Jataka: II. Dukanipata; III. Tikanipata
Based on the ed. by V. Fausb”ll: The Jātaka together with its commentary,
being tales of the anterior births of Gotama Buddha. 
For the first time edited in the original Pāli, Vol. II,
London : Pali Text Society 1879.
(Reprinted 1963)




Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996
[GRETIL-Version vom 13.3.2015]


NOTICE
This file is (C) Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015.
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License.

These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for
scholarly purposes only.
In principle they represent a digital edition (without revision or
correction) of the printed editions of the complete set of Pali
canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a
process of checking, it should not be assumed that there is no
divergence from the printed editions and it is strongly recommended that
they are checked against the printed editions before quoting.




PLAIN TEXT VERSION
(In order to fascilitate word search, all annotations have been removed, 
and the line breaks of the printed edition have been converted into floating text.)







STRUCTURE OF REFERENCES (added):

1. Reference at the beginning of Jātaka verses:
Ja_n,n.nn(=nnn).nn = Ja_Nipāta,Vagga[in Nipātas I-VIII only!].Jātaka in that Nipāta/Vagga(=running Jātaka number).Verse

2. Reference at the end of Jātaka verses:
Ja_n:nnn = Ja_Nipāta:running verse number


EXAMPLE:
In Nipāta III, the 10th Jātaka of the 5th Vagga
is the altogether 300th Jātaka (counted from Nipāta I, Vagga 1, Jātaka 1).
Accordingly, the 3rd verse of this Jātaka is introduced with the reference:
"Ja_III,5.10(=300).3:"
[Nipātas IXff. having no Vagga division, the Nipāta number is followed by
a full-stop (not a comma, as after Vagga numbers) and the number of the Jātaka, 
e.g. "Ja_IX.2(=428).2:"]

Counted from the beginning of Nipāta III, the 3rd verse of Ja_III,5.10
is the altogether 150th verse in that Nipāta, as indicated by the additional reference
at the end of that same verse:
"Ja_III:150"



#<...># = BOLD
%<...>% = ITALICS
$<...>$ = UNDERLINE/LARGE
\<...>\ = REDLINE
@<...>@ = OUTLINE/BLUE



___________________________________________________________________

THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!   
COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. 
                                       
Text converted to Classical Sanskrit Extended (CSX) encoding:
                                       
description             character  =ASCII   
                                       
long a                  ā             224   
long A                  â             226   
long i                  ã             227   
long I                  ä             228   
long u                  å             229   
long U                  æ             230   
vocalic r               į             231   
vocalic R               č             232   
long vocalic r          é             233   
vocalic l               ë             235   
long vocalic l          í             237   
velar n                 ī             239   
velar N                 đ             240   
palatal n               ¤             164   
palatal N               Ĩ             165   
retroflex t             ņ             241   
retroflex T             ō             242   
retroflex d             ķ             243   
retroflex D             ô             244   
retroflex n             õ             245   
retroflex N             ö             246   
palatal s               ÷             247   
palatal S               ø             248   
retroflex s             ų             249   
retroflex S             ú             250   
anusvara                ü             252   
capital anusvara        ũ             253   
visarga                 ū             254   

long e                  š             185   
long o                  ē             186   
l underbar              ×             215   
r underbar              Ÿ             159   
n underbar              ­             173   
k underbar              É             201   
t underbar              Â             194   
                                       
Other characters of the CSX encoding table are not included.
Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order 
to facilitate word search.             

For a comprehensive list of CSX and other GRETIL encodings 
and formats see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf
and
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf

For further information see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm

___________________________________________________________________






Jātaka with Commentary Vol. II

#<[page 001]>#
%<                                 1>%
                          II. DUKANIPâTA.
                           1. DAėHAVAGGA.

                      $<1. Rājovādajātaka.>$
Daëhaü daëhassa khipatãti. Idaü Satthā Jetavane viharanto rājovādaü ārabbha kathesi. So Tesakuõajātake āvibhavissati.
Ekasmiü pana divase Kosalarājā ekaü gatigataü dubbinicchayaü aņņaü vinicchinitvā bhuttapātarāso allohattho va alaükatarathaü abhiruyha Satthu santikaü gantvā phullapadumasassirãkesu pādesu Satthāraü vanditvā ekamantaü nisãdi. Atha naü Satthā etad avoca: "handa, kuto nu tvaü mahārāja āgacchasi divādivassā" 'ti. "Bhante, ajja ekaü gatigataü dubbinicchayaü aņņaü vinicchinanto okāsaü alabhitvā idāni taü tãretvā bhu¤jitvā allahattho va tumhākam upaņņhānaü āgato 'mhãti. Satthā "mahārāja, dhammena samena aņņavinicchayaü nāma kusalaü, saggamaggo esa, anacchariyaü kho pan' etaü yaü tumhe mādisassa sabba¤¤ussa santikā ovādaü labhamānā dhammena samena aņņaü vinicchineyyātha, etad eva acchariyam yaü pubbe rājāno asabba¤¤ånam pi paõķitānaü vacanaü sutvā dhammena samena aņņaü vinicchinantā cattāri agatigamanāni vajjetvā dasarājadhamme akopetvā dhammena rajjaü kāretvā saggapadaü pårayamānā agamaüså" 'ti vatvā tena yācito atãtaü āhari:


#<[page 002]>#
%<2             II. Dukanipāta.  1. Daëhavagga. (16.)>%
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchismiü paņisandhiü gahetvā laddhagabbhaparihāro sotthinā mātukuccimhā nikkhami.
Nāmagahaõadivase pan' assa Brahmadattakumāro tv-eva nāmaü akaüsu. So anupubbena vayappatto soëasavassakāle Takkasilaü gantvā sabbasippesu nipphattiü patvā pitu accayena rajje patiņņhāya dhammena samena rajjam kāresi. Chandādivasena agantvā vinicchayaü anusāsi. Tasmiü evaü dhammena rajjaü kārente amaccāpi dhammen' eva vohāraü vinicchiniüsu.
Vohāresu dhammena vinicchayamānesu kåņaņņakārakā nāma nāhesuü. Tesaü abhāvā aņņatthāya rajaīgaõe uparavo pacchijji. Amaccā divasam pi vinicchayaņņhāne nisãditvā ka¤ci vinicchayatthāya āgacchantaü adisvā pakkamanti. Vinicchayaņņhānaü chaķķetabbabhāvaü pāpuõi. Bodhisatto cintesi:
"mayi dhammena rajjaü kārente vinicchayatthāya āgacchantā nāma n' atthi, uparavo pacchijji, vinicchayaņņhānaü chaķķetabbabhāvaü pattaü, idāni mayā attano aguõam pariyesituü vaņņati, `ayaü nāma me aguõo' ti ¤atvā taü pahāya guõesu yeva vattissāmãti". Tato paņņhāya "atthi nu kho me koci aguõavādãti" parigaõhanto antovala¤jakānaü antare ka¤ci aguõavādiü adisvā attano guõakatham eva sutvā "ete mayhaü bhayenāpi aguõaü avatvā guõam eva vadeyyun" ti bahivala¤janake parigaõhanto tatrāpi adisvā antonagaraü parigaõhi, bahinagare catusu dvāresu dvāragāmake parigaõhi. Tatrāpi ka¤ci aguõavādiü adisvā attano guõakatham eva sutvā "janapadaü parigaõhissāmãti" amacce rajjaü paņicchāpetvā rathaü āruyha sārathim eva gahetvā a¤¤ātakavesena nagarā nikkhamitvā janapadaü parigaõhamāno yāva paccantabhåmiü gantvā ka¤ci aguõavādiü adisvā attano guõakatham eva sutvā paccantasãmato mahāmaggena nagarābhimukho yeva nivatti.


#<[page 003]>#
%<                          1. Rājovādajātaka. (151.)                    3>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Tasmiü pana kāle Malliko nāma Kosalarājāpi dhammena rajjaü kārento aguõagavesako hutvā antovala¤jakādisu aguõavādiü adisvā attano guõakatham eva sutvā janapadaü parigaõhanto taü padesaü agamāsi. Te ubho pi ekasmiü ninne sakaņamagge abhimukhā ahesuü. Rathassa ukkamanaņņhānaü n' atthi. Atha Mallikara¤¤o sārathi Bārāõasira¤¤o sārathiü "tava rathaü ukkamāpehãti" āha. So pi "ambho sārathi, tava rathaü ukkamāpehi, imasmiü rathe Bārāõasirajjasāmiko Brahmadattamahārājā nisinno" ti āha. Itaro pi "ambho sārathi, imasmiü rathe Kosalarajjasāmiko Mallikamahārājā nisinno, tava rathaü ukkamāpetvā amhākaü ra¤¤o rathassa okāsaü dehãti" āha. Bārāõasira¤¤o sārathi "ayam pi kira rājā yeva, kin nu kho kātabban" ti cintento "atth' esa upāyo: vayaü pucchitvā daharatarassa rathaü ukkamāpetvā mahallakassa okāsaü dāpessāmãti" sanniņņhānaü katvā taü sārathiü Kosalara¤¤o vayaü pucchitvā parigaõhanto ubhinnam pi samānavayabhāvaü ¤atvā rajjaparimāõaü balaü dhanaü yasaü jātigottakulapadesan ti sabbaü pucchitvā "ubho pi tiyojanasatikassa rajjassa sāmino, samānabaladhanayasajātigottakulapadesā" ti ¤atvā "sãlavantatarassa okāsaü dassāmãti" cintetvā so sārathi "tumhākaü ra¤¤o sãlācāro kãdiso" ti pucchi. So "aya¤ ca aya¤ ca amhākaü ra¤¤o sãlācāro" ti attano ra¤¤o aguõam eva guõato pakāsento paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,1.1(=151).1: Daëhaü daëhassa khipati Malliko mudunā muduü,
                    sādhum pi sādhunā jeti asādhum pi asādhunā.
                    Etādiso ayaü rājā, maggā uyyāhi sārathãti. || Ja_II:1 ||>@


#<[page 004]>#
%<4                  II. Dukanipāta.  1. Daëhavagga. (16.)>%
     Tattha daëhaü daëhassa khipatãti yo daëho hoti balavadaëhena pahārena vā vacanena vā jinitabbo tassa daëham eva pahāraü vā vacanaü vā khipati evaü daëho va hutvā taü jinātãti dasseti, Malliko ti tassa ra¤¤o nāmaü, mudunā mudun ti mudupuggalaü sayam pi mudu hutvā mudunā va upāyena jināti, sādhum pi sādhunā jeti asādhum pi asādhunā ti ye sādhå sappurisā te sayam pi sādhu hutvā sādhunā va upāyena, ye pana asādhå te sayam pi asādhu hutvā asādhunā va upāyena jinātãti dasseti; etādiso ayaü rājā ti ayaü amhākaü Kosalarājā sãlācārena evaråpo, maggā uyyāhi sārathãti attano rathaü maggā ukkamāpetvā uyyāhi uppathena yāhãti amhākaü ra¤¤o maggaü dehãti vadati.
     Atha taü Bārāõasira¤¤o sārathi "ambho, kiü pana tayā attano ra¤¤o guõā kathitā" ti vatvā "āmā" 'ti vutte "yadi ete guõā aguõā pana kãdisā" ti vatvā "ete tāva aguõā hontu, tumhākaü pana ra¤¤o kãdisā guõā" ti vutte "tena hi suõāhãti" dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,1.1(=151).2: Akkodhena jine kodhaü, asādhuü sādhunā jine,
                    jine kadariyaü dānena saccena alikavādinaü.
                    Etādiso ayaü rājā, maggā uyyāhi sārathãti. (Dhp. v.223.) || Ja_II:2 ||>@

     Tattha etādiso ti etehi akkodhena jine kodhan-ti-ādivasena vuttehi guõehi samannāgato, ayaü hi kuddhaü puggalaü sayaü akkodho hutvā akkodhena jināti, asādhuü pana sayaü sādhu hutvā sādhunā, kadariyaü thaddhamacchariü sayaü dāyako hutvā dānena, alikavādinaü musāvādiü sayaü saccavādã hutvā saccena jināti; maggā uyyāhãti samma sārathi maggato apagaccha evaüvidhasãlācāraguõayuttassa amhākaü ra¤¤o maggaü dehãti amhākaü rājā maggassa anucchaviko ti.
     Evaü vutte Mallikarājā ca sārathi ca ubho pi rathā otaritvā asse mocetvā rathaü apanetvā Bārāõasãra¤¤o maggaü adaüsu. Bārāõasãrājā Mallikara¤¤o nāma "ida¤ c' ida¤ ca kātuü vaņņatãti" ovādaü datvā Bārāõasiü gantvā dānādãni pu¤¤āni katvā jãvitapariyosāne saggapadaü påresi.


#<[page 005]>#
%<                                2. Sigālajātaka. (152.)                   5>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Mallikarājāpi tassa ovādaü gahetvā janapadaü pariggahetvā attano aguõavādiü adisvā va sakanagaraü gantvā dānādãni pu¤¤āni katvā jãvitapariyosāne saggapadam eva påresi.
     Satthā Kosalarājassa ovādadānatthāya imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā Mallikara¤¤o sārathi Moggallāno ahosi, rājā ânando, Bāraõasãra¤¤o sārathi Sāriputto ahosi, rājā pana aham evā" 'ti. Rājovādajātakaü.

                      $<2. Sigālajātaka.>$
     Asamekkhitakammantan ti. Idaü Satthā Kåņāgārasālāyaü viharanto Vesāli-vāsikaü nahāpitaputtaü ārabbha kathesi. Tassa kira pitā rājånaü rājorodhānaü rājakumārānaü rājakumārãna¤ ca massukaraõakesasaõņhāpanāņņhapadaņņhapanādãni sabbakiccāni karoti saddho pasanno tisaraõagato samādinnapa¤casãlo, antarantarena Sātthu dhammaü suõanto kālaü vãtināmeti. So ekadivasaü rājanivesane kammaü kātuü gacchanto attano puttaü gahetvā gato. So tattha ekaü devaccharapaņibhāgaü alaükatapaņiyattaü Licchavikumārikaü disvā kilesavasena paņibaddhacitto hutvā pitarā saddhiü rājanivesanā nikkhamitvā "etaü kumārikaü labhamāno jãvissāmi, alabhamānassa me etth' eva maraõan" ti āhāråpacchedaü katvā ma¤cakaü parissajitvā nipajji. Atha naü pitā upasaükamitvā "tāta, avatthumhi chandarāgaü mā kari, hãnajacco tvaü nahāpitaputto, Licchavikumārikā khattiyadhãtā jātisampannā, na sā tuyhaü anucchavikā, a¤¤an te jātigottehi sadisakumārikaü ānessāmãti" āha. So pitu kathaü na gaõhāti. Atha naü mātā bhātā bhaginã cullamātā cullapitā ti sabbe pi ¤ātakā c' eva mittasuhajjā ca sannipatitvā sa¤¤apentāpi sa¤¤āpetuü nāsakkhiüsu. So tatth' eva sussitvā parisussitvā jãvitakkhayaü pāpuõi. Ath' assa pitā sarãrakiccapetakiccāni katvā tanuttaü gate soke


#<[page 006]>#
%<6                     II. Dukanipāta.  1. Daëhavagga. (16.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "Satthāraü vandissāmãti" bahuü gandhamālavilepanaü gahetvā Mahāvanaü gantvā Satthāraü påjetvā vanditvā ekamantaü nisinno "kin nu kho upāsaka imāni divasāni na dissasãti" vutte tam atthaü ārocesi. Satthā "na kho upāsaka idān' eva tava putto avatthusmiü chandarāgaü uppādetvā vināsaü pāpuni, pubbe pi patto yevā" 'ti vatvā tena yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Himavantapadese sãhayoniyaü nibbatti. Tassa kaniņņhā cha bhātaro ekā ca bhaginã ahosi. Sabbe pi Ka¤canaguhāyaü vasanti. Tassā pana guhāya avidåre Rajatapabbate ekā phalikaguhā atthi. Tatth' eko sigālo vasati. Aparabhāge sãhānaü mātāpitaro kālam akaüsu. Te bhaginiü sãhapotikaü Ka¤canaguhāyaü ņhapetvā gocarāya nikkhamitvā maüsaü āharitvā tassā denti. So sigālo taü sãhāpotikaü disvā paņibaddhacitto ahosi. Tassā pana mātāpitunnaü dharamānakāle okāsaü na lattha. So sattannam pi tesaü gocarāya pakkantakāle Phalikaguhāya otaritvā Ka¤canaguhādvāraü gantvā sãhapotikāya purato lokāmisapaņisaüyuttaü evaråpaü rahassakathaü kathesi: "sãhapotike, aham pi catuppado tvam pi catuppadā, tvaü me pajāpatã hohi ahan te pati bhavissāmi, te mayaü samaggā sammodamānā vasissāma, tvaü ito paņņhāya maü kilesavasena saügaõhāhãti". Sā tassa vacanaü sutvā cintesi: "ayaü sigālo catuppadānaü antare hãno patikuņņho caõķālasadiso, mayaü uttamarājakulasammatā, esa kho mayā ca saddhiü asabbhaü ananucchavikaü katheti, ahaü evaråpaü kathaü sutvā jãvitena kiü karissāmi, nāsāvātaü sannirumhitvā marissāmãti". Ath' assā etad ahosi: "mayhaü evam eva maraõaü ayuttaü, bhātikā tāva me āgacchanti, tesaü kathetvā marissāmãti".


#<[page 007]>#
%<                     2. Sigālajātaka. (152.)                    7>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Sigālo pi tassā santikā paņivacanaü alabhitvā "na idāni esā mayi sambajjhatãti" domanassappatto Phalikaguhaü pavisitvā nipajji. Ath' eko sãhapotako mahisavāraõādisu a¤¤ataraü vadhitvā maüsaü khāditvā bhaginiyā bhāgaü āharitvā "amma maüsaü khādasså" 'ti āha. "Bhātika, nāhaü maüsaü khādissāmi, marissāmãti". "Kiükāraõā" ti.
Sā taü pavattiü ācikkhi "idāni kahaü so sigālo" ti ca vutte Phalikaguhāyaü nipannasigālaü "ākāse nipanno" ti ma¤¤amānā "bhātika, kiü na passasi, eso Rajatapabbate ākāse nipanno" ti. Sãhapotako tassa Phalikaguhāyaü nipannabhāvaü ajānanto "ākāse nipanno" ti sa¤¤ã hutvā "māressāmi nan" ti sãhavegena pakkhanditvā Phalikaguhaü hadayen' eva pahari.
So hadayena phalitena tatth' eva jãvitakkhayaü patvā pabbatapāde pati. Athāparo āga¤chi. Sā tassa pi tath' eva kathesi. So pi tath' eva katvā jãvitakkhayaü patvā pabbatapāde pati. Evaü chasu pi bhātikesu matesu sabbapacchā Bodhisatto āga¤chi. Sā tassa pi taü kāraõaü ārocetvā "idāni so kuhin" ti vutte "eso Rajatapabbatamatthake ākāse nipanno" ti āha. Bodhisatto cintesi: "sigālānaü ākāse patiņņhā nāma n' atthi, Phalikaguhāya nipannako bhavissatãti". So pabbatapādaü otaritvā cha bhātike mate disvā "ime attano bālatāya parigaõhanapa¤¤āya abhāvena Phalikaguhābhāvaü ajānitvā hadayena paharitvā matā bhavissanti, asamekkhitātituritaü karontānaü kammaü nāma evaråpaü hotãti" ¤atvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,1.2(=152).1: Asamekkhitakammantaü turitābhinipātinaü
                    sāni kammāni tappenti uõhaü v' ajjhohitaü mukhe ti. || Ja_II:3 ||>@


#<[page 008]>#
%<8               II. Dukanipāta. 1. Daëhavagga. (16.)>%
     Tattha asamekkhitakammantaü turitābhinipātinan ti yo puggalo yaü kammaü kātukāmo hoti tattha dosaü asamekkhitvā anupadhāretvā turito hutvā vegen' eva taü kammaü kātuü abhinipatati pakkhandati paņipajjati taü asamekkhitakammantaü turitābhinipātinaü tāni evaü katāni sāni kammāni tappenti socenti kilamenti, yathā kiü: uõhaü v' ajjhohitaü mukhe yathā bhu¤jantena "idaü sãtalaü idaü uõhan" ti anupadhāretvā uõhaü ajjhoharaõãyaü mukhe ajjhohitaü ņhapitaü mukham pi kaõņham pi kucchim pi dahati soceti kilameti evaü tathāråpaü puggalaü tāni kammāni tappenti.
     Iti so sãho imaü gāthaü vatvā "mama bhātikā anupāyakusalā `sigālaü māressāmā' 'ti ativegena pakkhanditvā sayaü matā, ahaü pana evaü akatvā sigālassa Phalikaguhāyaü nipannass' eva hadayaü phālessāmãti" so sigālassa ārohanaorohanamaggaü sallakkhetvā tadabhimukho hutvā tikkhatuü sãhanādaü nadi. Paņhaviyā saddhiü ākāsaü ekaninnādaü ahosi. Sigālassa Phalikaguhāya nipannakass' eva bhãtatasitassa hadayaü phali. So tatth' eva jãvitakkhayaü pāpuõi.
     Satthā "evaü so sigālo sãhanādaü sutvā jãvitakkhayaü patto" ti vatvā abhisambuddho hutvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,1.2(=152).2: Sãho ca sãhanādena Daddaraü abhinādayi,
                    sutvā sãhassa nigghosaü sigālo Daddare vasaü
                    bhãto santāsam āpādi, hadaya¤ c' assa apphalãti. || Ja_II:4 ||>@

     Tattha sãho ti cattāro sãhā: tiõasãho paõķusãho kāëasãho surattahatthapādo kesarasãho ti, tesu kesarasãho idha adhippeto, daddaraü abhinādayãti tena asanisatasaddabheravatarena sãhanādena taü Rajatapabbataü abhinādayi ekanādaü akāsi, daddare vasan ti phalikamissake Rajatapabbate vasanto, bhãto santāsam āpādãti maraõabhayena bhãto cittutrāsaü āpādi, hadaya¤ cassa apphalãti tena c' assa bhayena hadayaü phalitaü.


#<[page 009]>#
%<                           3. Såkārajātaka. (153.)                   9>%
     Evaü sãho sigālaü jãvitakkhayaü pāpetvā bhātare ekasmiü ņhāne paņicchādetvā tesaü matabhāvaü bhaginiyā ācikkhitvā taü samassāsetvā yāvajãvaü Ka¤canaguhāya vasitvā yathākammaü gato.
     Satthā imaü desanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne upāsako sotāpattiphale patiņņhahi) "Tadā sigālo nahāpitaputto ahosi, sãhapotikā Licchavikumārikā, cha kaniņņhabhātaro a¤¤atarattherā ahesuü, jeņņhabhātikasãho pana aham evā" 'ti. Sigālajātakaü.

                      $<3. Såkarajātaka.>$
     Catuppado aham sammā 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto a¤¤ataraü mahallakattheraü ārabbha kathesi. Ekasmiü hi divase rattiü dhammasavane vattamāne Satthari gandhakuņidvāre maõisopānaphalake ņhatvā bhikkhusaüghassa Sugatovādaü datvā gandhakuņiü paviņņhe dhammasenāpati Satthāraü vanditvā attano pariveõaü agamāsi. Mahāmoggallāno pi pariveõam eva gantvā muhuttaü vissamitvā therassa santikaü āgantvā pa¤haü pucchi.
Pucchitapucchitaü dhammasenāpati gaganatale candaü uņņhāpento viya vissajjetvā pākaņam akāsi. Catasso pi parisā dhammaü suõamānā nisãdiüsu. Tatr' eko mahallakatthero cintesi: "sac' āhaü imissā parisāya majjhe Sāriputtaü āluëento pa¤haü pucchissāmi ayaü me parisā `bahussuto ayan' ti ¤atvā sakkārasammānaü karissatãti" parisantarā uņņhāya theraü upasaükamitvā ekamantaü ņhatvā "āvuso Sariputta, mayam pi taü ekaü pa¤haü pucchāma, amhākam pi okāsaü karohi, dehi me vinicchayaü āvedhikāye vā nibbedhikāye vā niggahe vā paņiggahe vā visese vā paņivisese vā" ti āha. Thero taü oloketvā "ayaü mahallako icchācāre ņhito tuccho na ki¤ci jānātãti" tena saddhiü akathetvā va lajjamāno vãjaniü ņhapetvā āsanā otaritvā pariveõaü agamāsi.


#<[page 010]>#
%<10              II. Dukanipāta. 1. Daëhavagga. (16.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Moggallānatthero pi attano pariveõam eva agamāsi. Manussā uņņhāya "gaõhath' etaü duņņhamahallakaü, madhuradhammasavanaü no sotuü na adāsãti" anubandhiüsu. So palāyanto vihārapaccante bhinnapadarāya vaccakuņiyā patitvā gåthamakkhito uņņhāsi. Manussā taü disvā vippaņisārino hutvā Satthu santikaü agamaüsu. Satthā te disvā "kiü upāsakā avelāya āgatā atthā" 'ti pucchi. Manussā tam atthaü ārocesuü. Satthā "na kho upāsakā idān' ev' esa mahallako ubbillāpito hutvā attano balaü ajānitvā mahābalehi saddhiü payojetvā gåthamakkhito jāto, pubbe p' esa ubbillāpito hutvā attano balaü ajānitvā mahābalehi saddhiü payojetvā gåthamakkhito ahosãti" vatvā tehi yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto sãho hutvā Himavantapadese pabbataguhāya vāsaü kappesi. Tassāvidåre ekaü saraü nissāya bahusåkarā nivāsaü kappesuü. Tam eva saraü nissāya tāpasāpi paõõasālāsu vāsaü kappesuü. Ath' ekadivasaü sãho mahisavāraõādisu a¤¤ataraü vadhitvā yāvadatthaü maüsaü khāditvā taü saraü otaritvā pānãyaü pivitvā uttari. Tasmiü khaõe eko thullasåkaro taü saraü nissāya gocaraü gaõhāti Sãho taü disvā "a¤¤aü ekadivasaü imaü khādissāmi, maü kho pana disvā puna nāgaccheyyā" 'ti tassa anāgamanabhayena sarato uttaritvā ekena passena gantuü ārabhi. Såkaro oloketvā "esa maü disvā mama bhayena upagantuü asakkonto bhayena palāyati, ajja mayā iminā sãhena saddhiü payojetuü vaņņatãti" sãsaü ukkhipitvā taü yuddhatthāya avhayanto paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,1.3(=153).1: Catuppado ahaü samma, tvam pi samma catuppado;
                    ehi sãha nivattassu, kin nu bhãto palāyasãti. || Ja_II:5 ||>@


#<[page 011]>#
%<                           3. Såkarajātaka. (153.)                   11>%
     Sãho tassa kathaü sutvā "samma såkara, ajja amhākaü tayā saddhiü saügāmo n' atthi, ito pana sattame divase imasmiü yeva ņhāne saügāmo hotå" 'ti vatvā pakkāmi. Såkaro "sãhena saddhiü saügāmessāmãti" tuņņhapahaņņho taü pavattiü ¤ātakānaü ārocesi. Te tassa kathaü sutvā bhãtatasitā "idāni tvaü sabbe pi amhe nāsessasi, attano balaü ajānitvā sãhena saddhim saügāmaü kātukāmo si, sãho āgantvā sabbe pi amhe jãvitakkhayaü pāpessati, sāhasikakammaü mā karãti" āhaüsu.
So bhãtatasito "idāni kiü karomãti" pucchi. Såkarā "etesaü tāpasānaü ukkārabhåmim gantvā påtigåthe sattadivasāni sarãraü vaņņetvā sarãraü sukkhāpetvā sattame divase sarãraü ussāvabindåhi temetvā sãhassa āgamanato purimataraü āgantvā vātayogaü ¤atvā uparivāte tiņņha, sucijātiko sãho tava sariragandhaü ghāyitvā tuyhaü jayaü datvā gamissatãti" āhaüsu.
So tathā katvā sattame divase tattha aņņhāsi. Sãho tassa sarãragandhaü ghāyitvā gåthamakkhitabhāvaü ¤atvā "samma såkara, sundaro te leso cintito, sace tvaü gåthamakkhito nābhavissa idh' eva taü jãvitakkhayaü apāpessaü, idāni pana te sarãraü n' eva mukhena ķasituü na pādena paharituü sakkā, jayan te dammãti" vatvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,1.3(=153).2: Asåci påtilomo si, duggandho vāsi såkara;
                    sace yujjhitukāmo si jayaü samma dadāmi te ti. || Ja_II:6 ||>@

     Tattha påtilomo sãti mãëhamakkhitattā duggandhalomo, duggandho vāsãti aniņņhajegucchapaņikålagandho hutvā vāyasi, jayaü samma dadāmi te ti tuyhaü jayaü demi, ahaü parājito, gaccha tvan ti vatvā
     Sãho nivattitvā gocaraü gahetvā sare pānãyaü pivitvā pabbataguham eva gato. Såkaro pi "sãho me jito" ti ¤ātakānaü ārocesi.


#<[page 012]>#
%<12                II. Dukanipāta.  1. Daëhavagga.  (16.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Te bhãtatasitā "puna ekadivasaü āgacchanto sãho sabbe va amhe jãvitakkhayaü pāpessatãti" palāyitvā a¤¤attha agamaüsu.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā såkaro mahallako ahosi, sãho pana aham evā" 'ti. Såkarajātakaü.

                      $<4. Uragajātaka.>$
     Idhåragānaü pavaro paviņņho ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto senibhaõķanaü ārabbha kathesi. Kosalara¤¤o kira sevakā senipamukhā dve mahāmaccā a¤¤ama¤¤aü diņņhaņņhāne kalahaü karonti. Tesaü veribhāvo sakalanagare pākaņo jāto. Te n' eva rājā na ¤ātimittā samagge kātuü sakkhiüsu. Ath' ekadivasaü Satthā paccåsasamaye bodhaneyyabandhave olokento tesaü ubhinnam pi sotāpattimaggassa upanissayaü disvā punadivase ekako va Sāvatthiü piõķāya pavisitvā tesu ekassa gehadvāre aņņhāsi. So nikkhamitvā pattaü gahetvā Satthāraü antonivesanaü pavesetvā āsanaü pa¤¤āpetvā nisãdāpesi.
Satthā nisãditvā tassa mettābhāvanāya ānisaüsaü kathetvā kallacittataü ¤atvā saccāni pakāsesi. Saccapariyosāne sotāpattiphale patiņņhahi.
Satthā tassa sotāpannabhāvaü ¤atvā tam eva pattaü gāhāpetvā uņņhāya itarassa gehadvāraü agamāsi. So nikkhamitvā Satthāraü vanditvā "pavisatha bhante' ti gharaü pavesetvā nisãdāpesi. Itaro pi pattaü gahetvā Satthārā saddhiü yeva pāvisi. Satthā tassa ekādasa mettānisaüse vaõõetva cittakalyataü ¤atvā saccāni pakāsesi. Saccapariyosāne so pi sotāpattiphale patiņņhahi. Iti te ubho pi sotāpannā hutvā a¤¤ama¤¤aü accayaü desetvā khamāpetvā samaggā {sammodamānā} ekajjhāsayā ahesuü. Taü divasaü yeva Bhagavato sammukhā va ekato bhu¤jiüsu. Satthā bhattakiccaü niņņhapetvā vihāraü agamāsi. Te pi bahåni mālāgandhavilepanādãni c' eva sappimadhuphāõitādãni ca ādāya Satthārā saddhiü yeva nikkhamiüsu. Satthā bhikkhusaüghena vatte dassite Sugatovādaü datvā gandhakuņiü pāvisi.


#<[page 013]>#
%<                           4. Uragajātaka. (154.)       13>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Bhikkhå sāyaõhasamaye dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso, Satthā adantadamako, ye nāma dve mahāmacce ciraü vāyamamāno pi n' eva rājā samagge kātum asakkhi na ¤ātimittādayo te ekadivasen' eva Tathāgatena damitā" ti. Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave idān' evāhaü ime dve jane samagge akāsiü, pubbe p' ete mayā samaggā katā yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bārāõasiyaü ussave ghosite mahāsamajjaü ahosi. Bahå manussā ca devanāgasupaõõādayo ca samajjadassanatthaü sannipatiüsu. Tatr' ekasmiü ņhāne eko nāgo ca supaõõo ca samajjaü passamānā ekato aņņhaüsu. Nāgo supaõõassa supaõõabhāvaü ajānanto aüse hatthaü ņhapesi. Supaõõo "kena me aüse hattho ņhapito" ti nivattitvā olokento nāgaü sa¤jāni.
Nāgo pi olokento supaõõaü sa¤jānitvā maraõabhayatajjito nagarā nikkhamitvā nadãpiņņhena palāyi. Supaõõo pi "taü gahessāmãti" anubandhi. Tasmiü samaye Bodhisatto tāpaso hutvā tassā nadiyā tãre paõõasālāya vasamāno divādarathaü paņippassambhanatthaü udakasāņikaü nivāsetvā vakkalaü bahi ņhapetvā nadiü otaritvā nahāyati. Nāgo "imaü pabbajitaü nissāya jãvitaü labhissāmãti" pakativaõõaü vijahitvā maõikkhandhavaõõaü māpetvā vakkalantaraü pāvisi. Supaõõo anubandhamāno taü tattha paviņņhaü disvā vakkale garubhāvena agahetvā Bodhisattaü āmantetvā "bhante, ahaü chāto, tumhākaü vakkalaü gaõhatha, imaü nāgaü khādissāmãti" imam atthaü pakāsetuü paņhamaü gātham āha:


#<[page 014]>#
%<14                       II. Dukanipāta. 1. Daëhavagga. (16.)>%

  @<Ja_II,1.4(=154).1: Idh' åragānaü pavaro paviņņho
                    selassa vaõõena pamokkham icchaü,
                    brahma¤ ca vaõõaü apacāyamāno
                    bubhukkhito no visahāmi bhottun ti. || Ja_II:7 ||>@

     Tattha idhåragānaü pavaro paviņņho ti imasmiü vakkale uragānaü pavaro nāgarājā paviņņho, selassa vaõõenā 'ti maõivaõõena maõikkhandho hutvā paviņņho ti attho, pamokkham icchan ti mama santikā mokkham icchamāno, brahma¤ ca vaõõaü apacāyamāno ti ahaü pana tumhākaü brahmavaõõaü seņņhavaõõaü påjento garukaronto, bubhukkhito no visahāmi bhottun ti etaü nāgaü vakkalantaraü paviņņhaü chāto pi samāno bhakkhituü na sakkomãti.
     Bodhisatto udake ņhito yeva supaõõarājassa thutiü katvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,1.4(=154).2: So Brahma-gutto ciram eva jãva,
                    dibbā ca te pātubhavantu bhakkhā,
                    so brahmavaõõaü apacāyamāno
                    bubhukkhito no vitarāsi bhottun ti. || Ja_II:8 ||>@

     Tattha so brahmagutto ti so tvaü Brahma-gopito Brahma-rakkhito hutvā, dibbā ca te pātubhavantu bhakkhā ti devatānaü paribhogārahā bhakkhā ca tava pātubhavantu, mā pāõātipātaü katvā nāgamaüsakhādako ahosi.
     Iti Bodhisatto udake ņhito va anumodanaü katvā uttaritvā vakkalaü nivāsetvā te ubho pi gahetvā assamapadaü gantvā mettābhāvanāya vaõõaü kathetvā dve pi jane samagge akāsi.
Te tato paņņhāya samaggā sammodamānā sukhaü vasiüsu.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā nāgo ca supaõõo ca ime dve mahāmattā ahesuü, tāpaso pana aham evā 'ti. Uragajātakaü.


#<[page 015]>#
%<                           5.  Gaggajātaka. (155.)               15>%

                      $<5. Gaggajātaka.>$
     Jãva vassasataü Gaggā 'ti. Idaü Satthā Jetavanasamãpe Pasenadira¤¤ā kārite Rājakārāme viharanto attano khipitakaü ārabbha kathesi. Ekasmiü hi divase Satthā Rājakārāme catuparisamajjhe nisãditvā dhammaü desento khipi. Bhikkhå "jãvatu bhante Bhagavā, jãvatu Sugato" ti uccāsaddā mahāsaddaü akaüsu.
Tena saddena dhammakathāya antarāyo ahosi. Atha kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: "Api nu kho bhikkhave khipite `jãvā' 'ti vutte tappaccayā jãveyya vā mareyya vā" ti. "No h' etaü bhante".
"Na bhikkhave khipite `jãvā' 'ti vattabbo, yo vadeyya āpatti dukkaņassā" 'ti. Tena kho pana samayena manussā bhikkhånaü khipite "jãvatha bhante" ti vadanti. Bhikkhå kukkuccāyantā nālapanti. Manussā ujjhāyanti: "kathaü hi nāma samaõā Sakyaputtiyā `jãvatha bhante' ti vuccamānā nālapissantãti". Bhagavato etam atthaü ārocesuü. "Gihã bhikkhave iņņhamaīgalikā; anujānāmi bhikkhave gihãnaü `jivatha bhante' ti vuccamānena `ciraü jãvā' 'ti vattun ti. Bhikkhå Bhagavantaü pucchiüsu: "bhante, jãvapaņijãvaü nāma kadā uppanan ti. Satthā "bhikkhave, jãvapaņijãvaü nāma porāõakāle uppannan" ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Kāsiraņņhe ekasmiü brāhmaõakule nibbatti. Tassa pitā vohāraü katvā jãvikaü kappeti. So soëasavassapadesikaü Bodhisattaü maõikabhaõķaü ukkhipāpetvā gāmanigamādisu caranto Bārāõasiü patvā dovārikassa ghare bhattaü pacāpetvā bhu¤jitvā nivāsanaņņhānaü alabhanto "avelāya āgatā āgantukā kattha vasantãti" pucchi. Atha naü manussā "bahinagare ekā sālā atthi, sā pana amanussapariggahãtā, sace icchatha tattha vasathā" 'ti āhaüsu. Bodhisatto "etha tāta, gacchāma, mā yakkhassa bhāyittha, ahan taü dametvā tumhākaü pādesu pātessāmãti" pitaraü gahetvā tattha gato.


#<[page 016]>#
%<16                       II. Dukanipāta.  1 Daëhavagga. (16)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Ath' assa pitā phalake nipajji, sayaü pitu pāde sambāhamāno nisãdi. Tattha adhivattho yakkho pana dvādasa vassāni Vessavaõaü upaņņhahitvā taü sālaü labhanto "imaü sālaü paviņņhamanussesu yo khipite `jãvā' 'ti vadati yo ca `jãvā' 'ti vutte `paņijãvā' 'ti vadati te jãvapaņijãvabhāõino ņhapetvā avasese khādeyyāsãti" labhi. So piņņhavaüsathåõāya vasati. So "Bodhisattapitaraü khipāpessāmãti" attano ānubhāvena sukhumacuõõaü vissajjesi. Cuõõo āgantvā tassa nāsāpuņesu pāvisi. So phalake nipannako va khipi. Bodhisatto na `jãvā' 'ti āha. Yakkho taü khādituü thåõāya otarati.
Bodhisatto taü otarantaü disvā "iminā me pitā khipāpito bhavissati, ayaü so khipite `jãvā' 'ti avadantaü khādakayakkho bhavissatãti" pitaraü ārabbha paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,1.5(=155).1: Jãva vassasataü Gagga aparāni ca vãsatiü,
                    mā maü pisācā khādantu, jãva tvaü sarado satan ti. || Ja_II:9 ||>@

     Tattha Gaggā 'ti pitaraü nāmena ālapati, āparāni ca vãsatãti aparāni ca vãsati vassāni jãva, mā maü pisācā khādantå 'ti maü pisācā mā khādantu, jãva tvaü sarado satan ti tvaü pana vãsuttaraü vassasataü jãvā 'ti, saradasataü hi gaõhiyamānaü vassasatam eva hoti, taü purimehi vãsāya saddhiü vãsuttaraü idha adhippetaü.
     Yakkho Bodhisattassa vacanaü sutvā "imaü tāva māõavaü `jãvā' 'ti vuttattā khādituü na sakkā, pitaraü pan' assa khādissāmãti" pitu santikaü agamāsi. So taü āgacchantaü disvā cintesi: "ayaü so `paņijãvā' 'ti abhaõantānaü khādanayakkho bhavissati, paņijãvaü karissāmãti" so puttaü ārabbha dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,1.5(=155).2: Tvam pi vassasataü jãva aparāni ca vãsatiü,
                    visaü pisācā khādantu, jãva tvaü sarado satan ti. || Ja_II:10 ||>@


#<[page 017]>#
%<                         6. Alãnacittajātaka. (156.)                     17>%
            Tattha visaü pisācā ti pisācā halāhalavisaü khādantu.
     Yakkho tassa vacanaü sutvā "ubho p' ime na sakkā khāditun" ti paņinivatti. Atha naü Bodhisatto pucchi: "bho yakkha, kasmā tvaü imaü sālaü paviņņhamanusse khādasãti".
"Dvādasa vassāni Vessavaõaü upaņņhahitvā laddhattā" ti. "Kiü pana sabbe va khādituü labhasãti". "Jãvapaņijãvabhāõino ņhapetvā avasese khādāmãti". "Yakkha, tvaü pubbe pi akusalaü katvā kakkhaëo pharuso paravihiüsako hutvā nibbatto, idāni pi tādisaü kammaü katvā tamotamaparāyano bhavissasi, tasmā ito paņņhāya pāõātipātādãhi viramasså" 'ti taü yakkhaü dametvā nirayabhayena tajjetvā pa¤casu sãlesu patiņņhāpetvā yakkhaü pesanakārakaü viya akāsi. Punadivase sa¤carantā manussā yakkhaü disvā Bodhisattena c' assa damitabhāvaü ¤atvā ra¤¤o ārocesuü: "deva, eko māõavo taü yakkhaü dametvā pesanakārakaü viyā katvā ņhito" ti. Rājā Bodhisattaü pakkosāpetvā senāpatiņņhāne ņhapesi pitu c' assa mahantaü yasaü adāsi. So yakkhaü balipaņiggāhakaü katvā Bodhisattassa ovāde ņhatvā dānādãni pu¤¤āni katvā saggapadaü påresi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā "jãvapaņijãvaü nāma tasmiü kāle uppannan" ti vatvā jātakaü samodhānesi: "Tadā rājā ânando ahosi, pitā Kassapo, putto pana aham evā" 'ti. Gaggajātakaü.

                      $<6. Alãnacittajātaka.>$
     Alãnacittaü nissāyā 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü ossaņņhaviriyaü bhikkhuü ārabbha kathesi. Vatthuü Ekādasanipāte Saüvarajātake āvibhavissati. So pana bhikkhu Satthārā "saccaü kira tvaü bhikkhu viriyaü ossajjãti" vutte "saccaü Bhagavā" 'ti āha.


#<[page 018]>#
%<18                       II. Dukanipāta.  1. Daëhavagga. (16.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Atha naü Satthā "nanu tvaü bhikkhu pubbe viriyaü katvā maüsapesisadisassa daharakumārassa dvādasayojanike Bārāõasinagare rajjaü gahetvā adāsi, idāni kasmā evaråpe sāsane pabbajitvā viriyaü ossajasãti" vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bārāõasito avidåre vaķķhakigāmo ahosi. Tattha pa¤casatā vaķķhakã vasanti. Te nāvāya uparisotaü gantvā ara¤¤e gehasambhāradāråni koņņetvā tatth' eva ekabhåmikadvibhåmikādibhede gehe sajjetvā thambhato paņņhāya sabbadāråsu sa¤¤aü katvā nadãtãraü netvā nāvaü āropetvā anusotena nagaraü āgantvā ye yādisāni gehāni ākaükhanti tesaü tādisāni katvā kahāpaõe gahetvā puna tatth' eva gantvā gehasambhāre āharanti. Evaü tesam jãvikaü kappentānaü ekasmiü kāle khandhāvāraü bandhitvā dāråni koņņentānaü avidåre eko hatthi khadirakhānukaü akkami. Tassa so khānuko pādaü vijjhi, balavavedanā vattanti, pādo uddhumāyitvā pubbaü gaõhi.
So vedanāmatto tesaü dārukoņņanasaddaü sutvā "ime vaķķhakã nissāya mayhaü sotthi bhavissatãti" ma¤¤amāno tãhi pādehi tesaü santikaü gantvā avidåre nipajji. Vaķķhakã taü uddhumātapādaü disvā upasaükamitvā pāde khānukaü disvā tikhiõavāsiyā khānukassa samantato odhiü katvā rajjuyā bandhitvā ākaķķhantā khānukaü nãharitvā pubbaü mocetvā uõhodakena dhovitvā tadanuråpehi bhesajjehi nacirass' eva vaõaü phāsukaü kariüsu. Hatthi ārogo hutvā cintesi:
"mayā ime vaķķhakã nissāya jãvitaü laddhaü, idāni tesaü mayā upakāraü kātum vaņņatãti" so tato paņņhāya vaķķhakãhi saddhiü rukkhe nãharati,


#<[page 019]>#
%<                         6. Alãnacittajātaka. (156.)            19>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  tacchentānaü parivattetvā deti, vāsiādãni upasaüharati, soõķāya veņhetvā kālasuttakoņiyaü gaõhāti. Vaķķhakã pi 'ssa bhojanavelāya ekekaü piõķaü dentā pa¤ca piõķasatāni denti. Tassa pana hatthissa putto sabbaseto hatthājānãyapotako atthi. Ten' assa etad ahosi: "ahaü etarahi mahallako, idāni mayā imesaü kammakaraõatthāya puttaü datvā gantuü vaņņatãti" so vaķķhakãnaü anācikkhitvā va ara¤¤aü pavisitvā puttaü ānetvā "ayaü hatthipotako mama putto, tumhehi mayhaü jãvitaü dinnaü, ahaü vo vejjavetanatthāya imaü dammi, ayaü tumhākaü ito paņņhāya kammāni karissatãti" vatvā "ito paņņhāya yaü pana mayā kattabbaü kammaü tvaü karohãti" puttaü ovaditvā vaķķhakãnaü datvā sayaü ara¤¤aü pāvisi. Tato paņņhāya hatthipotako vaķķhakãnaü vacanakaro ovādakkhamo hutvā sabbakiccāni karoti. Te pi taü pa¤cahi piõķasatehi posenti. So kammaü katvā nadiü otaritvā kãëitvā āgacchati. Vaķķhakidārakāpi taü soõķādãsu gahetvā udake pi thale pi tena saddhiü kãëanti. âjānãyā pana hatthino pi assāpi purisāpi udake uccāraü vā passāvaü vā na karonti.
Tasmā so pi udake uccārapassāvaü akatvā bahi nadãtãre eva karoti. Ath' ekasmiü divase upari nadiyā devo vassi. Addhasukkhaü hatthilaõķaü udakena nadiü otaritvā gacchantaü Bārāõasinagaratitthe ekasmiü gumbe laggitvā aņņhāsi. Atha ra¤¤o hatthigopakā "hatthã nahāpessāmā" 'ti pa¤ca hatthisatāni nayiüsu. Ajānãyalaõķassa gandhaü ghāyitvā eko pi hatthi nadiü otarituü na ussahi, sabbe naīguņņhaü ukkhipitvā palāyituü ārabhiüsu. Hatthigopakā hatthācariyānaü ārocesuü.
Te "udake paripanthena bhavitabban" ti udakaü sodhāpetvā tasmiü gumbe ājānãyalaõķaü disvā


#<[page 020]>#
%<20                       II. Dukanipāta. 1. Daëhavagga.(16.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "idam ettha kāraõan" ti ¤atvā cāņiü āharāpetvā udakassa påretvā taü tattha madditvā hatthãnaü sarãre si¤cāpesuü. Sarãrāni sugandhāni ahesuü.
Tasmiü kāle te nadiü otaritvā nahāyiüsu. Hatthācariyā ra¤¤o taü pavattiü ārocetvā "taü hatthājānãyaü pariyesitvā ānetuü vaņņati devā" 'ti āhaüsu. Rājā nāvāsaüghāņehi nadiü pakkhanditvā uddhagāmãhi saüghāņehi vaķķhakãnaü vasanaņņhānaü sampāpuõi. Hatthipotako nadiyaü kãëanto bherisaddaü sutvā gantvā vaķķhakãnaü santike aņņhāsi. Vaķķhakã ra¤¤o paccuggamanaü katvā "deva, sace dāråhi attho kiükāraõā āgat' attha, kiü pesetvā āharāpetuü na vaņņatãti" āhaüsu. "Nāhaü bhaõe dārånaü atthāya āgato, imassa pana hatthissa atthāya āgato 'mhãti". "Gāhāpetvā gacchatha devā" 'ti. Hatthipotako gantuü na icchi. "Kiü kārāpesi bhaõe hatthãti". "Vaķķhakãnaü posāvanikaü āharāpehi devā" 'ti.
"Sādhu bhaõe" ti rājā hatthissa catunnaü pādānaü soõķāya naīguņņhassa santike satasahassasatasahassaü kahāpaõe ņhapāpesi. Hatthi ettakenāpi agantvā sabbavaķķhakãnaü dussayugesu vaķķhakãbhariyānaü nivāsanasāņakesu dinnesu saddhiükãëitadārakāna¤ ca dārakaparihāre kate nivattitvā vaķķhakã ca itthiyo ca dārake ca oloketvā ra¤¤ā saddhiü agamāsi.
Rājā taü ādāya nagaraü gantvā nagara¤ ca hatthisāla¤ ca alaükārāpetvā hatthiü nagaraü padakkhiõaü kāretvā hatthisālaü pavesetvā sabbālaükārehi alaükaritvā abhisekaü datvā opavayhaü katvā attano sahāyaņņhāne ņhapetvā upaķķharajjaü hatthissa datvā attano samānaparihāraü akāsi.


#<[page 021]>#
%<                         6. Alãnacittajātaka. (156.)                 21>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Hatthissa āgatakālato paņņhāya ra¤¤o sakala-Jambudãpe rajjaü hatthagatam eva ahosi. Evaü kāle gacchante Bodhisatto tassa ra¤¤o aggamahesiyā kucchismiü paņisandhiü gaõhi. Tassā gabbhaparipākakāle rājā kālam akāsi. Hatthi pana sace ra¤¤o kālakatabhāvaü jāneyya tatth' ev' assa hadayaü phāleyya, tasmā hatthiü ra¤¤o kālakatabhāvaü ajānāpetvā va upaņņhahiüsu. Ra¤¤o pana kālakatabhāvaü sutvā "tucchaü kira rajjan" ti anantarasāmanto Kosalarājā mahatiyā senāya āgantvā nagaraü parivāri. Te nagaradvārāni pidahitvā Kosalara¤¤o sāsanaü {pahiõiüsu}: "amhākaü ra¤¤o aggamahesi paripuõõagabbhā, `ito kira sattame divase puttaü vijāyissatãti' aīgavijjāpāņhakā āhaüsu, sace sā puttaü vijāyissati mayaü sattame divase yuddhaü dassāma, na rajjaü, ettakaü kālaü āgamethā" 'ti. Rājā "sādhå" 'ti sampaņicchi. Devã sattame divase puttaü vijāyi. Tassa nāmagahaõadivase "mahājanass' alãnaü cittaü paggaõhanto jāto" ti Alãnacittakumāro t' ev' assa nāmaü akaüsu. Jātadivasato yeva pan' assa paņņhāya nāgarā Kosalara¤¤ā saddhiü yujjhiüsu. Ninnāyakattā saügāmassa mahantam pi balaü yujjhamānaü thokathokaü osakkati.
Amaccā deviyā tam atthaü ārocetvā "mayaü evaü osakkamāne bale parajjhanabhāvassa bhāyāma, amhākaü pana ra¤¤o kālakatabhāvaü {puttassa} {jātabhāvaü} Kosalara¤¤o āgantvā yujjhanabhāva¤ ca ra¤¤o sahāyako maīgalahatthi na jānāti, jānāpema nan" ti pucchiüsu. Sā "sādhå" 'ti sampaņicchitvā puttaü alaükaritvā dukålacumbaņe nipajjāpetvā pāsādā oruyha amaccagaõaparivutā hatthisālaü gantvā Bodhisattaü hatthissa pādamule nipajjāpetvā "sāmi,


#<[page 022]>#
%<22                  II. Dukanipāta. 1. Daëhavagga. (16.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  sahāyo te kālakato, mayaü tuyhaü hadayaphālanabhayena nārocimha, ayan te sahāyassa putto, Kosalarājā āgantvā nagaraü parivāretvā tava puttena saddhiü yujjhati, balaü osakkati, tava puttaü tvaü ¤eva mārehi rajjaü vāssa gaõhitvā dehãti" āha. Tasmiü kāle hatthi Bodhisattaü soõķāya parāmasitvā ukkhipitvā kumbhe ņhapetvā roditvā paridevitvā Bodhisattaü otāretvā deviyā hatthe nipajjāpetvā "Kosalarājānaü gahessāmãti" hatthisālato nikkhami. Ath' assa amaccā vammaü paņimu¤citvā alaükaritvā nagaradvāraü avāpuritvā taü parivāretvā nikkhamiüsu. Hatthi nagarā nikkhamitvā ko¤canādaü katvā mahājanaü santāsetvā palāpetvā balakoņņakaü bhinditvā Kosalarājānaü cåëāya gahetvā ānetvā Bodhisattassa pādamåle nipajjāpetvā māraõatthāy' assa uņņhite vāretvā "ito paņņhāya appamatto hohi, `kumāro daharo' ti sa¤¤aü mā karãti" ovaditvā uyyojesi. Tato paņņhāya sakalaJambudãpe rajjaü Bodhisattassa hatthagatam eva jātaü, a¤¤o paņisattu nāma uņņhahituü samattho nāhosi. Bodhisatto sattavassikakāle abhisekaü patvā Alãnacittarājā nāma hutvā dhammena rajjaü kāretvā jãvitapariyosāne saggapadaü påresi.
     Satthā imaü atãtaü āharitvā abhisambuddho hutvā imaü gāthadvayam āha:

  @<Ja_II,1.6(=156).1: Alãnacittaü nissāya pahaņņhā mahatã camå
                    Kosalaü senāsantuņņhaü jãvagāhaü agāhayi. || Ja_II:11 ||>@

  @<Ja_II,1.6(=156).2: Evaü nissayasampanno bhikkhu āraddhavãriyo
                    bhāvayaü kusalaü dhammaü yogakkhemassa pattiyā
                    pāpuõe anupubbena sabbasaüyojanakkhayan ti. || Ja_II:12 ||>@


#<[page 023]>#
%<                           7. Guõajātaka. (157.)                   23>%
     Tattha alãnacittaü nissāyā 'ti Alãnacittarājakumāraü nissāya, pahaņņhā mahatã camå ti pavenirajjaü no diņņhan ti haņņhatuņņhā hutvā mahatã senā, kosalaü senāsantuņņhan ti Kosalarājānaü sena rajjena asantuņņhaü pararajjalobhena āgataü, jãvagāhaü agāhayãti amāretvā va sā camå taü rājānaü hatthinā jãvagāhaü gaõhāpesi. Evaü nissayasampanno ti yathā sā camå evaü a¤¤o pi kulaputto nissayasampanno kalyāõamittaü Buddhaü vā Buddhasāvakaü vā nissayaü labhitvā, bhikkhå 'ti parisuddhādhivacanam etaü, āraddhavãriyo ti paggahitaviriyo catudosāpagatena viriyena samannāgato, bhāvayaü kusalaü dhamman ti kusalaü nirāmisam sattatiüsabodhapakkhiyasaükhātaü dhammaü bhāvento, yogakkhemassa pattiyā ti catåhi yogehi khemassa nibbānassa pāpuõanatthāya taü dhammaü bhāvento, pāpuõe anupubbena sabbasaüyojanakkhayan ti evaü vipassanato paņņhāya imaü kusaladhammaü bhāvento so kalyāõamittåpanissayasampanno bhikkhu anupubbena vipassanā¤āõāni ca heņņhimamaggaphalāni ca pāpuõanto pariyosāne dasannam pi saüyojanānaü khayante uppannattā sabbasaüyojanakkhayasaükhātaü arahattaü pāpuõāti, yasmā vā nibbānaü āgamma saüyojanā khãyanti tasmā tam pi sabbasaüyojanakkhayam eva, evaü anupubbena nibbānasaükhātaü sabbasaüyojanakkhayaü pāpuõātãti attho
     Iti Bhagavā amatamahānibbānena dhammadesanāya kåņaü gahetvā uttariü pi saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne ossaņņhaviriyo bhikkhu arahatte patiņņhahi) "Tadā mātā Mahāmāyā, pitā Suddhodanamahārājā ahosi, rajjaü gahetvā dinnahatthi ayaü ossaņņhaviriyo bhikkhu, hatthissa pitā Sāriputto, Alãnacittakumāro pana aham evā" 'ti. Alãnacittajātakaü.

                      $<7. Guõajātaka.>$
     Yenakāmaü paõāmetãti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ânandattherassa sāņakasahassapaņilābhaü ārabbha kathesi. Therassa Kosalara¤¤o antepure dhammavācanavatthuü heņņhā Mahāsārajātake āgatam eva. Iti there ra¤¤o antepure dhammaü vācente ra¤¤o sahassagghaõakānaü sāņakānaü sahassaü āhariyittha.


#<[page 024]>#
%<24                       II. Dukanipāta. 1. Daëhavagga. (16.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Rājā tato pa¤ca sāņakasatāni pa¤cannaü devãsatānaü adāsi. Tā sabbāpi te sāņake ņhapetvā punadivase ânandattherassa datvā sayaü purāõa sāņake yeva pārupitvā ra¤¤o pātarāsaņņhānaü āgamaüsu. Rājā "mayā tumhākaü sahassagghaõakā sāņakā dāpitā, kasmā tumhe te apārupitvā va āgatā" ti pucchi. "Deva, te amhehi therassa dinnā" ti.
"ânandattherena sabbe gahitā" ti. "âma devā" 'ti. "Sammāsambuddhena ticãvaraü anu¤¤ātaü, `ânandatthero dussavaõijjaü ma¤¤e karissatãti' atibahå tena sāņakā gahitā" ti therassa kujjhitvā bhuttapātarāso vihāraü gantvā therassa pariveõaü pavisitvā theraü vanditvā nisinno pucchi: "Api bhante amhākaü ghare itthiyo tumhākaü santike dhammaü uggaõhanti vā suõanti vā" ti. "âma mahārāja, gahetabbayuttakaü gaõhanti sotabbayuttakaü suõantãti". Kin tā suõanti yeva udāhu tumhākaü nivāsanaü vā pārupanaü vā dadantãti. "Ajja mahārāja sahassagghaõakāni pa¤ca sāņakasatāni adaüså" 'ti. "Tumhehi gahitāni bhante" ti. "âma mahārājā" 'ti. "Nanu bhante Satthārā ticãvaram eva anu¤¤ātan" ti. "âma mahārāja, Bhagavatā ekassa bhikkhuno ticãvaram eva paribhogasãsena anu¤¤ātaü, paņiggahanaü pana avāritaü, tasmā mayāpi a¤¤esaü jiõõacãvarakānaü dātuü te sāņakā paņiggahãtā" ti. "Te pana bhikkhå tumhākaü santikā sāņake labhitvā purāõacãvarāni kiü karissantãti". "Porāõakacãvaraü uttarāsaügaü karissantãti". "Porāõakauttarāsaügaü kiü karissantãti". "Antaravāsakaü karissantãti". "Porāõakāntaravāsakaü kiü karissantãti". "Paccattharaõam karissantãti". Porāõakapaccattharaõaü kiü karissantãti". "Bhummattharaõaü karissantãti".


#<[page 025]>#
%<                            7. Guõajātaka. (157.)                      25>%
"Porāõakabhummattharaõaü kim karissantãti" "Pādapu¤chanaü karissantãti". "Porāõakapādapu¤chanaü kiü karissantãti". "Mahārājā, saddhādeyyaü nāma vinipātetum na labhati, tasmā porāõakapādapu¤chanaü vāsiyā koņņetvā mattikāyā pakkhipitvā senāsanesu mattikālepaü dassentãti". "Bhante, tumhākaü dinnaü yāva pādapu¤chanāpi nassituü na labhatãti". "âma mahārājā amhākaü dinnaü nassituü na labhati paribhogam eva hotãti". Rājā tuņņho somanassappatto hutvā itarāni pi gehe ņhapitāni pa¤ca sāņakasatāni āharāpetvā therassa datvā anumodanaü sutvā theraü vanditvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. Thero paņhamaladdhāni pa¤ca sāņakasatāni jiõõacãvarakānaü adāsi. Therassa pana pa¤camattāni saddhivihārikasatāni. Tesu eko daharabhikkhu therassa bahåpakāro pariveõaü sammajjati pānãyaparibhojanãyaü upaņņhapeti dantakaņņhamukhodakaü deti vaccakuņijantāgharasenāsanāni paņijaggati hatthaparikammapādaparikammapiņņhiparikammādãni karoti. Thero pacchāladdhāni pa¤ca sāņakasatāni "ayaü me bahåpakāro" ti yuttavasena sabbāni tass' eva adāsi. So pi sabbe te sāņake bhājetvā attano samānupajjhāyānaü adāsi. Evaü sabbe pi te laddhasāņakā bhikkhå sāņake chinditvā ra¤jitvā kaõikārapupphavaõõāni kāsāyāni nivāsetvā ca pārupitvā ca Satthāraü upasaükamitvā vanditvā ekamantaü nisãditvā evam āhaüsu: "Bhante, sotāpannassa ariyasāvakassa mukholokanadānan nāma atthãti". "Na bhikkhave ariyasāvakānaü mukholokanadānan nāma atthãti". "Bhante, amhākaü upajjhāyena dhammabhaõķāgārikattherena sahassagghaõakānaü sāņakānaü pa¤ca satāni ekass' eva daharabhikkhuno dinnāni, so pana attanā laddhe bhājetvā amhākaü adāsãti", "Na bhikkhave ânando mukholokanabhikkhaü deti,


#<[page 026]>#
%<26                       II. Dukanipāta. 1. Daëhavagga. (16.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  so pan' assa bhikkhu bahåpakāro, tasmā attano upakārassa upakāravasena guõavasena yuttavasena `upakārassa nāma paccupakāro kātuü vaņņatãti' kata¤¤åkatavedibhāvena adāsi, porāõakapaõķitāpi hi attano upakārānaü yeva paccupakāraü {kariüså}" 'ti vatvā tehi yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto sãho hutvā pabbataguhāyaü vasati. So ekadivasaü guhāya nikkhamitvā pabbatapādaü olokesi. Taü pana pabbatapādaü parikkhipitvā mahāsaro ahosi. Tassa ekasmiü unnataņņhāne upari thaddhakaddamapiņņhe mudåni haritatiõāni jāyiüsu, sasakā c' eva hariõādayo ca sallahukamigā kaddamamatthake vicarantā tāni khādanti. Taü divasam pi eko migo tāni tiõāni khādanto vicarati. Sãho pi 'taü migaü gaõhissāmãti' pabbatamatthakā uppatitvā sãhavegena pakkhandi.
Migo maraõabhayatajjito viravanto palāyi. Sãho vegaü sandhāretuü asakkonto kalalapiņņhe nipatitvā osãditvā uggantuü asakkonto cattāro pāde thambhe viya otāretvā sattāhaü nirāhāro aņņhāsi. Atha eko sigālo gocarapasuto taü disvā bhayena palāyi. Sãho taü pakkositvā "bho sigāla, mā palāyi, aham kalale laggo, jãvitaü me dehãti" āha. Sigālo tassa santikaü gantvā "ahaü taü uddhareyyaü, `uddhaņo pana maü khādeyyāsãti' bhāyāmãti". "Mā bhāyi, nāhan taü khādissāmi, mahantaü pana te guõaü karissāmi, eken' upāyena maü uddharāhãti". Sigālo paņi¤¤aü gehetvā catunnaü pādānaü samantā kalale apanetvā catunnam pi pādānaü catasso mātikā khaõitvā udakābhimukhaü akāsi,


#<[page 027]>#
%<                            7. Guõajātaka. (157.)                     27>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  udakaü pavisitvā kalalaü muduü akāsi. Tasmiü khaõe sigālo sãhassa udarantaraü pavisitvā "vāyāmaü karohi sāmãti" uccāsaddaü karonto sãsena udaraü pahari. Sãho vegam janetvā kalalā uggantvā pakkhanditva thale aņņhāsi. So muhuttaü vissamitvā saraü oruyha kaddamaü dhovitvā nahāyitvā atha ekaü mahisaü vadhitvā dāņhāhi ovijjhitvā maüsaü ubbattetvā "khāda sammā" 'ti sigālassa purato ņhapetvā tena khādite pacchā attanā khādi.
Puna sigālo ekaü maüsapesiü ķasitvā gaõhi "idaü kimatthāya sammā" 'ti ca vutte "tumhākaü dāsã atthi, tassā bhavissatãti" āha. Sãho "gaõhāhãti" vatvā sayam pi sãhiyā atthāya maüsaü gaõhitvā "ehi samma, amhākaü pabbatamuddhani ņhatvā sakhiyā vasanaņņhāõaü gamissāmā" 'ti vatvā tattha gantvā maüsaü khādāpetvā sigāla¤ ca sigāli¤ ca assāsetvā tato paņņhāya "dāni ahaü tuühe paņijaggissāmãti" attano vasanaņņhānaü netvā guhādvāre a¤¤issā guhāya vasāpesi.
Tato paņņhāya gocarāya gacchanto sãhi¤ ca sigāli¤ ca ņhapetvā sigālena saddhiü gantvā nānāmige vadhitvā ubho pi tatth' eva maüsaü khāditvā itarāsam pi dvinnaü āharitvā denti.
Evaü kāle gacchante sãhã pi dve putte vijāyi sigālã pi.
Te sabbe pi samaggavāsaü vasiüsu. Ath' ekadivasaü sãhiyā etad ahosi: "ayaü sãho sigāla¤ ca sigāli¤ ca sigālapotake ca ativiya piyāyati, nånam assa sigāliyā saddhiü santhavo atthi, tasmā evaü sinehaü karoti, yan nånāhaü imaü pãëetvā tajjetvā ito palāpeyyan" ti sā sãhassa sigālaü gahetvā gocarāya gatakāle sigālim pãëesi tajjesi: "kiükāraõā imasmiü ņhāne vasasi na palāyasãti".


#<[page 028]>#
%<28                       II. Dukanipāta. 1. Daëhavagga. (16.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Puttāpi 'ssā sigālãputte tath' eva tajjayiüsu. Sigālã tam atthaü sigālassa kathetvā "sãhassa vacanena etāya evaü katabhāvam pana jānāma, ciraü vasiühā, nāsāpeyyāpi no, amhākaü vasanaņņhānam eva gacchāmā" 'ti āha. Sigālo tassā vacanaü sutvā sãhaü upasaükamitvā āha. "Sāmi, ciraü amhehi tumhākaü santike vutthaü, aticiraü vasantā nāma appiyā honti, amhākaü gocarāya pakkantakāle sãhã sigāliü viheņheti `imasmiü ņhāne kasmā vasatha palāyathā' 'ti tajjeti, sãhapotakāpi sigālapotake tajjenti, yo nāma yassa attano santike vāsaü na roceti tena `yāhãti' nãharitabbo va, evaü viheņhanaü kimatthiyan" ti vatvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,1.7(=157).1: Yenakāmaü paõāmeti, dhammo balavataü, migã
                    unnadanti, vijānāhi, jātaü saraõato bhayan ti. || Ja_II:13 ||>@

     Tattha yenakāmaü paõāmeti dhammo balavatan ti balavā nāma issaro attano sevakaü yena disābhāgena icchati tena disābhāgena so paõāmeti nãharati, esa dhammo balavataü, ayaü issarānaü sabhāvo paveõidhammo va, tasmā sace amhākaü vāsaü na rocetha ujukam eva no nãharatha, viheņhanena ko attho ti dãpento evam āha, migãti sãhaü ālapati, so hi migarājatāya migā assa atthãti migã, unnadantãti pi tam eva ālapati, so hi unnatānaü dantānaü atthitāya unnatā dantā assa atthãti unnadantã, unnatadantãti pi pāņho yeva, vijānāhãti esa issarānaü dhammo ti evaü jānāhi, jātaü saraõato bhayan ti amhākaü tumhe patiņņhaņņhena saraõaü, tumhākaü yeva santikā bhayaü jātaü, tasmā attano vasanaņņhānam eva gamissāmā 'ti dãpeti; aparo nayo: tava migã sãhã unnadantã mama puttadāraü tajjeti yenakāmaü paõāmetãti yena yenākārena icchati tena paõāmeti pavatteti viheņheti,


#<[page 029]>#
%<                            7. Guõajātaka. (157.)                      29>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  evaü tvaü vijānāhi, tatra kiü sakkā amhehi kātuü, dhammo balavataü esa, balavantānaü sabhāvo, idāni mayaü gamissāmā 'ti yasmā jātaü saraõato bhayan ti.
     Tassa vacanaü sutvā sãho sãhiü āha: "bhadde, asukasmiü nāma kāle mama gocaratthāya gantvā sattame divase sigālena ca imāya ca sigāliyā saddhiü āgatabhāvaü sarasãti". "âma sarāmãti". "Jānāsi pana mayhaü sattāhaü anāgamanassa kāraõan" ti. "Na jānāmi sāmãti". "Bhadde, ahaü `ekaü migaü gaõhissāmãti virajjhitvā kalale laggo tato nikkhamituü asakkonto sattāhaü nirāhāro aņņhāsiü. sv-āhaü imaü sigālaü nissāya jãvitaü labhiü, ayaü me jãvitadāyako sahāyo, mittadhamme ņhātuü sāmattho hi mitto dubbalo nāma n' atthi, ito paņņhāya mayhaü sahāyassa ca sahāyikāya ca puttakāna¤ ca evaråpaü avamānaü mā akāsãti" vatvā sãho dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,1.7(=157).2: Api ce pi dubbalo mitto mittadhammesu tiņņhati
                    so ¤ātako ca bandhu ca so mitto so ca me sakhā;
                    dāņhini, mātima¤¤ittho, sigālo mama pāõado ti. || Ja_II:14 ||>@

     Tattha api ce pãti eko pi-saddo anuggahattho eko sambhāvanattho, tatrāyaü yojanā: dubbalo ce pi mitto mittadhammesu api tiņņhati sace ņhātuü sakkoti so ¤ātako ca bandhu ca so mittacittatāya mitto so ca me sahāyatthena sakhā, dāņhini mātima¤¤ittho bhadde dāņhāsampanne sãhi mā mayhaü sahāyaü vā sahāyiü vā atima¤¤i ayaü hi sigālo mama pāõado ti
     Sā sãhassa vacanaü sutvā sigāliü khamāpetvā tato paņņhāya saputtāya tāya saddhiü samaggavāsaü vasi, sãhapotakāpi sigālapotakehi saddhiü kãëamānā mātāpitunnaü atikkantakāle pi mittabhāvaü abhinditvā sammodamānāpi vasiüsu.


#<[page 030]>#
%<30                       II. Dukanipāta. 1. Daëhavagga. (16.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Tesaü kira satta kulaparivaņņe abhijjamānā mettã agamāsi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne keci sotāpannā, keci sakadāgāmino, keci anāgāmino, keci arahantā ahesuü.) "Tadā sigālo ânando ahosi, sãho pana aham evā 'ti. Guõajātakaü.

                      $<8. Suhanujātaka.>$
     Na-y-idaü visamasãlenā 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto dve caõķabhikkhå ārabbha kathesi. Tasmiü hi samaye Jetavane pi eko bhikkhu caõķo ahosi pharuso sāhasiko, janapade pi.
Ath' ekadivasaü jānapado bhikkhu kenacid eva karaõãyena Jetavanaü agamāsi. Sāmaõerā c' eva daharabhikkhå ca tassa caõķabhāvaü jānanti, "tesaü dvinnaü caõķānaü {kalahaü} passissāmā" 'ti kutåhalā taü bhikkhuü Jetavana-vāsikassa pariveõaü pahiõiüsu. Ubho caõķā a¤¤ama¤¤aü disvā va saüsandiüsu samesuü hatthapādapiņņhisambāhanādãni akaüsu. Dhammasabhāyaü bhikkhå kathaü samuņņhāpesuü: "Avuso, caõķā bhikkhå a¤¤esaü upari caõķā pharusā sāhasikā, a¤¤ama¤¤aü pana ubho pi samaggā sammodamānā piyasaüvāsā jātā" ti. Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave idān' eva, pubbe p' ete a¤¤esaü caõķā pharusā sāhasikā a¤¤ama¤¤aü pana samaggā sammodamānā piyasaüvāsā va ahesun" ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto tassa sabbatthako atthadhammānusāsakaamacco ahosi. So pana rājā thokaü dhanalobhapakatiko.


#<[page 031]>#
%<                           8. Suhanujātaka. (158.)                   31>%
Tassa Mahāsoõo nāma kåtāsso atthi. Atha uttarāpathakā assavāõijā pa¤ca assasatāni ānesuü. Assānaü āgatabhāvaü ra¤¤o ārocesuü. Tato pubbe pana Bodhisatto asse agghāpetva målaü aparihāpetvā dāpesi. Rājā taü asukhāyamāno a¤¤aü amaccaü pakkositvā "tāta, asse agghāpehi, agghāpetvā ca paņhamaü Mahāsoõaü yathā tesaü assānaü antaram pavisati tathā vissajjetvā asse ķasāpetvā vaõite kārāpetvā dubbalakāle målaü hāpetvā agghāpeyyāsãti" āha. So "sādhå" ti sampaņicchitvā tathā akāsi. Assavāõijā anattamanā hutvā tena katakiriyaü Bodhisattassa ārocesuü. Bodhisatto "kiü pana tumhākaü nagare kåņasso n' atthãti" pucchi. "Atthi sāmi Suhanu nāma kåņasso caõķo pharuso" ti. "Tena hi puna āgacchantā naü assaü āneyyāthā" ti. Te "sādhå" ti paņisuõitvā puna āgacchantā taü kåņassaü gāhāpetvā āgacchiüsu. Rājā "assavāõijā āgatā" ti sutvā sãhapa¤jaraü ugghāņetvā asse oloketvā Mahāsoõaü vissajjāpesi. Assavāõijāpi Mahāsoõaü āgacchantaü disvā Suhanuü vissajjesuü. Te a¤¤ama¤¤aü patvā sarãrāni lehentā aņņhaüsu. Rājā Bodhisattaü pucchi:
"Vayassa, ime dve kåņassā a¤¤esaü caõķā pharusā sāhasikā a¤¤e asse ķasitvā gela¤¤aü pāpenti, a¤¤ama¤¤aü pana sarãraü lehentā sammodamānā aņņhaüsu, kiü nām' etan" ti.
Bodhisatto "na-y-ime mahārāja visamasãlā, samasãlā samadhātukā ete" ti vatvā imaü gāthadvayam āha:

  @<Ja_II,1.8(=158).1: Na-y-idaü visamasãlena Soõena Suhanus sahā,
                    Suhanu pi tādiso yeva yo Soõassa sagocaro. || Ja_II:15 ||>@


#<[page 032]>#
%<32              II. Dukanipata. 1. Daëhavagga. (16.)>%

  @<Ja_II,1.8(=158).2: Pakkhandinā pagabbhena niccaü sandānakhādinā
                    sameti pāpaü pāpena sameti asatā asan ti. || Ja_II:16 ||>@

     Tattha nayidaü visamasãlena Soõena Suhaõussahā ti yaü idaü Suhanu kåņasso Soõena saddhiü pemaü karoti idaü na attano visamasãlena, atha kho attano samasãlen' eva saddhiü karoti, ubho pi h' ete attano anācāratāya dussãlatāya samasãlā samadhātukā, Suhanu pi tādiso yeva yo Soõassa sagocaro ti yādiso hi Soõo Suhanu pi tādiso yeva, yo Soõassa sagocaro, yaügocaro Soõo taügocaro yeva, yath' eva hi Soõo assagocaro asse ķasanto carati tathā Suhanu pi, iminā nesaü samānagocarataü dasseti; te pana ācāragocare ekato katvā dassetuü pakkhandinā ti ādi vuttaü, tattha pakkhandinā ti assānaü upari pakkhandanagocarena, pagabbhenā 'ti kāyapāgabbhiyādisamannāgatena dussãlena, niccaü sandānakhādinā ti sadā attano bandhanayottaü khādanasãlena khādanagocarena ca, sameti pāpaü pāpenā 'ti etesu a¤¤atarena pāpena saddhiü a¤¤atarassa pāpaü dussãliyaü sameti, asatā asan ti etesu a¤¤atarena asatā anācāragocarasampannena saha itarassa asaü asādhukammaü sameti gåthādãni viya gåthādãhi ekato saüsandati sadisaü nibbisesam eva hotãti.
     Evaü vatvā ca pana Bodhisatto "mahārāja, ra¤¤ā nāma na atiluddhena bhavitabban ti, parassa santakaü nāma nāsetuü na vaņņatãti" rājānaü ovaditvā asse agghāpetvā bhåtam eva målaü dāpesi.
     Assavāõijā yathāsabhāvam eva målaü labhitvā haņņhatuņņhā agamaüsu. Rājāpi Bodhisattassa ovāde ņhatvā yathākammaü gato.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā dve assā ime duņņhabhikkhå ahesuü, rājā ânando, paõķitāmacco pana aham evā" 'ti. Suhanujātakaü.


#<[page 033]>#
%<                             9. Morajātaka. (159.)                      33>%

                      $<9. Morajātaka.>$
     Udet' ayaü cakkhumā ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü ukkaõņhitabhikkhuü ārabbha kathesi. So bhikkhu bhikkhåhi Satthu santikaü nãto "saccaü kira tvaü bhikkhu ukkaõņhito" ti vutte "saccaü bhante" ti vatvā "kiü disvā" ti vutte "ekaü alaükatapaņiyattasarãraü mātugāmaü oloketvā" ti āha. Atha naü Satthā "bhikkhu, mātugāmo nāma tumhādisānaü yeva kasmā cittaü nāluëessati, porāõakapaõķitā nam pi hi mātugāmassa saddaü sutvā satta vassasatāni asamudāciõõakilesā okāsaü labhitvā khaõen' eva samudācariüsu, visuddhāpi sattā saükilissanti, uttamayasasamaīgino pi āyasakyaü pāpuõanti pag eva aparisuddhā" ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto {morayoniyaü} paņisandhiü gahetvā aõķakāle pi kaõikāramakulavaõõāõķakoso hutvā aõķaü bhinditvā nikkhanto suvaõõavaõõo ahosi dassaniyo pāsādiko pakkhānaü antare surattarājivirājito. So attano jãvitaü rakkhanto tisso pabbatarājiyo atikkamma catutthāya pabbatarājiyā ekasmiü Daõķakahira¤¤apabbatatale vāsaü kappesi. So pabhātāyo rattiyā pabbatamatthake nisinno suriyaü uggacchantaü oloketvā attano gocarabhåmiyaü rakkhāvaraõatthāya Brahmamantaü bandhanto "udet' ayan" ti ādim āha:

  @<Ja_II,1.9(=159).1: Udet' ayaü cakkhumā ekarājā
                    harissavaõõo paņhavippabhāso;
                    taü taü namassāmi harissavaõõaü paņhavippabhāsaü,
                    tay' ajja guttā viharemu divasan ti. || Ja_II:17 ||>@


#<[page 034]>#
%<34                  II. Dukanipati.  1. Daëhavagga. (16.)>%
     Tattha udetãti pācãnalokadhātuto uggacchati, cakkhumā ti sakalacakkavālavāsãnaü andhakāraü vidhamitvā cakkhupaņilābhakaraõena yaü tena tesaü dinnaü cakkhuü tena cakkhunā cakkhumā, ekarājā ti sakalacakkavāle ālokakarānaü antare seņņhavisiņņhaņņhena ekarājā, harissavaõõo ti harisamānavaõõo suvaõõavaõõo ti attho, paņhaviü pabhāsetãti paņhavippabhāso; taü taü namassāmãti tasmā tam evaråpaü bhavantaü namassāmi, tayajja guttā viharemu divasan ti tayā ajja rakkhitagopitā hutvā imaü divasaü catuiriyāpathavihārena sukhaü vihareyyāma.
     Evaü Bodhisatto imāya gāthāya suriyaü namassitvā dutiyagāthāya atãte parinibbute Buddhe c' eva Buddhaguõe ca namassati:

  @<Ja_II,1.9(=159).2: Ye brāhmaõā vedagå sabbadhamme
                    te me namo te ca maü pālayantu;
                    nam' atthu Buddhānaü, nam' atthu bodhiyā,
                    namo vimuttānaü, namo vimuttiyā. || Ja_II:18 ||>@

     Imaü so parittaü katvā moro carati esanā ti.
     Tattha ye brāhmaõā ti ye bāhitapāpā visuddhibrāhmaõā, vedagå ti vedānaü pāraü gatā ti pi vedagå, vedehi pāraü gatā ti pi vedagå idha pana sabbe saükhatāsaükhatadhamme vidite pākaņe katvā gatā ti vedagå, ten' evāha sabbadhamme ti, sabbe khandhāyatanadhātudhamme salakkhaõasāma¤¤alakkhaõavasena attano ¤āõassa vidite pākaņe katvā gatā, tinnaü Mārānaü matthakaü madditvā dasasahassãlokadhātuü unnādetvā bodhitale sammāsambodhiü patvā saüsāraü vā atikkantā ti attho, te me namo ti te mama imaü namakkāraü paņicchantu, te ca maü pālayantå 'ti evaü mayā namassitā ca te bhagavanto maü pālentu rakkhantu gopentu, namatthu buddhānaü namatthu bodhiyā namo vimuttānaü namo vimuttiyā ti ayaü mama namakkāro atãtānaü parinibbutānaü Buddhānaü atthu,


#<[page 035]>#
%<                            9. Morajātaka. (159.)                   35>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  tesaü yeva catusu maggesu catusu phalesu ¤āõasaükhātāya bodhiyā atthu, tathā tesaü yeva arahattaphalavimuttiyā vimuttānaü atthu, yā ca tesaü tadaīgavimuttivikkhambhanavimuttisamucchedavimuttipaņippassaddhivimuttinissaraõavimuttãti pa¤cavidhā vimutti tassā tesaü vimuttiyāpi ayaü mayhaü namakkāro atthå ti; imaü so parittaü katvā moro carati esanā ti idaü pana padadvayaü Satthā abhisambuddho hutvā āha, tass' attho: bhikkhave so moro imaü parittaü imaü rakkhaü katvā attano gocarabhåmiyaü pupphaphalādãnam atthāya nānappakārāya esanāya carati.
     Evaü divā saücaritvā sāyaü pabbatamatthake nisãditvā atthaü gacchantaü suriyaü olokento Buddhaguõe āvajjetvā nivāsanaņņhāne rakkhāvaraõatthāya puna Brahmamantaü bandhanto "apet' ayan" ti ādim āha:

  @<Ja_II,1.9(=159).1b: Apet' ayaü cakkhumā ekarājā
                    harissavaõõo paņhavippabhāso;
                    taü taü namassāmi harissavaõõaü paņhavippabhāsaü,
                    tay' ajja guttā viharemu rattiü. || Ja_II:17b ||>@

  @<Ja_II,1.9(=159).2b: Ye brāhmaõā vedagå sabbadhamme
                    te me nāmo te ca maü pālayantu;
                    nam' atthu buddhānaü, nam' atthu bodhiyā,
                    namo vimuttānaü, namo vimuttiyā. || Ja_II:18b ||>@

     Imam so parittaü katvā moro vāsaü akappayãti.
     Tattha apetãti apayāti atthaü gacchati; imaü so parittaü katvā moro vāsaü akappayãti idam pi abhisambuddho hutvā āha, tass' attho:
bhikkhave, so moro imaü parittaü imaü rakkhaü katvā attano nivāsanaņņhāne vāsaü akappayittha, tassa rattiü vā divā vā imassa parittassānubhāvena n' eva bhayaü na lomahaüso ahosi.


#<[page 036]>#
%<36                  II. Dukanipāta. 1. Daëhavagga. (16.)>%
     Ath' eko Bārāõasiyā avidåre nesādagāmavāsã nesādo Himavantapadese vicaranto tasmiü Daõķakahira¤¤apabbatamatthake {nisinnaü} Bodhisattaü disvā āgantvā puttassa ārocesi. Ath' ekadivasaü Khemā nāma Bārāõasãra¤¤o devã supinena suvaõõavaõõaü moraü dhammaü desentaü disvā ra¤¤o ārocesi:
"Ahaü deva suvaõõavaõõassa morassa dhammaü sotukāmo" ti. Rājā amacce pucchi. Amaccā "brāhmaõā jānissantãti" āhaüsu. Brāhmaõā "suvaõõavaõõā morā nāma hontãti" vatvā "kattha hontãti" vutte "nesādā jānissantãti" āhaüsu. Rājā nesāde sannipātetvā pucchi. Atha so nesādaputto "āmā mahārāja, Daõķakahira¤¤apabbato nāma atthi, tattha suvaõõavaõõamoro vasatãti". "Tena hi taü moraü na māretvā bandhitvā va ānehãti". Nesādo gantvā tassa gocarabhåmiyaü pāse oķķesi. Morena akkantaņņhāne pi pāso na sa¤carati. Nesādo gaõhituü asakkonto satta vassāni vicaritvā tatth' eva kālam akāsi. Khemāpi devã patthitaü alabhamānā kālam akāsi.
Rājā "moraü me nissāya devã kalakatā" ti kujjhitvā "Himavantapadese Daõķakahira¤¤apabbato nāma atthi, tattha suvaõõavaõõamoro vasati, ye tassa maüsaü khādanti te ajarāmarā hontãti" suvaõõapaņņe likhāpetvā paņņaü ma¤jåsāya nikkhipāpesi. Tasmiü kālakate a¤¤o rājā rajjaü patvā suvaõõapaņņaü vācetvā "ajarāmaro bhavissāmãti" a¤¤aü nesādaü pesesi. So pi gantvā Bodhisattaü gahetuü asakkonto tatth' eva kālam akāsi. Eten' eva niyāmena cha rājaparivaņņā gatā.
Atha sattamo rājā rajjaü patvā ekaü nesādam pahiõi. So gantvā Bodhisattena akkantaņņhāne pi pāsassa asa¤caraõabhāvaü attano parittaü katvā gocarabhåmigamanabhāva¤ c' assa ¤atvā paccantaü otaritvā ekaü moriü gahetvā yathā hatthatāëanasaddena naccati accharāsaddena ca vassati evaü sikkhāpetvā taü ādāya gantvā morena paritte akate pāto yeva pāsayaņņhiyo ropetvā pāse oķķetvā moriü vassāpesi.


#<[page 037]>#
%<                            9. Morajātaka. (159.)                         37>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Moro visabhāgaü mātugāmasaddaü sutvā kilesāturo hutvā parittaü kātuü asakkuõitvā gantvā pāse bajjhi. Atha naü nesādo gahetvā gantvā Bārānasãra¤¤o adāsi. Rājā tassa råpasampattiü disvā tuņņhamānaso āsanaü dāpesi. Bodhisatto pa¤¤attāsane nisãditvā "mahārāja, kasmā maü gaõhāpesãti" pucchi. "Ye kira tava maüsaü khādanti te ajarāmarā honti, sv-āhaü tava maüsaü khāditvā ajarāmaro hotukāmo taü gāhāpesin" ti āha.
"Mahārāja, mama tāva maüsaü khādantā ajarāmarā hontu, ahaü pana marissāmãti". "âma marissasãti". "Mayi marante pana mama maüsam eva khāditvā kinti katvā na marissantãti". "Tvaü suvaõõavaõõo, tasmā kira tava maüsaü khādakā ajarāmarā bhavissantãti". "Mahārāja, ahaü na akāraõā suvaõõavaõõo jāto, pubbe panāhaü imasmim yeva nagare cakkavattirājā hutvā sayam pi pa¤ca sãlāni rakkhiü, sakalacakkavālavāsino pi rakkhāpesiü, sv-āhaü kālaü katvā Tāvatiüsabhavane nibbatto, tattha yāvatāyukaü ņhatvā tato cuto a¤¤ass' ekassa akusalassa nissandena morayoniyaü nibbattitvā porāõasãlānubhāvena suvaõõavaõõo jāto" ti. "`Tvaü cakkavattã hutvā sãlaü rakkhitvā sãlaphalena suvaõõavaõõo jāto' ti kathaü idaü amhehi saddhātabbaü, atthi no koci sakkhãti".


#<[page 038]>#
%<38                  II. Dukanipāta. 1. Daëhavagga. (16.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "Atthi mahārājā" ti. "Ko nāmā" 'ti. "Mahārāja, ahaü cakkavattikāle ratanamaye rathe nisãditvā ākāse vicariü, so me ratho maīgalapokkharaõiyā antobhåmiyaü nidahāpito, taü maīgalapokkharaõãto ukkhipāpehi, so me sakkhã bhavissatãti". Rājā "sādhå" 'ti paņisuõitvā pokkharaõãto udakaü harāpetvā rathaü niharāpetvā Bodhisattassa saddahi. Bodhisatto "mahārāja, ņhapetvā amatamahānibbānaü avasesā sabbe saükhatadhammā hutvā abhāvino aniccā khayavayadhammā yevā" 'ti vatvā ra¤¤o dhammaü desetvā rājānaü pa¤casu sãlesu patiņņhāpesi. Rājā pasanno Bodhisattaü rajjena påjetvā mahantaü sakkāraü akāsi. So rajjaü tass' eva datvā katipāhaü vasitvā va "appamatto hohi mahārājā" 'ti ovaditvā ākāse uppatitvā Daõķakahira¤¤apabbatam eva agamāsi. Rājāpi Bodhisattassa ovāde ņhito dānādãni pu¤¤āni katvā yathākammaü gato.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccani pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne ukkaõņhitabhikkhu arahatte patiņņhahi) "Tadā rājā ânando ahosi, suvaõõamoro pana aham evā" 'ti. Morajātakaü.

                      $<10. Vinãlakajātaka.>$
     Evam eva nåna rājānan ti. Idaü Satthā Veëuvane viharanto Devadattassa Sugatālayaü ārabbha kathesi. Devadatte Gayāsãsaü āgatānaü dvinnaü aggasāvakānaü Sugatālayaü dassetvā nipanne ubho pi therā dhammaü desetvā attano nissitake ādāya Veëuvanaü agamiüsu. Te Satthārā "Sāriputta, Devadatto tumhe disvā kiü akāsãti" puņņhā "bhante Sugatālayaü dassetvā mahāvināsaü pāpuõãti" ārocesuü.


#<[page 039]>#
%<                        10. Vinãlakajātaka. (160.)                   39>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Satthā "na kho Sāriputta Devadatto idān' eva mama anukiriyaü karonto vināsaü papuni, pubbe pi patto yevā" 'ti vatvā therena yācito atãtaü āhari:
     Atãte Videharaņņhe Mithilāyaü Videhe rajjaü kārente Bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchismiü nibbattitvā vayappatto Tākkasilāyaü sabbasippāni uggaõhitvā pitu accayena rajje patiņņhāsi. Tadā ekassa suvaõõarājahaüsassa gocarabhåmiyaü kākiyā saddhiü saüvāso ahosi. Sā puttaü vijāyi.
So n' eva mātu patiråpako ahosi na pitu. Ath' assa vinãlakadhātukattā Vinãlako tv-eva nāmaü akaüsu. Haüsarājā abhiõhaü gantvā puttaü passati. Apare pan' assa dve haüsapotakā puttā ahesuü. Te pitaraü abhiõhaü manussapathaü gacchantam disvā pucchiüsu: "tāta, tumhe kasmā abhiõhaü manussapathaü gacchathā" 'ti. "Tātā, ekāya me kākiyā saddhiü saüvāsam anvāya eko putto jāto, Vinãlako ti 'ssa nāmaü, taü ahaü daņņhuü gacchāmãti". "Kahaü pana te vasantãti". "Videharaņņhe Mithilāyaü avidåre asukasmiü nāma ņhāne ekasmiü tālagge vasantãti". "Tāta, manussapatho nāma sāsaüko sappaņibhayo, tumhe mā gacchatha, mayaü gantvā taü ānessāmā" 'ti dve haüsapotakā pitarā ācikkhitasa¤¤āya tattha gantvā taü Vinãlakaü ekasmiü daõķake nisãdāpetvā mukhatuõķakena daõķakotiyaü ķasitvā Mithilanagaramatthakena pāyiüsu. Tasmiü khaõe Videharājā sabbasetacatusindhavayuttarathavare nisãditvā nagaraü padakkhiõaü karoti. Vinãlako taü disvā cintesi:
"mayhaü Videhara¤¤ā saddhiü kiü nānākaraõaü, eso catusindhavayuttarathe nisãditvā nagaraü anusa¤carati, ahaü pana haüsayuttarathe nisãditvā gacchāmãti" so ākāsena gacchanto paņhamam gātham āha:


#<[page 040]>#
%<40                      II. Dukanipāta. 1. Daëhavagga. (16.)>%

  @<Ja_II,1.10(=160).1: Evam eva nåna rājānaü Vedehaü Mithilaggahaü
                    assā vāhanti āja¤¤ā yathā haüsā Vinãlakan" ti. || Ja_II:19 ||>@

     Tattha evam evā 'ti evam eva, nånā 'ti parivitakke nipāto ekaüse pi vaņņati yeva, Vedehan ti Videharaņņhissaraü, Mithilaggahan ti Mithile gehaü Mithilāyaü gharaü pariggahetvā vasamānan ti attho, āja¤¤ā ti kāraõākāraõajānanakā, yathā haüsā Vinãlakan ti yathā ime haüsā maü Vinãlakaü vahanti evam eva vahantãti.
     Haüsapotakā tassa vacanaü {sutvā} kujjhitvā "idh' eva naü pātetvā gamissāmā" 'ti cittaü uppādetvāpi "evam kate pitā no kiü vakkhatãti" garahabhayena pitu santikaü netvā tena katakiriyaü pitu ācikkhiüsu. Atha naü pitā kujjhitvā "kiü tvaü mama puttehi adhikataro yo mama putte abhibhavitvā rathe yuttasindhave viya karosi, attano pamāõaü na jānāsi, imaü ņhānaü tava agocaro, attano mātu vasanaņņhānam eva gacchā" 'ti tajjetvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,1.10(=160).2: Vinãla, duggaü bhajasi, abhåmiü tāta sevasi,
                    gāmantakāni sevassu, etaü mātālayaü tavan ti. || Ja_II:20 ||>@

     Tattha Vinãlā 'ti taü nāmenālapati, duggaü bhajasãti imesaü vasena giriduggaü bhajasi, abhåmiü tāta sevasãti tāta girivisaman nāma tava abhåmiü taü sevasi upagacchasi, etaü mātālayaü tavan ti etaü gāmantaü ukkāraņņhānaü āmakasusānaņņhāna¤ ca tava mātu ālayaü gehaü vāsanaņņhānaü, tattha gacchā 'ti.
     Evan taü tajjetvā "gacchatha, naü Mithilanagarassa ukkārabhåmiyaü yeva otāretvā ethā" 'ti putte āõāpesi. Te tathā akaüsu.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā Vinãlako Devadatto ahosi, haüsapotakāpi dve aggasāvakā, pitā Anando, Videharājā pana aham evā" 'ti. Vinãlakajātakaü.
Daëhavaggo paņhamo.


#<[page 041]>#
%<                   1. Indasamānagottajātaka. (161.)                  41>%

                         2. SANTHAVAVAGGA.

                      $<1. Indasamānagottajātaka.>$
     Na santhavaü kāpurisena kayirā ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü dubbacajātikaü ārabbha kathesi, tassa ca vatthuü Navanipāte Gijjhajātake āvibhavissati. Satthā pana taü bhikkhuü "pubbe pi tvaü bhikkhu dubbacatāya paõķitānaü vacanaü akatvā mattahatthipādehi sa¤cuõõito" ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto brāhmaõakule nibbattitvā vuddhippatto gharāvāsaü pahāya isipabbajjaü pabbajitvā pa¤cannaü isisatānaü gaõasatthā hutvā Himavantapadese vāsaü kappesi. Tadā tesu tāpasesu Indasamānagotto nāmen' eko tāpaso ahosi dubbaco anovādako. So ekaü hatthipotakaü posesi. Bodhisatto sutvā taü pakkositvā "saccaü kira tvaü hatthipotakaü posesãti" pucchi. "Saccaü ācariya matamātikaü ekaü hatthipotakaü posemãti". "Hatthino nāma vuddhippattā posake yeva mārenti, mā taü posehãti". "Tena vinā vattituü na sakkomi ācariyā" 'ti. "Tena hi pa¤¤āyissasãti". So tena posiyamāno aparabhāge mahāsarãro ahosi. Ath' ekasmiü kāle te isayo vanamålaphalāphalatthāya dåraü gantvā tatth' eva katipāhaü vasiüsu. Hatthã pi aggadakkhiõavāte pabhinnamado hutvā "tassa paõõasālaü viddhaüsetvā pānãyaghaņaü bhinditvā pāsāõaphalakaü khipitvā ālambanaphalakaü lu¤citvā taü tāpasaü māretvā va gamissāmãti" ekaü gahanaņņhānaü pavisitvā āgamanamaggaü olokento aņņhāsi. Indasamānagotto tassa gocaraü gahetvā sabbesaü purato va āgacchanto taü disvā pakatisa¤¤o yev' assa santikaü agamāsi.


#<[page 042]>#
%<42                  II. Dukanipāta. 2. Santhavavagga. (17.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Atha naü so hatthi gahanaņņhānā nikkhamitvā soõķāya parāmasitvā bhåmiyaü pātetvā sãsaü pādena akkamitvā jãvitakkhayaü pāpetvā madditvā ko¤canādaü katvā ara¤¤aü pāvisi. Sesatāpasā taü pavattiü Bodhisattassa ārocesuü. Bodhisatto "kāpurisehi saddhiü saüsaggo na kātabbo" ti vatvā imā gāthā āha:

  @<Ja_II,2.1(=161).1: Na santhavaü kāpurisena kayirā
                    ariyo anariyena pajānam atthaü
                    cirānuvuttho pi karoti pāpaü
                    gajo yathā Indasamānagottaü. || Ja_II:21 ||>@

  @<Ja_II,2.1(=161).2: Yaü tv-eva ja¤¤ā sadiso maman ti
                    sãlena pa¤¤āya sutena cāpi
                    ten' eva mettiü kayirātha saddhiü,
                    sakhāvaho sappurisena saīgamo ti. || Ja_II:22 ||>@

     Tattha "na santhavaü kāpurisena kayirā" ti kucchitena kodhapurisena saddhiü taõhāsanthavaü vā mittasanthavaü vā na kayirātha, ariyo anariyena pajānam atthan ti, ariyo ti cattāro ariyā: ācarāriyo liīgāriyo dassanāriyo paņivedhāriyo ti, tesu ācārāriyo idha adhippeto, so pajānam atthaü atthaü pajānanto atthānatthakusalo ācāre ņhito ariyapuggalo anariyena nillajjena dussãlena saddhiü santhavaü na kareyyā ti attho, kiükāraõā:
cirānuvuttho pi karoti pāpan ti yasmā anariyo ciraü ekato anuvuttho pi taü ekatonivāsaü agaõetvā karoti pāpakaü lāmakaü kammaü karoti yeva, yathā kiü: gajo yathā Indasamānagottaü yathā so gajo Indasamānagottaü mārento pāpaü akāsãti attho; yaü tveva ja¤¤ā sadiso maman ti ādisu yaü tveva puggalaü ayaü mama sãlādãhi sadiso ti jāneyya ten' eva saddhiü kariyātha, sappurisena saddhiü samāgamo sukhāvaho ti.


#<[page 043]>#
%<                          2. Santhavajātaka. (162.)                     43>%
     Evaü Bodhisatto "anovādakena nāma na bhavitabbaü, susikkhitena bhavituü vaņņatãti" isigaõaü ovaditvā Indasamānagottassa sarãrakiccaü kāretvā Brahmavihāraü bhāvetvā brahmalokåpago ahosi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā Indasamānagotto ayaü dubbaco ahosi, gaõasatthā pana aham evā" 'ti. Indasamānagottajātakaü.

                      $<2. Santhavajātaka.>$
     Na santhavasmā param atthi pāpiyo ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto aggijuhanaü ārabbha kathesi. Vatthuü heņņhā Naīguņņhajātake kathitasadisam eva. Bhikkhå te aggiü juhante disvā "bhante, jaņilā nānappakāraü micchātapaü karonti, atthi nu kho ettha vaķķhãti "Bhagavantaü pucchiüsu. Satthā "na bhikkhave ettha ki¤ci vaķķhi nāma atthi, porāõakapaõķitāpi `aggijuhane vaķķhi atthãti' sa¤¤āya ciraü aggiü juhitvā tasmiü kamme avaķķhim eva disvā aggiü udakena nibbāpetvā sākhādãhi pothetvā pothetvā puna nivattitvāpi na olokesun" ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto brāhmaõakule nibbatti. Mātāpitaro tassa jātaggiü gahetvā taü soëasavassapadese ņhitaü āhaüsu: "kiü tāta jātaggiü gahetvā ara¤¤e aggiü paricarissasi udāhu tayo vede uggaõhitvā kuņumbaü saõņhapetvā gharāvāsaü vasissasãti".
So "na me gharāvāsen' attho, ara¤¤e aggiü paricaritvā Brahmaloka-parāyano bhavissāmãti" jātaggiü gahetvā mātāpitaro vanditvā ara¤¤aü pavisitvā paõõasālāya vāsaü kappetvā aggiü paricari. So ekadivasaü nimantitaņņhānaü gantvā sappinā pāyāsaü labhitvā "imaü pāyāsaü Mahābrahmuno yajissāmãti" pāyāsaü āharitvā aggiü jāletvā "Aggiü tāva Bhagavantaü sappiyuttaü pāyāsaü pāyemãti" pāyāsaü aggimhi pakkhipi.


#<[page 044]>#
%<44                  II. Dukanipāta. 2. Santhavavagga. (17.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Bahusinehe pāyāse aggimhi pakkhittamatte yeva aggi accuggatāhi aggãhi paõõasālaü jhāpesi. Brāhmaõo bhãtatasito palāyitvā bahi ņhatvā "kāpurisehi nāma santhavo na kātabbo, idāni me iminā agginā kicchena katā paõõasālā jhāpitā" ti vatvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,2.2(=162).1: Na santhavasmā param atthi pāpiyo
                    yo santhavo kāpurisena hoti,
                    santappito sappinā pāyasena
                    kicchā kataü paõõakuņiü adaņņhahãti. || Ja_II:23 ||>@

     Tattha na santhavasmā ti taõhāsanthavā mittasanthavāpi cā 'ti duvidhāpi etasmā santhavā paraü uttariü a¤¤aü pāpataraü lāmakataran nāma n' atthãti attho, yo santhavo kāpurisenā ti yo pāpakena kāpurisena saddhiü duvidho pi santhavo tato pāpataraü a¤¤aü n' atthi, kasmā: santappito --pe--  adaņņhahãti yasmā sappinā ca pāyāsena ca santappito pi ayaü aggi mayā kicchena kataü paõõasālaü jhāpesãti attho.
     So evaü vatvā "na me tayā mittadåbhinā attho" ti taü aggiü udakena nibbāpetvā sākhāhi pothetvā anto Himavantaü pavisanto ekaü sāmāmigiü sãhassa ca vyagghassa ca dãpino ca mukhaü lehantiü disvā "sappurisehi saddhiü santhavā paraü seyyo nāma n' atthãti" cintetvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,2.2(=162).2: Na santhavasmā param atthi seyyo
                    yo santhavo sappurisena hoti,>@


#<[page 045]>#
%<                           3. Susãmajātaka. (163.)                       45>%
@<                    sãhassa vyagghassa ca dãpino ca
                    sāmā mukhaü lehati santhavenā 'ti. || Ja_II:24 ||>@

     Tattha sāmā mukhaü lehati santhavenā 'ti sāmā migã imesaü tiõõaü janānaü santhavena sinehena mukhaü lehatãti.
     Evaü vatvā Bodhisatto anto Himavantaü pavisitvā isipabbajjaü pabbajitvā abhi¤¤ā ca samāpattiyo ca nibbattetvā jãvitapariyosāne brahmalokåpago ahosi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tena samayena tāpaso aham eva ahosin" ti. Santhavajātakaü.

                      $<3. Susãmajātaka.>$
     Kāëamigā setadantā tava ime ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto chandakadānaü ārabbha kathesi. Sāvatthiyaü hi kadāci ekam eva kulaü buddhapamukkhassa bhikkhusaīghassa dānaü deti, kadāci a¤¤atitthiyānaü denti, kadāci gaõabandhanena bahå ekato hutvā denti, kadāci vãthisabhāgena, kadāci sakalanagaravāsino chandakaü saüharitvā dānaü denti. Imasmiü pana kāle sakalanagaravāsino chandakaü saüharitvā sabbaparikkhāradānaü sajjetvā dve koņņhāsā hutvā ekacce "imam sabbaparikkhāradānaü a¤¤atitthiyānaü dassāmā" ti āhaüsu ekacce "buddhapamukhassa bhikkhusaüghassā" 'ti. Evaü punappuna kathāya vattamānāya a¤¤atitthiya sāvakehi a¤¤atitthiyānaü ¤eva Buddhasāvakehi buddhapamukhassa bhikkhusaüghassa cā 'ti vutte "sambahulaü karissāmā" 'ti sambahulatāya katāya "buddhapamukhassa saīghassa dassāmā" 'ti vadantā yeva bahå jātā, tesa¤ ¤eva kathā patiņņhāsi, a¤¤atitthiyasāvakā Buddhānaü dātabbadānassa antarāyaü kātuü nāsakkhiüsu. Nāgarā buddhapamukhaü saīghaü nimantetvā sattāhaü mahādānaü pavattetvā sattame divase sabbaparikkhāre adaüsu. Satthā anumodanaü katvā mahājanaü maggaphalehi bodhetvā Jetavanavihāram eva gantvā bhikkhusaīghena vatte dassite gandhakuņipamukhe ņhatvā Sugatovādaü datvā gandhakuņiü pāvisi.


#<[page 046]>#
%<46            II. Dukanipāta. 2. Santhavavagga. (17.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Sāyaõhasamaye bhikkhå {dhammasabhāyaü} sannipatitvā kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso a¤¤atitthiyasāvakā Buddhānaü dātabbadānassa antarāyakaraõatthāya vāyamantāpi antarāyaü kātuü nāsakkhiüsu, taü sabbaparikkhāradānaü Buddhānaü yeva pādamålaü āgataü, aho Buddhabalan nāma mahantan" ti. Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave ete a¤¤atitthiyasāvakā idān' eva mayhaü dātabbadānassa antarāyakaraõatthāya vāyamanti, pubbe pi vāyamiüsu, so pana parikkhāro sabbakāle pi mam' eva pādamålaü āgacchatãti" vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Susãmo nāma rājā ahosi. Tadā Bodhisatto tassa purohitassa brāhmaõiyā kucchismiü paņisandhiü gaõhi. Tassa soëasavassakāle pitā kālam akāsi.
So pana dharamānakāle ra¤¤o hatthimaīgalakārako ahosi, hatthãnaü maīgalakāraõatthāne ābhataü upakaraõabhaõķa¤ ca hatthālaükāra¤ ca sabbaü so yeva alattha. Evam assa ekekasmiü maīgale koņimattaü dhanaü uppajjati. Atha tasmiü kāle hatthimaīgalachaõo sampāpuõi. Sesabrāhmaõā rājānaü upasaükamitvā "mahārāja, hatthimaīgalachaõo sampatto, maīgalaü kātuü vattati, purohitabrāhmaõassa putto pana atidaharo n' eva tayo vede jānāti na hatthisuttaü, mayaü hatthimaīgalaü karissāmā" ti āhaüsu. Rājā "sādhå" 'ti sampaņicchi. Brāhmaõā "purohitaputtassa hatthimaīgalaü kātuü adatvā hatthimaīgalaü katvā mayaü dhanaü gaõhissāmā" 'ti haņņhatuņņhā vicaranti.
Atha "catutthe divase maīgalaü bhavissatãti" Bodhisattassa mātā taü pavattiü sutvā


#<[page 047]>#
%<                           3. Susãmajātaka. (163.)                      47>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "hatthimaīgalakaraõaü nāma yāva sattamā kulaparivaņņā amhākaü, vaüso ca no osakkhissati dhanā ca parihāyissāmā" 'ti anusocamānā parodi. Bodhisatto "kasmā amma rodasãti" vatvā taü kāraõaü sutvā "nanu amma ahaü maīgalaü karissāmãti" āha. "Tāta tvaü n' eva tayo vede jānāsi na hatthisuttaü, kathaü maīgalaü karissasãti". "Amma kadā pana hatthimaīgalaü karissantãti".
"Ito catutthe divase tātā" 'ti. "Amma tayo pana vede paguõe katvā hatthisuttaü jānanakā ācariyā kahaü vasantãti".
"Tāta evaråpo disāpāmokkhācariyo ito vãsayojanasatamatthake Gandhāraraņņhe Takkasilāyaü vasatãti". "Amma amhākaü vaüsaü na nāsessāmi, sve ekadivasen' eva Takkasilaü gantvā ekaratten' eva tayo vede ca hatthisutta¤ ca uggaõhitvā punadivase āgantvā catutthe divase hatthimaīgalaü karissāmi, mā rodãti" mātaraü samassāsetvā Bodhisatto punadivase pāto va bhu¤jitvā ekako va nikkhamitvā ekadivasen' eva Takkasilaü gantvā ācariyaü vanditvā ekamante nisãdi. Atha naü ācariyo "kuto āgato si tātā" 'ti pucchi. "Bārāõasito ācariyā" 'ti.
"Ken' atthenā" 'ti. "Tumhākaü santike tayo vede ca hatthisutta¤ ca uggaõhanatthāyā 'ti. "Sādhu tāta, uggaõhā" 'ti. Bodhisatto "ācariya mayhaü kammaü accāyikan" ti sabbaü pavattiü ārocetvā "ahaü ekadivasen' eva vãsayojanasataü āgato, ajj' ekarattaü mayhaü yeva okāsaü karotha, ito tatiye hatthimaīgalaü bhavissati, ahaü eken' eva uddesamaggena sabbaü uggaõhissāmãti" vatvā ācariyaü okāsaü kāretvā ācariyassa pāde dhovitvā sahassatthavikaü purato ņhapetvā vanditvā ekamantaü nisinno pariyattiü ņhapetvā aruõe uggacchante uggacchante tayo vede hatthisutta¤ ca niņņhapetvā "a¤¤aü pi atthi ācariyā" 'ti pucchitvā "n' atthi tāta,


#<[page 048]>#
%<48                II. Dukanipāta. 2. Santhavagga. (17.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  sabbaü niņņhitan" ti vutte "ācariya imasmiü ganthe ettakaü padaü paccābhaņņhaü ettakaü sajjhāyamåëhaņņhānaü, ito paņņhāya antevāsike evaü vāceyyāthā" 'ti ācariyassa sippaü sodhetvā pāto va bhu¤jitvā ācariyaü vanditvā ekadivasen' eva Bārāõasiü paccāgantvā mātaraü vanditvā "uggaõhitan te tāta sippan" ti vutte "āmā" 'ti vatvā mātaraü paritosesi. Punadivase hatthãnaü maīgalachaõo paņiyādiyittha. Satamatte hatthã soõõālaükāre soõõadhaje hemajālasa¤channe katvā ņhapesuü, rājaīgaõaü alaükariüsu. Brāhmaõā "mayaü hatthimaīgalaü karissāma, mayaü karissāmā" ti maõķitapasādhitā aņņhaüsu. Susãmo pi rājā sabbālaükārapatimaõķito ābharaõabhaõķaü gāhāpetvā maīgalaņņhānaü agamāsi. Bodhisatto pi kumāraparihārena alaükato attano parisāya purakkhataparivārito ra¤¤o santikaü gantvā "saccaü kira mahārāja tumhe amhākaü vaüsaü nāsetvā a¤¤ehi brāhmaõehi hatthimaīgalaü kāretvā `hatthālaükāra¤ ca upakaraõāni ca tesaü dāssāmā' 'ti avacutthā" 'ti vatvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,2.3(=163).1: Kāëā migā setadantā tava ime
                    parosataü hemajālābhichannā,
                    te te dadāmãti Susãma bråsi
                    anussaraü pettipitāmahānan ti. || Ja_II:25 ||>@

     Tattha te te dadāmãti Susãma bråsãti te ete tava santake kāëā migā setadantā ti evaü saükhaü gataü parosataü sabbālaükārapatimaõķite hatthã a¤¤esaü brāhmaõānaü dadāmãti saccaü kira bho Susãma evaü bråsãti attho,


#<[page 049]>#
%<                     3. Susãmajātaka. (163.)                         49>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  anussaraü pettipitāmahānan ti amhāka¤ ca attano ca vaüse pitupitāmahānaü āciõõaü saranto yeva, idaü vuttaü hoti: mahārāja, yāva sattamā kulaparivaņņā tumhākaü pitipitāmahānaü amhākaü pitupitāmahā hatthimaügalaü karonti, so tvaü evaü anussaranto pi amhāka¤ ca attano ca vaüsaü nāsetvā saccam kira tvaü evaü bråsãti.
     Susãmo rājā Bodhisattassa vacanaü sutvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,2.3(=163).2: Kāëā migā setadantā mama ime
                    parosataü hemajālābhichannā,
                    te te dadāmãti vadāmi māõava
                    anussaraü pettipitāmahānan ti. || Ja_II:26 ||>@

     Tattha te te dadāmãti te ete hatthã a¤¤esaü brāhmaõānaü dadāmãti saccam eva māõava vadāmi te va hatthã brāhmaõānaü dadāmãti attho, anussaran pettipitāmahānan ti pitupitāmahānam pi kiriyaü anussarāmi yeva no nānussarāmi, amhākaü pitipitāmahānaü hatthimaīgalaü tumhākaü pitupitāmahā karontãti pana anussaranto pi evaü vadāmi yevā 'ti adhippāyen' evam āha.
     Atha naü Bodhisatto etad avoca: "Mahārāja amhāka¤ ca attano ca vaüsaü anussaranto yeva kasmā maü ņhapetvā a¤¤ehi hatthimaīgalaü kārāpethā" 'ti. "Tvaü kira tāta tayo vede hatthisutta¤ ca na jānāsãti mayhaü ārocesuü, tenāhaü a¤¤ehi brāhmaõehi kārāpemãti". "Tena hi mahārāja etthakesu brāhmaõesu ekabrāhmaõo pi vedesu vā hatthisuttesu vā ekadesam pi yadi mayā saddhiü kathetuü samattho atthi uņņhahatu, tayo pi vede hatthisutta¤ ca saddhiü hatthimaīgalakaraõena maü ņhapetvā a¤¤o sakala-Jambudãpe pi jānanto nāma n' atthãti" sãhanādaü nadi.


#<[page 050]>#
%<50                       II. Dukanipāta. 2. Santhavavagga. (17.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Ekabrāhmaõo pi paņisattu hutvā uņņhātuü nāsakkhi. Bodhisatto attano kulavaüsaü patiņņhāpetvā maīgalaü katvā bahuü dhanaü ādāya attano nivesanaü agamāsi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (keci sotāpannā ahesuü keci sakadāgāmino keci anāgāmino, keci arahattaü pāpuõiüsu) "Tadā mātā Mahāmāyā ahosi, pitā Suddhodano mahārājā, Susãmo rājā Anando, disāpāmokkhācariyo Sāriputto, māõavo pana aham evā" 'ti. Susãmajātakaü.

                      $<4. Gijjhajātaka.>$
     Yaü nu gijjho yojanasatan ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü mātuposakabhikkhuü ārabbha kathesi. Vatthuü Sāmajātake āvibhavissati. Satthā pana taü bhikkhuü "saccaü kira tvaü bhikkhu gihã posesãti" pucchitvā "saccan" ti vutte "kiü pana te hontãti" pucchitvā "mātāpitaro me bhante" ti vutte "sādhu sādhå" 'ti sādhukāraü datvā "mā bhikkhave imaü bhikkhuü ujjhāyittha, porāõakapaõķitāpi guõavasena a¤¤ātakānam pi upakāraü akaüsu, imassa pana mātāpitunnaü bhāro yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Gijjhapabbate gijjhayoniyaü nibbattitvā mātāpitaro poseti. Ath' ekasmiü kāle mahatã vātavuņņhi ahosi. Gijjhā vātavuņņhiü sahituü asakkontā sãtabhayena Bārāõasiü gantvā pākārasamãpe parikhāsamãpe ca sãtena kampamānā nisãdiüsu.
Tadā Bārāõasãseņņhi nagarā nikkhamitvā nahāyituü gacchanto te gijjhe kilamante disvā ekasmiü anovassakaņņhāne sannipātetvā aggiü kārāpetvā gosusānaü pesetvā gomaüsaü āharāpetvā tesaü dāpetvā ārakkhaü ņhapesi. Gijjhā våpasantāya vātavuņņhiyā kallasarãrā hutvā pabbataü eva agamaüsu.


#<[page 051]>#
%<                           4. Gijjhajātaka. (164.)                       51>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Tatth' eva sannipatitvā evaü mantayiüsu: "Bārāõasãseņņhinā amhākaü upakāro kato, `katupakārassa nāma paccupakāraü kātuü vaņņatãti', tasmā ito paņņhāya tumhesu yo yaü vatthaü vā ābharaõaü vā labhati tena taü Bārāõasiseņņhissa gehe ākāsaīgaõe pātetabban" ti. Tato paņņhāya gijjhā manussānaü vatthābharaõāni ātape sukkhāpentānaü pamādaü oloketvā senā viya maüsapesiü sahasā gahetvā Bārāõasãseņņhissa gehe ākāsaīgaõe pātenti. So gijjhānaü ābharaõabhāvaü ¤atvā sabbāni tāni visuü yeva ņhapāpesi{.} "Gijjhā nagaraü vilumpantãti" ra¤¤o ārocesuü. Rājā "ekaü gijjham pi tāva gaõhatha, sabbaü āharāpessāmãti" tattha tattha pāse c' eva jālāni ca oķķāpesi. Mātuposakagijjho pāse bajjhi. Taü gahetvā "ra¤¤o dassesāmā" 'ti nenti. Bārāõasãsetthi rājupaņņhānaü gacchanto te manusse gijjhaü gahetvā gacchante disvā "mā imaü gijjhaü bādhayiüså" ti saddhiü ¤eva agamāsi. Gijjhaü ra¤¤o dassesuü. Atha naü rājā pucchi: "tumhe nagaraü vilumpitvā vatthādãni gaõhathā" 'ti. "âma mahārājā" 'ti.
"Kassa dinnānãti". "Bārāõasiseņņhissā" 'ti. "Kiükāraõā" ti.
"Amhākaü tena jãvitaü dinnaü, upakārassa nāma paccupakāraü katuü vaņņati, tasmā adamhā" 'ti. Atha naü rājā "gijjhā kira yojanasatamatthake ņhatvā kuõapaü passanti, kasmā tvaü attano oķķitaü pāsaü na passasãti" vatvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,2.4(=164).1: Yan nu gijjho yojanasataü kuõapāni avekkhati
                    kasmā jāla¤ ca pāsa¤ ca āsajjāpi na bujjhasãti. || Ja_II:27 ||>@


#<[page 052]>#
%<52             II. Dukanipāta. 2. Santhavavagga. (17.)>%
     Tattha yan ti nipātamattaü, nå 'ti nāmatthe nipāto, gijjho nāma yojanasataü atikkamitvā ņhitāni kuõapāni avekkhati passatãti attho, āsajjāpãti āsādetvāpi saüpāpuõitvāpãti attho, tvaü attano atthāya oķķitaü jāla¤ ca pāsa¤ ca patvāpi kasmā na bujjhasãti pucchi.
     Gijjho tassa vacanaü sutvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,2.4(=164).2: Yadā parābhavo hoti poso jãvitasaükhaye
                    atha jāla¤ ca pāsa¤ ca āsajjāpi na bujjhatãti. || Ja_II:28 ||>@

     Tattha parābhavo ti vināso, poso ti satto.
     Gijjhassa vacanaü sutvā rājā seņņhiü pucchi: "saccaü mahāseņņhi gijjhehi tumhākaü gehe vatthādãni ābhatānãti". "Saccaü devā" 'ti. "Kahaü tānãti". "Deva mayā sabbāni visuü ņhapitāni, yaü yesaü santakaü taü tesaü dassāmi, imaü gijjhaü vissajjethā" 'ti gijjhaü vissajjāpetvā mahāseņņhi sabbesaü santakāni dāpesi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne mātiposakabhikkhu sotāpattiphale patiņņhahi) "Tadā rājā ânando ahosi, Bārāõasãseņņhi Sāriputto, mātiposakagijjho pana aham evā" 'ti. Gijjhajātakaü.

                      $<5. Nakulajātaka.>$
     Sandhiü katvā amittenā 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto seõibhaõķanaü ārabbha kathesi, Vatthuü heņņhā Uragajātake kathitasadisam eva. Idhāpi Satthā "na bhikkhave ime dve mahāmattā idān' eva mayā samaggā katā, pubbe p' āhaü ime samagge akāsiü yevā" 'ti vatva atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto ekasmiü gāmake brāhmaõakule nibbattitvā vayappatto Takkasilāyaü sabbasippāni uggahetvā gharāvāsaü pahāya isipabbajjaü pabbajitvā abhi¤¤ā ca samāpattiyo ca nibbattetvā u¤chācariyāya vanamålaphalāhāro Himavantapadese vāsaü kappesi.


#<[page 053]>#
%<                            5. Nakulajātaka (165.)                     53>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Tassa caükamanakoņiyaü ekasmiü vammike nakulo vasati, tass' eva ca santike ekasmiü rukkhabile sappo vāsaü kappesi. Te ubho pi ahinakulā niccakālaü kalahaü karonti.
Bodhisatto tesaü kalahe ādãnava¤ ca mettābhāvanāya ca ānisaüsaü kathetvā "kalahaü nāma akatvā samaggavāsaü vasituü vaņņatãti" ovaditvā ubho pi te samagge akāsi. Atha sappassa bahinikkhantakāle nakulo caükamanakoņiyaü vammikassa biladvāre sãsaü katvā mukhaü vivaritvā nipanno assasanto passasanto niddaü upaga¤chi. Bodhisatto taü tathā nipajjitvā niddāyamānaü disvā "kin nu kho te nissāya bhayaü uppannan" ti pucchanto paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,2.5(=165).1: Sandhiü katvā amittena aõķajena jalābuja
                    vivariya dāņhaü sayasi, kuto te bhayam āgatan ti. || Ja_II:29 ||>@

     Tattha sandhiü katvā ti mittabhāvaü karitvā, aõķajena 'ti aõķakose nibbattena nāgena, jalābujā 'ti nakulaü ālapati, so hi jalābumhi jātattā jalābujo ti vuccati, vivariyā 'ti vivaritvā.
     Evaü Bodhisattena vutto nakulo "ayya, paccāmitto nāma na avajānitabbo āsaükitabbo yevā" ti vatvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,2.5(=165).2: Saüketh' eva amittasmiü, mittasmim pi na vissase.
                    abhayā bhayam uppannaü api målāni kantatãti. || Ja_II:30 ||>@

     Tattha abhayā bhayam uppannan ti na ito te bhayam uppannan ti abhayo, ko so: mitto yamhi mittasmim pi vissase ti tato bhayaü uppajjati, taü målam pi nikantatãti mittassa sabbarandhānam viditattā målaghaccāya saüvattatãti attho.


#<[page 054]>#
%<54                       II. Dukanipāta. 2. Santhavavagga. (17.)>%
     Atha naü Bodhisatto "mā bhāyi, yathā sappo tayi na dubbhati ev' āhaü akāsiü, tvaü ito paņņhāya tasmiü āsaükaü mā karãti" ovaditvā cattāro Brahmavihāre bhāvetvā Brahmaloka-parāyano ahosi. Te pi yathākammaü gatā.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā sappo ca nakulo ca ime dve mahāmattā ahesuü, tāpaso pana aham evā" 'ti. Nakulajātakaü.

                      $<6. Upasāëhajātaka.>$
     Upasāëhakanāmānan ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü Upasāëhakan nāma susānasuddhikaü brāhmaõaü ārabbha kathesi. So kira aķķho ahosi mahaddhano, diņņhigatikattā pana dhuravihāre vasantānam pi Buddhānaü saügahaü nāma na akāsi.
Putto pan' assa paõķito ahosi ¤āõasampanno. So mahallakakāle puttaü āha: "mā kho maü tāta a¤¤assa vasalassa jhāpitasusāne jhāpehi, ekasmiü pana anucchiņņhasusāne yeva maü jhāpeyyāsãti". "Tāta, ahaü tumhākaü jhāpetabbayuttakaü ņhānaü na jānāmi, sādhu vata maü ādāya gantvā `imasmiü ņhāne maü jhāpeyyāsãti' tumhe va ācikkhathā" 'ti. Brāhmaõo "sādhu tātā" 'ti taü ādāya nagarā nikkhamitvā Gijjhakåņamatthakaü abhiråhitvā "tāta idaü a¤¤assa vasalassa na jhāpitaņņhānaü, ettha maü jhāpeyyāsãti" vatvā puttena saddhiü pabbatā otarituü ārabhi. Satthā pana taü divasaü paccåsakāle bodhaneyyabandhave olokento tesaü pitāputtānaü sotāpattimaggassa upanissayaü addasa, tasmā taü maggaü gahetvā ņhitaluddako viya pabbatapādaü gantvā tesaü pabbatamatthakā otarantānaü āgamayamāno nisãdi. Te otarantā Satthāraü addasaüsu. Satthā paņisanthāraü karonto "kahaü gamittha brāhmaõā" ti pucchi. Māõavo tam atthaü ārocesi. Satthā "tena hi ehi, tava pitarā ācikkhitaņņhānaü gacchāmā" 'ti ubho pitāputte gahetvā pabbatamatthakaü āruyha "kataraü ņhānan" ti pucchi. Māõavo "imesaü tiõõaü pabbatānaü antaraü ācikkhi bhante" ti āha.


#<[page 055]>#
%<                           6. Upasaëhajātaka. (166.)                      55>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Satthā "na kho māõava tava pitā idān' eva susānasuddhiko, pubbe pi susānasuddhiko va, na c' eso idān' eva `imasmiü yeva ņhāne maü jhāpeyyāsãti' tava ācikkhati, pubbe pi imasmiü yeva ņhāne attano jhāpanabhāvaü ācikkhãti" vatvā tena yācito atãtaü āhari:
     Atãte imasmiü yeva Rājagahe ayam eva Upasāëhako brāhmaõo ayam eva c' assa putto ahosi. Tadā Bodhisatto Magadharaņņhe brāhmaõakule nibbattitvā paripuõõasippo isipabbajjaü pabbajitvā abhi¤¤ā ca samāpattiyo ca nibbattetvā jhānakãëaü kãëanto Himavantapadese ciraü vasitvā loõambilasevanatthāya Gijjhakåņe paõõasālāyaü vihāsi. Tadā so brāhmaõo iminā va niyāmena puttaü vatvā puttena "tumhe yeva me tathāråpaü ņhānaü ācikkhathā" 'ti vutte idam eva ņhānam ācikkhitvā puttena saddhiü otaranto Bodhisattaü disvā tassa santikaü upasaükami Bodhisatto ca iminā va niyāmena pucchitvā māõavassa vacanaü sutvā "ehi, tava pitarā ācikkhitaņņhānassa ucchiņņhabhāvaü vā anucchiņņhabhāvaü vā jānissāmā" 'ti tehi saddhiü pabbatamatthakaü āruyha "idaü tiõõaü pabbatānaü antaraü anucchiņņhaņņhānan" ti māõavenā vutte "māõava, imasmiü yeva ņhāne jhāpitakānaü pamāõaü n' atthi, tav' eva pitā imasmiü yeva Rājagahe brāhmaõakule yeva nibbattitvā Upasāëhako yeva nāma hutvā imasmiü pabbatantare cuddasajātisahassāni jhāpito, paņhaviyaü hi ajjhāpitaņņhānaü vā asusānaņņhānaü vā sãsānaü aniveņhitaņņhānaü vā laddhuü na sakkā" ti pubbenivāsa¤āõena paricchinditvā imaü gāthadvayam āha:


#<[page 056]>#
%<56                       II. Dukanipāta. 2 Santhavavagga. (17.)>%

  @<Ja_II,2.6(=166).1: Upasāëhakanāmānaü sahassāni catuddasa
                    asmiü padese daķķhāni, n' atthi loke anāmataü. || Ja_II:31 ||>@

  @<Ja_II,2.6(=166).2: Yamhi sacca¤ ca dhammo ca ahiüsā sa¤¤amo damo*
                    etad ariyā sevanti, etaü loke anāmatan ti. || Ja_II:32 ||>@

     Tattha anāmatan ti mataņņhānaü hi upacāravasena amatan ti vuccati, taü paņisedhento anāmatan ti āha, anamatan ti pi pāņho, lokasmiü hi anamataņņhānaü asusānaņņhānaü nāma n' atthãti attho; yamhi sacca¤ ca dhammo cā 'ti yasmiü puggale catusaccavatthukaü pubbabhāgasacca¤āõa¤ ca lokuttaradhammo c' eva atthi, ahiüsā ti paresaü avihesā aviheņņhanā, saüyamo ti sãlasaüyamo, damo ti indriyadamanaü ida¤ ca guõajātaü yasmiü puggale atthi, etadariyā sevantãti ariyā buddhā ca paccekabuddhā ca buddhasāvakā ca etaü ņhānaü sevanti, evaråpaü puggalaü upasaükamanti bhajantãti attho, etaü loke anāmatan ti etaü guõajātaü loke amatabhāvasādhanato amataü nāma.
     Evaü Bodhisatto pitāputtānaü dhammaü desetvā cattāro Brahmavihāre bhāvetvā Brahmaloka-parāyano ahosi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne ubho pitāputtā sotāpattiphale patiņņhahiüsu) "Tadā pitāputtā va etarahi pitāputtā ahesuü, tāpaso pana aham evā" 'ti. Upasāëhajātakaü.

                      $<7. Samiddhijātaka.>$
     Abhutvā bhikkhasi bhikkhå 'ti. Idaü Satthā Rajagahaü nissāya Tapodārāme viharanto Samiddhitheraü ārabbha kathesi.
Ekadivasaü hi āyasmā Samiddhi sabbarattiü padhānaü padahitvā aruõuggamanavelāya nahātvā suvaõõavaõõaü attabhāvaü sukkhāpayamāno antaravāsakaü nivāsetvā uttarāsaügaü hatthena gahetvā aņņhāsi.
Suparikammakatā viya suvaõõapaņimā attabhāvasamiddhiyā yeva hi 'ssa Samiddhãti nāmaü ahosi.


#<[page 057]>#
%<                          7. Samiddhijātaka. (167.)             57>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Ath' assa sarãrasobhaggaü disvā ekā devadhãtā paņibaddhacittā theraü evam āha: "tvaü kho si bhikkhu daharo yuvā susu kāëakeso bhadro yobbanena samannāgato abhiråpo dassanãyo pāsādiko, evaråpassa tava kāme aparibhu¤jitvā ko attho pabbajjāya, kāme tāva paribhu¤jassu, pacchā pabbajitvā samaõadhammaü karissasãti". Atha naü thero āha: "devadhãte, asukasmiü nāma vaye ņhito marissāmãti mama maraõakālaü na jānāmi, esa me kālo paņicchanno, tasmā taruõakāle yeva samaõadhammaü katvā dukkhass' antaü karissāmãti". Sā therassa santikā {paņisanthāraü} alabhitvā tatth' ev' antaradhāyi. Thero Satthāraü upasaükamitvā etam atthaü ārocesi. Satthā "na kho Samiddhi tvaü ¤eva etarahi devadhãtāya palobhito, pubbe pi devadhãtaro pabbajite palobhesuü yevā" 'ti vatvā tena yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto ekasmiü Kāsigāmake brāhmaõakule nibbattitvā vayappatto sabbasippesu nipphattiü patvā isipabbajjaü pabbajitvā abhi¤¤ā ca samāpattiyo ca nibbattetvā Himavantapadese ekaü jātassaraü nissāya vāsaü kappesi. So sabbarattiü padhānaü padahitvā aruõuggamanavelāya nahātvā ekaü vakkalaü nivāsetvā ekaü hatthena gahetvā sarãraü nivodakaü karonto aņņhāsi. Ath' assa råpaggappattaü attabhāvaü oloketvā paņibaddhacittā ekā devadhãtā Bodhisattaü palobhayamānā imaü paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,2.7(=167).1: Abhutvā bhikkhasi bhikkhu, na hi bhutvāna bhikkhasi,
                    bhutvāna bhikkhu bhikkhassu, mā taü kālo upaccagā ti. || Ja_II:33 ||>@

     Tattha abhutvā bhikkhasi bhikkhå 'ti tvaü daharakāle kilesakāmavasena vatthukāme abhu¤jitvā va bhikkhāya carasi, na hi bhutvāna bhikkhasãti nanu nāma pa¤cakāmaguõe bhu¤jitvā bhikkhāya caritabbaü, na hi bhutvāna bhikkhasi, kāme abhutvā va bhikkhācariyaü upagato si, bhutvāna bhikkhu bhikkhasså 'ti bhikkhu daharakāle tāva kāme bhu¤ja, bhutvāna pacchā mahallakakāle bhikkhassu, mā taü kālo upaccagā ti ayaü kāme bhu¤janakālo daharakālo taü mā atikkamatå 'ti.


#<[page 058]>#
%<58                       II. Dukanipāta. 2. Santhavavagga. (17.)>%
     Bodhisatto devadhãtāya vacanaü sutvā attano ajjhāsayaü pakāsento dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,2.7(=167).2: Kālaü vo 'haü na jānāmi, channo kālo na dissati,
                    tasmā abhutvā bhikkhāmi, mā maü kālo upaccagā ti. || Ja_II:34 ||>@

     Tattha kālaü vo haü na jānāmãti vo ti nipātamattaü, ahaü paņhamavaye vā mayā maritabbaü majjhimavaye vā pacchimavaye vā ti evaü attano maraõakālaü na jānāmi, atipaõķitenāpi hi puggalena
              jãvitaü vyādhi kālo ca dehanikkhepanaü gati
              {pa¤ca} te jãvalokasmiü animittā na ¤āyare,
channo kālo na dissatãti yasmā asukasmiü nāma vassakāle vā hemantādiutukāle vā mayā maritabban ti mayham p' esa channo kālo na dissati, supaņicchanno hutvā ņhito na pa¤¤āyati, tasmā abhutvā bhikkhāmãti tena kāraõena kāmaguõe abhutvā va bhikkhāmãti, mā maü kālo upaccagā ti maü samaõadhammassa karaõakālo mā atikkamatu, iminā kāraõena daharo vasamāno pabbajitvā samaõadhammaü karomãti.
     Devadhãtā Bodhisattassa vacanaü sutvā tatth' ev' antaradhāyi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā devadhitā ayaü devadhãtā ahosi, aham eva tena samayena tāpaso ahosin" ti. Samiddhijātakaü.

                      $<8. Sakuõagghijātaka.>$
     Seno balasā patamāno ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto attano ajjhāsayaü sakuõovādasuttaü ārabbha kathesi. Ekadivasaü hi Satthā bhikkhå āmantetvā "gocare bhikkhave caratha sake pettike visaye" ti imam saüyuttaü Mahāvagge suttantaü kathento "tumhe tāva tiņņhatha,


#<[page 059]>#
%<                         8. Sakuõagghijātaka. (168)                     59>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  pubbe tiracchānagatāpi sakaü pettikaü visayaü pahāya agocare carantā paccāmittānaü hatthapathaü gantvā attano pa¤¤āsampattiyā upāyakosallena paccāmittānaü hatthā mucciüså" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto lāpasakuõayoniyaü nibbattitvā naīgalakaņņhakaraõe leķķuņņhāne vāsaü kappesi. So ekadivasaü sakavisaye gocaragahaõaü pahāya "paravisaye gocaraü gahessāmãti" aņavipariyantaü agamāsi. Atha naü tattha gocaraü gaõhantaü disvā sakuõagghi sahasā ajjhappattā aggahesi. So sakuõagghiyā hariyamāno evaü paridevesi: "mayam eva mahāalakkhikā, mayaü appapu¤¤ā yeva, mayaü agocare carimha paravisaye, sac' ajja mayaü gocare careyyāma sake pettike visaye na kho my-āyaü sakuõagghi alaü abhavissa yadidaü āgato yuddhāyā" 'ti. "Ko pana te lāpaka gocaro sako pettiko visayo" ti". "Yad idaü naīgalakaņņhakaraõaü leķķuņņhānan" ti. Atha naü sakuõagghi sake bale atthaddhā amu¤ci: "gaccha kho tvaü lāpa, tatthāpi gantvā na mokkhasãti". So tattha gantvā mahantaü leķķuü abhiråhitvā "ehi kho dāni sakuõagghãti" so taü avhayanto aņņhāsi. Sakuõagghi sake bale thaddhā ubho pakkhe sandhāya lāpakasakuõaü sahasā ajjhappattā, yadā pana taü lāpo "bahumāgato kho my-āyaü sakuõagghãti" a¤¤āsi atha parivattitvā tass' eva leķķussa antaraü paccāpādi. Sakuõagghi vegaü sandhāretuü asakkonto tatth' eva uraü {paccatālesi}, evaü so bhinnena hadayena akkhãhi nikkhantehi jãvatakkhayaü pāpuõi.


#<[page 060]>#
%<60                       II. Dukanipāta. 2 Santhavavagga (17.)>%
     Satthā imaü atãtaü dassetvā "evaü bhikkhave tiracchānagatāpi agocare carantā sapattahatthaü gacchanti. gocare pana sake pettike visaye carantā sapatte niggaõhanti, tasmā tumhe pi mā agocare carittha paravisaye, agocare bhikkhave carantānaü paravisaye lacchati Māro otāraü lacchati Māro ārammaõaü, ko ca bhikkhave bhikkhuno agocaro paravisayo: yadidaü pa¤cakāmaguõā, katame pa¤ca: cakkhuvineyyā råpā, ayaü bhikkhave bhikkhuno agocaro paravisayo" ti vatvā abhisambuddho hutvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,2.8(=168).1: Seno balasā patamāno lāpaü gocaraņņhāyinaü
                    sahasā ajjhappatto va, maraõaü ten' upāgamãti. || Ja_II:35 ||>@

     Tattha balasā patamāno ti lāpaü gaõhissāmãti balena thāmena patamāno, gocaraņņhāyinan ti sakavisayā nikkhamitvā gocarāya aņavipariyante ņhitaü, maraõaü tenupāgamãti tena kāraõena maraõaü patto.
     Tasmiü pana maraõaü upagate lāpo nikkhamitvā "diņņhā vata me paccāmittassa piņņhãti" tassa hadaye ņhatvā udānaü udānento dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,2.8(=168).2: So 'haü nayena sampanno pettike gocare rato
                    apetasattu modāmi sampassaü attham attano ti. || Ja_II:36 ||>@

     Tattha nayenā 'ti upāyena, attham attano ti attano arogabhāvasaükhātaü vaķķhiü.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne bahå bhikkhå sotāpattiphalādãni pāpuõiüsu) "Tadā seno Devadatto ahosi, lāpo pana aham evā" 'ti. Sakuõagghijātakaü.

                      $<9. Arakajātaka.>$
     Yo ve mettena cittenā 'ti. Idaü Satthā Jetavane viha ranto mettasuttaü ārabbha kathesi. Ekasmiü hi samaye Satthā bhikkhå āmantetvā "mettāya bhikkhave cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulikatāya yānikatāya vatthukatāya anuņņhitāya susamāraddhāya ekādasānisaüsāpāņikaükhā,


#<[page 061]>#
%<                            9. Arakajātaka. (169.)                    61>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  katame ekādasa: sukhaü supati sukhaü patibujjhati, na pāpakaü supinaü passati, manussānaü piyo hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggi vā visaü vā satthaü vā kamati, tuvaņaü cittaü samādhiyati, mukhavaõõo vippasãdati, asammåëho kālaü karoti, uttariü appaņivijjhanto brahmalokåpago hoti, mettāya bhikkhave cetovimuttiyā āsevitāya --pe--  ime ekādasa ānisaüsā pāņikaükhā ti, ime ekādasa ānisaüse gahetvā ņhitaü mettābhāvanaü vaõõetvā bhikkhave bhikkhunā nāma sabbasattesu odissakānodissakavasena mettā bhāvetabbā, hito pi hitena pharitabbo, ahito pi hitena pharitabbo, majjhatto pi hitena pharitabbo evaü sabbasattesu odissakaanodissakavasena mettā bhāvetabbā, karuõā muditā upekhā bhāvetabbā, catusu Brahmavihāresu kammaü kātabbam eva, evaü karonto hi maggaü vā phalaü vā alabhanto pi Brahmaloka-parāyano hoti, porāõakapaõķitāpi sattavassāni mettaü bhāvetvā sattasaüvaņņavivaņņakappe Brahmalokasmiü yeva vasiüså" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte ekasmiü kappe Bodhisatto ekasmiü brāhmaõakule nibbattitvā vayappatto kāme pahāya isipabbajjaü pabbajitvā catunnaü Brahmavihārānaü lābhi Arako nāma satthā hutvā Himavantapadese vāsaü kappesi. Tassa mahāparivāro ahosi. So isigaõaü ovadanto "pabbajitena nāma mettā bhāvetabbā, karuõā muditā upekhā bhāvetabbā, mettacittaü hi nām' etaü appanāpattaü Brahmaloka-parāyanaü taü sādhetãti" mettāya ānisaüsaü pakāsento imā gāthā avoca:

  @<Ja_II,2.9(=169).1: Yo ve mettena cittena sabbalok' ānukampati
                    uddhaü adho ca tiriya¤ ca appamāõena sabbaso. || Ja_II:37 ||>@

  @<Ja_II,2.9(=169).2: Appamāõaü hitaü cittaü paripuõõaü subhāvitaü,
                    yaü pamāõakataü kammaü na taü tatrāvasissatãti. || Ja_II:38 ||>@


#<[page 062]>#
%<62                       II. Dukanipāta. 2. Santhavavagga. (17.)>%
     Tattha yo ve mettena cittena sabbalokānukampatãti khattiyādãsu vā samaõabrāhmaõesu vā yo koci appamāõamettena cittena sakalaü sattalokaü anukampati, uddhan ti paņhavito yāva n'-eva-sa¤¤ā-nāsa¤¤āyatanabrahmalokā, adho ti paņhaviyā heņņhā ussade mahāniraye, tiriyan ti manussaloke, yattakāni cakkavāëāni tesu sabbesu ettake ņhāne sabbe sattā averā hontu abyāpajjhā anãghā sukham attānaü pariharantå 'ti evaü bhāvitena mettena cittenā ti attho, appamāõenā 'ti appamāõasattā appamāõārammaõattā appamāõena, sabbaso ti sabbākārena uddhaü adho tiriyan ti evaü sabbasugatiduggativasenā 'ti attho, appamāõaü hitaü cittan ti appamāõaü katvā bhāvitaü sabbasattesu hitam cittaü, paripuõõan ti avikalaü, subhāvitan ti suvaķķhitaü, appamāõacittass' etaü nāmaü, yaü pamāõakataü kamman ti yaü appamāõaü appamāõārammaõan ti evaü ārammaõantikavasena ca vasãbhāvappattavasena ca avaddhetvā kataü parittaü kāmāvacarakammaü, na taü tatrāvasissatãti taü parittaü kammaü yan taü appamāõaü hitaü cittan ti saükhaü gataü råpāvacarakammaü tatra nāvasissati, yathā nāma mahoghena ajjhottaņaü parittodakaü oghassa abbhantare tena asaühiramānaü nāvasissati na tiņņhati atha kho mahogho va taü vikkhambhetvā tiņņhati evam eva taü parittakammaü tassa mahaggatakammassa abbhantare tena mahaggatakammena acchinditvā agahitavipākokāsaü hutvā na avasissati na tiņņhati na sakkoti attano vipākaü dātuü atha kho mahaggatakammam eva taü ajjhottaritvā tiņņhati vipākaü detãti.
     Evaü Bodhisatto antevāsikānaü mettābhāvanāya ānisaüsaü kathetvā aparihãnajjhāno Brahmaloke nibbattitvā sattasaüvaņņavivaņņakappe na imaü lokaü punar āgamāsi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā isigaõo Buddhaparisā ahosi, Arako pana satthā aham evā" 'ti. Arakajātakaü.


#<[page 063]>#
%<       10. Kakaõņakajātaka. (170.) 1. Kalyāõadhammajātaka. (171.)      63>%

                      $<10. Kakaõņakajātaka.>$
     Nāyaü pure onamatãti. Idaü Kakaõņakajātakaü Mahāummaggajātake āvibhavissati. Kakaõņakajātakaü. Santhavavaggo dutiyo.

                      3. KALYâöADHAMMAVAGGA.

                      $<1. Kalyāõadhammajātaka.>$
     Kalyāõadhammo ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü badhirasassuü ārabbha kathesi. Sāvatthiyaü hi eko kuņumbiyo saddho pasanno tisaraõagato pa¤casãlasamannāgato. So ekadivasaü bahåni sappiādibhesajjāni c' eva pupphagandhavatthādãni ca gahetvā "Jetavane Satthu santike dhammaü sossāmãti" agamāsi. Tassa tattha gatakāle sassu khādaniyabhojaniyaü gahetvā dhãtaraü daņņhukāmā taü gehaü agamāsi, sā ca thokaü badhiradhātukā hoti. Sā dhãtarā saddhiü bhuttabhojanā bhattasammadaü vinodayamānā dhãtaraü pucchi: "kiü amma bhattā te sammodamāno piyasaüvāsaü vasatãti".
"Amma kiü kathetha, yādiso tumhākaü jāmātā sãlena c' eva ācārasampadāya ca tādiso pabbajito pi dullabho ti". Upāsikā dhãtu vacanaü sādhukaü asallakkhetvā "pabbajito" ti padam eva gahetvā "amma kasmā te bhattā pabbajito" ti mahāsaddaü akāsi. Taü sutvā sakalagehavāsino "amhākaü kira kuņumbiko pabbajito" ti viraviüsu.
Tesaü saddaü sutvā dvārena sa¤carantā "kiü nāma kir' etan" ti pucchiüsu. "Imasmiü kira gehe kuņumbiko pabbajito" ti. So pi kho kuņumbiko Dasabalassa dhammaü sutvā vihārā nikkhamma nagaraü pāvisi. Atha naü antarāmagge yeva eko puriso disvā "samma tvaü kira pabbajito ti, tava gehe puttadāraparijano paridevatãti" āha.


#<[page 064]>#
%<64                       II. Dukanipāta. 3. Kalyāõadhammavagga (18.)>%
Ath' assa etad ahosi: "ayaü apabbajitam eva kira maü `pabbajito' ti vadati, uppanno kho pana me kalyāõasaddo na antaradhāpetabbo, ajj' eva mayā pabbajituü vaņņatãti" tato va nivattitvā Satthu santikaü gantvā "kin nu kho upāsaka idān' eva Buddhupaņņhānaü katvā gantvā idān' eva paccāgato sãti" vutte tam atthaü ārocetvā "bhante kalyāõasaddo nāma uppanno na antaradhāpetuü vaņņati, tasmā pabbajitukāmo hutvā āgato 'smãti" āha. So pabbajja¤ ca upasampada¤ ca labhitvā sammā paņipanno nacirass' eva arahattaü pāpuõi. Idaü kira kāraõaü bhikkhusaüghe pākaņaü ahosi. Ath' ekadivasaü bhikkhå dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso, asuko nāma kuņumbiko `uppanno kalyāõasaddo na antaradhāpetabbo' ti pabbajitvā idāni arahattaü patto" ti. Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "bhikkhave porāõakapaõķitāpi `uppanno kalyāõasaddo virādhetuü na vaņņatãti pabbajiüsu yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto seņņhikule nibbattitvā vayappatto pitu accayena seņņhiņņhānaü pāpuõi. So ekadivasaü nivesanā nikkhamitvā rājupaņņhānaü agamāsi. Ath' assa sassu "dhãtaraü passissāmãti" taü gehaü agamāsi. Sā thokaü badhiradhātukā ti sabbaü paccuppannavatthusadisam eva. Taü pana rājupaņņhānaü katvā attano gharaü āgacchantaü disvā eko puriso "tumhe kira pabbajitā ti, tumhākaü gehe mahāparidevo pavattãti" āha. Bodhisatto "uppanno kalyāõasaddo nāma na antaradhāpetuü vaņņatãti" tato va nivattitvā ra¤¤o santikaü gantvā "kiü mahāseņņhi idān' eva gantvā puna āgato sãti" vutte "deva gehe jano kira maü apabbajitam eva pabbajito ti vatvā paridevati, uppanno kho pana kalyāõasaddo na antaradhāpetabbo, pabbajissām' ahaü, pabbajjaü me anujānāhãti" etam atthaü pakāsento imā gāthā avoca:


#<[page 065]>#
%<                         1. Kalyāõadhammajātaka. (171.)                  65>%

  @<Ja_II,3.1(=171).1: Kalyāõadhammo ti yadā janinda
                    loke sama¤¤aü anupāpuõāti
                    tasmā na hiyyetha naro sapa¤¤o,
                    hiriyāpi santo dhuram ādiyanti. || Ja_II:39 ||>@

  @<Ja_II,3.1(=171).2: Sāyaü sama¤¤ā idha m' ajja pattā:
                    kalyāõadhammo ti janinda loke,
                    t' āhaü samekkhaü idha pabbajissaü,
                    na hi m' atthi chando idha kāmabhoge ti. || Ja_II:40 ||>@

     Tattha kalyāõadhammo ti sundaradhammo, sama¤¤aü anupāpuõātãti yadā sãlavā kalyāõadhammo pabbajito ti idaü paõõattivohāraü pāpuõātãti, tasmā na hiyyethā ti tato sāma¤¤ato na parihāyetha, hiriyāpi santo dhuram ādiyantãti mahārāja sappurisā nāma ajjhattasamuņņhitāya hiriyā bahiddhā samuņņhitena ottappenāpi etaü pabbajjādhuraü gaõhanti, idha majjā ti idha mayā ajja, tāhaü samekkhan ti taü ahaü guõavasena laddhasāma¤¤aü samekkhanto sampassanto, na hi matthi chando ti na hi me atthi chando, idha kāmabhoge ti imasmiü loke kilesakāmavatthukāmaparibhoge ti.
     Bodhisatto evaü vatvā rājānaü pabbajjaü anujānāpetvā Himavantapadesaü gantvā isipabbajjaü pabbajitvā abhi¤¤ā ca samāpattiyo ca nibbattetvā Brahmaloka-parāyano ahosi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā rājā ânando ahosi, Bārāõasãseņņhi pana aham evā" 'ti. Kalyāõadhammajātakaü.

                      $<2. Daddarajātaka.>$
     Ko nu saddena mahatā ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Kokālikaü ārabbha kathesi. Tasmiü hi kāle bahå bahussutā bhikkhå Manosilātale nadamānā taruõasãhā viya âkāsagaügaü otārentā viya ca saüghamajjhe padabhāõaü bhaõanti.


#<[page 066]>#
%<66                       II. Dukanipāta. 3. Kalyāõadhammavagga. (18.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Kokāliko tesu padabhāõaü bhaõantesu attano tucchabhāvaü ajānitvā "aham pi padabhāõaü bhaõissāmãti" bhikkhånaü antaraü pavisitvā "amhākaü padabhāõaü na pāpenti, sace amhākam pi pāpeyyuü mayam pi bhaõeyyāmā" 'ti bhikkhusaüghassa nāmaü agahetvā va tattha tattha kathento āhiõķati. Tassa sā kathā bhikkhusaüghe pākaņā jātā.
Bhikkhå "vãmaüsissāma tāva nan" ti sa¤¤āya evam āhaüsu: "āvuso Kokālika, ajja saüghassa padabhāõaü bhaõā" 'ti. So attano balaü ajānitvā va "sādhå" 'ti sampaņicchitvā "ajja padabhāõaü bhaõissāmãti" attano sappāyaü yāguü pivi, khajjakaü khādi, sappāyen' eva såpena bhu¤ji. Suriye atthaügate dhammasavanassa kāle ghosite bhikkhusaügho sannipati. So kaõņakuraõķavaõõaü kāsāvaü nivāsetvā kaõõikārapupphavaõõaü pārupitvā saüghamajjhaü pavisitvā there vanditvā alaükataratanamaõķape pa¤¤attadhammāsanaü abhiråhitvā vicitravãjaniü gahetvā "padabhāõaü bhaõissāmãti" nisãdi. Tāvad ev' assa sarãrā sedā mucciüsu, sārajjaü okkami. Pubbagāthāya paņhamapadaü udāharitvā anantaraü na passi. So kampamāno āsanā oruyha lajjito saüghamajjhā apakkamma attano pariveõaü agamāsi. A¤¤o bahussutabhikkhu padabhāõaü bhaõi. Tato paņņhāya bhikkhå tassa tucchabhāvaü jāniüsu. Ath' ekadivasaü bhikkhå dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso, paņhamaü Kokālikassa tucchabhāvo dujjāno, idāni pan' esa sayaü naditvā pākaņo jāto" ti. Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave idān' eva Kokāliko naditvā pākaņo jāto, pubbe pi naditvā pākaņo ahosãti" vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Himavantapadese sãhayoniyaü nibbattitvā bahunnaü sãhānaü rājā ahosi.


#<[page 067]>#
%<                           2. Daddarajātaka. (172).                      67>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  So anekasãhaparivāro Rajataguhāyaü vāsaü kappesi. Tassa avidåre ekissā guhāya eko sigālo pi vasati. Ath' ekadivasaü deve vassitvā vigate sabbe sãhā sãharājass' eva guhādvāre sannipatitvā sãhanādaü nadantā sãhakãëaü kãëiüsu. Tesaü evaü naditvā kãëanakāle so pi sigālo vassi. Sãhā tassa saddaü sutvā "ayam pi sigālo amhehi saddhiü nadatãti" lajjitā tuõhã ahesuü. Tesaü tuõhãbhåtakāle Bodhisattassa putto sãhapotako "tāta, ime sãhā naditvā sãhakãëaü kãëantā etassa saddaü sutvā lajjāya tuõhã jātā, ko nām' eso attano saddena attānaü jānāpetãti" pitaraü pucchanto paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,3.2(=172).1: Ko nu saddena mahatā abhinādeti Daddaraü,
                    kiü sãhā na-ppaņinandanti, ko nām' eso migādhibhå 'ti. || Ja_II:41 ||>@

     Tattha abhinādeti Daddaran ti Daddarapabbataü ekanādaü karoti, migādhibhå 'ti pitaraü ālapati, ayaü h' ettha attho: migādhibhå migajeņņhaka sãharāja, pucchāmi taü "ko nām' eso" ti.
     Ath' assa vacanaü sutvā pitā dutiyaü {gātham āha}:

  @<Ja_II,3.2(=172).2: Adhamo migajātānaü sigālo tāta vassati,
                    jātim assa jigucchantā tuõhã sãhā samacchare ti. || Ja_II:42 ||>@

     Tattha samacchare ti, san ti upasaggamattaü, acchantãti attho, tuõhã acchanti, tuõhã hutvā nisãdantãti vuttaü hoti, potthakesu pana samacchare ti likhanti.
     Satthā "na bhikkhave Kokāliko idān' eva attano nādena attānaü pākaņaü karoti, pubbe pi akāsi yevā" 'ti desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā sigālo Kokāliko ahosi, sãhapotako Rāhulo, sãharājā pana aham evā" 'ti. Daddarajātakaü.


#<[page 068]>#
%<68                       II. Dukānipata. 3. Kalyāõadhammavagga. (18.)>%

                      $<3. Makkaņajātaka.>$
     Tāta māõavako eso ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü kuhakaü ārabbha kathesi. Vatthuü Pakiõõakanipāte Uddālajātake āvibhavissati. Tadā pana Satthā "bhikkhave nāyaü bhikkhu idān' eva kuhako, pubbe pi makkaņo hutvā aggissa kāraõā koha¤¤aü akāsi yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto ekasmiü Kāsigāmake brāhmaõakule nibbattitvā vayappatto Takkasilāyaü sippaü uggaõhitvā gharāvāsaü saõņhapesi. Ath' assa brāhmaõã ekaü puttaü vijāyitvā puttassa ādhāvitvā paridhāvitvā vicaraõakāle kālam akāsi. Bodhisatto tassā petakiccaü katvā "kiü me dāni gharāvāsenā" 'ti puttaü gahetvā "pabbajissāmā" 'ti assumukhaü ¤ātimittavaggaü pahāya puttaü ādāya Himavantaü pavisitvā isipabbajjaü pabbajitvā tattha vanamålaphalāhāro vāsaü kappesi. So ekadivasaü vassānakāle deve vassante sāradāråni jāletvā aggiü visãvento phalakatthare nipajji. Putto pi 'ssa tāpasakumārako pitu pāde sambāhanto nisãdi. Ath' eko vanamakkaņako sãtena pãëiyamāno tassa paõõasālāya taü aggiü disvā "sac' āhaü ettha pavissāmi 'makkaņo makkaņo' ti maü pothetvā nãharissanti, aggiü visãvetuü na labhissāmãti, atthi dāni me upāyo" ti "tāpasavesaü gahetvā koha¤¤aü katvā pavisissāmãti" cintetvā ekassa matatāpasassa vakkalaü nivāsetvā pacchi¤ ca aükusakayaņņhi¤ ca gahetvā paõõasāladvāre ekaü tālarukkhaü nissāya saükuņiko aņņhāsi. Tāpasakumārako taü disvā makkaņabhāvaü ajānanto "eko mahallakatāpaso sãtena pãëito aggiü visãvetuü āgato bhavissatãti tāpasassa kathetvā etaü paõõasālaü pavesetvā visãvāpessāmãti" cintetvā pitaraü ālapanto paņhamaü gātham āha:


#<[page 069]>#
%<                           3. Makkaņajātaka. (173.)                  69>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 

  @<Ja_II,3.3(=173).1: Tāta māõavako eso tālamålaü apassito,
                    agāraka¤ c' idaü atthi, handa dem' ass' agārakan ti. || Ja_II:43 ||>@

     Tattha māõavako eso ti sattādhivacanaü, tena tāta eso eko māõavako satto eko tāpaso ti, tālamålaü apassito ti tālakkhandhaü nissāya ņhito agāraka¤ cidaü atthãti ida¤ ca amhākaü pabbajitāgāraü atthi, paõõasālaü sandhāya vadati, handā 'ti vavassaggatthe nipāto, demassagārakan ti etassa ekamante vasanatthāya agārakaü dema
     Bodhisatto puttassa vacanaü sutvā uņņhāya paõõasāladvāre ņhatvā olokento tassa makkaņabhāvaü ¤atvā "tāta manussānaü nāma evaråpaü mukhaü na hoti, makkaņo esa, na idha pakkositabbo" ti vatvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,3.3(=173).2: Mā kho taü tāta pakkosi, dåseyya no agārakaü,
                    n' etādisaü mukhaü hoti brāhmaõassa susãlino ti. || Ja_II:44 ||>@

     Tattha dåseyya no agārakan ti ayam idha paviņņho samāno imaü kicchena kataü paõõasālaü agginā vā jhāpento uccārādãni vā karonto dåseyya, netādisan ti etādisaü brāhmaõassa susãlino mukhaü na hoti, makkaņo eso ti vatvā
     Bodhisatto ekaü ummukaü gahetvā "kiü ettha tiņņhasãti" khipitvā taü palāpesi. Makkaņo vakkalāni chaķķetvā rukkhaü abhiråhitvā vanasaõķaü pāvisi. Bodhisatto cattāro Brahmavihāre bhāvetvā brahmalokåpago ahosi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā makkaņo ayaü kuhakabhikkhu ahosi, tāpasakumāro Rāhulo, tāpaso pana aham evā" 'ti. Makkaņajātakaü.


#<[page 070]>#
%<70                  II. Dukanipāta. 3. Kalyāõadhammavagga. (18.)>%

                      $<4. Dåbhiyamakkaņajātake.>$
     Adamha te vāri bahåtaråpan ti. Idaü Satthā Veëuvane viharanto Devadattaü ārabbha kathesi. Ekasmiü hi divase dhammasabhāyaü bhikkhå Devadattassa akata¤¤åtaü mittadåbhibhāvaü kathentā nisãdiüsu. Satthā "na bhikkhave Devadatto idān' eva akata¤¤å mittadåbhã, pubbe pi evaråpo ahosãti" vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto ekasmiü Kāsigāmake brāhmaõakule nibbattitvā vayappatto gharāvāsaü saõņhapesi. Tasmiü pana samaye Kāsiraņņhe vattanimahāmagge eko gambhãro udapāno hoti anotaraõãyo. Tiracchānānaü maggaü paņipannā pu¤¤atthikā manussā dãgharajjuvārakena udakaü ussi¤citvā ekissā doõiyā påretvā tiracchānānaü pānãyaü denti. Tassa samantato mahantaü ara¤¤aü, tattha bahå makkaņā vasanti. Atha tasmiü magge dve tãõi divasāni manussasa¤cāro pacchijji.
Tiracchānā pānãyaü na labhiüsu. Eko makkaņo pipāsāturo pānãyaü pariyesanto udapānasantike vicarati. Bodhisatto kenacid eva karaõãyena taü maggaü paņipajjitvā tattha gacchanto pānãyaü ukkācetvā pivitvā hatthapādaü dhovitvā ņhito taü makkaņaü addasa. Ath' assa pipāsitabhāvaü ¤atvā pānãyaü ussi¤citvā doõiyaü ākiritvā adāsi, datvā ca pana "vissamissāmãti" ekasmiü rukkhamåle nipajji. Makkaņo pānãyaü pivitvā avidåre nisãditvā mukhamakkaņikaü karonto Bodhisattaü bhiüsāpesi. Bodhisatto tassa taü kiriyaü disvā "are duņņhamakkaņa, ahan tava pipāsitassa kilantassa bahuü pānãyaü adāsiü,


#<[page 071]>#
%<                         4. Dåbhiyamakkajātaka (171.)                    71>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  idāni tvaü mayhaü mukhamakkaņikaü karosi, aho pāpajanassa nāma kato upakāro niratthako" ti vatvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,3.4(=174).1: Adamha te vāri bahåtaråpaü
                    ghammābhitattassa pipāsitassa,
                    so dāni pãtvāna kikiü karosi.
                    asaügamo pāpajanena seyyo ti. || Ja_II:45 ||>@

     Tattha so dāni pãtvāna kikiü karositi so idāni tvaü mayā dinnaü pānãyaü pivitvā mukhamakkaņikaü karonto kikin ti saddaü karosi, asaügamo pāpajanena seyyo ti pāpajanena saddhiü saügamo na seyyo asaügamo va seyyo ti.
     Taü sutvā so mittadåbhimakkaņo "tvaü ettaken' eva taü niņņhitan ti sa¤¤aü karosi, idāni te sãse vaccaü pātetvā gamissāmãti" vatvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,3.4(=174).2: Ko te suto vā diņņho vā sãlavā nāma makkaņo,
                    idāni kho taü åhacca, esā amhāka dhammatā ti. || Ja_II:46 ||>@

     Tatrāyaü saükhepattho: bho brāhmaõa, makkaņo kaņaguõajānanako ācārasampanno sãlavā nāma atthãti kahaü tayā suto vā diņņho vā ti, idāni kho ahan taü åhacca vaccan te sãse katvā pakkamissāmi, amhākaü hi makkaņānaü nāma esā dhammatā ayaü jātisabhāvo yadidaü upakārakassa sãse vaccaü kātabban ti.
     Taü sutvā Bodhisatto uņņhāya gantuü ārabhi. Makkaņo taü khaõa¤ ¤eva uppatitvā sākhāya nisãditvā olambakaü otārento viya tassa sãse vaccaü pātetvā viravanto vanasaõķaü pāvisi. Bodhisatto nahātvā agamāsi.


#<[page 072]>#
%<72                  II. Dukanipāta 3. Kalyāõadhammavagga. (18.)>%
     Satthā "na bhikkhave idān' eva Devadatto, pubbe pi mayā kataü guõaü na jānāti yevā" 'ti vatvā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā makkaņo Devadatto ahosi, brāhmaõo pana aham evā" 'ti. Dåbhiyamakkaņajātakaü.

                      $<5. âdiccupaņņhānajātaka.>$
     Sabbesu kira bhåteså 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü kuhakaü ārabbha kathesi.
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Kāsiraņņhe brāhmaõakule nibbattitvā vayappatto Takkasilāyaü sabbasippaü uggaõhitvā isipabbajjaü pabbajitvā abhi¤¤ā ca samāpattiyo ca nibbattetvā mahāparivāro gaõasatthā hutvā Himavante vāsaü kappesi. So tattha ciraü vasitvā loõambilasevanatthāya pabbatā oruyha paccante ekaü gāmaü nissāya paõõasālāya vāsaü upaga¤chi. Ath' eko lolamakkaņo isigaõe bhikkhācāraü gate assamapadaü āgantvā paõõasālāya uttiõõāni karoti pānãyaghaņesu udakaü chaķķeti kuõķikā bhindati aggisālāya vaccaü karoti. Tāpasā vassaü vasitvā "idāni Himavanto pupphaphalasamiddho ramaõãyo, tatth' eva gamissāmā" 'ti paccantagāmavāsike āpucchiüsu. Manussā "sve bhante mayaü bhikkhaü gahetvā assamapadaü āgamissāma, taü paribhu¤jitvā va gamissathā" 'ti vatvā dutiyadivase pahåtaü khādanãyabhojanãyaü gahetvā tattha agamaüsu. Taü disvā so makkaņo cintesi: "koha¤¤aü katvā manusse ārādhetvā mayham pi khādanãyabhojanãyaü āharāpessāmãti" so tapacaraõaü caranto viya sãlavā viya hutvā tāpasānaü avidure suriyaü namassamāno aņņhāsi.


#<[page 073]>#
%<                       5. Adiccupaņņhānajātaka. (175.)         73>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Manussā taü disvā "sãlavantānaü santike vasantā sãlavanta hontãti" vatvā paņhamaü gātham āhaüsu:

  @<Ja_II,3.5(=175).1: Sabbesu kira bhåtesu santi sãlasamāhitā,
                    passa sākhāmigaü jammaü, ādiccam upatiņņhatãti. || Ja_II:47 ||>@

     Tattha santi sãlasamāhitā ti sãlena samannagatā saüvijjanti, silavantā ca samāhitā ca ekaggacittā saüvijjantãti pi attho, jamman ti lamakaü, ādiccam upatiņņhatãti suriyaü namassamāno tiņņhati.
Evaü te manusse tassa guõe kathente disvā Bodhisatto "tumhe imassa lolamakkaņassa sãlācāraü ajānitvā avatthusmiü yeva pasannā" ti vatvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,3.5(=175).2: Nāssa sãlaü vijānātha, ana¤¤āya pasaüsatha,
                    aggihutta¤ ca åhanti, tena bhinnā kamaõķalå ti. || Ja_II:48 ||>@

     Tattha ana¤¤āyā 'ti ajānitvā, åhantãti iminā pāpakamakkaņena uhanti, kamaõķalå ti kuõķikā, dve ca kuõķikā tena hi bhinnā ti evam assāguõaü kathesi.
Manussā makkaņassa kuhakabhāvaü ¤atvā leķķå ca yaņņhiyo ca gahetvā pothetvā isigaõassa bhikkhaü adaüsu. Isayo pi Himavantam eva gantvā aparihãnajjhānā Brahmaloka-parāyanā ahesuü.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakam samodhānesi:
"Tadā makkaņo ayaü kuhako ahosi, isigaõo Buddhaparisā, gaõasatthā pana aham evā" 'ti. Adiccupaņņhānajātakaü.


#<[page 074]>#
%<74                  II. Dukanipāta. 3. Kalyāõadhammavagga. (18.)>%

                      $<6. Kalāyamuņņhijātaka.>$
     Bālo vatāyaü dumasākhagocaro ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Kosalarājānaü ārabbha kathesi. Ekasmiü hi samaye vassakāle Kosalara¤¤o paccanto kuppi. Tattha ņhitā yodhā dve tãõi yuddhāni katvā paccatthike abhibhavituü asakkontā ra¤¤o sāsanaü pesesuü. Rājā akāle vassāne yeva nikkhamitvā Jetavanasamãpe khandhāvāraü bandhitvā cintesi: "ahaü akāle nikkhanto, kandarapadarādayo udakapårā, duggamo maggo, Satthāraü upasaükamissāmi, so maü `kahaü gacchasi mahārājā' 'ti pucchissati, athāhaü etaü atthaü ārocessāmi, na kho pana maü Satthā samparāyiken' ev' atthena anugaõhāti diņņhadhammikenāpi anugaõhāt' eva, tasmā sace me gamanena avaķķhi bhavissati `akālo mahārājā' 'ti vakkhati, sace pana vaķķhi bhavissati tuõhã bhavissatãti" so Jetavanaü pavisitvā Satthāraü vanditvā ekamantaü nisãdi. Satthā "handa kuto nu tvaü mahārāja āgacchasi divādivassā" 'ti pucchi. "Bhante ahaü paccantaü våpasametuü nikkhanto tumhe vanditvā gamissāmãti āgato 'mhãti". Satthā "pubbe pi mahārājāno senāya abbhuggacchamānāya paõķitānaü kathaü sutvā akāle abbhuggamanaü nāma nāgamiüså" 'ti vatvā tena yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto tassa atthadhammānusāsako sabbatthakāmacco ahosi. Atha ra¤¤o paccante kupite paccantayodhā paõõaü pesesuü. Rājā vassakāle nikkhamitvā uyyāne khandhāvāraü bandhi. Bodhisatto ra¤¤o santike aņņhāsi. Tasmiü khaõe assānaü kalāye sedetvā āharitvā doõiyaü pakkhipiüsu. Uyyānamakkaņesu eko makkaņo rukkhā otaritvā tato kalāye gahetvā mukhaü påretvā hatthehi pi gahetvā uppatitvā rukkhe nisãditvā khādituü ārabhi. Ath' assa khādamānassa hatthato eko kalāyo bhåmiyaü pati. So mukhena ca hatthehi ca gahite sabbe kalāye chaķķetvā rukkhā oruyha tam eva kalāyaü olokento taü kalāyaü adisvā va puna rukkhaü abhiråhitvā aņņe sahassaü parājito viya socamāno dummukho rukkhasākhāya nisãdi.


#<[page 075]>#
%<                        6. Kalāyamuņņhijātaka. (176.)                   75>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Rājā makkaņassa kiriyaü disvā Bodhisattaü āmantetvā "vayassa, kiü nām' etaü makkaņena katan" ti pucchi. Bodhisatto "mahārāja, bahuü anavaloketvā appaü oloketvā dubbuddhino bālā evaråpaü karonti yevā" 'ti vatvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,3.6(=176).1: Bālo vatāyaü dumasākhagocaro,
                    pa¤¤ā janinda na imassa vijjati,
                    kalāyamuņņhiü avakiriya kevalaü
                    ekaü kalāyaü patitaü gavessatãti. || Ja_II:49 ||>@

     Tattha dumasākhagocaro ti makkaņo, so hi dumasākhasu gocaraü gaõhāti, tā va assa gocaro sa¤caraõabhåmi bhåtā ti tasmā dumasākhagocaro ti vuccati, janindā ti rājānaü ālapati, paramissariyabhāvena janassa indo ti, kalāyamuņņhin ti varakamuņņhiü, kāëarājamāsamuņņhin ti pi vadanti yeva, avakiriyā 'ti avakiritvā, kevalan ti sabbaü, gavessatãti bhåmiyaü patitaü ekam eva pariyesatãti
     Evaü vatvā puna Bodhisatto taü upasaükamitvā rājānaü āmantento dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,3.6(=176).2: Evam eva mayaü rāja ye c' a¤¤e atilobhino
                    appena bahuü jiyyāma kalāyeneva vānaro ti. || Ja_II:50 ||>@

     Tatrāyaü saükhepattho: mahārāja, evam eva maya¤ ca ye c' a¤¤e lobhābhibhåtā janā sabbe pi appena bahuü jiyyāma, mayaü hi etarahi akāle vassānasamaye maggaü gacchantā appakassa atthassa kāraõā bahukā atthā parihāyāma, kalāyeneva vānaro ti yathā ayaü vānaro ekaü kalāyaü pariyesamāno ten' ekena kalāyena sabbakalāyehi parihãno evaü mayam pi akālena kandarapadarādãsu påresu gacchamānā appamattakaü atthaü pariyesamānā bahåhi hatthivāhanāssavāhanādãhi c' eva balakāyena ca parihāyissāma,


#<[page 076]>#
%<76                  II. Dukanipāta. 3. Kaëyāõadhammavagga. (18.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  tasmā akāle gantuü na vaņņatãti ra¤¤o ovādaü adāsi.
     Rājā tassa kathaü sutvā tato paņinivattitvā Bārāõasãnagaram eva pāvisi. Corāpi "rājā kira `coramaddanaü karissāmãti' nagarā nikkhanto" ti sutvā paccantato palāyiüsu.
     Paccuppanne pi corā "Kosalarājā kira nikkhanto" ti sutvā palāyiüsu. Rājā Satthu dhammadesanaü sutvā uņņhāyāsanā vanditvā padakkhiõaü katvā Sāvatthim eva pāvisi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā rājā ânando ahosi, paõķitāmacco pana aham evā" 'ti. Kalāyamuņņhijātakaü.

                      $<7. Tiõķukajātaka.>$
     Dhanuhatthakalāpehãti. Idaü Satthā Jetavane viharanto pa¤¤āpāramiü ārabbha kathesi. Satthā hi Mahābodhijātake viya Ummaggajātake viya ca attano pa¤¤āya vaõõaü vaõõitaü sutvā "na bhikkhave idān' eva Tathāgato pa¤¤avā, pubbe pi pa¤¤avā upāyakusalo yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto vānarayoniyaü nibbattitvā asãtisahassavānaraparivāro Himavantapadese vāsaü kappesi. Tassāsanne eko paccantagāmako kadāci vasati kadāci ubbisati. Tassa pana gāmassa majjhe sākhāviņapasampanno madhuraphalo eko tiõķukarukkho atthi. Vānaragaõo ubbisitakāle āgantvā tassa phalāni khādati. Athāparasmiü phalavāre so gāmo pana manussavāso ahosi naëaparikkhitto dvāragutto. So pi rukkho phalabhāraõamitasākho aņņhāsi.


#<[page 077]>#
%<                           7. Tiõķukajātaka. (177.)                     77>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Vānaragaõo cintesi: "mayaü pubbe asukagāme tiõķukaphalāni khādāma, phalito nu kho so etarahi rukkho udāhu no, āvāsiko so gāmo udāhu no" ti, eva¤ ca pana cintetvā "gaccha, imaü pavattiü jānāhãti" ekaü vānaraü pesesi. So gantvā rukkhassa ca phalitabhāvaü gāëhavāsabhāvaü ¤atvā āgantvā ārocesi. Vānarā tassa phalitabhāvaü sutvā "madhurāni tiõķukaphaëāni khādissāmā" 'ti ussāhajātā bahuvānarā{} vānarindassa tam atthaü ārocesuü. Vānarindo "gāmo āvāso anāvāso" ti pucchi. Avāso devā" 'ti. "Tena hi na gantabbaü, manussā hi bahumāyā{} hontãti". "Deva manussānaü patisallānāvelāya aķķharattasamaye khādissamā" 'ti bahå gantvā vānarindaü sampaņicchāpetvā Himavantā otaritvā tassa gāmassa avidåre manussānaü patisallānakālaü āgamayamānā mahāpāsāõapiņņhe sayitvā majjhimayāme manussesu niddaü okkamantesu rukkhaü āruyha phalāni khādiüsu. Ath' eko puriso sarãrakiccena gehā nikkhamitvā gāmamajjhaü gato vānare disvā manussānaü ācikkhi. Bahå manussā dhanukalāpaü sannayhitvā nānāvudhahatthā leķķudaõķādãni ādāya "pabhātāya rattiyā vānare gaõhissāmā" 'ti rukkhaü parivāretvā aņņhaüsu.
Asãtisahassavānarā manusse disvā maraõabhayatajjitā "n' atthi no a¤¤aü paņisaraõaü a¤¤atra vānarindā" 'ti tassa santikaü gantvā paņhamaü gātham āhaüsu:

  @<Ja_II,3.7(=177).1: Dhanuhatthakalāpehi nettiüsavaradhāribhi
                    samantaparikiõõ' amhā, kathaü mokkho bhavissatãti. || Ja_II:51 ||>@

     Tattha dhanuhatthakalāpehãti dhanukalāpahatthehi dhanåni c' eva sarakalāpe ca gahetvā ņhitehãti attho, nettiüsavaradhāribhãti nettiüsā vuccanti khaggā, uttamakhaggadhārihãti attho, parikiõõamhā ti parivārit' amhā, kathan ti kena nu kho upāyena amhākaü mokkho bhavissatãti.


#<[page 078]>#
%<78                  II. Dukanipāta. 3. Kalyāõadhammavagga. (18.)>%
     Tesaü kathaü sutvā vānarindo "mā bhāyatha, manussā nāma bahukiccā, ajjāpi majjhimayāmo vattati, api nām' etesaü `amhe māressāmā' 'ti ņhitānaü imassa kiccassa antarāyakaraü a¤¤aü kiccaü uppādeyyāmā" 'ti vānare samassāsetvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,3.7(=177).2: App-eva bahukiccānaü attho jāyetha koci naü,
                    atthi rukkhassa acchinnaü, khajjataü ¤eva tiõķukan ti. || Ja_II:52 ||>@

     Tattha nan ti nipātamattaü, app-eva bahukiccānaü manussānaü a¤¤o koci attho uppajjeyyā 'ti, ayam ev' ettha attho, atthi rukkhassa acchinnan ti imassa rukkhassa phalānaü ākaķķhanaparikaķķhanavasena acchinnaü bahuü ņhānaü atthi, khajjataü ¤eva tiõķukan ti tiõķukaphalaü khajjatu yeva tumhehi, yāvatakena vo attho atthi tattakam{} khādatha, amhākaü paharaõakālaü{} jānissāmā 'ti
     Mahāsatto kapigaõaü samassāsesi. Ettakaü hi assāsaü alabhamānā sabbe pi te phalitena hadayena jãvitakkhayaü pāpuõeyyuü. Mahāsatto pana evaü vānaragaõaü assāsetvā "sabbe vānare samānethā" 'ti āha. Samānentā tassa bhāgineyyaü Senakaü nāma vānaraü adisvā "vānaragaõassa Senako nāgato" ti ārocesuü. "Sace Senako anāgato tumhe mā bhāyittha, idāni vo si sotthiü karissatãti". Senako pi kho vānaragaõassa gamanakāle niddāyitvā pacchā pabuddho ka¤ci adisvā padānupadiko hutvā āgacchante manusse disvā "vānaragaõassa bhayaü uppannan" ti ¤atvā ekasmiü pariyantagehe aggiü jāletvā suttakantiyā mahallakitthiyā santikaü gantvā khettaü gacchanto gāmadārako viya ekaü ummukaü gahetvā uparivāte ņhatvā gāmaü padãpesi.


#<[page 079]>#
%<                          8. Kacchapajātaka. (178.)                    79>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Manussā makkaņe chaķķetvā aggiü nibbāpetuü agamaüsu. Vānarā palāyantā senakassa atthāya ekekaü phalaü gahetvā palāyiüsu.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā bhāgineyyasenako Mahānāmo Sakko ahosi, vānaragaõo Buddhaparisā, vānarindo pana aham evā" 'ti. Tiõķukajātakaü.

                      $<8. Kacchapajātaka.>$
     Janittaü me bhavittaü me ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü ahivātakarogamuttakaü ārabbha kathesi. Sāvatthiyaü kira ekasmiü kule ahivātakarogo uppajji. Mātāpitaro puttaü āhaüsu: "tāta, mā imasmiü gehe vicari, bhittiü bhinditvā palāyitvā yattha katthaci gantvā jãvitaü rakkha, pacchāgantvā imasmiü ņhāne mahānidhānaü atthi, taü uddharitvā kuņumbaü saõņhapetvā sukhena jãveyyāsãti" vutto putto tesaü vacanaü sampaņicchitvā bhittiü bhinditvā palāyitvā attano roge våpasante āgantvā mahānidhānaü uddharitvā gharāvāsaü vasi. So ekadivasaü sappitelādãni c' eva vatthacchādanādãni ca gāhāpetvā Jetavanaü gantvā Satthāraü vanditvā nisãdi. Satthā tena saddhiü paņisanthāraü katvā "tumhākaü gehe ahivātakarogo uppanno ti assumhā, kin ti katvā mutto sãti" pucchi. So taü pavattiü ācikkhi. Satthā "pubbe pi kho upāsaka bhaye uppanne attano vasanaņņhāne ālayaü katvā a¤¤attha agatā jãvitakkhayaü pāpuõiüsu, ālayaü pana akatvā a¤¤attha gatā jãvitaü labhiüsu" 'ti vatvā tena yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto gāmake kumbhakārakule nibbattitvā kumbhakārakammaü katvā puttadāraü posesi. Tadā pana Bārāõasãmahānadiyā saddhiü ekābaddho mahājātassaro ahosi. So bahådakakāle nadiyā saddhiü ekodako hoti, udake mandibhåte visuü hoti.


#<[page 080]>#
%<80            II. Dukanipāta. 3. Kalyāõadhammavagga. (18.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Macchakacchapā pana "imasmiü saüvacchare suvuņņhikā bhavissati, imasmiü dubbuņņhikā" ti jānanti. Atha tasmiü sare nibbattamacchakacchapā "imasmiü saüvacchare dubbuņņhikā bhavissatãti" ¤atvā udakassa ekābaddhakāle yeva tamhā sarā nikkhamitvā nadiü āgamiüsu. Eko pana kacchapo "idaü me jātaņņhānaü vaķķhitaņņhānaü mātāpitåhi vasitaņņhānaü, na sakkomi imaü jahitun" ti nadiü na agamāsi. Atha nidāghasamaye tattha udakaü chijji. So kacchapo Bodhisattassa mattikagaõhanaņņhāne bhåmiü khaõitvā pāvisi. Bodhisatto "mattikaü gahessāmãti" tattha gantvā mahākuddālena bhåmiü khaõanto kacchapassa piņņhiü bhinditvā mattikāpiõķaü viya naü kuddālen' eva uddharitvā thale pātesi. So vedanāpatto hutvā "vasanaņņhāne ālayaü jahituü asakkonto evaü vināsaü pāpuõin" ti vatvā paridevamāno imā gāthā avoca:

  @<Ja_II,3.8(=178).1: Janittaü me bhavittaü me, iti paüke avassayiü,
                    taü maü paüko ajjhobhavi yathā dubbalakaü tathā,
                    taü taü vadāmi bhaggava, suõohi vacanaü mama: || Ja_II:53 ||>@

  @<Ja_II,3.8(=178).2: Gāme vā yadi vāra¤¤e sukhaü yatrādhigacchati
                    taü janittaü bhavitta¤ ca purisassa pajānato
                    yamhi jãve tamhi gacche, na niketahato siyā ti. || Ja_II:54 ||>@

     Tattha janittaü me bhavittaü me ti idaü mama jātaņņhānaü idaü mama vaķķhitaņņhānaü, iti paüke avassayin ti iminā kāraõena 'mhi imasmiü kaddame avassayiü nipajjiü vāsaü kappesin ti attho, ajjhobhavãti adhibhavi vināsaü pāpesi, bhaggavā ti kumbhakāraü ālapati, kumbhakārānaü hi gottapa¤¤atti esā yadidaü bhaggavā ti, sukhan. ti kāyikacetasikassādaü,


#<[page 081]>#
%<                          8. Kacchapajātaka. (178.)                      81>%
taü janittaü bhavitta¤ cā 'ti taü jātaņņhāna¤ ca vaķķhitaņņhāna¤ ca, jānittaü bhāvittan ti dãghavasenāpi pāņho, so yev' attho, pajānato ti atthānatthaü kāraõākāraõaü jānantassa, na niketahato siyā ti nikete ālayaü katvā a¤¤atra agantvā niketena hato, evaråpaü maraõadukkhaü pāpito na bhaveyyā 'ti.
     Evaü so Bodhisattena saddhiü kathento kathento kālam akāsi. Bodhisatto taü gahetvā sakalagāmavāsino sannipātāpetvā te manusse ovadanto evam āha: "passath' imaü kacchapaü, a¤¤esaü macchakacchapānaü mahānadiü gamanakāle attano vasanaņņhāne ālayaü chindituü asakkonto tehi saddhiü agantvā mama mattikagahanaņņhānaü pavisitvā nipajji, ath' assāhaü mattikaü gaõhanto mahākuddālena piņņhiü bhinditvā mattikāpiõķaü viya naü thale pātesiü, ayaü attanā katakammaü saritvā dvãhi gāthāhi paridevitvā kālam akāsi, evam esa attano vasanaņņhāne ālayaü katvā maraõapatto, tumhe pi mā iminā kacchapena sadisā ahuvattha, ito paņņhāya `mayhaü råpaü mayhaü saddo mayhaü gandho mayhaü raso mayhaü poņņhabbo mayhaü putto mayhaü dhãtā mayhaü dāsadāsiparicchedo mayhaü hira¤¤asuvaõõan ti taõhāvasena upabhogavasena mā gaõhittha, ekako v' esa satto tãsu bhavesu parivattatãti" evaü Buddhalãëhāya mahājanassa ovādam adāsi. So ovādo sakala-Jambudãpaü pattharitvā sattamattāni vassasahassāni aņņhāsi. Mahājano Bodhisattassa ovāde ņhatvā dānādãni pu¤¤āni katvā saggapadaü påresi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne so kulaputto sotāpattiphale patiņņhāsi) "Tadā kacchapo Anando ahosi, kumbhakārako pana aham evā" 'ti.
Kacchapajātakaü.


#<[page 082]>#
%<82                II. Dukanipāta. 3. Kalyāõadhammavagga. (18.)>%

                      $<9. Satadhammajātaka.>$
     Ta¤ ca appan ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekavãsatividhaü anesanaü ārabbha kathesi. Ekasmiü hi kāle bahå bhikkhå vejjakammena dåtakammena pahenagamanena jaüghapesanikena piõķapatipiõķenā 'ti evaråpāya ekavãsatividhāya anesanāya jãvikaü kappesuü. Sā Sāketajātake āvibhavissati. Satthā tesaü tathā jãvikaü kappanabhāvaü ¤atvā "etarahi bahå bhikkhå anesanāya jãvikaü kappenti, te pana evaü jãvikaü kappetvā yakkhattā vā petattā vā na muccissanti, dhuragoõā hutvā nibbattissanti, niraye paņisandhiü gaõhissanti, etesaü hitatthāya sukhatthāya attajjhāsayaü sakapaņibhānaü ekaü dhammadesanaü kathetuü vaņņatãti" bhikkhusaüghaü sannipātāpetvā "na bhikkhave ekavãsatividhāya anesanāya paccayā uppādetabbā, anesanāya hi uppanno piõķapāto ādittalohaguëasadiso halāhalavisåpamo, anesanā hi nām' esā Buddhapaccekabuddhasāvakehi garahitā patikuņņhā, anesanāya uppannaü piõķapātaü bhu¤jantassa hi hāso vā somanassaü vā n' atthi, evaü uppanno hi piõķapāto mama sāsane caõķālassa ucchiņņhabhojanasadiso, tassa paribhogo Satadhammamāõavassa caõķālucchiņņhabhattaparibhogo viya hotãti" vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto caõķālayoniyaü nibbattitvā vayappatto kenacid eva karaõãyena pātheyyataõķule ca bhattapuņa¤ ca gahetvā maggaü paņipajji. Tasmiü kāle Bārāõasiyaü eko māõavo atthi Satadhammo nāma udiccabrāhmaõamahāsālakule nibbatto, so pi kenacid eva karaõãyena taõķule vā bhattapuņaü vā agahetvā maggaü paņipajji. Te ubho pi mahāmagge samāgacchiüsu. Māõavo Bodhisattaü "kiüjātiko sãti" pucchi. So "ahaü caõķālo" ti vatvā "tvaü kiüjātiko" ti māõavaü pucchi.


#<[page 083]>#
%<                         9. Satadhammajātaka. (179.)                     83>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  So "ahaü udiccabrāhmaõo" ti vatvā "sādhu gacchāmā" 'ti ubho pi maggaü agamaüsu. Bodhisatto pātarāsavelāya udakaphāsukaņņhāne nisãditvā hatthe dhovitvā bhattapuņaü mocetvā māõavaü "bhattaü bhu¤jāhãti" āha.
"N' atthi re caõķāla mama bhattena attho" ti. Bodhisatto "sādhå" 'ti puņakabhattaü ucchiņņhaü akatvā va attano yāpanamattaü a¤¤asmiü paõõe pakkhipitvā puņakaü bandhitvā ekamante ņhapetvā bhu¤jitvā pānãyaü pivitvā dhotahatthapādo taõķule ca sesabhatta¤ ca ādāya "gacchāma māõavā" 'ti maggaü paņipajji. Te sakaladivasaü gantvā sāyaü ubho pi ekasmiü udakaphāsukaņņhāne nahātvā paccuttariüsu. Bodhisatto phāsukaņņhāne nisãditvā bhattapuņaü mocetvā māõavaü anāpucchitvā bhu¤jituü ārabhi. Māõavo sakaladivasaü maggagamanena kilanto chātajjhatto "sace me bhattaü dassati bhu¤jissāmãti" olokento aņņhāsi. Itaro ki¤ci avatvā bhu¤jat' eva. Māõavo cintesi: "ayaü caõķālo mayhaü avatvā va sabbaü bhu¤jati, nippãëetvā piõķaü gahetvā upariucchiņņhabhattaü chaķķetvā sesaü bhu¤jituü vaņņatãti". So tathā katvā ucchiņņhabhattaü bhu¤ji. Ath' assa bhuttamatte "mayā attano jātigottakulapadesānaü ananucchavikaü kataü, caõķālassa nāma me ucchiņņhabhattaü bhuttan" ti balavavippaņisāro uppajji, tāvad ev' assa salohitabhattaü mukhato uggacchi. So "appamattakassa vata me kāraõā ananucchavikaü kammaü katan" ti uppannabalavasokatāya paridevamāno paņhamaü gātham āha:


#<[page 084]>#
%<84                  II. Dukanipāta 3. Kalyāõadhammavagga. (18.)>%

  @<Ja_II,3.9(=179).1: Ta¤ ca appa¤ ca ucchiņņhaü ta¤ ca kicchena no adā,
                    so 'haü brāhmaõajātiko, yaü bhuttaü tam pi uggatan ti. || Ja_II:55 ||>@

     Tatrāyaü saükhepattho: yaü mayā bhuttaü taü appa¤ ca ucchiņņha¤ ca, ta¤ ca no so caõķālo na attano ruciyā adāsi, atha kho nippãëiyamāno kicchena kasirena adāsi, so 'haü parisuddhabrāhmaõajātiko ten' eva me yaü bhuttaü {tam pi} saddhiü lohitena uggatan ti.
     Evaü māõavo paridevitvā "kiü dāni me evaråpaü ananucchavikaü kammaü katvā jãvitenā" 'ti ara¤¤aü pavisitvā kassaci attānaü adassetvā anāthamaraõaü patto.
     Satthā imaü atãtaü dassetvā "seyyathāpi bhikkhave Satadhammamāõavassa taü caõķālucchiņņhakaü bhu¤jitvā attano ayuttabhojanabhuttattā eva n' eva hāso na somanassaü uppajji evam evaü yo imasmiü sāsane pabbajito anesanāya jãvikaü kappento yathāladdhapaccayaü paribhu¤jati tassa buddhapatikuņņhāya garahitajãvikāya jãvitabhāvato n' eva hāso na somanassaü uppajjatãti" vatvā abhisambuddho hutvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,3.9(=179).2: Evaü dhammaü niraükatvā yo adhammena jãvati
                    Satadhammo va lābhena laddhena pi na nandatãti. || Ja_II:56 ||>@

     Tattha dhamman ti ājãvapārisuddhisãladhammaü, niraükatvā ti nãharitvā chaķķetvā, adhammenā 'ti ekavãsatiyā anesanasaükhātena micchājãvena, Satadhammo ti tassa nāmaü, Santadhammo ti pi pāņho, na nandatãti yathā Satadhammo māõavo caõķālucchiņņhakaü me laddhan ti tena lābhena na nandati evaü imasmim pi sāsane pabbajito kulaputto anesanāya laddhaü lābhaü paribhu¤janto na nandati na tussati, garahitajãvikāya jãvāmãti domanassappatto va hoti, tasmā anesanāya jãvikaü kappentassa Satadhammamāõavass' eva ara¤¤aü pavisitvā anāthamaraõaü marituü varan ti.


#<[page 085]>#
%<                          10. Duddadajātaka. (180.)                    85>%
     Evaü Satthā imaü dhammadesanaü desetvā cattāri saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne bahå bhikkhå sotāpattiphalādãni pāpuõiüsu) "Tadā aham eva caõķālaputto ahosin" ti.
Satadhammajātakaü.

                      $<10. Duddadajātaka.>$
     Duddadaü dadamānānan ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto gaõadānaü ārabbha kathesi. Sāvatthiyaü kira dve sahāyakā kuņimbiyaputtā chandakaü saüharitvā sabbaparikkhāradānaü sajjetvā buddhapamukhaü bhikkhusaüghaü nimantetvā sattāhaü mahādānaü pavattetvā sattame divase sabbaparikkhāre adaüsu. Tesu gaõajeņņhako Satthāraü vanditvā ekamantaü nisãditvā "bhante imasmiü dāne bahudāyakāpi atthi appadāyakāpi, tesaü sabbesam pi idaü dānaü mahapphalaü hotå" 'ti dānaü niyyādesi. Satthā "tumhehi kho upāsakā buddhapamukkhassa saüghassa dānaü datvā evaü niyyādentehi mahākammaü kataü, porāõakapaõķitāpi dānaü datvā evam evaü niyyādesun" ti vatvā tena yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Kāsiraņņhe brāhmaõakule nibbattitvā vayappatto Takkasilaü gantvā sabbasippāni uggaõhitvā gharāvāsaü pahāya isipabbajjaü pabbajitvā gaõasatthā hutvā Himavantapadese ciraü vasitvā loõambilasevanatthāya janapadacārikaü caramāno Bārāõasiü patvā rājuyyāne vasitvā punadivase dvāragāme sapariso bhikkhācāraü cari. Manussā bhikkhaü adaüsu.
Punadivase Bārāõasiyaü cari. Manussā sampiyāyamānā bhikkhaü datvā gaõabandhanena chandakaü saükaķķhitvā dānaü sajjetvā isigaõassa mahādānaü pavattayiüsu. Dānapariyosāne gaõajeņņhako evam eva vatvā iminā va niyāmena dānaü niyyādesi. Bodhisatto "āvuso cittappasāde sati appakaü nāma dānaü n' atthãti" vatvā anumodanaü karonto imā gāthā avoca:


#<[page 086]>#
%<86                  II. Dukanipāta. 4. Asadisavagga. (19.)>%

  @<Ja_II,3.10(=180).1: Duddadaü dadamānānaü dukkaraü kamma kubbataü
                    asanto nānukubbanti, sataü dhammo durannayo. || Ja_II:57 ||>@

  @<Ja_II,3.10(=180).2: Tasmā sata¤ ca asata¤ ca nānā hoti itogati,
                    asanto nirayaü yanti, santo saggaparāyanā ti. || Ja_II:58 ||>@

     Tattha duddadan ti dānaü nāma lobhādidosavasikehi apaõķitehi dātuü na sakkā, tasmā duddadan ti vuccati, taü dadamānānaü kubbatanti tad eva dānakammaü sabbehi kātuü na sakkā ti dukkaraü taü kurumānānaü, asanto ti apaõķitā bālā, nānukubbantãti taü kammaü nānukaronti, sataü dhammo ti paõķitānaü sabhāvo, dānaü sandhāy' etaü vuttaü, durannayo ti phalasambandhavasena dujjāno, evaråpassa dānassa evaråpo phalavipāko hotãti duranubodho api ca durannayo ti durabhigamo, apaõķitehi dānaü datvā dānaphalaü nāma laddhuü na sakkā ti pi attho, nānā hoti itogatãti ito cavitvā paralokaü gacchantānaü paņisandhigahaõaü nānā hoti, asanto nirayaü yantãti apaõķitā dussãlā dānaü adatvā sãlaü arakkhitvā nirayaü gacchanti, santo saggaparāyanā ti paõķitā pana dānaü datvā sãlaü rakkhitvā uposathakammaü katvā tãõi sucaritāni påretvā saggaparāyanā honti, mahantaü saggasukhasampattiü anubhavantãti.
     Evaü Bodhisatto anumodanaü katvā cattāro vassike māse tatth' eva vasitvā vassātikkame Himavantaü gantvā jhānāni nibbattetvā aparihãnajjhāno brahmalokåpago ahosi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā isigaõo Buddhaparisā ahosi, gaõasatthā pana aham evā" 'ti.
Duddadajātakaü. Kalyāõadhammavaggo tatiyo.

                          4. ASADISAVAGGA.

                      $<1. Asadisajātaka.>$
     Dhanuggaho Asadiso ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto mahānekkhammaü ārabbha kathesi. Satthā "na bhikkhave Tathāgato idān' eva mahābhinikkhamanaü nikkhanto, pubbe pi setacchattaü pahāya nikkhanto yevā" 'ti vatvā atãtaü āhāri:


#<[page 087]>#
%<                           1. Asadisajātaka. (181.)                       87>%
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchismiü paņisandhiü gaõhi. Tassa sotthinā jātassa nāmagahaõadivase Asadisakumāro ti nāmaü akaüsu. Ath' assa ādhāvitvā paridhāvitvā vicaraõakāle a¤¤o pu¤¤avā satto deviyā kucchimhi paņisandhiü gaõhi. Tassa sotthinā jātassa nāmagahaõadivase Brahmadattakumāro ti nāmaü akaüsu. Tesu Bodhisatto soëasavassakāle Takkasilaü gantvā disāpāmokkhassa ācariyassa santike tayo vede aņņhārasa sippāni ca uggaõhitvā issāsasippe asadiso hutvā Bārāõasiü paccāgami. Rājā kālaü kurumāno "Asadisakumārassa rajjaü datvā Brahmadattassa oparajjaü dethā" 'ti vatvā kālam akāsi. Tasmiü kālakate Bodhisatto attano rajje diyyamāne "mayhaü rajjen' attho n' atthãti" paņikkhipi. Brahmadattaü rajjena abhisi¤ciüsu. Bodhisatto "mayhaü yasena attho n' atthãti" ki¤ci pi na icchi. Kaniņņhe rajjaü kārente pakatiyā va rājākāren' eva vasi.
Rājapādamålikā "Asadisakumāro rajjaü patthetãti" vatvā ra¤¤o santike Bodhisattaü paribhindiüsu. So pi tesaü vacanaü gahetvā paribhinnacitto "bhātaram me gaõhathā" 'ti manusse payojesi. Ath' eko Bodhisattassa atthacarako taü kāraõaü Bodhisattassa ārocesi. Bodhisatto kaniņņhabhātikassa kujjhitvā a¤¤aü raņņhaü gantvā "eko dhanuggaho āgantvā rājadvāre ņhito" ti ra¤¤o ārocāpesi. Rājā "kittakaü bhogaü icchatãti" pucchi.
"Ekasaüvaccharena satasahassan" ti. "Sādhu, āgacchatå" 'ti. Atha naü āgantvā samãpe ņhitaü pucchi: "tvaü dhanuggaho" ti. "Ama devā" 'ti. "Sādhu, maü upaņņhahasså" 'ti.
So tato paņņhāya rājānaü upaņņhahati. Tassa paribbayaü diyyamānaü disvā "atibahulaü labhatãti" porāõakadhanuggahā ujjhāyiüsu.


#<[page 088]>#
%<88                       II. Dukanipāta. 4. Asadisavagga. (19.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Ath' ekadivasaü rājā uyyānaü gantvā maīgalasilāpaņņasamãpe sāõipākāraü parikkhipāpetvā ambarukkhamåle mahāsayane nipanno uddhaü olokento rukkhagge ekaü ambapiõķiü disvā "imaü na sakkā abhiråhitvā gaõhitun" ti dhanuggahe pakkosāpetvā "imaü ambapiõķiü sarena chinditvā pātetuü sakkhissathā" 'ti āha. "Na etaü deva amhākaü garu, devena pana amhākaü bahuvāre kammaü diņņhapubbaü, adhunā āgato dhanuggaho amhehi bahukataraü labhati, taü pātāpethā" 'ti. Rājā Bodhisattaü pakkosāpetvā "sakkhissasi tāta etaü pātetun" ti pucchi. "âma mahārāja, ekaü okāsaü labhamāno sakkhissāmãti". "Katarokāsan" ti.
"Tumhākaü sayanassa antokāsan" ti. Rājā sayanaü harāpetvā okāsaü kāresi. Bodhisattassa hatthe dhanuü n' atthi, nivāsanantare sannayhitvā vicarati, tasmā "sāõiü laddhuü vaņņatãti" āha. Rājā "sādhå" 'ti sāõiü āharāpetvā parikkhipāpesi. Bodhisatto antosāõiyaü pavisitvā uparinivatthasetavatthaü haritvā ekaü rattapaņaü nivāsetvā kacchaü bandhitvā ekaü rattapaņaü udare bandhitvā pasibbakato sandhiyuttaü khaggaü nãharitvā vāmapasse sannayhitvā suvaõõaka¤cukaü paņimu¤citvā cāpanāëi piņņhiyaü sannayhitvā sandhiyuttaü meõķakamahādhanuü ādāya pavāëavaõõaü jiyaü āropetvā uõhãsaü sãse paņimu¤citvā tikhiõakhurappaü nakhehi parivattayamāno sāõiü dvidhā katvā paņhaviü phāletva alaükatanāgakumāro viya nikkhamitvā saraü khipanaņņhānaü gantvā khurappaü sannayhitvā rājānaü āha: "Kiü mahārāja etaü ambapiõķaü uddhaü ārohanakaõķena pātemi udāhu adho orohanakaõķena" 'ti.


#<[page 089]>#
%<                           1. Asadisajātaka. (181.)                       89>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "Tāta, bahå mayā ārohanakaõķena pātentā diņņhapubbā, orohanakaõķena pana pātentā mayā na diņņhapubbā, orohanakaõķena pātehãti". "Mahārāja, idaü kaõķaü dåraü ārohissati, yāva Cātummahārājikabhavanā tāva gantvā sayaü orohissati, yāv' assa orohanan tāva tumhehi adhivāsetuü vaņņatãti". Rājā "sādhå" 'ti sampaņicchi. Atha naü puna āha: "Mahārāja, idaü kaõķaü pana ārohamānaü ambapiõķivaõņaü yāvamajjhaü kantamānaü ārohissati, orohamānaü kesaggamattam pi ito vā etto vā agantvā odhiyaü ¤eva patitvā ambapiõķiü gahetvā otarissati, passa mahārājā" 'ti vegaü janetvā kaõķaü khipi. Taü kaõķaü ambapiõķivaõņaü yāvamajjhaü kantamānaü abhiråhi. Bodhisatto "idāni naü kaõķaü yāva Cātummahārājikabhavanaü gataü bhavissatãti" ¤atvā paņhamaü khittakaõķato adhikataraü vegaü janetvā a¤¤aü kaõķaü khipi. Taü gantvā purimakaõķapuükhe paharitvā nivattitvā sayaü Tāvatiüsabhavanaü abhiråhi. Tattha naü devatā aggahesuü. Nivattanakaõķassa vātaü chindanasaddo asanisaddo viya ahosi. Mahājanena "kiüsaddo eso" ti vutte Bodhisatto "nivattanakaõķassa saddo" ti vatvā attano attano sarãre kaõķassa patanabhayaü ¤atvā bhãtatasitaü mahājanaü "mā bhāyathā" 'ti assāsetvā "kaõķassa bhåmiyaü patituü na dassāmãti" āha. Kaõķaü otaramānaü kesaggamattam pi ito vā etto vā agantvā odhiyaü ¤eva patitvā ambapiõķiü chindi. Bodhisatto ambapiõķiyā ca kaõķassa ca bhåmiyaü patituü adatvā ākāse va sampaņicchanto ekena hatthena ambapiõķiü ekena kaõķaü aggahesi. Mahājano taü acchariyaü disvā "na no evaråpaü diņņhapubban" ti mahāpurisaü pasaüsati unnadati appoņheti aīguliyo vidhånati,


#<[page 090]>#
%<90                       II. Dukanipāta. 4. Adisavagga. (19.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  celukkhepasahassāni pavattanti. Rājaparisāya tuņņhapahaņņhāya Bodhisattassa dinnadhanaü koņimattaü ahosi. Rājāpi 'ssa dhanavassaü vassanto viya ca bahuü dhanaü mahanta¤ ca yasaü adāsi. Evaü Bodhisatte tena ra¤¤ā sakkate garukate tattha vasante "Asadisakumāro kira Bārāõasiyaü n' atthãti" satta rājāno āgantvā Bārāõasiü parivāretvā "rajjaü vā detu yuddhaü vā" ti ra¤¤o paõõaü pesesuü. Rājā maraõabhayabhãto "kahaü me bhātā vasatãti" pucchitvā "ekaü sāmanta rājānaü upaņņhahatãti" sutvā "mama bhātike anāgacchante mayhaü jãvitaü n' atthi, gacchatha, tassa mama vacanena pāde vanditvā khamāpetvā gaõhitvā āgacchathā" 'ti dåte pāhesi. Te gantvā Bodhisattassa taü pavattiü ārocesuü.
Bodhisatto taü rājānaü āpucchitvā Bārāõasiü paccāgantvā rājānaü "mā bhāyãti" samassāsetvā kaõķe akkharāni chinditvā "ahaü Asadisakumāro āgato, aha¤ ca ekaü kaõķaü khipanto sabbesaü vo jãvitaü harissāmi, jãvitena atthikā palāyantå" 'ti aņņālake ņhatvā sattannaü. rājånaü bhu¤jantānaü ka¤canapātimakule yeva kaõķaü pātesi. Te akkharāni disvā maraõabhayabhãtā sabbe va palāyiüsu. Evaü Mahāsatto khuddakamakkhikāya pivanamattam pi lohitaü anuppādetvā satta rājāno palāpetvā kaniņņhabhātaraü oloketvā kāme pahāya isipabbajjaü pabbajitvā abhi¤¤ā ca samāpattiyo ca nibbattetvā jãvitapariyosāne brahmalokåpago ahosi.


#<[page 091]>#
%<                           1. Asadãsajātaka. (181.)                      91>%
     Satthā "evaü bhikkhave Asadisakumāro satta rājāno palāpetvā vijitasaügāmo isipabbajjaü pabbajito" ti abhisambuddho hutvā imā gāthā avoca:

  @<Ja_II,4.1(=181).1: Dhanuggaho Asadiso rājaputto mahabbalo
                    dårepātã akkhaõavedhã mahākāyappadālano. || Ja_II:59 ||>@

  @<Ja_II,4.1(=181).2: Sabbāmitte raõaü katvā na ca ki¤ci viheņhayi,
                    bhātaraü sotthiü katvāna sa¤¤amaü ajjhupāgamãti. || Ja_II:60 ||>@

     Tattha Asadiso ti na kevalaü nāmen' eva balaviriyapa¤¤āhi pi asadiso va, mahabbalo ti kāyabalena pi ¤āõabalena pi mahabbalo, dårepātãti yāva Cātummahārājikabhavanā Tāvatiüsabhavanā ca kaõķaü pesetuü samatthatāya dårepātã, akkhaõavedhãtã avirādhitavedhã, atha vā akkhaõaü vuccati vijju, yāva ekā vijju niccharati tāva ten' obhāsena sattaņņhavāre kaõķāni gahetvā vijjhatãti akkhaõavedhã, mahākāyappadālano ti mahante kāye padāleti, cammakāyo dārukāyo lohakāyo ayokāyo vālukakāyo udakakāyo phalakakāyo ti ime satta kāyā nāma, tattha a¤¤o cammakāyapadālano mahisacammaü vinivijjhati yeva, a¤¤o aņņhaīgulabahalaü udumbarapadaraü caturaīgulabahalaü asanapadaraü vinivijjhati, so pana phalakasatam pi ekato baddhaü vinivijjhati, tathā dvaīgulabahalaü tambalohapaņņaü aīgulabahalaü ayapaņņaü, vālukasakaņassa padarasakaņassa palālasakaņassa vā pacchābhāgena kaõķaü pavesetvā purebhāgena abhipāteti pakatiyā udake catåsabhaņņhānaü kaõķaü peseti thale aņņhusabhan ti, evaü imesaü sattannaü mahākāyānaü padālanato mahākāyappadālano, sabbāmitte ti sabbe amitte raõaü katvā palāpesãti attho, na ca ki¤ci viheņhayãti ekam pi na viheņhesi, aviheņhayanto yeva pana tehi saddhiü kaõķapesanen' eva raõaü katvā, sa¤¤amaü ajjhupāgamãti sãlasa¤¤amaü pabbajjaü upagato.


#<[page 092]>#
%<92                  II. Dukanipāta. 4. Asadisavagga. (19.)>%
     Evaü Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā kaniņņhabhātā ânando ahosi, Asadisakumāro pana aham evā" 'ti. Asadisajātakaü.

                      $<2. Saügāmāvacarajātaka.>$
     Saügāmāvacaro såro ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Nandattheraü ārabbha kathesi. Satthari hi paņhamagamanena Kapilapuraü gantvā kaniņņhabhātikaü Nandaü rājakumāraü pabbājetvā Kapilapurā nikkhamma anupubbena Sāvatthiü gantvā viharante āyasmā Nando, Bhagavato pattaü ādāya Tathāgatena saddhiü gehā nikkhamanakāle "Nandakumāro kira Satthārā saddhiü gacchatãti" sutvā aķķhullikhitehi kesehi vātapānantarena oloketvā "tuvaņaü kho ayyaputta āgaccheyyāsãti" idaü Janapadakalyāõiyā vuttavacanaü anussaranto, ukkaõņhito anabhirato uppaõķuppaõķukajāto dhamanisanthatagatto ahosi. Satthā tassa taü pavattiü ¤atvā "yan nånāhaü Nandaü arahatte patiņņhapeyyan" ti cintetvā tassa vasanapariveõaü gantvā pa¤¤attāsane nisinno "kacci Nanda imasmiü sāsane abhiramasãti" pucchi. "Bhante Janapadakalyāõiyā paņibaddhacitto hutvā nābhiramāmãti". "Himavantacārikaü gatapubbo si Nandā" 'ti.
"Na gatapubbo bhante" ti. "Tena hi gacchāmā" 'ti "N' atthi me bhante iddhi, kath' āhaü gamissāmãti". Satthā "ahaü taü Nanda mama iddhibalena nessāmãti" theraü hatthe gahetvā ākāsaü pakkhanto antarāmagge ekaü jhāmakkhettaü dassetvā jhāmakhāõuke nisinnaü chinnanāsanaīguņņhaü jhāmalomaü chinnachaviü tacamattaü lohitapalikuõņhitaü ekaü makkaņiü dassesi. "Passasi no Nanda etaü makkaņin" ti. "Ama bhante" ti. "Suņņhu paccakkhaü karohãti".
Atha naü gahetvā saņņhiyojanikaü Manosilātalaü Anotattadahādayo sattamahāsare pa¤camahānadiyo Suvaõõapabbata-Rajatapabbata-Maõipabbata-patimaõķitaü anekasatarāmaneyyakaü Himavantapabbata¤ ca dassetvā "Tāvatiüsabhavanaü te Nanda diņņhapubban" ti pucchitvā


#<[page 093]>#
%<                        2. Saügāmāvacarajātaka. (182.)                  93>%
"na diņņhapubbaü bhante" ti vutte "ehi Nanda, Tāvatiüsabhavanaü te dassessāmãti" tattha netvā Paõķukambalasilāsane nisãdi. Sakko devarājā dvãsu devalokesu devasaüghena saddhiü āgantvā vanditvā ekamantaü nisãdi. Aķķhatiyakoņisaükhā tassa paricārikā pa¤casatā ca kakuņapādā devaccharāpi āgantvā vanditvā ekamantaü nisãdiüsu.
Satthā āyasmantaü Nandaü tā pa¤casatā accharā kilesavasena punappuna olokāpesi. "Passasi Nanda imā kakuņapādiniyo accharāyo" ti.
"âma bhante" ti. Kin nu kho etā sobhanti udāhu Janapadakalyāõãti". "Seyyathāpi bhante Janapadakalyāõiü upanidhāya sā paluņņhamakkaņã evam eva imā upanidhāya Janapadakalyāõãti".
"Idāni kiü karissasi Nandā" ti. "Kiü kammaü katvā bhante imā accharā labhantãti". "Samaõadhammaü katvā bhante imā accharā labhantãti". "Samaõadhammaü katvā ti sace me bhante imāsam paņilābhāya Bhagavā pāņibhogo hoti ahaü samaõadhammaü karissāmãti". "Karohi Nanda, ahan te pāņibhogo" ti. Evaü thero devasaüghamajjhe Tathāgataü pāņibhogaü gahetvā "mā bhante atipapa¤caü karotha, etha gacchāma, ahaü samaõadhammaü karissāmãti" āha. Satthā taü ādaya Jetavanam eva paccāgami. Thero samaõadhammaü kātuü ārabhi. Satthā dhammasenāpatiü āmantetvā "Sāriputta, mayhaü kaniņņhabhātā Nando Tāvatiüsadevaloke devasaüghassa majjhe devaccharānaü kāraõā maü pāņibhogaü aggahesãti" tassa ācikkhi. Eten' upāyena Mahāmoggallānattherassa Mahākassapattherassa Anuruddhattherassa dhammabhaõķāgārika-ânandattherassā ti asãtiyā mahāsāvakānaü yebhuyyena ca sesabhikkhånaü ācikkhi.
Dhammasenāpati Sāriputtatthero Nandattheraü upasaükamitvā "saccaü kira tvaü āvuso Nanda Tavatiüsadevaloke devasaüghassa majjhe devaccharā labhanto `samaõadhammaü karissāmãti' Dasabalaü pāņibhogaü gaõhãti" vatvā "nanu evaü sante tava brahmacariyavāso mātugāmasannissito kilesasannissito, tassa te itthãnaü atthāya samaõadhammaü karontassa bhatiyā kammaü karontena kammakārena saddhiü kiü nānākaraõan"


#<[page 094]>#
%<94                  II. Dukanipāta. 4. Asadisavagga. (19.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  ti theraü lajjāpesi nittejaü akāsi. Eten' upāyena sabbe pi asãtimahāsāvakā avasesabhikkhå ca taü āyasmantaü lajjāpayiüsu. So "ayuttaü vata me katan" ti hiriyā ca ottappena ca viriyaü daëhaü paggaõhitvā vipassanaü vaķķhento arahattaü patvā Satthāraü upasaükamitvā "ahaü bhante Bhagavato paņissavaü mu¤cāmãti" āha. Satthāpi "yadā tvaü Nanda arahattaü patto tadā yevāhaü paņissavā mutto" ti āha. Etam atthaü viditvā dhammasabhāyaü bhikkhå kathaü samuņņhāpesuü: "yāva ovādakkhamo vāyaü āvuso Nandatthero ekovāden' eva hirottappaü paccupaņņhāpetvā samaõadhammaü katvā arahattaü patto" ti. Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave idān' eva, pubbe pi Nando ovādakkhamo yevā" 'ti vatvā atãtaü āhāri:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto hatthācariyakule nibbattitvā vayappatto hatthācariyasippe nipphattiü patto ekaü Bārāõasira¤¤o sapattarājānaü upaņņhāsi. So tassa maīgalahatthiü susikkhitaü katvā sikkhāpesi. Rājā "Bārāõasirajjaü gaõhissāmãti" Bodhisattaü gahetvā maīgalahatthiü āruyha mahatiyā senāya Bārāõasiü gantvā parivāretvā "rajjaü vā detu yuddhaü vā" ti ra¤¤o paõõaü pesesi. Brahmadatto "yuddhaü dassāmãti" pākāradvāraņņālakagopuresu balakāyaü āropetvā yuddhaü adāsi.
Sapattarājā maīgalahatthiü vammetvā sayam pi vammaü paņimu¤citvā hatthikkhandhagato tikhinaükusaü ādāya "nagaraü bhinditvā paccāmittaü jãvitakkhayaü pāpetvā rajjaü hatthagataü karissāmãti" hatthiü nagarābhimukhaü pesesi.
So uõhakalalāni c' eva yantapāsāõe ca nānappakārāni ca paharaõāni vissajjente disvā maraõabhayabhãto upasaükamituü asakkonto paņikkami. Atha naü hatthācariyo upasaükamitvā "tāta tvaü såro saīgāmāvacaro, evaråpe ņhāne paņikkamanaü nāma tuyhaü nānucchavikan" ti vatvā hatthiü ovadanto imā gāthā avoca:


#<[page 095]>#
%<                        2. Saügāmāvacarajātaka. (182.)                   95>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 

  @<Ja_II,4.2(=182).1: Saügāmāvacaro såro balavā iti vissuto
                    kin nu toraõam āsajja paņikkamasi ku¤jara. || Ja_II:61 ||>@

  @<Ja_II,4.2(=182).2: Omadda khippaü palighaü esikāni ca abbaha,
                    toraõāni pamadditvā khippaü pavisa ku¤jarā 'ti. || Ja_II:62 ||>@

     Tattha iti vissuto ti tāta tvaü pavattasampahāraü saīgāmaü madditvā avacaraõato saīgāmāvacaro thirahadayatāya såro thāmasampattiyā balavā ti evaü vissuto pa¤¤āto pākaņo, {toraõamāsajjā 'ti} nagaradvārasaüghāņaü patvā, patikkamasãti kin nu kho osakkasi,kena kāraõana nivattasãti, omaddā ti avamadda adho pātaya, esikāni ca abbahā ti nagaradvāre soëasaratanaü aņņharatanaü bhåmiyaü pavesetvā niccalaü katvā nikhātā esikatthambhā honti, te khippaü uddharatha cā 'ti āõāpeti, toraõāni madditvā nagaradvārassa piņņhasaüghāņe madditvā khippaü pavisā ti sãghaü nagaraü pavisa, ku¤jarā ti nāgaü ālapati.
     Taü sutvā nāgo Bodhisattassa ekovāden' eva nivattitvā esikatthambhe soõķāya paliveņhetvā ahicchattakāni viya lu¤citvā toraõaü madditvā palighaü osādetvā nagaradvāraü bhinditvā nagaraü pavisitvā rajjaü gahetvā adāsi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā hatthi Nando ahosi, rājā ânando, hatthācariyo pana aham evā" 'ti. Saügāmāvacarajātakaü.

                      $<3. Vālodakajātaka.>$
     Vālodakaü apparasaü nihãnan ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto pa¤casate vighāsāde ārabbha kathesi, Sāvatthiyaü kira pa¤casatā upāsakā gharapalibodhaü puttadārassa niyyādetvā Satthu dhammadesanaü suõantā ekato va vicaranti.


#<[page 096]>#
%<96                       II. Dukanipāta. 4. Asadisavagga. (19.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Tesu keci sotāpannā keci sakadāgāmino keci anāgāmino, eko pi putthujjano n' atthi.
Satthāraü nimantentāpi te upāsake antokaritvā va nimantenti. Tesaü pana dantakaņņhamukhodakagandhamāladāyakā pa¤casatā cullupaņņhākā vighāsādā hutvā vasanti. Te bhuttapātarāsā niddāyitvā uņņhāya Aciravatiü gantvā nadãtãre unnadantā Mallayuddhaü yujjhanti. Te pana pa¤casatā upāsakā appasaddā appanigghosā patisallānam anuyu¤janti. Satthā tesaü vighāsādānaü uccāsaddaü sutvā "kiüsaddo esa ânandā" 'ti theraü pucchitvā "vighāsādasaddo bhante" ti vutte "na kho ânanda ime vighāsādā idān' eva vighāsaü khāditvā unnadanti yeva, pubbe pi unnadanti yeva, ime cāpi upāsakā na idān' eva sannisinnā pubbe pi sannisinnā yevā" 'ti vatvā therena yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto amaccakule nibbattitvā vayappatto ra¤¤o atthadhammānusāsako ahosi. Ath' ekasmiü kāle so rājā "paccanto kupito" ti sutvā pa¤casate sindhave kappāpetvā caturaīginiyā senāya gantvā paccantaü våpasametvā Bārāõasiü yeva paccāgantvā "sindhavā kilantā, allarasam eva nesaü muddikapānaü dethā" 'ti āõāpesi. Sindhavā gandhapānaü pivitvā assasālaü patvā attano attano ņhānesu aņņhaüsu. Tesaü pana dinnāvasiņņhakaü apparasaü bahukasaņaü ahosi. Manussā "idaü kiü karomā" 'ti rājānaü pucchiüsu. Rājā "udakena madditvā makkhipilotikāhi parissāvetvā ye gadrabhā sindhavānaü nivāpaü vahiüsu tesam dāpethā" 'ti dāpesi. Gadrabhā kasaņaü udakaü pivitvā mattā viravamānā rājaīgaõe vicariüsu. Rājā mahāvātapānaü vivaritvā rājaīgaõaü olokayamāno samãpe ņhitaü Bodhisattaü āmantetvā va "passa,


#<[page 097]>#
%<                          3. Vālodakajātaka. (183.)                    97>%
ime gadrabhā kasaņodakaü pivitvā mattā hutvā viravantā uppatantā vicaranti, sindhavakule jātasindhavā pana gandhapānaü pivitvā nissaddā sannisinnā na uppilavanti, kin nu kho kāraõan" ti pucchanto paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,4.3(=183).1: Vālodakaü apparasaü {nihãnaü (Dhp.p.275).}
                    pãtvā mado jāyati gadrabhānaü,
                    ima¤ ca pãtvāna rasaü paõãtaü
                    mado na sa¤jāyati sindhavānan ti. || Ja_II:63 ||>@

     Tattha vālodakan ti makkhivālehi parissāvitaudakaü, vālådakan ti pi pāņho, nihãnan ti nihãnarasabhāvena nihãnaü, na sa¤jāyatãti sindhavānaü mado na jāyati, kin nu kho kāraõan ti pucchi.
     Ath' assa kāraõaü ācikkhanto Bodhisatto dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,4.3(=183).2: Appam pivitvāna nihãnajacco
                    so majjatã tena janinda puņņho,
                    dhorayhasãlã ca kulamhi jāto
                    na majjatã aggarasaü pivitvā ti. || Ja_II:64 ||>@

     Tattha tena janinda puņņho ti janinda uttamarāja yo nihãnajacco tena nihãnena jaccabhāvena puņņho majjati pamajjati, dhorayhasãlãti dhorayhasãlo dhuravahanakāacārena sampanno jātisindhavo, aggarasan ti sabbapaņhamaü gahitaü muddikārasaü pivitvā na majjatãti.
     Rājā Bodhisattassa vacanaü sutvā gadrabhe rājaīgaõā nãharāpetvā tass' eva ovāde ņhito dānādãni pu¤¤āni katvā yathākammaü gato.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā pa¤casatā gadrabhā ime vighāsādā ahesuü, pa¤casatā sindhavā ime upāsakā, rājā ânando, amaccapaõķito pana aham evā" 'ti. Vālodakajātakaü.


#<[page 098]>#
%<98                  II. Dukanipāta. 4. Asadisavagga. (19.)>%

                      $<4. Giridantajātaka.>$
     Dåsito giridantenā 'ti. Idaü Satthā Veëuvane viharanto ekaü vipakkhaseviü ārabbha kathesi. Vatthuü heņņhā Mahilāmukhajātake kathitam eva. Satthā pana "na bhikkhave ayaü bhikkhu idān' eva vipakkhasevako, pubbe p' esa vipakkhasevako yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Sāmarājā nāma rajjaü kāresi.
Tadā Bodhisatto amaccakule nibbattitvā vayappatto tassa atthadhammānusāsako ahosi. Ra¤¤o pana Paõķavo nāma maīgalasso, tassa Giridanto nāma assabandho, so kha¤jo ahosi. Asso mukharajjuke gahetvā taü purato purato gacchantaü disvā "maü esa sikkhāpetãti" sa¤¤āya tassa anusikkhanto kha¤jo ahosi. Tassa kha¤jabhāvaü ra¤¤o ārocesuü. Rājā vejje pesesi. Te gantvā assassa sarãre rogaü apassantā "rogam assa na passāmā" 'ti ra¤¤o kathayiüsu.
Rājā Bodhisattaü pesesi: "gaccha vayassa, ettha kāraõaü jānāhãti". So gantvā kha¤jāssabandhasaüsaggena tassa kha¤jabhåtabhāvaü ¤atvā ra¤¤o tam atthaü ārocetvā "saüsaggadosena nāma evaü hotãti" dassento paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,4.4(=184).1: Dåsito Giridantena hayo Sāmassa Paõķavo
                    porāõaü pakatiü hitvā tass' eva anuvidhãyatãti. || Ja_II:65 ||>@

     Tattha hayo Sāmassā 'ti Sāmassa ra¤¤o maīgalasso, poraõaü pakatiü hitvā ti attano porāõapakatiü siīgārabhāvaü pahāya, anuvidhãyatãti anusikkhati.
     Atha naü rājā "idāni vayassa kiü kattabban" ti pucchi.
Bodhisatto "sundaraü assabandhaü labhitvā yathāporāõo bhavissatãti" vatvā dutiyaü gātham āha:


#<[page 099]>#
%<          4. Giridantajātaka. (184) 5. Anabhiratijātaka. (185.)          99>%

  @<Ja_II,4.4(=184).2: Sace va t' anujo poso sikharākārakappito
                    ānane taü gahetvāna maõķale parivattaye
                    khippam eva pahatvāna tass' eva anuvidhãyatãti. || Ja_II:66 ||>@

     Tattha tanujo ti tassa anujo anuråpajāto ti anujo, tassa anujo t' anujo, idaü vuttaü hoti: sace hi mahārāja tassa siīgārassa ācārasampannassa assassa anuråpajāto siīgārākārasampanno poso, sikharākārakappito ti sikharena sundarena ākārena kappitokesamassu, taü assaü ānane gahetvā assamaõķale parivatteyya, khippam ev' esa taü kha¤jabhāvaü pahāya ayaü siīgāro ācārasampanno assagopako maü sikkhāpetãti sa¤¤āya khippam ev' etassa anuvidhiyyati atianusikkhissati pakatibhāve yeva ņhassatãti.
     Rājā tathā kāresi. Asso pakatibhāve patiņņhāsi. Rājā "tiracchānānam pi nāma āsayaü jānissatãti" tuņņhacitto Bodhisattassa mahantaü yasaü adāsi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā Giridanto Devadatto ahosi, asso vipakkhasevako bhikkhu, rājā ânando, amaccapaõķito pana aham evā" 'ti. Giridantajātakaü.

                      $<5. Anabhiratijātaka.>$
     Yathodake āvile appasanne ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto a¤¤ataraü brāhmaõakumāraü ārabbha kathesi. Sāvatthiyaü kir' eko brāhmaõakumāro tiõõaü vedānaü pāragå bahå khattiyakumāre ca brāhmaõakumāre ca mante vācesi. So aparabhāge gharāvāsaü saõņhapetvā vatthālaükāradāsadāsãkhettavatthugomahisaputtadārādãnaü atthāya cintayamāno rāgadosamohavasiko hutvā āvilacitto ahosi, mante paņipāņiyā parivattetuü nāsakkhi, ito c' ito ca mantā na paņibhaüsu. So ekadivasaü bahuü gandhamālādiü gahetvā Jetavanaü gantvā Satthāraü påjetvā vanditvā ekamantaü nisãdi.


#<[page 100]>#
%<100                 II. Dukanipāta.  4. Asadisavagga. (19.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Satthā tena saddhiü paņisanthāraü katvā "kiü māõava mante vācesi, paguõā te mantā" ti pucchi. "Pubbe me bhante mantā paguõā, gharāvāsassa pana gahitakālato paņņhāya cittaü me āvilaü jātaü, tena me mantā na paguõā" ti. Atha nam Satthā "na kho māõava idān' eva pubbe pi te cittassa anāvilakāle tava mantā paguõā ahesuü, rāgādãhi pana āvilakāle tava mantā na paņibhaüså" 'ti vatvā tena yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyam Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto brāhmaõamahāsālakule nibbattitvā vayappatto Takkasilāyaü mante uggaõhitvā disāpāmokkho ācariyo hutvā Bārāõasiyaü bahå khattiyabrāhmaõakumāre mante vācesi.
Tassa santike eko brāhmaõamāõavo tayo vede paguõe akāsi, ekapade pi nikkaükho piņņhiācariyo hutvā mante vācesi. So aparena samayena gharāvāsaü gahetvā gharāvāsacintāya āvilacitto mante parivattetuü nāsakkhi. Atha naü ācariyo attano santikaü āgataü "kiü māõava paguõā te mantā" ti pucchitvā "gharāvāsaü gahitakālato paņņhāya me cittaü āvilaü jātaü, mante parivattetuü na sakkomãti" vutte "tāta āvile cittamhi paguõāpi mantā na paņibhanti, anāvile pana appaņibhānaü nāma n' atthãti" vatvā imā gāthā āha:

  @<Ja_II,4.5(=185).1: Yathodake āvile appasanne
                    na passati sippikasambukaü
                    sakkharaü vālukaü macchagumbaü
                    evaü āvilamhi citte
                    na passati attadatthaü paratthaü. || Ja_II:67 ||>@

  @<Ja_II,4.5(=185).2: Yathodake acche vippasanne
                    so passati sippã ca macchagumbaü>@


#<[page 101]>#
%<                6. Dadhivāhanajātaka.(186.)                      101>%
@<                    evaü anāvilamhi citte
                    so passati attadatthaü paratthan ti. || Ja_II:68 ||>@

     Tattha āvile ti kaddamāluëite, appasanne ti tāya eva āvilatāya avippasanne, sippikasambukan ti sippika¤ ca sambuka¤ ca, macchagumban ti macchaghaņaü, evaü āvile ti evam evaü rāgādãhi āvile citte, attadatthaü paratthan ti na attatthaü na paratthaü passatãti attho, so passatãti evam evaü anāvile citte so puriso attattha¤ ca parattha¤ ca passatãti.
     Satthā imaü atãtaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne brāhmaõakumāro sotāpattiphale patiņņhahi) "Tadā ayam eva māõavo ahosi, ācariyo pana aham evā" 'ti. Anabhiratijātakaü.

                      $<6. Dadhivāhanajātaka.>$
     Vaõõagandharasopeto ti. Idaü Satthā Veëuvane viharanto vipakkhaseviü ārabbha kathesi. Vatthuü heņņhākathitasadisam eva. Satthā pana: "bhikkhave asādhusannivāso nāma pāpo anatthakaro, tattha manussabhåtānaü tāva pāpasannivāsassa anatthakaraõāya kiü vattabbaü, pubbe pana asātena amadhurena nimbarukkhena saddhiü sannivāsam āgamma madhuraraso dibbarasapaņi bhāgo acetano ambarukkho pi amadhuro tittako jāto" ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Kāsiraņņhe cattāro bhātaro brāhmaõā isipabbajjaü pabbajitvā Himavantapadese paņipāņiyā paõõasālā katvā vāsaü kappesuü.
Tesaü jeņņhabhātā kālaü katvā Sakkattaü pāpuõi. So taü kāraõaü ¤atvā antarantarā sattaņņhadivasaccayena tesaü upaņņhānaü gacchanto ekadivasaü jeņņhakatāpasaü vanditvā ekamantaü nisãditvā "bhante kena te attho" ti pucchi.


#<[page 102]>#
%<102                 II. Dukanipati.  4. Asadisavagga. (19.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Paõķurogatāpaso "agginā me attho" ti āha. So tassa vāsipharasukaü adāsi. (Vāsipharasuko nāma daõķe pavesanavasena vāsi pi hoti pharasu pi.) Tāpaso "ko me imaü ādāya dāråni āharissatãti" āha. Atha naü Sakko evam āha: "yadā te bhante dāråhi attho imaü pharasuü hatthena pahaüsitvā `dāråni me āharitvā aggiü kareyyāsãti' vadeyyāsi, dāråni āharitvā aggiü katvā dassatãti'. Tassa vāsipharasukaü datvā dutiyam pi upasaükamitvā "bhante kena te attho" ti pucchi. Tassa paõõasālāya hatthimaggo hoti. So hatthãhi upadduto "hatthãnaü me vasena dukkhaü uppajjati, te palāpehãti" āha. Sakko tassa ekaü bheriü upanāmetvā "bhante imasmiü tale pahaņe tumhākaü paccāmittā palāyissanti, imasmiü pahaņe mettacittā hutvā caturaīginiyā senāya parivāressantãti" vatvā taü bheriü datvā kaniņņhassa santikaü gantvā "bhante kena te attho" ti pucchi. So pi paõķurogadhātuko va, tasmā "dadhinā me attho" ti āha. Sakko tassa ekaü dadhighaņaü datvā "sace tumhe icchamānā imaü āvajjessatha mahānadã hutvā mahoghaü pavattetvā tumhākaü rajjaü gahetvā dātuü samattho pi bhavissatãti" vatvā pakkāmi. Tato paņņhāya vāsipharusuko jeņņhabhātikassa aggiü karoti, itarena bheritale pahaņe hatthã palāyanti, kaniņņho dadhiü paribhu¤jati.
Tasmiü kāle eko såkaro ekasmiü purāõagāmaņņhāne caranto ānubhāvasampannaü ekaü maõikkhandhaü addasa. So taü maõikkhandhaü mukhena ķasitvā tassānubhāvena ākāse uppatitvā samuddamajjhe ekaü dãpakaü gantvā "ettha dāni mayā vasituü vaņņatãti" otaritvā phāsukaņņhāne udumbararukkhassa heņņhā vāsaü kappesi.


#<[page 103]>#
%<                     6. Dadhivāhanajātaka. (186.)        103>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  So ekadivasaü tasmiü rukkhamåle maõikkhandhaü purato ņhapetvā niddaü okkami. Ath' eko Kāsiraņņhavāsimanusso "niråpakāro esa amhākan" ti mātāpitåhi gehā nikkaķķhito ekaü paņņanagāmaü gantvā nāvikānaü kammakaro hutvā nāvaü āruyha samuddamajjhe bhinnāya nāvāya phalake nipanno ņaü dãpaü patvā phalāphalāni pariyesanto taü såkaraü niddāyantaü disvā saõikaü gantvā maõikkhandhaü gaõhitvā tassa ānubhāvena ākāse uppatitvā udumbararukkhe nisãditvā cintesi: "ayaü såkaro imassa maõikkhandhassa ānubhāvena ākāsacāriko hutvā idha vasati ma¤¤e, mayā pana paņhamam eva imaü māretvā maüsaü khāditvā pacchā gantuü vaņņatãti". So ekaü daõķakaü bha¤jitvā tassa sãse pātesi. Såkaro pabujjhitvā maõiü apassanto ito c' ito ca kampamāno vidhāvati. Rukkhe nisinnapuriso hasi. Såkaro olokento taü disvā rukkhaü sãsena paharitvā tatth' eva mato.
So puriso otaritvā aggiü katvā tassa maüsaü pacitvā khāditvā ākāse uppatitvā Himavantamatthakena gacchanto assamapadaü disvā jeņņhatāpasassa assame otaritvā dvãhatãhaü vasitvā tāpasassa vattapaņivattaü akāsi vāsipharasukassa ānubhāva¤ ca passi. So "imaü mayā gahetuü vaņņatãti" maõikkhandhassa ānubhāvaü tāpasassa dassetvā "bhante imaü me gahetvā vāsipharasukaü dethā" 'ti āha. Tāpaso ākāsena caritukāmo taü gahetvā vāsipharasukaü adāsi. So taü gahetvā thokaü gantvā vāsipharasukaü pahaüsitvā "vāsipharasuka tāpasassa sãsaü chinditvā maõikkhandhaü me āharā" 'ti āha. So gantvā tāpasassa sãsaü chinditvā maõikkhandhaü āhari. So vāsipharasukaü paņicchannaņņhāne ņhapetvā majjhimatāpasassa santikaü gantvā {katipāhaü} vasitvā bheriyā ānubhāvaü disvā maõikkhandhaü datvā bheriü gaõhitvā purimanayen' eva tassa pi sãsaü chindāpetvā kaniņņhaü upasaükamitvā dadhighaņassānubhāvaü disvā maõikkhandhaü datvā dadhighaņaü gahetvā purimanayen' eva tassa sãsaü chindāpetvā maõikkhandha¤ ca vāsipharasuka¤ ca bheri¤ ca dadhighaņa¤ ca gahetvā ākāse uppatitvā Bārāõasiyā avidåre ņhatvā Bārāõasira¤¤o


#<[page 104]>#
%<104                II. Dukanipāta.  4. Asadisavavagga. (19.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "yuddhaü vā me detu rajjaü vā" ti ekassa purisassa hatthe paõõaü pāhesi. Rājā sāsanaü sutvā va "coraü gaõhissāmā" 'ti nikkhami. So ekaü bheritalaü pahari, caturaīginã senā parivāresi. Ra¤¤o avattharaõabhāvaü ¤atvā dadhighaņaü vissajjesi, mahānadã pavatti, mahājano dadhimhi osãditvā nikkhamituü nāsakkhi. Vāsipharasukaü pahaüsitvā "ra¤¤o sãsaü āharā" 'ti āha, vāsipharasuko gantvā sãsaü āharitvā pādamåle nikkhipi, eko pi āvudhaü ukkhipituü nāsakkhi.
So mahantena balena parivuto nagaraü pavisitvā abhisekaü kāretvā Dadhivāhano nāma rājā hutvā dhammena rajjaü kāresi. Tass' ekadivasaü mahānadiyaü jālakaraõķake kãëantassa Kannamuõķadahato devatāparibhogaü ekaü ambapakkaü āgantvā jāle laggi. Jālaü ukkhipantā taü disvā ra¤¤o adaüsu.
Taü mahantaü ghaņappamāõaü parimaõķalaü suvaõõavaõõaü ahosi. Rājā "kissa phalaü nām' etan" ti vanacārake pucchitvā "ambaphalan" ti sutvā paribhu¤jitvā tassa aņņhiü attano uyyāne ropāpetvā khãrodakena si¤cāpesi. Rukkho nibbattitvā tatiye saüvacchare phalaü adāsi. Ambassa sakkāro mahā ahosi:
khãrodakena si¤canti, gandhapa¤caīgulikaü denti, mālādāmāni parikkhipanti, gandhatelena dãpaü jālenti, parikkhepo pan' assa paņņasāõiyā ahosi. Phalāni madhurāni suvaõõavaõõāni ahesuü.
Dadhivāhanarājā a¤¤esaü rājånaü ambaphalaü pesento aņņhito rukkhanibbattanabhayena aükuranibbattanaņņhānaü maõķukaõņakena vijjhitvā pesesi.


#<[page 105]>#
%<                6. Dadhivāhanajātaka.(186.)                            105>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Tesaü ambaü khāditvā aņņhi ropitaü na sampajjati. Te "kin nu kho ettha kāraõan" ti pucchantā taü kāraõaü jāniüsu. Ath' eko rājā uyyānapālaü pakkositvā "Dadhivāhanassa ambaphalānaü rasaü nāsetvā tittakabhāvaü kātuü sakkhissasãti" pucchitvā "āma devā" 'ti vutte "tena hi gacchā" 'ti sahassaü datvā pesesi. So Bārāõasiü gantvā "eko uyyānapālo āgato" ti ra¤¤o arocāpetvā tena pakkosāpito pavisitvā rājānaü vanditvā "tvaü uyyānapālo" ti puņņho "āma devā" 'ti vatvā attano ānubhāvaü vaõõesi. Rājā "gaccha, amhākaü uyyānapālassa santike hohãti" āha. Te tato paņņhāya dve janā uyyānaü paņijagganti. Adhunāgato uyyānapālo akālapupphāni pupphāpento akālaphalāni gaõhāpento uyyānaü ramaõãyaü akāsi. Rājā tassa pasãditvā porāõakauyyānapālaü nãharitvā tass' eva uyyānaü adāsi. So uyyānassa attano hatthagatabhāvaü ¤atvā ambarukkhaü parivāretvā nimbe ca paggavavalliyo ca ropesi. Anupubbena nimbā vaķķhiüsu. Målehi målāni sākhāhi ca sākhā saüsaņņhā onaddhā vinaddhā ahesuü.
Tena asātāmadhurasaüsaggena tāva madhuraphalo ambo tittako jāto nimbapaõõasadisaraso. Ambaphalānaü tittakabhāvaü ¤atvā uyyānapālo palāyi. Dadhivāhano uyyānaü gantvā ambaphalaü khādanto mukhe paviņņhaü ambayåsaü nimbakasaņaü viya ajjhoharituü asakkonto kakkāretvā nuņņhubhi.
Tadā Bodhisatto tassa atthadhammānusāsako ahosi. Rājā Bodhisattaü āmantetvā "paõķita, imassa rukkhassa porāõakaparihārato parihãnaü n' atthi, evaü sante pi 'ssa phalaü tittakaü jātaü, kin nu kāraõan" ti pucchanto paņhamaü gātham āha:


#<[page 106]>#
%<106                II. Dukanipāta. 4. Asadisavagga. (19.)>%

  @<Ja_II,4.6(=186).1: Vaõõagandharasåpeto amb' āyaü ahuvā pure,
                    tam eva påjaü labhamāno ken' ambo kaņukapphalo ti. || Ja_II:69 ||>@

     Ath' assa kāraõaü ācikkhanto Bodhisatto dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,4.6(=186).2: Pucimandaparivāro ambo te Dadhivāhana,
                    målaü målena saüsaņņhaü, sākhā sākhā nisevare,
                    asataü sannivāsena ten' ambo kaņukapphalo ti. || Ja_II:70 ||>@

     Tattha pucimandaparivāro ti nimbarukkhaüparivāro, sākhā sakhā nisevare ti pucimandassa sākhā ambarukkhassa sākhāyo nisevanti, asataü sannivāsenā 'ti amadhurehi pucimandehi saddhiü sannivāsena, tenā 'ti tena kāraõena ayaü ambo kaņukaphalo asātaphalo tittakaphalo jāto ti.
     Rājā tassa vacanaü sutvā sabbe pi pucimande ca paggave ca chindāpetvā målāni uddharāpetvā samantā amadhuram paüsuü harāpetvā madhuraü paüsuü pakkhipāpetvā khãrodakasakkharodakagandhodakehi ambaü paņijaggāpesi. So madhurarasasaüsaggena puna madhuro va ahosi. Rājā pakatiuyyānapālakass' eva uyyānaü niyyādetvā yāvatāyukaü ņhatvā yathākammaü gato.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā aham eva paõķitāmacco ahosin" ti. Dadhivāhanajātakaü.

                      $<7. Catumaņņajātaka.>$
     Ucce viņabhim āruyhā 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto a¤¤ataraü mahallakabhikkhuü ārabbha kathesi. Ekadivasaü kira dvãsu aggasāvakesu a¤¤ama¤¤aü pa¤haü pucchanavissajjanakathāya nisinnesu eko mahallako tesaü santikaü gantvā tatiyo hutvā nisãditvā "bhante mayam pi tumhe pa¤haü pucchissāma,


#<[page 107]>#
%<                    7. Catumaņņajātaka. (187.)                       107>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  tumhe pi attano kaükhaü amhe pi pucchathā" 'ti āha. Therā taü jigucchitvā uņņhāya pakkamiüsu. Therānaü dhammaü sotuü nisinnaparisā samāgamassa bhinnakāle Satthu santikaü gantvā "kiü akāle āgat' atthā" 'ti vutte taü kāraõaü ārocayiüsu. Satthā "na bhikkhave idān' eva Sāriputta-Moggallānā etaü jigucchitvā akathetvā pakkamanti, pubbe pi pakkamiüså" ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto ara¤¤āyatane rukkhadevatā ahosi. Atha dve haüsapotakā Cittakåņapabbatā nikkhamitvā tasmiü rukkhe nisãditvā gocarāya gantvā nivattantāpi tasmiü ¤eva vissamitvā Cittakåņaü gacchanti. Gacchante gacchante kāle tesaü Bodhisattena saddhiü vissāso ahosi, gacchantā ca āgacchantā ca a¤¤ama¤¤aü sammoditvā dhammakathaü kathetvā pakkamiüsu.
Ath' ekadivasaü tesu rukkhagge nisãditvā Bodhisattena saddhiü kathentesu eko sigālo tassa rukkhassa heņņhā ņhatvā tehi haüsapotakehi saddhiü mantento paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,4.7(=187).1: Ucce viņabhiü āruyha mantayavho rahogatā,
                    nãce oruyha mantavho, migarājāpi sossatãti. || Ja_II:71 ||>@

     Tattha ucce viņabhim āruyhā 'ti pakatiyāpi ucce imasmiü rukkhe uccataraü ekaü viņapaü abhiruhitvā, mantayavho ti mantetha, nãce oruyhā 'ti otaritvā nãce ņhāne ņhatvā mantayatha, migarājāpi sossatãti attānaü migarājānam katvā āha.
     Haüsapotakā jigucchitvā uņņhāya Cittakåņam eva gatā.
Tesaü gatakāle Bodhisatto sigālassa dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,4.7(=187).2: Yaü supaõõo supaõõena devo devena mantaye
                    kiü tattha catumaņņassa, bilaü pavisa jambukā 'ti. || Ja_II:72 ||>@

     Tattha supaõõo ti sundarapaõõo, supaõõenā 'ti dutiyena haüsapotakena, devo devenā 'ti te yeva dve deve katvā katheti, catumaņņassā 'ti sarãrena jātiyā sarena guõenā 'ti imehi catuhi maņņassa suddhassā ti akkharattho,


#<[page 108]>#
%<108                      II.  Dukanipāta.  4  Asadisavagga. (19.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  asuddhaü yeva pana taü pasaüsāvacanena nindanto evam āha, catuhi lāmakassa kiü ettha sigālassā 'ti ayam ettha adhippāyo, bilaü pavisā 'ti idaü Bodhisatto bheravārammaõaü dassetvā taü palāpento āha.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā mahallako sigālo ahosi, dve haüsapotakā Sāriputta-Moggallānā, rukkhadevatā pana aham evā" 'ti Catumaņņajātakaü.

                      $<8. Sãhakoņņhukajātaka.>$
     Sãhaīgulã sãhanakho ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Kokālikaü ārabbha kathesi. Ekadivasaü kira Kokāliko a¤¤esu bahussutesu dhammaü kathentesu sayam pi kathetukāmo ahosãti sabbaü heņņhāvuttanayen' eva vitthāretabbaü. Taü pana pavattiü sutvā Satthā "na bhikkhave Kokāliko idān' eva attano saddena pākaņo jāto, pubbe pi pākaņo ahosãti" vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Himavantapadese sãho hutvā ekāya sigāliyā saddhiü saüvāsam anvāya puttaü paņilabhi. So aīgulãhi nakhehi kesarena vaõõena saõņhānenā ti imehi ākārehi pitusadiso ahosi, saddena mātusadiso. Ath' ekadivasaü deve vassitvā vigate sãhesu naditvā sãhakãëaü kãëantesu so pi tesaü antare naditukāmo hutvā sigālikaü nādaü nadi. Ath' assa saddaü sutvā sãhā tuõhã ahesuü. Tassa saddaü sutvā aparo Bodhisattassa sajātiputto "tāta, ayaü sãho vaõõādãhi amhehi samāno, saddo pan' assa a¤¤ādiso, ko nām' eso" ti pucchanto paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,4.8(=188).1: Sãhaīgulã sãhanakho sãhapādapatiņņhito
                    so sãho sãhasaüghamhi eko nadati a¤¤athā ti. || Ja_II:73 ||>@


#<[page 109]>#
%<       8. Sãhakoņņhukajātaka. (188.)  9. Sihacammajātaka. (189.)         109>%
     Tattha sãhapādapatiņņhito ti sãhapādeh' eva patiņņhito. eko nadati a¤¤athā ti eko va avasesasãhehi asadisena sigālasaddena nadanto a¤¤athā nadati.
     Taü sutvā Bodhisatto "tāta esa tava bhātā sigāliyā putto råpena mayā sadiso saddena mātarā sadiso" ti vatvā sigāliputtaü āmantetvā "tāta, tvaü ito paņņhāya idha vasanto appasaddo vasa, sace puna nadissasi sigālabhāvan te jānissantãti" ovadanto dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,4.8(=188).2: Mā tvaü nadi rājaputta, appasaddo vane vasa,
                    sarena kho taü jāneyyuü, na hi te pettiko saro ti. || Ja_II:74 ||>@

     Tattha rājaputtā 'ti sãhassa migara¤¤o putto.
     Ima¤ ca pana ovādaü sutvā puna so nadituü nāma na ussahi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā sigālo Kokāliko ahosi, sajātiputto Rahulo, migarājā pana aham evā" 'ti. Sãhakoņņhukajātakaü.

                      $<9. Sãhacammajātaka.>$
     N' etaü sãhassa naditan ti. Idam pi Satthā Jetavane viharanto Kokālikaü ārabbha kathesi. So imasmiü kāle sarabha¤¤aü bhaõitukāmo ahosi, Satthā taü pavattiü sutvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto kassakakule nibbattitvā vayappatto kasikammena jãvikaü kappesi. Tasmiü kāle eko vāõijo gadrabhabhārakena vohāraü karonto vicarati. So gatagataņņhāne gadrabhassa piņņhito bhaõķikaü otāretvā gadrabhaü sãhacammena pārupitvā sāliyavakhette vissajjeti.


#<[page 110]>#
%<110                      II. Dukanipāta. 6 Asadisavagga. (19.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Khettarakkhakā taü disvā sãho ti sa¤¤āya upasaükamituü na sakkonti. Ath' ekadivasaü so vāõijo ekasmiü gāmadvāre nivāsaü gahetvā pātarāsaü pacāpento tato gadrabhaü sihacammam pārupitvā yavakhettaü vissajjesi. Khettarakkhakā sãho ti sa¤¤āya taü upagantuü asakkontā gehaü gantvā ārocesuü. Sakalagāmavāsino āvudhāni gahetvā saükhe dhamentā bheriyo vādentā khettasamãpaü gantvā unnadiüsu. Gadrabho maraõabhayabhãto gadrabharavaü ravi. Ath' assa gadrabhabhāvaü ¤atvā Bodhisatto paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,4.9(=189).1: N' etaü sãhassa naditaü na vyagghassa na dãpino,
                    pāruto sãhacammena jammo nadati gadrabho ti. || Ja_II:75 ||>@

     Tattha jammo ti lāmako.
     Gāmavāsino pi tassa gadrabhabhāvaü ¤atvā aņņhãni bha¤jantā pothetvā sãhacammaü ādāya agamaüsu. Atha so vāõijo āgantvā taü vyasanappattaü gadrabhaü disvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,4.9(=189).2: Ciram pi kho taü khādeyya gadrabho haritaü yavaü
                    pāruto sãhacammena, ravamāno ca dåsayãti. || Ja_II:76 ||>@

     Tattha tan ti nipātamattaü, ayaü gadrabho attano gadrabhabhāvaü ajānāpetvā sãhacammena pāruto ciram pi kālaü haritaü yavaü khādeyyā 'ti attho, ravamāno ca dåsayãti attano pana gadrabharavaü ravamāno c' esa attānaü dåsayi, n' atth' ettha sãhacammassa doso ti.
     Tasmiü evaü vadante yeva gadrabho tatth' eva mari.
Vāõijo pi taü pahāya pakkāmi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā gadrabho Kokāliko ahosi, paõķitakassako pana aham evā" ti. Sãhacammajātakaü.


#<[page 111]>#
%<                     10. Sãlanisaüsajātaka. (190.)                  111>%

                      $<10. Sãlānisaüsajātaka.>$
     Passa saddhāya sãlassā 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü saddhaü upāsakaü ārabbha kathesi. So kira saddho pasanno ariyasāvako ekadivasaü Jetavanaü gacchanto sāyaü Aciravatãtãraü gantvā nāvike nāvaü tãre ņhapetvā dhammasavanatthāya gate titthe nāvaü adisvā buddhārammaõaü pãtiü gahetvā nadiü otari.
Pādā udakamhi na osãdiüsu. So paņhavãtale gacchanto viya vemajjhaü gatakāle vãcã passi. Ath' assa buddhārammaõā pãti mandā jātā, pādā osãdituü ārabhiüsu. So pana buddhārammaõaü pãtiü daëhaü katvā udakapiņņhen' eva gantvā Jetavanaü pavisitvā Satthāraü vanditvā ekamantaü nisãdi. Satthā tena saddhiü paņisanthāraü katvā "upāsaka kacci maggaü āgacchanto appakilamathena āgato sãti" pucchitvā "bhante buddhārammaõaü pãtiü gahetvā udakapiņņhe patiņņhaü labhitvā paņhaviü maddanto viya āgato 'mhãti" vutte "na kho upāsaka tvaü ¤eva Buddhaguõe anussaritvā patiņņhaü laddho, pubbe pi upāsakā samuddamajjhe nāvāya bhinnāya Buddhaguõe anussarantā patiņņhaü labhiüså" 'ti vatvā tena yācito atãtaü āhari:
     Atãte Kassapasammāsambuddhakāle sotāpanno ariyasāvako ekena nahāpitakuņumbikena saddhiü nāvaü abhiråhi. Tassa nahāpitassa bhariyā "ayya imassa sukhadukkhaü tava bhāro" ti nahāpitaü tassa upāsakassa hatthe nikkhipi. Atha sā nāvā sattame divase samuddamajjhe bhinnā. Te pi dve janā ekasmiü phalake nipannā ekaü dãpakaü pāpuõiüsu.
Tattha so nahāpito sakuõe māretvā pacitvā khādanto upāsakassāpi deti. Upāsako "alaü mayhaü" ti na khādati. So cintesi "imasmiü ņhāne amhākaü ņhapetvā tãõi saraõāni a¤¤ā patiņņhā n' atthãti" so tiõõaü ratanānaü guõe anussari.
Ath' assa anussarantassa anussarantassa tasmiü dãpake nibbatto Nāgarājā attano sarãraü mahānāvaü katvā māpesi.


#<[page 112]>#
%<112                      II. Dukanipāta. 4. Asadisavagga. (19.)>%
Samuddadevatā niyāmako ahosi. Nāvā sattahi ratanehi pårayittha. Tayo kåpakā indanãlamaõimayā ahesuü, sovaõõamayo lakāro, rajatamayāni yottāni, suvaõõamayāni padarāni. Samuddadevatā nāvāya ņhatvā "atthi Jambudãpagāmikā" ti ghosesi.
Upāsako "mayaü gamissāmā" 'ti āha. "Tena hi ehi, nāvaü abhiråhā" 'ti. So nāvaü abhiråhitvā nahāpitaü pakkosi. Samuddadevatā "tuyhaü yeva labbhati na etassā" ti āha. "Kiükāraõā" ti. "Etassa sãlaguõācāro n' atthi, taü kāraõaü, ahaü hi tuyhaü nāvaü āhariü na etassā" ti. "Hotu, ahaü attanā dinnadāne rakkhitasãle bhāvitabhāvanāya etassa pattiü dammãti". Nahāpito "anumodāmi sāmãti" āha. Devatā "idāni gaõhissāmãti" taü hi āropetvā ubho pi jane samuddā nikkhametvā nadiyā Bārāõasiü gantvā attano ānubhāvena dvinnaü pi tesaü gehe dhanaü patiņņhāpetvā "paõķiteh' eva nāma saddhiü saüsaggo nāma kātabbo ti, sace hi imassa nahāpitassa iminā upāsakena saddhiü saüsaggo na bhavissa samuddamajjhe yeva nassissatãti" paõķitasaüsaggassa guõaü kathayamānā imā gāthā avoca:

  @<Ja_II,4.10(=190).1: Passa saddhāya sãlassa cāgassa ca ayaü phalaü:
                    nāgo nāvāya vaõõena saddhaü vahati upāsakaü. || Ja_II:77 ||>@

  @<Ja_II,4.10(=190).2: Sabbhir eva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaü,
                    sataü hi sannivāsena sotthiü gacchati nahāpito ti. || Ja_II:78 ||>@

     Tattha passā 'ti ka¤ci aniyāmetvā passathā 'ti ālapati, saddhāyā 'ti lokiyalokuttarāya sãle, pi es' eva nayo, cāgassā 'ti deyyadhammapariccāgassa c' eva kilesapariccāgassa ca, ayaü phalan ti idaü phalaguõaü ānisaüsan ti attho, atha vā cāgassa ca phalaü passa: ayaü nāgo nāvāya vaõõenā 'ti evaü p' ettha attho daņņhabbo, nāvāya vaõõenā ti nāvāya saõņhānena, saddhan ti tãsu ratanesu patiņņhitasaddhaü, sabbhirevā 'ti paõķitehi yeva,


#<[page 113]>#
%<                         1. Ruhakajātaka. (191.)                       113>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  samāsethā ti ekato āvaseyya upavaseyya vaseyyā 'ti attho, kubbethā 'ti kareyya, santhavan ti mittasanthavaü, taõhāsanthavo pana kenaci saddhiü na kātabbo, nahāpito ti nahāpitakuņumbiko, nahāpito ti pi pāņho.
     Evaü samuddadevatā ākāse ņhatvā dhammaü desetvā ovaditvā Nāgarājānaü gaõhitvā attano vimānam eva agamāsi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne upāsako sakadāgāmiphale patiņņhahi) "Tadā sotāpaõõaupāsako parinibbāyi, Nāgarājā Sāriputto ahosi, samuddadevatā aham evā" 'ti. Sãlānisaüsajātakaü. Asadisavaggo catuttho.

                          5. RUHAKAVAGGA.

                      $<1. Ruhakajātaka.>$
     Api ruhakacchinnāpãti. Idaü Satthā jetavane viharanto purāõadutiyikapalobhanaü ārabbha kathesi. Vatthuü Aņņhanipāte Indriyajātake āvibhavissati. Satthā pana taü bhikkhuü "ayan te bhikkhu itthã anatthakārikā, pubbe pi te esā sarājikāya parisāya majjhe lajjāpetvā gehā nikkhamanākāraü kāresãti" vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbattitvā vayappatto pitu accayena rajje patiņņhāya dhammena rajjaü kāresi. Tassa Ruhako nāma purohito ahosi, Ruhakassa purāõã brāhmaõã bhariyā. Rājā brāhmaõassa assabhaõķakena alaükaritvā assaü adāsi. So taü assam āruyha ra¤¤o upaņņhānaü gacchati. Atha naü alaükatassa assassa piņņhe nisãditvā gacchantaü disvā tahaü tahaü ņhitā manussā "aho assassa råpaü, aho asso sobhatãti" assam eva pasaüsanti. So gehaü āgantvā pāsādaü āruyha bhariyaü āmantesi:


#<[page 114]>#
%<114                  II. Dukanipāta. 5. Ruhakavagga. (20.)>%
"bhadde amhākaü asso ativiya sobhati, ubhosu passesu ņhitā manussā amhākaü assam eva vaõõentãti". Sā pana brāhmaõã thokaü chinnikā dhuttikadhātukā, tena naü evam āha: "ayya tvaü assassa sobhanakāraõaü na jānāsi, ayaü asso attano alaükataü assabhaõķakaü nissāya sobhati, sace tvam pi asso viya sobhitukāmo assabhaõķakaü piëandhitvā antaravãthim oruyha asso viya pāde koņņayamāno gantvā rājānaü passasi rājāpi taü vaõõayissati manussāpi taü ¤eva vaõõayissantãti".
So ummattakajātiko brāhmaõo tassā vacanaü sutvā "iminā nāma kāraõen' esā vadatãti" ajānitvā tathāsa¤¤ã hutvā tathā akāsi. Ye ye passanti te te parihāsaü karontā "sobhati ācariyo" ti vadiüsu. Rājā pana naü "kiü ācariya pittan te kupitaü, ummattiko si jāto" ti ādãni vatvā lajjāpesi. Tasmiü kāle brāhmaõo "ayuttakaü mayā katan" ti lajjito brāhmaõiyā kujjhitvā "tāy' amhi sarājikāya senāya antare lajjāpito ti, pothetvā taü nikkaķķhissāmãti" gehaü agamāsi. Dhuttibrāhmaõã tassa kujjhitvā āgamanabhāvaü ¤atvā puretaraü ¤eva culladvārena nikkhamitvā rājanivesanaü gantvā catuhapa¤cāhaü tatth' eva ahosi. Rājā taü kāraõaü ¤atvā purohitaü pakkosāpetvā "ācariya mātugāmassa nāma doso hoti yeva, brāhmaõiyā khamituü vaņņatãti" khamāpanatthāya paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,5.1(=191).1: Api Ruhaka-cchinnāpi jiyā sandhiyyate puna,
                    sandhiyyassu purāõiyā, mā kodhassa vasaü gamãti. || Ja_II:79 ||>@

     Tatthāyaü saükhepattho: bho Ruhaka nanu chinnāpi dhanujiyā puna sandhiyyati ghaņãyati, evam tvam pi purāõiyā saddhiü sandhiyyassu, kodhassa vasaü mā gamãti


#<[page 115]>#
%<          2. Sirikāëakaõõijātaka. (192.) 3. Cullapadumajātaka. (193.)      115>%
     Taü sutvā Ruhako dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,5.1(=191).2: Vijjamānāsu marådvāsu vijjamānesu kārisu
                    a¤¤aü jiyaü karissāma, alaü ¤eva purāõiyā ti. || Ja_II:80 ||>@

     Tass' attho: mahārāja marucavākesu ca jiyakāresu ca manussesu vijjamānesu a¤¤aü jiyaü karissāma, imāya jiõõāya purāõiyā jiyāya alaü, n' atthi me koci attho ti.
     Eva¤ ca pana vatvā taü nãharitvā a¤¤aü brāhmaõiü ānesi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne ukkaõņhitabhikkhu sotāpattiphale patiņņhahi) "Tadā purāõã purāõadutiyakā ahosi, Ruhako ukkaõņhitabhikkhu, Bārāõasirājā pana aham evā" 'ti. Ruhakajātakaü.

                      $<2. Sirikāëakaõõijātaka.>$
     Itthã siyā råpavatãti. Idaü Sirikāëakaõõijātakaü Mahāummaggajātake āvibhavissatãti. Sirikāëakaõõijātakaü.

                      $<3. Cullapadumajātaka.>$
     Ayam eva sā aham pi so ana¤¤o ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ukkaõņhitabhikkhuü ārabbha kathesi.
Vatthuü Ummadantijātake āvibhavissati. So pana bhikkhu Satthārā "saccaü kira tvaü bhikkhu ukkaõņhito" ti vutte "saccaü Bhagavā" 'ti vatvā "ko pana taü ukkaõņhāpetãti" vutte "ahaü bhante ekaü alaükatapaņiyattaü mātugāmam disvā kilesānuvattako hutvā ukkaõņhito" ti āha. Atha naü Satthā "bhikkhu, mātugāmo nāma akata¤¤å mitadåbhã, thaddhahadayā porāõakapaõķitāpi attano dakkhiõajannulohitaü pāyetvā yāvajãvitaü dānam pi datvā mātugāmassa cittaü na labhiüså" 'ti vatvā atãtaü āhari:


#<[page 116]>#
%<116                 II. Dukanipāta. 5. Ruhakavagga. (20.)>%
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto tasmiü aggamahesiyā kucchimhi nibbatti, nāmagahaõadivase c' assa Padumakumāro ti nāmaü akaüsu.
Tassa aparena cha kaniņņhabhātikā ahesuü. Te satta pi janā anupubbena vuddhippattā gharāvāsaü gahetvā ra¤¤o sahāyā viya vicaranti. Ath' ekadivasaü rājā rājaīgaõaü olokento ņhito te mahāparivārena rājåpaņņhānaü āgacchante disvā "ime maü vadhitvā rajjaü pi gaõheyyun" ti āsaükaü uppādetvā te pakkosāpetvā "tātā, tumhe imasmiü nagare vasituü na labhatha, a¤¤attha gantvā mam' accayena āgantvā kulasantakaü rajjaü gaõhathā" 'ti āha. Te pitu vacanaü sampaņicchitvā roditvā kanditvā attano gharāni gantvā pajāpatiyo ādāya "yattha vā tattha vā gantvā jãvissāmā" 'ti nagarā nikkhamitvā maggaü gacchantā ekaü kantāraü patvā annapānaü alabhamānā khudaü adhivāsetuü asakkontā "mayaü jãvamānā itthiyo labhissāmā" 'ti kaniņņhassa bhariyaü māretvā terasa koņņhāse katvā maüsaü khādiüsu. Bodhisatto ca attano bhariyā ca laddhakoņņhāsesu ekaü ņhapetvā ekaü dve pi khādiüsu. Evaü cha divase cha itthiyo māretvā maüsaü khādiüsu. Bodhisatto punadivase ekekaü ņhapetvā cha koņņhāse ņhapesi. Sattame divase "Bodhisattassa bhariyaü māressāmā" 'ti vutte Bodhisatto te cha koņņhāse tesaü datvā "ime cha koņņhāse khādatha, sve jānissāmãti" vatvā tesaü maüsaü khāditvā niddāyanakāle bhariyaü gahetvā palāyi. Sā thokaü gantvā "gantuü na sakkomi sāmãti" āha. Atha naü Bodhisatto khandhenādāya aruõuggamanavelāya kantārā nikkhami. Sā suriye uggate "pipāsitāmhi sāmãti" āha. Bodhisatto "bhadde udakaü n' atthãti" vatvā punappunaü kathite khaggena dakkhiõajannuü paharitvā


#<[page 117]>#
%<                     3. Cullapadumajātaka. (193.)                       117>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "bhadde pānãyaü n' atthi, idaü pana me dakkhiõajannulohitaü pivamānā nisãdā" 'ti āha. Sā tathā akāsi. Te anupubbena Mahāgaīgaü patvā pivitvā ca nahātvā ca phalāphalaü khāditvā phāsukaņņhāne vissamitvā ekasmiü Gaīgānivattane assamapadaü māpetvā vāsaü kappesuü. Ath' ekadivasaü upari Gaīgāya rājāparādhikaü coraü hatthapāde ca kaõõanāsa¤ ca chinditvā ekasmiü ammaõake nipajjāpetvā Mahāgaīgāya pavāhesuü. So mahantaü aņņassaraü karonto taü ņhānaü pāpuni. Bodhisatto tassa karuõaü paridevitasaddaü sutvā "dukkhappatto satto mayi ņhite mā nassãti" Gaīgātãraü gantvā taü uttāretvā assamapadaü ānetvā kāsāvadhopanalepanādãhi vaõapaņikammaü akāsi. Bhariyā pan' assa "evaråpaü nāma koõņhaü Gaīgāya āvāhetvā paņijagganto vicaratãti" vatvā taü koõņhaü jigucchamānā nuņņhubhantã vicarati. Bodhisatto tassa vaõesu saüviråëhesu bhariyāya saddhiü taü assamapade katvā aņavito phalāphalāni āharitvā ta¤ ca bhariya¤ ca poseti. Etesu evaü vasantesu sā itthi tasmiü kuõņhe paņibaddhacittā hutvā tena saddhiü anācāraü caritvā eten' upāyena Bodhisattaü māretukāmā hutvā evam āha: "sāmi, ahaü tumhākaü aüse nisãditvā kantārā nikkhamamānā etaü pabbataü oloketvā `ayye pabbate nibbattadevate sace ahaü sāmikena saddhiü ārogā jãvitaü labhissāmi balikammaü te karissāmãti' āyāciü, sā maü idāni uttāseti, karom' assā balikamman" ti. Bodhisatto taü māyaü ajānanto sādhå 'ti sampaņicchitvā balikammaü sajjetvā tāya balibhājanaü gāhāpetvā pabbatamatthakaü abhiråhi. Atha naü sā evam āha:


#<[page 118]>#
%<118                 II. Dukanipāta. 5. Ruhakavagga. (20.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "sāmi, devatā no pi tvaü ¤eva uttamadevatā, paņhamaü tāva taü vanapupphehi påjetvā padakkhiõaü katvā vanditvā pacchā devatāya balikammaü karissāmãti" sā Bodhisattaü papātābhimukhaü ņhapetvā vanapupphehi påjetvā padakkhiõaü katvā vanditukāmā viya hutvā piņņhipasse ņhatvā piņņhiyaü paharitvā papāte pātetvā "diņņhā me va paccāmittassa piņņhãti" tuņņhamānasā pabbatā orohitvā koõņhassa santikaü agamāsi. Bodhisatto pi papātānusārena pabbatā patanto udumbararukkhamatthake ekasmiü akaõņake pattasa¤channe gumbe laggi, heņņhāpabbataü pana orohituü na sakkā, so udumbarāni khāditvā sākhantare nisãdi. Ath' eko mahāsarãro godharājā heņņhāpabbatapādato abhiråhitvā tasmiü udumbare phalāni khādati. So taü divasaü Bodhisattaü disvā palāyi.
Punadivase āgantvā ekasmiü passe phalāni khāditvā pakkāmi.
Evaü punappunaü āgacchanto Bodhisattena saddhiü vissāsaü āpajjitvā "tvaü imaü ņhānaü kathaü āgato sãti" pucchitvā "iminā nāma kāraõenā" 'ti vutte "tena hi mā bhāyãti" vatvā Bodhisattaü attano piņņhiyaü nipajjāpetvā otāretvā ara¤¤ato nikkhamitvā mahāmagge ņhapetvā "iminā maggena gacchathā" 'ti uyyojetvā ara¤¤am eva pāvisi. Bodhisatto ekaü gāmakaü gantvā tattha vasanto pitu kālakatabhāvaü sutvā Bārāõasiü gantvā kulasantake rajje patiņņhāya Padumarājā nāma hutvā dasarājadhamme akopetvā dhammena rajjaü kārento catusu nagaradvāresu nagaramajjhe nivesanadvāre ti cha dānasālāyo kāretvā devasikaü cha satasahassāni vissajjetvā dānaü adāsi. Sāpi kho pāpitthi taü koõņhaü khandhe nisãdāpetvā ara¤¤ā nikkhamitvā manussapathe bhikkhaü caramānā yāgubhattaü saüharitvā taü koõņhaü posesi. "Ayaü te kiü hotãti"


#<[page 119]>#
%<                        3. Cullapadumajāņaka. (193.)                    119>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  pucchiyamānā "ahaü etassa mātuladhãtā, pitucchāputto me esa, etass' eva maü adaüsu, sāhaü vajjhappattam pi attano sāmikaü ukkhipitvā pariharantã bhikkhaü caritvā posemãti" āha. Manussā "ayaü patibbatā" ti tato paņņhāya bahutaraü yāgubhattaü adaüsu. Apare naü evam āhaüsu:
"tvaü mā evaü vicari, Padumarājā Bārāõasiyaü rajjaü kāreti, sakala-Jambudãpaü saükhobhetvā dānaü deti, so taü disvā tussissati, tuņņho te bahuü dhanaü dassati, tava sāmikaü idha nisãdāpetvā gacchathā" 'ti thiraü katvā vettapacchiü adaüsu.
Sā anācārā taü koõņhaü vettapacchiyaü nisãdāpetvā pacchiü ukkhipitvā Bārāõasiü gantvā dānasālāsu bhu¤jamānā vicarati.
Bodhisatto alaükatahatthikkhandhavaragato dānaggaü gantvā aņņhannaü vā dasannaü vā sahatthā dānaü datvā puna gehaü gacchati. Sā anācārā taü koõņhaü pacchiyaü nisãdāpetvā pacchiü ukkhipitvā tassa gamanamagge aņņhāsi. Rājā disvā "kiü etan" ti pucchi. "Ekā deva patibbatā" ti. Atha naü pakkosāpetvā sa¤jānitvā koõņhaü pacchito nãharāpetvā "ayaü te kiü hotãti" pucchi. Sā "pitucchāputto me deva kuladattiyo sāmiko" ti āha. Manussā taü antaraü ajānantā "aho patidevatā" ti ādãni vatvā taü anācāritthiü vaõõayiüsu.
Puna rājā taü "ayan te koõņho kulladattiko sāmiyo" ti pucchi. Sā rājānaü asa¤jānantã "āma devā" 'ti sårā hutvā kathesi. Atha naü rājā "kiü esa Bārāõasira¤¤o putto, nanu tvaü Padumakumārassa bhariyā asukara¤¤o dhãtā, asukā nāma mama jannulohitaü pivitvā imasmiü koõņhe paņibaddhacittā maü papāte pātesi, sā dāni tvaü nalāņena maccuü gahetvā maü mato ti ma¤¤amānā imaü ņhānaü āgatā, nanu ahaü jãvāmãti"


#<[page 120]>#
%<120                 II. Dukanipāta. 2. Ruhakavagga. (20.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  vatvā amacce āmantetvā "bho amaccā, nanu ahaü tumhehi puņņho evaü kathesi: `mama cha kaniņņhabhātikā cha itthiyo māretvā maüsaü khādiüsu, ahaü pana mayhaü bhariyaü ārogaü katvā Gaīgātãraü netvā assamapade vasanto ekaü vajjhappattaü koõņhaü uttāretvā paņijaggiü, sā itthi paņibaddhacittā maü pabbatapāde papātesi, ahaü attano mettacittatāya jãvitaü labhin' ti, yāya ahaü pabbatā pātito na sā a¤¤ā esā dussãlā, so pi vajjhappatto koõņho na a¤¤o ayam evā" 'ti vatvā imā gāthā avoca:

  @<Ja_II,5.3(=193).1: Ayam eva sā aham pi so ana¤¤o,
                    ayam eva so hatthacchinno ana¤¤o
                    yam āha `komārapatã maman' ti,
                    vajjh' itthiyo, n' atthi itthãsu saccaü. || Ja_II:81 ||>@

  @<Ja_II,5.3(=193).2: Ima¤ ca jammaü musalena hantvā
                    luddaü chavaü paradāråpaseviü
                    imissā ca naü pāpapatibbatāya
                    jãvantiyā chindatha kaõõanāsan ti. || Ja_II:82 ||>@

     Tattha yam āha komārapatã maman ti yaü ca sā ayaü me komārapati kuladattiyo sāmiko ti āha ayam eva so ana¤¤o, yam āhu komārapatãti pi pāņho, ayam eva hi potthakesu likhito, tassāpi ayam ev' attho, vacanavipallāso pan' ettha veditabbo, yaü hi ra¤¤ā vuttaü tad eva idha āgataü, vajjhitthiyo ti itthiyo nāma vajjhā vadhitabbā, evaü n' atthi itthãsu saccan ti etāsu sabhāvo nām' eko n' atthi, imaü jamman ti ādi ubhinnam pi tesaü daõķāropanavasena vuttaü, tattha jamman ti lāmakan, musalena hantvā ti musalena hanitvā pothetvā atthãni bha¤jantā cuõõavicuõõaü katvā, luddantidāruõaü, chavanti guõābhāvena nijjãvaü matasadisaü, imissā ca nan ti ettha nan ti nipātamattaü imissā ca pāpapatibbatāya anācārāya dussãlāya jãvantiyā va kaõõanāsaü chindathā 'ti attho.


#<[page 121]>#
%<                          4. Maõicorajātaka. (194.)                   121>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 
     Bodhisatto kodhaü adhivāsetuü asakkonto evaü tesaü daõķaü āõāpetvāpi na tathā kāresi, kopaü pana mandaü katvā yathā sā pacchiü sãsato oropetuü na sakkoti evaü gāëhaü bandhāpetvā koõņhaü tattha pakkhipāpetvā attano vijitā nãharāpesi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetva jātakam samodhānesi: (Saccapariyosāne ukkaõņhitabhikkhu sotāpattiphale patiņņhahi) "Tadā cha bhātaro a¤¤atarā therā ahesuü, bhariyā Ci¤camānavikā, koõņho Devadatto, godharājā ânando, Padumarājā pana aham evā" 'ti. Cullapadumajātakaü.

                      $<4. Maõicorajātaka.>$
     Na santi devā pavasanti nånā 'ti. Idaü Satthā Veëuvane viharanto parisakkanaü Devadattaü ārabbha kathesi.
Devadatto vadhāya parisakkatãti sutvā "na bhikkhave idān' eva pubbe pi Devadatto mayhaü vadhāya parisakkati yeva, parisakkanto pi pana maü vadhituü na sakkhãti" vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Bārāõasito avidåre gāmake gahapatikule nibbatti.
Ath' assa vayappattassa Bārāõasito kuladhãtaraü ānesuü. Sā piyā ahosi abhiråpā dassanãyā devaccharā viya pupphalatā viya laëamānā mattakinnarã viya ca Sujātā ti nāmena patibbatā sãlācārasampannā vattasampannā, niccakālaü pi 'ssā pativattaü sassuvattaü sasuravatta¤ ca kataü eva hoti, sā Bodhisattassa piyā ahosi manāpā. Iti te ubho pi pamodamānā ekacittā samaggavāsaü vasiüsu.


#<[page 122]>#
%<122                 II.  Dukānipata.  5 Ruhakavagga. (0.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Ath' ekadivasaü Sujātā "mātāpitaro daņņhukām' {amhãti}" Bodhisattassa ārocesi. So "sādhu bhadde, maggapātheyyaü pahonakaü paņiyādehãti" khajjakavikatiü pacāpetvā khajjakādãni yānake ņhapetvā yānakaü pājento yānakassa purato ahosi, itarā pacchato. Te nagarasamãpaü gantvā yānakaü mocetvā nahātvā bhu¤jiüsu. Puna Bodhisatto yānakaü yojetvā purato nisãdi, Sujātā vatthāni parivattetvā alaükaritvā pacchato nisãdi.
Yānakassa antonagaraü paviņņhakāle Bārāõasirājā hatthikkandhavaragato nagaraü padakkhiõaü karonto taü padesaü agamāsi. Sujātā otaritvā yānakassa pacchato padasā pāyāsi.
Rājā taü disvā tassā råpasampattiyā ākaķķhiyamānalocano paņibaddhacitto hutvā ekaü amaccaü "gaccha etissā sassāmikabhāvaü vā assāmikabhāvaü vā jānāhãti" pesesi. So gantvā tassā sassāmikabhāvaü ¤atvā "sassāmikā kira deva, yānake nisinno puriso etissā sāmiko" ti āha. Rājā paņibaddhacittataü vinodetuü asakkonto kilesāturo hutvā "ekena naü upāyena mārāpetvā itthiü gahessāmãti" cintetvā ekaü purisaü āmantetvā "gaccha bho, imaü cåëāmaõiü vãthiü gacchanto viya hutvā etassa purisassa yānake pakkhipitvā ehãti" cåëāmaõiü datvā uyyojesi. So "sādhå" 'ti taü gahetvā gantvā yānake ņhapetvā "ņhapito me devā" 'ti āgantvā ārocesi. Rājā "cåëāmaõi me naņņho" ti āha. Manussā ekakolāhalaü akaüsu. Rājā "sabbadvārāni pidahitvā sa¤cāraü chinditvā coraü pariyesathā" 'ti āha. Rājapurisā tathā akaüsu. Nagaraü ekaü saükhobhaü ahosi. Itaro puriso manusse gahetvā Bodhisattassa santikaü gantvā "bho, yānakaü ņhapehi, ra¤¤o cåëāmaõi naņņho,


#<[page 123]>#
%<                          4. Maõicorajātaka. (194.)                   123>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  yānakaü sodhessāmā" 'ti so yānakaü sodhento attanā ņhapitamaõiü gahetvā Bodhisattaü gahetvā "maõicoro" ti hatthehi ca pādehi ca pothetvā pacchābāhaü bandhitvā netvā "ayaü maõicoro" ti ra¤¤o dassesuü. Rājā "sãsam assa chindathā" 'ti āõāpesi. Atha naü rājapurisā catukke kasāhi tāëentā dakkhiõadvārena nagarā nikkhamāpesuü. Sujātāpi yānakaü pahāya bāhā paggayha paridevamānā "sāmi, maü nissāya imaü dukkhaü patto sãti" paridevamānā pacchato pacchato agamāsi. Rājapurisā "sãsam assa chindissāmā" 'ti Bodhisattaü uttānaü nipajjāpesuü.
Taü disvā Sujātā attano sãlaguõaü āvajjitvā "n' atthi vata ma¤¤e imasmiü loke sãlavantānaü viheņhanake pāpasāhasikamanusse nisedhetuü samatthā devatā nāmā" 'ti ādãni paridevamānā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,5.4(=194).1: Na santi devā, pavasanti nåna,
                    na hi nåna santi idha lokapālā,
                    sahasā karontānaü asa¤¤atānaü
                    na hi nåna santi paņisedhitāro ti. || Ja_II:83 ||>@

     Tattha na santi devā ti imasmiü loke sãlavantānaü olokanakā pāpāna¤ ca nisedhanakā na santi nåna devā ti, pavasanti nånā 'ti evaråpesu vā kiccesu uppannesu nåna pavasanti pavāsaü gacchanti, idha lokopālā ti imasmiü loke lokapālakasammatā samaõabrāhmaõāpi sãlavantānaü anuggahakā na hi nåna santi, sahasā karontānaü asa¤¤atānan ti sahasā avãmaüsitvā sāhasikaü kammaü karontānaü dussãlānaü, paņisedhitāro ti "evarupaü kammaü mā karittha, na labbhā etaü kātun" ti paņisedhentā ti.
     Evaü tāya sãlasampannāya paridevamānāya Sakkassa devara¤¤o nisinnāsanaü uõhākāraü dassesi. Sakko "ko nu kho maü Sakkattato cāvetukāmo" ti āvajjanto imaü kāraõaü ¤atvā "Bārāõasirājā atipharusaü kammaü karoti,


#<[page 124]>#
%<124                 II. Dukanipāta.  5. Ruhakavagga. (20.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  sãlasampannaü Sujātaü kilameti, gantuü dāni me vaņņatãti" devalokā oruyha attano ānubhāvena hatthipiņņhe nisãditvā gacchantaü pāparājānaü hatthito otāretvā dhammagaõķikāya uttānaü nipajjāpetvā Bodhisattaü ukkhipitvā sabbālaükārehi alaükaritvā rājavesaü gāhāpetvā hatthikhandhe nisãdāpesi. Pharasuü ukkhipitvā sãsaü chindantā ra¤¤o sãsaü chindiüsu, chinnakāle yeva c' assa ra¤¤o sãsabhāvaü jāniüsu. Sakko devarājā dissamānakasarãren' eva Bodhisattassa santikaü gantvā Bodhisattassa rājābhisekaü katvā Sujātāya ca aggamahesiņņhānaü dāpesi. Amaccā c' eva brāhmaõagahapatikādayo ca Sakkaü devarājānaü disvā "adhammikarājā mārito, idāni amhehi sakkadattiko dhammikarājā laddho" ti somanassappattā ahesuü.
Sakko pi ākāse ņhatvā "ayaü vo sakkadattiko rājā ito paņņhāya dhammena rajjaü kāressati, sace hi rājā adhammiko hoti devo akāle vassati kāle na vassati, chātakabhayaü rogabhayaü satthabhayan ti imāni tãõi bhayāni upagatān' eva hontãti" ovadanto dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,5.4(=194).2: Akāle vassatã tassa, kāle tassa na vassati,
                    saggā ca cavati ņhānā, nanu so tāvatā hato ti. || Ja_II:84 ||>@

     Tattha akāle ti adhammikassa ra¤¤o rajje ayutte kāle sassānaü pakkakāle vā lāyanamaddanādikāle vā devo vassati, kāle ti yuttapayuttakāle vapanakāle taruõasassakāle gabbhagahaõakāle ca na vassati, saggā cavati ņhānā ti saggasaükhātā ņhānā devalokā ti attho, adhammikarājā hi appaņilābhavasena devalokā cavati nāma, sagge pi vā rajjaü karonto adhammikarājā tato cavatãti pi attho, nanu so tāvatā hato ti nanu so adhammikarājā ettakena hato hotãti, atha vā ekaüsavācã ettha nukāro:


#<[page 125]>#
%<                      5. Pabbatåpattharajātaka. (195.)                125>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  n' eso ekaüsena ettāvatā hato, aņņhasu pana mahānirayesu soëasasu ussadanirayesu dãgharattaü so ha¤¤issatãti ayam ettha attho.
     Evaü Sakko mahājanassa ovādaü datvā attano devaņņhānam eva agamāsi. Bodhisatto pi dhammena rajjaü kāretvā saggapadaü påresi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā adhammikarājā Devadatto ahosi, Sakko Anuruddho, Sujātā Rāhulamātā, sakkadattiyarājā pana aham evā 'ti. Maõicorajātakaü.

                      $<5. Pabbatåpattharajātaka.>$
     Pabbatåpatthare ramme ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Kosalarājānaü ārabbha kathesi. Kosalara¤¤o kira eko amacco antepure padussi. Rājā parivãmaüsamāno taü tattato ¤atvā "Satthu ārocessāmãti" Jetavanaü gantvā Satthāraü vanditvā "bhante, amhākaü antepure eko amacco padussi, tassa kiü kātuü vaņņatãti" pucchi. Atha naü Satthā "upakārako te mahārāja so ca amacco sā ca itthi piyā" ti pucchitvā "āma bhante, ativiya upakārako, sakalaü rājakulaü sandhāreti, sāpi me itthã piyā" ti vutte "mahārāja, `attano upakāresu sevakesu piyāsu ca itthãsu dubbhituü na sakkā' ti pubbe pi rājāno paõķitānaü kathaü sutvā majjhattā va ahesun" ti vatvā tena yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto amaccakule nibbattitvā vayappatto tassa atthadhammānusāsako ahosi. Ath' assa ra¤¤o eko amacco antepure padussi. Rājā taü tattato ¤atvā "amacco pi me bahåpakāro, ayaü itthã pi piyā, dve pi ime nāsetuü na sakkā,


#<[page 126]>#
%<126                 II. Dukanipāta.  5. Ruhakavagga. (20.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  paõķitāmaccaü pa¤haü pucchitvā sace sahitabbaü bhavissati sahissāmi, noce na sahissāmãti" Bodhisattaü pakkosāpetvā āsanaü datvā "paõķita, pa¤haü pucchissāmãti" vatvā "puccha mahārāja, vissajjissāmãti" vutte pa¤haü pucchanto paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,5.5(=195).1: Pabbatåpatthare ramme jātā pokkharaõã sivā,
                    taü sigālo apāpāsi jānaü sãhena rakkhitan ti. || Ja_II:85 ||>@

     Tattha pabbatåpatthare ti Himavantapabbatapāde pattharitvā ņhite aīgaõaņņhāne ti attho, jātā pokkharaõã sivā ti sãtalā madhurodakapokkharaõã nibbattā, api ca pokkharasa¤channā nadã pi pokkharaõã yeva, apāpāsãti apa iti upasaggo apāsãti attho, jānaü sãhena rakkhitan ti sā pokkharaõã sãhaparibhogā sãhena rakkhitā, so pi taü sigālo sãhena rakkhitā ayan ti jānanto va apāsi, tvaü kiü ma¤¤asi sigālo sãhassa abhāyitvā piveyya evaråpaü pokkharaõin ti ayam ettha adhippāyo.
     Bodhisatto "addhā etassa antepure eko amacco paduņņho bhavissatãti" ¤atvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,5.5(=195).2: Pivanti va mahārāja sāpadāni mahānadiü,
                    na tena anadã hoti, khamassu yadi te piyā ti. || Ja_II:86 ||>@

     Tattha sāpadānãti na kevalaü sigālo va avasesāni pi sunakhassabilālamigādãni sabbasāpadāni taü pokkharasa¤channattā pokkharaõãti laddhanāmaü nadiü pivant' eva, na tena anadã hotãti nadiyam pi dipadacatuppadāpi ahimacchāpi sabbe pipāsitā pānãyaü pivanti, na sā tena kāraõena anadã nāma hoti, nāpi ucchiņņhanadã, kasmā: sabbesaü sādhāraõattā, yathā ca nadã yena kenaci pãtā na dussati evaü itthã pi kilesavasena sāmikaü atikkamitvā a¤¤ena saddhiü saüvāsaü gatā n' eva anitthã hoti, kasmā: sabbesaü sādhāraõabhāvena, nāpi ucchiņņhitthã, kasmā: odakantikatāya suddhabhāvena, khamassu yadi te piyā ti yadi pana te sā itthã piyā so ca amacco bahåpakāro tesaü ubhinnam pi khamatha, majjhattabhāve tiņņhathā 'ti.


#<[page 127]>#
%<                          6. Valāhassajātaka. (196.)                   127>%
     Evaü Mahāsatto ra¤¤o ovādaü adāsi. Rājā tassa ovāde ņhatvā "puna evaråpaü pāpakammaü mā karitthā" 'ti vatvā ubhinnam pi khami. Tato paņņhāya te oramiüsu. Rājāpi dānādãni pu¤¤āni katvā jãvitapariyosāne saggapadaü påresi.
     Kosalarājāpi imaü dhammadesanaü sutvā tesaü {ubhinnam} pi khamitvā majjhatto ahosi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā rājā ânando ahosi, paõķitāmacco pana aham evā" 'ti. Pabbatåpattharajātakaü.

                      $<6. Valāhassajātaka.>$
     Ye na kāhanti ovādan ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü ukkaõņhitabhikkhuü ārabbha kathesi. So hi bhikkhu Satthārā "saccaü kira tvaü bhikkhu ukkaõņhito" ti puņņho "saccan" ti vatvā "kiükāraõā" ti vutte "ekaü alaükatamātugāmaü disvā kilesavasenā" 'ti āha. Atha naü Satthā "itthiyo nām' etā bhikkhu attano råpasaddagandharasaphoņņhabbehi c' eva itthikuttavilāsehi ca purise palobhetvā attano vase katvā vasaü upagatabhāvaü ¤atvā sãlavināsa¤ c' eva dhanavināsa¤ ca pāpanaņņhena yakkhiniyo ti vuccanti, pubbe pi hi yakkhiniyo itthikuttena ekaü purisasatthaü upasaükamitvā vāõijake upalobhetvā attano vase katvā puna a¤¤e purise disvā te sabbe pi jãvitakkhayaü pāpetvā ubhohi hanukapassehi lohitena paggharantena murumurāpetvā khādiüså" ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Tambapaõõidãpe Sirãsavatthun nāma yakkhanagaraü ahosi. Tattha yakkhiniyo vasiüsu. Tā bhinnanāvānaü āgatakāle alaükatapaņiyattā khādaniyaü bhojaniyaü gāhāpetvā dāsigaõaparivutā dārake aükenādāya vāõije upasaükamanti


#<[page 128]>#
%<128                      II. Dukanipāta. 5. Ruhakavagga. (20.)>%
Tesaü "manussavāsaü āgat' amhā" 'ti sa¤jānanatthaü tattha tattha kasigorakkhādãni karonte manusse gogaõe sunakhe ti evam ādãni dassenti, vāõijānaü santikaü gantvā "imaü yāguü pivatha, bhattaü bhu¤jatha, khādaniyaü khādathā" 'ti vadanti.
Vāõijā ajānantā tāhi dinnaü paribhu¤janti. Atha tesaü khāditvā bhu¤jitvā vissamitakāle paņisanthāraü karonti. "Tumhe katthavāsikā, kuto āgatā, kahaü gacchissatha, kena kammena idhāgat' atthā" 'ti pucchanti, "bhinnanāvā hutvā idhāgat' amhā" 'ti vutte ca "sādhu ayyā, amhākam pi sāmikānaü nāvaü abhiråhitvā gatānaü tãõi saüvaccharāni atikkantāni, te matā bhavissanti, tumhe pi vāõijā yeva, mayaü tumhākaü pādaparicārikā bhavissāmā" 'ti vatvā te vāõije itthikuttabhāvavilāsehi palobhetvā yakkhanagaraü netvā sace paņhamagahitā manussā atthi te devasaükhalikāya bandhitvā kāraõaghare pakkhipanti.
Attano vasanaņņhāne bhinnanāvamanusse alabhantiyo pana parato Kalyāõiü orato Nāgadãpan ti evaü samuddatãraü anuvicaranti, ayaü tāsaü dhammatā. Ath' ekadivasaü pa¤casatā bhinnanāvā vāõijā tāsaü nagarasamãpe uttariüsu. Tā tesaü santikaü gantvā palobhetvā yakkhanagaraü ānetvā paņhamagahitamanusse devasaükhalikāya bandhitvā kāraõaghare pakkhipitvā jeņņhakayakkhinã jeņņhakavāõijaü sesā sese ti tā pa¤casatā yakkhiniyo te pa¤casate vāõije attano sāmike akaüsu.
Atha sā jeņņhayakkhinã rattibhāge vāõije niddaü gate uņņhāya gantvā kāraõaghare manusse māretvā maüsaü khāditvā āgacchati. Sesāpi tath' eva karonti. Jeņņhayakkhiniyā manussamaüsaü khāditvā āgatakāle sarãraü sãtalaü hoti. Jeņņhavāõijo parigaõhanto tassā yakkhinibhāvaü ¤atvā "imā pa¤casatāpi yakkhiniyo bhavissanti,


#<[page 129]>#
%<                         6. Valāhassajātaka. (196.)                   129>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  amhehi palāyituü vaņņatãti" punadivase pāto va mukhadhovanatthāya gantvā sesavāõijānaü ārocesi:
"imā yakkhiniyo na mānusiyo, a¤¤esaü bhinnanāvānaü āgatakāle te sāmike katvā amhe khādissanti, etha amhe palāyāmā" 'ti tesu aķķhateyyasatā "mayaü etā vijahituü na sakkhissāma, tumhe gacchatha, mayaü na palāyissāmā" 'ti āhaüsu.
Jeņņhavāõijo attano vacanakare aķķhateyyasate gahetvā tāsaü bhãto palāyi. Tasmiü pana kāle Bodhisatto valāhassayoniyaü nibbatti, sabbaseto kākasãso mu¤jakeso iddhimā vehāsaügamo ahosi. So Himavantato ākāse uppatitvā Tambapaõõidãpaü gantvā tattha Tambapaõõisare pallale sayaüjātasāliü khāditvā gacchati, evaü gacchanto va "janapadaü gantukāmā atthi, janapadaü gantukāmā atthãti" tikkhattuü karuõāya paribhāvitaü mānusivācaü bhāsati. Te tassa vacanaü sutvā upasaükamitvā a¤jalim paggayha "sāmi mayaü janapadaü gamissāmā" 'ti {āhaüsu}. "Tena hi mayhaü piņņhiü abhiråhathā" 'ti. Ath' ekacce abhiråhiüsu ekacce vāladhiü gaõhiüsu ekacce a¤jalim paggahetvā aņņhaüsu yeva. Bodhisatto antamaso a¤jalim paggahetvā ņhite sabbe pi te aķķhateyyasate vāõije attano ānubhāvena janapadaü netvā sakasakaņņhānesu patiņņhāpetvā attano vasanaņņhānaü agamāsi. Tāpi kho yakkhiniyo a¤¤esaü āgatakāle te tattha ohãnake aķķhateyyasate manusse vadhitvā khādiüsu.
     Satthā bhikkhå āmantetvā "bhikkhave, yathā te yakkhinãnaü vasaü gatā vāõijā jãvitakkhayaü pattā vālāhassarājassa vacanakarā sakasakaņņhānesu patiņņhitā evam evaü Buddhānaü ovādaü akarontā bhikkhå pi bhikkhuniyo pi upāsakāpi upāsikāyo pi catusu apāyesu pa¤cavidhabandhanakammakaraõaņņhānādãsu mahadukkhaü pāpuõanti,


#<[page 130]>#
%<130                 II. Dukanipāta.  5. Ruhakavagga. (20.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  ovādakarā pana tisso kulasampattiyo cha kāmasagge vãsati brahmaloke ti imāni c' eva ņhānāni patvā Amatamahānibbānaü sacchikatvā mahantaü sukhaü anubhavantãti" vatvā abhisambuddho hutvā imā gāthā avoca:

  @<Ja_II,5.6(=196).1: Ye na kāhanti ovādaü narā Buddhena desitaü
                    vyasanan te gamissanti rakkhasãhi va vāõijā. || Ja_II:87 ||>@

  @<Ja_II,5.6(=196).2: Ye ca kāhanti ovādaü narā Buddhena desitaü
                    sotthiü pāraü gamissanti vālāheneva vāõijā ti. || Ja_II:88 ||>@

     Tattha ye na kāhantãti ye na karissanti, vyasanan te gamissantãti te mahāvināsaü pāpuõissantãti, rakkhasãhi va vāõijā ti rakkhasãhi palobhitavāõijā viya, sotthiü pāraü gamissantãti anantarāyena nibbānaü pāpuõissanti, vālāheneva vāõijā ti vālāhen' eva āgacchathā 'ti vuttā tassa vacanakarā vāõijā viya, yathā hi te samuddapāraü gantvā sakaņņhānāni agamaüsu evaü Buddhānaü ovādakarā saüsārapāraü nibbānaü gacchantãti Amatamahānibbānena dhammadesanāya kåņaü gaõhi.
     Iti Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne ukkaõņhitabhikkhu sotāpattiphale patiņņhahi, a¤¤e pi bahå sotāpattisakadāgamianāgāmiarahattaphalāni pāpuõiüsu) "Tadā vālāhassarājassa vacanakarā aķķhateyyasatā vāõijā Buddhaparisā ahesuü, vālāhassarājā pana aham evā" 'ti.
Vālāhassajātakaü.

                      $<7. Mittāmittajātaka.>$
     Na naü umhayate disvā ti. Idaü Satthā Sāvatthiyaü viharanto a¤¤ataraü bhikkhuü ārabbha kathesi. A¤¤ataro bhikkhu "mayā gahite mayhaü upajjhāyo na kujjhissatãti" upajjhāyena ņhapitaü vissāsena ekaü vatthakhaõķaü gahetvā upāhanatthavikaü katvā pacchā upajjhāyaü āpucchi. Atha naü upajjhāyo "kiükāraõā gaõhãti" vatvā "mayā gahite na kujjhissatãti tumhākaü vissāsenā" 'ti vutte "ko mayā saddhiü tuyhaü vissāso nāmā" 'ti vatvā kuddho uņņhahitvā pahari.


#<[page 131]>#
%<                         7. Mittāmittajātaka. (197.)                  131>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Tassa sā kiriyā bhikkhåsu pākaņā jātā. Ath' ekadivasaü bhikkhå dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso asuko kira daharako upajjhāyassa vissāsena vatthakhaõķaü gahetvā upāhanatthavikaü akāsi, atha naü upajjhāyo `ko mayā saddhiü tuyhaü vissāso nāmā' 'ti vatvā kuddho uņņhahitvā paharãti". Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave idān' ev' esa bhikkhu attano saddhivihārikena saddhiü avissāsiko, pubbe pi avissāsiko yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Kāsiraņņhe brāhmaõakule {nibbattitvā} vayappatto isipabbajjaü pabbajitvā abhi¤¤ā ca samāpattiyo ca nibbattetvā gaõasatthā hutvā Himavantapadese vāsaü kappesi. Tasmiü isigaõe eko tāpaso Bodhisattassa vacanaü akatvā ekaü matamātikaü hatthipotakaü paņijaggi. Atha naü so vuddhippatto māretvā ara¤¤aü pāvisi. Tassa sarãrakiccaü katvā isigaõo Bodhisattaü parivāretvā "bhante kena nu kho kāraõena mittabhāvo vā amittabhāvo vā sakkā jānitun" ti pucchi. Bodhisatto "iminā va kāraõenā" 'ti ācikkhanto imā gāthā avoca:

  @<Ja_II,5.7(=197).1: Na naü umhayate disvā na ca naü paņinandati
                    cakkhåni c' assa na dadāti paņiloma¤ ca vattati. || Ja_II:89 ||>@

  @<Ja_II,5.7(=197).2: Ete bhavanti ākārā amittasmiü patiņņhitā
                    yehi amittaü jāneyya disvā ca sutvā ca paõķito ti. || Ja_II:90 ||>@

     Tattha na naü umhayate disvā ti yo hi yassa amitto hoti so taü puggalaü disvā na umhayate hasitaü na karoti pahaņņhākāraü na dasseti, na ca naü paņinandatãti tassa vacanaü sutvāpi taü puggalaü na paņinandati sādhu subhāsitan ti nābbhanumodati,


#<[page 132]>#
%<132              II.  Dukanipāta.  5. Ruhakavagga. (20.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  cakkhåni cassa na dadātãti cakkhunā cakkhuü āharitvā pamukho hutvā na oloketi, a¤¤ato cakkhåni harati, paņiloma¤ ca vattatãti tassa kāyakammaü vacãkammam pi na roceti paņilomaü gāhaü gaõhati paccanãkaü gāhaü, ākārā ti kāraõāni, yehi amittan ti yehi kāraõehi, tāni kāraõāni disvā ca sutvā ca paõķito puggalo ayaü me amitto ti jāneyya, tato viparãtehi pana mittabhāvo jānitabbo ti.
     Evaü Bodhisatto mittāmittabhāvakāraõāni ācikkhitvā Brahmavihāre bhāvetvā brahmalokåpago ahosi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā hatthiposakatāpaso saddhivihāriko ahosi, hatthi upajjhāyo, isigaõo Buddhaparisā, gaõasatthā pana aham evā" 'ti. Mittāmittajātakaü.

                      $<8. Rādhajātaka.>$
     Pavāsā āgato tātā 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü ukkaõņhitabhikkhuü ārabbha kathesi. So kira Satthārā "saccaü kira tvaü bhikkhu ukkaõņhito" ti puņņho "saccaü bhante" ti vatvā "kiükāraõā" ti vutte "ekaü alaükataitthiü disvā kilesavasenā" 'ti āha. Atha naü Satthā "mātugāmo nāma bhikkhu na sakkā rakkhituü, pubbe dovārike ņhapetvā rakkhantāpi rakkhituü na sakkhiüsu, kin te itthiyā, laddhāpi rakkhituü na sakkā" ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto sukayoniyaü nibbatti, Rādho ti 'ssa nāmaü, kaniņņhabhātā pan' assa Poņņhapādo nāma. Te ubho pi taruõakāle yeva eko luddako gahetvā Bārāõasiyaü a¤¤atarassa brāhmaõassa adāsi. Brāhmaõo te puttaņņhāne ņhapetvā paņijaggi.


#<[page 133]>#
%<                           8. Rādhajātaka. (198.)                     133>%
Brāhmaõassa pana brāhmaõã arakkhitā dussãlā. So vohārakaraõatthāya gacchanto te sukapotake āmantetvā "tāta, ahaü vohāratthāya gacchāmi, kāle vikāle vā tumhākaü mātu karaõakammaü olokeyyāthā ti, a¤¤assa purisassa gamanabhāvaü vā āgamanabhāvaü vā jāneyyāthā" 'ti brāhmaõiü sukapotake paņicchāpetvā agamāsi. Sā tassa nikkhantakālato paņņhāya anācāraü cari, rattim pi divāpi āgacchantāna¤ ca gacchantāna¤ ca pamāõaü n' atthi. Taü disvā Poņņhapādo Rādhaü pucchi: "brāhmaõo imaü brāhmaõiü amhākaü niyyādetvā gato, aya¤ ca pāpakammaü karoti, vadāmi nan" ti.
Rādho "mā vadãti" āha. So tassa vacanaü agahetvā "amma kiükāraõā pāpakammaü karosãti" āha. Sā taü māretukāmā hutvā "tāta, tvaü nāma mayhaü putto, ito paņņhāya na karissāmãti, ehi tāta tāvā" 'ti piyāyamānā viya naü pakkositvā āgataü gahetvā "tvaü maü ovadasi, attano pamāõaü na jānāsãti" gãvaü gahetvā māretvā uddhanantaresu pakkhipi.
Brāhmaõo āgantvā vissamitvā Bodhisattaü "kiü tāta Rādha mātā vo anācāraü karoti na karotãti" pucchanto paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,5.8(=198).1: Pavāsā āgato tāta idāni na cirāgato,
                    kaccin nu tāta te mātā na a¤¤am upasevatãti. || Ja_II:91 ||>@

     Tass' attho: ahaü tāta pavāsā āgato so c' amhi idān' eva āgato na cirāgato, tena pavattiü ajānanto taü pucchāmi: kaccin nu tāta te mātā a¤¤aü purisaü na upasevatãti.
     Rādho "tāta paõķitā nāma bhåtaü vā abhåtaü vā aniyyānikaü nāma na kathentãti" ¤āpento dutiyaü gātham āha:


#<[page 134]>#
%<134               II.  Dukanipāta.  5.  Ruhakavagga. (20.)>%

  @<Ja_II,5.8(=198).2: Na kho pan' etaü subhaõaü giraü {saccupasaühitaü},
                    sayetha Poņņhapādo va mummure upakåsito. || Ja_II:92 ||>@

     Tattha giran ti vacanaü, vacanaü hi yathā idāni girā evaü tadā giran ti vuccati, so hi sukapotako liīgaü anādiyitvā evam āha, ayaü pan' ettha attho:
tāta paõķitena nāma saccupasaühitaü yathābhåtaü atthayuttaü sabhāvavācam pi aniyyānikaü na subhaõaü, aniyyānika¤ ca saccaü bhaõanto sayetha Poņņhapādo va mummure upakåsito ti yathā Poņņhapādo kukkule jhāmo sayati evaü sayeyyā ti, upakåjito ti pi pāņho, ayam ev' attho.
     Evaü Bodhisatto brāhmaõassa dhammaü desetvā "mayāpi imasmiü ņhāne vasituü na sakkā" ti brāhmaõaü āpucchitvā ara¤¤am eva pāvisi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne ukkaõņhitabhikkhu sotāpattiphale patiņņhahi) "Tadā Poņņhapādo ânando ahosi, Rādho pana aham evā" 'ti. Rādhajātakaü.

                      $<9. Gahapatijātaka.>$
     Ubhayam me na khamatãti. Idaü Satthā jetavane viharanto ukkaõņhitam eva ārabbha kathesi, kathento ca "mātugāmo nāma arakkhiyo, pāpaü katvā yena ten' upāyena sāmikaü va¤ceti yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Kāsiraņņhe gahapatikule nibbattitvā vayappatto gharāvāsaü gaõhi. Tassa bhariyā dussãlā gāmabhojanakena saddhiü anācāraü carati. Bodhisatto ¤atvā parigaõhanto carati.


#<[page 135]>#
%<                          9. Gahapatijātaka. (199.)                   135>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Tadā pana antovasse bãjesu nãhaņesu chātakaü ahosi, sassānaü gabbhagahaõakālo jāto, sakalagāmavāsino "ito māsadvayena sassāni uddharitvā vãhiü dassāmā" 'ti ekato hutvā gāmabhojakassa hatthato ekaü jaragoõaü gahetvā maüsaü khādiüsu. Ath' ekadivasaü gāmabhojako khaõaü oloketvā Bodhisattassa bahigatavelāya gehaü pāvisi. Tesaü sukhanipannakkhaõe yeva Bodhisatto gāmadvārena pavisitvā gehābhimukho pāyāsi. Sā itthã gāmadvārābhimukhã taü disvā "ko nu kho" ti ummāre ņhatvā olokentã "so yevā" 'ti ¤atvā gāmabhojakassa ācikkhi. Gāmabhojako bhãto pakampi. Atha naü sā "mā bhāyi, atth' eko upāyo, amhehi tava hatthato gomaüsaü khāditaü, tvaü maüsamålaü sodhento viya hohi, ahaü koņņhaü āruyha koņņhadvāre ņhatvā `vãhi n' atthãti' vakkhāmi, tvaü gehamajjhe ņhatvā `amhākaü ghare dārakā jātā, maüsamålaü dehãti' punappuna codeyyāsãti" vatvā koņņhaü āruyha koņņhadvāre nisãdi. Itaro gehamajjhe ņhatvā "maüsamålaü dehãti" vadati, sā koņņhadvāre nisinnā "koņņhe vãhi n' atthi, sasse uddhaņe dassāmi, gacchā" 'ti āha. Bodhisatto gehaü pavisitvā tesaü kiriyaü disvā "imāya pāpāya kataupāyo esa bhavissatãti" ¤atvā gāmabhojakaü āmantetvā "bho gāmabhojaka amhe hi tava jaragoõassa maüsaü khādantā `ito māsadvayena vãhiü dassāmā' 'ti khādimha, tvaü addhamāsam pi anatikkamitvā idān' eva kasmā āharāpesi, na tvaü iminā kāraõenāgato, a¤¤ena kāraõena āgato bhavissasi, mayhaü tava kiriyā na ruccati, ayam pi anācārā pāpadhammā koņņhe vãhãnaü abhāvaü jānāti, sā dāni koņņhaü āruyha `vãhi n' atthãti' vadati tvam pi `dehãti' ubhinnam pi vo {kāraõaü} mayhaü na ruccatãti" etam atthaü pakāsento imā gāthā avoca:


#<[page 136]>#
%<136           II.  Dukanipāta.  5.  Ruhakavagga. (20.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 

  @<Ja_II,5.9(=199).1: Ubhayam me na khamati, ubhayam me na ruccati:
                    yā cāyaü koņņham otiõõā `na dassaü' iti bhāsati. || Ja_II:93 ||>@

  @<Ja_II,5.9(=199).2: Taü taü gāmapati bråmi: kadare appasmiü jãvite
                    dve māse kāraü katvāna maüsaü jaraggavaü kisaü
                    appattakāle codesi, tam pi mayhaü na ruccatãti. || Ja_II:94 ||>@

     Tattha taü taü gāmapati bråmãti ambho gāmajeņņhaka tena kāraõena taü vadāmi, kadare appasmiü jãvite ti amhākaü jãvitaü nāma kadara¤ c' eva thaddhaü låkhaü kasiraü appa¤ ca mandaü parittaü, tasmiü no evaråpe jãvite vattamāne dve māse kāraü katvāna maüsaü jaraggavaü kisan ti amhākaü maüsaü gaõhantānaü jaraggavaü kisaü dubbalaü jarāgoõaü dadamāno tvaü dvãhi māsehi målaü dātabban ti evaü dve māse kāraü saügaraparicchedaü katvā appattakāle codesãti tasmiü kāle asampatte antarā va codesi, tam pi mayhaü na ruccatãti yā cāyaü pāpadhammā dussãlā antokoņņhe vãhãnaü natthibhāvaü jānamānā va ajānantã viya hutvā koņņham otiõõā koņņhadvārena ņhatvā na dassaü iti bhāsati tvam pi ya¤ ca akāle codesi taü tam pãti idaü ubhayaü mama n' eva khamati na ruccatãti.
     Evaü so kathento va gāmabhojakaü cåëāya gahetvā kaķķhitvā gehamajjhe pātetvā "gāmabhojako 'mhãti" "parassa rakkhitagopitabhaõķe aparajjhasãti" ādãhi paribhāsitvā pothetvā dubbalaü katvā gãvāya gahetvā gehā nikkaķķhitvā taü duņņhaitthiü kesesu gahetvā koņņhā otāretvā nippothetvā "sace puna evaråpaü karosi jānissasãti" santajjesi. Tato paņņhāya gāmabhojako taü gehaü oloketum pi na visahi, sāpi pāpā puna manasāpi aticarituü nāsakkhi.


#<[page 137]>#
%<                         10. Sādhusãlajātaka. (200.)                  137>%
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsesi: (Saccapariyosāne ukkaõņhitabhikkhu sotāpattiphale patiņņhahi) "Tadā gāmabhojakassa niggahakārako gahapati aham eva ahosin" ti. Gahapatijātakaü.

                      $<10. Sādhusãlajātaka.>$
     Sarãradavyan ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto a¤¤ataraü brāhmaõaü ārabbha kathesi. Tassa kira catasso dhãtaro ahesuü. Tā cattāro janā patthenti, tesu eko abhiråpo sarãrasampanno, eko vayappatto mahallako, eko jātisampanno, eko sãlavā ti. Brāhmaõo cintesi: "dhãtaro nivesentena patiņņhāpentena kassa nu kho dātabbā, kiü råpasampannassa udāhu vayappattassa, jātisampannasãlavantānaü a¤¤atarassā" ti so cintento pi ajānitvā "imaü kāraõaü Sammāsambuddho jānissati, taü pucchitvā etesaü antare anucchavikassa dassāmā" ti gandhamālādãni gāhāpetvā vihāraü gantvā Satthāraü vanditvā ekamantaü nisinno ādito paņņhāya tam atthaü ārocetvā "bhante imesu catusu janesu kassa dātuü vaņņatãti" pucchi. Satthā "pubbe pi paõķitā etaü pa¤haü kathayiüsu, bhavasaükhepagatattā pana sallakkhetuü na sakkotãti" vatvā tena yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto brāhmaõakule nibbattitvā vayappatto Takkasilāyaü sippaü gaõhitvā āgantvā Bārāõasiyaü disāpāmokkho ācariyo ahosi. Ath' ekassa brāhmaõassa catasso dhãtaro ahesuü. Tā evam eva cattāro janā patthayiüsu. Brāhmaõo "kassa nu kho dātabbā" ti ajānanto "ācariyaü pucchitvā dātabbayuttakassa dassāmãti" tassa santikaü gantvā tam atthaü pucchanto paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,5.10(=200).1: Sarãradavyaü vaddhavyaü sojaccaü sādhusãliyaü,
                    brāhmaõan te va pucchāma: kaü nu tesaü vaõimhase ti. || Ja_II:95 ||>@


#<[page 138]>#
%<138              II.  Dukanipāta.  5.  Ruhakavagga. (20.)>%
     Tattha sarãradavyan ti ādãhi tesaü catunnaü vijjamāne guõe pakāseti, ayaü h' ettha adhippāyo: dhãtaro me cattāro janā patthenti, tesu ekassa sarãradavyaü atthi sarãrasampadāya abhiråpabhāvo saüvijjati, ekassa vaddhavyaü vuddhabhāvo mahallakatā atthi, ekassa sojaccaü sujātisampadā atthi, sujaccan ti pi pāņho, ekassa sādhusãliyaü sundarasãlabhāvo sãlasampadā atthi, brāhmaõan te va pucchāmā 'ti tesu asukassa nām' etā dātabbā ti ajānantā mayaü bhavantaü brāhmaõa¤ ¤eva pucchāma, kaü nu tesaü vaõimhase ti tesaü catunnaü janānaü kaü vaõimhase kaü icchāma kassa tā kumārikā dadāmā 'ti pucchati.
     Taü sutvā ācariyo "råpasampadādisu vijjamānāsu pi vipannasãlo gārayho, tasmā taü na-ppamāõaü, amhākaü sãlavantabhāvo ruccatãti" imam atthaü pakāsento dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,5.10(=200).2: Attho atthi sarãrasmiü, vaddhavyassa namo kare,
                    attho atthi sujātasmiü, sãlaü asmāka ruccatãti. || Ja_II:96 ||>@

     Tattha attho atthi sarãrasmin ti råpasampanne pi sarãre attho viseso vaķķhi atthi yeva, n' atthãti na vadāmi, vaddhavyassa namo kare ti vuddhabhāvassa pana namakkāram eva karomi, vuddhabhāvo hi vandanamānanaü labhati, attho atthi sujātasmin ti sujāte pi purise vaķķhi atthi, jātisampatti hi pi icchitabbā yeva, sãlaü asmāka ruccatãti amhākaü pana sãlam eva ruccati, sãlavā hi ācārasampanno sārãradavyavirahito pi pujjo pasaüso ti.
     Brāhmaõo tassa vacanaü sutvā sãlavantass' eva dhãtaro adāsi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne brāhmaõo sotāpattiphale patiņņhahi) "Tadā ayam eva brāhmaõo ahosi, disāpāmokkhācariyo pana aham evā" 'ti. Sādhusãlajātakaü. Ruhakavaggo pa¤camo.


#<[page 139]>#
%<                       1.  Bandhanāgārajātaka. (201.)                 139>%

                           6. NATAũDAėHAVAGGA.

                      $<1. Bandhanāgārajātaka.>$
     Na taü daëhaü bandhanam āhu dhãrā ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto bandhanāgāraü ārabbha kathesi. Tasmiü kira kāle bahå sandhicchedakapanthaghātakamanussaghātakacore ānetvā Kosalara¤¤o dassesuü. Te rājā andubandhanarajjubandhanasaükhalikabandhanehi bandhāpesi. Tiüsamattā jānapadā bhikkhå Satthāraü daņņhukāmā āgantvā disvā vanditvā punadivase piõķāya carantā bandhanāgāraü gantvā te core disvā piõķapātapaņikkantā sāyaõhasamaye Tathāgataü upasaükamitvā "bhante ajja amhehi piõķāya carantehi bandhanāgāre bahå corā andubandhanādãhi baddhā mahādukkhaü anubhavantā diņņhā, te tāni bandhanāni chinditvā palāyituü na sakkonti, atthi nu kho tehi bandhanehi thirataraü nāma a¤¤aü bandhanan" ti pucchiüsu. Satthā "bhikkhave bandhanāni nām' etāni, yaü pan' etaü dhanadha¤¤aputtadārādãsu taõhāsaükhātaü kilesabandhanaü etaü ettehi bandhanehi sataguõena sahassaguõena thirataraü, evaü mahantam pi pan' etaü ducchindiyaü bandhanaü porāõakapaõķitā chinditvā Himavantaü pavisitvā pabbajiüså" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto ekasmiü duggatagahapatikule nibbatti. Tassa vayappattassa pitā kālam akāsi. So bhatiü katvā mātaraü posesi. Ath' assa mātā anicchamānass' eva ekaü kuladhãtaraü gehe katvā aparabhāge kālam akāsi. Bhariyāya pi 'ssa kucchiyaü gabbho patiņņhāsi. So gabbhassa patiņņhitabhāvaü ajānanto "bhadde tvaü bhatiü katvā jãva, ahaü pabbajissāmãti" āha. Sāpi "gabbho me patiņņhito,


#<[page 140]>#
%<140            II.  Dukanipāta.  6.  Nataüdaëhavagga. (21.)>%
mayi vijātāya dārakaü disvā pabbajissasãti" āha. So "sādhå" 'ti sampaņicchitvā tassā vijātakāle "bhadde, tvaü sotthinā vijātā, idān' āhaü pabbajissāmãti" pucchi. Atha naü sā "puttassa tāva thanapānato apagamanakāle āgamehãti" vatvā puna gabbhaü gaõhi. So cintesi: "imaü sampaņicchāpetvā gantuü na sakkā, imissā anācikkhitvā va palāyitvā pabbajissāmãti" so tassā anācikkhitvā rattibhāge uņņhāya palāyi. Atha naü nagaraguttikā aggahesuü. So "ahaü sāmi mātuposako nāma, vissajjetha man" ti tehi attānaü vissajjāpetvā ekasmiü ņhāne vasitvā aggadvāren' eva nikkhamitvā Himavantaü pavisitvā isipabbajjaü pabbajitvā abhi¤¤ā ca samāpattiyo ca nibbattetvā jhānakãëāya kãëanto vihāsi. So tattha vasanto "evaråpam pi nāma me ducchindiyaü puttadārabandhanaü kilesabandhanaü chindin" ti udānaü udānento imā gāthā avoca:

  @<Ja_II,6.1(=201).1: Na taü daëhaü bandhanam āhu dhãrā (Dhp. v.345-46.)
                    yad āyasaü dārujaü pabbaja¤ ca,
                    sārattarattā maõikuõķalesu
                    puttesu dāresu ca yā apekhā. || Ja_II:97 ||>@

  @<Ja_II,6.1(=201).2: Etaü daëhaü bandhanam āhu dhãrā
                    ohārinaü sithilaü duppamu¤caü,
                    etam pi chetvāna vajanti dhãrā
                    anapekhino kāmasukhaü pahāyā 'ti. || Ja_II:98 ||>@

     Tattha dhãrā ti dhitimā ti dhãrā dhikkitapāpā ti dhãrā, athavā dhi vuccati pa¤¤ā, tāya pa¤¤āya samannāgatā ti dhãrā, Buddhā Paccekabuddhā Buddhasāvakā Bodhisattā ca ime va dhãrā nāma,


#<[page 141]>#
%<                        1. Bandhanāgārajātaka. (201.)                 141>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  yadāyasan ti ādãsu yaü saükhalikasaükhātaü ayasā nibbattaü āyasaü yaü andubandhanasaükhātaü dārujaü ya¤ ca pabbajatiõehi vā a¤¤ehi vā vākādãhi rajjukaü katvā katarajjubandhanaü taü dhãrā daëhaü thiran ti nāhu na kathenti, sārattarattā ti sārattā hutvā rattā bahalarāgarattā ti attho, maõikuõķaleså 'ti maõãsu ca kuõķalesu ca maõiyuttesu vā kuõķalesu, etaü daëhan ti ye maõikuõķalesu sārattarattā tesaü yo ca rāgo yā ca tesaü puttadāresu apekhā taõhā etaü kilesamayaü bandhanaü daëhaü thiran ti dhãrā āhu, ohārinan ti ākaķķhitvā catusu apāyesu patanato avaharati heņņhā haratãti ohārinaü, sithilan ti bandhanaņņhāne chavicammamaüsāni na chindati lohitaü na nãharati bandhanabhāvam pi na jānāpetãti sithilaü, duppamu¤can ti taõhālobhavasena hi ekavāram pi uppannaü kilesabandhanaü daņņhaņņhānato kacchapo viya dummocayaü hotãti duppamu¤caü, etam pi chetvānā 'ti etaü evaü daëham pi kilesabandhanaü ¤āõakhaggena chinditvā ayadāmāni chetvā mattavaravāraõā viya pa¤jare bhinditvā sãhapotakā viya ca dhãrā ca vatthukāmakilesakāme ukkārabhåmiyaü jigucchamānā anapekhino hutvā kāmasukhaü pahāya vajanti pakkamanti, pakkamitvā ca pana Himavantaü pavisitvā isipabbajjaü pabbajitvā jhānasukhena vãtināmentãti.
     Evaü Bodhisatto imaü udānaü udānetvā aparihãnajjhāno Brahmaloka-parāyano ahosi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsesi: (Saccapariyosāne keci sotāpannā keci sakadāgāmino keci anāgāmino keci arahantā ahesuü) "Tadā mātā Mahāmāyā ahosi, pitā Suddhodanamahārājā, bhariyā Rāhulamātā, putto Rāhulo, puttadāraü pahāya nikkhamitvā pabbajitapuriso pana aham evā 'ti. Bandhanāgārajātakaü.


#<[page 142]>#
%<142            II.  Dukanipāta.  6.  Nataüdaëhavagga. (21.)>%

                      $<2. Keëisãlajātaka.>$
     Haüsā ko¤cā mayårā ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto āyasmantaü Lakuõņakabhaddikaü ārabbha kathesi. So kirāyasmā Buddhasāsane pākaņo ahosi pa¤¤āto madhurassaro madhuradhammakathiko paņisambhidāppatto mahākhãõāsavo asãtiyā therānam abbhantare pamāõena omako Lakuõņako sāmaõero viya khuddako kãëanatthāya kato viya. Tasmiü ekadivasaü Tathāgataü vanditvā Jetavanakoņņhakaü gate jānapadā tiüsamattā bhikkhå "Dasabalaü vandissāmā" 'ti Jetavanaü pavisantā vihārakoņņhake theraü disvā "sāmaõero eso" ti sa¤¤āya theraü cãvarakaõõe gaõhantā hatthe gaõhantā sãse gaõhantā nāsāya parāmasantā kaõõesu gahetvā cāletvā hatthakukkuccaü katvā pattacãvaraü paņisāmetvā Satthāraü {upasaükamitvā} vanditvā nisãditvā Satthārā madhurapaņisanthāre kate pucchiüsu: "bhante Lakuõņakabhaddiyatthero kira nām' eko tumhākaü sāvako madhuradhammakathiko atthi, kahaü so idānãti". "Kiü pana bhikkhave daņņhukām' atthā" 'ti. "âma bhante" ti. "Yaü bhikkhave tumhe dvārakoņņhake disvā civarakaõõādisu gaõhantā hatthakukkuccaü katvā āgatā esa so" ti. "Bhante evaråpo patthitapatthano abhinãhārasampanno sāvako kiükāraõā appesakkho jāto" ti. Satthā "attanā katapāpaü nissāyā" 'ti vatvā tehi yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Sakko devarājā ahosi. Tadā Brahmadattassa jiõõaü jarāppattaü hatthiü vā assaü vā goõaü vā dassetuü na sakkā, keëisãlo hutvā tathāråpaü disvā va anubandhāpeti, jarasakaņam pi disvā bhindāpeti, jiõõamātugāme disvā pakkosāpetvā udare pahārāpetvā pātāpetvā puna uņņhāpetvā bhāyāpeti, jiõõapurise disvā laīghake viya bhåmiyaü samparivattakādikãëaü kãëāpeti, apassanto "asukaghare kira mahallako atthãti"


#<[page 143]>#
%<                          2. Keëisãlajātaka. (202.)                   143>%
sutvāpi pakkosāpetvā kãëati. Manussā lajjantā attano mātāpitaro tiro raņņhāni pesenti. Mātupaņņhānadhammo pitupaņņhānadhammo pacchijji. Rājasevakā keëisãlā va ahesuü, matamatā cattāro apāye pårenti, devaparisā parihāyati. Sakko abhinavadevaputte apassanto "kin nu kho kāraõan" ti āvajjanto ¤atvā "damessāmi nan" ti mahallakavaõõaü abhinimminitvā jiõõayānake dve takkacāņiyo āropetvā dve jaragoõe yojetvā ekasmiü chaõadivase alaükatahatthiü abhiråhitvā Brahmadatte alaükatanagaraü padakkhiõaü karonte pilotikanivattho taü yānakaü pājento ra¤¤o abhimukho agamāsi. Rājā jiõõayānakaü disvā "etaü yānakaü apanethā" 'ti vadati. Manussā "kahaü deva, na passāmā" 'ti āhaüsu, Sakko attano ānubhāvena ra¤¤o yeva dassesi. Atha naü bahusampatte tasmiü tassa uparibhāgena pājento ra¤¤o matthake ekaü cāņiü bhinditvā nivattāpento dutiyaü bhindi. Ath' assa sãsato paņņhāya ito c' ito ca takkaü paggharati. So tena aņņãyati harāyati jigucchati.
Ath' assa taü upaddutabhāvaü ¤atvā Sakko yānakaü antaradhāpetvā Sakkattabhāvaü māpetvā vajirahattho ākāse ņhatvā "pāpa adhammikarāja, kiü tvaü mahallako na bhavissasi tava sarãraü jarā na paharissati, keëisãlo hutvā vuddhe viheņhanakammaü karosi, taü ekakaü nissāya etaü kammaü katvā matamatā apāye paripårenti, manussā mātāpitaro paņijaggituü na labhanti, sace imamhā kammā na viramissasi vajirena te sãsaü padālessāmi, mā ito paņņhāy' etaü kammaü akatthā" 'ti santajjetvā mātāpitunnaü guõaü kathetvā vaddhāpacāyikakammassa ānisaüsaü pakāsetvā ovaditvā sakaņņhānam eva agamāsi. Rājā tato paņņhāya tathāråpaü kammaü kātuü cittam pi na uppādesi.


#<[page 144]>#
%<144               II. Dukanipāta. 6. Nataüdaëhavagga. (21.)>%
     Satthā imaü atãtaü āharitvā abhisambuddho hutvā imā gāthā avoca:

  @<Ja_II,6.2(=202).1: Haüsā ko¤cā mayårā ca hatthiyo pasadā migā
                    sabbe sãhassa bhāyanti, n' atthi kāyasmi tulyatā. || Ja_II:99 ||>@

  @<Ja_II,6.2(=202).2: Evam evaü manussesu daharo ce pi pa¤¤avā,
                    so hi tattha mahā hoti, n' eva bālo sarãravā ti. || Ja_II:100 ||>@

     Tattha pasadā migā ti pasadasaükhātā migā, pasadā ca avasesā migā cā 'ti pi attho yeva, pasadāmigā ti pi pāņho, pasadā migā ti attho, n' atthi kāyasmiü tulyatā ti sarãre pamāõaü nāma n' atthi, yadi bhaveyya mahāsarãrā hatthino c' eva pasadamigā ca sãhaü māreyyuü, sãho haüsādayo khuddakasarãre yeva māreyya, khuddakā yeva sãhassa bhāyeyyuü na mahantā, yasmā pan' etaü n' atthi tasmā sabbe pi te sãhassa bhāyanti, sarãravā ti bālo mahāsarãro pi mahā nāma na hoti, tasmā Lakuõņakabhaddiko sarãrena khuddako ti mā taü ¤āõena pi khuddako ti ma¤¤itthā ti attho.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne tesu bhikkhåsu keci sotāpannā keci sakadāgāmino keci arahantā ahesuü) "Tadā rājā Lakuõņakabhaddiko ahosi, so tāya keëisãlatāya paresaü keëinissayo jāto, Sakko pana aham evā 'ti. Keëisãlajātakaü.

                      $<3. Khandhavattajātaka.>$
     Viråpakkhehi me mettan ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto a¤¤ataraü bhikkhuü ārabbha kathesi. Taü kira jantāgharadvāre kaņņhāni phālentaü påtirukkhantarā nikkhamitvā eko sappo pādaīguliyaü ķasi, so tatth' eva mato. Tassa tathāmatabhāvo sakalavihāre pākaņo ahosi. Dhammasabhāyaü bhikkhå kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso asuko kira bhikkhu jantāgharadvāre kaņņhāni phālento sappena daņņho tatth' eva mato" ti. Satthā āgantvā


#<[page 145]>#
%<                        3. Khandhavattajātaka. (203.)                 145>%
"kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "sace so bhikkhave bhikkhu cattāri ahirājakulāni ārabbha mettaü abhāvayissa na naü sappo ķaseyya, porāõakatāpasāpi hi anuppanne Buddhe catusu ahirājakulesu mettaü bhāvetvā tāni ahirājakulāni nissāya uppajjanakabhayato mucciüså" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Kāsiraņņhe brāhmaõakule nibbattitvā vayappatto kāme pahāya isipabbajjaü pabbajitvā abhi¤¤ā ca samāpattiyo ca nibbattetvā Himavantapadese ekasmiü Gaīgānivattane assamapadaü māpetvā jhānakãëaü kãëanto isigaõaparivuto vihāsi. Tadā taü Gaīgātãre nānappakārā dãghajātikā isãnaü paripanthaü karonti, yebhuyyena isayo jãvitakkhayaü pāpuõanti. Tāpasā tam atthaü Bodhisattassa ārocesuü. Bodhisatto sabbe tāpase sannipātetvā "sace tumhe catåsu ahirājakulesu mettaü bhāveyyātha na vo sappā ķaseyyuü, tasmā ito paņņhāya catåsu ahirājakulesu evaü mettaü bhāvethā" 'ti vatvā imaü gātham āha:

  @<Ja_II,6.3(=203).1: Viråpakkhehi me mettaü, mettaü erāpathehi me,
                    chabbyāputtehi me mettaü, [mettaü14] kaõhāgotamakehi cā 'ti. || Ja_II:101 ||>@
     Tattha viråpakkhehi me mettan ti viråpakkhanāgarājakulehi saddhiü mayhaü mettaü, erāpathādãsu pi es' eva nayo, etāni pi hi erāpathanāgarājakulaü chabbyāputtanāgarājakulaü kaõhāgotamakanāgarājakulan ti nāgarājakulān' eva.
     Evaü cattāri nāgarājakulāni dassetvā "sace tumhe etesu mettaü bhāvetuü sakkhissatha dãghajātikā vo na ķasissanti na viheņhessantãti" vatvā dutiyaü gātham āha:


#<[page 146]>#
%<146           II.  Dukanipāta.  6.  Nataüdaëhavavagga. (21.)>%

  @<Ja_II,6.3(=203).2: Apādakehi me mettaü, mettaü dipādakehi me,
                    catuppadehi me mettaü, mettaü bahuppadehi me ti. || Ja_II:102 ||>@

     Tattha paņhamapadena odissakaü katvā sabbesu apādakesu dãghajātikesu c' eva macchesu ca mettābhāvanā dassitā, dutiyapadena manussesu c' eva pakkhijātesu{} ca, tatiyapadena hatthiassādãsu ca sabbacatuppadesu, catutthapadena vicchikasatapadiuccāliīgapāõikamakkaņakādãsu.
     Evaü saråpena mettābhāvanaü dassetvā idāni āyācanavasena dassento imaü gātham āha:

  @<Ja_II,6.3(=203).3: Mā maü apādako hiüsi, mā maü hiüsi dipādako,
                    mā maü catuppado hiüsi, mā maü hiüsi bahuppado ti. || Ja_II:103 ||>@

     Tattha mā man ti eva¤ ca tesu apādakādãsu koci eko pi mā vihiüsatu mā viheņhetå 'ti evaü āyācantā mettaü bhavethā 'ti attho.
     Idāni anodissakavasena bhāvanaü dassento imaü gātham āha:

  @<Ja_II,6.3(=203).4: Sabbe sattā sabbe pāõā sabbe bhåtā ca kevalā
                    sabbe bhadrāni passantu, mā ka¤ci pāpam āgamā ti. || Ja_II:104 ||>@

     Tattha taõhādiņņhivasena vaņņe pa¤casu khandhesu āsattā visattā laggālaggitā ti sattā assāsapassāsapavattanasaükhātena pāõanavasena pāõā ti bhåtā bhāvitā nibbattanavasena bhåtā ti evaü vacanamattaviseso veditabbo, avisesena pana sabbāni p' etāni padāni sabbasattasaīgāhakān' eva, kevalā ti sakalā, idaü sabbasattass' eva pariyāyavacanaü, bhadrānipassantå 'ti sabbe p' ete sattā bhadrāni sādhåni kalyāõān' eva passantu, mā ka¤ci pāpam āgamā 'ti etesu ka¤ci ekaü sattam pi pāpaü lāmakaü dukkhaü mā āgamā mā āgacchatu mā pāpuõātu, sabbe averā abyāpajjhā sukhã niddukkhā hontå 'ti.


#<[page 147]>#
%<                        3. Khandhavattajātaka. (203.)                 147>%
     Evaü "sabbasattesu anodissakamettaü bhāvethā" 'ti vatvā puna tiõõaü ratanānaü guõe anussarāpetuü "appamāõo Buddho appamāõo Dhammo appamāõo Saügho" ti āha.
     Tattha pamāõakarānaü kilesānaü abhāvena guõāna¤ ca pamāõabhāvena Buddharatanaü appamāõaü, dhammo ti navavidho lokuttaro dhammo, tassāpi pamāõaü nāma kātuü na sakkā ti appamāõo, tena appamāõena dhammena samannāgatattā saügho pi appamāõo.
     Iti Bodhisatto "imesaü tinnaü ratanānaü guõe anussarathā" 'ti vatvā tiõõaü ratanānaü appamāõaguõataü dassetvā sappamāõe satte dassetuü "pamāõavantāni siriüsapāni ahi vicchikā satapadã uõõānābhi sarabå måsikā" ti āha.
     Tattha siriüsapānãti sabbadãghajātikānaü nāmaü, te hi sarantā gacchanti sirena vā sapantãti siriüsapā, ahãti ādi tesaü saråpato nidassanaü, tattha uõõānābhãti makkaņako, tassa hi nābhito uõõāsadisaü suttaü nikkhamati, tasmā uõõānābhãti vuccati, sarabå ti gharagolikā.
     Iti Bodhisatto "yasmā etesaü antorāgādayo pamāõakarā dhammā atthi tasmā etāni siriüsapāni pamāõavantānãti" dassetvā "appamāõānaü tiõõaü ratanānaü ānubhāvena ime no pamāõavantā rattiüdivaü parittakammaü karontå" 'ti evaü "tiõõaü ratanānaü guõāni anussarathā" 'ti vatvā tato uttariü kattabbaü dassetuü imaü gātham āha:

  @<Ja_II,6.3(=203).5: Katā me rakkhā, katā me parittā,
                    paņikkamantu bhåtāni,
                    so 'haü namo Bhagavato
                    namo sattannaü Sammāsambuddhānan ti. || Ja_II:105 ||>@


#<[page 148]>#
%<148              II. Dukanipāta. 6. Nataüdaëhavagga. (21.)>%
     Tattha katā me rakkhā ti mayā ratanattayaguõe anussarantena attano rakkhā gutti katā, katā me parittā ti parittānam pi me attano kataü, paņikkamantu bhåtānãti mayi ahitajjhāsayāni bhåtāni paņikkamantu apagacchantu, so haü namo Bhagavato ti so ahaü evaü kataparitto atãtassa parinibbutassa sabbassāpi Buddhassa bhagavato namo karomi, namo sattannam Sammāsambuddhānan ti visesena pana atãte paņipāņiyā parinibbutānaü sattannaü Sammāsambuddhānaü namo karomãti.
     Evaü "namakkāraü karontāpi satta buddhe anussarathā" 'ti Bodhisatto isigaõassa imaü parittaü bandhitvā adāsi.
     âdito pana paņņhāya dvãhi gāthāhi catusu ahirājakulesu mettāya dãpitattā odissakānodissakavasena vā dvinnaü mettābhāvanānaü dipitattā idaü parittaü idha vuttan ti veditabbaü, a¤¤aü vā kāraõaü pariyesitabbaü.
     Tato paņņhāya isigaõo Bodhisattassa ovāde ņhatvā mettaü bhāvesi, Buddhaguõe anussari. Evaü tesu Buddhaguõe anussarantesu yeva sabbe dãghajātikā paņikkamiüsu. Bodhisatto pi Brahmavihāre bhāvetvā Brahmaloka-parāyano ahosi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā isigaõo Buddhaparisā ahosi, gaõasatthā pana aham evā" 'ti.
Khandhavattajātakaü.

                      $<4. Vãrakajātaka.>$
     Api Vãraka passesãti. Idam Satthā Jetavane viharanto Sugatālayaü ārabbha kathesi. Devadattassa parisaü gahetvā āgatesu hi theresu Satthā "Sāriputta, Devadatto tumhe disvā kiü akāsãti" pucchitvā "Sugatālayaü dassesãti" vutte "na kho Sāriputta idān' eva Devadatto mama anukiriyaü karonto vināsam patto, pubbe pi pāpuõãti" vatvā therena yācito atãtaü āhari:


#<[page 149]>#
%<                           4. Vãrakajātaka. (204.)                    149>%
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Himavantapadese udakakākayoniyaü nibbattitvā ekaü saraü upanissāya vasi. Vãrako ti 'ssa nāmaü ahosi. Tadā Kāsiraņņhe dubbhikkhaü ahosi. Manussā kākabhattaü vā dātuü yakkhanāgabalikammaü vā kātuü nāsakkhiüsu. Chātakaraņņhato kākā yebhuyyena ara¤¤aü pavisiüsu. Tatth' eko Bārāõasivāsã Saviņņhako nāma kāko kākiü ādāya Vãrakassa vasanaņņhānaü gantvā taü saraü nissāya ekamante vāsaü kappesi. So ekadivasaü tasmiü sare gocaraü gaõhanto Vãrakaü saraü otaritvā macche khāditvā paccuttaritvā sarãraü sukkhāpentaü disvā "imaü kākaü nissāya sakkā bahå macche laddhuü, imaü upaņņhahissāmãti" taü upasaükamitvā "kiü sammā" ti vutte "icchāmi taü sāmi upaņņhātun" ti vatvā "sadhå" 'ti tena sampaņicchite tato paņņhāya upaņņhāsi. Vãrako pi tato paņņhāya attano yāpanamattaü khāditvā macche uddharitvā Saviņņhakassa deti. So pi attano yāpanamattaü khāditvā sesaü kākiyā deti. Tassa aparabhāge māno uppajji: "ayam pi udakakāko kāëako, aham pi kāëako, akkhituõķapādehi pi etassa ca mayha¤ ca nānattaü n' atthi, ito paņņhāya iminā gahitamacchehi mayhaü kammaü n' atthi, aham eva gaõhissāmãti" so Vãrakaü upasaükamitvā "samma ito paņņhāya aham eva saraü otaritvā macche gaõhissāmãti" vatvā "na tvaü samma udakaü otaritvā macche gaõhanakākakule nibbatto, mā nassãti" tena vāriyamāno pi vacanaü anādiyitvā saraü oruyha udakaü pavisitvā ummujjanto sevālaü chinditvā nikkhamituü nāsakkhi, sevālantare laggi, aggatuõķam eva pa¤¤āyi, so nirussāso anto udake yeva jãvitakkhayaü pāpuõi.


#<[page 150]>#
%<150             II. Dukanipāta. 6. Nataüdaëhavagga. (21.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Ath' assa bhariyā āgamanaü apassamānā pavattiü jānanatthaü Vãrakassa santikaü gantvā "sāmi Saviņņhako na pa¤¤āyati, kahaü nu kho" ti pucchamānā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,6.4(=204).1: Api Vãraka passesi sakuõaü ma¤jubhāõakaü (Dhp. p.146.)
                    mayåragãvasaükāsaü patiü mayhaü Saviņņhakan ti. || Ja_II:106 ||>@

     Tattha api Vãraka passesãti sāmi Vãraka api passesi, ma¤jubhāõakan ti ma¤jubhāõinaü, sā hi rāgavasena madhurassaro me patãti ma¤¤ati, tasmā evam āha, mayåragãvasaükāsan ti moragãvasamānavaõõaü.
     Taü sutvā Vãrako "āma jānāmi te sāmikassa gataņņhānan" ti vatvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,6.4(=204).2: Udakathalacarassa pakkhino
                    niccaü āmakamacchakabhojino
                    tassānukaraü Saviņņhako
                    sevāle paliguõņhito mato ti. || Ja_II:107 ||>@

     Tattha udakathalacarassā 'ti udake ca thale ca carituü samatthassa, pakkhino ti attānaü sandhāya vadati, tassānukaran ti tassa anukaronto, paliguõņhito mato ti udakaü pavisitvā sevālaü chinditvā nikkhamituü asakkonto sevālapariyonaddho anto udake yeva mato, passa etassa tuõķaü dissatãti.
     Taü sutvā kākã paridevitvā Bārāõasim eva agamāsi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā Saviņņhako Devadatto ahosi, Vãrako pana aham evā" 'ti.
Vãrakajātakaü.


#<[page 151]>#
%<                          5. Gaīgeyyajātaka. (205.)                   151>%

                      $<5. Gaīgeyyajātaka.>$
     Sobhanti macchā gaīgeyyā ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto dve daharabhikkhå ārabbha kathesi. Te kira dve Sāvatthi-vāsino kulaputtā sāsane pabbajitvā asubhabhāvanaü anuyu¤jitvā råpapasaüsakā hutvā råpaü upalāëentā vicariüsu. Te ekadivasaü "tvaü sobhasi, ahaü sobhāmãti" råpaü nissāya uppannavivādā avidåre nisinnaü ekaü mahallakatheraü disvā "eso amhākaü sobhanabhāvaü vā asobhanabhāvam vā jānissatãti" taü upasaükamitvā "bhante ko amhesu sobhano" ti pucchiüsu. "âvuso tumhehi aham eva sobhanataro" ti āha. Daharā "ayaü mahallako amhehi pucchitaü akathetvā apucchitaü kathesãti" taü paribhāsitvā pakkamiüsu. Sā tesaü kiriyā bhikkhusaüghe pākaņā jātā. Ath' ekadivasaü dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü "āvuso mahallakathero kira te råpanissitake dahare lajjāpesãti". Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave ime daharā idān' eva råpapasaüsakā, pubbe p' ete råpam eva upalāëentā vicariüså" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyam Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Gaīgātãre rukkhadevatā ahosi. Tadā GaīgāYamunānaü samāgamanaņņhāne gaīgeyyo ca yāmuneyyo ca dve macchā "ahaü sobhāmi, tvaü sobhasãti" råpaü nissāya vivadamānā avidåre Gaīgāya taņe kacchapaü nipannaü disvā "eso amhākaü sobhanabhāvaü vā asobhanabhāvaü vā jānissatãti" taü upasaükamitvā "kin nu kho samma kacchapa gaīgeyyo sobhati udāhu yāmuneyyo" ti pucchiüsu. Kacchapo "gaīgeyyo pi sobhati yāmuneyyo pi, tumhehi pana dvãhi aham eva atirekataraü sobhāmãti" imam atthaü pakāsento paņhamaü gātham āha:


#<[page 152]>#
%<152         II. Dukanipāta. 6. Nataüdaëhavagga. (21.)>%

  @<Ja_II,6.5(=205).1: Sobhanti macchā gaīgeyyā, atho sobhanti yāmunā,
                    catuppad' āyaü puriso nigrodhaparimaõķalo
                    ãsakāyatagãvo ca sabbe va atirocatãti. || Ja_II:108 ||>@

     Tattha catuppadāyan ti catuppado ayaü, puriso ti attānaü sandhāya vadati, nigrodhaparimaõķalo ti sujāto nigrodho viya parimaõķalo, ãsakāyatagãvo ti rathãsā viya āyatagãvo, sabbe va atirocatãti evaü saõņhānasampanno kacchapo sabbe atirocati, aham eva sabbe tumhe atikkamitvā sobhāmãti.
     Macchā tassa kathaü sutvā "ambho pāpakacchapa amhehi pucchitaü akathetvā a¤¤am eva kathesãti" vatvā dutiyaü gātham āhaüsu:

  @<Ja_II,6.5(=205).2: Yaü pucchito na taü akkhā, a¤¤aü akkhāti pucchito,
                    attappasaüsako poso nāyaü asmāka ruccatãti. || Ja_II:109 ||>@

     Tattha attappasaüsako ti attānaü pasaüsanasãlo attukkaüsako poso, nāyam amhākaü ruccatãti ayaü pāpakacchapo amhākaü na ruccati na khamatãti kacchapassa upari udakaü khipitvā sakaņņhānam eva agamiüsu.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā dve macchā daharabhikkhå ahesuü, kacchapo mahallako, imassa pana kāraõassa paccakkhakārikā Gaīgātãre nibbattarukkhadevatā pana aham evā" 'ti. Gaīgeyyajātakaü.

                      $<6. Kuruīgamigajātaka.>$
     Iīgha vaddhamayaü pāsan ti. Idaü Satthā Veëuvane viharanto Devadattaü ārabbha kathesi. Tadā hi Satthā "Devadatto vadhāya parisakkatãti" sutvā "na bhikkhave idān' eva Devadatto mayhaü vadhāya parisakkati, pubbe pi parisakki yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:


#<[page 153]>#
%<                         6. Kuruīgamijātaka. (206.)                   153>%
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto {kuruīgamigo} hutvā ara¤¤e ekassa sarassa avidåre ekasmiü gumbe vāsaü kappesi. Tass' eva sarassa avidåre ekasmiü rukkhagge satapatto nisãdi. Sarasmiü pana kacchapo vāsaü kappesi. Evaü te tayo pi sahāyā a¤¤ama¤¤aü piyasaüvāsaü vasiüsu. Ath' eko migaluddako ara¤¤e caranto pānãyatitthe Bodhisattassa padavala¤jaü disvā lohanigaëasadisaü vaddhamayaü pāsaü oķķetvā agamāsi. Bodhisatto pānãyaü pātuü āgato paņhamayāme yeva pāse bajjhitvā baddharāvaü ravi. Tassa tena saddena rukkhaggato satapatto udakato ca kacchapo āgantvā "kin nu kho kātabban" ti mantayiüsu. Atha satapatto kacchapaü āmantetvā "samma tava dantā atthi, tvaü imaü pāsaü chinda, ahaü gantvā yathā so nāgacchati tathā karissāmi, evaü amhehi dvãhi pi kataparakkamena sahāyo no jãvitaü labhissatãti" imam atthaü pakāsento paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,6.6(=206).1: Iīgha vaddhamayaü pāsaü chinda dantehi kacchapa,
                    ahaü tathā karissāmi yathā n' ehiti luddako ti. || Ja_II:110 ||>@

     Kacchapo cammavarattaü khādituü ārabhi. Satapatto luddassa vasanagāmaü gato. Luddo paccåsakāle yeva sattiü gahetvā nikkhami. Sakuõo tassa nikkhamanabhāvaü ¤atvā vassitvā pakkhe pappoņhetvā taü puredvārena nikkhamantaü mukhe pahari. Luddo "kālakaõõisakuõen' amhi pahaņo" ti nivattitvā thokaü sayitvā puna sattiü gahetvā uņņhāsi. Sakuõo "ayaü paņhamaü puredvārena nikkhanto, idāni pacchimadvārena nikkhamissatãti" ¤atvā gantvā pacchimagehe nisãdi.


#<[page 154]>#
%<154                 II. Dukanipāta. 6. Nataüdaëhavagga. (21.)>%
Luddo pi "puredvārena me nikkhamantena kālakaõõisakuõo diņņho, idāni pacchimadvārena nikkhamissāmãti" pacchimadvārena nikkhami. Sakuõo puna vassitvā gantvā mukhe pahari.
Luddo puna pi kālakaõõisakuõena pahaņo "na me esa nikkhamituü detãti" nivattitvā yāva aruõuggamanā sayitvā aruõavelāya sattiü gahetvā nikkhami. Sakuõo vegena gantvā "luddo āgacchatãti" Bodhisattassa kathesi. Tasmiü khaõe kacchapena ekam eva vaddhaü ņhapetvā sesavarattā khāditā honti. Dantā pan' assa patanākārappattā jātā, mukhaü lohitamakkhitaü.
Bodhisatto luddaputtaü sattiü gahetvā asanivegena āgacchantaü disvā taü vaddhaü chinditvā vanaü pāvisi. Sakuõo rukhagge nisãdi. Kacchapo pana dubbalattā tatth' eva nipajji.
Luddo kacchapaü pasibbake pakkhipitvā ekasmiü khānuke laggesi. Bodhisatto nivattitvā olokento kacchapassa gahitabhāvaü ¤atvā "sahāyassa jãvitadānaü dassāmãti" dubbalo viya hutvā luddassa attānaü dassesi. So "dubbalo esa bhavissati, māressāmi nan" ti sattiü ādāya anubandhi. Bodhisatto nātidåre nāccāsanne gacchanto taü ādāya ara¤¤aü pāvisi, dåraü gatabhāvaü ¤atvā padaü va¤cetvā a¤¤ena maggena vātavegena gantvā siīgena pasibbakaü ukkhipitvā bhåmiyaü pātetvā phāletvā kacchapaü nãhari. Satapatto pi rukkhā otari. Bodhisatto dvinnam pi ovādaü dadamāno "ahaü tumhe nissāya jãvitaü labhiü, tumhehi pi sahāyassa kattabbaü mayhaü kataü, idāni luddo āgantvā tumhe gaõheyya, tasmā samma satapatta tvaü attano puttake gahetvā a¤¤attha yāhi, tvaü hi samma kacchapa udakaü pavisā" 'ti āha. Te tathā akaüsu.
     Satthā abhisambuddho hutvā dutiyaü gātham āha:


#<[page 155]>#
%<                           7. Assakajātaka. (207).                    155>%

  @<Ja_II,6.6(=206).2: Kacchapo pāvisã vāriü, kuruīgo pāvisã vanaü,
                    satapatto dumaggamhā dåre putte apānayãti. || Ja_II:111 ||>@

     Tattha apānayãti apānayi, gahetvā agamāsãti.
     Luddo taü ņhānaü āgantvā ka¤ci apassitvā chinnapasibbakaü gahetvā domanassappatto attano gehaü agamāsi. Te pi tayo sahāyā yāvajãvaü vissāsaü acchinditvā yathākammaü gatā.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā luddo Devadatto ahosi, satapatto Sāriputto, kacchapo Moggallāno, kuruīgamigo pana aham evā" 'ti. Kuruīgamigajātakaü.

                      $<7. Assakajātaka.>$
     Ayam assakarājenā 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto purāõadutiyikapalobhanaü ārabbha kathesi. So hi bhikkhu Satthārā "saccaü kira tvaü bhikkhu ukkaõņhito" ti puņņho "saccan" ti vatvā "kena ukkaõņhāpito sãti" vutte "purāõadutiyikāyā" 'ti āha.
Atha naü Satthā "na idān' eva tassā bhikkhu itthiyā sineho tayi atthi, pubbe pi tvaü taü nissāya mahādukkhaü patto" ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Kāsiraņņhe Potalināmanagare Assako nāma rājā rajjaü kāresi. Tassa Ubbarã nāma aggamahesi piyā ahosi manāpā abhiråpā dassanãyā atikkantā mānusaü vaõõaü appattā dibbavaõõaü. Sā kālam akāsi. Tassā kālakiriyāya rājā sokābhibhåto ahosi dukkhã dummano. So tassā sarãraü doõiyaü nipajjāpetvā telakalale pakkhipāpetvā heņņhāma¤ce ņhapāpetvā nirāhāro rodamāno paridevamāno nipajji.


#<[page 156]>#
%<156                 II. Dukanipāta. 6. Nataüdaëhavagga. (21.)>%
Mātāpitaro avasesa¤ātakā mittāmaccā brāhmaõagahapatikādayo pi "mā soci mahārāja, aniccā saükhārā" ti ādãni vadantā sa¤¤āpetuü nāsakkhiüsu. Tassa vilapantass' eva satta divasā atikkantā. Tadā Bodhisatto pa¤cābhi¤¤āaņņhasamāpattilābhitāpaso hutvā Himavantapadese viharanto ālokaü vaķķhetvā dibbena cakkhunā Jambudãpaü olokento taü rājānaü tathā paridevamānaü disvā "etassa mayā avassayena bhavitabban" ti iddhānubhāvena ākāse uppatitvā ra¤¤o uyyāne otaritvā maīgalasilāpaņņe ka¤canapaņimā viya nisãdi. Ath' eko Potalinagaravāsã brāhmaõamāõavo uyyānaü gato Bodhisattaü disvā vanditvā nisãdi. Bodhisatto tena saddhiü paņisanthāraü katvā "kiü māõava rājā dhammiko" ti pucchi. "âma bhante dhammiko rājā, bhariyā pan' assa kālakatā, so tassā sarãraü doõiyaü pakkhipāpetvā vippalapamāno nipanno, ajj' assa sattamo divaso, kissa tumhe rājānaü evaråpā dukkhā na mocetha, yuttaü nu kho tumhādisesu sãlavantesu vijjamānesu ra¤¤o evaråpaü dukkhaü anubhavitun" ti. "Na kho ahaü māõava rājānaü jānāmi, sace pana so āgantvā maü puccheyya aham ev' assa tassā nibbattaņņhānaü ācikkhitvā ra¤¤o santike yeva taü kathāpeyyan" ti. "Tena hi bhante yāva rājānaü ānemi tāva idh' eva nisãdathā" 'ti māõavo Bodhisattassa paņi¤¤aü gahetvā ra¤¤o santikaü gantvā tam atthaü ārocetvā "tassa dibbacakkhukassa santikaü gantuü vaņņatãti" āha. Rājā "Ubbariü kira daņņhuü labhissāmãti" tuņņhamānaso rathaü abhiråhitvā tattha gantvā Bodhisattaü vanditvā ekamantaü nisinno "saccaü kira tumhe deviyā nibbattaņņhānaü jānāthā" 'ti pucchi. "âma mahārājā" 'ti. "Kattha nibbattā" ti. "Sā kho mahārāja råpasmi¤ ¤eva mattā pamādam āgamma kalyāõakammaü akatvā imasmi¤ ¤eva uyyāne gomayapāõakayoniyaü nibbattā" ti.


#<[page 157]>#
%<                     7. Assakajātaka. (207.)                  157>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "Nāhaü saddahāmãti". "Tena hi te dassetvā kathāpemãti". "Sādhu kathāpethā" 'ti. Bodhisatto attano ānubhāvena "ubho pi gomayapiõķaü vaņņayamānā ra¤¤o purato āgacchantå" ti tesaü āgamanaü akāsi. Te tath' eva āgamiüsu. Bodhisatto taü dassento "ayan te mahārāja Ubbarã devã, taü jahitvā gomayapāõakassa pacchato āgacchati, passa nan" ti āha. "Bhante `Ubbarã nāma gomayapāõakayoniyaü nibbattissatãti' na saddahām' ahan" ti. "Kathāpemi naü mahārājā" 'ti. "Kathāpetha bhante" ti. Bodhisatto attano ānubhāvena taü kathāpento "Ubbarãti" āha. Sā mānusabhāsāya "kiü bhante" ti āha. "Tvaü atãtattabhāve kā nāma ahosãti". "Bhante Assakara¤¤o aggamahesã Ubbarã nāma ahosin" ti. "Kiü pana te idāni Assakarājā piyo udāhu gomayapāõako" ti. "Bhante sā mayhaü purimajāti, tadā ahaü imasmiü uyyāne tena saddhiü råpasaddagandharasaphoņņhabbe anubhavamānā vicariü, idāni pana me bhavasaükhepagatakālato paņņhāya so kiü hoti, ahaü hi idāni Assakarājānaü māretvā tassa galalohitena mayhaü sāmikassa gomayapāõakassa pāde makkheyyan" ti vatvā parisamajjhe manussabhāsāya imā gāthā avoca:

  @<Ja_II,6.7(=207).1: Ayam Assakarājena deso vicarito mayā
                    anukāmayānukāmena piyena patinā saha. || Ja_II:112 ||>@

  @<Ja_II,6.7(=207).2: Navena sukhadukkhena porāõaü apithãyati,
                    tasmā Assakara¤¤ā va kãņo piyataro maman ti. || Ja_II:113 ||>@

     Tattha ayam Assakarājena deso vicarito mayā ti ayaü ramaõãyo uyyānapadeso pubbe mayā Assakarājena saddhiü vicarito, anukāmayānukāmenā 'ti anå 'ti nipātamattaü, mayā taü kāmayamānāya tena maü kāmayamānenā 'ti attho,


#<[page 158]>#
%<158                 II. Dukānipata. 6. Nataüdaëhavagga. (21.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  piyenā 'ti tasmiü attabhāve piyena, navena sukhadukkhena porāõaü apithãyatãti bhante navena hi sukhena porāõaü sukhaü navena ca dukkhena porāõaü dukkhaü pithãyati paņicchādiyati, esā lokassa dhammatā ti dãpeti, tasmā Assakara¤¤ā va kãņo piyataro maman ti yasmā navena porāõaü pithãyati tasmā mama Assakarājato sataguõena sahassaguõena kãņo va piyataro ti.
     Taü sutvā Assakarājā vippaņisāri hutvā tattha ņhito va kuõapaü nãharāpetvā sãsaü nahātvā Bodhisattaü vanditvā nagaraü pavisitvā a¤¤aü aggamahesiü katvā dhammena rajjaü kāresi. Bodhisatto pi rājānaü ovaditvā nissokaü katvā Himavantam eva agamāsi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne ukkaõņhito sotāpattiphale patiņņhahi) "Tadā Ubbarã purāõadutiyikā ahosi, Assakarājā ukkaõņhito, māõavo Sāriputto, tāpaso pana aham evā" 'ti. Assakajātakaü.

                      $<8. Suüsumārajātaka.>$
     Alam etehi ambehãti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Devadattassa vadhāya parisakkanaü ārabbha kathesi. Tadā hi Satthā "Devadatto vadhāya parisakkatãti" sutvā "na bhikkhave idān' eva Devadatto mayhaü vadhāya parisakkati, pubbe pi parisakkati yeva, santāsamattam pi pana kātuü na sakkhãti" vatvā atãtam āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Himavantapadese Bodhisatto kapiyoniyaü nibbattitvā nāgabalo thāmasampanno mahāsarãro sobhaggappatto hutvā Gaīgānivattane ara¤¤āyatane vāsaü kappesi. Tadā Gaīgāya eko suüsumāro vasi. Ath' assa bhariyā Bodhisattassa sarãraü disvā tassa hadayamaüse dohaëaü uppādetvā suüsumāraü āha:


#<[page 159]>#
%<                         28. Suüsumārajātaka. (208.)                  159>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "ahaü sāmi etassa kapirājassa hadayamaüsaü khāditukāmā" ti. "Bhadde, mayaü jalagocarā, esa thalagocaro, kin ti taü gaõhituü sakkhissāmā" 'ti. "Yena tena upāyena gaõha, sace na labhissāmi marissāmãti". "Tena hi mā bhāyi, atth' eko upāyo ti khādāpessāmi taü tassa hadayamaüsan" ti suüsumāriü samassāsetvā Bodhisattassa Gaīgāya pānãyaü pivitvā Gaīgātãre nisinnakāle santikaü gantvā evam āha: "vānarinda imasmiü padese kasaņaphalāni khādanto kiü tvaü ciõõaņņhāne yeva carasi, pāragaīgāya ambalabujādãnaü madhuraphalānaü anto n' atthi, kin te tattha gantvā phalāphalaü khādituü na vaņņatãti". "Kumbhãlarāja Gaīgā mahodikā vittiõõā, kathaü tattha gamissāmãti".
"Sace gacchasi ahaü taü mama piņņhiü āropetvā nessāmãti".
So taü saddahitvā "sādhå" 'ti sampaņicchitvā "tena hi ehi, piņņhiü me abhiråhā" 'ti ca vutte taü abhiråhi. Suüsumāro thokaü netvā udake osãdāpesi. Bodhisatto "samma udake maü osãdāpesi, kin nu kho etan" ti āha. "Nāhan taü dhammesu dhammatāya gahetvā gacchāmi, bhariyāya pana me tava hadayamaüse dohaëo uppanno, tam ahaü tava hadayaü khādāpetukāmo" ti. "Samma, kathentena te sundaraü kataü, sace hi amhākaü udare hadayaü bhaveyya sākhaggesu carantānaü cuõõavicuõõaü bhaveyyā" 'ti. "Kahaü pana tumhe ņhapethā" 'ti. Bodhisatto avidåre ekaü udumbaraü pakkaphalapiõķisampannaü dassento "pass' etāni amhākaü hadayāni ekasmiü udumbare olambantãti". "Sace me hadayaü dassasi ahan taü na māressāmãti".


#<[page 160]>#
%<160                 II. Dukanipāta. 6. Nataüdaëhavagga. (21.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "Tena hi ettha nehi maü, ahan te rukkhe olambantaü dassāmãti". So taü ādāya tattha agamāsi. Bodhisatto tassa piņņhito uppatitvā udumbararukkhe nisãditvā "samma bālasuüsumāra imesaü sattānaü hadayaü nāma rukkhagge hotãti sa¤¤ã ahosi, bālo si, ahan taü va¤cesiü, tava phalāphalaü tam eva hotu, sarãram eva pana te mahantaü, pa¤¤ā pana n' atthãti" vatvā imam atthaü pakāsento imā gāthā avoca:

  @<Ja_II,6.8(=208).1: Alam etehi ambehi jambåhi panasehi ca
                    yāni pāraü samuddassa, varaü mayhaü udumbaro. || Ja_II:114 ||>@

  @<Ja_II,6.8(=208).2: Mahatã vata te bondi, na ca pa¤¤ā tadåpikā,
                    suüsumāra va¤cito me si, gaccha dāni yathāsukhan ti. || Ja_II:115 ||>@

     Tattha alam etehãti yāni tayā dãpake diņņhāni etehi mayhaü alaü, varaü mayhaü udumbaro ti mayhaü ayam eva udumbararukkho varaü, bondãti sarãraü, tadåpikā ti pa¤¤ā pana te tadåpikā tassa sarãrassa anucchavikā n' atthi, gaccha dāni yathāsukhan ti idāni yathāsukhaü gaccha, n' atthi te hadayan ti.
     Suüsumāro sahassaü parājito viya dukkhã dummano pajjhāyanto attano nivesanaņņhānam eva gato.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhanesi: "Tadā suüsumāro Devadatto ahosi, suüsumārã Ci¤camāõavikā, kapirājā pana aham evā" 'ti. Suüsumārajātakaü.

                      $<9. Kakkarajātaka.>$
     Diņņhā mayā vane rukkhā ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto dhammasenāpati-Sāriputtattherassa saddhivihārikadaharabhikkhuü ārabbha kathesi. So kira attano sarãrassa guttikamme cheko ahosi,


#<[page 161]>#
%<                          9. Kakkarajātakaü. (209.)                   161>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "sarãrassa me na sukhaü bhaveyyā" 'ti bhayena atisãtaü accuõhaü paribhogaü na karoti, "sãtuõhehi sarãraü kilameyyā" 'ti bhayena bahi na nikkhamati, atikilinnauttaõķulāni na bhu¤jati.
Tassa sarãraguttikusalatā saüghamajjhe pākaņā jātā. Dhammasabhāyaü bhikkhå kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso asuko daharo kira sarãraguttikamme cheko" ti. Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave ayaü daharo idān' eva sarãraguttikamme cheko, pubbe pi cheko ahosãti" vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto ara¤¤āyatane rukkhadevatā ahosi. Ath' eko sakuõaluddako ekaü dãpakakakkaraü ādāya vālarajju¤ ca yaņņhi¤ ca gahetvā ara¤¤e kakkare bandhanto ekaü palāyitvā ara¤¤aü paviņņhaü purāõakakkaraü bandhituü ārabhi.
So vālapāse kusalatāya attānam bandhituü na deti, uņņhāy' uņņhāya nilãyati. Luddako attānaü sākhāpallavehi paņicchādetvā punappuna yaņņhi¤ ca pāsa¤ ca oķķeti. Kakkaro taü lajjāpetukāmo mānusiü vācaü nicchāretvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,6.9(=209).1: Diņņhā mayā vane rukkhā assakaõõavibhãņakā,
                    na tāni evaü sakkanti yathā tvaü rukkha sakkasãti. || Ja_II:116 ||>@

     Tass' attho: samma luddako, mayā imasmiü vane jātā bahå assakaõõā ca vibhãņakā ca rukkhā diņņhapubbā, tāni pana rukkhāni yathā tvaü sakkasi saükamasi ito c' ito ca vicarasi evaü na sakkanti na saükamanti na vicarantãti.
     Evaü vatvā puna so kakkaro16 palāyitvā a¤¤attha agamāsi. Tassa palāyitvā gatakāle luddako dutiyaü {gātham āha}:


#<[page 162]>#
%<162                 II. Dukanipāta. 6. Nataüdaëhavagga. (21.)>%

  @<Ja_II,6.9(=209).2: Purāõakakkaro ayaü bhetvā pa¤jaram āgato,
                    kusalo vālapāsānaü apakkamati bhāsatãti. || Ja_II:117 ||>@

     Tattha kusalo vālapāsānan ti vālamayesu pāsesu kusalo attānaü bandhituü adatvā pakkamati c' eva bhāsati ca bhāsitvā ca pana palāto ti.
     Evaü vatvā luddako ara¤¤e caritvā yathāladdhaü ādāya geham eva gato.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā luddako Devadatto ahosi, kakkaro kāyaguttikusalo daharabhikkhu, tassa pana kāraõassa paccakkhato diņņharukkhadevatā aham evā" 'ti.
Kakkarajātakaü.

                      $<10. Kandagalakajātaka.>$
     Ambho ko nāmayaü rukkho ti. Idaü Satthā Veëuvane viharanto Sugatālayaü ārabbha kathesi. Tadā hi Satthā "Devadatto Sugatālayaü akāsãti" sutvā "na bhikkhave idān' eva Devadatto mayhaü anukaronto vināsaü patto, pubbe pi pāpuõi yevā" 'ti vatvā atãtam āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Himavantapadese rukkhakoņņhasakuõayoniyaü nibbatti. Khadiravane va gocaraü gaõhi, Khadiravaniyo ti 'ssa nāmaü ahosi. Tass' eko Kandagalako nāma sahāyo ahosi, so phālibhaddakavane gocaraü gaõhati. So ekadivasaü Khadiravaniyassa santikaü agamāsi. Khadiravaniyo "sahāyo āgato" ti Kandagalakaü gahetvā khadiravanam pavisitvā khadirakhandha¤ ca tuõķena paharitvā rukkhato pāõake nãharitvā adāsi. Kandagalo dinne dinne madhurapåve viya chinditvā khādi. Tassa khādantass' eva māno uppajji: "ayam pi rukkhakoņņhakayoniyaü nibbatto,


#<[page 163]>#
%<                        10. Kandagalakajātaka (210.)                  163>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  aham pi, kim me etena dinnagocarena, sayam eva khadiravane gocaraü gaõhissāmãti" so Khadiravaniyaü āha: "samma, mā tvaü dukkhaü anubhavi, aham eva khadiravane gocaraü gaõhissāmãti". Atha naü so āha: "tvaü samma simbaliphālibhaddakādivane nissāre gocaragahaõakule samuņņhito, khadirā nāma jātasārā thaddhā" ti vatvā "mā te evaü ruccatãti". Kandagalako "kiü dān' āhaü na rukkhakoņņhakayoniyaü nibbatto" ti tassa vacanaü anādiyitvā vegena gantvā khadirarukkhaü tuõķena pahari. Tāvad ev' assa tuõķaü bhijji, akkhãni nikkhamānākārappattāni jātāni, sãsaü phalitaü. So khandhe patiņņhātuü asakkonto bhåmiyaü patitvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,6.10(=210).1: Ambho ko nām' ayaü rukkho sãtappatto sakaõņako
                    yattha ekappahārena uttamaīgaü visāņitan ti. || Ja_II:118 ||>@

     Tattha ambho ko nāmayaü rukkho ti bho Khadiravaniya ko nāma ayaü rukkho ti, konāmo so ti pi pāņho, sãtappatto ti sukhumappatto, yattha ekappahārenā ti yasmiü rukkhe eken' eva pahārena, uttamaīgaü visāņitan ti sãsaü bhinnaü, na kevala¤ ca sãsaü tuõķam pi chinnaü, so vedanāpattatāya khadirarukkhaü kiürukkho nām' eso ti jānituü asakkonto vedanāpatto hutvā imāya gāthāya vippalapi.
     Taü sutvā Khadiravaniyo dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,6.10(=210).2: Acār' utāyaü vitudaü vanāni (Dhp. p.146.)
                    kaņņhaīgarukkhesu asārakesu,
                    athāsadā khadiraü jātasāraü
                    yatth' abbhidā garuëo uttamaīgan ti. || Ja_II:119 ||>@


#<[page 164]>#
%<164                 II. Dukanipāta. 7. Bãraõatthambhakavagga. (22.)>%
     Tattha acārutāyan ti acāri vata ayaü, vitudaü vanānãti nissārasimbaliphālibhaddakavanādãni vitudanto vijjhanto, kaņņhaīgarukkhesu asārakeså 'ti nissāresu phālibhaddakasimbaliādãsu, athāsadā khadiraü jātasāran ti atha potakakālato paņņhāya jātasāraü khadiraü āsadā sampāpuõi, yatthabbhidā garuëo uttamaīgan ti yatthabbhidā ti yasmiü khadire abhindi padālayi, garuëo ti sakuõesu sabbasakuõānaü h' etaü sagāravasappatissavacanaü.
     Iti Khadiravaniyo vatvā "bho Kandagalaka yattha tvaü uttamaīgaü abbhidā khadiro nām' eso sārarukkho" ti āha.
So tatth' eva jãvitakkhayaü pāpuõi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā Kandagalako Devadatto ahosi, Khadiravaniyo pana aham evā" 'ti.
Kandagalakajātakaü. Nataüdaëhavaggo chaņņho.

                      7. BIRAöATTHAMBHAKAVAGGA.

                      $<1. Somadattajātaka.>$
     Akāsi yoggan ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Lāëudāyitheraü ārabbha kathesi. So hi dvinnaü tiõõaü janānaü antare ekavacanam pi sampādetvā kathetuü na sakkoti, sārajjabahulo "a¤¤aü kathessāmãti" a¤¤am eva kathesi. Tassa taü pavattiü bhikkhå dhammasabhāyaü kathentā nisãdiüsu. Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā"


#<[page 165]>#
%<                         1. Somadattajātaka. (211.)                   165>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave Lāëudāyã idān' eva sārajjabahulo pubbe pi sārajjabahulo yevā" ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Kāsiraņņhe a¤¤atarasmiü brāhmaõakule nibbattitvā vayappatto hutvā Takkasilāyaü sippaü uggaõhitvā puna gehaü āgantvā mātāpitunnaü duggatabhāvaü ¤atvā "parihãnaü kulaü patiņņhapessāmãti" mātāpitaro āpucchitvā Bārāõasiü gantvā rājānaü upaņņhāsi. So ra¤¤o piyo ahosi manāpo.
Ath' assa pitu dvãhi yeva goõehi kasiü katvā jãvikaü kappentassa eko goõo mato. So Bodhisattaü upasaükāmitvā "tāta eko goõo mato, kasikammaü na-ppavattati, rājānaü ekaü goõaü yācāhãti" āha. "Tāta nacirass' eva me rājā diņņho, idān' eva goõe yācituü na yuttaü, tumhe yācathā" 'ti. "Tāta tvaü mayhaü sārajjabahulataü na jānāsi, ahaü hi dvinnaü tiõõaü sammukhe kathaü sampādetuü na sakkomi, sace ahaü ra¤¤o santikaü goõaü yācituü gamissāmi imam pi datvā āgamissāmãti". "Tāta, yaü hoti taü hotu, na sakkā mayā rājānaü yācituü, api kho panāhaü tumhe yoggaü kāressāmãti". "Tena hi sādhu maü yoggaü kārehãti". Bodhisatto pitaraü ādāya bãraõatthambhakaü susānaü gantvā tattha tattha tiõakalāpe bandhitvā "ayaü rājā ayaü uparājā ayaü senāpatãti" nāmāni katvā paņipāņiyā pitu dassetvā "tāta tvaü ra¤¤o santikaü gantvā `jayatu mahārājā' 'ti vatvā evaü imaü gāthaü vatvā goõaü yāceyyāthā" 'ti gāthaü uggaõhāpesi:
              Dve me goõā mahārāja yehi khettaü kasāmase,
              tesu eko mato deva, dutiyaü dehi khattiyā 'ti.


#<[page 166]>#
%<166                 II. Dukanipāta. 7. Bãraõatthambhakavagga. (22.)>%
     Brāhmaõo ekena saüvaccharena imaü gāthaü paguõaü katvā Bodhisattaü āha: "tāta Somadatta, gāthā me paguõā jātā, idāni taü ahaü yassa kassaci santike vattuü sakkomi, ra¤¤o maü santikaü nehãti". So "sādhu tātā" 'ti tathāråpaü paõõākāraü gāhāpetvā pitaraü ra¤¤o santikaü nesi. Brāhmaõo "jayatu mahārājā" 'ti vatvā paõõākāraü adāsi. Rājā "ayan te Somadatta brāhmaõo kiü hotãti" āha. "Pitā me mahārājā" 'ti. "Ken' atthenāgato" ti. Tasmiü khaõe brāhmaõo goõaü yācanatthāya gāthaü vadanto:
              Dve me goõā mahārāja yehi khettaü kasāmase,
              tesu eko mato deva, dutiyaü gaõha khattiyā 'ti
āha. Rājā brāhmaõena virajjhitvā kathitabhāvaü ¤atvā sitaü katvā "Somadatta tumhākaü gehe bahå ma¤¤e goõā" ti āha.
"Tumhehi dinnā bhavissanti mahārājā" 'ti. Rājā Bodhisattassa tussitvā brāhmaõassa soëasa goõe alaükārabhaõķake nivāsanagāmaü c' assa brahmadeyyaü datvā mahantena yasena brāhmaõaü uyyojesi. Brāhmaõo sabbasetasindhavayuttaü ratham āruyha mahantena parivārena gāmaü agamāsi. Bodhisatto pitarā saddhiü rathe nisãditvā gacchanto "tāta, ahaü tumhe sakalasaüvaccharaü yoggaü kāresiü, sanniņņhānakāle pana tumhākaü goõaü ra¤¤o adatthā" 'ti vatvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,7.1(=211).1: Akāsi yoggaü dhuvam appamatto
                    saüvaccharaü bãraõatthambhakasmiü,
                    vyākāsi sa¤¤aü parisaü vigayha,
                    na niyyamo tāyati appapa¤¤an ti. || Ja_II:120 ||>@

     Tattha akāsi yoggaü dhuvaü appamatto saüvaccharaü bãraõatthambhakasmin ti tvaü niccaü appamatto bãraõatthambhake susāne yoggaü akāsi,


#<[page 167]>#
%<                      2. Ucchiņņhabhattajātaka. (212.)                167>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  vyākāsi sa¤¤aü parisaü vigayhā 'ti atha ca pana parisaü vigāhitvā taü sa¤¤aü viakāsi vikāraü akāsi parivattayãti attho, na niyyamo tāyati appapa¤¤an ti appapa¤¤aü nāma puggalaü niyyamo yoggā ciõõacaraõaü na tāyati na rakkhatãti.
     Ath' assa vacanaü sutvā brāhmaõo dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,7.1(=211).2: Dvayaü yācanako tāta Somadatta nigacchati:
                    alābhaü dhanalābha¤ ca, evaüdhammā hi yācanā ti. || Ja_II:121 ||>@

     Tattha evaüdhammā hi yācanā ti yācanā hi evaüsabhāvā ti.
     Satthā "na bhikkhave Lāëudāyã idān' eva sārajjabahulo pubbe pi sārajjabahulo" ti imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā Somadattassa pitā Lāëudāyã ahosi, Somadatto pana aham evā" 'ti. Somadattajātakaü.

                      $<2. Ucchiņņhabhattajātaka.>$
     A¤¤o uparimo vaõõo ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto purāõadutiyikapalobhaü ārabbha kathesi. So hi bhikkhu Satthārā "saccaü kira tvaü bhikkhu ukkaõņhito" ti puņņho "saccan" ti vatvā "ko taü ukkaõņhāpesãti" vutte "purāõadutiyikā" ti āha.
Atha naü Satthā "bhikkhu, ayan te itthi anatthakārikā pubbe pi attano jārassa ucchiņņhakaü bhojesãti" vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto ekasmiü bhikkhaü caritvā jãvikakappake kapaõe naņakakule nibbattitvā vayappatto duggato dåråpako hutvā bhikkhaü caritvā jãvikaü kappesi. Tadā Kāsiraņņhe ekasmiü gāmake ekassa brāhmaõassa brāhmaõã dussãlā pāpadhammā atãtacāraü carati. Ath' ekadivasaü kenacid eva karaõãyena brāhmaõe bahigate tassā jāro taü khaõaü oloketvā taü gehaü pāvisi.


#<[page 168]>#
%<168                 II. Dukanipāta. 7. Bãraõatthambhakavagga. (22.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Sā tena saddhiü caritvā "muhuttaü bhu¤jitvā va gamissāmãti" bhattaü sampādetvā såpabya¤janasampannaü uõhabhattaü vaķķhetvā "tvaü bhu¤jā" 'ti tassa datvā sayaü brāhmaõassa āgamanaü olokayamānā dvāre aņņhāsi.
Bodhisatto brāhmaõiyā jārassa bhu¤janaņņhāne piõķaü paccāsiüsanto aņņhāsi. Tasmiü khaõe brāhmaõo gehābhimukho āgacchati.
Brāhmaõã taü āgacchantaü disvā vegena pavisitvā "uņņhehi, brāhmaõo āgacchatãti" jāraü koņņhe otāretvā brāhmaõassa pavisitvā nisinnakāle phalakaü upanetvā hatthadhovanaü datvā itarena bhuttāvasiņņhassa sãtabhattassa upari uõhaü bhattaü vaķķhetvā brāhmaõassa adāsi. So bhatte hatthaü otāretvā upari uõhaü heņņhā bhattaü sãtalaü disvā cintesi "iminā a¤¤assa bhuttādhikena ucchiņņhabhattena bhavitabban" ti so brāhmaõiü pucchanto paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,7.2(=212).1: A¤¤o uparimo vaõõo a¤¤o vaõõo ca heņņhimo,
                    brāhmaõi tv-eva pucchāmi: kiü heņņhā ki¤ ca åpariti. || Ja_II:122 ||>@

     Tattha vaõõo ti ākāro, ayaü hi uparimassa uõhabhāvaü heņņhimassa ca sãtalabhāvaü pucchanto evam āha, kiü heņņhā ki¤ ca uparãti vaķķhitabhattena nāma upari sãtalena heņņhā uõhena bhavitabbaü, ida¤ ca na tādisaü, tena taü pucchāmi: kena kāraõena uparibhattaü uõhaü heņņhimaü sãtalan ti.
     Brāhmaõã attano katakammassa uttānabhāvabhayena brāhmaõe punappunaü kathente pi tuõhã yeva ahosi. Tasmiü khaõe naņaputtassa etad ahosi: "koņņhe nisãdāpitapurisena jārena bhavitabbaü, iminā gehasāmikena, brāhmaõã pana attanā katakammassa pākaņabhāvabhayena ki¤ci na kathesi, handāhaü imissā kammaü pakāsetvā jārassa koņņhake nisãdāpitabhāvaü brāhmaõassa kathessāmãti" so brāhmaõassa gehā nikkhantakālato paņņhāya itarassa gehapavesanaü aticaraõaü aggabhattabhu¤janaü brāhmaõiyā dvāre ņhatvā maggaü olokanaü itarassa koņņhe otāritabhāvan ti sabban taü pavattiü ācikkhitvā dutiyaü gātham āha:


#<[page 169]>#
%<                           3. Bharujātaka. (213.)                     169>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 

  @<Ja_II,7.2(=212).2: Ahaü naņo 'smi bhaddante, bhikkhako 'smi idhāgato,
                    ayaü hi koņņham otiõõo ayaü so yaü gavesasãti. || Ja_II:123 ||>@

     Tattha ahaü naņo smi bhaddante ti sāmi ahaü naņajātiko, bhikkhako smi idhāgato ti sv-āhaü imaü ņhānaü bhikkhako bhikkhaü pariyesamāno āgato 'smi, ayaü hi koņņham otiõõo ti ayaü pana etissā jāro imaü bhattaü bhu¤janto bhayena koņņhaü otiõõo, ayaü so yaü gavesasãti yaü tvaü kassa nu kho iminā ucchiņņhakena bhavitabban ti gavesasi ayaü so.
     Cåëāya naü gahetvā koņņhā nãharitvā yathā ca na pun' evaråpaü pāpaü karoti tathā assa satiü janehãti vatvā pakkāmi. Brāhmaõo ubho pi te yathā na pun' evaråpaü pāpaü karonti tajjanapothanehi tathā sikkhāpetvā yathākammaü gato.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne ukkaõņhito sotāpattiphale patiņņhahi) "Tadā brāhmaõã purāõadutiyikā ahosi, brāhmaõo ukkaõņhito, naņaputto pana aham evā" 'ti. Ucchiņņhabhattajātakaü.

                      $<3. Bharujātakaü.>$
     Isãnam antaraü katvā ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Kosalarājānaü ārabbha kathesi. Bhagavato hi bhikkhusaüghassa ca lābhasakkāro mahā ahosi, yathāha: Tena kho pana samayena Bhagavā sakkato hoti garukato mānito påjito apacito lābhã cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü, bhikkhusaügho pi kho sakkato hoti --pe-- parikkhārānaü, a¤¤atitthiyā pana paribbājakā na sakkatā honti --pe-- parikkhārānan ti. Te evaü parihãnalābhasakkārā ahorattaü gåëhasannipātaü katvā mantayanti: "samaõassa Gotamassa uppannakālato paņņhāya mayaü hatalābhasakkārā jātā,


#<[page 170]>#
%<170                 II. Dukanipāta. 7. Bãraõatthambhakavagga. (22.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  samaõo ca Gotamo lābhaggayasaggapatto jāto, kena nu kho kāraõen' assa esā sampattãti". Tatth' eko evam āha: "samaõo Gotamo sakala-Jambudãpassa uttamaņņhāne bhåmisãse vasati, ten' assa lābhasakkāro uppajjatãti", sesā: "atth' etaü kāraõaü, mayam pi Jetavanapiņņhe titthiyārāmaü kārema, evaü lābhino bhavissāmā" 'ti āhaüsu. Te sabbe pi "evam etan" ti sanniņņhānaü katvā "sace pana mayaü ra¤¤o anārocetvā ārāmaü kāressāma bhikkhå vāressanti, lābhaü labhitvā abhijjanako nāma n' atthi, tasmā ra¤¤o la¤caü datvā ārāmaņņhānaü gaõhissāmā" 'ti sammantetvā upaņņhāke yācitvā ra¤¤o satasahassaü datvā "mahārāja mayaü Jetavanapiņņhiyaü titthiyārāmaü karissāma, sace bhikkhå `kātuü na dassāmā' 'ti tumhākaü ārocenti tesaü paņivacanaü na dātabban" ti āhaüsu. Rājā la¤calobhena "sādhå" 'ti sampaņicchi. Titthiyā rājānaü saügaõhitvā vaķķhakiü pakkosāpetvā kammaü paņņhapesuü. Mahāsaddo ahosi. Satthā "ke pan' ete ânanda uccāsaddā mahāsaddā" ti pucchi "a¤¤atitthiyā bhante Jetavanapiņņhiyaü titthiyārāmaü kārenti, tatth' eso saddo" ti "ânanda na taü ņhānaü titthiyārāmassa anucchavikaü, titthiyā uccāsaddakāmā, na sakkā tehi saddhiü vasitun" ti vatvā bhikkhusaüghaü sannipātetvā "gacchatha bhikkhave ra¤¤o ācikkhitvā titthiyārāmakaraõaü nivārethā" 'ti āha. Bhikkhusaügho gantvā ra¤¤o nivesanadvāre aņņhāsi.
Rājā saüghassa āgatabhāvaü sutvāpi "titthiyārāmaü nissāya āgatā bhavissantãti" la¤cassa gahitattā "rājā gehe n' atthãti" vadāpesi.
Bhikkhå gantvā Satthu ārocesuü. Satthā "la¤caü nissāya evaü karotãti" dve aggasāvake pesesi. {Rājā} tesam pi āgatabhāvaü sutvā tath' eva vadāpesi. Te pi āgantvā Satthu ārocesuü. Satthā "na idāni Sāriputta rājā gehe nisãdituü labhissati, bahi nikkhamissatãti" punadivase pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya pa¤cahi bhikkhusatehi saddhiü ra¤¤o nivesanadvāraü agamāsi. Rājā sutvā pāsādā otaritvā pattaü gahetvā Satthāraü pavesetvā Buddha-pamukhassa saüghassa yāgukhajjakaü datvā Satthāraü vanditvā ekamantaü nisãdi. Satthā ra¤¤o ekaü pariyāyadhammadesanaü ārabhanto "mahārāja porāõakarājāno la¤caü gahetvā sãlavante a¤¤ama¤¤aü kalahaü kāretvā attano raņņhassa asāmino hutvā mahāvināsaü pāpuõiüså" 'ti vatvā tena yācito atãtaü āhari:


#<[page 171]>#
%<                           3. Bharujātaka. (213.)                     171>%
     Atãte Bharuraņņhe Bharurājā nāma rajjaü kāresi.
Tadā Bodhisatto pa¤cābhi¤¤āaņņhasamāpattilābhã gaõasatthā tāpaso hutvā Himavantapadese ciraü vasitvā loõambilasevanatthāya pa¤casatatāpasaparivuto Himavantā otaritvā anupubbena Bharunagaraü patvā tattha {piõķāya} caritvā nagarā nikkhamitvā uttaradvāre sākhāviņapasampannassa vaņarukkhassa måle nisãditvā bhattakiccaü katvā tatth' eva rukkhamåle vāsaü kappesi. Evaü tasmiü isigaõe tatth' eva vasante addhamāsaccayena a¤¤o gaõasatthā pa¤casataparivāro āgantvā nagare bhikkhāya caritvā nagarā nikkhamitvā dakkhiõadvāre tādisass' eva vaņarukkhassa måle nisãditvā bhattakiccaü katvā tatth' eva vāsaü kappesi. Iti te dve pi isigaõā tattha yathābhirantaü viharitvā Himavantam eva agamaüsu. Tesaü gatakāle dakkhiõadvāre vaņarukkho sukkhi. Punavāre tesu āgacchantesu dakkhiõadvāre vaņarukkhavāsino paņhamataraü āgantvā attano vaņarukkhassa sukkhabhāvaü ¤atvā bhikkhāya caritvā nagarā nikkhamitvā uttaradvāre vaņarukkhamålaü gantvā bhattakiccaü katvā tattha vāsaü kappesuü. Itare pana isayo pacchā āgantvā nagare bhikkhāya caritvā attano rukkhamålam eva gantvā bhattakiccaü katvā vāsaü kappesuü. Te "na so tumhākaü rukkho, amhākaü rukkho" ti rukkhaü nissāya a¤¤ama¤¤aü kalahaü kariüsu. Kalaho mahā ahosi: eke "amhākaü paņhamavasitaņņhānaü tumhe na labhissathā" 'ti vadanti, eke "mayaü imasmiü vāre paņhamataraü idhāgatā, tumhe na labhissathā" 'ti vadanti. Iti te "mayaü sāmino, mayaü sāmino" ti kalahaü karontā rukkhamålass' atthāya rājakulaü agamaüsu. Rājā paņhamaü vutthaisigaõa¤ ¤eva sāmikaü akāsi.


#<[page 172]>#
%<172                 II. Dukanipāta. 7. Bãraõatthambhakavagga. (22.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Itare "na `idāni mayaü imehi parājitā' ti attānaü vadāpessāmā" ti dibbacakkhunā oloketvā ekaü cakkavattiparibhogaü rathapa¤jaraü disvā āharitvā ra¤¤o la¤caü datvā "mahārāja amhe pi sāmike karohãti" āhaüsu. Rājā la¤caü gahetvā "dve pi gaõā vasantå" 'ti dve pi sāmike akāsi. Itare isayo tassa rathapa¤jarassa ratanacakkān' āharitvā la¤caü datvā "mahārāja amhe yeva sāmike karohãti" āhaüsu. Rājā tathā akāsi. Isigaõā "amhehi vatthukāme ca kilesakāme ca pahāya pabbajitehi rukkhamålassa kāraõā kalahaü karontehi la¤caü dadantehi ayuttaü katan" ti vippaņisārino hutvā vegena palāyitvā Himavantam eva agamaüsu. Sakala-Bharuraņņhavāsiniyo devatā ekato hutvā "sãlavante kalahaü karontena ra¤¤ā ayuttaü katan" ti Bharura¤¤o kujjhitvā tiyojanasatikaü Bharuraņņhaü samuddaü ubbattetvā araņņham akaüsu. Iti ekaü Bharurājānaü nissāya sakalaraņņhavāsino vināsaü pattā ti.
     Satthā idaü atãtaü āharitvā abhisambuddho hutvā imā gāthā avoca:

  @<Ja_II,7.3(=213).1: Isãnam antaraü katvā Bharurājā ti me sutaü
                    ucchinno, saha raņņhena sa rājā vibhavaü gato. || Ja_II:124 ||>@

  @<Ja_II,7.3(=213).2: Tasmā hi chandāgamanaü na-ppasaüsanti paõķitā,
                    aduņņhacitto bhāseyya giraü saccåpasaühitan ti. || Ja_II:125 ||>@

     Tattha antaraü katvā ti chandāgativasena vivaraü katvā, Bharurājā ti Bharuraņņhe rājā, iti me sutan ti iti mayā pubbe etaü sutaü, tasmā hi chandāgamanan ti yasmā hi chandāgamanaü gantvā Bharurājā saha raņņhena ucchinno tasmā chandāgamanaü paõķitā na-ppasaüsanti, aduņņhacitto ti kilesehi adusitacitto hutvā bhāseyya, saccåpasaühitan ti sabhāvanissitaü atthanissitaü kāraõanissitam eva giraü bhāseyya,


#<[page 173]>#
%<                         4. Puõõanadãjātaka. (214.)                   173>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  ye hi tattha Bharura¤¤o la¤caü gaõhantassa ayuttaü etan ti paņikkosantā saccåpasaühitaü giraü bhāsiüsu tesaü ņhitaņņhānaü Nāëikeradãpe ajjāpi{} dãpakasahassaü{} pa¤¤āyatãti.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā "mahārāja, chandavasikena nāma na bhavitabbaü, dve pabbajitagaõe kalahaü kāretuü na vaņņatãti" vatvā jātakaü samodhānesi: "Ahaü tena samayena jeņņhakaisi ahosin" ti. Rājā Tathāgatassa bhattakiccaü katvā gatakāle manusse pesetvā titthiyārāmaü viddhaüsāpesi, titthiyā appatiņņhā ahesuü.
Bharujātakaü.

                      $<4. Puõõanadãjātaka.>$
     Puõõaü nadin ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto pa¤¤āpāramiü ārabbha kathesi. Ekasmiü hi samaye dhammasabhāyaü bhikkhå Tathāgatassa pa¤¤aü ārabbha kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso Sammāsambuddho mahāpa¤¤o puthupa¤¤o hāsupa¤¤o javanapa¤¤o tikkhapa¤¤o nibbedhikapa¤¤o upāyapa¤¤āya samannāgato" ti. Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave idān' eva pubbe pi Tathāgato pa¤¤avā upāyakusalo yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto purohitakule nibbattitvā vayappatto Takkasilāyaü sabbasippāni uggaõhitvā pitu accayena purohitaņņhānaü labhitvā Bārāõasira¤¤o atthadhammānusāsako ahosi. Aparabhāge rājā paribhedakānaü kathaü gahetvā kuddho "mā mama santike vasãti" Bodhisattaü Bārāõasito pabbājesi. Bodhisatto puttadāraü gahetvā ekasmiü Kāsigāmake vāsaü kappesi.
Aparabhāge rājā tassa guõaü saritvā "mayhaü ka¤ci pesetvā ācariyaü pakkosituü na yuttaü, ekaü pana gāthaü bandhitvā paõõaü likhitvā kākamaüsaü pacāpetvā paõõa¤ ca maüsa¤ ca setavatthena paliveņhetvā rājamuddikāya la¤chetvā pesessāmi,


#<[page 174]>#
%<174                 II. Dukanipāta. 7. Bãraõatthambhakavagga. (22.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  yadi paõķito bhavissati paõõaü vācetvā kākamaüsabhāvaü ¤atvā āgamissati, noce nāgamissatãti" so "puõõaü nadin" ti imaü gāthaü paõõe likhi:

  @<Ja_II,7.4(=214).1: Puõõaü nadiü yena ca peyyam āhu
                    jātaü yavaü yena ca guyham āhu
                    dåraü gataü yena ca avhayanti
                    so ty-āgato handa ca bhu¤ja brāhmaõā 'ti. || Ja_II:126 ||>@

     Tattha puõõaü nadiü yena ca peyyamāhå ti kākapeyyā nadãti vadantā yena puõõaü nadiü peyyam āhu, na hi apuõõā nadã kākapeyyā ti vuccati, yadāpi nadã tãre ņhatvā gãvaü pasāretvā kākena pātuü sakkā hoti tadā naü kākapeyyā ti vadanti, jātaü yavaü yena ca guyhamāhå 'ti yavan ti desanāsãsamattaü, idha pana sabbam pi jātaü uggataü sampannaü taruõasassaü adhippetaü, taü hi yadā antopaviņņhakākaü paņicchādetuü sakkoti tadā guyhatãti guyhaü, kiü gåhati kākaü iti kākassa guyhaü kākaguyhan ti taü vadamānā kākena guyhavacanassa kāraõabhåtena guyhan ti vadanti, tena vuttaü: yena ca guyham āhå 'ti, dåraü gataü yena ca avhayantãti dåraü gataü vippavutthaü piyapuggalaü yaü āgantvā nilãnaü disvā sace itthannāmo āgacchati vassa kākā ti vā vassanta¤ ¤eva vā sutvā yathā kāko vassati itthannāmo āgamissatãti evaü vadantā yena ca avhayanti kathenti mantenti udāharantãti attho, so tyāgato ti so te ānãto, handa ca bhu¤ja brāhmaõā ti gaõha brāhmaõa bhu¤jassu naü khāda kākamaüsan ti attho.
     Iti rājā imaü gāthaü paõõe likhitvā Bodhisattassa pesesi.
So paõõaü vācetvā "rājā maü daņņhukāmo" ti vatvā dutiyaü gātham āha:


#<[page 175]>#
%<                          5. Kacchapajātaka. (215.)                   175>%

  @<Ja_II,7.4(=214).2: Yato maü saratã rājā vāyasam pi pahetave
                    haüsā ko¤cā mayårā ca asatã yeva pāpiyā ti. || Ja_II:127 ||>@

     Tattha yato maü saratã rājā vāyasam pi pahetave ti yadā rājā vāyasamaüsaü labhitvā taü pahetuü maü sarati, haüsā ko¤cā mayårā cā 'ti yadā pan' assa ete haüsādayo upanãtā bhavissanti etāni haüsādãni lacchati tadā maü kasmā na sarissatãti, Aņņhakathāyaü pana haüsako¤camayårānan ti pāņho, so sundarataro, imesaü haüsādãnaü maüsaü labhitvā kasmā maü na sarissatãti c' ev' assa attho, asatã yeva pāpiyā ti yaü vā taü vā labhitvā saraõaü sundaraü, lokasmiü pana asati yeva pāpiyā, asaraõaü yeva hãnaü lāmakaü, ta¤ ca amhākaü ra¤¤o n' atthi, sarati maü rājā, āgamanaü me paccāsiüsati, tasmā gamissāmãti
     yānaü yojāpetvā gantvā rājānaü passi. Rājā tussitvā purohitaņņhāne yeva patiņņhāpesi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā rājā ânando ahosi, purohito pana aham evā" 'ti. Puõõanadãjātakaü.

                      $<5. Kacchapajātaka.>$
     Avadhã vata attānan ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Kokālikaü ārabbha kathesi. Vatthuü Mahātakkārijātake āvibhavissati. Tadā pana Satthā "na bhikkhave Kokāliko idān' eva vācāya hato pubbe pi hato yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto amaccakule nibbattitvā vayappatto tassa atthadhammānusāsako ahosi. So pana rājā bahubhāõã ahosi, tasmiü kathente a¤¤esaü vacanassa okāso nāma n' atthi.


#<[page 176]>#
%<176                 II. Dukanipāta. 7. Bãraõatthambhakavagga. (22.)>%
Bodhisatto tassa taü bahubhāõitaü hāretukāmo ekaü upāyaü upadhārento vicarati. Tasmiü ca kāle Himavantapadese ekasmiü sare kacchapo vasati. Dve haüsapotakā gocarāya carantā tena saddhiü vissāsaü akaüsu. Te daëhavissāsikā hutvā ekadivasaü kacchapaü āhaüsu: "samma kacchapa, amhākaü Himavante Cittakåņapabbatatale Ka¤canaguhāya vasanaņņhānaü ramaõãyo padeso, gacchasi amhākaü saddhin" ti. "Ahaü kin ti katvā gamissāmãti". "Mayaü taü gahetvā gamissāma, sace tvaü mukhaü rakkhituü sakkhissasi kassaci ki¤ci na kathessasãti". "Rakkhissāmi, gahetvā maü gacchathā" 'ti.
Te "sādhå" 'ti vatvā ekaü daõķakaü kacchapena ķasāpetvā sayaü tassa ubho koņiyo ķasitvā ākāsaü pakkhandiüsu. Taü tathā haüsehi nãyamānaü gāmadārakā disvā "dve haüsā kacchapaü daõķakena harantãti" āhaüsu. Kacchapo "yadi maü sahāyakā nenti tumhākaü ettha kiü duņņhaceņakā" ti vattukāmo haüsānaü sãghavegatāya Bārāõasãnagare rājanivesanassa uparibhāgaü sampattakāle daņņhaņņhānato daõķakaü vissajjetvā ākāsaügaõe patitvā dvebhāgo ahosi. "Kacchapo ākāsaügaõe patitvā dvedhā bhinno" ti ekakolāhalaü ahosi. Rājā Bodhisattaü ādāya amaccaparivuto taü ņhānaü gantvā kacchapaü disvā Bodhisattaü pucchi: "paõķita kin ti katva esa patito" ti. Bodhisatto "cirapaņikaükho 'haü rājānaü ovaditukāmo upāyaü upadhārento carāmi, iminā kacchapena haüsehi saddhiü vissāso kato bhavissati, tehi `imaü Himavantaü nessāmā' 'ti daõķakaü ķasāpetvā ākāse pakkhantehi bhavitabbaü, atha iminā kassaci vacanaü sutvā arakkhitamukhatāya ki¤ci vattukāmena daõķako vissaņņho bhavissati,


#<[page 177]>#
%<                          5. Kacchapajātaka. (215.)                   177>%
evaü ākāsato patitvā jãvitakkhayaü patten' etena bhavitabban" ti cintetvā "āma mahārāja atimukharā nāma apariyantavacanā evaråpaü dukkhaü pāpuõanti yevā" 'ti vatvā imā gāthā avoca:

  @<Ja_II,7.5(=215).1: Avadhã vata attānaü
                    kacchapo vyāharaü giraü,
                    suggahãtasmiü kaņņhasmiü
                    vācāya sakiyā vadhi. || Ja_II:128 ||>@

  @<Ja_II,7.5(=215).2: Etam pi disvā naraviriyaseņņha
                    vācaü pamu¤ce kusalaü nātivelaü,
                    passasi bahubhāõena
                    kacchapaü vyasanaü gatan ti. || Ja_II:129 ||>@

     Tattha avadhã vatā 'ti ghātesi vata, vyāharan ti vyāharanto, suggahãtasmiü kaņņhasmin ti mukhena suņņhu ķasitvā gahite daõķake, vācāya sakiyā vadhãti mukharatāya akāle vācaü nicchārento daņņhaņņhānaü vissajjetvā tāya sakāya vācāya attānaü vadhi ghātesi, evam esa jãvitakkhayam patto na a¤¤athā; etam pi disvā ti etam pi kāraõaü disvā, naraviriyaseņņhā 'ti naresu viriyena seņņha uttamaviriya rājavara, vācaü pamu¤ce kusalaü nātivelan ti saccādipaņisa¤¤uttaü kusalam eva paõķito puriso mu¤ceyya nicchāreyya, tam pi hitaü kālayuttaü na ativelaü atikkantakāle apariyantavācaü na bhaõeyya, passasãti nanu paccakkhato passasi, bahubhāõenā 'ti bahubhāõena, kacchapaü vyasanaü gatan ti etaü kacchapaü jãvitakkhayaü pattan ti.
     Rājā "maü sandhāya bhāsatãti" ¤atvā "amhe sandhāya kathesi paõķitā" 'ti āha. Bodhisatto "mahārāja, tvaü vā hoti a¤¤o vā yo koci, pamāõātikkantaü bhāsanto evaråpaü vyasanaü pāpuõātãti" pākaņaü katvā kathesi. Rājā tato paņņhāya viramitvā mandabhāõã ahosi.


#<[page 178]>#
%<178                 II. Dukanipāta. 7. {Bãraõatthambhakavagga}. (22.)>%
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā kacchapo Kokāliko ahosi, dve haüsapotakā dve mahātherā, rājā ânando, amaccapaõķito pana aham evā" 'ti. Kacchapajātakaü.

                      $<6. Macchajātaka.>$
     Na māyam aggi tapatãti. Idaü Satthā Jetavane viharanto purāõadutiyikapalobhanaü ārabbha kathesi. Taü hi bhikkhuü Satthā "saccaü kira tvaü bhikkhu ukkaõņhito" ti pucchi, "saccaü bhante" ti vutte "kena ukkaõņhāpito sãti" puņņho "purāõadutiyikāyā" 'ti āha. Atha naü Satthā "ayan te bhikkhu itthi anatthakārikā, pubbe pi tvaü etaü nissāya sålena vijjhitvā aīgāresu pacitvā khāditabbataü patto paõķite nissāya jãvitaü alatthā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto tassa purohito ahosi. Ath' ekadivasaü kevaņņā jāle laggaü macchaü uddharitvā uõhavālikāpiņņhe ņhapetvā "aīgāresu naü pacitvā khādissāmā" 'ti sålaü tacchesuü.
Maccho macchiü ārabbha paridevamāno imā gāthā avoca:

  @<Ja_II,7.6(=216).1: Na m' āyaü aggi tapati na sålo sādhu tacchito,
                    ya¤ ca maü ma¤¤atã macchã `a¤¤aü so ratiyā gato' || Ja_II:130 ||>@

  @<Ja_II,7.6(=216).2: So maü dahati rāgaggi cittaü c' åpatapeti maü,
                    jālino mu¤cath' ayirā maü, na kāme ha¤¤ate kvacãti. || Ja_II:131 ||>@

     Tattha na māyamaggi tapatãti na maü ayaü aggi tapati na tāpaü janeti, na socayatãti attho, na sålo ti ayaü sålo pi sādhu tacchito maü na tapati, na me sokaü uppādeti, ya¤ ca maü ma¤¤atãti yaü pana macchã evaü ma¤¤eti: a¤¤aü macchiü so pa¤cakāmaguõaratiyā gato ti bhaõati tad eva maü tapati socayati,


#<[page 179]>#
%<                6. Macchajātaka. (216) 7. Seggujātaka. (217.)         179>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  so maü dahatãti yo pan' esa rāgaggi so maü dahati jhāpeti, cittaü cåpatapeti man ti rāgasampayuttakaü mama cittam eva maü ca upatāpeti kilameti viheņheti, jālino ti kevaņņe ālapati, te hi jālassa atthitāya jālino ti vuccanti, mu¤catha ayirā man ti mu¤catha maü sāmino ti yācati, na kāme ha¤¤ate kvacãti kāme ti kāme patiņņhito kāmena nãyamāno satto na kvaci ha¤¤ati, na hi taü tumhādisā hanituü anucchavikā ti paridevati, athavā kāme ti hetuvacane bhummaü, kāmahetu macchiü anubandhamāno nāma na kvaci tumhādisehi ha¤¤atãti paridevati.
     Tasmiü khaõe Bodhisatto nadãtãraü gato tassa macchassa paridevitaü sutvā kevaņņe upasaükamitvā taü macchaü mocesi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne ukkaõņhito sotāpattiphale patiņņhahi) "Tadā macchã purāõadutiyikā ahosi, ukkaõņhitabhikkhu maccho, purohito pana aham evā" 'ti. Macchajātakaü.

                      $<7. Seggujātaka.>$
     Sabbo loko ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü paõõikaupāsakaü ārabbha kathesi. Vatthuü Ekanipāte vitthāritam eva. Idha pana Satthā taü upāsakaü "kiü upāsaka cirassaü āgato sãti" pucchi, "dhãtā me bhante niccapahasitamukhã, tam ahaü vãmaüsitvā ekassa kuladārakassa adāsiü, tattha itikattabbatāya tumhākaü dassanāya āgantuü okāsaü na labhin" ti āha. Atha naü Satthā "na kho upāsaka idān' ev' esā sãlavatã pubbe pi sãlavatã, tva¤ ca pana na idān' ev' etaü vãmaüsasi pubbe pi vãmaüsasi yevā" 'ti vatvā tena yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto rukkhadevatā ahosi. Tadā ayam eva paõõikaupāsako "dhãtaraü vãmaüsissāmãti" ara¤¤aü netvā kilesavasena icchanto viya hatthe gaõhi.


#<[page 180]>#
%<180                 II. Dukanipāta. 7. {Bãraõatthambhakavagga}. (22.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Atha naü paridevamānaü paņhamagāthāya ajjhabhāsi:

  @<Ja_II,7.7(=217).1: Sabbo loko attamano ahosi,
                    akovidā gāmadhammassa Seggu,
                    komāriko nāma tav' ajja dhammo
                    yaü tvaü gahitā pavane parodasãti. || Ja_II:132 ||>@

     Tattha sabbo loko attamano ahosãti amma sakalo sesasattaloko etissā kāmasevanāya attamano jāto, akovidā gāmadhammassa Seggå ti tassā nāmaü, tena tvaü pana amma Seggu akovidā gāmadhammassa imasmiü gāmadhamme vasaladhamme akusalāsãti vuttaü hoti, komāriko nāma tavajja dhammo ti amma kumāriko nām' esa tava ajja sabhāvo, yaü tvaü gahitā pavane parodasãti tvaü mayā imasmiü pavane santhavavasena hatthe gahitā parodasi na sampaņicchasi, ko esa tava sabhāvo, kiü kumārikā yeva tvan ti pucchati.
     Taü sutvā kumārikā "āma tāta, kumārikā yevāhaü, nāhaü methunadhammaü nāma jānāmãti" vatvā paridevamānā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,7.7(=217).2: Yo dukkhaphuņņhāya bhaveyya tāõaü
                    so me pitā dåbhi vane karoti,
                    sā kassa kandāmi vanassa majjhe,
                    yo tāyitā so sahasā karotãti. || Ja_II:133 ||>@

     Sā heņņhā kathitā yeva.
     Iti so paõõiko tadā dhãtaraü vãmaüsitvā gehaü netvā kuladārakassa datvā yathākammaü gato.
     Satthā imaü desanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne paõõikaupāsako sotāpattiphale patiņņhahi) "Tadā dhãtā dhãtā yeva pitā pitā yeva ahosi, tassa pana kāraõassa paccakkhakārikā rukkhadevatā aham evā" 'ti. Seggujātakaü.


#<[page 181]>#
%<                         8. {Kåņavāõijajātaka}. (218.)                   181>%

                      $<8. Kåņavāõijajātaka.>$
     Saņhassa sāņheyyamidan ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü kåņavāõijaü ārabbha kathesi. Sāvatthivāsino hi kåņavāõijo ca paõķitavāõijo ca dve janā pattikā hutvā pa¤casakaņasatāni bhaõķassa påretvā pubbantato aparantaü vicaramānā vohāraü katvā bahulābhaü labhitvā Sāvatthiü paccāgamiüsu. Paõķitavāõijo kåņavāõijaü āha: "samma bhaõķaü bhājemā" 'ti. Kåņavāõijo "ayaü dãgharattaü dukkhaseyyāya dubbhojanena kilanto attano ghare nānaggarasaü bhattaü bhu¤jitvā ajãrakena marissati, atha sabbaü p' etaü bhaõķaü mayhaü bhavissatãti" cintetvā "nakkhattaü na manāpaü divaso na manāpo, sve jānissāmi punadivase jānissāmãti" kālaü khepeti. Atha naü paõķitavāõijo nippãëetvā bhājetvā gandhamālaü ādāya Satthu santikaü gantvā Satthāraü påjetvā vanditvā ekamantaü nisãdi.
Satthā "kadā āgato sãti" pucchi, "addhamāsamatto me bhante āgatassā" 'ti vatvā atha "kasmā evaü papa¤cetvā Buddhupaņņhānaü āgato sãti" puņņho taü pavattiü ārocesi. Satthā "na kho upāsaka idān' eva pubbe p' eso kåņavāõijo yevā" ti vatvā tena yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto amaccakule nibbattitvā vayappatto vinicchayāmacco ahosi. Tadā gāmavāsã ca nagaravāsã cā 'ti dve vāõijā mittā ahesuü. Gāmavāsã nagaravāsissa santike pa¤ca phālasatāni ņhapesi. So te phāle vikkiõitvā målaü gahetvā phālānaü ņhapitaņņhāne måsikavaccaü ākiritvā ņhapesi. Aparabhāge gāmavāsã āgantvā "phālaü me dehãti" āha. Kåņavāõijo "phālā te måsikāhi khāditā" ti måsikavaccaü dassesi. Itaro "khāditā va hontu, måsikehi khādite kiü sakkā kātun" ti nahānatthāya tassa puttaü ādāya gacchanto ekassa sahāyakassa gehe "imassa katthaci gantuü mā datthā" 'ti vatvā antogabbhe nisãdāpetvā sayaü nahāyitvā kåņavāõijassa gehaü agamāsi.


#<[page 182]>#
%<182                 II. Dukanipāta. 7. {Bãraõatthambhakavagga}. (22.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  So "putto me kahan" ti āha. "Samma, tava puttaü tãre ņhapetvā mama udake nimuggakāle eko kulalo āgantvā tava puttaü nakhapa¤jarena gahetvā ākāse pakkhanto, ahaü pāõiü paharitvā viravitvā vāyamanto pi mocetuü nāsakkhin" ti.
"Tvaü musā bhaõasi, kulalo dārake gāhetvā gantuü samattho nāma n' atthãti". "Samma hotu, ayutte pi honte ahaü kiü karomi, kulalen' eva te putto nãto" ti. So taü santajjetvā "are duņņhacora manussamāraka, idāni taü vinicchayaü gantvā kaķķhāpessāmãti" nikkhami. So "tava ruccanakam eva karosãti" ten' eva saddhiü vinicchayaņņhānaü agamāsi.
Kåņavāõijo Bodhisattaü āha: "ayaü sāmi mama puttaü gahetvā nahāyituü gato, `kahaü me putto' ti vutte `kulalena haņo' ti āha, vinicchinatha me {aņņan}" ti. Bodhisatto "saccaü bhaõe" ti itaraü pucchi. So "āma sāmi, ahaü tam ādāya gato, senena pahaņabhāvo saccam eva sāmãti". "Kiü pana loke kulalā nāma dārake harantãti". "Sāmi, aham pi tumhe pucchāmi: kulalā dārake gahetvā ākāsena gantuü na sakkonti, måsikā pana ayaphāle khādantãti". "Idaü kiü nāmā" 'ti.
"Sāmi, mayā etassa ghare pa¤ca phālakasatāni ņhapitāni, sv-āyaü `phālā te måsikāhi khāditā' ti vatvā `idaü te phāle khāditamåsikānaü vaccan' ti dasseti, sāmi måsikā ce phāle khādanti kulalāpi dārake harissanti, sace na khādanti senāpi taü na harissanti, eso pana `phālā te måsikāhi khāditā' ti vadeti, tesaü khāditabhāvaü vā akhāditabhāvaü vā jānātha, aņņaü me vinicchinathā" 'ti.


#<[page 183]>#
%<                         8. Kåņavāõijajātaka. (218.)                  183>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Bodhisatto "`saņhassa paņisāņheyyaü katvā jinissāmãti' iminā cintitaü bhavissatãti" ¤atvā "suņņhu te cintitan" ti vatvā imā gāthā avoca:

  @<Ja_II,7.8(=218).1: Saņhassa sāņheyyam idaü sucintitaü,
                    paccoķķitaü paņikåņassa kåņaü:
                    phāla¤ ce adeyyuü måsikā
                    kasmā kumāraü kulalā no hareyyuü. || Ja_II:134 ||>@

  @<Ja_II,7.8(=218).2: Kåņassa hi santi kåņakåņā,
                    bhavati cāpi nikatino nikatyā,
                    dehi puttanaņņha phālanaņņhassa phālaü,
                    mā te puttam ahāsi phālanaņņho ti. || Ja_II:135 ||>@

     Tattha saņhassā 'ti saņhabhāvena kerāņikena ekaü upāyaü katvā parasantakaü khādituü vaņņatãti saņhassa, sāņheyyam idaü sucintitan ti idaü paņisāņheyyaü cintentena tayā suņņhu cintitaü, paccoķķitaü paņikåņassa kåņan ti kåņassa puggalassa tayā paņikåņaü suņņhu paccoķķitaü, paņibhāvaü katvā oķķitasadisam eva katan ti attho, phāla¤ ce adeyyuü måsikā ti yadi måsikā phālaü khādeyyuü, kasmā kumāraü no kulalā hareyyun ti måsikāsu phāle khādantãsu kulalā kiükāraõā kumārake no hareyyuü, kåņassa hi santi kåņakåņā ti tvaü ahaü måsikāhi phāle khādāpitapuriso kåņo ti ma¤¤asi, tādisassa pana kåņassa imasmiü loke bahukåņā santi, kåņassa kåņā, kåņapaņikåņānaü etaü nāmaü, kåņassa paņikåņā nāma santãti vuttaü hoti, bhavati cāpi nikatino nikatyā ti nikatino nekatikassa va¤canakassa puggalassa nikatyā aparo nikatikārako va¤canakapuriso bhavati yeva, dehi puttanaņņha phālanaņņhassa phālan ti ambho naņņhaputtapurisa etassa naņņhaphālassa phālaü dehi, mā te puttam ahāsi phālanaņņho ti sace hi 'ssa phālaü na dassasi puttan te harissati, tan te esa mā haratu phālam assa dehãti, demi sace me puttaü detãti, demi sāmi sace me phāle detãti.


#<[page 184]>#
%<184                 II. Dukanipāta. 7. {Bãraõatthambhakavagga}. (22.)>%
     Evaü naņņhaputto puttaü naņņhaphālo ca phālaü paņilabhitvā ubho pi yathākammaü gatā.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā kåņavāõijo idāni kåņavāõijo, paõķitavāõijo yeva paõķitavāõijo, vinicchayāmacco pana aham evā" 'ti: Kåņavāõijajātakaü.

                      $<9. Garahitajātaka.>$
     Hira¤¤am me suvaõõam me ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü anabhiratiyā ukkaõņhitabhikkhuü ārabbha kathesi. Etassa hi paccekaü gahitaü ārammaõaü nāma n' atthi, anabhirativāsaü vasantaü pana taü{} Satthu santikaü ānesuü.
So Satthārā "saccaü kira ukkaõņhito sãti" puņņho "saccan" ti vatvā "kiükāraõā" ti vutte "kilesavasenā" 'ti āha. Atha naü Satthā "ayaü bhikkhu kileso nāma pubbe tiracchānehi pi garahito, tvaü evaråpe sāsane pabbajito kasmā tiracchānehi pi garahitakilesavasena ukkaõņhito" ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Himavantapadese vānarayoniyaü nibbatti.
Tam enaü eko vanacarako gehetvā ānetvā ra¤¤o adāsi. So ciraü rājagehe vasamāno vattasampanno ahosi, manussaloke vattamānaü kiriyaü yebhuyyena a¤¤āsi. Rājā tassa vatte pasãditvā vanacarakaü pakkosāpetvā "imaü vānaraü gahitaņņhāne yeva vissajjehãti" āõāpesi. So tathā akāsi. Vānaragaõo Bodhisattassa āgatabhāvaü ¤atvā tassa dassanatthāya mahante pāsāõapiņņhe sannipatitvā Bodhisattena saddhiü sammodanãyaü kathaü katvā "samma kahaü ettakaü kālaü vuttho sãti" āha. "Bārāõasiyaü rājanivesane" ti. "Atha kathaü mutto sãti". "Rājā maü keëimakkaņaü katvā mama vatte pasanno maü vissajjesãti".
Atha naü te vānarā "manussaloke vattanakiriyaü nāma tumhe jānissatha,


#<[page 185]>#
%<                         9. Garahitajātaka. (219.)                   185>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  amhākam pi tāva kathetha, sotukām' amhā" 'ti "Mā maü manussānaü kiriyaü pucchathā" 'ti. "Kathetha, sotukām' amhā" 'ti. Bodhisatto "manussā nāma khattiyāpi brāhmaõāpi `mayhaü mayhan' ti vadanti, hutvā abhāvaņņhena aniccataü na jānanti, suõātha dāni tesaü andhabālānaü kāraõan" ti vatvā imā gāthā avoca:

  @<Ja_II,7.9(=219).1: `Hira¤¤am me suvaõõam me' esā rattiüdivā kathā
                    dummedhānaü manussānaü ariyadhammaü apassataü. || Ja_II:136 ||>@

  @<Ja_II,7.9(=219).2: Dve dve gahapatayo gehe: eko tattha amassuko
                    lambatthano veõikato atho aükitakaõõako
                    kãto dhanena bahunā so taü vitudate janan ti. || Ja_II:137 ||>@

     Tattha hira¤¤aü me suvaõõaü me ti desanāsãsamattam etaü, iminā padadvayena dasavidham pi ratanaü sabbaü pubbaõõaparaõõaü khettavatthuü dvipadaü catuppada¤ ca sabbaü dassento idam me idam me ti āha, esā rattindivā kathā ti esā manussānaü ratti¤ ca divā ca niccakālaü kathā, a¤¤aü pana te pa¤cakkhandhā aniccādãti vā hutvā na bhavantãti vā na jānantãti evam eva paridevantā vicaranti, dummedhānan ti a¤¤ānānaü, ariyadhammaü apassatan ti ariyānaü Buddhādãnaü dhammaü ariyaü vā niddosaü navavidhaü lokuttaradhammaü apassantānaü esā va kathā, a¤¤ā pana aniccaü vā dukkhaü vā ti tesaü kathā nāma n' atthi, gahapatayo ti gehe adhipatibhåtā, eko tatthā 'ti tesu dvãsu gharasāmikesu eko ti mātugāmaü sandhāya vadati tattha, veõikato ti kataveõi nānappakārena saõņhāpitakesakalāpo ti attho, atho aükitakaõõako ti atha viddhakaõõo chiddakaõõo ti lambakaõõataü sandhāya āha, kãto dhanena bahunā ti so pan' esa amassuko lambatthano veõikato aükitakaõõo mātāpitunnaü bahuü dhanaü datvā kãto maõķetvā pasādhetvā yānaü āropetvā mahantena parivārena gharaü ānãto, so taü vitudate janan ti so gahapati āgatakālato paņņhāya tasmiü gehe dāsakammakarādibhedaü janaü are duņņhadāsa duņņhadāsi idaü na karosi idaü na karosãti mukhasattãhi vitudati sāmiko viya hutvā mahājanaü vicāreti,


#<[page 186]>#
%<186                 II. Dukanipāta. 7. {Bãraõatthambhakavagga}. (22.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  evaü tāva manussaloke ativiya ayuttan ti manussalokaü garahi.
     Taü sutvā sabbe vānarā "mā kathetha mā kathetha, asotabbayuttakaü assumhā" 'ti ubhohi pi hatthehi kaõõe daëhaü pidahiüsu, "imasmiü ņhāne amhehi idaü ayuttaü sutan" ti taü ņhānam pi garahitvā a¤¤attha agamaüsu. So piņņhipāsāõo Garahitapiņņhipāsāõo yeva kira nāma jāto.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiņņhahi) "Tadā vānaragaõo Buddhaparisā ahosi, vānarindo pana aham evā" 'ti.
Garahitajātakaü.

                      $<10. Dhammaddhajajātaka.>$
     Sukhaü jãvitaråpo sãti. Idaü Satthā Veëuvane viharanto vadhāya parisakkanaü ārabbha kathesi. Tadā hi Satthā "na bhikkhave idān' eva pubbe pi Devadatto mayhaü vadhāya parisakkat' eva, na tāsamattam pi kātuü sakkhãti" vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Yasapāõi nāma rājā rajjaü kāresi. Kāëako nām' assa senāpati ahosi. Tadā Bodhisatto tass' eva purohito ahosi nāmena Dhammaddhajo nāma. Ra¤¤o pana sãsapasādhanakappako Chattapāõi nāma. Rājā dhammena rajjaü kāreti. Senāpati pan' assa vinicchayaü karonto la¤caü khādati parapiņņhimaüsiko, la¤caü gahetvā asāmike sāmike karoti. Ath' ekadivasaü vinicchaye parājito manusso bāhā paggayha kandamāno vinicchayā nikkhanto rājupaņņhānaü gacchantaü Bodhisattaü disvā tassa pādesu patitvā "tumhādisesu nāma sāmi ra¤¤o attha¤ ca dhamma¤ ca anusāsantesu Kāëakasenāpati la¤caü gahetvā asāmike sāmike karotãti" attano parājitabhāvaü kathesi.


#<[page 187]>#
%<                       10. Dhammaddhajajātaka. (220.)                 187>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Bodhisatto kāru¤¤aü uppādetvā "ehi bhaõe, aņņan te vinicchinissāmãti" taü gahetvā vinicchayaņņhānaü agamāsi. Mahājano sannipati. Bodhisatto taü aņņaü paņivinicchinitvā sāmika¤ ¤eva sāmikaü akāsi. Mahājano sādhukāraü adāsi. So saddo mahā ahosi.
Rājā taü sutvā "kiüsaddo nām' eso" ti pucchi. "Deva Dhammaddhajapaõķitena dubbinicchitāņņo vinicchito, tatr' esa sādhukārasaddo" ti. Rājā tuņņho Bodhisattaü pakkosāpetvā "aņņo kira te ācariya vinicchito" ti pucchitvā "āma mahārāja Kāëakena dubbinicchitaņņaü vinicchitan" ti vutte "ito dāni paņņhāya tumhe va aņņaü vinicchinatha, mayha¤ ca kaõõasukhaü bhavissati lokassa ca vaķķhãti" vatvā anicchantaü pi naü "sattānuddayāya vinicchaye nisãdathā" 'ti yācitvā sampaņicchāpesi. Tato paņņhāya Bodhisatto vinicchaye nisãdati, sāmike yeva sāmike karoti. Kāëako tato paņņhāya la¤caü alabhanto lābhato parihāyitvā "mahārāja Dhammaddhajapaõķito te rajjaü patthetãti" Bodhisattaü raõõo antare paribhindi. Rājā asaddahanto "mā evaü avacā" 'ti paņikkhipitvā puna tena "sace me na saddahatha tassāgamanakāle vātapānena oloketha, athānena sakalanagarassa attano hatthe katabhāvaü passissathā" 'ti vutte rājā tassa aņņakārakaparisaü disvā "etass' eva parisā" ti sa¤¤āya bhijjitvā "kiü karoma senāpatãti" pucchi. "Deva etaü māretuü vaņņatãti.


#<[page 188]>#
%<188                 II. Dukanipāta. 7. Bãraõatthambhakavagga. (22.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "Oëārikadosaü apassantā kathaü māressāmā" 'ti.
"Atth' eko upāyo" ti. "Kataråpāyo" 'ti. "Asayham assa kammaü ārocetvā taü kātuü asakkontaü tena dosena māressāmā" 'ti. "Kiü pan' assa asayhakamman" ti. "Mahārāja, uyyānaü nāma sārabhåmiyaü ropitaü paņijaggiyamānaü dvãhi catuhi saüvaccharehi phalaü deti, tumhe taü pakkositvā `sve va uyyānaü kãëissāma, uyyānam me māpehãti' vadetha, so māpetuü na sakkhissati, atha naü tasmiü dose māressāmā" 'ti. Rājā Bodhisattaü āmantetvā "paõķita mayaü purāõauyyāne ciraü kãëimha, idāni navauyyāne kãëitukam' amha, sve kãëissāma uyyānaü no māpehi, sace māpetuü na sakkhissasi jãvitaü te n' atthãti". Bodhisatto "Kāëakena la¤caü alabhamānena rājā paribhinno bhavissatãti" ¤atvā "sakkonto jānissāma mahārājā" 'ti vatvā gehaü gantvā sabhojanaü bhu¤jitvā cintayamāno sayane nipajji.
Sakkabhavanaü uõhākāraü dassesi. Sakko āvajjanto Bodhisattassa pãëaü ¤atvā veganāgantvā sirigabbhaü pavisitvā ākāse ņhatvā "kiü cintesi paõķitā" 'ti pucchi. "Ko si tvan" 'ti. "Sakko ham asmãti". "Rājā maü `uyyānaü māpehãti' āha, taü cintemãti". "Paõķita, mā cintayi, ahan te Nandanavana-Cittalatāvana-sadisaü uyyānaü māpessāmi, katarasmiü ņhāne māpemãti". "Asukaņņhāne māpehãti". Sakko māpetvā devapuram eva gato. Punadivase Bodhisatto uyyānaü paccakkhato disvā gantvā ra¤¤o ārocesi: "niņņhitan te mahārāja uyyānaü, kiëasså" 'ti. Rājā gantvā aņņhārasahatthena manosilāvaõõena pākārena parikkhittaü dvāraņņālakasampannaü pupphaphalabhārabharitaü nānārukkhapaņimaõķitaü uyyānaü disvā Kāëakaü pucchi:


#<[page 189]>#
%<                       10. Dhammaddhajajātaka. (220.)                   189>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "paõķitena amhākaü vacanaü kataü, idāni kiü karomā" 'ti. "Mahārāja ekarattena uyyānaü māpetuü sakkonto rajjaü gahetuü kiü na sakkotãti". "Kiü dāni karomā" 'ti. "Aparam pi naü asayhakammaü kāremā" 'ti.
"Kiü kammaü nāmā" 'ti. "Sattaratanamayaü pokkharaõiü māpemā" 'ti. Rājā "sādhå" 'ti Bodhisattaü āmantetvā "ācariya uyyānaü tāva te māpitaü, etassa pana anucchavikaü sattaratanamayaü pokkharaõiü māpehi, sace māpetuü na sakkhissasi jãvitaü te n' atthãti" āha. Bodhisatto "sādhu mahārāja, sakkonto māpessāmãti". Ath' assa Sakko pokkharaõiü māpesi sobhaggappattaü satatitthaü sahassavaükaü. Pa¤cavaõõapadumasa¤channaü Nandanapokkharaõã-sadisaü{}. Punadivase Bodhisatto tam pi paccakkhaü katvā ra¤¤o ārocesi:
"māpitā te deva pokkharaõãti". Rājā tam pi disvā "idāni kiü karomā" 'ti Kāëakaü pucchi. "Uyyānassa anucchavikaü gehaü māpetuü āõāpehi devā" 'ti. Rājā Bodhisattaü āmantetvā "idāni ācariya imassa uyyānassa c' eva pokkharaõiyā ca anucchavikaü sabbadantamayaü gehaü māpehi, no ce māpessasi jãvitan te n' atthãti" āha. Ath' assa Sakko geham pi māpesi. Bodhisatto punadivase tam pi paccakkhaü katvā ra¤¤o ārocesi. Rājā tam pi disvā "idāni kiü karomā" 'ti Kāëakaü pucchi. "Gehassa anucchavikaü maõiü māpetuü āõāpehi mahārājā" 'ti āha. Rājā Bodhisattaü āmantetvā "paõķita, imassa dantamayassa gehassa anucchavikaü maõiü māpehi, maõiālokena vicarissāma, sace māpetuü na sakkosi jãvitan te n' atthãti" āha. Ath' assa Sakko maõim pi māpesi. Bodhisatto punadivase taü paccakkhaü katvā ra¤¤o ārocesi.


#<[page 190]>#
%<190             II. Dukanipāta.  7. Bãraõatthambhakavagga. (22.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Rājā tam pi disvā "idāni kiü karissāmā" 'ti Kāëakaü pucchi. "Mahārāja, `Dhammaddhajabrāhmaõassa icchiticchitadāyikā devatā atthãti' ma¤¤e, idāni yaü devatāpi mapetuü na sakkonti taü āõāpehi, caturaīgasamannāgataü nāma manussaü devatāpi māpetuü na sakkonti, tasmā `caturaīgasamannāgataü me uyyānapālaü māpehãti' taü vadā" 'ti.
Rājā Bodhisattaü āmantetvā "ācariya, tayā amhākaü uyyānaü pokkharaõã dantamayapāsādo tassa ālokakaraõatthāya maõiratana¤ ca māpitaü, idāni me uyyānarakkhanakaü caturaīgasamannāgataü uyyānapālaü māpehi, no ce māpessasi jãvitan te n' atthãti" āha. Bodhisatto "hotu labhamāno jānissāmãti" gehaü gantvā subhojanaü bhu¤jitvā nipanno paccåsakale pabujjhitvā sayanapiņņhe nisinno cintesi: "Sakko devarājā yaü attanā sakkā māpetuü taü māpesi, caturaīgasamannāgataü pana uyyānapālaü na sakkā māpetuü, evaü sante paresaü hatthe maraõato ara¤¤e anāthamaraõam eva varataran" ti so kassaci anārocetvā pāsādā otaritvā aggadvāren' eva nagarā nikkhamitvā ara¤¤aü pavisitvā a¤¤atarasmiü rukkhamåle sataü dhammaü āvajjamāno nisidi. Sakko taü kāraõaü ¤atvā vanacarako viya hutvā Bodhisattaü upasaükamitvā "brāhmaõa, tvaü sukhumālo, adiņņhapubbadukkho viya imaü ara¤¤aü pavisitvā kiü karonto nisinno sãti" imam atthaü pucchanto paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,7.10(=220).1: Sukhaü jãvitaråpo si raņņhā vivanam āgato,
                    so ekako [ara¤¤asmiü] rukkhamåle kapaõo viya jhāyasãti. || Ja_II:138 ||>@

     Tattha sukhaü jãvitaråpo sãti tvaü sukhena jãvitasadiso sukhe ņhito sukhaparihaņo viya, raņņhā ti ākiõõamanussaņņhānā, vivanaü āgato ti nirådakaņņhānaü ara¤¤aü paviņņho, rukkhamåle ti rukkhasamãpe, kapaõo viya jhāyasãti kapaõo viya ekako nisinno jhāyasi pajjhāyasi,


#<[page 191]>#
%<                       10. Dhammaddhajajātaka. (220.)                   191>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  kin nām' etaü cintesãti pucchi.
     Taü sutvā Bodhisatto dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,7.10(=220).2: Sukhaü jãvitaråpo 'smi
                    raņņhā vivanam āgato,
                    so ekako [ara¤¤asmiü] rukkhamåle
                    kapaõo viya jhāyāmi
                    sataü dhammaü anussaran ti. || Ja_II:139 ||>@

     Tattha sataü dhammam anussaran ti samma saccam etaü: ahaü sukhaü jãvitaråpo raņņhato va vivanaü āgato, so 'haü ekako va imasmiü ara¤¤e rukkhamåle nisãditvā kapaõo viya jhāyāmi, yaü pana vadesi kin nām' etaü cintesãti tan te pavedemi, sataü dhammaü ti ahaü hi sataü dhammaü anussaranto idha nisinno, sataü dhamman ti Buddha-PaccekabuddhaBuddhasāvakānaü sataü sappurisānaü paõķitānaü dhammaü: lābho alābho yaso ayaso nindā pasaüsā sukhaü dukkhan ti ayaü hi aņņhavidho lokadhammo, iminā pana abbhāhatā santo na kampanti na vedhanti, ayam ettha akampanasaükhāto sataü dhammo, iti imaü sataü dhammaü anussaranto nisinno 'mhãti dãpeti.
     Atha naü Sakko "evaü sante brāhmaõa imasmiü ņhāne kasmā nisinno sãti. "Rājā caturaīgasamannāgataü uyyānapālaü āharāpeti, tādisaü na sakkā laddhuü, so 'haü `kim me parassa hatthe maraõena, ara¤¤aü pavisitvā anāthamaraõaü marissāmãti' cintetvā idhāgantvā nisinno" ti. "Brāhmaõa, ahaü Sakko devarājā, mayā te uyyānādãni māpitāni, caturaīgasamannāgataü uyyānapālaü māpetuü na sakkā, tumhākaü ra¤¤o sãsapasādhanakappako Chattapāõi nāma caturaīgasamannāgato, uyyānapālena atthe sati etaü kappakaü uyyānapālaü kātuü vadehãti". Iti Sakko Bodhisattassa ovādaü datvā "mā bhāyãti" samassāsetvā attano devapuram eva gato. Bodhisatto gehaü gantvā bhuttapātarāso rājadvāraü gantvā Chattapāõim pi hi tatth' eva disvā hatthe gahetvā


#<[page 192]>#
%<192             II. Dukanipāta.  7. {Bãraõatthambhakavagga}. (22.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "tvaü kira samma Chattapāõi caturaīgasamannāgato" ti pucchi, "ko te mayhaü caturaīgasamannāgatabhāvaü ācikkhãti" vutte "Sakko devarājā" ti vatvā "kiükāraõā ācikkhãti" puņņho "iminā nāma kāraõenā" 'ti sabbaü ācikkhi. So "āma ahaü caturaīgasamannāgato" ti āha. Atha naü Bodhisatto hatthe gahetvā va ra¤¤o santikaü gantvā "ayaü mahārāja Chattapāõi caturaīgasamannāgato, uyyānapālena atthe sati imaü uyyānapālaü karothā" 'ti āha. Atha naü rājā "tvaü kira caturaīgasamannāgato" ti pucchi. "Ama mahārājā" ti. "Katamehi caturaīgehi samannāgato sãti".
              Anusuyyako ahaü deva amajjapāyako ahaü
              nisnehako ahaü deva akkodhanaü adhiņņhito ti.
     Mayhaü hi mahārāja usuyyā nāma n' atthi, majjaü me na pãtapubbaü, paresu me sneho vā kodho vā na bhåtapubbo, imehi catuhi aīgehi samannāgato 'mhãti
     Atha naü rājā "bho Chattapāõi `anusuyyako 'mãti' vadesãti". "Ama deva, anusuyyako 'smãti". "Kiü ārammaõaü disvā anusuyyako jāto sãti". "Suõāhi devā" 'ti attano anusuyyakakāraõaü kathento imaü gātham āha:
              Itthiyā kāraõā rājā bandhāpesiü purohitaü,
              so maü atthe nivesesi, tasmāhaü anusuyyako ti.
     Tass' attho: ahaü deva pubbe imasmiü ¤eva Bārāõasãnagare tādiso va rājā hutvā itthiyā kāraõā purohitaü bandhāpesiü
          Abaddhā tattha bajjhanti yattha bālā pabhāsare, (Cfr. vol.I. p.440.)
          baddhāpi tattha muccanti yattha dhãrā pabhāsare ti


#<[page 193]>#
%<                        10. Dhammaddhajajātaka. (220.)               193>%
imasmiü hi jātake āgatanayen' eva ekasmiü kāle ayaü Chattapāõi rājā hutvā catusaņņhiyā pādamålakehi saddhiü sampadussitvā Bodhisattaü attano manorathaü apårentaü nāsetukāmāya deviyā paribhinno bandhāpesi, tadā naü bandhitvā ānãto Bodhisatto yathābhåtaü deviyā dosaü ārocetvā sayaü mutto ra¤¤ā bandhāpite sabbe pi te pādamålike mocāpetvā etesa¤ ca deviyā ca aparādhaü khamatha mahārājā 'ti ovadi, sabbaü heņņhāvuttanayen' eva vitthārato veditabbaü, taü sandhāyāha:
          Itthiyā kāraõā rājā bandhāpesiü purohitaü,
          so maü atthe nivesesi, tasmāhaü anusuyyako ti.
     Tadā pana so haü cintesiü: ahaü soëasasahassā itthiyo pahāya etaü ekam eva kilesavasena saügaõhanto pi santappetuü nāsakkhiü, evaü duppåraõãyānaü itthãnaü kujjhanan nāma, nivatthavatthe kilissante kasmā kilissatãti kujjhanasadisaü hoti, bhuttabhatte gåthabhāvaü āpajjante kasmā etaü sabhāvaü āpajjatãti kujjhanasadisaü viya hoti, ito dāni paņņhāya yāva arahattaü na pāpuõāmi tāva kilesaü nissāya mayhaü usåyā mā uppajjatå 'ti adhiņņhahiü, tato paņņhāya anusuyyako va jāto, idaü sandhāya tasmāhaü anusuyyako ti āha.
     Atha naü rājā "samma Chattapāõi, kiü ārammaõaü disvā amajjapo jāto sãti" pucchi. So taü kāraõaü ācikkhanto imaü gātham āha:
          Matto ahaü mahārāja puttamaüsāni khādayiü,
          tassa soken' ahaü puņņho majjapānaü vivajjayin ti.
     Ahaü mahārāja pubbe tādiso va Bārāõasãrājā hutvā majjena vinā vattituü nāsakkhiü, amaüsakabhattam pi bhu¤jituü nāsakkhiü, nagare uposathadivasesu mā ghāto hoti bhattakārako pakkhassa terasiya¤ ¤eva maüsaü gahetvā ņhapesi, taü dunnikkhittaü sunakhā khādiüsu, bhattakārako uposathadivase maüsaü alabhitvā ra¤¤o nānaggarasabhojanaü pacitvā pāsādaü āropetvā upanāmetuü asakkonto deviü upasaükamitvā `devi ajja me maüsaü na laddhaü amaüsabhojanaü upanāmetuü na sakkomi kin ti karomãti' āha, `tāta mayhaü putto ra¤¤o piyo manāpo, puttam me disvā rājā tam eva cumbanto parissajanto attano atthibhāvam pi na jānāti,


#<[page 194]>#
%<194              II. Dukanipāta.  7. Bãraõatthambhakavagga.(22.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  aham puttaü maõķetvā ra¤¤o årumhi nisãdāpeyyaü, tassa puttena saddhiü kãëanakāle tvaü bhattaü upanāmeyyāsãti', sā evaü vatvā attano puttaü lalitadārakaü maõķetvā ra¤¤o årumhi nisãdāpesi, ra¤¤o puttena saddhiü kãëanakāle bhattakārako bhattaü upanesi, rājā surāmadamatto pātiyaü maüsaü adisvā `maüsaü kahan' ti pucchitvā `ajja deva uposathe māghātatāya maüsaü na laddhan' ti vutte `mayhaü maüsaü nāma dullabhan' ti vatvā årumhi nisinnassa piyaputtassa gãvaü valetvā jãvitakkhayaü pāpetyā bhattakārakassa purato khipitvā `vegena sampādetvā āharā' 'ti āha, bhattakārako tathā akāsi, rājā puttamaüsena bhattaü bhu¤ji, ra¤¤o bhayena eko pi kandituü vā rodituü vā kathetuü vā samattho nāma nāhosi, rājā bhu¤jitvā sayanapiņņhe niddaü upagantvā paccåsakāle pabujjhitvā vigatamado `puttam me ānethā' ti āha, tasmiü kāle devã kandamānā pādamåle pati `kiü bhadde' ti ca vutte 'deva hiyyo te puttaü māretvā puttamaüsena bhattaü bhuttan' ti āha, rājā puttasokena roditvā kanditvā `idaü me dukkhaü surāpānaü nissāya uppannan' ti surāpāne dosaü disvā `ito paņņhāya yāva arahattaü na pāpuõāmi tāva evaråpaü vināsakārakasuran nāma na pivissāmãti' paüsuü gahetvā mukhaü pu¤chitvā adhiņņhāsiü, tato paņņhāya majjaü nāma na piviü, imam atthaü sandhāya matto ahaü mahārājā 'ti imaü gātham āha.
     Atha naü rājā "kiü pana samma ārammaõaü disvā nisneho jāto sãti" pucchi. So taü kāraõaü ācikkhanto imaü gātham āha:
          Kitavāso nām' ahaü rājā putto paccekabodhi me
          pattaü bhinditvā cavito nisneho tassa kāraõā.
     Mahārāja pubbe ahaü Bārāõasiyaü Kitavāso nāma rājā, tassa me putto vijāyi, lakkhaõapāņhakā taü disvā `mahārāja ayaü kumāro pānãyaü alabhitvā marissatãti' āhaüsu, Duņņhakumāro ti 'ssa nāmaü ahosi, so vi¤¤åtaü patto oparajjaü kāresi; rājā kumāraü pacchato vā purato vā katvā vicarati, pānãyaü alabhitvā maraõabhayena c' assa catusu dvāresu antonagaresu ca tattha tattha pokkharaõiyo kāresi, catukkādisu maõķape kāretvā pānãyacātiyo ņhapāpesi, so ekadivasaü alaükatapaņiyatto sayam eva uyyānaü gacchanto antarāmagge Paccekabuddhaü passi, mahājano pi Paccekabuddhaü disvā tam eva vandati pasaüsati a¤jali¤ c' assa paggaõhāti,


#<[page 195]>#
%<                       10. Dhammaddhajajātaka. (220.)                  195>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  kumāro cintesi: `mādisena saddhiü gacchantā imaü muõķakaü vandanti pasaüsanti a¤jali¤ c' assa paggaõhantãti' so kupito hatthito oruyha Paccekabuddhaü upasaükamitvā `laddhan te samaõa bhattan' ti vatvā `āma kumārā' 'ti vutte tassa hatthato pattaü gahetvā bhåmiyaü pātetvā saddhiü bhattena madditvā pādappahārena cuõõavicuõõaü akāsi, Paccekabuddho `naņņho vatāyaü satto' ti tassa mukhaü olokesi, kumāro `ahaü samaõa Kitavāsara¤¤o putto nāmena Duņņhakumāro nāma, tvam me kuddho akkhãni ummãletvā olokento kiü karissasãti' āha, Paccekabuddho chinnabhatto hutvā vehāsaü abbhuggantvā Uttarahimavante Nandamålapabbhāram eva gato, kumārassāpi taü khaõa¤ ¤eva pāpakammaü paripacci, so `ķayhāmi ķayhāmãti' samuggatasarãraķāho tatth' eva pati, tattha tatth' eva yattakaü pānãyaü tattakaü pānãyaü sabbaü chijji, mātikā sussiüsu, tatth' eva jãvitakkhayaü patvā avãcimhi nibbatti, rājā taü pavattiü sutvā puttasokena abhibhåto cintesi: `ayaü me soko piyavatthuto uppajji, sace me sineho nābhavissa soko na uppajjissa, ito dāni me paņņhāya savi¤¤āõake vā avi¤¤āõake vā kismici vatthusmiü sineho nāma mā uppajjãti' adhiņņhāsi, tato paņņhāy' assa sineho nāma n' atthi, taü sandhāya Kitavāso nām' ahan ti gātham āha, tattha putto paccekabodhi me pattaü bhinditvā cavito ti mama putto paccekabodhipattaü bhinditvā cavito ti attho, nisneho tassa kāraõā ti tadā uppannassa snehavatthussa kāraõā nisneho jāto ti attho.
     Atha naü rājā "kiü pana samma ārammaõaü disvā nikkodho jāto sãti" pucchi. so taü kāraõaü ācikkhanto imaü gātham āha:
          Arako hutvā mettacittaü satta vassāni bhāvayiü,
          satta kappe Brahmaloke, tasmā akkodhano ahan ti.
     Tass' attho: ahaü mahārāja Arako nāma tāpaso hutvā satta vassāni mettacittaü bhāvetvā satta saüvaņņavivaņņakappe Brahmaloke vasiü, tasmā ahaü dãgharattaü mettābhāvanāya āciõõapariciõõattā akkodhano jāto ti.
     Evaü Chattapāõinā attano catusu aīgesu kathitesu rājā parisāya iīgitasa¤¤aü adāsi. Taü khaõa¤ ¤eva amaccā ca brāhmaõagahapatikādayo ca uņņhahitvā


#<[page 196]>#
%<196                  II. Dukanipāta.  8. Kāsāvavagga. (23.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "are la¤cakhādaka duņņhacora, tvaü la¤caü alabhitvā paõķitaü upavaditvā māretukāmo jāto" ti Kāëakaü hatthapādesu gahetvā rājanivesanā otāretvā gahitagahiteh' eva pāsāõamuggarehi sãsaü bhinditvā jãvitakkhayaü pāpetvā pādesu gahetvā kaķķhantā saükāraņņhāne chaķķesuü. Tato paņņhāyā rājā dhammena rajjaü kāretvā yathākammaü gato.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā {Kāëakasenāpati} Devadatto ahosi, Chattapāõikappako Sāriputto, Dhammaddhajo pana aham evā" 'ti. Dhammaddhajajātakaü. Bãraõatthambhakavaggo sattamo.

                           8. KâSâVAVAGGA.

                      $<1. Kāsāvajātaka.>$
     Anikkasāvo kāsāvan ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Devadattaü ārabbha kathesi. Vatthuü pana Rājagahe samuņņhitaü. Ekasmiü samaye dhammasenāpati pa¤cahi bhikkhusatehi saddhiü Veëuvane viharati. Devadatto pi attano anuråpāya dussãlaparisāya parivuto Gayāsãse viharati. Tasmiü samaye Rājagahavāsino chandakaü saüharitvā dānaü sajjayiüsu. Ath' eko vohāratthāya āgatavāõijo "idaü sāņakaü vissajjetvā mam pi pattikaü karothā" 'ti mahagghaü gandhakāsāvaü adāsi. Nāgarā mahādānaü pavattayiüsu. Sabbaü chandakena saükaķķhitaü kahāpaõeh' eva niņņhāsi.
So sāņako atireko ahosi. Mahājano sannipatitvā "ayaü gandhakāsāvasāņako atireko, kassa naü dema, kiü Sāriputtattherassa udāhu Devadattassā" 'ti mantayiüsu. Tatth' eke "Sāriputtattherassā 'ti āhaüsu, apare "Sāriputtatthero Katipāhaü vasitvā yathāruciü pakkamissati,


#<[page 197]>#
%<                           1. Kāsāvajātaka. (221.)                      197>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Devadattatthero pana nibaddhaü amhākaü nagaram eva upanissāya viharati, maīgalāvamaīgalesu ayam eva amhākaü avassayo, Devadattassa dassāmā" 'ti āhaüsu. Saübahulikaü karontesu pi "Devadattassa dassāmā" 'ti vattāro bahå ahesuü. Atha naü Devadattassa adaüsu. Devadatto tassa dasā chindāpetvā ovaņņikaü sibbāpetvā rajāpetvā suvaõõapaņņavaõõaü katvā pārupi. Tasmiü kāle tiüsamattā bhikkhå Rājagahā Sāvatthiü gantvā Satthāraü vanditvā katapaņisanthārā taü pavattiü ārocetvā "evaü bhante Devadatto attano ananucchavikaü arahaddhajaü pārupãti ārocesuü.
Satthā "na bhikkhave Devadatto idān' eva attano ananuråpaü arahaddhajaü paridahati, pubbe pi paridahi yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Himavantapadese hatthikule nibbattitvā vayappatto asãtisahassamattavāraõaparivāro yåthapati hutvā ara¤¤āyatane vasati. Ath' eko duggatamanusso Bārāõasiyaü viharanto dantakāravãthiyaü dantakāravalayādãni karonte disvā "hatthidante labhitvā gaõhissathā" 'ti pucchi. Te "āma gaõhissāmā" 'ti āhaüsu. So āvudhaü ādāya kāsāyavatthavasano Paccekabuddhavesaü gaõhitvā paņisãsakaü paņimu¤citvā hatthivãthiyaü ņhatvā āvudhena hatthiü māretvā dante ādāya Bārāõasiyaü vikkiõanto jãvikaü kappesi. So aparabhāge Bodhisattassa parivārahatthãnaü sabbapacchimaü hatthiü māretuü ārabhi. Hatthino devasikaü hatthisu parihāyantesu "kena nu kāraõena hatthino parihāyantãti" Bodhisattassa ārocesuü. Bodhisatto parigaõhanto "Paccekabuddhavesaü gahetvā hatthivãthipariyante eko puriso tiņņhati, kacci nu kho so māreti, parigaõhissāmi nan" ti ekadivasaü hatthã purato katvā sayaü pacchato ahosi.


#<[page 198]>#
%<198                   II. Dukanipāta. 8. Kāsāvavagga. (23.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  So Bodhisattaü disvā āvudhaü ādāya pakkhandi. Bodhisatto nivattitvā ņhito "bhåmiyaü pothetvā māressāmi nan" ti soõķaü pasāretvā tena paridahitāni kāsāyāni disvā "imaü arahaddhajaü mayā garuü kātuü vaņņatãti" soõķaü paņisaüharitvā "ambho purisa, nanu esa arahaddhajo ananucchaviko tuyhaü, kasmā etaü paridahasãti" imā gāthā avoca:

  @<Ja_II,8.1(=221).1: Anikkasāvo kāsāvaü yo vatthaü paridahessati
                    apeto damasaccena na so kāsāvam arahati. (Dhp. v.9.) || Ja_II:140 ||>@

  @<Ja_II,8.1(=221).2: Yo ca vantakasāv' assa sãlesu susamāhito
                    upeto damasaccena sa ve kāsāvam arahatãti. || Ja_II:141 ||>@

     Tattha anikkasāvo ti kāsāvo vuccati rāgo doso moho makkho palāso issā macchariyaü māyā sāņheyyaü thambho sārambho māno atimāno mado pamādo sabbe akusaladhammā sabbe duccaritā sabbaü bhavagāmikammaü diyaķķhakilesasahassaü, eso kasāvo nāma, so yassa puggalassa appahãno sasantānato anissaņņho anikkhanto so anikkasāvo nāma, kāsāvan ti kasāyarasapãtaü arahaddhajabhåtaü, yo vatthaü paridahessatãti yo evaråpo hutvā evaråpaü vatthaü paridahessati nivāseti ca pārupati ca, apeto damasaccenā 'ti indriyadamasaükhātena damena nibbānasaükhātena ca paramatthasaccena apeto parivajjito, nissakkātthe vā karaõavacanaü, etasmā damasaccā apeto ti attho, saccan ti c' ettha vacãsaccaü catusaccam pi vaņņati yeva, na so kāsāvam arahatãti so puggalo anikkasāvattā arahaddhajaü kāsāvaü na arahati, ananucchaviko so etassa, yo ca vantakasāvassā 'ti yo pana puggalo yathāvuttassa kasāvassa abhāvā vantakasāvo assa, sãlesu susamāhito ti maggasãlesu c' eva phalesu ca sammā āhito, ānetvā ņhapito viya tesu patiņņhito, tehi sãlehi samaīgãbhåtassa etaü adhivacanaü, upeto ti sampanno samannāgato, damasaccenā ti vuttappakārena damena ca saccena ca, sa ve kāsāvam arahatãti so evaråpo puggalo imaü arahaddhajaü kāsāvaü arahati.


#<[page 199]>#
%<                       2. {Cåëanandiyajātaka}. (222.)                    199>%
     Evaü Bodhisatto tassa purisassa imaü kāraõaü kathetvā "ito paņņhāya mā idhāgami, āgacchasi ce jãtitaü te n' atthãti" tajjetvā palāpesi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü {samodhānesi}:
"Tadā hatthimārakapuriso Devadatto ahosi, yåthapati pana aham evā" 'ti. Kāsāvajātakaü.

                      $<2. {Cåëanandiyajātaka}.>$
     Idaü tadācariyavaco ti. Idaü Satthā Veëuvane viharanto Devadattaü ārabbha kathesi. Ekadivasaü hi bhikkhå dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso Devadatto nāma kakkhaëo pharuso sāhasiko Sammāsambuddhe abhimāre payojesi silaü pavijjhi Nāëāgiriü pi payojesi, khantimettānuddayamattam pi 'ssa Tathāgate n' atthãti". Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave idān' eva pubbe pi Devadatto kakkhaëo pharuso nikkāruõiko yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Himavantapadese Nandiyo nāma vānaro ahosi, kaniņņhabhātiko pan' assa Cullanandiyo nāma. Te ubho pi asãtisahassavānaraparivārā Himavantapadese andhamātaraü paņijaggantā vāsaü kappesuü. Te mātaraü sayanagumbe ņhapetvā ara¤¤aü pavisitvā madhurāni phalāphalāni labhitvā mātu pesenti, āharaõakā tassā na denti, sā khudāya pãëitā aņņhicammāvasesā ahosi. Atha naü Bodhisatto āha:
"mayaü amma tumhākaü madhuraphalāni pesema, tumhe kasmā milāyathā" 'ti. "Tātāhaü na labhāmãti". Bodhisatto cintesi:


#<[page 200]>#
%<200                   II. Dukanipāta.  8. Kāsāvavagga.(23.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "mayi yåthaü pariharante mātā me nassissati, yåthaü pahāya mātaraü yeva paņijaggissāmãti" so cullanandikaü pakkositvā "tāta, tvaü yåthaü parihara, ahaü mātaraü paņijaggissāmãti" āha. So pi naü "bhātika, mayhaü yåthapariharaõena kammaü n' atthi, aham pi mātaram eva {paņijaggissāmãti}" āha.
Iti te ubho pi ekacchandā hutvā yåthaü pahāya mātaraü gahetvā Himavantā oruyha paccante nigrodharukkhe vāsaü kappetvā mātaraü paņijaggiüsu. Ath' eko Bāraõasi-vāsiko brāhmaõamāõavo Takkasilāyaü disāpāmokkhassa ācariyassa santike sabbasippāni uggaõhitvā "gamissāmãti" ācariyaü āpucchi. âcariyo aīgavijjānubhāvena tassa kakkhaëapharusasāhasikabhāvaü ¤atvā "tāta, tvaü kakkhaëo pharuso sāhasiko, evaråpānaü pana na sabbakālaü ekasadisam eva ijjhati, mahāvināsaü mahādukkhaü passanti, tvaü mā kakkhaëo hosi, pacchātāpanakammaü mā karãti" ovaditvā uyyojesi. So ācariyaü vanditvā Bārāõasiü gantvā ghārāvāsaü gahetvā a¤¤ehi sippehi jãvikaü kappetuü asakkonto "dhanukoņim nissāya jãvissāmãti" luddakakammaü katvā "jãvikaü kappessāmãti" Bārāõasito nikkhamitvā paccantagāmake vasanto dhanukalāpasannaddho ara¤¤aü pavisitvā nānāmige māretvā maüsavikkayena jãvikaü kappesi. So ekadivasaü ara¤¤e ki¤ci alabhitvā āgacchanto aīgaõapariyante ņhitaü nigrodharukkhaü disvā "api nām' ettha ki¤ci bhaveyyā" 'ti nigrodharukkhābhimukho pāyāsi. Tasmiü khaõe ubho pi te bhātaro mātaraü phalāni khādāpetvā purato katvā viņapantare nisinnā taü āgacchantaü disvā "mātaraü no disvāpi kiü karissatãti" sākhantare nilãyiüsu. So pi kho sāhasikapuriso rukkhamålaü āgantvā taü tesaü mātaraü jarādubbalaü andhaü disvā cintesi "kim me tucchahatthagamanena, imaü makkaņiü vijjhitvā gamissāmãti" so tassā vijjhanatthāya dhanuü gaõhi.


#<[page 201]>#
%<                       2. {Cåëanandiyajātakā}. (222.)                    201>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Taü disvā Bodhisatto "tāta Cullanandiya, esa me puriso mātaraü vijjhitukāmo, aham assā jãvitadānaü dassāmi, tvaü mam' accayena mātaraü paņijaggeyyāsãti" vatvā sākhantarā nikkhamitvā "bho purisa, mā me mātaraü vijjhi, esā andhā jarādubbalā, aham assā jãvitadānaü demi, tvaü etaü amāretvā maü mārehãti" tassa paņi¤¤aü gahetvā sarassa āsannaņņhāne nisãdi. So nikkaruõo Bodhisattaü vijjhitvā pātetvā mātaram pi 'ssa vijjhituü puna dhanuü sannahi. Taü disvā Cullanandiko "ayaü me mātaraü vijjhitukāmo, ekadivasam pi kho me mātā jãvamānā laddhajãvitā nāma yeva hoti, jãvitadānaü assā dassāmãti" sākhantarā nikkhamitvā "bho purisa, mā me mātaraü vijjhi, aham assā jãvitadānaü dammi, tvaü maü vijjhitvā amhe dve bhātike gahetvā amhākaü mātu jãvitadānaü dehãti" tassa pati¤¤aü gahetvā sarassa āsannaņņhāne nisãdi. So tam pi vijjhitvā māretvā "ghare dārakānaü bhavissatãti" mātaram pi tesaü vijjhitvā pātetvā tayo pi kācenādāya gehābhimukho pāyāsi. Ath' assa pāpapurisassa gehe asani patitvā bhariya¤ ca dve dārake ca gehen' eva saddhiü jhāpesi, piņņhivaüsathåõamattaü avasissi. Atha naü gāmadvāre yeva eko puriso disvā taü pavattiü ārocesi. So puttadārakānaü sokena abhibhåto tasmiü yeva ņhāne maüsakāca¤ ca dhanu¤ ca chaķķetvā vatthaü pahāya naggo bāhā paggayha paridevamāno gantvā gharaü pāvisi. Ath' assa sā thåõā bhijjitvā sãse patitvā sãsaü bhindi. Paņhavi vivaraü adāsi, avãcito jālā uņņhahi.
So paņhaviyā giliyamāno ācariyassa ovādaü saritvā "imaü vata kāraõaü disvā Pārāsariyabrāhmaõo mayhaü ovādam adāsãti"


#<[page 202]>#
%<202                  II. Dukanipāta.  8. Kāsāvavagga. (23.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  paridevamāno imaü gāthadvayam āha:

  @<Ja_II,8.2(=222).1: Idaü tad ācariyavaco Pārāsariyo yad abravi:
                    mā su tvaü akarā pāpaü yaü tvaü pacchā kataü tape, || Ja_II:142 ||>@


  @<Ja_II,8.2(=222).2: Yāni karoti puriso tāni attani passati
                    kalyāõakārã kalyāõaü pāpakārã ca pāpakaü,
                    yādisaü vapate bãjaü tādisaü harate phalan ti. || Ja_II:143 ||>@

     Tass' attho: yaü Pārāsariyo brāhmaõo abravi mā tvaü pāpaü akara yaü kataü pacchā taü ¤eva tapeyyā 'ti idaü taü ācariyassa vacanaü, yāni kāyavacãmanodvārehi kammāni puriso karoti tesaü vipākaü paņilabhanto tāni yeva attani passati kalyāõakammakārã kalyāõaü phalam anubhoti pāpakārã ca pāpakam eva lāmakaü aniņņhaü phalam anubhoti, lokasmiü pi hi yādisaü vapate bãjaü tādisaü harate phalaü bãjānuråpaü bãjānucchavikam eva phalaü harati gaõhāti anubhavatãti.
     Iti so paridevanto paņhaviü pavisitvā avãcimahāniraye nibbatti.
     Satthā "na bhikkhave Devadatto idān' eva kakkhaëo pharuso pubbe pi kakkhaëo pharuso nikkāruõiko yevā" 'ti imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā luddapuriso Devadatto ahosi, disāpāmokkhācariyo Sāriputto, Cullanandiko ânando, mātā Mahāpajāpatã Gotamã, Mahānandiko pana aham evā" 'ti. Cullanandiyajātakaü.

                      $<3. Puņabhattajātaka.>$
     Name namantassā 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü kuņumbikaü ārabbha kathesi. Sāvatthinagara-vāsã kir' eko kuņumbiko ekena jānapadakuņumbikena saddhiü vohāraü akāsi.


#<[page 203]>#
%<                         3. Puņabhattajātaka.(223).                     203>%
So attano bhariyaü ādāya tassa dhāraõakassa santikaü agamāsi.
Dhāraõako "dātuü na sakkomãti" na ki¤ci adāsi. Itaro kujjhitvā bhattaü abhu¤jitvā nikkhami. Atha naü antarāmagge chātajjhattaü disvā maggapaņipannā purisā "bhariyāya pi datvā bhu¤jāhãti" bhattapuņaü adaüsu. So taü gahetvā tassā adātukāmo hutvā "bhadde, idaü corānaü tiņņhanaņņhānaü, tvaü purato yāhãti" taü uyyojetvā sabbaü bhattaü bhu¤jitvā tucchapuņaü dassetvā "bhadde abhattakaü tucchapuņaü eva adaüså" 'ti āha. Sā tena ekaken' eva bhuttabhāvaü ¤atvā domanassappattā ahosi. Te ubho pi Jetavanapiņņhivihārena gacchantā "pānãyaü pivissāmā" 'ti Jetavanaü pavisiüsu. Satthāpi tesa¤ ¤eva āgamanaü olokento maggaü gahetvā ņhitaluddo viya gandhakuņicchāyāya nisãdi. Te Satthāraü disvā upasaükamitvā vanditvā nisãdiüsu. Satthā tehi saddhiü paņisanthāraü katvā "kiü upāsike ayaü te bhattā hitakāmo sasneho" ti pucchi. "Bhante, ahaü etassa sasnehā, ayaü pana mayhaü nisneho, tiņņhantu a¤¤e divasā ajj' ev' esa antarāmagge puņaü labhitvā mayhaü adatvā attanā va bhu¤jãti". "Upāsike niccakālaü pi tvaü etassa hitakāmā sasnehā ayaü nisneho va, yadā pana paõķite nissāya tava guõe jānāti tadā te sabbissariyaü niyyādetãti" vatvā tāya yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto amaccakule nibbattitvā vayappatto tassa atthadhammānusāsako ahosi. Tadā rājā "padubbheyyāpi me ayan" ti attano puttaü āsaükanto nãhari. So attano bhariyaü gahetvā nagarā nikkhamma ekasmiü Kāsikagāmake vāsaü kappesi. So aparabhāge pitu kālakatabhāvaü sutvā "kulasantakaü rajjaü gaõhissāmãti" Bārāõasiü paccāgacchanto antarāmagge "bhariyāya pi datvā bhu¤jāhãti" bhattapuņaü labhitvā tassā adatvā sayam etaü bhu¤ji. Sā


#<[page 204]>#
%<204                   II. Dukanipāta.  8. Kāsāvavagga.(23.)>%
"kakkhaëo vatāyaü satto" ti domanassappattā ahosi. So Bārāõasiyaü rajjaü gahetvā taü aggamahesiņņhāne ņhapetvā "ettakam eva etissā alan" ti na a¤¤aü sakkāraü vā sammānaü vā karoti, "kathaü yāpesãti" pi na naü pucchati. Bodhisatto cintesi "ayaü no devã ra¤¤o bahåpakārā sasnehā, rājā pan' etaü kismici na ma¤¤ati, sakkārasammānam assā kāressāmãti" taü upasaükamitvā upacāraü katvā ekamantaü ņhatvā "kin tātā" 'ti vutte "kathaü samuņņhāpetuü mayaü devi tumhe upaņņhahāma, kiü nāma mahallakānaü pitunnaü vatthakhaõķaü vā bhattapiõķaü vā dātuü na vaņņatãti" āha.
"Tāta ahaü attanā va ki¤ci na labhāmi, tumhākaü kiü dassāmi, nanu labhanakāle adāsiü, idāni pana me rājā na ki¤ci deti, tiņņhatu a¤¤aü dānaü rajjaü gaõhituü āgacchanto antarāmagge bhattapuņaü labhitvā bhattamattam pi me adatvā attanā va bhu¤jãti". "Kiü pana amma ra¤¤o santike evaü kathetuü sakkhissasãti". "Sakkhissāmi tātā" 'ti. "Tena hi ajj' eva mama ra¤¤o santike ņhitakāle mayi pucchante evaü kathetha, ajj' eva te guõaü jānāpessāmãti" evaü vatvā Bodhisatto purimataraü gantvā ra¤¤o santike aņņhāsi. Sāpi gantvā ra¤¤o samãpe aņņhāsi. Atha naü Bodhisatto "amma tumhe ativiya kakkhaëā, kiü nāma pitunnaü vatthakhaõķaü vā bhattapiõķaü vā dātuü na vaņņatãti". "Tāta, aham eva ra¤¤o santikā ki¤ci na labhāmi, tumhākaü kiü dassāmãti". "Nanu aggamahesiņņhānaü vo laddhan" ti. "Tāta kismici sammāne asati aggamahesiņņhānaü kiü karissati, idāni me tumhākaü rājā kiü dassati, so antarāmagge bhattapuņaü labhitvā tato ki¤ci adatvā sayam eva bhu¤jãti".


#<[page 205]>#
%<                         3. Puņabhattajātaka. (223.)                    205>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Bodhisatto "evaü kira mahārājā" 'ti pucchi. Rājā adhivāsesi. Bodhisatto tassa adhivāsanaü viditvā "tena hi amma ra¤¤o appiyakālato paņņhāya kiü tumhākaü idha vāsena, lokasmiü hi appiyasampayogo va dukkho, tumhākaü idha vāse sati ra¤¤o appiyasampayogo va dukkhaü bhavissati, ime sattā nāma bhajantaü bhajanti, abhajantaü abhajanabhāvaü ¤atvā a¤¤attha gantabbaü, mahanto lokasannivāso" ti vatva imā gāthā avoca:

  @<Ja_II,8.3(=223).1: Name namantassa, bhaje bhajantaü,
                    kiccānukubbassa kareyya kiccaü,
                    nānatthakāmassa kareyya atthaü,
                    asambhajantam pi na sambhajeyya. || Ja_II:144 ||>@

  @<Ja_II,8.3(=223).2: Caje cajantaü, vanathaü na kayirā,
                    apetacittena na sambhajeyya,
                    dijo dumaü khãõaphalan ti ¤atvā
                    a¤¤aü samekkheyya, mahā hi loko ti. || Ja_II:145 ||>@

     Tattha name namantassa bhaje bhajantan ti yo attano namati tass' eva paņinameyya yo ca bhajati ta¤ ¤eva bhajeyya, kiccānukubbassa kareyya kiccan ti attano uppannakiccaü anukubbantass' eva tassāpi uppannakiccaü paņikareyya, caje cajantan vanathaü na kayirā ti attānaü jahantaü jaheth' eva, tasmiü taõhāsaükhāta¤ ca vanathaü na kareyya, apetacittenā 'ti vigatacittena vipallatthacittena, na sambhajeyyā 'ti tathāråpena saddhiü na sambhaveyya, dijo duman ti yathā sakuõo pubbe phalitam pi rukkhaü phale khãõe khãõaphalo ayan ti ¤atvā taü chaddetvā a¤¤aü samekkhati pariyesati evaü a¤¤aü samekkheyya, mahā hi esa loko, atha tumhe sasnehaü ekaü purisaü labhissathā 'ti.
     Taü sutvā Bārāõasirājā deviyā sabbissariyaü adāsi. Tato paņņhāya samaggā sammodamānā vasiüsu.


#<[page 206]>#
%<206                   II. Dukanipāta.  8. Kāsāvavagga.(23.)>%
     Satthā imaü desanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne dve jayampatikā sotāpattiphale patiņņhahiüsu) Tadā jayampatikā ime dve jayampatikā ahesuü, paõķitāmacco pana aham evā 'ti. Puņabhattajātakaü.

                      $<4. Kumbhãlajātaka.>$
     Yassete caturo dhammā ti. Idaü Satthā Veëuvane viharanto Devadattaü ārabbha kathesi.

  @<Ja_II,8.4(=224).1: Yass' ete caturo dhammā vānarinda yathā tava
                    saccaü dhammo dhiti cāgo diņņhaü so ativattati. || Ja_II:146 ||>@

  @<Ja_II,8.4(=224).2: Yassa te ca na vijjanti guõā paramabhaddakā
                    saccaü dhammo dhiti cāgo diņņhaü so nātivattatãti. || Ja_II:147 ||>@

     Tattha guõā paramabhaddakā ti yass' ete paramabhaddakā cattāro rāsaņņhena piõķaņņhena guõā na vijjanti so paccāmittaü atikkamituü na sakkotãti; sesam ettha sabbaü heņņhā Kumbhãlajātake vuttanayam eva saddhiü samodhānenā" 'ti.
     Kumbhãlajātakaü.

                      $<5. Khantivaõõanajātaka.>$
     Atthi me puriso devā 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Kosalarājānaü ārabbha kathesi. Tassa kir' eko bahåpakāro amacco antepure padussi. Rājā "upakārako me" ti ¤atvāpi adhivāsetvā Satthu ārocesi. Satthā "porāõakarājāno pi mahārāja adhivāsesuü yevā" 'ti vatvā tena yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente eko amacco tassa antepure padussi, amaccassāpi sevako tassa gehe padussi. So tassa aparādhaü adhivāsetuü asakkonto taü ādāya ra¤¤o santikaü gantvā "deva, eko me upaņņhāko sabbakiccakārako,


#<[page 207]>#
%<                       5. Khantivaõõanajātaka. (225.)                   207>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  so mayhaü gehe padussi, tassa kiü kātuü vaņņatãti" pucchanto paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,8.5(=225).1: Atthi me puriso deva sabbakiccesu vyāvaņo,
                    tassa c' eko 'parādh' atthi, tattha tvaü kin ti ma¤¤asãti. || Ja_II:148 ||>@

     Tattha tassa cekoparādhatthãti tassa ca purisassa eko aparādho atthi, tattha tvaü kin ti ma¤¤asãti tattha tassa purisassa aparādhe tvaü kiü kātabban ti ma¤¤asi, yathā te cittaü uppajjati tadanuråpam assa daõķaü paõehãti dãpeti.
     Taü sutvā rājā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,8.5(=225).2: Amhākaü c' atthi puriso ediso, idha vijjati,
                    dullabho aīgasampanno, khantir asmāka ruccatãti. || Ja_II:149 ||>@

     Tass' attho: amhākam pi rājånaü sataü ediso bahåpakāro agāre dussanapuriso atthi, so ca kho idha vijjati idāni pi idh' eva saüvijjati, mayaü rājāno pi samānā tassa bahåpakārataü sandhāya adhivāsema, tuyhaü pana ara¤¤o pi sato adhivāsanaü bhāro jāto, aīgasampanno ti sabbehi guõakoņņhāsehi samannāgato puriso nāma dullabho, tena kāraõena amhākaü evaråpesu ņhānesu adhivāsanakhanti yeva ruccatãti.
     Amacco attānaü sandhāy' eva ra¤¤o vuttabhāvaü ¤atvā tato paņņhāya antepure padussituü na visahi. So pi 'ssa sevako ra¤¤o ārocitabhāvaü ¤atvā tato paņņhāya taü kammaü kātuü na visahi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā aham eva Bārāõasãrājā ahosin" ti. So pi amacco ra¤¤o Satthu kathitabhāvaü ¤atvā tato paņņhāya taü kammaü kātuü nāsakkhãti. Khantivaõõanajātakaü.


#<[page 208]>#
%<208                  II. {Dukanipāta}.  8. Kāsāvavagga. (23.)>%

                      $<6. Kosiyajātaka.>$
     Kāle nikkhamanā sādhå 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Kosalarājānaü ārabbha kathesi. Kosalarājā paccantavåpasamanatthāya akāle nikkhami. Vatthuü heņņhā vuttanayam eva.
Satthā pana atãtaü āharitvā āha: mahārāja
     atãte Bārāõasãrājā akāle nikkhamitvā uyyāne khandhāvāraü nivesesi. Tasmiü kāle ulåkasakuõo veëugumbaü pavisitvā nilãyi. Kākasenā āgantvā "nikkhantam eva taü gaõhissāmā" 'ti parivāresi. So suriyatthagamanaü anoloketvā va akālass' eva nikkhamitvā palāyituü ārabhi. Atha naü kākā parivāretvā tuõķehi koņņentā paripātesuü. Rājā Bodhisattaü āmantetvā "kin nu kho paõķita ime kākā kosiyaü paripātentãti" pucchi. Bodhisatto "akāle mahārāja attano vasanaņņhānā nikkhamantā evaråpaü dukkhaü paņilabhanti yeva, tasmā akāle attano vasanaņņhānā nikkhamituü na vaņņatãti" imam atthaü pakāsento imaü gāthadvayam āha:

  @<Ja_II,8.6(=226).1: Kāle nikkhamanā sādhu, nākāle sādhu nikkhamo,
                    akālena hi nikkhamma ekakaü pi bahåjano
                    na ki¤ci atthaü joteti dhaükasenā va kosiyaü. || Ja_II:150 ||>@

  @<Ja_II,8.6(=226).2: Dhãro ca vidhividhāna¤¤å paresaü vivarantagå
                    sabbāmitte vasãkatvā kosiyo va sukhã siyā ti. || Ja_II:151 ||>@

     Tattha kāle nikkhamanā sādhå 'ti mahārāja nikkhamanā nāma niggamanaü vā parakkamanaü vā yuttapayuttakāle sādhu, nākāle sādhu nikkhamo ti akāle pana attano vasanaņņhānato a¤¤attha gantuü nikkhamanaü vā parakkamanaü vā na sādhu, akālena hãti ādãsu catusu padesu paņhamena saddhiü tatiyaü dutiyena catutthaü yojetvā evaü attho veditabbo:
attano vasanaņņhānato puriso akālena nikkhamitvā vā parakkamitvā vā na ki¤ci atthaü joteti attano appamattakam pi vaķķhiü pabhāvetuü na sakkoti,


#<[page 209]>#
%<            6. Kosiyajātaka. (226.)  7. {Gåthapāõajātaka}. (227.)       209>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  atha kho ekakam pi bahujano bahu pi so paccatthikajano etaü akāle nikkhantaü vā parakkamantaü vā ekakaü samparivāretvā mahāvināsaü pāpeti, tatthāyaü upamā: dhaükasenā va kosiyaü yathā ayaü dhaükasenā imaü akāle nikkhamanta¤ ca parakkamanta¤ ca kosiyaü tuõķehi vitudanti mahāvināsam pāpenti tathā, tasmā tiracchānagate ādiü katvā kenaci akāle attano vasanaņņhānā na {nikkhamitabbaü} na parakkamitabban ti, dutiyagāthāya dhãro ti paõķito, vidhãti porāõakapaõķitehi ņhapitapaveõi, vidhānan ti koņņhāso vā saüvidahanaü vā. vivarantagå ti vivaraü anugacchanto jānanto, sabbāmitte ti sabbe amitte, vasãkatvā ti attano vase katvā, kosiyo vā 'ti imamhā bālakosiyā a¤¤o paõķitakosiyo viya, idaü vuttaü hoti: yo ca kho paõķito imasmiü kāle nikkhamitabbaü parakkamitabbaü imasmiü pana na nikkhamitabbaü na parakkamitabban ti porāõakapaõķitehi ņhapitassa paveõisaükhātassa vidhino koņņhāsasaükhātaü vidhānaü vā tassa vā vidhino vidhānaü saüvidahanaü anuņņhānaü jānāti so vidhividhāna¤¤å, paresaü attano paccāmittānaü vivaraü ¤atvā yathā nāma paõķito kosiyo rattisaükhātena attano kālena nikkhamitvā ca parakkamitvā ca tattha tattha sayitāna¤ ¤eva kākānaü sãsāni chindamāno te sabbe amitte {vasãkatvā} sukhã siyā evaü dhãro pi kāle nikkhamitvā parakkamitvā attano paccāmitte vasãkatvā sukhã niddukkho bhaveyyā 'ti.
     Rājā Bodhisattassa vacanaü sutvā nivatti.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā rājā ânando ahosi, paõķitāmacco pana aham evā" 'ti. Kosiyajātakaü.

                      $<7. Gåthapāõajātaka.>$
     Såro sårena saügammā 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto a¤¤ataraü bhikkhuü ārabbha kathesi. Tasmiü kāle Jetavanato gāvutaddhayojanamatte eko nigamagāmo, tattha bahåni salākabhattapakkhikabhattāni atthi. Tatth' eko pa¤hapucchako koõņo vasati, so salākabhattapakkhikabhattānaü atthāya gate dahare ca sāmaõere ca


#<[page 210]>#
%<210                  II. Dukanipāta.  8. Kāsāvavagga. (23.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "ke khādanti ke pivanti ke bhu¤jantãti" pa¤haü pucchitvā kathetuü asakkonte lajjāpesi, te tassa bhayena salākabhattapakkhikabhattatthāya taü gāmaü na gacchanti. Ath' ekadivasaü eko bhikkhu salākaggaü gantvā "bhante asukagāme salākabhattaü vā pakkhikabhattaü vā atthãti" pucchitvā "atth' āvuso, tattha pan' eko koõņo pa¤haü pucchati, kathetuü asakkonte akkosati paribhāsati, tassa bhayena koci gantuü na sakkotãti" vutte "bhante tattha bhattāni mayhaü pāpetha, ahaü taü dametvā nibbisevanaü katvā tato paņņhāya tumhe disvā palāyanakaü karissāmãti" aha. Bhikkhå "sādhå" 'ti sampaņicchitvā tassa tattha bhattāni pāpesuü. So tattha gantvā gāmadvāre cãvaraü pārupi. Taü disvā koõņo caõķameõķako viya vegena upagantvā "pa¤haü me samaõa kathehãti" āha. "Upāsaka gāme caritvā yāguü ādāya āsanasālaü tāva me āgantuü dehãti". So yāguü ādāya āsanasālaü āgate pi tasmiü tath' eva āha.
So pi taü bhikkhuü "yāguü tāva me pātuü dehi, āsanasālaü sammajjituü dehi, salākabhattaü tāva āharituü dehãti" vatvā salākabhattaü āharitvā tam eva pattaü gāhāpetvā "ehi, pa¤haü te kathessāmãti" bahigāmaü netvā cãvaraü saüharitvā aüse ņhapetvā tassa hatthato pattaü gahetvā aņņhāsi. Tatrāpi taü so "samaõa pa¤haü me kathehãti" āha. Atha naü "kathemi te pa¤han" ti ekappahāren' eva pātetvā aņņhãni saücuõõento pothetvā gåthaü mukhe pakkhipitvā "ito dāni paņņhāya imaü gāmaü āgataü ka¤ci bhikkhuü pa¤haü pucchitakāle jānissāmãti" santajjetvā pakkāmi.
So tato paņņhāya bhikkhå disvā va palāyati. Aparabhāge tassa bhikkhuno sā kiriyā bhikkhusaüghe pākaņā jātā. Ath' ekadivasaü dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso asukabhikkhu kira koõņassa mukhe gåthaü pakkhipitvā gato" ti. Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave so bhikkhu idān' eva taü mãëhena āsādesi, pubbe pi āsādesi yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:


#<[page 211]>#
%<                     7. Gåthapāõajātaka. (227.)                       211>%
     Atãte Aīga-Magadha-vāsino a¤¤ama¤¤assa raņņhaü gacchantā ekadivasaü dvinnaü raņņhānaü sãmantare ekaü gharaü nissāya vasitvā suraü pivitvā macchamaüsaü khāditvā pāto va yānāni yojetvā pakkamiüsu. Tesaü gatakāle eko gåthakhādakapāõako gåthagandhena āgantvā tesaü pãtaņņhāne chaķķhitaü suraü disvā pānãyaü pipāsāya pivitvā matto hutvā gåthapu¤jaü abhiråhi. Allagåthaü tasmiü āruëhe thokaü onami. So "paņhavã maü dhāretuü na sakkotãti" viravi.
Tasmi¤ ¤eva khaõe eko mattavāraõo taü padesaü patvā gåthagandhaü ghāyitvā jigucchanto paņikkami. So taü disvā "esa bhayena palāyatãti" sa¤¤ã hutvā "iminā saddhiü saügāmetuü vaņņatãti" taü avhayanto paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,8.7(=227).1: Såro sårena saügamma vikkantena pahārinā
                    ehi nāga nivattassu, kin nu bhãto palāyasi,
                    passantu Aīga-Magadhā mama tuyha¤ ca vikkaman ti. || Ja_II:152 ||>@

     Tass' attho: tvaü såro mayā sårena saddhiü samāgantvā viriyavikkamena vikkantena pahāradānasamatthatāya pahārinā kiükāraõā asaügāmetvā va gacchasi, kin nu nāma ekasampahāro pi dātabbo siyā, tasmā ehi nāga nivattassu, ettaken' eva maraõabhayatajjito hutvā kin nu bhãto palāyasi, ime imaü sãmaü antaraü katvā vasantā passantu, Aīga-Magadhā mama tuyha¤ ca vikkamaü ubhinnam pi amhākaü parakkamaü passantå 'ti.
     So hatthi kaõõaü datvā tassa vacanaü sutvā nivattitvā tassa santikaü gantvā taü apasādento dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,8.7(=227).2: Na taü pādā vadhissāmi na dantehi na soõķiyā,
                    mãëhena taü vadhissāmi, påti ha¤¤atu påtinā ti. || Ja_II:153 ||>@


#<[page 212]>#
%<212                   II. Dukanipāta.  8.Kāsāvavagga. (23.)>%
     Tass' attho: na taü pādādãhi vadhissāmi tuyhaü pana anucchavikena mãëhena taü vadhissāmãti eva¤ ca pana vatvā påtigåthapāõako påtinā va ha¤¤atå 'ti
     tassa matthake mahantaü laõķaü pātetvā udakaü vissajjetvā tatth' eva taü jãvitakkhayaü pāpetvā ko¤canādaü nadanto ara¤¤am eva pāvisi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā gåthapāõako koõņo ahosi, vāraõo so bhikkhu, taü pana kāraõaü paccakkhato disvā tasmiü vanasaõķe nivutthadevatā pana aham evā" 'ti. Gåthapāõajātakaü.

                      $<8. Kāmanãtajātaka.>$
     Tayo girin ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Kāmanãtabrāhmaõaü nāma ārabbha kathesi. Vatthuü paccuppanna¤ ca atãta¤ ca Dvādasanipāte Kāmajātake āvibhavissati.
     Tesu pana dvãsu rājaputtesu jeņņhako āgantvā Bārāõasiyaü rājā ahosi kaniņņho uparājā. Tesu rājā vatthukāmakilesakāmesu atitto dhanalolo ahosi. Tadā Bodhisatto Sakko devarājā hutvā Jambudãpaü olokento tassa ra¤¤o dvãsu pi kāmesu atittabhāvaü ¤atvā "imaü rājānaü niggahetvā lajjāpessāmãti" brāhmaõamāõavavaõõena āgantvā rājānaü passi ra¤¤ā ca "ken' atthena āgato si māõavā" 'ti vutte "ahaü mahārāja tãõi nagarāni passāmi khemāni subhikkhāni pahåtahatthiassarathapattãni hira¤¤asuvaõõālaükārabharitāni, sakkā ca pana tāni appaken' eva balena gaõhituü, ahaü te tāni gahetvā dātuü āgato" ti āha, "kadā gacchāma mānavā" 'ti vutte "sve mahārājā" 'ti "tena hi gaccha, pāto va āgaccheyyāsãti" "sādhu mahārāja, vegena balaü sajjehãti" vatvā Sakko sakaņņhānam eva gato.


#<[page 213]>#
%<                          8. Kāmanãtajātaka. (228.)                       213>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Rājā punadivase bheri¤ carāpetvā balaü sajjaü kāretvā amacce pakkositvā" hãyo eko brāhmaõamāõavo `Uttarapa¤cāle Indapatte Kekake ti imesu tãsu nagaresu rajjaü gahetvā dassāmãti' āha, taü māõavaü ādāya tãsu nagaresu rajjaü gaõhissāma, vegena taü pakkosathā" 'ti. "Katth' assa deva nivāso dāpito" ti. "Na me tassa nivāsagehaü dāpitan" ti. "Nivāsaparibbayo pana dinno" ti. "So pi na dinno". "Atha kahaü taü passissāmā" 'ti. "Nagaravãthãsu olokethā" 'ti. Te okokento adisvā "na passāmā mahārājā" 'ti āhaüsu. Ra¤¤o māõavaü apassantassa "evaü mahantā nāma issariyā parihãno 'smãti" mahāsoko udapādi, hadayavatthuü uõhaü ahosi, vatthulohitaü kuppi, lohitapakkhandikā udapādi, vejjā tikicchituü nāsakkhiüsu. Tato tãhacatuhaccayena Sakko āvajjamāno tassa taü ābādhaü ¤atvā "tikicchissāmi nan" ti brāhmaõavaõõena āgantvā dvāre ņhatvā "vejjabrāhmaõo tumhākaü tikicchanatthāya āgato" ti ārocāpesi. Rājā taü sutvā "mahantamahantā rājavejjā maü tikicchituü nāsakkhiüsu, paribbayam assa dāpetvā uyyojethā" 'ti āha. Sakko taü sutvā "mayhaü n' eva nivāsanaparibbayena attho vejjalābham pi na gaõhissāmi, tikicchissāmi naü, rājā maü passatå" 'ti āha.
Rājā taü sutvā "tena hi āgacchatå" 'ti āha. Sakko pavisitvā jayāpetvā ekamantaü aņņhāsi. Rājā "tvaü maü tikicchasãti" āha. "âma devā" 'ti. "Tena hi tikicchasså" 'ti. "Sādhu mahārāja, vyādhino me lakkhaõam pi kathetha, kena kāraõena uppanno, kiü khāditaü vā pãtaü vā nissāya udāhu diņņhaü vā sutaü vā" ti. "Tāta mayhaü vyādhi sutaü nissāya uppanno" ti. "Kin te sutan" ti. "Tāta, eko māõavo āgantvā mayhaü `tãsu nagaresu rajjaü gaõhitvā dassāmãti' āha,


#<[page 214]>#
%<214                   II. Dukanipāta.  8. Kāsāvavagga.(23.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  ahaü tassa nivāsanaņņhānaü vā nivāsaparibbayaü na dāpesiü, so mayhaü kujjhitvā a¤¤assa ra¤¤o santikaü gato bhavissati, atha me evaü `mahantā nāma issariyā parihãno 'mhãti' cintentassa ayaü vyādhi uppanno ti, sace sakkosi taü me kāmacittaü nissāya uppannaü vyādhiü tikicchā" 'ti etam atthaü pakāsento paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,8.8(=228).1: Tayo giriü antaraü kāmayāmi:
                    Pa¤cālā Kuruyo Kekake ca,
                    tatuttariü brāhmaõa {kāmayāmi},
                    tikiccha maü brāhmaõa kāmanãtan ti. || Ja_II:154 ||>@

     Tattha tayo girin ti tayo girã, ayam eva vā pāņho, yathā ca Sudassanassa girino dvāraü h' etaü pakāsatãti ettha Sudassanaü devanagaraü yujjhitvā duggaõhatāya duccalanatāya Sudassanagirãti vuttaü evam idhāpi tãõi nagarāni tayo girin ti adhippetāni, tasmā ayam ettha attho: tãõi ca tesa¤ ca antaraü tividham pi raņņhaü kāmayāmi, Pa¤cālā Kuruyo Kekake cā 'ti imāni tesaü raņņhānaü nāmāni tesu Pa¤cālā Uttarapa¤cālā tattha Kampillaü nāma nagaraü, Kuruyo ti Kururaņņhaü tattha Indapattaü nāma nagaraü, Kekake cā 'ti paccatte upayogavacanaü tena Kekayaraņņhaü dasseti tattha Kekayarājadhānã yeva nagaraü, tatuttarin ti taü ahaü ito patiladdhā Bārāõasãrajjā tatuttariü tividhaü rajjaü kāmayāmi, tikiccha maü brāhmaõa kāmanãtan ti iti imehi vatthukāmehi ca kilesakāmehi ca nãtaü hataü pahataü sace sakkosi tikiccha maü brāhmaõā 'ti.
     Atha naü Sakko "mahārāja, tvaü målosadhādãhi atekiccho, ¤āõosadhen' eva tikicchitabbo" ti vatvā dutiyaü gātham āha:


#<[page 215]>#
%<                          8. Kāmanãtajātaka. (228.)                     215>%

  @<Ja_II,8.8(=228).2: Kaõhāhi daņņhassa karonti h' eke,
                    amanussavaddhassa karonti paõķitā,
                    na kāmanãtassa karoti koci,
                    okkantasukkassa hi kā tikicchā ti. || Ja_II:155 ||>@

     Tattha kaõhāhi daņņhassa karonti heke ti ekacce hi tikicchakā ghoravisena kāëasappena daņņhassa mantehi c' eva osadhehi ca tikicchaü karonti, amanussavaddhassa karonti paõķitā ti apare paõķitā bhåtavejjā bhåtayakkhādãhi amanussehi vaddhassa vadhitassa abhibhåtassa gahitassa balikammaparittakaraõaosadhaparibhāvitādãhi tikicchaü karonti, na kāmanãtassa karoti kocãti kāmehi pana nãtassa kāmavasikassa puggalassa a¤¤atra paõķitehi a¤¤o koci tikicchaü na karoti, karonto pi kātuü samattho nāma n' atthi kiükāraõa:
okkantasukkassa hi kā tikicchā ti okkantasukkassa avakkantakusaladhammassa mariyādaü atikkantassa akusaladhamme patiņņhitassa puggalassa mantosadhādãhi kā nāma tikicchā, na sakkā osadhehi tikicchitun ti
     Iti Mahāsatto imaü kāraõaü dassetvā uttariü evam āha:
"mahārāja, sace tvaü tāni tãõi rajjāni lacchasi api nu kho imesu catåsu nagaresu rajjaü kārento ekappahāren' eva cattāri sāņakayugāni paridaheyyāsi catåsu vā suvaõõapātãsu bhu¤jeyyāsi catåsu vā sirisayanesu sayeyyāsi, mahārāja taõhāvasikena nāma bhavituü na vaņņati, taõhā hi nām' esā vipattimålaü, sā vaķķhamānā yo taü vaķķheti taü puggalaü aņņhasu mahānirayesu soëasaussadanirayesu nānappakārabhedesu ca avasesu apāyesu khipatãti". Evaü rājānaü nirayādibhayena tajjetvā Mahāsatto dhammaü desesi. Rājāpi 'ssa dhammaü sutvā vigatasoko hutvā tāvad eva nivyādhitaü pāpuõi.


#<[page 216]>#
%<216                   II. Dukanipāta. 8. Kāsāvavagga. (23.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Sakko pi 'ssa ovādaü datvā sãlesu patiņņhāpetvā devalokam eva gato. So pi tato paņņhāya dānādãni pu¤¤āni katvā yathākammaü gato.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā rājā kāmanãtabrāhmaõo ahosi, Sakko pana aham evā" 'ti.
Kāmanãtajātakaü.

                      $<9. Palāyijātaka.>$
     Gajaggameghehãti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Palāyiparibbājakaü ārabbha kathesi. So kira vādatthāya sakala-Jambudãpaü vicaritvā ki¤ci paņivādiü alabhitvā anupubbena Sāvatthiü gantvā "atthi nu kho koci mayā saddhiü vādaü kātuü samattho" ti manusse pucchi. Manussā "tādisānaü sahassena pi saddhiü vādaü kātuü samattho sabba¤¤å dipadānaü aggo Mahāgotamo dhammissaro paravādappamaddano, sakale Jambudãpe uppanno parappavādo taü Bhagavantaü atikkamituü samattho n' atthi, velantaü patvā åmiyo viya hi sabbavādā tassa pādamålaü patvā cuõõavicuõõā hontãti" Buddhaguõe kathesuü. Paribbājako "kahaü pana so etarahãti" pucchitvā "Jetavane" ti sutvā "idāni 'ssa vādaü āropessāmãti" mahājanaparivuto Jetavanaü gacchanto Jetarājakumārena navakoņidhanaü vissajjetvā kāritaü Jetavanadvārakoņņhakaü disvā "ayaü samaõassa Gotamassa vasanapāsādo" ti pucchitvā "dvārakoņņhako ayan" ti sutvā "dvārakoņņhako tāva evaråpo vasanagehaü kãdisaü bhavissatãti" vatvā "gandhakuņã nāma appameyyā" ti vutte "evaråpena samaõena saddhiü ko vādaü karissatãti" tato va palāyi. Manussā uõõādino hutvā Jetavanaü pavisitvā Satthārā "kiü akāle āgat' atthā" 'ti vuttā taü pavattiü kathayiüsu. Satthā "na kho upāsakā idān' eva pubbe p' esa mama vasanaņņhānassa dvārakoņņhakaü disvā palāyat' evā" 'ti vatvā tehi yācito atãtaü āhari:


#<[page 217]>#
%<                            9.Palāyijātaka.(229.)                       217>%
     Atãte Gandhāraraņņhe Takkasilāyaü Bodhisatto rajjaü kāresi, Bārāõasiyaü Brahmadatto. So "Takkasilaü gaõhissāmãti" mahantena balakāyena gantvā nagarato avidåre ņhatvā "iminā niyāmena hatthã pesetha iminā asse iminā rathe iminā pattã, evaü dhāvitvā āvudhehi paharatha, evaü ghanavassaü valāhakā viya saravassaü vassathā" 'ti senaü vicārento imaü gāthadvayam āha:

  @<Ja_II,8.9(=229).1: Gajaggameghehi hayaggamālihi
                    rathåmijātehi sarābhivassehi
                    tharuggahāvaņņadaëhappahārihi
                    parivāritā Takkasilā samantato. || Ja_II:156 ||>@

  @<Ja_II,8.9(=229).2: Abhidhāvathā ca patathā ca
                    vividhavinaditā ca dantihi,
                    vattat' ajja tumulo ghoso
                    yathā vijjutā jaladharassa gajjato ti. || Ja_II:157 ||>@

     Tattha gajaggameghehãti aggagajameghehi ko¤canādaü gajjitaü gajjantehi mattavaravāraõavalāhakehãti attho, hayaggamālihãti aggahayamālãhi varasindhavamālākulehi assānikehãti attho, rathåmijātehãti sa¤jātaåmivegehi sāgarasalilehi viya sa¤jātarathåmãhi rathānikehãti attho, sarābhivassehãti tehi yeva rathānikehi ghanavassamegho viya saravassaü vassantehi,


#<[page 218]>#
%<218                  II. Dukanipāta.  8. Kāsāvavagga.(23.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  tharuggahāvaņņadaëhappahārihãti tharuggahehi āvaņņadaëhapahārihi ito c' ito ca āvattitvā parivattitvā daëhaü paharantehi gahitakhaggaratanatharudaõķehi pattiyodhehi cā 'ti attho, parivāritā Takkasilā samantato ti yathā ayaü Takkasilā parivāritā hoti sãghaü tathā karothā 'ti attho, abhidhāvathā ca patathā cā ti vegena dhāvatha c' eva uppatathā ca, vividhavinaditā ca dantihãti varavāraõehi saddhiü vividhavinaditā bhavatha, selitagajjitavāditehi nānāviravā hothā ti attho, vattatajja tumulo ghoso ti vattatu ajja tumulo mahanto asanisaddasadiso ghoso, yathā vijjutā jaladharassa gajjato ti yathā gajjantassa jaladharassa mukhato niggatā vijjutā caranti evaü vicarantā nagaraü parivāretvā rajjaü ganhathā 'ti vadati.
     Iti so rājā gajjitvā senaü vicāretvā nagaradvārasamãpaü gantvā dvārakoņņhakaü disvā "idaü ra¤¤o vasanagehan" ti pucchitvā "ayaü nagaradvārakoņņhako" ti vutte "nagaradvārakoņņhako tāva evaråpo ra¤¤o nivesanaü kãdisaü bhavissatãti" vatvā "Vejayantapāsādasadisan" ti sutvā "evaü yasasampannena ra¤¤ā saddhiü yujjhituü na sakkhissāmā" 'ti dvārakoņņhakaü disvā va nivattitvā palāyitvā Bārāõasim eva āgamāsi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā Bārāõasirājā Palāyiparibbājako ahosi, Takkasilārājā aham evā" 'ti.
Palāyijātakaü.


#<[page 219]>#
%<                       10. Dutiyapalāyijātaka. (230.)                   219>%

                      $<10. Dutiyapalāyijātaka.>$
     Dhajamaparimitan ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü Palāyiparibbājakaü eva ārabbha kathesi. Imasmiü pana vatthusmiü so paribbājako Jetavanaü pāvisi. Tasmiü khaõe Satthā mahājanaparivuto alaükatadhammāsane nisinno manosilātale sãhanādaü nadanto sãhapoto viya dhammaü deseti. Paribbājako Dasabalassa brahmasarãrapaņibhāgaü råpaü puõõacandasassirãkaü mukhaü suvaõõapaņņasadisaü nalāņa¤ ca disvā "ko evaråpaü purisaü jinituü sakkhissatãti" nivattitvā parisantaraü pavisitvā palāyi. Mahājano taü anubandhitvā nivattitvā Satthu taü pavattiü ārocesi. Satthā "na so paribbājako idān' eva pubbe pi mama suvaõõavaõõaü mukhaü disvā palāto yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bodhisatto Bārāõasiyaü rajjaü kāresi, Takkasilāyaü eko Gandhārarājā. So "Bārāõasiü gahessāmãti caturaīginiyā senāya āgantvā nagaraü parivāretvā nagaradvāre ņhito attano balavāhanaü oloketvā "ko ettakaü balavāhanaü jinituü sakkhissatãti" attano senaü vaõõetvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,8.10(=230).1: Dhajam aparimitaü anantapāraü
                    duppasahaü, dhaükehi sāgaram iva
                    giri-m-iva anilena duppasaho
                    duppasaho aham ajja tādisenā 'ti. || Ja_II:158 ||>@

     Tattha dhajamaparimitan ti idaü tāva me rathesu morapāde ņhapetvā ussāpitaü dhajam eva aparimitaü bahuü anekasatasaükhaü, anantapāran ti balavāhanam pi me ettakā hatthã ettakā assā ti gaõanaparicchedarahitaü anantapāraü, duppasahan ti na sakkā paņisattåhi sahituü abhibhavituü,


#<[page 220]>#
%<220                 II. Dukanipāta.  8. Kāsāvavagga.(23.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  yathā kiü: dhaükehi sāgaram ivā 'ti yathā sāgaro bahåhi pi kākehi vegavikkhambhanavasena vā atikkamanavasena vā duppasaho evaü duppasahaü, girimiva anilena duppasaho ti api ca me ayaü balakāyo yathā pabbato vātena akampanãyato duppasaho tathā a¤¤ena balakāyena duppasaho, duppasaho ahamajja tādisenā 'ti sv-āhaü iminā balena samannāgato ajja tādisena duppasaho ti aņņālake ņhitaü Bodhisattaü sandhāya vadati.
     Ath' assa so puõõacandasassirãkaü attano mukhaü dassetvā "bāla mā vippalapa, idāni te balavāhanaü mattavaravāraõo viya naëavanaü viddhaüsessāmãti" santajjetvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,8.10(=230).2: Mā bāliyaü vippalapi, na hi 'ssa tādisaü,
                    viëayhase, na hi labhase nisedhakaü,
                    āsajjasi gajam iva ekacārinaü
                    yo taü padā nalam iva pothayissatãti. || Ja_II:159 ||>@

     Tattha mā bāliyaü vippalapãti mā attano bālabhāvaü vilapa, na hissa tādisan ti na hi 'ssa tādiso, ayam eva vā pāņho, tādiso anantapāraü me balavāhanan ti evaråpaü takkento rajja¤ ca gahetuü samattho nāma na hi assa na hotãti attho, viëayhase ti tvaü hi kevalaü rāgadosamohamānapariëāhena viëayhasi yeva, na hi labhase nisedhakan ti mādisaü pana pasayha abhibhavitvā nisedhakaü tāva na labhasi, ajja taü āgatamaggen' eva palāpessāmi, āsajjasãti upagacchasi, gajam iva ekacārinan ti ekacārinaü mattavaravāraõaü viya, yo taü pādā nalam iva pothayissatãti yo taü yathā nāma mattavaravāraõo pādā nalaü potheti sādhu cuõõeti evaü pothayissati, tvaü taü āsajjasãti attānaü sandhāyāha.
     Evaü tajjentassa pan' assa kathaü sutvā Gandhārarājā ullokento ka¤canapaņņasadisaü mahānalāņaü disvā attano gahaõabhãto nivattitvā palāyanto sakanagaram eva agamāsi.


#<[page 221]>#
%<                           1. Upāhanajātaka.(231.)                      221>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā Gandhārarājā Palāyiparibbājako ahosi, Bārāõasirājā pana aham evā" 'ti. Dutiyapalāyijātakaü. Kāsāvavaggo aņņhamo.

                          9. UPâHANAVAGGA.

                      $<1. Upāhanajātaka.>$
     Yathāpi kãtā ti. Idaü Satthā Veëuvane viharanto Devadattaü ārabbha kathesi. Dhammasabhāyaü hi bhikkhå kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso Devadatto ācariyaü paccakkhāya Tathāgatassa paņipakkho paņisattu hutvā mahāvināsaü pāpuõãti". Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave Devadatto idān' eva ācariyaü paccakkhāya paņipakkho hutvā mahāvināsaü patto, pubbe pi patto yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyam Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto hatthācariyakule nibbattitvā vayappatto hatthisippe nipphattiü pāpuõi. Ath' eko kāsigāmako māõavako āgantvā tassa santike sippaü uggaõhi. Bodhisattā nāma sippaü vācentā ācariyamuņņhiü na karonti, attano jānananiyāmena niravasesaü sikkhāpenti, tasmā so māõavo Bodhisattassa jānanasippaü niravasesaü gaõhitvā Bodhisattaü āha:


#<[page 222]>#
%<222                  II. Dukanipāta.  9. Upāhanavagga. (24.)>%
"ācariya ahaü rājānaü upaņņhahissāmãti". Bodhisatto "sādhu tātā" 'ti gantvā ārocesi: "mahārāja mama antevāsiko tumhe upaņņhātuü icchatãti". "Sādhu, upaņņhātå" 'ti. "Tena hi 'ssa paribbayaü jānāthā" 'ti. "Tumhākaü antevāsiko tumhehi samakaü na lacchati, tumhesu sataü labhantesu paõõāsaü lacchati, dve labhantesu ekaü lacchatãti". So gehaü gantvā taü pavattiü antevāsikassa ārocesi. Antevāsiko "ahaü ācariya tumhehi samasamasippaü jānāmi, sace samakaü ¤eva paribbayaü labhissāmi upaņņhahissāmi, noce na upaņņhahissāmãti" āha. Bodhisatto taü pavattiü ra¤¤o ārocesi. Rājā "sace so tumhehi samappakāraü karotu tumhehi samakaü ¤eva sippaü dassetuü sakkonto samakaü labhissatãti" āha. Bhodhisatto taü pavattiü tassa ārocetvā tena "sādhu, dassessāmãti" vutte ra¤¤o ārocesi. Rājā "tena hi sve sippaü dassethā" 'ti.
"Sādhu, dassessāma, nagare bheri¤ carāpethā" 'ti āha. Rājā "sve kira ācariyo ca antevāsiko ca ubho hatthisippaü dassenti, sve rājaīgaõe sannipatitvā daņņhukāmā passantå" 'ti bheri¤ carāpesi. âcariyo "na me antevāsiko upāyakosallaü jānātãti" ekaü hatthiü gahetvā ekaratten' eva vilomaü sikkhāpesi. So taü "gacchā" 'ti vutte osakkituü "osakkā" 'ti vutte gantuü "tiņņhā" 'ti vutte nipajjituü "nipajjā" 'ti vutte ņhātuü "gaõhā" 'ti vutte ņhapetuü "thapehãti" vutte gaõhituü sikkhāpetvā punadivase taü hatthiü abhiråhitvā rājaīgaõaü agamāsi. Antevāsiko pi ekaü manāpahatthiü abhiråhi.
Mahājano sannipati. Ubho pi samakaü sippaü dassesuü.
Puna Bodhisatto attano hatthiü vilomaü kāresi, so "gacchā"


#<[page 223]>#
%<                          1. Upāhanajātaka.(231.)                      223>%
'ti vutte osakki, "osakkā" 'ti vutte purato dhāvi, "tiņņhā" 'ti vutte nipajji, "nipajjā" 'ti vutte tiņņhati, "gaõhā" 'ti vutte nikkhipi, "nikkhipā" 'ti vutte gaõhi. Mahājano "mā are duņņhantevāsika tvaü ācariyena saddhiü sārambhaü karohi, attano pamāõaü na jānāsi, `ācariyena saddhiü samakaü jānāmãti' sa¤¤ã hosãti" leķķudaõķādãhi paharitvā tatth' eva jãvitakkhayaü pāpesi. Bodhisatto hatthimhā oruyha rājānaü upasaükamitvā "mahārāja sippaü nāma attano sukhatthāya gaõhanti, ekaccassa pana gahitasippaü dukkatā upāhanā viya vināsam eva āvahatãti" vatvā idaü gāthadvayam āha:

  @<Ja_II,9.1(=231).1: Yathāpi kãtā purisass' upāhanā
                    sukhassa atthāya dukhaü udabbahe
                    ghammābhitattā talasā papãëitā
                    pāde tass' eva purisassa khādare || Ja_II:160 ||>@

  @<Ja_II,9.1(=231).2: Evam eva yo dukkulino anariyo
                    tumhāka vijja¤ ca suta¤ ca-m-ādiya
                    tam eva so tattha sutena khādati
                    anariyo vuccati pānadåpamo ti. || Ja_II:161 ||>@

     Tattha udabbahe ti udabbaheyya, ghammābhitattā talasā papãëitā ti ghammena abhitattā pādatalena ca papãëitā, tassevā 'ti yena tā sukhatthāya kiõitvā pādesu paņimukkā dukkatupāhanā tass' eva khādare ti vaõaü vā karonti pāde khādanti, dukkulino ti dujjātiko akulaputto, anariyo ti hirottappavajjito asappuriso, tumhāka vijja¤ ca suta¤ ca mādiyā 'ti ettha taü taü namati, tumhākan ti vattabbe tumhāka iti vuttaü, tumhākaü taü taü sippaü āsevati parivattetãti attho, ācariyass' etaü nāmaü, tasmā tumhākā 'ti gāthābandhanasukhatthaü pan' assa rassabhāvo kato,


#<[page 224]>#
%<224               II. Dukanipāta.  9. Upāhanavagga. (24.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  vijjan ti aņņhārasasu vijjaņņhānesu, yaü ki¤ci sutan ti yaü ki¤ci sutapariyattiü, ādiyā ti ādiyitvā, tam eva so tattha sutena khādatãti tam evā 'ti attānam eva, yo ti yo dukkulãno anariyo ācariyamhā vijja¤ ca suta¤ ca ādiyati so tattha sutena khādatãti tassa santike sutena so attānam eva khādatãti attho, Aņņhakathāyaü pana ten' eva so tattha sutena khādatãti pi pāņho, tassāpi so tena tattha sutena attānam eva khādatãti ayam eva attho, anariyo vuccati pānadupamo ti iti anariyo dupāhanåpamo dukkatupāhanåpamo vuccati, yathā hi dukkatåpāhanā purisaü khādanti evam esa sutena khādanto attanā va attānaü khādati, athavā pānāya duto ti pānadu, upāhanåpānāpi tassa upāhanāya khāditapādass' etaü nāmaü, tasmā yo so attānaü sutena khādati so tena sutena khāditattā anariyo ti vuccati, pānadåpamo upāhanåpatāpitasadiso ti vuccatãti ayam ettha attho.
     Rājā tuņņho Bodhisattassa mahantaü yasaü adāsi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā antevāsiko Devadatto ahosi, ācariyo pana aham evā 'ti. Upāhanajātakaü.

                      $<2. Vãõāthåõajātaka.>$
     Ekacintito va ayam attho ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto a¤¤ataraü kumārikaü ārabbha kathesi. Sā kir' ekā Sāvatthiyaü seņņhidhãtā attano gehe usabharājassa sakkāraü kayiramānaü disvā dhātiü pucchi "amma ko nām' esa evaü sakkāraü labhatãti". "Usabharājā nāma ammā" 'ti. Puna sā ekadivasaü pāsāde ņhatvā antaravãthiü olokentã ekaü khujjaü disvā cintesi:


#<[page 225]>#
%<                        2.  Vãõāthåõajātaka. (232.)                    225>%
"gunnaü antare jeņņhakassa piņņhiyaü kakudhaü hoti, manussajeņņhakassāpi tena bhavitabbaü, ayaü manussesu purisåsabho bhavissati, etassa mayā pādaparicārikāya bhavituü vaņņatãti" sā dāsiü pesetvā "seņņhidhãtā tayā saddhiü gantukāmā, asukaņņhānaü kira gantvā tiņņhathā" 'ti tassa ārocetvā sārabhaõķakaü ādāya a¤¤ātakavesena pāsādā otaritvā tena saddhiü palāyi. Aparabhāge taü kammaü nagare ca bhikkhusaüghe ca pākaņaü jātaü. Dhammasabhāyaü bhikkhå kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso asukā kira seņņhidhãtā khujjena saddhiü palātā" ti. Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" ti vutte "na bhikkhave idān' ev' esā khujjaü kāmeti, pubbe pi kāmesi yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto ekasmiü nigamagāme seņņhikule nibbattitvā vayappatto gharāvāsaü vasanto puttadhãtāhi vaķķhamāno attano puttassa Bārāõasãseņņhissa dhãtaraü vāretvā divasaü ņhapesi. Seņņhidhãtā attano gehe usabhassa sakkārasammānaü disvā "ko nām' eso" ti dhātiü pucchitvā "usabho" ti sutvā antaravãthiyā gacchantaü ekaü khujjaü disvā "ayaü purisåsabho bhavissatãti" sārabhaõķaü gahetvā tena saddhiü palāyi.
Bodhisatto pi kho "seņņhidhãtaraü gehaü ānessāmãti" mahantena parivārena Bārāõasiü gacchanto tam eva maggaü paņipajji. Te ubho pi sabbarattiü maggaü agamaüsu. Atha khujjassa sabbarattiü sãtābhihatassa aruõodaye sarãre vāto kuppi, mahantā vedanā vattanti, so maggā ukkamma vedanāmatto hutvā vãõādaõķako viya saükuņito nipajji, seņņhidhãtāpi 'ssa pādamule nisãdi. Bodhisatto seņņhidhãtaraü khujjassa pādamåle nisinnaü disvā saüjānitvā upasaükamitvā seņņhidhãtāya saddhiü sallapanto paņhamaü gātham āha:


#<[page 226]>#
%<226                  II. Dukanipāta.  9. Upāhanavagga. (24.)>%

  @<Ja_II,9.2(=232).1: Ekacintito va ayam attho, bālo aparināyako,
                    na hi khujjena vāmena bhoti saügantum arahasãti. || Ja_II:162 ||>@

     Tattha ekacintito va ayam attho ti amma yaü tvaü cintetvā iminā khujjena saddhiü palātā ayaü tayā ekikāya evaü cintito bhavissati, bālo aparināyako ti ayaü hi khujjo bālo, duppa¤¤abhāvena mahallako pi bālo va, a¤¤asmiü gahetvā gacchante asati gantuü asamatthatāya aparināyako, na hi khujjena vāmena bhoti saügantum arahasãti iminā hi khujjena vāmanattā vāmena bhoti tvaü mahākule jātā abhiråpā dassanãyā saügantuü samāgantuü nārahasãti.
     Ath' assa taü vacanaü sutvā seņņhidhãtā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,9.2(=232).2: Purisåsabhaü ma¤¤amānā ahaü khujjam akāmayiü,
                    so 'yaü saükuņito seti chinnatanti yathā viõā ti. || Ja_II:163 ||>@

     Tass' attho: ahaü ayya ekaü usabhaü disvā gunnaü jeņņhakassa piņņhiyaü kakudhaü hoti imassāpi taü atthi iminā purisåsabhena bhavitabban ti evam ahaü khujjaü purisåsabhan ti ma¤¤amānā akāmayiü, sv-āyaü yathā nāma chinnatanti sadoõiko vãõādaõķako evaü saükuņito setãti.
     Bodhisatto tassā a¤¤ātakavesena nikkhantabhāvamattam eva ¤atvā nahāpetvā alaükaritvā rathaü āropetvā geham{} eva agamāsi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā ayam eva seņņhidhãtā ahosi, Bārāõasãseņņhi{} pana aham evā" 'ti. Vãõāthåõajātakaü{}.


#<[page 227]>#
%<                         3. Vikaõõakajātaka. (233.)                     227>%

                      $<3. Vikaõõakajātaka.>$
     Kāmaü yahiü icchasi tena gacchā 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü ukkaõņhitabhikkhuü ārabbha kathesi.
So hi dhammasabhaü ānãto "saccaü kira tvaü bhikkhu ukkaõņhito" ti Satthārā puņņho "saccan" ti vatvā "kasmā ukkaõņhito sãti" vutte "kāmaguõakāraõā" ti āha. Atha naü Satthā "kāmaguõā nām' ete bhikkhu vikaõõakasallasadisā sakiü hadaye patiņņhaü labhamānā, vikaõõakaü viya paviņņhaü suüsumāraü maraõam eva pāpetãti" vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bodhisatto Bārāõasiyaü dhammena rajjaü kārento ekadivasaü uyyānaü gantvā pokkharaõãtãraü sampāpuõi.
Naccagãtādisu kusalā naccagãtāni payojesuü. Pokkharaõiyaü macchakacchapā gãtasaddalolatāya sannipatitvā ra¤¤ā va saddhiü gacchanti. Rājā tālakkhandhappamāõaü macchaghaņaü disvā "kin nu kho ime macchā mayā saddhiü ¤eva carantãti" amacce pucchi. Amaccā "ete devaü upaņņhahantãti" āhaüsu.
Rājā "ete kira maü upaņņhahantãti" tussitvā tesaü niccabhattaü paņņhapesi, devasikaü taõķulammaõaü paccati. Macchā bhattavelāya ekacce āgacchanti ekacce nāgacchanti, bhattaü nassati. Ra¤¤o tam atthaü ārocesuü. Rājā "ito paņņhāya bhattavelāya bheriü paharitvā bherisa¤¤āya macchesu sannipatitesu bhattaü dethā" 'ti āha. Tato paņņhāya bhattakammiko bheriü paharāpetvā sannipatitānaü macchānaü bhattaü deti.
Te pi bherisa¤¤āya sannipatitvā bhu¤janti. Tesu evaü sannipatitvā bhu¤jantesu eko suüsumāro āgantvā macche khādi.
Bhattakammiko ra¤¤o ārocesi. Rājā taü sutvā "suüsumāraü macchānaü khādanakāle vikaõõakena vijjhitvā gaõhā"


#<[page 228]>#
%<228                 II. Dukanipāta.  9. Upāhanavagga. (24.)>%
'ti āha. So "sādhå" 'ti gantvā nāvāya ņhatvā macche khādituü āgataü suüsumāraü vikaõõakena pahari. Taü tassa antopiņņhiü pāvisi. So vedanāmatto hutvā taü gahetvā va palāyi. Bhattakammiko tassa viddhabhāvaü ¤atvā taü ālapanto paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,9.3(=233).1: Kāmaü yahiü icchasi tena gaccha,
                    viddho si mammamhi vikaõõakena,
                    hato si bhattena savāditena
                    lolo ca macche anubandhamāno ti. || Ja_II:164 ||>@

     Tattha kāman ti ekaüsena, yahiü icchasi tena gacchā 'ti yasmiü icchasi tattha gaccha, mammasmin ti mammaņņhāne, vikaõõakenā 'ti vikaõõakasallena, hato si bhattena savāditena lolo ca macche anubandhamāno ti tvaü bherivāditasa¤¤āya bhatte diyyamāne lolo hutvā khādanatthāya macche anubandhamāno tena savāditena bhattena hato, gataņņhāne pi te jãvitaü n' atthãti.
     So attano vasanaņņhānaü patvā jãvitakkhayaü patto.
     Satthā imaü kāraõaü dassetvā abhisambuddho hutvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,9.3(=233).2: Evam pi lokāmisam opatanto
                    viha¤¤atã cittavasānuvattã,
                    so ha¤¤ati ¤ātisakhāna majjhe
                    macchānugo so-r-iva suüsumāro ti. || Ja_II:165 ||>@

     Tattha lokāmisan ti pa¤ca kāmaguõā, te hi loko iņņhato kantato manāpato gaõhāti tasmā lokāmisan ti vuccati, taü lokāmisaü anupatanto kilesavasena cittavasānuvattã puggalo viha¤¤ati kilamati, so ha¤¤atãti so evaråpo puggalo ¤ātãna¤ ca sakhāna¤ ca majjhe pi so vikaõõakena viddho macchānugo suüsumāro viya pa¤ca kāmaguõe manāpā ti gahetvā ha¤¤ati kilamati mahāvināsaü pāpuõāti yevā 'ti.


#<[page 229]>#
%<                          4. Asitābhujātaka. (234.)                     229>%
     Evaü Satthā imaü desanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne ukkaõņhito bhikkhu sotāpattiphale patiņņhahi) "Tadā Bārāõasãrājā aham eva ahosin" ti Vikaõõakajātakaü.

                      $<4. Asitābhujātaka.>$
     Tvam eva dānim akarā ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto a¤¤ataraü kumārikaü ārabbha kathesi. Sāvatthiyaü kir' ekasmiü dvinnaü aggasāvakānaü upaņņhākakule ekā kumārikā abhiråpā sobhaggappattā. Sā vayappattā samānajātikaü kulaü agamāsi.
Sāmiko taü kismici ama¤¤amāno a¤¤attha cittavasena carati. Sā tassa taü attani anādarataü agaõetvā dve aggasāvake nimantetvā mahādānaü datvā dhammaü suõantã sotāpattiphale patiņņhahi. Sā tato paņņhāya maggasukhena phalasukhena vãtināmayamānā "sāmiko maü na icchati, gharāvāsena pi me kammaü n' atthi, pabbajissāmãti" cintetvā mātāpitunnaü ācikkhitvā pabbajitvā arahattaü pāpuõi. Tassā sā kiriyā bhikkhåsu pākaņā jātā. Ath' ekadivasaü bhikkhå dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso asukakulassa dhãtā atthagavesikā, sāmikassa anicchanabhāvaü ¤atvā aggasāvakānaü dhammaü sutvā sotāpattiphale patiņņhāya puna mātāpitaro āpucchitvā pabbajitvā arahattaü pattā, evaü atthagavesikā āvuso sā kumārikā" ti. Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" ti vutte "na bhikkhave idān' ev' esā kuladhãtā atthagavesikā, pubbe pi atthagavesikā yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto isipabbajjaü pabbajitvā abhi¤¤ā ca samāpattiyo ca nibbattetvā Himavantapadese vāsaü kappesi. Tadā Bārāõasãrājā attano puttassa Brahmadattakumārassa parivārasampattiü disvā uppannāsaüko puttaü raņņhā pabbājesi.


#<[page 230]>#
%<230                  II. Dukanipāta.  9. Upāhanavagga. (24.)>%
So Asitābhun nāma attano deviü ādāya Himavantaü pavisitvā macchamaüsaphalāphalani khādanto paõõasālāya nivāsaü kappesi. So ekaü kinnariü disvā paņibaddhacitto "imaü pajāpatiü karissāmãti" Asitābhuü agaõetvā tassā anupadaü agamāsi. Sā taü kinnariü anubandhamānaü disvā "ayaü maü agaõetvā kinnariü anubandhati, kiü iminā" ti virattacittā hutvā Bodhisattaü upasaükamitvā vanditvā attano kasiõaparikammaü kathāpetvā kasiõaü olokentã abhi¤¤ā ca samapattiyo ca nibbattetvā Bodhisattaü vanditvā āgantvā attano paõõasāladvāre aņņhāsi. Brahmadatto pi kinnariü anubandhanto vicaritvā tassā gatamaggam pi adisvā chinnāso hutvā paõõasālābhimukho va jāto. Asitābhå taü āgacchantaü disvā vehāsaü abbhuggantvā maõivaõõe gaganatale ņhitā "ayyaputta taü nissāya mayhaü idaü jhānasukhaü laddhan" ti vatvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,9.4(=234).1: Tvam eva dānim akara yaü kāmo vyapagamā tayi,
                    so 'yaü appaņisandhiko kharā chinnaü va rerukan ti. || Ja_II:166 ||>@

     Tattha tvam eva dānim akarā 'ti ayyaputta maü pahāya kinnariü anubandhanto tvaü ¤eva dāni idaü akara, yaü kāmo vyapagamā tayãti yaü mama tayi kāmo vigato vikkhambhanappahānena pahãno yassa pahãnattā aham imaü visesaü pattā ti dãpeti, so yaü appaņisandhiko ti so pana kāmo idāni appaņisandhiko na sakkā paņisandhetuü, kharā chinnaü va rerukan ti kharo vuccati kakaco rerukaü vuccati hatthidanto, yathā kakacehi chinno va hatthidanto appaņisandhiko hoti na puna purimanayena allãyati evaü puna mayhaü tayā saddhiü cittassa ghaņanaü nāma n' atthãti
     vatvā tassa passantass' eva uppatitvā a¤¤attha agamāsi.
So tassā gatakāle paridevamāno dutiyaü gātham āha:


#<[page 231]>#
%<                        5. Vacchanakhajātaka. (235.)                     231>%

  @<Ja_II,9.4(=234).2: Atricchāatilobhena atilobhamadena ca
                    evaü hāyati atthamhā ahaü va Asitābhuyā ti. || Ja_II:167 ||>@

     Tattha atricchāatilobhenā 'ti atricchā vuccati atra atra icchā saükhātā apariyantataõhā, atilobho vuccati atikkamitvā pavattanalobho, atilobhamadena cā 'ti purisamadaü uppādanato atilobhamado nāma jāyati, idaü vuttaü hoti: atricchāvasena atricchamāno puggalo atilobhena ca atilobhamadena ca yathā ahaü Asitābhuyā rājadhãtāya parihãno evaü atthā hāyatãti.
     Iti so imāya gāthāya paridevitvā ara¤¤e ekako va vasitvā pitu accayena gantvā rajjaü gaõhi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā rājaputto ca rājadhãtā ca ime janā ahesuü, tāpaso pana aham evā" 'ti. Asitābhåjātakaü.

                      $<5. Vacchanakhajātaka.>$
     Sukhā gharā vacchanakhā ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Roja-Mallaü ārabbha kathesi. So kirāyasmato ânandassa gihisahāyo ekadivasaü āgamanatthāya therassa sāsanaü pāhesi. Thero Satthāraü āpucchitvā agamāsi. So theraü nānaggarasabhojanaü bhojetvā ekamantaü nisinno therena saddhiü paņisanthāraü katvā theraü gihibhogena pa¤cakāmaguõehi nimantento "bhante ânanda, mama gehe pahåtaü savi¤¤āõakāvi¤¤āõakaratanaü, idaü majjhe bhinditvā tuyhaü dammi, ehi ubho agāraü ajjhāvasāmā" 'ti.
Thero tassa kāmesu ādãnavaü kathetvā uņņhāyāsanā vihāraü gantvā "diņņho te ânanda Rojo" ti Satthārā pucchito "āma bhante" ti vatvā "kim assa kathesãti" vutte "bhante maü Rojo gharāvāsena nimantesi, ath' assāhaü gharāvāse c' eva kāmaguõesu ca ādãnavaü kathesin" ti.
Satthā "na kho ânanda Rojo Mallo idān' eva pabbajite gharāvāsena nimantesi, pubbe pi nimantesi yevā" 'ti vatvā tena yācito atãtaü āhari:


#<[page 232]>#
%<232                  II. Dukanipāta. 9. Upāhanavagga. (21.)>%
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto a¤¤atarasmiü nigamagāme brāhmaõakule nibbattitvā vayappatto isipabbajjaü pabbajitvā Himavantapadese ciraü vasitvā loõambilasevanatthāya Bārāõasiü patvā rājuyyāne vasitvā punadivase Bārāõasiü pāvisi. Ath' assa Bārāõasãseņņhi cāravihāre pasãditvā gehaü netvā bhojetvā uyyāne vasanatthāya paņi¤¤aü gahetvā taü paņijagganto uyyāne vasāpesi. Te a¤¤ama¤¤aü uppannasinehā ahesuü. Ath' ekadivasaü Bārāõasãseņņhi Bodhisatte pemavissāsavasena evaü cintesi:
"pabbajjā nāma dukkhā, mama sahāyaü Vacchanakhaü paribbājakaü uppabbājetvā sabbaü vibhavaü majjhe bhinditvā tassa datvā dve pi samaggavāsaü vasissāmā" 'ti so ekadivasaü bhattakiccapariyosāne tena saddhiü madhurapaņisanthāraü katvā "bhante Vacchanakha, pabbajjā nāma dukkhā, sukho gharāvāso, ehi ubho samaggā kāme paribhu¤jamānā vasāmā" 'ti vatvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,9.5(=235).1: Sukhā gharā Vacchanakha sahira¤¤ā sabhojanā
                    yattha bhutvā ca pãtvā ca sayeyyātha anussuko ti. || Ja_II:168 ||>@

     Tattha sahira¤¤ā ti sattaratanasampannā, sabhojanā ti bahukhādanãyabhojanãyā, yattha bhutvā ca pãtvā cā 'ti yesu sahira¤¤asabhojanesu gharesu nānaggarasāni bhojanāni paribhu¤jitvā nānāpānāni ca pivitvā, sayeyyātha anussuko ti yesu alaükate sirisayanapiņņhe anussuko hutvā sayeyyāsi, tena gharā nāma ativiya sukhā ti.
     Ath' assa sutvā Bodhisatto "mahāseņņhi, tvaü a¤¤āõatāya kāmagiddho hutvā gharāvāsassa guõaü pabbajjāya ca aguõaü kathesi, gharāvāsassa te aguõaü kathessāmi, suõāhi dānãti" vatvā dutiyaü gātham āha:


#<[page 233]>#
%<                            6. Bakajātaka. (236.)                       233>%

  @<Ja_II,9.5(=235).2: Gharā nānãhamānassa gharā nābhaõato musā
                    gharā nādinnadaõķassa paresaü anikubbato,
                    evaü chiddaü durabhibhavaü ko gharaü paņipajjatãti. || Ja_II:169 ||>@

     Tattha gharā nānãhamānassā ti niccakālaü kasigorakkhādikaranena anãhamānassa avāyamantassa gharā nāma n' atthi, gharāvāso na patiņņhā ti attho, gharā nābhaõato musā ti khettavatthuhira¤¤asuvaõõādãnaü atthāya amusā bhaõato pi gharā nāma n' atthi, gharā nādinnadaõķassa paresaü anikubbato ti nāadinnadaõķassāpi agahitadaõķassa nikkhittadaõķassa paresaü anikubbato gharā nāma n' atthi, yo pana ādinnadaõķo hutvā paresaü dāsakammakarādãnaü tasmiü tasmiü aparādhe aparādhānuråpaü vadhabandhanacchedanatāëanādivasena karoti tass' eva gharāvāso saõņhahatãti attho, evaü chiddaü durabhibhavaü ko gharaü paņipajjatãti taü dāni evaü etesaü kuhanādãnaü akaraõe sati taya tāya parihāniyā chiddaü karaõe pi sati niccam eva kātabbato durabhisambhavaü durārādhanãyaü niccaü karontassāpi vā durabhisambhavam eva duppåraü gharāvāsaü ahaü nipparitasso hutvā ajjhāvasissāmãti ko gharaü paņipajjatãti.
     Evaü Mahāsatto gharāvāsassa dosaü kathetvā uyyānam eva agamāsi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā Bārāõasãseņņhi Rojo Mallo ahosi, Vacchanakhaparibbājako pana aham evā" 'ti. Vacchanakhajātakaü.

                      $<6. Bakajātaka.>$
     Bhaddako vatayaü pakkhãti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü kuhakaü ārabbha kathesi. Taü hi Satthā ānetvā dassitaü disvā "na bhikkhave idān' eva pubbe p' esa kuhako yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:


#<[page 234]>#
%<234                  II. Dukanipāta.  9. Upāhanavagga. (24.)>%
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Himavantapadese ekasmiü sare maccho hutvā mahāparivāro vasi. Ath' eko bako "macche khādissāmãti" sarassa āsannaņņhāne sãsaü pātetvā pakkhe pasāretvā mandaü mandaü macche olokento aņņhāsi tesaü pamādaü āgamayamāno. Tasmiü khaõe Bodhisatto macchagaõaparivuto gocaraü gaõhanto taü ņhānaü pāpuõi. Macchagaõo taü bakaü passitvā pathamaü gātham āha:

  @<Ja_II,9.6(=236).1: Bhaddako vat' ayaü pakkhã dijo kumudasannibho,
                    våpasantehi pakkhehi mandamando va jhāyatãti. || Ja_II:170 ||>@

     Tattha mandamando va jhāyatãti abalabalo viya hutvā ki¤ci ajānanto viya ekako va jhāyatãti.
     Atha naü Bodhisatto oloketvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,9.6(=236).2: Nāssa sãlaü vijānātha, ana¤¤āya pasaüsatha,
                    amhe dijo na pāleti, tena pakkhã na phandatãti. || Ja_II:171 ||>@

     Tattha ana¤¤āyā ti ajānitvā, amhe dijo na pāletãti esa dijo amhe na rakkhati na gopāyati, kataran nu kho etena kabalaü karissāmãti upadhāreti, tena pakkhã na phandatãti ten' esa sakuõo na phandati na calatãti.
     Evaü vutte macchagaõo udakaü khobhetvā bakaü palāpesi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā bako kuhako ahosi, maccharājā pana aham evā" 'ti. Bakajātakaü.

                      $<7. Sāketajātaka.>$
     Ko nu kho bhagavā hetå 'ti. Idaü Satthā Sāketaü upanissāya viharanto Sāketaü brāhmaõaü ārabbha kathesi. Vatthuü pan' ettha atãtam pi paccuppannam pi heņņhā Ekanipāte kathitam eva.


#<[page 235]>#
%<                       7. Sāketajātaka. (237.)                        235>%
     Tathāgatassa pana vihāraü gatakāle bhikkhu "sineho nām' esa bhante kathaü patiņņhātãti" pucchanto paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,9.7(=237).1: Ko nu kho bhagavā hetu ekacce idha puggale
                    atãva hadayaü nibbāti cittaü cāpi pasãdatãti. || Ja_II:172 ||>@

     Tass' attho: ko nu kho hetu yena idh' ekacce puggale diņņhamatte yeva hadayaü ativiya nibbāyati suvāsitassa udakassa ghaņasahassena parisittaü viya sãtalaü hoti, ekacce na nibbāti, ekacce diņņhamatte yeva cittaü pasãdati muduü hoti pemavasena allãyati, ekacce na allãyatãti.
     Atha nesaü Satthā pemakāraõaü dassento dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,9.7(=237).2: Pubbe va sannivāsena paccuppannahitena vā
                    evaü taü jāyate pemaü uppalaü va yathodake ti. || Ja_II:173 ||>@

     Tass' attho: bhikkhave pemaü nām' etaü dvãhi kāraõehi jāyati purimabhave mātā vā pitā vā dhãtā vā putto vā bhātā vā bhaginã vā pati vā bhariyā vā sahāyo vā mitto vā hutvā yo yena saddhiü ekaņņhāne vutthapubbo tassa iminā pubbeva sannivāsena va bhavantare anubandhanto so sineho na vijahati, imasmiü attabhāve katena paccuppannahitena vā evaü taü jāyate pemaü, imehi dvãhi taü pemaü nāma jāyati, yathā kiü: uppalaü va yathodake ti vakārassa rassattaü kataü samuccayatthe c' esa vutto, tasmā uppala¤ ca sesa¤ ca jalajapupphaü yathā udake jāyamānaü dve kāraõāni nissāya jāyati udaka¤ c' eva kalala¤ ca tathā etehi dvãhi kāraõehi pemaü jāyatãti evam ettha attho daņņhabbo.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā brāhmaõo ca brāhmaõã ca ime va dve janā ahesuü, putto pana aham evā" 'ti. Sāketajātakaü.


#<[page 236]>#
%<236                  II. Dukanipāta.  9. Upāhanavagga. (24)>%

                      $<8. Ekapadajātaka.>$
     Iügha ekapadaü tātā 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü kuņumbikaü ārabbha kathesi. Sāvatthi-vāsiko kir' esa kuņumbiko. Ath' assa ekadivasaü aüke nisinno putto atthassa dvāraü nāma pa¤haü pucchi. So "buddhavisayo esa pa¤ho, na naü a¤¤o kathetuü sakkhissatãti" puttaü gahetvā Jetavanaü gantvā Satthāraü vanditvā "bhante, ayam me dārako årumhi nisinno atthassa dvāraü pa¤haü pucchi, ahaü taü ajānanto idhāgato, kathetha bhante imaü pa¤han" ti. Satthā "na kho upāsaka ayaü dārako idān' eva atthagavesako pubbe pi atthagavesako va hutvā imaü pa¤haü paõķite pucchi, porāõakapaõķitāpi 'ssa kathesuü, bhavasaükhepagatattā pana na sallakkhesãti" vatvā tena yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto seņņhikule nibbattitvā vayappatto pitu accayena seņņhiņņhānaü labhi. Ath' assa putto daharo kumāro årumhi nisãditvā "tāta mayhaü ekapadaü anekatthanissitaü ekaü kāraõaü kathethā" 'ti pucchanto paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,9.8(=238).1: Iügha ekapadaü tāta anekatthapadanissitaü
                    ki¤ci saügāhikaü bråsi yen' atthe sādhayemase ti. || Ja_II:174 ||>@

     Tattha iüghā 'ti yācanatthe codanatthe vā nipāto, ekapadan ti ekaü kāraõapadaü ekaü kāraõåpasaühitaü vā vya¤janapadaü, anekatthapadanissitan ti anekāni atthapadāni kāraõapadāni nissitaü, ki¤ci saügāhikaü brånãti ki¤ci ekaü bahunnaü padānaü saügāhikaü bråhi, ayam eva vā pāņho, yenatthe sādhayemase ti yena kena padena anekatthanissitena mayaü attano vaķķhiü sādheyyāma tam me kathehãti pucchi.
     Ath' assa pitā kathento dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,9.8(=238).2: Dakkheyyekapadaü tāta anekatthapadanissitaü
                    ta¤ ca sãlena saüyuttaü khantiyā upapāditaü
                    alaü mitte sukhāpetuü amittānaü dukhāya cā 'ti. || Ja_II:175 ||>@


#<[page 237]>#
%<            8. Ekapadajātaka. (238)  9. Haritamātajātaka. (239.)         237>%
     Tattha dakkheyyekapadan ti dakkheyyaekapadaü, dakkheyyaü nāma lābhuppādakassa jeņņhakassa kusalassa ¤āõasampayuttaü viriyaü, anekatthapadanissitan ti evaü vuttappakāraü viriyaü anekehi atthapadehi nissitaü, katarehãti sãlādãhi, ten' eva ta¤ ca sãlena saüyuttan ti ādim āha, tass' attho: ta¤ ca pan' etaü viriyaü ācārasãlasampayuttaü adhivāsanakhantiyā upetaü mitte sukhāpetuü amittāna¤ ca dukkhāya alaü samatthaü, ko hi nāma lābhuppāda¤āõasampayuttakusalaviriyasamannāgato ācārakhantisampanno mitte sukhāpetuü āmitte vā dukkhāpetuü na sakkotãti.
     Evaü Bodhisatto puttassa pa¤haü kathesi. So pi pitu kathitanayen' eva attano atthaü sādhetvā yathākammaü gato.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne pitāputtā sotāpattiphale patiņņhitā) "Tadā putto ayam eva ahosi, Bārāõasãseņņhi pana aham evā" 'ti. Ekapadajātakaü.

                      $<9. Haritamātajātaka.>$
     âsãvisaü mamaü santan ti. Idaü Satthā Veëuvane viharanto Ajātasattuü ārabbha kathesi. Kosalarājassa hi pitā Mahākosalo Bimbisārara¤¤o dhãtaraü dadamāno dhãtu nahānamålaü Kāsigāmakaü nāma adāsi. Sā Ajātasattunā pitughātakamme kate ra¤¤o sinehena nacirass' eva kālam akāsi. Ajātasattumātari kālakatāya pi taü gāmaü bhu¤jat' eva Kosalarājā, "pitughātakassa corassa mama kulasantakaü gāmaü na dassāmãti" tena saddhiü yujjhati. Kadāci mātulassa jayo hoti kadāci bhāgineyyassa. Yadā pana Ajātasattu jināti tadā rathe dhajaü ussāpetvā mahantena yasena nagaraü pavisati, yadā pana parājãyati tadā domanassappatto ka¤ci ajānāpetvā va pavisati. Ath' ekadivasaü bhikkhå dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso Ajātasattu mātulaü jinitvā tussati, parājito domanassappatto hotãti". Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" 'ti pucchitvā "imāya nāmā 'ti vutte "na bhikkhave idāni pubbe p' esa jinitvā tussati,


#<[page 238]>#
%<238                 II.  Dukanipāta.  9. Upāhanavagga. (24.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  parājito domanassappatto hotãti" vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto nãlamaõķukayoniyaü nibbatti. Tadā manussā nadãkandarādãsu tattha tattha macchagaõhanatthāya kumināni oķķesuü. Ekasmiü kumine bahå macchā pavisiüsu.
Ath' eko udakāsãviso macche khādanto taü kuminaü pāvisi.
Bahumacchā ekato hutvā taü khādantā ekalohitaü akaüsu.
So paņisaraõaü apassanto maraõabhayatajjito kuminamukhena nikkhamitvā vedanāmatto udakapariyante nipajji. Nãlamaõķuko pi tasmiü khaõe uppatitvā kuminamålamatthake nipanno hoti. âsãviso vinicchayaņņhānaü alabhanto tattha nipannaü disvā "samma nãlamaõķuka imesaü macchānaü kiriyā ruccati tuyhan" ti pucchanto paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,9.9(=239).1: âsãvisaü mamaü santaü{} paviņņhaü kumināmukhaü
                    ruccate haritāmātā yaü maü khādanti macchakā ti. || Ja_II:176 ||>@

     Tattha āsãvisaü mama santan ti maü āgatavisaü samānaü, ruccate haritāmātā yaü maü khādanti macchakā ti etaü tava ruccati haritamaõķukaputtā 'ti vadati.
     Atha naü haritamaõķuko "āma samma ruccati, kiükāraõā:
sace tvaü hi tava padesaü āgate macche khādasi macchāpi attano padesaü āgataü taü khādanti,


#<[page 239]>#
%<                        10. Mahāpiīgalajātaka. (240.)                  239>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  attano attano visaye padese gocarabhåmiyaü abalavā nāma n' atthãti" vatvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,9.9(=239).2: Vilumpat' eva puriso yāv' assa upakappati,
                    yadā c' a¤¤e vilumpanti so vilutto vilumpatãti. || Ja_II:177 ||>@

     Tattha vilumpateva yāvassa upakappatãti yāva purisassa issariyaü upakappati ijjhati pavattati tāva so a¤¤aü vilumpati yeva, yāva so upakappatãti pi pāņho, yattakaü kālaü so puriso sakkoti vilumpitun ti attho, yadā c' a¤¤e vilumpantãti yadā ca a¤¤e issarā hutvā vilumpanti, so vilutto vilumpatãti atha so vilumpako a¤¤ehi vilumpati, vilumpate ti pi pāņho, ayam ev' attho, vilumpanaüti paņhanti, tass' attho na sameti, evaü vilumpako puna vilumpaü pāpuõātãti
     Bodhisattena aņņe vinicchite udakāsãvisassa dubbalabhāvaü ¤atvā "paccāmittaü gaõhissāmā" 'ti macchagaõā kuminamukhā nikkhamitvā tatth' eva jãvitakkhayaü pāpetvā pakkāmuü.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā udakāsãviso Ajātasattu ahosi, nãlamaõķuko pana aham evā" 'ti. Haritamātajātakaü.

                      $<10. Mahāpiīgalajātaka.>$
     Sabbo jano ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Devadattaü ārabbha kathesi. Devadatte Satthari āghātaü bandhitvā navamāsaccayena Jetavanadvārakoņņhake paņhaviyaü nimugge Jetavanavāsino ca sakalaraņņhavāsino ca "Buddhapaņikaõņako Devadatto paņhaviyā gilito, nihatapaccāmitto dāni Sammāsambuddho jāto" ti tuņņhapahaņņhā ahesuü.


#<[page 240]>#
%<240                 II. Dukanipāta.  9. Upāhanavagga. (24.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Tesaü sutvā paramparāghosena sakala-Jambudãpa-vāsino yakkhabhåtadevagaõā ca tuņņhapahaņņhā evam eva ahesuü.
Ath' ekadivasaü bhikkhå dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü:
"āvuso, Devadatte paņhaviyaü nimugge `Buddhapaņikaõņako Devadatto paņhaviyā gilito' ti mahājano attamano jāto" ti. Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave idān' eva Devadatte mate mahājano tussati c' eva hasati ca, pubbe pi tussati c' eva hasati cā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Mahāpiīgalo nāma rājā adhammena visamena rajjaü kāresi, chandādivasena pāpakammāni karonto daõķabalijaüghakahāpaõādigahaõena ucchuyante ucchuü viya janaü pãëesi kakkhaëo pharuso sāhasiko, paresu anuddayamattam pi nām' assa n' atthi, gehe itthãnam pi puttadhãtānam pi amaccabrāhmaõagahapatiādãnam pi appiyo amanāpo, akkhimhi patitarajaü viya bhattapiõķe sakkharā viya paõhiü vijjhitvā paviņņhakaõņako viya ca ahosi. Tadā Bodhisatto Mahāpiīgalassa putto hutvā nibbatti. Mahāpiīgalo dãgharattaü rajjaü kāretvā kālam akāsi. Tasmiü kālakate sakala-Bārāõasã-vāsino haņņhatuņņhā mahāhasitaü hasitvā dārånaü sakaņasahassena Mahāpiīgalaü jhāpetvā anekehi ghaņasahassehi āëāhanaü nibbāpetvā Bodhisattaü rajje abhisi¤citvā "dhammiko no rājā laddho" ti haņņhatuņņhā nagare ussavabheri¤ carāpetvā samussitadhajapaņākaü naü nagaraü alaükaritvā dvāre dvāre maõķapaü kāretvā vippakiõõalājakusumamaõķitatalesu alaükatamaõķapesu nisãditvā khādiüsu c' eva piviüsu ca. Bodhisatto pi alaükatamahātale samussitasetacchattassa pallaükavarassa majjhe mahāyasaü anubhavanto nisãdi,


#<[page 241]>#
%<                        10. Mahāpiīgalajātaka. (240.)                  241>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  amaccā ca brāhmaõagahapatiraņņhikadovārikādayo ca rājānaü parivāretvā aņņhaüsu. Ath' eko dovāriko nāma avidåre ņhatvā assasanto passasanto parodi. Bodhisatto taü disvā "samma dovārika, mama pitari kālakate sabbe tuņņhapahaņņhā ussavaü kãëantā vicaranti, tvaü parodamāno ņhito, kin nu kho mama pitā tav' eva piyo ahosi manāpo" ti pucchanto paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,9.10(=240).1: Sabbo jano hiüsito Piīgalena, (Cfr. Dhp. p.149.)
                    tasmiü mate paccayaü vedayanti,
                    piyo nu te āsi akaõhanetto,
                    kasmā nu tvaü rodasi dvārapālā 'ti. || Ja_II:178 ||>@

     Tattha hiüsito ti nānappakārehi daõķabaliādãhi pãëito, Piīgalenā 'ti piīgalakkhena, tassa kira dve pi akkhãni nibbiņņhapiīgalāni biëālakkhivaõõāni ahesuü, ten' ev' assa Piīgalo ti nāmaü akaüsu, paccayaü vedayantãti pãtiyo pavedayanti, akaõhanetto ti piīgalanetto, kasmā nu tvan ti kena nu kāraõena tvaü rodasi Aņņhakathāyaü pana kasmā tuvan ti pāņho
     So tassa vacanaü sutvā "nāhaü `Mahāpiīgalo mato' ti sokena rodāmi, sãsam assa me sukhaü jātaü, Piīgalarājā hi pāsādā orohanto cārohanto ca kammāramuņņhikāya hananto viya mayhaü sãse aņņhaņņha khaņake deti, so paralokaü gantvāpi mama sãse dadamāno viya nirayapālānaü pi Yamassa sãse khaņake dassati, atha naü te `ativiya amhe bādhatãti' puna idh' eva ānetvā vissajjeyyuü, atha me so puna pi sãse khaņake dadeyyā 'ti bhayenāhaü rodāmãti" imam atthaü pakāsento dutiyaü gātham āha:


#<[page 242]>#
%<242                  II. Dukanipāta.  10. Sigālavagga. (25.)>%

  @<Ja_II,9.10(=240).2: Na me piyo āsi akaõhanetto,
                    bhāyāmi paccāgamanāya tassa,
                    ito gato hiüseyya maccurājaü,
                    so hiüsito āneyya puna idhā 'ti. || Ja_II:179 ||>@

     Atha naü Bodhisatto "so rājā dārånaü vāhasahassena daķķho, udakaghaņasatehi sittā sāpi 'ssa āëāhanabhåmi samantato khatā, pakatiyā ca paralokaü gatā nāma a¤¤atragativasā puna ten' eva sarãrena na āgacchanti, mā tvaü bhāyãti" taü samassāsento imaü gātham āha:
          Daķķho vāhasahassehi sitto ghaņasatehi so,
          parikkhatā ca sā bhåmi, mā bhāyi nāgamissatãti.
     Tato paņņhāya dovāriko assāsaü paņilabhi. Bodhisatto dhammena rajjaü kāretvā dānādãni pu¤¤āni katvā yathākammaü gato.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā Piīgalo Devadatto ahosi, putto pana aham evā" 'ti. Mahāpiīgalajātakaü. Upāhanavaggo navamo.

                          10. SIGâLAVAGGA.

                      $<1. Sabbadāņhajātaka.>$
     Sigālo mānatthaddho ti. Idaü Satthā Veëuvane viharanto Devadattaü ārabbha kathesi. Devadatto Ajātasattuü pasādetvā uppāditalābhasakkāraü ciraņņhitikaü kātuü nāsakkhi. Nālāgiripayojane paņihāriyassa diņņhakālato paņņhāya tassa so lābhasakkāro antaradhāyi.


#<[page 243]>#
%<                         1. Sabbadāņhajātaka. (241.)                   243>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Ath' ekadivasaü bhikkhå dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso Devadatto lābhasakkāraü uppādetvā ciraņņhitikaü kātuü nāsakkhãti". Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" 'ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave Devadatto idān' eva attano uppannaü lābhasakkāraü antaradhāpesi, pubbe pi antaradhāpesi yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto tassa purohito ahosi tiõõaü vedānaü aņņhārasannaü sippānaü pāraü gato. So paņhavãjayamantaü nāma jānāti, paņhavãjayamanto ti āvajjanamanto vuccati. Ath' ekadivasaü Bodhisatto "taü mantaü sajjhāyissāmãti" ekasmiü aīgaõaņņhāne piņņhipāsāõe nisãditvā sajjhāyam akāsi. Taü kira mantaü a¤¤aü vidhirahitaü sāvetuü na sakkā, tasmā naü so tathāråpe ņhāne sajjhāyati. Ath' assa sajjhāyakaranakāle eko sigālo ekasmiü bile nipanno taü mantaü sutvā va paguõam akāsi, so kira antarātãte attabhāve paguõapaņhavãjayamanto eko brāhmaõo ahosi. Bodhisatto sajjhāyaü katvā uņņhāya "paguõo vata me ayaü manto" ti āha. Sigālo bilā nikkhamitvā "ambho brāhmaõa, ayaü manto tayāpi mam' eva paguõataro" ti vatvā palāyi. Bodhisatto "ayaü sigālo mahantaü akusalaü karissatãti, gaõhatha gaõhathā" 'ti thokaü anubandhi. Sigālo palāyitvā ara¤¤aü pāvisi. So gantvā ekaü sigāliü thokaü sarãre ķasi "kiü sāmãti" ca vutte "mayhaü jānāsi na jānāsãti" āha. Sā "ajānāmãti" sampaņicchi. So paņhavãjayamantaü parivattetvā anekāni sigālasatāni āõāpetvā sabbe pi hatthiassasãhavyagghasåkaramigādayo catuppade attano santike akāsi,


#<[page 244]>#
%<244                  II. Dukanipāta.  10. Sigālavagga. (25.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  katvā ca pana Sabbadāņho nāma rājā hutvā ekaü sigāliü aggamahesiü akāsi. Dvinnaü hatthãnaü piņņhe sãho tiņņhati, sãhapiņņhe Sabbadāņho sigālo rājā sigāliyā aggamahesiyā saddhiü nisãdati, mahanto yaso ahosi. So yasamahantena pamajjitvā mānaü uppādetvā "Bārāõasãrajjaü gaõhissāmãti" sabbacatuppadaparivuto Bārāõasiyā avidåraņņhānaü sampāpuõi.
Parisā dvādasayojanā ahosi. So avidåre ņhito yeva "rajjaü vā detu yuddhaü vā" ti ra¤¤o pesesi. Bārāõasãvāsino bhãtatasitā nagaradvārāni pidahitvā aņņhaüsu. Bodhisatto rājānaü upasaükamitvā "mā bhāyi mahārāja, Sabbadāņhasigālena saddhiü yuddhaü mama bhāro, ņhapetvāpi maü a¤¤o tena saddhiü yujjhituü samattho nāma n' atthãti" so rājāna¤ ca nāgare ca samassāsetvā "kin ti katvā Sabbadāņho etaü rajjaü gahessati, pucchissāmi tāva nan" ti dvāraņņālakaü abhiråhitvā "Sabbadāņha kin ti katvā imaü rajjaü gaõhissasãti" pucchi. "Sãhanādaü nadāpetvā mahājanaü saddena santāsetvā gaõhissāmãti". Bodhisatto "atth' etan" ti ¤atvā aņņālakā oruyha "sakaladvādasayojaniya-Bārāõasãnagara-vāsino kaõõacchiddāni māsapiņņhena limpantå" 'ti bheri¤ carāpesi. Mahājano bheriyā āõaü sutvā antamaso biëāle upādāya sabbacatuppadāna¤ c' eva attano ca kaõõacchiddāni yathā parassa saddaü sotuü na sakkā evaü māsapiņņhena limpi. Atha naü Bodhisatto puna aņņālakaü abhiråhitvā "Sabbadāņhā" 'ti āha. "Kiü brāhmaõā" 'ti. "Imaü rajjaü kin ti katvā gaõhissasãti". "Sãhanādaü nadāpetvā manusse tāsetvā jãvitakkhayaü pāpetvā gaõhissāmãti". "Sãhanādaü nadāpetuü na sakkhissasi, jātisampannā hi surattahatthapādā kesarasãharājāno tādisassa jarasigālassa āõaü na {karissantãti}". Sigālo mānatthaddho hutvā


#<[page 245]>#
%<                         1. Sabbadāņhajātaka. (241.)                   245>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "a¤¤e tāva sãhā tiņņhantu, yassāhaü piņņhe nisinno ta¤ ¤eva nadāpessāmãti" āha. "Tena hi nadāpehi yadi sakkosãti". So yasmiü sãhe nisinno tassa "nadāhãti" pādena sa¤¤aü adāsi. Sãho hatthikumbhe mukhaü uppãëetvā tikkhatuü appativattiyaü sãhanādaü nadi. Hatthã santāsappattā hutvā sigālaü pādamåle pātetvā pāden' assa sãsaü akkamitvā cuõõavicuõõaü akaüsu. Sabbadāņho tatth' eva jãvitakkhayaü patto.
Te pi hatthã sãhanādaü sutvā maraõabhayatajjitā a¤¤ama¤¤aü ovijjhitvā tatth' eva jãvitakkhayaü pāpuõiüsu. ōhapetvā sãhe sesāpi migasåkarādayo sasabiëālapariyosānā sabbe catuppadā tatth' eva jãvitakkhayaü pāpuõiüsu. Sãhā palāyitvā ara¤¤aü pavisiüsu. Dvādasayojaniko maüsarāsi ahosi. Bodhisatto aņņālakā otaritvā nagaradvārāni vivarāpetvā "sabbe attano kaõõesu māsapiņņhaü apanetvā maüsatthikā maüsaü harantå" 'ti nagare bheri¤ carāpesi. Manussā allamaüsaü khāditvā sesaü sukkhāpetvā vallåraü akaüsu. Tasmiü kira kāle vallårakaraõaü udapādãti vadanti.
     Satthā imaü desanaü āharitvā imā abhisambuddhagāthā vatvā jātakaü samodhānesi:

  @<Ja_II,10.1(=241).1: Sigālo mānatthaddho va parivārena atthiko
                    pāpuõi mahatiü bhåmiü rājāsi sabbadāņhinaü. || Ja_II:180 ||>@

  @<Ja_II,10.1(=241).2: Evam evaü manussesu yo hoti parivāravā
                    so hi tattha mahā hoti sigālo viya dāņhinan ti. || Ja_II:181 ||>@

     Tattha mānatthaddho ti parivāraü nissāya uppannena mānena thaddho parivārena atthiko ti uttarim pi parivārena atthiko hutvā, mahatiü bhåmin ti mahantaü sampattiü, rājāsi sabbadāņhinan ti sabbesaü dāņhãnaü rājā āsi,


#<[page 246]>#
%<246                 II. Dukanipāta.  10. Sigālavagga. (25.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  so hi tattha mahā hotãti so parivārasampanno puriso tesu parivāresu mahā nāma hoti, sigālo viya dāņhinan ti yathā sigālo dāņhãnaü mahā ahosi evaü mahā hoti, atha so sigālo viya pamādaü āpajjitvā taü parivāraü nissāya vināsaü pāpuõātãti
     "Tadā sigālo Devādatto ahosi rājā Sāriputto, purohito pana eham evā" 'ti. Sabbadāņhajātakaü.

                      $<2. Sunakhajātaka.>$
     Bālo vatāyaü sunakho ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ambalakoņņhakāasanasālāya bhattabhu¤janasunakhaü ārabbha kathesi. Taü kira jātakālato paņņhāya pānãyahārakā gahetvā tattha taü posesuü. So aparabhāge tattha bhattaü bhu¤janto thullasarãro ahosi. Ath' ekadivasaü eko gāmavāsã puriso taü ņhānaü patto sunakhaü disvā pānãyahārakānaü uttarisāņaka¤ ca kahāpaõa¤ ca datvā gaddålena bandhitvā taü ādāya pakkāmi. So gahetvā nãyamāno na vassi, dinnaü khādanto pacchato pacchato agamāsi. Atha so puriso "ayaü dāni maü piyāyatãti" gaddålā mocesi. So vissaņņhamatto ekavegena āsanasālam eva gato. Bhikkhå taü disvā katakāraõaü jānitvā sāyaõhasamaye dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso āsanasālaü sunakho bandhanā mokkhakusalo vissaņņhamatto va puna āgato" ti. Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave so sunakho idān' eva bandhanā mokkhakusalo, pubbe pi kusalo yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente BodhisattoKāsiraņņhe ekasmiü mahābhogakule nibbattitvā vayappatto gharāvāsaü gaõhi. Tadā Bārāõasiyaü ekassa manussassa sunakho ahosi, so piõķabhattaü labhanto thålasarãro jāto.


#<[page 247]>#
%<                          2. Sunakhajātaka. (242.)                     247>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Ath' eko gāmavāsã Bārāõasiü āgato taü sunakhaü disvā tassa manussassa uttarasāņaka¤ ca kahāpaõa¤ ca datvā sunakhaü gahetvā cammayottena bandhitvā yottakoņiyaü gahetvā gacchanto aņavimukhe ekaü sālaü pavisitvā sunakhaü bandhitvā phalake nipajjitvā niddaü okkami. Tasmiü kāle Bodhisatto kenacid eva karaõãyena aņaviü pavisanto taü sunakhaü yottena bandhitvā ņhapitaü disvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,10.2(=242).1: Bālo vatāyaü sunakho yo varattaü na khādati
                    bandhanā ca pamu¤ceyya asito ca gharaü vaje ti. || Ja_II:182 ||>@

     Tattha pamu¤ceyyā ti pamocetvā, ayam eva vā pāņho, asito ca gharaü vaje ti asito ti dhāto suhito hutvā attano {vasanaņņhānaü} gaccheyya
     Taü sutvā sunakho dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,10.2(=242).2: Aņņhitaü me manasmiü me atho me hadaye kataü
                    kāla¤ ca patikaükhāmi yāva passupatå jano ti. || Ja_II:183 ||>@

     Tattha aņņhitaü me manasmiü me ti yaü tumhe kathetha taü mayā adhiņņhitam eva, manasmiü yeva ca me etan ti, atho me hadaye katan ti atha pana me tumhākam pi vacanaü hadaye katam eva, kāla¤ ca patikaükhāmãti kālaü patimānemi, yāva passupatå jano ti yāvāyaü mahājano pasupatu niddaü okkamatu tāvāhaü kālaü patimānemi, itarathā hi ayaü sunakho palāyatãti ravo uppajjeyya, tasmā rattibhāge sabbesaü suttakāle cammayottaü khāditvā palāyissamiti.
     So evaü vatvā mahājane niddaü okkante yottaü khāditvā suhito hutvā palāyitvā attano sāmikānaü gharam eva gato.


#<[page 248]>#
%<248                  II. Dukanipata.  10. Sigālavagga. (25.)>%
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā sunakho etarahi sunakho paõķitapuriso pana aham evā" 'ti. Sunakhajātakaü.

                      $<3. Guttilajātaka.>$
     Sattatantiü sumadhuran ti. Idaü Satthā Veëuvane viharanto Devadattaü ārabbha kathesi. Tasmiü hi kāle bhikkhå Devadattaü āhaüsu: "āvuso Devadatta, Sammāsambuddho tuyhaü ācariyo, tvaü Sammāsambuddhaü nissāya tãõi piņakāni ugganhi cattāri jhānāni uppādesi, ācariyassa nāma paņisattunā bhavituü na yuttan" ti. Devadatto "kiü pana me āvuso Samaõo Gotamo ācariyo, nanu mayā attano balen' eva tãõi piņakāni uggahitāni cattāri jhānāni uppāditānãti" ācariyaü paccakkhāsi. Bhikkhå dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü: āvuso Devadatto ācariyaü paccakkhāya Sammāsambuddhassa paņisattu hutvā mahāvināsaü patto" ti. Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave Devadatto idān' eva ācariyaü paccakkhāya mama paņisattu hutvā vināsaü pāpuõāti, pubbe pi patto yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjam kārente Bodhisatto gandhabbakule nibbatti. Guttilakumāro ti 'ssa nāmaü akaüsu. So vayappatto gandhabbasippe nipphattiü patvā Guttilagandhabbo nāma sakala-Jambudãpe ayyagandhabbo ahosi. So dārābharaõaü akatvā andhe mātāpitaro poseti. Tadā Bārāõasi-vāsino vāõijā vaõijjāya Ujjeniü gantvā ussave ghuņņhe chandakaü saüharitvā bahuü mālāgandhavilepana¤ ca khajjabhojjādãni ca ādāya kãëanaņņhāne sannipatitā "vetanam datvā ekaü gandhabbaü ānethā" 'ti āhaüsu. Tena samayena Ujjeniyaü Måsilo nāma jeņņhagandhabbo hoti.


#<[page 249]>#
%<                          3. Guttilajātaka. (243.)                     249>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Te taü pakkosāpetvā attano gandhabbaü kāresuü. Måsilavãõāvādako pi vãõaü uttamamucchanāya mucchetvā vādesi. Tesaü Guttilagandhabbassa gandhabbe jātaparicayānaü tassa gandhabbaü kila¤jakaõķåvanaü viya hutvā upaņņhāsi, eko pi pahaņņhākāraü na dassesi.
Måsilo tesu tuņņhākāraü adassantesu "atikharaü katvā vādemi, ma¤¤e" ti majjhimamucchanāya mucchetvā majjhimasarena vādesi. Te tattha pi majjhattā va ahesuü. Atha so "ime na ki¤ci jānanti, ma¤¤e" ti sayam pi ajānanako viya hutvā tantiyo sithile vādesi. Te tattha pi na ki¤ci āhaüsu.
Atha ne Måsilo "ambho vāõijā kin nu kho mayi vãõaü vādente tumhe na tussathā" 'ti. "Kiü pana tvaü vãõaü vādesi, mayaü hi `ayaü vãõaü mucchetãti' sa¤¤aü akarimhā" ti. "Kiü pana tumhe mayā uttaritaraü ācariyaü jānātha, udāhu attano ajānanabhāvena na tussathā" 'ti. Vāõijā "Bārāõasiyaü Guttilagandhabbassa vãõāsaddaü sutapubbānaü tava vãõāsaddo itthãnaü dārake tosāpanasaddo viya hotãti" āhaüsu. "Tena hi tumhehi handa dinnaparibbayaü paņigaõhatha, na mayhaü eten' attho, api kho pana Bārāõasiü gacchantā maü gaõhitvā gaccheyyāthā" 'ti. Te "sādhå" ti sampaņicchitvā gamanakāle taü ādāya Bārāõasiü gantvā tassa "etaü Guttilassa vasanathānan" ti ācikkhitvā sakanivesanaü agamaüsu. Måsilo Bodhisattasa gehaü pavisitvā laggetvā ņhapitaü Bodhisattassa jātivãõaü disvā gahetvā vādesi. Atha Bodhisattasa mātāpitaro andhabhāvena taü apassantā


#<[page 250]>#
%<250                  II. Dukanipāta.  10. Sigālavagga (25.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "måsikā ma¤¤e vãõaü khādantãti, susu undurā vãõaü khādantãti" āhaüsu. Tasmiü kāle Måsilo vãõaü ņhapetvā Bodhisattassa mātāpitaro vanditvā "kuto āgato sãti" vutte "ācariyassa santike sippaü uggaõhituü Ujjenito āgato 'mhãti" āha. So "sādhå" 'ti vutte "kahaü ācariyo" ti pucchitvā "vippavuttho tāta, ajja āgamissatãti" sutvā tatth' eva nisãditvā Bodhisattaü āgataü disvā tena katapaņisanthāro attano āgatakāraõaü ārocesi. Bodhisatto aīgavijjāpāņhako, so tassa asappurisabhāvaü ¤atvā "gaccha tāta, n' atthi tava sippan" ti paņikkhipi. so Bodhisattassa mātāpitunnaü pāde gahetvā upakāraü karonto te ārādhetvā "sippaü me dāpethā" 'ti yāci. Bodhisatto mātāpituhi punappuna vuccamāno te atikkamituü asakkonto sippaü adāsi. So Bodhisatten' eva saddhiü rājanivesanaü gacchati. Rājā taü disvā "ko esa ācariyā" 'ti pucchati. "Mayhaü antevāsiko mahārājā" 'ti. So anukkamena ra¤¤o vissāsako ahosi. Bodhisatto ācariyamuņņhiü akatvā attano jānananiyāmena sabbaü sippaü sikkhāpetvā "niņņhitaü te tāta sippan" ti āha. So cintesi:
"mayhaü sippaü paguõaü, ida¤ ca Bārāõasãnagaraü sakala-Jambudãpe agganagaraü, ācariyo pi mahallako, idh' eva mayā vasituü vaņņatãti" so ācariyaü āha: "ācariya ahaü rājānaü upaņņhahissāmãti". âcariyo "sādhu tāta, ra¤¤o ārocessāmãti" vatvā gantvā "amhākaü antevāsiko devaü upaņņhātuü icchati, deyyadhammam assa jānāthā" 'ti ra¤¤o ārocetvā ra¤¤ā "tumhākaü deyyadhammato upaķķhaü labhissatãti" vutte taü pavattiü Måsilassa ārocesi. Måsilo "ahaü tumhehi samakaü ¤eva labhanto upaņņhahissāmi, alabhanto na upaņņhahissāmãti" āha.


#<[page 251]>#
%<                          3. Guttilajātaka. (243.)                     251>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "Kiükāraõā" ti. "Nanu ahaü tumhākaü jānanasippaü sabbaü jānāmãti". "âma jānāsãti". "Evaü sante kasmā mayhaü upaķķhaü detãti". Bodhisatto ra¤¤o ārocesi. Rājā "yadi evaü tumhehi samakaü sippaü dassetuü sakkonto samakaü labhissatãti" āha. Bodhisatto ra¤¤o vacanaü tassa ārocetvā tena "sādhu dassessāmãti" vutte ra¤¤o taü pavattiü ārocetvā "sādhu dassetu, kataradivasaü sākacchā hotãti" vutte "ito sattame divase hotu mahārājā" 'ti āha Rājā Måsilaü pakkosāpetvā "saccaü kira tvaü ācariyena saddhiü sākacchaü karissasãti" pucchitvā "saccaü devā" 'ti vutte "ācariyena saddhiü viggaho nāma na vaņņati, mā karãti" vāriyamāno pi "alaü mahārāja, hotu yeva me ācariyena saddhim sattame divase sākacchā, katarassa jānanabhāvaü jānissāmā" ti āha. Rājā "sādhå" 'ti sampaņicchitvā "ito kira sattame divase ācariya-Guttilo ca antevāsika-Måsilo ca rājadvāre a¤¤ama¤¤aü sākacchaü katvā sippaü dassessanti, nāgarā sannipatitvā sippaü passantå" ti bheri¤ carāpesi.
Bodhisatto cintesi "ayaü Måsilo daharo taruõo, ahaü mahallako parihãnatthāmo, mahallakassa kiriyā nāma na sampajjati, antevāsikena nāma jinite pi viseso n' atthi, antevāsikassa pana jaye sati pattabbalajjato ara¤¤aü pavisitvā maraõaü varan" ti so ara¤¤aü pavisitvā maraõabhayena nivattati lajjābhayena gacchati. Evam assa gamanāgamanaü karontass' eva cha divasā atikkantā. Tiõāni matāni, jaüghamaggo nibbatti. Tasmiü khaõe Sakkassa āsanaü uõhākāraü dassesi. Sakko āvajjamāno taü kāraõaü ¤atvā "Guttilagandhabbo antevāsikassa vasena ara¤¤e mahādukkhaü anubhoti,


#<[page 252]>#
%<252                  II. Dukanipāta.  10. Sigālavagga. (25.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  etassa mayā avassayena bhavituü vaņņatãti" vegena gantvā Bodhisattassa purato ņhatvā "ācariya kasmā ara¤¤aü paviņņho sãti" pucchitvā "ko si tvan" ti vutte "Sakko 'ham asmãti" āha. Atha naü Bodhisatto "ahaü kho devarāja antevāsikato parājayabhayena ara¤¤aü paviņņho" ti vatvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,10.3(=243).1: Sattatantiü sumadhuraü rāmaõeyyaü avācayiü,
                    so maü raīgamhi avheti, saraõaü me hohi Kosiyā 'ti. || Ja_II:184 ||>@

     Tass' attho: ahaü devarāja Måsilaü nāma antevāsikaü sattatantiü sumadhuraü rāmaõãyaü vãõaü attano jānananiyāmena sikkhāpesiü, so maü idāni raīgamaõķale pakkosati, tassa me tvaü Kosiyagotta saraõaü hohãti.
     Sakko tassa vacanaü sutvā "mā bhāyi, ahan te {tāõa¤ ca} leõa¤ cā" 'ti vatvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,10.3(=243).2: Ahaü taüsaraõaü samma, aham ācariyapåjako,
                    na taü jayissati sisso, sissam ācariya jessasãti. || Ja_II:185 ||>@

     Tattha ahaü taüsaraõan ti ahaü saraõaü avassayo patiņņhā hutvā taü tāyissāmi, sammā 'ti piyavacanam etaü, sissam ācariya jessasãti ācariya tvaü vãõaü vādayamāno sissaü jinissasi.
     "Api ca tvaü vãõaü vādento ekaü tantiü chinditvā cha vādeyyāsi, vãõāya te pakatisaddo bhavissati, Måsilo pi tantiü chindissati, ath' assa vãõāya saddo na bhavissati, tasmiü khaõe so parājayaü pāpuõissati. Ath' assa parājayabhāvaü ¤atvā dutiyam pi tatiyam pi catuttham pi pa¤camam pi chaņņham pi sattamam pi tantiü chinditvā suddhadaõķakam eva vādeyyāsi, chinnatantikoņãhi saro nikkhamitvā sakalaü dvādasayojanikaü Bārāõasãnagaraü chādetvā ņhassati".


#<[page 253]>#
%<                          3. Guttilajātaka. (243.)                     253>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Evaü vatvā Sakko Bodhisattassa tisso pāsaghaņikā datvā evam āha: "vãõāsadden' eva sakalanagare chādite ito ekaü pāsaghaņikaü ākāse khipeyyāsi, atha te purato otaritvā tãõi accharāsatāni naccissanti, tesaü naccanakāle dutiyaü khipeyyāsi, athāparāni tãõi satāni otaritvā tava vãõādhure naccissanti, tato tatiyam pi khipeyyāsi, athāparāni tãõi satāni otaritvā raīgamaõķale naccissanti, aham pi tesaü santikaü āgamissāmi, gaccha mā bhāyãti". Bodhisatto pubbaõhasamaye gehaü agamāsi. Rājadvāre pi maõķapaü katvā ra¤¤o āsanaü pa¤¤āpesuü. Rājā pāsādā otaritvā alaükatamaõķape pallaükamajjhe nisãdi.
Dasasahassā alaükatitthiyo amaccabrāhmaõaraņņhikādayo ca rājānaü parivārayiüsu. Sabbe nāgarā sannipatiüsu. Rājaīgaõe cakkāticakke ma¤cātima¤ce bandhiüsu. Bodhisatto pi nahātānulitto nānaggarasabhojanaü bhu¤jitvā vãõaü gāhāpetvā attano pa¤¤attāsane nisãdi. Sakko adissamānakāyenāgantvā ākāse aņņhāsi. Bodhisatto yeva naü passati. Måsilo pi āgantvā attano āsane nisãdi. Mahājano parivāresi. âdito ca dve pi samasamaü vādayiüsu. Mahājano dvinnam pi vāditena tuņņho ukkuņņhisahassāni pavattesi. Sakko ākāse ņhatvā Bodhisattaü ¤eva sāvento "ekaü tantiü chindā" 'ti āha.
Bodhisatto bhamaratantiü chindi, sā chinnāpi chinnakoņiyā saraü mu¤cat' eva, devagandhabbaü viya vattati. Måsilo pi tantiü chindi, tato saddo na nikkhami. âcariyo dutiyam pi --pe-- sattamam pi chindi, suddhadaõķakaü vādentassa saddo nagaraü chādetvā aņņhāsi, celukkhepasahassāni c' eva ukkuņņhisahassāni ca pavattayiüsu.


#<[page 254]>#
%<254                 II. Dukanipāta.  10.  Sigālavagga. (25.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Bodhisatto ekaü pāsakaü ākāse khipi, tãõi accharāsatāni otaritvā nacciüsu, evaü dutiye ca tatiye ca khitte nava accharāsatāni otaritvā vuttanayena nacciüsu. Tasmiü khaõe rājā mahājanassa iīgitasa¤¤aü adāsi, mahājano uņņhāya "tvaü ācariyena saddhiü virajjhitvā `samakāraü karomãti' vāyamasi, attano pamāõaü na jānāsãti" Måsilaü tajjetvā gahitagahiteh' eva pāsāõadaõķādãhi saücuõõetvā jãvitakkhayaü pāpetvā pāde gahetvā saükāraņņhāne chaķķesi.
Rājā tuņņhacitto ghanavassaü vassanto viya Bodhisattassa bahuü dhanam adāsi, tathā nāgarā. Sakko pi tena saddhiü paņisanthāraü katvā "ahaü te paõķita sahassayuttaü āja¤¤arathaü gāhāpetvā pacchā Mātaliü pesessāmi, tvaü sahassayuttaü Vejayantarathavaraü abhiruyha devalokaü āgaccheyyāsãti" vatvā pakkāmi. Atha naü gantvā paõķukambalasilāya nisinnaü "kahaü gat' attha mahārājā" 'ti devadhãtaro pucchiüsu. Sakko tāsaü taü kāraõaü vitthārena kathetvā Bodhisattassa sãla¤ ca guõa¤ ca vaõõesi. Devadhãtaro "mahārāja, mayaü hi ācariyaü daņņhukāmā, idha naü ānehãti" āhaüsu. Sakko Mātaliü āmantetvā "tāta, devaccharā Guttilagandhabbaü daņņhukāmā, gaccha naü Vejayantarathe nisãdāpetvā ānehãti". So "sādhå" 'ti vatvā gantvā Bodhisattaü ānesi Sakko Bodhisattena saddhiü sammoditvā "devaka¤¤ā kira te ācariya gandhabbaü sotukāmā" ti āha.
"Mayaü mahārāja gandhabbā nāma sippaü nissāya jãvāma, målaü labhantā vādeyyāmā" 'ti. "Vādehi, ahaü te målaü dassāmãti". "Na me a¤¤ena målen' attho, imā pana me devadhãtaro attano kalyāõakammaü kathentu, ev' āhaü vādessāmãti".


#<[page 255]>#
%<                          3. Guttilajātaka. (243.)                   255>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Atha naü devadhãtaro āhaüsu: "amhehi Katakalyāõakammaü pacchā tuņņhā kathessāma, gandhabbaü karohi ācariyā" 'ti. Bodhisatto sattāhaü devatānaü gandhabbaü akāsi, taü dibbagandhabbaü abhibhavitvā pavatti, sattame divase ādito paņņhāya devadhãtānaü kalyāõakammaü pucchi.
Ekaü Kassapabuddhakāle ekassa bhikkhuno uttamavatthaü datvā Sakkassa paricārikā hutvā nibbattaü accharāsahassa parivāraü uttamadevaka¤¤aü "tvaü purimabhave kiü kammaü katvā nibbattā" ti pucchi. Tassa pucchanākāro ca vissajjana¤ ca Vimānavatthumhi āgatam eva, vuttaü hi tattha:
          Abhikkantena vaõõena yaü tvaü tiņņhasi devate
          obhāsentã disā sabbā osadhã viya tārakā,
          Kena te tādiso vaõõo, kena te idha-m-ijjhati
          uppajjanti ca te bhogā ye keci manaso piyā.
          Pucchāmi taü devi mahānubhāve
          manussabhåtā kim akāsi pu¤¤aü,
          kenāsi evaü jalitānubhāvā
          vaõõo ca te sabbadisā pabhāsati.
          Vatthuttamadāyikā nārã
          pavarā hoti naresu nārisu
          evaü piyaråpadāyikā
          manāpaü dibbaü sā labhate upecca ņhānaü.
          Tassā me passa vimānaü, accharā kāmavaõõinã 'ham asmi
          accharāsahassassāhaü pavarā, passa pu¤¤ānaü vipākaü.
          Tena me tādiso vaõõo, tena me idha-m-ijjhati,
          uppajjanti ca me bhogā ye keci manaso piyā.
          Ten' amhi evaü jalitānubhāvā
          vaõõo ca me sabbadisā pabhāsatãti.


#<[page 256]>#
%<256                  II. Dukanipāta.  10. Sigālavagga. (25.)>%
     Aparā piõķāya caramānassa bhikkhuno påjanatthāya pupphāni adāsi. Aparāpi "cetiye gandhapa¤caīgulikaü dethā" 'ti gandhe adāsi. Aparā madhurāni phalāphalāni adāsi. Aparā uttamarasaü adāsi. Aparā Kassapadasabalassa cetiye gandhapa¤caīgulikaü adāsi. Aparā maggapaņipannānaü bhikkhånaü {bhikkhunãna¤ ca} kulagehe vāsaü upagatānaü santike dhammaü assosi. Aparā nāvāya bhuttassa bhikkhuno udake ņhatvā udakaü adāsi. Aparā agāramajjhe vasamānā akkodhanā hutvā sassusasuravattaü akāsi. Aparā attano laddhakoņņhāsato pi saüvibhāgaü katvā va paribhu¤ji sãlavatã ca ahosi. Aparā paragehe dāsã hutvā nikkodhā nimmānā attano laddhakoņņhāsato saüvibhāgaü katvā devara¤¤o paricārikā hutvā nibbattā. Evaü sabbāpi Guttilavimānavatthumhi āgatā sattatiüsā devadhãtā yaü yaü kammaü katvā tattha nibbattā sabbaü Bodhisatto pucchi, tāpi 'ssa attano katakammaü gāthāhi eva kathesuü. Taü sutvā Bodhisatto "lābhā vata me, suladdhaü vata me, sv-āhaü idhāgantvā appamattakena pi kammena paņiladdhā sampattiyo assosiü, ito dāni paņņhāya manussalokaü gantvā dānādãni kusalakammān' eva karissāmãti" vatvā imaü udānaü udānesi:
     Svāgataü vata me ajja suppabhātaü suvuņņhitaü,
     yaü addasāsiü devatāyo accharā kāmavaõõiyo


#<[page 257]>#
%<                         4. Vãticchajātaka. (244.)                     257>%
     Imās' āhaü dhammaü sutvā kāhāmi kusalaü bahuü
     dānena samacariyāya saü¤amena damena ca,
     so 'haü tattha gamissāmi yattha gantvā na socare ti.
     Atha naü sattāhaccayena devarājā Mātalisaīgāhakaü āõāpetvā rathe nisãdāpetvā Bārāõasim eva pesesi. So Bārāõasiü gantvā devaloke attanā diņņhakāraõaü manussānaü ācikkhi. Tato paņņhāya manussā saussāhā pu¤¤āni kātuü ma¤¤iüsu.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā Måsilo Devadatto ahosi, Sakko Anuruddho, rājā ânando, Guttilagandhabbo pana aham eva" 'ti. Guttilajātakaü.

                      $<4. Vãticchajātaka.>$
     Yaü passati na taü icchatãti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü palāyikaü paribbājakaü ārabbha kathesi. So kira sakala-Jambudãpe paņivādaü alabhitvā Sāvatthiü āgantvā "ko mayā saddhiü vādaü kātuü samattho" ti pucchitvā "Sammāsambuddho" ti sutvā mahājanaparivuto Jetavanaü gantvā Bhagavantaü catuparisamajjhe dhammaü desentaü pa¤haü pucchi. Ath' assa Satthā taü vissajjetvā ekaü nāma kin ti pa¤haü pucchi. So kathetuü asakkonto uņņhāya palāyi. Nisinnaparisā "ekapaden' eva vo bhante paribbājako niggahito" ti āhaüsu. Satthā "nāhaü upāsakā idān' eva taü ekapaden' eva niggaõhāmi, pubbe pi niggaõhiü yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Kāsiraņņhe brāhmaõakule nibbattitvā vayappatto kāme pahāya isipabbajjaü pabbajitvā dãgharattaü Himavante vasi.


#<[page 258]>#
%<258                  II. Dukanipāta.  10. Sigālavagga. (25.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  So pabbatā oruyha ekaü gāmanigamaü nissāya Gaīgānivattane paõõasālāya vāsaü kappesi. Ath' eko paribbājako sakala-Jambudãpe paņivādaü alabhitvā taü nigamaü patvā "atthi nu kho koci mayā saddhiü vādaü kātuü samattho" ti pucchitvā "atthãti" Bodhisattassa ānubhāvaü sutvā mahājanaparivuto tassa vasanaņņhānaü gantvā paņisanthāraü katvā nisãdi. Atha naü Bodhisatto "vanagandhaparibhāvitaü Gaīgāpānãyaü pivissasãti" pucchi. Paribbājako vādena ottharanto "kā Gaīgā, vālukā Gaīgā, udakaü Gaīgā, orimatãraü Gaīgā, pārimatãraü Gaīgā" ti āha.
Bodhisatto taü pana paribbājakaü "ņhapetvā udakaü vālukaü orimatãraü pārimatãra¤ ca kahaü Gaīgaü labhissatãti āha. Paribbājako appaņibhāno hutvā uņņhāya palāyi. Tasmiü palāte Bodhisatto nisinnaparisāya dhammaü desento imā gāthā avoca:

  @<Ja_II,10.4(=244).1: Yaü passati na taü icchati, ya¤ ca na passati taü kira icchati,
                    ma¤¤āmi ciraü carissati, na hi taü lacchati yaü so icchati. || Ja_II:186 ||>@

  @<Ja_II,10.4(=244).2: Yaü labhati na tena tussati, yaü pattheti laddhaü hãëeti,
                    icchā hi anantagocarā, vãticchānaü namo karomase ti. || Ja_II:187 ||>@

     Tattha yaü passatãti yaü udakādiü passati taü Gaīgā ti na icchati, ya¤ ca na passatãti ya¤ ca udakādivinimmuttaü Gaīgaü na passati taü kira icchati, ma¤¤āmi ciraü carissatãti ahaü evaü ma¤¤āmi: ayaü paribbājako evaråpaü Gaīgaü pariyesanto ciraü carissati, yathā vā udakādivinimmuttaü Gaīgaü evaü råpādivinimmuttaü attānam pi pariyesanto saüsāre ciraü carissati,


#<[page 259]>#
%<                        5. Målapariyāyajātaka. (245.)                   259>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  na hi taü lacchatãti ciraü caranto pi yan taü evaråpaü Gaīgaü vā attānaü vā icchati taü na lacchati; yaü labhatãti yaü udakaü vā råpādiü vā labhati tena na tussati, yaü pattheti laddhaü hãëetãti evaü laddhena atussanto yaü yaü sampattiü pattheti taü taü labhitvā kiü etāyā ti hãëeti avama¤¤ati, icchā hi anantagocarā ti laddhaü laddhaü hãëetvā a¤¤ama¤¤aü ārammaõaü icchanato ayaü icchā nāma taõhā anantagocarā, vãticchānaü namo karomase ti tasmā ye vigaticchā Buddhādayo tesaü mayaü namakkāraü karomā 'ti.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā paribbājako va etarahi paribbājako ahosi, tāpaso pana aham evā" 'ti. Vãticchajātakaü.

                      $<5. Målapariyāyajātaka.>$
     Kālo ghasati bhåtānãti. Idaü Satthā Ukkaņņhaü nissāya Subhagavane viharanto Målapariyāyasuttantaü ārabbha kathesi: Tadā kira pa¤casatā brāhmaõā tiõõaü vedānaü pāragå sāsane pabbajitvā tãõi piņakāni uggaõhitvā mānamadamattā hutvā "Sammāsambuddho pi tãõ' eva piņakāni jānāti, mayam pi tāni jānāma, evaü sante kiü tassa amhehi nānākaraõan" ti Buddhupaņņhānaü na gacchanti, samasatthā hutvā caranti. Ath' ekadivasaü Satthā tesu āgantvā attano santike nisinnesu aņņhahi bhåmãhi patimaõķetvā Målapariyāyasuttantaü kathesi. Te na ki¤ci sallakkhesuü. Atha nesaü etad āhosi: "mayaü `amhehi sadisā paõķitā n' atthãti' mānaü karoma, idāni pana na ki¤ci jānāma, Buddhehi sadiso paõķito n' atthi, aho Buddhaguõā nāmā" 'ti, te tato paņņhāya nihatamānā hutvā uddhaņadāņhā viya sappā nibbisevanā jātā. Satthā Ukkaņņhāyaü yathābhirantaü viharitvā Vesāliü gantvā Gotamakacetiye Gotamakasuttantaü nāma kathesi. Sahassãlokadhātukampanaü ahosi. Taü sutvā te bhikkhå arahattaü pāpuõiüsu. Målapariyāyasuttantapariyosāne pana Satthari Ukkaņņhāya viharante yeva bhikkhå dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü:


#<[page 260]>#
%<260                  II. Dukanipāta.  10. Sigālavagga. (25.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "āvuso aho Buddhānaü ānubhāvo, te nāma brāhmaõapabbajitā tathā mānamadamattā Bhagavatā Målapariyāyadesanāya nihatamānā katā" ti. Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave idān' eva, pubbe p' āhaü ime mānapaggahitasire vicarante nihatamāne akāsiü yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brāhmadatte rajjam kārente Bodhisatto brāhmaõakule nibbattitvā vayappatto tiõõaü vedānaü pāragå disāpāmokkho ācariyo hutvā pa¤ca māõavakasatāni mante vācesi. Te pa¤casatāpi niņņhitasippā sippe anuyogaü datvā "yattakaü amhe jānāma ācariyo pi tattakam eva, viseso n' atthãti" mānatthaddhā ācariyassa santikaü na gacchanti, vattapaņivattaü na karonti. Te ekadivasaü ācariye badarirukkhamåle nisinne taü va¤cetukāmā badarirukkhaü nakhena ākoņetvā "nissāro vāyaü rukkho" ti āhaüsu. Bodhisatto attano va¤canabhāvaü ¤atvā "antevāsikā ekaü vo pa¤haü pucchisāmãti" āha. Te haņņhatuņņhā "vadetha, kathessāmā" 'ti. âcariyo pa¤haü pucchanto paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,10.5(=245).1: Kālo ghasati bhåtāni sabbān' eva sah' attanā,
                    yo ca kālaghaso bhåto sa bhåtapacaniü pacãti. || Ja_II:188 ||>@

     Tattha kālo ti purebhattakālo pi pacchābhattakālo pãti evamādi, bhåtānãti sattādhivacanam etaü, na kālo bhåtānaü cammamaüsādãni lu¤citvā khādati api ca kho tesaü āyuvaõõabalāni khepento yobba¤¤aü maddanto ārogyaü vināsento ghasati khādatãti vuccati, evaü ghasanto ca na ki¤ci vajjeti, sabbān' eva ghasati, na kevala¤ ca bhåtān' eva api ca kho sahattanā attānam pi ghasati, purebhattakālo pacchābhattakālaü na pāpuõāti, esa nayo pacchābhattakālādãsu, yo ca kālaghaso bhåto ti khãõāsavass' etaü adhivanaü,


#<[page 261]>#
%<                       5. Målapariyāyajātaka. (245.)                   261>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  so hi ariyamaggena āyatiü paņisandhikālaü khepetvā khāditvā ņhitattā kālaghaso bhåto ti vuccati, sa bhåtapacaniü pacãti yāyaü taõhā apāyesu bhåte pacati taü ¤āõagginā paci dahi bhasmam akāsi, tena bhåtapacaniü pacãti vuccati, pajātikin ti pi pāņho, jātikiü nibbattikin ti attho.
     Imaü pa¤haü sutvā māõavesu eko pi jānituü samattho nāhosi. Atha ne Bodhisatto "mā kho tumhe `ayaü pa¤ho tãsu vedesu atthãti' sa¤¤aü akattha, tumhe yam ahaü jānāmi taü sabbaü jānāmā 'ti ma¤¤amānā badarirukkhasadisaü karotha, mama tumhehi a¤¤ātassa bahuno jānanabhāvaü na jānātha, gacchatha, sattame divase kālaü dammi, ettakena kālen' imaü pa¤haü cintethā" 'ti. Te Bodhisattaü vanditvā attano attano vasanaņņhānaü gantvā sattāhaü cintetvāpi pa¤hassa n' eva antaü na koņiü passiüsu. Te sattame divase ācariyassa santikaü gantvā vanditvā nisãditvā "kiü bhadramukhā jānittha pa¤han" ti vutte "na jānāmā" 'ti vadiüsu. Puna Bodhisatto te garahamāno dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,10.5(=245).2: Bahåni narasãsāni lomasāni brahāni ca
                    gãvāsu paņimukkāni, kocid ev' ettha kaõõavā ti. || Ja_II:189 ||>@

     Tass' attho: bahåni narānaü sãsāni dissanti, sabbāni ca tāni lomasāni, sabbāni mahantāni, gãvāsu yeva ņhapitāni, na tālaphalaü viya hatthena gahitāni, n' atthi tesaü imehi dhammehi nānākaraõaü, ettha pana kocid eva kaõõavā ti attānaü sandhāyāha, kaõõavā ti pa¤¤avā, kaõõachiddaü pana na kassaci n' atthi.
     Iti te māõavake "kaõõachiddamattam eva tumhākaü bālānaü atthi, na pa¤¤ā" ti garahitvā pa¤haü vissajjesi. Te sutvā


#<[page 262]>#
%<262                  II. Dukanipāta.  10. Sigālavagga. (25.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "aho ācariyā nāma mahantā" ti khamāpetvā nihatamānā Bodhisattaü upaņņhahiüsu.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā pa¤casatā māõavakā ime bhikkhå ahesuü, ācariyo pana aham evā" 'ti. Målapariyāyajātakaü.

                      $<6. Telovādajātaka.>$
     Hantvā jhatvā vadhitvā cā 'ti. Idaü Satthā Vesāliü upanissāya kåņāgārasālāyaü viharanto Sãhasenāpatiü ārabbha kathesi. So hi Bhagavantaü saraõaü gantvā nimantetvā punadivase samaüsakaü bhattaü adāsi. Nigaõņhā taü sutvā kupitā anattamanā Tathāgataü viheņhetukāmā "samaõo Gotamo jānaü uddissakaņaü maüsaü bhu¤jatãti" akkosiüsu. Bhikkhå dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso Nigaõņha-Nāthaputto `samaõo Gotamo jānaü uddissa-kaņaü maüsaü bhu¤jatãti' saddhiü parisāya akkosanto āhiõķatãti". Taü sutvā Satthā "na bhikkhave Nigaõņho Nāthaputto idān' eva maü uddissa-kaņaü maüsaü khādanena garahati, pubbe pi garahi yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārā¤asiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto brāhmaõakule nibbattitvā vayappatto isipabbajjaü pabbajitvā loõambilasevanatthāya Himavantato Bārāõasiü āgantvā punadivase nagaraü bhikkhāya pāvisi. Ath' eko kuņumbiyo "tāpasaü viheņhessāmãti" gharaü pavesetvā pa¤¤attāsane nisãdāpetvā macchamaüsena parivisitvā bhattakiccāvasāne ekamantaü nisãditvā "idaü maüsaü tumhe yeva uddissa pāõe māretvā kataü, idaü akusalaü mā amhākam eva tumhākam pi hotãti" vatvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,10.6(=246).1: Hantvā jhatvā vadhitvā ca deti dānaü asa¤¤ato,
                    edisaü bhattaü bhu¤jamāno so pāpena upalippatãti. || Ja_II:190 ||>@


#<[page 263]>#
%<           6. Telovādajātaka. (246).  7. Pāda¤jalijātaka. (247.)         263>%
     Tattha hantvā ti hanitvā paharitvā jhatvā ti kilametvā vadhitvā ti māretvā, deti dānaü asa¤¤ato ti asa¤¤ato dussãlo evaü katvā dānaü deti, edisaü bhattaü bhu¤jamāno sa pāpenamupalippatãti edisaü uddissakaņaü bhu¤jamāno so samaõo pi pāpena upalippati saüyujjati yevā 'ti.
     Taü sutvā Bodhisatto dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,10.6(=246).2: Puttadāram pi ce hantvā deti dānaü asa¤¤ato
                    bhu¤jamāno pi sappa¤¤o na pāpena upalippatãti. || Ja_II:191 ||>@

     Tattha bhu¤jamāno pi sappa¤¤o ti tiņņhatu a¤¤aü maüsaü puttadāraü vadhitvāpi dussãlena dinnaü sappa¤¤o khantimettādiguõasampanno taü bhu¤jamāno pi pāpena na upalippatãti.
     Evam assa Bodhisatto dhammaü kathetvā uņņhāyāsanā pakkāmi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā kuņumbiko Nigaõņha-Nāthaputto ahosi, tāpaso pana aham evā" 'ti. Telovādajātakaü.

                      $<7. Pāda¤jalijātaka.>$
     Addhā Pāda¤jalã sabbe ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Lāëudāyitheraü ārabbha kathesi. Ekasmiü hi divase dve mahāsāvakā pa¤haü vinicchinanti. Bhikkhå pa¤haü suõantā there pasaüsanti. Lāëudāyitthero parisantare nisinno "ete amhehi samaü kiü jānantãti" oņņham bha¤ji. Taü disvā therā uņņhāya pakkamiüsu. Parisā bhijji. Dhammasabhāyaü bhikkhå kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso Lāëudāyi dve aggasāvake garahitvā oņņhaü bha¤jãti". Taü sutvā Satthā "na bhikkhave idān' eva pubbe pi Lāëudāyã ņhapetvā oņņhabha¤janaü tato uttariü a¤¤aü na jānātãti" vatvā atãtaü āhari:


#<[page 264]>#
%<264                  II. Dukanipāta.  10. sigālavagga. (25.)>%
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto tassa atthadhammānusāsako amacco ahosi.
Ra¤¤o pana Pāda¤jali nāma putto lālo dandhaparisakkano ahosi. Aparabhāge rājā kālam akāsi. Amaccā ra¤¤o matakiccāni katvā "taü rajje abhisi¤cissāmā" 'ti mantayamānā rājaputtaü Pāda¤jalikaü āhaüsu. Bodhisatto pana "ayaü kumāro lālo dandhaparisakkano, pariggahetvā taü abhisi¤cissāmā" 'ti āha. Amaccā vinicchayaü sajjetvā kumāraü samãpe nisãdāpetvā aņņaü vinicchinantā na sammā vinicchiniüsu, te asāmikaü sāmikaü katvā kumāraü pucchiüsu: "kãdisaü kumāra suņņhu vinicchinimhā" 'ti. So oņņhaü bha¤ji. Bodhisatto "paõķito ma¤¤e kumāro, asammāvinicchitabhāvo tena ¤āto bhavissatãti" ma¤¤amāno paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,10.7(=247).1: Addhā Pāda¤jalã sabbe pa¤¤āya atirocati,
                    tathā hi oņņhaü bha¤jati, uttariü nåna passatãti. || Ja_II:192 ||>@

     Tass' attho: ekaüsena Pāda¤jali kumāro sabbe amhe pa¤¤āya atirocati, tathā hi oņņhaü bha¤jati, nåna uttariü a¤¤aü kāraõaü passatãti.
     Te aparasmim pi divase vinicchayaü sajjetvā a¤¤aü aņņaü suņņhu vinicchinitvā "kãdisaü te deva suņņhu vinicchitan" ti pucchiüsu. So puna pi oņņham eva bha¤ji. Ath' assa andhabālabhāvaü ¤atvā Bodhisatto dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,10.7(=247).2: Nāyaü dhammaü adhammaü vā atthānattha¤ ca bujjhati,
                    a¤¤atra oņņhanibbhogā nāyaü jānāti ki¤canan ti. || Ja_II:193 ||>@

     Amaccā Pāda¤jalikumārassa lālabhāvaü ¤atvā Bodhisattaü rajje abhisi¤ciüsu.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā Pāda¤jalã Lāëudāyã ahosi, paõķitāmacco pana aham evā" 'ti. Pāda¤jalijātakaü.


#<[page 265]>#
%<                        8. Kiüsukopamajātaka. (248.)                   265>%

                      $<8. Kiüsukopamajātaka.>$
     Sabbehi kiüsuko diņņho ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Kiüsukopamasuttantaü ārabbha kathesi. Cattāro hi bhikkhå Tathāgataü upasaükamitvā kammaņņhānaü yāciüsu. Satthā tesaü kammaņņhānaü kathesi. Te kammaņņhānaü gahetvā attano attano rattiņņhānadivāņņhānāni agamaüsu. Tesu eko cha phassāyatanāni parigaõhitvā arahattaü pāpuõi, eko pa¤cakkhandhe eko cattāro mahābhåte eko aņņhārasa dhātuyo. Te attano attano adhigatavisesaü Satthu ārocesuü. Tatth' ekassa bhikkhuno parivitakko udapādi:
"imesaü kammaņņhānānaü nibbānaü ekakaü, kathaü sabbehi arahattaü pattan" ti so Satthāraü pucchi. Satthā "kin te bhikkhu kiüsukadiņņhabhātikehi nānattan" ti vatvā "idaü no bhante kāraõaü kathethā" 'ti bhikkhåhi yācito atãtaü āhāri:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente tassa cattāro puttā ahesuü. Te ekadivasaü sārathiü pakkositvā "mayaü samma kiüsukaü daņņhukāmā, kiüsukarukkhaü no dassehãti" āhaüsu. Sārathi "sādhu, dassessāmãti" vatvā catunnam pi ekato adassetvā jeņņhaputtaü tāva rathe nisãdāpetvā ara¤¤aü netvā "ayaü kiüsuko" ti khānukorakāle kiüsukaü dassesi, aparassa bālapalāsakāle aparassa pupphitakāle aparassa phalitakāle. Aparabhāge cattāro pi bhātaro ekato nisinnā "kiüsuko nāma kãdiso" ti kathaü samuņņhāpetvā eko "seyyathāpi jhāmathåõo" ti āha, dutiyo "seyyathāpi nigrodharukkho" ti, tatiyo "seyyathāpi maüsapesãti", catuttho "seyyathāpi sirãso" ti te a¤¤ama¤¤assa kathāya aparituņņhā pitu santikaü gantvā "deva kiüsuko nāma kãdiso" ti pucchitvā "tumhehi kiü kathitan" ti vutte attanā kathitanãhāraü ra¤¤o kathesuü. Rājā "catuhi pi tumhehi kiüsuko diņņho, kevalaü vo kiüsukassa dassento sārathi `imasmiü kāle kiüsuko kãdiso' ti `imasmiü kāle kãdiso' ti vibhajitvā na pucchito,


#<[page 266]>#
%<266                  II. Dukanipāta.  10. Sigālavagga. (25.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  tena vo kaükhā uppannā" ti vatvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,10.8(=248).1: Sabbehi kiüsuko diņņho, kin n' ettha vicikicchatha,
                    na hi sabbesu ņhānesu sārathã paripucchito ti. || Ja_II:194 ||>@

     Tattha na hi sabbesu ņhānesu sārathã paripucchito ti sabbehi vo kiüsuko diņņho ti kin nu tumhe ettha vicikicchatha, sabbesu ņhānesu kiüsuko p' eso, tumhehi pana na hi sabbesu sārathi paripucchito,tena vo kaükhā uppannā ti.
     Satthā imaü kāraõaü dassetvā "yathā bhikkhave cattāro bhātikā vibhāgaü katvā apucchitattā kiüsuke kaükhaü uppādesuü evaü tvam pi imasmiü dhamme kaükhaü uppādesãti" vatvā abhisambuddho hutvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,10.8(=248).2: Evaü sabbehi ¤āõehi yesaü dhammā ajānitā
                    te ve dhammesu kaükhanti kiüsukasmiü va bhātaro ti. || Ja_II:195 ||>@

     Tass' attho: yathā te bhātaro sabbesu ņhānesu kiüsukassa adiņņhattā kaükhiüsu evaü sabbehi vipassanā¤āõehi yesaü sabbe pi hi chaphassāyatanakkhandhabhåtadhātubhedā dhammā ajānitā sotāpattimaggassa anadhigatattā appaņividdhā te ve tesu phassāyatanādidhammesu kaükhanti yathā ekasmiü ¤eva kiüsukasmiü cattāro bhātaro ti.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā Bārāõasirājā aham eva ahosin" ti. Kiüsukopamajātakaü.

                      $<9. Sālakajātaka.>$
     Ekaputtako bhavissasãti. Idaü Satthā Jetavane viharanto a¤¤ataraü mahātheraü ārabbha kathesi. So kir' ekaü kumārakaü pabbājetvā pãëento tattha viharati. Sāmaõero pãëaü sahituü asakkonto uppabbaji. Thero gantvā upalāpeti: "kumāraka tava cãvaraü tav' eva bhavissati patto pi,


#<[page 267]>#
%<                           9. Sālakajātaka.(249.)                      267>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  mama santakaü pattacãvaram pi tav' eva bhavissati, ehi pabbajāhãti". So "nāhaü pabbajissāmãti" vatvāpi punappuna vuccamāno pabbaji. Atha naü pabbajitadivasato paņņhāya puna thero viheņhesi. So pãëaü asahanto puna uppabbajitvā anekavāraü yācante pi tasmiü "tvaü n' eva maü sahasi na vinā vattituü sakkosi, gaccha na pabbajissāmãti" na pabbaji. Bhikkhå dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso suhadayo vata so dārako, mahātherassa āsayaü ¤atvā na pabbajãti".
Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave idān' ev' esa suhadayo pubbe pi suhadayo, ekavāraü etassa dosaü disvā na puna gaõhãti" vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto kuņumbikakule nibbattitvā vayappatto dha¤¤avikkayena jãvikaü kappesi. A¤¤ataro pi ahiguõņhiko ekaü makkaņaü sikkhāpetvā osadhaü gāhāpetvā tena sappaü kãëāpento jãvikaü kappesi. So Bārāõasiyaü ussave ghuņņhe ussavaü kãëitukāmo "imaü mā pamajjãti" taü makkaņaü tassa vāõijakassa hatthe ņhapetvā ussavaü kãëetvā sattame divase tassa santikaü gantvā "kahaü makkaņo" 'ti pucchi. Makkaņo sāmikassa saddaü sutvā va dha¤¤āpaõato vegena nikkhami.
Atha naü so veëupesikāya piņņhiyaü pothetvā ādāya uyyānaü gantvā ekamante bandhitvā niddaü okkami. Makkaņo tassa niddāyanabhāvaü ¤atvā attano bandhanaü mocetvā palāyitvā ambarukkhaü āruyha ambapakkaü khāditvā aņņhiü ahiguõņhikassa sarãre pātesi. So pabujjhitvā ullokento taü disvā "madhuravācāya taü va¤cetvā rukkhā otāretvā gaõhissāmãti" taü upalāëento paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_II,10.9(=249).1: Ekaputtako bhavissasi
                    tva¤ ca no hessasi issaro kule,>@


#<[page 268]>#
%<268                  II. Dukanipāta.  10. Sigālavagga. (25.)>%
@<                    oroha dumasmā Sālaka,
                    ehi dāni gharaü vajemase ti. || Ja_II:196 ||>@

     Tass' attho: tvaü mayhaü ekaputtako bhavissasi kule ca me bhogānaü issaro, etasmā rukkhā otara, ehi amhākaü gharaü gamissāma, Sālakā 'ti nāmena ālapanto āha.
     Taü sutvā makkhaņo dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_II,10.9(=249).2: Nanu maü hadaye 'tima¤¤asi
                    ya¤ ca hanasi maü veëuyaņņhiyā,
                    pakkambavane ramāmase,
                    gaccha tvaü gharakaü yathāsukhan ti. || Ja_II:197 ||>@

     Tattha nanu maü hadaye tima¤¤asãti nanu tvaü maü hadaye atima¤¤asi, suhadayo ayan ti ma¤¤asãti attho, ya¤ ca maü hanasi veëuyaņņhiyā ti yaü evaü atima¤¤asi ya¤ ca veëupesikāya hanasi, tenāhaü nāgacchāmãti dãpeti. Atha naü mayaü imasmiü vane pakkambavane ramāmase, gaccha tvaü gharakaü yathāsukhan ti vatvā uppatitvā vanaü pāvisi, ahiguõņhiko pi anattamano attano gehaü agamāsi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā makkaņo sāmaõero ahosi, ahiguõņhiko mahāthero, dha¤¤avāõijo pana aham evā" 'ti. Sālakajātakaü

                      $<10. Kapijātaka.>$
     Ayaü isã upasamasaü¤ame rato ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü kuhakaü bhikkhuü ārabbha kathesi.
Tassa hi kuhakabhāvo bhikkhåsu pākaņo jāto. Dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso asuko bhikkhu niyyānike Buddhāsane pabbajitvā kuhakavattaü påretãti". Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā"


#<[page 269]>#
%<                           10. Kapijātaka. (250).                      269>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave esa bhikkhu idān' eva kuhako, pubbe pi kuhako va aggimattassa kāraõā makkaņo hutvā koha¤¤aü akāsãti" vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Kāsiraņņhe brāhmaõakule nibbattitvā vayappatto puttassa ādhāvitvā paridhāvitvā vicaraõakāle brāhmaõiyā matāya puttaü aükenādāya Himavantaü pavisitvā isipabbajjaü pabbajitvā tam pi puttaü tāpasakumārakaü katvā paõõasālāya vāsaü kappesi. Vassārattasamaye acchinnadhāre deve vassante makkaņo sãtapãëito dante khādanto kampento vicarati.
Bodhisatto mahante dārukkhandhe āharitvā aggiü katvā ma¤cake nipajji. Puttako pi 'ssa pāde parimajjamāno nisãdi. So makkaņo ekassa matatāpasassa santakāni vakkalāni nivāsetvā ca pārupitvā ca ajinacammaü ekaüsaü katvā kācakamaõķaluü ādāya isivesena gantvā paõõasāladvāre aggissa kāraõā kuhanakammaü katvā aņņhāsi. Tāpasakumārako taü disvā "tāta tāpaso eko sãtapãëito kampamāno tiņņhati, idha naü pakkosatha, visãvessatãti" pitaraü āyācanto paņhamaü {gātham āha}:

  @<Ja_II,10.10(=250).1: Ayaü isã upasamasaüyame rato
                    santiņņhati sisirabhayena aņņito,
                    handa ayaü pavisatu 'maü agārakaü,
                    vinetu sãtaü daratha¤ ca kevalan ti. || Ja_II:198 ||>@

     Tattha upasamasaüyame rato ti rāgādikilesaupasame ca sãlasaüyame ca rato, santiņņhatãti so tiņņhati, sisirabhayenā 'ti vātavuņņhijanitassa sisirassa bhayena, aņņito ti pãëito, pavisatu man ti pavisatu imaü, kevalan ti sakalaü anavasesaü.
     Bodhisātto puttassa vacanaü sutvā uņņhāya olokento makkaņabhāvaü ¤atvā dutiyaü gātham āha:


#<[page 270]>#
%<270                 II. Dukanipāta.  10. Sigālavagga. (25.)>%

  @<Ja_II,10.10(=250).2: Nāyaü isã upasamasaüyame rato,
                    kapã ayaü dumavarasākhagocaro,
                    so dåsako rosako cāpi jammo,
                    sace vaje imam pi dåsaye gharan ti. || Ja_II:199 ||>@

     Tattha dumavarasākhagocaro ti dumavarānaü sākhagocaro, so dåsako rosako cāpi jammo ti so esa gatagataņņhānassa dåsanato dåsako, ghaņņanatāya rosako, lāmakabhāvena jammo, sace vaje ti yādisaü paõõasālaü sa vaje paviseyya sabbaü uccārapassāvakaraõena ca aggidānena ca dåseyyā 'ti.
     Eva¤ ca vatvā Bodhisatto ummukaü gahetvā taü santāsetvā palāpesi. So uppatitvā vanaü paccakkhanto va tathā pakkhanto va ahosi, na puna taü ņhānaü agamāsi. Bodhisatto abhi¤¤ā ca samāpattiyo ca nibbattetvā tāpasakumārakassa kasiõaparikammaü ācikkhi, so ca abhi¤¤ā ca samāpattiyo ca uppādesi. Te ubho pi aparihãnajjhānā Brahmalokaparāyanā ahesuü.
     Satthā "na bhikkhave idān' eva porāõato paņņhāya p' esa kuhako yevā" 'ti imaü desanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne keci sotāpannā keci sakadāgāmino keci anāgāmino ahesuü) "Tadā makkaņo kuhako bhikkhu ahosi, putto Rāhulo, pitā aham evā" 'ti. Kapijātakaü. Sigālavaggo dasamo.
Dukanipātavaõõanā niņņhitā.


#<[page 271]>#
%<                                 271>%
                         III. TIKANIPâTA.

                         1. SAũKAPPAVAGGA.

                      $<1. Saükappajātaka.>$
Saükapparāgadhotenā 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ukkaõņhitabhikkhuü ārabbha kathesi. Sāvatthinagaravāsã kir' esa kulaputto ratanasāsane uraü datvā pabbajito ekadivasaü Sāvatthiyaü piõķāya caranto ekaü alaükatapaņiyattaü itthiü disvā uppannakāmarāgo anabhirato cari. Tam enaü ācariyupajjhāyādayo disvā anabhiratikāraõaü pucchitvā vibbhamitukāmabhāvam assa ¤atvā "āvuso, Satthā nāma rāgādikilesapãëitānaü kilese hāretvā saccāni pakāsetvā sotāpattiphalādãni deti, ehi taü Satthu santikaü nessāmā" 'ti ādāya agamaüsu Satthārā ca "kin nu kho bhikkhave anicchamānakaü ¤eva bhikkhuü gahetvā āgat' atthā" 'ti vutte tam atthaü ārocesuü. Satthā "saccaü kira tvaü bhikkhu ukkaõņhito" ti pucchitvā "saccan" ti vutte "kiükāraõā" ti pucchi. So tam atthaü ārocesi. Atha naü Satthā "itthiyo nām' etā bhikkhu pubbe jhānabalena vikkhambhitakilesānaü visuddhasattānam pi saükilesaü uppādesuü, tādisā tucchapuggalā kiükāraõā na saükilissanti, visuddhāpi sattā saükilissanti, uttamayasasamaīgino pi āyasakyaü pāpuõanti pag eva aparisuddhā, Sineru-kampanavāto purāõapaõõasaņaü


#<[page 272]>#
%<272                 III. Tikanipāta. 1. Saükappavagga. (26.)>%
kin na kampessati, bodhitale nisãditvā abhisambujjhanakasattaü ayaü kileso āloëesi, tādisaü kin na āloëessatãti" vatvā tehi yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto asãtikoņivibhave brāhmaõamahāsālakule nibbattitvā vayappatto Takkasilāyaü sabbasippāni uggaõhitvā Bārāõasiü paccāgantvā katadārapariggaho mātāpitunnaü accayena tesaü petakiccāni katvā hira¤¤olokanakammaü karonto "idaü dhanaü pa¤¤āyati, yehi pan' etaü sambhåtaü te na pa¤¤āyantãti" āvajjanto saüvegappatto ahosi, sarãrā sedā mucciüsu. So gharāvāse ciraü vasanto mahādānaü datvā kāme pahāya assumukhaü ¤ātisaüghaü pariccajitvā Himavantaü pavisitvā ramaõãye padese paõõasālaü māpetvā u¤chācariyāya vanamålaphalāphalādãhi yāpento nacirass' eva abhi¤¤ā ca samāpattiyo ca uppādetvā jhānakãëam kãëanto ciraü vasitvā cintesi: "manussapathaü gantvā loõambilaü upasevissāmi, evaü me sarãraü c' eva thiraü bhavissati jaüghāvihāro ca kato bhavissati, ye ca mādisassa sãlavantassa bhikkhaü vā dassanti abhivādanādãni vā karissanti te saggapadaü påressantãti" so Himavantā otaritvā anupubbena cārikaü caramāno Bārāõasiü patvā suriyatthagamanavelāya vasanaņņhānaü olokento rājuyyānaü disvā "idaü paņisallānasāruppaü, ettha vasissāmãti" uyyānaü pavisitvā a¤¤atarasmiü rukkhamåle nisinno jhānasukhena rattiü khepetvā punadivase katasarãrapaņijaggano pubbaõhasamaye jaņājinavakkalāni saõņhapetvā bhikkhābhājanaü ādāya santindriyo santamānaso iriyāpathasampanno yugamattadaso hutvā sabbākārasampannāya attano råpasiriyā lokassa vilocanāni ākaķķhento nagaraü pavisitvā bhikkhāya caranto ra¤¤o nivesanadvāraü pāpuõi.


#<[page 273]>#
%<                          1. Saükappajātaka. (251.)                   273>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Rājā mahātale caükamanto vātapānantarena Bodhisattaü disvā iriyāpathasmiü yeva pasãditvā "sace santadhammo nām' atthi imassa tena abbhantare bhavitabban" ti cintetvā "gaccha taü tāpasaü ānehãti" ekaü amaccaü āõāpesi. So gantvā vanditvā bhikkhābhājanaü gahetvā "rājā bhante taü pakkosatãti" āha. Bodhisatto "mahāpu¤¤a, amhe rājā na jānātãti" āha. "Tena hi bhante yāvāhaü āgacchāmi tāva idh' eva hothā" 'ti vatvā ra¤¤o ārocesi. Rājā "amhākaü kulåpakatāpaso n' atthi, gaccha taü ānehãti" sayam pi vātapānena hatthaü pasāretvā vadanto "ito etha bhante" ti āha. Bodhisatto amaccassa hatthe bhikkhābhājanaü datvā mahātalaü abhiråhi. Atha naü rājā vanditvā rājapallaüke nisãdāpetvā attano sampāditehi yāgukhajjakabhattehi parivisitvā katabhattakiccaü pa¤haü pucchi, pa¤havyākaraõena bhãyosomattāya pasãditvā vanditvā "bhante tumhe katthavāsikā, kuto āgat' atthā" 'ti pucchitvā "Himavantavāsikā mayaü mahārāja, Himavantā āgatā" ti vutte puna "kiükāraõā" ti pucchitvā "vassārattakāle mahārāja nibaddhavāso nāma laddhuü vaņņatãti" vutte "tena hi bhante rājuyyāne vasatha, tumhe ca catupaccayehi na kilamissatha, aha¤ ca saggasaüvattanikaü pu¤¤aü pāpuõissāmãti" paņi¤¤aü gahetvā bhuttapātarāso Bodhisatten' eva saddhiü uyyānaü gantvā paõõasālaü kāretvā caükamaü māpetvā sesāni pi rattiņņhānadivāņņhānādãni sampādetvā pabbajitaparikkhāre paņiyādetvā "sukhena vasatha bhante" ti uyyānapālaü sampaņicchāpesi. Bodhisatto tato paņņhāya dvādasa saüvaccharāni tatth' eva vasi.


#<[page 274]>#
%<274                 III. Tikanipāta. 1. Saükappavagga. (24.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Ath' ekadivasaü ra¤¤o paccanto kupito. So tassa våpasamanatthāya gantukāmo deviü āmantetvā "bhadde tayā vā mayā vā nagare ohãyituü vaņņatãti" āha. "Kiü nissāya kathetha devā" 'ti. "Sãlavantatāpasaü bhadde" 'ti. "Deva nāhaü tasmiü pamajjissāmi, amhākaü ayyassa paņijagganaü mama bhāro, tumhe nirāsaükā gacchathā" 'ti. Rājā nikkhamitvā gato, devã pi kho Bodhisattaü tath' eva sakkaccaü upaņņhahi. Bodhisatto pana ra¤¤o gatakāle nibaddhavelāya āgantvā attano rucitāya velāya rājanivesanaü gantvā bhattakiccaü karoti. Ath' ekadivasaü Bodhisatte aticirāyante devã sabbaü khādanãyabhojanãyaü paņiyādetvā nahātvā alaükaritvā nãcama¤cakaü pa¤¤āpetvā Bodhisattassa āgamanaü olokayamānā maņņasāņakaü sithilaü katvā nivāsetvā nipajji. Bodhisatto pi velaü sallakkhetvā bhikkhābhājanaü ādāya ākāsena gantvā mahāvātapānadvāraü pāpuõi. Tassa vakkalisaddaü sutvā sahasā uņņhahamānāya deviyā pãtakamaņņasāņako bhassittha. Bodhisatto visabhāgārammaõaü indriyāni bhinditvā subhavasena olokesi. Ath' assa jhānabalena sannisinno pi kileso karaõķake pakkhittāsãviso viya phaõaü katvā uņņhahi, khãrarukkhassa vāsiyā ākoņitakālo viya ahosi, kilesuppādanena sah' eva jhānāni parihāyiüsu, indriyāni aparisuddhāni ahesuü, sayaü pakkhacchinnakāko viya ahosi. So pubbe viya nisãditvā bhattakiccaü hi kātuü nāsakkhi, nisãdāpiyamāno pi na nisãdi.
Ath' assa devã sabbaü khādaniyaü bhojaniyaü bhikkhābhājane yeva pakkhipi,


#<[page 275]>#
%<                          1. Saükappajātaka. (251.)                   275>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  yathā ca pubbe bhattakiccaü katvā sãhapa¤jarena nikkhamitvā ākāsen' eva gacchati evaü taü divasaü gantuü nāsakkhi, bhattaü pana gahetvā mahānisseõiyā otaritvā uyyānaü agamāsi. Devã pi tassa attani paņibaddhacittataü a¤¤āsi. So uyyānaü gantvā bhattaü abhu¤jitvā va heņņhāma¤ce nikkhipitvā "deviyā evaråpā hatthasobhā pādasobhā evaråpaü kaņipariyosānaü evaråpaü årulakkhaõan" ti ādãni vippalapanto sattāhaü nipajji. Bhattaü påtikaü ahosi nãlamakkhikāparikiõõaü. Atha rājā paccantaü våpasametvā paccāgato. Alaükatapaņiyattaü nagaraü {padakkhiõaü} katvā rājanivesanaü āgantvā va "Bodhisattaü passissāmãti" uyyānaü gantvā ukkalāpaü assamapadaü disvā "pakkanto bhavissatãti" paõõasālāya dvāraü vivaritvā antopaviņņho. Taü nipannakaü disvā "kenaci aphāsukena bhavitabban" ti påtibhattaü chaķķāpetvā paõõasālaü paņijaggitvā "bhante kin te aphāsukan" ti pucchi. "Viddho smi mahārājā" 'ti. Rājā "mama paccāmittehi mayi okāsaü alabhantehi `piyaņņhānam assa dubbalaü karissāmā' 'ti āgantvā esa viddho bhavissati ma¤¤e" ti sarãraü parivattetvā viddhaņņhānaü olokento vedhaü adisvā "kattha viddho si bhante" ti pucchi. Bodhisatto "nāhaü mahārāja a¤¤ena viddho, ahaü pana attanā va attānaü hadaye vijjhin" ti vatvā uņņhāya āsane nisãditvā imā gāthā avoca:

  @<Ja_III,1.1(=251).1: Saükapparāgadhotena vitakkanisitena ca
                    nālaükatena bhaddena na usukārakatena ca || Ja_III:1 ||>@

  @<Ja_III,1.1(=251).2: Na kaõõāyatamuttena nāpi moråpasevinā
                    ten' amhi hadaye viddho sabbaīgaparidāhinā. || Ja_III:2 ||>@


#<[page 276]>#
%<276                 III. Tikanipāta.  1. Saükappavagga.(26.)>%

  @<Ja_III,1.1(=251).3: âvedha¤ ca na passāmi yato ruhiram assave,
                    yāva ayonisocittaü, sayaü me dukkham ābhatan ti. || Ja_III:3 ||>@

     Tattha saükapparāgadhotenā 'ti kāmavitakkasampayuttarāgadhotena, vitakkanisitena cā 'ti ten' eva rāgodakena vitakkapāsāõe nisitena nālaükatena bhaddenā 'ti n' eva alaükatena bhaddena, analaükatena bãbhacchenā 'ti attho, na usukārakatena cā 'ti usukārehi pi akatena, na kaõõāyatamuttenā ti yāva dakkhiõakaõõacåëikaü ākaķķhitvā amuttakena, nāpi moråpasevinā ti morapattagijjhapattādãhi akatåpasevanena, tenamhi hadaye viddho ti tena kilesakaõķenāhaü hadaye viddho, sabbaīgaparidāhinā ti sabbāni aīgāni paridahanasamatthena, mahārāja tena kilesakaõķena hadaye viddhakālato paņņhāya mama aggipadittāni va sabbāni aīgāni dayhantãti dasseti, āvedha¤ ca na passāmãti viddhaņņhāne vaõa¤ ca na passāmi, yato ruhiramassave ti yato me āvedhato lohitaü pagghareyya taü na passāmãti attho, yāva ayonisocittan ti ettha yāvā 'ti daëhatthe nipāto, ativiya daëhaü katvā ayonisocittaü vaķķhitan ti attho, sayam me dukkhamābhatan ti attanā va mayā attano dukkhaü ānãtan ti.
     Evaü Bodhisatto imāhi tãhi gāthāhi ra¤¤o dhammaü desetvā rājānaü paõõasālato bahikatvā kasiõaparikammaü katvā naņņhaü jhānaü uppādetvā paõõasālāya nikkhamitvā ākāse nisinno rājānaü ovaditvā "mahārāja ahaü Himavantam eva gamissāmãti" vatvā "na sakkā bhante gantun" ti vuccamāno pi "mahārāja mayā idha vasantena evaråpo vippakāro patto, idāni na sakkā idha vasitun" ti ra¤¤o yācantass' eva ākāse uppatitvā Himavantaü gantvā yāvatāyukaü ņhatvā Brahmalok-åpago ahosi.


#<[page 277]>#
%<                         2. Tilamuņņhijātaka. (252.)                  277>%
     Satthā imaü desanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne ukkaõņhitabhikkhu arahatte patiņņhāsi, keci sotāpannā keci sakadāgāmino keci anāgāmino ahesuü) "Tadā rājā ânando ahosi, tāpaso pana aham evā" 'ti. Saükappajātakaü.

                      $<2. Tilamuņņhijātaka.>$
     Ajjāpi metaü manasãti. Idaü Satthā Jetavane viharanto a¤¤ataraü kodhanaü ārabbha kathesi. A¤¤ataro kira bhikkhu kodhano ahosi upāyāsabahulo, appam pi vutto samāno kuppi abhisajji, kopa¤ ca dosa¤ ca appaccaya¤ ca pātvakāsi. Dhammasabhāyaü bhikkhå kathaü samuņņhāpesuü: āvuso asuko nāma bhikkhu kodhano upāyāsabahulo uddhane pakkhittaloõaü viya taņataņāyanto vicarati, evarupe nikkodhane sāsane pabbajitvā kopamattam pi niggaõhituü na sakkotãti". Satthā taü sutva ekaü bhikkhuü pesetvā taü bhikkhuü pakkosāpetvā "saccaü kira tvaü bhikkhu kodhano" ti pucchitvā "saccaü bhante" ti vutte "na bhikkhave idān' eva pubbe p' āyaü kodhano va ahosãti" vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente tassa putto Brahmadattakumāro nāma ahosi. Porāõakarājāno ca attano putte "evaü ete nihatamānadappā sãtuõhakkhamā lokacāritta¤¤å ca bhavissantãti" attano nagare disāpāmokkhe ācariye vijjamāne pi sippuggahaõatthāya dåre tiro raņņhaü pesenti. Tasmā so pi rājā soëasavassapadesikaü puttaü pakkositvā ekatalikaupāhanā ca paõõacchatta¤ ca kahāpaõasahassa¤ ca datvā "tāta Takkasilaü gantvā sippaü uggaõhā" 'ti pesesi.


#<[page 278]>#
%<278                III. Tikanipāta.  1. Saükappavagga. (25.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  So "sādhå" 'ti mātāpitaro vanditvā nikkhamitvā anupubbena Takkasilaü patvā ācariyassa gehaü pucchitvā ācariye māõavakānaü sippaü vācetvā uņņhāya gharadvāre caükamante gehaü gantvā yasmiü ņhāne ņhito ācariyaü addasa tatth' eva upāhanā mu¤citvā chattaü apanāmetvā ācariyaü vanditvā aņņhāsi. So tassa kilantabhāvaü ¤atvā āgantukasaügahaü kāresi. Kumāro bhuttabhojano thokaü vissamitvā ācariyaü upasaükamma vanditvā aņņhāsi "kuto āgato si tātā" 'ti ca vutto "Bārāõasito" ti "kassa putto sãti" "Bārāõasãra¤¤o" ti "ken' atthena āgato sãti" "sippaü uggaõhanatthāyā" 'ti "kin te ācariyabhāgo ābhato udāhu dhammantevāsiko hotukāmo sãti" so "ācariyabhāgo me ābhato" ti vatvā ācariyassa pādamåle sahassatthavikaü ņhapetvā vandi. Dhammantevāsikā divā ācariyassa kammaü katvā rattiü sippaü uggaõhanti, ācariyabhāgadāyakā gehe jeņņhaputtā viya hutvā sippam eva uggaõhanti, tasmā so pi ācariyo sallahukena nakkhattena kumārassa sippaü paņņhapesi. Kumāro sippaü uggaõhanto ekadivasaü ācariyena saddhiü nahāyituü agamāsi. Ath' ekā mahallikā tile sete katvā pattharitvā rakkhamānā nisãdi. Kumāro setatile disvā khāditukāmo hutvā ekaü tilamuņņhiü gahetvā khādi. Mahallikā "taõhāluko nu kho eso" ti ki¤ci avatvā tuõhã ahosi. So punadivase pi tāya velāya tath' eva akāsi. Sāpi naü na ki¤ci āha. Itaro tatiyadivase pi tath' eva akāsi. Tadā mahallikā "disāpāmokkhācariyo attano antevāsikehi maü vilumpāpetãti" bāhā paggayha kandi. âcariyo nivattitvā "kiü etaü ammā" 'ti pucchi.


#<[page 279]>#
%<                         2. Tilamuņņhijātaka. (252.)                  279>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "Sāmi, antevāsiko te mayā katānaü setatilānaü ajj' ekamuņņhiü khādi hiyyo ekaü pare ekaü, nanu evaü khādanto mama santakaü sabbaü nāsessatãti". "Amma, mā rodi, målan te dāpessāmãti". "Na me sāmi målena attho, yathā pan' esa kumāro puna evaü na karoti tathā naü sikkhāpehãti". âcariyo "tena hi passa ammā" 'ti dvãhi māõavehi taü kumāraü dvãsu hatthesu gāhāpetvā veëupesikaü gahetvā "puna evaråpaü mākāsãti" tikkhattuü piņņhiyaü pahari. Kumāro ācariyassa kujjhitvā rattāni akkhãni katvā pādapiņņhito yāva matthakā olokesi. So pi 'ssa kujjhitvā olokitabhāvaü a¤¤āsi. Kumāro sippaü niņņhāpetvā anuyogaü datvā "mārāpetabbo esa mayā" ti tena katadosaü hadaye ņhapetvā gamanakāle ācariyaü vanditvā "ahaü ācariya Bārāõasiyaü rajjam{} patvā tumhākaü santikaü pesessāmi, tadā tumhe āgaccheyyāthā" 'ti sasneho viya paņi¤¤aü gahetvā pakkāmi. So Bārāõasiü gantvā mātāpitaro vanditvā sippaü dassesi. Rājā "jãvamānena me putto diņņho, jãvamāno c' assa rajjasiriü passissāmãti" puttaü rajje patiņņhāpesi. So rajjasiriü anubhavamāno ācariyena katadosaü saritvā uppannakopo "mārāpessāmi nan" ti pakkosanatthāya ācariyassa dåtaü pāhesi.
âcariyo "taruõakāle naü sa¤¤āpetuü na sakkhissāmãti" agantvā tassa ra¤¤o majjhimavayakāle "idāni naü sa¤¤āpetuü sakkhissāmãti" gantvā rājadvāre ņhatvā "Takkasilācariyo āgato" ti ārocāpesi. Rājā tuņņho brāhmaõaü pakkosāpetvā taü attano santikaü āgataü disvā va kopaü uppādetvā rattāni akkhãni katvā amacce āmantetvā "bho ajjāpi me ācariyena pahaņaņņhānaü rujati, ācariyo nalāņena maccum ādāya 'marissāmãti' āgato,


#<[page 280]>#
%<280                 III. Tikanipāta  1. Saükappavagga. (26.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  ajj' assa jãvitaü n' atthãti" vatvā purimā dve gāthā avoca:

  @<Ja_III,1.2(=252).1: Ajjāpi me taü manasi yaü maü tvaü tilamuņņhiyā
                    bāhāya maü gahetvāna laņņhiyā anutāëayi. || Ja_III:4 ||>@

  @<Ja_III,1.2(=252).2: Nanu jãvitena ramasi yenāsi brāhmaõāgato
                    yaü maü bāhā gahetvāna tikkhattuü anutāëayãti. || Ja_III:5 ||>@

     Tattha yaü mam bāhāya man ti dvãsu padesu upayogavacanaü anutāëanagahaõāpekkhaü yaü maü tvaü tilamuņņhiyā kāraõā anutāëayi anutāëento ca maü bāhāya gahetvā anutāëayi taü anutāëanaü ajjāpi me manasãti, ayaü h' ettha attho, nanu jãvitena ramasãti ma¤¤e tvaü attano jãvitamhi nābhiramasi, yenāsi brāhmanāgato ti yasmā brāhmaõa idha mama santikaü āgato si, yaü maü bāhā gahetvānā 'ti yaü mama bāhaü gahetvāna, yaü maü bāhāya gahetvā ti pi attho, tikkhattuü anutāëayãti tayo vāre veëulaņņhiyā tāëesi, ajja dāni tassa phalaü vindāhãti
     Iti naü maraõena santajjento evam āha. Taü sutvā ācariyo tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,1.2(=252).3: Ariyo anariyaü kubbānaü yo daõķena nisedhati
                    sāsanatthaü na taü veraü, iti naü paõķitā vidå ti. || Ja_III:6 ||>@

     Tattha ariyo ti sundarādhivacanam etaü, so pan' esa ariyo catubbidho hoti ācārāriyo dassanāriyo liīgāriyo paņivedhāriyo ti, tattha manusso vā hotu tiracchāno vā ariyācāre ņhito ācārāriyo nāma, vuttam pi c' etaü:
          Ariyaü vattasi vakkaīga yo vaddham apacāyasi,
          vajāmi te taü bhattāraü, gacchath' ubho yathāsukhan ti,
råpena pana iriyāpathena ca pāsādikena dassanãyena samannāgato dassanāriyo nāma, vuttam pi c' etaü:


#<[page 281]>#
%<                         2. Tilamuņņhijātaka. (252.)                  281>%
          Ariyāvakāso si pasannanetto,
          ma¤¤e bhavaü pabbajito kulamhā,
          kathan nu vittāni pahāya bhoge
          pabbajji nikkhamma gharā sapa¤¤o ti,
nivāsanapārupanaliīgagahaõena samaõasadiso hutvā vicaranto dussãlo pi liīgaariyo nāma, yaü sandhāya vuttaü:
          Chadanaü katvāna subbatānaü
          pakkhandã kuladåsako pagabbho
          māyāvi asa¤¤ato palāpo
          patiråpena caraü samaggadåsãti,
Buddhādayo pana paņivedhāriyā nāma, tena vuttaü: ariyā vuccanti Buddhā ca paccekabuddhā ca sāvakā cā 'ti, tesu idha ācārāriyo adhippeto, anariyan ti dussãlaü pāpadhammaü, kubbānan ti pāõātipātādikaü pa¤cavidhaü dussãlyakammaü karontaü, ekam eva vā etaü anatthapadaü anariyaü hãnaü lāmakaü pa¤caverabhayaü kammaü karontaü puggalaü, yo ti khattiyādãsu yo koci, daõķenā 'ti yena kenaci pahārakena, nisedhatãti mā su puna evaråpaü karãti vāreti, sāsanatthaü na taü veran ti taü mahārāja akattabbaü karonte puttadhãtaro vā antevāsike vā evaü paharitvā nisedhanaü nāma imasmiü loke sāsanaü anusatthi ovādo na veraü, iti naü paõķitā vidå ti evam etaü paõķitā jānanti.
     "Tasmā mahārāja tvam pi evaü jāna, na evaråpe ņhāne veraü kātuü arahasi, sace hi tvaü mahārāja mayā evaü sikkhāpito nābhavissa gacchante kāle påvasakkhaliādãni c' eva phalāphalādãni ca haranto corakammesu paluddho anupubbena sandhicchedapanthadåhanagāmaghātādãni katvā rājāparādhiko coro ti sahabhaõķaü gahetvā ra¤¤o dassito `gacchath' assa dosānuråpaü daõķaü panethā' 'ti rājadaõķabhayaü pāpuõissa, kuto te evaråpā sampatti abhavissa, nanu maü nissāya imaü issariyaü tayā laddhan" ti. Evaü ācariyo rājānam sa¤¤āpesi.


#<[page 282]>#
%<282                 III. Tikanipāta. 1. Saükāppavagga. (26.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Parivāretvā ņhitā amaccāpi 'ssa kathaü sutvā "saccaü deva idaü issariyaü ācariyass' eva santakan" ti āhaüsu. Tasmiü khaõe rājā ācariyassa guõaü sallakkhetvā "sabbissariyan te ācariya dammi, rajjaü paņicchā" 'ti āha.
âcariyo "na me mahārāja rajjen' attho" ti paņikkhipi. Rājā Takkasilaü pesetvā ācariyassa puttadāraü ānāpetvā mahantaü issariyaü datvā tam eva purohitaü katvā pituņņhāne ņhapetvā tass' ovāde ņhito dānādãni pu¤¤āni katvā saggaparāyano ahosi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsesi. Saccapariyosāne kodhano bhikkhu anāgāmiphale patiņņhahi, bahå sotāpannasakadāgāmianāgāmino ahesuü "Tadā rājā kodhano bhikkhu ahosi, ācariyo pana aham evā" 'ti. Tilamuņņhijātakaü.

                      $<3. Maõikaõņhajātaka.>$
     Mamannapānan ti. Idaü Satthā âlaviü nissāya Aggālave cetiye viharanto Kuņikārasikkhāpadaü ārabbha kathesi.
âlavakā hi bhikkhå sa¤¤ācikāyo kuņiyo kārayamānā yācanabahulā vi¤¤attibahulā vihariüsu "purisaü detha, purisatthakaraü dethā" 'ti ādãni vadantā. Manussā upaddutā yācanāya vi¤¤attiyā upaddutā bhikkhå disvā ubbijjiüsu pi uttasiüsu pi palāyiüsu pi.
Athāyasmā Mahākassapo âlaviü upasaükamitvā piõķāya pāvisi.
Manussā theram pi disvā tath' eva paņijaggiüsu. So pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto bhikkhå āmantetvā "pubb' āyaü āvuso âlavã sulabhapiõķā, idāni kasmā dullabhapiõķā jātā" ti pucchitvā taü kāraõaü sutvā Bhagavati âlaviyaü āgantvā Aggālave cetiye viharante Bhagavantaü upasaükamitvā etam atthaü ārocesi. Satthā etasmiü kāraõe bhikkhusaüghaü sannipātetvā âlavake bhikkhå paņipucchi


#<[page 283]>#
%<                         3. Maõikaõņhajātaka. (253.)                  283>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "saccaü kira tumhe bhikkhave sa¤¤ācikāyo kuņiyo kārethā" 'ti "saccaü bhante" ti ca vutte te bhikkhå garahitvā "bhikkhave yācanā nām' esā sattaratanaparipuõõanāgabhavane vasantānaü nāgānam pi amanāpā pag eva manussānaü yesaü ekaü kahāpaõaü uppādentānaü pāsāõato maüsaü uppāņanakālo viya hotãti" vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto mahāvibhave brāhmaõakule nibbatti. Tassa ādhāvitvā paridhāvitvā vicaraõakāle a¤¤o pi pu¤¤avā satto tassa mātu kucchismiü nibbatti. Te ubho pi bhātaro vayappattā mātāpitunnaü kālakiriyāya saüviggahadayā isipabbajjaü pabbajitvā Gaīgātãre paõõasālaü māpetvā vasiüsu. Tesu jeņņhassa Uddhagaīgāya paõõasālā ahosi kaniņņhassa Adhogaīgāya.
Ath' ekadivasaü Maõikaõņho nāma nāgarājā bhavanā nikkhamitvā Gaīgātãre māõavavesena vicaranto kaniņņhassa assamaü gantvā vanditvā ekamantaü nisãdi. Te a¤¤ama¤¤aü sammodanakathaü katvā vissāsikā ahesuü vinā vattituü nāsakkhiüsu. Maõikaõņho abhiõhaü kaniņņhatāpasassa santikaü āgantvā kathāsallāpena nisãditvā gamanakāle tāpase sinehena attabhāvaü vijahitvā bhogehi tāpasaü parikkhipanto parissajitvā upari muddhani mahantaü phaõaü dhāretvā thokaü sayitvā sineham vinodetvā sarãraü viniveņhetvā tāpasaü vanditvā sakabhavanam eva gacchati. Tāpaso tassa bhayena kiso ahosi låkho dubbaõõo uppaõķuppaõķukajāto dhamanisanthatagatto. So ekadivasaü bhātu santikaü agamāsi. Atha naü so pucchi: "kissa tvaü bho kiso låkho dubbaõõo uppaõķuppaõķukajāto dhamanisanthatagatto" ti. So tassa taü pavattiü ārocetvā "kiü pana tvaü bho tassa nāgassa āgamanaü icchasi na icchasãti"


#<[page 284]>#
%<284                 III. Tikanipāta  1. Saükappavagga. (26.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  puņņho "na icchāmãti" āha, "so pana nāgarājā tava santikaü āgacchanto kiü pilandhanaü pilandhitvā āgacchatãti" vutte "maõiratanan" ti āha. "Tena hi tvaü tasmiü nāgarāje tava santikaü āgantvā anisinne yeva 'maõiü me dehãti' yāca, evaü so nāgo taü bhogehi aparikkhipitvā va gamissati, punadivase assamadvāre ņhatvā āgacchantam eva naü yāceyyāsi, tatiyadivase Gaīgātãre udakā ummujjantam eva naü yāceyyāsi, evan te so santikaü puna na āgamissatãti". Tāpaso "sādhå" ti patisuõitvā attano paõõasālaü gantvā punadivase nāgarājānaü āgantvā ņhitamattam eva "etaü me attano pilandhanamaõiü dehãti" yāci.
So anisãditvā va palāyi. Atha naü dutiyadivase assamadvāre ņhatvā āgacchantam eva "hiyyo pi me maõiratanaü na adāsi, ajja dāni laddhuü vaņņatãti" āha. Nāgo assamapadaü apavisitvā va palāyi. Tatiyadivase udakato ummujjantam eva taü "ajja me tatiyo divaso yācantassa, dehi dāni me etaü maõiratanan" ti āha. "Nāgarājā udake ņhatvā va tāpasaü paņikkhipanto dve gāthā avoca.

  @<Ja_III,1.3(=253).1: Mam' annapānaü vipulaü uëāraü
                    uppajjatãmassa maõissa hetu,
                    tan te na dassaü, atiyācako si,
                    na cāpi te assamaü āgamissaü. || Ja_III:7 ||>@

  @<Ja_III,1.3(=253).2: Suså yathā sakkharadhotapāõi
                    tāses' imaü selaü yācamāno,
                    tan te na dassaü, atiyācako si,
                    na cāpi te assamaü āgamissan ti. || Ja_III:8 ||>@


#<[page 285]>#
%<                         3. Maõikaõņhajātaka. (253.)                  285>%
     Tattha mamannapānan ti mama yāgubhattādidibbabhojanaü aņņhapānakabheda¤ ca dibbapānaü, vipulan ti bahu, uëāran ti seņņhaü paõãtaü, tan te ti taü maõiü tuyhaü, atiyācako sãti kāla¤ ca pamāõa¤ ca atikkamitvā ajja tãõi divasāni mayhaü piyaü manāpaü maõiratanaü yācamāno atikkamma yācako si, na cāpi te ti taü kevalaü na dassaü, assamam pi te na āgamissam, suså yathā ti yathā nāma yuvā taruõamanusso, sakkharadhotapāõãti sakkharāya dhotapāõi telapāsāõe dhotāsihattho sãti attho, tāsesimaü selaü yācamāno ti imaü maõiü yācanto tvaü ka¤canattharukhaggaü abbahitvā sãsaü te chindāmãti vadanto taruõapuriso viya tāsesi.
     Evaü vatvā so nāgarājā udake nimujjitvā attano nāgabhavanam eva gantvā na puna paccāga¤chi. Atha so tāpaso tassa dassanãyassa nāgarājassa adassanena bhiyyosomattāya kiso ahosi låkho dubbaõõo uppaõķuppaõķukajāto dhamanisanthatagatto. Atha jeņņhatāpaso "kaniņņhassa pavattiü jānissāmãti" tassa santikaü āgantvā taü bhiyyosomattāya paõķurogiü disvā "kin nu kho bho tvaü bhiyyosomattāya paõķurogã jāto" ti vatvā "tassa dassanãyassa nāgassādassanenā" 'ti sutvā "ayaü tāpaso nāgarājena vinā vattituü na sakkotãti" sallakkhetvā tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,1.3(=253).3: Na taü yāce yassa piyaü jigiüse,
                    desso hoti atiyācanāya,
                    nāgo maõiü yācito brāhmaõena
                    adassanaü yeva tad' ajjhagamā ti. || Ja_III:9 ||>@

     Tattha na taü yāce ti taü bhaõķām na yāceyya, yassa piyaü jigiüse ti yaü bhaõķam yassa puggalassa piyan ti jāneyya, desso hotãti appiyo hoti, atiyācanāyā 'ti pamāõaü atikkamitvā varabhaõķaü yācanto tāya atiyācanāya, adassana¤ ¤eva tadajjhagamā ti tato paņņhāya adassanam eva gato.
     Evaü pana naü vatvā "ito dāni mā socãti" samassāsetvā jeņņhabhātā attano assamam eva gato. Athāparabhāge te dve pi bhātaro abhi¤¤ā ca samāpattiyo ca nibbattetvā Brahmaloka-parāyanā ahesuü.


#<[page 286]>#
%<286                 III. Tikanipāta.  1. Saükappavagga (26.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 
     Satthā "evaü bhikkhave sattaratanaparipuõõanāgabhavane vasantānaü nāgānam pi yācanā amanāpā kimaīga pana manussānan" ti imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā kaniņņho ânando ahosi. jettho pana aham evā" 'ti. Maõikaõņhajātakam.

                      $<4. Kuõķakakucchisindhavajātaka.>$
     Bhutvā tiõaparighāsan ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Sāriputtattheraü ārabbha kathesi. Ekasmiü hi samaye Sammāsambuddhe Sāvatthiyaü vassaü vasitvā cārikaü caritvā puna paccāgate manussā "āgantukasakkāraü karissāmā" 'ti Buddhapamukhassa saüghassa dānaü dadanti. Vihāre ekaü dhammaghosakabhikkhuü ņhapesuü, so ye ye āgantvā yattake bhikkhå icchanti tesaü tesaü bhikkhå vicāretvā deti. Ath' ekā duggatamahallikā ekam eva paņiviüsaü sajjetvā tesaü tesaü manussānaü bhikkhåsu vicāretvā dinnesu ussåre dhammaghosakassa santikaü āgantvā "mayhaü ekaü bhikkhuü dethā" 'ti āha. So "mayā sabbe bhikkhå vicāretvā dinnā, Sāriputtatthero pana vihāre yeva, tvaü tassa bhikkhaü dehãti" āha. Sā "sādhå" 'ti tuņņhacittā Jetavanadvārakoņņhake ņhatvā therassa āgatakāle vanditvā hatthato pattaü gahetvā gharaü netvā nisãdāpesi. "Ekāya kira mahallikāya dhammasenāpati attano ghare nisãdāpito" ti bahåni saddhāni kulāni assosuü. Tesu rājā Pasenadi-Kosalo taü pavattiü sutvā tassā sāņakena c' eva sahassatthavikāya ca saddhiü bhattabhājanāni pahiõi: "mayhaü ayyaü parivisamānā imaü sāņakaü nivāsetvā ime kahāpaõe vala¤jetvā theraü parivisatå" 'ti, yathā ca rājā evaü Anāthapiõķiko culla-Anāthapiõķiko Visākhā ca mahāupāsikā pahiõi,


#<[page 287]>#
%<                   4. Kuõķakakucchisindhavajātaka. (254.)             287>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  a¤¤āni pana kulāni ekasatadvisatādivasena attano balānuråpena kahāpaõe pahiõiüsu, evaü ekāhen' eva sā mahallikā satasahassamattaü labhi.
Thero tāya dinnayāgum eva pivitvā tāya katakhajjakam eva pakkabhattam eva ca paribhu¤jitvā anumodanaü katvā mahallikaü sotāpattiphale patiņņhāpetvā vihāram eva agamāsi. Dhammasabhāyaü bhikkhå therassa guõakathaü samuņņhāpesuü: "āvuso dhammasenāpati mahallikagahapatāniü duggatabhāvato mocesi patiņņhā ahosi, tāya dinnaü āhāraü ajigucchanto paribhu¤jatãti". Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave Sāriputto idān' eva etissā mahallikāya avassayo jāto, na ca idān' eva tāya dinnaü āhāraü ajigucchanto paribhu¤ji, pubbe pi paribhu¤ji yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Uttarāpathe vāõijakule nibbatti. Uttarāpathajānapadā pa¤casatā assavāõijā asse Bārāõasiyaü ānetvā vikkiõanti. A¤¤ataro pi assavāõijo pa¤ca assasatāni ādāya Bārāõasãmaggaü paņipajji. Antarāmagge Bārāõasito avidåre eko nigamo atthi, tattha pubbe mahāvibhavo seņņhi ahosi, tassa mahantaü nivesanaü, taü pana kulaü anukkamena parikkhayaü gataü, ekā mahallikā avasesā, sā tasmiü nivesane vasati. Atha so assavāõijo taü nigamaü patvā "vetanaü dassāmãti" tasmiü nivesane nivāsaü gaõhitvā asse ekamante ņhapesi. Taü divasam ev' assa ekissā ājānãyavaëavāya gabbhavuņņhānaü ahosi. So dve tayo divase vasitvā "rājānaü passissāmãti" asse ādāya pāyāsi. Atha naü mahallikā "gehavetanaü dehãti" vatvā "sādhu amma demãti"


#<[page 288]>#
%<288                 III. Tikanipāta.  1. Saükappavagga. (26.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  vutte "tāta vetanaü me dadamāno imam pi assapotakaü vetanato khaõķetvā dehãti" āha. Vāõijo tathā katvā pakkāmi. Sā tasmiü assapotake puttasinehaü paccupaņņhāpetvā avassāvanajhāmakabhattaü vighāsatiõāni datvā taü paņijaggati. Athāparabhāge Bodhisatto pa¤ca assasatāni ādāya āgacchanto tasmiü gehe nivāsaü gaõhi. Kuõķakakhādakassa sindhavapotakassa ņhitaņņhānato gandhaü ghāyitvā ekāsso pi gehaü pavisituü nāsakkhi. Bodhisatto mahallikaü pucchi: "amma kacci imasmiü gehe asso atthãti". "Tāta a¤¤o asso nāma n' atthi, ahaü pana puttaü katvā ekaü assapotakaü paņijaggāmi, so ettha atthãti". "Kahaü so ammā" 'ti. "Carituü gato tātā" 'ti. "Kāya velāya āgacchissati ammā" 'ti. "Sakālass' eva āgacchissati tātā" 'ti. Bodhisatto tassa āgamanaü patimānento asse bahi ņhapetvā va nisãdi.
Sindhavapoto pi caritvā sakālass' eva āgami. Bodhisatto kuõķakakucchikasindhavapotakaü disvā lakkhaõāni samānetvā "ayaü sindhavo anaggho, mahallikāya målaü datvā gahetuü vaņņatãti" cintesi. Sindhavo pi gehaü pavisitvā attano vasanaņņhāne yeva ņhito. Tasmiü khaõe te assā gehaü pavisituü sakkhiüsu. Bodhisatto dvãhatãhaü vasitvā asse santappetvā gacchanto "amma imaü assapotakaü målaü gahetvā mayhaü dehãti" āha. "Kiü vadesi tāta, putte nāma vikkiõantā atthãti". "Amma tvaü etaü kiü khādāpetvā paņijaggasãti". "Odanaka¤jikajjhāmabhattaü vighāsatiõaü khādāpetvā kuõķakayāgu¤ ca pāyetvā paņijaggāmi tātā" 'ti.
"Amma ahaü etaü labhitvā piõķarasabhojanaü bhojessāmi,


#<[page 289]>#
%<               4. Kuõķakakucchisindhavajātaka. (254.)             289>%
ņhitaņņhāne celavitānaü pasāretvā attharakapiņņhe ņhapessāmãti". "Tāta evaü sante mama putto sukhaü anubhavatu, gahetvā naü gacchā" 'ti. Atha Bodhisatto tassa catunnaü pādānaü naīguņņhassa ca mukhassa ca målaü ekekaü katvā cha sahassatthavikā ņhapetvā mahallikaü ahatavatthaü nivāsāpetvā alaükaritvā sindhavapotakassa purato ņhapesi. So akkhãni ummãletvā mātaraü oloketvā assåni pavattesi. Sāpi tassa piņņhiü parimajjitvā "ahaü mayā puņņhaposāvanikaü labhiü, tvaü gaccha tātā" 'ti āha. Tadā so agamāsi. Bodhisatto punadivase assapotakassa piõķarasabhojanaü sajjetvā "vãmaüsāmi tāva naü, jānāti nu kho attano balaü udāhu na jānātãti" doõiyaü kuõķakayāguü ākirāpetvā dāpesi. So "nāhaü imaü bhojanaü bhu¤jissāmãti" taü yāguü pātuü na icchi.
Bodhisatto taü vãmaüsanavasena paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_III,1.4(=254).1: Bhutvā tiõaparighāsaü bhutvā ācāmakuõķakaü
                    etaü te bhojanaü āsi, kasmā dāni na bhu¤jasãti. || Ja_III:10 ||>@

     Tattha bhutvā tiõaparighāsan ti tvaü pubbe mahallikāya dinnaü tesaü tesaü khāditāvasesaü tiõaparighāsasaükhātaü vighāsatiõaü bhu¤jitvā vaķķhito, bhutvā ācāmakuõķakan ti ettha ācāmo vuccati odanāvasesaü kuõķakaü, kuõķakaü eva eta¤ ca bhu¤jitvā vaķķhito sãti dãpeti, etan te ti etaü tava pubbe bhojanaü āsi, kasmā dāni na bhu¤jasãti mayāpi te tad eva dinnaü taü tvaü kasmā idāni na bhu¤jasãti.
     Taü sutvā {sindhavapotako} itarā dve gāthā avoca:

  @<Ja_III,1.4(=254).2: Yattha posaü na jānanti jātiyā vinayena vā
                    pahåt' attha mahābrahme api ācāmakuõķakaü. || Ja_III:11 ||>@

  @<Ja_III,1.4(=254).3: Tva¤ ca kho maü pajānāsi yādis' āyaü hayuttamo,
                    jānanto jānam āgamma na te bhakkhāmi kuõķadakan ti. || Ja_III:12 ||>@


#<[page 290]>#
%<290                 III. Tikanipāta.  1. Saükappavagga. (26.)>%
     Tattha yatthā ti yasmiü ņhāne, posan ti sattaü, jātiyā vinayena vā ti jātisampanno vā esa no vā ācārayutto vā na vā ti evaü na jānanti, mahābrahme ti garukālapanena ālapanto āha, yādisāyan ti yādiso ayaü attānaü sandhāya vadati, jānanto jānamāgammā 'ti ahaü attano balaü jānanto jānam eva taü āgamma paņicca tava santakaü kuõķakaü na bhu¤jissāmi, na hi tvaü kuõķakaü bhojāpetukāmatāya cha sahassāni datvā maü gaõhãti.
     Taü sutvā Bodhisatto "tava vãmaüsanatthāya taü mayā kataü, mā kujjhā 'ti" taü subhojanaü bhojetvā ādāya rājaīgaõaü gantvā ekasmiü passe pa¤ca assasatāni ņhapetvā ekasmiü passe cittasāõiü parikkhipitvā heņņhā attharakaü santharitvā upari celavitānaü bandhitvā sindhavapotakaü ņhapesi. Rājā āgantvā asse olokento "ayaü asso kasmā visuü ņhapito" ti pucchitvā "mahārāja ayaü sindhavo ime asse visuü akato mocessatãti" "sobhaõo bho sindhavo" ti pucchi.
Bodhisatto "āma mahārājā" 'ti vatvā "tena hi 'ssa javaü passāmãti" vutte taü assaü kappetvā abhiruhitvā "passa mahārājā" ti manusse ussārāpetvā rājaīgaõe assaü vāhesi.
Sabbaü rājaīgaõaü nirantaraü assapantãhi parikkhittam iva ahosi. Puna Bodhisatto "passa mahārāja sindhavapotakassa vegan" ti vissajjesi, ekapuriso pi naü na addasa. Puna rattapaņņaü udare parikkhipitvā vissajjesi, rattapaņņam eva passiüsu. Atha naü antonagare ekissā uyyānapokkharaõiyā udakapiņņhe vissajjesi, tatth' assa udakapiņņhe dhāvato khuraggāni pi na temiüsu. Punavāraü paduminipaõõānaü{} upari dhāvanto ekapaõõam pi na udake osãdāpesi.


#<[page 291]>#
%<                            5. Sukajātaka.  (255.)                    291>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Evam assa javasampadaü dassetvā oruyha pāõiü paharitvā hatthatalaü upanāmesi, asso upagantvā cattāro pāde ekato katvā hatthatale aņņhāsi. Atha Mahāsatto rājānaü āha: "mahārāja imassa assapotakassa sabbākārena vege dassiyamāne samuddapariyanto na-ppahotãti". Rājā tussitvā Mahāsattassa upaķķharajjaü adāsi, sindhavapotam pi abhisi¤citvā maīgalassaü akāsi, so ra¤¤o piyo ahosi manāpo, sakkāro pi 'ssa mahā ahosi, tassa pi vasanaņņhānaü ra¤¤o alaükatapaņiyatto vāsagharagabbho viya ahosi, catujātigandhehi bhåmilepanaü akaüsu, gandhadāmamāladāmāni osārayiüsu, upari suvaõõatārakakhacitaü celavitānaü ahosi, samantā cittasāõi parikkhittā va ahosi, niccaü gandhatelapadãpo jhāyi, uccārapassāvaņņhāne pi 'ssa suvaõõakaņāhaü ņhapayiüsu, niccaü rājārahabhojanam eva bhu¤ji. Tassa pana āgatakālato paņņhāya ra¤¤o sakala-Jambudãpe rajjaü hatthagatam eva ahosi. Rājā Bodhisattassa ovāde ņhatvā dānādãni pu¤¤āni katvā saggaparāyano ahosi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakam samodhānesi: (Saccapariyosāne bahå sotāpannā sakadāgāmianāgāmino ahesuü) "Tadā ayam eva mahallikā mahallikā ahosi, sindhavo Sāriputto, rājā ânando. assavāõijo pana aham evā" 'ti.
Kuõķakakucchisindhavajātakaü.

                      $<5. Sukajātaka.>$
     Yāvaü so mattama¤¤āsãti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü atibahuü bhu¤jitvā ajãrakena kālakataü bhikkhuü ārabbha kathesi.


#<[page 292]>#
%<292                III. Tikanipata  1. Saükappavagga. (26.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Tasmiü kira evaü kālakate dhammasabhāyaü bhikkhå tassāguõakathaü samuņņhāpesuü: "āvuso asuko nāma bhikkhu attano kucchipamāõaü ajānitvā atibahuü bhu¤jitvā jãrāpetuü asakkonto kālakato" ti. Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave idān' eva pubbe p' esa atibhojanapaccayen' eva mato" ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Himavantapadese sukayoniyaü nibbattitvā anekānaü sukasahassānaü samuddānugate Himavantapasse vasantānaü rājā ahosi. Tass' eko putto ahosi. Tasmiü balappatte Bodhisatto dubbalacakkhu ahosi: Sukānaü kira sãgho vego hoti, tena tesaü mahallakakāle paņhamaü cakkhum eva dubbalaü hoti. Bodhisattassa putto mātāpitaro kulāvake katvā gocaraü āharitvā posesi. So ekadivasaü gocarabhåmiü gantvā pabbatamatthake ņhito samuddaü olokento ekadãpakaü passi, tasmiü pana suvaõõavaõõaü madhuraphalaü ambavanaü atthi. So punadivase gocaravelāya uppatitvā tasmiü ambavane otaritvā ambarasaü pivitvā ambapakkaü ādāya gantvā mātāpitunnaü adāsi. Bodhisatto taü khādanto rasaü jānitvā "tāta nanu imaü asukadãpake ambapakkan" ti vatvā "āma tātā" 'ti vutte "tāta etaü dãpakaü gacchantā nāma sukā dãgham āyuü pālentā nāma n' atthi, mā kho tvaü puna taü dãpakaü agamāsãti". So tassa vacanaü agahetvā agamāsi yeva. Ath' ekadivasaü bahuü ambarasaü pivitvā mātāpitunnaü ambapakkaü ādāya samuddamatthakena āgacchanto atidhātatāya kilantakāyo niddāya abhibhåto,


#<[page 293]>#
%<                         5. Sukajātaka (255.)                         293>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  so niddāyanto pi āgacchat' eva, tuõķena pan' assa gahitaü ambapakkaü pati. So anukkamena āgamanavãthiü jahitvā osãdanto udakapiņņhen' evāgacchanto udake pati.
Atha naü eko maccho gahetvā khādi. Bodhisatto tasmiü āgamanavelāya anāgacchante yeva "samudde patitvā mato" ti a¤¤āsi. Ath' assa mātāpitaro pi āhāraü alabhamānā sussitvā mariüsu.
     Satthā idaü atãtaü āharitvā abhisambuddho hutvā imā gāthā avoca:

  @<Ja_III,1.5(=255).1: Yāvaü so mattam a¤¤āsi bhojanasmiü vihaīgamo
                    tāva addhānam āpādi mātara¤ ca aposayi. || Ja_III:13 ||>@

  @<Ja_III,1.5(=255).2: Yato ca so bahutaraü bhojanaü ajjhupāhari
                    tato tatth' eva saüsãdi, amatta¤¤å hi so ahu. || Ja_III:14 ||>@

  @<Ja_III,1.5(=255).3: Tasmā matta¤¤utā sādhu bhojanasmiü agiddhitā,
                    amatta¤¤å hi sãdanti, matta¤¤å ca na sãdare ti. || Ja_III:15 ||>@

     Tattha yāvaü so ti yāva so vihaīgamo bhojane mattam a¤¤āsi, tāva addhānam āpādãti tattakaü kālaü jãvitaddhānaü āpādi āyuü vindi, mātara¤ cā 'ti desanāsãsam etaü, mātāpitaro ca aposayãti attho, yato ca kho ti yasmi¤ ca kho kāle. bhojanaü ajjhupāharãti ambarasaü ajjhohari, tato ti tasmiü kāle, tattheva saüsãdãti tasmiü samudde yeva osãdi nimujji macchabhojanataü āpajji, tasmā matta¤¤utā sādhå ti yasmā bhojane amatta¤¤usuko samudde osãditvā mato tasmā bhojanasmiü agiddhitāsaükhātā matta¤¤utā sādhu, pamāõajānanaü sundaran ti attho, atha vā paņisaükhā yoniso āhāraü āhāreti n' eva davāya --pe-- phāsuvihāro ca
          Allaü sukkha¤ ca bhu¤janto na bāëhaü suhito siyā,
          ånudaro mitāhāro sato bhikkhu paribbaje.


#<[page 294]>#
%<294                 III. Tikanipāta.  1. Saükappavagga. (26.)>%
          Cattāro pa¤ca ālope abhutvā udakaü pive,
          alaü phāsuvihārāya pahitattassa bhikkhuno.
          Manujassa sadā satãmato mattaü jānato laddhabhojane
          tanå tassa bhavanti vedanā, saõikaü jãrati, āyå pālayantãti
evaü vaõõitā matta¤¤utāpi sādhu,
          Kantāre puttamaüsaü va akkhass' abbha¤janaü yathā
          evaü āhari āhāraü yāpanatthāya mucchito ti
evaü vaõõitā agiddhitāpi sādhu, Pāliyaü pana agiddhimā ti likhitaü, tato ayaü Aņņhakathāpāņho va sundarataro, amatta¤¤å hi sãdantãti bhojane pamāõaü ajānantā hi rasataõhāvasena pāpakammaü katvā catåsu apāyesu sãdanti, matta¤¤å ca na sãdare ti ye pana bhojane pamāõaü jānanti te diņņhadhamme pi samparāye pi na sãdantãti.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne bahå sotāpannāpi sakadāgāmino pi anāgāmino pi arahantāpi ahesuü) "Tadā bhojane amatta¤¤å bhikkhu sukarājaputto ahosi, sukarājā pana aham evā" 'ti. Sukajātakaü.

                      $<6. Jarudapānajātaka.>$
     Jarudapānaü khaõamānā ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Sāvatthi-vāsino vāõije ārabbha kathesi. Te kira Sāvatthiyaü bhaõķaü gahetvā sakaņāni påretvā vohāratthāya gamanakāle Tathāgataü nimantetvā mahādānaü datvā saraõāni gahetvā sãlesu patiņņhāya Satthāraü vanditvā "mayaü bhante vohāratthāya dãghamaggaü gamissāma, bhaõķaü vissajjetvā siddhippattā sotthinā paccāgantvā puna tumhe vandissāmā" 'ti vatvā maggaü paņipajjiüsu. Te kantāramagge purāõaudapānaü disvā "imasmiü udapāne pānãyaü n' atthi, maya¤ ca pipāsitā, khaõissāma nan" ti khaõantā paņipāņiyā va bahuü ayaü


#<[page 295]>#
%<                         6. Jarudapānajātaka. (256.)                 295>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  --pe-- veëuriyaü labhiüsu. Te ten' eva santuņņhā hutvā tesaü ratanānaü sakaņāni påretvā sotthinā Sāvatthiü paccāgamiüsu. Te ābhataü dhanaü paņisāmetvā "mayaü siddhippattā bhattaü dassāmā" 'ti Tathāgataü nimantetvā dānaü datvā vanditvā ekamantaü nisinnā attano dhanassa laddhākāraü Satthu ārocesuü. Satthā "tumhe kho upāsakā tena dhanena santuņņhā hutvā pamāõa¤¤utāya dhana¤ ca jãvita¤ ca labhittha, porāõakā pana asantuņņhā amatta¤¤uno paõķitānaü vacanaü akatvā jãvitakkhayaü pattā" ti vatvā tehi yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Bārāõasiyaü vāõijakule nibbattitvā vayappatto satthavāhajeņņhako ahosi. So Bārāõasiyaü bhaõķaü gahetvā sakaņāni påretvā bahuvāõije ādāya tam eva kantāraü paņipanno tam eva udapānaü addasa. Tattha te vāõijā "pānãyaü pivissāmā" 'ti udapānaü khaõantā paņipāņiyā bahuayādãni labhiüsu. Te bahum pi ratanaü labhitvā tena asantuņņhā "a¤¤am pi ettha ito sundarataraü bhavissatãti" bhiyyosomattāya naü khaõiüsu yeva. Atha te Bodhisatto āha: "bho vāõijā, lobho nām' esa vināsamålaü, amhehi bahuü dhanaü laddhaü, ettakena santuņņhā hotha, mā atikhaõathā" 'ti. Te tena vāriyamānāpi khaõiüsu yeva. So ca udapāno nāgapariggahãto. Ath' assa heņņhā vasanakanāgarājā attano vimāne bhijjante leķķusu ca paüsusu ca patamānesu kuddho ņhapetvā Bodhisattaü avasese pi sabbe nāsikavātena paharitvā jãvitakkhayaü pāpetvā nāgabhavanā nikkhamma sakaņāni yojāpetvā sabbaratanānaü påretvā Bodhisattaü sukhayānake nisãdāpetvā nāgamāõavakehi sakaņāni pājāpento Bodhisattaü Bārāõasiü netvā gharaü pavesetvā dhanaü paņisāmetvā attano nāgabhavanam eva gato.


#<[page 296]>#
%<296                 III. Tikanipāta.  1. Saükappavagga. (26.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Bodhisatto dhanaü vissajjetvā sakala-Jambudãpaü unnaīgalaü katvā dānaü datvā sãlaü samādiyitvā uposathakammaü katvā jãvitapariyosāne saggapadaü påresi.
     Satthā imaü atãtaü āharitvā abhisambuddho hutvā imā gāthā avoca:

  @<Ja_III,1.6(=256).1: Jarudapānaü khaõamānā vāõijā udakatthikā
                    ajjhagaüsu ayo lohaü tipu sãsa¤ ca vāõijā || Ja_III:16 ||>@

  @<Ja_III,1.6(=256).2: Rajataü jātaråpa¤ ca muttā veëuriyā bahå;
                    te ca tena asantuņņhā bhiyyo bhiyyo akhāõisuü. || Ja_III:17 ||>@

  @<Ja_III,1.6(=256).3: Te tatthāsãviso ghoro tejasã tejasā hani,
                    tasmā khaõe nātikhaõe, atikhātaü hi pāpakaü,
                    khātena ca dhanaü laddhaü atikhātena nāsitan ti, || Ja_III:18 ||>@

     Tattha ayan ti kāëalohaü, lohan ti tambalohaü, muttā ti muttāyo, te ca tena asantuņņhā ti te ca vāõijā tena dhanena asantuņņhā, te tatthā 'ti te vāõijā tasmiü udapāne, tejasãti āsãviso tejena samannāgato, tejasā hanãti visatejena ghātesi, atikhātena nāsitan ti atikhaõena ta¤ ca dhanaü jãvita¤ ca nāsitan ti.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā nāgarājā Sāriputto ahosi, satthavāhajeņņhako pana aham evā" 'ti.
Jarudapānajātakaü.


#<[page 297]>#
%<                        7. Gāmaõicaõķajātaka. (257).                 297>%

                      $<7. Gāmaõicaõķajātaka.>$
     Nāyaü gharānaü kusalo ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto pa¤¤āpasaüsanaü ārabbha kathesi. Dhammasabhāyaü bhikkhå Dasabalassa pa¤¤aü pasaüsamānā nisãdiüsu: "Tathāgato mahāpa¤¤o puthupa¤¤o hāsupa¤¤o javanapa¤¤o tikkhapa¤¤o nibbedhikapa¤¤o, sadevakaü lokaü pa¤¤āya atikkamatãti". Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave idān' eva pubbe pi Tathāgato pa¤¤avā yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte bhikkhave Bārāõasiyaü Janasandhe nāma rajjaü kārente Bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchismiü nibbatti. Tassa mukhaü suparimajjitaü ka¤canādāsatalaü viya parisuddhaü hosi atisobhaggappattaü. Ten' assa nāmagahaõadivase âdāsamukha-kumāro ti nāmaü akaüsu. Taü sattavassabbhantare yeva pitā tayo vede sabba¤ ca loke kattabbaü sikkhāpetvā tassa sattavassikakāle kālam akāsi. Amaccā mahantena sakkārena ra¤¤o sarãrakiccaü katvā matakadānāni datvā sattame divase rājaīgaõe sannipatitvā "kumāro atidaharo, na sakkā rajje abhisi¤cituü, vãmaüsitvā taü abhisi¤cissāmā" 'ti ekadivasaü nagaraü alaükārāpetvā vinicchayaņņhānaü sajjetvā pallaükaü pa¤¤āpetvā kumārassa santikaü gantvā "vinicchayaņņhānaü deva gantuü vaņņatãti "āhaüsu. Kumāro "sādhå" 'ti mahantena parivārena gantvā pallaüke nisãdi. Tassa nisinnakāle amaccā ekaü dvipādehi vicaraõamakkaņaü vatthuvijjācariyavesaü gāhāpetvā vinicchayaņņhānaü netvā "deva ayaü puriso pitu mahārājassa kāle vatthuvijjācariyo paguõavijjo, antobhåmiyaü sattaratanaņņhāne dosaü passati,


#<[page 298]>#
%<298                 III. Tikanipāta.  1. Saükappavagga. (26.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  eten' eva gahitaü rājakulānaü gehaņņhānaü hoti, imaü devo saügaõhitvā ņhānantare ņhapetå" 'ti āhaüsu. Kumāro taü heņņhā ca upari ca oloketvā "nāyaü manusso, makkaņo eso" ti ¤atvā, makkaņā nāma kataü kataü viddhaüsetuü jānanti, akataü pana kātuü vā vicāretuü vā na jānantãti" cintetvā amaccānaü paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_III,1.7(=257).1: Nāyaü gharānaü kusalo, lolo ayaü valãmukho,
                    kataü kataü kho dåseyya, evaüdhammam idaü kulan ti. || Ja_III:19 ||>@

     Tattha nāyaü gharānaü kusalo ti ayaü satto na gharānaü kusalo, gharāni vicāretuü vā kātuü vā cheko na hoti, lolo ti lolajātiko, valãmukho ti valiyo mukho assā 'ti valãmukho, evaüdhammam idaü kulan ti idaü makkaņakulaü nāma kataü dåsetabbaü vināsetabban ti evaüsabhāvan ti.
     Amaccā "evaü bhavissati devā" 'ti taü apanetvā ekāhadvãhaccayena puna tam eva alaükaritvā vinicchayaņņhānaü ānetvā "ayaü deva pitu mahārājassa kāle vinicchayāmacco vinicchayesu pavatti, imaü saügaõhitvā vinicchayakammaü kāretuü vaņņatãti" āhaüsu. Kumāro taü oloketvā "cittavato sampannamānasassa lomaü nāma evaråpaü na hoti, ayaü niccittako vānaro vinicchayakammaü kātuü na sakkhissatãti" ¤atvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,1.7(=257).2: Na idaü cittavato lomaü, nāyaü assāsiko migo,
                    satthaü me Janasandhena: nāyaü ki¤ci vijānatãti. || Ja_III:20 ||>@

     Tattha na idaü cittavato loman ti yaü idaü etassa sarãre pharusalomaü idaü vicāraõapa¤¤āya saüpayuttacittavato na hoti, pakaticittena pana acittako nāma tiracchānagato n' atthi, nāyaü assāsiko ti ayaü avassayo vā hutvā anusāsaniü vā datvā a¤¤aü assāsetuü asamatthatāya na assāsiko, migo ti makkaņaü āha.


#<[page 299]>#
%<                        7. Gāmaõicaõķajātaka. (257).                 299>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  satthaü me Janasandhenā 'ti mayhaü pitarā Janasandhena etaü satthaü kathitaü: makkaņo nāma kāraõākāraõaü na jānātãti evaü anusāsanã dinnā ti dãpeti, nāyam ki¤ci vijānātãti tasmā ayaü vānaro ki¤ci na jānātãti niņņham ettha gantabbaü, Pāliyaü pana nāyaü ki¤ci na dåsaye ti likhitaü, taü Aņņhakathāya n' atthi.
     Amaccā imam pi gāthaü sutvā "evaü bhavissati devā" 'ti taü apanetvā puna pi ekadivasaü tam eva alaükaritvā vinicchayaņņhānaü ānetvā "ayaü deva puriso pitu mahārājassa kāle mātupaņņhānapitupaņņhanapårako kule jeņņhāpacāyikakammakārako, imaü saügaõhituü vaņņatãti" āhaüsu. Puna kumāro taü oloketvā "makkaņā nāma calacittā, evaråpaü kammaü kātuü na samatthā" ti cintetvā tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,1.7(=257).3: Na mātaraü pitaraü vā bhātaraü bhaginiü sakhaü
                    bhareyya tādiso poso, satthaü Dasarathena me ti. || Ja_III:21 ||>@

     Tattha bhātaraü bhaginiü sakhan ti attano bhātaraü vā bhaginiü vā, Pāliyaü pana sakan ti vutte sakabhātikabhaginiyo labbhanti sakhan ti vutte sahāyako labbhatãti vicāritam eva, bhareyyā ti poseyya, tādiso poso ti yādiso esa dissati tādiso makkaņajātiko santo na bhareyya, satthaü Dasarathena me ti evaü pitarā anusiņņhaü, pitā hi 'ssa janaü catåhi saīgahavatthåhi sandahanato Janasandho ti vuccati, dasahi rathehi kattabbaü attano eken' eva rathena karaõato Dasaratho ti, tassa santikā evaråpassa ovādassa sutattā evam āha.
     Amaccā "evaü bhavissati devā" 'ti makkaņaü apanetvā "paõķito kumāro, sakkhissati rajjaü kātun" ti Bodhisattaü rajje abhisi¤citvā "âdāsamukhara¤¤o āõā" ti nagare bheri¤ carāpesuü.


#<[page 300]>#
%<300                III. Tikanipāta.  1. Saükappavagga. (26.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Tato paņņhāya Bodhisatto dhammena rajjaü kāresi.
Paõķitabhāvo pi 'ssa sakala-Jambudãpe pattharitvā gato.
Paõķitabhāvadãpanatthaü pan' assa imāni cuddasa vatthåni ābhatāni:
          Goõo putto hayo c' eva naëakāro gāmabhojako
          gaõikā taruõã sappo migo tittiradevatā
          nāgo tapassino c' eva atho brāhmaõamāõavo ti.
Tatrāyaü anupubbikathā: Bodhisattasmiü hi rajje abhisi¤cite eko Janasandhara¤¤o pādamåliko nāmena Gāmaõicaõķo nāma evaü cintesi: "idaü rajjaü nāma samānavayehi saddhiü sobhati, aha¤ ca mahallako, daharaü kumāraü upaņņhātuü na sakkhissāmi, janapade kassakakammaü katvā jãvissāmãti" so nagarato tiyojanamattaü gantvā ekasmiü gāmake vāsaü kappesi. Kasikammatthāya pan' assa goõāpi n' atthi. So deve vaņņe ekaü sahāyakaü dve goõe yācitvā sabbaü divasaü kasitvā tiõaü khādāpetvā goõe sāmikassa niyyādetuü gehaü agamāsi. So tasmiü khaõe bhariyāya saddhiü gehamajjhe nisãditvā bhattaü bhu¤jati, goõāpi paricayena gehaü pavisiüsu, tesu pavisantesu sāmiko thālakaü ukkhipi, bhariyā thālakaü apanesi. Gāmaõicaõķo "bhatte na maü nimanteyyun" ti olokento goõe aniyyādetvā va gato.
Corā rattiü vajaü chinditvā te yeva goõe hariüsu. Goõasāmiko pāto va vajaü paviņņho te goõe adisvā corehi haņabhāvaü jānanto pi "Gāmaõissa gãvaü karissāmãti" taü upasaükamitvā


#<[page 301]>#
%<                       7. Gāmaõicaõķajātaka. (257.)                  301>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "bho goõe me dehãti" āha. "Nanu goõā gehaü paviņņhā" ti. "Kiü pana te mayhaü niyyāditā" ti. "Na niyyāditā" ti. "tena hi ayaü te rājadåto, ehãti" āha. Tesu pi janesu yaü ki¤ci sakkharaü vā kapālakhaõķaü vā ukkhipitvā "ayaü te rājadåto, ehãti" vutte yo na gacchati tassa rājāõaü karonti, tasmā so "dåto" ti sutvā nikkhami. So tena saddhiü rājakulaü gacchanto ekaü sahāyassa vasanagāmaü patvā "bho aticchāto, yāva gāmaü pavisitvā āhārakiccaü katvā āgacchāmi tāva idh' eva hohãti" vatvā sahāyassa gehaü pāvisi. Sahāyo pan' assa gehe n' atthi. Sahāyikā disvā "sāmi, pakkāhāro n' atthi, muhuttaü adhivāsehi, idān' eva pacitvā dassāmãti" nisseõiyā vegena taõķulakoņņhakaü abhiråhantã bhåmiyaü pati. Taü khaõaü ¤ev' assā sattamāsiko gabbho patito. Tasmiü khaõe tassā sāmiko āgantvā taü disvā "tvaü me bhariyaü paharitvā gabbhaü pātesi, ayaü te rājadåto, ehãti" taü gahetvā nikkhami. Tato paņņhāya dve janā Gāmaõiü majjhe katvā gacchanti. Ath' ekasmiü gāmadvāre eko assagopako assaü nivattetuü na sakkoti, asso pi tesaü santikena gacchati. Assagopako Gāmaõiü disvā "mātula Caõķagāmaõi, etaü tāva assaü kenacid eva paharitvā nivattehãti" āha. So ekaü pāsāõaü gahetvā khipi. Pāsāõo assassa pāde paharitvā eraõķadaõķakaü viya bhindi. Atha naü assagopako "tayā me assassa pādo bhinno, ayaü te rājadåto" ti vatvā gaõhi. So tãhi janehi nãyamāno cintesi: "ime maü ra¤¤o dassessanti, ahaü goõamålam pi dātuü na sakkomi,


#<[page 302]>#
%<302              III. Tikanipāta.  1. Saükappavagga. (26.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  pag eva gabbhapātanadaõķaü, assamålaü pana kuto lacchāmi, mataü me seyyo" ti gacchanto antarāmagge aņaviyaü maggasamãpe yeva ekaü ekatopapātaü pabbataü addasa. Tass' eva chāyāya dve pitāputtā naëakārā kila¤jaü cinanti. Gāmaõicaõķo "bho sarãrakiccaü kātukāmo 'mhi, thokaü idh' eva hotha yāva āgacchāmãti" vatvā pabbataü abhiråhitvā papātapasse patamāno pitu naëakārassa piņņhiyaü pati. Naëakāro ekappahāren' eva jãvitakkhayaü pāpuõi. Gāmaõi uņņhāya aņņhāsi. Naëakāro "tvaü me pitughātako coro, ayaü te rājadåto" ti vatvā hatthe gahetvā gumbato nikkhami, "kiü etan" ti ca vutte "pitughātakacoro me" ti āha. Tato paņņhāya Gāmaõiü majjhe katvā cattāro janā parivāretvā nayiüsu{.} Athāparasmiü gāmadvāre eko gāmabhojako Gāmaõicaõķaü disvā "mātula Caõķa kahaü gacchasãti" vatvā "rājānaü passitun" ti vutte "addhā tvaü rājānaü passissasi, ahaü ra¤¤o sāsanaü dātukāmo, harissasãti" āha. "âma harissāmãti". "Ahaü pakatiyā abhiråpo dhanavā yasasampanno ārogo, idāni pan' amhi duggato c' eva paõķurogã ca, tattha kiü kāraõan ti rājānaü puccha, rājā kira paõķito, so te kathessati, tassa sāsanaü puna mayhaü katheyyāsãti". So "sādhå" 'ti sampaņicchi. Atha naü purato a¤¤atarasmim gāmadvāre ekā gaõikā disvā "mātula Caõķa kahaü yāsãti" vatvā "rājānaü passitun" ti vutte "rājā kira paõķito, mama sāsanaü harā" ti vatvā evam āha:


#<[page 303]>#
%<                        7. Gāmaõicaõķajātaka. (257.)                 303>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "ahaü pubbe bahuü labhāmi, idāni pana tambålamattam pi na labhāmi, koci me santikaü āgacchanto nāma n' atthi, tattha kiü kāraõan ti rājānaü pucchitvā mayhaü katheyyāsãti" āha. Atha naü purato a¤¤atarasmiü gāmadvāre ekā taruõitthi disvā tath' eva pucchitvā "ahaü n' eva sāmikassa gehe vattituü sakkomi na kulagehe, tattha kiü kāraõan ti rājānaü pucchitvā mayhaü katheyyāsãti" āha. Atha naü tatoparabhāge mahāmaggasamãpe ekasmiü vammike vasanto sappo disvā "Caõķa kahaü yāsãti" pucchitvā "rājānaü passitun" ti vutte "rājā kira paõķito, sāsanaü me harā" ti vatvā "ahaü gocarāya gamanakāle chātajjhatto milātasarãro vammikato nikkhanto sarãrena bilaü påretvā sarãraü kaķķhanto kicchena nikkhamāmi, vicaritvā āgato pana suhito thålasarãro hutvā pavisanto bilapassāni aphusanto sahasā va pavisāmi, tattha kiü kāraõan ti rājānaü pucchitvā mayhaü katheyyāsãti" āha. Atha naü parato eko migo disvā tath' eva pucchitvā "ahaü a¤¤attha tiõaü khādituü na sakkomi, ekasmiü ¤eva rukkhamåle sakkomi, tattha kiü kāraõan ti rājānaü puccheyyāsãti" āha.
Atha naü tatoparabhāge eko tittiro disvā "ahaü ekasmiü ¤eva vammikapāde nisãditvā vassanto manāpaü katvā vassituü sakkomi, sesaņņhānesu nisinno na sakkomi, tattha kiü kāraõan ti rājānaü puccheyyāsãti" āha. Atha naü parato ekā rukkhadevatā disvā


#<[page 304]>#
%<304                 III. Tikanipāta.  1. Saükappavagga. (26.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "Caõķa kahaü yāsãti" pucchitvā "ra¤¤o santikan" ti vutte "rājā kira paõķito, ahaü pubbe sakkārappatto ahosiü, idāni pana pallavamuņņhimattam pi na labhāmi, tattha kiü kāraõan ti rājānaü puccheyyāsãti" āha.
Tatoparabhāge pana naü eko nāgarājā disvā tath' eva pucchitvā "rājā kira paõķito, pubbe imasmiü sare udakaü pasannaü maõivaõõaü, idāni āvilaü maõķakapariyonaddhaü, tattha kiü kāraõan ti rājānaü puccheyyāsãti" āha. Atha naü parato nagarassa āsannaņņhāne ekasmiü ārāme vasantā tāpasā disvā tath' eva pucchitvā "rājā kira paõķito, pubbe imasmiü ārāme phalāphalāni madhurāni ahesuü, idāni nirojāni kasaņāni jātāni, tattha kiü kāraõan ti rājānaü puccheyyāsãti" āhaüsu. Tato naü parato pana nagaradvārasamãpe ekissā sālāya brāhmaõamāõavakā disvā "kahaü bho Caõķa gacchasãti" vatvā "ra¤¤o santikan" ti vutte "tena hi no sāsanaü gahetvā gaccha, amhākaü hi pubbe gahitagahitaņņhānaü pākaņaü hoti, idāni pana chiddaghaņe udakaü viya na saõņhāti na pa¤¤āyati andhakāraü hoti, tattha kiü kāraõan ti rājānaü puccheyyāsãti" āhaüsu. Gāmaõicaõķo imāni cuddasa sāsanāni gahetvā ra¤¤o santikaü agamāsi.
Rājā vinicchayaņņhāne nisinno va ahosi. Goõasāmiko Gāmaõicaõķaü gahetvā rājānaü upasaükami. Rājā Gāmaõicaõķaü disvā va sa¤jānitvā "ayaü amhākaü pitu upaņņhāko amhe ukkhipitvā parihari, kahaü nu kho ettakaü kālaü vasãti"


#<[page 305]>#
%<                        7. Gāmaõicaõķajātaka. (257.)                 305>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  cintetvā "ambho Caõķa kahaü ettakaü kālaü vasi, cirakālato paņņhāya na pa¤¤āyasi, ken' atthena āgato sãti" āha. "âma deva amhākaü devassa saggagatakālato paņņhāya janapadaü gantvā kasikammaü katvā jãvāmi, tato maü ayaü puriso goõaņņakāraõā rājadåtaü dassetvā tumhākaü santikaü ākaķķhãti". "Anākaķķhiyamāno na āgaccheyyāsi, ākaķķhitabhāvo yeva te sobhano, idāni taü daņņhuü labhāmi, kahaü so puriso" ti. "Ayaü devā" 'ti. "Saccaü kira bho amhākaü Caõķassa dåtaü dassesãti". "Saccaü devā" 'ti "Kiükāraõā" ti. "Ayaü me dve goõe na detãti". "Saccaü kira Caõķā" 'ti. "Tena hi deva mayham pi suõāthā" 'ti sabbaü {pavattiü} kathesi. Taü sutvā rājā goõasāmikaü pucchi: kiü bho tava gehaü pavisante goõe addasā" ti. "Nāddasaü devā" 'ti. "Kiü bho maü `âdāsamukharājā nāmā' 'ti kathentānaü na sutapubbaü tayā, vissattho kathehãti". "Addasaü devā" 'ti. "Bho Caõķa goõānaü aniyyāditattā goõā tava gãvā, ayaü pana puriso disvā va `na passāmãti' sampajānamusāvādaü bhaõi, tasmā tvaü ¤eva kammiko hutvā imassa purisassa akkhãni uppāņetvā sayaü goõamålaü catuvãsatikahāpaõe dehãti" evaü vutte goõasāmikaü bahikariüsu. So "akkhãsu uppāņitesu kahāpaõehi kiü karissāmãti" Gāmaõicaõķassa pādesu patitvā "sāmi Caõķa goõamålakahāpaõā ca tuyh' eva hontu ime ca gaõhā" ti a¤¤e pi kahāpaõe datvā palāyi. Tato dutiyo āha: "ayaü deva mama pajāpatiü paharitvā gabbhaü pātesãti".


#<[page 306]>#
%<306             III. Tikanipāta.  1. Saükappavagga. (26.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "Saccaü Caõķā" 'ti. "Suõāhi mahārājā" 'ti Caõķo sabbaü vitthāretvā kathesi. Atha naü rājā "kiü pana tvaü etassa pajāpatiü paharitvā gabbhaü pātesãti" pucchi. "Na pātemi devā" 'ti. "Ambho sakkhissasi tvaü iminā gabbhassa pātitabhāvaü sādhetun" ti. "Na sakkomi devā" 'ti. "Idāni kiü karohãti". "Puttaü me laddhuü vaņņatãti. "Tena hi ambho Caõķa tvaü etassa pajāpatiü tava gehe karitvā yadā puttaü vijātā hoti tadā naü netvā etass' eva dehãti". So pi Gāmaõicaõķassa pādesu patitvā "mā me sāmi gehaü bhindãti" kahāpaõe datvā palāyi.
Atha tatiyo patvā "iminā me deva paharitvā assassa pādo bhinno" ti āha. "Saccaü Caõķā" 'ti. "Suõohi mahārājā" 'ti Caõķo taü pavattiü vitthāretvā kathesi. Taü sutvā rājā assagopakaü āha: "saccaü kira tvaü `assaü paharitvā nivattehãti' kathesãti". "Na kathemi devā" 'ti. So punavāre pucchito "āma kathesin" ti āha. Rājā Caõķaü āmantetvā "ambho Caõķa ayaü kathetvā `na kathemãti' musāvādaü kari, tvaü etassa jivhaü chinditvā assamålaü amhākaü santikā gahetvā sahassaü dehãti" āha. Assagopako apare pi kahāpaõe datvā palāyi. Tato naëakāraputto "ayaü me deva pitighātacoro" ti āha. "Saccaü kira Caõķā" 'ti.
"Suõohi devā" 'ti Caõķo tam pi kāraõaü vitthāretvā kathesi.
Rājā naëakāraü āmantetvā "idāni kiü karosãti" pucchi.


#<[page 307]>#
%<                        7. Gāmaõicaõķajātaka. (257.)                 307>%
"Deva pitaraü me laddhuü vaņņatãti". "Ambho Caõķa, imassa pitaraü laddhuü vaņņati, matakaü pana na sakkā ānetuü, tvaü imassa mātaraü ānetvā tava gehe katvā etassa pitā hohãti". Naëakāraputto "mā me sāmi matassa pitu gehaü bhindãti" Gāmaõicaõķassa kahāpaõe datvā palāyi. Gāmaõicando aņņe jayaü patvā tuņņhacitto rājānaü āha: "atthi deva tumhākaü kehici kehici sāsanaü pahitaü, taü vo kathemãti". "Kathehi Caõķā" 'ti. Caõķo brāhmaõamāõavakānaü sāsanaü ādiü katvā paņilomakkamena ekekaü kathesi. Rājā paņipāņiyā vissajjesi, kathaü: Paņhamaü tāva sāsanaü sutvā "pubbe tesaü vasanaņņhāne velaü jānitvā vassanakukkuņo ahosi, tesaü tena saddena uņņhāya mante gahetvā sajjhāyaü karontānaü ¤eva aruõo uggacchati, tena tesaü gahitagahitaü na nassi, idāni pana nesaü vasanaņņhāne avelāya vassanakukkuņo atthi, so atirattiü vā vassati atipabhāte vā, atirattiü vassantassa sadden' uņņhāya mante gahetvā niddābhibhåtā sajjhāyaü akatvā va puna sayanti, atipabhāte vassantassa sadden' uņņhāya sajjhāyituü na labhanti, tena tesaü gahitagahitaü na pa¤¤āyatãti" āha.
Dutiyaü sutvā "te pubbe samaõadhammaü karontā kasiõaparikamme yuttapayuttā ahesuü, idāni pana samaõadhammaü vissajjetvā akattabbesu yuttapayuttā ārāme uppannāni phalāphalāni upaņņhākānaü datvā piõķapātapatipiõķena micchājãvena jãvikam kappenti, tena tesaü phalāphalāni na madhurāni jātāni,


#<[page 308]>#
%<308                 III. Tikanipāta.  1. Saükappavagga. (26.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  sace pana te pubbe viya samaggā puna samaõadhammesu yuttapayuttā bhavissanti puna tesaü phalāphalāni madhurāni bhavissanti, te tāpasā rājakulānaü paõķitabhāvaü na jānanti, samaõadhammaü tesaü kātuü vadehãti" āha. Tatiyaü sutvā "te nāgarājāno a¤¤ama¤¤aü kalahaü karonti, tena taü udakaü āvilaü jātaü, sace te pubbe viya samaggā bhavissanti puna pasannaü bhavissatãti" āha. Catutthaü sutvā "sā rukkhadevatā pubbe aņavipaņipanne manusse rakkhati, tasmā nānappakāraü balikammaü labhati, idāni pana ārakkhaü na karoti, tasmā balikammaü na labhati, sace pubbe viya ārakkhaü karissati puna lābhaggappattā bhavissati, rājånaü atthibhāvaü na jānāti, tasmā aņaviāråëhamanussānaü rakkhaü kātuü vadehãti" āha. Pa¤camaü sutvā "yasmiü vammikapāde nisãditvā so tittiro manāpaü vassati tassa heņņhā mahantā nidhikumbhã atthi, taü uddharitvā gaõhāhãti" āha.
Chaņņhaü sutvā "yassa rukkhassa måle so migo tiõāni khādituü sakkoti tassa rukkhassa upari mahantaü bhamaramadhuü, so madhumakkhitesu tiõesu paluddho, a¤¤āni khādituü na sakkoti, tvaü taü madhupaņalaü haritvā aggamadhuü amhākaü pahiõa, sesaü attanā paribhu¤jā" 'ti āha. Sattamaü sutvā "yasmiü vammike so sappo vasati tassa heņņhā mahantā nidhikumbhã, so taü rakkhamāno vasanto nikkhamanakāle dhanalobhena sarãraü lagganto nikkhamati, gocaraü gahetvā dhanasinehena alagganto vegena sahasā pavisati, taü nidhikumbhiü uddharitvā tvaü gaõhāhãti" āha. Aņņhamaü sutvā "tassā taruõitthiyā sāmikassa ca mātāpitunna¤ ca vasanagāmānaü antare ekasmiü gāme jāro atthi,


#<[page 309]>#
%<                        7. Gāmaõicaõķajātaka. (257.)                 309>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  sā taü saritvā tasmiü sinehena sāmikassa gehe vasituü asakkontã `mātāpitaro passissāmãti' jārassa gehe katipāhaü vasitvā mātāpitunnaü gehaü gacchati, tattha katipāhaü vasitvā puna jāraü saritvā `sāmikassa gehaü gamissāmãti' puna jārass' eva gehaü gacchati, tassā itthiyā rājånaü atthibhāvaü ācikkhitvā 'sāmikass' eva kira gehe vasituü sace noce vasatu 'taü rājā gaõhāpeti jãvitaü te n' atthi appamādaü kātuü vaņņatãti' tassā kathehãti" āha. Navamaü sutvā "sā gaõikā pubbe ekassa hatthato bhatiü gahetvā taü ajãrāpetvā a¤¤assa hatthato na gaõhāti, ten' assā pubbe bahuü uppajji idāni pana attano dhammataü vissajjetvā ekassa hatthato gahitaü ajãrāpetvā va a¤¤assa hatthato gaõhāti, purimassa okāsaü akatvā pacchimassa karoti, ten' assā bhati na uppajjati, na keci naü upasaükamanti, sace attano dhamme ņhassati pubbe sadisā va bhavissati, attano dhamme ņhātum assā kathehãti" āha.
Dasamaü sutvā "so gāmabhojako pubbe dhammena samena aņņaü vinicchini, tena manussānaü piyo ahosi manāpo, sampiyāyamānā c' assa manussā bahupaõõākāraü āhariüsu, tena abhiråpo dhanavā yasasampanno ahosi, idāni pana la¤cavittako hutvā adhammena aņņaü vinicchinati, tena duggato kapaõo paõķurogena abhibhåto, sace pubbe viya dhammena aņņaü vinicchinissati puna pubbe sadiso bhavissati, so ra¤¤o atthibhāvaü na jānāti, dhammena aņņaü vinicchinituü assa kathehãti āha. Iti so Gāmaõicaõķo imāni ettakāni sāsānani ārocesi. Rājā attano pa¤¤āya sabbāni pi tāni sabba¤¤uBuddho viya vyākaritvā Gāmaõicaõķassa bahuü dhanaü datvā tassa vasanagāmaü brahmadeyyaü katvā tass' eva datvā uyyojesi.


#<[page 310]>#
%<310                 III. Tikanipāta.  1. Saükappavagga. (26.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  So nagarā nikkhamitvā Bodhisattena dinnaü sāsanaü brāhmaõamāõavakāna¤ ca tāpasāna¤ ca nāgarājassa ca rukkhadevatāya ca ārocetvā tittirassa nisãdanaņņhānato nidhiü gahetvā migassa tiõakhādanaņņhāne rukkhato bhamaramadhuü gahetvā ra¤¤o madhuü pesetvā sappassa vasanaņņhāne vammikaü bhindāpetvā nidhiü saīgahetvā taruõitthiyā ca gaõikāya ca gāmabhojakassa ca ra¤¤o kathitaniyāmena sāsanaü ārocetvā mahantena yasena attano gāmaü gantvā yāvatāyukaü ņhatvā yathākammaü gato. âdāsamukharājāpi dānādãni pu¤¤āni katvā jãvitāvasāne saggapadaü pårento gato.
     Satthā "na bhikkhave Tathāgato idān' eva mahāpa¤¤o pubbe pi mahāpa¤¤o yevā" 'ti imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne bahå sotāpannā sakadāgāmã anāgāmã arahantā ahesuü "Tadā Gāmaõicaõķo Anando ahosi, Adāsamukharājā pana aham evā" 'ti. Gāmaõicaõķajātakaü.

                      $<8. Mandhātujātaka.>$
     Yāvatā candimasåriyā ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü ukkaõņhitabhikkhuü ārabbha kathesi. So kira Sāvatthiyaü piõķāya caramāno ekaü alaükatapaņiyattaü itthiü disvā ukkaõņhi. Atha naü bhikkhå dhammasabhaü ānetvā "ayaü bhante bhikkhu ukkaõņhito" ti Satthu dassesuü. Satthā "saccaü kira tvaü bhikkhu ukkaõņhito" ti pucchitvā "saccaü bhante" ti vutte "kadā tvaü bhikkhu agāraü ajjhāvasamāno taõhaü påretuü sakkhissasi,


#<[page 311]>#
%<                          8. Mandhātujātaka. (258.)                  311>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  kāmataõhā hi nām' esā samuddo viya duppårā, porāõā dvisahassadãpaparivāresu catåsu mahādãpesu cakkavattirājaü kāretvā manussaparihāren' eva Cātummahārājikadevaloke rajjaü kārentā Tāvatiüsadevaloke chattiüsāya Sakkāna¤ ca vasanaņņhāne devarajjaü kāretvāpi attano kāmataõhaü påretuü asakkontā va kālam akaüsu, tvaü pan' etaü taõhaü kadā påretuü sakkhissasãti" vatvā atãtaü āhari:
     Atãte paņhamakappesu Mahāsammato nāma rājā ahosi, tassa putto Rojo nāma, tassa putto Vararojo nāma, tassa putto Kalyāõo nāma, tassa putto Varakalyāõo nāma, Varakālyānassa putto Uposatho nāma, Uposathassa putto Mandhātā nāma ahosi. So sattahi ratanehi catåhi iddhãhi samannāgato cakkavattirajjaü kāresi. Tassa vāmahatthaü sammi¤jetvā dakkhiõahatthena apphoņhitakāle ākāsā dibbamegho viya jānuppamāõaü sattaratanavassaü vassati, evaråpo acchariyamanusso ahosi. So caturāsãtivassasahassāni kumārakãëaü kãëi, caturāsãtivassasahassāni oparajjaü kāresi, caturāsãtivassasahassāni cakkavattirajjaü kāresi, āyu pan' assa asaükheyyaü ahosi. So ekadivasaü kāmataõhaü påretuü asakkonto ukkaõņhitākāram dassesi. Amaccā "kiü nu kho deva ukkaõņhito sãti" pucchiüsu. "Mayhaü pu¤¤abale olokiyamāne idaü rajjaü kiü karissati, kataran nu kho ņhānaü ramaõãyan" ti. "Devaloko mahārājā" ti. So cakkaratanaü abbhukkiritvā saddhiü parisāya Cātummahārājikadevalokaü agamāsi.


#<[page 312]>#
%<312                 IIIōikanipāta.  1. Saükappavagga. (26.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Ath' assa cattāro mahārājāno dibbamālāgandhahatthā devagaõaparivutā paccuggamanaü katvā taü ādāya Cātummahārājikadevalokaü gantvā devarajjaü adaüsu. Tassa sakaparisāya parivāritass' eva tasmiü rajjaü kārentassa dãgho addhā vãtivatto. So tatthāpi taõhaü påretuü asakkonto ukkaõņhitākāraü dassesi. Cattāro mahārājāno "kin nu kho mahārāja ukkaõņhito sãti" pucchiüsu. "Imamhā devalokā kataraü ņhānaü ramaõãyan" ti. "Mayaü deva paresaü upaņņhākamanussasadisā, Tāvatiüsadevaloko ramaõãyo" ti. Mandhātā cakkaratanaü abbhukkiritvā attano parisāya parivuto tāvatiüsābhimukho pāyāsi. Ath' assa Sakko devarājā dibbamālāgandhahattho devagaõaparivuto paccuggamanaü katvā hatthe gahetvā "ito ehi mahārājā" 'ti āha. Ra¤¤o devagaõaparivutassa gamanakāle parināyakaratanaü cakkaratanaü ādāya saddhiü parisāya manussapathaü otaritvā attano nagaram eva pāvisi. Sakko Mandhātuü Tāvatiüsabhavanaü netvā devatā dve koņņhāse katvā attano rajjaü majjhe bhinditvā adāsi. Tato paņņhāya dve rājāno rajjaü kāresuü. Evaü kāle gacchante Sakko saņņhi¤ ca vassasatasahassāni tisso ca vassakoņiyo āyuü khepetvā cavi, a¤¤o Sakko nibbatti, so pi devarajjaü kāretvā āyukkhayena cavi. Eten' upāyena chattiüsa Sakkā caviüsu. Mandhātā pana manussaparihārena devarajjaü kāreti yeva. Tassa evaü kāle gacchante bhiyyosomattāya kāmataõhā uppajji: so "kiü me upaķķharajjena, Sakkaü māretvā ekarajjam eva karissāmãti". Sakkaü māretuü nāma na sakkā. Taõhā pan' esā vipattimålaü.
Ten' assa āyusaükhāro parihāyi, jarā sarãraü parihari, manussasarãra¤ ca nāma devaloke na bhijjati.


#<[page 313]>#
%<                    8. Mandhātujātaka. (258.)                       313>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Atha so devalokā bhassitvā uyyāne otari. Uyyānapālo tassa āgatabhāvaü rājakule nivedesi, rājakulaü āgantvā uyyāne yeva sayanaü pa¤¤āpesi, rājā anuņņhānaseyyāya nipajji. Amaccā "deva tumhākaü parato kin ti kathemā" 'ti pucchiüsu. "Mama parato tumhe imaü sāsanaü mahājanassa katheyyātha: Mandhātumahārājā dvisahassadãpaparivāresu catusu mahādãpesu cakkavattirajjaü kāretvā dãgharattaü Cātummahārājikesu rajjaü kāretvā chattiüsāya Sakkānaü āyuparimāõena devaloke rajjaü kāretvā va kālam akāsãti". So evaü vatvā kālaü katvā yathākammaü gato.
     Satthā imaü atãtaü āharitvā abhisambuddho hutvā imā gāthā avoca:

  @<Ja_III,1.8(=258).1: Yāvatā candimasuriyā [pariharanti]
                    disā bhanti virocamānā
                    sabbe va dāsā Mandhātu
                    [ye] pāõā paņhavinissitā. || Ja_III:22 ||>@

  @<Ja_III,1.8(=258).2: Na kahāpaõavassena titti kāmesu vijjati, (Dhp. p.34.)
                    appassādā dukhā kāmā iti vi¤¤āya paõķito || Ja_III:23 ||>@

  @<Ja_III,1.8(=258).3: Api dibbesu kāmesu ratiü so nādhigacchati,
                    taõhakkhayarato hoti Sammāsambuddhasāvako ti. || Ja_III:24 ||>@

     Tattha yāvatā ti paricchedavacanaü, pariharantãti yattakena paricchedena Sineruü pariharanti, disā bhantãti dasasu disāsu bhāsanti, virocamānā ti ālokakaraõatāya virocanasabhāvā, sabbe va dāsā Mandhātu ye pāõā paņhavinissitā ti ettake padese paņhavinissitā pāõā janapadavāsino manussā sabbe va te dāsā, mayaü ra¤¤o Mandhātussa ayirako no rājā Mandhātā ti evaü upagatattā bhujissāpi samānā dāsā yeva, na kahāpaõavassenā 'ti tesaü dāsabhåtānaü manussānaü anuggahāya Mandhātā appoņhetvā sattaratanavassaü vassāpeti,


#<[page 314]>#
%<314                 III. Tikanipāta.  1. Saükappavagga. (26.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  taü idha kahāpaõavassan ti vuttaü, titti kāmeså 'ti tenāpi kahāpaõavassena vatthukāmakilesakāmesu{} titti nāma n' atthi, evaü duppårā esā taõhā, appassādā dukhā kāmā ti supinakåpamattā{} kāmā{} appassādā parittasukhā, dukkham{} eva pan' ettha bahutaraü, taü Dukkhakkhandhasutta-pariyāyena veditabbaü, iti vi¤¤āyā 'ti evaü jānitvā, dibbeså 'ti devatānaü paribhogesu råpādãsu, ratiü so ti so vipassako bhikkhu dibbehi kāmehi nimantiyamāno pi tesu ratiü nādhigacchati āyasmā Samiddhi viya, taõhakkhayarato ti nibbānarato, nibbānaü hi āgamma taõhā khãyati, tasmā taü taõhakkhayan ti vuccati, tattha rato hoti abhirato, sammāsambuddhasāvako ti Buddhassa savanante jāto bahussuto yogāvacarapuggalo.
     Evaü Satthā imaü desanaü āharitvā desetvā cattāri saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne ukkhaõņhitabhikkhu sotāpattiphale patiņņhahi a¤¤e pana bahusotāpattiphalādãni pāpuõiüsu) "Tadā Mandhātumahārājā aham eva ahosin" ti.
Mandhātujātakam.

                      $<9. Tirãņavacchajātaka.>$
     Na yimassā 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto āyasmato {ânandassa} Kosalara¤¤o mātugāmānaü hatthato pa¤casatāni ra¤¤o hatthato pa¤casatānãti dussasahassapaņilābhavatthuü ārabbha kathesi. Vatthuü heņņhā Dukanipāte Sigālajātake vitthāritam eva.
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Kāsiraņņhe brāhmaõakule nibbattitvā nāmagahaõadivase Tirãņavacchakumāro ti katanāmo anupubbena vayappatto Takkasilāya sippāni uggaõhitvā agāraü ajjhāvasanto mātāpitunnaü kālakiriyāya saüviggo nikkhamitvā isipabbajjaü pabbajitvā ara¤¤āyatane vanamålaphalāphalehi yāpento vāsaü kappesi.


#<[page 315]>#
%<                       9. Tirãņavacchajātaka. (259.)                 315>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Tasmiü tattha vasante Bārāõasãra¤¤o paccanto kuppi. So tattha gantvā yuddhaparājito maraõabhayabhãto hatthikkhandhagato ekena passena palāyitvā ara¤¤e vicaranto pubbaõhasamaye Tirãņavacche phalāphalatthāya gate tassa assamapadaü pāvisi. So "tāpasānaü vasanaņņhānan" ti hatthito otaritvā vātātapakilanto pipāsito pānãyaghaņaü olokento katthaci adisvā caükamanakoņiyaü udapānaü addasa. Udakaü ussi¤canatthāya rajjughaņaü adisvā pipāsaü sandhāretuü asakkonto hatthissa kucchiyaü baddhaü yottaü gahetvā hatthiü udapānataņe ņhapetvā tassa pāde yottaü bandhitvā yottena udapānaü otaritvā yotte apāpuõante uttarasāņakaü yottakoņiyaü saüghāņetvā puna otaritvāpi na-ppahosi yeva. So aggapādehi udakaü phusitvā atipipāsito "pipāsaü vinodetvā maraõam pi suma raõan" ti udapāne patitvā yāvadatthaü pivitvā paccuttarituü asakkonto tatth' eva aņņhāsi. Hatthã pi susikkhitattā a¤¤attha agantvā rājānaü olokento tatth' eva ņhito. Bodhisatto sāyaõhasamaye phalāphalaü āharitvā hatthiü disvā "rājā āgato bhavissati, vammitahatthi yeva pana pa¤¤āyati, kin nu kho kāraõan" ti so hatthisamãpaü upasaükami. Hatthi pi tassa upasaükamanabhāvaü ¤atvā ekamantaü aņņhāsi. Bodhisatto udapānataņaü gantvā rājānaü disvā "mā bhāyi mahārājā" ti samassāsetvā nisseõiü bandhitvā rājānaü uttāretvā kāyam assa sambāhitvā telena makkhetvā nahāpetvā phalāphalāni datvā hatthissa sannāhaü mocesi.


#<[page 316]>#
%<316                 III. Tikanipāta.  1. Saükappavagga. (26.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Rājā dvãhatãhaü vissamitvā Bodhisattassa attano santikaü āgamanatthāya paņi¤¤aü gahetvā pakkāmi. Rājabalaü nagarassa avidåre khandhāvāraü bandhitvā ņhitaü rājānaü āgacchantaü disvā parivāresi. Bodhisatto pi māsaddhamāsaccayena Bārāõasim patvā uyyāne vasitvā punadivase bhikkhaü caramāno rājadvāraü gato. Rājā mahāvātapānaü ugghāņetvā rājaīgaõaü olokayamāno Bodhisattaü disvā sa¤jānitvā pāsādā oruyha vanditvā mahātale āropetvā samussitasetacchatte rājapallaüke nisãdāpetvā attano paņiyāditaü āhāraü bhojetvā sayam pi bhu¤jitvā uyyānaü netvā tatth' assa caükamanādiparivāriü vasanaņņhānaü kāretvā sabbe pabbajitaparikkhāre datvā uyyānapālaü paņicchāpetva vanditvā pakkāmi. Tato paņņhāya Bodhisatto rājanivesane bhu¤ji. Mahāsakkārasammāno ahosi.
Taü asahamānā amaccā "evaråpaü sakkāraü eko yodho labhamāno kiü nāma kareyyā" 'ti vatvā uparājānaü upasaükamitvā "deva amhākaü rājā ekaü tāpasaü atimamāyati, kin nāma tena tasmiü diņņhaü, tumhe pi tāva ra¤¤ā saddhiü mantethā" 'ti āhaüsu. So "sādhå" 'ti sampaņicchitvā amaccehi saddhiü rājānaü upasaükamitvā vanditvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_III,1.9(=259).1: Na-y-imassa vijjāmayam atthi ki¤ci
                    na bandhavo no pana te sahāyo,
                    atha kena vaõõena Tirãņavaccho
                    tedaõķiko bhu¤jati aggapiõķan ti. || Ja_III:25 ||>@

     Tattha nayimassa vijjāmayamatthi ki¤cãti imassa tāpasassa vijjāmayaü ki¤ci kammaü n' atthi, na bandhavo ti sutabandhavasippabandhavagottabandhava¤ātibandhavesu a¤¤ataro pi na hoti,


#<[page 317]>#
%<                        9. Tirãņavacchajātaka. (259.)                317>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  no pana te sahāyo ti sahapaüsukãëito sahāyako pi te na hoti, kena vaõõenā 'ti kena kāraõena, Tirãņavaccho ti tassa nāmaü, tedaõķiko ti kuõķikaü ņhapanatthāya tidaõķaü gahetvā caranto, aggapiõķan ti rasasampannaü rājārahaü aggabhojanaü.
     Taü sutvā rājā puttaü āmantetvā "tāta mama paccantaü gantvā yuddhaparājitassa dvãhatãhaü anāgatabhāvaü sarasãti" vatvā "sarāmãti" vutte "tadā mayā imaü nissāya jãvitaü laddhan" ti sabbaü taü pavattiü ācikkhitvā "tāta mama jãvitadāyake mama santikaü āgate rajjaü dadanto pi ahaü n' eva etena kataguõānuråpaü kātuü sakkomãti" vatvā itarā dve gāthā avoca:

  @<Ja_III,1.9(=259).2: âpāsu me yuddhaparājitassa
                    ekassa katvā vivanasmi ghore
                    pasārayi kicchagatassa pāõim,
                    ten' ådatāriü dukhasampareto. || Ja_III:26 ||>@

  @<Ja_III,1.9(=259).3: Etassa kiccena idhānupatto
                    Vesāyino visayā jãvaloke,
                    lābhāraho tāta Tirãņavaccho,
                    deth' assa bhogaü yajata¤ ca ya¤¤an ti. || Ja_III:27 ||>@

     Tattha āpāså 'ti āpadāsu, ekassā 'ti adutiyassa, katvā ti anukampaü karitvā pemaü uppādetvā, vivanasmin ti pānãyarahite ara¤¤e, ghore ti dāruõe, pasārayã kicchagatassa pāõin ti nisseõiü bandhitvā kåpaü otāretvā dukkhagatassa mayhaü uttāraõatthāya viriyapaņisaüyuttaü hatthaü pasāresi, tenådatāriü dukhasampareto ti tena kāraõen' amhi dukkhaparivārito pi tamhā kåpā utiõõo, etassa kiccena idhānupatto ti ahaü etassa tāpasassa kiccena etena katassa kiccassānubhāvena idha anuppatto,


#<[page 318]>#
%<318                 III. Tikanipāta.  1. Saükappavagga. (26.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Vesāyino visayā ti Vesāyi vuccati Yamo tassa visayā, {Jãvaloke} ti manussaloke, ahaü hi imasmiü jãvaloke ņhito Yamavisayaü maccuvisayaü paralokaü gato nāma ahosiü, so 'mhi etassa kāraõā tato puna idhāgato ti vuttaü hoti, lābhāraho ti lābhāraho, catupaccayalābhassa anucchaviko, dethassa bhogan ti etena paribhu¤jitabbaü catupaccayaü sabbaü samaõaparikkhārasaükhātaü bhogaü etassa detha, yajata¤ ca ya¤¤an ti tva¤ ca amaccā ca nāgarā cā 'ti sabbe pi tumhe etassa bhogaü detha ya¤¤a¤ ca yajatha, tassa hi diyyamāno deyyadhammo tena bhu¤jitattā bhogo hoti itaresaü dānaya¤¤attā ya¤¤aü, tenāha: deth' assa bhogaü yajata¤ ca ya¤¤an ti.
     Evaü ra¤¤ā gaganatale candaü uņņhapentena viya Bodhisattassa guõe pakāsite tassa guõo sabbatthakam eva pākaņo jāto, atirekataro tassa lābhasakkāro udapādi. Tato paņņhāya ca uparājā vā amaccā vā a¤¤o vā koci ki¤ci rājānaü vattuü na visahi. Rājā Bodhisattassa ovāde ņhatvā dānādãni pu¤¤āni katvā saggapadaü påresi. Bodhisatto abhi¤¤ā ca samāpattiyo ca uppādetvā Brahmalokaparāyano ahosi.
     Satthā "porāõakapaõķitāpi upakāravasen' eva kariüså" 'ti imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā rājā ânando ahosi, tāpaso pana aham evā" 'ti. Tirãņavacchajātakaü.

                      $<10. Dåtajātaka.>$
     Yassatthā dåram āyantãti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü lolabhikkhuü ārabbha kathesi. Vatthuü Navanipāte Kākajātake āvibhavissati. Satthā pana taü bhikkhuü āmantetvā "na kho bhikkhu idān' eva pubbe pi lolo,


#<[page 319]>#
%<                           10. Dåtajātaka. (260.)                    319>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  lolyakāraõen' eva pana asinā sãsacchedanaü labhãti" vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto tassa putto hutvā vayappatto Takkasilāyaü sippāni uggahetvā pitu accayena rajje patiņņhāya bhojanasuddhiko ahosi, ten' assa Bhojanasuddhikarājā tv-eva nāmaü jātaü. So kira tathāråpena vidhānena bhattaü bhu¤jati yathāssa ekissā bhattapātiyā satasahassaü vayaü gacchati, bhu¤janto pana antogehe na bhu¤jati, attano pana bhojanavidhānaü olokentaü mahājanaü pu¤¤aü kāretukāmatāya rājadvāre ratanamaõķapaü kāretvā bhojanavelāya taü alaükārāpetvā ka¤canamaye samussitasetacchatte rājapallaüke nisãditvā khattiyaka¤¤āhi parivuto satasahassagghanikāya suvaõõapātiyā satarasabhojanaü bhu¤jati. Ath' eko lolamanusso tassa bhojanavidhānaü oloketvā taü bhojanaü bhu¤jitukāmo hutvā pipāsaü sandhāretuü asakkonto "atth' esa upāyo" ti gālhaü nivāsetvā hatthe ukkhipitvā "bho ahaü dåto dåto" ti uccāsaddaü karonto rājānaü upasaükami, tena ca samayena tasmiü janapade "dåto smãti" vadantaü na vārenti, tasmā mahājano dvidhā bhijjitvā okāsaü adāsi. So vegena gantvā ra¤¤o pātito ekaü bhattapiõķaü gahetvā mukhe pakkhipi. Ath' "assa sãsaü chindissāmãti" asigāho asiü abbāhesi. Rājā "mā paharãti" vāreti, "mā bhāyi, bhu¤jasså" 'ti. Hatthaü dhovitvā nisãdi.


#<[page 320]>#
%<320                 III. Tikanipāta.  1. Saükappavagga. (26.)>%
Bhojanapariyosāne c' assa attano pivanapānãyam eva tambåla¤ ca dāpetvā "bho purisa, tvaü `dåto 'mhãti' vadasi, kassa dåto sãti" pucchi. "Mahārāja ahaü taõhāya dåto udaradåto, taõhā maü āõāpetvā `tvaü gācchāhãti' dåtaü katvā pesesãti" vatvā purimā dve gāthā avoca:

  @<Ja_III,1.10(=260).1: Yass' atthā dåram āyanti amittam api yācituü
                    tass' ådarass' ahaü dåto, mā me kujjhi rathesabha. || Ja_III:28 ||>@

  @<Ja_III,1.10(=260).2: Yassa divā ca ratto ca vasam āyanti māõavā
                    tass' ådarass' ahaü dåto, mā me kujjhi rathesabhā 'ti. || Ja_III:29 ||>@

     Tattha yassatthā dåramāyantãti yassa atthāya ime sattā taõhāvasikā hutvā dåram pi gacchanti, rathesabhā ti rathayodhajeņņhaka.
     Rājā tassa vacanaü sutvā "saccaü etaü, ime sattā udaradåtā, taõhāvasena vicaranti taõhā ca ime satte vicāreti, yāva manāpa¤ ca vata iminā kathitan" ti tassa purisassa tussitvā tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,1.10(=260).3: Dadāmi te brāhmaõa rohiõãnaü
                    gavaü sahassaü saha puīgavena,
                    dåto hi dåtassa kathaü na dajjā,
                    mayam pi tass' eva bhavāma dåtā ti. || Ja_III:30 ||>@

     Tattha brāhmaõā 'ti ālapanamattam etaü, rohiõãnan ti rattavaõõānaü, saha puīgavenā 'ti yåthaparināyakena upaddavarakkhakena vasabhena saddhiü, mayampãti aha¤ ca avasesā ca sabbe sattā tass' eva udarassa dåtā bhavāma, tasmā ahaü udaradåto samāno udaradåtassa tuyhaü kasmā na dajjan ti.
     Eva¤ ca pana vatvā "iminā vata mahāpurisena sutacittakatāya apubbaü kāraõaü sāvito ti tuņņhacitto tassa mahantaü yasaü adāsi.


#<[page 321]>#
%<                           1. Padumajātaka. (261.)                   321>%
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne lolabhikkhu anāgāmiphale patiņņhahi bahå sotāpannādayo ahesuü) "Tadā lolapuriso etarahi lolabhikkhu, Bhojanasuddhirājā pana aham evā" 'ti. Dåtajātakaü. Saükappavaggo paņhamo.

                          2. KOSIYAVAGGA.

                      $<1. Padumajātaka.>$
     Yathā kesā ca massu cā 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ânandabodhimhi mālāpåjakārake bhikkhå ārabbha kathesi. Vatthuü Kāliīgabodhijātake āvibhavissati. So pana ânandattherena ropitattā ânandabodhãti jāto. Therena hi Jetavanadvārakoņņhake bodhissa ropitabhāvo sakala-Jambudãpaü patthari. Ath' ekacce janapadavāsino bhikkhå "ânandabodhimhi mālāpåjaü karissāmā" 'ti Jetavanaü āgantvā Satthāraü vanditvā punadivase Sāvatthiü pavisitvā uppalavãthiü gantvā mālaü alabhitvā āgantvā ânandattherassa ārocesuü: "āvuso mayaü bodhimhi mālāpåjaü karissāmā 'ti uppalavãthiü gantvā ekamālam pi na labhimhā" 'ti. Thero "ahaü vo āvuso āharissāmãti" uppalavãthiü gantvā bahå nãluppalakalāpe ukkhipāpetvā āgamma tesaü dāpesi. Te tāni gahetvā bodhipåjaü kariüsu. Taü pavattiü ¤atvā dhammasabhāyaü bhikkhå therassa guõakathaü samuņņhāpesuü: "āvuso jānapadā bhikkhå appapu¤¤ā uppalavãthiü gantvā mālaü na labhiüsu, thero pana gantvā va āharāpesãti". Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave idān' eva vattucchekā kathākusalamālaü labhanti,


#<[page 322]>#
%<322                  III. Tikanipāta.  2. Kosiyavagga. (27.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  pubbe pi labhiüså" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto seņņhiputto ahosi. Antonagare va ekasmiü sare padumāni pupphanti. Eko chinnanāso puriso saraü rakkhati. Ath' ekadivasaü Bārāõasiyaü ussave ghuņņhe mālaü pilandhitvā ussavaü kãëitukāmā tayo seņņhiputtā "nāsacchinnassa abhåtena vaõõaü vatvā māle yācissāmā" 'ti tassa padumāni bha¤janakāle sarantikaü gantvā ekamantaü aņņhaüsu. Tesu eko taü āmantetvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_III,2.1(=261).1: Yathā kesā ca massu ca chinnaü chinnaü viråhati
                    evaü råhati te nāsā, padumaü dehi yācito ti. || Ja_III:31 ||>@

     So tassa kujjhitvā na padumaü adāsi. Ath' assa dutiyo dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,2.1(=261).2: Yathā sāradikaü bãjaü khette vuttaü viråhati
                    evaü råhatu te nāsā, padumaü dehi yācito ti. || Ja_III:32 ||>@

     Tattha sāradikan ti saradasamaye gahetvā nikkhittaü sārasampannaü bãjaü.
     So tassa kujjhitvā na padumaü adāsi. Ath' assa tatiyo tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,2.1(=261).3: Ubho pi palapante te `api padumāni dassati',
                    vajju vā te na vā vajju n' atthi nāsāya råhanā,
                    dehi samma padumāni amhehi pi yācito ti. || Ja_III:33 ||>@

     Tattha ubho pi palapante ti ete dve pi musā vadanti, api padumānãti api nāma no padumāni dassatãti cintetvā evaü vadanti, vajju vā te na vā vajjå 'ti tava nāsā råhatå 'ti evaü vadeyyuü vā na vadeyyuü etesaü vacanaü nāma appamāõaü,


#<[page 323]>#
%<                           1. Padumajātaka. (261.)                   323>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  sabbatthāpi n' atthi nāsāya viråhanā, ahaü pana te nāsaü paņicca na ki¤ci vadāmi, kevalaü yācāmi tassa dehi samma padumāni yācito ti.
     Taü sutvā padumasaragopako "imehi dvãhi musāvādo kato, tumhehi sabhāvo kathito, tumhākaü anucchavikāni padumānãti" mahantaü padumakalāpaü ādāya tassa datvā attano padumasaram eva gato.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samadhānesi:
"Tadā padumalābhã seņņhiputto aham eva ahosin" ti. Padumajātakaü.

                      $<2. Mudupāõijātaka.>$
     Paõi ce muduko cassā 'ti. Idaü Satthā Jetane viharanto ekaü ukkaõņhitabhikkhuü ārabbha kathesi. Taü hi Satthā dhammasabhaü ānãtaü "saccaü kira tvaü ukkaõņhito" ti pucchitvā "saccan" ti vutte "bhikkhu itthiyo nām' etā kilesavasena gamanato arakkhiyā, porāõakapaõķitāpi attano dhãtaraü rakkhituü nāsakkhiüsu, pitaraü hatthe gahetvā ņhitā va pitaraü ajānāpetvā kilesavasena purisena saddhiü palāyãti" vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchismiü nibbattitvā vayappatto Takkasilāya sippāni uggaõhitvā pitu accayena rajje patiņņhāya dhammena rajjaü kāresi. So dhãtara¤ ca bhāgineyya¤ ca dve pi antonivesane posento ekadivasaü amaccehi saddhiü nisinno "mam' accayena mayhaü bhāgineyyo rājā bhavissati,


#<[page 324]>#
%<324                  III. Tikanipāta.  2. Kosiyavagga. (27.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  dhãtā me tass' eva aggamahesã bhavissatãti" vatvā aparabhāge tesaü vayappattakāle puna amaccehi saddhiü nisinno "mayhaü bhāgineyyassa a¤¤assa dhãtaraü ānessāma, mayhaü dhãtaram pi a¤¤asmiü rājakule dassāma, evaü no ¤ātakā bahå bhavissantãti" āha. Amaccā sampaņicchiüsu. Atha rājā bhāgineyyassa bahigehaü dāpesi antopavesanaü nivāresi. Te pana a¤¤ama¤¤aü paņibaddhacittā ahesuü. Kumāro "kena nu kho upāyena rājadhãtaraü bahi nãharāpeyyan" ti cintento "atthi upāyo" ti dhātiyā la¤caü datvā "kiü ayyaputta kattaban" ti vutte "amma kathan nu kho rājadhãtaraü bahi kātuü okāsaü labheyyāmā" ti āha.
"Rājadhãtāya saddhiü kathetvā jānissāmãti". "Sādhu ammā" 'ti. Sā gantvā "ehi amma, sãse te åkā gaõhissāmãti" taü nãcapãņhake nisãdāpetvā sayaü ucce nisãditvā tassā sãsaü attano åråsu ņhapetvā åkā gaõhamānā rājadhãtāya sãsaü nakhena vijjhi. Rājadhãtā "nāyaü attano nakhena vijjhati, pitucchāputtassa me kumārassa nakhena vijjhatãti" ¤atvā "amma tvaü kumārassa santikaü agamāsãti" pucchi. "âma ammā" 'ti. "Kin te na sāsanaü kathitan" ti. "Tava bahikaraõåpāyaü pucchati ammā" 'ti. Rājadhãtā "paõķito honto jānissatãti" paņhamaü gāthaü vatvā "amma imaü uggahetvā kumārassa kathehãti" āha:

  @<Ja_III,2.2(=262).1: Pāõi ce muduko c' assa nāgo c' assa sukārito
                    andhakāro ca vasseyya atha nåna tadā siyā ti. || Ja_III:34 ||>@

     Sā taü uggahetvā kumārassa santikaü gantvā "amma rājadhãtā kim āhā" 'ti vutte "a¤¤aü ki¤ci avatvā imaü gāthaü pahiõãti" taü gāthaü udāhāsi.


#<[page 325]>#
%<                          2. Mudupāõijātaka. (262.)                  325>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Kumāro tass' atthaü ¤atvā "gaccha ammā" 'ti taü uyyojesi.
     Gāthāy' attho: sace te ekassa cullåpaņņhākassa mama hattho viya mudu assa yadi ca te āna¤jakāraõaü sukārito eko hatthi assa yadi ca taü divasaü caturaīgasamannāgato viya bahulo andhakāro assa devo ca vasseyya atha nåna tadā siyā ti tādise kāle ime cattāro paccaye āgamma ekaüsena te manorathassa matthakagamanaü siyā ti.
     Kumāro etam atthaü tattato ¤atvā ekaü abhiråpaü muduhatthaü cullåpaņņhākaü sajjaü katvā maīgalahatthigopakassa la¤caü datvā hatthiü āna¤jakāraõaü kāretvā kālaü āgamento acchi. Ath' ekasmiü kāëapakkhuposathadivase majjhimayāmasamanantare ghanakāëamegho vassi. So "ayaü dāni rājadhãtāya vuttadivaso" ti vāraõaü abhiråhitvā muduhatthakaü cullåpaņņhākaü hatthipiņņhe nisãdāpetvā gantvā rājanivesanassa ākāsaīgaõābhimukhe ņhāne hatthiü mahābhittiyaü alliyāpetvā vātapānasamãpe temento aņņhāsi. Rājāpi dhãtaraü rakkhanto a¤¤attha sayituü na deti, attano santike cullasayane sayāpeti. Sāpi "ajja kumāro āgamissatãti" ¤atvā niddaü anokkamitvā va nipannā "tāta nahāyitukām' amhãti" āha. Rājā "ehi ammā" 'ti taü hatthe gahetvā vātapānasamãpaü netvā "nahāhi ammā" 'ti ukkhipitvā vātapānassa bāhirapadumake ņhapetvā ekasmiü hatthe gahetvā aņņhāsi.
Sā nahāyamānā va kumārassa hatthaü pasāresi. So tassā hatthato ābharaõāni omu¤citvā upaņņhākassa hatthe pilandhāpetvā taü ukkhipitvā rājadhãtaraü nissāya padumake ņhapesi.


#<[page 326]>#
%<326                  III. Tikanipāta.  2. Kosiyavagga. (27.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Sā tassa hatthaü gahetvā pitu hatthe ņhapesi. So tassa hatthaü gahetvā dhãtu hatthaü mu¤ci. Sā itarasmāpi hatthā ābharaõāni omu¤citvā tassa dutiyahatthe pilandhāpetvā pitu hatthe ņhapetvā kumārena saddhiü agamāsi. Rājā "dhãtā yeva me" ti sa¤¤āya taü dārakaü nahānapariyosāne sirigabbhe sayāpetvā dvāraü pidhāya la¤chetvā ārakkhaü datvā attano sayanaü gantvā nipajji. So pabhātāya rattiyā dvāraü vivaritvā taü dārakaü disvā "kiü etan" ti pucchi.
So tassā kumārena saddhiü gatabhāvaü kathesi. Rājā vippaņisārã hutvā "hatthe gahetvā carantenāpi mātugāmaü rakkhituü na sakkā, evaü arakkhiyā nām' itthiyo" ti cintetvā itare dve gāthā avoca:

  @<Ja_III,2.2(=262).2: Analā mudusambhāsā duppårā tā nadãsamā,
                    sãdanti, naü viditvāna ārakā parivajjaye. || Ja_III:35 ||>@

  @<Ja_III,2.2(=262).3: Yaü etā upasevanti chandasā vā dhanena vā
                    jātavedo va saõņhānaü khippaü anuķahanti nan ti. || Ja_III:36 ||>@

     Tattha analā mudusambhāsā ti muduvacanenāpi asakkuõeyyā, n' eva sakkā saõhavācāya saügaõhitun ti attho, purisehi vā etāsaü na alan ti analā, mudusambhāsā ti hadaye thaddhāpi sambhāsā va mudu etāsan ti mudusambhāsā, duppåra tā nādãsamā ti gathā nadã āgatāgatassa udakassa sandanato udakena duppårā evaü anubhåtehi methunādãhi aparitussanato duppārā, tena vuttaü: tiõõaü bhikkhave dhammānaü attitto appaņivāno kālaü karoti, katamesaü tiõõaü methunadhammānaü, samāpattiyā ca vijāyanassa alaükārassa cā 'ti imesaü kho bhikkhave tiõõaü dhammānaü atitto appaņivāno mātugāmo kālaü karotãti, sãdantãti aņņhasu mahānirayesu soëasasu ca ussadesu nimujjanti, nan ti nipātamattaü,


#<[page 327]>#
%<                          2. Mudupāõijātaka. (262.)                327>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  viditvānā ti evaü jānitvā, ārakā parivajjaye ti tā itthiyo methunadhammādãhi atittā kālaü katvā etesu nirayesu sãdanti, etā evaü attanā sãdamānā kass' a¤¤assa sukhāya bhavissantãti evaü ¤atvā paõķito puriso dårato eva tā vajjeyyā ti dãpeti, chandasā vā dhanena vā ti attano vā chandena ruciyā pemena gativasena laddhadhanena vā yaü purisaü etā itthiyo upasevanti bhajanti, jātavedo ti aggi, so hi jātamatto va vediyati vidito pākaņo hotãti jātavedo, so yathā attano ņhānaü {kāraõaü} okāsaü vā anudahati evam eva tāpi yaü upasevanti taü purisaü dhanayasasãlapa¤¤āsamannāgatam pi tesaü sabbadhanādãnaü vināsanato paripuõõatāya sampattiyā abhāvuppattiü kurumānā khippaü anudahanti jhāpenti, vuttam pi c' etaü:
          Balavanto dubbalā honti thāmavanto pi hāyare
          cakkhumā andhitā honti mātugāmavasaü gatā.
          Guõavanto nigguõā honti pa¤¤avanto pi hāyare
          pamattā bandhane senti mātugāmavasaü gatā.
          Ajjhesanaü tapaü sãlaü saccaü cāgaü satiü matiü
          acchindanti pamattassa panthadåbhã va takkarā.
          Yasaü kittiü dhitiü såraü bāhusaccaü pajānanaü
          khepayanti pamattassa kaņņhapu¤jaü vā pāvako ti.
     Evaü vatvā Mahāsatto "bhāgineyyo pi mayā posetabbo" ti mahantena yasasakkārena dhãtaraü tass' eva datvā taü oparajje patiņņhāpesi. So mātulassa accayena rajje patiņņhahi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne ukkaõņhitabhikkhu sotāpattiphale patiņņhahi) "Tadā rājā aham eva ahosin" ti. Mudupāõijātakaü.


#<[page 328]>#
%<328                  III. Tikanipāta.  2. Kosiyavagga. (27.)>%

                      $<3. Cullapalobhanajātaka.>$
     Abhijjamāne vārismiü ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü ukkaõņhitam eva ārabbha kathesi. Taü hi Satthā dhammasabhaü ānãtaü "saccaü kira tvaü ukkaõņhito" ti pucchitvā "saccan" ti vutte "itthiyo nām' etā porāõake suddhasatte pi saükilesesun" ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatto rājā pana aputto hutvā attano itthiyo "puttapatthanaü karothā" 'ti āha. Tā putte patthenti. Evaü addhāne gate Bodhisatto Brahmalokā cavitvā aggamahesiyā kucchimhi nibbatti. Taü jātamattaü nahāpetvā tha¤¤aü pāyanatthāya dhātiyā adaüsu.
So pi pāyamāno rodati. Atha naü a¤¤issā adaüsu. Mātugāmahatthagato n' eva tuõhã hoti. Atha naü ekassa pādamålikassa adaüsu. Tena gahitamatto tuõhã ahosi. Tato paņņhāya purisā taü gahetvā caranti. Tha¤¤aü pāyantā duhitvā vā pāyenti sāõiantarena vā thanaü mukhe ņhapenti.
Tassa aparāparaü vaddhamānassāpi mātugāmaü dassetuü nāma na sakkā, ten' assa rājā visuü ¤eva nisajjādiņņhānāni ca jhānāgāra¤ ca kāresi. So tassa soëasavassakāle cintesi:
"mayhaü a¤¤o putto n' atthi, ayaü kāme na paribhu¤jati, rajjam pi na icchissati, dulladdho vata me putto" ti. Atha naü ekā naccagãtavāditakusalā purise paricaritvā attano vase kātuü paņibalā taruõā nāņakitthã upasaükamitvā "deva kin nu cintesãti" āha. Rājā taü kāraõaü acikkhi. "Hotu deva,


#<[page 329]>#
%<                       3. Cullapalobhanajātaka. (263.)             329>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  ahaü taü palobhetvā kāmarasaü jānāpessāmãti". "Sace me puttaü anitthigandhakumāraü palobhetuü sakkhissasi so rājā bhavissati tvaü aggamahesãti". Sā "mayhaü so deva bhāro, tumhe mā cintethā" 'ti vatvā ārakkhamanusse upasaükamitvā āha: "ahaü paccåsasamaye āgantvā ayyaputtassa sayanaņņhāne bahijjhānāgāre ņhatvā gāyissāmi, sace kujjhati mayhaü katheyyātha, ahaü apagacchissāmi, sace suõāti vaõõaü me katheyyāthā" 'ti. Te "sādhå" ti sampaņicchiüsu. Sāpi paccåsakāle tasmiü padese ņhatvā tantissarena gãtassaraü gãtassarena tantissaraü anatikkamitvā madhurena sarena gāyi. Kumāro suõanto va nipajji, punadivase ca āsanne ņhatvā gāyituü āõāpesi, punadivase jhānāgāre ņhatvā gāyituü āõāpesi, punadivase attano samãpe ņhatvā ti evaü anukkamena taõhaü uppādetvā lokadhammaü sevitvā kāmarasaü ¤atvā "mātugāmaü nāma a¤¤esaü na dassāmãti" asiü gahetvā antaravãthiü otaritvā purise anubandhanto carati. Atha naü rājā gāhāpetvā tāya kumārikāya saddhiü nagarā nãharāpesi. Ubho pi ara¤¤aü pavisitvā Adhogaīgaü gantvā ekasmiü passe Gaīgaü ekasmiü samuddaü katvā ubhinnaü antare assamapadaü māpetvā vāsaü kappayiüsu. Kumārikā paõõasālāya nisãditvā kandamålādãni pacati, Bodhisatto ara¤¤ato phalāphalaü āharati.
Ath' ekadivasaü tasmiü phalāphalatthāya gate samuddadãpakā eko tāpaso bhikkhācāratthāya ākāsena gacchanto dhåmaü disvā assamapade otari. Atha naü sā "nisãda yāva paccatãti" nisãdāpetvā itthikuttena palobhetvā jhānā cāvetvā brahmacariyam assa antaradhāpesi. So pakkhacchinnakāko viya hutvā taü jahituü asakkonto sabbadivasaü tatth' eva ņhatvā Bodhisattaü āgacchantaü disvā vegena samuddābhimukho palāyi.


#<[page 330]>#
%<330                   II. Tikanipāta. 2. Kosiyavagga. (27.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Atha naü so "paccāmitto bhavissatãti" asiü abbāhetvā anubandhi. Tāpaso uppatanākāraü dassetvā samudde pati.
Bodhisatto "esa tāpaso ākāsena āgato bhavissati, jhānassa parihãnattā samudde patito, mayā dāni 'ssa avassayena bhavituü vaņņatãti" cintetvā velante ņhatvā imā gāthā avoca:

  @<Ja_III,2.3(=263).1: Abhijjamāne vārismiü sayaü āgamma iddhiyā
                    missãbhāv' itthiyā gantvā saüsãdasi mahaõõave. || Ja_III:37 ||>@

  @<Ja_III,2.3(=263).2: âvaņņanã mahāmāyā brahmacariyavikopanā
                    sãdanti, naü viditvāna ārakā parivajjaye. || Ja_III:38 ||>@

  @<Ja_III,2.3(=263).3: Yaü etā upasevanti chandasā vā dhanena vā
                    jātavedo va saõņhānaü khippaü anudahanti nan ti. || Ja_III:39 ||>@

     Tattha abhijjamāne vārismin ti imasmiü udake acalamāne akampamāne udakaü anāmasitvā sayaü ākāsen' eva iddhiyā āgantvā, missãbhāvitthiyā ti lokadhammavasena itthiyā saddhiü missãbhāvaü, āvaņņanã mahāmāyā ti itthiyo nām' etā kāmāvaņņena āvaņņanato āvaņņanã anantāhi itthimāyāhi samannāgatattā mahāmāyā nāma, vuttaü h' etaü:
     Māyā c' etā marãcã ca soko rogo c' upaddavo
     kharā ca bandhanā c' etā maccupāso guhāsayo,
     tāsu yo vissase poso so naresu narādhamo ti, brahmacariyavikopanā ti seņņhacariyassa methunaviratibrahmacariyassa vikopanā, sãdantãti itthiyo nām' etā isãnaü brahmacariyavikopanena apāyesu sãdanti, sesaü purimanayen' eva yojetabbaü.
     Etaü pana Bodhisattassa vacanaü sutvā tāpaso samuddamajjhe ņhito va naņņhaü jhānaü puna uppādetvā ākāsena attano vasanaņņhānam eva gato. Bodhisatto cintesi: "ayaü tāpaso evaübhāriko simbalitålaü viya ākāsena gato, mayāpi iminā viya jhānaü uppādetvā ākāsena carituü vaņņatãti"


#<[page 331]>#
%<                        4ũahāpanādajātaka. (264.)                  331>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  so assamaü gantvā taü itthiü manussapathaü netvā "gaccha tvan" ti uyyojetvā ara¤¤aü pavisitvā manu¤¤e bhåmibhāge assamaü māpetvā isipabbajjaü pabbajitvā kasiõaparikammaü katvā abhi¤¤ā ca samāpattiyo ca nibbattetvā Brahmalokaparāyano ahosi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakam samodhānesi: (Saccapariyosāne ukkaõņhitabhikkhu sotāpattiphale patiņņhahi) "Tadā anitthigandhakumāro aham eva ahosin" ti. Cullapalobhanajātakaü.

                      $<4. Mahāpanādajātaka.>$
     Panādo nāma so rājā ti. Idaü Satthā Gaīgātãre nisinno Bhaddajitherassa ānubhāvaü ārabbha kathesi. Ekasmiü hi samaye Satthā Sāvatthiyaü vassaü vasitvā "Bhaddajikumārassa saügahaü karissāmãti" bhikkhusaüghaparivuto cārikaü caramāno Bhaddiyanagaraü patvā Jātiyāvane tayo māse vasi kumārassa ¤āõaparipākaü āgamayamāno. Bhaddajikumāro mahāyaso asãtikoņivibhavassa Bhaddiyaseņņhino ekaputtako, tassa tiõõaü utånaü tayo pāsādā ahesuü, ekekasmiü cattāro māse vasati, ekasmiü vasitvā nāņakaparivuto mahantena yasena a¤¤aü pāsādaü gacchati. Tasmiü khaõe "kumārassa yasaü passissāmā" 'ti sakalanagaraü saükhubhi, pāsādantare cakkāticakkāni ma¤cātima¤cāni bandhanti. Satthā tayo māse vasitvā "mayaü gacchāmā" 'ti nagaravāsãnaü ārocesi. Nāgarā "bhante sve gamissathā" 'ti Satthāraü nimantetvā dutiyadivase Buddha-pamukhassa saüghassa mahādānaü sajjetvā nagaramajjhe maõķapaü katvā alaükaritvā āsanāni pa¤¤āpetvā kālaü ārocesuü.
Satthā bhikkhusaüghaparivuto tattha gantvā nisãdi. Manussā mahādānaü adaüsu. Satthā niņņhitabhattakicco madhurassarena anumodanaü ārabhi. Tasmiü khaõe Bhaddajikumāro pāsādato pāsādaü gacchati.


#<[page 332]>#
%<332                  III. Tikanipāta.  2. Kusiyavagga. (27.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Tassa sampattidassanatthāya taü divasaü koci na agamāsi, attano manussā parivāresuü. So manusse pucchi: "a¤¤asmiü kāle mayi pāsādato pāsādaü gacchante sakalanagaraü saükhubhati, cakkāticakkāni ma¤cātima¤cāni bandhanti, ajja pana ņhapetvā mayhaü manusse a¤¤o koci n' atthi, kin nu kho kāraõan" ti. "Sāmi, Sammāsambuddho imaü nagaraü upanissāya tayo māse vasitvā ajja gacchissati, so bhattakiccaü niņņhapetvā mahājanassa dhammaü deseti, sakalanagaravāsino tassa dhammakathaü suõantãti". So "tena hi etha, mayam pi suõissāmā" 'ti sabbābharaõapatimaõķito mahantena parivārena upasaükamitvā parisapariyante ņhito dhammaü suõanto sabbakilese khepetvā aggaphalaü arahattaü pāpuõi. Satthā Bhaddiyaseņņhiü āmantetvā "mahāseņņhi, putto te alaükatapaņiyatto va dhammakathaü suõanto arahatte patiņņhito, ten' assa ajj' eva pabbajituü vā vaņņati parinibbāyituü vā" ti āha.
"Bhante, mayhaü puttassa parinibbānena kiccaü n' atthi, pabbājetha naü, pabbājetvā ca pana naü gahetvā sve amhākaü gehaü upasaükamathā" 'ti. Bhagavā nimantanaü adhivāsetvā kulaputtaü ādāya vihāraü gantvā pabbājetvā upasampadaü dāpesi. Tassa mātāpitaro sattāhaü mahāsakkāraü kariüsu. Satthā sattāhaü vasitvā kulaputtaü ādāya cārikaü caranto Koņigāmaü pāpuõi. Kotigāmavāsino Buddha-pamukhassa saüghassa mahādānaü adaüsu. Satthā bhattakiccāvasāne anumodanaü ārabhi. Kulaputto anumodanakaraõakāle bahigāmaü gantvā "Satthu āgatakāle yeva uņņhahissāmãti" Gaīgātitthasamãpe ekasmiü rukkhamåle jhānaü appetvā nisãdi. Mahallakatheresu āgacchantesu pi avuņņhahitvā Satthu āgatakāle yeva vuņņhahi. Puthujjanā bhikkhå "ayaü pure viya pabbajitvā mahāthere āgacchante disvāpi na vuņņhātãti" kujjhiüsu. Koņigāmavāsino nāvāsaüghāņe bandhiüsu. Satthā saüghāņetvā


#<[page 333]>#
%<                         4. Mahāpanādajātaka. (264.)                 333>%
"kahaü Bhaddajãti" pucchi. "Esa bhante idh' evā" 'ti. "Ehi Bhaddaji, amhehi saddhiü ekanāvaü abhiråhā" 'ti. Thero pi uppatitvā ekanāvāya aņņhāsi. Atha naü Gaīgāya majjhaü gatakāle Satthā āha: "Bhaddaji tayā Mahāpanādarājakāle ajjhāvutthapāsādo kahan" ti. "Imasmiü ņhāne nimuggo bhante" ti. Puthujjanā bhikkhå "Bhaddajithero a¤¤aü vyākarotãti" āhaüsu. Satthā "tena hi Bhaddaji sabrahmacārãnaü kaükhaü chindā" 'ti āha. Tasmiü khaõe thero Satthāraü vanditvā iddhibalena gantvā pāsādathåpikaü{} aīguliyā gahetvā pa¤cavãsatiyojanaü pāsādaü gahetvā ākāse uppati, uppatito ca pana hetthā pāsāde ņhitānaü pāsādaü bhinditvā pa¤¤āyi, ekayojanaü dviyojanaü tiyojanaü udakato pāsādaü ukkhipi. Ath' assa purimabhave ¤ātakā pāsādalobhena macchakacchapanāgamaõķukā hutvā tasmiü ¤eva pāsāde nibbattā pāsāde uņņhahante parivattitvā parivattitvā udake yeva patiüsu. Satthā te patante disvā "¤ātakā te Bhaddaji kilamantãti" āha. Thero Satthu vacanaü sutvā pāsādaü vissajjesi, pāsādo yathāņhāne yeva patiņņhahi.
Satthā Pāragaīgaü gato. Ath' assa Gaīgātãre yeva āsanaü pa¤¤āpayiüsu. So pa¤¤atte varabuddhāsane taruõasuriyo viya rasmiyo mu¤canto nisãdi. Atha naü bhikkhå "kasmiü kāle bhante ayaü pāsādo Bhaddajittherena ajjhāvuttho" ti pucchiüsu. Satthā "Mahāpanādarājakāle" ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Videharaņņhe Mithilāyaü Suruci nāma rājā ahosi. Putto pi tassa Suruci yeva, tassa pana putto Mahāpanādo nāma ahosi. Te imaü pāsādaü paņilabhiüsu, paņilābhatthāya pan' assa pubbakammaü: dve pitāputtā naëehi ca udumbaradāråhi ca paccekabuddhassa vasanapaõõasālaü kariüsu" 'ti imasmiü jātake sabbaü atãtavatthuü Pakiõõakanipāte Surucijātake āvibhavissati


#<[page 334]>#
%<334                  III. Tikanipāta. 2. Kosiyavagga. (27.)>%
     Satthā imaü atãtaü āharitvā abhisambuddho hutvā imā gāthā avoca:

  @<Ja_III,2.4(=264).1: Panādo nāma so rājā yassa yåpo suvaõõayo
                    tiriyaü soëasapabbedho uccam āhu sahassadhā || Ja_III:40 ||>@

  @<Ja_III,2.4(=264).2: Sahassakaõķå satabhedo dhajālu haritāmayo,
                    Anaccuü tattha gandhabbā cha sahassāni sattadhā, || Ja_III:41 ||>@

  @<Ja_III,2.4(=264).3: Evam etaü tadā āsi yathā bhāsasi Bhaddaji.
                    Sakko ahaü tadā āsiü veyyāvaccakaro tavan ti. || Ja_III:42 ||>@

     Tattha yåpo ti pāsādo, tiriyaü soëasapabbedho ti vitthārato soëasakaõķapātavitthāro ahosi, uccamāhu sahassadhā ti ubbedhena sahassakaõķagamanamattaü ucco ahu, sahassakaõķagamanagaõanāyaü pa¤cavãsatiyojanappamāõaü hoti, vitthārato pan' assa aķķhayojanamatto, sahassakaõķå satabhedo ti yo pan' esa sahassakaõķubbedho ti pāsādo satabhåmiko ahosi, dhajālå ti dhajasampanno, haritāmayo ti haritamaõiparikkhato, Aņņhakathāyam pana jhayāluharitāmayo ti pāņho, haritamaõimayehi dvārakavāņavātapānehi samannāgato ti attho, jhasā ti kira dvārakavāņavātapānānaü nāmaü, gandhabbā ti naņā, chasahassāni sattadhā ti chagandhabbasahassāni sattadhā hutvā tassa pāsādassa sattasu ņhānesu ra¤¤o ratijananatthāya nacciüså ti attho, te evaü naccantāpi rājānaü hāsetuü na sakkhiüsu, atha Sakko devarājā devanaņaü pesetvā samajjaü kāresi, tadā Mahāpanādo hasi, yathā bhāsasi Bhaddajãti Bhaddajitherena pi Bhaddaji tayā Mahāpanādarājakāle ajjhāvutthapāsādo kahan ti vutte imasmiü ņhāne nimuggo bhante ti vadantena tasmiü kāle attano atthāya tassa pāsādassa nibbattabhāvo Mahāpanādarājabhāvo ca bhāsito ti taü gahetvā Satthā yathā tvaü Bhaddaji bhāsasi, evam etaü tadā āsi tadā etaü tath' eva ahosi, ahaü tadā tava kāyaveyyāvaccakaro Sakko devānaü indo ahosin ti.


#<[page 335]>#
%<                          5. Khurappajātaka. (265.)                  335>%
     Tasmiü khaõe puthujjanabhikkhå nikkaükhā ahesuü.
     Satthā evaü dhammaü desetvā jātakaü samodhānesi: "Tadā Mahāpanādo Bhaddaji ahosi, Sakko pana aham evā" 'ti. Mahāpanādajātakaü.

                      $<5. Khurappajātaka.>$
     Disvā khurappe ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü ossaņņhaviriyaü bhikkhuü ārabbha kathesi. Taü hi Satthā "saccaü kira tvaü ossaņņhaviriyo" ti pucchitvā "saccaü bhante" ti vutte "bhikkhu kasmā evaüniyyānikasāsane pabbajitvā viriyaü ossaji, porāõakapaõķitā aniyyānikaņņhāne viriyaü kariüsu" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto ekasmiü aņaviārakkhikakule nibbattitvā vayappatto pa¤capurisasataparivāro aņaviārakkhikesu jeņņhako hutvā aņavimukhe ekasmiü gāme vāsaü kappesi. So bhatiü gahetvā manusse aņaviü atikkameti. Ath' ekasmiü divase bārāõaseyyako satthavāhaputto pa¤cahi sakaņasatehi taü gāmaü patvā taü pakkosāpetvā "samma sahassaü gahetvā maü aņaviü atikkamehãti" āha. So "sādhå" 'ti tassa hatthato sahassaü gaõhi, bhatiü gaõhanto yeva ca tassa jãvitaü pariccaji. So taü ādāya aņaviü pāvisi. Aņavimajjhe pa¤casatā corā uņņhahiüsu. Core disvā va sesapurisā urena nipajjiüsu, ārakkhikajeņņhako eko va nadanto vagganto paharitvā pa¤casate pi core palāpetvā satthavāhaputtaü sotthinā kantāraü tāresi. Satthavāhaputto parakantāre satthaü nivāsetvā ārakkhikajeņņhakaü nānaggarasabhojanaü bhojetvā sayam pi bhuttapātarāso sukhanisinno tena saddhiü sallapanto


#<[page 336]>#
%<336                  III. Tikanipāta.  2. Kosiyavagga. (27.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "samma tathā dāruõānaü nāma corānaü āvudhāni gahetvā avattharaõakāle kena nu kho kāraõena cittutrāsamattaü pi na uppannan" ti pucchanto paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_III,2.5(=265).1: Disvā khurappe dhanuveganunne
                    khagge gahãte tikkhiõe teladhote
                    tasmiü bhayasmiü maraõe viyåëhe
                    kasmā nu te nāhu chambhitattan ti. || Ja_III:43 ||>@

     Tattha dhanuveganunne ti dhanuvegena vissaņņhe, khagge gahãte ti tharudaõķehi sugahite khagge. maraõe viyåëhe ti maraõe paccupaņņhite, kasmā nu te nāhå 'ti kena nu kho kāraõena nāhosi, chambhitattan ti sarãracalanaü.
     Taü sutvā ārakkhikajeņņhako itarā dve gāthā avoca:

  @<Ja_III,2.5(=265).2: Disvā khurappe dhanuveganunne
                    khagge gahãte tikkhiõe teladhote
                    tasmiü bhayasmiü maraõe viyåëhe
                    vedaü alatthaü vipulaü uëāraü. || Ja_III:44 ||>@

  @<Ja_III,2.5(=265).3: So vedajāto ajjhabhaviü amitte,
                    pubbe va me jãvitam āsi cattaü,
                    na hi jãvite ālayaü kubbamāno
                    såro kayirā sårakiccaü kadāciti. || Ja_III:45 ||>@

     Tattha vedaü alatthan ti tutthi¤ c' eva somanassa¤ ca paņilabhiü, vipulan ti bahuü, uëāran ti uttamaü, ajjhabhavin ti jãvitaü pariccajitvā abhibhaviü, pubbe va me jãvitamāsi cattan ti mayā hi pubbe va tava hatthato bhatiü gaõhanten' eva jãvitaü cattam āsi, na hi jãvite ālayaü kubbamāno ti jãvitasmiü hi nikantiü kurumāno purisakiccaü kadāci pi na karoti.


#<[page 337]>#
%<                      6. Vātaggasindhavajātaka. (266.)               337>%
     Evaü so saravasse vassanto jãvitanikantiyā vissaņņhattā attanā sårakiccassa katabhāvaü ¤āpetvā satthavāhaputtaü uyyojetvā sakagāmam eva paccāgantvā dānādãni pu¤¤ani katvā yathākammaü gato.
     Satthā imaü desanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne ossaņņhaviriyo arahatte patiņņhāsi) "Tadā ārakkhikajeņņhako aham eva ahosin" ti. Khurappajātakaü.

                      $<6. Vātaggasindhavajātaka.>$
     Yenāsi kisiyā paõķå 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Sāvatthiyaü a¤¤ataraü kuņumbiyaü ārabbha kathesi. Sāvatthiyaü kir' ekā abhiråpā itthã ekaü abhiråpaü kuņumbiyaü disvā paņibaddhacittā ahosi, sakalasarãraü jhāpayamāno viy' assā abbhantare kilesaggi uppajji, sā n' eva kāyassādaü na cittassādaü labhi, bhattam pi 'ssā na rucci, kevalaü ma¤cakassa aņaniü gahetvā nipajji {Atha} naü upaņņhāyikā ca sahāyikā ca pucchiüsu:
"kin nu kho tvaü kampamānacittā aņaniü gahetvā nipannā, kin te aphāsukan" ti ekadvevāresu akathetvā punappuna vuccamānā tam atthaü ārocesi. Atha naü tā samassāsetvā "mā cintayi, mayaü taü ānessāmā" 'ti vatvā gantvā kuņumbikena saddhiü mantesuü.
So paņikkhipitvā punappuna vuccamāno adhivāsesi. Tā "asukadivase asukavelāyāgacchā" 'ti paņi¤¤aü gahetvā tassā ārocesum. Sā attano sayanagabbhaü sajjetvā attānaü alaükaritvā sayanapiņņhe nisinnā tasmiü āgantvā sayanekadese nisinne cintesi: "sace hi imassa garuü akatvā idān' eva okāsam karissāmi issariyaü me parihāyissati,


#<[page 338]>#
%<338                 III. Tikanipāta.  2. Kosiyavagga. (27.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  āgatadivase yeva okāsakāraõaü nāma akāraõaü, ajja naü maükuü katvā a¤¤asmiü divase okāsaü karissāmãti". Atha naü hatthagahaõādivasena keëiü kātuü āraddhaü hatthe gahetvā "apehi, na me tayā attho" ti nibbhacchesi. So osakkitvā lajjito uņņhāya attano geham eva gato. Itarā itthiyo tāya tathākatabhāvaü ¤atvā kuņumbiye nikkhante upasaükamitvā evam āhaüsu: "tvaü etasmiü paņibaddhacittā āhāraü paņikkhipitvā nipajji, atha naü punappuna yācitvā ānayimha, tassa kasmā okāsaü na akāsãti".
Sā tam atthaü ārocesi. Itarā "tena hi pa¤¤āyissasãti" apakkamiüsu. Kuņumbiyo puna nivattitvāpi na olokesi. Sā taü alabhamānā nirāhārā tatth' eva jãvitakkhayaü pāpuõi. Kuņumbiyo tassā matabhāvaü ¤atvā bahumālāgandhavilepanaü ādāya Jetavanaü gantvā Satthāraü påjetvā vanditvā ekamantaü nisãditvā Satthārā ca "kin nu kho upāsaka na pa¤¤āyasãti" pucchite tam atthaü ārocetvā "sv-āhaü bhante ettakaü kālaü lajjāya Buddhåpaņņhānaü nāgato" ti āha. Satthā "upāsaka idāni tav' esā kilesavasena taü pakkosāpetvā āgatakāle taü okāsaü akatvā lajjāpesi, pubbe pi pana paõķitesu pi paņibaddhacittā hutvā pakkosāpetvā āgatakāle okāsaü akatvā kilametvā vippayojesãti" vatvā tena yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto sindhavakule nibbattitvā Vātaggasindhavo nāma hutvā tassa maīgalasso ahosi. Assagopakā taü netvā Gaīgāya nahāpenti. Atha naü Kundāëã nāma gadrabhã disvā paņibaddhacittā hutvā kilesavasena kampamānā n' eva tiõaü khādi na pānãya¤ ca pivi,


#<[page 339]>#
%<                      6. Vātaggasindhavajātaka. (266.)               339>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  parisussitvā kisā aņņhicammamattā va ahosi. Atha naü putto gadrabhapotako tathā parisussamānaü disvā "kin nu kho tvaü amma n' eva tiõaü khādasi na pānãyaü pivasi, parisussitvā tattha tattha kampamānā nipajjasi, kin te aphāsukan" ti pucchi. Sā akathetvā punappuna vuccamānā taü atthaü kathesi. Atha naü putto samassāsetvā "amma mā cintayi, ahaü taü ānessāmãti" vatvā Vātaggasindhavassa nahāyituü gatakāle taü upasaükamitvā "tāta, mayhaü mātā tumhesu pāņibaddhacittā, nirāhārā sussitvā marati, jãvitadānam assā dethā" 'ti āha.
"Sādhu tāta dassāmi, assagopakā maü nahāpetvā thokaü Gaīgātãre caraõatthāya vissajjenti, tvaü mātaraü gahetvā taü padesaü ehãti". So gantvā mātaraü ānetvā tasmiü padese vissajjetvā ekamantaü paņicchanno aņņhāsi. Assagopako pi Vātaggasindhavaü tasmiü ņhāne vissajjesi. So taü gadrabhiü oloketvā upasaükami. Atha sā gadrabhã tasmiü upasaükamitvā attano sarãraü upasiüghamāne "sac' āhaü garuü{} akatvā āgatakhaõe v' assa okāsaü karissāmi evaü me yaso ca issariya¤ ca parihāyissati, anicchamānā viya bhavituü vaņņatãti" cintetvā sindhavassa heņņhāhanuke pādena paharitvā palāyi. Dantamålassa bhijjitvā gatakālo viya ahosi. Vātaggasindhavo "ko me etāya attho"


#<[page 340]>#
%<340               III. Tikanipāta.  2. Kosiyavagga. (27.)>%
ti lajjito tato va palāyi. Sā vippaņisārã hutvā tatth' eva patitvā socamānā nipajji. Atha naü putto upasaükamitvā pucchanto pathamaü gātham āha:

  @<Ja_III,2.6(=266).1: Yenāsi kisiyā paõķu yena bhattaü na ruccati
                    ayaü so āgato tāto, kasmā dāni palāyasãti. || Ja_III:46 ||>@

     Tattha yenā 'ti tasmiü paņibaddhacittatāya yena kāraõabhåtena.
     Puttassa vacanaü sutvā gadrabhã dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,2.6(=266).2: Sace panādiken' eva santhavo nāma jāyati
                    yaso hāyati itthãnaü, tasmā tāta palāy' ahan ti. || Ja_III:47 ||>@

     Tattha ādikenevā 'ti ādito vā paņhamaü ¤eva, santhavo ti methunadhammasampayogavasena mittasanthavo, yaso hāyati itthãnan ti tāta itthãnaü hi garuü akatvā ādito va santhavaü kurumānānaü yaso hāyati issariyaü gabbitabhāvo parihāyatãti.
     Evaü sā itthãnaü sabhāvaü puttassa kathesi.
     Tatiyaü gāthaü pana Satthā abhisambuddho hutvā āha:

  @<Ja_III,2.6(=266).3: Yasassinaü kule jātaü āgataü yā na icchati
                    socati cirarattāya Vātaggam iva Kundalãti{.} || Ja_III:48 ||>@

     Tattha yasassinan ti yasasampannaü, yā na icchatãti yā itthã tathāråpaü purisaü na icchati, cirarattāyā ti cirarattaü dãghamaddhānan ti attho.
     Satthā imaü atãtaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakam samodhānesi: (Saccapariyosāne kuņumbiko sotāpattiphale patiņņhahi) "Tadā gadrabhã sā itthã ahosi, Vātaggasindhavo pana aham evā" 'ti. Vātaggasindhavajātakaü.


#<[page 341]>#
%<                          7. Kakkaņajātaka.  (267.)                  341>%

                      $<7. Kakkaņajātaka.>$
     Siīgã migo ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto a¤¤ataraü itthiü ārabbha kathesi. Sāvatthiyaü kir' eko kuņumbiko attano bhariyaü gahetvā uddhārasādhanatthāya janapadaü gantvā uddhāraü sādhetvā āgacchanto antarāmagge corehi gahito. Bhariyā pan' assa abhiråpā pāsādikā. Corajeņņhako tassāpi sinehena {kuņumbikaü} māretuü ārabhi. Sā pana itthã sãlavatã ācārasampannā patidevatā, sā corajeņņhakassa pādesu patitvā "sāmi sace mayi sinehena mayhaü sāmikaü māressasi aham pi visaü vā khāditvā nāsāvātaü sannirumbhitvā marissāmi, tayā pana saddhiü na gacchissāmi, mā me akāraõā sāmikaü mārehãti" yācitvā taü vissajjāpesi.
Te ubho pi sotthinā Sāvatthiü patvā Jetavanapiņņhivihārena gacchantā "vihāraü pavisitvā Satthāraü vanditvā gamissāmā" 'ti gandhakuņipariveõaü gantvā vanditvā ekamantaü nisãdiüsu. Te Satthārā "kahaü gat' atthā" 'ti puņņhā "uddhārasādhanatthāyā" 'ti āhaüsu, "antarāmagge pana ārogena āgat' atthā" 'ti vutte kuņumbiko āha:
"antarāmagge no bhante corā gaõhiüsu, tatr' esā maü māriyamānaü corajeņņhakaü yācitvā mocesi, imaü nissāya jãvitaü laddhan" ti. Satthā "upāsaka idāni tāv' etāya tuyhaü jãvitaü dinnaü, pubbe paõķitānam pi adāsãti" tena yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Himavante mahā udakarahado, tattha mahā suvaõõakakkaņako ahosi, so tassa nivāsabhāvena kulãradaho ti pa¤¤āyittha.
Kakkaņako mahā ahosi khalamaõķalappamāõo, hatthã gahetvā vadhetvā khādati, hatthã tassa bhayena otaritvā gocaraü gaõhituü na sakkonti.


#<[page 342]>#
%<342               III. Tikanipāta.  2. Kosiyavagga. (27.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Tadā Bodhisatto kulãradahaü upanissāya vasamānaü hatthiyåthajeņņhakahatthiü paņicca kaõeruyā kucchismiü paņisandhiü gaõhi. Ath' assa mātā "gabbhaü rakkhissāmãti" a¤¤aü pabbatapadesaü gantvā gabbhaü rakkhitvā puttaü vijāyi. So anukkamena vi¤¤åtaü patto mahāsarãro thāmasampanno sobhaggappatto a¤janapabbato viya ahosi. So ekāya kaõeruyā saddhiü saüvāsaü kappetvā "kakkaņakaü gaõhissāmãti" attano bhariya¤ ca mātara¤ ca ādāya taü hatthiyåthaü upasaükamitvā pitaraü passitvā "tāta ahaü kakkaņakaü gaõhissāmãti" āha. Atha naü pitā "na sakkhissasi tātā" 'ti vāretvā punappuna vadantam eva "jānissasãti" āha. So kulãradahaü upanissāya vasante sabbavāraõe sannipātetvā sabbehi saddhiü dahasamãpaü gantvā "kiü so kakkaņako otaraõakāle gaõhati udāhu gocaraü gaõhanakāle udāhu uttaraõakāle" ti pucchitvā "uttaraõakāle" ti sutvā "tena hi tumhe kulãradahaü otaritvā yāvadatthaü gocaraü gaõhitvā paņhamaü uttaratha, ahaü pacchato gamissāmãti" āha. Vāraõā tathā kariüsu. Kulãro pacchā uttarantaü Bodhisattaü mahāsaõķāsena kammāro lohasalākaü viya aëavasena pāde daëhaü gaõhi. Kaõeru Bodhisattaü avijahitvā samãpe yeva aņņhāsi. Bodhisatto ākaķķhanto kulãraü cāletuü nāsakkhi. Kulãro pana taü ākaķķhanto attano abhimukhaü karoti. So maraõabhayatajjito baddharāvaü ravi. Sabbavāraõā maraõabhayabhãtā ku¤canādaü katvā muttakarãsaü cajamānā palāyiüsu. Kaneru pi 'ssa saõņhātuü asakkontã palāyituü ārabhi. Atha naü so attano baddhabhāvaü ¤āpetvā tassā apalāyanatthaü paņhamaü gātham āha:


#<[page 343]>#
%<                          7. Kakkaņajātaka. (267.)                   343>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 

  @<Ja_III,2.7(=267).1: Siīgã migo āyatacakkhunetto
                    aņņhittaco vārisayo alomo,
                    tenābhibhåto kapaõaü rudāmi,
                    mā heva maü pāõasamaü jaheyyā ti. || Ja_III:49 ||>@

     Tattha siīgã migo ti siīgã suvaõõavaõõo migo dvãhi aëehi siīgakiccaü sādhentehi yuttatāya siīgãti attho, migo ti pana sabbasaīgāhikavasena idha kulãro vutto, āyatacakkhunetto ti dassanaņņhena cakkhunayanaņņhena nettaü, āyatāni cakkhusaükhātāni nettāni assā ti āyatacakkhunetto dãghakkhãti attho, aņņhim ev' assa tacakiccaü sādhetãti aņņhittaco, tenābhibhåto ti tena migena abhibhåto ajjhotthaņo niccalaü gahito hutvā, kapaõaü rudāmãti kāru¤¤appatto hutvā rodāmi viravāmi, mā heva man ti maü evaråpaü vyasanaü pattaü attano pāõasamaü piyasāmikaü tvaü mā heva jahi.
     Atha sā kaõeru nivattitvā taü assāsayamānā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,2.7(=267).2: Ayya na taü jahissāmi ku¤jara saņņhihāyana,
                    pathavyā cāturantāya suppiyo hosi me tuvan ti. || Ja_III:50 ||>@

     Tattha saņņhihāyanā 'ti jātiyā saņņhivassakālasmiü hi ku¤jarā thamena parihāyanti, sā ahaü evaü thāmahãnaü imaü vyasanaü pattaü na taü jahissāmi, mā bhāyi, imissā hi catåsu disāsu samuddaü patvā ņhitāya cāturantāya paņhaviyā tvaü mayhaü suņņhu piyo ti.
     Atha naü santhambhetvā "ayya idāni taü kulãrena saddhiü thokaü kathāsallāpaü labhamānā vissajjāpessāmãti" vatvā kulãraü yācamānā tatiyaü gātham āha:


#<[page 344]>#
%<344              III.  Tikanipata  2.  Kosiyavagga.  (27.)>%

  @<Ja_III,2.7(=267).3: Ye kulãrā samuddasmiü Gaīgāya Nammadāya ca
                    tesaü tvaü vārijo seņņho, mu¤ca rodantiyā patin ti. || Ja_III:51 ||>@

     Tass' attho: ye samudde vā Gaīgāya vā nadiyā Nammadāya vā nadiyā kulãrā sabbesaü vaõõasampattiyā ca mahantattena ca tvam eva seņņho, tena taü yācāmi, mayhaü rodamānāya sāmikaü mu¤cā 'ti.
     Kulãro tassā kathayamānāya itthisadde nimittaü gahetvā akampitamānaso hutvā vāraõassa pādato aëe viniveņhento "ayaü vissaņņho idaü nāma karissatãti" na ki¤ci a¤¤āsi.
Atha naü vāraõo pādaü ukkhipitvā piņņhiü akkami, tāvad eva aņņhãni bhijjiüsu. Vāraõo tuņņharāvaü ravi. Sabbavāraõā sannipatitvā kulãraü nãharitvā mahãtale ņhapetvā maddantā cuõõam akaüsu. Tassa dve aëā sarãrato bhijjitvā ekamante patiüsu. So ca kulãradaho Gaīgāya ekābaddho Gaīgāya påraõakāle{} Gaīgodakena pårati, udake mandãbhavante dahato udakaü Gaīgaü otari. Atha dve pi te aëā uppatitvā Gaīgāya pavuyhiüsu, tesu eko samuddaü pāvisi, ekaü dasabhātikarājāno udake kãëamānā labhitvā ânakaü nāma mutiīgaü akaüsu, samuddaü paviņņhaü pana asurā gahetvā âëambaraü nāma bheriü kāresuü.
Te aparabhāge Sakkena saīgāme parājitā taü chaķķetvā palāyiüsu. Atha naü Sakko attano atthāya gaõhāpesi, "Aëambaramegho viya thanantãti" taü sandhāya vadanti.
     Satthā imaü dhammadesaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne ubho pi jayampatikā {sotāpattiphale}


#<[page 345]>#
%<                        8.  Arāmadåsajātaka (268.)              345>%
patiņņhahiüsu) "Tadā kaõeru ayaü upāsikā ahosi, vāraõo pana aham aham evā" 'ti. Kakkaņajātaü.

                      $<8. ârāmadåsajātaka.>$
     Yo ve sabbasametānan ti. Idaü Satthā Dakkhiõāgirijanapade a¤¤ataraü uyyānapālaputtaü ārabbha kathesi. Satthā kira vutthavasso Jetavanā nikkhamitvā Dakkhiõāgirijanapade cārikaü cari. Ath' eko upāsako Buddha-pamukhaü saüghaü nimantetvā uyyāne nisãdāpetvā yāgukhajjakehi santappetvā "ayyā uyyānacārikaü caritukāmā iminā uyyānapālena saddhiü carantå" 'ti vatvā "ayyānaü phalāphalāni dadeyyāsãti" uyyānapālaü āõāpesi. Bhikkhå caramānā ekaü chiddaņņhānaü disvā "imaü ņhānaü chiddaü aviråëharukkhaü, kin nu kho kāraõan" ti pucchiüsu. Atha nesaü uyyānapālo ācikkhi: "eko kira uyyānapālaputto uparopakesu udakaü āsi¤canto `målappamāõena āsi¤cissāmãti' uppāņetvā målappamāõena udakaü āsi¤ci, tena taü ņhānaü chiddaü jātan" ti. Bhikkhå Satthu santikaü āgantvā tam atthaü ārocesuü. Satthā "na bhikkhave idān' eva pubbe pi so kumārako ārāmadåsako yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Vissasene nāma rajjaü kārente ussave ghuņņhe uyyānapālo "ussavaü kãëissāmãti" uyyānavāsino makkaņe āha: "idaü uyyānaü tumhākaü bahåpakāraü, ahaü sattāhaü ussavaü kãlissāmi, tumhe sattame divase uparopakesu udakaü āsi¤cathā" 'ti āha. Te "sādhå" 'ti sampaņicchiüsu. So tesaü cammaghaņake datvā pakkāmi.
Makkaņā udakaü si¤citvā uparopakesu āsi¤ciüsu. Atha te makkaņajeņņhako āha: "āgametha tāva, udakaü nāma sabbakālaü dullabhaü, taü rakkhitabbaü, uparopake uppāņetvā målappamāõaü ¤atvā dãghamålakesu bahuü rassamålakesu appaü udakaü āsi¤cituü vaņņatãti".


#<[page 346]>#
%<346          III. Tikanipāta.  2. Kosiyavagga.  (27.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Te "sādhå" 'ti vatvā ekacce uparopake uppāņetvā gacchanti ekacce te ropetvā udakaü si¤canti. Tasmiü kāle Bodhisatto Bārāõasiyaü ekassa kulassa putto ahosi. So kenacid eva karaõãyena uyyānaü gantvā te makkaņake tathā karonte disvā "ko tumhe evaü kāretãti" pucchitvā "vānarajeņņhako" ti vutte "jeņņhakassa tāva vo ayaü pa¤¤ā, tumhākaü kãdisã bhavissatãti" tam atthaü pakāsento paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_III,2.8(=268).1: Yo ve sabbasametānaü ahuvā seņņhasammato
                    tassāyaü edisã pa¤¤ā, kim eva itarā pajā ti. || Ja_III:52 ||>@

     Tattha sabbasametānan ti imesaü sabbesam pi samāgatānaü ahuvā ti ahosi, kim eva itarā pajā ti yā itarā etesu lāmikā pajā kãdisā nu kho tassāyaü pa¤¤ā ti.
     Tassa kathaü sutvā vānarā dutiyaü gāthaü āhaüsu:

  @<Ja_III,2.8(=268).2: Evam eva tuvaü brahme ana¤¤āya vinindasi,
                    kathaü hi målaü adisvā rukkhaü ja¤¤ā patiņņhitan ti. || Ja_III:53 ||>@

     Tattha brahme ti ālapanamattaü, ayaü pan' ettha saükhepattho: tvaü bho purisa kāraõākāraõaü ajānitvā evam evaü amhe vinindasi, rukkhaü nāma gambhãrapatiņņhito vā esa na vā ti målena anuppāņetvā kathaü ¤ātuü sakkā, tena mayaü uppāņetvā målappamāõena udakaü āsi¤cāmā 'ti.
     Taü sutvā Bodhisatto tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,2.8(=268).3: Nāhaü tumhe vinindāmi ye c' a¤¤e vānarā vane,
                    Vissaseno va gārayho yass' atthā rukkharopakā ti. || Ja_III:54 ||>@

     Tattha Vissaseno va gārayho ti Bārāõasãrājā{} Vissaseno yev' ettha garahitabbo, yassatthā rukkharopakā ti yass' atthāya tumhādisā rukkharopakā jātā ti


#<[page 347]>#
%<                           9. Sujātajātaka. (269.)                   347>%
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā {vānarajeņņhako} ārāmadåsakakumāro ahosi, paõķitapuriso pana aham evā" 'ti. ârāmadåsakajātakaü.

                      $<9. Sujātajātaka.>$
     Na hi vaõõena sampannā ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Anāthapiõķikassa suõisaü Dhana¤jayaseņņhidhãtaraü Visākhāya kaniņņhabhaginiü Sujātaü ārabbha kathesi. Sā kira mahantena yasena Anāthapiõķikassa gharaü pårayamānā pāvisi, "mahākulassa dhãtā ahan" ti pana mānatthaddhā ahosi kodhanā caõķā pharusā, sassusasurasāmikavattāni na karoti, gehajanaü tajjentã paharantã carati. Ath' ekadivasaü Satthā pa¤cabhikkhusataparivuto Anāthapiõķikassa gehaü gantvā nisãdi. Mahāseņņhi dhammam suõanto Bhagavantaü upanisãdi. Tasmiü khaõe Sujātā dāsakammakarehi saddhiü kalahaü karoti. Satthā dhammakathaü ņhapetvā "kiü saddo eso" ti āha. "Esā bhante kulasuõhā agāravā, n' ev' assā sassusasurasāmikavattaü atthi na dānaü na sãlaü, assaddhā appasannā ahorattaü kalahaü kurumānā vicaratãti". "Tena hi pakkosathā" 'ti. Sā āgantvā vanditvā ekamantaü aņņhāsi. Atha naü Satthā "satt' imā Sujāte purisassa bhariyā, tāsaü tvaü katarā" ti pucchi. "Bhante, nāhaü taü saükhittena kathitassa atthaü jānāmi, vitthārena me kathethā" 'ti. Satthā "tena hi ohitasotā suõāhãti" vatvā imā gāthā abhāsi:
          Paduņņhacittā ahitānukampinã
          a¤¤esu rattā atima¤¤ate patiü
          dhanena kãtassa vadhāya ussukā,
          yā evaråpā purisassa bhariyā
          "vadhakā ca bhariyā" ti ca sā pavuccati.
          Yaü itthiyā vindati sāmiko dhanaü
          sippaü vaõijja¤ ca kasiü adhiņņhaham


#<[page 348]>#
%<348                III. Tikanipāta.  2. Kosiyavagga. (27.)>%
          appam pi tasmā apahātum icchati,
          yā evaråpā purisassa bhariyā
          "corã ca bhariyā" ti ca sā pavuccati.
          Akammakāmā alasā mahagghasā
          pharusā ca caõķã ca duruttavādinã
          upaņņhāyikānaü abhibhuyya vattati,
          yā evaråpā purisassa bhariyā
          "ayyā ca bhariyā" ti ca sā pavuccati.
          Yā sabbadā hoti hitānukampinã
          mātā va puttaü anurakkhate patiü
          tato dhanaü sambhatam assa rakkhati,
          yā evaråpā purisassa bhariyā
          "mātā ca bhariyā" ti ca sā pavuccati.
          Yathāpi jeņņhā bhaginã kaniņņhakā
          sagāravā hoti sakamhi sāmike
          hirãmanā bhattuvasānuvattinã,
          yā evaråpā purisassa bhariyā
          "bhaginã ca bhariyā" ti ca sā pavuccati.
          Yā c' ãdha disvāna patiü pamoditā
          sakhã sakhāraü va cirassa āgataü
          kolãniyā sãlavatã patibbatā,
          yā evaråpā purisassa bhariyā
          "sakhã ca bhariyā" ti ca sā pavuccati.
          Akkuņņhasantā vadhadaõķatajjitā
          aduņņhacittā patino titikkhati
          akkodhanā bhattuvasānuvattinã,
          yā evaråpā purisassa bhariyā
          "dāsã ca bhariyā" ti ca sā pavuccati.


#<[page 349]>#
%<                          9. Sujātajātaka. (269.)                   349>%
     Imā kho Sujāte purisassa satta bhariyā. Tāsu vadhakasamā corisamā ayyasamā ti imā tisso niraye nibbattanti, itarā catasso Nimmānarati-devaloke.
          Yā c' ãdha bhariyā vadhakā ti vuccati
          corãti ayirā ti ca sā pavuccati,
          dussãlaråpā pharusā anādarā
          kāyassa bhedā nirayaü vajanti tā.
          Yā c' ãdha mātā bhaginã sakhã ca
          dāsãti bhariyā ti ca sā pavuccati,
          sãle ņhitattā cirarattasaüvutā
          kāyassa bhedā sugatiü vajanti tā.
     Evaü Satthari imā satta bhariyā dassente yeva Sujātā sotāpattiphale patiņņhahi, tato "tvaü imāsaü sattannaü bhariyānaü katarā" ti vutte "dāsãsamā ahaü bhante" ti vatvā Tathāgataü vanditvā khamāpesi. Iti Satthā Sujātaü gharasuõhaü ekovāden' eva dametvā katabhattakicco Jetavanaü gantvā bhikkhusaüghena vatte dassite gandhakuņiü pāvisi. Dhammasabhāyam pi kho bhikkhå Satthu guõakathaü samuņņhāpesuü: "āvuso ekovāden' eva Satthā Sujātaü gharasuõhaü dametvā sotāpattiphale patiņņhāpesãti". Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave idān' eva pubbe pi mayā Sujātā ekovāden' eva damitā" ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbattitvā vayappatto Takkasilāya sippāni uggaõhitvā pitu accayena rajje patiņņhāya dhammena rajjaü kāresi. Tassa mātā kodhanā ahosi caõķā pharusā akkosikā paribhāsikā. So mātu ovādaü dātukāmo "evaü avatthukaü kathetuü na yuttan" ti tassā anusāsanatthaü ekaü upamaü olokento carati. Ath' ekadivasaü uyyānaü agamāsi, mātāpi puttena saddhiü ¤eva agamāsi.


#<[page 350]>#
%<350                  III. Tikanipāta.  2. Kosiyavagga. (27.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Atha antarāmagge kikã sakuõo viravi. Bodhisattaparisā taü saddaü sutvā kaõõe thaketvā "ambho caõķavāce pharusavāce mā saddam akāsãti" āha. Bodhisatte nāņakaparivute mātarā saddhiü uyyāne vicarante ekasmiü supupphite sālarukkhe nilãnā ekā kokilā madhurena sarena vassi.
Mahājano tassā sare sammatto hutvā a¤jalim paggahetvā "saõhavāce sakhilavāce muduvāce vassa vassā" 'ti gãvaü ukkhipitvā ohitasoto olokento aņņhāsi. Bodhisatto tāni dve kāraõāni disvā "dāni mātaraü sa¤¤āpetuü sakkhissāmãti" cintetvā "amma antarāmagge kikãsaddaü sutvā mahājano `mā saddam akāsi, mā saddam akāsãti' kaõõe pidahi, pharusavācā nāma na kassaci piyā" ti vatvā imā gāthā avoca:

  @<Ja_III,2.9(=269).1: Na hi vaõõena sampannā ma¤jukā piyadassanā
                    kharavācā piyā honti asmiü loke paramhi ca. || Ja_III:55 ||>@

  @<Ja_III,2.9(=269).2: Nanu passas' imaü kāëiü dubbaõõaü tilakāhataü
                    kokilaü saõhabhāõena bahunnaü pāõinaü piyaü. || Ja_III:56 ||>@

  @<Ja_III,2.9(=269).3: Tāsmāsakhilavāc' assa mantabhāõã anuddhato (Dhp. v.363.)
                    atthaü dhamma¤ ca dãpeti madhuraü tassa bhāsitan ti. || Ja_III:57 ||>@

     Tāsaü ayaü attho: amma ime sattā piyaīgusāmādinā sarãravaõõena sampannā kathānigghosassa madhuratāya ma¤jukā abhiråpatāya{} piyadassanā samānā antamaso mātāpitaro pi akkosaparibhāsādivasena pavattāya kharavācāya samannāgatattā kharavācā imasmi¤ ca paramhi ca loke piyā nāma na honti antarāmagge kharavācā kikã viya, saõhabhāõino pana maņņhāya madhurāya vācāya samannāgatā viråpāpi piyā honti, tena taü vadāmi: nanu passasi imaü kāliü dubbaõõasarãravaõõato pi kāëatarehi tilakehi āhatam kokilaü yā evaü dubbaõõā samānāpi saõhabhāõena bahunnaü pāõinam piyā jātā,


#<[page 351]>#
%<                        10. Ulåkajātaka. (270.)                      351>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  iti yasmā kharavāco satto loke mātāpitunnam pi appiyo tasmā bahujanassa piyabhāvaü icchanto poso sakhilavāco saõhamaņņamuduvāco assa pa¤¤āsaükhātāya mantāya {paricchinditvā} kathanato mantabhāõã vinā uddhaccena pamāõayuttass' eva kathanato anuddhato, yo hi evaråpo pāli¤ ca attha¤ ca dãpeti tassa bhāsitaü kāraõasannissitaü katvā paraü na akkosetvā kathitatāya madhuran ti.
     Evaü Bodhisatto imāhi tãhi gāthāhi mātu dhammaü desetvā mātaraü sa¤¤āpesi Sā tato paņņhāya ācārasampannā ahosi. Bodhisatto pi mātaraü ekovāden' eva nibbisevanaü katvā yathākammaü gato.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakam samodhānesi:
"Tadā Bārāõasira¤¤o mātā Sujātā ahosi, rājā pana aham evā" 'ti.
Sujātajātakaü.

                      $<10. Ulåkajātaka.>$
     Sabbehi kira ¤ātãhãti. Idaü Satthā Jetavane viharanto kākolåkakalahaü ārabbha kathesi. Tasmiü hi kāle kākā divā ulåke khādanti, ulåkā suriyagamanato paņņhāya tattha tattha sayitānaü kākānaü sãsāni chinditvā te jãvitakkhayaü pāpenti.
Ath' ekassa bhikkhuno Jetavanapaccante ekasmim pariveõe vasantassa sammajjanakāle rukkhato patitāni sattaņņhanāëimattāni pi bahutarāni pi kākasãsāni chaķķetabbāni honti. So tam atthaü bhikkhånaü ārocesi. Bhikkhå dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü:
"āvuso asukassa kira bhikkhuno vasanaņņhāne divase divase ettakāni nāma kākasãsāni chaķķetabhāni hontãti".


#<[page 352]>#
%<352                  III. Tikanipāta.  2. Kosiyavagga. (27.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchi. Bhikkhå "imāya nāmā" 'ti vatvā "kadā paņņhāya pana bhante kākāna¤ ca ulåkāna¤ ca a¤¤ama¤¤aü veraü uppannan" ti pucchiüsu. Satthā "paņhamakappiyakālato paņņhāyā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte paņhamakappikā sannipatitvā ekaü abhiråpaü sobhaggappattaü āõāsampannaü sabbākāraparipuõõaü purisaü gahetvā rājānaü kariüsu, catuppadāpi sannipatitvā ekaü sãhaü rājānaü kariüsu, mahāsamudde macchā ânandaü nāma macchaü rājānaü akaüsu. Tato sakuõagaõā Himavantapadese ekasmiü piņņhipāsāõe sannipatitvā "manussesu rājā pa¤¤āyati tathā catuppadesu c' eva macchesu ca, amhākaü pan' antare rājā nāma n' atthi, appatissavāso nāma na vaņņati, amhākam pi rājānaü laddhuü vaņņati, ekaü rājaņņhane ņhapetabbayuttakaü jānāthā" ti te tādisaü sakuõaü olokayamānā ekaü ulåkaü rocetvā "ayaü no ruccatãti" āhaüsu. Ath' eko sakuõo sabbesaü ajjhāsayagahanatthaü tikkhattuü sāvesi. Tassa sāventassa dve sāvanā adhivāsetvā tatiyasāvanāya eko kāko uņņhāya "tiņņha tāv', etassa imasmiü rājābhisekakāle evaråpaü mukhaü, kuddhassa kãdisaü bhavissatãti, iminā hi kuddhena olokitā mayaü tattakapāle pakkhittatilā viya tattha tatth' eva bhijjissāma, imaü rājānaü kātuü mayhaü na ruccatãti" imam atthaü pakāsetuü paņhamaü gātham āha:


#<[page 353]>#
%<                         10. Ulåkajātaka. (270.)                    353>%

  @<Ja_III,2.10(=270).1: Sabbehi kira ¤ātãhi kosiyo issaro kato,
                    sace ¤ātãh' anu¤¤āto bhaõeyy' āhaü ekavāciyan ti. || Ja_III:58 ||>@

     Tass' attho: yā esā sāvanā vattati taü sutvā vadāmi: sabbehi kira imehi samāgatehi ¤ātãhi ayaü kosiyo rājā kato sace panāhaü ¤ātãhi anu¤¤āto bhaveyyaü ettha vattabbaü ekavācikaü {ki¤ci} bhaõeyyan ti.
     Atha naü anu¤¤ātattā sakuõā dutiyaü gātham āhaüsu.

  @<Ja_III,2.10(=270).2: Bhaõa samma anu¤¤āto atthaü dhamma¤ ca kevalaü,
                    santi hi daharā pakkhã pa¤¤āvanto jutindharā ti. || Ja_III:59 ||>@

     Tattha bhaõa samma anu¤¤āto ti samma vāyasa tvaü sabbeh' ev' amhehi anu¤¤āto, yaü te bhaõitabbaü taü bhaõa, attham dhamma¤ ca kevalan ti bhaõanto ca kāraõa¤ c' eva paveõiāgata¤ ca vacanaü āmu¤citvā va bhaõa, pa¤¤āvanto jutindharā tipa¤¤āsampannā c' eva ¤āõobhāsadharā ca daharāpi hi atthi yeva.
     So evaü anu¤¤āto tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,2.10(=270).3: Na me ruccati bhaddaü vo ulåkassābhisecanaü,
                    akuddhassa mukhaü passa, kathaü kuddho karissatãti. || Ja_III:60 ||>@

     Tass' attho: bhaddaü tumhākaü hotu, yaü pan' etaü tikkhattuü sāvanavācāya ulåkassa abhisecanaü kayirati etaü mayhaü na ruccati, etassa hi idāni tuņņhacittassa akuddhassa mukhaü passatha, kuddho panāyaü kathaü karissatãti na jānāmi, sabbathāp' etaü mayhaü na ruccatãti.
     So evaü vatvā "mayhaü na ruccati, mayhaü na ruccatãti" viravanto ākāse uppati. Ulåko pi naü uņņhāya anubandhi. Tato paņņhāya te a¤¤ama¤¤aü veraü bandhiüsu.
Sakuõā suvaõõahaüsaü rājānaü katvā pakkamiüsu.


#<[page 354]>#
%<354                  III. Tikanipāta.  3.Ara¤¤avagga. (28.)>%
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: "Tadā rajje abhisittahaüsapotako pana aham eva ahosin" ti. Ulåkajātakaü. Kosiyavaggo dutiyo.

                         3. ARAĨĨAVAGGA.

                      $<1. Udapānadåsakajātaka.>$
     âra¤¤akassa isino ti. Idaü Satthā Isipatane viharanto ekaü udapānadåsakaü sigālaü ārabbha kathesi. Eko kira sigālo bhikkhusaüghassa pānãyaudapānaü uccārapassāvakaraõena dåsetvā pakkāmi. Atha naü ekadivasaü udapānasamãpaü āgataü sāmaõerā leķķåhi paharitvā kilamesuü. So tato paņņhāya taü ņhānaü puna nivattitvāpi na olokesi. Bhikkhå taü pavattiü ¤atvā dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso udapānadåsakasigālo kira sāmaõerehi kilamitakālato paņņhāya puna nivattitvāpi na olokesãti". Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" ti vutte "na bhikkhave idān' eva pubbe p' esa udapānadåsako yevā" 'ti vatvā atãtaü āhāri:
     Atãte Bārāõasiyaü idam eva Isipatanaü ayam eva udapāno ahosi. Tadā Bodhisatto Bārāõasiyaü kulaghare nibbattitvā isipabbajjaü pabbajitvā isigaõaparivuto Isipatane vāsaü kappesi. Tadā eko va sigālo idam eva udapānaü dåsetvā pakkamati. Atha naü ekadivasaü tāpasā parivāretvā ņhitā eken' upāyena gahetvā Bodhisattassa santikaü nayiüsu.
Bodhisatto sigālena sallapanto paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_III,3.1(=271).1: âra¤¤akassa isino cirarattatapassino
                    kicchā kataü udapānaü kathaü samma avāhayãti. || Ja_III:61 ||>@



#<[page 355]>#
%<                    1. Udapānadåsakajātaka. (271.)                   355>%
     Tass' attho: ara¤¤e vasanatāya āra¤¤akassa, esitaguõattā isino, cirarattaü tapaü nissāya vutthattā cirarattatapassino, kicchā kataü kicchena dukkhena nipphāditaü udapānaü, kathaü kimatthāya samma sigāla tvaü avāhayi muttakarãsena ajjhotthari dåsesi, taü vā muttakarãsaü ettha avāhayi pātesãti.
     Taü sutvā sigālo dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,3.1(=271).2: Esa dhammo sigālānaü yaü pãtvā ohadāmase,
                    pitupitāmahaü dhammo, na naü ujjhātum arahasãti. || Ja_III:62 ||>@

     Tattha esa dhammo ti esa sabhāvo, yaü pãtvā ohadāmase ti samma mayaü yattha pānãyaü pivāma tam eva åhadāma pi omuttema pi, esa amhākaü sigālānaü dhammo ti dasseti, pitupitāmahan ti pitunna¤ ca pitāmahāna¤ ca no esa dhammo, na naü ujjhātum arahasãti etaü amhākaü paveõiāgataü dhammaü sabhāvaü tvaü ujjhātuü nārahasi, na yuttaü te ettha kujjhitun ti.
     Ath' assa Bodhisatto tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,.(=271).: Yesaü vo ediso dhammo adhammo pana kãdiso,
                    mā vo dhammaü adhammaü vā addasāma kudācanan ti. || Ja_III:63 ||>@

     Tattha mā vo ti tumhākaü dhammaü vā adhammam vā mā mayaü kadāci addasāmā 'ti.
     Evaü Mahāsatto tassa ovādaü datvā "mā puna āgacchãti" āha. So tato paņņhāya puna nivattitvāpi na olokesi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: "Tadā udapānadåsako ayam eva sigālo ahosi, gaõasatthā pana aham evā" 'ti. Udapānadåsakajātakaü.


#<[page 356]>#
%<356                  III. Tikanipāta.  3. Ara¤¤avagga. (28.)>%

                      $<2. Vyagghajātaka.>$
     Yena mittena saüsaggo 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Kokālikaü ārabbha kathesi. Kokālikavatthuü Terasanipāte Takkāriyajātake āvibhavissati. Kokāliko pana "SāriputtaMoggallāne gahetvā āgamissāmãti" Kokālikaraņņhato Jetavanaü āgantvā Satthāraü vanditvā there upasaükamitvā "āvuso Kokālikaraņņhavāsino manussā tumhe pakkosanti, ettha gacchāmā" 'ti āha.
"Gaccha tvaü āvuso, na mayaü āgacchāmā" 'ti. So therehi paņikkhitto sayam eva agamāsi. Atha bhikkhå dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso Kokāliko Sāriputta-Moggallānehi sahāpi vināpi vattituü na sakkoti, saüyogaü pi na sahati viyogam pi na sahatãti". Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave idān' eva pubbe pi Kokāliko Sāriputta-Mogallānehi n' eva saha na vinā vattituü sakkotãti" vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto a¤¤atarasmiü ara¤¤āyatane rukkhadevatā hutvā nibbatti. Tassa vimānato avidåre a¤¤atarasmiü vanaspatijeņņhake a¤¤ā{} rukkhadevatā vasati. Tasmiü vanasaõķe sãhavyagghā ca vasanti. Tesaü bhayena na koci tattha khettaü karoti na rukkhaü chindati nivattitvā oloketuü samattho pi n' atthi. Te pana sãhavyagghā nānappakāre mige vadhitvā khādanti khāditāvasesaü tatth' eva pahāya gacchanti, tena so vanasaõķo asucikuõapagandho hoti.
Atha itarā rukkhadevatā andhabālā kāraõākāraõaü ajānamānā ekadivasaü Bodhisattaü āha: "samma ete no sãhavyagghe nissāya vanasaõķo asucikuõapagandho jāto, ahaü ete palāpemãti". Bodhisatto "samma ime dve nissāya amhākaü vimānāni rakkhiyyanti,


#<[page 357]>#
%<                          2. Vyagghajātaka. (272.)             357>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  etesu palātesu vimānāni no vinassissanti, sãhavyagghānaü padaü apassamānā manussā sabbaü vanaü chinditvā ekaügaõaü katvā khettāni karissanti, mā te evaü ruccãti" vatvā purimā dve gāthā avoca:

  @<Ja_III,3.2(=272).1: Yena mittena saüsaggā yogakkhemo vihiüsati
                    pubbe v' ajjhābhavan tassa rakkhe akkhãva paõķito. || Ja_III:64 ||>@

  @<Ja_III,3.2(=272).2: Yena mittena saüsaggā yogakkhemo pavaķķhati
                    kareyy' attasamaü vuttiü sabbakiccesu paõķito ti. || Ja_III:65 ||>@

     Tattha yena mittena saüsaggā ti yena pāpamittena saddhiü saüsaggahetu saüsaggakāraõā yena saddhiü dassanasaüsaggo savanasaüsaggo kāyasaüsaggo samullāpasaüsaggo paribhogasaüsaggo ti imassa pa¤cavidhassa saüsaggassa katattā ti attho, yogakkhemo ti kāyacittānaü sukhaü, taü hi dukkhayogato khemattā idha yogakkhemo ti adhippetaü dãpeti, vihiüsatãti parihāyati, pubbevajjhābhavantassa rakkhe akkhãva paõķito ti tassa pāpamittassa ajjhābhavan, tena abhibhavitabbaü attano lābhayasajãvitaü, yathā naü so na ajjhābavati tathā paņhamataram eva attano akkhã viya paõķito puriso rakkheyya, dutiyagāthāya yenā 'ti yena kalyāõamittena saha saüsaggakāraõā, yogakkhemo pavaķķhatãti kāyacittasukhaü vaķķhati, kareyyattasamaü vuttin ti tassa kalyānamittassa sabbakiccesu paõķito puriso yathā attano jãvitavutti¤ ca upabhogaparibhogavutti¤ ca karoti evam etaü sabbaü kareyya adhikam pi kareyya hãnaü pana na kareyyā 'ti.
     Evaü Bodhisattena kāraõe kathite pi sā bāladevatā anupadhāretvā ekadivasaü bheravaü råpārammanaü dassetvā te sãhavyagghe palāpesi. Manussā tesaü padavala¤jaü adisvā "sãhavyagghe a¤¤aü vanasaõķaü gatā" ti ¤atvā vanasaõķassa ekaü passaü chindiüsu. Devatā Bodhisattaü upasaükamitvā


#<[page 358]>#
%<358               III. Tikanipāta.  3. Ara¤¤avagga. (27.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "ahaü samma tava vacanaü akatvā te palāpesiü, idāni tesaü gatabhāvaü ¤atvā manussā vanasaõķaü chindanti, kin nu kho kattabban" ti vatvā "idāni te asukavanasaõķe nāma vasanti, gantvā te ānehãti" vuttā tatth' eva gantvā tesaü purato ņhatvā a¤jalim paggayha tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,3.2(=272).3: Etha vyagghā nivattavho paccametha mahāvanaü,
                    mā vanaü chindi nivyagghaü, vyagghā mā hesu nibbanā ti. || Ja_III:66 ||>@

     Tattha vyagghā ti ubho pi te vyagghanāmen' evālapantã āha, nivattavho ti nivattatha, paccametha mahāvanan ti taü mahāvanaü paccametha, puna upagacchatha, ayam eva vā pāņho, mā vanaü chindi nivyagghan ti amhākaü vanasaõķaü idāni tumhākaü abhāvena nivyagghaü manussā mā chindiüsu, vyagghā mā hesu nibbanā ti tumhādisā vyaggharājāno attano vasanaņņhānā palāyitattā nibbanā vasanaņņhānabhåtena vanena virahitā mā hesuü.
     Te evaü devatāya yāciyamānāpi "gaccha tvaü, na mayaü āgamissāmā" 'ti paņikkhipiüsu yeva. Devatā ekikā va vanasaõķaü paccāga¤chi. Manussāpi katipāhen' eva sabbaü vanaü chinditvā khettāni karitvā kasikammaü kariüsu.
     Satthā imaü desanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: "Tadā apaõķitā devatā Kokāliko ahosi, sãho Sāriputto, vyaggho Moggallāno, paõķitadevatā pana aham evā" 'ti. Vyagghajātakaü.


#<[page 359]>#
%<                          3. Kacchapajātaka. (273.)                  359>%

                      $<3. Kacchapajātaka.>$
     Ko nu uddhitabhatto vā ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Kosalarājassa dvinnaü mahāmattānaü kalahavåpasamanaü ārabbha kathesi. Paccuppannavatthuü Dukanipāte kathitam eva.
     Atãte pana Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Kāsiraņņhe brāhmaõakule nibbattitvā vayappatto Takkasilāyaü sippāni uggaõhitvā kāme pahāya isipabbajjaü pabbajitvā Himavantapadese Gaīgātãre assamapadaü māpetvā abhi¤¤ā ca samāpattiyo ca nibbattetvā jhānakãëaü kãëanto vāsaü kappesi. Imasmiü kira jātake Bodhisatto paramamajjhatto ahosi upekkhāpāramiü påresi. Tassa paõõasāladvāre nisinnassa eko pagabbho dussãlo makkaņo āgantvā kaõõasotesu aīgajātena salākapavesanakammaü karoti. Bodhisatto avāretvā majjhatto hutvā nisãdati yeva.
Ath' ekadivasaü eko kacchapo udakā uttaritvā Gaīgātãre mukhaü vivaritvā ātapaü tapanto niddāyati. Taü disvā so lolavānaro tassa mukhe salākapavesanakammaü akāsi. Ath' assa kacchapo pabujjhitvā aīgajātaü samugge pakkhipanto viya ķasi. Balavavedanā uppajji, vedanā adhivāsetuü asakkonto "ko nu kho maü imamhā dukkhā moceyya, kassa santikaü gacchāmãti" cintetvā "a¤¤o maü imamhā dukkhā mocetuü samattho n' atthi a¤¤atra tāpasā, tassa santikaü mayā gantuü vaņņatãti" kacchapaü dvãhi hatthehi ukkhipitvā Bodhisattassa santikaü agamāsi. Bodhisatto tena dussãlamakkaņena saddhiü davaü karonto paņhamaü gātham āha:


#<[page 360]>#
%<360               III. Tikanipāta.  3. Ara¤¤avagga. (28.)>%

  @<Ja_III,3.3(=273).1: Ko nu uddhitabhatto va pårahattho va brāhmaõo,
                    kahan nu bhikkhaü acari, kaü saddhaü upasaükamãti. || Ja_III:67 ||>@

     Tattha ko nu uddhitabhatto vā ti ko esa vaķķhitabhatto viya, ekaü bhattavaķķhitikaü bhattapårapātiü hatthehi gahetvā viya ko nu esa āgacchatãti attho, pårahattho va brāhmaõo ti kattikamāse vācanakaü labhitvā puõõahattho brāhmaõo viya ca ko nu eso ti vānaraü sandhāya vadati, kahan nu bhikkhaü acarãti bho vānara kasmiü padese ajja tava bhikkhaü acari, kaü saddhaü upasaükamãti kataran nāma pubbe pete uddissa kataü saddhābhattaü kataraü vā saddhaü puggalaü upasaükamitvā te ayaü deyyadhammo laddho ti dãpeti.
     Taü sutvā dussãlamakkaņo dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,3.3(=273).2: Ahaü kapi 'smi dummedho, anāmāsāni āmasiü,
                    tvaü maü mocaya, bhaddan te, mutto gaccheyya pabbatan ti. || Ja_III:68 ||>@

     Tattha aham kapi 'smi dummedho ti bhante aham asmi dummedho capalacitto makkaņo, anāmāsāni āmasin ti anāmāsetabbāni ņhānāni āmasiü, tvaü maü mocaya bhaddam te ti tvaü dayālu anukampako maü imamhā dukkhā mocehi, bhaddan te hotu, mutto gaccheyya pabbatan ti so 'haü tavānubhāvena imamhā vyasanā mutto pabbatam eva gaccheyyaü, na te puna cakkhupathe attānaü dasseyyan ti.
     Bodhisatto tasmiü kāle tena kacchapena saddhiü sallapanto tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,3.3(=273).3: Kacchapā kassapā honti, koõķa¤¤ā honti makkaņā,
                    mu¤ca kassapa koõķa¤¤aü, kataü methunakaü tayā ti. || Ja_III:69 ||>@


#<[page 361]>#
%<                            4. Lolajātaka. (274.)                    361>%
     Tass' attho: kacchapā nāma kassapagottā honti makkaņā koõķa¤¤agottā, kassapakoõķa¤¤āna¤ ca a¤¤ama¤¤aü āvāhavivāhasambandho atthi, tay' idaü lolena dussãlamakkaņena saddhiü tayā ca dussãlen' eva iminā makkaņena saddhiü gottasadisatāsaükhātassa methunadhammassa anucchavikaü dussãlyakammasaükhātam pi methunakaü kataü, tasmā mu¤ca kassapa koõķa¤¤an ti.
     Kacchapo Bodhisattassa vacanaü sutvā kāraõena pasanno vānarassa aīgajātaü mu¤ci. Makkaņo muttamatto Bodhisattaü vanditvā palāto, puna taü ņhānaü nivattitvāpi na olokesi.
Kacchapo pi Bodhisattaü vanditvā yathāņņhānam eva gato.
Bodhisatto pi aparihãnajjhāno Brahmaloka-parāyano va ahosi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhanesi: "Tadā kacchapavānarā dve mahāmattā ahesuü, tāpaso pana aham evā" 'ti. Kacchapajātakaü.

                      $<4. Lolajātaka.>$
     Kāyaü balākā sikhinãti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü lolabhikkhuü ārabbha kathesi. Taü hi dhammasabhaü ānãtaü Satthā "na tvaü bhikkhu idān' eva lolo pubbe pi lolo va lolatāy' eva ca jãvitakkhayaü patto si. taü nissāya porāõakapaõķitāpi attano vasanaņņhānā paribāhirā ahesun" ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bārāõasãseņņhino mahānase bhattakārako pu¤¤atthāya nãëapacchiü ņhapesi. Tadā Bodhisatto pārāpatayoniyaü nibbattitvā tattha vāsaü kappesi. Ath' eko lolakāko mahānasamatthakena gacchanto nānappakāramacchamaüsavikatiü disvā pipāsābhibhåto "kin nu kho nissāya sakkā bhaveyya okāsaü laddhun"


#<[page 362]>#
%<362                  III. Tikanipāta.  3. Ara¤¤avagga. (28.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  ti cintento Bodhisattaü disvā "imaü nissāya sakkā" ti sanniņņhānaü katvā tassa gocarāya ara¤¤agamanakāle piņņhito piņņhito anubandhi. Atha naü Bodhisatto "mayaü kho kāka a¤¤agocarā tvam pi a¤¤agocaro, kin nu kho maü anubandhasãti" āha. "Tumhākaü kiriyā mayhaü ruccati, aham pi tumhehi yeva samānagocaro hutvā tumhe upaņņhātuü icchāmãti". Bodhisatto sampaņicchi. So tena saddhiü gocarabhåmiyaü ekagocaraü caranto viya osakkitvā gomayarāsiü viddhaüsitvā pāõake khāditvā paripuõõakucchi hutvā Bodhisattaü upasaükamitvā "tumhe ettakaü kālaü carath' eva, nanu bhojanena pamāõaü ¤ātuü vaņņatãti, etha nātisāyam eva gacchāmā" 'ti. Bodhisatto taü ādāya vasanaņņhānaü agamāsi. Bhattakārako "amhākaü pārāpato sahāyaü gahetvā āgato" ti kākassa pi ekaü thusapacchiü ņhapesi. Kāko catuhapa¤cāhaü ten' eva nãhārena vasi. Ath' ekadivasaü seņņhino bahuü macchamaüsaü āhariyittha. Kāko taü disvā lobhābhibhåto paccåsakālato paņņhāya nitthananto nipajji. Atha naü punadivase Bodhisatto "ehi samma, gocarāya pakkamissāmā" ti āha. "Tumhe gacchatha, mayhaü ajiõõāsaükā{} atthãti".
"Samma kākānaü ajãrako nāma n' atthi, dãpavaņņimattam eva gahitaü tumhākaü kucchiyaü thokaü tiņņhati, sesaü ajjhohaņamattam eva jãrati, mama vacanaü karohi, mā etaü macchamaüsaü disvā evaü akāsãti".


#<[page 363]>#
%<                            4. Lolajātaka. (274.)                    363>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "Sāmi kiü nām' etaü kathetha, ajiõõāsaükā va mayhan" ti. "Tena hi appamatto hohãti" vatvā ovaditvā Bodhisatto pakkāmi. Bhattakārako pi nānāmacchamaüsavikatiyo sampādetvā sarãrato sedaü apanento mahānasadvāre aņņhāsi. Kāko "ayaü idāni kālo maüsaü khāditun" ti gantvā rasakaroņimatthake nisãdi.
Bhattakārako kilãti saddaü sutvā nivattitvā olokento kākaü disvā pavisitvā taü gahetvā sakalasarãraü lu¤citvā matthake cåëaü ņhapetvā siīgiverajãrakādãni piüsitvā takkena āloëetvā "tvaü amhākaü seņņhino macchamaüsaü ucchiņņhaü karosãti" sakalasarãram assa makkhetvā {khipitvā} nãëapacchiyaü pātesi. Balavavedanā uppajjiüsu. Bodhisatto gocarabhåmito āgantvā taü nitthanantaü disvā davaü karonto paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_III,3.4(=274).1: Kāyaü balākā sikhinã corã laüghãpitāmahā,
                    oraü balāke āgaccha, caõķo me vāyaso sakhā ti. || Ja_III:70 ||>@

     Tattha kāyaü balākā sikhinãti taü kākaü tassa bahalatakkena makkhitasarãrasetavaõõattā matthake ca sikhāya ņhapitattā ti kā esā balākā {sikhinãti} pucchanto ālapati, corãti kulassa ananu¤¤āya kulagharaü kākassa vā aruciyā kākapacchiü paviņņhattā corãti vadati, laüghã pitāmahā ti laüghã vuccati ākāse laüghanato megho balākā ca nāma meghasaddena gabbhaü gaõhantãti meghasaddo balākānaü pitā megho pitāmaho ti tenāha laüghãpitāmahā ti, oraü balāke āgacchā 'ti ambho balāke ito ehi, caõķo me vāyaso sakhā ti mayaü sakhā pacchisāmiko vāyaso caõķo pharuso,


#<[page 364]>#
%<364             III. Tikanipāta.  3. Ara¤¤avagga. (28.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  so āgato taü disvā kaõayasadisena tuõķena koņņetvā jãvitakkhayaü pāpeyya, tasmā yāva so na āgacchati tāva pacchito otaritva ito ehi, sãghaü palāyasså 'ti vadati.
     Taü sutvā kāko dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,3.4(=274).2: Nāhaü balākā sikhinã, ahaü lolo 'smi vāyaso,
                    akatvā vacanaü tuyhaü passa låno 'smi āgato ti. || Ja_III:71 ||>@

     Tattha āgato ti tvaü idāni gocarabhåmito āgato maü lånaü passā 'ti attho.
     Taü sutvā Bodhisatto tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,3.4(=274).3: Puna p' āpajjasã samma, sãlaü hi tava tādisaü,
                    na hi mānusakā bhogā subhu¤jā honti pakkhinā ti. || Ja_III:72 ||>@

     Tattha puna pāpajjasã sammā 'ti vāyasa puna pi tvaü evaråpaü dukkhaü paņilabhissas' eva, n' atthi te ettakena mokkho, kiükāraõā:
sãlaü hi tava pāpakaü yasmā tava ācārasãlaü tādisaü dukkhādhigamass' eva anuråpaü, na hi mānusakā ti manussā nāma mahāpu¤¤ā, tiracchānagatānaü tathāråpaü pu¤¤aü n' atthi, tasmā mānusakā bhogā tiracchānagatena pakkhinā na subhu¤jā ti.
     Eva¤ ca pana vatvā Bodhisatto "na ito dāni paņņhāya mayā ettha vasituü sakkā" ti uppatitvā a¤¤attha agamāsi.
Kāko pi nitthananto tatth' eva kālam akāsi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakam samodhānesi: (Saccapariyosāne lolabhikkhu anāgāmiphale patiņņhahi) "Tadā lolakāko lolabhikkhu ahosi, pārāpato pana aham evā" 'ti.
Lolajātakaü.


#<[page 365]>#
%<                           5. Rucirajātaka. (275.)                   365>%

                      $<5. Rucirajātaka.>$
     Kāyaü balākā rucirā ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü lolabhikkhuü ārabbha kathesi. Dve pi vatthåni purimasadisān' eva. Gāthāpi

  @<Ja_III,3.5(=275).1: Kāyaü balākā rucirā kākānãëasmi acchati,
                    caõķo kāko sakhā mayhaü, tassa c' etaü kulāvakaü. || Ja_III:73 ||>@

  @<Ja_III,3.5(=275).2: Nanu maü samma jānāsi dija sāmākabhojana,
                    akatvā vacanaü tuyhaü passa låno 'smi āgato. || Ja_III:74 ||>@

  @<Ja_III,3.5(=275).3: Puna p' āpajjasã samma, sãlaü hi tava tādisaü,
                    na hi mānusakā bhogā subhu¤jā honti pakkhinā ti. || Ja_III:75 ||>@

Gāthā hi ekantarikā eva.
     Tattha rucirā ti takkamakkhitasarãratāya setavaõõataü sandhāya vadati, rucirā piyadassanā paõķarā ti attho, kākanãëasmin ti kākakulāvake, kākaniķķhasmin ti pi pāņho, dijā 'ti kāko pārāpataü ālapati, sāmākabhojanā 'ti tiõabãjabhojana, sāmākagahaõe h' ettha sabbam pi tiõabãjam gahitaü.
     Idhāpi Bodhisatto "na idāni sakkā ito paņņhāya mayā ettha vasitun" ti uppatitvā a¤¤attha gato.
     Satthā imaü desanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne lolabhikkhu anāgāmiphale patiņņhahi) "Tadā lolabhikkhu kāko ahosi, pārāpato pana aham evā" 'ti.
Rucirajātakaü.

                      $<6. Kurudhammajātaka.>$
     Tava saddha¤ ca sãla¤ cā 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü haüsaghātakabhikkhuü ārabbha kathesi.


#<[page 366]>#
%<366               III. Tikanipāta. 3. Ara¤¤avagga. (28.)>%
Sāvatthivāsino dve sahāyakā bhikkhå pabbajitvā laddhåpasampadā yebhuyyena ekato caranti. Te ekadivasaü Aciravatiü gantvā nahātvā vālikapuline ātapaü tappamānā sāraõãyakathaü kathentā aņņhaüsu. Tasmiü khaõe dve haüsā ākāsena gacchanti. Ath' eko daharabhikkhu sakkharaü gahetvā "etassa haüsapotakassa akkhim pi paharāmãti" āha. Itaro "na sakkhissasãti" āha. "Tiņņhatu, imasmiü passe akkhiü parapasse akkhiü paharissāmãti". "Idaü na sakkhissasi yevā" 'ti. "Tena hi upadhārehãti" tiyaüsaü sakkharaü gahetvā haüsassa pacchābhāge khipi. Haüso sakkharasaddaü sutvā nivattitvā olokesi. Atha naü itaro vaņņasakkharaü gahetvā parapasse akkhimpi paharitvā orimakkinā nikkhāmesi.
Haüso viravanto parivattitvā tesaü pādamåle yeva pati. Tattha tattha ņhitā bhikkhå disvā āgantvā "āvuso Buddhasāsane pabbajitvā ananucchavikaü vo kataü pāõātipātaü karontehãti" vatvā taü ādāya Tathāgatassa dassesuü. Satthā "saccaü kira tayā pāõātipāto kato" ti pucchitvā "saccaü bhante" ti vutte "bhikkhu, kasmā evaråpe niyyānikasāsane pabbajitvā evam akāsi, porāõakapaõķitā anuppanne Buddhe agāramajjhe saükiliņņhabhāvaü vasamānā appamattakesu pi ņhānesu kukkuccaü kariüsu, tvaü pana evaråpe sāsane pabbajitvā kukkuccamattam pi na akāsi, nanu nāma bhikkhunā kāyavācācittehi sa¤¤atena bhavitabban" ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Kururaņņhe Indapattanagare Dhana¤jaye rajjaü kārente Bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchismiü paņisandhiü gahetvā anupubbena vi¤¤åtaü patto Takkasilāyaü sippāni uggahetvā pitarā oparajje patiņņhāpito aparabhāge pitu accayena rajjaü patvā dasarājadhamme akopento Kurudhamme vattittha.


#<[page 367]>#
%<                         6. Kurudhammājātaka. (276.)                 367>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Kurudhammo nāma pa¤casãlāni, tāni Bodhisatto parisuddhāni katvā rakkhi, yathā ca Bodhisatto evam assa mātā aggamahesã kaniņņhabhātā uparājā porohito brāhmaõo rajjugāhako amacco sārathi seņņhã doõamāpako mahāmatto dovāriko nagarasobhaõā vaõõadāsãti evam ete.
          Rājā mātā mahesã ca uparājā porohito
          rajjuko sārathi seņņhã doõo dovāriko tathā
          gaõikā te ekādasa Kurudhamme patiņņhitā ti.
     Iti ime sabbe pi parisuddhāni katvā pa¤casãlāni rakkhiüsu. Rājā catåsu nagaradvāresu nagaramajjhe nivesanadvāre cha dānasālā kāretvā devasikaü chasatasahassadhanaü vissajjento sakala-Jambudãpaü unnaīgalaü katvā dānaü adāsi. Tassa pana dānajjhāsayatā dānābhirati sakala-Jambudãpaü ajjhotthari. Tasmiü kāle Kāliīgaraņņhe Dantapuranagare Kāliīgarājā rajjaü kāreti. Tassa raņņhe devo na vassi, tasmiü avassante sakalaraņņhe chātakaü jātaü, āhāravipattiya¤ ca manussānaü rogo udapādãti dubbuņņhibhayaü chātakabhayaü rogabhayan ti tãõi bhayāni uppajjiüsu.
Manussā niggahaõā dārake hatthesu gahetvā tattha tattha vicaranti. Sakalaraņņhavāsino ekato hutvā Dantapuraü gantvā rājadvāre ukkuņņhiü akaüsu. Rājā vātapānaü nissāya ņhito saddaü sutvā "kiükāraõā ete viravantãti" pucchi. "Mahārāja sakalaraņņhe tãõi bhayāni uppannāni:


#<[page 368]>#
%<368                III. Tikanipāta.  3. Ara¤¤avagga. (28.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  devo na vassati, sassāni vipannāni, chātakaü jātaü, manussā dubbhojanā rogābhibhåtā niggahaõā putte hatthesu gahetvā vicaranti, devaü vassāpehi mahārājā" 'ti. "Poraõakarājāno deve avassante kiü karontãti". "Porāõakarājāno mahārāja deve avassante dānaü datvā uposathaü adhiņņhāya samādinnasãlā sirigabbhaü. pavisitvā dabbasanthare sattāhaü nipajjanti, tadā devo vassatãti". Rājā "sādhå" 'ti sampaņicchitvā tathā akāsi. Evaü sante pi devo na vassi. Rājā amacce pucchi: "ahaü mayā kattabbakiccaü akāsiü, devo na vassati, kin ti karomā" 'ti.
"Mahārāja, Indapattanagare Dhana¤jayassa Koravyara¤¤o A¤janavasabho nāma maīgalahatthã, taü ānessāma, evaü sante devo vassatãti". "So rājā balavāhanasampanno duppasaho, katham assa hatthiü ānessāmā" 'ti. "Mahārāja, tena saddhim yuddhakiccaü n' atthi, dānajjhāsayo rājā dānābhirato yācito samāno alaükatasãsam pi chinditvā pasādasampannāni akkhãni uppāņetvā sakalarajjam pi niyyādetvā dadeyya, hatthimhi vattabbam eva n' atthi, avassaü yācito dassatãti".
"Ke pana naü yācituü samatthā" 'ti. "Brāhmaõā mahārājā" 'ti. Rājā brāhmaõagāmato aņņha brāhmaõe pakkosāpetvā sakkārasammānaü katvā hatthiü yācanatthāya pesesi.
Te paribbayaü ādāya addhikavesaü gahetvā sabbattha ekarattivāsena turitagamanaü gantvā katipāhaü nagaradvāre dānasālāyaü bhu¤jitvā sarãraü santappetvā "kadā rājā dānaggaü āgacchissatãti" pucchiüsu. Manussā "pakkhassa tayo divase cātuddase pannarase aņņhamiya¤ ca āgacchati,


#<[page 369]>#
%<                         6. Kurudhammajātaka. (276.)                 369>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  sve pana puõõamā, tasmā sve pi āgacchissatãti" vadiüsu. Brāhmaõā punadivase pāto va gantvā pācãnadvāre aņņhaüsu. Bodhisatto pi pāto va nahātānulitto sabbālaükārapatimaõķito alaükaükatavaravāraõakkhandhagato mahantena parivārena pācãnadvāre dānasālaü gantvā otaritvā sattaņņhajanānaü sahatthā bhattaü datvā "iminā va nãhārena dethā" 'ti vatvā hatthiü abhiråhitvā dakkhiõadvāraü agamāsi. Brāhmaõā pācãnadvāre ārakkhassa balavatāya okāsaü alabhitvā dakkhiõadvāram eva gantvā rājānaü āgacchantaü olokayamānā dvārato nātidåre unnataņņhāne sampattaü rājānaü hatthe ukkhipitvā jayāpesuü. Rājā vajiraükusena vāraõaü nivattetvā tesaü santikaü gantvā "bho brāhmaõā, kiü icchathā" 'ti pucchi. Brāhmaõā Bodhisattassa guõaü vaõõentā paņhamaü gātham āhaüsu:

  @<Ja_III,3.6(=276).1: Tava saddha¤ ca sãla¤ ca viditvāna janādhipa (Dhp. p.417.)
                    vaõõaü a¤janavaõõeõa Kāliīgasmiü nimimhase ti. || Ja_III:76 ||>@

     Tattha saddhan ti kammaphalānaü saddahanavasena okappanakasaddhaü, sãlan ti saüvarasãlaü avãtikkamasãlaü, vaõõan ti tadā tasmiü dese suvaõõaü vuccati. desanāsãsam eva c' etaü, iminā pana padena sabbam pi suvaõõahira¤¤ādidhanadha¤¤aü saügahãtaü, a¤janavaõõenā 'ti a¤janapu¤jasamānavaõõena iminā tava nāgena, Kāliīgasmin ti Kāliīgara¤¤o santike, nimimhase ti vinimayavasena gaõhimha paribhogavasena vā udare pakkhipimhā ti attho, se ti nipātamattaü, idaü vuttaü hoti: mayaü hi janādhipa tava saddha¤ ca sãla¤ ca viditvā addhā no evaü saddhāsãlasampanno rājā yācito a¤janavaõõaü nāgaü dassatãti iminā attano santakena viya a¤janavaõõena Kāliīgara¤¤o santike nāgaü te āharissāmā 'ti vatvā bahuü dhanadha¤¤aü nimimhase parivattayimha c' eva udare ca pakkhipimha,


#<[page 370]>#
%<370                 III. Tikanipāta.  3. Ara¤¤avagga. (28.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  evaü tassa mayaü dhārayamānā idhāgatā, tattha kattabbaü devo jānātå 'ti, aparo nayo: tava saddhāsãlaguõasaükhātaü vaõõaü, uëāraguõo rājā jãvitam pi yācito dadeyya pag eva tiracchānagataü nāgan ti, evaü Kāliīgassa santike iminā a¤janavaõõaü nāgaü dha¤¤ena nimimhase nimimha tulayimhā, ten' amhā idhāgatā ti.
     Taü vatvā Bodhisatto "sace vo brāhmaõā imaü nāgaü parivattetvā dhanaü khāditaü mā cintayittha, yathālaükatam eva vo nāgaü dassāmãti" samassāsetvā itarā dve gāthā avoca:

  @<Ja_III,3.6(=276).2: Annabhaccā c' abhaccā ca yo dha uddissa gacchati
                    sabbe te appaņikkhippā, pubbācariyavaco idaü. || Ja_III:77 ||>@

  @<Ja_III,3.6(=276).3: Dadāmi vo brāhmaõā nāgam etaü
                    rājārahaü rājabhoggaü yasassinaü
                    alaükataü hemajālābhichannaü
                    sasārathiü, gacchatha yenakāman ti. || Ja_III:78 ||>@

     Tattha annabhaccā cabhaccā cā 'ti purisaü upanissāya jãvamānā yāgubhattādinā annena bharitabbā ti annabhaccā ca, itare tathā abharitabbattā abhaccā, sandhivasena pan' ettha akāralopo veditabbo, ettāvatā attānaü upanissāya ca anupanissāya ca jãvamānavasena sabbe pi sattā dve koņņhāse katvā dassitā honti, yo dha uddissa gacchatãti tesu sattesu idha jãvaloke yo satto yaü purisaü kāyacid eva paccāsiüsanāya uddissa gacchati, sabbe te appaņikkhippā ti tathā uddissa gacchantā sace pi bahå honti tathāpi tena purisena sabbe te appaņikkhippā, apetha na vo dassāmãti evaü na paņikkhipitabbā ti attho, pubbācariyavaco idan ti pubbācariyā vuccanti mātāpitaro, idaü tesaü vacanaü, evam ahaü mātāpitåhi sikkhāpito ti dãpeti, dadāmi vo ti yasmā idaü amhākaü pubbācariyavaco tasmā ahaü brāhmaõā tumhākaü imaü nāgaü dadāmi,


#<[page 371]>#
%<                         6. Kurudhammajātaka. (276.)                 371>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  rājārahan ti ra¤¤o anucchavikaü, rājabhoggan ti rājaparibhogaü, yasassinan ti parivārasampannaü, taü kira nissāya hatthigopakā hatthivejjādãni pa¤cakulasatāni jãvanti, tehi saddhiü ¤eva vo dadāmãti attho, alaükatan ti nānāvidhena hatthialaükārena alaükataü, hemajālābhichannan ti suvaõõajālena abhicchannaü, sasārathin ti yo pan' assa sārathi hatthidamako ācariyo tena saddhiü ¤eva dadāmi, tasmā sasārathã hutvā tumhe saparivāraü imaü nāgam gahetvā yenakāmaü gacchathā 'ti.
     Evaü hatthikkhandhagato va Mahāsatto vācāya datvā puna hatthikkhandhā oruyha "sace analaükataņņhānaü atthi alaükaritvā dassāmãti" tikkhattuü padakkhiõaü karonto upaparikkhitvā nālaükataņņhānaü adisvā tassa soõķaü brāhmaõānaü hatthesu ņhapetvā suvaõõabhiükārena pupphagandhavāsitaü udakaü pātetvā adāsi. Brāhmaõā saparivāraü nāgaü sampaņicchitvā hatthipiņņhe nisinnā Dantapuranagaraü gantvā hatthiü ra¤¤o adaüsu. Hatthimhi āgate pi devo na vassati eva. Rājā "kin nu kho kāraõan" ti uttariü pucchanto "Dhana¤jayakorabyarājā Kurudhammaü rakkhati, ten' assa raņņhe anvaddhamāsaü anudasāhaü devo vassati, ra¤¤o guõānubhāvo c' esa, imassa pana tiracchānagatassa guõā hontāpi kittakā bhaveyyun" ti sutvā "tena hi yathālaükatam eva saparivāraü hatthiü paņinetvā ra¤¤o datvā yaü so Kurudhammaü rakkhati taü suvaõõapatte likhitvā ānethā" ti brāhmaõe ca amacce ca pesesi. Te gantvā ra¤¤o hatthiü niyyādetvā "deva imasmiü hatthimhi gate pi amhākaü raņņhe devo na vassati,


#<[page 372]>#
%<372                  III. Tikanipāta.  2. Ara¤¤avagga. (28.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  tumhe kira Kurudhammaü nāma rakkhatha, amhākam pi rājā taü rakkhitukāmo `imasmiü suvaõõapaņņe likhitvā ānethā' 'ti pesesi, detha no Kurudhamman" ti. "Tātā, sacc' āhaü etaü Kurudhammaü rakkhiü, idāni pana me tattha kukkuccaü atthi, na me so Kurudhammo cittaü ārādheti, tasmā tumhākaü dātuü na sakkā" ti. Kasmā pana taü rājānaü sãlaü na ārādhetãti. Tadā kira rājånaü tatiye tatiye saüvacchare kattikamāse kattikachaõo nāma hoti, taü chaõaü kãëantā rājāno sabbālaükārapatimaõķitā devavesaü gahetvā Cittarājassa nāma yakkhassa santike ņhatvā catuddisā pupphapatimaõķite cittasare khipanti. Ayam pi rājā taü chaõaü kãëanto ekissā taëākapāliyā Cittarājassa santike ņhatvā catuddisā cittasare khipi.
Tesu sesadisā gate tayo sare disvā udakapiņņhe khittaü saraü na addasaüsu. Ra¤¤o "kacci nu kho mayā khitto saro macchasarãre patito" ti kukkuccaü ahosi pāõātipātakammena sãlabhedaü ārabbha, tasmā sãlaü nārādheti. So evam āha: "tātā, mayhaü Kurudhamme kukkuccaü atthi, mātā pana me surakkhitaü rakkhati, tassā santike gaõhathā" 'ti.
"Mahārāja, tumhākaü `pāõaü vadhissāmãti' cetanā n' atthi, cittaü vinā pāõātipāto nāma na hoti, detha no attanā rakkhitaü Kurudhamman" ti. "Tena hi likhathā" 'ti suvaõõapaņņe likhāpesi: "pāõo na hantabbo, adinnaü nādātabbaü,


#<[page 373]>#
%<                         6. Kurudhammajātaka. (276.)                 373>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  kāmesu micchā na caritabbaü, musā na bhaõitabbaü, majjaü na pātabban" ti, likhāpetvā ca pana "evaü sante pi maü na ārādheti, mātu me santike gaõhathā" ti āha. Dåtā rājānaü vanditvā tassā santikaü gantvā "devi, tumhe kira Kurudhammaü rakkhatha, taü no dethā" 'ti vadiüsu. "Tātā, sacc' āhaü Kurudhammaü rakkhāmi, idāni pana me tattha kukkuccaü uppannam, na me so dhammo ārādheti, tena vo dātuü na sakkā" ti. Tassā kira dve puttā, jeņņho rājā kaniņņho uparājā. Ath' eko rājā Bodhisattassa satasahassagghanikaü candanasāraü sahassagghanikaü ka¤canamālaü pesesi. So "mātaraü påjessāmãti" taü sabbaü mātu pesesi. Sā cintesi: "ahaü n' eva candanaü vilimpāmi na mālaü dhāremi, suõisānaü dassāmãti".
Ath' assā etad ahosi: "jeņņhasuõisā me issarā aggamahesiņņhāne ņhitā, tassā suvaõõamālaü dassāmi, kaniņņhasuõisā pana duggatā, tassā candanasāraü dassāmãti" sā ra¤¤o deviyā suvaõõamālaü datvā uparājabhariyāya candanasāraü adāsi, datvā ca pan' assā "ahaü Kurudhammaü rakkhāmi, etāsaü duggatāduggatabhāvo mayhaü appamāõaü, jeņņhāpacāyikakammam eva pana kātuü mayhaü anuråpaü, kacci nu kho tassa akatattā sãlaü bhinnan" ti kukkuccaü ahosi, tasmā evam āha. Atha naü dåtā "attano santakaü nāma yathāruciyā diyyati, tumhe ettakena pi kukkuccaü kurumānā kiü a¤¤aü pāpakaü karissatha, sãlaü nāma evaråpena na bhijjati,


#<[page 374]>#
%<374                  III. Tikanipāta.  3. Ara¤¤avagga. (28.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  detha no Kurudhamman" ti vatvā tassāpi santike gahetvā suvaõõapaņņe likhiüsu. "Tātā, evaü sante pi n' eva maü ārādheti, suõisā pana me suņņhu rakkhati, tassā santike gaõhathā" 'ti vuttā ca pana aggamahesiü upasaükamitvā purimanayen' eva Kurudhammaü yāciüsu. Sāpi purimanayen' eva vatvā "idāni maü sãlaü nārādheti, tena vo dātuü na sakkā" ti āha. Sā kira ekadivasaü sãhapa¤jare ņhitā ra¤¤o nagaram padakkhiõaü karontassa pacchato hatthipiņņhe nisinnaü uparājānaü disvā lobhaü uppādetvā "sac' āhaü iminā saddhiü santhavaü kareyyaü bhātu accayena rajje patiņņhito maü esa gaõheyyā" 'ti cintesi. Ath' assā "ahaü Kurudhammaü rakkhamānā sassāmikā hutvā kilesavasena a¤¤aü purisaü olokesiü, sãlena me bhinnena bhavitabban" ti kukkuccaü ahosi, tasmā evam āha. Atha naü dåtā "aticāro nāma ayye cittuppādamattena na hoti, tumhe ettakena pi kukkuccaü kurumānā vãtikkamaü kiü karissatha, na ettakena sãlaü bhijjati, detha no Kurudhammaü" ti vatvā tassāpi santike gahetvā suvaõõapaņņe likhiüsu.
"Tātā, evaü sante pi n' eva maü ārādheti, uparājā pana suņņhu rakkhati, tassa santike gaõhathā" 'ti vuttā ca pana uparājānaü upasaükamitvā purimanayen' eva Kurudhammaü yāciüsu. So pana sāyaü rājåpaņņhānaü gacchanto rathen' eva rājaīgaõaü patvā sace ra¤¤o santike bhu¤jitvā tatth' eva sayitukāmo hoti rasmiyo ca patoda¤ ca antodhure chaķķeti, tāya sa¤¤āya jano pakkamitvā punadivase pāto va gantvā tassa nikkhamanaü olokento va tiņņhati, sārathi pi rathaü gopayitvā punadivase pāto va rathaü ādāya rājadvāre tiņņhati,


#<[page 375]>#
%<                         6. Kurudhammajātaka. (276.)                 375>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  sace taü khaõaü ¤eva niggantukāmo hoti rasmiyo ca patoda¤ ca antorathe yeva ņhapetvā rājåpaņņhānaü gacchati, jano tāya sa¤¤āya "idān' eva nikkhamissatãti" rājadvāre yeva tiņņhati. So ekadivasaü evaü katvā rājanivesanaü pāvisi, paviņņhamattass' eva c' assa devo pāvassi, rājā "devo vassatãti" tassa niggantuü na adāsi, so tatth' eva bhu¤jitvā sayi, mahājano "idani nikkhamissatãti" sabbaü rattiü temento aņņhāsi, uparājā dutiyadivase nikkhamitvā temetvā ņhitaü mahājanaü disvā "ahaü Kurudhammaü rakkhanto ettakaü janaü kilamesiü, sãlena me bhinnena bhavitabban" ti kukkuccaü ahosi, tena tesaü dåtānaü "sacc' āhaü Kurudhammaü rakkhāmi, idāni pana me kukkuccaü atthi, tena vo na sakkā dātun" ti vatvā tam atthaü ārocesi. Ath naü dåtā "tumhākaü deva `ete kilamantå' 'ti cittaü n' atthi, acetanakaü kammaü na hoti, ettakena pi kukkuccaü karontānam kathaü tumhākaü vãtikkamo bhavissatãti" vatvā tassa pi santike sãlaü gahetvā suvaõõapaņņe likhiüsu. "Evaü sante pi n' eva maü ārādheti, purohito pana suņņhu rakkhati, tassa santike gaõhathā" 'ti āha, vuttā ca pana purohitaü upasaükamitvā yāciüsu. So pi ekadivasaü rājåpaņņhānaü gacchanto ekena ra¤¤ā tassa ra¤¤o pesitaü taruõaravivaõõaü rathaü antarāmagge disvā "kassāyaü ratho" ti pucchitvā "ra¤¤o ābhato" ti sutvā "ahaü mahallako, sace me rājā imaü rathaü dadeyya sukhaü imaü āruyha vicareyyan" ti cintetvā rājåpaņņhānaü gato tassa jayāpetvā ņhitakāle ra¤¤o rathaü dassesuü.


#<[page 376]>#
%<376                  III. Tikanipāta.  3. Ara¤¤avagga. (28.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Rājā disvā "ativiya sundaro ayam ratho, ācariyassa taü dethā" 'ti āha. Purohito na icchati, punappuna vuccamāno pi na icchi yeva, kiükāraõā: evaü kir' assa ahosi: "ahaü Kurudhammaü rakkhanto va parasantake lobhaü akāsiü, bhinnena me sãlena bhavitabban" ti so etam atthaü ācikkhitvā "tātā, Kurudhamme me kukkuccaü atthi, na maü so dhammo ārādheti, tasmā na sakkā dātun" ti āha. Atha naü dåtā "na ayyo lobhuppādamattena sãlaü bhijjati, tumhe ettakena pi kukkuccaü karontā kiü vãtikkamaü karissathā" 'ti vatvā tassāpi santike sãlaü gahetvā suvaõõapaņņe likhiüsu. "Evaü sante pi n' eva maü ārādheti, rajjugāhakāmacco pana suņņhu rakkhati, tassa santike gaõhathā" 'ti vuttā ca pana tam pi upasaükamitvā yāciüsu.
So pi ekadivasaü janapade khettaü minanto rajjuü daõķake bandhitvā ekaü koņiü khettasāmikena gāhāpetvā ekaü attanā aggahesi, tena gahitarajjukoņiyā baddhadaõķako ekassa kakkaņakassa bilamajjhaü pāpuõi. So cintesi: "sace daõķakaü bile otāressāmi antobile kakkaņako nassissati, sace pana purato karissāmi ra¤¤o santakaü nassissati, sace orato karissāmi kuņumbassa santakaü nassissati, kin nu kho kātabban" ti. Ath' assa etad ahosi: "bile kakkaņakena bhavitabban ti, sace bhaveyya pa¤¤āyeyya, etth' eva naü otāressāmãti" bile daõķakaü otāresi. Kakkaņako kirãti saddam akāsi. Ath' assa etad ahosi: "daõķako kakkaņapiņņhe otiõõo bhavissati, kakkaņako mato bhavissati, aha¤ ca Kurudhammaü rakkhāmi, tena me bhinnena bhavitabban"


#<[page 377]>#
%<                         6. Kurudhammajātaka. (276.)                 377>%
ti so etam atthaü ācikkhitvā "iminā me kāraõena Kurudhamme kukkuccaü atthi, tena vo na sakkā dātun" ti āha.
Atha naü dåtā "tumhākaü `kakkaņako maratå' 'ti cittaü n' atthi, acetanakaü kammaü na hoti, tumhe ettakena pi kukkuccaü karontā kiü vãtikkamaü karissathā" 'ti vatvā tassa pi santike sãlaü gahetvā suvaõõapaņņe likhiüsu. "Evaü sante pi n' eva maü ārādheti, sārathi pana suņņhu rakkhati, tassa santike pi gaõhathā" 'ti vuttā ca pana tam pi upasaükamitvā yāciüsu. So ekadivasaü rājānaü rathena uyyānaü nesi. Rājā tattha divā kãëitvā sāyaü nikkhamitvā rathaü abhiråhi, tassa nagaraü asampattass' eva suriyatthagamanavelāya megho uņņhahi. Sārathi ra¤¤o temanabhāyena sindhavānaü patodasa¤¤aü adāsi, sindhavā javena pakkhandiüsu, tato paņņhāya ca pana te uyyānaü gacchantāpi tato āgacchantāpi taü ņhānaü patvā javena gacchanti, kiükāraõā: tesaü kira etad ahosi: "imasmiü ņhāne parissayena bhavitabbaü, tena no sārathi tadā patodasa¤¤aü adāsãti". Sārathissāpi etad ahosi: "ra¤¤o temane vā atemane vā mayhaü doso n' atthi, ahaü pana aņņhāne susikkhitasindhavānaü patodasa¤¤aü adāsiü, tena me idāni aparāparaü javantā kilamanti, aha¤ ca Kurudhammaü rakkhāmi, tena me bhinnena bhavitabban" ti so etam atthaü ācikkhitvā "iminā kāraõena Kurudhamme kukkuccaü atthi, tena vo na sakkā dātun" ti āha. Atha naü dåta "tumhākaü `sindhavā kilamantå' 'ti cittaü n' atthi, acetanakaü kammaü nāma na hoti, ettakena pi ca tumhe kukkuccaü karontā kiü vãtikkamaü karissathā" 'ti vatvā tassa santike sãlaü gahetvā suvaõõapaņņe likhiüsu.


#<[page 378]>#
%<378                  III. Tikanipāta.  3. Ara¤¤avagga. (28.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "Evaü sante pi n' eva maü ārādheti, seņņhi pana suņņhu rakkhati, tassa pana santike gaõhathā" 'ti, vuttā ca pana tam pi upasaükamitvā yāciüsu. So pi ekadivasaü gabbhato nikkhantasālisãsaü attano sālikhettaü gantvā paccavekkhitvā nivattamāno "vãhimālaü bandhāpessāmãti" ekaü sãsamuņņhiü gāhāpetvā thånāya bandhāpesi. Ath' assa etad ahosi: "imamhā kedārā mayā ra¤¤o bhāgo dātabbo, adinnabhāgato yeva ca me kedārato sālisãsamuņņhi gāhāpito, aha¤ ca Kurudhamme rakkhāmi, tena me bhinnena bhavitabban" ti so etam atthaü ācikkhitvā "iminā me kāraõena Kurudhamme kukkuccaü atthi, tena vo na sakkā dātun" ti āha. Atha naü dåtā "tumhākaü theyyacittaü n' atthi, tena vinā adinnādānaü nāma pa¤¤āpetuü na sakkā, ettakena pi ca kukkuccaü karontā tumhe a¤¤asantakaü nāma kiü gaõhissathā" 'ti vatvā tassāpi santike sãlaü gahetvā suvaõõapaņņe likhiüsu. "Evaü sante pi n' eva maü ārādheti, doõamāpako pana mahāmatto suņņhu rakkhati, tassa santike gaõhathā" 'ti vuttā ca pana tam pi upasaükamitvā yāciüsu.
So kira ekadivasaü koņņhāgāradvāre nisãditvā rājabhāge vãhiü mināpento amitavãhirāsito vãhiü gahetvā lakkhaü ņhapesi.
Tasmiü khaõe devo pāvassi. Mahāmatto lakkhāni gaõetvā "mitavãhã ettakā nāma hontãti" vatvā lakkhavãhiü saükaķķhitvā mitarāsimhi pakkhipitvā vegena gantvā dvārakoņņhake ņhatvā cintesi: "kin nu kho mayā lakkhavãhã mitarāsimhi khittā udāhu amitarāsimhãti". Ath' assa etad ahosi: "sace me mitavãhirāsimhi khittā akāraõen' eva ra¤¤o santakaü vaķķhitaü gahapatikānaü santakaü nāsitaü,


#<[page 379]>#
%<                      6. Kurudhammajātaka. (276.)                  379>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  aha¤ ca Kurudhammaü rakkhāmi, tena me bhinnena bhavitabban" ti so etam atthaü ācikkhitvā "iminā me kāraõena Kurudhamme kukkuccaü atthi, tena vo na sakkā datun" ti āha. Atha naü dåtā "tumhākaü theyyacittaü n' atthi, tena vinā adinnādānaü nāma pa¤¤āpetuü na sakkā, ettake pi ca kukkuccāyantā kiü tumhe parasantakaü gaõhathā" 'ti vatvā tassāpi santike sãlaü gahetvā suvaõõapaņņe likhiüsu. "Evaü sante pi n' eva maü ārādheti, dovāriko pana suņņhu rakkhati, tassa santike gaõhathā" 'ti vuttā ca pana tam pi upasaükamitvā yāciüsu.
So pi ekadivasaü nagaradvāraü pidhānavelāya tikkhattuü saddam anussāvesi. Ath' eko daliddo manusso attano kaniņņhabhaginiyā saddhiü dārupaõõatthāya ara¤¤aü gantvā nivattanto tassa saddaü sutvā bhaginiü ādāya vegena sampāpuõi. Atha naü dovāriko "tvaü nagare ra¤¤o atthibhāvaü na jānāsi,`sakālass' eva imassa nagarassa dvāraü pidhãyatãti' na jānāsi, attano mātugamaü gahetvā ara¤¤e ratikãëaü kãëanto vicarasãti" āha. Ath' assa itarena "na me sāmi bhariyā bhaginã me esā" ti vutte etad ahosi "akāraõaü vata me kataü bhaginiü bhariyā ti vadantena, aha¤ ca Kurudhammaü rakkhāmi, tena me bhinnena bhavitabban" ti so etam atthaü ārocetvā "iminā me kāraõena Kurudhamme kukkuccaü atthi, tena vo na sakkā dātun" ti āha. Atha naü dåtā "tumhehi tathāsa¤¤āya kathitaü,


#<[page 380]>#
%<380                  III. Tikanipata.  1. Ara¤¤avagga. (28.)>%
ettha vo sãlabhedo n' atthi, ettake pi ca tumhe kukkuccāyantā Kurudhamme sampajānamusāvādaü nāma kiü karissathā" 'ti vatvā tassa pi santike sãlāni gahetvā suvaõõapaņņe likhiüsu.
"Evaü sante pi n' eva maü ārādheti, vaõõadāsã pana suņņhu rakkhati, tassā santike gaõhathā" 'ti vuttā ca pana tam pi upasaükamitvā yāciüsu. Sāpi purimanayen' eva paņikkhipi, kiükāraõā: Sakko kira devānam indo "tassā sãlaü vãmaüsissāmãti" māõavakavaõõena āgantvā "ahaü āgamissāmãti" sahassaü datvā devalokam eva gantvā tãni saüvaccharāni nāgacchi, sā attano sãlabhedabhayena tãõi saüvaccharāni a¤¤assa purisassa hatthato tambålamattam pi na gaõhi, sā anukkamena duggatā hutvā cintesi: "mayhaü sahassaü datvā gatapurisassa tãõi saüvaccharāni nāgacchantassa duggat' amhi jātā, jãvitapavattiü ghaņetuü na sakkomi, ito dāni paņņhāya mayā vinicchayamahāmattānaü ārocetvā paribbayaü gahetuü vaņņatãti" sā vinicchayaü gantvā "sāmi, paribbayaü datvā gatapurisassa me tãõi saüvaccharāni, matabhāvam pi 'ssa na jānāmi, jãvitaü ghaņetuü na sakkomi, kiü karomi sāmãti" āha.
"Tãõi saüvaccharāni anāgacchante kiü karissasi, ito paņņhāya paribbayaü gaõhā" 'ti. Tassā laddhavinicchayāya vinicchayato nikkhamamānāya eva eko puriso sahassabhaõķikaü upanāmesi, tassa gahaõatthāya hatthānaü pasāraõakāle Sakko attānaü dassesi, sā disvā va "mayhaü saüvaccharattayamatthake sahassadāyako puriso āgato, n' atthi me tava kahāpaõehi attho" ti hatthaü sammi¤jesi, Sakko attano sarãra¤ ¤eva abhinimminitvā taruõasuriyo viya jalanto ākāse aņņhāsi, sakalanagaraü sannipati, Sakko mahājanamajjhe


#<[page 381]>#
%<                         6. Kurudhammajātaka (276.)                  381>%
"ahaü etissā vãmaüsanavasena saüvaccharattayamatthake sahassaü adāsiü, sãlaü rakkhantā nāma evaråpā hutvā rakkhathā" 'ti ovādaü datvā tassā nivesanaü sattahi ratanehi påretvā "ito paņņhāya appamattā hohãti" taü anusāsitvā devalokam eva agamāsi, iminā kāraõena sā "ahaü gahitabhatiü ajãrāpetvā va a¤¤ena diyyamānāya bhatiyā hatthaü pasāresiü, iminā kāraõena mama sãlaü na ārādheti, tena vo dātuü na sakkā" ti paņikkhipi. Atha naü dåtā "hatthapasāraõamattena sãlabhedo n' atthi, sãlaü nāma etaü paramā pārisuddhi hotãti" vatvā tassāpi santike sãlaü gahetvā suvaõõapatte likhiüsu. Iti te imesaü ekādasannaü janānaü rakkhaõasãlaü suvaõõappaņņe likhitvā Dantapuraü gantvā Kāliīgara¤¤o suvaõõapaņņaü datvā taü pavattiü ārocesuü. Rājā tasmiü Kurudhamme vattamāno pa¤casãlāni påresi. Tasmiü kāle sakala-Kāliīgaraņņhe devo vassi, tãõi bhayāni våpasantāni, raņņhaü khemaü subhikkhaü ahosi. Bodhisatto yāvajãvaü dānādãni pu¤¤āni katvā saparivāro saggapadaü påresi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi (Saccapariyosāne keci sotāpannā ahesuü keci sakadāgāmino keci anāgāmino keci arahantā ti). Jātakasamodhāne pana
              Gaõikā Uppalavaõõā ca Puõõo dovāriko tadā (Dhp. p.417.)
              rajjugāho ca Kaccāno doõamātā ca Kolito
              Sāriputto tadā seņņhi Anuruddho ca sārathi
              brāhmaõo Kassapo thero uparājā Nandapaõķito
              Mahesã Rāhulamātā Māyā devã janettiyā
              Kururājā Bodhisatto, evaü dhāretha jātakan ti.
Kurudhammajātakaü.


#<[page 382]>#
%<382                  III. Tikanipāta.  3. Ara¤¤avagga. (28.)>%

                      $<7. Romakajātaka.>$
     Vassāni pa¤¤āsā 'ti. Idaü Satthā Veëuvane viharanto vadhāya parisakkanam ārabbha kathesi. Paccuppannavatthuü uttānam eva.
     Atãte pana Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto pārāpato hutvā bahåhi pārāvatehi parivuto ara¤¤e pabbataguhāyaü vāsaü kappesi. A¤¤ataro pi kho tāpaso sãlasampanno tesaü pārāpatānaü vasanaņņhānato avidåre ekaü paccantagāmaü upanissāya assamapadaü māpetvā pabbataguhāyaü{} vāsaü kappesi. Bodhisatto antarantarā tassa santikaü āgantvā sotabbayuttakaü suõāti. Tattha tāpaso{} ciraü vasitvā pakkāmi. Ath' a¤¤o kåņajaņilo{} āgantvā tattha vāsaü kappesi. Bodhisatto pārāpataparivuto taü upasaükamitvā vanditvā paņisanthāraü katvā assamapade vicaritvā girikandarasamãpe gocaraü gahetvā sāyaü attano vasanaņņhānaü gacchati. Kåņatāpaso tattha atirekapaõõāsavassāni vasi. Ath' assa ekadivasaü paccantagāmavāsino pārāpatamaüsaü abhisaükharitvā adaüsu. So tattha rasataõhāya bajjhitvā "kiü maüsaü nām' etan" ti pucchitvā "pā{rāpatamaüsan}" ti sutvā cintesi: "mayhaü assamapadaü bahå pārāpatā āgacchanti, te māretvā maüsaü khādituü vaņņatãti" so taõķulasappidadhijãrakamaricādãni āharāpetvā{} ekamante ņhapetvā muggaraü cãvarakaõõena paņicchādetvā pārāpatanaü āgamanaü olokento paõõasāladvāre nisãdi.
Bodhisatto pārāpataparivuto āgantvā tassa kåņajaņilassa duņņhakiriyaü oloketvā "ayaü duņņhatāpaso a¤¤enākārena nisinno, kacci nu kho amhākaü samānajātiyānaü maüsaü khādi, parigaõhissāmi nan" ti anuvāte ņhatvā tassa sarãragandhaü ghāyitvā


#<[page 383]>#
%<                           7. Romakajātaka. (277.)                   383>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "ayaü amhe māretvā maüsaü khāditukāmo, nāssa santikaü gantuü vaņņatãti" pārāpate ādāya paņikkamitvā cari. Tāpaso taü anāgacchantaü disvā "madhurakathaü tehi saddhiü kathetvā vissāsena upagate māretvā maüsaü khādituü vaņņatãti" cintetvā purimā dve gāthā avoca:

  @<Ja_III,3.7(=277).1: Vassāni pa¤¤āsa samādhikāni
                    vasimha selassa guhāya romaka,
                    asaükamānā abhinibbutattā
                    hatthattam āyanti mam' aõķajā pure. || Ja_III:79 ||>@

  @<Ja_III,3.7(=277).2: Te dāni vakkaīga kimattham ussukā
                    vajanti a¤¤aü girikandaraü dijā,
                    nanå na ma¤¤anti mamaü yathā pure
                    cirappavutthā athavā na te ime ti. || Ja_III:80 ||>@

     Tattha samādhikānãti samādhikāni, romakā 'ti dumāya uppanna, sudhotapavālena samānavaõõanettapādatāya Bodhisatta-pārāpataü ālapati, asaükamānā ti evaü atirekapa¤¤āsavassāni imissā pabbataguhāya vasantesu amhesu ete aõķajā ekadivasam pi mayi āsaükaü akatvā abhinibbutacittā va hutvā pubbe mama hatthattaü hatthappasāraõaokāsaü āgacchantãti attho, te dānãti te idāni, vakkaīgā 'ti Bodhisattaü ālapati, sabbe pi pana pakkhino uppatanakāle gãvaü vaükaü katvā uppatanato vakkaīgā ti vuccanti, kimatthan ti kiükāraõā sampassamānā, ussukā ti ukkaõņhitaråpā hutvā, girikandaran ti girito a¤¤aü pabbatakandaraü, yathā pure ti yathā pure ete pakkhino maü garuü katvā piyaü katvā ma¤¤anti tathā idāni na ma¤¤anti, pubbe idha nivutthatāpaso a¤¤o ayaü a¤¤o, evaü a¤¤o ete maü ma¤¤antãti dãpeti, cirappavutthā athavā na te ime ti kin nu kho ime ciraü vippavasitvā dãghassa addhuno accayena āgatattā maü so yeva ayan ti na sa¤jānanti,


#<[page 384]>#
%<384                  III. Tikanipāta.  3. Ara¤¤avagga. (28.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  udāhu ye amhesu abhinibbutattā na te ime, a¤¤e va āgantukapakkhino, ime kena maü na upasaükamantãti pucchati
     Taü sutvā Bodhisatto paņikkamitvā ņhito va tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,3.7(=277).3: Jānāma taü, na mayam asma måëhā,
                    so yeva tvan, te mayam asma nā¤¤e,
                    citta¤ ca te asmiü jane paduņņhaü,
                    ājãvika tena taü uttasāmā 'ti. || Ja_III:81 ||>@

     Tattha na mayam asma måëhā ti mayaü måëhā pamattā na homa, citta¤ ca te asmiü jane paduņņhan ti tvaü so va mayam pi te yeva, na taü saüjānāma, api kho pana tava cittaü asmiü jane paduņņhaü amhe māretuü uppannaü, ājãvikā 'ti ājãvahetu pabbajita paduņņhatāpasa, tena taü uttasāmā 'ti tena kāraõena taü uttasāma bhāyāma na upasaükamāma.
     Kåņatāpaso "¤āto ahaü imehãti" muggaraü khipitvā virajjhitvā "gaccha tāva, tvaü viraddho 'mhãti" āha. Atha naü Bodhisatto "maü tāva viraddho si, cattāro pana apāye na virajjhasi, sace idha vasissasi gāmavāsãnaü `coro ayan' ti ācikkhitvā taü gāhāpessāmi, sãghaü palāyasså" 'ti taü tajjetvā pakkāmi. Jaņilo tattha vasituü nāsakkhi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā tāpaso Devadatto ahosi, purimo sãlavantatāpaso Sāriputto, pārāpatajeņņhako pana aham evā" 'ti. Romakajātakaü.


#<[page 385]>#
%<                           8. Mahisajātaka. (278.)                   385>%

                      $<8. Mahisajātaka.>$
     Kimattham abhisandhāyā 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü lolamakkaņaü ārabbha kathesi. Sāvatthiyaü kir' ekasmiü kule eko posāvaniyalolamakkaņo hatthisālaü gantvā ekassa sãlavahatthissa piņņhe nisãditvā uccārapassāvaü karoti piņņhiyaü caükamati. Hatthi attano sãlavantatāya khantisampadāya na ki¤ci karoti. Ath' ekadivasaü tassa hatthissa ņhāne a¤¤o duņņhahatthipoto aņņhāsi. Makkaņo "so yeva ayan" ti sa¤¤āya duņņhahatthissa piņņhiü abhiråhi. Atha naü so soõķāya gahetvā bhåmiyaü ņhapetvā pādena akkamitvā saücuõõesi. Sā pavatti bhikkhusaüghe pākaņā jātā. Ath' ekadivasaü bhikkhå dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso lolamakkaņo kira sãlavahatthisa¤¤āya duņņhahatthipiņņhiü abhiråhi, atha naü so jãvitakkhayaü pāpesãti". Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave idān' ev' esa lolamakkaņo evaüsãlo, porāõato paņņhāya evaüsãlo yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Himavantapadese mahisayoniyaü nibbattitvā vayappatto thāmasampanno mahāsarãro pabbatapādapabbhāragiriduggavanaghaņesu caranto ekam phāsukaü rukkhamålaü disvā gocaraü gahetvā divā tasmiü rukkhamåle aņņhāsi. Ath' eko lolamakkaņo rukkhā otaritvā tassa piņņhiü abhiråhitvā uccārapassāvaü katvā siīge gaõhitvā olambanto naīguņņhe gahetvā dolāyanto kãëi. Bodhisatto khantimettānuddayasampadāya taü tassa anācāraü na manas' ākāsi Makkaņo punappuna tath' eva karoti. Ath' ekadivasaü tasmiü rukkhe adhivatthā devatā rukkhakkhandhe ņhatvā naü "mahisarāja,


#<[page 386]>#
%<386                  III. Tikanipāta  3. Ara¤¤avagga. (28.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  kasmā imassa duņņhamakkaņassa avamānaü sahasi, nisedhehi nan" ti vatvā etam atthaü pakāsentã purimā dve gāthā avoca:

  @<Ja_III,3.8(=278).1: Kam attham abhisandhāya lahucittassa dåbhino
                    sabbakāmaduhassevā imaü dukkhaü titikkhasi. || Ja_III:82 ||>@

  @<Ja_III,3.8(=278).2: Siīgena nihanāh' etaü padasā ca adhiņņhaha,
                    bhiyyo bālā pakujjheyyuü no c' assa paņisedhako ti. || Ja_III:83 ||>@

     Tattha kam attham abhisandhāyā 'ti kin nu kho kāraõaü paņicca kiü sampassamāno, dåbhino ti mittadåbhissa, sabbakāmaduhassevā 'ti sabbakāmadadassa sāmikassa viya, titikkhasãti adhivāsesi, padasā ca adhiņņhahā 'ti pādena ca naü tiõhakhuraggena yathā etth' eva marati evaü akkamatha, bhiyyo bālā ti sace hi paņisedhako na bhaveyya bālā a¤¤āõasattā punappuna kujjheyyuü ghaņņeyyuü viheņheyyum evā 'ti dãpeti.
     Taü sutvā Bodhisatto "rukkhadevate, sac' āhaü iminā jātigottabalādãhi avikkosamāno imassa dosaü na sahissāmi kathaü me manoratho nipphattiü gamissati, ayaü pana maü viya a¤¤am pi ma¤¤amāno evaü anācāraü karissati, tato yesaü caõķamahisānaü esa evaü karissati te yeva etaü vadhissanti, sā etassa a¤¤ehi māraõā mayhaü dukkhato ca pāõātipātato ca pamutti bhavissatãti" vatvā tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,3.8(=278).3: Mam evāyaü ma¤¤amāno a¤¤am p' eva karissati,
                    te taü tattha vadhissanti, sā me mutti bhavissatãti. || Ja_III:84 ||>@

Katipāhaccayena pana Bodhisatto a¤¤attha gato, a¤¤o caõķamahiso taü ņhānaü āgantvā aņņhāsi. Duņņhamakkaņo "so yeva ayan"


#<[page 387]>#
%<                         9. Satapattajātaka. (279.)                  387>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  ti sa¤¤āya tassa piņņhiü abhiråhitvā tatth' eva anācāraü cari. Atha naü so vidhånanto bhåmiyaü pātetvā siīgena hadaye vijjhitvā pādehi madditvā saücuõõesi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: "Tadā duņņhamahiso ayam duņņhahatthi ahosi, duņņho duņņhamakkaņo va, sãlavamahisarājā pana aham evā" 'ti. Mahisajātakaü.

                      $<9. Satapattajātaka.>$
     Yathā māõavako panthe ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Paõķuka-Lohitake ārabbha kathesi. Chabbaggiyānaü hi dve janā Mettiya-Bhummajakā Rājagahaü upanissāya vihariüsu, dve Assaji-Punabbasukā Kãņāgiriü upanissāya vihariüsu, Paõķuka-Lohitakā ime pana dve Sāvatthiü upanissāya Jetavane vihariüsu, te dhammena nihitaü adhikaraõaü ukkoņenti, ye pi tesaü sandiņņhasambhattā honti tesaü upatthambho hutvā "na āvuso tumhe etehi jātiyā vā gottena vā sãlena vā nihãnatarā, sace tumhe attano gāhaü vissajjetha suņņhutaraü vo ete adhibhavissantãti" ādãni vatvā gāhaü {vissajjetuü} na denti, tena bhaõķanāni c' eva kalahaviggahavivādā ca vattanti.
Bhikkhå etam atthaü Bhagavato ārocesuü. Bhagavā etasmiü nidāne etasmiü pakaraõe bhikkhå sannipātetvā Paõķuka-Lohitake pakkosāpetvā "saccaü kira tumhe bhikkhave attanāpi adhikaraõaü ukkoņetha, a¤¤esaü gāhaü vissajjetuü na dethā" 'ti pucchitvā "saccaü bhante" ti vutte "evaü sante hi bhikkhave tumhākaü kiriyā satapattamāõavassa kiriyā viya hotãti" vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto a¤¤atarasmiü Kāsigāme ekasmiü kule nibbattitvā vayappatto kasivaõijjādãhi jãvikaü akappetvā pa¤casatamatte core gahetvā tesaü jeņņhako hutvā panthadåbhanasandhicchedādãni karonto jãvikaü kappesi.


#<[page 388]>#
%<388                  III. Tikanipāta.  3. Ara¤¤avagga. (28.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Tadā Bārāõasiyaü eko kuņumbiko ekassa jānapadassa sahassaü kahāpaõe datvā puna agahetvā va kālam akāsi. Ath' assa bhariyā aparabhāge gilānā maraõama¤cake nipannā puttaü āmantetvā "tāta pitā te ekassa sahassaü datvā anāharāpetvā va mato, sace aham pi marissāmi na so tuyhaü dassati, gaccha naü mama jãvantiy' eva āharāpetvā gaõhā" 'ti āha. So "sādhå" ti tattha gantvā kahāpaõe labhi. Ath' assa mātā kālakiriyaü katvā puttasinehena tassa āgamanamagge opapātã sigālã hutvā nibbatti. Tadā so corajeņņhako maggapaņipanne vilumpamāno sapariso tasmiü magge aņņhāsi.
Atha sā sigālã putte aņavimukhaü patte "tāta mā aņaviü abhiråhi, corā ettha ņhitā, te taü māretvā kahāpaõe gaõhissantãti" punappuna maggaü occhindamānā nivāreti. So taü kāraõaü ajānanto "ayaü kālakaõõisigālã mayhaü maggaü occhindatãti" leķķudaõķaü gahetvā mātaraü palāpetvā aņaviü paņipajji. Ath' eko satapattasakuõo "imassa purisassa hatthe kahāpaõasahassaü atthi, imaü māretvā taü kahāpaõaü gaõhathā" 'ti viravanto corābhimukho pakkhandi. Māõavo tena katakāraõaü ajānanto "ayaü maīgalasakuõo, idāni me sotthi bhavissatãti" cintetvā "vassa sāmi vassa sāmãti" a¤jaliü paggaõhi. Bodhissatto sabbaråta¤¤å tesaü dvinnaü kiriyaü disvā cintesi: "imāya sigāliyā etassa mātarā bhavitabbaü, tena sā `imaü māretvā kahāpaõe gaõhantãti' bhayena vāreti, iminā pana satapattena paccāmittena bhavitabbaü, tena so `imaü māretvā kahāpāõe gaõhathā' 'ti ārocesi, ayaü pana etam atthaü ajānanto atthakāmaü mātaraü tajjetvā palāpesi,


#<[page 389]>#
%<                         9. Satapattajātaka. (279.)                  389>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  anatthakāmassa satapattassa `atthakāmo me' ti sa¤¤āya a¤jaliü pagganhāti, aho vatāyaü bālo" ti. Bodhisattānaü hi evaü mahāpurisānam pi sataü parasantakagahaõaü visamapaņisandhigahaõavasena hoti, nakkhattadosenā 'ti pi vadanti. Māõavo āgantvā corānaü antaraü pāpuõi. Bodhisatto taü gāhāpetvā "katthavāsiko sãti" pucchi. "Bārāõasãvāsiko mhãti". "Kahaü agamāsãti". Ekasmiü gāmake sahassaü laddhabbaü atthi, tattha agamāsin" ti. "Laddhaü pana te" ti. "âma laddhaü" ti. "Kena tvaü pesito sãti". "Sāmi, pitā me mato, mātāpi me gilānā, sā 'mayi matāya esa na labhissatãti' ma¤¤amānā pesesãti". "Idāni tava mātu pavattiü jānāsãti". "Nā jānāmi sāmãti". "Mātā te tayi nikkhante kālaü katvā puttasinehena sigālã hutvā tava maraõabhayabhãtā maggan te occhinditvā vāreti, tvaü tajjetvā palāpesi, satapattasakuõo pana te paccāmitto, so `imaü māretvā kahāpaõe gaõhathā' 'ti amhākaü ācikkhi, tvaü attano bālatāya atthakāmaü mātaraü `anatthakāmo me' ti ma¤¤asi anatthakāmaü satapattaü `atthakāmo me' ti, tassa tumhākaü kataguõo nāma n' atthi mātā pana te mahāguõā, kahāpaõe gahetvā gacchā" ti vissajjesi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā ima gāthā avoca:

  @<Ja_III,3.9(=279).1: Yathā māõavako panthe sigāliü vanagocariü
                    atthakāmaü pavadantiü anatthakāmā ti ma¤¤ati
                    anatthakāmaü satapattam atthakāmo ti ma¤¤ati || Ja_III:85 ||>@

  @<Ja_III,3.9(=279).2: Evam evam idh' ekacco puggalo hoti tādiso,
                    hitehi vacanaü vutto patigaõhāti vāmato. || Ja_III:86 ||>@


#<[page 390]>#
%<390                  III. Tikanipāta  3. Ara¤¤avagga. (28.)>%

  @<Ja_III,3.9(=279).3: Ye ca kho naü pasaüsanti bhayā ukkaüsayanti ca
                    taü hi so ma¤¤ate mittaü satapattaü va māõavo ti. || Ja_III:87 ||>@

     Tattha hitehãti tehi vaķķhiü icchamānehi, vacanaü vutto ti hitasukhāvahaü ovādānusāsaniü vutto, patigaõhāti vāmato ti ovādaü agaõhanto ayaü me na atthāvaho hoti anatthāvaho me ayan ti gaõhanto vāmato patigaõhāti nāma, ye ca kho nan ti ye ca kho taü attano gāhaü gahetvā ņhitapuggalaü adhikaraõaü gahetvā ņhitapuggalaü adhikaraõaü gahetvā ņhitehi nāma tumhādisehi bhavitabban ti gaõhanti, bhayā ukkaüsayanti cā ti imassa gāhassa vissaņņhapaccayā tuühākaü ida¤ c' ida¤ ca bhayaü uppajjissati mā vissajjayittha na te bāhusaccakulaparivārādãhi tumhe saüpāpuõantãti evaü vissajjanapaccayā bhayaü dassetvā ukkhipanti, taü hi so ma¤¤ate mittan ti ye evaråpā honti tesu yaü ka¤ci so ekacco bālapuggalo attano bālatāya mittaü ma¤¤eti ayaü me atthakāmo mitto ti ma¤¤ati, satapattaü vā māõavo ti yathā anatthakāmaü ¤eva satapattaü so māõavo attano bālatāya atthakāmo me ti ma¤¤ati paõķito pana evaråpaü anuppiyabhāõã mitto ti agahetvā dårato va taü vivajjeti, tena vuttaü:
          A¤¤adatthuharo mitto yo ca mitto vacãparo
          anuppiya¤ ca yo āha apāyesu ca yo sakhā
          Ete amitte cattāro iti vi¤¤āya paõķito
          ārakā parivajjeyya maggaü paņibhayaü yathā ti.
     Satthā imaü dhammadesanaü vitthāretvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā corajeņņhako aham eva ahosin" ti. Satapattajātakaü.

                      $<10. Puņadåsakajātaka.>$
     Addhā hi nåna migarājā ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü puņadåsakaü ārabbha kathesi. Sāvatthiyaü kir' eko amacco Buddha-pamukhaü saüghaü nimantetvā uyyāne nisãdāpetvā dānaü dadamāno antarābhatte


#<[page 391]>#
%<                  10. Puņadåsakajātaka.(280.)                     391>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "uyyāne vicaritukāmā vicarantå" 'ti āha. Bhikkhå uyyānacārikaü cariüsu. Tasmiü khaõe uyyānapālo pattasampannaü rukkhaü abhiråhitvā mahantamahantāni pattāni gahetvā "ayaü pupphānaü bhavissati ayaü phalānan" ti puņe katvā rukkhamåle pāteti, tassa putto dārako patitapatitaü puņaü viddhaüseti. Bhikkhå tam atthaü Satthu ārocesum. Satthā "na bhikkhave idān' eva pubbe p' esa puņadåsako yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Bārāõasiyaü ekasmiü kule nibbattitvā vayappatto agāramajjhe vasamāno ekadivasaü kenacid eva karaõãyena uyyānaü agamāsi. Tattha bahuvānarā vasanti. Uyyānapālo iminā va nayena puņe pāteti, jeņņhakavānaro pātitapātite viddhaüseti. Bodhisatto taü āmantetvā "uyyānapālena pātitapātitaü puņaü viddhaüsetvā manāpataraü kātukāmo ma¤¤etãti" vatvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_III,3.10(=280).1: Addhā hi nåna migarājā puņakammassa kovido,
                    tathā hi puņaü dåseti, a¤¤aü nåna karissatãti. || Ja_III:88 ||>@

     Tattha migarājā ti makkaņaü vaõõento vadati, puņakammassā 'ti mālāpuņakaraõassa, kovido ti cheko, ayaü pan' ettha saükhepattho: ayaü migarājā ekaüsena puņakammassa kovido ma¤¤e, tathā hi pātitapātitaü puņaü dåseti, a¤¤aü nåna tato manāpataraü karissatãti.
     Taü sutvā makkaņo dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,3.10(=280).2: Na me pitā vā mātā vā puņakammassa kovido,
                    kataü kataü kho dåsema, evaüdhammam idaü kulan ti. || Ja_III:89 ||>@


#<[page 392]>#
%<392                 III. Tikanipāta. 4. Abbhantaravagga. (29.)>%
     Taü sutvā Bodhisatto tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,3.10(=280).3: Yesaü vo ediso dhammo adhammo pana kãdiso,
                    mā vo dhammaü adhammaü vā addasāma kudācanan ti || Ja_III:90 ||>@

vatvā ca pana vānaraü garahitvā pakkāmi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā vānaro puņadåsakadārako ahosi, paõķitapuriso pana aham evā" 'ti.
Puņadåsakajātakaü. Ara¤¤avaggo tatiyo.

                         4. ABBHANTARAVAGGA.

                      $<1. Abbhantarajātaka.>$
     Abbhantaraü nāma dumo ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Sāriputtattherassa Bimbādevãtheriyā ambarasadānaü ārabbha kathesi. Sammāsambuddhasmiü hi pavattavaradhammacakke Vesāliyaü kåņāgārasālāyaü viharante mahāpajāpatã Gotamã pa¤casākiyāsatāni ādāya gantvā pabbajjaü yācitvā pabbajja¤ c' eva upasampada¤ ca labhi. Aparabhāge tā pa¤casatā bhikkhuniyo Nandakovādaü sutvā arahattaü pāpuõiüsu. Satthari pana Sāvatthiyaü upanissāya viharante Rāhulamātā devã "sāmiko me pabbajitvā sabba¤¤åtaü patto, putto pi pabbajitvā tass' eva santike vasati, ahaü agāramajjhe kiü karissāmi, aham pi pabbajitvā Sāvatthiyaü gantvā Sammāsambuddha¤ ca putta¤ ca nibaddhaü passamānā viharissāmãti" cintetvā bhikkhunãupassayaü gantvā pabbajitvā ācariyupajjhāyehi saddhiü Sāvatthiyaü gantvā Satthāran ca piyaputta¤ ca passamānā ekasmiü bhikkhunãupassaye vāsaü kappesi. Rāhulasāmanero gantvā mātaraü passati. Ath' ekadivasaü theriyā udaravāto kuppi,


#<[page 393]>#
%<                         1. Abbhantarajātaka. (281.)                393>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  putte daņņhuü āgate tassa dassanatthāya nikkhamituü nāsakkhi, a¤¤ā va āgantvā aphāsukabhāvaü kathayiüsu. So mātu santikaü gantvā "kiü vo laddhuü vaņņatãti" pucchi. "Tāta agāramajjhe me sakkharāyojite ambarase pãte udaravāto våpasammati, idāni pana piõķāya caritvā jãvikaü kappema, kuto naü labhissāmā" 'ti. Sāmaõero "labhanto āharissāmãti" vatvā nikkhami. Tassa panāyasmato upajjhāyo dhammasenāpati ācariyo Mahāmoggallāno cullapitā ânandatthero pitā Sammāsambuddho ti mahāsampatti. Evaü sante pi a¤¤assa santikaü agantvā upajjhāyassa santikaü gantvā vanditvā dummukhākāro hutvā aņņhāsi. Atha naü thero "kin nu kho Rāhula dummukho viyāsãti" āha. "Mātu me bhante theriyā udaravāto kupito" ti. "Kiü laddhuü vaņņatãti". "Sakkharāyojitena kira ambarasena phāsukaü hotãti". "Hotu labhissāmi, mā cintayãti" so punadivase taü ādāya Sāvatthiü pavisitvā sāmaõeraü āsanasālāya nisãdāpetvā rājadvāraü agamāsi. Kosalarājā theraü nisãdāpesi. Taü khaõaü ¤eva uyyānapālo piõķipakkānaü madhuraambānaü ekaü puņaü āhari. Rājā ambānaü tacaü apanetvā sakkharaü pakkhipitvā sayam eva madditvā therassa pattaü påretvā adāsi. Thero rājanivesanā āsanasālaü gantvā sāmaõerassa adāsi "haritvā mātu dehãti". So haritvā adāsi. Theriyā paribhuttamatte yeva udaravāto våpasami. Rājāpi manusse pesesi: "thero idha nisãditvā ambarasaü na paribhu¤ji, gaccha kassaci dinnabhāvaü jānāhãti". So therena saddhiü ¤eva gantvā taü pavattiü ¤atvā āgantvā ra¤¤o kathesi. Rājā cintesi: "sace Satthā agāraü ajjhāvasissa cakkavattirājā abhavissa Rāhulasāmaõero pariõāyakaratanaü therã itthiratanaü sakalaü cakkavāëarajjaü etesaü ¤eva abhavissa, amhehi ete upaņņhahantehi caritabbam assa, idāni pabbajitvā amhe upanissāya vasantesu na yuttaü amhākaü pamajjitun" ti so tato paņņhāya theriyā nibaddhaü ambarasaü dāpesi. Therena Bimbādevãtheriyā ambarasassa dinnabhāvo bhikkhusaüghe pākaņo jāto. Ath' ekadivasaü dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü:


#<[page 394]>#
%<394                III. Tikanipāta.  4. {Abbhantaravagga}. (29.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "āvuso Sāriputtatthero kira Bimbādevãtheriü ambarasena santappesãti". Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave idān' eva Rāhulamātā Sāriputtena ambarasena santappitā, pubbe p' esa etaü santappesi yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Kāsigāmake brāhmaõakule nibbattitvā vayappatto Takkasilāya sippāni uggaõhitvā saõņhapitagharāvāso mātāpitunnaü accayena isipabbajjaü pabbajitvā Himavantapadese abhi¤¤ā ca samāpattiyo ca nibbattetvā isigaõaparivuto gaõasatthā hutvā dãghassa addhuno accayena loõambilasevanatthāya pabbatapādā otaritvā cārikaü caramāno Bārāõasiyaü patvā uyyāne vāsaü kappesi. Ath' assa isigaõassa sãlatejena Sakkabhavanaü kampi. Sakko āvajjamāno taü kāraõaü ¤atvā "imesaü tāpasānaü āvāsāya parisakkissāmi, atha te bhinnāvāsā upaddutā caramānā cittekaggaü na labhissanti, evaü me phāsu bhavissatãti" cintetvā "ko nu kho upāyo" ti vãmaüsanto imaü upāyaü addasa: "majjhimayāmasamanantare ra¤¤o aggamahesiyā sirigabbhaü pavisitvā ākāse ņhatvā 'bhadde sace tvaü abbhantaraü ambapakkaü khādeyyāsi puttaü labhissasi, so cakkavattirājā bhavissatãti' ācikkhissāmi, rājā deviyā kathaü sutvā ambapakkatthāya uyyānaü pesessati, atha ahaü ambāni antaradhāpessāmi, ra¤¤o uyyāne ambānaü abhāvaü ārocessanti,`ke te khādantãti' vutte `tāpasā khādantãti' vakkhanti, taü sutvā rājā tāpase pothetvā nãharāpessati, evaü ime upaddutā bhavissantãti" so majjhimayāmasamanantare sirigabbhaü pavisitvā ākāse ņhito attano devarājabhāvaü jānāpetvā tāya saddhiü sallapanto purimā dve gāthā avoca:


#<[page 395]>#
%<                         1. Abbhantarajātaka. (281.)                 395>%

  @<Ja_III,4.1(=281).1: Abbhantaraü nāma dumo yassa dibbam idaü phalaü
                    bhutvā dohaëinã nārã cakkavattiü vijāyati. || Ja_III:91 ||>@

  @<Ja_III,4.1(=281).2: Tva¤ ca bhadde mahesã si sā cāsi patino piyā,
                    āharissati te rājā idaü abbhantaraü phalan ti. || Ja_III:92 ||>@

     Tattha abbhantaraü nāma dumo ti iminā tāva gāmanigamajanapadadãpapabbatādãnaü asukassa abbhantare ti avatvā kevalaü ekaü abbhantaraü ambarukkhaü kathesi, yassa dibbamidaü phalan ti yassa ambarukkhassa devatānaü paribhogārahaü dibbaü phalaü, idan ti pana nipātamattam eva, dohaëinãti sa¤jātadohaëā, tvaü bhadde mahesã sãti tvaü sobhane mahesã asi, Aņņhakathāyaü pana mahesã cā ti pi pāņho, sā cāsi patino piyā ti soëasannaü devisahassānaü abbhantare aggamahesã cāsi patino ca piyā ti attho, āharissati te rājā idaü abbhantaraü phalan ti tassāpi te piyāya aggamahesiyā idaü mayā vuttappakāraphalam rājā āharāpessati, sā tvam taü {paribhu¤jitvā} cakkavattigabbhaü labhissasãti.
     Evaü Sakko deviyā imā dve gāthā vatvā "tvaü appamattā hohi, mā papa¤cam akāsi, sve ra¤¤o āroceyyāsãti" taü anusāsitvā attano vasanaņņhānam eva gato. Sā punadivase gilānālayaü dassetvā paricārãnaü sa¤¤aü datvā nipajji.
Rājā samussitasetacchatte sãhāsane nisinno nāņakāni passanto deviü adisvā "kahaü devãti" paricārikaü pucchi. "Gilānā devā" 'ti. So tassā santikaü gantvā sayanapasse nisãditvā piņņhiü parimajjanto "kiü bhadde aphāsukan" ti pucchi.
"Mahārāja, a¤¤o aphāsuko nāma n' atthi, dohaëo pana me uppanno" ti. "Kiü icchasi bhadde" ti. "Abbhantarambaphalaü devā" 'ti. "Abbhantarambaü nāma kahaü atthãti". "Nāhaü deva abbhantarambaü jānāmi, tassa pana me phale labhamānāya jãvitaü atthi alabhamānāya n' atthãti".
"Tena hi āharāpessāma, mā cintayãti" rājā deviü assāsetvā uņņhāya gantvā rājapallaüke nisinno amacce pakkosāpetvā


#<[page 396]>#
%<396                III. Tikanipāta.  4. Abbhantaravagga (29.)>%
"deviyā abbhantarambe nāma dohaëo uppanno, kiü kātabban" ti pucchi. "Deva dvinnaü ambānaü antare ņhito ambo abbhantarambo nāma, uyyānaü pesetvā abbhantare ņhitāmbato phale āharāpetvā deviyā dāpemā" 'ti. Rājā "sādhå" 'ti "evaråpaü ambaü āharathā" 'ti uyyānaü pesesi. Sakko attano ānubhāvena uyyāne ambāni khāditasadisāni katvā antaradhāpesi. Ambatthāya gatā sakalauyyānaü vicaritvā ekaü ambam pi alabhitvā gantvā uyyāne ambānaü abhāvam ra¤¤o kathayiüsu. "Ke ambāni khādantãti". "Tāpasā devā" 'ti.
"Tāpase uyyānato pothetvā nãharathā" 'ti. Manussā "sādhå" 'ti sutvā nãhariüsu. Sakkassa manoratho matthakaü pāpuni.
Devã ambaphalatthāya nibandhaü katvā nipajji yeva. Rājā kattabbakiccaü apassanto amacce ca brāhmaõe ca sannipātetvā "abbhantarambassa atthibhāvaü jānāthā" 'ti pucchi.
Brāhmaõā āhaüsu: "deva, `abbhantarambo nāma devatānaü paribhogo, Himavati Ka¤canaguhāya anto atthãti' ayaü no paramparāgato anussavo" ti. "Ko taü ambhaü āharituü sakkhissatãti". "Na sakkā tattha manussabhåtena gantuü, ekaü sukapotakaü pesetuü vaņņatãti". Tena samayena rājakule eko sukapotako mahāsarãro kumārakānaü yānakacakkanābhimatto thāmasampanno pa¤¤avā upāyakusalo, rājā naü āharāpetvā "tāta sukapota, ahaü tava bahåpakāro, ka¤canapa¤jare vasasi, suvaõõataņņake madhulāje khādasi, sakkharapānakaü pivasi, tayāpi amhākaü ekaü kiccaü nittharituü vaņņatãti" āha. "Vadehi devā" 'ti. "Tāta.
deviyā abbhantarambe dohaëo uppanno, so ca ambo Himavante Ka¤canapabbatantare atthi, devatānaü paribhogo, na sakkā tattha manussabhåtena gantuü,


#<[page 397]>#
%<                1. Abbhantarajātaka. (281.)                      397>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  tayā tato phalaü āharituü vaņņatãti". "Sādhu deva āharissāmãti". Atha naü rājā suvaõõataņņake madhulāje khādāpetva sakkharodakaü pāyetvā satapākatelena tassa pakkhantarāni makkhetvā ubhohi hatthehi gahetvā sãhapa¤jare ņhatvā ākāse vissajjesi. So pi ra¤¤o nipaccākāraü dassetvā ākāse pakkhanto manussapathaü atikkamma Himavante paņhame pabbatantare vasantānaü sukānaü santikaü gantvā "abbhantarambo nāma kattha atthi, kathetha me taü ņhānan" ti pucchi. "Mayaü na jānāma, dutiye pabbatantare sukā jānissantãti". So tesaü sutvā tato uppatitvā dutiyaü pabbatantaraü agamāsi. Tathā tatiyaü catutthaü pa¤camaü chaņņhaü agamāsi. Tattha pi sukā "na mayaü jānāma, sattame pabbatantare sukā jānissantãti" āhaüsu. So tattha pi gantvā "abbhantarambo nāma kattha atthãti" pucchi. "Asukaņņhāne nāma Ka¤canapabbatantare" ti āhaüsu. "Ahaü tassa phalatthāya āgato, maü tattha netvā tato me phalaü dāpethā" 'ti. "So Vessavaõamahārājassa paribhogo, na sakkā upasaükamituü, sakalarukkho målato paņņhāya sattahi lohajālehi parikkhitto, koņisahassā kumbhaõķarakkhasā rakkhanti, tehi diņņhassa jãvitaü nāma n' atthi, kappuņņhānaggiavãcimahānirayasadisaü ņhānaü, mā tattha patthanaü karãti". "Sace tumhe na gacchatha mayhaü ņhānaü ācikkhathā" 'ti. "Tena hi asukena ca asukena ca ņhānena yāhãti". So tehi ācikkhitavasena suņņhu maggaü upadhāretvā taü ņhānaü gantvā divā attānaü adassetvā majjhimayāmasamanantare rakkhasānaü niddokkamanasamaye abbhantarambassa santikaü gantvā ekena målantarena saõikaü abhiråhituü ārabhi, lohajālaü kilãti saddam akāsi,


#<[page 398]>#
%<398             III. Tikanipāta.  4. Abbhantaravagga. (29.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  rakkhasā pabujjhitvā sukapotakaü disvā "ambacoro" ti gahetvā kammakaraõaü saüvidahiüsu. Eko "mukhe pak{khipitvā} gilissāmi nan" ti āha, aparo "hatthehi madditvā pu¤jitvā vippakirissāmãti", aparo "dvedhā phāletvā aīgāresu pacitvā khādissāmãti". So tesaü kammakaraõasaüvidhānaü sutvāpi asantassitvā va te rakkhase āmantetvā "ambho rakkhasā, tumhe kassa manussā" ti āha. "Vessavaõamahārājassā" 'ti. "Ambho, tumhe pi ekassa ra¤¤o va manussā, aham pi ra¤¤o va manusso, Bārāõasãrājā maü abbhantarambaphalatthāya pesesi, sv-āhaü tatth' eva attano ra¤¤o jãvitaü datvā āgato, yo hi attano mātāpitunnaü c' eva sāmikassa ca atthāya jãvitaü pariccajati so devaloke yeva nibbattati, tasmā aham pi imamhā tiracchānayoniyā muccitvā devaloke nibbattissāmãti" vatvā tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,4.1(=281).3: Bhattur atthe parakkanto yaü ņhānam adhigacchati
                    såro attapariccāgã labhamāno bhavām' ahan ti. || Ja_III:93 ||>@

     Tattha bhatturatthe ti bhattādãhi bharaõakā posanakā pitā mātā sāmiko ca iti tividhassa petassa bhattu atthāya, parakkanto ti parakkamaü karonto vāyamanto, yaü ņhānam adhigacchatãti yaü sukhakāraõaü yasaü vā lābhaü vā saggåpapattiü vā adhigacchatãti, såro ti abhãru vikkamasampanno, attapariccāgãti kāye ca jãvite ca nirapekkho hutvā assa tividhassa pi bhattu atthe attānaü pariccajanto, labhamāno bhavāmahan ti yaü so evaråpo såro devasampattiü vā manussasampattiü vā labhati aham pi labhamāno bhavāmãti, tasmā hāso va me ettha na tāso. kiü maü tumhe tāsethā 'ti.
     Evaü so imāya gāthāya tesaü dhammaü desesi. Te tassa dhammaü sutvā pasannacittā "dhammiko esa, na sakkā māretuü, vissajjetha nan" ti vatvā sukapotakaü vissajjetvā "ambho sukapotaka, mutto si, amhākaü hatthato sotthinā gacchā" 'ti āhaüsu.


#<[page 399]>#
%<                        1. Abbhantarajātaka. (281.)                 399>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "Mayhaü āgamanaü mā tucchaü karotha, detha me ekaü ambaphalan" ti. "Suvapotaka, tuyhaü ekaü phalaü dātuü nāma na bhāro, imasmiü pana rukkhe ambāni aüketvā gahitāni, ekaü phalaü asamente amhākaü jãvitaü n' atthi, Vessavaõena hi kujjhitvā sakiü olokite tattakapāle pakkhittatilā viya kumbhaõķasahassaü bhijjitvā vippakirãyati, tena te dātuü na sakkoma, labhanaņņhānaü pana ācikkhissāmā" 'ti. "Yo koci detu, phalen' eva me attho, labhanaņņhānaü ācikkhathā" 'ti. "Etassa Ka¤canapabbatajālassa antare Jotiraso nāma tāpaso aggiü juhamāno Ka¤canapattiyā nāma paõõasālāya vasati Vessavaõassa kulåpako, Vessavaõo tassa nibaddhaü cattāri phalāni peseti, tassa santikaü gacchā" 'ti. So "sādhå" 'ti sampaņicchitvā tāpasassa santikaü gantvā vanditvā ekamantaü nisãdi. Atha naü tāpaso "kuto āgato sãti" pucchi. "Bārāõasãra¤¤o santikā" ti. "Kimatthāya āgato sãti". "Sāmi, amhākaü ra¤¤o deviyā abbhantarambapakke dohaëo uppanno, tadatthaü āgato 'mhi, rakkhasā pana me sayaü ambapakkaü adatvā tumhākaü santikaü pesesun" ti. "Tena hi nisãda, labhissasãti".
Ath' assa Vessavaõo cattāri phalāni pesesi. Tāpaso tato dve paribhu¤ji, ekaü sukapotakassa khādanatthāya adāsi, tena tasmiü khādite ekaü phalaü sikkāya pakkhipitvā sukassa gãvāya paņimu¤citvā idāni gacchā" 'ti sukapotakaü vissajjesi.
So taü āharitvā deviyā adāsi. Sā taü khāditvā dohaëaü paņippassambhesi, tatonidānaü pan' assā putto nāhosi.


#<[page 400]>#
%<400                III. Tikanipāta.  4. Abbhantaravagga. (29.)>%
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā devã Rāhulamātā ahosi, suko ânando, ambapakkadāyako tāpaso Sāriputto, uyyāne vutthatāpaso pana aham evā" 'ti. Abbhantarajātakaü,

                      $<2. Seyyajātaka.>$
     Seyyaüso seyyaso hotãti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü Kosalara¤¤o amaccaü ārabbha kathesã. So kira ra¤¤o bahåpakāro sabbakiccanipphādako ahosi. Rājā "bahåpakāro me ayan" ti tassa mahantaü yasaü adāsi. Taü asahamānā a¤¤e ra¤¤o pesu¤¤aü upasaüharitvā taü paribhedesuü. Rājā tesaü vacanaü saddahitvā dosaü anupaparikkhitvā va taü sãlavantaü niddosaü saükhalikabandhanena bandhitvā bandhanāgāre pakkhipāpesi.
So tattha ekako vasanto sãlasampattiü nissāya cittekaggataü labhitvā ekaggacitto saükhāre sammasitvā sotāpattiphalaü pāpuõi. Ath' assa rājā aparabhāge niddosabhāvaü ¤atvā saükhalikabandhanaü bhindāpetvā purimayasato mahantataraü yasaü adāsi. So "Satthāraü vandissāmãti" bahuü gandhamālādiü ādāya vihāraü gantvā Tathāgataü påjetvā vanditvā ekamantaü nisãdi. Satthā tena saddhiü paņisanthāraü karonto "anattho kira vo uppanno ti assumhā" 'ti āha. "âma bhante uppanno ahaü pana tena anatthena atthaü akāsiü, bandhanāgāre nisãditvā sotāpattiphalaü nibbattesin" ti. Satthā "na kho upāsaka tvaü ¤eva anatthena atthaü āhari porāõakapaõķitāpi attano anatthena atthaü āhariüsu yevā" 'ti vatvā tena yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto tassa aggamahesiyā kucchismiü nibbattitvā vayappatto Takkasilāya sippāni uggahetvā pitu accayena rajje patiņņhāya dasarājadhamme akopento dānaü deti sãlaü rakkhati uposathaü karoti.


#<[page 401]>#
%<                          2. Seyyajātaka. (282.)                     401>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Ath' ass' eko amacco antepure padussi.
Pādamålakādayo ¤atvā "asukāmacco antepure paduņņho" ti ra¤¤o ārocesuü. Rājā parigaõhāpento yathāsabhāvato ¤atvā taü pakkositvā "mā maü ito paņņhāya upaņņhahãti" nibbisayaü akāsi. So gantvā a¤¤atarasāmantarājānaü upaņņhahãti sabbaü vatthuü heņņhā Mahāsãlavajātake kathitasadisaü eva. Idhāpi so rājā tikkhattuü vãmaüsitvā tassa amaccassa vacanaü saddahitvā "Bārānasãrajjaü gaõhissāmãti" mahantena parivārena rajjasãmaü pāpuõi. Bārāõasãra¤¤o pa¤casatamattā mahāyodhā taü pavattiü ¤atvā "deva asuko nāma kira rājā `Bāraõasãrajjaü gaõhissāmãti' janapadaü bhindanto āgacchati, etth' eva naü gantvā gaõhissāmā" 'ti āhaüsu.
"Mayhaü paravihiüsāya laddhena rajjena kiccaü n' atthi, mā ki¤ci karitthā" 'ti. Corarājā āgantvā nagaraü parikkhipi. Puna amaccā rājānaü upasaükamitvā "deva, mā evaü karittha, gaõhāma nan" ti āhaüsu. Rājā "na labbhā ki¤ci kātuü, nagaradvārāni vivarathā" 'ti vatvā sayaü amaccaparivuto mahātale pallaüke nisãdi. Corarājā catusu dvāresu manusse pātento nagaraü pavisitvā pāsādaü abhiruyha amaccaparivutaü rājānaü gāhāpetvā saükhalikāhi bandhāpetvā bandhanāgāre pakkhipāpesi. Rājā bandhanāgāre nisinno va corarājānaü mettāyanto mettajjhānaü uppādesi. Tassa mettānubhāvena corara¤¤o kāye dāho uppajji, sakalasarãraü yamakaukkāhi jhāpiyamānaü viya jātaü, so mahādukkhābhitunno "kin nu kho kāraõan" ti pucchi. "Tumhe sãlavantaü rājānaü bandhanāgāre khipāpetha, tena vo idaü dukkhaü uppannaü bhavissatãti". So gantvā Bodhisattaü khamāpetvā "tumhākaü rajjaü tumhākam eva hotå" 'ti rajjaü tass' eva niyyādetvā


#<[page 402]>#
%<402               III. Tikanipāta.  4. Abbhantaravagga. (29.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "ito paņņhāya tumhākaü paccatthikā mayhaü bhārā" ti vatvā duņņhāmaccassa rājāõaü karitvā attano nagaraü eva gato. Bodhisatto alaükatamahātale samussitasetacchatte pallaüke nisinno parivāretvā nisinnehi amaccehi saddhiü sallapanto purimā dve gāthā avoca:

  @<Ja_III,4.2(=282).1: Seyyaüso seyyaso hoti yo seyyam upasevati,
                    ekena sandhiü katvāna sataü vajjhe amocayiü. || Ja_III:94 ||>@

  @<Ja_III,4.2(=282).2: Tasmā sabbena lokena sandhiü katvāna ekako
                    pecca saggaü na gaccheyya, idaü suõotha Kāsayo
                    ti. || Ja_III:95 ||>@

     Tattha seyyaüso seyyaso hoti yo seyyam upasevatãti anavajjauttamadhammasaükhātaü seyyo aüso koņņhāso assā ti seyyaüso kusaladhammasannissito puggalo yo punappuna taü seyyaü kusaladhammabhāvanaü kusalābhirataü vā uttamapuggalaü upasevati so seyyaso hoti pa saüsataro ca hoti, ekena sandhiü katvāna sataü vajjhe amocayin ti tadamināpi c' etaü veditabbaü: ahaü hi seyyaü mettabhāvanaü upasevanto tāya mettabhāvanāya ekena corara¤¤ā saddhiü santhavaü katvā mettābhāvanaü ghaņetvā tumhe satajane vajjhe amocayiü. Dutiyagāthāya attho: yasmā ahaü ekena saddhim ekako mettābhāvanāsandhiü katvā tumhe vajjhappatte satajane mocayiü tasmā veditabbam etaü, tasmā sabbalokena saddhiü mettābhāvanāsandhiü katvā puggalo paraloke saggaü na gaccheyya, mettāya hi upacāraü kāmāvacare paņisandhiü deti, āpannā Brahmaloke idaü mama vacanaü sabbe pi tumhe Kāsiraņņhavāsino suõāthā 'ti.
     Evaü Mahāsatto mahājanassa mettābhāvanāya guõaü vaõõetvā dvādasayojanike Bārāõasãnagare setacchattaü pahāya Himavantaü pavisitvā isipabbajjaü pabbaji.


#<[page 403]>#
%<                       3. Vaķķhakisåkarajātaka. (283.)            403>%
     Satthā abhisambuddho hutvā tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,4.2(=282).3: Idaü vatvā mahārājā Kaüso Bārāõasiggaho
                    dhanuü tåõi¤ ca nikkhippa sa¤¤amam ajjhupāgamãti. || Ja_III:96 ||>@

     Tattha mahanto rājā mahārājā, Kaüso ti tassa nāmaü, Bārāõasiü gahetvā ajjhāvasanato Bārāõasiggaho, so rājā idaü vacanaü vatvā dhanu¤ ca tåõi¤ ca nikkhippa pahāya chaķķetvā sãlasaüyamaü upagato jhānaü uppādetvā aparihãnajjhāno Brahmaloke uppanno ti.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā corarājā ânando ahosi, Bārāõasãrājā pana ahaü evā" 'ti.
Seyyajātakaü.

                      $<3. Vaķķhakisåkarajātaka.>$
     Varaü varaü tvan ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Dhanuggahatissattheraü ārabbha kathesi. Pasenadira¤¤o pitā Mahākosalo Bimbisārara¤¤o dhãtaraü Kosaladeviü dadamāno tassā nahānacuõõamålaü satasahassuņņhāyikaü Kāsigāmaü adāsi.
Ajātasattunā pana pitari mārite Kosaladevã pi sokābhibhåtā kālam akāsi. Tato Pasenadirājā cintesi: "Ajātusattunā pitā mārito, bhaginã pi me sāmikagatena sokena kālakatā, pitughātakassa corassa Kāsigāmaü na dassāmãti" so taü Ajātasattussa na adāsi. Taü gāmaü nissāya tesaü dvinnam pi kālena kālaü yuddhaü hoti.
Ajātasattu taruõo samattho, Pasenadi mahallako yeva, so abhikkhaõaü parajjhati, Mahākosalassa pi manussā yebhuyyena parājitā.
Atha rājā "mayaü abhiõhaü parajjhāma, kin nu kho kātabban" ti amacce pucchi. "Deva, ayyā nāma mantacchekā honti, Jetavanavihāre bhikkhånaü kathaü sotuü vaņņatãti". Rājā "tena hitāyaü velāyaü bhikkhånaü kathāsallāpaü suõāthā" 'ti carapurise āõāpesi.
Te tato paņņhāya tathā akaüsu. Tasmiü pana kāle dve mahallakatherā{} vihārapaccante paõõasālāya vasanti Uttatthero ca Dhanuggahatissatthero ca.


#<[page 404]>#
%<404               III. Tikanipāta.  4. Abbhantaravagga. (29.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Tesu Dhanuggahatissatthero paņhamāyāme pi majjhimayāme pi niddāyitvā pacchimayāme pabujjhitvā ummukkāni pothetvā aggiü jāletvā nisinnako āha: "bhante Uttattherā" 'ti. "Kiü bhante Tissattherā" 'ti. "Niddāyasi no tvan" ti. "Aniddāyantā kiü karissāmā" 'ti.
"Uņņhāya tāva nisãdathā" 'ti. So uņņhāya nisinno taü uttattheraü "ayaü te lālo mahodara-Kosalo cāņimattaü bhattam eva påtiü karoti, yuddhavicāraõaü pana ki¤ci na jānāti, parājito parājito tv-eva dāpetãti". "Kiü pana kātuü vaņņatãti". Tasmiü khaõe te pana carapurisā tesaü kathaü suõantā atthaüsu. Dhanuggahatissatthero yuddhaü vicāresi: "bhante, yuddho nāma padumavyåho cakkavyåho sakaņavyåho ti tayo vyåhā honti, Ajātasattuü gaõhitukāmena asuke nāma pabbatakucchismiü dvãsu pabbatabhittãsu manusse ņhapetvā purato dubbalabalaü dassetvā pabbatantaraü paviņņhabhāvaü jānitvā paviņņhamaggaü occhinditvā purato ca pacchato ca ubhosu pabbatabhittãsu vaggitvā unnaditvā khippe patitamacchaü viya antomuņņhiyaü maõķukapotakaü viya ca katvā sakkā assa taü gahetun" ti. Carapurisā taü vacanaü ra¤¤o ārosesuü. Taü sutvā rājā saügāmabheriü pahārāpetvā gantvā sakaņavyåhaü katvā Ajātasattuü jåvagāhaü gāhāpetvā attano dhãtaraü Vajirakumāriü bhāgineyyassa datvā Kāsigāmakaü tassā na hānamåle katvā datvā uyyojesi. Sā pavatti bhikkhusaüghe pākaņā jātā. Ath' ekadivasaü dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü:
"āvuso Kosalarājā kira Dhanuggahatissassa vicāraõāya Ajātasattuü jinãti". Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāma" ti vutte "na bhikkhave idān' eva pubbe pi Dhanuggahatisso yuddhavicāraõāya cheko yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:


#<[page 405]>#
%<                       3. Vaķķhakisåkarajātaka. (283.)             405>%
     Atãte Barāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto ara¤¤e rukkhadevatā hutvā nibbatti. Tadā Bārāõasiü nissāya niviņņhā vaķķhakigāmakā. Eko vaķķhaki daõķatthāya ara¤¤aü gantvā āvāņe patitaü såkarapotakaü disvā gharaü netvā paņijaggi. So vuddhippatto mahāsarãro vaükadāņho ācārasampanno ahosi, vaķķhakinā puņņhattā pana vaķķhakisåkaro tv-eva pa¤¤āyi. Vaķķhakissa rukkhatacchanakāle tuõķena rukkhaü parivatteti mukhena ķasitvā vāsipharasåni khādanamuggare āharati kāëasuttakoņiyaü gaõhāti. Atha so vaķķhaki "kocid' eva naü khādeyyā" 'ti bhayena netvā ara¤¤e vissajjesi. So pi ara¤¤aü pavisitvā khemaü vasanaphāsukaņņhānaü olokento ekaü pabbatantare mahantaü girikandaraü addasa sampannakandamålaphalaü phāsukaü vasanaņņhānaü. Anekasatasåkarā taü disvā tassa santikaü agamiüsu. So pi te āha: "ahaü tumhe va olokento carāmi, tumhe ca mayā diņņhā, ida¤ ca ņhānaü ramaõãyaü, aham pi dāni idh' eva vasissāmãti". "Saccaü imaü ņhānaü ramaõãyaü, parissayo pan' ettha atthãti". "Aham pi tumhe disvā etaü a¤¤āsiü, evaü gocarasampanne ņhāne vasantānaü tesaü sarãresu maüsalohitaü n' atthi, kiü pana vo ettha bhayan" ti. "Eko vyaggho pāto va āgantvā diņņhadiņņhaü yeva gahetvā gacchatãti". "Kiü pana so nibaddhaü gaõhāti udāhu antarantarā" ti. "Nibaddhaü ganhātãti". "Kati pana te vyagghā" ti. "Ekako yevā" 'ti. "Ettakā tumhe ekassa na sakkothā" 'ti. "âma na sakkomā" 'ti. "Aham taü gaõhissāmi, kevalaü tumhe mama vacanaü karotha, so vyaggho kahaü vasatãti". "Etasmiü pabbate" ti. So rattiü ¤eva såkare carāpetvā yuddhaü vicārento "yuddhaü nāma padumavyåhacakkavyåhasakaņavyåhavasena tividhaü hotãti" vatvā padamavyåhavasena vicāresi,


#<[page 406]>#
%<406                III. Tikanipāta.  4. Abbhantrāvagga. (28.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  so hi bhåmisãsaü jānāti, tasmā "imasmiü ņhāne yuddhaü vicāretuü vaņņatãti" såkarapillake mātare ca tesaü majjhaņņhāne ņhapesi, tā āvijjhitvā vajjhasåkariyo tā āvijjhitvā potasåkare te āvijjhitvā daharasåkare te āvijjhitvā dãghadāņhasåkare te āvijjhitvā yuddhasamatthe balavabalavasåkare dasadasavãsativãsatijane tasmiü ņhāne balagumbaü katvā ņhapesi. Attano ņhitaņņhānassa purato ekaü parimaõķalaü āvāņaü khaõāpesi, pacchato ekaü kullakasaõņhānaü anupubbaninnaü pabbhārasadisaü.
Tassa saņņhisattatimatte yodhasåkare ādāya tasmiü tasmiü ņhāne "mā bhāyitthā" 'ti kammaü vicārentass' eva vicarato aruõaü uņņhahi. Vyaggho uņņhāya "kālo" ti ¤atvā gantvā tesaü sammukhā ņhito pabbatatale ņhatvā akkhãni ummãletvā såkare olokesi. Vaķķhakisåkaro "paņioloketha nan" ti såkarānaü sa¤¤am adāsi. Te paņiolokesuü. Vyaggho mukhaü nibbeņhetvā assasi, såkarāpi tathā kariüsu. Vyaggho muttaü chaķķesi, såkarāpi chaķķayiüsu. Iti yaü yaü so karoti taü taü te paņikariüsu. So cintesi: "pubbe såkarā mayā olokitakāle palāyantā palāyitum pi na sakkonti, ajja apalāyitvā mama paņisattu hutvā mayā katam eva paņikaronti, ekasmiü bhåmisãse ņhito eko nesaü saüvidahako pi atthi, ajja mayhaü tassa jayo na pa¤¤āyatãti" so nivattitvā attano vasanaņņhānaü eva agamāsi. Tena pana gahitamaüsakhādako eko kåņajaņilo atthi, so taü tucchahatthaü eva āgacchantaü disvā tena saddhiü sallapanto paņhamaü gātham āha:


#<[page 407]>#
%<                       3. Vaķķhakisåkarajātaka. (283.)               407>%

  @<Ja_III,4.3(=283).1: Varaü varaü tvaü nihanaü pure cari
                    asmiü padese abhibhuyya såkare,
                    so dāni eko vyapagamma jhāyasi,
                    balaü nu te vyaggha na c' ajja vijjatãti. || Ja_III:97 ||>@

     Tattha varaü varaü tvaü nihanaü pure cari asmiü padese abhibhuyya såkare ti ambho vyaggha tvaü pubbe imasmiü padese sabbasåkare abhibhavitvā imesu såkaresu varaü tvaü uttamuttamasåkaraü nihananto vicari, so dāni eko vyapagamma jhāyasãti so tvaü idāni a¤¤aü såkaraü agahetvā ekako apagantvā jhāyasi pajjhāyasi, balan nu te vyagha na cajja vijjatãti ambho vyaggha ajja kāyabalaü n' atthãti.
     Taü sutvā vyaggho dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,4.3(=283).2: Ime sudaü yanti disodisaü pure
                    bhayadditā lenagavesino puthu,
                    te dāni saügamma rasanti ekato,
                    yatthaņņhitā duppasah' ajja 'me mayā ti. || Ja_III:98 ||>@

     Tattha sudan ti nipāto, ayaü pana saükhepattho: ime såkarā pubbe maü disvā bhayena aņņitā pãëitā attano lenagavesino puthu visuü hutvā disodisaü yanti, taü taü disaü abhimukhā palāyanti, te idāni sabbe pi samāgantvā ekato rasanti nadanti ta¤ ca bhåmisãsaü upagatā, yatthaņhitā duppasahā dummaddayā ajja ime mayā ti.
     Ath' assa ussāhaü janento kåņajaņilo "mā bhāyi, gaccha tayi naditvā pakkhandante sabbe bhãtā bhijjitvā palāyissantãti" āha. Vyaggho tasmiü ussāhaü janente såro hutvā puna gantvā pabbatatale aņņhāsi. Vaķķhakisåkaro dvinnaü āvāņānaü antare aņņhāsi. Såkarā "sāmi mahācoro punāgoto" ti āhaüsu.
"Mā bhāyatha, idāni naü gaõhissāmãti". Vyaggho naditvā vaķķhakisåkarass' upari pati. Såkaro tassa attano uparipatitakāle parivattitvā vegena ujukaü khatāavāņe pati.


#<[page 408]>#
%<408                III. Tikanipāta.  4. Abbhantaravagga. (29.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Vyaggho vegaü sandhāretuü asakkonto upariuparibhāgena gantvā kullakamukhassa tiriyaü khatāavāņassa atisambādhamukhaņņhāne patitvā pu¤jakato viya ahosi. Såkaro āvāņā uttaritvā asani vegena gantvā vyagghaü antarasatthimhi dāņhāya paharitvā yāva vakkapadesā phāletvā pa¤camadhuramaüsaü dāņhāya paliveņhetvā vyagghassa matthake āvijjhitvā "gaõhatha tumhākaü paccāmittan" ti ukkhipitvā bahi āvāņe chaķķesi. Paņhamāgatā vyagghamaüsaü labhiüsu, pacchā āgatā "vyagghamaüsaü kãdisaü hotãti" tesaü mukhāni upasiüghantā vicariüsu, såkarā na tāva tussanti.
Vaķķhakisåkaro tesaü iīgitaü disvā "kin nu kho tumhe na tussathā" 'ti āha. "Sāmi, kiü etena vyagghena ghātitena, a¤¤e dasa vyagghe ānayanasamattho kåņajaņilo atthi yevā" 'ti.
"Ko nām' eso" ti. "Eko dussãlatāpaso" ti. "Vyaggho pi mayā ghātito, so me kiü pahoti, atha gaõhissāma nan" ti såkaraghatāya saddhiü pāyāsi. Kåņatapaso vyagghe cirāyante "kin nu kho såkarā vyagghaü gaõhiüså" 'ti paņipathaü gacchanto såkare āgacchante disvā attano parikkhāraü ādāya palāyanto tehi anubaddho parikkhāruü chaķķetvā vegena udumbararukkhaü abhiråhi. Såkarā "idāni 'mha sāmi naņņhā, tāpaso palāyitvā rukkham abhiråëho". "Kiü rukkhaü nāmā" 'ti. "Udumbararukkhan" ti. So "såkariyo udakaü āharantu, såkarapotakā khaõantu, dãghadāņhā såkarā målāni chindantu, sesā parivāretvā rakkhantå" 'ti saüvidahitvā tesu tathā karontesu sayaü udumbarassa ujukaü gatathålamålaü pharasunā paharanto viya ekappahāram eva katvā udambararukkhaü pātesi.


#<[page 409]>#
%<                       3. Vaķķhakisåkarajātaka. (283.)            409>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Parivāretvā ņhitasåkarā kåņajaņilaü bhåmiyaü pātetvā khaõķākhaõķaü katvā yāva aņņhito khāditvā vaķķhakisåkaraü udumbarakhandhe yeva nisãdāpetvā kåņajaņilassa paribhogasaükhena udakaü āharitvā abhisi¤citvā rājānaü kariüsu, eka¤ ca taruõasåkariü abhisi¤citvā tassa aggamahesiü akaüsu. Tato paņņhāya kira yāv' ajjatanā rājāno udumbarabhaddapãņhe nisãdāpetvā tãhi saükhehi abhisi¤canti. Tasmiü vanasaõķe adhivatthā devatā naü acchariyaü disvā ekasmiü khandhavivare såkarānaü abhimukhā hutvā tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,4.3(=283).3: Nam' atthu saüghānaü samāgatānaü,
                    disvā sayaü sakhya vadāmi abbhutaü
                    vyagghaü migā yattha jiniüsu dāņhino
                    sāmaggiyā dāņhabalesu muccare ti. || Ja_III:99 ||>@

     Tattha namatthu saüghānan ti ayaü mama namakkāro samāgatānaü såkarasaüghānaü atthu, disvā sayaü sakhya vadāmi abbhutan ti idaü pubbe abhåtapubbaü abhåtaü sakhyaü mittabhāvaü sayaü disvā vadāmi, vyagghaü migā yattha jiniüsu dāņhino ti yatra hi nāma dāņhino såkarā migā vyagghaü jiniüsu ayam eva vā pāņho, sāmaggiyā dāņhabalesu muccare ti yā esā dāņhabalesu såkaresu sāmaggi ekajjhāsayatā tāya tesu sāmaggiyā te dāņhabalā paccāmittaü gahetvā ajja maraõabhayā muttā ti attho.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā Dhanuggahatisso vaķķhakisåkaro ahosi, rukkhadevatā aham evā" 'ti.
Vaķķhakisåkarajātakaü.

                      $<4. Sirijātaka.>$
     Yaü ussukā saügharantãti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü siricorabrāhmaõaü ārabbha kathesi. Imasmiü jātake paccuppannavatthuü heņņhā Khadiraīgārajātake vitthāritam eva.


#<[page 410]>#
%<410                III. Tikanipāta.  4. Abbhantaravagga. (29.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Idhāpi pana sā Anāthapiõķikassa ghare catutthe dvārakoņņhake vasanakamicchādiņņhidevatā daõķakammaü karontã{} catupaõõāsahira¤¤akoņiyo āharitvā koņņhe påretvā setthinā saddhiü sahāyikā ahosi.
Atha naü so ādāya Satthu santikaü nesi. Satthā tassā dhammaü desesi. Sā dhammaü sutvā sotāpannā ahosi. Tato paņņhāya seņņhino yaso yathāporāõo va jāto. Ath' eko Sāvatthi-vāsã sirilakkhaõabrāhmano cintesi: "Anāthapiõķiko duggato hutvā puna issaro jāto, yaü nånāhaü daņņhukāmo viya gantvā tassa gharato siriü thenetvā āgaccheyyaü" ti so tassa gharaü gantvā tena katasakkārasammāno sāraõãyakathāya vattamānāya "kimatthaü āgato sãti" vutte "kahan nu kho siri patiņņhitā" ti olokesi. Seņņhino ca sabbaseto dhotasaükhapaņibhāgo kukkuņo suvaõõapa¤jare pakkhipitvā ņhapito atthi, tassa cåëāya siri patiņņhāsi. Brāhmaõo olokayamāno siriyā patiņņhitabhāvaü ¤atvā "ahaü mahāseņņhi pa¤casate māõave mante vācemi, akālarāviü{} ekaü kukkuņaü nissāya te ca maya¤ ca kilamāma, aya¤ ca kira kukkuņo kālarāvã, imass' atthāya āgato 'mhi, dehi etaü kukkuņan" ti āha. "Gaõha brāhmaõa, demi te kukkuņan" ti, "demãti" ca vuttakkhaõe yeva siri tassa cåëāto apagantvā ussãsake ņhapite maõikkhandhe patiņņhāsi. Brāhmano siriyā maõimhi patiņņhitabhāvaü ¤atvā maõim pi yāci, "maõim pi demãti" vuttakkhaõe yeva siri maõito apagantvā ussãsake ņhapite ārakkhayaņņhiyaü patiņņhāsi. Brāhmaõo tattha patiņņhitabhāvaü ¤atvā yāci, "gāhāpetvā gacchā" 'ti vuttakkhaõe yeva ca siri tato{} apagantvā Pu¤¤alakkhaõadeviyā nāma seņņhino aggamahesiyā sãse patiņņhāsi. Siricorabrāhmaõo tattha patiņņhitabhāvaü ¤atvā "avissajjiyabhaõķaü etaü yācitum pi na sakkā" ti cintetvā seņņhiü etad avoca: "mahāseņņhi ahaü `tumhākaü gehe siriü thenetvā gamissāmãti' āga¤chiü, siri pana te kukkuņassa cåëāya patiņņhitā ahosi, tasmiü mama dinne tato apagantvā maõimhi patiņņhahi, maõimhi dinne ārakkhayaņņhiyā patiņņhahi, ārakkhayaņņhiyā dinnāya tato apagantvā Pu¤¤alakkhaõadeviyā sãse patiņņhahi,


#<[page 411]>#
%<                            4. Sirijātaka. (284.)                    411>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  idaü kho avissajjiyabhaõķan ti imam pi me na gahitaü, na sakkā tava siriü thenetuü, tava santakaü tav' eva hotå" 'ti uņņhāyāsanā pakkāmi. Anāthapiõķiko "imaü {kāraõaü} Satthu kathessāmãti" vihāraü gantvā Satthāraü påjetvā vanditvā ekamantaü nisinno sabbam Tathāgatassa ārocesi.
Satthā taü sutvā "na kho gahapati a¤¤esaü siri a¤¤atra gacchati, pubbe pi appapu¤¤ehi uppāditasiri pana pu¤¤avantānaü yeva pādamålaü gatā" ti vatvā tena yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Kāsiraņņhe brāhmaõakule nibbattitvā vayappatto Takkasilāyaü sippāni uggaõhitvā agāraü ajjhāvasanto mātāpitunnaü kālakiriyāya saüviggo nikkhamitvā Himavantapadese isipabbajjaü pabbajitvā samāpattiyo uppādetvā dãghassa addhuno accayena loõambilasevanatthāya janapadaü gantvā Bārāõasãra¤¤o uyyāne vasitvā punadivase bhikkhaü caramāno hatthācariyassa gharadvāraü agamāsi. So tassa cāre ca vihāre ca pasanno bhikkhaü datvā uyyāne vasāpetvā niccaü paņijaggi. Tasmiü kāle eko kaņņhahārako ara¤¤ato dāråni āharanto velāya nagaraü pāpuõituü nāsakkhi, sāyaü ekasmiü devakule dārukalāpaü ussãsake katvā nipajji.
Devakule vissaņņhāpi kho bahå kukkuņā tassāvidåre ekasmiü rukkhe sayiüsu, tesaü uparisayitakukkuņo paccåsakāle vaccaü pātento heņņhāsayitakukkuņassa sarãre pātesi, "kena me sarãre vaccaü pātitan" ti ca vutte "mayā" ti āha, "kiükāraõā" ti ca vutte "anupadhāretvā" ti vatvā puna pi pātesi. Tato ubho pi a¤¤ama¤¤aü vatvā "kin te balaü kin te balan" ti kalahaü kariüsu. Atha heņņhāsayitakukkuņo āha: "maü māretvā aīgāre pakkamaüsaü khādanto pāto va kahāpaõasahassaü labhatãti".


#<[page 412]>#
%<412                III. Tikanipāta.  4. Abbhantaravagga. (29.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Uparisayitakukkuņo āha: "ambho, mā tvaü ettakena gajji, mama thullamaüsaü khādanto rājā hoti bahimaüsaü khādanto puriso ce senāpatiņņhānaü itthã ce aggamahesiņņhānaü labhati, aņņhimaüsaü pana me khādanto gihã ce bhaõķāgārikaņņhānaü pabbajito ce rājakulåpakabhāvaü labhatãti". Kaņņhahārako tesaü vacanam sutvā "rajje patte sahassena kiccaü n' atthãti" saõikaü abhiråhitvā uparisayitakukkuņaü gahetvā māretvā ucchaīge katvā "rājā bhavissāmãti" gantvā vivaņadvāren' eva nagaraü pavisitvā kukkuņaü nittacaü katvā udaraü sodhetvā "idaü kukkuņamaüsaü sādhukaü sampādehãti" pajāpatiyā adāsi. Sā kukkuņamaüsa¤ ca bhatta¤ ca sampādetvā "bhu¤ja sāmãti" tassa upanāmesi. "Bhadde, etaü maüsaü mahānubhāvaü, etaü khāditvā ahaü rājā bhavissāmi, tvaü aggamahesã bhavissasãti" taü bhatta¤ ca maüsa¤ ca ādāya Gaīgātãraü gantvā "nahāyitvā bhu¤jissāmãti" bhattabhājanaü tãre ņhapetvā nahānatthāya otariüsu. Tasmiü khaõe vātena khubhitaü udakaü āgantvā bhattabhājanaü ādāya agamāsi. Taü nadiyā sotena vuyhamānaü heņņhānadiyaü hatthã nahāpento eko hatthācariyo mahāmatto disvā ukkhipāpetvā "kiü etthā" 'ti pucchi. "Bhatta¤ c' eva kukkuņamaüsa¤ ca sāmãti". So taü pidahāpetvā la¤chāpetvā "yāva mayaü āgacchāma tāv' imaü bhattaü mā vivarā" 'ti bhariyāya pesesi. So pi kho kaņņhahārako mukhato paviņņhena vālukodakena uddhumātaudaro palāyi. Ath' eko tassa hatthācariyassa kulåpako dibbacakkhutāpaso "mayhaü upaņņhāko hatthiņņhānaü na vijahati, kadā nu sampattiü sampāpuõissatãti" dibbacakkhunā upadhārento taü purisaü disvā taü {kāraõaü} ¤atvā puretaraü gantvā hatthācariyassa nivesane nisãdi. Hatthācariyo āgantvā vanditvā ekamantaü nisinno,


#<[page 413]>#
%<                           4. Sirijātaka. (284.)                    413>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  taü bhattabhājanaü āharāpetvā "tāpasaü maüsodakena parivisathā" 'ti āha. Tāpaso bhattaü gahetvā maüse dãyamāne agahetvā "imaü maüsaü ahaü vicāremãti" vatvā "vicārethā bhante" ti vutte thålamaüsādãni ekekaü koņņhāsaü kāretvā thålamaüsaü hatthācariyassa dāpesi bahimaüsaü tassa bhariyāya, aņņhimaüsaü attanā paribhu¤ji. So bhattakiccāvasāne gacchanto "tvaü ito tatiyadivase rājā bhavissasi, appamatto hohãti" vatvā pakkāmi. Tatiyadivase eko sāmantarājā āgantvā Bārāõasiü parivāresi. Bārāõasãrājā hatthācariyaü rājavesaü gāhāpetvā "hatthiü abhiråhitvā yujjhā" 'ti āõāpetvā sayaü a¤¤ātakavesena senāya vicārento ekena mahāvegena sarena viddho taü khaõam ¤eva mari. So tassa matabhāvaü ¤atvā hatthācariyo bahå kahāpaõe nãharāpetvā "dhanatthikā purato hutvā yujjhantå" 'ti bheri¤ carāpesi. Balakāyo muhutten' eva paņirājānam jãvitakkhayaü pāpesi. Amaccā ra¤¤o sarãrakiccaü katvā "kaü rājānaü karomā" 'ti mantayamānā "rājā jãvamāno attano vesaü hatthācariyassa adāsi, ayam eva yuddhaü katvā rajjaü gaõhi, etass' eva rajjaü dassāmā" 'ti taü rajjena abhisi¤ciüsu, bhariyam assa aggamahesiü akaüsu. Bodhisatto rājakulåpako ahosi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā abhisambuddho hutvā imā dve gāthā abhāsi:

  @<Ja_III,4.4(=284).1: Yaü ussukā saügharanti alakkhikā bahuü dhanaü
                    sippavanto asippā ca Lakkhã va tāni bhu¤jati. || Ja_III:100 ||>@

  @<Ja_III,4.4(=284).2: Sabbattha katapu¤¤assa atãv' a¤¤e va pāõino
                    uppajjanti bahå bhogā app-anāyatanesu pãti. || Ja_III:101 ||>@

     Tattha yaü ussukā ti yattha dhanasaügharaõe ussukkam āpannā chandajātā kicchena bahuü dhanaü saügharanti, ye ussukā ti pi pāņho ye purisā dhanasaügharaõe ussukā hatthisippādivasena sippavanto asippā ca antamaso vetanena kammaü katvā bahuü dhanaü saügharantãti attho,


#<[page 414]>#
%<414                III. Tikanipāta.  4. Abbhantaravagga (29.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  lakkhã va tāni bhu¤jatãti tāni bahuü dhanaü vuttāni dhanāni pu¤¤avā puriso attano va pu¤¤aphalaü paribhu¤janto ki¤ci kammaü akatvā paribhu¤jati, atãva¤¤eva pāõino ti atãva a¤¤e yeva pāõino, evakāro purimapadena yojetabbo, sabbath' eva katapu¤¤assa a¤¤e akatapu¤¤e satte atikkamitvā ti attho, appanāyatanesu pãti api anāyatanesu pi ratanākaresu pi aratanākaresu pi ratanāni asuvaõõāyatanādãsu suvaõõādãni ahatthāyanādãsu hatthiādayo ti savi¤¤āõakāvi¤¤āõakā bahå bhogā uppajjanti, tattha muttāmaõiādãnaü anākare uppattiyaü duņņhagāmani-Abhayamahārajassa vatthuü kathetabbaü.
     Satthā pan' imaü gāthaü vatvā "gahapati imesaü sattānaü pu¤¤asadisaü a¤¤aü āyatanaü nāma n' atthi, pu¤¤avantānaü hi anākaresu ratanāni uppajjanti yevā" 'ti vatvā imaü dhammaü desesi:
          Esa devamanussānaü sabbakāmadado nidhi (Khud. Pāņha p.14.)
          yaü yad evābhipatthenti sabbam etena labbhati.
          Suvaõõatā sussaratā susaõņhānasuråpatā
          adhipaccaparivāro sabbaü etena labbhati.
          Padesarajjaü issariyaü cakkavattisukham pi yaü
          devarajjam pi dibbesu sabbaü etena labbhati.
          Mānusikā ca sampatti devaloke ca yā rati
          yā ca nibbānasampatti sabbaü etena labbhati.
          Mittasampadaü āgamma yoniso ve payu¤jato
          vijjāvimutti vasãbhāvo sabbam etena labbhati.
          Paņisambhidā vimokho ca yā ca sāvakapāramã
          paccekabodhibuddhabhåmi sabbam etena labbhati.
          Evaü mahiddhiyā esā yadidaü pu¤¤asampadā,
          tasmā dhãrā pasaüsanti paõķitā katapu¤¤atan ti.


#<[page 415]>#
%<                         5. Maõisåkarajātaka. (285.)                 415>%
Idāni yesu Anāthapiõķikassa siri patiņņhitā tāni ratanāni dassetuü kukkuņā ti ādim āha:

  @<Ja_III,4.4(=284).3: Kukkuņamaõayo daõķo thiyo ca {pu¤¤alakkhaõā}
                    uppajjanti apāpassa katapu¤¤assa jantuno ti || Ja_III:102 ||>@

vatvā pana jātakaü samodhānesi.
     Tatthā daõķo ti ārakkhikāyaņņhiü vuttaü, thiyo ti seņņhibhariyaü Pu¤¤alakkhaõadeviü, sesam ettha uttānam evā 'ti.
     Jātakaü samodhānesi: "Tadā rājā ânandatthero ahosi kulåpakatāpaso Sammāsambuddho" ti. Sirijātakaü.

                      $<5. Maõisåkarajātaka.>$
     Dariyā sattavassānãti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Sundarimāraõaü ārabbha kathesi. Tena kho pana samayena Bhagavā sakkato hoti garukato hotãti. Vatthu Kandhake āgatam eva, ayaü pan' ettha saükhepo: Bhagavato kira bhikkhusaüghassa pa¤cannaü mahānadãnaü mahoghasadise lābhasakkāre uppanne hatalābhasakkārā a¤¤atitthiyā suriyuggamanakāle khajjopanakasadisā nippabhā hutvā ekato sannipatitvā mantayiüsu: "mayaü samaõassa Gotamassa uppannakālato paņņhāya hatalābhasakkārā, na no koci atthibhāvam pi jānāti, kena nu kho saddhiü ekato hutvā samaõassa Gotamassa avaõõaü uppādetvā lābhasakkāram assa antaradhāpeyyāmā" 'ti. Atha nesaü etad ahosi. "Sundariyā saddhiü ekato hutvā sakkuõissāmā" 'ti te ekadivasaü Sundariü titthiyārāmaü pavisitvā vanditvā ņhitaü nālapiüsu. Sā punappuna sallapantã pi paņivacanaü alabhitvā "api nu ayyā kenaci viheņhit' atthā" 'ti pucchi.
"Bhagini, samaõaü Gotamaü amhe viheņhetvā hatalābhasakkāre karitvā vicarantaü na passasãti". Sā evam āha: "mayā ettha kiü kātuü vaņņatãti". "Tvaü kho si bhagini abhiråpā sobhaggappattā, samaõassa Gotamassa ayasaü āropetvā mahājanaü tava kathaü gāhāpetvā hatalābhasakkāraü karohãti".


#<[page 416]>#
%<416                III. Tikanipāta. 4. Abbhantaravagga. (29.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Sā "sādhå" 'ti sampaņicchitvā vanditvā pakkantā. Tato paņņhāya mālāgandhavilepanakappårakaņukapphalādãni gahetvā sāyaü mahājanassa Satthu dhammadesanaü sutvā nagaraü pavisanakāle jetavanābhimukhā gacchati, "kahaü gacchasãti" ca puņņhā "samaõassa Gotamassa santikaü, ahaü hi tena ekagandhakuņiyaü vasāmãti" vatvā a¤¤atarasmiü titthiyārāme vasitvā pāto va Jetavanamaggaü otaritvā nagarābhimukhā gacchati, "kiü Sundari, kahaü gatāsãti" ca puņņhā "samaõena Gotamena saddhiü ekagandhakuņiyaü vasitvā taü kilesaratiyā ramāpetvā āgat' amhãti" vadati. Atha naü katipāhaccayena dhuttānaü kahāpaõe datvā "gacchatha, Sundariü māretvā samaõassa Gotamassa gandhakuņisamãpe mālākacavarantare nikkhipitvā ethā" 'ti vadiüsu. Te tathā akaüsu. Tato titthiyā "Sundariü na passāmā" 'ti kolāhalaü katvā ra¤¤o ārocetvā "kahaü vo āsaükā" ti vuttā "ime divase Jetavanaü gatā ti, tatr' assa pavattiü na jānāma" 'ti vatvā "tena hi gacchatha, naü vicinathā" 'ti ra¤¤ā anu¤¤ātā attano upaņņhāke gahetvā Jetavanaü gantvā vicinantā mālākacavarantare disvā ma¤cakaü āropetvā nagaraü pavesetvā "samaõassa Gotamassa sāvakā Satthārā katapāpakammaü paņicchādessāmā' 'ti Sundariü māretvā mālākacavarantare nikkhipiüsu" 'ti ra¤¤o ārocayiüsu. Rājā "tena hi gacchatha, nagaraü āhiõķathā" 'ti āha. Te nagaravãthãsu "passatha samaõānaü Sakyaputtiyānaü kamman" ti ādãni viravitvā puna ra¤¤o nivesanadvāraü agamiüsu.
Rājā Sundariyā sarãraü āmakasusāne aņņakaü āropetvā rakkhāpesi.
Sāvatthivāsino ņhapetvā ariyasāvake sesā yebhuyyena "passatha samaõānaü Sakyaputtiyānaü kamman" ti ādãni vatvā antonagare bahinagare upavanāra¤¤esu bhikkhå akkositvā vicaranti. Bhikkhå taü pavattiü Tathāgatassa ārocesuü. Satthā "tena hi tumhe te manusse evaü paņicodethā" ti
          Abhåtavādã nirayaü upeti (Dhp. v.306.)
          yo vāpi katvā na karomãti cāha.


#<[page 417]>#
%<                        5. Maõisåkarajātaka. (285.)                  417>%
          ubho pi te pecca samā bhavanti
          nihãnakammā manujā paratthā ti
imaü gātham āha. Rājā "Sundariyā a¤¤ehi māritabhāvaü jānāthā" 'ti purise payojesi. Te pi kho dhuttā tehi kahāpaõehi suraü pivantā a¤¤ama¤¤aü kalahaü karonti, tatth' eko evam āha: "tvaü Sundariü ekappahāren' eva māretvā mālākacavarantare nikkhipitvā tato laddhakahāpaõehi suraü pivasi". "Hotu hotå" 'ti rājapurisā te dhutte gahetvā ra¤¤o dassesuü. Atha ne rājā "tumhehi māritā" ti pucchi. "âma devā" 'ti. "Kehi mārāpitā" ti. "A¤¤atitthiyehi devā" 'ti. Rājā titthiye pakkosāpetvā "Sundariü ukkhipāpetvā gacchatha, tumhe evaü vadantā nagaraü āhiõķatha: `ayaü Sundarã samaõassa Gotamassa avaõõaü āropetukāmehi amhehi mārāpitā, n' eva Gotamassa nā Gotamasāvakānaü doso atthi, amhākaü doso"' ti. Te tathā akaüsu. Bālamahājano tadā saddahi, titthiyāpi purisavadhadaõķena palibuddhā. Tato paņņhāya Buddhānaü sakkāro mahantataro ahosi. Ath' ekadivasaü dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso, titthiyā `Buddhānaü kāëakabhāvaü uppādessāmā' 'ti sayaü kāëakajātā, Buddhānaü pana mahantataro lābhasakkāro udapādãti". Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave sakkā Buddhānaü saükilesaü uppādetuü, Buddhānaü saükiliņņhabhāvakaraõaü nāma jātimaõino kiliņņhabhāvakaraõasadisaü, pubbe `jātimaõiü kiliņņhaü karissāmā' 'ti vāyamantāpi nāsakkhiüsu kiliņņhaü kātun" ti vatvā tehi yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjam kārente Bodhisatto ekasmiü gāmake brāhmaõakule nibbattitvā vayappatto kāmesu ādãnavaü disvā nikkhamitvā Himavantapadese tisso pabbatarājiyo atikkamitvā tāpaso hutvā paõõasālāya vasi. Tassāvidåre maõiguhā ahosi, tattha tiüsamattā såkarā vasanti. Guhāya avidåre eko sãho carati, tassa maõimhi chāyā pa¤¤āyati.


#<[page 418]>#
%<418                III. Tikanipāta.  4. Abbhantaravagga. (29.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Såkarā sãhacchāyaü disvā bhãtā utrāsā appamaüsalohitā ahesuü. Te "imassa maõino vippasannattā ayaü chāyā pa¤¤āyati, imaü maõiü saükiliņņhaü vivaõõaü karomā" 'ti cintetvā avidåre ekaü saraü gantvā kalale vaņņitvā āgantvā taü maõiü ghaüsanti. So såkaralomehi ghaņņiyamāno vippasannataro ahosi. Såkarā upāyaü apassantā "imassa maõino vivanõakaraõåpāyaü tāpasaü pucchissāmā" 'ti Bodhisattaü upasaükamitvā vanditvā ekamantaü ņhitā purimā dve gāthā udāhariüsu:

  @<Ja_III,4.5(=285).1: Dariyā sattavassāni tiüsamattā vasāmase,
                    `ha¤chema maõino ābhaü' iti no mantitaü ahu. || Ja_III:103 ||>@

  @<Ja_III,4.5(=285).2: Yāva yāva nighaüsāma bhiyyo vodāyate maõi,
                    brāhmaõaü tv-eva pucchāma: `kiü kiccaü idha ma¤¤asãti'. || Ja_III:104 ||>@

     Tattha dariyā ti maõiguhāya, vasāmase ti vasāma, ha¤chemā ti hanissāma, ida¤ ca dāni pucchāmā 'ti idāni mayaü kena kāraõena ayaü mani kilissamāno vodāyatãti idaü taü pucchāma, kiü kiccaü idha ma¤¤asãti imasmiü atthe tvaü imaü kiccaü kin ti {ma¤¤asi}.
     Atha nesaü ācikkhanto Bodhisatto tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,4.5(=285).3: Ayaü maõã veëuriyo akāco vimalo subho,
                    nāssa sakkā siriü hantuü, apakkamatha såkarā ti. || Ja_III:105 ||>@

     Tattha akāco ti akakkaso, subho ti sobhano, sirin ti pabhaü, apakkamathā ti imassa maõissa pabhā nāsetuü na sakkā, tumhe pana imaü maõiguhaü pahāya a¤¤attha gacchathā 'ti.
     Te tassa kathaü sutvā tathā akaüsu. Bodhisatto jhānaü uppādetvā Brahmaloka-parāyano ahosi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā tāpaso aham evā" 'ti. Maõisåkarajātakaü.


#<[page 419]>#
%<                           6. Sālåkajātaka. (286.)                   419>%

                      $<6. Sālåkajātaka.>$
     Mā sālåkassa pihayãti. Idaü Satthā Jetavane viharanto thullakumārikapalobhanaü ārabbha kathesi. Taü Cullanāradakassapajātake āvibhavissati. Taü pana bhikkhuü Satthā "saccaü kira tvaü bhikkhu ukkaõņhito" ti pucchitvā "evaü bhante" ti "ko taü ukkaõņhāpesãti" "thullakumārikā bhante" ti. Satthā "esā te bhikkhu anatthakārikā, pubbe pi tvaü etissā vivāhatthāya āgataparisāya uttaribhaīgo ahosãti" vatvā bhikkhåhi yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Mahālohitagoõo nāma ahosi, kaniņņhabhātā pan' assa Cullalohito nāma, ubho pi gāmake ekasmiü kule kammaü karonti. Tassa kulassa ekā vayappattā kumārikā atthi, taü a¤¤aü kulaü vāresi. Atha naü kulaü "vivāhakāle uttaribhaīgo bhavissatãti" Sālåkaü nāma såkaraü yāgubhattena paņijaggi, so heņņhāma¤ce sayati. Ath' ekadivasaü Cullalohito bhātaraü āha: "bhātika, mayaü imasmiü kule kammaü karoma, amhe nissāya imaü kulaü jãvati, atha ca pan' ime manussā amhākaü tiõapalālamattaü denti, imaü pana såkaraü yāgubhattena posenti, heņņhāma¤ce sayāpenti, kin nām' esa etesaü karissatãti". Mahālohito "tāta, mā tvaü etassa yāgubhattaü patthayi, etissā kumārikāya vivāhadivasaü etaü pana uttaribhaīgaü kātukāmā ete maüsassa thullabhāvakaraõatthaü posenti, katipāhaccayena taü passa heņņhāma¤cato nikkhāmetvā vadhitvā khaõķākhaõķikaü chinditvā āgantukabhattaü kayiramānan" ti vatvā purimā dve gāthā samuņņhāpesi:


#<[page 420]>#
%<420              III. Tikanipāta.  4. Abbhantaravagga.  (29.)>%

  @<Ja_III,4.6(=286).1: Mā Sālåkassa pihayi, āturannāni bhu¤jati,
                    appossukko bhusaü khāda, etaü dãghāyulakkhaõaü. || Ja_III:106 ||>@

  @<Ja_III,4.6(=286).2: Idāni so idhāgantvā atithi yuttasevako,
                    atha dakkhasi Sālåkaü sayantaü musaluttaran ti. || Ja_III:107 ||>@

     Tatrāyaü saükhepattho: tāta tvaü mā Sālåkasåkara-bhāvaü patthayi, ayaü hi āturannāni maraõabhojanāni bhu¤jati, yāni bhu¤jitvā nacirass' eva maraõaü pāpuõissati, tvaü pana appossukko nirālayo hutvā attano laddhaü idaü palālamissakaü bhusaü khāda, etaü dãghāyubhāvassa lakkhaõaü sa¤jānanaü nimittaü, idāni katipāhass' eva so vevāhikapuriso mahatiyā parisāya yutto yuttasevako idha atithi hutvā āgato bhavissati, ath' etaü Sālåkaü musalasadisena uttaroņņhena samannāgattā musaluttaraü mārituü sayantaü dakkhasãti.
     Tato katipāhass' eva vevāhikesu āgatesu Sālåkaü māretvā uttaribhaīgaü akaüsu. Ubho goõā taü tassa pavattiü disvā "amhākaü bhusam eva varan" ti mantayiüsu.
     Satthā abhisambuddho hutvā tadatthajotakaü tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,4.6(=286).3: Vikantaü såkaraü disvā sayantaü musaluttaraü
                    jaraggavāsā cintesuü: var' amhākaü bhusām ivā 'ti. || Ja_III:108 ||>@

     Tattha bhusāmivā 'ti bhusam eva amhākaü varaü uttaman ti.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne so bhikkhu sotāpattiphale patiņņhahi) "Tadā thullakumārikā etarahi thullakumārikā, Sālåko ukkaõņhitabhikkhu ahosi, Cullalohito ânando, Mahālohito pana aham evā" 'ti. Sālåkajātakaü.

                      $<7. Lābhagarahajātaka.>$
     Nānummatto ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Sāriputtattherassa saddhivihārikaü ārabbha kathesi. Therassa kira saddhivihāriko theraü upasaükamitvā vanditvā ekamantaü nisinno "lābhuppattipaņipadaü me bhante kathetha,


#<[page 421]>#
%<                          7. Lābhagarahajātaka (287.)                421>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  kiü karonto cãvarādãnaü lābhã hotãti" pucchi. Ath assa thero "āvuso, catuh' aīgehi samannāgatassa lābhasakkāro uppajjati, attano abbhantare hiriü bhinditvā sāma¤¤aü pahāya anummatten' eva ummattena viya bhavitabbaü, pisuõā vācā vattabbā, naņasadisena bhavitabbaü, vikiõõavācena kutåhalena bhavitabban" ti imaü lābhuppattipaņipadaü kathesi. So taü paņipadaü garahitvā uņņhāya pakkanto. Thero Satthāraü upasaü-kamitvā taü pavattiü ācikkhi. Satthā "na so Sāriputta bhikkhu idān' eva lābhaü garahi pubbe pi garahi yevā" 'ti vatvā therena yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto brāhmaõakule nibbattitvā vayappatto soëasavassakāle yeva tiõõaü vedānaü aņņhārasannaü sippānaü pariyosānaü patvā disāpāmokkhācariyo hutvā pa¤camāõavakasatāni sippaü vācesi. Tatr' eko māõavo sãlācārasampanno ekadivasaü ācariyaü upasaükamitvā "kathaü imesaü sattānaü lābho uppajjatãti" lābhapaņipadaü pucchi. âcariyo "tāta imesaü sattānaü catåhi kāraõehi lābho uppajjatãti" vatvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_III,4.7(=287).1: Nānummatto nāpisuõo nānaņo nākutåhalo
                    måëhesu labhate lābhaü, esā te anusāsanãti. || Ja_III:109 ||>@

     Tattha nānummatto ti na anummatto, idaü vuttaü hoti: yathā ummattako nāma itthipurisadārake disvā tesaü vatthālaükārādãni vilumpati tato tato macchamaüsapåvādãni balakkārena gahetvā khādati evam evaü yo gihãbhåto ajjhattabahiddhāsamuņņhānaü hirottappaü pahāya kusalākusalaü agaõetvā nirayabhayaü abhāyanto lobhābhibhåto pariyādinnacitto kāmesu pamatto sandhicchedādãni sāhasikakammāni karoti, pabbajito pi hirottappaü pahāya kusalākusalaü agaõetvā nirayabhayaü abhāyanto Satthārā pa¤¤attaü sikkhāpadaü maddanto lobhena abhibhåto pariyādinnacitto cãvarādimattaü nissāya attano sāma¤¤aü vijahitvā pamatto vejjakammadåtakammādãni karoti veëudānādãni nissāya jãvikaü kappeti, ayaü anummatto pi ummattasadisattā ummatto nāma,


#<[page 422]>#
%<422                  III. Tikanipāta. 4. Abbhantaravagga. (29.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  evaråpassa khippaü lābho uppajjati, yo pana evaü na ummatto lajjã kukkuccako esa måëhesu apaõķitesu purisesu lābhaü na labhati, tasmā lābhatthikena ummattakena viya bhavitabban ti, nāpisuõo ti tatthāpi yo pisuõo hoti asukena idaü nāma katan ti rājakule pesu¤¤aü upasaüharati so a¤¤esaü yasaü acchinditvā attano gaõhāti, rājāno pi naü ayaü amhesu sasneho ti ucce ņhāne ņhapenti, amaccādayo pi 'ssa ayaü no rājakule paribhindeyyā ti bhayena dātabbaü ma¤¤anti, evaü etarahi pisuõassa lābho uppajjati, yo pana apisuõo so na måëhesu lābhaü labhati, evam attho veditabbo, nānaņo ti lābhaü uppādentena naņena viya bhavitabbaü, yathā naņo hiriottappaü pahāya naccagãtavāditehi kãëaü katvā dhanaü saüharati evam eva lābhatthikena hiriottappaü bhinditvā itthipurisadārakānaü soõķasahāyena viya hutvā nānappakāraü keëiü karontena vicaritabbaü, yo evaü anaņo so måëhesu lābhaü na labhati, nākutåhalo ti kutåhalo nāma vippakiõõavāco, rājāno hi amaccaparivutā amacce pucchanti: asukaņņhāne kira manusso mārito gharaü viluttaü paresaü dārā padhaüsitā ti såyati, kesaü nu kho idaü kamman ti tattha sesesu akathentesu yeva uņņhahitvā asuko ca asuko ca nāmā 'ti vadati, ayaü kutåhalo nāma, rājāno tassa vacanena te purise pariyesitvā nisedhetvā imaü nissāya no nagaraü niccoraü jātan ti tassa mahantaü yasaü denti, sesāpi janā ayaü no rājapurisehi puņņho suyuttaü duyuttaü katheyyā ti bhayena tass' eva dhanaü denti, evaü kutåhalassa lābho uppajjati, yo pana akutåhalo esa na måëhesu labhati lābhaü, esā te anusāsanãti esā amhākaü santikā tuyhaü lābhānusatthi.
     Antevāsiko ācariyassa kathaü sutvā lābhaü garahanto

  @<Ja_III,4.7(=287).2: Dhi-r-atthu taü yasalābhaü dhanalābha¤ ca brāhmaõa
                    yā vutti vinipātena adhammacaraõena vā. || Ja_III:110 ||>@

  @<Ja_III,4.7(=287).3: Api ce pattam ādāya anāgāro paribbaje
                    esā va jãvikā seyyā yā cādhammena esanā ti || Ja_III:111 ||>@

gāthādvayam āha.
     Tattha yā vuttãti yā jãvitavutti, vinipātenā 'ti attavinipātena adhammacariyāya vā ti adhammakiriyāya visamakiriyāya vadhabandhanagarahādãni attānaü vinipātetvā adhammaü caritvā yā vutti ta¤ ca yasadhanalābha¤ ca sabbaü dhir athu nindāmi garahāmãti,


#<[page 423]>#
%<                     8. Macchuddānajātaka. (288.)                 423>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  na me etena attho ti adhippāyo, pattamādāyā 'ti bhikkhābhājanaü gahetvā, anāgāro paribbaje ti ageho pabbajito hutvā vicareyya, na ca sappuriso kāyaduccaritādivasena adhammacariyaü careyya, kiükāraõā: esā va jãvikā seyyā yā cādhammena esanā ti yā esā adhammena jãvikapariyesanā tato esā pattahatthassa parakulesu bhikkhācariyā va seyyā sataguõena sahassaguõena sundaratarā ti dasseti.
     Evaü māõavo pabbajjāya guõaü vaõõetvā nikkhamitvā isipabbajjaü pabbajitvā dhammena bhikkhaü pariyesanto samāpattiyo nibbattetvā Brahmaloka-parāyano ahosi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā māõavo lābhagarahikabhikkhu ahosi, ācariyo pana aham evā" 'ti. Lābhagarahajātakaü.

                      $<8. Macchuddānajātaka.>$
     Agghanti macchā ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü kåņavāõijaü ārabbha kathesi. Vatthuü heņņhā kathitam eva.
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto kuņimbikakule nibbattitvā vi¤¤åtaü patto kuņumbaü saõņhapesi. Kaniņņhabhātaro{} pi 'ssa atthi. Tesaü aparabhāge pitā kālakato. Te ekadivasaü "pitu santakaü vohāraü sādhessāmā" 'ti ekaü gāmaü gantvā kahāpaõasahassaü labhitvā āgacchantā nadãtitthe nāvaü patimānento puņabhattaü bhu¤jiüsu. Bodhisatto atirekabhattaü Gaīgāya macchānaü datvā nadãdevatāya pattiü adāsi, devatā pattiü anumoditvā yeva ca dibbena yasena vaķķhitvā attano yasavaķķhiü āvajjamānā taü {kāraõaü} a¤¤āsi. Bodhisatto pi vālukāya uttarāsaīgaü pattharitvā nipanno niddaü okkami.


#<[page 424]>#
%<424                 III.  Tikanipāta.  4. Abbhantaravagga. (29.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Kaniņņhabhātā pan' assa thokam corapakatiko, so te kahāpaõe Bodhisattassa adatvā sayam eva gaõhitukāmo tāya kahāpaõabhaõķikāya sadisaü ekaü sakkharābhaõķikaü katvā dve pi bhaõķikā ekato ņhapesi. Tesaü nāvaü abhiråhitva Gaīgā-majjhagatānaü kaniņņho nāvaü koņņhetvā "sakkharabhaõķikaü udake khipissāmãti" sahassabhaõķikaü khipitvā "bhātika sahassabhaõķikā udake patitā, kin ti karomā" 'ti āha. "Udake patitāya kiü karissāma, mā cintayãti" nadãdevatā cintesi "ahaü iminā dinnaü pattiü anumoditvā dibbayasena vaķķhitā, etassa santakaü rakkhissāmãti" attano ānubhāvena taü bhaõķikaü ekaü mahāmukhaü macchaü gilāpetvā sayaü ārakkhaü gaõhi. So pi kho coro gehaü gantvā "bhātā me va¤cito" ti bhaõķikaü mocento sakkharā passitvā hadayena sussantena ma¤cassa aņaniü upagåhitvā nipajji. Tadā kevaņņā macchaü gahaõatthāya jāle khipiüsu.
So maccho devatānubhāvena jālaü pāvisi. Kevaņņā taü gahetvā vikkiõituü nagaraü paviņņhā. Manussā mahāmacchaü disvā målaü pucchanti. Kevaņņā "kahāpaõasahassa¤ ca satta māsake datvā gaõhathā" ti vadanti. Manussā "sahassagghaõakamaccho pi no diņņho" ti parihāsaü karonti. Kevaņņā macchaü gahetvā Bodhisattassa gharadvāraü gantvā "imaü macchaü gaõhathā" 'ti āhaüsu. "Kim assa målan" ti.
"Satta māsake datvā gaõhathā" 'ti. "A¤¤esaü dadamānā kathaü dethā" ti. A¤¤esaü sahassena ca sattahi ca māsakehi dema, tumhe pana satta māsake datvā gaõhathā" 'ti.
So tesaü satta māsake datvā macchaü bhariyāya pesesi. Sā macchassa kucchiü phālayamānā sahassabhaõķikaü disvā Bodhisattassa ārocesi.


#<[page 425]>#
%<                          8 Macchuddānajātaka.  (288.)               425>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Bodhisatto taü oloketvā attano la¤chaü disvā sakabhāvaü ¤atvā "idāni ime kevaņņā imaü macchaü a¤¤esaü dadamānā sahassena c' eva sattahi ca māsakehi, denti amhe pana datvā sahassassa amhākaü santakattā satt' eva māsake gahetvā adaüsu, idaü antaraü ajānantaü na sakkā ka¤ci saddahāpetun" ti cintetvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_III,4.8(=288).1: Agghanti macchā adhikaü sahassaü,
                    na so atthi yo ima saddaheyya,
                    mayha¤ ca asså idha satta māsā,
                    aham pi taü macchuddānaü kiõeyyan ti. || Ja_III:112 ||>@

     Tattha adhikan ti a¤¤ehi pucchitā kevaņņā sattamāsādhikaü sahassaü agghatãti vadanti, na so atthi yo imaü saddaheyyā ti so {puriso} n' atthi yo imaü {kāraõaü} paccakkhato ajānanto mama vacanena saddaheyya, ettakaü vā macchā agghantãti yo imaü saddaheyya so n' atthi, tasmā yeva te a¤¤ehi na gahitā ti pi attho, mayha¤ ca asså 'ti mayhaü pana sattamāsakā ahesuü, macchuddānan ti macchavaggaü, tena hi macchena saddhiü a¤¤e pi macchā ekato baddhā, taü sakalam pi macchuddānaü sandhāy' etaü vuttaü, kiõeyyan ti kiõissaü, satt' eva māsake datvā ekamacchamattaü gaõhin ti attho.
     Eva¤ ca pana vatvā idaü cintesi: "kin nu kho nissāya mayā ete kahāpaõā laddhā" ti. Tasmiü khaõe nadãdevatā ākāse adissamānaråpā ņhatvā "ahaü Gaīgādevatā, tayā macchānaü atirekabhattaü datvā mayhaü patti dinnā, tenāhaü tava santakaü rakkhantã āgatā" ti dãpayamānā

  @<Ja_III,4.8(=288).2: Macchānaü bhojanaü datvā mama dakkhiõam ādisi,
                    taü dakkhiõaü sarantiyā kataü apacitiü tayā ti || Ja_III:113 ||>@

gātham āha.


#<[page 426]>#
%<426                  III. Tikanipāta.  4. Abbhantaravagga. (29.)>%
     Tattha dakkhiõan ti imasmiü ņhāne pattidānaü dakkhiõā nāma jātaü, kataü apacitiü tayā ti taü tayā mayhaü katāpacitiü sarantiyā idaü tava dhanam rakkhitan ti attho.
     Idaü vatvā pana sā devatā tassa kaniņņhena kataü kåņakammaü sabbaü kathetva "eso dāni hadayena sussantena nipanno, duņņhacittassa vaķķhi nāma n' atthi, ahaü pana tava santakaü mā nassãti dhanaü te āharitvā adāsiü, idaü tava kaniņņhacorassa adatvā sabbaü tvaü ¤eva gaõhāhãti" vatvā tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,4.8(=288).3: Paduņņhacittassa na phāti hoti,
                    na cāpi taü devatā påjayanti
                    yo bhātaraü pettikaü sāpateyyaü
                    ava¤cayã dukkatakammakārãti. || Ja_III:114 ||>@

     Tattha na phāti hotãti evaråpassa puggalassa idhaloke vā paraloke vā vaķķhi nāma na hoti, na cāpi tan ti taü puggalaü tassa santakaü rakkhamānā devatā na påjenti.
     Iti devatā mittadåbhicorassa kahāpaõe na dātukāmā evam āha. Bodhisatto pana "na sakkā evaü kātun" ti tassa pi pa¤casatāni pesesi yeva.
     Satthā imaü desanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: (Saccapariyosāne vāõijo sotāpattiphale patiņņhahi) "Tadā kaniņņhabhātā idāni kåņavāõijo, jeņņhabhātā pana ahaü evā" 'ti.
Macchuddānajātakaü.

                      $<9. Nānacchandajātaka.>$
     Nānacchandā mahārājā 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto āyasmato ânandassa aņņhavaralābhaü ārabbha kathesi. Vatthuü Ekādasanipāte Juõhajātake āvibhavissati.


#<[page 427]>#
%<                          9. Nānacchandajātaka. (289.)              427>%
     Atãte pana Bodhisatto Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente tassa aggamahesiyā kucchimhi nibbattitvā vayappatto Takkasilāyaü sippāni uggahetvā pitu accayena rajjaü pāpuni. Tassa ņhānato apanãto pitu purohito atthi, so duggato hutvā ekasmiü jarāgehe vasati. Ath' ekadivasaü Bodhisatto a¤¤ātakavesena rattibhāge nagaraü parigaõhanto carati. Tam enaü katakammacorā ekasmiü surāpāne suraü pivitvā aparam pi ghaņenādāya attano gehaü gacchantā antaravãthiyaü disvā "are kho si tvan" ti vatvā paharitvā uttarisāņakaü gahetvā ghaņaü ukkhipitvā tāsentā gacchiüsu. So pi kho brāhmaõo tasmiü khaõe nikkhamitvā antaravãthiyaü ņhito nakkhattaü olokento ra¤¤o amittānaü hatthagatabhāvaü ¤atvā brāhmaõiü āmantesi. Sā "kiü ayyā" 'ti vatvā vegena tassa santikaü āgatā. Atha naü sā āha: "bhoti amhākaü rājā amittānaü vasaü gato" ti. "Ayya, kin te ra¤¤o santike pavattiyā, brāhmaõā jānissantãti". Rājā brāhmaõassa saddaü sutvā thokaü gantvā dhutte āha: "duggato 'mhi sāmã, uttarāsaīgaü gahetvā vissajjetha man" ti. Te punappuna kathentaü kāru¤¤ena vissajjesuü. So tesaü vasanageham sallakkhetvā nivatti. Brāhmano pi "bhoti amhākaü rājā amittahatthato mutto" ti āha. Rājā tam pi sutvā pāsādaü abhiråhi. So vibhātāya rattiyā brāhmaõe pakkosāpetvā "kiü ācariyā rattim nakkhattaü olokayitthā" 'ti pucchi. "âma devā" 'ti. "sobhanaü asobhanan" ti.
"Sobhanaü devā" 'ti. "Koci gāho n' atthãti". "N' atthi devā" 'ti. Rājā "asukagehato brāhmaõaü pakkosathā" 'ti purāõapurohitaü pakkosāpetvā "kiü ācariya rattiü te nakkhattaü diņņhan" ti pucchi.


#<[page 428]>#
%<428             III. Tikanipāta.  4. Abbhantaravagga. (29.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "âma devā" 'ti. "Atthi koci gāho" ti. "âma mahārāja, ajjarattiü tumhe amittavasaü gantvā muhutten' eva muttā" ti. Rājā "nakkhattajānanakena nāma evaråpena bhavitabban" ti sesabrāhmaõe nikkaķķhāpetvā "brāhmaõa pasanno 'smi, te varaü gaõhā" ti āha.
"Mahārāja puttadārena saddhiü mantetvā gaõhissāmãti".
"Gaccha mantetvā ehãti". So gantvā brāhmaõi¤ ca putta¤ ca suõisa¤ ca dāsi¤ ca pakkositvā "rājā me varaü deti, kiü gaõhāmãti" pucchi. Brāhmaõã "mayhaü dhenusataü ānehãti" āha. Putto chattamāõavo nāma "mayhaü kumudavaõõehi sindhavehi yuttaü āja¤¤arathan" ti. Suõisā "mayhaü maõikuõķalaü ādiü katvā sabbālaükāran" ti. Puõõā nāma dāsã "mayhaü udukkhalamusala¤ c' eva suppa¤ cā" 'ti. Brāhmaõo pana gāmavaraü gahetukāmo ra¤¤o santikaü gantvā "kiü brāhmaõa pucchito te dāro" ti. "Puņņho āma mahārāja, pucchitā na pan' ekacchandā" ti vatvā paņhamaü gāthadvayam āha:

  @<Ja_III,4.9(=289).1: Nānacchandā mahārāja ekāgāre vasāmase,
                    ahaü gāmavaraü icche, brāhmaõã ca gavaü sataü, || Ja_III:115 ||>@

  @<Ja_III,4.9(=289).2: Chatto ca āja¤¤arathaü, ka¤¤ā ca maõikuõķalaü,
                    yā c' esā Puõõikā jammã udukkhalaü abhikaükhatãti. || Ja_III:116 ||>@

     Tattha icche ti icchāmi, gavaü satan ti rohiõãnam guõõaü sataü, ka¤¤ā ti suõisā, yā cesā ti yā esā amhākaü ghare Puõõikā nāma dāsã sā jammikā lāmikā suppamusalehi saddhiü udukkhalaü abhikaükhati icchatãti.
     Rājā "sabbesaü icchiticchitaü dethā" 'ti āõāpento


#<[page 429]>#
%<                        10. Sãlavãmaüsajātaka. (290.)               429>%

  @<Ja_III,4.9(=289).3: Brāhmaõassa gāmavaraü detha brāhmaõiyā gavaü sataü
                    Chattassa āja¤¤arathaü ka¤¤āya maõikuõķalaü,
                    ya¤ c' etaü Puõõikaü jammiü paņipādetha udukkhalan ti || Ja_III:117 ||>@

gātham āha.
     Tattha ya¤cetan ti yaü etaü Puõõikan ti vadati taü jammiü udukkhalaü paņipādetha sampaņicchādethā ti.
     Iti rājā yaü brāhmaõena patthitaü ta¤ ca a¤¤a¤ ca mahantaü yasaü datvā "ito paņņhāya amhākaü kattabbakiccesu ussukkaü āpajjā" ti vatvā brāhmaõaü attano santike akāsi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā brāhmaõo ânando ahosi, rājā pana aham evā" 'ti. Nānacchandajātakaü.

                      $<10. Sãlavãmaüsajātaka.>$
     Sãlaü kireva kalyāõan ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto ekaü sãlavãmaüsakabrāhmaõaü ārabbha kathesi. Vatthuü pana paccuppannam pi atãtam pi heņņhā Ekanipāte Sãlavãmaüsajātake vitthāritam eva, idha pana
     Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente tassa purohito "attano sãlaü vãmaüsissāmãti" hera¤¤akaphalakato dve divase ekekaü kahāpaõaü gaõhi. Atha naü tatiyadivase coro ti gahetvā ra¤¤o santikaü nayiüsu. So antarāmagge ahiguõķike sappaü kãëāpente addasa. Atha naü rājā disvā "kiss' evaråpam akāsãti" pucchi. Brāhmaõo "attano sãlaü vãmaüsitukāmatāyā" 'ti vatvā

  @<Ja_III,4.10(=290).1: Sãlaü kir' eva kalyāõaü sãlaü loke anuttaraü,
                    passa ghoraviso nāgo sãlavā ti na ha¤¤ati. || Ja_III:118 ||>@


#<[page 430]>#
%<430                 III. Dukanipāta. 4. Abbhantaravagga. (29.)>%

  @<Ja_III,4.10(=290).2: So 'haü sãlaü samādissaü loke anumataü sivaü
                    ariyavuttisamācāro yena vuccati sãlavā. || Ja_III:119 ||>@

  @<Ja_III,4.10(=290).3: Ĩātãna¤ ca piyo hoti mittesu ca virocati
                    kāyassa bhedā sugatiü upapajjati sãlavā ti || Ja_III:120 ||>@

āha.
     Tattha sãlan ti ācāro kirā 'ti anussavatthe nipāto, kalyāõan ti sobhaõaü, sãlaü kira kalyāõan ti evaü paõķitā vadantãti attho, passā 'ti attānam eva vadati, na ha¤¤atãti paraü pi na viheņheti parena pana na viheņhãyati, samādissan ti sāmādiyāmi, anumataü sivan ti khemaü nibbhayan ti evaü paõķitehi sampaņicchitaü, yena vuccatãti yena sãlena sãlavā puriso ariyānaü Buddhādãnaü paņipattiü samācaranto ariyavuttisamācāro ti vuccati tam ahaü samādiyissāmãti attho, virocatãti pabbatamatthake aggikkhandho viya virocati.
     Evaü Bodhisatto tãhi gāthāhi sãlavaõõaü pakāsento ra¤¤o dhammaü desetvā "mahārāja mama gehe pitu santakaü mātu santakaü attanā uppāditaü tayā dinna¤ ca bahudhanaü atthi pariyanto na pa¤¤āyati, ahaü pana sãlaü vãmaüsanto hera¤¤ikato kahāpaõe gaõhiü, idāni mayā imasmiü loke jātigottakulapadesānaü lāmakhabhāvo sãlass' eva ca jeņņhakabhāvo ¤āto, ahaü pabbajissāmi, pabbajjaü me anujānāhãti" anujānāpetvā ra¤¤ā punappuna yāciyamāno pi nikkhamma Himavantaü pavisitvā isipabbajjaü pabbajitvā samāpattiyo nibbattetvā Brahmaloka-parāyano ahosi.
     Satthā imaü desanam āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā sãlavãmaüsako purohitabrāhmaõo aham evā" 'ti. Sãlavãmaüsajātakaü. Abbhantaravaggo catuttho.


#<[page 431]>#
%<                   1. Bhadraghaņajātaka.  (291.)                    431>%

                         5. KUMBHAVAGGA.

                      $<1. Bhadraghaņajātaka.>$
     Sabbakāmadadaü kumbhan ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Anāthapiõķikassa bhāgineyyaü ārabbha kathesi.
So kira mātāpitunnaü santakā cattālãsahira¤¤akoņiyo pānavyasanena nāsetvā seņņhino santikaü agamāsi. So pi 'ssa "vohāraü karohãti" sahassaü adāsi, tam pi nāsetvā puna agamāsi. Puna tassa pa¤ca satāni dāpesi, tāni vināsetvā puna āgatassa dve thålasāņake dāpesi, te pi nāsetvā āgataü gãvāya gahetvā nãharāpesi. So anātho hutvā parakuķķaü nissāya kālam akāsi. Tam enaü kaķķhetvā bahi chaķķesuü. Anāthapiõķiko vihāraü gantvā sabbaü taü bhāgineyyassa pavattiü Tathāgatassa ārocesi. Satthā "tvaü etaü kathaü santappessasi yam ahaü pubbe sabbakāmadadaü kumbhaü datvā santappetuü nāsakkhin" ti vatvā tena yācito atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõāsiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto seņņhikule nibbattitvā pitu accayena seņņhiņņhānaü labhi. Tassa gehe bhåmigatam eva cattālãsakoņidhanaü ahosi. Putto pan' assa eko yeva. Bodhisatto dānādãni pu¤¤āni katvā kālakāto, Sakko devarājā hutvā nibbatti.
Ath' assa putto vãthiü āvaritvā maõķapaü kāretvā mahājanaparivuto nisãditvā suraü pātuü ārabhi. So laüghanadhāvanagãtanaccādãni karontānaü sahassaü dadamāno itthisoõķasurāsoõķamaüsasoõķādibhāvaü āpajjitvā "tvaü gãtaü tvaü naccaü tvaü vāditan" ti samajjatthiko pamatto hutvā āhiõķanto nacirass' eva cattālãsakoņidhanaü upabhogaparibhogåpakaraõāni ca nāsetvā duggato kapaõo pilotikaü nivāsetvā vicari.


#<[page 432]>#
%<432                III. Tikanipāta  5. Kumbhavagga. (30.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Sakko āvajjanto tassa duggatabhāvaü ¤atvā puttapemenāgantvā sabbakāmadadaü kumbhaü datvā "tāta yathāyaü kumbho na bhijjati tathā naü rakkha, imasmiü te sati dhanassa paricchedo nāma na bhavissati, appamatto hohãti" ovaditvā devalokam eva gato. Tato paņņhāya pivanto vicari. Ath' ekadivasaü matto taü kumbhaü ākāse khipitvā paņicchanto ekavāraü virajjhi. Kumbho bhåmiyaü patitvā bhijji. Tato paņņhāya puna daliddo hutvā pilotikaü nivāsetvā kapālahattho bhikkhaü caranto parakuķķaü nissāya kālam akāsi.
     Satthā imaü atãtaü āharitvā

  @<Ja_III,5.1(=291).1: Sabbakāmadadaü kumbhaü kuņaü laddhāna dhuttako
                    yāva so anupāleti tāva so sukham edhati. || Ja_III:121 ||>@

  @<Ja_III,5.1(=291).2: Yadā matto ca ditto ca pamādā kumbham abbhidā
                    tadā naggo ca pottho ca pacchā bālo viha¤¤ati. || Ja_III:122 ||>@

  @<Ja_III,5.1(=291).3: Evam eva yo dhanaü laddhā amatto paribhu¤jati
                    pacchā tappati dummedho kuņaü bhinno va dhuttako ti || Ja_III:123 ||>@

imā abhisambuddhagāthā vatvā jātakam samodhānesi:
     Tattha sabbakāmadadan ti sabbe vatthukāme dātuü samatthaü kumbhaü, kuņan ti kumbhavevacanaü, yāvā 'ti yattakaü kālaü, anupāletãti yo koci evaråpaü labhitvā yāva rakkhati tāva so sukham edhatãti attho, matto ca ditto cā 'ti surāmadena matto dappena ditto, pamādā kumbham abbhidā ti pamādena kumbhaü bhindi, naggo ca pottho cā 'ti kadāci potthakapilotikāya nivatthattā pottho, evamevā 'ti evam evaü, amatto ti appamāõena, tappatãti socati.
     "Tadā bhadraghaņabhedako dhutto seņņhibhāgineyyo ahosi, Sakko pana aham evā" 'ti. Bhadraghaņajātakaü.


#<[page 433]>#
%<                     2. Supattajātaka.  (292.)                    433>%

                      $<2. Supattajātaka.>$
     Bārāõassaü mahārājā 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Bimbādeviyā Sāriputtattherena dinnarohitamaccharasaü navaghatamissakaü sālibhattaü ārabbha kathesi. Vatthuü heņņhā kathita-Abbhantarajātake vatthusadisam eva. Tadāpi theriyā udaravāto kuppi. Rāhulabhaddo therassa ācikkhi. Thero taü āsanasālāya nisãdāpetvā Kosalara¤¤o nivesanaü gantvā rohitamaccharasaü navasappimissakaü sālibhattaü āharitvā tassa adāsi. So āharitvā mātu theriyā adāsi. Tassā bhuttamattāya udaravāto paņippassambhi.
Rājā purise pesetvā parigaõhāpetvā tato paņņhāya theriyā tathāråpaü bhattam adāsi. Ath' ekadivasaü dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso dhammasenāpati theriü evaråpena nāma bhojanena santappesãti". Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave idān' eva Sāriputto Rāhulamātāya pathitaü deti, pubbe pi adāsi yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto kākayoniyaü nibbattitvā vayappatto asãtiyā kākasahassānaü jeņņhako Supatto nāma kākarājā ahosi, aggamahesã pana Suphassā nāma kākã ahosi, senāpati Sumukho nāma. So asãtikākasahassehi parivuto Bārāõasiü upanissāya vasi. So ekadivasaü Suphassaü ādāya gocaraü pariyesamāno Bārāõasãra¤¤o mahānasamatthakena agamāsi. Sådo ra¤¤o nānāmacchamaüsavikatiparivārabhojanaü sampādetvā thokaü bhājanāni vivaritvā usumaü palāpento aņņhāsi. Suphassā macchamaüsagandhaü ghāyitvā rājabhojanaü bhu¤jitukāmā hutvā taü divasaü akathetvā dutiyadivase "ehi bhadde gocarāya gamissāmā" ti vuttā "tumhe gacchatha, mayhaü eko dohaëo atthãti" vatvā "kãdiso dohaëo" ti vutte "Bārāõasãra¤¤o bhojanaü bhu¤jitukām, amhi, na kho pana sakkā mayā taü laddhuü,


#<[page 434]>#
%<434                  III. Tikanipāta.  5. Kumbhavagga. (30.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  tasmā jãvitaü pariccajissāmi devā" 'ti āha. Bodhisatto cintayamāno nisãdi. Sumukho āgantvā "kiü mahārāja anattamano sãti" pucchi. Rājā taü atthaü ārocesi. Senāpati "mā cintayi mahārājā" 'ti te ubho pi assāsetvā "ajja tumhe idh' eva hotha, mayaü bhattaü āharissāmā" 'ti vatvā pakkāmi. So kāke sannipātetvā taü kāraõaü kathetvā "etha bhattaü āharissāmā" 'ti kākehi saddhiü Bārāõasiü pavisitvā mahānasassāvidåre kāke vagge vagge katvā tasmiü tasmiü ņhāne ārakkhatthāya ņhapetvā sayaü aņņhahi kākayodhehi saddhiü mahānasacchadane nisãdi. Ra¤¤o bhattaharaõakālaü ullokayamāno te ca kāke āha: "ahaü ra¤¤o bhatte hariyamāne bhājanāni pātessāmi, bhājanesu patitesu mayhaü jãvitaü n' atthi, tumhesu cattāro janā mukhapåraü bhattaü cattāro macchamaüsaü gahetvā sapajāpatikaü kākarājaü bhojetha, `kahaü senāpatãti' vutte `pacchato ehitãti vadeyyāthā" 'ti. Atha sådo bhojanavikatiü sampādetvā kājena gahetvā rājakulaü pāyāsi. Tassa rājaīgaõaü gatakāle kākasenāpati kākānaü sa¤¤aü datvā sayaü uppatitvā bhattahārakassa ure nisãditvā nakhapa¤jarena paharitvā kaõayaggavaõõena tuõķena nāsaggaü assa abhihantvā uņņhāya dvãhi pādehi mukham assa pidahi. Rājā mahātale caükamanto mahāvātapānena oloketvā taü kākassa kiriyaü disvā bhattahārakassa saddaü datvā "bho bhattahāra, bhājanāni chaķķetvā kākam eva gaõhā" 'ti āha. So bhājanāni chaķķetvā kākaü daëhaü gaõhi. Rājā pana "ito ehãti" āha. Tasmiü khaõe kākā āgantvā attano pahonakaü bhu¤jitvā sesaü vuttaniyāmena gahetvā agamaüsu.


#<[page 435]>#
%<                         2. Supattajātaka. (292.)                  435>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Tato sesā āgantvā sesaü bhu¤jiüsu. Te pi aņņha janā gantvā rājānaü sapajāpatikaü bhojesuü. Suphassāya dohaëo våpasanto. Bhattahārako kākaü ra¤¤o upanesi. Atha naü rājā pucchi: "bho kāka, tvaü mama¤ ca na lajji bhattahārakassa ca nāsaü khaõķesi bhattabhājanāni ca bhindi attano ca jãvitaü na rakkhi, kasmā evaråpaü kammam akāsãti". Kāko "mahārāja, amhākaü rājā Bārāõasiü upanissāya vasati, aham assa senāpati, tassa Suphassā nāma bhariyā dohaëinã tumhākaü bhojanaü bhu¤jitukāma, rājā tassā dohaëaü mayhaü ācikkhi, ahaü tatth' eva mama jãvitaü pariccajitvā āgato, idāni me tassā bhojanaü pesitaü, mayham manoratho matthakaü patto, iminā kāraõena mayā evaråpaü katan" ti dãpento

  @<Ja_III,5.2(=292).1: Bārāõassaü mahārāja kākarājā nivāsiko
                    asãtiyā sahassehi Supatto parivārito. || Ja_III:124 ||>@

  @<Ja_III,5.2(=292).2: Tassa dohaëinã bhariyā Suphassā maccham icchati
                    ra¤¤o mahānase pakkaü paccagghaü rājabhojanaü. || Ja_III:125 ||>@

  @<Ja_III,5.2(=292).3: Tes' āhaü pahito dåto ra¤¤o c' amhi idhāgato,
                    bhattu apacitiü kummi, nāsāyam akaraü vaõan ti. || Ja_III:126 ||>@

     Tattha Bārāõassan ti Bārāõasiyaü, nivāsiko ti nibaddhavasanako, pakkan ti nānappakārena sampāditaü, keci siddhan ti sajjhāyanti, paccagghan ti accuõhaü aparivāsikaü macchamaüsavikatisu vā paccekapaccekamettamahagghan ti paccagghaü, tesāhaü pahito dåto ra¤¤o camhi idhāgato ti tesaü ubhinnam pi ahaü dåto āõattikaro ra¤¤ā c' amhi pahito, tasmā idha āgato ti attho, bhattu apacitiü kummãti svāhaü evaü āgato attano bhattu apacitiü sakkārasammānaü karomi, nāsāyaü akaraü vaõan ti mahārāja iminā kāraõena tumhe ca attano ca jãvitaü agaõayitvā bhattabhājanaü pātāpetuü bhattahārakasānāsāya mukhatuõķena vaõaü akāsiü, mayā attano ra¤¤o apaciti katā, idāni tumbhe yaü icchatha taü daõķaü karothā 'ti.


#<[page 436]>#
%<436                    III. Tikanipāta.  5. Kumbhavagga.  (30.)>%
     Rājā tassa vacanaü sutvā "mayaü tāva manussabhåtānaü mahantaü yasaü datvā amhākaü suhajje kātuü na sakkoma, gāmādãni dadamānāpi amhākaü jãvitadāyakaü na labhāma, ayaü kāko samāno attano ra¤¤o jãvitaü pariccajati ativiya sappuriso madhurassaro dhammiko" ti guõesu pasãditvā ta¤ ca setacchattena påjesi. So attano laddhena chattena rājānam eva påjetvā Supattassa guõaü kathesi. Rājā taü pakkosāpetvā dhammaü sutvā ubhinnam pi tesaü attano bhojananiyāmena bhattaü paņņhapesi, sesakākānaü devasikaü ekaü taõķulammaõaü pacāpesi, saya¤ ca Bodhisattassa ovāde ņhatvā sabbasattānaü abhayaü datvā pa¤casãlāni rakkhi. Supattakākovādo sattavassasatāni pavatti.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā rājā Anando ahosi, senāpati Sāriputto, Suphassā Rāhulamātā, Supatto pana aham evā" 'ti. Supattajātakaü.

                      $<3. Kāyavicchindajātaka.>$
     Puņņhassa me ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto a¤¤ataraü purisaü ārabbha kathesi. Sāvatthiyaü kira eko puriso paõķurogena aņņito vejjehi paņikkhitto, Puttadāro pi 'ssa "ko imaü paņijaggituü sakkotãti" cintesi. Tassa etad ahosi: "sac' āhaü imamhā rogā vuņņhahissāmi pabbajissāmãti". So katipāhen' eva ki¤ci sappāyaü labhitvā ārogo hutvā Jetavanaü gantvā pabbajjaü yāci.
So Satthu santike pabbajja¤ ca upasampada¤ ca labhitvā nacirass' eva arahattaü pāpuõi. Ath' ekadivasaü bhikkhå dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesum: "āvuso asuko nāma paõķurogã `imamhā rogā vuņņhito pabbajissāmãti' cintetvā pabbajito c' eva arahatta¤ ca patto" ti. Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā"


#<[page 437]>#
%<                     3. Kāyavicchindajātaka. (293.)                 437>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave ayam eva, pubbe paõķitāpi evaü vatvā rogā vuņņhāya pabbajitvā attano vaķķhim akaüså" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto brāhmaõakule nibbattitvā vayappatto kuņumbaü saõņhapetvā vasanto paõķurogã ahosi. Vejjāpi paņijaggituü nāsakkhiüsu, puttadāro pi vippaņisārã ahosi. So "imamhā rogā vuņņhito pabbajissāmãti" cintetvā ki¤cid eva sappāyaü labhitvā ārogo hutvā Himavantaü pavisitvā isipabbajjaü pabbaji. So samāpattiyo ca abhi¤¤āyo ca uppādetvā jhānasukhena viharanto "ettakaü kālaü evaråpaü sukhaü {nālatthan}" ti udānaü udānento

  @<Ja_III,5.3(=293).1: Puņņhassa me a¤¤atarena vyādhinā
                    rogena bāëhaü dukkhitassa ruppato
                    parisussati khippam idaü kalebaraü
                    pupphaü yathā paüsuni ātape kataü. || Ja_III:127 ||>@

  @<Ja_III,5.3(=293).2: Aja¤¤aü ja¤¤asaükhātaü asuciü sucisammataü
                    nānākuõapaparipåraü ja¤¤aråpaü apassato. || Ja_III:128 ||>@

  @<Ja_III,5.3(=293).3: Dhi-r-atthu taü āturaü påtikāyaü
                    jegucchiyaü asuciü vyādhidhammaü
                    yattha-ppamattā adhimucchitā pajā
                    hāpenti maggaü sugatåpapattiyā ti || Ja_III:129 ||>@

imā gāthā abhāsi.
     Tattha a¤¤atarenā 'ti aņņhanavutiyā rogesu ekena paõķurogavyādhinā, rogenā 'ti rujanasabhāvattā evaüladdhena nāmena, ruppato ti ghaņņiyamānassa pãëiyamānassa, paüsuni ātape katan ti yathā vātātapena tattavālikāya ņhapitaü sukumāraü pupphaü parisusseyya evaü parisusseyyā 'ti attho, aja¤¤aü ja¤¤asaükhātan ti paņikkålaü amanāpam eva bālānaü manāpan ti saükhaü gataü, nānākuõapaparipåran ti kesādãhi dvattiüsāya kuõapehi paripuõõaü, ja¤¤aråpaü apassato ti apassantassa andhabālaputhujjanassa manāpaü sādhuråpaü paribhogasabhāvaü hutvā upaņņhāti,


#<[page 438]>#
%<438                   III. Tikanipāta.  5. Kumbhavagga. (30.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  akkhimhā akkhigåthako ti ādinā nayena pakāsito assa sabhāvo bālānaü upaņņhāti, āturan ti niccagilānaü, adhimucchitā ti kilesamucchāya ativiya mucchitā, pajā ti andhabālaputhujjanā, hāpenti maggaü sugatåpapattiyā ti imasmiü påtikāye laggālaggitā hutvā apāyamaggaü pårentā devamanussabhedāya sugatiupapattiyā maggaü parihāpenti.
     Iti Mahāsatto nānappakārato asucibhāvaü niccāturabhāva¤ ca parigaõhanto kāye nibbinditvā yāvajãvaü cattāro brahmavihāre bhāvetvā Brahmaloka-parāyano ahosi.
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakam samodhānesi: (Bahujanā sotāpattiphalādãni pāpuõiüsu) "Tadā tāpaso pana aham eva ahosin" ti. Kāyavicchindajātakaü.

                      $<4. Jambukhādakajātaka.>$
     Ko 'yaü bindussaro vaggå 'ti. Idaü Satthā Veëuvane viharanto Devadatta-Kokālike ārabbha kathesi. Tadā hi Devadatte parihãnalābhasakkāre Kokāliko kulāni upasaükamitvā "Devadattatthero Mahāsammata-paveõiyā okkāka-rājavaüse jāto asambhinne khattiyavaüse vaķķhito tipiņako jhānalābhã madhurakatho dhammakathiko, detha karotha therassā" 'ti Devadattassa vaõõaü bhāsati.
Devadatto pi "Kokāliko udiccabrāhmaõakulā nikkhamitvā pabbajito bahussuto dhammakathiko, detha karotha Kokālikassā" 'ti Kokālikassa vaõõaü bhāsati. Iti te a¤¤āma¤¤assa vaõõaü bhāsitvā kulagharesu bhu¤jantā vicaranti. Ath' ekadivasaü dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso Devadatta-Kokālikā a¤¤ama¤¤assa abhåtaguõaü kathetvā bhu¤jantā vicarantãti". Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave idān' ev' ete abhåtaguõaü kathetvā bhu¤janti, pubbe p' evaü bhu¤jiüsu yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto a¤¤atarasmiü jambusaõķe rukkhadevatā hutvā nibbatti.


#<[page 439]>#
%<                      4. Jambukhādakajātaka.  (294.)                 439>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Tatr' eko kāko jambusākhāya nisinno jambupakkāni khādati. Ath' eko sigālo āgantvā uddhaü olokento kākaü disvā "yan nånāhaü imassa abhåtaguõaü kathetvā jambåni khādeyyan" ti tassa vaõõaü kathento imaü gātham āha:

  @<Ja_III,5.4(=294).1: Ko 'yaü bindussaro vaggu pavadantānam uttamo,
                    accuto jambusākhāya moracchāpo va kåjatãti. || Ja_III:130 ||>@

     Tattha bindussaro ti bindunā avisaņena piõķitena sarena samannāgato, vaggå' ti madhumadhurasaddo ti, accuto ti na cuto sunisinno, moracchāpo va kåjatãti taruõamoro va manāpena sarena, ko nām' eso kåjatãti vadati.
     Atha naü kāko paņipasaüsanto dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,5.4(=294).2: Kulaputto va jānāti kulaputte pasaüsituü,
                    vyagghacchāpasarãvaõõa bhu¤ja samma dadāmi te ti. || Ja_III:131 ||>@

     Tattha vyagghacchāpasarãvaõõā 'ti tvaü mayhaü vyagghapotakasamānavaõõo khāyasi, tena taü vadāmi: ambho vyagghacchāpasarãvaõõa, bhu¤ja samma dadāmi te ti vayassa yāvadatthaü jambupakkāni khāda, ahan te dadāmãti.
     Eva¤ ca pana vatvā jambusākhaü cāletvā phalāni pātesi.
Ath' asmiü jamburukkhe nibbattadevatā te ubho pi abhåtaguõakathaü kathetvā jambåni khādante disvā tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,5.4(=294).3: Cirassaü vata passāmi musāvādã samāgate
                    vantādaü kuõapāda¤ ca a¤¤ama¤¤aü pasaüsake ti. || Ja_III:132 ||>@

     Tattha vantādan ti paresaü vantabhattakhādakaü kākaü, kuõapāda¤ cā 'ti kuõapakhādanakaü sigāla¤ ca.
     Ima¤ ca pana gāthaü vatvā sā devatā bheravaråpārammaõaü dassetvā te tato palāpesãti.


#<[page 440]>#
%<440                     III. Tikanipāta.  5. Kumbhavagga.  (30.)>%
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā sigālo Devadatto ahosi, kāko Kokāliko, rukkhadevatā pana aham evā" 'ti. Jambukhādakajātakaü.

                      $<5. Antajātaka>$
     Usabhass' eva te khandho ti. Idam pi Satthā tatth' eva viharanto te yeva dve jane ārabbha kathesi. Paccuppannavatthuü purimasadisam eva.
     Atãte pana Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto ekasmiü gāmåpacāre eraõķa rukkhadevatā hutvā nibbatti. Tadā ekasmiü gāme mataü jaraggavaü nikkaķķhitvā gāmadvāre eraõķavane chaķķesuü. Eko sigālo āgantvā tassa maüsaü khādi. Eko kāko āgantvā eraõķe nilãno taü disvā "yan nånāhaü etassa abhåtaguõakathaü kathetvā maüsaü khādeyyan" ti cintetvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_III,5.5(=295).1: Usabhasseva te khandho sãhasseva vijambhitaü,
                    migarāja namo ty-atthu, api ki¤ci labhāmase ti. || Ja_III:133 ||>@

     Tattha namo ty atthå 'ti namo te atthu.
     Taü sutvā sigālo dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,5.5(=295).2: Kulaputto va jānāti kulaputte pasaüsituü,
                    mayåragãvasaükāsa ito pariyāhi vāyasā 'ti. || Ja_III:134 ||>@

     Tattha ito pariyāhãti eraõķato otaritvā ito yenāhaü tenāgantvā maüsaü khādā 'ti vadati.
     Taü tesaü kiriyaü disvā sā rukkhadevatā tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,5.5(=295).3: Migānaü kotthuko anto pakkhãnaü pana vāyaso
                    eraõķo anto rukkhānaü, tayo antā samāgatā ti. || Ja_III:135 ||>@

     Tattha anto ti hãno lāmako.


#<[page 441]>#
%<                       6. Samuddajātaka. (296.)                        441>%
     Satthā imaü dhammadesanaü āharitvā jātakaü samodhānesi:
"Tadā sigālo Devadatto ahosi, kāko Kokāliko, rukkhadevatā pana aham evā 'ti. Antajātakaü,

                      $<6. Samuddajātaka.>$
     Ko nāyan ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto Upanandattheraü ārabbha kathesi. So hi mahagghaso mahātaõho ahosi, sakaņapårehi paccayehi santappetuü na sakkā, vassåpanāyikakāle dvãsu tãsu vihāresu vassaü upagantvā ekasmiü upāhanā ņhapeti ekasmiü kattarayaņņhiü ekasmiü udakatumbaü, ekasmiü sayaü vasati, janapadavihāraü gantvā paõãtaparikkhāre bhikkhå disvā ariyavaüsakathaü kathetvā te paüsukulāni gāhāpetvā tesaü cãvarāni gaõhāti, mattikapatte gāhāpetvā manāpamanāpe patte ca thālakāni ca gaõhāti, gahetvā yānakaü påretvā Jetavanaü āgacchati.
Ath' ekadivasaü dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso Upanando Sakyaputto mahagghaso mahiccho a¤¤esaü paņipattiü kathetvā samaõaparikkhāraü yānakaü påretvā āgacchatãti". Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "ayuttaü bhikkhave Upanandena kataü parisaü ariyavaüsaü kathentena, paņhamataraü hi attanā appicchena hutvā pacchā paresaü ariyavaüsaü kathetuü vaņņatãti"
              Attānam eva paņhamaü patiråpe nivesaye, (Dhp. v.158.)
              ath' a¤¤am anusāseyya, na kilisseya paõķito ti
imaü Dhammapade gāthaü desetvā Upanandaü garahitvā "na bhikkhave idān' eva Upanando mahiccho pubbe mahāsamudde pi yāva udakā rakkhitabbaü ma¤¤ãti" vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto samuddadevatā hutvā nibbatti. Ath' eko udakakāko samuddassa uparibhāgehi gacchanto "samudde udakaü pamāõena pivatha, rakkhantā pivathā" 'ti macchasaüghe sakuõasaüghe vārento carati.


#<[page 442]>#
%<442                      III. Tikanipāta.  5. Kumbhavagga  (30.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Taü disvā samuddadevatā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_III,5.6(=296).1: Ko n' āyaü loõatoyasmiü samantā paridhāvati,
                    macche makare ca vāreti åmãsu ca viha¤¤atãti. || Ja_III:136 ||>@

     Tattha ko nāyan ti ko nu ayaü.
     Taü sutvā samuddakāko dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,5.6(=296).2: Anantapāyã sakuõo atitto tidisāsuto
                    samuddaü pātum icchāmi sāgaraü saritaü patin ti. || Ja_III:137 ||>@

     Tass' attho: ahaü anantaü sāgaram pātum icchāmi ten' amhi anantapāyã nāma sakuõo, mahatiyā pana apåraõãyataõhāya samannāgatattā atitto ti pi ahaü disāsuto vissuto pākaņo, sv-āhaü sakalasamuddaü sundarānaü ratanānaü ākarattā sāgarena vā khatattā sāgaram saritānaü patibhāvena saritaü patiü pātum icchāmãti.
     Taü sutvā samuddadevatā tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,5.6(=296).3: So ayaü hāyati c' eva pårat' eva mahodadhi,
                    nāssa nāyati pãtatto, apeyyo kira sāgaro ti. || Ja_III:138 ||>@

     Tattha soyan ti so ayaü, hāyati cevā 'ti udakassa osakkanavelāya hāyati nikkhamanavelāya pårati, nāssa nāyatãti assa mahāsamuddassa sace pi naü sakalo loko piveyya tathāpi ito ettakaü nāma udakaü pãtaü pariyanto na pa¤¤āyati, apeyyo kirā 'ti esa kira sāgaro na sakkā kenaci udakaü khepetvā pātun ti.
     Eva¤ ca pana vatvā bheravaråpārammaõaü dassetvā samuddakākaü palāpesi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi. "Tadā samuddakāko Upanando ahosi, devatā pana aham evā" 'ti. Samuddajātakaü.


#<[page 443]>#
%<                          7. Kāmavilāpajātaka. (297.)               443>%

                      $<7. Kāmavilāpajātaka.>$
     Ucce sakuõa omānā 'ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto purāõadutiyikapalobhanaü ārabbha kathesi. Paccuppannavatthuü Puppharattajātake āvibhavissati, atãtaü Indriyajātake āvibhavissati.
     Taü pana purisaü jãvasåle uttāsesuü. So tattha nisinno ākāsena gacchantaü kākaü disvā tāva kharam pi taü vedanaü agaõetvā piyabhariyāya sāsanaü pesetuü kākaü āmantento imā gāthā āha:

  @<Ja_III,5.7(=297).1: Ucce sakuõa omāna pattayāna vihaīgama
                    vajjāsi kho tvaü vāmuruü, ciraü kho sā karissati. || Ja_III:139 ||>@

  @<Ja_III,5.7(=297).2: Idaü kho sā na jānāti asiü satti¤ ca oķķitaü,
                    sā caõķã{} kāhati kodhaü, tam me tapati no idha. || Ja_III:140 ||>@

  @<Ja_III,5.7(=297).3: Esa uppalasannāho nikkham ussãsake kataü
                    kāsiya¤ ca muduü vatthaü, tappatu dhanakāmiyā ti. || Ja_III:141 ||>@

     Tattha omānā 'ti caramāna gacchamāna, pattayānā 'ti tam eva ālapati, tathā vihaīgamā 'ti, so hi patte yānaü katvā gamanato pattayāno ākāse gamanato vihaīgamo, vajjāsãti vadeyyāsi, vāmurun ti kadalikkhandhasamānaåruü mama såle nisinnabhāvaü vadeyyāsi, ciraü kho sā karissatãti sā imaü pavattiü ajānamānā mama āgamanaü ciraü karissati ciraü me gamanassa piyassa na ca āgacchatãti evaü cintessatãti attho, asiü satti¤ cā ti asisamānatāya sattisamānatāya ca sålam eva sandhāya vadati, taü hi tassa uttāsanatthāya oķķitaü ņhapitaü,


#<[page 444]>#
%<444                   III. Tikanipāta.  5. Kumbhavagga. (30.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  caõķãti kodhanā kodhan ti aticirāyatãti mayi kodhaü karissati, tam me tapatãti taü tassa kujjhanaü maü tapati, no idhā 'ti idha pana idaü sålaü maü na tapatãti dãpeti, esa uppalasannāho ti ādãhi ghare ussãsake ņhapitaü attano bhaõķaü ācikkhati, tattha uppalasannāho ti uppalo va sannāho uppalasadiso kato, so ca sannāhasajjo cā 'ti attho, nikkha¤ cā 'ti pa¤cahi suvaõõehi kataü aīguleyyakaü, kāsika¤ ca muduü vatthan ti muduü kāsikasāņakayugaü sandhāyāha, ettakaü kira tena ussãsake nikkhittaü, tappatu dhanakāmiyā ti etaü sabbaü gahetvā sā mama piyā dhanatthikā iminā dhanena tappatu pårā tuņņhā hotå 'ti.
     Evaü so paridevamāno va kālaü katvā niraye nibbatti.
     Satthā imaü desanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhanesi: (Saccapariyosāne ukkaõņhitabhikkhu sotāpattiphale patiņņhahi) "Tadā bhariyā etarahi bhariyā va, yena pana devaputtena taü kāraõaü diņņhaü so aham evā" 'ti. Kāmavilāpajātakaü.

                      $<8. Udumbarajātaka.>$
     Udumbarā cime pakkā ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto a¤¤ataraü bhikkhuü ārabbha kathesi. So kira a¤¤atarasmiü paccantagāmake vihāraü kāretvā vasati, ramaõãyo vihāro piņņhipāsāõe niviņņho, mandasammajjanaņņhānaü udakaphāsu, gocaragāmo na dåre, sampiyāyamānā manussā bhikkhaü denti. Ath' eko bhikkhu cārikaü caramāno taü vihāraü pāpuõi, nevāsikatthero tassāgantukavattaü katvā punadivase taü ādāya gāmaü piõķāya pāvisi, manussā tassa bhikkhaü datvā svātanāya nimantayiüsu, āgantuko katipāhaü bhu¤jitvā cintesi: "eken' upāyena bhikkhuü va¤cetvā nikkaķķhitvā imaü vihāraü gaõhissāmãti".


#<[page 445]>#
%<                         8. Udumbarajātaka. (298.)                445>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Atha naü theråpaņņhānaü āgataü pucchi: "kiü āvuso Buddhåpaņņhānaü akāsãti". "Bhante imaü vihāraü paņijaggantā n' atthi, ten' amhi na gatapubbo" ti. "Yāva tvaü Buddhåpaņņhānaü gantvā āgacchasi tāvāhaü paņijaggissāmãti". "Sādhu bhante" ti nevāsiko "yāva mamāgamanā there mā pamajjitthā" 'ti manussānaü vatvā pakkāmi.
Tato paņņhāya āgantuko "tassa nevāsikassa aya¤ cāya¤ ca doso" ti vatvā te manusse paribhindi. Itaro pi Satthāraü vanditvā punāgato.
Ath' assa so senāsanaü na adāsi. So ekasmiü ņhāne vasitvā punadivase piõķāya gāmaü pāvisi. Manussā sāmãcimattam pi na kariüsu.
So vippaņisārã hutvā puna Jetavanaü gantvā taü kāraõaü bhikkhånaü ārocesi. Te dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü: āvuso asuko kira bhikkhu asukaü bhikkhuü vihārā nikkaķķhitvā sayaü tattha vasatãti". Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave idān' eva pubbe pi so imaü vasanaņņhānā nikkaķķhi yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto ara¤¤e rukkhadevatā hutvā nibbatti. Tattha vassāne sattasattāhaü devo vassi. Ath' eko rattamukhakhuddamakkaņo ekissā anovassikāya pāsāõadariyā vasamāno ekadivasaü darãdvāre atemanaņņhāne sukhena nisãdi. Tatth' eko kāëamukhamahāmakkaņo tinto sãtena pãëiyamāno vicaranto taü tathā nisinnaü disvā "upāyena taü nãharitvā ettha vasissāmãti" cintetvā kucchiü olambitvā suhitākāram dassento tassa purato ņhatvā paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_III,5.8(=298).1: Udumbarā c' ime pakkā nigrodhā ca kapitthanā,
                    ehi nikkhama bhu¤jassu, kiü jighacchāya mãyasãti. || Ja_III:142 ||>@


#<[page 446]>#
%<446                 III. Tikanipāta.  5. Kumbhavagga. (30.)>%
     Tattha kapitthanā ti bilakkhå, ehi nikkhamā 'ti ete udumbarādayo phalabhāranamitā, aham pi khāditvā suhito āgato, tvam pi gaccha bhu¤jasså 'ti.
     So pi tassa vacanaü saddahitvā phalāphalāni bhu¤jitukāmo nikkhamitvā tattha tattha vicaritvā ki¤ci alabhanto puna āgantvā taü antodariyaü pavisitvā nisinnaü disvā "va¤cessāmi nan" ti tassa purato ņhatvā dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,5.8(=298).2: Evaü so sukhito hoti yo vaddham apacāyati
                    yathāham ajja suhito dumapakkāni-m-āsito ti. || Ja_III:143 ||>@

     Tattha dumapakkāni māsito ti udumbarādãni rukkhaphalāni khāditvā asito dhāto suhito.
     Taü sutvā mahāmakkaņo tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,5.8(=298).3: Yaü vanejo vanejassa va¤ceyya kapino kapi
                    daharo pi taü na saddheyya na hi jiõõo jarākapãti. || Ja_III:144 ||>@

     Tass' attho: yaü vane jāto kapi vane jātassa kapino va¤canaü kareyya taü daharo pi tayā sadiso pi vānaro na saddaheyya, mādiso pana jiõõo jarākapi mahallakamakkaņo na hi saddaheyya, sattakkhattum pi bhaõantassa tumhādisassa na saddahati, imasmiü padese sabbaü phalāphalaü vassena kilinnaü patitaü, puna tava imaü ņhānaü n' atthi gacchā 'ti.
     So tato va pakkāmi.
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā khuddamakkaņo nevāsiko ahosi, kāëamahāmakkaņo āgantuko, rukkhadevatā pana aham evā" 'ti. Udumbarajātakaü.


#<[page 447]>#
%<                           9. Komāyaputtajātaka. (299).             447>%

                      $<9. Komāyaputtajātaka.>$
     Pure tuvan ti. Idaü Satthā Pubbārāme viharanto keëisãlake bhikkhå ārabbha kathesi. Te kira bhikkhå Satthari uparipāsāde viharante heņņhāpāsāde diņņhasutādãni kathentā kalaha¤ ca paribhāsa¤ ca kathentā nisãdiüsu. Satthā Mahāmoggallānaü āmantetvā "ehi, bhikkhå saüvejehãti" āha. Thero ākāse uppatitvā pādaīguņņhakena pāsādathåpikaü paharitvā yāva udakapariyantā pāsādaü kampesi. Te bhikkhå maraõabhayabhãtā nikkhamitvā bahi aņņhaüsu. Tesaü so keëisãlakabhāvo bhikkhåsu pākaņo jāto. Ath' ekadivasaü dhammasabhāyaü kathaü samuņņhāpesuü: "āvuso ekacce bhikkhå evaråpe niyyānikasāne pabbajitvā keëisãlā hutvā caranti, aniccaü dukkhaü anattā ti vipassanāya kammaü na karontãti".
Satthā āgantvā "kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā" ti pucchitvā "imāya nāmā" 'ti vutte "na bhikkhave idān' eva pubbe pi keëisãlakā yevā" 'ti vatvā atãtaü āhari:
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto ekasmiü gāmake brāhmaõakule nibbatti.
Komāyaputto ti naü sa¤jāniüsu. So aparabhāge nikkhamitvā isipabbajjaü pabbajitvā Himavantapadese vasi. Ath' a¤¤e keëisãlakā tāpasā Himavantapadese assamaü māpetvā vasiüsu, kasiõaparikammamattam pi nesaü n' atthi, ara¤¤ato phalāphalāni āharitvā khāditvā hasamānā nānappakārāya keëiyā vãtināmenti. Tesaü santike makkaņo atthi, so pi keëisãlako va mukhavikārādãni karonto tāpasānaü nānāvidhaü keëiü dasseti. Tāpasā tattha ciraü vasitvā loõambilasevanatthāya manussapathaü āgamiüsu. Tesaü gatakālato paņņhāya Bodhisatto taü ņhānaü āgantvā vāsaü kappesi. Makkaņo tesaü viya tassāpi keëiü dassesi. Bodhisatto accharam paharitvā "susikkhitapabbajitānaü santike vasantena nāma ācārasampannena kāyādãhi susa¤¤atena jhāne suyuttena bhavituü vaņņatãti"


#<[page 448]>#
%<448                        III. Tikanipāta.  5. Kumbhavagga. (30.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  tassa ovādaü adāsi. So tato paņņhāya sãlavā ācārasampanno ahosi. Bodhisatto pi tato a¤¤attha agamāsi. Atha te tāpasā loõambilaü sevitvā taü ņhānaü agamiüsu. Makkaņo pubbe viya tesaü keëiü na dassesi.
Atha naü tāpasā "pubbe āvuso amhākaü purato keëiü karosi idāni na karosi, kiükāraõā" ti pucchanto paņhamaü gātham āha:

  @<Ja_III,5.9(=299).1: Pure tuvaü sãlavataü sakāse
                    okkandikaü kãëasi assamamhi,
                    karoh' are makkaņiyāni makkaņa,
                    na taü mayaü sãlavataü ramāmā 'ti. || Ja_III:145 ||>@

     Tattha sãlavataü sakāse ti keëisãlānaü amhākaü santike, okkandikan ti migo viya okkandikatvā kãëasi, karohare ti karohi are ti ālapanaü, makkaņiyānãti mukhamakkaņikaü kãëāsaükhātāni mukhavikārāni, na taü mayaü sãlavataü ramāmā 'ti yaü pubbe tava keëisãlaü keëivata¤ ca taü mayaü etarahi na ramāma nābhiramāma, tvam pi no na ramāpesi, kin nu kho kāraõan ti.
     Taü sutvā makkaņo dutiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,5.9(=299).2: Sutā hi mayhaü paramā visuddhi
                    Komāyaputtassa bahussutassa,
                    mā dāni maü ma¤¤i tuvaü yathā pure,
                    jhānāniyuttā viharāma āvuso ti. || Ja_III:146 ||>@

     Tattha mayhan ti karaõatthe sampadānaü, visuddhãti jhānavisuddhi, bahussutassā 'ti bahunnaü kasiõaparikammānaü aņņhanna¤ ca samāpattãnaü sutattā c' eva paņividdhattā ca bahussutassa, tuvan ti tesu ekaü tāpasaü ālapanto idāni mā maü tvaü pure viya sa¤jāni nāhaü purimasadiso ācariyo me laddho ti dãpeti.


#<[page 449]>#
%<                        10.  Vakajātaka.  (300.)                    449>%
     Taü sutvā tāpaso tatiyaü gātham āha:

  @<Ja_III,5.9(=299).3: Sace pi selasmiü vapeyyu bãjaü
                    devo ca vasse n' eva hi taü ruheyya,
                    sutā hi tayā paramā visuddhi,
                    ārā tuvaü makkaņa jhānabhåmiyā ti. || Ja_III:147 ||>@

     Tass' attho: sace pi pāsāõapiņņhe pa¤cavidhaü bãjaü vapeyyuü devo ca sammā vasseyya akhettatāya taü n' eva ruheyya, evam eva taü tayā paramajjhānavisuddhi sutā, tvam pana tiracchānayoniko ārā jhānabhåmiyā dåre ņhito, na sakkā tayā jhānaü nibbattetun ti makkaņaü garahiüsu.
     Satthā imaü desanaü āharitvā saccāni pakāsetvā jātakaü samodhānesi: "Tadā keëisãlatāpasā ime bhikkhå ahesuü, Komāyaputto pana aham evā" 'ti. Komāyaputtajātakaü

                      $<10. Vakajātaka.>$
     Parapāõarodhā ti. Idaü Satthā Jetavane viharanto purāõasanthavaü ārabbha kathesi. Vatthuü Vinaye vitthārato āgatam eva, ayaü pan' ettha saükhepo: âyasmā Upaseno duvassiko ekavassikena saddhivihārikena saddhiü Satthāraü upasaükamitvā Satthārā garahito vanditvā pakkanto. Vipassanaü paņņhapetvā arahattaü patvā appicchatādiguõayutto terasadhåtaīgāni samādāya parisam pi terasadhåtaīgadharaü katvā Bhagavati temāsaü patisallãõe sapariso Satthāraü upasaükamitvā parisaü nissāya paņhamaü garahaü labhitvā adhammikāya katikāya ananuvattane dutiyaü sādhukāraü labhitvā "ito paņņhāya dhåtaīgadharā bhikkhå yathāsukhaü upasaükamitvā maü passantå" 'ti Satthārā katānuggaho nikkhamitvā bhikkhånaü tam atthaü ārocesi. Tato pabhuti bhikkhå dhåtaīgadharā hutvā Satthāraü dassanāya upasaükamitvā Satthari patisallāõā vuņņhite tattha paüsukålāni chaķķetvā attano maņņacãvarān' eva gaõhiüsu. Satthā sambahulehi bhikkhåhi saddhiü senāsanacārikaü caranto tattha tattha patitāni paüsukålāni disvā pucchitvā tam atthaü sutvā "bhikkhave imesaü nāma bhikkhånaü vatasamādānaü naciraņņhitikaü vakassa uposathakammasadisaü ahosãti" vatvā atãtaü āhari:


#<[page 450]>#
%<450                  III. Tikanipāta.  5. Kumbhavagga.  (30.)>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 
     Atãte Bārāõasiyaü Brahmadatte rajjaü kārente Bodhisatto Sakko devarājā ahosi. Ath' eko vako Gaīgātãre pāsāõapiņņhe vasati. Atha Gaīgāya himodakaü āgantvā taü pāsāõaü parikkhipi. Vako abhiråhitvā pāsāõapiņņhe nipajji, n' ev' assa gocaro atthi na gocarāya gamanamaggo, udakam pi vaķķhat' eva, so cintesi: "mayhaü n' eva gocaro atthi na gocarāya gamanamaggo, "nikkammassa pana nipajjanato uposathakammaü varan" ti manasā va uposathaü adhiņņhāya sãlāni samādiyitvā nipajji. Tadā Sakko āvajjamāno tassa taü dubbalasamādānaü ¤atvā "etaü vakaü viheņhessāmãti" eëakaråpena āgantvā tassāvidure ņhatvā attānaü dassesi. Vako taü disvā "a¤¤asmiü divase uposathakammaü jānissamãti" uņņhāya taü gaõhituü pakkhandi. Eëako pi ito c' ito ca pakkhanditvā attānaü gahetuü na adāsi. Vako taü gahetum asakkonto nivattitvā āgamma "uposathakammaü tāva me na bhijjatãti" tatth' eva puna nipajji. Sakko Sakkattabhāven' eva ākāse ņhatvā "tādisassa dubbalajjhāsayassa kiü uposathakammena, tvaü mama Sakkabhāvaü ajānanto eëakamaüsaü khāditukāmo ahosãti" taü viheņhetvā garahitvā devalokam eva gato.

  @<Ja_III,5.10(=300).1: Parapāõarodhā jãvanto maüsalohitabhojano
                    vako vataü samādiyi upapajji uposathaü. || Ja_III:148 ||>@

  @<Ja_III,5.10(=300).2: Tassa Sakko vataü ¤āya ajaråpen upāgami,
                    vãtatapo ajjhappatto bha¤ji lohitapo tapaü. || Ja_III:149 ||>@


#<[page 451]>#
%<                        10 Vakajātaka. (300.)                    451>%

  @<Ja_III,5.10(=300).3: Evam evaü idh' ekacce samādānasmiü dubbalā
                    lahuü karonti attānaü vako va ajakāraõā ti || Ja_III:150 ||>@

tisso pi abhisambuddhagāthā.
     Tattha upapajji uposathan ti uposathavāsaü upagato, vata¤¤āsiti taü dubbalavatam a¤¤āsi, vãtatapo ajjhappatto ti vigatatapo hutvā upagato, tam khādituü pakkhanto ti attho, lohitapo ti lohitapāyã, tapan ti taü attano samādānaü tapaü bhindi
     Satthā imaü desanaü āharitvā jātakaü samodhānesi: "Tadā Sakko aham evā" 'ti. Vakajātakaü. Kumbhavaggo pa¤camo. Tikanipāta vaõõanā niņņhitā.