Input by the Sri Lanka Tripitaka Project [PTS Vol A - 4] [\z A /] [\f IV /] [PTS Page 001] [\q 1/] Aīguttaranikāyo 2. Catuttho bhāgo Sattakanipāto [BJT Page 278] [\x 278/] Aīguttaranikāyo Sattakanipāto 1. Paņhamo paõõāsako 1. Dhana vaggo ÚÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŋ ŗ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! ŗ ŗ COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. ŗ ŗ ŗ ŗ Text converted to Classical Sanskrit Extended ŗ ŗ (CSX) encoding: ŗ ŗ ŗ ŗ description character = ASCII ŗ ŗ ŗ ŗ long a ā 224 ŗ ŗ long A â 226 ŗ ŗ long i ã 227 ŗ ŗ long I ä 228 ŗ ŗ long u å 229 ŗ ŗ long U æ 230 ŗ ŗ vocalic r į 231 ŗ ŗ vocalic R č 232 ŗ ŗ long vocalic r é 233 ŗ ŗ vocalic l ë 235 ŗ ŗ long vocalic l í 237 ŗ ŗ velar n ī 239 ŗ ŗ velar N đ 240 ŗ ŗ palatal n ¤ 164 ŗ ŗ palatal N Ĩ 165 ŗ ŗ retroflex t ņ 241 ŗ ŗ retroflex T ō 242 ŗ ŗ retroflex d ķ 243 ŗ ŗ retroflex D ô 244 ŗ ŗ retroflex n õ 245 ŗ ŗ retroflex N ö 246 ŗ ŗ palatal s ÷ 247 ŗ ŗ palatal S ø 248 ŗ ŗ retroflex s ų 249 ŗ ŗ retroflex S ú 250 ŗ ŗ anusvara ü 252 ŗ ŗ anusvara (overdot) § 167 ŗ ŗ capital anusvara ũ 253 ŗ ŗ visarga ū 254 ŗ ŗ (capital visarga 255) ŗ ŗ ŗ ŗ Other characters of the CSX encoding table are ŗ ŗ not included. Accents have been dropped in order ŗ ŗ to facilitate word search. ŗ ĀÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŲ Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. 7. 1. 1. 1. (Paņhama piyabhikkhå suttaü) 1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhå sabrahmacārãnaü appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanãyo ca. Katamehi sattahi: Idha bhikkhave, bhikkhå lābhakāmo ca hoti, sakkārakāmo ca, 1 anava¤¤attikāmo ca, ahiriko ca, anottappã ca, pāpiccho ca, micchādiņņhi ca. Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhå sabrahmacārãnaü appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanãyo ca. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhå sabrahmacārãnaü piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanãyo ca. Katamehi sattahã: [PTS Page 002] [\q 2/] Idha bhikkhave, bhikkhå na lābhakāmo ca hoti, na sakkārakāmo ca, na anava¤¤attikāmo ca, hirimā ca, ottappã ca, appiccho ca, sammādiņņhi ca. Imehi kho bhikkhave, sattahã dhammehi samannāgato bhikkhå sabrahmacārãnaü piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanãyo cāti. 1 Bhoti machasaü. [BJT Page 280] [\x 280/] 7. 1. 1. 2 (Dutiya piyabhikkhå suttaü) (Sāvatthinidānaü) 2. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhå sabrahmacārãnaü appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanãyo ca. Katamehi sattahã: Idha bhikkhave, bhikkhå lābhakāmo ca hoti, sakkārakāmo ca, anava¤¤attikāmo ca, ahiriko ca, anottappi ca, issåkã ca, maccharã ca. Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhå sabrahmacārãnaü appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanãyo ca. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārãnaü piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanãyo ca. Katamehi sattahã? Idha bhikkhave bhikkhu na lābhakāmo ca hoti, na sakkārakāmo ca, na anava¤¤attikāmo ca, hirimā ca, ottappã ca, anussukã ca, amaccharã ca. Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārãnaü piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanãyo cāti. [PTS Page 003] [\q 3/] 7. 1. 1. 3 (Saīkhitta sattabala suttaü) (Sāvatthinidānaü) 3. Sattimāni bhikkhave, balāni. Katamāni satta: Saddhābalaü, viriyabalaü, hiribalaü, ottappabalaü, satibalaü, samā dhibalaü, pa¤¤ābalaü. Imāni kho bhikkhave sattabalāni. 1. Saddhābalaü viriyabalaü hiriottappiyaü balaü 1 Satibalaü samādhã ca pa¤¤ā ve sattamaü balaü. Etehi balavā bhikkhå sukhaü jãvatã paõķito. 2. Yoniso vicine dhammaü pa¤¤āyatthaü vipassati. Pajjotasseva nibbānaü vimokkho hoti cetaso, ti. 1Saddhābalaü viriya¤ca hiri ottappiyaü balaü machasaü. [BJT Page 282] [\x 282/] 7. 1. 1. 4 (Vitthatasattabala suttaü) (Sāvatthinidānaü) 4. Sattimānã bhikkhave, balāni. Katamāni satta: Saddhābalaü, viriyabalaü, hiribalaü, ottappabalaü, satibalaü, samādhibalaü, pa¤¤ābalaü. (1) Katama¤ca bhikkhave, saddhābalaü: Idha bhikkhave ariyasāvako saddho hoti saddahati tathāgatassa bodhiü: "itipi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavā"ti. Idaü vuccati bhikkhave saddhābalaü. (2) Katama¤ca bhikkhave, viriyabalaü: Idha bhikkhave, ariyasāvako āraddhaviriyo viharati: akusalānaü dhammānaü pahānāya, kusalānaü dhammānaü upasampadāya, thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Idaü vuccati bhikkhave, viriyabalaü. (3) Katama¤ca bhikkhave, hiribalaü: Idha bhikkhave, ariyasāvako hirimā hoti, hirãyati kāyaduccaritena, vacãduccaritena, manoduccaritena, hirãyati [PTS Page 004] [\q 4/] pāpakānaü akusalānaü dhammānaü samāpattiyā. Idaü vuccati bhikkhave, hiribalaü. (4) Katama¤ca bhikkhave, ottappabalaü: Idha bhikkhave, ariyasāvako ottappã hoti, ottapati kāyaduccaritena, vacãduccaritena, manoduccaritena, ottapati pāpakānaü akusalānaü dhammānaü samāpattiyā. Idaü vuccati bhikkhave, ottappabalaü. (5) Katama¤ca bhikkhave, satibalaü: Idha bhikkhave, ariyasāvako satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Idaü vuccati bhikkhave, satibalaü. (6) Katama¤ca bhikkhave, samādhibalaü: Idha bhikkhave, ariyasāvako vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü catutthaüjhānaü upasampajja viharati. Idaü vuccati bhikkhave, samādhibalaü. [BJT Page 284] [\x 284/] (7) Katama¤ca bhikkhave, pa¤¤ābalaü: Idha bhikkhave ariyasāvako pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Idaü vuccati bhikkhave, pa¤¤ābalaü. Imāni kho bhikkhave, sattabalāni. 3. Saddhābalaü viriyabalaü1 hiriottappiyaü balaü Satibalaü samādhi ca pa¤¤ā ve sattamaü balaü. Etehi balavā bhikkhå sukhaü jãvati paõķito. 4. Yoniso vicine dhammaü pa¤¤āyatthaü vipassati Pajjotasseva nibbānaü vimokho hoti cetaso, ti. 7. 1. 1. 5 (Saīkhitta dhana suttaü) (Sāvatthinidānaü) 5. Sattimāni bhikkhave, dhanāni. Katamāni satta: Saddhādhanaü, sãladhanaü, hiridhanaü, ottappadhanaü, sutadhanaü, cāgadhanaü, pa¤¤ādhanaü. [PTS Page 005] [\q 5/] Imāni kho bhikkhave, satta dhanānã, ti 5. Saddhādhanaü sãladhanaü hiri ottappiyaü dhanaü Sutadhanaü ca cāgo ca pa¤¤ā ve sattamaü dhanaü. 6. Yassa ete dhanā atthi itthiyā purisassa vā Adaëiddoti taü āhu amoghaü tassa jãvitaü. 7. Tasmā saddha¤ca sãla¤ca, pasādaü dhammadassanaü Anuyu¤jetha medhāvã saraü buddhāna sāsanaü, ti. 7. 1. 1. 6 (Vitthatadhana suttaü) (Sāvatthinidānaü) 6. Sattimāni bhikkhave, dhanāni, katamāni satta: Saddhādhanaü, sãladhanaü, hiridhanaü, ottappadhanaü, sutadhanaü, cāgadhanaü, pa¤¤ādhanaü. (1) Katama¤ca bhikkhave, saddhādhanaü: Idha bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti. Saddahati tathāgatassa bodhiü: itipi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü buddho bhagavā"ti idaü vuccati bhikkhave, saddhādhanaü. 1Saddhābalaü ciriya¤ca machasaü [BJT Page 286] [\x 286/] (2) Katama¤ca bhikkhave, sãladhanaü: Idha bhikkhave, ariyasāvako pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, kāmesumicchācārā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, surāmeraya majjapamādaņņhānā paņivirato hoti. Idaü vuccati bhikkhave, sãladhanaü. (3) Katama¤ca bhikkhave, hiridhanaü: Idha bhikkhave, ariyasāvako hirimā hoti. Hiriyati kāyaduccaritena vacãduccaritena, manoduccaritena, hirãyati pāpakānaü akusalānaü dhammānaü samāpattiyā. Idaü vuccati bhikkhave, hiridhanaü. (4) Katama¤ca bhikkhave, ottappadhanaü: Idha bhikkhave, ariyasāvako ottappã hoti. Ottapati kāyaduccaritena, vaciduccaritena, manoduccaritena, ottapati pāpakānaü akusalānaü dhammānaü samāpattiyā. Idaü vuccati bhikkhave, ottappadhanaü. (5) Katama¤ca bhikkhave, sutadhanaü: [PTS Page 006] [\q 6/] idha bhikkhave, ariyasāvako bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāõā majjhekalyāõā pariyosānakalyāõā sātthaü savya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü, brahmacariyaü abhivadanti, tathāråpāssa dhammā bahussutā honti, dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā, idaü vuccati bhikkhave, sutadhanaü. (6) Katama¤ca bhikkhave, cāgadhanaü: Idha bhikkhave, ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraü ajjhāvasati, muttacāgo payatapāõã vossaggarato yāvayogo dānasaüvibhāgarato. Idaü vuccati bhikkhave, cāgadhanaü. (7) Katama¤ca bhikkhave, pa¤¤ādhanaü: Idha bhikkhave, ariyasāvako pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhaya gāminiyā. Idaü vuccati bhikkhave, pa¤¤ādhanaü. Imāni kho bhikkhave, satta dhanānã, ti. 8. Saddhādhanaü sãladhanaü hiri ottappiyaü dhanaü Sutadhanaü ca cāgo ca pa¤¤ā ve sattamaü dhanaü. 9. Yassa ete dhanā atthi itthiyā purisassa vā Adaëiddoti taü āhu amoghaü tassa jãvitaü. 10. Tasmā saddha¤ca sãla¤ca pasādaü dhammadassanaü Anuyu¤jetha medhāvi saraü buddhāna sāsananti. [BJT Page 288] [\x 288/] 7. 1. 1. 7. (Uggamahāmattasuttaü) (sāvatthinidānaü) 7. Atha kho uggo rājamahāmatto yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho uggo rājamahāmatto bhagavantaü etadavoca: Acchariyaü bhante, abbhåtaü bhante, yāva aķķho cāyaü bhante, migāro rohaõeyyo yāva mahaddhano yāva mahābhogoti. [PTS Page 007] [\q 7/] Kiva aķķhā panugga, migāro rohaõeyyo kãva mahaddhano kãva mahābhogoti. Sataü bhante, sahassānaü hira¤¤assa, ko pana vādo råpiyassāti? Atthi kho1 etaü ugga dhanaü, netaü natthiti vadāmi. Ta¤ca kho etaü ugga, dhanaü sādhāraõaü agginā udakena rājåhi corehi appiyehi dāyādehi. Satta kho imāni ugga, dhanāni asādhāraõāni agginā udakena rājåhã corehi appiyehi dāyādehi. Katamāni satta: Saddhādhanaü, sãladhanaü, hiridhanaü, ottappadhanaü, sutadhanaü, cāgadhanaü, pa¤¤ādhanaü. Imāni kho ugga, satta dhanāni asādhāraõāni agginā udakena rājåhã corehi appiyehi dāyādehi, ti. 11. Saddhādhanaü sãladhanaü hiri ottappiyaü dhanaü Sutadhanaü ca cāgo ca pa¤¤ā ve sattamaü dhanaü. 12. Yassa ete dhanā atthi itthiyā purisassa vā Save mahaddhano loke ajeyyo devamānuse. 13. Tasmā saddha¤ca sãla¤ca pasādaü dhammadassanaü Anuyu¤jetha medhāvi saraü buddhāna sāsananti. 7. 1. 1. 8 (Sattasa¤¤ojana suttaü) (Sāvatthi nidānaü) 8. Sattimāni bhikkhave, sa¤¤ojanānã. Katamāni satta: Anunayasa¤¤ojanaü, paņighasa¤¤ojanaü, diņņhisa¤¤ojanaü, vicikicchāsa¤¤ojanaü, mānasa¤¤ojanaü, bhavarāgasa¤¤ojanaü, avijjāsa¤¤ojanaü. Imāni kho bhikkhave satta sa¤¤ojanānãti. 1. Atthiko sãmu. [BJT Page 290] [\x 290/] 7. 1. 1. 9 (Sa¤¤ojanappahāna suttaü) (Sāvatthinidānaü) 9. Sattannaü bhikkhave, sa¤¤ojanānaü pahānāya samucchedāya brahmacariyaü vussati. Katamesaü sattannaü: [PTS Page 008] [\q 8/] Anunayasa¤¤ojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaü vussati. Paņighasa¤¤ojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaü vussati. Diņņhisa¤¤ojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaü vussati. Vicikicchāsa¤¤ojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaü vussati. Mānasa¤¤ojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaü vussati. Bhavarāgasa¤¤ojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaü vussati. Avijjāsa¤¤ojanassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaü vussati. Imesaü kho bhikkhave, sattannaü sa¤¤ojanānaü pahānāya samucchedāya brahmacariyaü vussati. Yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayasa¤¤ojanaü pahãnaü hoti ucchinnamålaü tālāvatthukataü anabhāvakataü āyatiü anuppādadhammaü yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayapaņighasa¤¤ojanaü pahãnaü hoti ucchinnamålaü tālāvatthukataü anabhāvakataü āyatiü anuppādadhammaü yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayadiņņhisa¤¤ojanaü pahãnaü hoti ucchinnamålaü tālāvatthukataü anabhāvakataü āyatiü anuppāda dhammaü yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayavicikicchāsa¤¤ojanaü pahãnaü hoti ucchinnamålaü tālāvatthukataü anabhāvakataü āyatiü anuppādadhammaü yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayamānasa¤¤ojanaü pahãnaü hoti ucchinnamålaü tālāvatthukataü anabhāvakataü āyatiü anuppādadhammaü yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayabhavarāgasa¤¤ojanaü pahãnaü hoti ucchinnamålaü tālāvatthukataü anabhāvakataü āyatiü anuppādadhammaü yato ca kho bhikkhave bhikkhuno anunayaavijjāsa¤¤ojanaü pahãnaü hoti ucchinnamålaü tālāvatthukataü anabhāvakataü āyati anuppādadhammaü, ayaü vuccati bhikkhave, bhikkhu acchecchi taõhaü, vāvattayi sa¤¤ojanaü, sammā mānābhi samayā antamakāsi dukkhassāti. 7. 1. 1. 10 (Macchariyasaüyojana suttaü) (Sāvatthinidānaü) 10. Sattimānã bhikkhave, sa¤¤ojanāni: katamāni satta: Anunayasa¤¤ojanaü, paņighasa¤¤ojanaü, diņņhisa¤¤ojanaü, vicikicchāsa¤¤ojanaü, mānasa¤¤ojanaü, issāsa¤¤ojanaü, macchariyasa¤¤ojanaü Imāni kho bhikkhave, satta sa¤¤ojanānãti. Dhanavaggo paņhamo. Tassuddānaü: [PTS Page 009] [\q 9/] Dvepiyāni balaüdhanaü, saīkhittaüceva vitthataü Uggaüsa¤¤ojanaüceva pahānaü macchariyenacā, ti. 1 1 Dve piyadve bala dhanaü asa¤¤i me saīkhitta¤ceva vitthataü. Uggasa¤¤ojanaü ceva pahānamacchariyena cā, ti sãmu. [BJT Page 292] [\x 292/] 2. Anusayavaggo 7. 1. 2. 1 (Anusaya suttaü) (Sāvatthinidānaü) 11. Sattime bhikkhave, anusayā. Katame satta: Kāmārāgānusayo, paņighānusayo, diņņhānusayo, vicikicchānusayo, mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo. Ime kho bhikkhave, satta anusayāti. 7. 1. 2. 2 (Anusayappahāna suttaü) (Sāvatthinidānaü) 12. Sattannaü bhikkhave anusayānaü pahānāya1 samucchedāya brahmacariyaü vussati. Katamesaü sattannaü: Kāmarāgānusayassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaü vussati. Paņighānusayassapahānāya samucchedāya brahmacariyaü vussati. Diņņhānusayassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaü vussati. Vicikicchānusayassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaü vussati. Mānānusayassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaü vussati. Bhavarāgānusayassa pahānāya samucchedāya brahmacariyaü vussati. Avijjānusayassa pahānāya mucchedāya brahmacariyaü vussati. Imesaü kho bhikkhave, sattannaü anusayānaü pahānāya samucchodāya brahmacariyaü vussati. Yato ca kho bhikkhave, bhikkhuno kāmarāgānusayo pahãno hoti ucchinnamålo tālāvatthukato anabhāvakato2 āyatiü anuppādadhammo, yato ca kho bhikkhave, bhikkhåno paņighānusayo pahãno hoti ucchinnamålo tālāvatthukato anabhāvakato2 āyatiü anuppādadhammo, yato ca kho bhikkhave, bhikkhuno diņņhānusayo pahãno hoti ucchinnamålo tālāvatthukato anabhāvakato2 āyatiü anuppādadhammo, yato ca kho bhikkhave, bhikkhuno vicikicchānusayo pahãno hoti ucchinnamålo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiü anuppādadhammo, yato ca kho bhikkhave, bhikkhuno mānānusayo pahãno hoti ucchinnamålo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiü anuppādadhammo, yato ca kho bhikkhave, bhikkhuno bhavarāgānusayo pahãno hoti ucchinnamålo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiü anuppādadhammo, yato ca kho bhikkhave, bhikkhuno avijjānusayo pahãno hoti ucchinnamålo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiü anuppādadhammo, ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu niranusayo3 acchecchi taõhaü vāvattayi4 sa¤¤ojanaü sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassāti. [PTS Page 010] [\q 10/] 7. 1. 2. 3. (Kulåpagamana suttaü)* (Sāvatthinidānaü) 13. Sattahi bhikkhave, aīgehi samannāgataü kulaü anupagantvā vā nālaü upagantuü, upagantvā vā nālaü upanisãdituü. Katamehi sattahã: Na manāpena paccuņņhenti. Na manāpena abhivādenti. Na manāpena āsanaü denti. Santamassa pariguhanti. Bahukampi thokaü denti. Paõãtampi låkhaü denti. Asakkaccaü denti no sakkaccaü. Imehi kho bhikkhave, sattahi aīgehi samannāgataü kulaü anupagantvā vā nālaü upagantuü, upagantvā vā nālaü upanisãdituü. 1. "Samugghātāya" itica, sãmu. 2. Anabhāvaükato machasaü 3. Niranusayo machasaü, nadissate 4. Vivattayi machasaü, *kulasutta machasaü. [BJT Page 294] [\x 294/] Sattahi bhikkhave aīgehi samannāgataü kulaü anupagantvā vā alaü upagantuü, upagantvā vā alaü upanisãdituü. Katamehi sattahi Manāpena paccuņņhenti, manāpena abhivādenti, manāpena āsanaü denti, santamassa na pariguhanti, bahukampi bahukaü denti, paõãtampi paõãtaü denti, sakkaccaü denti no asakkaccaü. Imehi kho bhikkhave sattahi aīgehi samannāgataü kulaü anupagantvā vā alaü upagantuü, upagantvā vā alaü upanisãditunti. 7. 1. 2. 4 (âhuneyyapuggala suttaü) (Sāvatthinidānaü) 14. Sattime bhikkhave puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiõeyyā a¤jalikaraõãyā anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Katame satta: Ubhatobhāgavimutto, pa¤¤āvimutto, kāyasakkhi, diņņhappatto, saddhāvimutto, dhammānusārã, saddhānusārã, [PTS Page 011] [\q 11/] Ime kho bhikkhave satta puggalā āhuneyyā, pāhuneyyā, dakkhiõeyyā, a¤jalikaraõãyā, anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassāti. 7. 2. 9. 5 (Udakåpamapuggala suttaü) (Sāvatthinidānaü) 15. Sattime bhikkhave udakåpamā puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame satta: Idha bhikkhave ekacco puggalo sakiü nimuggo nimuggova hoti. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjitvā nimujjati. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjitvā ņhito hoti. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjitvā vipassati. Viloketi. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjitvā patarati. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjitvā patigādhappatto hoti. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjitvā tiõõo hoti pāragato thale tiņņhati brāhmaõo. (1) Katha¤ca bhikkhave puggalo sakiü nimuggo nimuggova hoti: idha pana bhikkhave ekacco puggalo samannāgato hoti ekanta kāëakehi akusalehi dhammehã. Evaü kho bhikkhave puggalo sakiü nimuggo nimuggova hoti. [BJT Page 296] [\x 296/] (2) Katha¤ca bhikkhave puggalo ummujjitvā nimujjati: idha bhikkhave ekacco puggalo ummujjati " sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hiri kusalesu dhammesu, sādhu ottappaü kusalesu dhammesu, sādhu viriyaü kusalesu dhammesu, sādhu pa¤¤ā kusalesu dhammeså"ti tassa sā saddhā neva tiņņhati, no vaķķhati, hāyateva.Tassa sā hiri neva tiņņhati,no vaķķhati,hāyateva. Tassa taü ottappaü neva tiņņhati, no vaķķhati, hāyateva. Tassa taü viriyaü neva tiņņhati, no vaķķhati, hāyateva. Tassa sā pa¤¤ā neva tiņņhati, no vaķķhati, hāyateva. Evaü kho bhikkhave puggalo ummujjitvā nimujjati. (3) Katha¤ca bhikkhave puggalo ummujjitvā ņhito hoti: [PTS Page 012] [\q 12/] idha bhikkhave ekacco puggalo ummujjati " sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādha hiri kusalesu dhammesu, sādhu ottappaü kusalesu dhammesu, sādhu viriyaü kusalesu dhammesu, sādhu pa¤¤ā kusalesu dhammesu"tã. Tassa sā saddhā neva hāyati, no vaķķhati, ņhitā hoti. Tassa sā hiri neva hāyati, no vaķķhati, ņhitā hoti. Tassa taü ottappaü neva hāyati, no vaķķhati, ņhitā hoti. Tassa taü viriyaü neva hāyati, no vaķķhati, ņhitā hoti, tassa sā pa¤¤ā neva hāyati, no vaķķhati, ņhitā hoti. Evaü kho bhikkhave puggalo ummujjitvā ņhito hoti. (4) Katha¤ca bhikkhave puggalo ummujjitvā vipassati, viloketi: idha pana bhikkhave ekacco puggalo ummujjati "sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hiri kusalesu dhammesu, sādhu ottappaü kusalesu dhammesu, sādhu viriyaü kusalesu dhammesu, sādhu pa¤¤ā kusalesu dhammeså"ti. So tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano. Evaü kho bhikkhave puggalo ummujjitvā vipassati. Viloketi. (5) Katha¤ca bhikkhave puggalo ummujjitvā patarati: idha bhikkhave ekacco puggalo ummujjati " sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hiri kusalesu dhammesu, sādhu ottappaü kusalesu dhammesu, sādhu viriyaü kusalesu dhammesu, sādhu pa¤¤ā kusalesu dhammeså"ti. So tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā rāgadosamohānaü tanuttā sakadāgāmi hoti. Sakideva imaü lokaü āgantvā dukkhassantaü karoti. Evaü kho bhikkhave puggalo ummujjitvā patarati. (6) Katha¤ca bhikkhave puggaloummujjitvā patigādhappatto hoti: idha bhikkhave ekacco puggalo ummujjati " sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hiri kusalesu dhammesu, sādhu ottappaü kusalesu dhammesu, sādhu viriyaü kusalesu dhammesu, sādhu pa¤¤ā kusalesu dhammeså"ti. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tatthaparinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā. Evaü kho bhikkhave puggalo ummujjitvā patigādhappatto hoti. (7) Katha¤ca bhikkhave puggalo ummujjitvā tiõõo hoti pāragato thale tiņņhati brāhmaõo: [PTS Page 013] [\q 13/] idha bhikkhave ekacco puggalo ummujjati "sādhu saddhā kusalesu dhammesu, sādhu hiri kusalesu dhammesu, sādhu ottappaü kusalesu dhammesu, sādhu viriyaü kusalesu dhammesu, sādhu pa¤¤ā kusalesu dhammesu"ti. So āsavānaü khayā anāsavaü ceto vimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaü kho bhikkhave puggalo ummujjitvā tiõõo hoti pāragato thale tiņņhati brāhmaõo. Ime kho bhikkhave satta udakåpamā puggalā santo saüvijjamānā lokasminti. [BJT Page 298] [\x 298/] 7. 1. 2. 6 (Aniccānupassã suttaü) (Sāvatthinidānaü) 16. Sattime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiõeyyā a¤jalikaraõãyā anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Katame satta: (1) Idha bhikkhave, ekacco puggalo sabbasaīkhāresu aniccānupassã viharati aniccasa¤¤ã aniccapaņisaüvedã satataü samitaü abbokiõõaü cetasā adhimuccamāno pa¤¤āya pariyogāhamāno. So āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaü bhikkhave, paņhamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Aniccānupassã (2) Puna ca paraü bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaīkhāresu aniccānupassã viharati aniccasa¤¤ã aniccapaņisaüvedã satataü samitaü abbokiõõaü cetasā adhimuccamāno pa¤¤āya pariyogāhamāno. Tassa apubbaü acarimaü āsavapariyādāna¤ca hoti jãvitapariyādāna¤ca. Ayaü bhikkhave, dutiyo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. (3) Puna ca paraü bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaīkhāresu aniccānupassã viharati aniccasa¤¤ã aniccapaņisaüvedã satataü samitaü abbokiõõaü cetasā adhimuccamāno pa¤¤āya pariyogāhamāno. So pa¤cannaü [PTS Page 014] [\q 14/] orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā antarāparinibbāyã hoti. Ayaü bhikkhave, tatiyo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. (4) Puna ca paraü bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaīkhāresu aniccānupassã viharati aniccasa¤¤ã aniccapaņisaüvedã satataü samitaü abbokiõõaü cetasā adhimuccamāno pa¤¤āya pariyogāhamāno. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā upahaccaparinibbāyã hoti. Ayaü bhikkhave, catuttho puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. (5) Puna ca paraü bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaīkhāresu aniccānupassã viharati aniccasa¤¤ã aniccapaņisaüvedã satataü samitaü abbokiõõaü cetasā adhimuccamāno pa¤¤āya pariyogāhamāno. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā asaīkhāraparinibbāyã hoti. Ayaü bhikkhave, pa¤camo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. (6) Puna ca paraü bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaīkhāresu aniccānupassã viharati aniccasa¤¤ã aniccapaņisaüvedã satataü samitaü abbokiõõaü cetasā adhimuccamāno pa¤¤āya pariyogāhamāno. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā sasaīkhāraparinibbāyã hoti. Ayaü bhikkhave, chaņņhamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Puna ca paraü bhikkhave, idhekacco puggalo sabbasaīkhāresu aniccānupassã viharati aniccasa¤¤ã aniccapaņisaüvedã satataü samitaü abbokiõõaü cetasā adhimuccamāno a¤¤āya pariyogāhamāno. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā uddhaüsoto hoti akaniņņhagāmã. Ayaü bhikkhave, sattamo puggalo āhuneyyo, pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Ime kho bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiõeyyā a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassāti. 7. 1. 2. 7 (Dukkhānupassi suttaü) (Sāvatthinidānaü) 17. Sattime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiõeyyā a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Katame satta: Idha bhikkhave, ekacco puggalo sabbasaīkhāresu dukkhānupassã viharati dukkhasa¤¤ã dukkhapaņisaüvedã satataü samitaü abbokiõõaü cetasā adhimuccamāno pa¤¤āya pariyogāhamāno. So āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Ime kho bhikkhave, satta puggalā āhuneyyo Pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassasāti. [BJT Page 300] [\x 300/] 7. 1. 2. 8 (Anattānupassã suttaü) (Sāvatthinidānaü) 18. Sattime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiõeyyā a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Katame satta: Idha bhikkhave, ekacco puggalo sabbadhammesu anattānupassã viharati anattasa¤¤ã anattapaņisaüvedã satataü samitaü abbokiõõaü cetasā adhimuccamāno pa¤¤āya pariyogāhamāno. So āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Ime kho bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiõeyyā a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassāti. 7. 1. 2. 9 (Sukhānupassã suttaü) (Sāvatthinidānaü) 19. Sattime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiõeyyā a¤jalikaraõãyā anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Katame satta: Idha bhikkhave, ekacco puggalo nibbāne sukhānupassã viharati sukhasa¤¤i sukhapaņisaüvedã satataü samitaü abbokiõõaü cetasā adhimuccamāno pa¤¤āya pariyogāhamāno. So āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaü bhikkhave, paņhamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Puna ca paraü bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassã viharati sukhasa¤¤i sukhapaņisaüvedã satataü samitaü abbokiõõaü cetasā adhimuccamāno pa¤¤āya pariyogāhamāno. Tassa apubbaü acarimaü āsavapariyādāna¤ca hoti jãvitapariyādāna¤ca. Ayaü bhikkhave, dutiyo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Puna ca paraü bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassã viharati sukhasa¤¤i sukhapaņisaüvedã satataü samitaü abbokiõõaü cetasā adhimuccamāno pa¤¤āya pariyogāhamāno. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā antarāparinibbāyã hoti ayaü bhikkhave, tatiyo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. [PTS Page 015] [\q 15/] Puna ca paraü bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassã viharati sukhasa¤¤ã sukhapaņisaüvedã satataü samitaü abbokiõõaü cetasā adhimuccamāno pa¤¤āya pariyogāhamāno. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā upahaccaparinibbāyã hoti. Ayaü bhikkhave catuttho puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Puna ca paraü bhikkhave, idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassã viharati sukhasa¤¤ã sukhapaņisaüvedã satataü samitaü abbokiõõaü cetasā adhimuccamāno pa¤¤āya pariyogāhamāno. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā asaīkhāraparinibbāyã hoti. Ayaü bhikkhave, pa¤camo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Puna ca paraü bhikkhave idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassã viharati sukhasa¤¤ã sukhapaņisaüvedã satataü samitaü abbokiõõaü cetasā adhimuccamāno pa¤¤āya pariyogāhamāno. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā sasaīkhāraparinibbāyã hoti. Ayaü bhikkhave chaņņhamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Puna ca paraü bhikkhave idhekacco puggalo nibbāne sukhānupassã viharati sukhasa¤¤ã sukhapaņisaüvedã satataü samitaü abbokiõõaü cetasā adhimuccamāno pa¤¤āya pariyogāhamāno. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā uddhaüsoto hoti akaniņņhagāmã. Ayaü bhikkhave, sattamo puggalo āhuneyyo pāhuõeyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Ime kho bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiõeyyā a¤jalikaraõãyā anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassāti. [BJT Page 302] [\x 302/] 7. 1. 2. 10 (Niddasavatthusuttaü) (Sāvatthinidānaü) 20. Sattimāni bhikkhave, niddasavatthåni, katamāni satta. Idha bhikkhave, bhikkhå sikkhāsamādāne tibbacchando hoti āyati¤ca sikkhāsamādāne avigatapemo. Dhammanisantiyā tibbacchando hoti āyati¤ca dhammanisantiyā avigatapemo. Icchāvinaye tibbacchando hoti āyati¤ca icchāvinaye avigatapemo, paņisallāne tibbacchando hoti āyati¤ca paņisallāne avigatapemo. Viriyārambhe tibbacchando hoti āyati¤ca viriyārambhe avigata pemo. Satinepakke tibbacchando hoti āyati¤ca satinepakke avigatapemo. Diņņhipaņivedhe tibbacchando hoti āyati¤ca diņņhipaņivedhe avigatapemo. Imāni kho bhikkhave, satta niddasavatthuniti. Anusayavaggo dutiyo. Tassuddānaü: Dve anusayā kulaü puggalaü udakåpama¤ca pa¤camaü, Aniccaü dukkhaü anattā ca sukha niddasa vatthuhã te dasāti, [PTS Page 016] [\q 16/] [BJT Page 304] [\x 304/] 3. Vajjisattaka vaggo. 7. 1. 3. 1 (Sārandada suttaü) 21. Evaü me sutaü ekaü samayaü bhagavā vesāliyaü viharati sārandade cetiye. Atha kho sambahulā licchavã yena bhagavā tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinne kho te licchavi bhagavā etadavoca: Satta vo licchavi, aparihāniye dhamme desessāmi. Taü suõātha, sādhåkaü manasi karotha, bhāsissāmiti. Evambhanteti kho te licchavã bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: Katame ca licchavã satta aparihānãyā dhammā: (1) Yāvakãva¤ca licchavã, vajjã abhiõhaü sannipātā bhavissanti sannipātabahulā, vuddhiyeva licchavã, vajjãnaü pāņikaīkhā no parihāni. (2) Yāvakãva¤ca licchavã, vajjã samaggā sannipatissantã, samaggā vuņņhahissanti, samaggā vajjãkaraõãyāni karissanti vuddhiyeva licchavã vajjãnaü pāņikkhā no parihāni. (3) Yāvakãva¤ca licchavã, vajjã apa¤¤attaü na pa¤¤āpessanti, pa¤¤attaü na samucchindissanti, yathā pa¤¤atte porāõe vajjidhamme samādāya vattissanti, vuddhiyeva licchavã vajjãnaü pāņikaīkhā no parihāni. (4) Yāvakãva¤ca licchavã, vajjã ye te vajjãnaü vajjimahallakā, te sakkarissanti, garukarissanti, mānessanti, påjessanti, tesa¤ca sotabbaü ma¤¤issanti, vuddhiyeva licchavã, vajjãnaü pāņikaīkhā no parihāni. (5) Yāvakãva¤ca licchavã, vajji yā tā kulitthiyo kulakumāriyo, tā na okassa1 pasayha vāsessanti, vuddhiyeva licchavã, vajjãnaü pāņikaīkhā no parihāni. (6) Yāvakãva¤ca licchavã, vajjã yāni tāni vajjãnaü vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca, tāni sakkarissanti, garukarissanti, [PTS Page 017] [\q 17/] mānessanti. Påjessanti, tesa¤ca dinnapubbaü katapubbaü dhammikaü baliü no parihāpessanti, vuddhiyeva licchavã, vajjãnaü pāņikaīkhā no parihāni. 1 Okkassa syā [BJT Page 306] [\x 306/] (7) Yāvakãva¤ca licchavã, vajjãnaü arahantesu dhammikā rakkhāvaraõaguttã susaüvihitā bhavissati "kinti anāgatā ca arahanto vijitaü āgaccheyyuü, āgatā ca arahanto vijite phāsuü vihareyyunti" vuddhiyeva licchavã, vajjãnaü pāņiīkhā no parihānã. Yāvakãva¤ca licchavã, ime satta aparihāniyā dhammā vajjisu ņhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu vajjã sandissanti, vuddhiyeva licchavã, vajjãnaü pāņikaīkhā no parihānãti. 7. 1. 3. 2 (Vassakārasuttaü) 22. Evamme sutaü: ekaü samayaü bhagavā rājagahe viharati, gijjhakåņe pabbate. Tena kho pana samayena rājā māgadho ajātasattu vedehi putto vajji abhiyātukāmo hoti. So evamāha: ahaü ime vajji evaü mahiddhike evaü mahānubhāve ucchecchāmi1 vajji vināsessāmi vajji anayabyasanaü āpādessāmãti. Atha kho rājā māgadho ajātasattu vedehi putto vassakāraü brāhmaõaü magadhamahāmattaü2 āmantesi: ehi tvaü brāhmaõa, yena bhagavā tenupasaīkama, upasaīkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü puccha: "Rājā bhante māgadho ajātasattu vedehi putto bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchatã, ti. Eva¤ca vadehi: rājā bhante māgadho ajātasattu vedehiputto vajji abhiyātukāmo, so evamāha: ahaü ime vajji evaü mahiddhike evaü mahānubhāve ucchecchāmi1 vajji vināsessāmi vajji anayabyasanaü [PTS Page 018] [\q 18/] āpādessāmi, ti. Yathā3 bhagavā vyākararoti taü sādhukaü uggahetvā mama āroceyyāsã, na hi tathāgatā vitathaü bhaõantã"ti. Evaü bhoti kho vassakāro brāhmaõo magadhamahāmatto4 ra¤¤o māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa paņissutvā uņņhāyāsanā yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõiyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisãnno kho vassakāro brāhmaõo magadhamahāmatto4 bhagavantaü etadavoca: Rājā bho gotama māgadho ajātasattu vedehiputto bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchati. 1. Ucchejjãssāmi syā. 2. Māgadhamahā mattaü, machasaü. 3. Yathā te machasaü 4. Māgadhamavāmatto machasaü [BJT Page 308] [\x 308/] Rājā bho gotama, māgadho ajātasattu vedehiputto vajji abhiyātukāmo. So evamāha: ahaü ime vajji evaü mahiddhike evaü mahānubhāve ucchecchāmi, vajji vināsessāmi, vajji anayabyasanaü āpādessāmiti. Tena kho pana samayena āyasmā ānando bhagavato piņņhito1 hoti bhagavantaü vijayamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaü ānanda āmantesi: (1) Kinti te ānanda sutaü vajji abhiõhaü sannipātā sannipāta bahulāti? Sutaü me taü bhante, vajji abhiõhaü sannipātā sannipātabahulāti. Yāvakãva¤ca ānanda, vajji abhiõhaü sannipātā bhavissanti, sannipātabahulā, vuddhiyeva ānanda, vajjãnaü pāņikaīkhā no parihāni. (2) Kinti te ānanda, sutaü, vajji samaggā sannipatanti samaggā vuņņhahanti samaggā vajjikaraõãyāni karontãti? Sutaü me taü bhante, vajji samaggā sannipatanti, samaggā vuņņhahanti samaggā vajjikaraõãyāni karontãti. Yāvakãva¤ca ānanda, vajji samaggā sannipatissanti, samaggā vuņņhahissanti samaggā [PTS Page 019] [\q 19/] vajjikaraõãyāni karissanti, vuddhiyeva ānanda, vajjãnaü pāņikaīkhā no parihāni. (3) Kinti te ānanda, sutaü vajji apa¤¤attaü na pa¤¤āpenti, pa¤¤attaü na samucchindanti, yathāpa¤¤atte porāõe vajjidhamme samādāya vattantãti. ? Sutaü metaü bhante, vajji apa¤¤attaü na pa¤¤āpenti, pa¤¤attaü na samucchindanti, yathāpa¤¤atte porāõe vajjidhamme samādāya vattantãti. Yāvakãva¤ca ānanda, vajji pa¤¤attaü na pa¤¤āpessanti, pa¤¤attaü na samucachindissanti, yathāpa¤¤atte porāõe vajjidhamme samādāya vattissanti, vuddhiyeva ānanda, vajjãnaü pāņikaīkhā no parihāni. (4) Kinti te ānanda, sutaü vajji ye te vajjãnaü vajji mahallakā, te sakkaronti garukaronti1 mānenti påjenti, tesa¤ca sotabbaü ma¤¤anti? Sutaü metaü bhante, vajji ye te vajjãnaü vajjimahallakā, te sakkaronti garukaronti mānenti påjenti, tesa¤ca sotabbaü ma¤¤antãti. 1. Piņaņhito ņhito machasaü 1 garuükaronti machasaü. [BJT Page 310] [\x 310/] Yāvakãva¤ca ānanda, vajji ye te vajjãnaü vajji mahallakā te sakkarissanti garukarissanti mānessanti påjessanti tesa¤ca sotabbaü ma¤¤issantã, vuddhiyeva ānanda, vajjãnaü pāņikaīkhā no parihāni. (5) Kinti te ānanda, sutaü vajji yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsentãti? Sutaü metaü bhante, vajji yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okassa pasayha vāsentãti, Yāvakãva¤ca ānanda, vajji yā tā kulittiyo kulakumāriyo tā na okassa1 pasayha vāsessantã, vuddhiyeva ānanda, vajjãnaü pāņikaīkhā no parihāni. (6) Kinti te ānanda, sutaü vajji yāni tāni vajjãnaü vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni sakkaronti garukaronti mānenti påjentã, tesa¤ca dinnapubbaü katapubbaü dhammikaü baliü no parihāpentãti? Sutaü metaü bhante, vajji yāni tāni vajjãnaü vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni sakkaronti garukaronti mānenti påjenti, tesa¤ca dinnapubbaü katapubbaü dhammikaü baliü no parihāpentãti. Yāvakãva¤ca ānanda, vajji [PTS Page 020] [\q 20/] yāni tāni vajjãnaü vajjicetiyāni abbhantarāni ceva bāhirāni ca tāni sakkarissanti, garukarissanti mānessanti, påjessanti, tesa¤ca dinnapubbaü katapubbaü dhammikaü baliü no parihāpessanti, vuddhiyeva ānanda, vajjãnaü pāņikaīkhā no parihāni. (7) Kinti te ānanda, sutaü vajjãnaü arahantesu dhammikā rakkhāvaraõagutti susaüvihitā, "kinti anāgatā ca arahanto vijitaü āgaccheyyuü, āgatā ca arahanto vijite phāsuü vihareyyu"nti. Sutaü metaü bhante vajjãnaü arahantesu dhammikā rakkhāvaraõagutti susaüvihitā bhavissati " kinti anāgatā ca arahanto vijitaü āgaccheyyuü, āgatā ca arahanto vijite phāsuü vihareyyu'nti. Yāvakãva¤ca ānanda, vajjãnaü arahantesu dhammikā rakkhāvaraõagutti susaüvihitā bhavissati "kinti anāgatā ca arahanto vijitaü āgaccheyyuü, āgatā ca arahanto vijite phāsuü vihareyyunti' vuddhiyeva ānanda vajjãnaü pāņikaīkhā no parihānãti. 1 Okkassa syā [BJT Page 312] [\x 312/] Atha kho bhagavā vassakāraü brāhmaõaü magadhamahāmattaü āmantesi. Ekamidāhaü brāhmaõa, samayaü vesāliyaü viharāmi sārandade cetiye. Tatrāhaü brāhmaõa vajjãnaü ime satta aparihāniye dhamme desesiü. Yāvakãva¤ca brāhmaõa, ime satta aparihāniyā dhammā vajjisu ņhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu vajji sandissanti, vuddhiyeva brāhmaõa, vajjãnaü pāņikaīkhā no parihānãti. Evaü vutte vassakāro brāhmaõo magadhamahāmatto bhagavantaü etadavoca: ekamekenapi bho gotama, aparihāniyena dhammena samannāgatānaü vajjãnaü vuddhiyeva pāņikaīkhā no parihāni, ko pana vādo sattahi aparihāniyehi dhammehi? Akaraõãyā ca bho gotama, vajji ra¤¤ā māgadhena ajātasattunā vedehi puttena yadidaü yuddhassa a¤¤atra [PTS Page 021] [\q 21/] upalāpanā1 a¤¤atra mithubhedā. Handacadāni mayaü bho gotama, gacchāma, bahukiccā mayaü bahåkaraõiyāti. Yassadāni tvaü brāhmaõa, kālaü ma¤¤asãti. Atha kho vassakāro brāhmaõo magadhamahāmatto bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāyāsanā pakkāmiti. 7. 1. 3. 3. (Bhikkhu aparihānãya suttaü) 23. Evaü me sutaü ekaü samayaü bhagavā rājagahe viharati. Gijjhakuņe pabbate. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi: satta vo bhikkhave aparihāniye dhamme desissāmi. Taü suõātha sādhukaü manasikarotha bhāsissāmiti. Evaü bhanteti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü bhagavā etadavoca: Katame ca bhikkhave satta aparihānãyā dhammā: (1) Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå abhiõhaü sannipātā bhavissanti sannipātabahulā, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. (2) Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå samaggā sannipatissantã, samaggā vuņņhahissanti, samaggā saīghakaraõãyāni karissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. (3) Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå appa¤¤attaü na pa¤¤āpessanti, pa¤¤attaü na samucchindissanti, yathā pa¤¤attesu sikkhāpadesu samādāya vattissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihānã. (4) Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhå ye te bhikkhå therā ratta¤¤ucirapabbajitā saīghapitaro saīghaparināyakā2, te sakkarissanti garukarissanti mānessanti påjessanati, tesa¤ca sotabbaü ma¤¤issanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. 1Upalāpanāya machasaü 2. Saīghaparināyikā sãmu. [BJT Page:314] [\x 314/] (5) Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå uppannāya taõhāya ponobhavikāya na vasaü gacchissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā, no parihāni. (6) Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhu ara¤¤esu1 senāsanesu sāpekkhā [PTS Page 022] [\q 22/] bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. (7) Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå paccattaüyeva satiü upaņņhapessanti: kinti anāgatā ca pesalā sabrahmacārã āgaccheyyuü, āgatā ca pesalā sabrahmacārã phāsuü vihareyyunti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave ime satta aparihānãyā dhammā bhikkhåsu ņhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhå sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkā no parihānãti. 7. 1. 3. 4 (Dutiyabhikkhå aparihāniya suttaü) (Sāvatthinidānaü) 24. Satta vo bhikkhave, aparihānãye dhamme desissāmi. Taü sunātha sādhukaü manasikarotha bhāsissāmiti. Evaü bhanteti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: katame ca bhikkhave, satta aparihānãyā dhammā: Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå na kammārāmā bhavissanti, na kammārāmataü anuyuttā, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå na bhassārāmā bhavissanti na bhassāramataü anuyuttā,vuddhiyeva bhikkhave,bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå na niddārāmā bhavissanti na niddāramataü anuyuttā,vuddhiyeva bhikkhave,bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå na saīgaõikārāmā bhavissanti na saīgaõikārāmataü anuyuttā,vuddhiyeva bhikkhave,bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå na pāpicchā bhavissanti pāpikānaü icchānaü vasaü gatā bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave,bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå na pāpamittā bhavissanti na pāpasahāyā na pāpasampavaīkā bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave,bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhu na oramattakena visesādhigamena antarāvosānaü āpajjissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihānã. Yāvakãva¤ca bhikkhave, ime satta aparihānãyā dhammā bhikkhåsu ņhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhå sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihānãti. 7. 1. 3. 5 (Tatiyabhikkhå aparihānãya suttaü) (Sāvatthinidānaü) 25. Satta vo bhikkhave, aparihānãye dhamme desissāmi, taü suõātha sādhukaü manasi karotha bhāsissāmiti. Evaü bhanteti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: [PTS Page 023] [\q 23/] katame ca bhikkhave, satta aparihānãyā dhammā. Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå saddhā bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. 1âra¤¤akesu machasaü [BJT Page 316] [\x 316/] Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå hirimā1 bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhu ottāpino bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå bahussutā bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhu āraddhaviriyā bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhu satimā2 bhavissanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhu pa¤¤āvanto bhavissanti, vuddhiyeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave, ime satta aparihānãyā dhammā bhikkhåsu ņhassanti. Imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhå sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihānãti. 7. 1. 3. 6 (Catutthabhikkhu aparihānãya suttaü) (Sāvatthinidānaü) 26. Satta vo bhikkhave, aparihānãye dhamme desissāmi. Taü suõātha sādhukaü manasikarotha bhāsissāmiti. Evaü bhanteti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: katame ca bhikkhave, satta aparihānãyā dhammā: Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå satisambojjhaīgaü bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihānã. Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå dhammavicayasambojjhaīgaü bhāvessanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhu viriyasambojjhaīgaü bhāvessanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå pãtisambojjhaīgaü bhāvessanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå passaddhisambojjhaīgaü bhāvessanti. Vuddhiyeva bhikkhave,bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå samādhi sambojjhaīgaü bhāvessanti. Vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhu upekkhāsambojjhaīgaü bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave, ime satta aparihānãyā dhammā bhikkhåsu ņhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhå sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihānãti. [PTS Page 024] [\q 24/] 7. 1. 3. 7 (Pa¤cama bhikkhå aparihānãya suttaü) (Sāvatthinidānaü) 27. Satta vo bhikkhave, aparihānãye dhamme desissāmi. Taü suõātha sādhukaü manasikarotha bhāsissāmiti. Evaü bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: katame ca bhikkhave, satta aparihānãyā dhammā: Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå aniccasa¤¤aü bhāvessantã, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihānãti. Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå anattasa¤¤aü bhāvessanti,vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhu asubhasa¤¤aü bhāvessanti. Vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå ādãnavasa¤¤aü bhāvessanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå pahānasa¤¤aü bhāvessanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave bhikkhu virāgasa¤¤aü bhāvessanti vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. Yāvakãva¤ca bhikkhave, bhikkhå nirodhasa¤¤aü bhāvessanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihānã. Yāvakãva¤ca bhikkhave, ime satta aparihānãyā dhammā bhikkhåsu ņhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhå sandissanti, vuddhiyeva bhikkhave, bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihānãti. 1. Hirimanto machasaü, 2 satimanto machasaü. [BJT Page 318] [\x 318/] 7. 1. 3. 8 (Sekha aparihānãya suttaü) (Sāvatthinidānaü) 28. Sattime bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saüvattanti. Katame satta: Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saīgaõikārāmatā, indriyesu aguttadvāratā, bhojane amatta¤¤utā, santi kho pana saīghe saīghakaraõãyānã, tatra sekho bhikkhu iti paņisa¤cikkhati. " Santi kho pana saīghe therā ratta¤¤å cirapabbajitā bhāravāhino te tena pa¤¤āyissantã"ti attanā voyogaü1 āpajjati. Ime kho bhikkhave, satta dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saüvattanti. Sattime bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saüvattanti. Katame satta: [PTS Page 025] [\q 25/] Na kammārāmatā, na niddārāmatā, na bhassārāmatā, na saīgaõikārāmatā, indriyesu guttadvāratā, bhojane matta¤¤utā, santi kho pana saīghe saīghakaraõãyāni, tatra sekho bhikkhu iti paņisa¤cikkhati: " santi kho pana saīghe therā ratta¤¤u cirapabbajitā bhāravāhino te tena pa¤¤āyissantã"ti attanā na voyogaü āpajjati. Ime kho bhikkhave, satta dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saüvattantiti. 7.1.3.9 (Upāsaka aparihānãya suttaü) (Sāvatthinidānaü) Sattime bhikkhave, dhammā upāsakassa parihānāya saüvattanti. Katame satta: Bhikkhu dassanaü hāpeti, saddhammasavaõaü pamajjati, adhisãle na sikkhati, appasādabahulo hoti bhikkhåsu theresu ceva navesuca majjhimesu ca, upārambhacitto dhammaü suõāti randhagavesã, ito ca bahiddhā dakkhiõeyyaü gavesati, tattha ca pubbakāraü karoti. Ime kho bhikkhave, satta dhammā upāsakassa parihānāya saüvattanti. 1. Na tesu yogaü machasaü [BJT Page:320] [\x 320/] Sattime bhikkhave, dhammā upāsakassa aparihānāya saüvattanti. Katame satta: Bhikkhudassanaü na hāpeti. Saddhammasavaõaü nappamajjati. Adhisãle sikkhati. Pasādabahulo hoti bhikkhåsu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca. Anupārambhacitto dhammaü suõāti na randhagavesã. Na ito bahiddhā dakkhiõeyyaü gavesati. Idha ca pubbakāraü karoti. Ime kho bhikkhave, satta dhammā upāsakassa aparihānāya saüvattantãti. 1 [PTS Page 026] [\q 26/] 14. Dassanaü bhāvitattānaü yo hāpeti upāsako, Savaõaü ca ariyadhammānaü adhisãle na sikkhati. 15. Appasādo ca bhikkhåsu bhiyyo bhiyyo pavaķķhati, Upārambhacitto ca saddhammaü sotu micchati. 16. Ito ca bahiddhā a¤¤aü dakkhiõeyyaü gavesati, Tattheva ca pubbakāraü yo karoti upāsako, 17. Ete kho parihānãye satta dhamme sudesite, Upāsako sevamāno saddhammā parihāyati. 18. Dassanaü bhāvitattānaü yo na hāpeti upāsako, Savaõaü ca ariyadhammānaü adhisãle ca sikkhati. 19. Pasādo cassa bhikkhåsu bhiyyo bhiyyo pavaķķhati, Anupārambhacitto ca saddhammaü sotumicchati. 20. Nayito bahiddhā a¤¤aü dakkhiõeyyaü gavesati, Idheva ca pubbakāraü yo karoti upāsako. 21. Ete kho aparihānãye satta dhamme sudesite, Upāsako sevamāno saddhammā na parihāyati. 7. 1. 3. 10 (Upāsaka vipatti suttaü) (Sāvatthinidānaü) 30. Sattimā bhikkhave, upāsakassa vipattiyo bhikkhu dassanaü hāpeti, saddhammasavaõaü pamajjati, adhisãle na sikkhati, appasādabahulo hoti bhikkhåsu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca, upārambhacitto dhammaü suõāti randhagavesi, ito ca bahiddhā dakkhiõeyyaü gavesati, tattha ca pubbakāraü karoti Sattimā bhikkhave, upāsakassa sampattiyo bhikkhudassanaü na hāpeti. Saddhammasavaõaü nappamajjati. Adhisãle sikkhati. Pasādabahulo hoti bhikkhusu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca. Anupārambhacitto dhammaü suõāti na randhagavesã. Na ito bahiddhā dakkhiõeyyaü gavesati. Idha ca pubbakāraü karoti. 1. Idamavoca bhagavā idaü vatvāna sugato athāparaü etadavoca satthā. Machasaü [BJT Page 322] [\x 322/] 7. 1. 3. 11 (Upāsaka parābhava suttaü) (Sāvatthinidānaü) 31. Sattime bhikkhave, upāsakassa parābhavā bhikkhu dassanaü hāpeti, saddhammasavaõaü pamajjati, adhisãle na sikkhati, appasādabahulo hoti bhikkhåsu theresu ceva navesu ca majjhimesu ca, upārambhacitto dhammaü suõāti randhagavesã, ito ca bahiddhā dakkhiõeyyaü gavesati, tattha ca pubbakāraü karoti. Sattime bhikkhave, upāsakassa bambhavā. 1. Katame satta: Bhikkhudassanaü na hāpeti. Saddhammasavaõaü nappamajjati. Adhisãle sikkhati. Pasādabahulo hoti bhikkhåsu theresu ca navesu ca majjhimesu ca. Anupārambhacitto dhammaü suõāti na randhagavesi. Na ito baviddhā dakkhiõeyyaü gavesati. Idha ca pubbakāraü karoti. Ime kho bhikkhave, satta upāsakassa sambhavāti. [PTS Page 027] [\q 27/] 22. Dassanaü bhāvitattānaü yo hāpeti upāsako, Savaõa¤ca ariyadhammānaü adhisãle na sikkhati. 23. Appasādo ca bhikkhåsu bhiyyo bhiyyo pavaķķhati, Upārambhacitto ca saddhammaü sotu micchati. 24. Ito ca bahiddhā a¤¤aü dakkhiõeyyaü gavesati, Tattheva ca pubbakāraü yo karoti upāsako, 25. Ete kho parihānãye satta dhamme sudesite, Upāsako sevamāno saddhammā parihāyati. 26. Dassanaü bhāvitattānaü yo na hāpeti upāsako, Savaõaü ca ariyadhammānaü adhisãle ca sikkhati. 27. Pasādo cassa bhikkhåsu bhiyyo bhiyyo pavaķķhati, Anupārambhacitto ca saddhammaü sotumicchati. 28. Nayito bahiddhā a¤¤aü dakkhiõeyyaü gavesati, Idheva ca pubbakāraü yo karoti upāsako. 29. Ete kho aparihānãye satta dhamme sudesite, Upāsako sevamāno saddhammā na parihāyatã'ti. Vajjisattakavaggo tatiyo* Tassuddānaü Sārandado vassakāro aparihānãya pa¤cakaü2 Sekho ca parihānã ca vipatti ca parābhavo cāti. 1. Sattimā bhikkhave, upāsakassa sampadā machasaü 2. Sārandavassakāro ca tisattakāni bhikkhukā, Bodhisa¤¤ā dve ca hāni vipatti ca parābhavo"ti machasaü Sārandado vassakāro bhikkhukammaü ca saddhiyaü Bodhisa¤¤aü sekho ca parihāni vipattiparābhavo cāti sãmu. * Vajjivaggosãmu, syā [BJT Page 324] [\x 324/] 4 Devatā vaggo. 7. 1. 4. 1 (Appamādagārava suttaü) (Sāvatthinidānaü) 32. Atha kho a¤¤atarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaõõā kevalakappaü jetavanaü obhāsetvā yena [PTS Page 028] [\q 28/] bhagavā tenupasaīkamã. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhitā kho sā devatā bhagavantaü etadavoca: Sattime bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saüvattanti. Katame satta: Satthugāravatā, dhammagāravatā, saīghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, appamādagāravatā, paņisanthāragāravatā. Ime kho bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya saüvattantã, tã Idamavoca sā devatā, samanu¤¤o ahosi satthā. Atha kho sā devatā samanu¤¤o me satthāti bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā tatthevantaradhāyã. Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhå āmantesi: imaü bhikkhave, rattiü a¤¤atarā devatā abhikkantāya ratatiyā abhikkantavaõõā kevalakappaü jetavanaü obhāsetvā yenāhaü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā maü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhitā kho bhikkhave sā devatā maü etadavoca: Sattime bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saüvattanti. Katame satta: Satthugāravatā, dhammagāravatā, saīghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, appamādagāravatā, paņisanthāragāravatā, . Ime kho bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya saüvattantã, tã. Idamavoca bhikkhave sā devatā. Idaü vatvā maü abhivādetvā padakkhiõaü katvā tatthevantaradhāyi, tã. 30. Satthugaru dhammagaru saīghe ca tibbagāravo, Samādhigaru ātāpi sikkhāya tibbagāravo. 31. Appamādagaru bhikkhå paņisanthāragāravo, Abhabbo parihānāya nibbānasseva santike, ti. [BJT Page 326] [\x 326/] 7. 1. 4. 2 (Hirigārava suttaü) (Sāvatthinidānaü) 33. Imaü bhikkhave, rattiü a¤¤atarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaõõā kevalakappaü jetavanaü obhāsetvā [PTS Page 029] [\q 29/] yenāhaü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā maü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhitā kho bhikkhave, sā devatā maü etadavoca: Sattime bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saüvattantã. Katame satta: Satthugāravatā, dhammagāravatā, saīghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, hirigāravatā, ottappagāravatā. Ime kho bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya saüvattanti, ti. Idamavoca bhikkhave, sā devatā. Idaü vatvā maü abhivādetvā padakkhiõaü katvā tatthevantaradhāyã, tã. 32. Satthugaru dhammagaru saīghe ca tibbagāravo, Samādhigaru ātāpã sikkhāya tibbagāravo. 33. Hirottappasampanno sappatisso sagāravo, Abhabbo parihānāya nibbānasseva santike"ti. 7. 1. 4. 3 (Paņhamasovacassatā suttaü) (Sāvatthi nidānaü) 34. Imaü bhikkhave, rattiü a¤¤atarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaõõā kevalakappaü jetavanaü obhāsetvā yenāhaü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā maü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhitā kho bhikkhave, sā devatā maü etadavoca: Sattime bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saüvattanti. Katame satta: Satthugāravatā, dhammagāravatā, saīghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, sovacassatā, kalyāõamittatā, ime kho bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya Saüvattantãti. Idamavoca bhikkhave, sā devatā idaü vatvā maü abhivādetvā padakkhãõaü katvā katthevantaradhāyãti. 34. Satthugaru dhammagaru saīghe ca tibbagāravo, Samādhigaru ātāpi sikkhāya tibbagāravo. 35. Kalyāõamitto suvaco sappatisso sagāravo, Abhabbo parihānāya nibbānasseva santiketi. [PTS Page 030] [\q 30/] [BJT Page 328] [\x 328/] 7. 1. 4. 4. (Dutiya sovacassatā suttaü) (Sāvatthinidānaü) 35. Imaü bhikkhave, rattiü a¤¤atarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaõõā kevalakappaü jetavanaü obhāsetvā yenāhaü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā maü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhitā kho bhikkhave, sā devatā maü etadavoca: Sattime bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saüvattanti. Katame satta: Satthugāravatā, dhammagāravatā, saīghagāravatā, sikkhāgāravatā, samādhigāravatā, sovacassatā, kalyāõamittatā. Ime kho bhante, satta dhammā bhikkhuno aparihānāya saüvattantãti. Idamavo ca bhikkhave, sā devatā. Idaü vatvā maü abhivādetvā padakkhiõaü katvā tatthevantaradhāyãti. Evaü vutte āyasmā sāriputto bhagavantaü etadavoca: imassa kho ahaü bhante, bhagavatā saīkhittena bhāsitassa evaü vitthārena atthaü ājānāmi: Idha bhante, bhikkhu attanā ca satthugāravo hoti satthugāravatāya ca vaõõavādã. Ye ca¤¤e bhikkhå na satthugāravā, te ca satthugāravatāya samādapeti. Ye ca¤¤e bhikkhå satthugāravā tesaü ca vaõõaü bhaõati bhåtaü tacchaü kālena. Attanā ca dhammagāravo hoti dhammagāravatāya ca vaõõavādã. Ye ca¤¤e bhikkhå na dhammagāravā ke ca dhammagāravatāya samādapeti. Ye ca¤¤e bhikkhå dhammagāravā tesaü ca vaõõaü bhaõati bhåtaü tacchaü kālena. Attanā ca saīghagāravo hoti saīghagāravatāya ca vaõõavādã.Ye ca¤¤e bhikkhå na saīghagāravā te ca saīghagāravatāya samādapeti. Ye ca¤¤e bhikkhå saīghagāravā tesaü ca vaõõaü bhaõati bhåtaü tacchaü kāleka.Attanā ca sikkhāgāravo hoti sikkhāgāravatāya ca vaõõavādã. Ye ca¤¤e bhikkhå na sikkhāgāravā te ca sikkhāgāravatāya samādapeti. Ye ca¤¤e bhikkhå sikkhāgāravā tesaü ca vaõõaü bhaõati bhåtaü tacchaü kālena. Attanā ca samādhigāravo hoti samādhigāravatāya ca vaõõavādã. Ye ca¤¤e bhikkhå na samādhigāravā teca samādhigāravatāya samādapeti. Ye ca¤¤e bhikkhå samādhigāravā tesaü ca vaõõaü bhaõati bhåtaü tacchaü kālena. Attanā ca suvaco hoti sovacassatāya ca vaõõavādã. Ye ca¤¤e bhikkhå na suvacā te ca sovacassatāya samādapeti. Ye ca¤¤e bhikkhå suvacā tesaü ca vaõõaü bhaõati bhåtaü tacchaü kālena. Attanā ca kalyāõamitto hoti kalyāõamittatāya ca vaõõavādã. Ye ca¤¤e bhikkhå na kalyāõamittā, te ca kalyāõamittatāya samādapeti. Ye ca¤¤e bhikkhå kalyāõamittā, tesa¤ca vaõõaü bhaõati bhåtaü tacchaü kālenā, ti. Idamassa1 kho ahaü bhante, bhagavatā saīkhittena bhāsitassa evaü vitthārena atthaü ājānāmiti. Sādhu sādhu sāriputta, sādhu kho tvaü sāriputta, imassa mayā saīkhittena bhāsitassa evaü vitthārena atthaü ajānāsi. 1 Idhassa machasaü. [BJT Page 330] [\x 330/] Idha sāriputta bhikkhu attanā ca satthugāravo hoti satthugaravatāya ca vaõõāvādã. Ye ca¤¤e bhikkhå na satthugāravā, te ca satthugāravatāya [PTS Page 031] [\q 31/] samādapeti. Ye ca¤¤e bhikkhå satthugāravā tesaü ca vaõõaü bhaõati bhåtaü tacchaü kālena. Attanā ca dhammagāravo hoti dhammagāravatāya ca vaõõavādã.Ye ca¤¤e bhikkhå na dhammagāravā te ca dhammagāravatāya samādapeti. Ye ca¤¤e bhikkhå dhammagāravā tesa¤ca vaõõaü bhaõati bhåtaü tacchaü kālena. Attanā ca saīghagāravo hoti saīghagāravatāya ca vaõõavādã. Ye ca¤¤e bhikkhå na saīghagāravā te ca saīghagāravatāya samādapeti. Ye ca¤¤e bhikkhå saīghagāravā tesa¤ca vaõõaü bhaõati bhåtaü tacchaü kālena. Attanā ca sikkhāgāravo hoti sikkhāgāravatāya ca vaõõavādã.Ye ca¤¤e bhikkhå na sikkhāgāravā te ca sikkhāgāravatāya samādapeti. Ye ca¤¤e bhikkhå sikkhāgāravā tesa¤ca vaõõaü bhaõati bhåtaü tacchaü kālena. Attanā ca samādhigāravo hoti samādhigāravatāya ca vaõõavādã.Ye ca¤¤e bhikkhå na samādhigāravā te ca samādhigāravatāya samādapeti. Ye ca¤¤e bhikkhå samādhigāravā tesa¤ca vaõõaü bhaõati bhåtaü tacchaü kālena. Attanā ca suvaco hoti sovacassatāya ca vaõõavādã. Ye ca¤¤e bhikkhå na suvacā te ca sovacassatāya samādapeti. Ye ca¤¤e bhikkhå suvacā tesa¤ca vaõõaü bhaõati bhåtaü tacchaü kālena. Attanā ca kalyāõamitto hoti kalyāõamittatāya ca vaõõavādã. Ye ca¤a¤¤e bhikkhå na kalyāõamittā, te ca kalyāõamittatāya samādapeti. Ye ca¤¤e bhikkhå kalyāõamittā, tesa¤ca vaõõaü bhaõati bhåtaü tacchaü kālenā, ti. Imassa kho sāriputta, mayā saīkhittena bhāsitassa evaü vitthārena attho daņņhabboti. 7. 1. 4. 5. (Mitta suttaü) (Sāvatthinidānaü) 36. Sattahi bhikkhave, aīgehi samannāgato mitto sevitabbo, katamehi sattahã: Duddadaü dadāti, dukkaraü karoti, dukkhamaü khamati, guyhamassa āvikaroti, guyhaü assa pariguhati, āpadāsu na jahati, khãõena nātima¤¤ati. Imehi kho bhikkhave, sattahaīgehi samannāgato mitto sevitabboti. 36. Duddadaü dadāti vittaü1 dukkaraü cāpi kubbati, Athopissa duruttāni khamati dukkhamānipi. 37. Guyhaü cassa2 akkhāti guyhassa parigåhati, âpadāsu na jahāti khãõena nātima¤¤ati, 38. Yasmiü etāni ņhānāni saüvijjantãdha puggale, So mitto mittakāmena bhajitabbo tathāvidhoti. [PTS Page 032] [\q 32/] 7. 1. 4. 6 (Bhikkhumitta suttaü) (Sāvatthinidānaü) 37. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhåmitto sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo api panujjamānenapi. Katamehi sattahi: Piyo ca hoti manāpo ca, garu ca, bhāvanãyo ca, vattā ca, vacanakkhamo ca, gambhãra¤ca kathaü kattā hoti, no ca aņņhāne niyojeti. Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhumitto sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo api panujjamānenapã'ti. 1. Duddadaüdadāti mitto machasaü 2. Guyha¤ca tassa machasaü [BJT Page 332] [\x 332/] 39. Piyo ca garu bhāvanãyo vattā ca vacanakkhamo, Gambhãra¤ca kathaü kattā no caņņhāne niyojaye. 40. Yasmiü etāni ņhānāni saüvijjantãdha puggale, So mitto mittakāmena atthakāmānukampako, Api nāsiyamānena bhajitabbo tathāvidhoti. 7. 1. 4. 7 (Paņhamapaņisambhidā suttaü) (Sāvatthinidānaü) 38. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu na cirasseva catasso paņisambhidā sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya. Katamehi sattahi: Idha bhikkhave, bhikkhå idaü me cetaso lãnattanti yathābhåtaü pajānāti. Ajjhattaü saīkhittaü vā cittaü ajjhattaü me saīkhittaü cittanti yathābhåtaü pajānāti. Bahiddhā vikkhittaü vā cittaü bahiddhā me vikkhittaü cittanti yathābhåtaü pajānāti. Tassa viditā vedanā uppajjanti, viditā upaņņhahanti, viditā abbhatthaü gacchanti. Viditā sa¤¤ā uppajjanti, viditā upaņņhahanti, [PTS Page 033] [\q 33/] viditā abbhatthaü gacchanti. Viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaņņhahanti, viditā abbhatthaü gacchanti. Sappāyāsappāyesu kho panassa dhammesu hãnappaõãtesu kaõhasukkasappaņibhāgesu nimittaü suggahãtaü hoti sumanasikataü såpadhāritaü suppaņividitaü pa¤¤āya. Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu na cirasseva catasso paņisambhidā sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyyā"ti. [PTS Page 034] [\q 34/] 7. 1. 4. 8. (Dutiya paņisambhidā suttaü) (Sāvatthinidānaü) 39. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato sāriputto catasso paņisambhidā sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Katamehi sattahi: Idha bhikkhave, sāriputto idaü me cetaso lãnattanti yathābhåtaü pajānāti. Ajjhattaü saīkhittaü vā cittaü ajjhattaü me saīkhittaü cittanti yathābhåtaü pajānāti. Bahiddhā vikkhittaü vā cittaü bahiddhā me vikkhittaü cittanti yathābhåtaü pajānāti. Tassa viditā vedanā uppajjanti, viditā upaņņhahanti, viditā abbhatthaü gacchanti. [BJT Page 334] [\x 334/] Viditā sa¤¤ā uppajjanti, viditā upaņņhahanti, viditā abbhatthaü gacchanti. Viditā vitakkā uppajjanti, Viditā upaņņhahanti, viditā abbhatthaü gacchanti. Sappāyāsappāyesu kho panassa dhammesu hãnappaõãtesu kaõhasukkasappaņibhāgesu nimittaü suggahãtaü hoti sumanasikataü såpadhāritaü suppaņividdhaü pa¤¤āya. Imehi kho bhikkhave sattahi dhammehi samannāgato sāriputto catasso paņisambhidā sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharatã"ti. 7. 1. 4. 9. (Paņhama cittavasavattana suttaü) (Sāvatthinidānaü) 40. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhå cittaü vasevatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. Katamehi sattahi: Idha bhikkhave, bhikkhu samādhikusalo hoti, samādhissa samāpattikusalo hoti, samādhissa ņhitikusalo hoti, samādhissa vuņņhānakusalo hoti, samādhissa kallitakusalo1 hoti, samādhissa gocarakusalo hoti, samādhissa abhinãhārakusalo hoti. Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhå cittaü vase vatteti, no ca bhikkhå cittassa vasena vattati. 7. 1. 4. 10. (Dutiya cittavasavattana suttaü) (Sāvatthinidānaü) 41. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato sāriputto cittaü vase vatteti, no ca sāriputto cittassa vasena vattatã. Katamehi sattahã: Idha bhikkhave, sāriputto samādhikusalo hoti, samādhissa samāpattikusalo, samādhissa ņhitikusalo, samādhissa vuņņhānakusalo, samādhissa kallitakusalo, 1samādhissa gocarakusalo, samādhissa abhinãhārakusalo hoti. Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato sāriputto cittaü vase vatteti, no ca sāriputto cittassa vasena vattati"ti. 1Kalyāõakusalo machasaü [BJT Page 336] [\x 336/] 7. 1. 4. 11 (Paņhama niddasavatthu suttaü) 42. Ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme. Atha kho āyasmā sāriputto pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya sāvatthiyaü piõķāya pāvisi. Atha kho āyasmato [PTS Page 035] [\q 35/] sāriputtassa etadahosi: atippago kho tāva sāvatthiyaü piõķāya carituü, yannånāhaü yena a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo tenupasaīkameyyanti. Atha kho āyasmā sāriputto yena a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo tenupasaīkami. Upasaīkamitvā tehi a¤¤atitthiyehi paribbājakehi saddhiü sammodi. Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Tena kho pana samayena tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü sannisinnānaü sannipatitānaü ayamantarā kathā udapādi: yo hi koci āvuso, dvādasavassāni paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü carati, " niddaso bhikkhå, ti alaü vacanāyāti. Atha kho āyasmā sāriputto tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü bhāsitaü neva abhinandi, na paņikkosi. Anabhinanditvā appaņikkositvā uņņhāyāsanā pakkāmi. 'Bhagavato santike etassa bhisitassa atthaü ājānissāmãti. Atha kho āyasmā sāriputto sāvatthiyaü piõķāya caritvā pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaü etadavoca: Idhāhaü bhante, pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya sāvatthiyaü piõķāya pāvisiü. Tassa mayhaü bhante, etadahosi: atippago kho tāva sāvatthiyaü piõķāya carituü, yannånāhaü yena¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo tenupasaīkameyyanti. Atha khvāhaü bhante, yena a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo tenupasaīkamiü. Upasaīkamitvā tehi a¤¤atitthiyehi paribbājakehi saddhiü sammodiü. Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdiü. Tena kho pana bhante, samayena tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü sannisinnānaü [PTS Page 036] [\q 36/] sannipatitānaü ayamantarā kathā udapādi: yo hi koci āvuso, dvādasavassāni paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü carati, "niddaso bhikkhå, ti alaü vacanāyā, ti. Atha khvāhaü bhante, tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü bhāsitaü neva abhinandiü, na paņikkosiü. Anabhinanditvā appaņikkositvā uņņhāyāsanā pakkāmiü "bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaü ājānissāmi, ti. Sakkā nu kho bhante, imasmiü dhammavinaye kevalaü vassagaõanamattena niddaso bhikkhåti pa¤¤apetånti. Na kho sāriputta, sakkā imasmiü dhammavinaye kevalaü vassagaõanamattena niddaso bhikkhåti pa¤¤āpetuü. Satta kho imāni sāriputta, niddasavatthåni mayā sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā paveditāni. Katamāni satta: [BJT Page 338] [\x 338/] Idha sāriputta, bhikkhu sikkhāsamādāne tibbacchando hoti āyati¤ca sikkhāsamādāne avigatapemo. Dhammanisantiyā1 tibbacchando hoti āyati¤ca dhammanisantiyā avigatapemo. Icchāvinaye tibbacchando hoti, āyati¤ca icchāvinaye avigatapemo. Paņisallāne tibbacchando hoti, āyati¤ca paņisallāne avigatapemo. Viriyārambhe tibbacchando hoti, āyati¤ca viriyāramhe avigatapemo. Satinepakke tibbacchando hoti, āyati¤ca satinepakke avigatapemo. Diņņipaņivedhe tibbacchando hoti, āyati¤ca diņņhipaņivedhe avigatapemo. Imāni kho sāriputta, satta niddasavatthåni mayā sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā paveditāni. Imehi kho sāriputta, sattahi niddasavatthåhi, samannāgato bhikkhå dvādasa cepi vassāni paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü carati, niddaso bhikkhåti alaü vacanāya. Catuvãsatiü cepi vassāni paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü carati, niddaso bhikkhåti [PTS Page 037] [\q 37/] alaü vacanāya. Chantiüsati cepi vassāni paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü carati, niddaso bhikkhåti alaü vacanāya. Aņņhacattārãsa¤cepi vassāni paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü carati, niddaso bhikkhåti alaü vacanāyāti. 7. 1. 4. 12 (Dutiya niddasavatthu suttaü) 43. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā kosambiyaü viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā ānando pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya kosambiyaü piõķāya pāvisi. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: atippago kho tāva kosambiyaü piõķāya carituü, yannånā, haü yena a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo tenupasaīkameyyanti. Atha kho āyasmā ānando yena a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo tenupasaīkami. Upasaīkamitvā tehi a¤¤atitthiyehi paribbājakehi saddhiü sammodi. Sammodaniyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Tena kho pana samayena tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü sannisinnānaü sannipatitānaü ayamantarā kathā udapādi: yo hi koci āvuso, dvādasavassāni paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü carati, " niddaso bhikkhå, ti alaü vacanāyāti, Atha kho āyasmā ānando tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü bhāsitaü neva abhinandi, na paņikkosi. Anabhinanditvā appaņikkositvā uņņhāyāsanā pakkāmi "bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaü ājānissāmi, ti. Atha kho āyasmā ānando kosambiyaü piõķāya caritvā pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ānando [PTS Page 038] [\q 38/] bhagavantaü etadavoca: 1. Dhammanikantiyā sãmu. [BJT Page 340] [\x 340/] Idhāhaü bhante, pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya kosambiyaü piõķāya pāvisiü. Tassa mayhaü bhante, etadahosi: atippago kho tāva kosambiyaü pãõķāya carituü, yannånāhaü yena a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo tenupasaīkameyyantã. Atha khvāhaü bhante, yena a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo tenupasaīkamiü. Upasaīkamitvā tehi a¤¤atitthiyehi paribbājakehi saddhiü sammodiü. Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdiü. Tena kho pana bhante, samayena tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü sannisinnānaü ayamantarā kathā udapādi: Yo hi koci āvuso, dvādasavassāni paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü carati, niddaso bhikkhåti alaü vacanāyāti. Atha khvāhaü bhante, tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü bhāsitaü neva abhinandiü, na paņikkosiü. Anabhinanditvā appaņikkositvā uņņhāyāsanā pakkamiü "bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaü ājānissāmã, ti. Sakkā nu kho bhante, imasmiü dhammavinaye kevalaü vassagaõanamattena niddaso bhikkhåti1 pa¤¤āpetunti. Na kho ānanda sakkā imasmiü dhammavinaye kevalaü vassagaõanamattena Niddaso bhikkhåti1 pa¤¤āpetunti. Satta kho imāni ānanda niddasavatthuni mayā sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā paveditāni. Katamāni satta: Idhānanda, bhikkhu saddho hoti. Hirimā hoti. Ottappã hoti. Bahussuto hoti. âraddhavãriyo hoti. Satimā hoti. Pa¤¤avā hoti. Imāni kho ānanda satta niddasavatthuni mayā sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā paveditāni. [PTS Page 039] [\q 39/] Imehi kho ānanda sattahi niddasavatthuhi samannāgato bhikkhå dvādasa cepi vassāni paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü carati, niddaso bhikkhåti alaü vacanāyāti. Catuvãsati¤cepi vassāni paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü carati, niddaso bhikkhåti alaü vacanāya. Chattiüsati cepi vassāni paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü carati, niddaso bhikkhåti alaü vacanāya. Aņņhacattārãsa¤cepi vassāni paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü carati, niddaso bhikkhåti alaü vacanā yāti. Devatāvaggo catuttho Tassuddānaü Appamādo hiri ceva dve dve suvacā mittā, Dve paņisamhidā dve vasā dve niddasavatthunāti. 2 1 Niddaso bhikkhu sãmu, 2. Appamādo hirimā cha dve sutavā duve balaü Duve paņisamahidā ca niddasavatthu pare duveti sãmu. [BJT Page 342] [\x 342/] 5. Mahāya¤¤ā vaggo 7. 1. 5. 1 (Vi¤¤āõaņņhiti suttaü) (Sāvatthinidānaü) 44. Sattimā bhikkhave vi¤¤āõaņņhitiyo. Katamā satta: 1. Santi bhikkhave, sattā nānattakāyā nānattasa¤¤ino: seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaü paņhamā vi¤¤āõaņņhiti. [PTS Page 040] [\q 40/] 2. Santi bhikkhave, sattā nānattakāyā ekattasa¤¤ino:seyyathāpi devā brahmakāyikā paņhamābhinibbattā. Ayaü dutiyā vi¤¤āõaņņhiti. 3. Santi bhikkhave, sattā ekattakāyā nānattasa¤¤ino: seyyathāpi devā ābhassarā. Ayaü tatiyā vi¤¤āõaņņhiti. 4. Santi bhikkhave, sattā ekattakāyā ekattasa¤¤ino: seyyathāpi devā subhakiõhā. Ayaü catutthā vi¤¤āõaņņhiti. 5. Santi bhikkhave, sattā sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanåpagā. Ayaü pa¤camā vi¤¤āõaņņhiti. 6. Santi bhikkhave, sattā sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanåpagā. Ayaü chaņņhā vi¤¤āõaņņhiti. 7. Santi bhikkhave, sattā sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanåpagā. Ayaü sattamā vi¤¤āõaņņhiti. Imā kho bhikkhave, satta vi¤¤āõaņņhitiyoti. 7. 1. 5. 2 (Samādhiparikkhāra suttaü) (Sāvatthinidānaü) 45. Sattime bhikkhave, samādhiparikkhārā. Katame satta: Sammādiņņhi, sammāsaīkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammā ājãvo, sammāvāyāmo, sammāsati. Yā kho bhikkhave, imehi sattahaīgehi cittassekaggatā parikkhatā, ayaü vuccati bhikkhave ariyo sammāsamādhi "saupaniso" itipi " saparikkhāro" itipã, ti. [PTS Page 041] [\q 41/] [BJT Page 344] [\x 344/] 7. 1. 5. 3 (Paņhama aggi suttaü) (Sāvatthinidānaü) 46. Sattime bhikkhave, aggã. Katame satta: Rāgaggi, dosaggi, mohaggi, āhuõeyyaggi, gahapataggi, dakkhiõeyyaggi, kaņņhaggi. Ime kho bhikkhave, satta aggã, ti. 7. 1. 5. 4 (Mahāya¤¤a suttaü) 47. Ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme. *Tena kho pana samayena uggatasarãrassa brāhmaõassa mahāya¤¤o upakkhaņo1 hoti. Pa¤ca usabhasatāni thuõåpanãtāni honti ya¤¤atthāya. Pa¤ca vacchatarasatāni thuõåpanãtāni honti ya¤¤atthāya. Pa¤ca vacchatarãsatānã thuõåpanãtāni honti ya¤¤atthāya. Pa¤ca ajasatāni thuõåpanãtāni honti ya¤¤atthāya. Pa¤ca urabhasatāni thuõåpanãtāni honti ya¤¤atthāya. Atha kho uggatasariro brāhmaõo yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi. Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho uggatasarãro brāhmaõo bhagavantaü etadavoca: Sutaü metaü bho gotama, aggissa ādānaü2 yåpassa ussāpanaü mahapphalaü hoti mahānisaüsanti. Mayāpi kho etaü brāhmaõa, sutaü aggissa ādānaü yåpassa ussāpanaü mahapphalaü hoti mahānisaüsanti. Dutiyampi kho uggatasarãro brāhmaõo bhagavantaü etadavoca: "sutaü metaü bho gotama, aggissa ādānaü yåpassa ussāpanaü mahapphalaü hoti mahānisaüsanti. Mayāpi kho etaü brāhmaõa,sutaü aggissa ādānaü yåpassa ussāpanaü mahapphalaü hoti mahānisaüsanti. Tatiyampi kho uggatasarãro brāhmaõo bhagavantaü etadavoca: " sutaü metaü bho gotama, aggissa ādānaü yåpassa ussāpanaü mahapphalaü hoti mahānisaüsanti. Mayāpi kho etaü brāhmaõa, sutaü aggissa ādānaü yåpassa ussāpanaü mahapphalaü hoti mahānisaüsanti", tayidaü bho [PTS Page 042] [\q 42/] gotama, sameti bhoto ceva gotamassa amhāka¤ca yadidaü sabbena sabbanti. * Ayaü pāņho maramma potthake na dissate: 1. Upakkhaņhomajasaü upakaņņho aņņhakathā 2. âdhānaü syā [BJT Page 346] [\x 346/] Evaü vutte āyasmā ānando uggatasarãraü brāhmaõaü etadavoca: na kho brāhmaõa, tathāgatā evaü pucchitabbā: sutammetaü bho gotama, aggissa ādānaü yåpassa ussāpanaü mahapphalaü hoti mahānisaüsanti. Eva¤ca kho brāhmaõa, tathāgatā pucchitabbā: ahaü hi bhante, aggiü ādātukāmo, yåpaü ussāpetukāmo. Ovadatu maü bhante bhagavā, anusāsatu maü bhante bhagavā, yaü mama assa dãgharattaü hitāya sukhāyāti, Atha kho uggatasarãro brāhmaõo bhagavantaü etadavoca: ahaü hi bho gotama, aggiü ādātukāmo, yåpaü ussāpetukāmo. Ovadatu maü bhavaü gotamo, anusāsatu maü bhavaü gotamo, yaü mama assa dãgharattaü hitāya sukhāyāti. Aggiü brāhmaõa, ādento1 yåpaü ussāpento pubbeva ya¤¤ātãõã satthāni ussāpeti akusalāni dukkhudrayānã2 dukkhavipākānã. Katamāni tãõã: Kāyasatthaü, vacãsatthaü, manosatthaü. Aggiü brāhmaõa, ādento yåpaü ussāpento pubbeva ya¤¤ā evaü cittaü uppādeti: ettakā usabhā ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettakā vacchatarā ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettakā vacchatariyo ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettakā ajā ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettakā urabbhā ha¤¤antu ya¤¤atthāyāti. So pu¤¤aü karomãti apu¤¤aü karoti. Kusalaü karomãti akusalaü karoti. Sugatimaggaü3 pariyesāmãti duggatimaggaü4 pariyesati. Aggiü brāhmaõa, ādento yåpaü [PTS Page 043] [\q 43/] ussāpento pubbeva ya¤¤ā idaü paņhamaü manosatthaü ussāpeti akusalaü dukkhådrayaü dukkhavipākaü. Puna ca paraü brāhmaõa, aggiü ādento yåpaü ussāpento pubbeva ya¤¤ā evaü vācaü bhāsati: ettakā usabhā ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettakā vacchatarā ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettakā vacchatariyo ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettakā ajā ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettakā urabbhā ha¤¤antu ya¤¤atthāyāti. So pu¤¤aü karomãti apu¤¤aü karoti. Kusalaü karomãti akusalaü karoti. Sugatimaggaü 3 pariyesāmãti duggatimaggaü4 pariyesati. Aggiü brāhmaõa, ādento yåpaü ussāpento pubbeva ya¤¤ā idaü dutiyaü vacãsatthaü ussāpeti akusalaü dukkhudrayaü dukkhavipākaü. Punaca paraü brāhmaõa, aggiü ādento yåpaü ussānto pubbeva ya¤¤ā sayaü paņhamaü samārambhati5 usabhe hantuü 6 ya¤¤atthāya. Sayaü paņhamaü samārambhati vacchatare hantuü ya¤¤atthāya. Sayaü paņhamaü samārambhati vacchatarã hantuü ya¤¤atthāya. Sayaü paņhamaü samārambhati vacchatarã bhantuü ya¤¤atthāya. Sayaü paņhamaü samārambhati aje hantuü ya¤¤atthāya. Sayaü paņhama samārambhati urabbhe hantuü ya¤¤atthāyāti. 1. âdhento syā. 2. Drakkhuddayāti sãmu 3. Sugatiyā maggaü machasaü 4. Duggatiyā maggaü machasaü 5. Samārabhati syā, samārabbhati sãmu 6. Ha¤¤antu sãmu [BJT Page 348] [\x 348/] So pu¤¤aü karomiti apu¤¤aü karoti. Kusalaü karomiti akusalaü karoti. Sugatimaggaü pariyesāmãti duggatimaggaü pariyesati. Aggiü brāhmaõa, ādento yåpaü ussāpentā pubbeva ya¤¤ā idaü tatiyaü kāyasatthaü ussāpeti akusalaü dukkhudrayaü dukkhavipākaü. Aggiü brāhmaõa, ādento yåpaü ussāpento pubbeva ya¤¤ā imāni tãõi satthāni ussāpeti akusalāni dukkhudrayāni dukkhavipākāni. Tayo me brāhmaõa, aggi pahātabbā parivajjetabbā na sevitabbā. Katame tayo. [PTS Page 044] [\q 44/] rāgaggi, dosaggi, mohaggi. Kasmā cāyaü brāhmaõa, rāgaggã pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo. ? Ratto kho brāhmaõa, rāgena abhibhåto pariyādinnacitto kāyena duccaritaü carati, vācāya duccaritaü carati, manasā duccaritaü carati. So kāyena duccaritaü caritvā vācāya duccaritaü caritvā manasā duccaritaü caritvā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati. Tasmāyaü rāgaggi pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo. Kasmā cāyaü brāhmaõa, dosaggi pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo. ? Duņņho kho brāhmaõa, dosena abhibhåto pariyādinnacitto kāyena duccaritaü carati, vācāya duccaritaü carati, manasā duccaritaü carati. So kāyena duccaritaü caritvā vācāya duccaritaü caritvā manasā duccaritaü caritvā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati. Tasmāyaü dosaggi pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo. Kasmā cāyaü brāhmaõa, mohaggi pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo. ? Måëho kho brāhmaõa, mohena abhibhåto pariyādinnacitto kāyena duccarita1 carati, vācāya duccaritaü carati, manasā duccaritaü carati. So kāyena duccaritaü caritvā vācāya duccaritaü caritvā manasā duccaritaü caritvā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati. Tasmāyaü mohaggi pahātabbo parivajjetabbo na sevitabbo. Ime kho brāhmaõa, tayo aggã pahātabbā, parivajjetabbā na sevitabbā. Tayo kho brāhmaõa, aggi sakkatvā garukatvā mānetvā påjetvā sammā sukhaü parihātabbā. Katame tayo: [PTS Page 045] [\q 45/] âhuneyyaggi, gahapataggi, dakkhiõeyyaggã. Katamo ca brāhmaõa āhuneyyaggã? Idha brāhmaõa, yassa te honti mātāti vā pitāti vā, ayaü vuccati brāhmaõa āhuneyyaggi. Taü kissa hetu: atohayaü1 brāhmaõa, āhuto sambhuto. Tasmāyaü āhuneyyaggi sakkatvā garukatvā mānetvā påjetvā sammā sukhaü parihātabbo. Katamo ca brāhmaõa, gahapataggi. Idha brāhmaõa, yassa te honti puttāti vā dārāti vā dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā. Ayaü vuccati brāhmaõa, gahapataggi. Tasmāyaü gahapataggi sakkatvā garukatvā manetvā påjetvā sammā sukhaü parihātabbo. 1 Atoyaü sãmu. [BJT Page 350] [\x 350/] Katamo ca brāhmaõa, dakkhiõeyyaggi: idha brāhmaõa, ye te samaõabrāhmaõā madappamādā2 paņiviratā khantisoracce niviņņhā ekamattānaü damenti, ekamattānaü samenti, ekamattānaü parinibbāpenti. Ayaü vuccati brāhmaõa dakkhiõeyyaggi. Tasmāyaü dakkhiõeyyaggi sakkatvā garukatvā mānetvā påjetvā sammā sukhaü parihātabbo. Ime kho brāhmaõa, tayo aggi sakkatvā garukatvā mānetvā påjetvā sammā sukhaü parihātabbā. Ayaü kho pana brāhmaõa, kaņņhaggi kālena kālaü ujjaletabbo, kālena kālaü ajjhupekkhitabbo, kālena kālaü nibbāpetabbo, kālena kālaü nikkhipitabboti. Evaü vutte uggatasarãro brāhmaõo bhagavantaü etadavoca: abhikkantaü bho gotama, abhikkantaü bho gotama, upāsakaü maü bhavaü gotamo dhāretu, ajjatagge [PTS Page 046] [\q 46/] pāõupetaü saraõaü gataü. Esāhaü bho gotama, pa¤ca usabhasatāni mu¤cāmi jãvitaü vitanomi, 1 pa¤ca vacchatarasatāni mu¤cāmi jãvitaü vitanomi, pa¤ca vacchatarãsatāni mu¤cāmi jãvitaü vitanomi, pa¤ca ajasatāni mu¤cāmi jãvitaü vitanomi, pa¤ca urabbhasatāni mu¤cāmi jãvitaü vitanomi, haritāni ceva tãõāni khādantu, sãtāni ca pānãyāni pivantu, sãto ca tesaü vāyo vāyatåti. 2. 7. 1. 5. 5. (Saīkhittasattasa¤¤ā suttaü) (Sāvatthinidānaü) 48. Sattimā bhikkhave, sa¤¤ā bhāvitā bahulãkatā mahapphalā honti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā satta: Asubhasa¤¤ā, maraõasa¤¤ā, āhāre paņikkålasa¤¤ā, sabbaloke anabhiratasa¤¤ā, aniccasa¤¤ā, anicce dukkhasa¤¤ā, dukkhe anattasa¤¤ā. Imā kho bhikkhave, sattasa¤¤ā bhavitā bahulãkatā mahapapphalā honti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānā, ti. 7. 1. 5. 6 (Vitthatasattasa¤¤ā suttaü) (Sāvatthinidānaü) 49. Sattimā bhikkhave, sa¤¤ā bhāvitā bahulãkatā mahapphalā honti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā satta: Asubhasa¤¤ā, maraõasa¤¤ā, āhāre paņikkålasa¤¤ā, sabbaloke anabhiratasa¤¤ā, aniccasa¤¤ā anicce dukkhasa¤¤ā, dukkhe anattasa¤¤ā. 1. Jãvitaü demi machasaü, 2. Sito ca nesaü vāto upavāyataü machasaü [BJT Page 352] [\x 352/] Imā kho bhikkhave, satta sa¤¤ā, bhāvitā bahulãkatā mahapphalā honti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānā, ti. (1) Asubhasa¤¤ā bhikkhave, bhāvitā bahulãkatā mahapphalā hoti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānāti iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü: Asubhasa¤¤ā paricitena bhikkhave, bhikkhåno cetasā bahulaü viharato methunadhammasamāpattiyā cittaü [PTS Page 047] [\q 47/] patilãyati patikuņati pativaņņati na sampasārãyati. Upekkhā1 vā paņikkulyatā vā2 saõņhāti. Seyyathāpi bhikkhave, kukkuņapattaü vā nahārudaddulaü vā3 aggimhi pakkhãttaü patilãyati patikuņati pativaņņati na sampasārãyati, evameva kho bhikkhave, bhikkhuno asubhasa¤¤ā paricitena cetasā bahulaü viharato methunadhammasamāpattiyā cittaü patilãyati patikuņati pativaņņati na sampasārãyati. Upekkhā vā paņikkålyatā vā2 saõņhāti. Sace bhikkhave, bhikkhuno asubhasa¤¤āparicitena cetasā bahulaü viharato methunadhammasamāpattiyā cittaü anusandati4 appaņikålyatā vā saõņhāti, veditabbametaü bhikkhave, bhikkhunā "abhāvitā me asubhasa¤¤ā natthi me pubbenāparaü viseso, appattaü me bhāvanāphalanti5 itiha tattha sampajāno hoti. Sace pana bhikkhave bhikkhåno asubhasa¤¤ā paricitena cetasā bahulaü viharato methunadhammasamāpattiyā cittaü patilãyati patikuņati pativaņņati6 na sampasārãyati upekkhā vā paņikkålyatā vā2 saõņhāti, veditabbametaü bhikkhave, bhikkhunā bhāvitā7 me asubhasa¤¤ā, atthi me pubbenāparaü viseso, pattaü me bhāvanāphalanti5 itiha tattha sampajāno hoti. Asubhasa¤¤ā bhikkhave, bhāvitā bahulãkatā mahapphalā hoti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānāti iti yaü taü vuttaü, idametaü paņiccavuttaü. (2) Maraõasa¤¤ā bhikkhave bhāvitā bahulãkatā mahapphalā [PTS Page 048] [\q 48/] hoti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānāti iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü: Maraõasa¤¤ā paricitena bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaü viharato jãvitanikantiyā cittaü patilãyati patikuņati pativaņņati5 na sampasārãyati. Upekkhā vā paņikkålyatā vā2 saõņhāti. Seyyathāpi bhikkhave, kukkuņapattaü vā nahārudaddulaü vā3 aggimhi pakkhittaü patilãyati patikuņati pativaņņati na sampasārãyati. Evameva kho bhikkhave bhikkhuno maraõasa¤¤ā paricitena cetasā bahulaü viharato jãvitanikantiyā cittaü patilãyati patikuņati pativaņņati na sampasārãyati. Upekkhā vā1 paņikkålyatā vā saõņhāti. 1. Upekhāsãmu. 2. Pāņikulyatāvā machasaü 3. Nāhārådadadulaü machasaü 4. Anusaõņhāti sãmu. 5. Bhāvanābalanti machasaü 6. Pativattati machasaü 7. Subhāvitā machasaü [BJT Page 354] [\x 354/] Sace bhikkhave, bhikkhuno maraõasa¤¤ā paricitena cetasā bahulaü viharato jãvitanikantiyā cittaü anusandati, 1 appaņikålyatā vā saõņhāti, veditabbametaü bhikkhave, bhikkhunā "abhāvitā me maraõasa¤¤ā, natti me pubbenāparaü viseso, appattaü me bhāvanāphalanti"2 itiha tattha sampajāno hoti. Sace pana bhikkhave, bhikkhuno maraõasa¤¤ā paricitena cetasā bahulaü viharato jãvitanikantiyā cittaü patilãyati patikuņati pativaņņati na sampasārãyati, upekkhā vā3 paņikkålyatā vā saõņhāti, veditabbametaü bhikkhave, bhikkhunā "bhāvitā me maraõasa¤¤ā, atthi me pubbenāparaü viseso, pattaü me bhāvanāphalanti" itiha tattha sampajāno hoti. Maraõasa¤¤ā bhikkhave bhāvitā bahulãkatā mahapphalā [PTS Page 049] [\q 49/] hoti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānāti, iti yaü taü vuttaü, idametaü paņicca vuttaü. (3) âhāre paņikkålasa¤¤ā bhikkhave, bhāvitā bahulãkatā mahapphalā hoti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānāti, iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü. âhāre paņikkålasa¤¤ā paricitena bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaü viharato rasataõhāya cittaü patilãyati patikuņati pativaņņati na sampasārãyati, upekkhā vā3 paņikkålyatā vā saõņhāti, Seyyathāpi bhikkhave, kukkuņapattaü vā nahārudaddulaü vā4 aggimhi pakkhittaü patilãyati patikuņati pativaņņati na sampasārãyati, evameva kho bhikkhave, bhikkhuno āhāre paņikkålasa¤¤āparicitena cetasā bahulaü viharato rasataõhāya cittaü patilãyati patikuņati pativaņņati na sampasārãyati, upekkhā vā paņikkålyatā vā saõņhāti, Sace bhikkhave, bhikkhuno āhāre paņikkålasa¤¤āparicitena cetasā bahulaü viharato rasataõhāya cittaü anusandati, appaņikkålyatā vā saõņhāti, veditabbametaü bhikkhave, bhikkhuno abhāvitā me āhāre paņikkålasa¤¤ā, natthi me pubbenāparaü viseso, appattaü me bhāvanāphalanti, itiha tattha sampajāno hoti. Sace pana bhikkhave, bhikkhuno āhāre paņikkålasa¤¤āparicitena cetasā bahulaü viharato rasataõhāya cittaü patilãyati patikuņati pativaņņati na sampasārãyati, upekkhā vā3 paņikkålyatā vā saõņhāti, veditabbametaü bhikkhave, bhikkhunā "bhāvitā5 me āhāre paņikkålasa¤¤ā, atthi me pubbenāparaü viseso, pattaü me bhāvanāphalanti" itiha tattha sampajāno hoti. [PTS Page 050] [\q 50/] âhāre paņikkålasa¤¤ā bhikkhave, bhāvitā bahulãkatā mahapphalā hoti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānāti, iti yaü taü vuttaü, idametaü paņicca vuttaü 1. Anusaõņhāti. Sãmu 2. Bhāvanā balantimachasaü 3. Upekhāvāsãmu 4. Nahāruda laü vā machasaü 5subhāvitā machasaü [BJT Page 356] [\x 356/] (4) Sabbaloke anabhiratasa¤¤ā bhikkhave, bhāvitā bahulikatā mahapphalā hoti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānāti, iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü: Sabbaloke anabhiratasa¤¤ā paricitena bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaü viharato lokacittesu cittaü patilãyati patikåņati pativaņņati na sampasārãyati. Upekkhā vā paņikkålyatā vā saõņhāti. Seyyathāpi bhikkhave, kukkuņapattaü vā nahāru daddulaü vā aggimhi pakkhittaü patilãyati patikåņati. Pativaņņati na sampasārãyati, evameva kho bhikkhave, bhikkhuno sabbaloke anabhiratasa¤¤ā paricitena cetasā bahulaü viharato lokacittesu1 cittaü patilãyati patikåņati pativaņņati na sampasārãyati, upekkhā2 vā paņikkålyatā vā saõņhāti. Sace pana bhikkhave, bhikkhuno sabbaloke anabhiratasa¤¤ā paricitena cetasā bahulaü viharato lokacittesu1 cittaü anusandati, appaņikkålyatā3 vā saõņhāti. Veditabbametaü bhikkhave, bhikkhunā "abhāvitā me sabbaloke anabhiratasa¤¤ā, natthi me pubbenāparaü viseso, appattaü me bhāvanāphalanti" itiha tattha sampajāno hoti. Sace pana bhikkhave, [PTS Page 051] [\q 51/] bhikkhuno sabbaloke anabhiratasa¤¤ā paricitena cetasā bahulaü viharato lokacittesu 1 cittaü patilãyati patikuņati pativaņņati na sampasārãyati, upekkhā vā paņikkålyatā vā saõņhāti, veditabbametaü bhikkhave bhikkhunā " bhāvitā me sabbaloke anabhiratasa¤¤ā, atthi me pubbonāparaü viseso, pattaü me bhāvanā phalanti" itiha tattha sampajāno hoti. Sabbaloke anabhiratasa¤¤ā bhikkhave bhāvitā bahulãkatā mahappalā hoti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānāti, iti yaütaü vuttaü, idametaü paņicca vuttaü. (5) Aniccasa¤¤ā bhikkhave, bhāvitā bahulãkatā mahapphalā hoti mahanisaüsā amatogadhā amatapariyosānāti, iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü: Aniccasa¤¤āparicitena bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaü viharato lābhasakkārasiloke cittaü patilãyati patikuņati pativaņņati na sampasārãyati, upekkhā2 vā paņikkålyatā vā saõņhāti. Seyyathāpi bhikkhave, kukkuņapattaü vā nahārudaddulaü vā aggimhi pakkhittaü patilãyati patikuņati pativaņņati na sampasārãyati, evameva kho bhikkhave bhikkhuno aniccasa¤¤ā paricitena cetasā bahulaü viharato lābhasakkārasiloke cittaü patilãyati, patikuņati pativaņņati na sampasāriyati. Upekkhā vā paņikkålyatā vā saõņhāti. 1 Loka citresu machasaü 2. Upekhā sãmu 3. Appaņikulyatā machasaü 4. Bhāvanābalanti machasaü [BJT Page 358] [\x 358/] Sace bhikkhave, bhikkhuno aniccasa¤¤ā paricitena cetasā bahulaü viharato lābhasakkārasiloke cittaü anusandati, appaņikkålyatā vā saõņhāti, veditabbametaü bhikkhave bhikkhunā abhāvitā me aniccasa¤¤ā, natthi me pubbenāparaü viseso, appattaü me bhāvanā phalanti itiha tattha sampajāno hoti. Sace pana bhikkhave, bhikkhuno aniccasa¤¤ā paricitena cetasā bahulaü viharato lābhasakkārasiloke cittaü patilãyati [PTS Page 052] [\q 52/] patikuņati pativaņņati na sampasārãyati, upekkhā vā paņikkålyatā vā saõņhāti, veditabbametaü bhikkhave bhikkhunā bhāvitā me aniccasa¤¤ā, natthi me pubbenāparaü viseso, Atthi me pubbenāparaü viseso, pattaü me bhāvanā phalanti itiha tattha sampajāno hoti. Aniccasa¤¤ā bhikkhave bhāvitā bahulãkatā mahapphalā hoti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānāti, iti yantaü vuttaü, idametaü paņicca vuttaü (6) Anicce dukkhasa¤¤ā bhikkhave, bhāvitā bahulãkatā mahapphalā hoti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānāti, iti kho panetaü våttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü: Anicce dukkhasa¤¤āparicitena bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaü viharato ālasye kosajje vissaņņhiye pamāde ananuyoge apaccavekkhanāya tibbā bhayasa¤¤ā paccupaņņhitā hoti, seyyathāpi ukkhittāsike vadhake. Sace bhikkhave, bhikkhuno anicce dukkhasa¤¤ā paricitena cetasā bahulaü viharato ālasye kosajje vissaņņhiye pamāde ananuyoge apaccavekkhanāya tibbā bhayasa¤¤ā na paccupaņņhitā hoti, seyyathāpi ukkhittāsike vadhake, veditabbametaü bhikkhave, bhikkhunā abhāvitā me anicce dukkhasa¤¤ā, natthi me pubbenāparaü viseso, appattaü me bhāvanā phalanti, itiha tattha sampajāno hoti. Sace pana bhikkhave, bhikkhuno anicce dukkhasa¤¤ā paricitena cetasā bahulaü viharato ālasye kosajje vissaņņhiye pamāde ananuyoge apaccavekkhanāya tibbā bhayasa¤¤ā paccupaņņhitā hoti, seyyathāpi ukkhittāsike vadhake, veditabbametaü bhikkhave, bhikkhunā subhāvitā me anicce dukkhasa¤¤ā, atthi me pubbenāparaü viseso, pattaü me bhāvanāphalanti itiha tattha sampajāno hoti. [BJT Page 360] [\x 360/] Anicce dukkhasa¤¤ā bhikkhave, bhāvitā bahulãkatā mahapphalā [PTS Page 053] [\q 53/] hoti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānāti iti yaü taü vuttaü, idametaü paņicca vuttaü (7) Dukkhe anattasa¤¤ā bhikkhave, bhāvitā bahulãkatā mahapphalā hoti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānāti, iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü: Dukkhe anattasa¤¤ā paricitena bhikkhave, bhikkhuno cetasā bahulaü viharato imasmi¤ca savi¤¤āõake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahiükāramamiükāramānāpagataü mānasaü hoti vidhā samatikkantaü santaü suvimuttaü. Sace bhikkhave, bhikkhuno dukkhe anattasa¤¤ā paricitena cetasā bahulaü viharato imasmi¤ca savi¤¤āõake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu abhiükāramamiükāramānāpagataü mānasaü na hoti vidhāsamatikkantaü santaü suvimuttaü, veditabbametaü bhikkhave, bhikkhunā abhāvitā me dukkhe anattasa¤¤ā, natthi me pubbenāparaü viseso, appattaü me bhāvanāphalanti. Itiha tattha sampajāno hoti. Sace pana bhikkhave, bhikkhuno dukkhe anattasa¤¤ā paricitena cetasā bahulaü viharato imasmi¤ca savi¤¤āõake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu abhiükāramamiükāramānāpagataü mānasaü na hoti vidhāsamatikkantaü santaü suvimuttaü, veditabbametaü bhikkhave, bhikkhunā subhāvitā me dukkhe anattasa¤¤ā, atthi me pubbenāparaü viseso, pattaü me bhāvanāphalanti. Itiha tattha sampajāno hoti. Dukkhe anattasa¤¤ā bhikkhave, bhāvitā bahulãkatā mahapphalā hoti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānāti, iti yaü taü vuttaü idametaü paņicca vuttaü Imā kho bhikkhave satta sa¤¤ā bhāvitā bahulãkatā mahapphalā honti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānāti. [PTS Page 054] [\q 54/] [BJT Page 362] [\x 362/] 7. 1. 5. 7 (Methuna suttaü) (Sāvatthi nidānaü) 50. Atha kho jānussoõã brāhmaõo yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho jānussoõi brāhmaõo bhagavantaü etadavoca: Bhavamipi no samaõo gotamo brahmacārã paņijānātãti. "Yaü hi taü brāhmaõa, sammā vadamāno vadeyya. Akhaõķaü acchiddaü asabalaü akammāsaü paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü caratãti, mamevetaü brāhmaõa, sammā vadamāno vadeyya" ahaü hi brāhmaõa, akhaõķaü acchiddaü asabalaü akammāsaü paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü carāmãti. Kimpana bho gotama, brahmacariyassa khaõķampi jiddampi sabalampi kammāsampãti. (1) Idha brāhmaõa, ekacco samaõo vā brāhmaõo vā sammā brahmacārã paņijānamāno na heva kho mātugāmena saddhiü dvayaüdvayasamāpattiü samāpajjati, api ca kho mātugāmassa ucchādanaparimaddananahāpanasambāhanaü sādiyati, so tadassādeti, taü nikāmeti. Tena ca vittiü āpajjati. Idampi kho brāhmaõa, brahmacariyayassa khaõķampi jiddampi sabalampi kammāsampi. Ayaü vuccati brāhmaõa, aparisuddhaü brahmacariyaü carati saüyutto methunena saüyogena, na parimuccati jātiyā jarāmaraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmāti vadāmi. [PTS Page 055] [\q 55/] (2) Puna ca paraü brāhmaõa, idhekacco samaõo vā brāhmaõo vā sammā brahmacārã paņijānamāno na heva kho mātugāmena saddhiü dvayaü dvayasamāpattiü samāpajjati, napi mātugāmassa ucchādanaparimaddananahāpanasambāhanaü sādiyati. Api ca kho mātugāmena saddhiü sa¤jagghati saīkãëati saīkelāyati. So tadassādeti, taü nikāmeti tena ca vittiü āpajjati. Idampi kho brāhmaõa, brahmacariyassa khaõķampi chiddampi sabalampi dammāsampi. Ayaü vuccati brāhmaõa, aparisuddhaü brahmacariyaü carati saüyutto methunena saüyogena, na parimuccati jātiyā jarāmaraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmā ti vadāmi. (3) Puna ca paraü brāhmaõa, idhekacco samaõo vā brāhmaõo vā sammā brahmacārã paņijānamāno na heva kho mātugāmena saddhiü dvayaüdvayasamāpattiü samāpajjati, napi mātugāmassa ucchādanaparimaddananahāpana sambāhanaü sādiyati. Napi mātugāmena saddhiü sa¤jagghati saīkiëati saīkelāyati, api ca kho mātugāmassa cakkhunā cakkhuü upanijjhāyati pekkhati. So tadassādeti, taü nikāmeti. Tena ca vittiü āpajjati. Idampi kho brāhmaõa, brahmacariyassa khaõķampi chiddampi sabalampi dammāsampi. Ayaü vuccati brāhmaõa, aparisuddhaü brahmacariyaü carati saüyutto methunena saüyogena, na parimuccati jātiyā jarāmaraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmā ti vadāmi. (4) Puna ca paraü brāhmaõa, idhekacco samaõo vā brāhmaõovā sammā brahmacārã paņijānamāno na heva kho mātugāmena saddhiü dvayaüdvaya samāpattiü samāpajjati, napi mātugāmassa ucchādanaparimaddananahāpana sambāhanaü sādiyati. Napi mātugāmena saddhiü sa¤jagghati saīkiëati saīkelāyati, napi mātugāmassa cakkhunā cakkhåü upanijjhāyati pekkhati, api ca kho mātugāmassa saddaü suõāti, tirokuķķaü vā tiropākāraü vā hasantiyā vā bhaõantiyā vā gāyantiyā vā rodantiyā vā. So tadassādeti. Taü nikāmeti. Tena ca vittiü āpajjati. Idampi kho brāhmaõa, brahmacariyassa khaõķampi chiddampi sabalampi kammāsampi. Ayaü vuccati brāhmaõa, aparisuddhaü brahmacariyaü carati saüyutto methunena saüyogena, na parimuccati jātiyā jarāmaraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmā ti vadāmi. (5) Punaca paraü brāhmaõa, idhekacco samaõo vā brāhmaõo vā sammā brahmacārã paņijānamāno na heva kho mātugāmena saddhiü dvayaüdvayasamāpattiü samāpajjati, napi mātugāmassa ucchādanaparimaddananahāpanasambāhanaü sādiyati. Napi mātugāmena saddhiü sa¤jagghati saīkiëati saīkelāyatinapi mātugāmassa cakkhunā cakkhuü upanijjhāyati pekkhati napi mātugāmassa saddaü suõāti, tirokuķķaü vā tiropākāraü vā hasantiyā vā bhaõantiyā vā gāyantiyā vā rodantiyā vā, api ca kho yānissa tāni pubbe mātugāmena saddhiü hasitalapitakãëitāni, tāsi anussarati. So tadassādeti, taü nikāmeti, tena ca vittiü āpajjati. Idampi kho brāhmaõa, brahmacariyassa khaõķampi chiddampi sabalampi kammāsampi. Ayaü vuccati brāhmaõa, aparisuddhaü brahmacariyaü carati saüyutto methunena saüyogena, na parimuccati jātiyā jarāmaraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmā ti vadāmi. [BJT Page 364] [\x 364/] (6) Puna ca paraü brāhmaõa, idhekacco samaõo vā brāhmaõovā sammā brahmacārã paņijānamāno na heva kho mātugāmena saddhiü dvayaüdvayasamāpattiü samāpajjati, napi mātugāmassa ucchādanaparimaddananahāpana sambāhanaü sādiyati. Napi mātugāmena saddhiü sa¤jagghati saīkiëati saīkelāyati, napi mātugāmassa cakkhunā cakkhuü upanijjhāyati pekkhati na pi mātugāmassa saddaü suõāti, tirokuķķaü vā tiropākāraü vā hasantiyā vā bhaõantiyā vā gāyantiyā vā rodantiyā vā napi yānissa tāni pubbe mātugā mena saddhiü hasitalapitakiëitāni tāni anussarati. Api ca kho passati gahapatiü vā gahapatiputtaü vā pa¤cahi kāmaguõehi samappitaü samaīgãbhåtaü paricāriyamānaü. So tadassādeti, taü nikāmeti, tena ca vittiü āpajjati. Idampi kho brāhmaõa, brahmacariyassa khaõķampi chiddampi sabalampi dammāsampi. Ayaü vuccati brāhmaõa, aparisuddhaü brahmacariyaü carati saüyutto methunena saüyogena, na parimuccati jātiyā jarāmaraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmā ti vadāmi. (7) Puna ca paraü brāhmaõa, idhekacco samaõo vā brāhmaõovā sammā brahmacārã paņijānamāno na heva kho mātugāmena saddhiü dvayaüdvayasamāpattiü samāpajjati, napi mātugāmassa ucchādanaparimaddananahāpana sambāhanaü sādiyati. Napi mātugāmena saddhiü sa¤jagghati saīkiëati saīkelāyati, napi mātugāmassa cakkhunā cakkhuü upanijjhāyati pekkhati na pi mātugāmassa saddaü suõāti, tirokuķķaü vā tiropākāraü vā hasantiyā vā bhaõantiyā vā gāyantiyā vā rodantiyā vā napi yānissa tāni pubbe mātugā mena saddhiü hasitalapitakiëitāni tāni anussarati. Napi passati gahapatiü, vāgahapatiputtaü vā pa¤cahi kāmaguõehi samappitaü samaīgibhåtaü paricāriyamānaü api ca kho a¤¤ataraü devanikāyaü paõãdhāya brahmacariyaü carati imināhaü sãlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi deva¤¤ataro vāti. So kadassādeti, 2 tannikāmeti, tena ca vittiü āpajjati. Idampi kho brāhmaõa, brahmacariyassa khaõķampi jiddampi sabalampi kammāsampi. Ayaü vuccati brāhmaõa, [PTS Page 056] [\q 56/] aparisuddhaü brahmacariyaü carati, saüyutto methunena saüyogena na parimuccati, jātiyā jarāya maraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Na parimuccati dukkhasmāti vadāmi. Yāvakãva¤cāhaü brāhmaõa imesaü sattannaü methunasaüyogānaü a¤¤atara¤¤ataraü3 methunasaüyogaü attani appahãnaü samanupassiü, neva tāvāhaü brāhmaõa, sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddho pacca¤¤āsiü. Yato ca kho ahaü brāhmaõa, imesaü sattannaü methunasaüyogānaü na a¤¤atara¤¤ataraü methunasaüyogaü attani appahãnaü samanupassiü, athāhaü brāhmaõa, sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddho, pacca¤¤āsiü. Ĩāõa¤ca pana me dassanaü udapādi: akuppā me cetovimutti, ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavoti. Evaü vutte jānussoõã brāhmaõo bhagavantaü etadavoca abhikkantaü bho gotama abhikkantaü bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya, " cakkhåmanto råpāni dakkhinti"2ti, evamevaü bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bhavantaü gotama saraõaü gacchāmi dhamma¤ca bhikkhu saīgha¤ca. Upāsakaü maü bhavaü gotamo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatanti. [PTS Page 057] [\q 57/] 7. 1. 5. 8. (Saüyogavisaüyoga dhammapariyāya suttaü) (Sāvatthinidānaü) 51. Saüyogavisaüyogaü vo bhikkhave, dhammapariyāyaü desissāmi. Taü sunātha sādhukaü manasikarotha bhāsissāmiti. Evaü bhanteti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: Katamo ca so bhikkhave saüyogavisaüyogo dhammapariyāyo: Itthi bhikkhave ajjhattaü itthindriyaü manasikaroti itthikuttaü itthākappaü itthividhaü itthicchandaü itthissaraü itthālaīkāraü sā tattha rajjati, tatrābhiramati. Sā tattha rattā tatrābhiratā bahiddhā purisindriyaü manasikaroti purisakuttaü purisākappaü purisavidhaü purisacchandaü purisassaraü purisālaīkāraü. Sā tattha rajjati, tatrābhiramati. Sā tattha rattā tatrābhiratā bahiddhā saüyogaü ākaīkhati. Ya¤cassā saüyogapaccayā uppajjati sukhaü somanassaü, ta¤ca ākaīkhati. Itthatte bhikkhave, abhiratā sattā purisesu saüyogaü gatā. Evaü kho bhikkhave, itthi itthattaü nātivattati. 1. Parivārayamānaümachasaü 2. Taü assādeti machasaü 3. A¤¤ataraü sãmu. [BJT Page 366] [\x 366/] Puriso bhikkhave, ajjhattaü purisindriyaü manasikaroti purisakuttaü purisākappaü purisavidhaü purisacchandaü purisassaraü purisālaīkāraü. So tattha rajjati tatrābhiramati. So tattha ratto tatrābhirato bahiddhā itthindriyaü manasikaroti itthikuttaü itthākappaü itthividhaü itthicchandaü itthissaraü itthālaīkāraü. So tattha rajjati, tatrābhiramati. So tattha ratto tatrābhirato bahiddhā saüyogaü ākaīkhati. Ya¤cassa saüyogapaccayā uppajjati sukhaü somanassaü, ta¤ca ākaīkhati. Purisatte bhikkhave, abhiratā sattā itthisu saüyogaü gatā. [PTS Page 058] [\q 58/] evaü kho bhikkhave, purise purisattaü nātivattati. Evaü kho bhikkhave, saüyogo hoti Katha¤ca bhikkhave, visaüyogo hoti Itthi bhikkhave, ajjhattaü itthindriyaü na manasikaroti itthikuttaü itthākappaü itthividhaü itthicchandaü itthissaraü itthālaīkāraü. Sā tattha na rajjati. Tattha nābhiramati. Sā tattha arattā tatra anabhiratā bahiddhā purisindriyaü na manasikaroti purisakuttaü purisākappaü purisavidhaü purisacchandaü purisassaraü purisālaīkāraü. Sā tattha na rajjati, tattha nābhiramati. Sā tattha arattā tatra anabhiratā bahiddhā saüyogaü nākaīkhati. Yaü cassā saüyogapaccayā uppajjati sukhaü somanassaü, ta¤ca nākaīkhati. Itthatte kho bhikkhave, anabhiratā sattā purisesu visaüyogaü gatā. Evaü kho bhikkhave, itthi itthattaü ativattati. Puriso bhikkhave, ajjhattaü purisindriyaü na manasikaroti purisakuttaü purisākappaü purisavidhaü purisacchandaü purisassaraü purisālaīkāraü. So tattha na rajjati tatrābhiramati. So tattha ratto tatra anabhirato bahiddhā itthindriyaü namanasikaroti itthikuttaü itthākappaü itthividhaü itthicchandaü itthissaraü itthālaīkāraü. So tattha na rajjati, tatranābhiramati. So tattha aratto tatra anabhirato bahiddhā saüyogaü nākaīkhati. Ya¤cassa saüyogapaccayā uppajjati sukhaü somanassaü, ta¤ca nākaīkhati. Purisatte bhikkhave, anabhiratā sattā itthisu visaüyogaü gatā. Evaü kho bhikkhave, puriso purisattaü ativattati. Evaü [PTS Page 059] [\q 59/] kho bhikkhave, visaüyogo hoti, Ayaü kho bhikkhave, saüyoga visaüyogo dhammapariyāyoti. 1Nābhirato sãmu. [BJT Page 368] [\x 368/] 7. 1. 5. 9 (Dānamahapphala suttaü) 52. Ekaü samayaü bhagavā campāyaü viharati gaggārāya pokkharaõãyā tire. Atha kho sambahulā campeyyakā upāsakā yenāyasmā sāriputto tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā āyasmantaü sāriputtaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho campeyyakā upāsakā āyasmantaü sāriputtaü etadavocuü: Cirassutā no bhante sāriputta, bhagavato sammukhā dhammikathā. Sādhu mayaü bhante, labheyyāma bhagavato santikā dhammiü kathaü savaõāyāti. Tena hāvuso tadahuposathe āgaccheyyātha appevanāma labheyyātha bhagavato sammukhā dhammiü kathaü1 savaõāyāti. Evaü bhanteti kho te campeyyakā upāsakā āyasmato sāriputtassa paņissutvā uņņhāyāsanā āyasmantaü sāriputtaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkamiüsu. Atha kho te campeyyakā upāsakā tadahuposathe yenāyasmā sāriputto tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā āyasmantaü sāriputtaü abhivādetvā ekamantaü aņņhaüsu. Atha kho āyasmā sāriputto tehi campeyyakehi upāsakehi saddhiü yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaü etadavoca: [PTS Page 060] [\q 60/] siyā nu kho bhante, idhekaccassa tādisaüyeva dānaü dinnaü na mahapphalaü2na mahānisaüsaü. Siyā pana bhante, idhekaccassa tādisaüyeva dānaü dinnaü mahapphalaü3 mahānisaüsanti. Siyā sāriputta, idhekaccassa tādisaü yeva dānaü dinnaü na mahapphalaü2 na mahānisaüsaü. Siyā pana sāriputta, idhekaccassa tādisaüyeva dānaü dinnaü mahapphalaü3 mahānisaüsanti. Ko nu kho bhante, hetu ko paccayo yena idhekaccassa tādisaüyeva dānaü dinnaü na mahapphalaü hoti, na mahānisaüsaü. Ko pana bhante4 hetu ko paccayo yena idhekaccassa tādisaüyeva dānaü dinnaü mahapphalaü hoti mahānisaüsanti? 1. Bhagavatā dhammi kathaü syā 2. Na mahapphalaü hoti machasaü 3. Mahapphalaü hotimachasaü 4. Ko nukho bhante machasaü [BJT Page 370] [\x 370/] (1) Idha sāriputta, ekacco sāpekho1 dānaü deti, paņibaddhacitto dānaü deti, sannidhipekho dānaü deti, imaü pecca paribhu¤jissāmiti dānaü deti. So taü dānaü deti samaõassa vā brāhmaõassa vā, annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandhavilepanaü seyyā sathapadipeyyaü. Taü kiü ma¤¤asi sāriputta, dadeyya idhekacco evaråpaü dānanti. Evaü bhante, Tatra sāriputta, yvāyaü sāpekho1 dānaü deti, paņibaddha citto dānaü deti, sannidhipekho dānaü deti, imaü pecca paribhu¤jissāmiti dānaü deti. So taü [PTS Page 061] [\q 61/] dānaü datvā kāyassa bhedā parammaraõā cātummahārājikānaü devānaü sahavyataü upapajjati. So taü kammaü khepetvā taü iddhiü taü yasaü taü ādhipateyyaü2 āgāmã hoti āgantā itthattaü. (2) Idha pana sāriputta, ekacco na heva kho sāpekho dānaü deti, na paņibaddhacitto dānaü deti, na sannidhipekho dānaü deti, na imaü pecca paribhå¤jissāmãti dānaü deti. Api ca kho sāhu dānanti dānaü deti. So taü dānaü deti samaõassa vā brāhmaõassavā, annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandhavilepanaü seyyā sathapadãpeyyaü. Taü kiü ma¤¤asi sāriputta, dadeyya idhekacco evaråpaü dānanti, evaü bhante. Tatra sāriputta yvāyaü na sāpekho dānaü deti, na paņibaddhacitto dānaü deti, na sannidhipekho dānaü deti, na imaü pecca paribhå¤jissāmiti dānaü deti. Api ca kho sāhu dānanti dānaü deti. So taü dānaü datvā kāyassa bhedā parammaraõā cātummahārājikānaü devānaü sahavyataü upapajjati. So taü kammaü khepetvā taüiddhiü taü yasaü taü ādhipateyyaü2 āgāmã hoti āgantā itthattaü (3) Idha pana sāriputta, ekaccona heva kho sāpekho dānaü deti, na paņibaddhacitto dānaü deti, na sannidhipekho dānaü deti, naimaü pecca paribhu¤jissāmiti dānaü deti. Napi sāhudānanti dānaü deti api ca kho dinnapubbaü katapubbaü pitupitāmahehi, nārahāmi porāõaükulavaüsaü hāpetunti dānaü deti. So taü dānaü deti samaõassa vā brāhmaõassa vā, annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandhavilepanaü seyyā sathapadipeyyaü Taü kiü ma¤¤asi sāriputta, dadeyya idhekacco evaråpaü dānanti evaü bhante. Tatra sāriputta, yvāyaü na heva kho sāpekho dānaü deti, na paņibaddhacitto dānaü deti, na sannidhipekho dānaü deti, na imaü pecca paribhåjjissāmiti dānaü deti. Napi sāhudānanti dānaü deti. Apica kho dinnapubbaü katapubbaü pitupitāmahehi, nārahāmi porāõaükulavaüsaü hāpetunti dānaü deti. So taü dānaü datvā kāyassa bhedā parama maraõā cātummahā rājikānaü devānaü sahavyataü upapajjati so taü kammaü khepetvātaü iddhiü taü yasaü taü ādhipateyyaü2 āgāmã hoti āgantā itthattaü (4) Idha pana sāriputta ekacco na heva kho sāpekho dānaü deti, na paņibaddhacitto dānaü deti, na sānnidhipekho dānaü deti, na imaü pecca paribhu¤jissāmiti dānaü deti. Napi sāhudānanti dānaü deti napi dinnapubbaü katapubbaü pitupitāmahehi, nārahāmi porāõaü kulavaüsaü hāpetunti dānaü deti. Api ca kho ahaü pacāmi, na ime pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaü adātunti dānaü deti so taü dānaü deti samaõassa vā brāhmaõassa vā, annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandhavilepanaü seyyā sathapadipeyyaü Taü kiü ma¤¤asi sāriputta, dadeyya idhekacco evaråpaü dānanti, evaü bhante. Tatra sāriputta, yvāyaü na sāpekho dānaü deti, na paņibaddhacitto dānaü deti, na sannidhipekho dānaü deti, na imaü pecca paribhu¤jissāmiti dānaü deti. Napi sāhudānanti dānaü deti dinnapubbaü katapubbaü pitupitāmahehi, nārahāmi porāõaü kulavaüsaü hāpetunti dānaü deti. Api ca kho ahaü pacāmi, na ime pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaü adātunti dānaü deti. So taü dānaü datvā kāyassa bhedā parammaraõā cātummahārājikānaü devānaü sahavyataü upapajjati so taü kammaü khepetvā taü iddhiü taü yasaü taü ādhipateyyaü āgāmã hoti āgantā itthattaü (5) Idha pana sāriputta ekacco na heva kho sāpekho dānaü deti, na paņibaddhacitto dānaü deti, na sānnidhipekho dānaü deti, na imaü pecca paribhu¤jissāmiti dānaü deti. Napi sāhudānanti dānaü deti napi dinnapubbaü katapubbaü pitupitāmahehi, nārahāmi porāõaü kulavaüsaü hāpetunti dānaü deti. Napi Ahaü pacāmi, na ime pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaü adātunti dānaü deti api ca kho yathā tesaü pubbakānaü isãnaü tāni mahāya¤¤āni ahesuü, seyyathãdaü: aņņakassa vāmakassa vāmadevassa vessāmittassa yamataggino aīgãrasassa bhāradvājassa vāseņņhassa kassapassa bhaguno, evaü me ayaü dāna saüvibhāgo bhavissatãti dānaü deti. So taü dānaü deti samaõassa vā brāhmaõassa vā, annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandhavilepanaü seyyā sathapadipeyyaü Taü kiü ma¤¤asi sāriputta, dadeyya idhekacco evaråpaü dānanti, evaü bhante. Tatra sāriputta, yvāyaü na sāpekho dānaü deti, na paņibaddhacitto dānaü deti, na sannidhipekho dānaü deti, na imaü pecca paribhu¤jissāmiti dānaü deti. Napi sāhudānanti dānaü deti dinnapubbaü katapubbaü pitupitāmahehi, nārahāmi porāõaü kulavaüsaü hāpetunti dānaü deti. Napi ahaü pacāmi, na ime pacanti, nārahāmi Pacanto apacantānaü adātunti dānaü deti. Api ca kho yathā tesaü pubbakānaü isãnaü tāni mahāya¤¤āni ahesuü, seyyathãdaü:aņņakassa cāmakassa vāmadevassa vessāmittassa yamataggino aīgãrasassa bhāradvājassa vāseņņhassa kassapassa bhaguno, evaü me ayaü dānasaüvibhāgo bhavissatãti dānaü deti. So taü dānaü datvā kāyassa bhedāparammaraõā cātummahārājikānaü devānaü sahavyataü upapajjati so taü kammaü khepetvā taü iddhiü taü yasaü taü ādhipateyyaü āgāmã hoti āgantā itthattaü (6) Idha pana sāriputta ekacco na heva kho sāpekho dānaü deti, na paņibaddhacitto dānaü deti, na sānnidhipekho dānaü deti, na imaü pecca paribhu¤jissāmiti dānaü deti. Napi sāhudānanti dānaü deti napi dinnapubbaü katapubbaü pitupitāmahehi, nārahāmi porāõaü kulavaüsaü hāpetunti dānaü deti. Napi Ahaü pacāmi, na ime pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaü adātunti dānaü deti napi yathā tesaü pubbakānaü isãnaü tāni mahāya¤¤āni ahesuü, seyyathãdaü: Aņņakassa vāmakassa vāmadevassa vessāmittassa yamataggino aīgãrasassa bhāradvājassa vāseņņhassa kassapassa bhaguno, evaü me ayaü dāna saüvibhāgo bhavissatãti dānaü deti. Api ca kho imaü me dānaü dadato cittaü pasidati, attamanatā somanassaü upajāyatãti3 dānaü deti. So taü dānaü deti samaõassa vā brāhmaõassa vā, annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandhavilepanaü seyyā vasathapadãpeyyaü Taü kiü ma¤¤asi sāriputta, dadeyya idhekacco evaråpaü dānanti, evaü bhante. Tatra sāriputta, yvāyaü na sāpekho dānaü deti, na paņibaddhacitto dānaü deti, na sannidhipekho dānaü deti, na imaü pecca paribhu¤jissāmiti dānaü deti. Napi sāhudānanti dānaü deti dinnapubbaü katapubbaü pitupitāmahehi, nārahāmi porāõaü kulavaüsaü hāpetunti dānaü deti. Napi ahaü pacāmi, na ime pacanti, nārahāmi Pacanto apacantānaü adātunti dānaü deti. Napi yathā tesaü pubbakānaü isãnaü tāni mahāya¤¤āni ahesuü, seyyathãdaü:aņņakassa cāmakassa vāmadevassa vessāmittassa yamataggino aīgãrasassa bhāradvājassa vāseņņhassa kassapassa bhaguno, evaü me ayaü dānasaüvibhāgo bhavissatãti dānaü deti. Api ca kho imaü me dānaü dadato cittaü pasãdati, attamanatā somanassaü upajāyatãti dānaü deti. So taü dānaü datvā kāyassa bhedā parammaraõā cātummahārājikānaü devānaü sahavyataü upapajjati so taü kammaü khepetvā taü iddhiü taü yasaü taü ādhipateyyaü āgāmã hoti āgantā itthattaü (7) Idha pana sāriputta ekacco na heva kho sāpekho dānaü deti, na paņibaddhacitto dānaü deti, na sānnidhipekho dānaü deti, na imaü pecca paribhu¤jissāmiti dānaü deti. Napi sāhudānanti dānaü deti napi dinnapubbaü katapubbaü pitupitāmahehi, nārahāmi porāõaü kulavaüsaü hāpetunti dānaü deti. Napi Ahaü pacāmi, na ime pacanti, nārahāmi pacanto apacantānaü adātunti dānaü deti napi yathā tesaü pubbakānaü isãnaü tāni mahāya¤¤āni ahesuü, seyyathãdaü: Aņņakassa vāmakassa vāmadevassa vessāmittassa yamataggino aīgãrasassa bhāradvājassa vāseņņhassa kassapassa bhaguno, evaü me ayaü dāna [PTS Page 062] [\q 62/] saüvibhāgo bhavissatãti dānaü deti. Napi imaü me dānaü dadato cittaü pasidati, attamanatā somanassaü Upajāyatãti3 dānaü deti. Api ca kho cittālaükāraü cittaparikkhāranti dānaü deti. So taü dānaü deti samaõassa vā brāhmaõassa vā, annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandhavilepanaü seyyāvasathapadãpeyyaü Taü kiü ma¤¤asi sāriputta, dadeyya idhekacco evaråpaü dānanti, evaü bhante. 1 Sāpekkhosyā 2 ādhipaccaümachasaü 3 upapādiyatisãmu. [BJT Page 372] [\x 372/] Tatra sāriputta, yvāyaü na heva sāpekho dānaü deti, na paņibaddhacitto dānaü deti, na sannidhipekho dānaü deti, na imaü pecca paribhu¤jissāmiti dānaü deti. Napi sāhudānanti dānaü deti napi dinnapubbaü katapubbaü pitupitāmahehi, nārahāmi porāõaü kulavaüsaü hāpetunti dānaü deti. Napi ahaü pacāmi, ime na pacanti, nārahāmi Pacanto apacantānaü dānaü adātunti dānaü deti. Napi yathā tesaü pubbakānaü isãnaü tāni mahāya¤¤āni ahesuü, seyyathãdaü:aņņakassa vāmakassa vāmadevassa vessāmittassa yamataggino aīgãrasassa bhāradvājassa vāseņņhassa kassapassa bhaguno, evaü me ayaü dānasaüvibhāgo bhavissatãti dānaü deti. Napi imaü me dānaü Dadato cittaü pasãdati, attamanatā somanassaü upajāyatãti dānaü deti. Api ca kho cittālaükāraü cittaparikkhāranti2 dānaü deti. So taü dānaü datvā kāyassa bhedā parammaraõā brahmakāyikānaü devānaü sahavyataü upapajjati. So taü [PTS Page 063] [\q 63/] kammaü khepetvā taü iddhiü taü yasaü taü ādhipateyyaü anāgāmã hoti anāgantā itthattaü. Ayaü kho sāriputta hetu ayaü paccayo, yena midhekaccassa tādisaüyeva dānaü dinnaü na mahapphalaü hoti, na mahānisaüsaü. Ayaü pana sāriputta, hetu ayaü paccayo yena midhekaccassa tādisaüyeva dānaü dinnaü mahapphalaü hoti mahānisaüsanti. 7. 1. 5. 10 (Nandamātu suttaü) 53. Evamme sutaü: ekaü samayaü āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno dakkhiõāgirismiü cārikaü caranti mahatā bhikkhu saīghena saddhiü. Tena kho pana samayena veëukaõņakã nandamātā upāsikā rattiyā paccåsasamayaü paccåņņhāya pārāyaõaü sarena bhāsati. Tena kho pana samayena vessavaõo mahārājā uttarāya disāya3 dakkhiõaü disaü gacchati kenacideva karaõãyena. Assosi kho vessavaõo mahārājā nandamātāya upāsikāya pārāyaõaü sarena bhāsantiyā. Sutvā kathāpariyosānaü āgamayamāno aņņhāsi. Atha kho nandamātā upāsikā pārāyaõaü sarena bhāsitvā tuõhã ahosi. Atha kho vessavaõo mahārājā nandamātāya upāsikāya kathāpariyosānaü viditvā abbhanumodi: sādhu bhagini, sādhu bhaginãti. Ko panesa bhadramukhāti. Ahaü te bhaginã bhātā vessavaõo mahārājāti. Sādhu bhadramukha, tena hi yo me ayaü dhammapariyāyo bhaõito, idante hotu ātitheyyanti. Sādhu bhaginã, etaü ceva me [PTS Page 064] [\q 64/] hotu ātitheyyaü: sve ca sāriputta moggallānapamukho bhikkhusaīgho akatapātarāso veëukaõņakaü āgamissati. Ta¤ca bhikkhusaīghaü parivisitvā mama dakkhiõaü ādiseyyāsi. Eva¤ca me bhavissati ātitheyyanti. 1. Upajāyātãti machasaü, upapādiyatãti sãmu. 2. Cittālaükāracitataparikkhāraü machasaü 3. Uttaradisāya sãmu. [BJT Page 374] [\x 374/] Atha kho nandamātā upāsikā tassā rattiyā accayena sake nivesane paõãtaü khādanãyaü bhojanãyaü paņiyādāpesi. Atha kho sāriputtamoggallānapamukho bhikkhusaīgho akatapātarāso yena veëukaõņako tadavasarã. Atha kho nandamātā upāsikā a¤¤ataraü purisaü āmantesi: ehi tvaü ambho purisa, ārāmaü gantvā bhikkhåsaīghassa kālaü ārocehi: "kālo bhante, ayyāya nandamātuyā nivesane niņņhitaü bhatta, nti. Evaü ayye, ti kho so puriso nandamātāya upāsikāya paņissutvā ārāmaü gantvā bhikkhåsaīghassa kālaü ārocesi: "kālo bhante, ayyāya nandamātuyā nivesane niņņhitaü bhattanti, " Atha kho sāriputtamoggallānapamukho bhikkhusaīgho pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena nandamātuyā upāsikāya nivesanaü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā pa¤¤attāsane nisãdi. Atha kho nandamātā upāsikā sāriputtamoggallānapamukhaü bhikkhusaīghaü paõãtena khādanãyena bhojanãyena sahatvā santappesi sampavāresi. Atha kho nandamātā upāsikā āyasmantaü sāriputtaü bhuttāviü onãtapattapāõãü ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho nandamātaraü upāsikaü āyasmā sāriputto etadavoca: Ko pana te nandamāte, bhikkhusaīghassa abbhāgamanaü ārocesãti. Idhāhaü bhante, rattiyā paccusasamayaü paccuņņhāya pārāyaõaü sarena bhāsitvā tuõhã ahosiü. Atha kho bhante, vessavaõo [PTS Page 065] [\q 65/] mahārājā mama kathāpariyosānaü viditvā abbhanumodi "sādhu bhaginã, sādhu bhaginã, ti. Ko paneso bhadramukhāti ahaü te bhagini, bhātā vessavaõo mahārājā. Sādhu bhadramukha, tena hi yo me ayaü dhammapariyāyo bhaõito, idaü te hotu ātitheyyanti. Sādhu bhagini, eta¤ceva me hotu ātitheyyaü: sve ca sāriputtamoggallānapamukho bhikkhusaīgho akatapātarāso veëukaõņakaü āgamissati. Ta¤ca bhikkhåsaīghaü parivisitvā mama dakkhiõaü ādiseyyāsi. Eta¤ca me bhavissati ātitheyyanti. Yadidaü bhante, dāne pu¤¤aü hi taü1 vessavaõassa mahārājassa sukhāya hotuti. (1) Acchariyaü nandamāte, abbhåtaü nandamāte, yatra hi nāma vessavaõena mahārājena evaü mahiddhikena evaü mahesakkhena devaputtena sammukhā sallapissatãti. (2) Na kho me bhante, esova acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me a¤¤epi acchariyo abbhuto dhammo: Idha me bhante nando nāma2 eko puttako piyo manāpo. Taü rājāno kismi¤cideva pakaraõe okkassa paggayha jãvitā voropesuü. Tasmiü kho panāhaü bhante, dārake gahite vā gayhamāne vā baddhe vā vajjhamāne vā hate vā ha¤¤amāne vā nābhijānāmi cittassa a¤¤athattanti. 1 Pu¤¤aü pu¤¤amahãti machasaü, pu¤¤amahaü[pts.] Pu¤¤amahitaü syā 2. Nandako nāmasãmu. [BJT Page 376] [\x 376/] Acchariyaü nandamāte, abbhåtaü nandamāte, yatra hi nāma cittuppādampi parisodhessatãti. (3) Na kho me [PTS Page 066] [\q 66/] bhante, esova acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me a¤¤opi acchariyo abbhuto dhammo: Idha me bhante, sāmiko kālakato assa a¤¤ataraü yakkhayoniü upapanno. 1 So me teneva purimena attabhāvena uddasseti. Na kho panāhaü bhante, abhijānāmi tato nidānaü cittassa a¤¤athattanti. Acchariyaü nandamāte, abbhåtaü nandamāte, yatra hi nāma cittuppādampi parisodhessatãti. (4) Na kho me bhante, esova acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me a¤¤opi acchariyo abbhuto dhammo: Yatohaü bhante, sāmikassa daharasseva daharā ānãtā, nābhijānāmi sāmikaü manasāpi aticaritā, kuto pana kāyenāti. Acchariyaü nandamāte, abbhutaü nandamāte, yatra hi nāma cittuppādamattampi parisodhessatãti. (5) Na kho me bhante, esova acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me a¤¤opi acchariyo abbhuto dhammo: Yadāhaü bhante, upāsikā paņidesitā, nābhijānāmi ki¤ci sikkhāpadaü sa¤cicca vãtikkamitāti. Acchariyaü nandamāte, abbhutaü nandamāteti. (6) Na kho me bhante, esova acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me a¤¤opi acchariyo abbhuto dhammo: Idhāhaü bhante, yāvadeva2 ākaīkhāmi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vicekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharāmi. Vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü3 pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharāmi. Pãtiyā ca virāgā upekkhakā ca viharāmi, satā ca sampajānā sukha¤ca [PTS Page 067] [\q 67/] kāyena paņisaüvedemi. Yaü taü ariyā ācikkhantã upekkhako satimā sukhavihāriti tatiyaü jhanaü upasampajja viharāmi. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthagamā adukkhaü asukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharāmi. 1. Yakkhayoniyaü uppanno sãmu. 2. Yāvade machasaü 3 vivekajaü machasaü. [BJT Page 378] [\x 378/] Acchariyaü nandamāne abbhutaü nandamāteti. (7) Na kho me bhante esova1 acchariyo abbhuto dhammo. Atthi me a¤¤opi acchariyo abbhuto dhammo: Yānãmāni bhante, bhagavatā desitāni pa¤corambhāgiyāni sa¤¤ojanāni, nāhaü tesaü ki¤ci attani appahãnaü samanupassāmi. Acchariyaü nandamāte, abbhutaü nandamāteti. Atha kho āyasmā sāriputto nandamātaraü upāsikaü dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā uņņhāyāsanā pakkāmiti. Nandamātusuttaü dasamaü Mahāya¤¤avaggo2pa¤camo. Tassuddānaü: hiti parikkhāramaggi3 ya¤¤aü sa¤¤ā parā duve4 Methunā saüyogo dānaü5 nandamātena te dasā, ti. Paņhamo paõõāsako niņņhito. 6 1. Eseva machasaü, 2. Mahāpu¤¤avaggo [pts 3.] Cittaparikkhāraü dve aggisãmu Aggisa¤¤āaparā duve sãmu 4. Aggisa¤¤ā ca dve parāmachasaü 5. Methunā ca saüyogo annaü sãmu, 6. Paõõasako samanto machasaü. [BJT Page 380] [\x 380/] Dutiyo paõõāsako 1. Abyākata vaggo 7. 2. 1. 1. (Abyākatavatthu suttaü) (Sāvatthinidānaü) 1. Atha kho a¤¤ataro bhikkhå yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā [PTS Page 068] [\q 68/] ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho so bhikkhu bhagavantaü etadavoca: Ko nu kho bhante, hetu ko paccayo yena sutavato ariyasāvakassa vicikicchā nåppajjati avyākatavatthusu. 1 Diņņhinirodhā kho bhikkhu, sutavato ariyasāvakassa vicikicchā nåppajjati avyākatavatthusu. "Hoti tathāgato parammaraõā"ti, kho bhikkhu, diņņhigata metaü. " Na hoti tathāgato parammaraõā"ti kho bhikkhu diņņhigatametaü. "Hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraõā"ti kho bhikkhu, diņņhigatametaü " neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā"ti kho bhikkhu diņņhigatametaü. Assutavā bhikkhå, puthujjano diņņhiü nappajānāti, diņņhisamudayaü nappajānāti, diņņhinirodhaü nappajānāti, diņņhinirodhagāminiü paņipadaü nappajānāti. Tassa sā diņņhi pavaķķhati. So na parimuccati jātiyā jarāmaraõena2 sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmāti vadāmi. Sutavā ca kho bhikkhu, ariyasāvako diņņhiü pajānāti, diņņhisamudayaü pajānāti, diņņhinirodhaü pajānāti, diņņhinirodhagāminiü paņipadaü pajānāti. Tassa sā diņņhi nirujjhati. So parimuccati jātiyā jarāmaraõe sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāyehi, parimuccati dukkhasmāti vadāmi. Evaü jānaü kho bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaü passaü "hoti tathāgato parammaraõāti"pi na vyākaroti. " Na hoti tathāgato parammaraõāti"pi na vyākaroti. " Hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraõāti"pi na vyākaroti. " Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõāti, pi na vyākaroti. Evaü jānaü kho bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaü passaü evaü avyākaraõadhammo hoti avyākatavatthusu. Evaü jānaü kho bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaü passaü nacchamhati, na kampati, na calati, na vedhati, 3 na santāsaü āpajjati avyākatavatthusu. 1. Vatthåsåti machasaü 2 jarāya maraõenamachasaü 3. Na calati ånaü machasaü [BJT Page 382] [\x 382/] "Hoti tathāgato parammaraõā"ti kho bhikkhu, taõhāgatametaü, 1 sa¤¤āgatametaü, [PTS Page 069 [\q 69/] 2] ma¤¤itametaü, 3 papa¤citametaü, 4 upādānagatametaü, 5 vippaņisāro eso. "Na hoti tathāgato parammaraõā"ti kho bhikkhu taõhāgatametaü, 1, sa¤¤āgatametaü, 2, ma¤¤itametaü, 3 papa¤citametaü, 4, upādānagatametaü, 5 vippaņisāro eso. " Hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraõā"ti kho bhikkhu taõhāgatametaü, 1 sa¤¤āgatametaü, ma¤¤itametaü, papa¤citametaü, upādānagatametaü vippaņisāro eso. "Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā"ti kho bhikkhå taõhāgatametaü, 1 sa¤¤āgatametaü, ma¤¤itametaü, papa¤citametaü, 4upādānagatametaü vippaņisāro eso. Assutavā bhikkhu, puthujjano vippaņisāraü nappajānāti. Vippaņisāra samudayaü nappajānāti, vippaņisāranãrodhaü nappajānāti, vippaņisāranirodha gāminiü paņipadaü nappajānāti. Tassa so vippaņisāro pavaķķhati. So na parimuccati jātiyā jarāmaraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Na parimuccati dukkhasmāti vadāmi. Sutavā bhikkhu, ariyasāvako vippaņisāraü nappajānāti. Vippaņisāra samudayaü pajānāti, vippaņisāranãrodhaü pajānāti, vippaņisāranirodha gāminiü paņipadaü pajānāti. Tassa so vippaņisāro nirujjhati. So parimuccati jātiyā jarāmaraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Na parimuccati dukkhasmāti vadāmi. Evaü jānaü kho bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaü passaü "hoti tathāgato parammaraõā"tipi na vyākaroti, " na hoti tathāgato parammaraõā"tipi na vyākaroti, "hoti ca na hoti ca tathāgato parammaraõā"tipi na vyākaroti, " neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā"tipi na vyākaroti. Evaü jānaü kho bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaü passaü evaü avyākaraõadhammo hoti avyākatavatthusu. Evaü jānaü kho bhikkhu, sutavā ariyasāvako evaü passaü nacchambhati, na kampatina na calati, na vedhati, na santāsaü āpajjati avyākatavatthusu. [PTS Page 070] [\q 70/] Ayaü kho bhikkhu, hetu, ayaü paccayo yena sutavato ariyasāvakassa vicikicchā nuppajjati avyākatavatthusåti. 7. 2. 1. 2 (Purisagati suttaü) (Sāvatthi nidānaü) 2. Satta ca bhikkhave6 purisagatiyo desissāmi anupādā ca parinibbānaü. Taü suõātha, sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmãti. Evaü bhanteti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca. 1. Taõahāgatametaü pe machasaü 2. Sa¤¤āgatametaü pemachasaü 3. Ma¤¤itametaüpemachasaü, sãmu, 4. Papa¤avãtametaüpe machasaü 5. Upādānagatametaü pe machasaü 6. Satta bhikkhave sãmu. [BJT Page 384] [\x 384/] Katamā ca bhikkhave, satta purisagatiyo: (1) Idha bhikkhave, bhikkhu evaü paņipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati, na ca me bhavissati. Yadatthi yaü bhåtaü taü pajahāmãti upekkhaü paņilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariü padaü1 santaü sammappa¤¤āya passati. Ta¤ca khvāssa padaü na sabbena sabbaü sacchikataü hoti. Tassa na sabbena sabbaü mānānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü bhavarāgānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü avijjānusayo pahãno hoti. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā antarā parinibbāyã hoti. Seyyathāpi bhikkhave, divasasantatte ayokapāle ha¤¤amāne papaņikā nibbattitvā nibbāyeyya, Evameva kho bhikkhave, bhikkhu evaü paņipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaü bhåtaü taü pajahāmãti upekkhaü paņilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariü padaü1 santaü sammappa¤¤āya passati. Ta¤ca khvāssa padaü na [PTS Page 071] [\q 71/] sabbena sabbaü sacchikataü hoti. Tassa na sabbena sabbaü mānānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü bhavarāgānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü avijjānusayo pahãno hoti. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā antarā parinibbāyã hoti. (2) Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaü paņipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaü bhåtaü taü pajahāmãti upekkhaü paņilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariü padaü1 santaü sammappa¤¤āya passati. Ta¤ca khvāssa padaü na sabbena sabbaü sacchikataü hoti. Tassa na sabbena sabbaü mānānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü bhavarāgānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü avijjānusayo pahãno hoti. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā antarā parinibbāyã hoti. 1. Atthuttaripadaümachasaü, syā [BJT Page 386] [\x 386/] Seyyathāpi bhikkhave, divasasantatte ayokapāle ha¤¤amāne papaņikā nibbattitvā uppatitvā nibbāyeyya, Evameva kho bhikkhave, bhikkhu evaü paņipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaü bhåtaü taü pajahāmãti upekkhaü paņilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariü padaü1 santaü sammappa¤¤āya passati. Ta¤ca khvāssa padaü na sabbena sabbaü sacchikataü hoti. Tassa na sabbena sabbaü mānānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü bhavarāgānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü avijjānusayo pahãno hoti. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā antarā parinibbāyã hoti. (3) Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaü paņipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaü bhåtaü taü pajahāmãti upekkhaü paņilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariü padaü1 santaü sammappa¤¤āya passati. Ta¤ca khvāssa padaü na sabbena sabbaü sacchikataü hoti. Tassa na sabbena sabbaü mānānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü bhavarāgānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü avijjānusayo pahãno hoti. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā antarā parinibbāyã hoti. Seyyathāpi bhikkhave, divasasantatte ayokapāle ha¤¤amāne papaņikā nibbattitvā uppatitvā anupahacca talaü nibbāyeyya, Evameva kho bhikkhave, bhikkhu evaü paņipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. [PTS Page 072] [\q 72/] na bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaü bhåtaü taü pajahāmãti upekkhaü paņilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariü padaü1 santaü sammappa¤¤āya passati. Ta¤ca khvāssa padaü na sabbena sabbaü sacchikataü hoti. Tassa na sabbena sabbaü mānānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü bhavarāgānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü avijjānusayo pahãno hoti. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā antarā parinibbāyã hoti. (4) Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaü paņipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na Bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaü bhåtaü taü pajahāmãti upekkhaü paņilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariü padaü1 santaü sammappa¤¤āya passati. Ta¤ca khvāssa padaü na sabbena sabbaü sacchikataü hoti. Tassa na sabbena sabbaü mānānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü bhavarāgānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü avijjānusayo pahãno hoti. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā upahacca parinibbāyã hoti. Seyyathāpi bhikkhave, divasasantatte ayokapāle ha¤¤amāne papaņikā nibbattitvā uppatitvā upahacca talaü nibbāyeyya, Evameva kho bhikkhave, bhikkhu evaü paņipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaü bhåtaü taü pajahāmãti upekkhaü paņilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariü padaü1 santaü sammappa¤¤āya passati. Ta¤ca khvāssa padaü na sabbena sabbaü sacchikataü hoti. Tassa na sabbena sabbaü mānānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü bhavarāgānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü avijjānusayo pahãno hoti. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā upahacca parinibbāyã hoti. (5) Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaü paņipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na Bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaü bhåtaü taü pajahāmãti upekkhaü paņilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariü padaü1 santaü sammappa¤¤āya passati. Ta¤ca khvāssa padaü na sabbena sabbaü sacchikataü hoti. Tassa na sabbena sabbaü mānānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü bhavarāgānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü avijjānusayo pahãno hoti. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā asaīkhāraparinibbāyã hoti. Seyyathāpi bhikkhave, divasasantatte ayokapāle ha¤¤amāne papaņikā nibbattitvā uppatitvā paritte tiõapu¤je vā kaņņhapu¤je vā nipateyya, sā tattha aggimpi janeyya, dhåmampi janeyya, aggimpi janetvā dhåmampi janetvā tameva parittaü tiõapu¤jaü vā kaņņhapu¤jaü vā pariyādiyitvā anāhārā nibbāyeyya, Evameva kho bhikkhave, bhikkhu evaü paņipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaü bhåtaü taü pajahāmãti upekkhaü paņilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariü padaü1 santaü sammappa¤¤āya passati. Ta¤ca khvāssa padaü na sabbena sabbaü sacchikataü hoti. Tassa na sabbena sabbaü mānānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü bhavarāgānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü avijjānusayo pahãno hoti. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā asaīkhāraparinibbāyã hoti. [PTS Page 073] [\q 73/] (6) Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaü paņipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaü bhåtaü taü pajahāmãti upekkhaü paņilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariü padaü1 santaü sammappa¤¤āya passati. Ta¤ca khvāssa padaü na sabbena sabbaü sacchikataü hoti. Tassa na sabbena sabbaü mānānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü bhavarāgānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü avijjānusayo pahãno hoti. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā sasaīkhāraparinibbāyã hoti. Seyyathāpi bhikkhave, divasasantatte ayokapāle ha¤¤amāne papaņikā nibbattitvā uppatitvā vipule tiõapu¤je vā kaņņhapu¤je vā nipateyya, sā tattha aggimpi janeyya, dhåmampi janeyya, aggimpi janetvā dhåmampi janetvā tameva vipulaü tiõapu¤jaü vā kaņņhapu¤jaü vā pariyādiyitvā anāhārā nibbāyeyya, [BJT Page 388] [\x 388/] Evameva kho bhikkhave, bhikkhu evaü paņipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaü bhåtaü taü pajahāmãti upekkhaü paņilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariü padaü1 santaü sammappa¤¤āya passati. Ta¤ca khvāssa padaü na sabbena sabbaü sacchikataü hoti. Tassa na sabbena sabbaü mānānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü bhavarāgānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü avijjānusayo pahãno hoti. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā sasaīkāraparinibbāyã hoti. (7) Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaü paņipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na Bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaü bhåtaü taü pajahāmãti upekkhaü paņilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariü padaü1 santaü sammappa¤¤āya passati. Ta¤ca khvāssa padaü na sabbena sabbaü sacchikataü hoti. Tassa na sabbena sabbaü mānānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü bhavarāgānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü avijjānusayo pahãno hoti. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā uddhaüsoto hoti akaniņņhagāmã. Seyyathāpi bhikkhave, divasasantatte ayokapāle ha¤¤amāne papaņikā nibbattitvā uppatitvā mahante tiõapu¤je vā kaņņhapu¤je vā nipateyya, sā tattha aggimpi janeyya, dhåmampi janeyya, aggimpi janetvā dhåmampi janetvā tameva mahantaü [PTS Page 074] [\q 74/] tiõapu¤jaü vā kaņņhapu¤jaü vā pariyādiyitvā kacchampi1 daheyya, dāyampi daheyya, kacchampi dahitvā dāyampi dahitvā haritantaü vā patthantaü2vā selantaü vā udakantaü vā ramaõãyaü vā bhåmibhāgaü āgamma anāhārā nibbāyeyya, Evameva kho bhikkhave, bhikkhu evaü paņipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaü bhåtaü taü pajahāmãti upekkhaü paņilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariü padaü1 santaü sammappa¤¤āya passati. Ta¤ca khvāssa padaü na sabbena sabbaü sacchikataü hoti. Tassa na sabbena sabbaü mānānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü bhavarāgānusayo pahãno hoti. Na sabbena sabbaü avijjānusayo pahãno hoti. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā uddhaü soto hoti akaniņņhagāmã. Imā kho bhikkhave, satta purisagatiyo. Katama¤ca bhikkhave, anupādāparinibbānaü: Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaü paņipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na Bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaü bhåtaü taü pajahāmãti upekkhaü paņilabhati. So bhave na rajjati. Sambhave na rajjati. Atthuttariü padaü1 santaü sammappa¤¤āya passati. Ta¤ca khvāssa padaü sabbena sabbaü sacchikataü hoti. Tassa sabbena sabbaü mānānusayo pahãno hoti. Sabbena sabbaü bhavarāgānusayo pahãno hoti. Sabbena sabbaü avijjānusayo pahãno hoti. So āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Idaü vuccati bhikkhave anupādāparinibbānaü. Imā kho bhikkhave, sattapurisagatiyo anupādā ca parinibbānanti. 1. Gacchampi daheyya machasaü 2. Pathantaü machasaü. [BJT Page: 390 [\x 390/] ] 7. 2. 1. 3. (Tissabrahma suttaü) 3. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā rājagahe viharati gijjhakåņe pabbate. Atha kho dve devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaõõā kevalakappaü gijjhakåņaü [PTS Page 075] [\q 75/] obhāsetvā yena bhagavā tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü aņņhaüsu. Ekamantaü ņhitā kho ekā devatā bhagavantaü etadavoca: Etā bhante bhikkhuniyo vimuttāti. Aparā devatā bhagavantaü etadavoca etā bhante bhikkhuniyo anupādisesā suvimuttāti. Idamavocuü tā devatā. Samanu¤¤o satthā ahosi. Atha kho tā devatā samanu¤¤o satthāti bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā tatthevantaradhāyiüsu. Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhå āmantesi: imaü bhikkhave, rattiü dve devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaõõā kevalakappaü gijjhakåņaü obhāsetvā yenāhaü tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā maü abhivādetvā ekamantaü aņņhaüsu. Ekamantaü ņhitā kho bhikkhave ekā devatā maü etadavoca: Etā bhante, bhikkhuniyo vimuttāti. Aparā devatā maü etadavoca: etā bhante, bhikkhåniyo anupādisesā suvimuttāti. Idamavocuü bhikkhave, tā devatā. Idaü vatvā maü abhivādetvā padakkhiõaü katvā tatthevantaradhāyiüsu, ti. Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno bhagavato avidåre nisinno hoti. Atha kho āyasmato mahā moggallānassa etadahosi: Katamesānaü kho devānaü evaü ¤āõaü hoti savupādisese vā savupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti. Tena kho pana samayena tisso nāma bhikkhå adhunā kālakato a¤¤ataraü brahmalokaü upapanno hoti. Tatrapi naü evaü jānanti: "tisso brahmā mahiddhiko mahānubhāvo"ti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno seyyathāpi nāma balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü pasāreyya pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya, evamevaü gijjhakåņe pabbate antarahito tasmiü brahmaloke pāturahosi. Addasā kho tisso brahmā āyasmantaü mahāmoggallānaü dåratova āgacchantaü disvāna [PTS Page 076] [\q 76/] āyasmantaü mahāmoggallānaü etadavoca: [BJT Page 392] [\x 392/] Ehi kho mārisa moggallāna, svāgataü mārisa moggallāna, cãrassaü kho mārisa moggallāna, imaü pariyāyamakāsi yadidaü idhāgamanāya. Nisãda mārisa moggallāna, idamāsanaü pa¤¤attanti. Nisãdi kho āyasmā mahāmoggallāno pa¤¤atte āsane. Tissopi kho brahmā āyasmantaü mahāmoggallānaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho tissaü brahmānaü āyasmā mahā moggallāno etadavoca: Katamesānaü kho tissa, devānaü evaü ¤āõaü hoti saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti Brahmakāyikānaü kho mārisa moggallāna, devānaü evaü ¤āõaü hoti: saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti. Sabbesaüyeva nu kho1 tissa, brahmakāyikānaü devānaü evaü ¤āõaü hoti: saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti. Na kho mārisa moggallāna, sabbesaü brahmakāyikānaü devānaü evaü ¤āõaü hoti: saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti. Ye kho te mārisa moggallāna, brahmakāyikā devā brahmena āyunā santuņņhā, brahmena vaõõena brahmena sukhena brahmena yasena brahmena ādhipateyyena santuņņhā, tassa ca uttariü2 nissaraõaü yathābhåtaü nappajānantã, tesaü na evaü ¤āõaü hoti: saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupadisesoti. Ye ca kho te mārisa moggallāna, brahmakāyikā devā brahmena āyunā asantuņņhā, brahmena vaõõena brahmena sukhena brahmena yasena brahmena ādhipateyyena asantuņņhā, tassa cauttariü2 nissaraõaü [PTS Page 077] [\q 77/] yathābhåtaü pajānanti, tesaü evaü ¤āõaü hoti: saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti. Idha mārisa moggallāna bhikkhu ubhatobhāgavimutto hoti tamenaü devā1 evaü jānanti: ayaü kho āyasmā ubhatobhāgavimutto, yāvassa kāyo ņhassati tāva naü dakkhinti devamanussā, kāyassa bhedā na naü dakkhinti devamanussāti evampi kho mārisa moggallāna, tesaü devānaü evaü ¤āõaü hoti: saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti. 1. Sabbesa¤¤eca kho machasaü, Te uttariü machasaü [BJT Page 394] [\x 394/] Idha pana mārisa moggallāna, bhikkhu pa¤¤āvimutto hoti tamenaü te devā evaü jānanti: ayaü kho āyasmā pa¤¤āvimutto, yāvassa kāyo ņhassati tāva naü dakkhinti devamanussā, kāyassa bhedā, na naü dakkhinti devamanussāti. Evampi kho mārisa moggallāna, tesaü devānaü ¤āõaü hoti: saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti. Idha pana mārisa moggallāna bhikkhu kāyasakkhã hoti. Tamenaü te devā evaü jānanti: ayaü kho āyasmā kāyasakkhi, appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paņisevamāno kalyāõamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno, yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti, tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Evampi kho mārisa moggalāna, tesaü devānaü ¤āõaü hoti saupādisesevā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti. Idha pana mārisa moggallāna bhikkhu diņņhappatto hoti. Tamenaü te devā evaü jānanti: ayaü kho āyasmā kāyasakkhi, appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paņisevamāno kalyāõamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno, yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti, tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Evampi kho mārisa moggalāna, tesaü devānaü ¤āõaü hoti saupādisesevā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti. Idha pana mārisa moggallāna bhikkhu saddhāvimutto hoti. Tamenaü te devā evaü jānanti: ayaü kho āyasmā kāyasakkhi, appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paņisevamāno kalyāõamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno, yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti, tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Evampi kho mārisa moggalāna, tesaü devānaü ¤āõaü hoti saupādisesevā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti. Idha pana mārisa moggallāna bhikkhu dhammānusārã hoti. Tamenaü te devā evaü jānanti: ayaü kho āyasmā [PTS Page 078] [\q 78/] kāyasakkhi, appeva nāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paņisevamāno kalyāõamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno, yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti, tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Evampi kho mārisa moggalāna, tesaü devānaü ¤āõaü hoti saupādisesevā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno tissassa brahmuno bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā seyyāthāpi nāma balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü pasāreyya, pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya, evameva brahmaloke antarahito gijjhakåņe pāturahosi. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā mahāmoggallāno yāvatako ahosi tissena brahmunā saddhiü kathāsallāpo taü sabbaü bhagavato ārocesi. Nahi pana te moggallāna tisso brahmā sattamaü animittavihāriü puggalaü desesãti. Etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo, yaü bhagavā sattamaü animittavihāriü puggalaü deseyya, bhagavato sutvā bhikkhå dhāressantãti. [BJT Page 396] [\x 396/] Tena hi moggallāna suõāhi, sādhukaü manasikarohi, bhāsissāmãti. Evambhanteti kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: Idha moggallāna, bhikkhu sabbanimittānaü amanasikārā animittaü cetosamādhiü upasampajja viharati. Tamenaü te devā evaü jānanti: ayaü kho āyasmā sabbanimittānaü amanasikārā animittaü cetosamādhiü upasampajja viharati. Appevanāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paņisevamāno kalyāõamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti, tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā [PTS Page 079] [\q 79/] sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Evaü kho moggallāna, tesaü devānaü ¤āõaü hoti: saupādisese vā saupādisesoti, anupādisese vā anupādisesoti. 7. 2. 1. 4 (Sãhasenāpati suttaü) 4. Ekaü samayaü bhagavā vesāliyaü viharati mahāvane kåņāgārasālāyaü. Atha kho sãho senāpati yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho siho senāpati bhagavantaü etadavoca: Sakkā nu kho bhante sandiņņhikaü dānaphalaü pa¤¤āpetunti. Tenhi sãha, taüyeva tattha1 paņipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naü byākareyyāsi. (1) Taü kiü ma¤¤asi sãha, idhassu dve purisā2 eko puriso assaddho maccharã kadariyo paribhāsako, eko puriso saddho dānapati anuppadānarato. Taü kiü ma¤¤asi sãha kaü nu kho arahanto paņhamaü anukampantā anukampeyyuü. Yo vā so puriso assaddho maccharã kadariyo paribhāsako, yo vā puriso saddho dānapati anuppadānaratoti? Yo so bhante, puriso assaddho maccharã kadariyo paribhāsako, kintaü arahanto paņhamaü anukampantā anukampessanti. 3 Yo ca kho so bhante, puriso saddho dānapati anuppadānarato, taüyeva arahanto paņhamaü anukampantā anukampeyyuü. 1. Ka¤¤evettha machasaü 2. Idha dve purisāmachasaü 3. Anukampissanti machasaü. [BJT Page 398] [\x 398/] (2) Taü kiü ma¤¤asi sãha, kaü nu kho arahanto paņhamaü upasaīkamantā upasaīkameyyuü: yo vā so puriso assaddho macchirã kadariyo paribhāsako, yo vā so [PTS Page 080] [\q 80/] puriso saddho dānapati anuppadānaratoti? Yo so bhante, puriso assaddho maccharã kadariyo paribhāsako, kiü taü arahanto paņhamaü upasaīkamantā upasaīkamissanti yo ca kho so bhante, puriso saddho dānapati anuppadānarato, taüyeva arahanto paņhamaü upasaīkamantā upasaīkameyyuü. (3) Taü kiü ma¤¤asi sãha, kassa nukho arahanto paņhamaü patigaõhantā patigaõheyyuü: yo vā so puriso assaddho maccharã kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānarato? Ti. Yo so bhante, puriso assaddho maccharã kadariyo paribhāsako, kiü tassa arahanto paņhamaü patigaõhantā patigaõhissanti. Yo ca kho so bhante, pariso saddho dānapati anuppadānarato. Tasseva arahanto paņhamaü patigaõhantā patigaõheyyuü. (4) Taü kiü ma¤¤asi sãha, kassa nu kho arahanto paņhamaü dhammaü desentā deseyyuü, yo vā so puriso assaddho maccharã kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānaratoti? Yo so bhante, puriso assaddho maccharã kadariyo paribhāsako, kiü tassa1 arahanto paņhamaü dhammaü desentā desissanti, yo ca kho so bhante, puriso saddho dānapati anuppadānarato, tasseva arahanto paņhamaü dhammaü desentā deseyyuü. (5) Taü kiü ma¤¤asi sãha, kassa nu kho kalyāõo kittisaddo abbhuggaccheyya yo vā so puriso assaddho maccharã kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso assaddho macchari kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānaratoti? Yo so bhante, puriso assaddho maccharã kadariyo paribhāsako kiü tassa1 kalyāõo kittisaddo abbhuggacchissati, yo ca kho so bhante, puriso saddho dānapati anuppadānarato, tasseva kalyāõo kitti saddo abbhuggaccheyya. (6) Taü kiü ma¤¤asi sãha, ko nu kho ya¤¤adeva parisaü upasaīkameyya yadi khattiyaparisaü yadi brāhmaõaparisaü yadi gahapatiparisaü yadi samaõaparisaü [PTS Page 081] [\q 81/] visārado upasaīkameyya amaīkubhåto, yo vā so puriso assaddho maccharã kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānaratoti? 1. Kiütaü tassa machasaü, [BJT Page 400] [\x 400/] Yo so bhante, puriso assaddho maccharã kadariyo paribhāsako, kiü so ya¤¤adeva1 parisaü upasaīkamissati, yadi khattãyaparisaü yadi brāhmaõaparisaü yadi gahapatiparisaü yadi samaõaparisaü, visārado upasaīkamati amaīkubhåto, yo ca kho so bhante, puriso saddho dānapati anuppadānarato, so ya¤¤adeva parisaü upasaīkameyya yadi khattiyaparisaü yadi brāhmaõaparisaü yadi gahapatiparisaü yadi samaõaparisaü visārado upasaīkamati amaīkubhåto. (7) Taü kiü ma¤¤asi sãha, ko nu kho kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjissati, yo ca kho so puriso assaddho maccharã kadariyo paribhāsako, yo vā so puriso saddho dānapati anuppadānaratoti? Yo so bhante puriso assaddho maccharã kadariyo paribhāsako, kiü so kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjissati, yo ca kho so bhante, puriso dānapati anuppadānarato, so kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjeyya. Yānimāni bhante, bhagavatā cha sandiņņhikāni dānaphalāni akkhātāni, nāhaü ettha bhagavato saddhāya gacchāmi. Ahampetāni jānāmi. Ahaü bhante, dāyako dānapati. Maü arahanto paņhamaü anukampantā anukampanti. Ahaü bhante, dāyako dānapati. Maü arahanto paņhamaü upasaīkamantā upasaīkamanti ahaü bhante, dāyako dānapati. Mayhaü arahanto paņhamaü patigaõhantā patigaõhanti. Ahaü bhante, dāyako dānapati. Mayhaü arahanto paņhamaü dhammaü desentā desentã. Ahaü bhante, dāyako dānapati. Mayhaü kalyāõo kitatisaddo abbhuggato: "sãho senāpati dāyako kārako saīghåpaņņhāko, ti. [PTS Page 082] [\q 82/] ahaü bhante, dāyako dānapati. Ya¤¤adeva parisaü upasaīkamāmi yadi khattiyaparisaü, yadi brāhmaõaparisaü, yadi gahapatiparisaü yadi samaõaparisaü, visārado upasaīkamāmi amaīkubhåto. Yānãmāni bhante, bhagavatā cha sandiņņhikāni dānaphalāni, akkhātāni, nāhaü ettha bhagavato saddhāya gacchāmi. Ahampetāni jānāmi. Yaü ca kho maü bhante, bhagavā evamāha: "dāyako sãha, dānapati kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjatã, ti. Etāhaü na jānāmi. Ettha ca panāhaü bhagavato saddhāya gacchāmi. Evametaü sãha, evametaü sãha, dāyako sãha, dānapati kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjatãti. 1. Yaü yadeva parisaü machasaü [BJT Page 402] [\x 402/] 7. 2. 1. 5. (Arakkheyya suttaü) (Sāvatthinidānaü) 5. Cattārimāni bhikkhave, tathāgatassa arakkheyyāni. Tãhi ca anupavajjo. Katamāni cattāri tathāgatassa arakkheyyāni: (1) Parisuddhakāyasamācāro bhikkhave, tathāgato natthi tathāgatassa kāyaduccaritaü, yaü tathāgato rakkheyya " mā me idaü paro a¤¤āsã" ti. (2) Parisuddhavacãsamācāro bhikkhave, tathāgato. Natthi tathāgatassa vacãduccaritaü, yaü tathāgato rakkheyya "mā me idaü paro a¤¤āsã"ti. (3) Parisuddhamanosamācāro bhikkhave, tathāgato. Natthi tathāgatassa manoduccaritaü, yaü tathāgato rakkheyya " mā me idaü paro a¤¤āsã"ti. (4) Parisuddhājivo bhikkhave, tathāgato. Natthi tathāgatassa micchājivo. 1 Yaü tathāgato rakkheyya "mā me idaü paro a¤¤āsã"ti. Imāni cattāri tathāgatassa arakkheyyāni Katamehi tãhi anupavajjo [PTS Page 083] [\q 83/] (1) Svākkhātadhammo bhikkhave, tathāgato. Tatra vata maü samaõo vā brāhmaõo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiü sahadhammena paņicodessati "itipi tvaü na2 svākkhātadhammo"ti. Nimittametaü bhikkhave, na samanupassāmi. Etampahaü3bhikkhave, nimittaü asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. (2) Supa¤¤attā kho pana me bhikkhave, sāvakānaü nibbānagāmiõãpaņipadā yathāpaņipannā mama sāvakā āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharanti. Tatra vata maü samaõo vā brāhmaõo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiü sahadhammena paņicodessati "itipi te na supa¤¤attā sāvakānaü nibbānagāmiõã paņipadā yathā paņipannā tathāgatasāvakā4 āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharantã"ti. Nimittametaü bhikkhave na samanupassāmi. Etampahaü3 bhikkhave, nimittaü asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. 1. Cicchāājivo, machasaü 2. Itipi te na sãmu. 3. Etamahaü machasaü 4: tavasāvakā machasaü. [BJT Page 404] [\x 404/] (3) Anekasatā kho pana me bhikkhave, sāvakaparisā āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharantã. Tatra vata maü samaõo vā brāhmaõo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiü sahadhammena paņicodessati "itipi te na anekasatā sāvakaparisā āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharantã"ti. Nimittametaü bhikkhave, na samanupassāmi. Etampahaü bhikkhave, [PTS Page 084] [\q 84/] nimittaü asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. Imehi tãhi anupavajjo. Imāni kho bhikkhave, cattāri tathāgatassa arakkheyyāni. Imehi tãhi anupavajjoti. 7. 2. 1. 6. (Kimbila suttaü) 6. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā kimbilāyaü viharati veëuvane. 1 Atha kho āyasmā kimbilo yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā kimbilo bhagavantaü etadavoca: "Ko nu kho bhante, hetu ko paccayo, yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraņņhitiko hotã"ti. Idha kimbila, tathāgate parinibbute bhikkhå bhikkhåniyo upāsakā upāsikāyo satthari agāravā viharantã appatissā, dhamme agāravā viharantã appatissā, saīghe agāravā viharantã appatissā, sikkhāya agāravā viharanti appatissā, samādhismiü agāravā viharanti appatissā, appamāde agāravā viharantã appatissā, paņisanthāre agāravā viharanti appatissā. Ayaü kho kimbila hetu ayaü paccayo yena tathāgate parinibbåte saddhammo na ciraņņhitiko hotãti. Ko pana bhante, hetu, ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraņņhitiko, hotã, ti. 1. Niculavane machasaü [BJT Page 406] [\x 406/] Idha kimbila tathāgate parinibbute bhikkhå bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari sagāravā viharanti sappatissā, dhamme sagāravā viharanti sappatissā, saīghe sagāravā viharanti sappatissā, sikkhāya sagāravā viharanti sappatissā, samādhismiü sagāravā viharanti sappatissā, appamāde sagāravā viharanti sappatissā, paņisanthāre sagāravā viharanti sappatissā. Ayaü kho kimbila hetu, ayaü paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraņņhitiko hotã, ti. [PTS Page 085] [\q 85/] 7. 2. 1. 7 (Sattadhamma suttaü) (Sāvatthinidānaü) 7. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu na cirasseva āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya. Katamehi sattahi: Idha bhikkhave, bhikkhå saddho hoti. Sãlavā hoti. Bahussuto hoti paņisallãno hoti. âraddhaviriyo hoti. Satimā hoti. Pa¤¤avā hoti. Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu na cirasseva āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. 7. 1. 2. 8 (Pacalāyana suttaü) 8. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā bhaggesu viharati suüsumāragire bhesakalāvane migadāye. Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno magadhesu kallavālamuttagāme1 pacalāyamāno nisinno hoti. Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena āyasmantaü mahāmoggallānaü magadhesu kallavālamuttagāme pacalāyamānaü nisinnaü. Disvā seyyathāpi nāma balavā puriso sammi¤jitaü2 vā bāhaü pasāreyya pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya, evameva bhaggesu suüsumāragire bhesakalāvane migadāye antarahito magadhesu kallavālamuttagāme āyasmato mahāmoggallānassa pamukhe pāturahosi. Nisãdi bhagavā pa¤¤atte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaü mahāmoggallānaü etadavoca. 1. Kallavālaputtagāme machasaü 2. Sama¤jitaü machasaü. [BJT Page 408] [\x 408/] Pacalāyasi no tvaü moggallāna, pacalāyasi no tvaü moggallānāti. Evaü bhanteti. (1) Tasmātiha tvaü moggallāna yathā sa¤¤ino1 te viharato taü middhaü okkamati, taü sa¤¤aü mā manasākāsi. [PTS Page 086 [\q 86/] 2] taü sa¤¤aü mā bahulamakāsi. 3 hānaü kho panetaü moggallāna vijjati yaü te evaü viharato taü middhaü pahãyetha. (2) No ce te evaü viharato taü middhaü pahãyetha. Tato tvaü moggallāna yathā sutaü yathāpariyattaü dhammaü cetasā anuvitakkeyyāsi, anåvicāreyyāsi, manasānupekkheyyāsi. 4 hānaü kho panetaü vijjati, yaü te evaü viharato taü middhaü pahãyetha. (3) No ce te evaü viharato taü middhaü pahãyetha, tato tvaü moggallāna, yathāsutaü yathāpariyattaü dhammaü vitthārena sajjhāyaü kareyyāsi. hānaü kho panetaü vijjati yaü te evaü viharato taü middhaü pahãyetha. (4) No ce te evaü viharato taü middhaü pahãyetha, tato tvaü moggallāna, ubho kaõõasotāni āvi¤jeyyāsi5 pāõinā gattāni anumajjeyyāsi. hānaü kho panetaü vijjati yaü te evaü viharato taü middhaü pahãyetha. (5) No ce te evaü viharato taü middhaü pahãyetha, tato tvaü moggallāna, uņņhāyāsanā udakena akkhãni anumajjitvā6 disā anuvilokeyyāsi. Nakkhattāni tārakaråpāni ullokeyyāsi. hānaü kho panetaü vijjati yaü te evaü viharato taü middhaü pahãyetha. (6) No ce te evaü viharato taü middhaü pahãyetha, tato tvaü moggallāna, ālokasa¤¤aü manasikareyyāsi, divāsa¤¤aü adhiņņheyyāsi. Yathā divā tathā rattiü yathā rattiü tathā divā iti vivaņena7 cetasā apariyonaddhena sappabhāsaü cittaü bhāveyyāsi. hānaü kho panetaü vijjati yaü te evaü viharato taü middhaü pahãyetha. [PTS Page 087] [\q 87/] (7) No ce te evaü viharato taü middhaü pahãyetha, tato tvaü moggallāna, pacchāpuresa¤¤i caīkamaü adhiņņheyyāsi antogatehi indriyehi abahigatena mānasena. hānaü kho panetaü vijjati yaü te evaü viharato taü middhaü pahãyetha. No ce te evaü viharato taü middhaü pahãyetha, tato tvaü moggallāna dakkhiõena passena sãhaseyyaü kappeyyāsi pāde pādaü accādhāya sato sampajāno uņņhānasa¤¤aü manasikaritvā. Paņibuddheneva8 te moggallāna, khippaüyeva paccuņņhātabbaü: na seyyasukhaü na phassasukhaü na middhasukhaü anuyutto viharissāmiti. Evaü hi te moggallāna, sikkhitabbaü. 1. Sa¤¤issa machasaü, 2 manasikareyyāsi syā 3. Taüsa¤¤aümābahulaükareyyāsi syā. 4. Anupekkheyyāsi machasaü. 5. âvi¤cheyyāsi machasaü. 6. Apanijitvā aņņhakathāyaü, parimajjitvā machasaü, syā. 7. Vivaņņena syā. 8. Paņibuddhenaca machasaü. [BJT Page 410] [\x 410/] Tasmātiha moggallāna evaü sikkhitabbaü: na uccāsoõķaü paggahetvā kulāni upasaīkamissāmiti. Evaü hi te moggallāna, sikkhitabbaü. Sace moggallāna, bhikkhå uccāsoõķaü paggahetvā kulāni upasaīkamati, santi hi moggallāna, kulesu kiccakaraõãyānã yena1 manussā āgataü bhikkhåü na manasikaronti. Tatra bhikkhussa evaü hoti: kosudāni2 maü imasmiü kule paribhindi. Virattaråpādāni me manussāti. 3 Itissa alābhena maīkubhāvo. Maīkubhåtassa uddhaccaü. Uddhatassa asaüvaro. Asaüvutassa ārā cittaü samādhimhā. Tasmātiha moggallāna, evaü sikkhitabbaü: na viggāhikakathaü kathessāmiti. Evaü hi te moggallāna, sikkhitabbaü. Viggāhikāya moggallāna kathāya sati kathābāhullaü pāņikaīkhaü. Kathābāhulle sati uddhaccaü. Uddhatassa asaüvaro. Asaüvutassa ārā cittaü samādhimhā. Nāhaü moggallāna, sabbeheva saüsaggaü vaõõayāmi. [PTS Page 088] [\q 88/] na panāhaü moggallāna sabbeheva saüsaggaü na vaõõayāmi. Sagahaņņhapabbajitehi kho ahaü moggallāna saüsaggaü na vaõõayāmi. Yāni ca kho tāni senāsanāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paņisallānasāruppāni, tathāråpehi senāsanehi saüsaggaü vaõõayāmãti. Evaü vutte āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaü etadavoca: kittāvatā nu kho bhante, bhikkhu saīkhittena taõhāsaīkhayavimutto hoti accantaniņņho accantayogakkhemã accantabrahmacārã accantapariyosāno seņņho devamanussānanti? Idha moggallāna, bhikkhuno sutaü hoti sabbe dhammā nālaü abhinivesāyāti. Evaü cetaü moggallāna, bhikkhuno sutaü hoti sabbe dhammā nālaü abhinivesāyāti. So sabbaü dhammaü abhijānāti. So sabbaü dhammaü abhi¤¤āya sabbaü dhammaü parijānāti. Sabbaü dhammaü pari¤¤āya yaü ki¤ci vedanaü vediyati sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, so tāsu vedanāsu aniccānupassã viharati, virāgānupassã viharati, nirodhānupassã viharati, paņinissaggānu passã viharati. So tāsu vedanāsu aniccānupassã viharanto, virāgānupassã viharanto, nirodhānupassã viharanto, paņinissāggānupassã viharanto na ca ki¤ci loke upādiyati. Anupādiyaü na paritassati. Aparitassaü paccattaüyeva parinibbāyati. Khãõā jāti vusitaü brahmacariyaü kataü karaõãyaü nāparaü itthattāyāti pajānāti. 1. Yehi machasaü 2. Kosunāmaidāni machasaü 3. Cirattaråpādāni me mayi manussā machasaü [BJT Page 412] [\x 412/] Ettāvatā kho moggallāna, bhikkhå saīkhittena taõhāsaīkhayavimutto hoti accantaniņņho accantayogakkhemã accantabrahmacārã accantapariyosāno. Seņņho devamanussānanti. 7. 2. 1. 9 (Māpu¤¤abhāyi suttaü) (Sāvatthinidānaü) 9. Mā bhikkhave, pu¤¤ānaü bhāyittha. Sukhassetaü [PTS Page 089] [\q 89/] bhikkhave, adhivacanaü yadidaü pu¤¤anti. 1. Abhijānāmi kho panāhaü bhikkhave, dãgharattaü katānaü pu¤¤ānaü dãgharattaü iņņhaü kantaü manāpaü vipākaü paccanubhåtaü. Sattavassāni mettaü cittaü2 bhāvesiü. Sattavassāni mettaü cittaü bhāvetvā sattasaüvaņņavivaņņakappe3 nayimaü lokaü punarāgamāsiü. Saüvaņņamānassudāhaü4 bhikkhave, loke ābhassaråpago homi. Vivaņņamāne loke su¤¤aü brahmavimānaü upapajjāmi. Tatra sudaü bhikkhave, (sattakkhattuü) brahmā homi mahābrahmā abhibhå anabhibhåto a¤¤adatthu daso vasavattã. Chattiüsakkhattuü kho panāhaü bhikkhave sakko ahosiü devānamindo. Anekasatakkhattuü rājā ahosiü cakkavatti dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvi janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassa mayhaü bhikkhave, imāni sattaratanānã ahesuü. Seyyathãdaü: cakkaratanaü hatthiratanaü assaratanaü maõiratanaü itthiratanaü gahapatiratanaü parināyakaratanameva sattamaü. Parosahassaü kho pana me bhikkhave, puttā ahesuü sårā vãraīgaråpā parasenappamaddanā. Sohaü imaü paņhaviü 5 sāgarapariyantaü adaõķena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasinti. 6 41. Passa pu¤¤ānaü vipākaü kusalānaü sukhesino7 Mettaü cittaü vãbhāvetvā sattavassāni bhikkhave, Satta saüvaņņa vivaņņakappe nayimaü lokaü punāgamaü. [PTS Page 090] [\q 90/] 42. Saüvaņņamāne lokambhi homi ābhassaråpago, Vivaņņamāne lokambhi su¤¤aü brahmåpago8 ahuü. 43. Sattakkhattuü mahābrahmā vasavatti tadā ahuü. Chattiüsakkhattuü devindo devarajjamakārayiü 44. Cakkavatti ahuü rājā jambudãpassa issaro Muddhāvasitto khattiyo manussādhipatã ahuü. 45. Adaõķena asatthena vijeyya paņhaviü imaü Asāhasena dhammena samena anusāsiyaü. 9 46. Dhammena rajjaü kāretvā asmiü paņhavimaõķale10 Mahaddhane mahābhoge aķķhe ajāyisaü11 kule 1. Pu¤¤ānanti machasaü 2. Mettacittaü syā. 3. Sattasaüvaņņakappe sãmu 4. Saüvaņņamānesudāhaü syā. 5. So imaü paņhaviü sãmu. 6. Ajjhāvasati sãmu. 7. Sukhesinaü sãmu. 8. Su¤¤abrahamåpago machasaü, syā. 9. Manusāsitaü machasaü, syā manusāsiü[pts.] Manusāsiyaü katthaci. 10. Puthavimaõķalesãmu. 11 Ajāyihaümachasaü [BJT Page 414] [\x 414/] 47. Sabbakāmehi sampanno ratanehi ca sattahi, Buddhā saīgāhakā loke tehi etaü1 sudesitaü. 48. Esa2 hetumahantassa pathavyo3 yena vuccati. Pahåtavittåpakaraõo rājā homi4 patāpavā 49. Iddhimā yasavā homi jambusaõķassa issaro. Ko sutvā nappasãdeyya api kaõhābhijātiyo. [PTS Page 091] [\q 91/] 50. Tasmā hi atthakāmena5 mahattamabhikaīkhatā6 Saddhammo garukātabbo saraü buddhāna sāsanaü. 7. 2. 1. 10 (Sattabhariyā suttaü) 10. Ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme. * Atha kho bhagavā pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena anāthapiõķikassa gahapatissa nivesanaü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Tena kho pana samayena anāthapiõķikassa gahapatissa nivesane manussā uccāsaddā mahāsaddā honti. Atha kho anāthapiõķiko gahapati yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho anāthapiõķikaü gahapatiü bhagavā etadavoca: Kinnu te gahapati nivesane manussā uccāsaddā mahāsaddā, kevaņņā ma¤¤e macchavilopeti? Ayaü bhante, sujātā gharasuõhā aķķhā aķķhakulā ānãtā. Sā neva sassuü ādiyati. Na sasuraü ādiyati. Na sāmikaü ādiyati. Bhagavantampi na sakkaroti, na garukaroti na māneti, na påjetãti. Atha kho bhagavā sujātaü gharasuõhaü āmantesi ehi sujāteti. Evambhanteti kho sujātā gharasuõhā bhagavato paņissutvā yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho sujātaü gharasuõhaü bhagavā [PTS Page 092] [\q 92/] etadavoca: Satta kho imā sujāte, purisassa bhariyāyo. Katamā satta: Vadhakasamā, corisamā, ayyasamā, mātusamā, bhaginisamā, sakhãsamā, dāsãsamā, imā kho sujāte, satta purisassa bhariyāyo Tāsaü tvaü katamāti. Na kho ahaü bhante, imassa bhagavatā saīkhittena bhāsitassa vitthārena atthaü ājānāmi. 1. Tehenaü katthaciü 2. Eso machasaü, 3. Puthaveyyā sãmu 4. Hoti machasaü 5. Attakāmena sãmu. 6. Mahatthamabhikaīkhatā sãmu. *Ayaü pāņho marammapotthake nadissate. [BJT Page 416] [\x 416/] Sādhu me bhante, bhagavā tathā dhammaü desetu, yathā ahaü imassa bhagavatā saīkhittena bhāsitassa vitthārena atthaü ājāneyyanti. Tena hi sujāte, såõāhi, sādhukaü manasikarohi, bhāsissāmiti. Evaü bhanteti kho sujātā gharasuõhā bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 51. Paduņņhacittā ahitānukampinã A¤¤esu rattā atima¤¤ate patiü, Dhanena kãtassa vadhāya ussukā, Yā evaråpā purisassa bhariyā Vadhakā ca bhariyāti ca sā pavuccati 52. Yaü itthiyā vindati sāmiko dhanaü Sippaü vaõijja¤ca kasiü adhiņņhahaü, Appampi tasmā1 apahātumicchati, Yā evaråpā purisassa bhariyā Cori ca bhariyāti ca sā pavuccati. 53. Akammakāmā alasā mahagghasā Pharusā caõķã ca duruttavādinã, Uņņhāyakānaü abhibhuyya vattati, Yā evaråpā purisassa bhariyā Ayyā ca bhariyāti ca sā pavuccati. [PTS Page 093] [\q 93/] 54. Yā sabbadā hoti hitānukampinã Mātāva puttaü anurakkhate patiü, Tato dhanaü sambhatamassa rakkhati, Yā evaråpā purisassa bhariyā Mātā ca bhariyāti ca sā pavuccati. 55. Yathāpi jeņņhe2 bhaginã kaniņņhā Sagāravā hoti sakamhi sāmike, Hirimanā3 bhattuvasānuvattãnã, Yā evaråpā purisassa bhariyā Bhagini ca bhariyāti ca sā pavuccati. 56. Yā cãdha disvāna patiü pamodati Sakhã sakhāraüva cirassamāgataü, Koleyyakā sãlavatã patibbatā, Yā eva råpā purisassa bhariyā Sakhã ca bhariyāti ca sā pavuccati. 57. Akkuddhasantā4 vadhadaõķatajjitā, Aduņņhacittā patino titikkhati, Akkodhanā bhattuvasānuvattãnã, Yā evaråpā purisassa bhariyā Dāsã ca bhariyāti ca sā pavuccati. 1. Appampi tassa machasaü, appampissa katthaci. 2. Jeņņhā sãmå. 3. Hirãmatāsãmu. 4. Akkuņņhasantā jātaka aņņhakathā. [BJT Page 418] [\x 418/] 58. Yā cãdha bhariyā vadhakāti vuccati, Cori ca ayyāti ca yā pavuccati, Dussãlaråpā pharusā anādarā Kāyassa bhedā nirayaü vajanti tā. 59. Yā cãdha mātā bhaginã sakhã ca Dāsã ca bhariyāti ca yā pavuccati, Sãle ņhitattā cirarattasaüvutā Kāyassa bhedā sugatiü vajanti tā. Imā kho sujāte satta purisassa bhariyāyo. Tāsaü tvaü katamāti? [PTS Page 094] [\q 94/] ajjatagge maü bhante, bhagavā dāsi samaü sāmikassa bhariyaü dhāretåti. 7. 2. 1. 11 (Kodhana suttaü) (Sāvatthinidānaü) 11. Sattime bhikkhave, dhammā sapattakantā sapattakaraõā kodhanaü āgacchanti itthiü vā purisaü vā. Katame satta: (1) Idha bhikkhave, sapatto sapattassa evaü icchati: aho vatāyaü dubbaõõo assāti. Taü kissa hetu: na bhikkhave, sapatto sapattassa vaõõavatāya nandati. Kodhanoyaü bhikkhave purisapuggalo kodhābhibhåto kodhapareto. Ki¤cāpi so hoti sunahāto suvilitto kappitakesamassu odātavatthavasano, atha kho so dubbaõõova hoti kodhābhibhåto. Ayaü bhikkhave, paņhamo dhammo sapattakanto sapattakaraõo kodhanaü āgacchati itthiü vā purisaü vā. (2) Punacaparaü bhikkhave, sapatto sapattassa evaü icchati: aho vatāyaü dukkhaü sayeyyāti. Taü kissa hetu? Na bhikkhave, sapatto sapattassa sukhaseyyāya nandati. Kodhanoyaü bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhåto kodhapareto. Ki¤cāpi so pallaīke seti goõakatthate paņikatthate paņalikatthate kādalimigapavarapaccattharaõe sauttaracchade ubhato lohitakåpadhāne, atha kho so dukkhaüyeva seti kodhābhibhåto. Ayaü bhikkhave dutiyo dhammo sapattakanto sapattakaraõo kodhanaü āgacchati itthiü vā purisaü vā. [BJT Page 420] [\x 420/] (3) Punacaparaü bhikkhave, sapatto sapattassa evaü icchati: aho vatāyaü na pacurattho assāti. Taü kissa hetu? Na bhikkhave, sapatto sapattassa pacuratthatāya [PTS Page 095] [\q 95/] nandatã. Kodhanoyaü bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhåto kodhapareto. Anatthampi gahetvā attho me gahitoti ma¤¤ati. Atthampi gahetvā anattho me gahitoti ma¤¤ati. Tassime dhammā a¤¤ama¤¤aü vipaccanãkā gahitā dãgharattaü ahitāya dukkhāya saüvattanti kodhābhibhåtassa. Ayaü kho bhikkhave, tatiyo dhammo sapattakanto sapattakaraõo kodhanaü āgacchati itthiü vā purisaü vā. (4) Punacaparaü bhikkhave, sapatto sapattassa evaü icchati: aho vatāyaü na bhogavā assāti. Taü kissa hetu? Na bhikkhave, sapatto sapattassa bhogavatāya nandati. Kodhanassa bhikkhave, purisapuggalassa kodhābhibhåtassa kodhaparetassa yepissa te honti bhogā uņņhānaviriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā, tepirājāno rājakosaü pavesenti kodhābhibhåtassa. Ayaü bhikkhave, catuttho dhammo sapattakanto sapattakaraõo kodhanaü āgacchati itthiü vā purisaü vā. (5) Punacaparaü bhikkhave, sapatto sapattassa evaü icchati: aho vatāyaü na yasavā assāti. Taü kissa hetu? Na bhikkhave, sapatto sapattassa yasavatāya nandati. Kodhanoyaü bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhåto kodhapareto. Yopissa so hoti yaso appamādādhigato tamhāpi dhaüsati kodhābhibhåto. Ayaü bhikkhave, pa¤camo dhammo sapattakanto sapattakaraõo kodhanaü āgacchati itthiü vā purisaü vā. (6) Punacaparaü bhikkhave, sapatto sapattassa evaü icchati: aho vatāyaü na mittavā assāti. Taü kissa hetu? Na bhikkhave, sapatto sapattassa mittavatāya nandati. Kodhanoyaü bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhåto kodhapareto. Yepissa te honti mittāmaccā ¤ātisālohitā, tepi ārakā taü parivajjentã kodhābhibhåtaü. Ayaü bhikkhave, Chaņņho dhammo sapattakanto sapattakaraõo kodhanaü āgacchati itthiü vā purisaü vā. [PTS Page 096] [\q 96/] (7) Punacaparaü bhikkhave, sapatto sapattassa evaü icchati: aho vatāyaü kāyassa bhedā parammaraõa apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjeyyāti. Taü kissa hetu? Na bhikkhave, sapatto sapattassa sugatigamanena nandati. Kodhanoyaü bhikkhave, purisapuggalo kodhābhibhuto kodhapareto kāyena duccaritaü carati, vācāya duccaritaü carati, manasā duccaritaü carati so kāyena duccaritaü caritvā so vācāya duccharitaü caritvā so manasā duccaritaü caritvā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati. Kodhābhi bhåto. Ayaü bhikkhave, sattamo dhammo sapattakanto sapattakaraõo kodhanaü āgacchati itthiü vā purisaü vā. [BJT Page 422] [\x 422/] Ime kho bhikkhave, satta dhammā sapattakantā sapattakaraõā kodhanaü āgacchanti itthiü vā purisaü vāti. 60. Kodhano dubbaõõo hoti atho dukkhampi seti so Atho atthaü gahetvāna anatthaü adhipajjati. 1 61. Tato kāyena vācāya vadhaü2 katvāna kodhano, Kodhābhibhåto puriso dhanajāniü nigacchati, 62. Kodhasammadasammatto āyasakayyaü nigacchati Ĩātimittā suhajjā ca parivajjenti kodhanaü. 63. Anatthajanano kodho kodho cittappakopano, Bhayamantarato jātaü taü jano nāvabujjhati. 64. Kuddho atthaü na jānāti kåddho dhammaü na passati, Andhantamaü tadā hoti yaü kodho sahate naraü. [PTS Page 097] [\q 97/] 65. Yaü kuddho uparodheti sukaraü viya dukkaraü, Pacchā so vigate kodhe aggidaķķhova tappati. 66. Dummaīkuyaü sadasseti dhåmaggi viya pāvako3 Yato patāyatã kodho yena kujjhanti mānavā. 67. Nāssa hiri na ottappaü na vāco hoti gāravo, Kodhena abhibhåtassa na dãpaü hoti ki¤canaü. 68. Tapanãyāni kammāni yāni dhammehi ārakā, Tāni ārocayissāmi taü suõātha yathā tathaü: 69. Kuddhohi pitaraü hanti kuddho hanti samātaraü, Kuddho hi brahmaõaü hanti hanti kuddho puthujjanaü. 70. Yāya mātu bhato poso imaü lokaü avekkhati, Tampi pāõadadiü santiü hanti kuddho puthujjano. 71. Attåpamāya4 te sattā attā hi paramaü5 piyo, Hanti kuddho puthuttānaü nānāråpesu mucchito, 72. Asinā hantã attānaü visaü khādanti mucchitā, Rajjuyā6 bajjha mãyanti pabbatāmapi kandare. [PTS Page 098] [\q 98/] 73. Bhåtabhaccāni kammāni attamāraõãyānã ca, Karontā nāvabujjhanti kodhajāto parābhavo 74. Itā, yaü kodharåpena maccupāso guhāsayo7 Taü damena samucchinde pa¤¤ā viriyena diņņhiyā. 1. Adhigacchati sãmu. Paņipajjati machasaü, syā. 2. Vaõaü [pts. 3.] Dummaīkuyaü padasseti dhåmaü dhåmiva pāvako, machasaü 4. Attåpamāhi machasaü 5. Paramo machasaü 6. Rajjubaddhā sãmu. 7. Guhāsamo sãmu. [BJT Page 424] [\x 424/] 75. Ekametaü akusalaü samucchindetha paõķito, Tatheva dhamme sikkhetha mā no dummaīkuyaü ahu. 76. Vãtakodhā anāyāsā vãtamohā anussukā, Dantā kodhaü pahatvāna parinibbanti anāsavāti. Abyākata vaggo niņņhito. Tassuddānaü: Abyākato purisagati tissasãhārakkheyya1 kimbilo Sattapacalāyana māpu¤¤a bhariyākodhanekādasā, ti. 2 1. Sãharakkhitapa¤camaü sãmu, machasaü 2. Tatra vata maü kimbilo satta bhariyāya kodhanā sãmu. Kimilaü satta pacalā mettā bhariyā kodhekādasāti machasaü [BJT Page 426] [\x 426/] [PTS Page 099] [\q 99/] 2. Mahāvaggo 7. 2. 2. 1 (Hirottappa suttaü) (Sāvatthinidānaü) 12. Hirottappe bhikkhave, asati hirottappavipannassa hatåpaniso hoti indriyasaüvaro. Indriyasaüvare asati indriyasaüvaravipannassa hatåpanisaü hoti sãlaü. Sãle asati1 sãlavipannassa hatåpaniso hoti sammā samādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatåpanisaü hoti yathābhåtaü ¤āõadassanaü. Yathābhåta¤āõadassane asati yathābhåta¤āõadassanavipannassa hatåpaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatåpanisaü hoti vimutti¤āõadassanaü. Seyyathāpi bhikkhave rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaņikāpi na pāripåriü gacchati, tacopi pheggupi sāropi na pāripåriü gacchati, evameva kho bhikkhave, hirottappe asati hirottappavipannassa hatåpaniso hoti indriyasaüvaro. Indriyasaüvare asati indriyasaüvaravipannassa hatåpanisaü hoti sãlaü. Sãle asati1 sãlavipannassa hatåpaniso hoti sammā samādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatåpanisaü hoti yathābhåtaü ¤āõadassanaü. Yathābhåta¤āõadassane asati yathābhåta¤āõadassanavipannassa hatåpaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatåpanisaü hoti vimutti¤āõadassanaü. Hirottappe bhikkhave sati hirottappasampannassa upanisasampanno hoti indriyasaüvaro, indriyasaüvare sati indriyasaüvarasampannassa upanisasampannaü hoti sãlaü, sãle sati sãlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaü hoti yathābhåta¤āõadassanaü, yathābhåta¤āõadassane sati yathābhåta¤āõadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaü hoti vimutti¤āõadassanaü. Seyyathāpi bhikkhave, rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa papaņikāpi pāripåriü gacchati, tacopi pheggupi sāropi pāripåriü gacchati, evameva kho bhikkhave, hirottappe sati hirottappasampannassa upanisasampanno hoti indriyasaüvaro indriyasaüvaresati indriyasaüvarasampannassa upanisasampannaü hoti sãlaü, sãle sati sãlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaü hoti yathābhåta¤āõadassanaü, yathābhåta¤āõadassane sati yathābhåta¤āõadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaü hoti vimutti¤āõadassananti. [PTS Page 100] [\q 100/] 7. 2. 2. 2. (Sattasuriyuggamana suttaü) 13. Ekaü samayaü bhagavā vesāliyaü viharati ambapālivane. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: 1. Sãlesu asati sãmu. [BJT Page 428] [\x 428/] Aniccā bhikkhave, saīkhārā, addhuvā bhikkhave, saīkhārā, anassāsikā bhikkhave, saīkhārā. Yāva¤cidaü bhikkhave, alameva sabbasaīkhāresu nibbindituü, alaü virajjituü, alaü vimuccituü. Sineru bhikkhave, pabbatarājā caturāsãti yojanasahassāni āyāmena, caturāsãtiyo janasahassāni vitthārena, caturāsãtiyojanasahassāni mahāsamudde ajjhogāëho caturāsitiyojanasahassāni mahāsamuddā accuggato. Hoti kho so bhikkhave, samayo yaü bahåni vassāni bahåni vassasatāni bahåni vassasahassāni bahåni vassasatasahassāni devo na vassati. Deve kho pana bhikkhave, avassante ye kecime bãjagāmabhåtagāmā osadhitiõavanaspatayo1 te ussussanti visussanti visussanti na bhavanti. Evaü aniccā bhikkhave, saīkhārā, evaü addhuvā bhikkhave, saīkhārā, evaü anassāsikā bhikkhave, saīkhārā. Yāva¤cidaü bhikkhave, alameva sabba saīkhāresu nibbindituü, alaü virajjituü, alaü vimuccituü. Hoti kho so bhikkhave, samayo yaü kadāci karahaci dãghassa addhuno accayena dutiyo suriyo pātubhavati. Dutiyassa bhikkhave, suriyassa pātubhāvā yā tā kunnadiyo2 kussubbhā3 tā ussussanti, visussanti, na bhavanti. [PTS Page 101] [\q 101/] Evaü aniccā bhikkhave saīkhārā, evaü addhuvā bhikkhave saīkhārā, evaü anassāsikā bhikkhave saīkhārā. Yāva¤cidaü bhikkhave alameva sabba saīkhāresu nibbindituü alaü virajjituü. Alaü vimuccituü. Hoti kho so bhikkhave samayo yaü kadāci karahaci dãghassa addhuno accayena tatiyo suriyo pātubhavati. Tatiyassa bhikkhave suriyassa pātubhāvā yā kāci mahānadiyo seyyathãdaü: gaīgā yamunā aciravatã sarabhå mahã, tā ussussanti visussanti na bhavanti. Evaü aniccā bhikkhave, saīkhārā, evaü addhuvā bhikkhave saīkhārā, evaü anassāsikā bhikkhave, saīkhārā. Yāva¤cidaü bhikkhave, alameva sabbasaīkhāresu nibbindituü, alaü virajjituü, alaü vimuccituü. Hoti kho so bhikkhave, samayo yaü kadāci karahaci dãghassa addhuno accayena catuttho suriyo pātubhavati. Catutthassa bhikkhave, suriyassa pātubhāvā ye te mahāsarā yato imā mahānadiyo sambhavantã4, seyyathãdaü: anotattaü, sãhapapātaü rathakāraü, kaõõamuõķaü, kuõālaü, chaddantaü mandākinã. 5 Tā ussussanti visussanti. Na bhavanti. Evaü aniccā bhikkhave, saīkhārā, evaü addhuvā bhikkhave saīkhārā, evaü anassāsikā bhikkhave, saīkhārā. Yāva¤cidaü bhikkhave, alameva sabbasaīkhāresu nibbindituü, alaü virajjituü, alaü vimuccituü. 1. Osadhãtiõavanappatayo machasaü 2. Yā kāci kunnadiyo machasaü 3. Kusobbhā machasaü 4. Pavattanti machasaü 5. Mandākãniyā machasaü [BJT Page 430] [\x 430/] Hoti kho so bhikkhave, samayo yaü kadāci karahaci dãghassa addhuno accayena pa¤camo suriyo pātubhavati. Pa¤camassa bhikkhave, suriyassa pātubhāvā yojanasatikānipã mahāsamudde udakāni ogacchanti, dviyojanasatikānipi mahāsamudde udakāni ogacchanti, tiyojana satikānipi mahāsamudde udakāni ogacchanti, catutthayojana satikānipi mahāsamudde udakāni ogacchanti, vvvpaücamayojana satikānipi mahā samudde udakāni ogacchanti ųaķvvvyojana satikānipi mahā samudde udakāni ogacchanti, sattayojana satikānipi mahāsamudde udakāni ogacchanti, sattatālampi mahāsamudde udakaü saõņhāti, chatālampi pa¤catālampi catutālampi titālampi dvitālampi [PTS Page 102] [\q 102/] tālamattampi mahāsamudde udakaü saõņhāti, sattaporisampi mahāsamudde udakaü saõņhāti, chaporisamipi mahāsamudde udakaü saõņhāti, pa¤caporisampi mahāsamudde udakaü saõņhāti, catuporisampi mahāsamudde udakaü saõņhāti, tiporisampi mahāsamudde udakaü saõņhāti, dviporisampi mahāsamudde udakaü saõņhāti, tāla porisampi mahāsamudde udakaü saõņhāti, aķķhaporisamattampi mahāsamudde udakaü saõņhāti, kaņãmattampi mahāsamudde udakaü saõņhāti, jaõõukāmattampi mahāsamudde udakaü saõņhāti, gopphakamattampi mahāsamudda udakaü saõņhāti. Seyyathāpi bhikkhave, saradasamaye thullaphusitake deve vassante tattha tattha gopadesu udakāni ņhitāni honti, evameva kho bhikkhave, tattha tattha gopadamattāni mahāsamudde udakāni ņhitāni hontã. Pa¤camassa bhikkhave, såriyassa pātubhāvā aīgulapabbatemanamattampi1 mahā samudde udakaü na hoti. Evaü aniccā bhikkhave saükhārā, evaü addhuvā bhikkhave saīkhārā, evaü anassāsikā bhikkhave saīkhārā, yāva¤cidaü bhikkhave, alameva sabbasaīkhāresu nibbindituü, alaü virajjituü, alaü vimuccituü. Hoti kho so bhikkhave, samayo yaü kadāci karahaci dãghassa addhuno accayena chaņņho suriyo pātubhavati. Chaņņhassa bhikkhave suriyassa pātubhāvā aya¤ca mahāpaņhavã sineru ca pabbatarājā dhåpāyanti sandhåpāyanti sampadhåpāyanti. Seyyathāpi bhikkhave, kumbhakārapāko ālimpito2 paņhamaü paņhamaü dhåpeti sandhåpeti sampadhåpeti. 3 Evameva kho bhikkhave, chaņņhassa suriyassa pātubhāvā aya¤ca mahāpaņhavi sineru ca pabbatarājā dhåpāyanti sandhåpāyanti4 sampadhåpāyanti. Evaü aniccā bhikkhave saīkhārā, evaü addhuvā bhikkhave saīkhārā, evaü anassāsikā bhikkhave saīkhārā, yāva¤cidaü bhikkhave, alameva sabbasaīkhāresu nibbindituü, alaü virajjituü, alaü vimuccituü. Hoti kho so bhikkhave, samayo yaü kadāci karahaci dighassa addhuno accayena sattamo suriyo pātubhavati. [PTS Page 103] [\q 103/] sattamassa bhikkhave suriyassa pātubhāvā aya¤ca mahāpaņhavã sineru ca pabbatarājā ādippanti, pajjalanti, ekajālā bhavanti. Imissā ca bhikkhave, mahāpaņhaviyā sinerussa ca pabbatarājassa jhāyamānānaü ķayhamānānaü aggi vātena khittā yāva brahmalokāpi gacchanti. 5 1. Aīgulipabbamattampi machasaü 2. âlepito machasaü, 3. Dhåmeti. Sandhåmeti, sampadhåmeti machasaü. 4. Dhåmāyati, sādhumāyati, sampadhåmāyati macha:saü 5. Gacchatimachasaü [BJT Page 432] [\x 432/] Sinerussa ca bhikkhave, pabbatarājassa jhāyamānassa ķayhamānassa vinassamānassa mahatā tejokhandhena abhibhåtassa yojanasatikānipi kåņāni palujjanti, dviyojanasatikānipi kåņāni palujjanti, tiyojanasatikānipi kåņāni palujjanti, catuyojanasatikānipi kåņāni palujjanti, pa¤cayojanasatikānipi kuņāni palujjanti. Imissā ca bhikkhave, mahāpaņhaviyā sinerussa ca pabbatarājassa jhāyamānānaü ķayhamānānaü neva chārikā pa¤¤āyati1 na masã seyyathāpi bhikkhave, sappissa vā telassa vā jhāyamānassa ķayhamānassa neva chārikā pa¤¤āyati na masi, evameva kho bhikkhave, imissā ca mahā paņhaviyā sinerussa ca pabbatarājassa jhāyamānānaü ķayhamānānaü neva chārikā pa¤¤āyati na masã. Evaü aniccā bhikkhave saīkhārā, evaü addhuvā bhikkhave saīkhārā, evaü anassāsikā bhikkhave, saīkhārā. Yāva¤cidaü bhikkhave alameva sabbasaīkhāresu nibbindituü, alaü virajjituü, alaü vimuccituü. Tatra bhikkhave, ko mantā, ko saddhātā aya¤ca mahāpaņhavi sineru ca pabbatarājā ķayhissanti, vinassissanti, na bhavissantiti a¤¤atra diņņhapadehi. Bhåtapubbaü bhikkhave, sunetto nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vãtarāgo. Sunettassa kho pana bhikkhave, [PTS Page 104] [\q 104/] satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuü. Sunetto bhikkhave satthā sāvakānaü brahmalokasahavyatāya dhammaü deseti. Ye kho pana bhikkhave, sunettassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaü desentassa sabbena sabbaü sāsanaü ājāniüsu, te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü brahmalokaü upapajjiüsu. 2 Ye na sabbena sabbaü sāsanaü ājānãüsu. Te kāyassa bhedā parammaraõā appekacce paranimmitavasavattãnaü devānaü sahavyataü upapajjiüsu. 2 Appekacce nimmānaratãnaü devānaü sahavyataü upapajjiüsu. 2 Appekacce tusitānaü devānaü sahavyataü upapajjiüsu. Appekacce yāmānaü devānaü sahavyataü upapajjiüsu. Appekacce tāvatiüsānaü devānaü sahavyataü upapajjiüsu appekacce cātummahārājikānaü devānaü sahavyataü uppajjiüsu. Appekacce khattiyamahāsālānaü sahavyataü upajjiüsu. Appekacce brāhmaõamahāsālānaü sahavyataü upapajjiüsu. Appekacce gahapatimahāsālānaü sahavyataü upapajjiüsu. Atha kho bhikkhave sunettassa satthuno etadahosi. Na kho panetaü patiråpaü yohaü sāvakānaü samasamagatiyo3 assaü abhisamparāyaü yannånāhaü uttariü mettaü4 bhāveyyantã. Atha kho bhikkhave, sunetto satthā sattavassāni mettaü cittaü bhāvesi. Sattavassāni mettaü cittaü bhāvetvā sattasaüvaņņavivaņņakappe nayimaü lokaü punarāgamāsi. Saüvaņņamāne sudaü [PTS Page 105] [\q 105/] bhikkhave, loke ābhassaråpago hoti, vivaņņamāne loke su¤¤aü brahmavimānaü upapajjati. 1. Pa¤¤āyanti sãmu. 2. Uppajjiüsuü sãmu. 3. Samagatiyo katthaci 4. Uttarimettaü machasaü, syā [BJT Page 434] [\x 434/] Tatra sudaü bhikkhave, brahmā hoti mahābrahmā abhibhå anabhibhåto a¤¤adatthu daso vasavatti. Chattiüsakkhattuü kho pana bhikkhave, sakko ahosi devānamindo. Anekasatakkhattuü rājā ahosi cakkavatti dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvã janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Parosahassaü kho panassa puttā ahesuü surā vãraīgaråpā parasenappamaddanā. So imaü paņhaviü sāgarapariyantaü adaõķena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasi. So hi nāma bhikkhave, sunetto satthā evaü dãghāyuko samāno evaü ciraņņhitiko aparimutto ahosi jātiyā jarāmaraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Aparimutto dukkhasmāti vadāmi. Taü kissa hetu. Catunnaü dhammānaü ananubodhā appaņivedhā. Katamesaü catunnaü: ariyassa sãlassa ananubodhā appaņivedhā, ariyassa samādhissa, ariyāya pa¤¤āya, ariyāya vimuttiyā ananubodhā appaņivedhā. Tayidaü bhikkhave ariyaü sãlaü anubuddhaü paņividdhaü, ariyo samādhi anubuddho paņividdho, ariyā pa¤¤ā anubuddhā paņividdhā, 1 ariyā vimuttã anubuddhā2 paņividdhā, ucchinnā bhavataõhā, khãõā bhavanetti, natthidāni punabbhavoti. [PTS Page 106] [\q 106/] idamavoca bhagavā, idaü vatvā sugato athāparaü etadavoca satthā: 77. Sãlaü samādhi pa¤¤ā ca vimutti ca anuttarā, Anubuddhā ime dhammā gotamena yasassinā. 78. Iti buddho abhi¤¤āya dhammamakkhāsi bhikkhånaü, Dukkhassantakaro satthā cakkhumā parinibbuto 7. 2. 2. 3 (Nagaråpama suttaü) (Sāvatthinidānaü) 14. Yato kho bhikkhave, ra¤¤o paccantimaü nagaraü sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhataü2 hoti, catunna¤ca āhārānaü nikāmalābhi hoti akicchalābhã akasiralābhã. Idaü vuccati bhikkhave ra¤¤o paccantimaü nagaraü akaraõãyaü bāhirehi paccatthikehi paccāmittehi. 1. Ariyassasamādhissa ananubodhā appaņivedhā ariyāya pa¤¤āya ananubodhā appavaņivedhā machasaü 2. Anubodhā machasaü 3. Suparikkhittaü katthaci, parikkhittaü aņņhakathā, suparikhataü sãmu. [BJT Page 436] [\x 436/] Katamehi sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhataü hoti: (1) Idha bhikkhave, ra¤¤o paccantime nagare esikā hoti gambhãranemā sunikhātā acalā asampavedhã. Iminā paņhamena nagaraparikkhārena suparikkhataü hoti ra¤¤o paccantimaü nagaraü abbhantarānaü guttiyā bāhirānaü paņighātāya. (2) Punacaparaü bhikkhave, ra¤¤o paccantime nagare parikhā khatā hoti gambhirā ceva vitthatā ca. Iminā dutiyena nagara parikkhārena suparikkhataü hoti ra¤¤o paccantimaü nagaraü abbhantarānaü guttiyā bāhirānaü paņighātāya. [PTS Page 106] [\q 106/] (3) Punacaparaü bhikkhave, ra¤¤o paccantime nagare anupariyāya patho hoti ucco ceva vitthato ca. Iminā tatiyena nagara parikkhārena såparikkhataü hoti ra¤¤o paccantimaü nagaraü abbhantarānaü guttiyā bāhirānaü paņighātāya. (4) Punacaparaü bhikkhave, ra¤¤o paccantime nagare bahuü āvudhaü sannicitaü hoti salākaü ceva jevaniya¤ca. Iminā catutthena nagaraparikkhārena suparikkhataü hoti ra¤¤o paccantimaü nagaraü abbhantarānaü guttiyā bāhirānaü paņighātāya. (5) Punacaparaü bhikkhave, ra¤¤o paccantime nagare bahu balakāyo paņivasati seyyathãdaü: hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piõķadāyãkā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā surā papphālikā. Cammayodhino dāsakaputtā. Iminā pa¤camena nagaraparikkhārena suparikkhataü hoti ra¤¤o paccantimaü nagaraü abbhantarānaü guttiyā bāhirānaü paņighātāya. (6) Punaca paraü bhikkhave, ra¤¤o paccantime nagare dovāriko hoti paõķito vyatto medhāvi a¤¤ātānaü nivāretā ¤ātānaü pavesetā. Iminā chaņņhena nagaraparikkhārena suparikkhataü hoti ra¤¤o paccantimaü nagaraü abbhantarānaü guttiyā bāhirānaü paņighātāya. (7) Punacaparaü bhikkhave, ra¤¤o paccantime nagare pākāro hoti ucco ceva vitthato ca vāsanalepanasampanno ca. Iminā sattamena nagaraparikkhārena suparikkhataü hoti ra¤¤o paccantimaü nagaraü abbhantarānaü guttiyā bāhirānaü paņighātāya. [PTS Page 108] [\q 108/] Imehi sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhataü hoti. Katamesaü catunnaü āhārānaü nikāmalābhi hoti akicchalābhã akasiralābhã: (1) Idha bhikkhave ra¤¤o paccantime nagare bahuü tiõakaņņhodakaü santicitaü hoti abbhantarānaü ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya, bāhirānaü paņighātāya. 1. Jevanika¤casãmu. Machasaü. [BJT Page 438] [\x 438/] (2) Punacaparaü bhikkhave, ra¤¤o paccantime nagare bahuü sāliyavakaü sannicitaü hoti abbhantarānaü ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya bāhirānaü paņighātāya. (3) Punacaparaü bhikkhave, ra¤¤o paccantime nagare bahuü tilamāsamuggāparannaü sannicãtaü hoti abbhantarānaü ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya, bāhirānaü paņighātā ya. (4) Punacaparaü bhikkhave, ra¤¤o paccantime nagare bahuü bhesajjaü sannicitaü hoti seyyathãdaü: sappi navanãtaü telaü madhu phāõitaü loõaü abbhantarānaü ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya, bāhirānaü paņighātāya. Imesaü kho bhikkhave, catunnaü āhārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã. Yato kho bhikkhave, ra¤¤o paccantimaü nagaraü imehi sattahi nagaraparikkhārehi suparikkhataü hoti, imesaü catunnaü āhārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã, idaü vuccati bhikkhave, ra¤¤o paccantimaü nagaraü akaraõãyaü bāhirehi paccatthikehi paccāmittehi. Evameva kho bhikkhave, yato ariyasāvako sattahi saddhammehi samannāgato hoti, catunna¤ca [PTS Page 109] [\q 109/] jhānānaü ābhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã. Ayaü vuccati bhikkhave, ariyasāvako akaraõãyo mārassa akaraõãyo pāpimato. Katamehi sattahi saddhammehi samannāgato: (1) Seyyathāpi bhikkhave, ra¤¤o paccantime nagare esikā hoti gambhãranemā sunikhātā acalā asampavedhã abbhantarānaü guttiyā bāhirānaü paņighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiü itipi so bhagavā arahaü sammā sambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü buddho bhagavāti. Saddhesiko bhikkhave, ariyasāvako akusalaü pajahati, kusalaü bhāveti, sāvajjaü pajahati, anavajjaü bhāveti, suddhaü attānaü pariharati. Iminā paņhamena saddhammena samannāgato hoti. (2) Seyyathāpi bhikkhave, ra¤¤o paccantime nagare parikhā hoti gambhãrā ceva vitthatā ca abbhantarānaü guttiyā bāhirānaü paņighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako hirimā hoti, hirãyati kāyaduccaritena vacãduccaritena manoduccaritena hirãyati pāpakānaü akusalānaü dhammānaü samāpattiyā. Hiriparikho1 bhikkhave, ariyasāvako akusalaü pajahati, kusalaü bhāveti, sāvajjaü pajahati, anavajjaü bhāveti, suddhaü attānaü pariharati. Iminā dutiyena saddhammena samannāgato hoti. 1 Hirãparikkho kho machasaü. [BJT Page 440] [\x 440/] (3) Seyyathāpi bhikkhave, ra¤¤o paccantime nagare anupariyāya patho hoti ucco ceva vitthatā ca abbhantarānaü guttiyā bāhirānaü paņighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako ottappã hoti, ottappati kāyaduccaritena vacãduccaritena manoduccaritena, ottappati pāpakānaü akusalānaü dhammānaü samāpattiyā ottappaparãyāya patho bhikkhave, ariyasāvako akusalaü pajahati, kusalaü [PTS Page 110] [\q 110/] bhāveti, sāvajjaü pajahati, anavajjaü bhāveti, suddhaü attānaü pariharati. Iminā tatiyena saddhammena samannāgato hoti. (4) Seyyathāpi bhikkhave, ra¤¤o paccantime nagare bahuü āvudhaü sannicitaü hoti, salākaü ceva jevaniya¤ca abbhantarānaü guttiyā bāhirānaü paņighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāõā majjhe kalyāõā pariyosānakalyāõā sātthā savya¤janā kevalaparipuõõā parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti, kathāråpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā. Sutāvudho bhikkhave, ariyasāvako akusalaü pajahati, kusalaü bhāveti, sāvajjaü pajahati, anavajjaü bhāveti, suddhaü attānaü pariharati. Iminā catutthena saddhammena samannāgate hoti. (5) Seyyathāpi bhikkhave, ra¤¤o paccantime nagare bahu balakāyo paņivasati, seyyathãdaü: hatthārohā assārohā rathikā dhanuggahā celakā calakā piõķadāyikā uggā rājaputtā pakkhandino mahānāgā sårā cammayodhino dāsakaputtā abbhantarānaü guttiyā bāhirānaü paņighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako āraddhaviriyo viharati akusalānaü dhammānaü pahānāya kusalānaü dhammānaü upasampadāya thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Viriyabalakāyo bhikkhave, ariyasāvako akusalaü pajahati, kusalaü bhāveti, sāvajjaü pajahati, anavajjaü bhāveti, suddhaü attānaü pariharati. Iminā pa¤camena saddhammena samannāgato hoti. (6) Seyyathāpi bhikkhave, ra¤¤o paccantime nagare dovāriko hoti paõķito viyatto medhāvã a¤¤ātānaü nivaretā ¤ātānaü pavesetā abbhantarānaü guttiyā bāhirānaü [PTS Page 111] [\q 111/] paņighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Sati dovāriko bhikkhave, ariyasāvako akusalaü pajahati, kusalaübhāveti, sāvajjaü pajahati, anavajjaü bhāveti, suddhaü attānaü pariharati. Iminā chaņņhena saddhammena samannāgato hoti. (7) Seyyathāpi bhikkhave, ra¤¤o paccantime nagare pākāro hoti ucco ceva vitthato ca vāsanalepanasampanno ca abbhantarānaü guttiyā bāhirānaü paņighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Pa¤¤āvāsanalepanasampanno bhikkhave, ariyasāvako akusalaü pajahati, kusalaü bhāveti, sāvajjaü pajahati, anavajjaü bhāveti, suddhaü attānaü pariharati. Iminā sattamena saddhammena samannāgato hoti. Imehi sattahi dhammehi samannāgato hoti. [BJT Page 442] [\x 442/] Katamesaü catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã: (1) Seyyathāpi bhikkhave, ra¤¤o paccantime nagare bahuü tiõakaņņhodakaü sannicitaü hoti abbhantarānaü ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya bāhirānaü paņighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati, attano ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya, okkamanāya nibbānassa. (2) Seyyathāpi bhikkhave, ra¤¤o paccantime nagare [PTS Page 112] [\q 112/] bahuü sāliyavakaü sannicitaü hoti abbhantarānaü ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya, bāhirānaü paņighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako citakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaüjhānaü upasampajja viharati attano ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya, okkamanāya nibbānassa. (3) Seyyathāpi bhikkhave ra¤¤o paccantime nagare bahuü tilamuggamāsāparannaü sannicitaü hoti abbhantarānaü ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya bāhirānaü paņighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako pãtiyāca virāgā upekkhako ca viharati, sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti, yaü taü ariyā ācãkkhanti upekkhako satimā sukhavihārãti tatiyaüjhānaü upasampajja viharati attano ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya, okkamanāya nibbānassa. (4) Seyyathāpi bhikkhave, ra¤¤o paccantime nagare bahuü bhesajjaü sannicitaü hoti seyyathãdaü: sappi navanãtaü telaü madhu phāõitaü loõaü abbhantarānaü ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya bāhirānaü paņighātāya, evameva kho bhikkhave, ariyasāvako sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthagamā adukkhaü asukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati attano ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya, okkamanāya nibbānassa. Imesaü catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã. [PTS Page 113] [\q 113/] Yato ca kho bhikkhave, ariyasāvako imehi sattahi saddhammehi samannāgato hoti, imesaü catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã Ayaü vuccati bhikkhave, ariyasāvako akaraõãyo mārassa akaraõãyo pāpimatoti. [BJT Page 444] [\x 444/] 7. 2. 2. 4 (Dhamma¤¤å suttaü) (Sāvatthinidānaü) 15. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo hoti dakkhiõeyyo hoti aüjalikaraneyyo hoti anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Katamehi sattahi: Idha bhikkhave bhikkhu dhamma¤¤å ca hoti attha¤¤å ca atta¤¤å ca matta¤¤å ca kāla¤¤å ca parisa¤¤å ca puggalaparovara¤¤å ca. (1) Katha¤ca bhikkhave bhikkhå dhamma¤¤å hoti. Idha bhikkhave, bhikkhå dhammaü jānāti suttaü geyyaü veyyākaraõaü gāthaü udānaü itivuttakaü jātakaü abbhåtadhammaü vedallaü. No ce bhikkhave, bhikkhå dhammaü jāneyya suttaü geyyaü veyyākaraõaü gāthaü udānaü itivuttakaü jātakaü abbhåtadhammaü vedallaü nayidha dhamma¤¤uti vucceyya. Yasmā ca kho bhikkhave, bhikkhå dhammaü jānāti suttaü geyyaü veyyākaraõaü gāthaü udānaü itivuttakaü jātakaü abbhåtadhammaü vedallaü, no ce bhikkhave, bhikkhu dhammaü jāneyyati suttaü geyya veyyākaraõaü gāthaü udānaü itivuttakaü jātakaü abbhåtadhammaü vedallaü nayidha dhamma¤¤uti vucceyya. Yasmā ca kho bhikkhave, bhikkhå dhammaü jānāti suttaü geyyaü veyyākaraõaü gāthaü udānaü itivuttakaü jātakaü abbhåtadhammaü vedallaü, tasmā bhikkhå dhamma¤¤uti vuccati. Iti dhamma¤¤å. (2) Attha¤¤å ca kathaü hoti. Idha bhikkhave, bhikkhu tassa tasseva bhāsitassa atthaü jānāti "ayaü imassa bhāsitassa attho, ayaü imassa bhāsitassa attho"ti. No ce bhikkhave, bhikkhå tassa tasseva bhāsitassa atthaü jāneyya" ayaü imassa bhāsitassa attho, ayaüimassa bhāsitassa atthoti" nayidha attha¤¤åti vucceyya. Yasmā ca kho bhikkhave, bhikkhå tassa tasseva bhāsitassa atthaü jānāti "ayaü imassa bhāsitassa attho, [PTS Page 114] [\q 114/] ayaü imassa bhāsitassa attho"ti. Tasmā attha¤¤åti vuccati. Iti dhamma¤¤å attha¤¤å. (3) Atta¤¤å ca kathaü hoti. Idha bhikkhave, bhikkhu attānaü jānāti ettakomhi saddhāya sãlena sutena cāgena pa¤¤āya paņibhānenāti. No ce bhikkhave, bhikkhu attānaü jāneyya ettakomhi saddhāya sãlena sutena cāgena pa¤¤āya paņibhānenāti, nayidha atta¤¤åti Vucceyya. Yasmā ca kho bhikkhave, bhikkhu attānaü jānāti ettakomhã saddhāya sãlena sutena cāgena pa¤¤āya paņibhānenāti. Tasmā atta¤¤åti vuccati. Iti dhamma¤¤å attha¤¤å atta¤¤å. (4) Matta¤¤å ca kataü hoti. Idha bhikkhave, bhikkhu mattaü jānāti cãvarapiõķapātasenāsana gilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü paņiggahaõāya. No ce bhikkhave, bhikkhå mattaü jāneyya cãvarapiõķātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü paņiggahaõāya. Nayidha matta¤¤åti vucceyya. Yasmā ca kho bhikkhave, bhikkhå mattaü jānāti cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccaya bhesajjaparikkhārānaü paņiggahaõāya, tasmā matta¤¤åti vuccati. Iti dhamma¤¤å attha¤¤å, atta¤¤å matta¤¤å. 1. Puggala paropara¤¤å machasaü [BJT Page 446] [\x 446/] (5) Kāla¤¤å ca kathaü hoti. Idha bhikkhave, bhikkhå kālaü jānāti: ayaü kālo uddesassa, ayaü kālo paripucchāya, ayaü kālo yogassa, ayaü kālo paņisallānāyāti. 1 No ce bhikkhave, bhikkhå kālaü jāneyya, ayaü kālo uddesassa, ayaü kālo paripucchāya, ayaü kālo yogassa, ayaü kālo paņisallānāyāti1 nayidha kāla¤¤åti vucceyya. Yasmā ca kho bhikkhave, bhikkhu kālaü jānāti: ayaü kālo uddesassa, ayaü kālo paripucchāya, ayaü kālo yogassa, ayaü kālo paņisallānāyā, ti 1 tasmā kāla¤¤uti vuccati. Iti dhamma¤¤u attha¤¤å atta¤¤å matta¤¤å kāla¤¤å. (6) Parisa¤¤å ca kathaü hoti. Idha bhikkhave bhikkhu parisaü jānāti: ayaü khattiyaparisā, ayaü brāhmaõa parisā, ayaü gahapatiparisā, ayaü samaõaparisā, tattha evaü upasaīkamitabbaü, evaü [PTS Page 115] [\q 115/] ņhātabbaü, evaü kattabbaü, evaü nisãditabbaü, evaü bhāsitabbaü, evaü tuõhãbhavitabbanti. No ce bhikkhave, bhikkhå parisaü jāneyya: ayaü khattiyaparisā, ayaü brāhmaõaparisā, ayaü gahapati parisā, ayaü samaõaparisā, tattha evaü upasaīkamitabbaü, evaü ņhātabbaü, evaü kattabbaü, evaü nisãditabbaü, evaü bhāsitabbaü, evaü tuõhãbhavitabbanti. Nayidha parisa¤¤åti vucceyya. Yasmā ca kho bhikkhave, bhikkhu parisaü jānāti: ayaü khattiyaparisā, ayaü brāhmaõaparisā ayaü gahapatiparisā, ayaü samaõaparisā, tattha evaü upasaīkamitabbaü, evaü ņhātabbaü, evaü kattabbaü, evaü nisãditabbaü, evaü bhāsitabbaü, evaü tuõhãbhavitabbanti. Tasmā parisa¤u¤åti cuccati. Iti dhamma¤¤å attha¤¤å atta¤¤å matta¤¤å kāla¤¤å parisa¤¤å. (7) Puggalaparovara¤¤å ca2 kathaü hoti. Idha bhikkhave, bhikkhuno dvayena puggalā viditā honti. Dve puggalā: eko ariyānaü dassanakāmo, eko ariyānaü na dassanakāmo. Yvāyaü puggalo ariyānaü na dassanakāmo evaü so tenaīgena3 gārayho. Yvāyaü puggalo ariyānaü dassanakāmo evaü so tenaīgena3 pāsaüso. Dve puggalā ariyānaü dassanakāmā: eko saddhammaü sotukāmo, eko saddhammaü na sotukāmo. Yvāyaü puggalo saddhammaü na sotukāmo, evaü so tenaīgena3 gārayho. Yvāyaü puggalo saddhammaü sotukāmo, evaü so tenaīgena3 pāsaüso. Dve puggalā saddhammaü sotukāmā: eko ohitasoto dhammaü suõāti, eko anohitasoto dhammaü suõāti. Yvāyaü puggalo anohitasoto dhammaü suõāti, evaü so tenaīgena gārayho, yvāyaü puggalo [PTS Page 116] [\q 116/] ohitasoto dhammaü suõāti, evaü so tenaīgena pāsaüso. 1. Paņisallānassāti machasaü 2. Puggalaparopara¤¤åca machasaü 3. Tena tena sãmu. [BJT Page 448] [\x 448/] Dve puggalā ohitasotā dhammaü suõanti: eko sutvā dhammaü dhāreti, eko sutvā dhammaü na dhāreti. Yvāyaü puggalo sutvā dhammaü na dhāreti, evaü so tenaīgena1 gārayho, yvāyaü puggalo sutvā dhammaü dhāreti, evaü so tenaīgena1 pāsaüso. Dve puggalā sutvā dhammā dhārenti: eko dhatānaü dhammānaü atthaü upaparikkhati, eko dhatānaü dhammānaü atthaü na upaparikkhati. Yvāyaü puggalo dhatānaü dhammānaü atthaü na upaparikkhati, evaü so. Tenaīgena1 gārayho. Yvāyaü puggalo dhatānaü dhammānaü atthaü upaparikkhati, evaü so tenaīgena1 pāsaüso. Dve puggalā dhatānaü dhammānaü atthaü upaparikkhanti: eko atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno, eko na atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno. Yvāyaü puggalo na atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno, evaü so tenaīgena1 gārayho. Yvāyaü puggalo atthama¤¤āya dhamma¤¤āya dhammānudhammapaņipanno, evaü so tenaīgena1 pāsaüso. Dve puggalā atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipannā. Eko attahitāya paņipanno no parahitāya. Eko attahitāya ca paņipanno parahitāya ca. Yvāyaü puggalo attahitāya paņipanno no parahitāya, evaü so tenaīgena1 gārayho, Yvāyaü puggalo attahitāya ca paņipanno parahitāya ca, evaü so tenaīgena1 pāsaüso. Evaü kho bhikkhave, bhikkhuno dvayena puggalā viditā honti. Evaü kho bhikkhave bhikkhå puggalaparovara¤¤å hoti. [PTS Page 117] [\q 117/] Imehi kho bhikkhave sattahi saddhammehi samannāgato bhikkhå āhuneyyo hoti pāhuneyyo hoti dakkhiõeyyo hoti a¤jalikaraõãyo hoti anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassāti. 7. 2. 2. 5 (Pāricchattaka suttaü) (Sāvatthinidānaü) 16. Yasmiü bhikkhave samaye devānaü tāvatiüsānaü pāricchattako koviëāro paõķupalāso hoti. Attamanā bhikkhave devā tāvatiüsā tasmiü samaye honti: "paõķupalāsodāni pāricchattako koviëāro, na cirasseva dāni sannapalāso2 bhavissatã, ti. Yasmiü bhikkhave, samaye devānaü tāvatiüsānaü pāricchattako koviëāro sannapalāso hoti, attamanā bhikkhave devā tāvatiüsā tasmiü samaye honti: sannapalāsodāni pāricchattako koviëāro na cirassevadāni jālakajāto bhavissatã, ti. 1. Tena tena machasaü, 2 pannapalāso machasaü [BJT Page 450] [\x 450/] Yasmiü bhikkhave samaye devānaü tāvatiüsānaü pāricchattako koviëāro jālakajāto hoti, attamanā bhikkhave, devā tāvatiüsā tasmiü samaye honti jālakajātodāni pāricchattako koviëāro, na cirassevadāni khārakajāto bhavissatãti. Yasmiü bhikkhave, samaye devānaü tāvatiüsānaü pāricchattako koviëāro khārakajāto hoti, attamanā bhikkhave, devā tāvatiüsā tasmiü samaye honti khārakajātodāni pāricchattako koviëāro na cirassevadāni kuķumalakajāto1 bhavissatãti. Yasmiü bhikkhave samaye devānaü tāvatiüsānaü pāricchattako koviëāro kuķumalakajāto hoti, attamanā bhikkhave, devā tāvatiüsā tasmiü samaye honti kuķumalakajātodāni pāricchattako koviëāro, na cirassevadāni [PTS Page 118] [\q 118/] kokāsakajāto bhavissatã, ti. Yasmiü bhikkhave, samaye devānaü tāvatiüsānaü pāricchattako koviëāro kokāsakajāto hoti, attamanā bhikkhave, devā tāvatiüsā honti Kokāsakajātodāni pāricchattako koviëāro na cirassevadāni sabbapāliphullo3 bhavissatãti. Yasmiü bhikkhave, samaye devānaü tāvatiüsānaü pāricchattako koviëāro sabbapāliphullo hoti, attamanā bhikkhave, devā tāvatiüsā pāricchattakassa koviëārassa måle dibbe cattāro māse pa¤cahi kāmaguõehi samappitā samaīgibhåtā parivārenti. Sabbapāliphullassa bhikkhave, pāricchattakassa koviëārassa samantā pa¤¤āsa yojanāni ābhāya phåņaü hoti, anuvātaü yojanasataü gandho gacchati. Ayamanubhāvo pāricchattakassa koviëārassa. (1) Evameva kho bhikkhave, yasmiü samaye ariyasāvako agārasmā anagāriyaü pabbajjāya ceteti, paõķupalāso bhikkhave, ariyasāvako tasmiü samaye hoti devānaüva tāvatiüsānaü pāricchattako koviëāro. (2) Yasmiü bhikkhave, samaye ariyasāvako kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, sannapalāso bhikkhave tasmiü samaye ariyasāvako hoti devānaüva tāvatiüsānaü pāricchattako koviëāro. (3) Yasmiü bhikkhave, samaye ariyasāvako vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaüjhānaü upasampajja viharati, jālakajāto bhikkhave, ariyasāvako tasmiü samaye hoti devānaüva tāvatiüsānaü pāricchattako koviëāro. (4) Yasmiü bhikkhave samaye ariyasāvako vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaüjhānaü upasampajja viharati, khārakajāto bhikkhave, ariyasāvako tasmiü samaye hoti devānaüva tavatiüsānaü pāricchattako koviëāro. 1. Kuņumalaka jāto machasaü 2. Korakajāto machasaü 3. Sabba phālithulelā machasaü [BJT Page 452] [\x 452/] (5) Yasmiü bhikkhave, [PTS Page 119] [\q 119/] samaye ariyasāvako pãtiyā ca virāgāupekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yaü taü ariyā ācikkhantã: upekkhako satimā sukhavihārãti, tatiyaüjhānaü upasampajja viharati. Kuķumalakajāto bhikkhave, ariyasāvako tasmiü samaye hoti devānaüva tāvatiüsānaü pāricchattako koviëāro. (6) Yasmiü bhikkhave, samaye ariyasāvako sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhaü asukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati, kokāsakajāto bhikkhave ariyasāvako tasmiü samaye hoti devānaüva tāvatiüsānaü pāricchattako koviëāro. (7) Yasmiü bhikkhave, samaye ariyasāvako āsavānaü khayā ānāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati, sabbapāliphullo bhikkhave, ariyasāvako tasmiü samaye hoti devānaüva tāvatiüsānaü pāricchattako koviëāro. Tasmiü bhikkhave, samaye bhummā devā saddamanussāventi "eso itthannāmo āyasmā itthinnāmassa āyasmato saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamāvā agārasmā anagāriyaü pabbajito, āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharatã"ti bhummānaü devānaü saddaü sutvā cātummahārājikā devā saddamanussāventi Eso itthannāmo āyasmā itthannāmassa āyasmato saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamā vā agārasmā anagāriyaü pabbajito āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharatãti cātummahārājikānaü devānaü saddaü sutvā tāvatiüsā devā saddamanussāventi eso itthannāmo āyasmā itthannāmassa āyasmato saddhi vihāriko amukamhā gāmā vā nigamā vā agārasmā anagāriyaü pabbajito āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharatãti Tāvatiüsānaü devānaü saddaü sutvā yāmā devāsaddamanussāventi eso itthannāmo āyasmā itthannāmassa āyasmato Saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamā vā agārasmā anagāriyaü pabbajito āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharatã Yāmānaü devānaü saddaü sutvā tusitā devā saddamanussāventi eso itthannāmo āyasmato saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamā vā agārasmā anagāriyaü pabbajito āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharatãti Tusitānaü devānaü saddaü sutvā nimmānaratã devā saddamanussāventi, eso itthannāmo āyasmā itthannāmassa āyasmato saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamā vā agārasmā anagāriyaü pabbajito āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharatãti Nimmānaratãnaü devānaü saddaü sutvā paranimmitavasavattã devā saddamanussāventi eso itthannāmo āyasmā itthannāmassa āyasmato saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamā vā agārasmā anagāriyaü pabbajito āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharatãti Paranimmitavasavattãnaü devānaü saddaü sutvā brahmakāyikā devā saddamanussāventi eso itthannāmo āyasmā itthannāmassa āyasmato saddhivihāriko amukamhā gāmā vā nigamā vā agārasmā anagāriyaü pabbajito āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchitvā upasampajja viharatãti. [PTS Page 120] [\q 120/] Itiha tena khaõena tena muhuttena yāva brahmalokā saddo1 abbhuggacchati. Ayamanubhāvo khãõāsavassa bhikkhunoti. 7. 2. 2. 6 (Sakkāragarukāra suttaü) (Sāvatthinidānaü) 17. Atha kho āyasmato sāriputtassa rahogatassa patisallãnassa evaü cetaso parivitakko udapādi: kinnu kho bhikkhu sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaü pajaheyya kusalaü bhāveyyā, ti. 1. Sādhukārasadedā aņņhakathā. [BJT Page 454] [\x 454/] Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi: " satthāraü kho bhikkhå sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaü pajaheyya, kusalaü bhāveyya. Dhammaü kho bhikkhu sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaü pajaheyya kusalaü bhāveyya saīghaü kho bhikkhå sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaü pajaheyya, kusalaü bhāveyya. Sikkhaü kho bhikkhå sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaü pajaheyya, kusalaü bhāveyya. Samādhiü kho bhikkhå sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaü pajaheyya kusalaü bhāveyya. Appamādaü kho bhikkhå sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaü pajaheyya, kusalaü bhāveyya. Paņisanthāraü kho bhikkhu sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaü pajaheyya, kusalaü bhāveyyāti. Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahesi: " ime kho me dhammā parisuddhā pariyodātā, yannånāhaü ime dhamme gantvā bhagavato āroceyyaü, evamme ime dhammā parisuddhā ceva bhavissanti parisuddha saīkhatatarā ca. " Seyyathāpi nāma puriso suvaõõanikkhaü adhigaccheyya parisuddhaü pariyodātaü, tassa evamassa: ayaü kho me suvaõõanikkho parisuddho parayodāto, yannånāhaü imaü suvaõõanikkhaü gantvā kammārānaü dasseyyaü, evameva ayaü såvaõõanikkho kammāragato parisuddho ceva bhavissati parisuddhasaīkhattaro cāti, evamme ime dhammā parisuddhā pariyodātā, yannånāhaü ime dhamme gantvā bhagavato āroceyyaü, evamme ime dhammā parisuddhā ceva bhavissanti parisuddhasaīkhatatarā cāti. Atha kho [PTS Page 121] [\q 121/] āyasmā sāriputto sāyanhasamayaü patisallānā vuņņhito yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaü etadavoca: Idha mayhaü bhante, rahogatassa patisallãnassa evaü cetaso parivitakko udapādi: "kinnu kho bhikkhå sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto, akusalaü pajaheyya, kusalaü bhāveyyā"ti. Tassa mayhaü bhante etadahosi: " Satthāraü kho bhikkhå sakkatvā garukatva upanissāya viharanto akusalaü pajaheyya kusalaü bhāveyya, dhammaü kho bhikkhå sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaü pajaheyya kusalaü bhāveyya, saīghaü kho bhikkhå sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaü pajaheyya kusalaü bhāveyya, sikkhaü kho bhikkhå sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaü pajaheyya kusalaü bhāveyya, samādhiü kho bhikkhå sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaü pajaheyya kusalaü bhāveyya, appamādaü kho bhikkhå sakkatvā garukatvā unissāya viharanto akusalaü pajaheyya kusalaü bhāveyya, paņisanthāraü kho bhikkhu sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaü pajaheyya kusalaü bhāveyyāti. Tassa mayhaü bhante, etadahosi. "Ime kho me dhammā parisuddhā pariyodātā, yannånāhaü ime dhamme gantvā bhagavato āroceyyaü, evamme ime dhammā parisuddhā ceva bhavissanti parisuddhasaīkhatatarā ca. " Seyyathāpi nāma puriso suvaõõanikkhaü adhigaccheyya, parisuddhaü pariyodātaü, tassa evamassa: ayaü kho me suvaõõanikkho, parisuddho pariyodāto, yannånāhaü imaü suvaõõanikkhaü gantvā kammārānaü dasseyyaü evamme ayaü suvaõõanikkho kammāragato parisuddho ceva bhavissati parisuddhasaīkhatataro cāti, evamme ime dhammā parisuddhā pariyodātā, yannånāhaü ime dhamme gantvā bhagavato āroceyyaü, evamme ime dhammā parisuddhā ceva bhavissanti [PTS Page 122] [\q 122/] parisuddhasaīkhatatarā cāti. [BJT Page 456] [\x 456/] Sādhu sāriputta, satthāraü kho sāriputta, bhikkhu sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaü pajaheyya kusalaü bhāveyya, dhammaü kho sāriputta, bhikkhå sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaü pajaheyya kusalaü bhāveyya, saīghaü kho sāriputta, bhikkhå sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaü pajaheyya kusalaü bhāveyya, sikkhaü kho sāriputta, bhikkhå sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaü pajaheyya kusalaü bhāveyya, samādhiü kho sāriputta bhikkhå sakkatvā garukatvā upanissā viharanto akusalaü pajaheyya kusalaü bhāveyya, appamādaü kho sāriputta, bhikkhu sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaü pajaheyya kusalaü bhāveyya, paņisanthāraü kho sāriputta, bhikkhå sakkatvā garukatvā upanissāya viharanto akusalaü pajaheyya kusalaü bhāveyyāti. Evaü vutte āyasmā sāriputto bhagavantaü etadavoca: imassa kho ahaü bhante bhagavatā saīkhittena bhāsitassa evaü vitthārena atthaü ājānāmi: So vata bhante, bhikkhå satthari agāravo dhamme sagāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati. Yo so bhante, bhikkhå satthari agāravo dhammepi so agāravo. So vata bhante, bhikkhå satthari agāravo dhamme agāravo saīghe sagāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjatã. Yo so bhante bhikkhå satthari agāravo dhamme agāravo saīghepi so agāravo: So vata bhante, bhikkhå satthari agāravo dhamme agāravo saīgho agāravo sikkhāya sagāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati. Yo so bhante, bhikkhå satthari agāravo dhamme agāravo saīghe, agāravo sikkhāyapi so agāravo. So vata bhante, bhikkhå satthari agāravo dhamme agāravo saīghe āravo sikkhāya agāravo samādhismiü sagāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati. Yo so bhante, bhikkhå satthari agāravo dhamme agāravo saīghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismimpi so agāravo. So vata bhante, bhikkhå satthari agāravo dhamme agāravo saīghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiü agāravo appamāde sagāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati. [BJT Page 458] [\x 458/] Yo so bhante, bhikkhå satthari agāravo dhamme agāravo saīghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiü [PTS Page 123] [\q 123/] agāravo appamādepi so agāravo. So vata bhante bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saīghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiü agāravo appamāde agāravo paņisanthāre sagāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati. Yo so vata bhante, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saīghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiü agāravo appamāde agāravo paņisanthārepi so agāravo. So vata bhante, bhikkhå satthari sagāravo dhamme agāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati. Yo so bhante, bhikkhå satthari sagāravo dhammepi so sagāravo. So vata bhante, bhikkhå satthari sagāravo dhamme sagāravo saīghe agāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati, yo so bhante, bhikkhå satthari sagāravo dhamme sagāravo, saīghepi so sagāravo. So vata bhante bhikkhå satthari sagāravo dhamme sagāravo saīghe sagāravo sikkhāya agāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati. Yo so bhante, bhikkhå satthari sagāravo dhamme sagāravo saīghe sagāravo sikkhāyapi so sagāravo. So vata bhante, bhikkhå satthari sagāravo dhamme sagāravo saīghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiü agāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati. Yo so bhante, bhikkhå satthari sagāravo dhamme sagāravo saīghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiüpi so sagāravo. So vata bhante, [PTS Page 124] [\q 124/] bhikkhå satthari sagāravo. Dhamme sagāravo saīghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiü sagāravo appamāde agāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati. [BJT Page 460] [\x 460/] Yo so bhante bhikkhå satthari sagāravo dhamme sagāravo saīghe sagāravo sikkhāya sagāravo, samādhismiü sagāravo appamādepi so sagāravo. So vata bhante, bhikkhå satthari sagāravo dhamme sagāravo saīghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiü sagāravo appamāde sagāravo paņisanthāre agāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati. Yo so bhante, bhikkhå satthari sagāravo dhamme sagāravo saīghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiü sagāravo appamāde sagāravo paņisanthārepi so sagāravoti. Imassa kho ahaü bhante, bhagavatā saīkhittena bhāsitassa evaü vitthārena atthaü ājānāmi. Sādhu sādhu sāriputta, sādhu kho tvaü sāriputta, imassa mayā saīkhittena bhāsitassa evaü vitthārena atthaü ājānāsi. So vata sāriputta, bhikkhå satthari agāravo dhamme sagāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati. Yo so sāriputta, bhikkhå satthari agāravo dhammepi so agāravo. So vata sāriputta bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saīghe sagāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati so vata sāriputta bhikkhå satthari agāravo dhamme agāravo saīghepi so agāravo. So vata sāriputta, bhikkhå satthari agāravo. Dhamme agāravo saīghe agāravo sikkhāya sagāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati. So vata sāriputta, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saīghe agāravo sikkhāyapi so agāravo. So vata sāriputta bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saīghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiü sagāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati. Yo so vata sāriputta bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saīghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiüpi so agāravo. So vata sāriputta bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saīghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiü agāravo appamāde sagāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati. Yo so sāriputta bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saīghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiü agāravo appamāde so agāravo. So vata sāriputta bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saīghe agāravo sikkhāya agāravo samādhismiü agāravo appamāde agāravo paņisanthāre sagāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati. Yo so sāriputta, bhikkhu satthari agāravo dhamme agāravo saīghe agāravo sikkhāya agāravo, samādhismiü agāravo appamāde agāravo paņisanthārepi so agāravo. So vata sāriputta, bhikkhå satthari sagāravo dhamme agāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati. Yo so sāriputta, bhikkhu satthari sagāravo dhammepi so sagāravo. [PTS Page 125] [\q 125/] So vata sāriputta bhikkhu satthari sagāravo dhamme sagāravo saīghe agāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati so vata sāriputta bhikkhå satthari sagāravo dhamme sagāravo saīghepi so sagāravo. So vata sāriputta, bhikkhå satthari sagāravo. Dhamme sagāravo saīghe sagāravo sikkhāya agāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati. So vata sāriputta, bhikkhu satthari sagāravo dhamme sagāravo saīghe sagāravo sikkhāyapi so sagāravo. Saīghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiü agāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati. Yo so vata sāriputta bhikkhu satthari sagāravo dhamme sagāravo saīghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiüpi so sagāravo. So vata sāriputta bhikkhu satthari sagāravo dhamme sagāravo saīghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiü sagāravo appamāde agāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati. Yo so sāriputta bhikkhu satthari sagāravo dhamme sagāravo saīghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiü sagāravo appamāde so sagāravo. So vata sāriputta bhikkhu satthari sagāravo dhamme sagāravo saīghe sagāravo sikkhāya sagāravo samādhismiü sagāravo appamāde sagāravo paņisanthāre agāravo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati. Yo so sāriputta, bhikkhu satthari agāravo dhamme sagāravo saīghe sagāravo sikkhāya sagāravo, samādhismiü sagāravo appamāde sagāravo paņisanthārepi so sagāravo. Imassa kho sāriputta, saīkhittena bhāsitassa evaü vitthārena attho daņņhabboti. [BJT Page 462] [\x 462/] 7. 2. 2. 7 (Bhāvanānuyutta suttaü) (Sāvatthinidānaü) 18. Bhāvanaü ananuyuttassa bhikkhave bhikkhuno viharato ki¤cāpi evaü icchā uppajjeyya: aho vata me anupādāya āsavehi cittaü vimucceyyā, ti. Atha khvassa neva anupādāya āsavehi cittaü vimuccati. Taü kissa hetu: abhāvitattātissa vacanãyaü. Kissa abhāvitattā: catunnaü satipaņņhānānaü, catunnaü sammappadhānānaü, catunnaü iddhipādānaü, pa¤cannaü indriyānaü, pa¤cannaü balānaü, sattannaü bojjhaīgānaü, ariyassa aņņhaīgikassa maggassa. Seyyathāpi bhikkhave, kukkuņiyā aõķāni aņņha vā dasa vā dvādasa vā, tānassu kukkuņiyā na sammā adhisayitāni na sammā pariseditāni na sammā paribhāvitāni. [PTS Page 126] [\q 126/] ki¤cāpi tassā kukkuņiyā evaü icchā uppajjeyya: "aho vata me kukkuņapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuõķakena vā aõķakosaü padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyyunti. " Atha kho abhabbāva te kukkuņapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuõķakena vā aõķakosaü padāletvā sotthinā abhinibbhijjituü. Taü kissa hetu: tathā hi bhikkhave kukkuņiyā aõķāni na sammā adhisayitāni na sammā pariseditāni, na sammā paribhāvitāni, evameva kho bhikkhave bhāvanaü ananuyuttassa bhikkhuno viharato ki¤cāpi evaü icchā uppajjeyya: aho vata me anupādāya āsavehi cittaü vimucceyyāti. Atha khavassa neva anupādāya āsavehi cittaü vimuccati. Taü kissa hetu:abhāvitattātissa vacanãyaü. Kissa abhāvitattā: catunnaü satipaņņhānānaü, catunnaü sammappadhānānaü, catunnaü iddhipādānaü, pa¤cannaü indriyānaü, pa¤cannaü balānaü, sattannaü bojjhaīgānaü, ariyassa aņņhaīgikassa maggassa. Bhāvanaü anuyuttassa bhikkhave, bhikkhuno viharato ki¤cāpi na evaü icchā uppajjeyya: aho vata me anupādāya āsavehi cittaü vimucceyyāti, atha khvassa anupādāya āsavehi cittaü vimuccati. Taü kissa hetu: bhāvitattātissa vacanãyaü. Kissa bhāvitattā: catunnaü satipaņņhānānaü, catunnaü sammappadhānānaü, catunnaü iddhipādānaü, pa¤cannaü indriyānaü, pa¤cannaü balānaü, sattannaü bojjhaīgānaü, ariyassa aņņhaīgikassa maggassa. Seyyathāpi bhikkhave, kukkuņiyā aõķāni aņņha vā dasa vā dvādasa vā, tānassu kukkuņiyā sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni. Ki¤cāpi tassā kukkuņiyā na evaü icchā uppajjeyya: "aho vata me kukkuņapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuõķakena vā aõķakosaü padāletvā sotthinā abhinibbhijjeyyunti. "Atha kho bhabbāva te kukkuņapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuõķakena vā aõķakosaü Padāletvā sotthinā abhinibbhijjituü. Taü kissa hetu: tathāhi bhikkhave kukkuņiyā aõķāni sammā adhisayitāni sammā pariseditāni, sammā paribhāvitāni, [BJT Page 464] [\x 464/] Evameva kho bhikkhave bhāvanaü anuyuttassa bhikkhuno viharato ki¤cāpi na evaü icchā uppajjeyya: [PTS Page 127] [\q 127/] aho vata me anupādāya āsavehi cittaü vimucceyyāti. Atha khvassa anupādāya āsavehi cittaü vimuccati. Taü kissa hetu: bhāvitattātissa vacanãyaü. Kissa bhāvitattā: catunnaü satipaņņhānānaü, catunnaü sammappadhānānaü, catunnaü iddhipādānaü, pa¤cannaü indriyānaü, pa¤cannaü balānaü, sattannaü bojjhaīgānaü, ariyassa aņņhaīgikassa maggassa. Seyyathāpi bhikkhave, palagaõķassa1vā palagaõķantevāsikassa2 vā dissanteva vāsijaņe aīgulipadāni dissati aīguņņhapadaü. 3 No ca khvāssa evaü ¤āõaü hoti: ettakaü vā me ajja vāsijaņassa khãõaü, ettakaü hãyyo, ettakaü pareti. Atha khvāssa khãõe khãõantveva ¤āõaü hoti. Evameva kho bhikkhave, bhāvanaü anuyuttassa bhikkhuno viharato ki¤cāpi na evaü ¤āõaü hoti: ettakaü vā me ajja āsavānaü khãõaü, ettakaü vā bhiyyo, ettakaü vā pareti. Atha khavāssa khãõe khãõantveva ¤āõaü hoti. Seyyathāpi bhikkhave, sāmuddikāya nāvāya vettabandhanabaddhāya chammāsāni udake pariyādāya hemantikena thale ukkhittāya vātātapaparetāni bandhanāni tāni pāvussakena meghena ahippavaņņāni appakasireneva paņippassambhanti putikāni bhavanti, evameva kho bhikkhave, bhāvanaü anuyuttassa bhikkhuno viharato appakasireneva saüyojanāni paņippassambhanti påtikānã bhavantãti. [PTS Page 128] [\q 128/] 7. 2. 2. 8 ( Aggikkhandhopama suttaü) 19. Ekaü samayaü bhagavā kosalesu cārikaü carati mahatā bhikkhu saīghena saddhiü. Addasā kho bhagavā addhānamaggapaņipanno a¤¤atarasmiü padese mahantaü aggikkhandhaü ādittaü sampajjalitaü sajotibhåtaü. Disvāna maggā okkamma a¤¤atarasmiü rukkhamåle pa¤¤attāsane nisãdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhå āmantesi: passatha no tumhe bhikkhave amuü mahantaü aggikkhandhaü ādittaü sampajjalitaü sajotibhåtantã. Evaü bhante. Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave, katamaü nu kho varaü yaü amuü mahantaü aggikkhandhaü ādittaü sampajjalitaü sajotibhåtaü āliīgitvā upanisãdeyyavā upanipajjeyyavā yaü vā khattiyaka¤¤aü vā brāhmaõaka¤¤aü vā, gahapati ka¤¤aü vā mudutaluõahatthapādiü āliīgitvā upanisãdeyya vā upanipajjeyya vāti. Etadeva bhante, caraü yaü khattiyaka¤¤aü vā brāhmaõaka¤¤aü vā gahapatika¤¤aü vā mudutaluõahatthapādiü āliīgitvā upanisãdeyya vā upanipajjeyya vā. Dukkhaü hetaü bhante, yaü amuü mahantaü aggikkhandhaü ādittaü sampajjalitaü sajotibhåtaü āliīgitvā upanisãdeyya vā upanipajjeyya vāti. 1. Phalagaõķassa machasaü. Sãmu. 2. Phalagaõķintevavāsikassa machasaü sãmu. 3. Dissanteva vāsijaņe dissanti aīgulipadāni sãmu. [BJT Page 466] [\x 466/] ârocayāmi vo bhikkhave, paņivedayāmi vo bhikkhave, yathā etadeva tassa varaü dussãlassa pāpadhammassa asucisaükassarasamācārassa paņicchannakammantassa assamaõassa samaõapaņi¤¤assa abrahmacārissa brāhmacārã paņi¤¤assa anto påtissa avassutassa kasambujātassa yaü amuü mahantaü aggikkhandhaü ādittaü sampajjalitaü sajotibhåtaü āliīgitvā upanisãdeyya vā upanipajjeyya vā. Taü kissa hetu: tato nidānaü hi so bhikkhave maraõaü [PTS Page 129] [\q 129/] vā nigaccheyya, maraõamattaü vā dukkhaü. Natveva tappaccayā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjeyya. Ya¤ca kho so bhikkhave, dussilo pāpadhammo asucisaīkassarasamācāro paņicchanna kammanto assamaõo samaõapaņi¤¤o abrahmacārã brāhmacārã paņi¤¤assa antopåti avassuko kasambujāto khattiyaka¤¤aü vā brāhmaõaka¤¤aü vā gahapatika¤¤aü vā mudutaluõahatthapādiü āliīgitvā upanisãdati vā upanipajjati vā taü hi tassa bhikkhave, hoti dãgharattaü ahitāya dukkhāya. Kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati. Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave, katamaü nu kho varaü yaü balavā puriso daëhāya vālarajjåyā ubho jaīghā veņhetvā ghaüseyya, sā chaviü jindeyya, chaviü chetvā cammaü chindeyya, cammaü chetvā maüsaü chindeyya, maüsaü chetvā nahāruü chindeyya, nahāruü chetvā aņņhiü chindeyya, aņņhiü chetvā aņņhimi¤jaü āhacca tiņņheyya, yaü vā khattiyamahāsālānaü vā brāhmaõa mahā sālānaü vā gahapati mahāsālānaü vā abhivādanaü sādiyeyyāti. Etadeva bhante, varaü yaü khattiyamahāsālānaü vā brāhmaõamahāsālānaü vā gahapatimahāsālānaü vā abhivādanaü sādiyeyya. Dukkhaü hetaü bhante, yaü balavā puriso daëhāya vālarajjuyā, uho chaīghā veņhetvā ghaüseyya, sā chaviü chindeyya, chaviü chetvā cammaü chindeyya, cammaü chetvā maüsaü chindeyya, maüsaü chetvā nahāruü chindeyya nahāruü chetvā aņņhiü chindeyya, aņņhiü chetvā aņņhimi¤jaü āhacca tiņņheyyāti. ârocayāmi vo bhikkhave, paņivedayāmi vo bhikkhave, yathā etadeva tassa varaü, dussãlassa pāpadhammassa asucisaükassarasamācārassa paņicchannakammantassa assamaõassa samaõapaņi¤¤assa abrahmacārissa brāhmacārã paņi¤¤assa antopåtissa avassutassa kasambujātassa yaü balavā puriso daëhāya vālarajjuyā ubho chaīghā veņhetvā ghaüseyya, sā chaviü chindeyya, chaviü chetvā cammaü chindeyya, cammaü chetvā maüsaü chindeyya, maüsaü chetvā nahāruü chindeyya, nahāruü chetvā aņņhiü chindeyya, aņņhiü chetvā aņņhimi¤jaü āhacca tiņņheyya. Taü kissa hetu: tato nidānaü hi so bhikkhave, maraõaü vā nigaccheyya maraõamattaü vā dukkhaü. Natveva tappaccayā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjeyya. [PTS Page 130] [\q 130/] ya¤ca kho so bhikkhave, dussãlo pāpadhammo asucisaükassarasamācāro paņicchannakammanto assamaõo samaõapaņi¤¤o abrahmacārã brāhmacārã paņi¤¤o antopåti avassuto kasambujāto khattiyamahāsālānaü vā brāhmaõamahāsālānaü vā gahapatimahāsālānaü vā Abhivādanaü sādiyati. Taü hi tassa bhikkhave, hoti dãgharattaü ahitāya dukkhāya. Kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati. [BJT Page 468] [\x 468/] Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave, katamannu kho varaü yaü balavā puriso tiõhāya sattiyā teladhotāya paccorasmiü pahareyya, yaü vā khattiyamahāsālānaü vā brāhmaõamahāsālānaü vā gahapatimahāsālānaü vā a¤jalikammaü sādiyeyyāti. Etadeva bhante varaü yaü khattiyamahāsālānaü vā brāhmaõamahāsālānaü vā gahapatimahāsālānaü vā a¤jalikammaü sādiyeyya. Dukkhaü hetaü bhante, yaü balavā puriso tiõhāya sattiyā teladhotāya paccorasmiü pahareyyāti. ârocayāmi vo bhikkhave, paņivedayāmi vo bhikkhave, yathā etadeva tassa varaü dussãlassa pāpadhammassa asucisaükassarasamācārassa paņicchannakammantassa assamaõassa samaõapaņi¤¤assa abrahmacārissa brāhmacārã paņi¤¤assa antopåtissa avassutassa kasambujātassa yaü balavā puriso tiõhāya sattiyā teladhotāya paccorasmiü pahareyya. Taü kissa hetu, tatonidānaü hi so bhikkhave, maraõaü vā nigaccheyya, maraõamattaü vā dukkhaü. Natveva tappaccayā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjeyya. Yaü ca kho so bhikkhave, dussãlo pāpadhammo asucisaükassarasamācāro paņicchannakammanto assamaõo samaõapaņi¤¤o Abrahmacārã brāhmacārã paņi¤¤o antopåti avassuto kasambujāto khattiyamahāsālānaü vā brāhmaõamahāsālānaü vā gahapati mahāsālanaü vā a¤jalikammaü sādiyati, taü hi tassa bhikkhave, hoti dãgharattaü ahitāya dukkhāya, kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati. Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave, katamaü nå kho varaü yaü balavā puriso tattena ayopaņņena ādittena [PTS Page 131] [\q 131/] sampajjalitena sajotibhåtena kāyaü sampaliveņheyya, yaü vā khattiyamahāsālānaü vā brāhmaõamahāsālānaü vā gahapatimahāsālānaü vā saddhādeyyaü cãvaraü paribhå¤jeyyāti. Etadeva bhante, varaü yaü khattiyamahāsālānaü vā brāhmaõamahāsālānaü vā gahapatimahāsālānaü vā saddhādeyyaü cãvaraü paribhå¤jeyya, dukkhaü hetaü bhante, yaü balavā puriso tattena ayopaņņena ādittena sampajjalite na sajotibhåtena kāyaü sampaliveņheyyāti. ârocayāmi vo bhikkhave, paņivedayāmi vo bhikkhave, yathā etadeva tassavaraü dussãlassa pāpadhammassa asucisaükassarasamācārassa paņicchannakammantassa assamaõassa samaõapaņi¤¤assa abrahmacārissa brāhmacārã paņi¤¤assa antopåtissa avassutassa kasambujātassa yaü balavā puriso tattena ayopaņņena ādittena sampajjalitena sajotibhåtena kāyaü sampaliveņheyya. Taü kissa hetu: tato nidānaü hi so bhikkhave, maraõaü vā nigaccheyya maraõamattaü vā dukkhaü. Natveva tappaccayā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjeyya. Yaü ca kho so bhikkhave, dussãlo pāpadhammo asucisaükassarasamācāro paņicchannakammanto assamaõo samaõapaņi¤¤o abrahmacārã brāhmacārã paņi¤¤o antopåtã avassuto kasambujāto yaü khattiyamahāsālānaü vā brāhmaõamahāsālānaü vā gahapatimahāsālānaü vā saddhādeyya cãvaraü paribhu¤jati. Taü hi tassa bhikkhave, dãgharattaü ahitāya hoti dukkhāya. Kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati. [BJT Page 470] [\x 470/] Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave, katamannu kho varaü:yaü balavā puriso tattena ayosaīkunā ādittena sampajjalitena sajotibhåtena mukhaü vivaritvā tattaü lohagulaü ādittaü sampajjalitaü sajotibhåtaü mukhe pakkhipeyya, taü tassa oņņhampi daheyya, mukhampi daheyya, jivhampi daheyya, kaõņhampi1 daheyya, urampi [PTS Page 132] [\q 132/] daheyya, antampi antaguõampi ādāya adhobhāgā nikkhameyya, yaü vā khattiyamahāsālānaü vā brāhmaõa mahāsālānaü vā gahapatimahāsalānaü vā saddhādeyyaü piõķapātaü paribhå¤jeyyāti. Etadeva bhante, varaü yaü khattiyamahā sālānaü vā brāhmaõa mahāsālānaü vā gahapati mahāsālānaü vā saddhādeyyaü piõķapātaü paribhu¤jeyya. Dukkhaü hetaü bhante, yaü balavā puriso tattena ayosaīkunā ādittena sampajjalitena sajotibhåtena mukhaü vivaritvā tattaü lohagulaü ādittaü sampajjalitaü sajotibhåtaü mukhe pakkhipeyya, taü tassa oņņhampi daheyya, mukhampi daheyya, jivhampi daheyya kaõņhampi1 daheyya, urampi daheyya, antampi antaguõampi ādāya adhobhāgā nikkhameyyāti. ârocayāmi vo bhikkhave, paņivedayāmi vo bhikkhave, yathā etadeva tassa varaü dussãlassa pāpadhammato asucisaükassarasamācāro paņicchannakammanto assamaõo samaõapaņi¤¤o abrahmacārã brāhmacārã paņi¤¤o antopåti avassuto kasambujātassa yaü balavā puriso tattena ayosaīkunā ādittena sampajjalitena sajotibhåtena mukhaü vivaritvā tattaü lobhagulaü ādittaü sampajjalitaü sajotibhåtaü måkhe pakkhipeyya, taü tassa oņņhampi daheyya mukhampi daheyya, jivhampi daheyya, kaõņhampi1 daheyya, urampi daheyya antampi antaguõaü ādāya adhobhāgā nikkhameyya. Taü kissa hetu: tato nidānaü hi so bhikkhave maraõaü vā nigaccheyya maraõamattaü vā dukkhaü. Natveva tappaccayā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjeyya. Ya¤ca kho so bhikkhave, dussãlo pāpadhammassato asucisaükassamācāro paņicchannakammanto assamaõo samaõapaņi¤¤o abrahmacārã brāhmacārã paņi¤¤o antopåti avassuto kasambujāto khattiyamahāsālānaü vā brāhmaõamahāsālānaü vā gahapatimahāsālānaü vā saddhādeyyaü piõķapātaü paribhu¤jati, taü hi tassa bhikkhave, hoti dãgharattaü ahitāya dukkhāya. Kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati. Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave, katamannukho varaü yaü balavā puriso sãse vā gahetvā khandhe vā [PTS Page 133] [\q 133/] gahetvā tattaü ayo ma¤caü vā ayo pãņhaü vā ādittaü sampajjalitaü sajotibhåtaü ahinisãdāpeyya vā ahinipajjāpeyya vā, yaü khattiyamahāsālānaü vā brāhmaõamahāsālānaü vā gahapatimahāsālānaü vā saddhādeyyaü ma¤capãņhaü paribhå¤jeyyāti. Etadeva bhante, varaü yaü khattãyamahāsālānaü vā brāhmaõamahāsālānaü vā gahapatimahāsālānaü vā saddhādeyyaü ma¤capãņhaü paribhå¤jeyya. Dukkhaü hetaü bhante, yaü balavā puriso sãse vā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaü ayo ma¤caü vā ayo pãņhaü vā ādittaü sampajjalitaü sajotibhåtaü abhinisãdāpeyya vā ahinipajjeyya vā. 1. Kaõõampi machasaü. [BJT Page 472] [\x 472/] ârocayāmi vo bhikkhave, paņivedayāmi vo bhikkhave, yathā etadeva tassa varaü dussãlassa pāpadhammassa asucisaükassarasamācārassa paņicchannakammantassa assamaõassa samaõapaņi¤¤assa abrahmacārissa brāhmacārã paņi¤¤assa antopåtissa avassutassa kasambujātassa yaü balavā puriso sãse vā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaü ayo ma¤caü vā ayo pãņhaü vā ādittaü sampajjalitaü sajotibhåtaü abhinisãdāpeyya vā abhinipajjāpeyya vā yaü khattiyamahāsālānaü vā brāhmaõamahāsālānaü vā gahapatimahāsālānaü vā saddhādeyyaü ma¤capãņhaü paribhå¤jeyyāti. Etadeva bhante, varaü yaü khattiyamahāsālānaü vā brāhmaõamahāsālānaü vā gahapatimahā sālānaü vā saddhādeyyaü ma¤capãņhaü paribhu¤jeyya. Dukkhaü hetaü bhante, yaü balavā puriso sãsevā gahetvā khandhe vā gahetvā tattaü ayo ma¤caü vā ayo pãņhaü vā ādittaü sampajjalitaü sajotibhåtaü abhinisãdāpeyya vā abhinipajjeyya vā taü kissa hetu: tato nidānaü hi so bhikkhave, maraõaü vā nigaccheyya maraõamattaü vā dukkhaü. Natveva tappaccayā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjeyya. Ya¤ca kho so bhikkhave dussãlo pāpadhammo asucisaükassarasamācāro paņicchannakammanto assamaõo samaõapaņi¤¤o abrahmacārã brāhmacārã paņi¤¤o antopåti avassuto kasambujāto khattãya mahāsālānaü vā brāhmaõamahāsālānaü va gahapatimahāsālānaüvā saddhādeyyaü ma¤capãņhaü paribhå¤jati, taü hi tassa bhikkhave, hoti dãgharattaü ahitāya dukkāya. Kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati. Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave, katamaü nu kho varaü yaü balavā puriso uddhapādaü adhosiraü gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipeyya ādittāya sampajjalitāya sajotibhåtāya, so tattha pheõuddehakaü paccamāno sakimpi uddhaü gaccheyya sakimpi adho gaccheyya sakimpi tiriyaü gaccheyya. Yaü vā khattiyamahā sālānaü [PTS Page 134] [\q 134/] vā brāhmaõamahāsālānaü vā, gahapatimahāsālānaü vā saddhādeyyaü vihāraü paribhu¤jeyyāti. Etadeva bhante, varaü yaü khattiyamahāsālānaü vā brāhmaõamahāsālānaü vā gahapatimahāsālānaü vā saddhādeyyaü vihāraü paribhu¤jeyya. Dukkhaü hetaü bhante, yaü balavā puriso uddhapādaü adhosiraü gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipeyya ādittāya sampajjalitāya sajotibhåtāya, so tattha pheõuddehakaü paccamāno sakimpi uddhaü gaccheyya, sakimpi adho gaccheyya, sakimpi tiriyaü gaccheyyāti. ârocayāmi vo bhikkhave, paņivedayāmi vo bhikkhave, yathā etadeva tassavaraü dussãlassa pāpadhammassa asucisaükassarasamācārassa paņicchannakammantassa assamaõassa samaõapaņi¤¤assa abrahmacārissa brahmacārãpaņi¤¤assa antopåtissa avassutassa kasambujātassa yaü balavā puriso uddhapādaü adhosiraü gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipeyya ādittāya sampajjalitāya sajotibhåtāya, so tattha pheõuddehakaü paccamāno sakimpi tiriyaü gaccheyya sakimpi adho gaccheyya, sakimpi tiriyaü gaccheyyāti taü kissa hetu: tato nidānaü hi so bhikkhave, maraõaü vā nigaccheyya, maraõamattaü vā dukkhaü. Na tveva tappaccayā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati. Ya¤ca kho so bhikkhave, dussãlo pāpadhammo asucisaükassarasamācāro paņicchannakammanto assamaõo samaõapaņi¤¤o abrahmacārã brāhmacārã paņi¤¤o antopåti avassuto kasambujāto Khattiyamahāsālānaü vā brāhmaõamahāsālānaü vā gahapati mahāsālānaü vā saddhādeyyaü vihāraü paribhå¤jati, taü hi tassa bhikkhave, hoti dãgharattaü ahitāya dukkhāya. Kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati. [BJT Page 474] [\x 474/] Tasmātiha bhikkhave, evaü sikkhitabbaü:yesa¤ca mayaü paribhu¤jāma cãvarapiõķapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraü tesaü te kārā mahapphalā bhavissanti, mahānisaüsā. Amhākaü cevāyaü pabbajjā ava¤jhā bhavissati saphalā saudrayāti evaühi vo bhikkhave, sikkhitabbaü. Attatthaü vā bhikkhave, sampassamānena alameva appamādena sampādetuü, paratthaü vā bhikkhave sampassamānena [PTS Page 135] [\q 135/] alameva appamādena sampādetuü. Ubhayatthaü vā bhikkhave sampassamānena alameva appamādena sampādetunti. Idamavoca bhagavā. Imasmi¤ca pana veyyākaraõasmiü bha¤¤amāne saņņimattānaü bhikkhånaü uõhaü lohitaü mukhato ugga¤ji. Saņņhi mattā bhikkhå sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvattãüsu dukkaraü bhagavā, sudukkaraü bhagavāti. Saņņimattānaü bhikkhånaü anupādāya āsavehi cittāni vimucciüsåti. 7. 2. 2. 9 (Sunettasuttaü) (Sāvatthinidānaü) 20. Bhåtapubbaü bhikkhave, sunetto nāma satthā ahosi tittha karo kāmesu vãtarāgo. Sunettassa kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuü. Sunetto nāma satthā sāvakānaü brahmalokasahavyatāya1 dhammaü desesi. Ye kho bhikkhave2 sunettassa satthuno brahmalokasahavyatāya1 dhammaü desentassa cittāni nappasādesuü3, te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjiüsu. Ye kho pana bhikkhave sunettassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaü desentassa cittāni pasādesuü, te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjiüsu. Bhåtapubbaü bhikkhave, mågapakkho nāma satthā ahosi tittha karo kāmesu vãtarāgo. Mågapakkhassa kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuü. Mågapakkho nāma satthā sāvakānaü brahmalokasahavyatāya1 dhammaü desesi. Ye kho bhikkhave2 mågapakkhassa satthuno brahmalokasahavyatāya1 dhammaü desentassa cittāni nappasādesuü3, te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjiüsu. Ye kho pana bhikkhave mågapakkhassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaü desentassa cittāni pasādesuü, te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjiüsu. Bhåtapubbaü bhikkhave, aranemi nāma satthā ahosi tittha karo kāmesu Vãtarāgo. Aranemissa kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuü. Aranemi nāma satthā sāvakānaü brahmalokasahavyatāya1 dhammaü desesi. Ye kho bhikkhave2 aranemissa satthuno brahmalokasahavyatāya1 dhammaü desentassa cittāni nappasādesuü3, te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjiüsu. Ye kho pana bhikkhave aranemissa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaü desentassa cittāni pasādesuü, te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjiüsu. Bhåtapubbaü bhikkhave, kuddālo nāma satthā ahosi tittha karo kāmesu vãtarāgo. Kuddālassa kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuü. Kuddālo nāma satthā sāvakānaü brahmalokasahavyatāya1 dhammaü desesi. Ye kho bhikkhave2 kuddālassa satthuno brahmalokasahavyatāya1 dhammaü desentassa cittāni nappasādesuü3, te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjiüsu. Ye kho pana bhikkhave kuddālassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaü desentassa cittāni pasādesuü, te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjiüsu. Bhåtapubbaü bhikkhave, hatthipālo nāma satthā ahosi tittha karo kāmesu vãtarāgo. Hatthipālassa kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuü. Hatthipālo nāma satthā sāvakānaü brahmalokasahavyatāya1 dhammaü desesi. Ye kho bhikkhave2 hatthipālassa satthuno brahmalokasahavyatāya1 dhammaü desentassa cittāni nappasādesuü3, te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjiüsu. Ye kho pana bhikkhave hatthipālassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaü desentassa cittāni pasādesuü, te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjiüsu. Bhåtapubbaü bhikkhave, jotipālo nāma satthā ahosi tittha karo kāmesu vãtarāgo. Jotipālassa kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuü. Jotipālo nāma satthā sāvakānaü brahmalokasahavyatāya1 dhammaü desesi. Ye kho bhikkhave2 jotipālassa satthuno brahmalokasahavyatāya1 dhammaü desentassa cittāni nappasādesuü3, te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjiüsu. Ye kho pana bhikkhave jotipālassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaü desentassa cittāni pasādesuü, te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjiüsu. Bhåtapubbaü bhikkhave, arako nāma satthā ahosi tittha karo kāmesu Vãtarāgo. Arakassa kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuü. Arako nāma satthā sāvakānaü brahmalokasahavyatāya1 dhammaü desesi. Ye kho bhikkhave2 arakassa satthuno [PTS Page 136] [\q 136/] brahmalokasahavyatāya1 dhammaü desentassa cittāni nappasādesuü3, te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjiüsu. Ye kho pana bhikkhave arakassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaü desentassa cittāni pasādesuü, te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjiüsu. Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave, yo ime satta satthāre titthakare kāmesu vãtarāge anekasataparivāre sasāvakasaīghe paduņņhacitto akkoseyya paribhāseyya, bahuü so apu¤¤aü pasaveyyāti. Evaü bhante. 1. Brahmaloka sahabyatāya machasaü. 2. Ye kho pana bhikkhave machasaü, 3. Na pasādesuü sãmu. [BJT Page 476] [\x 476/] Yo kho bhikkhave, ime satta satthāre titthakare kāmesu vãtarāge anekasataparivāre sasāvakasaīghe paduņņhacitto akkoseyya paribhāseyya, bahuü so apu¤¤aü pasaveyya yo ekaü diņņhisampannaü puggalaü paduņņhacitto akkosati paribhāsati, ayaü tato bahutaraü apu¤¤aü pasavati. Taü kissahetu: nāhaü bhikkhave, itobahiddhā evaråpiü khantiü vadāmi, yathā amhaü sabrahmacārisu. 1. Tasmātiha bhikkhave, evaü sikkhitabbaü: natveva amhaü sabrahmacārãsu2 cittāni paduņņhāni bhavissantãti. Evaü hi vo bhikkhave, sikkhitabbanti. 7. 2. 2. 10 ( Arakasuttaü) (Sāvatthinidānaü) 21. Bhåtapubbaü bhikkhave, arako nāma satthā ahosi, titthakaro kāmesu vãtarāgo: arakassa kho pana bhikkhave, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuü. Arako satthā sāvakānaü evaü dhammaü deseti:appakaü brāhmaõā, jãvitaü manussānaü parittaü lahukaü bahudukkhaü bahupāyāsaü mantāya3 boddhabbaü4 [PTS Page 137] [\q 137/] kattabbaü kusalaü, caritabbaü brahmacariyaü. Natthi jātassa amaraõaü. Seyyathāpi brāhmaõā, tiõagge ussāvabindu suriye uggacchante khippameva paņivigacchati na ciraņņhitikaü hoti, evameva kho brāhmaõā, ussāvabinadupamaü jãvitaü manussānaü parittaü lahukaü bahudukkhaü bahåpāyāsaü, mantāya boddhabbaü. Kattabbaü kusalaü, caritabbaü brahmacariyaü. Natthi jātassa amaraõaü. Seyyathāpi brāhmaõā, thullaphusitake deve vassante udakabubbåëaü khippameva paņivigacchati na ciraņņhitikaü hoti, evameva kho brāhmaõā, udakabubbåëupamaü jãvitaü manussānaü parittaü lahukaü bahudukkhaü bahåpāyāsaü, mantāya boddhabbaü. 4 Kattabbaü kusalaü caritabbaü brahmacariyaü. Natthi jātassa amaraõaü. Seyyathāpi brāhmaõā, udake daõķarāji khãppaü yeva paņivigacchati, na ciraņņhitikā hoti, evameva kho brāhmaõā, udake daõķa rājåpamaü jãvitaü manussānaü parittaü lahukaü bahudukkhaü bahåpāyāsaü mantāya boddhabbaü kattabbaü kusalaü caritabbaü brahmacariyaü. : Natthi jātassa amaraõaü. Seyyathāpi brāhmaõā, nadã pabbateyyā dåraīgamā sãghasotā hārahārãnã natthi so khaõo vā layo vā muhutto vā yaü sātharati, atha kho sā gacchateva vattateva sandateva, evameva kho brāhmaõā, nadãpabbateyyupamaü jãvitaü manussānaü parittaü lahukaü bahudukkhaü bahåpāyāsaü, mantāya boddhabbaü. Kattabbaü kusalaü caritabbaü brahmacariyaü. Natthi jātassa amaraõaü. 1. Yathā maü sabrahmarãsuü machasaü. 2. Nano sabrahmarisu machasaü 3. Mantāyaü machasaü 4. Bodhabbaü sãmu. [BJT Page 478] [\x 478/] Seyyathāpi brāhmaõā, balavā puriso jivhagge kheëapiõķaü sa¤¤uhitvā appakasireneva vameyya, evameva kho brāhmaõā khelapiõķåpamaü jãvitaü manussānaü parittaü lahukaü bahudukkhaü bahåpāyāsaü, mantāya boddhabbaü. 4 Kattabbaü kusalaü caritabbaü brahmacariyaü. Natthi jātassa amaraõaü Seyyathāpi brāhmaõā, divasasaütatte [PTS Page 138] [\q 138/] ayokaņāhe maüsapesã pakkhittā khippaüyeva paņivigacchati, na ciraņņhitikā hoti, evameva kho brāhmaõā, maüsapesåpamaü jãvitaü manussānaü parittaü lahukaü bahudukkhaü bahåpāyāsaü, mantāya boddhabbaü. Kattabbaü kusalaü caritabbaü brahmacariyaü. Natthi jātassa amaraõaü. Seyyathāpi brāhmaõā, gāvã vajjhā āghātanaü nãyamānā ya¤¤adeva pādaü uddharati santikeva hoti vadhassa santikeva maraõassa, evameva kho brāhmaõa, gāvã vajjhåpamaü jãvitaü manussānaü parittaü lahukaü bahudukkhaü bahåpāyāsaü mantāya boddhabbaü. Kattabbaü kusalaü, caritabbaü brahmacariyaü, natthi jātassa amaraõanti. Tena kho pana bhikkhave samayena manussānaü saņņhivassasahassāni āyuppamāõaü ahosi. Pa¤cavassasatikā kumārikā alampateyyā ahosi. Tena kho pana bhikkhave, samayena manussānaü chaëeva ābādhā ahesuü:sãtaü, uõhaü, jigacchā, pipāsā, uccāro, passāvo. So hi nāma bhikkhave, arako satthā evaü dãghāyukesu manussesu evaü ciraņņitikesu evaü appābādhesu sāvakānaü evaü dhammaü desessati: "Appakaü brāhmaõā, jãvitaü manussānaü parittaü lahukaü bahudukkhaü bahåpāyāsaü mantāya khoddhabbaü. Kattabbaü kusalaü, caritabbaü brahmacariyaü. Natthi jātassa amaraõa"nti. Etarahi kho taü bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya appakaü jãvitaü manussānaü parittaü lahukaü bahudukkhaü bahåpāyāsaü mantāya khoddhabbaü. Kattabbaü kusalaü, caritabbaü brahmacariyaü. Natthi jātassa amaraõanti. Etarahi kho bhikkhave, yo ciraü jãvati, so vassasataü appaü vā bhãyyo vā. Vassasataü kho pana bhikkhave, jãvanto tãõãyeva utusatāni jãvati: utusataü hemantānaü, utusataü gimhānaü, utusataü vassānaü. Tãõi kho pana bhikkhave, utusatāni jãvanto dvādasayeva māsasatāni jãvati: cattāri māsasatāni [PTS Page 139] [\q 139/] hemantānaü, cattāri māsasatāni gimhānaü, cattāri māsasatāni vassānaü. Dvādasaü kho, pana bhikkhave, māsasatāni jãvanto catuvãsatiü eva addhamāsasatāni jãvati: aņņhaddha māsasatāni hemantānaü aņņhaddhamāsasatāni gimhānaü, aņņhaddhamāsasatāni vassānaü. 1. Yaü sā avattatimachasaü maratisyā. [BJT Page 480] [\x 480/] Catuvisatiü kho pana bhikkhave, aņņhaddhamāsasatāni jãvanto chattiüsaüyeva ratti sahassāni jãvati:dvādasa rattisahassāni hemantānaü, dvādasarattisahassāni gimhānaü, dvādasarattisahassāni gimhānaü, dvādasarattisahassāni vassānaü. Chattiüsaü kho pana bhikkhave, ratti sahassāni jãvanto dvesattatiü eva bhattasahassāni bhu¤jati: catuvãsati bhattasahassāni hemantānaü, catuvãsati bhattasahassāni gimhānaü, catuvãsati bhattasahassāni vassānaü saddhiü mātutha¤¤āya, saddhiü bhattantarāya. 1 Tatirame bhattantarāyā: kupitopi2 bhattaü na bhu¤jati, dukkhitopi bhattaü na bhu¤ajati, vyādhitopi bhattaü na bhå¤jati, uposathikopi bhattaü na bhå¤jati, alābhakenapi bhattaü na bhu¤jati. Iti kho bhikkhave, mayā vassasatāyukassa manussassa āyupi saīkhātaü, āyuppamāõampi saīkhātaü, utupi saīkhātā, saüvaccharāpi saīkhātā, māsāpi saīkhātā, addhamāsāpi saīkhātā, rattipi saīkhātā, divāpi saīkhātā, bhattāpi saīkhātā, bhattantarāyāpi saīkhātā. Yaü bhikkhave satthārā karaõãyaü sāvakānaü hitesinā anukampakena anukampaü upādāya, kataü vo taü mayā. Etāni bhikkhave, rukkhamålāni, etāni su¤¤āgārāni. Jhāyatha bhikkhave, māpamādattha, mā pacchā vippaņisārino ahuvattha. Ayaü vo amhākaü anusāsanãti. [PTS Page 140] [\q 140/] Mahāvaggo dutiyo. Tassuddānaü: Hirãsuriya3 nāgaraü upamā dhamma¤¤upāricchattakaü Sakkacchaü bhāvanaü aggi sunettaarakena te dasāti. 1. Bhattantarāyena machasaü. 2. Kapimiddhopi machasaü 3. Hirisåriyaü upamā dhamma¤¤upārichattakaü sakkaccaü bhāvanāaggi sutettaarakenacāti machasaü [BJT Page 482] [\x 482/] 3. Vinaya vaggo 7. 2. 3. 1. (Paņhama vinayadhara suttaü) (Sāvatthinidānaü) 22. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti. Katamehi sattahi: âpattiü jānāti. Anāpattiü jānāti. Lahukaü āpattiü jānāti. Garukaü āpattiü jānāti. Sãlavā hoti pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati, ācāragocarasampanno aõumattesu vajjesu bhayadassāvi, samādāya sikkhati sikkhāpadesu catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü [PTS Page 141] [\q 141/] nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã. âsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hotãti. 7. 2. 3. 2 (Dutiya vinayadhara suttaü) (Sāvatthinidānaü) 23. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhå vinayadharo hoti. Katamehi sattahi: âpattiü jānāti. Anāpattiü jānāti. Lahukaü āpattãü jānāti. Garukaü āpattãü jānāti. Ubhayānã kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattãni suvinicchitāni suttaso anubya¤janaso. Catunnaü jhānānaü ābhãcetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã. âsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņhevadhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hotãti. 7. 2. 3. 3. (Tatiya vinayadhara suttaü) (Sāvatthi nidānaü) 24. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hoti. Katamehi sattahi: âpattiü jānāti. Anāpattiü jānāti. Lahukaü āpattiü jānāti. Garukaü āpattiü jānāti. Vinaye kho pana ņhito hoti asaühãro. Catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã. âsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo hotãti. [BJT Page 484] [\x 484/] [PTS Page 142] [\q 142/] 7. 2. 3. 4 (Catuttha vinayadhara suttaü) (Sāvatthinidānaü) 25. Sattahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhå vinayadharo hoti. Katamehi sattahi: âpattiü jānāti. Anāpattiü jānāti. Lahukaü āpattiü jānāti. Garukaü āpattiü jānāti. Anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. Seyyathãdaü: ekampi jāti dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsampi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe. Amutrāsiü evannāmo, evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiü1, tatrāpāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapannoti. Iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hine paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti. âsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhå vinayadharo hotãti. 7. 2. 3. 5 (Paņhama vinayadharasobhana suttaü) (Sāvatthinidānaü) 26. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhå vinayadharo sobhati. Katamehi sattahi: âpattiü jānāti, anāpattiü jānāti, lahukaü āpattiü jānāti, garukaü āpattiü jānāti, sãlavā hoti pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati, ācāragocarasampanno aõumattesu vajjesu bhayadassāvã, samādāya sikkhati sikkhāpadesu catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã. âsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņhevadhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhå vinayadharo sobhatãti. 7. 2. 3. 6 (Dutiya vinayadharasobhana suttaü) (Sāvatthinidānaü) 27. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhå vinayadharo sobhati. Katamehi sattahi: âpattiü jānāti. Anāpattiü jānāti. Lahukaü āpattãü jānāti. Garukaü āpattãü jānāti. Ubhayānã kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattãni suvinicchitāni suttaso anubya¤janaso. Catunnaü jhānānaü ābhãcetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü tikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã. âsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņhevadhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. [PTS Page 143] [\q 143/] Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo sobhatãti. [BJT Page 486] [\x 486/] 7. 2. 3. 7 (Tatiyavinayadharasobhana suttaü) (Sāvatthi nidānaü) 28. Sattahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo sobhati. Katamehi sattahi: âpattiü jānāti. Anāpattiü jānāti. Lahukaü āpattiü jānāti. Garukaü āpattiü jānāti. Vinaye kho pana ņhito hoti asaühãro. Catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã. âsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme saya abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhu vinayadharo sobhatãti. 7. 2. 3. 8 (Catutthavinayadharasobhana suttaü) (Sāvatthinidānaü) 29. Sattahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhå vinayadharo sobhati. Katamehi sattahi: âpattiü jānāti. Anāpattiü jānāti. Lahukaü āpattiü jānāti. Garukaü āpattiü jānāti. Anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. Seyyathãdaü: ekampi jāti dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsampi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe. Amutrāsiü evannāmo, evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiü1, tatrāpāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõaõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapannoti. Iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hine paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti. âsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho bhikkhave, sattahi dhammehi samannāgato bhikkhå vinayadharo sobhatãti. 7. 2. 3. 9 (Satthusāsana suttaü) (Sāvatthinidānaü) 30. Atha kho āyasmā upālã, yena bhagavā tenupasaīkami. Tenupasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā upāli bhagavantaü etadavoca: Sādhu me bhante, bhagavā saīkhittena dhammaü desetu yaü ahaü bhagavato dhammaü sutvā eko vupakaņņho appamatto ātāpi pahitatto vihareyyanti. [BJT Page 488] [\x 488/] Ye kho tvaü upāli dhamme jāneyyāsi "ime dhammā na ekantanibbidāya virāgaya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya saüvattantã"ti, ekaü senupāli dhāreyyāsi: neso dhammo, nese vinayo, netaü satthusāsananti. Ye ca kho tvaü upāli, dhamme jāneyyāsi: "ime dhammā ekantanibbidāya virāgaya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya saüvattantã"ti, ekaü senupāli, dhāreyyāsi: eso dhammo, eso vinayo, etaü satthusāsanantã [PTS Page 144] [\q 144/] 7. 2. 3. 10 (Adhikaraõasamatha suttaü) (Sāvatthinidānaü) 31. Sattime bhikkhave, adhikaraõasamatha dhammā uppannuppannānaü adhikaraõānaü samathāya våpasamāya. Katame satta: Sammukhā vinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amåëhavinayo dātabbo, paņi¤¤āta karaõaü dātabbaü, yebhåyyasikā dātabbā, tassapāpiyyasikā dātabbā, tiõavatthārako dātabbā. Ime kho bhikkhave, satta adhikaraõasamathā dhammā uppannuppannānaü adhikaraõānaü samathāya våpasamāyāti. Vinayavaggo tatiyo. Tassuddānaü: Caturo vinayadharā caturo vinayadharasobhanā honti Sāsanaü tatiyavagge dasupāli adhikaraõasamathenāti. [BJT Page 490] [\x 490/] 4. Samaõavaggo 7. 2. 4. 1 (Bhikkhudhamma suttaü) (Sāvatthinidānaü) 32. Sattannaü bhikkhave dhammānaü bhinnattā bhikkhå hoti. Katamesaü sattannaü: Sakkāyadiņņhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sãlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti. Imesaü kho bhikkhave sattannaü dhammānaü bhinnattā bhikkhå hotãti. 7. 2. 4. 2 (Samaõadhamma suttaü) (Sāvatthinidānaü) 33. Sattannaü bhikkhave dhammānaü samitattā samaõo hoti. Katamesaü sattannaü: Sakkāyadiņņhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sãlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti. Imesaü kho bhikkhave sattannaü dhammānaü bhinnattā bhikkhå hotãti. 7. 2. 4. 3 (Brāhmaõadhamma suttaü) (Sāvatthinidānaü) 34. Sattannaü bhikkhave dhammānaü bāhitattā brāhmaõo hoti. Katamesaü sattannaü: Sakkāyadiņņhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sãlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti. Imesaü kho bhikkhave sattannaü dhammānaü bhinnattā bhikkhå hotãti. 7. 2. 4. 4 (Sotthiyadhamma suttaü) (Sāvatthinidānaü) 35. Sattannaü bhikkhave dhammānaü nissutattā sotthiyo hoti. Katamesaü sattannaü: Sakkāyadiņņhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sãlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti. Imesaü kho bhikkhave sattannaü dhammānaü bhinnattā bhikkhå hotãti. 7. 2. 4. 5 (Nahātakadhamma suttaü) (Sāvatthinidānaü) 36. Sattannaü bhikkhave dhammānaü nahātattā nahātako hoti. Katamesaü sattannaü: Sakkāyadiņņhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sãlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti. Imesaü kho bhikkhave sattannaü dhammānaü bhinnattā bhikkhå hotãti. [PTS Page 145] [\q 145/] 7. 2. 4. 6 (Vedagudhamma suttaü) (Sāvatthinidānaü) 37. Sattannaü bhikkhave dhammānaü viditattā vedagu hoti. Katamesaü sattannaü: Sakkāyadiņņhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sãlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti. Imesaü kho bhikkhave sattannaü dhammānaü bhinnattā bhikkhå hotãti. [BJT Page 492] [\x 492/] 7. 2. 4. 7 (Ariyadhamma suttaü) (Sāvatthinidānaü) 38. Sattannaü bhikkhave dhammānaü arahattā ariyo hoti. Katamesaü sattannaü: Sakkāyadiņņhi bhinnā hoti, vicikicchā bhinnā hoti, sãlabbataparāmāso bhinno hoti, rāgo bhinno hoti, doso bhinno hoti, moho bhinno hoti, māno bhinno hoti. Imesaü kho bhikkhave sattannaü dhammānaü bhinnattā bhikkhå hotãti. 7. 2. 4. 8 (Arahatta dhammasuttaü) (Sāvatthinidānaü) 39. Sattannaü bhikkhave dhammānaü ārakattā arahā hoti. Katamesaü sattannaü: Sakkāyadiņņhi ārakā hoti, vicikicchā ārakā hoti, sãlabbataparāmāso ārako hoti, rāgo ārako hoti, doso ārako hoti, moho ārako hoti, māno ārako hoti. Imesaü kho bhikkhave sattannaü dhammānaü ārakattā arahā hotãti. 7. 2. 4. 9 (Asaddhammasuttaü) (Sāvatthinidānaü) 40. Sattime bhikkhave, asaddhammā. Katame satta: Assaddho hoti, ahiriko hoti, anottāpã hoti, appassuto hoti, kusãto hoti, muņņhassati hoti, duppa¤¤o hoti. Ime kho bhikkhave, satta asaddhammā. 7. 2. 4. 10 (Saddhammasuttaü) 40. Sattime bhikkhave, saddhammā. Katame satta: Saddho hoti, hirimā hoti, ottappã hoti, bahussuto hoti, āraddhaviriyo hoti, satimā hoti, pa¤¤avā hoti. Ime kho bhikkhave, satta saddhammā. Samaõavaggo catuttho. Tassuddānaü: Bhikkhu samaõabrāhmaõa sotthiyo ca nahātako Vedagu ariyo arahā dve ca dhammāti te dasa* * Bhikkhuü samaõobrāhmaõe sotthiyoceva nahātako Vedaguariyo arahā asaddhammā ca saddhammāti, machasaü [BJT Page 494] [\x 494/] 5 âhuneyyavaggo 7. 2. 5. 1 ( Cakkhu aniccānupassã suttaü) (Sāvatthinidānaü) 1 Sattime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiõeyyā a¤jalikaraõãyā anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Katame satta: Idha bhikkhave, ekacco puggalo cakkhåsmiü aniccānupassã viharati, aniccasa¤¤ã aniccapaņisaüvedã satataü samitaü abbokiõõaü cetasā adhimuccamāno pa¤¤āya pariyogāhamāno. So āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā [PTS Page 146] [\q 146/] sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaü kho bhikkhave, paņhamo puggalo āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiõeyyā a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Punacaparaü bhikkhave ekacco puggalo cakkhusmiü aniccānupassã viharati, aniccasa¤¤ã aniccapaņisaüvedã satataü samitaü abbokiõõaü cetasā adhimuccamāno pa¤¤āya pariyogāhamāno. Tassa apubbaü acarimaü āsavapariyādāna¤ca hoti jãvitapariyādāna¤ca. Ayaü bhikkhave, dutiyo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Punacaparaü bhikkhave, idhekacco puggalo cakkhusmiü aniccānupassã viharati aniccasa¤¤ã aniccapaņisaüvedã satataü samitaü abbokkiõõaü cetasā adhimuccamāno pa¤¤āya pariyogāhamāno. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā antarāparinibbāyã hoti. Ayaü bhikkhave, tatiyo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Punacaparaü bhikkhave, idhekacco puggalo cakkhusmiü aniccānupassã viharati aniccasa¤¤ã aniccapaņisaüvedã satataü samitaü abbokkiõõaü cetasā adhimuccamāno pa¤¤āya pariyogāhamāno. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā upahaccaparinibbāyã hoti. Ayaü bhikkhave, catuttho puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Punacaparaü bhikkhave, idhekacco puggalo cakkhusmiü aniccānupassã viharati aniccasa¤¤ã aniccapaņisaüvedã satataü samitaü abbokkiõõaü cetasā adhimuccamāno pa¤¤āya pariyogāhamāno. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā asaükhāraparinibbāyã hoti. Ayaü bhikkhave, pa¤camo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Punacaparaü bhikkhave, idhekacco puggalo cakkhusmiü aniccānupassã viharati aniccasa¤¤ã aniccapaņisaüvedã satataü samitaü abbokkiõõaü cetasā adhimuccamāno pa¤¤āya pariyogāhamāno. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā sasaükhāra parinibbāyã hoti. Ayaü bhikkhave, chaņņho puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Punacaparaü bhikkhave, idhekacco puggalo cakkhusmiü aniccānupassã viharati aniccasa¤¤ã aniccapaņisaüvedã satataü samitaü abbokkiõõaü cetasā adhimuccamāno pa¤¤āya pariyogāhamāno. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā uddhaüsoto hoti akaniņņhagāmã. Ayaü bhikkhave, sattamo puggalo āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Ime kho bhikkhave, satta puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiõeyyā a¤jalikaraõãyā anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassāti. 7. 2. 5. 2 (Cakkhudukkhānupassã suttādinã) (Sāvatthidānāni) 2. Sattime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiõeyyā a¤jalikaraõãyā anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Katame satta: Idha bhikkhave, ekacco puggalo cakkhåsmiü dukkhānupassã viharati, pe [BJT Page 496] [\x 496/] 3. Pe cakkhusmiü anattānupassã viharati pe 4. Pe cakkhusmiü khayānupassã viharati pe 5. Pe cakkhusmiü vayānupassã viharati pe 6. Pe cakkhusmiü virāgānupassã viharati pe 7. Pe cakkhusmiü nirodhānupassã viharati pe 8. Pe cakkhusmiü paņinissaggānupassã viharati pe 7. 2. 5. 9 520. ( Sotaaniccānupassã suttādãni ) (Sāvatthi nidānaü) 9 96. Sotasmi pe ghānasmi pe jivhāya pe kāyasmiü pe manasmiü pe råpesu pe saddesu pe gandhesu pe rasesu pe [PTS Page 147] [\q 147/] Phoņņhabbesu pe dhammesu pe 97 144. Cakkhuvi¤¤āõe pe sotavi¤¤āõe pe ghānavi¤¤āõe pe jivhāvi¤¤āõe pe kāyavi¤¤āõe pe manovi¤¤āõe pe 145 192. Cakkhusamphasse pe sotasamphasse pe ghānasamphasse pe jivhāsamphasse pe kāyasamphasse pe manosamphasse pe 193 240. Cakkhusamphassajāya vedanāya pe sotasamphassajāya vedanāya pe ghānasamphassajāya vedanāya pe jivhāsamphassajāya vedanāya pe kāyasamphassajāya vedanāya pe manosamphassajāya vedanāya pe 241 288. Råpasa¤¤āya pe saddasa¤¤āya pe gandhasa¤¤āya pe rasasa¤¤āya pe phoņņhabbasa¤¤āya pe dhammasa¤¤āya pe 289 336. Råpasa¤cetanāya pe saddasa¤cetanāya pe gandhasa¤cetanāya pe rasasa¤cetanāya pe phoņņhabbasa¤cetanāya pe dhammasa¤cetanāya pe 337 384. Råpataõhāya pe saddataõhāya pe gandhataõhāya pe rasataõhāya pe phoņņhabbataõhāya pe dhammataõhāya pe 385 432. Råpavitakke pe saddavitakke pe gandhavitakke pe rasavitakke pe phoņņhabbavitakke pe dhammavitakke pe 433 480. Råpavicāre pe saddavicāre pe gandhavicāre pe rasavicāre pe phoņņhabbavicāre pe dhammavicāre pe [BJT Page 498] [\x 498/] 481 520. Råpakkhandhe pe vedanākkhandhe pe sa¤¤ākkhandhe pe saīkhārakkhandhe pe vi¤¤āõakkhandhe aniccānupassã viharati. Pe dukkhānapassã viharati pe anattānupassã viharati pe khayānupassã viharati pe vayānupassã viharati pe virāgānupassã viharati pe nirodhānupassã viharati pe paņinissaggānupassã viharati. âhuneyyavaggo * * Yathā ' cakkhusmiü aniccānupassã viharati ' iccādivasena ' cakkhuü ' nissāya aņņhasuttāni honti. Tatheva sotādã catusaņņhipadesu ekekaü nissāya pi anicca dukkha anatta khaya vaya virāga nirodha paņinissagga anupassanā vasena aņņhaņņhasuttāni labbhanti. Tasmā imasmiü vagge vãsatyadhika pa¤casatasuttāni honti. [PTS Page 148] [\q 148/] [BJT Page 500] [\x 500/] Rāgādipeyyālasuttāni 1 510. (Rāgādipeyyāla suttāni ) (Sāvatthinidānaü) 1. Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya sattadhammā bhāvetabbā. Katame satta: Satisambojjhaīgo upekkhāsambojjhaīgo. Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya ime sattadhammā bhāvetabbā. 2. Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya sattadhammā bhāvetabbā. Katame satta: Aniccasa¤¤ā, anattasa¤¤ā, asubhasa¤¤ā, ādãnavasa¤¤ā, pahānasa¤¤ā, virāgasa¤¤ā, nirodhasa¤¤ā, Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya ime sattadhammā bhāvetabbā. 3. Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya sattadhammā bhāvetabbā. Katame satta : Asubhasa¤¤ā, maraõasa¤¤ā, āhāre paņikkålasa¤¤ā, sabbaloke anabhiratasa¤¤ā, aniccasa¤¤ā, anicce dukkhasa¤¤ā, dukkhe anattasa¤¤ā, Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya ime sattadhammā bhāvetabbā. 4 30. Rāgassa bhikkhave, pari¤¤āya sattadhammā bhāvetabbā pe ( rāgassa bhikkhakave ) parikkhayāya pe pahānāya pe khayāya pe vayāya pe virāgāya pe nirodhāya pe cāgāya pe paņinissaggāya pe ime sattadhammā bhāvetabbā ' ti. 31 60. Dosassa bhikkhave abhi¤¤āya sattadhammā bhāvetabbā pe dosassa bhikkhave pari¤¤āya pe parikkhayāya pe pahānāya pe khayāya pe vayāya pe virāgāya pe nirodhāya pe cāgāya pe paņinissaggāya pe ime sattadhammā bhāvetabbā ' ti. 61 90. Mohassa bhikkhave abhi¤¤āya sattadhammā bhāvetabbā pe pari¤¤āya pe parikkhayāya pe pahānāya pe khayāya pe vayāya pe virāgāya pe nirodhāya pe cāgāya pe paņinissaggāya pe ime sattadhammā bhāvetabbā ' ti. 91 120. Kodhassa bhikkhave abhi¤¤āya pe 121 250. Upanāhassa bhikkhave abhi¤¤āya pe [BJT Page 500] [\x 500/] 151 180. Makkhassa bhikkhave abhi¤¤āya pe 181 210. Palāsassa bhikkhave abhi¤¤āya pe 211 240. Issāya bhikkhave abhi¤¤āya pe 241 270. Macchariyassa bhikkhave abhi¤¤āya pe 271 300. Māyāya bhikkhave abhi¤¤āya pe 301 330. Sāņheyyassa bhikkhave abhi¤¤āya pe 331 360. Thambhassa bhikkhave abhi¤¤āya pe 361 390. Sārambhassa bhikkhave abhi¤¤āya pe 391 420. Mānassa bhikkhave abhi¤¤āya pe 421 450. Atimānassa bhikkhave abhi¤¤āya pe 451 480. Madassa bhikkhave abhi¤¤āya pe 481 510. Pamādassa bhikkhave abhi¤¤āya pe pari¤¤āya pe parikkhayāya pe pahānāya pe khayāya pe vayāya pe virāgāya pe nirodhāya pe cāgāya pe paņinissaggāya pe ime sattadhammā bhāvetabbā ' ti. Rāgādipeyyālaü niņņhitaü* [PTS Page 149] [\q 149/] Sattaka nipāte samatto * Rāgapadato paņņhāya pamādapadapariyantesu sattarasasu padesu ekamekaü abhi¤¤āyādã dasapadehi yojetvā sattadhammā bhāvetabbā ' ti niddiņņhehi tãhi sattabojjhaīga satta aniccasa¤¤ādi satta asubhasa¤¤ādã suttehi paccekaü ghaņitāni sabbasuttāni dasādhikapa¤casatāsi honti. [BJT Vol A - 5] [\z A /] [\w V /] [BJT Page 002] [\x 2/] [PTS Vol A - 4] [\z A /] [\f IV /] [PTS Page 150] [\q 150/] Suttantapiņake Aīguttaranikāyo Pa¤camo bhāgo Aņņhakanipāto Paņhamo paõõāsako 1. Mettāvaggo Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa 8. 1. 1. 1 Mettānisaüsa suttaü Evaü me sutaü ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: Mettāya bhikkhave cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulãkatāya yānãkatāya 1 vatthukatāya anuņņhitāya paricitāya susamāraddhāya aņņhānisaüsā pāņikaīkhā. Katame aņņha: Sukhaü supati, sukhaü paņibujjhati, na pāpakaü supinaü passati, manussānaü piyo hoti, amanussānaü piyo hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggi vā visaü vā satthaü vā kamati, uttariü appaņivijjhanto brahmalokåpago hoti. Mettāya bhikkhave cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulãkatāya yānãkatāya 1 vatthukatāya anuņņhitāya paricitāya susamāraddhāya ime aņņhānisaüsā pāņikaīkhāti. 1. Yānikathāyamachasaü. [BJT Page 4] [\x 4/] 1. Yo ca mettaü bhāvayati, appamāõaü patissato1 Tanå2 saüyojanā honti, passato upadhikkhayaü. 2. Ekampi [PTS Page 151] [\q 151/] ce pāõamaduņņhacitto, mettāyati kusalã tena hoti, Sabbeva3 pāõe manasānukampã, pahåtamariyo pakaroti pu¤¤aü. 3. Ye sattasaõķaü paņhaviü jinitvā4, rājãsayo5 yajamānānupariyagā6, Sassamedhaü7 purisamedhaü, sammāpāsaü vācapeyyaü8 niraggaëaü. 4. Mettassa cittassa subhāvitassa, Kalampi te nānubhavanti soëasiü, Candappabhā tāragaõāca sabbe, Yathā na agghanti kalampi soëasiü. 5. Yo na hanti na ghāteti, na jināti na jāpaye, Mettaü so sabbabhåtānaü, veraü tassa na kenacãti. 8. 1. 1. 2 âdibrahmacariyapa¤¤ā suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhime bhikkhave, hetu aņņha paccayā ādibrahmacariyikāya pa¤¤āya appaņiladdhāya paņilābhāya, paņiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā saüvattanti. Katame aņņha. 1. Idha bhikkhave, bhikkhu satthāraü upanissāya viharati, a¤¤ataraü vā garuņņhāniyaü sabrahmacāriü yatthassa tibbaü hirottappaü paccupaņņhitaü hoti pema¤ca gāravo ca, ayaü bhikkhave, paņhamo hetu paņhamo paccayo ādibrahmacariyikāya pa¤¤āya appaņiladdhāya paņilābhāya paņiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā saüvattati. 1. Paņissatomachasaü. 2. Tanusãmu. 3. Sabbe camachasaü. 4. Vijetvāmachasaü. 5. Rājisayomachasaü. 6. Yajamānā anupariyagāmachasaü. 7. Assamedhaüsãmu. 8. Vājapeyyaüsyā, sãmu. [BJT Page 06] [\x 6/] Aņņhakanipāto 2. So [PTS Page 152] [\q 152/] taü satthāraü upanissāya viharati a¤¤ataraü vā garuņņhāniyaü sabrahmacāriü, yatthassa tibbaü hirottappaü paccupaņņhitaü hoti. Pema¤ca gāravo ca, te kālena kālaü upasaīkamitvā paripucchati, paripa¤hati. Idaü bhante kathaü? Imassa kvatthoti2? Tassa te āyasmanto avivaņaü ceva vivaranti. Anuttānãkataü ca uttānãkaronti. Anekavihitesu3 kaīkhāņhānãyesu dhammesu kaīkhaü paņivinodenti. Ayaü bhikkhave, dutiyo hetu dutiyo paccayo ādibrahmacariyikāya pa¤¤āya appaņiladdhāya paņilābhāya paņiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā saüvattati. 3. So taü dhammaü sutvā dvayena våpakāsena sampādeti, kāyavåpakāsena ca cittavåpakāsena ca. Ayaü bhikkhave, tatiyo hetu tatiyo paccayo ādibrahmacariyikāya pa¤¤āya appaņiladdhāya paņilābhāya paņiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā saüvattati. 4. Sãlavā ca hoti pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati, ācāragocarasampanno aõumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayaü bhikkhave, catuttho hetu catuttho paccayo ādibrahmacariyikāya pa¤¤āya appaņiladdhāya paņilābhāya paņiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā saüvattati. 5. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāõā majjhekalyāõā pariyosānakalyāõā sātthaü savya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti, tathāråpassa dhammā bahussutā honti. Dhatā4 vacasā paricitā manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā. Ayaü bhikkhave, pa¤camo hetu pa¤camo paccayo ādibrahmacariyikāya pa¤¤āya appaņiladdhāya paņilābhāya paņiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā saüvattati. 6. âraddhaviriyo [PTS Page 153] [\q 153/] viharati akusalānaü dhammānaü pahānāya kusalānaü dhammānaü upasampadāya thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Ayaü bhikkhave, chaņņho hetu chaņņho paccayo ādibrahmacariyikāya pa¤¤āya appaņiladdhāya paņilābhāya paņiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā saüvattati. 1. Viharantomachasaü. 2. Ko atthotimachasaü. 3. Anekavihitesu camachasaü. 4. Dhātāmachasaü [BJT Page 8] [\x 8/] Aņņhakanipāto 7. Saüghagato kho pana anānākathiko hoti, atiracchānakathiko hoti, sāmaü vā dhammaü bhāsati, paraü vā ajjhesati, ariyaü vā tuõhãbhāvaü nātima¤¤ati. Ayaü bhikkhave, sattamo hetu sattamo paccayo ādibrahmacariyikāya pa¤¤āya appaņiladdhāya paņilābhāya paņiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā saüvattati. 8. Pa¤casu kho pana upādānakkhandhesu udayabbayānupassã viharati "iti råpaü, iti råpassa samudayo, iti råpassa atthagamo1, iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthagamo1, iti sa¤¤ā iti sa¤¤āya samudayo, iti sa¤¤āya atthagamo, iti saīkhārā, iti saīkhārānaü samudayo iti saīkhārānaü atthagamo, iti vi¤¤āõaü, iti vi¤¤āõassa samudayo, vi¤¤āõassa atthagamo'ti. Ayaü bhikkhave, aņņhamo hetu aņņhamo paccayo ādibrahmacariyikāya pa¤¤āya appaņiladdhāya paņilābhāya paņiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā saüvattati. Tamenaü sabrahmacārã evaü sambhāvayanti2: "ayaü kho āyasmā satthāraü upanissāya viharati, a¤¤ataraü vā garuņņhāniyaü sabrahmacāriü, yatthassa tibbaü hirottappaü paccupaņņhitaü hoti pema¤ca gāravo ca. Addhā ayamāyasmā jānaü jānāti passaü passatã"ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāma¤¤āya ekãbhāvāya saüvattati. Taü kho panāyamāyasmā satthāraü upanissāya viharanto a¤¤ataraü vā garuņņhāniyaü sabrahmacāriü yatthassa tibbaü hirottappaü paccupaņņhitaü hoti pema¤ca [PTS Page 154] [\q 154/] gāravo ca, te3 kālena kālaü upasaīkamitvā paripucchati paripa¤hati: idaü bhante kathaü? Imassa kvatthoti4?" Tassa te āyasmanto avivaņaü ceva vivaranti, anuttānãkata¤ca uttānãkaronti. Anekavihitesu ca kaīkhāņhāniyesu dhammesu kaīkhaü paņivinodenti addhā ayamāyasmā jānaü jānāti passaü passatãti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāma¤¤āya ekãbhāvāya saüvattati. 1. Atthaīgamo machasaü 2. Sambhāventi machasaü 3. So sãmu. 4. Ko atthe machasaü [BJT Page 10] [\x 10/] 8. 1. 1. 2 "Taü kho panāyamāyasmā dhammaü sutvā dvayena våpakāsena sampādeti kāyavåpakāsena ca cittavåpakāsena ca: addhā ayamāyasmā jānaü jānāti passaü passatã"ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāma¤¤āya ekãbhāvāya saüvattati. "Sãlavā kho pana ayamāyasmā pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati. âcāragocarasampanno aõumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Addhā ayamāyasmā jānaü jānāti passaü passatã"ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāma¤¤āya ekãbhāvāya saüvattati. "Bahussuto kho pana ayamāyasmā sutadharo sutasannicayo ye te dhammā ādikalyāõā majjhekalyāõā pariyosānakalyāõā sātthaü sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti, tathā råpassa dhammā bahussutā honti. Dhatā1 vacasā paricitā manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā, addhā ayamāyasmā jānaü jānāti, passaü passatã"ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāma¤¤āya ekãbhāvāya saüvattati. "âraddhaviriyo kho pana ayamāyasmā viharati. Akusalānaü dhammānaü pahānāya, kusalānaü dhammānaü upasampadāya, thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu, addhā ayamāyasmā jānaü jānāti passaü passatã"ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāma¤¤āya ekãbhāvāya saüvattati. "Saüghagato [PTS Page 155] [\q 155/] kho pana ayamāyasmā anānākathiko hoti atiracchānakathiko, sāmaü vā dhammaü bhāsati, paraü vā ajjhesati, ariyaü vā tuõhãbhāvaü nātima¤¤ati. Addhā ayamāyasmā jānaü jānāti passaü passatã"ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāma¤¤āya ekãbhāvāya saüvattati. 1. Dhātāmachasaü [BJT Page 12] [\x 12/] (8. 1. 1. 3) "Pa¤casu kho pana ayamāyasmā upādānakkhandhesu udayabbayānupassã viharati; iti råpaü, iti råpassa samudayo, iti råpassa atthagamo, iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthagamo, iti sa¤¤ā, iti sa¤¤āya samudayo, iti sa¤¤āya atthagamo, iti saükhārā, iti saükhārānaü samudayo, iti saükhārānaü atthagamo, iti vi¤¤āõaü, iti vi¤¤āõassa samudayo, iti vi¤¤āõassa atthagamoti, addhā ayamāyasmā jānaü jānāti, passaü passatã"ti. Ayampi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāma¤¤āya ekãbhāvāya saüvattatãti. Ime kho bhikkhave, aņņha hetu aņņha paccayā ādibrahmacariyikāya pa¤¤āya appaņiladdhāya paņilābhāya paņiladdhāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā saüvattantãti. 8. 1. 1. 3 Paņhamapiya suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārãnaü appiyo ca hoti, amanāpo ca agaru ca abhāvanãyo ca. Katamehi aņņhahi: Idha [PTS Page 156] [\q 156/] bhikkhave, bhikkhu appiyapasaüsã ca hoti. Piyagarahã ca lābhakāmo ca sakkārakāmo ca ahiriko ca anottappã ca pāpiccho ca micchādiņņhã ca. Imehi kho bhikkhave, aņņhahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārãnaü appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanãyo ca. Aņņhahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārãnaü piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanãyo ca. Katamehi aņņhahi: Idha bhikkhave bhikkhu na appiyapasaüsã ca hoti na piyagarahã ca na lābhakāmo ca na sakkārakāmo ca, hirimā ca hoti ottappã ca appiccho ca sammādiņņhã ca. Imehi kho bhikkhave, aņņhahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārãnaü piyo ca hoti, manāpo ca garu ca bhāvanãyo cāti. [BJT Page 14] [\x 14/] 8. 1. 1. 4 Dutiyapiya suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārinaü appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanãyo ca katamehi aņņhahi: Idha bhikkhave, bhikkhu lābhakāmo ca hoti. Sakkārakāmo ca anava¤¤attikāmo ca akāla¤¤å ca amatta¤¤å ca asuci ca bahubhāõã ca akkosakaparibhāsako ca sabrahmacārãnaü. Imehi kho bhikkhave, aņņhahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārãnaü appiyo ca hoti amanāpo ca agaru ca abhāvanãyo ca. Aņņhahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārãnaü piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanãyo ca. Katamehi aņņhahi: Idha bhikkhave bhikkhu na lābhakāmo ca hoti. Na sakkārakāmo ca na anava¤¤attikāmo ca kāla¤¤å ca matta¤¤å ca suci ca na bahubhāõã ca na akkosakaparibhāsako ca sabrahmacārãnaü. Imehi kho bhikkhave, aņņhahi dhammehi samannāgato bhikkhu sabrahmacārinaü piyo ca hoti. Manāpo ca garu ca bhāvanãyo cāti. 8. 1. 1. 5 Paņhamalokadhamma suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhime bhikkhave, loka dhammā lokaü anuparivattanti, loko ca aņņhalokadhamme anuparivattati. Katame aņņha: Lābho [PTS Page 157] [\q 157/] ca alābho ca ayaso ca yaso ca nindā ca pasaüsā ca sukhaü ca dukkhaü ca, ime kho bhikkhave aņņhalokadhammā lokaü anuparivattanti, loko ca ime aņņhalokadhamme anuparivattatãti. [BJT Page 16] [\x 16/] Aņņhakanipāto (8. 1. 1. 6) 1. Lābho alābho *ayaso yaso ca Nindā pasaüsā ca sukhaü ca dukkhaü, Ete aniccā manujesu dhammā Asassatā viparãnāmadhammā 2. Ete ca ¤atvā satimā sumedho Avekkhatã viparināmadhamme, Iņņhassa dhammā na mathenti cittaü Aniņņhato no paņighātameti. 3. Tassānurodhā athavā virodhā Vidhåpitā atthagatā na santi, Pada¤ca ¤atvā virajaü asokaü Sammappajānāti bhavassa pāragåti. 8. 1. 1. 6 Dutiyalokadhamma suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhime bhikkhave, lokadhammā lokaü anuparivattanti, loko ca aņņha lokadhamme anuparivattati. Katame aņņha: Lābho ca alābho ca yaso ca ayaso ca nindā ca pasaüsā ca sukhaü ca dukkhaü ca, ime kho bhikkhave, aņņhalokadhammā lokaü anuparivattanti. Loko ca ime aņņhalokadhamme anuparivattati. Assutavato bhikkhave, puthujjanassa uppajjati lābhopi alābhopi yasopi ayasopi nindāpi pasaüsāpi sukhampi dukkhampi. Sutavatopi kho bhikkhave, ariyasāvakassa uppajjati lābhopi alābhopi, yasopi ayasopi nindāpi pasaüsāpi sukhampi dukkhampi. Tatra bhikkhave, ko viseso [PTS Page 158] [\q 158/] ko adhippayāso1 kiü nānākaraõaü2 sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanenāti: Bhagavammålakā no bhante dhammā, bhagavantettikā, bhagavampaņisaraõā. Sādhu vata bhante, bhagavantaüyeva paņibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhå dhāressantãti. 1. Adhippāyo[pts] sãmu. Machasaü Adhippāyasosyā. 2. Nānā kāraõaüsãmu. *Yasāyasocamachasaü [BJT Page 18] [\x 18/] Aņņhakanipāto Tena hi bhikkhave, suõātha sādhukaü manasi karotha, bhāsissāmãti. Evaü bhanteti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: 3 Assutavato bhikkhave, puthujjanassa uppajjati lābho, so na iti paņisa¤cikkhati: uppanno kho me ayaü lābho, so ca kho anicco dukkho viparināmadhammoti, yathābhåtaü nappajānāti. Uppajjati alābho, so na iti paņisa¤cikkhati: uppanno kho me ayaü alābho, so ca kho anicco dukkho viparināmadhammoti, yathābhåtaü nappajānāti. Uppajjati yaso, so na iti paņisa¤cikkhati: uppanno kho me ayaü yaso, so ca kho anicco dukkho viparināmadhammoti, yathābhåtaü nappajānāti. Uppajjati ayaso, so na iti paņisa¤cikkhati: uppanno kho me ayaü ayaso, so ca kho anicco dukkho viparināmadhammoti, yathābhåtaü nappajānāti. Uppajjati nindā so na iti paņisa¤cikkhati: uppannā kho me ayaü nindā, sā ca kho aniccā dukkhā viparināmadhammāti, yathābhåtaü nappajānāti. Uppajjati pasaüsā so na itipaņisa¤cikkhati: uppannā kho me ayaü pasaüsā, sā ca kho aniccā dukkhā viparināmadhammāti, yathābhåtaü nappajānāti. Uppajjati sukhaü, so na iti paņisa¤cikkhati: uppannaü kho me idaü sukhaü, taü ca kho aniccaü dukkhaü viparināmadhammanti, yathābhåtaü nappajānāti. Uppajjati dukkhaü, so na itipaņisa¤cikkhati uppannaü kho me idaü dukkhaü, taü ca kho aniccaü dukkhaü viparināmadhammanti. Yathābhåtaü nappajānāti. Tassa lābhopi cittaü pariyādāya tiņņhati, alobho pi cittaü pariyādāya tiņņhati, yasopi cittaü pariyādāya tiņņhati, ayasopi cittaü pariyādāya tiņņhati, nindā pi cittaü pariyādāya tiņņhati, pasaüsāpi cittaü pariyādāya tiņņhati. Sukhampi cittaü pariyādāya tiņņhati, dukkhampi cittaü pariyādāya tiņņhati. So uppantaü lābhaü anurujjhati alābhe paņivirujjhati. Uppantaü yasaü anurujjhati ayase paņivirujjhati uppannaü pasaüsaü anurujjhati nindāya paņivirujjhati. Uppannaü sukhaü anurujjhati. Dukkhe paņivirujjhati so evaü anurodhavirodhasamāpanno na parimuccati, jātiyā jarāya maraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, na parimuccati dukkhasmāti vadāmi. 4. Sutavato ca kho bhikkhave, ariyasāvakassa uppajjati lābho. So iti paņisa¤cikkhati; uppanto kho me ayaü lābho so ca kho anicco dukkho viparināmadhammoti yathābhåtaü pajānāti. Uppajjati alābho. So iti paņisa¤cikkhati uppanto kho me ayaü alābho so ca kho anicco dukkho viparināmadhammoti yathābhåtaü pajānāti. Uppajjati yaso. [PTS Page 159] [\q 159/] so iti paņisa¤cikkhati uppanto kho me ayaü yaso. So ca kho anicco dukkho viparināmadhammoti yathābhåtaü pajānāti. Uppajjati ayaso. So iti paņisa¤cikkhati uppanno kho me ayaü ayaso. So ca kho anicco dukkho viparināmadhammoti yathābhåtaü pajānāti. Uppajjati nindā. So iti paņisa¤cikkhati uppantā kho me ayaü nindā. Sā ca kho aniccā dukkhā viparināmadhammāti yathābhåtaü pajānāti. Uppajjati pasaüsā. So iti paņisa¤cikkhati uppantā kho me ayaü pasaüsā. Sā ca kho aniccā dukkhā viparināmadhammāti yathābhåtaü pajānāti. Uppajjati sukhaü. So iti paņisa¤cikkhati uppantaü kho me idaü sukhaü. Taü ca kho aniccaü dukkhaü viparināmadhammanti yathābhåtaü pajānāti. Uppajjati dukkhaü. So iti paņisa¤cikkhati: [BJT Page 20] [\x 20/] Uppannaü kho me idaü dukkhaü. Ta¤ca kho aniccaü dukkhaü viparināmadhammanti yathābhåtaü pajānāti. Tassa lābho'pi cittaü na pariyādāya tiņņhati, alobho'pi cittaü na pariyādāya tiņņhati, yaso'pi cittaü na pariyādāya tiņņhati, ayaso'pi cittaü na pariyādāya tiņņhati, nindā'pi cittaü na pariyādāya tiņņhati, pasaüsā'pi cittaü na pariyādāya tiņņhati, sukhampi cittaü na pariyādāya tiņņhati, dukkhampi cittaü na pariyādāya tiņņhati. So uppannaü lābhaü nānurujjhati, alābhe nappaņivirujjhati. Uppannaü yasaü nānurujjhati, ayase nappaņivirujjhati. Uppannaü pasaüsaü nānurujjhati, nindāya nappaņivirujjhati. Uppannaü sukhaü nānurujjhati, dukkhe nappaņivirujjhati. So evaü anurodhavirodhavippahãno parimuccati jātiyā jarāya maraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Parimuccati dukkhasmāti vadāmi. Ayaü kho bhikkhave, viseso ayaü adhippayāso1 idaü nānākaraõaü2 sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanenāti. 1. Lābho alābho ayaso yaso ca Nindā pasaüsā ca sukha¤ca3 dukkhaü, Ete aniccā manujesu dhammā Asassatā viparãnāmadhammā. 2. Ete ca ¤atvā satimā sumedho Avekkhati viparãnāmadhamme Iņņhassa dhammā na mathenti cittaü Aniņņhato no paņighātameti. 3. Tassānurodhā [PTS Page 160] [\q 160/] athavā virodhā Vidhåpitā atthagatā na santi, Pada¤ca ¤atvā virajaü asokaü Sammappajānāti bhavassapāragåti. 8. 1. 1. 7 Devadattavipatti suttaü Ekaü samayaü bhagavā rājagahe viharati gijjhakåņe pabbate acirapakkante devadatte. Tatra kho bhagavā devadattaü ārabbha bhikkhå āmantesi: 1. Adhippāyaso syā. 2. Nānākāraõaü sãmu. 3. Sukhaü dukkhaüca machasaü [BJT Page 22] [\x 22/] Sādhu bhikkhave, bhikkhu kālena kālaü attavipattiü paccavekkhitā hoti, sādhu bhikkhave, bhikkhu kālena kālaü paravipattiü paccavekkhitā hoti, sādhu bhikkhave, bhikkhu kālena kālaü attasampattiü paccavekkhitā hoti, sādhu bhikkhave, bhikkhu kālena kālaü parasampattiü paccavekkhitā hoti, aņņhahi bhikkhave, asaddhammehi abhibhuto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaņņho atekiccho. Katamehi aņņhahi. Lābhena bhikkhave, abhibhåto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaņņho atekiccho. Alābhena bhikkhave abhibhåto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaņņho atekiccho. Yasena bhikkhave, abhibhåto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaņņho atekiccho. Ayasena bhikkhave, abhibhåto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaņņho atekiccho. Sakkārena bhikkhave, abhibhåto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaņņho atekiccho. Asakkārena bhikkhave, abhibhåto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaņņho atekiccho. Pāpicchatāya bhikkhave, abhibhåto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaņņho atekiccho. Pāpamittatāya bhikkhave, abhibhåto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaņņho atekiccho. Imehi kho bhikkhave, aņņhahi asaddhammehi abhibhåto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaņņho, atekiccho. Sādhu bhikkhave bhikkhu uppannaü lābhaü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaü alābhaü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaü yasaü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaü ayasaü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaü sakkāraü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaü [PTS Page 161] [\q 161/] asakkāraü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaü pāpicchataü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaü pāpamittataü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Ki¤ca bhikkhave, bhikkhu atthavasaü paņicca uppannaü lābhaü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, yaü hissa bhikkhave uppannaü lābhaü anabhibhuyya viharato uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā. Uppannaü lābhaü abhibhuyya viharato evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti. Yaü hissa bhikkhave uppannaü alābhaü anabhibhuyya viharato uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā. Uppannaü alābhaü abhibhuyya viharato evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti. Yaü hissa bhikkhave uppannaü yasaü anabhibhuyya viharato uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā. Uppannaü yasaü abhibhuyya viharato evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti. Yaü hissa bhikkhave uppannaü ayasaü anabhibhuyya viharato uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā. Uppannaü ayasaü abhibhuyya viharato evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti. Yaü hissa bhikkhave uppannaü sakkāraü anabhibhuyya viharato uppajjeyyuü āsāvā vighātapariëāhā. Uppannaü sakkāraü abhibhuyya viharato evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti. Yaü hissa bhikkhave uppannaü asakkāraü anabhibhuyya viharato uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā. Uppannaü asakkāraü abhibhuyya viharato evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti. Yaü hissa bhikkhave uppannaü pāpicchataü anabhibhuyya viharato uppajjeyyu āsavā vighātapariëāhā. Uppannaü pāpicchataü abhibhuyya viharato evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti. Yaü hissa bhikkhave uppannaü pāpamittataü anabhibhuyya viharato uppajjeyyuü āsāvā vighātapariëāhā. Uppannaü pāpamittataü abhibhuyya viharato evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti. [BJT Page 24] [\x 24/] Idaü kho bhikkhave, bhikkhu atthavasaü paņicca uppannaü lābhaü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaü alābhaü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaü yasaü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaü ayasaü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaü sakkāraü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaü asakkāraü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaü pāpicchataü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaü pāpamittataü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, tasmātiha bhikkhave evaü sikkhitabbaü: uppannaü lābhaü abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaü alābhaü abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaü yasaü abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaü ayasaü abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaü sakkāraü abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaü asakkāraü abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaü pāpicchataü abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaü pāpamittataü abhibhuyya abhibhuyya viharissāmāti. Evaü hi vo bhikkhave, sikkhitabbanti. 8. 1. 1. 8 Uttara suttaü Ekaü [PTS Page 162] [\q 162/] samayaü āyasmā uttaro mahisavatthusmiü viharati saīkheyyake pabbate dhavajālikāyaü1. Tatra kho āyasmā uttaro bhikkhå āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhå āyasmato uttarassa paccassosuü. âyasmā uttaro etadavoca: Sādhāvuso bhikkhu kālena kālaü attavipattiü paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaü paravipattiü paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaü attasampattiü paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaü parasampattiü paccavekkhitā hotãti. Tena kho pana samayena vessavaõo mahārājā uttarāya disāya dakkhiõaü disaü gacchati kenacideva karaõãyena. Assosi kho vessavaõo mahārājā āyasmato uttarassa mahisavatthusmiü saīkheyyake pabbate dhavajālikāyaü bhikkhånaü evaü dhammaü desentassa, 'sādhāvuso bhikkhu kālena kālaü attavipattiü paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaü paravipattiü paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaü attasampattiü paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaü parasampattiü paccavekkhitā hotã'ti. Atha kho vessavaõo mahārājā seyyathāpi nāma balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü pasāreyya pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya, evameva mahisavatthusmiü saīkheyyake pabbate dhavajālikāyaü1 antarahito devesu tāvatiüsesu pāturahosi. 1. Vaņņhajālikāyasyā. Vaņhajālikāyaü machasaü. 2. Sami¤jitaü machasaü [BJT Page 26] [\x 26/] Atha kho vessavaõo mahārājā yena sakko devānamindo tenupasaīkami upasaīkamitvā sakkaü devānamindaü etadavoca, 'yagghe mārisa, jāneyyāsi, eso āyasmā uttaro mahisavatthusmiü saīkheyyake pabbate dhavajālikāyaü bhikkhånaü evaü dhammaü deseti: sādhāvuso bhikkhu kālena kālaü attavipattiü paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaü paravipattiü paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaü attasampattiü paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaü parasampattiü paccavekkhitā hoti'ti. Atha kho sakko devānamindo seyyathāpi nāma balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü pasāreyya, pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya, evameva devesu tāvatiüsesu antarahito mahisavatthusmiü saīkheyyake [PTS Page 163] [\q 163/] pabbate dhavajālikāyaü āyasmato uttarassa pamukhe1. Pāturahosi: atha kho sakko devānamindo yenāyasmā uttaro tenupasaīkami, upasaīkamitvā āyasmantaü uttaraü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho sakko devānamindo āyasmantaü uttaraü etadavoca: Saccaü kira bhante, āyasmā uttaro bhikkhånaü evaü dhammaü desesi: sādhāvuso bhikkhu kālena kālaü attavipattiü paccavekkhitā hoti. Sādhāvuso bhikkhu kālena kālaü paravipattiü paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaü attasampattiü paccavekkhitā hoti, sādhāvuso bhikkhu kālena kālaü parasampattiü paccavekkhitā hotã'ti. ? Evaü devānamindāti. Kiü panidaü2. Bhante, āyasmato uttarassa sakaü paņibhānaü, udāhu tassa bhagavato vacanaü arahato sammāsambuddhassāti? Tena hi devānaminda, upamaü te karissāmi, upamāyapi idhekacce3 vi¤¤å purisā bhāsitassa atthaü ājānanti. Seyyathāpi devānaminda, gāmassa vā nigamassa vā avidåre mahādha¤¤arāsi, tato mahājanakāyo dha¤¤aü āhareyya kājehipi piņakehipi ucchaīgehipi [PTS Page 164] [\q 164/] a¤jalãhipi. Yo nu kho devānaminda taü mahājanakāyaü upasaīkamitvā evaü puccheyya: kuto imaü dha¤¤aü āharathāti? Kathaü taü vyākaramāno4. Nu kho devānaminda, so mahājanakāyo sammā vyākaramāno vyākareyyāti? 1. Sammukhe machasaü 2. Kiü pana syā. 3. Upamāya midhekacce machasaü 4. Kathaü vyākaramāno machasaü. [BJT Page 28] [\x 28/] Amumhā dha¤¤arāsimhā āharāmāti kho bhante, so mahājanakāyo sammā vyākaramāno vyākareyyāti. Evameva kho devānaminda, yaü ki¤ci subhāsitaü sabbaü taü tassa bhagavato vacanaü arahato sammāsambuddhassa, tato upādāyupādāya maya¤ca¤¤e ca bhaõāmāti. Acchariyaü bhante, abbhutaü bhante, yāva subhāsitamidaü1. Bhante, āyasmatā uttarena yaü ki¤ci subhāsitaü sabbaü taü tassa bhagavato vacanaü arahato sammāsambuddhassa, tato upādāyupādāya maya¤ca¤¤e ca bhaõāmāti, Ekamidaü bhante, uttara, samayaü bhagavā rājagahe viharati gijjhakuņe pabbate acirapakkante devadatte. Tatra kho bhagavā devadattaü ārabbha bhikkhå āmantesi: Sādhu bhikkhave, bhikkhu kālena kālaü attavipattiü paccavekkhitā hoti, sādhu bhikkhave, bhikkhu kālena kālaü paravipattiü paccavekkhitā hoti, sādhu bhikkhave, bhikkhu kālena kālaü attasampattiü paccavekkhitā hoti, sādhu bhikkhave, bhikkhu kālena kālaü parasampattiü paccavekkhitā hotãti. Aņņhahi bhikkhave, asaddhammehi abhibhåto pariyādinnacitto devadatto apāyiko nerayiko kappaņņho atekiccho. Katamehi aņņhahi: Lābhena2 bhikkhave, abhibhåto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaņņho atekiccho. Alābhena bhikkhave, abhibhåto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaņņho atekiccho. Yasena bhikkhave, abhibhåto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaņņho atekiccho. Ayasena bhikkhave, abhibhåto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaņņho atekiccho. Sakkārena bhikkhave, abhibhåto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaņņho atekiccho. Asakkārena bhikkhave abhibhåto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaņņho atekiccho. Pāpicchatāya bhikkhave, abhibhåto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaņņho atekiccho. Pāpamittatāya [PTS Page 165] [\q 165/] bhikkhave, abhibhåto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaņņho atekiccho. Imehi kho bhikkhave, aņņhahi asaddhammehi abhibhåto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaņņho atekiccho. Sādhu bhikkhave, bhikkhu uppannaü lābhaü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaü alābhaü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaü yasaü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaü ayasaü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaü sakkāraü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaü asakkāraü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaü pāpicchataü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaü pāpamittataü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. 1. Yāva subhasitaü cidaü machasaü. 2. Lābhena hi machasaü. [BJT Page 30] [\x 30/] Ki¤ca bhikkhave, bhikkhu atthavasaü paņicca uppannaü lābhaü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaü alābhaü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaü yasaü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya uppannaü ayasaü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaü sakkāraü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya uppannaü asakkāraü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaü pāpicchataü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya, uppannaü pāpamittataü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Yaü hissa bhikkhave, uppannaü lābhaü anabhibhuyya viharato uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā, uppannaü lābhaü abhibhuyya viharato evaü sa te āsavā vighātapariëāhā na honti. Yaü hissa bhikkhave, uppannaü alābhaü anabhibhuyya viharato uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā, uppannaü alābhaü abhibhuyya viharato evaü sa te āsavā vighātapariëāhā na honti. Yaü hissa bhikkhave, uppannaü yasaü anabhibhuyya viharato uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā, uppannaü yasaü abhibhuyya viharato evaü sa te āsavā vighātapariëāhā na honti. Yaü hissa bhikkhave uppannaü ayasaü anabhibhuyya viharato uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā, uppannaü ayasaü abhibhuyya viharato evaüsa te āsavā vighātapariëābhā na honti. Yaü hisasa bhikkhave, uppannaü sakkāraü anabhibhuyya viharato uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā, uppannaü asakkāraü abhibhuyya viharato evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti. Yaü hissa bhikkhave, uppannaü pāpicchataü anabhibhuyya viharato uppajjeyyuü āsavā visātapariëāhā, uppannaü pāpicchataü abhibhuyya viharato evaüsa te āsavā vighātapariëābhā na honti. Uppannaü pāpamittataü anabhibhuyya viharato uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā, uppannaü pāpamittataü abhibhuyya viharato evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti. Idaü kho bhikkhave, bhikkhu atthavasaü paņicca uppannaü [PTS Page 166] [\q 166/] lābhaü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaü alābhaü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaü yasaü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaü ayasaü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaü sakkāraü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaü asakkāraü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaü pāpicchataü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Uppannaü pāpamittataü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya. Tasmātiha bhikkhave, evaü sikkhitabbaü uppannaü lābhaü abhibhuyya abhibhuyya viharissāma, uppannaü alābhaü abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaü yasaü abhibhuyya abhibhuyya viharissāma, uppannaü ayasaü abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaü sakkāraü abhibhuyya abhibhuyya viharissāma, uppannaü asakkāraü abhibhuyya abhibhuyya viharissāma. Uppannaü pāpicchataü abhibhuyya abhibhuyya viharissāma, uppannaü pāpamittataü abhibhuyya abhibhuyya viharissāmāti. Evaü hi vo bhikkhave sikkhitabbanti. Ettāvatā bhante uttara, manussesu catasso parisā bhikkhå bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo. Nāyaü dhammapariyāyo kismi¤ci patiņņhito1. Uggaõhātu bhante, āyasmā uttaro imaü dhammapariyāyaü pariyāpuõātu bhante, āyasmā uttaro imaü dhammapariyāyaü dhāretu bhante, āyasmā uttaro imaü dhammapariyāyaü, atthasaühito ayaü bhante, dhammapariyāyo ādibrahmacariyakoti. 1. Upaņņhito machasaü. [BJT Page 32] [\x 32/] 8. 1. 1. 9 Nanda suttaü (Sāvatthinidānaü) Kulaputto' ti bhikkhave, nandaü sammāvadamāno vadeyya: balavāti bhikkhave, nandaü sammā vadamāno vadeyya; pāsādikoti bhikkhave, nandaü sammā vadamāno vadeyya; tibbarāgoti bhikkhave, nandaü sammāvadamāno vadeyya. Kima¤¤atra bhikkhave, nando indriyesu guttadvāro bhojanesu matta¤¤å jāgariyaü anuyutto satisampaja¤¤ena samannāgato. Yehi Nando sakkoti paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü carituü: Tatiradaü bhikkhave, nandassa indriyesu guttadvāratāya hoti: sace [PTS Page 167] [\q 167/] bhikkhave, nandassa puratthimā disā āloketabbā hoti, sabbaü cetasā samannāharitvā nando puratthimaü disaü āloketi, 'evaü me puratthimaü disaü ālokayato na abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantã'ti, itiha tattha sampajāno hoti. Sace bhikkhave, nandassa pacchimā disā āloketabbā hoti. Sabbaü cetasā samannāharitvā nando pacchimaü disaü āloketi, 'evaü me pacchimaü disaü ālokayato na abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantã'ti, itiha tattha sampajāno hoti. Sace bhikkhave, nandassa uttarā disā āloketabbā hoti. Sabbaü cetasā samannāharitvā nando uttaraü disaü āloketi, 'evaü me uttaraü disaü ālokayato na abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantã'ti, itiha tattha sampajāno hoti. Sace bhikkhave, nandassa dakkhiõā disā āloketabbā hoti, sabbaü cetasā samannāharitvā nando dakkhiõaü disaü āloketi, 'evaü me dakkhiõaü disaü ālokayato na abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantã' ti, itiha tattha sampajāno hoti. Sace bhikkhave, nandassa uddhaü ulloketabbā hoti. Sabbaü cetasā samannāharitvā nando uddhaü ulloketi, 'evaü me uddhaü ullokayato na abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantã' ti, itiha tattha sampajāno hoti. Sace bhikkhave, nandassa adho oloketabbā hoti. Sabbaü cetasā samannāharitvā nando adho oloketi, 'evaü me adho olokayato na abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantã' ti, itiha tattha sampajāno hoti. Sace bhikkhave, nandassa anudisā anuviloketabbā hoti. Sabbaü cetasā samannāharitvā nando anudisaü anuviloketi, 'evaü me anudisaü anuvilokayato na abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantã' ti, itiha tattha sampajāno, idaü kho bhikkhave, nandassa indriyesu guttadvāratāya hoti. Tatiradaü bhikkhave, nandassa bhojane matta¤¤utāya hoti: idha bhikkhave nando paņisaīkhāyoniso āhāraü āhāreti: neva davāya na madāya na maõķanāya na vibhåsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ņhitiyā yāpanāya vihiüsåparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti purāõa¤ca vedanaü paņihaīkhāmi, nava¤ca vedanaü na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati, anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. Idaü kho bhikkhave, nandassa bhojane matta¤¤utāya hoti. [BJT Page 34] [\x 34/] Tatiradaü bhikkhave, nandassa jāgariyānuyogasmiü hoti. Idha [PTS Page 168] [\q 168/] bhikkhave, nando divasaü caīkamena nisajjāya āvaraõãyehi dhammehi cittaü parisodheti. Rattiyā paņhamaü yāmaü caīkamena nisajjāya āvaraõãyehi dhammehi cittaü parisodheti. Rattiyā majjhimaü yāmaü dakkhiõena passena sãhaseyyaü kappeti. Pāde pādaü accādhāya sato sampajāno uņņhānasa¤¤aü manasikaritvā. Rattiyā pacchimaü yāmaü paccuņņhāya caīkamena nisajjāya āvaraõãyehi dhammehi cittaü parisodheti. Idaü kho bhikkhave, nandassa jāgariyānuyogasmiü hoti. Tatiradaü bhikkhave, nandassa satisampaja¤¤asmiü hoti: idha bhikkhave, nandassa viditā vedanā uppajjanti, viditā upaņņhahanti, viditā abbhatthaü gacchanti, viditā sa¤¤ā uppajjanti, viditā upaņņhāhanti, viditā abbhatthaü gacchanti. Viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaņņhahanti, viditā abbhatthaü gacchanti, idaü kho bhikkhave, nandassa satisampaja¤¤asmiü hoti. Kima¤¤atra bhikkhave, nando indriyesu guttadvāro bhojane matta¤¤å jāgariyaü anuyutto satisampaja¤¤ena samannagato yehi nando sakkoti paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü caritunti. 8. 1. 1. 10 Kāraõķava suttaü Ekaü samayaü bhagavā campāyaü viharati gaggarāya pokkharaõiyā tãre. Tena kho pana samayena bhikkhå bhikkhuü āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhåhi āpattiyā codiyamāno a¤¤ena¤¤aü1. Paņicarati, bahiddhā kathaü apanāmeti, kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pātukaroti. Atha kho bhagavā bhikkhu āmantesi. Niddhamathetaü [PTS Page 169] [\q 169/] bhikkhave puggalaü, niddhamathetaü bhikkhave, puggalaü, apaneyyeso bhikkhave puggalo. Kiü vo paraputto viheņhãyati. 2. Idha bhikkhave, ekaccassa puggalassa tādisaü yeva hoti. Abhikkantaü paņikkantaü ālokitaü vilokitaü sammi¤jitaü pasāritaü saüghāņipatta cãvaradhāraõaü. Seyyathāpi a¤¤esaü bhaddakānaü bhikkhånaü yāvassa bhikkhå āpattiü na passanti, yato ca khvāssa bhikkhå āpattiü passanti tamenaü evaü jānanti. Samaõadåsã cāyaü samaõapalāpo samaõakāraõaķavoti. Tamenaü iti viditvā bahiddhā nāsenti. Taü kissa hetu: mā a¤¤e bhaddake bhikkhå dåsesãti. 1. A¤¤enā¤¤aü syā. 2. Kiü vo tena paraputtena visodhitena machasaü. Kiü vo paraputto viheņheti [PTS.] [BJT Page 36] [\x 36/] Seyyathāpi bhikkhave, sampanne yavakaraõe yavadåsã jāyetha, yavapalāpo yavakāraõķavo. Tassa tādisaüyeva målaü hoti. Seyyathāpi a¤¤esaü bhaddakānaü yavānaü, tādisaüyeva nālaü hoti seyyathāpi a¤¤esaü bhaddakānaü yavānaü, tādisaüyeva pattaü hoti seyyathāpi a¤¤esaü bhaddakānaü yavānaü, yāvassa sãsaü na nibbattati, yato ca khvāssa1. Sãsaü nibbattati. Tamenaü evaü jātanti: yavadåsã cāyaü yavapalāpo yavakāraõķavoti. Tamenaü iti viditvā samålaü uppāņetvā bahiddhā yavakaraõassa chaķķhenti. Taü kissa hetu: mā a¤¤e bhadrake yave dåsesãti. Evameva kho bhikkhave idhekaccassa puggalassa tādisaüyeva hoti abhikkantaü paņikkantaü ālokitaü vilokitaü sammi¤jitaü pasāritaü saīghāņipattacãvaradhāraõaü. Seyyathāpi a¤¤esaü bhaddakānaü bhikkhånaü yāvassa bhikkhå āpattiü na passanti. Yato ca khvāssa bhikkhå āpattiü passanti. Tamenaü evaü jānanti: samaõadusã cāyaü samaõapalāpo samaõakāraõķavoti. Tamenaü iti viditvā bahiddhā nāsenti. Taü kissa hetu: mā a¤¤e bhadrake bhikkhå dåsesãti. Seyyathāpi bhikkhave, mahato dha¤¤arāsissa påyamānassa2. Tattha yāni dha¤¤āni daëhāni sāravannāni tāni ekamantaü pu¤jaü hoti, yāni pana tāni dha¤¤āni dubbalāni palāpāni tāni vāto ekamantaü apakassati. Tamenaü sāmikā (apa)sammajjaniü gahetvā bhiyyo somattāya apasammajjanti. Taü kissa hetu: mā a¤¤e bhadrake dha¤¤e dåsesãti. Evameva kho bhikkhave, idhekaccassa puggalassa tādisaüyeva hoti abhikkantaü paņikkantaü ālokitaü vilokitaü sammi¤jitaü pasāritaü saīghāņipattacãvaradhāraõaü. Seyyathāpi nāma a¤¤esaü bhaddakānaü bhikkhånaü yato ca khvāssa bhikkhå āpattiü passanti, tamenaü evaü jānanti; [PTS Page 171] [\q 171/] samaõadåsã cāyaü samaõapalāpo samaõakāraõķavoti. Tamenaü iti viditvā bahiddhā nāsenti, taü kissa hetu: mā a¤¤e bhaddake bhikkhå dåsesãti. 1. Yāvāssa sãmu. 2. Vuyhamānassa sãmu. Phusayamānassa machasaü. Phussayamānassa syā. [BJT Page 38] [\x 38/] Seyyathāpi bhikkhave puriso udapānapaõāliyā atthiko tiõhaü kuņhāriü ādāya vanaü paviseyya, so taü tadeva1 rukkhaü kuņhāripāsena ākoņeti. Tattha yāni tāni rukkhāni daëhāni sāravantāni kuņhāripāsena ākoņitāni kakkhalaü paņinadanti, yāni tāni rukkhāni antopåtãni avassutāni kasambujātāni tāni kuņhāripāsena ākoņitāni daddaraü paņinadanti. Tamenaü måle chindati, måle chetvā agge chindati, agge chetvā anto suvisodhitaü visodheti, anto suvisodhitaü visodhetvā udapānapaõāliyaü yojeti. Evameva kho bhikkhave idhekaccassa puggalassa tādisaü yeva hoti abhikkantaü paņikkantaü ālokitaü vilokitaü sammi¤jitaü pasāritaü saīghāņipattacãvaradhāraõaü, seyyathāpi nāma a¤¤esaü bhaddakānaü bhikkhånaü yāvassa bhikkhå āpattiü na passanti. Yato ca khvāssa bhikkhå āpattiü passanti, tamenaü evaü jānanti: samaõadåsã cāyaü samaõapalāpo samaõakāraõķavoti. Tamenaü iti viditvā bahiddhā nāsenti. Taü kissa hetu: mā a¤¤e bhaddake bhikkhå dåsesãti. 1. Saüvāsā [PTS Page 172] [\q 172/] yaü2. Vijānātha, pāpiccho kodhano iti, Makkhã thambhã palāsã ca issukã maccharã saņho. 2. Santavāco janavati, samaõo viya bhāsati, Raho karoti kaņanaü3. Pāpadiņņhi anādaro. 3. Saüsappã ca musāvādã, taü viditvā yathātathaü, Sabbe samaggā hutvāna, abhinibbajjayātha, 4. Naü. 4. Kāraõķavaü niddhamatha, kasambu¤cāpakassatha 5. Tato palāpe vāhetha, assamaõe samaõamānine. 5. Niddhamitvāna pāpicche, pāpakācāragocare, Suddhāsuddhehi saüvāsaü, kappayavho patissatā Tato samaggā nipakā, dukkhassantaü karissathāti. Mettāvaggo paņhamo. Tatruddānaü Mettā pa¤¤ā ca dve piyā, dve lokā dve vipattiyo, Devadatto ca uttaro, nando kāraõķavena cāti. 1. Yaüyadeva machasaü 2. Saüvāsāya sãmu. 3. Karaõaü machasaü. 4. Abhinibijjayetha katthaci. 5. Kasambu¤cāpakaķķhatha katthaci. [BJT Page 40] [\x 40/] 2. Mahāvaggo 8. 1. 2. 1. Vera¤ja suttaü Evaü me sutaü ekaü samayaü bhagavā vera¤jāyaü viharati nalerupucimanda måle atha kho vera¤jo brāhmaõo [PTS Page 173] [\q 173/] yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi. Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü nisinno kho vera¤jo brāhmaõo bhagavantaü etadavoca: Sutaü metaü bho gotama, na samaõo gotamo brāhmaõe jiõõe vuddhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuņņheti vā āsanena vā nimantetã"ti tayidaü bho gotama, tatheva, nahi bhavaü gotamo brāhmaõe jiõõe vuddhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuņņheti vā āsanena vā nimanteti, tayidaü bho gotama na sampannamevāti. Nāhaü taü brāhmaõa, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya yamahaü abhivādeyyaü vā paccuņņheyyaü vā āsanena vā nimanteyyaü. Yaü hi brāhmaõa, tathāgato abhivādeyya vā paccuņņheyya vā āsanena vā nimanteyya muddhāpi tassa vipateyyāti. 1. Arasaråpo bhavaü gotamoti. Atthi khvesa brāhmaõa, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'arasaråpo samaõo gotamo' ti. Ye te brāhmaõa, råparasā saddarasā gandharasā rasarasā poņņhabbarasā te tathāgatassa pahãnā, ucchinnamålā tālāvatthukatā1. Anabhāvakatā2. âyatiü anuppādadhammā, ayaü kho brāhmaõa pariyāyo yena maü pariyāyena sammāvadamāno vadeyya arasaråpo samaõo gotamo'ti. No ca kho yaü tvaü sandhāya vadesi. 1. Tālavatthukatā katthaci. 2. Anabhāvaükatā machasaü. [BJT Page 42] [\x 42/] 2. Nibbhogo [PTS Page 174] [\q 174/] bhavaü gotamoti. Atthi khvesa brāhmaõa, pariyāyo, yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, nibbhogo samaõo gotamo'ti. Ye te brāhmaõa, råpabhogā saddabhogā gandhabhogā rasabhogā poņņhabbabhogā te tathāgatassa pahãnā ucchinnamålā tālāvatthukatā1. Anabhāvakatā2. âyatiü anuppādadhammā, ayaü kho brāhmaõa pariyāyo yena pariyāyena sammā vadamāno vadeyya nibbhogo samaõo gotamoti, no ca kho yaü tvaü sandhāya vadesi. 3. Akiriyavādo bhavaü gotamoti. Atthi khvesa brāhmaõa, pariyāyo, yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, akiriyavādo samaõo gotamo' ti. Ahaü hi brāhmaõa, akiriyaü vadāmi kāyaduccaritassa vacãduccaritassa manoduccaritassa, anekavihitānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü akiriyaü vadāmi. Ayaü kho brāhmaõa, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya akiriyavādo samaõo gotamoti. No ca kho yaü tvaü sandhāya vadesi. 4. Ucchedavādo bhavaü gotamoti. Atthi khvesa brāhmaõa, pariyāyo, yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, ucchedavādo samaõo gotamo' ti. Ahaü hi brāhmaõa, ucchedaü vadāmi rāgassa dosassa mohassa, anekavihitānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü ucchedaü vadāmi. Ayaü kho brāhmaõa, pariyāyo, yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya ucchedavādo samaõo gotamo' ti, no ca kho yaü tvaü sandhāya vadesi. 1. Tālavatthukatā katthaci. 2. Anabhāvakatā machasaü. [BJT Page 44] [\x 44/] 5. Jegucchã bhavaü gotamoti, Atthi khvesa brāhmaõa, pariyāyo, yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'jegucchã samaõo gotamo'ti, ahaü hi brāhmaõa, jigucchāmi kāyaduccaritena vacãduccaritena manoduccaritena, anekavihitānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü [PTS Page 175] [\q 175/] samāpattiyā jigucchāmi, ayaü kho brāhmaõa, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, 'jegucchã samaõo gotamo'ti, no ca kho yaü tvaü sandhāya vadesi. 6. Venayiko bhavaü gotamoti. Atthi khvesa brāhmaõa, pariyāyo, yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, 'venayiko samaõo gotamo' ti. Ahaü hi brāhmaõa, vinayāya dhammaü desemi rāgassa dosassa mohassa, anekavihitānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü vinayāya dhammaü desemi. Ayaü kho brāhmaõa, pariyāyo, yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'venayiko samaõo gotamo' ti, no ca kho yaü tvaü sandhāya vadesi. 7. Tapassã bhavaü gotamoti. Atthi khvesa brāhmaõa, pariyāyo, yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'tapassã samaõo gotamo'ti, tapanãyāhaü brāhmaõa, pāpake akusale dhamme vadāmi kāyaduccaritaü vacãduccaritaü manoduccaritaü, yassa kho brāhmaõa, tapanãyā pāpakā akusalā dhammā pahãnā ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā, tamahaü tapassã'ti vadāmi, tathāgatassa kho brāhmaõa, tapanãyā pāpakā akusalā dhammā pahãnā ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā, ayaü kho brāhmaõa, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya 'tapassã samaõo gotamo'ti, no ca kho yaü tvaü sandhāya vadesi. [BJT Page 46] [\x 46/] 8. Apagabbho bhavaü gotamoti. Atthi khvesa brāhmaõa, pariyāyo, yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, 'apagabbho samaõo gotamo'ti. Yassa kho brāhmaõa, āyatiü gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahãnā ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā, [PTS Page 176] [\q 176/] tamahaü apagabbhoti vadāmi tathāgatassa kho brāhmaõa, āyatiü gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahãnā ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā, ayaü kho brāhmaõa pariyāyo yena maü pariyāyena, sammā vadamāno vadeyya 'apagabbho samaõo gotamo' ti no ca kho yaü tvaü sandhāya vadesi. Seyyathāpi brāhmaõa, kukkuņiyā aõķāni aņņha vā dasa vā dvādasa vā, tānassu kukkuņiyā sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni, yo nu kho tesaü kukkuņacchāpakānaü paņhamataraü pādanakhasikhāya vā mukhatuõķakena vā aõķakosaü padāëetvā sotthinā abhinibbhijjeyya, kinti svāssa vacanãyo jeņņho vā kaõiņņho vāti? Jeņņhotissa bho gotama, vacanãyo, so hi tesaü jeņņho hotã'ti. Evameva kho ahaü brāhmaõa, avijjāgatāya pajāya aõķabhåtāya, pariyonaddhāya avijjaõķakosaü padāletvā eko'va loke anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddho, ahaü hi brāhmaõa jeņņho seņņho lokassa. âraddhaü kho pana me brāhmaõa, viriyaü1 ahosi asallãnaü upaņņhitā pati asammuņņhā. 2 Passaddho kāyo asāraddho; samāhitaü cittaü ekaggaü. So kho ahaü brāhmaõa, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharāmi. Vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü [PTS Page 177] [\q 177/] jhānaü upasampajja viharāmi. 1. Viriyaü machasaü. 2. Appamuņaņhā machasaü. Sãmu. [BJT Page 48] [\x 48/] Pãtiyā ca virāgā upekkhako1 ca viharāmi. Sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedemi, yaü taü ariyā ācikkhanti. 'Upekkhako satimā sukhavihārã'ti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharāmi. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharāmi. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhute kammaniye ņhite āne¤jappatte pubbenivāsānussati¤āõāya cittaü abhininnāmesiü. So anekavihitaü pubbenivāsaü anussarāmi seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo, vãsampi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe. Amutrāsiü evannāmo, evaīgotto evaü vaõõo evamāhāro evaü sukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiü, tatrāpāsiü evannāmo evaīgotto evaü vaõõo evamāhāro evaü sukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapannoti. Iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarāmi. Ayamassa paņhamā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taü appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarāmi. Ayaü kho me brāhmaõa, rattiyā paņhame yāme paņhamā vijjā adhigatā avijjā vihatā vijjā uppannā tamo vihato āloko uppanno yathā taü appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Ayaü kho me brāhmaõa, paņhamā abhinibbhidā ahosi kukkuņacchāpakasseva aõķakosamhā. So [PTS Page 178] [\q 178/] evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhute kammaniye ņhite āne¤jappatte sattānaü cutåpapāta¤āõāya cittaü abhininnāmesiü. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne uppajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāmi. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā, vacãduccaritena samannāgatā, manoduccaritena samannāgatā, ariyānaü upavādakā micchādiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā, vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü uppannāti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne uppajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāmi. Ayamassa dutiyā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taü appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Ayaü kho me brāhmaõa, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā tamo vihato āloko uppanno yathā taü appamattassa atāpino pahitattassa viharato, ayaü kho me brāhmaõa, dutiyā abhinibbhidā ahosi. Kukkuņacchāpakasseva aõķakosamhā. 1. Upekhako katthaci. [BJT Page 50] [\x 50/] So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte kammaniye ņhite āne¤jappatte āsavānaü khaya¤āõāya cittaü abhininnāmesiü, so idaü dukkhanti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Ayaü dukkhasamudayoti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Ayaü dukkhanirodhoti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Ayaü, dukkhanirodhagāminã paņipadāti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Ime āsavāti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Ayaü [PTS Page 179] [\q 179/] āsavasamudayoti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Ayaü āsavanirodhoti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü, ayaü āsavanirodhagāminã paņipadāti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Tassa me evaü jānato evaü passato kāmāsavāpi cittaü vimuccittha, bhavāsavāpi cittaü vimuccittha, diņņhāsavāpi cittaü vimuccittha, avijjāsavāpi cittaü vimuccittha. Vimuttasmiü vimuttamiti ¤āõaü ahosi. Khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyāti abbha¤¤āsiü. Ayaü kho me brāhmaõa, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno yathā taü appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Ayaü kho me brāhmaõa, tatiyā abhinibbhidā ahosi kukkuņaccāpakasseva aõķakosambhāti. Evaü vutte vera¤jo brāhmaõo bhagavantaü etadavoca: jeņņho bhavaü gotamo, seņņho bhavaü gotamo, abhikkantaü bho gotama, abhikkantaü bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya' andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya, 'cakkhumanto råpāni dakkhintã' ti, evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bhavantaü gotamaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ca bhikkhu saīgha¤ca. Upāsakaü maü bhavaü gotamo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatanti. 8. 1. 2. 2. Sãhasenāpati suttaü. Ekaü samayaü bhagavā vesāliyaü viharati mahāvane kåņāgārasālāyaü. Tena kho pana samayena sambahulā abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā licchavã santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaõõaü bhāsanti. Dhammassa vaõõaü bhāsanti. Saīghassa vaõõaü bhāsanti. [BJT Page 52] [\x 52/] Tena [PTS Page 180] [\q 180/] kho pana samayena sãho senāpati nigaõņhasāvako tassaü parisāyaü nisinno hoti. Atha kho sãhassa senāpatissa etadahosi; nissaüsayaü kho so bhagavā arahaü sammāsambuddho bhavissati. Tathā hi 'me sambahulā abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā licchavã santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaõõaü bhāsanti. Dhammassa vaõõaü bhāsanti, saīghassa vaõõaü bhāsanti. Yannånāhaü taü bhagavantaü dassanāya upasaīkameyyaü arahantaü sammāsambuddhanti. Atha kho sãho senāpati yena nigaõņho nātaputto tenupasaīkami. Upasaīkamitvā nigaõņhaü nātaputtaü etadavoca: icchāmahaü bhante, samaõaü gotamaü dassanāya upasaīkamitunti. Kiü pana tvaü sãha, kiriyavādo samāno akiriyavādaü samaõaü gotamaü dassanāya upasaīkamissasi. Samaõo hi sãha, gotamo akiriyavādo akiriyāya dhammaü deseti, tena ca sāvake vinetãti. Atha kho sãhassa senāpatissa yo ahosi gamiyābhisaīkhāro1 bhagavantaü dassanāya, so paņippassambhi. Dutiyampi kho sambahulā abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā licchavã santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaõõaü bhāsanti, dhammassa vaõõaü bhāsanti, saīghassa vaõõaü bhāsanti. Dutiyampi kho sãhassa senāpatissa etadahosi: nissaüsayaü kho so bhagavā arahaü sammāsambuddho bhavissati. Tathā hi 'me sambahulā abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā licchavã santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaõõaü bhāsanti, dhammassa vaõõaü bhāsanti, saīghassa vaõõaü bhāsanti. Yannånāhaü taü bhagavantaü dassanāya upasaīkameyyaü arahantaü [PTS Page 181] [\q 181/] sammāsambuddhanti. Atha kho sãho senāpati yena nigaõņho nātaputto tenupasaīkami. Upasaīkamitvā nigaõņhaü nātaputtaü etadavoca: icchāmahaü bhante, samaõaü gotamaü dassanāya upasaīkamitunti. Kiü pana tvaü sãha, kiriyavādo samāno akiriyavādaü samaõaü gotamaü dassanāya upasaīkamissasi, samaõo hi sãha, gotamo akiriyavādo akiriyāya dhammaü deseti, tena ca sāvake vinetãti. 1. Gamikābhisaīkhāro, sãmu. [BJT Page 54] [\x 54/] Dutiyampi kho sãhassa senāpatissa yo ahosi gamiyābhisaīkhāro bhagavantaü dassanāya, so paņippassambhi. Tatiyampi kho sambahulā abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā licchavã santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaõõaü bhāsanti, dhammassa vaõõaü bhāsanti, saīghassa vaõõaü bhāsanti. Tatiyampi kho sãhassa senāpatissa etadahosi: nissaüsayaü kho so bhagavā arahaü sammāsambuddho bhavissati. Tathā hi' me sambahulā abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā licchavã santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaõõaü bhāsanti, dhammassa vaõõaü bhāsanti, saīghassa vaõõaü bhāsanti. Kiü hi'me karissanti nigaõņhā apalokitā vā anapalokitā vā, yannånāhaü anapalokitāva nigaõņhe taü bhagavantaü dassanāya upasaīkameyyaü arahantaü sammāsambuddhanti. Atha kho sãho senāpati pa¤camattehi rathasatehi divādivassa vesāliyā niyyāsi bhagavantaü dassanāya. Yāvatikā yānassa bhåmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ārāmaü pāvisi. Atha kho sãho senāpati yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü nisinno kho sãho senāpati bhagavantaü etadavoca: Sutaü me'taü bhante, akiriyavādo samaõo gotamo akiriyāya dhammaü deseti, tena ca sāvake vinetãti. Ye te bhante, evamāhaüsu: akiriyavādo samaõo gotamo akiriyāya dhammaü [PTS Page 182] [\q 182/] deseti, tena ca sāvake vinetãti. Kacci te bhante, vuttavādino? Na ca bhagavantaü abhåtena abbhācikkhanti, ? Dhammassa cānudhammaü vyākaronti. Na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaü ņhānaü āgacchati? Anabbhakkhātukāmāhi mayaü bhante, bhagavantanti. 1. Atthi sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya akiriyavādo samaõo gotamo akiriyāya dhammaü deseti, tena ca sāvake vinetãti. 2. Atthi sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, kiriyavādo samaõo gotamo kiriyāya dhammaü deseti, tena ca sāvake vinetãti. [BJT Page 56] [\x 56/] 3. Atthi sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya ucchedavādo samaõo gotamo ucchedāya dhammaü deseti, tena ca sāvake vinetãti. 4. Atthi sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, jegucchã samaõo gotamo jegucchitāya dhammaü deseti, tena ca sāvake vinetãti. 5. Atthi sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, venayiko samaõo gotamo vinayāya dhammaü deseti. Tena ca sāvake vinetãti. 6. Atthi sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya tapassã samaõo gotamo tapassitāya dhammaü deseti, tena ca sāvake vinetãti. 7. Atthi sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, apagabbho samaõo gotamo apagabbhatāya dhammaü deseti, tena ca sāvake vinetãti. 8. Atthi sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya, assāsako1 samaõo gotamo assāsāya dhammaü deseti. Tena ca sāvake vinetãti. 1. Katamo ca sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya akiriyavādo samaõo gotamo akiriyāya [PTS Page 183] [\q 183/] dhammaü deseti, tena ca sāvake vinetãti: ahaü hi sãha, akiriyaü vadāmi kāyaduccaritassa vacãduccaritassa manoduccaritassa, anekavihitānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü akiriyaü vadāmi. Ayaü kho sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya akiriyavādo samaõo gotamo akiriyāya dhammaü deseti, tena ca sāvake vinetãti. 2. Katamo ca sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya kiriyavādo samaõo gotamo kiriyāya dhammaü deseti. Tena ca sāvake vinetãti: ahaü hi sãha, kiriyaü vadāmi kāyasucaritassa vacãsucaritassa manosucaritassa, anekavihitānaü kusalānaü dhammānaü kiriyaü vadāmi. Ayaü kho sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya kiriyavādo samaõo gotamo kiriyāya dhammaü deseti. Tena ca sāvake vinetãti. 1. Assāsanto sãmu. [BJT Page 58] [\x 58/] 3. Katamo ca sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya ucchedavādo samaõo gotamo, ucchedāya dhammaü deseti, tena ca sāvake vinetãti: ahaü hi sãha, ucchedaü vadāmi rāgassa dosassa mohassa, anekavihitānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü ucchedaü vadāmi. Ayaü kho sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya ucchedavādo samaõo gotamo ucchedāya dhammaü deseti, tena ca sāvake vinetãti. 4. Katamo ca sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya jegucchã samaõo gotamo jegucchitāya dhammaü deseti, tena ca sāvake vinetãti: ahaü hi sãha, jigucchāmi. Kāyaduccaritena vacãduccaritena manoduccaritena, anekavihitānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü samāpattiyā jigucchāmi. Ayaü kho sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya jegucchã samaõo gotamo jegucchitāya dhammaü deseti, tena ca sāvake vinetãti. 5. Katamo ca sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: venayiko samaõo gotamo vinayāya dhammaü deseti, tena ca sāvake vinetãti: ahaü hi sãha, vinayāya dhammaü desemi. Rāgassa dosassa mohassa, anekavihitānaü [PTS Page 184] [\q 184/] pāpakānaü akusalānaü dhammānaü vinayāya dhammaü desemi. Ayaü kho sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya venayiko samaõo gotamo, vinayāya dhammaü deseti, tena ca sāvake vinetãti. 6. Katamo ca sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya: tapassã samaõo gotamo tapassitāya dhammaü deseti, tena ca sāvake vinetãti: tapanãyāhaü sãha, pāpake akusale dhamme vadāmi. Kāyaduccaritaü vacãduccaritaü manoduccaritaü, yassa kho sãha, tapanãyā pāpakā akusalā dhammā pahãnā ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā. Tamahaü tapassãti vadāmi. Tathāgatassa kho sãha, tapanãyā pāpakā akusalā dhammā pahãnā ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā. Ayaü kho sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya tapassã samaõo. Gotamo tapassitāya dhammaü deseti. Tena ca sāvake vinetãti. [BJT Page 60] [\x 60/] 7. Katamo ca sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya apagabbho samaõo gotamo apagabbhatāya dhammaü deseti, tena ca sāvake vinetãti. Yassa kho sãha, āyatiü gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahãnā, ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā, tamahaü apagabbhoti vadāmi. Tathāgatassa kho sãha, āyatiü gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahãnā ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā. Ayaü kho sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya apagabbho samaõo gotamo apagabbhatāya dhammaü deseti, tena ca sāvake vinetãti. 8. Katamo ca sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya assāsako samaõo gotamo assāsāya dhammaü deseti, tena ca sāvake vinetãti. Ahaü hi sãha, assāsako [PTS Page 185] [\q 185/] paramena assāsena, assāsāya ca dhammaü desemi, tena ca sāvake vinemi. Ayaü kho sãha, pariyāyo yena maü pariyāyena sammā vadamāno vadeyya assāsako samaõo gotamo assāsāya dhammaü deseti, tena ca sāvake vinetãti. Evaü vutte sãho senāpati bhagavantaü etadavoca: abhikkantaü bhante, abhikkantaü bhante, seyyathāpi bhante, nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya cakkhumanto råpāni dakkhintãti, evameva bhante anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bhante bhagavantaü saraõaü gacchāmi dhammaü ca bhikkhusaīghaü ca. Upāsakaü maü bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatanti. Anuviccakāraü kho sãha, karohi, anuviccakāro tumhādisānaü ¤ātamanussānaü sādhu hotãti. Iminā pahaü bhante bhagavato bhãyyosomattāya attamano abhiraddho, yaü maü bhagavā evamāha: anuviccakāraü kho sãha, karohi, anuviccakāro tumhādisānaü ¤ātamanussānaü sādhu hotãti. [BJT Page 62] [\x 62/] Mamaü hi bhante, a¤¤atitthiyā sāvakaü labhitvā kevalakappaü vesāliü paņākaü parihareyyuü: sãho amhākaü senāpati sāvakattaü upagatoti. Atha ca pana maü bhagavā evamāha: anuviccakāraü kho sãha, karohi. Anuviccakāro tumhādisānaü ¤ātamanussānaü sādhu hotãti. Esāhaü bhante, dutiyampi bhagavantaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca, upāsakaü maü bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatanti. Dãgharattaü kho te sãha, nigaõņhānāü opānabhåtaü kulaü yena tesaü upagatānaü piõķakaü dātabbaü ma¤¤eyyāsãti. Imināpahaü bhante, bhagavato bhãyyosomattāya attamano abhiraddho yaü maü bhagavā evamāha: dãgharattaü kho te sãha, nigaõņhānaü opānabhåtaü kulaü yena tesaü upagatānaü piõķakaü dātabbaü ma¤¤eyyāsãti. Sutaü me taü bhante, samaõo gotamo evamāha: mayhameva [PTS Page 186] [\q 186/] dānaü dātabbaü na a¤¤esaü dānaü dātabbaü, mayhameva sāvakānaü dānaü dātabbaü na a¤¤esaü sāvakānaü dānaü dātabbaü, mayhameva dinnaü mahapphalaü, na a¤¤esaü dinnaü mahapphalaü, mayhameva sāvakānaü dinnaü mahapphalaü nā¤¤esaü sāvakānaü dinnaü mahapphalanti. Atha ca pana maü bhagavā nigaõņhesupi dāne samādapeti. Api ca bhante, mayametthakālaü jānissāma. Esāhaü bhante tatiyampi bhagavantaü saraõaü gacchāmi. Dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca upāsakaü maü bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatanti. Atha kho bhagavā sãhassa senāpatissa ānupubbãkathaü1 kathesi. Seyyathãdaü: dāna kathaü sãlakathaü saggakathaü kāmānaü ādãnavaü okāraü saīkilesaü nekkhamme ca ānisaüsaü pakāsesi. 1. Anupubbiükathaü machasaü anupubbãkathaü syā. [BJT Page 64] [\x 64/] Yadā bhagavā a¤¤āsi sãhaü senāpatiü kallacittaü muducittaü vinãvaraõacittaü udaggacittaü pasannacittaü, atha yā buddhānaü sāmukkaüsikā dhammadesanā taü pakāsesi: dukkhaü samudayaü nirodhaü maggaü, seyyathāpi nāma suddhaü vatthaü apagatakāëakaü sammadeva rajanaü patigaõheyya, evameva sãhassa senāpatissa tasmiü yeva āsane virajaü vãtamalaü dhammacakkhuü udapādi yaü ki¤ci samudayadhammaü sabbantaü nirodhadhammanti. Atha kho sãho senāpati diņņhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāëhadhammo tiõõavicikiccho vigatakathaīkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaü etadavoca: Adhivāsetu me bhante, bhagavā svātanāya [PTS Page 187] [\q 187/] bhattaü saddhiü bhikkhusaīghenāti. Adhivāsesi bhagavā tuõhãbhāvena. Atha kho sãho senāpati bhagavato adhivāsanaü viditvā uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. Atha kho sãho senāpati a¤¤ataraü purisaü āmantesi: gaccha tvaü ambho purisa, pavattamaüsaü jānāhãti. Atha kho sãho senāpati tassā rattiyā accayena sake nivesane paõãtaü khādanãyaü bhojanãyaü paņiyādāpetvā bhagavato kālaü ārocāpesi. Kālo bhante, niņņhitaü bhattanti. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya yena sãhassa senāpatissa nivesanaü tenupasaīkami, upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi saddhiü bhikkhusaīghena. Tena kho pana samayena sambahulā nigaõņhā vesāliyaü rathikāya rathikaü1 siīghāņakena siīghāņakaü bāhā paggayha kandanti. Ajja sãhena senāpatinā thullaü pasuü vadhitvā samaõassa gotamassa bhattaü kataü. Taü samaõo gotamo jānaü uddissakaņaü maüsaü paribhu¤jati paņicca kammanti. 1. Rathiyāya rathiyaü sãmu. [BJT Page 66] [\x 66/] Atha kho a¤¤ataro puriso yena sãho senāpati tenupasaīkami, upasaīkamitvā sãhassa senāpatissa upakaõõake ārocesi. Yagghe bhante, jāneyyāsi: ete sambahulā nigaõņhā vesāliyaü rathikāya rathikaü1 siīghāņakena siīghāņakaü bāhā paggayha kandanti. Ajja sãhena senāpatinā thullaü pasuü vadhitvā samaõassa gotamassa bhattaü kataü, taü samaõo gotamo jānaü uddissakaņaü maüsaü paribhu¤jati [PTS Page 188] [\q 188/] paņiccakammanti. Alaü ayyo dãgharattampi te āyasmanto avaõõakāmā buddhassa, avaõõakāmā dhammassa, avaõõakāmā saīghassa na ca panete āyasmanto jãranti taü bhagavantaü asatā tucchā musā abhåtena abbhācikkhantā, na ca mayaü jãvitahetåpi sa¤cicca pāõaü jãvitā voropeyyāmāti. Atha kho sãho senāpati buddhapamukhaü bhikkhusaīghaü paõãtena khādanãyena bhojanãyena sahatthā santappesi. Sampavāresi. Atha kho sãho senāpati bhagavantaü bhuttāviü onãtapattapāõãü ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho sãhaü senāpatiü bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapekvā samuttejetvā sampahaüsetvā uņņhāyāsanā pakkāmãti. 8. 1. 2. 3. âja¤¤a suttaü (Sāvatthi nidānaü) Aņņhahi bhikkhave, aīgehi samannāgato ra¤¤o bhadro assājānãyo rājāraho hoti rājabhoggo ra¤¤o aīgantveva saīkhaü gacchati, katamehi aņņhahi: Idha bhikkhave, ra¤¤o bhadro assājānãyo ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca. Yassaü disāyaü a¤¤epi bhadrā assājāniyā jāyanti tassaü disāyaü jāto hoti, yaü kho panassa bhojanaü denti allaü vā sukkhaü vā, taü sakkaccaü yeva paribhu¤jati avikiranto, jegucchã hoti uccāraü vā passāvaü vā abhinisãdituü vā abhinipajjituü vā, sorato hoti [PTS Page 189] [\q 189/] sukhasaüvāso, na a¤¤e asse ubbejetā, yāni kho panassa honti sāņheyyāni kåņeyyāni jimbheyyāni vaīkeyyāni tāni yathābhåtaü sārathissa āvãkattā hoti. 1. Rathiyā rathiyaü simu. [BJT Page 68] [\x 68/] Tesamassa sārathã abhinimmadanāya vāyamati, vāhã kho pana hoti kāma¤¤e assā vahantu vā mā vā ahamettha vahissāmãti cittaü uppādeti, gacchanto kho pana ujumaggeneva gacchati, thāmavā hoti yāva jãvitamaraõapariyādānā thāmaü upadaüsetā, imehi kho bhikkhave, aņņhahi aīgehi samannāgato ra¤¤o bhadro assājānãyo rājāraho hoti rājabhoggo, ra¤¤o aīgantveva saīkhaü gacchati. Evameva kho bhikkhave aņņhahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti, pāhuneyyo, dakkhiõeyyo, a¤jalikaraõãyo, anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa, katamehi aņņhahi: Idha bhikkhave, bhikkhu sãlavā hoti, pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati. âcāragocarasampanno aõumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu, yaü kho panassa bhojanaü denti låkhaü vā paõãtaü vā taü sakkaccaüyeva paribhu¤jati aviha¤¤amāno, jegucachã hoti kāyaduccaritena vacãduccaritena manoduccaritena, jegucchã hoti anekavihitānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü samāpattiyā, sorato hoti sukhasaüvāso, na a¤¤e bhikkhå ubbejetā. Yāni kho panassa honti sāņheyyāni kåņeyyāni [PTS Page 190] [\q 190/] jimbheyyāni vaīkeyyāni tāni yathābhåtaü āvãkantā hoti satthari vā vi¤¤åsu vā sabrahmacārisu, tesamassa satthā vā vi¤¤å vā sabrahmacārã abhinimmadanāya vāyamati. Sikkhitā kho pana hoti. Kāma¤¤eva bhikkhå sikkhantu vā mā vā ahamettha sikkhissāmãti cittaü uppādeti. Gacchanto kho pana ujumaggeneva gacchati. Tatrāyaü ujumaggo seyyathãdaü: sammādiņņhi, sammāsaīkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājãvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi, āraddhaviriyo viharati kāmaü taco ca nahāru ca aņņhi ca avasissatu sarãre upasussatu maüsalohitaü, yantaü purisathāmena purisaviriyena purisaparakkamena pattababaü, na taü apāpåõitvā viriyassa santhānaü bhavissatãti. Imehi kho bhikkhave, aņņhahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti, pāhuneyyo, dakkhiõeyyo, a¤jalikaraõãyo, anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassāti. [BJT Page 70] [\x 70/] 8. 1. 2. 4. Khaluīka suttaü. (Sāvatthi nidānaü) Aņņha ca bhikkhave assakhaluīke desissāmi aņņha ca assadose, aņņha ca purisakhaluīke aņņha ca purisadose, taü suõātha sādhukaü manasi karotha bhāsissāmãti. Evaü bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: 1. Katame ca bhikkhave, aņņha assakhaluīkā aņņha ca assadosā: idha bhikkhave, ekacco assakhaluīko 'pehã' ti vutto viddho samāno codito sārathinā pacchato paņisakkati1 piņņhito [PTS Page 191] [\q 191/] rathaü paņivatteti2. Evaråpopi bhikkhave idhekacco assakhaluīko hoti. Ayaü bhikkhave, paņhamo assadoso. 2. Puna ca paraü bhikkhave, idhekacco assakhaluīko 'pehi' ti vutto viddho samāno codito sārathinā pacchā laüghati3 kubbaraü hanti. Tidaõķaü bha¤jati. Evaråpopi bhikkhave, idhekacco assakhaluīko hoti. Ayaü bhikkhave dutiyo assadoso. 3. Puna ca paraü bhikkhave, idhekacco assakhaluīko 'pehi' ti vutto viddho samāno codito sārathinā rathisāya satthiü ussajjitvā4 rathisaü yeva ajjhomaddati, evaråpopi bhikkhave, idhekacco assakhaluīko hoti. Ayaü bhikkhave tatiyo assadoso. 4. Puna ca paraü bhikkhave idhekacco assakhaluīko 'pehã'ti vutto viddho samāno codito sārathinā ummaggaü gaõhāti, ubbaņumaü rathaü karoti. Evaråpopi bhikkhave idhekacco assakhaluīko hoti. Ayaü bhikkhave catuttho assadoso. 5. Puna ca paraü bhikkhave, idhekacco assakhaluīko 'pehã' ti vutto viddho samāno codito sārathinā laīghati purimaü kāyaü, paggaõhāti purime pāde. Evaråpopi bhikkhave idhekacco assakhaluīko hoti. Ayaü bhikkhave, pa¤camo assadoso. 1. Paņikkamati machasaü 2. Pavatteti katthaci 3. Pacchālaīghipati syā. 4. Ussajitvā sãmu. [BJT Page 72] [\x 72/] 6. Puna ca paraü bhikkhave idhekacco assakhaluīko 'pehi' ti vutto viddho samāno codito sārathinā anādiyitvā sārathãü anādiyitvā patodaü1 dantehi2 mukhādhānaü vidaüsitvā3 [PTS Page 192] [\q 192/] yena kāmaü pakkamati, evaråpopi bhikkhave, idhekacco assakhaluīko hoti. Ayaü bhikkhave, chaņņho assadoso. 7. Puna ca paraü bhikkhave idhekacco assakhaluīko 'pehi' ti vutto viddho samāno codito sārathinā, neva abhikkamati, no paņikkamati, tattheva khãlaņņhāyã ņhito hoti. Evaråpopi bhikkhave, idhekacco assakhaluīko hoti. Ayaü bhikkhave, sattamo, assadoso. 8. Puna ca paraü bhikkhave idhekacco assakhaluīko 'pehi' ti vutto viddho samāno codito sārathinā purime ca pāde saüharitvā pacchime ca pāde saüharitvā tattheva cattāro pāde abhinisãdati. Evaråpopi bhikkhave, idhekacco assakhaluīko hoti. Ayaü bhikkhave, aņņhamo assadoso. Ime kho bhikkhave, aņņha assakhaluīkā aņņha ca assadosā. 1. Katame ca bhikkhave aņņha ca purisakhaluīkā, aņņha ca purisadosā: idha bhikkhave bhikkhå bhikkhuü āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhåhi āpattiyā codiyamāno na sarāmãti asatiyāva nibbeņheti. Seyyathāpi so bhikkhave, assakhaluīko pehãti vutto viddho samāno codito sārathinā pacchato paņisakkati piņņhito rathaü paņivatteti. Tathåpamāhaü bhikkhave, imaü puggalaü vadāmi. Evaråpopi bhikkhave, idhekacco purisakhaluīko hoti. Ayaü bhikkhave, paņhamo purisadoso. 2. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhå bhikkhuü āpattiyā codenti so bhikkhu bhikkhåhi āpattiyā codiyamāno codakaü [PTS Page 193] [\q 193/] yeva paņippharati. Kiü nukho tuyhaü bālassa abyattassa bhaõitena tvampi nāma bhaõitabbaü ma¤¤asãti. Seyyathāpi so bhikkhave assakhaluīko pehãti vutto viddho samāno codito sārathinā pacchālaüghati, kubbaraü bhanti, tidaõķaü bha¤jati. Tathåpamāhaü bhikkhave imaü puggalaü vadāmi. Evaråpopi bhikkhave, idhekacco purisakhaluīko hoti. Ayaü bhikkhave dutiyo purisadoso. 1. Patodalaņņhiü machasaü. 2. Patodadantehi sãmu. 3. Viddhaüsitā sãmu. [BJT Page 74] [\x 74/] 3. Puna ca paraü bhikkhave, bhikkhå bhikkhuü āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhåhi āpattiyā codiyamāno codakasseva paccāropeti tvampi khosi itthannāmaü āpattiü āpanno tvaü tāva paņhamaü paņikarohãti. Seyyathāpi so bhikkhave, assakhaluīko pehãti vutto viddho samāno codito sārathinā rathisāya satthiü ussajjitvā rathisaü yeva ajjhomaddati. Tathåpamāhaü bhikkhave, imaü puggalaü vadāmi. Evaråpopi bhikkhave, idhekacco purisakhaluīko hoti. Ayaü bhikkhave, tatiyo purisadoso. 4. Puna ca paraü bhikkhave, bhikkhå bhikkhuü āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhåhi āpattiyā codiyamāno a¤¤ena¤¤aü paņicarati, bahiddhā kathaü apanāmeti, kopa¤ca dosa¤ca appaccayaü ca pātukaroti. Seyyathāpi so bhikkhave, assakhaluīko pehãti vutto viddho samāno codito sārathinā ummaggaü gaõhāti, ubbaņumaü rathaü karoti. Tathåpamāhaü bhikkhave, imaü puggalaü vadāmi. Evaråpopi bhikkhave, idhekacco purisakhaluīko hoti. Ayaü bhikkhave, catuttho purisadoso. 5. Puna ca paraü bhikkhave, bhikkhå bhikkhuü āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhåhi āpattiyā codiyamāno saīghamajjhe bāhā vikkhepaü bhaõati. Seyyathāpi so bhikkhave [PTS Page 194] [\q 194/] assakhaluīko pehãti vutto viddho samāno codito sārathinā laīghati purimaü kāyaü, paggaõhāti purime pāde, tathåpamāhaü bhikkhave, imaü puggalaü vadāmi evaråpopi bhikkhave idhekacco purisakhaluīko hoti. Ayaü bhikkhave, pa¤camo purisadoso. 6. Puna ca paraü bhikkhave, bhikkhå bhikkhuü āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhåhi āpattiyā codiyamāno anādiyitvā saīghaü anādiyitvā codakaü sāpattikova yena kāmaü pakkamati. Seyyathāpi so bhikkhave, assakhaluīko pehãti vutto viddho samāno codito sārathinā anādiyitvā sārathiü anādiyitvā patodaü dantehi mukhādhānaü vidaüsitvā1 yena kāmaü pakkamati. Tathåpamāhaü bhikkhave, imaü puggalaü vadāmi. Eva råpopi bhikkhave, idhekacco purisakhaluīko hoti. Ayaü bhikkhave chaņņho purisadoso. 1. Viddhaüsitvā sã. Mu. [BJT Page 76] [\x 76/] 7. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhå bhikkhuü āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhåhi āpattiyā codiyamāno nevāhaü āpannomhi na panāhaü āpannomhãti tuõhibhāvena saīghaü viheseti. Seyyathāpi so bhikkhave, assakhaluīko pehãti vutto viddho samāno codito sārathinā neva abhikkamati, no paņikkamati, tattheva khãlaņņhāyã ņhito hoti. Tathåpamāhaü bhikkhave imaü puggalaü vadāmi. Evaråpopi bhikkhave, idhekacco purisakhaluīko hoti. Ayaü bhikkhave, sattamo purisadoso. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhå bhikkhuü āpattiyā codenti. So bhikkhu bhikkhåhi āpattiyā codiyamāno evamāha; [PTS Page 195] [\q 195/] kiü nukho tumhe āyasmanto atibāëhaü mayi byāvaņā, idānāhaü sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvattissāmãti, so sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvattitvā evamāha: idāni kho tumhe āyasmanto attamanā hothā'ti, seyyathāpi so bhikkhave assakhaluīko pehãti vutto viddho samāno codito sārathinā purime ca pāde saüharitvā pacchime va pāde saüharitvā tattheva cattāro pāde abhinisãdati. Tathåpamāhaü bhikkhave imaü puggalaü vadāmi. Evaråpopi bhikkhave idhekacco purisakhaluīko hoti. Ayaü bhikkhave aņņhamo purisadoso. Ime kho bhikkhave aņņha purisakhaluīkā aņņha ca purisadosāti. 8. 1. 2. 5. Mala suttaü (Sāvatthi nidānaü) Aņņhimāni bhikkhave malāni katamāni aņņha. Asajjhāya malā bhikkhave mantā, anuņņhānamalā bhikkhave gharā, malaü bhikkhave vaõõassa kosajjaü, pamādo bhikkhave rakkhato malaü. Malaü bhikkhave itthiyā duccaritaü. Maccheraü bhikkhave dadato malaü. Malā bhikkhave pāpakā akusalā dhammā asmiü loke parambhi ca. Tato bhikkhave malā malataraü avijjā paramaü malaü. Imāni kho bhikkhave aņņha malānãti. [BJT Page 78] [\x 78/] 1. Asajjhāya malā mantā anuņņhānamalā gharā, Malaü vaõõassa kosajjaü pamādo rakkhato malaü 2. Malitthiyā duccaritaü maccheraü dadato malaü, Malā ve pāpakā dhammā asmiü loke parambhi ca Tato malā malataraü avijjā paramaü malanti. 8. 1. 2. 6 Dåteyya suttaü (Sāvatthi nidānaü) Aņņhahi [PTS Page 196] [\q 196/] bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu dåteyyaü gantumarahati. Katamehi aņņhahi: Idha bhikkhave bhikkhu sotā ca hoti sāvetā ca, uggahetā ca dhāretā ca, vi¤¤ātā ca vi¤¤āpetā ca, kusalo ca sahitāsahitassa, no ca kalahakārako. Imehi kho bhikkhave, aņņhahi dhammehi samannāgato bhikkhu duteyyaü gantumarahati. Aņņhahi bhikkhave dhammehi samannāgato sāriputto duteyyaü gantumarahati. Katamehi aņņhahi: Idha bhikkhave sāriputto sotā ca hoti sāvetā ca, uggahetā ca, dhāretā ca, vi¤¤ātā ca, vi¤¤āpetā ca, kusalo ca sahitāsahitassa, no ca kalahakārako. Imehi kho bhikkhave aņņhahi dhammehi samannāgato sāriputto duteyyaü gantumarahatãti. 1. Yo ve na vedhati1 patvā parisaü uggavādiniü2. Na ca hāpeti vacanaü na ca chādeti sāsanaü, 2. Asandiddha¤ca bhaõati pucchito na ca kuppati, Sa ve tādisako bhikkhu duteyyaü gantumarahatãti. 1. Byathati machasaü, syā. 2. Uggavādinaü sãmu. [BJT Page 80] [\x 80/] 8. 1. 2. 7 Purisabandhana suttaü (Sāvatthi nidānaü) Aņņhahi bhikkhave ākārehi itthi purisaü bandhati, katamehi aņņhahi: råpena bhikkhave, itthi purisaü bandhati, hasitena bhikkhave itthi purisaü bandhati, bhaõitena bhikkhave itthi purisaü bandhati. Gãtena bhikkhave itthi purisaü bandhati. . [PTS Page 197] [\q 197/] ruõõena1. Bhikkhave itthi purisaü bandhati, ākappena bhikkhave itthi purisaü Bandhati. Vanabhaīgena bhikkhave, itthã purisaü bandhati. Phassena bhikkhave itthi purisaü bandhati. Imehi kho bhikkhave aņņhahi ākārehi itthi purisaü bandhati. Te bhikkhave sattā subaddhā ye2 phassena baddhāti. 3* 8. 1. 2. 8. Itthibandhana suttaü. (Sāvatthi nidānaü) Aņņhahi bhikkhave ākārehi puriso itthiü bandhati, katamehi aņņhahi: Råpena bhikkhave puriso itthiü bandhati, hasitena bhikkhave puriso itthiü bandhati. Bhaõitena bhikkhave puriso itthiü bandhati. Gãtena bhikkhave puriso itthiü bandhati. Ruõõena1 bhikkhave puriso itthiü bandhati. âkappena bhikkhave puriso itthiü bandhati. Vanabhaīgena bhikkhave, puriso itthiü bandhati. Phassena bhikkhave puriso itthiü bandhati. Imehi kho bhikkhave aņņhahi ākārehi puriso itthiü bandhati, te bhikkhave sattā subaddhā ye2 phassena baddhāti. 3* 1. Roõõena sãmu. 2. Subandhā sãmu. Syā. 3. Bandhā sãmu syā. *Machasaü, potthake imāni dve suttāni a¤¤athā dissanti. [BJT Page 82] [\x 82/] 8. 1. 2. 9 Pahārāda suttaü Ekaü samayaü bhagavā vera¤jāyaü viharati naëeru pucimanda måle. Atha kho pahārādo asurindo yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhitaü kho pahārādaü asurindaü bhagavā etadavoca: api pana pahārāda, [PTS Page 198] [\q 198/] asurā mahāsamudde abhiramantãti. Abhiramanti bhante, asurā mahāsamuddeti: Kati pana pahārāda, mahāsamudde acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramantãti. Aņņha bhante, mahāsamudde acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti katame aņņha?: 1. Mahāsamuddo bhante, anupubbaninno anupubbapoõo anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto. Yampi bhante, mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoõo anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto, ayaü bhante, mahāsamudde paņhamo acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 2. Puna ca paraü bhante, mahāsamuddo ņhitadhammo velaü nātivattati. Yampi bhante, mahā samuddo ņhitadhammo velaü nātivattati, ayaü bhante, mahāsamudde dutiyo acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 3. Puna ca paraü bhante, mahāsamuddo na matena kuõapena saüvasati, yaü hoti mahāsamudade mataü kuõapaü taü khippaüyeva1 tãraü vāheti, thalaü ussādeti2 yampi bhante, mahāsamuddo na matena kuõapena saüvasati. Yaü hoti mahāsamudde mataü kuõapaü taü khippaü yeva tãraü vāheti, thalaü ussādeti2 ayaü bhante, mahāsamudde tatiyo acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 1. Khippameva machasaü 2. Ussāreti machasaü. [BJT Page 84] [\x 84/] 4. Puna ca paraü bhante, yā kāci mahānadiyo, seyyathãdaü: gaīgā, yamunā, aciravatã, sarabhå, mahã, tā mahā samuddaü patvā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddotveva [PTS Page 199] [\q 199/] saīkhaü gacchanti. Yampi bhante, yā kāci mahānadiyo seyyathãdaü gaīgā yamunā aciravatã sarabhu mahã tā mahāsamuddaü patvā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddotveva saīkhaü gacchanti. Ayaü bhante mahāsamudde catuttho acchariyo abbhuto dhammo, yaü disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 5. Puna ca paraü bhante, yā ca1 loke savantiyo mahāsamuddaü appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ånattaü vā pårattaü vā pa¤¤āyati, yampi bhante, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaü appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ånattaü vā pårattaü vā pa¤¤āyati, ayaü bhante, mahāsamudde pa¤camo acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā asurā mahā samudde abhiramanti. 6. Puna ca paraü bhante, mahāsamuddo ekaraso loõaraso, yampi bhante, mahāsamuddo ekaraso loõaraso, ayaü bhante, mahā samudde chaņņho acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 7. Puna ca paraü bhante, mahāsamuddo bahuratano anekaratano2 tatiramāni ratanāni, seyyathãdaü: muttā. Maõi, veëuriyo, saīkho, silā, pavāëaü. Rajataü, jātaråpaü, lohitaīko, masāragallaü, yampi bhante, mahā samuddo bahuratano anekaratano. Tatiramāni ratanāni, seyyathãdaü muttā, maõi, veëuriyo, saīkho, silā, pavāëaü, rajataü, jātaråpaü, lohitaīko, masāragallaü, ayaü bhante, mahāsamudde [PTS Page 200] [\q 200/] sattamo acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 8. Puna ca paraü bhante, mahāsamuddo mahataü bhåtānaü āvāso. Tatirame bhåtā: timã timiīgalā timirapiīgalā3 asurā, nāgā, gandhabbā. Santi mahā samudde yojanasatikāpi attabhāvā, dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā, pa¤cayojanasatikāpi attabhāvā. 1. Yā kāci. [P. T. S. .] Bahutaratano machasaü. 3. Timiīgalo timirapiīgalomachasaü. [BJT Page 86] [\x 86/] Yampi bhante, mahāsamuddo mahataü bhåtānaü āvāso. Tatirame bhåtā: timi, timiīgalā timirapiīgalā, asurā, nāgā, gandhabbā. Santi mahā samudde yojanasatikāpi attabhāvā, dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā, pa¤cayojanasatikāpi attabhāvā, ayaü bhante, mahā samudde aņņhamo acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Ime kho bhante, mahāsamudde aņņha acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramantãti. Api pana bhante, bhikkhå imasmiü dhammavinaye abhiramantãti? Abhiramanti pahārāda, bhikkhå imasmiü dhammavinayeti. Kati pana bhante, imasmiü dhammavinaye acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā bhikkhå imasmiü dhammavinaye abhiramantãti, ? Aņņha pahārāda imasmiü dhammavinaye acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā bhikkhå imasmiü dhammavinaye abhiramanti. Katame aņņha: 1. Seyyathāpi pahārāda mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoõo anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto. [PTS Page 201] [\q 201/] evameva kho pahārāda imasmiü dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaņipadā. Na āyatakeneva a¤¤ā paņivedho. Yampi pahārāda, imasmiü dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaņipadā na āyatakeneva a¤¤āpaņivedho. Ayaü pahārāda, imasmiü dhammavinaye paņhamo acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā bhikkhå imasmiü dhammavinaye abhiramanti. 2. Seyyathāpi pahārāda, mahāsamuddo ņhitadhammo velaü nātivattati, evameva kho pahārāda, yaü mayā sāvakānaü sikkhāpadaü pa¤¤attaü taü mama sāvakā jãvitahetåpi nātikkamanti. Yampi pahārāda, mayā sāvakānaü sikkhāpadaü pa¤¤attaü taü mama sāvakā jãvitahetupi nātikkamanti. Ayaü pahārāda, imasmiü dhammavinaye dutiyo acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā bhikkhå imasmiü dhammavinaye abhiramanti. [BJT Page 88] [\x 88/] 3. Seyyathāpi pahārāda mahāsamuddo na matena kuõapena saüvasati. Yaü hoti mahāsamudde mataü kuõapaü taü khippa¤¤eva1. Tiraü vāheti, thalaü ussādeti2 evameva kho pahārāda, yo so puggalo dussãlo pāpadhammo asucisaīkassarasamācāro paņicchannakammanto assamaõo samaõapaņi¤¤o abrahmacārã brahmacārãpaņi¤¤o. Antopåti avassuto kasambujāto. Na tena saīgho saüvasati. Atha kho naü khippa¤¤eva3 sannipatitvā ukkhipati. Ki¤cāpi so hoti majjhe bhikkhusaīghassa nisinno. 4 Atha kho so ārakāva saīghamhā saīgho ca tena. Yampi pahārāda yo so puggalo dussãlo pāpadhammo asuci saīkassarasamācāro paņicchannakammanto assamaõo samaõapaņi¤¤o abrahmacārã brahmacārãpaņi¤¤o antopåti avassuto kasambujāto, na [PTS Page 202] [\q 202/] tena saīgho saüvasati. Atha kho naü khippa¤¤eva sannipatitvā ukkhipati. Ki¤cāpi so hoti majjhe bhikkhusaīghassa nisinno4 atha kho so ārakāva saīghamhā saīgho ca tena. Ayaü pahārāda imasmiü dhammavinaye tatiyo acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā bhikkhå imasmiü dhammavinaye abhiramanti. 4. Seyyathāpi pahārāda, yākāci mahā nadiyo, seyyathãdaü: gaīgā yamunā aciravatã sarabhu mahã, tā mahāsamuddaü patvā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddotveva saīkhaü gacchanti evameva kho pahārāda, cattārome vaõõā, khattiyā brāhmaõā vessā suddā, te tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajitvā jahanti purimāni nāmagottāni. 'Samaõā sakyaputtiyā' tveva saīkhaü gacchanti, yampi pahārāda cattārome vaõõā khattiyā brāhmaõā vessā suddā. Te tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajitvā jahanti purimāni nāmagottāni, 'samaõā sakyaputtiyā' tveva saīkhaü gacchanti. Ayaü pahārāda, imasmiü dhammavinaye catuttho acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā bhikkhå imasmiü dhammavinaye abhiramanti. 1. Khippameva machasaü 2. Ussāreti machasaü. 3. Khippameva naü machasaü. 4. Sannisinno machasaü. [BJT Page 90] [\x 90/] 5. Seyyathāpi pahārāda, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaü appenti yā ca antalikkhā dhārā papatanti. Na tena mahāsamuddassa ånattaü vā pårattaü vā pa¤¤āyati evameva kho pahārāda, bahu cepi bhikkhå anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti. Na tena nibbānadhātuyā ånattaü vā pårattaü vā pa¤¤āyati. Yampi pahārāda, bahå cepi bhikkhå anåpādisesāya nibbānadhātuyā [PTS Page 203] [\q 203/] parinibbāyanti, na tena nibbānadhātuyā ånattaü vā pårattaü vā pa¤¤āyati. Ayaü pahārāda, imasmiü dhammavinaye pa¤camo acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā bhikkhå imasmiü dhammavinaye abhiramanti. 6. Seyyathāpi pahārāda, mahāsamuddo ekaraso loõaraso, evameva kho pahārāda, ayaü dhammavinayo ekaraso vimuttiraso, yampi pahārāda, ayaü dhammavinayo ekaraso vimuttiraso, ayaü pahārāda imasmiü dhammavinaye chaņņho acchariyo abbhuto dhammo, yaü disvā disvā bhikkhå imasmiü dhammavinaye abhiramanti. 7. Seyyathāpi pahārāda, mahāsamuddo bahuratano anekaratano, tatiramāni ratanāni, seyyathãdaü, muttā maõi veëuriyo saīkho silā pavāëaü rajataü jātaråpaü lohitaīko masāragallaü. Evameva kho pahārāda, ayaü dhammavinayo bahuratano anekaratano, tatiramāni ratanāni: seyyathãdaü, cattāro satipaņņhānā, cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pa¤cindriyāni pa¤ca balāni satta bojjhaīgā ariyo aņņhaīgiko maggo. Yampi pahārāda, ayaü dhammavinayo bahuratano anekaratano, tatiramāni ratanāni seyyathãdaü: cattāro satipaņņhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pa¤cindriyāni pa¤ca balāni satta bojjhaīgā ariyo aņņhaīgiko maggo. Ayaü pahārāda, imasmiü dhammavinaye sattamo acchariyo abbhuto dhammo, yaü disvā disvā bhikkhå imasmiü dhammavinaye abhiramanti. 8. Seyyathāpi pahārāda mahā samuddo mahataü bhåtānaü āvāso, tatirame bhåtā: timi timiīgalā timirapiīgalā [PTS Page 204] [\q 204/] asurā nāgā gandhabbā, santi mahā samudde yojanasatikāpi attabhāvā dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā, pa¤cayojanasatikāpi attabhāvā. Evameva kho pahārāda, ayaü dhammavinayo mahataü bhåtānaü āvāso tatirame bhåtā: sotāpanto, sotāpatti phalasacchikiriyāya paņipanno, sakadāgāmã, sakadāgāmi phalasacchikiriyāya paņipanno, anāgāmã, anāgāmi phalasacchikiriyāya paņipanno, arahā, arahattāya paņipanno. Yampi pahārāda, ayaü dhammavinaye mahataü bhåtānaü āvāso, tatirame bhåtā, sotāpanno, sotāpatti phalasacchikiriyāya paņipanno, sakadāgāmã, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paņipanno, anāgāmã, anāgāmi phalasacchikiriyāya paņipanno, arahā, arahattāya paņipanno, ayaü pahārāda imasmiü dhammavinaye aņņhamo acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā bhikkhå imasmiü dhammavinaye abhiramanti. Ime kho pahārāda, imasmiü dhammavinaye aņņha acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā bhikkhå imasmiü dhammavinaye abhiramantãti. 8. 1. 2. 10. Uposatha suttaü. Ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe bhikkhusaīghaparivuto nisinno hoti. Atha kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante paņhame yāme uņņhāyāsanā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā yena bhagavā tena¤jaliü paõāmetvā bhagavantaü etadavoca: Abhikkantā bhante ratti nikkhanto paņhamo yāmo, ciranisinno bhikkhusaīgho, uddisatu bhante bhagavā bhikkhånaü pātimokkhanti. Evaü vutte bhagavā tuõhã ahosi. Dutiyampi [PTS Page 205] [\q 205/] kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante majjhime yāme uņņhāyāsanā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā yena bhagavā tena¤jaliü paõāmetvā bhagavantaü etadavoca: [BJT Page 94] [\x 94/] Abhikkantā bhante, ratti nikkhanto majjhimo yāmo, ciranisinno bhikkhusaīgho, uddisatu bhante, bhagavā bhikkhånaü pātimokkhanti, dutiyampi kho bhagavā tuõhã ahosi, tatiyampi kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante pacchime yāme uddhaste aruõe nandimukhiyā rattiyā uņņhāyāsanā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā yena bhagavā tena¤jaliü paõāmetvā bhagavantaü etadavoca: "abhikkantā bhante, ratti, nikkhanto pacchimo yāmo uddhastaü aruõaü nandimukhã ratti, ciranisinno bhikkhusaīgho uddisatu bhante, bhagavā bhikkhånaü pātimokkhanti. Aparisuddhā ānanda parisāti. Atha kho āyasmato moggallānassa etadahosi: kaü nu kho bhagavā puggalaü sandhāya evamāha: 'aparisuddhā ānanda parisā' ti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sabbāvantaü bhikkhusaīghaü cetasā ceto paricca manasākāsi. Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno taü puggalaü dussãlaü pāpadhammaü asuciü saīkassarasamācāraü paņicchannakammantaü assamaõaü samaõapaņi¤¤aü abrahmacāriü brahmacārãpaņi¤¤aü antopåtiü avassutaü kasambujātaü majjhe bhikkhusaīghassa nisinnaü, disvāna uņņhāyāsanā yena so puggalo tenupasaīkami. Upasaīkamitvā taü puggalaü etadavoca: uņņhehi āvuso1 diņņhosi bhagavatā, natthi te bhikkhåhi saddhiü saüvāsoti. Evaü vutte so puggalo tuõhã ahosi. Dutiyampi kho āyasmā mahāmoggallāno taü puggalaü etadavoca: uņņhehi āvuso1 diņņhosi bhagavatā, natthi te bhikkhåhi saddhiü saüvāsoti. Dutiyampi kho so puggalo tuõhã ahosi. Tatiyampi kho āyasmā mahāmoggallāno taü puggalaü etadavoca: [PTS Page 206] [\q 206/] uņņhehi āvuso, diņņhosi bhagavatā, natthi te bhikkhåhi saddhiü saüvāsoti, tatiyampi kho so puggalo tuõhã ahosi. Atha kho āyasmā mahā moggallāno taü puggalaü bāhāyaü gahetvā bahidvārakoņņhakā nikkhāmetvā såcighaņikaü datvā yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü etadavoca: 1. Uņņhehāvuso machasaü. [BJT Page 96] [\x 96/] Nikkhāmito so bhante puggalo mayā, parisuddhā parisā, uddisatu bhante bhagavā bhikkhånaü pātimokkhanti. Acchariyaü moggallāna, abbhutaü moggallāna, yāva bāhā gahaõāpi nāma so moghapuriso āgamessatãti1 atha kho bhagavā bhikkhå āmantesi, tumhevadāni bhikkhave, uposathaü, 2 kareyyātha. Pātimokkhaü uddiseyyātha. Nadānāhaü bhikkhave, ajjatagge uposathaü karissāmi. Pātimokkhaü uddisissāmi. Aņņhānametaü bhikkhave, anavakāso yaü tathāgato aparisuddhāya parisāya3 uposathaü kareyya pātimokkhaü uddiseyya. Aņņhime bhikkhave, mahāsamudde acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Katame aņņha: 1. Mahāsamuddo bhikkhave, anupubbaninno anupubbapoõo anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto. Yampi bhikkhave, mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoõo anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto, ayaü bhikkhave, mahāsamudde paņhamo acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 2. Puna ca paraü bhikkhave, mahāsamuddo ņhitadhammo velaü nātivattati. Yampi bhikkhave, mahāsamuddo ņhitadhammo velaü nātivattati, ayaü bhikkhave, mahāsamudde dutiyo acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 3. Puna ca paraü bhikkhave, mahāsamuddo na matena kuõapena saüvasati, yaü hoti mahāsamudde mataü kuõapaü taü khippaüyeva1 tãraü vāheti, thalaü ussādeti2. Yampi bhikkhave, mahāsamuddo na matena kuõapena saüvasati. Yaü hoti mahāsamudde mataü kuõapaü taü khippaü yeva tãraü vāheti, thalaü ussādeti2 ayaü bhikkhave, mahāsamudde tatiyo acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 4. Puna ca paraü bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, seyyathãdaü: gaīgā, yamunā, aciravatã. Sarabhå, mahã, tā mahā samuddaü patvā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddotveva saīkhaü gacchanti. Yampi bhikkhave, yā kāci mahā nadiyo, seyyathãdaü gaīgā, yamunā, aciravatã, sarabhu, mahã, tā mahāsamuddaü patvā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddotveva saīkhaü gacchanti. Ayaü bhikkhave mahāsamudde catuttho acchariyo abbhuto dhammo, yaü disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 5. Puna ca paraü bhikkhave, yā ca1 loke savantiyo mahāsamuddaü appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ånattaü vā pårattaü vā pa¤¤āyati, yampi bhikkhave, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaü appenti, yā ca antalikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ånattaü vā pårattaü vā pa¤¤āyati, ayaü bhikkhave, mahāsamudde pa¤camo acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā asurā mahā samudde abhiramanti. 6. Puna ca paraü bhikkhave, mahāsamuddo ekaraso loõaraso, yampi bhikkhave, mahāsamuddo ekaraso loõaraso, ayaü bhikkhave, mahāsamudde chaņņho acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 7. Puna ca paraü bhikkhave, mahāsamuddo bahuratano anekaratano tatiramāni ratanāni, seyyathãdaü: muttā. Maõi, veëuriyo, saīkho, silā, pavāëaü. Rajataü, jātaråpaü, lohitaīko, masāragallaü, yampi bhikkhave, mahā samuddo bahuratano anekaratano. Tatiramāni ratanāni, seyyathãdaü muttā, maõi, veëuriyo, saīkho, silā, pavāëaü, rajataü, jātaråpaü, lohitaīko, masāragallaü, ayaü bhikkhave, mahāsamudde sattamo acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. 8. Puna ca paraü bhikkhave, mahāsamuddo mahataü bhåtānaü āvāso. Tatirame bhåtā: timã timiīgalā timirapiīgalā. 4. , [PTS Page 207] [\q 207/] asurā, nāgā, gandhabbā. Santi mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā, dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā, pa¤cayojanasatikāpi attabhāvā. Yampi bhikkhave, mahāsamuddo mahataü bhåtānaü āvāso. Tatirame bhåtā: timã timiīgalā timirapiīgalā, asurā, nāgā, gandhabbā. Santi5 mahā samudde yojanasatikāpi attabhāvā, dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā, pa¤cayojanasatikāpi attabhāvā, ayaü bhikkhave, mahā samudde aņņhamo acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Ime kho bhikkhave, mahāsamudde aņņha acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā6 asurā mahāsamudde abhiramanti. 1. âgamissatãti sãmu. 2. Bhikkhave ito paraü uposathaü vå 3. Uposathaü kareyya machasaü ånaü. 4. Timi timiīgalo timirapiīgalo machasaü. 5. Vasanti mahāsamudde machasaü 6. Yaü disvā disvā machasaü. [BJT Page 98] [\x 98/] Evameva kho bhikkhave, aņņha imasmiü dhammavinaye acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā bhikkhå imasmiü dhammavinaye abhiramanti, Katame aņņha: 1. Seyyathāpi bhikkhave mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoõo anupubbapabbhāro na āyatakeneva papāto. Evameva kho bhikkhave, imasmiü dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaņipadā. Na āyatakeneva a¤¤āpaņivedho. Yampi bhikkhave, imasmiü dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaņipadā na āyatakeneva a¤¤āpaņivedho. Ayaü bhikkhave, imasmiü dhammavinaye paņhamo acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā bhikkhå imasmiü dhammavinaye abhiramanti. 2. Seyyathāpi bhikkhave, mahāsamuddo ņhitadhammo velaü nātivattati, evameva kho bhikkhave, yaü mayā sāvakānaü sikkhāpadaü pa¤¤attaü taü mama sāvakā jãvitahetåpi nātikkamanti. Yampi bhikkhave, mayā sāvakānaü sikkhāpadaü pa¤¤attaü taü mama sāvakā jãvitahetåpi nātikkamanti. Ayaü bhikkhave, imasmiü dhammavinaye dutiyo acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā bhikkhå imasmiü dhammavinaye abhiramanti. 3. Seyyathāpi bhikkhave mahāsamuddo na matena kuõapena saüvasati. Yaü hoti mahāsamudde mataü kuõapaü taü khippa¤¤eva1. Tãraü vāheti, thalaü ussādeti. Evameva kho bhikkhave, yo so puggalo dussãlo pāpadhammo asucisaīkassarasamācāro paņicchannakammanto assamaõo samaõapaņi¤¤o abrahmacārã brahmacārãpaņi¤¤o. Antopåti avassuto kasambujāto. Na tena saīgho saüvasati. Atha kho naü khippa¤¤eva. Sannipatitvā ukkhipati. Ki¤cāpi so hoti majjhe bhikkhusaīghassa nisinno. Atha kho so ārakāva saīghamhā saīgho ca tena. Yampi bhikkhave yo so puggalo dussãlo pāpadhammo asuci saīkassarasamācāro paņicchannakammanto assamaõo samaõapaņi¤¤o abrahmacārã brahmacārãpaņi¤¤o antopåti avassuto kasambujāto, na tena saīgho saüvasati. Atha kho naü khippa¤¤eva sannipatitvā ukkhipati. Ki¤cāpi so hoti majjhe bhikkhusaīghassa nisinno. Atha kho so ārakāva saīghamhā saīgho ca tena. Ayaü bhikkhave imasmiü dhammavinaye tatiyo acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā bhikkhå imasmiü dhammavinaye abhiramanti. 4. Seyyathāpi bhikkhave, yā kāci mahā nadiyo, seyyathãdaü: gaīgā, yamunā, aciravatã, sarabhu, mahã, tā mahāsamuddaü patvā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddotveva saīkhaü gacchanti evameva kho bhikkhave, cattārome vaõõā, khattiyā, brāhmaõā, vessā suddā, te tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajitvā jahanti purimāni nāmagottāni. "Samaõā sakyaputtiyā'tveva saīkhaü gacchanti, yampi bhikkhave, cattārome vaõõā khattiyā, brāhmaõā, vessā, suddā. Te tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajitvā jahanti purimāni nāmagottāni, 'samaõā sakyaputtiyātveva saīkhaü gacchanti. Ayaü bhikkhave, imasmiü dhammavinaye catuttho acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā bhikkhå imasmiü dhammavinaye abhiramanti. 5. Seyyathāpi bhikkhave, yā ca loke savantiyo mahāsamuddaü appenti yā ca antalikkhā dhārā papatanti. Na tena mahāsamuddassa ånattaü vā pårattaü vā pa¤¤āyati evameva kho bhikkhave, bahå cepi bhikkhå anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti. Na tena nibbāna dhātuyā ånattaü vā pårattaü vā pa¤¤āyati. Yampi bhikkhave, bahå cepi bhikkhå anåpādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti, na tena nibbānadhātuyā ånattaü vā pårattaü vā pa¤¤āyati. Ayaü bhikkhave, imasmiü dhammavinaye pa¤camo acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā bhikkhå imasmiü dhammavinaye abhiramanti. 6. Seyyathāpi bhikkhave, mahāsamuddo ekaraso loõaraso, evameva kho bhikkhave, ayaü dhammavinayo ekaraso vimuttiraso, yampi bhikkhave, ayaü dhammavinayo ekaraso vimuttiraso, ayaü bhikkhave imasmiü dhammavinaye chaņņho acchariyo abbhuto dhammo, yaü disvā disvā bhikkhå imasmiü dhammavinaye abhiramanti. 7. Seyyathāpi bhikkhave, mahāsamuddo bahuratano anekaratano, tatiramāni ratanāni, seyyathãdaü, muttā maõi veëuriyo saīkho silā pavāëaü rajataü jātaråpaü lohitaīko masāragallaü. Evameva kho bhikkhave, ayaü dhammavinayo bahuratano anekaratano, tatiramāni ratanāni: seyyathãdaü, cattāro satipaņņhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pa¤cindriyāni pa¤ca balāni satta bojjhaīgā ariyo aņņhaīgiko maggo. Yampi bhikkhave, ayaü dhammavinayo bahuratano anekaratano, tatiramāni ratanāni seyyathãdaü: cattāro satipaņņhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pa¤cindriyāni pa¤ca balāni satta bojjhaīgā ariyo aņņhaīgiko maggo. Ayaü bhikkhave, imasmiü dhammavinaye sattamo acchariyo abbhuto dhammo, yaü disvā disvā bhikkhå imasmiü dhammavinaye abhiramanti. 8. Seyyathāpi bhikkhave mahā samuddo mahataü bhåtānaü āvāso tatirame bhåtā: 1 "timi timiīgalā timirapiīgalā asurā nāgā gandhabbā, 2 santi mahā samudde yojanasatikāpi attabhāvā dviyojanasatikāpi attabhāvā, tiyojanasatikāpi attabhāvā, catuyojanasatikāpi attabhāvā, pa¤cayojanasatikāpi [PTS Page 208] [\q 208/] attabhāvā. Evameva kho bhikkhave, ayaü dhammavinayo mahataü bhåtānaü āvāso tatirame bhåtā: sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paņipanno, sakadāgāmã, sakadāgāmi phalasacchikiriyāya paņipanno, anāgāmã anāgāmiphalasacchikiriyāya paņipanno, arahā, arahattāya paņipanno, yampi bhikkhave, ayaü dhammavinaye mahataü bhåtānaü āvāso, tatirame bhåtā sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paņipanno, sakadāgāmã, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paņipanno, anāgāmã, anāgāmi phalasacchikiriyāya paņipanno, arahā, arahattāya paņipanno, ayaü bhikkhave imasmiü dhammavinaye aņņhamo acchariyo abbhuto dhammo yaü disvā disvā bhikkhå imasmiü dhammavinaye abhiramanti. Ime kho bhikkhave, imasmiü dhammavinaye aņņha acchariyā abbhutā dhammā ye disvā disvā bhikkhå imasmiü dhammavinaye abhiramantãti. Mahāvaggo dutiyo. Tatruddānaü Vera¤josãho āja¤¤ā khaluīkena malāni ca Dåteyyaü dve ca bandhanā pahārādo uposathoti, 1. Timi timiīgalo timirapiīgalo machasaü 2. Vasanti machasaü. [BJT Page 100] [\x 100/] 3. Gahapativaggo 8. 1. 3. 1 Vesālika-ugga suttaü Ekaü samayaü bhagavā vesāliyaü viharati mahāvane kuņagārasālāyaü tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhu bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: Aņņhahi bhikkhave, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataü uggaü gahapatiü vesālikaü dhārethāti. Idamavoca [PTS Page 209] [\q 209/] bhagavā, idaü vatvāna sugato uņņhāyāsanā vihāraü pāvisi. Atha kho a¤¤ataro bhikkhu pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya yena uggassa gahapatino vesālikassa nivesanaü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Atha kho uggo gahapati vesāliko yena so bhikkhu tenupasaīkami. Upasaīkamitvā taü bhikkhuü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho uggaü gahapatiü vesālikaü so bhikkhu etadavoca: Aņņhahi kho tvaü gahapati, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā vyākato. Katame te gahapati, aņņha acchariyā abbhutā dhammā yehi tvaü samannāgato bhagavatā vyākatoti. Na kho ahaü bhante, jānāmi katamehi aņņhahi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā vyākato. Api ca bhante, ye me aņņha acchariyā abbhutā dhammā saüvijjanti te suõāhi, sādhukaü manasikarohi, bhāsissāmãti. Evaü gahapatãti kho so bhikkhu uggassa gahapatino vesālikassa paccassosi. Uggo gahapati vesāliko etadavoca: [BJT Page 102] [\x 102/] 1. Yadāhaü bhante, bhagavantaü paņhamaü duratova addasaü sahadassaneneva me bhante bhagavato cittaü pasãdi. Ayaü kho me bhante paņhamo acchariyo abbhuto dhammo saüvijjati. 2. So kho ahaü bhante, pasannacitto bhagavantaü payirupāsiü. Tassa me bhagavā ānupubbãkathaü kathesi, seyyathãdaü:dānakathaü sãlakathaü saggakathaü kāmānaü ādãnavaü okāraü saīkilesaü nekkhamme ca ānisaüsaü pakāsesi. Yadā maü bhagavā a¤¤āsi kallacittaü muducittaü vinãvaraõacittaü udaggacittaü pasannacittaü, atha yā buddhānaü [PTS Page 210] [\q 210/] sāmukkaüsikā dhammadesanā, taü pakāsesi, dukkhaü samudayaü nirodhaü maggaü. Seyyathāpi nāma suddhaü vatthaü apagatakāëakaü sammadeva rajanaü patigaõheyya, evameva kho me tasmiü yeva āsane virajaü vãtamalaü dhammacakkhuü udapādi, yaü ki¤ci samudayadhammaü sabbaü taü nirodhadhammanti. So kho ahaü bhante, diņņhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāëhadhammo tiõõavicikiccho vigatakathaükatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane tattheva buddha¤ca dhamma¤ca saīgha¤ca saraõaü agamāsiü. Brahmacariyapa¤camāni ca sikkhāpadāni samādiyiü. Ayaü kho me bhante, dutiyo acchariyo abbhuto dhammo saüvijjati. 3. Tassa mayhaü bhante, catasso komāriyo pajāpatiyo ahesuü. Atha khvāhaü bhante, yena tā pajāpatiyo tenupasaīkamiü. Upasaīkamitvā tā pajāpatiyo etadavocaü: mayā kho bhaginiyo brahmacariyapa¤camāni sikkhāpadāni samādinnāni. Yā icchati sā idheva bhoge ca bhu¤jatu! Pu¤¤āni ca karotu! Sakāni vā ¤ātikulāni gacchatu! Hoti vā pana purisādhippāyā, kassa vo dammãti. Evaü vutte sā bhante jeņņhā pajāpatã maü etadavoca: itthaünāmassa maü ayyaputta purisassa dehãti. Atha khvāhaü bhante, taü purisaü pakkosāpetvā vāmena hatthena pajāpatiü gahetvā dakkhiõena hatthena bhiīkāraü gahetvā tassa purisassa onojesiü. Komāriü kho panāhaü bhante, dāraü pariccajanno nābhijānāmi cittassa a¤¤athattaü. Ayaü kho me bhante, tatiyo acchariyo dhammo saüvijjati. [BJT Page 104] [\x 104/] 4. Saüvijjanti [PTS Page 211] [\q 211/] kho pana me bhante, kule bhogā. Te ca kho appaņivibhattā sãlavantehi kalyāõadhammehi. Ayaü kho me bhante, catuttho acchariyo abbhuto dhammo saüvijjati. 5. Yaü kho pana ahaü bhante, bhikkhuü payirupāsāmi, sakkaccaüyeva payirupāsāmi no asakkaccaü. Ayaü kho me bhante, pa¤camo acchariyo abbhuto dhammo saüvijjati. 6. So ce1 me bhante, āyasmā dhammaü deseti sakkaccaü yeva suõāmi, no asakkaccaü. No ce me so āyasmā dhammaü deseti ahamassa dhammaü desemi. Ayaü kho me bhante, chaņņho acchariyo abbhuto dhammo saüvijjati. 7. Anacchariyaü kho pana maü bhante, devatā upasaīkamitvā ārocenti: svākkhāto gahapati, bhagavatā dhammoti. Evaü vutte ahaü bhante, tā devatā evaü vadāmi: vadeyyātha vā evaü kho tumhe devatā no vā vadeyyātha, atha kho svākkhāto bhagavatā dhammoti, na kho panāhaü bhante, abhijānāmi tatonidānaü cittassa uõõatiü, maü vā devatā upasaīkamanti ahaü vā devatāhi sallapāmãti. Ayaü kho me bhante, sattamo acchariyo abbhuto dhammo saüvijjati. 8. Yānimāni bhante, bhagavatā desitāni pa¤corambhāgiyāni saüyojanāni, nāhaü tesaü ki¤ci attani appahãnaü samanupassāmãti. Ayaü kho me bhante, aņņhamo acchariyo abbhuto dhammo saüvijjati. Ime [PTS Page 212] [\q 212/] kho bhante, aņņha acchariyā abbhutā dhammā saüvijjanti. No ca kho ahaü jānāmi. Katamehipahaü aņņhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā vyākatoti. Atha kho so bhikkhu uggassa gahapatino vesālikassa nivesane piõķapātaü gahetvā uņņhāyāsanā pakkāmi. 1. Ca sãmu. [BJT Page 106] [\x 106/] Atha kho so bhikkhu pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi ekamantaü nisinno kho so bhikkhu yāvatako ahosi uggena gahapatinā vesālikena saddhiü kathāsallāpo, taü sabbaü bhagavato ārocesi. Sādhu sādhu bhikkhu, yathā taü uggo gahapati vesāliko sammā vyākaramāno vyākareyya imeheva bhikkhu, aņņhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato uggo gahapati vesāliko mayā byākato. Imehi ca pana bhikkhu, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataü uggaü gahapatiü vesālikaü dhārethāti. [BJT Page 106] [\x 106/] 8. 1. 3. 2 Hatthigāmaka ugga suttaü. Ekaü samayaü bhagavā vajjãsu viharati hatthigāme. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: Aņņhahi bhikkhave, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataü uggaü gahapatiü hatthigāmakaü dhārethā'ti. Idamavoca bhagavā. Idaü vatvā sugato uņņhāyāsanā vihāraü pāvisi. Atha kho a¤¤ataro bhikkhu pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya yena uggassa gahapatino hatthigāmakassa nivesanaü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Atha kho uggo gahapati hatthigāmako yena so bhikkhu tenupasaīkami. Upasaīkamitvā taü bhikkhuü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho uggaü gahapatiü hatthigāmakaü so bhikkhu etadavoca: Aņņhahi [PTS Page 213] [\q 213/] kho tvaü gahapati, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā vyākato. Katame te gahapati, aņņha acchariyā abbhutā dhammā yehi tvaü samannāgato bhagavatā vyākatoti? [BJT Page 108] [\x 108/] Na kho ahaü bhante, jānāmi katamehipahaü aņņhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā vyākato. Apica bhante, ye me aņņha acchariyā abbhutā dhammā saüvijjanti te suõāhi sādhukaü manasikarohi bhāsissāmãti. Evaü gahapatãti so bhikkhu uggassa gahapatino hatthigāmakassa paccassosi. Uggo gahapati hatthigāmako etadavoca: 1. Yadāhaü bhante, nāgavane parivārento bhagavantaü paņhamaü duratova addasaü. Sahadassaneneva me bhante, bhagavato cittaü pasãdi. Surāmado ca pahãyi. Ayaü kho me bhante, paņhamo acchariyo abbhuto dhammo saüvijjati. 2. So kho ahaü bhante, pasannacitto bhagavantaü payirupāsiü. Tassa me bhagavā ānupubbãkathaü kathesi, seyyathãdaü:dānakathaü sãlakathaü saggakathaü kāmānaü ādãnavaü okāraü saīkilesaü nekkhamme ca ānisaüsaü pakāsesi. Yadā maü bhagavā a¤¤āsi kallacittaü muducittaü vinãvaraõacittaü udaggacittaü pasannacittaü, atha yā buddhānaü sāmukkaüsikā dhammadesanā, taü pakāsesi, dukkhaü samudayaü nirodhaü maggaü. Seyyathāpi nāma suddhaü vatthaü apagatakāëakaü sammadeva rajanaü patigaõheyya, evameva kho me tasmiü yeva āsane virajaü vãtamalaü dhammacakkhuü udapādi, yaü ki¤ci samudayadhammaü sabbaü taü nirodhadhammanti. So kho ahaü bhante, diņņhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāëhadhammo tiõõavicikiccho vigatakathaükatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane tattheva [PTS Page 214] [\q 214/] buddhaü ca dhammaü ca saīghaü ca saraõaü agamāsiü. Brahmacariyapa¤camāni ca sikkhāpadāni samādiyiü. Ayaü kho me bhante, dutiyo acchariyo abbhuto dhammo saüvijjati. [BJT Page 110] [\x 110/] 3. Tassa mayhaü bhante, catasso komāriyo pajāpatiyo ahesuü. Atha khvāhaü bhante, yena tā pajāpatiyo tenupasaīkamiü. Upasaīkamitvā tā pajāpatiyo etadavocaü: mayā kho bhaginiyo brahmacariyapa¤camāni sikkhāpadāni samādinnāni. Yā icchati sā idheva bhoge ca bhu¤jatu! Pu¤¤āni ca karotu! Sakāni vā ¤ātikulāni gacchatu! Hoti vā pana purisādhippāyā, kassa vo dammãti. Evaü vutte sā bhante jeņņhā pajāpatã maü etadavoca: itthannāmassa maü ayyaputta purisassa dehãti. Atha khvāhaü bhante, taü purisaü pakkosāpetvā vāmena hatthena pajāpatiü gahetvā dakkhiõena hatthena bhiīkāraü gahetvā tassa purisassa onojesiü. Komāriü kho panāhaü bhante, dāraü pariccajanno nābhijānāmi cittassa a¤¤athattaü. Ayaü kho me bhante, tatiyo acchariyo dhammo saüvijjati. 4. Saüvijjanti kho pana me bhante, kule bhogā. Te ca kho appaņivibhattā sãlavantehi kalyāõadhammehi. Ayaü kho me bhante, catuttho acchariyo abbhuto dhammo saüvijjati. 5. Yaü [PTS Page 215] [\q 215/] kho pana ahaü bhante, bhikkhuü payirupāsāmi, sakkaccaüyeva payirupāsāmi no asakkaccaü. So ce me bhante, āyasmā dhammaü deseti sakkaccaü yeva suõāmi, no asakkaccaü. No ce me so āyasmā dhammaü deseti, ahamassa dhammaü desemi. Ayaü kho me bhante, pa¤camo acchariyo abbhuto dhammo saüvijjati. 6. Anacchariyaü kho pana me bhante, saīghe nimantite devatā upasaīkamitvā ārocenti: asuko gahapati, bhikkhu ubhatobhāgavimutto, asuko pa¤¤āvimutto, asuko kāyasakkhã, asuko diņņhappatto asuko saddhāvimutto, asuko saddhānusārã, asuko dhammānusārã, asuko sãlavā kalyāõadhammo, asuko dussãlo pāpadhammoti. Saüghaü kho panāhaü bhante, parivisanto nābhijānāmi. Evaü cittaü uppādetā: imassa vā thokaü demi imassa vā bahukanti. Athakhvāhaü bhante, samacittova demi. Ayaü kho me bhante, chaņņho acchariyo abbhuto dhammo saüvijjati. [BJT Page 112] [\x 112/] 7. Acchariyaü kho pana me bhante, devatā upasaīkamitvā ārocenti: 'svākkhāto gahapati bhagavatā dhammo' ti. Evaü vutte ahaü bhante, tā devatā evaü vadāmi. 'Vadeyyātha vā evaü kho tumhe devatā no vā vadeyyātha, atha kho svākkhāto bhagavatā dhammo' ti. Na kho panāhaü bhante, abhijānāmi tato nidānaü cittassa uõõatiü. Maü vā devatā upasaīkamanti. Ahaü vā devatāhi sallapāmãti. Ayaü kho me bhante, sattamo acchariyo abbhuto dhammo saüvijjati. 8. Sace [PTS Page 216] [\q 216/] kho panāhaü bhante, bhagavato paņhamataraü kālaīkareyyaü anacchariyaü kho panetaü yaü maü bhagavā evaü vyākareyya; natthi taü saüyojanaü yena saüyojanena saüyutto uggo gahapati hatthigāmako puna imaü lokaü āgaccheyyāti. Ayaü kho me bhante, aņņhamo acchariyo abbhuto dhammo saüvijjati. Ime kho bhante, aņņha acchariyā abbhutā dhammā saüvijjanti. No ca kho ahaü jānāmi. Katamehipahaü aņņhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā vyākatoti. Atha kho so bhikkhu uggassa gahapatino hatthigāmakassa nivesane piõķapātaü gahetvā uņņhāyāsanā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho so bhikkhu yāvatako ahosi uggena gahapatinā hatthigāmakena saddhiü kathāsallāpo, taü sabbaü bhagavato ārocesi. Sādhu sādhu bhikkhu, yathā taü uggo gahapati hatthigāmako sammā vyākaramāno vyākareyya imeheva bhikkhu, aņņhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato uggo gahapati hatthigāmako mayā vyākato. Imehi ca pana bhikkhu aņņhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataü uggaü gahapatiü hatthigāmakaü dhārethāti. [BJT Page 114] [\x 114/] 8. 1. 3. 3. Hatthakāëavaka suttaü Ekaü samayaü bhagavā āëaviyaü viharati aggāëave cetiye. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: Sattahi [PTS Page 217] [\q 217/] bhikkhave, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataü hatthakaü āëavakaü dhāretha. Katamehi sattahi: Saddho bhikkhave, hatthako āëavako, sãlavā bhikkhave, hatthako āëavako, hirimā bhikkhave, hatthako āëavako, ottappã bhikkhave, hatthako āëavako. Bahussuto bhikkhave, hatthako āëavako. Cāgavā bhikkhave, hatthako āëavako, pa¤¤avā bhikkhave, hatthako āëavako. Imehi kho bhikkhave, sattahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataü hatthakaü āëavakaü dhārethāti, idamavoca bhagavā. Idaü vatvā sugato uņņhāyāsanā vihāraü pāvisi. Atha kho a¤¤ataro bhikkhu pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya yena hatthakassa āëavakassa nivesanaü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Atha kho hatthako āëavako yena so bhikkhu tenupasaīkami. Upasaīkamitvā taü bhikkhuü abhivādetvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü nisinnaü kho hatthakaü āëavakaü so bhikkhu etadavoca: sattahi kho tvaü āvuso, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā vyākato. Katamehi sattahi: Saddho bhikkhave, hatthako āëavako, sãlavā bhikkhave, hatthako āëavako, hirimā bhikkhave hatthako āëavako, ottappã bhikkhave hatthako āëavako, bahussuto bhikkhave hatthako āëavako, cāgavā bhikkhave hatthako āëavako, pa¤¤avā bhikkhave hatthako āëavakoti. Imehi kho tvaü āvuso, sattahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā vyākatoti. Kaccittha bhante, na koci gihã ahosi odātavasanoti? Na khottha1. âvuso, koci gihã ahosi odātavasanoti. Sādhu bhante, yadettha na koci gihã ahosi odātavasanoti. 1. Nahettha machasaü. [BJT Page 116] [\x 116/] Atha kho so bhikkhu hatthakassa āëavakassa nivesane piõķapātaü gahetvā uņņhāyāsanā pakkāmi. Atha kho so bhikkhu pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto yena bhagavā tenupasaīkami. [PTS Page 218] [\q 218/] upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho so bhikkhu bhagavantaü etadavoca: idhāhaü bhante, pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya yena hatthakassa āëavakassa nivesanaü tenupasaīkamiü, upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdiü. Atha kho bhante hatthako āëavako yenāhaü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā maü abhivādetvā ekamantaü nisãdi: ekamantaü nisinnaü kho ahaü bhante, hatthakaü āëavakaü etadavocaü. Sattahi kho tvaü āvuso, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā vyākato. Katamehi sattahi: saddho bhikkhave, hatthako āëavako, sãlavā bhikkhave, hatthako āëavako, hirimā bhikkhave, hatthako āëavako, ottappã bhikkhave, hatthako āëavako, bahussuto bhikkhave, hatthako āëavako, cāgavā bhikkhave, hatthako āëavako, pa¤¤avā bhikkhave, hatthako āëavakoti. Imehi kho tvaü āvuso, sattahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgato bhagavatā vyākatoti. Evaü vutte bhante, hatthako āëavako maü etadavoca: kaccittha bhante, na koci gihã ahosi odātavasanoti. Na khottha āvuso, koci gihã ahosi odāta vasanoti. Sādhu bhante, yadettha na koci gihã ahosi odātavasanoti. Sādhu sādhu bhikkhu, appiccho so bhikkhu kulaputto santeyeva attani kusale dhamme na icchati parehi ¤āyamāne, tena hi tvaü bhikkhu, imināpi aņņhamena acchariyena abbhutena dhammena samannāgataü hatthakaü āëavakaü dhārehi yadidaü appicchatāyāti. 8. 1. 3. 4 Hatthakāëavaka saīgahavatthu suttaü Ekaü samayaü bhagavā āëaviyaü viharati aggāëave cetiye. Atha kho hatthako āëavako pa¤camattehi upāsakasatehi [PTS Page 219] [\q 219/] parivuto yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho hatthakaü āëavakaü bhagavā etadavoca: [BJT Page 118] [\x 118/] Mahatã kho tyāyaü hatthaka, parisā, kathaü pana tvaü hatthaka, imaü mahatiü parisaü saīgaõhāhãti? Yānimāni bhante, bhagavatā desitāni cattāri saīgahavatthåni tenāhaü imaü parisaü saīgaõhāmi. Ahaü bhante, yaü jānāmi, 'ayaü dānena saīgahetabbo' ti, taü dānena saīgaõhāmi. Yaü jānāmi 'ayaü peyyavajjena saīgahetabbo' ti taü peyyavajjena saīgaõhāmi, yaü jānāmi 'ayaü atthacariyāya saīgahetabbo' ti taü atthacariyāya saīgaõhāmi, yaü jānāmi 'ayaü samānattatāya saīgahetabbo' ti taü samānattatāya saīgaõhāmi, saüvijjanti kho pana me bhante, kule bhogā. Daëiddassa kho no tathā sotabbaü ma¤¤antãti, . Sādhu sādhu hatthaka, yoni kho tyāyaü hatthaka, mahatiü parisaü saīgahetuü, yehi keci hatthaka, atãtamaddhānaü parisaü saīgahesuü, sabbe te imeheva catåhi saīgahavatthåhi mahatiü parisaü saīgahesuü. Yepi hi keci hatthaka, anāgatamaddhānaü mahatiü parisaü saīgahessanti sabbe te imeheva catåhi saīgahavatthuhi mahatiü parisaü saīgahissanti. Yepi hi keci hatthaka, etarahi mahatiü parisaü saīgaõhanni sabbe te imeheva catåhi saīgahavatthåhi mahatiü parisaü saīgaõhantãti. Atha kho hatthako āëavako bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaüsito uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. [PTS Page 220] [\q 220/] Atha kho bhagavā acirapakkante hatthake āëavake bhikkhå āmantesi: aņņhahi bhikkhave, acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataü hatthakaü āëavakaü dhāretha, katamehi aņņhahi: saddho bhikkhave, hatthako āëavako, sãlavā bhikkhave, hatthako āëavako, hirimā bhikkhave, hatthako āëavako, ottappã bhikkhave, hatthako āëavako, bahussuto bhikkhave, hatthako āëavako, cāgavā bhikkhave, hatthako āëavako, pa¤¤avā bhikkhave, hatthako āëavako. Imehi kho bhikkhave, aņņhahi acchariyehi abbhutehi dhammehi samannāgataü hatthakaü āëavakaü dhārethāti. [BJT Page 120] [\x 120/] 8. 1. 3. 5 Mahānāma suttaü Ekaü samayaü bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiü nigrodhārāme, atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaü etadavoca: Kittāvatā nu kho bhante, upāsako hotãti: Yato kho mahānāma, buddhaü saraõaü gato hoti, dhammaü saraõaü gato hoti, saīghaü saraõaü gato hoti, ettāvatā kho mahānāma, upāsako hotãti. Kittāvatā pana bhante, upāsako sãlavā hotãti: Yato kho mahānāma, upāsako pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, kāmesu micchācārā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, surāmerayamajjapamādaņņhānā paņivirato hoti. Ettāvatā kho mahānāma, upāsako sãlavā hotãti. Kittāvatā pana bhante, upāsako attahitāya paņipanno hoti no parahitāyāti: Yato [PTS Page 221] [\q 221/] kho mahānāma, upāsako attanā saddhāsampanno hoti, no paraü saddhāsampadāya samādapeti. Attanā sãlasampanno hoti, no paraü sãlasampadāya samādapeti. Attanā cāgasampanno hoti, no paraü cāgasampadāya samādapeti. Attanā bhikkhånaü dassanakāmo hoti, no paraü bhikkhånaü dassane samādapeti. Attanā saddhammaü sotukāmo hoti, no paraü saddhammasavaõe samādapeti. Attanā sutānaü dhammānaü dhāraõajātiko hoti, no paraü dhammadhāraõāya samādapeti. Attanā1 dhatānaü dhammānaü atthåpaparikkhã hoti no paraü atthåpaparikkhāya samādapeti. Attanā atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno hoti, no paraü dhammānudhammapaņipattiyā samādapeti. Ettāvatā kho mahānāma upāsako attahitāya paņipanno hoti no parahitāyāti. 1. Attanāva machasaü. [BJT Page 122] [\x 122/] Kittāvatā pana bhante, upāsako attahitāya ca paņipanno hoti, parahitāya cāti: Yato kho mahānāma upāsako attanā ca saddhāsampanno hoti para¤ca saddhāsampadāya samādapeti. Attanā ca sãlasampanno hoti, para¤ca sãlasampadāya samādapeti. Attanā ca cāgasampanno hoti, para¤ca cāgasampadāya samādapeti, attanā ca bhikkhånaü dassanakāmo hoti, para¤ca bhikkhånaü dassane samādapeti. Attanā ca saddhammaü sotukāmo hoti, para¤ca saddhammasavaõe samādapeti. Attanā ca sutānaü dhammānaü dhāraõajātiko hoti, para¤ca dhammadhāraõāya samādapeti. Attanā ca dhatānaü dhammānaü atthåparikkhã hoti para¤ca atthåpaparikkhāya samādapeti. Attanā ca atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno hoti, para¤ca dhammānudhammapaņipattiyā samādapeti. Ettāvatā kho mahānāma, upāsako attahitāya ca paņipanno hoti parahitāya cāti. 8. 1. 3. 6. Jãvaka suttaü Ekaü samayaü bhagavā rājagahe viharati jãvakambavane. Atha kho jãvako komārabhacco yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü nisinno kho jãvako komārabhacco bhagavantaü etadavoca: Kittāvatā nu kho bhante upāsako hotãti: Yato kho jãvaka, buddhaü saraõaü gato hoti, dhammaü saraõaü gato hoti, saīghaü saraõaü gato hoti, ettāvatā kho jãvaka, upāsako hotãti. Kittāvatā pana bhante, upāsako sãlavā hotãti: Yato kho jãvaka, upāsako pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, kāmesu micchācārā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, surāmerayamajjapamādaņņhānā paņivirato hoti. Ettāvatā kho jãvaka, upāsako sãlavā hotãti. [BJT Page 124] [\x 124/] Kittāvatā pana bhante, upāsako attahitāya paņipanno hoti no parahitāyāti: Yato [PTS Page 223] [\q 223/] kho jãvaka, upāsako attanā saddhāsampanno hoti, no paraü saddhāsampadāya samādapeti. Attanā sãlasampanno hoti, no paraü sãlasampadāya samādapeti. Attanā cāgasampanno hoti, no paraü cāgasampadāya samādapeti, attanā bhikkhånaü dassanakāmo hoti, no paraü bhikkhånaü dassane samādapeti. Attanā saddhammaü sotukāmo hoti, no paraü saddhammasavaõe samādapeti. Attanā sutānaü dhammānaü dhāraõajātiko hoti, no paraü dhammadhāraõāya samādapeti. Attanā dhatānaü dhammānaü atthåpaparikkhã hoti, no paraü atthåpaparikkhāya samādapeti. Attanā atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno hoti, no paraü dhammānudhammapaņipattiyā samādapeti. Ettāvatā kho jãvaka upāsako attahitāya paņipanno hoti no parahitāyāti. Kittāvatā pana bhante, upāsako attahitāya ca paņipanno hoti, parahitāya cāti: Yato kho jãvaka, upāsako attanā ca saddhāsampanno hoti, para¤ca saddhāsampadāya samādapeti. Attanā ca sãlasampanno hoti, para¤ca sãlasampadāya samādapeti. Attanā ca cāgasampanno hoti, para¤ca cāgasampadāya samādapeti, attanā ca bhikkhånaü dassanakāmo hoti, para¤ca bhikkhånaü dassane samādapeti. Attanā ca saddhammaü sotukāmo hoti, para¤ca saddhammasavaõe samādapeti. Attanā ca sutānaü dhammānaü dhāraõajātiko hoti, para¤ca dhammadhāraõāya samādapeti. Attanā ca dhatānaü dhammānaü atthåpaparikkhã hoti para¤ca atthåpaparikkhāya samādapeti. Attanā ca atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno hoti, para¤ca dhammānudhammapaņipattiyā samādapeti. Ettāvatā kho jãvaka, upāsako attahitāya ca paņipanno hoti parahitāya cāti. 8. 1. 3. 7 Bala suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhimāni bhikkhave, balāni, katamāni aņņha: ruõõabalā bhikkhave, dārakā, kodhabalo mātugāmo, āvudhabalā corā, issariyabalā rājāno, ujjhattibalā bālā, nijjhattibalā1 paõķitā, paņisaīkhānabalā bahussutā, khantibalā samaõabrāhmaõā, imāni kho bhikkhave, aņņhabalānãti. 1. Nijjhantibalā sãmu. [BJT Page 126] [\x 126/] 8. 1. 3. 8 Khãõāsavabala suttaü (Sāvatthinidānaü) Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaīkami upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho āyasmantaü sāriputtaü [PTS Page 224] [\q 224/] bhagavā etadavoca: Kati nukho sāriputta, khãõāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato khãõāsavo bhikkhu āsavānaü khayaü paņijānāti khãõā me āsavāti? Aņņha bhante, khãõāsavassa bhikkhuno balāni yehi balehi samantāgato khãõāsavo āsavānaü khayaü paņijānāti khãõā me āsavāti. Katamāni aņņha: 1. Idha bhante, khãõāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saīkhārā yathābhåtaü sammappa¤¤āya sudiņņhā honti. Yampi bhante khãõāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saīkhārā yathābhåtaü sammappa¤¤āya sudiņņhā honti, idampi bhante, khãõāsavassa bhikkhuno balaü hoti, yaü balaü āgamma khãõāsavo bhikkhu āsavānaü khayaü paņijānāti khãõā me āsavāti. 2. Puna ca paraü bhante, khãõāsavassa bhikkhuno aīgārakāsåpamā kāmā yathābhåtaü sammappa¤¤āya sudiņņhā honti, yampi bhante, khãõāsavassa bhikkhuno aīgārakāsåpamā kāmā yathābhåtaü sammappa¤¤āya sudiņņhā honti, idampi bhante, khãõāsavassa bhikkhuno balaü hoti, yaü balaü āgamma khãõāsavo bhikkhu āsavānaü khayaü paņijānāti khãõā me āsavāti. 3. Puna ca paraü bhante, khãõāsavassa bhikkhuno vivekaninnaü cittaü hoti. Vivekapoõaü vivekapabbhāraü vavakaņņhaü1 nekkhammābhirataü vyantãbhåtaü sabbaso āsavaņņhānãyehi dhammehi, yampi bhante, khãõāsavassa bhikkhuno vivekanintaü cittaü hoti vivekapoõaü vivekapabbhāraü vavakaņņhaü nekkhammābhirataü vyantãbhåtaü sabbaso āsavaņņhānãyehi dhammehi, idampi bhante, khãõāsavassa bhikkhuno balaü hoti, yaü balaü āgamma khãõāsavo bhikkhu āsavānaü khayaü paņijānāti khãõā me āsavāti. 1. Vivekaņņhaü machasaü. [BJT Page 128] [\x 128/] 4. Puna ca paraü bhante, khãõāsavassa bhikkhuno cattāro satipaņņhānā bhāvitā honti subhāvitā. Yampi bhante, khãõāsavassa [PTS Page 225] [\q 225/] bhikkhuno cattāro satipaņņhānā bhāvitā honti subhāvitā. Idampi bhante, khãõāsavassa bhikkhuno balaü hoti yaü balaü āgamma khãõāsavo bhikkhu āsavānaü khayaü paņijānāti, khãõā me āsavāti. 5. Puna ca paraü bhante, khãõāsavassa bhikkhuno cattāro iddhipādā bhāvitā honti subhāvitā. Yampi bhante khãõāsavassa bhikkhuno cattāro iddhipādā bhāvitā honti subhāvitā, idampi bhante, khãõāsavassa bhikkhuno balaü hoti yaü balaü āgamma khãõāsavo bhikkhu āsavānaü khayaü paņijānāti, khãõā me āsavāti. 6. Puna ca paraü bhante, khãõāsavassa bhikkhuno pa¤cindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni. Yampi bhante khãõāsavassa bhikkhuno pa¤cindriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni, idampi bhante, khãõāsavassa bhikkhuno balaü hoti yaü balaü āgamma khãõāsavo bhikkhu āsavānaü khayaü paņijānāti, khãõā me āsavāti. 7. Puna ca paraü bhante, khãõāsavassa bhikkhuno sattabojjhaīgā bhāvitā honti subhāvitā. Yampi bhante khãõāsavassa bhikkhuno sattabojjhaīgā bhāvitā honti subhāvitā, idampi bhante, khãõāsavassa bhikkhuno balaü hoti yaü balaü āgamma khãõāsavo bhikkhu āsavānaü khayaü paņijānāti, khãõā me āsavāti. 8. Puna ca paraü bhante, khãõāsavassa bhikkhuno ariyo aņņhaīgiko maggo bhāvito hoti subhāvito. Yampi bhante khãõāsavassa bhikkhuno ariyo aņņhaīgiko maggo bhāvito hoti subhāvito, idampi bhante, khãõāsavassa bhikkhuno balaü hoti yaü balaü āgamma khãõāsavo bhikkhu āsavānaü khayaü paņijānāti, khãõā me āsavāti. Imāni kho bhante, aņņha khãõāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato khãõāsavo bhikkhu āsavānaü khayaü paņijānāti khãõā me āsavāti. 8. 1. 3. 9 Akkhaõa suttaü (Sāvatthinidānaü) Khaõakicco loko khaõakicco lokoti bhikkhave, assutavā puthujjano bhāsati no ca kho so jānāti khaõaü vā akkhaõaü vā. Aņņhime bhikkhave, akkhaõā asamayā brahmacariyavāsāya. Katame aņņha. 1. Idha bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaü sammā sambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavā. Dhammo ca desãyati opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmã sugatappavedito, ayaü ca puggalo nirayaü upapanno hoti. Ayaü bhikkhave, paņhamo akkhaõo asamayo brahmacariyavāsāya. [BJT Page 130] [\x 130/] 2. Puna ca paraü [PTS Page 226] [\q 226/] bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaü sammā sambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavā. Dhammo ca desãyati opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmã sugatappavedito, aya¤ca puggalo tiracchānayoniü upapanno hoti. Ayaü bhikkhave, dutiyo akkhaõo asamayo brahmacariyavāsāya. 3. Puna ca paraü bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaü sammā sambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavā. Dhammo ca desãyati opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmã sugatappavedito, aya¤ca puggalo pettivisayaü upapanno hoti. Ayaü bhikkhave, tatiyo akkhaõo asamayo brahmacariyavāsāya. 4. Puna ca paraü bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaü sammā sambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavā. Dhammo ca desãyati opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmã sugatappavedito, aya¤ca puggalo a¤¤ataraü dãghāyukaü devanikāyaü upapanno hoti. Ayaü bhikkhave catuttho akkhaõo asamayo brahmacariyavāsāya. 5. Puna ca paraü bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaü sammā sambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavā. Dhammo ca desãyati opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmã sugatappavedito, aya¤ca puggalo paccantimesu janapadesu paccājāto hoti avi¤¤ātāresu milakkhesu. Yattha natthi gati bhikkhånaü bhikkhunãnaü upāsakānaü upāsikānaü. Ayaü bhikkhave pa¤camo akkhaõo asamayo brahmacariyavāsāya. 6. Puna ca paraü bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaü sammā sambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavā. Dhammo ca desãyati opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmã sugatappavedito, ayaü¤ca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti micchādiņņhiko viparãtadassano natthi dinnaü natthi yiņņhaü natthi hutaü natthi sukaņadukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko, natthi ayaü loko natthi paro loko natthi mātā natthi pitā natthi sattā opapātikā natthi loke samaõabrāhmaõā sammaggatā sammāpaņipannā ye ima¤ca lokaü para¤ca lokaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedentãti. Ayaü bhikkhave chaņņho akkhaõo asamayo brahmacariyavāsāya. [BJT Page 132] [\x 132/] 7. Puna ca paraü bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaü sammā sambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavā. Dhammo ca desãyati opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmã sugatappavedito, ayaü¤ca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti so ca hoti duppa¤¤o jaëo elamågo. Na paņibalo subhāsita dubbhāsitassa atthama¤¤ātuü. Ayaü bhikkhave sattamo akkhaõo asamayo brahmacariyavāsāya. 8. Puna ca paraü bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti arahaü sammā sambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavā. Dhammo ca na desãyati [PTS Page 227] [\q 227/] opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmã sugatappavedito, ayaü¤ca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti so ca hoti pa¤¤avā ajaëo anelamågo paņibalo subhāsita dubbhāsitassa atthama¤¤ātuü. Ayaü bhikkhave, aņņhamo akkhaõo asamayo brahmacariyavāsāya. Ime kho bhikkhave, aņņha akkhaõā asamayā brahmacariyavāsāya. Ekova bhikkhave, khaõo ca samayo ca brahmacariyavāsāya. Katamo eko: idha bhikkhave, tathāgato ca loke uppanno hoti, arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavā. Dhammo ca desãyati opasamiko parinibbāyiko sambodhagāmã sugatappavedito. Aya¤ca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti. So ca hoti pa¤¤avā ajaëo anelamågo paņibalo subhāsita dubbhāsitassa atthama¤¤ātuü. Ayaü bhikkhave, ekova khaõo ca samayo ca brahmacariyavāsāyāti. 1. Manussalābhaü laddhāna saddhamme suppavedite, Ye khaõaü nādhigacchanti atināmenti te khaõaü. 2. Bahå hi akkhaõā vuttā maggassa antarāyikā, Kadāci karahaci loke uppajjanti tathāgatā. 3. Tassidaü sammåkhãbhåtaü yaü lokasmiü sudullabhaü, Manussapaņilābho ca saddhammassa ca desanā Alaü vāyamituü tattha attakāmena jantunā. [BJT Page 134] [\x 134/] 4. Kathaü [PTS Page 228] [\q 228/] vija¤¤ā saddhammaü khaõo ve mā upaccagā Khaõātãtā hi socanti nirayamhi samappitā. 5. Idha ceva naü virādheti saddhammassa niyāmataü, Vāõijova atãtattho cirattaü anutapessati. 6. Avijjānivuto poso saddhammaü aparādhiko, Jātimaraõasaüsāraü ciraü paccanubhossati. 7. Ye ca laddhā manussattaü saddhamme suppavedite, Akaüsu tattha vacanaü karissanti karonti vā. 8. Khaõaü paccaviduü loke brahmacariyaü anuttaraü, Ye maggaü paņipajjiüsu tathāgatappaveditaü. 9. Ye saüvarā cakkhumatā desitādiccabandhunā, Tesu gutto sadā sato vihare anavassuto. 10. Sabbe anusaye chetvā māradheyya sarānuge, Te ve pāragatā loke ye pattā āsavakkhayanti. 8. 1. 3. 10 Anuruddha suttaü Ekaü samayaü bhagavā bhaggesu viharati suüsumāragire bhesakalāvane migadāye. Tena kho pana samayena āyasmā anuruddho cetãsu viharati pācãnavaüsadāye. Atha kho āyasmato anuruddhassa rahogatassa patisallãnassa evaü cetaso parivitakko udapādi: [BJT Page 136] [\x 136/] Appicchassāyaü dhammo nāyaü dhammo mahicchassa, santuņņhassāyaü dhammo [PTS Page 229] [\q 229/] nāyaü dhammo asantuņņhassa, pavivittassāyaü dhammo nāyaü dhammo saīgaõikārāmassa. âraddha viriyassāyaü dhammo nāyaü dhammo kusãtassa, upaņņhitasatissāyaü dhammo nāyaü dhammo muņņhassatissa, samāhitassāyaü dhammo nāyaü dhammo asamāhitassa, pa¤¤āvato ayaü dhammo, nāyaü dhammo duppa¤¤assāti. Atha kho bhagavā āyasmato anuruddhassa cetasā cetoparivitakkama¤¤āya seyyathāpi nāma balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü pasāreyya, pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya evameva bhaggesu suüsumāragire bhesakalāvane migadāye antarahito cetãsu pācãnavaüsadāye āyasmato anuruddhassa sammukhe pāturahosi. Nisãdi bhagavā pa¤¤atte āsane āyasmāpi kho anuruddho bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho āyasmantaü anuruddhaü bhagavā etadavoca: sādhu sādhu anuruddha, sādhu kho tvaü anuruddha, yaü taü mahāpurisavitakkaü vitakkesi: appicchassāyaü dhammo nāyaü dhammo mahicchassa, santuņņhassāyaü dhammo nāyaü dhammo asantuņņhassa, pavivittassāyaü dhammo nāyaü dhammo saīgaõikārāmassa, āraddhaviriyassāyaü dhammo nāyaü dhammo kusãtassa, upaņņhitasatissāyaü dhammo nāyaü dhammo muņņhassatissa, samāhitassāyaü dhammo nāyaü dhammo asamāhitassa, pa¤¤avato ayaü dhammo nāyaü dhammo duppa¤¤assāti. [BJT Page 138] [\x 138/] Tena hi tvaü anuruddha, imampi aņņhamaü mahāpurisavitakkaü vitakkehi: nippapa¤cārāmassāyaü dhammo nippapa¤caratino nāyaü dhammo papa¤cārāmassa papa¤caratinoti. Yato kho tvaü anuruddha, ime aņņhamahāpurisavitakke vitakkessasi, tato tvaü anuruddha, yāvadeva ākaīkhissasi vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi [PTS Page 230] [\q 230/] savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharissasi. Yato kho tvaü anuruddha, ime aņņhamahāpurisavitakke vitakkessasi tato tvaü anuruddha, yāvadeva ākaīkhissasi vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharissasi. Yato kho tvaü anuruddha, ime aņņhamahāpurisavitakke vitakkessasi tato tvaü anuruddha, yāvadeva ākaīkhissasi, pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharissasi, sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedissasi, yaü taü ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārãti tatiyaü jhānaü upasampajja viharissasi. Yato kho tvaü anuruddha, ime aņņha mahāpurisavitakke vitakkessasi, tato tvaü anuruddha, yāvadeva ākaīkhissasi, sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharissasi. Yato [PTS Page 231] [\q 231/] kho tvaü anuruddha, ime ca aņņhamahāpurisavitakke vitakkessasi, imesa¤ca catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã bhavissasi, akicchalābhã, akasiralābhã, tato tuyhaü anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nānārattānaü dussānaü dussakaraõķako påro, evameva te paüsukulaü cãvarānaü khāyissati, santuņņhassa viharato, ratiyā aparitassāya, phāsuvihārāya, okkamanāya nibbānassa. [BJT Page 140] [\x 140/] Yato kho tvaü anuruddha, ime ca aņņhamahāpurisavitakke vitakkessasi, imesa¤ca catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã bhavissasi, akicchalābhã akasiralābhã, tato tuyhaü anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā sālãnaü odano vigatakāëako anekasåpo anekavya¤jano, evameva te piõķiyālopaü bhojanānaü khāyissati santuņņhassa viharato ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa. Yato kho tvaü anuruddha, ime ca aņņhamahāpurisavitakke vitakkessasi, imesa¤ca catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã bhavissasi, akicchalābhã akasiralābhã, tato tuyhaü anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā kuņāgāraü ullittāvalittaü nivātaü phussitaggaëaü1 pihitavātapānaü, evameva te rukkhamålaü senāsanānaü khāyissati santuņņhassa viharato ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa. Yato kho tvaü anuruddha, ime ca aņņhamahāpurisavitakke vitakkessasi, imesa¤ca catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã bhavissasi, akicchalābhã akasiralābhã, tato tuyhaü anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā pallaīko goõakatthato paņikatthato paņalikatthato kādalimigapavarapaccattharaõo sauttaracchado ubhato lohitakåpadhāno, evameva te tiõasanthārako sayanāsanānaü khāyissati santuņņhassa viharato ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa. 1. Phassitaggalaü katthaci. [BJT Page 142] [\x 142/] Yato [PTS Page 232] [\q 232/] kho tvaü anuruddha, ime ca aņņha mahāpurisavitakke vitakkessasi, imesa¤ca catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã bhavissasi akicchalābhã akasiralābhã, tato tuyhaü anuruddha, seyyathāpi nāma gahapatissa vā gahapatiputtassa vā nānā bhesajjāni, seyyathãdaü: sappinavanãtaü telaü madhuphāõãtaü. Evameva te påtimuttaü bhesajjānaü khāyissati santuņņhassa viharato ratiyā aparitassāya phāsuvihārāya okkamanāya nibbānassa. Tena hi tvaü anuruddha, āyatikampi vassāvāsaü idheva cetãsu pācãnavaüsadāye vihareyyāsãti. Evaü bhanteti kho āyasmā anuruddho bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā āyasmantaü anuruddhaü iminā ovādena ovaditvā seyyathāpi nāma balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü pasāreyya pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya, evameva cetãsu pācãnavaüsadāye antarahito bhaggesu suüsumāragire bhesakalāvane migadāye pāturahosi. Nisãdi bhagavā pa¤¤atte āsane. Nisajja kho bhagavā bhikkhå āmantesi: aņņha kho bhikkhave, mahāpurisavitakke desissāmi, taü suõātha sādhukaü manasi karotha bhāsissāmãti. Evambhanteti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü bhagavā etadavoca: Katame ca bhikkhave, aņņha mahā purisavitakkā: Appicchassāyaü bhikkhave, dhammo nāyaü dhammo mahicchassa; santuņņhassāyaü bhikkhave dhammo nāyaü dhammo asantuņņhassa; pavivittassāyaü bhikkhave, dhammo nāyaü dhammo saīgaõikārāmassa. âraddhaviriyassāyaü bhikkhave, dhammo nāyaü dhammo kusãtassa, upaņņhitasatissāyaü bhikkhave, dhammo nāyaü dhammo muņņhassatissa. Samāhitassāyaü bhikkhave, dhammo nāyaü dhammo asamāhitassa. Pa¤¤avato ayaü bhikkhave, dhammo nāyaü dhammo duppa¤¤assa, [PTS Page 233] [\q 233/] nippapa¤cārāmassāyaü bhikkhave, dhammo nippapa¤caratino nāyaü dhammo papa¤cārāmassa papa¤caratino. [BJT Page 144] [\x 144/] 1. Apapicchassāyaü bhikkhave, dhammo nāyaü dhammo mahicchassā'ti iti kho panetaü vuttaü ki¤cetaü paņicca vuttaü: idha bhikkhave bhikkhu appiccho samāno appicchoti maü jāneyyunti na icchati, santuņņho samāno santuņņhoti maü jāneyyunti na icachati, pavivitto samāno pavivittoti maü jāneyyunti na icchati, āraddhaviriyo samāno āraddhaviriyoti maü jāneyyunti na icchati, upaņņhitasati samāno upaņņhitasatãti maü jāneyyunti na icachati, samāhito samāno samāhitoti maü jāneyyunti na icchati, pa¤¤avā samāno pa¤¤avāti maü jāneyyunti na icchati, nippapa¤cārāmo samāno nippapa¤¤ārāmoti maü jāneyyunti na icchati. 'Appicchassāyaü dhammo nāyaü dhammo mahicchassā' ti iti yaü taü vuttaü idametaü paņicca vuttaü. 2. 'Santuņņhassāyaü bhikkhave, dhammo, nāyaü dhammo asantuņņhassā' ti iti kho panetaü vuttaü ki¤cetaü paņicca vuttaü: idha bhikkhave, bhikkhu santuņņho hoti itarãtaracãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, 'santuņņhassāyaü bhikkhave, dhammo nāyaü dhammo asaņņhantussā' ti iti yaü taü vuttaü idametaü paņicca vuttaü. 3. 'Pavivittassāyaü bhikkhave, dhammo, nāyaü dhammo saīgaõikārāmassā' ti iti kho panetaü vuttaü ki¤cetaü paņicca vuttaü: idha bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato bhavanti upasaīkamitāro bhikkhå bhikkhåniyo, upāsakā upāsikāyo rājāno rājamahāmattā titthiyā titthiyasāvakā. Tatra bhikkhu vivekaninnena cittena vivekapoõena vivekapabbhārena vavakaņņhena nekkhammābhiratena a¤¤adatthu uyyojanikapaņisaüyuttaüyeva kathaü kattā hoti. 'Pavivittassāyaü [PTS Page 234] [\q 234/] bhikkhave, dhammo nāyaü dhammo saīgaõikārāmassā' ti iti yaü taü vuttaü idametaü paņicca vuttaü. [BJT Page 146. [\x 146/] ] 4. 'âraddhaviriyassāyaü bhikkhave, dhammo nāyaü dhammo kusãtassā'ti iti kho panetaü vuttaü ki¤cetaü paņicca vuttaü: idha bhikkhave, bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaü dhammānaü pahānāya kusalānaü dhammānaü upasampadāya thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu 'āraddhaviriyassāyaü bhikkhave, dhammo nāyaü dhammo kusãtassā' ti iti yaü vuttaü, idametaü paņicca vuttaü. 5. 'Upaņņhitasatissāyaü bhikkhave, dhammo nāyaü dhammo muņņhassatissā' ti iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü: idha bhikkhave, bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. 'Upaņņhitasatissāyaü bhikkhave, dhammo nāyaü dhammo muņņhassatissā' ti iti yantaü vuttaü, idametaü paņicca vuttaü. 6. 'Samāhitassāyaü bhikkhave, dhammo nāyaü dhammo asamāhitassā' ti iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü: idha bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati, satoca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti, yaü taü ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārãti tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. 'Samāhitassāyaü bhikkhave, dhammo nāyaü dhammo asamāhitassā' ti iti yantaü vuttaü, idametaü paņicca vuttaü. 7. 'Pa¤¤avato ayaü bhikkhave, dhammo nāyaü dhammo duppa¤¤assā' ti iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü: idha bhikkhave, bhikkhu pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. 'Pa¤¤avato ayaü bhikkhave, dhammo nāyaü dhammo duppa¤¤assā' ti iti yaü taü vuttaü idametaü paņicca vuttaü. 8. 'Nippapa¤cārāmassāyaü [PTS Page 235] [\q 235/] bhikkhave, dhammo nippapa¤caratino nāyaü dhammo papa¤cārāmassa papa¤caratino' ti iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü: idha bhikkhave bhikkhuno papa¤canirodhe cittaü pakkhandati pasãdati, santiņņhati, vimuccati, 'nippapa¤cārāmassāyaü bhikkhave, dhammo nippapa¤caratino nāyaü dhammo papa¤cārāmassa papa¤caratino' ti iti kho panetaü vuttaü, idametaü paņicca vuttanti. [BJT Page 148] [\x 148/] Atha kho āyasmā anuruddho āyatikampi vassāvāsaü tattheva cetãsu pācãnavaüsadāye vihāsi. Atha kho āyasmā anuruddho eko våpakaņņho appamatto ātāpã pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti, tadanuttaraü brahmacariya pariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khãõā jāti vusitaü brahmacariyaü kataü karaõãyaü nāparaü ittatthāyāti abbha¤¤āsi. A¤¤ataro ca panāyasmā anuruddho arahataü ahosi. Atha kho āyasmā anuruddho arahattappatto tāyaü velāyaü imā gāthāyo abhāsi. 1. Mama saīkappama¤¤āya satthā loke anuttaro, Manomayena kāyena iddhiyā upasaīkami. 2. Yathā me ahu saīkappo tato uttari desayã, Nippapa¤carato buddho nippapa¤caü adesayi. 3. Tassāhaü dhammama¤¤āya vihāsiü sāsane rato, Tisso vijjā anuppatto kataü buddhassa sāsanaü. Gahapativaggo tatiyo. Tassuddānaü: Dve uggā dve ca hatthakā mahānāmena jãvako, Dve balā akkhaõā vuttā anuruddhena te dasāti. [BJT Page 150] [\x 150/] 4. Dānavaggo 8. 1. 4. 1 Dāna suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhimāni [PTS Page 236] [\q 236/] bhikkhave dānāni. Katamāni aņņha: âsajja dānaü deti, bhayā dānaü deti, adāsi meti dānaü deti, dassati meti dānaü deti, sāhu dānanti dānaü deti, ahaü pacāmi ime na pacanti na arahāmi pacanto apacantānaü dānaü adātunti dānaü deti, imaü me dānaü dadato kalyāõo kittisaddo abbhuggacchatãti dānaü deti. Cittālaīkāracittaparikkhāratthaü dānaü deti, imāni kho bhikkhave aņņha dānānãti. 8. 1. 4. 2 Dutiyadāna suttaü (Sāvatthinidānaü) Saddhā hiriyaü kusala¤ca dānaü Dhammā ete sappurisānuyātā, Etaü hi maggaü diviyaü vadantã Etehi gacchati devalokanti. 8. 1. 4. 3 Dānavatthu suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhimāni bhikkhave, dānavatthåni, katamāni aņņha: Chandā dānaü deti, dosā dānaü deti, mohā dānaü deti, garahā dānaü deti, 1 dinnapubbaü katapubbaü pitupitāmahegi nārahāmi porāõaü2. Kulavaüsaü hāpetunti dānaü deti, imāhaü dānaü datvā kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjissāmãti dānaü deti, imaü me dānaü dadato cittaü pasãdati attamanataü [PTS Page 237] [\q 237/] somanassaü upajāyatãti dānaü deti, cittālaīkāracittaparikkhāratthaü dānaü deti. Imāni kho bhikkhave aņņha dānavatthånãti. 1. Bhayā dānaü deti sãmu. 2. Porāõānaü sãmu katthaci. [BJT Page 152] [\x 152/] 8. 1. 4. 4 Khettåpama suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhaīgasamannāgate bhikkhave, khette bãjaü vuttaü na mahapphalaü hoti. Na mahassādaü na phātiyeyyāti. Kathaü aņņhaīgasamantāgate: Idha bhikkhave, khettaü unnāmaninnāmã ca hoti pāsāõasakkharilla¤ca hoti. æsara¤ca hoti. Na ca gambhãrasãtaü hoti. Na āyasampannaü hoti, na apāyasampannaü hoti, na mātikāsampannaü hoti, na mariyādāsampannaü hoti, evaü aņņhaīgasamannāgate bhikkhave khette bãjaü vuttaü na mahapphalaü hoti. Na mahassādaü. Na phātiyeyyāti. Evameva kho bhikkhave aņņhaīgasamannāgatesu samaõabrāhmaõesu dānaü dinnaü na mahapphalaü hoti, na mahānisaüsaü na mahājutikaü na mahāvipphāraü. Kathaü aņņhaīgasamannāgatesu: Idha bhikkhave, samaõabrāhmaõā micchādiņņhikā honti micchāsaīkappā micchāvācā micchākammantā micchāājãvā micchāvāyāmā micchāsatino micchāsamādhino. Evaü aņņhaīgasamannāgatesu bhikkhave samaõabrāhmaõesu dānaü dinnaü na mahapphalaü hoti. Na mahānisaüsaü na mahājutikaü na mahāvipphāraü. Aņņhaīgasamannāgate bhikkhave, khette bãjaü vuttaü mahapphalaü hoti mahassādaü phātiyeyyāti. Kathaü aņņhaīgasamannāgate: Idha bhikkhave, khettaü anunnāmaninnāmã ca hoti, apāsāõasakkharilla¤ca hoti, anusara¤ca hoti. Gambhãrasãtaü [PTS Page 238] [\q 238/] hoti, āyasampannaü hoti, apāyasampannaü hoti, mātikāsampannaü hoti, mariyādāsampannaü hoti, evaü aņņhaīgasamannāgate bhikkhave, khette bãjaü vuttaü mahapphalaü hoti, mahassādaü phātiyeyyāti. [BJT Page 154] [\x 154/] Evameva kho bhikkhave, aņņhaīgasamannāgatesu samaõabrāhmaõesu dānaü dinnaü mahapphalaü hoti mahānisaüsaü mahājutikaü mahāvipphāraü. Kathaü aņņhaīgasamannāgatesu: idha bhikkhave, samaõabrāhmaõā sammādiņņhikā honti sammāsaīkappā sammāvācā sammākammantā sammāājãvā sammāvāyāmā sammāsatino sammāsamādhino. Evaü aņņhaīgasamannāgatesu bhikkhave, samaõabrāhmaõesu dānaü dinnaü mahapphalaü hoti mahānisaüsaü mahājutikaü mahāvipphāranti. 1. Yathāpi khette sampanne pavuttā bãjasampadā, Deve sampādayantamhi hoti dha¤¤assa sampadā 2. Anãti sampadā hoti viråëhã bhavati sampadā, Vepullasampadā hoti phalaü ve hoti sampadā. 3. Evaü sampannasãlesu dinnā bhojanasampadā, Sampadānaü upaneti sampannaü hissa taü kataü 4. Tasmā sampadamākaīkhã sampannatthudha puggalo, Sampannapa¤¤e sevetha evaü ijjhanti sampadā. 5. Vijjācaraõasampanno laddhā cittassa sampadaü, Karoti kammasampadaü labhati ca1 atthasampadaü. 6. Lokaü ¤atvā yathābhåtaü pappuyya diņņhisampadaü, Maggasampadamāgamma yāti sampannamānaso. 7. Odhunitvā [PTS Page 239] [\q 239/] malaü sabbaü patvā nibbāna sampadaü, Muccati sabbadukkhehi sā hoti sabbasampadā. 1. Ce sã. Mu. [BJT Page 156] [\x 156/] 8. 1. 4. 5 Dānåpapatti suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhimā bhikkhave dānåpapattiyo katamā aņņha: 1. Idha bhikkhave ekacco dānaü deti samaõassa vā brāhmaõassa vā annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandhavilepanaü seyyāvasathapadãpeyyaü, so yaü deti. Taü paccāsiüsati. So passati khattiyamahāsāle vā brāhmaõamahāsāle vā gahapatimahāsāle vā pa¤cahi kāmaguõehi samappite samaīgãbhåte paricārayamāne. Tassa evaü hoti: aho vatāhaü kāyassabhedā parammaraõā khattiyamahāsālānaü vā brahmaõamahāsālānaü vā gahapatimahāsālānaü vā sahavyataü upapajjeyyanti. So taü cittaü dahati. Taü cittaü adhiņņhāti, taü cittaü bhāveti. Tassa taü cittaü hãne vimuttaü uttariü abhāvitaü tatråpapattiyā saüvattati. Kāyassa bhedā parammaraõā khattiyamahāsālānaü vā brāhmaõamahāsālānaü vā gahapatimahāsālānaü vā sahavyataü upapajjati. Ta¤ca kho sãlavato vadāmi, no dussãlassa. Ijjhati bhikkhave. Sãlavato cetopaõidhi visuddhattā. 2. Idha pana bhikkhave, ekacco dānaü deti, samaõassa vā brāhmaõassa vā annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandhavilepanaü seyyāvasathapadãpeyyaü, so yaü deti taü paccāsiüsati, tassa sutaü hoti: cātummahārājikā devā [PTS Page 240] [\q 240/] dãghāyukā vaõõavanto sukhabahulāti. Tassa evaü hoti: ahovatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā cātummahārājikānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti. So taü cittaü dahati. Taü cittaü adhiņņhāti. Taü cittaü bhāveti. Tassa taü cittaü hãne muttaü uttariü abhāvitaü tatråpapattiyā saüvattati, kāyassa bhedā parammaraõā cātummahārājikānaü devānaü sahavyataü upapajjati. Ta¤ca kho sãlavato vadāmi, no dussãlassa, ijjhati bhikkhave sãlavato cetopaõidhi visuddhattā. [BJT Page 158] [\x 158/] 3. Idha pana bhikkhave, ekacco dānaü deti, samaõassa vā brāhmaõassa vā annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandhavilepanaü seyyāvasathapadãpeyyaü, so yaü deti. Taü paccāsiüsati. Tassa sutaü hoti: tāvatiüsā devā dãghāyukā vaõõavanto sukhabahulāti. Tassa evaü hoti: ahovatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā tāvatiüsānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti. So taü cittaü dahati. Taü cittaü adhiņņhāti. Taü cittaü bhāveti. Tassa taü cittaü hãne vimuttaü uttariü abhāvitaü tatråpapattiyā saüvattati. Kāyassa bhedā parammaraõā tāvatiüsānaü devānaü sahavyataü upapajjati. Ta¤ca kho sãlavato vadāmi no dussãlassa, ijjhati bhikkhave sãlavato cetopaõidhi visuddhattā. 4. Idha pana bhikkhave, ekacco dānaü deti, samaõassa vā brāhmaõassa vā annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandhavilepanaü seyyāvasathapadãpeyyaü, so yaü deti. Taü paccāsiüsati. Tassa sutaü hoti: yāmā devā dãghāyukā vaõõavanto sukhabahulāti. Tassa evaü hoti: ahovatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā yāmānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti. So taü cittaü dahati. Taü cittaü adhiņņhāti. Taü cittaü bhāveti. Tassa taü cittaü hãne vimuttaü uttariü abhāvitaü tatråpapattiyā saüvattati. Kāyassa bhedā parammaraõā yāmānaü devānaü sahavyataü upapajjati. Ta¤ca kho sãlavato vadāmi no dussãlassa, ijjhati bhikkhave sãlavato cetopaõidhi visuddhattā. 5. Idha pana bhikkhave, ekacco dānaü deti, samaõassa vā brāhmaõassa vā annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandhavilepanaü seyyāvasathapadãpeyyaü, so yaü deti. Taü paccāsiüsati. Tassa sutaü hoti: tusitā devā dãghāyukā vaõõavanto sukhabahulāti. Tassa evaü hoti: ahovatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā tusitānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti. So taü cittaü dahati. Taü cittaü adhiņņhāti. Taü cittaü bhāveti. Tassa taü cittaü hãne vimuttaü uttariü abhāvitaü tatråpapattiyā saüvattati. Kāyassa bhedā parammaraõā tusitānaü devānaü sahavyataü upapajjati. Ta¤ca kho sãlavato vadāmi no dussãlassa, ijjhati bhikkhave sãlavato cetopaõidhi visuddhattā. 6. Idha pana bhikkhave, ekacco dānaü deti, samaõassa vā brāhmaõassa vā annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandhavilepanaü seyyāvasathapadãpeyyaü, so yaü deti. Taü paccāsiüsati. Tassa sutaü hoti: nimmāõaratã devā dãghāyukā vaõõavanto sukhabahulāti. Tassa evaü hoti: ahovatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā nimmāõaratãnaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti. So taü cittaü dahati. Taü cittaü adhiņņhāti. Taü cittaü bhāveti. Tassa taü cittaü hãne vimuttaü uttariü abhāvitaü tatråpapattiyā saüvattati. Kāyassa bhedā parammaraõā nimmāõaratãnaü devānaü sahavyataü upapajjati. Ta¤ca kho sãlavato vadāmi no dussãlassa, ijjhati bhikkhave sãlavato cetopaõidhi, visuddhattā. 7. Idha pana bhikkhave ekacco dānaü deti samaõassa vā brāhmaõassa vā annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandhavilepanaü seyyāvasathapadãpeyyaü, so yaü deti. Taü paccāsiüsati. Tassa sutaü hoti: paranimmitavasavattino devā dãghāyukā vaõõavanto sukhabahulāti. Tassa evaü hoti: ahovatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā paranimmitavasavattãnaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti. So taü cittaü dahati. Taü cittaü adhiņņhāti. Taü cittaü bhāveti. Tassa taü cittaü hãne vimuttaü uttariü abhāvitaü tatråpapattiyā saüvattati. Kāyassa bhedā parammaraõā paranimmitavasavattãnaü devānaü sahavyataü upapajjati. Ta¤ca kho sãlavato vadāmi no dussãlassa, ijjhati bhikkhave sãlavato cetopaõidhi visuddhattā. 8. Idha pana bhikkhave, ekacco dānaü deti. Samaõassa vā brāhmaõassa vā annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandhavilepanaü seyyāvasathapadãpeyyaü, so yaü deti. Taü taü paccāsiüsati. Tassa sutaü hoti: brahmakāyikā devā dãghāyukā [PTS Page 241] [\q 241/] vaõõavanto sukhabahulāti. Tassa evaü hoti: ahovatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā brahmakāyikānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti. So taü cittaü dahati. Taü cittaü adhiņņhāti. Taü cittaü bhāveti. Tassa taü cittaü hãne vimuttaü uttariü abhāvitaü tatråpapattiyā saüvattati. Kāyassa bhedā parammaraõā brahmakāyikānaü devānaü sahavyataü upapajjati. Ta¤ca kho sãlavato vadāmi no dussãlassa, ijjhati bhikkhave sãlavato cetopaõidhi vãtarāgattā. Imā kho bhikkhave, aņņhadānåpapattiyoti. 8. 1. 4. 6 Pu¤¤akiriyavatthu suttaü (Sāvatthinidānaü) Tãõimāni bhikkhave, pu¤¤akiriyavatthåni, katamāni tãõi. Dānamayaü pu¤¤akiriyavatthu1 sãlamayaü pu¤¤akiriyavatthu, bhāvanāmayaü pu¤¤akiriyavatthu. 1. Pu¤¤akiriyavatthuü [PTS. ,] [BJT Page 160] [\x 160/] 1. Idha bhikkhave, ekaccassa dānamayaü pu¤¤akiriyavatthu parittaü kataü hoti, sãlamayaü pu¤¤akiriyavatthu parittaü kataü hoti bhāvanāmayaü pu¤¤akiriyavatthu nābhisambhoti. So kāyassa bhedā parammaraõā manussadobhaggaü1 upapajjati. 2. Idha pana bhikkhave, ekaccassa dānamayaü pu¤¤akiriyavatthu mattaso kataü hoti, sãlamayaü pu¤¤akiriyavatthu mattaso kataü hoti, bhāvanāmayaü pu¤¤akiriyavatthu nābhisambhoti. So kāyassa bhedā parammaraõā manussasobhaggaü2 upapajjati. 3. Idha pana bhikkhave, ekaccassa dānamayaü pu¤¤akiriyavatthu adhimattaü kataü hoti, sãlamayaü pu¤¤akiriyavatthu [PTS Page 242] [\q 242/] adhimattaü kataü heti, bhāvanāmayaü pu¤¤akiriyavatthu nābhisambhoti. So kāyassa bhedā parammaraõā cātummahārājikānaü devānaü sahavyataü upapajjati. Tatra bhikkhave, cattāro mahārājāno dānamayaü pu¤¤akiriyavatthuü atirekaü karitvā3 sãlamayaü pu¤¤akiriyavatthuü atirekaü karitvā4 cātummahārājike deve dasahi ņhānehi adhigaõhanti dibbena āyunā, dibbena vaõõena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi råpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoņņhabbehi. 4. Idha pana bhikkhave, ekaccassa dānamayaü pu¤¤akiriyavatthu adhimattaü kataü hoti, sãlamayaü pu¤¤akiriyavatthu adhimattaü kataü hoti, bhāvanāmayaü pu¤¤akiriyavatthu nābhisambhoti. So kāyassa bhedā parammaraõā tāvatiüsānaü devānaü sahavyataü upapajjati. Tatra bhikkhave, sakko devānamindo dānamayaü pu¤¤akiriyavatthuü atirekaü karitvā, sãlamayaü pu¤¤akiriyavatthuü atirekaü karitvā tāvatiüse deve dasahi ņhānehi adhigaõhāti dibbena āyunā, dibbena vaõõena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi råpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoņņhabbehi. 5. Idha pana bhikkhave, ekaccassa dānamayaü pu¤¤akiriyavatthu adhimattaü kataü hoti, sãlamayaü pu¤¤akiriyavatthu adhimattaü kataü hoti, bhāvanāmayaü pu¤¤akiriyavatthu nābhisambhoti. So kāyassa bhedā parammaraõā yāmānaü devānaü sahavyataü upapajjati. Tatra bhikkhave, suyāmo devaputto dānamayaü pu¤¤akiriyavatthuü atirekaü karitvā, sãlamayaü pu¤¤akiriyavatthuü atirekaü karitvā, yāme deve dasahi ņhānehi adhigaõhāti dibbena āyunā, dibbena vaõõena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi råpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoņņhabbehi. 1. Dobhagya machasaü 2. Sobhagyaü machasaü. 3. Katvākatthaci. [BJT Page 162] [\x 162/] 6. Idha pana bhikkhave, ekaccassa dānamayaü pu¤¤akiriyavatthu adhimattaü kataü hoti, sãlamayaü pu¤¤akiriyavatthu adhimattaü kataü hoti, bhāvanāmayaü pu¤¤akiriyavatthu nābhisambhoti. So kāyassa bhedā parammaraõā tusitānaü devānaü sahavyataü upapajjati. Tatra [PTS Page 243] [\q 243/] bhikkhave, santusito devaputto dānamayaü pu¤¤akiriyavatthuü atirekaü karitvā, sãlamayaü pu¤¤akiriyavatthuü atirekaü karitvā, tusite deve dasahi ņhānehi adhigaõhāti dibbena āyunā, dibbena vaõõena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi råpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoņņhabbehi. 7. Idha pana bhikkhave, ekaccassa dānamayaü pu¤¤akiriyavatthu adhimattaü kataü hoti, sãlamayaü pu¤¤akiriyavatthu adhimattaü kataü hoti, bhāvanāmayaü pu¤¤akiriyavatthu nābhisambhoti. So kāyassa bhedā parammaraõā nimmāõaratãnaü devānaü sahavyataü upapajjati. Tatra bhikkhave, sunimmito devaputto dānamayaü pu¤¤akiriyavatthuü atirekaü karitvā, sãlamayaü pu¤¤akiriyavatthuü atirekaü karitvā, nimmāõaratã deve dasahi ņhānehi adhigaõhāti dibbena āyunā, dibbena vaõõena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi råpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoņņhabbehi. 8. Idha pana bhikkhave, ekaccassa dānamayaü pu¤¤akiriyavatthu adhimattaü kataü hoti, sãlamayaü pu¤¤akiriyavatthu adhimattaü kataü hoti, bhāvanāmayaü pu¤¤akiriyavatthu nābhisambhoti. So kāyassa bhedā parammaraõā paranimmitavasavattãnaü devānaü sahavyataü upapajjati. Tatra bhikkhave, vasavattã devaputto dānamayaü pu¤¤akiriyavatthuü atirekaü karitvā, sãlamayaü pu¤¤akiriyavatthuü atirekaü karitvā, paranimmitavasavattã deve dasahi ņhānehi adhigaõhāti dibbena āyunā, dibbena vaõõena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi råpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehirasehi, dibbehi phoņņhabbehi. Imāni kho bhikkhave, tãõi pu¤¤akiriyavatthånãti. [BJT Page 164] [\x 164/] 8. 1. 4. 7 Sappurisadāna suttaü (Sāvatthinidānaü) 37. Aņņhimāni bhikkhave, sappurisadānāni, katamāni aņņha: Suciü [PTS Page 244] [\q 244/] deti, paõãtaü detã, kālena deti, kappiyaü deti, viceyya deti, abhiõhaü deti, dadaü cittaü pasādeti. Datvā attamano hoti, imāni kho bhikkhave, aņņha sappurisadānānãti. 1. Suciü paõãtaü kālena kappiyaü pānabhojanaü Abhiõhaü dadāti dānaü sukhettesu1 brahmacārãsu. 2. Na ca2 vippaņisārissa cajitvā āmisaü bahuü, Evaü dinnāni dānāni vaõõayanti vipassino. 3. Evaü yajitvā medhāvã saddho muttena cetasā, Abyāpajjhaü sukhaü lokaü paõķito upapajjatãti. 8. 1. 4. 8 Sappurisa suttaü (Sāvatthinidānaü) Sappuriso bhikkhave, kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti mātāpitunnaü atthāya hitāya sukhāya hoti. Puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti, dāsakammakaraporisassa atthāya hitāya sukhāya hoti. Mittāmaccānaü atthāya hitāya sukhāya hoti. Pubbapetānaü atthāya hitāya sukhāya hoti, ra¤¤o atthāya hitāya sukhāya hoti devatānaü atthāya hitāya sukhāya hoti, samaõabrāhmaõānaü atthāya hitāya sukhāya hoti. 1. Sukhette. [PTS. 2.] Neva machasaü. [BJT Page 166] [\x 166/] Seyyathāpi bhikkhave, mahāmegho sabbasassānusampādento bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti. Evameva kho bhikkhave, sappuriso kule jāyamāno bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya hoti. Mātāpitunnaü atthāya hitāya sukhāya hoti. Puttadārassa atthāya hitāya sukhāya hoti. Dāsakammakaraporissa atthāya hitāya sukhāya hoti. Mittāmaccānaü atthāya hitāya sukhāya hoti, pubbapettānaü atthāya hitāya sukhāya hoti, ra¤¤o atthāya hitāya sukhāya [PTS Page 245] [\q 245/] hoti. Devatānaü atthāya hitāya sukhāya hoti. Samaõabrāhmaõānaü atthāya hitāya sukhāya hoti. 1. Bahunnaü 1. Vata atthāya sappa¤¤o gharamāvasaü, Mātaraü pitaraü pubbe rattindivamatandito. 2. Påjeti sahadhammena pubbe katamanussaraü, Anāgāre pabbajite apace2. Brahamacārayo3 3. Niviņņhasaddho påjeti ¤atvā dhammedhapesale, 4 Ra¤¤o hito devahito ¤ātãnaü sakhinaü hito. 4. Sabbesaü so hito5 hoti saddhamme suppatiņņhito, Vineyya maccheramalaü salokaü bhajate sivanti. 8. 1. 4. 9 Pu¤¤ābhisanda suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhime bhikkhave, pu¤¤ābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaüvattanikā iņņhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saüvattanti. Katame aņņha: 1. Idha bhikkhave, ariyasāvako buddhaü saraõaü gato hoti. Ayaü bhikkhave, paņhamo pu¤¤ābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaüvattaniko iņņhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saüvattati. 1. Bahunaü machasaü. 2. Apāpe syā. 3. Brahmacārino syā. 4. Pesalo sã. Mu. 5. Sahito syā [PTS.] [BJT Page 168] [\x 168/] 2. Puna ca paraü bhikkhave, ariyasāvako dhammaü saraõaü gato hoti. Ayaü bhikkhave, dutiyo pu¤¤ābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaüvattaniko iņņhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saüvattati. 3. Puna ca paraü bhikkhave, ariyasāvako saüghaü saraõaü gato hoti. Ayaü bhikkhave, tatiyo pu¤¤ābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaüvattaniko iņņhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saüvattati. 4. Pa¤cimāni [PTS Page 246] [\q 246/] bhikkhave, dānāni mahādānāni agga¤¤āni ratta¤¤āni vaüsa¤¤āni porāõāni asaīkiõõāni asaīkiõõapubbāni na saīkãyanti na saīkãyissanti appatikuņņhāni samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhi. Katamāni pa¤ca: Idha bhikkhave, ariyasāvako pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato hoti. Pāõātipātā paņivirato bhikkhave, ariyasāvako aparimāõānaü sattānaü abhayaü deti. Averaü deti. Abyāpajjhaü deti. Aparimāõānaü sattānaü abhayaü datvā averaü datvā abyāpajjhaü datvā aparimāõassa abhayassa averassa abyāpajjhassa bhāgã hoti. Imaü bhikkhave, paņhamaü dānaü mahādānaü, agga¤¤aü ratta¤¤aü vaüsa¤¤aü porāõaü asaīkiõõaü asaīkiõõapubbaü na saīkãyati na saīkãyissati appatikuņņhaü samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhi. Ayaü bhikkhave catuttho pu¤¤ābhisāndo kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaüvattaniko iņņhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saüvattati. 5. Idha bhikkhave, ariyasāvako adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato hoti. Adinnādānā paņivirato bhikkhave, ariyasāvako aparimāõānaü sattānaü abhayaü deti. Averaü deti. Abyāpajjhaü deti. Aparimāõānaü sattānaü abhayaü datvā averaü datvā abyāpajjhaü datvā aparimāõassa abhayassa averassa abyāpajjhassa bhāgã hoti. Imaü bhikkhave, dutiyaü dānaü mahādānaü, agga¤¤aü ratta¤¤aü vaüsa¤¤aü porāõaü asaīkiõõaü asaīkiõõapubbaü na saīkãyati na saīkãyissati appatikuņņhaü samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhi. Ayaü bhikkhave pa¤camo pu¤¤ābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaüvattaniko iņņhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saüvattati. 6. Idha bhikkhave, ariyasāvako kāmesu micchācāraü pahāya kāmesu micchācārā paņivirato hoti. Kāmesu micchācārā paņivirato bhikkhave, ariyasāvako aparimāõānaü sattānaü abhayaü deti. Averaü deti. Avyāpajjhaüdeti. Aparimāõānaü sattānaü abhayaü datvā averaü datvā abyāpajjhaü datvā aparimāõassa abhayassa averassa abyāpajjhassa bhāgã hoti. Imaü bhikkhave, tatiyaü dānaü mahādānaü, agga¤¤aü ratta¤¤aü vaüsa¤¤aü porāõaü asaīkiõõaü asaīkiõõapubbaü na saīkãyati na saīkãyissati appatikuņņhaü samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhi. Ayaü bhikkhave chaņņhamo pu¤¤ābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaüvattaniko iņņhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saüvattati. 7. Idha bhikkhave, ariyasāvako musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato hoti. Musāvādā paņivirato bhikkhave, ariyasāvako aparimāõānaü sattānaü abhayaü deti. Averaü deti. Abyāpajjhaü deti. Aparimāõānaü sattānaü abhayaü datvā averaü datvā abyāpajjhaü datvā aparimāõassa abhayassa averassa abyāpajjhassa bhāgã hoti. Imaü bhikkhave, catutthaü dānaü mahādānaü, agga¤¤aü ratta¤¤aü vaüsa¤¤aü porāõaü asaīkiõõaü asaīkiõõapubbaü na saīkãyati na saīkãyissati appatikuņņhaü samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhi. Ayaü bhikkhave sattamo pu¤¤ābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaüvattaniko iņņhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saüvattati. 8. Idha bhikkhave, ariyasāvako surāmerayamajjapamādaņņhānaü pahāya surāmerayamajjapamādaņņhānā paņivirato hoti. Surāmerayamajjapamādaņņhānā paņivirato bhikkhave, ariyasāvako aparimāõānaü sattānaü abhayaü deti. Averaü deti. Abyāpajjhaü deti. Aparimāõānaü sattānaü abhayaü datvā averaü datvā abyāpajjhaü datvā aparimāõassa abhayassa averassa abyāpajjhassa bhāgã hoti. Imaü bhikkhave, pa¤camaü dānaü mahādānaü, agga¤¤aü ratta¤¤aü vaüsa¤¤aü porāõaü asaīkiõõaü asaīkiõõapubbaü na saīkãyati na saīkãyissati appatikuņņhaü samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhi. Ayaü bhikkhave aņņhamo pu¤¤ābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaüvattaniko iņņhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saüvattati. [BJT Page 170] [\x 170/] Idaü bhikkhave, pa¤camaü dānaü mahādānaü agga¤¤aü ratta¤¤aü vaüsa¤¤aü porāõaü asaīkiõõaü asaīkiõõapubbaü na saīkãyati na saīkãyissati appatikuņņhaü samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhi. Ayaü bhikkhave aņņhamo pu¤¤ābhisando kusalābhisando [PTS Page 247] [\q 247/] sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaüvattaniko iņņhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saüvattati. Imā kho bhikkhave, aņņha pu¤¤ābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaüvattanikā iņņhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saüvattantãti. 8. 1. 4. 10 Apāyasaüvattanika suttaü) (Sāvatthinidānaü) 1. Pāõātipāto bhikkhave, āsevito bhāvito bahulãkato nirayasaüvattaniko tiracchānayonisaüvattaniko pettivisayasaüvattaniko, yo sabbalahuso pāõātipātassa vipāko manussabhåtassa appāyukasaüvattaniko hoti. 2. Adinnādānaü bhikkhave, āsevitaü bhāvitaü bahulãkataü nirayasaüvattanikaü tiracchānayonisaüvattanikaü pettivisayasaüvattanikaü, yo sabbalahuso adinnādānassa vipāko manussabhåtassa bhogavyasana saüvattaniko hoti. 3. Kāmesu micchācāro bhikkhave, āsevito bhāvito bahulãkato nirayasaüvattaniko tiracchānayonisaüvattaniko pettivisayasaüvattaniko, yo sabbalahuso kāmesu micchācārassa vipāko manussabhåtassa verasapattasaüvattaniko hoti. [BJT Page 172] [\x 172/] 4. Musāvādo bhikkhave, āsevito bhāvito bahulãkato nirayasaüvattaniko tiracchānayonisaüvattaniko pettivisayasaüvattaniko, yo sabbalahuso1. Musāvādassa vipāko manussabhåtassa abhåtabyākkhānasaüvattaniko hoti. 5. Pisuõā bhikkhave, vācā āsevitā bhāvitā bahulãkatā nirayasaüvattanikā tiracchānayonisaüvattanikā pettivisayasaüvattanikā, yo sabbalahuso pisuõāya vācāya vipāko manussabhåtassa mittehi bhedanasaüvattaniko hoti. 6. Pharusā [PTS Page 248] [\q 248/] bhikkhave, vācā āsevitā bhāvitā bahulãkatā nirayasaüvattanikā tiracchānayonisaüvattanikā pettivisayasaüvattanikā, yo sabbalahuso pharusāya vācāya vipāko manussabhåtassa amanāpasaddasaüvattaniko hoti. 7. Samphappalāpo bhikkhave, āsevito bhāvito bahulãkato nirayasaüvattaniko tiracchānayonisaüvattaniko pettivisayasaüvattaniko, yo sabbalahuso samphappalāpassa vipāko manussabhåtassa anādeyya vācāsaüvattaniko hoti. 8. Surāmerayapānaü bhikkhave, āsevitaü bhāvitaü bahulãkataü nirayasaüvattanikaü tiracchānayonisaüvattanikaü pettivisayasaüvattanikaü, yo sabbalahuso surāmerayapānassa vipāko manussabhåtassa ummattakasaüvattaniko hoti. Dānavaggo catuttho. Tatruddānaü: Dve dānāni vatthu¤ca mettaü dānåpapattiyo kiriyaü devasappurisā abhisando saüvattati. 1. Sabbalahuko syā. [BJT Page 174] [\x 174/] 5. Uposathavaggo 8. 1. 5. 1 Saīkhitta aņņhaīguposatha suttaü. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: Aņņhaīgasamannāgato bhikkhave, uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaüso mahājutiko mahāvipphāro. Kathaü upavuttho ca bhikkhave, aņņhaīgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaüso mahājutiko mahāvipphāro: 1. Idha [PTS Page 249] [\q 249/] bhikkhave, ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: yāvajãvaü arahanto pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņiviratā nihitadaõķā nihitasatthā lajjã dayāpannā sabbapāõabhåtahitānukampino viharanti. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato nihitadaõķo nihitasattho lajjã dayāpanno sabbapāõabhåtahitānukampã viharāmã. Imināpahaü1 aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā paņhamena aīgena samannāgato hoti. 2. Yāvajãvaü arahanto adinnādānaü pahāya adinnādānā paņiviratā dinnādāyã dinnapāņikaīkhã athenena sucibhåtena attanā viharanti. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato dinnādāyã dinnapāņikaīkhã athenena sucibhutena attanā viharāmi. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā dutiyena aīgena samannāgato hoti. 1. Imināpaīgenapahaü machasaü. [BJT Page 176] [\x 176/] 3. Yāvajãvaü arahanto abrahmacariyaü pahāya brahmacārino ārācārino viratā methunā gāmadhammā, ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü abrahmacariyaü pahāya brahmacārã ārācārã virato methunā gāmadhammā viharāmi, imināpahaü aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā tatiyena aīgena samannāgato hoti. 4. Yāvajãvaü arahanto musāvādaü pahāya musāvādā paņiviratā saccavādino saccasandhā thetā paccayikā avisaüvādakā lokassa, ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato saccavādã [PTS Page 250] [\q 250/] saccasandho theto paccayiko avisaüvādako lokassa. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā catutthena aīgena samannāgato hoti. 5. Yāvajãvaü arahanto surāmerayamajjapamādaņņhānaü pahāya surāmeraya majjapamādaņņhānā paņiviratā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü surāmerayamajjapamādaņņhānaü pahāya surāmerayamajjapamādaņņhānā paņivirato imināpahaü aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā pa¤camena aīgena samannāgato hoti. 6. Yāvajãvaü arahanto ekabhattikā rattåparatā viratā vikālabhojanā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü ekabhattiko rattåparato virato vikālabhojanā. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā chaņņhena aīgena samannāgato hoti. 7. Yāvajãvaü arahanto naccagãtavāditavisåkadassanamālāgandhavilepanadhāraõamaõķanavibhåsanaņņhānā paņiviratā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü naccagãtavāditavisåkadassanamālāgandhavilepanadhāraõamaõķana vibhåsanaņņhānā paņivirato. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatãti. Iminā sattamena aīgena samannāgato hoti. [BJT Page 178] [\x 178/] 8. Yāvajãvaü arahanto uccāsayanamahāsayanaü pahāya uccāsayanamahāsayanā paņiviratā nãcaseyyaü kappenti ma¤cake vā tiõasanthārake vā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü uccāsayanamahāsayanaü pahāya uccāsayanamahāsayanā paņivirato nãcaseyyaü kappemi ma¤cake vā tiõasanthārake vā. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi, [PTS Page 251] [\q 251/] uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā aņņhamena aīgena samannāgato hoti. Evaü upavuttho kho bhikkhave, aņņhaīgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaüso mahājutiko mahāvipphāroti. 8. 1. 5. 2 Vitthata aņņhaīguposatha suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhaīgasamannāgato bhikkhave, uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaüso mahājutiko mahāvipphāro. Kathaü upavuttho ca bhikkhave, aņņhaīgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaüso mahājutiko mahavipphāro: 1. Idha bhikkhave, ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: yāvajãvaü arahanto pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņiviratā nihitadaõķā nihitasatthā lajjã dayāpannā sabbapāõabhåtahitānukampino viharanti. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato nihitadaõķo nihitasattho lajjã dayāpanno sabbapāõabhåtahitānukampã viharāmi. Imipanāhaü1 aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā paņhamena aīgena samannāgato hoti. 2. Yāvajãvaü arahanto adinnādānaü pahāya adinnādānā paņiviratā dinnadāyã dinnapāņikaīkhã athenena sucibhutena attanā viharanti. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato dinnādāyã dinnapāņikaīkhã athenena sucibhåtena attanā viharāmi. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā dutiyena aīgena samannāgato hoti. 3. Yāvajãvaü arahanto abrahmacariyaü pahāya brahmacārino ārācārino viratā methunā gāmadhammā, ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü abrahmacariyaü pahāya brahmacārã ārācārã virato methunā gāmadhammā viharāmi, imināpahaü aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā tatiyena aīgena samannāgato hoti. 4. Yāvajãvaü arahanto musāvādaü pahāya musāvādā paņiviratā saccavādino saccasandhā thetā paccayikā avisaüvādakā lokassa, ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato saccavādã saccasandho theto paccayiko avisaüvādako lokassa. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā catutthena aīgena samannāgato hoti. 5. Yāvajãvaü arahanto surāmerayamajjapamādaņņhānaü pahāya surāmeraya majjapamādaņņhānā paņiviratā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü surāmerayamajjapamādaņņhānaü pahāya surāmerayamajjapamādaņņhānā paņivirato imināpahaü aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā pa¤camena aīgena samannāgato hoti. 6. Yāvajãvaü arahanto ekabhattikā rattåparatā viratā vikālabhojanā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü ekabhattiko rattåparato virato vikālabhojanā. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā chaņņhena aīgena samannāgato hoti. 7. Yāvajãvaü arahanto naccagãtavāditavisåkadassanamālāgandhavilepanadhāraõamaõķanavibhåsanaņņhānā paņiviratā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü naccagãtavāditavisåkadassanamālāgandhavilepanadhāraõamaõķana vibhåsanaņņhānā paņivirato. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatãti. Iminā sattamena aīgena samannāgato hoti. [BJT Page 180] [\x 180/] 8. Yāvajãvaü arahanto uccāsayanamahāsayanaü pahāya uccāsayanamahāsayanā paņiviratā nãcaseyyaü kappenti ma¤cake vā tiõasanthārake vā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü uccāsayanamahāsayanaü pahāya uccāsayanamahāsayanā paņivirato nãcaseyyaü kappemi ma¤cake vā tiõasanthārake vā. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā aņņhamena aīgena samannāgato hoti. Evaü upavuttho kho bhikkhave, aņņhaīgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaüso mahājutiko mahāvipphāroti. [PTS Page 252] [\q 252/] Kãvamahapphalo hoti kãvamahānisaüso kãvamahājutiko kãvamahāvipphāro: . Seyyathāpi bhikkhave, yo imesaü soëasannaü mahājanapadānaü pahåtasattaratanānaü issariyādhipaccaü rajjaü kāreyya, seyyathãdaü: aīgānaü magadhānaü kāsãnaü kosalānaü vajjãnaü mallānaü cetãnaü vaīgānaü kurånaü pa¤cālānaü macchānaü surasenānaü assakānaü avantãnaü gandhārānaü kambojānaü, aņņhaīgasamantāgatassa uposathassa etaü kalaü nāgghati soëasiü. Taü kissa hetu: kapaõaü bhikkhave, mānusakaü rajjaü dibbaü sukhaü upanidhāya. Yānimāni bhikkhave, mānusakāni pa¤¤āsavassāni cātummahārājikānaü devānaü eso eko rattindivo, tāya rattiyā tiüsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saüvaccharo, tena saüvaccharena pa¤cavassasatāni cātummahārājikānaü devānaü āyuppamāõaü. hānaü kho panetaü bhikkhave, vijjati yaü idhekacco itthi vā puriso vā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavasitvā kāyassa bhedā parammaraõā cātummahārājikānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya. Idaü kho panetaü bhikkhave, sandhāya bhāsitaü kapaõaü mānusakaü rajjaü dibbaü sukhaü upanidhāya. [BJT Page 182] [\x 182/] Yaü bhikkhave mānusakaü vassasataü tāvatiüsānaü devānaü eso eko rattindivo; tāya rattiyā tiüsarattiyo māso; tena māsena dvādasamāsiyo saüvaccharo tena saüvaccharena dibbaü vassasahassaü tāvatiüsānaü devānaü [PTS Page 253] [\q 253/] āyuppamāõaü. hānaü kho panetaü bhikkhave, vijjati yaü idhekacco itthã vā puriso vā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavasitvā kāyassa bhedā parammaraõā tāvatiüsānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya, idaü kho panetaü bhikkhave, sandhāya bhāsitaü kapaõaü mānusakaü rajjaü dibbaü sukhaü upanidhāya. Yāni bhikkhave, mānusakāni dve vassasatāni yāmānaü devānaü eso eko rattindivo, tāya rattiyā tiüsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saüvaccharo, tena saüvaccharena dibbāni dve vassasahassāni yāmānaü devānaü āyuppamāõaü. hānaü kho panetaü bhikkhave, vijjati yaü idhekacco itthã vā puriso vā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavasitvā kāyassa bhedā parammaraõā yāmānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya, idaü kho panetaü bhikkhave, sandhāya bhāsitaü kapaõaü mānusakaü rajjaü dibbaü sukhaü upanidhāya. Yāni kho bhikkhave, mānusakāni cattāri vassasatāni tusitānaü eso eko rattindivo; tāya rattiyā tiüsarattiyo māso; tena māsena dvādasamāsiyo saüvaccharo, tena saüvaccharena dibbāni cattāri vassasahassāni tusitānaü devānaü āyuppamāõaü. hānaü kho panetaü bhikkhave, vijjati yaü idhekacco itthã vā puriso vā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavasitvā kāyassa bhedā parammaraõā tusitānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya. Idaü kho panetaü bhikkhave, sandhāya bhāsitaü kapaõaü mānusakaü rajjaü dibbaü sukhaü upanidhāya. Yāni bhikkhave, mānusakāni aņņhavassasatāni nimmāõaratãnaü devānaü eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiüsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saüvaccharo, tena saüvaccharena dibbāni aņņhavassasahassāni nimmāõaratãõaü devānaü āyuppamāõaü. hānaü kho panetaü bhikkhave, vijjati yaü idhekacco itthã vā puriso vā aņņhaīgasamannāgataü [PTS Page 254] [\q 254/] uposathaü upavasitvā kāyassa bhedā parammaraõā nimmāõaratãnaü devānaü sahavyataü upapajjeyya, imaü kho panetaü bhikkhave sandhāya bhāsitaü kapaõaü mānusakaü rajjaü dibbaü sukhaü upanidhāya. [BJT Page 184] [\x 184/] Yāni bhikkhave, mānusakāni soëasavassasatāni paranimmitavasavattãnaü devānaü eso eko rattindivo; tāya rattiyā tiüsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saüvaccharo, tena saüvaccharena dibbāni soëasavassasahassāni paranimmitavasavattãnaü devānaü āyuppamāõaü ņhānaü kho panetaü bhikkhave, vijjati yaü idhekacco itthi vā puriso vā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavasitvā kāyassa bhedā parammaraõā paranimmitasavattãnaü devānaü sahavyataü upapajjeyya idaü kho panetaü bhikkhave, sandhāya bhāsitaü kapaõaü mānusakaü rajjaü dibbaü sukhaü upanidhāyāti. 1. Pāõaü na hāne na ca dinnamādiye Musā na bhāse na ca majjapo siyā Abrahmacariyā virameyya methunā Rattiü na bhu¤jeyya vikālabhojanaü. 2. Mālaü na dhāre na ca gandhamācare Ma¤ce chamāyaü ca sayetha santhate Etaü hi aņņhaīgikamāhu posathaü Buddhena dukkhantagunā pakāsitaü. 3. Cando ca suriyo ca ubho sudassanā Obhāsayaü anupariyanti yāvatā, Tamonudā te pana antalikkhagā Nabhe pabhāsenti disāvirocanā. 4. Etasmiü [PTS Page 255] [\q 255/] yaü vijjati antare dhanaü Muttā maõi veëuriya¤ca bhaddakaü Siīgãsuvaõõaü athavāpi ka¤canaü Yaü jātaråpaü haņakanti vuccati Aņņhaīgupetassa uposathassa Kalampi te nānubhavanti soëasiü Candappabhā tāragaõā ca sabbe. 5. Tasmāhi nārã ca naro ca sãlavā Aņņhaīgupetaü upavassuposathaü Pu¤¤āni katvāna sukhudāyāni Aninditā saggamupenti ņhānanti. [BJT Page 186] [\x 186/] 8. 1. 5. 3 Visākhåposatha suttaü Ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Atha kho visākhā migāramātā yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho visākhaü migāramātaraü bhagavā etadavoca: Aņņhaīgasamannāgato kho visākhe, uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaüso mahājutiko mahāvipphāro. Kathaü upavuttho ca visākhe aņņhaīgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaüso mahājutiko mahāvipphāro: 1. Idha visākhe, ariyasāvako iti paņisa¤cãkkhati: yāvajãvaü arahanto pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņiviratā nihitadaõķā nihitasatthā lajjã dayāpannā sabbapāõabhåtahitānukampino viharanti. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato nihitadaõķo nihitasattho lajjã dayāpanno sabbapāõabhåtahitānukampã viharāmã. Imipanāhaü1 aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā paņhamena aīgena samannāgato hoti. 2. Yāvajãvaü arahanto adinnādānaü pahāya adinnādānā paņiviratā dinnādāyã dinnapāņikaīkhã athenena suvibhåtena attanā viharanti. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato dinnādāyã dinnapāņikaīkhã athenena sucibhåtena attanā viharāmi. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi. [PTS Page 256] [\q 256/] uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā dutiyena aīgena samannāgato hoti. 3. Yāvajãvaü arahanto abrahmacariyaü pahāya brahmacārino ārācārino viratā methunā gāmadhammā, ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü abrahmacariyaü pahāya brahmacārã ārācārã virato methunā gāmadhammā viharāmi, imināpahaü aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā tatiyena aīgena samannāgato hoti. 4. Yāvajãvaü arahanto musāvādaü pahāya musāvādā paņiviratā saccavādino saccasandhā thetā paccayikā avisaüvādakā lokassa, ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato saccavādã saccasandho theto paccayiko avisaüvādako lokassa. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā catutthena aīgena samannāgato hoti. 5. Yāvajãvaü arahanto surāmerayamajjapamādaņņhānaü pahāya surāmeraya majjapamādaņņhānā paņiviratā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü surāmerayamajjapamādaņņhānaü pahāya surāmerayamajjapamādaņņhānā paņivirato imināpahaü aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā pa¤camena aīgena samannāgato hoti. 6. Yāvajãvaü arahanto ekabhattikā rattåparatā viratā vikālabhojanā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü ekabhattiko rattåparato virato vikālabhojanā. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā chaņņhena aīgena samannāgato hoti. 7. Yāvajãvaü arahanto naccagãtavāditavisåkadassanamālāgandhavilepanadhāraõamaõķanavibhåsanaņņhānā paņiviratā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü naccagãtavāditavisåkadassanamālāgandhavilepanadhāraõamaõķana vibhåsanaņņhānā paņivirato. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatãti. Iminā sattamena aīgena samannāgato hoti. 8. Yāvajãvaü arahanto uccāsayanamahāsayanaü pahāya uccāsayanamahāsayanā paņiviratā nãcaseyyaü kappenti ma¤cake vā tiõasatthārake vā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü uccāsayanamahāsayanaü pahāya uccāsayanamahāsayanā paņivirato nãcaseyyaü kappemi ma¤cake vā tiõasanthārake vā. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā aņņhamena aīgena samannāgato hoti. Evaü upavuttho kho visākhe, aņņhaīgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaüso mahājutiko mahāvipphāroti. Kãva mahapphalo hoti, kãva mahānisaüso kãva mahājutiko kãva mahāvipphāro: [BJT Page 188] [\x 188/] Seyyathāpi visākhe, yo imesaü soëasannaü mahājanapadānaü pahåtasattaratanānaü issariyādhipaccaü rajjaü kāreyya, seyyathãdaü: aīgānaü magadhānaü kāsãnaü kosalānaü vajjãnaü mallānaü cetãnaü vaīgānaü kurånaü pa¤cālānaü macchānaü surasenānaü assakānaü avantãnaü gandhārānaü kambojānaü, aņņhaīgasamantāgatassa uposathassa etaü kalaü nāgghati soëasiü. Taü kissa hetu: Kapaõaü visākhe, mānusakaü rajjaü dibbaü sukhaü upanidhāya. Yāni visākhe, mānusakāni pa¤¤āsavassāni cātummahārājikānaü devānaü eso eko rattindivo, tāya rattiyā tiüsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saüvaccharo, tena saüvaccharena pa¤cavassasatāni cātummahārājikānaü devānaü āyuppamāõaü. hānaü kho panetaü visākhe, vijjati yaü idhekacco itthi vā puriso vā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavasitvā kāyassa bhedā parammaraõā cātummahārājikānaü devānaü sahavyataü uppajjeyya. [PTS Page 257] [\q 257/] idaü kho panetaü visākhe sandhāya bhāsitaü kapaõaü mānusakaü rajjaü dibbaü sukhaü upanidhāya. Yaü visākhe, mānusakaü vassasataü tāvatiüsānaü devānaü eso eko rattindivo; tāya rattiyā tiüsarattiyo māso; tena māsena dvādasamāsiyo saüvaccharo. Tena saüvaccharena dibbaü vassasahassaü tāvatiüsānaü devānaü āyuppamāõaü. hānaü kho panetaü bhikkhave, vijjati yaü idhekacco itthã vā puriso vā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavasitvā kāyassa bhedā parammaraõā tāvatiüsānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya, idaü kho panetaü bhikkhave, sandhāya bhāsitaü kapaõaü mānusakaü rajjaü dibbaü sukhaü upanidhāya. Yāni visākhe, mānusakāni dve vassasatāni yāmānaü devānaü eso eko rattindivo, tāya rattiyā tiüsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saüvaccharo, tena saüvaccharena dibbāni dve vassasahassāni yāmānaü devānaü āyuppamāõaü. hānaü kho panetaü bhikkhave, vijjati yaü idhekacco itthi vā puriso vā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavasitvā kāyassa bhedā parammaraõā yāmānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya, idaü kho panetaü bhikkhave, sandhāya bhāsitaü kapaõaü mānusakaü rajjaü dibbaü sukhaü upanidhāya. Yāni kho visākhe, mānusakāni cattāri vassasatāni tusitānaü eso eko rattindivo; tāya rattiyā tiüsarattiyo māso; tena māsena dvādasamāsiyo saüvaccharo, tena saüvaccharena dibbāni cattāri vassasahassāni tusitānaü devānaü āyuppamāõaü. hānaü kho panetaü bhikkhave, vijjati yaü idhekacco itthã vā puriso vā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavasitvā kāyassa bhedā parammaraõā tusitānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya. Idaü kho panetaü bhikkhave, sandhāya bhāsitaü kapaõaü mānusakaü rajjaü dibbaü sukhaü upanidhāya. Yāni visākhe, mānusakāni aņņhavassasatāni nimmāõaratãnaü devānaü eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiüsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saüvaccharo, tena saüvaccharena dibbāni aņņhavassasahassāni nimmāõaratãnaü devānaü āyuppamāõaü. hānaü kho panetaü bhikkhave, vijjati yaü idhekacco itthã vā puriso vā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavasitvā kāyassa bhedā parammaraõā nimmāõaratãnaü devānaü sahavyataü upapajjeyya, imaü kho panetaü bhikkhave sandhāya bhāsitaü kapaõaü mānusakaü rajjaü dibbaü sukhaü upanidhāya. Yāni visākhe, mānusakāni soëasavassasatāni paranimmitavasavattãnaü devānaü eso eko rattindivo; tāya rattiyā tiüsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saüvaccharo, tena saüvaccharena dibbāni soëasavassasahassāni paranimmitavasavattãnaü devānaü āyuppamāõaü, [BJT Page 190] [\x 190/] hānaü kho panetaü bhikkhave, vijjati yaü idhekacco itthã vā puriso vā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavasitvā kāyassa bhedā parammaraõā paranimmitasavattãnaü devānaü sahavyataü upapajjeyya idaü kho panetaü bhikkhave, sandhāya bhāsitaü kapaõaü mānusakaü rajjaü dibbaü sukhaü upanidhāyāti. 1. Pāõaü na hāne na ca dinnamādiye Musā na bhāse na ca majjapo siyā Abrahmacariyā virameyya methunā Rattaü na bhu¤jeyya vikālabhojanaü. 2. Mālaü na dhāre na ca gandhamācare Ma¤ce [PTS Page 258] [\q 258/] chamāyaü ca sayetha santhate Etaü hi aņņhaīgikamāhu posathaü Buddhena dukkhantagunā pakāsitaü. 3. Cando ca suriyo ca ubho sudassanā Obhāsayaü anupariyanti yāvatā, Tamonudā te pana antalikkhagā Nabhe pabhāsenti disāvirocanā. 4. Etasmiü yaü vijjati antare dhanaü Muttā maõi veëuriya¤ca bhaddakaü Siīgãsuvaõõaü athavāpi ka¤canaü Yaü jātaråpaü haņakanti vuccati Aņņhaīgupetassa uposathassa Kalampi te nānubhavanti soëasiü Candappabhā tāragaõā ca sabbe. 5. Tasmāhi nārã ca naro ca sãlavā Aņņhaīgupetaü upavassuposathaü Pu¤¤āni katvāna sukhudrayāni Aninditā saggamupenti ņhānanti. 8. 1. 5. 4 Vāseņņhuposatha suttaü Ekaü samayaü bhagavā kosambiyaü viharati mahāvane kåņāgārasālāyaü. Atha kho vāseņņho upāsako yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü nisinnaü kho vāseņņhaü upāsakaü bhagavā etadavoca: [BJT Page 192] [\x 192/] Aņņhaīgasamannāgato vāseņņha, uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaüso mahājutiko mahāvipphāro. Kathaü upavuttho ca bhikkhave, aņņhaīgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaüso mahājutiko mahāvipphāro: 1. Idha vāseņņha, ariyasāvako iti paņisa¤cãkkhati: yāvajãvaü arahanto pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņiviratā nihitadaõķā nihitasatthā lajjã dayāpannā sabbapāõabhåtahitānukampino viharanti. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato nihitadaõķo nihitasattho lajjã dayāpanno sabbapāõabhåtahitānukampã viharāmã. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā paņhamena aīgena samannāgato hoti. 2. Yāvajãvaü arahanto adinnādānaü pahāya adinnādānā paņiviratā dinnādāyã dinnapāņikaīkhã athenena suvibhåtena attanā viharanti. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca rattiü adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato dinnādāyã dinnapāņikaīkhã athenena suvibhåtena attanā viharāmi. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā dutiyena aīgena samannāgato hoti. 3. Yāvajãvaü arahanto abrahmacariyaü pahāya brahmacārino ārācārino viratā methunā gāmadhammā, ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü abrahmacariyaü pahāya brahmacārã ārācārã virato methunā gāmadhammā viharāmi, imināpahaü aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā tatiyena aīgena samannāgato hoti. 4. Yāvajãvaü arahanto musāvādaü pahāya musāvādā paņiviratā saccavādino saccasandhā thetā paccayikā avisaüvādakā lokassa, ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato saccavādã saccasandho theto paccayiko avisaüvādako lokassa. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā catutthena aīgena samannāgato hoti. 5. Yāvajãvaü arahanto surāmerayamajjapamādaņņhānaü pahāya surāmeraya majjapamādaņņhānā paņiviratā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü surāmerayamajjapamādaņņhānaü pahāya surāmerayamajjapamādaņņhānā paņivirato imināpahaü aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā pa¤camena aīgena samannāgato hoti. 6. Yāvajãvaü arahanto ekabhattikā rattåparatā viratā vikālabhojanā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü ekabhattiko rattåparato virato vikālabhojanā. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā chaņņhena aīgena samannāgato hoti. 7. Yāvajãvaü arahanto naccagãtavāditavisåkadassanamālāgandhavilepanadhāranamaõķanavibhåsanaņņhānā paņiviratā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü naccagãtavāditavisåkadassanamālāgandhavilepanadhāraõamaõķana vibhåsanaņņhānā paņivirato. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatãti. Iminā sattamena aīgena samannāgato hoti. 8. Yāvajãvaü arahanto uccāsayanamahāsayanaü pahāya uccāsayanamahāsayanā paņiviratā nãcaseyyaü kappenti ma¤cake vā tiõasanthārake vā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü uccāsayanamahāsayanaü pahāya uccāsayanamahāsayanā paņivirato nãcaseyyaü kappemi ma¤cake vā tiõasanthārake vā. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā aņņhamena aīgena samannāgato hoti. Evaü upavuttho kho vāseņņha aņņhaīga samannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaüso mahājutiko mahāvipphāro. Evaü vutte vāseņņho upāsako bhagavantaü etadavoca: Piyā [PTS Page 259] [\q 259/] me bhante ¤ātisālohitā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavaseyyuü. Piyānampi me assa ¤ātisālohitānaü dãgharattaü hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante, khattiyā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavaseyyuü, sabbesampissa khattiyānaü dãgharattaü hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante, brāhmaõā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavaseyyuü, sabbesampissa brāhmaõānaü dãgharattaü hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante, vessā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavaseyyuü, sabbesampissa vessānaü dãgharattaü hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante, suddā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavaseyyuü sabbesampissa suddānaü dãgharattaü hitāya sukhāyāti. Evametaü vāseņņha, evametaü vāseņņha, sabbe cepi vāseņņha, khattiyā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavaseyyuü, sabbesampissa khattiyānaü dãgharattaü hitāya sukhāya. Sabbe cepi vāseņņha, brāhmaõā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavaseyyuü, sabbesampissa brāhmaõānaü dãgharattaü hitāya sukhāya. Sabbe cepi vāseņņha, vessā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavaseyyuü, sabbesampissa vessānaü dãgharattaü hitāya sukhāya. Sabbe cepi vāseņņha, suddā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavaseyyuü, sabbesampissa suddānaü dãgharattaü hitāya sukhāya. Sadevako cepi vāseņņha, loko samārako sabrahmako sassamaõabrāhmaõã pajā sadevamanussā1 te aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavaseyyuü, sadevakassapissalokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya dãgharattaü hitāya sukhāya. Ime cepi vāseņņha mahāsālā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavaseyyuü. Imesampissa mahāsālānaü dãgharattaü hitāya sukhāya. Ko pana vādo manussabhåtassāti. 8. 1. 5. 5 (Bojjhuposatha suttaü) Ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme. Atha kho bojjhā upāsikā yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho bojjhaü upāsikaü bhagavā etadavoca: Aņņhaīgasamannāgato kho bojjhe, uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaüso mahājutiko mahāvipphāro. 1. Sassamaõa brāhmaõiyā pajāya devamanussāya katthaci. [BJT Page 194] [\x 194/] Kathaü [PTS Page 260] [\q 260/] upavuttho ca bojjhe, aņņhaīgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaüso mahājutiko mahāvipphāro: 1. Idha bojjhe, ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: yāvajãvaü arahanto pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņiviratā nihitadaõķā nihitasatthā lajjã dayāpannā sabbapāõabhåtahitānukampino viharanti. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato nihitadaõķo nihitasattho lajjã dayāpanno sabbapāõabhåtahitānukampã viharāmi. Imināpahaü1 aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā paņhamena aīgena samannāgato hoti. 2. Yāvajãvaü arahanto adinnādānaü pahāya adinnādānā paņiviratā dinnādāyã dinnapāņikaīkhã athenena suvibhåtena attanā viharanti. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato dinnādāyã dinnapāņikaīkhã athenena suvibhåtena attanā viharāmi. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā dutiyena aīgena samannāgato hoti. 3. Yāvajãvaü arahanto abrahmacariyaü pahāya brahmacārino ārācārino viratā methunā gāmadhammā, ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü abrahmacariyaü pahāya brahmacārã ārācārã virato methunā gāmadhammā viharāmi, imināpahaü aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā tatiyena aīgena samannāgato hoti. 4. Yāvajãvaü arahanto musāvādaü pahāya musāvādā paņiviratā saccavādino saccasandhā thetā paccayikā avisaüvādakā lokassa, ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato saccavādã saccasandho theto paccayiko avisaüvādako lokassa. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā catutthena aīgena samannāgato hoti. 5. Yāvajãvaü arahanto surāmerayamajjapamādaņņhānaü pahāya surāmeraya majjapamādaņņhānā paņiviratā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü surāmerayamajjapamādaņņhānaü pahāya surāmerayamajjapamādaņņhānā paņivirato imināpahaü aīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā pa¤camena aīgena samannāgato hoti. 6. Yāvajãvaü arahanto ekabhattikā rattåparatā viratā vikālabhojanā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü ekahabhattiko rattåparato virato vikālabhojanā. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā chaņņhena aīgena samannāgato hoti. 7. Yāvajãvaü arahanto naccagãtavāditavisåkadassanamālāgandhavilepanadhāraõamaõķanavibhåsanaņņhānā paņiviratā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü naccagãtavāditavisåkadassanamālāgandhavilepanadhāraõamaõķana vibhåsanaņņhānā paņivirato. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatãti. Iminā sattamena aīgena samannāgato hoti. 8. Yāvajãvaü arahanto uccāsayanamahāsayanaü pahāya uccāsayanamahāsayanā paņiviratā nãcaseyyaü kappenti ma¤cake vā tiõasanthārake vā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü uccāsayanamahāsayanaü pahāya uccāsayanamahāsayanā paņivirato nãcaseyyaü kappemi ma¤cake vā tiõasanthārake vā. Imināpahaü aīgena arahataü anukaromi, uposatho ca me upavuttho bhavissatãti iminā aņņhamena aīgena samannāgato hoti. Evaü upavuttho kho bojjhe, aņņhaīgasamannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaüso mahājutiko mahāvipphāroti. Kãvamahapphalo hoti, kãvamahānisaüso, kãvamahājutiko kãvamahāvipphāro: Seyyathāpi bojjhe, yo imesaü soëasannaü mahājanapadānaü pahåtasattaratanānaü issariyādhipaccaü rajjaü kāreyya, seyyathãdaü: aīgānaü magadhānaü kāsãnaü kosalānaü vajjãnaü mallānaü cetãnaü vaīgānaü kurånaü pa¤cālānaü macchānaü surasenānaü assakānaü [PTS Page 261] [\q 261/] avantãnaü gandhārānaü kambojānaü, aņņhaīgasamantāgatassa uposathassa etaü kalaü nāgghati soëasiü. Taü kissa hetu: kapaõaü bhikkhave, mānusakaü rajjaü dibbaü sukhaü upanidhāya. Yāni bojjhe, mānusakāni pa¤¤āsavassāni cātummahārājikānaü devānaü eso eko rattindivo, tāya rattiyā tiüsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saüvaccharo, tena saüvaccharena pa¤cavassasatāni cātummahārājikānaü devānaü āyuppamāõaü. [BJT Page 196] [\x 196/] hānaü kho panetaü bojjhe, vijjati yaü idhekacco itthi vā puriso vā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavasitvā kāyassa bhedā parammaraõā cātummahārājikānaü devānaü sahavyataü uppajjeyya. Idaü kho panetaü bojjhe, sandhāya bhāsitaü kapaõaü mānusakaü rajjaü dibbaü sukhaü upanidhāya. Yaü bojjhe, mānusakaü vassasataü tāvatiüsānaü devānaü eso eko rattindivo; tāya rattiyā tiüsarattiyo māso; tena māsena dvādasamāsiyo saüvaccharo, tena saüvaccharena dibbaü vassasahassaü tāvatiüsānaü devānaü āyuppamāõaü. hānaü kho panetaü bhikkhave, vijjati yaü idhekacco itthã vā puriso vā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavasitvā kāyassa bhedā parammaraõā tāvatiüsānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya, idaü kho panetaü bhikkhave, sandhāya bhāsitaü kapaõaü mānusakaü rajjaü dibbaü sukhaü upanidhāya. Yāni bojjhe, mānusakāni dve vassasatāni yāmānaü devānaü eso eko rattindivo, tāya rattiyā tiüsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saüvaccharo, tena saüvaccharena dibbāni dve vassasahassāni yāmānaü devānaü āyuppamāõaü. hānaü kho panetaü bhikkhave, vijjati yaü idhekacco itthi vā puriso vā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavasitvā kāyassa bhedā parammaraõā yāmānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya, idaü kho panetaü bhikkhave, sandhāya bhāsitaü kapaõaü mānusakaü rajjaü dibbaü sukhaü upanidhāya. Yāni bojjhe, mānusakāni cattāri vassasatāni tusitānaü eso eko rattindivo; tāya rattiyā tiüsarattiyo māso; tena māsena dvādasamāsiyo saüvaccharo, tena saüvaccharena dibbāni cattāri vassasahassāni tusitānaü devānaü āyuppamāõaü. hānaü kho panetaü bhikkhave, vijjati yaü idhekacco itthã vā puriso vā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavasitvā kāyassa bhedā parammaraõā tusitānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya. Idaü kho panetaü bhikkhave, sandhāya bhāsitaü kapaõaü mānusakaü rajjaü dibbaü sukhaü upanidhāya. Yāni bojjhe, mānusakāni aņņhavassasatāni nimmāõaratãnaü devānaü eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiüsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saüvaccharo, tena saüvaccharena dibbāni aņņhavassasahassāni nimmāõaratãnaü devānaü āyuppamāõaü. hānaü kho panetaü bhikkhave, vijjati yaü idhekacco itthã vā puriso vā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavasitvā kāyassa bhedā parammaraõā nimmāõaratãnaü devānaü sahavyataü upapajjeyya, imaü kho panetaü bhikkhave sandhāya bhāsitaü kapaõaü mānusakaü rajjaü dibbaü sukhaü upanidhāya. Yāni bojjhe, mānusakāni soëasavassasatāni paranimmitavasavattãnaü devānaü eso eko rattindivo; tāya rattiyā tiüsarattiyo māso, tena māsena dvādasamāsiyo saüvaccharo, tena saüvaccharena dibbāni soëasavassasahassāni paranimmitavasavattãnaü devānaü āyuppamāõaü, ņhānaü kho panetaü bhikkhave, vijjati yaü idhekacco itthã vā puriso vā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavasitvā kāyassa bhedā parammaraõā paranimmitasavattãnaü devānaü sahavyataü upapajjeyya idaü kho panetaü bhikkhave, sandhāya bhāsitaü kapaõaü mānusakaü rajjaü dibbaü sukhaü upanidhāyāti. 1. Pāõaü na hāne na ca dinnamādiye Musā na bhāse na ca majjapo siyā Abrahmacariyā [PTS Page 262] [\q 262/] virameyya methunā Rattaü na bhu¤jeyya vikālabhojanaü. 2. Mālaü na dhāre na ca gandhamācare Ma¤ce chamāyaü ca sayetha santhate Etaü hi aņņhaīgikamāhu posathaü Buddhena dukkhantagunā pakāsitaü. 3. Cando ca suriyo ca ubho sudassanā Obhāsayaü anupariyanti yāvatā, Tamonudā te pana antalikkhagā Nabhe pabhāsenti disāvirocanā. [BJT Page 198] [\x 198/] 4. Etasmiü yaü vijjati antare dhanaü Muttā maõi veëuriya¤ca bhaddakaü Siīgãsuvaõõaü athavāpi ka¤canaü Yaü jātaråpaü haņakanti vuccati Aņņhaīgupetassa uposathassa Kalampi te nānubhavanti soëasiü Candappabhā tāragaõā ca sabbe. 5. Tasmāhi nārã ca naro ca sãlavā Aņņhaīgupetaü upavassuposathaü Pu¤¤āni katvāna sukhudrayāni Aninditā saggamupenti ņhānanti. 8. 1. 5. 6 Anuruddhamanāpakāyika suttaü Ekaü samayaü bhagavā kosambiyaü viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena āyasmā anuruddho divāvihāragato hoti patisallãno. Atha kho sambahulā manāpakāyikā devatā yena āyasmā anuruddho tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā āyasmantaü anuruddhaü abhivādetvā ekamantaü aņņhaüsu. Ekamantaü ņhitā kho tā devatā āyasmantaü anuruddhaü etadavocuü: Mayaü bhante [PTS Page 263] [\q 263/] anuruddha, manāpakāyikā nāma devatā tãsu ņhānesu issariyaü kārema. Vasaü vattema. Mayaü bhante anuruddha, yādisakaü vaõõaü ākaīkhāma tādisakaü vaõõaü ņhānaso paņilabhāma. Yādisakaü sukhaü ākkhaīkhāma tādisakaü sukhaü ņhānaso paņilabhāma. Yādisakaü saraü ākaīkhāma tādisakaü saraü ņhānaso paņilabhāma. Mayaü bhante anuruddha, manāpakāyikā nāma devatā imesu tãsu ņhānesu issariyaü kārema vasaü vattemāti. Atha kho āyasmato anuruddhassa etadahosi: aho vatimā devatā sabbāva nãlā assu nãlavaõõā nãlavatthā nãlālaīkārāti. Atha kho tā devatā āyasmato anuruddhassa cittama¤¤āya sabbā nãlā ahesuü nãlavaõõā nãlavatthā nãlālaīkārā. Atha kho āyasmato anuruddhassa etadahosi: aho vatimā sabbāva pãtā assu pãtā vaõõā pãtāvatthā pãtālaīkārāti. Atha kho tā devatā āyasmato anuruddhassa cittama¤¤āya sabbāva pãtāvaõõā pãtāvatthā pãtālaīkārā. Atha kho āyasmato anuruddhassa etadahosi: aho vatimā sabbāva lohitakā assu lohitakā vaõõā lohitakā vatthā lohitālaīkārāti. Atha kho tā devatā āyasmato anuruddhassa cittama¤¤āya sabbāva lohitakā vaõõā lohitakā vatthā lohitakālaīkārā. Atha kho āyasmato anuruddhassa etadahosi : aho vatimā sabbāva odātā assu odātavaõõā odātavatthā odātālaīkārāti. Atha kho tā devatā āyasmato anuruddhassa cittama¤¤āya sabbāva odātā ahesuü odātavaõõā odātavatthā odātālaīkārā. [BJT Page 200] [\x 200/] Atha kho tā devatā ekā ca1 gāyi, ekā ca nacci, ekā ca accharikaü vādesi2 seyyathāpi nāma pa¤caīgikassa turiyassa3 suvinãtassa suppaņipatāëitassa kusalehi susamannāgatassa saddo hoti vaggu ca rajanãyo ca kamanãyo ca pemanãyo ca madanãyo ca, evameva [PTS Page 264] [\q 264/] tāsaü devatānaü alaīkārānaü saddo hoti vaggu ca rajanãyo ca kamanãyo ca pemanãyo ca madanãyo ca. Atha kho āyasmā anuruddho indriyāni okkhipi. Atha kho tā devatā na kho ayyo anuruddho sādãyatãti tatthevantaradhāyiüsu. Atha kho āyasmā anuruddho sāyanhasamayaü patisallānā vuņņhito yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā anuruddho bhagavantaü etadavoca: Idhāhaü bhante, divāvihāragato homi patisallãno. Atha kho bhante, sambahulā manāpakāyikā devatā yenāhaü tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā maü abhivādetvā ekamantaü aņņhaüsu, ekamantaü ņhitā kho bhante, tā devatā maü etadavocuü: Mayaü bhante anuruddha, manāpakāyikā nāma devatā, tãsu ņhānesu issariyaü kārema, vasaü vattema, mayaü bhante anuruddha yādisakaü vaõõaü ākaīkhāma, tādisakaü vaõõaü ņhānaso paņilabhāma, yādisakaü saraü ākaīkhāma, tādisakaü saraü ņhānaso paņilabhāma, yādisakaü saraü ākaīkhāma, tādisakaü saraü ņhānaso paņilabhāma, yādisakaü sukhaü ākaīkhāma, tādisakaü sukhaü ņhānaso paņilabhāma, mayaü bhante anuruddha, manāpakāyikā nāma devatā imesu tãsu ņhānesu issariyaü kārema, vasaü vattemāti. 1. Ekāva syā. [PTS] 2. Accharaü vādesi machasaü. 3. Turiyassa. Machasaü. [BJT Page 202] [\x 202/] Tassa mayhaü bhante etadahosi: aho vatimā devatā sabbāva nãlā assu nãlavaõõā nãlavatthā nãlālaīkārāti. Atha kho bhante tā devatā mama cittama¤¤āya sabbāva nãlā ahesuü nãlavaõõā nãlavatthā nãlālaīkārā. Tassa mayihaü bhante etadahosi: aho vatimā devatā sabbāva pãtā assu pãtavaõõovvv pãtavatthā pãtālaīkārāti. Atha kho bhante tā devatā mama cittama¤¤āya sabbāva pãtā ahesuü pãtā vaõõā pãtavatthā pãtālaīkārā. Tassa mayhaü etadahosi: Aho vatimā devatā sabbāva lohitakā assu lohitakā vaõõā lohitakāvatthā lohitakālaīkārāti. Atha kho bhante tā devatā mama cittama¤¤āya sabbāva lohitakā ahesuü lohitakā vaõõā lohitakā vatthā lohitakālaīkārā. Tassa mayhaü bhante etadahosi: aho vatimā devatā sabbāva odātā assu odātavaõõā odātavatthā odātālaīkārāti. Atha [PTS Page 265] [\q 265/] kho bhante tā devatā mama cittama¤¤āya sabbāva odātā ahesuü odātavaõõā odātavatthā odātālaīkārā. Atha kho bhante tā devatā ekā ca gāyi, ekā ca nacci, ekā ca accharikaü vādesi1 seyyathāpi nāma pa¤caīgikassa turiyassa suvinãtassa suppaņipatāëitassa kusalehi susamannāgatassa saddo hoti vaggu ca rajanãyo ca kamanãyo ca pemanãyo ca madanãyo ca, evameva tāsaü devatānaü alaīkārānaü saddo hoti vaggu ca rajanãyo ca kamaniyo ca pemanãyo ca madanãyo ca athakhvāhaü bhante indriyāni okkhipiü. Atha kho bhante tā devatā na kho ayyo anuruddho sādiyatãti tatthevantaradhāyiüsu, Kati hi nu kho bhante, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraõā manāpakāyikānaü devānaü sahavyataü upapajjatãti. Aņņhahi kho anuruddha, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraõā manāpakāyikānaü devānaü sahavyataü upapajjati. Katamehi aņņhahi: 1. Idha anuruddha, mātugāmo yassa mātāpitaro bhattuno denti, atthakāmā hitesino anukampakā anukampaü upādāya, tassa hoti pubbuņņhāyinã pacchānipātinã kiīkārapaņissāvinã manāpacārinã piyavādinã. 2. Ye te bhattugaruno honti, mātāti vā pitāti vā samaõabrāhmaõāti vā te sakkaroti garukaroti māneti påjeti abbhāgate ca āsanodakena paņipåjeti. 1. Accharaü vādesã machasaü. [BJT Page 204] [\x 204/] 3. Ye te bhattu abbhantarakammantā uõõāti vā kappāsāti vā tattha dakkhā hoti analasā tatråpāyāya vãmaüsāya samannāgatā alaīkātuü alaü saüvidhātuü. 4. Yo so bhatatu abbhantaro anto jano [PTS Page 266] [\q 266/] dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā tesaü kata¤ca katato jānāti, akata¤ca akatato jānāti, gilānakāna¤ca balābalaü jānāti, khādanãyaü bhojanãya¤cassa paccaüsena1 saüvibhajati. 5. Yaü bhattu āharati dhanaü vā dha¤¤aü vā jātaråpaü vā taü ārakkhena guttiyā sampādeti tattha ca hoti adhuttã athenã asoõķã avināsikā. 6. Upāsikā kho pana hoti buddhaü saraõaü gatā, dhammaü saraõaü gatā, saīghaü saraõaü gatā. 7. Sãlavatã kho pana hoti pāõātipātā paņiviratā, adinnādānā paņiviratā kāmesu micchācārā paņiviratā musāvādā paņiviratā surāmeraya majjapamādaņņhānā paņiviratā. 8. Cāgavatã kho pana hoti vigatamalamaccherena cetasā agāraü ajjhāvasati muttavāgā payatapāõã vossaggaratā yācayogā dānasaüvibhāgaratā. Imehi kho anuruddha, aņņhahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraõā manāpakāyikānaü devānaü sahavyataü upapajjati. 1. Yo naü bharati sabbadā niccaü ātāpã ussuko, Taü sabbakāmadaü2 posaü bhattāraü nātima¤¤ati. 2. Na cāpi sotthã bhattāraü issāvādena rosaye, Bhattu ca garuno sabbe patipåjeti paõķitā. 3. Uņņhāyikā3 analasā saīgahãtaparijjanā, Bhattu manāpaü carati sambhataü anurakkhati. 4. Yā evaü vattatã nārã bhattu chandavasānugā, Manāpā nāma te devā4 yattha sā upapajjatãti. 1. Paccaüsena sã 2. Sabbakāmaharaü [PTS.] Syā. 3. Manāpakāyikā devā katthaci. [BJT Page 206] [\x 206/] 8. 1. 5. 7 Visākhamanāpakāyika suttaü Ekaü [PTS Page 267] [\q 267/] samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati pubbārāme migāramātupāsāde . Atha kho visākhā migāramātā yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho visākhaü migāramātaraü bhagavā etadavoca: Aņņhahi kho visākhe, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraõā manāpakāyikānaü devānaü sahavyataü upapajjati. Katamehi aņņhahi: 1. Idha visākhe, mātugāmo yassa mātāpitaro bhattuno denti, atthakāmā hitesino anukampakā anukampaü upādāya, tassa hoti pubbuņaņhāyinã pacchānipātinã kiīkārapaņissāvinã manāpacārinã piyavādinã. 2. Ye te bhattugaruno honti, mātāti vā pitāti vā samaõabrāhmaõāti vā te sakkaroti garukaroti māneti påjeti abbhāgate ca āsanodakena paņipåjeti. 3. Ye te bhattu abbhantarakammantā uõõāti vā kappāsāti vā tattha dakkhā hoti analasā tatråpāyāya vãmaüsāya samannāgatā alaīkātuü alaü saüvidhātuü. 4. Yo so bhatatu abbhantaro anto jano dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā tesaü kata¤ca katato jānāti, akata¤ca akatato jānāti, gilānakāna¤ca balābalaü jānāti, khādanãyaü bhojanãya¤cassa paccaüsena saüvibhajati. 5. Yaü bhattu āharati dhanaü vā dha¤¤aü vā jātaråpaü vā taü ārakkhena guttiyā sampādeti tattha ca hoti adhuttã athenã asoõķã avināsikā. 6. Upāsikā kho pana hoti buddhaü saraõaü gatā, dhammaü saraõaü gatā, saīghaü saraõaü gatā. 7. Sãlavatã kho pana hoti pāõātipātā paņiviratā adinnādānā paņiviratā kāmesu micchācārā paņiviratā musāvādā paņiviratā surāmeraya majjapamādaņņhānā paņiviratā. 8. Cāgavatã kho pana hoti vigatamalamaccherena cetasā agāraü ajjhāvasati muttacāgā payatapāõã vossaggaratā yācayogā dānasaüvibhāgaratā. Imehi kho anuruddha, aņņhahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraõā manāpakāyikānaü devānaü sahavyataü upapajjati. 1. Yo naü bharati sabbadā niccaü ātāpã ussuko, Taü sabbakāmadaü posaü bhattāraü nātima¤¤ati. 2. Na cāpi sotthã bhattāraü issāvādena rosaye, Bhattu ca garuno sabbe patipåjeti paõķitā. 3. Uņņhāyikā analasā saīgahãtaparijjanā, Bhattu manāpaü carati sambhataü anurakkhati. 4. Yā evaü vattatã nārã bhattu chandavasānugā, Manāpā nāma te devā yattha sā upapajjatãti. [BJT Page 208] [\x 208/] 8. 1. 5. 8 Nakulamātumanāpakāyika suttaü Ekaü [PTS Page 268] [\q 268/] samayaü bhagavā bhaggesu viharati suüsumāragire1. Bhesakalāvane migadāye. Atha kho nakulamātā gahapatāni yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho nakulamātaraü gahapatāniü bhagavā etadavoca: Aņņhahi kho nakulamāte, dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraõā manāpakāyikānaü devānaü sahavyataü upapajjati. Katamehi aņņhahi: 1. Idha nakulamāte, mātugāmo yassa mātāpitaro bhattuno denti, atthakāmā hitesino anukampakā anukampaü upādāya, tassa hoti pubbuņņhāyinã pacchānipātinã kiīkārapaņissāvinã manāpacārinã piyavādinã. 2. Ye te bhattugaruno honti, mātāti vā pitāti vā samaõabrāhmaõāti vā te sakkaroti garukaroti māneti påjeti abbhāgate ca āsanodakena paņipåjeti. 3. Ye te bhattu abbhantarakammantā uõõāti vā kappāsāti vā tattha dakkhā hoti analasā tatråpāyāya vãmaüsāya samannāgatā alaīkātuü alaü saüvidhātuü. 4. Yo so bhatatu abbhantaro anto jano dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā tesaü kata¤ca katato jānāti, akata¤ca akatato jānāti, gilānakāna¤ca balābalaü jānāti, khādanãyaü bhojanãya¤cassa paccaüsena saüvibhajati. 5. Yaü hattu āharati dhanaü vā dha¤¤aü vā jātaråpaü vā taü ārakkhena guttiyā sampādeti tattha ca hoti adhuttã athenã asoõķã avināsikā. 6. Upāsikā kho pana hoti buddhaü saraõaü gatā, dhammaü saraõaü gatā, saīghaü saraõaü gatā. 7. Sãlavatã kho pana hoti pāõātipātā paņiviratā, adinnādānā paņiviratā kāmesu micchācārā paņiviratā musāvādā paņiviratā surāmeraya majjapamādaņņhānā paņiviratā. [BJT Page 210] [\x 210/] 8. Cāgavatã kho pana hoti vigatamalamaccherena cetasā [PTS Page 269] [\q 269/] agāraü ajjhāvasati muttacāgā payatapāõã vossaggaratā yācayogā dānasaüvibhāgaratā. Imehi kho anuruddha, aņņhahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraõā manāpakāyikānaü devānaü sahavyataü upapajjati. Imehi kho nakulamāte, aņņhahi dhammehi samannāgato mātugāmo kāyassa bhedā parammaraõā manāpakāyikānaü devānaü sahavyataü upapajjatãti. 1. Yo naü bharati sabbadā niccaü ātāpã ussuko, Taü sabbakāmadaü posaü bhattāraü nātima¤¤ati. 2. Na cāpi sotthã bhattāraü issāvādena rosaye, Bhattu ca garuno sabbe patipåjeti paõķitā. 3. Uņņhāyikā analasā saīgahãtaparijjanā, Bhattu manāpaü carati sambhataü anurakkhati. 4. Yā evaü vattatã nārã bhattu chandavasānugā, Manāpā nāma te devā yattha sā upapajjatãti. 8. 1. 5. 9 Paņhamalokavijaya suttaü Ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Atha kho visākhā migāramātā yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho visākhaü migāramātaraü bhagavā etadavoca: Catåhi kho visākhe, dhammehi samannāgato mātugāmo idhalokavijayāya paņipanno hoti, ayaüsā loko āraddho hoti. Katamehi catåhi: idha visākhe, mātugāmo susaüvihitakammanto hoti saīghahitaparijanā, bhattu manāpaü carati, sambhataü anurakkhati. 1. Payatapāõã sã, sya [PTS] [BJT Page 212] [\x 212/] 1. Katama¤ca visākhe, mātugāmo susaüvihitakammanno hoti: idha visākhe, mātugāmo ye te bhattu abbhantarā kammantā uõõāti vā kappāsāti vā, tattha dakkhā hoti analasā, tatråpāyāya vimaüsāya samannāgatā alaü kātuü alaü saüvidhātuü. Evaü kho visākhe, mātugāmo susaüvihitakammanto [PTS Page 27o] [\q 27/] hoti. 2. Katha¤ca visākhe mātugāmo saīgahãtaparijano hoti, idha visākhe mātugāmo yo so bhattu abbhantaro antojano dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tesaü kata¤ca katato jānāti. Akata¤ca akatato jānāti, gilānakāna¤ca balābalaü jānāti, khādanãyabhojanãya¤cassa paccaüsena saüvibhajati. Evaü kho visākhe, mātugāmo saīgahitaparijano hoti. 3. Kata¤ca visākhe, mātugāmo bhattu manāpaü carati, idha visākhe, mātugāmo yaü bhattu amanāpasaīkhātaü, taü jãvitahetupi na ajjhācarati. Evaü kho visākhe, mātugāmo bhattu manāpaü carati. 4. Katha¤ca visākhe mātugāmo sambhataü anurakkhati, idha visākhe, mātugāmo yaü bhattā āharati, dhanaü vā dha¤¤aü vā rajataü vā jātaråpaü vā, taü ārakkhena guttiyā sampādeti. Tattha ca hoti adhuttã athenã asoõķã avināsikā, evaü kho visākhe, mātugāmo samabhataü anurakkhati. Imehi kho visākhe, catåhi dhammehi samannāgato mātugāmo idha lokavijayāya paņipanno hoti, ayaüsā loko1 āraddho hoti. Catåhi kho visākhe, dhammehi samannāgato mātugāmo paralokavijayāya paņipanno hoti, parassāloko āraddho hoti. Katamehi catåhi: idha visākhe, mātugāmo saddhā sampanno hoti sãlasampanno hoti, cāgasampanno hoti, pa¤¤āsampanno hoti. 5. Katha¤ca visākhe mātugāmo saddhāsampanno hoti, idha visākhe, mātugāmo saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiü itipi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavāti. Evaü kho visākhe, mātugāmo saddhāsampanno hoti. 1. Ayaü saloko syā ayaü loko machasaü. [PTS] [BJT Page 214] [\x 214/] 6. Katha¤ca visākhe, mātugāmo sãlasampanno hoti: idha [PTS Page 271] [\q 271/] visākhe mātugāmo pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti kāmesu micchācārā paņivirato hoti musāvādā paņivirato hoti surāmeraya majjapamādaņņhānā paņivirato hoti. Evaü kho visākhe, mātugāmo sãla sampanno hoti. 7. Katha¤ca visākhe, mātugāmo cāgasampanno hoti: idha visākhe mātugāmo vigatamalamaccherena cetasā agāraü ajjhāvasati muttācāgo payatapāõã1 vossaggarato yācayogo dānasaüvibhāgarato. Evaü kho visākhe, mātugāmo cāgasampanno hoti. 8. Katha¤ca visākhe, mātugāmo pa¤¤āsampanno hoti: idha visākhe, mātugāmo pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato, ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Evaü kho visākhe, mātugāmo pa¤¤āsampanno hoti. Imehi kho visākhe, catåhi dhammehi samannāgato mātugāmo paralokavijayāya paņipanno hoti, parassā loko2 āraddho hotãti. 1. Susaüvihitakammantā saīgahãtaparijjanā Bhattu manāpaü carati sambhataü anurakkhati. 2. Saddhā sãlena sampannā vada¤¤å vãtamaccharā, Niccaü maggaü visodheti sotthānaü samparāyikaü 3. Iccete aņņha dhammā ca yassā vijjanti nāriyā, Tampi sãlavatiü āhu dhammaņņhaü saccavādiniü. 4. Soëasākārasampannā aņņhaīgasusamāgatā, Sā tādisã sãlavatã upāsikā upapajjati devalokaü manāpaü 8. 1. 5. 10 Dutiyalokavijaya suttaü (Sāvatthinidānaü) Catåhi bhikkhave, dhammehi samannāgato mātugāmo idhalokavijayāya paņipanno hoti, ayaüsā loko āraddho hoti. Katamehi catåhi: Idha [PTS Page 272] [\q 272/] bhikkhave mātugāmo susaüvihitakammanto hoti saīgahitaparijanā, bhattu manāpaü carati, sambhataü anurakkhati. [BJT Page 216] [\x 216/] 1. Kata¤ca bhikkhave, mātugāmo susaüvihitakammanno hoti: idha bhikkhave mātugāmo ye te bhattu abbhantarā kammantā uõõāti vā kappāsāti vā, tattha dakkhā hoti analasā, tatråpāyāya vimaüsāya samannāgatā alaü kātuü alaü saüvidhātuü. Evaü kho bhikkhave, mātugāmo susaüvihitakammanto hoti. 2. Katha¤ca bhikkhave mātugāmo saīgahãtaparijano hoti, idha visākhe mātugāmo yo so bhattu abbhantaro antojano dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tesaü kata¤ca katato jānāti. Akata¤ca akatato jānāti, gilānakāna¤ca balābalaü jānāti, khādanãyabhojanãya¤cassa paccaüsena saüvibhajati. Evaü kho bhikkhave, mātugāmo saīgahitaparijano hoti. 3. Kata¤ca bhikkhave, mātugāmo bhattu manāpaü carati, idha visākhe, mātugāmo yaü bhattu amanāpasaīkhātaü, taü jãvitahetupi na ajjhācarati. Evaü kho bhikkhave, mātugāmo bhattu manāpaü carati. 4. Katha¤ca bhikkhave mātugāmo sambhataü anurakkhati, idha visākhe, mātugāmo yaü bhattā āharati, dhanaü vā dha¤¤aü vā rajataü vā jātaråpaü vā, taü ārakkhena guttiyā sampādeti. Tattha ca hoti adhuttã athenã asoõķã avināsikā, evaü kho bhikkhave, mātugāmo sambhataü anurakkhati. Imehi kho bhikkhave, catåhi dhammehi samannāgato mātugāmo idha lokavijayāya paņipanno hoti, ayaüsā loko āraddho hoti. Catåhi bhikkhave, dhammehi samannāgato mātugāmo paralokavijayāya paņipanno hoti, parassāloko āraddho hoti. Katamehi catåhi: idha bhikkhave, mātugāmo saddhā sampanno hoti sãlasampanno hoti, cāgasampanno hoti, pa¤¤āsampanno hoti. 5. Katha¤ca bhikkhave mātugāmo saddhāsampanno hoti, idha bhikkhave, mātugāmo saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiü itipi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavāti. Evaü [PTS Page 273] [\q 273/] kho bhikkhave mātugāmo saddhāsampanno hoti. 6. Katha¤ca bhikkhave, mātugāmo sãlasampanno hoti: idha bhikkhave mātugāmo pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti kāmesu micchācārā paņivirato hoti musāvādā paņivirato hoti surāmeraya majjapamādaņņhānā paņivirato hoti. Evaü kho bhikkhave, mātugāmo sãlasampanno hoti. [BJT Page 218] [\x 218/] 7. Katha¤ca bhikkhave, mātugāmo cāgasampanno hoti: idha bhikkhave mātugāmo vigatamalamaccherena cetasā agāraü ajjhāvasati muttācāgo payatapāõã1. Vossaggarato yācayogo dānasaüvibhāgarato. Evaü kho bhikkhave, mātugāmo cāgasampanno hoti. 8. Katha¤ca bhikkhave, mātugāmo pa¤¤āsampanno hoti: idha bhikkhave, mātugāmo pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato, ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Evaü kho bhikkhave, mātugāmo pa¤¤āsampanno hoti. Imehi kho bhikkhave, catåhi dhammehi samannāgato mātugāmo paralokavijayāya paņipanno hoti, parassa loko āraddho hotãti. 1. Susaüvihitakammantā saīgahãtaparijjanā Bhattu manāpaü carati sambhataü anurakkhati. 2. Saddhā sãlena sampannā vada¤¤å vãtamaccharā, Niccaü maggaü visodheti sotthānaü samparāyikaü 3. Iccete aņņha dhammā ca yassā vijjanti nāriyā, Tampi sãlavatiü āhu dhammaņņhaü saccāvādiniü. 4. Soëasākārasampannā aņņhaīgasusamāgatā, Sā tādisã sãlavatã upāsikā upapajjati devalokaü manāpaü Uposathavaggo pa¤camo Tatruddānaü: Saīkhitte vitthate visākhe vāseņņho bojjhāya pa¤camaü Anuruddha puna visākhe nakulā idha lokikā1. Dveti. Paņhamo paõõāsako. 1. Lokiyā sãmu. * Paõõāsakaü paņhamaü sãmu. [BJT Page 220] [\x 220/] Dutiyo paõõāsako 6. Gotamãvaggo 8. 2. 6. 1 Gotamã suttaü [PTS Page 274] [\q 274/] ekaü samayaü bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiü nigrodhārāme. Atha kho mahāpajāpatã gotamã yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhitā kho mahāpajāpatã gotamã bhagavantaü etadavoca: Sādhu bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajjanti. Alaü gotamã, mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajjāti. Dutiyampi kho mahāpajāpatã gotamã bhagavantaü etadavoca: sādhu bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajjanti. Alaü gotami, mā te rucci, mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajjāti. Tatiyampi kho mahāpajāpatã gotamã bhagavantaü etadavoca: sādhu bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajjanti. Alaü gotami, mā te rucci, mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajjāti. Atha kho mahāpajāpatã gotamã na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajjanti dukkhã dummanā assumukhã rudamānā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. [BJT Page 222] [\x 222/] Atha kho bhagavā kapilavatthusmiü yathābhirantaü viharitvā yena vesāli tena cārikaü pakkāmi. Anupubbena cārikaü caramāno yena vesāli tadavasari. Tatra sudaü bhagavā vesāliyaü viharati mahāvane kåņāgārasālāyaü. Atha kho mahāpajāpatã gotamã kese chedāpetvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā sambahulābhi sākiyānãhi saddhiü yena vesāli [PTS Page 275] [\q 275/] tena pakkāmi. Anupubbena yena vesāli mahāvane kåņāgārasālaü tenupasaīkami. Atha kho mahāpajāpatã gotamã sunehi pādehi rajokiõõena gattena dukkhã dummanā assumukhã rudamānā bahidvārakoņņhake aņņhāsi, addasā kho āyasmā ānando mahāpajāpatiü gotamiü sunehi pādehi rajokiõõena gattena dukkhiü dummanaü assumukhiü rudamānaü bahidvārakoņņhake ņhitaü, disvāna mahāpajāpatiü gotamiü etadavoca: Kinnu tvaü gotami, sunehi pādehi rajokiõõena gattena dukkhã dummanā assumukhã rudamānā bahidvārakoņņhake ņhitāti? Tathā hi pana bhante ānanda, na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajjanti. Tena hi gotamã, idheva tāva1 hohi, yāvāhaü bhagavantaü yācāmi mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajjanti. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaīkami upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: "Esā bhante, mahāpajāpatã gotamã sunehi pādehi rajokiõõena gattena dukkhã dummanā assumukhã rudamānā bahidvārakoņņhake ņhitā, na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajjanti. " 1. Muhuttaü idheva tāva vå pāëi. [BJT Page 224] [\x 224/] Sādhu bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajjanti. " Alaü ānanda, mā te rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajjāti. Dutiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: "sādhu bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajjanti. " Tatiyampi kho āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: "sādhu bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajjanti. " Alaü ānanda, māte rucci mātugāmassa tathāgatappavedite dhamma vinaye agārasmā anagāriyaü pabbajjanti. Atha [PTS Page 276] [\q 276/] kho āyasmato ānandassa etadahosi: na bhagavā anujānāti mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajjaü. Yannånāhaü a¤¤enapi pariyāyena bhagavantaü yāceyyaü mātugāmassa tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajjanti. Atha kho āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: bhabbo nu kho bhante, mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajitvā sotapattiphalaü vā sakadāgāmiphalaü vā anāgāmiphalaü vā arahattaphalaü vā sacchikātunti? Bhabbo ānanda mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajitvā sotāpattiphalampi sakadāgāmiphalampi anāgāmiphalampi arahattaphalampi sacchikātunti. Sace bhante, bhabbo mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajitvā sotāpattiphalampi sakadāgāmiphalampi anāgāmiphalampi arahattaphalampi sacchikātuü, bahukārā1 bhante, mahāpajāpatã gotamã bhagavato mātucchā āpādikā posikā, bhagavantaü janettiyā kālakatāya2 tha¤¤aü pāyesi. Sādhu bhante, labheyya mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajjanti. Sace ānanda, mahāpajāpatã gotamã aņņhagarudhamme patigaõhāti, sāvassā hotu upasampadā. 1. Bahupakārā cu pāëi machasaü syā. 2. Kālaīkatāya machasaü. [BJT Page 226] [\x 226/] 1. "Vassasatåpasampannāya bhikkhuniyā tadahupasampannassa bhikkhuno abhivādanapaccuņņhānaa¤jalikamma sāmãcikammaü kattabbaü. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā1 mānetvā påjetvā yāvajãvaü anatikkamanãyo. 2. Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaü upagantabbaü, ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā påjetvā yāvajãvaü anatikkamanãyo. 3. Anvaddhamāsaü bhikkhuniyā bhikkhusaīghato dvedhammo paccāsiüsitabbā: uposathapucchaka¤ca ovadåpasaīkamana¤ca. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā påjetvā yāvajãvaü anatikkamanãyo. 4. Vassaü vutthāya bhikkhuniyā ubhato saīghe tãhi ņhānehi pavāretabbā: diņņhena sutena parisaīkāya. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā påjetvā yāvajãvaü anatikkamanãyo. 5. Garudhammaü ajjhāpannāya bhikkhuniyā ubhato saīghe pakkhamānattaü caritabbaü. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā påjetvā yāvajãvaü anatikkamanãyo. 6. Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya ubhato saīghe upasampadā pariyesitabbā. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā påjetvā yāvajãvaü anatikkamanãyo. 7. Na kenaci pariyāyena bhikkhuniyā bhikkhå akkositabbo paribhāsitabbo. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā påjetvā yāvajãvaü anatikkamanãyo. 8. Ajjatagge ānanda, ovaņo bhikkhunãnaü bhikkhåsu vacanapatho, anovaņo bhikkhånaü bhikkhunãsu vacanapatho. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā påjetvā yāvajãvaü anatikkamanãyo. " Sace ānanda, mahāpajāpatã gotamã ime aņņhagarudhamme patigaõhāti, sāvassā hotu upasampadāti. [BJT Page 228] [\x 228/] Atha kho āyasmā ānando bhagavato santike ime aņņhagarudhamme uggahetvā yena mahāpajāpatã gotamã tenupasaīkami upasaīkamitvā mahāpajāpatiü gotamiü etadavoca: Sace kho tvaü gotami, aņņhagarudhamme patigaõheyyāsi, sāva te bhavissati upasampadā. "Vassasatåpasampannāya bhikkhuniyā tadahupasampannassa bhikkhuno abhivādanapaccuņņhānaa¤jalikamma sāmãcikammaü kattabbaü. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā påjetvā yāvajãvaü anatikkamanãyo. Na bhikkhuniyā abhikkhuke āvāse vassaü upagantabbaü, ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā påjetvā yāvajãvaü anatikkamanãyo. Anvaddhamāsaü bhikkhuniyā bhikkhusaīghato dvedhammo paccāsiüsitabbā: uposathapucchaka¤ca ovadåpasaīkamana¤ca. [PTS Page 277] [\q 277/] ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā påjetvā yāvajãvaü anatikkamanãyo. Vassaü vutthāya bhikkhuniyā ubhato saīghe tãhi ņhānehi pavāretabbā: diņņhena sutena parisaīkāya. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā påjetvā yāvajãvaü anatikkamanãyo. Garudhammaü ajjhāpannāya bhikkhuniyā ubhato saīghe pakkhamānattaü caritabbaü. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā påjetvā yāvajãvaü anatikkamanãyo. Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhāya sikkhamānāya ubhato saīghe upasampadā pariyesitabbā. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā påjetvā yāvajãvaü anatikkamanãyo. Na kenaci pariyāyena bhikkhuniyā bhikkhå akkositabbo paribhāsitabbo. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā påjetvā yāvajãvaü anatikkamanãyo. Ajjatagge ānanda, ovaņo [PTS Page 278] [\q 278/] bhikkhunãnaü bhikkhåsu vacanapatho, anovaņo bhikkhånaü bhikkhunãsu vacanapatho. Ayampi dhammo sakkatvā garukatvā mānetvā påjetvā yāvajãvaü anatikkamanãyo. " Sace kho tvaü gotamã, ime aņņhagarudhamme patigaõhayyāsi, sāva te bhavissati upasampadāti. Seyyathāpi bhante ānanda, itthi vā puriso vā daharo yuvāmaõķanakajātiko sãsaü nahāto uppalamālaü vā vassikamālaü vā atimuttakamālaü vā lahitvā ubhohi hatthehi paņiggahetvā uttamaīge sirasmiü patiņņhāpeyya1 evameva kho ahaü bhante, ime aņņhagarudhamme patigaõhissāmi yāvajãvaü anatikkamanãyeti. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: Paņiggahãtā bhante, mahāpajāpatiyā gotamiyā aņņha garudhammā yāvajãvaü anatikkamanãyāti. 2 Sace ānanda, nālabhissa3 mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajjaü, ciraņņhitikaü ānanda, brahmacariyaü abhavissa, vassasahassameva saddhammo patiņņhaheyya, yato ca kho ānanda, mātugāmo tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajito, nadāni ānanda, brahmacariyaü ciraņņhitikaü bhavissati, pa¤cevadāni ānanda, vassasatāni saddhammo ņhassati. 1. Patiņņhapeyya vå pā. 2. Aņņhagaru dhammā. Upasampannā bhagavato mātucchāti cå pā. 3. Nālabhissā cå pā. [BJT Page 230] [\x 230/] Seyyathāpi ānanda, yāni kānici kulāni bahukitthikāni1 appurisakāni, tāni suppadhaüsiyāni honti corehi kumbhatthenakehi. Evameva kho ānanda, yasmiü dhammavinaye labhati mātugāmo agārasmā anagāriyaü pabbajjaü, na taü brahmacariyaü viraņņhitikaü hoti. Seyyathāpi ānanda, sampanne sālikkhette setaņņhikā nāmarogajāti nipatati, evaü taü sālikkhettaü [PTS Page 279] [\q 279/] na ciraņņhitikaü hoti. Evameva kho ānanda, yasmiü dhammavinaye labhati mātugāmo agārasmā anagāriyaü pabbajjaü na taü brahmacariyaü ciraņņhitikaü hoti. Seyyathāpi ānanda, sampanne ucchukkhette ma¤jeņņhikā nāma rogajāti nipatati, evaü taü ucchukkhettaü na ciraņņhitikaü hoti, evameva kho ānanda, yasmiü dhammavinaye labhati mātugāmo agārasmā anagāriyaü pabbajjaü na taü brahmacariyaü ciraņņhitikaü hoti. Seyyathāpi ānanda, puriso mahato taëākassa paņigacceva āëiü bandheyya yāvadeva udakassa anatikkamanāya, evameva kho ānanda mayā paņigacceva bhikkhunãnaü aņņha garudhammā pa¤¤attā yāvajãvaü anatikkamanãyāti. 8. 2. 6. 2 Bhikkhunovādaka suttaü Ekaü samayaü bhagavā vesāliyaü viharati mahāvane kåņāgārasālāyaü atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: Kati hi nå kho bhante, dhammehi samannāgato bhikkhu bhikkhuno vādako sammantitabboti. [BJT Page 232] [\x 232/] Aņņhahi kho ānanda, dhammehi samannāgato bhikkhu bhikkhuno vādako sammannitabbo. Katamehi aņņhahi: Idhānanda, bhikkhu sãlavā hoti, pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati. âcāragocarasampanno aõumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu, bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāõā majjhekalyāõā pariyosānakalyāõā sātthā savya¤janā kovalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti, tathāråpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā. Ubhayāni kho panassa pātimokkhāni Vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattinã suvinicchitāni suttaso anubya¤janaso. Kalyāõavāco hoti kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagalāya atthassa vi¤¤āpanãyā, paņibalo hoti [PTS Page 280] [\q 280/] bhikkhunãsaīghassa dhammiyā kathāya sandassetuü samādapetuü samuttejetuü sampahaüsetuü, yebhuyyena bhikkhunãnaü piyo hoti manāpo, na kho panetaü bhagavantaü uddissa pabbajitāya kāsāyavatthavasanāya garudhammaü ajjhāpannapubbo hoti, vãsativasso vā hoti atirekavãsati vasso vā. Imehi kho ānanda, aņņhahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhikkhunovādako sammantitabboti. 8. 2. 6. 3 Saīkhitta gotamiyovāda suttaü Ekaü samayaü bhagavā vesāliyaü viharati mahāvane kåņāgārasālāyaü, atha kho mahāpajāpatã gotamã yena bhagavā tenupasaīkami upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhitā kho mahāpajāpatã gotamã bhagavantaü etadavoca: Sādhu bhante, bhagavā saīkhittena dhammaü desetu, yamahaü bhagavato dhammaü sutvā våpakaņņhā appamattā ātāpinã pahitattā vihareyyanti. [BJT Page 234] [\x 234/] Ye kho tvaü gotamã, dhamme jāneyyāsi ime dhammā sarāgāya saüvattanti no visaüyogāya, ācayāya saüvattanti no apacayāya, mahicchatāya saüvattanti no appicchatāya, asantuņņhiyā saüvattanti no santuņņhiyā. Saīgaõikāya saüvattanti no pavivekāya. Kosajjāya saüvattanti no viriyārambhāya. Dubharatāya saüvattanti no subharatāya, ekaüsena gotami, dhāreyyāsi neso dhammo neso vinayo netaü satthusāsananti. Ye ca kho tvaü gotamã, dhamme jāneyyāsi ime dhammā virāgāya saüvattanti no sarāgāya, visaüyogāya saüvattanti no saüyogāya, apacayāya saüvattanti no ācayāya, appicchatāya saüvattanti no mahicchatāya, santuņņhiyā saüvattanti no asantuņņhiyā, pavivekāya saüvattanti no saīgaõikāya, [PTS Page 281] [\q 281/] viriyārambhāya saüvattanti no kosajjāya, subharatāya saüvattanti no dubharatāyāti. Ekaüsena gotamã, dhāreyyāsi eso dhammo eso vinayo etaü satthusāsananti. 8. 2. 6. 4 Vyagghapajja suttaü 4. Ekaü samayaü bhagavā koliyesu viharati kakkarapattaü nāma koliyānaü nigamo. Tatra1 kho dãghajāõu koliyaputto yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho dãghajāõu koliyaputto bhagavantaü etadavoca: Mayaü bhante, gihã kāmabhogã2 puttasambādhasayanaü ajjhāvasāma, kāsikacandanaü paccanubhoma, mālāgandhavilepanaü dhārayāma, jātaråparajataü sādiyāma. Tesaü no bhante, bhagavā tathā dhammaü desetu, ye ambhākaü assu dhammā diņņhadhammahitāya diņņhadhammasukhāya samparāya hitāya samparāyasukhāyāti. 1. Atha kho ma cha saü. 2. Gihã kāmabhogino ma cha saü. [BJT Page 236] [\x 236/] Cattāro me vyagghapajja, dhammā kulaputtassa diņņhadhammahitāya saüvattanti diņņhadhammasukhāya. Katame cattāro: uņņhānasampadā ārakkhasampadā kalyāõamittatā samajãvikatā. 1 1. Katamā ca vyagghapajja, uņņhānasampadā: idha vyagghapajja kulaputto yena kammaņņhānena jãvikaü kappeti, yadi kasiyā yadi vaõijjāya yadi gorakkhena yadi issatthena2 yadi rājaporisena yadi sippa¤¤atarena. Tattha dakkho hoti analaso tatrapāyāya vimaüsāya samannāgato alaü kātuü alaü saüvidhātuü, ayaü vuccati vyagghapajja, uņņhānasampadā. 2. Katamā ca vyagghapajja, ārakkhasampadā: idha vyagghapajja, kulaputtassa bhogā honti uņņhānaviriyādhigatā [PTS Page 282] [\q 282/] bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā, te ārakkhena guttiyā sampādeti 'kinti me ime bhoge neva rājāno hareyyuü na corā hareyyuü na aggi ķaheyya na udakaü vaheyya na appiyā dāyādā hareyyunti. Ayaü vuccati vyagghapajja, ārakkhasampadā. 3. Katamā ca vyagghapajja, kalyāõamittatā: idha vyagghapajja, kulaputto yasmiü gāme vā nigame vā paņivasati. Tattha ye te honti gahapati vā gahapatiputto vā daharā vā vuddhasãlino vuddhā vā vuddhasãlā saddhāsampannā sãlasampannā cāgasampannā pa¤¤āsampannā' tehi saddhiü santiņņhati sallapati sākacchaü samāpajjati. Yathā råpānaü saddhāsampannānaü saddhāsampadaü anusikkhati, yathāråpānaü sãlasampannānaü sãlasampadaü anusikkhati yathāråpānaü cāgasampannānaü cāgasampadaü anusikkhati, yathāråpānaü pa¤¤āsampannānaü pa¤¤āsampadaü anusikkhati. Ayaü vuccati vyagghapajja, kalyāõamittatā. 4. Katamā ca vyagghapajja samajãvikatā: idha vyagghapajja, kulaputto āya¤ca bhogānaü viditvā vaya¤ca bhogānaü viditvā samaü jãvikaü kappeti nāccogāëhaü nātihãnaü, evaü me āyo vayaü pariyādāya ņhassati, na ca me vayo āyaü pariyādāya ņhassatãti. 1. Samajãvitā ma cha saü 2. Issattena. Ma cha saü. [BJT Page 238] [\x 238/] Seyyathāpi vyagghapajja, tulādhāro vā tulādhārantevāsã vā tulaü paggahetvā jānāti ettakena vā onataü ettakena vā unnatanti. Evameva kho vyagghapajja, kulaputto āya¤ca bhogānaü viditvā vaya¤ca bhogānaü viditvā samaü jãvikaü kappeti, na ca accogāëhaü na atihãnaü. Evaü me āyo vayaü pariyādāya ņhassati, [PTS Page 283] [\q 283/] na ca me vayo āyaü pariyādāya ņhassatãti. Sacāyaü vyagghapajja, kulaputto appāyo samāno uëāraü jãvikaü kappeti, tassa bhavanti cattāro udumbarakhādãkaü vāyaü1 kulaputto bhoge bādatã'ti. Sace panāyaü vyagghapajja, kulaputto mahāyo samāno kasiraü jãvikaü kappeti, tassa bhavanti vattāro 'ajaddhumārikaü vāyaü2 kulaputto marissatãti. Yato ca khvāyaü vyagghapajja, kulaputto āya¤ca bhogānaü viditvā vaya¤ca bhogānaü viditvā samaü jãvikaü kappeti na accogāëhaü nātihãnaü, evaü me āyo vayaü pariyādāya ņhassati, na ca me vayo āyaü pariyādāya ņhassatã ti. Ayaü vuccati vyagghapajja, samajãvikatā. Evaü samuppannānaü vyagghapajja bhogānaü cattāri apāyamukhāni honti: itthidhutto hoti surādhutto akkhadhutto pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaīko. Seyyathāpi vyagghapajja, mahato taëākassa cattāri ceva āyamukhāni. Cattāri ca apāyamukhāni, tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni pidabheyya, yāni ca apāyamukhāni tāni vivareyya, devo ca na sammādhāraü anuppaveccheyya, evaü hi tassa vyagghapajja mahato taëākassa hāniyeva pāņikaīkhā. No vuddhã. Evameva kho vyagghapajja, evaü samuppannānaü bhogānaü cattāri apāyamukhāni honti: itthidhutto hoti surādhutto akkhadhutto pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaīko. 1. Udumbarakhādicāyaü machasaü 2. Ajeëamaraõaü cāyaü machasaü [BJT Page 240] [\x 240/] Evaü samuppannānaü vyagghapajja, bhogānaü cattāri āyamukhāni honti. Na itthidhutto hoti na surādhutto na akkhadhutto [PTS Page 284] [\q 284/] kalyāõamitto kalyāõasahāyo kalyāõasampavaīko. Seyyathāpi vyagghapajja, mahato taëākassa cattāri ceva āyamukhāni cattāri ceva apāyamukhāni, tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni vivareyya, yāni ca apāyamukhāni tāni pidaheyya, devo ca sammā dhāraü anuppaveccheyya, evaü hi tassa vyagghapajja, mahato taëākassa vuddhiyeva pāņikaīkhā no parihāni, evameva kho vyagghapajja, evaü samuppannānaü% bhogānaü cattāri āyamukhāni honti na itthidhutto hoti, na surādhutto na akkhadhutto kalyāõamitto kalyāõasahāyo kalyāõasampavaīko. Ime kho vyagghapajja, cattāro dhammā kulaputtassa diņņhadhammahitāya saüvattanti, diņņhadhammasukhāyāti. Cattāro me vyagghapajja, dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saüvattanti samparāyasukhāya, katame cattāro: saddhāsampadā sãlasampadā cāgasampadā pa¤¤āsampadā. 5. Katamā ca vyagghapajja, saddhāsampadā: idha vyagghapajja, kulaputto saddho hoti saddahati tathāgatassa bodhiü: iti'pi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü buddho bhagavāti. Ayaü vuccati vyagghapajja saddhāsampadā. 6. Katamā ca vyagghapajja, sãlasampadā: idha vyagghapajja kulaputto pāõātipātā paņivirato hoti adinnādānā paņivirato hoti kāmesumicchācārā paņivirato hoti. Musāvādā paņivirato hoti surāmeraya majjapamādaņņhānā paņivirato hoti, ayaü vuccati vyagghapajja sãlasampadā. 7. Katamā ca vyagghapajja cāgasampadā: idha vyagghapajja, kulaputto vigatamalamaccherena cetasā agāraü ajjhāvasati muttacāgo payatapāõi vossaggarato yācayogo dānasaüvibhāgarato, ayaü vuccati vyagghapajja cāgasampadā. [BJT Page 242] [\x 242/] 8. Katamā ca vyagghapajja pa¤¤āsampadā: idha [PTS Page 285] [\q 285/] vyagghapajja, kulaputto pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato, ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā, ayaü vuccati vyagghapajja pa¤¤āsampadā. Ime kho vyagghapajja, cattāro dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saüvattanti samparāyasukhāyāti. 1. Uņņhātā kammadheyyesu appamatto vidhānavā, Samaü kappeti jãvikaü1 sambhataü anurakkhati. 2. Saddho sãlena sampanno vada¤¤å vãtamaccharo, Niccaü maggaü visodheti sotthānaü samparāyikaü 3. Iccete aņņha dhammā ca saddhassa gharamesino, Akkhātā saccanāmena ubhayattha sukhāvahā. 4. Diņņhadhammahitatthāya samparāyasukhāya ca Evametaü gahaņņhānaü cāgo pu¤¤aü pavaķķhatãti. 8. 2. 6. 5 Ujjaya suttaü (Sāvatthinidānaü) Atha kho ujjayo brāhmaõo yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõiyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho ujjayo brāhmaõo bhagavantaü etadavoca: Mayaü bho gotama, pavāsaü gantukāmā, tesaü no bhavaü gotamo amhākaü tathā dhammaü desetu yenamhākaü assu dhammā diņņhadhammahitāya diņņhadhammasukhāya samparāyahitāya samparāyasukhāyāti. Cattārome brāhmaõa, dhammā kulaputtassa diņņhadhammahitāya saüvattanti diņņhadhammasukhāya. Katame cattāro: Uņņhānasampadā [PTS Page 285] [\q 285/] ārakkhasampadā kalyāõamittatā samajãvikatā: 1. Jãvitaü sãmu. Machasaü [BJT Page 244] [\x 244/] 1. Katamā ca brāhmaõa, uņņhānasampadā: idha brāhmaõa, kulaputto yena kammaņņhānena jãvikaü kappeti yadi kasiyā yadi vaõijjāya yadi gorakkhena yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippa¤¤atarena, tattha dakkho hoti analaso tatrapāyāya vãmaüsāya samannāgato alaü kātuü alaü saüvidhātunti. Ayaü vuccati brāhmaõa, uņņhānasampadā. 2. Katamā ca brāhmaõa ārakkhasampadā: idha brāhmaõa, kulaputtassa bhogā honti uņņhānaviriyādhigatā bāhābalaparivitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā te ārakkhena guttiyā sampādeti, kinti me bhoge neva rājāno hareyyuü na corā hareyyuü na aggi ķaheyya na udakaü vaheyya na appiyā dāyādā hareyyunti. Ayaü vuccati brāhmaõa ārakkhasampadā. 3. Katamā ca brāhmaõa, kalyāõamittatā: idha brāhmaõa, kulaputto yasmiü gāme vā nigame vā paņivasati. Tattha ye te honti gahapati vā gahapatiputto vā daharā vā vuddhasãlino vuddhā vā vuddhasãlā saddhāsampannā sãlasampannā cāgasampannā pa¤¤āsampannā' tehi saddhiü santiņņhati sallapati sākacchaü samāpajjati. Yathā råpānaü saddhāsampannānaü saddhāsampadaü anusikkhati, yathāråpānaü sãlasampannānaü sãlasampadaü anusikkhati yathāråpānaü cāgasampannānaü cāgasampadaü anusikkhati, yathāråpānaü pa¤¤āsampannānaü pa¤¤āsampadaü anusikkhati. Ayaü vuccati brāhmaõa, kalyāõamittatā. 4. Katamā ca brāhmaõa samajãvikatā: idha brāhmaõa, kulaputto āya¤ca bhogānaü viditvā vaya¤ca bhogānaü viditvā samaü jãvikaü kappetã nāccogāëhaü [PTS Page 287] [\q 287/] nātihãnaü, evaü me āyo vayaü pariyādāya ņhassati, na ca me vayo āyaü pariyādāya ņhassatãti. [BJT Page 246] [\x 246/] Seyyathāpi brāhmaõa, tulādhāro vā tulādhārantevāsã vā tulaü paggahetvā jānāti ettakena vā onataü ettakena vā unnatanti. Evameva kho brāhmaõa kulaputto āya¤ca bhogānaü viditvā vaya¤ca bhogānaü viditvā samaü jãvikaü kappeti, na ca accogāëhaü na atihãnaü. Evaü me āyo vayaü pariyādāya ņhassati, na ca me vayo āyaü pariyādāya ņhassatãti. Sacāyaü brāhmaõa, kulaputto appāyo samāno uëāraü jãvikaü kappeti, tassa bhavanti cattāro 'udumbarakhādikaü vāyaü kulaputto bhoge bādatã'ti. Sace panāyaü brāhmaõa, kulaputto mahāyo samāno kasiraü jãvikaü kappeti, tassa bhavanti vattāro 'ajaddhumārikaü vāyaü kulaputto marissatãti. Yato ca khvāyaü brāhmaõa kulaputto āya¤ca bhogānaü viditvā vaya¤ca bhogānaü viditvā samaü jãvikaü kappeti na accogāëhaü nātihãnaü, evaü me āyo vayaü pariyādāya ņhassati, na ca me vayo āyaü pariyādāya ņhassatã ti. Ayaü vuccati brāhmaõa samajãvikatā. Evaü samuppannānaü brāhmaõa bhogānaü cattāri apāyamukhāni honti: itthidhutto hoti surādhutto akkhadhutto pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaīko. Seyyathāpi brāhmaõa, mahato taëākassa cattāri ceva āyamukhāni. Cattāri ca apāyamukhāni, tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni pidabheyya, yāni ca apāyamukhāni tāni vivareyya, devo ca na sammādhāraü anuppaveccheyya, evaü tassa brāhmaõa [PTS Page 288] [\q 288/] mahato taëākassa parihāniyeva pāņikaīkhā. No vuddhã. Evameva kho brāhmaõa, evaü samuppannānaü bhogānaü cattāri apāyamukhāni honti: itthidhutto surādhutto akkhadhutto pāpamitto pāpasahāyo pāpasampavaīko. Evaü samuppannānaü brāhmaõa, bhogānaü cattāri āyamukhāni honti. Na itthidhutto hoti na surādhutto na akkhadhutto kalyāõamitto kalyāõasahāyo kalyāõasampavaīko. [BJT Page 248] [\x 248/] Seyyathāpi brāhmaõa, mahato taëākassa cattāri ceva āyamukhāni cattāri ca apāyamukhāni, tassa puriso yāni ceva āyamukhāni tāni vivareyya, yāni ca apāyamukhāni tāni pidaheyya, devo ca sammādhāraü anuppaveccheyya, evaü hi tassa brāhmaõa, mahato taëākassa vuddhiyeva pāņikaīkhā no parihāni, evameva kho brāhmaõa, evaü samuppannānaü bhogānaü cattāri āyamukhāni honti: na itthidhutto hoti, na surādhutto na akkhadhutto kalyāõamitto kalyāõasahāyo kalyāõasampavaīko. Ime kho brāhmaõa, cattāro dhammā kulaputtassa diņņhadhammahitāya saüvattanti, diņņhadhammasukhāya. Cattāro me brāhmaõa, dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saüvattanti samparāyasukhāya, katame cattāro: saddhāsampadā sãlasampadā cāgasampadā pa¤¤āsampadā. 5. Katamā ca brāhmaõa, saddhāsampadā: idha brāhmaõa, kulaputto saddho hoti saddahati tathāgatassa bodhiü: iti'pi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü buddho bhagavāti. Ayaü vuccati vyagghapajja saddhāsampadā. 6. Katamā ca brāhmaõa, sãlasampadā: idha brāhmaõa kulaputto pāõātipātā paņivirato hoti adinnādānā paņivirato hoti kāmesumicchācārā paņivirato hoti. Musāvādā paņivirato hoti surāmeraya majjapamādaņņhānā paņivirato hoti, ayaü vuccati brāhmaõa sãlasampadā. 7. Katamā ca brāhmaõa cāgasampadā: idha [PTS Page 289] [\q 289/] vyagghapajja, kulaputto vigatamalamaccherena cetasā agāraü ajjhāvasati muttacāgo payatapāõi vossaggarato yācayogo dānasaüvibhāgarato, ayaü vuccati brāhmaõa, cāgasampadā. 8. Katamā ca brāhmaõa pa¤¤āsampadā: idha vyagghapajja, kulaputto pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato, ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā, ayaü vuccati brāhmaõa pa¤¤āsampadā. [BJT Page 250] [\x 250/] Ime kho brāhmaõa, cattāro dhammā kulaputtassa samparāyahitāya saüvattanti samparāyasukhāyāti. 1. Uņņhātā kammadheyyesu appamatto vidhānavā, Samaü kappeti jãvikaü sambhataü anurakkhati. 2. Saddho sãlena sampanno vada¤¤å vãtamaccharo, Niccaü maggaü visodheti sotthānaü samparāyikaü 3. Iccete aņņha dhammā ca saddhassa gharamesino, Akkhātā saccanāmena ubhayattha sukhāvahā. 4. Diņņhadhammahitatthāya samparāyasukhāya ca Evametaü gahaņņhānaü cāgo pu¤¤aü pavaķķhatãti. 8. 2. 6. 6 Kāmādhivacana suttaü (Sāvatthinidānaü) Bhayanti bhikkhave, kāmānametaü adhivacanaü, dukkhanti bhikkhave, kāmānametaü adhivacanaü, rogoti bhikkhave, kāmānametaü adhivacanaü, gaõķoti bhikkhave, kāmānametaü adhivacanaü, sallanti bhikkhave, kāmānametaü adhivacanaü, saīgoti bhikkhave, kāmānametaü adhivacanaü paīkoti bhikkhave, kāmānametaü adhivacanaü. Gabbhoti bhikkhave, kāmānametaü adhivacanaü. Kasmā ca bhikkhave, bhayanti kāmānametaü adhivacanaü: yasmā ca kāmarāgarattāyaü bhikkhave, chandarāgavinibaddho diņņhadhammikāpi bhayā na parimuccati, samparāyikāpi [PTS Page 290] [\q 290/] bhayā na parimuccati, tasmā bhayanti kāmānametaü adhivacanaü. Kasmā ca bhikkhave, rogoti kāmānametaü adhivacanaü: yasmā ca kāmarāgarattāyaü bhikkhave, chandarāgavinibaddho diņņhadhammikāpi rogā na parimuccati, samparāyikāpi rogā na parimuccati, tasmā rogoti kāmānametaü adhivacanaü. Kasmā ca bhikkhave, gaõķoti kāmānametaü adhivacanaü: yasmā ca kāmarāgarattāyaü bhikkhave, chandarāgavinibaddho diņņhadhammikāpi gaõķā na parimuccati, samparāyikāpi gaõķā na parimuccati, tasmā gaõķoti kāmānametaü adhivacanaü. Tasmā ca bhikkhave, sallanti kāmānametaü adhivacanaü: yasmā ca kāmarāgarattāyaü bhikkhave, chandarāgavinibaddho diņņhadhammikāpi sallā na parimuccati, samparāyikāpi sallā na parimuccati, tasmā sallanti kāmānametaü adhivacanaü. Kasmā ca bhikkhave, saīgoti kāmānametaü adhivacanaü: yasmā ca kāmarāgarattāyaü bhikkhave, chandarāgavinibaddho diņņhadhammikāpi saīgā na parimuccati, samparāyikāpi saīgā na parimuccati, tasmā saīgoti kāmānametaü adhivacanaü. Kasmā ca bhikkhave, paīkoti kāmānametaü adhivacanaü: yasmā ca kāmarāgarattāyaü bhikkhave, chandarāgavinibaddho diņņhadhammikāpi paīkā na parimuccati, samparāyikāpi paīkā na parimuccati, tasmā paīkoti kāmānametaü adhivacanaü. Tasmā ca bhikkhave, gabbhoti kāmānametaü adhivacanaü: [BJT Page 252] [\x 252/] Yasmā ca kāmarāgarattāyaü bhikkhave, chandarāgavinibaddho diņņhadhammikāpi gabbhā na parimuccati, samparāyikāpi gabbhā na parimuccati. Tasmā gabbhoti kāmānametaü adhivacanaü. Parimuccati, tasmā bhayanti kāmānametaü adhivacanaü. 1. Bhayaü dukkha¤ca rogo ca gaõķo salla¤ca saīgo ca, Paīko gabbho ca ubhayaü ete kāmā pavuccanti, Yattha satto puthujjano. 2. Otiõõo sātaråpena punagabbhāya gacchati, Yato ca bhikkhu ātāpã sampaja¤¤aü na ri¤cati1 3. So imaü palipaü duggaü atikkamma tathāvidho, Pajaüjāti jaråpetaü phandamānaü avekkhatãti. 1. Riccati sãmu. 8. 2. 6. 7 Paņhama āhuneyyabhikkhu suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa, katamehi aņņhahi: Idha bhikkhave, bhikkhu sãlavā hoti, pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati. âcāragocarasampanno aõumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu, bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāõā majjhekalyāõā pariyosānakalyāõā sātthā savya¤janā kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti, tathāråpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā. Kalyāõamitto hoti , kalyāõasahāyo kalyāõasampavaīko. Sammādiņņhiko hoti, sammādassanena samannāgato. Catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti, akicchalābhã akasiralābhã. Anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsampi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe. Amutrāsiü evannāmo, evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaü sukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiü. Tatrāpāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapanno' ti. Iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā, ariyānaü upavādakā micchādiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā . Te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapannā ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti. âsavānaü khayā anāsavaü cetovimutti pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. [PTS Page 291] [\q 291/] Imehi kho bhikkhave, aņņhahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti, pāhuneyyo, dakkhiõeyyo, a¤jalikaraõãyo, anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassāti. [BJT Page 254] [\x 254/] 8. 2. 6. 8 Dutiyāhuneyyabhikkhu suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa, katamehi aņņhahi: Idha bhikkhave, bhikkhu sãlavā hoti, pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati. âcāragocarasampanno aõumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu, bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāõā majjhekalyāõā pariyosānakalyāõā sātthaü savya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti, tathāråpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā. âraddhaviriyo viharati thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. âra¤¤iko hoti pantha senāsano. Aratirati saho hoti, uppannaü aratiü abhibhuyya abhibhuyya viharati. Bhayabheravasaho hoti, uppannaü bhayabheravaü abhibhuyya abhibhuyya viharati. Catunna jhānānaü ābhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã, āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. [PTS Page 292] [\q 292/] Imehi kho bhikkhave, aņņhahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti, pāhuneyyo, dakkhiõeyyo, a¤jalikaraõãyo, anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassāti. 8. 2. 6. 9 Paņhama aņņhapuggala suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiõeyyā a¤jalikaraõãyā anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Katamehi aņņha: Sotāpanno sotāpattiphalasacchikiriyāya paņipanno, sakadāgāmi sakadāgāmiphala sacchikiriyāya paņipanno, anāgāmã anāgāmiphalasacchikiriyāya paņipanno, arahā arahattaphalasacchikiriyāya paņipanno. Ime kho bhikkhave, aņņhapuggalā āhuneyyā, pāhuneyyā, dakkhiõeyyā, a¤jalikaraõãyā, anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassāti. 1. Cattāro ca paņipannā cattāro ca phale ņhitā Esa saīgho ujubhåto pa¤¤āsãlasamāhito. 2. Yajamānānaü manussānaü pu¤¤apekkhānapāõinaü1. Karotaü opadhikaü pu¤¤aü saīghe dinnaü mahapphalanti. 1. Pu¤¤apekhāna pāõinaü katthaci. [BJT Page 256] [\x 256/] 8. 2. 6. 10 Dutiya aņņhapuggala suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiõeyyā a¤jalikaraõãyā anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Katame aņņha: [PTS Page 293] [\q 293/] Sotāpanno sotāpannaphalasacchikiriyāya paņipanno, sakadāgāmi sakadāgāmiphala sacchikiriyāya paņipanno, anāgāmã anāgāmiphalasacchikiriyāya paņipanno, arahā arahattaphalasacchikiriyāya paņipanno. Ime kho bhikkhave, aņņhapuggalā āhuneyyā, pāhuneyyā, dakkhiõeyyā, a¤jalikaraõãyā, anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassāti. 1. Cattāro ca paņipannā cattāro ca phale ņhitā Esa saīgho ujubhåto pa¤¤āsãlasamāhito. 2. Yajamānānaü manussānaü pu¤¤apekkhānapāõinaü Karotaü opadhikaü pu¤¤aü saīghe dinnaü mahapphalanti. Gotamãvaggo chaņņho. Tatruddānaü: Gotamã ovādaü saīkhittaü dãghajāõu ca ujjayo, Bhayaü dve āhuneyyā ca dve ca aņņhapuggalā ti. [BJT Page 258] [\x 258/] 7. Cāpālavaggo 8. 2. 7. 1 Lābhicchā suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhime bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame aņņha: 1. Idha bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uņņhahati ghaņati vāyamati lābhāya. Tassa uņņhahato ghaņato vāyamato lābhāya lābho nåppajjati, so tena alābhena socati kilamati paridevati urattāëiü kandati sammohaü āpajjati. Ayaü vuccati bhikkhave, bhikkhu iccho viharati lābhāya. [PTS Page 294] [\q 294/] uņņhahati ghaņati vāyamati lābhāya. Na ca lābhã, socã ca paridevã ca cuto ca saddhammā. 2. Idha pana bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uņņhahati ghaņati vāyamati lābhāya, tassa uņņhahato ghaņato vāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena majjati pamajjati pamādamāpajjati. Ayaü vuccati bhikkhave, bhikkhå iccho viharati lābhāya, uņņhahati ghaņati vāyamati lābhāya lābhã ca madã ca pamādã ca cuto ca saddhammā. 3. Idha pana bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uņņhahati na ghaņati na vāyamati lābhāya, tassa anuņņhahato aghaņato avāyamato lābhāya, lābho nåppajjati. So tena alābhena socati kilamati paridevati urattāëiü kandati sammohaü āpajjati. Ayaü vuccati bhikkhave, bhikkhå iccho viharati lābhāya, na uņņhahati na ghaņati na vāyamati lābhāya. Na ca lābhã socã ca paridevã ca cuto ca saddhammā. [BJT Page 260] [\x 260/] 4. Idha pana bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uņņhahati na ghaņati na vāyamati lābhāya, tassa anuņņhahato aghaņato avāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena majjati pamajjati pamādamāpajjati. Ayaü vuccati bhikkhave, bhikkhå iccho viharati lābhāya, na uņņhahati na ghaņati na vāyamati lābhāya. Lābhã ca madã ca pamādã ca vuto ca saddhammā. 5. Idha pana bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uņņhahati ghaņati vāyamati lābhāya, tassa uņņhahato ghaņato vāyamato [PTS Page 295] [\q 295/] lābhāya lābho nåppajjati. So tena alābhena na socati na kilamati, na paridevati, na urattāëiü kandati na sammohaü āpajjati, ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu iccho viharati lābhāya, uņņhahati ghaņati vāyamati lābhāya na ca lābhã na ca socã na ca paridevã accuto ca saddhammā. 6. Idha pana bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyatta vuttino icchā uppajjati lābhāya. So uņņhahati ghaņati vāyamati lābhāya, tassa uņņhahato ghaņato vāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena na majjati na pamajjati na pamādamāpajjati. Ayaü vuccati bhikkhave, bhikkhå iccho viharati lābhāya, uņņhahati ghaņati vāyamati lābhāya lābhã ca na ca madã ca na ca pamādã accuto ca saddhammā. 7. Idha pana bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uņņhahati na ghaņati na vāyamati lābhāya, tassa anuņņhahato aghaņato na vāyamato lābhāya lābho nåppajjati. So tena alābhena na socati na kilamati na paridevati, na urattāëiü kandati, na sammohaü āpajjati. Ayaü vuccati bhikkhave, bhikkhå iccho viharati lābhāya, na uņņhahati na ghaņati na vāyamati lābhāya. Na ca lābhã na ca socã, na ca paridevã accuto ca saddhammā. [BJT Page 262] [\x 262/] 8. Idha pana bhikkhave, bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uņņhahati na ghaņati na vāyamati lābhāya, tassa anuņņhahato aghaņato na vāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena na majjati na pamajjati na pamādamāpajjati. Ayaü vuccati bhikkhave, bhikkhå iccho viharati lābhāya, na uņņhahati na ghaņati na vāyamati lābhāya. Lābhã ca na ca madã ca na ca pamādã accuto ca saddhammā. Ime kho bhikkhave, aņņha puggalā santo saüvijjamānā lokasminti. [PTS Page 296] [\q 296/] 8. 2. 7. 2 Alaü suttaü (Sāvatthinidānaü) 1. Chahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaü attano, alaü paresaü. Katamehi chahi: Idha bhikkhave bhikkhu khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu, sutānaü dhammānaü dhāraõajātiko hoti, dhatāna¤ca dhammānaü atthåpaparikkhitā hoti, atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno ca hoti, kalyāõavāco ca hoti kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagalāya atthassa vi¤¤āpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaüsako sabrahmacārãnaü. Imehi kho bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaü paresaü. [BJT Page 264] [\x 264/] 2. Pa¤cahi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaü paresaü. Katamehi pa¤cahi: Idha bhikkhave, bhikkhu na heva kho khippanisantã ca hoti kusalesu dhammesu. Sutāna¤ca dhammānaü dhāraõajātiko hoti, dhatāna¤ca dhammānaü atthåpparikkhitā hoti, atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno ca hoti, kalyāõavāco hoti kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagalāya atthassa vi¤¤āpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaüsako sabrahmacārãnaü. Imehi kho bhikkhave, pa¤cahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaü attano, alaü paresaü. 3. Catåhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu alaü attano nālaü paresaü. Katamehi catåhi: Idha bhikkhave, bhikkhu khippanisantã ca hoti kusalesu dhammesu, sutāna¤ca dhammānaü dhāraõajātiko [PTS Page 297] [\q 297/] hoti, dhatāna¤ca dhammānaü atthåpparikkhitā hoti, atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno ca hoti. No ca kalyāõavāco hoti kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagalāya atthassa vi¤¤āpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaüsako sabrahmacārãnaü. Imehi kho bhikkhave, catåhi dhammehi samannāgato bhikkhå alaü attano, nālaü paresaü. 4. Catåhi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaü paresaü, nālaü attano. Katamehi catåhi: Idha bhikkhave, bhikkhu khippanisantã ca hoti kusalesu dhammesu, sutāna¤ca dhammānaü dhāraõajātiko hoti, no va dhatānaü dhammānaü atthåpparikkhitā hoti, na ca atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno hoti, kalyāõavāco ca hoti kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagalāya atthassa vi¤¤āpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaüsako sabrahmacārãnaü. Imehi kho bhikkhave, catåhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaü attano, alaü paresaü. [BJT Page 266] [\x 266/] 5. Tãhi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaü attano, nālaü paresaü. Katamehi tãhi: Idha bhikkhave, bhikkhu na heva kho khippanisasti ca hoti kusalesu dhammesu. Sutāna¤ca dhammānaü dhāraõajātiko hoti, dhatāna¤ca dhammānaü atthåpparikkhitā hoti, atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno ca hoti, no ca kalyāõavāco hoti, kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya [PTS Page 298] [\q 298/] anelagalāya atthassa vi¤¤āpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaüsako sabrahmacārãnaü. Imehi kho bhikkhave, tãhi dhammehi samannāgato bhikkhå alaü attano, nālaü paresaü. 6. Tãhi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaü paresaü. Nālaü attano1 katamehi tãhi: Idha bhikkhave, bhikkhu na heva kho khippanisantã ca hoti kusalesu dhammesu. Sutāna¤ca dhammānaü dhāraõajātiko hoti. No ca dhatānaü dhammānaü atthåpaparikkhitā hoti. No ca atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno hoti. Kalyāõavāco ca hoti kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagalāya atthassa vi¤¤āpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaüsako sabrahmacārãnaü. Imehi kho bhikkhave, catåhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaü paresaü, nālaü attano. 1 7. Dvãhi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaü attano, nālaü paresaü, 2 Idha bhikkhave, bhikkhu na heva kho khippanisastã ca hoti kusalesu dhammesu. No ca sutānaü dhammānaü dhāraõajātiko hoti, dhatāna¤ca dhammānaü atthåpaparikkhitā hoti, atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno ca hoti, no ca kalyāõavāco hoti, kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagalāya atthassa vi¤¤āpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaüsako sabrahmacārãnaü. Imehi kho bhikkhave, dvãhi dhammehi samannāgato bhikkhå alaü attano, nālaü paresaü. 2 1. No attano sãmu. 2. No paresaü sãmu. [BJT Page 268] [\x 268/] 8. Dvãhi bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaü paresaü, nālaü attano1. Katamehi dvãhi: Idha bhikkhave, bhikkhu naheva kho khippanisanti hoti kusalesu dhammesu. No ca sutānaü dhammānaü dhāraõajātiko hoti. No ca dhatānaü dhammānaü atthåpaparikkhitā [PTS Page 299] [\q 299/] hoti, no ca atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno hoti. Kalyāõavāco ca hoti kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagalāya atthassa vi¤¤āpaniyā. Sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaüsako sabrahmacārãnaü. Imehi kho bhikkhave, dvãhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaü paresaü, nālaü attanoti. 1 8. 2. 7. 3 Saīkhittadesita suttaü (Sāvatthinidānaü) Atha kho a¤¤ataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho so bhikkhu bhagavantaü etadavoca: Sādhu me bhante, bhagavā saīkhittena dhammaü desetu yamahaü bhagavato dhammaü sutvā eko våpakaņņho appamatto ātāpi pahitatto vihareyyanti. Evameva panidhekacce moghapurisā mama¤¤eva ajjhesanti. Dhamme ca bhāsite mama¤¤eva anubandhitabbaü ma¤¤anti. Desetu me bhante, bhagavā saīkhittena dhammaü, desetu sugato saīkhittena dhammaü, appevanāmāhaü bhagavato bhāsitassa atthaü ājāneyyaü, appevanāmāhaü bhagavato bhāsitassa dāyādo assantã. 1. No attano sãmu. [BJT Page 270] [\x 270/] Tasmātãha te bhikkhå, evaü sikkhitabbaü: ajjhattameva1 cittaü ņhitaü bhavissati susaõņhitaü. Na cuppannā2. Pāpakā akusalā dhammā cittaü pariyādāya ņhassantãti. Evaü hi te bhikkhu, sikkhitabbaü. Yato kho te bhikkhu, ajjhattaü cittaü ņhitaü hoti susaõņhitaü, na cuppannā pāpakā akusalā dhammā cittaü pariyādāya tiņņhanti, tato te bhikkhu, evaü sikkhitabbaü: [PTS Page 300] [\q 300/] mettā me cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhāti. Evaü hi te bhikkhu, sikkhãtabbaü. Yato kho te bhikkhu, ayaü samādhi evaü bhāvito hoti bahulãkato tato tvaü bhikkhå, imaü samādhiü savitakkampi savicāraü3 bhāveyyāsi. Avitakkampi vicāramattaü4 bhāveyayāsi. Avitakkampi avicāraü5. Bhāveyyāsi. Sappãtikampi bhāveyyāsi, nippãtikampi bhāveyyāsi, sātasahagatampi bhāveyyāsi upekkhāsahagatampi bhāveyyāsi. Yato kho te bhikkhu, ayaü samādhi evaü bhāvito hoti subhāvito, tato te bhikkhu, evaü sikkhitabbaü: karuõā me cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhāti. Evaü hi te bhikkhu, sikkhitabbaü. Yato kho te bhikkhu, ayaü samādhi evaü bhāvito hoti subhāvito, tato te bhikkhu, evaü sikkhitabbaü: muditā me cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā parivitā susamāraddhāti. Evaü hi te bhikkhu, sikkhitabbaü. Yato kho te bhikkhu, ayaü samādhi evaü bhāvito hoti subhāvito, tato te bhikkhu, evaü sikkhitabbaü: upekkhā me cetovimutti bhāvitā bhavissati bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhāti. Evaü hi te bhikkhu, sikkhitabbaü. Yato kho te bhikkhu, ayaü samādhi evaü bhāvito hoti subhāvito tato tvaü bhikkhå, imaü samādhiü savitakkampi savicāraü bhāveyyāsi. Avitakkampi vicāramattaü bhāveyayāsi. Avitakkampi avicāraü bhāveyyāsi. Sappãtikampi bhāveyyāsi, nippãtikampi bhāveyyāsi, sātasahagatampi bhāveyyāsi upekkhāsahagatampi bhāveyyāsi. 1. Ajjhattaü me machasaü 2. Na ca uppannā machasaü 3. Savitakkasavicārampi machasaü 4. Avitakkavicāramattampi machasaü 5. Avitakkaavicārampi machasaü [BJT Page 272] [\x 272/] Yato kho te bhikkhu, ayaü samādhi evaü bhāvito hoti subhāvito, tato te bhikkhu, evaü sikkhitabbaü: kāye kāyānupassi viharissāmi ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassanti. Evaü hi te bhikkhu, sikkhitabbaü. Yato kho te bhikkhu, ayaü samādhi evaü bhāvito hoti bahulãkato tato tvaü bhikkhå, imaü samādhiü savitakkampi savicāraü bhāveyyāsi. Avitakkampi vicāramattaü [PTS Page 301] [\q 301/] bhāveyyāsi. Avitakkampi avicāraü bhāveyyāsi. Sappãtikampi bhāveyyāsi, nippãtikampi bhāveyyāsi, sātasahagatampi bhāveyyāsi upekkhāsahagatampi bhāveyyāsi. Yato kho te bhikkhu, ayaü samādhi evaü bhāvito hoti subhāvito, tato te bhikkhu, evaü sikkhitabbaü: vedanāsu vedanānupassi viharissāmi ātāpi sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassanti. Evaü hi te bhikkhu sikkhitabbaü. Yato kho te bhikkhu, ayaü samādhi evaü bhāvito hoti subhāvito, tato te bhikkhu, evaü sikkhitabbaü: cittesu cittānupassi viharissāmi ātāpi sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassanti. Evaü hi te bhikkhu sikkhitabbaü. Yato kho te bhikkhu, ayaü samādhi evaü bhāvito hoti subhāvito, tato te bhikkhu, evaü sikkhitabbaü: dhammesu dhammānupassi viharissāmi ātāpi sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassanti. Evaü hi te bhikkhu, sikkhitabbaü. Yato kho te bhikkhu, ayaü samādhi evaü bhāvito hoti bahulãkato tato tvaü bhikkhå, imaü samādhiü savitakkampi savicāraü bhāveyyāsi. Avitakkampi vicāramattaü bhāveyyāsi. Avitakkampi avicāraü bhāveyyāsi. Sappãtikampi bhāveyyāsi, nippãtikampi bhāveyyāsi, sātasahagatampi bhāveyyāsi upekkhāsahagatampi bhāveyyāsi. Yato kho te bhikkhu, ayaü samādhi evaü bhāvito bhavissati subhāvito, tato tvaü bhikkhu, yena yeneva gacchasi phāsu¤¤eva gacchasi. Yattha yattha ņhassasi phāsu¤¤eva ņhassasi. Yattha yattha nisãdissasi phāsu¤¤eva nisãdissasi. Yattha yattha seyyaü kappessasi phāsu¤¤eva' seyyaü kappessasãti. [BJT Page 274] [\x 274/] Atha kho so bhikkhu eko våpakaņņho appamatto ātāpi pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti, tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khãõā jāti [PTS Page 302] [\q 302/] vusitaü brahmacariyaü kataü karaõãyaü nāparaü itthattāyāti abbha¤¤āsi. A¤¤ataro ca pana so bhikkhu arahataü ahosãti. 8. 2. 7. 4 Adhideva¤āõadassana suttaü Ekaü samayaü bhagavā gayāyaü viharati gayāsãse. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: 1. Pubbāhaü bhikkhave, sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno obhāsa¤¤eva kho1 sa¤jānāmi, no ca råpāni passāmi. 2. Tassa mayhaü bhikkhave, etadahosi: sace kho ahaü obhāsa¤ceva sa¤jāneyyaü, råpāni ca passeyyaü, evaü me idaü ¤āõadassanaü parisuddhataraü assāti. So kho ahaü bhikkhave, aparena samayena appamatto ātāpi pahitatto viharanto obhāsa¤ceva sa¤jānāmi råpāni ca passāmi. No ca kho tāhi devatāhi saddhiü santiņņhāmi, sallapāmi, sākacchaü samāpajjāmi. 3. Tassa mayhaü bhikkhave, etadahosi: sace kho ahaü obhāsa¤ceva sa¤jāneyyaü råpāni ca passeyyaü tāhi ca devatāhi saddhiü santiņņheyyaü sallapeyyaü sākacchaü samāpajjeyyaü, evaü me idaü ¤āõadassanaü parisuddhataraü assāti. So kho ahaü bhikkhave, aparena samayena appamatto ātāpi pahitatto viharanto obhāsa¤ceva sa¤jānāmi, råpāni ca passāmi, tāhi ca devatāhi saddhiü santiņņhāmi, sallapāmi, sākacchaü samāpajjāmi. No ca kho tā devatā jānāmi, imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyāti. [PTS Page 303] [\q 303/] 1. Obhāsaü hi kho sãmu. [BJT Page 276] [\x 276/] 4. Tassa mayhaü bhikkhave, etadahosi: sace kho ahaü obhāsa¤ceva sa¤jāneyyaü, råpāni ca passeyyaü, tāhi ca devatāhi saddhiü santiņņheyyaü sallapeyyaü sākacchaü samāpajjeyyaü, tā ca devatā jāneyyaü imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyāti, evaü ce idaü ¤āõadassanaü parisuddhataraü assāti. So kho ahaü bhikkhave, aparena samayena appamatto ātāpi pahitatto viharanto obhāsa¤ceva sa¤jānāmi, råpāni ca passāmi, tāhi ca devatāhi saddhiü santiņņhāmi sallapāmi sākacchaü samāpajjāmi. Tā ca devatā jānāmi imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyāti. No ca kho tā devatā jānāmi imā devatā imassa kammassa vipākena ito cutā tattha uppannāti, tā ca devatā jāneyyaü imā devatā evamāhārā evaü sukhadukkhapaņisaüvedaniyoti, tā ca devatā jāneyyaü imā devatā evaü dãghāyukā evaü ciraņņhitikāti, tā ca devatā jāneyyaü yadi vā me imāhi devatāhi saddhiü sannivutthapubbaü yadi vā na sannivutthapubbanti. Evaü me idaü ¤āõadassanaü parisuddhataraü assāti. 5. Tā ca devatā jānāmi, imā devatā imassa kammassa vipākena ito cutā tattha uppannā' ti. No ca kho tā devatā jānāmi. Imā devatā imassa kammassa vipākena evamāhārā evaü sukhadukkhapaņisaüvediniyoti. Tā ca devatā jāneyyaü imā devatā evaü dãghāyukā evaü ciraņņhitikāni, tā ca devatā jāneyyaü yadi vā me imāhi devatāhi saddhiü sannivutthapubbaü yadi vā na sannivutthapubbanti. Evaü me idaü ¤āõadassanaü parisuddhataraü assāti. 6. Tā ca devatā jānāmi, imā devatā imassa kammassa vipākena evamāhārā evaü sukhadukkhapaņisaüvediniyoti, no ca kho tā devatā jānāmi. Imā devatā evaü dãghāyukā evaü ciraņņhitikāti. Tā ca devatā jāneyyaü yadi vā me imāhi devatāhi saddhiü sannivutthapubbaü yadi vā na sannivutthapubbanti. Evaü me idaü ¤āõadassanaü parisuddhataraü assāti. 7. Tā ca devatā jānāmi, imā devatā evaü dãghāyukā evaü ciraņņhitikāti. No ca kho tā devatā jānāmi, yadi vā me imāhi devatāhi saddhiü sannivutthapubbaü yadi vā na sannivutthapubba'nti. 8. Tassa mayhaü bhikkhave, etadahosi: sace kho ahaü obhāsa¤ceva sa¤jāneyyaü, råpāni ca passeyyaü, tāhi ca devatāhi saddhiü santiņņheyyaü sallapeyyaü sākacchaü [PTS Page 304] [\q 304/] samāpajjeyyaü, tā ca devatā jāneyyaü imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyāti, tā ca devatā jāneyyaü imā devatā imassa kammassa vipākena ito cutā tattha uppannāti, tā ca devatā jāneyyaü imā devatā evamāhārā evaü sukhadukkhapaņisaüvedaniyoti, tā ca devatā jāneyyaü imā devatā evaü dãghāyukā evaü ciraņņhitikāti, tā ca devatā jāneyyaü yadi vā me imāhi devatāhi saddhiü sannivuttapubbaü yadi vā na sannivutthapubbanti. Evaü me idaü ¤āõadassanaü parisuddhataraü assāti. So kho ahaü bhikkhave, aparena samayena appamatto ātāpi pahitatto viharanto obhāsa¤ceva sa¤jānāmi, råpāni ca passāmi tāhica devatāhi saddhiü santiņņhāmi sallapāmi sākacchaü samāpajjāmi, [BJT Page 278] [\x 278/] Tā ca devatā jānāmi: imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyāti. Tā ca devatā jānāmi: imā devatā imassa kammassa vipākena ito cutā tattha uppannāti. Tā ca devatā jānāmi: imā devatā evamāhārā evaü sukhadukkhapaņisaüvediniyoti. Tā ca devatā jānāmi imā devatā evaü dãghāyukā evaü ciraņņhitikāti. Tā ca devatā jānāmi: yadi vā me imāhi devatāhi saddhiü sannivutthapubbaü, yadi vā na sannivutthapubbanti. Yāvakãva¤ca me bhikkhave, evaü aņņhaparivaņņaü adhideva¤āõadassanaü na suvisuddhaü ahosi, neva tāvāhaü bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddhoti pacca¤¤āsiü, yato ca kho me bhikkhave, evaü aņņhaparivattaü adhideva¤āõadassanaü suvisuddhaü ahosi. Athāhaü bhikkhave, [PTS Page 305] [\q 305/] sadevake loke samārake sabrahmake sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddhoti pacca¤¤āsiü. Ĩāõa¤ca pana me dassanaü udapādi: "akuppā me cetovimutti. Ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavo" ti. 8. 2. 7. 5 Abhibhāyatana suttaü (Sāvatthinidānaü) 1. Aņņhimāni bhikkhave, abhibhāyatanāni, katamāni aņņha: ajjhattaü råpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati parittāni suvaõõadubbaõõāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti evaü sa¤¤ã hoti, idaü paņhamaü abhibhāyatanaü. 2. Ajjhattaü råpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati appamāõāni suvaõõadubbaõõāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti evaü sa¤¤i hoti. Idaü dutiyaü abhibhāyatanaü. 3. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati parittāni suvaõõadubbaõõāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti evaü sa¤¤i hoti. Idaü tatiyaü abhibhāyatanaü. [BJT Page 280] [\x 280/] 4. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati appamāõāni suvaõõadubbaõõāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti evaü sa¤¤i hoti. Idaü catutthaü abhibhāyatanaü. 5. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati nãlāni nãlavaõõāni nãlanidassanāni nãlanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti evaü sa¤¤i hoti. Idaü pa¤camaü abhibhāyatanaü. 6. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati pãtāni pãtavaõõāni pãtanidassanāni pãtanibhāsāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti evaü sa¤¤i hoti. Idaü chaņņhaü abhibhāyatanaü. [PTS Page 306] [\q 306/] 7. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati lohitakāni lohitakavaõõāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti evaü sa¤¤i hoti. Idaü sattamaü abhibhāyatanaü. 8. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati odātāni odātavaõõāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti evaü sa¤¤i hoti. Idaü aņņhamaü abhibhāyatanaü. Imāni kho bhikkhave, aņņhaabhibhāyatanānãni. 8. 2. 7. 6 Vimokkha suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhime bhikkhave, vimokkhā katame aņņha: 1. Råpi råpāni passati. Ayaü paņhamo vimokkho. 2. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko1 bahiddhā råpāni passati. Ayaü dutiyo vimokkho. 1. Eko, machasaü natthi. [BJT Page 282] [\x 282/] 3. Subhanteva adhimutto hoti. Ayaü tatiyā vimokkho. 4. Sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthagamā1 nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsana¤cāyatanaü upasampajja viharati. Ayaü catuttho vimokkho. 5. Sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Ayaü pa¤camo vimokkho. 6. Sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Ayaü chaņņho vimokkho. 7. Sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Ayaü sattamo vimokkho. 8. Sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitaü nirodhaü upasampajja viharati. Ayaü aņņhamo vimokkhoti. Ime kho bhikkhave aņņha vimokkhāti. [PTS Page 307] [\q 307/] 8. 2. 7. 7 Anariyavohāra suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhime bhikkhave, anariyavohārā. Katame aņņha: Adiņņhe diņņhavāditā, asute sutavāditā, amute mutavāditā, avi¤¤āte vi¤¤ātavāditā, diņņhe adiņņhavāditā, sute asutavāditā, mute amutavāditā, vi¤¤āte avi¤¤ātavāditā. Imā kho bhikkhave, aņņha anariyavohārāti. 1. Atthaīgamā machasaü. [BJT Page 284] [\x 284/] 8. 2. 7. 8 Ariyavohārasuttaü Aņņhime bhikkhave, ariyavohārā. Katame aņņha: Adiņņhe adiņņhavāditā, asute asutavāditā, amute amutavāditā, avi¤¤āte avi¤¤ātavāditā, diņņhe diņņhavāditā, sute sutavāditā, mute mutavāditā, vi¤¤āte vi¤¤ātavāditā. Ime kho bhikkhave, aņņha ariyavohārāti. 8. 2. 7. 9 Parisa suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhimā bhikkhave parisā katamā aņņha: khattiyaparisā, brāhmaõā parisā, gahapatiparisā, samaõaparisā, cātummahārājikaparisā, tāvatiüsaparisā, māraparisā, brahmaparisā. Abhijānāmi kho panāhaü bhikkhave, anekasataü khattiyaparisaü upasaīkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tattha yādisako tesaü vaõõo hoti, tādisako mayhaü vaõõo hoti, yādisako tesaü saro hoti, tādisako mayhaü saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi, sampahaüsemi, bhāsamāna¤ca maü na jānanti, ko nu kho ayaü bhāsati devo vā manusso vāti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā antaradhāyāmi. Antarahita¤ca maü na jānanti ko nukho antarahito devo vā manusso vāti. [PTS Page 308] [\q 308/] Abhijānāmi kho panāhaü bhikkhave, anekasataü brāhmaõaparisaü upasaīkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tattha yādisako tesaü vaõõo hoti, tādisako mayhaü vaõõo hoti, yādisako tesaü saro hoti, tādisako mayhaü saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi, sampahaüsemi, bhāsamāna¤ca maü na jānanti, ko nu kho ayaü bhāsati devo vā manusso vāti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā antaradhāyāmi. Antarahita¤ca maü na jānanti ko nukho antarahito devo vā manusso vāti. Abhijānāmi kho panāhaü bhikkhave, anekasataü gahapatiparisaü upasaīkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tattha yādisako tesaü vaõõo hoti, tādisako mayhaü vaõõo hoti, yādisako tesaü saro hoti, tādisako mayhaü saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi, sampahaüsemi, bhāsamāna¤ca maü na jānanti, ko nu kho ayaü bhāsati devo vā manusso vāti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā antaradhāyāmi. Antarahita¤ca maü na jānanti ko nukho antarahito devo vā manusso vāti. Abhijānāmi kho panāhaü bhikkhave, anekasataü samaõaparisaü upasaīkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tattha yādisako tesaü vaõõo hoti, tādisako mayhaü vaõõo hoti, yādisako tesaü saro hoti, tādisako mayhaü saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi, sampahaüsemi, bhāsamāna¤ca maü na jānanti, ko nu kho ayaü bhāsati devo vā manusso vāti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā antaradhāyāmi. Antarahita¤ca maü na jānanti ko nukho antarahito devo vā manusso vāti. Abhijānāmi kho panāhaü bhikkhave, anekasataü cātummahārājikaparisaü upasaīkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tattha yādisako tesaü vaõõo hoti, tādisako mayhaü vaõõo hoti, yādisako tesaü saro hoti, tādisako mayhaü saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi, sampahaüsemi, bhāsamāna¤ca maü na jānanti, ko nu kho ayaü bhāsati devo vā manusso vāti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā antaradhāyāmi. Antarahita¤ca maü na jānanti ko nukho antarahito devo vā manusso vāti. Abhijānāmi kho panāhaü bhikkhave, anekasataü tāvatiüsaparisaü upasaīkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tatta yādisako tesaü vaõõo hoti, tādisako mayhaü vaõõo hoti, yādisako tesaü saro hoti, tādisako mayhaü saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi, sampahaüsemi, bhāsamāna¤ca maü na jānanti, ko nu kho ayaü bhāsati devo vā manusso vāti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā antaradhāyāmi. Antarahita¤ca maü na jānanti ko nukho antarahito devo vā manusso vāti. Abhijānāmi kho panāhaü bhikkhave, anekasataü māraparisaü upasaīkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tattha yādisako tesaü vaõõo hoti, tādisako mayhaü vaõõo hoti, yādisako tesaü saro hoti, tādisako mayhaü saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi, sampahaüsemi, bhāsamāna¤ca maü na jānanti, ko nu kho ayaü bhāsati devo vā manusso vāti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā antaradhāyāmi. Antarahita¤ca maü na jānanti ko nukho antarahito devo vā manusso vāti. Abhijānāmi kho panāhaü bhikkhave, anekasataü brahmaparisaü upasaīkamitā. Tatrapi mayā sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca. Sākacchā ca samāpannapubbā, tattha yādisako tesaü vaõõo hoti, tādisako mayhaü vaõõo hoti, yādisako tesaü saro hoti, tādisako mayhaü saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi, sampahaüsemi, bhāsamāna¤ca maü na jānanti, ko nu kho ayaü bhāsati devo vā manusso vāti. Dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā antaradhāyāmi. Antarahita¤ca maü na jānanti ko nukho ayaü antarahito devo vā manusso vāti. Imā kho bhikkhave, aņņhaparisāti. [BJT Page 286] [\x 286/] 8. 2. 7. 10 Bhumicāla suttaü Ekaü samayaü bhagavā vesāliyaü viharati mahāvane kåņāgārasālāyaü. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya vesāliyaü piõķāya pāvisi. Vesāliyā piõķāya caritvā pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto āyasmantaü ānandaü āmantesi; gaõhāhi ānanda nisãdanaü, yena cāpālaü cetiyaü1 tenupasaīkamissāma divāvihārāyāti. Evaü bhanteti kho āyasmā ānando bhagavato paņissutvā nisãdanamādāya bhagavantaü piņņhito piņņhito anubandhi. Atha kho bhagavā yena cāpālaü cetiyaü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaü ānandaü āmantesi: [PTS Page 309] [\q 309/] Ramaõãyā ānanda vesālã, ramaõãyaü udenaü cetiyaü, ramaõãyaü gotamakaü cetiyaü, ramaõãyaü sattambaü2 cetiyaü ramaõãyaü bahuputtaü cetiyaü, ramaõãyaü sārandadaü cetiyaü ramaõãyaü cāpālaü cetiyaü. * Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā, ākaīkhamāno so, ānanda kappaü vā3. Tiņņheyya, kappāvasesaü vā. Tathāgatassa kho ānanda cattā iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā, ākaīkhamāno ānanda4 tathāgato kappaü vā tiņņheyya, kappāvasesaü vāti. Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oëārike nimitte kayiramāne oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü. Na bhagavantaü yāci: tiņņhatu bhante, bhagavā kappaü tiņņhatu sugato kappaü bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti, yathā taü mārena pariyuņņhitacitto. 1. Pācālacetiyaü, syā. Cāpālanacetiyaü [PTS] 2. Sattambakaü sãmu [PTS] * Dãghanikāye mahāparinibbānasutte "ramaõãyaü udenanacetiyaü pe ramaõãyaü cāpālacetiyaü" 3. Mayā ākaīkamāne kappaü cā dãni. 4. Yo ākaīkamāno ānanda dãni. [BJT Page 288] [\x 288/] Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaü ānandaü āmantesi: ramaõãyā ānanda, vesāli, ramaõãyaü udenaü cetiyaü, ramaõãyaü gotamakaü cetiyaü, ramaõãyaü sattambakaü cetiyaü, ramaõãyaü bahuputtaü cetiyaü, ramaõãyaü sārandadaü cetiyaü, ramaõãyaü cāpālaü cetiyaü. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā, ākaīkhamāno so, ānanda kappaü vā1 tiņņheyya, kappāvasesaü vā. Tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā, ākaīkhamāno ānanda2. Tathāgato kappaü vā tiņņheyya, kappāvasesaü vāti. Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā oëārike nimitte kayiramāne oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü. Na bhagavantaü yāci: tiņņhatu bhante, bhagavā kappaü tiņņhatu sugato kappaü bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti, yathā taü mārena pariyuņņhitacitto. Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaü ānandaü āmantesi: ramaõãyā ānanda, vesāli, ramaõãyaü udenaü cetiyaü, ramaõãyaü gotamakaü cetiyaü, ramaõãyaü sattambakaü cetiyaü, ramaõãyaü bahuputtaü cetiyaü, ramaõãyaü sārandadaü cetiyaü, ramaõãyaü cāpālaü cetiyaü. Yassa kassaci ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā, ākaīkhamāno so, ānanda kappaü vā tiņņheyya, kappāvasesaü vā. Tathāgatassa kho ānanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulãkatā yānãkatā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā, ākaīkhamāno ānanda tathāgato kappaü vā tiņņheyya, kappāvasesaü vāti. Evampi kho āyasmā ānando bhagavatā [PTS Page 310] [\q 310/] oëārike nimitte kayiramāne oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü. Na bhagavantaü yāci: tiņņhatu bhante, bhagavā kappaü tiņņhatu sugato kappaü bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti, yathā taü mārena pariyuņņhita citto. Atha kho bhagavā āyasmantaü ānandaü āmantesi: gaccha tvaü ānanda, yassadāni kālaü ma¤¤asãti. Evaü bhanteti kho āyasmā ānando bhagavato paņissutvā uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā bhagavato avidåre a¤¤atarasmiü rukkhamåle nisãdi. Atha kho māro pāpimā acirapakkhante āyasmante ānando bhagavantaü etadavoca; parinibbātu bhante, bhagavā. Parinibbātu sugato. Parinibbānakālodāni bhante, bhagavato. Bhāsitā kho panesā bhante bhagavatā vācā: na tāvāhaü pāpima, parinibbāyissāmi yāva me bhikkhå na sāvakā bhavissanti viyattā vinãtā visāradā pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā3 sāmãcipaņipannā anudhammacārino sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhissanti desissanti4 pa¤¤āpessanti paņņhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni5 karissanti, uppannaü parappavādaü sahadhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desissantãti. A 1. So ākaīkhamāno kappaü vā dã. Ni. 2. So ākaīkhamāno ānanda dã. Ni. 3. 3. Dhammānudhammapaņipannā sāmãcippaņipannā katthaci. 4. Desessanati dã. Ni. Ma. Su. 5. Uttāniü katthaci. [BJT Page 290] [\x 290/] Etarahi bhante bhikkhå bhagavato sāvakā viyattā vinãtā visāradā pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā sāmãcipaņipannā anudhammacārino sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhanti desenti pa¤¤apenti paņņhapenti vivaranti vibhajanti uttāni karonti. Uppannaü parappavādaü sahadhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desenti. Parinibbātu'dāni bhante bhagavā parinibbātu sugato, parinibbānakālo'dāni bhante, bhagavato. Bhāsitā khopanesā bhante bhagavatā vācā: na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi, yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti. Viyattā vinãtā visāradā pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā sāmãcipaņipannā anudhammacāriniyo sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhanti, desissanti, pa¤¤āpessanti paņņhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānãkarissanti uppannaü parappavādaü sahadhammena suniggahitaü niggahetvā sappaņihāriyaü dhammaü desissantãti. Etarahi bhante bhikkhaniyo bhagavato sāvikā viyattā vinãtā visāradā pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā sāmãcipaņipannā anudhammacāriniyo sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhanti desenti pa¤¤apenti paņņhapenti vivaranti vibhajanti uttānãkaronti. Uppannaü parappavādaü sahadhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desenti. Parinibbātu 'dāni bhante bhagavā parinibbātu sugato, parinibbānakālo ' kāsi bhante bhagavato. Bhāsitā khopanesā bhante bhagavatā vācā: na tāvāhaü pāpima. Parinibbāyissāmi, yāva me upāsakā [PTS Page 311] [\q 311/] na sāvakā bhavissanti. Viyattā vinãtā visāradā pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā sāmãcipaņipannā anudhammacāriniyo sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhissanti, desissanti, pa¤¤āpessanti paņņhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānãkarissanti uppannaü parappavādaü sahadhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desissantãti. Etarahi bhante upāsakā bhagavato sāvakā viyattā vinãtā visāradā pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā sāmãcipaņipannā anudhammacārino sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhanti desenti pa¤¤apenti paņņhapenti vivaranti vibhajanti uttānãkaronti. Uppannaü parappavādaü sahadhammena suniggahitaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desenti. Parinibbātu ' dāni bhante bhagavā parinibbātu sugato, parinibbānakālo ' dāni bhante, bhagavato. Sahadhammena suniggahitaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desissantãti. Bhāsitā kho panesā bhante bhagavatā vācā: na tāvāhaü pāpima. Parinibbāyissāmi, yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti. Viyattā vinãtā visāradā pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā sāmãcipaņipannā anudhammacāriniyo sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhissanti, desissanti, pa¤¤āpessanti paņņhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttānãkarissanti uppannaü parappavādaü sahadhammena suniggahitaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desissantãti. Etarahi bhante upāsikā bhagavato sāvikā viyattā vinãtā visāradā pattayogakkhemā bahussutā dhammadharā dhammānudhammapaņipannā sāmãcipaņipannā anudhammacāriniyo sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhanti desenti pa¤¤apenti paņņhapenti vivaranti vibhajanti uttānikaronti. Uppannaü parappavādaü sahadhammena suniggahitaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desenti. Parinibbātu 'dāni bhante bhagavā parinibbātu sugato, parinibbāna kālo' dāni bhante bhagavato. Bhāsitā kho panesā bhante bhagavatā vācā: na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi. Yāva me idaü brahmacariyaü na iddhaü ceva bhavissati phita¤ca vitthārikaü1 bāhuja¤¤aü puthubhåtaü yāva devamanussehi suppakāsitanti. Etarahi bhante bhagavato brahmacariyaü iddha¤ceva phita¤ca vitthārikaü bāhuja¤¤aü puthubhåtaü yāva devamanussehi suppakāsitaü. Parinibbātu 'dāni bhante bhagavā, parinibbātu sugato, parinibbāna kālo' dāni bhante bhagavatoti. 1. Vitthāritaü katthaci. [BJT Page 292] [\x 292/] Appossukko tvaü pāpima hohi, naciraü tathāgatassa parinibbānaü bhavissati, ito tiõõaü māsānaü accayena tathāgato parinibbāyissatãti. Atha kho bhagavā cāpāle cetiye1 sato sampajāno āyusaīkhāraü ossaji. Ossaņņhe ca bhagavatā āyusaīkhāre mahābhumicālo ahosi hiüsanako2 salomahaüso. 3 Devadundubhiyo ca caliüsu. Atha kho bhagavā etamatthaü viditvā tāyaü velāyaü imaü udānaü udānesi. [PTS Page 312] [\q 312/] 1. Tulamatula¤ca sambhavaü Bhavasaīkhāramavassaji4 munã, Ajjhattarato samāhito Abhindi kavacamivattasambhavanti. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: mahāvatāyaü bhåmicālo, sumahāvatāyaü bhåmicālo hiüsanako salomahaüso devadundubhiyo ca eliüsu. Ko nukho hetu. Ko paccayo mahato bhåmicālassa pātubhāvāyāti: Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: *Mahāvatāyaü bhante bhåmicālo* sumahāvatāyaü bhante bhåmicālo hiüsanako salomahaüso. Devadundubhiyo ca caliüsu. Ko nukho bhante hetu, ko paccayo mahato bhåmicālassa pātubhāvāyāti: Aņņhime ānanda5 hetu, aņņha paccayā mahato bhåmicālassa pātubhāvāya, katame aņņha: 1. Cāpālacetiye dã. Ni. 2. Hãsanako katthaci 3. Lomahaüsano katthaci 4. Mossaji sãmu. * "Acchariyaü vata bho abbhutaü vata bho mahāvatāyaü bhåmicālo" iccādivaseta mahāparinibbāna sutte dissati. 5. Aņņha kho ime ānanda dã. Ni. Ma. Så. [BJT Page 294] [\x 294/] 1. Ayaü ānanda mahāpaņhavi1 udake patiņņhitā. Udakaü vāte ņhitaü, vāto ākāsaņņho hoti. So ānanda2 samayo yaü mahāvātā vāyanti, mahāvātā vāyantā udakaü kampenti. Udakaü kampitaü paņhaviü kampeti. Ayaü ānanda paņhamo hetu3 paņhamo paccayo mahato bhåmicālassa pātubhāvāya. 2. Puna ca paraü ānanda samaõo vā brāhmaõo vā iddhimā ceto vasippatto devatā vā mahiddhikā mahānubhāvā4 tassa parittā paņhavisa¤¤ā bhāvitā hoti, appamāõā āposa¤¤ā. So imaü paņhaviü kampeti. Saīkampeti, sampakampeti5 ayaü ānanda* dutiyo hetu, dutiyo paccayo mahato bhåmicālassa pātubhāvāya. 3. Puna ca paraü ānanda yadā bodhisatto tusitā kāyā cavitvā sato sampajāno mātukucchiü okkamati, tadāyaü [PTS Page 313] [\q 313/] paņhavã kampati saīkampati sampakampati5. Ayaü ānanda* tatiyo hetu. Tatiyo paccayo mahato bhåmicālassa pātubhāvāya. 4. Puna ca paraü ānanda yadā bodhisatto sato sampajāno mātu kucchismā nikkhamati, tadāyaü paņhavã kampati saīkampati sampakampati. Ayaü ānanda* catuttho hetu catuttho paccayo mahato bhåmicālassa pātubhāvāya. 5. Puna ca paraü ānanda yadā tathāgato anuttaraü sammā sambodhiü abhisambujjhati. Tadāyaü paņhavã kampati, saīkampati sampakampati6. Ayaü ānanda* pa¤camo hetu pa¤camo paccayo mahato bhåmicālassa pātubhāvāya. 6. Puna ca paraü ānanda yadā tathāgato anuttaraü dhammacakkaü pavatteti, tadāyaü paņhavã kampati, saīkampati sampakampati6. Ayaü ānanda* chaņņho paccayo mahato bhåmicālassa pātubhāvāya. 1. Mahāpathavi machasaü 2. So kho ānandadã. Ni. Ma. Så. 3. Ayaü paņhamo hetu dã. Ni. Ma. Så. *'ânanda' itipadaü ma. Pa. Sutte natthi 4. Devā vā mahiddiko mahānubhāvo machasaü 5. Sampakamepati sampavedheti dã. Ni. Ma. Så. 6. Sampati sampavedheti dã. Ni. Ma. Så. [BJT Page 296] [\x 296/] 7. Puna ca paraü ānanda yadā tathāgato sato sampajāno āyusaīkhāraü ossajati, 2 tadāyaü paņhavã kampati, saīkampati, sampakampati1. Ayaü ānanda* sattamo hetu, sattamo paccayo mahato bhåmicālassa pātubhāvāya. 8. Puna ca paraü ānanda yadā tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, tadāyaü paņhavã kampati, saīkampati, sampakampati. 1 Ayaü ānanda* aņņhamo hetu, aņņhamo paccayo mahato bhåmicālassa pātubhāvāya. Ime kho ānanda aņņhahetu, aņņhapaccayā mahato bhåmicālassa pātubhāvāyāti. Cāpālavaggo sattamo. Tatruddānaü: [PTS Page 314] [\q 314/] Icchā ala¤ca saīkhittaü gayā abhibhunā saha Vimokkho dve ca vohārā parisā bhåmicālenāti. 1. Sampakampati sampavedhati dã. Ni. Mahāparinibbānasutta 2. Osasajjati machasaü 3. * 'ânanda' ihi padaü ma. Pa. Sutetanatthi * "Acchariyaü vata bho abbhutaü vata bho mahāvatāyaü bhåmicālo" icchādivasena mahāparinibbānasutte dissati. [BJT Page 298] [\x 298/] 8. Yamakavaggo 8. 2. 8. 1 Paņhama samantapāsādika suttaü (Sāvatthinidānaü) Saddho ca1 bhikkhave bhikkhu hoti, no ca sãlavā2 , evaü so tenaīgena aparipåro hoti. Tena taü aīgaü paripåretabbaü 'kintāhaü saddho ca assaü sãlavā cā' ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca. Evaü so tenaīgena paripåro hoti. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti, sãlavā ca no ca bahussuto evaü so tenaīgena aparipåro hoti. Tena taü aīgaü paripåretabbaü "kintāhaü saddho ca assaü sãlavā ca bahussuto cā" ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca bahussuto ca, evaü so tenaīgena paripåro hoti. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti, sãlavā ca bahussuto ca no ca dhammakathiko, tena taü aīgaü paripåretabbaü,'kintāhaü saddho ca asasaü sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko cāti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca, evaü so tenaīgena paripåro hoti. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti, sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca no ca parisāvacaro, evaü so tenaīgena aparipåro hoti. Tena taü aīgaü paripåretabbaü, 'kintāhaü saddho ca assaü sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro cā" ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca, evaü so tenaīgena paripåro hoti. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sãlavā ca, bahussuto ca, dhammakathiko ca parisāvacaro ca no ca visārado parisāya dhammaü deseti, evaü so tenaīgena aparipåro hoti. Tena taü aīgaü paripåretabbaü, " kintāhaü saddho ca assaü sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaü deseyya " nti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti, sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado da parisāya dhammaü deseti. Evaü so tenaīgena paripåro hoti. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca paresaü dhammaü deseti. No ca catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã, so tenaīgena aparipåro hoti. Tena taü aīgaü paripåretabbaü, kintāhaü saddho ca assaü sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca paresaü dhammaü deseyya" nti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca paresaü dhammaü deseti, catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã, evaü so tenaīgena paripåro hoti. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca paresaü dhammaü deseti. Catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti, akicchalābhã akasiralābhã. No ca āsavānaü khayāanāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati, evaü so tenaīgena aparipåro hoti. Tena taü aīgaü [PTS Page 315] [\q 315/] paripåretabbaü, kintāhaü saddho ca assaü sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaü deseyyaü, catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhi assaü akicchalābhã akasiralābhã āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyyanti. 1. Saddho syā 2. Nosãlavā syā. [BJT Page 300] [\x 300/] Yato ca kho bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaü deseti, catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikamalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã, āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaü so tenaīgena paripåro hoti. Imehi kho bhikkhave, aņņhehi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipåro cāti. 8. 2. 8. 2 Dutiya samantapāsādika suttaü (Sāvatthinidānaü) Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti, no ca sãlavā. Evaü so tenaīgena aparipåro hoti. Tena taü aīgaü paripåretabbaü kintāhaü saddho ca assaü sãlavā cāti. Yato ca kho bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca. Evaü so tenaīgena paripåro hoti. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti, sãlavā ca no ca bahussuto evaü so tenaīgena aparipåro hoti. Tena taü aīgaü paripåretabbaü "kintāhaü saddho ca assaü sãlavā ca bahussuto cā" ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca bahussuto ca, evaü so tenaīgena paripåro hoti. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti, sãlavā ca bahussuto ca no ca dhammakathiko. Evaü so tenaīgena aparipåro hoti. Tena taü aīgaü paripåretabbaü " kintāhaü saddho ca assaü sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko cāti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca evaü so tenaīgena paripåro hoti. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca no ca parisāvacaro. Evaü so tenaīgena aparipåro hoti. Tena taü aīgaü paripåretabbaü. " Kintāhaü saddho ca assaü sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro cāti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca evaü so tenaīgena paripåro hoti. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parināvacaro ca no ca visārado parisāya dhammaü deseti. Evaü so tena aīgena aparipåro hoti. Tena taü aīgaü paripåretabbaü. " Kintāhaü saddho ca assaü sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaü deseyyanti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaü deseti. Evaü so tenaīgena paripåro hoti. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaü deseti, no ca ye te santi vimokkhā atikkamma råpena āruppā te kāyena phusitvā viharati. Evaü so tena aparipåro hoti. Tena taü aīgaü paripåretabbaü. " Kintāhaü saddho ca assaü sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaü deseyyaü, ye te santā vimokkhā atikkamma råpe āruppā te kāyena phusitvā vihareyya "nti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti, sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaü deseti, ye te santā vimokkhā atikkamma råpe āruppā te kāyena phusitvā viharati, so tenaīgena paripåro hoti. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti, sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaü deseti. [PTS Page 316] [\q 316/] ye te santā vimokkhā atikkamma råpe āruppā te kāyena phusitvā viharati, no ca āsavānaü khayā anāsavaü acetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaü so tenaīgena aparipåro hoti. Tena taü aīgaü paripåretabbaü. " Kintāhaü saddho ca assaü sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaü deseyyaü, ye te santā vimokkhā atikkamma råpe āruppā te kāyena phusitvā vihareyyaü āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya nti. [BJT Page 302] [\x 302/] Yato ca kho bhikkhave, bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaü deseti, ye te sattā vimokkhā atikkamma råpe āruppā te kāyena phusitvā viharati. âsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaü so tenaīgena paripåro hoti. Imehi kho bhikkhave, aņņhehi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipåro cāti. 8. 2. 8. 3 Paņhama maraõasati suttaü Ekaü samayaü bhagavā nādike1 viharati gi¤jakāvasathe. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi [PTS Page 317] [\q 317/] bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhu bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: Maraõasati bhikkhave bhāvitā bahulãkatā mahapphalā hoti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānā. Bhāvetha no tumhe bhikkhave maraõasatinti? Evaü vutte a¤¤ataro bhikkhu bhagavantaü etadavoca: ahaü kho bhante, bhāvemi maraõasatinti. Yathā kathaü pana tvaü bhikkhu, bhāvesi maraõasatinti? Idha mayhaü bhante, evaü hoti: aho vatāhaü rattindivaü jãveyyaü, bhagavato sāsanaü manasikareyyaü, bahuü vata me kataü assāti. Evaü kho ahaü bhante, bhāvemi maraõasatinti. 1. Nātike machasaü, nāņike [PTS] [BJT Page 304] [\x 304/] 2. A¤¤ataropi kho bhikkhu bhagavantaü etadavoca: ahampi kho bhante, bhāvemi maraõasatinti. Yathā kathaü pana tvaü bhikkhu bhāvesi maraõasatinti? Idha mayhaü bhante, evaü hoti: aho vatāhaü divasaü jãveyyaü bhagavato sāsanaü manasikareyyaü, bahuü vata me kataü assāti. Evaü kho ahaü bhante, bhāvemi maraõasatinti. 3. A¤¤ataropi kho bhikkhu bhagavantaü etadavoca: ahampi kho bhante, bhāvemi maraõasatinti. Yathā kathaü pana tvaü bhikkhu bhāvesi maraõasatinti? Idha mayhaü bhante, evaü hoti: aho vatāhaü upaķķhaķadivasaü jãveyyaü bhagavato sāsanaü manasikareyyaü, bahuü vata me kataü assāti. Evaü kho ahaü bhante, bhāvemi maraõasatinti. 4. A¤¤ataropi kho bhikkhu bhagavantaü etadavoca: ahampi kho bhante, bhāvemi maraõasatinti. Yathā kathaü pana tvaü bhikkhu bhāvesi maraõasatinti? Idha mayhaü bhante, evaü hoti: aho vatāhaü tadantaraü jãveyyaü yadantaraü ekaü piõķapātaü bhu¤jāmi, bhagavato sāsanaü manasikareyyaü, bahuü vata me kataü assāti. Evaü kho ahaü bhante, bhāvemi maraõasatinti. 5. A¤¤ataropi kho bhikkhu bhagavantaü etadavoca: ahampi kho bhante, bhāvemi maraõasatinti. Yathā kathaü pana tvaü bhikkhu bhāvesi maraõasatinti. ? Idha mayhaü bhante, evaü hoti: aho vatāhaü tadantaraü jãveyyaü yadantaraü upaķķhapiõķapātaü bhu¤jāmi, bhagavato sāsanaü manasikareyyaü, bahuü vata me kataü assāti. Evaü kho ahaü bhante bhāvemi maraõasatinti. [BJT Page 306] [\x 306/] 6. A¤¤ataropi kho bhikkhu bhagavantaü etadavoca: ahampi kho bhante, bhāvemi maraõasatinti. Yathā kathaü pana tvaü bhikkhu bhāvesi maraõasatinti? Idha mayhaü [PTS Page 318] [\q 318/] bhante, evaü hoti: aho vatāhaü tadantaraü jãveyyaü, yadantaraü cattāro pa¤ca ālope saīkhāditvā ajjhoharāmi. Bhagavato sāsanaü manasikareyyaü bahuü vata me kataü assāti. Evaü kho ahaü bhante, bhāvemi maraõasatinti. 7. A¤¤ataropi kho bhikkhu bhagavantaü etadavoca: ahampi kho bhante, bhāvemi maraõasatinti. Yathā kathaü pana tvaü bhikkhu bhāvesi maraõasatinti? Idha mayhaü bhante, evaü hoti: aho vatāhaü tadantaraü jãveyyaü, yadantaraü ekaü ālopaü saīkhāditvā ajjhoharāmi. Bhagavato sāsanaü manasikareyyaü, bahuü vata me kataü assāti. Evaü kho ahaü bhante, bhāvemi maraõasatinti. 8. A¤¤ataropi kho bhikkhu bhagavantaü etadavoca: ahampi kho bhante, bhāvemi maraõasatinti. Yathā kathaü pana tvaü bhikkhu bhāvesi maraõasatinti? Idha mayhaü bhante, evaü hoti: aho vatāhaü tadantaraü jãveyyaü, yadantaraü assasitvā vā passāmi, passasitvā vā assasāmi, bhagavato sāsanaü manasikareyyaü, bahuü vata me kataü assāti. Evaü kho ahaü bhante, bhāvemi maraõasatinti. [BJT Page 308] [\x 308/] Evaü vutte bhagavā te bhikkhå etadavoca: yvāyaü bhikkhave, bhikkhu evaü maraõasati bhāveti: aho vatāhaü rattindivaü jãveyyaü bhagavato sāsanaü manasikareyyaü bahuü vata me kataü assāti, yopāyaü bhikkhave, bhikkhu evaü maraõasatiü bhāveti: [PTS Page 319] [\q 319/] aho vatāhaü divasaü jãveyyaü bhagavato sāsanaü manasikareyyaü, bahuü vata me kataü assāti. Yopāyaü bhikkhave, bhikkhu evaü maraõasatiü bhāveti. Aho vatāhaü upaķķhaķadivasaü jãveyyaü, bhagavato sāsanaü manasikareyyaü, bahuü vata me kataü assāti, yopāyaü bhikkhave, bhikkhu evaü maraõasatiü bhāveti: aho vatāhaü tadantaraü jãveyyaü yadantaraü ekaü piõķapātaü bhu¤jāmi, bhagavato sāsanaü manasikareyyaü, bahuü vata me kataü assāti. Yopāyaü bhikkhave, bhikkhu evaü maraõasatiü bhāveti: aho vatāhaü tadantaraü jãveyyaü, yadantaraü upaķķhapiõķapātaü bhu¤jāmi, bhagavato sāsanaü manasikareyyaü, bahuü vata me kataü assāti, yopāyaü bhikkhu evaü maraõasatiü bhāveti: aho vatāhaü tadantaraü jãveyyaü yadantaraü cattāro vā pa¤ca ālope saīkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaü manasikareyyaü, bahuü vata me kataü assāti, ime vuccanti bhikkhave bhikkhå pamattā viharanti dandhaü maraõasatiü bhāventi āsavānaü khayāya: Yo ca khvāyaü bhikkhave bhikkhu evaü maraõasatiü bhāveti; aho vatāhaü tadantaraü jãveyyaü yadantaraü ekaü ālopaü saīkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaü manasikareyyaü bahuü vata me kataü assāti, yopāyaü bhikkhave bhikkhu maraõasatiü bhāveti: aho vatāhaü tadantaraü jãveyyaü, yadantaraü assasitvā passasāmã ca passasitvā vā assasāmi, bhagavato sāsanaü manasikareyyaü, bahuü vata me kataü assāti, ime vuccanti bhikkhave bhikkhå appamattā viharanti tikkhaü maraõasatiü bhāventi āsavānaü khayāya. Tasmātiha bhikkhave evaü sikkhitabbaü: appamattā viharissāma, tikkhaü maraõasatiü bhāveyyāma āsavānaü khayāyāti. Evaü hi vo bhikkhave sikkhitabbanti. [PTS Page 320] [\q 320/] [BJT Page 310] [\x 310/] 8. 2. 8. 4 Dutiyamaraõasati suttaü Ekaü samayaü bhagavā nādike viharati gi¤jakāvasathe. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: Maraõasati bhikkhave bhāvitā bahulãkatā mahapphalā hoti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānā. Kathaü bhāvitā ca bhikkhave, maraõasati kathaü bahulãkatā mahapphalā hoti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānā: Idha bhikkhave bhikkhu divase nikkhante rattiyā patihitāya1 itipaņisa¤cikkhati: bahukā kho me paccayā maraõassa. Abhi vā maü ķaüseyya, vicchiko vā maü ķaüseyya, satapadã vā maü ķaüseyya, tena me assa kālakiriyā. So mama assa antarāyo, upakkhalitvā vā papateyyaü, bhattaü vā me bhuttaü byāpajjeyya, pittaü vā me kuppeyya, semhaü vā me kuppeyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuü, manussā vā maü upakkameyyuü, amanussā vā maü upakkameyyuü, tena me assa kālakiriyā, so mama assa antarāyoti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü: atthã nå kho me pāpakā akusalā dhammā appahãnā ye me assu rattiü kālaü karontassa antarāyāyāti. Sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti: atthi me pāpakā akusalā dhammā appahãnā ye me assu rattaü kālaü karontassa antarāyāyāti. Tena bhikkhave bhikkhunā tesaü yeva pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhã ca appaņivānã ca sati ca sampaja¤¤aü ca karaõãyaü. 1. Paņihitāya [PTS.] [BJT Page 312] [\x 312/] Seyyathāpi bhikkhave, ādittacelo vā ādittasãso vā tasseva celassa vā sãsassa vā nibbāpanāya adhimattaü chanda¤ca vāyāma¤ca ussāha¤ca ussoëhi¤ca appaņivāni¤ca sati¤ca sampaja¤¤a¤ca kareyyaü, evameva kho bhikkhave, tena bhikkhunā tesaü yeva pāpakānaü [PTS Page 321] [\q 321/] akusalānaü dhammānaü pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhã ca appaņivānã ca sati ca sampaja¤¤a¤ca karaõãyaü. Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti: natthi me pāpakā akusalā dhammā appahãnā ye me assu rattiü kālaü karontassa antarāyāyāti, tena bhikkhave bhikkhunā teneva pãtipāmojjena vihātabbaü ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Idha pana bhikkhave bhikkhu rattiyā nikkhantāya divase patihite itipaņisa¤cikkhati: bahukā kho me paccayā maraõassa. Ahi vā maü ķaüseyya, vicchiko vā maü ķaüseyya, satapadã vā maü ķaüseyya, tena me assa kālakiriyā. So mama assa antarāyāti. Upakkhalitvā vā papateyyaü, bhattaü vā me bhuttaü byāpajjeyya, pittaü vā me kuppeyya, semhaü vā me kuppeyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuü, manussā vā maü upakkameyyuü, amanussā vā maü upakkameyyuü, tena me assa kālakiriyā, so mama assa antarāyāti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü: atthi nu kho me pāpakā akusalā dhammā appahãnā ye me assu divā kālaü karontassa antarāyāyāti. Sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti: atthã me pāpakā akusalā dhammā appahãnā ye me assu divā kālaü karontassa antarāyāti. Tena bhikkhave bhikkhunā tesaü yeva pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhã ca appaņivānã ca sati ca sampaja¤¤aü ca karaõãyaü. [BJT Page 314] [\x 314/] Seyyathāpi bhikkhave, ādittacelo vā ādittasãso vā tasseva celassa vā sãsassa vā nibbāpanāya adhimattaü chanda¤ca vāyāma¤ca ussāha¤ca ussoëhi¤ca appaņivāni¤ca sati¤ca sampaja¤¤a¤ca kareyya, evameva kho bhikkhave, tena bhikkhunā tesaü yeva pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhã ca appaņivānã ca sati ca sampaja¤¤a¤ca karaõãyaü. Sace pana bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti: natthi me pāpakā akusalā dhammā [PTS Page 322] [\q 322/] appahãnā. Ye me assu divākālaü karontassa antarāyāyāti, tena bhikkhave bhikkhunā teneva pãtipāmojjena vihātabbaü ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Evaü bhāvitā kho bhikkhave maraõasati evaü bahulãkatā mahapphalā hoti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānāti. 8. 2. 8. 5 Paņhamasampadā suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhimā bhikkhave sampadā. Katamā aņņha: uņņhānasampadā, ārakkhasampadā, kalyāõamittatā, samajãvikatā, saddhāsampadā, sãlasampadā, cāgasampadā, pa¤¤āsampadā, imā kho bhikkhave, aņņha sampadāti: 1. Uņņhātā kammadheyyesu appamatto vidhānavā Samaü kappeti jãvikaü sambhataü anurakkhati. 2. Saddho sãlena sampanno vada¤¤å vitamaccharo, Niccaü maggaü visodheti sotthānaü samparāyikaü. 3. Iccete aņņha dhammā ca saddhassa gharamesino Akkhātā saccanāmena ubhayattha sukhāvahā. 4. Diņņhadhammahitatthāya samparāyasukhāya ca Evametaü gahaņņhānaü cāgo pu¤¤aü pavaķķhaķatãti. [BJT Page 316] [\x 316/] 8. 2. 8. 6 Dutiya sampadā suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhimā bhikkhave sampadā: katamā aņņha: uņņhānasampadā, ārakkhasampadā, kalyāõamittatā, samajãvikatā, saddhāsampadā, sãlasampadā, cāgasampadā, pa¤¤āsampadāti. 1. Katamā ca bhikkhave uņņhānasampadā: Idha bhikkhave kulaputto yena kammaņņhānena jãvikaü kappeti yadi kasiyā yadi vaõijjāya yadi gorakkhena yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippa¤¤atarena, [PTS Page 323] [\q 323/] tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vãmaüsāya samannāgato alaü kātuü alaü saüvidhātuü, ayaü vuccati bhikkhave uņņhānasampadā. 2. Katamā ca bhikkhave ārakkhasampadā: Idha bhikkhave kulaputtassa bhogā honti uņņhānaviriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā so te1 ārakkhena guttiyā sampādeti 'kinti me bhoge neva rājāno hareyyuü, na corā hareyyuü, na aggi ķaheyya, na udakaü vaheyya, na appiyā dāyādā hareyyunti. Ayaü vuccati bhikkhave ārakkhasampadā. 3. Katamā ca bhikkhave, kalyāõamittatā: Idha bhikkhave, kulaputto yasmiü gāme vā nigame vā paņivasati. Tattha ye te honti gahapati vā gahapatiputto vā daharā vā vuddhasãlino vuddhā vā vuddhasãlā saddhāsampannā sãlasampannā cāgasampannā pa¤¤āsampannā' tehi saddhiü santiņņhati sallapati sākacchaü samāpajjati. Yathāråpānaü saddhāsampannānaü saddhāsampadaü anusikkhati, yathāråpānaü sãlasampannānaü sãlasampadaü anusikkhati yathāråpānaü cāgasampannānaü cāgasampadaü anusikkhati, yathāråpānaü pa¤¤āsampannānaü pa¤¤āsampadaü anusikkhati. Ayaü vuccati bhikkhave, kalyāõamittatā. 1. Sotena katthaci. [BJT Page 318] [\x 318/] 4. Katamā ca bhikkhave samajãvikatā: idha bhikkhave, kulaputto āya¤ca bhogānaü viditvā vaya¤ca bhogānaü viditvā samaü jãvikaü kappetã nāccogāëhaü nātihãnaü, evaü me āyo vayaü pariyādāya ņhassati, na ca me vayo āyaü pariyādāya ņhassatãti. Seyyathāpi bhikkhave, tulādhāro vā tulādhārantevāsã vā tulaü paggahetvā jānāti ettakena vā onataü [PTS Page 324] [\q 324/] ettakena vā unnatanti. Evameva kho brāhmaõa kulaputto āya¤ca bhogānaü viditvā vaya¤ca bhogānaü viditvā samaü jãvikaü kappeti, na ca accogāëhaü na atihãnaü. Evaü me āyo vayaü pariyādāya ņhassati, na ca me vayo āyaü pariyādāya ņhassatãti. Sacāyaü bhikkhave, kulaputto appāyo samāno uëāraü jãvikaü kappeti, tassa bhavanti cattāro udumbarakhādikaü vāyaü1 kulaputto bhoge khādatã'ti. Sace panāyaü bhikkhave, kulaputto mahāyo samāno kasiraü jãvikaü kappeti, tassa bhavanti vattāro 'ajaddhumārikaü vāyaü kulaputto marissa tã'ti. Yato ca khvāyaü bhikkhave kulaputto āya¤ca bhogānaü viditvā vaya¤ca bhogānaü viditvā samaü jãvikaü kappeti na accogāëhaü nātihãnaü, evaü me āyo vayaü pariyādāya ņhassati, na ca me vayo āyaü pariyādāya ņhassatãti ayaü vuccati bhikkhave samajãvikatā. 5. Katamā ca bhikkhave, saddhāsampadā: idha bhikkhave, kulaputto saddho hoti saddahati tathāgatassa bodhiü: iti'pi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü buddho bhagavāti. Ayaü vuccati bhikkhave saddhāsampadā. 6. Katamā ca bhikkhave, sãlasampadā: idha bhikkhave kulaputto pāõātipātā paņivirato hoti adinnādānā paņivirato hoti kāmesumicchācārā paņivirato hoti. Musāvādā paņivirato hoti surāmeraya majjapamādaņņhānā paņivirato hoti, ayaü vuccati bhikkhave sãlasampadā. 7. Katamā ca bhikkhave cāgasampadā: idha bhikkhave, kulaputto vigatamalamaccherena cetasā agāraü ajjhāvasati muttacāgo payatapāõi vossaggarato yācayogo dānasaüvibhāgarato, ayaü vuccati bhikkhave, cāgasampadā. 1. Aya¤ca katthaci. 2. Udumbarabādã cāya machasaü. 3. Ajeëamaraõaü: cāyaümachasaü [BJT Page 320] [\x 320/] 8. Katamā ca bhikkhave pa¤¤āsampadā: [PTS Page 325] [\q 325/] idha bhikkhave kulaputto pa¤¤avā hoti udayatthāgāminiyā pa¤¤āya samannāgato, ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā, ayaü vuccati bhikkhave pa¤¤āsampadā. Imā kho bhikkhave, aņņhasampadāti. 21. Uņņhātā kammadheyyesu appamatto vidhānavā, Samaü kappeti jãvikaü sambhataü anurakkhati. 22. Saddho sãlena sampanno vada¤¤å vãtamaccharo, Niccaü maggaü visodheti sotthānaü samparāyikaü 23. Iccete aņņha dhammā ca saddhassa gharamesino, Akkhātā saccanāmena ubhayattha sukhāvahā. 24. Diņņhadhammahitatthāya samparāyasukhāya ca Evametaü gahaņņhānaü cāgo pu¤¤aü pavaķķhatãti. 8. 2. 8. 7 Icchā suttaü (Sāvatthinidānaü) Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhå āmantesi āvuso bhikkhavoti, āvusoti kho te bhikkhu āyasmato sāriputtassa paccassosuü āyasmā sāriputto etadavoca: Aņņhime bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame aņņha: Idhāvuso bhikkhåno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uņņhahati ghaņati vāyamati lābhāya. Tassa uņņhahato ghaņato vāyamato lābhāya lābho nåppajjati, so tena alābhena socati kilamati paridevati urattāëiü kandati sammohaü āpajjati. Ayaü vuccati bhikkhave, bhikkhu iccho viharati lābhāya. Uņņhahati [PTS Page 326] [\q 326/] ghaņati vāyamati lābhāya. Na ca lābhã, socã ca paridevã ca cuto ca saddhammā. [BJT Page 322] [\x 322/] 2. Idha panāvuso bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uņņhahati ghaņati vāyamati lābhāya, tassa uņņhahato ghaņato vāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena majjati pamajjati pamādamāpajjati. Ayaü vuccati bhikkhave, bhikkhu iccho viharati lābhāya, uņņhahati ghaņati vāyamati lābhāya lābhã ca madã ca pamādã ca cuto ca saddhammā. 3. Idha panāvuso bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uņņhahati na ghaņati na vāyamati lābhāya, tassa anuņņhahato aghaņato avāyamato lābhāya, lābho nåppajjati. So tena alābhena socati kilamati paridevati urattāëiü kandati sammohaü āpajjati. Ayaü vuccati bhikkhave, bhikkhå iccho viharati lābhāya, na uņņhahati na ghaņati na vāyamati lābhāya. Na ca lābhã socã ca paridevã ca cuto ca saddhammā. 4. Idha panāvuso bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uņņhahati na ghaņati na vāyamati lābhāya, tassa anuņņhahato aghaņato avāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena majjati pamajjati pamādamāpajjati. Ayaü vuccati bhikkhave, bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uņņhahati na ghaņati na vāyamati lābhāya. Lābhã ca madã ca pamādã ca cuto ca saddhammā. 5. Idha panāvuso bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So uņņhahati ghaņati vāyamati lābhāya, tassa uņņhahato ghaņato vāyamato lābhāya lābho nåppajjati. So tena alābhena na socati na [PTS Page 327] [\q 327/] kilamati, na paridevati, na urattāëiü kandati, na sammohaü āpajjati, ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu iccho viharati lābhāya, uņņhahati ghaņati vāyamati lābhāya na ca lābhã na ca socã na ca paridevã accuto ca saddhammā. [BJT Page 324] [\x 324/] 6. Idha panāvuso bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyatta vuttino icchā uppajjati lābhāya. So uņņhahati ghaņati vāyamati lābhāya, tassa uņņhahato ghaņato vāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena na majjati na pamajjati na pamādamāpajjati. Ayaü vuccati bhikkhave, bhikkhu iccho viharati lābhāya, uņņhahati ghaņati vāyamati lābhāya lābhã ca na ca madã na ca pamādã accuto ca saddhammā. 7. Idha panāvuso bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uņņhahati na ghaņati na vāyamati lābhāya, tassa anuņņhahato aghaņato na vāyamato lābhāya lābho nåppajjati. So tena alābhena na socati na kilamati na paridevati, na urattāëiü kandati, na sammohaü āpajjati. Ayaü vuccati bhikkhave, bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uņņhahati na ghaņati na vāyamati lābhāya. Na ca lābhã na ca socã, na ca paridevã accuto ca saddhammā. 8. Idha panāvuso bhikkhuno pavivittassa viharato nirāyattavuttino icchā uppajjati lābhāya. So na uņņhahati na ghaņati na vāyamati lābhāya, tassa anuņņhahato aghaņato na vāyamato lābhāya lābho uppajjati. So tena lābhena na majjati na pamajjati na pamādamāpajjati. Ayaü vuccati bhikkhave, bhikkhu iccho viharati lābhāya, na uņņhahati [PTS Page 328] [\q 328/] na ghaņati na vāyamati lābhāya. Lābhã ca na ca madã na ca pamādã accuto ca saddhammā. Ime kho bhikkhave, aņņha puggalā santo saüvijjamānā lokasminti. [BJT Page 326] [\x 326/] 8. 2. 8. 8 Alaü suttaü (Sāvatthinidānaü) Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhå āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhu bhagavato paccassosuü. Chahi āvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaü attano alaü paresaü katamehi chahi: Idhāvuso bhikkhu khippanisanti ca hoti kusalesu dhammesu, sutāna¤ca dhammānaü dhāraõajātiko hoti, dhatāna¤ca dhammānaü atthåpparikkhitā hoti, atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno ca hoti, kalyāõavāco ca hoti kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagalāya atthassa vi¤¤āpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaüsako sabrahmacārãnaü. Imehi kho bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaü attano alaü paresaü. Pa¤cahāvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaü attano, alaü paresaü. Katamehi pa¤cahi: Idhāvuso bhikkhu na heva kho khippanisantã ca hoti kusalesu dhammesu. Sutāna¤ca dhammānaü dhāraõajātiko hoti, dhatāna¤ca dhammānaü atthåpaparikkhã hoti, atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno ca hoti, kalyāõavāco hoti kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagalāya atthassa vi¤¤āpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaüsako sabrahmacārãnaü. [PTS Page 329] [\q 329/] Imehi kho bhikkhave, pa¤cahi dhammehi samannāgato bhikkhu alaü attano, alaü paresaü. Catåhāvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaü attano nālaü paresaü. 1 Katamehi catåhi: Idhāvuso bhikkhu khippanisantã ca hoti kusalesu dhammesu. Sutāna¤ca dhammānaü dhāraõajātiko hoti, dhatāna¤ca dhammānaü atthåpaparikkhitā hoti, atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno ca hoti. No ca kalyāõavāco hoti kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagalāya atthassa vi¤¤āpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaüsako sabrahmacārãnaü. Imehi kho bhikkhave, catåhi dhammehi samannāgato bhikkhå alaü attano, nālaü paresaü. 1. 1. No paresaü sãmu. [BJT Page 328] [\x 328/] Catuhāvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaü paresaü, nālaü attano. 1. Katamehi catåhi: Idhāvuso bhikkhu khippanisantã ca hoti kusalesu dhammesu. Sutāna¤ca dhammānaü dhāraõajātiko hoti, no va dhatānaü dhammānaü atthåpaparikkhã hoti, na ca atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno hoti, kalyāõavāco ca hoti kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagalāya atthassa vi¤¤āpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaüsako sabrahmacārãnaü. Imehi kho bhikkhave, catåhi dhammehi samannāgato alaü paresaü. Nālaü attano. 1 Tãhāvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaü attano, nālaü paresaü. 2 Katamehi tãhi: Idhāvuso bhikkhu na heva kho khippanisasti ca hoti kusalesu dhammesu. Sutāna¤ca dhammānaü [PTS Page 330] [\q 330/] dhāraõajātiko hoti, dhatāna¤ca dhammānaü atthåpaparikkhã hoti, atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno ca hoti, no ca kalyāõavāco hoti, kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagalāya atthassa vi¤¤āpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaüsako sabrahmacārãnaü. Imehi kho bhikkhave, tãhi dhammehi samannāgato bhikkhå alaü attano, nālaü paresaü. 2 Tãhāvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaü paresaü. Nālaü attano1 katamehi tãhi: Idhāvuso bhikkhu na bheva kho khippanisantã ca hoti kusalesu dhammesu. Sutāna¤ca dhammānaü dhāraõajātiko hoti. No ca dhatānaü dhammānaü atthåpaparikkhã hoti. No ca atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno hoti. Kalyāõavāco ca hoti kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagalāya atthassa vi¤¤āpaniyā, sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaüsako sabrahmacārãnaü. Imehi kho bhikkhave, tãhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaü paresaü, nālaü attano. 1 Dvãhāvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaü attano, no paresaü, 2 katamehi dvãhi: Idhāvuso bhikkhu na heva kho khippanisantã ca hoti kusalesu dhammesu. No ca sutānaü dhammānaü dhāraõajātiko hoti, dhatāna¤ca dhammānaü atthåpaparikkhã hoti, atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno ca hoti, no ca kalyāõavāco hoti, kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagalāya atthassa vi¤¤āpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaüsako sabrahmacārãnaü. Imehi kho bhikkhave, dvãhi dhammehi samannāgato bhikkhå alaü attano, nālaü paresaü. 3 1. No attano sãmu. 2. No paresaü sãmu. 3. No paresaü sãmu. [BJT Page 330] [\x 330/] [PTS Page 331] [\q 331/] Dvãhāvuso dhammehi samannāgato bhikkhu alaü paresaü, nālaü attano1 katamehi dvãhi: Idhāvuso bhikkhu na heva kho khippanisanti hoti kusalesu dhammesu. No ca sutānaü dhammānaü dhāraõajātiko hoti. No ca dhatānaü dhammānaü atthåpaparikkhã hoti, no ca atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno hoti. Kalyāõavāco ca hoti kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagalāya atthassa vi¤¤āpaniyā. Sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaüsako sabrahmacārãnaü. Imehi kho bhikkhave, dvãhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaü paresaü, nālaü attanoti. 1 8. 2. 8. 9 Sekhaparihāniya suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhame bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saüvattanti. Katame aņņha: Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saīgaõikārāmatā, indriyesu aguttadvāratā, bhojane amatta¤¤utā, saüsaggārāmatā, papa¤cārāmatā. Ime kho bhikkhave aņņha dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saüvattanti. Aņņhime bhikkhave dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saüvattanti. Katame aņņha: Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saīgaõikārāmatā, indriyesu guttadvāratā, bhojane matta¤¤utā, asaüsaggārāmatā, nippapa¤cārāmatā. Ime kho bhikkhave aņņha dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saüvattantãti. 1. No attano sãmu. [BJT Page 332] [\x 332/] [PTS Page 332] [\q 332/] 8. 2. 8. 10 Kusãtārambhavatthu suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhimāni bhikkhave kusãtavatthåni. Katamāni aņņha: 1. Idha bhikkhave bhikkhunā kammaü kattabbaü hoti. Tassa evaü hoti: kammaü kho me kattabbaü bhavissati. Kammaü kho pana me karontassa kāyo kilamissati handāhaü nipajjāmãti. So nipajjati, na viriyaü ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaü bhikkhave paņhamaü kusãtavatthu. 2. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhunā kammaü kataü hoti. Tassa evaü hoti: ahaü kho kammaü akāsiü, kammaü kho pana me karontassa kāyo kilanto, handāhaü nipajjāmãti. So nipajjati. Na viriyaü ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaü bhikkhave dutiyaü kusãtavatthu. 3. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaü hoti: 'maggo me gantabbo bhavissati, maggaü kho pana me gacchantassa kāyo kilamissati. Handāhaü nipajjāmã'ti. So nipajjati na viriyaü ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaü bhikkhave, tatiyaü kusãtavatthu. 4. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaü hoti: ahaü kho maggaü agamāsiü, maggaü kho pana me gacchantassa kāyo kilanto, handāhaü nipajjāmã'ti, so nipajjati, na viriyaü ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaü bhikkhave catutthaü kusãtatthu. [BJT Page 334] [\x 334/] 5. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu gāmaü vā nigamaü vā piõķāya caranto na labhati låkhassa vā paõãtassa vā bhojanassa yāvadatthaü pāripåriü. Tassa evaü [PTS Page 333] [\q 333/] hoti: ahaü kho gāmaü vā nigamaü vā piõķāya caranto nālatthaü låkhassa vā paõãtassa vā bhojanassa yāvadatthaü pāripåriü, tassa me kāyo kilanto, akamma¤¤ohaü, nipajjāmã'ti. So nipajjati, na viriyaü ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaü bhikkhave pa¤camaü kusãtavatthu. 6. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu gāmaü vā nigamaü vā piõķāya caranto labhati låkhassa vā paõãtassa vā bhojanassa yāvadatthaü pāripåriü. Tassa evaü hoti: ahaü kho gāmaü vā nigamaü vā piõķāya caranto alatthaü låkhassa vā paõãtassa vā bhojanassa yāvadatthaü pāripåriü. Tassa me kāyo garuko akamma¤¤o, māsāvitaü1 ma¤¤e, handāhaü nipajjāmã' ti so nipajjati na viriyaü ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaü bhikkhave, chaņņhaü kusãtavatthu. 7. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho, tassa evaü hoti: "uppanno kho me ayaü appamattako ābādho, atthi kappo2 nipajjituü3 handāhaü nipajjāmã" ti. So nipajjati. Na viriyaü ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaü bhikkhave sattamaü kusãtavatthu. 8. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu gilānā vuņņhito hoti, aciravuņņhito gela¤¤ā. Tassa evaü hoti: ahaü kho gilānā vuņņhito aciravuņņhito gela¤¤ā, tassa me kāyo dubbalo akamma¤¤o. Handāhaü nipajjāmãti. So nipajjati, na viriyaü ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaü bhikkhave aņņhamaü kusãtavatthu. Imāni kho bhikkhave aņņha kusãtavatthånã ti. 1. Māsāvitakaü sãmu. 2. Aņņhikappo sãmu. 3. Nippajjituü sãmu. [BJT Page 336] [\x 336/] [PTS Page 334] [\q 334/] Aņņhimāni bhikkhave ārambhavatthåni, katamāni aņņha: 1. Idha bhikkhave bhikkhunā kammaü kattabbaü hoti. Tassa evaü hoti; kammaü kho me kattabbaü bhavissati, kammaü kho pana me karontena na sukaraü buddhānaü sāsanaü manasikātuü, handāhaü paņigacceva viriyaü ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyā' ti so viriyaü ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaü bhikkhave paņhamaü ārambhavatthu. 2. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhunā kammaü kataü hoti. Tassa evaü hoti: ahaü kho kammaü akāsiü, kammaü kho panāhaü karonto nāsakkhiü buddhasāsanaü manasikātuü, handāhaü viriyaü ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. So viriyaü ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaü bhikkhave dutiyaü ārambhavatthu. 3. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaü hoti: maggo me gantabbo bhavissati, maggaü kho pana me gacchantena na sukaraü buddhānaü sāsanaü manasikātuü. Handāhaü vãriyaü ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. So viriyaü ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaü bhikkhave tatiyaü ārambhavatthu. 4. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaü hoti: ahaü kho maggaü agamāsiü, maggaü kho panāhaü gacchanto nāsakkhiü buddhānaü sāsanaü manasikātuü, handāhaü viriyaü ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. So viriyaü ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya idaü bhikkhave catutthaü ārambhavatthu. [PTS Page 335] [\q 335/] 5. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu gāmaü vā nigamaü vā piõķāya caranto na labhati låkhassa vā paõãtassa vā bhojanassa yāvadatthaü pāripåriü. Tassa evaü hoti: ahaü kho gāmaü vā nigamaü vā piõķāya caranto nālatthaü låkhassa vā paõãtassa vā bhojanassa yāvadatthaü pāripåriü, tassa me kāyo lahuko kamma¤¤o, handāhaü viriyaü ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. So viriyaü ārabhati appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya idaü bhikkhave pa¤camaü ārambhavatthu. [BJT Page 338] [\x 338/] 6. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu gāmaü vā nigamaü vā piõķāya caranto labhati låkhassa vā paõãtassa vā bhojanassa yāvadatthaü pāripåriü. Tassa evaü hoti: ahaü kho gāmaü vā nigamaü vā piõķāya caranto alatthaü låkhassa vā paõãtassa vā bhojanassa yāvadatthaü pāripåriü. Tassa me kāyo balavā kamma¤¤o, handāhaü viriyaü ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyā "ti. So viriyaü ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaü bhikkhave, chaņņhaü ārambhavatthu. 7. Puna ca paraü bhikkhave, bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaü hoti: uppanno kho me ayaü appamattako ābādho. hānaü kho panetaü vijjati yaü me ābādho pavaķķheyya, handāhaü paņigacceva viriyaü ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. So viriyaü ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaü bhikkhave, sattamaü ārambhavatthu. 8. Puna ca paraü bhikkhave, bhikkhu gilānā vuņņhito hoti, acira vuņņhito gela¤¤ā. Tassa evaü hoti: ahaü kho gilānā vuņņhito, aciravuņņhito gela¤¤ā. hānaü kho panetaü vijjati yaü me ābādho paccudāvatteyya, handāhaü paņigacceva viriyaü ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. So viriyaü ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaü bhikkhave, aņņhamaü ārambhavatthu. Imāni kho bhikkhave, aņņha ārambhavatthånãti. Yamakavaggo aņņhamo. Tassuddānaü: [PTS Page 336] [\q 336/] Dve saddhā dve maraõasatã dve sampadā athāpare Icchā alaü parihānaü kusãtaü ārambhavatthanãti. [BJT Page 340] [\x 340/] 9. Sativaggo 8. 2. 9. 1 Satisampaja¤¤a suttaü (Sāvatthinidānaü) Satisampaja¤¤o bhikkhave, asati sampaja¤¤avipannassa hatåpanisaü hoti hirottappaü. Hirottappe asati hirottappavipannassa hatåpaniso hoti indriyasaüvaro. Indriyasaüvare asati indriyasaüvaravipannassa hatåpanisaü hoti sãlaü. Sãle asati sãlavipannassa hatåpaniso hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatåpanisaü hoti yathābhåta¤āõadassanaü. Yathābhåta¤āõadassane asati yathābhåta¤āõadassanavipannassa hatåpaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatåpanisaü hoti vimutti¤āõadassanaü. Seyyathāpi bhikkhave, rukkho sākhāpalāsavipanne, tassa papaņikāpi na pāripåriü gacchati, tacopi pheggupi sāropi na pāripåriü gacchati. Evameva kho bhikkhave, satisampaja¤¤e asati satisampaja¤¤a vipannassa hatåpanisaü hoti hirottappaü. Hirottappe asati hirottappa vipannassa hatåpanisaü hoti sãlaü. Sãle asati sãlavipannassa hatåpaniso hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatåpanisaü hoti yathābhåta¤āõadassanaü. Yathābhåta¤āõadassane asati yathābhåta¤āõadassanavipannassa hatåpaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatåpanisaü hoti vimutti¤āõadassanaü. Satisampaja¤¤e bhikkhave, sati satisampaja¤¤asampannassa upanisasampannaü hoti hirottappaü. Hirottappe sati hirottappasampannassa upanisasampanno hoti indriyasaüvaro. Indriyasaüvare sati indriyasaüvarasampannassa upanisasampannaü hoti sãlaü. Sãle sati sãlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi. Sammā samādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaü hoti yathābhåta¤āõadassanaü. Yathābhåta¤āõadassane sati yathābhåta¤āõadassana sampannassa upanisasampanno hoti [PTS Page 337] [\q 337/] nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge sati nibbidā virāgasampannassa upanisasampannaü hoti vimuttã¤āõadassanaü. [BJT Page 342] [\x 342/] Seyyathāpi bhikkhave, rukkho sākhāpalāsasampanno tassa papaņikāpi pāripåriü gacchati, tacopi pheggupi sāropi pāripåriü gacchati. Evameva kho bhikkhave satisampaja¤¤e sati satisampaja¤¤asampannassa upanisasampannaü hoti hirottappaü, hirottappe sati hirottappasampannassa upanisasampanno hoti indirayasaüvaro. Indriyasaüvare sati indriyasaüvarasampannassa upanisasampannaü hoti sãlaü. Sãle sati sãlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaü hoti yathābhåta¤āõadassanaü. Yathābhåta¤āõadassane sati yathābhåta¤āõadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaü hoti vimutti¤āõadassanaü. 8. 2. 9. 2 Puõõiya suttaü (Sāvatthinidānaü) Atha kho āyasmā puõõiyo yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā puõõiyo bhagavantaü etadavoca: Ko nu kho bhante hetu ko paccayo yena appekadā tathāgataü dhammadesanā paņibhāti, appekadā nappaņibhātãti? Saddho ca puõõiya, bhikkhu hoti, no ca upasaīkamitā. Neva tāva tathāgataü dhammadesanā paņibhāti. Yato ca kho puõõiya, bhikkhu saddho ca hoti, upasaīkamitā ca. Evaü tathāgataü dhammadesanā paņibhāti. Saddho ca puõõiya, bhikkhu hoti, upasaīkamitā ca no ca payirupāsitā, neva tāva tathāgataü dhammadesanā paņibhāti. Yato ca kho puõõiya bhikkhu saddho ca hoti upasaīkamitā ca payirupāsitā ca, evaü tathāgataü dhammadesanā paņibhāti. Saddho ca puõõiya bhikkhu hoti upasaīkamitā ca payirupāsitā ca no ca paripucchitā. Neva tāva tathāgataü dhammadesanā paņibhāti. Yato ca kho puõõiya bhikkhu saddho ca hoti upasaīkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca. Evaü tathāgataü dhammaü paņibhāti. Saddho ca puõõiya bhikkhu hoti upasaīkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca no ca ohitasoto dhammaü suõāti neva tāva tathāgataü dhammadesanā paņibhāti. Yato ca kho puõõiya bhikkhu saddho ca hoti upasaükamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca ohita soto ca dhammaü suõāti, evaü tathāgataü dhammadesanā paņibhāti. Saddho ca puõõiya bhikkhu hoti upasaükamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca ohitasoto ca no ca sutvā dhammaü dhāreti. Neva tāva tathāgataü dhammadesanaü paņibhāti. Yato ca kho puõõiya bhikkhu saddho ca hoti upasaīkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca ohitasoto ca dhammaü suõāti sutvā ca dhammaü dhāreti, evaü tathāgataü dhammadesanā paņibhāti. Saddho ca puõõiya bhikkhu hoti upasaīkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca ohitasoto ca dhammaü suõāti. Sutvā ca dhammaü dhāreti no ca dhatānaü dhammānaü atthaü upaparikkhati, neva tāva tathāgataü dhammadesanā paņibhāti. Yato ca kho puõõiya bhikkhu saddho ca hoti upasaīkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca ohitasoto ca dhammaü suõāti, sutvā ca dhammaü dhāreti dhatāna¤ca dhammānaü atthaü upaparikkhati, evaü tathāgataü dhammadesanā paņibhāti. Saddho ca puõõiya bhikkhu hoti upasaīkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca ohitasoto ca dhammaü suõāti, sutvā ca dhammaü dhāreti, dhatāna¤ca dhammānaü atthaü upaparikkhati, no ca atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno hoti, neva tāva tathāgataü dhammadesanā paņibhāti. Yato ca kho puõõiya, bhikkhu saddho [PTS Page 338] [\q 338/] ca hoti upasaīkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca ohitasoto ca dhammaü suõāti, sutvā ca dhammaü dhāreti, dhatāna¤ca dhammānaü atthaü upaparikkhati, atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammapaņipanno ca hoti. Evaü tathāgataü dhammadesanā paņibhāti. Imehi kho puõõiya aņņhahi dhammehi samannāgato ekantapaņibhānaü tathāgataü dhammadesanā hotãti. [BJT Page 344] [\x 344/] 8. 2. 9. 3 Kiümålaka suttaü (Sāvatthinidānaü) Sace bhikkhave, a¤¤atitthiyā paribbājakā evaü puccheyyuü: kiümålakā āvuso, sabbe dhammā, kiüsambhavā sabbe dhammā, kiü samudayā sabbe dhammā, kiüsamosaraõā sabbe dhammā, kiüpamukhā sabbe dhammā. Kiüādhipateyyā sabbe dhammā, kiüuttarā sabbe dhammā, kiüsārā sabbe dhammāti? Evaü puņņhā tumbhe bhikkhave, tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü kinti byākareyyāthāti? Bhagavammålakā no bhante, dhammā bhagavannettikā bhagavaü paņisaraõā. Sādhu bhante, bhagavantaü yeva paņibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhå dhāressantãti Tena hi bhikkhave, suõātha1. Sādhukaü manasikarotha bhāsissāmiti. Evaü bhanteti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: Sace bhikkhave, a¤¤atitthiyā paribbājakā evaü puccheyyuü: kimmålakā āvuso, sabbe dhammā, kiüsambhavā sabbe dhammā, kiü samudayā sabbe dhammā, kiüsamosaraõā sabbe dhammā, kiüpamukhā sabbe dhammā, [PTS Page 339] [\q 339/] kiü ādhipateyyā sabbe dhammā, kiüuttarā sabbe dhammā, kiü sārā sabbe dhammāti? Evaü puņņhā tumhe bhikkhave, tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü evaü byākareyyātha: Chandamålakā āvuso, sabbe dhammā, manasikārasambhavā sabbe dhammā, phassasamudayā sabbe dhammā, vedanā samosaraõā sabbe dhammā, samādhipamukhā sabbe dhammā, satādhipateyyā sabbe dhammā, pa¤¤uttarā sabbe dhammā, vimuttisārā sabbe dhammā'ti. Evaü phuņņhā tumhe bhikkhave, tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü evaü byākareyyāthāti. 1. Desessami. Taü suõātha machasaü [BJT Page 346] [\x 346/] 8. 2. 9. 4 Mahā coraīga suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhahi bhikkhave, aīgehi samannāgato mahācoro khippaü pariyāpajjati, na ciraņņhitiko hoti. Katamehi aņņhahi: Appaharantassa paharati, anavasesaü ādiyati, itthiü hanati, kumāriü dåseti, pabbajitaü vilumpati, rājakosaü vilumpati, accāsanne kammaü karoti, na ca nidhānakusalo hoti, imehi kho bhikkhave, aņņhahaīgehi samannāgato mahācoro khippaü pariyāpajjati, na ciraņņhitiko hoti. Aņņhahi bhikkhave, aīgehi samannāgato mahācoro na khippaü pariyāpajjati, ciraņņhitiko hoti. Katamehi aņņhahi: Na appaharantassa paharati, na anavasesaü ādiyati, na itthiü hanti, na kumāriü dåseti, na pabbajitaü vilumpati, na rājakosaü vilumpati, na accāsanne kammaü karoti, nidhānakusalo ca hoti, imehi kho bhikkhave, aņņhahi aīgehi samannāgato mahācoro na khippaü pariyāpajjati, ciraņņhitiko hoti. [PTS Page 340] [\q 340/] 8. 2. 9. 5 Tathāgatādhivacana suttaü (Sāvatthinidānaü) Samaõoti bhikkhave, tathāgatassetaü adhivacanaü arahato sammāsambuddhassa. Brāhmaõoti bhikkhave, tathāgatassetaü adhivacanaü arahato sammāsambuddhassa. Bhisakkoti bhikkhave, tathāgatassetaü adhivacanaü arahato sammāsambuddhassa. Vedagåti bhikkhave, tathāgatassetaü adhivacanaü arahato sammāsambuddhassa. Nimmaloti bhikkhave, tathāgatassetaü adhivacanaü arahato sammāsambuddhassa. Vimaloti bhikkhave, tathāgatassetaü adhivacanaü arahato sammāsamābuddhassa. Ĩāõãti bhikkhave tathāgatassetaü adhivacanaü arahato sammāsambuddhassa. Vimuttoti bhikkhave, tathāgatassetaü adhivacanaü arahato sammāsambuddhassāti. [BJT Page 348] [\x 348/] 1. Yaü samaõena pattabbaü brāhmaõena vusãmatā, Yaü vedagunā pattabbaü bhisakkena anuttaraü 2. Yaü nimmalena pattabbaü vimalena sudhãmatā, Yaü ¤āõinā pattabbaü vimuttena anuttaraü. 3. Sohaü vijitasaīgāmo mutto mocemi bandhanā, Nāgomhi paramo danto asekho parinibbutoti 8. 2. 9. 6 Nāgita suttaü Ekaü samayaü bhagavā kosalesu cārikaü caramāno mahatā bhikkhusaīghena saddhiü yena icchānaīgalaü nāma kosalānaü brāhmaõagāmo tadavasari. Tatra sudaü bhagavā icchānaīgale viharati icchānaīgalavanasaõķe. Assosuü kho icchānaīgalakā brāhmaõa gahapatikā samaõo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito icchānaīgalaü anupatto icchānaīgale viharati [PTS Page 341] [\q 341/] icchānaīgalavanasaõķe. Taü kho pana bhagavantaü gotamaü evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato; 'itipi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavā' ti. Sādhu kho pana tathāråpānaü arahataü dassanaü hotãti. Atha kho icchānaīgalakā brāhmaõagahapatikā tassā rattiyā accayena pahåtaü khādanãyaü bhojanãyaü ādāya yena icchānaīgalā vanasaõķo tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā bahidvārakoņņhake aņņhaüsu uccāsaddā mahāsaddā. Tena kho pana samayena āyasmā nāgito bhagavato upaņņhāko hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaü nāgitaü āmantesi: 'ke pana te nāgita, uccāsaddā mahāsaddā kevaņņā ma¤¤e macchavilope' ti? Ete bhante icchānaīgalakā brāhmaõagahapatikā pahåtaü khādanãyaü bhojanãyaü ādāya bahidvārakoņņhake ņhitā bhagavantaüyeva uddissa bhikkhusaīgha¤cāti. [BJT Page 350] [\x 350/] Māhaü nāgita, yasena samāgamaü, mā ca mayā yaso, yo kho nāgita, nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhã assa akicchalābhã akasiralābhã, yassāhaü nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhã assaü akicchalābhã akasiralābhã. So taü mãëhasukhaü middhasukhaü lābhasakkārasilokasukhaü sādiyeyyāti. Adhivāsetu'dāni bhante, bhagavā, adhivāsetu sugato, adhivāsanakālo'dāni bhante, bhagavato. Yena yenevadāni bhante, bhagavā gamissati, tanninnāva bhavissati brāhmaõagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. Seyyathāpi [PTS Page 342] [\q 342/] bhante, thullaphusitake deve vassante yatā ninnaü udakāni pavattanti, evameva kho bhante, yena yenevadāni bhagavā gamissati, tanninnāva bhavissati brāhmaõā gahapatikā negamā ceva jānapadā ca taü kissa hetu: tathā hi bhante, bhagavato sãlapa¤¤āõanti. Māhaü nāgita, yasena samāgamaü, mā ca mayā yaso, yo kho nāgita, nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhã assa akicchalābhã akasiralābhã, yassāhaü nekkhamma sukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhã assaü akicchalābhã akasiralābhã so taü mãëhasukhaü middhasukhaü lābhasakkārasilokasukhaü sādiyeyya. Devatāpi kho nāgita, ekaccā nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhiniyo assu akicchalābhiniyo akasiralābhiniyo. Yassāhaü nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhã assaü akicchalābhã akasiralābhã. 1. Tathā hi me sãmu. [BJT Page 352] [\x 352/] 1. Tumbhākampi kho nāgita, saīgamma samāgamma saīgaõikavihāraü anuyuttānaü viharataü evaü hoti: nahanåna me āyasmanto imassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhino assu, akicchalābhino akasiralābhino, yassāhaü nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhã assaü akicchalābhã akasiralābhã. Tathā hi paname1 āyasmanto [PTS Page 343] [\q 343/] saīgamma samāgamma saīgaõika vihāraü anuyuttā viharanti. 2. Idhāhaü nāgita, bhikkhå passāmi a¤¤ama¤¤aü aīgulipatodakehi sa¤jagghante saīkãëante. Tassa mayhaü nāgita, evaü hoti: nahanåname2 āyasmanto imassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhino akicchalābhino assu akasiralābhino yassāhaü nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhã assaü akicchalābhã akasiralābhã tathā hi paname1 āyasmanto a¤¤ama¤¤aü aīgulipatodakehi sa¤jagghanti3 saīkãëanti. 3. Idhāhaü4 nāgita, bhikkhå passāmi yāvaatthaü udarāvadehakaü bhu¤jitvā seyyasukhaü passasukhaü5 middhasukhaü anuyutte viharante. Tassa mayhaü nāgita, evaü hoti: nahanåna me2 āyasmanto imassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhino assu akicchalābhino akasiralābhino yassāhaü nekkhamma sukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhã assaü, akicchalābhã akasiralābhã tathā hi me āyasmanto yāvadatthaü udarāvadehakaü bhu¤jitvā seyyasukhaü passasukhaü5 middhasukhaü anuyuttā viharanti. 4. Idhāhaü4 nāgita, bhikkhuü passāmi gāmantavihāriü samāhitaü nisinnaü, tassa mayhaü nāgita, evaü hoti: 1. Tathā hi me sãmu 2. Nahinuname machasaü 3. Sa¤jaganti, machasaü 4. Imāhaü, machasaü 5. Phassasukhaü sãmu. [BJT Page 354] [\x 354/] Idāni imaü āyasmantaü ārāmiko vā paccessati samaõuddeso vā, taü tamhā samādhimhā cāvessatãti. Tenāhaü [PTS Page 344] [\q 344/] nāgita tassa bhikkhuno na attamano homi gāmantavihārena. 5. Idha panāhaü nāgita bhikkhuü passāmi āra¤¤akaü āra¤¤e pacalāyamānaü nisinnaü. Tassa mayhaü nāgita evaü hoti: idāni ayaü āyasmā imaü niddākilamathaü paņivinodetvā ara¤¤asa¤¤aü yeva manasikarissati ekattanti: tenāhaü nāgita tassa bhikkhuno attamano homi ara¤¤avihārena. 6. Idha panāhaü nāgita bhikkhuü passāmi āra¤¤akaü ara¤¤e asamāhitaü nisinnaü. Tassa mayhaü nāgita evaü hoti: idāni ayamāyasmā asamāhitaü vā cittaü samādahissati, samāhitaü vā cittaü anurakkhissatãti. Tenāhaü nāgita tassa bhikkhuno attamano homi ara¤¤avihārena. 7. Idha panāhaü nāgita bhikkhuü passāmi āra¤¤akaü ara¤¤e samāhitaü nisinnaü. Tassa mayhaü nāgita evaü hoti: idāni ayamāyasmā avimuttaü vā cittaü vimuccissati, vimuttaü vā cittaü anurakkhissatãti. Tenāhaü nāgita tassa bhikkhuno attamano homi ara¤¤avihārena. 8. Yasmāhaü nāgita samaye addhānamaggapaņipanno na ka¤ci passāmi purato vā pacchato vā, phāsu me nāgita tasmiü samaye hoti antamaso uccārapassāvakammāyāti. 8. 2. 9. 7 Pattanikkujjana suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhahi bhikkhave aīgehi samannāgatassa upāsakassa ākaīkhamāno saīgho pattaü nikkujjeyya. Katamehi aņņhahi: Bhikkhånaü [PTS Page 345] [\q 345/] alābhāya parisakkati, bhikkhånaü anatthāya parisakkati bhikkhånaü avāsāya parisakkati, bhikkhånaü akkosati paribhāsati. Bhikkhå bhikkhåhi bhedeti, buddhassa avaõõaü bhāsati, dhammassa avaõõaü bhāsati, saīghassa avaõõaü bhāsati, imehi kho bhikkhave aņņhahaīgehi samannāgatassa upāsakassa ākaīkhamāno saīgho pattaü nikkujjeyya. 1. Anāvāsāya sãmu. Syā. [BJT Page 356] [\x 356/] Aņņhahi bhikkhave aīgehi samannāgatassa upāsakassa ākaīkhamāno saīgho pattaü ukkujjeyya. Katamehi aņņhahi: Na bhikkhånaü alābhāya parisakkati, na bhikkhånaü anatthāya parisakkati na bhikkhånaü avāsāya parisakkati, na bhikkhånaü akkosati paribhāsati. Na bhikkhå bhikkhåhi bhedeti buddhassa vaõõaü bhāsati, dhammassa vaõõaü bhāsati, saīghassa vaõõaü bhāsati, imehi kho bhikkhave aņņhahaīgehi samannāgatassa upāsakassa ākaīkhamāno saīgho pattaü ukkujjeyyāti. 8. 2. 9. 8 Appasādappasāda suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhahi bhikkhave dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaīkhamānā upāsakā appasādaü pavedeyyuü. Katamehi aņņhahi: Gihãnaü alābhāya parisakkati, gihãnaü anatthāya parisakkati, gihãnaü akkosati paribhāsati, gihã gihãhi bhedeti. Buddhassa avaõõaü bhāsati, dhammassa avaõõaü bhāsati, saīghassa avaõõaü bhāsati, agocare ca taü passanti. Imehi kho bhikkhave aņņhahi dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaīkhamānā upāsakā appasādaü pavedeyyuü. Aņņhahi [PTS Page 346] [\q 346/] bhikkhave dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaīkhamānā upāsakā pasādaü pavedeyyuü. Katamehi aņņhahi: Na gihãnaü alābhāya parisakkati, na gihãnaü anatthāya parisakkati, na gihãnaü akkosati paribhāsati, na gihã gihãhi bhedeti. Buddhassa vaõõaü bhāsati, dhammassa vaõõaü bhāsati, saīghassa vaõõaü bhāsati, gocare ca taü passanti. Imehi kho bhikkhave aņņhahi dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaīkhamānā upāsakā pasādaü pavedeyyunti. [BJT Page 358] [\x 358/] 8. 2. 9. 9 Paņisāraõiyakamma suttaü (Sāvatthinidānaü) Aņņhahi bhikkhave dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaīkhamāno saīgho paņisāraõiyakammaü kareyya. Katamehi aņņhahi: Gihãnaü alābhāya parisakkati, gihãnaü anatthāya parisakkati, gihãnaü akkosati paribhāsati. Gihã gihãhi bhedeti. Buddhassa avaõõaü bhāsati, dhammassa avaõõaü bhāsati, saīghassa avaõõaü bhāsati, dhammika¤ca gihãpaņissavaü na saccāpeti. Imehi kho bhikkhave aņņhahi dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaīkhamāno saīgho paņisāraõãya kammaü kareyya. Aņņhahi bhikkhave dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaīkhamāno saīgho paņisāraõiya kammaü paņippassamheyya. Katamehi aņņhahi: Na gihãnaü alābhāya parisakkati, na gihãnaü anatthāya parisakkati, na gihãnaü akkosati paribhāsati. Na gihã gihãhi bhedeti. Buddhassa vaõõaü bhāsati, dhammassa [PTS Page 347] [\q 347/] vaõõaü bhāsati, saīghassa vaõõaü bhāsati, dhammika¤ca gihãpaņissavaü saccāpeti. Imehi kho bhikkhave aņņhahi dhammehi samannāgatassa bhikkhuno ākaīkhamāno saīgho paņisāraõãya kammaü paņippassamheyyāti. 8. 2. 9. 10 Tassapāpiyyasikā sammāvattana suttaü (Sāvatthinidānaü) Tassapāpiyyasikākammakatena bhikkhave bhikkhunā aņņhasu dhammesu sammā vattitabbaü. Na upasampādetabbaü. Na nissayo dātabbo, na sāmaõero upaņņhāpetabbo, na bhikkhunovādakasammuti sāditabbā, sammatenapi bhikkhuniyo na ovaditabbā, na kāci saīghasammuti sāditabbā, na kismi¤ci paccekaņņhāne ņhapetabbo. Na ca tenamålena vuņņhāpetabbaü. Tassa pāpiyyasikākammakatena bhikkhave bhikkhunā imesu aņņhasu dhammesu sammā vattitabbanti. Sativaggo navamo. Tassuddānaü: Sati puõõiyamålena corādhivacana1. Pa¤camaü Nāgita pattāppasādo2. Paņisāraõãya¤ca vattatã. 1. Vorasamaõena sãmu. 2. Yaso pattapayādena sãmu. [BJT Page 360. [\x 360/] ] 10. Sāma¤¤avaggo 8. 2. 10. 1 27 (Sāvatthinidānaü) Atha kho bojjhā upāsikā pe sirimā padumā sudhanā manujā uttarā muttā khemā somā1 ruci cundã rājakumāri bimbã2 upāsikā sumanā rājakumārã mallikā [PTS Page 348] [\q 348/] devã tissā upāsikā tissāya mātā3 soõā soõāya mātā4 kāõā kāõāya mātā5 uttarā nandamātā visākhā migāramātā bujjuttarā upāsikā sāmāvatã upāsikā suppavāsā koliyaņhitā6 suppiyā upāsikā nakulamātā gahapatāni pe* Sāma¤¤avaggo dasamo. Dutiyo paõõāsako samatto. 1. Somā iti machasaü potthakesu na dissate. 2. Vimabi. Sãmu 3. Tismatātā machasaü 4. Soõamātā machasaü 5. Kāõamātā machasaü 6. Koëiyaņhitā syā. [PTS] * "Imāsaü ettakānaü aņņhaīgasamannāgata uposathakamma meva kathitaü" iti aņņhakathāyaü dissati icchantena heņņhā 192 piņņhe bojjhajuposatha sutte vuttana yena vitthāretvā kathetabbaü. [BJT Page 362] [\x 362/] 11. Rāgādipeyyālaü 8. 11. 1. 3 Aņņhamaggaīga suttaü (Sāvatthinidānaü) Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya aņņha dhammā bhāvetabbā, katame aņņha: Sammādiņņhi sammāsaīkappo sammāvācā sammākammanto sammāājãvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya ime aņņha dhammā bhāvetabbāti. 8. 11. 2 Aņņhaabhibhāyatana suttaü (Sāvatthinidānaü) Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya aņņha dhammā bhāvetabbā. Katame aņņha: Ajjhattaü råpasa¤¤ã bahiddhā råpāni passati parittāni suvaõõadubbaõõāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti evaü sa¤¤i hoti. Ajjhattaü råpasa¤¤ã bahiddhā råpāni passati appamāõāni suvaõõadubbaõõāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti evaü sa¤¤i hoti. Ajjhattaü [PTS Page 349] [\q 349/] aråpasa¤¤ã bahiddhā råpāni passati parittāni suvaõõadubbaõõāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti evaü sa¤¤i hoti. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã bahiddhā råpāni passati appamāõāni suvaõõadubbaõõāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti evaü sa¤¤i hoti. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã bahiddhā råpāni passati nãlāni nãlavaõõāni, nãlanidassanāni nãlanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti evaü sa¤¤i hoti. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã bahiddhā råpāni passati pãtāni pãtavaõõāni, pãtanidassanāni pãtanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti evaü sa¤¤i hoti. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã bahiddhā råpāni passati lohitakāni lohitakavaõõāni, lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti evaü sa¤¤i hoti. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã bahiddhā råpāni passati odātāni odātavaõõāni, odātanidassanāni odātanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti evaü sa¤¤i hoti. Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya ime aņņha dhammā bhāvetabbā. [BJT Page 364] [\x 364/] 8. 11. 3 Aņņhavimokkha suttaü (Sāvatthinidānaü) Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya aņņha dhammā bhāvetabbā. Katame aņņha: Råpã råpāni passati, ajjhattaü aråpasa¤¤ã bahiddhā råpāni passati. Subhantveva adhimutto hoti. Sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya ime aņņha dhammā bhāvetabbā. 8. 11. 4 510 Sāvatthinidānaü Rāgassa bhikkhave pari¤¤āya pe parikkhayāya. Pe pahānāya. Pe khayāya pevayāya pe virāgāya pe nirodhāya pe cāgāya pe paņinissaggāya pe ime aņņha dhammā bhāvetabbā. Dosassa pe mohassa kodhassa upanāhassa makkhassa palāsassa issāya macchariyassa [PTS Page 350 [\q 350/] ] māyāya sāņheyyassa thambhassa sārambhassa mānassa atimānassa madassa pamādassa abhi¤¤āya pe pari¤¤āya parikkhayāya pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya cāgāya paņinissaggāya pe ime aņņha dhammā bhāvetabbāti. Rāgādipeyyālaü niņņhitaü* * Rāgapadato paņņhāya pamādapadapariyantesu sattarassu padesu ekamekaü abhi¤¤āyādi dasapadehi yojetvā 'aņņha dhammā bhāvetabbā' ti niddiņņhehi tãhi aņņhamaggaīga aņņha abhibhāyatana aņņhavimokkha suttehi paccekaü ghaņitāni sabbasuttāni dasādhika pa¤casatāni honti. [BJT Page 366] [\x 366/] Navakanipāto Paņhamo paõõāsako Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa Sambodhivaggo 9. 1. 1. 1 Sambodhipakkhiya suttaü Evaü [PTS Page 351] [\q 351/] me sutaü ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme, tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi. Bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: Sace bhikkhave a¤¤atitthiyā paribbājakā evaü puccheyyuü: sambodhipakkhiyānaü1 āvuso dhammānaü kā upanisā bhāvanāyāti. Evaü puņņhā tumhe bhikkhave tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü kinti byākareyyāthāti. Bhagavammålakā no bhante dhammā bhagavannettikā, bhagavampaņisaraõā, sādhu vata bhante bhagavanta¤¤eva paņibhātu etassa bhāsitasya attho. Bhagavato sutvā bhikkhå dhāressantãti. Tena hi bhikkhave suõātha sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmãti. Evaü bhanteti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: Sace bhikkhave a¤¤atitthiyā paribbājakā evaü puccheyyuü sambodhipakkhiyānaü āvuso dhammānaü kā upanisā bhāvanāyāti. Evaü puņņhā tumhe bhikkhave tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü evaü byākareyyātha: 1. Sambodhipakkhikānaü machasaü. [BJT Page 368] [\x 368/] 1. Idhāvuso bhikkhu kalyāõamitto hoti kalyāõasahāyo kalyāõasampavaīko. [PTS Page 352] [\q 352/] sambodhipakkhiyānaü āvuso dhammānaü ayaü paņhamā upanisā bhāvanāya. 2. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sãlavā hoti pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati ācāragocarasampanno aõumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Sambodhipakkhiyānaü āvuso dhammānaü ayaü dutiyā upanisā bhāvanāya. 3. Puna ca paraü āvuso bhikkhå yāyaü kathā abhisallekhikā cetovivaraõasappāyā seyyathãdaü: appicchakathā santuņņhikathā pavivekakathā asaüsaggakathā viriyārambhakathā sãlakathā samādhikathā pa¤¤ākathā vimuttikathā vimutti¤āõadassanakathā. Evaråpiyā kathāya nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã. Sambodhipakkhiyānaü āvuso dhammānaü ayaü tatiyā upanisā bhāvanāya. 4. Puna ca paraü āvuso bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaü dhammānaü pahānāya, kusalānaü dhammānaü upasampadāya thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Sambodhipakkhiyānaü āvuso dhammānaü ayaü catutthi1 upanisā bhāvanāya. 5. Puna ca paraü āvuso bhikkhu pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhayagāminiyā. Sambodhipakkhiyānaü āvuso dhammānaü ayaü pa¤camã upanisā bhāvanāya. Kalyāõamittassetaü bhikkhave bhikkhuno pāņikaīkhaü kalyāõasahāyassa kalyāõasampavaīkassa sãlavā bhavissati pātimokkhasaüvarasaüvuto viharissati ācāragocarasampanno aõumattesu vajjesu bhayadassāvi samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Kalyāõamittassetaü bhikkhave bhikkhuno pāņikaīkhaü kalyāõasahāyassa kalyāõasampavaīkassa yāyaü kathā abhisallekhikā cetovivaraõasappāyā seyyathãdaü: appicchakathā santuņņhikathā pavivekakathā asaüsaggakathā viriyārambhakathā sãlakathā samādhikathā pa¤¤ākathā vimuttikathā vimutti¤āõadassanakathā. Evaråpiyā kathāya nikāmalābhã bhavissati akicchalābhã akasiralābhã. 1. Catutthā sãmu. [BJT Page 370] [\x 370/] Kalyāõamittassetaü bhikkhave bhikkhuno pāņikaīkhaü kalyāõasahāyassa kalyāõasampavaīkassa: āraddhaviriyo viharissati [PTS Page 353] [\q 353/] akusalānaü dhammānaü pahānāya kusalānaü dhammānaü upasampadāya thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Kalyāõamittassetaü bhikkhave bhikkhuno pāņikaīkhaü kalyāõasahāyassa kalyāõasampavaīkassa: pa¤¤avā bhavissati udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhagāminiyā. Tena ca pana bhikkhave bhikkhunā imesu pa¤casu dhammesu patiņņhāya cattāro dhammā uttariü bhāvetabbā: 6 9. Asubhā bhāvetabbā rāgassa pahānāya. Mettā bhāvetabbā vyāpādassa pahānāya. ânāpānasati bhāvetabbā vitakkupacchedāya. Aniccasa¤¤ā bhāvetabbā asmimānasamugghātāya, aniccasa¤¤ino bhikkhave bhikkhuno anattasa¤¤ā saõņhāti. Anattasa¤¤ã asmimānasamugghātaü pāpuõāti, diņņheva dhamme nibbānanti. 9. 1. 1. 2 Nissayasampanna suttaü (Sāvatthinādānaü) Atha kho a¤¤ataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho so bhikkhu bhagavantaü etadavoca: nissayasampanno nissayasampannoti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante bhikkhu nissayasampanno hotãti. Saddha¤ce bhikkhu, bhikkhu nissāya1 akusalaü pajahati kusalaü bhāveti pahãnamevassa taü akusalaü hoti. Hiri¤ce bhikkhu, bhikkhu nissāya2 akusalaü pajahati kusalaü bhāveti pahãnamevassa taü akusalaü hoti. Ottappa¤ce bhikkhu, bhikkhu nissāya3 akusalaü pajahati kusalaü bhāveti pahãnamevassa taü akusalaü hoti. Viriya¤ce bhikkhu, bhikkhu nissāya4 akusalaü pajahati kusalaü bhāveti pahãnamevassa taü akusalaü hoti. [PTS Page 354] [\q 354/] pa¤¤a¤ce bhikkhu, bhikkhu nissāya5 akusalaü pajahati kusalaü bhāveti pahãnamevassa taü akusalaü Hoti. Taü hi'ssa bhikkhuno akusalaü pahãnaü hoti suppahãnaü, yaüsa ariyāya pa¤¤āya disvā pahãnaü. 1. Saddha¤ceva bhikkhu nissāya sãmu 2. Hiri¤ce bhikkhu nissāya sãmu. 3. Ottappa¤ce bhikkhu nissāya sãmu. 4. Viriya¤ce bhikkhu nissāya sãmu. 5. Pa¤¤a¤ce bhikkhu nissāya sãmu. [BJT Page 372] [\x 372/] Tena naca pana bhikkhå, bhikkhunā imesu pa¤casu dhammesu patiņņhāya cattāro dhammā upanissāya vihātabbā. Katame cattāro: idha bhikkhu, bhikkhu saīkhāyekaü paņisevati, saīkhāyekaü adhivāseti, saīkhāyekaü parivajjeti, saīkhāyekaü vinodeti, evaü kho bhikkhå, bhikkhu nissayasampanno hotãti. 9. 1. 1. 3 Meghiya suttaü Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā cālikāyaü viharati cālikāya pabbate. Tena kho pana samayena āyasmā meghiyo bhagavato upaņņhāko hoti, atha kho āyasmā meghiyo yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho āyasmā meghiyo bhagavantaü etadavoca: icchāmahaü bhante, chantugāmaü1 piõķāya pavisitunti. Yassadāni tvaü meghiya kālaü ma¤¤asãti. Atha kho āyasmā meghiyo pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya jantugāmaü piõķāya pāvisi: jantugāme piõķāya caritvā paccābhattaü piõķapātapaņikkanto yena kimikālāya nadiyā tãraü tenupasaīkami. Addasā kho āyasmā meghiyo kimikālāya nadiyā tãre jaīghāvihāraü anucaīkamamāno anuvicaramāno ambavanaü [PTS Page 355] [\q 355/] pāsādikaü ramaõãyaü. Disvānassa etadahosi: pāsādikaü vatidaü ambavanaü ramaõãyaü. Alaü vatidaü kulaputtassa padhānatthikassa padhānāya. Sace maü bhagavā anujāneyya, āgaccheyyāhaü imaü ambavanaü padhānāyāti. Atha kho āyasmā meghiyo yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā meghiyo bhagavantaü etadavoca: idhāhaü bhante pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya jantugāmaü piõķāya pāvisiü. Jantugāme piõķāya caritvā pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto yena kimikālāya nadiyā tãraü tenupasaīkamiü. 1. Jatugāmaü syā. [BJT Page 374] [\x 374/] Addasaü kho ahaü bhante, kimikālāya nadiyā tãre jaīghāvihāraü anucaīkamamāno anuvicaramāno ambavanaü pāsādikaü ramaõãyaü, disvāna me etadahosi: pāsādikaü vatidaü ambavanaü ramaõãyaü, alaü vatidaü kulaputtassa padhānatthikassa padhānāya. Sace maü bhagavā anujāneyya āgaccheyyāhaü imaü ambavanaü padhānāyāti. Sace maü bhagavā anujāneyya gaccheyyāhaü taü ambavanaü padhānāyāti. âgamehi tāva meghiya, ekakamhā1 tāva yāva a¤¤epi koci bhikkhu āgacchatãti. 2 Dutiyampi kho āyasmā meghiyo bhagavantaü etadavoca: bhagavato bhante, natthi ki¤ci uttariü karaõãyaü, natthi katassa paticayo. Mayhaü kho pana bhante, atthi uttariü karaõãyaü, atthi katassa paticayo. Sace maü bhagavā anujāneyya, gaccheyyāhaü taü ambavanaü padhānāyāti. âgamehi tāva meghiya, ekakamhā1 tāva yāva a¤¤epi koci bhikkhu āgacchatãti. 2 Tatiyampi [PTS Page 356] [\q 356/] kho āyasmā meghiyo bhagavantaü etadavoca: bhagavato bhante, natthi ki¤ci uttariü karaõãyaü, natthi katassa paticayo. Mayhaü kho pana bhante, atthi uttariü karaõãyaü, atthi katassa paticayo. Sace maü bhagavā anujāneyya, gaccheyyāhaü taü ambavanaü padhānāyāti. Padhānanti kho meghiya vadamānaü kinti vadeyyāma, yassadāni tvaü meghiya kālaü ma¤¤asãti. Atha kho āyasmā meghiyo uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā yena taü ambavanaü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā taü ambavanaü ajjhogāhetvā a¤¤atarasmiü rukkhamåle divāvihāraü nisãdi. Atha kho āyasmato meghiyassa tasmiü ambavane viharantassa yebhuyyena tayo pāpakā akusalā vitakkā samudācaranti. Seyyathãdaü: kāmavitakko vyāpādavitakko vihiüsāvitakko. Atha kho āyasmato meghiyassa etadahosi: acchariyaü vata bho, abbhutaü vata bho, saddhāya vata camhi agārasmā anagāriyaü pabbajito. Atha ca pana imehi tãhi pāpakehi akusalehi vitakkehi anvāsatto kāmavitakkena vyāpādavitakkena vihiüsāvitakkenāti. 1. Ekakamhi machasaü 2. Dissatuti sãmu. [BJT Page 376] [\x 376/] Atha kho āyasmā meghiyo yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā meghiyo bhagavantaü etadavoca: idha mayhaü bhante tasmiü ambavane viharantassa yebhuyyena tayo pāpakā akusalā vitakkā samudācaranti. Seyyathãdaü: kāmavitakko vyāpādavitakko vihiüsāvitakko. Tassa mayhaü bhante, etadahosi: acchariyaü vata bho, abbhutaü vata bho, saddhāya vatacamhã agārasmā anagāriyaü pabbajito. Atha ca panimehi [PTS Page 357] [\q 357/] tãhi pāpakehi akusalehi vitakkehi anvāsatto kāmavitakkena vyāpādavitakkena vihiüsāvitakkenāti. Aparipakkāya meghiya cetovimuttiyā pa¤cadhammā paripakkāya saüvattanti. Katame pa¤ca: 1. Idha meghiya, bhikkhu kalyāõamitto hoti kalyāõasahāyo kalyāõasampavaīko. Aparipakkāya meghiya ceto vimuttiyā ayaü paņhamo dhammo paripakkāya saüvattati. 2. Puna ca paraü meghiya bhikkhu sãlavā hoti pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati ācāragocarasampanno aõumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Aparipakkāya meghiya, cetovimuttiyā ayaü dutiyo dhammo paripakkāya saüvattati. 3. Puna ca paraü meghiya bhikkhu yāyaü kathā abhisallekhikā cetovivaraõasappāyā seyyathãdaü: appicchakathā santuņņhikathā pavivekakathā asaüsaggakathā viriyārambhakathā sãlakathā samādhikathā pa¤¤ākathā vimuttikathā vimutti¤āõadassanakathā. Evaråpiyā kathāya nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã. Aparipakkāya meghiya, cetovimuttiyā ayaü tatiyo dhammo paripakkāya saüvattati. 4. Puna ca paraü meghiya bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaü dhammānaü pahānāya, kusalānaü dhammānaü upasampadāya thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Aparipakkāya meghiya cetovimuttiyā ayaü catuttho dhammo paripakkāya saüvattati. 5. Puna ca paraü meghiya bhikkhu pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Aparipakkāya meghiya cetovimuttiyā ayaü pa¤camo dhammo paripakkāya saüvattati. [BJT Page 378] [\x 378/] Kalyāõamittassetaü meghiya bhikkhuno pāņikaīkhaü kalyāõasahāyassa kalyāõasampavaīkassa sãlavā bhavissati pātimokkhasaüvarasaüvuto viharissati ācāragocarasampanno [PTS Page 358] [\q 358/] aõumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Kalyāõamittassetaü meghiya bhikkhuno pāņikaīkhaü kalyāõasahāyassa kalyāõasampavaīkassa: yāyaü kathā abhisallekhikā cetovivaraõasappāyā, seyyathãdaü; appicchakathā santuņņhikathā pavivekakathā asaüsaggakathā viriyārambhakathā sãlakathā samādhikathā pa¤¤ākathā vimuttikathā vimutti¤āõadassanakathā. Evaråpiyā kathāya nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã. Kalyāõamittassetaü meghiya bhikkhuno pāņikaīkhaü kalyāõasahāyassa, kalyāõasampavaīkassa āraddhaviriyo viharissati akusalānaü dhammānaü pahānāya kusalānaü dhammānaü upasampadāya thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Kalyāõamittassetaü meghiya bhikkhuno pāņikaīkhaü kalyāõasahāyassa kalyāõasampavaīkassa: pa¤¤avā bhavissati udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. 69 Tena ca pana meghiya bhikkhuno imesu pa¤casu dhammesu patiņņhāya cattāro dhammā uttariü bhāvetabbā: asubhā bhāvetabbā rāgassa pahānāya, mettā bhāvetabbā vyāpādassa pahānāya, ānāpānasati bhāvetabbā vitakkupacchedāya, aniccasa¤¤ā bhāvetabbā asmimānasamugghātāya. Aniccasa¤¤ino meghiya anattasa¤¤ā saõņhāti. Anattasa¤¤ã asmimānasamugghātaü pāpuõāti. Diņņheva dhamme nibbānanti. 9. 1. 1. 4 Nandaka suttaü Ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā nandako upaņņhānasālāyaü bhikkhå dhammiyā kathāya sandesseti samādapeti samuttejeti sampahaüseti. [BJT Page 380] [\x 380/] Atha kho bhagavā sāyanhasamayaü paņisallānā vuņņhito yena upaņņhānasālā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bahidvārakoņņhake aņņhāsi kathāpariyosānaü āgamayamāno. Atha kho bhagavā kathāpariyosānaü viditvā ukkāsitvā aggalaü [PTS Page 359] [\q 359/] ākoņesi. Vivariüsu kho te bhikkhu bhagavato dvāraü. Atha kho bhagavā upaņņhānasālaü pāvisi. Pavisitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaü nandakaü etadavoca: dãgho kho tyāyaü nandaka dhammapariyāyo bhikkhånaü paņibhāsi. Api ca me1 piņņhi āgilāyati bahidvārakoņņhake ņhitassa kathāpariyosānaü āgamayamānassāti. Evaü vutte āyasmā nandako sārajjāyamānaråpo2 bhagavantaü etadavoca, na kho mayhaü bhante jānāma bhagavā bahidvārakoņņhake ņhitoti. Sace hi mayaü bhante jāneyyāma bhagavā bahidvārakoņņhake ņhitoti ettakampi3 no nappaņibhāseyyāti. Atha kho bhagavā āyasmantaü nandakaü sārajjāyamānaråpaü viditvā āyasmantaü nandakaü etadavoca: sādhu sādhu nandaka, evaü kho nandaka, tumhākaü patiråpaü kulaputtānaü saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajitānaü yaü tumhe dhammiyā kathāya sannisãdeyyātha. Sannipatitānaü vo nandaka dvayaü karaõãyaü: dhammã vā kathā, ariyo vā tuõhãbhāvo. Saddho ca nandaka bhikkhu hoti no ca sãlavā, evaü so tenaīgena aparipåro hoti. Tena taü aīgaü paripåretabbaü: kinnāhaü saddho ca assaü [PTS Page 360] [\q 360/] sãlavā cāti. Yato ca kho nandaka, bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca, evaü so tenaīgena paripåro hoti. Saddho ca nandaka bhikkhu hoti sãlavā ca, no ca lābhã ajjhattaü cetosamathassa. Evaü so tenaīgena aparipåro hoti. Tena taü aīgaü paripåretabbaü: kiü nāhaü saddho ca assaü sãlavā ca lābhã ca ajjhattaü cetosamathassāti. Yato ca kho nandaka bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca, lābhã ca ajjhattaü cetosamathassa, evaü so tenaīgena paripåro hoti. Saddho ca nandaka bhikkhu hoti sãlavā ca, lābhã ca ajjhattaü ceto samathassa. Na lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya. Evaü so tenaīgena aparipåro hoti. 1. Api me machasaü 2. Sārajjamānaråpo machasaü Sārajjayamānaråpo sãmu. 3. Ettakampi dhammaü machasaü. [BJT Page 382] [\x 382/] Seyyathāpi nandaka pāõako catuppādako, tassassa eko pādo omako lāmako, evaü so tenaīgena aparipåro assa, evameva kho nandaka bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca lābhã ca ajjhattaü cetosamathassa na lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya, evaü so tenaīgena aparipåro hoti. Tena taü aīgaü paripåretabbaü; kinnāhaü saddho ca assaü sãlavā ca lābhã ca ajjhattaü cetosamathassa, lābhã ca adhipa¤¤ādhammavipassanāyāti yato ca kho nandaka, bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca lābhã ca ajjhattaü cetosamathassa lābhã ca adhipa¤¤ādhammavipassanāya, evaü so tenaīgena paripåro hotãti. Idamavo ca bhagavā idaü vatvā sugato uņņhāyāsanā vihāraü pāvisi. Atha kho āyasmā nandako acirapakkantassa bhagavato bhikkhå āmantesi: idānāvuso bhagavā catåhi padehi kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāsetvā [PTS Page 361] [\q 361/] uņņhāyāsanā vihāraü paviņņho: "saddho ca nandaka bhikkhu hoti, no ca sãlavā, evaü so tenaīgena aparipåro hoti, tena taü aīgaü paripåretabbaü: kinnāhaü saddho ca assaü sãlavā cāti. Yato ca kho nandaka bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca, evaü so tenaīgena paripåro hoti. Saddho ca nandaka bhikkhu hoti sãlavā ca, no ca lābhã ajjhattaü cetosamathassa, lābhã ca adhipa¤¤ādhammavipassanāyāti yato ca kho nandaka, bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca lābhã ca ajjhattaü cetosamathassa na lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya, evaü so tenaīgena aparipåro hoti. Seyyathāpi nandaka, pāõako catuppādako, tassassa eko pādo omako lāmako, evaü so tenaīgena aparipåro assa, evameva kho nandaka bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca lābhã ca ajjhattaü cetosamathassa na lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya, evaü so tenaīgena aparipåro hoti. Tena taü aīgaü paripåretabbaü; kinnāhaü saddho ca assaü sãlavā ca lābhã ca ajjhattaü cetosamathassa lābhã ca adhipa¤¤ādhammavipassanāyāti yato ca kho nandaka, bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca lābhã ca ajjhattaü cetosamathassa lābhã ca adhipa¤¤ādhammavipassanāya, evaü so tenaīgena paripåro hotãti. [BJT Page 384] [\x 384/] Pa¤cime āvuso. ânisaüsā kālena dhammasavaõe, kālena dhammasākacchāya. Katame pa¤ca: Idhāvuso, bhikkhu bhikkhånaü dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti. Yathā yathā āvuso, bhikkhu bhikkhånaü dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti. Tathā tathā so satthupiyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanãyo ca ayaü āvuso, paņhamo ānisaüso kālena dhammasavaõe, kālena dhammasākacchāya. Puna ca paraü āvuso, bhikkhu bhikkhånaü dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti. Yathā yathā āvuso, bhikkhu bhikkhånaü dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti. Tathā tathā so tasmiü dhamme atthapaņisaüvedã ca hoti dhammapaņisaüvedã ca, ayaü āvuso, dutiyo ānisaüso kālena dhammasavaõe, kālena dhammasākacchāya. Puna ca paraü āvuso, bhikkhu bhikkhånaü dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti. Yathā yathā āvuso, bhikkhu bhikkhånaü dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti. Tathā tathā so tasmiü dhamme gambhãraü atthapadaü pa¤¤āya ativijjha passati, ayaü āvuso tatiyo ānisaüso kālena dhammasavaõe, kālena dhammasākacchāya. Puna ca paraü āvuso, bhikkhu bhikkhånaü dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü [PTS Page 362] [\q 362/] pakāseti. Yathā yathā āvuso, bhikkhu bhikkhånaü dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti. Tathā tathā naü sabrahmacārã uttariü sambhāventi. "Addhā ayamāyasmā patto vā pacchati vā" ti, ayaü āvuso, catuttho ānisaüso kālena dhammasavaõe, kālena dhammasākacchāya. Puna ca paraü āvuso, bhikkhu bhikkhånaü dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti. Yathā yathā āvuso, bhikkhu bhikkhånaü dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti. Tattha tattha ye te bhikkhå sekhā appattamānasā anuttaraü yogakkhemaü patthayamānā viharanti, te taü dhammaü sutvā viriyaü ārabhanti appattassa pattiyā, anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ye pana tattha bhikkhu arahanto khãõāsavā vusitavanto katakaraõãyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhãõabhavasaüyojanā sammada¤¤ā vimuttā, te taü dhammaü sutvā diņņhadhammasukhavihāra¤¤eva [PTS Page 363] [\q 363/] anuyuttā viharanti. Ayaü āvuso, pa¤camo ānisaüso kālena dhammasavaõe, kālena dhammasākacchāya. Ime kho āvuso, pa¤ca ānisaüsā kālena dhammasavaõe, kālena dhammasākacchāyāti. 1. Pajjati vā machasaü gacchati vā syā. [BJT Page 386] [\x 386/] 9. 1. 1. 5 Balasaīgahavatthu suttaü (Sāvatthinidānaü) Cattārimāni bhikkhave balāni, katamāni cattāri: pa¤¤ābalaü viriyabalaü anavajjabalaü saīgahabalaü. Katama¤ca bhikkhave pa¤¤ābalaü: ye dhammā akusalā akusalasaīkhātā, ye dhammā kusalā kusalasaīkhātā, ye dhammā sāvajjā sāvajjasaīkhātā, ye dhammā anavajjā anavajjasaīkhātā, ye dhammā kaõhā kaõhasaīkhātā, ye dhammā sukkā sukkasaīkhātā, ye dhammā asevitabbā asevitabbasaīkhātā, ye dhammā sevitabbā sevitabbasaīkhātā, ye dhammā nālamariyā nālamariyasaīkhātā, ye dhammā alamariyā alamariyasaīkhātā, tyāssa dhammā pa¤¤āya vodiņņhā honti vocaritā honti. Idaü vuccati bhikkhave pa¤¤ābalaü. Katama¤ca bhikkhave viriyabalaü: ye dhammā akusalā akusalasaīkhātā, ye dhammā sāvajjā sāvajjasaīkhātā, ye dhammā kaõhā kaõhasaīkhātā, ye dhammā asevitabbā asevitabbasaīkhātā, ye dhammā nālamariyā nālamariyasaīkhātā, tesaü dhammānaü pahānāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Ye dhammā kusalā kusalasaīkhātā, ye dhammā anavajjā anavajjasaīkhātā, ye dhammā sukkā sukkasaīkhātā, ye dhammā sevitabbā sevitabbasaīkhātā, [PTS Page 364] [\q 364/] ye dhammā alamariyā alamariyasaīkhātā, tesaü dhammānaü paņilābhāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Idaü vuccati bhikkhave viriyabalaü. [BJT Page 388] [\x 388/] Katama¤ca bhikkhave, anavajjabalaü: idha bhikkhave ariyasāvako anavajjena kāyakammena samannāgato hoti. Anavajjena vacãkammena samannāgato hoti, anavajjena manokammena samannāgato hoti. Idaü vuccati bhikkhave anavajjabalaü. Katama¤ca bhikkhave, saīgahabalaü: cattārimāni bhikkhave saīgahavatthåni. Dānaü peyyavajjaü atthacariyā samānattatā. Etadaggaü bhikkhave, dānānaü yadidaü dhammadānaü. Etadaggaü bhikkhave, peyyavajjānaü yadidaü atthikassa ohitasotassa punappunaü dhammaü deseti. Etadaggaü bhikkhave, atthacariyānaü yadidaü assaddhaü saddhāsampadāya samādapeti niveseti patiņņhāpeti. Dussãlaü sãlasampadāya samādapeti nivesati patiņņhāpeti, macchariü cāgasampadāya samādapeti niveseti patiņņhāpeti. Duppa¤¤e pa¤¤āsampadāya samādapeti niveseti patiņņhāpeti, etadaggaü bhikkhave, samānattatānaü yadidaü sotāpanno sotāpannassa samānatto, sakadāgāmã sakadāgāmissa samānatto, anāgāmã anāgāmissa samānatto, arahaü arahato samānatto. Idaü vuccati bhikkhave saīgahabalaü. Imāni kho bhikkhave cattāri balānãti. Imehi kho bhikkhave catåhi balehi samannāgato ariyasāvako pa¤cabhayāni samatikkanto hoti, katamāni pa¤ca: ājãvikabhayaü asilokabhayaü, parisasārajjabhayaü, maraõabhayaü, [PTS Page 365] [\q 365/] duggatibhayaü. Sa kho so bhikkhave ariyasāvako itipaņisa¤cikkhati: Nāhaü ājãvikabhayassa bhāyāmi, kissāhaü ājãvikabhayassa bhāyissāmi, atthi me cattāri balāni, pa¤¤ābalaü viriyabalaü anavajjabalaü saīgahabalaü. Duppa¤¤o kho ājãvikabhayassa bhāyeyya, kusãto ājãvikabhayassa bhāyeyya, sāvajjakāyakammanto vacãkammanto manokammanto ājãvikabhayassa bhāyeyya, asaīgāhako ājãvikabhayassa bhāyeyya. Nāhaü asilokabhayassa bhāyāmi. Kissāhaü asilokabhayassa bhāyissāmi. Atthi me cattāri balāni, pa¤¤ābalaü viriyabalaü anavajjabalaü saīgahabalaü. Duppa¤¤o kho asilokabhayassa bhāyeyya, kusãto asilokabhayassa bhāyeyya, sāvajjakāyakammanetā vacãkammanto manokammanetā asilokabhayassa bhāyeyya, asaīgāhako asilokabhayassa bhāyeyya. Nāhaü parisasārajjabhayassa bhāyāmi, kissāhaü parisasārajjabhayassa bhāyissāmi, atthi me cattāri balāni, pa¤¤ābalaü viriyabalaü anavajjabalaü saīgahabalaü. Duppa¤¤o kho parisasārajjabhayassa bhāyeyya, kusãto parisasārajjabhayassa bhāyeyya, sāvajjakāyakammanto vacãkammanto manokammanto parisasārajjabhayassa bhāyeyya, asaīgāhako parisasārajjabhayassa bhāyeyya. Nāhaü maraõabhayassa bhāyāmi, kissāhaü maraõabhayassa bhāyissāmi, atthi me cattāri balāni, pa¤¤ābalaü viriyabalaü anavajjabalaü saīgahabalaü. Duppa¤¤o kho maraõabhayassa bhāyeyya, kusãto maraõabhayassa bhāyeyya, sāvajjakāyakammanto vacãkammanto manokammanto maraõabhayassa bhāyeyya, asaīgāhako maraõabhayassa bhāyeyya. Nāhaü duggatibhayassa bhāyāmi, kissāhaü duggatibhayassa bhāyissāmi, atthi me cattāri balāni, pa¤¤ābalaü viriyabalaü anavajjabalaü saīgahabalaü. Duppa¤¤o kho duggatibhayassa bhāyeyya, kusãto duggatibhayassa bhāyeyya, sāvajjakāyakammanto vacãkammanto manokammanto duggatibhayassa bhāyeyya, asaīgāhako duggatibhayassa bhāyeyya. Imehi kho bhikkhave catåhi balehi samannāgato ariyasāvako imāni pa¤cabhayāni samatikkanto hotãti. [BJT Page 390] [\x 390/] 9. 1. 1. 6 Sevitabbāsevitabba suttaü (Sāvatthinidānaü) Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhå āmantesi āvuso bhikkhavoti, āvusoti kho te bhikkhå āyasmato sāriputtassa paccassosuü, āyasmā sāriputto etadavoca: puggalopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopi, cãvarampi āvuso duvidhena veditabbaü sevitabbampi asevitabbampi. Piõķapātopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopi, senāsanampi āvuso duvidhena veditabbaü sevitabbampi asevitabbampi. Gāmanigamopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi [PTS Page 366] [\q 366/] asevitabbopi. Janapadapadesopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopi. "Puggalopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopã" iti kho panetaü vuttaü ki¤cetaü paņicca vuttaü tattha yaü ja¤¤ā puggalaü "imaü kho me puggalaü sevato akusalā dhammā abhivaķķhaķanti kusalā dhammā parihāyanti ye ca kho me pabbajitena jãvita parikkhārā samudānetabbā cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te ca kasirena samudāgacchanti. Yassa camhi atthāya agārasmā anagāriyaü pabbajito, so ca me sāma¤¤attho na bhāvanā pāripåriü gacchati" ti. Tenāvuso, puggalena so puggalo rattibhāgaü vā divasabhāgaü vā saīkhāpi anāpucchā pakkamitabbaü nānubandhitabbo: Tattha yaü ja¤¤ā puggalaü "imaü kho me puggalaü sevato akusalā dhammā abhivaķķhaķanti kusalā dhammā paribhāyanti. Ye ca kho me pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te ca appakasirena samudāgacchanti. Yassa camhi atthāya agārasmā anagāriyaü pabbajito, so ca me sāma¤¤attho na bhāvanā pāripåriü gacchatãti, tenāvuso puggalena so puggalo saīkhāpi anāpucchā pakkamitabbaü nānubandhitabbo. [BJT Page 392] [\x 392/] Tattha yaü ja¤¤ā puggalaü "imaü kho me puggalaü sevato akusalā [PTS Page 367] [\q 367/] dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaķķhaķanti. Ye ca kho me pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te ca kasirena samudāgacchanti. Yassa camhi atthāya agārasmā anagāriyaü pabbajito, so ca me sāma¤¤attho bhāvanā pāripåriü gacchatãti, tenāvuso puggalena so puggalo saīkhāpi anubandhitabbo na pakkamitabbaü. Tattha yaü ja¤¤ā puggalaü "imaü kho me puggalaü sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaķķhaķanti. Ye ca kho me pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te ca appakasirena samudāgacchanti. Yassa camhi atthāya agārasmā anagāriyaü pabbajito, so ca me sāma¤¤attho bhāvanā pāripåriü gacchatãti, tenāvuso puggalena so puggalo yāvajãvaü anubandhitabbo na pakkamitabbaü api panujjamānena. "Puggalopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopã" ti iti yaü taü vuttaü, idametaü paņiccavuttaü. Cãvarampi kho āvuso1 duvidhena veditabbaü sevitabbampi asevitabbampã" ti. Iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü: tattha yaü ja¤¤ā cãvaraü "idaü kho me cãvaraü sevato akusalā dhammā abhivaķķhaķanti kusalā dhammā parihāyantã" ti. Evaråpaü cãvaraü na sevitabbaü tattha yaü ja¤¤ā cãvaraü idaü kho me cãvaraü sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaķķhaķantã" ti. Evaråpaü cãvaraü sevitabbaü. "Cirampi [PTS Page 368] [\q 368/] kho āvuso duvidhena veditabbaü sevitabbampi asevitabbampã" ti iti yaü taü vuttaü idametaü paņicca vuttaü. "Piõķapātopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopã" ti. Iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü: tattha yaü ja¤¤ā piõķapātaü "imaü kho me piõķapātaü sevato akusalā dhammā abhivaķķhaķanti kusalā dhammā parihāyantã" ti. Evaråpo piõķapāto na sevitabbo. Tattha yaü ja¤¤ā piõķapātaü imaü kho me piõķapātaü sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaķķhaķantã" ti. Evaråpo piõķapāto sevitabbo "piõaķapātopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopã" ti iti yaü taü vuttaü idametaü paņicca vuttaü. 1. Civarampi āvuso machasaü [BJT Page 394] [\x 394/] "Senāsanampi kho āvuso duvidhena veditabbaü sevitabbampi asevitabbampã" ti. Iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņiccavuttaü: tattha yaü ja¤¤ā senāsanaü "idaü kho me senāsanaü sevato akusalā dhammā abhivaķķhaķanti kusalā dhammā parihāyantã" ti. Evaråpaü senāsanaü na sevitabbaü. Tattha yaü ja¤¤ā senāsanaü idaü kho me senāsanaü sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaķķhaķantã" ti. Evaråpaü senāsanaü sevitabbaü. "Senāsanampi āvuso duvidhena veditabbaü sevitabbampi asevitabbampã" ti iti yaü taü vuttaü idametaü paņiccavuttaü. "Gāmanigamopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopã" ti. Iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü: tattha yaü ja¤¤ā gāmanigamaü "imaü kho me gāmanigamaü sevato akusalā dhammā abhivaķķhaķanti kusalā dhammā parihāyantã" ti. Evaråpo gāmanigamo na sevitabbo. Tattha yaü ja¤¤ā gāmanigamaü "imaü kho me gāmanigamaü [PTS Page 369] [\q 369/] sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaķķhaķantã" ti. Evaråpo gāmanigamo sevitabbo "gāmanigamopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopã" ti iti yaü taü vuttaü idametaü paņicca vuttaü. "Janapadapadesopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopã" ti. Iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü: tattha yaü ja¤¤ā janapadapadesaü "imaü kho me janapadapadesaü sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaķķhaķanti" ti. Evaråpo janapadapadeso na sevitabbo. "Janapadapadesopi āvuso duvidhena veditabbo sevitabbopi asevitabbopã" ti iti yaü taü vuttaü idametaü paņicca vuttanti. [BJT Page 396] [\x 396/] 9. 1. 1. 7 Sutavāparibbājaka suttaü Evaü me sutaü, ekaü samayaü bhagavā rājagahe viharati gijjhakåņe pabbate. Atha kho sutavā paribbājako yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho sutavā paribbājako bhagavantaü etadavoca: Ekamidaü bhante, samayaü bhagavā idheva rājagahe viharati giribbaje, tatra me bhante, bhagavato sammukhā paņiggahãtaü "yo so sutavā1 bhikkhu arahaü khãõāsavo vusitavā katakaraõãyo ohitabhāro [PTS Page 370] [\q 370/] anuppattasadattho parikkhãõabhavasa¤¤ojano sammada¤¤ā vimutto, abhabbo so pa¤caņhānāni ajjhācarituü. Abhabbo khãõāsavo bhikkhu sa¤cicca pāõaü jãvitā voropetuü, abhabbo khãõāsavo bhikkhu adinnaü theyyasaīkhātaü ādātuü, abhabbo khãõāsavo bhikkhu methunaü dhammaü patisevituü, abhabbo khãõāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituü, abhabbo khãõāsavo bhikkhu sannidhikārakaü kāme paribhu¤jituü, seyyathāpi pubbe agārikabhåtoti. " Kacci metaü bhante, bhagavato sussutaü suggahãtaü sumanasikataü såpadhāritanti. Taggha tetaü2 sutavā, sussutaü suggahãtaü sumanasikataü supadhāritaü. Pubbevāhaü sutavā, etarahi ca evaü vadāmi. "Yo so bhikkhu arahaü khãõāsavo vusitavā katakaraõãyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhãõabhavasa¤¤ojano sammada¤¤āvimutto. Abhabbo sonavaņhānāni ajjhācarituü: abhabbo khãõāsavo bhikkhu sa¤cicca pāõaü jãvitā voropetuü, abhabbo khãõāsavo bhikkhu adinnaü theyyasaīkhātaü ādātuü, abhabbo khãõāsavo bhikkhu methunaü dhammaü patisevituü, abhabbo khãõāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituü, abhabbo khãõāsavo bhikkhu sannidhikārake kāme paribhu¤jituü, seyyathāpi pubbe agāriyabhåto. 1. Sutaü syā 2. Te etaü machasaü [BJT Page 398] [\x 398/] Abhabbo khãõāsavo bhikkhu buddhaü paccakkhātuü1 abhabbo khãõāsavo bhikkhu dhammaü paccakkhātuü2 abhabbo khãõāsavo bhikkhu saīghaü paccakkhātuü3 abhabbo khãõāsavo bhikkhu sikkhaü paccakkhātuü4 pubbevāhaü [PTS Page 371] [\q 371/] sutavā, etarahi ca evaü vadāmi: yo so bhikkhu arahaü vusitavā katakaraõãyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhãõabhavasa¤¤ojano sammada¤¤ā vimutto. Abhabbo so imāni navaņhānāni ajjhācaritunti. 9. 1. 1. 8 Sajjhaparibbājaka suttaü Evaü me sutaü, ekaü samayaü bhagavā rājagahe viharati gijjhakåņe pabbate. Atha kho sajjho paribbājako yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho sajjho paribbājako bhagavantaü etadavoca: Ekamidaü bhante, samayaü bhagavā idheva rājagahe viharati giribbaje, tatra me bhante, bhagavato sammukhā sutaü sammukhā paņiggahãtaü "yo so sajjha, bhikkhu arahaü khãõāsavo vusitavā katakaraõãyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhãõabhavasa¤¤ojano sammada¤¤ā vimutto, abhabbo so pa¤caņhānāni ajjhācarituü. Abhabbo khãõāsavo bhikkhu sa¤cicca pāõaü jãvitā voropetuü, abhabbo khãõāsavo bhikkhu adinnaü theyyasaīkhātaü ādātuü, abhabbo khãõāsavo bhikkhu methunaü dhammaü patisevituü, abhabbo khãõāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituü, abhabbo khãõāsavo bhikkhu sannidhikārake kāme paņisevituü, seyyathāpi pubbe agāriyabhåtoti. Kacci metaü bhante, bhagavato sussutaü suggahãtaü sumanasikataü såpadhāritanti. 1. Paccācikkhituü sãmu chandagatiü ganatuü machasaü 2. Paccāvikkhituü, sãmu dosāgatiü ganatuü machasaü 3. Paccāvikkhituü, sãmu mohāgatiü ganatuü machasaü 4. Paccāvikkhituü, sãmu bhayāgatiü ganatuü machasaü [BJT Page 400] [\x 400/] Taggha [PTS Page 372] [\q 372/] tetaü1 sajjha, sussutaü suggahãtaü sumanasikataü supadhāritaü. Pubbecāhaü sajjha, etarahi ca evaü vadāmi. "Yo so bhikkhu arahaü khãõāsavo vusitavā katakaraõãyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhãõabhavasa¤¤ojano sammada¤¤āvimutto. Abhabbo so navaņhānāni ajjhācarituü: abhabbo khãõāsavo bhikkhu sa¤cicca pāõaü jãvitā voropetuü, abhabbo khãõāsavo bhikkhu adinnaü theyyasaīkhātaü ādātuü, abhabbo khãõāsavo bhikkhu methunaü dhammaü patisevituü, abhabbo khãõāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituü, abhabbo khãõāsavo bhikkhu sannidhikārake kāme paribhu¤jituü, seyyathāpi pubbe agāriyabhåto. Dhammaü abhabbo khãõāsavo bhikkhu chandāgatiü gantuü abhabbo khãõāsavo bhikkhu dosāgatiü gantuü, abhabbo khãõāsavo bhikkhu mohāgatiü gantuü, abhabbo khãõāsavo bhikkhu bhayāgatiü gantuü. Pubbecāhaü sajjha, etarahi ca evaü vadāmi. "Yo kho bhikkhu arahaü khãõāsavo vusitvā katakaraõãyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhãõabhavasa¤¤ojano, sammada¤¤ā vimutto, abhabbo so imāni navaņhānāni ajjhācaritu" nti. 9. 1. 1. 9 Puggala suttaü (Sāvatthinidānaü) Nava ime bhikkhave, puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü, katame nava: arahā, arahattāya paņipanno, anāgāmã, anāgāmiphalaü sacchikiriyāya paņipanno, sakadāgāmi, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paņipanno, sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paņipanno, puthujjano. Ime kho bhikkhave, navapuggalā santo saüvijjamānā lokasminti. 9. 1. 1. 10 âhuneyyapuggala suttaü (Sāvatthinidānaü) Nava [PTS Page 273] [\q 273/] ime bhikkhave, puggalā āhuneyyā pāhuõeyyā dakkhiõeyyā a¤jalikaraõãyā anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Katame nava: arahā, arahattāya paņipanno, anāgāmã, anāgāmiphala sacchikiriyāya paņipanno, sakadāgāmi, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paņipanno, sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paņipanno, gotrabhå. Ime kho bhikkhave, navapuggalā āhuneyyā pāhuõeyyā dakkhiõeyyā a¤jalikaraõãyā anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassāti. Sambodhivaggo paņhamo. Tatruddānaü: Sambodhinissayo ceva meghiyaü nandakaü balaü, Sevanā sutavā sajjhe puggalo āhuneyyo cāti. 1. Te etaü machasaü. [BJT Page 402] [\x 402/] 2. Sãhanādavaggo 9. 1. 2. 1 Sāriputta sãhanāda suttaü Ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme, atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaü etadavoca: "vuttho me bhante, sāvatthiyaü vassāvāso, icchāmahaü bhante, janapadacārikaü pakkamitu" nti. Yassadāni tvaü sāriputta, kālaü ma¤¤asãti. Atha kho āyasmā sāriputto uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. Atha [PTS Page 374] [\q 374/] kho a¤¤ataro bhikkhu acirapakkante sāriputte bhagavantaü etadavoca: "āyasmā maü bhante, sāriputto āsajja appaņinissajja cārikaü pakkanto" ti. Atha kho bhagavā a¤¤ataraü bhikkhuü āmantesi: "ehi tvaü bhikkhu, mama vacanena sāriputtaü āmantesi: 'satthā taü āvuso sāriputta, āmantetã' ti". "Evaü bhante" ti kho so bhikkhu bhagavato paņissutvā yenāyasmā sāriputto tenupasaīkami, upasaīkamitvā āyasmantaü sāriputtaü etadavoca: "satthā taü āvuso sāriputta, āmantetã" ti. Evamāvusoti kho āyasmā sāriputto tassa bhikkhuno paccassosi. Tena kho pana samayena āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca ānando avāpuraõaü1 ādāya vihārena vihāraü anvāhiõķanti2 abhikkamathāyasmanto, abhikkamathāyasmanto, idānāyasmā sāriputto bhagavato sammukhā sãhanādaü nadissatãti. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho āyasmantaü sāriputtaü bhagavā etadavoca: idha te sāriputta, a¤¤ataro sabrahmacārã khãyanadhammaü āpanno. "âyasmā maü bhante, sāriputto āsajja appaņinissajja cārikaü pakkanto" ti. 1. Apāpåraõaü, syā 2. âhiõķanti, machasaü. Vihāraü āhiõķanti, syā. [BJT Page 404] [\x 404/] 1. Yassa nåna bhante kāye kāyagatāsati anupaņņhitā assa, so idha a¤¤ataraü sabrahmacāriü āsajja appaņinissajja cārikaü pakkameyya. Seyyathāpi bhante, paņhaviyaü1 sucimpi nikkhipanti, asucimpi nikkhipanti, gåthagatampi nikkhipanti, muttagatampi nikkhipanti, khelagatampi nikkhipanti, pubbagatampi nikkhipanti, lohitagatampi nikkhipanti, na ca tena paņhavã aņņãyati vā harāyati vā jigucchati vā evameva [PTS Page 375] [\q 375/] kho ahaü bhante paņhavisamena cetasā viharāmi vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena. 2. Yassa nåna bhante kāye kāyagatāsati anupaņņhitā assa, so idha a¤¤ataraü sabrahmacāriü āsajja appaņinissajja cārikaü pakkameyya. Seyyathāpi bhante, āpasmiü sucimpi dhovanti, asucimpi dhovanti, gåthagatampi dhovanti, muttagatampi dhovanti, khelagatampi dhovanti, lohitagatampi dhovanti, na ca tena āpo aņņãyati vā harāyati vā jigucchati vā evameva kho ahaü bhante āposamena cetasā viharāmi vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena. 3. Yassa nåna bhante kāye kāyagatāsati anupaņņhitā assa, so idha a¤¤ataraü sabrahmacāriü āsajja appaņinissajja cārikaü pakkameyya. Seyyathāpi bhante, tejo sucimpi ķahati, asucimpi ķahati, gåthagatampi ķahati, muttagatampi ķahati, khelagatampi ķahati, pubbagatampi ķahati, lohitagatampi ķahati. Na ca tena tejo aņņãyati vā harāyati vā jigucchati vā evameva kho ahaü bhante tejosamena cetasā viharāmi, vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena. Yassa nåna bhante kāye kāyagatā sati anupaņņhitā assa, so idha a¤¤ataraü sabrahmacārãü āsajja appaņinissajja cārikaü pakkameyya. Seyyathāpi bhante, vāyo sucimpi upavāyati, asucimpi upavāyati, gåthagatampi upavāyati, muttagatampi upavāyati, khelagatampi upavāyati, pubbagatampi upavāyati, lohitagatampi upavāyati. Na ca tena vāyo aņņãyati vā harāyati vā jigucchati vā. Evameva kho ahaü bhante, vāyosamena cetasā viharāmi, vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena. 1. Pathaviyaü, machasaü. [BJT Page 406] [\x 406/] 5. Yassa nåna bhante kāye kāyagatāsati anupaņņhitā assa, so idha a¤¤ataraü sabrahmacāriü āsajja appaņinissajja cārikaü pakkameyya. Seyyathāpi [PTS Page 376] [\q 376/] bhante, rajoharaõaü sucimpi pu¤achati. Asucimpi pu¤chati, gåthagatampi pu¤chati muttagatampi pu¤chati, khelagatampi pu¤chati. Pubbagatampi pu¤chati, lohitagatampi pu¤chati. Na ca tena rajoharaõaü aņņãyati vā harāyati vā jigucchati vā. Evameva kho ahaü bhante rajoharaõasamena cetasā viharāmi, vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena. 6. Yassa nåna bhante kāye kāyagatāsati anupaņņhitā assa, so idha a¤¤ataraü sabrahmacāriü āsajja appaņinissajja cārikaü pakkameyya, seyyathāpi bhante caõķālakumārako vā caõķālakumārikā vā kaëopibhattho nattakavāsã gāmaü vā nigamaü vā pavisasto nãvacitta¤¤eva upaņņhapetvā pavisati. Evameva kho ahaü bhante caõķālakumārakasamena cetasā viharāmi vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena. 7. Yassa nåna bhante kāye kāyagatāsati anupaņņhitā assa, so idha a¤¤ataraü sabrahmacāriü āsajja appaņinissajja cārikaü pakkameyya. Seyyathāpi bhante usabho chinnavisāõo sorato1 sudanto suvinãto rathiyāya rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü anvāhiõķanto na ki¤ci hiüsati pādena vā visāõena vā. Evameva kho ahaü bhante usabhacchinnavisāõasamena cetasā viharāmi vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena. 8. Yassa nåna bhante kāye kāyagatāsati anupaņņhitā assa. So idha a¤¤ataraü sabrahmacāriü āsajja appaņinissajja cārikaü pakkameyya. Seyyathāpi bhante itthi vā puriso vā daharo vā yuvā vā maõķanaka jātiko sãsaü nahāto ahikuõapena vā kukkurakuõapena [PTS Page 377] [\q 377/] vā manussakuõapena vā kaõņhe āsattena aņņãyeyya, harāyeyya jiguccheyya. Evameva kho ahaü bhante iminā påtikāyena aņņiyāmi harāyāmi jigucchāmi. 1. Surato syā. [PTS.] Surato katthaci. [BJT Page 408] [\x 408/] 9. Yassa nåna bhante kāye kāyagatāsati anupaņņhitā assa so idha a¤¤ataraü sabrahmacāriü āsajja appaņinissajja cārikaü pakkameyya. Seyyathāpi bhante puriso medakathālikaü parihareyya chiddaü vicchiddaü1 uggharantaü paggharantaü. Evameva kho ahaü bhante imaü kāyaü pariharāmi. Chiddaü vicchiddaü uggharantaü paggharantaü. Yassa nåna bhante kāye kāyagatāsati anupaņņhitā assa, so idha a¤¤ataraü sabrahmacāriü āsajja appaņinissajja cārikaü pakkameyyāti. Atha kho so bhikkhu uņņhāyāsanā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaü etadavoca: "accayo maü bhante accagamā yathābālaü yathāmåëhaü yathāakusalaü. Yohaü āyasmantaü sāriputtaü asatā tucchā musā abhåtena abbhācikkhiü. Tassa me bhante bhagavā accayaü accayato patigaõhātu āyatiü saüvarāyā" ti. Taggha taü2 bhikkhu accayo accagamā yathābālaü yathāmåëhaü yathā akusalaü yo tvaü sāriputtaü asatā tucchā musā abhåtena abbhācikkhi. Yato ca kho tvaü bhikkhu accayaü accayato disvā yathādhammaü paņikarosi, taü te mayaü patigaõhāma. Vuddhihesā bhikkhu ariyassa vinaye yo accayaü accayato disvā yathādhammaü paņikaroti āyatiü saüvaraü āpajjatãti. Atha [PTS Page 378] [\q 378/] kho bhagavā āyasmantaü sāriputtaü āmantesi: khama sāriputta imassa moghapurisassa purāssa ettheva sattadhā muddhā phalissatãti. Khamāmahaü bhante tassa āyasmato sace maü so āyasmā eva māha: khamatu ca me3 so āyasmāti. 1. Chiddavachiddaü machasaü 2. Taggha tvaü sãmu. [PTS] 3. Khamatu me. Sãmu. [BJT Page 410] [\x 410/] 9. 1. 2. 2 Sopādisesa suttaü Ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme. Atha kho āyasmā sāriputto pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya sāvatthiyaü piõķāya pāvisi. Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi: "atippago kho tāva sāvatthiyaü piõķāya carituü, yannånāhaü yena a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo tenupasaīkameyya" nti. Atha kho āyasmā sāriputto yena a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo tenupasaīkami. Upasaīkamitvā tehi a¤¤atitthiyehi paribbājakehi saddhiü sammodi sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Tena kho pana samayena tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü sannisinnānaü sannipatitānaü ayamantarā kathā udapādi: "yo hi koci āvuso sopādiseso1 kālaü karoti sabbo so aparimutto nirayā, aparimutto tiracchānayoniyā, aparimutto pettivisayā, aparimutto apāya duggati vinipātāti. Atha kho āyasmā sāriputto tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü bhāsitaü neva abhinandi, na paņikkosi. Anabhinanditvā appaņikkositvā uņņhāyāsanā pakkāmi, "bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaü ājānissāmã" ti. Atha kho āyasmā sāriputto sāvatthiyaü piõķāya caritvā pacchābhattaü [PTS Page 379] [\q 379/] piõķapātapaņikkanto yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaü etadavoca: "Idāhaü bhante pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya sāvatthiyaü piõķāya pāvisiü. Tassa mayhaü bhante etadahosi: "atippago kho tāva sāvatthiyaü piõķāya carituü, yannånāhaü yena a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo tenupasaīkameyya" nti. Athakhvāhaü bhante yena a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo tenupasaīkamiü, upasaīkamitvā tehi a¤¤atitthiyehi paribbājakehi saddhiü sammodiü. Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdiü. 1. Saupādiseso machasaü sãmu. [BJT Page 412] [\x 412/] Tena kho pana bhante samayena tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü sannisinnānaü sannipatitānaü ayamantarā kathā udapādi: "yohi koci āvuso sopādiseso kālaü karoti, sabbo so aparimutto nirayā, aparimutto tiracchānayoniyā, aparimutto pettivisayā aparimutto apāyaduggativinipātā" ti. Athakhvāhaü bhante tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü bhāsitaü neva abhinandiü na paņikkosiü. Anabhinanditvā appaņikkositvā uņņhāyāsanā pakkāmiü bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaü ājānissāmã'ti Ke ca1 sāriputta a¤¤atitthiyā paribbājakā bālā abyattā, ke ca sopādisesaü2 vā upādisesoti jānissanti, anupādisesaü vā anupādisesoti jānissanti. Nava ime sāriputta puggalā sopādisesā kālaü kurumānā parimuttā pettivisayā, parimuttā apāyaduggativinipātā. Katame nava: 1. Idha [PTS Page 380] [\q 380/] sāriputta ekacco puggalo sãlesu paripårakārã hoti, samādhismiü paripårakārã, pa¤¤āya mattasokārã3 so pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā antarā parinibbāyã hoti. Ayaü sāriputta, paņhamo puggalo sopādiseso kālaü kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā parimutto apāyaduggativinipātā. 2. Puna ca paraü sāriputta idhekacco puggalo sãlesu paripårakārã hoti, samādhismiü paripårakārã pa¤¤āya mattasokārã4. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā upahacca parinibbāyã hoti. Ayaü sāriputta, dutiyo puggalo sopādiseso kālaü kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā, parimutto apāyaduggativinipātā. 3. Puna ca paraü sāriputta idhekacco puggalo sãlesu paripårakārã hoti, samādhismiü paripårakārã pa¤¤āya mattasokārã4. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā asaīkhāraparinibbāyã hoti. Ayaü sāriputta, tatiyo puggalo sopādiseso kālaü kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā, parimutto apāyaduggativinipātā. 4. Puna ca paraü sāriputta idhekacco puggalo sãlesu paripårakārã hoti, samādhismiü paripårakārã, pa¤¤āya mattasokārã. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā sasaīkhāra parinibbāyã hoti. Ayaü sāriputta, catuttho puggalo sopādiseso kālaü kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā, parimutto apāyaduggativinipātā. 5. Puna ca paraü sāriputta idhekacco puggalo sãlesu paripårakārã hoti, samādhismiü paripårakārã, pa¤¤āya mattasokārã. So pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā uddhaüsoto hoti akaõiņņhagāmã. Ayaü sāriputta, pa¤camo puggalo sopādiseso kālaü kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā, parimutto apāyaduggativinipātā. 1. Keci [PTS 2.] Saupādisesaü machasaü, sãmu. 3. Na paripårakāri, sãmu. 4. Na paripårakārã, sãmu. [BJT Page 414] [\x 414/] 6. Puna ca paraü sāriputta, idhekacco puggalo, sãlesu paripårakārã hoti, samādhismiü paripårakārã pa¤¤āya mattasokārã1. So tiõõaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā rāgadosamohānaü tanuttā sakadāgāmã hoti, sakideva imaü lokaü āgantvā dukkhassantaü karoti. Ayaü sāriputta, chaņņho puggalo sopādiseso kālaü kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā parimutto pettivisayā, parimutto apāyaduggati vinipātā. 7. Puna ca paraü sāriputta idhekacco puggalo sãlesu paripårakārã, hoti samādhismiü mattasokārã1, pa¤¤āya mattasokārã1. So tiõõaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā ekabãjã hoti eka¤¤eva mānusakaü bhavaü nibbattetvā dukkhassantaü [PTS Page 381] [\q 381/] karoti. Ayaü sāriputta sattamo puggalo sopādiseso kālaü kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā, parimutto pettivisayā, parimutto apāyaduggativinipātā. 8. Puna ca paraü sāriputta idhekacco puggalo sãlesu paripårakārã hoti, samādhismiü mattasokārã, pa¤¤āya mattasokārã, so tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā kolaīkolo hoti, dve vā tãõi vā kulāni sandhāvitvā saüsaritvā dukkhassantakaro. Ayaü sāriputta, aņņhamo puggalo sopādiseso kālaü kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā, parimutto pettivisayā, parimutto apāyaduggativinipātā. 9. Puna ca paraü sāriputta idhekacco puggalo sãlesu paripårakārã hoti samādhismiü mattasokārã pa¤¤āya mattasokārã. So tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā sattakkhattuparamo hoti, sattakkhattuparamaü deve ca mānuse ca sandhāvitvā saüsaritvā dukkhassantaü karoti. Ayaü sāriputta navamo puggalo sopādiseso kālaü kurumāno parimutto nirayā, parimutto tiracchānayoniyā, parimutto pettivisayā, parimutto apāyaduggativinipātā. Ke ca sāriputta a¤¤atitthiyā paribbājakā bālā abyattā, ke ca sopādisesaü vā sopādisesoti jānissanti. Anupādisesaü vā anupādisesoti jānissanti. Ime kho sāriputta nava puggalā sopādisesā kālaü kurumānā parimuttā nirayā, parimuttā tiracchānayoniyā, parimuttā pettivisayā, parimuttā apāyaduggativinipātā. Na tāvāyaü sāriputta dhammapariyāyo paņibhāsi bhikkhånaü bhikkhunãnaü upāsakānaü upāsikānaü. Taü kissa hetu: māyimaü dhammapariyāyaü sutvā pamādaü āhariüsåti, api [PTS Page 382] [\q 382/] ca mayā sāriputta dhammapariyāyo pa¤hādhippāyena bhāsitoti. 1. Na paripårakārã, sãmu. [BJT Page 416] [\x 416/] 9. 1. 2. 3 Mahākoņņhita suttaü (Sāvatthinidānaü) Atha kho āyasmā mahākoņņhito1 yenāyasmā sāriputto tenupasaīkami, upasaīkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiü sammodi. Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā mahākoņņhito āyasmantaü sāriputtaü etadavoca: Kinnukho āvuso sāriputta yaü kammaü diņņhadhammavedanãyaü taü me kammaü samparāyavedanãyaü hotåti, etassa atthāya bhagavati brahmacariyaü vussatiti? No hidaü āvuso. Kimpanāvuso sāriputta yaü kammaü samparāyavedanãyaü, tamme kammaü diņņhadhammavedaniyaü hotåti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti? No hidaü āvuso. Kinnukho āvuso sāriputta yaü kammaü sukhavedaniyaü, taü me kammaü sukhavedaniyaü2 hotåti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti? No hidaü āvuso. Kinnu kho āvuso sāriputta yaü kammaü dukkhavedanãyaü, taü me kammaü sukhavedanãyaü hotåti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti? No hidaü āvuso. Kinnukho kinnu kho āvuso sāriputta yaü kammaü paripakkavedaniyaü, taü me kammaü aparipakkavedanãyaü hotåti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti? No hidaü āvuso. Kimpana āvuso sāriputta yaü kammaü aparipakkavedaniyaü, taü me kammaü paripakkavedanãyaü hotåti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti? No hidaü āvuso. Kinnu kho āvuso sāriputta yaü kammaü bahuvedanãyaü, taü me kammaü appavedanãyaü hotåti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti? No hidaü āvuso. 1. Mahākoņņhiko machasaü, 2. Dukkhavedanãyaü machasaü [BJT Page 418] [\x 418/] Kimpanāvuso sāriputta, [PTS Page 383] [\q 383/] yaü kammaü appa vedanãyaü taü me kammaü bahuvedanãyaü hotåti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti? No hidaü āvuso. Kinnu kho āvuso sāriputta, yaü kammaü vedanãyaü taü me kammaü avedanãyaü hotåti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti? Nohidaü āvuso. Kinnu kho āvuso sāriputta, yaü kammaü diņņhadhammavedanãyaü taü me kammaü samparāyavedanãyaü hotåti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti iti puņņho samāno nohidaü āvusoti vadesi. Kinnu kho āvuso sāriputta, yaü kammaü samparāyavedanãyaü taü me kammaü diņņhadhammavedanãyaü hotåti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti iti puņņho samāno nohidaü āvusoti vadesi. Kinnu kho āvuso sāriputta, yaü kammaü sukhavedanãyaü taü me kammaü sukhavedanãyaü hotåti. Etassa atthāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti iti puņņho samāno nohidaü āvusoti vadesi. Kinnu kho āvuso sāriputta, yaü kammaü dukkhavedanãyaü taü me kammaü sukhavedanãyaü hotåti. Etassa atthāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti iti puņņho samāno nohidaü āvusoti vadesi. Kinnu kho āvuso sāriputta, yaü kammaü paripakkavedanãyaü taü me kammaü aparipakkavedanãyaü hotåti. Etassa atthāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti iti puņņho samāno nohidaü āvusoti vadesi. Kinnu kho āvuso sāriputta, yaü kammaü aparipakkavedanãyaü taü me kammaü paripakkavedanãyaü hotåti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaü [PTS Page 384] [\q 384/] vussatãti iti puņņho samāno nohidaü āvusoti vadesi. 1. Dukkhavedanãyaü, machasaü [BJT Page 420] [\x 420/] Kinnu kho āvuso sāriputta, yaü kammaü bahuvedanãyaü taü me kammaü appavedanãyaü hotåti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti iti puņņho samāno nohidaü āvusoti vadesi. Kinnu kho āvuso sāriputta, yaü kammaü appavedanãyaü taü me kammaü bahuvedanãyaü hotåti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti iti puņņho samāno nohidaü āvusoti vadesi. Kinnu kho āvuso sāriputta, yaü kammaü vedanãyaü taü me kammaü avedanãyaü hotåti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti iti puņņho samāno nohidaü āvusoti vadesi. Kinnu kho āvuso sāriputta, yaü kammaü avedanãyaü taü me kammaü vedanãyaü hotåti etassa atthāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti iti puņņho samāno nohidaü āvusoti vadesi. Atha kimatthaü carahāvuso, bhagavati brahmacariyaü vussatãti? Yaü khvassāvuso, 1 a¤¤ātaü adiņņhaü appattaü asacchikataü anabhisametaü, tassa ¤āõāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti. Kimpanassāvuso, a¤¤ātaü adiņņhaü appattaü asacchikataü anabhisametaü yassa ¤āõāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti? Idaü dukkhanti khvassa āvuso a¤¤ātaü adiņņhaü appattaü asacchikataü anabhisametaü. Tassa ¤āõāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti. Ayaü [PTS Page 385] [\q 385/] dukkhasamudayoti khvassa āvuso a¤¤ātaü adiņņhaü appattaü asacchikataü anabhisametaü. Tassa ¤āõāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti. Ayaü dukkhanirodhoti khvassa āvuso a¤¤ātaü adiņņhaü appattaü asacchikataü anabhisametaü tassa ¤āõāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti. Ayaü dukkhanirodhagāminãpaņipadāti khvassa āvuso a¤¤ātaü adiņņhaü appattaü asacchikataü anabhisametaü. Tassa ¤āõāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti. Idaü khvassa āvuso a¤¤ātaü adiņņhaü appattaü asacchikataü anabhisametaü. Tassa ¤āõāya dassanāya pattiyā sacchikiriyāya abhisamāya bhagavati brahmacariyaü vussatãti. 1. Yaü khvassa āvuso machasaü [BJT Page 422] [\x 422/] 9. 1. 2. 4 Samiddhi suttaü (Sāvatthinidānaü) Atha kho āyasmā samiddhi yenāyasmā sāriputto tenupasaīkami. Upasaīkamitvā āyasmantaü sāriputtaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho āyasmantaü samiddhiü āyasmā sāriputto etadavoca: 'Kimārammaõā samiddhi, purisassa saīkappavitakkā uppajjantãti? Nāmaråpārammaõā bhanteti. Te pana samiddhi, kva nānattaü gacchantãti? Dhātusu bhanteti. Te pana samiddhi, kiü samudayāti? Phassasamudayā bhanteti. Te pana samiddhi, kiü samosaraõāti? Vedanā samosaraõā bhanteti. Te pana samiddhi, kiü pamukhāti? Samādhipamukhā bhanteti. Te pana samiddhi, kiü ādhipateyyāti? Satādhipateyyā bhanteti. Te pana samiddhi, kimuttarāti? Pa¤¤uttarā bhanteti. Te pana samiddhi, kiü sārāti? Vimuttisārā bhanteti. Te pana samiddhi kiü ogadhāti? Amatogadhā bhanteti. Kimārammaõā samiddhi, purisassa saīkappavitakkā uppajjantãti? Iti puņņho samāno nāmaråpārammaõā bhanteti vadesi. Te pana samiddhi, kva nānattaü gacchantãti iti [PTS Page 386] [\q 386/] puņņho samāno dhātusu bhanteti vadesi. [BJT Page 424] [\x 424/] Te pana samiddhi, kiüsamudayāti iti puņņho samāno phassasamudayā bhanteti vadesi. Te pana samiddhi, kiüsamosaraõāti iti puņņho samāno vedanā samosaraõā bhanteti vadesi. Te pana samiddhi, kiüpamukhāti iti puņņho samāno samādhipamukhā bhanteti vadesi. Te pana samiddhi, kiüādhipateyyāti iti puņņho samāno satādhipateyyā bhanteti vadesi. Te pana samiddhi, kiüuttarāti iti puņņho samāno pa¤¤uttarā bhanteti vadesi. Te pana samiddhi, kiüsārāti iti puņņho samāno vimuttisārā bhanteti vadesi. Te pana samiddhi, kiüogadhāti iti puņņho samāno amatogadhā bhanteti vadesi. Sādhu sādhu samiddhi, sādhu kho tvaü samiddhi, pa¤haü puņņho vissajjesi. Tena ca mā ma¤¤ãti. 9. 1. 2. 5 Gaõķopama suttaü (Sāvatthinidānaü) Seyyathāpi bhikkhave, gaõķo anekavassagaõiko tassassu nava vaõamukhāni nava abhedanamukhāni, tato yaü ki¤ci pagghareyya asuci¤¤eva pagghareyya, duggandha¤ceva pagghareyya, jegucchiya¤¤eva pagghareyya. Yaü ki¤ci pasaveyya asuci¤¤eva pasaveyya, duggandha¤¤eva pasaveyya, jegucchiya¤¤eva pasaveyya. [BJT Page 426] [\x 426/] 'Gaõķo' ti kho bhikkhave, imasseva cātummahābhåtikassa kāyassa adhivacanaü mātāpettikasambhavassa odanakummāsupacayassa aniccucchādanaparimaddana bhedana viddhaüsanadhammassa tassa nava vanamukhāni, nava abhedanamukhāni, tato yaü ki¤ci paggharati asuci¤¤eva paggharati, duggandha¤¤eva paggharati, jegucchiya¤¤eva [PTS Page 387] [\q 387/] paggharati. Yaü ki¤ci pasavati asuci¤¤eva pasavati, duggandha¤¤eva pasavati, jegucchiya¤¤eva pasavati. Tasmātiha bhikkhave imasmiü kāye nibbindathāti. 9. 1. 2. 6 Sa¤¤ā suttaü (Sāvatthinidānaü) Nava imā bhikkhave, sa¤¤ā bhāvitā bahulãkatā mahapphalā honti mahāniüsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā nava? Asubhasa¤¤ā, maraõasa¤¤ā, āhāre paņikkålasa¤¤ā, sabbaloke anabhiratasa¤¤ā, aniccasa¤¤ā, anicce dukkhasa¤¤ā, dukkhe anattasa¤¤ā, pahānasa¤¤ā, virāga sa¤¤ā. Imā kho bhikkhave, nava sa¤¤ā bhāvitā bahulãkatā mahapphalā honti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānāti. ) 9. 1. 2. 7 Kulopagamana suttaü (Sāvatthinidānaü) Navahi bhikkhave, aīgehi samannāgataü kulaü anupagantvā vā nālaü upagantuü, upagantvā vā nālaü upanisãdituü1 katamehi navahi: Na manāpena paccuņņhenti, na manāpena abhivādenti, na manāpena āsanaü denti, santamassa parigåhanti, bahukampi thokaü denti, paõãtampi låkhaü denti, asakkaccaü denti no sakkaccaü, na upanisãdanti dhammasavaõāya, bhāsitassa na rasãyanti. Imehi kho bhikkhave, navahaīgehi samannāgataü kulaü anupagantvā vā nālaü upagantuü, upagantvā vā nālaü upanisãdituü. 1. Nisãdituü machasaü [BJT Page 428] [\x 428/] Navahi bhikkhave, aīgehi samannāgataü kulaü anupaganatvā vā alaü upagantuü, upagantvā vā alaü upanisãdituü. Katamehi navahi: Manāpena paccuņņhenti, manāpena abhivādenti, manāpena āsanaü denti, santamassa parigåhanti, bahukampi [PTS Page 388] [\q 388/] bahukaü denti, paõãtampi paõãtaü denti, sakkaccaü denti no asakkaccaü, upanisãdanni dhammasavaõāya, bhāsitassa rasãyanti. Imehi kho bhikkhave, navahaīgehi samannāgataü kulaü anupagantvā vā alaü upagantuü, upagantvā vā alaü upanisãditunti. 9. 1. 2. 8 Navaīguposatha suttaü (Sāvatthinidānaü) Navahaīgehi samannāgato1 bhikkhave uposatho upavuttho mahapphalo hoti mahānisaüso mahājutiko mahāvipphāro. Kathaü upavuttho ca bhikkhave, navahaīgehi samannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaüso mahājutiko mahāvipphāro: 1. Idha bhikkhave, ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati. "Yāvajãvaü arahanto pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņiviratā nihitadaõķā nihitasatthā lajjã dayāpannā sabbapāõabhåtahitānukampã2 viharanti. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato nihitadaõķo nihitasattho lajjã dayāpanno sabbapāõabhåtahitānukampã viharāmi. Imānāpaīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatã" ti. Iminā paņhamenaīgena samannāgato hoti. 2. "Yāvajãvaü arahanto adinnādānaü pahāya adinnādānā paņiviratā dinnādāyã dinnapāņikaīkhã athenena sucibhåtena attanā viharanti, ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato dinnādāyã dinnapāņikaīkhã athenena sucibhåtena attanā viharāmi. Imināpaīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatã" ti. Iminā dutiyenaīgena samannāgato hoti. . 2 1. Navahi bhikkhave aīgehi samannāgato machasaü 2. Sabbapāõabhåtahitānukampino machasaü [BJT Page 430] [\x 430/] 3. "Yāvajãvaü [PTS Page 389] [\q 389/] arahanto abrahmacariyaü pahāya brahmacārã ārācārã viratā methunā gāmadhammā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü abrahmacariyaü pahāya brahmacārã virato methunā gāmadhammā. Imināpaīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatã" ti. Iminā tatiyenaīgena samannāgato hoti. 4. "Yāvajãvaü arahanto musāvādaü pahāya musāvādā paņiviratā saccavādã saccasandhā thetā paccayikā avisaüvādakā lokassa, ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato saccavādã saccasandho theto paccayiko avisaüvādako lokassa. Imināpaīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatã" ti. Iminā catutthenaīgena samannāgato hoti. 5. "Yāvajãvaü arahanto surāmeraya majjapamādaņņhānaü pahāya surāmeraya majjapamādaņņhānā paņiviratā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü surāmeraya majjamādaņņhānaü pahāya surāmeraya majjapamādaņņhānā paņivirato imināpaīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatã" ti. Iminā pa¤camenaīgena samannāgato hoti. 6. "Yāvajãvaü arahanto ekabhattikā rattåparatā viratā vikālabhojanā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü ekabhattiko rattåparato virato vikālabhojanā. Viharāmi. Imināpaīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatãti. Iminā chaņņhenaīgena samannāgato hoti. 7. Yāvajãvaü arahanto naccagãtavāditavisåkadassanamālāgandhavilepanadhāraõamaõķanavibhusanaņņhānā paņiviratā. Ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü naccagãtavāditavisåkadassanamālāgandhavilepanadhāraõamaõķanavibhusanaņņhānā paņivirato viharāmi. Imināpaīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatã ti. Iminā sattamenaīgena samannāgato hoti. 8. Yāvajãvaü arahanto uccāsayanamahāsayanaü pahāya uccāsayanamahāsayanā paņiviratā nãcaseyyaü kappenti [PTS Page 390] [\q 390/] ma¤cake vā tiõasanthārake vā ahampajja ima¤ca rattiü ima¤ca divasaü uccāsayanamahāsayanaü pahāya uccāsayanamahāsayanā paņivirato nãcaseyyaü kappemi ma¤cake vā tiõasanthārake vā. Imināpaīgena arahataü anukaromi. Uposatho ca me upavuttho bhavissatã" ti. Iminā aņņhamenaīgena samannāgato hoti. 9. Idha bhikkhave, ariyasāvako mettāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati tathā dutiyaü disaü pharitvā viharati tathā tatiyaü disaü pharitvā viharati. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Iminā navamenaīgena samannāgato hoti. Evaü upavuttho kho bhikkhave, navahaīgehi samannāgato uposatho mahapphalo hoti mahānisaüso mahājutiko mahāvipphāroti. [BJT Page 432] [\x 432/] 9. 1. 2. 9 Devatā suttaü (Sāvatthinidānaü) Imaü1 bhikkhave, rattiü sambahulā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaõõā kevalakappaü jetavanaü obhāsetvā yenāhaü tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā maü abhivādetvā ekamantaü aņņhaüsu. Ekamantaü ņhitā kho bhikkhave, tā devatā maü etadavocuü: Upasaīkamiüsu no bhante, pubbe manussabhåtānaü pabbajitā agārāni, tā mayaü2 bhante, paccuņņhimha, no ca kho abhivādimha, tā mayaü bhante, aparipuõõakammantā vippaņisāriniyo pacchānutāpiniyo3 hãnaü kāyaü upapannā" ti. Aparāpi [PTS Page 391] [\q 391/] maü bhikkhave, sambahulā devatā upasaīkamitvā etadavocuü "upasaīkamiüsu no bhante pubbe manussabhåtānaü pabbajitā agārāni tā2 mayaü bhante paccuņņhimha, abhivādimha4 no ca kho5 āsanaü adamha, tā mayaü bhante, aparipuõõakammantā vippaņisāriniyo pacchānutāpiniyo hãnaü kāyaü upapannā" ti. Aparāpi maü bhikkhave, sambahulā devatā upasaīkamitvā etadavocuü "upasaīkamiüsu no bhante pubbe manussabhåtānaü pabbajitā agārāni, tā mayaü bhante paccuņņhimha, abhivādimha āsana¤ca adamha6 no ca kho yathāsatti yathābalaü saüvibhajimha. Tā mayaü bhante, aparipuõõakammantā vippaņisāriniyo pacchānutāpiniyo hãnaü kāyaü upapannā " ti. Aparā pi maü bhante sambahulā devatā upasaīkamitvā etadavocuü. " Upasaīkamiüsu no bhante pubbe manussabhåtānaü pabbajitā agārāni, tā mayaü bhante paccupaņņhimha, abhivādimha, āsana¤ca adamha, yathāsatti yathābalaü saüvibhajimha, no ca kho upanisãdimha dhammasavaõāya. Tā mayaü bhante aparipuõaõakammantā vippaņisāriniyo pacchānutāpiniyo hãnaü kāyaü upapannā" ti. Aparāpi maü bhikkhave sambahulā devatā upasaīkamitvā etadavocuü. " Upasaīkamiüsu no bhante, pubbe manussabhåtānaü pabbajitā agārāni, tā mayaü bhante paccupaņņhimha, abhivādimha, āsana¤ca adamha, yathāsatti yathābalaü saüvijimha, upanisãdimha 7 dhammasavaõāya no ca kho ohitasoto dhammaü suõimha. Tā mayaü bhante aparipuõõakammantā vippaņisāriniyo pacchānutāpiniyo hãnaü kāyaü upapannā " ti. Aparāpi maü bhikkhave sambahulā devatā upasaīkamitvā etadavocuü. " Upasaīkamiüsu no bhante pubbe manussabhåtānaü pabbajitā agārāni. Tā mayaü bhante paccupaņņhimha, abhivādimha, āsanaü adamha, yathāsatti yathābalaü saüvibhajimha. Upanisãdimha 7 dhammasavaõāya, ohitasoto 8 dhammaü suõimha. No ca sutvā dhammaü dhārayimha. Tā mayaü bhante aparipuõõakammantā vippaņisāriniyo pacchānutāpiniyo hãnaü kāyaü upapannā "ti. Aparāpi maü bhikkhave sambahulā devatā upasaīkamitvā etadavocuü. " Upasaīkamiüsu no pubbe manussabhåtānaü pabbajitā agārāni, tā mayaü bhante paccupaņņhimha, abhivādimha, āsana¤ca adamha, yathāsatti yathābalaü saüvibhajimha upanisãdimha dhammasavaõāya, ohitasoto dhammaü suõimha, sutvā 9 dhammaü dhārayimha, no ca dhatānaü 10 dhammānaü dhammānaü atthaü upaparikkhimha, tā mayaü bhante aparipuõõakammantā vippaņisāriniyo pacchānutāpiniyo hãnaü kāyaü upapannā " ti. Aparāpi maü bhikkhave sambahulā devatā upasaīkamitvā ecadavocuü. " Upasaīkamiüsu no bhante pubbe manussabhåtānaü pabbajitā agārāni. Tā mayaü bhante paccupaņņhimha, abhivādimha, ānasa¤ca adamha, yathāsatti yathābalaü saüvibhajimha, upanisãdimha dhammasavaõāya, ohitasoto dhammaü suõimha, sutvā dhammaü dhārayimha, dhatānaü 11 dhammānaü atthaü upaparikkhimha no ca atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammaü paņipajjimha. Tā mayaü bhante aparipuõõakammantā vippaņisāriniyo pacchānutāpiniyo hãnaü kāyaü upapannā " ti. Ti. 1. Ima¤ca machasaü 6. âsanaü adamha machasaü 2. Te mayaü: machasaü 7. Upanisidimha ca syā 3. Paccānutāpiniyo machasaü 8. Ohitasotā ca machasaü 4. Pavuņņhimaha ca abhivādimha ca syā 9. Sutvā ca machasaü 5. No ca tesaü machasaü 10. Dhātānaü machasaü 11. Dhātāna¤ca machasaü [BJT Page 434] [\x 434/] Aparāpi maü bhikkhave, sambahulā devatā upasaīkamitvā etadavocuü: "Upasaīkamiüsu no bhante, pubbe manussabhåtānaü pabbajitā agārāni. Tā mayaü bhante, paccuņņhimha, abhivādimha, āsanaü adamha, yathāsatti [PTS Page 392] [\q 392/] yathābalaü saüvibhajimha, upanisãdimha dhammasavaõāya, ohitasotā ca dhammaü suõimha, sutvā ca dhammaü dhārayimha, dhatāna¤ca dhammānaü atthaü upaparikkhimha. Atthama¤¤āya dhammama¤¤āya dhammānudhammaü paņipajjimha. Tā mayaü bhante, paripuõõakammantā avippaņisāriniyo apacchānutāpiniyo paõãtaü kāyaü upapannā" ti. Etāni bhikkhave, rukkhamålāni etāni su¤¤āgārāni jhāyatha bhikkhave, mā pamādattha, mā pacchā vippaņisārino ahuvattha, seyyathāpi tā purimikā devatāti. 9. 1. 2. 10 Velāma suttaü Ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme, atha kho anāthapiõķiko gahapati yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho anāthapiõķikaü gahapatiü bhagavā etadavoca: Api nu te gahapati, kule dānaü dãyatãti? Dãyati me bhante, kule dānaü, ta¤ca kho låkhaü kaõākaü bilaīgadutiyanti. Låkha¤cepi1 gahapati, dānaü deti paõãtaü vā, ta¤ca asakkaccaü deti. Avintãkatvā2 deti, apaviddhaü3 deti, anāgamanadiņņhiko deti. Yattha yattha tassa tassa dānassa vipāko nibbattati, na uëārāya bhattabhogāya cittaü namati, na uëārāya vatthabhogāya cittaü namati, na uëārāya yānabhogāya cittaü namati, na uëāresu pa¤casu kāmaguõesu bhogāya cittaü namati. Yepissa te honti [PTS Page 393] [\q 393/] puttāti vā dārāti vā dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi na sussåsanti, na sotaü odāhanti, na a¤¤ā cittaü upaņņhapenti. Taü kissahetu: evaü hetaü4 gahapati, hoti asakkaccakatānaü5 kammānaü vipāko. 1. Lukhaü cāpi syā 2. Apacittiü katvā syā. Acittikatvā: [PTS] 3. Apaviņņhaü syā 4. Eva¤etaü syā 5. Asakkaccaü katānaü machasaü [BJT Page 436] [\x 436/] Låkha¤cepi gahapati, dānaü deti paõãtaü vā, ta¤ca sakkaccaü deti. Cittãkatvā deti, sahatthā deti, anapaviddhaü deti, āgamanadiņņhiko deti. Yattha yattha tassa tassa dānassa vipāko nibbattati, uëārāya bhattabhogāya cittaü namati. Uëārāya vatthabhogāya cittaü namati. Uëārāya yānabhogāya cittaü namati. Uëāresu pa¤casu kāmaguõesu bhogāya cittaü namati. Yepissa te honti puttāti vā dārāti vā dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā tepi sussåsanti sotaü odahanti, a¤¤āya cittaü upaņņhapenti. Taü kissa hetu: evaü hetaü gahapati, hoti sakkaccakatānaü1 kammānaü vipāko. Bhåtapubbaü gahapati, velāmo nāma brāhmaõo ahosi, so evaråpaü dānaü adāsi mahādānaü: caturāsãtisuvaõõapātisahassāni adāsi råpiya pårāni. Caturāsãti råpiyapātisahassāni adāsi suvaõõapårāni, caturāsãti kaüsapātisahassāni adāsi hira¤¤apårāni, caturāsi hatthisahassāni adāsi sovaõõālaīkārāni sovaõõadhajāni hemajālasa¤channāni. Caturāsãti rathasahassāni adāsi sãhacammaparivārāni vyagghacammaparivārāni dãpicammaparivārāni paõķukambalaparivārāni sovaõõālaīkārāni sovaõõadhajāni hemajālasa¤channāni2 caturāsãti dhenusahassāni adāsi dukålasandassanāni3. Kaüsåpadhāraõāni caturāsãtika¤¤āsahassāni adāsi āmuktamaõikuõķalāyo.4 Caturāsãtipallaīkasahassāni adāsi goõakatthatāni [PTS Page 394] [\q 394/] paņikatthatāni paņalikatthatāni kādalimigapavarapaccattharaõāni5 sauttaracchadāni ubhato lohitakåpadhānāni. Caturāsãti vatthakoņisahassāni adāsi khomasukhumānaü koseyyasukhumānaü kambalasukhumānaü kappāsikasukhumānaü. Ko pana vādo annassa pānassa bajjassa bhojjassa leyyassa peyyassa? Najjo ma¤¤e vissandanti6 Siyā kho pana te gahapati evamassa "a¤¤o nåna tena samayena velāmo brāhmaõo ahosi. So taü dānaü adāsi mahādānanti na kho panetaü gahapati, evaü daņņhabbaü, ahaü tena samayena velāmo brāhmaõo ahosiü, ahaü taü dānaü adāsiü mahādānaü. Tasmiü kho pana gahapati, dāne na koci dakkhiõeyyo ahosi. Na taü koci dakkhiõaü visodheti. Yaü gahapati, velāmo brāhmaõo dānaü adāsi mahādānaü, yo cekaü dãņņhisampannaü bhojeyya, idaü tato mahapphalataraü. 1. Sakkaccaü katānaü machasaü 2. Hemajālappaņicchannāni machasaü 3. Dukulasandhanāni machasaü. Dukulasaõķanāni; syā dukulasanthanāni [PTS] 4. âmuttamaõikuõķalāyo: sãmu, machasaü 5. Kadalimigapavarapaccattharaõāni machasaü 6. Vissandati; sãmu [PTS] [BJT Page 438] [\x 438/] Ya¤ca gahapati velāmo brāhmaõo dānaü adāsi mahādānaü, yo ca ekaü diņņhisampannaü bhojeyya, yo ca sataü diņņhisampannānaü bhojeyya, idaü tato mahapphalataraü. Ya¤ca gahapati velāmo brāhmaõo dānaü adāsi mahādānaü, yo ca sataü diņņhisampannānaü bhojeyya, yo cekaü sakadāgāmiü bhojeyya, idaü tato mahapphalataraü. Ya¤ca gahapati velāmo brāhmaõo dānaü adāsi mahādānaü, yo ca sataü sakadāgāmãnaü bhojeyya, yo cekaü anāgāmiü bhojeyya, idaü tato mahapphalataraü. Ya¤ca gahapati velāmo brāhmaõo dānaü adāsi mahādāna, yo cekaü anāgāmiü bhojeyya, yo ca sataü anāgāminaü bhojeyya, idaü tato pahapphalataraü, Ya¤ca gahapati velāmo brāhmaõo dānaü adāsi mahādānaü, yo ca sataü anāgāmãnaü bhojeyya, yo cekaü arahantaü bhojeyya, idaü tato mahapphalataraü. Ya¤ca gahapati velāmo brāhmaõo dānaü adāsi mahādāna, yocekaü arahantaü bhojeyya. Yo ca sataü arahantānaü bhojeyya, idaü tato mahapphalataraü. Velāmo brāhmaõo dānaü adāsi mahādānaü, yo ca sataü arahantānaü bhojeyya, yo cekaü paccekabuddhaü bhojeyya, [PTS Page 395] [\q 395/] idaü tato mahapphalataraü. Ya¤ca gahapati velāmo brāhmaõo dāna adāsi mahādāna, yo cekaü paccekabuddhaü bhojeyya, yo ca sataü paccekabuddhānaü bhojeyya, idaü tato mahapphalataraü. Velāmo brāhmaõo dānaü adāsi mahādānaü, yo ca sataü paccekabuddhānaü bhojeyya, yo ca tathāgataü arahantaü sammāsambuddhaü bhojeyya. Idaü tato mahapphalataraü. Ya¤ca gahapati velāmo brāhmaõo dānaü adāsi mahādānaü, yo ca arahantaü sammāsambuddhaü bhojeyya. Yo ca buddhapamukhaü1 bhikkhusaīghaü bhojeyya, idaü tato mahapphalataraü. Ya¤ca gahapati velāmo brāhmaõo dānaü adāsi mahādānaü, yo ca buddhapamukhaü bhikkhusaīghaü bhojeyya, yo ca cātuddisaü saīghaü uddissa vihāraü kārāpeyya, idaü tato mahapphalataraü. Ya¤ca gahapati velāmo brāhmaõo dānaü adāsi mahādānaü, yo ca cātuddisaü saīghaü uddissa vihāraü kārāpeyya, yo ca pasannacitto buddha¤ca dhamma¤ca saīgha¤ca saraõaü gaccheyya, idaü tato mahapphalataraü. Ya¤ca gahapati velāmo brāhmaõo pasannacitto buddha¤ca dhamma¤ca saīgha¤ca saraõaü gaccheyya, yo ca pasannacitto sikkhāpadāni samādiyeyya pāõātipātā veramaõiü, adinnādānā veramaõiü, kāmesumicchācārā veramaõiü, musāvādā veramaõiü, surāmerayamajjapamādaņņhānā veramaõiü, yo ca antamaso gandhåhanamattampi2 mettacittaü bhāveyya, idaü tato mahapphalataraü. Bhāveyya, idaü tato mahapphalataraü. Ya¤ca gahapati velāmo brāhmaõo dānaü adāsi mahādānaü, yo cekaü diņņhisampannaü bhojeyya, yo ca sataü diņņhisampannānaü bhojeyya, yo cekaü sakadāgāmiü bhojeyya, yo ca sataü sakadāgāmãnaü bhojeyya, yo cekaü anāgāmiü bhojeyya, yo ca sataü anāgāmãnaü bhojeyya, yo cekaü arahantaü bhojeyya, yo ca sataü arahantānaü bhojeyya, yo cekaü paccekabuddhaü bhojeyya, yo ca sataü paccekabuddhānaü bhojeyya. Yo ca tathāgataü arahantaü sammāsambuddhaü bhojeyya, yo ca buddhapamukhaü bhikkhusaīghaü bhojeyya, yo ca cātuddisaü saīghaü uddissa vihāraü kārāpeyya, yo ca pasannacitto buddha¤ca dhamma¤ca saīgha¤ca saraõaü gaccheyya, yo ca pasannacitto sikkhāpadāni samādiyeyya pāõātipātā veramaõã adinnādānā veramaõã kāmesumicchācārā veramaõã musāvādā veramaõã surāmerayamajjapamādaņņhānā veramaõã. Yo ca antamaso gandhåhanamattampi mettacittaü bhāveyya, [PTS Page 396] [\q 396/] yo ca accharāsaīghātamattampi aniccasa¤¤aü bhāveyya, idaü tato mahapphalataranti. Sãhanādavaggo dutiyo Tassuddānaü: Nādo1 sa upādiseso ca koņņhitena samiddhinā Gaõķasa¤¤ā tulaü mettā devatā velāmenacāti 1. Sodheti aņņhakathāyaü 2. Buddhappamukhaü machasaü 3. Ganedhāhanamattampi machasaü gadduhanamattampi katthaci. [BJT Page 440] [\x 440/] 3. Sattāvāsavaggo 9. 1. 3. 1 hāna suttaü (Sāvatthinidānaü) Tãhi bhikkhave, ņhānehi uttarakurukā manussā deve ca tāvatiüse adhigaõhanti1 jambudãpike ca manusse. Katamehi tãhi: Amamā apariggahā, niyatāyukā, visesabhuno. 1 Imehi kho bhikkhave, tãhi ņhānehi uttarakurukā manussā deve ca tāvatiüse adhigaõhanti jambudãpike ca manusse. Tãhi bhikkhave, ņhānehi devā tāvatiüsā uttarakuruke ca manusse adhigaõhanti jambudãpike ca manusse katamehi tãhi: Dibbena āyunā, dibbena vaõõena, dibbena sukhena, imehi kho bhikkhave, tãhi ņhānehi devā tāvatiüsā uttarakuruke ca manusse adhigaõhanti jambudãpike ca manusse. Tãhi bhikkhave, ņhānehi jambudãpikā manussā uttarakuruke ca manusse adhigaõhanti deve ca tāvatiüse. Katamehi tãhi: Sårā, satimanto, idha brahmacariyavāso. Imehi kho bhikkhave, tãhi ņhānehi jambudãpikā manussā uttarakuruke ca manusse adhigaõhanti deve ca tāvatiüseti. 9. 1. 3. 2 Khaluīka suttaü (Sāvatthinidānaü) Tayo [PTS Page 397] [\q 397/] ca bhikkhave, assakhaluīke desissāmi tayo ca purisakhaluīke, tayo ca assasadasse2 tayo ca purisasadasse3 tayo ca bhadre assājānãye tayo ca bhadre purisājānãye. Taü suõātha, sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmãti. 1. Visesaguõā machasaü 2. Assaparasse machasaü 3. Purisaparasse machasaü 4. Bhadde machasaü [BJT Page 442] [\x 442/] Evaü bhanteti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü bhagavā etadavoca: Katame ca bhikkhave, tayo assakhaluīkā: Idha bhikkhave, ekacco assakhaluīko javasampanno ca hoti, na vaõõasampanno, na ārohapariõāha sampanno. Idha pana bhikkhave, ekacco, assakhaluīko javasampanno ca hoti vaõõasampanno ca na ārohapariõāha sampanno. Idha pana bhikkhave, ekacco assakhaluīko javasampanno ca hoti vaõõasampanno ca ārohapariõāhasampanno ca. Ime kho bhikkhave tayo assakhaluīkā. Katame ca bhikkhave, tayo purisakhaluīkā: idha bhikkhave, ekacco purisakhaluīko javasampanno hoti na ca vaõõasampanno hoti, na ārohapariõāha sampanno. Idha pana bhikkhave, ekacco purisakhaluīko javasampanno ca hoti, vaõõasampanno ca, na ārohapariõāha sampanno. Idha pana bhikkhave, ekacco purisakhaluīko javasampanno ca hoti, vaõõasampanno ca, ārohapariõāha sampanno ca. Katha¤ca bhikkhave, purisakhaluīko, javasampanno hoti na vaõõasampanno, na ārohapariõāha sampanno: Idha bhikkhave, bhikkhu 'idaü dukkha'nti yathābhåtaü pajānāti, 'ayaü dukkhasamudayo'ti yathābhåtaü pajānāti, 'ayaü dukkhanirodho' ti yathābhåtaü pajānāti 'ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadā' ti yathābhåtaü pajānāti. Idamassa [PTS Page 398] [\q 398/] javasmiü vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pa¤haü puņņho saüsādeti, no vissajjeti, idamassa na vaõõasmiü vadāmi. Na kho pana lābhã hoti cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü, idamassa na ārohapariõāhasmiü vadāmi. Evaü kho bhikkhave, purisakhaluīko javasampanno hoti na vaõõasampanno, na ārohapariõāha sampanno. [BJT Page 444] [\x 444/] Katha¤ca bhikkhave, purisakhaluīko javasampanno ca hoti vaõõasampanno ca, na ārohapariõāha sampanno: Idha bhikkhave, bhikkhu 'idaü dukkha'nti yathābhåtaü pajānāti, 'ayaü dukkhasamudayo'ti yathābhåtaü pajānāti, 'ayaü dukkhanirodho' ti yathābhåtaü pajānāti, 'ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadā' ti yathābhåtaü pajānāti. Idamassa javasmiü vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pa¤haü puņņho vissajjeti no saüsādeti. Idamassa vaõõasmiü vadāmi. Na kho pana lābhã hoti cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü, idamassa na ārohapariõāhasmiü vadāmi. Evaü kho bhikkhave, purisakhaluīko javasampanno ca hoti na vaõõa sampanno ca, na ārohapariõāha sampanno. Kata¤ca bhikkhave, purisakhaluīko java sampanno ca hoti vaõõasampanno ca ārohapariõāha sampanno ca: Idha bhikkhave, bhikkhu 'idaü dukkha'nti yathābhåtaü pajānāti, ayaü dukkhasamudayoti yathābhåtaü pajānāti, ayaü dukkhanirodhoti yathābhåtaü pajānāti, 'ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadā'ti yathābhåtaü pajānāti, idamassa javasmiü vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pa¤haü puņņho vissajjeti no saüsādeti. Idamassa vaõõasmiü vadāmi. Lābhã [PTS Page 399] [\q 399/] kho pana hoti cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü, idamassa ārohapariõāhasmiü vadāmi. Evaü kho bhikkhave, purisakhaluīko javasampanno ca hoti, vaõõasampanno ca ārohapariõāha sampanno ca. Ime kho bhikkhave, tayo purisakhaluīkā. Katame ca bhikkhave, tayo assasadassā1 Idha bhikkhave, ekacco assasadasso javasampanno ca hoti, na vaõõasampanno, na ārohapariõāha sampanno. Idha pana bhikkhave, ekacco, assasadasso javasampanno ca hoti vaõõasampanno ca na ārohapariõāha sampanno. Idha pana bhikkhave, ekacco assasadasso javasampanno ca hoti vaõõasampanno ca ārohapariõāhasampanno ca. Ime kho bhikkhave tayo assasadassā. Katame ca bhikkhave, tayo purisa sadassā: idha bhikkhave, ekacco purisasadasso javasampanno hoti na ca vaõõasampanno hoti, na ārohapariõāha sampanno. Idha pana bhikkhave, ekacco purisasadasso javasampanno ca hoti, vaõõasampanno ca, na ārohapariõāha sampanno. Idha pana bhikkhave, ekacco purisasadasso javasampanno ca hoti, vaõõasampanno ca, ārohapariõāha sampanno ca. 1. Assaparassā machasaü [BJT Page 446] [\x 446/] Katha¤ca bhikkhave, purisasadasso javasampanno hotā na vaõõasampanno, na ārohapariõāha sampanenā: Idha bhikkhave bhikkhu pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã hoti anāvattidhammo tasmā lokā idamassa javasmiü vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pa¤haü puņņho saüsādeti no vissajjeti, idamassa vaõõasmaü vadāmi. Na lābhã kho pana hoti cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü, idamassa ārohapariõāhasmiü vadāmi. Evaü kho bhikkhave purisasadasso javasampanno hoti na vaõõasampanno, na ārohapariõāhasampanno. Katha¤ca bhikkhave purisasadasso javasampanno ca hoti vaõõasampanno ca . Na ārohapariõāhasampanno. Idha bhikkhave bhikkhu pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã hoti anāvattidhammo tasmā lokā idamassa javasmiü vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pa¤haü puņņho vissajjeti no saüsādeti, idamassa vaõõasmiü vadāmi. Na kho pana lābhã hoti cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü, idamassa ārohapariõāhasmiü vadāmi. Evaü kho bhikkhave purisasadasso javasampanno hoti vaõõasampanno ca, na ārohapariõāhasampanno. Katha¤ca bhikkhave purisasadasso javasampanno ca hoti vaõõasampanno ca ārohapariõāhasampanno ca Idha bhikkhave, bhikkhu pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã hoti anāvattidhammo tasmā lokā, idamassa javasmiü vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pa¤haü puņņho vissajjeti no saüsādeti, idamassa vaõõasmiü vadāmi. Lābhã kho pana hoti cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü, idamassa ārohapariõāhasmiü vadāmi. Evaü kho bhikkhave, purisasadasso javasampanno ca hoti, vaõõasampanno ca ārohapariõāhasampanno ca. Ime kho bhikkhave, tayo purisasadassā. Katame ca bhikkhave, tayo bhadrā assājānãyā: Idha bhikkhave, ekacco bhadro assājānãyo javasampanno hoti, na vaõõasampanno, na ārohapariõāha sampanno. Idha pana bhikkhave, ekacco bhadro assājānãyo javasampanno ca hoti vaõõasampanno ca na ārohapariõāha sampanno. Idha pana bhikkhave, ekacco bhadro assājānãyo javasampanno ca hoti vaõõasampanno ca ārohapariõāhasampanno ca. Ime [PTS Page 400] [\q 400/] kho bhikkhave tayo bhadrā assājāniyā. Katame ca bhikkhave, tayo bhadrā purisājānãyā: Idha bhikkhave, ekacco bhadro purisājānãyo javasampanno hoti na ca vaõõasampanno hoti, na ārohapariõāha sampanno. Idha pana bhikkhave, ekacco bhadro purisājānãyo javasampanno ca hoti, vaõõasampanno ca, na ārohapariõāha sampanno. Idha pana bhikkhave, ekacco bhadro purisājānãyo javasampanno ca hoti, vaõõasampanno ca, ārohapariõāha sampanno ca. Katha¤ca bhikkhave, bhadro purisājānãyo javasampanno hoti na vaõõasampanno, na ārohapariõāhasampanno: Idha bhikkhave bhikkhu āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Idamassa javasmiü vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pa¤haü puņņho saüsādeti no vissajjeti. Imassa vaõõasmiü vadāmi. Na kho pana lābhã hoti cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü. Idamassa ārohapariõāhasmiü vadāmi. Evaü kho bhikkhave bhadro purisājānãyo javasampanno hoti na vaõõasampanno na ārohapariõāhasampanno. Kata¤ca bhikkhave bhadro purisājānãyo javasampanno ca hoti, vaõõasampanno ca, na ārohapariõāhasampanno.: Idha bhikkhave bhikkhu pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã hoti anāvattidhammo tasmā lokā. Idamassa javasmiü vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pa¤haü puņņho vissajjeti no saüsādeti. Idamassa vaõõasmiü vadāmi. Na kho pana lābhã hoti cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü. Idamassa ārohapariõāhasmiü vadāmi. Evaü kho bhikkhave, bhadro purisājānãyo javasampanno hoti, vaõõasampanno ca, na ārohapariõāhasampanno. Katha¤ca bhikkhave bhadro purisājānãyo javasampanno ca hoti vaõõasampanno ca ārohapariõāhasampanno ca Idha bhikkhave bhikkhu āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Idamassa javasmiü vadāmi. Abhidhamme kho pana abhivinaye pa¤haü puņņho vissajjeti, no saüsādeti, idamassa vaõõasmiü vadāmi. Lābhã kho pana hoti cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü, idamassa ārohapariõāhasmiü vadāmi. Evaü kho bhikkhave, bhadro purisajānãyo javasampanno ca hoti vaõõasampanno ca ārohapariõāha sampanno ca. Ime kho bhikkhave, tayo bhadrā purisājānãyāti. [BJT Page 448] [\x 448/] 9. 1. 3. 3 Taõhāmålaka suttaü (Sāvatthinidānaü) Nava bhikkhave, taõhāmålake dhamme desessāmi. Taü suõātha, sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmãti. Evaü bhante ti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: Katame ca bhikkhave, nava taõhāmålakā dhammā? Taõhaü paņicca pariyesanā. Pariyesanaü paņicca lābho, lābhaü paņicca vinicchayo vinicchayaü paņicca chandarāgo, chandarāgaü paņicca ajjhosānaü, ajjhosānaü paņicca pariggaho pariggahaü paņicca macchariyaü, macchariyaü paņicca ārakkhā, ārakkhādhikaraõaü daõķādānasatthādāna1 [PTS Page 401] [\q 401/] kalaha viggaha vivādā2 tuvaütuvapesu¤¤amusāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā samabhavanti. Ime kho bhikkhave, nava taõhāmålakā dhammāti. 9. 1. 3. 4 Sattāvāsa suttaü (Sāvatthinidānaü) Nava ime bhikkhave, sattāvāsā. Katame nava: 1. Santi bhikkhave, sattā nānattakāyā nānatta sa¤¤ino seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaü paņhamo sattāvāso. 2. Santi bhikkhave, sattā nānattakāyā ekattasa¤¤ino seyyathāpi devā brahmakāyikā paņhamābhinibbattā ayaü dutiyo sattāvāso. 3. Santi bhikkhave, sattā ekattakāyā nānattasa¤¤ino seyyathāpi devā abhassarā. Ayaü tatiyo sattāvāso. 4. Santi bhikkhave, sattā ekattakāyā ekattasa¤¤ino seyyathāpi devā subhakiõhā. Ayaü catuttho sattāvāso. 1. Daõķādānaü satthādānaü machasaü 2. Kālahaviggaha vivāda machasaü [BJT Page 450] [\x 450/] 5. Santi bhikkhave sattā asa¤¤ino appaņisaüvedino, seyyathāpi devā asa¤¤asattā. Ayaü pa¤camo sattāvāso. 6. Santi bhikkhave sattā sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā 'ananto ākāso' ti ākāsāna¤cāyatanåpagā. Ayaü chaņņho sattāvāso. 7. Santi bhikkhave sattā sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma 'anantaü vi¤¤āõanti' vi¤¤āõa¤cāyatanåpagā. Ayaü sattamo sattāvāso. 8. Santi bhikkhave sattā sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma 'natthi ki¤cã' ti āki¤ca¤¤āyatanåpagā. Ayaü aņņhamo sattāvāso. 9. Santi bhikkhave sattā sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanåpagā. Ayaü navamo sattāvāso. Ime kho bhikkhave nava sattāvāsāti. 9. 1. 3. 5 Pa¤¤āparicita suttaü (Sāvatthinidānaü) Yato [PTS Page 402] [\q 402/] kho bhikkhave bhikkhuno pa¤¤āya cittaü suparicitaü hoti, tassetaü bhikkhave, bhikkhuno kallaü vacanāya 'khãõā jāti vusitaü brahmacariyaü kataü karaõãyaü nāparaü itthattāyāti pajānātã ti. Katha¤ca bhikkhave bhikkhuno pa¤¤āya cittaü suparicitaü hoti. Vãtarāgaü me cittanti pa¤¤āya cittaü suparicitaü hoti. Vãtadosaü me cittanti pa¤¤āya cittaü suparicitaü hoti, vãtamohaü me cittanti pa¤¤āya cittaü suparicitaü hoti. Asārāgadhammaü1 me cittanti pa¤¤āya cittaü suparicitaü hoti. Asandosadhammaü me cittanti pa¤¤āya cittaü suparicitaü hoti. 1. Asarāga dhammaü machasaü [BJT Page 452] [\x 452/] Asammohadhammaü me cittanti pa¤¤āya cittaü suparicitaü hoti anāvattidhammaü me cittaü kāmabhavāyāti pa¤¤āya cittaü suparicitaü hoti. Anāvattidhammaü me cittaü råpabhavāyāti pa¤¤āya cittaü suparicitaü hoti. Anāvattidhammaü me cittaü aråpabhavāyāti pa¤¤āya cittaü suparicitaü hoti. Yato kho bhikkhave bhikkhuno pa¤¤āya cittaü suparicitaü hoti, tassetaü bhikkhave bhikkhuno kallaü vacanāya khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyā'ti pajānāmãti. 9. 1. 3. 6 Silāyåpopama suttaü Evaü me sutaü: ekaü samayaü āyasmā ca sāriputto āyasmā ca candikāputto1 rājagahe viharani2 veëuvane kalandakanivāpe. Tatra kho āyasmā candikāputto bhikkhå āmantesi: āvuso bhikkhavoti, āvusoti kho te bhikkhå āyasmato candikāputtassa paccassosuü. âyasmā candikāputto etadavoca: "devadatto āvuso bhikkhånaü evaü dhammaü deseti: yato ca3 kho āvuso bhikkhuno cetasā cittaü paricitaü hoti4 tassetaü bhikkhuno kallaü veyyākaraõāya [PTS Page 403 [\q 403/] ']khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü nāparaü itthattāyāti pajānāmãti. Atha kho5 āyasmā sāriputto āyasmantaü candikāputtaü etadavoca: "na kho āvuso candikāputta, devadatto bhikkhånaü evaü dhammaü deseti:" yato kho āvuso bhikkhuno cetasā cittaü paricitaü hoti3 tassetaü bhikkhuno kallaü veyyākaraõāya khãõā jāti vusitaü brahmacariyaü kataü karaõãyaü nāparaü itthattāyāti pajānāmã' ti. Eva¤ca kho āvuso candikāputta devadatto bhikkhånaü dhammaü deseti: 'yato kho āvuso bhikkhuno cetasā cittaü suparicitaü hoti, tassetaü bhikkhuno kallaü veyyākaraõāya 'khãõā jāti vusitaü brahmacariyaü kataü karaõãyaü nāparaü itthattāyāti pajānāmã' ti. 1. Chandikāputto sã 1. 2. Viharati machasaü 3. Yato kho machasaü 4. Cetasā vitaü hoti machasaü 5. Evaü vutte machasaü [BJT Page 454] [\x 454/] Dutiyampi kho āyasmā candikāputto bhikkhå āmantesi: devadatto āvuso bhikkhånaü evaü dhammaü deseti: yato kho āvuso bhikkhuno cetasā cittaü paricitaü hoti, tassetaü bhikkhuno kallaü veyyākaraõāya 'khãõā jāti vusitaü' brahmacariyaü kataü karaõãyaü nāparaü itthattāyāti pajānāmã' ti. Dutiyampi kho āyasmā sāriputto āyasmantaü candikāputtaü etadavoca: na kho āvuso candikāputta, devadatto bhikkhånaü evaü dhammaü deseti: yato kho āvuso, bhikkhuno cetasā cittaü paricitaü hoti, tassetaü bhikkhuno kallaü veyyākaraõāya khãõājāti vusitaü brahmacariyaü kataü karaõãyaü nāparaü itthattāyāti pajānāmãti. Eva¤ca kho āvuso candikāputta devadatto bhikkhånaü dhammaü deseti: yato kho āvuso bhikkhuno cetasā cittaü suparicitaü hoti, tassetaü bhikkhuno kallaü veyyākaraõāya ' khãõā jāti vusitaü buhmacariyaü kataü karaõãyaü nāparaü itthattāyāti pajānãmã 'ti. Tatiyampi kho āyasmā candikāputto bhikkhå āmantesi : devadatto āvuso bhikkhånaü evaü dhammaü deseti: yato kho āvuso bhikkhuno cetasā cittaü paricitaü hoti, tassetaü bhikkhuno kallaü veyyākaraõāya 'khãõā jāti vusitaü' brahmacariyaü kataü karaõãyaü nāparaü itthattāyāti pajānāmã' ti. Tatiyampi kho āyasmā sāriputto āyasmantaü candikāputtaü etadavoca: na kho āvuso candikāputta, devadatto bhikkhånaü evaü dhammaü deseti: yato kho āvuso, bhikkhuno cetasā cittaü paricitaü hoti, tassetaü bhikkhuno kallaü veyyākaraõāya khãõājāti vusitaü brahmacariyaü kataü karaõãyaü nāparaü itthattāyāti pajānāmãti. Eva¤ca kho āvuso candikāputta devadatto bhikkhånaü dhammaü deseti: yato kho āvuso bhikkhuno cetasā cittaü suparicitaü hoti, tassetaü bhikkhuno kallaü veyyākaraõāya 'khãõā jāti vusitaü brahmacariyaü kataü karaõãyaü nāparaü itthattāyāti pajānāmã' ti. Katha¤ca āvuso bhikkhuno cetasā cittaü suparicitaü hoti: vãtarāgaü [PTS Page 404] [\q 404/] me cittanti cetasā cittaü suparicitaü hoti. Vãtadosaü me cittanti cetasā cittaü suparicitaü hoti. Vãtamohaü me cittanti cetasā cittaü suparicitaü hoti. Asārāgadhammaü me cittanti1. Cetasā cittaü suparicitaü hoti. Asandosadhammaü me cittanti2 cetasā cittaü suparicitaü hoti. Asammohadhammaü me cittanti3 cetasā cittaü suparicitaü hoti. Anāvattidhammaü me cittaü kāmabhavāyāti cetasā cittaü suparicitaü hoti. Anāvattidhammaü me cittaü råpabhavāyāti cetasā cittaü suparicitaü hoti. Anāvattidhammaü me cittaü aråpabhavāyāti cetasā cittaü suparicitaü hoti. 1. Asarāgadhammaü me cittanti, machasaü 2. Asadosa dhammaü me cittanti, machasaü 3. Asamoha dhammaü me cittanti, machasaü [BJT Page 456] [\x 456/] Evaü sammā vimuttacittassa kho āvuso bhikkhuno bhusā cepi cakkhuvi¤¤eyyā råpā cakkhussa āpāthaü āgacchanti. Nevassa cittaü pariyādiyanti amissãkatamevassa cittaü hoti ņhitaü āne¤jappattaü vaya¤cassānupassati. Bhusā cepi sotavi¤¤eyyā saddā sotassa āpāthaü āgacchanti. Nevassa cittaü pariyādiyanti. Amissãkatamevassa cittaü hoti ņhitaü āne¤jappattaü, vaya¤cassānupassati. Bhusā cepi ghānavi¤¤eyyā gandhā ghānassa āpāthaü āgacchanti. Nevassa cittaü pariyādiyanti. Amissãkatamevassa cittaü hoti ņhitaü āne¤jappattaü, vaya¤cassānupassati. Bhusā cepi jivhāvi¤¤eyyā rasā jivhāya āpāthaü āgacchanti. Nevassa cittaü pariyādiyanti. Amissãkatamevassa cittaü hoti ņhitaü āne¤jappattaü, vaya¤cassānupassati. Bhusā cepi kāyavi¤¤eyyā phoņņhabbā kāyassa āpāthaü āgacchanti. Nevassa cittaü pariyādiyanti. Amissãkatamevassa cittaü hoti ņhitaü āne¤jappattaü, vaya¤cassānupassati. Bhusā cepi manovi¤¤eyyā dhammā manassa āpāthaü āgacchanti. Nevassa cittaü pariyādiyanti. Amissãkatamevassa cittaü hoti ņhitaü āne¤jappattaü, vaya¤cassānupassati. 2 Seyyathāpi āvuso silāyåpo soëasakukkuko, tassassu aņņhakukku heņņhā nemassa aņņhakukku uparinemassa atha puratthimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuņņhi neva naü kampeyya na saīkampeyya na sampakampeyya [PTS Page 405] [\q 405/] na sampavedheyya, atha pacchimāya cepi disāya atha pacchimāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuņņhi neva naü kampeyya na saīkampeyya na sampavedheyya, atha uttarāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuņņhi neva naü kampeyya na saīkampeyya na sampakampeyya na sampavedheyya, atha dakkhiõāya cepi disāya āgaccheyya bhusā vātavuņņhi neva naü kampeyya na saīkampeyya na sampakampeyya, taü kissa hetu: gambhãrattā āvuso nemassa, sunikhātattā na sampavedheyya silāyåpassa. Evameva kho āvuso evaü sammā vimuttacittassa kho āvuso bhikkhuno bhusā cepi cakkhuvi¤¤eyyā råpā cakkhussa āpāthaü āgacchanti. Nevassa cittaü pariyādiyanti amissãkatamevassa cittaü hoti ņhitaü āne¤jappattaü vaya¤cassānupassati. Bhusā cepi sotavi¤¤eyyā saddā sotassa āpāthaü āgacchanti. Nevassa cittaü pariyādiyanti. Amissãkatamevassa cittaü hoti ņhitaü āne¤jappattaü, vaya¤cassānupassati. Bhusā cepi ghānavi¤¤eyyā gandhā ghānassa āpāthaü āgacchanti. Nevassa cittaü pariyādiyanti. Amissãkatamevassa cittaü hoti ņhitaü āne¤jappattaü, vaya¤cassānupassati. Bhusā cepi jivhāvi¤¤eyyā rasā jivhāya āpāthaü āgacchanti. Nevassa cittaü pariyādiyanti. Amissãkatamevassa cittaü hoti ņhitaü āne¤jappattaü, vaya¤cassānupassati. Bhusā cepi kāyavi¤¤eyyā phoņņhabbā kāyassa āpāthaü āgacchanti. Nevassa cittaü pariyādiyanti. Amissãkatamevassa cittaü hoti ņhitaü āne¤jappattaü, vaya¤cassānupassati. Bhusā cepi manovi¤¤eyyā dhammā manassa āpāthaü āgacchanti. Nevassa cittaü pariyādiyanti. Amissãkatamevassa cittaü hoti ņhitaü āne¤jappattaü, vaya¤cassānupassati. 9. 1. 3. 7 Paņhamaverabhaya suttaü (Sāvatthinidānaü) Atha kho anāthapiõķiko gahapati yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho anāthapiõķikaü gahapatiü bhagavā etadavoca: [BJT Page 458] [\x 458/] Yato kho gahapati ariyasāvakassa pa¤ca bhayāni verāni våpasantāni honti. Catåhi ca sotāpattiyaīgehi samannāgato hoti. So ākaīkhamāno attanāva attānaü byākareyya: khãõanirayomhi khãõatiracchānayoni khãõapettivisayo khãõaapāyaduggativinipāto sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano1 Katamāni [PTS Page 406] [\q 406/] pa¤ca bhayāni verāni våpasantāni honti: 1. Yaü gahapati pāõātipātã pāõātipātappaccayā diņņhadhammikampi bhayaü veraü pasavati, samparāyikampi bhayaü veraü pasavati, cetasikampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Pāõātipātā paņivirato neva diņņhadhammikampi bhayaü veraü pasavati, na samparāyikampi bhayaü veraü pasavati, na cetasikampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Pāõātipātā paņiviratassa evaü taü bhayaü veraü våpasantaü hoti. 2. Yaü gahapati adinnādāyã adinnādānapaccayā diņņhadhammikampi bhayaü veraü pasavati, samparāyikampi bhayaü veraü pasavati, cetasikampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Adinnādānā paņivirato neva diņņhadhammakampi bhayaü veraü pasavati, na samparāyikampi bhayaü veraü pasavati, na cetasikampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Adinnādānā paņiviratassa evaü taü bhayaü veraü våpasantaü hoti. 3. Yaü gahapati kāmesu micchācārã kāmesu micchācārappaccayā diņņhadhammikampi bhayaü veraü pasavati, samparāyikampi bhayaü veraü pasavati, cetasikampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Kāmesumicchācārā paņivirato neva diņņhadhammikampi bhayaü veraü pasavati, na samparāyikampi bhayaü veraü pasavati, na cetasikampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Kāmesumicchācārā paņiviratassa evaü taü bhayaü veraü våpasantaü hoti. 4. Yaü gahapati musāvādã musāvādappaccayā diņņhadhammikampi bhayaü veraü pasavati, samparāyikampi bhayaü veraü pasavati, cetasikampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Musāvādā paņivirato neva diņņhadhammikampi bhayaü veraü pasavati, na samparāyikampi bhayaü veraü pasavati, na cetasikampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Musāvādā paņiviratassa evaü taü bhayaü veraü våpasantaü hoti. 5. Yaü gahapati surāmerayamajjapamādaņņhāyã, surāmerayamajjapamādaņņhānappaccayā diņņhadhammikampi bhayaü veraü pasavati, samparāyikampi bhayaü veraü pasavati, cetasikampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Surāmerayamajjapamādaņņhānā paņivirato neva diņņhadhammikampi bhayaü veraü pasavati, na samparāyikampi bhayaü veraü pasavati, na cetasikampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Surāmerayamajjapamādaņņhānā paņiviratassa evaü taü bhayaü veraü våpasantaü hoti. Imāni pa¤ca bhayāni verāni våpasantāni honti. Hoti. Katamehi catåhi sotāpattiyaīgehi samannāgato hoti. 6. Idha gahapati ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: itipi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavā'ti. 7. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti. 'Svākkhāto bhagavatā dhammo sandiņņhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaü veditabbo vi¤¤åhã' ti. 1. Parāyaõoti machasaü [BJT Page 460] [\x 460/] 8. Saīghe aveccappasādena samannāgato hoti. 'Supaņipanno bhagavato sāvakasaīgho ujupaņipanno bhagavato sāvakasaīgho ¤āyapaņipanno [PTS Page 407] [\q 407/] bhagavato sāvakasaīgho sāmãcipaņipanno bhagavato sāvakasaīgho, yadidaü cattāri purisayugāni aņņhapurisapuggalā esa bhagavato sāvakasaīgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassā'ti. 9. Ariyakantehi sãlehi samannāgato hoti, akhaõķehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi vi¤¤uppasatthehi aparāmaņņhehi samādhisaüvattanikehi. Imehi catåhi sotāpattiyaīgehi samannāgato hoti. Yato kho gahapati ariyasāvakassa imāni pa¤cabhayāni verāni våpasantāni honti, imehi catåhi sotāpattiyaīgehi samannāgato hoti, so ākaīkhamāno attanāva attānaü byākareyya: khãõanirayomhi khãõatiracchānayoni khãõapettivisayo khãõaapāyaduggativinipāto sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti. 9. 1. 3. 8 Dutiyaverabhaya suttaü (Sāvatthinidānaü) Yato kho gahapati ariyasāvakassa pa¤ca bhayāni verāni våpasantāni honti. Catåhi ca sotāpattiyaīgehi samannāgato hoti. So ākaīkhamāno attanāva attānaü byākareyya: khãõanirayomhi khãõatiracchānayoni khãõapettivisayo khãõaapāyaduggativinipāto sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano. Katamāni pa¤ca bhayāni verāni våpasantāni honti: 1. Yaü gahapati pāõātipātã pāõātipātappaccayā diņņhadhammikampi bhayaü veraü pasavati, samparāyikampi bhayaü veraü pasavati, cetasikampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Pāõātipātā paņivirato neva diņņhadhammikampi bhayaü veraü pasavati, na samparāyikampi bhayaü veraü pasavati, na cetasikampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Pāõātipātā paņiviratassa evaü taü bhayaü veraü våpasantaü hoti. 2. Yaü gahapati adinnādāyã adinnādānapaccayā diņņhadhammikampi bhayaü veraü pasavati, samparāyikampi bhayaü veraü pasavati, cetasikampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedetã. Adinnādānā paņivirato neva diņņhadhammikampi bhayaü veraü pasavati, na samparāyikampi bhayaü veraü pasavati, na cetasikampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Adinnādānā paņiviratassa evaü taü bhayaü veraü våpasantaü hoti. 3. Yaü gahapati kāmesu micchācārã kāmesu micchācārappaccayā diņņhadhammikampi bhayaü veraü pasavati, samparāyikampi bhayaü veraü pasavati, cetasikampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedetã. Kāmesumicchācārā paņivirato neva diņņhadhammikampi bhayaü veraü pasavati, na samparāyikampi bhayaü veraü pasavati, na cetasikampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Kāmesumicchācārā paņiviratassa evaü taü bhayaü veraü våpasantaü hoti. 4. Yaü gahapati musāvādã musāvādappaccayā diņņhadhammikampi bhayaü veraü pasavati, samparāyikampi bhayaü veraü pasavati, cetasikampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedetã. Musāvādā paņivirato neva diņņhadhammikampi bhayaü veraü pasavati, na samparāyikampi bhayaü veraü pasavati, na cetasikampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Musāvādā paņiviratassa evaü taü bhayaü veraü våpasantaü hoti. 5. Yaü gahapati surāmerayamajjapamādaņņhāyã, surāmerayamajjapamādaņņhānappaccayā diņņhadhammikampi bhayaü veraü pasavati, samparāyikampi bhayaü veraü pasavati, cetasikampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedetã. Surāmerayamajjapamādaņņhānā paņivirato neva diņņhadhammikampi bhayaü veraü pasavati, na samparāyikampi bhayaü veraü pasavati, na cetasikampi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Surāmerayamajjapamādaņņhānā paņiviratassa evaü taü bhayaü veraü våpasantāni hoti. Katamehi catåhi sotāpattiyaīgehi samannāgato hoti. 6. Idha gahapati ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: itipi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavā'ti. 7. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti. 'Svākkhāto bhagavatā dhammo sandiņņhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaü veditabbo vi¤¤åhã' ti. 8. Saīghe aveccappasādena samannāgato hoti. 'Supaņipanno bhagavato sāvakasaīgho ujupaņipanno bhagavato sāvakasaīgho ¤āyapaņipanno bhagavato sāvakasaīgho sāmãcipaņipanno bhagavato sāvakasaīgho yadidaü cattāri purisayugāni aņņhapurisapuggalā esa bhagavato sāvakasaīgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassā'ti. 9. Ariyakantehi sãlehi samannāgato hoti, akhaõķehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi vi¤¤uppasatthehi aparāmaņņhehi samādhisaüvattanikehi. Imehi catåhi sotāpattiyaīgehi samannāgato hoti. [BJT Page 462] [\x 462/] Yato [PTS Page 408] [\q 408/] kho gahapati ariyasāvakassa imāni pa¤cabhayāni verāni våpasantāni honti, imehi catåhi sotāpattiyaīgehi samannāgato hoti, so ākaīkhamāno attanāva attānaü byākareyya: khãõanirayomhi khãõatiracchānayoni khãõapettivisayo khãõaapāyaduggativinipāto sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyanoti. [BJT Page 462] [\x 462/] 9. 1. 3. 9 âghātavatthu suttaü (Sāvatthinidānaü) Nava imāni bhikkhave āghātavatthåni, katamāni nava: Anatthaü me acarãti āghātaü bandhati. Anatthaü me caratãti āghātaü bandhati, anatthaü me carissatãti āghātaü bandhati. Piyassa me manāpassa anatthaü acarãti āghātaü bandhati. Piyassa me manāpassa anatthaü caratãti āghātaü bandhati, piyassa me manāpassa anatthaü carissatãti āghātaü bandhati. Appiyassa me amanāpassa atthaü acarãti āghātaü bandhati. Appiyassa me amanāpassa atthaü caratãti āghātaü bandhati, appiyassa me amanāpassa atthaü carissatãti āghātaü bandhati. Imāni kho bhikkhave nava āghātavatthånãti. 9. 1. 3. 10 âghātapaņivinaya suttaü (Sāvatthinidānaü) Nava ime bhikkhave āghāta paņivinayā, katame nava: Anatthaü me acari taü kutettha labbhāti āghātaü paņivineti, anatthaü me carati taü kutettha labbhāti āghātaü paņivineti, anatthaü me carissati taü kutettha labbhāti āghātaü paņivineti. Piyassa me manāpassa anatthaü acari taü kutettha labbhāti āghātaü paņivineti, piyassa me manāpassa anatthaü carati taü kutettha labbhāti āghātaü paņivineti, piyassa me manāpassa anatthaü [PTS Page 409] [\q 409/] carissati taü kutettha labbhāti āghātaü paņivineti. Appiyassa me amanāpassa atthaü acari taü kutettha labbhāti āghātaü paņivineti. Appiyassa me amanāpassa atthaü carissati. Taü kutettha labbhāti, āghātaü paņivineti, ime kho bhikkhave nava āghātapaņivinayāti. [BJT Page 464] [\x 464/] 9. 1. 3. 11 Anupubbanirodha suttaü (Sāvatthinidānaü) Nava ime bhikkhave anupubbanirodhā, katame nava Paņhamaü jhānaü samāpannassa kāmasa¤¤ā niruddhā hoti. Dutiyaü jhānaü samāpannassa vitakkavicārā niruddhā honti. Tatiyaü jhānaü samāpannassa pãti niruddhā hoti. Catutthaü jhānaü samāpannassa assāsapassāsā niruddhā honti. âkāsāna¤cāyatanaü samāpannassa råpasa¤¤ā niruddhā hoti. Vi¤¤āõa¤cāyatanaü samāpannassa ākāsāna¤cāyatana sa¤¤ā niruddhā hoti, āki¤ca¤¤āyatanaü samāpannassa vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ā niruddhā hoti. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samāpannassa āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ā niruddhā hoti. Sa¤¤āvedayitaü nirodhaü samāpannassa sa¤¤ā ca vedanā ca niruddhā honti. Ime kho bhikkhave nava anupubbanirodhāti. Sattāvāsavaggo tatiyo Tatruddānaü: hānabaluīkā taõhā ca sattapa¤¤ā sãlāyupo, Dve verā ca dve āghātāni, anupubbanirodhena cāti. [BJT Page 466] [\x 466/] 4. Mahāvaggo 9. 1. 4. 1 Anupubbavihāra suttaü (Sāvatthinidānaü) Idha [PTS Page 410] [\q 410/] bhikkhave vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Vitakka vicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā āvikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Ime kho bhikkhave, nava anupubba vihārāti. [BJT Page 468] [\x 468/] 9. 1. 4. 2 Anupubbavihārasamāpatti suttaü (Sāvatthinidānaü) Nava imā bhikkhave, anupubbavihārasamāpattiyo desessāmi. 1 Taü suõātha, sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmãti. Evaü bhanteti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: Katamā ca bhikkhave, nava anupubbavihāra samāpattiyo: 1. Yattha kāmā nirujjhanti, ye ca kāme nirodhetvā nirodhetvā viharanti, addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā nittaõhā2 [PTS Page 411] [\q 411/] pāragatā tadaīgenāti vadāmi. 'Kattha kāmā nirujjhanti, ke ca kāme nirodhetvā nirodhetvā viharanti: ahametaü na jānāmi, ahametaü na passāmã' ti iti yo evaü vadeyya, so evamassa vacanãyo: 'Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Ettha kāmā nirujjhanti, te ca kāme nirodhetvā nirodhetvā viharantiti. Addhā bhikkhave, asaņho amāyāvã sādhåti bhāsitaü abhinandeyya anumodeyya sādhåti bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā namassamāno pa¤jaliko payirupāseyya. 2. Yattha vitakkavicārā nirujjhanti, ye ca vitakkavicāre nirodhetvā nirodhetvā viharanti, addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā nittaõhā pāragatā tadaīgenāti vadāmi. Kattha vitakkavicārā nirujjhanti. Ke ca vitakkavicāre nirodhetvā nirodhetvā viharanti? Ahametaü na jānāmi ahametaü na passāmãti. Iti yo evaü vadeyya, so evamassa vacanãyo: "idhāvuso, bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Ettha vitakkavicārā nirujjhanti, te ca vitakkavicāre nirodhetvā nirodhetvā viharantãti. Addhā bhikkhave, asaņho amāyāvã sādhåti bhāsitaü abhinandeyya anumodeyya, sādhåti bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā namassamāno pa¤jaliko payirupāseyya. 1. Desissāmi sãmu. 2. Tiõõa sãmu. Machasaü [BJT Page 470] [\x 470/] 3. Yattha piti nirujjhati, ye ca pãtiü nirodhetvā nirodhetvā viharanti, addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā nittaõhā pāragatā tadaīgenāti vadāmi. Kattha pãti nirujjhati: ke ca pãtiü nirodhetvā nirodhetvā viharantãti: ahametaü na jānāmi. Ahametaü na passāmãti. Iti yo evaü vadeyya, so evamassa vacanãyo: Idhāvuso, bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Ettha pãti nirujjhati, taü ca pãtiü nirodhetvā nirodhetvā [PTS Page 412] [\q 412/] viharantãti. Addhā bhikkhave, asaņho amāyāvã sādhåti bhāsitaü abhinandeyya anumodeyya, sādhåti bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā namassamāno pa¤jaliko payirupāseyya. 4. Yattha upekhāsukhaü1 nirujjhati, ye ca upekhāsukhaü nirodhetvā nirodhetvā viharanti. Addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā nittaõhā pāragatā tadaīgenāti vadāmi. "Kattha upekhāsukhaü nirujjhati. Ke ca upekkhāsukhaü nirodhetvā nirodhetvā viharanti? Ahametaü na jānāmi, ahametaü na passāmãti iti yo evaü vadeyya, so evamassa vacanãyo: "idhāvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Ettha upekhāsukhaü nirujjhati, te ca upekhāsukhaü nirodhetvā nirodhetvā viharantã" ti. Addhā bhikkhave, asaņho amāyāvã 'sādhu' bhāsitaü abhinandeyya anumodeyya, 'sādhå' ti bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā namassamāno pa¤jaliko payirupāseyya. 5. Yattha råpasa¤¤ā2 nirujjhanti3, ye ca råpasa¤¤ā2 nirodhetvā nirodhetvā viharanti. Addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā nittaõhā pāragatā tadaīgenāti vadāmi, "kattha råpasa¤¤ā nirujjhanti, ke ca råpasa¤¤ā nirodhetvā nirodhetvā viharanti, ahametaü na jānāmi, ahametaü na passāmã" ti. Iti yo evaü vadeyya so evamassa vacanãyo: "idhāvuso, bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Ettha råpasa¤¤ā nirujjhanti. 1. Upekkhāsukhaü machasaü 2. Råpasa¤¤aü machasaü 3. Nirujjhati machasaü [BJT Page 472] [\x 472/] Te va råpasa¤¤ā nirodhetvā nirodhetvā viharantãti. Addhā bhikkhave, asaņho amāyāvã sādhåti bhāsitaü abhinandeyya anumodeyya, sādhåti bhāsitaü abhinandeyya anumodeyya, sādhuti bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā namassamāno pa¤jaliko payirupāseyya. 6. Yattha [PTS Page 413] [\q 413/] ākāsāna¤cāyatanasa¤¤ā nirujjhati. Ye ca ākāsāna¤cāyatanasa¤¤aü nirodhetvā nirodhetvā viharanti, addhā te1 āyasmanto nicchātā nibbutā nittaõhā2. Pāragatā tadaīgenāti vadāmi. "Kattha ākāsāna¤cāyatanasa¤¤ā nirujjhati, ke ca ākāsāna¤cāyatanasa¤¤aü nirodhetvā nirodhetvā viharanti. Ahametaü na jānāmi ahametaü na passāmã" ti iti so evaü vadeyya, so evamassavacanãyo: "idhāvuso, bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati ettha ākāsāna¤cāyatanasa¤¤ā nirujjhati. Te ca ākāsāna¤cāyatanasa¤¤aü nirodhetvā viharantã" ti. Addhā bhikkhave asaņho amāyāvã sādhåti bhāsitaü abhinandeyya anumodeyya, sādhåti bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā namassamāno pa¤jaliko payirupāseyya. 7. Yattha vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ā nirujjhati, ye ca vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤aü nirodhetvā nirodhetvā viharanti, addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā nittaõhā2 pāragatā tadaīgenāti vadāmi. "Kattha vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ā nirujjhati, ke ca vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤aü nirodhetvā nirodhetvā viharanti. Ahametaü na jānāmi, ahametaü na passāmãti yo evaü vadeyya, so evamassa vacanãyo: idhāvuso, bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma 'natthi ki¤cã'ti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati, ettha vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ā nirujjhati, te ca vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤aü nirodhetvā nirodhetvā viharantã" ti. Addhā bhikkhave asaņho amāyāvã 'sādhå' ti bhāsitaü abhinandeyya anumodeyya, 'sādhå' ti bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā namassamāno pa¤jaliko payirupāseyya. 1. Te ca machasaü 2. Tiõõā machasaü [BJT Page 474] [\x 474/] 8. Yattha āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ā nirujjhati, ye ca āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤aü nirodhetvā nirodhetvā viharanti, addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā nittaõhā pāragatā tadaīgenāti vadāmi. "Kattha āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ā nirujjhati?, Ke ca āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤aü nirodhetvā nirodhetvā viharanti. Ahametaü [PTS Page 414] [\q 414/] na jānāmi, ahametaü na passāmã'ti yo evaü vadeyya, so evamassa vacanãyo: idhāvuso, bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati, ettha āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ā nirujjhati, te ca āki¤ca¤¤āyatanatanasa¤¤aü nirodhetvā nirodhetvā viharantã" ti. Addhā bhikkhave asaņho amāyāvã 'sādhå' ti bhāsitaü abhinandeyya anumodeyya, 'sādhå' ti bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā namassamāno pa¤jaliko payirupāseyya. 9. Yattha nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ā nirujjhati, ye ca nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤aü nirodhetvā nirodhetvā viharanti, addhā te āyasmanto nicchātā nibbutā nittaõhā pāragatā tadaīgenāti vadāmi. "Kattha nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ā nirujjhati. Ke ca nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤aü nirodhetvā nirodhetvā viharanti. Ahametaü na jānāmi, ahametaü na passāmã" ti iti yo evaü vadeyya, so evamassa vacanãyo: "idhāvuso bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Ettha nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ā nirujjhati. Te ca nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤aü nirodhetvā nirodhetvā viharantã" ti. Addhā bhikkhave asaņho amāyāvã sādhåti bhāsitaü abhinandeyya, anumodeyya 'sādhå' ti bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā namassamāno pa¤jaliko payirupāseyya. Imā kho bhikkhave, nava anupubba vihārasamāpattiyoti. [BJT Page 476] [\x 476/] 9. 1. 4. 3 Nibbānasukha suttaü Evaü me sutaü ekaü samayaü āyasmā sāriputto rājagahe viharati veëuvane kalandakanivāpe, tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhå āmantesi āvuso bhikkhavoti. âvusoti kho te bhikkhå āyasmato sāriputtassa paccassosuü. âyasmā sāriputto etadavoca: sukhamidaü āvuso nibbānaü sukhamidaü āvuso, nibbānanti. Evaü vutte āyasmā udāyã āyasmantaü sāriputtaü etadavoca: kiü [PTS Page 415] [\q 415/] panettha āvuso sāriputta sukhaü yadettha natthi vedayitanti? Etadeva khottha1 āvuso sukhaü, yadettha natthi vedayitaü. Pa¤cime āvuso kāmaguõā, katame pa¤ca: Cakkhuvi¤¤eyyā råpā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Sotavi¤¤eyyā saddā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā ghānavi¤¤eyyā gandhā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Jivhāvi¤¤eyyā rasā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā kāyavi¤¤eyyā phoņņhabbā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Ime kho āvuso pa¤cakāmaguõe paņicca uppajjati sukhaü somanassaü. Idaü vuccatāvuso kāmasukhaü. 1. Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Tassa ce āvuso bhikkhuno iminā vihārena viharato kāmasahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Seyyathāpi āvuso sukhino dukkhaü uppajjeyya, yāvadeva ābādhāya, evamevassa te kāmasahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti svāssa hoti ābādho, yo kho panāvuso ābādho dukkhametaü vuttaü bhagavatā. Imināpi kho etaü āvuso pariyāyena veditabbaü yathāsukhaü nibbānanti. 2. Puna ca paraü āvuso bhikkhu vitakka vicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Tassa ce āvuso, bhikkhuno iminā vihārena viharato vitakkasahagatā sa¤¤āmanasikārā [PTS Page 416] [\q 416/] samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Seyyathāpi āvuso sukhino dukkhaü uppajjeyya yāvadeva ābādhāya, evamevassa te vitakkasahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti. Svāssa hoti ābādho. Yo kho panāvuso ābādho dukkhametaü vuttaü bhagavatā. Imināpi kho etaü āvuso pariyāyena veditabbaü yathāsukhaü nibbānanti. 1. Khvettha machasaü [BJT Page 478] [\x 478/] 3. Puna ca paraü āvuso pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Tassa te āvuso bhikkhuno iminā vihārena viharato pãtisahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Seyyathāpi āvuso, sukhino dukkhaü uppajjeyya yāvadeva ābādhāya, evamevassa te pãtisahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti svāssa hoti ābādho. Yo kho panāvuso, ābādho dukkhametaü vuttaü bhagavatā. Imināpi kho etaü āvuso, pariyāyena veditabbaü yathāsukhaü nibbānanti. Puna ca paraü āvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Tassa ce āvuso, bhikkhuno iminā vihārena viharato upekkhā sahagatā [PTS Page 417] [\q 417/] sa¤¤āmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Seyyathāpi āvuso, sukhino dukkhaü uppajjeyya yāvadeva ābādhāya, evamevassa te upekkhā sahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Yo kho panāvuso, ābādho dukkhametaü vuttaü bhagavatā. Imināpi kho etaü āvuso, pariyāyena veditabbaü yathāsukhaü nibbānanti. 6. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Tassa ce āvuso bhikkhuno iminā vihārena viharato ākāsāna¤cāyatanasahagatā sa¤¤ā manasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Seyyathāpi āvuso sukhino dukkhaü uppajjeyya yāvadeva ābādhāya, evamassa te ākāsāna¤cāyatanasahagatā sa¤¤ā manasikārā samudācaranti. Svāssa hoti ābādho, yo kho panāvuso ābādho, dukkhametaü vuttaü bhagavatā. Imināpi kho etaü āvuso pariyāyena veditabbaü yathā sukhaü nibbānanti. 7. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cã' ti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Tassa ce āvuso, bhikkhuno iminā vihārena viharato vi¤¤āõa¤cāyatana sahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Seyyathāpi āvuso, sukhino dukkhā uppajjeyya yāvadeva ābādhāya. Evamevassa te vi¤¤āõa¤cāyatanasahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Yo kho panāvuso ābādho dukkhametaü vuttaü bhagavatā. Imināpi kho etaü āvuso pariyāyena veditabbaü yathāsukhaü nibbānanti. 8. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Tassa ce āvuso bhikkhuno iminā vihārena viharato āki¤ca¤¤āyatanasahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Seyyathāpi āvuso sukhino dukkhaü uppajjeyya yāvadeva ābādhāya. Evamevassa te āki¤ca¤¤āyatanasahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti, svāssa hoti ābādho. Yo kho panāvuso ābādho, dukkhametaü vuttaü bhagavatā. Imināpi kho etaü āvuso, pariyāyena veditabbaü yathāsukhaü nibbānanti. 9. Puna ca paraü [PTS Page 418] [\q 418/] āvuso bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati, pa¤¤āyaü vassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Imināpi kho etaü āvuso pariyāyena veditabbaü yathā sukhaü nibbānanti. 9. 1. 4. 4 Gāvãupamā suttaü (Sāvatthinidānaü) Seyyathāpi bhikkhave, gāvã pabbateyyā bālā abyattaü akhetta¤¤å akusalā visame pabbate carituü, tassā evamassa: 'yannånāhaü agatapubba¤ceva disaü gaccheyyaü, akhāditapubbāni ca tiõāni khādeyyaü, apãtapubbāni ca pānãyāni piveyyanti. Sā purimaü pādaü na suppatiņņhitaü patiņņhāpetvā pacchimaü pādaü uddhareyya, sā na ceva agatapubbaü disaü gaccheyya, na ca akhāditapubbāni tiõāni khādeyya. Na ca apãtapubbāni ca pānãyāni piveyya, yasmiü cassā padese ņhitāya evamassa: yannånāhaü agatapubba¤ceva disaü gaccheyyaü, abāditapubbāni ceva tiõāni khādeyyaü, apãtapubbāni ce va pānãyāni pibeyyanti, ta¤ca padesaü na sotthinā paccāgaccheyya. Taü kissa hetu: tathā hi sā bhikkhave, gāvã pabbateyyā bālā abyattā akhetta¤¤å akusalā visame pabbate carituü. [BJT Page 482] [\x 482/] Evameva kho bhikkhave idhekacco bhikkhu bālo abyatto akhetta¤¤å akusalo vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati1 so taü nimittaü na āsevati. Na bhāveti, na bahulãkaroti, na svādhiņņhitaü adhiņņhāti. Tassa evaü hoti: 'yannånāhaü vitakka vicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja vihareyyanti. So na sakkoti vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharituü. Tassevaü hoti; yannånāhaü vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja [PTS Page 419] [\q 419/] vihareyyanti. So na sakkoti vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharituü. Ayaü vuccati bhikkhave, bhikkhu ubhato bhaņņho ubhato parihãno. Seyyathāpi sā gāvã pabbateyyā bālā abyattā akhetta¤¤å akusalā visame pabbate carituü. Seyyathāpi bhikkhave gāvã pabbateyyā paõķitā byattā khetta¤¤å kusalā visame pabbate carituü. Tassā evamassa: 'yannånāhaü agatapubba¤ceva disaü gaccheyyaü, akhāditapubbāni ca tiõāni khādeyyaü, apãtapubbāni ca pānãyāni piveyyanti. Sā purimaü pādaü suppatiņņhitaü patiņņhāpetvā pacchimaü pādaü uddhareyya, sā agatapubba¤ceva disaü gaccheyya, akhāditapubbāni ceva tiõāni khādeyya, apãtapubbāni ca pānãyāni piveyya. Yasmiü cassā padese ņhitāya evamassa: yannånāhaü agatapubba¤ceva disaü gaccheyyaü, akhāditapubbāni ceva tiõāni khādeyyaü apãtapubbāni ceva pānãyāni piveyyanti' ta¤ca padesaü sotthinā paccāgaccheyya. Taü kissa hetu: tathā hi sā bhikkhave gāvã pabbateyyā paõķitā vyattā khetta¤¤u kusalā visame pabbate carituü. Evameva kho bhikkhave idhekacco bhikkhu paõķito byatto khetta¤¤u kusalo vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. So taü nimittaü āsevati bhāveti bahulãkaroti svādhiņņhitaü adhiņņhāti. Tassa evaü hoti: vitakka vicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja vihareyyanti. ' So dutiyaü jjhānaü anabhihiüsamāno vitakkavicārānaü våpasamā dutiyaü jjhānaü upasampajja viharati. So taü nimittaü āsevati bhāveti bahulãkaroti svādiņņhitaü adhiņņhāti. 1. Viharituü sãmu. [BJT Page 484] [\x 484/] Tassa evaü hoti: "yannånāhaü pãtiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyyaü, sato ca sampajāno sukhaü ca kāyena paņisaüvedeyyaü, yantaü ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārã 'ti tatiyaü jhānaü upasampajja vihareyyanti' so pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaü ca kāyena paņisaüvedeti yantaü ariyā upekkhako satimā sukhavihārãti tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. So taü nimittaü āsevati bhāveti bahulãkaroti svādhiņņhitaü adhiņņhāti. Tassa evaü hoti: ' yannånāhaü sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthagamā adukkhaü asukhaü upekkhāsati pārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja vihareyyanti. So catutthaü jhānaü anabhihiüsamāno sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthagamā adukkhaü asukhaü upekkhāsati pārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. So taü nimittaü āsevati, bhāveti, bahulãkaroti, svādhiņņhitaü adhiņņhāti. Tassa evaü hoti: ' yannånāhaü sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ' ananto ākāso ' ti ākānāsa¤cāyatanaü upasampajja vihareyyanti. So ākāsāna¤cāyatanaü anabhihiüsamāno sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ' ananto ākāso ' ti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. So taü nimittaü āsevati, bhāveti, bahulãkaroti, svādhiņņhitaü adhiņņhāti. Tassa evaü hoti: ' yannånāhaü sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma ' anantaü vi¤¤āõanti' vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja vihareyyanti. So vi¤¤āõa¤cāyatanaü anibhihiüsamāno sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. So taü nimittaü āsevati bhāveti bahulãkaroti svādhiņņhitaü adhiņņhāti. Tassa evaü hoti: 'yannånāhaü sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja vihareyyanti. So āki¤ca¤¤āyatanaü anabhihiüsamāno sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. So taü nimittaü āsevati bhāveti bahulãkaroti svādhiņņhitaü adhiņņhāti. Tassa evaü hoti: ' yannånāhaü sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja vihareyyanti. So nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü anabhihiüsamāno sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. So taü nimittaü āsevati bhāveti bahulãkaroti svidhiņņhitaü dhiņņhāti. 1. Atthagamā sãmu. [BJT Page 486] [\x 486/] Tassa evaü hoti: ' yannånāhaü sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤ā vedayitanirodhaü upasampajja vihareyyanti. So sa¤¤āvedayitanirodhaü anabhihiüsamāno sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Yato kho bhikkhave bhikkhu taü tadevasamāpattiü samāpajjatipi vuņņhāti pi. Tassa muduü cittaü hoti kamma¤¤aü,mudunā citte kamma¤¤ena appamāõo samādhi hoti subhāvito. So appamāõena samādhinā subhāvitena yassa yassa abhi¤¤āsacchikaraõãyassa dhammassa cittaü abhininnāmeti abhi¤¤āsacchikiriyāya. Tatra tatreva sakkhibhabbataü pāpuõāti sati sati āyatane. So sace ākaīkhati " anekavihitaü iddhividhaü paccanubhaveyyaü, ekopi hutvā bahudhā assaü bahudhāpi hutvā eko assaü āvãbhāvaü tirobhāvaü tirokuķķaü tiropākāraü tiropabbataü asajjamāno gaccheyyaü seyyathāpi ākāse, paņhaviyā pi ummujjanimujjaü kareyyaü seyyathāpi udake, udake pi abhijjamāne gaccheyyaü seyyathāpi paņhaviyaü, ākāse pi pallaīkena kameyyaü seyyathāpi pakkhisakuõo, imepi candimasuriye evaü mahiddhike mahānubhāve pāõinā parimaseyyaü parimajjeyyaü, yāva brahmalokāpi kāyena vasaü vatteyya" nti. Tatra tatreva sakkhibhabbataü pāpuõāti sati sati āyatane. So sace ākaīkhati " dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suõeyyaü dibbe ca mānuse ca ye dåre ye santike cā"ti. Tatra tatreva sakkhibhabbataü pāpuõāti sati sati āyatane. So sace ākaīkhati parasattānaü parapuggalānaü cetasā ceto paricca pajāneyyaü sarāgaü vā cittaü sarāgaü cittanti pajāneyyaü, vãtarāgaü vā cittaü vãtarāgaü cittanti pajāneyyaü, sadosaü vā cittaü sadosaü cittanti pajāneyyaü, vãtadosaü vā cittaü vãtadosaü cittanti pajāneyyaü, samohaü vā cittaü samohaü cittanti pajāneyyaü, vãtamohaü vā cittaü vãtamohaü cittanti pajāneyyaü, saīkhittaü vā cittaü saīkhittaü cittanti pajāneyyaü, vikkhittaü vā cittaü vikkhittaü cittanti pajāneyyaü, mahaggataü vā cittaü mahaggataü cittanti pajāneyyaü, amahaggataü vā cittaü amahaggataü cittanti pajāneyyaü, sauttaraü vā cittaü sauttaraü citatanti pajāneyyaü, anuttaraü vā cittaü anuttaraü cittanti pajāneyyaü, samāhitaü vā cittaü samāhitaü cittanti pajāneyyaü, asamāhitaü vā cittaü asamāhitaü cittanti pajāneyyaü, vimuttaü vā cittaü vimuttaü cittanti pajāneyyaü, avimuttaü vā cittaü avimuttaü cittanti pajāneyyanti. Tatra tatreva sakkhibhabbataü pāpuõāti sati sati āyatane. So sace ākaīkhati " nekavihitaü pubbenivāsaü anussareyyaü, seyyathãdaü : ekampi jātiü dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsampi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe. Amutrāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiü. Tatrāpāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapanno ' ti. Iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussareyya "nti tatra tatreva sakkhibhabbataü pāpuõāti sati sati āyatane. So sace ākaīkhati dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaü cavamāne uppajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajāneyyaü. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaü upavādakā micchādiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā. ' Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapannā' ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaü cavamāne uppajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajāneyya " nati tatra tatreva sakkhibhabbataü pāpuõāti sati sati āyatane. So sace ākaīkhati " āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya "nti tatra tatreva sakkhibhabbataü pāpuõāti sati sati āyatane.Ti. [BJT Page 488] [\x 488/] 9. 1. 4. 5 Jhānanisasaya suttaü (Sāvatthinidānaü) Paņhamampahaü1 bhikkhave jhānaü nissāya āsavānaü khayaü vadāmi. Dutiyampahaü2 bhikkhave jhānaü nissāya āsavānaü khayaü vadāmi. Tatiyampahaü bhikkhave jhānaü nissāya āsavānaü khayaü vadāmi. Catutthampahaü bhikkhave jhānaü nissāya āsavānaü khayaü vadāmi. âkāsāna¤cāyatanampahaü bhikkhave3 nissāya āsavānaü khayaü vadāmi. Vi¤¤āna¤cāyatanampahaü bhikkhave nissāya āsavānaü khayaü vadāmi. âki¤cāyatanampahaü bhikkhave nissāya āsavānaü khayaü vadāmi. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanampahaü bhikkhave nissāya āsavānaü khayaü vadāmi. Sa¤¤āvedayitanirodhampahaü bhikkhave nissāya āsavānaü khayaü vadāmi. "Paņhamampahaü bhikkhave jhānaü nissāya āsavānaü khayaü vadāmã" ti iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü; Idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü te dhamme aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato su¤¤ato [PTS Page 423] [\q 423/] anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaü paņivāpeti4 so tehi dhammehi cittaü paņivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaü upasaüharati. "Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce āsavānaü khayaü pāpuõāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā. 1. Paņhamampāhaü machasaü 3. Jhānaü sã 1. 2. Dutiyampāhaü machasaü 4. Patiņņhāpeti syā. 5. Paņņhāpetvā syā. [BJT Page 490] [\x 490/] Seyyathāpi bhikkhave issāso vā issāsantevāsã vā tiõapurisake1 vā mattikāpu¤je vā yoggaü karitvā so aparena samayena durepātã ca hoti akkhaõavedhã ca mahato ca kāyassa padāëetā. 2 Evameva kho bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü te dhamme aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato su¤¤ato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaü paņivāpeti4 so tehi dhammehi cittaü paņivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaü upasaüharati. "Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce āsavānaü khayaü pāpuõāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā. "Paņhamampahaü [PTS Page 424] [\q 424/] bhikkhave jhānaü nissāya āsavānaü khayaü vadāmã" ti iti yaü taü vuttaü. Idametaü paņicca vuttaü. "Dutiyampahaü bhikkhave jhānaü nissāya āsavānaü khayaü vadāmã" ti iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü; Idha bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicārā samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü te dhamme aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato su¤¤ato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaü paņivāpeti4 so tehi dhammehi cittaü paņivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaü upasaüharati. "Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce āsavānaü khayaü pāpuõāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā. Seyyathāpi bhikkhave issāso vā issāsantevāsã vā tiõapurisake 1 vā mattikāpu¤je vā yoggaü karitvā so aparena samayena durepātã ca hoti akkhaõavedhã ca mahato ca kāyassa padāëetā. 2 Evameva kho bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü te dhamme aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato su¤¤ato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaü paņivāpeti4 So tehi dhammehi cittaü paņivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaü upasaüharati. "Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce āsavānaü khayaü pāpuõāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā. "Dutiyampahaü bhikkhave jhānaü nissāya āsavānaü khayaü vadāmã" ti iti yaü taü vuttaü. Idametaü paņicca vuttaü. "Tatiyampahaü bhikkhave jhānaü nissāya āsavānaü khayaü vadāmã" ti iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü; Idha bhikkhave bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaü ca kāyena paņisaü vedeti yantaü ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü te dhamme aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato su¤¤ato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaü paņivāpeti4 so tehi dhammehi cittaü paņivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaü upasaüharati. "Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce āsavānaü khayaü pāpuõāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā. Seyyathāpi bhikkhave issāso vā issāsantevāsã vā tiõapurisake 1 vā mattikāpu¤je vā yoggaü karitvā so aparena samayena durepātã ca hoti akkhaõavedhã ca mahato ca kāyassa padāëetā. 2 Evameva kho bhikkhave bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhaü ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyāācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü te dhamme aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato su¤¤ato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaü paņivāpeti4 So tehi dhammehi cittaü paņivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaü upasaüharati. "Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce āsavānaü khayaü pāpuõāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā. "Tatiyampahaü bhikkhave jhānaü nissāya āsavānaü khayaü vadāmã" ti iti yaü taü vuttaü. Idametaü paņicca vuttaü. "Catutthampahaü bhikkhave jhānaü nissāya āsavānaü khayaü vadāmã" ti iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü; Idha bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahāõā dukkhassa ca pahāõā pubbeva somanassadomanassānaü atthaügamā adukkhaü asukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü te dhamme aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato su¤¤ato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaü paņivāpeti4 so tehi dhammehi cittaü paņivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaü upasaüharati. "Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce āsavānaü khayaü pāpuõāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā. Seyyathāpi bhikkhave issāso vā issāsantevāsã vā tiõapurisake 1 vā mattikāpu¤je vā yoggaü karitvā so aparena samayena durepātã ca hoti akkhaõavedhã ca mahato ca kāyassa padāëetā. 2 Evameva kho bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahāõā dukkhassa ca pahāõā pubbeva somanassadomanassānaü atthaügamā adukkhaü asukhaü upekkhāsati pārisuddhi catutthaü jhānaü upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü te dhamme aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato su¤¤ato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaü paņivāpeti4 So tehi dhammehi cittaü paņivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaü upasaüharati. "Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce āsavānaü khayaü pāpuõāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā. "Catutthampahaü bhikkhave jhānaü nissāya āsavānaü khayaü vadāmã" ti iti yaü taü vuttaü. Idametaü paņicca vuttaü. " âkāsāna¤cāyatanampahaü bhikkhave nissāya āsavānaü khayaü vadāmã" ti iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü; Idha bhikkhave bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā3 nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü te dhamme aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato su¤¤ato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaü paņivāpeti4 so tehi dhammehi cittaü paņivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaü upasaüharati. "Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce āsavānaü khayaü pāpuõāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā. 1. Tiõapurisaråpake machasaü. 2. Padālitā machasaü, 3. Atthagamā sãmu. [BJT Page 492] [\x 492/] Seyyathāpi bhikkhave issāso vā issāsantevāsã vā tiõapurisake 1 vā mattikāpu¤je vā yoggaü karitvā so aparena samayena durepātã ca hoti akkhaõavedhã ca mahato ca kāyassa padāëetā. 2 Evameva kho bhikkhave bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāso ti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü te dhamme aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato su¤¤ato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaü paņivāpeti4 So tehi dhammehi cittaü paņivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaü upasaüharati. "Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce āsavānaü khayaü pāpuõāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā. "âkāsāna¤cāyatanampahaü bhikkhave nissāya āsavānaü khayaü vadāmã" ti iti yaü taü vuttaü. Idametaü paņicca vuttaü. "Vi¤¤āõa¤cāyatanampahaü bhikkhave nissāya āsavānaü khayaü vadāmã" ti iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü; Idha bhikkhave bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma ' anantaü vi¤¤āõanti ' vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü te dhamme aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato su¤¤ato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaü paņivāpeti4 so tehi dhammehi cittaü paņivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaü upasaüharati. "Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce āsavānaü khayaü pāpuõāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā. Seyyathāpi bhikkhave issāso vā issāsantevāsã vā tiõapurisake 1 vā mattikāpu¤je vā yoggaü karitvā so aparena samayena durepātã ca hoti akkhaõavedhã ca mahato ca kāyassa padāëetā. 2 Evameva kho bhikkhave bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma ' anantaü vi¤¤āõanti' vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü te dhamme aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato su¤¤ato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaü paņivāpeti4 So tehi dhammehi cittaü paņivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaü upasaüharati. "Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce āsavānaü khayaü pāpuõāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā. "Vi¤¤āõa¤cāyatanaü bhikkhave nissāya āsavānaü khayaü vadāmã" ti iti yaü taü vuttaü. Idametaü paņicca vuttaü. "âki¤ca¤¤āyatanampahaü bhikkhave nissāya āsavānaü khayaü vadāmã" ti iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü; Idha bhikkhave bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü te dhamme aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato su¤¤ato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaü paņivāpeti4 so tehi dhammehi cittaü paņivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaü upasaüharati. "Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce āsavānaü khayaü pāpuõāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā. Seyyathāpi bhikkhave issāso vā issāsantevāsã vā tiõapurisake 1 vā mattikāpu¤je vā yoggaü karitvā so aparena samayena durepātã ca hoti akkhaõavedhã ca mahato ca kāyassa padāëetā. 2 Evameva kho bhikkhave bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü te dhamme aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato su¤¤ato anattato samanupassati. So tehi dhammehi cittaü paņivāpeti4 So tehi dhammehi cittaü paņivāpetvā5 amatāya dhātuyā cittaü upasaüharati. "Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbāna" nti. So tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce āsavānaü khayaü pāpuõāti teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyi anāvattidhammo tasmā lokā. "âki¤ca¤¤āyatanampahaü bhikkhave nissāya āsavānaü khayaü vadāmã" ti iti yaü taü vuttaü. Idametaü paņicca vuttaü. Iti kho bhikkhave yāvatā sa¤¤āsamāpatti tāvatā a¤¤āpaņivedho yāni ca kho imāni bhikkhave āyatanāni nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasamāpatti ca sa¤¤āvedayitanirodho ca jhāyãhete bhikkhave bhikkhåhi samāpattikusalehi samāpattivuņņhānakusalehi samāpajjitvā vuņņhahitvā samakkhātabbānãti1 vadāmãti. 1. Sammā ajjhātabbānãti machasaü [BJT Page 494] [\x 494/] 9. 1. 4. 6 ânanda suttaü Evaü me sutaü ekaü: samayaü āyasmā ānando kosambiyaü viharati ghositārāme. Tatra kho āyasmā ānando bhikkhå āmantesi. âvuso bhikkhavoti. âvusoti kho te bhikkhå āyasmato ānandassa paccassosuü. âyasmā ānando etadavoca: Acchariyaü āvuso, abbhutaü āvuso; yāva¤cidaü tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā sambuddhena sambādho okāsādhigamo anubuddho sattānaü visuddhiyā sokapariddavānaü samatikkamāya dukkhadomanassānaü atthaīgamāya ¤āyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya. Tadeva nāma cakkhuü bhavissati te råpā ta¤cāyatanaü [PTS Page 427] [\q 427/] no paņisaüvedissati. Tadeva nāma sotaü bhavissati, te saddā, ta¤cāyatanaü no paņisaüvedissati. Tadeva nāma ghānaü bhavissati, te gandhā. Ta¤cāyatanaü, no paņisaüvedissati. Sā ca nāma jivhā bhavissati, te rasā. Ta¤cāyatanaü no paņisaüvedissati, so ca nāma kāyo bhavissati te phoņņhabbā ta¤cāyatanaü no paņisaüvedissatãti. Evaü vutte āyasmā udāyã āyasmantaü ānandaü etadavoca: "sa¤¤imeva nukho āvuso ānanda tadāyatanaü no paņisaüvedeti udāhu asa¤¤ã" ti? Sa¤¤ãmeva kho āvuso tadāyatanaü no paņisaüvediti. No asa¤¤ãti. Kiü sa¤¤ã panāvuso tadāyatanaü no paņisaüvedetãti? Idhāvuso bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā 'ananto ākāso'ti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Evaü sa¤¤ãpi kho āvuso tadāyatanaü no paņisaüvedeti. [BJT Page 496] [\x 496/] Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma 'anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Evaü sa¤¤ãpi kho āvuso tadāyatanaü no paņisaüvedeti. Puna ca paraü āvuso, bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cã' ti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Evaü sa¤¤ãpi kho āvuso tadāyatanaü no paņisaüvedetãti. Ekamidāhaü āvuso, samayaü sākete viharāmi a¤janavane migadāye. Atha kho āvuso, jaņilagāhiyā1 bhikkhunã [PTS Page 428] [\q 428/] yenāhaü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā maü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhitā kho āvuso, jaņilabhāgiyā bhikkhunã maü etadavoca: "yāyaü bhante ānanda samādhi nacābhinato na cāpanato na ca sasaīkhāra niggayha vāritavate"2 vimuttattā ņhito, ņhitattā santusito santusitattā no paritassati. Ayaü bhante ānanda samādhi kiüphalo vutto bhagavatāti? Evaü vutte ahaü3 āvuso jaņilagāhiyaü bhikkhuniü etadavocaü: yāyaü bhagini samādhi na cābhinato na cāpanato, na sasaīkhāraniggayha vāritavato, vimuttattā ņhito, ņhitattā santusito, santusitattā no paritassati. Ayaü bhagini samādhi a¤¤āphalo vutto bhagavatāti. Evaü sa¤¤ãpi kho āvuso tadāyatanaü no paņisaüvedeti. 9. 1. 4. 7 Lokāyatika brāhmaõa suttaü (Sāvatthinidānaü) Atha kho dve lokāyatikā brahmaõā yena bhagavā tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodiüsu. Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho te brāhmaõā bhagavantaü etadavocuü: Påraõo bho gotama kassapo sabba¤¤å sabbadassāvã aparisesa¤āõadassanaü4 paņijānāti "carato ca me tiņņhito ca suttassa ca jāgarassa ca satataü samitaü ¤āõadassanaü paccupaņņhitanti. So evamāha: "ahaü anantena ¤āõena antavantaü5 lokaü jānaü passaü viharāmã" ti. 1. Jaņilavāsakā, machasaü 2. Yasaīkhāraniggayihacāritagato, machasaü 3. Sohaü, machasaü 4. Aparisesaü ¤āõadassanaü, machasaü 5. Anantaü machasaü [BJT Page 498] [\x 498/] Ayampi1 [PTS Page 429] [\q 429/] bho gotama, nigaõņho nātaputto 2 sabba¤¤å sabbadassāvã aparisesa ¤āõadassanaü paņijānāti 'carato ca me tiņņhito ca suttassa ca jāgarassa ca satataü samitaü ¤āõadassanaü paccupaņņhitanti'. So evamāha: "ahaü antavantena3 ¤āõena antavantaü lokaü jānaü passaü viharāmãti. Imesaü bho gotama, ubhinnaü ¤āõavādānaü ubhãnnaü a¤¤ama¤¤aü vipaccanãkavādānaü ko saccaü āha ko musāti? Alaü brāhmaõā, tiņņhatetaü "imesaü ubhinnaü ¤āõavādānaü ubhinnaü a¤¤ama¤¤aü vipaccanãkavādānaü ko saccaü āha ko musā" ? Ti. Dhammaü vo brāhmaõā, desessāmi, 4 taü suõātha, sādhukaü manasi karotha, bhāsissāmãti. Evaü bhoti kho te brāhmaõā bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: Seyyathāpi brāhmaõā, cattāro purisā catuddisā ņhitā paramāya gatiyā ca javena ca samannāgatā5 paramena ca padavãtihārena. Te evaråpena javena samannāgatā assu, seyyathāpi nāma brāhmaõā, daëhadhammo6 dhanuggaho sikkhito katahattho katåpāsano lahukena asanena appakasirena tiriyaü tālacchāyaü7 atipāteyya, evaråpena ca padavãtihārena. Seyyathāpi nāma puratthimā samuddā pacchimo samuddo. Atha puratthimāya disāya ņhito puriso evaü vadeyya: "ahaü gamanena lokassa antaü pāpuõissāmã"ti. So a¤¤atreva asitapãtakhāyitasāyitā a¤¤atreva8 uccārapassāvakammā a¤¤atreva8 niddākilamathapaņivinodanā vassasatāyuko vassasatajãvã vassasataü gantvā appatvāva lokassa antaü antarā kālaü [PTS Page 430] [\q 430/] kareyya. Atha pacchimāya disāya ņhito puriso evaü vadeyya: "ahaü gamanena lokassa antaü pāpuõissāmã"ti. So a¤¤atreva asitapãtakhāyitasāyitā a¤¤atreva uccārapassāvakammā a¤¤atreva8 niddākilamathapaņivinodanā vassasatāyuko vassasatajãvã vassasataü gantvā appatvāva lokassa antaü antarā kālaü kareyya. Atha uttarāya disāya ņhito puriso evaü vadeyya: "ahaü gamanena lokassa antaü pāpuõissāmã"ti. So a¤¤atreva asitapãtakhāyitasāyitā a¤¤atreva uccārapassāvakammā a¤¤atreva niddākilamathapaņivinodanā vassasatāyuko vassasatajãvã vassasataü gantvā appatvāva lokassa antaü antarā kālaü kareyya. Atha dakkhiõāya disāya ņhito puriso evaü vadeyya: "ahaü gamanena lokassa antaü pāpuõissāmã"ti. So a¤¤atreva asitapãtakhāyitasāyitā a¤¤atreva uccārapassāvakammā a¤¤atreva niddākilamathapaņivinodanā vassasatāyuko vassasatajãvã vassasataü gantvā appatvāva lokassa antaü antarā kālaü kareyya. Taü kissa hetu: nāhaü brāhmaõā, evaråpāya sandhāvanikāya lokassa antaü ¤āteyyaü daņņheyyaü patteyyanti vadāmi. Na cāhaü brāhmaõā, appatvāva lokassa antaü dukkhassantakiriyaü vadāmãti. 1. Ayampi hi syā, 2. Nāņaputto, machasaü 3. Anantena machasaü 4. Desissāmi sãmu. 5. Paramena javena ca samannāgato machasaü 6. Daëhadhammā machasaü 7. Tālacchāti sã. Syā [PTS] 8. A¤¤atra machasaü [BJT Page 500] [\x 500/] Pa¤cime brāhmaõā, kāmaguõā ariyassa vinaye lokoti vuccati, katame pa¤ca? Cakkhu vi¤¤eyyā råpā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, sota vi¤¤eyyā saddā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, ghāna vi¤¤eyyā gandhā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, jivhā vi¤¤eyyā rasā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, kāya vi¤¤eyyā phoņņhabbā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, Ime kho brāhmaõā, pa¤cakāmaguõā ariyassa vinaye lokoti vuccati. Idha bhikkhave vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Ayaü vuccati brāhmaõā, bhikkhu lokassa antaü āgamma lokassa ante viharati. Tama¤¤e evamāhaüsu "ayampi lokapariyāpanno, anissaņo lokamhā" ti. Ahampi brāhmaõā, evaü vadāmi: "ayampi lokapariyāpanno, ayampi anissaņo lokamhā" ti. Puna ca paraü [PTS Page 431] [\q 431/] brāhmaõā, bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti, yaü taü ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārãti, tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhaü asukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Idaü vuccati brāhmaõā, bhāvanābalaü. Imāni kho bhikkhave dve balānãti. Puna ca paraü brāhmaõā, bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Ayaü vuccati brāhmaõā, bhikkhu lokassa antaü āgamma lokassa ante viharati, tama¤¤e evamāhaüsu: "ayaümpi lokapariyāpanno, ayampi anissaņo lokamhā" ti. Ahampi brāhmaõā evaü vadāmi: "ayampi lokapariyāpanno, ayampi anissaņo lokamhā" ti. Puna ca paraü brāhmaõā, bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma 'anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Evaü sa¤¤ãpi kho āvuso tadāyatanaü no paņisaüvedeti. Puna ca paraü brāhmaõa, bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cã' ti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Evaü sa¤¤ãpi kho āvuso tadāyatanaü no paņisaüvedetãti. Puna ca paraü brāhmaõa, bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Ayaü vuccati brāhmaõā, bhikkhu lokassa antaü āgamma lokassa ante viharati. Tama¤¤e evamāhaüsu: [BJT Page 502] [\x 502/] "Ayampi lokapariyāpanto ayampi anissaņo lokamhā" ti. Ahampi brāhmaõā, evaü vadāmi: "ayampi lokapariyāpanno, ayampi anissaņo lokamhā" ti. Puna ca paraü brāhmaõā, bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ayaü vuccati brāhmaõā, bhikkhu lokassa [PTS Page 432] [\q 432/] antaü āgamma lokassa ante viharati. Tiõõo loke visattikanti. . 1 9. 1. 4. 8 Devāsurasaīgāma suttaü (Sāvatthinidānaü) Bhåtapubbaü bhikkhave, devāsurasaīgāmo samåpabbuëho ahosi. Tasmiü kho pana bhikkhave, saīgāme asurā jiniüsu devā parājiyiüsu. 1 Parājitā ca bhikkhave devā apayaüsveva2 uttarena mukhā3 abhiyaüsu4 asurā. Atha kho bhikkhave, devānaü etadahosi: 'abhiyanteva kho asurā yannåna mayaü dutiyampi asurehi5 saīgāmeyyāmā' ti. Dutiyampi kho bhikkhave, devā asurehi saīgāmesuü dutiyampi kho bhikkhave, asurāva jiniüsu devā parājiyiüsu1 parājitā ca bhikkhave devā bhãtā apayaüsveva uttarenamukhā abhiyaüsu asurā: Atha kho bhikkhave devānaü etadahosi: "abhiyanteva kho asurā, yannåna mayaü tatiyampi asurehi saīgāmeyyāmāti". Tatiyampi kho bhikkhave, devā asurehi saīgāmesuü. Tatiyampi kho bhikkhave, asurāva jiniüsu devā parājiyiüsu. Parājitā ca bhikkhave, devā bhãtā devapuraü yeva pavisiüsu. Devapuragatāna¤ca pana bhikkhave, devānaü etadahosi: "bhãruttānaü gatena kho dāni mahaü etarahi [PTS Page 433] [\q 433/] attanā viharāma. Akaraõãyā asurehã" ti. Asurānampi bhikkhave, etadahosi: "bhãruttānagatena kho dāni devā etarahi attanā viharanti. Akaraõãyā ambhehã" ti. 1. Parājayiüsu machasaü 2. Apayiüsuyeva machasaü 3. Uttarenābhimukhā machasaü 4. Abhiniyiüsu machasaü 5. Asure si; [BJT Page 504] [\x 504/] Bhåtapubbaü bhikkhave, devāsurasaīgāmo samåpabbuëho ahosi. Tasmiü kho pana bhikkhave, saīgāme devā jãniüsu. Asurā parājiyisu1 parājitā ca bhikkhave asurā apayaüsveva dakkhiõena mukhā, abhiyaüsu devā. Atha kho bhikkhave, asurānaü etadahosi: abhiyanteva kho devā yannåna mayaü dutiyampi devehi saīgāmeyyāmāti. Dutiyampi kho bhikkhave, asurā devehi saīgāmesuü. Dutiyampi kho bhikkhave, devo ca jiniüsu. Asurā parājiüsu. Parājitā ca bhikkhave, asurā apayaüsve va dakkhiõena mukhā. Abhiyaüsu devā. Atha kho bhikkhave asurānaü etadahosi: "abhiyanteva kho devā, yannåna mayaü tatiyampi devehi saīgāmeyyāmāti. Tatiyampi kho bhikkhave, asurā devehi saīgāmesuü, tatiyampi kho bhikkhave, devā va jiniüsu asurā parājiyiüsu. Parājitā va bhikkhave, asurā bhãtā asurapura¤¤eva pavisiüsu. Asurapura gatāna¤ca pana bhikkhave, asurānaü etadahosi: abhãruttānagatena kho dāni mayaü etarahi attanā viharāma. Akaraõãyā devehã" ti. Devānampi bhikkhave, etadahosi: "bhãruttāna gatena kho dāni asurā etarahi attanā viharanti, akaraõãyā amhehã" ti. Evameva kho bhikkhave, yasmiü samaye bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Tasmiü bhikkhave, samaye bhikkhussa evaü hoti: "bhãruttānagatena kho dānāhaü etarahi attanā [PTS Page 434] [\q 434/] viharāmi, akaraõãyo mārassā" ti. Mārassapi bhikkhave, pāpimato evaü hoti: "bhãruttānagatena kho dāni bhikkhu etarahi attanā viharati. Akaraõãyo mayhanti". Yasmiü bhikkhave samaye bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti, yaü taü ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārãti, tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhaü asukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Tasmiü bhikkhave, samaye bhikkhussa evaü hoti: "bhãruttānagatena kho dānāhaü etarahi attanā viharāmi, akaraõãye mārassā" ti. Mārassāpi bhikkhave, pāpimato evaü hoti: "bhãruttānagatena kho dāni bhikkhu etarahi attanā viharati, akaraõãyo mayhanti" 1. Parājayiüsumachasaü [BJT Page 506] [\x 506/] Yasmiü bhikkhave samaye bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Ayaü vuccati bhikkhave, bhikkhu antamakāsi māraü apadaü vadhitvā māracakkhuü adassanaü gato pāpimato. Yasmiü bhikkhave, samaye bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma 'anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu antamakāsi māraü apadaü vadhitvā māracakkhuü adassanaü gato pāpimato. Puna ca paraü bhikkhave, bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cã' ti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu antamakāsi māraü apadaü vadhitvā māracakkhuü adassanaü gato pāpimato. Puna ca paraü bhikkhave, bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu antamakāsi māraü apadaü vadhitvā māracakkhuü adassanaü gato pāpimato. Puna ca paraü bhikkhave, bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ayaü vuccati bhikkhave, bhikkhu antamakāsi māraü apadaü vadhitvā māracakkhuü adassanaü gato pāpimato, tiõõaü loke visattikanti. 9. 1. 4. 9 âra¤¤akanāgopama suttaü (Sāvatthinidānaü) Yasmiü [PTS Page 435] [\q 435/] bhikkhave samaye āra¤¤akassa nāgassa gocarapasutassa hatthãpi hatthiniyopi hatthikalabhāpi hatthicchāpi purato gantvā tiõaggāni chindanti, tena bhikkhave, āra¤¤ako nāgo aņņãyati harāyati jigucchati. Yasmiü bhikkhave, samaye āra¤¤akassa nāgassa gocarapasutassa hatthãpi hatthiniyopi hatthikalabhāpi hatthicchāpāpi obhaggobhaggaü sākhābhaīgaü khādanti. Tena bhikkhave, āra¤¤ako nāgo aņņãyati harāyati jigucchati. Yasmiü bhikkhave, samaye āra¤¤akassa nāgassa ogāhaü otiõõassa hatthãpi hatthiniyopi hatthikalabhāpi hatthicchāpāpi purato purato ganatvā soõķāya udakaü ālolenti. Tena bhikkhave, āra¤¤ako nāgo aņņãyati harāyati jigucchati. Yasmiü bhikkhave, samaye āra¤¤akassa nāgassa ogāhaü otiõõassa hatthãniyo kāyaü upanighaüsantiyo gacchanti, tena bhikkhave, āra¤¤ako nāgo aņņãyati harāyati jigucchati. [BJT Page 508] [\x 508/] Tasmiü bhikkhave, samaye āra¤¤akassa nāgassa evaü hoti: "ahaü kho etarahi ākiõõo viharāmi, hatthihi hatthinãhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi. Chinnaggāni ceva tiõāni khādāmi. Obhaggobhagga¤ca me sākhābhaīgaü khādanti. âvilāniceva pānãyāni pivāmi ogāhaü me otiõõassa hatthiniyo kāyaü upanighaüsantiyo gacchanti yannånāhaü eko gaõasmā våpakaņņho vihareyyanti. " So aparena samayena eko gaõasmā våpakaņņho viharati acchinnaggāniceva tiõāni khādati. Obhaggobhagga¤cassa sākhābhaīgaü [PTS Page 436] [\q 436/] na khādanti. Anāvilāni ca pāniyāni pivati. Ogāha¤cassa otiõõassa na hatthiniyo kāyaü upanighaüsantiyo gacchanti. Tasmiü bhikkhave, samaye āra¤¤akassa nāgassa evaü hoti: "Ahaü kho pubbe ākiõõo vihāsiü hatthihi hatthinãhi hatthikalabhehi hatthicchāpehi, chinnaggāni ceva tiõāni khādiü, obhaggobhagga¤ca me sākhābhaīgaü khādiüsu. âvilāni ca pānãyāni āpāyiü, ogāha¤ca me otiõõassa hatthiniyo kāyaü upanighaüsantiyo agamaüsu. Sohaü etarahi eko gaõasmā våpakaņņho viharāmi, acchinnaggāni ceva tiõāni khādāmi. Obhaggobhagga¤ca me sākhābhaīgaü na khādanti anāvilāni ca pānãyāni pivāmi, ogāha¤ca otiõõassa na hatthiniyo kāyaü upanighaüsantiyo gacchanti. " So soõķāya sākhābhaīgaü bha¤jitvā sākhābhaīgena kāyaü parimadditvā attamano1 kaõķuü saühanti. ' Evameva kho bhikkhave, yasmiü samaye bhikkhu ākiõõo viharati bhikkhåhi bhikkhunãhi upāsakehi upāsikāhi ra¤¤ā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, tasmiü samaye bhikkhussa evaü hoti: ahaü kho etarahi ākiõõo viharāmi, bhikkhåhã bhikkhunãhi upāsakehi upāsikāhi ra¤¤ā rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Yannånāhaü eko gaõasmā våpakaņņho vihareyyanti. So vivittaü senāsanaü bhajati: ara¤¤aü rukkhamålaü [PTS Page 437] [\q 437/] pabbataü kandaraü giriguhaü susānaü vanapatthaü abbhokāsaü palālapu¤jaü. So ara¤¤agato vā rukkhamålagato vā su¤¤āgāragato vā nisãdati pallaīkaü ābhujitvā ujuü kāyaü paõidhāya parimukhaü satiü upaņņhapetvā. 1. Parimaditvā attamano soõķaü saüharati machasaü. [BJT Page 510] [\x 51/] So abhijjhaü loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati abhijjhāya cittaü parisodheti, byāpāda padosaü pahāya abyāpanna citto viharati sabbapāõabhåtahitānukampã, byāpāda padosā cittaü parisodheti. Thãna middhaü pahāya vigatathãnamiddho viharati ālokasa¤¤i sato sampajāno, thãnamiddhā cittaü parisodheti, uddhaccakukkuccaü pahāya anuddhato viharati ajjhattaü våpasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaü parisodheti, vicikicchaü pahāya tiõõavicikiccho viharati akathaīkathã kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaü parisodheti. So ime pa¤ca nãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalãkaraõe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. So attamano kaõķuü saühanti. 1 Vitakkavicārānaü våpasamā dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. So attamano kaõķuü saühanti so attamano kaõķuü saühanti. Pe tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. So attamano kaõķuü saühanti. Pecatutthaü jhānaü upasampajja viharati. So attamano kaõķuü saühanti. Sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti, ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati, so attamano kaõķuü saühanti. Sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkama anantaü vi¤¤ānanti, vi¤¤āna¤cāyatanaü upasampajja viharati, so attamano kaõķuü saühanti. Sabbaso vi¤¤āna¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati, sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati, so attamano kaõķuü saühanti. Sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü [PTS Page 438] [\q 438/] samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati, pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. So attamano kaõķuü saühantãti 1. Soõķaü saüharati machasaü kaõķuü saühanti syā. 9. 1. 4. 10 Tapussagahapati suttaü Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā malatesu1 viharati uruvelakappaü nāma malatānaü2 nigamo. Atha kho bhagavā pubbanha samayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya uruvelakappaü piõķāya pāvisi. Uruvelakappe piõķāya caritvā paccābhattaü piõķapātapaņikkanto āyasmantaü ānandaü āmantesi. 'Idheva tāva tvaü ānanda hohi, yāvāhaü mahāvanaü ajjhogāhāmi divāvihārāyā' ti. Evaü bhanteti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā mahāvanaü ajjhogahetvā a¤¤atarasmiü rukkhamåle divāvihāraü nisãdi. Atha kho tapusso gahapati yenāyasmā ānando tenupasaīkami. Upasaīkamitvā āyasmantaü ānandaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho tapusso gahapati āyasmantaü ānandaü etadavoca: Mayaü bhante ānanda, gihã kāmabhogã kāmārāmā kāmaratā kāmasammuditā. Tesaü no bhante, ambhākaü gihãnaü kāmabhogãnaü kāmārāmānaü kāmaratānaü kāmasammuditānaü papāto viya bāyati yadidaü nekkhammaü. Sutaü metaü bhante, imasmiü dhammavinaye daharānaü daharānaü bhikkhånaü nekkhamme cittaü pakkhandati pasãdati santiņņhati vimuccati. Etaü santanti passataü, nayidaü bhante imasmiü dhammavinaye bhikkhånaü bahunā janena visabhāgo yadadiü nekkhammanti. Atthi [PTS Page 439] [\q 439/] kho etaü gahapati, kathāpābhataü bhagavantaü dassanāya, āyāma gahapati, yena bhagavā tenupasaükamissāma, upasaīkamitvā bhagavato etamatthaü ārocessāma. Yathā no bhagavā byākarissatã tathā naü dhāressāmāti, evaü bhanteti kho tapusso gahapati āyasmato ānandassa paccassosi. Atha kho āyasmā ānando tapussena gahapatinā saddhiü yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: 1. Mallosu machasaü, mallakesu syā. 2. Malalānaü machasaü, mallakānaü syā. [BJT Page 514] [\x 514/] Ayaü bhante tapusso gahapati evamāha: mayaü bhante ānanda gihã kāmabhogã kāmārāmā kāmāratā kāmasammuditā. Tesaü no bhante, ambhākaü gihãnaü kāmabhogãnaü kāmārāmānaü kāmaratānaü kāmasammuditānaü papāto viya khāyati yadidaü nekkhammaü. Sutaü metaü bhante, imasmiü dhammavinaye daharānaü daharānaü bhikkhånaü nekkhamme cittaü pakkhandati pasãdati santiņņhati vimuccati etaü santanti passataü1 tayidaü bhante, imasmiü dhammavinaye bhikkhånaü bahunā janena visabhāgo yadidaü nekkhammanti. Evametaü ānanda, evametaü ānanda, mayhampi kho ānanda, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: 'sādhu nekkhammaü, sādhu paviveko'ti. Tassa mayhaü ānanda nekkhamme cittaü na pakkhandati nappasãdati na santiņņhati na vimuccati, etaü santanti passato. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: ko nukho hetu, ko paccayo yena me nekkhamme cittaü na pakkhandati nappasãdati na santiņņhati na vimuccati, etaü santanti passato. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: kāmesu kho me ādãnavo adiņņho, so ca me abahulãkato, nekkhamme ānisaüso anadhigato, so ca me anāsevito. [PTS Page 440] [\q 440/] tasmā nekkhamme cittaü na pakkhandati nappasãdati na santiņņhati na vimuccati etaü santanti passato. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: 'sace kho ahaü kāmesu ādãnavaü disvā taü bahulãkareyyaü, nekkhamme ānisaüsaü adhigamma tamāseveyyaü, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü me nekkhamme cittaü pakkhandeyya pasãdeyya santiņņheyya vimucceyya etaü santanti passato. So kho ahaü ānanda, aparena samayena kāmesu ādãnavaü disvā taü bahulamakāsiü, nekkhamme ānisaüsaü adhigamma tamāseviü, tassa mayhaü ānanda, nekkhamme cittaü pakkhandati pasãdati santiņņhati vimuccati, 'etaü santanti' passato. So kho ahaü ānanda, aparena samayena vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharāmi. Tassa mayhaü ānanda, iminā vihārena viharato kāmasahagatā sa¤¤ā manasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho. Seyyathāpi ānanda, sukhino dukkhaü uppajjeyya yāvadeva ābādhāya, evamevassa me kāmasahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti, svāssa me hoti ābādho. 1. Passato sãmu, machasaü [BJT Page 516] [\x 516/] Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: "yannånāhaü vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja vihareyyanti" tassa mayhaü ānanda, avitakke cittaü na pakkhandati, nappasãdati, na santiņņhati, na vimuccatã "etaü santanti" passato. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: "ko nu kho hetu, ko paccayo yena me avitakke cittaü na pakkhandati, nappasãdati, na santiņņhati, na vimuccati "etaü santanti" passato. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: "vitakkesu kho me ādãnavo adiņņho, so ca me abahulãkato, avitakke ānisaüso anadhigato, so ca [PTS Page 441] [\q 441/] me anāsevito. Tasmā me avitakke cittaü na pakkhandati, nappasãdati, na santiņņhati, na vimuccati. "Etaü santanti" passato. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: "sace kho ahaü vitakkesu ādãnavaü disvā taü bahulãkareyyaü avitakke ānisaüsaü adhigamma tamāseveyyaü, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü me avitakke cittaü pakkhandeyya, pasãdeyya, santiņņheyya, vimucceyya 'etaü santanti' passato. So kho ahaü ānanda, aparena samayena vitakkesu ādãnavaü disvā taü bahulamakāsiü. Avitakke ānisaüsaü adhigamma tamāseviü. Tassa mayhaü ānanda, avitakke cittaü pakkhandati, pasãdati, santiņņhati, vimuccati 'etaü santanti' passato. 2. So kho ahaü ānanda, aparena samayena vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharāmi, tassa mayhaü ānanda, iminā vihārena viharato vitakkasahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho seyyathāpi ānanda, sukhino dukkhaü uppajjeyya yāvadeva ābādhāya. Evamevassa me vitakkasahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācarantã, svāssa me hoti ābādho. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: "yannånāhaü pãtiyā ca virāgā upekkhako ca vihareyyaü sato ca sampajāno, sukhaü ca kāyena paņisaüvedeyyaü. Yantaü ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārã 'ti taü tatiyaü jhānaü upasampajja vihareyyanti. Tassa mayhaü ānanda, nippãtike cittaü na pakkhandati, nappasãdati, na santiņņhati, na vimuccati "etaü santanti" passato. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi, "ko nu kho hetu ko paccayo, yena me nippãtike cittaü na pakkhandati, nappasãdati, na santiņņhati, [PTS Page 442] [\q 442/] na vimuccati "etaü santanti" passato. [BJT Page 518] [\x 518/] Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: pãtiyā kho me ādãnavo adiņņho, yo ca me abahulãkato. Nippãtike ānisaüso anadhigato so ca me anāsevito. Tasmā me nippãtike cittaü na pakkhandati nappasãdati na santiņņhati na vimuccati "etaü santi" nti passato. Tassa mayhaü ānanda etadahosi: "sace kho ahaü pãtiyā ādãnavaü disvā taü bahulãkareyyaü, nippãtike ānisaüsaü adhigamma tamāseveyyaü ņhānaü kho panetaü vijjati, yaü me nippãtike cittaü pakkhandeyya pasãdeyya, santiņņheyya vimucceyya "etaü santanti" passato. So kho ahaü ānanda, aparena samayena pãtiyā ādãnavaü disvā taü bahulamakāsiü. Nippãtike ānisaüsaü adhigamma tamāseviü, tassa mayhaü ānanda, nippãtike cittaü pakkhandati pasãdati santiņņhati vimuccati etaü santanti passato. 3. So kho ahaü ānanda, pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharāmi sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedemi, yanataü ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārã 'ti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharāmi. Tassa mayhaü ānanda, iminā vihārena viharato pãtisahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti svāssa me hoti ābādho. Seyyathāpi ānanda, sukhino dukkhaü uppajjeyya yāvadeva ābādhāya. Evamevassa me pãtisahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti, svāssa me hoti ābādho. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: 'yannånāhaü sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja vihareyyanti. Tassa mayhaü ānanda, adukkhamasukhe cittaü na pakkhandati. Nappasãdati, na santiņņhati, na vimuccati 'etaü santa'nti passato. Tassa mayhaü ānanda etadahosi: 'ko nu kho hetu, ko paccayo yena me adukkhamasukhe cittaü na pakkhandati, nappasãdati na santiņņhati na vimuccati' 'etaü santa' nti passato. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: 'upekkhāsukhe kho me ādãnavo adiņņho, so ca me abahulãkato. Adukkhamasukhe ca ānisaüso anadhigato, so ca me anāsevito. Tasmā me adukkhamasukhe cittaü na pakkhandati, nappasãdati, na santiņņhati, na vimuccati "etaü santa" nti passato. [BJT Page 520] [\x 520/] Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: 'sace kho ahaü upekkhāsukhe ādãnavaü disvā taü [PTS Page 443] [\q 443/] bahulãkareyyaü, adukkhamasukhe ānisaüsaü adhigamma tamāseveyyaü, ņhānaü kho panetaü vijjati, yaü me adukkhamasukhe cittaü pakkhandeyya pasãdeyya santiņņheyya vimucceyya 'etaü santanti' passato. So kho ahaü ānanda, aparena samayena upekkhāsukhe ādãnavaü disvā taü bahulamakāsiü, adukkhamasukhe ānisaüsaü adhigamma tamāseviü, tassa mayhaü ānanda adukkhamasukhe cittaü pakkhandati pasãdati santiņņhati vimuccati 'etaü santa'nti passato. 4. So kho ahaü ānanda aparena samayena sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharāmi. Tassa mayhaü ānanda iminā vihārena viharato upekkhāsahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho. Seyyathāpi ānanda sukhino dukkhaü upapajjeyya yāvadeva ābādhāya, evamevassa me upekkhāsahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti, svāssa me hoti ābādho. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: 'yannånāhaü sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti, ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja vihareyya'nti, tassa mayhaü ānanda. âkāsāna¤cāyatane cittaü na pakkhandati nappasãdati na santiņņhati na vimuccati 'etaü santa'nti passato. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: 'ko nu kho hetu, ko paccayo yena me ākāsāna¤cāyatane cittaü na pakkhandati nappasãdati na santiņņhati na vimuccati 'etaü santa'nti passato. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: 'råpesu kho me ādãnavo adiņņho, so ca me abahulãkato. âkāsāna¤cāyatane ānisaüso anadhigato. So ca me anāsevito. Tasmā me ākāsāna¤cāyatane cittaü na pakkhandati nappasãdati na santiņņhati na vimuccati 'etaü santa'nti [PTS Page 444] [\q 444/] passato. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: 'sace kho ahaü råpesu ādãnavaü disvā taü bahulãkareyyaü, ākāsāna¤cāyatane ānisaüsaü adhigamma tamāseveyyaü, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü me ākāsāna¤cāyatane cittaü pakkhandeyya pasãdeyya santiņņheyya vimucceyya 'etaü santa'nti passato. [BJT Page 522] [\x 522/] So kho ānanda, aparena samayena råpesu ādãnavaü disvā taü bahulamakāsiü, ākāsāna¤cāyatane ānisaüsaü adhigamma tamāseviü, tassa mayhaü ānanda, ākāsāna¤cāyatane cittaü pakkhandati pasãdati santiņņhati vimuccati 'etaü santa'nti passato. So kho ānanda, sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti, ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharāmi. Tassa mayhaü ānanda, iminā vihārena viharato råpasahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho. Seyyathāpi ānanda, sukhino dukkhaü uppajjeyya, yāvadeva ābādhāya. Evamevassa me råpasahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: yannånāhaü sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja vihareyyanti. ' Tassa mayhaü ānanda vi¤¤āõa¤cāyatane cittaü na pakkhandati nappasãdati na santiņņhati na vimuccati etaü santanti passato. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: 'ko nu kho hetu, ko paccayo, yena me vi¤¤āõa¤cāyatane cittaü na pakkhandati nappasãdati na santiņņhati na vimuccati 'etaü santa'nti passato. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: ākāsāna¤cāyatane kho me ādãnavo adiņņho, so ca me abahulãkato. Vi¤¤āõa¤cāyatane ca ānisaüso anadhigato. So ca me anāsevito. Tasmā me vi¤¤āõa¤cāyatane cittaü na pakkhandati nappasãdati na santiņņhati na vimuccati' 'etaü santa'nti passato. Sace kho ahaü ākāsāna¤cāyatane ādãnavaü disvā taü bahulãkareyyaü, [PTS Page 445] [\q 445/] vi¤¤āõa¤cāyatane ānisaüsaü adhigamma tamāseveyyaü, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü me vi¤¤āõa¤cāyatane cittaü pakkhandeyya pasãdeyya santiņņheyya vimucceyya 'etaü santa'nti passato. So kho ahaü ānanda, aparena samayena ākāsāna¤cāyatane ādãnavaü disvā taü bahulamakāsiü, vi¤¤āõa¤cāyatane ānisaüsaü adhigamma tamāseviü. Tassa mayhaü ānanda, vi¤¤āõa¤cāyatane cittaü pakkhandati pasãdati santiņņhati vimuccati 'etaü santa'nti passato. [BJT Page 524] [\x 524/] 6. So kho ahaü ānanda, sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharāmi. Tassa mayhaü ānanda, iminā vihārena viharato ākāsāna¤cāyatanasahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho. Seyyathāpi ānanda, sukhino dukkhaü uppajjeyya yāvadeva ābādhāya. Evamevassa me ākāsāna¤cāyatanasahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho. Tassa mayhaü ānanda etadahosi: 'yannånāhaü sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja vihareyya'nti. Tassa mayhaü ānanda, āki¤ca¤¤āyatane cittaü na pakkhandati nappasãdati na santiņņhati na vimuccati 'etaü santa'nti passato. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: ko nu kho hetu, ko paccayo, yena me āki¤ca¤¤āyatane cittaü na pakkhandati, nappasãdati, na santiņņhati, na vimuccati 'etaü santa'nti passato. Tassa mayhaü ānanda etadahosi: "vi¤¤āõa¤cāyatane ca ānisaüso anadhigato, so ca me anāsevito. Tasmā me āki¤ca¤¤āyatane cittaü na pakkhandati, nappasãdati, na santiņņhati, na vimuccati 'etaü santa'nti passato. Tassa mayhaü ānanda etadahosi: 'sace kho ahaü vi¤¤āõa¤cāyatane ādãnavaü disvā taü bahulãkareyyaü, āki¤ca¤¤āyatane ānisaüsaü adhigamma tamāseveyyaü, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü me āki¤ca¤¤āyatane [PTS Page 446] [\q 446/] cittaü pakkhandeyya pasãdeyya santiņņheyya vimucceyya "etaü santa" nti passato. So kho ahaü ānanda, aparena samayena vi¤¤āõa¤cāyatane ādãnavaü disvā taü bahulamakāsiü āki¤ca¤¤āyatane ānisaüsaü adhigamma tamāseviü, tassa mayhaü ānanda āki¤ca¤¤āyatane cittaü pakkhandati pasãdati santiņņhati vimuccati 'etaü santa'nti passato. 7. So kho ahaü ānanda sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharāmi. Tassa mayhaü ānanda, iminā vihārena viharato vi¤¤āõa¤cāyatanasahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho. [BJT Page 526] [\x 526/] Seyyathāpi ānanda sukhino dukkhaü uppajjeyya yāvadeva ābādhāya, evamevassa me vi¤¤āõa¤cāyatanasahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: 'yannånāhaü sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja vihareyya'nti. Tassa mayhaü ānanda, nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane cittaü na pakkhandati, nappasãdati, na santiņņhati, na vimuccati, 'etaü santa'nti passato. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: 'ko nukho hetu, ko paccayo, yena me nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane cittaü na pakkhandati nappasãdati na santiņņhati na vimuccati 'etaü santa'nti passato. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: āki¤ca¤¤āyatane kho me ādãnavo adiņņho, so ca me abahulãkato, nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane ānisaüso anadhigato, so ca me anāsevito. Tasmā me nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane cittaü na pakkhandati nappasãdati na santiņņhati na vimuccati 'etaü santa'nti passato. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: 'sace kho ahaü āki¤ca¤¤āyatane ādãnavaü disvā taü bahulãkareyyaü, nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane ānisaüsaü adhigamma tamāseveyyaü, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü me nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane cittaü pakkhandeyya, pasãdeyya, santiņņheyya, vimucceyya, 'etaü santa'nti passato. So [PTS Page 447] [\q 447/] kho āhaü ānanda, aparena samayena āki¤ca¤¤āyatane ādãnavaü disvā taü bahulamakāsiü. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane ānisaüsaü adhigamma tamāseviü, tassa mayhaü ānanda nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane cittaü pakkhandati pasãdati santiņņhati vimuccati 'etaü santa'nti passato. [BJT Page 528] [\x 528/] 8. So kho ahaü ānanda, sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharāmi, tassa mayhaü ānanda, iminā vihārena viharato āki¤ca¤¤āyatana sahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti' svāssa me hoti ābādho. Seyyathāpi ānanda, sukhino dukkhaü uppajjeyya yāvadeva ābādhāya. Evamevassa me āki¤ca¤¤āyatanasahagatā sa¤¤āmanasikārā samudācaranti. Svāssa me hoti ābādho. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: 'yannånāhaü nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤ā vedayitanirodhaü upasampajja vihareyyanti' tassa mayhaü ānanda, sa¤¤āvedayitanirodhe cittaü na pakkhandati, nappasãdati na santiņņhati, na vimuccati, 'etaü santa'nti passato. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: 'ko nukho hetu, ko paccayo, yena me sa¤¤āvedayitanirodhe cittaü na pakkhandati nappasãdati na santiņņhati na vimuccati 'etaü santa'nti passato. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: 'nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane kho me ādãnavo adiņņho, so ca me abahulãkato sa¤¤āvedayitanirodhe ānisaüso anadhigato. So ca me anāsevito. Tasmā me sa¤¤āvedayitanirodhe cittaü na pakkhandati nappasãdati na santiņņhati na vimuccati 'etaü santi' nti passato. Tassa mayhaü ānanda, etadahosi: 'sace kho ahaü nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane ādãnavaü disvā taü bahulãkareyyaü sa¤¤āvedayitanirodhe ānisaüsaü adhigamma tamāseveyyaü ņhānaü kho panetaü vijjati yaü me sa¤¤āvedayitanirodhe cittaü pakkhandeyyaü, pasãdeyya, santiņņheyya, vimucceyya 'etaü santa'nti passato. So kho ahaü ānanda, aparena samayena nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane ādãnavaü disvā taü bahulamakāsiü, [PTS Page 448] [\q 448/] sa¤¤āvedayitanirodhe ānisaüsaü adhigamma tamāseviü. Tassa mayhaü ānanda, sa¤¤āvedayitanirodhe cittaü pakkhandati pasãdati santiņņhati vimuccati 'etaü santa'nti passato. [BJT Page 530] [\x 530/] 9. So kho ahaü ānanda sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharāmi, pa¤¤āya ca me disvā āsavā parikkhayaü agamaüsu. Yāvakãva¤cāhaü ānanda imā nava anupubbavihārasamāpattiyo na evaü anulomapaņilomaü samāpajjimpi, vuņņhahimpi neva tāvāhaü ānanda sadevake loke samārake sabrahmake sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddhoti pacca¤¤āsiü. Yato ca kho ahaü ānanda, imā nava anupubbavihārasamāpattiyo evaü anulomapaņilomaü samāpajjimpi vuņņhahimpi, athāhaü ānanda, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddhoti pacca¤¤āsiü. Ĩāõa¤ca pana me dassanaü udapādi, akuppā me cetovimutti. Ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavoti. Mahāvaggo catuttho. Tassuddānaü: Dve vihārā ca nibbānaü gāvijhānena pa¤camaü, ânando brāhmaõo devo nāgena tapussena cāti. [BJT Page 532] [\x 532/] 5. Sāma¤¤avaggo 9. 1. 5. 1 Sambādha suttaü Evaü [PTS Page 449] [\q 449/] me sutaü: ekaü samayaü āyasmā ānando kosambiyaü viharati ghositārāme. Atha kho āyasmā udāyã yenāyasmā ānando tenupasaīkami. Upasaīkamitvā āyasmatā ānandena saddhiü sammodi. Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā udāyã āyasmantaü ānandaü etadavoca: vuttamidaü āvuso, pa¤cālacaõķena devaputtena: 1. "Sambādhe vata1 okāsaü avindi2 bhuri medhaso Yo jhānamabudhā3. Buddho patilãnanisabho munã" ti. Katamo nu kho āvuso sambādho katamo sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatāti: Pa¤cime āvuso kāmaguõā sambādho vutto bhagavatā. Katame pa¤ca: cakkhuvi¤¤eyyā råpā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Sotavi¤¤eyyā saddā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Ghānavi¤¤eyyā gandhā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Jivhāvi¤¤eyyā rasā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Kāyavi¤¤eyyā phoņņhabbā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Ime kho āvuso pa¤cakāmaguõā sambādho vutto bhagavatā. Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Ettāvatā pi kho āvuso sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā. Pariyāyena tattha'patthi sambādho, ki¤ca tattha sambādho:1 yadeva [PTS Page 450] [\q 450/] tattha vitakkavicārā aniruddhā honti ayamettha sambādho. 1. Sambādhegataü machasaü 2. Avidavā machasaü 3. Jhānamabujjhi machasaü [BJT Page 534] [\x 534/] Puna ca paraü āvuso bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Ettāvatā pi kho āvuso sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena. Tattha patthi sambādho. Ki¤ca tattha sambādho: yadeva tattha: pãti aniruddhā hoti, ayamettha sambādho. Puna ca paraü āvuso pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Ettāvatā pi kho āvuso sambodhe okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena. Tattha'patthi sambādho, ki¤ca tattha sambādho: yadeva tattha upekkhāsukhaü1 aniruddhaü hoti, ayamettha sambādho. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Ettāvatā pi kho āvuso, sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā. Tattha'patthi sambādho. Ki¤ca tattha sambādho yadeva tattha råpasa¤¤ā aniruddhā hoti, ayamettha sambādho. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Ettāvatā pi kho āvuso sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena, tattha'patthi sambādho. Ki¤ca: tattha sambādho yadeva tattha ākāsāna¤cāyatanasa¤¤ā aniruddhā hoti. Ayamettha sambādho. Puna ca paraü āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü [PTS Page 451] [\q 451/] upasampajja viharati. Ettāvatā pi kho āvuso sambodhe okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena, tattha'patthi sambādho. Ki¤ca tattha sambādho yadeva tattha vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ā aniruddhā hoti. Ayamettha sambādho. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho āvuso sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena, tattha'patthi sambādho. Ki¤ca tattha sambādho: yadeva tattha āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ā aniruddhā hoti, ayamettha sambādho. 1. Upekhāsukhaü sãmu. [BJT Page 536] [\x 536/] Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Ettāvatā pi kho āvuso sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā pariyāyena, tattha patthi sambādho. Ki¤ca tattha sambādho: yadeva tattha nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ā aniruddhā hoti, ayamettha sambādho. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso sambādhe okāsādhigamo vutto bhagavatā nippariyāyenāti. 9. 1. 5. 2 Kāyasakkhi suttaü (Kosambinidānaü) "Kāyasakkhi kāyasakkhã" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatāti. Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā1. Viharati. Ettāvatāpi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü [PTS Page 452] [\q 452/] āvuso bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati. Ettāvatā pi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati. Ettāvatāpi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā1 viharati. Ettāvatāpi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyena. 1. Phusitvā machasaü, syā. [BJT Page 538] [\x 538/] Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamma paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā 'ananto ākāso' ti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, ettāvatāpi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyena, Puna ca paraü āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, ettāvatāpi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, ettāvatāpi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyena, Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati. Ettāvatāpi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā pariyāyena, Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, ettāvatāpi kho āvuso kāyasakkhi vutto bhagavatā nippariyāyenāti. 9. 1. 5. 3 Pa¤¤āvimutta suttaü (Kosambinidāna) "Pa¤¤āvimutto pa¤¤āvimutto" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso pa¤¤āvimutto vutto bhagavatāti: Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso pa¤¤āvimutto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso pa¤¤āvimutto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatā pi kho āvuso pa¤¤āvimutto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatā pi kho āvuso, pa¤¤āvimutto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso pa¤¤āvimutto vutto bhagavatā pariyāyena, Puna ca paraü āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatā pi kho āvuso pa¤¤āvimutto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso pa¤¤āvimutto vutto bhagavatā pariyāyena, [BJT Page 540] [\x 540/] Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso pa¤¤āvimutto vutto bhagavatā pariyāyena, Puna ca paraü [PTS Page 453] [\q 453/] āvuso bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati pa¤¤āya ca naü pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso pa¤¤āvimutto vutto bhagavatā nippariyāyenāti. 9. 1. 5. 4 Ubhatobhāgavimutta suttaü (Kosambinidānaü) "Ubhatobhāgavimutto ubhatobhāgavimutto" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatāti: Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatā pi kho āvuso ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā āvikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatā pi kho āvuso ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatā pi kho āvuso, ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati. Ettāvatā pi kho āvuso ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā pariyāyena, Puna ca paraü āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati pa¤¤āya ca naü pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati pa¤¤āya ca naü pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā pariyāyena, Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā pariyāyena, [BJT Page 542] [\x 542/] Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati. Pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso ubhatobhāgavimutto vutto bhagavatā nippariyāyenāti. 9. 1. 5. 5 Sandiņņhikadhamma suttaü (Kosambinidānaü) "Sandiņņhiko dhammo sandiņņhiko dhammo" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso sandiņņhiko dhammo vutto bhagavatāti: Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiņņhiko dhammo vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiņņhiko dhammo vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiņņhiko dhammo vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso, sandiņņhiko dhammo vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati. Ettāvatāpi kho āvuso sandiņņhiko dhammo vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati pa¤¤āya ca naü pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso sandiņņhiko dhammo vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati pa¤¤āya ca naü pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso sandiņņhiko dhammo vutto bhagavatā pariyāyena, Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiņņhiko dhammo vutto bhagavatā pariyāyena, Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiņņhiko dhammo vutto bhagavatā nippariyāyenāti. 9. 1. 5. 6 Sandiņņhikanibbāna suttaü (Kosambinidānaü) "Sandiņņhikaü nibbānaü sandiņņhikaü nibbāna" nti. âvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso sandiņņhikaü nibbānaü vuttaü bhagavatāti: Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiņņhikaü nibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiņņhikaü nibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiņņhikaü nibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso, sandiņņhikaü nibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati. Ettāvatāpi pi kho āvuso sandiņņhikaü nibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena, Puna ca paraü āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati pa¤¤āya ca naü pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso sandiņņhikaü nibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati pa¤¤āya ca naü pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso sandiņņhikaü nibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena, Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiņņhikaü nibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena, Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso sandiņņhikaü nibbānaü vuttaü bhagavatā nippariyāyenāti. [BJT Page 544] [\x 544/] 9. 1. 5. 7 Nibbāna suttaü (Kosambinidānaü) " Nibbānaü [PTS Page 454] [\q 454/] nibbāna" nti. âvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso nibbāna' vuttaü bhagavatāti: Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso nibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso nibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso nibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso, nibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati. Ettāvatāpi kho āvuso nibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati pa¤¤āya ca naü pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso nibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati pa¤¤āya ca naü pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso nibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso nibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena, Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso nibbānaü vuttaü bhagavatā nippariyāyenāti. 9. 1. 5. 8 Parinibbāna suttaü (Kosambinidānaü) " Parinibbānaü parinibbāna" nti. âvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso parinibbānaü nti vuttaü bhagavatāti: Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso parinibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso parinibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso parinibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatā pi kho āvuso, parinibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati. Ettāvatā pi kho āvuso parinibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena, Puna ca paraü āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati pa¤¤āya ca naü pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso parinibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati pa¤¤āya ca naü pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso parinibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena, Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso parinibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena, Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso parinibbānaü vuttaü bhagavatā nippariyāyenāti. 9. 1. 5. 9 Tadaīganibbāna suttaü (Kosambinidānaü) " Tadaīganibbānaü tadaīganibbāna" nti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso tadaīganibbānaü vuttaü bhagavatāti: Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso tadaīganibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso tadaīganibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso tadaīganibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso, tadaīganibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati. Ettāvatāpi kho āvuso tadaīganibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena, Puna ca paraü āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati pa¤¤āya ca naü pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso tadaīganibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati pa¤¤āya ca naü pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso tadaīganibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena, Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Yathā yathā ca tadāyatanaü tathā tathā naü kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya ca naü pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso tadaīganibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena, Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso tadaīganibbānaü vuttaü bhagavatā nippariyāyenāti. 9. 1. 5. 10 Diņņhadhammanibbāna suttaü (Kosambinidānaü) "Diņņhadhammanibbānaü diņņhadhammanibbāna" nti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso diņņhadhammanibbānaü vuttaü bhagavatāti? Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho āvuso diņņhadhammanibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho āvuso diņņhadhammanibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho āvuso diņņhadhammanibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Ettāvatāpi kho āvuso, diņņhadhammanibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso diņņhadhammanibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena, Pa¤¤āyacaparaü āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso diņņhadhammanibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti ettāvatāpi kho āvuso diņņhadhammanibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena, Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti, ettāvatāpi kho āvuso diņņhadhammanibbānaü vuttaü bhagavatā pariyāyena, Raü āvuso bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatā pi kho āvuso diņņhadhamma nibbānaü vuttaü bhagavatā nippariyāyenāti. Sāma¤¤avaggo pa¤camo. Tassuddānaü: Sambādho kāyasakkhi pa¤¤ā1 Ubhato2 sandiņņhikā duve Nibbānaü parinibbānaü Tadaīga diņņhadhammikena cāti. Paņhamo paõõāsako samatto. Pa¤cālavaggo sãmu. 1. Pa¤cālokāyasakkhã [PTS Page 455] [\q 455/] ca sãmu 2. Ubho sãmu. [BJT Page 546] [\x 546/] Dutiyo paõõāsako 1. Khemavaggo 9. 2. 1. 1 Khema suttaü (Kosambinidānaü) "Khemaü khema" nti. âvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso khemaü vuttaü bhagavatāti: Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti, ettāvatāpi kho āvuso khemaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatā pi kho āvuso khemaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso, khemaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemaü vuttaü bhagavatā pariyāyena, Puna ca paraü āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatā pi kho āvuso khemaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti ettāvatāpi kho āvuso khemaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti, ettāvatāpi kho āvuso khemaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemaü vuttaü bhagavatā nippariyāyenāti. 9. 1. 5. 12 Khemappatta suttaü (Kosambinidānaü) "Khemappatto khemappatto" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso khemappattaü vuttaü bhagavatāti? Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemappattaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemappattaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemappattaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso, khemappattaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemappattaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemappattaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti ettāvatāpi kho āvuso khemappattaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti, ettāvatāpi kho āvuso khemappattaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso khemappattaü vuttaü bhagavatā nippariyāyenāti. 9. 2. 1. 3 Amata suttaü (Kosambinidānaü) "Amataü amata" nti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso amataü vuttaü bhagavatāti. Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amataü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amataü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amataü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso, amataü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amataü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amataü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti ettāvatāpi kho āvuso amataü vuttaü bhagavatā pariyāyena, Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti, ettāvatāpi kho āvuso amataü vuttaü bhagavatā pariyāyena, Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amataü vuttaü bhagavatā nippariyāyenāti. 9. 2. 1. 4 Amatappatta suttaü (Kosambinidānaü) "Amatappatto amatappatto" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso amatappatto vutto bhagavatāti. Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amatappatto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amatappatto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati.Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amatappatto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti . Ettāvatāpi kho āvuso, amatappatto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amatappatto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amatappatto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti ettāvatāpi kho āvuso amatappatto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti, ettāvatāpi kho āvuso amatappatto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso amatappatto vutto bhagavatā nippariyāyenāti. [BJT Page 548] [\x 548/] 9. 2. 1. 5 Abhaya suttaü (Kosambinidānaü) "Abhayaü abhaya" nti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso abhayaü vuttaü bhagavatāti: Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso, abhayaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti ettāvatāpi kho āvuso abhayaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti, ettāvatāpi kho āvuso abhayaü vuttaü bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayaü vuttaü bhagavatā nippariyāyenāti. 9. 2. 1. 6 Abhayappatta suttaü (Kosambinidānaü) "Abhayappatto abhayappatto" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso abhayappatto vutto bhagavatāti? Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayappatto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayappatto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayappatto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso, abhayappatto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayappatto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayappatto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti ettāvatāpi kho āvuso abhayappatto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti, ettāvatāpi kho āvuso abhayappatto vutto bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso abhayappatto vutto bhagavatā nippariyāyenāti. 9. 2. 1. 7 Passaddhi suttaü (Kosambinidānaü) "Passaddhi passaddhã" ti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatāti? Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Pa¤¤āyacassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso, passaddhi vuttā bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso, bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatā Pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti, ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatā pariyāyena. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ettāvatāpi kho āvuso passaddhi vuttā bhagavatā nippariyāyenāti. 9. 2. 1. 8 Anupubbapassaddhi [PTS Page 456] [\q 456/] suttaü (Kosambinidānaü) 'Anupubbapassaddhi anupubbapassaddhã' ti āvuso vuccati pe 9. 2. 1. 9 Nirodha suttaü (Kosambinidānaü) 'Nirodho nirodho'ti āvuso vuccati pe 9. 2. 1. 10 Anupubba nirodha suttaü (Kosambinidānaü) Anupubbanirodho anupubbanirodhoti āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso anupubbanirodho vutto bhagavatāti. Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi pe [BJT Page 550] [\x 550/] 9. 2. 1. 11 Arahattā bhabbābhabbadhamma suttaü (Sāvatthinidānaü) Nava bhikkhave dhamme appahāya abhabbo arahattaü sacchikātuü. Katame nama: Rāgaü, dosaü, mohaü, kodhaü, upanāhaü, makkhaü, palāsaü, issaü, macchariyaü. Ime kho bhikkhave nava dhamme appahāya abhabbo arahattaü sacchikātuü. Nava bhikkhave dhamme pahāya bhabbo arahattaü sacchikātuü. Katame nava: Rāgaü, dosaü, mohaü, kodhaü, upanāhaü, makkhaü, palāsaü, issaü macchariyaü. Ime kho bhikkhave nava dhamme pahāya bhabbo arahattaü sacchikātunti. Khemavaggo paņhamo. Tassuddānaü: Khemā dve amatā dve ca dve bhayā passaddhiyā duve, Nirodho anupubbo ceva bhabbābhabbenekādasāti. Khemo [PTS Page 457] [\q 457/] ca amataü ceva abhayaü passaddhiyena ca nirodho anupubbo ceva dhammaü pahāya bhabbena cāti sãmu. 1. Chaņņhe sãmu. [BJT Page 552] [\x 552/] 2. Satipaņņhānavaggo 9. 2. 2. 1 Sikkhādubbalya satipaņņhāna suttaü (Sāvatthinidānaü) Pa¤cimāni bhikkhave sikkhādubbalyāni. Katamāni pa¤ca: pāõātipāto, adinnādānaü, kāmesu micchācāro, musāvādo, surāmerayamajjapamādaņņhānaü. Imāni kho bhikkhave pa¤ca sikkhā dubbalyāni. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü sikkhādubbalyānaü pahānāya cattāro satipaņņhānā bhāvetabbā. Katame cattāro: Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Vedanāsu vedanānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Citte cittānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü sikkhādubbalyānaü pahānāya ime cattāro satipaņņhānā bhāvetabbāti. 9. 2. 2. 2 Nãvaraõa satipaņņhāna suttaü (Sāvatthinidānaü) Pa¤cimāni bhikkhave nãvaraõāni. Katamāni pa¤ca: Kāmacchandanãvaraõaü, vyāpādanãvaraõaü, thãnamiddhanãvaraõaü, [PTS Page 458] [\q 458/] uddhaccakukkuccanãvaraõaü, vicikicchānãvaraõaü. Imāni kho bhikkhave pa¤ca nãvaraõāni. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü nãvaraõānaü pahānāya cattāro satipaņņhānā bhāvetabbā. Katame cattāro: Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Vedanāsu vedanānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Citte cittānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü nãvaraõānaü pahānāya ime cattāro satipaņņhānā bhāvetabbāti. 9. 2. 2. 3 Kāmaguõa satipaņņhāna suttaü (Sāvatthinidānaü) Pa¤cime bhikkhave kāmaguõā. Katame pa¤ca: Cakkhuvi¤¤eyyā råpā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Sotavi¤¤eyyā saddā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåsaühitā rajanãyā. Ghānavi¤¤eyyā gandhā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Jivhāvi¤¤eyyā rasā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Kāyavi¤¤eyyā phoņņhabbā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Ime kho bhikkhave pa¤cakāmaguõā. Imesaü kho bhikkhave pa¤cantaü kāmaguõānaü pahānāya cattāro satipaņņhānā bhāvetabbā. Katame cattāro: Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Vedanāsu vedanānupassi viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Citte cittānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü kāmaguõānaü pahānāya ime cattāro satipaņņhānā bhāvetabbāti. 9. 2. 2. 4 Upādānakkhandha satipaņņhāna suttaü (Sāvatthinidānaü) Pa¤cime bhikkhave upādānakkhandhā. Katame pa¤ca: Råpåpādānakkhandho, vedanåpādānakkhandho, sa¤¤åpādānakkhandho, saīkhāråpādānakkhandho, vi¤¤ānåpādānakkhandho. Ime [PTS Page 459] [\q 459/] kho bhikkhave, pa¤cupādānakkhandhā. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü upādānakkhandhānaü pahānāya cattāro satipaņņhānā bhāvetabbā. Katame cattāro: Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Vedanāsu vedanānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Citte cittānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü upādānakkhandhānaü pahānāya ime cattāro satipaņņhānā bhāvetabbāti. 9. 2. 2. 5 Orambhāgiya satipaņņhāna suttaü (Sāvatthinidānaü) Pa¤cimāni bhikkhave orambhāgiyāni sa¤¤ojanāni. Katamāni pa¤ca: Sakkāyadiņņhi, vicikicchā, sãlabbataparāmāso, kāmacchando, byāpādo. Imāni kho bhikkhave pa¤corambhāgiyāni sa¤¤ojanāni. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü pahānāya cattāro satipaņņhānā bhāvetabbā. Katame cattāro: Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Vedanāsu vedanānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Citte cittānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü pahānāya ime cattāro satipaņņhānā bhāvetabbāti. [BJT Page 566] [\x 566/] 9. 2. 2. 6 Gati satipaņņhāna suttaü (Sāvatthinidānaü) Pa¤cimā bhikkhave gatiyo. Katame pa¤ca: Nirayo, tiracchānayoni, pettivisayo, manussā, devā. Imā kho bhikkhave pa¤ca gatiyo. Imāsaü kho bhikkhave pa¤cannaü gatãnaü pahānāya cattāro satipaņņhānā bhāvetabbā. Katame cattāro: Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Vedanāsu vedanānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Citte cittānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü gatãnaü pahānāya ime cattāro satipaņņhānā bhāvetabbāti. 9. 2. 2. 7 Macchariya satipaņņhāna suttaü (Sāvatthinidānaü) Pa¤cimāni bhikkhave macchariyāni. Katamāni pa¤ca: âvāsamacchariyaü, kulamacchariyaü, lābhamacchariyaü, vaõõamacchariyaü, dhammamacchariyaü. Imāni kho bhikkhave pa¤ca macchariyāni. Imesaü kho bhikkhave, pa¤cannaü macchariyānaü pahānāya cattāro satipaņņhānā bhāvetabbā. Katame cattāro: Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Vedanāsu vedanānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Citte cittānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü macchariyānaü pahānāya ime cattāro satipaņņhānā bhāvetabbāti. 9. 2. 2. 8 Uddhambhāgiya satipaņņhāna suttaü (Sāvatthinidānaü) Pa¤cimāni [PTS Page 460] [\q 460/] bhikkhave, uddhambhāgiyāni sa¤¤ojanāni, katamāni pa¤ca: Råparāgo, aråparāgo, māno, uddhaccaü, avijjā. Imāni kho bhikkhave pa¤cuddhambhāgiyāni sa¤¤ojanāti. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü uddhambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü pahānāya cattāro satipaņņhānā bhāvetabbā. Katame cattāro: Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Vedanāsu vedanānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Citte cittānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü uddhambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü pahānāya ime cattāro satipaņņhānā bhāvetabbāti. [BJT Page 558] [\x 558/] 9. 2. 2. 9 Cetokhila satipaņņhāna suttaü (Sāvatthinidānaü) Pa¤cime bhikkhave cetokhilā. Katame pa¤ca: Idha bhikkhave, bhikkhu satthari kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasãdati. Yo so bhikkhave bhikkhu satthari kaīkhati, vicikicchati, nādhimuccati, na sampasãdati, tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaü paņhamo cetokhilo. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu dhamme kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasãdati. Yo so bhikkhave bhikkhu dhamme kaīkhati, vicikicchati, nādhimuccati, na sampasãdati, tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaü dutiyo cetokhilo. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu saīghe kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasãdati. Yo so bhikkhave bhikkhu saīghe kaīkhati, vicikicchati, nādhimuccati, na sampasãdati, tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaü tatiyo cetokhilo. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu sikkhāya kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasãdati. Yo so bhikkhave bhikkhu sikkhāya kaīkhati, vicikicchati, nādhimuccati, na sampasãdati, tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaü catuttho cetokhilo. Yo so bhikkhave bhikkhu sabrahmacārisu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya, sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaü pa¤camo cetokhilo. Ime kho bhikkhave pa¤ca cetokhilā. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü cetokhilānaü pahānāya cattāro satipaņņhānā bhāvetabbā. Katame cattāro: Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Vedanāsu vedanānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Citte cittānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü cetokhilānaü pahānāya ime cattāro satipaņņhānā bhāvetabbāti. [BJT Page 560] [\x 560/] 9. 2. 2. 10 Vinibandha satipaņņhāna suttaü (Sāvatthinidānaü) Pa¤cime [PTS Page 461] [\q 461/] bhikkhave cetaso vinibandhā, katame pa¤ca: Idha bhikkhave bhikkhu kāmesu avãtarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariëāho avigatataõho . Yo so bhikkhave bhikkhu kāmesu avãtarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariëābho avigatataõho, tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaü paņhamo cetaso vinibandho. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu kāye avãtarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariëāho avigatataõho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāye avãtarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariëābho avigatataõho, tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaü dutiyo cetaso vinibandho. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu råpe avãtarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariëāho avigatataõho. Yo so bhikkhave bhikkhu råpesu avãtarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariëābho avigatataõho, tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaü tatiyo cetaso vinibandho. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu yāvadatthaü udarāvadehakaü bhu¤jitvā seyyasukhaü passasukhaü middhasukhaü anuyutto viharati. Yo so bhikkhave bhikkhu yāvadatthaü udarāvadehakaü bhu¤jitvā seyyasukhaü passasukhaü middhasukhaü anuyutto viharati, tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaü catuttho cetaso vinibandho. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü devanikāyaü paõidhāya brahmacariyaü carati, imināhaü sãlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi deva¤¤ataro vā'ti. Yo so bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü devanikāyaü paõidhāya brahmacariyaü carati imināhaü sãlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi deva¤¤ataro vāti, tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya, sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaü pa¤camo cetaso vinibandho. Ime kho bhikkhave, pa¤ca cetaso vinibandhā. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü cetaso vinibandhānaü pahānāya cattāro satipaņņhānā bhāvetabbā. Katame cattāro: Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Vedanāsu vedanānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Citte cittānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü setaso vinibandhānaü pahānāya ime cattāro satipaņņhānā bhāvetabbāti. Satipaņņhānavaggo dutiyo Tassuddānaü: Sikkhā [PTS Page 462] [\q 462/] nãvaraõā kāmā khandhā ca orambhāgiyā gati, Macchera¤ceva uddhambhāgiyā aņņhamaü cetokhila vinibandhāti. 1. Sattamo sãmu. [BJT Page 562] [\x 562/] 3. Sammappadhānavaggo 9. 2. 3. 1 Sikkhādubbalyasammappadhāna suttaü (Sāvatthinidānaü) Pa¤cimāni bhikkhave sikkhādubbalyāni, katamāni pa¤ca: Pāõātipāto, adinnādānaü, kāmesu micchācāro, musāvādo, surāmerayamajjapamādaņņhānaü. Imāni kho bhikkhavepuna ca paraükkhādubbalyāni. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü sikkhādubbalyānaü pahānāya cattāro sammappadhānā bhāvetabbā. Katame cattāro: Idha bhikkhave bhikkhu anuppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü anuppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Uppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati, anuppannānaü kusalānaü dhammānaü uppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Uppannānaü kusalānaü dhammānaü ņhitiyā asammosāya bhãyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü sikkhādubbalyānaü pahānāya ime cattāro sammappadhānā bhāvetabbāti. 9. 2. 3. 2 9 (Sāvatthinidānaü) (Dutiyasuttato paņņhāya yāva navamā, yathā satipaņņhāna vagge tathā sammappadhānavasena vitthāretabbā) [BJT Page 564] [\x 564/] 9. 2. 3. 10 Vinibandha sammappadhāna suttaü (Sāvatthinidānaü) Pa¤cime [PTS Page 463] [\q 463/] bhikkhave cetaso vinibandhā, katame pa¤ca: idha bhikkhave bhikkhu kāmesu avãtarāgo hoti pe ime kho bhikkhave pa¤ca cetaso vinibandhā. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü cetaso vinibandhānaü pahānāya cattāro sammappadhānā bhāvetabbā, katame cattāro: Idha bhikkhave bhikkhu anuppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü anuppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Uppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati, anuppannānaü kusalānaü dhammānaü uppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Uppannānaü kusalānaü dhammānaü ņhitiyā asammosāya bhãyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü cetaso vinibandhānaü pahānāya ime cattāro sammappadhānā bhāvetabbāti. Sammappadhānavaggo tatiyo [BJT Page 566] [\x 566/] 4. Iddhipādavaggo 9. 2. 4. 1 Sikkhādubbalya iddhipāda suttaü (Sāvatthinidānaü) Pa¤cimāni bhikkhave sikkhādubbalyāni, katamāni pa¤ca: Pāõātipāto, adinnādānaü, kāmesu micchācāro, musāvādo, surāmerayamajjapamādaņņhānaü. Imāni kho bhikkhave pa¤casikkhādubbalyāni. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü sikkhā dubbalyānaü pahānāya. Cattāro iddhipādā bhāvetabbā. Katame cattāro: idha [PTS Page 464] [\q 464/] bhikkhave bhikkhu chandasamādhipadhānasaīkhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti. Viriyasamādhipadhānasaīkhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti. Cittasamādhipadhānasaīkhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti. Vãmaüsāsamādhipadhānasaīkhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü sikkhādubbalyānaü pahānāya ime cattāro iddhipādā bhāvetabbāti. 9. 2. 4. 2 9 (Sāvatthinidānaü) (Dutiyasuttato paņņhāya yāva navamā yathā satipaņņhānavagge tathā iddhipādavasena vitthāretabbaü) [BJT Page 568] [\x 568/] 9. 2. 4. 10 Vinibandha iddhipāda suttaü (Sāvatthinidānaü) Pa¤cime bhikkhave cetaso vinibandhā, katame pa¤ca: idha bhikkhave bhikkhu kāmesu avãtarāgo hoti pe ime kho bhikkhave pa¤ca cetaso vinibandhā. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü cetaso vinibandhānaü pahānāya cattāro sammappadhānā bhāvetabbā, katame cattāro: Idha bhikkhave, bhikkhu chandasamādhipadhānasaīkhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti. Viriyasamādhipadhānasaīkhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti. Cittasamādhipadhānasaīkhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti. Vãmaüsāsamādhipadhānasaīkhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti. Imesaü kho bhikkhave pa¤cannaü cetaso vinibandhānaü pahānāya ime cattāro iddhipādā bhāvetabbāti. Iddhipādavaggo catuttho1. Dutiyo paõõāsako samatto Tassuddānaü: Cattāro satipaņņhānā padhānā caturo pade, Cattāro iddhipādāpi purimehi ca yojaye. Yatheva satipaņņhānā padhānā caturo pi ca, cattāro iddhipādā ca tatheva sampayojayeti: machasaü 1. Navamo sãmu. 5. Rāgādipeyyālaü 9. 2. 5. 1 Navasa¤¤ā suttaü (Sāvatthinidānaü) Rāgassa [PTS Page 465] [\q 465/] bhikkhave abhi¤¤āya nava dhammā bhāvetabbā. Katame nava: asubhasa¤¤ā, maraõasa¤¤ā, āhāre paņikkålasa¤¤ā, sabbaloke anabhiratasa¤¤ā, aniccasa¤¤ā, anicce dukkhasa¤¤ā. Dukkhe anattasa¤¤ā, pahānasa¤¤ā, virāgasa¤¤ā. Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya ime nava dhammā bhāvetabbāti. 9. 2. 5. 2 Jhānasamāpatti suttaü (Sāvatthinidānaü) Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya nava dhammā bhāvetabbā. Katame nava: paņhamaü jhānaü, dutiyaü jhānaü, tatiyaü jhānaü, catutthaü jhānaü, ākāsāna¤cāyatanaü, vi¤¤āõa¤cāyatanaü, āki¤ca¤¤āyatanaü, nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü, sa¤¤āvedayitanirodho, rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya ime nava dhammā bhāvetabbāti. 9. 2. 5. 3 18 (Sāvatthinidānaü) Rāgassa bhikkhave pari¤¤āya pe parikkhāya pe pahānāya pe khayāya pe vayāya pe virāgāya penirodhāya pe cāgāya pepaņinissaggāya ime nava dhammā bhāvetabbā. [BJT Page 572] [\x 572/] 9. 2. 5. 19 340 (Sāvatthinidānaü) Dosassa pe mohassa pe kodhassa pe upanāhassa pe makkhassa pe palāsassa pe issāya pe macchariyassa pe māyāya pe sāņheyyassa pe thambhassa pe sārambhassa pe mānassa pe atimānassa pe madassa pepamādassa pe abhi¤¤āya pe pari¤¤āya pe parikkhayāya pepahānāya pe khayāya pe vayāya pe virāgāya penirodhāya [PTS Page 466] [\q 466/] pe cāgāya pepaņinissaggāya ime nava dhammā bhāvetabbāti. Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti. Rāgādipeyyālaü niņņhitaü Navakanipāto samatto Rāgapadato paņņhāya pamādapada pariyantesu sattarasasu padesu ekamekaü abhi¤¤āyādã dasahi padehi yojetvā "nava dhammā bhāvetabbā" ti niddiņņha navasa¤¤ā navajhānasamāpattãhi paccekaü ghaņitāni sabbasuttāni cattālãsādhikatisatāni (340) honti: