akāman ti taṃ vidhavaṃ assāmikaṃ akāmaṃ ulūkaṃ vāyasā viya parikaḍḍhanti, kaṃsa pajjotane ti suvaṇṇabhāya jotante vasanti evarūpe pi ñātikule vasamānā, nevātivākyaṃ na labhe ti ayaṃ nissāmikā yāvajīvaṃ amhākaṃ ñeva bhārā jātā ti ādīni vacanāni vadantehi bhātūhi pi sakhikāhi pi ativākyaṃ garahāvacanaṃ n'; eva na labhati, labhati yeva, paññāṇan ti pākaṭabhāvakāraṇaṃ, yā daliddīti devakittisampannā yā itthī attano sāmikassa daliddassa dukkhappattassa kāle sayam pi daliddī samānā dukkhā va hoti tassa aḍḍhasa kāle ten'; eva saddhiṃ aḍḍhā sukhappattā hoti tam pi devatā pasaṃsanti, abhejjantyā ti abhejjantiyā, sace pi hi itthiyā sakalapaṭhavī na bhijjati sakalāya paṭhaviyā sā va issarā hoti tathāpi vedhabbaṃ kaṭukam evā 'ti a., sukharā vata itthiyo ti itthiyā hadayā, suṭṭhu kharā vata itthiyo.
Ja_XXII.10(=547).197: Tam abravī mahārājā Maddiṃ sabbaṅgasobhanaṃ:
ime te daharā puttā Jāli Kaṇhājinā vubho
nikkhippa lakkhaṇe gaccha, mayan te posiyāmase ti. || Ja_XXII:1881 ||
Ta. Jāli -- vubho ti Jāli ca Kaṇhājinā cā 'ti ubho nikkhipitvā ṭhapetvā gacchā 'ti.
Ja_XXII.10(=547).198: Tam abravī rājaputtī Maddī sabbaṅgasobhanā:
piyā me puttakā deva Jāli Kaṇhājinā vubho,
ty-amhaṃ tattha ramessanti araññe jīvasokinan ti. || Ja_XXII:1882 ||
Ta. tyamhan ti te dārakā amhākaṃ ta. araññe, jīvasokinan ti avigatasokānaṃ hadayaṃ ramessantīti a.
[page 510]
510 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).199: Tam abravi mahārājā Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano:
sālinam odanaṃ bhutvā suciṃ maṃsūpasecanaṃ
rukkhaphalāni bhuñjantā kathaṃ kāhanti dārakā. || Ja_XXII:1883 ||
Ja_XXII.10(=547).200: Bhutvā sataphale kaṃse sovaṇṇe satarājike
rukkhapattesu bhuñjantā kathaṃ kāhanti dārakā. || Ja_XXII:1884 ||
Ja_XXII.10(=547).201: Kāsiyāni ca dhāretvā khomakodumbarāni ca
kusacīrāni dhārentā kathaṃ kāhanti dārakā. || Ja_XXII:1885 ||
Ja_XXII.10(=547).202: Vayhāhi pariyāyitvā sivikāya rathena ca
pattikā paridhāvantā kathaṃ kāhanti dārakā. || Ja_XXII:1886 ||
Ja_XXII.10(=547).203: Kūṭāgāre sayitvāna nivāse phussitaggaḷe
sayantā rukkhamūlasmiṃ kathaṃ kāhanti dārakā. || Ja_XXII:1887 ||
Ja_XXII.10(=547).204: Pallaṃkesu sayitvāna gonake cittasanthate
sayantā tiṇasanthāre kathaṃ kāhanti dārakā. || Ja_XXII:1888 ||
Ja_XXII.10(=547).205: Gandhikena vilimpitvā agarucandanena ca
rajojallāni dhārentā kathaṃ kāhanti dārakā. || Ja_XXII:1889 ||
Ja_XXII.10(=547).206: Cāmaramorahatthehi vijitaṅgā sukhe ṭhitā
daṭṭhā ḍaṃsehi makasehi kathaṃ kāhanti dārakā ti. || Ja_XXII:1890 ||
Ta. kaṃse ti phalasatena katāya kañcanapātiyā, gonake cittasanthate ti mahāpiṭṭhiyaṃ kāḷakojave c'; eva vicittake santhare ca, cāmara -- ti cāmarehi c'; eva morahatthehi ca vijitaṅgā.
Evam pi tesaṃ sallapantānaṃ ñeva atha ratti vibhāyi, vibhātāya rattiyā suriyo uggañchi. Mahāsattassa catusindhavayuttaṃ alaṃkatarathaṃ ānetvā rājadvāre ṭhapayiṃsu. Maddī sassusasure vanditvā sesitthiyo āpucchitvā apaloketvā dve putte ādāya Vessantarato paṭhamataraṃ gantvā rathe aṭṭhāsi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).207: Tam abravī rājaputtī Maddī sabbaṅgasobhanā:
mā deva paridevesi mā ca tvaṃ vimano ahu,
yathā mayaṃ bhavissāma tathā hessanti dārakā. || Ja_XXII:1891 ||
Ja_XXII.10(=547).208: Idaṃ vatvāna pakkāmi Maddī sabbaṅgasobhanā,
Sivimaggena anvesi putte ādāya lakkhaṇā ti. || Ja_XXII:1892 ||
Ta. Sivi -- ti Sivirañño gantabbamaggen'; eva, anvesīti, taṃ agamāsi, pāsādā otaritvā rathaṃ abhiruyha ṭhitā ti a.
[page 511]
10. Vessantarajātaka. (547.) 511
Ja_XXII.10(=547).209: Tato Vessantaro rājā dānaṃ datvāna khattiyo
pitu mātuc ca vanditvā katvā ca naṃ padakkhiṇaṃ || Ja_XXII:1893 ||
Ja_XXII.10(=547).210: Catuvāhiṃ rathaṃ yuttaṃ sīgham āruyha sandanaṃ
ādāya puttadārañ ca Vaṃkaṃ pāyāsi pabbatan ti. || Ja_XXII:1894 ||
Ta. tato ti bhi- tassā Maddiyā rathaṃ abhirūhitvā ṭhitakāle, datvā ti bhiyyo dānaṃ datvā, katvā ca -- ti padakkhiṇaṃ ca katvā, nan ti nipātamattaṃ.
Ja_XXII.10(=547).211: Tato Vessantaro rājā yenāsi bahuko jano
āmanta kho taṃ gacchāma ārogā hontu ñātayo ti. || Ja_XXII:1895 ||
T. a.: bhi- kato Ve- rājā yamhi ṭhāne rājānaṃ passissāmā 'ti bahuko jano ṭhito āsi ta. rathaṃ pesetvā mahājanaṃ āpucchanto āmanta kho taṃ gacchāma ārogā hontu ñātayo ti ā., ta. tan ti nipātamattaṃ, bhi- tato Ve- ñātake ā.: tumhe āmantetvā mayaṃ gacchāma, tumhe sukhitā hotha niddukkhā ti.
Evaṃ Mahāsatte mahājane āmantetvā "appamattā dānādīni puññāni karothā" 'ti tesaṃ ovādañ ca datvā gacchante pana Bodhisattassa mātā "putto me dānavittako dānaṃ detū" 'ti ābharaṇehi saddhiṃ sattaratanapūrāni sakaṭāni ubhosu passesu pesesi, so pi attano kāyārūḷham eva ābharaṇabhaṇḍaṃ omuñcitvā sampattayācakānaṃ aṭṭhārasa vāre datvā avasesaṃ sabbam adāsi, so nagarā nikkhamitvā ca parivattitvā{} oloketukāmo ahosi, ath'; assa manaṃ paṭicca{} rathappamāṇe ṭhāne paṭhavī bhijjitvā parivattitvā rathaṃ nagarābhimukhaṃ akāsi, so mātāpitunnaṃ vasanaṭṭhānaṃ olokesi tena kāraṇena paṭhavikampādayo ahesuṃ, tena vuttaṃ:
Ja_XXII.10(=547).212: Nikkhamitvāna nagarā nivattitvā vilokite
tadāpi paṭhavī kampi Sineruvanavaṭaṃsakā ti || Ja_XXII:1896 ||
sayam pana oloketvā Maddim pi olokāpetuṃ gātham āha:
Ja_XXII.10(=547).213: Iṃgha Maddi nisāmehi rammarūpaṃ va dissati
āvāso Siviseṭṭhassa pettikaṃ bhavanaṃ maman ti. || Ja_XXII:1897 ||
Ta. nisāmehīti olokehi.
[page 512]
512 XXII. Mahānipāta.
Atha M. sahajāte saṭṭhisahasse amacce ca sesajanañ ca oloketvā nivattāpetvā rathaṃ pājento Maddim ā.: "bhadde sace pacchato yācakā āgacchanti upadhāreyyāsīti", sāpi olokentī nisīdi, ath'; assa sattasatakamahādānaṃ sampāpuṇituṃ asakkontā cattāro brāhmaṇā nagaraṃ āgantvā "kuhiṃ rājā" ti pucchitvā "dānaṃ datvā gato" ti vutte "kiñci gahetvā gato" ti vatvā "rathena gato" ti sutvā "asse naṃ yācissāmā" 'ti anubandhiṃsu, atha Maddī te āgacchante disvā "yācakā devā" 'ti ārocesi, M. rathaṃ ṭhapesi, te āgantvā asse yāciṃsu, M.
caturo haye tesaṃ adāsi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).214: Taṃ brāhmaṇā anvagamuṃ, te taṃ asse ayācisuṃ,
yācito paṭipādesi catunnaṃ caturo haye ti. || Ja_XXII:1898 ||
Assesu pana dinnesu rathadhuraṃ ākāse yeva aṭṭhāsi, atha brāhmaṇesu gatamattesu yeva cattāro devaputtā rohitamigāvaṇṇena āgantvā sampaṭicchitvā āgamiṃsu, M. tesaṃ devaputtabhāvaṃ ñatvā imaṃ gātham āha:
Ja_XXII.10(=547).215: Iṃgha Maddi nisāmehi: cittarūpaṃ va dissati,
migarohiccavaṇṇena dakkhiṇassā vahanti man ti, || Ja_XXII:1899 ||
Ta. dakkhiṇ -- ti susikkhitassā viya maṃ vahanti.
Atha naṃ evaṃ gacchantaṃ aparo brāhmaṇo āgantvā rathaṃ yāci, M. puttadāraṃ otāretvā rathaṃ tassa adāsi, rathe pana dinne devaputtā antaradhāyiṃsu.
Rathassa pana dinnabhāvaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).216: Ath'; ettha pañcamo āgā, so taṃ ratham ayācatha,
tassa taṃ yācito dāsi, na c'; assu pahato mano. || Ja_XXII:1900 ||
Ja_XXII.10(=547).217: Tato Vessantaro rājā oropetvā sakaṃ janaṃ
assāsayi assa ratham brāhmaṇassa dhanesino ti. || Ja_XXII:1901 ||
Ta. athetthā 'ti ath'; etasmiṃ ṭhāne, na cassu -- ti na c'; assu olīno, assāsayīti paritosento niyyādesi.
[page 513]
10. Vessantarajātaka. (547.) 513
Tato paṭṭhāya pana sabb'; ete pattikā va ahesuṃ, atha M. Maddiṃ avoca:
Ja_XXII.10(=547).218: Tvaṃ Maddi Kaṇhājinaṃ gaṇha, lahukā esā kaniṭṭhikā,
ahaṃ Jāliṃ gaṇhissāmi, garuko bhātiko hi so ti. || Ja_XXII:1902 ||
Evañ ca pana vatvā ubho pi dve dārake aṃkenādāya pakkamiṃsu.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).219: Rājā kumāram ādāya rājaputtī ca dārikaṃ
sammodamānā pakkāmuṃ aññamaññaṃ piyaṃvadā ti. || Ja_XXII:1903 ||
Dānakhaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
Te paṭipathe gacchante manusse disvā "kuhiṃ Vaṃkapabbato" ti pucchanti, manussā "dūre" ti vadanti, tena vuttaṃ:
Ja_XXII.10(=547).220: Yadi keci manujā enti anumagge paṭīpathe
maggan te paṭipucchāma: kuhiṃ Vaṃkatapabbato. || Ja_XXII:1904 ||
Ja_XXII.10(=547).221: Te tattha amhe passitvā karuṇaṃ paridevayuṃ,
dukkhan te paṭivedenti: dūre Vaṃkatapabbato ti. || Ja_XXII:1905 ||
Maggassa ubhato passe vividhaphaladhārino rukkhe disvā dārakā kandanti, M-assānubhāvena phaladhārino rukkhā onamitvā hatthasamphassaṃ āgacchanti, tato supakkaphalāni uccinitvā tesaṃ deti, taṃ disvā Maddī acchariyaṃ pavedesi, tena vuttaṃ:
Ja_XXII.10(=547).222: Yadi passanti pavane dārakā phalite dume
tesaṃ phalānaṃ hetūhi uparodanti dārakā. || Ja_XXII:1906 ||
Ja_XXII.10(=547).223: Rodante dārake disvā ubbiggā vipulā dumā
sayam ev'; onamitvāna upagacchanti dārake. || Ja_XXII:1907 ||
Ja_XXII.10(=547).224: Idaṃ accherakaṃ disvā abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ
sādhukāraṃ pavattesi Maddī sabbaṅgasobhanā: || Ja_XXII:1908 ||
Ja_XXII.10(=547).225: Accheraṃ vata lokasmiṃ abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ
Vessantarassa tejena sayam ev'; onatā dumā ti. || Ja_XXII:1909 ||
[page 514]
514 XXII. Mahānipātā.
Jetuttaranagarato Suvaṇṇagiritālo nāma pabbato pañcayojanāni, tato Kontimārā nāma nadī pañcayojanāni, tato c'; Arañjaragiri nāma pabbato pañca-, tato Dunniviṭṭha-brāhmaṇagāmo nāma pañca-, tato mātulanagaraṃ dasayojanāni, iti taṃ maggaṃ Jetuttaranagarato tiṃsayojanaṃ hoti, devatā maggaṃ saṃkhipiṃsu, ekadivasen'; eva te mātulanagaram sampāpuṇiṃsu, tena vuttaṃ:
Ja_XXII.10(=547).226: Saṃkhipiṃsu pathaṃ yakkhā anukampāya dārake,
nikkhantadivasen'; eva Cetaraṭṭham upāgamun ti. || Ja_XXII:1910 ||
Upagacchantā pana Jetuttaranagarato pātarāsasamaye nikkhamitvā sāyaṇhasamaye Cetaraṭṭhe mātulanagaraṃ sampattā.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).227: Te gantvā dīgham addhānaṃ Cetaraṭṭham upāgamuṃ,
iddhaṃ phītaṃ janapadaṃ bahumaṃsasurodananti. || Ja_XXII:1911 ||
Tadā mātulanagare saṭṭhikhattiyasahassāni vasanti. M.
antonagaraṃ apavisitvā nagaradvāre sālāya nisīdi, ath'; assa Maddī M-assa pādesu rajaṃ puñjitvā pāde sambāhetvā "Ve-assa āgatabhāvaṃ jānāpessāmīti sā sālato nikkhamitvā tassa cakkhupathesu aṭṭhāsi, tena nagaraṃ pavisantiyo ca nikkhamantiyo ca itthiyo naṃ disvā parivāresuṃ.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).228: Cetiyo parikiriṃsu disvā lakkhaṇam āgatam:
sukhumālī vata ayyā{} pattikā paridhāvati. || Ja_XXII:1912 ||
Ja_XXII.10(=547).229: Vayhāhi pariyāyitvā sivikāya ca khattiyā
sājja Maddī araññasmiṃ pattikā paridhāvatīti. || Ja_XXII:1913 ||
Ta. lakkhaṇan ti lakkhaṇasampannaṃ Maddiṃ āgataṃ, paridhāvatīti evaṃ sukhumālī hutvā pattikā va vicarati, pariyāyitvā ti Jetuttaranagare vicaritvā, sivikāyā 'ti suvaṇṇasivikāya.
[page 515]
10. Vessantarajātaka. (547.) 515
Mahājano taṃ Maddiñ ca Ve-rañ ca putte c'; assa anāthagamane āgate disvā gantvā rājānaṃ ārocesi, saṭṭhisahassarājāno rodantā paridevantā tassa santikaṃ āgamiṃsu.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).230: Taṃ disvā Cetapāmokkhā rodamānā upāgamuṃ:
kaccin nu deva kusalaṃ, kacci deva anāmayaṃ,
kacci pitā ārogo te Sivīnañ ca anāmayaṃ. || Ja_XXII:1914 ||
Ja_XXII.10(=547).231: Ko te balaṃ mahārāja, ko nu te rathamaṇḍalaṃ,
anassako arathako dīgham addhānam āgato,
kacc'; āmittehi pakato anuppatto s'; imaṃ disan ti. || Ja_XXII:1915 ||
Ta. disvā ti dūrato va passitvā, Cetapā -- ti Cetarājāno, upāgamun ti upagamiṃsu, kusalan ti ārogyaṃ, anāmayan ti niddukkhabhāvaṃ, ko te balan ti kuhiṃ tava balakāyo, ratha -- ti yenāsi alaṃkatarathenāgato so kuhin ti pucchanti, anassako ti na assako ti yeva, arathako ti ayānako, dīgham -- ti dīghamaggaṃ āgato, pakato ti abhibhūto.
Atha nesaṃ rājūnaṃ M. attano āgamanakāraṇaṃ kathento ā.:
Ja_XXII.10(=547).232: Kusalañ c'; eva me samma, atho samma anāmayaṃ,
atho pitā arogo me Sivīnañ ca anāmayaṃ. || Ja_XXII:1916 ||
Ja_XXII.10(=547).233: Ahaṃ hi kuñjaraṃ dajjaṃ īsādantaṃ urūḷhavaṃ (Cfr. supra V. 33)
khettaññuṃ sabbayuddhānaṃ sabbasetaṃ gajuttamaṃ || Ja_XXII:1917 ||
Ja_XXII.10(=547).234: Paṇḍukambalasañchannaṃ pabhinnaṃ sattumaddanaṃ
dantiṃ savālavījaniṃ setaṃ Kelāsa-sādisaṃ || Ja_XXII:1918 ||
Ja_XXII.10(=547).235: Sasetacchattaṃ saupatheyyaṃ sāthabbanaṃ sahatthipaṃ
aggayānaṃ rājavāhiṃ brāhmaṇānaṃ adās'; ahaṃ. || Ja_XXII:1919 ||
Ja_XXII.10(=547).236: Tasmiṃ me Sivayo kuddhā, pitā c'; upahato mano,
avaruddhati maṃ rājā, Vaṃkaṃ gacchāmi pabbataṃ,
okāsaṃ sammā jānātha vane yattha vasāmase ti. || Ja_XXII:1920 ||
Ta. tasmiṃ me ti tasmiṃ kāraṇe mayhaṃ Sivayo kuddhā, upahato -- ti upahatacitto kuddho va hutvā maṃ raṭṭhā pabbājesi, yatthā 'ti yasmiṃ vane mayaṃ vaseyyāma ta. no vasanokāsaṃ jānāthā 'ti ā.
Te rājāno āhaṃsu:
[page 516]
516 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).237: Svāgatan te mahārāja atho te adurāgataṃ,
issaro si anuppatto yaṃ idh'; atthi pavedaya. || Ja_XXII:1921 ||
Ja_XXII.10(=547).238: Sākaṃ bhisaṃ madhuṃ maṃsaṃ suddhaṃ sālinam odanaṃ
paribhuñja mahārāja, pāhuno no si āgato ti. || Ja_XXII:1922 ||
Ta. pavedayā 'ti kathehi, sabbam patiyādetvā dassāma, bhisan ti bhisamūlaṃ yaṃ kiñci kandajātaṃ vā.
Vessantaro āha:
Ja_XXII.10(=547).239: Paṭiggahītaṃ yaṃ dinnaṃ sabbassa agghiyaṃ kataṃ,
avaruddhati maṃ rājā, Vaṃkaṃ gacchāmi pabbataṃ,
okāsaṃ samma jānātha vane yattha vasāmase ti, || Ja_XXII:1923 ||
Ta. paṭiggahītan ti sabbam etaṃ tumhehi dinnaṃ mayā ca paṭiggahītam eva hotu sabbassa tumhehi mayhaṃ agghiyan ti agghiyaṃ nivediyaṃ kataṃ, rājā pana maṃ avaruddhatīti raṭṭhā pabbājeti, tasmā Vaṃkam eva gamissāmi, tasmiṃ me araññe vasanāṭṭhānaṃ jānāthā 'ti.
Te rājāno āhaṃsu:
Ja_XXII.10(=547).240: Idh'; eva tāva acchassu Cetaraṭṭhe rathesabha
yāva Cetā gamissanti rañño santikaṃ yācituṃ
nijjhāpetuṃ mahārājaṃ Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhanam. || Ja_XXII:1924 ||
Ja_XXII.10(=547).241: Taṃ taṃ Cetā purakkhatvā patītā laddhapaccayā
parivāretvāna gacchanti, evaṃ jānāhi khattiyā 'ti. || Ja_XXII:1925 ||
Ta. rañño -- ti rañño santikaṃ yācanatthāya gamissanti, nijjhāpetun ti tumhākaṃ niddosabhāvaṃ jānāpetuṃ, laddha -- ti laddhapatiṭṭhā, gacchantīti gamissantīti.
Mahāsatto āha:
Ja_XXII.10(=547).242: Mā vo ruccittha gamanaṃ rañño santika yācitum
nijjhāpetuṃ mahārājaṃ, rājā tattha na issaro. || Ja_XXII:1926 ||
Ja_XXII.10(=547).243: Accuggatā hi Sivayo balatthā negamā ca ye
te padhaṃsetum icchanti rājānaṃ mama kāraṇā ti. || Ja_XXII:1927 ||
Ta. tatthā 'ti tasmiṃ mama niddosabhāvaṃ nijjhāpane, rājāpi anissaro, accuggatā ti atikuddhā, balatthā ti balakāyā. padhaṃsetun te rajjato niharituṃ, rājānan ti rājānam pi.
[page 517]
10. Vessantarajātaka. (547.) 517
Te rājāno āhaṃsu:
Ja_XXII.10(=547).244: Sace esā pavatt'; ettha raṭṭhasmiṃ raṭṭhavaddhana
idh'; eva rajjaṃ kārehi Cetehi parivārito. || Ja_XXII:1928 ||
Ja_XXII.10(=547).245: Iddham phītañ c'; idaṃ raṭṭhaṃ iddho janapado mahā,
matiṃ karohi tvaṃ deva rajjassa-m-anusāsitun ti. || Ja_XXII:1929 ||
Ta. sace esā -- ti sace etasmiṃ raṭṭhe esā pavatti, rajjassa -- ti rajjaṃ anusāsituṃ, ayam eva vā pāṭho.
Vessantaro āha:
Ja_XXII.10(=547).246: Na me chando mati atthi rajjassa-m-anusāsituṃ
pabbājitassa raṭṭhasmā, Cetaputtā sunātha me. || Ja_XXII:1930 ||
Ja_XXII.10(=547).247: Atuṭṭhā Sivayo assu balatthā negamā ca ye
pabbājitassa raṭṭhasmā, Cetā rajje hi secayuṃ. || Ja_XXII:1931 ||
Ja_XXII.10(=547).248: Asammodiyam pi vo assa accantaṃ mama kāraṇā
Sivīnaṃ bhaṇḍanañ cāpi, viggaho me na ruccati. || Ja_XXII:1932 ||
Ja_XXII.10(=547).249: Ath'; assa bhaṇḍanaṃ ghoraṃ sampahāro anappako,
ekassa kāraṇā mayhaṃ hiṃseyyuṃ bahuke jane. || Ja_XXII:1933 ||
Ja_XXII.10(=547).250: Paṭiggahītaṃ yaṃ dinnaṃ sabbassa agghiyaṃ kataṃ,
avaruddhati maṃ rājā, Vaṃkaṃ gacchāmi pabbataṃ,
okāsaṃ sammā jānātha vane yattha vasāmase ti. || Ja_XXII:1934 ||
Ta. Cetā rajjehi -- ti Cetaraṭṭhavāsino kira Ve-raṃ rajje abhisiñciṃsū 'ti tumhākaṃ kupitā te atuṭṭhā assu, asammodiyan ti asāmaggiyaṃ, assā 'ti mayhaṃ ekassa kāraṇā tumhākaṃ bhaṇḍanaṃ bhavissati.
Evaṃ M. anekapariyāyena yācito pi r. na icchi, ath'; assa te pana rājāno mahantaṃ sakkāraṃ kariṃsu, so nagaraṃ pavisituṃ na icchati, atha naṃ sālam eva alaṃkaritvā sāṇiyā parikkhepaṃ katvā mahāsayanaṃ paññāpetvā sabbe ārakkhaṃ katvā parivārayiṃsu, so ekadivasaṃ ekarattiṃ vasitvā tehi gahitārakkho sālāyaṃ vasitvā punadivase pāto va nānaggarasabhojanaṃ paribhuñjitvā tehi rājūhi parivuto sālāya nikkhami, saṭṭhisahassā khattiyā tena saddhiṃ pannarasayojanaṃ maggaṃ gantvā vanadvāre ṭhatvā purato pannarasayojanaṃ maggaṃ ācikkhantā āhaṃsu:
[page 518]
518 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
Ja_XXII.10(=547).251: Taggha te mayam akkhāma yathāpi kusalā tathā
rājisī yattha sammanti āhutaggī samāhitā. || Ja_XXII:1935 ||
Ja_XXII.10(=547).252: Esa selo mahārāja pabbato Gandhamādano
yattha tvaṃ saha puttehi saha bhariyāya c'; acchasi. || Ja_XXII:1936 ||
Ja_XXII.10(=547).253: Taṃ Cetā anusāsiṃsu assunettā rudammukhā,
ito gaccha mahārāja ujju yen'; uttarāmukho. || Ja_XXII:1937 ||
Ja_XXII.10(=547).254: Atha dakkhasi bhaddan te Vipulaṃ nāma pabbataṃ
nānādumagaṇākiṇṇaṃ sītacchāyaṃ manoramaṃ. || Ja_XXII:1938 ||
Ja_XXII.10(=547).255: Tam atikkamma bhaddan te atha dakkhasi āpakaṃ
nadiṃ Ketumatiṃ nāma gambhīraṃ girigabbharaṃ || Ja_XXII:1939 ||
Ja_XXII.10(=547).256: Puthulomamacchākiṇṇaṃ supatitthaṃ mahodakaṃ,
tattha nahātvā pivitvā ca assāsetvā saputtake || Ja_XXII:1940 ||
Ja_XXII.10(=547).257: Atha dakkhasi bhaddan te nigrodhaṃ maddhuvipphalaṃ
rammake sikhare jātaṃ sītacchāyaṃ manoramaṃ. || Ja_XXII:1941 ||
Ja_XXII.10(=547).258: Atha dakkhasi bhaddan te Nālikaṃ nāma pabbataṃ
nānādijagaṇākiṇṇaṃ selaṃ kimpurisāyutaṃ. || Ja_XXII:1942 ||
Ja_XXII.10(=547).259: Tassa uttarapubbena Mucalindo nāmaso saro
puṇḍarikehi sañchanno setasogandhiyehi ca. || Ja_XXII:1943 ||
Ja_XXII.10(=547).260: So vanaṃ meghasaṃkāsaṃ dhuvaṃ haritasaddalaṃ
sīho vāmisapekkhīva vanasaṇḍaṃ vigāhiya
puppharukkhehi sañchannaṃ phalarukkhehi c'; ūbhayaṃ. || Ja_XXII:1944 ||
Ja_XXII.10(=547).261: Tattha bindussarā vaggū nānāvaṇṇā bahū dijā
kujjantam upakujjanti utusampupphite dume. || Ja_XXII:1945 ||
Ja_XXII.10(=547).262: Gantvā girividuggānaṃ nadīnaṃ pabhavāni ca
so dakkhasi pokkharaṇiṃ karañjakakudhāyutaṃ || Ja_XXII:1946 ||
Ja_XXII.10(=547).263: Puthulomamacchākiṇṇaṃ supatitthaṃ mahodakaṃ
samañ ca caturassañ ca sāduṃ appaṭigandhiyaṃ. || Ja_XXII:1947 ||
Ja_XXII.10(=547).264: Tassā uttarapubbena paṇṇasālaṃ amāpaya
paṇṇasālaṃ amāpetvā uñchacariyāya īhathā 'ti. || Ja_XXII:1948 ||
Ta. rājisīti rājāno hutvā pabbajitā, samāhitā ti ekaggacittā, esā 'ti dakkhiṇahatthaṃ ukkhipitvā iminā pabbatapādena gacchathā 'ti ācikkhantā vadanti, acchasīti vasissasi,
[page 519]
10. Vessantarajātaka. (547) 519
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] āpakan ti nadiṃ āpaṃ, girigabbharan ti girikucchito pavattaṃ, madhuvipphalan ti madhuraphalaṃ, rammake ti ramaṇīye, kimpurisāyutan ti kimpurisehi āyutaṃ parikiṇṇaṃ, setasogandhiyehīti nānappakārehi setapupphehi c'; eva sogandhiyehi ca samannāgataṃ, sīho vāmisapekkhīti āmisaṃ patthento siho viya, bindussarā ti piṇḍitassara, vaggū ti madhurassarā, kujjantam -- ti pathamaṃ kujjamāmaṃ pakkhiṃ pacchā upakujjanti, utu -- ti utukālasamaye pupphite dume nisīditvā kujjantam anukujjanti, so dakkhasīti so tvaṃ passasīti a., karañja -- ti karañjarukkhehi ca kakudharukkhehi ca samparikiṇṇaṃ, appaṭigandhiyan ti paṭikkūlagandharahitaṃ madhurodakassa sampuṇṇaṃ nānappakārapadumuppalādīhi sañchannaṃ paṇṇasālaṃ, amāpayā 'ti paṇṇasālaṃ māpessasi, amāpetvā ti māpetvā, uñchacariyāya īhathā 'ti atha tumhe deva uñchacariyāya yāpento appamattā īhatha, āraddhaviriyā hutvā vihareyyātha 'ti a.
Evan te rājāno tassa pannarasayojanaṃ maggaṃ ācikkhitvā taṃ uyyojetvā Vessantarassa antarāyabhayassa vinodanatthaṃ "mā kocid eva paccāmitto okāsaṃ labheyyā" 'ti cintetvā ekaṃ vyattaṃ susikkhitaṃ Cetaputtaṃ "tvaṃ gacchante ca āgacchante ca parigaṇhāhīti" vanadvāre ārakkhatthāya ṭhapetvā sakalanagaram eva gamiṃsu, Ve-pi saputtadāro Gandhamādanaṃ gantvā taṃ divasaṃ ta. vasitvā tato uttarābhimukho Vipulapabbatapādena gantvā Ketumatiyā nāma nadiyā tīre nisīditvā vanacarakena dinnaṃ madhumaṃsaṃ khāditvā tassa suvaṇṇasūciṃ datvā nahātvā pivitvā ca paṭippassaddhadaratho nadiṃ uttaritvā sānupabbatasikkhare ṭhitassa nigrodhassa mūle thokaṃ nisīditvā nigrodhaphalāni khāditvā uṭṭhāyāsanā gacchanto Nāḷikaṃ nāma pabbataṃ patvā pariharanto Mucalindasaratīrena pubbuttarakaṇṇaṃ patvā ekapadikamaggena vanaghaṭaṃ pavisi tvātaṃ atikkamma giridugganadīpabhavānaṃ purato taṃ caturassapokkharaṇiṃ sampāpuṇi, tasmiṃ khaṇe Sakko devarājā āvajjanto taṃ kāraṇaṃ ñatvā "M. Himavantaṃ paviṭṭho vasanaṭṭhānaṃ laddhuṃ vaṭṭatīti" cintetvā Vissakammaṃ pakkosāpetvā
[page 520]
520 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] "gaccha tāta tvaṃ Vaṃkapabbatakucchimhi ramaṇīye ṭhāne assamapadaṃ māpetvā ehīti" Vissakammaṃ pesesi, so ta. gantvā dve paṇṇasālāyo dve caṃkame rattiṭṭhānadivaṭṭhānāni ca māpetvā caṃkammakoṭiyaṃ tesu tesu ṭhānesu nānāpupphagacche kadalivanāni ca dassetvā sabbe pabbajitaparikkhāre ca paṭiyādetvā "ye keci pabbajitukāmā gaṇhantū" 'ti akkharāni likhitvā amanusse ca bheravasadde migapakkhino ca paṭikkamāpetvā sakaṭṭhānaṃ eva gato, M. pi ekapadikamaggaṃ disvā "pabbajitānaṃ vasanaṭṭhānaṃ bhavissatīti Maddiñ ca dve putte ca assamapadadvāre ṭhapetvā sayaṃ assamapadaṃ pavisitvā akkharāni oloketvā "Sakken'; amhi diṭṭho" ti ñatvā paṇṇasāladvāraṃ vivaritvā pavisitvā khaggañ ca dhanuñ ca apanetvā sāṭake omuñcitvā isivesaṃ gahetvā kattaradaṇḍaṃ ādāya paṇṇasālato nikkhamitvā caṃkamaṃ āruyha aparāparaṃ caṃkamitvā paccekabuddhena sadisena upasamena puttadārānaṃ santikaṃ agamāsi, Maddī M-assa pādesu patitvā roditvā ten'; eva saddhiṃ assampadaṃ pavisitvā attano paṇṇasālaṃ gantvā tāpasavesaṃ gaṇhi, pacchā putte pi tāpasakumārake kariṃsu, cattāro khattiyā Vaṃkapabbatakucchimhi vasiṃsu, atha Maddī m-aṃ varaṃ yāci:
"deva tumhe phalāphalaṭṭhāya agantvā putte gahetvā idh'; eva hotha, ahaṃ phalāphalaṃ āharissāmīti", tato paṭṭhāya sā araññato phalāphalāni āharitvā tayo jane paṭijaggati, Bo-pi taṃ varaṃ yāci: "Maddi mayaṃ ito paṭṭhāya pabbajitā nāma itthi ca nāma brahmacariyassa malaṃ, ito paṭṭhāya akāle mama santikam mā āgacchāhīti", sā "sādhū" 'ti sampaṭicchi, M-assa mettānubhāvena samantā tiyojane sabbe tiracchānāpi aññamaññaṃ mettaṃ paṭilabhiṃsu, Maddī devī pi pāto va uṭṭhāya pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetvā mukhodakaṃ āharitvā dantakaṭṭhaṃ datvā assampadaṃ sammajjitvā dve putte ca pitu santike ṭhapetvā pacchikhanittiaṃkusahatthā araññaṃ pavisitvā vanamūlaphalāphalāni ca ādāya pacchiṃ pūretvā sāyanhasamaye āgantvā paṇṇasāle phalāphalaṃ ṭhapetvā nahātū 'ti putte nahāpeti,
[page 521]
10. Vessantarajātaka. (547). 521
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] atha cattāro pi khattiyā paṇṇasāladvāre nisīditvā phalāphalaṃ paribhuñjanti, tato Maddī devaputte ādāya attano paṇṇasālaṃ gacchati, iminā niyāmena pabbatakucchimhi sattamāse vasiṃsū 'ti. Vanappavesanakhaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
Tadā Kāliṅgaraṭṭhe Dunniviṭṭhabrāhmaṇagāmavāsī Jūjako nāma brāhmaṇo bhikkhācariyāya kahāpaṇasataṃ labhitvā ekasmiṃ brāhmaṇakule ṭhapetvā puna dhanaṃ pariyesanatthāya gato, tasmiṃ cirāyante brāhmaṇakulā kahāpaṇe vaḷañjetvā pacchā itarena āgantvā codiyamānā kahāpaṇe dātuṃ asakkontā Amittatāpanaṃ nāma dhītaraṃ tassa adaṃsu, so taṃ ādāya Kāliṅgaraṭṭhe Dun -- gāmaṃ gantvā vasi, Amittatāpanā sammā brāhmaṇaṃ paricarati, ath'; aññe va taruṇabrāhmaṇā tassā ācārasampattiṃ disvā "ayaṃ mahallakabrāhmaṇaṃ paṭijaggati. tumhe amhesu kiṃ pamajjathā" 'ti attano bhariyāyo tajjenti, tā "imaṃ Amittatāpanaṃ imamhā gāmā palāpessāmā" 'ti nadītitthādīsu sannipatitvā taṃ paribhāsiṃsu.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).265: Ahu vāsī Kaliṅgesu Jūjako nāma brāhmaṇo
tassāpi daharā bhariyā nāmen-Āmittatāpanā. || Ja_XXII:1949 ||
Ja_XXII.10(=547).266: Tā taṃ tattha gatā vocuṃ nadīudakahārikā
thiyo taṃ paribhāsiṃsu samāgantvā kutūhalā: || Ja_XXII:1950 ||
Ja_XXII.10(=547).267: Amittā nūna te mātā Amittā nūna te pitā
ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu evaṃ dahariyaṃ sati. || Ja_XXII:1951 ||
Ja_XXII.10(=547).268: Ahitaṃ vata te ñātī mantayiṃsu rahogatā
ye taṃ jiṇṇassa pādaṃsu evaṃ dahariyaṃ sati. || Ja_XXII:1952 ||
Ja_XXII.10(=547).269: Dukkaraṃ vata te ñātī mantayiṃsu rahogatā ye etc. || Ja_XXII:1953 ||
Ja_XXII.10(=547).270: Pāpakaṃ vata te ñātī mantayiṃsu rahogatā ye etc. || Ja_XXII:1954 ||
Ja_XXII.10(=547).271: Amanāpaṃ vata te ñātī mantayiṃsu rahogatā ye etc. || Ja_XXII:1955 ||
[page 522]
522 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).272: Amanāpavāsaṃ vasasi evaṃ dahariyaṃ sati
yā tvaṃ vasasi jiṇṇassa, mataṃ te jīvitā varaṃ. || Ja_XXII:1956 ||
Ja_XXII.10(=547).273: Na hi nūna tuyhaṃ kalyāṇi pitā mātā ca sobhane
aññaṃ bhattāraṃ vindiṃsu [ye taṃ jiṇṇa pādaṃsu]
evaṃ dahariyaṃ sati. || Ja_XXII:1957 ||
Ja_XXII.10(=547).274: Duyyiṭṭhaṃ te navamiyaṃ akataṃ aggihuttakaṃ ye etc. || Ja_XXII:1958 ||
Ja_XXII.10(=547).275: Samaṇe brāhmaṇe nūna brahmacariyaparāyane
sā tvaṃ loke abhisasi sīlavante bahussute
yā tvaṃ vasasi jiṇṇassa evaṃ dahariyaṃ sati. || Ja_XXII:1959 ||
Ja_XXII.10(=547).276: Na dukkhaṃ ahinā daḍḍhaṃ na dukkhaṃ sattiyā hataṃ
tañ ca dukkhañ ca tippañ ca yaṃ passe jiṇṇakaṃ patiṃ. || Ja_XXII:1960 ||
Ja_XXII.10(=547).277: N'; atthi khiḍḍā n'; atthi rati jiṇṇena patinā saha,
n'; atthi allāpasallāpo, jagghitam pi na sobhati. || Ja_XXII:1961 ||
Ja_XXII.10(=547).278: Yadā daharo daharā ca mantayanti rahogatā
sabbāsaṃ sokā nassanti ye keci hadayanissitā. || Ja_XXII:1962 ||
Ja_XXII.10(=547).279: Daharā tvaṃ rūpavatī purisānaṃ abhipatthitā,
gaccha ñātikule accha, kiṃ jiṇṇo ramayissatīti. || Ja_XXII:1963 ||
Ta. ahū 'ti ahosi, vāsī Kaliṅgesū 'ti Kāliṅgaraṭṭhe Dunniviṭṭhabrāhmaṇagāmavāsī, tā naṃ tattha -- ti ta. gāme itthiyo nadīudakahārikā hutvā gatā naṃ avocuṃ, thiyo naṃ -- ti tāyo itthiyo na aññaṃ kiñci avocuṃ atha kho taṃ paribhāsiṃsu, kutūhalā ti katūhalajātā viya hutvā, samāgantvā ti samantato parikkhipitvā, dahariyan ti dahariṃ taruṇiṃ sobhaggappattaṃ samānaṃ, jiṇṇassā 'ti jarājiṇṇassa gehe, duyyiṭṭhaṃ te navamiyan ti tayā navamiyaṃ yāgaṃ duyyiṭṭhaṃ bhavissati, so te yāgapiṇḍo paṭhamaṃ mahallakakākena gahito bhavissati, duyyiṭṭhā te navamiyā ti pi pāṭho navamiyā tayā duyyiṭṭhā bhavissatīti a., akatam -- ti aggijūhanam pi tayā akataṃ bhavissatī, abhisasīti akkosi, tassa te pāpassa idaṃ phalan ti adhippāyen'; evam āhaṃsu, jagghitampi -- ti khaṇḍadante vivaritvā hasantassa mahallakassa hasitam pi na sobhati, sabbāsaṃ sokā nassantīti sabbe etesaṃ sokā vinassanti, kiṃ jiṇṇo tī ayaṃ jiṇṇo taṃ pañcahi kāmaguṇehi kathaṃ ramayissati.
Sā tāsaṃ santikā parihāsaṃ labhitvā udakaghaṭaṃ ādāya rodamānā gharaṃ gantvā "bhoti kiṃ rodasīti" brāhmaṇena puṭṭhā tassa ārocentī imaṃ gātham āha:
[page 523]
10. Vessantarajātaka. (547.) 523
Ja_XXII.10(=547).280: Na te brāhmaṇa gacchāma nadiṃ udakabāriyā,
thiyo maṃ paribhāsanti tayā jiṇṇena brāhmaṇā 'ti. || Ja_XXII:1964 ||
T. a.: brāhmaṇa tayā jiṇṇena maṃ itthiyo paribhāsanti, tasmā ito paṭṭhāya tava udakaharikā hutvā nadiṃ na gamissāmīti.
Jūjako āha:
Ja_XXII.10(=547).281: Mā me tvaṃ akarā kammaṃ, mā me udakam āhari,
ahaṃ udakaṃ āhissaṃ, mā bhoti kupitā ahū 'ti. || Ja_XXII:1965 ||
Ta. udaka māhissan ti ahaṃ udakaṃ āharissāmīti.
Brāhmaṇī āha:
Ja_XXII.10(=547).282: Nāhaṃ tamhi kule jātā yaṃ tvaṃ udakam āhare,
evaṃ brāhmaṇa jānāhi na te vacchām'; ahaṃ ghare. || Ja_XXII:1966 ||
Ja_XXII.10(=547).283: Sace me dāsaṃ dāsiṃ vā nānayissasi brāhmaṇa
evaṃ brāhmaṇa jānāhi na te vacchāmi santike ti. || Ja_XXII:1967 ||
Ta. nāhan ti yamhi kule sāmikā kammaṃ karonti nāhaṃ ta. jātā, yaṃ tvan ti yasmā yaṃ udakaṃ tvaṃ āharissasi na mayhaṃ ten'; attho.
Jūjako āha:
Ja_XXII.10(=547).284: N'; atthi me sippaṭṭhānaṃ vā dhanadhaññaṃ vā brāhmaṇi
kuto 'haṃ dāsaṃ dāsiṃ vā ānayissāmi bhotiyā,
ahaṃ bhotiṃ upaṭṭhissaṃ, mā bhoti kupitā ahū 'ti. || Ja_XXII:1968 ||
Brāhmaṇī āha:
Ja_XXII.10(=547).285: Ehi te aham akkhissaṃ yathā me vacanaṃ sutaṃ:
esa Vessantaro rājā Vaṃke vasati pabbate, || Ja_XXII:1969 ||
Ja_XXII.10(=547).286: Taṃ tvaṃ gantvāna yācassu dāsaṃ dāsiñ ca brāhmaṇa,
so te dassati yācito dāsaṃ dāsiñ ca khattiyo ti. || Ja_XXII:1970 ||
Ta. ehi te -- ti ahan te ācikkhissāmi idaṃ sā devatādhiggahītā hutvā āha.
Jūjako āha:
Ja_XXII.10(=547).287: Jiṇṇo 'ham asmi abalo, dīgho c'; addhā suduggamo,
mā bhoti paridevesi, mā ca tvaṃ vimanā ahu,
ahaṃ bhotiṃ upaṭṭhissaṃ, mā bhoti kupitā ahū ti. || Ja_XXII:1971 ||
Ta. jiṇṇo -- ti {bhadde} ahaṃ jiṇṇo kathaṃ gamissāmīti.
[page 524]
524 XXII. Mahānipāta.
Brāhmaṇī āha:
Ja_XXII.10(=547).288: Yathā āgantvā saṃgāmaṃ ayuddho va parājito
evam eva tuvaṃ brahme āgantvā va parājito. || Ja_XXII:1972 ||
Ja_XXII.10(=547).289: Sace me dāsaṃ dāsiṃ vā nānayissasi brāhmaṇa
evaṃ brāhmaṇa jānāhi, na te vacchām'; ahaṃ ghare,
amanāpaṃ te karissāmi, taṃ te dukkhaṃ bhavissati. || Ja_XXII:1973 ||
Ja_XXII.10(=547).290: Nakkhatte utupubbesu yadā maṃ dakkhasi 'laṃkataṃ
aññehi saddhiṃ ramamānaṃ tan te dukkhaṃ bhavissati, || Ja_XXII:1974 ||
Ja_XXII.10(=547).291: Adassanena mayhaṃ te jiṇṇassa paridevato
bhiyyo Vaṃkā ca palitā bahū hessanti brāhmaṇā ti. || Ja_XXII:1975 ||
Ta. amanāpante ti Vessantarassa santikaṃ gantvā dāsaṃ vā dāsiṃ vā anāharantassa tav'; aruccanakaṃ kammaṃ karissāmīti, nakkhatte -- ti nakkhattayogavasena vā channaṃ utūnaṃ tassa tassa pubbavasena vā pavattesu chaṇesu.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).292: Tato so brāhmaṇo bhīto brāhmaṇiyā vasānugo
aṭṭito kāmarāgena brāhmaṇiṃ etad abravī: || Ja_XXII:1976 ||
Ja_XXII.10(=547).293: Pātheyyaṃ me karohi tvaṃ saṃkulyā saguḷāni ca
madhupiṇḍikā ca sukatāyo sattubhattañ ca brāhmaṇi. || Ja_XXII:1977 ||
Ja_XXII.10(=547).294: Anayissaṃ methunake ubho dāsakumārake,
te taṃ paricarissanti rattindivaṃ atanditā ti, || Ja_XXII:1978 ||
Ta. aṭṭito ṭi upadduto upapīḷito, saguḷāni cā 'ti saguḷapūve, sattubhattan ti baddhasattuñ c'; eva abaddhasattu puvabhattañ ca, methunake ti jātigottakulapadesehi sadise, dāsakumārake ti tava dāsatthāya kumārake.
Sā khippaṃ pātheyyaṃ paṭiyādetvā brāhmaṇassārocesi, so gehe dubbalaṭṭhānaṃ thiraṃ katvā dvāraṃ paṭisaṃkharitvā araññā dārūni āharitvā ghaṭena udakaṃ āharitvā sabbabhājanāni pūretvā tatth'; eva tāpasavesaṃ gahetvā "bhadde ito paṭṭhāya vikāle mā nikkhami, yāva mamāgamanā appamattā hohīti" ovaditvā upāhanaṃ āruyha pātheyyapasibbakaṃ aṃse laggetvā Amittatāpanaṃ padakkhiṇaṃ katvā assupuṇṇehi nettehi pakkāmi.
[page 525]
10. Vessantarajātaka. (547.) 525
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).295: Idaṃ katvā brahmabandhu paṭimuñci upāhanaṃ,
tato so mantayitvāna bhariyaṃ katvā padakkhiṇaṃ || Ja_XXII:1979 ||
Ja_XXII.10(=547).296: Pakkāmi so ruṇṇamukho brāhmaṇo sahitabbato
Sivīnaṃ nagaraṃ phītaṃ dāsapariyesanaṃ caran ti. || Ja_XXII:1980 ||
Ta. ruṇṇamukho ti rudammukho, sahitabbato ti samādinnavato, gahitatāpasaveso ti a., caran ti dāsadāsīpariyesanaṃ caranto Sivīnaṃ nagaraṃ ārabbha pakkāmi.
So taṃ nagaraṃ gantvā sannipatitaṃ janaṃ "Ve-kuhin" ti pucchi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).297: So tattha gantvā avaca ye tatthāsuṃ samāgatā:
kuhiṃ Vessantaro rājā, kattha passemu khattiyaṃ. || Ja_XXII:1981 ||
Ja_XXII.10(=547).298: So jano taṃ avacāsi ye tatthāsuṃ samāgatā:
tumhehi brahme pakato atidānena khattiyo
pabbājito sakā raṭṭhā, Vaṃke vasati pabbate. || Ja_XXII:1982 ||
Ja_XXII.10(=547).299: Tumhehi brahme pakato atidānena khattiyo
ādāya puttadārañ ca Vaṃke vasati pabbate ti. || Ja_XXII:1983 ||
Ta. pakato ti upadduto pīḷito attano nagare vasituṃ alabhitvā idāni V-pabbate vasati.
"Evaṃ amhākaṃ rājānaṃ nāsetvā puna pi āgato, idha ṭiṭṭhā 'ti te leḍḍudaṇḍādihatthā brāhmaṇaṃ anubandhiṃsu, so devatādhiggahīto hutvā V-pabbatamaggam eva gaṇhi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).300: So codito brāmaṇiyā brāhmaṇo kāmagiddhimā
aghan taṃ patisevittha{} vane [vāḷamigākiṇṇe
khagga] dīpinisevite. || Ja_XXII:1984 ||
Ja_XXII.10(=547).301: Ādāya beluvaṃ daṇḍaṃ aggihuttaṃ kamaṇḍaluṃ
so pāvisi brahāraññaṃ yattha assosi kāmadaṃ. || Ja_XXII:1985 ||
Ja_XXII.10(=547).302: Taṃ paviṭṭhaṃ brahāraññaṃ kokā naṃ parivārayuṃ,
vikkandi so vippanaṭṭho dūre pathā apakkami. || Ja_XXII:1986 ||
Ja_XXII.10(=547).303: Tato so brāhmaṇo gantvā bhogaluddho asaññato
Vaṃkass'; oharaṇe naṭṭho imā gāthā abhāsathā 'ti. || Ja_XXII:1987 ||
[page 526]
526 XXII. Mahānipāta.
Ta. aghantan ti taṃ mahājanena anubandhanadukkhañ c'; eva vanaṃ pariyogāhanadukkhañ ca, aggihuttan ti aggijūhanakakaṭacchuṃ, kokā naṃ parivārayun ti so araññaṃ pavisitvā V-pabbatagāmimaggaṃ ajānanto maggamūḷho hutvā vicarati, atha naṃ ārakkhatthāya nisinnassa Cetaputtassa sunakhā parivārayiṃsū 'ti a, vikkandi so ti so rukkhaṃ āruyha mahantena ravena kandi, vippanaṭṭho ti vinaṭṭhamaggo, dūre pathā ti V-pabbatagāmipathato{} dūre apakkami, bhogaluddho ti ativiya bhogaluddho, asaññato ti dussīlo, oharaṇe ti V-pabbatassa gamanamagge vippanaṭṭho, so sunakhehi parivārito rukkhe nisinno va imā gāthā abhāsatha:
Ja_XXII.10(=547).304: Ko rājaputtaṃ nisabhaṃ jayantam aparājitaṃ
bhaye khemassa dātāraṃ ko me Vessantaraṃ vidū. || Ja_XXII:1988 ||
Ja_XXII.10(=547).305: Yo yācataṃ patiṭṭhāsi bhūtānaṃ dharaṇī-r-iva
dharaṇūpamaṃ mahārājaṃ ko me Vessantaraṃ vidū. || Ja_XXII:1989 ||
Ja_XXII.10(=547).306: Yo yācataṃ gatī āsi savantīnaṃ va sāgaro
udadhūpamaṃ mahārajaṃ ko me Vessantaraṃ vidū. || Ja_XXII:1990 ||
Ja_XXII.10(=547).307: Kalyāṇatitthaṃ supipiṃ sītūdakaṃ manoramaṃ
puṇḍarīkehi sañchannaṃ yuttaṃ kiñjakkhareṇunā
rahadūpamaṃ mahārājaṃ ko me Vessantaraṃ vidū. || Ja_XXII:1991 ||
Ja_XXII.10(=547).308: Assatthaṃ va pathe jātaṃ sītacchāyaṃ manoramaṃ
santānaṃ vissametāraṃ kilantānaṃ paṭiggahaṃ
tathūpamaṃ mahārāyaṃ ko me Vessantaraṃ vidū. || Ja_XXII:1992 ||
Ja_XXII.10(=547).309: Nigrodhaṃ va pathe jātaṃ sītacchāyaṃ manoramaṃ
santānaṃ vissametāraṃ kilantānaṃ paṭiggahaṃ
tathūpamaṃ mahārājaṃ ko me Vessantaraṃ vidū. || Ja_XXII:1993 ||
Ja_XXII.10(=547).310: Ambaṃ iva pathe jātaṃ sītacchāyaṃ manoramaṃ
santānaṃ vissametāraṃ kilantānaṃ paṭiggahaṃ
tathūpamaṃ mahārājaṃ ko me Vessantaraṃ vidū. || Ja_XXII:1994 ||
Ja_XXII.10(=547).311: Sālaṃ iva pathe jātaṃ sītacchāyaṃ manoramaṃ
tathūpamaṃ vissametāraṃ kilantānaṃ paṭiggahaṃ
tathūpamaṃ mahārājaṃ ko me Vessantaraṃ vidū. || Ja_XXII:1995 ||
Ja_XXII.10(=547).312: Dumaṃ iva etc. || Ja_XXII:1996 ||
Ja_XXII.10(=547).313: Evañ ca me vilapato paviṭṭhassa brahāvane
ahaṃ jānan ti yo vajjā nandiṃ so janaye mamaṃ. || Ja_XXII:1997 ||
Ja_XXII.10(=547).314: Yo me evaṃ vilapato paviṭṭhassa brahāvane
ahaṃ jānan ti yo vajjā tāya so ekavācāya
pasave puññaṃ anappakan ti. || Ja_XXII:1998 ||
[page 527]
10. Vessantarajātaka. (547.) 527
Ta. jayantan ti maccheracittaṃ vijayantaṃ, ko me -- ti ko mayhaṃ Vessantaraṃ ācikkheyyā 'ti vadati, patiṭṭhāsīti patiṭṭhā āsi, santānan ti pariyantānaṃ, kilantānan ti maggakilantānaṃ, paṭiggahan ti patiggāhaṇaṃ patiṭṭhābhūtaṃ, ahaṃ jānanti yo vajjā ti ahaṃ Ve-raṃ jānāmīti yo vadeyya 'ti.
Tassa taṃ paridevasaddaṃ sutvā ārakkhatthāya ṭhapito Cetaputto migaluddako hutvā araññe vicaranto cintesi "ayaṃ brāhmaṇo Ve-rassa vasanaṭṭhānatthāya paridevati, na kho pan'; esa dhamme sudhammatāya āgato, Maddiṃ vā dārake vā yācissati, idh'; eva naṃ māressāmīti" tassa santikaṃ gantvā "brāhmaṇa na te jīvitaṃ dassāmīti" so dhanuṃ ākaḍḍhitvā tajjesi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).315: Tassa Ceto paṭissosi araññe luddako caraṃ:
tumhehi brahme pakato atidānena khattiyo,
pabbājito sakā raṭṭhā Vaṃke vasati pabbate. || Ja_XXII:1999 ||
Ja_XXII.10(=547).316: Tumhehi brahme pakato atidānena khattiyo
ādāya puttadārañ ca Vaṃke vasati pabbate. || Ja_XXII:2000 ||
Ja_XXII.10(=547).317: Akiccakārī dummedho raṭṭhā vivanam āgato
rājaputtaṃ gavesanto bako maccham ivodake. || Ja_XXII:2001 ||
Ja_XXII.10(=547).318: Tassa ty-āhaṃ na dassāmi jīvitaṃ idha brāhmaṇa,
ayaṃ hi te mayā nunno saro pāssati lohitaṃ. || Ja_XXII:2002 ||
Ja_XXII.10(=547).319: Siro te vajjhayitvāna hadayaṃ chetvā sabandhanaṃ
panthasakunaṃ yajissāmi tuyhaṃ maṃsena brāhmaṇa. || Ja_XXII:2003 ||
Ja_XXII.10(=547).320: Tuyhaṃ maṃsena medena matthakena ca brāhmaṇa
ahutiṃ paggahessāmi chetvāna hadayaṃ tava. || Ja_XXII:2004 ||
Ja_XXII.10(=547).321: Tam me suyiṭṭhaṃ suhutaṃ tuyhaṃ maṃsena brāhmaṇa
na ca tvaṃ rājaputtassa bhariyaṃ putte ca nessasīti. || Ja_XXII:2005 ||
Ta. akiccakārīti tvaṃ akiccakāriko, dummedho ti nippañño, raṭṭhā -- ti raṭṭhato mahāraññaṃ āgato, saro passatīti saro pivissati, vajjhayitvānā 'ti māretvā rukkhā patitassa te sīsaṃ tāḷaphalaṃ viya luñcitvā sabandhanaṃ hadayamaṃsaṃ chinditvā panthadevatāya panthasakunaṃ nāma yajissāmi, na ca tvan ti evaṃ sante tvaṃ rājaputtassa bhariyaṃ vā putte vā na nessasīti.
[page 528]
528 XXII. Mahānipāta.
So tassa vacanaṃ sutvā maraṇabhayatajjito musā kathento ā.:
Ja_XXII.10(=547).322: Avajjho brāhmaṇo dūto, Cetaputta suṇohi me,
tasmā dūtaṃ na hananti, esa dhammo sanantano. || Ja_XXII:2006 ||
Ja_XXII.10(=547).323: Nijjhattā Sivayo sabbe, pitā naṃ daṭṭhum icchati
mātā ca dubbalā tassa, acirā cakkhūni jīyare. || Ja_XXII:2007 ||
Ja_XXII.10(=547).324: Tes'; āhaṃ pahito dūto, Cetaputta suṇohi me,
rājaputtaṃ nayissāmi, yadi jānāsi saṃsa me ti. || Ja_XXII:2008 ||
Ta. nijjhattā ti saññattā, acirā -- ti niccaṃ rodanena nacirass'; eva cakkhūni jīyissantīti.
Tadā Cetaputto "Ve-raṃ kira ānetuṃ gacchatīti" somanassappatto sunakhe bandhitvā ṭhapetvā brāhmaṇaṃ otāretvā sākhāyantare nisīdāpetvā imaṃ gātham āha:
Ja_XXII.10(=547).325: Piyassa me piyo dūto, puṇṇapattaṃ dadāmi te
imañ ca madhuno tumbaṃ migasatthiñ ca brāhmaṇa,
tañ ca te desam akkhissaṃ yattha sammati kāmado ti. || Ja_XXII:2009 ||
Ta. piyassa me ti mama piyassa Vessantarassa tvam piyo dūto, tava ajjhāsayapūraṇaṃ puṇṇapattaṃ dadāmīti. Jūjakakhaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
Cetaputto brāhmaṇaṃ bhojetvā pātheyyatthāy'; assa madhulābuñ c'; eva pakkamigasatthiñ ca datvā magge ṭhapetvā dakkhiṇahatthaṃ ukkhipitvā Mahāsattassa vasanokāsaṃ ācikkhanto āha:
Ja_XXII.10(=547).326: Esa selo mahābrahme pabbato Gandhamādano
yattha Vessantaro rājā saha puttehi sammati || Ja_XXII:2010 ||
Ja_XXII.10(=547).327: Dhārento brāhmaṇaṃ vaṇṇaṃ āsadañ ca masañ jaṭaṃ,
cammavāsī chamā seti jātavedaṃ namassati. || Ja_XXII:2011 ||
Ja_XXII.10(=547).328: Ete nīlā padissanti nānāphaladharā dumā
uggatā abbhakūṭā va nīlā añjanapabbatā. || Ja_XXII:2012 ||
Ja_XXII.10(=547).329: Dhavassakaṇṇā khadirā sālā phandanamāluvā
sampavedhenti vātena sakiṃ pītā va māṇavā. || Ja_XXII:2013 ||
Ja_XXII.10(=547).330: Upari dumapariyāyesu saṃgītiyo va sūyare,
najjuhā kokilā saṃghā sampatanti dumā dumaṃ. || Ja_XXII:2014 ||
[page 529]
10. Vessantarajātaka. (547.) 529
Ja_XXII.10(=547).331: Avhayant'; eva gacchantaṃ sākhāpattasameritā
ramayant'; eva āgantuṃ modayanti nivāsinaṃ
yattha Vessantaro rājā saha puttehi sammati. || Ja_XXII:2015 ||
Ja_XXII.10(=547).332: Dhārento brāhmaṇaṃ vaṇṇaṃ āsadañ ca masañjaṭaṃ,
cammavāsī chamā seti jātavedaṃ namassatīti. || Ja_XXII:2016 ||
Ta. Gandhamādano ti esa G-pabbato, etassa pādena uttarābhimukho gacchanto yattha Sakkadattiye assame Ve-ro rājā s. puttehi vasati taṃ passissasīti a., brāhmaṇaṃ vaṇṇan ti seṭṭhaṃ pabbajitavesam, āsadañca -- ti ākaḍḍhitvā phalānaṃ gaṇhanatthaṃ aṃkusañ ca aggidahanañ ca jaṭañ ca dhārento, cammavāsīti ajinacammadharo, chamā setīti paṭhaviyaṃ paṇṇasanthare sayati, dhavassakaṇṇā khadirā ti dhavā ca assakaṇṇā ca khadirā ca, sakim -- ti ekavāram eva pītā majjapānasoṇḍā viya, uparidumapariyāyesu 'ti rukkhasākhāsu, saṃgītiyo -- ti nānāsakuṇānaṃ vasantānaṃ dibbasaṃgītāni viya sūyanti, najjuhā ti najjuhasakuṇā, sampatantīti vikūjantā vicaranti, sākhāpattasameritā ti sākhānaṃ pattehi saṃghaṭitā hutvā vikūjantā sakuṇā, vātena sameritā paṇṇasākhā yeva vā, āgantun ti āgantukajanaṃ, yatthā 'ti yasmiṃ assamapade Ve-vasati ta gantvā imaṃ assamapadasampattiṃ passissasi.
Tato uttarim pi assamapadaṃ vaṇṇento āha:
Ja_XXII.10(=547).333: Ambā kapitthā panasā sālā jambū vibhītakā
harītakā āmalakā assatthā padarāni ca || Ja_XXII:2017 ||
Ja_XXII.10(=547).334: Cārū timbarukkhā c'; ettha nigrodhā ca kapitthanā
madhumadhukā thevanti nīce pakkā c'; udumbarā || Ja_XXII:2018 ||
Ja_XXII.10(=547).335: Pārevatā bhaveyyā ca muddikā ca madhutthikā
madhuṃ anelakaṃ tattha sakam ādāya bhuñjare. || Ja_XXII:2019 ||
Ja_XXII.10(=547).336: Aññ'; ettha pupphitā ambā aññe tiṭṭhanti dovilā
aññe āmā ca pakkā ca bhekavaṇṇā tadūbhayaṃ. || Ja_XXII:2020 ||
Ja_XXII.10(=547).337: Ath'; ettha heṭṭhā puriso ambapakkāni gaṇhati
āmāni c'; eva pakkāni vaṇṇagandharasuttame. || Ja_XXII:2021 ||
Ja_XXII.10(=547).338: Ath'; eva me acchariyaṃ hiṃkāro paṭibhāti maṃ
devānam iva āvāso sobhati Nandanūpumo. || Ja_XXII:2022 ||
Ja_XXII.10(=547).339: Vibhedikā nāḷikerā khajjurīnaṃ brahāvane
mālā va ganthitā ṭhanti dhajaggān'; eva dissare
nānāvaṇṇehi pupphehi nabhaṃ tārācitām iva || Ja_XXII:2023 ||
[page 530]
530 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).340: Kuṭajī kuṭṭhatagarī pāṭaliyo ca pupphitā
punnāgā giripunnāgā koviḷārā ca pupphitā. || Ja_XXII:2024 ||
Ja_XXII.10(=547).341: Uddhālakā somarukkhā agarubhalliyo bahū
puttajīvā ca kakudhā asanā c'; ettha pupphitā || Ja_XXII:2025 ||
Ja_XXII.10(=547).342: Kuṭajā salaḷā nīpā kosambalabujā dhavā
sālā ca pupphitā tattha palālakhalasannibhā. || Ja_XXII:2026 ||
Ja_XXII.10(=547).343: Tassāvidūre pokkharaṇī bhūmibhāge manorame
padumuppalasañchannā devānaṃ iva Nandane. || Ja_XXII:2027 ||
Ja_XXII.10(=547).344: Ath'; ettha pupparasamattā kokilā nuñjubhāṇikā
abhinādenti pavanaṃ utusaṃpupphite dume. || Ja_XXII:2028 ||
Ja_XXII.10(=547).345: Bhassanti makarandehi pokkhare pokkhare madhū,
ath'; ettha vātā vāyanti dakkhiṇā atha pacchimā,
padumakiñjakkhareṇuhi okiṇṇo hoti assamo. || Ja_XXII:2029 ||
Ja_XXII.10(=547).346: Thūlā siṃghāṭakā c'; ettha saṃsādiyā pasādiyā
macchakacchapavyāvidhā bahu c'; ettha-m-upayānakā
madhuṃ bhiṃsehi savati khīraṃ sappi muḷālihi. || Ja_XXII:2030 ||
Ja_XXII.10(=547).347: Surabhī taṃ vanaṃ vāti nānāgandhasameritaṃ.
sammaddat'; eva gandhena pupphasākhāhi taṃ vanaṃ. || Ja_XXII:2031 ||
Ja_XXII.10(=547).348: Bhamarā pupphagandhena samantā-m-abhināditā
ath'; ettha sakuṇā santi nānāvaṇṇabahū dijā,
modanti saha bhariyāhi aññamaññaṃ pakūjino || Ja_XXII:2032 ||
Ja_XXII.10(=547).349: Nandikā jīvaputtā ca jīvaputtā piyā ca no
piyā puttā piyā nandā dijā pokkharaṇīgharā. || Ja_XXII:2033 ||
Ja_XXII.10(=547).350: Mālā va ganthitā ṭhanti dhajaggān'; eva dissare
nānāvaṇṇehi pupphehi kusaleh'; eva sugandhikā
yattha Vessantaro rājā saha puttehi sammati,
dhārento brāhmaṇaṃ vaṇṇaṃ āsadañ ca masañjaṭaṃ
cammavāsī chamā seti jātavedaṃ namassatīti. || Ja_XXII:2034 ||
Ta. cārū {timbarukkhā} ti suvaṇṇatimbarukkhā, madhumadhukā ti madhurasā madhukā, thevantīti virocanti, madhutthikā te madhum eva paggharantiyo madhuratāsavā madhuttheva sadisā, sakamādāyā 'ti taṃ sayam eva gahetvā bhuñjanti, dovilā ti sañjāyamānaphalā, tadūbhayan ti ubho pi, āmā ca pakkā ca maṇḍukapiṭṭhivaṇṇā yeva, athettha heṭṭhā puriso ti ath'; ettha assame tesaṃ ambānaṃ heṭṭhā ṭhitako va puriso ambāni gaṇhāti ārohanakiccaṃ n'; atthi,
[page 531]
10. Vessantarajātaka. (547.) 531
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] vaṇṇa -- me ti etehi vaṇṇādīhi uttamāni, ateva me acchariyan ti ativiya me acchariyaṃ, hiṃkāro ti hin ti kāraṇaṃ, vibhedikā ti tālā, mālāvaganthitā ti samphusitarukkhānaṃ upari ganthitā mālā viya pupphāni viya tiṭṭhanti, dhajaggānevā 'ti tāni alaṃkatadhajaggāni viya dissanti, kuṭajikuṭṭhatagarā ti kuṭaji nām'; ekā rukkhajāti kuṭṭhā ca tagaragacchā ca, giripunnāgā ti mahāpunnāgā, bhalliyo ti bhallirukkhā nāma, palālakhalasannibhā ti tesaṃ heṭṭhā paggharitapupphalakhalasadisā ti vadati, pokkharaṇīti caturassapokkharaṇī, Nandane ti N-vane Nandāpokkharanī viya, puppharasamattā ti puppharasehi mattā calitā, makarandehīti kiñjakkharato bhassandareṇūhi, pokkhare pokkhare ti paduminipaṇṇesu, tesu tesu hi kiñjakkhato reṇu bhassitvā pokkharamadhun nāma hoti, atha pacchimā ti ettāvatā sabbā disā vidisāpi vātā dassitā honti, thūlā siṃghātakā ti mahantā siṃghāṭakā ca, saṃsādiyā ti sayaṃjātakhuddikasāli, yaṃsūkarasāli pi vuccati, pasādiyā ti te yeva bhūmiyaṃ patitā, vyāviddhā ti pasanne udake vyāviddhā paṭipātiyaṃ gacchantā dissanti, upayānakā ti kakkaṭakā, madhun ti bhiṃsakoṭiyā bhinnāya paggharanakaraso madhusadiso hoti, khīraṃ sappin ti muḷālakehi paggharanakaraso khīramissakanavagorasasappi viya hoti, sammadayatevā 'ti sampattajanaṃ madayati viya, samantā-m-abhināditā ti samantā abhinadantā vicaranti, nandikā ti ādīni tesaṃ nāmāni, tesaṃ paṭhamā: sāmi Ve-ra imasmiṃ vane vasanto nandā ti vadanti dutiyā: tvañ ca sukhena jīvaputtā ca te ti vadanti tatiyā: tvañ ca jīvapiyaputtā ca te ti vadanti, catutthā ca: tvañ ca Nandapiyaputtā ca te ti vadanti, tena tesaṃ etān'; eva nāmāni ahesuṃ, pokkharaṇīgharā ti pokkharaṇīvāsino.
Evaṃ Cetaputtena Ve-rassa vasanaṭṭhāne akkhāte Jūjako tussitvā paṭisanthāraṃ karonto imaṃ gātham āha:
Ja_XXII.10(=547).351: Idañ ca me sattubhattaṃ madhunā paṭisaṃyutaṃ
madhupiṇḍikā ca sukatāyo sattubhattaṃ dadāmi te ti. || Ja_XXII:2035 ||
Ta. sattubhattan ti madhusannibhaṃ sattusaṃkhātaṃ bhattaṃ, i. v. h idaṃ mama atthi, tan te dammi, gaṇhāhi tan ti.
Taṃ sutvā Cetaputto āha:
Ja_XXII.10(=547).352: Tuyh'; eva sambalaṃ hotu, nāhaṃ icchāmi sambalaṃ,
ito hi brahme gaṇhāhi, gaccha brahme yathāsukhaṃ. || Ja_XXII:2036 ||
[page 532]
532 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).353: Ayaṃ ekapadī eti, ujuṃ gacchati assamaṃ,
isi pi Accuto tattha paṃkadanto rajassiro. || Ja_XXII:2037 ||
Ja_XXII.10(=547).354: Dhārento brāhmaṇaṃ vaṇṇaṃ āsadañ ca masañjaṭaṃ,
cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassati,
taṃ tvaṃ gantvāna pucchassu, so te maggaṃ pavakkhatīti. || Ja_XXII:2038 ||
Ta. sambalan ti pātheyyaṃ, etīti yo ekapadikamaggo amhākaṃ abhimukho eti esa assamaṃ ujuṃ gacchati, Accuto ti evannāmako isi ta. vasatīti.
Ja_XXII.10(=547).355: Idaṃ sutvā brahmabandhu Cetaṃ katvā padakkhiṇaṃ
udaggacitto pakkāmi yenāsi Accuto isīti. || Ja_XXII:2039 ||
Ta. yenāsīti yasmiṃ ṭhāne A. isi ahosi ta. gato ti. Cullavanavaṇṇanā niṭṭhitā.
Ja_XXII.10(=547).356: Gacchanto Bhāradvājo so addasa Accutaṃ isiṃ,
disvāna taṃ Bhāradvājo sammodi isinā saha. || Ja_XXII:2040 ||
Ja_XXII.10(=547).357: Kacci nu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmayaṃ, (Cfr. V. p. 323)
kaccī uñchena yāpesi, kacci mūlaphalā bahū. || Ja_XXII:2041 ||
Ja_XXII.10(=547).358: Kacci ḍaṃsā ca makasā ca appam eva siriṃsapā,
vane vālamigākiṇṇe kacci hiṃsā na vijjatīti. || Ja_XXII:2042 ||
Ta. Bhāradvājo ti Jūjako, appamevā 'ti appā yeva, hiṃsā ti tesaṃ vasena tumhākaṃ vihiṃsā.
Tāpaso āha:
Ja_XXII.10(=547).359: Kusalañ c'; eva me brahme atho brahme anāmayaṃ,
atho uñchena yāpemi, atho mūlaphalā bahū. || Ja_XXII:2043 ||
Ja_XXII.10(=547).360: Atha ḍaṃsā ca makasā ca appam eva siriṃsapā,
vane vāḷamigākiṇṇe hiṃsā mayhaṃ na vijjati. || Ja_XXII:2044 ||
Ja_XXII.10(=547).361: Bahūni vassapūgāni assame vasato mama,
nābhijānāmi uppannaṃ ābādhaṃ amanoramaṃ. || Ja_XXII:2045 ||
Ja_XXII.10(=547).362: Svāgatan te mahābrahme atho te adurāgataṃ,
anto pavisa bhaddan te, pāde pakkhālayassu te. || Ja_XXII:2046 ||
Ja_XXII.10(=547).363: Tiṇḍukāni piyālāni madhuke kāsumāriyo
phalāni khuddakappāni bhuñja brahme varaṃ varaṃ. || Ja_XXII:2047 ||
Ja_XXII.10(=547).364: Idam pi pānīyaṃ sītaṃ ābhataṃ girigabbharā,
tato piva mahābrame sace tvaṃ abhikaṃkhasi. || Ja_XXII:2048 ||
Jūjako āha:
[page 533]
10. Vessantarajātaka. (547.) 533
Ja_XXII.10(=547).365: Paṭiggahītaṃ yaṃ dinnaṃ sabbassa agghiyaṃ kataṃ,
Sañjayassa sakaṃ puttaṃ Sivīhi vippavāsitaṃ
tam ahaṃ dassanam āgato, yadi jānāsi saṃsa me ti. || Ja_XXII:2049 ||
Ta. taṃ ahaṃ -- ti ahaṃ taṃ dassanāya āgato.
Tāpaso āha:
Ja_XXII.10(=547).366: Na bhavaṃ eti puññatthaṃ Sivirājassa dassanaṃ,
maññe bhavaṃ patthayati rañño bhariyaṃ patibbataṃ. || Ja_XXII:2050 ||
Ja_XXII.10(=547).367: Maññe Kaṇhājinaṃ dāsiṃ Jāliṃ dāsañ ca icchasi,
athavā tayo mātāputte araññā netum āgato
na tassa bhogā vijjanti dhanadhaññañ ca brāhmaṇā 'ti. || Ja_XXII:2051 ||
Ta. na tassa bhogā ti bho brahme tassa Ve-rassa araññe viharantassa n'; eva bhogā vijjanti, dhanadhaññañ ca na vijjati, duggaro hutvā vasati, tassa santikaṃ gantvā kiṃ karissasīti.
Taṃ sutvā Jūjako āha:
Ja_XXII.10(=547).368: Akuddharūp'; āham bhotā, nāhaṃ yācitum āgato,
sādhu dassanam ariyānaṃ, sannivāso sadā sukho. || Ja_XXII:2052 ||
Ja_XXII.10(=547).369: Adiṭṭhapubbo Sivirājā Sivīhi vippavāsito.
tam ahaṃ dassanam āgato, yadi jānāsi saṃsa me ti. || Ja_XXII:2053 ||
I. v. h.: ahaṃ bho tāpasa akuddharūpo, alaṃ ettāvatā, ahaṃ pana na kiñci Ve-raṃ yācitum āgato, ariyānaṃ pana dassanaṃ sādhu, sannivāso pi etehi saddhiṃ sukho, ahaṃ tassa ācariyabrāhmano, mayā ca so yato Sivīhi vippavāsito tato paṭṭhāya adiṭṭhapubbo, tenāhaṃ naṃ dassanāya āgato, yadi tassa vasanaṭṭhānaṃ jānāsi saṃsa me ti.
So tassa saddahitvā "hotu saṃsissāmi te, ajja tāva idh'; eva tāva vasā" 'ti taṃ phalāphalehi santappetvā punadivase maggaṃ dassento hatthaṃ pasāretvā ā.:
Ja_XXII.10(=547).370: Esa selo mahābrahme pabbato Gandhamādano
yāttha Vessantaro rājā saha puttehi sammati. || Ja_XXII:2054 ||
Ja_XXII.10(=547).371: Dhārento brāhmaṇaṃ vaṇṇaṃ āsadañ ca masañjaṭaṃ.
cammavāsī chamā seti, jātavedaṃ namassati. || Ja_XXII:2055 ||
Ja_XXII.10(=547).372: Ete nīlā padissanti nānāphaladharā dumā
uggatā abbhakūṭā va nīlā añjanapabbatā
[page 534]
534 XXII. Mahānipāta.
dhavassakaṇṇā khadirā sālā phandanamāluvā
sampavedhenti vātena sakiṃ pītā va māṇavā. || Ja_XXII:2056 ||
Ja_XXII.10(=547).373-375: = 330-332 || Ja_XXII:2057-2059 ||
Ja_XXII.10(=547).376: Karerimālā vitatā bhūmibhāge manorame
saddalā haritā bhūmi, na tatth'; uddhaṃsate rajo. || Ja_XXII:2060 ||
Ja_XXII.10(=547).377: Mayūragīvasaṃkāsā tūlaphassasamūpamā
tiṇāni nātivattanti samantā caturaṅgulā
ambā jambū kapitthā ca nīce pakkā c'; udumbarā
paribhogehi rukkhehi vanaṃ taṃ rativaḍḍhanaṃ || Ja_XXII:2061 ||
Ja_XXII.10(=547).378: Veḷuriyavaṇṇasannibhaṃ macchagumbanisevitaṃ
suciṃ sugandhaṃ salilaṃ āpo tattha pi sandati. || Ja_XXII:2062 ||
Ja_XXII.10(=547).379: Tassāvidūre pokkharaṇī bhūmibhāge manorame
padumuppalasañchannā devānam iva Nandane. || Ja_XXII:2063 ||
Ja_XXII.10(=547).380: Tīṇi uppalajātāni tasmiṃ sarasi brāhmaṇa
vicitraṃ nīlān'; ekāni setā lohitakām cā 'ti. || Ja_XXII:2064 ||
Tass'; attho heṭṭhāvattasadiso va, kareri -- ti kareripupphehi vitatā, saddalā -- ti dhuvasaddalena haritā, na tatthu -- ti tasmiṃ ṭhāne appamattako pi rajo na uddhaṃsati, tūlaphassasamūpamā ti muduphassatāya tūlaphassasadisā, tiṇāni -- ti tāni tassā bhūmiyā mayūragīvāvaṇṇāni tiṇāni samantato caturaṅgulān'; eva vattanti, tato pana uttari na vaḍḍhanti, amba jambu -- ti ambā ca jambū ca kapitthā ca, paribhogehīti nānāvidhehi pupphupagaphalupagehi paribhogarukkehi, āpo tattha pi sandatīti tasmiṃ vanasaṇḍe Vaṃkapabbate kunnadīhi otarantaṃ udakaṃ sandati pavattatīti a., vicitraṃ nīlānekāni -- ti ekāni nīlāni ekāni setāni ekāni lohitānīti imehi tīhi uppalajātikehi taṃ saraṃ vicitraṃ sajjitapupphacaṃgoṭakaṃ viya sobhatīti dasseti.
Evaṃ caturassapokkharaṇiṃ vaṇṇetvā puna Mucalindsaraṃ vaṇṇento āha:
Ja_XXII.10(=547).381: Khomā va tattha padumā, setasogandhigehi ca
kalambakehi sañchanno Mucalindo nāma so saro. || Ja_XXII:2065 ||
Ja_XXII.10(=547).382: Ath'; ettha padumā phullā apariyantā va dissare
gimhā hemantikā phullā jannutagghā upattharā. || Ja_XXII:2066 ||
Ja_XXII.10(=547).383: Surabhī sampavāyanti vicittā pupphasanthatā
bhamarā pupphagandhena samantā-m-abhināditā ti. || Ja_XXII:2067 ||
[page 535]
10. Vessantarajātaka. (547.) 535
Ta. khomā vā 'ti khomamayā viya paṇḍarā, setasogandhiyehi cā 'ti setuppalehi ca sogandhiyehi ca kalambakehi ca so saro sañchanno, apariyantā -- ti aparimāṇā viya dissanti, gimhā -- ti gimhehi ca hemantikehi ca pupphitapadumā, jannutagghā -- ti jannupamāṇe udake upattharā phullā honti santhatā viya khāyanti, vicittā -- ti vicitrā hutvā pupphehi santhatā sadā surabhī sampavāyanti.
Ja_XXII.10(=547).384: Ath'; ettha udakantasmiṃ rukkhā tiṭṭhanti brāhmaṇa
kadambā pāṭalī phullā kovilārā ca pupphitā || Ja_XXII:2068 ||
Ja_XXII.10(=547).385: Aṃkolā kaccikārā ca pārijaññā ca pupphitā
vāraṇā sāyanā rukkhā Mucalindam abhito saraṃ. || Ja_XXII:2069 ||
Ja_XXII.10(=547).386: Sirīsā setavārisā sādhu vāyanti padmakā
nigguṇḍī sirinigguṇḍī asanā c'; ettha pupphitā || Ja_XXII:2070 ||
Ja_XXII.10(=547).387: Paṅgurā vakulā sālā sobhañjanakā ca pupphitā
ketakā kaṇikārā ca mahānāmā ca pupphitā || Ja_XXII:2071 ||
Ja_XXII.10(=547).388: Ajjunā ajjukannā ca mahānāmā ca pupphitā
sampupphitaggā tiṭṭhanti pajjalant'; eva kiṃsukā. || Ja_XXII:2072 ||
Ja_XXII.10(=547).389: Setapaṇṇi sattapaṇṇā kadaḷiyo kusumbharā
dhanutakkāri pupphehi siṃsapā varaṇehi ca || Ja_XXII:2073 ||
Ja_XXII.10(=547).390: Acchivā sibalā rukkhā sallakiyo ca pupphitā
setagerū ca tagarā maṃsikuṭṭhā kulāvarā || Ja_XXII:2074 ||
Ja_XXII.10(=547).391: Daharā ca rukkhā vuddhā ca akuṭilā c'; ettha pupphitā
assamaṃ ubhato ṭhanti agyāgāraṃ samantato ti. || Ja_XXII:2075 ||
Ta. tiṭṭhantīti saraṃ parikkhipitvā tiṭṭhanti kadambā ca kaccikārā ti evaṃnāmarukkhā, pārijaññā ti katamālā, vāraṇā sāyanā ti nāgarukkhā, mu calind -- ti mucalindassa ubhayapassesu, setapārisā ti setaccharukkhā, te kira setakkhandhā mahāpaṇṇā kaṇikārasadisapupphā honti, nigguṇḍī siriniguṇḍīti pakatīnigguṇḍī c'; eva kāḷanigguṇḍī ca, paṅgurā ti paṅgurarukkhā, kusumbharā ti eke gacchā, dhanutakkārī pupphehi sobhitā, acchivā ti ādayo rukkhā yeva, setagerutagarakā ti setagerū ca tagarakā ca, maṃsikuṭṭhā kulāvarā ti maṃsigacchā ca koṭṭhagacchā ca kulāvarā ca, akuṭilā ti ujukā, agyāgāraṃ -- ti agyāgāraṃ parikkhipitvā ṭhitā ti a.
[page 536]
536 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).392: Ath'; ettha udakantasmiṃ bahujāto phaṇijjako
muggatiyo karatiyo sevālasiṃsakaṃ bahu. || Ja_XXII:2076 ||
Ja_XXII.10(=547).393: Uddhā pavattaṃ ullulitaṃ makkhikā hiṅgujālaka
dāsimakañcako c'; ettha bahu nīcekalambakā. || Ja_XXII:2077 ||
Ja_XXII.10(=547).394: Elambarakasaṃchannā rukkhā tiṭṭhanti brāhmaṇa
sattāhaṃ dhārayamānānaṃ gandho tesaṃ na chijjati. || Ja_XXII:2078 ||
Ja_XXII.10(=547).395: ubhato saraṃ mucalindaṃ pupphā tiṭṭhanti sobhanā,
indīvarehi sañchannaṃ vanan tam upasobhitaṃ,
addhamāsaṃ dhārayamānānaṃ gandho tesaṃ na chijjati. || Ja_XXII:2079 ||
Ja_XXII.10(=547).396: Nīlapupphisekadhārī pupphitā girikaṇṇikā,
kaṭerukkhehi sañchannaṃ vanan taṃ tuḷasīhi ca || Ja_XXII:2080 ||
Ja_XXII.10(=547).397: Sammaddat'; eva gandhena pupphasākhāhi taṃ vanaṃ,
bhamarā pupphagandhena samantā-m-abhināditā. || Ja_XXII:2081 ||
Ja_XXII.10(=547).398: Tīṇi kakkarujātāni tasmiṃ sarasi brāhmaṇa
kumbhamattāni c'; ekāni murajamattāni tā ubho ti. || Ja_XXII:2082 ||
Ta. phaṇijjako ti bhūtanako, muggatiyo ti ekā muggajāti, karatiyo ti rājamāso, sevālasiṃsakan ti ime pi gacchā yeva, api ca siṃsakan ti rattacandanaṃ vuttaṃ, uddhā pavattaṃ -- ti taṃ upakaṃ tīramariyā dabandhanaṃ vātāhataṃ ullulitaṃ hutvā tiṭṭhati, makkhikā -- ti hiṅgujālakasaṃkhāte pi vikasitapupphagacche pañcavaṇṇā madhumakkhikā madhurassarena viravantiyo ta, vicarantīti a., dāsimakañcako c'; etthā 'ti, imāpi dve rukkhajātiyo ettha, nīcekalambakā ti nīcakalambakā, elambarakasañchannā ti evaṃ nāmikāya valliyā sañchannā, tesan ti tesaṃ tassā valliyā pupphānaṃ sabbesam pi tesaṃ dāsimakādīnaṃ pupphānaṃ sattāhaṃ gandho na chijjati evaṃ gandhasampannāni pupphāni rajatapaṭṭasadisavālukapuṇṇabhūmibhāge, gandho tesan ti tesaṃ indīvarapupphādīnaṃ gandho addhamāsaṃ na chijjatīti, nīlapupphīti ādikā pupphavalliyo, tulasīhi cā 'ti tuḷasigacchehi ca, kakkarujātānīti valliphalāni, ta. ekissā valliyā phalani mahāghaṭamattāni dvinnaṃ mutiṅgamattāni, tena vuttaṃ mutiṅgamattāni tā ubho ti.
Ja_XXII.10(=547).399: Ath'; ettha sāsapo bahuko nādiyo haritāyuto
asī tālā va tiṭṭhanti chejjā indīvarā bahū. || Ja_XXII:2083 ||
Ja_XXII.10(=547).400: Apphoṭā suriyavallī ca kāḷiyā madhugandhiyā
asokā mudayantī ca vallibho khuddapupphiyo || Ja_XXII:2084 ||
Ja_XXII.10(=547).401: Korandakā anojā ca pupphitā nāgavallikā
rukkham āruyha tiṭṭhanti phullā kiṃsukavalliyo. || Ja_XXII:2085 ||
[page 537]
10. Vessantarajātaka. (547.) 537
Ja_XXII.10(=547).402: Kaṭeruhā ca vāsantī yūthikā madhugandhiyo
nīliyā sumanā bhaṇḍī sobhati padumuttaro. || Ja_XXII:2086 ||
Ja_XXII.10(=547).403: Pāṭalisamuddakappāsī kaṇikārā ca pupphitā
hemajālā va dissanti rucirā aggisikhūpamā. || Ja_XXII:2087 ||
Ja_XXII.10(=547).404: Yāni kāni ca pupphāni thalajān'; udakāni ca
sabbāni tattha dissanti, evaṃ rammo mahodadhīti. || Ja_XXII:2088 ||
Ta. sāsapo ti siddhatthako, bahuko ti bahu, nādiyo haritāyuto ti haritena āyuto nādiyo, ime dve lasunajātiyo, so pi lasuno ta. bahuko ti a., asī -- ti asīti evannāmikā rukkhā sinidhāya bhūmiyaṃ ṭhitā tālā viya tiṭṭhanti, chejjā -- ti udakapariyante bahū suvaṇṇaindīvarā muṭṭhinā chinditabbā hutvā ṭhitā apphoṭā ti apphoṭavalli, vallibho -- ti vallibho ca khuddapupphiyo ca nāgavallikā ti vallināgā, kiṃsuka -- ti sugandhamattā vallijāti, kaṭeruhā ca vāsantīti ime ca dve pupphagacchā, madhugandhiyā ti madhusamānagandhā, niliyā sumanā bhaṇḍīti vallisumanā ca bhaṇḍī ca, padumuttaro ti eko rukkho, kaṇikārā ti vallikārāpi rukkhakaṇikā rāpi, hemajālā vā ti pasāritahemajālā viya dissanti, mahodadhīti mahato udakassa ādhārabhūto Mucalindasaro.
Ja_XXII.10(=547).405: Ath'; assā pokkharaṇiyā pahūtā vārigocarā
rohitā naḷapī siṅgū kumbhilā makarā susū || Ja_XXII:2089 ||
Ja_XXII.10(=547).406: Madhū ca madhulaṭṭhī ca tālisā ca piyaṅgukā
unnakā bhaddamuttā ca satapupphā ca lolupā || Ja_XXII:2090 ||
Ja_XXII.10(=547).407: Surabhī ca rukkhā tagarā pahūtā tuṅgavaṇṭakā
padmakā naradā kuṭṭhā jhāmakā ca hareṇukā || Ja_XXII:2091 ||
Ja_XXII.10(=547).408: Haliddakā gandhasīlā hiriverā ca guggulā
vibhedikā corakā kuṭṭhā kappurā ca kaliṃgu cā 'ti. || Ja_XXII:2092 ||
Ta. Athassā po -- ti idha pokkharaṇīsadisatāya saram eva pokkharaṇīti vadati, rohitā ti ādīni tesaṃ vārigocarānaṃ nāmāni, madhū cā 'ti nimmakkhikamadhuñ c'; eva, madhulaṭṭhī cā 'ti laṭṭhimadhuñ ca, tālisā ti ādikā sabbagandhajātiyo.
Ja_XXII.10(=547).409: Ath'; ettha sīhavyagghā ca purisālū ca hatthiyo
eṇeyyā pasadā c'; eva rohiccasarabhā migā || Ja_XXII:2093 ||
Ja_XXII.10(=547).410: Koṭṭhusunā sulopī ca tuliyā naḷasannibhā
camarī calanī laṃghī jhāpitā makkaṭā picu. || Ja_XXII:2094 ||
[page 538]
538 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).411: Kakkaṭā katamāyā ca ikkā goṇasirā bahū
khaggā varāhā nakulā kālak'; ettha bahūtaso || Ja_XXII:2095 ||
Ja_XXII.10(=547).412: Mahisā soṇā sigālā ca pampakā ca samantato
ākuccā pacalākā ca citrakā cāpi dīpiyo || Ja_XXII:2096 ||
Ja_XXII.10(=547).413: Pelakā ca vighāsādā sīhā kokanisātakā
aṭṭhapādā ca romā ca bhassarā ca kukutthakā. || Ja_XXII:2097 ||
Ja_XXII.10(=547).414: Caṃkorā kukkuṭā nāgā aññamaññaṃ pakūjino
bakā balākā najjuhā dindibhā koñcavādikā. || Ja_XXII:2098 ||
Ja_XXII.10(=547).415: Vyaghīnasā lohapiṭṭhā pampakā jīvajīvakā
kapiñjarā tittirāyo kulāvā paṭikuttakā || [Ja_XXII:2098*] ||
Ja_XXII.10(=547).416: Maddālakā cetakedu bhaṇḍutittiranāmakā
celāvakā piṅgulāyo godhakā aṅgahetukā || Ja_XXII:2099 ||
Ja_XXII.10(=547).417: Karaviyā ca saggā ca uhuṃkārā ca kukkuhā
nānādijagaṇākiṇṇaṃ nānāsaranikujjitan ti. || Ja_XXII:2100 ||
Ta. parisālū 'ti vaḷavāmukhapekkhiyo, rohicca -- ti rohitā c'; eva sarabhamigā ca, koṭṭhasuṇā ṭi sigālasunakhā, katthusoṇā ti pi pāṭho, sulopicā 'ti esāpi ekā khuddakamigajāti, tuliyā ti pakkhabiḷāḷa, naḷasannibhā ti naḷapupphavaṇṇā rukkhasunakhā ca, camarī calanīlaṃghīt camarā migā ca calanī ca laṃghī ca calanti vātamigā ca, jhāpitā -- ti dve pi makkaṭajātiyo, picū ti sarapariyante gocaragāhikā ekā makkaṭajāti kakkaṭā katamāya, ti dve mahāmigā, ikkā ti acchā, goṇasirā ti araññagoṇakā, kāḷakettha bahūtaso ti kālakamigā nām'; ettha, soṇā sigālā ti rukkhasunakhā ca sigālā ca, pampakā ti assamapadaṃ parikkhipitvā ṭhitā mahāveṇupampaṭikā, ākuccā ti godhā, pacalākā ti gajakumbhamigā, citrakāpi dīpiyo ti citramigā ca dāpimigā ca, pelakā cā 'ti sasā, vighāsādā ti ete sakuṇā, sīhā ti kesarasīhā, kokanisātakā ti kokaṃ gahetvā khādanasīlā duṭṭhamigā, bhassarā ti setahaṃsā, kakutthakā ti kakutthasakuṇā, caṃkorā ca vanakukkuṭā ca, dindibhā koñcavādikā ti ime tayo pi sakuṇā yeva, vyagghinasā ti senā, lohapiṭṭhā ti lohitavaṇṇasakuṇā, pampukā ti pampaṭakā, kapiñjarā -- ti kapiñjarā ca tittirā ca, kulāvā -- ti ime dve pi sakuṇā, maddālakā cetakedū 'ti maddālakā ca celakedu ca, bhaṇḍutittiranāmakā ti bhaṇḍū ca tittirā ca nāmakā ca,
[page 539]
10. Vessantarajātaka. (547.) 539
celābakā piṅgulāyo ti dve sakuṇajātiyo ca, tathā godhakā aṅgahetukā ti saggā ti vānakasakuṇā, uhuṃkārā ti ulūkā.
Ja_XXII.10(=547).418: Ath'; ettha sakuṇā santi nīlakā mañjubhāṇakā
modanti saha bhariyāhi aññamaññaṃ pakūjino. || Ja_XXII:2101 ||
Ja_XXII.10(=547).419: Ath'; ettha sakuṇā santi dijā mañjussarā sitā
setacchakūṭā bhadrakkhā aṇḍajā citrapekhunā. || Ja_XXII:2102 ||
Ja_XXII.10(=547).420: Ath'; ettha sakuṇā santi dijā mañjussarā sitā
sikhandinīlagīvāhi aññamaññaṃ pakūjino || Ja_XXII:2103 ||
Ja_XXII.10(=547).421: Kukutthakā kuḷīrakā koṭṭhapokkharasātakā
kāḷāmeyyā baḷīyakkhā kadambā suvasālikā || Ja_XXII:2104 ||
Ja_XXII.10(=547).422: Haliddā lohitā setā ath'; ettha naḷakā bahū
vāraṇā hiṅgurājā ca kadambā suvakokilā || Ja_XXII:2105 ||
Ja_XXII.10(=547).423: Kukkusā kurarā haṃsā āṭā parivadantikā
pākahaṃsā atibalā najjuhā jīvajīvakā || Ja_XXII:2106 ||
Ja_XXII.10(=547).424: Pārepatā ravihaṃsā cakkavākā nadīcarā
vāraṇābhirudā rammā ubho kālūpakūjino. || Ja_XXII:2107 ||
Ja_XXII.10(=547).425: Ath'; ettha sakuṇā santi nānāvaṇṇā bahū dijā
modanti saha bhariyāhi aññamaññaṃ pakūjino. || Ja_XXII:2108 ||
Ja_XXII.10(=547).426: Atth'; ettha sakuṇā santi nānāvaṇṇā bahū dijā
sabbe mañjūni kūjanti Mucalindam abhito saraṃ. || Ja_XXII:2109 ||
Ja_XXII.10(=547).427: Ath'; ettha sakuṇā santi karavī nāma te dijā
modanti saha bhariyāhi aññamaññaṃ pakūjino. || Ja_XXII:2110 ||
Ja_XXII.10(=547).428: Ath'; ettha sakuṇā santi karavī nāma te dijā
sabbe mañjūni kūjanti Mucalindam abhito saraṃ. || Ja_XXII:2111 ||
Ja_XXII.10(=547).429: Eṇeyyapasadākiṇṇaṃ nāgasaṃsevitaṃ vanaṃ
nānālatāhi sañchannaṃ kadalimigasevitaṃ. || Ja_XXII:2112 ||
Ja_XXII.10(=547).430: Ath'; ettha sāsapo bahuko nivāro varako bahu
sāli akaṭṭhapāko va ucchu tattha anappako. || Ja_XXII:2113 ||
Ja_XXII.10(=547).431: Ayaṃ ekapadī eti, ujuṃ gacchati assamaṃ,
khudaṃ pipāsaṃ aratiṃ tattha patto na vindati
yattha Vessantaro rājā saha puttehi sammati, || Ja_XXII:2114 ||
Ja_XXII.10(=547).432: Dhārento brāhmaṇaṃ vaṇṇaṃ āsadañ ca masañjaṭaṃ
cammavāsī chamā seti jātavedaṃ namassatīti. || Ja_XXII:2115 ||
[page 540]
540 XXII. Mahānipāta.
Ta. nīlakā ti rājimattapattā, mañjussarā sitā ti nibaddhamadhurassarā, setacchakūṭā bhadrakkhā ti ubhapassesu setehi akkhikūṭehi samannāgatā sundarakkhā, aṇḍajācittapekkhanā ti aṇḍena jātā, citrachattā, kuḷīrakā ti kakkaṭakā, koṭṭhā ti ādayo sakuṇā va, vāraṇā ti hatthisakuṇā, kadambā ti mahākadambā gahitā, suvakokilā ti kokilāhi saddhiṃ vicaraṇasukā c'; eva kokilā ca, kukkusā ti kāḷakabarā, kurarā ti setakurarā, āṭā{} ti dabbīmukhasakuṇā, parivadentikā ti ekā sakuṇajāti, vāraṇā -- ti rammābhirudā vāraṇā, ubho -- ti sāyaṃ pāto pabbatapādaṃ ekaninnādaṃ karontā nikūjanti, eṇeyya -- ti eṇimigehi ca pasatamigehi ca ākiṇṇaṃ, ta patto ti brāhmaṇa Vessantarassa assamaṃ patto puriso ta assame chātakaṃ vā pānīyaṃ pipāsaṃ vā ukkaṇṭhitaṃ vā na paṭilabhatīti.
Ja_XXII.10(=547).433: Idaṃ sutvā brahmabandhu isiṃ katvā padakkhiṇaṃ
udaggacitto pakkāmi yattha Vessantaro ahū ti. || Ja_XXII:2116 ||
Ta. yattha -- ti yasmiṃ ṭhāne Ve-ahosi taṃ ṭhānaṃ gato ti. Mahāvanavaṇṇanā niṭṭhitā.
Jūjako pi Accutatāpasena kathitamaggena gantvā caturassarapokkharaṇiṃ patvā "ajja atisāyaṇho, idāni Maddī araññato āgamissati, mātugāmo hi nāma antarāyakaro hoti, sve tassā araññagatakāle assamapadaṃ gantvā Ve-raṃ dārake yācitvā tāya anāgatāya te gahetvā pakkamissāmīti", ath'; assa avidūre ekasmiṃ sānupabbataṃ āruyha phāsukaṭṭhāne nipajji, taṃ rattiṃ paccūsakāle Maddī supinaṃ addasa, evarūpo supino ahosi: eko puriso kaṇho dve kāsāyāni paridahitvā dvīsu kaṇṇesu rattamālā pilandhitvā āvudhahattho tajjento āgantvā paṇṇasālaṃ pavisitvā Maddiṃ jaṭāsu gahetvā ākaḍḍhitvā bhūmiyaṃ uttānaṃ pātetvā viravantiyā tassā dve akkhīni uppāṭetvā dve bāhāni chinditvā uraṃ bhinditvā paggharantaṃ lohitabinduṃ hadayamaṃsaṃ ādāya pakkāmi, sā pabujjhitvā bhītatasitā "pāpako me supino diṭṭho, supinapāṭhako pana me Vessantarena sadiso nāma n'; atthi, pucchissāmi nan" ti cintetvā paṇṇasālaṃ gantvā Mahāsattassa paṇṇasāladvāraṃ ākoṭesi,
[page 541]
10. Vessantarajātaka. (547.) 541
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] M. "ko eso" ti ā., "ahaṃ deva Maddīti", "bhadde amhākaṃ katikavattaṃ bhinditvā kasmā akāle āgatā" ti, "deva na kilesavasenāgacchāmi, api ca kho me pāpako supino diṭṭho" ti, "tena hi kathehi Maddīti", sā attanā diṭṭhaniyāmen'; eva kathesi, M. supinam parigaṇhitvā "mayhaṃ dānapāramī pūrissati, sve mayhaṃ yācako āgantvā putte yācissatīti, Maddiṃ assāsetvā uyyojessāmīti" cintetvā "Maddi tava dussayanadubbhojanehi cittaṃ āluḷitaṃ bhavissati, mā bhāyīti" mohetvā assāsetvā uyyojesi, sā vibhātāya rattiyā sabbaṃ kattabbayuttakaṃ katvā dve putte āliṅgitvā sīsaṃ cumbitvā "ajja me dussupino diṭṭho, appamattā tātā bhaveyyāthā" ti ovaditvā "deva dārakesu appamattā hothā" 'ti Mahāsattaṃ putte paṭicchāpetvā pacchiādīni ādāya assūni puñjantī mūlaphalatthāya vanaṃ pāvisi, Jūjako pi "idāni gatā bhavissatīti" sānupabhatā oruyha ekapadikamaggena assamābhimukho agamāsi. M. pi paṇṇasālato nikkhamitvā pāsāṇaphale suvaṇṇapaṭimā viya nisīditvā "idāni yācako āgamissatīti" pipāsito viya surāsoṇḍo tassāgatamaggaṃ olokento va nisīdi, puttāpi 'ssa pādamūle kīḷanti, so maggaṃ olokento brāhmaṇaṃ āgacchantaṃ disvā sattamāse nikkhittadānadhuraṃ ukkhipanto viya "ehi tvaṃ tāva brāhmaṇā" 'ti somanassappatto Jālikumāraṃ āmantento imaṃ gātham āha:
Ja_XXII.10(=547).434: Uṭṭhehi Jāli patiṭṭha, porāṇaṃ viya dissati,
brāhmaṇaṃ viya passāmi, nandiyo m'; ābhikīrare ti. || Ja_XXII:2117 ||
Ta. porāṇaṃ -- ti pubbe Jetuttaranagare nānādisāhi yācakānaṃ āgamanaṃ viya ajja yācakānaṃ āgamanaṃ dissati, nandiyo mābhikīrare ti etassa brāhmaṇassa diṭṭhakālato paṭṭhāya maṃ somanassāni abhikīranti abhikkamanti, ghammābhitattassa sīte sītūdakassa ghaṭasatasahassehi abhisiñcanakālo viya jāto ti.
Taṃ sutvā kumāro āha:
[page 542]
542 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).435: Aham pi tāta passāmi, yo so brahmā va dissati,
atthiko viya āyāti, atithī no bhavissatīti. || Ja_XXII:2118 ||
vatvā ca pana kumāro tassa apacitiṃ karonto uṭṭhāyāsanā brāhmaṇaṃ paccuggantvā parikkhāragahaṇatthaṃ āpucchi, brāhmaṇo taṃ oloketvā "ayaṃ V-rassa putto Jālikumāro nāma bhavissati, ādito paṭṭhāy'; eva ca pharusavacanaṃ kathessāmīti" cintetvā "apehi apehīti" accharaṃ pahari, kumāro āgantvā "ayaṃ brāhmaṇo ativiya pharuso kin nu kho" ti tassa sarīraṃ olokento aṭṭhārasa purisadose passi, brāhmaṇo pi Bo-aṃ upasaṃkamitvā paṭisanthāraṃ karonto āha:
Ja_XXII.10(=547).436: Kacci nu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmayaṃ, (V 323|16, 377|21)
kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū. || Ja_XXII:2119 ||
Ja_XXII.10(=547).437: Kacci ḍaṃsā ca makasā ca appam eva siriṃsapā,
vane vāḷamigākiṇṇe kacci hiṃsā na vijjatīti. || Ja_XXII:2120 ||
Bo. tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ karonto āha:
Ja_XXII.10(=547).438: Kusulañ c'; eva no brahme atho brahme anāmayaṃ,
atho uñchena yāpema, atho mūlaphalā bahū. || Ja_XXII:2121 ||
Ja_XXII.10(=547).439: Atho ḍaṃsā ca makasā ca appam eva siriṃsapā,
vane vāḷamigākiṇṇe hiṃsā amhaṃ na vijjati. || Ja_XXII:2122 ||
Ja_XXII.10(=547).440: Satta no māse vasataṃ araññe jīvasokinaṃ
imam{} pi paṭhamaṃ passāma brāhmaṇaṃ devavaṇṇinaṃ
ādāya beluvaṃ daṇḍaṃ aggihuttaṃ kamaṇḍalum. || Ja_XXII:2123 ||
Ja_XXII.10(=547).441: Svāgatan te mahābrahme atho te adurāgataṃ,
anto pavisa bhaddan te, pāde pakkhālayassu te. || Ja_XXII:2124 ||
Ja_XXII.10(=547).442: Tindukāni piyālāni madhuke kāsumāriyo
phalāni khuddakappāni, bhuñja brahme varaṃ varaṃ. || Ja_XXII:2125 ||
Ja_XXII.10(=547).443: Idam pi pānīyaṃ sītaṃ ābhataṃ girigabbharā,
tato piva mahābrahme sace tvaṃ abhikaṃkhasīti || Ja_XXII:2126 ||
vatvā ca pana M. cintesi: "ayaṃ brāhmaṇo na akāraṇena imaṃ brahāraññaṃ āgato, āgamanakāraṇaṃ ñatvā taṃ papañcaṃ akatvā pucchissāmi nan" ti cintetvā imaṃ gātham āha:
[page 543]
10. Vessantarajātaka. (547.) 543
Ja_XXII.10(=547).444: Atha tvaṃ kena vaṇṇena kena vā pana hetunā
anuppatto brahāraññaṃ, tam me akkhāhi pucchito ti. || Ja_XXII:2127 ||
Ta. kena vaṇṇenā 'ti kena kāraṇena, hetunā ti paccayena.
Jūjako āha:
Ja_XXII.10(=547).445: Yathā vārivaho pūro sabbakāle na khīyati
evan taṃ yācit'; āgañchiṃ, putte me dehi yācito ti. || Ja_XXII:2128 ||
Ta. vārivaho ti pañcasu mahānadīsu udavaho, na khīyatīti pipāsitehi āgantvā hatthehi pi bhājanehi pi ussiñcitvā khīyamāno pi na khīyati evaṃ taṃ yācituṃ gacchanti, tvam pi saddhāya pūritattā evarūpo yevā 'ti maññamāno ahaṃ taṃ yācituṃ āgañchiṃ, putte me -- ti mayā yācito tava putte mayhaṃ dāsatthāya dehīti.
Taṃ sutvā M. somanassajāto hutvā pasāritahatthe sahassatthavikaṃ ṭhapento viya pabbatapādaṃ unnādento i. g. ā.:
Ja_XXII.10(=547).446: Dadāmi na vikampāmi, issaro naya brāhmaṇa,
pāto gatā rājaputtī sāyaṃ uñchāto ehiti. || Ja_XXII:2129 ||
Ja_XXII.10(=547).447: Ekarattiṃ vasitvāna pāto gacchasi brāhmaṇa
tassā nahāte upaghāte atha ne māladhārine || Ja_XXII:2130 ||
Ja_XXII.10(=547).448: Ekarattiṃ vasitvāna pāto gacchasi brāhmaṇa
nānāpupphehi sañchanne nānāgandhavibhūsite
nānāmūlaphalākiṇṇe gacchiss-ādāya brāhmaṇā 'ti. || Ja_XXII:2131 ||
Ta. issaro ti tvaṃ mama puttānaṃ issaro sāmiko hutvā etto naya nayāhi, api ca kho pan'; etaṃ kāraṇaṃ atthi: etesaṃ mātā rājaputtī phalāphalatthāya pāto gatā sāyaṃ araññato āgamissati tāya ānītāni madhuraphalāphalāni paribhuñjitvā idh'; eva ṭhāne ajj'; ekarattiṃ vasitvā pāto va dārake gahetvā gamissasīti, tassa nahāte ti tāya nahāpite, upaghāte ti sīsamhi upasiṃghite, atha te māladhārine ti atha vicitrāya mālāya alaṃkate mālaṃ vahamāne, pālipotthakesu pana atha te māladhārino ti likhitaṃ, tass'; attho na vicārito, mūlaphalākiṇṇe ti maggapātheyyass'; atthāya dinnehi nānāphalāphalehi ākiṇṇe, gacchissā ti gamissasīti.
Jūjako āha:
[page 544]
544 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).449: Na vāsam abhirocāmi, gamanaṃ mayha ruccati,
antarāyo pi me assa, gacchañ ñeva rathesabha. || Ja_XXII:2132 ||
Ja_XXII.10(=547).450: Na h'; etā yācayogī naṃ, antarāyassa kāriyā,
itthiyo mantaṃ jānanti, sabbaṃ gaṇhanti vāmato. || Ja_XXII:2133 ||
Ja_XXII.10(=547).451: Saddhāya dānaṃ dadato māsaṃ addakkhi mātaraṃ,
antarāyam pi sā kayirā, gacchañ ñeva rathesabha. || Ja_XXII:2134 ||
Ja_XXII.10(=547).452: Amantayassu te putte, mā te mātaraṃ addasuṃ,
saddhāya dānaṃ dadato evaṃ puññaṃ pavaḍḍhati. || Ja_XXII:2135 ||
Ja_XXII.10(=547).453: Āmantayassu te putte, mā te mātaram addasuṃ,
mādisassa dhanaṃ datvā rāja saggaṃ gamissatīti. || Ja_XXII:2136 ||
Ta. na hetā yācayogī nan ti ettha nan ti nipātamattaṃ, i. v. h.:
mahārāja etā itthiyo nāma na hi yācayogī yācanāya anucchavīkā na honti kevalaṃ antarāyassa kāriyā ti dāyakānaṃ puññantarāyaṃ yācakānañ ca lābhantarāyaṃ karonti, mantan ti itthiyo māyaṃ nāma jānanti, vāmato ti sabbaṃ vāmato gaṇhati na dakkhiṇato, saddhāya -- ti kammañ ca phalañ ca saddahitvā dānaṃ dadato, māsan ti mā āsaṃ mātaraṃ addakkhi, kayirā ti kareyya, āmantayassute ti jānāpehi mayā saddhiṃ pesehīti vadati, dadato ti dadantassa.
Vessantaro āha:
Ja_XXII.10(=547).454: Sace tvaṃ n'; icchase daṭṭhuṃ mama bhariyaṃ patibbataṃ
ayyakass'; api dassehi Jāliṃ Kaṇhājinaṃ ubho. || Ja_XXII:2137 ||
Ja_XXII.10(=547).455: Ime kumāre disvāna mañjuke piyabhāṇine
patīto sumano vitto bahuṃ dassati te dhanan ti. || Ja_XXII:2138 ||
Ta. ayyakassā 'ti mayhaṃ pituno Sañjaya-mahārājassa dvinnaṃ kumārānaṃ ayyakassa, dassatīti so rājā tuyhaṃ bahuṃ dhanaṃ dassati.
Jūjako aha:
Ja_XXII.10(=547).456: Acchedanassa bhāyāmi, rājaputta suṇohi me,
rājā daṇḍāya maṃ dajjā vikkiṇeyya haneyya vā
jino dhanañ ca dāse ca gārayhassa brahmabandhuyā ti. || Ja_XXII:2139 ||
Ta. acchedanassā 'ti acchinditvā gahaṇassa bhāyāmi, rājā -- ti ayaṃ brāhmaṇo dārakacoro daṇḍam assa upanethā ti evaṃ daṇḍatthāya maṃ rājānaṃ dadeyya,
[page 545]
10. Vessantarajātaka. (547.) 545
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] gārayh'; assa -- ti kevalaṃ brāhmaṇiyā ca garahitabbā bhavissāmīti.
Vessantaro āha:
Ja_XXII.10(=547).457: Ime kumāre disvāna muñjuke piyabhāṇine
dhamme ṭhito mahārājā Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano
laddhā pītisomanassaṃ bahuṃ dassati te dhanan ti. || Ja_XXII:2140 ||
Jūjako āha:
Ja_XXII.10(=547).458: Nāhan tam pi karissāmi yaṃ maṃ tvaṃ anusāsasi,
dārake ca ahaṃ nessaṃ brāhmaṇiyā paricārake ti. || Ja_XXII:2141 ||
Ta. dārake cā 'ti alaṃ mayhaṃ aññena dhanena ahaṃ ime dārake ca attano brāhmaṇiyā paricārike nessāmīti.
Taṃ tassa pharusavacanaṃ sutvā dārakā piṭṭhipaṇṇasālaṃ gantvā tato piṭṭhipaṇṇasālato pi palāyitvā gumbagahane nilīyitvā tatrāpi Jūjakenāgantvā gahitaṃ viya attānaṃ sampassamānā kampantā katthaci ṭhātuṃ asamatthā ito c'; ito ca dhāvitvā caturassapokkharaṇītīraṃ gantvā ḍalhaṃ vākacīraṃ nivāsetvā udakaṃ oruyha pokkharapattaṃ sīse ṭhapetvā udakena paṭicchannā hutvā aṭṭhaṃsu.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).459: Tato kumārā vyadhitā sutvā luddassa bhāsitaṃ
tena tena padhāviṃsu Jāli Kaṇhājinā ubho ti. || Ja_XXII:2142 ||
Jūjako pi kumāre adisvā Bo-aṃ apasādesi "bho Ve-ra tvaṃ idān'; eva mayhaṃ dārake datvā mayā ‘nāhaṃ Jetuttaranagaraṃ gamissāmi dārake mama brāhmaṇiyā paricārike nessāmīti'; vutte iṅgitasaññaṃ datvā putte palāpetvā ajānanto viya nisinno, n'; atthi maññe lokasmiṃ tayā sadiso musāvādo" ti, taṃ sutvā M. kampito hutvā "te palātā bhavissantīti" cintetvā "brāhmaṇa mā cintayi, ānemi te kumāre" ti uṭṭhāya piṭṭhipaṇṇasālaṃ gantvā tesaṃ vanagahanaṃ paviṭṭhabhāvaṃ ñatvā padavaḷañjānusārena p-tīraṃ gantvā udake otiṇṇapadaṃ disvā
[page 546]
546 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] "udakaṃ oruyha ṭhitā bhavissantīti" ñatvā "tāta Jālīti" pakkositvā gāthādvayam āha:
Ja_XXII.10(=547).460: Ehi tāta piyaputta, pūretha mama pāramiṃ,
hadayaṃ me 'bhisiñcetha, karotha vacanaṃ mama. || Ja_XXII:2143 ||
Ja_XXII.10(=547).461: Yānanāvā ca me hotha acalā bhavasāgare,
jātipāraṃ tarissāmi santāressaṃ sadevakan ti. || Ja_XXII:2144 ||
Tāta Jālīti pakkosi, kumāro pitu saddaṃ sutvā evaṃ cintesi: "brāhmaṇo maṃ yathāruciṃ karotu pitarā saddhiṃ dve kathā na kathessāmīti" sīsaṃ nīharitvā pokkharapattāni viyūhanto udakā uttaritvā M-assa dakkhiṇapāde patitvā gopphakasandhiṃ daḷhaṃ gahetvā parodi, atha naṃ M. āha: "tāta bhaginī te kuhin" ti, "tāta ime sattā nāma bhaye uppanne attānam eva rakkhantīti", atha M. "puttehi me katikā kathā bhavissantīti" ñatvā "ehi amma Kaṇhe" ti pakkositvā gāthadvayaṃ ā.:
Ja_XXII.10(=547).462: Ehi amma piyadhīti, pūretha mama pāramiṃ,
hadayam me 'bhisiñcetha, karotha vacanaṃ mama. || Ja_XXII:2145 ||
Ja_XXII.10(=547).463: Yānanāvā ca me hotha acalā bhavasāgare,
jātipāraṃ tarissāmi uddharissaṃ sadevakan ti. || Ja_XXII:2146 ||
Sāpi "pitarā saddhiṃ dve kathā na kathessāmīti" tath'; eva uttaritvā M-assa vāmapāde patitvā gopphakasandhiṃ daḷhaṃ gahetvā parodi, tesaṃ assūni M-assa phullapadumavaṇṇe pādapiṭṭhe patanti, tassa assūni tesaṃ suvaṇṇaphalakasadisāya piṭṭhiyā patanti, atha M. kumāre uṭṭhāpetvā assāsetvā "tāta Jāli, kiṃ tvaṃ mama dānavittabhāvaṃ na jānāsi, ajjhāsayam me tāta matthakaṃ pāpehīti" vatvā goṇe agghāpento viya tatth'; eva ṭhito kumāre agghāpesi, so kira puttaṃ āmantetvā āha: "tāta Jāli, tvaṃ bhujisso hotukāmo brāhmaṇassa nikkhasahassaṃ datvā bhujisso bhaveyyāsi,
[page 547]
10. Vessantarajātaka. (547.) 547
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bhaginī pi kho pana te uttamarūpadharā, koci nīcajātiko brāhmaṇassa kiñcid eva dhanaṃ datvā tava bhaginiṃ bhujissaṃ katvā jātisambhedaṃ kareyya, aññatra raññā sabbasatadāyako nāma n'; atthi, tasmā bhaginī te bhujissā hotukāmā brāhmaṇassa dāsasataṃ dāsisataṃ hatthis. assas. usabhas. nikkhasatan ti sabbasataṃ datvā bhujissā hotū" 'ti evaṃ kumāre agghāpetvā samassāsetvā assamapadaṃ netvā kamaṇḍalunā udakaṃ gahetvā "ehi vata bho brāhmaṇā" 'ti sabbaññutañāṇassa patthanaṃ katvā udakaṃ pātetvā "puttena me sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena sabbañūtañāṇam eva piyataran" ti paṭhaviṃ unnādento brāhmaṇassa piyaputtadānaṃ adāsi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).464: Tato kumāre ādāya Jāliṃ Kaṇhājinaṃ ubho
brāhmaṇassa adā dānaṃ Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano. || Ja_XXII:2147 ||
Ja_XXII.10(=547).465: Tato kumāre ādāya Jāliṃ Kaṇhājinaṃ ubho
brāhmaṇassa adā vitto puttake dānam uttamaṃ. || Ja_XXII:2148 ||
Ja_XXII.10(=547).466: Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ tadāsi lomahaṃsanaṃ,
yaṃ kumāre padinnamhi medinī samakampatha. || Ja_XXII:2149 ||
Ja_XXII.10(=547).467: Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ tadāsi lomahaṃsanaṃ,
yaṃ pañjalikato rājā kumāre sukhavacchite
brāhmaṇassa adā dānaṃ Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano ti. || Ja_XXII:2150 ||
Ta. vitto ti pītisomanassajāto hutvā, tadāsi yaṃ bhiṃsanakan ti tadā dānatejena unnadantī mahāpaṭhavī kampi, Sinerupabbatarājā onami, sabbe devā sādhukāram adaṃsu, yāva Brahmalokā ekakolāhalam ahosi, khaṇikavassaṃ vassi, akālavijjulatā nicchariṃsu, Himavantavāsino sīhādayo sakala= Himavantaṃ ekaninnādaṃ kariṃsu, evarūpaṃ bhiṃsanakaṃ ahosi, Pāliyaṃ pana medinī samakampathā 'ti ettakam eva vuttaṃ, yan ti yadā, sukhavacchite ti sukhasaṃvaḍḍhite sukhavasite sukhaparipālite adāsīti, bho brāhmaṇa puttena me sataguṇena sahassag. satasahassag. sabbaññūtañāṇam eva piyataran ti tass'; atthāya adāsīti.
[page 548]
548 XXII. Mahānipāta.
M. dānaṃ datvā "aho sudinnaṃ me dānan" ti pītiṃ uppādetvā kumāre olokento aṭṭhāsi. Jūjako pi vanagumbaṃ pavisitvā valliṃ dantehi bhinditvā ādāya kumārassa dakkhiṇahatthaṃ kumārikāya vāmahatthena saddhiṃ ekato bandhitvā tam eva vallikoṭīhi poṭhayamāno gahetvā pāyāsi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).468: Tato so brāhmaṇo luddo lataṃ dantehi chindiya
latāya hatthe bandhitvā latāya anumajjatha. || Ja_XXII:2151 ||
Ja_XXII.10(=547).469: Tato so rajjum ādāya daṇḍam ādāya brāhmaṇo
ākoṭayanto te neti Sivirājassa pekkhato ti. || Ja_XXII:2152 ||
Ta. tesaṃ pahaṭaṭṭhāne chavi chijjati lohitaṃ paggharati, paharaṇakāle aññamaññaṃ piṭṭhiṃ dadanti, ath'; ekasmiṃ visamaṭṭhāne brāhmaṇo pakkhalitvā pati, kumārānaṃ muduhatthehi thaddhavalli gaḷitvā gatā, te rodamānā palāyitvā M-assa santikaṃ āgamiṃsu.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).470: Tato kumārā pakkāmuṃ brāhmaṇassa pamuñciya,
assupuṇṇehi nettehi pitaraṃ so udikkhati. || Ja_XXII:2153 ||
Ja_XXII.10(=547).471: Vedham assatthapattaṃ va pitu pād'; abhivandati,
pitu pādāni vanditvā idaṃ vacanam abravī: || Ja_XXII:2154 ||
Ja_XXII.10(=547).472: Ammā ca tāta nikkhantā, tvañ ca no tāta dassasi,
yāva ammam pi passemu atha no tāta dassasi. || Ja_XXII:2155 ||
Ja_XXII.10(=547).473: Ammā ca tāta nikkhantā, tvañ ca no tāta dassasi,
mā no tvaṃ tāta adadā yāva ammāpi eti no,
tadāyaṃ brāhmaṇo kāmaṃ vikkiṇātu hanātu vā: || Ja_XXII:2156 ||
Ja_XXII.10(=547).474: Balaṃkapādo addhanakho atha ovaḍḍhapiṇḍiko
dīghuttaroṭṭho capalo kaḷāro bhagganāsako || Ja_XXII:2157 ||
Ja_XXII.10(=547).475: Kumbhūdaro bhaggapiṭṭhi atho visamacakkhulo
lohamassu haritakeso valīnaṃ tilakāhato || Ja_XXII:2158 ||
Ja_XXII.10(=547).476: Piṅgalo ca vinato ca vikato ca brahā kharo
ajināni ca sannaddho amanusso bhayānako. || Ja_XXII:2159 ||
[page 549]
10. Vessantarajātaka. (547.) 549
Ja_XXII.10(=547).477: Manusso udāhu yakkho maṃsalohitabhojano
gāmā araññaṃ āgamma dhanaṃ taṃ tāta yācati,
nīyamāne pisācena kin nu tāta udikkhasi, || Ja_XXII:2160 ||
Ja_XXII.10(=547).478: Asmā nūna te hadayaṃ āyasaṃ daḷhabandhanaṃ
yo no baddhe na jānāsi brāhmaṇena dhanesinā
accāyikena luddena yo no gāvo va sumbhati. || Ja_XXII:2161 ||
Ja_XXII.10(=547).479: Idh'; eva acchataṃ Kaṇhā na sā jānāti kismici
migīva khīrasammattā yūthā hīnā pakandatīti. || Ja_XXII:2162 ||
Ta. udikkhatīti pitu santikaṃ gantvā pakampamāno oloketi, vedhan ti vedhamāno, tvañca no tāta dassasīti tāta tvañ ca amhe tāya anāgatāya eva brāhmaṇassa adāsi, mā evaṃ kari, adhivāsehi tvaṃ kālaṃ tāta yāva ammam pi passemu, atha no tāta ammāya diṭṭhakāle tvam pi dassasi, vikkiṇātu hanātu vā ti tāta ammāya āgatakāle esa amhe vikkiṇātu vā hanātu vā yaṃ vā icchati taṃ vā karotu, api ca kho pan'; esa kakkhaḷo pharuso aṭṭhārasahi purisadosehi samannāgato ti aṭṭhārasapurisadose kathesi: tattha balaṃkapādo pattharitapādo, addhanakho ti pūtinakho ti a., atho ovaḍḍhapiṇḍiko ti heṭṭhā galitapiṇḍikatamaṃ, dīghuttaroṭṭho ti mukham pidahitvā ṭhitena uttaroṭṭhena samannāgato, capalo ti paggharitalālo, kaḷāro ti sūkaradāṭhehi samannāgato, bhagganāsako ti bhaggāya nāsāya s., lohamassū ti tambavaṇṇamassu, haritakeso ti suvaṇṇavaṇṇakeso virūḷhakeso, valinan ti sarīracammassa valīnagahito, tilakāhato ti kāḷatilakehi parikkhitto, piṅgalo ti bilālakkhisadisehi akkhīhi s., vinato ti kaṭiyañ ca piṭṭhiyañ ca khandhe cā 'ti tīsu ṭhānesu vaṃko, vikato ti vikatapādo abaddhasandhīti pi vuttaṃ, katākato ti vivarantehi aṭṭhisandhīhi samannāgato, brahā ti dīgho, amanusso ti na manusso manussavesena vicaranto pi yakkho esa, bhayānako ti ativiyā bhiṃsanako, manusso vā udāhu yakkho ti tāta sace evaṃ koci puccheyya atha maṃsalohitabhojano ti vattuṃ yuttaṃ, dhanan taṃ tāta yācatīti tāta esa amhākaṃ maṃsaṃ khāditukāmo tumhe puttadhanaṃ yācati, udikkhasīti majjhattaṃ pekkhasi, asmā nūna te hadayan ti tāta mātāpitunnaṃ hadayan nāma puttesu mudukaṃ hoti puttānaṃ dukkhaṃ na sahati, tava pana pāsāṇo viya maññe hadayaṃ athavā āyasaṃ daḷhabandhanaṃ, tena amhākaṃ evarūpe dukkhe uppanne na jānāsīti ajānanto viya acchasi, accāyikena luddenā 'ti ativiya luddena pamāṇātikkantena, yo no ti brāhmaṇena no amhe kanitthabhātike baddhe bandhite yo tvaṃ na jānāsi, sumbhatīti poṭheti, idheva acchatan ti tāta ayaṃ Kaṇhājinā na kiñci dukkhaṃ jānāti,
[page 550]
550 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yathā nāma khīrasammattā migapotikā yūthaparihīnā mātaraṃ apassantī khīratthāya pakandati evaṃ ammaṃ apassantī kanditvā sussitvā marissatīti, tasmā mañ ñeva brāhmaṇassa dehi, ahaṃ gamissāmi, ayaṃ Kaṇhājinā idh'; eva hotū 'ti.
Evaṃ vutte M. na kiñci kathesi, tato kumāro mātāpitunnaṃ ārabbha paridevanto āha:
Ja_XXII.10(=547).480: Na me idaṃ tathā dukkhaṃ labbhā hi pumunā idaṃ (supra p. 80)
yañ ca ammaṃ na passāmi tam me dukkhataraṃ ito. || Ja_XXII:2163 ||
Ja_XXII.10(=547).481: Na me idaṃ tathā dukkhaṃ labbhā hi pumunā idaṃ
yañ ca tātaṃ na passāmi tam me dukkhataram ito. || Ja_XXII:2164 ||
Ja_XXII.10(=547).482: Sā nūna kapaṇā ammā cirarattāya rucchiti
Kaṇhājinaṃ apassantī kumāriṃ cārudassaniṃ. || Ja_XXII:2165 ||
Ja_XXII.10(=547).483: So nūna kapaṇo tāto cirarattāya rucchiti
Kaṇhājinaṃ apassanto kumāriṃ cārudassaniṃ. || Ja_XXII:2166 ||
Ja_XXII.10(=547).484: Sā nūna kapaṇā ammā ciraṃ rucchiti assame
Kaṇhājinaṃ apassantī kumāriṃ cārudassaniṃ. || Ja_XXII:2167 ||
Ja_XXII.10(=547).485: So nūna kapaṇo tāto ciraṃ rucchiti assame
Kaṇhājinaṃ apassanto kumāriṃ cārudassaniṃ. || Ja_XXII:2168 ||
Ja_XXII.10(=547).486: Sā nūna kapaṇā ammā cirarattāya rucchiti,
aḍḍharatte va ratte vā nadīva avasucchati. || Ja_XXII:2169 ||
Ja_XXII.10(=547).487: So nūna kapaṇo tāto cirarattāya rucchiti.
aḍḍharatte va ratte vā nadīva avasucchati. || Ja_XXII:2170 ||
Ja_XXII.10(=547).488: Ime te jambukā rukkhā vedisā sindhuvāritā
vividhāni rukkhajātāni -- tāni ajja jahāmase. || Ja_XXII:2171 ||
Ja_XXII.10(=547).489: Assatthā panasā ceme nigrodhā ca kapitthanā
vividhāni phalajātāni -- tāni ajja jahāmase. || Ja_XXII:2172 ||
Ja_XXII.10(=547).490: Ime tiṭṭhanti ārāmā ayaṃ sītodakā nadī
yatth'; assu pubbe kīḷāma -- tāni ajja jahāmase. || Ja_XXII:2173 ||
Ja_XXII.10(=547).491: Vividhāni pupphajātāni asmiṃ upari pabbate
yān'; assu pubbe dhārema -- tāni ajja jahāmase. || Ja_XXII:2174 ||
Ja_XXII.10(=547).492: Vividhāni phalajātāni asmiṃ upari pabbate
yān'; assu pubbe bhuñjāma -- tāni ajja jahāmase. || Ja_XXII:2175 ||
Ja_XXII.10(=547).493: Ime no hatthikā assā balivaddā ca no ime
yehi-ssu pubbe kīḷāma -- tāni ajja jahāmase ti. || Ja_XXII:2176 ||
[page 551]
10. Vessantarajātaka. (547.) 551
Ta. pumunā ti bhave vicarantena pumunā purisena mādisena, labbhā ti labhitabbam eva, tamme dukkhataraṃ ito ti tam me ammaṃ passituṃ alabhantassa dukkhaṃ hoti ito poṭhena dukkhato sataguṇena dukkhataraṃ, rucchitīti rodissati, aḍḍharatteva rattevā ti sakalaratte vā amhe saritvā ciraṃ rodissati, avasucchatīti appodakā kunnadī viya avasucchissati, yathā khippam eva sussati evaṃ aruṇe uggacchante yeva sussitvā marissatīti adhippāyen'; evam āha, vedisā ti olambanasākhā, tānīti yesan no mūlapupphaphalāni gaṇhantehi ciraṃ kīḷitaṃ tāni ajja ubho pi mayaṃ jahāma, hatthikā ti ten'; eva amhākaṃ kīḷanatthāya katahatthikā.
Evaṃ paridevamānam eva saddhiṃ bhaginiyā Jūjako pi āgantvā poṭhento gahetvā pakkāmi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).494: Niyyamānā kumārā te pitaraṃ etad abruvuṃ:
ammaṃ ārogyaṃ vajjāsi tvañ ca tāta sukhī bhava. || Ja_XXII:2177 ||
Ja_XXII.10(=547).495: Ime no hatthikā assā balivaddā ca no ime
tāni ammāya dajjāsi sokaṃ tehi vinessati. || Ja_XXII:2178 ||
Ja_XXII.10(=547).496: Ime no hatthikā assā balivaddā ca no ime
tāni ammā udikkhantī sokaṃ pativinessatīti. || Ja_XXII:2179 ||
Mahāsattassa putte arabbha balavasoko uppajji hadayamaṃsaṃ uṇhaṃ ahosi, so kesarasīhena gahitamattavāraṇo viya Rāhumukhe paviṭṭhacando viya kampamāno sakabhāvena sandhāretuṃ asakkonto assupuṇṇehi nettehi paṇṇasālaṃ pavisitvā karuṇaṃ paridevi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).497: Tato Vessantaro rājā dānaṃ datvāna khattiyo
paṇṇasālaṃ pavisitvā karuṇaṃ paridevayīti. || Ja_XXII:2180 ||
Tatoparaṃ Mahāsattassa vilāpagāthā honti:
Ja_XXII.10(=547).498: Ka nv'; ajja chātā tasitā uparucchanti dārakā,
sāyaṃ saṃvesanākāle ko ne dassati bhojanaṃ. || Ja_XXII:2181 ||
Ja_XXII.10(=547).499: Ka nv'; ajja chātā tasitā uparucchanti dārakā,
sāyaṃ saṃvesanākāle amma chāt'; amha detha no. || Ja_XXII:2182 ||
[page 552]
552 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).500: Kathan nu pathaṃ gacchanti pattikā anupāhanā
santāsunehi pādehi, ko ne hatthe gahessati. || Ja_XXII:2183 ||
Ja_XXII.10(=547).501: Kathan nu so na lajjeyya sammukhā paharam mama
adūsakānaṃ puttānaṃ alajjī vata brāhmaṇo. || Ja_XXII:2184 ||
Ja_XXII.10(=547).502: Yo hi me dāsidās'; assa añño vā pana pessiko
tassāpi suvihīnassa ko lajjī paharissati. || Ja_XXII:2185 ||
Ja_XXII.10(=547).503: Vārijasseva me sato baddhassa kumināmukhe
akkosati paharati piye putte apassato ti. || Ja_XXII:2186 ||
Ta. Kanvajjā 'ti kathan nu ajja, uparucchantīti saṭṭhiyojanamaggaṃ upagantvā rodissanti, saṃvesanākāle ti mahājanassa paribhuñjanakāle, ko ne dassatīti ko nesaṃ bhojanaṃ dassati, kathannu pathaṃ gacchantīti kathan nu saṭṭhiyojanamaggaṃ gamissanti, pattikā ti hatthiyānādirahitā, anupāhanā ti upāhanamattehi viyuttā sukhumālā vatapādā, gahessatīti kilamathavinodanatthāya ko gaṇhissati, dāsidāsassā 'ti dāsidāso assa, añño vā -- ti tassa pi dāso ti evaṃ paramparāyo mayhaṃ catuttho pesiyo pesanakārako assa, tassa evaṃ suvihīnassā 'ti ayaṃ Vessantarassa dāsapatidāso ti ñatvā ko ḷajjī paharissatīti lajjāsampanno ko pahareyya, yuttan nu kho tassa nillajjassa mama putte paharitun ti, vārijassevā 'ti kumināmukhe baddhassa macchasseva sato mama, apassato ti akāro nipātamattaṃ passantass'; eva piyaputte akkosati c'; eva garahati ca aho vata dāruṇo ti.
Atha M-assa kumāresu sinehena evaṃ parivitakko udapādi "ayaṃ brāhmaṇo mama putte ativiya viheṭhetīti", sokaṃ sandhāretuṃ asakkonto "brāhmaṇaṃ anubandhitvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā ānessāmi te kumāre" ti, tato "aṭṭhānam etaṃ, kumārānaṃ pīḷanaṃ atidukkhaṃ iti dānaṃ datvā anutappanaṃ nāma sataṃ dhammo na hotīti" cintesi, tadatthajotanāya ime dve parivitakkagāthā nāma honti:
Ja_XXII.10(=547).504: Ādu cāpaṃ gahetvāna khaggaṃ bandhitvā vāmato (III p. 340)
ānayāmi sake putte, puttānaṃ hi vadho dukho. || Ja_XXII:2187 ||
Ja_XXII.10(=547).505: Addhā hi me taṃ dukkharūpaṃ yaṃ kumārā vihaññare,
satañ ca dhammam aññāya ko datvā anutappatīti. || Ja_XXII:2188 ||
Ta. satan ti pubba-Bodhisattānaṃ paveṇiyaṃ dhammaṃ, so kira tasmiṃ khaṇe Bodhisattapaveṇiṃ anussari, tato sabba-Bodhisattānaṃ dhanapariccāgaṃ aṅgapariccāgaṃ jīvitap. puttap. bhariyapariccāgan ti ime pañca mahāpariccāge apariccajitvā Buddha-bhūtapubbā nāma n'; atthi,
[page 553]
10. Vessantarajātaka. (547.) 553
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ahaṃ tesaṃ abbhantaro, mayāpi puttadhītaro adatvā na sakkā Buddhena bhavitun ti cintetvā kiṃ tvaṃ Vessantara paresaṃ dāsatthāya dinnaputtānaṃ dukkhabhāvaṃ na jānāsi yena brāhmaṇaṃ anubandhitvā jīvitakkhayaṃ pāpessāmīti saññaṃ uppādesi, dānaṃ datvā pacchā anutāpo nāma tava ananurūpo ti evaṃ attānaṃ paribhāsitvā sace pi so kumāre māressati dinnakālato paṭṭhāya mama na kiñci hotū 'ti evaṃ daḷhasamādānaṃ adhiṭṭhāya paṇṇasālato nikkhamitvā paṇṇasāladvāre pāsāṇaphalake kañcanapaṭimā viya nisīdi.
Jūjako pi kumāre poṭhetvā nesi. Tato kumāro vilapanto ā.:
Ja_XXII.10(=547).506: Saccaṃ kir'; evam āhaṃsu narā ekacciyā idha
yassa n'; atthi sakāmatā yathā n'; atthi tath'; eva so. || Ja_XXII:2189 ||
Ja_XXII.10(=547).507: Ehi Kaṇhe marissāma n'; atth'; attho jīvitena no
dinn'; amhā ti janindena brāhmaṇassa dhanesino
accāyikassa luddassa yo no gāvo va sumbhati. || Ja_XXII:2190 ||
Ja_XXII.10(=547).508: Ime te jambukā rukkhā vedisā sindhuvāritā (cfr. supra V. 488)
vividhāni rukkhajātāni tāni Kaṇhe jahāmase. || Ja_XXII:2191 ||
Ja_XXII.10(=547).509: Assatthā panasā ceme nigrodhā ca kapitthanā
vividhāni phalajātāni tāni Kaṇhe jahāmase. || Ja_XXII:2192 ||
Ja_XXII.10(=547).510: Ime tiṭṭhanti ārāmā ayaṃ sītodakā nadī
yatth'; assu pubbe kīḷāma tāni Kaṇhe jahāmase. || Ja_XXII:2193 ||
Ja_XXII.10(=547).511: Vividhāni pupphajātāni asmiṃ upari pabbate
yān'; assu pubbe dhārema tāni Kaṇhe jahāmase. || Ja_XXII:2194 ||
Ja_XXII.10(=547).512: Vividhāni phalajātāni asmiṃ upari pabbate
yān'; assu pubbe bhuñjāma tāni Kaṇhā jahāmase. || Ja_XXII:2195 ||
Ja_XXII.10(=547).513: Ime no hatthikā assā balivaddā ca no ime
yehi-ssu pubbe kīlāma tāni Kaṇhe jahāmase ti. || Ja_XXII:2196 ||
Ta. yassā 'ti yassa santike sakāmatā n'; atthi.
Puna brāhmaṇo ekasmiṃ visamaṭṭhāne pakkhalitvā patito, tesaṃ hatthato bandhanaṃ muñcitvā gataṃ, te pahaṭakukkuṭā viya kampamānā palāyitvā ekavegen'; eva pitu santikaṃ gatā.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).514: Niyyamānā kumārā te brāhmaṇassa pamuñciya
tena tena padhāviṃsu Jāli Kaṇhājinā vubho ti. || Ja_XXII:2197 ||
[page 554]
554 XXII. Mahānipāta.
Ta. tena tenā 'ti tena muttakhaṇena yena disābhāgena tesaṃ pitā atthi tena padhāviṃsu, padhāvitvā pitu santikam eva gamiṃsū 'ti a.
Jūjako vegen'; uṭṭhāya vallidaṇḍahattho kappuṭṭhānaggi viya uggiranto āgantvā "ativiya palāyituṃ chekā tumhe" ti hatthe bandhitvā puna nesi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).515: Tato so rajjum ādāya daṇḍam ādāya brāhmaṇo
ākoṭayanto te neti Sivirājassa pekkhato ti. || Ja_XXII:2198 ||
Evaṃ niyyamānesu Kaṇhājinā nivattitvā olokentī pitarā sallapi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).516: Taṃ taṃ Kaṇhājinā voca ayaṃ maṃ tāta brāhmaṇo
laṭṭhiyā patikoṭeti ghare jātaṃ va dāsiyaṃ. || Ja_XXII:2199 ||
Ja_XXII.10(=547).517: Na cāyaṃ brāhmaṇo tāta, dhammikā honti brāhmaṇā,
yakkho brāhmaṇavaṇṇena khādituṃ tāta neti no,
niyyamāne pisācena kin nu tāta udikkhasīti. || Ja_XXII:2200 ||
Ta. tan ti taṃ passamānaṃ nisinnaṃ pitaraṃ Sivirājaṃ, dāsiyan ti dāsikaṃ, khāditun ti khādanatthāya ayaṃ no giridvāraṃ asampatte yeva ubhohi cakkhūhi surattalohitabindū paggharantehi khādissāmīti netīti, khādituṃ pacituṃ vā neti, kiṃ amhe udikkhasi, sabbadā tvaṃ sukhito hohīti.
Daharakumārikāya vilapantiyā kampamānāya gacchantiyā M-assa balavasoko uppajji hadayavatthuṃ uṇham ahosi, nāsikāya appahontiyā mukhena uṇhe assāsapassāse vissajjesi, assūni lohitabindūni hutvā nettehi nikkhamiṃsu, so idaṃ evarūpaṃ dukkhaṃ sinehadosen'; eva jāyati na aññena kāraṇena, sinehaṃ akatvā majjhatten'; eva bhavitabban ti tathārūpaṃ sokasallaṃ attano ñāṇabalena vinodetvā pakatinisinnākāren'; eva nisīdi.
Giridvāraṃ asampatte yeva kumārī vilapantī agamāsi:
Ja_XXII.10(=547).518: Ime no pādukā dukkhā, dīgho c'; addhā suduggamo,
nīce c'; olambate suriyo, brāhmaṇo ca tareti no. || Ja_XXII:2201 ||
[page 555]
10. Vessantarajātaka. (547.) 555
Ja_XXII.10(=547).519: Okandāmasi bhūtāni pabbatāni vanāni ca,
sarassa sirasā vandāma supatitthe ca āpake || Ja_XXII:2202 ||
Ja_XXII.10(=547).520: Tiṇalatā ca osadhyo pabbatāni vanāni ca
ammaṃ ārogyaṃ vajjātha: ayan no neti brāhmaṇo. || Ja_XXII:2203 ||
Ja_XXII.10(=547).521: Vajjantu bhonto ammañ ca Maddiṃ amhāka mātaraṃ:
sace anupatitukāmāsi khippaṃ anupatiyāsi no, || Ja_XXII:2204 ||
Ja_XXII.10(=547).522: Ayaṃ ekapadī eti ujuṃ gacchati assamaṃ
tam eva anupatiyāsi, api passesi no lahuṃ. || Ja_XXII:2205 ||
Ja_XXII.10(=547).523: Aho vata re jaṭini vanamūlaphalahārike
suññaṃ disvāna assamaṃ tan te dukkhaṃ bhavissati. || Ja_XXII:2206 ||
Ja_XXII.10(=547).524: Ativelaṃ nūna ammāya uñchāladdho anappako
yā no baddhe na jānāti brāhmaṇena dhanesinā
accāyikena luddena yo no gāvo va sambhati. || Ja_XXII:2207 ||
Ja_XXII.10(=547).525: Ah'; ajja ammaṃ passemu sāyaṃ uñchāto āgataṃ,
dajjā ammā brāhmaṇassa phalaṃ khuddena missitaṃ, || Ja_XXII:2208 ||
Ja_XXII.10(=547).526: Tadāyaṃ asito dhāto na bāḷhaṃ tarayeyya no,
sutā ca vata no pādā, bāḷhaṃ tāreti brāhmaṇo,
iti tattha vilapiṃsu kumārā mātugiddhino ti. || Ja_XXII:2209 ||
Ta. pādukā ti khuddapādā, okandāmasīti avankandāma, apacitiṃ nīcavuttiṃ dassentā jānāpema, sarassā 'ti imassa padumasarassa pariggāhikān'; eva nāgakulāni sirasā vandāma, supatitthe va āpake ti sobhanatitthāya nadiyā adhivatthadevatāpi vandāma, tiṇalatā cā 'ti tiṇāni ca olambanalatāyo ca, osadhyo ti osadhiyo sabbattha adhivatthā ca devatā sandhāy'; evam āha, anupatitukāmā ti sace pi sā amhākaṃ padānupadaṃ āgantukāmā, api passesi no lahun ti api nāma etāya ekapadiyā anupatamānā puttake te lahuṃ passeyyāsīti evaṃ taṃ vadeyyāthā 'ti, jaṭinīti baddhajaṭaṃ ārabbha āha, mātaraṃ pamukhaṃ viya ālapanena ālapantī āha, ativelan ti pamāṇātikkantaṃ katvā uñchācariyāya laddhaṃ vanamūlaphalāphalaṃ, khuddena missitan ti tañ ca khuddakamadhunā missitaṃ, asito ti asitāsano paribhuttaphalo, dhāto ti suhito, na bāḷhaṃ tarayeyyā 'ti na thaddhavegena nayeyya, mātugiddhino ti matari giddhena samannāgatā balavasinehā evaṃ vilapiṃsū 'ti. Kumārapabbaṃ niṭṭhitaṃ.
[page 556]
556 XXII. Mahānipāta.
Yaṃ pana taṃ raññā paṭhaviṃ unnādetvā brāhmaṇassa piyaputtesu dinnesu yāva Brahmalokā ekakolāhalam ahosi tena bhijjitahadayā Himavantavāsinīdevatāyo tesaṃ brāhmaṇena niyyamānānaṃ vilāpaṃ sutvā mantayiṃsu: "sace Maddī sakālass'; eva assamaṃ āgamissati tattha puttake adisvā Ve-raṃ pucchitvā brāhmaṇassa dinnabhāvaṃ sutvā balavasinehena padānupadaṃ dhāvitvā mahantaṃ dukkhaṃ anubhaveyyā" 'ti, atha te devaputte "tumhe sīhavyagghadīpivesena nimmitvā deviyā gamanamaggaṃ rumbhitvā yāciyamānāpi yāva suriyass'; atthaṃgamā maggaṃ adatvā yathā candālokena assamaṃ pavisati evam assā sīhādīhi aviheṭhanatthāya ārakkhaṃ kareyyāthā" 'ti āṇāpesuṃ.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).527: Tesaṃ lālappitaṃ sutvā tayo vāḷā vane migā
sīho vyaggho ca dīpī ca idaṃ vacanaṃ abravuṃ: || Ja_XXII:2210 ||
Ja_XXII.10(=547).528: Mā h'; eva no rājaputtī sāyaṃ uñchāto āgamā
mā h'; ev'; amhākaṃ nibbhoge heṭhayittha vane migā. || Ja_XXII:2211 ||
Ja_XXII.10(=547).529: Sīho ce naṃ viheṭheyya vyaggho dīpī ca lakkhaṇaṃ
n'; eva Jātikumār'; assa kuto Kaṇhājinā siyā,
ubhayen'; eva jīyetha patiṃ putte ca lakkhaṇā ti. || Ja_XXII:2212 ||
Ta. idaṃ vacanamabravun ti tumhe tayo janā sīho ca vyaggho ca dīpī cā 'ti evaṃ tayo vāḷamigā hothā 'ti idan tāva devatā tayo devaputte abravuṃ, māheva no ti Maddī rājaputtī uñchāto sāyaṃ mā no āgamā candālokena sāyam eva gacchatū 'ti vadanti, mā hevamhākaṃ nibbhoge ti amhākaṃ bhoge vijite amhākaṃ vanaghaṭāya mā naṃ koci migo heṭheti, yathā na heṭṭheti evam assa ārakkhaṃ gaṇhathā ti vadanti, sīho ce nan ti sace hi nam anārakkhaṃ sīhādīsu koci viheṭheyya ath'; assā jīvitakkhayaṃ pattāya n'; eva Jāli assa kuto Kaṇhājinā siyā, evaṃ sā lakkhaṇasampannā, ubhayeneva -- ti dvīhi koṭṭhāsehi jīyeth'; eva, tasmā susaṃvihitam assā ārakkhaṃ karotha 'ti.
Atha te devaputtā "sādhū" 'ti tāsaṃ devatānaṃ vacanaṃ paṭisuṇitvā sīhavyagghadīpino hutvā gantvā tassā āgamanamagge paṭipāṭiyā nipajjiṃsu. Maddī pi kho "ajja mayā dussupino diṭṭho,
[page 557]
10. Vessantarajātaka. (547.) 557
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sakālass'; eva mūlaphalaṃ gahetvā assamaṃ gamissāmīti" kampamānā mūlaphalāni upadhāresi, ath'; assa hatthato khaṇitti patati, tathā aṃsato uggīvañ ca patati, dakkhiṇakkhi ca phandati, phalino rukkhā aphalā viya aphalā ca rukkhā phalino viya khāyiṃsu, dasa disā na paññāyiṃsu, sā "kin nu kho idaṃ pubbe abhūtapubbaṃ ajja hotīti" cintetvā āha:
Ja_XXII.10(=547).530: Khaṇittikam me patati dakkhiṇakkhi ca phandati
aphalā phalino rukkhā sabbā muyhanti me disā. || Ja_XXII:2213 ||
Ja_XXII.10(=547).531: Tassā sāyaṇhakālamhi assamāgamanam pati
atthamitamhi suriyamhi vāḷā panthe upaṭṭhahuṃ. || Ja_XXII:2214 ||
Ja_XXII.10(=547).532: Nīce c'; olambate suriyo dūre ca vata assamo,
yañ ca tesaṃ ito hassaṃ tan te bhuñjeyyuṃ bhojanaṃ. || Ja_XXII:2215 ||
Ja_XXII.10(=547).533: So nūna khattiyo eko paṇṇasālāya acchati
tosento dārake chāte mamaṃ disvā anāyatiṃ. || Ja_XXII:2216 ||
Ja_XXII.10(=547).534: Te nūna puttakā mayhaṃ kapaṇāya varākiyā
sāyaṃ saṃvesanākāle khīrapītā va acchare. || Ja_XXII:2217 ||
Ja_XXII.10(=547).535: Te nūna puttakā mayhaṃ kapaṇāya varākiyā
sāyaṃ saṃvesanākāle vāripītā va acchare. || Ja_XXII:2218 ||
Ja_XXII.10(=547).536: Te nūna puttakā mayhaṃ kapaṇāya varākiyā
paccuggatā maṃ tiṭṭhanti vacchā bālā va mātaraṃ. || Ja_XXII:2219 ||
Ja_XXII.10(=547).537: Te nūna puttakā mayhaṃ kapaṇāya varākiyā
paccuggatā maṃ tiṭṭhanti haṃsā va upari pallale. || Ja_XXII:2220 ||
Ja_XXII.10(=547).538: Te nūna puttakā mayhaṃ kapaṇāya varākiyā
paccuggatā maṃ tiṭṭhanti assamassāvidūrato. || Ja_XXII:2221 ||
Ja_XXII.10(=547).539: Ekāyano ekapatho sarā sobbhā ca passato
aññaṃ maggaṃ na passāmi yena gaccheyya assamaṃ. || Ja_XXII:2222 ||
Ja_XXII.10(=547).540: Migā nam'; atthu rājāno kānanasmiṃ mahabbalā,
dhammena bhātaro hotha, maggaṃ me detha yācitā, || Ja_XXII:2223 ||
Ja_XXII.10(=547).541: Avaruddhass'; ahaṃ bhariyā rājaputtassa sirīmato
tañ cāhaṃ nātimaññāmi Rāmaṃ Sītā v'; anubbatā. || Ja_XXII:2224 ||
Ja_XXII.10(=547).542: Tumhe ca putte passatha sāyaṃ saṃvesanam pati
ahañ ca putte passeyyaṃ Jāliṃ Kaṇhājinaṃ c'; ubho. || Ja_XXII:2225 ||
Ja_XXII.10(=547).543: Bahuñ c'; idaṃ mūlaphalaṃ bhakkho cāyaṃ anappako
tato upaḍḍhaṃ dassāmi maggaṃ me detha yācitā. || Ja_XXII:2226 ||
[page 558]
558 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).544: Rājaputtī ca no mātā rājaputto ca no pitā
dhammena bhātaro hotha maggaṃ me detha yācitā ti. || Ja_XXII:2227 ||
Ta. tassā ti tassā mama, assamāgamanampatīti assamaṃ paṭicca sandhāya āgacchantiyā, upaṭṭhahun ti upaṭṭhāya ṭhitā, te kira paṭhamaṃ paṭipāṭiyā nipajjitvā tāya āgamanakāle uṭṭhāya vijambhitvā maggaṃ rumbhantā paṭipāṭiyā tiriyaṃ aṭṭhaṃsu, yañca tesan ti ahañ ca yaṃ ito mūlaphalaṃ tesaṃ harissan taṃ Ve-ro ca puttakā c'; assā 'ti te tayo pi janā bhuñjeyyuṃ, aññaṃ tesaṃ bhojanaṃ n'; atthi, anāyatin ti anāgacchantiṃ maṃ ñatvā ekako va nūna dārake tosento nisinno ti, saṃvesanākāle ti aññesu divasesu attano khādāpanapivāpanakāle, khīrapītā vā 'ti yathā khīrapākā khīrass'; atthāya kanditvā taṃ alabhitvā kandantā va niddaṃ okkamanti evaṃ phalāphalatthāya kanditvā alabhitvā kandamānā va niddaṃ upagatā bhavissantīti vadati, vāripītā vā 'ti pade yathā pipāsitā pānīyatthāya kanditvā alabhitvā kandantā va niddaṃ okkamantīti iminā nayen'; attho daṭṭhabbo, acchare ti acchanti, paccuggatā -- ti maṃ paccuggatā hutvā tiṭṭhanti, paccuggantun ti pi pātho, paccuggantvā ti a., ekāyano ti ekass'; eva ayano ti ekapadimaggo ekapatho ti so ca eko va dutiyo n'; atthi, okkamitvāpi gantuṃ na sakkā, kasmā yasmā: sarā sobbhā ca passato, nam'; atthū 'ti sā aññaṃ maggaṃ adisvā ete yācitvā paṭikkamāpessāmīti phalapacchiṃ sīsato otāretvā añjalim paggayha namassamānā evam āha, bhātaro ti mayaṃ hi manussarājaputtā tumhe migarājaputtā iti me dhammena bhātaro hotha, avaruddhassā ti raṭṭhato pabbajitassa, Rāmaṃ Sītāvanubatā ti yathā Dasaratha-rājaputtaṃ Rāmaṃ tassa kaniṭṭhā bhaginī Sītā devī tass'; eva aggamahesī hutvā taṃ anubbatā patidevatā hutvā appamattā upaṭṭhāsi tathā aham pi Vessantaraṃ upaṭṭhahāmi nātimaññāmīti vadati, tumhe cā 'ti tumhe ca mayhaṃ maggaṃ datvā sayaṃ gocaragahaṇakāle putte passetha ahañ ca passeyyaṃ, detha me maggan ti yācati.
Atha te devaputtā velaṃ oloketvā "idāni 'ssā maggaṃ dātuṃ velā" ti ñatvā uṭṭhāya apagacchiṃsu.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā imaṃ gātham āha:
Ja_XXII.10(=547).545: Tassā lālappamānāya bahukāruññasaṃhitaṃ
sutvā nelapatiṃ vācaṃ vāḷā patthā apakkamun ti. || Ja_XXII:2228 ||
Ta. nelapatin ti na elapatiṃ elapātarahitaṃ visadaṃ madhuravācaṃ.
Sāpi kho vālesu apagatesu assamaṃ agamāsi, tadā ca puṇṇamūposatho hoti, sā caṃkamanakoṭiyaṃ patvā yesu ṭhānesu pubbe putte passati tesu apassantī āha:
[page 559]
10. Vessantarajātaka. (547.) 559
Ja_XXII.10(=547).546: Imamhi naṃ padesamhi puttakā paṃsukuṇṭhitā
paccuggatā maṃ tiṭṭhanti vacchā bālā va mātaraṃ. || Ja_XXII:2229 ||
Ja_XXII.10(=547).547: Imamhi naṃ padesamhi puttakā paṃsukuṇṭhitā
paccuggatā maṃ tiṭṭhanti haṃsā v'; upari pallale. || Ja_XXII:2230 ||
Ja_XXII.10(=547).548: Imamhi naṃ padesamhi puttakā paṃsukuṇṭhitā
paccuggatā maṃ tiṭṭhanti assamassāvidūrato. || Ja_XXII:2231 ||
Ja_XXII.10(=547).549: Te migā viya ukkaṇṇā samantā-m-abhidhāvino
ānanditā pamuditā vaggamānā va kampare,
ty-ajja putte na passāmi Jāliṃ Kaṇhājinañ c'; ubho. || Ja_XXII:2232 ||
Ja_XXII.10(=547).550: Chakalīva migī chāpaṃ pakkhī muttā va pañjarā
ohāya putte nikkhamiṃ sīhī vāmisāgiddhinī,
ty-ajja putte na passāmi Jāliṃ Kaṇhājinañ c'; ubho. || Ja_XXII:2233 ||
Ja_XXII.10(=547).551: Idaṃ tesaṃ parakkantaṃ nāgānam iva pabbate,
citakā parikiṇṇāyo assamassāvidūrato,
ty-ajja putte na passāmi Jāliṃ Kaṇhājinañ c'; ubho. || Ja_XXII:2234 ||
Ja_XXII.10(=547).552: Vālukāya pi okiṇṇā puttakā paṃsukuṇṭhitā
samantā-m-abhidhāvanti, te na passāmi dārake. || Ja_XXII:2235 ||
Ja_XXII.10(=547).553: Ye maṃ pure paccudenti araññā dūraṃ āyatiṃ
ty-ajja putte na passāmi Jāliṃ Kaṇhājinañ c'; ubho. || Ja_XXII:2236 ||
Ja_XXII.10(=547).554: Chakalīva migī chāpā paccuggantvāna assamā
dūre maṃ pavilokenti, te na passāmi dārake. || Ja_XXII:2237 ||
Ja_XXII.10(=547).555: Idañ ca tesaṃ kīḷanakaṃ patitaṃ paṇḍubeḷuvaṃ,
ty-ajja putte na passāmi Jāliṃ Kaṇhājinañ c'; ubho. || Ja_XXII:2238 ||
Ja_XXII.10(=547).556: Thanā ca mayh'; ime pūrā uro ca sampadālati,
ty-ajja putte na passāmi Jāliṃ Kaṇhājinañ c'; ubho. || Ja_XXII:2239 ||
Ja_XXII.10(=547).557: Ucchaṅge me vicinanti thanā ekā vilambati,
ty-ajja putte na passāmi Jāliṃ Kaṇhājinañ c'; ubho. || Ja_XXII:2240 ||
Ja_XXII.10(=547).558: Y'; assu sāyaṇhasamayaṃ puttakā paṃsukuṇṭhitā
ucchaṅge me vivattanti te na passāmi dārake. || Ja_XXII:2241 ||
Ja_XXII.10(=547).559: Ayaṃ so assamo pubbe samajjo paṭibhāti maṃ,
ty-ajja putte apassantyā bhamate viya assamo. || Ja_XXII:2242 ||
[page 560]
560 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).560: Kim idaṃ appasaddo va assamo paṭibhāti maṃ,
kākolāpi na vassanti, matā me nūna dārakā. || Ja_XXII:2243 ||
Ja_XXII.10(=547).561: Kim idaṃ appasaddo va assamo paṭibhāti maṃ,
sakuṇāpi na vassanti, matā me nūna dārakā ti. || Ja_XXII:2244 ||
Ta. nan ti nipātamattaṃ, paṃsu -- ti paṃsumakkhitā, paccuggatāman ti maṃ paccuggatā hutvā, paccuggantun ti pi pāṭho, paccuggantvān'; eva attho, ukkaṇṇā ti yathā migapotikā mātaraṃ disvā kaṇṇe ukkhipitvā gīvaṃ pasāretvā mātaraṃ upagantvā haṭṭhatuṭṭhā samantā abhidhāvino, vaggamānā -- ti vaggamānā mātuhadayamaṃsaṃ kampenti viya evaṃ pubbe mama puttakā, tyajjā 'ti te ajja na passāmi, chakalīva migī chāpan ti yathā chakalī migī va pañjarasaṃkhātā kulāvakā muttapakkhī va āmisagiddhinī sīhi va attano chāpaṃ ohāya gocarāya pakkamanti tathāhaṃ ohāya putte gocarāya nikkhamin ti vadati, idaṃ tesaṃ parakkantan ti vassāratte sānupabbate nāgānaṃ padavaḷañjaṃ viya idaṃ tesaṃ kīḷanaṭṭhāne ādhāvanaparidhāvanaparakkantaṃ paññāyati, citakā ti sañcitanicitā vālikapuñjā, parikiṇṇāyo ti vippakiṇṇāyo, samantāmabhidhāvantīti aññesu divasesu samantā abhidhāvanti, paccudentīti paccuggacchanti, dūramāyatin ti dūrato āgacchantiṃ. chakalīva migī chāpā ti attano mātaraṃ chakalī va migī viya ca chāpā, idaṃ tesan ti hatthirūpakādīhi kīḷantānaṃ idañ ca tesaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ kīḷanabeḷuvaṃ parigaḷitvā patitaṃ, mayhime ti mayhaṃ ime thanā khīrassa pūrā, uro ca sampadālatīti hadayañ ca phalati, ucchaṅge me vivattanitīti mama ucchaṅge āvattanti vivattanti, samajjo -- ti samajjaṭṭhānaṃ viya upaṭṭhāti, tyajjā 'ti te ajja, apassantyā ti apassantiyā mama, bhamate viyā 'ti kulālacakkaṃ viya bhamati, kākoḷā ti vanakākā, matā nūnā 'ti addhā hatā vā kenaci nītā bhavissanti, sakuṇā ti avasesasakuṇā, matā nūnā 'ti addhā matā bhavissanti.
Iti sā vilapantī M-assa santikaṃ gantvā phalapacchiṃ otāretvā M-aṃ tuṇhīm āsīnaṃ disvā dārake c'; assa santike apassantī āha:
Ja_XXII.10(=547).562: Kim idaṃ tuṇhībhūto si, api ratte va me mano,
kākoḷāpi na vassanti, hatā me nūna dārakā. || Ja_XXII:2245 ||
Ja_XXII.10(=547).563: Kim idaṃ tuṇhībhūto si, api ratte va me mano,
sakuṇāpi na vassanti, matā me nūna dārakā. || Ja_XXII:2246 ||
Ja_XXII.10(=547).564: Kacci nu me ayyaputta migā khādiṃsu dārake,
araññe īrine vivane kena nītā me dārakā. || Ja_XXII:2247 ||
[page 561]
10. Vessantarajātaka. (547.) 561
Ja_XXII.10(=547).565: Ādu te pahitā dūtā ādu suttā piyaṃvadā
ādu bahi nu nikkhantā khiḍḍāsu pasutā nu te. || Ja_XXII:2248 ||
Ja_XXII.10(=547).566: N'; ev'; assa kesā dissanti hatthapādā ca Jālino
sakuṇānañ ca opāto, kena nītā me dārakā ti. || Ja_XXII:2249 ||
Ta. apirattevame ti api balavapaccūse supinaṃ passantiyā viya me mano, migā ti sīhādayo vāḷamigā, iriṇe ti niroje, vivane ti vivitte, dūtā ti ādu Jetuttaranagare Sivirañño santikaṃ tayā dūtaṃ katvā pesitā, suttā ti paṇṇasālaṃ pavisitvā sayitā, ādu bahi no ti ādu te dārakā khiḍḍāpasutā hutvā bahi nikkhantā ti pucchati, nevassakesā dissantīti sāmi Ve-ra n'; eva tesaṃ kāḷañjanavaṇṇā kesā dissanti na jālino ti kañcanajālavicittā hatthapādā, sakuṇānañ ca opāto ti Himavantapadese hatthiliṅgasakuṇā nāma atthi, te opatitvā ākāsen'; eva gacchanti, ten'; etaṃ pucchāmi: kin tehi sakuṇehi nītā, ito aññesam pi kesañci tesaṃ sakuṇānaṃ viya opāto jāto, akkhāhi me: kena nītā me dārakā ti.
Evaṃ vutte pi M. na kiñci āha, atha naṃ sā "deva kasmā mayā saddhiṃ na kathesi ko mama doso" ti vatvā āha:
Ja_XXII.10(=547).567: Idaṃ tato dukkhataraṃ sallaviddho yathā vaṇo,
ty-ajja putte na passāmi Jāliṃ Kaṇhājinañ c'; ubho. || Ja_XXII:2250 ||
Ja_XXII.10(=547).568: Idam pi dutiyaṃ sallaṃ kampeti hadayaṃ mama
ty-ajja putte na passāmi tvañ ca maṃ nābhibhāsasi. || Ja_XXII:2251 ||
Ja_XXII.10(=547).569: Ajj'; eva me imaṃ rattiṃ rājaputta na saṃsasi,
maññe ukkantasattaṃ maṃ pāto dakkhisi no matan ti. || Ja_XXII:2252 ||
Ta. idaṃ tato -- ti sāmi Ve-ra yaṃ mama raṭṭhā pabbājitāyā araññe vasantiyā putte ca apassantiyā dukkhaṃ idaṃ tava mayā saddhiṃ akathanaṃ mayhaṃ tato dukkhataraṃ, tvaṃ hi maṃ ajja daḍḍhaṃ patidahanto viya tālā patitaṃ daṇḍena poṭhento viya tuṇhībhāvena kilamesi, idaṃ hi me hadayaṃ sallaviddho yathā vaṇo tath'; eva kampati c'; eva rujati ca, saṃviddho ti pi pātho, sampatividdho ti attho, ukkantasattaṃ man ti apagatājīvitaṃ, dakkhisi no ti ettha nokāro nipātamatto, maṃ kālass'; eva mataṃ passissasīti attho.
M. "kakkhaḷakathāya naṃ puttasokaṃ jahāpessāmīti" cintetvā imaṃ gātham āha:
[page 562]
562 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).570: Nanu Maddī varārohā rājaputtī yasassinī,
pāto gatāsi uñchāya, kim idaṃ sāyam āgatā ti. || Ja_XXII:2253 ||
Ta. kim -- ti Maddi tvaṃ abhirūpā pāsādikā, Himavante nāma bahuvanacarakā tāpasavijjādharādayo vicaranti, ko jānāti kiñci tayā kataṃ, tvaṃ pāto va gantvā kim idaṃ sāyaṃ āgacchasi, daharakumārake ohāya araññaṃ gatitthiyo nāma sasāmikitthiyo evarūpā na honti, ko nu kho me dārakānaṃ pavatti kiṃ vā me sāmi cintessatīti ettakam pi nāhosi, pāto va gantvā candālokena āgacchasi, mama duggatabhāvass'; eva doso ti tajjetvā vañcetvā kathesi, sā tassa kathaṃ sutvā āha:
Ja_XXII.10(=547).571: Nanu tvaṃ saddam assosi ye saraṃ pātum āgatā
sīhassa vinadantassa vyagghassa ca nikujjitaṃ. || Ja_XXII:2254 ||
Ja_XXII.10(=547).572: Ahu pubbanimittam me vicarantyā brahāvane:
khaṇitto me hatthā patito uggīvañ cāpi aṃsato. || Ja_XXII:2255 ||
Ja_XXII.10(=547).573: Tadāhaṃ vyādhitā bhītā puthuṃ katvāna añjaliṃ
sabbā disā namassisaṃ api sotthi ito siyā. || Ja_XXII:2256 ||
Ja_XXII.10(=547).574: Mā h'; eva no rājaputto hato sīhena dīpinā
dārakā vā parāmaṭṭhā acchakokataracchihi. || Ja_XXII:2257 ||
Ja_XXII.10(=547).575: Sīho vyaggho ca dīpī ca tayo vāḷā vane migā
te maṃ pariyāvaruṃ maggaṃ, tena sāyamhi āgatā ti. || Ja_XXII:2258 ||
Ta. ye saraṃ pātun ti ye panīyaṃ pātuṃ imaṃ saraṃ āgatā, vyagghassa cā 'ti vyagghassa aññesañ ca hatthiādīnañ c'; eva sakuṇasaṃghassa nikujjitaṃ ekaninnādaṃ saddaṃ kiṃ tvaṃ na assosīti pucchati, so pana M-ena puttānaṃ dinnavelāya saddo ahosi, ahu pubbanimittan ti deva imassa me dukkhassa anubhavanatthāya pubbanimittaṃ ahosi, uggīvan ti aṃsakūṭe pacchilagganakaṃ, puthun ti visuṃ visuṃ sabbā disā vidisā namassissaṃ, mā heva no ti amhākaṃ rājaputto sīhādīhi hato mā hotu dārakā acchādīhi parāmaṭṭhā mā hontū 'ti patthayantī namassiṃ, te maṃ pariyāvaruṃ maggan ti sāmi ahaṃ hi imāni ca bhiṃsakāni mahantāni dussupino ca me diṭṭho ajja sakālass'; eva gamissāmīti phalitarukkhe pi aphale viya aphale ca phalite viya passantī kicchena phalāphalāni gahetvā giridvāraṃ sampāpuṇiṃ atha te sīhādayo maṃ disvā maggaṃ paṭipāṭiyā rumhitvā aṭṭhaṃsu, tena sāyaṃ āgat'; amhi, khamāhi me sāmīti.
M. tāya saddhiṃ ettakam eva kathaṃ vatvā yāva aruṇuggamanā na kiñci kathesi, tato paṭṭhāya Maddī nānappakāraṃ vilapantī āha:
[page 563]
10. Vessantarajātaka. (547.) 563
Ja_XXII.10(=547).576: Ahaṃ patiñ ca putte ca āceraṃ iva māṇavo
anuṭṭhitā divārattiṃ jaṭinī brahmacārinī. || Ja_XXII:2259 ||
Ja_XXII.10(=547).577: Ajināni paridahitvā vanamūlaphalabhāriyā
vicarāmi divārattiṃ tuyhaṃ kāmāhi puttakā, || Ja_XXII:2260 ||
Ja_XXII.10(=547).578: Ahaṃ suvaṇṇahāliddiṃ ābhataṃ paṇḍubeluvaṃ
rukkhapakkāni cāhāsiṃ, ime te puttā kīḷanā. || Ja_XXII:2261 ||
Ja_XXII.10(=547).579: Imaṃ muḷālavaṭakaṃ sālukaṃ piñjarodakaṃ
bhuñja khuddehi saṃyuttaṃ saha puttehi khattiya. || Ja_XXII:2262 ||
Ja_XXII.10(=547).580: Padumaṃ Jālino dehi kumudaṃ pana kumāriyā,
māline passa naccante Sivi puttā ti c'; avhaya. || Ja_XXII:2263 ||
Ja_XXII.10(=547).581: Tato Kaṇhājināyāpi nisāmehi rathesabha
mañjussarāya vagguyā assamaṃ upayantiyā. || Ja_XXII:2264 ||
Ja_XXII.10(=547).582: Samānasukhadukkh'; amhā raṭṭhā pabbājitā ubho,
api Siviputte passesi Jāliṃ Kaṇhājinañ c'; ubho. || Ja_XXII:2265 ||
Ja_XXII.10(=547).583: Samaṇe brāhmaṇe nūna brahmacariyaparāyare
ahaṃ loke abhisasiṃ sīlavante bahussute,
ty-ajja putte na passāmi Jāliṃ Kaṇhājinañ c'; ubho ti. || Ja_XXII:2266 ||
Ta. āceram -- ti vattasampanno antevāsī ācariyaṃ viya, anuṭṭhitā ti pāricariyānuṭṭhānena anuṭṭhitā apamattā hutvā paṭijaggāmi, tuyhaṃ kāmā ti tumhākaṃ kāmena tumhe patthayantī, puttakā ti kumāre ālapantī paridevati, suvaṇṇa -- ti puttakā ahaṃ tumhākaṃ nahāpanatthāya suvaṇṇavaṇṇaṃ hāliddiṃ ghaṃsitvā ādāya āgatā, beluvan ti kīḷanatthāya ca vo idaṃ suvaṇṇavaṇṇaṃ beluvapakkam pi mayā āgataṃ rukkhapakkānīti kīḷanatthāya aññāni pi manāpāni rukkhaphalāni āhāsiṃ, ime te ti puttā ime vo kīḷanā ti vadati, muḷālavaṭakan ti muḷālakaṇḍakaṃ, sālukan ti idaṃ uppalādisālukam pi me bahuṃ ābhataṃ piñjarodakan ti siṃghāṭakaṃ, bhuñjā 'ti idaṃ sabbaṃ khuddakamadhunā saṃyuttaṃ puttehi saddhiṃ bhuñjā 'ti paridevati, Siviputtā ti c'; avhayā 'ti sāmi Sivirāja paṇṇasālāya sayāpitaṭṭhānato sīghaṃ putte pakkosa, api Sivīti sāmi Sivirāja api putte passesi sace passasi dassehi, kiṃ maṃ atikilamesi, abhisasin ti tumhākaṃ puttadhītaro mā passitthā 'ti evan nūna akkosi.
[page 564]
564 XXII. Mahānipāta.
Evaṃ vilapamānāya M. na kiñci kathesi, sā tasmiṃ akathente kampamānā candālokena putte vicinantī yesu yesu jamburukkhādīsu ṭhānesu te pubbe kīḷiṃsu tāni tāni patvā paridevantī āha:
Ja_XXII.10(=547).584: Ime te jambukā rukkhā vedisā sindhuvāritā
vividhāni rukkhajātāni, te kumārā na dissare. || Ja_XXII:2267 ||
Ja_XXII.10(=547).585: Assatthā panasā ceme nigrodhā ca kapitthanā
vividhāni phalajātāni, te kumārā na dissare. || Ja_XXII:2268 ||
Ja_XXII.10(=547).586: Ime tiṭṭhanti ārāmā ayaṃ sītodakā nadī
yatth'; assu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare. || Ja_XXII:2269 ||
Ja_XXII.10(=547).587: Vividhāni pupphajātāni asmiṃ upari pabbate
yān'; assu pubbe dhāriṃsu, te kumārā na dissare, || Ja_XXII:2270 ||
Ja_XXII.10(=547).588: Vividhāni phalajātāni asmiṃ upari pabbate
yān'; assu pubbe bhuñjiṃsu, te kumārā na dissare. || Ja_XXII:2271 ||
Ja_XXII.10(=547).589: Ime te hatthikā assā balivaddā ca te ime
yehi-ssu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare ti. || Ja_XXII:2272 ||
Ta. ime te hatthikā ti pabbatūpari dārake adisvā paridevamānā tato oruyha puna assamapadaṃ āgantvā ta. te upadhārentī kīḷanabhaṇḍāni tesaṃ disvā evam āha:
Ja_XXII.10(=547).590: Ime sāmā sasolūkā bahukā kadalimigā
yehi-ssu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare. || Ja_XXII:2273 ||
Ja_XXII.10(=547).591: Ime haṃsā ca koñcā ca mayūrā cittapekkhanā
yehi-ssu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare. || Ja_XXII:2274 ||
Ta. sāmā ti khuddakā sāmā suvaṇṇamigā, sāsolūkā ti sasā ca ulūkā ca.
Sā assamapade piyaputte adisvā nikkhamitvā pupphitavanaghaṭaṃ pavisitvā taṃ taṃ ṭhānaṃ oloketvā āha:
Ja_XXII.10(=547).592: Imā tā vanagumbāyo pupphitā sabbakālikā
yatth'; assu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare. || Ja_XXII:2275 ||
Ja_XXII.10(=547).593: Imā [tā] pokkharaṇiyo rammā cakkavākūpakūjitā (VI 47|19)
mandālakehi sañchannā padumappalakehi ca
yatth'; assu pubbe kīḷiṃsu, te kumārā na dissare. || Ja_XXII:2276 ||
[page 565]
10. Vessantarajātaka. (547.) 565
Ta. vanagumbāyo ti vanagumbā.
Sā katthaci putte adisvā puna M-assa santikaṃ gantvāna dummukhaṃ disvā āha:
Ja_XXII.10(=547).594: Na te kaṭṭhāni bhinnāni, na te udakam ābhataṃ,
aggī pi te na hāpito, kin nu mando va jhāyasi. || Ja_XXII:2277 ||
Ja_XXII.10(=547).595: Piyo piyena saṃgamma samo me vyapahaññati,
ty-ajja putte na passāmi Jāliṃ Kaṇhājinañ c'; ubho ti. || Ja_XXII:2278 ||
Ta. na hāpito ti na jalito, i. v. h.: sāmi tvaṃ pubbe kaṭṭhāni bhindasi udakaṃ āharitvā ṭhapesi aṅgārakapalle aggiṃ karosi ajja tesu ekaṃ pi akatvā kin nu mando va jhāyasi tava kiriyaṃ mayhaṃ na ruccatīti, piyo -- ti Ve-ro mayhaṃ piyo ito me piyataro nāma n'; atthi iminā piyena saṃgamma samāgantvā pubbe samo me vyapahaññati dukkhaṃ vigacchati ajja pana me imaṃ passantiyāpi soko na vigacchati kin nu kho kāraṇan ti, ty ajjā 'ti hotu diṭṭham me kāraṇaṃ: te ajja putte na passāmi tena me imaṃ passantiyāpi soko na vigacchatīti.
Tāya evaṃ vutte M. tuṇhībhūto va nisīdi, sā tasmiṃ akathente sokasamappitā pahaṭakukkuṭī viya kampamānā pana paṭhamaṃ vicaritaṭṭhānāni vicaritvā paccāgantvā āha:
Ja_XXII.10(=547).596: Na kho no deva passāmi yena te nihitā matā,
kākolāpi na vassanti, hatā me nūna dārakā. || Ja_XXII:2279 ||
Ja_XXII.10(=547).597: Na kho no deva passāmi yena te nihitā matā,
sakuṇāpi na vassanti, matā me nūna dārakā ti. || Ja_XXII:2280 ||
Ta. na kho no ti deva na kho amhākaṃ putte passāmi, yena te nihitā matā ti kenaci tesaṃ nihitabhāvam pi na jānāmīti adhippāyen'; evam ā.
Evaṃ vutte pi M. na kiñci kathesi, sā puttasokena putte upadhārentī tatiyam pi tāni ṭhānāni vātavegena vicari, ekarattiṃ vicaritaṭṭhānaṃ parigaṇhantānaṃ pannarasayojanamattaṃ ahosi, atha ratti vibhāyi, aruṇodaye jāte sā punāgantvā M-assa santike ṭhitā paridevi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).598: Sā tattha paridevitvā pabbatāni vanāni ca
puna-d-ev'; assamaṃ gantvā sāmikass'; anti rodati. || Ja_XXII:2281 ||
[page 566]
566 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).599: Na kho no deva passāmi yena te nihitā matā,
kākolāpi na vassanti, hatā me nūna dārakā. || Ja_XXII:2282 ||
Ja_XXII.10(=547).600: Na kho no deva passāmi yena te nihitā matā,
sakuṇāpi na vassanti, matā me nūna dārakā. || Ja_XXII:2283 ||
Ja_XXII.10(=547).601: Na kho no deva passāmi yena te nihitā matā
vicarantī rukkhamūlesu pabbatesu guhāsu ca. || Ja_XXII:2284 ||
Ja_XXII.10(=547).602: Iti Maddī varārohā rājaputtī yasassinī
bāhā paggayha kanditvā tatth'; eva patitā chamā ti. || Ja_XXII:2285 ||
Ta. sāmikassantirodatīti bhi. sā Maddī ta. Vaṃkapabbatakucchiyaṃ sānupabbatavanāni vicarantī paridevitvā punāgantvā sāmikaṃ nissāya tass'; antike ṭhitā puttānaṃ atthāya rodati, na kho no ti ādīni vadantī paridevatīti a., iti Maddīti bhi. evaṃ sā uttamasarīrā varārohā Maddī rukkhamūlādīsu vicarantī dārake adisvā nissaṃsayaṃ matā bhavissantīti, bāhā paggayha kanditvā tass'; eva V-rassa pādamūle chinnasuvaṇṇakadalī viya chamāya pati.
M. "matā" ti saññāya kampamāno "aṭṭhāne videse matā Maddī, sace hi-ssā Jetuttaranagare kālakiriyā abhavissa mahanto parihāro abhavissa, dve raṭṭhāni caleyyuṃ, ahaṃ pana araññe ekako, kin nu kho karissāmīti" uppannabalavasoko satiṃ paccupaṭṭhāpetvā "jānissāmi pi tāvā" 'ti uṭṭhāya tassā hadaye hatthaṃ ṭhapetvā santāpavattiṃ ñatvā kamaṇḍalunā udakaṃ āharitvā sattamāse kāyasaṃsaggaṃ anāpannapubbo pi balavasokena pabbajitabhāvaṃ sallakkhetuṃ asakkonto assupuṇṇehi nettehi tassā sīsaṃ ukkhipitvā urūsu ṭhapetvā udakena paripphosetvā mukhañ ca hadayañ ca parimajjanto nisīdi, Maddī pi kho thokaṃ vītināmetvā satiṃ paṭilabhitvā uṭṭhāya hirottappam paccupaṭṭhāpetvā M-aṃ vanditvā "sāmi V-ra dārakā te kuhiṃ gatā" ti ā. "Devi ekassa me brāhmaṇassa dāsatthāya dinnā" ti.
Sam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).603: Tam ajjhapattaṃ rājaputtiṃ udakena abhisiñcatha,
assatthaṃ naṃ viditvāna atha naṃ etad abravīti. || Ja_XXII:2286 ||
[page 567]
10. Vessantarajātaka. (547.) 567
Ta. ajjhapattan ti attano santikaṃ pattaṃ, pādamūle patitvā visaññībhūtan ti a, naṃ etadabravīti etaṃ ekassa me brāhmaṇassa dāsatthāya dinnā ti vacanaṃ abravi.
Tato tāya "deva putte brāhmaṇassa datvā mama sabbarattiṃ paridevitvā vicarantiyā kin nācikkhīti" vutte M. āha:
Ja_XXII.10(=547).604: Ādiyen'; eva te Maddi dukkhaṃ na kātum icchisaṃ,
daḷiddo yācako vuddho brāhmaṇo gharam āgato
tassa dinnā mayā puttā, Maddi mā bhāyi assasa. || Ja_XXII:2287 ||
Ja_XXII.10(=547).605: Maṃ passa Maddi mā putte mā bāḷhaṃ paridevasi,
lacchāma putte jīvantā ārogā ca bhavāmase. || Ja_XXII:2288 ||
Ja_XXII.10(=547).606: Putte pasuñ ca dhaññañ ca yañ ca-m-aññaṃ ghare dhanaṃ
dajjā sappuriso dānaṃ disvā yācakamāgate,
anumodāhi me Maddi, puttake dānam uttaman ti. || Ja_XXII:2289 ||
Ta. ādiyenevā 'ti ādikena, i. v. h. sace te ahaṃ ādito va tam atthaṃ ācikkhissaṃ tava sokaṃ dhāretuṃ asakkontiyā hadayaṃ phaleyya tasmā ādiyen'; eva te Maddi dukkhaṃ n'; akkhātum icchisan ti, gharam āgato ti imaṃ amhākaṃ vasanaṭṭhānaṃ āgato, arogā ca bhavāmase ti yathā mayaṃ arogā homa jīvamānā avassaṃ putte passissāma, yañcamaññan ti yañ ca aññaṃ ghare, dhanan ti saviññāṇakāviññāṇakaṃ dhanaṃ, dajjā -- ti sappuriso hi uttamatthaṃ patthento uraṃ bhinditvā hadayamaṃsaṃ pi dānaṃ dadeyyā 'ti.
Maddī āha:
Ja_XXII.10(=547).607: Anumodāmi te deva, puttake dānam uttamaṃ,
datvā cittaṃ pasādehi, bhiyyo dānadado bhava || Ja_XXII:2290 ||
Ja_XXII.10(=547).608: Yo tvaṃ maccherabhūtesu manussesu janādhipa
brāhmaṇassa adā dānaṃ Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano ti. || Ja_XXII:2291 ||
Ta. anumodāmi te ti dasa māse kucchiyaṃ dhāretvā divasassa dvittikkhattuṃ nahāpetvā pāyetvā bhojetvā ure nipajjāpetvā paṭijaggitaputtakesu Bo-ena dinnesu sayaṃ patiṃ anumodantī evam ā., iminā kāraṇena jānitabbaṃ pitā va dārakānaṃ sāmiko ti, bhiyyo -- ti mahārāja uttarim pi punappuna dānadāyako hohi sudinnaṃ te dānan ti cittaṃ pasādehi yo tvaṃ maccherābhibhūtesu sattesu piyaputte adāsīti.
Evaṃ vutte M. "Maddi kin nām'; etaṃ kathesi, sace hi mayā putte datvā cittaṃ pasādetuṃ nābhavissa imāni me acchariyāni na pavatteyyun" ti vatvā sabbāni paṭhavininnādādīni kathesi,
[page 568]
568 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tato Maddī tāni acchariyāni kittetvā dānaṃ anumodantī āha:
Ja_XXII.10(=547).609: Ninnāditā te paṭhavi, saddo te tidivaṃ gato
samantā vijjutā āguṃ girīnaṃ va paṭissutā ti. || Ja_XXII:2292 ||
Ta. vijjūtā -- ti akālavijjutā Himavantappadese samantā vicariṃsu, girīnaṃ -- ti girīnaṃ paṭissutasaddo viya viravā uṭṭhahiṃsu.
Ja_XXII.10(=547).610: Tassa te anumodanti ubho Nārada-Pabbatā,
[Indo ca Brahmā ca Pajāpatī ca
Somo Yamo Vessavano ca rājā]
sabbe devā anumodanti Tāvatiṃsā sa-Indakā. || Ja_XXII:2293 ||
Ja_XXII.10(=547).611: Iti Maddī varārohā rājaputtī yasassinī
Vessantarassa anumodi: puttake dānam uttaman ti. || Ja_XXII:2294 ||
Ta. Nārada -- ti ime pi te dve devanikāyā attano attano vimānadvāre ṭhitā va sudinnan te dānan ti anumodanti, tāvatiṃsā -- ti Inda-jeṭṭhakā tāvatiṃsāpi te dānaṃ anumodantīti.
Evaṃ M-ena attano dāne vaṇṇite tam ev'; atthaṃ parivattetvā "mahārāja Ve-ra sudinnaṃ nāma te dānan" ti Maddī pi tad eva dānaṃ vaṇṇayitvā anumodamānā nisīdi, tena Satthā iti Maddīti gātham āhā 'ti. Maddipabbaṃ niṭṭhitaṃ.
Evaṃ tesu aññamaññaṃ sammodanīyaṃ kathaṃ kathentesu Sakko cintesi: "Ve-rājā hiyyo Jūjakassa paṭhaviṃ unnādetvā dārake adāsi, idāni naṃ koci hīnapuriso upasaṃkamitvā sabbalakkhaṇasampannaṃ sīlavatiṃ Maddiṃ yācitvā rājānaṃ ekakaṃ katvā Maddiṃ gahetvā gaccheyya, tato so anātho nippaccayo bhaveyya, brāhmaṇavaṇṇena naṃ upasaṃkamitvā Maddiṃ yācitvā pāramikūṭaṃ gāhāpetvā kassaci avissajjiyaṃ katvā puna naṃ tass'; eva datvā āgamissāmīti" so suriyuggamanavelāya tassa santikaṃ agamāsi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).612: Tato ratyā vivasane suriyass'; uggamanam pati
Sakko brāhmaṇavaṇṇena pāto tesaṃ adissathā 'ti. || Ja_XXII:2295 ||
[page 569]
10. Vessantarajātaka. (547.) 569
Ta. pāto -- ti pāto va tesaṃ dvinnaṃ janānaṃ paññāyamānarūpo purato aṭṭhāsi ṭhitvā ca pana paṭisanthāraṃ karonto ā.:
Ja_XXII.10(=547).613: Kaccin nu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmayaṃ, (V 323|23)
kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū. || Ja_XXII:2296 ||
Ja_XXII.10(=547).614: Kacci ḍaṃsā ca makasā ca appam eva siriṃsapā,
vane vāḷamigākiṇṇe kacci hiṃsā na vijjatīti. || Ja_XXII:2297 ||
Mahāsatto āha:
Ja_XXII.10(=547).615: Kusalañ c'; eva no brahme, atho brahme anāmayaṃ,
atho uñchena yāpema, atho mūlaphalā bahū. || Ja_XXII:2298 ||
Ja_XXII.10(=547).616: Atho ḍaṃsā ca makasā ca appam eva siriṃsapā,
vane vāḷamigākiṇṇe hiṃsā amhaṃ na vijjati. || Ja_XXII:2299 ||
Ja_XXII.10(=547).617: Satta no māse vasataṃ araññe jīvisokinaṃ
idaṃ pi dutiyaṃ passāma brāhmaṇaṃ devavaṇṇinaṃ
ādāya beluvaṃ daṇḍaṃ dhārentaṃ ajinakkhipaṃ. || Ja_XXII:2300 ||
Ja_XXII.10(=547).618: Svāgatan te mahābrahme atho te adurāgataṃ (85|24)
anto pavisa bhaddan te pāde pakkhālayassu te. || Ja_XXII:2301 ||
Ja_XXII.10(=547).619: Tindukāni piyālāni madhuke kāsumāriyo
phalāni khuddakappāni bhuñja brahme varaṃ varaṃ. || Ja_XXII:2302 ||
Ja_XXII.10(=547).620: Idam pi pānīyaṃ sītaṃ ābhataṃ girigabbharā,
tato piva mahābrahme sace tvaṃ abhikaṃkhasīti. || Ja_XXII:2303 ||
Evaṃ tena saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā
Ja_XXII.10(=547).621: Atha tvaṃ kena vaṇṇena kena vā pana hetunā
anuppatto brahāraññaṃ, tam me akkhāhi pucchito ti || Ja_XXII:2304 ||
āgamanakāraṇaṃ pucchi, atha naṃ Sakko: "mahārāja, ahaṃ mahallako idhāgacchanto tava bhariyaṃ Maddiṃ yācituṃ āgato, tam me dehīti" vatvā imaṃ gātham āha:
Ja_XXII.10(=547).622: Yathā vārivaho pūro sabbakālaṃ na khīyati
evam taṃ yācit'; āgañchim bhariyaṃ, me dehi yācito ti. || Ja_XXII:2305 ||
Evaṃ vutte M. "hiyyo brāhmaṇassa dārakā dinnā, araññe ekako va hutvā kathaṃ te Maddiṃ dassāmīti" avatvā pasāritahatthe sahassatthavikaṃ ṭhapento viya asajjetvā abajjhitvā anolīnamanaso giriṃ unnādento imaṃ gātham āha:
[page 570]
570 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).623: Dadāmi na vikampāmi yaṃ maṃ yācasi brāhmaṇa,
santaṃ na-ppatigūhāmi, dāne me ramatī mano ti. || Ja_XXII:2306 ||
Ta. santaṃ -- ti vijjamānaṃ na niguhāmi.
Evañ ca pana vatvā sīgham eva kamaṇḍalunā udakaṃ āharitvā udakaṃ hatthe pātetvā bhariyaṃ brāhmaṇassa adāsi, taṃ khaṇaṃ ñeva heṭṭhāvuttappakārāni sabbāni paṭihāriyāni pātur ahesuṃ.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).624: Maddiṃ hatthe gahetvāna udakassa ca kamaṇḍaluṃ
brāhmaṇassa adā dānaṃ Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano. || Ja_XXII:2307 ||
Ja_XXII.10(=547).625: Tadāsi yaṃ bhiṃsanakaṃ tadāsi lomahaṃsanaṃ
Maddiṃ pariccajantassa medinī samakampatha. || Ja_XXII:2308 ||
Ja_XXII.10(=547).626: N'; ev'; assa Maddībhakuṭī, na sandhīyati na rodati,
pekkhat'; ev'; assa tuṇhī sā, eso jānāti yaṃ varan ti. || Ja_XXII:2309 ||
Ta. adā dānan ti ambho brāhmaṇa Maddito me sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena sabbaññūtañānam eva piyataraṃ, idaṃ me dānaṃ sabbaññūtañāṇapaṭivedhassa paccayo hotū 'ti vatvā dānaṃ adāsi. Vuttam pi c'; etaṃ:
Ja_XXII.10(=547).627: Jāliṃ Kaṇhājinaṃ dhītaṃ Maddideviṃ patibbataṃ
cajamāno na cintesiṃ bodhiyā yeva kāraṇā. || Ja_XXII:2310 ||
Ja_XXII.10(=547).628: Na me dessā ubho puttā, Maddī devī na dessiyā,
sabbaññutam piyaṃ mayhaṃ, tasmā piye adās'; ahan ti. || Ja_XXII:2311 ||
Ta. samakampathā 'ti udakapariyantaṃ katvā kampittha, nevassa Maddībhakuṭīti bhi. tasmiṃ khaṇe Maddīdeviyā mahallakabrāhmaṇassa maṃ rājā detīti kodhavasena mukhe bhakuṭī nāhosi, na sandhīyati na rodatīti n'; eva maṃku ahosi na akkhīni pūretvā rodi, atha kho tuṇhiyā hutvā mādisiṃ itthiṃ dadamāno na nikkāraṇā dassatī, eso ca yaṃ varaṃ taṃ jānātīti phullapadumavaṇṇaṃ assa mukhaṃ pekhat'; eva olokayamānā va ṭhitā ti a.
Ath'; assā M. "kīdisā Maddīti" pucchitvā mukhaṃ olokesi, sā "kiṃ maṃ deva olokesīti" vatvā sīhanādaṃ nadantī i. g. ā.:
Ja_XXII.10(=547).629: Komārī yassāhaṃ bhariyā sāmiko mama issaro,
yass'; icche tassa maṃ dajjā vikkiṇeyya haneyya vā ti. || Ja_XXII:2312 ||
[page 571]
10. Vessantarajātaka. (547.) 571
Ta. yassā 'ti yassa tavāhaṃ kumāriyā bhariyā so tvaṃ ñeva mama sāmī tvaṃ pana issaro ca nāma, dāsiṃ yass'; icchati tassa vā dadeyya dhanena vā atthe sati vikkiṇeyya maṃsena vā atthe sati haneyya, tasmā yaṃ vo ruccati taṃ karotha, nāhaṃ kujjhāmīti.
Atha Sakko tesaṃ paṇītajjhāsayaṃ viditvā thutiṃ akāsi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).630: Tesaṃ saṃkappam aññāya devindo etad abravī:
sabbe jitā te paccūhā ye dibbā ye ca mānusā. || Ja_XXII:2313 ||
Ja_XXII.10(=547).631: Ninnāditā te paṭhavi, saddo te tidivaṃ gato,
samantā vijjutā āguṃ girīnaṃ va patissutā. || Ja_XXII:2314 ||
Ja_XXII.10(=547).632: Tassa te anumodanti ubho Nārada-Pabbatā (cfr. V. 610)
[Indo ca Brahmā ca Pajāpatī ca
Somo Yamo Vessavaṇo ca rājā],
sabbe devā anumodanti dukkaram hi karoti so, || Ja_XXII:2315 ||
Ja_XXII.10(=547).633: Duddadam dadamānānaṃ dukkaraṃ kamma kubbataṃ (IV 65|7)
asanto nānukubbanti,
sataṃ dhammo durannayo. (Saṃyutta I 19|3 etc.) || Ja_XXII:2316 ||
Ja_XXII.10(=547).634: Tasmā satañ ca asatañ ca nānā hoti ito gati:
asanto nirayaṃ yanti santo saggaparāyanā. || Ja_XXII:2317 ||
Ja_XXII.10(=547).635: Yam etaṃ kumāre adadā bhariyaṃ adadā vane vasaṃ
brahmayānam anokkamma sagge te taṃ vipaccatū 'ti. || Ja_XXII:2318 ||
Ta. paccūhā ti paccatthikā, dibbā ti dibbassa paṭibāhakā, mānusā ti mānusayasapaṭibāhakā, ke pana te ti macchariyadhammā te sabbe puttadāraṃ dadantena M-ena jitā, tenāha sabbe jitā te paccūhā ti, dukkaraṃ hi karoti so ti V-ro rājā ekako va araññe vasanto bhariyaṃ brāhmaṇassa dento dukkaraṃ karotīti evaṃ sabbe devā anumodantīti vadati, yametan ti gāthaṃ anumodanaṃ karonto āha, vane vasan ti vane vasanto, brahmayānan ti seṭṭhayānaṃ tividho hi sucaritadhammo evarūpo dānadhammo ariyamaggassa paccayo hotīti brahmayānan ti vuccati yasmā yantaṃ idaṃ ajja dānaṃ dadato nippannaṃ brahmayānaṃ apāyabhūmiṃ anokkamitvā sagge te etaṃ vipaccatu vipākapariyosāne ca sabbaññūtañāṇadāyakaṃ hotū 'ti.
Evaṃ assa Sakko anumodanaṃ katvā "idāni mayā idha papañcaṃ akatvā imaṃ imass'; eva datvā gantuṃ vaṭṭatīti" cintetvā āha:
[page 572]
572 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).636: Dadāmi bhoto bhariyaṃ Maddiṃ sabbaṅgasobhanaṃ
tvaṃ ñeva Maddiyā channo Maddī ca patinā saha. || Ja_XXII:2319 ||
Ja_XXII.10(=547).637: Yathā payo ca saṃkho ca ubho samānavaṇṇino
evaṃ tuvañ ca Maddī ca samānamanacetasā. || Ja_XXII:2320 ||
Ja_XXII.10(=547).638: Avaruddh'; ettha araññasmiṃ ubho sammatāssame
khattiyā gottasampannā sajātā mātupettito
yathā puññāni kayirātha dadantā aparāparan ti. || Ja_XXII:2321 ||
Ta. channo ti anurūpo, samānavaṇṇino ti samānavaṇṇā ubho pi parisuddhā yeva, samānamana -- ti ācārādīhi kammehi, samānena manasaṃkhātena cetasā samannāgatā, avaruddhetthā 'ti raṭṭhato pabbājitā hutvā ettha araññe vasatha, yathā puññānīti Jetuttaranagare vo bahūni puññāni katāni hiyyo puttānaṃ ajja bhariyāya dānavasena pi katānīti ettaken'; eva paritosaṃ akatvā ito uttarim pi aparāparaṃ dadantā yathānurūpāni puññāni kareyyātha yevā 'ti.
Evaṃ vatvā varaṃ dātuṃ attānaṃ ācikkhanto āha:
Ja_XXII.10(=547).639: Sakko 'ham asmi devindo, āgato 'smi tav'; antike,
varaṃ varassu rājisi, vare aṭṭha dadāmi te ti. || Ja_XXII:2322 ||
Kathento yeva ca dibbabhāvena jalanto taruṇasuriyo viya ākāse aṭṭhāsi. Tato Bo. varaṃ gaṇhanto āha:
Ja_XXII.10(=547).640: Varañ ce me ado Sakka sabbabhūtānam issara
pitā maṃ anumodeyya ito pattaṃ sakaṃ gharaṃ,
āsanena nimanteyya, paṭhaman taṃ varaṃ vare. || Ja_XXII:2323 ||
Ja_XXII.10(=547).641: Purisassa vadhaṃ na roceyyaṃ, api kibbisakārikaṃ
vajjhaṃ vadhamhā moceyyaṃ, dutiy'; etaṃ varaṃ vare. || Ja_XXII:2324 ||
Ja_XXII.10(=547).642: Ye ca vuddhā ye ca daharā ye ca majjhimaporisā
mam eva upajīveyyuṃ, tatiy'; etaṃ varaṃ vare. || Ja_XXII:2325 ||
Ja_XXII.10(=547).643: Paradāraṃ na gaccheyyaṃ, sadārapasuto siyaṃ,
thīnaṃ vasaṃ na gaccheyyaṃ, catutth'; etaṃ varaṃ vare. || Ja_XXII:2326 ||
Ja_XXII.10(=547).644: Putto me Sakka jāyetha yo ca dīghāyuko siyā,
dhammena jine paṭhaviṃ, pañcam'; etaṃ varam vare. || Ja_XXII:2327 ||
Ja_XXII.10(=547).645: Tato ratyā vivasane suriyass'; uggamanam pati
dibbā bhakkhā pātubhaveyyuṃ, chaṭṭham etaṃ varaṃ vare. || Ja_XXII:2328 ||
Ja_XXII.10(=547).646: Dadato me na khīyetha, datvā nānutappeyy'; ahaṃ,
dadaṃ cittaṃ pasādeyyaṃ, sattam'; etaṃ varaṃ vare. || Ja_XXII:2329 ||
[page 573]
10. Vessantarajātaka. (547.) 573
Ja_XXII.10(=547).647: Ito vimuccamān'; āhaṃ saggagāmī visesagū
anibbattī tato assaṃ, aṭṭham'; etaṃ varaṃ vare ti. || Ja_XXII:2330 ||
Ta. anumodeyyā 'ti sampaṭiccheyya na kujjheyya, ito pattan ti imamhā araññā sakaṃ gharaṃ anuppattaṃ, āsanenā 'ti rājāsanena, rajjaṃ me detū 'ti vadati, api kibbisa -- ti rājā hutvā rājāparādhikam pi vajjhaṃ vadhamhā moceyyaṃ, evarūpassa pi me vadho nāma mā ruccatu, mameva upajīveyyun ti sabbe te mañ ñeva nissāya upajīveyyuṃ, dhammena jine ti dh. jinātu, samma rajjaṃ kāretū 'ti a., visesagū ti visesagamano hutvā Tusitapure nibbatti hotū 'ti vadati, anibbattī tato assan ti tato Tusitabhavaṇato cavitvā manussattaṃ āgato va punabbhave anibbattī assaṃ, sabbaññūtaṃ pāpuṇeyyan ti vadati.
Ja_XXII.10(=547).648: Tassa taṃ vacanaṃ sutvā devindo etad abravī:
aciraṃ vata te tāto pitā taṃ daṭṭhum essatīti. || Ja_XXII:2331 ||
Ta. daṭṭhum -- li mahārāja tava tāto tava pitā aciren'; eva taṃ passitukāmo hutvā idhāgamissati āgantvā ca pana setacchattaṃ datvā Jetuttaranagaram eva nessati, sabbe te manorathā matthakaṃ pāpuṇissanti, mā cintayi, appamatto hoti mahārājā 'ti.
Evaṃ Mahāsattass'; ovādaṃ datvā Sakko sakaṭṭhānam eva gato.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā imaṃ gātham āha:
Ja_XXII.10(=547).649: Idaṃ vatvāna Maghavā devarājā {Sujampati}
Vessantare varaṃ datvā saggakāyaṃ apakkamīti. || Ja_XXII:2332 ||
Ta. Ve-re ti Ve rassa, apakkamīti gato anuppatto vā ti. Sakkapabbaṃ niṭṭhitaṃ.
Bo. ca Maddī ca sammodamānā Sakka-dattiye assame vasiṃsu. Jūjako pi kumāre gahetvā saṭṭhiyojanaṃ paṭipajji, devatā kumārānaṃ ārakkham akaṃsu, Jūjako pi suriye atthamite kumāre gacche bandhitvā bhūmiyaṃ nipajjāpetvā sayaṃ caṇḍavāḷamigabhayena rukkhaṃ āruyha viṭapantare sayati, tasmiṃ khaṇe eko devaputto Vessantaravaṇṇena ekā devadhītā Maddīvaṇṇenāgantvā kumāre mocetvā hatthapāde sambāhetvā nahāpetvā maṇḍetvā bhojanaṃ bhojetvā dibbasayane sayāpetvā aruṇuggamanakāle baddhākāren'; eva sayāpetvā antaradhāyanti,
[page 574]
574 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evaṃ te devatāsaṃgahena arogā hutvā gacchanti, Jūjako pi devatādhiggahīto hutvā "Kaliṅgaraṭṭhaṃ gacchāmīti" aḍḍhamāsena Jetuttaranagaraṃ patto. Taṃ divasaṃ paccūsakāle Sañjayo pi Sivirājā supinaṃ passi, evarūpo supino ahosi:
rañño mahāvinicchaye nisinnassa eko puriso dve padumāni āharitvā rañño hatthe ṭhapesi, rājā dvīsu kaṇṇesu pilandhi, tesam reṇu bhassitvā rañño udare patati, so pabujjhitvā pāto va brāhmaṇe pucchi, te "ciraṃ pavutthā te deva bandhavā āgamissantīti" vyākariṃsu, so pāto va nānaggarasabhojanaṃ bhuñjitvā vinicchaye nisīdi, devatā brāhmaṇaṃ ānetvā rājaṅgaṇe ṭhapayiṃsu, tasmiṃ khaṇe rājā olokento kumāre disvā āha:
Ja_XXII.10(=547).650: Kass'; etaṃ mukham ābhāti hemaṃ vuttattam agginā
nikkhaṃ va jātarūpassa ukkāmukhapahaṃsitaṃ || Ja_XXII:2333 ||
Ja_XXII.10(=547).651: Ubho sadisapaccaṅgā ubho sadisalakkhaṇā,
Jālissa sadiso eko, ekā Kaṇhājinā yathā. || Ja_XXII:2334 ||
Ja_XXII.10(=547).652: Sīhā bilā va nikkhantā ubho sampatirūpakā,
jātarūpamayā yeva ime dissanti dārakā ti. || Ja_XXII:2335 ||
Ta. vuttattamagginā ti uttattaṃ agginā, bilā -- ti guhato nikkhantasīhā viya.
Evaṃ rājā tīhi gāthāhi kumāre vaṇṇetvā ekaṃ amaccaṃ āṇāpesi: "gacch'; etaṃ brāhmaṇaṃ dārakehi saddhiṃ ānehīti", so vegena gantvā ānesi, atha brāhmanaṃ rājā āha:
Ja_XXII.10(=547).653: Kuto nu bhavaṃ Bhāradvāja ime ānesi dārake ti. || Ja_XXII:2336 ||
Jūjako āha:
Ja_XXII.10(=547).654: Mayhan te dārakā deva dinnā vittena Sañjaya,
ajja pannarasā rattī yato dinnā me dārakā ti. || Ja_XXII:2337 ||
Ta. vittenā 'ti tuṭṭhena pasannena, ajja -- ti mayā imesaṃ laddhadivasato ajja panarasa rattīti vadati.
[page 575]
10. Vessantarajātaka. (547.) 575
Rājā āha:
Ja_XXII.10(=547).655: Kena vā vācapeyyena sammāñāyena saddahe,
ko te taṃ dānam adadā puttake dānam uttaman ti. || Ja_XXII:2338 ||
Ta. kena vā -- ti brāhmaṇa kena piyavacanena te tayā laddhā, sammā ñāyena -- ti musāvādaṃ akatvā sammāñāyena amhe saddahāpeyya, puttake ti attano puttake uttamadānaṃ katvā ko te etaṃ adadā.
Jūjako āha:
Ja_XXII.10(=547).656: Yo yācataṃ patiṭṭhāsi bhūtānaṃ dharaṇī-r-iva
so me Vessantaro rājā putte dāsi vane vasaṃ. || Ja_XXII:2339 ||
Ja_XXII.10(=547).657: Yo yācataṃ gatī āsi savantīnaṃ va sāgaro
so me Vessantaro rājā putte dāsi vane vasan ti. || Ja_XXII:2340 ||
Ta. patiṭṭhāsīti patiṭṭhā āsi.
Taṃ sutvā amaccā Ve-raṃ garahamānā āhaṃsu:
Ja_XXII.10(=547).658: Dukkataṃ vata bho raññā saddhena gharamesinā,
kathan nu puttake dajjā araññe avaruddhake. || Ja_XXII:2341 ||
Ja_XXII.10(=547).659: Idaṃ bhonto nisāmetha yāvant'; ettha samāgatā,
kathaṃ Vessantaro rājā putte dāsi vane vasaṃ. || Ja_XXII:2342 ||
Ja_XXII.10(=547).660: Dāsaṃ dāsiñ ca so dajjā assañ c'; assatarī rathaṃ,
hatthiñ ca kuñjaraṃ dajjā, kathaṃ so dajjā dārake ti. || Ja_XXII:2343 ||
Ta. saddhenā 'ti saddhāsampannenāpi satā gharam āvasantena raññā idaṃ dukkataṃ vata ayuttaṃ vata kataṃ, avaruddhake ti raṭṭhā pabbājite araññe vasante, idaṃ bhonto ti bho nagaravāsino yāvanto ettha samāgatā sabbe imaṃ nisāmetha upadhāretha kathaṃ nāma so putte dāse katvā adāsi, kena nām'; evarūpaṃ katapubban ti adhippāyen'; evam āhaṃsu, dajjā ti dāsidāsādīsu kiñci detu, kathaṃ dajjā dārake ti ime pana dārake kena kāraṇena adāsīti.
Taṃ sutvā kumāro pitu garahaṃ asahanto vātābhihatassa Sineruno bāhunā chaḍḍento viya imaṃ gātham āha:
Ja_XXII.10(=547).661: Yassa n'; atthi ghare dāso asso c'; assatarī ratho
hatthi ca kuñjaro nāgo kiṃ so dajjā pitāmahā 'ti. || Ja_XXII:2344 ||
Rājā āha:
[page 576]
576 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).662: Dānam assa pasaṃsāma nāvanindāma puttakā,
kathan nu hadayaṃ āsi tumhe datvā vanibbake. || Ja_XXII:2345 ||
Ta. dānamassā 'ti puttaka mayaṃ tava pitu dānaṃ pasaṃsāmā na nindāmāti.
Kumāro āha:
Ja_XXII.10(=547).663: Dukkh'; assa hadayaṃ āsi atho uṇham pi passasi
Rohiṇī h'; eva tambakkhī pitā assūni vattayīti. || Ja_XXII:2346 ||
Ta. dukkhassā 'ti pitāmahā Kaṇhājināya vuttaṃ etaṃ vacanaṃ sutvā tassa hadayaṃ dukkhaṃ āsi, Rohiṇī heva -- ti tambavaṇṇā ti Rohiṇī viya tambakkhīhi mama pitā, tasmiṃ khaṇe assūni vattayi.
Idāni taṃ vacanaṃ dassento āha:
Ja_XXII.10(=547).664: Yan taṃ Kaṇhājinā voca: ayaṃ maṃ tāta brāhmaṇo
laṭṭhiyā patikoṭeti ghare jātaṃ va dāsiyaṃ || Ja_XXII:2347 ||
Ja_XXII.10(=547).665: Na cāyaṃ brāhmaṇo tāta, -- dhammikā honti brāhmaṇā --
yakkho brāhmaṇavaṇṇena khādituṃ tāta neti no,
niyyamāne pisācena kin nu tāta udikkhasīti. || Ja_XXII:2348 ||
Atha ne kumāre brāhmaṇaṃ amuñcantaṃ disvā rājā g. ā.:
Ja_XXII.10(=547).666: Rājaputtī ca vo mātā rājaputto ca vo pitā,
pubbe me aṃkam āruyha kiṃ nu tiṭṭhatha ārakā ti. || Ja_XXII:2349 ||
Ta. pubbe me ti tumhe ito pubbe maṃ disvā vegena āgantvā mama aṃkaṃ āruyha idāni kin nu ārakā tiṭṭhatha.
Kumāro āha:
Ja_XXII.10(=547).667: Rājaputtī ca no mātā rājaputto ca no pitā,
dāsā mayaṃ brāhmaṇassa, tasmā tiṭṭhāma ārakā ti. || Ja_XXII:2350 ||
Ta. dāsā mayan ti idāni pana mayaṃ brāhmaṇassa dāsā bhavāmā 'ti.
Rājā āha:
Ja_XXII.10(=547).668: Mā samm'; evaṃ avacuttha, dayhate hadayaṃ mama,
citakā viya me kāyo, āsane na sukhaṃ labhe. || Ja_XXII:2351 ||
Ja_XXII.10(=547).669: Mā samm'; evaṃ avacuttha, bhiyyo sokaṃ janetha maṃ,
nikkiṇissāma daṇḍena, na vo dāsā bhavissatha. || Ja_XXII:2352 ||
[page 577]
10. Vessantarajātaka. (547.) 577
Ja_XXII.10(=547).670: Kimagghiyaṃ hi vo tāta brāhmaṇassa pitā adā,
yathābhūtaṃ me akkhātha, paṭipādentu brāhmaṇan ti. || Ja_XXII:2353 ||
Ta. sammā 'ti piyavacanaṃ, citakā -- ti idāni mama kāyo aṃgāracitakāya āropito viya, janetha man ti janetha me, ayam eva vā pāṭho, nikkiṇissāma daṇḍenā 'ti dhanaṃ datvā mocessāmi, kimagghiyan ti kim agghaṃ katvā, paṭipādentū 'ti dhanaṃ paticchādentu.
Kumāro āha:
Ja_XXII.10(=547).671: Sahassagghaṃ hi maṃ tāta brāhmaṇassa pitā adā
atha Kaṇhājinaṃ kaññaṃ hatthinā ca satena cā 'ti. || Ja_XXII:2354 ||
Ta. sahassagghaṃ hīti deva maṃ tāto nikkhasahassaṃ agghāpetvā adāsi kaniṭṭhaṃ pana Kaṇhājinaṃ hatthinā satena assena ca rathena cā 'ti sabbesaṃ tesaṃ satena antamaso mañ ca paṭipādake upādāya sabbasatena agghāpesīti.
Rājā kumārānaṃ nikkayaṃ dāpento āha:
Ja_XXII.10(=547).672: Uṭṭhehi katte taramāno, brāhmaṇassa avākara,
dāsisataṃ dāsasataṃ gavaṃ hatthūsabhaṃ sataṃ
jātarūpasahassañ ca puttānaṃ dehi nikkayan ti. || Ja_XXII:2355 ||
Ta. avākarā 'ti dehi.
Ja_XXII.10(=547).673: Tato kattā taramāno brāhmaṇassa avākari
dāsisataṃ dāsasataṃ gavaṃ hatthūsabhaṃ sataṃ
jātarūpasahassañ ca puttānaṃ dāsi nikkayan ti. || Ja_XXII:2356 ||
Ta. avākarīti adāsi, nikkayan ti brāhmaṇassa sabbasatañ ca nikkhasahassañ ca kumārānaṃ nikkayaṃ adāsi.
Tathā sattabhūmakañ ca pāsāsaṃ adāsi, brāhmaṇassa parivāro mahā ahosi, so dhanaṃ paṭisāmetvā pāsādaṃ abhiruyha sādhubhojanaṃ bhuñjitvā mahāsayane nipajji, kumāre pi nahāpetvā bhojetvā alaṃkāretvā ekaṃ ayyako ekaṃ ayyakā ti dve pi ucchaṅge upavesayuṃ.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).674: Nikkiṇitvā nahāpetvā bhojayitvāna dārake
samalaṃkaritvā bhaṇḍe ucchaṅge upavesayuṃ. || Ja_XXII:2357 ||
[page 578]
578 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).675: Sīsaṃnahāte sucivatthe sabbābharaṇabhūsite
rājā aṃke karitvāna ayyako paripucchatha. || Ja_XXII:2358 ||
Ja_XXII.10(=547).676: Kuṇḍale ghusite māle sabbālaṃkārabhūsite
rājā aṃke karitvāna idaṃ vacanam abravī: || Ja_XXII:2359 ||
Ja_XXII.10(=547).677: Kacci ubho ārogā te Jāli mātāpitā tava,
kacci uñchena yāpenti, kacci mūlaphalā bahū. (V 323|17). || Ja_XXII:2360 ||
Ja_XXII.10(=547).678: Kacci ḍaṃsā ca makasā ca appam eva siriṃsapā,
vane vāḷamigākiṇṇe hiṃsā tesaṃ na vijjatīti. || Ja_XXII:2361 ||
Ta. kuṇḍale ti kuṇḍalāni pilandhāpetvā, ghusite ti ugghosite manoramaṃ ravaṃ ravante, māle ti pupphāni pilandhāpetvā. aṃke -- ti Jālikumāraṃ aṃke nisīdāpetvā.
Kumāro āha:
Ja_XXII.10(=547).679: Atho ubho arogā me deva mātāpitā mama,
atho uñchena yāpenti, atho mūlaphalā bahū. || Ja_XXII:2362 ||
Ja_XXII.10(=547).680: Atho ḍaṃsā ca makasā ca appam eva siriṃsapā,
vane vāḷamigākiṇṇe hiṃsā tesaṃ na vijjati. || Ja_XXII:2363 ||
Ja_XXII.10(=547).681: Khaṇant'; ālukalambāni biḷālitakkalāni ca (IV 371|23)
kolaṃ bhallāṭakaṃ bellaṃ sā no āhatva posati. || Ja_XXII:2364 ||
Ja_XXII.10(=547).682: Yañ c'; eva sā āharati vanamūlaphalahārikā
taṃ no sabbe samāgantvā rattiṃ bhuñjāma no divā. || Ja_XXII:2365 ||
Ja_XXII.10(=547).683: Ammā va no kisā paṇḍu āharantī dumapphalaṃ
vātātapena sukhumālapadumaṃ hatthagatām iva. || Ja_XXII:2366 ||
Ja_XXII.10(=547).684: Ammāya patanūkesā vicarantyā brahāvane
vane vāḷamigākiṇṇe khaggadīpinisevite. || Ja_XXII:2367 ||
Ja_XXII.10(=547).685: Kesesu jaṭaṃ bandhitvā kacche jallam adhārayi,
cammavāsī chamā seti jātavedaṃ namassatīti, || Ja_XXII:2368 ||
Ta. khaṇantā -- ti khaṇantī ālūni ca kalambāni ca, iminā mātāpitunnaṃ kicchajīvikaṃ vaṇṇeti, ettha no ti nipātamattaṃ, padumaṃ -- ti hatthena madditaṃ padumaṃ viya jātā, patanūkesā ti deva ammāya me brahāvane vicarantiyā te bhamaravaṇṇā kāḷakesā rukkhasākhādīhi viluttā patanukesā jātā, jallamadhārayīti ubhohi kacchehi jallikaṃ dhāreti kiliṭṭhavesena vicaratīti.
Evaṃ mātu dukkhitabhāvaṃ kathetvā ayyakaṃ codento imaṃ gātham āha:
Ja_XXII.10(=547).686: Puttā piyā manussānaṃ lokasmiṃ uḍapajjissuṃ,
na ha nūn'; amhākaṃ ayyassa putte sineho ajāyathā 'ti. || Ja_XXII:2369 ||
[page 579]
10. Vessantarajātaka. (547.) 579
Ta. udapajjisun ti uppajjanti.
Tato rājā attano dosaṃ āvikaronto āha:
Ja_XXII.10(=547).687: Dukkatañ ca hi no putta bhūnahaccaṃ katam mayā
yo 'haṃ Sivīnaṃ vacanā pabbājesiṃ adosakaṃ. || Ja_XXII:2370 ||
Ja_XXII.10(=547).688: Yam me kiñci idha atthi dhanadhaññañ ca vijjati
etu Vessantaro rājā Siviraṭṭhe pasāsatū 'ti. || Ja_XXII:2371 ||
Ta. puttā 'ti putta Jāli etaṃ amhākaṃ dukkataṃ, bhūna- ti vaḍḍhighātakammam, yamme- ti tāta yaṃ kiñci idha atthi sabban te pitu demi, Siviraṭṭhe ti imasmiṃ nagare so rājā hutvā pasāsatu.
Kumāro āha:
Ja_XXII.10(=547).689: Na deva mayhaṃ vacanā ehiti Sivis'; uttamo,
sayam eva devo gantvā[na] siñca bhogehi atrajan ti. || Ja_XXII:2372 ||
Ta. Sivisuttamo ti Siviseṭṭho, siñcā 'ti mahāmegho viya vuṭṭhiyā bhogehi abhisiñca.
Ja_XXII.10(=547).690: Tato senāpatiṃ rājā Sañjayo ajjhabhāsatha:
hatthī assā rathā patti senā sannāhayantu naṃ,
negamā ca maṃ anventu brāhmaṇā ca purohitā. || Ja_XXII:2373 ||
Ja_XXII.10(=547).691: Tato saṭṭhisahassāni yudhino cārudassanā
khippam āyantu sannaddhā nānāvaṇṇeh'; alaṃkatā. || Ja_XXII:2374 ||
Ja_XXII.10(=547).692: Nīlavaṇṇadharā neke pītā neke nivāsitā
aññe lohitatuṇhīsā suddhā neke nivāsitā
khippam āyantu sannaddhā nānāvattheh'; alaṃkatā. || Ja_XXII:2375 ||
Ja_XXII.10(=547).693: Himavā yathā Gandharo pabbato Gandhamādano
nānārukkhehi sañchanno mahābhūtagaṇālayo || Ja_XXII:2376 ||
Ja_XXII.10(=547).694: Osadhehi ca dibbehi disā bhāti pavāti ca
khippam āyantu sannaddhā disā bhāti pavāti ca, || Ja_XXII:2377 ||
Ja_XXII.10(=547).695: Tato nāgasahassāni yojayantu catuddasa
suvaṇṇakacchā mātaṅgā hemakappanavāsasā. || Ja_XXII:2378 ||
Ja_XXII.10(=547).696: Ārūḷhā gāmaṇīyehi tomaraṃkusapāṇihi
khippam āyantu sannaddhā hatthikkhandhehi dassitā. || Ja_XXII:2379 ||
Ja_XXII.10(=547).697: Tato assasahassāni yojayantu catuddasa
ājānīyā va jātiyā sindhavā sīghavāhanā. || Ja_XXII:2380 ||
Ja_XXII.10(=547).698: Arūḷhā gāmaṇīyehi illiyācāpadhārihi (V 259|4)
khippam āyantu sannaddhā assapiṭṭheh'; alaṃkatā. || Ja_XXII:2381 ||
[page 580]
580 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).699: Tato rathasahassāni yojayantu catuddasa
ayosukatanemiyo suvaṇṇacitapakkhare. || Ja_XXII:2382 ||
Ja_XXII.10(=547).700: Aropentu dhaje tattha cammāni kavacāni ca
vipphālentu ca cāpāni daḷhadhammā pahārino
khippam āyantu sannaddhā rathesu rathajīvino ti. || Ja_XXII:2383 ||
Ta. sannāhayantu nan ti sannayhantu, saṭṭhi -- ti mama puttena sahajātā saṭṭhisahassā amaccā, nīlavaṇṇa -- ti eke nīlavaṇṇadharā nīlavatthāni nivāsitā hutvā, mahābhūta -- ti yakkhagaṇānaṃ ālayo, bhāti pavāti cā 'ti{} vuttappakāro Himavā viya ābharaṇavilepanādīhi obhāsayantu c'; eva pavāyantu ca, hatthikkhandhehīti te hatthigāmaṇiyo{} hatthikkhandhehi khippam āyantu, dassitā ti dassitavibhūsanā, ayo -- ti ayena suṭṭhuparikkhitanemiyo, suvaṇṇa -- ti suvaṇṇena khacitapakkhare evarūpe catuddasasahasse rathe yojentū 'ti vadati, vipphālentū 'ti āropentu.
Evaṃ rājā senaṅgaṃ vicāretvā "puttassa me Jettutaranagarato yāva Vaṃkapabbatā aṭṭhūsabhavitthāraṃ āgamanamaggaṃ samatalaṃ katvā maggālaṃkāratthāya idañ c'; idañ ca karothā" 'ti āṇāpento āha:
Ja_XXII.10(=547).701: Lājā olopiyā pupphā mālagandhavilepanā
agghiyāni ca tiṭṭhantu yena maggena ehiti. || Ja_XXII:2384 ||
Ja_XXII.10(=547).702: Gāme gāme sataṃ kumbhā merayassa surāya ca
maggamhi patitiṭṭhantu yena maggena ehiti. || Ja_XXII:2385 ||
Ja_XXII.10(=547).703: Maṃsā pūvā saṃkuliyo kummāsā macchasaṃyutā
maggamhi patitiṭṭhantu yena maggena ehiti || Ja_XXII:2386 ||
Ja_XXII.10(=547).704: Sappi telaṃ dadhiṃ khīraṃ kaṅgu vīhi bahū surā
maggamhi patitiṭṭhantu yena maggena ehiti. || Ja_XXII:2387 ||
Ja_XXII.10(=547).705: Āḷārikā ca sūdā ca naṭanaṭṭakagāyanā
pāṇissarā kumbhathūniyo mandakā sokajjhāyikā. || Ja_XXII:2388 ||
Ja_XXII.10(=547).706: Āhaññantu sabbavīṇā bheriyo deṇḍimāni ca,
kharamukhāni dhamantu vadataṃ ekapokkharā. || Ja_XXII:2389 ||
Ja_XXII.10(=547).707: Mutiṅgā paṇavā saṃkhā godhā parivadentikā
dindimāni ca haññantu kuṭumbā tindimāni cā 'ti. || Ja_XXII:2390 ||
Ta. olopiyā ti lājehi saddhiṃ lājapañcamakāni pupphāni okirantānaṃ okiraṇapupphāni paṭipādeyyāsīti āṇāpeti, mālāgandhavilepanāni maggavitāne olambamālā c'; eva gandhavilepanāni ca,
[page 581]
10. Vessantarajātaka. (547.) 581
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] agghiyāni cā 'ti pupphāgghiyaratanāgghiyāni cā 'ti, yena maggena mama putto ehiti tattha tattha tiṭṭhantu, gāme gāme ti gāmadvāre gāmadvāre patitiṭṭhantū 'ti pipāsitānaṃ pivanatthāya paṭiyāditā hutvā surāmerayakumbhā tiṭṭhantu, {macchasaññutā} ti macchehi yuttā, kaṅguvihīti kaṅgupiṭṭhamayā ca vīhipiṭṭhamayā ca, mandakā ti mundagāyino sokajjhāyikā ti māyākārā aññe pi vā ye keci uppannasokaṃ haraṇasamatthā, kharamukhānīti sāmuddikamahāsaṃkhā muṭṭhisaṃkhā nāḷisaṃkhā, godhāparivadentikā dindimāni kuṭumbadindimānīti imāni cattāri turiyān'; eva.
Evaṃ rājā maggālaṃkāram vicāresi. Jūjako pi pamāṇātikkantaṃ bhuñjitvā jīrāpetuṃ asakkonto tatth'; eva kālam akāsi, rājā tassa sarīrakiccaṃ kārāpetvā nagare bheriñ carāpetvā kañci 'ssa ñātakaṃ na passi, dhanaṃ puna rañño yeva ahosi.
Atha sattame divase sabbā senā sannipati, rājā mahantena parivārena Jāliṃ {magganāyakaṃ} katvā nikkhami.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).708: Sā senā mahatī āsi uyyuttā Sivivāhinī,
Jālinā magganāyena Vaṃkaṃ payāsi pabbataṃ. || Ja_XXII:2391 ||
Ja_XXII.10(=547).709: Kuñcaṃ nadati mātaṅgo kuñjaro saṭṭhihāyano
kacchāya baddhamānāya kuñcaṃ nadati vāraṇo. || Ja_XXII:2392 ||
Ja_XXII.10(=547).710: Ajāniyā hasissiṃsu, nemighoso ajāyatha,
abbhaṃ rajo acchādesi uyyuttā Sivivāhinī. || Ja_XXII:2393 ||
Ja_XXII.10(=547).711: Sā senā mahatī āsi uyyuttā hārahārinī,
Jālinā magganāyena Vaṃkaṃ pāyāsi pabbataṃ. || Ja_XXII:2394 ||
Ja_XXII.10(=547).712: Te pāvisuṃ brahāraññaṃ bahusākhaṃ bahūdijaṃ
puppharukkhehi saṃchannaṃ phalarukkhehi c'; ūbhayaṃ. || Ja_XXII:2395 ||
Ja_XXII.10(=547).713: Tattha bindussarā vaggū nānāvaṇṇā bahūdijā
kujjantam upakujjanti utusampupphite dume. || Ja_XXII:2396 ||
Ja_XXII.10(=547).714: Te gantvā dīgham addhānaṃ ahorattānaṃ accaye
padesan taṃ upāgañchuṃ yattha Vessantaro ahū 'ti. || Ja_XXII:2397 ||
Ta. mahatīti dvādasa akkhohinī saṃkhātā, uyyuttā ti payātā, kuñcaṃ nadatīti Kaliṅgaraṭṭhavāsino brāhmaṇā attano raṭṭhe deve vuṭṭhe taṃ nāgaṃ āharitvā Sañjayassa adaṃsu, so hatthi sāmikaṃ vata passituṃ labhissāmīti tuṭṭho kuñcanādam akāsi, taṃ sandhāy'; etaṃ vuttaṃ, kacchāyā 'ti suvaṇṇakacchāya bajjhamānāya pi tussitvā koñcaṃ nadi, hasissiṃsū 'ti hasiṃsu saddam akaṃsu,
[page 582]
582 XXII. Mahānipāta.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] hārahārinīti haritabbaharaṇasamatthā, pāvisun si pavisiṃsu, bahusākhan ti bahurukkhasākhaṃ, dīgham-ti saṭṭhiyojanamaggaṃ, upāgacchun ti yattha Ve- ahosi taṃ padesaṃ upagatā ti. Mahārājapabbaṃ niṭṭhitaṃ.
Jālikumāro Sumucalindasaratīre khandhāvāraṃ nivāsāpetvā catuddasarathasahassāni āgatamaggābhimukhān'; eva ṭhapāpetvā tasmiṃ tasmiṃ padese sīhavyagghakhaggādisu ārakkhaṃ saṃvidahi, hatthiādīnaṃ saddo mahā ahosi. M. taṃ sutvā "kin nu kho me paccāmittā pitaraṃ ghātetvā mam'; atthāya āgatā" ti maraṇabhayena bhīto Maddiṃ ādāya pabbataṃ āruyha senaṃ olokesi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).715: Tesaṃ sutvāna nigghosaṃ bhīto Vessantaro ahu,
pabbataṃ abhirūhitvā bhīto senaṃ udikkhati. || Ja_XXII:2398 ||
Ja_XXII.10(=547).716: Iṃgha Maddi nisāmehi nigghoso yādiso vane
ājāniyyā hasissanti dhajaggāni ca dissare. || Ja_XXII:2399 ||
Ja_XXII.10(=547).717: Ime ca nūna araññasmiṃ migasaṃghāni luddakā
vāgurāhi parikkhippa sobbhaṃ pātetvā tāvade
vikkosamānā tippāhi hanti nesaṃ varaṃvaraṃ. || Ja_XXII:2400 ||
Ja_XXII.10(=547).718: Yathā mayaṃ adūsakā araññe avaruddhakā
amittahatthatthagatā, passa dubbalaghātakan ti. || Ja_XXII:2401 ||
Ta. iṃghā 'ti codanatthe nipāto, nisāmehīti sakasenā vā paras. vā ti upadhārehi, ime ce nūna -- ti ādīnaṃ aḍḍhatiyagāthānaṃ evaṃ atthasambandho veditabbo: Maddi yathā araññasmiṃ migasaṃghāni luddakā vigurāhi parikkhippa athavā pana sobbhe pātetvā tāvad eva hanatha are duṭṭhamige ti vikkosamānā tippāhi migamāraṇasattīhi nesaṃ migānaṃ varaṃvaraṃ hanti ime ce nūna tath'; eva amhe asabbhāhi vācāhi vikkosamānā tippāhi sattīhi hanissanti mayañ ca adūsakā araññe avaruddhakā raṭṭhā pabbājitā vasāma, evaṃ sante pi amittahatthatthagatā ti amittānaṃ hatthatthaṃ gatā, passa imaṃ dubbalaghātakan ti maraṇabhayena paridevi.
Sā tassa vacanaṃ sutvā senaṃ oloketvā "sakasenāya bhavitabban" ti M-aṃ assāsentī imaṃ gātham āha:
[page 583]
10. Vessantarajātaka. (547.) 583
Ja_XXII.10(=547).719: Amittā na-ppasaheyyuṃ aggīva udakaṇṇave
tad eva tvaṃ vicintehi api sotthi ito siyā ti. || Ja_XXII:2402 ||
Ta. aggīva -- ti yathā tiṇukkādivasena upanīto aggi aṇṇavasaṃkhātāni puthulagambhīrāni udakāni na-ppasahati tāpetuṃ na sakkoti tathā taṃ amittā na saheyyuṃ nābhibhavissanti, tadevā 'ti yaṃ Sakkena tuyhaṃ varaṃ datvā mahārāja na cirass'; eva te pitā ehiti vuttaṃ tad eva tvaṃ vicintehi, api ca nāma ito balakāyato amhākaṃ sotthi siyā ti.
Atha M. sokaṃ apanuditvā tāya saddhiṃ pabbatā oruyha paṇṇasāladvāre nisīdi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).720: Tato Vessantaro rājā orohitvāna pabbatā
nisīdi paṇṇasālāyaṃ daḷhaṃ katvāna mānasan ti. || Ja_XXII:2403 ||
Ta. daḷhaṃ -- ti mayaṃ pabbajitā nāma amhākaṃ ko kiṃ karissatīti thiraṃ daḷhaṃ katvā nisīdiṃsu.
Tasmiṃ khaṇe Sañjayo deviṃ āmantetvā "bhadde Phusati, amhesu sabbesu ekato gatesu soko mahā bhavissati, paṭhamaṃ tāva ahaṃ gacchāmi, tato ‘idāni sokaṃ vinodetvā nisinnā bhavissantīti'; sallakkhetvā tvaṃ mahantena parivārena gaccheyyāsīti" atha thokaṃ kālaṃ vītināmetvā Jāliñ ca Kaṇhājinañ ca "āgacchantū" ti vatvā rathaṃ nivattetvā āgatamaggābhimukhaṃ katvā tattha tattha ārakkhaṃ saṃvidahitvā alaṃkatahatthikkhandhagato puttassa santikaṃ agamāsi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).721: Vinivattayitvā rathaṃ votthāpetvāna seniyo
ekaṃ araññe viharantaṃ pitā puttaṃ upāgami. || Ja_XXII:2404 ||
Ja_XXII.10(=547).722: Hatthikkhandhato oruyha ekaṃso pañjalikato
parikkhitto amaccehi puttaṃ siñcitum āgami. || Ja_XXII:2405 ||
Ja_XXII.10(=547).723: Tatth'; addasa kumāraṃ so rammarūpaṃ samāhitaṃ
nisinnaṃ paṇṇasālāyaṃ jhāyantaṃ akutobhayan ti. || Ja_XXII:2406 ||
Ta. votthāpetvāna -- ti ārakkhanatthāya balakāye ca vavatthapetvā, ekaṃso ti ekaṃsakatauttarāsaṅgo, siñcitum -- ti rajje abhisiñcituṃ upāgami, rammarūpan ti anañjitaṃ amaṇḍitaṃ.
[page 584]
584 XXII. Mahānipāta.
Ja_XXII.10(=547).724: Tañ ca disvāna āyantaṃ pitaraṃ puttagiddhinaṃ
Vessantaro ca Maddī ca paccuggantvā avandisuṃ. || Ja_XXII:2407 ||
Ja_XXII.10(=547).725: Maddī ca sirasā pāde sasurassābhivādayi,
Maddī ahañ hi te deva pāde vandāmi te husā,
te su tattha palissajja pāṇinā parimajjathā 'ti. || Ja_XXII:2408 ||
Ta. pāde -- ti ahaṃ te husā pāde vandāmīti evaṃ vatvā vandi, tesu tatthā 'ti te ubho jane tasmiṃ Sakkadattiye assame palissajitvā hadaye nipajjāpetvā paricumbitvā mudukena pāṇinā parimajjatha piṭṭhiyo tesaṃ parimajji.
Tato roditvā paridevitvā rājā soke nibbute tehi saddhiṃ paṭisanthāraṃ karonto āha:
Ja_XXII.10(=547).726: Kacci vo kusalaṃ putta, kacci putta anāmayaṃ,
kacci uñchena yāpetha, kacci mūlaphalā bahū. || Ja_XXII:2409 ||
Ja_XXII.10(=547).727: Kacci ḍaṃsā ca makasā ca appam eva siriṃsapā,
vane vāḷamigākiṇṇe kacci hiṃsā na vijjatīti. || Ja_XXII:2410 ||
Pitu vacanaṃ sutvā Mahāsatto āha:
Ja_XXII.10(=547).728: Atthi no jīvikā deva yā ca yādisi kīdisā,
kasirā hi jīvikā homa, uñchācariyena jīvitaṃ. || Ja_XXII:2411 ||
Ja_XXII.10(=547).729: Aniddhinaṃ mahārāja damet'; assaṃ va sārathi
ty-amhā aniddhikā dantā, asamiddhi dameti no. || Ja_XXII:2412 ||
Ja_XXII.10(=547).730: Api no kisāni maṃsāni pitu mātu adassanā
avaruddhānaṃ mahārāja araññe jīvisokinan ti. || Ja_XXII:2413 ||
Ta. yādisikī disā ti yā vā sā vā, lāmakā ti a., kasirā hi yīvikā homā 'ti tāta amhākaṃ uñchācariyāya jīvitaṃ nāma kīdisaṃ, dukkhā no jīvikā ahosi, aniddhinan ti mahārāja aniddhiṃ asamiddhiṃ daliddapurisaṃ nāma dameti sā va aniddhi cheko sārathi assaṃ viya, dametīti nibbisevanaṃ karoti, te mayaṃ idha vasantā aniddhikā dantā nibbisevanā katā, asamiddhi yeva no dametīti, dametha no ti pi pāṭho damayittha no ti a., jīvisokinan ti avigatasokānaṃ kiṃ nāma amhākaṃ sukhan ti vadati.
Evañ ca pana vatvā puna puttānaṃ pavattiṃ pucchanto āha:
Ja_XXII.10(=547).731: Ye pi te Siviseṭṭhassa dāyādappattamānasā
Jāli Kaṇhājinā c'; ubho brāhmaṇassa vasānugā
accāyikassa luddassa yo ne gāvo va sumbhati || Ja_XXII:2414 ||
[page 585]
10. Vessantarajātaka. (547.) 585
Ja_XXII.10(=547).732: Te rājaputtiyā putte yadi jānātha saṃsatha,
pariyāpuṇātha no khippaṃ sappadaṭṭhaṃ va māṇavan ti. || Ja_XXII:2415 ||
Ta. dāyādappattamānasā ti mahārāja ye te tava Siviseṭṭhassa dāyādā appattamānasā asampuṇṇamanorathā hutvā brāhmaṇassa vasānugā jātā te dve kumārā yo so brāhmaṇo gāvo va sumbhati te rājaputtiyā putte yadi diṭṭhavasena vā sutavasena vā jānātha saṃsatha, sappadaṭṭhaṃ vā 'ti visaṃ nimmadanatthāya sappadaṭṭhaṃ māṇavan tikicchantā viya khippaṃ no pariyāpuṇātha kathetā 'ti vadati.
Rājā āha:
Ja_XXII.10(=547).733: Ubho kumārā nikkitā Jāli Kaṇhājinā c'; ubho
brāhmaṇassa dhanaṃ datvā putta mā bhāyi assasā 'ti. || Ja_XXII:2416 ||
Ta. nikkitā ti nikkayaṃ datvā gahitā.
Taṃ sutvā M. paṭiladdhassāso pitarā saddhiṃ paṭisanthāram akāsi:
Ja_XXII.10(=547).734: Kaccin nu tāta kusalaṃ kacci tāta anāmayaṃ,
kacci nu tāta me mātu cakkhuṃ na parihāyatīti. || Ja_XXII:2417 ||
Ta. cakkhun ti puttasokena rodantiyā cakkhuṃ na parihāyati.
Rājā āha:
Ja_XXII.10(=547).735: Kusalañ c'; eva me putta, atho putta anāmayaṃ
atho pi putta te mātu cakkhuṃ na parihāyatīti. || Ja_XXII:2418 ||
Mahāsatto āha:
Ja_XXII.10(=547).736: Kacci ārogaṃ yoggan te, kacci vahati vāhanaṃ,
kacci phītā janapadā, kacci vuṭṭhi na chijjatīti. || Ja_XXII:2419 ||
Tattha vuṭṭhīti vuṭṭhidhārā.
Rājā āha:
Ja_XXII.10(=547).737: Atho ārogaṃ yoggam me, atho vahati vāhanaṃ,
atho phītā janapadā, atho vuṭṭhi na chijjatīti. || Ja_XXII:2420 ||
Evaṃ sallapantānaṃ ñeva Phusatī pi kho devī "idāni sokaṃ tanuṃ katvā nisinnā bhavissantīti" sallakkhetvā mahāparivārena saddhiṃ puttassa santikaṃ agamāsi.
[page 586]
586 XXII. Mahānipāta.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).738: Icc-eva mantayantānaṃ mātā tesaṃ adissatha
rājaputtī giridvāre pattiyā anupāhanā. || Ja_XXII:2421 ||
Ja_XXII.10(=547).739: Tañ ca disvāna āyantiṃ mātaraṃ puttagiddhiniṃ
Vessantaro ca Maddī ca paccuggantvā avandayuṃ. || Ja_XXII:2422 ||
Ja_XXII.10(=547).740: Maddī ca sirasā pāde sassuyā abhivādayi:
Maddī aham pi te ayye pāde vandāmi te husā. || Ja_XXII:2423 ||
Ja_XXII.10(=547).741: Maddiñ ca puttakā disvā dūrato sotthim āgatā
kandantā abhidhāviṃsu vacchā bālā va mātaraṃ. || Ja_XXII:2424 ||
Ja_XXII.10(=547).742: Maddī ca puttake disvā dūrato sotthim āgate
vāruṇīva pavedhentī thanadhārābhisiñcathā 'ti. || Ja_XXII:2425 ||
Ta. Maddī cā 'ti tesaṃ hi Phusatideviṃ vanditvā ṭhitakāle puttā kumārakumārikāhi parivutā āgamiṃsu, Maddī tesaṃ āgamanamaggaṃ olokentī yeva aṭṭhāsi, sā te soṭṭhim āgacchante disvā sakabhāvena sandhāretuṃ asakkontī taruṇamacchā viya bhāvam pavedhamānā tato pāyāsi, te pi taṃ disvā paridevantā tadabhimukhā va pāyiṃsu, kandantā abhidāviṃsū 'ti kandantā abhidhāviṃsu, vāruṇīvā 'ti yakkhāviṭṭhā ikkhaṇikā viya pavedhamānā, thanadhārā abhisiñcathā 'ti sā kira mahantena saddena paridevitvā kampamānā visaññī hutvā dīghato paṭhaviyaṃ pati, kumārāpi vegenāgantvā visaññī hutvā mātu upari yeva patitā, tasmiṃ khaṇe tassā dvīhi thanehi dve khīradhārā nikkhamitvā tesaṃ mukhe yeva pavisiṃsu, sace kira ettako assāso nābhavissa dve kumārā sukkhahadayā hutvā anassiṃsu, Ve-pi piyaputte disvā sokaṃ sandhāretuṃ asakkonto visaññī hutvā tatth'; eva papati, mātāpitaro pi visaññī hutvā tatth'; eva papatiṃsu, tathā sahajātā saṭṭhisahassā amaccā, taṃ kāruññaṃ passanto tesu eko pi sandhāretuṃ nāsakkhi, sakalāssamapadaṃ yugantavātamathitaṃ viya sālavanaṃ ahosi.
Tasmiṃ khaṇe pabbatā nadiṃsu paṭhavī kampi mahāsamuddo saṃkhubhi Sineru girirājā onami, chakāmāvacaradevalokā ekakolāhalā ahesuṃ, Sakko devarājā "cha khattiyā saparisā visaññā jātā, tesu eko pi uṭṭhāya kassaci sarīre udakaṃ siñcituṃ samattho n'; atthi, pokkharavassaṃ vassāpessāmīti" cintetvā chakhattiyasamāgame p-vassaṃ vassāpesi, ye ta. temitukāmā te tementi atemitukāmānam upari ekabindum pi na saṇṭhāti, padumapattato udakaṃ viya vinivaṭṭetvā gacchati, iti pokkharavane patitaṃ vassaṃ viya taṃ vassaṃ ahosi, cha khattiyā assāsaṃ paṭilabhiṃsu,
[page 587]
10. Vessantarajātaka. (547.) 587
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] mahājano "ñātisamāgame pokkharavassaṃ vassi, mahāpaṭhavī kampīti" acchariyaṃ pavadesi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).743: Samāgatānaṃ ñātīnaṃ mahāghoso ajāyatha,
pabbatā samanādiṃsu, mahī ākampitā ahu. || Ja_XXII:2426 ||
Ja_XXII.10(=547).744: Vuṭṭhidhāraṃ pavecchanto devo pāvassi tāvade,
atha Vessantaro rājā ñātīhi samapajjatha. || Ja_XXII:2427 ||
Ja_XXII.10(=547).745: Nattāro suṇisā putto rājā devī ca ekato
yadā samāgatā āsuṃ tadāsi lomahaṃsanaṃ,
pañjalikā tassa yācanti rodantā bheravā vane. || Ja_XXII:2428 ||
Ja_XXII.10(=547).746: Vessantarañ ca Maddiñ ca sabbe raṭṭhā samāgatā:
tvan no si issaro rājā, rajjaṃ kāretha no ubho ti. || Ja_XXII:2429 ||
Ta ghoso ti kāruññaghoso, pañjalikā ti sabbe nāgarā c'; eva negamajānapadā ca paggahitañjalī hutvā, tassayācatīti tassa pādesu patitvā roditvā kanditvā deva tvaṃ no sāmi issaro pitā te idh'; eva abhisiñcitvā nagaraṃ netukāmo kulasantakaṃ setacchattaṃ paṭicchathā 'ti yācanti. Chakhattiyakhaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.
Taṃ sutvā M. pitarā saddhiṃ sallapanto imaṃ g. ā.:
Ja_XXII.10(=547).747: Dhammena rajjaṃ kārentaṃ raṭṭhā pabbājayittha maṃ
tvañ ca jānapadā c'; eva negamā ca samāgatā ti. || Ja_XXII:2430 ||
Tato rājā puttaṃ khamāpento
Ja_XXII.10(=547).748: Dukkatañ ca hi no putta bhūnahaccaṃ katam mayā
yo 'haṃ Sivīnaṃ vacanā pabbājesiṃ adūsakan ti || Ja_XXII:2431 ||
imaṃ gāthaṃ vatvā attano dukkhaharaṇatthaṃ yācanto imaṃ, gātham āha:
Ja_XXII.10(=547).749: Yena kenaci vaṇṇena pitu dukkhaṃ udabbahe
mātu bhaginiyā cāpi api pāṇehi attano ti. || Ja_XXII:2432 ||
Ta. udabbahe ti hareyya, api pāṇehīti tāta puttena nāma jīvitaṃ pariccajitvā mātāpitunnaṃ sokadukkhaṃ haritabbaṃ, tasmā mama vacanaṃ karohi:
imaṃ isiliṅgaṃ haritvā rājavesaṃ gaṇha tātā 'ti iminā kira naṃ adhippāyen'; evam āha.
[page 588]
588 XXII. Mahānipāta.
Bo-rajjaṃ kāretukāmo va ettake pana akathite "garukaṃ nāma na hotīti" tattha rājānaṃ kathesi, M. "sādhū" 'ti sampaṭicchi, ath'; adhivāsanaṃ viditvā sahajātā saṭṭhisahassā amaccā
Ja_XXII.10(=547).750a: Nahānakāle mahārāja rajojallaṃ pavāhayā 'ti || Ja_XXII:2433a ||
vadiṃsu, atha ne M. "thokaṃ adhivāsethā" 'ti vatvā paṇṇasālaṃ pavisitvā isibhaṇḍaṃ omuñcitvā paṭisāmetvā p-sālato nikkhamitvā "idam mayā navamāse aḍḍhamāsañ ca samaṇadhammassa kataṭṭhānaṃ, pāramīkūṭaṃ gaṇhantena dānaṃ datvā paṭhaviyā kampitaṭṭhānan" ti p-sālaṃ tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā aṭṭhāsi, ath'; assa kappakādayo massukammādīni kariṃsu, tam enaṃ sabbābharaṇabhūsitaṃ devarājam iva virājamānaṃ rajje abhisiñciṃsu, tena vuttaṃ:
Ja_XXII.10(=547).750b: tato Vessantaro rājā rajojallaṃ pavāhayīti. || Ja_XXII:2433b ||
Ta. pavāhayīti hāresi, hāretvā ca pana rājavesaṃ gaṇhatīti a.
Ath'; assa yaso mahā ahosi, olokitolokitaṭṭhānaṃ kampati, mukhamaṅgalikā maṅgalāni nigghosayiṃsu, sabbaturiyāni paggaṇhiṃsu, mahāsamuddakucchiyaṃ meghatthanitanigghoso viya ahosi, hatthiratanaṃ alaṃkaritvā upanayiṃsu, so khaggaratanaṃ bandhitvā hatthiratanaṃ abhiruyhi, tāvad eva naṃ sahajātā saṭṭhisahassā amaccā sabbālaṃkārapatimaṇḍitā parivārayiṃsu, Maddim pi deviṃ nahāpetvā alaṃkaritvā abhisiñcitvā sīse pan'; assā abhisekaudakaṃ āsiñcamānā "Vessantaro taṃ pāletū" 'ti ādīni maṅgalāni vadiṃsu.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).751: Sīsaṃ nahāto sucivattho sabbābharaṇabhūsito
paccayaṃ nāgam āruyha khaggaṃ bandhi parantapaṃ. || Ja_XXII:2434 ||
Ja_XXII.10(=547).752: Tato saṭṭhisahassāni yudhino cārudassanā
sahajātā parikariṃsu nandayantā rathesabhaṃ. || Ja_XXII:2435 ||
[page 589]
10. Vessantarajātaka. (547.) 589
Ja_XXII.10(=547).753: Tato Maddim pi nahāpesuṃ Sivikaññā samāgatā:
Vessantaro taṃ pāletu Jāli-Kaṇhājinā c'; ubho,
atho pi taṃ mahārājā Sañjayo abhirakkhatū 'ti. || Ja_XXII:2436 ||
Ta. paccayam -- ti taṃ attanno jātadivase uppannaṃ hatthināgaṃ, parantapan ti amittatāpanaṃ, parikariṃsū 'ti parivārayiṃsū, nandayantā ti tosentā, Sivi -- ti Sivirañño pajāpatiyo sannipatitvā gandhodakena nahāpesuṃ, Jālikaṇhājinā cubho ti ime te puttā pitaram rakkhantū 'ti.
Ja_XXII.10(=547).754: Idañ ca paccayaṃ laddhā pubbe ca kilesam attano
ānandiyaṃ ācariṃsu ramaṇīye Giribbaje. || Ja_XXII:2437 ||
Ja_XXII.10(=547).755: Idañ ca paccayaṃ laddhā pubbe ca kilesam attano
ānandi vittā sumanā putte saṃgamma lakkhaṇā. || Ja_XXII:2438 ||
Ja_XXII.10(=547).756: Idañ ca paccayaṃ laddhā pubbe ca kilesam attano
ānandi vittā patītā saha puttehi lakkhaṇā ti. || Ja_XXII:2439 ||
Ta. idañca -- ti bhi. Ve- ca Maddī ca idaṃ paccayaṃ imaṃ patiṭṭhaṃ labhitvā rajje patiṭṭhahitvā ti a, pubbe ti ito pubbe attano vanavāsakilesaṃ anussaritvā, ānandiyaṃ ācariṃsu ramaṇīye -- ti ramaṇīye Vaṃkagirikucchimhi Vessantarassa rañño āṇā ti kañcanalatāvinaddhaṃ ānandabheriñ carāpetvā ānandachaṇaṃ ācariṃsu, ānandi vittā -- ti lakkhaṇasampannā Maddī putte saṃgamma sampāpuṇitvā vittā sumanā hutvā ativiyā ānandi nandittha 'ti a., patītā ti pavattapītisomanassā hutvā.
Evaṃ patītā hutvā ca pana putte āha:
Ja_XXII.10(=547).757: Ekabhattā pure āsiṃ niccaṃ thaṇḍilasāyinī,
iti me taṃ vataṃ āsi tumhaṃ kāmāhi puttakā. || Ja_XXII:2440 ||
Ja_XXII.10(=547).758: Tam me taṃ vataṃ samiddh'; ajja tumhe saṃgamma puttakā,
mātujaṃ pi taṃ pāletu pitujam pi ca puttakā,
atho pi taṃ mahārājā Sañjayo abhirakkhatu. || Ja_XXII:2441 ||
Ja_XXII.10(=547).759: Yaṃ kiñc'; atthi kataṃ puññaṃ mayhañ c'; eva pitu ca te
saccena tena kusalena ajaro tvaṃ amaro bhavā 'ti. || Ja_XXII:2442 ||
Ta. tumhaṃ kāmāhi -- ti puttakā tumhākaṃ kāmā tumhe patthayamānā pure tumhesu brāhmaṇena nītesu ekabhattaṃ bhuñjitvā bhūmiyaṃ sayiṃ, iti me tumhākaṃ kāmā etaṃ vataṃ āsīti vadati, samiddhajjā 'ti tam me vataṃ ajja samiddhaṃ, mātujam pi taṃ pāletu pitujam pi ca puttakā ti puttakā mātu jātasomanassaṃ pitu jātasomanassam pi pāletu {mātāpitūnaṃ} santakaṃ puññaṃ taṃ pāletū 'ti a. yeva, ten'; evāha: yaṃ kiñ c'; atthi kataṃ puññan ti.
[page 590]
590 XXII. Mahānipāta.
Phusatī pi devī "ito paṭṭhāya mama suṇhā imān'; eva vatthāni nivāsetu, imāni ābharaṇāni dhāretū" 'ti samugge pūretvā pahiṇi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).760: Kappāsikañ ca koseyyaṃ khomakodumbarāni ca
sassū suṇhāya pāhesi yehi Maddī asobhatha. || Ja_XXII:2443 ||
Ja_XXII.10(=547).761: Tato khomañ ca kāyūraṃ aṃgadaṃ maṇimekhalaṃ
sassū suṇhāya pahesi yehi Maddī asobhatha. || Ja_XXII:2444 ||
Ja_XXII.10(=547).762: Tato khomañ ca kāyūraṃ gīveyyaṃ ratanāmayaṃ sassū-etc. || Ja_XXII:2445 ||
Ja_XXII.10(=547).763: Uṇṇataṃ mukhaphullañ ca nānāratte ca maṇiye sassū-etc. || Ja_XXII:2446 ||
Ja_XXII.10(=547).764: Uggatthanaṃ giṃgamakaṃ mekhalaṃ pālipādakaṃ
sassū suṇhāya pahesi yehi Maddī asobhatha. || Ja_XXII:2447 ||
Ja_XXII.10(=547).765: Suttañ ca suttavajjañ ca upanijjhāya seyyasī
asobhatha rājaputtī devakaññā va Nandane. || Ja_XXII:2448 ||
Ja_XXII.10(=547).766: Sīsaṃ nahātvā sucivatthā sabbābharaṇabhūsitā
asobhatha rājaputtī tāvatiṃsā va accharā. || Ja_XXII:2449 ||
Ja_XXII.10(=547).767: Kadalīva vātacchupitā jātā cittalatāvane
dantāvaraṇasampannā rājaputtī asobhatha. || Ja_XXII:2450 ||
Ja_XXII.10(=547).768: Sakuṇī mānusinīva jātā cittapattā pati
nigrodhapattabimboṭṭhī rājaputtī asobhatha. || Ja_XXII:2451 ||
Ta. khomañca -- ti suvaṇṇamayaṃ gīvapasādhanaṃ, aṅgadaṃ -- ti aṅgadābharaṇañ ca maṇimayamekhalañ ca, dutiyagāthāya khomañ ca kāyūran ti suvaṇṇamayaṃ vanakhajjūriphalasaṇṭhānaṃ gīvapasādhanam eva, ratana mayan ti aparam pi ratanamayagīveyyaṃ, uṇṇatan ti ekaṃ pasādhanaṃ, mukhaphullan ti naḷāṭante tilakamālābharaṇaṃ, nānāratte ti nānāvaṇṇe, maṇiye ti maṇimaye, uggatthanaṃ giṃgamakan ti etāni pi dve ābharaṇāni, mekhalan ti suvaṇṇarajatamayaṃ mekhalaṃ, palipādakan ti pādapasādhanaṃ, suttañca -- ti suttarūḷhañ ca pasādhanaṃ, Pāḷiyañ ca pana suppañ ca suppavajjañ cā ti likhitaṃ, upanijjhāya seyyasīti etaṃ suttārūḷhañ ca asuttārūḷhañ ca ābharaṇaṃ taṃ taṃ ūnaṭṭhānaṃ oloketvā alaṃkaritvā ṭhitā seyyasī uttamarūpadharā Maddī devakaññā va Nandane asobhatha, vātacchupitā ti cittalatāvane jātā vātasampuṭṭhā suvaṇṇakadali viya taṃ divasaṃ sā vijambhamānā asobhatha, dantāvaraṇasampannā ti bimbaphalasadisehi d-varaṇehi samannāgatā, sakuṇī mānusinī vajātā cittakatā patīti yathā manussasarīre jātā mānusinī nāma sakuṇī cittapattā ākāse patamānā pakkhe pasāretvā gacchantī sobhati evaṃ sārattatāya nigrodhapakkabimbapakkasadisāoṭṭhi asobhatha.
[page 591]
10. Vessantarajātaka. (547.) 591
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
Ja_XXII.10(=547).769: Tassā ca nāgam ānesuṃ nātivaddhañ ca kuñjaraṃ
sattikkhamaṃ sarakkhamaṃ īsādantaṃ urūḷhavaṃ. || Ja_XXII:2452 ||
Ja_XXII.10(=547).770: Sā Maddī nāgam āruyhi nātivaddhañ ca kuñjaraṃ
sattikkhamaṃ sarakkhamaṃ īsādantaṃ urūḷhavan ti. || Ja_XXII:2453 ||
Ta. tassā cā 'ti bhi. tassāpi Maddiyā sabbālaṃkārapatimaṇḍitaṃ katvā nātivaddhaṃ sattisarapahārakkhamaṃ ekaṃ taruṇahatthiṃ upanesuṃ, nāgamāruyhīti gandhahatthipiṭṭhiṃ abhiruyhi.
Iti te ubho pi mahantena yasena khandhāvāraṃ agamaṃsu.
Sañjayarājā dvādasahi akkhohiṇīhi saddhiṃ māsamattaṃ pabbatakīḷaṃ vanakīḷaṃ kīḷi. M-assa tejena tāva mahante araññe koci vāḷamigo vā pakkhī vā kañci na heṭhesi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).771: Sabbamhi tamhi araññamhi yāvant'; ettha migā ahū
Vessantarassa tejena nāññamaññaṃ aheṭhayuṃ. || Ja_XXII:2454 ||
Ja_XXII.10(=547).772: Sabbamhi tamhi araññamhi yāvant'; ettha dijā ahū
Vessantarassa tejena nāññamaññaṃ aheṭhayuṃ. || Ja_XXII:2455 ||
Ja_XXII.10(=547).773: Sabbamhi tamhi araññamhi yāvant'; ettha migā ahū
ekajjhaṃ sannipatiṃsu Vessantare payātamhi
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane. || Ja_XXII:2456 ||
Ja_XXII.10(=547).774: Sabbamhi tamhi araññamhi yāvant'; ettha dijā ahū
ekajjhaṃ sannipatiṃsu Vessantare payātamhi
Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane. || Ja_XXII:2457 ||
Ja_XXII.10(=547).775: Sabbamhi tamhi araññamhi yāvant'; ettha migā ahū
nāssu mañjūni kujjiṃsu Vessantare payātamhi Si- etc. || Ja_XXII:2458 ||
Ja_XXII.10(=547).776: Sabbamhi tamhi araññamhi yāvant'; ettha dijā ahū
nāssu mañjūni kujjiṃsu Vessantare payātamhi etc. || Ja_XXII:2459 ||
Ta. yāvant -- ti yāvanto ettha, ekajjhaṃ -- ti ekasmiṃ ṭhāne sannipatiṃsu sannipatitvā ca pana ito paṭṭhāya idāni amhākaṃ aññamaññaṃ lajjā vā saṃvaro vā na bhavissatīti domanassappattā ahesuṃ, nāssu mañjūni kujjiṃsū 'ti M-assa viyogadukkhitā madhuraravaṃ na raviṃsu.
[page 592]
592 XXII. Mahānipāta.
Sañjayanarindo māsamattaṃ kīḷitvā senāpatiṃ pakkosāpetvā "tāta ciraṃ no araññe vutthaṃ, kin te mama puttassa gamanamaggo alaṃkato" ti pucchitvā "āma deva kālo vo gamanāyā" 'ti vutte Ve-rassa ārocāpetvā senaṃ ādāya nikkhami, Vaṃkagirikucchito yāva Jetuttaranagarā saṭṭhiyojanaṃ alaṃkatamaggaṃ M. mahantena parivārena paṭipajji.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).777: Paṭiyatto rājamaggo vicitto pupphasanthato
vasi Vessantaro yattha yāvatā va Jetuttarā. || Ja_XXII:2460 ||
Ja_XXII.10(=547).778: Tato saṭṭhisahassāni yudhino cārudassanā
samantā parikariṃsu Vessantare payātamhi Si- etc. || Ja_XXII:2461 ||
Ja_XXII.10(=547).779: Orodhā ca kumārā ca vesiyānā ca brāhmaṇā
samantā parikariṃsu Vessantare payātamhi Si- etc. || Ja_XXII:2462 ||
Ja_XXII.10(=547).780: Hatthārohā anīkaṭṭhā rathikā pattikārikā
samantā parikariṃsu Vessantare payātamhi Si- etc. || Ja_XXII:2463 ||
Ja_XXII.10(=547).781: Karoṭiyā cammadharā khaggahatthā suvammino
purato paṭipajjiṃsu Vessantare payātamhi Si- etc. || Ja_XXII:2464 ||
Ta. paṭiyatto ti visākhapūjakāle viya alaṃkato, vicitto ti kadalipuṇṇaghaṭadhajapaṭākādīhi vicitto, pupphasanthato ti lājapañcamakehi pupphehi santhato, yatthā 'ti yattha Vaṃkapabbate Ve-vasi tato paṭṭhāya yāvatā Jetuttarā nirantaraṃ alaṃkato ca, karoṭiyā ti sīsakarotiko ti laddhanāmā sīse paṭimukkakaroṭino yodhā, cammadharā ti kaṇḍavāraṇacammadharā, suvammino ti citrāhi jālikāki suṭṭhu vammikā, purato paṭi -- ti evarūpā mattahatthīsu pi āgacchatesu anivattino sūragodhā rañño Ve-rassa purato paṭipajjiṃsu.
Rājā saṭṭhiyojanaṃ maggaṃ dvīhi māsehi atikkamma Jetuttaranagaraṃ patto alaṃkatapaṭiyattaṃ nagaraṃ pavisitvā pāsādaṃ abhiruyhi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).782: Te pāvisuṃ puraṃ rammaṃ bahupākāratoraṇaṃ
upetaṃ annapānehi naccagītehi c'; ūbhayaṃ. || Ja_XXII:2465 ||
Ja_XXII.10(=547).783: Mittā jānapadā āsuṃ negamā ca samāgatā
anuppatte kumāramhi Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane. || Ja_XXII:2466 ||
Ja_XXII.10(=547).784: Celukkhepo avattittha āgate dhanadāyake
nandi-ppavesi nagare bandhanamokkho aghosathā 'ti. || Ja_XXII:2467 ||
[page 593]
10. Vessantarajātaka. (547.) 593
Ta. bahupākāra -- ti bahukehi pākārehi toraṇehi ca samannāgataṃ, naccagītehi -- ti naccagītehi ca ubhayehi s-gataṃ, vittā ti tuṭṭhā somanassappattā, āgate dhana -- ti mahājanassa dhanadāyake Mahāsatte āgate nandippavesīti Vessantarassa mahārājassa āṇā ti nagare bheriñ cari, bandhana -- ti sabbasattānaṃ bandhanamokkho ghosito.
Antamaso biḷāle upādāya Vessantaramahārājā sabbasatte vissajjāpesi, so nagaraṃ paviṭṭhadivase yeva paccūsakāle cintesi: "sve vibhātāya rattiyā mamāgatabhāvaṃ sutvā yācakā āgamissanti, tes'; āhaṃ kiṃ dassāmīti". Tasmiṃ khaṇe Sakkassa āsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi, so āvajjanto taṃ kāraṇaṃ ñatvā rājanivesanassa pacchimavatthuñ ca purimavatthuñ ca kaṭippamāṇaṃ pūrento ghanamegho viya sattaratanavassaṃ vassāpesi, sakalanagare jaṇṇuppamāṇaṃ vassāpesi. Punadivase M. tesaṃ tesaṃ kulānaṃ purimapacchimavatthusu "vaṭṭadhanaṃ tesaṃ yeva hotū" 'ti dāpetvā avasesaṃ āharāpetvā attano gehavatthusmiṃ dhanena saddhiṃ koṭṭhāgāresu okirāpetvā dānaṃ paṭṭhapesi.
Tam atthaṃ pakāsento Satthā āha:
Ja_XXII.10(=547).785: Jātarūpamayaṃ vassaṃ devo pāvassi tāvade
Vessantare paviṭṭhamhi Sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhane. || Ja_XXII:2468 ||
Ja_XXII.10(=547).786: Tato Vessantaro rājā dānaṃ datvāna khattiyo
kāyassa bhedā sappañño saggaṃ so upapajjathā 'ti. || Ja_XXII:2469 ||
Ta. saggaṃ so -- ti tato cuto dutīyacittena Tusitapure upapajjatīti.
Satthā imaṃ gāthāsahassapatimaṇḍitaṃ Vessantaradhammadesanaṃ āharitvā jātakaṃ samodhānesi: "tadā Jūjako Devadatto ahosi, Amittatāpanā Ciñcamānavikā, Cetaputto Channo, Accutatāpaso Sāriputto, Sakko Anuruddho, Sañjayanarindo Suddhodanamahārājā, Phusatī devī Mahāmayā, Maddī devī Rāhulamātā, Jālikumāro Rāhulo, Kaṇhājinā Uppalavaṇṇā, sesaparisā Buddhaparisā, Vessantararājā aham evā" 'ti Vessantaravaṇṇanā samattā.
[page 594]
594 XXII. Mahānipāta.
*Jātidukkhātivattassa sujātassa mahesino
jātiyo dīpayantassa Jātakass'; Atthavaṇṇanā
Āraddhā (add: va) mayā loke dhammālokassa bhūrino
paññācakkhupakārassa icchantena ciraṭṭhitiṃ |
Yā esā vīsati dvādasa bhāṇavārā santantiyā
vihāre suvihārānaṃ bhikkhūnaṃ rativaḍḍhanaṃ | (?)
Iminā puññakammena ito 'haṃ dutiye bhave
uppajjitvā surāvāse sundare Tusite pure |
Metteyyalokanāthassa suṇanto dhammadesanaṃ
tena saddhiṃ ciraṃ kālaṃ vindanto mahatiṃ siriṃ
Buddhe jāte Mahāsatte ramme Ketumatīpure
vippavaṃse janitvāna tihetupaṭisandhiko |
Cīvaraṃ piṇḍapātañ ca anagghaṃ vipulaṃ varaṃ
senāsanañ ca bhesajjaṃ datvā tassa mahesino |
Sāsane pabbajitvāna jotento tam anuttaraṃ
iddhimā satimā sammā dhārento Piṭakattayaṃ |
Vyākato tena ‘Buddho 'yaṃ hessatīti'; anāgate
uppannuppannabuddhānaṃ dānaṃ datvāna tehi pi |
Saṃsāre saṃsaranto va kapparukkho va pāṇinaṃ
icchiticchitam annādiṃ dadaṃ cittasamāhito |
Sīlanekkhammapaññādiṃ pūretvā sabbapāramiṃ
pāramīsikharaṃ patvā Buddho hutvā anuttaro |
Desetvā madhuraṃ dhammaṃ jantūnaṃ sivaṃ āvahaṃ
sabbaṃ sadevakaṃ lokaṃ brahā saṃsārabandhanā
mocayitvā varaṃ khemaṃ pāpuṇeyyaṃ sivaṃ padaṃ ||
Puññenānena pappomi nibbutiṃ yāvatā v'; ahaṃ
uppajjeyyaṃ kule suddhe saddhe aḍḍhe mahaddhane |
Asesadesabhāsāsu kalāsu sakalāsu ca
kusalo lokapaṇḍicco caṇḍanimmaddanesu ca |
Piṭakesu ca Vedesu nekavyākaraṇesu ca
takkādisu pan'; aññesu satthesu ca visārado |
Kavicāgamakovādo paravādappamaddano (?)
ekasutidharo nekasahassānam pi ganthato |
[page 595]
10. Vessantarajātaka. (547.) 595
Ganthasatasahassam pi sutamattena dhāraye
atthavyañjanato cāpi sahassanayato pi ca |
Vasāsīhassa pakkhittaṃ yathā kañcanapātiyā
silālekhe va me niccaṃ sabbaṃ sutaṃ na nāsaye | (?)
Mahiddhiko mahātejo kataññū kusalo balī
dhitimā jātisampanno bhaveyyaṃ jātijātiyaṃ |
Paro pi maṃ na hiṃseyya na hiṃseyyaṃ param pi ca
adaṇḍena asatthena dameyyaṃ sabbapāṇinaṃ |
Kudiṭṭhiṃ pāpamittañ ca na seveyyaṃ kudācanaṃ
hitacittena sattānaṃ bhaṇeyyaṃ madhuraṃ giraṃ |
Nipuṇaṃ duddasaṃ pañhaṃ yena kenaci pucchito
muhuttena pakāseyyaṃ tosento sakalaṃ pajaṃ |
Atekicchāpi ye rogā te mayā pekkhitakkhaṇe
nissesā byapagacchantu udabindu va pokkharā |
Dasikasumattam pi yaṃ kiñci mama santakaṃ (?)
rājacorāppiyā sattā agginā udakena vā
na vinassantu me bhogā mā gayha-ḍayha-vuyhatu |
Rogavyādh'; antarāyantu na pappontu kadāci maṃ
devā manussā asurā gandhabbā yakkharakkhasā |
te pi maṃ anurakkhantu bhave saṃsarato mama
Adinnaṃ paradārañ ca surāpānaṃ vihiṃsanaṃ
asaccaṃ supinenāpi na bhaṇeyyaṃ kudācanaṃ |
Pañcānantariyaṃ kammaṃ pañca duccaritam pi ca
manasāpi na cinteyyaṃ sabbakālam itoparaṃ |
Na kareyyaṃ na kāreyyaṃ na cinteyyaṃ kudācanaṃ
pāpakaṃ aṇumattam pi tathā dukkhañ ca pāṇinaṃ |
Niraye ca Tiracchāne Pete Asurayoniyaṃ
yaṃ hi dukkhaṃ taṃ sabbaṃ na phuseyya maṃ kudācanaṃ |
Yāni sippāni lokasmiṃ aṇuṃthūlāni vijjare
tāni sabbāni sippāni sayaṃ siddhā bhavantu me |
Pūretvā bodhisambhāre Buddho hessaṃ anāgate
desetvā jantunaṃ dhammaṃ pūrayissaṃ sivaṃ padaṃ ||
Paṭisandhi mānusī bhogā vāsanā Piṭakattaye
dānasīlamayā paññā mama hotu bhavābhave |
Anena me sabbabhavā bhaveyyuṃ
jātissaro sabbaguṇūpapanno
[page 596]
596 XXII. Mahānipāta.
dhanena rūpena kulena cāyo
Buddho bhavissāmi anāgatesu ||
Imaṃ likhitapuññena Metteyyaṃ upasaṃkami
patiṭṭhahitvā saraṇe suppatiṭṭhāmi sāsane ||
Saddhāsīlādipaññā-
siridhitisatimā cāgamettādayālu
santo danto sucitto
sakalavigamako dassaneyyābhirūpo
tejāniddhī ca jāti-
ssaramati suvaco sussaro 'nantabhogo
saddhammo yeva tāṇo
bhavatu bhavabhave pāpuṇeyyā va bodhiṃ ||
Iminā puññakammena yāva Buddho bhavām'; ahaṃ
Vessantaro va dānena Jotiseṭṭhīva bhoginā
Mahosadho va ñāṇena hotu mayhaṃ bhavābhave|
Icchitaṃ patthitaṃ mayhaṃ khippam eva samijjhatu
pūrentu cittasaṃkappā Cando pannarasī yathā|
Sarvārtthasiddhir astu.
(22 June 1895. V. Fausboll.)
Idha nandati pecca nandati
katapuñño ubhayattha nandati,
‘puññam me katan'; ti nandati,
bhiyyo nandati suggatiṃ gato.
Dhammapada v. 18.
Lykken gxkker Store, Smā,
leger med Guldtxrning,
lykkeligst at hvile pā
er fuldendte Gxrning.
B. S. Ingemann.