Anguttara-Nikaya of the Sutta-Pitaka, Part V: Dasakanipata, Ekadasakanipata Based on the edition by E. Hardy, London : Pali Text Society 1900 (reprinted 1958). Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996 [GRETIL-Version vom 8.9.2014] NOTICE This file is (C) Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015. This work is licensed under a Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License. These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for scholarly purposes only. In principle they represent a digital edition (without revision or correction) of the printed editions of the complete set of Pali canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a process of checking, it should not be assumed that there is no divergence from the printed editions and it is strongly recommended that they are checked against the printed editions before quoting. PLAIN TEXT VERSION (In order to fascilitate word search, all annotations have been remove, and the line breaks of the printed edition have been converted into floating text.) #<...># = BOLD %<...>% = ITALICS \<...>\ = REDLINE ___________________________________________________________________ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. Text converted to Classical Sanskrit Extended (CSX) encoding: description character =ASCII long a ā 224 long A â 226 long i ã 227 long I ä 228 long u å 229 long U æ 230 vocalic r į 231 vocalic R č 232 long vocalic r é 233 vocalic l ë 235 long vocalic l í 237 velar n ī 239 velar N đ 240 palatal n ¤ 164 palatal N Ĩ 165 retroflex t ņ 241 retroflex T ō 242 retroflex d ķ 243 retroflex D ô 244 retroflex n õ 245 retroflex N ö 246 palatal s ÷ 247 palatal S ø 248 retroflex s ų 249 retroflex S ú 250 anusvara ü 252 capital anusvara ũ 253 visarga ū 254 long e š 185 long o ē 186 l underbar × 215 r underbar Ÿ 159 n underbar ­ 173 k underbar É 201 t underbar  194 Other characters of the CSX encoding table are not included. Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order to facilitate word search. For a comprehensive list of CSX and other GRETIL encodings and formats see: http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf and http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf For further information see: http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm ___________________________________________________________________ Aīguttara-Nikāya Vol. V #<[page 001]># %< 1>% AđGUTTARA-NIKâYA. DASAKA-NIPâTA. Namo Tassa Bhagavato Arahato Sammāsam- buddhassa. I. 1. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Atha kho āyasmā ânando yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca `kimatthiyāni bhante kusalāni sãlāni kimānisaüsānã' ti? `Avippaņisāratthāni kho ânanda kusalāni sãlāni avippaņisārānisaüsānã' ti. `Avippaņisāro pana bhante kimatthiyo kimānisaüso' ti? `Avippaņisāro kho ânanda pāmujjattho pāmujjānisaüso' ti. `Pāmujjaü pana bhante kimatthiyaü kimānisaüsan' ti? `Pāmujjaü kho ânanda pãtatthaü pãtānisaüsan' ti. `Pãti pana bhante kimatthiyā kimānisaüsā' ti? `Pãti kho ânanda passaddhatthā passaddhānisaüsā' ti. `Passaddhi pana bhante kimatthiyā kimānisaüsā' ti? `Passaddhi kho ânanda sukhatthā sukhānisaüsā' ti. `Sukhaü pana bhante kimatthiyaü kimānisaüsan' ti? `Sukhaü kho ânanda samādhatthaü samādhānisaüsan' ti. #<[page 002]># %<2 Aīguttara-Nikāya. I. 1-II. 1>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `Samādhi pana bhante kimatthiyo kimānisaüso' ti? `Samādhi kho ânanda yathābhåta¤āõadassanattho yathābhåta¤āõadassanānisaüso' ti. `Yathābhåta¤āõadassanaü pana bhante kimatthiyaü kimānisaüsan' ti? `Yathābhåta¤āõadassanaü kho ânanda nibbidāvirāgatthaü nibbidāvirāgānisaüsan' ti. Nibbidāvirāgo pana bhante kimatthiyo kimānisaüso' ti? `Nibbidāvirāgo kho ânanda vimutti¤āõadassanattho vimutti¤āõadassanānisaüso' ti. 2. Iti kho ânanda kusalāni sãlāni avippaņisāratthāni avippaņisārānisaüsāni, avippaņisāro pāmujjattho pāmujjānisaüso, pāmujjaü pãtatthaü pãtānisaüsaü, pãti passaddhatthā passaddhānisaüsā, passaddhi sukhatthā sukhānisaüsā, sukhaü samādhatthaü samādhānisaüsaü, samādhi yathābhåta¤āõadassanattho yathābhåta¤āõadassanānisaüso, yathābhåta¤āõadassanaü nibbidāvirāgatthaü nibbidāvirāgānisaüsaü, nibbidāvirāgo vimutti¤āõadassanattho vimutti¤āõadassanānisaüso. Iti kho ânanda kusalāni sãlāni anupubbena aggāya parentã ti. II. 1. Sãlavato bhikkhave sãlasampannassa na cetanāya karaõãyaü `avippaņisāro me uppajjatå' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaü sãlavato sãlasampannassa avippaņisāro uppajjati. Avippaņisārissa bhikkhave na cetanāya karaõãyaü `pāmujjaü me uppajjatå' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaü avippaņisārissa pāmujjaü uppajjati. Pamuditassa bhikkhave na cetanāya karaõãyaü `pãti me uppajjatå' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaü pamuditassa pãti uppajjati. #<[page 003]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Pãtimanassa bhikkhave na cetanāya karaõãyaü `kāyo me passambhatå' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaü pãtimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyassa bhikkhave na cetanāya karaõãyaü `sukhaü vediyāmã' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaü passaddhakāyo sukhaü vediyati. Sukhino bhikkhave na cetanāya karaõãyaü `cittaü me samādhiyatå' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaü sukhino cittaü samādhiyati. Samāhitassa bhikkhave na cetanāya karaõãyaü `yathābhåtaü jānāmi passāmã' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaü samāhito yathābhåtaü jānāti passati. Yathābhåtaü bhikkhave jānato passato na cetanāya karaõãyaü `nibbindāmi virajjāmã' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaü yathābhåtaü jānaü passaü nibbindati virajjati. Nibbindassa bhikkhave virattassa na cetanāya karaõãyaü `vimutti¤āõadassanaü sacchikaromã' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaü nibbindo viratto vimutti¤āõadassanaü sacchikaroti. 2. Iti kho bhikkhave nibbidāvirāgo vimutti¤āõadassanattho vimutti¤āõadassanānisaüso, yathābhåta¤āõadassanaü nibbidāvirāgatthaü nibbidāvirāgānisaüsaü, samādhi yathābhåta¤āõadassanattho yathābhåta¤āõadassanānisaüso, sukhaü samādhatthaü samādhānisaüsaü, passaddhi sukhatthā sukhānisaüsā, pãti passaddhatthā passaddhānisaüsā, pāmujjaü pãtatthaü pãtānisaüsaü, avippaņisāro pāmujjattho pāmujjānisaüso, kusalāni sãlāni avippaņisāratthāni avippaņisārānisaüsāni. Iti kho bhikkhave dhammā 'va dhamme abhisandenti, #<[page 004]># %<4 Aīguttara-Nikāya. II.2-III.2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ dhammā 'va dhamme paripårenti apārā pāraü gamanāyā ti. III. 1. Dussãlassa bhikkhave sãlavipannassa hatupaniso hoti avippaņisāro, avippaņisāre asati avippaņisāravipannassa hatupanisaü hoti pāmujjaü, pāmujje asati pāmujjavipannassa hatupanisā hoti pãti, pãtiyā asati pãtivipannassa hatupanisā hoti passaddhi, passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatupanisaü hoti sukhaü, sukhe asati sukhavipannassa hatupaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatupanisaü hoti yathābhåta¤āõadassanaü, yathābhåta¤āõadassane asati yathābhåta¤āõadassanavipannassa hatupaniso hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatupanisaü hoti vimutti¤āõadassanaü. Seyyathā pi bhikkhave rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaņikā pi na pāripåriü gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi na pāripåriü gacchati, evam eva kho bhikkhave dussãlassa sãlavipannassa hatupaniso hoti avippaņisāro, avippaņisāre asati avippaņisāravipannassa hatupanisaü hoti . . . pe . . . vimutti¤āõadassanaü. 2. Sãlavato bhikkhave sãlasampannassa upanisasampanno hoti avippaņisāro, avippaņisāre sati avippaņisārasampannassa upanisasampannaü hoti pāmujjaü, pāmujje sati pāmujjasampannassa upanisasampannā hoti pãti, pãtiyā sati pãtisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaü hoti sukhaü, sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, #<[page 005]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaü hoti yathābhåta¤āõadassanaü, yathābhåta¤āõadassane sati yathābhåta¤āõadassanasampannassa upanisampanno hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaü hoti vimutti¤āõadassanaü. Seyyathā pi bhikkhave rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa papaņikā pi pāripåriü gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi pāripåriü gacchati, evam eva kho bhikkhave sãlavato sãlasampannassa upanisasampanno hoti avippaņisāro, avippaņisāre sati avippaņisārasampannassa upanisasampannaü hoti . . . pe . . . vimutti¤āõadassanan ti. IV. 1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhå āmantesi:-- Dussãlassa āvuso sãlavipannassa hatupaniso hoti avippaņisāro, avippaņisāre asati avippaņisāravipannassa hatupanisaü hoti . . . pe . . . vimutti¤āõadassanaü. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaņikā pi na pāripåriü gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi na pāripåriü gacchati, evam eva kho āvuso dussãlassa sãlavipannassa hatupaniso hoti avippaņisāro, avippaņisāre asati avippaņisāravipannassa hatupanisaü hoti . . . pe . . . vimutti¤āõadassanaü. 2. Sãlavato āvuso sãlasampannassa upanisasampanno hoti avippaņisāro, avippaņisāre sati avippaņisārasampannassa upanisasampannaü hoti . . . pe . . . vimutti¤āõadassanaü. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa papaņikā pi pāripåriü gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi pāripåriü gacchati, evam eva kho āvuso sãlavato sãlasampannassa upanisasampanno hoti avippaņisāro, avippaņisāre sati avippaņisārasampannassa upanisasampannaü hoti . . . pe . . . vimutti¤āõadassanan ti. #<[page 006]># %<6 Aīguttara-Nikāya. V. 1-2>% V. 1. Tatra kho āyasmā ânando bhikkhå āmantesi:-- Dussãlassa āvuso sãlavipannassa hatupaniso hoti avippaņisāro, avippaņisāre asati avippaņisāravipannassa hatupanisaü hoti pāmujjaü, pāmujje asati pāmujjavipannassa hatupanisā hoti pãti, pãtiyā asati pãtivipannassa hatupanisā hoti passaddhi, passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatupanisaü hoti sukhaü, sukhe asati sukhavipannassa hatupaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatupanisaü hoti yathābhåta¤āõadassanaü, yathābhåta¤āõadassane asati yathābhåta¤āõadassanavipannassa hatupaniso hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatupanisaü hoti vimutti¤āõadassanaü. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaņikā pi na pāripåriü gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi na pāripåriü gacchati, evam eva kho āvuso dussãlassa sãlavipannassa hatupaniso hoti avippaņisāro, avippaņisāre asati avippaņisāravipannassa hatupanisaü hoti . . . pe . . . vimutti¤āõadassanaü. 2. Sãlavato āvuso sãlasampannassa upanisasampanno hoti avippaņisāro, avippaņisāre sati avippaņisārasampannassa upanisasampannaü hoti pāmujjaü, pāmujje sati pāmujjasampannassa upanisasampannā hoti pãti, pãtiyā sati pãtisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaü hoti sukhaü, sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaü hoti yathābhåta¤āõadassanaü, yathābhåta¤āõadassane sati yathābhåta¤āõadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaü hoti vimutti¤āõadassanaü. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsasampanno, #<[page 007]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tassa papaņikā pi pāripåriü gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi pāripåriü gacchati, evam eva kho āvuso sãlavato sãlasampannassa upanisasampanno hoti avippaņisāro, avippaņisāre sati avippaņisārasampannassa upanisasampannaü hoti . . . pe . . . vimutti¤āõadassanan ti. VI. 1. Atha kho āyasmā ânando yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca `siyā nu kho bhante bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavisa¤¤ã assa, na āpasmiü āposa¤¤ã assa, na tejasmiü tejosa¤¤ã assa, na vāyasmiü vāyosa¤¤ã assa, na ākāsāna¤cāyatane ākāsāna¤cāyatanasa¤¤ã assa, na vi¤¤āõa¤cāyatane vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ã assa, na āki¤ca¤¤āyatane āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na idhaloke idhalokasa¤¤ã assa, na paraloke paralokasa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā' ti? `Siyā ânanda bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavisa¤¤ã assa, na āpasmiü āposa¤¤ã assa, na tejasmiü tejosa¤¤ã assa, na vāyasmiü vāyosa¤¤ã assa, na ākāsāna¤cāyatane ākāsāna¤cāyatanasa¤¤ã assa, na vi¤¤āõa¤cāyatane vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ã assa, na āki¤ca¤¤āyatane āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na idhaloke idhalokasa¤¤ã assa, na paraloke paralokasa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā' ti. 2. `Yathākathaü pana bhante siyā bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavisa¤¤ã assa, na āpasmiü āposa¤¤ã assa, na tejasmiü tejosa¤¤ã assa, #<[page 008]># %<8 Aīguttara-Nikāya. VI.2-VII.1>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ na vāyasmiü vāyosa¤¤ã assa, na ākāsāna¤cāyatane ākāsāna¤cāyatanasa¤¤ã assa, na vi¤¤āõa¤cāyatane vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ã assa, na āki¤ca¤¤āyatane āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na idhaloke idhalokasa¤¤ã assa, na paraloke paralokasa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā' ti? `Idh' ânanda bhikkhu evaüsa¤¤ã hoti: etaü santaü, etaü paõãtaü, yad idaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānan ti. Evaü kho ânanda siyā bhikkhuno yathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavisa¤¤ã assa, na āpasmiü āposa¤¤ã assa, na tejasmiü tejosa¤¤ã assa, na vāyasmiü vāyosa¤¤ã assa, na ākāsāna¤cāyatane ākāsāna¤cāyatanasa¤¤ã assa, na vi¤¤āõa¤cāyatane vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ã assa, na āki¤ca¤¤āyatane āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na idhaloke idhalokasa¤¤ã assa, na paraloke paralokasa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā' ti. VII. 1. Atha kho āyasmā ânando yenāyasmā Sāriputto ten' upasaīkami, upasaīkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ânando āyasmantaü Sāriputtaü etad avoca `siyā nu kho āvuso Sāriputta bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavisa¤¤ã assa, na āpasmiü āposa¤¤ã assa, na tejasmiü tejosa¤¤ã assa, na vāyasmiü vāyosa¤¤ã assa, na ākāsāna¤cāyatane ākāsāna¤cāyatanasa¤¤ã assa, #<[page 009]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ na vi¤¤āõa¤cāyatane vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ã assa, na āki¤ca¤¤āyatane āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na idhaloke idhalokasa¤¤ã assa, na paraloke paralokasa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā' ti? `Siyā āvuso ânanda bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavisa¤¤ã assa . . . pe . . . na paraloke paralokasa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā' ti. 2. `Yathākathaü panāvuso Sāriputta siyā bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavisa¤¤ã assa . . . pe . . . na paraloke paralokasa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā' ti? `Ekam idāhaü āvuso ânanda samayaü idh' eva Sāvatthiyaü viharāmi Andhavanasmiü, tatthāhaü tathāråpaü samādhiü samāpajjiü, yathā neva paņhaviyaü paņhavisa¤¤ã ahosiü, na āpasmiü āposa¤¤ã ahosiü, na tejasmiü tejosa¤¤ã ahosiü, na vāyasmiü vāyosa¤¤ã ahosiü, na ākāsāna¤cāyatane ākāsāna¤cāyatanasa¤¤ã ahosiü, na vi¤¤āõa¤cāyatane vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ã ahosiü, na āki¤ca¤¤āyatane āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ã ahosiü, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ã ahosiü, na idhaloke idhalokasa¤¤ã ahosiü, na paraloke paralokasa¤¤ã ahosiü, sa¤¤ã ca pana ahosin' ti. 3. `Kiüsa¤¤ã panāyasmā Sāriputto tasmiü samaye ahosã' ti? `Bhavanirodho nibbānaü, bhavanirodho nibbānan ti kho me āvuso a¤¤ā 'va sa¤¤ā uppajjati, a¤¤ā 'va sa¤¤ā nirujjhati. Seyyathā pi āvuso sakalikaggissa jhāyamānassa a¤¤ā 'va acci uppajjati, a¤¤ā 'va acci nirujjhati, evam eva kho me āvuso bhavanirodho nibbānaü, bhavanirodho nibbānan ti a¤¤ā 'va sa¤¤ā uppajjati, #<[page 010]># %<10 Aīguttara-Nikāya. VII.3-VIII.2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ a¤¤ā 'va sa¤¤ā nirujjhati, bhavanirodho nibbānaü-sa¤¤ã ca panāhaü āvuso tasmiü samaye ahosin' ti. VIII. 1. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti no ca sãlavā. Evaü so ten' aīgena aparipåro hoti. Tena taü aīgaü paripåretabbaü `kintāhaü saddho ca assaü sãlavā cā' ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca, evaü so ten' aīgena paripåro hoti. 2. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sãlavā ca no ca bahussuto . . . pe . . . bahussuto ca no ca dhammakathiko, dhammakathiko ca no ca parisāvacaro, parisāvacaro ca no ca visārado parisāya dhammaü deseti, visārado ca parisāya dhammaü deseti no ca vinayadharo, vinayadharo ca no ca āra¤¤ako pantasenāsano, āra¤¤ako ca pantasenāsano no ca catunnaü jhānānaü abhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã, catunna¤ ca jhānānaü abhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã no ca āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaü so ten' aīgena aparipåro hoti. Tena taü aīgaü paripåretabbaü `kintāhaü saddho ca assaü sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaü deseyyaü vinayadharo ca āra¤¤ako ca pantasenāsano catunna¤ ca jhānānaü abhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã assaü akicchalābhã akasiralābhã āsavāna¤ ca khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyyan' ti. #<[page 011]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaü deseti vinayadharo ca āra¤¤ako ca pantasenāsano catunna¤ ca jhānānaü abhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã āsavāna¤ ca khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati, evaü so ten' aīgena paripåro hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipåro cā ti. IX. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti no ca sãlavā . . . pe . . . sãlavā ca no ca bahussuto, bahussuto ca no ca dhammakathiko, dhammakathiko ca no ca parisāvacaro, parisāvacaro ca no ca visārado parisāya dhammaü deseti, visārado ca parisāya dhammaü deseti no ca vinayadharo, vinayadharo ca no ca āra¤¤ako pantasenāsano, āra¤¤ako ca pantasenāsano no ca ye te santā vimokhā atikkamma råpe āruppā te kāyena phusitvā viharati, ye te santā vimokhā atikkamma råpe āruppā te ca kāyena phusitvā viharati no ca āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. #<[page 012]># %<12 Aīguttara-Nikāya. IX-X.1>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Evaü so ten' aīgena aparipåro hoti. Tena taü aīgaü paripåretabbaü `kintāhaü saddho ca assaü sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaü deseyyaü vinayadharo ca āra¤¤ako ca pantasenāsano ye te santā vimokhā atikkamma råpe āruppā te ca kāyena phusitvā vihareyyaü āsavāna¤ ca khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyyan' ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaü deseti vinayadharo ca āra¤¤ako ca pantasenāsano ye te santā vimokhā atikkamma råpe āruppā te ca kāyena phusitvā viharati āsavāna¤ ca khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati, evaü so ten' aīgena paripåro hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipåro cā ti. X. 1. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti no ca sãlavā. Evaü so ten' aīgena aparipåro hoti. Tena taü aīgaü paripåretabbaü `kintāhaü saddho ca assaü sãlavā cā ti. #<[page 013]># %% Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca, evaü so ten' aīgena paripåro hoti. 2. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti sãlavā ca no ca bahussuto, bahussuto ca no ca dhammakathiko, dhammakathiko ca no ca parisāvacaro, parisāvacaro ca no ca visārado parisāya dhammaü deseti, visārado ca parisāya dhammaü deseti no ca vinayadharo, vinayadharo ca no ca anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, seyyathãdaü ekam pi jātiü dve pi jātiyo . . . pe . . . iti sākāraü sa-uddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati anekavihita¤ ca pubbenivāsaü anussarati, seyyathãdaü ekam pi jātiü dve pi jātiyo . . . pe . . . iti sākāraü sa-uddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, no ca dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena . . . pe . . . yathākammåpage satte pajānāti, dibbena ca cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena . . . pe . . . yathākammåpage satte pajānāti no ca āsavānaü khayā . . . pe . . . sacchikatvā upasampajja viharati. Evaü so ten' aīgena aparipåro hoti. Tena taü aīgaü paripåretabbaü `kintāhaü saddho ca assaü sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaü deseyyaü vinayadharo ca anekavihita¤ ca pubbenivāsaü anussareyyaü, seyyathãdaü ekam pi jātiü dve pi jātiyo . . . pe . . . iti sākāraü sa-uddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussareyyaü, dibbena ca cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena . #<[page 014]># %<14 Aīguttara-Nikāya. X.2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . pe . . . yathākammåpage satte pajāneyyaü āsavāna¤ ca khayā . . . pe . . . sacchikatvā upasampajja vihareyyan' ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sãlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya dhammaü deseti vinayadharo ca anekavihita¤ ca pubbenivāsaü anussarati, seyyathãdaü ekam pi jātiü dve pi jātiyo . . . pe . . . iti sākāraü sa-uddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, dibbena ca cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena . . . pe . . . yathākammåpage satte pajānāti āsavāna¤ ca khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati, evaü so ten' aīgena paripåro hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipåro cā ti. ânisaüsavaggo paņhamo. Tatr' uddānaü: Kimatthiyaü cetanā sãlaü upanisā ânanda-pa¤camaü Samādhi Sāriputto ca saddho santena vijjayā ti. #<[page 015]># %% XI. 1. Pa¤caīgasamannāgato bhikkhave bhikkhu pa¤caīgasamannāgataü senāsanaü sevamāno bhajamāno na cirass' eva āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu pa¤caīgasamannāgato hoti? 2. Idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti saddahati Tathāgatassa bodhiü `iti pi so Bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi Satthā devamanussānaü buddho Bhagavā' ti, appābādho hoti appātaīko samavepākiniyā gahaõiyā samannāgato nātisãtāya nāccuõhāya majjhimāya padhānakkhamāya, asaņho hoti amāyāvã yathābhåtaü attānaü āvikattā Satthari vā vi¤¤åsu vā sabrahmacārãsu, āraddhaviriyo viharati akusalānaü dhammānaü pahānāya kusalānaü dhammānaü upasampadāya thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu, pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Evaü kho bhikkhave bhikkhu pa¤caīgasamannāgato hoti. Katha¤ ca bhikkhave senāsanaü pa¤caīgasamannāgataü hoti? 3. Idha bhikkhave senāsanaü nātidåraü hoti nāccāsannaü gamanāgamanasampannaü, divā appakiõõaü rattiü appasaddaü appanigghosaü, appaķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassaü, tasmiü kho pana senāsane viharantassa appakasiren' eva uppajjanti cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, tasmiü kho pana senāsane therā bhikkhå viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, #<[page 016]># %<16 Aīguttara-Nikāya. XI. 3-XII. 3>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ te kālena kālaü upasaīkamitvā paripucchati paripa¤hati `idaü bhante kathaü, imassa ko attho' ti? Tassa te āyasmanto avivaņa¤ c' eva vivaranti anuttānikata¤ ca uttānikaronte anekavihitesu ca kaīkhāņņhāniyesu dhammesu kaīkhaü paņivinodenti. Evaü kho bhikkhave senāsanaü pa¤caīgasamannāgataü hoti. Pa¤caīgasamannāgato kho bhikkhave bhikkhu pa¤caīgasamannāgataü senāsanaü sevamāno bhajamāno na cirass' eva āsavānaü khayā . . . pe . . . sacchikatvā upasampajja vihareyyā ti. XII. 1. Pa¤caīgavippahãno bhikkhave bhikkhu pa¤caīgasamannāgato imasmiü dhammavinaye `kevalã vusitavā uttamapuriso' ti vuccati. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu pa¤caīgavippahãno hoti? 2. Idha bhikkhave bhikkhuno kāmacchando pahãno hoti, vyāpādo pahãno hoti, thãnamiddhaü pahãnaü hoti, uddhaccakukkuccaü pahãnaü hoti, vicikicchā pahãnā hoti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu pa¤caīgavippahãno hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu pa¤caīgasamannāgato hoti? 3. Idha bhikkhave bhikkhu asekhena sãlakkhandhena samannāgato hoti, asekhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekhena pa¤¤ākkhandhena samannāgato hoti, asekhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekhena vimutti¤āõadassanakkhandhena samannāgato hoti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu pa¤caīgasamannāgato hoti. Pa¤caīgavippahãno kho bhikkhave bhikkhu pa¤caīgasamannāgato imasmiü dhammavinaye `kevalã vusitavā uttamapuriso' ti vuccatã ti. Kāmacchando ca vyāpādo thãnamiddha¤ ca bhikkhuno uddhaccaü vicikicchā ca sabbaso 'va na vijjati, #<[page 017]># %% asekhena ca sãlena asekhena samādhinā vimuttiyā ca sampanno ¤āõena ca tathāvidho: sa ve pa¤caīgasampanno pa¤ca aīge vivajjayaü imasmiü dhammavinaye kevalã iti vuccatã ti. XIII. 1. Dasa yimāni bhikkhave saüyojanāni. Katamāni dasa? 2. Pa¤c' orambhāgiyāni saüyojanāni pa¤c' uddhambhāgiyāni saüyojanāni. Katamāni pa¤c' orambhāgiyāni saüyojanāni? 3. Sakkāyadiņņhi vicikicchā sãlabbataparāmāso kāmacchando vyāpādo. Imāni pa¤c' orambhāgiyāni saüyojanāni. Katamāni pa¤c' uddhambhāgiyāni saüyojanāni? 4. Råparāgo aråparāgo māno uddhaccaü avijjā. Imāni pa¤c' uddhambhāgiyāni saüyojanāni. Imāni kho bhikkhave dasa saüyojanānã ti. XIV. 1. Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā pa¤ca cetokhilā appahãnā pa¤ca cetaso vinibandhā asamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Katamassa pa¤ca cetokhilā appahãnā honti? 2. Idha bhikkhave bhikkhu Satthari kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasãdati. Yo so bhikkhave bhikkhu Satthari kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasãdati, tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, #<[page 018]># %<18 Aīguttara-Nikāya. XIV.2-5>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ evam assāyaü paņhamo cetokhilo appahãno hoti. 3. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu dhamme kaīkhati . . . pe . . . saīghe kaīkhati . . . sikkhāya kaīkhati . . . sabrahmacārãsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto. Yo so bhikkhave bhikkhu sabrahmacārãsu kupito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evam assāyaü pa¤camo cetokhilo appahãno hoti. Imassa pa¤ca cetokhilā appahãnā honti. Katamassa pa¤ca cetaso vinibandhā asamucchinnā honti? 4. Idha bhikkhave bhikkhu kāmesu avãtarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariëāho avigatataõho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāmesu avãtarāgo hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariëāho avigatataõho, tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evam assāyaü paņhamo cetaso vinibandho asamucchinno hoti. 5. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu kāye avãtarāgo hoti . . . pe . . . råpe avãtarāgo hoti, yāvadatthaü udarāvadehakaü bhu¤jitvā seyyasukhaü passasukhaü middhasukhaü anuyutto viharati, a¤¤ataraü devanikāyaü paõidhāya brahmacariyaü carati `imināhaü sãlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi deva¤¤ataro vā' ti. Yo so bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü devanikāyaü paõidhāya brahmacariyaü carati `imināhaü sãlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi deva¤¤ataro vā' ti, tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. #<[page 019]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Yassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evam assāyaü pa¤camo cetaso vinibandho asamucchinno hoti. Imassa pa¤ca cetaso vinibandhā asamucchinnā honti. Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pa¤ca cetokhilā appahãnā ime pa¤ca cetaso vinibandhā asamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathā pi bhikkhave kāëapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati hāyat' eva vaõõena hāyati maõķalena hāyati ābhāya hāyati ārohapariõāhena, evam eva kho bhikkhave yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pa¤ca cetokhilā appahãnā ime pa¤ca cetaso vinibandhā asamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. 6. Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā pa¤ca cetokhilā pahãnā pa¤ca cetaso vinibandhā samucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Katamassa pa¤ca cetokhilā pahãnā honti? 7. Idha bhikkhave bhikkhu Satthari na kaīkhati na vicikicchati adhimuccati sampasãdati. Yo so bhikkhave bhikkhu Satthari na kaīkhati na vicikicchati adhimuccati sampasãdati, tassa cittaü namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evam assāyaü paņhamo cetokhilo pahãno hoti. 8. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu dhamme na kaīkhati . . . pe . . . saīghe na kaīkhati . . . sikhāya na kaīkhati . #<[page 020]># %<20 Aīguttara-Nikāya. XIV.8-10>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . sabrahmacārãsu na kupito hoti attamano na āhatacitto na khilajāto. Yo so bhikkhave bhikkhu sabrahmacārãsu na kupito hoti . . . pe . . . evam assāyaü pa¤camo cetokhilo pahãno hoti. Imassa pa¤ca cetokhilā pahãnā honti. Katamassa pa¤ca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti? 9. Idha bhikkhave bhikkhu kāmesu vãtarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariëāho vigatataõho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāmesu vãtarāgo hoti vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariëāho vigatataõho, tassa cittaü namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evam assāyaü paņhamo cetaso vinibandho susamucchinno hoti. 10. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu kāye vãtarāgo hoti . . . pe . . . råpe vãtarāgo hoti, na yāvadatthaü udarāvadehakaü bhu¤jitvā seyyasukhaü passasukhaü middhasukhaü anuyutto viharati, na a¤¤ataraü devanikāyaü paõidhāya brahmacariyaü carati `imināhaü sãlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi deva¤¤ataro vā' ti. Yo so bhikkhave bhikkhu na a¤¤ataraü devanikāyaü paõidhāya brahmacariyaü carati `imināhaü sãlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi deva¤¤ataro vā' ti, tassa cittaü namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evam assāyaü pa¤camo cetaso vinibandho susamucchinno hoti. Imassa pa¤ca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti. Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pa¤ca cetokhilā pahãnā ime pa¤ca cetaso vinibandhā susamucchinnā, #<[page 021]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Seyyathā pi bhikkhave juõhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaķķhat' eva vaõõena vaķķhati maõķalena vaķķhati ābhāya vaķķhati ārohapariõāhena, evam eva kho bhikkhave yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pa¤ca cetokhilā pahãnā ime pa¤ca cetaso vinibandhā susamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no parihānã ti. XV. 1. Yāvatā bhikkhave sattā apadā vā dipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā råpino vā aråpino vā sa¤¤ino vā asa¤¤ino vā nevasa¤¤ināsa¤¤ino vā, Tathāgato tesaü aggam akkhāyati arahaü sammāsambuddho: evam eva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamålakā appamādasamosaraõā, appamādo tesaü dhammānaü aggam akkhāyati. 2. Seyyathā pi bhikkhave yāni kānici jaīgalānaü pāõānaü padajātāni, sabbāni tāni hatthipade samodhānaü gacchanti, hatthipadaü tesaü aggam akkhāyati, yad idaü mahantattena: evam eva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamålakā appamādasamosaraõā, appamādo tesaü dhammānaü aggam akkhāyati. Seyyathā pi bhikkhave kåņāgārassa yā kāci gopānasiyo, sabbā tā kåņaīgamā kåņaninnā kåņasamosaraõā, kåņaü tāsaü aggam akkhāyati: evam eva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamålakā appamādasamosaraõā, appamādo tesaü dhammānaü aggam akkhāyati. #<[page 022]># %<22 Aīguttara-Nikāya. XV.2>% Seyyathā pi bhikkhave ye keci målagandhā, kāëānusāriyaü tesaü aggam akkhāyati: evam eva kho bhikkhave ye keci kusalā . . . pe . . . Seyyathā pi bhikkhave ye keci sāragandhā, lohitacandanaü tesaü aggam akkhāyati: evam eva kho bhikkhave . . . pe . . . Seyyathā pi bhikkhave ye keci pupphagandhā, vassikaü tesaü aggam akkhāyati: evam eva kho bhikkhave . . . pe . . . Seyyathā pi bhikkhave ye keci kuķķarājāno, sabbe te ra¤¤o cakkavattissa anuyantā bhavanti, rājā tesaü cakkavatti aggam akkhāyati: evam eva kho bhikkhave . . . pe . . . Seyyathā pi bhikkhave yā kāci tārakaråpānaü pabhā, sabbā tā candappabhāya kalaü nāgghanti soëasiü, candappabhā tāsaü aggam akkhāyati: evam eva bhikkhave . . . pe . . . Seyyathā pi bhikkhave saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaü abbhussukkamāno sabbaü ākāsagataü tamagataü abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca: evam eva kho bhikkhave . . . pe . . . Seyyathā pi bhikkhave yā kāci mahānadiyo, seyyathãdaü Gaīgā Yamunā Aciravatã Sarabhå Mahã, sabbā tā samuddaīgamā samuddaninnā samuddapoõā samuddapabbhārā, mahāsamuddo tāsaü aggam akkhāyati: evam eva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamålakā appamādasamosaraõā, appamādo tesaü dhammānaü aggam akkhāyatã ti. #<[page 023]># %% XVI. 1. Dasa yime bhikkhave puggalā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiõeyyā a¤jalikaraõãyā anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Katame dasa? 2. Tathāgato arahaü sammāsambuddho, paccekasambuddho, ubhatobhāgavimutto. pa¤¤āvimutto, kāyasakkhi, diņņhippatto, saddhāvimutto, dhammānusārã, saddhānusārã, gotrabhå. Ime kho bhikkhave dasa puggalā āhuneyyā . . . pe . . . anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassā ti. XVII. 1. Sanāthā bhikkhave viharatha, mā anāthā. Dukkhaü bhikkhave anātho viharati. Dasa yime bhikkhave nāthakaraõā dhammā. Katame dasa? 2. Idha bhikkhave bhikkhu sãlavā hoti, pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yam pi bhikkhave bhikkhu sãlavā hoti . . . pe . . . samādāya sikkhati sikkhāpadesu: ayam pi dhammo nāthakaraõo. 3. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāõā majjhe kalyāõā pariyosānakalyāõā sātthaü savya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti, tathāråpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā. Yam pi bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti . . . pe . . . diņņhiyā suppaņividdhā: ayam pi dhammo nāthakaraõo. 4. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu kalyāõamitto hoti kalyāõasahāyo kalyāõasampavaīko. #<[page 024]># %<24 Aīguttara-Nikāya. XVII.4-8>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Yam pi bhikkhave bhikkhu kalyāõamitto hoti kalyāõasahāyo kalyāõasampavaīko: ayam pi dhammo nāthakaraõo. 5. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraõehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiõaggāhã anusāsaniü. Yam pi bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraõehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiõaggāhã anusāsaniü: ayam pi dhammo nāthakaraõo. 6. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu, yāni tāni sabrahmacārãnaü uccāvacāni kiükaraõãyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vãmaüsāya samannāgato alaü kātuü alaü saüvidhātum. Yam pi bhikkhave bhikkhu, yāni tāni sabrahmacārãnaü . . . pe . . . alaü kātuü alaü saüvidhātuü: ayam pi dhammo nāthakaraõo. 7. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uëārapāmujjo. Yam pi bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uëārapāmujjo: ayam pi dhammo nāthakaraõo. 8. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaü dhammānaü pahānāya, kusalānaü dhammānaü upasampadāya, thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yam pi bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaü dhammānaü pahānāya kusalānaü dhammānaü upasampadāya, thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu: ayam pi dhammo nāthakaraõo. #<[page 025]># %% 9. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu santuņņho hoti itarãtaracãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Yam pi bhikkhave bhikkhu santuņņho hoti itarãtaracãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena: ayam pi dhammo nāthakaraõo. 10. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatam pi cirabhāsitam pi saritā anussaritā. Yam pi bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatam pi cirabhāsitam pi saritā anussaritā: ayam pi dhammo nāthakaraõo. 11. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Yam pi bhikkhave bhikkhu pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā: ayam pi dhammo nāthakaraõo. Sanāthā bhikkhave viharatha, mā anāthā. Dukkhaü bhikkhave anātho viharati. Ime kho bhikkhave dasa nāthakaraõā dhammā ti. XVIII. 1. Sanāthā bhikkhave viharatha, mā anāthā. Dukkhaü bhikkhave anātho viharati. Dasa yime bhikkhave nāthakaraõā dhammā. Katame dasa? 2. Idha bhikkhave bhikkhu sãlavā hoti . . . pe . . . samādāya sikkhati sikkhāpadesu. `Sãlavā vatāyaü bhikkhu hoti, pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadeså' ti therā pi naü bhikkhå vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤anti, #<[page 026]># %<26 Aīguttara-Nikāya. XVIII.2-5>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ majjhimā pi bhikkhå . . . navā pi bhikkhå vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤anti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraõo. 3. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti . . . pe . . . diņņhiyā suppaņividdhā. `Bahussuto vatāyaü bhikkhu sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāõā majjhe kalyāõā pariyosānakalyāõā sātthaü savya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti, tathāråpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricita manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā' ti therā pi naü bhikkhå vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤anti, majjhimā pi bhikkhå . . . navā pi bhikkhå vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤anti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraõo. 4. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu kalyāõamitto hoti kalyāõasahāyo kalyāõasampavaīko. `Kalyāõamitto vatāyaü bhikkhu kalyāõasahāyo kalyāõasampavaīko' ti therā pi naü bhikkhå vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤anti, majjhimā pi bhikkhå . . . navā pi bhikkhå vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤anti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraõo. 5. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraõehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiõaggāhã anusāsaniü. `Suvaco vatāyaü bhikkhu sovacassakaraõehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiõaggāhã anusāsanin' ti therā pi naü bhikkhå vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤anti, #<[page 027]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ majjhimā pi bhikkhå . . . navā pi bhikkhå vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤anti. Tassa therānukampitassa . . . pe . . . ayam pi dhammo nāthakaraõo. 6. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu, yāni tāni sabrahmacārãnaü uccāvacāni kiükaraõãyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vãmaüsāya samannāgato alaü kātuü alaü saüvidhātuü. `Yāni tāni sabrahmacārãnaü uccāvacāni kiükaraõãyāni, tattha dakkho vatāyaü bhikkhu analaso tatrupāyāya vãmaüsāya samannāgato alaü kātuü alaü saüvidhātun' ti therā pi naü bhikkhå vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤anti, majjhimā pi bhikkhå . . . navā pi bhikkhå vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤anti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraõo. 7. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uëārapāmujjo. `Dhammakāmo vatāyaü bhikkhu piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uëārapāmujjo' ti therā pi naü bhikkhå vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤anti, majjhimā pi bhikkhå . . . navā pi bhikkhå vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤anti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraõo. 8. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaü dhammānaü pahānāya kusalānaü dhammānaü upasampadāya thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. `âraddhaviriyo vatāyaü bhikkhu viharati akusalānaü dhammānaü pahānāya kusalānaü dhammānaü upasampadāya thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammeså' ti therā pi naü bhikkhå vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤anti, #<[page 028]># %<28 Aīguttara-Nikāya. XVIII.8-11>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ majjhimā pi bhikkhå . . . navā pi bhikkhå vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤anti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraõo. 9. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu santuņņho hoti itarãtaracãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. `Santuņņho vatāyaü bhikkhu itarãtaracãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārenā' ti therā pi naü bhikkhå vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤anti, majjhimā pi bhikkhå . . . navā pi bhikkhå vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤anti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraõo. 10. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatam pi cirabhāsitam pi saritā anussaritā. `Satimā vatāyaü bhikkhu paramena satinepakkena samannāgato cirakatam pi cirabhāsitam pi saritā anussaritā' ti therā pi naü bhikkhå vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤anti, majjhimā pi bhikkhå . . . navā pi bhikkhå vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤anti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraõo. 11. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. `Pa¤¤avā vatāyaü bhikkhu udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā' ti therā pi naü bhikkhå vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤anti, majjhimā pi bhikkhå . . . navā pi bhikkhå vattabbam anusāsitabbaü ma¤¤anti. #<[page 029]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraõo. Sanāthā bhikkhave viharatha, mā anāthā. Dukkhaü bhikkhave anātho viharati. Ime kho bhikkhave dasa nāthakaraõā dhammā ti. XIX. 1. Dasa yime bhikkhave ariyavāsā, ye ariyā āvasiüsu vā āvasanti vā āvasissanti vā. Katame dasa? 2. Idha bhikkhave bhikkhu pa¤caīgavippahãno hoti, chaëaīgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, panuõõapaccekasacco, samavayasaņņhesano, anāvilasaīkappo, passaddhakāyasaīkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapa¤¤o. Ime kho bhikkhave dasa ariyavāsā, ye ariyā āvasiüsu vā āvasanti vā āvasissanti vā ti. XX. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Kuråsu viharati Kammāsadhammaü nāma Kurånaü nigamo. #<[page 030]># %<30 Aīguttara-Nikāya. XX.1-7>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi . . . Bhagavā etad avoca:-- 2. Dasa yime bhikkhave ariyavāsā, ye ariyā āvasiüsu vā āvasanti vā āvasissanti vā. Katame dasa? 3. Idha bhikkhave bhikkhu pa¤caīgavippāhãno hoti, chaëaīgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno, panuõõapaccekasacco, samavayasaņņhesano, anāvilasaīkappo, passaddhakāyasaīkhāro, suvimuttacitto, suvimuttapa¤¤o. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu pa¤caīgavippahãno hoti? 4. Idha bhikkhave bhikkhuno kāmacchando pahãno hoti, vyāpādo pahãno hoti, thãnamiddhaü pahãnaü hoti, uddhaccakukkaccaü pahãnaü hoti, vicikicchā pahãnā hoti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu pa¤caīgavippahãno hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu chaëaīgasamannāgato hoti? 5. Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā råpaü disvā neva sumano hoti na dummano upekhako viharati sato sampajāno, sotena saddaü sutvā . . . pe . . . ghānena gandhaü ghāyitvā, jivhāya rasaü sāyitvā, kāyena phoņņhabbaü phusitvā, manasā dhammaü vi¤¤āya neva sumano hoti na dummano upekhako viharati sato sampajāno. Evaü kho bhikkhave bhikkhu chaëaīgasamannāgato hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu ekārakkho hoti? 6. Idha bhikkhave bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu ekārakkho hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu caturāpasseno hoti? 7. Idha bhikkhave bhikkhu saīkhāy' ekaü paņisevati, saīkhāy' ekaü adhivāseti, saīkhāy' ekaü parivajjeti, saīkhāy' ekaü vinodeti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu caturāpasseno hoti. #<[page 031]># %% Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu panuõõapaccekasacco hoti? 8. Idha bhikkhave bhikkhuno, yāni tāni puthusamaõabrāhmaõānaü puthupaccekasaccāni, seyyathãdaü sassato loko ti vā asassato loko ti vā antavā loko ti vā anantavā loko ti vā, taü jãvaü taü sarãran ti vā, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãran ti vā, hoti Tathāgato parammaraõā ti vā, na hoti Tathāgato parammaraõā ti vā, hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraõā ti vā, neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraõā ti vā, sabbāni tāni nuõõāni honti panuõõāni cattāni vantāni muttāni pahãnāni paņinissaņņhāni. Evaü kho bhikkhave bhikkhu panuõõapaccekasacco hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu samavayasaņņhesano hoti? 9. Idha bhikkhave bhikkhuno kāmesanā pahãnā hoti, bhavesanā pahãnā hoti, brahmacariyesanā paņippassaddhā. Evaü kho bhikkhave bhikkhu samavayasaņņhesano hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu anāvilasaīkappo hoti? 10. Idha bhikkhave bhikkhuno kāmasaīkappo pahãno hoti, vyāpādasaīkappo pahãno hoti, vihiüsāsaīkappo pahãno hoti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu anāvilasaīkappo hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu passaddhakāyasaīkhāro hoti? 11. Idha bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubb' eva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Evaü kho bhikkhave bhikkhu passaddhakāyasaīkhāro hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu. suvimuttacitto hoti? 12. Idha bhikkhave bhikkhuno rāgā cittaü vimuttaü hoti, dosā cittaü vimuttaü hoti, mohā cittaü vimuttaü hoti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu suvimuttacitto hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu suvimuttapa¤¤o hoti? #<[page 032]># %<32 Aīguttara-Nikāya. XX. 13-XXI. 1>% 13. Idha bhikkhave bhikkhu `rāgo me pahãno ucchinnamålo tālāvatthukato anabhāvaü kato āyatiü anuppādadhammo' ti pajānāti, `doso me pahãno . . . pe . . . moho me pahãno ucchinnamålo tālāvatthukato anabhāvaü kato āyatiü anuppādadhammo' ti pajānāti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu suvimuttapa¤¤o hoti. 14. Ye hi keci bhikkhave atãtam addhānaü ariyā ariyavāse āvasiüsu, sabbe te im' eva dasa ariyavāse āvasiüsu. Ye hi keci bhikkhave anāgatam addhānaü ariyā ariyavāse āvasissanti, sabbe te im' eva dasa ariyavāse āvasissanti. Ye hi keci bhikkhave etarahi ariyā ariyavāse āvasanti, sabbe te im' eva dasa ariyavāse āvasanti. Ime kho bhikkhave dasa ariyavāsā, ye ariyā āvasiüsu vā āvasanti vā āvasissanti vā ti. Nāthavaggo dutiyo. Tatr' uddānaü: Senāsanā ca aīgāni saüyojanakhilena ca Appamādo āhuneyyo dve nāthā dve ariyavāsena cā ti. XXI. 1. Sãho bhikkhave migarājā sāyaõhasamayaü āsayā nikkhamati, āsayā nikkhamitvā vijambhati, vijambhitvā samantā catuddisā anuviloketi, samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuü sãhanādaü nadati, #<[page 033]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tikkhattuü sãhanādaü naditvā gocarāya pakkamati. Taü kissa hetu? `Māhaü khuddake pāõe visamagate saüghātaü āpādesin' ti. Sãho ti kho bhikkhave Tathāgatass' etaü adhivacanaü arahato sammāsambuddhassa. Yaü kho bhikkhave Tathāgato parisāya dhammaü deseti, idam assa hoti sãhanādasmiü. Dasa yimāni bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabhaõņhānaü paņijānāti parisāsu sãhanādaü nadati brahmacakkaü pavatteti. Katamāni dasa? 2. Idha bhikkhave Tathāgato ņhāna¤ ca ņhānato aņņhāna¤ ca aņņhānato yathābhåtaü pajānāti. Yam pi bhikkhave Tathāgato ņhāna¤ ca ņhānato aņņhāna¤ ca aņņhānato yathābhåtaü pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaü hoti, yaü balaü āgamma Tathāgato āsabhaõņhānaü paņijānāti parisāsu sãhanādaü nadati brahmacakkaü pavatteti. 3. Puna ca paraü bhikkhave Tathāgato atãtānāgatapaccuppannānaü kammasamādānānaü ņhānaso hetuso vipākaü yathābhåtaü pajānāti. Yam pi bhikkhave Tathāgato atãtānāgatapaccuppannānaü kammasamādānānaü ņhānaso hetuso vipākaü yathābhåtaü pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaü hoti, yaü balaü āgamma Tathāgato āsabhaõņhānaü paņijānāti parisāsu sãhanādaü nadati brahmacakkaü pavatteti. 4. Puna ca paraü bhikkhave Tathāgato sabbatthagāminipaņipadaü yathābhåtaü pajānāti. Yam pi bhikkhave Tathāgato sabbatthagāminipaņipadaü yathābhåtaü pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaü hoti, yaü balaü āgamma Tathāgato āsabhaõņhānaü paņijānāti parisāsu sãhanādaü nadati brahmacakkaü pavatteti. 5. Puna ca paraü bhikkhave Tathāgato anekadhātunānādhātu-lokaü yathābhåtaü pajānāti. #<[page 034]># %<34 Aīguttara-Nikāya. XXI.5-9>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Yam pi bhikkhave Tathāgato anekadhātu-nānādhātu-lokaü yathābhåtaü pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaü hoti, yaü balaü āgamma Tathāgato āsabhaõņhānaü paņijānāti parisāsu sãhanādaü nadati brahmacakkaü pavatteti. 6. Puna ca paraü bhikkhave Tathāgato sattānaü nānādhimuttikataü yathābhåtaü pajānāti. Yam pi bhikkhave Tathāgato sattānaü nānādhimuttikataü yathābhåtaü pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaü hoti, yaü balaü āgamma Tathāgato āsabhaõņhānaü paņijānāti parisāsu sãhanādaü nadati brahmacakkaü pavatteti. 7. Puna ca paraü bhikkhave Tathāgato parasattānaü parapuggalānaü indriyaparopariyattaü yathābhåtaü pajānāti. Yam pi bhikkhave Tathāgato parasattānaü parapuggalānaü indriyaparopariyattaü yathābhåtaü pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaü hoti, yaü balaü āgamma Tathāgato āsabhaõņhānaü paņijānāti parisāsu sãhanādaü nadati brahmacakkaü pavatteti. 8. Puna ca paraü bhikkhave Tathāgato jhānavimokhasamādhisamāpattãnaü saükilesaü vodānaü vuņņhānaü yathābhåtaü pajānāti. Yam pi bhikkhave Tathāgato jhānavimokhasamādhisamāpattãnaü saükilesaü vodānaü vuņņhānaü yathābhåtaü pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaü hoti, yaü balaü āgamma Tathāgato āsabhaõņhānaü paņijānāti parisāsu sãhanādaü nadati brahmacakkaü pavatteti. 9. Puna ca paraü bhikkhave Tathāgato anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, seyyathãdaü `ekam pi jātiü dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pa¤ca pi jātiyo dasa pi jātiyo vãsam pi jātiyo tiüsam pi jātiyo cattārisam pi jātiyo pa¤¤āsam pi jātiyo jātisatam pi jātisahassam pi jātisatasahassam pi aneke pi saüvaņņakappe aneke pi vivaņņakappe aneke pi saüvaņņavivaņņakappe amutrāsiü evaünāmo evaügotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto, #<[page 035]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ so tato cuto amutra udapādiü, tatrāpāsiü evaünāmo evaügotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto, so tato cuto idh' upapanno' ti. Iti sākāraü sa-uddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. Yam pi bhikkhave Tathāgato anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, seyyathãdaü ekam pi jātiü dve pi jātiyo . . . pe . . . iti sākāraü sa-uddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaü hoti, yaü balaü āgamma Tathāgato āsabhaõņhānaü paņijānāti parisāsu sãhanādaü nadati brahmacakkaü pavatteti. 10. Puna ca paraü bhikkhave Tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti `ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaü upavādakā micchādiņņhikā micchāditthikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapannā' ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti. #<[page 036]># %<36 Aīguttara-Nikāya. XXI.10-XXII.2>% Yam pi bhikkhave Tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena . . . pe . . . yathākammåpage satte pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaü hoti, yaü balaü āgamma Tathāgato āsabhaõņhānaü paņijānāti parisāsu sãhanādaü nadati brahmacakkaü pavatteti. 11. Puna ca paraü bhikkhave Tathāgato āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Yam pi bhikkhave Tathāgato āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaü hoti, yaü balaü āgamma Tathāgato āsabhaõņhānaü paņijānāti parisāsu sãhanādaü nadati brahmacakkaü pavatteti. Imāni kho bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabhaõņhānaü paņijānāti parisāsu sãhanādaü nadati brahmacakkaü pavattetã ti. XXII. 1. Atha kho āyasmā ânando yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho āyasmantaü ânandaü Bhagavā etad avoca:-- 2. Ye te ânanda dhammā tesaü tesaü adhimuttipadānaü abhi¤¤ā sacchikiriyāya saüvattanti, visārado ahaü ânanda tattha paņijānāmi tesaü tesaü tathā tathā dhammaü desetuü, yathā yathā paņipanno santaü vā `atthã' ti ¤assati, asantaü vā `natthã' ti ¤assati, hãnaü vā `hãnan' ti ¤assati, paõãtaü vā `paõãtan' ti ¤assati, sa-uttaraü vā `sa-uttaran' ti ¤assati, anuttaraü vā `anuttaran' ti ¤assati, yathā yathā vā pana taü ¤āteyyaü vā diņņheyyaü vā sacchikātayyaü vā, #<[page 037]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tathā tathā ¤assati vā dakkhati vā sacchikarissati vā ti: ņhānam etaü vijjati. Etad ānuttariyaü ânanda ¤āõānaü, yad idaü tattha tattha yathābhåta¤āõaü. Etasmā 'vāhaü ânanda ¤āõā a¤¤aü ¤āõaü uttaritaraü vā paõãtataraü vā natthã ti vadāmi. Dasa yimāni ânanda Tathāgatassa Tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabhaõņhānaü paņijānāti parisāsu sãhanādaü nadati brahmacakkaü pavatteti. Katamāni dasa? 3. Idh' ânanda Tathāgato ņhāna¤ ca ņhānato aņņhāna¤ ca aņņhānato yathābhåtaü pajānāti. Yam p' ânanda Tathāgato ņhāna¤ ca ņhānato aņņhāna¤ ca aņņhānato yathābhåtaü pajānāti, idam p' ânanda Tathāgatassa Tathāgatabalaü hoti, yaü balaü āgamma Tathāgato āsabhaõņhānaü paņijānāti parisāsu sãhanādaü nadati brahmacakkaü pavatteti. 4. Puna ca paraü ânanda Tathāgato atãtānāgatapaccuppannānaü kammasamādānānaü ņhānaso hetuso vipākam yathābhåtaü pajānāti. Yam p' ânanda . . . pe . . . idam p' ânanda . . . pe . . . 5. Puna ca paraü ânanda Tathāgato sabbatthagāminipaņipadaü yathābhåtaü pajānāti. Yam p' ânanda.. pe . . . idam p' ânanda . . . pe . . . 6. Puna ca paraü ânanda Tathāgato anekadhātunānādhātu-lokaü yathābhåtaü pajānāti. Yam p' ânanda . . . pe . . . idam p' ânanda . . . pe . . . #<[page 038]># %<38 Aīguttara-Nikāya. XXII.7-12>% 7. Puna ca paraü ânanda Tathāgato sattānaü nānādhimuttikataü yathābhåtaü pajānāti. Yam p' ânanda . . . pe . . . idam p' ânanda . . . pe . . . 8. Puna ca paraü ânanda Tathāgato parasattānaü parapuggalānaü indriyaparopariyattaü yathābhåtaü pajānāti. Yam p' ânanda . . . pe . . . idam p' ânanda . . . pe . . . 9. Puna ca paraü ânanda Tathāgato jhānavimokhasamādhisamāpattãnaü saükilesaü vodānaü vuņņhānaü yathābhåtaü pajānāti. Yam p' ânanda . . . pe . . . idam p' ânanda . . . pe . . . 10. Puna ca paraü ânanda Tathāgato anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, seyyathãdaü ekam pi jātiü dve pi jātiyo . . . pe . . . iti sākāraü sa-uddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. Yam p' ânanda . . . pe . . . idam p' ânanda . . . pe . . . 11. Puna ca paraü ânanda Tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena . . . pe . . . yathākammåpage satte pajānāti. Yam p' ânanda . . . pe idam p' ânanda . . . pe . . . 12. Puna ca paraü ânanda Tathāgato āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Yam p' ânanda Tathāgato āsavānaü khayā . . . pe . . . sacchikatvā upasampajja viharati, idam p' ânanda Tathāgatassa Tathāgatabalaü hoti, yaü balaü āgamma Tathāgato āsabhaõņhānaü paņijānāti parisāsu sãhanādaü nadati brahmacakkaü pavatteti. Imāni kho ânanda dasa Tathāgatassa Tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabhaõņhānaü paņijānāti parisāsu sãhanādaü nadati brahmacakkaü pavattetã ti. #<[page 039]># %% XXIII. 1. Atthi bhikkhave dhammā kāyena pahātabbā no vācāya, atthi bhikkhave dhammā vācāya pahātabbā no kāyena, atthi bhikkhave dhammā neva kāyena pahātabbā no vācāya, pa¤¤āya disvā disvā pahātabbā. Katame ca bhikkhave dhammā kāyena pahātabbā no vācāya? 2. Idha bhikkhave bhikkhu akusalaü āpanno hoti ka¤ci-d-eva desaü kāyena. Tam enaü anuvicca vi¤¤å sabrahmacārã evam āhaüsu `āyasmā kho akusalaü āpanno ka¤ci-d-eva desaü kāyena, sādhu vatāyasmā kāyaduccaritaü pahāya kāyasucaritaü bhāvetå' ti. So anuvicca vi¤¤åhi sabrahmacārãhi vuccamāno kāyaduccaritaü pahāya kāyasucaritaü bhāveti. Ime vuccanti bhikkhave dhammā kāyena pahātabbā no vācāya. Katame ca bhikkhave dhammā vācāya pahātabbā no kāyena? 3. Idha bhikkhave bhikkhu akusalaü āpanno hoti ka¤ci-d-eva desaü vācāya. Tam enaü anuvicca vi¤¤å sabrahmacārã evam āhaüsu `āyasmā kho akusalaü āpanno ka¤ci-d-eva desaü vācāya, sādhu vatāyasmā vacãduccaritaü pahāya vacãsucaritaü bhāvetå' ti. So anuvicca vi¤¤åhi sabrahmacārãhi vuccamāno vacãduccaritaü pahāya vacãsucaritaü bhāveti. Ime vuccanti bhikkhave dhammā vācāya pahātabbā no kāyena. Katame ca bhikkhave dhammā neva kāyena pahātabbā no vācāya, pa¤¤āya disvā disvā pahātabbā? 4. Lobho bhikkhave neva kāyena pahātabbo no vācāya, pa¤¤āya disvā disvā pahātabbo. Doso bhikkhave . . . pe . . . Moho bhikkhave . . . Kodho bhikkhave . . . Upanāho bhikkhave . . . Makkho bhikkhave . . . Paëāso bhikkhave . #<[page 040]># %<40 Aīguttara-Nikāya. XXIII. 4-7>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . Macchariyaü bhikkhave neva kāyena pahātabbaü no vācāya, pa¤¤āya disvā disvā pahātabbaü. Pāpikā bhikkhave issā neva kāyena pahātabbā no vācāya, pa¤¤āya disvā disvā pahātabbā. Katamā ca bhikkhave pāpikā issā? 5. Idha bhikkhave ijjhati gahapatissa vā gahapatiputtassa vā dhanena vā dha¤¤ena vā rajatena vā jātaråpena vā. Tatr' a¤¤atarassa dāsassa vā upavāsassa vā evaü hoti `aho vat' imassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā na ijjheyya dhanena vā dha¤¤ena vā rajatena vā jātaråpena vā' ti. Samaõo vā pana brāhmaõo vā lābhã hoti cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü. Tatr' a¤¤atarassa samaõassa vā brāhmaõassa vā evaü hoti `aho vata ayam āyasmā na lābhã assa cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan' ti. Ayaü vuccati bhikkhave pāpikā issā. Pāpikā bhikkhave issā neva kāyena pahātabbā no vācāya, pa¤¤āya disvā disvā pahātabbā. 6. Pāpikā bhikkhave icchā neva kāyena pahātabbā no vācāya, pa¤¤āya disvā disvā pahātabbā. Katamā ca bhikkhave pāpikā icchā? 7. Idha bhikkhave ekacco assaddho samāno `saddho ti maü jāneyyun' ti icchati, dussãlo samāno `sãlavā ti maü jāneyyun' ti icchati, appassuto samāno `bahussuto ti maü jāneyyun' ti icchati, saīgaõikārāmo samāno `pavivitto ti maü jāneyyun' ti icchati, kusãto samāno `āraddhaviriyo ti maü jāneyyun' ti icchati, muņņhassati samāno `upaņņhitasatã ti maü jāneyyun' ti icchati, asamāhito samāno `samāhito ti maü jāneyyun' ti icchati, duppa¤¤o samāno `pa¤¤avā ti maü jāneyyun' ti icchati, akhãnāsavo samāno `khãõāsavo ti maü jāneyyun' ti icchati. #<[page 041]># %% Ayaü vuccati bhikkhave pāpikā icchā. Pāpikā bhikkhave icchā neva kāyena pahātabbā no vācāya, pa¤¤āya disvā disvā pahātabbā. 8. Ta¤ ce bhikkhave bhikkhuü lobho abhibhuyya iriyati, doso . . . pe . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paëāso . . . macchariyaü . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā abhibhuyya iriyati, so evam assa veditabbo: Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaü āyasmantaü lobho abhibhuyya iriyati. Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paëāso . . . macchariyaü . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaü āyasmantaü pāpikā icchā abhibhuyya iriyati. 9. Ta¤ ce bhikkhave bhikkhuü lobho nābhibhuyya iriyati, doso . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paëāso . . . macchariyaü . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā nābhibhuyya iriyati, so evam assa veditabbo: Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaü āyasmantaü lobho nābhibhuyya iriyati. Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paëāso . . . macchariyaü . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaü āyasmantaü pāpikā icchā nābhibhuyya iriyatã ti. XXIV. 1. Ekaü samayaü āyasmā Mahācundo Cetãsu viharati Sahajātiyaü. Tatra kho āyasmā Mahācundo bhikkhå āmantesi:-- âvuso bhikkhavo ti. âvuso ti kho te bhikkhå āyasmato Mahācundassa paccassosuü. #<[page 042]># %<42 Aīguttara-Nikāya. XXIV.1-4>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ âyasmā Mahācundo etad avoca:-- 2. Ĩāõavādaü āvuso bhikkhu vadamāno `jānām' imaü dhammaü passām' imaü dhamman' ti. Ta¤ ce āvuso bhikkhuü lobho abhibhuyya tiņņhati, doso . . . pe . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paëāso . . . macchariyaü . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā abhibhuyya tiņņhati, so evam assa veditabbo: Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaü āyasmantaü lobho abhibhuyya tiņņhati. Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paëāso . . . macchariyaü . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaü āyasmantaü pāpikā icchā abhibhuyya tiņņhati. 3. Bhāvanāvādaü āvuso bhikkhu vadamāno 'bhāvitakāyo' mhi bhāvitasãlo bhāvitacitto bhāvitapa¤¤o' ti. Ta¤ ce āvuso bhikkhuü lobho abhibhuyya tiņņhati, doso . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paëāso . . . macchariyaü . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā abhibhuyya tiņņhati, so evam assa veditabbo: Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaü āyasmantaü lobho abhibhuyya tiņņhati. Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paëāso . . . macchariyaü . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaü āyasmantaü pāpikā icchā abhibhuyya tiņņhati. 4. Ĩāõavāda¤ ca āvuso bhikkhu vadamāno bhāvanāvāda¤ ca `jānām' imaü dhammaü passām' imaü dhammaü, bhāvitakāyo 'mhi bhāvitasãlo bhāvitacitto bhāvitapa¤¤o' ti. Ta¤ ce āvuso bhikkhuü lobho abhibhuyya tiņņhati, doso . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paëāso . . . macchariyaü . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā abhibhuyya tiņņhati, #<[page 043]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ so evam assa veditabbo: Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaü āyasmantaü lobho abhibhuyya tiņņhati. Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paëāso . . . macchariyaü . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaü āyasmantaü pāpikā icchā abhibhuyya tiņņhati. 5. Seyyathā pi āvuso puriso daliddo 'va samāno aķķhavādaü vadeyya, adhano 'va samāno dhanavādaü vadeyya, abhogavā 'va samāno bhogavādaü vadeyya; so kismi¤cid-eva dhanakaraõãye samuppanne na sakkuõeyya upanãhātuü dhanaü vā dha¤¤aü vā rajataü vā jātaråpaü vā; tam enaü evaü jāneyyuü `daliddo 'va ayam āyasmā samāno aķķhavādaü vadeti, adhano 'va ayam āyasmā samāno dhanavādaü vadeti, abhogavā 'va ayam āyasmā samāno bhogavādaü vadeti. Taü kissa hetu? Tathā hi ayam āyasmā kismi¤ci-d-eva dhanakaraõãye samuppanne na sakkoti upanãhātuü dhanaü vā dha¤¤aü vā rajataü vā jātaråpaü vā' ti. Evam eva kho āvuso ¤āõavāda¤ ca bhikkhu vadamāno bhāvanāvāda¤ ca `jānām' imaü dhammaü passām' imaü dhammaü, bhāvitakāyo 'mhi bhāvitasãlo bhāvitacitto bhāvitapa¤¤o' ti. Ta¤ ce āvuso bhikkhuü lobho abhibhuyya tiņņhati, doso . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paëāso . . . macchariyaü . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā abhibhuyya tiņņhati, so evam assa veditabbo: Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaü āyasmantaü lobho abhibhuyya tiņņhati. Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paëāso . . . macchariyaü . . . pāpikā issā . #<[page 044]># %<44 Aīguttara-Nikāya. XXIV.5-8>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaü āyasmantaü pāpikā icchā abhibhuyya tiņņhati. 6. Ĩāõavādaü āvuso bhikkhu vadamāno `jānām' imaü dhammaü passām' imaü dhamman' ti. Ta¤ ce āvuso bhikkhuü lobho nābhibhuyya tiņņhati, doso . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paëāso . . . macchariyaü . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā nābhibhuyya tiņņhati, so evam assa veditabbo: Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaü āyasmantaü lobho nābhibhuyya tiņņhati. Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paëāso . . . macchariyaü . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaü āyasmantaü pāpikā icchā nābhibhuyya tiņņhati. 7. Bhāvanāvādaü āvuso bhikkhu vadamāno `bhāvitakāyo 'mhi bhāvitasãlo bhāvitacitto bhāvitapa¤¤o' ti. Ta¤ ce āvuso bhikkhuü lobho nābhibhuyya tiņņhati, doso . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paëāso . . . macchariyaü . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā nābhibhuyya tiņņhati, so evam assa veditabbo: Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaü āyasmantaü lobho nābhibhuyya tiņņhati. Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paëāso . . . macchariyaü . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaü āyasmantaü pāpikā icchā nābhibhuyya tiņņhati. 8. Ĩāõavāda¤ ca āvuso bhikkhu vadamāno bhāvanāvāda¤ ca `jānām' imaü dhammaü passām' imaü dhammaü, bhāvitakāyo 'mhi bhāvitasãlo bhāvitacitto bhāvitapa¤¤o' ti. Ta¤ ce āvuso bhikkhuü lobho nābhibhuyya tiņņhati, doso . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paëāso . . . macchariyaü . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā nābhibhuyya tiņņhati, so evam assa veditabbo: Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaü āyasmantaü lobho nābhibhuyya tiņņhati. #<[page 045]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paëāso . . . macchariyaü . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaü āyasmantaü pāpikā icchā nābhibhuyya tiņņhati. 9. Seyyathā pi āvuso puriso aķķho 'va samāno aķķhavādaü vadeyya, dhanavā 'va samāno dhanavādaü vadeyya, bhogavā 'va samāno bhogavādaü vadeyya; so kismi¤ci-d-eva dhanakaraõãye samuppanne sakkuõeyya upanãhātuü dhanaü vā dha¤¤aü vā rajataü vā jātaråpaü vā; tam enaü evaü jāneyyuü `aķķho 'va ayam āyasmā samāno aķķhavādaü vadeti, dhanavā 'va ayam āyasmā samāno dhanavādaü vadeti, bhogavā 'va ayam āyasmā samāno bhogavādaü vadeti. Taü kissa hetu? Tathā hi ayam āyasmā kismi¤ci-d-eva dhanakaraõãye samuppanne sakkoti upanãhātuü dhanaü vā dha¤¤aü vā rajataü vā jātaråpaü vā' ti. Evam eva kho āvuso ¤āõavāda¤ ca bhikkhu vadamāno bhāvanāvāda¤ ca `jānām' imaü dhammaü passām' imaü dhammaü, bhāvitakāyo 'mhi bhāvitasãlo bhāvitacitto bhāvitapa¤¤o' ti. Ta¤ ce āvuso bhikkhuü lobho nābhibhuyya tiņņhati, doso . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paëāso . . . macchariyaü . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā nābhibhuyya tiņņhati, so evam assa veditabbo: Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h' imaü āyasmantaü lobho nābhibhuyya tiņņhati. Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paëāso . . . macchariyaü . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā na hoti; tathā h' imaü āyasmantaü pāpikā icchā nābhibhuyya tiņņhatã ti. #<[page 046]># %<46 Aīguttara-Nikāya. XXV. 1-XXVI. 2>% XXV. 1. Dasa yimāni bhikkhave kasiõāyatanāni. Katamāni dasa? 2. Paņhavãkasiõam eko sa¤jānāti uddhaü adho tiriyaü advayaü appamāõaü, āpokasiõam eko sa¤jānāti . . . tejokasiõam eko sa¤jānāti . . . vāyokasiõam eko sa¤jānāti . . . nãlakasiõam eko sa¤jānāti . . . pãtakasiõam eko sa¤jānāti . . . lohitakasiõam eko sa¤jānāti . . . odātakasiõam eko sa¤jānāti . . . ākāsakasiõam eko sa¤jānāti . . . vi¤¤āõakasiõam eko sa¤jānāti uddhaü adho tiriyaü advayaü appamāõaü. Imāni kho bhikkhave dasa kasiõāyatanānã ti. XXVI. 1. Ekaü samayaü āyasmā Mahākaccāno Avantãsu viharati Kuraraghare pavatte pabbate. Atha kho Kālã upāsikā Kuraragharikā yenāyasmā Mahākaccāno ten' upasaīkami, upasaīkamitvā āyasmantaü Mahākaccānaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnā kho Kālã upāsikā Kuraragharikā āyasmantaü Mahākaccānaü etad avoca:-- 2. Vuttam idaü bhante Bhagavatā Kumāripa¤hesu (Cf. S. I, p. 126): Atthassa pattiü hadayassa santiü jetvāna senaü piyasātaråpaü eko 'haü jhāyã sukham anubodhiü, tasmā janena na karomi sakkhiü sakkhã na sampajjati kenaci me ti. #<[page 047]># %% Imassa nu kho bhante Bhagavatā saükhittena bhāsitassa kathaü vitthārena attho daņņhabbo ti? 3. Paņhavãkasiõasamāpattiparamā kho bhagini eke samaõabrāhmaõā atthābhinibbattesuü. Yāvatā kho bhagini paņhavãkasiõasamāpattiparamatā tad abhi¤¤āsi Bhagavā, tad abhi¤¤āya Bhagavā ādim addasa ādãnavam addasa nissaraõam addasa maggāmagga¤āõadassanam addasa. Tassa ādidassanahetu ādãnavadassanahetu nissaraõadassanahetu maggāmagga¤āõadassanahetu atthassa patti hadayassa santi viditā hoti. âpokasiõasamāpattiparamā kho bhagini . . . tejokasiõasamāpattiparamā kho bhagini . . . vāyokasiõasamāpattiparamā kho bhagini . . . nãlakasiõasamāpattiparamā kho bhagini . . . pãtakasiõasamāpattiparamā kho bhagini . . . lohitakasiõasamāpattiparamā kho bhagini . . . odātakasiõasamāpattiparamā kho bhagini . . . ākāsakasiõasamāpattiparamā kho bhagini . . . vi¤¤āõakasiõasamāpattiparamā kho bhagini eke samaõabrāhmaõā atthābhinibbattesuü. Yāvatā kho bhagini vi¤¤āõakasiõasamāpattiparamatā tad abhi¤¤āsi Bhagavā, tad abhi¤¤āya Bhagavā ādim addasa ādãnavam addasa nissaraõam addasa maggāmagga¤āõadassanam addasa. Tassa ādidassanahetu ādãnavadassanahetu nissaraõadassanahetu maggāmagga¤āõadassanahetu atthassa patti hadayassa santi viditā hoti. Iti kho bhagini yan taü vuttaü Bhagavatā Kumāripa¤hesu Atthassa pattiü hadayassa santiü jetvāna senaü piyasātaråpaü eko 'haü jhāyã sukham anubodhiü, #<[page 048]># %<48 Aīguttara-Nikāya. XXVI. 3-XXVII. 2>% tasmā janena na karomi sakkhiü sakkhã na sampajjati kenaci me ti imassa kho bhagini Bhagavatā saükhittena bhāsitassa evaü vitthārena attho daņņhabbo ti. XXVII. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Atha kho sambahulā bhikkhå pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaram ādāya Sāvatthiyaü piõķāya pāvisiüsu. Atha kho tesaü bhikkhånaü etad ahosi `atippago kho tāva Sāvatthiyaü piõķāya carituü, yan nåna mayaü yena a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo ten' upasaīkameyyāmā' ti. Atha kho te bhikkhå yena a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo ten' upasaīkamiüsu, upasaīkamitvā tehi a¤¤atitthiyehi paribbājakehi saddhiü sammodiüsu, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinne kho te bhikkhå te a¤¤atitthiyā paribbājakā etad avocuü:-- 2. Samaõo āvuso Gotamo sāvakānaü evaü dhammaü deseti `etha tumhe bhikkhave sabbaü dhammaü abhijānātha, sabbaü dhammaü abhi¤¤āya abhi¤¤āya viharathā' ti. Mayam pi kho āvuso sāvakānaü evaü dhammaü desema `etha tumhe āvuso sabbaü dhammaü abhijānātha, sabbaü dhammaü abhi¤¤āya abhi¤¤āya viharathā' ti. Idha no āvuso ko viseso ko adhippāyoso kiü nānākaraõaü samaõassa vā Gotamassa amhākaü vā, yad idaü dhammadesanāya vā dhammadesanaü anusāsaniyā vā anusāsanin ti? #<[page 049]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 3. Atha kho te bhikkhå tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü bhāsitaü neva abhinandiüsu na ppaņikkosiüsu, anabhinanditvā appaņikkositvā uņņhāyāsanā pakkamiüsu `Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaü ājānissāmā' ti. Atha kho te bhikkhå Sāvatthiyaü piõķāya caritvā pacchābhattaü piõķapātapaņikkantā yena Bhagavā ten' upasaīkamiüsu, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho te bhikkhå Bhagavantaü etad avocuü:-- 4. Idha mayaü bhante pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaram ādāya Sāvatthiyaü piõķāya pāvisimha. Tesaü no bhante amhākaü etad ahosi `atippago kho tāva Sāvatthiyaü piõķāya carituü, yan nåna mayaü yena a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo ten' upasaīkameyyāmā' ti. Atha kho mayaü bhante yena a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo ten' upasaīkamimha, upasaīkamitvā tehi a¤¤atitthiyehi paribbājakehi saddhiü sammodimha, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdimha. Ekamantaü nisinne kho bhante a¤¤atitthiyā paribbājakā amhe etad avocuü: Samaõo āvuso Gotamo sāvakānaü evaü dhammaü deseti `etha tumhe bhikkhave sabbaü dhammaü abhijānātha, sabbaü dhammaü abhi¤¤āya abhi¤¤āya viharathā' ti. Mayam pi kho āvuso sāvakānaü evaü dhammaü desema `etha tumhe āvuso sabbaü dhammaü abhijānātha, sabbaü dhammaü abhi¤¤āya abhi¤¤āya viharathā' ti. Idha no āvuso ko viseso ko adhippāyoso kiü nānākaraõaü samaõassa vā Gotamassa amhākaü vā, yad idaü dhammadesanāya vā dhammadesanaü anusāsaniyā vā anusāsanin ti? Atha kho mayaü bhante tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü bhāsitaü neva abhinandimha na ppaņikkosimha, #<[page 050]># %<50 Aīguttara-Nikāya. XXVII.4-6>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ anabhinanditvā appaņikkositvā uņņhāyāsanā pakkamimha `Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaü ājānissāmā' ti. 5. Evaü vādino bhikkhave a¤¤atitthiyā paribbājakā evam assu vacanãyā: Eko āvuso pa¤ho eko uddeso ekaü veyyākaraõaü, dve pa¤hā dve uddesā dve veyyākaraõāni, tayo pa¤hā tayo uddesā tãõi veyyākaraõāni, cattāro pa¤hā cattaro uddesā cattari veyyākaraõāni, pa¤ca pa¤hā pa¤c' uddesā pa¤ca veyyākaraõāni, cha pa¤hā cha uddesā cha veyyākaraõāni, satta pa¤hā satt' uddesā satta veyyākaraõāni, aņņha pa¤hā aņņh' uddesā aņņha veyyākaraõāni, nava pa¤hā nav' uddesā nava veyyākaraõāni, dasa pa¤hā das' uddesā dasa veyyākaraõānã ti? Evaü puņņhā bhikkhave a¤¤atitthiyā paribbājakā na c' eva sampāyissanti uttari¤ ca vighātaü āpajjissanti. Taü kissa hetu? Yathā taü bhikkhave avisayasmiü. Nāhan taü bhikkhave passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya yo imesam pa¤hānaü veyyākaraõena cittaü ārādheyya a¤¤atra Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā. 6. Eko pa¤ho eko uddeso ekaü veyyākaraõan ti iti kho pan' etaü vuttaü, ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Ekadhamme bhikkhave bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamasmiü ekadhamme? Sabbe sattā āhāraņņhitikā. #<[page 051]># %% Imasmiü kho bhikkhave ekadhamme bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Eko pa¤ho eko uddeso ekaü veyyākaraõan ti iti yan taü vuttaü, idam etaü paņicca vuttaü. 7. Dve pa¤hā dve uddesā dve veyyākaraõānã ti iti kho pan' etaü vuttaü, ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Dvãsu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu dvãsu? Nāme ca råpe ca. Imesu kho bhikkhave dvãsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Dve pa¤hā dve uddesā dve veyyākaraõānã ti iti yan taü vuttaü, idam etaü paņicca vuttaü. 8. Tayo pa¤hā tayo uddesā tãõi veyyākaraõānã ti iti kho pan' etaü vuttaü, ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Tãsu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu tãsu? Tãsu vedanāsu. Imesu kho bhikkhave tãsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Tayo pa¤hā tayo uddesā tãõi veyyākaraõānã ti iti yan taü vuttaü, idam etaü paņicca vuttaü. 9. Cattāro pa¤hā cattāro uddesā cattāri veyyākaraõānã ti iti kho pan' etaü vuttaü, ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? #<[page 052]># %<52 Aīguttara-Nikāya. XXVII. 9-11>% Catåsu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu catåsu? Catåsu āhāresu. Imesu kho bhikkhave catåsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã samatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Cattāro pa¤hā cattāro uddesā cattāri veyyākaraõānã ti iti yan taü vuttaü, idam etaü paņicca vuttaü. 10. Pa¤ca pa¤hā pa¤c' uddesā pa¤ca veyyākaraõānã ti iti kho pan' etaü vuttaü, ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Pa¤casu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu pa¤casu? Pa¤casu upādānakkhandesu. Imesu kho bhikkhave pa¤casu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Pa¤ca pa¤hā pa¤c' uddesā pa¤ca veyyākaraõānã ti iti yan taü vuttaü, idam etaü paņicca vuttaü. 11. Cha pa¤hā cha uddesā cha veyyākaraõānã ti iti kho pan' etaü vuttaü, ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Chasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu chasu? Chasu ajjhattikesu āyatanesu. Imesu kho bhikkhave chasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. #<[page 053]># %% Cha pa¤hā cha uddesā cha veyyākaraõānã ti iti yan taü vuttaü, idam etaü paņicca vuttaü. 12. Satta pa¤hā satt' uddesā satta veyyākaraõānã ti iti kho pan' etaü vuttaü, ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Sattasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu sattasu? Sattasu vi¤¤āõaņņhitãsu. Imesu kho bhikkhave sattasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Satta pa¤hā satt' uddesā satta veyyākaraõānã ti iti yan taü vuttaü, idam etaü paņicca vuttaü. 13. Aņņha pa¤hā aņņh' uddesā aņņha veyyākaraõānã ti iti kho pan' etaü vuttaü, ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Aņņhasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu aņņhasu? Aņņhasu lokadhammesu. Imesu kho bhikkhave aņņhasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Aņņha pa¤hā aņņh' uddesā aņņha veyyākaraõānã ti iti yan taü vuttaü, idam etaü paņicca vuttaü. 14. Nava pa¤hā nav' uddesā nava veyyākaraõānã ti iti kho pan' etaü vuttaü, ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Navasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu navasu? Navasu sattāvāsesu. #<[page 054]># %<54 Aīguttara-Nikāya. XXVII. 14-XXVIII. 2>% Imesu kho bhikkhave navasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Nava pa¤hā nav' uddesā nava veyyākaraõānã ti iti yan taü vuttaü, idam etaü paņicca vuttaü. 15. Dasa pa¤hā das' uddesā dasa veyyākaraõānã ti iti kho pan' etaü vuttaü, ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Dasasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu dasasu? Dasasu akusalesu kammapathesu. Imesu kho bhikkhave dasasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Dasa pa¤hā das' uddesā dasa veyyākaraõānã ti iti yan taü vuttaü, idam etaü paņicca vuttan ti. XXVIII. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Kajaīgalāyaü viharati Veëuvane. Atha kho sambahulā Kajaīgalā upāsakā yena Kajaīgalā bhikkhunã ten' upasaīkamiüsu, upasaīkamitvā Kajaīgalaü bhikkhuniü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho Kajaīgalā upāsakā Kajaīgalaü bhikkhuniü etad avocuü:-- 2. Vuttam idaü ayye Bhagavatā Mahāpa¤hesu: eko pa¤ho eko uddeso ekaü veyyākaraõaü, dve pa¤hā dve uddesā dve veyyākaraõāni, tayo pa¤hā tayo uddesā tãõi veyyākaraõāni, cattāro pa¤hā cattāro uddesā cattāri veyyākaraõāni, #<[page 055]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ pa¤ca pa¤hā pa¤c' uddesā pa¤ca veyyākaraõāni, cha pa¤hā cha uddesā cha veyyākaraõāni, satta pa¤hā satt' uddesā satta veyyākaraõāni, aņņha pa¤hā aņņh' uddesā aņņha veyyākaraõāni, nava pa¤hā nav' uddesā nava veyyākaraõāni, dasa pa¤hā das' uddesā dasa veyyākaraõānã ti. Imassa nu kho ayye Bhagavatā saükhittena bhāsitassa kathaü vitthārena attho daņņhabbo ti? 3. Na kho pan' etaü āvuso Bhagavato sammukhā sutaü sammukhā paņiggahãtaü, na pi manobhāvanãyānaü bhikkhånaü sammukhā sutaü samukhā paņiggahãtaü; api ca yathā m' ettha khāyati, taü suõātha sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmã ti. `Evaü ayye' ti kho Kajaīgalā upāsakā Kajaīgalāya bhikkhuniyā paccassosuü. Kajaīgalā bhikkhunã etad avoca:-- 4. Eko pa¤ho eko uddeso ekaü veyyākaraõan ti iti kho pan' etaü vuttaü Bhagavatā, ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Ekadhamme āvuso bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamasmiü ekadhamme? Sabbe sattā āhāraņņhitikā. Imasmiü kho āvuso ekadhamme bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca ditth' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Eko pa¤ho eko uddeso ekaü veyyākaraõan ti iti yan taü vuttaü Bhagavatā, idam etaü paņicca vuttaü. #<[page 056]># %<56 Aīguttara-Nikāya. XXVIII. 5-7>% 5. Dve pa¤hā dve uddesā dve veyyākaraõānã ti iti kho pan' etaü vuttaü Bhagavatā, ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Dvãsu āvuso dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu dvãsu? Nāme ca råpe ca . . . pe . . . Katamesu tãsu? Tãsu vedanāsu. Imesu kho āvuso tãsu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Tayo pa¤hā tayo uddesā tãõi veyyākaraõānã ti iti yan taü vuttaü Bhagavatā, idam etaü paņicca vuttaü. 6. Cattāro pa¤hā cattāro uddesā cattāri veyyākaraõānã ti iti kho pan' etaü vuttaü Bhagavatā, ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Catåsu āvuso dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca ditth' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu catåsu? Catåsu satipaņņhānesu. Imesu kho āvuso catåsu dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Cattāro pa¤hā cattāro uddesā cattāri veyyākaraõānã ti iti yan taü vuttaü Bhagavatā, idam etaü paņicca vuttaü. 7. Pa¤ca pa¤hā pa¤c' uddesā pa¤ca veyyākaraõānã ti iti kho pan' etaü vuttaü Bhagavatā, ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Pa¤casu āvuso dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu pa¤casu? Pa¤casu indriyesu . . . pe . . . Katamesu chasu? #<[page 057]># %% Chasu nissaraõãyāsu dhātåsu . . . Katamesu sattasu? Sattasu bojjhaīgesu . . . Katamesu aņņhasu? Ariye aņņhaīgike magge. Imesu kho āvuso aņņhasu dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Aņņha pa¤hā aņņh' uddesā aņņha veyyākaraõāni ti iti yan taü vuttaü Bhagavatā, idam etaü paņicca vuttaü. 8. Nava pa¤hā nav' uddesā nava veyyākaraõānã ti iti kho pan' etaü vuttaü Bhagavatā, ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Navasu āvuso dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu navasu? Navasu sattāvāsesu. Imesu kho āvuso navasu dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Nava pa¤hā nav' uddesā nava veyyākaraõānã ti iti yan taü vuttaü Bhagavatā, idam etaü paņicca vuttaü. 9. Dasa pa¤hā das' uddesā dasa veyyākaraõānã ti iti kho pan' etaü vuttaü Bhagavatā, ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Dasasu āvuso dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Katamesu dasasu? Dasasu kusalesu kammapathesu. #<[page 058]># %<58 Aīguttara-Nikāya. XXVIII.9-11>% Imesu kho āvuso dasasu dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto sammā pariyantadassāvã sammatthābhisamecca diņņh' eva dhamme dukkhass' antakaro hoti. Dasa pa¤hā das' uddesā dasa veyyākaraõānã ti iti yan taü vuttaü Bhagavatā, idam etaü paņicca vuttaü. 10. Iti kho āvuso yan taü vuttaü Bhagavatā Mahāpa¤hesu: Eko pa¤ho eko uddeso ekaü veyyākaraõaü . . . pe . . . dasa veyyākaraõānã ti imassa kho ahaü āvuso Bhagavatā saükhittena bhāsitassa evaü vitthārena atthaü ājānāmi. âkaīkhamānā ca pana tumhe āvuso Bhagavantaü yeva upasaīkamitvā etam atthaü paņipuccheyyātha. Yathā no Bhagavā vyākaroti, tathā naü dhāreyyāthā ti. `Evaü ayye' ti kho Kajaīgalā upāsakā Kajaīgalāya bhikkhuniyā bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāyāsanā Kajaīgalaü bhikkhuniü abhivādetvā padakkhiõaü katvā yena Bhagavā ten' upasaīkamiüsu, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho Kajaīgalā upāsakā, yāvatako ahosi Kajaīgalāya bhikkhuniyā saddhiü kathāsallāpo, taü sabbaü Bhagavato ārocesuü. 11. Sādhu sādhu gahapatayo. Paõķitā gahapatayo Kajaīgalā bhikkhunã, mahāpa¤¤ā gahapatayo Kajaīgalā bhikkhunã. Sace pi tumhe gahapatayo maü upasaīkamitvā etam atthaü puccheyyātha, aham pi c' etaü evam eva vyākareyyaü, #<[page 059]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yathā taü Kajaīgalāya bhikkhuniyā vyākataü. Eso c' eva tassa attho, eva¤ ca naü dhāreyyāthā ti. XXIX. 1. Yāvatā bhikkhave Kāsi-Kosalā, yāvatā ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa vijitaü, rājā tattha Pasenadi Kosalo aggam akkhāyati. Ra¤¤o pi kho bhikkhave Pasenadissa Kosalassa atth' eva a¤¤athattaü, atthi vipariõāmo. Evaü passaü bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiü pi nibbindati, tasmiü nibbindanto agge virajjati, pageva hãnasmiü. 2. Yāvatā bhikkhave candimasuriyā pariharanti, disā bhanti virocamānā, tāva sahassadhāloko, tasmiü sahassadhāloke sahassaü candānaü, sahassaü suriyānaü, sahassaü Sinerupabbatarājānaü, sahassaü Jambudãpānaü, sahassaü Aparagoyānānaü, sahassaü Uttarakurånaü, sahassaü Pubbavidehānaü, cattāri mahāsamuddasahassāni, cattāri mahārājasahassāni, sahassaü Cātummahārājikanaü, sahassaü Tāvatiüsānaü, sahassaü Yāmānaü, sahassaü Tusitānaü, sahassaü Nimmānaratãnaü, sahassaü Paranimmitavasavattãnaü, sahassaü Brahmalokānaü; yāvatā bhikkhave sahassalokadhātu, Mahābrahmā tattha aggam akkhāyati. #<[page 060]># %<60 Aīguttara-Nikāya. XXIX.2-5>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Mahābrahmuno pi kho bhikkhave atth' eva a¤¤athattaü, atthi vipariõāmo. Evaü passaü bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiü pi nibbindati, tasmiü nibbindanto agge virajjati, pageva hãnasmiü. 3. Hoti so bhikkhave samayo, yaü ayaü loko saüvaņņati, saüvaņņamāne bhikkhave loke yebhuyyena sattā ābhassaravattanikā bhavanti. Te tattha honti manomayā pãtibhakkhā sayampabhā antalikkhe carā subhaņņhāyino ciraü dãgham addhānaü tiņņhanti. Saüvaņņamāne bhikkhave loke âbhassarā devā aggam akkhāyanti. âbhassarānaü pi kho bhikkhave devānaü atth' eva a¤¤athattaü, atthi vipariõāmo. Evaü passaü bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiü pi nibbindati, tasmiü nibbindanto agge virajjati, pageva hãnasmiü. 4. Dasa yimāni bhikkhave kasiõāyatanāni. Katamāni dasa? Paņhavãkasiõam eko sa¤jānāti uddhaü adho tiriyaü advayaü appamāõaü. âpokasiõam eko sa¤jānāti . . . Tejokasiõam eko sa¤jānāti . . . Vāyokasiõam eko sa¤jānāti . . . Nãlakasiõam eko sa¤jānāti . . . Pãtakasiõam eko sa¤jānāti . . . Lohitakasiõam eko sa¤jānāti . . . Odātakasiõam eko sa¤jānāti . . . âkāsakasiõam eko sa¤jānāti . . . Vi¤¤āõakasiõam eko sa¤jānāti uddhaü adho tiriyaü advayaü appamāõaü. Imāni kho bhikkhave dasa kasiõāyatanāni. 5. Etad aggaü bhikkhave imesaü dasannaü kasiõāyatanānaü, yad idaü vi¤¤āõakasiõam eko sa¤jānāti uddhaü adho tiriyaü advayaü appamāõaü. Evaüsa¤¤ino pi kho bhikkhave santi sattā. Evaüsa¤¤ãnaü pi kho bhikkhave sattānaü atth' eva a¤¤athattaü, atthi vipariõāmo. Evaü passaü bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiü pi nibbindati, #<[page 061]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tasmiü nibbindanto agge virajjati, pageva hãnasmiü. 6. Aņņh' imāni bhikkhave abhibhāyatanāni. Katamāni aņņha? Ajjhattaü råpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati parittāni suvaõõadubbaõõāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmã ti evaüsa¤¤ã hoti. Idaü paņhamaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü råpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati appamāõāni suvaõõadubbaõõāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmã ti evaüsa¤¤ã hoti. Idaü dutiyaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati parittāni suvaõõadubbaõõāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmã ti evaüsa¤¤ã hoti. Idaü tatiyaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati appamāõāni suvaõõadubbaõõāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmã ti evaüsa¤¤ã hoti. Idaü catutthaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati nãlāni nãlavaõõāni nãlanidassanāni nãlanibhāsāni. Seyyathā pi nāma ummāpupphaü nãlaü nãlavaõõaü nãlanidassanaü nãlanibhāsaü, seyyathā vā pana taü vatthaü bārāõaseyyakaü ubhatobhāgavimaņņhaü nãlaü nãlavaõõaü nãlanidassanaü nãlanibhāsaü: evam evaü ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati nãlāni nãlavaõõāni nãlanidassanāni nãlanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmã ti evaüsa¤¤ã hoti. Idaü pa¤camaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati pãtāni pãtavaõõāni pãtanidassanāni pãtanibhāsāni. Seyyathā pi nāma kaõõikārapupphaü pãtaü pãtavaõõaü pãtanidassanaü pãtanibhāsaü, seyyathā vā pana taü vatthaü bārāõaseyyakaü ubhatobhāgavimaņņhaü pãtaü pãtavaõõaü pãtanidassanaü pãtanibhāsaü: #<[page 062]># %<62 Aīguttara-Nikāya. XXIX.6-7>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ evam evaü ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati pãtāni pãtavaõõāni pãtanidassanāni pãtanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmã ti evaüsa¤¤ã hoti. Idaü chaņņhaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati lohitakāni lohitakavaõõāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathā pi nāma bandhujãvakapupphaü lohitakaü lohitakavaõõaü lohitakanidassanaü lohitakanibhāsaü, seyyathā vā pana taü vatthaü bārāõaseyyakaü ubhatobhāgavimaņņhaü lohitakaü lohitakavaõõaü lohitakanidassanaü lohitakanibhāsaü: evam evaü ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati lohitakāni lohitakavaõõāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmã ti evaüsa¤¤ã hoti. Idaü sattamaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati odātāni odātavaõõāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathā pi nāma osadhitārakā odātā odātavaõõā odātanidassanā odātanibhāsā, seyyathā vā pana taü vatthaü bārāõaseyyakaü ubhatobhāgavimaņņhaü odātaü odātavaõõaü odātanidassanaü odātanibhāsaü: evam evaü ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati odātāni odātavaõõāni odātanidassanāni odātanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmã ti evaüsa¤¤ã hoti. Idaü aņņhamaü abhibhāyatanaü. Imāni kho bhikkhave aņņha abhibhāyatanāni. 7. Etad aggaü bhikkhave imesaü aņņhannaü abhibhāyatanānaü, yad idaü ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati odātāni odātavaõõāni odātanidassanāni odātanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmã ti evaüsa¤¤ã hoti. Evaüsa¤¤ino pi kho bhikkhave santi sattā. Evaüsa¤¤ãnaü pi kho bhikkhave sattānaü atth' eva a¤¤athattaü, #<[page 063]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ atthi vipariõāmo. Evaü passaü bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiü pi nibbindati, tasmiü nibbindanto agge virajjati, pageva hãnasmiü. 8. Catasso imā bhikkhave paņipadā. Katamā catasso? Dukkhā paņipadā dandhābhi¤¤ā, dukkhā paņipadā khippābhi¤¤ā, sukhā paņipadā dandhābhi¤¤ā, sukhā paņipadā khippābhi¤¤ā. Imā kho bhikkhave catasso paņipadā. 9. Etad aggaü bhikkhave imāsaü catunnaü paņipadānaü, yad idaü sukhā paņipadā khippābhi¤¤ā. Evaüpaņipannā pi kho bhikkhave santi sattā. Evaüpaņipannānaü pi kho bhikkhave sattānaü atth' eva a¤¤athattaü, atthi vipariõāmo. Evaü passaü bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmim pi nibbindati, tasmiü nibbindanto agge virajjati, pageva hãnasmiü. 10. Catasso imā bhikkhave sa¤¤ā. Katamā catasso? Parittam eko sa¤jānāti, mahaggatam eko sa¤jānāti, appamāõam eko sa¤jānāti, `natthi ki¤cã' ti āki¤ca¤¤āyatanam eko sa¤jānāti. Imā kho bhikkhave catasso sa¤¤ā. 11. Etad aggaü bhikkhave imāsaü catunnaü sa¤¤ānaü, yad idaü `natthi ki¤cã' ti āki¤ca¤¤āyatanam eko sa¤jānāti. Evaüsa¤¤ino pi kho bhikkhave santi sattā. Evaüsa¤¤ãnaü pi kho bhikkhave sattānaü atth' eva a¤¤athattaü, atthi vipariõāmo. Evaü passaü bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiü pi nibbindati, tasmiü nibbindanto agge virajjati, pageva hãnasmiü. 12. Etad aggaü bhikkhave bāhirakānaü diņņhigatānaü, yad idaü `no c' assaü, no ca me siyā, na bhavissāmi, na me bhavissatã' ti. Evaüdiņņhino bhikkhave etaü pāņikaīkhaü: yā cāyaü bhave appaņikulyatā, sā c' assa na bhavissati, #<[page 064]># %<64 Aīguttara-Nikāya. XXIX. 12-16>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yā cāyaü bhavanirodhe pāņikulyatā, sā c' assa na bhavissatã ti. Evaüdiņņhino pi kho bhikkhave santi sattā. Evaüdiņņhãnaü pi kho bhikkhave sattānaü atth' eva a¤¤athattaü, atthi vipariõāmo. Evaü passaü bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiü pi nibbindati, tasmiü nibbindanto agge virajjati, pageva hãnasmiü. 13. Santi bhikkhave eke samaõabrāhmaõā . . . paramatthavisuddhiü pa¤¤āpenti. 14. Etad aggaü bhikkhave paramatthavisuddhiü pa¤¤āpentānaü, yad idaü sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Te tad abhi¤¤āya tassa sacchikiriyāya dhammaü desenti. Evaüvādino pi kho bhikkhave santi sattā. Evaüvadãnaü pi kho bhikkhave sattānaü atth' eva a¤¤athattaü, atthi vipariõāmo. Evaü passaü bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiü pi nibbindati, tasmiü nibbindanto agge virajjati, pageva hãnasmiü. 15. Santi bhikkhave eke samaõabrāhmaõā . . . paramadiņņhadhammanibbānaü pa¤¤āpenti. 16. Etad aggaü bhikkhave paramadiņņhadhammanibbānaü pa¤¤āpentānaü, yad idaü channaü phassāyatanānaü samudaya¤ ca aņņhaīgama¤ ca assāda¤ ca ādãnava¤ ca nissaraõa¤ ca yathābhåtaü viditvā anupādā-vimokho. Evaüvādiü kho maü bhikkhave evamakkhāyiü eke samaõabrāhmaõā asatā tucchā musā abhåtena abbhācikkhanti `na samaõo Gotamo kāmānaü pari¤¤aü pa¤¤āpeti, na råpānaü pari¤¤aü pa¤¤āpeti, na vedanānaü pari¤¤aü pa¤¤āpetã' ti. #<[page 065]># %% 17. Kāmāna¤ cāhaü bhikkhave pari¤¤aü pa¤¤āpemi, råpāna¤ ca pari¤¤aü pa¤¤āpemi, ve danāna¤ ca pari¤¤aü pa¤¤āpemi, diņņh' eva dhamme nicchāto nibbuto sãtibhåto anupādā-parinibbānaü pa¤¤āpemã ti. XXX. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Tena kho pana samayena rājā Pasenadi Kosalo uyyodhikāya nivatto hoti vijitasaīgāmo laddhādhippāyo. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yenārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhåmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko 'va ārāmaü pāvisi. 2. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhå abbhokāse caīkamanti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena te bhikkhå ten' upasaīkami, upasaīkamitvā te bhikkhå etad avoca `kahaü nu kho bhante Bhagavā etarahi viharati arahaü sammāsambuddho, dassanakāmā hi mayaü bhante taü Bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhan' ti. `Eso mahārāja vihāro saüvutadvāro. Tena appasaddo upasaīkamitvā ataramāno ālindaü pavisitvā ukkāsitvā aggaëaü ākoņehi. Vivarissati te Bhagavā dvāran' ti. 3. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena so vihāro saüvutadvāro tena appasaddo upasaīkamitvā ataramāno ālindaü pavisitvā ukkāsitvā aggaëaü ākotesi. Vivari Bhagavā dvāraü. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo vihāraü pavisitvā Bhagavato pādesu sirasā nipatitvā Bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati pāõãhi ca parisambāhati nāma¤ ca sāveti `rājāhaü bhante Pasenadi Kosalo, rājāhaü bhante Pasenadi Kosalo' ti. #<[page 066]># %<66 Aīguttara-Nikāya. XXX.3-6>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `Kam pana tvaü mahārāja atthavasaü sampassamāno imasmiü sarãre evaråpaü paramanipaccākāraü karosi, mettupahāraü upadaüsesã' ti? 4. Kata¤¤utaü kho ahaü bhante kataveditaü sampassamāno Bhagavati evaråpaü paramanipaccākāraü karomi, mettupahāraü upadaüsemi. Bhagavā hi bhante bahujanahitāya paņipanno bahujanasukhāya bahuno janassa ariye ¤āye patiņņhāpitā, yad idaü kalyāõadhammatāya kusaladhammatāya. Yam pi bhante Bhagavā bahujanahitāya paņipanno bahujanasukhāya bahuno janassa ariye ¤āye patiņņhāpitā, yad idaü kalyāõadhammatāya kusaladhammatāya: imam pi kho ahaü bhante atthavasaü sampassamāno Bhagavati evaråpaü paramanipaccākāraü karomi, mettupahāraü upadaüsemi. 5. Puna ca paraü bhante Bhagavā sãlavā buddhasãlo ariyasãlo kusalasãlo kusalasãlena samannāgato. Yam pi bhante Bhagavā sãlavā buddhasãlo ariyasãlo kusalasãlo kusalasãlena samannāgato: imam pi kho ahaü bhante atthavasaü sampassamāno Bhagavati evaråpaü paramanipaccākāraü karomi, mettupahāraü upadaüsemi. 6. Puna ca paraü bhante Bhagavā dãgharattaü āra¤¤ako ara¤¤avanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevati. Yam pi bhante Bhagavā dãgharattaü āra¤¤ako ara¤¤avanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevati: #<[page 067]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ imam pi kho ahaü bhante atthavasaü sampassamāno Bhagavati evaråpaü paramanipaccākāraü karomi, mettupahāraü upadaüsemi. 7. Puna ca paraü bhante Bhagavā santuņņho itarãtaracãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Yam pi bhante Bhagavā santuņņho itarãtaracãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena: imam pi kho ahaü bhante atthavasaü sampassamāno Bhagavati evaråpaü paramanipaccākāraü karomi, mettupahāraü upadaüsemi. 8. Puna ca paraü bhante Bhagavā āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Yam pi bhante Bhagavā āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa: imam pi kho ahaü bhante atthavasaü sampassamāno Bhagavati evaråpaü paramanipaccākāraü karomi, mettupahāraü upadaüsemi. 9. Puna ca paraü bhante Bhagavā, yāyaü kathā abhisallekhikā cetovivaraõasappāyā, seyyathãdaü appicchakathā santuņņhikathā pavivekakathā asaüsaggakathā viriyārambhakathā sãlakathā samādhikathā pa¤¤ākathā vimuttikathā vimutti¤āõadassanakathā, evaråpiyā kathāya nikāmalābhã akicchalābhã akasiralābhã. Yam pi bhante Bhagavā, yāyaü kathā abhisallekhikā cetovivaraõasappāyā, seyyathãdaü appicchakathā . . . pe . . . vimutti¤āõadassanakathā, evaråpiyā kathāya nikāmalābhã akasiralābhã: imam pi kho ahaü bhante atthavasaü sampassamāno Bhagavati evaråpaü paramanipaccākāraü karomi, mettupahāraü upadaüsemi. 10. Puna ca paraü bhante Bhagavā catunnaü jhānānaü abhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã akicchalābhã akasiralābhã. #<[page 068]># %<68 Aīguttara-Nikāya. XXX. 10-12>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Yam pi bhante Bhagavā catunnaü jhānānaü abhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã akicchalābhã akasiralābhã: imam pi kho ahaü bhante atthavasaü sampassamāno Bhagavati evaråpaü paramanipaccākāraü karomi, mettupahāraü upadaüsemi. 11. Puna ca paraü bhante Bhagavā anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, seyyathãdaü `ekam pi jātiü dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pa¤ca pi jātiyo dasa pi jātiyo vãsam pi jātiyo tiüsam pi jātiyo cattāëãsam pi jātiyo pa¤¤āsam pi jātiyo jātisatam pi jātisahassam pi jātisatasahassam pi aneke pi saüvaņņakappe aneke pi vivaņņakappe aneke pi saüvaņņavivaņņakappe amutrāsiü evaünāmo evaügotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiü, tatrāpāsiü evaünāmo evaügotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto, so tato cuto idh' upapanno' ti: iti sākāraü sa-uddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. Yam pi bhante Bhagavā anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, seyyathãdaü ekam pi jātiü dve pi jātiyo . . . pe . . . iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati: imam pi kho ahaü bhante atthavasaü sampassamāno Bhagavati evaråpaü paramanipaccākāraü karomi, mettupahāraü upadaüsemi. 12. Puna ca paraü bhante Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe duggate yathākammupage satte pajānāti `ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaü upavādakā micchādiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā, #<[page 069]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapannā' ti: iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammupage satte pajānāti. Yam pi bhante Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena . . . yathākammupage satte pajānāti: imam pi kho ahaü bhante atthavasaü sampassamāno Bhagavati evaråpaü paramanipaccākāraü karomi, mettupahāraü upadaüsemi. 13. Puna ca paraü bhante Bhagavā āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Yam pi bhante Bhagavā āsavānaü khayā . . . pe . . . sacchikatvā upasampajja viharati: imam pi kho ahaü bhante atthavasaü sampassamāno Bhagavati evaråpaü paramanipaccākāraü karomi, mettupahāraü upadaüsemi. 14. `Handa dāni mayaü bhante gacchāma bahukiccā mayaü bahukaraõãyā' ti. `Yassa dāni tvaü mahārāja kālaü ma¤¤asã' ti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo uņņhāyāsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmã ti. Mahāvaggo tatiyo. Tatr' uddānaü: #<[page 070]># %<70 Aīguttara-Nikāya. XXX. 14-XXXI. 5>% Sãhādhimuttikāyena Cundena kasiõena ca Kāli dve mahāpa¤hā Kosalehi pare duve ti. XXXI. 1. Atha kho āyasmā Upāli yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā Upāli Bhagavantaü etad avoca:-- 2. Kati nu kho bhante atthavase paņicca Tathāgatassa sāvakānaü sikkhāpadaü pa¤¤attaü, pātimokkhaü uddiņņhan ti? Dasa kho Upāli atthavase paņicca Tathāgatena sāvakānaü sikkhāpadaü pa¤¤attaü, pātimokkhaü uddiņņhaü. Katame dasa? 3. Saīghasuņņhutāya saīghaphāsutāya dummaīkånaü puggalānaü niggahāya pesalānaü bhikkhånaü phāsuvihārāya diņņhadhammikānaü āsavānaü saüvarāya samparāyikānaü āsavānaü paņighātāya appasannānaü pasādāya pasannānaü bhãyobhāvāya saddhammaņņhitiyā vinayānuggahāya. Ime kho Upāli dasa atthavase paņicca Tathāgatena sāvakānaü sikkhāpadaü pa¤¤attaü pātimokkhaü uddiņņhan ti. 4. Kati nu kho bhante pātimokkhaņņhapanā ti? Dasa kho Upāli pātimokkhaņņhapanā. Katame dasa? 5. Pārājiko tassaü parisāyaü nisinno hoti. Pārājikakathā vippakatā hoti. Anupasampanno tassaü parisāyaü nisinno hoti. #<[page 071]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Anupasampannakathā vippakatā hoti. Sikkhaü paccakkhātako tassaü parisāyaü nisinno hoti. Sikkhaü paccakkhātakathā vippakatā hoti. Paõķako tassaü parisāyaü nisinno hoti. Paõķakakathā vippakatā hoti. Bhikkhunãdåsako tassaü parisāyaü nisinno hoti. Bhikkhunãdåsakakathā vippakatā hoti. Ime kho Upāli dasa pātimokkhaņņhapanā ti. XXXII. 1. Katãhi nu kho bhante dhammehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo ti? Dasahi kho Upāli dhammehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. Katamehi dasahi? 2. Idh' Upāli bhikkhu sãlavā hoti, pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāõā majjhe kalyāõā pariyosānakalyāõā sātthaü savya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti, tathāråpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā. Ubhayāni kho pan' assa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattãni suvinicchitāni suttaso anuvya¤janaso. Vinaye kho pana ņhito hoti asaühiro. Paņibalo hoti ubho atthapaccatthike sa¤¤āpetuü nijjhāpetuü pekkhetuü pasādetuü. Adhikaraõasamuppādavåpasamakusalo hoti, #<[page 072]># %<72 Aīguttara-Nikāya. XXXII. 2-XXXIII. 2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ adhikaraõaü jānāti, adhikaraõasamudayaü jānāti, adhikaraõanirodhaü jānāti, adhikaraõanirodhagāminiü paņipadaü jānāti. Imehi kho Upāli dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo ti. XXXIII. 1. Katãhi nu kho bhante dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabban ti? Dasahi kho Upāli dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaü. Katamehi dasahi? 2. Idh' Upāli bhikkhu sãlavā hoti, pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāõā majjhe kalyāõā pariyosānakalyāõā sātthaü savya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti, tathāråpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā. Pātimokkhaü kho pan' assa vitthārena svāgataü hoti suvibhattaü suppavattaü suvinicchitaü suttaso anuvya¤janaso. Paņibalo hoti gilānaü upaņņhātuü vā upaņņhāpetuü vā. Paņibalo hoti anabhiratiü våpakāsetuü vā våpakāsāpetuü vā. Paņibalo hoti uppannaü kukkuccaü dhammato vinodetuü. Paņibalo hoti uppannaü diņņhigataü dhammato vivecetuü. Paņibalo hoti adhisãle samādapetuü. Paņibalo hoti adhicitte samādapetuü. Paņibalo hoti adhipa¤¤āya samādapetuü. Imehi kho Upāli dasahi dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabban ti. #<[page 073]># %% XXXIV. 1. Katãhi nu kho bhante dhammehi samannāgatena bhikkhunā nissayo dātabbo ti? . . . pe . . . sāmaõero upaņņhāpetabbo ti? Dasahi kho Upāli dhammehi samannāgatena bhikkhunā sāmaõero upaņņhāpetabbo. Katamehi dasahi? 2. Idh' Upāli bhikkhu sãlavā hoti . . . pe . . . samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Bahussuto hoti . . . pe . . . diņņhiyā suppaņividdhā. Pātimokkhaü kho pan' assa vitthārena svāgataü hoti suvibhattaü suppavattaü suvinicchitaü suttaso anuvya¤janaso. Paņibalo hoti gilānaü upaņņhātuü vā upaņņhāpetuü vā. Paņibalo hoti anabhiratiü våpakāsetuü vā våpakāsāpetuü vā. Paņibalo hoti uppannaü kukkuccaü dhammato vinodetuü. Paņibalo hoti uppannaü diņņhigataü dhammato vivecetuü. Paņibalo hoti adhisãle samādapetuü. Paņibalo hoti adhicitte samādapetuü. Paņibalo hoti adhipa¤¤āya samādapetuü. Imehi kho Upāli dasahi dhammehi samannāgatena bhikkhunā sāmaõero upaņņhāpetabbo ti. XXXV. 1. `Saīghabhedo saīghabhedo' ti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante saīgho bhinno hotã ti? 2. Idh' Upāli bhikkhå adhammaü dhammo ti dãpenti, dhammaü adhammo ti dãpenti, avinayaü vinayo ti dãpenti, #<[page 074]># %<74 Aīguttara-Nikāya. XXXV.2-XXXVI.2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ vinayaü avinayo ti dãpenti, abhāsitaü alapitaü Tathāgatena bhāsitaü lapitaü Tathāgatenā ti dãpenti, bhāsitaü lapitaü Tathāgatena abhāsitaü alapitaü Tathāgatenā ti dãpenti, anāciõõaü Tathāgatena āciõõaü Tathāgatenā ti dãpenti, āciõõaü Tathāgatena anāciõõaü Tathāgatenā ti dãpenti, appa¤¤attaü Tathāgatena pa¤¤attaü Tathāgatenā ti dãpenti, pa¤¤attaü Tathāgatena appa¤¤attaü Tathāgatenā ti dãpenti. Te imehi dasahi vatthåhi avakassanti, vavakassanti, āvenikammāni karonti, āvenipātimokkhaü uddisanti. Ettāvatā kho Upāli saīgho bhinno hotã ti. XXXVI. 1. `Saīghasāmaggã saīghasāmaggã' ti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante saīgho samaggo hotã ti? 2. Idh' Upāli bhikkhå adhammaü adhammo ti dãpenti, dhammaü dhammo ti dãpenti, avinayaü avinayo ti dãpenti, vinayaü vinayo ti dãpenti, abhāsitaü alapitaü Tathāgatena abhāsitaü alapitaü Tathāgatenā ti dãpenti, bhāsitaü lapitaü Tathāgatena bhāsitaü lapitaü Tathāgatenā ti dãpenti, anāciõõaü Tathāgatena anāciõõaü Tathāgatenā ti dãpenti, āciõõaü Tathāgatena āciõõaü Tathāgatenā ti dãpenti, appa¤¤attaü Tathāgatena appa¤¤attaü Tathāgatenā ti dãpenti, pa¤¤attaü Tathāgatena pa¤¤attaü Tathāgatenā ti dãpenti. Te imehi dasahi vatthåhi na avakassanti, na vavakassanti, na āvenikammāni karonti, na āvenipātimokkhaü uddisanti. Ettāvatā kho Upāli saīgho samaggo hotã ti. #<[page 075]># %% 1. Atha kho āyasmā ânando yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca:-- 2. `Saīghabhedo saīghabhedo' ti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante saīgho bhinno hotã ti? 3. Idh' ânanda bhikkhå adhammaü dhammo ti dãpenti, dhammaü adhammo ti dãpenti, avinayaü vinayo ti dãpenti, vinayaü avinayo ti dãpenti, abhāsitaü alapitaü Tathāgatena bhāsitaü lapitaü Tathāgatenā ti dãpenti, bhāsitaü lapitaü Tathāgatena abhāsitaü alapitaü Tathāgatenā ti dãpenti, anāciõõaü Tathāgatena āciõõaü Tathāgatenā ti dãpenti, āciõõaü Tathāgatena anāciõõaü Tathāgatenā ti dãpenti, appa¤¤attaü Tathāgatena pa¤¤attaü Tathāgatenā ti dãpenti, pa¤¤attaü Tathāgatena appa¤¤attaü Tathāgatenā ti dãpenti. Te imehi dasahi vatthåhi avakassanti, vavakassanti, āvenikammāni karonti, āvenipātimokkhaü uddisanti. Ettāvatā kho ânanda saīgho bhinno hotã ti. XXXVIII. 1. Samaggaü pana bhante saīghaü bhetvā kiü so pasavatã ti? 2. Kappaņņhiyaü ânanda kibbisaü pasavatã ti. 3. Kiü pana bhante kappaņņhiyaü kibbisan ti? 4. Kappaü ânanda nirayamhi paccatã ti. #<[page 076]># %<76 Aīguttara-Nikāya. XXXVIII.4-XL. 4>% âpāyiko nerayiko kappaņņho saīghabhedako vaggarato adhammaņņho yogakkhemato dhaüsaņi saīghaü samaggaü bhetvāna kappaü nirayamhi paccatãti. XXXIX. 1. `Saīghasāmaggã saīghasāmaggã' ti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante saīgho samaggo hotã ti? 2. Idh' ânanda bhikkhå adhammaü adhammo ti dãpenti, dhammaü dhammo ti dãpenti, avinayaü avinayo ti dãpenti, vinayaü vinayo ti dãpenti, abhāsitaü alapitaü Tathāgatena abhāsitaü alapitaü Tathāgatenā ti dãpenti, bhāsitaü lapitaü Tathāgatena bhāsitaü lapitaü Tathāgatenā ti dãpenti, anāciõõaü Tathāgatena anāciõõaü Tathāgatenā ti dãpenti, āciõõaü Tathāgatena āciõõaü Tathāgatenā ti dãpenti, appa¤¤attaü Tathāgatena appa¤¤attaü Tathāgatenā ti dãpenti, pa¤¤attaü Tathāgatena pa¤¤attaü Tathāgatenā ti dãpenti. Te imehi dasahi vatthåhi na avakassanti, na vavakassanti, na āvenikammāni karonti, na āvenipātimokkhaü uddisanti. Ettāvatā kho ânanda saīgho samaggo hotã ti. XL. 1. Bhinnaü pana bhante saīghaü samaggaü katvā kiü so pasavatã ti? 2. Brahmaü ânanda pu¤¤aü pasavatã ti. 3. Kiü pana bhante brahmaü pu¤¤an ti? 4. Kappaü ânanda saggamhi modatã ti. #<[page 077]># %% Sukhā saīghassa sāmaggã samaggāna¤ ca anuggaho samaggarato dhammaņņho yogakkhemā na dhaüsati saīghaü samaggaü katvāna kappaü saggamhi modatã ti. Upālivaggo catuttho. Tatr' uddānaü: Upāli ņņhapana ubbāho upasampadanissayena ca Sāmaõero ca dve bhedā ânandehi apare dve ti. XLI. 1. Atha kho āyasmā Upāli yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā Upāli Bhagavantaü etad avoca:-- 2. Ko nu kho bhante hetu ko paccayo, yena saīghe bhaõķanakalahaviggahavivādā uppajjanti, bhikkhå ca na phāsu viharantã ti? 3. Idh' Upāli bhikkhå adhammaü dhammo ti dãpenti, dhammaü adhammo ti dãpenti, avinayaü vinayo ti dãpenti, vinayaü avinayo ti dãpenti, abhāsitaü alapitaü Tathāgatena bhāsitaü lapitaü Tathāgatenā ti dãpenti, bhāsitaü lapitaü Tathāgatena abhāsitaü alapitaü Tathāgatenā ti dãpenti, anāciõõaü Tathāgatena āciõõaü Tathāgatenā ti dãpenti, āciõõaü Tathāgatena anāciõõaü Tathāgatenā ti dãpenti, appa¤¤attaü Tathāgatena pa¤¤attaü Tathāgatenā ti dãpenti, #<[page 078]># %<78 Aīguttara-Nikāya. XLI. 3-XLIII. 3>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ pa¤¤attaü Tathāgatena appa¤¤attaü Tathāgatenā ti dãpenti. Ayaü kho Upāli hetu ayaü paccayo, yena saīghe bhaõķanakalahaviggahavivādā uppajjanti, bhikkhå ca na phāsu viharantã ti. XLII. 1. Kati nu kho bhante vivādamålānã ti? 2. Dasa kho Upāli vivādamålāni. Katamāni dasa? 3. Idh' Upāli bhikkhå adhammaü dhammo ti dãpenti, dhammaü adhammo ti dãpenti, avinayaü vinayo ti dãpenti, vinayaü avinayo ti dãpenti, abhāsitaü alapitaü Tathāgatena bhāsitaü lapitaü Tathāgatenā ti dãpenti, bhāsitaü lapitaü Tathāgatena abhāsitaü alapitaü Tathāgatenā ti dãpenti, anāciõõaü Tathāgatena āciõõaü Tathāgatenā ti dãpenti, āciõõaü Tathāgatena anāciõõaü Tathāgatenā ti dãpenti, appa¤¤attaü Tathāgatena pa¤¤attaü Tathāgatenā ti dãpenti, pa¤¤attaü Tathāgatena appa¤¤attaü Tathāgatenā ti dãpenti. Imāni kho Upāli dasa vivādamålānã ti. XLIII. 1. Kati nu kho bhante vivādamålānã ti? 2. Dasa kho Upāli vivādamålāni. Katamāni dasa? 3. Idh' Upāli bhikkhå anāpattiü āpattã ti dãpenti, āpattiü anāpattã ti dãpenti, lahukaü āpattiü garukāpattã ti dãpenti, garukaü āpattiü lahukāpattã ti dãpenti, duņņhullaü āpattiü aduņņhullāpattã ti dãpenti, aduņņhullaü āpattiü duņņhullāpattã ti dãpenti, sāvasesaü āpattiü anavasesāpattã ti dãpenti, anavasesaü āpattiü sāvasesāpattã ti dãpenti, #<[page 079]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sappaņikammaü āpattiü appaņikammāpattã ti dãpenti, appaņikammaü āpattiü sappaņikammāpattã ti dãpenti. Imāni kho Upāli dasa vivādamålānã ti. XLIV. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Kusinārāyaü viharati baliharaõe vanasaõķe. Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca:-- 2. Codakena bhikkhave bhikkhunā paraü codetukāmena pa¤ca dhamme ajjhattaü paccavekkhitvā pa¤ca dhamme ajjhattaü upaņņhapetvā paro codetabbo. Katame pa¤ca dhammā ajjhattaü paccavekkhitabbā? 3. Codakena bhikkhave bhikkhunā paraü codetukāmena evaü paccavekkhitabbaü: parisuddhakāyasamācāro nu kho 'mhi, parisuddhen' amhi kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaņimaüsena, saüvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no ti? No ce bhikkhave bhikkhu parisuddhakāyasamācāro hoti parisuddhena kāyasamācārena samannāgato acchiddena appaņimaüsena, tassa bhavanti vattāro: iīgha tāva āyasmā kāyikaü sikkhasså ti. Iti 'ssa bhavanti vattāro. 4. Puna ca paraü bhikkhave codakena bhikkhunā paraü codetukāmena evaü paccavekkhitabbaü: parisuddhavacãsamācāro nu kho 'mhi, parisuddhen' amhi vacãsamācārena samannāgato acchiddena appaņimaüsena, saüvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no ti? No ce bhikkhave bhikkhu parisuddhavacãsamācāro hoti parisuddhena vacãsamācārena samannāgato acchiddena appaņimaüsena, tassa bhavanti vattāro: iīgha tāva āyasmā vācasikaü sikkhasså ti. Iti 'ssa bhavanti vattāro. #<[page 080]># %<80 Aīguttara-Nikāya. XLIV.5-7>% 5. Puna ca paraü bhikkhave codakena bhikkhunā paraü codetukāmena evaü paccavekkhitabbaü: mettaü nu kho me cittaü paccupaņņhitaü sabrahmacārãsu anāghātaü, saüvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no ti? No ce bhikkhave bhikkhuno mettaü cittaü paccupaņņhitaü hoti sabrahmacārãsu anāghātaü, tassa bhavanti vattāro: iīgha tāva āyasmā sabrahmacārãsu mettaü cittaü upaņņhapehã ti. Iti 'ssa bhavanti vattāro. 6. Puna ca paraü bhikkhave codakena bhikkhunā paraü codetukāmena evaü paccavekkhitabbaü: bahussuto nu kho 'mhi sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāõā majjhe kalyāõā pariyosānakalyāõā sātthaü savya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti, tathāråpā me dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā, saüvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no ti? No ce bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāõā majjhe kalyāõā pariyosānakalyāõā sātthaü savya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti, tathāråpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā, tassa bhavanti vattāro: iīgha tāva āyasmā āgamaü pariyāpuõasså ti. Iti 'ssa bhavanti vattāro. 7. Puna ca paraü bhikkhave codakena bhikkhunā paraü codetukāmena evaü paccavekkhitabbaü: ubhayāni nu kho me pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattãni suvinicchitāni suttaso anuvya¤janaso, saüvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no ti? No ce bhikkhave bhikkhuno ubhayāni pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattãni suvinicchitāni suttaso anuvya¤janaso, #<[page 081]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `idam panāyasmā kattha vuttaü Bhagavatā' ti iti puņņho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro: iīgha tāva āyasmā vinayaü sikkhasså ti. Iti 'ssa bhavanti vattāro. Ime pa¤ca dhammā ajjhattaü paccavekkhitabbā. 8. Katame pa¤ca dhammā ajjhattaü upaņņhāpetabbā? 9. Kālena vakkhāmi no akālena, bhåtena vakkhāmi no abhåtena, saõhena vakkhāmi no pharusena, atthasaühitena vakkhāmi no anatthasaühitena, mettacitto vakkhāmi no dosantaro ti. Ime pa¤ca dhammā ajjhattaü upaņņhāpetabbā. Codakena bhikkhave bhikkhunā paraü codetukāmena ime pa¤ca dhamme ajjhattaü paccavekkhitvā ime pa¤ca dhamme ajjhattaü upaņņhapetvā paro codetabbo ti. XLV. 1. Dasa yime bhikkhave ādãnavā rājantepurappavesane. Katame dasa? 2. Idha bhikkhave rājā mahesiyā saddhiü nisinno hoti, tatra bhikkhu pavisati, mahesã vā bhikkhuü disvā sitaü pātukaroti, bhikkhu vā mahesiü disvā sitaü pātukaroti. Tattha ra¤¤o evaü hoti: addhā imesaü kataü vā karissanti vā ti. Ayaü bhikkhave paņhamo ādãnavo rājantepurappavesane. 3. Puna ca paraü bhikkhave rājā bahukicco bahukaraõãyo a¤¤ataraü itthiü gantvā na sarati. Sā tena gabbhaü gaõhāti. Tattha ra¤¤o evaü hoti: na kho idha a¤¤o koci pavisati a¤¤atra pabbajitena, #<[page 082]># %<82 Aīguttara-Nikāya. XLV. 3-10>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaü bhikkhave dutiyo ādãnavo rājantepurappavesane. 4. Puna ca paraü bhikkhave ra¤¤o antepure a¤¤ataraü ratanaü nassati. Tattha ra¤¤o evaü hoti: na kho idha a¤¤o koci pavisati a¤¤atra pabbajitena, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaü bhikkhave tatiyo ādãnavo rājantepurappavesane. 5. Puna ca paraü bhikkhave ra¤¤o antepure abbhantarā guyhamantā bahiddhā sambhedaü gacchanti. Tattha ra¤¤o evaü hoti: na kho idha a¤¤o koci pavisati a¤¤atra pabbajitena, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaü bhikkhave catuttho ādãnavo rājantepurappavesane. 6. Puna ca paraü bhikkhave ra¤¤o antepure pitā vā puttaü pattheti putto vā pitaraü pattheti. Tesaü evaü hoti: na kho idha a¤¤o koci pavisati a¤¤atra pabbajitena, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaü kho bhikkhave pa¤camo ādãnavo rājantepurappavesane. 7. Puna ca paraü bhikkhave rājā nãcaņhāniyaü ucce ņhāne ņhapeti. Yesan taü amanāpaü, tesaü evaü hoti: rājā kho pabbajitena saüsaņņho, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaü bhikkhave chaņņho ādãnavo rājantepurappavesane. 8. Puna ca paraü bhikkhave rājā uccaņhāniyaü nãce ņhāne ņhapeti. Yesan taü amanāpaü, tesaü evaü hoti: rājā kho pabbajitena saüsaņņho, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaü kho bhikkhave sattamo ādãnavo rājantepurappavesane. 9. Puna ca paraü bhikkhave rājā akāle senaü uyyojeti. Yesan taü amanāpaü, tesaü evaü hoti: rājā kho pabbajitena saüsaņņho, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaü bhikkhave aņņhamo ādãnavo rājantepurappavesane. 10. Puna ca paraü bhikkhave rājā kāle senaü uyyojetvā antarāmaggato nivattāpeti. Yesan taü amanāpaü, tesaü evaü hoti: #<[page 083]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ rājā kho pabbajitena saüsaņņho, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaü bhikkhave navamo ādãnavo rājantepurappavesane. 11. Puna ca paraü bhikkhave ra¤¤o antepuraü hatthisammadaü assasammadaü rathasammadaü, rajanãyāni råpasaddagandharasaphoņņhabbāni, yāni na pabbajitasāruppāni. Ayaü bhikkhave dasamo ādãnavo rājantepurappavesane. Ime kho bhikkhave dasa ādãnavā rājantepurappavesane ti. XLVI. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiü Nigrodhārāme. Atha kho sambahulā Sakkā upāsakā tadah' uposathe yena Bhagavā ten' upasaīkamiüsu, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinne kho Sakke upāsake Bhagavā etad avoca:-- 2. Api nu kho tumhe Sakkā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavasathā ti? App ekadā mayaü bhante aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavasāma, app ekadā na upavasāmā ti. Tesaü vo Sakkā alābhā tesaü dulladdhaü, ye tumhe evaü sokasabhaye jãvite maraõasabhaye jãvite app ekadā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavasatha, app ekadā na upavasatha. Taü kiü ma¤¤atha Sakkā? Idha puriso yena kenaci kammaņņhānena anāpajja akusalaü divasaü aķķhakahāpaõaü nibbiseyya, `dakkho puriso uņņhānasampanno' ti alaü vacanāyā ti? #<[page 084]># %<84 Aīguttara-Nikāya. XLVI.2-3>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Evaü bhante. Taü kiü ma¤¤atha Sakkā? Idha puriso yena kenaci kammaņņhānena anāpajja akusalaü divasaü kahāpaõaü nibbiseyya, `dakkho puriso uņņhānasampanno' ti alaü vacanāyā ti? Evaü bhante. Taü kiü ma¤¤atha Sakkā? Idha puriso yena kenaci kammaņņhānena anāpajja akusalaü divasaü dve kahāpaõe nibbiseyya . . . pe . . . tayo kahāpaõe nibbiseyya . . . cattāro kahāpaõe nibbiseyya . . . pa¤ca kahāpaõe nibbiseyya . . . cha kahāpaõe nibbiseyya . . . satta kahāpaõe nibbiseyya . . . aņņha kahāpaõe nibbiseyya . . . nava kahāpaõe nibbiseyya . . . dasa kahāpaõe nibbiseyya . . . vãsa kahāpaõe nibbiseyya . . . tiüsa kahāpaõe nibbiseyya . . . cattārisaü kahāpaõe nibbiseyya . . . pa¤¤āsaü kahāpaõe nibbiseyya, `dakkho puriso uņņhānasampanno' ti alaü vacanāyā ti? Evaü bhante. Taü kiü ma¤¤atha Sakkā? Api nu so puriso divase divase kahāpaõasataü kahāpaõasahassaü nibbisamāno laddhaü laddhaü nikkhipanto vassatāyuko vassasatajãvã mahantaü bhogakkhandhaü adhigaccheyyā ti? Evaü bhante. Taü kiü ma¤¤atha Sakkā? Api nu so puriso bhogahetu bhoganidānaü bhogādhikaraõaü ekaü vā rattiü ekaü vā divasaü upaķķhaü vā rattiü upaķķhaü vā divasaü ekantasukhapaņisaüvedã vihareyyā ti? No h' etaü bhante. Taü kissa hetu? Kāmā hi bhante aniccā tucchā musā mosadhammā ti. 3. Idha kho pana vo Sakkā mama sāvako dasa vassāni appamatto ātāpã pahitatto viharanto yathā mayānusiņņhaü tathā paņipajjamāno, satam pi vassāni satam pi vassasatāni satam pi vassasahassāni satam pi vassasatasahassāni ekantasukhapaņisaüvedã vihareyya. #<[page 085]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ So ca khvassa sakadāgāmã vā anāgāmã vā apaõõakaü vā sotāpanno. Tiņņhantu Sakkā dasa vassāni. Idha mama sāvako nava vassāni aņņha vassāni satta vassāni cha vassāni pa¤ca vassāni cattāri vassāni tãõi vassāni dve vassāni ekaü vassaü appamatto ātāpã pahitatto viharanto yathā mayānusiņņhaü tathā paņipajjamāno, satam pi vassāni satam pi vassasatāni satam pi vassasahassāni satam pi vassasatasahassāni ekantasukhapaņisaüvedã vihareyya. So ca khvassa sakadāgāmã vā anāgāmã vā apaõõakaü vā sotāpanno. Tiņņhatu Sakkā ekaü vassaü. Idha mama sāvako dasa māse appamatto ātāpã pahitatto viharanto yathā mayānusiņņhaü tathā paņipajjamāno, satam pi vassāni satam pi vassasatāni satam pi vassasahassāni satam pi vassasatasahassāni ekantasukhapaņisaüvedã vihareyya. So ca khvassa sakadāgāmã vā anāgāmã vā apaõõakaü vā sotāpanno. Tiņņhantu Sakkā dasa māsā. Idha mama sāvako nava māse aņņha māse satta māse cha māse pa¤ca māse cattāro māse tayo māse dve māse ekaü māsaü aķķhamāsaü appamatto ātāpã pahitatto viharanto yathā mayānusiņņhaü tathā paņipajjamāno, satam pi vassāni satam pi vassasatāni satam pi vassasahassāni satam pi vassasatasahassāni ekantasukhapaņisaüvedã vihareyya. So ca khvassa sakadāgāmã vā anāgāmã vā apaõõakaü vā sotāpanno. Tiņņhatu Sakkā aķķhamāso. Idha mama sāvako dasa rattindive appamatto ātāpã pahitatto viharanto yathā mayānusiņņhaü tathā paņipajjamāno satam pi vassāni satam pi vassasatāni satam pi vassasahassānã satam pi vassasatasahassāni ekantasukhapaņisaüvedã vihareyya. So ca khvassa sakadāhāmã vā anāgāmã vā apaõõakaü vā sotāpanno. Tiņņhantu Sakkā dasa rattindivā. Idha mama sāvako nava rattindive aņņha rattindive satta rattindive cha rattindive pa¤ca rattindive cattāro rattindive tayo rattindive dve rattindive ekaü rattindivaü appamatto ātāpã pahitatto viharanto yathā mayānusiņņhaü tathā paņipajjamāno, #<[page 086]># %<86 Aīguttara-Nikāya. XLVI. 3-XLVII. 2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ satam pi vassāni satam pi vassasatāni satam pi vassasahassāni satam pi vassasatasahassāni ekantasukhapaņisaüvedã vihareyya. So ca khvassa sakadāgāmã vā anāgāmã vā apaõõakaü vā sotāpanno. Tesaü vo Sakkā alābhā tesaü dulladdhaü, ye tumhe evaü sokasabhaye jãvite maraõasabhaye jãvite app ekadā aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavasatha, app ekadā na upavasathā ti Ete mayaü bhante ajja-t-agge aņņhaīgasamannāgataü uposathaü upavasissāmā ti. XLVII. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Vesāliyaü viharati Mahāvane Kåņāgārasālāyaü. Atha kho Mahāli Licchavi yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Mahāli Licchavi Bhagavantaü etad avoca:-- 2. Ko nu kho bhante hetu ko paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā ti? Lobho kho Mahāli hetu lobho paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, doso kho Mahāli hetu doso paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, moho kho Mahāli hetu moho paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, ayonisomanasikāro kho Mahāli hetu ayonisomanasikāro paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, #<[page 087]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ micchāpaõihitaü kho Mahāli cittaü hetu micchāpaõihitaü cittaü paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. Ayaü kho Mahāli hetu ayaü paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā ti. 3. Ko pana bhante hetu ko paccayo kalyāõassa kammassa kiriyāya kalyāõassa kammassa pavattiyā ti? Alobho kho Mahāli hetu alobho paccayo kalyāõassa kammassa kiriyāya kalyāõassa kammassa pavattiyā, adoso kho Mahāli hetu adoso paccayo kalyāõassa kammassa kiriyāya kalyāõassa kammassa pavattiyā, amoho kho Mahāli hetu amoho paccayo kalyāõassa kammassa kiriyāya kalyāõassa kammassa pavattiyā, yonisomanasikāro kho Mahāli hetu yonisomanasikāro paccayo kalyāõassa kammassa kiriyāya kalyāõassa kammassa pavattiyā, sammāpaõihitaü kho Mahāli cittaü hetu sammāpaõihitaü cittaü paccayo kalyāõassa kammassa kiriyāya kalyāõassa kammassa pavattiyā. Ayaü kho Mahāli hetu ayaü paccayo kalyāõassa kammassa kiriyāya kalyāõassa kammassa pavattiyā. Ime ca Mahāli dasa dhammā loke na saüvijjeyyuü, na yidha pa¤¤āyetha: adhammacariyā visamacariyā ti vā dhammacariyā samacariyā ti vā. Yasmā ca kho Mahāli ime dasa dhammā loke saüvijjanti, tasmā pa¤¤āyati adhammacariyā visamacariyā ti vā dhammacariyā samacariyā ti vā ti. XLVIII. 1. Dasa yime bhikkhave dhammā pabbajitena abhiõhaü paccavekkhitabbā. Katame dasa? 2. Vevaõõiyamhi ajjhåpagato ti pabbajitena abhiõhaü paccavekkhitabbaü. Parapaņibaddhā me jãvikā ti pabbajitena abhiõhaü paccavekkhitabbaü. #<[page 088]># %<88 Aīguttara-Nikāya. XLVIII.2-L.1>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ A¤¤o me ākappo karaõãyo ti pabbajitena abhiõhaü paccavekkhitabbaü. Kacci nu kho me attā sãlato na upavadatã ti pabbajitena abhiõhaü paccavekkhitabbaü. Kacci nu kho maü anuvicca vi¤¤å sabrahmacārã sãlato na upavadantã ti pabbajitena abhiõhaü paccavekkhitabbaü. Sabbehi me piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo ti pabbajitena abhiõhaü paccavekkhitabbaü. Kammassako 'mhi kammadāyādo kammayoni kammabandhu kammapaņisaraõo, yaü kammaü karissāmi kalyāõaü vā pāpakaü vā, tassa dāyādo bhavissāmã ti pabbajitena abhiõhaü paccavekkhitabbaü. Kathambhåtassa me rattindivā vãtipatantã ti pabbajitena abhiõhaü paccavekkhitabbaü. Kacci no kho 'haü su¤¤āgāre abhiramāmã ti pabbajitena abhiõhaü paccavekkhitabbaü. Atthi nu kho me uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanaviseso adhigato, so 'haü pacchime kāle sabrahmacārãhi puņņho na maīku bhavissāmã ti pabbajitena abhiõhaü paccavekkhitabbaü. Ime kho bhikkhave dasa dhammā pabbajitena abhiõhaü paccavekkhitabbā ti. XLIX. 1. Dasa yime bhikkhave dhammā sarãraņņhā. Katame dasa? 2. Sãtaü uõhaü jighacchā pipāsā uccāro passāvo kāyasaüvaro. vacãsaüvaro ājãvasaüvaro ponobhaviko bhavasaīkāro. Ime kho bhikkhave dasa dhammā sarãraņņhā ti. L. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhå pacchābhattaü piõķapātapaņikkantā upaņņhānasālāyaü sannisinnā sannipatitā bhaõķanajātā kalahajātā vivādāpannā a¤¤ama¤¤aü mukhasattãhi vitudantā viharanti. #<[page 089]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Atha kho Bhagavā sāyaõhasamayaü paņisallānā vuņņhito yen' upaņņhānasālā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhå āmantesi:-- 2. Kāya nu' ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā ti? Idha mayaü bhante pacchābhattaü piõķapātapaņikkantā upaņņhānasālāyaü sannisinnā sannipatitā bhaõķanajātā kalahajātā vivādāpannā a¤¤ama¤¤aü mukhasattãhi vitudantā viharāmā ti. Na kho pan' etaü bhikkhave tumhākaü patiråpaü kulaputtānaü saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajitānaü, yaü tumhe bhaõķanajātā kalahajātā vivādāpannā a¤¤ama¤¤aü mukhasattãhi vitudantā vihareyyātha. Dasa yime bhikkhave dhammā sārāõãyā piyakaraõā garukaraõā saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattanti. Katame dasa? 3. Idha bhikkhave bhikkhu sãlavā hoti, pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yam pi bhikkhave bhikkhu sãlavā hoti . . . pe . . . samādāya sikkhati sikkhāpadesu: ayaü pi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati. 4. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāõā majjhe kalyāõā pariyosānakalyāõā sātthaü savya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti, tathāråpāssa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā. #<[page 090]># %<90 Aīguttara-Nikāya. L.4-9>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Yam pi bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti . . . diņņhiyā suppaņividdhā: ayam pi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati. 5. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu kalyāõamitto hoti kalyāõasahāyo kalyāõasampavaīko. Yam pi bhikkhave bhikkhu kalyāõamitto hoti kalyāõasahāyo kalyāõasampavaīko: ayam pi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati. 6. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraõehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiõaggāhã anusāsaniü. Yam pi bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraõehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiõaggāhã anusāsaniü: ayam pi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati. 7. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu yāni tāni sabrahmacārãnaü uccāvacāni kiükaraõãyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vãmaüsāya samannāgato alaü kātuü alaü saüvidhātuü. Yam pi bhikkhave bhikkhu yāni tāni sabrahmacārãnaü uccāvacāni kiükaraõãyāni tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vãmaüsāya samannāgato alaü kātuü alaü saüvidhātuü: ayam pi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati. 8. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uëārapāmujjo. Yam pi bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uëārapāmujjo: ayam pi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati. 9. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaü dhammānam pahānāya kusalānaü dhammānaü upasampādāya thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yam pi bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaü dhammānaü pahānāya kusalānaü dhammānaü upasampadāya thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu: #<[page 091]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ayam pi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati. 10. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu santuņņho hoti itarãtaracãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccaya bhesajjaparikkhārena. Yam pi bhikkhave bhikkhu santuņņho hoti itarãtaracãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccaya bhesajjaparikkhārena: ayam pi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati. 11. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatam pi cirabhāsitam pi saritā anusaritā. Yam pi bhikkhave bhikkhu satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatam pi cirabhāsitam pi saritā anussaritā: ayam pi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati. 12. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Yam pi bhikkhave bhikkhu pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā: ayam pi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati. Ime kho bhikkhave dasa dhammā sārāõãyā piyakaraõā garukaraõā saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattantã ti. Akkosavaggo pa¤camo. Tatr' uddānaü: #<[page 092]># %<92 Aīguttara-Nikāya. L. 12-LI. 3>% Vivādā dve ca målāni Kusinārā pavesane Sakkā Mahāli dhammā ca sarãraņņhā ca bhaõķanā ti. ânisaüsapaõõāsako paņhamo. LI. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca:-- 2. No ce bhikkhave bhikkhu paracittapariyāyakusalo hoti, atha `sacittapariyāyakusalo bhavissāmã' ti. Evaü hi vo bhikkhave sikkhitabbaü. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti? 3. Seyyathā pi bhikkhave itthi vā puriso vā daharo yuvā maõķanakajātiyo ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte sakaü mukhanimittaü paccavekkhamāno, sace tattha passati rajaü vā aīgaõaü vā, tass' eva rajjassa vā aīgaõassa vā pahānāya vāyamati, no ce tattha passati rajaü vā aīgaõaü vā, ten' ev' attamano hoti paripuõõasaīkappo `lābhā vata me, parisuddhaü vata me' ti: evam eva kho bhikkhave bhikkhuno paccavekkhanā bahukārā hoti kusalesu dhammesu: abhijjhālu nu kho bahulaü viharāmi, #<[page 093]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ anabhijjhālu nu kho bahulaü viharāmi; vyāpannacitto nu kho bahulaü viharāmi, avyāpannacitto nu kho bahulaü viharāmi; thãnamiddhapariyuņņhito nu kho bahulaü viharāmi, vigatathãnamiddho nu kho bahulaü viharāmi; uddhato nu kho bahulaü viharāmi, anuddhato nu kho bahulaü viharāmi; vicikiccho nu kho bahulaü viharāmi, tiõõavicikiccho nu kho bahulaü viharāmi; kodhano nu kho bahulaü viharāmi, akkodhano nu kho bahulaü viharāmi; saükiliņņhacitto nu kho bahulaü viharāmi, asaükiliņņhacitto nu kho bahulaü viharāmi; sāraddhakāyo nu kho bahulaü viharāmi, asāraddhakāyo nu kho bahulaü viharāmi; kusãto nu kho bahulaü viharāmi, āraddhaviriyo nu kho bahulaü viharāmi; asamāhito nu kho bahulaü viharāmi, samāhito nu kho bahulaü viharāmã ti. 4. Sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti: abhijjhālu bahulaü viharāmi, vyāpannacitto bahulaü viharāmi, thãnamiddhapariyuņņhito bahulaü viharāmi, uddhato bahulaü viharāmi, vicikiccho bahulaü viharāmi, kodhano bahulaü viharāmi, saükiliņņhacitto bahulaü viharāmi, sāraddhakāyo bahulaü viharāmi, kusãto bahulaü viharāmi, asamāhito bahulaü viharāmã ti, tena bhikkhave bhikkhunā tesaü yeva pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhi ca appaņivāni ca sati ca sampaja¤¤a¤ ca karaõãyaü. Seyyathā pi bhikkhave ādittacelo vā ādittasãso vā tass' eva celassa vā sãsassa vā nibbāpanāya adhimattaü chanda¤ ca vāyāma¤ ca ussāha¤ ca ussoëhi¤ ca appaņivāni¤ ca sati¤ ca sampaja¤¤a¤ ca kareyya: evam eva kho bhikkhave tena bhikkhunā tesaü yeva pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhi ca appaņivāni ca sati ca sampaja¤¤a¤ ca karaõãyaü. #<[page 094]># %<94 Aīguttara-Nikāya. LI. 5-LII. 3>% 5. Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti: anabhijjhālu bahulaü viharāmi, avyāpannacitto bahulaü viharāmi, vigatathãnamiddho bahulaü viharāmi, anuddhato bahulaü viharāmi, tiõõavicikiccho bahulaü viharāmi, akkodhano bahulaü viharāmi, asaükiliņņhacitto bahulaü viharāmi, asāraddhakāyo bahulaü viharāmi, āraddhaviriyo bahulaü viharāmi, samāhito bahulaü viharāmã ti, tena bhikkhave bhikkhunā tesu yeva kusalesu dhammesu patiņņhāya uttariü āsavānaü khayāya yogo karaõãyo ti. LII. 1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhå āmantesi:-- âvuso bhikkhavo ti. âvuso ti kho te bhikkhå āyasmato Sāriputtassa paccassosuü. âyasmā Sāriputto etad avoca:-- 2. No ce āvuso bhikkhu paracittapariyāyakusalo hoti, atha `sacittapariyāyakusalo bhavissāmã' ti. Evaü hi vo āvuso sikkhitabbaü. Katha¤ cāvuso bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti? 3. Seyyathā pi āvuso itthi vā puriso vā daharo yuvā maõķanakajātiyo ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte sakaü mukhanimittaü paccavekkhamāno, sace tattha passati rajaü vā aīgaõaü vā, tass' eva rajassa vā aīgaõassa vā pahānāya vāyamati, no ce tattha passati rajaü vā aīgaõaü vā, ten' ev' attamano hoti paripuõõasaīkappo `lābhā vata me, parisuddhaü vata me' ti: evam eva kho āvuso bhikkhuno paccavekkhanā bahukārā hoti kusalesu dhammesu: abhijjhālu nu kho bahulaü viharāmi, #<[page 095]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ anabhijjhālu nu kho bahulaü viharāmi; vyāpannacitto nu kho bahulaü viharāmi, avyāpannacitto nu kho bahulaü viharāmi; thãnamiddhapariyuņņhito nu kho bahulaü viharāmi, vigatathãnamiddho nu kho bahulaü viharāmi; uddhato nu kho bahulaü viharāmi, anuddhato nu kho bahulaü viharāmi; vicikiccho nu kho bahulaü viharāmi, tiõõavicikiccho nu kho bahulaü viharāmi; kodhano nu kho bahulaü viharāmi, akkodhano nu kho bahulaü viharāmi; saükiliņņhacitto nu kho bahulaü viharāmi, asaükiliņņhacitto nu kho bahulaü viharāmi; sāraddhakāyo nu kho bahulaü viharāmi; asāraddhakāyo nu kho bahulaü viharāmi; kusãto nu kho bahulaü viharāmi, āraddhaviriyo nu kho bahulaü viharāmi; asamāhito nu kho bahulaü viharāmi, samāhito nu kho bahulaü viharāmã ti. 4. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti: abhijjhālu bahulam viharāmi . . . pe . . . asamāhito bahulaü viharāmã ti, tenāvuso bhikkhunā tesaü yeva pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhi ca appaņivāni ca sati ca sampaja¤¤a¤ ca karaõãyaü. Seyyathā pi āvuso ādittacelo vā ādittasãso vā tass' eva celassa vā sãsassa vā nibbāpanāya adhimattaü chanda¤ ca vāyāma¤ ca ussāha¤ ca ussoëhi¤ ca appaņivāni¤ ca sati¤ ca sampaja¤¤a¤ ca kareyya: evam eva kho āvuso tena bhikkhunā tesaü yeva pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhi ca appaņivāni ca sati ca sampaja¤¤a¤ ca karaõãyaü. 5. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti: anabhijjhālu bahulaü viharāmi . . . pe . . . samāhito bahulaü viharāmã ti, tenāvuso bhikkhunā tesu yeva kusalesu dhammesu patiņņhāya uttariü āsavānaü khayāya yogo karaõãyo ti. #<[page 096]># %<96 Aīguttara-Nikāya. LIII. 1-5>% LIII. 1. ōhitim p' ahaü bhikkhave na vaõõayāmi kusalesu dhammesu pageva pārihāniü. Vuddhi¤ ca kho 'haü bhikkhave vaõõayāmi kusalesu dhammesu, no ņhitiü no hāniü. Katha¤ ca bhikkhave hāni hoti kusalesu dhammesu, no ņhiti no vuddhi? 2. Idha bhikkhave bhikkhu yattako hoti saddhāya sãlena sutena cāgena pa¤¤āya paņibhānena. Tassa te dhammā neva tiņņhanti no vaķķhanti. Hānim etaü bhikkhave vadāmi kusalesu dhammesu, no ņhitiü no vuddhiü. Evaü kho bhikkhave hāni hoti kusalesu dhammesu, no ņhiti no vuddhi. Katha¤ ca bhikkhave ņhiti hoti kusalesu dhammesu, no hāni no vuddhi? 3. Idha bhikkhave bhikkhu yattako hoti saddhāya sãlena sutena cāgena pa¤¤āya paņibhānena. Tassa te dhammā neva hāyanti no vaķķhanti. ōhitim etaü bhikkhave vadāmi kusalesu dhammesu, no hāniü no vuddhiü. Evaü kho bhikkhave ņhiti hoti kusalesu dhammesu, no hāni no vuddhi. Katha¤ ca bhikkhave vuddhi hoti kusalesu dhammesu, no ņhiti no hāni? 4. Idha bhikkhave bhikkhu yattako hoti saddhāya sãlena sutena cāgena pa¤¤āya paņibhānena. Tassa te dhammā neva tiņņhanti no hāyanti. Vuddhim etaü bhikkhave vadāmi kusalesu dhammesu, no ņhitiü no hāniü. Evaü kho bhikkhave vuddhi hoti kusalesu dhammesu, no ņhiti no hāni. 5. No ce bhikkhave bhikkhu paricittapariyāyakusalo hoti, atha `sacittapariyāyakusalo bhavissāmi' ti. Evaü hi vo bhikkhave sikkhitabbaü. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti? #<[page 097]># %% 6. Seyyathā pi bhikkhave itthi vā puriso vā daharo yuvā maõķanakajātiyo ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte sakaü mukhanimittaü paccavekkhamāno, sace tattha passati rajaü vā aīgaõaü vā, tass' eva rajassa vā aīgaõassa vā pahānāya vāyamati, no ce tattha passati rajaü vā aīgaõaü vā, ten' ev' attamano hoti paripuõõasaīkappo `lābhā vata me, parisuddhaü vata me' ti: evam eva kho bhikkhave bhikkhuno paccavekkhanā bahukārā hoti kusalesu dhammesu: abhijjhālu nu kho bahulaü viharāmi, anabhijjhālu nu kho bahulaü viharāmi; vyāpannacitto nu kho bahulaü viharāmi, avyāpannacitto nu kho bahulaü viharāmi; thãnamiddhapariyuņņhito nu kho bahulaü viharāmi, vigatathãnamiddho nu kho bahulaü viharāmi; uddhato nu kho bahulaü viharāmi, anuddhato nu kho bahulaü viharāmi; vicikiccho nu kho bahulaü viharāmi, tiõõavicikiccho nu kho bahulaü viharāmi; kodhano nu kho bahulaü viharāmi, akkodhano nu kho bahulaü viharāmi; saükiliņņhacitto nu kho bahulaü viharāmi, asaükiliņņhacitto nu kho bahulaü viharāmi; sāraddhakāyo nu kho bahulaü viharāmi, asāraddhakāyo nu kho bahulaü viharāmi; kusãto nu kho bahulaü viharāmi, āraddhaviriyo nu kho bahulaü viharāmi; asamāhito nu kho bahulaü viharāmi, samāhito nu kho bahulaü viharāmã ti. 7. Sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti: abhijjhālu bahulaü viharāmi, vyāpannacitto bahulaü viharāmi, thãnamiddhapariyuņņhito bahulaü viharāmi, uddhato bahulaü viharāmi, vicikiccho bahulaü viharāmi, kodhano bahulaü viharāmi, saükiliņņhacitto bahulaü viharāmi, sāraddhakāyo bahulaü viharāmi, kusãto bahulaü viharāmi, asamāhito bahulaü viharāmã ti, tena bhikkhave bhikkhunā tesaü yeva pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhi ca appaņivāni ca sati ca sampaja¤¤a¤ ca karaõãyaü. #<[page 098]># %<98 Aīguttara-Nikāya. LIII. 7-LIV. 2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Seyyathā pi bhikkhave ādittacelo vā ādittasãso vā tass' eva celassa vā sãsassa vā nibbāpanāya adhimattaü chanda¤ ca vāyāma¤ ca ussāha¤ ca ussoëhi¤ ca appaņivāni¤ ca sati¤ ca sampaja¤¤a¤ ca kareyya: evam eva kho bhikkhave tena bhikkhunā tesaü yeva pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhi ca appaņivāni ca sati ca sampaja¤¤a¤ ca karaõãyaü. 8. Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti: anabhijjhālu bahulaü viharāmi, avyāpannacitto bahulaü viharāmi, vigatathãnamiddho bahulaü viharāmi, tiõõavicikiccho bahulaü viharāmi, akkodhano bahulaü viharāmi, asaükiliņņhacitto bahulaü viharāmi, asāraddhakāyo bahulaü viharāmi, āraddhaviriyo bahulaü viharāmi, samāhito bahulaü viharāmã ti, tena bhikkhave bhikkhunā tesu yeva kusalesu dhammesu patiņņhāya uttariü āsavānaü khayāya yogo karaõãyo ti. LIV. 1. No ce bhikkhave bhikkhu paricittapariyāyakusalo hoti, atha `sacittapariyāyakusalo bhavissāmã' ti. Evaü hi vo bhikkhave sikkhitabbaü. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti? 2. Seyyathā pi bhikkhave itthi vā puriso vā daharo yuvā maõķanakajātiyo ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte sakaü mukhanimittaü paccavekkhamāno, sace tattha passati rajaü vā aīgaõaü vā tass' eva rajassa vā aīgaõassa vā pahānāya vāyamati, no ce tattha passati rajaü vā aīgaõaü vā, ten' ev' attamano hoti paripuõõasaīkappo `lābhā vata me, #<[page 099]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ parisuddhaü vata me' ti: evam eva kho bhikkhave bhikkhuno paccavekkhanā bahukārā hoti kusalesu dhammesu: lābhã nu kho 'mhi ajjhattaü cetosamathassa, nanu kho 'mhi lābhã ajjhattaü cetosamathassa, lābhã nu kho 'mhi adhipa¤¤ādhammavipassanāya, nanu kho 'mhi lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāyā ti. 3. Sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti: lābhi 'mhi ajjhattaü cetosamathassa, na lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāyā ti, tena bhikkhave bhikkhunā ajjhattaü cetosamathe patiņņhāya adhipa¤¤ādhammavipassanāya yogo karaõãyo. So aparena samayena lābhã c' eva hoti ajjhattaü cetosamathassa lābhã ca adhipa¤¤ādhammavipassanāya. 4. Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti: lābhi 'mhi adhipa¤¤ādhammavipassanāya, na lābhã ajjhattaü cetosamathassā ti, tena bhikkhave bhikkhunā adhipa¤¤ādhammavipassanāya patiņņhāya ajjhattaü cetosamathe yogo karaõãyo. So aparena samayena lābhã c' eva hoti adhipa¤¤ādhammavipassanāya lābhã ca ajjhattaü cetosamathassa. 5. Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti: na lābhã ajjhattaü cetosamathassa, na lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāyā ti, tena bhikkhave bhikkhunā tesaü yeva kusalānaü dhammānaü paņilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhi ca appaņivāni ca sati ca sampaja¤¤a¤ ca karaõãyaü. Seyyathā pi bhikkhave ādittacelo vā ādittasãso vā tass' eva celassa vā sãsassa vā nibbāpanāya adhimattaü chanda¤ ca vāyāma¤ ca ussāha¤ ussoëhi¤ ca appaņivāni¤ ca sati¤ ca sampaja¤¤a¤ ca kareyya: evam eva kho bhikkhave tena bhikkhunā tesaü yeva kusalānaü dhammānaü paņilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhi ca appaņivāni ca sati ca sampaja¤¤a¤ ca karaõãyaü. #<[page 100]># %<100 Aīguttara-Nikāya. LIV. 5-9>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ So aparena samayena lābhã c' eva hoti ajjhattaü cetosamathassa lābhã ca adhipa¤¤ādhammavipassanāya. 6. Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti: lābhi 'mhi ajjhattaü cetosamathassa, lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāyā ti, tena bhikkhave bhikkhunā tesu yeva kusalesu dhammesu patiņņhāya uttariü āsavānaü khayāya yogo karaõãyo. 7. Cãvaram p' ahaü bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi. Piõķapātam p' ahaü bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi. Senāsanam p' ahaü bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi. Gāmanigamam p' ahaü bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi. Janapadapadesam p' ahaü bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi. Puggalam p' ahaü bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi. 8. Cãvaram p' ahaü bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pã ti iti kho pan' etaü vuttaü, ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Tattha yaü ja¤¤ā cãvaraü `idaü kho me cãvaraü sevato akusalā dhammā abhivaķķhanti, kusalā dhammā parihāyantã' ti: evaråpaü cãvaraü na sevitabbaü. Tattha yaü ja¤¤ā cãvaraü `idaü kho me cãvaraü sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaķķhantã' ti: evaråpaü cãvaraü sevitabbaü. Cãvaram p' ahaü bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pã ti iti yan taü vuttaü, idam etaü paņicca vuttaü. 9. Piõķapātam p' ahaü bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pã ti iti kho pan' etaü vuttaü, ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Tattha yaü ja¤¤ā piõķapātaü `imaü kho me piõķapātaü sevato akusalā dhammā abhivaķķhanti, kusalā dhammā parihāyantã' ti: #<[page 101]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ evaråpo piõķapāto na sevitabbo. Tattha yaü ja¤¤ā piõķapātaü `imaü kho me piõķapātaü sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaķķhantã' ti: evaråpo piõķapāto sevitabbo. Piõķapātam p' ahaü bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pã ti iti yan taü vuttaü, idam etaü paņicca vuttaü. 10. Senāsanam p' ahaü bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pã ti iti kho pan' etaü vuttaü, ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Tattha yaü ja¤¤ā senāsanaü `idam kho me senāsanaü sevato akusalā dhammā abhivaķķhanti, kusalā dhammā parihāyantã' ti: evaråpaü senāsanaü na sevitabbaü. Tattha yaü ja¤¤ā senāsanaü `idaü kho me senāsanaü sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaķķhantã' ti: evaråpaü senāsanaü sevitabbaü. Senāsanam p' ahaü bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pã ti iti yan taü vuttaü, idam etaü paņicca vuttaü. 11. Gāmanigamam p' ahaü bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pã ti iti kho pan' etaü vuttaü, ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Tattha yaü ja¤¤ā gāmanigamaü `imaü kho me gāmanigamaü sevato akusalā dhammā abhivaķķhanti, kusalā dhammā parihāyantã' ti: evaråpo gāmanigamo na sevitabbo. Tattha yaü ja¤¤ā gāmanigamaü `imaü kho me gāmanigamaü sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaķķhantã' ti: evaråpo gāmanigamo sevitabbo. Gāmanigamam p' ahaü bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pã ti iti yan taü vuttaü, idam etaü paņicca vuttaü. 12. Janapadapadesam p' ahaü bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pã ti iti kho pan' etaü vuttaü, ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Tattha yaü ja¤¤ā janapadapadesaü `imaü kho me janapadapadesaü sevato akusalā dhammā abhivaķķhanti, kusalā dhammā parihāyantã' ti: #<[page 102]># %<102 Aīguttara-Nikāya. LIV. 12-LV. 2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ evaråpo janapadapadeso na sevitabbo. Tattha yaü ja¤¤ā janapadapadesaü `imaü kho me janapadapadesaü sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaķķhantã' ti: evaråpo janapadapadeso sevitabbo. Janapadapadesam p' ahaü bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pã ti iti yan taü vuttaü, idam etaü paņicca vuttaü. 13. Puggalam p' ahaü bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pã ti iti kho pan' etaü vuttaü, ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Tattha yaü ja¤¤ā puggalaü `imaü kho me puggalaü sevato akusalā dhammā abhivaķķhanti, kusalā dhammā parihāyantã ti: evaråpo puggalo na sevitabbo. Tattha yaü ja¤¤ā puggalaü `imaü kho me puggalaü sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaķķhantã' ti: evaråpo puggalo sevitabbo. Puggalam p' ahaü bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pã ti iti yan taü vuttaü, idam etaü paņicca vuttan ti. LV. 1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhå āmantesi:-- âvuso bhikkhavo ti. âvuso ti kho te bhikkhå āyasmato Sāriputtassa paccassosuü. âyasmā Sāriputto etad avoca:-- 2. `Parihānadhammo puggalo parihānadhammo puggalo' ti āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso parihānadhammo puggalo vutto Bhagavatā, kittāvatā ca pana aparihānadhammo puggalo vutto Bhagavatā ti? `Dårato pi kho mayaü āvuso āgaccheyyāma āyasmato Sāriputtassa santikaü etassa bhāsitassa attham a¤¤ātuü, sādhu vatāyasmantaü yeva Sāriputtaü paņibhātu etassa bhāsitassa attho, #<[page 103]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ āyasmato Sāriputtassa sutvā bhikkhå dhāressantã' ti. Tena h' āvuso suõātha sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmã ti. `Evaü āvuso' ti kho te bhikkhå āyasmato Sāriputtassa paccassosuü. âyasmā Sāriputto etad avoca: Kittāvatā nu kho āvuso parihānadhammo puggalo vutto Bhagavatā? 3. Idhāvuso bhikkhu assuta¤ c' eva dhammaü na suõāti, sutā c' assa dhammā sammosaü gacchanti, ye c' assa dhammā pubbe cetaso samphuņņhapubbā, te ca na samudācaranti, avi¤¤āta¤ ca na vijānāti. Ettāvatā kho āvuso parihānadhammo puggalo vutto Bhagavatā. Kittāvatā ca panāvuso aparihānadhammo puggalo vutto Bhagavatā? 4. Idhāvuso bhikkhu assuta¤ c' eva dhammaü suõāti, sutā c' assa dhammā na sammosaü gacchanti, ye c' assa dhammā pubbe cetaso samphuņņhapubbā, te ca samudācaranti, avi¤¤āta¤ ca vijānāti. Ettāvatā kho āvuso aparihānadhammo puggalo vutto Bhagavatā. 5. No ce āvuso bhikkhu paracittapariyāyakusalo hoti, atha `sacittapariyāyakusalo bhavissāmã' ti. Evaü hi vo āvuso sikkhitabbaü. Katha¤ cāvuso bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti? 6. Seyyathā pi āvuso itthi vā puriso vā daharo yuvā maõķanakajātiyo ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte sakaü mukhanimittaü paccavekkhamāno, sace tattha passati rajaü vā aīgaõaü vā, tass' eva rajassa vā aīgaõassa vā pahānāya vāyamati, no ce tattha passati rajaü vā aīgaõaü vā, ten' ev' attamano hoti paripuõõasaīkappo `lābhā vata me, #<[page 104]># %<104 Aīguttara-Nikāya. LV. 6-8>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ parisuddhaü vata me' ti: evam eva kho āvuso bhikkhuno paccavekkhanā bahukārā hoti kusalesu dhammesu: anabhijjhālu nu kho bahulaü viharāmi, saüvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; avyāpannacitto nu kho bahulaü viharāmi, saüvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; vigatathãnamiddho nu kho bahulaü viharāmi, saüvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; anuddhato nu kho bahulaü viharāmi, saüvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; tiõõavicikiccho nu kho bahulaü viharāmi, saüvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; akkodhano nu kho bahulaü viharāmi, saüvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; asaükiliņņhacitto nu kho bahulaü viharāmi, saüvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; lābhã nu kho 'mhi ajjhattaü dhammapāmujjassa, saüvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; lābhã nu kho 'mhi ajjhattaü cetosamathassa, saüvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; lābhã nu kho 'mhi adhipa¤¤ādhammavipassanāya, saüvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no ti? 7. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno sabbe pi 'me kusale dhamme attani na samanupassati, tenāvuso bhikkhunā sabbesaü yeva imesaü kusalānaü paņilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhi ca appaņivāni ca sati ca sampaja¤¤a¤ ca karaõãyaü. Seyyathā pi āvuso ādittacelo vā ādittasãso vā tass' eva celassa vā sãsassa vā nibbāpanāya adhimattaü chanda¤ ca vāyāma¤ ca ussāha¤ ca ussoëhi¤ ca appaņivāni¤ ca sati¤ ca sampaja¤¤a¤ ca kareyya: evam eva kho āvuso tena bhikkhunā sabbesaü yeva imesaü kusalānaü dhammānaü paņilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhi ca appaņivāni ca sati ca sampaja¤¤a¤ ca karaõãyaü. 8. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno ekacce kusale dhamme attani samanupassati, ekacce kusale dhamme attani na samanupassati, #<[page 105]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tenāvuso bhikkhunā ye kusale dhamme attani samanupassati, tesu kusalesu dhammesu patiņņhāya, ye kusale dhamme attani na samanupassati, tesaü kusalānaü dhammānaü paņilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhi ca appaņivāni ca sati c asampaja¤¤a¤ ca karaõãyaü. Seyyathā pi āvuso ādittacelo vā ādittasãso vā tass' eva celassa vā sãsassa vā nibbāpanāya adhimattaü chanda¤ ca vāyāma¤ ca ussāha¤ ca ussoëhi¤ ca appaņivāni¤ ca sati¤ ca sampaja¤¤a¤ ca kareyya: evam eva kho āvuso tena bhikkhunā ye kusale dhamme attani samanupassati, tesu kusalesu dhammesu patiņņhāya, ye kusale dhamme attani na samanupassati, tesaü kusalānaü dhammānaü paņilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhi ca appaņivāni ca sati ca sampaja¤¤a¤ ca karaõãyaü. 9. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno sabbe pi 'me kusale dhamme attani samanupassati, tenāvuso bhikkhunā sabbesu yeva imesu kusalesu dhammesu patiņņhāya uttariü āsavānaü khayāya yogo karaõãyo ti. LVI. 1. Dasa yimā bhikkhave sa¤¤ā bhāvitā bahulãkatā mahapphalā honti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā dasa? 2. Asubhasa¤¤ā, maraõasa¤¤ā, āhāre patikkulasa¤¤ā, sabbaloke anabhiratasa¤¤ā, aniccasa¤¤ā, anicce dukkhasa¤¤ā, dukkhe anattasa¤¤ā, pahānasa¤¤ā, virāgasa¤¤ā, nirodhasa¤¤ā. Imā kho bhikkhave dasa sa¤¤ā bhāvitā bahulãkatā mahapphalā honti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānā ti. #<[page 106]># %<106 Aīguttara-Nikāya. LVII. 1-LVIII. 2>% LVII. 1. Dasa yimā bhikkhave sa¤¤ā bhāvitā bahulãkatā mahapphalā honti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānā. Katamā dasa? 2. Aniccasa¤¤ā, anattasa¤¤ā, maraõasa¤¤ā, āhāre paņikkulasa¤¤ā, sabbaloke anabhiratasa¤¤ā, aņņhikasa¤¤ā, puëavakasa¤¤ā, vinãlakasa¤¤ā, vicchiddakasa¤¤ā, uddhumātakasa¤¤ā. Imā kho bhikkhave dasa sa¤¤ā bhāvitā bahulãkatā mahapphalā honti mahānisaüsā amatogadhā amatapariyosānā ti. LVIII. 1. Sace bhikkhave a¤¤atitthiyā paribbājakā evaü puccheyyuü `kiümålaka āvuso sabbe dhammā, kiüsambhavā sabbe dhammā, kiüsamudayā sabbe dhammā, kiüsamosaraõā sabbe dhammā, kiüpamukhā sabbe dhammā, kiüādhipateyyā sabbe dhammā, kiü-uttarā sabbe dhammā, kiüsārā sabbe dhammā, kiü-ogadhā sabbe dhammā, kiüpariyosānā sabbe dhammā' ti: evaü puņņhā tumhe bhikkhave tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü kinti vyākareyyāthā ti? `Bhagavaümålakā no bhante dhammā Bhagavaünettikā Bhagavaüpaņisaraõā. Sādhu vata bhante Bhagavantaü yeva paņibhātu etassa bhāsitassa attho, Bhagavato sutvā bhikkhå dhāressantã' ti. Tena hi bhikkhave suõātha sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmã ti. `Evaü bhante' ti kho te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca:-- 2. Sace bhikkhave a¤¤atitthiyā paribbājakā evaü puccheyyuü `kiümålakā āvuso sabbe dhammā, kiüsambhavā sabbe dhammā, kiüsamudayā sabbe dhammā, kiüsamosaraõā sabbe dhammā, #<[page 107]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ kiüpamukhā sabbe dhammā, kiü-ādhipateyyā sabbe dhammā, kiü-uttarā sabbe dhammā, kiüsārā sabbe dhammā, kiü-ogadhā sabbe dhammā, kiüpariyosānā sabbe dhammā' ti: evaü puņņhā tumhe bhikkhave tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü evaü vyākareyyātha: `chandamålakā āvuso sabbe dhammā, manasikārasambhavā sabbe dhammā, phassasamudayā sabbe dhammā, vedanāsamosaraõā sabbe dhammā, samādhipamukhā sabbe dhammā, satādhipateyyā sabbe dhammā, pa¤¤uttarā sabbe dhammā, vimuttisārā sabbe dhammā, amatogadhā sabbe dhammā, nibbānapariyosānā sabbe dhammā ti. Evaü puņņhā tumhe bhikkhave tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü evaü vyākareyyāthā ti. LIX. 1. Tasmā ti ha bhikkhave evaü sikkhitabbaü:-- 2. Yathāpabbajjāparicita¤ ca no cittaü bhavissati, na c' uppannā pāpakā akusalā dhammā cittaü pariyādāya ņhassanti, aniccasa¤¤āparicita¤ ca no cittaü bhavissati, anattasa¤¤āparicita¤ ca no cittaü bhavissati, asubhasa¤¤āparicita¤ ca no cittaü bhavissati, ādãnavasa¤¤āparicita¤ ca no cittaü bhavissati, lokassa sama¤ ca visama¤ ca ¤atvā taü sa¤¤āparicita¤ ca no cittaü bhavissati, lokassa sambhava¤ ca vibhava¤ ca ¤atvā taü sa¤¤āparicita¤ ca no cittaü bhavissati, lokassa samudaya¤ ca aņņhaīgama¤ ca ¤atvā taü sa¤¤āparicita¤ ca no cittaü bhavissati, pahānasa¤¤āparicita¤ ca no cittaü bhavissati, virāgasa¤¤āparicita¤ ca no cittaü bhavissati, nirodhasa¤¤āparicita¤ ca no cittaü bhavissatã ti. #<[page 108]># %<108 Aīguttara-Nikāya. LIX. 2-LX. 2>% Evaü hi vo bhikkhave sikkhitabbaü. 3. Yato kho bhikkhave bhikkhuno yathāpabbajjāparicita¤ ca cittaü hoti, na c' uppannā pāpakā akusalā dhammā cittaü pariyādāya tiņņhanti, aniccasa¤¤āparicita¤ ca cittaü hoti, anattasa¤¤āparicita¤ ca cittaü hoti, asubhasa¤¤āparicita¤ ca cittaü hoti, ādãnavasa¤¤āparicita¤ ca cittaü hoti, lokassa sama¤ ca visama¤ ca ¤atvā taü sa¤¤āparicita¤ ca cittaü hoti, lokassa sambhava¤ ca vibhava¤ ca natvā taü sa¤¤āparicita¤ ca cittaü hoti, lokassa samudaya¤ ca aņņhaīgama¤ ca ¤atvā taü sa¤¤āparicita¤ ca cittaü hoti, pahānasa¤¤āparicita¤ ca cittaü hoti, virāgasa¤¤āparicita¤ ca cittaü hoti, nirodhasa¤¤āparicita¤ ca cittaü hoti. Tassa dvinnaü phalānaü a¤¤ataraü phalaü pāņikaīkhaü: diņņh' eva dhamme a¤¤ā, sati vā upādisese anāgāmitā ti. LX. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā Girimānando ābādhiko hoti dukkhito bāëhagilāno. Atha kho āyasmā ânando yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca:-- 2. âyasmā bhante Girimānando ābādhiko hoti dukkhito bāëhagilāno, sādhu bhante Bhagavā yenāyasmā Girimānando ten' upasaīkamatu anukampaü upādāyā ti. Sace kho tvaü ânanda Girimānandassa bhikkhuno upasaīkamitvā dasa sa¤¤ā bhāseyyāsi, ņhānaü kho pan' etaü vijjati, yaü Girimānandassa bhikkhuno dasa sa¤¤ā sutvā so ābādho thānaso paņipassambheyya. Katamā dasa? #<[page 109]># %% 3. Aniccasa¤¤ā, anattasa¤¤ā, asubhasa¤¤ā, ādãnavasa¤¤ā, pahānasa¤¤ā, virāgasa¤¤ā, nirodhasa¤¤ā, sabbaloke anabhiratasa¤¤ā, sabbasaīkhāresu aniccasa¤¤ā, ānāpānasati. Katamā c' ânanda aniccasa¤¤ā? 4. Idh' ânanda bhikkhu ara¤¤agato vā rukkhamålagato vā su¤¤āgāragato vā iti paņisa¤cikkhati `råpaü aniccaü, vedanā aniccā, sa¤¤ā aniccā, saīkhārā aniccā, vi¤¤āõaü aniccan' ti. Iti imesu pa¤casu upādānakkhandhesu aniccānupassã viharati. Ayaü vuccat' ânanda aniccasa¤¤ā. Katamā c' ânanda anattasa¤¤ā? 5. Idh' ânanda bhikkhu ara¤¤agato vā rukkhamålagato vā su¤¤āgāragato vā iti paņisa¤cikkhati `cakkhuü anattā, råpaü anattā, sotaü anattā, saddā anattā, ghānaü anattā, gandhā anattā, jivhā anattā, rasā anattā, kāyo anattā, phoņņhabbā anattā, mano anattā, dhammā anattā' ti. Iti imesu chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu anattānupassã viharati. Ayaü vuccat' ânanda anattasa¤¤ā. Katamā c' ânanda asubhasa¤¤ā? 6. Idh' ânanda bhikkhu imam eva kāyaü uddhaü pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaü påraü nānappakārassa asucino paccavekkhati `atthi imasmiü kāye kesā lomā nakhā dantā taco maüsaü nhārå aņņhã aņņhimi¤jaü vakkaü hadayaü yakanaü kilomakaü pihakaü papphāsaü antaü antaguõaü udariyaü karãsaü pittaü semhaü pubbo lohitaü sedo medo assu vasā kheëo siüghāõikā lasikā muttan' ti. Iti imasmiü kāye asubhānupassã viharati. Ayaü vuccat' ânanda asubhasa¤¤ā. Katamā c' ânanda ādãnavasa¤¤ā? 7. Idh' ânanda bhikkhu ara¤¤agato vā rukkhamålagato vā su¤¤āgāragato vā iti paņisa¤cikkhati `bahudukkho kho ayaü kāyo bahu-ādãnavo' ti. #<[page 110]># %<110 Aīguttara-Nikāya. LX. 7-10>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Iti imasmiü kāye vividhā ābādhā uppajjanti, seyyathãdaü cakkhurogo sotarogo ghānarogo jivhārogo kāyarogo sãsarogo kaõõarogo mukharogo dantarogo kāso sāso pināso ķaho jaro kucchirogo mucchā pakkhandikā sålā visåcikā kuņņhaü gaõķo kilāso soso apamāro daddu kaõķu kacchu rakhasā vitacchikā lohitapittaü madhumeho aüsā piëakā bhagandalā pittasamuņņhānā ābādhā semhasamuņņhānā ābādhā vātasamuņņhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariõāmajā ābādhā visamaparihārajā ābādhā opakkamikā ābādhā kammavipākajā ābādhā sãtaü uõhaü jighacchā pipāsā uccāro passāvo ti. Iti imasmiü kāye ādãnavānupassã viharati. Ayaü vuccat' ânanda ādãnavasa¤¤ā. Katamā c' ânanda pahānasa¤¤ā? 8. Idh' ânanda bhikkhu uppannaü kāmavitakkaü nādhivāseti pajahati vinodeti vyantãkaroti anabhāvaü gameti, uppannaü vyāpādavitakkaü . . . upannaü vihiüsāvitakkaü . . . uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti vyantãkaroti anabhāvaü gameti. Ayaü vuccat' ânanda pahānasa¤¤ā. Katamā c' ânanda virāgasa¤¤ā? 9. Idh' ânanda bhikkhu ara¤¤agato vā rukkhamålagato vā su¤¤āgāragato vā iti paņisa¤cikkhati `etaü santaü, etaü paõãtaü, yad idaü sabbasaīkhārasamatho sabbupadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nibbānan' ti. Ayaü vuccat' ânanda virāgasa¤¤ā. Katamā c' ânanda nirodhasa¤¤ā? 10. Idh' ânanda bhikkhu ara¤¤agato vā rukkhamålagato vā su¤¤āgāragato vā iti paņisa¤cikkhati `etaü santaü, etaü paõãtaü, #<[page 111]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yad idaü sabbasaīkhārasamatho sabbupadhipaņinissaggo taõhakkhayo nirodho nibbānan' ti. Ayaü vuccat' ânanda nirodhasa¤¤ā. Katamā c' ânanda sabbaloke anabhiratasa¤¤ā? 11. Idh' ânanda bhikkhu ye loke upāyupādānā cetaso adhiņņhānābhinivesānusayā, te pajahanto viramati na upādiyanto. Ayaü vuccat' ânanda sabbaloke anabhiratasa¤¤ā. Katamā c' ânanda sabbasaīkhāresu aniccasa¤¤ā? 12. Idh' ânanda bhikkhu sabbasaīkhārehi aņņiyati harāyati jigucchati. Ayaü vuccat' ânanda sabbasaīkhāresu aniccasa¤¤ā. Katamā c' ânanda ānāpānasati? 13. Idh' ânanda bhikkhu ara¤¤agato vā rukkhamålagato vā su¤¤āgāragato vā nisãdati pallaīkaü ābhujitvā ujuü kāyaü paõidhāya parimukhaü satiü upaņņhapetvā. So sato 'va assasati, sato passasati, dãghaü vā assasanto `dãghaü assasāmã' ti pajānāti, dãghaü vā passasanto `dãghaü passasāmã' ti pajānāti, rassaü vā assasanto `rassaü assasāmã' ti pajānāti, rassaü vā passasanto `rassaü passasāmã' ti pajānāti, `sabbakāyapaņisaüvedã assasissāmã' ti sikkhati, `sabbakāyapaņisaüvedã passasissāmã' ti sikkhati, `passambhayaü kāyasaīkhāraü assasissāmã' ti sikkhati, `passambhayaü kāyasaīkhāraü passasissāmi' ti sikkhati, `pãtipaņisaüvedã assasissāmã' ti sikkhati, `pãtipaņisaüvedã passasissāmã' ti sikkhati, `sukhapaņisaüvedã assasissāmã' ti sikkhati, `sukhapaņisaüvedã passasissāmã' ti sikkhati, `cittasaīkhārapaņisaüvedã assasissāmã' ti sikkhati, `cittasaīkhārapaņisaüvedã passasissamã' ti sikkhati, `passambhayaü cittasaīkhāraü assasissāmã' ti sikkhati, `passambhayaü cittasaīkhāraü passasissāmã' ti sikkhati, `cittapaņisaüvedã assasissāmã' ti sikkhati, `cittapaņisaüvedã passasissāmã' ti sikkhati, #<[page 112]># %<112 Aīguttara-Nikāya LX. 13-15>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `abhippamodayaü cittaü assasissāmã' ti sikkhati `abhippamodayaü cittaü passasissāmã' ti sikkhati, `samādahaü cittaü . . . pe . . . vimocayaü cittaü . . . pe . . . aniccānupassã . . . pe . . . virāgānupassã . . . pe . . . nirodhānupassã . . . pe . . . paņinissaggānupassã assasissāmã' ti sikkhati, `paņinissaggānupassã passasissāmã' ti sikkhati. Ayaü vuccat' ânanda ānāpānasati. 14. Sace kho tvaü ânanda Girimānandassa bhikkhuno upasaīkamitvā imā dasa sa¤¤ā bhāseyyāsi, ņhānaü kho pan' etaü vijjati, yaü Girimānandassa bhikkhuno imā dasa sa¤¤ā sutvā so ābādho thānaso paņipassambheyyā ti. 15. Atha kho āyasmā ânando Bhagavato santike imā dasa sa¤¤ā uggahetvā yenāyasmā Girimānando ten' upasaīkami, upasaīkamitvā āyasmato Girimānandassa imā dasa sa¤¤ā abhāsi. Atha kho āyasmato Girimānandassa imā dasa sa¤¤ā sutvā so ābādho thānaso paņipassambhi, uņņhahi cāyasmā Girimānando tamhā ābādhā, tathā pahãno ca panāyasmato Girimānandassa so ābādho ahosã ti. Sacittavaggo chaņņho. Tass'14 uddānaü: Sacitta-Sāriputtā ca ņhiti ca samathena ca Parihānā ca dve sa¤¤ā målā pabbajitā Girã ti. #<[page 113]># %% LXI. 1. Purimā bhikkhave koņi na pa¤¤āyati avijjāya `ito pubbe avijjā nāhosi, atha pacchā sambhavã' ti, eva¤ c' etaü bhikkhave vuccati. Atha ca pana pa¤¤āyati `idappaccayā avijjā' ti. Avijjam p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro avijjāya? Pa¤ca nãvaraõā ti 'ssa vacanãyaü. Pa¤ca p' ahaü bhikkhave nãvaraõe sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro pa¤cannaü nãvaraõānaü? Tãõi duccaritāni ti 'ssa vacanãyaü. Tãõi p' ahaü bhikkhave duccaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiõõaü duccaritānaü? Indriyāsaüvaro ti 'ssa vacanãyaü. Indriyāsaüvaram p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro indriyāsaüvarassa? Asatāsampaja¤¤an ti 'ssa vacanãyaü. Asatāsampaja¤¤am p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro asatāsampaja¤¤assa? Ayonisomanasikāro ti 'ssa vacanãyaü. Ayonisomanasikāram p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro ayonisomanasikārassa? Assaddhiyan ti 'ssa vacanãyaü. Assaddhiyam p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro assaddhiyassa? Asaddhammasavanan ti ' ssa vacanãyaü. Asaddhammasavanam p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro asaddhammasavanassa? Asappurisasaüsevo ti 'ssa vacanãyaü. 2. Iti kho bhikkhave asappurisasaüsevo paripåro asaddhammasavanaü paripåreti, asaddhammasavanaü paripåraü assaddhiyaü paripåreti, assaddhiyaü paripåraü ayonisomanasikāraü paripåreti, ayonisomanasikāro paripåro asatāsampaja¤¤aü paripåreti, asatāsampaja¤¤aü paripåraü indriyāsaüvaraü paripåreti, #<[page 114]># %<114 Aīguttara-Nikāya. LXI. 2-4>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ indriyāsaüvaro paripåro tãõi duccaritāni paripåreti, tãõi duccaritāni paripårāni pa¤ca nãvaraõe paripårenti, pa¤ca nãvaraõā paripårā avijjaü paripårenti. Evam etissā avijjāya āhāro hoti, eva¤ ca pāripåri. 3. Seyyathā pi bhikkhave upari pabbate thullaphusitake deve vassante deve galagalāyante taü udakaü yathāninnaü pavattamānaü pabbatakandarapadarasākhā paripåreti, pabbatakandarapadarasākhā paripårā kussubbhe paripårenti, kussubbhā paripårā mahāsobbhe paripårenti, mahāsobbhā paripårā kunnadiyo paripårenti, kunnadiyo paripårā mahānadiyo paripårenti, mahānadiyo paripårā mahāsamuddaü sāgaraü paripårenti; evam etassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, evan ca pāripåri: evam eva kho bhikkhave asappurisasaüsevo paripåro asaddhammasavanaü paripåreti, asaddhammasavanaü paripåraü assaddhiyaü paripåreti, assaddhiyaü paripåraü ayonisomanasikāraü paripåreti, ayonisomanasikāro paripåro asatāsampaja¤¤aü paripåreti, asatāsampaja¤¤aü paripåraü indriyāsaüvaraü paripåreti, indriyāsaüvaro paripåro tãõi duccaritāni paripåreti, tãõi duccaritāni paripårāni pa¤ca nãvaraõe paripårenti, pa¤ca nãvaraõā paripårā avijjaü paripårenti. Evam etissā avijjāya āhāro hoti, eva¤ ca pāripåri. 4. Vijjāvimuttim p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro vijjāvimuttiyā? Satta bojjhaīgā ti 'ssa vacanãyaü. Satta p' ahaü bhikkhave bojjhaīge sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro sattannaü bojjhaīgānaü? Cattāro satipaņņhānā ti 'ssa vacanãyaü. Cattāro p' ahaü bhikkhave satipaņņhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro catunnaü satipaņņhānānaü? Tãõi sucaritānã ti 'ssa vacanãyaü. #<[page 115]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tãõi p' ahaü bhikkhave sucaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiõõaü sucaritānaü? Indriyasaüvaro ti 'ssa vacanãyaü. Indriyasaüvaram p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro indriyasaüvarassa? Satisampaja¤¤an ti 'ssa vacanãyaü. Satisampaja¤¤am p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro satisampaja¤¤assa? Yonisomanasikāro ti 'ssa vacanãyaü. Yonisomanasikāram p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro yonisomanasikārassa? Saddhā ti 'ssa vacanãyaü. Saddham p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro saddhāya? Saddhammasavanan ti 'ssa vacanãyaü. Saddhammasavanam p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro saddhammasavanassa? Sappurisasaüsevo ti 'ssa vacanãyaü. 5. Iti kho bhikkhave sappurisasaüsevo paripåro saddhammasavanaü paripåreti, saddhammasavanaü paripåraü saddhaü paripåreti, saddhā paripårā yonisomanasikāraü paripåreti, yonisomanasikāro paripåro satisampaja¤¤aü paripåreti, satisampaja¤¤aü paripåraü indriyasaüvaraü paripåreti, indriyasaüvaro paripåro tãõi sucaritāni paripåreti, tãõi sucaritāni paripårāni cattāro satipaņņhāne paripårenti, cattāro satipaņņhānā paripårā satta bojjhaīge paripårenti, satta bojjhaīgā paripårā vijjāvimuttiü paripårenti. Evam etissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, eva¤ ca pāripåri. 6. Seyyathā pi bhikkhave upari pabbate thullaphusitake deve vassante deve galagalāyante taü udakaü yathāninnaü pavattamānaü pabbatakandarapadarasākhā paripåreti, pabbatakandarapadarasākhā paripårā kussubbhe paripårenti, kussubbhā paripårā mahāsobbhe paripårenti, mahāsobbhā paripårā kunnadiyo paripårenti, kunnadiyo paripårā mahānadiyo paripårenti, mahānadiyo paripårā mahāsamuddaü sāgaraü paripårenti; #<[page 116]># %<116 Aīguttara-Nikāya. LXI. 6-LXII. 1>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ evam etassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, eva¤ ca pāripåri: evam eva kho bhikkhave sappurisasaüsevo paripåro saddhammasavanaü paripåreti, saddhammasavanaü paripåraü saddhaü paripåreti, saddhā paripårā yonisomanasikāraü paripåreti, yonisomanasikāro paripåro satisampaja¤¤aü paripåreti, satisampaja¤¤aü paripåraü indriyasaüvaraü paripåreti, indriyasaüvaro paripåro tãõi sucaritāni paripåreti, tãõi sucaritāni paripårāni cattāro satipaņņhāne paripårenti, cattāro satipaņņhānā paripårā satta bojjhaīge paripårenti, satta bojjhaīgā paripårā vijjāvimuttiü paripårenti. Evam etissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, eva¤ ca pāripårã ti. LXII. 1. Purimā bhikkhave koņi na pa¤¤āyati bhavataõhāya `ito pubbe bhavataõhā nāhosi, atha pacchā sambhavã' ti, eva¤ c' etaü bhikkhave vuccati. Atha ca pana pa¤¤āyati `idappaccayā bhavataõhā' ti. Bhavataõham p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro bhavataõhāya? Avijjā ti 'ssa vacanãyaü. Avijjam p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro avijjāya? Pa¤ca nãvaraõā ti 'ssa vacanãyaü. Pa¤ca p' ahaü bhikkhave nãvaraõe sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro pa¤cannaü nãvaraõānaü? Tãõi duccaritānã ti 'ssa vacanãyaü. Tãõi p' ahaü bhikkhave duccaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiõõaü duccaritānaü? Indriyāsaüvaro ti 'ssa vacanãyaü. Indriyāsaüvaram p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro indriyāsaüvarassa? Asatāsampaja¤¤an ti 'ssa vacanãyaü. Asatāsampaja¤¤am p' aham bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. #<[page 117]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ko cāhāro asatāsampaja¤¤assa? Ayonisomanasikāro ti 'ssa vacanãyaü. Ayonisomanasikāram p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro ayonisomanasikārassa? Assaddhiyan ti 'ssa vacanãyaü. Assaddhiyam p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro assaddhiyassa? Asaddhammasavanan ti 'ssa vacanãyaü. Asaddhammasavanam p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro asaddhammasavanassa? Asappurisasaüsevo ti 'ssa vacanãyaü. 2. Iti kho bhikkhave asappurisasaüsevo paripåro asaddhammasavanaü paripåreti, asaddhammasavanaü paripåraü assaddhiyaü paripåreti, assaddhiyaü paripåraü ayonisomanasikāraü paripåreti, ayonisomanasikāro paripåro asatāsampaja¤¤aü paripåreti, asatāsampaja¤¤aü paripåraü indriyāsaüvaraü paripåreti, indriyāsaüvaro paripåro tãõi duccaritāni paripåreti, tãõi duccaritāni paripårāni pa¤ca nãvaraõe paripårenti, pa¤ca nãvaraõā paripårā avijjaü paripårenti, avijjā paripårā bhavataõhaü paripåreti. Evam etissā bhavataõhāya āhāro hoti, eva¤ ca pāripåri. 3. Seyyathā pi bhikkhave upari pabbate thullaphusitake deve vassante deve galagalāyante taü udakaü yathāninnaü pavattamānaü pabbatakandarapadarasākhā paripåreti, pabbatakandarapadarasākhā paripårā kussubbhe paripårenti, kussubbhā paripårā mahāsobbhe paripårenti, mahāsobbhā paripårā kunnadiyo paripårenti, kunnadiyo paripårā mahānadiyo paripårenti, mahānadiyo paripårā mahāsamuddaü sāgaraü paripårenti; evam etassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, eva¤ ca pāripåri: evam eva kho bhikkhave asappurisasaüsevo paripåro asaddhammasavanaü paripåreti, asaddhammasavanaü paripåraü assaddhiyaü paripåreti, #<[page 118]># %<118 Aīguttara-Nikāya. LXII. 3-5>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ assaddhiyaü paripåraü ayonisomanasikāraü paripåreti, ayonisomanasikāro paripåro asatāsampaja¤¤aü paripåreti, asatāsampaja¤¤aü paripåraü indriyāsaüvaraü paripåreti, indriyāsaüvaro paripåro tãõi duccaritāni paripåreti, tãõi duccaritāni paripårāni pa¤ca nãvaraõe paripårenti, pa¤ca nãvaraõā paripårā avijjaü paripårenti, avijjā paripårā bhavataõhaü paripåreti. Evam etissā bhavataõhāya āhāro hoti, eva¤ ca pāripåri. 4. Vijjāvimuttim p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro vijjāvimuttiyā? Satta bojjhaīgā ti 'ssa vacanãyaü. Satta p' ahaü bhikkhave bojjhaīge sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro sattannaü bojjhaīgānaü? Cattāro satipaņņhānā ti 'ssa vacanãyaü. Cattāro p' ahaü bhikkhave satipaņņhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro catunnaü satipaņņhānānaü? Tãõi sucaritānã ti 'ssa vacanãyaü. Tãõi p' ahaü bhikkhave sucaritāni sāhārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiõõaü sucaritānaü? Indriyasaüvaro ti 'ssa vacanãyaü. Indriyasaüvaram p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro indriyasaüvarassa? Satisampaja¤¤an ti 'ssa vacanãyaü. Satisampaja¤¤am p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro satisampaja¤¤assa? Yonisomanasikāro ti 'ssa vacanãyaü. Yonisomanasikāram p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro yonisomanasikārassa? Saddhā ti 'ssa vacanãyaü. Saddham p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro saddhāya? Saddhammasavanan ti 'ssa vacanãyaü. Saddhammasavanam p' ahaü bhikkhave sāhāraü vadāmi, no anāhāraü. Ko cāhāro saddhammasavanassa? Sappurisasaüsevo ti 'ssa vacanãyaü. 5. Iti kho bhikkhave sappurisasaüsevo paripåro saddhammasavanaü paripåreti, saddhammasavanaü paripåraü saddhaü paripåreti, saddhā paripårā yonisomanasikāraü paripåreti, yonisomanasikāro paripåro satisampaja¤¤aü paripåreti, satisampaja¤¤aü paripåraü indriyasaüvaraü paripåreti, indriyasaüvaro paripåro tãõi sucaritāni paripåreti, tãõi sucaritāni paripårāni cattāro satipaņņhāne paripårenti, cattāro satipaņņhānā paripårā satta bojjhaīge paripårenti, #<[page 119]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ satta bojjhaīgā paripårā vijjāvimuttiü paripårenti. Evam etissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, eva¤ ca pāripåri. 6. Seyyathā pi bhikkhave upari pabbate thullaphusitake deve vassante deve galagalāyante taü udakaü yathāninnaü pavattamānaü pabbatakandarapadarasākhā paripåreti, pabbatakandarapadarasākhā paripårā kussubbhe paripårenti, kussubbhā paripårā mahāsobbhe paripårenti, mahāsobbhā paripårā kunnadiyo paripårenti, kunnadiyo paripårā mahānadiyo paripårenti, mahānadiyo paripårā mahāsamuddaü sāgaraü paripårenti; evam etassa mahāsamuddassa sāgarassa āhāro hoti, eva¤ ca pāripåri: evam eva kho bhikkhave sappurisasaüsevo paripåro saddhammasavanaü paripåreti, saddhammasavanaü paripåraü saddhaü paripåreti, saddhā paripårā yonisomanasikāraü paripåreti, yonisomanasikāro paripåro satisampaja¤¤aü paripåreti, satisampaja¤¤aü paripåraü indriyasaüvaraü paripåreti, indriyasaüvaro paripåro tãõi sucaritāni paripåreti, tãõi sucaritāni paripårāni cattāro satipaņņhāne paripåreti, cattāro satipaņņhānā paripårā satta bojjhaīge paripårenti, satta bojjhaīgā paripårā vijjāvimuttiü paripårenti. Evam etissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, eva¤ ca pāripårã ti. LXIII. 1. Ye keci bhikkhave mayi niņņhaīgatā, sabbe te diņņhisampannā. Tesaü diņņhisampannānaü pa¤cannaü idha niņņhā, pa¤cannaü idha vihāya niņņhā. Katamesaü pa¤cannaü idha niņņhā? #<[page 120]># %<120 Aīguttara-Nikāya. LXIII. 2-LXV. 1>% 2. Sattakkhattuparamassa, kolaükolassa, ekabãjissa, sakadāgāmissa, yo ca diņņh' eva dhamme arahā: imesaü pa¤cannaü idha niņņhā. Katamesaü pa¤cannaü idha vihāya niņņhā? 3. Antarāparinibbāyissa, upahaccaparinibbāyissa, asaīkhāraparinibbāyissa, sasaīkhāraparinibbāyissa, uddhaüsotassa akaniņņhagāmino: imesaü pa¤cannaü idha vihāya niņņhā. Ye keci bhikkhave mayi niņņhaīgatā, sabbe te diņņhisampannā. Tesaü diņņhisampannānaü imesaü pa¤cannaü idha niņņhā, imesaü pa¤cannaü idha vihāya niņņhā ti. LXIV. 1. Ye keci bhikkhave mayi aveccappasannā, sabbe te sotāpannā. Tesaü sotāpannānaü pa¤cannaü idha niņņhā, pa¤cannaü idha vihāya niņņhā. Katamesaü pa¤cannaü idha niņņhā? 2. Sattakkhattuparamassa, kolaükolassa, ekabãjissa, sakadāgāmissa, yo ca diņņh' eva dhamme arahā: imesaü pa¤cannaü idha niņņhā. Katamesaü pa¤cannaü idha vihāya niņņhā? 3. Antarāparinibbāyissa, upahaccaparinibbāyissa, asaīkhāraparinibbāyissa, sasaīkhāraparinibbāyissa, uddhaüsotassa akaniņņhagāmino: imesaü pa¤cannaü idha vihāya niņņhā. Ye keci bhikkhave mayi aveccappasannā, sabbe te sotāpannā. Tesaü sotāpannānaü imesaü pa¤cannaü idha niņņhā, imesaü pa¤cannaü idha vihāya niņņhā ti. LXV. 1. Ekaü samayaü āyasmā Sāriputto Magadhesu viharati Nālakagāmake. Atha kho Sāmaõķakāni paribbājako yenāyasmā Sāriputto ten' upasaīkami, #<[page 121]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ upasaīkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Sāmaõķakāni paribbājako āyasmantaü Sāriputtaü etad avoca `kin nu kho āvuso Sāriputta sukhaü kiü dukkhan' ti? 2. Abhinibbatti kho āvuso dukkhā, anabhinibbatti sukhā. Abhinibbattiyā āvuso sati idaü dukkhaü pāņikaīkhaü: sãtaü uõhaü jighacchā pipāsā uccāro passāvo aggisamphasso daõķasamphasso satthasamphasso ¤ātã pi naü mittā pi saīgamma samāgamma rosenti. Abhinibbattiyā āvuso sati idaü dukkhaü pāņikaīkhaü. 3. Anabhinibbattiyā āvuso sati idaü sukhaü pāņikaīkhaü: na sãtaü na unhaü na jighacchā na pipāsā na uccāro na passāvo na aggisamphasso na daõķasamphasso na satthasamphasso ¤ātã pi naü mittā pi saīgamma samāgamma na rosenti. Anabhinibbattiyā āvuso sati idaü sukhaü pāņikaīkhan ti. LXVI. 1. Ekaü samayaü āyasmā Sāriputto Magadhesu viharati Nālakagāmake. Atha kho Sāmaõķakāni paribbājako yenāyasmā Sāriputto ten' upasaīkami, upasaīkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiü sammodi . . . pe . . . Ekamantaü nisinno kho Sāmaõķakāni paribbājako āyasmantaü Sāriputtaü etad avoca `kin nu kho āvuso Sāriputta imasmiü dhammavinaye sukhaü kiü dukkhan' ti? #<[page 122]># %<122 Aīguttara-Nikāya. LXVI. 1-LXVII. 1>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 2. Anabhirati kho āvuso imasmiü dhammavinaye dukkhā, akhirati sukhā. Anabhiratiyā āvuso sati idaü dukkhaü pāņikaīkhaü: gacchanto pi sukhaü sātaü nādhigacchati, ņhito pi . . . nisinno pi . . . sayāno pi . . . gāmagato pi . . . ara¤¤agato pi . . . rukkhamålagato pi . . . su¤¤āgāragato pi . . . abbhokāsagato pi . . . bhikkhumajjhagato pi sukhaü sātaü nādhigacchati. Anabhiratiyā āvuso sati idaü dukkhaü pāņikaīkhaü. 3. Abhiratiyā āvuso sati idaü sukhaü pāņikaīkhaü: gacchanto pi sukhaü sātaü adhigacchati, ņhito pi . . . nisinno pi . . . sayāno pi . . . gāmagato pi . . . ara¤¤agato pi . . . rukkhamålagato pi . . . su¤¤āgāragato pi . . . abbhokāsagato pi . . . bhikkhumajjhagato pi sukhaü sātaü adhigacchati. Abhiratiyā āvuso sati idaü sukhaü pāņikaīkhan ti. LXVII. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Kosalesu cārikaü caramāno mahatā bhikkhusaīghena saddhiü yena Naëakapānaü nāma Kosalānaü nigamo tad avasari. Tatra sudaü Bhagavā Naëakapāne viharati Palāsavane. Tena kho pana samayena Bhagavā tadah' uposathe bhikkhusaīghaparivuto nisinno hoti. Atha kho Bhagavā bahu-d-eva rattiü bhikkhå dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā tuõhãbhåtaü tuõhãbhåtaü bhikkhusaīghaü anuviloketvā āyasmantaü Sāriputtaü āmantesi `vigatathãnamiddho kho Sāriputta bhikkhusaīgho, patibhātu taü Sāriputta bhikkhånaü dhammikathā; #<[page 123]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ piņņhi me āgilāyati, tam ahaü āyamissāmã' ti. `Evaü bhante' ti kho āyasmā Sāriputto Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā catuguõaü saüghāņiü pa¤¤āpetvā dakkhiõena passena sãhaseyyaü kappesi, pāde pādaü accādhāya sato sampajāno uņņhānasa¤¤aü manasikaritvā. 2. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhå āmantesi:-- âvuso bhikkhavo ti. âvuso ti kho te bhikkhå āyasmato Sāriputtassa paccassosuü. âyasmā Sāriputto etad avoca:-- 3. Yassa kassaci āvuso saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi . . . ottappaü natthi . . . viriyaü natthi . . . pa¤¤ā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathā pi āvuso kālapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyat' eva vaõõena, hāyati maõķalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohapariõāhena: evam eva kho āvuso yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi . . . ottappaü natthi . . . viriyaü natthi . . . pa¤¤ā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Assaddho purisapuggalo ti āvuso parihānam etaü, ahiriko purisapuggalo ti āvuso parihānam etaü, anottappã purisapuggalo ti āvuso parihānam etaü, kusãto purisapuggalo ti āvuso parihānam etaü, duppa¤¤o purisapuggalo ti āvuso parihānam etaü, kodhano purisapuggalo ti āvuso parihānam etaü, upanāhã purisapuggalo ti āvuso parihānam etaü, pāpiccho purisapuggalo ti āvuso parihānam etaü, pāpamitto purisapuggalo ti āvuso parihānam etaü, micchādiņņhiko purisapuggalo ti āvuso parihānam etaü. 4. Yassa kassaci āvuso saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi . . . ottappaü atthi . . . viriyaü atthi . . . pa¤¤ā atthi kusalesu dhammesu, #<[page 124]># %<124 Aīguttara-Nikāya. LXVII. 4-5>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Seyyathā pi āvuso jaõhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaķķhat' eva vaõõena, vaķķhati maõķalena, vaķķhati ābhāya, vaķķhati ārohapariõāhena: evam eva kho āvuso yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi . . . ottappaü atthi . . . viriyaü atthi . . . pa¤¤ā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Saddho purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaü, hirimā purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaü, ottappã purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaü, āraddhaviriyo purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaü, pa¤¤avā purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaü, akkodhano purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaü, anupanāhã purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaü, appiccho purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaü, kalyāõamitto purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaü, sammādiņņhiko purisapuggalo ti āvuso aparihānam etan ti. 5. Atha kho Bhagavā paccuņņhāya āyasmantaü Sāriputtaü āmantesi:-- Sādhu sādhu Sāriputta, yassa kassaci Sāriputta saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi . . . ottappaü natthi . . . viriyaü natthi . . . pa¤¤ā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathā pi Sāriputta kālapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyat' eva vaõõena, hāyati maõķalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohapariõāhena: evam eva kho Sāriputta yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu . . . pe . . . pa¤¤ā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, #<[page 125]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ hāni yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Assaddho purisapuggalo ti Sāriputta parihānam etaü, ahiriko . . . anottappã . . . kusãto . . . duppa¤¤o . . . kodhano . . . upanāhã . . . pāpiccho . . . pāpamitto . . . micchādiņņhiko purisapuggalo ti Sāriputta parihānam etaü. Yassa kassaci Sāriputta saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi . . . ottappaü atthi . . . viriyaü atthi . . . pa¤¤ā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Seyyathā pi Sāriputta juõhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaķķhat' eva vaõõena, vaķķhati maõķalena, vaķķhati ābhāya, vaķķhati ārohapariõāhena: evam eva kho Sāriputta yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi . . . ottappaü atthi . . . viriyaü atthi . . . pa¤¤ā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Saddho purisapuggalo ti Sāriputta aparihānam etaü, hirimā . . . ottappã . . . āraddhaviriyo . . . pa¤¤avā . . . akkodhano . . . anupanāhã . . . appiccho . . . kalyāõamitto . . . sammādiņņhiko purisapuggalo ti Sāriputta aparihānam etan ti. LXVIII. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Naëakapāne viharati Palāsavane. Tena kho pana samayena Bhagavā tadah' uposathe bhikkhusaīghaparivuto nisinno hoti. Atha kho Bhagavā bahu-d-eva rattiü bhikkhå dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā tuõhãbhåtaü tuõhãbhåtaü bhikkhusaīghaü anuviloketvā āyasmantaü Sāriputtaü āmantesi `vigatathãnaniddho kho Sāriputta bhikkhusaīgho, paņibhātu taü Sāriputta bhikkhånaü dhammikathā; #<[page 126]># %<126 Aīguttara-Nikāya. LXVIII. 1-4>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ piņņhi me āgilāyati, tam ahaü āyamissāmã' ti. `Evaü bhante' ti kho āyasmā Sāriputto Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā catuguõaü saüghāņiü pa¤¤āpetvā dakkhiõena passena sãhaseyyaü kappesi pāde pādaü accādhāya sato sampajāno uņņhānasa¤¤aü manasikaritvā. 2. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhå āmantesi:-- âvuso bhikkhavo ti. âvuso ti kho te bhikkhå āyasmato Sāriputtassa paccassosuü. âyasmā Sāriputto etad avoca:-- 3. Yassa kassaci āvuso saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi . . . ottappaü natthi . . . viriyaü natthi . . . sotāvadhānaü natthi . . . dhammadhāraõā natthi . . . atthupaparikkhā natthi . . . dhammānudhammapaņipatti natthi . . . appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathā pi āvuso kālapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyat' eva vaõõena, hāyati maõķalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohapariõāhena: evam eva kho āvuso yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi . . . ottappaü natthi . . . viriyaü natthi . . . pa¤¤ā natthi . . . sotāvadhānaü natthi . . . dhammadhāraõā natthi . . . atthupaparikkhā natthi . . . dhammānudhammapaņipatti natthi . . . appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. 4. Yassa kassaci āvuso saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi . . . ottappaü atthi . . . viriyaü atthi . . . pa¤¤ā atthi . . . sotāvadhānaü atthi . . . dhammadhāraõā atthi . . . atthupaparikkhā atthi . . . dhammānudhammapaņipatti atthi . . . appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Seyyathā pi āvuso juõhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, #<[page 127]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ vaķķhat' eva vaõõena, vaķķhati maõķalena, vaķķhati ābhāya, vaķķhati ārohapariõāhena: evam eva kho āvuso yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi . . . ottappaü atthi . . . viriyaü atthi . . . pa¤¤ā atthi . . . sotāvadhānaü atthi . . . dhammadhāraõā atthi . . . atthupaparikkhā atthi . . . dhammānudhammapaņipatti atthi . . . appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no parihānã ti. 5. Atha kho Bhagavā paccuņņhāya āyasmantaü Sāriputtaü āmantesi:-- Sādhu sādhu Sāriputta, yassa kassaci Sāriputta saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi . . . ottappaü natthi . . . viriyaü natthi . . . pa¤¤ā natthi . . . sotāvadhānaü natthi . . . dhammadhāraõā natthi . . . atthupaparikkhā natthi . . . dhammānudhammapaņipatti natthi . . . appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathā pi Sāriputta kālapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyat' eva vaõõena, hāyati maõķalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohapariõāhena: evam eva kho Sāriputta yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu . . . pe . . . appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Yassa kassaci Sāriputta saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi . . . ottappaü atthi . . . viriyaü atthi . . . sotāvadhānaü atthi . . . dhammadhāraõā atthi . . . atthupaparikkhā atthi . . . dhammānudhammapaņipatti atthi . . . appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no parihāni. Seyyathā pi Sāriputta juõhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaķķhat' eva vaõõena, #<[page 128]># %<128 Aīguttara-Nikāya. LXVIII. 5-LXIX. 2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ vaķķhati maõķalena, vaķķhati ābhāya, vaķķhati ārohapariõāhena: evam eva kho Sāriputta yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu . . . pe . . . appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāņikaīkhā kusalesu dhammesu no parihānã ti. LXIX. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhå pacchābhattaü piõķapātapaņikkantā upaņņhānasālāyaü sannisinnā sannipatitā anekavihitaü tiracchānakathaü anuyuttā viharanti, seyyathãdaü rājakathaü corakathaü mahāmattakathaü senākatham bhayakathaü yuddhakathaü annakathaü pānakathaü vatthakathaü sayanakathaü mālākathaü gandhakathaü ¤ātikathaü yānakathaü gāmakathaü nigamakathaü nagarakathaü janapadakathaü itthikathaü sårakathaü visikhākathaü kumbhaņņhānakathaü pubbapetakathaü nānattakathaü lokakkhāyikaü samuddakkhāyikaü iti bhavābhavakathaü iti vā ti. 2. Atha kho Bhagavā sāyaõhasamayaü paņisallānā vuņņhito yen' upaņņhānasālā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhå āmantesi `kāya nu ' ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā' ti? `Idha mayaü bhante pacchābhattaü piõķapātapaņikkantā upaņņhānasālāyaü sannisinnā {sannipatitā} anekavihitaü tiracchānakathaü anuyuttā viharāma, seyyathãdaü rājakathaü corakathaü . . . pe . . . iti bhavābhavakathaü iti vā' ti. `Na kho pan' etaü bhikkhave tumhākaü patiråpaü kulaputtānaü saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajitānaü, #<[page 129]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yaü tumhe anekavihitaü tiracchānakathaü anuyuttā vihareyyātha, seyyathãdaü rājakathaü corakathaü mahāmattakathaü senākathaü bhayakathaü yuddhakathaü annakathaü pānakathaü vatthakathaü sayanakathaü mālākathaü gandhakathaü ¤ātikathaü yānakathaü gāmakathaü nigamakathaü nagarakathaü janapadakathaü itthikathaü sårakathaü visikhākathaü kumbhaņņhānakathaü pubbapetakathaü nānattakathaü lokakkhāyikaü samuddakkhāyikaü iti bhavābhavakathaü iti vā. Dasa yimāni bhikkhave kathāvatthåni. Katamāni dasa? 3. Appicchakathā santuņņhikathā pavivekakathā asaüsaggakathā viriyārambhakathā sãlakathā samādhikathā pa¤¤ākathā vimuttikathā vimutti¤āõadassanakathā. Imāni kho bhikkhave dasa kathāvatthåni. 4. Imesaü ce tumhe bhikkhave dasannaü kathāvatthånaü upādāyupādāya kathaü katheyyātha, imesam pi candimasuriyānaü evaümahiddhikānaü evaümahānubhāvānaü tejasā tejaü pariyādiyeyyātha, ko pana vādo a¤¤atitthiyānaü paribbājakānan' ti. LXX. 1. Dasa yimāni bhikkhave pāsaüsāni ņhānāni. Katamāni dasa? #<[page 130]># %<130 Aīguttara-Nikāya. LXX. 2>% 2. Idha bhikkhave bhikkhu attanā ca appiccho hoti appicchakatha¤ ca bhikkhånaü kattā hoti. Appiccho bhikkhu appicchakatha¤ ca bhikkhånaü kattā ti pāsaüsam etaü ņhānaü. Attanā ca santuņņho hoti santuņņhikatha¤ ca bhikkhånaü kattā hoti. Santuņņho bhikkhu santuņņhikatha¤ ca bhikkhånaü kattā ti pāsaüsam etaü ņhānaü. Attanā ca pavivitto hoti pavivekakatha¤ ca bhikkhånaü kattā hoti. Pavivitto bhikkhu pavivekakatha¤ ca bhikkhånaü kattā ti pāsaüsam etaü ņhānaü. Attanā ca asaüsaņņho hoti asaüsaggakatha¤ ca bhikkhånaü kattā hoti. Asaüsaņņho bhikkhu asaüsaggakatha¤ ca bhikkhånaü kattā ti pāsaüsam etaü ņhānaü. Attanā ca āraddhaviriyo hoti viriyārambhakatha¤ ca bhikkhånaü kattā hoti. âraddhaviriyo bhikkhu viriyārambhakatha¤ ca bhikkhånaü kattā ti pāsaüsam etaü ņhānaü. Attanā ca sãlasampanno hoti sãlasampadākatha¤ ca bhikkhånaü kattā hoti. Sãlasampanno bhikkhu sãlasampadākatha¤ ca bhikkhånaü kattā ti pāsaüsam etaü ņhānaü. Attanā ca samādhisampanno hoti samādhisampadākatha¤ ca bhikkhånaü kattā hoti. Samādhisampanno bhikkhu samādhisampadākatha¤ ca bhikkhånaü kattā ti pāsaüsam etaü ņhānaü. Attanā ca pa¤¤āsampanno hoti pa¤¤āsampadākatha¤ ca bhikkhånaü kattā hoti. Pa¤¤āsampanno bhikkhu pa¤¤āsampadākatha¤ ca bhikkhånaü kattā ti pāsaüsam etaü ņhānaü. Attanā ca vimuttisampanno hoti vimuttisampadākatha¤ ca bhikkhånaü kattā hoti. Vimuttisampanno bhikkhu vimuttisampadākatha¤ ca bhikkhånaü kattā ti pāsaüsam etaü ņhānaü. Attanā ca vimutti¤āõadassanasampanno hoti vimutti¤āõadassanasampadākatha¤ ca bhikkhånaü kattā hoti. Vimutti¤āõadassanasampanno bhikkhu vimutti¤āõadassanasampadākatha¤ ca bhikkhånaü kattā ti pāsaüsam etaü ņhānaü. Imāni kho bhikkhave dasa pāsaüsāni ņhānānã ti. Yamakavaggo sattamo. Tatr' uddānaü: #<[page 131]># %% Avijjā taõhā niņņhā ca avecca dve sukhāni ca Naëakapāne dve vuttā kathāvatthu apare dve ti. LXXI. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca:-- 2. Sampannasãlā bhikkhave viharatha sampannapātimokkhā, pātimokkhasaüvarasaüvutā viharatha ācāragocarasampannā, anumattesu vajjesu bhayadassāvino samādāya sikkhatha sikkhāpadesu. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu `sabrahmacārãnaü piyo c' assaü manāpo ca garu ca bhāvanãyo cā' ti, sãlesvev' assa paripårakārã ajjhattaü cetosamatham anuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato bråhetā su¤¤āgārānaü. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu `lābhã assaü cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan' ti, sãlesvev' assa paripårakārã ajjhattaü cetosamatham anuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato bråhetā su¤¤āgārānaü. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu `yesāhaü paribhu¤jāmi cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü, tesaü te kārā mahapphalā assu mahānisaüsā' ti, sãlesvev' assa . . .pe . . . bråhetā su¤¤āgārānaü. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu `ye 'me petā ¤ātisālohitā kālakatā pasannacittā anussaranti, #<[page 132]># %<132 Aīguttara-Nikāya. LXXI. 2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tesaü taü mahapphalaü assa mahānisaüsan' ti, sãlesvev' assa . . . pe . . . bråhetā su¤¤āgārānaü. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu `santuņņho assaü itarãtaracãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārenā' ti, sãlesvev' assa . . . pe . . . bråhetā su¤¤āgārānaü. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu `khamo assaü sãtassa uõhassa jighacchāya pipāsāya ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassānaü duruttānaü durāgatānaü vacanapathānaü uppannānaü sārãrikānaü vedanānaü dukkhānaü tippānaü kharānaü kaņukānaü asātānaü amanāpānaü pāõaharānaü adhivāsakajātiko assan' ti, sãlesvev' assa . . . pe . . . bråhetā su¤¤āgārānaü. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu `aratiratisaho assaü, na ca maü aratirati saheyya, uppannaü aratiratiü abhibhuyya abhibhuyya vihareyyan' ti, sãlesvev' assa . . . pe . . . bråhetā su¤¤āgārānaü. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu `bhayabheravasaho assaü, na ca maü bhayabheravo saheyya, uppannaü bhayabheravaü abhibhuyya abhibhuyya vihareyyan' ti, sãlesvev' assa . . . pe . . . bråhetā su¤¤āgārānaü. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu `catunnaü jhānānaü abhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã assaü akicchalābhã akasiralābhã' ti, sãlesvev' assa . . . pe . . . bråhetā su¤¤āgārānaü. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu `āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyyan' ti, #<[page 133]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sãlesvev' assa paripårakārã ajjhattaü cetosamatham anuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato bråhetā su¤¤āgārānaü. Sampannasãlā bhikkhave viharatha sampannapātimokkhā, pātimokkhasaüvarasaüvutā viharatha ācāragocarasampannā, anumattesu vajjesu bhayadassāvino samādāya sikkhatha sikkhāpadeså ti iti yan taü vuttaü, idam etaü paņicca vuttan ti. LXXII. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Vesāliyaü viharati Mahāvane Kåņāgārasālāyaü sambahulehi abhi¤¤ātehi abhi¤¤ātehi therehi sāvakehi saddhiü āyasmatā ca Cālena āyasmatā ca Upacālena āyasmatā ca Kakkaņena āyasmatā ca Kaëimbhena āyasmatā ca Nikaņena āyasmatā ca Kaņissahena a¤¤ehi ca abhi¤¤ātehi abhi¤¤ātehi therehi sāvakehi saddhiü. 2. Tena kho pana samayena sambahulā abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā Licchavã bhadrehi bhadrehi yānehi carapurāya uccāsaddā mahāsaddā Mahāvanaü ajjhogāhanti Bhagavantaü dassanāya. Atha kho tesaü āyasmantānaü etad ahosi `ime kho sambahulā abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā Licchavã bhadrehi bhadrehi yānehi carapurāya uccāsaddā mahāsaddā Mahāvanaü ajjhogāhanti Bhagavantaü dassanāya; saddakaõņakā kho pana jhānā vuttā Bhagavatā; yan nåna mayaü yena Gosiīgasālavanadāyo ten' upasaīkameyyāma, #<[page 134]># %<134 Aīguttara-Nikāya. LXXII. 2-5>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tattha mayaü apasaddā appakiõõā phāsu vihareyyāmā' ti. 3. Atha kho te āyasmanto yena Gosiīgasālavanadāyo ten' upasaīkamiüsu. Tattha te āyasmanto appasaddā appakiõõā phāsu viharanti. Atha kho Bhagavā bhikkhå āmantesi `kahaü nu kho bhikkhave Cālo, kahaü Upacālo, kahaü Kakkaņo, kahaü Kaëimbho, kahaü Nikaņo, kahaü Kaņissaho, kahaü nu kho te bhikkhave therā sāvakā gatā' ti? `Idha bhante tesaü āyasmantānaü etad ahosi: ime kho sambahulā abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā Licchavã bhadrehi bhadrehi yānehi carapurāya uccāsaddā mahāsaddā Mahāvanaü ajjhogāhanti Bhagavantaü dassanāya; saddakaõņakā kho pana jhānā vuttā Bhagavatā; yan nåna mayaü yena Gosiīgasālavanadāya ten' upasaīkameyyāma, tattha mayaü appasaddā appakiõõā phāsu vihareyyāmā ti. Atha kho te bhante āyasmanto yena Gosiīgasālavanadāyo ten' upasaīkamiüsu. Tattha te āyasmanto appasaddā appakiõõā phāsu viharantã' ti. 4. Sādhu sādhu bhikkhave. Yathā te mahāsāvakā sammā vyākaramānā vyākareyyuü. Saddakaõņakā hi bhikkhave jhānā vuttā mayā. Dasa yime bhikkhave kaõņakā. Katame dasa? 5. Pavivekārāmassa saīgaõikārāmatā kaõņako. Asubhanimittānuyogaü anuyuttassa subhanimittānuyogo kaõņako. Indriyesu guttadvārassa visåkadassanaü kaõņako. Brahmacariyassa mātugāmopavicāro kaõņako. Paņhamassa jhānassa saddo kaõņako. #<[page 135]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Dutiyassa jhānassa vitakkavicārā kaõņako. Tatiyassa jhānassa pãti kaõņako. Catutthassa jhānassa assāsapassāsā kaõņako. Sa¤¤āvedayitanirodhasamāpattiyā sa¤¤ā ca vedanā ca kaõņako. Rāgo kaõņako. Doso kaõņako. Moho kaõņako. Akaõņakā bhikkhave viharatha, nikkaõņakā bhikkhave viharatha, akaõņakanikkaõņakā bhikkhave viharatha. Akaõņakā bhikkhave arahanto, nikkaõņakā bhikkhave arahanto, akaõņakanikkaõņakā bhikkhave arahanto ti. LXXIII. 1. Dasa yime bhikkhave dhammā iņņhā kantā manāpā dullabhā lokasmiü. Katame dasa? 2. Bhogā iņņhā kantā manāpā dullabhā lokasmiü. Vaõõo iņņho kanto manāpo dullabho lokasmiü. ârogyaü iņņhaü kantaü manāpaü dullabhaü lokasmiü. Sãlāni iņņhāni kantāni manāpāni dullabhāni lokasmiü. Brahmacariyaü iņņhaü kantaü manāpaü dullabhaü lokasmiü. Mittā iņņhā kantā manāpā dullabhā lokasmiü. Bāhusaccaü iņņhaü kantaü manāpaü dullabhaü lokasmiü. Pa¤¤ā iņņhā kantā manāpā dullabhā lokasmiü. Dhammā iņņhā kantā manāpā dullabhā lokasmiü. Saggā iņņhā kantā manāpā dullabhā lokasmiü. #<[page 136]># %<136 Aīguttara-Nikāya. LXXIII. 2-6>% Ime kho bhikkhave dasa dhammā iņņhā kantā manāpā dullabhā lokasmiü. 3. Imesaü kho bhikkhave dasannaü dhammānaü iņņhānaü kantānaü manāpānaü dullabhānaü lokasmiü dasa dhammā paripanthā:-- 4. âlassaü anuņņhānaü bhogānaü paripantho. Amaõķanā avibhåsanā vaõõassa paripantho. Asappāyakiriyā ārogyassa paripantho. Pāpamittatā sãlānaü paripantho. Indriyāsaüvaro brahmacariyassa paripantho. Visaüvādanā mittānaü paripantho. Asajjhāyakiriyā bāhusaccassa paripantho. Asussusā aparipucchā pa¤¤āya paripantho. Ananuyogo apaccavekkhaõā dhammānaü paripantho. Micchāpaņipatti saggānaü paripantho. Imesaü kho bhikkhave dasannaü dhammānaü iņņhānaü kantānaü manāpānaü dullabhānaü lokasmiü imā dasa dhammā paripanthā. 5. Imesaü kho bhikkhave dasannaü dhammānaü iņņhānaü kantānaü manāpānaü dullabhānaü lokasmiü dasa dhammā āhārā:-- 6. Anālassaü uņņhānaü bhogānaü āhāro. Maõķanā vibhåsanā vaõõassa āhāro. Sappāyakiriyā ārogyassa āhāro. Kalyāõamittatā sãlānaü āhāro. Indriyasaüvaro brahmacariyassa āhāro. Avisaüvādanā mittānaü āhāro. Sajjhāyakiriyā bāhusaccassa āhāro. Sussusā paripucchā pa¤¤āya āhāro. Anuyogo paccavekkhaõā dhammānaü āhāro. Sammāpaņipatti saggānaü āhāro. Imesaü kho bhikkhave dasannaü dhammānaü iņņhānaü kantānaü manāpānaü dullabhānaü lokasmiü ime dasa dhammā āhārā ti. #<[page 137]># %% LXXIV. 1. Dasahi bhikkhave vaķķhãhi vaķķhamāno ariyasāvako ariyāya vaķķhiyā vaķķhati, sārādāyã ca hoti varādāyã kāyassa. Katamehi dasahi? 2. Khettavatthåhi vaķķhati, dhanadha¤¤ena vaķķhati, puttadārehi vaķķhati, dāsakammakaraporisehi vaķķhati, catuppadehi vaķķhati, saddhāya vaķķhati, sãlena vaķķhati, sutena vaķķhati, cāgena vaķķhati, pa¤¤āya vaķķhati. Imehi kho bhikkhave dasahi vaķķhãhi vaķķhamāno ariyasāvako ariyāya vaķķhiyā vaķķhati, sārādāyã ca hoti varādāyã kāyassā ti. Dhanena dha¤¤ena ca yo 'dha vaķķhati puttehi dārehi ca catuppadehi ca, sabhogavā hoti yasassi påjito ¤ātãhi mittehi atho pi rājubhi. Saddhāya sãlena ca yo 'dha vaķķhati pa¤¤āya cāgena sutena cåbhayaü, so tādiso sappuriso vicakkhaõo diņņh' eva dhamme ubhayena vaķķhatã ti. LXXV. 1. Ekam samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Atha kho āyasmā ânando pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaram ādāya yena Migasālāya upāsikāya nivesanaü ten' upasaīkami, upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Atha kho Migasālā upāsikā yenāyasmā ânando ten' upasaīkami, upasaīkamitvā āyasmantaü ânandaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnā kho Migasālā upāsikā āyasmantaü ânandaü etad avoca:-- 2. Kathaükathā nāmāyaü bhante ânanda Bhagavatā dhammo desito a¤¤eyyo, #<[page 138]># %<138 Aīguttara-Nikāya. LXXV. 2-3>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yatra hi nāma brahmacārã ca abrahmacārã ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaü? Pitā me bhante Purāõo brahmacārã ahosi ārācārã virato methunā gāmadhammā. So kālakato Bhagavatā vyākato `sakadāgāmã satto Tusitaü kāyaü upapanno' ti. Pettā piyo me bhante Isidatto abrahmacārã ahosi sadārasantuņņho, so pi kālakato Bhagavatā vyākato `sakadāgāmã satto Tusitaü kāyaü upapanno' ti. Kathaükathā nāmāyaü bhante ânanda Bhagavatā dhammo desito a¤¤eyyo, yatra hi nāma brahmacārã ca abrahmacārã ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyan ti? `Evaü kho pan' etaü bhagini Bhagavatā vyākatan 'ti. 3. Atha kho āyasmā ânando Migasālāya upāsikāya nivesane piõķapātaü gahetvā uņņhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmā ânando pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca: Idhāhaü bhante pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaram ādāya yena Migasālāya upāsikāya nivesanaü ten' upasaīkami, upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdiü. Atha kho bhante Migasālā upāsikā yenāhaü ten' upasaīkami, upasaīkamitvā maü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnā kho bhante Migasālā upāsikā maü etad avoca `kathaükathā nāmāyaü bhante ânanda Bhagavatā dhammo desito a¤¤eyyo, #<[page 139]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yatra hi nāma brahmacārã ca abrahmacārã ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaü? Pitā me bhante Purāõo brahmacārã ahosi ārācārã virato methunā gāmadhammā, so kālakato Bhagavatā vyākato "sakadāgāmã satto Tusitaü kāyaü upapanno" ti. Pettā piyo me bhante Isidatto abrahmacārã ahosi sadārasantuņņho, so pi kālakato Bhagavatā vyākato "sakadāgāmã satto Tusitaü kāyaü upapanno" ti. Kathaükathā nāmāyaü bhante ânanda Bhagavatā dhammo desito a¤¤eyyo, yatra hi nāma brahmacārã ca abrahmacārã ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyan' ti? Evaü vutte ahaü bhante Migasālaü upāsikaü etad avocaü `evaü kho pan' etaü bhagini Bhagavatā vyākatan' ti. Kā c' ânanda Migasālā upāsikā bālā avyattā ambhakā ambhakapa¤¤ā ke ca purisapuggalaparopariye ¤āõe! Dasa yime ânanda puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame dasa? 4. Idh' ânanda ekacco puggalo dussãlo hoti, ta¤ ca cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü yathābhåtaü na ppajānāti, yatth' assa taü dussãlyaü aparisesaü nirujjhati. Tassa savanena pi akataü hoti, bāhusaccena pi akataü hoti, diņņhiyā pi appaņividdhaü hoti, sāmāyikam pi vimuttiü na labhati. So kāyassa bhedā parammaraõā hānāya pareti no visesāya, hānagāmã yeva hoti no visesagāmã. 5. Idha pan' ânanda ekacco puggalo dussãlo hoti, ta¤ ca cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü yathābhåtaü pajānāti, yatth' assa taü dussãlyaü aparisesaü nirujjhati. #<[page 140]># %<140 Aīguttara-Nikāya. LXXV. 5>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tassa savanena pi kataü hoti, bāhusaccena pi kataü hoti, diņņhiyā pi suppaņividdhaü hoti, sāmāyikam pi vimuttiü labhati. So kāyassa bhedā parammaraõā visesāya pareti no hānāya, visesagāmã yeva hoti no hānagāmã. Tatr' ânanda pamāõikā paminanti: `imassāpi te 'va dhammā aparassāpi te 'va dhammā, kasmā nesaü eko hãno eko paõãto' ti? Taü hi tesaü ânanda hoti dãgharattaü ahitāya dukkhāya. Tatr' ânanda yvāyaü puggalo dussãlo hoti, ta¤ ca cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü yathābhåtaü pajānāti, yatth' assa taü dussãlyaü aparisesaü nirujjhati. Tassa savanena pi kataü hoti, bāhusaccena pi kataü hoti, diņņhiyā pi suppaņividdhaü hoti, sāmāyikam pi vimuttiü labhati. Ayaü ânanda puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paõãtataro ca. Taü kissa hetu? Imaü hi ânanda puggalaü dhammasoto nibbahati. Tad anantaraü ko jāneyya a¤¤atra Tathāgatena? Tasmā ti h' ânanda mā puggalesu pamāõikā ahuvattha, mā puggalesu pamāõaü gaõhittha. Kha¤¤ati h' ânanda puggalo puggalesu pamāõaü gaõhanto, aha¤ c' ânanda puggalesu pamāõaü gaõheyyaü, yo vā pan' assa mādiso. #<[page 141]># %% 6. Idha pan' ânanda ekacco puggalo sãlavā hoti, ta¤ ca cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü yathābhåtaü na ppajānāti, yatth' assa taü sãlaü aparisesaü nirujjhati. Tassa savanena pi akataü hoti, bāhusaccena pi akataü hoti, diņņhiyā pi appaņividdhaü hoti, sāmāyikam pi vimuttiü na labhati. So kāyassa bhedā parammaraõā hānāya pareti no visesāya, hānagāmã yeva hoti no visesagāmã. 7. Idha pan' ânanda ekacco puggalo sãlavā hoti, ta¤ ca cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü yathābhåtaü pajānāti, yatth' assa taü sãlaü aparisesaü nirujjhati. Tassa savanena pi kataü hoti, bāhusaccena pi kataü hoti, diņņhiyā pi suppaņividdhaü hoti, sāmāyikam pi vimuttiü labhati. So kāyassa bhedā parammaraõā visesāya pareti no hānāya, visesagāmã yeva hoti no hānagāmã. Tatr' ânanda . . . pe . . . aha¤ c' ânanda puggalesu pamāõaü gaõheyyaü, yo vā pan' assa mādiso. 8. Idha pan' ânanda ekacco puggalo tibbarāgo hoti, ta¤ ca cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü yathābhåtaü na ppajānāti, yatth' assa so rāgo apariseso nirujjhati. Tassa savanena pi akataü hoti, bāhusaccena pi akataü hoti, diņņhiyā pi appaņividdhaü hoti, sāmāyikam pi vimuttiü na labhati. So kāyassa bhedā parammaraõā hānāya pareti no visesāya, hānagāmã yeva hoti no visesagāmã. 9. Idha pan' ânanda ekacco puggalo tibbarāgo hoti, ta¤ ca cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü yathābhåtaü pajānāti, yatth' assa so rāgo apariseso nirujjhati. Tassa savanena pi kataü hoti, bāhusaccena pi kataü hoti, diņņhiyā pi suppaņividdhaü hoti, sāmāyikam pi vimuttiü labhati. So kāyassa bhedā parammaraõā visesāya pareti no hānāya, #<[page 142]># %<142 Aīguttara-Nikāya. LXXV. 9-13>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ visesagāmã yeva hoti no hānagāmã. Tatr' ânanda . . . pe . . . aha¤ c' ânanda puggalesu pamāõaü gaõheyyaü, yo vā pan' assa mādiso. 10. Idha pan' ânanda ekacco puggalo kodhano hoti, ta¤ ca cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü yathābhåtaü na ppajānāti, yatth' assa so kodho apariseso nirujjhati. Tassa savanena pi akataü hoti, bāhusaccena pi akataü hoti, diņņhiyā pi appaņividdhaü hoti, sāmāyikam pi vimuttiü na labhati. So kāyassa bhedā parammaraõā hānāya pareti no visesāya, hānagāmã yeva hoti no visesagāmã. 11. Idha pan' ânanda ekacco puggalo kodhano hoti, ta¤ ca cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü yathābhåtaü pajānāti, yatth' assa so kodho apariseso nirujjhati. Tassa savanena pi kataü hoti, bāhusaccena pi kataü hoti, diņņhiyā pi suppaņividdhaü hoti, sāmāyikam pi vimuttiü labhati. So kāyassa bhedā parammaraõā visesāya pareti no hānāya, visesagāmã yeva hoti no hānagāmã. Tatr' ânanda . . . pe . . . aha¤ c' ânanda puggalesu pamāõaü gaõheyyaü, yo vā pan' assa mādiso. 12. Idha pan' ânanda ekacco puggalo uddhato hoti, ta¤ ca cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü yathābhåtaü na ppajānāti, yatth' assa uddhaccaü aparisesaü nirujjhati. Tassa savanena pi akataü hoti, bāhusaccena pi akataü hoti, diņņhiyā pi appaņividdhaü hoti, sāmāyikam pi vimuttiü na labhati. So kāyassa bhedā parammaraõā hānāya pareti no visesāya, hānagāmã yeva hoti no visesagāmã. 13. Idha pan' ânanda ekacco puggalo uddhato hoti, ta¤ ca cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü yathābhåtaü pajānāti, yatth' assa taü uddhaccaü aparisesaü nirujjhati. Tassa savanena pi kataü hoti, bāhusaccena pi kataü hoti, diņņhiyā pi suppaņividdhaü hoti, #<[page 143]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sāmāyikam pi vimuttiü labhati. So kāyassa bhedā parammaraõā visesāya pareti no hānāya, visesagāmã yeva hoti no hānagāmã. Tatr' ânanda pamāõikā paminanti: `imassāpi te 'va dhammā aparassāpi te 'va dhammā, kasmā nesaü eko hãno eko paõãto' ti? Taü hi tesaü ânanda hoti dãgharattaü ahitāya dukkhāya. Tatr' ânanda yvāyaü puggalo uddhato hoti, ta¤ ca cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü yathābhåtaü pajānāti, yatth' assa taü uddhaccaü aparisesaü nirujjhati. Tassa savanena pi kataü hoti, bāhusaccena pi kataü hoti, diņņhiyā pi suppaņividdhaü hoti, sāmāyikam pi vimuttiü labhati. Ayaü ânanda puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paõãtataro ca. Taü kissa hetu? Imaü hi ânanda puggalaü dhammasoto nibbahati. Tadanantaraü ko jāneyya a¤¤atra Tathāgatena? Tasmā ti h' ânanda mā puggalesu pamāõikā ahuvattha, mā puggalesu pamāõaü gaõhittha. Kha¤¤ati h' ânanda puggalo puggalesu pamāõaü gaõhanto, aha¤ c' ânanda puggalesu pamāõaü gaõheyyaü, yo vā pan' assa mādiso. Kā c' ânanda Migasālā upāsikā bālā avyattā ambakā ambakapa¤¤ā ke ca purisapuggalaparopariye ¤āõe! Ime kho ânanda dasa puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Yathāråpena ânanda sãlena Purāõo samannāgato ahosi, tathāråpena sãlena Isidatto samannāgato abhavissa. Na yidha Purāõo Isidattassa gatim pi a¤¤assa. Yathāråpāya c' ânanda pa¤¤āya Isidatto samannāgato ahosi, #<[page 144]># %<144 Aīguttara-Nikāya. LXXV. 13-LXXVI. 6>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tathāråpāya pa¤¤āya Purāõo samannāgato abhavissa. Na yidha Isidatto Purāõassa gatim pi a¤¤assa. Iti kho ânanda ime puggalā ubhato ekaīgahãnā ti. LXXVI. 1. Tayo bhikkhave dhammā loke na saüvijjeyyuü, na Tathāgato loke uppajjeyya arahaü sammāsambuddho, na Tathāgatappavedito dhammavinayo loke dippeyya. Katame tayo? 2. Jāti ca jarā ca maraõa¤ ca. Ime kho bhikkhave tayo dhammā loke na saüvijjeyyuü, na Tathāgato loke uppajjeyya arahaü sammāsambuddho, na Tathāgatappavedito dhammavinayo loke dippeyya. Yasmā ca kho bhikkhave ime tayo dhammā loke saüvijjanti, tasmā Tathāgato loke uppajjati arahaü sammāsambuddho, tasmā Tathāgatappavedito dhammavinayo loke dippati. 3. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo jātiü pahātuü jaraü pahātuü maraõaü pahātuü. Katame tayo? 4. Rāgaü appahāya dosaü appahāya mohaü appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo jātiü pahātuü jaraü pahātuü maraõaü pahātuü. 5. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo rāgaü pahātuü dosaü pahātuü mohaü pahātuü. Katame tayo? 6. Sakkāyadiņņhiü appahāya vicikicchaü appahāya sãlabbataparāmāsaü appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo rāgaü pahātuü dosaü pahātuü mohaü pahātuü. #<[page 145]># %% 7. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo sakkāyadiņņhiü pahātuü vicikicchaü pahātuü sãlabbataparāmāsaü pahātuü. Katame tayo? 8. Ayonisomanasikāraü appahāya kummaggasevanaü appahāya cetaso lãnattaü appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo sakkāyadiņņhiü pahātuü vicikicchaü pahātuü sãlabbataparāmāsaü pahātuü. 9. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo ayonisomanasikāraü pahātuü kummaggasevanaü pahātuü cetaso lãnattaü pahātuü. Katame tayo? 10. Muņņhasaccaü appahāya asampaja¤¤aü appahāya cetaso vikkhepaü appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo ayonisomanasikāraü pahātuü kummaggasevanaü pahātuü cetaso lãnattaü pahātuü. 11. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo muņņhasaccaü pahātuü asampaja¤¤aü pahātuü cetaso vikkhepaü pahātuü. Katame tayo? 12. Ariyānaü adassanakamyataü appahāya ariyadhammaü asotukamyataü appahāya upārambhacittataü appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo muņņhasaccaü pahātuü asampaja¤¤aü pahātuü cetaso vikkhepaü pahātuü. 13. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo ariyānaü adassanakamyataü pahātuü ariyadhammaü asotukamyataü pahātuü upārambhacittataü pahātuü. Katame tayo? 14. Uddhaccaü appahāya asaüvaraü appahāya dussãlyaü appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo ariyānaü addassanakamyataü pahātuü ariyadhammaü asotukamyataü pahātuü upārambhacittataü pahātuü. #<[page 146]># %<146 Aīguttara-Nikāya. LXXVI. 15-21>% 15. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo uddhaccaü pahātuü asaüvaraü pahātuü dussãlyaü pahātuü. Katame tayo? 16. Assaddhiyaü appahāya avada¤¤utaü appahāya kosajjaü appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo uddhaccaü pahātuü asaüvaraü pahātuü dussãlyaü pahātuü. 17. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo assaddhiyaü pahātuü avada¤¤utaü pahātuü kosajjaü pahātuü. Katame tayo? 18. Anādariyaü appahāya dovacassataü appahāya pāpamittataü appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo assaddhiyaü pahātuü avada¤¤utaü pahātuü kosajjaü pahātuü. 19. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo anādariyaü pahātuü dovacassataü pahātuü pāpamittataü pahātuü. Katame tayo? 20. Ahirikaü appahāya anottappaü appahāya pamādaü appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo anādariyaü pahātuü dovacassataü pahātuü pāpamittataü pahātuü. 21. Ahiriko 'yaü bhikkhave anottappã pamatto hoti. So pamatto samāno abhabbo anādariyaü pahātuü dovacassataü pahātuü pāpamittataü pahātuü. So pāpamitto samāno abhabbo assaddhiyaü pahātuü avada¤¤utaü pahātuü kosajjaü pahātuü. So kusãto samāno abhabbo uddhaccaü pahātuü asaüvaraü pahātuü dussãlyaü pahātuü. So dussãlo samāno abhabbo ariyānaü adassanakamyataü pahātuü ariyadhammaü asotukamyataü pahātuü upārambhacittataü pahātuü. So upārambhacitto samāno abhabbo muņņhasaccaü pahātuü asampaja¤¤aü pahātuü cetaso vikkhepaü pahātuü. So vikkhittacitto samāno abhabbo ayonisomanasikāraü pahātuü kummaggasevanaü pahātuü cetaso lãnattaü pahātuü. #<[page 147]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ So lãnacitto samāno abhabbo sakkāyadiņņhiü pahātuü vicikicchaü pahātuü sãlabbataparāmāsaü pahātuü. So vicikiccho samāno abhabbo rāgaü pahātuü dosaü pahātuü mohaü pahātuü. Rāgaü appahāya dosaü appahāya mohaü appahāya abhabbo jātiü pahātuü jaraü pahātuü maraõaü pahātuü. 22. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo jātiü pahātuü jaraü pahātuü maraõaü pahātuü. Katame tayo? 23. Rāgaü pahāya dosaü pahāya mohaü pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo jātiü pahātuü jaraü pahātuü maraõaü pahātuü. 24. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo rāgaü pahātuü dosaü pahātuü mohaü pahātuü. Katame tayo? 25. Sakkāyadiņņhiü pahāya vicikicchaü pahāya sãlabbataparāmāsaü pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo rāgaü pahātuü dosaü pahātuü mohaü pahātuü. 26. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo sakkāyadiņņhiü pahātuü vicikicchaü pahātuü sãlabbataparāmāsaü pahātuü. Katame tayo? 27. Ayonisomanasikāraü pahāya kummaggasevanaü pahāya cetaso lãnattaü pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo sakkāyadiņņhiü pahātuü vicikicchaü pahātuü sãlabbataparāmāsaü pahātuü. 28. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo ayonisomanasikāraü pahātuü kummaggasevanaü pahātuü cetaso lãnattaü pahātuü. Katame tayo? 29. Muņņhasaccaü pahāya asampaja¤¤aü pahāya cetaso vikkhepaü pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo ayonisomanasikāraü pahātuü kummaggasevanaü pahātuü cetaso lãnattaü pahātuü. #<[page 148]># %<148 Aīguttara-Nikāya. LXXVI. 30-39>% 30. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo muņņhasaccaü pahātuü asampaja¤¤aü pahātuü cetaso vikkhepaü pahātuü. Katame tayo? 31. Ariyānaü adassanakamyataü pahāya ariyadhammaü asotukamyataü pahāya upārambhacittataü pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo muņņhasaccaü pahātuü asampaja¤¤aü pahātuü cetaso vikkhepaü pahātuü. 32. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo ariyānaü adassanakamyataü pahātuü ariyadhammaü asotukamyataü pahātuü upārambhacittataü pahātuü. Katame tayo? 33. Uddhaccaü pahāya asaüvaraü pahāya dussãlyaü pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo ariyānaü adassanakamyataü pahātuü ariyadhammaü asotukamyataü pahātuü upārambhacittataü pahātuü. 34. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo uddhaccaü pahātuü asaüvaraü pahātuü dussãlyaü pahātuü. Katame tayo? 35. Assaddhiyaü pahāya avada¤¤utaü pahāya kosajjaü pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo uddhaccaü pahātuü asaüvaraü pahātuü dussãlyaü pahātuü. 36. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo assaddhiyaü pahātuü avada¤¤utaü pahātuü kosajjaü pahātuü. Katame tayo? 37. Anādariyaü pahāya dovacassataü pahāya pāpamittataü pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo assaddhiyaü pahātuü avada¤¤utaü pahātuü kosajjaü pahātuü. 38. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo anādariyaü pahātuü dovacassataü pahātuü pāpamittataü. Katame tayo? 39. Ahirikaü pahāya anottappaü pahāya pamādaü pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo anādariyaü pahātuü dovacassataü pahātuü pāpamittataü pahātuü. 40. Hirimā 'yaü bhikkhave ottappã appamatto hoti. So appamatto samāno bhabbo anādariyaü pahātuü dovacassataü pahātuü pāpamittataü pahātuü. So kalyāõamitto samāno bhabbo assaddhiyaü pahātuü avada¤¤utaü pahātuü kosajjaü pahātuü. #<[page 149]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ So āraddhaviriyo samāno bhabbo uddhaccaü pahātuü asaüvaraü pahātuü dussãlyaü pahātuü. So sãlavā samāno bhabbo ariyānaü adassanakamyataü pahātuü ariyadhammaü asotukamyataü pahātuü upārambhacittataü pahātuü. So anupārambhacitto samāno bhabbo muņņhasaccaü pahātuü asampaja¤¤aü pahātuü cetaso vikkhepaü pahātuü. So avikkhittacitto samāno bhabbo ayonisomanasikāraü pahātuü kummaggasevanaü pahātuü cetaso lãnattaü pahātuü. So alãnacitto samāno bhabbo sakkāyadiņņhiü pahātuü vicikicchaü pahātuü sãlabbataparāmāsaü pahātuü. So avicikiccho samāno bhabbo rāgaü pahātuü dosaü pahātuü mohaü pahātuü. So rāgaü pahāya dosaü pahāya mohaü pahāya bhabbo jātiü pahātuü jaraü pahātuü maraõaü pahātun ti. LXXVII. 1. Dasahi bhikkhave asaddhammehi samannāgato kāko Katamehi dasahi? 2. Dhaüsã ca pagabbho ca tintiõo ca mahagghaso ca luddo ca akāruõiko ca dubbalo ca oravitā ca muņņhassati ca necayiko ca. Imehi kho bhikkhave dasahi asaddhammehi samannāgato kāko. 3. Evam eva kho bhikkhave dasahi asaddhammehi samannāgato pāpabhikkhu. Katamehi dasahi? 4. Dhaüsã ca pagabbho ca tintiõo ca mahagghaso ca luddo ca akāruõiko ca dubbalo ca oravitā ca muņņhassati ca necayiko ca. Imehi kho bhikkhave dasahi asaddhammehi samannāgato pāpabhikkhå ti. #<[page 150]># %<150 Aīguttara-Nikāya. LXXLIII. 1-LXXX. 2>% LXXVIII. 1. Dasahi bhikkhave asaddhammehi samannāgatā Nigaõņhā. Katamehi dasahi? 2. Assaddhā bhikkhave Nigaõņhā, dussãlā bhikkhave Nigaõņhā, ahirikā bhikkhave Nigaõņhā, anottappino bhikkhave Nigaõņhā, asappurisasambhattino bhikkhave Nigaõņhā, attukkaüsakaparavambhakā bhikkhave Nigaõņhā, sandiņņhiparāmāsā ādhānagāhiduppaņinissaggino bhikkhave Nigaõņhā, kuhakā bhikkhave Nigaõņhā, pāpicchā bhikkhave Nigaõņhā, micchādiņņhikā bhikkhave Nigaõņhā. Imehi kho bhikkhave dasahi asaddhammehi samannāgatā Nigaõņhā ti. LXXIX. 1. Dasa yimāni bhikkhave āghātavatthåni. Katamāni dasa? 2. `Anatthaü me acarã' ti āghātaü bandhati, `anatthaü me caratã' ti āghātaü bandhati, `anatthaü me carissatã' ti āghātaü bandhati, `piyassa me manāpassa anatthaü acari . . . anatthaü carati . . . anatthaü carissatã' ti āghātaü bandhati, `appiyassa me amanāpassa atthaü acari . . . atthaü carati . . . atthaü carissatã' ti āghātaü bandhati, aņņhāne ca kuppati. Imāni kho bhikkhave dasa āghātavatthånã ti. LXXX. 1. Dasa yime bhikkhave āghātapaņivinayā. Katame dasa? 2. `Anatthaü me acari, taü kut 'ettha labbhā' ti āghātaü paņivineti, #<[page 151]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `anatthaü me carati, taü kut' ettha labbhā' ti āghātaü paņivineti, `anatthaü me carissati, taü kut' ettha labbhā' ti āghātaü paņivineti, `piyassa me manāpassa anatthaü acari . . . anatthaü carati . . . anatthaü carissati, taü kut' ettha labbhā' ti āghātaü paņivineti, `appiyassa me amanāpassa atthaü acari . . . atthaü carati . . . atthaü carissati, taü kut' ettha labbhā' ti āghātaü paņivineti, aņņhāne ca na kuppati. Ime kho bhikkhave dasa āghātapaņivinayā ti. âkaīkhavaggo aņņhamo. Tatr' uddānaü: âkaīkho kaõņako iņņhā vaķķhã ca Migasālaya Abhabbo c' eva kāko ca Nigaõņhā dve ca vatthunã ti. LXXXI. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Campāyaü viharati Gaggarāya pokkharaõiyā tãre. Atha kho āyasmā Bāhuno yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā Bāhuno Bhagavantaü etad avoca `katãhi nu kho bhante dhammehi Tathāgato nissaņo visaüyutto vippamutto vimariyādikatena cetasā viharatã' ti? #<[page 152]># %<152 Aīguttara-Nikāya. LXXXI. 2-LXXXII. 2>% 2. Dasahi kho Bāhuna dhammehi Tathāgato nissaņo visaüyutto vippamutto vimariyādikatena cetasā viharati. Katamehi dasahi? 3. Råpena kho Bāhuna Tathāgato nissaņo visaüyutto vippamutto vimariyādikatena cetasā viharati. Vedanāya kho Bāhuna . . . Sa¤¤āya kho Bāhuna . . . Saīkhārehi kho Bāhuna . . . Vi¤¤āõena kho Bāhuna . . . Jātiyā kho Bāhuna . . . Jarāya kho Bāhuna . . . Maraõena kho Bāhuna . . . Dukkhehi kho Bāhuna . . . Kilesehi kho Bāhuna Tathāgato nissaņo visaüyutto vippamutto vimariyādikatena cetasā viharati. 4. Seyyathā pi Bāhuna uppalaü vā padumaü vā puõķarãkaü vā udake jātaü udake saüvaķķhaü udakā accuggamma tiņņhati anupalittaü udakena, evam eva kho Bāhuna imehi dasahi dhammehi Tathāgato nissaņo visaüyutto vippamutto vimariyādikatena cetasā viharatã ti. LXXXII. 1. Atha kho āyasmā ânando yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmantaü ânandaü Bhagavā etad avoca:-- 2. So vat' ânanda bhikkhu assaddho samāno imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti n' etaü ņhānaü vijjati. So vat' ânanda bhikkhu dussãlo samāno imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti n' etaü ņhānaü vijjati. So vat' ânanda bhikkhu appassuto samāno imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti n' etaü ņhānaü vijjati. So vat' ânanda bhikkhu dubbacco samāno imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti n' etaü ņhānaü vijjati. #<[page 153]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ So vat' ânanda bhikkhu pāpamitto samāno imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti n' etaü ņhānaü vijjati. So vat' ânanda bhikkhu kusãto samāno imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti n' etaü ņhānaü vijjati. So vat' ânanda bhikkhu muņņhassati samāno imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti n' etaü ņhānaü vijjati. So vat' ânanda bhikkhu asantuņņho samāno imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti n' etaü ņhānaü vijjati. So vat' ânanda bhikkhu pāpiccho samāno imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti n' etaü ņhānaü vijjati. So vat' ânanda bhikkhu micchādiņņhiko samāno imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti n' etaü ņhānaü vijjati. So vat' ânanda bhikkhu imehi dasahi dhammehi samannāgato imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti n' etaü ņhānaü vijjati. 3. So vat' ânanda bhikkhu saddho samāno imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti ņhānam etaü vijjati. So vat' ânanda bhikkhu sãlavā samāno imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti ņhānam etaü vijjati. So vat' ânanda bhikkhu bahussuto sutadharo samāno imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti ņhānam etaü vijjati. So vat' ânanda bhikkhu suvaco samāno imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti ņhānam etaü vijjati. So vat' ânanda bhikkhu kalyāõamitto samāno imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti ņhānam etaü vijjati. So vat' ânanda bhikkhu āraddhaviriyo samāno imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti ņhānam etaü vijjati. So vat' ânanda bhikkhu upaņņhitasati samāno imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti ņhānam etaü vijjati. #<[page 154]># %<154 Aīguttara-Nikāya. LXXXII. 3-LXXXIII. 2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ So vat' ânanda bhikkhu santuņņho samāno imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti ņhānam etaü vijjati. So vat' ânanda bhikkhu appiccho samāno imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti ņhānam etaü vijjati. So vat' ânanda bhikkhu sammādiņņhiko samāno imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti ņhānam etaü vijjati. So vat' ânanda bhikkhu imehi dasahi dhammehi samannāgato imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti ņhānam etaü vijjatã ti. LXXXIII. 1. Atha kho āyasmā Puõõiyo yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā Puõõiyo Bhagavantaü etad avoca `ko nu kho bhante hetu ko paccayo yena app ekadā Tathāgataü dhammadesanā paņibhāti, app ekadā na paņibhātã' ti? 2. Saddho ca Puõõiya bhikkhu hoti, no ca upasaīkamitā, neva tāva Tathāgataü dhammadesanā paņibhāti. Yato ca kho Puõõiya bhikkhu saddho ca hoti upasaīkamitā ca, evaü Tathāgataü dhammadesanā paņibhāti. Saddho ca Puõõiya bhikkhu hoti upasaīkamitā ca, no ca payirupāsitā . . . pe . . . payirupāsitā ca, no ca paripucchitā . . . paripucchitā ca, no ca ohitasoto dhammaü suõāti . . . ahitasoto ca dhammaü suõāti, no ca sutvā dhammaü dhāreti . . . sutvā ca dhammaü dhāreti, no ca dhatānaü dhammānaü atthaü upaparikkhati . . . dhatāna¤ ca dhammānaü atthaü upaparikkhati, no ca attham a¤¤āya dhammam a¤¤āya dhammānudhammapaņipanno hoti #<[page 155]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . . attham a¤¤āya dhammam a¤¤āya dhammānudhammapaņipanno ca hoti, no ca kalyāõavāco hoti kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagaëāya atthassa vi¤¤āpaniyā, kalyāõavāco ca hoti kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagaëāya atthassa vi¤¤āpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaüsako sabrahmacārãnaü, neva tāva Tathāgataü dhammadesanā paņibhāti. 3. Yato ca kho Puõõiya bhikkhu saddho ca hoti upasaīkamitā ca payirupāsitā ca paripucchitā ca ohitasoto ca dhammaü suõāti sutvā ca dhammaü dhāreti dhatāna¤ ca dhammānaü atthaü upaparikkhati attham a¤¤āya dhammam a¤¤āya dhammānudhammapaņipanno ca hoti kalyāõavāco ca hoti kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagaëāya atthassa vi¤¤āpaniyā sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaüsako sabrahmacārãnaü, evaü Tathāgataü dhammadesanā paņibhāti. Imehi kho Puõõiya dasahi dhammehi samannāgatā ekantaü paņibhānaü Tathāgataü dhammadesanā hotã ti. LXXXIV. 1. Tatra kho āyasmā Mahāmoggallāno bhikkhå āmantesi:-- âvuso bhikkhavo ti. âvuso ti kho te bhikkhå āyasmato Mahāmoggallānassa paccassosuü. âyasmā Mahāmoggallāno etad avoca:-- 2. Idh' āvuso bhikkhu a¤¤aü vyākaroti `khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyā ti pajānāmã' ti. Tam enaü Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyã samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo samanuyu¤jati samanugāhati samanubhāsati. #<[page 156]># %<156 Aīguttara-Nikāya. LXXXIV. 2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ So Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā jhāyinā samāpattikusalena paracittakusalena paracittapariyāyakusalena samanuyu¤jiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno iriõaü āpajjati, vijinaü āpajjati, anayaü āpajjati, vyasanaü āpajjati, anayavyasanaü āpajjati. Tam enaü Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyã samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaü cetasā ceto paricca manasikaroti: Kin nu kho ayam āyasmā a¤¤aü vyākaroti `khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyā ti pajānāmã' ti? Tam enaü Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyã samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaü cetasā ceto paricca pajānāti: Kodhano kho panāyam āyasmā kodhapariyuņņhitena cetasā bahulaü viharati, kodhapariyuņņhānaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Upanāhã kho panāyam āyasmā upanāhapariyuņņhitena cetasā bahulaü viharati, upanāhapariyuņņhānaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Makkhã kho panāyam āyasmā makkhapariyuņņhitena cetasā bahulaü viharati, makkhapariyuņņhānaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Paëāsã kho panāyam āyasmā paëāsapariyuņņhitena cetasā bahulaü viharati, paëāsapariyuņņhānaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Issukã kho panāyam āyasmā issāpariyuņņhitena cetasā bahulaü viharati, issāpariyuņņhānaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Maccharã kho panāyam āyasmā maccherapariyuņņhitena cetasā bahulaü viharati, maccherapariyuņņhānaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. #<[page 157]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Saņho kho panāyam āyasmā sāņheyyapariyuņņhitena cetasā bahulaü viharati, sāņheyyapariyuņņhānaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Māyāvã kho panāyam āyasmā māyāpariyuņņhitena cetasā bahulaü viharati, māyāpariyuņņhānaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Pāpiccho kho panāyam āyasmā icchāpariyuņņhitena cetasā bahulaü viharati, icchāpariyuņņhānaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Muņņhassati kho panāyam āyasmā uttarikaraõãye oramattakena visesādhigamena antarāvosānaü āpanno, antarāvosānagamanaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. 3. So vatāvuso bhikkhu ime dasa dhamme appahāya imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti n' etaü ņhānaü vijjati. So vatāvuso bhikkhu ime dasa dhamme pahāya imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti ņhānam etaü vijjatã ti. LXXXV. 1. Ekaü samayaü āyasmā Mahācundo Cetãsu viharati Sahajātiyaü. Tatra kho āyasmā Mahācundo bhikkhå āmantesi:-- âvuso bhikkhavo ti. âvuso ti kho te bhikkhå āyasmato Mahācundassa paccassosuü. âyasmā Mahācundo etad avoca:-- 2. Idhāvuso bhikkhu katthã hoti vikatthã adhigamesu `ahaü paņhamaü jhānaü samāpajjāmi pi vuņņhahāmi pi, ahaü dutiyaü jhānaü samāpajjāmi pi vuņņhahāmi pi, ahaü tatiyaü jhānaü samāpajjāmi pi vuņņhahāmi pi, ahaü catutthaü jhānaü samāpajjāmi pi vuņņhahāmi pi, ahaü ākāsāna¤cāyatanaü samāpajjāmi pi vuņņhahāmi pi, #<[page 158]># %<158 Aīguttara-Nikāya. LXXXV. 2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ahaü vi¤¤āõa¤cāyatanaü samāpajjāmi pi vuņņhahāmi pi, ahaü āki¤ca¤¤āyatanaü samāpajjāmi pi vuņņhahāmi pi, ahaü nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samāpajjāmi pi vuņņhahāmi pi, ahaü sa¤¤āvedayitanirodhaü samāpajjāmi pi vuņņhahāmi pã' ti. Tam enaü Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyã samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo samanuyu¤jati samanugāhati samanubhāsati. So Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā jhāyinā samāpattikusalena paracittakusalena paracittapariyāyakusalena samanuyu¤jiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno iriõaü āpajjati, vijinaü āpajjati, anayaü āpajjati, vyasanaü āpajjati, anayavyasanaü āpajjati. Tam enaü Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyã samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaü cetasā ceto paricca manasikaroti: Kin nu kho ayam āyasmā katthã hoti vikatthã adhigamesu `ahaü paņhamaü jhānaü samāpajjāmi pi vuņņhahāmi pi . . . pe . . . ahaü sa¤¤āvedayitanirodhaü samāpajjāmi pi vuņņhahāmi pã' ti? Tam enaü Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyã samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaü cetasā ceto paricca pajānāti: Dãgharattaü kho ayam āyasmā khaõķakārã chiddakārã sabalakārã kammāsakārã na santatakārã na santatavuttã sãlesu. Dussãlo ayam āyasmā, dussãlyaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Assaddho kho panāyam āyasmā, assaddhiyaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Appassuto kho pana ayam āyasmā anācāro, appasaccaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. #<[page 159]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Dubbaco kho panāyam āyasmā, dovacassatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Pāpamitto kho panāyam āyasmā, pāpamittatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Kusãto kho panāyam āyasmā, kosajjaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Muņņhassati kho panāyam āyasmā, muņņhasaccaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Kuhako kho panāyam āyasmā, kuhanā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Dubbharo kho panāyam āyasmā, dubbharatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Duppa¤¤o kho panāyam āyasmā, duppa¤¤atā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. 3. Seyyathā pi āvuso sahāyako sahāyakaü evaü vadeyya `yadā te samma dhanena dhanakaraõãyaü assa, yācissasi maü dhanaü, dassāmi te dhanan' ti. So kismi¤ci-d-eva dhanakaraõãye samuppanne sahāyako sahāyakaü evaü vadeyya `attho me samma dhanena, dehi me dhanan' ti. So evaü vadeyya `tena hi samma idha khaõāhã' ti. So tatra khaõanto nādhigaccheyya. So evaü vadeyya `alikaü maü samma avaca, tucchakaü maü samma avaca: idha khaõāhã' ti. So evaü vadeyya `nāhan taü samma alikaü avacaü, tucchakaü avacaü, tena hi samma idha khaõāhã' ti. So tatra pi khaõanto nādhigaccheyya. So evaü vadeyya `alikaü maü samma avaca, tucchakaü maü samma avaca: idha khaõāhã' ti. So evaü vadeyya `nāhan taü samma alikaü avacaü, tucchakaü avacaü, #<[page 160]># %<160 Aīguttara-Nikāya. LXXXV. 3>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tena hi samma idha khaõāhã' ti. So tatra pi khaõanto nādhigaccheyya. So evaü vadeyya `alikaü maü samma avaca, tucchakaü maü samma avaca: idha khaõāhã' ti. So evaü vadeyya `nāhan taü samma alikaü avacaü, tucchakaü avacaü, api ca aham eva ummādaü pāpuõiü cetaso vipariyāyan' ti. Evam eva kho āvuso bhikkhu katthã hoti vikatthã adhigamesu `ahaü paņhamaü jhānaü samāpajjāmi pi vuņņhahāmi pi, ahaü dutiyaü jhānaü samāpajjāmi pi vuņņhahāmi pi, ahaü tatiyaü jhānaü samāpajjāmi pi vuņņhahāmi pi, ahaü catutthaü jhānaü samāpajjāmi pi vuņņhahāmi pi, ahaü ākāsāna¤cāyatanaü samāpajjāmi pi vuņņhahāmi pi, ahaü vi¤¤āõa¤cāyatanaü samāpajjāmi pi vuņņhahāmi pi, ahaü āki¤ca¤¤āyatanaü samāpajjāmi pi vuņņhahāmi pi, ahaü nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samāpajjāmi pi vuņņhahāmi pi, ahaü sa¤¤āvedayitanirodhaü samāpajjāmi pi vuņņhahāmi pã' ti. Tam enaü Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyã samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo samanuyu¤jati samanugāhati samanubhāsati. So Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā jhāyinā samāpattikusalena paracittakusalena paracittapariyāyakusalena samanuyu¤jiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno iriõaü āpajjati, vijinaü āpajjati, anayaü āpajjati, vyasanaü āpajjati, anayavyasanaü āpajjati. Tam enaü Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyã samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaü cetasā ceto paricca manasikaroti: Kin nu kho ayam āyasmā katthã hoti vikatthã adhigamesu `ahaü paņhamaü jhānaü samāpajjāmi pi vuņņhahāmi pi . . . pe . . . ahaü sa¤¤āvedayitanirodhaü samāpajjāmi pi vuņņhahāmi pã' ti? Tam enaü Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyã samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaü cetasā ceto paricca pajānāti: Dãgharattaü kho ayam āyasmā khaõķakārã chiddakārã sabalakārã sammāsakārã na santatakārã na santatavuttã sãlesu. #<[page 161]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Dussãlo ayam āyasmā, dussãlyaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Assaddho kho panāyam āyasmā, assaddhiyaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Appassuto kho panāyam āyasmā anācāro, appasaccaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Dubbaco kho panāyam āyasmā, dovacassatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Pāpamitto kho panāyam āyasmā, pāpamittatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Kusãto kho panāyam āyasmā, kosajjaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Muņņhassati kho panāyam āyasmā, muņņhasaccaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Kuhako kho panāyam āyasmā, kuhanā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Dubbharo kho pana ayam āyasmā, dubbharatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Duppa¤¤o kho pana ayam āyasmā, duppa¤¤atā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. 4. So vatāvuso bhikkhu ime dasa dhamme appahāya imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti n' etaü ņhānaü vijjati. So vatāvuso bhikkhu ime dasa dhamme pahāya imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti ņhānam etaü vijjatã ti. LXXXVI. 1. Ekaü samayaü āyasmā Mahākassapo Rājagahe viharati Veëuvane Kalandakanivāpe. Tatra kho āyasmā Mahākassapo bhikkhå āmantesi #<[page 162]># %<162 Aīguttara-Nikāya. LXXXVI. 1-2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ :-- âvuso bhikkhavo ti. âvuso ti kho te bhikkhå āyasmato Mahākassapassa paccassosuü. âyasmā Mahākassapo etad avoca:-- 2. Idhāvuso bhikkhu a¤¤aü vyākaroti `khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyā ti pajānāmã' ti. Tam enaü Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyã samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo samanuyu¤jati samanugāhati samanubhāsati. So Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā jhāyinā samāpattikusalena paracittakusalena paracittapariyāyakusalena samanuyu¤jiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno iriõaü āpajjati, vijinaü āpajjati, anayaü āpajjati, vyasanaü āpajjati, anayavyasanaü āpajjati. Tam enaü Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyã samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaü cetasā ceto paricca manasikaroti: Kin nu kho ayam āyasmā a¤¤aü vyākaroti `khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyā ti pajānāmã' ti? Tam enaü Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyã samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaü cetasā ceto paricca pajānāti: Adhimāniko kho ayam āyasmā adhimānasacco appatte pattasa¤¤ã akate katasa¤¤ã anadhigate adhigatasa¤¤ã adhimānena a¤¤aü vyākaroti `khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyā ti pajānāmã' ti. Tam enaü Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyã samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaü cetasā ceto paricca manasikaroti: Kin nu kho ayam āyasmā nissāya adhimāniko adhimānasacco appatte pattasa¤¤ã akate katasa¤¤ã anadhigate adhigatasa¤¤ã adhimānena a¤¤aü vyākaroti `khãõā jāti, #<[page 163]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyā ti pajānāmã' ti? Tam enaü Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyã samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaü cetasā ceto paricca pajānāti: `Bahussuto kho panāyam āyasmā sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāõā majjhe kalyāõā pariyosānakalyāõā sātthaü savya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti, tathāråpāssa dhammā bahussutā dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā, tasmā ayam āyasmā adhimāniko adhimānasacco appatte pattasa¤¤ã akate katasa¤¤ã anadhigate adhigatasa¤¤ã adhimānena a¤¤aü vyākaroti `khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyā ti pajānāmã' ti. Tam enaü Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyã samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaü cetasā ceto paricca pajānāti: Abhijjhālu kho panāyam āyasmā abhijjhāpariyuņņhitena cetasā bahulaü viharati, abhijjhāpariyuņņhānaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Vyāpādo kho panāyam āyasmā vyāpādapariyuņņhitena cetasā bahulaü viharati, vyāpādapariyuņņhānaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Thãnamiddho kho panāyam āyasmā thãnamiddhapariyuņņhitena cetasā bahulaü viharati, thãnamiddhapariyuņņhānaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Uddhato kho panāyam āyasmā uddhaccapariyuņņhitena cetasā bahulaü viharati, uddhaccapariyuņņhānaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Vicikiccho kho panāyam āyasmā vicikicchāpariyuņņhitena cetasā bahulaü viharati, vicikicchāpariyuņņhānaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Kammārāmo kho panāyam āyasmā kammarato kammārāmataü anuyutto, kammārāmatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. #<[page 164]># %<164 Aīguttara-Nikāya. LXXXVI. 2-LXXXVII. 2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Bhassārāmo kho panāyam āyasmā bhassarato bhassārāmataü anuyutto, bhassārāmatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Niddārāmo kho panāyam āyasmā niddārato niddārāmataü anuyutto, niddārāmatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Saīgaõikārāmo kho panāyam āyasmā saīgaõikārato saīgaõikārāmataü anuyutto, saīgaõikārāmatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. Muņņhassati kho panāyam āyasmā uttarikaraõãye oramattakena visesādhigamena antarāvosānaü āpanno, antarāvosānagamanaü kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaü. 3. So vatāvuso bhikkhu ime dasa dhamme appahāya imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti n' etaü ņhānaü vijjati. So vatāvuso bhikkhu ime dasa dhamme pahāya imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatã ti ņhānam etaü vijjatã ti. LXXXVII 1. Tatra kho Bhagavā Kālakaü bhikkhuü ārabbha bhikkhå āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca:-- 2. Idha bhikkhave bhikkhu adhikaraõiko hoti adhikaraõasamathassa na vaõõavādã. Yam pi bhikkhave bhikkhu adhikaraõiko hoti adhikaraõasamathassa na vaõõavādã, ayam pi dhammo na piyattāya na garuttāya na bhāvanāya na sāma¤¤āya na ekãbhāvāya saüvattati. #<[page 165]># %% 3. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu na sikkhākāmo hoti sikkhāsamādānassa na vaõõavādã. Yam pi bhikkhave bhikkhu na sikkhākāmo hoti sikkhāsamādānassa na vaõõavādã, ayam pi dhammo na piyattāya na garuttāya na bhāvanāya na sāma¤¤āya na ekãbhāvāya saüvattati. 4. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu pāpiccho hoti icchāvinayassa na vaõõavādã. Yam pi bhikkhave bhikkhu pāpiccho hoti icchāvinayassa na vaõõavādã, ayam pi dhammo na piyattāya . . . pe . . . na ekãbhāvāya saüvattati. 5. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu kodhano hoti kodhavinayassa na vaõõavādã. Yam pi bhikkhave bhikkhu kodhano hoti kodhavinayassa na vaõõavādã, ayam pi dhammo na piyattāya . . . pe . . . na ekãbhāvāya saüvattati. 6. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu makkhã hoti makkhavinayassa na vaõõavādã. Yam pi bhikkhave bhikkhu makkhã hoti makkhavinayassa na vaõõavādã, ayam pi dhammo na piyattāya . . . pe . . . na ekãbhāvāya saüvattati. 7. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu saņho hoti sāņheyyavinayassa na vaõõavādã. Yam pi bhikkhave bhikkhu saņho hoti sāņheyyavinayassa na vaõõavādã, ayam pi dhammo na piyattāya . . . pe . . . na ekãbhāvāya saüvattati. 8. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu māyāvã hoti māyāvinayassa na vaõõavādã. Yam pi bhikkhave bhikkhu māyāvã hoti māyāvinayassa na vaõõavādã, ayam pi dhammo na piyattāya . . . pe . . . na ekãbhāvāya saüvattati. #<[page 166]># %<166 Aīguttara-Nikāya. LXXXVII. 9-13>% 9. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu dhammānaü na nisāmakajātiyo hoti dhammanisantiyā na vaõõavādã. Yam pi bhikkhave bhikkhu dhammānaü na nisāmakajātiyo hoti dhammanisantiyā na vaõõavādã, ayam pi dhammo na piyattāya . . . pe . . . na ekãbhāvāya saüvattati. 10. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu na paņisallāno hoti paņisallānassa na vaõõavādã. Yam pi bhikkhave bhikkhu na paņisallāno hoti paņisallānassa na vaõõavādã, ayam pi dhammo na piyattāya . . . pe . . . ekãbhāvāya saüvattati. 11. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu sabrahmacārãnaü na paņisanthārako hoti paņisanthārakassa na vaõõavādã. Yam pi bhikkhave bhikkhu sabrahmacārãnaü na paņisanthārako hoti paņisanthārakassa na vaõõavādã, ayam pi dhammo na piyattāya na garuttāya na bhāvanāya na sāma¤¤āya na ekãbhāvāya saüvattati. 12. Evaråpassa bhikkhave bhikkhuno ki¤cāpi evaü icchā uppajjeyya `aho vata maü sabrahmacārã sakkareyyuü garukareyyuü māneyyuü påjeyyun' ti. Atha kho naü sabrahmacārã na c' eva sakkaronti na garukaronti na mānenti na påjenti. Taü kissa hetu? Tathā hi 'ssa bhikkhave vi¤¤å sabrahmacārã te pāpake akusale dhamme appahãne samanupassanti. 13. Seyyathā pi bhikkhave assakhaluīkassa ki¤cāpi evaü icchā uppajjeyya `aho vata maü manussā ājānãyaņņhāne ņhapeyyuü ājānãyabhojana¤ ca bhojeyyuü ājānãyaparimajjana¤ ca parimajjeyyun' ti. Atha kho naü manussā na c' eva ājānãyaņņhāne ņhapenti na ca ājānãyabhojanaü bhojenti na ca ājānãyaparimajjanaü parimajjanti. #<[page 167]># %% Taü kissa hetu? Tathā hi 'ssa bhikkhave vi¤¤å manussā tāni sāņheyyāni kåņeyyāni jimheyyāni vaīkeyyāni appahãnāni samanupassanti. Evam eva kho bhikkhave evaråpassa bhikkhuno ki¤cāpi evaü icchā uppajjeyya `aho vata maü sabrahmacārã sakkareyyuü garukareyyuü māneyyuü påjeyyun' ti. Atha kho naü sabrahmacārã na c' eva sakkaronti na garukaronti na mānenti na påjenti. Taü kissa hetu? Tathā hi 'ssa bhikkhave vi¤¤å sabrahmacārã te pāpake akusale dhamme appahãne samanupassanti. 14. Idha pana bhikkhave bhikkhu na adhikaraõiko hoti adhikaraõasamathassa vaõõavādã. Yam pi bhikkhave bhikkhu na adhikaraõiko hoti adhikaraõasamathassa vaõõavādã, ayam pi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāma¤¤āya ekãbhāvāya saüvattati. 15. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu sikkhākāmo hoti sikkhāsamādānassa vaõõavādã. Yam pi bhikkhave bhikkhu sikkhākāmo hoti sikkhāsamādānassa vaõõavādã, ayam pi dhammo piyattāya . . . ekãbhāvāya saüvattati. 16. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu appiccho hoti icchāvinayassa vaõõavādã. Yam pi bhikkhave bhikkhu appiccho hoti icchāvinayassa vaõõavādã, ayam pi dhammo . . . ekãbhāvāya saüvattati. 17. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu akkodhano hoti kodhavinayassa vaõõavādã. Yam pi bhikkhave bhikkhu akkodhano hoti kodhavinayassa vaõõavādã, ayam pi dhammo . . . pe . . . ekãbhāvāya saüvattati. 18. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu amakkhã hoti makkhavinayassa vaõõavādã. Yam pi bhikkhave bhikkhu amakkhã hoti makkhavinayassa vaõõavādã, ayam pi dhammo . . . ekãbhāvāya saüvattati. #<[page 168]># %<168 Aīguttara-Nikāya. LXXXVII. 19-25>% 19. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu asaņho hoti sāņheyyavinayassa vaõõavādã. Yam pi bhikkhave bhikkhu asaņho hoti sāņheyyavinayassa vaõõavādã, ayam pi dhammo . . . ekãbhāvāya saüvattati. 20. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu amāyāvã hoti māyāvinayassa vaõõavādã. Yam pi bhikkhave bhikkhu amāyāvã hoti māyāvinayassa vaõõavādã, ayam pi dhammo . . . ekãbhāvāya saüvattati. 21. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu dhammānam nisāmakajātiyo hoti dhammanisantiyā vaõõavādã. Yam pi bhikkhave bhikkhu dhammānaü nisāmakajātiyo hoti dhammanisantiyā vaõõavādã, ayam pi dhammo . . . ekãbhāvāya saüvattati. 22. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu paņisallāno hoti paņisallānassa vaõõavādã. Yam pi bhikkhave bhikkhu paņisallāno hoti paņisallānassa vaõõavādã, ayam pi dhammo . . . ekãbhāvāya saüvattati. 23. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu sabrahmacārãnaü paņisanthārako hoti paņisanthārakassa vaõõavādã. Yam pi bhikkhave bhikkhu sabrahmacārãnaü paņisanthārako hoti paņisanthārakassa vaõõavādã, ayam pi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya sāma¤¤āya ekãbhāvāya saüvattati. 24. Evaråpassa bhikkhave bhikkhuno ki¤cāpi na evaü icchā uppajjeyya `aho vata maü sabrahmacārã sakkareyyuü garukareyyuü māneyyum påjeyyun' ti. Atha kho naü sabrahmacārã sakkaronti garukaronti mānenti påjenti. Taü kissa hetu? Tathā hi 'ssa bhikkhave vi¤¤å sabrahmacārã te pāpake akusale dhamme pahãne samanupassanti. 25. Seyyathā pi bhikkhave bhaddassa assājānãyassa ki¤cāpi na evaü icchā uppajjeyya `aho vata naü manussā ājānãyaņņhāne ņhapeyyuü ājānãyabhojana¤ ca bhojjeyyuü ājānãyaparimajjana¤ ca parimajjeyyun' ti. Atha kho naü manussā ājānãyaņņhāne ņhapenti ājānãyabhojana¤ ca bhojenti ājānãyaparimajjana¤ ca parimajjanti. #<[page 169]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Taü kissa hetu? Tathā hi 'ssa bhikkhave vi¤¤å manussā tāni sāņheyyāni kåņeyyāni jimheyyāni vaīkeyyāni pahãnāni samanupassanti. Evam eva kho bhikkhave evaråpassa bhikkhuno ki¤cāpi na evaü icchā uppajjeyya `aho vata maü sabrahmacārã sakkareyyuü garukareyyuü māneyyuü påjeyyun' ti. Atha kho naü sabrahmacārã sakkaronti garukaronti mānenti påjenti. Taü kissa hetu? Tathā hi 'ssa bhikkhave vi¤¤å sabrahmacārã te pāpake akusale dhamme pahãne samanupassantã ti. LXXXVIII. 1. Yo so bhikkhave bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyupavādã sabrahmacārãnaü, aņņhānam etaü anavakāso, yaü so dasannaü vyasanānaü a¤¤ataraü vyasanaü na nigaccheyya. Katamesaü dasannaü? 2. Anadhigataü nādhigacchati, adhigatā parihāyati, saddhammassa na vodāyati, saddhammesu vā adhimāniko hoti, anabhirato vā brahmacariyaü carati, a¤¤ataraü vā saükiliņņhaü āpattiü āpajjati, gāëhaü vā rogātaīkaü phusati, ummādaü vā pāpuõāti cittakkhepaü, sammåëho kālaü karoti, kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati. Yo so bhikkhave bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyupavādã sabrahmacārãnaü, aņņhānam etaü anavakāso, yaü so imesaü dasannaü vyasanānaü a¤¤ataraü vyasanaü na nigaccheyyā ti. #<[page 170]># %<170 Aīguttara-Nikāya. LXXXIX. 1-2>% LXXXIX. 1. Atha kho Kokāliko bhikkhu yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Kokāliko bhikkhu Bhagavantaü etad avoca `pāpicchā bhante Sāriputta-Moggallānā pāpikānaü icchānaü vasaü gatā' ti. `Mā h' evaü Kokālika, mā h' evaü Kokālika, pasādehi Kokālika Sāriputta-Moggallānesu cittaü, pesalā SāriputtaMoggallānā' ti. Dutiyam pi kho Kokāliko bhikkhu Bhagavantaü etad avoca `ki¤cāpi me bhante Bhagavā saddhāyiko paccayiko, atha kho pāpicchā' va Sāriputta-Moggallānā pāpikānaü icchānaü vasaü gatā' ti. `Mā h' evaü Kokālika, mā h' evaü Kokālika, pasādehi Kokālika Sāriputta-Moggallānesu cittaü, pesalā Sāriputta-Moggallānā' ti. Tatiyam pi kho Kokāliko bhikkhu Bhagavantaü etad avoca ` . . . pe . . . pesalā Sāriputta-Moggallānā' ti. 2. Atha kho Kokāliko bhikkhu uņņhāyāsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. Acirapakkantassa ca Kokālikassa bhikkhuno sāsapamattãhi piëakāhi sabbo kāyo phuņo ahosi. Sāsapamattiyo hutvā muggamattiyo ahesuü, muggamattiyo hutvā kalāyamattiyo ahesuü. Kalāyamattiyo hutvā kolaņņhimattiyo ahesuü. Kolaņņhimattiyo hutvā kolamattiyo ahesuü. Kolamattiyo hutvā āmalakamattiyo ahesuü. âmalakamattiyo hutvā beluvasalāņukamattiyo ahesuü. Beluvasalāņukamattiyo hutvā billamattiyo ahesuü. Billamattiyo hutvā pabhijjiüsu. #<[page 171]># %% Pubba¤ ca lohita¤ ca pagghariüsu. Svāssudaü kadalipattesu seti maccho va visagilito. 3. Atha kho Tuduppaccekabrahmā yena Kokāliko bhikkhu ten' upasaīkami, upasaīkamitvā vehāse ņhatvā Kokālikaü bhikkhuü etad avoca `pasādehi Kokālika Sāriputta-Moggallānesu cittaü, pesalā Sāriputta-Moggallānā' ti. `Ko 'si tvaü āvuso' ti? `Ahaü Tuduppaccekabrahmā' ti. `Nanu tvaü āvuso Bhagavatā anāgāmã vyākato, atha ki¤carahi idhāgato, passa yāva te idaü aparaddhan' ti. Atha kho Tuduppaccekabrahmā Kokālikaü bhikkhuü gāthāya ajjhabhāsi: Purisassa hi jātassa kuthāri jāyate mukhe yāya chindati attānaü bālo dubbhāsitaü bhaõaü. Yo nindiyaü pasaüsati taü vā nindati yo pasaüsiyo vicināti mukhena so kaliü kalinā tena sukhaü na vindati. Appamatto ayaü kali yo akkhesu dhanaparājayo sabbassāpi sahāpi attanā ayam eva mahattaro kali yo sugatesu manaü padosaye. Sataü sahassānaü nirabbudānaü chattiüsati pa¤ca ca abbudāni yam ariyagarahã nirayaü upeti vācaü mana¤ ca paõidhāya pāpakan ti. #<[page 172]># %<172 Aīguttara-Nikāya. LXXXIX. 4-6>% 4. Atha kho Kokāliko bhikkhu ten' evābādhena kālam akāsi. Kālakato ca Kokāliko bhikkhu padumanirayaü upapajjati Sāriputta-Moggallānesu cittaü āghātetvā. Atha kho Brahmā Sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaõõo kevalakappaü Jetavanaü obhāsetvā yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho Brahmā Sahampati Bhagavantaü etad avoca `Kokāliko bhante bhikkhu kālakato, kālakato ca bhante Kokāliko bhikkhu padumanirayaü upapanno Sāriputta-Moggallānesu cittaü āghātetvā' ti. Idam avoca Brahmā Sahampati, idaü vatvā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā tatth' ev' antaradhāyi. 5. Atha kho Bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhå āmantesi: Imaü bhikkhave rattiü Brahmā Sahampati abhikkantāya rattiyā abhikkantavaõõo kevalakappaü Jetavanaü obhāsetvā yenāhaü ten' upasaīkami, upasaīkamitvā maü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho bhikkhave Brahmā Sahampati maü etad avoca `Kokāliko bhante bhikkhu kālakato, kālakato ca bhante Kokāliko bhikkhu padumanirayaü upapanno SāriputtaMoggallānesu cittaü āghātetvā' ti. Idam avoca bhikkhave Brahmā Sahampati, idaü vatvā maü abhivādetvā padakkhiõaü katvā tatth' ev' antaradhāyã ti. 6. Evam vutte a¤¤ataro bhikkhu Bhagavantaü etad avoca `kãva dãghaü nu kho bhante padumaniraye āyuppamāõan' ti? `Dãghaü kho bhikkhu padumaniraye āyuppamāõaü, taü na sukaraü saükhātuü "ettakāni vassānã" ti iti vā "ettakāni vassasatānã" ti iti vā "ettakāni vassasahassānã" ti iti vā "ettakāni vassasatasahassānã" ti iti vā' ti. #<[page 173]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `Sakkā pana bhante upamā kātun' ti? `Sakkā bhikkhå' ti. Bhagavā avoca:-- Seyyathā pi bhikkhu vãsatikhāriko Kosalako tilavāho, tato puriso vassasatassa vassasatassa accayena ekam ekaü tilaü uddhareyya. Khippataraü kho so bhikkhu vãsatikhāriko Kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaü pariyādānaü gaccheyya, na tveva eko abbudo nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vãsati abbudā nirayā, evam eko nirabbudo nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vãsati nirabbudā nirayā, evam eko ababo nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vãsati ababā nirayā, evam eko ahaho nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vãsati ahahā nirayā, evam eko aņaņo nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vãsati aņaņā nirayā, evam eko kumudo nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vãsati kumudā nirayā, evam eko sogandhiko nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vãsati sogandhikā nirayā, evam eko uppalako nirayo. Seyyathā pi bhikkhu uppalakā nirayā, evam eko puõķarãko nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vãsati puõķarãkā nirayā, evam eko padumo nirayo. Padumaü kho pana bhikkhu nirayaü Kokāliko bhikkhu upapanno Sāriputta-Moggallānesu cittaü āghātetvā ti. Idam avoca Bhagavā, idaü vatvāna Sugato athāparaü etad avoca Satthā: #<[page 174]># %<174 Aīguttara-Nikāya. LXXXIX. 6-XC. 2>% Purisassa hi jātassa kuthāri jāyate mukhe yāya chindati attānaü bālo dubbhāsitaü bhaõaü. Yo nindiyaü pasaüsati taü vā nindati yo pasaüsiyo vicināti mukhena so kaliü kalinā tena sukhaü na vindati. Appamatto ayaü kali yo akkhesu dhanaparājayo sabbassāpi sahāpi attanā ayam eva mahattaro kali yo sugatesu manaü padosaye. Sataü sahassānaü nirabbudānaü chattiüsati pa¤ca ca abbudāni yam ariyagarahã nirayaü upeti vācaü mana¤ ca paõidhāya pāpakan ti. XC. 1. Atha kho āyasmā Sāriputto yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho āyasmantaü Sāriputtaü Bhagavā etad avoca: Kati nu kho Sāriputta khãõāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato khãõāsavo bhikkhu āsavānaü khayaü paņijānāti `khãõā me āsavā' ti? Dasa bhante khãõāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato khãõāsavo bhikkhu āsavānaü khayaü paņijānāti `khãõā me āsavā' ti. Katamāni dasa? 2. Idha bhante khãõāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saīkhārā yathābhåtaü sammappa¤¤āya sudiņņhā honti. #<[page 175]># %% Yam pi bhante khãõāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saīkhārā yathābhåtaü sammappa¤¤āya sudiņņhā honti, idam pi bhante khãõāsavassa bhikkhuno balaü hoti, yaü balaü āgamma khãõāsavo bhikkhu āsavānaü khayaü paņijānāti `khãõā me āsavā' ti. 3. Puna ca paraü bhante khãõāsavassa bhikkhuno aīgārakāsupamā kāmā yathābhåtaü sammappa¤¤āya sudiņņhā honti. Yam pi bhante khãõāsavassa bhikkhuno aīgārakāsupamā kāmā yathābhåtaü sammappa¤¤āya sudiņņhā honti, idam pi bhante khãõāsavassa bhikkhuno balaü hoti, yaü balaü āgamma khãõāsavo bhikkhu āsavānaü khayaü paņijānāti `khãõā me āsavā' ti. 4. Puna ca paraü bhante khãõāsavassa bhikkhuno vivekaninnaü cittaü hoti vivekapoõaü vivekapabbhāraü vivekaņņhaü nekkhammābhirataü vyantibhåtaü sabbaso āsavaņņhāniyehi dhammehi. Yam pi bhante khãõāsavassa bhikkhuno vivekaninnaü cittaü hoti vivekapoõaü vivekapabbhāraü vivekaņņhaü nekkhammābhirataü vyantibhåtaü sabbaso āsavaņņhāniyehi dhammehi, idam pi bhante khãõāsavassa bhikkhuno balaü hoti, yaü balaü āgamma khãõāsavo bhikkhu āsavānaü khayaü paņijānāti `khãõā me āsavā' ti. 5. Puna ca paraü bhante khãõāsavassa bhikkhuno cattāro satipaņņhānā bhāvitā honti subhāvitā. Yam pi bhante khãõāsavassa bhikkhuno cattāro satipaņņhānā bhāvitā honti subhāvitā, idam pi bhante khãõāsavassa bhikkhuno balaü hoti, yaü balaü āgamma khãõāsavo bhikkhu āsavānaü khayaü paņijānāti `khãõā me āsavā' ti. 6. Puna ca paraü bhante khãõāsavassa bhikkhuno cattāro sammappadhānā bhāvitā honti subhāvitā . . . pe . . . cattāro iddhippādā bhāvitā honti subhāvitā . . . pa¤c' indriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni . . . pa¤ca balāni bhāvitāni honti subhāvitāni #<[page 176]># %<176 Aīguttara-Nikāya. XC. 6-XCI. 1>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . . satta bojjhaīgā bhāvitā honti subhāvitā . . . ariyo aņņhaīgiko maggo bhāvito hoti subhāvito. Yam pi bhante khãõāsavassa bhikkhuno ariyo aņņhaīgiko maggo bhāvito hoti subhāvito, idam pi bhante khãõāsavassa bhikkhuno balaü hoti, yaü balaü āgamma khãõāsavo bhikkhu āsavānaü khayaü paņijānāti `khãõā me āsavā' ti. Imāni kho bhante dasa khãõāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato khãõāsavo bhikkhu āsavānaü khayaü paņijānāti `khãõā me āsavā' ti. Theravaggo navamo. Tatr' uddānaü: Bāhuno c' ânando ca Puõõiyo ca vyākaraõaü Katthã a¤¤ādhikaraõaü Kokāliko ca balāni cā ti. XCI. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Atha kho Anāthapiõķiko gahapati yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho Anāthapiõķikaü gahapatiü Bhagavā etad avoca:-- #<[page 177]># %% 2. Dasa yime gahapati kāmabhogã santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame dasa? 3. Idha gahapati ekacco kāmabhogã adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena na attānaü sukheti pãneti, na saüvibhajati na pu¤¤āni karoti. 4. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogã adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaü sukheti pãneti, na saüvibhajati na pu¤¤āni karoti. 5. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogã adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaü sukheti pãneti, saüvibhajati pu¤¤āni karoti. 6. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogã dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi na attānaü sukheti pãneti, na saüvibhajati na pu¤¤āni karoti. 7. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogã dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi attānaü sukheti pãneti, na saüvibhajati na pu¤¤āni karoti. 8. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogã dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi attānaü sukheti pãneti, saüvibhajati pu¤¤āni karoti. 9. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogã dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena na attānaü sukheti pãneti, na saüvibhajati na pu¤¤āni karoti. 10. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogã dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaü sukheti pãneti, #<[page 178]># %<178 Aīguttara-Nikāya. XCI. 10-14>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ na saüvibhajati na pu¤¤āni karoti. 11. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogã dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaü sukheti pãneti, saüvibhajati pu¤¤āni karoti, te ca bhoge gadhito mucchito ajjhāpanno anādãnavadassāvã anissaraõapa¤¤o paribhu¤jati. 12. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogã dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaü sukheti pãneti, saüvibhajati pu¤¤āni karoti, te ca bhoge agadhito amucchito anajjhāpanno ādãnavadassāvã nissaraõapa¤¤o paribhu¤jati. 13. Tatra gahapati yvāyaü kāmabhogã adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena na attānaü sukheti pãneti. na saüvibhajati na pu¤¤āni karoti: ayaü gahapati kāmabhogã tãhi ņhānehi gārayho. Adhammena bhoge pariyesati sāhasenā ti iminā paņhamena ņhānena gārayho, na attānam sukheti pãnetã ti iminā dutiyena ņhānena gārayho, na saüvibhajati na pu¤¤āni karotã ti iminā tatiyena ņhānena gārayho. Ayaü gahapati kāmabhogã imehi tãhi ņhānehi gārayho. 14. Tatra gahapati yvāyaü kāmabhogã adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaü sukheti pãneti, na saüvibhajati na pu¤¤āni karoti: ayaü gahapati kāmabhogã dvãhi ņhānehi gārayho, ekena ņhānena pāsaüso. Adhammena bhoge pariyesati sāhasenā ti iminā paņhamena ņhānena gārayho, attānaü sukheti pãnetã ti iminā ekena ņhānena pāsaüso, na saüvibhajati na pu¤¤āni karotã ti iminā dutiyena ņhānena gārayho. Ayaü gahapati kāmabhogã imehi dvãhi ņhānehi gārayho, iminā ekena ņhānena pāsaüso. #<[page 179]># %% 15. Tatra gahapati yvāyaü kāmabhogã adhammena bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāhasena attānaü sukheti pãneti, saüvibhajati pu¤¤āni karoti: ayaü gahapati kāmabhogã ekena ņhānena gārayho, dvãhi ņhānehi pāsaüso. Adhammena bhoge pariyesati sāhasenā ti iminā ekena ņhānena gārayho, attānaü sukheti pãnetã ti iminā paņhamena ņhānena pāsaüso, saüvibhajati pu¤¤āni karotã ti iminā dutiyena ņhānena pāsaüso. Ayaü gahapati kāmabhogã iminā ekena ņhānena gārayho, imehi dvãhi ņhānehi pāsaüso. 16. Tatra gahapati yvāyaü kāmabhogã dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi na attānaü sukheti pãneti, na saüvibhajati na pu¤¤āni karoti: ayaü gahapati kāmabhogã ekena ņhānena pāsaüso, tãhi ņhānehi gārayho. Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā ti iminā ekena ņhānena pāsaüso, adhammena bhoge pariyesati sāhasenā ti iminā paņhamena ņhānena gārayho, na attānaü sukheti pãnetã ti iminā dutiyena ņhānena gārayho, na saüvibhajati na pu¤¤āni karotã ti iminā tatiyena ņhānena gārayho. Ayaü gahapati kāmabhogã iminā ekena ņhānena pāsaüso, imehi tãhi ņhānehi gārayho. 17. Tatra gahapati yvāyaü kāmabhogã dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi attānaü sukheti pãneti, na saüvibhajati na pu¤¤āni karoti: ayaü gahapati kāmabhogã dvãhi ņhānehi pāsaüso, dvãhi ņhānehi gārayho. Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā ti iminā paņhamena ņhānena pāsaüso, adhammena bhoge pariyesati sāhasenā ti iminā paņhamena ņhānena gārayho, attānaü sukheti pãnetã ti iminā dutiyena ņhānena pāsaüso, na saüvibhajati na pu¤¤āni karotã ti iminā dutiyena ņhānena gārayho. #<[page 180]># %<180 Aīguttara-Nikāya. XCI. 17-20>% Ayaü gahapati kāmabhogã imehi dvãhi ņhānehi pāsaüso, imehi dvãhi ņhānehi gārayho. 18. Tatra gahapati yvāyaü kāmabhogã dhammādhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi, dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi attānaü sukheti pãneti, saüvibhajati pu¤¤āni karoti: ayaü gahapati kāmabhogã tãhi ņhānehi pāsaüso, ekena ņhānena gārayho. Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā ti iminā paņhamena ņhānena pāsaüso, adhammena bhoge pariyesati sāhasenā ti iminā ekena ņhānena gārayho, attānaü sukheti pãnetã ti iminā dutiyena ņhānena pāsaüso, saüvibhajati pu¤¤āni karotã ti iminā tatiyena ņhānena pāsaüso. Ayaü gahapati kāmabhogã imehi tãhi ņhānehi pāsaüso, iminā ekena ņhānena gārayho. 19. Tatra gahapati yvāyaü kāmabhogã dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena na attānaü sukheti pãneti, na saüvibhajati na pu¤¤āni karoti: ayaü gahapati kāmabhogã ekena ņhānena pāsaüso, dvãhi ņhānehi gārayho. Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā ti iminā ekena ņhānena pāsaüso, na attānaü sukheti pãnetã ti iminā paņhamena ņhānena gārayho, na saüvibhajati na pu¤¤āni karotã ti iminā dutiyena thānena gārayho Ayaü gahapati kāmabhogã iminā ekena ņhānena pāsaüso, imehi dvãhi ņhānehi gārayho. 20. Tatra gahapati yvāyaü kāmabhogã dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaü sukheti pãneti, na saüvibhajati na pu¤¤āni karoti: ayaü gahapati kāmabhogã dvãhi ņhānehi pāsaüso, ekena ņhānena gārayho. Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā ti iminā paņhamena ņhānena pāsaüso, attānaü sukheti pãnetã ti iminā dutiyena ņhānena pāsaüso, na saüvibhajati na pu¤¤āni karotã ti iminā ekena ņhānena gārayho. #<[page 181]># %% Ayaü gahapati kāmabhogã imehi dvãhi ņhānehi pāsaüso, iminā ekena ņhānena gārayho. 21. Tatra gahapati yvāyaü kāmabhogã dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaü sukheti pãneti, saüvibhajati pu¤¤āni karoti, te ca bhoge gadhito mucchito ajjhāpanno anādãnavadassāvã anissaraõapa¤¤o paribhu¤jati: ayaü gahapati kāmabhogã tãhi ņhānehi pāsaüso, ekena ņhānena gārayho. Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā ti iminā paņhamena ņhānena pāsaüso, attānaü sukheti pãnetã ti iminā dutiyena ņhānena pāsaüso, saüvibhajati pu¤¤āni karotã ti iminā tatiyena ņhānena pāsaüso, te ca bhoge gadhito mucchito ajjhāpanno anādãnavadassāvã anissaraõapa¤¤o paribhu¤jatã ti iminā ekena ņhānena gārayho. Ayaü gahapati kāmabhogã imehi tãhi ņhānehi pāsaüso, iminā ekena ņhānena gārayho. 22. Tatra gahapati yvāyaü kāmabhogã dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaü sukheti pãneti, saüvibhajati pu¤¤āni karoti, te ca bhoge agadhito amucchito ajjhāpanno ādãnavadassāvã nissaraõapa¤¤o paribhu¤jati: ayaü gahapati kāmabhogã catåhi ņhānehi pāsaüso. Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā ti iminā paņhamena ņhānena pāsaüso, attānaü sukheti pãnetã ti iminā dutiyena ņhānena pāsaüso, saüvibhajati pu¤¤āni karotã ti iminā tatiyena ņhānena pāsaüso, te ca bhoge agadhito amucchito anajjhāpanno ādãnavadassāvã nissaraõapa¤¤o paribhu¤jatã ti iminā catutthena ņhānena pāsaüso. Ayaü gahapati kāmabhogã imehi catåhi ņhānehi pāsaüso. Ime kho gahapati dasa kāmabhogã santo saüvijjamānā lokasmiü. 23. Imesaü kho gahapati dasannaü kāmabhogãnaü yvāyaü kāmabhogã dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaü sukheti pãneti, #<[page 182]># %<182 Aīguttara-Nikāya. XCI. 23-XCII.2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ saüvibhajati pu¤¤āni karoti, te ca bhoge agadhito amucchito anajjhāpanno ādãnavadassāvã nissaraõapa¤¤o paribhu¤jati: ayaü imesaü dasannaü kāmabhogãnaü aggo ca seņņho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca. Seyyathā pi gahapati gavā khãraü khãramhā dadhi dadhimhā navanãtaü navanãtamhā sappi sappimhā sappimaõķo tattha aggam akkhāyati, evam eva kho gahapati imesaü dasannaü kāmabhogãnaü yvāyaü kāmabhogã dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaü sukheti pãneti, saüvibhajati pu¤¤āni karoti, te ca bhoge agadhito amucchito anajjhāpanno ādãnavadassāvã nissaraõapa¤¤o paribhu¤jati: ayaü imesaü dasannaü kāmabhogãnaü aggo ca seņņho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro cā ti. XCII. 1. Atha kho Anāthapiõķiko gahapati yena Bhagavā . . .pe . . . Ekamantaü nisinnaü kho Anāthapiõķikaü gahapatiü Bhagavā etad avoca:-- 2. Yato kho gahapati ariyasāvakassa pa¤ca bhayāni verāni våpasantāni honti, catåhi sotāpattiyaīgehi samannāgato hoti, ariyo c' assa ¤āyo pa¤¤āya sudiņņho hoti suppaņividdho, so ākaīkhamāno attanā 'va attānaü vyākareyya `khãõanirayo 'mhi khãõatiracchānayoni khãõapettivisayo khãõāpāyaduggativinipāto, sotāpanno 'ham asmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano' ti. Katamāni pa¤ca bhayāni verāni våpasantāni honti? #<[page 183]># %% 3. Yaü gahapati pāõātipātã pāõātipātapaccayā diņņhadhammikam pi bhayaü veraü pasavati, samparāyikam pi bhayaü veraü pasavati, cetasikam pi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti; pāõātipātā paņivirato neva diņņhadhammikaü bhayaü veraü pasavati, na samparāyikaü bhayaü veraü pasavati, na cetasikaü dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Pāõātipātā paņiviratassa evan taü bhayaü veraü våpasantaü hoti. 4. Yaü gahapati adinnādāyã . . . pe . . . kāmesu micchācārã . . . musāvādã . . . surāmerayamajjapamādaņņhāyã surāmerayamajjapamādaņņhānapaccayā diņņhadhammikam pi bhayaü veraü pasavati, samparāyikam pi bhayaü veraü pasavati, cetasikam pi dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti; surāmerayamajjapamādaņņhānā paņivirato neva diņņhadhammikaü bhayaü veraü pasavati, na samparāyikaü bhayaü veraü pasavati, na cetasikaü dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Surāmerayamajjapamādaņņhānā paņiviratassa evan taü bhayaü veraü våpasantaü hoti. Imāni pa¤ca bhayāni verāni våpasantani honti. Katamehi catåhi sotāpattiyaīgehi samannāgato hoti? 5. Idha gahapati ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti `iti pi so Bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi Satthā devamanussānaü buddho Bhagavā' ti. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti `svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiņņhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaü veditabbo vi¤¤åhã' ti. Saīghe aveccappasādena samannāgato hoti `supaņipanno Bhagavato sāvakasaīgho, ujupaņipanno Bhagavato sāvakasaīgho, ¤āyapaņipanno Bhagavato sāvakasaīgho, sāmãcipaņipanno Bhagavato sāvakasaīgho, yad idaü cattāri purisayugāni, aņņha purisapuggalā, esa Bhagavato sāvakasaīgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassā' ti. Ariyakantehi sãlehi samannāgato hoti akhaõķehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi vi¤¤åppasatthehi aparāmaņņhehi samādhisaüvattanikehi. #<[page 184]># %<184 Aīguttara-Nikāya. CXII. 5-6>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Imehi catåhi sotāpattiyaīgehi samannāgato hoti. Katamo c' assa ariyo ¤āyo pa¤¤āya sudiņņho hoti supaņividdho? 6. Idha gahapati ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: Iti imasmiü sati idaü hoti, imass' uppādā idaü uppajjati, imasmiü asati idaü na hoti, imassa nirodhā idaü nirujjhati. Yad idaü avijjāpaccayā saīkhārā, saīkhārapaccayā vi¤¤āõaü, vi¤¤āõapaccayā nāmaråpaü, nāmaråpapaccayā saëāyatanaü, saëāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taõhā, taõhāpaccayā upādānaü, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraõaü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saīkhāranirodho, saīkhāranirodhā vi¤¤āõanirodho, vi¤¤āõanirodhā nāmaråpanirodho, nāmaråpanirodhā saëāyatananirodho, saëāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taõhānirodho, taõhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraõaü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti, aya¤ c' assa ariyo ¤āyo pa¤¤āya sudiņņho hoti suppaņividdho. Yato kho gahapati ariyasāvakassa imāni pa¤ca bhayāni verāni våpasantāni honti, imehi catåhi sotāpattiyaīgehi samannāgato hoti, aya¤ c' assa ariyo ¤āyo pa¤¤āya sudiņņho hoti suppaņividdho, so ākaīkhamāno attanā 'va attānaü vyākareyya `khãõanirayo 'mhi khãõatiracchānayoni khãõapettivisayo khãõāpāyaduggativinipāto, sotāpanno 'ham asmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano' ti. #<[page 185]># %% XCIII. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Atha kho Anāthapiõķiko gahapati divādivassa Sāvatthiyā nikkhami Bhagavantaü dassanāya. Atha kho Anāthapiõķikassa gahapatissa etad ahosi `akālo kho tāva Bhagavantaü dassanāya, paņisallãno Bhagavā, manobhāvanãyānam pi bhikkhånaü akālo dassanāya, paņisallãnā manobhāvanãyā bhikkhå, yan nånāhaü yena a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo ten' upasaīkameyyan' ti. Atha kho Anāthapiõķiko gahapati yena a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo ten' upasaīkami. 2. Tena kho pana samayena a¤¤atitthiyā paribbājakā saīgamma samāgamma unnādino uccāsaddā mahāsaddā anekavihitaü tiracchānakathaü kathentā nisinnā honti. Addasaüsu kho te a¤¤atitthiyā paribbājakā Anāthapiõķikaü gahapatiü dårato 'va āgacchantaü, disvāna a¤¤ama¤¤aü saõņhāpesuü: `Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddam akattha. Ayaü Anāthapiõķiko gahapati āgacchati samaõassa Gotamassa sāvako. Yāvatā kho pana samaõassa Gotamassa sāvakā gihã odātavasanā Sāvatthiyaü paņivasanti, ayaü tesaü a¤¤ataro Anāthapiõķiko gahapati. Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinãtā appasaddassa vaõõavādino, app eva nāma appasaddaü parisaü viditvā upasaīkamitabbaü ma¤¤eyyā' ti. Atha kho te paribbājakā tuõhã ahesuü. 3. Atha kho Anāthapiõķiko gahapati yena te paribbājakā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā tehi a¤¤atitthiyehi paribbājakehi saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. #<[page 186]># %<186 Aīguttara-Nikāya. XCIII. 3-5>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ekamantaü nisinnaü kho Anāthapiõķikaü gahapatiü te paribbājakā etad avocuü `vadehi gahapati kiüdiņņhiko samaõo Gotamo' ti. `Na kho ahaü bhante Bhagavato sabbaü diņņhiü jānāmã' ti. `Iti kira tvaü gahapati na samaõassa Gotamassa sabbaü diņņhiü jānāsi, vadehi gahapati kiüdiņņhikā bhikkhå' ti. `Bhikkhånaü pi kho ahaü bhante na sabbaü diņņhiü jānāmã' ti. `Iti kira tvaü gahapati na samaõassa Gotamassa sabbaü diņņhiü jānāsi, na pi bhikkhånaü sabbaü diņņhiü jānāsi, vadehi gahapati kiüdiņņhiko 'si tuvan' ti. `Etaü kho bhante amhehi na dukkaraü vyākātuü yaüdiņņhikā mayan ti, iīgha tāva āyasmanto yathā sakāni diņņhigatāni vyākarontu, pacchā p' etaü amhehi no dukkaraü bhavissati vyākātuü yaüdiņņhikā mayan' ti. 4. Evaü vutte a¤¤ataro paribbājako Anāthapiõķikaü gahapatiü etad avoca `sassato loko, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti evaüdiņņiko ahaü gahapatã' ti. A¤¤ataro pi kho paribbājako Anāthapiõķikaü gahapatiü etad avoca `asassato loko, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti evaüdiņņhiko ahaü gahapatã' ti. A¤¤ataro pi kho paribbājako Anāthapiõķikaü gahapatiü etad avoca `antavā loko . . . anantavā loko . . . taü jãvaü taü sarãraü . . . a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü . . . hoti Tathāgato parammaraõā . . . na hoti Tathāgato parammaraõā . . . hoti cana ca hoti Tathāgato parammaraõā . . . neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraõā, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti evaüdiņņhiko ahaü gahapatã' ti. 5. Evaü vutte Anāthapiõķiko gahapati te paribbājake etad avoca:-- Yvāyaü bhante āyasmā evam āha `sassato loko, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti evaüdiņņhiko ahaü gahapatã' ti, #<[page 187]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ imassa ayam āyasmato diņņhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paraghosapaccayā vā. Sā kho pan' esā diņņhi bhåtā saükhatā cetayitā paņiccasamuppannā; yaü kho pana ki¤ci bhåtaü saükhatam cetayitaü paņiccasamuppannaü, tad aniccaü, yad aniccaü, taü dukkhaü, yaü dukkhaü, tad eva so āyasmā allãno, tad eva so āyasmā ajjhåpagato. Yo p' āyaü bhante āyasmā evam āha `asassato loko, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti evaüdiņņhiko ahaü gahapatã' ti, imassa pi ayam āyasmato diņņhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paraghosapaccayā vā. Sā kho pan' esā diņņhi bhåtā saükhatā cetayitā paņiccasamuppannā; yaü kho pana ki¤ci bhåtaü saükhataü cetayitaü paņiccasamuppannaü, tad aniccaü, yad aniccaü, taü dukkhaü, yaü dukkhaü, tad eva so āyasmā allãno, tad eva so āyasmā ajjhåpagato. Yo p' āyaü bhante āyasmā evam āha `antavā loko . . . anantavā loko . . . taü jãvaü taü sarãraü . . . a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü . . . hoti Tathāgato parammaraõā . . . na hoti Tathāgato parammaraõā . . . hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraõā . . . neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraõā, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti evaüdiņņhiko ahaü gahapatã' ti imassa pi ayam āyasmato diņņhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paraghosapaccayā vā. Sā kho pan' esā diņņhi bhåtā saükhatā cetayitā paņiccasamuppannā; yaü kho pana ki¤ci bhåtaü saükhataü cetayitaü paņiccasamuppannaü, tad aniccaü, yad aniccaü, taü dukkhaü, yaü dukkhaü, tad eva so āyasmā allãno, tad eva so āyasmā ajjhåpagato ti. #<[page 188]># %<188 Aīguttara-Nikāya. XCIII. 6-7>% 6. Evaü vutte te paribbājakā Anāthapiõķikaü gahapatiü etad avocuü `vyākatāni kho gahapati amhehi sabbeh' eva yathā sakāni diņņhigatāni, vadehi gahapati kiüdiņņhiko 'si tuvan' ti. `Yaü kho bhante ki¤ci bhåtaü saükhataü cetayitaü paņiccasamuppannaü, tad aniccaü, yad aniccaü, taü dukkhaü, yaü dukkhaü, taü "n' etaü mama n' eso 'ham asmi na me so attā" ti evaüdiņņhiko kho ahaü bhante' ti. `Yaü kho gahapati ki¤ci bhåtaü saükhataü cetayitaü paņiccasamuppannaü, tad aniccaü, yad aniccaü, taü dukkhaü, yaü dukkhaü, tad eva tvaü gahapati allãno, tad eva tvaü gahapati ajjhåpagato' ti. `Yaü kho pana bhante ki¤ci bhåtaü saükhataü cetayitaü paņiccasamuppannaü, tad aniccaü, yad aniccaü, taü dukkhaü, yaü dukkhaü, taü "n' etaü mama n' eso 'ham asmi na m' eso attā" ti: evam etaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya sudiņņhaü, tassa ca uttariü nissaraõaü yathābhåtaü pajānāmã' ti. Evaü vutte te paribbājakā tuõhãbhåtā maīkubhåtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaņibhānā nisãdiüsu. 7. Atha kho Anāthapiõķiko gahapati te paribbājake tuõhãbhåte maīkubhåte pattakkhandhe adhomukhe pajjhāyante appaņibhāne viditvā uņņhāyāsanā yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Anāthapiõķiko gahapati yāvatako ahosi tehi a¤¤atitthiyehi paribbājakehi saddhiü kathāsallāpo, taü sabbaü Bhagavato ārocesi. `Sādhu sādhu gahapati, evaü kho te gahapati moghapurisā kālena kālaü saha dhammena suniggahãtaü niggahetabbā' ti. Atha kho Bhagavā Anāthapiõķikaü gahapatiü dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaüsesi. Atha kho Anāthapiõķiko gahapati Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaüsito uņņhāyāsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. #<[page 189]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 8. Atha kho Bhagavā acirapakkante Anāthapiõķike gahapatimhi bhikkhå āmantesi:-- Yo pi so bhikkhave bhikkhu vassasatupasampanno imasmiü dhammavinaye, so pi evam evaü a¤¤atitthiye paribbājake saha dhammena suniggahãtaü niggaõheyya, yathā taü Anāthapiõķikena gahapatinā niggahãtā ti. XCIV. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Campāyaü viharati Gaggarāya pokkharaõiyā tãre. Atha kho Vajjiyamāhito gahapati divādivassa Campāya nikkhami Bhagavantaü dassanāya. Atha kho Vajjiyamāhitassa gahapatissa etad ahosi `akālo kho tāva Bhagavantaü dassanāya, paņisallãno Bhagavā, manobhāvanãyānaü pi bhikkhånaü akālo dassanāya, paņisallãnā manobhāvanãyā bhikkhå, yan nånāhaü yena a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo ten' upasaīkameyyan' ti. Atha kho Vajjiyamāhito gahapati yena a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo ten' upasaīkami. 2. Tena kho pana samayena a¤¤atitthiyā paribbājakā saīgamma samāgamma unnādino uccāsaddā mahāsaddā anekavihitaü tiracchānakathaü kathentā nisinnā honti. Addasaüsu kho te a¤¤atitthiyā paribbājakā Vajjiyamāhitaü gahapatiü dårato 'va āgacchantaü, disvāna a¤¤ama¤¤aü saõņhāpesuü: `Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddam akattha. Ayaü Vajjiyamāhito gahapati āgacchati samaõassa Gotamassa sāvako. Yāvatā kho pana samaõassa Gotamassa sāvakā gihã odātavasanā Campāyaü paņivasanti, #<[page 190]># %<190 Aīguttara-Nikāya. XCIV. 2-4>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ayaü tesaü a¤¤ataro Vajjiyamāhito gahapati. Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinãtā appasaddassa vaõõavādino. App eva nāma appasaddaü parisaü viditvā upasaīkamitabbaü ma¤¤eyyā' ti. Atha kho te paribbājakā tuõhã ahesuü. 3. Atha kho Vajjiyamāhito gahapati yena paribbājakā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā tehi a¤¤atitthiyehi paribbājakehi saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho Vajjiyamāhitaü gahapatiü te paribbājakā etad avocuü `saccaü kira gahapati, samaõo Gotamo sabbaü tapaü garahati, sabbaü tapassiü låkhājãviü ekaüsena upakkosati upavadatã' ti? `Na kho bhante Bhagavā sabbaü tapaü garahati, na pi sabbaü tapassiü låkhājãviü ekaüsena upakkosati upavadati. Gārayhaü kho bhante Bhagavā garahati, pasaüsiyaü pasaüsati, gārayhaü kho pana bhante Bhagavā garahanto pasaüsiyaü pasaüsanto vibhajjavādo Bhagavā, na so Bhagavā ettha ekaüsavādo' ti. 4. Evaü vutte a¤¤ataro paribbājako Vajjiyamāhitaü gahapatiü etad avoca `āgamehi tvaü gahapati, yassa tvaü samaõassa Gotamassa vaõõaü bhāsasi, so samaõo Gotamo venayiko appa¤¤attiko' ti? `Ettha p' āhaü bhante āyasmante vakkhāmi saha dhammena: idaü kusalan ti bhante Bhagavatā pa¤¤attaü, idaü akusalan ti bhante Bhagavatā pa¤¤attaü. Iti kusalākusalaü Bhagavā pa¤¤āpayamāno sappa¤¤attiko Bhagavā, na so Bhagavā venayiko appa¤¤attiko' ti. Evaü vutte te paribbājakā tuõhãbhåtā maīkubhåtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaņibhānā nisãdiüsu. #<[page 191]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 5. Atha kho Vajjiyamāhito gahapati te paribbājake tuõhãbhåte maīkubhåte pattakkhandhe adhomukhe pajjhāyante appaņibhāne viditvā uņņhāyāsanā yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Vajjiyamāhito gahapati yāvatako ahosi tehi a¤¤atitthiyehi paribbājakehi saddhiü kathāsallāpo, taü sabbaü Bhagavato ārocesi. 6. Sādhu sādhu gahapati, evaü kho te gahapati moghapurisā kālena kālaü saha dhammena suniggahãtaü niggahetabbā. Nāhaü gahapati sabbaü tapaü tapitabban ti vadāmi. Na panāhaü gahapati sabbaü tapaü na tapitabban ti vadāmi. Nāhaü gahapati sabbaü samādānaü samāditabban ti vadāmi. Na panāhaü gahapati sabbaü samādānaü na samāditabban ti vadāmi. Nāhaü gahapati sabbaü padhānaü padahitabban ti vadāmi. Na panāhaü gahapati sabbaü padhānaü na padahitabban ti vadāmi. Nāhaü gahapati sabbo paņinissaggo paņinissajjitabbo ti vadāmi. Na panāhaü gahapati sabbo paņinissaggo na paņinissajjitabbo ti vadāmi. Nāhaü gahapati sabbā vimutti vimuccitabbā ti vadāmi. Na panāhaü gahapati sabbā vimutti na vimuccitabbā ti vadāmi. 7. Yaü hi gahapati tapaü tapato akusalā dhammā abhivaķķhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evaråpaü tapaü na tapitabban ti vadāmi. Ya¤ ca khvāssa gahapati tapaü tapato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaķķhanti, #<[page 192]># %<192 Aīguttara-Nikāya. XCIV. 7-8>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ evaråpaü tapaü tapitabban ti vadāmi. Yaü hi gahapati samādānaü samādiyato akusalā dhammā abhivaķķhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evaråpaü samādānaü na samāditabban ti vadāmi. Ya¤ ca khvāssa gahapati samādānaü samādiyato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaķķhanti, evaråpaü samādānaü samāditabban ti vadāmi. Yaü hi gahapati padhānaü padahato akusalā dhammā abhivaķķhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evaråpaü padhānaü na padahitabban ti vadāmi. Ya¤ ca khvāssa gahapati padhānaü padahato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaķķhanti, evaråpaü padhānaü padahitabban ti vadāmi. Yaü hi gahapati paņinissaggaü paņinissajjato akusalā dhammā abhivaķķhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evaråpo paņinissaggo na paņinissajjitabbo ti vadāmi. Ya¤ ca khvāssa gahapati paņinissaggaü paņinissajjato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaķķhanti, evaråpo paņinissaggo paņinissajjitabbo ti vadāmi. Yaü hi gahapati vimuttiü vimuccato akusalā dhammā abhivaķķhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evaråpā vimutti na vimuccitabbā ti vadāmi. Ya¤ ca khvāssa gahapati vimuttiü vimuccato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaķķhanti, evaråpā vimutti vimuccitabbā ti vadāmã ti. Atha kho Vajjiyamāhito gahapati Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaüsito uņņhāyāsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. 8. Atha kho Bhagavā acirapakkante Vajjiyamāhite gahapatimhi bhikkhå āmantesi:-- Yo pi so bhikkhu dãgharattaü apparajakkho imasmiü dhammavinaye, so pi evam evaü a¤¤atitthiye paribbājake saha dhammena suniggahãtaü niggaõheyya, yathā taü Vajjiyamāhitena gahapatinā niggahãtā ti. #<[page 193]># %% XCV. 1. Atha kho Uttiyo paribbājako yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Uttiyo paribbājako Bhagavantaü etad avoca `kin nu kho bho Gotama sassato loko, idam eva saccaü, mogham a¤¤an' ti? `Avyākataü kho etaü Uttiya mayā: sassato loko, idam eva saccaü, mogham a¤¤an' ti. `Kiü pana bho Gotama asassato loko, idam eva saccaü, mogham a¤¤an' ti? `Etam pi kho Uttiya avyākataü mayā: asassato loko, idam eva saccaü, mogham a¤¤an' ti. `Kin nu kho bho Gotama antavā loko . . . anantavā loko . . . taü jãvaü taü sarãraü . . . a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü . . . hoti Tathāgato parammaraõā . . . na hoti Tathāgato parammaraõā . . . hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraõā . . . neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraõā, idam eva saccaü, mogham a¤¤an' ti? `Etam pi kho Uttiya avyākataü mayā: neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraõā, idam eva saccaü, mogham a¤¤an' ti. 2. `Kin nu kho bho Gotama sassato loko, idam eva saccaü, mogham a¤¤an' ti iti puņņho samāno `avyākataü kho etaü Uttiya mayā: sassato loko, idam eva saccaü, mogham a¤¤an' ti vadesi. `Kiü pana bho Gotama asassato loko, idam eva saccaü, mogham a¤¤an' ti iti puņņho samāno `etam pi kho Uttiya avyākataü mayā: asassato loko, idam eva saccaü, mogham a¤¤an' ti vadesi. `Kin nu kho bho Gotama antavā loko . . . anantavā loko . . . taü jãvaü taü sarãraü . . . a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü . . ūoti Tathāgato parammaraõā . . . na hoti Tathāgato parammaraõā . . . hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraõā . . . neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraõā, idam eva saccaü, mogham a¤¤an' ti iti puņņho samāno `etam pi kho Uttiya avyākataü mayā: #<[page 194]># %<194 Aīguttara-Nikāya. XCV. 2-4>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraõā, idam eva saccaü, mogham a¤¤an' ti vadesi. `Atha ki¤carahi bhotā Gotamena vyākatan' ti? `Abhi¤¤āya kho ahaü Uttiya sāvakānaü dhammaü desemi sattānaü visuddhiyā sokaparidevānaü samatikkamāya dukkhadomanassānaü atthaīgamāya ¤āyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāyā' ti. `Yaü pan' etaü bhavaü Gotamo abhi¤¤āya sāvakānaü dhammaü desesi sattānaü visuddhiyā sokaparidevānaü samatikkamāya dukkhadomanassānaü atthaīgamāya ¤āyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, sabbo ca tena loko niyyissati upaķķho vā tibhāgo vā' ti? Evaü vutte Bhagavā tuõhã ahosi. 3. Atha kho āyasmato ânandassa etad ahosi `mā h' evaü kho Uttiyo paribbājako pāpakaü diņņhigataü paņilabhati: sabbasāmukkaüsikaü vata me samaõo Gotamo pa¤haü puņņho saüsādeti no vissajjeti na nåna visahatã ti, tad assa Uttiyassa paribbājakassa dãgharattaü ahitāya dukkhāyā' ti. Atha kho āyasmā ânando Uttiyaü paribbājakaü etad avoca:-- 4. `Tena h' āvuso Uttiya upaman te karissāmi, upamāyam idh' ekacce vi¤¤å purisā bhāsitassa atthaü ājānanti. Seyyathā pi āvuso Uttiya ra¤¤o paccantimaü nagaraü daëhuddāpaü daëhapākāratoraõaü ekadvāraü. Tatr' assa dovāriko paõķito vyatto medhāvã a¤¤ātānaü nivāretā ¤ātānaü pavesetā, #<[page 195]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ so tassa nagarassa samantā anupariyāyapathaü anukkamamāno na passeyya pākārasandhiü vā pākāravivaraü vā antamaso biëāranissakkanamattaü pi, no ca khvāssa evaü ¤āõaü hoti `ettakā pāõā imaü nagaraü pavisanti vā nikkhamanti vā' ti. Atha khvāssa evam ettha hoti `ye kho keci oëārikā pāõā imaü nagaraü pavisanti vā nikkhamanti vā, sabbe te iminā dvārena pavisanti vā nikkhamanti vā' ti. Evam eva kho āvuso Uttiya na Tathāgatassa evaü ussukkataü hoti `sabbo ca tena loko niyyissati upaķķho vā tibhāgo vā' ti. Atha kho evam ettha Tathāgatassa hoti `ye kho keci lokamhā niyyiüsu vā niyyanti vā niyyissanti vā, sabbe te pa¤ca nãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalãkaraõe catåsu satipaņņhānesu supatiņņhitacittā satta bojjhaīge yathābhåtaü bhāvetvā evam ete lokamhā niyyiüsu vā niyyanti vā niyyissanti vā' ti. Yad eva kho tvaü āvuso Uttiya Bhagavantaü pa¤haü apucchi, tad eva taü pa¤haü Bhagavantaü a¤¤ena pariyāyena apucchi. Tasmā te taü Bhagavā na vyākāsã ti. #<[page 196]># %<196 Aīguttara-Nikāya. XCVI. 1-2>% XCVI. 1. Ekaü samayaü āyasmā ânando Rājagahe viharati Tapodārāme. Atha kho āyasmā ânando rattiyā paccåsasamayaü paccuņņhāya yena Tapodā ten' upasaīkami gattāni parisi¤cituü. Tapodāya gattāni parisi¤citvā paccuttaritvā ekacãvaro aņņhāsi gattāni pubbāpayamāno. Kokanudo pi kho paribbājako rattiyā paccåsasamayaü paccuņņhāya yena Tapodā ten' upasaīkami gattāni parisi¤cituü. Addasā kho Kokanudo paribbājako āyasmantaü ânandaü dårato 'va āgacchantaü, disvāna āyasmantaü ânandaü etad avoca `kvattha āvuso' ti? `Amhāvuso bhikkhå' ti. `Katamesaü āvuso bhikkhånan' ti? `Samaõānaü āvuso Sakyaputtiyānan' ti. `Puccheyyāma mayaü āyasmantaü ki¤ci-d-eva desaü, sace āyasmā okāsaü karoti pa¤hassa veyyākaraõāyā' ti. `Pucchāvuso, sutvā vedissāmā' ti. 2. `Kin nu kho bho: sassato loko, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti evaüdiņņhi bhavan' ti? `Na kho ahaü āvuso evaüdiņņhi: sassato loko, idam eva saccaü, mogham a¤¤an' ti. `Kiü pana bho: asassato loko, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti evaü diņņhi bhavan' ti? `Na kho ahaü āvuso evaüdiņņhi: asassato loko, idam eva saccaü, mogham a¤¤an' ti. `Kin nu kho bho: antavā loko . . . anantavā loko . . . taü jãvaü taü sarãraü . . . a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü . . . hoti Tathāgato parammaraõā . . . na hoti Tathāgato parammaraõā . . . hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraõā #<[page 197]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . . neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraõā, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti evaüdiņņhi bhavan' ti? `Na kho ahaü āvuso evaüdiņņhi: neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraõā, idam eva saccaü, mogham a¤¤an' ti. `Tena hi bhavaü na jānāti na passatã' ti? `Na kho ahaü āvuso na jānāmi na passāmi, jānām' ahaü āvuso passāmã' ti. 3. `Kin nu kho bho: sassato loko, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti evaüdiņņhi bhavan' ti iti puņņho samāno `na kho ahaü āvuso evaüdiņņhi: sassato loko, idam eva saccaü, moghaü a¤¤an' ti vadesi. `Kiü pana bho: asassato loko, idaü eva saccaü, mogham a¤¤an' ti evaüdiņņhi bhavan' ti iti puņņho samāno `na kho ahaü āvuso evaüdiņņhi: asassato loko, idam eva saccaü, mogham a¤¤an' ti vadesi. `Kin nu kho bho: antavā loko . . . anantavā loko . . . taü jãvaü taü sarãraü . . . a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü . . . hoti Tathāgato parammaraõā . . . na hoti Tathāgato parammaraõā . . . hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraõā . . . neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraõā, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti evaüdiņņhi bhavan' ti iti puņņho samāno `na kho ahaü āvuso evaüdiņņhi: neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraõā, idam eva saccaü, mogham a¤¤an' ti vadesi. `Tena hi bhavaü na jānāti na passatã' ti iti puņņho samāno `na kho ahaü āvuso na jānāmi na passāmi, jānām' ahaü āvuso passāmã' ti vadesi. `Yathākathaü panāvuso imassa bhāsitassa attho daņņhabbo' ti? 4. `Sassato loko, idam eva saccaü, mogham a¤¤an' ti kho āvuso diņņhigatam etaü, `asassato loko, idam eva saccaü, mogham a¤¤an' ti kho āvuso diņņhigatam etaü, `antavā loko . . . anantavā loko . . . taü jãvaü taü sarãraü . . . a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü . . . hoti Tathāgato parammaraõā . . . na hoti Tathāgato parammaraõā . . . hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraõā . . . neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraõā, idam eva saccaü, mogham a¤¤an' ti kho āvuso diņņhigatam etaü. #<[page 198]># %<198 Aīguttara-Nikāya. XCVI. 4-XCVII. 3>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Yāvatā āvuso diņņhigatā, yāvatā diņņhiņņhāna-adhiņņhāna-pariyuņņhāna-samuņņhāna-samugghāto, tam ahaü jānāmi tam ahaü passāmi, tam ahaü jānanto tam ahaü passanto kyāhaü vakkhāmi `na jānāmi na passāmã' ti? Jānām' ahaü āvuso passāmã ti. `Ko nāmo āyasmā, katha¤ ca panāyasmantaü sabrahmacārã jānantã' ti? ânando ti kho me āvuso nāmaü, ânando ti ca pana maü sabrahmacārã jānantã ti. `Mahācariyena vata kira bhotā saddhiü mantayamānā na jānimha: āyasmā ânando ti. Sace hi mayaü sa¤jāneyyāma: āyasmā ânando ti, ettakam pi no na ppaņibhāseyya, khamatu ca me āyasmā ânando' ti. XCVII. 1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Katamehi dasahi? 2. Idha bhikkhave bhikkhu sãlavā hoti, pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu. 3. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāõā majjhe kalyāõā pariyosānakalyāõā sātthaü savya¤janaü kevalapuripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti, #<[page 199]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tathāråpassa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā. 4. Kalyāõamitto hoti kalyāõasahāyo kalyāõasampavaīko. 5. Sammādiņņhiko hoti sammādassanena samannāgato. 6. Anekavihitaü iddhividdhaü paccanubhoti: eko pi hutvā bahudhā hoti, bahudhā pi hutvā eko hoti, āvibhāvaü tirobhāvaü tirokuķķaü tiropākāraü tiropabbataü asajjamāno gacchati, seyyathā pi ākāse, paņhaviyā pi ummujjanimmujjaü karoti, seyyathā pi udake, udake pi abhijjamāne gacchati, seyyathā pi paņhaviyaü, ākāse pi pallaīkena kamati, seyyathā pi pakkhã sakuõo, ime pi candimasuriye evaümahiddhike evaümahānubhāve pāõinā parāmasati parimajjati, yāva Brahmalokā pi kāyena 'va saüvatteti. 7. Dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suõāti dibbe ca mānuse ca ye dåre santike ca. 8. Parasattānaü parapuggalānaü cetasā ceto paricca pajānāti: sarāgaü vā cittaü `sarāgaü cittan' ti pajānāti, vãtarāgaü vā cittaü `vãtarāgaü cittan' ti pajānāti, sadosaü vā cittaü . . . pe . . . vãtadosaü vā cittaü . . . samohaü vā cittaü . . . vãtamohaü vā cittaü . . . saükhittaü vā cittaü . . . vikkhittaü vā cittaü . . . amahaggataü vā cittaü . . . mahaggataü vā cittaü . . . sa-uttaraü vā cittaü . . . anuttaraü vā cittaü . . . asamāhitaü vā cittaü . . . samāhitaü vā cittaü . . . avimuttaü vā cittaü . . . vimuttaü vā cittaü `vimuttaü cittan' ti pajānāti. 9. Anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, seyyathãdaü `ekam pi jātiü dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pa¤ca pi jātiyo dasa pi jātiyo vãsam pi jātiyo tiüsam pi jātiyo cattālãsam pi jātiyo paõõāsam pi jātiyo jātisatam pi jātisahassam pi jātisatasahassam pi aneke pi saüvaņņakappe aneke pi vivaņņakappe aneke pi saüvaņņavivaņņakappe amutrāsiü evaünāmo evaügotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto, #<[page 200]># %<200 Aīguttara-Nikāya. XCVII. 9-11>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ so tato cuto amutra udapādiü, tatra p' āsiü evaünāmo evaügotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto, so tato cuto idh' upapanno' ti: iti sākāraü sa-uddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. 10. Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti `ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaü upavādakā micchādiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapannā' ti: iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti. 11. âsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. #<[page 201]># %% Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassā ti. XCVIII. 1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero bhikkhu yassaü yassaü disāyaü viharati phāsu yeva viharati. Katamehi dasahi? 2. Thero hoti ratta¤¤å cirapabbajito, sãlavā hoti . . . samādāya sikkhati sikkhāpadesu, bahussuto hoti . . . diņņhiyā suppaņividdhā, ubhayāni kho pan' assa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattãni suvinicchitāni suttaso anuvya¤janaso, adhikaraõasamuppādavåpasamakusalo hoti, dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uëārapāmujjo, santuņņho hoti itarãtaracãvarapiõķapātasenāsanagãlānapaccayabhesajjaparikkhārena, pāsādiko hoti abhikkantapaņikkante susaüvuto antaraghare pi nisajjāya, catunnaü jhānānaü abhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã, āsavāna¤ ca khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato thero bhikkhu yassaü yassaü disāyaü viharati phāsu yeva viharatã ti. XCIX. 1. Atha kho āyasmā Upāli yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. #<[page 202]># %<202 Aīguttara-Nikāya. XCIX. 1-3>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ekamantaü nisinno kho āyasmā Upāli Bhagavantaü etad avoca `icchām' ahaü bhante ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevitun' ti. 2. Durabhisambhavāni kho Upāli ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni, dukkaraü pavivekaü durabhiramaü ekatte, haranti ma¤¤e mano vanāni samādhiü alabhamānassa bhikkhuno. Yo kho Upāli evaü vadeyya `ahaü samādhiü alabhamāno ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevissāmã' ti, tass' etaü pāņikaīkhaü: saüsãdissati vā uppilavissati vā. 3. Seyyathā pi Upāli mahā-udakarahado. Atha āgaccheyya hatthināgo sattaratano vā aņņharatano vā. Tassa evam assa `yan nånāhaü imaü udakarahadaü ogāhetvā kaõõasandhovikaü pi khiķķaü kiëeyyaü, piņņhisandhovikaü pi khiķķaü kiëeyyaü, kaõõasandhovikaü pi khiķķaü kiëitvā piņņhisandhovikaü pi khiķķaü kiëitvā nahātvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaü pakkameyyan' ti. So taü udakarahadaü ogāhetvā kaõõasandhovikaü pi khiķķaü kiëeyya, piņņhisandhovikaü pi khiķķaü kiëeyya, kaõõasandhovikaü pi khiķķaü kiëitvā piņņhisandhovikaü pi khiķķaü kiëitvā nahātvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaü pakkameyya. Taü kissa hetu? Mahā h' Upāli attabhāvo gambhãre gādhaü vindati. Atha āgaccheyya saso vā biëāro vā. Tassa evam assa `ko cāhaü ko ca hatthināgo? Yan nånāhaü imaü udakarahadaü ogāhetvā kaõõasandhovikaü pi khiķķaü kiëeyyaü, piņņhisandhovikaü pi khiķķaü kiëeyyaü, #<[page 203]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ kaõõasandhovikaü pi khiķķaü kiëitvā piņņhisandhovikaü khiķķaü kiëitvā nahātvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaü pakkameyyan' ti. So taü udakarahadaü sahasā appaņisaükhāya pakkhandeyya. Tass' etaü pāņikaīkhaü: saüsãdissati vā uppilavissati vā. Taü kissa hetu? Paritto h' Upāli attabhāvo gambhãre gādhaü na vindati. Evam eva kho Upāli yo evaü vadeyya `ahaü samādhiü alabhamāno ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevissāmã' ti, tass' etaü pāņikaīkhaü: saüsãdissati vā uppilavissati vā. 4. Seyyathā pi Upāli daharo kumāro mando uttānaseyyako sakena muttakarãsena kiëati. Taü kiü ma¤¤asi Upāli `nanvāyaü kevalā paripårā bālakhiķķā' ti? Evaü bhante. Sa kho so Upāli kumāro aparena samayena vuddhim anvāya indriyānaü paripākam anvāya, yāni tāni kumārakānaü kiëāpanakāni bhavanti, seyyathãdaü vaīkaü ghaņikaü mokkhacikaü ciīgulakaü pattāëhakaü rathakaü dhanukaü, tehi kiëati. Taü kiü ma¤¤asi Upāli `nanvāyaü khiķķā purimāya khiķķāya abhikkantatarā ca paõãtatarā cā' ti? Evaü bhante. Sa kho so Upāli kumāro aparena samayena vuddhim anvāya indriyānaü paripākam anvāya pa¤cahi kāmaguõehi samappito samaīgãbhåto paricāreti: cakkhuvi¤¤eyyehi råpehi iņņhehi kantehi manāpehi piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi, sotavi¤¤eyyehi saddehi . . . ghānavi¤¤eyyehi gandhehi . . . jivhāvi¤¤eyyehi rasehi . . . kāyavi¤¤eyyehi phoņņhabbehi iņņhehi kantehi manāpehi piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi. #<[page 204]># %<204 Aīguttara-Nikāya. XCIX. 4-5>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Taü kiü ma¤¤asi Upāli `nanvāyaü khiķķā purimāhi khiķķāhi abhikkantatarā ca paõãtatarā cā' ti? Evaü bhante. 5. Idha kho pana vo Upāli Tathāgato loke uppajjati arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi Satthā devamanussānaü buddho Bhagavā. So imaü lokaü sadevakaü samārakaü sabrahmakaü {sassamaõabrāhmaõiü} pajaü sadevamanussaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedeti. So dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhe kalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü savya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti. Taü dhammaü suõāti gahapati vā gahapatiputto vā a¤¤atarasmiü vā kule paccājāto. So taü dhammaü sutvā Tathāgate saddhaü paņilabhati. So tena saddhāpaņilābhena samannāgato iti paņisa¤cikkhati `sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā; na yidaü sukaraü agāraü ajjhāvasatā ekantaparipuõõaü ekantaparisuddhaü saīkhalikhitaü brahmacariyaü carituü; yan nånāhaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyyan' ti. So aparena samayena appaü vā bhogakkhandhaü pahāya mahantaü vā bhogakkhandhaü pahāya appaü vā ¤ātiparivaņņaü pahāya mahantaü vā ¤ātiparivaņņaü pahāya kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajati. So evaü pabbajito samāno bhikkhånaü sikkhāsājãvasamāpanno pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato hoti, nihitadaõķo nihitasattho lajjã dayāpanno sabbapāõabhåtahitānukampã viharati. Adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato hoti, dinnādāyã dinnapāņikaīkhã athenena sucibhåtena attanā viharati. Abrahmacariyaü pahāya brahmacārã hoti, ārācārã virato methunā gāmadhammā. #<[page 205]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato hoti, saccavādã saccasandho theto paccayiko avisaüvādako lokassa, pisunaü vācaü pahāya pisunāya vācāya paņivirato hoti; na ito sutvā amutra akkhātā imesaü bhedāya, amutra vā sutvā na imesaü akkhātā amåsaü bhedāya; iti bhinnānaü vā sandhātā sahitānaü vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandã samaggakaraõiü vācaü bhāsitā hoti. Pharusaü vācaü pahāya pharusāya vācāya paņivirato hoti, yā sā vācā nelā kaõõasukhā pemaniyā hadayaīgamā porã bahujanakantā bahujanamanāpā, tathāråpiü vācaü bhāsitā hoti. Samphappalāpaü pahāya samphappalāpā paņivirato hoti kālavādã bhåtavādã atthavādã dhammavādã vinayavādã, nidhānavatiü vācaü bhāsitā hoti kālena sāpadesaü pariyantavatiü atthasaühitaü. So bãjagāmabhåtagāmasamārambhā paņivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattuparato virato vikālabhojanā. Naccagãtavāditavisåkadassanā paņivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraõamaõķanavibhåsanaņņhānā paņivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paņivirato hoti. Jātaråparajatapaņiggahaõā paņivirato hoti. âmakadha¤¤apaņiggahaõā paņivirato hoti. âmakamaüsapaņiggahaõā paņivirato hoti. Itthikumārikapaņiggahaõā paņivirato hoti. Dāsidāsapaņiggahaõā paņivirato hoti. Ajeëakapaņiggahaõā paņivirato hoti. Kukkuņasåkarapaņiggahaõā paņivirato hoti. Hatthigavassavaëavāpaņiggahaõā paņivirato hoti. Khettavatthupaņiggahaõā paņivirato hoti. Dåteyyapahiõagamanānuyogā paņivirato hoti. Kayavikkayā paņivirato hoti. Tulākåņakaüsakåņamānakåņā paņivirato hoti. #<[page 206]># %<206 Aīguttara-Nikāya. XCIX. 5-7>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ukkoņanava¤cananikatisāciyogā paņivirato hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosa-ālopasahasākārā paņivirato hoti. So santuņņho hoti kāyaparihārikena cãvarena kucchiparihārikena piõķapātena yena yen' eva pakkamati samādāy' eva pakkamati. Seyyathā pi nāma pakkhã sakuõo yena yen' eva ķeti sapattabhāro 'va ķeti, evam eva bhikkhu santuņņho hoti kāyaparihārikena cãvarena kucchiparihārikena piõķapātena yena yen' eva pakkamati samādāy' eva pakkamati. So iminā ariyena sãlakkhandhena samannāgato ajjhattaü anavajjasukhaü paņisaüvedeti. 6. So cakkhunā råpaü disvā na nimittaggāhã hoti nānuvya¤janaggāhã, yatvādhikaraõam enaü cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati cakkhundriyaü, cakkhundriye saüvaraü āpajjati. Sotena saddaü sutvā . . . ghānena gandhaü ghāyitvā . . . jivhāya rasaü sāyitvā . . . kāyena phoņņhabbaü phusitvā . . . manasā dhammaü vi¤¤āya na nimittaggāhã hoti nānuvya¤janaggāhã, yatvādhikaraõam enaü manindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati manindriyaü, manindriye saüvaraü āpajjati. So iminā ariyena indriyasaüvarena samannāgato ajjhattaü avyāsekasukhaü paņisaüvedeti. 7. So abhikkante paņikkante sampajānakārã hoti, ālokite vilokite sampajānakārã hoti, sammi¤jite pasārite sampajānakārã hoti, saīghāņipattacãvaradhāraõe sampajānakārã hoti, asite pãte khāyite sāyite sampajānakārã hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārã hoti, gate ņhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuõhãbhāve sampajānakārã hoti. So iminā ca ariyena sãlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaüvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampaja¤¤ena samannāgato vivittaü senāsanaü bhajati ara¤¤aü rukkhamålaü pabbataü kandaraü giriguhaü susānaü vanapatthaü abbhokāsaü palālapu¤jaü. #<[page 207]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ So ara¤¤agato vā rukkhamålagato vā su¤¤āgāragato vā nisãdati pallaīkaü ābhujitvā ujuü kāyaü paõidhāya parimukhaü satiü upaņņhapetvā. so abhijjhaü loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaü parisodheti, vyāpādapadosaü pahāya avyāpannacitto viharati sabbapāõabhåtahitānukampã, vyāpādapadosā cittaü parisodheti, thãnamiddhaü pahāya vigatathãnamiddho viharati ālokasa¤¤ã sato sampajāno, thãnamiddhā cittaü parisodheti, uddhaccakukkuccaü pahāya anuddhato viharati ajjhattaü våpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaü parisodheti, vicikicchaü pahāya tiõõavicikiccho viharati akathaükathã kusalesu dhammesu vicikicchāya cittaü parisodheti. 8. So ime pa¤ca nãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalãkaraõe vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Taü kiü ma¤¤asi Upāli `nanvāyaü vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paõãtataro cā' ti? Evaü bhante. Imam pi kho Upāli mama sāvakā attani dhammaü sampassamānā ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti. 9. Puna ca paraü Upāli bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā . . . dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Taü kiü ma¤¤asi Upāli `nanvāyaü vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paõãtataro cā' ti? Evaü bhante. Imam pi kho Upāli mama sāvakā attani dhammaü sampassamānā ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevanti, #<[page 208]># %<208 Aīguttara-Nikāya. XCIX. 9-13>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti. 10. Puna ca paraü Upāli bhikkhu pãtiyā ca virāgā . . . tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Taü kiü ma¤¤asi Upāli `nanvāyaü vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paõãtataro cā' ti? Evaü bhante. Imam pi kho Upāli mama sāvakā attani dhammaü sampassamānā ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti. 11. Puna ca paraü Upāli bhikkhu sukhassa ca pahānā . . . catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Taü kiü ma¤¤asi Upāli `nanvāyaü vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paõãtataro cā' ti? Evaü bhante. Imam pi kho mama sāvakā attani dhammaü sampassamānā ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti. 12. Puna ca paraü Upāli bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā `ananto ākāso' ti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Taü kiü ma¤¤asi Upāli `nanvāyaü vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paõãtataro cā' ti? Evaü bhante. Imam pi kho Upāli mama sāvakā attani dhammaü sampassamānā ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti. 13. Puna ca paraü Upāli bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma `anantaü vi¤¤āõan' ti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasamapajja viharati . . . pe . . . sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma `natthi ki¤cã' ti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati . . . sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma `santam etaü paõãtam etan' ti nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. #<[page 209]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Taü kiü ma¤¤asi Upāli `nanvāyaü vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paõãtataro cā' ti? Evaü bhante. Imam pi kho Upāli mama sāvakā attani dhammaü sampassamānā ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti. 14. Puna ca paraü Upāli bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati, pa¤¤āya c' assa disvā āsavā parikkhãõā honti. Taü kiü ma¤¤asi Upāli `nanvāyaü vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paõãtataro cā' ti? Evaü bhante. Imam pi kho Upāli mama sāvakā attani dhammaü sampassamānā ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti. Iīgha tvaü Upāli saīghe viharāhi, saīghe te viharato phāsu bhavissatã ti. C. 1. Dasa yime bhikkhave dhamme appahāya abhabbo arahattaü sacchikātuü. Katame dasa? 2. Rāgaü dosaü mohaü kodhaü upanāhaü makkhaü paëāsaü issaü macchariyaü mānaü. Ime kho bhikkhave dasa dhamme appahāya abhabbo arahattaü sacchikātuü. 3. Dasa yime bhikkhave dhamme pahāya bhabbo arahattaü sacchikātuü. Katame dasa? 4. Rāgaü dosaü mohaü kodhaü upanāhaü makkhaü paëāsaü issaü macchariyaü mānaü. Ime kho bhikkhave dasa dhamme pahāya bhabbo arahattaü sacchikātun ti. #<[page 210]># %<210 Aīguttara-Nikāya. C. 4-CI. 3>% Upāsakavaggo dasamo. Tatr' uddānaü: Kāmabhogã veraü diņņhi Vajjiya-Uttiyā ubho Kokanudo āhuniyo thero Upāli abhabbo ti. Dutiyapaõõāsako niņņhito. CI. 1. Tisso bhikkhave samaõasa¤¤ā bhāvitā bahulãkatā satta dhamme paripårenti. Katamā tisso? 2. Vevaõõiyamhi ajjhåpagato, parapaņibaddhā me jãvikā, a¤¤o me ākappo karaõãyo ti. Imā kho bhikkhave tisso samaõasa¤¤ā bhāvitā bahulãkatā satta dhamme paripårenti. Katame satta? 3. Niccaü satatakārã hoti satatavuttã sãlesu, anabhijjhālu hoti, avyāpajjho hoti, anatimānã hoti, sikkhākāmo hoti, #<[page 211]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ idam atthan ti 'ssa hoti jãvitaparikkhāresu, āraddhaviriyo ca viharati. Imā kho bhikkhave tisso samaõasa¤¤ā bhāvitā bahulãkatā ime satta dhamme paripårentã ti. CII. 1. Satt' ime bhikkhave bojjhaīgā bhāvitā bahulãkatā tisso vijjā paripårenti. Katame satta? 2. Satisambojjhaīgo, dhammavicayasambojjhaīgo, viriyasambojjhaīgo, pãtisambojjhaīgo, passaddhisambojjhaīgo, samādhisambojjhaīgo, upekhāsambojjhaīgo. Ime kho bhikkhave satta bojjhaīgā bhāvitā bahulãkatā tisso vijjā paripårenti. Katamā tisso? 3. Idha bhikkhave bhikkhu anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, seyyathãdaü ekam pi jātiü dve pi jātiyo . . . pe . . . iti sākāraü sa-uddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena . . . pe . . . yathākammåpage satte pajānāti. âsavānaü khayā . . . pe . . . sacchikatvā upasampajja viharati. Ime kho bhikkhave satta bojjhaīgā bhāvitā bahulãkatā imā tisso vijjā paripårentã ti. CIII. 1. Micchattaü bhikkhave āgamma virādhanā hoti, no ārādhanā. Katha¤ ca bhikkhave micchattaü āgamma virādhanā hoti, no ārādhanā? 2. Micchādiņņhikassa bhikkhave micchāsaīkappo pahoti. Micchāsaīkappassa micchāvācā pahoti. Micchāvācassa micchākammanto pahoti. #<[page 212]># %<212 Aīguttara-Nikāya. CIII. 2-CIV. 2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Micchākammantassa micchā-ājãvo pahoti. Micchā-ājãvassa micchāvāyāmo pahoti. Micchāvāyāmassa micchāsati pahoti. Micchāsatissa micchāsamādhi pahoti. Micchāsamādhissa micchā¤āõaü pahoti. Micchā¤āõassa micchāvimutti pahoti. Evaü kho bhikkhave micchattaü āgamma virādhanā hoti, no ārādhanā. 3. Sammattaü bhikkhave āgamma ārādhanā hoti, no virādhanā. Katha¤ ca bhikkhave sammattaü āgamma ārādhanā hoti, no virādhanā? 4. Sammādiņņhikassa bhikkhave sammāsaīkappo pahoti. Sammāsaīkappassa sammāvācā pahoti. Sammāvācassa sammākammanto pahoti. Sammākammantassa sammā-ājãvo pahoti. Sammā-ājãvassa sammāvāyāmo pahoti. Sammāvāyāmassa sammāsati pahoti. Sammāsatissa sammāsamādhi pahoti. Sammāsamādhissa sammā¤āõaü pahoti. Sammā¤āõassa sammāvimutti pahoti. Evaü kho bhikkhave sammattaü āgamma ārādhanā hoti, no virādhanā ti. CIV. 1. Micchādiņņhikassa bhikkhave purisapuggalassa micchāsaīkappassa micchāvācassa micchākammantassa micchāājãvassa micchāvāyāmassa micchāsatissa micchāsamādhissa micchā¤āõassa micchāvimuttissa ya¤ c' eva kāyakammaü yathādiņņhisamattaü samādiõõaü ya¤ ca vacãkammaü . . . ya¤ ca manokammaü yathādiņņhisamattaü samādiõõaü yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paõidhi ye ca saīkhārā, sabbe te dhammā aniņņhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saüvattanti. Taü kissa hetu? Diņņhi hi bhikkhave pāpikā. 2. Seyyathā pi bhikkhave nimbabãjaü vā kosātakãbãjaü vā tittakalābubãjaü vā allāya paņhaviyā nikkhittaü, ya¤ c' eva paņhavirasaü upādiyati ya¤ ca āporasaü upādiyati, #<[page 213]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sabban taü tittakattāya kaņukattāya asātattāya saüvattati. Taü kissa hetu? Bãjaü hi bhikkhave pāpakaü. Evam eva kho bhikkhave micchādiņņhikassa purisapuggalassa micchāsaīkappassa micchāvācassa micchākammantassa micchā-ājãvassa micchāvāyāmassa micchāsatissa micchāsamādhissa micchā¤āõassa micchāvimuttissa ya¤ c' eva kāyakammaü yathādiņņhisamattaü samādiõõaü ya¤ ca vacãkammaü . . . ya¤ ca manokammaü yathādiņņhisamattaü samādiõõaü yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paõidhi ye ca saīkhārā, sabbe te dhammā aniņņhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saüvattanti. Taü kissa hetu? Diņņhi hi bhikkhave pāpikā. 3. Sammādiņņhikassa bhikkhave purisapuggalassa sammāsaīkappassa sammāvācassa sammākammantassa sammāājãvassa sammāvāyāmassa sammāsatissa sammāsamādhissa sammā¤āõassa sammāvimuttissa ya¤ c' eva kāyakammaü yathādiņņhisamattaü samādiõõaü, ya¤ ca vacãkammaü yathādiņņhisamattaü samādiõõaü ya¤ ca manokammaü yathādiņņhisamattaü samādiõõaü yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paõidhi ye ca saīkhārā, sabbe te dhammā iņņhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saüvattanti. Taü kissa hetu? Diņņhi hi bhikkhave bhaddikā. 4. Seyyathā pi bhikkhave ucchubãjaü vā sālibãjaü vā muddikabãjaü vā allāya paņhaviyā nikkhittaü, ya¤ c' eva paņhavirasaü upādiyati ya¤ ca āporasaü upādiyati, sabban taü sātattāya madhurattāya asecanakattāya saüvattati. Taü kissa hetu? Bãjaü hi bhikkhave bhaddakaü. Evam eva kho bhikkhave sammādiņņhikassa purisapuggalassa sammāsaīkappassa. sammāvācassa sammākammantassa sammā-ājãvassa sammāvāyāmassa sammāsatissa sammāsamādhissa sammā¤āõassa sammāvimuttissa ya¤ c' eva kāyakammaü yathādiņņhisamattaü samādiõõaü ya¤ ca vacãkammaü #<[page 214]># %<214 Aīguttara-Nikāya. CIV. 4-CV. 2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . . ya¤ ca manokammaü yathādiņņhisamattaü samādiõõaü yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paõidhi ye ca saīkhārā, sabbe te dhammā iņņhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saüvattanti. Taü kissa hetu? Diņņhi hi bhikkhave bhaddikā ti. CV. 1. Avijjā bhikkhave pubbaīgamā akusalānaü dhammānaü samāpattiyā anvad eva ahirikaü anottappaü. Avijjāgatassa bhikkhave aviddasuno micchādiņņhi pahoti. Micchādiņņhikassa micchāsaīkappo pahoti. Micchāsaīkappassa micchāvācā pahoti. Micchāvācassa micchākammanto pahoti. Micchākammantassa micchā-ājãvo pahoti. Micchāājãvassa micchāvāyāmo pahoti. Micchāvāyāmassa micchāsati pahoti. Micchāsatissa micchāsamādhi pahoti. Micchāsamādhissa micchā¤āõaü pahoti. Micchā¤āõassa micchāvimutti pahoti. 2. Vijjā bhikkhave pubbaīgamā kusalānaü dhammānaü samāpattiyā anvad eva hirottappaü. Vijjāgatassa bhikkhave viddasuno sammādiņņhi pahoti. Sammādiņņhikassa sammāsaīkappo pahoti. Sammāsaīkappassa sammāvācā pahoti. Sammāvācassa sammākammanto pahoti. Sammākammantassa sammā-ājãvo pahoti. Sammā-ājãvassa sammāvāyāmo pahoti. Sammāvāyāmassa sammāsati pahoti. Sammāsatissa sammāsamādhi pahoti. Sammāsamādhissa sammā¤āõaü pahoti. Sammā¤āõassa sammāvimutti pahoti. #<[page 215]># %% CVI. 1. Dasa yimāni bhikkhave nijjaravatthåni. Katamāni dasa? 2. Sammādiņņhikassa bhikkhave micchādiņņhi nijjiõõā hoti, ye ca micchādiņņhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiõõā honti, sammādiņņhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti. Sammāsaīkappassa bhikkhave micchāsaīkappo nijjiõõo hoti, ye ca micchāsaīkappapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiõõā honti, sammāsaīkappapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti. Sammāvācassa bhikkhave micchāvācā nijjiõõā hoti, ye ca micchāvācāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiõõā honti, sammāvācāpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti. Sammākammantassa bhikkhave micchākammanto nijjiõõo hoti, ye ca micchākammantapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiõõā honti, sammākammantapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti. Sammā-ājãvassa bhikkhave micchā-ājãvo nijjiõõo hoti, ye ca micchā-ājãva paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiõõā honti, sammā-ājãvapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti. Sammāvāyāmassa bhikkhave micchāvāyāmo nijjiõõo hoti, ye ca micchāvāyāmapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiõõā honti, sammāvāyāmapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti. Sammāsatissa bhikkhave micchāsati nijjiõõā hoti, ye ca micchāsatipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiõõā honti, sammāsatipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti. Sammāsamādhissa bhikkhave micchāsamādhi nijjiõõo hoti, ye ca micchāsamādhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiõõā honti, sammāsamādhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti. #<[page 216]># %<216 Aīguttara-Nikāya. CVI. 2-CVII. 2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Sammā¤āõassa bhikkhave micchā¤āõaü nijjiõõaü hoti, ye ca micchā¤āõapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiõõā honti, sammā¤āõapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti. Sammāvimuttissa bhikkhave micchāvimutti nijjiõõā hoti, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiõõā honti. Sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti. Imāni kho bhikkhave dasa nijjaravatthånã ti. CVII. 1. Atthi bhikkhave dakkhiõesu janapadesu dhovanaü nāma. Tattha hoti annam pi pānam pi khajjam pi bhojjam pi leyyam pi peyyam pi naccam pi gãtam pi vāditam pi. Atth' etaü bhikkhave dhovanaü, n' etaü natthã ti vadāmi. Ta¤ ca kho etaü bhikkhave dhovanaü hãnaü gammaü pothujjanikaü anariyaü anatthasaühitaü na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattati. Aha¤ ca kho bhikkhave ariyaü dhovanaü desissāmi, yaü dhovanaü ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya saüvattati; yaü dhovanaü āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraõadhammā sattā maraõena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Taü suõātha sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmã ti. `Evaü bhante' ti kho te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca:-- 2. Katama¤ ca taü bhikkhave ariyaü dhovanaü, yaü dhovanaü ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya saüvattati; #<[page 217]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yaü dhovanaü āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraõadhammā sattā maraõena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti? 3. Sammādiņņhikassa bhikkhave micchādiņņhi niddhotā hoti, ye ca micchādiņņhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa niddhotā honti, sammādiņņhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti. Sammāsaīkappassa bhikkhave micchāsaīkappo niddhoto hoti . . . pe . . . sammāvācassa bhikkhave micchāvācā niddhotā hoti . . . sammākammantassa bhikkhave micchākammanto niddhoto hoti . . . sammā-ājãvassa bhikkhave micchā-ājãvo niddhoto hoti . . . sammāvāyāmassa bhikkhave micchāvāyāmo niddhoto hoti . . . sammāsatissa bhikkhave micchāsati niddhotā hoti . . . sammāsamādhissa bhikkhave micchāsamādhi niddhoto hoti . . . sammā¤āõassa bhikkhave micchā¤āõaü niddhotaü hoti . . . sammāvimuttissa bhikkhave micchāvimutti niddhotā hoti, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa niddhotā hoti, sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti. 4. Idaü kho taü bhikkhave ariyaü dhovanaü, yaü dhovanaü ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya saüvattati; yaü dhovanaü āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraõadhammā sattā maraõena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccantã ti. #<[page 218]># %<218 Aīguttara-Nikāya. CVIII. 1-3>% CVIII. 1. Tikicchakā bhikkhave virecanaü denti pittasamuņņhānānaü pi ābādhānaü paņighātāya semhasamuņņhānānam pi ābādhānaü paņighātāya vātasamuņņhānānam pi ābādhānaü paņighātāya. Atth' etaü bhikkhave virecanaü, n' etaü natthã ti vadāmi. Ta¤ ca kho etaü bhikkhave virecanaü sampajjati pi vipajjati pi. Aha¤ ca kho bhikkhave ariyaü virecanaü desissāmi, yaü virecanaü sampajjati yeva no vipajjati; yaü virecanaü āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraõadhammā sattā maraõena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Taü suõātha sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmã ti. `Evaü bhante' ti kho te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca:-- 2. Katama¤ ca taü bhikkhave ariyaü virecanaü, yaü virecanaü sampajjati yeva no vipajjati; yaü virecanaü āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraõadhammā sattā maraõena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti? 3. Sammādiņņhikassa bhikkhave micchādiņņhi virittā hoti, ye ca micchādiņņhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa virittā honti, sammādiņņhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti. Sammāsaīkappassa bhikkhave micchāsaīkappo viritto hoti . . . sammāvācassa bhikkhave micchāvācā virittā hoti . . . sammākammantassa bhikkhave micchākammanto viritto hoti . . . sammā-ājãvassa bhikkhave micchā-ājãvo viritto hoti . . . sammāvāyāmassa bhikkhave micchāvāyāmo viritto hoti . . . sammāsatissa bhikkhave micchāsati virittā hoti . . . sammāsamādhissa bhikkhave micchāsamādhi viritto hoti #<[page 219]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . . sammā¤āõassa bhikkhave micchā¤āõaü virittaü hoti . . . sammāvimuttissa bhikkhave micchāvimutti virittā hoti, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa virittā honti, sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti. 4. Idaü kho taü bhikkhave ariyaü virecanaü, yaü virecanaü sampajjati yeva no vipajjati; yaü virecanaü āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraõadhammā sattā maraõena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccantã ti. CIX. 1. Tikicchakā bhikkhave vamanaü denti pittasamuņņhānānam pi ābādhānaü paņighātāya semhasamuņņhānānam pi ābādhānaü paņighātāya vātasamuņņhānānam pi ābādhānaü paņighātāya. Atth' etaü bhikkhave vamanaü, n' etaü natthã ti vadāmi. Ta¤ ca kho etaü bhikkhave vamanaü sampajjati pi vipajjati pi. Aha¤ ca kho bhikkhave ariyaü vamanaü desissāmi, yaü vamanaü sampajjati yeva no vipajjati; yaü vamanaü āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraõadhammā sattā maraõena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Taü suõātha . . . pe . . . 2. Katama¤ ca taü bhikkhave ariyaü vamanaü, yaü vamanaü sampajjati yeva no vipajjati; yaü vamanaü āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti . . . pe . . . sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti? #<[page 220]># %<220 Aīguttara-Nikāya. CIX. 2-CX. 2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 3. Sammādiņņhikassa bhikkhave micchādiņņhi vantā hoti, ye ca micchādiņņhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa vantā honti, sammādiņņhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti. Sammāsaīkappassa bhikkhave micchāsaīkappo vanto hoti . . . sammāvācassa bhikkhave micchāvācā vantā hoti . . . sammākammantassa bhikkhave micchākammanto vanto hoti . . . sammā-ājãvassa bhikkhave micchā-ājãvo vanto hoti . . . sammāvāyāmassa bhikkhave micchāvāyāmo vanto hoti . . . sammāsatissa bhikkhave micchāsati vantā hoti . . . sammāsamādhissa bhikkhave micchāsamādhi vanto hoti . . . sammā¤āõassa bhikkhave micchā¤āõaü vantaü hoti . . . sammāvimuttissa bhikkhave micchāvimutti vantā hoti, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa vantā honti, sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti. 4. Idaü kho taü bhikkhave ariyaü vamanaü, yaü vamanaü sampajjati yeva no vipajjati; yaü vamanaü āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā . . . pe . . . sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccantã ti. CX. 1. Dasa yime bhikkhave niddhamaniyā dhammā. Katame dasa? 2. Sammādiņņhikassa bhikkhave micchādiņņhi niddhantā hoti, ye ca micchādiņņhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa niddhantā honti, sammādiņņhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti. #<[page 221]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Sammāsaīkappassa bhikkhave micchāsaīkappo niddhanto hoti . . . sammāvācassa bhikkhave micchāvācā niddhantā hoti . . . sammākammantassa bhikkhave micchākammanto niddhanto hoti . . . sammā-ājãvassa bhikkhave micchā-ājãvo niddhanto hoti . . ųammāvāyāmassa bhikkhave micchāvāyāmo niddhanto hoti . . . sammāsatissa bhikkhave micchāsati niddhantā hoti . . . sammāsamādhissa bhikkhave micchāsamādhi niddhanto hoti . . . sammā¤āõassa bhikkhave micchā¤āõaü niddhantaü hoti . . . sammāvimuttissa bhikkhave micchāvimutti niddhantā hoti, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa niddhantā honti, sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti. Ime kho bhikkhave dasa niddhamaniyā dhammā ti. CXI. 1. Atha kho a¤¤ataro bhikkhu yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaü etad avoca `asekho asekho ti bhante vuccati. Kittāvatā nu kho bhante bhikkhu asekho hotã' ti? 2. Idha bhikkhu bhikkhu asekhāya sammādiņņhiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsaīkappena samannāgato hoti, asekhāya sammāvācāya samannāgato hoti, asekhena sammākammantena samannāgato hoti, asekhena sammāājãvena samannāgato hoti, asekhena sammāvāyāmena samannāgato hoti, asekhāya sammāsatiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsamādhinā samannāgato hoti, asekhena sammā¤āõena samannāgato hoti, asekhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti. Evaü kho bhikkhu bhikkhu asekho hotã ti. #<[page 222]># %<222 Aīguttara-Nikāya. CXII. 1-CXIII. 2>% CXII. 1. Dasa yime bhikkhave asekhiyā dhammā. Katame dasa? 2. Asekhā sammādiņņhi, asekho sammāsaīkappo, asekhā sammāvācā, asekho sammākammanto, asekho sammā-ājãvo, asekho sammāvāyāmo, asekhā sammāsati, asekho sammāsamādhi, asekhaü sammā¤āõaü, asekhā sammāvimutti. Ime kho bhikkhave dasa asekhiyā dhammā ti. Samaõasa¤¤āvaggo paņhamo. Tass' uddānaü: Sa¤¤ā bojjhaīgā micchattaü bãjaü vijjāya nijjarā Dhovana¤ ca tikicchā ca niddhamanaü dve asekhā ti. CXIII. 1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo anattho ca, dhammo ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā anattha¤ ca, dhamma¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabbaü. Katamo ca bhikkhave adhammo ca anattho ca? 2. Micchādiņņhi micchāsaīkappo micchāvācā micchākammanto micchā-ājãvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchā¤āõaü micchāvimutti. #<[page 223]># %% Ayaü vuccati bhikkhave adhammo ca anattho ca. Katamo ca bhikkhave dhammo ca attho ca? 3. Sammādiņņhi sammāsaīkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājãvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammā¤āõaü sammāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave dhammo ca attho ca. 4. Adhammo ca bhikkhave veditabbo anattho ca, dhammo ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā anattha¤ ca, dhamma¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabban ti iti yan taü vuttaü, idam etaü paņicca vuttan ti. CXIV. 1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā dhamma¤ ca, anattha¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabbaü. Katamo ca bhikkhave adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho? 2. Micchādiņņhi bhikkhave adhammo, sammādiņņhi dhammo, ye ca micchādiņņhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, sammādiņņhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Micchāsaīkappo bhikkhave adhammo, sammāsaīkappo dhammo, ye ca micchāsaīkappapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, sammāsaīkappapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Micchāvācā bhikkhave adhammo, sammāvācā dhammo, ye ca micchāvācāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, sammāvācāpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Micchākammanto bhikkhave adhammo, sammākammanto dhammo, ye ca micchākammantapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, #<[page 224]># %<224 Aīguttara-Nikāya. CXIV. 2-CXV. 1>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sammākammantapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Micchāājãvo bhikkhave adhammo, sammā-ājãvo dhammo, ye ca micchā-ājãvapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, sammā-ājãvapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Micchāvāyāmo bhikkhave adhammo, sammāvāyāmo dhammo, ye ca micchāvāyāmapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, sammāvāyāmapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Micchāsati bhikkhave adhammo, sammāsati dhammo, ye ca micchāsatipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, sammāsatipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Micchāsamādhi bhikkhave adhammo, sammāsamādhi dhammo, ye ca micchāsamādhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, sammāsamādhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Micchā¤āõaü bhikkhave adhammo, sammā¤āõaü dhammo, ye ca micchā¤āõapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, sammā¤āõapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Micchāvimutti bhikkhave adhammo, sammāvimutti dhammo, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. 3. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā dhamma¤ ca, anattha¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabban ti iti yan taü vuttaü, idaü etaü paņicca vuttan ti. CXV. 1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā dhamma¤ ca, anattha¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabban ti. #<[page 225]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Idam avoca Bhagavā, idaü vatvā Sugato uņņhāyāsanā vihāraü pāvisi. 2. Atha kho tesaü bhikkhånaü acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaü kho no āvuso Bhagavā saükhittena uddesaü uddisitvā vitthārena atthaü avibhajitvā uņņhāyāsanā vihāraü paviņņho `adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā dhamma¤ ca, anattha¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabban' ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saükhittena uddesassa uddiņņhassa vitthārena atthaü avibhattassa vitthārena atthaü vibhajeyyā ti? Atha kho tesaü bhikkhånaü etad ahosi: Ayaü kho āyasmā ânando Satthu c' eva saüvaõõito sambhāvito ca vi¤¤ånaü sabrahmacārãnaü, pahoti cāyasmā ânando imassa Bhagavatā saükhittena uddesassa uddiņņhassa vitthārena atthaü avibhattassa vitthārena atthaü vibhajituü. Yan nåna mayaü yenāyasmā ânando ten' upasaīkameyyāma, upasaīkamitvā āyasmantaü ânandaü etam atthaü puccheyyāma. Yathā no āyasmā ânando vyākarissati, tathā naü dhāressāmā ti. 3. Atha kho te bhikkhå yenāyasmā ânando ten' upasaīkamiüsu, upasaīkamitvā āyasmatā ânandena saddhiü sammodiüsu; sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho te bhikkhå āyasmantaü ânandaü etad avocuü: Idaü kho no āvuso ânanda Bhagavā saükhittena uddesaü uddisitvā vitthārena atthaü avibhajitvā uņņhāyāsanā vihāraü paviņņho `adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā dhamma¤ ca, anattha¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabban' ti. Tesaü no āvuso amhākaü acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaü kho no āvuso Bhagavā saükhittena uddesaü uddisitvā vitthārena atthaü avibhajitvā uņņhāyāsanā vihāraü paviņņho `adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, #<[page 226]># %<226 Aīguttara-Nikāya. CXV. 3-4>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ anattho ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā dhamma¤ ca, anattha¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabban' ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saükhittena uddesassa uddiņņhassa vitthārena atthaü avibhattassa vitthārena atthaü vibhajeyyā ti? Tesaü no āvuso amhākaü etad ahosi: Ayaü kho āyasmā ânando Satthu c' eva saüvaõõito sambhāvito ca vi¤¤ånaü sabrahmacārãnaü, pahoti cāyasmā ânando imassa Bhagavatā saükhittena uddesassa {uddiņņhassa} vitthārena atthaü avibhattassa vitthārena atthaü vibhajituü. Yan nåna mayaü yenāyasmā ânando ten' upasaīkameyyāma, upasaīkamitvā āyasmantaü ânandaü etam atthaü puccheyyāma. Yathā no āyasmā ânando vyākarissati, tathā naü dhāressāmā ti. Vibhajat' āyasmā ânando ti. 4. Seyyathā pi āvuso puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno mahato rukkhassa tiņņhato sāravato atikkamm' eva målaü atikkamma khandhaü sākhāpalāse sāraü pariyesitabbaü ma¤¤eyya, evaü sampadam idaü. âyasmantānaü Satthari sammukhãbhåte taü Bhagavantaü atisitvā amhe etam atthaü paņipucchitabbaü ma¤¤etha. So h' āvuso Bhagavā jānaü jānāti passaü passati cakkhubhåto ¤āõabhåto dhammabhåto brahmabhåto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmã Tathāgato. So c' eva pan' etassa kālo ahosi, yaü tumhe Bhagavantaü yeva upasaīkamitvā etam atthaü puccheyyātha. #<[page 227]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Yathā vo Bhagavā vyākareyya, tathā naü dhāreyyāthā ti. 5. Addhāvuso ânanda Bhagavā jānaü jānāti passaü passati cakkhubhåto ¤āõabhåto dhammabhåto brahmabhåto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmã Tathāgato. So c' eva pan' etassa kālo ahosi, yaü mayaü Bhagavantaü yeva upasaīkamitvā etam atthaü puccheyyāma. Yathā no Bhagavā vyākareyya, tathā naü dhāreyyāma. Api cāyasmā ânando Satthu c' eva saüvaõõito sambhāvito ca vi¤¤ånaü sabrahmacārãnaü, pahoti cāyasmā ânando imassa Bhagavatā saükhittena uddesassa uddiņņhassa vitthārena atthaü avibhattassa vitthārena atthaü vibhajituü. Vibhajat' āyasmā ânando agarukaritvā ti. 6. Tena h' āvuso suõātha sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmã ti. `Evam āvuso' ti kho te bhikkhå āyasmato ânandassa paccassosuü. âyasmā ânando etad avoca: Yaü kho no āvuso Bhagavā saükhittena uddesaü uddisitvā vitthārena atthaü avibhajitvā uņņhāyāsanā vihāraü paviņņho `adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā dhamma¤ ca, anattha¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabban' ti. Katamo cāvuso adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho? 7. Micchādiņņhi āvuso adhammo, sammādiņņhi dhammo, ye ca micchādiņņhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, sammādiņņhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Micchāsaīkappo āvuso adhammo, sammāsaīkappo dhammo . . . pe . . . micchāvācā āvuso adhammo, sammāvācā dhammo #<[page 228]># %<228 Aīguttara-Nikāya. CXV. 7-8>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . . micchākammanto āvuso adhammo, sammākammanto dhammo . . . micchā-ājãvo āvuso adhammo, sammā-ājãvo dhammo . . . micchāvāyāmo āvuso adhammo, sammāvāyāmo dhammo . . . micchāsamādhi āvuso adhammo, sammāsamādhi dhammo . . . micchā¤āõaü āvuso adhammo, sammā¤āõaü dhammo . . . micchāvimutti āvuso adhammo, sammāvimutti dhammo, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Yaü kho no āvuso Bhagavā saükhittena uddesaü uddisitvā vitthārena atthaü avibhajitvā uņņhāyāsanā vihāraü paviņņho `adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā dhamma¤ ca, anattha¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho tathā paņipajjitabban' ti, imassa kho ahaü āvuso Bhagavatā saükhittena uddesassa uddiņņhassa vitthārena atthaü avibhattassa evaü vitthārena atthaü ājānāmi. âkaīkhamānā ca pana tumhe āvuso Bhagavantaü yeva upasaīkamitvā etam atthaü puccheyyātha. Yathā vo Bhagavā vyākaroti, tathā naü dhāreyyāthā ti. `Evam āvuso' ti kho te bhikkhå āyasmato ânandassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāyāsanā yena Bhagavā ten' upasaīkamiüsu, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho te bhikkhå Bhagavantaü etad avocuü:-- 8. Yaü kho no bhante Bhagavā saükhittena uddesaü uddisitvā vitthārena atthaü avibhajitvā uņņhāyāsanā vihāraü paviņņho `adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā dhama¤ ca, anattha¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabban' ti. Tesaü no bhante amhākaü acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaü kho no āvuso Bhagavā saükhittena uddesaü uddisitvā vitthārena atthaü avibhajitvā uņņhāyāsanā vihāraü paviņņho `adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, #<[page 229]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ anattho ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā dhamma¤ ca anattha¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabban' ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saükhittena uddesassa uddiņņhassa vitthārena atthaü avibhattassa vitthārena atthaü vibhajeyyā ti? Tesaü no bhante amhākaü etad ahosi: Ayaü kho āyasmā ânando Satthu c' eva saüvaõõito sambhāvito ca vi¤¤ånaü sabrahmacārãnaü, pahoti cāyasmā ânando imassa Bhagavatā saükhittena uddesassa uddiņņhassa vitthārena atthaü avibhattassa vitthārena atthaü vibhajituü. Yan nåna mayaü yenāyasmā ânando ten' upasaīkameyyāma, upasaīkamitvā āyasmantaü ânandaü etam atthaü puccheyyāma. Yathā no āyasmā ânando vyākarissati, tathā naü dhāressāmā ti. Atha kho mayaü bhante yenāyasmā ânando ten' upasaīkamimhā, upasaīkamitvā āyasmantaü ânandaü etam atthaü apucchimhā. Tesaü no bhante āyasmatā ânandena imehi ākārehi imehi padehi imehi vya¤janehi attho suvibhatto ti. 9. Sādhu sādhu bhikkhave, paõķito bhikkhave ânando, mahāpa¤¤o bhikkhave ânando, maü ce pi tumhe bhikkhave upasaīkamitvā etam atthaü puccheyyātha, aham pi c' etaü evam eva vyākareyyaü. Yathā taü ânandena vyākataü, eso c' eva tassa attho, eva¤ ca naü dhāreyyāthā ti. CXVI. 1. Atha kho Ajito paribbājako yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi; sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. #<[page 230]># %<230 Aīguttara-Nikāya. CXVI. 1-5>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ekamantaü nisinno kho Ajito paribbājako Bhagavantaü etad avoca `amhākaü bho Gotama paõķito nāma sabrahmacārã, tena pa¤camattāni cittaņņhānasatāni cintitāni, yehi a¤¤atitthiyā upāraddhā 'va jānanti upāraddh' amhā' ti. Atha kho Bhagavā bhikkhå āmantesi `dhāretha no tumhe bhikkhave paõķitavatthånã' ti. `Etassa Bhagavā kālo, etassa Sugata kālo, yaü Bhagavā bhāseyya, Bhagavato sutvā bhikkhå dhāressantã' ti. `Tena hi bhikkhave suõātha sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmã' ti. `Evaü bhante' ti kho te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca:-- 2. Idha bhikkhave ekacco adhammikena vādena adhammikaü vādaü abhiniggaõhāti abhinippãëeti. Tena ca adhammikaü parisaü ra¤jeti, tena sā adhammikā parisā uccāsaddā mahāsaddā hoti `paõķito vata bho paõķito vata bho' ti. 3. Idha pana bhikkhave ekacco adhammikena vādena dhammikaü vādaü abhiniggaõhāti abhinippãëeti, tena ca adhammikaü parisaü ra¤jeti, tena sā adhammikā parisā uccāsaddā mahāsaddā hoti `paõķito vata bho paõķito vata bho' ti. 4. Idha pana bhikkhave ekacco adhammikena vādena dhammika¤ ca vādaü adhammika¤ ca vādaü abhiniggaõhāti abhinippãëeti, tena ca adhammikaü parisaü ra¤jeti, tena sā adhammikā parisā uccāsaddā mahāsaddā hoti `paõķito vata bho paõķito vata bho' ti. 5. Idha pana bhikkhave ekacco dhammikena vādena adhammikaü vādaü abhiniggaõhāti abhinippãëeti, tena ca dhammikaü parisaü ra¤jeti, #<[page 231]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tena sā dhammikā parisā uccāsaddā mahāsaddā hoti `paõķito vata bho paõķito vata bho' ti. 6. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā dhamma¤ ca, anattha¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabbaü. Katamo ca bhikkhave adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho? 7. Micchādiņņhi bhikkhave adhammo, sammādiņņhi dhammo, ye ca micchādiņņhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, sammādiņņhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Micchāsaīkappo bhikkhave adhammo, sammāsaīkappo dhammo . . . micchāvācā bhikkhave adhammo, sammāvācā dhammo . . . micchākammanto bhikkhave adhammo, sammākammanto dhammo . . . micchā-ājãvo bhikkhave adhammo, sammā-ājãvo dhammo . . . micchāvāyāmo bhikkhave adhammo, sammāvāyāmo dhammo . . . micchāsati bhikkhave adhammo . . . sammāsati dhammo, micchāsamādhi bhikkhave adhammo, sammāsamādhi dhammo . . . micchā¤āõaü bhikkhave adhammo, sammā¤āõaü dhammo . . . micchāvimutti bhikkhave adhammo, sammāvimutti dhammo, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā dhamma¤ ca, #<[page 232]># %<232 Aīguttara-Nikāya. CXVI. 7-CXVII. 2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ anattha¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabban ti iti yan taü vuttaü, idam etaü paņicca vuttan ti. CXVII. 1. Atha kho Saīgāravo brāhmaõo yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi; sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Saīgāravo brāhmaõo Bhagavantaü etad avoca `kin nu kho bho Gotama orimaü tãraü, kiü pārimaü tãran' ti? 2. Micchādiņņhi kho brāhmaõa orimaü tãraü, sammādiņņhi pārimaü tãraü. Micchāsaīkappo orimaü tãraü, sammāsaīkappo pārimaü tãraü. Micchāvācā orimaü tãraü, sammāvācā pārimaü tãraü. Micchākammanto orimaü tãraü, sammākammanto pārimaü tãraü. Micchā-ājãvo orimaü tãraü, sammā-ājãvo pārimaü tãraü. Micchāvāyāmo orimaü tãraü, sammāvāyāmo pārimaü tãraü, micchāsati orimaü tãraü, sammāsati pārimaü tãraü. Micchāsamādhi orimaü tãraü, sammāsamādhi pārimaü tãraü. Micchā¤āõaü orimaü tãraü, sammā¤āõaü pārimaü tãraü. Micchāvimutti orimaü tãraü, sammāvimutti pārimaü tãraü. Idaü kho brāhmaõa orimaü tãraü, idaü pārimaü tãran ti. Appakā te manussesu ye janā pāragāmino athāyaü itarā pajā tãram evānudhāvati. Ye ca kho samma-d-akkhāte dhamme dhammānuvattino te janā pāram essanti maccudheyyaü suduttaraü. Kaõhaü dhammaü vippahāya sukkaü bhāvetha paõķito okā anokam āgamma viveke yattha dåramaü. Tatrābhiratim iccheyya hitvā kāme aki¤cano pariyodapeyya attānaü cittaklesehi paõķito. #<[page 233]# %% Yesaü sambodhiyaīgesu sammācittaü subhāvitaü ādānapaņinissagge anupādāya ye ratā khãõāsavā jutimanto te loke parinibbutā ti. CXVIII. 1. Orima¤ ca vo bhikkhave tãraü desissāmi pārima¤ ca tãraü. Taü suõātha sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmã ti. `Evaü bhante' ti kho te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca:-- 2. Katama¤ ca bhikkhave orimaü tãraü, katama¤ ca pārimaü tãraü? Micchādiņņhi bhikkhave orimaü tãraü, sammādiņņhi pārimaü tãraü . . . pe . . . micchāvimutti orimaü tãraü, sammāvimutti pārimaü tãraü. Idaü kho bhikkhave orimaü tãraü, idaü pārimaü tãran ti. Appakā te manussesu ye janā pāragāmino athāyaü itarā pajā tãram evānudhāvati. Ye ca kho samma-d-akkhāte dhamme dhammānuvattino te janā pāram essanti maccudheyyaü suduttaraü. Kaõhaü dhammaü vippahāya sukkaü bhāvatha paõķito okā anokam āgamma viveke yattha dåramaü. Tatrābhiratim iccheyya hitvā kāme aki¤cano pariyodapeyya attānaü cittaklesehi paõķito. Yesaü sambodhiyaīgesu sammācittaü subhāvitaü ādānapaņinissagge anupādāya ye ratā khãõāsavā jutimanto te loke parinibbutā ti. CXIX. 1. Tena kho pana samayena Jāõussoõi brāhmaõo tadah' uposathe sãsaü nahāto navaü khomayugaü nivattho allaü kusamuņņhiü ādāya Bhagavato avidåre ekamantaü ņhito hoti. #<[page 234]># %<234 Aīguttara-Nikāya. CXIX. 1>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Addasā kho Bhagavā Jāõussoõiü brāhmaõaü tadah' uposathe sãsaü nahātaü navaü khomayugaü nivatthaü allaü kusamuņņhiü ādāya avidåre ekamantaü ņhitaü, disvā Jāõussoõiü brāhmaõaü etad avoca `kin nu kho tvaü brāhmaõa tadah' uposathe sãsaü nahāto navaü khomayugaü nivattho allaü kusamuņņhiü ādāya ekamantaü ņhito, kin nu kho ajja brāhmaõakulassā' ti? `Paccorohaõã bho Gotama ajja brāhmaõakulassā' ti. Yathākathaü pana brāhmaõa brāhmaõānaü paccorohaõã hotã' ti? `Idha bho Gotama brāhmaõā tadah' uposathe sãsaü nahātā navaü khomayugaü nivatthā allena gomayena paņhaviü opu¤jitvā haritehi kusehi pattharitvā antarā ca velaü antarā ca agyāgāraü seyyaü kappenti. Te taü rattiü tikkhattuü paccuņņhāya pa¤jalikā aggiü namassanti "paccorohāma bhavantaü, paccorohāma bhavantan" ti, pahutena ca sappitelena navanãtena aggiü santappenti, tassā ca rattiyā accayena paõãtena khādaniyena bhojaniyena brāhmaõe santappenti. Evaü bho Gotama brāhmaõānaü paccorohaõã hoti' ti. `A¤¤athā kho brāhmaõa brāhmaõānaü paccorohaõã, a¤¤athā ca pana ariyassa vinaye paccorohaõã hotã' ti. `Yathākathaü pana bho Gotama ariyassa vinaye paccorohaõã hoti? Sādhu me bhavaü Gotama tathā dhammaü desetu, yathā ariyassa vinaye paccorohaõã hotã' ti. `Tena hi brāhmaõa suõāhi sādhukaü manasikarohi, bhāsissāmã' ti. `Evaü bho' ti kho Jāõussoõi brāhmaõo Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad avoca:-- #<[page 235]># %% 2. Idha brāhmaõa ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati `micchādiņņhiyā kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā' ti. So iti paņisaükhāya micchādiņņhiü pajahati, micchādiņņhiyā paccorohati . . . `Micchāsaīkappassa kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā' ti. So iti paņisaükhāya micchāsaīkappaü pajahati, micchāsaīkappā paccorohati . . . `Micchāvācāya kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā' ti. So iti paņisaükhāya micchāvācaü pajahati, micchāvācāya paccorohati . . . `Micchākammantassa kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā' ti. So iti paņisaükhāya micchākammantaü pajahati, micchākammantā paccorohati . . . `Micchā-ājãvassa kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā' ti. So iti paņisaükhāya micchā-ājãvaü pajahati, micchā-ājãvā paccorohati . . . `Micchāvāyāmassa kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā' ti. So iti paņisaükhāya micchāvāyāmaü pajahati, micchāvāyāmā paccorohati . . . `Micchāsatiyā kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā' ti. So iti paņisaükhāya micchāsatiü pajahati, micchāsatiyā paccorohati . . . `Micchāsamādhissa kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā' ti. So iti paņisaükhāya micchāsamādhiü pajahati, micchāsamādhimhā paccorohati . . . `Micchā¤āõassa kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā' ti. So iti paņisaükhāya micchā¤āõaü pajahati, micchā¤āõā paccorohati . . . `Micchāvimuttiyā kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā' ti. So iti paņisaükhāya micchāvimuttiü pajahati, micchāvimuttiyā paccorohati. Evaü kho brāhmaõa ariyassa vinaye paccorohaõã hotã ti. 3. A¤¤athā bho Gotama brāhmaõānaü paccorohaõã, a¤¤athā ca pana ariyassa vinaye paccorohaõã hoti, imissā ca bho Gotama ariyassa vinaye paccorohaõiyā brāhmaõānaü paccorohaõã kalaü nāgghati soëasiü. #<[page 236]># %<236 Aīguttara-Nikāya. CXIX. 3-CXXI. 2>% Abhikkantaü bho Gotama . . . pe . . . upāsakaü maü bhavaü Gotama dhāretu ajja-t-agge pāõupetaü saraõagatan ti. CXX. 1. Ariyaü vo bhikkhave paccorohaõiü desissāmi. Taü suõātha . . . pe . . . Katamā ca bhikkhave ariyā paccorohaõã? 2. Idha bhikkhave ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati `micchādiņņhiyā kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā' ti. So iti paņisaükhāya micchādiņņhiü pajahati, micchādiņņhiyā paccorohati . . . `Micchāsaīkappassa kho pāpako vipāko . . . pe . . . micchāvācāya kho . . . micchākammantassa kho . . . micchā-ājãvassa kho . . . micchāvāyāmassa kho . . . micchāsatiyā kho . . . micchāsamādhissa kho . . . micchā¤āõassa kho . . . micchāvimuttiyā kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā' ti. So iti paņisaükhāya micchāvimuttiü pajahati, micchāvimuttiyā paccorohati. Ayaü vuccati bhikkhave ariyā paccorohaõã ti. CXXI. 1. Suriyassa bhikkhave udayato etaü pubbaīgamaü, etaü pubbanimittaü, yad idaü aruõaggaü. Evam eva kho bhikkhave kusalānaü dhammānaü etaü pubbaīgamaü, etaü pubbanimittaü, yad idaü sammādiņņhi. 2. Sammādiņņhissa bhikkhave sammāsaīkappo pahoti. Sammāsaīkappassa sammāvācā pahoti. Sammāvācassa sammākammanto pahoti. Sammākammantassa sammā-ājãvo pahoti. Sammā-ājãvassa sammāvāyāmo pahoti. Sammāvāyāmassa sammāsati pahoti. Sammāsatissa sammāsamādhi pahoti. #<[page 237]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Sammāsamādhissa sammā¤āõaü pahoti. Sammā¤āõassa sammāvimutti pahotã ti. CXXII. 1. Dasa yime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulãkatā āsavānaü khayāya {saüvattanti}. Katame dasa? 2. Sammādiņņhi sammāsaīkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājãvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammā¤āõaü sammāvimutti. Ime kho bhikkhave dasa dhammā bhāvitā bahulãkatā āsavānaü khayāya saüvattantã ti. Paccorohaõivaggo dutiyo. [Tass' uddānaü: Tayo adhammā Ajito Sagāravo ca orimaü Dve c' eva paccorohaõi pubbaīgamaü āsavo cā ti.] CXXIII. 1. Dasa yime bhikkhave dhammā parisuddhā pariyodātā na a¤¤atra sugatavinayā. Katame dasa? 2. Sammādiņņhi sammāsaīkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājãvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammā¤āõaü sammāvimutti. Ime kho bhikkhave dasa dhammā parisuddhā pariyodātā na a¤¤atra sugatavinayā ti. CXXIV. 1. Dasa yime bhikkhave dhammā anuppannā uppajjanti na a¤¤atra sugatavinayā. Katame dasa? #<[page 238]># %<238 Aīguttara-Nikāya. CXXIV. 2-CXXVIII. 1>% 2. Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ime kho bhikkhave dasa dhammā anuppannā uppajjanti na a¤¤atra sugatavinayā ti. CXXV. 1. Dasa yime bhikkhave dhammā mahapphalā mahānisaüsā na a¤¤atra sugatavinayā. Katame dasa? 2. Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ime kho bhikkhave dasa dhammā mahapphalā mahānisaüsā na a¤¤atra sugatavinayā ti. CXXVI. 1. Dasa yime bhikkhave dhammā rāgavinayapariyosānā honti, dosavinayapariyosānā honti, mohavinayapariyosānā honti na a¤¤atra sugatavinayā. Katame dasa? 2. Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ime kho bhikkhave dasa dhammā rāgavinayapariyosānā honti, dosavinayapariyosānā honti, mohavinayapariyosānā honti na a¤¤atra sugatavinayā ti. CXXVII. 1. Dasa yime bhikkhave dhammā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya saüvattanti na a¤¤atra sugatavinayā ti. Katame dasa? 2. Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ime kho bhikkhave dasa dhammā ekantanibbidāya virāgāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya saüvattanti na a¤¤atra sugatavinayā ti. CXXVIII. 1. Dasa yime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulãkatā anuppannā uppajjanti na a¤¤atra sugatavinayā. Katame dasa? #<[page 239]># %% 2. Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ime kho bhikkhave dasa dhammā bhāvitā bahulãkatā anuppannā uppajjanti na a¤¤atra sugatavinayā ti. CXXIX. 1. Dasa yime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulãkatā mahapphalā honti mahānisaüsā na a¤¤atra sugatavinayā ti. Katame dasa? 2. Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ime kho bhikkhave dasa dhammā bhāvitā bahulãkatā mahapphalā honti mahānisaüsā na a¤¤atra sugatavinayā ti. CXXX. 1. Dasa yime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulãkatā rāgavinayapariyosānā honti, dosavinayapariyosānā honti, mohavinayapariyosānā honti na a¤¤atra sugatavinayā. Katame dasa? 2. Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ime kho bhikkhave dasa dhammā bhāvitā bahulãkatā rāgavinayapariyosānā honti, dosavinayapariyosānā honti, mohavinayapariyosānā honti na a¤¤atra sugatavinayā ti. CXXXI. 1. Dasa yime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulãkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya saüvattanti na a¤¤atra sugatavinayā ti. Katame dasa? 2. Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ime kho bhikkhave dasa dhammā bhāvitā bahulãkatā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya saüvattanti na a¤¤atra sugatavinayā ti. #<[page 240]># %<240 Aīguttara-Nikāya. CXXXII. 1-CXXXIV. 3>% CXXXII. 1. Dasa yime bhikkhave micchattā. Katame dasa? 2. Micchādiņņhi micchāsaīkappo micchāvācā micchākammanto micchā-ājãvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchā¤āõaü micchāvimutti. Ime kho bhikkhave dasa micchattā ti. CXXXIII. 1. Dasa yime bhikkhave sammattā. Katame dasa? 2. Sammādiņņhi sammāsaīkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājãvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammā¤āõaü sammāvimutti. Ime kho bhikkhave dasa sammattā ti. Parisuddhavaggo tatiyo. CXXXIV. 1. Sādhu¤ ca vo bhikkhave desissāmi asādhu¤ ca, taü suõātha sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmã ti. `Evaü bhante' ti kho te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca:-- 2. Katama¤ ca bhikkhave asādhuü? Micchādiņņhi micchāsaīkappo micchāvācā micchākammanto micchā-ājãvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsamādhi micchā¤āõaü micchāvimutti. Idaü vuccati bhikkhave asādhuü. 3. Katama¤ ca bhikkhave sādhuü? #<[page 241]># %% Sammādiņņhi sammāsaīkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājãvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammā¤āõaü sammāvimutti. Idaü vuccati bhikkhave sādhun ti. CXXXV. 1. Ariyadhamma¤ ca vo bhikkhave desissāmi anariyadhamma¤ ca, taü suõātha sādhukaü manasikarotha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave anariyo dhammo? Micchādiņņhi . . . pe . . . micchāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave anariyo dhammo. 3. Katamo ca bhikkhave ariyo dhammo? 4. Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave ariyo dhammo ti. CXXXVI. 1. Kusala¤ ca vo bhikkhave desissāmi akusala¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katama¤ ca bhikkhave akusalaü? Micchādiņņhi . . . pe . . . micchāvimutti. Idaü vuccati bhikkhave akusalaü. 3. Katama¤ ca bhikkhave kusalaü? Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Idaü vuccati bhikkhave kusalaü. CXXXVII. 1. Attha¤ ca vo bhikkhave desissāmi anattha¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave anattho? #<[page 242]># %<242 Aīguttara-Nikāya. CXXXVII. 2-CXL. 3>% Micchādiņņhi . . . pe . . . micchāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave anattho. 3. Katamo ca bhikkhave attho? Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave attho ti. CXXXVIII. 1. Dhamma¤ ca vo bhikkhave desissāmi adhamma¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave adhammo? Micchādiņņhi . . . pe . . . micchāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave adhammo. 3. Katamo ca bhikkhave dhammo? Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave dhammo ti. CXXXIX. 1. Sāsava¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi anāsava¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave sāsavo dhammo? Micchādiņņhi . . . pe . . . micchāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave sāsavo dhammo. 3. Katamo ca bhikkhave anāsavo dhammo? Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave anāsavo dhammo ti. CXL. 1. Sāvajja¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi anavajja¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave sāvajjo dhammo? Micchādiņņhi . . . pe . . . micchāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave sāvajjo dhammo. 3. Katamo ca bhikkhave anavajjo dhammo? Sammādiņņhi . . .pe . . . sammāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave anavajjo dhammo ti. #<[page 243]># %% CXLI. 1. Tapanãya¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi atapanãya¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave tapanãyo dhammo? Micchādiņņhi . . . pe . . . micchāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave tapanãyo dhammo. 3. Katamo ca bhikkhave atapanãyo dhammo? Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave atapanãyo dhammo ti. CXLII. 1. âcayagāmi¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi apacayagāmi¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave ācayagāmã dhammo? Micchādiņņhi . . . pe . . . micchāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave ācayagāmã dhammo. 3. Katamo ca bhikkhave apacayagāmã dhammo? Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave apacayagāmã dhammo ti. CXLIII. 1. Dukkhudraya¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi sukhudraya¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave dukkhudrayo dhammo? Micchādiņņhi . . . pe . . . micchāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave dukkhudrayo dhammo. 3. Katamo ca bhikkhave sukhudrayo dhammo? Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave sukhudrayo dhammo ti. #<[page 244]># %<244 Aīguttara-Nikāya. CXLIV. 1-CXLVI. 1>% CXLIV. 1. Dukkhavipāka¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi sukhavipāka¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave dukkhavipāko dhammo? Micchādiņņhi . . . pe . . . micchāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave dukkhavipāko dhammo. 3. Katamo ca bhikkhave sukhavipāko dhammo? Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave sukhavipāko dhammo ti. Sādhuvaggo catuttho. CXLV. 1. Ariyamagga¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi anariyamagga¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave anariyo maggo? Micchādiņņhi . . . pe . . . micchāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave anariyo maggo. 3. Katamo ca bhikkhave ariyo maggo? Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave ariyo maggo ti. CXLVI. 1. Sukkamagga¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi kaõhamagga¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . #<[page 245]># %% 2. Katamo ca bhikkhave kaõhamaggo? Micchādiņņhi . . . pe . . . micchāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave kaõhamaggo? 3. Katamo ca bhikkhave sukkamaggo? Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave sukkamaggo ti. CXLVII. 1. Saddhamma¤ ca vo bhikkhave desissāmi asaddhamma¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave asaddhammo? Micchādiņņhi . . . pe . . . micchāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave asaddhammo. 3. Katamo ca bhikkhave saddhammo? Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave saddhammo ti. CXLVIII. 1. Sappurisadhamma¤ ca vo bhikkhave desissāmi asappurisadhamma¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave asappurisadhammo? Micchādiņņhi . . . pe . . . micchāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave asappurisadhammo. 3. Katamo ca bhikkhave sappurisadhammo? Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave sappurisadhammo ti. CXLIX. 1. Uppādetabba¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi na uppādetabba¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave na uppādetabbo dhammo? Micchādiņņhi . . . pe . . . micchāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave na uppādetabbo dhammo. #<[page 246]># %<246 Aīguttara-Nikāya. CXLIX. 3-CLII. 3>% 3. Katamo ca bhikkhave uppādetabbo dhammo? Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave uppādetabbo dhammo ti. CL. 1. âsevitabba¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi na āsevitabba¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave na āsevitabbo dhammo? Micchādiņņhi . . . pe . . . micchāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave na āsevitabbo dhammo. 3. Katamo ca bhikkhave āsevitabbo dhammo? Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave āsevitabbo dhammo ti. CLI. 1. Bhāvetabba¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi na bhāvetabba¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave na bhāvetabbo dhammo? Micchādiņņhi . . . pe . . . micchāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave na bhāvetabbo dhammo. 3. Katamo ca bhikkhave bhāvetabbo dhammo? Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave bhāvetabbo dhammo ti. CLII. 1. Bahulãkātabba¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi na bahulãkātabba¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave na bahulãkātabbo dhammo? Micchādiņņhi . . . pe . . . micchāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave na bahulãkātabbo dhammo. 3. Katamo ca bhikkhave bahulãkātabbo dhammo? Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave bahulãkātabbo dhammo ti. #<[page 247]># %% CLIII. 1. Anussaritabba¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi na anussaritabba¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave na anussaritabbo dhammo? Micchādiņņhi . . . pe . . . micchāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave na anussaritabbo dhammo. 3. Katamo ca bhikkhave anussaritabbo dhammo? Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave anussaritabbo dhammo ti. CLIV. 1. Sacchikātabba¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi na sacchikātabba¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave na sacchikātabbo dhammo? Micchādiņņhi . . . pe . . . micchāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave na sacchikātabbo dhammo. 3. Katamo ca bhikkhave sacchikātabbo dhammo? Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāvimutti. Ayaü vuccati bhikkhave sacchikātabbo dhammo ti. Ariyamaggavaggo pa¤camo. Paõõāsako tatiyo. CLV. 1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo. Katamehi dasahi? #<[page 248]># %<248 Aīguttara-Nikāya. CLV. 2-CLVI-CLXVI. 1>% 2. Micchādiņņhiko hoti, micchāsaīkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti, micchā-ājãvo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti, micchā¤āõã hoti, micchāvimutti hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo. 3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo sevitabbo. Katamehi dasahi? 4. Sammādiņņhiko hoti, sammāsaīkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammā-ājãvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, sammā¤āõã hoti, sammāvimutti hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo sevitabbo ti. CLVI-CLXVI. 1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo na bhajitabbo . . . pe . . . bhajitabbo . . . pe . . . na payirupāsitabbo . . . payirupāsitabbo . . . pe . . . na pujjo hoti . . . pe . . . pujjo hoti . . . na pāsaüso hoti . . . pe . . . pāsaüso hoti . . . agāravo hoti . . . sagāravo hoti . . . pe . . . appatikkho hoti . . . pe . . . sappatikkho hoti . . . na ārādhako hoti . . . pe . . . ārādhako hoti . . . na visujjhati . . . pe . . . visujjhati . . . mānaü nādhibhoti . . . pe . . . mānaü adhibhoti #<[page 249]># %% . . .1 pa¤¤āya na vaķķhati . . .pe . . . pa¤¤āya vaķķhati . . .1 bahuü apu¤¤aü pasavati . . . bahuü pu¤¤aü pasa- vati. Katamehi dasahi? 2. Sammādiņņhiko hoti, sammāsaīkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammā-ājãvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, sammā¤āõã hoti, sammāvimutti hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo bahuü pu¤¤aü pasavatã ti. Puggalavaggo chaņņho. CLXVII. 1. Tena kho pana samayena Jāõussoõi brāhmaõo tadah' uposathe sãsaü nahāto navaü khomayugaü nivattho allaü kusamuņņhiü ādāya Bhagavato avidåre ekamantaü ņhito hoti. Addasā kho Bhagavā Jāõussoõiü brāhmaõaü tadah' uposathe sãsaü nahātaü navaü khomayugaü nivatthaü allaü kusamuņņhiü ādāya ekamantaü ņhitaü, disvā Jāõussoõiü brāhmaõaü etad avoca `kin nu kho tvaü brāhmaõa tadah' uposathe sãsaü nahāto navaü khomayugaü nivattho allaü kusamuņņhiü ādāya ekamantaü ņhito, kiü nu khv ajja brāhmaõa brāhmaõakulassā' ti? `Paccorohaõã bho Gotama ajja brāhmaõakulassā' ti. #<[page 250]># %<250 Aīguttara-Nikāya. CLXVII. 1-2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `Yathākathaü pana brāhmaõa brāhmaõānaü paccorohaõã hotã' ti? `Idha bho Gotama brāhmaõā tadah' uposathe sãsaü nahātā navaü khomayugaü nivatthā allena gomayena paņhaviü opu¤jitvā haritehi kusehi pattharitvā antarā ca velaü antarā ca agyāgāraü seyyaü kappenti. Te taü rattiü tikkhattuü paccuņņhāya pa¤jalikā aggiü namassanti "paccorohāma bhavantaü paccorohāma bhavantan" ti, pahutena ca sappitelena navanãtena aggiü santappenti. Tassā ca rattiyā accayena paõãtena khādaniyena bhojaniyena brāhmaõe santappenti. Evaü kho bho Gotama brāhmaõānaü paccorohaõã hotã' ti. `A¤¤athā kho brāhmaõānaü paccorohaõã, a¤¤athā ca pana ariyassa vinaye paccorohaõã hotã' ti. `Yathākathaü pana bho Gotama ariyassa vinaye paccorohaõã hoti? Sādhu me bhavaü Gotamo tathā dhammaü desetu, yathā ariyassa vinaye paccorohaõã hotã' ti. `Tena hi brāhmaõa suõāhi sādhukaü manasikarohi, bhāsissāmã' ti. `Evaü bho' ti kho Jāõussoõi brāhmaõo Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad avoca:-- 2. Idha brāhmaõa ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati `pāõātipātassa kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā ti. So iti paņisaükhāya pāõātipātaü pajahati, pāõātipātā paccorohati . . . `Adinnādānassa kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā' ti. So iti paņisaükhāya adinnādānaü pajahati, adinnādānā paccorohati . . . `Kāmesu micchācārassa kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā' ti. So iti paņisaükhāya kāmesu micchācāraü pajahati, kāmesu micchācārā paccorohati . . . `Musāvādassa kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā' ti. So iti paņisaükhāya musāvādaü pajahati, #<[page 251]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ musāvādā paccorohati . . . `Pisunāya vācāya kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā' ti. So iti paņisaükhāya pisunavācaü pajahati, pisunāya vācāya paccorohati . . . `Pharusāya vācāya kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā' ti. So iti paņisaükhāya pharusavācaü pajahati, pharusāya vācāya paccorohati . . . `Samphappalāpassa kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā' ti. So iti paņisaükhāya samphappalāpaü pajahati, samphappalāpā paccorohati . . . `Abhijjhāya kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā' ti. So iti paņisaükhāya abhijjhaü pajahati, abhijjhāya paccorohati . . . `Vyāpādassa kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā' ti. So iti paņisaükhāya vyāpādaü pajahati, vyāpādā paccorohati . . . `Micchādiņņhiyā kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā' ti. So iti paņisaükhāya micchādiņņhiü pajahati, micchādiņņhiyā paccorohati. Evaü kho brāhmaõa ariyassa vinaye paccorohaõã hotã ti. 3. A¤¤athā bho Gotama brāhmaõānaü paccorohaõã a¤¤athā ca pana ariyassa vinaye paccorohaõã hoti, imissā ca bho Gotama ariyassa vinaye paccorohaõiyā brāhmaõānaü paccorohaõã kalaü nāgghati soëasiü. Abhikkantaü bho Gotama . . . pe . . . upāsakaü maü bhavaü Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāõupetaü saraõaü gatan ti. CLXVIII. 1. Ariyaü vo bhikkhave paccorohaõiü desissāmi, taü suõātha . . . pe . . . Bhagavā etad avoca: Katamā ca bhikkhave ariyā paccorohaõã? #<[page 252]># %<252 Aīguttara-Nikāya. CLXVIII. 2-CLXIX. 2>% 2. Idha bhikkhave ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati `pāõātipātassa kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā' ti. So iti paņisaükhāya pāõātipātaü pajahati, pāõātipātā paccorohati . . . pe . . . `Micchādiņņhiyā kho pāpako vipāko diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ cā' ti. So iti paņisaükhāya micchādiņņhiü pajahati, micchādiņņhiyā paccorohati. Ayaü vuccati bhikkhave ariyā paccorohaõã ti. CLXIX. 1. Atha kho Saīgāravo brāhmaõo yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavatā saddiü sammodi . . . pe . . . Ekamantaü nisinno kho Saīgāravo brāhmaõo Bhagavantaü etad avoca `kin nu kho bho Gotama orimaü tãraü, kiü pārimaü tãran' ti? 2. Pāõātipāto kho brāhmaõa orimaü tãraü, pāõātipātā veramaõã pārimaü tãraü. Adinnādānaü kho brāhmaõā orimaü tãraü, adinnādānā veramaõã pārimaü tãraü. Kāmesu micchācāro orimaü tãraü, kāmesu micchācārā veramaõã pārimaü tãraü. Musāvādo orimaü tãraü, musāvādā veramaõã pārimaü tãraü. Pisunā vācā orimaü tãraü, pisunāya vācāya veramaõã pārimaü tãraü. Pharusā vācā orimaü tãraü, pharusāya vācāya veramaõã pārimaü tãraü. Samphappalāpo orimaü tãraü, samphappalāpā veramaõã pārimaü tãraü. Abhijjhā orimaü tãraü, anabhijjhāya pārimaü tãraü. Vyāpādo orimaü tãraü, avyāpādo pārimaü tãraü. Micchādiņņhi orimaü tãraü, sammādiņņhi pārimaü tãraü. Idaü kho brāhmaõa orimaü tãraü, idaü pārimaü tãran ti. #<[page 253]># %% Appakā te manussesu ye janā pāragāmino athāyaü itarā pajā tãram evānudhāvati. Ye ca kho samma-d-akkhāte dhamme dhammānuvattino te janā pāram essanti maccudheyyaü suduttaraü. Kaõhaü dhammaü vippahāya sukkaü bhāvetha paõķito okā anokam āgamma viveke yattha dåramaü. Tatrābhiratim iccheyya hitvā kāme aki¤cano pariyodapeyya attānaü cittaklesehi paõķito. Yesaü sambodhiyaīgesu sammācittaü subhāvitaü ādānapaņinissagge anupādāya ye ratā khãõāsavā jutimanto te loke parinibbutā ti. CLXX. 1. Orima¤ ca vo bhikkhave tãraü desissāmi pārima¤ ca tãraü, taü suõātha . . . pe . . . Katama¤ ca bhikkhave orimaü tãraü, katama¤ ca pārimaü tãraü? 2. Pāõātipāto kho bhikkhave orimaü tãraü, pāõātipātā veramaõã pārimaü tãraü. Adinnādānaü orimaü tãraü, adinnādānā veramaõã pārimaü tãraü. Kāmesu micchācāro orimaü tãraü, kāmesu micchācārā veramaõã pārimaü tãraü. Musāvādo orimaü tãraü, musāvādā veramaõã pārimaü tãraü. Pisunā vācā orimaü tãraü, pisunāya vācāya veramaõã pārimaü tãraü. Pharusā vācā orimaü tãraü, pharusāya vācāya veramaõã pārimaü tãraü. Samphappalāpo orimaü tãraü, samphappalāpā veramaõã pārimaü tãraü. Abhijjhā orimaü tãraü, anabhijjhā pārimaü tãraü. Vyāpādo orimaü tãraü, avyāpādo pārimaü tãraü. Micchādiņņhi orimaü tãraü, sammādiņņhi pārimaü tãraü. Idaü kho bhikkhave orimaü tãraü, idaü pārimaü tãran ti. #<[page 254]># %<254 Aīguttara-Nikāya. CLXX. 2-CLXXI. 3>% Appakā te manussesu ye janā pāragāmino athāyaü itarā pajā tãram evānudhāvati. Ye ca kho samma-d-akkhāte dhamme dhammānuvattino te janā pāram essanti maccudheyyaü suduttaraü. Kaõhaü dhammaü vippahāya sukkaü bhāvetha paõķito okā anokam āgamma viveke yattha dåramaü. Tatrābhiratim iccheyya hitvā kāme aki¤cano pariyodapeyya attānaü cittaklesehi paõķito. Yesaü sambodhiyaīgesu sammācittaü subhāvitaü anādānapaņinissagge anupādāya ye ratā khãõāsavā jutimanto te loke parinibbutā ti. CLXXI. 1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo anattho ca, dhammo ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā anattha¤ ca, dhamma¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabbaü. Katamo ca bhikkhave adhammo ca anattho ca? 2. Pāõātipāto adinnādānaü kāmesu micchācāro musāvādo pisunā vācā pharusā vācā samphappalāpo abhijjhā vyāpādo micchādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave adhammo ca anattho ca. Katamo ca bhikkhave dhammo ca attho ca? 3. Pāõātipātā veramaõã adinnādānā veramaõã kāmesu micchācārā veramaõã musāvādā veramaõã pisunāya vācāya veramaõã pharusāya vācāya veramaõã samphappalāpā veramaõã anabhijjhā avyāpādo sammādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave dhammo ca attho ca. Adhammo ca bhikkhave veditabbo anattho ca, dhammo ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā anattha¤ ca, dhamma¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabban ti iti yan taü vuttaü, idaü etaü paņicca vuttan ti. #<[page 255]># %% CLXXII. 1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā dhamma¤ ca, anattha¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabban ti. Idam avoca Bhagavā, idaü vatvā Sugato uņņhāyāsanā vihāram pāvisi. 2. Atha kho tesaü bhikkhånaü acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaü kho no āvuso Bhagavā saükhittena uddesaü uddisitvā vitthārena atthaü avibhajitvā uņņhāyāsanā vihāraü paviņņho `adhammo ca bhikkhave veditabho dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā dhamma¤ ca, anattha¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabban' ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saükhittena uddesassa uddiņņhassa vitthārena atthaü avibhattassa vitthārena atthaü vibhajeyyā ti? Atha kho tesaü bhikkhånaü etad ahosi: Ayaü kho āyasmā Mahākaccāno Satthu c' eva saüvaõõito sambhāvito ca vi¤¤ånaü sabrahmacārãnaü, pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā saükhittena uddesassa uddiņņhassa vitthārena atthaü avibhattassa vitthārena atthaü vibhajituü. Yan nåna mayaü yenāyasmā Mahākaccāno ten' upasaīkameyyāma, upasaīkamitvā āyasmantaü Mahākaccānaü etam atthaü puccheyyāma. Yathā no āyasmā Mahākaccāno vyākarissati, tathā naü dhāressāmā ti. 3. Atha kho te bhikkhå yenāyasmā Mahākaccāno ten' upasaīkamiüsu, upasaīkamitvā āyasmatā Mahākaccānena saddhiü sammodiüsu; sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho te bhikkhå āyasmantaü Mahākaccānaü etad avocuü: Idaü kho no āvuso Kaccāna Bhagavā saükhittena uddesaü uddisitvā vitthārena atthaü avibhajitvā uņņhāyāsanā vihāraü paviņņho `adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā dhamma¤ ca, #<[page 256]># %<256 Aīguttara-Nikāya. CLXXII. 3-4>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ anattha¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabban' ti. Tesaü no āvuso amhākaü acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaü kho no āvuso Bhagavā saükhittena uddesaü uddisitvā vitthārena atthaü avibhajitvā uņņhāyāsanā vihāraü paviņņho `adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā dhamma¤ ca, anattha¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabban' ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saükhittena uddesassa uddiņņhassa vitthārena atthaü avibhattassa vitthārena atthaü vibhajeyyā ti? Tesaü no āvuso amhākaü etad ahosi: Ayaü kho āyasmā Mahākaccāno Satthu c' eva saüvaõõito sambhāvito ca vi¤¤ånaü sabrahmacārãnaü, pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā saükhittena uddesassa uddiņņhassa vitthārena atthaü avibhattassa vitthārena atthaü vibhajituü. Yan nåna mayaü yenāyasmā Mahākaccāno ten' upasaīkameyyāma, upasaīkamitvā āyasmantaü Mahākaccānaü etam atthaü puccheyyāma. Yathā no āyasmā Mahākaccāno vyākarissati, tathā naü dhāressāmā ti. Vibhajat' āyasmā Mahākaccāno ti. 4. Seyyathā pi āvuso puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno mahato rukkhassa tiņņhato sāravato atikkamm' eva målaü atikkamma khandhaü sākhāpalāse sāraü pariyesitabbaü ma¤¤eyya, evaü sampadam idaü. âyasmantānaü Satthari sammukhãbhåte taü Bhagavantaü atisitvā amhe etam atthaü paņipucchitabbaü ma¤¤etha. So h' āvuso Bhagavā jānaü jānāti passaü passati cakkhubhåto ¤āõabhåto dhammabhåto brahmabhåto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmã9 Tathāgato. So c' eva pan' etassa kālo ahosi, yaü tumhe Bhagayantaü yeva upasaīkamitvā etam atthaü puccheyyātha. #<[page 257]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Yathā vo Bhagavā vyākareyya, tathā naü dhāreyyāthā ti. 5. Addhāvuso Kaccāna Bhagavā jānaü jānāti passaü passati cakkhubhåto ¤āõabhåto dhammabhåto brahmabhåto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmã Tathāgato. So c' eva pan' etassa kālo ahosi, yaü mayaü Bhagavantaü yeva upasaīkamitvā etam atthaü puccheyyāma. Yathā no Bhagavā vyākareyya, tathā naü dhāreyyāma. Api cāyasmā Mahākaccāno Satthu c' eva saüvaõõito sambhāvito ca vi¤¤ånaü sabrahmacārãnaü, pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā saükhittena uddesassa uddiņņhassa vitthārena atthaü avibhattassa vitthārena atthaü vibhajituü. Vibhajat' āyasmā Mahākaccāno agarukaritvā ti. 6. Tena h' āvuso suõātha sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmã ti. `Evam āvuso' ti kho te bhikkhå āyasmato Mahākaccānassa paccassosuü. âyasmā Mahākaccāno etad avoca: Yaü kho no āvuso Bhagavā saükhittena uddesaü uddisitvā vitthārena atthaü avibhajitvā uņņhāyāsanā vihāraü paviņņho `adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā dhamma¤ ca, anattha¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabban' ti. Katamo cāvuso adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho? 7. Pāõātipāto āvuso adhammo, pāõātipātā veramaõã dhammo, ye ca pāõātipātapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, pāõātipātā veramaõãpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Adinnādānaü āvuso adhammo, adinnādānā veramaõã dhammo, ye ca adinnādānapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, #<[page 258]># %<258 Aīguttara-Nikāya. CLXXII. 7>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ayaü anattho, adinnādānā veramaõãpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Kāmesu micchācāro āvuso adhammo, kāmesu micchācārā veramaõã dhammo, ye ca kāmesu micchācārapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, kāmesu micchācārā veramaõãpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Musāvādo āvuso adhammo, musāvādā veramaõã dhammo, ye ca musāvādapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, musāvādā veramaõãpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Pisunā vācā āvuso adhammo, pisunāya vācāya veramaõã dhammo, ye ca pisunavācāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, pisunāya vācāya veramaõãpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Pharusā vācā āvuso adhammo, pharusāya vācāya veramaõã dhammo, ye ca pharusavācāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, pharusāya vācāya veramaõãpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Samphappalāpo āvuso adhammo, samphappalāpā veramaõã dhammo, ye ca samphappalāpapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, samphappalāpā veramaõãpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Abhijjhā āvuso adhammo, anabhijjhā dhammo, ye ca abhijjhāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, anabhijjhāpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Vyāpādo āvuso adhammo, avyāpādo dhammo, ye ca vyāpādapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, avyāpādapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Micchādiņņhi āvuso adhammo, sammādiņņhi dhammo, ye ca micchādiņņhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, sammādiņņhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Yaü kho no āvuso Bhagavā saükhittena uddesaü uddisitvā vitthārena atthaü avibhajitvā uņņhāyāsanā vihāraü paviņņho `adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, #<[page 259]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ anattho ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā dhamma¤ ca, anattha¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabban' ti, imassa kho ahaü āvuso Bhagavatā saükhittena uddesassa uddiņņhassa vitthārena atthaü avibhajitvā evaü vitthārena atthaü ājānāmi, ākaīkhamānā ca pana tumhe āvuso Bhagavantaü yeva upasaīkamitvā etam atthaü puccheyyātha. Yathā vo Bhagavā vyākaroti, tathā naü dhāreyyāthā ti. `Evam āvuso' ti kho te bhikkhå āyasmato Mahākaccānassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāyāsanā yena Bhagavā ten' upasaīkamiüsu, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho te bhikkhå Bhagavantaü etad avocuü:-- 8. Yaü kho no bhante Bhagavā saükhittena uddesaü uddisitvā vitthārena atthaü avibhajitvā utthāyāsanā vihāraü paviņņho `adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā dhamma¤ ca, anattha¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabban' ti. Tesaü no bhante amhākaü acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaü kho no āvuso Bhagavā saükhittena uddesaü uddisitvā vitthārena atthaü avibhajitvā uņņhāyāsanā vihāraü paviņņho `adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā dhamma¤ ca, anattha¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabban' ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saükhittena uddesassa uddiņņhassa vitthārena atthaü vibhajeyyā ti? Tesaü no bhante amhākaü etad ahosi: Ayaü kho āyasmā Mahākaccāno Satthu c' eva saüvaõõito sambhāvito ca vi¤¤ånaü sabrahmacārãnaü, pahoti cāyasmā Mahākaccāno imassa Bhagavatā saükhittena uddesassa uddiņņhassa vitthārena atthaü avibhattassa vitthārena atthaü vibhajituü. #<[page 260]># %<260 Aīguttara-Nikāya. CLXXII. 8-CLXXIII. 2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Yan nåna mayaü yenāyasmā Mahākaccāno ten' upasaīkameyyāma, upasaīkamitvā āyasmantaü Mahākaccānaü etam atthaü puccheyyāma. Yathā no āyasmā Mahākaccāno vyākarissati, tathā naü dhāressāmā ti. Atha kho mayaü bhante yenāyasmā Mahākaccāno ten' upasaīkamimhā, upasaīkamitvā āyasmantaü Mahākaccānaü etam atthaü pucchimhā. Tesaü no bhante āyasmatā Mahākaccānena imehi ākārehi imehi padehi imehi vya¤janehi attho suvibhatto ti. 9. Sādhu sādhu bhikkhave, paõķito bhikkhave Mahākaccāno, mahāpa¤¤o bhikkhave Mahākaccāno, maü ce pi tumhe bhikkhave upasaīkamitvā etam atthaü puccheyyātha, aham pi c' etaü evam eva vyākareyyaü. Yathā taü Mahākaccānena vyākataü, eso c' eva tassa attho, eva¤ ca naü dhāreyyāthā ti. CLXXIII. 1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā dhamma¤ ca, anattha¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabban ti. Katamo ca bhikkhave adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho? 2. Pāõātipāto bhikkhave adhammo, pāõātipātā veramaõã dhammo, ye ca pāõātipātapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, pāõātipātā veramaõãpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. Adinnādānaü bhikkhave adhammo, adinnādānā veramaõã dhammo . . . kāmesu micchācāro bhikkhave adhammo, #<[page 261]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ kāmesu micchācārā veramaõã dhammo . . . musāvādo bhikkhave adhammo, musāvādā veramaõã dhammo . . . pisunā vācā bhikkhave adhammo, pisunāya vācāya veramaõã dhammo . . . pharusā vācā bhikkhave adhammo, pharusāya vācāya veramaõã dhammo . . . samphappalāpo bhikkhave adhammo, samphappalāpā veramaõã dhammo . . . abhijjhā bhikkhave adhammo, anabhijjhā dhammo . . . vyāpādo bhikkhave adhammo, avyāpādo dhammo . . . micchādiņņhi bhikkhave adhammo, sammādiņņhi dhammo, ye ca micchādiņņhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaü anattho, sammādiņņhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripåriü gacchanti, ayaü attho. 3. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhamma¤ ca viditvā dhamma¤ ca, anattha¤ ca viditvā attha¤ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paņipajjitabban ti iti yan taü vuttaü, idam etaü paņicca vuttan ti. CLXXIV. 1. Pāõātipātaü p' ahaü bhikkhave tividhaü vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Adinnādānaü p' ahaü bhikkhave tividhaü vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Kāmesu micchācāraü p' ahaü bhikkhave tividhaü vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Musāvādaü p' ahaü bhikkhave tividhaü vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Pisunavācaü p' ahaü bhikkhave tividhaü vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Pharusavācaü p' ahaü bhikkhave tividhaü vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Samphappalāpaü p' ahaü bhikkhave tividhaü vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Abhijjhaü p' ahaü bhikkhave tividhaü vadāmi: #<[page 262]># %<262 Aīguttara-Nikāya. CLXXIV. 1-CLXXV. 2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Vyāpādaü p' ahaü bhikkhave tividhaü vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Micchādiņņhiü p' ahaü bhikkhave tividhaü vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. 2. Iti kho bhikkhave lobho kammanidānasambhavo doso kammanidānasambhavo moho kammanidānasambhavo, lobhakkhayā kammanidānasaükhayo dosakkhayā kammanidānasaükhayo mohakkhayā kammanidānasaükhayo ti. CLXXV. 1. Saparikkamano ayaü bhikkhave dhammo nāyaü dhammo aparikkamano. Katha¤ ca bhikkhave saparikkamano ayaü dhammo nāyaü dhammo aparikkamano? 2. Pāõātipātissa bhikkhave pāõātipātā veramaõã parikkamanaü hoti, adinnādāyissa bhikkhave adinnādānā veramaõã parikkamanaü hoti, kāmesu micchācārassa bhikkhave kāmesu micchācārā veramaõã parikkamanaü hoti, musāvādassa bhikkhave musāvādā veramaõã parikkamanaü hoti, pisunāvācassa bhikkhave pisunāya vācāya veramaõã parikkamanaü hoti, pharusāvācassa bhikkhave pharusāya vācāya veramaõã parikkamanaü hoti, samphappalāpassa bhikkhave samphappalāpā veramaõã parikkamanaü hoti, abhijjālussa bhikkhave anabhijjhā parikkamanaü hoti, vyāpādassa bhikkhave avyāpādo parikkamanaü hoti, micchādiņņhikassa bhikkhave sammādiņņhi parikkamanaü hoti. Evaü kho bhikkhave parikkamanaü hoti. Evaü kho bhikkhave saparikkamano ayaü dhammo nāyaü dhammo aparikkamano ti. #<[page 263]># %% CLXXVI. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Pāvāyaü viharati Cundassa kammāraputtassa ambavane. Atha kho Cundo kammāraputto yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho Cundaü kammāraputtaü Bhagavā etad avoca `kassa no tvaü Cunda soceyyāni rocesã' ti? `Brāhmaõā bhante pacchābhåmakā kamaõķalukā sevālamālakā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni pa¤¤āpenti, tesāhaü soceyyāni rocemã' ti. `Yathākathaü pana Cunda brāhmaõā pacchābhåmakā kamaõķalukā sevālamālakā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni pa¤¤āpentã' ti? `Idha bhante brāhmaõā pacchābhåmakā kamaõķalukā sevālamālakā aggiparicārikā udakorohakā, te sāvakaü evaü samādapenti `ehi tvaü ambho purisa kālass' eva vuņņhahanto 'va sayanamhā paņhaviü āmaseyyāsi; no ce paņhaviü āmaseyyāsi, allāni gomayāni āmaseyyāsi; no ce allāni gomayāni āmaseyyāsi, haritāni tiõāni āmaseyyāsi; no ce haritāni tiõāni āmaseyyāsi, aggiü paricareyyāsi; no ce aggiü paricareyyāsi, pa¤jaliko ādiccaü namasseyyāsi, no ce pa¤jaliko ādiccaü namasseyyāsi, sāyatatiyakaü udakaü oroheyyāsã' ti. `Evaü kho bhante brāhmaõā pacchābhåmakā kamaõķalukā sevālamālakā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni pa¤¤āpenti, tesāhaü soceyyāni rocemã' ti. `A¤¤athā kho Cunda brāhmaõā pacchābhåmakā kamaõķalukā sevālamālakā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni pa¤¤āpenti, a¤¤athā ca pana ariyassa vinaye soceyyaü hotã' ti. #<[page 264]># %<264 Aīguttara-Nikāya. CLXXVI. 1-4>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `Yathākathaü pana bhante ariyassa vinaye soceyyaü hoti? Sādhu me bhante Bhagavā tathā dhammaü desetu, yathā ariyassa vinaye soceyyaü hotã' ti. `Tena hi Cunda suõāhi sādhukaü manasikarohi, bhāsissāmã' ti. `Evaü bhante' ti kho Cundo kammāraputto Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad avoca:-- 2. Tividhaü kho Cunda kāyena asoceyyaü hoti, catubbidhaü vācāya asoceyyaü hoti, tividhaü manasā asoceyyaü hoti. Katha¤ ca Cunda tividhaü kāyena asoceyyaü hoti? 3. Idha Cunda ekacco pāõātipātã hoti luddo lohitapāõã hatapahate niviņņho adayāpanno sabbapāõabhåtesu. Adinnādāyã hoti, yan taü parassa paravittåpakaraõaü gāmagataü vā ara¤¤agataü vā, taü adinnaü theyyasaükhātaü ādātā hoti. Kāmesu micchācārã hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ¤ātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaõķā antamaso mālāguõaparikkhittā pi, tathāråpāsu cārittaü āpajjitā hoti. Evaü kho Cunda tividhaü kāyena asoceyyaü hoti. Katha¤ ca Cunda catubbidhaü vācāya asoceyyaü hoti? 4. Idha Cunda ekacco musāvādã hoti, sabhāgato vā parisagato vā {¤ātimajjhagato} vā pågamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinãto sakkhipuņņho `eh' ambho purisa, yaü jānāsi, taü vadehã' ti so ajānaü vā `ahaü jānāmã' ti jānaü vā `ahaü na jānāmã' ti apassaü vā `ahaü passāmã' ti passaü vā `ahaü na passāmã' ti iti attahetu vā parahetu vā āmisaki¤cikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti. #<[page 265]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Pisunāvāco hoti, ito sutvā amutra akkhātā imesaü bhedāya amutra vā sutvā imesaü akkhātā amåsaü bhedāya iti samaggānaü vā bhettā bhinnānaü vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandã vaggakaraõiü vācaü bhāsitā hoti. Pharusāvāco hoti, yā sā vācā aõķakā kakkasā parakaņukā parābhisajjanã kodhasāmantā asamādhisaüvattanikā, tathāråpiü vācaü bhāsitā hoti. Samphappalāpã hoti, akālavādã abhåtavādã anatthavādã adhammavādã avinayavādã anidhānavatiü vācaü bhāsitā hoti akālena anapadesaü apariyantavatiü anatthasaühitaü. Evaü kho Cunda catubbidhaü vācāya asoceyyaü hoti. Katha¤ ca Cunda tividhaü manasā asoceyyaü hoti? 5. Idha Cunda ekacco abhijjhālu hoti, yan taü parassa paravittåpakaraõaü, taü abhijjhitā hoti `aho vata yaü parassa, taü mama assā' ti. Vyāpannacitto hoti paduņņhamanasaīkappo `ime sattā ha¤¤antu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesuü iti vā' ti. Micchādiņņhiko hoti viparãtadassano `natthi dinnaü natthi yiņņhaü natthi hutaü, natthi sukaņadukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko, natthi ayaü loko natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā natthi sattā opapātikā, natthi loke samaõabrāhmaõā sammaggatā sammāpaņipannā, ye ima¤ ca lokaü para¤ ca lokaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedentã' ti. Evaü kho Cunda tividhaü manasā asoceyyaü hoti. #<[page 266]># %<266 Aīguttara-Nikāya. CLXXVI. 6-8>% 6. Ime kho Cunda dasa akusalakammapathā. Imehi kho Cunda dasahi akusalehi kammapathehi samannāgato kālass' eva vuņņhahanto 'va sayanamhā paņhaviü ce pi āmasati, asuci yeva hoti. No ce pi paņhaviü āmasati, asuci yeva hoti. Allāni ce pi gomayāni āmasati, asuci yeva hoti. No ce pi allāni gomayāni āmasati, asuci yeva hoti. Haritāni ce pi tiõāni āmasati, asuci yeva hoti. No ce pi haritāni tiõāni āmasati, asuci yeva hoti. Aggiü ce pi paricarati, asuci yeva hoti. No ce pi aggiü paricarati, asuci yeva hoti. Pa¤jaliko ce pi ādiccaü namassati, asuci yeva hoti. No ce pi pa¤jaliko ādiccaü namassati, asuci yeva hoti. Sāyatatiyakaü ce pi udakaü orohati, asuci yeva hoti. No ce pi sāyatatiyakaü udakaü orohati, asuci yeva hoti. Taü kissa hetu? Ime Cunda dasa akusalakammapathā asuci yeva honti asucikaraõā ca. Imesaü pana Cunda dasannaü akusalānaü kammapathānaü sammannāgamanahetu nirayo pa¤¤āyati tiracchānayoni pa¤¤āyati pettivisayo pa¤¤āyati yā vā pan' a¤¤ā pi kāci duggatiyo. 7. Tividhaü kho Cunda kāyena soceyyaü hoti, catubbidhaü vācāya soceyyaü hoti, tividhaü manasā soceyyaü hoti. Katha¤ ca Cunda tividhaü kāyena soceyyaü hoti? 8. Idha Cunda ekacco pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato hoti nihitadaõķo nihitasattho lajjã dayāpanno sabbapāõabhåtahitānupampã viharati. Adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato hoti, yan taü parassa paravittåpakaraõaü gāmagataü vā ara¤¤agataü vā, na taü adinnaü theyyasaükhātaü ādātā hoti. Kāmesu micchācāraü pahāya kāmesu micchācārā paņivirato hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ¤ātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaõķā antamaso mālāguõaparikkhittā pi, #<[page 267]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tathāråpāsu na cārittaü āpajjitā hoti. Evaü kho Cunda tividhaü kāyena soceyyaü hoti. Katha¤ ca Cunda catubbidhaü vācāya soceyyaü hoti? 9. Idha Cunda ekacco musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato hoti sabhāgato vā parisagato vā ¤ātimajjhagato vā pågamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinãto sakkhipuņņho `eh' ambho purisa yaü jānāsi, taü vadehã' ti so ajānaü vā `ahaü na jānāmã' ti jānaü vā `ahaü jānāmã' ti apassaü vā `ahaü na passāmã' ti passaü vā `ahaü passāmã' ti iti attahetu vā parahetu vā āmisaki¤cikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisunavācaü pahāya pisunāya vācāya paņivirato hoti, na ito sutvā amutra akkhātā imesaü bhedāya, amutra vā sutvā na imesaü akkhātā amåsaü bhedāya, iti bhinnānaü vā sandhātā sahitānaü vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandã samaggakaraõiü vācaü bhāsitā hoti. Pharusavācaü pahāya pharusāya vācāya paņivirato hoti, yā sā vācā nelā kaõõasukhā pemaniyā hadayaīgamā porã bahujanakantā bahujanamanāpā, tathāråpiü vācaü bhāsitā hoti. Samphappalāpaü pahāya samphappalāpā paņivirato hoti kālavādã bhåtavādã atthavādã dhammavādã vinayavādã nidhānavatiü vācaü bhāsitā hoti kālena sāpadesaü pariyantavatiü atthasaühitaü. Evaü kho Cunda catubbidhaü vācāya soceyyaü hoti. Katha¤ ca Cunda tividhaü manasā soceyyaü hoti? 10. Idha Cunda ekacco anabhijjhālu hoti, yan taü parassa paravittåpakaraõaü, taü anabhijjhitā hoti `aho vata yaü parassa, taü mama assā' ti. Avyāpannacitto hoti appaduņņhamanasaīkappo `ime sattā averā avyāpajjhā anãghā sukhã attānaü pariharantå' ti. Sammādiņņhiko hoti aviparãtadassano `atthi dinnaü atthi yiņņhaü atthi hutaü, #<[page 268]># %<268 Aīguttara-Nikāya. CLXXVI. 10-12>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ atthi sukaņadukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko, atthi ayaü loko atthi paro loko, atthi mātā atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaõabrāhmaõā sammaggatā sammāpaņipannā, ye ima¤ ca lokaü para¤ ca lokaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedentã' ti. Evaü kho Cunda tividhaü manasā soceyyaü hoti. 11. Ime kho Cunda dasa kusalakammapathā. Imehi kho Cunda dasahi kusalehi dhammapathehi samannāgato kālass' eva vuņņhahanto 'va sayanamhā paņhaviü ce pi āmasati, suci yeva hoti. No ce pi paņhaviü āmasati, suci yeva hoti. Allāni ce pi gomayāni āmasati, suci yeva hoti. No ce pi allāni gomayāni āmasati, suci yeva hoti. Haritāni ce pi tiõāni āmasati, suci yeva hoti. No ce pi haritāni tiõāni āmasati, suci yeva hoti. Aggiü ce pi paricarati, suci yeva hoti. No ce pi aggiü paricarati, suci yeva hoti. Pa¤jaliko ce pi ādiccaü namassati, suci yeva hoti. No ce pi pa¤jaliko ādiccaü namassati, suci yeva hoti. Sāyatatiyakaü ce pi udakaü orohati, suci yeva hoti. No ce pi sāyatatiyakaü udakaü orohati, suci yeva hoti. Taü kissa hetu? Ime Cunda dasa kusalakammapathā suci yeva honti sucikaraõā ca. Imesa¤ ca pana Cunda dasannaü kusalānaü kammapathānaü samannāgamahetu devā pa¤¤āyanti manussā pa¤¤āyanti yā vā pan' a¤¤ā pi kāci sugatiyo ti. 12. Evaü vutte Cundo kammāraputto Bhagavantaü etad avoca `abhikkantaü bhante . . . pe . . . upāsakaü maü bhante Bhagavā dhāretu ajja-t-agge pāõupetaü saraõaü gatan' ti. #<[page 269]># %% CLXXVII. 1. Atha kho Jāõussoõi brāhmaõo yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi; sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Jāõussoõi brāhmaõo Bhagavantaü etad avoca `mayam assu bho Gotama brāhmaõā nāma dānāni dema, saddhāni karoma: idaü dānaü petānaü ¤ātisālohitānaü upakappatu, idaü dānaü petā ¤ātisālohitā paribhu¤jantå' ti. `Kacci taü bho Gotama dānaü petānaü ¤ātisālohitānaü upakappati, kacci te petā ¤ātisālohitā taü dānaü pāribhu¤jantã' ti? `ōhāne kho brāhmaõa upakappati no aņņhāne' ti. `Katama¤ ca pana bho Gotama ņhānaü, katamaü aņņhānan' ti? 2. Idha brāhmaõa ekacco pāõātipātã hoti, adinnādāyã hoti, kāmesu micchācārã hoti, musāvādã hoti, pisunāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpã hoti, abhijjhālu hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiņņhiko hoti. So kāyassa bhedā parammaraõā nirayaü upapajjati. Yo nerayikānaü sattānaü āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiņņhati. Idaü pi kho brāhmaõa aņņhānaü, yattha ņhitassa taü dānaü na upakappati. 3. Idha pana brāhmaõa ekacco pāõātipātã hoti . . . pe . . . micchādiņņhiko hoti. So kāyassa bhedā parammaraõā tiracchānayoniü upapajjati. Yo tiracchānayonikānaü sattānaü āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiņņhati. Idam pi kho brāhmaõa aņņhānaü, yattha ņhitassa taü dānaü na upakappati. 4. Idha pana brāhmaõa ekacco pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, kāmesu micchācārā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisunāya vācāya paņivirato hoti, #<[page 270]># %<270 Aīguttara-Nikāya. CLXXVII. 4-7>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ pharusāya vācāya paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālu hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiņņhiko hoti. So kāyassa bhedā parammaraõā manussānaü sahavyataü upapajjati. Yo manussānaü āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiņņhati. Idam pi kho brāhmaõa aņņhānaü, yattha ņhitassa taü dānaü na upakappati. 5. Idha pana brāhmaõa ekacco pāõātipātā paņivirato hoti . . . pe . . . sammādiņņhiko hoti. So kāyassa bhedā parammaraõā devānaü sahavyataü upapajjati. Yo devānaü āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiņņhati. Idam pi kho brāhmaõa aņņhānaü, yattha ņhitassa taü dānaü na upakappati. 6. Idha brāhmaõa ekacco pāõātipātã hoti . . . pe . . . micchādiņņhiko hoti. So kāyassa bhedā parammaraõā pettivisayaü upapajjati. Yo pettivisayikānaü sattānaü āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiņņhati, yaü vā pan' assa ito anuppavecchanti mittā vā amaccā vā ¤ātã vā sālohitā vā, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiņņhati. Idaü kho brāhmaõa ņhānaü, yattha ņhitassa taü dānaü upakappatã ti. 7. `Sace pana bho Gotama so peto ¤ātisālohito taü ņhānaü anupapanno hoti, ko taü dānaü paribhu¤jatã' ti? `A¤¤e pi 'ssa brāhmaõa petā ¤ātisālohitā taü ņhānaü upapannā honti, te taü dānaü paribhu¤jantã' ti. `Sace pana bho Gotama so c' eva peto ¤ātisālohito taü ņhānaü anupapanno hoti, a¤¤e pi 'ssa petā ¤ātisālohitā taü ņhānaü anupapannā honti, ko taü dānaü paribhu¤jatã' ti? `Aņņhānaü kho etaü brāhmaõa anavakāso, yan taü ņhānaü vivittaü assa iminā dãghena addhunā, yad idaü petehi ¤ātisālohitehi. #<[page 271]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Api ca brāhmaõa dāyako pi anipphalo' ti. `Aņņhāne pi bhavaü Gotamo parikappaü vadatã' ti? `Aņņhāne pi kho ahaü brāhmaõa parikappaü vadāmi. Idha brāhmaõa ekacco pāõātipātã hoti, adinnādāyã hoti, kāmesu micchācārã hoti, musāvādã hoti, pisunāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpã hoti, abhijjhālu hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiņņhiko hoti. So dātā hoti samaõassa vā brāhmaõassa vā annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandhavilepanaü seyyāvasathapadãpeyyaü. So kāyassa bhedā parammaraõā hatthãnaü sahavyataü upapajjati. So tattha lābhã hoti annassa pānassa mālānānālaükārassa. Yaü kho brāhmaõa idha pāõātipātã adinnādāyã kāmesu micchācārã musāvādã pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpã abhijjhālu vyāpannacitto micchādiņņhiko, tena so kāyassa bhedā parammaraõā hatthãnaü sahavyataü upapajjati. Ya¤ ca kho so dātā hoti samaõassa vā brāhmaõassa vā annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandhavilepanaü seyyāvasathapadãpeyyaü, tena so tattha lābhã hoti annassa pānassa mālānānālaükārassa. Idha pana brāhmaõa ekacco pāõātipātã hoti, adinnādāyã hoti, kāmesu micchācārã hoti, musāvādã hoti, pisunāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpã hoti, abhijjhālu hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiņņhiko hoti. So dātā hoti samaõassa vā brāhmaõassa vā annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandhavilepanaü seyyāvasathapadãpeyyaü. So kāyassa bhedā parammaraõā assānaü sahavyataü upapajjati . . . pe . . . gunnaü sahavyataü upapajjati . . . kukkurānaü sahavyataü upapajjati. So tattha lābhã hoti annassa pānassa mālānānālaükārassa. Yaü kho brāhmaõa idha pāõātipātã adinnādāyã kāmesu micchācārã musāvādã pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpã abhijjhālu vyāpannacitto micchādiņņhiko, #<[page 272]># %<272 Aīguttara-Nikāya. CLXXVII. 7>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tena so kāyassa bhedā parammaraõā kukkurānaü sahavyataü upapajjati. Ya¤ ca kho so dātā hoti samaõassa vā brāhmaõassa vā annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandhavilepanaü seyyāvasathapadãpeyyaü, tena so tattha lābhã hoti annassa pānassa mālānānālaükārassa. Idha brāhmaõa ekacco pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, kāmesu micchācārā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisunāya vācāya paņivirato hoti, pharusāya vācāya paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālu hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiņņhiko hoti. So dātā hoti samaõassa vā brāhmaõassa vā annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandhavilepanaü seyyāvasathapadãpeyyaü. So kāyassa bhedā parammaraõā manussānaü sahavyataü upapajjati. So tattha lābhã hoti mānusakānaü pa¤cannaü kāmaguõānaü. Yaü kho brāhmaõa idha pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato kāmesu micchācārā paņivirato musāvādā paņivirato pisunāya vācāya paņivirato pharusāya vācāya paņivirato samphappalāpā paņivirato anabhijjhālu avyāpannacitto sammādiņņhiko, tena so kāyassa bhedā parammaraõā manussānaü sahavyataü upapajjati. Ya¤ ca kho so dātā hoti samaõassa vā brāhmaõassa vā annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandhavilepanaü seyyāvasathapadãpeyyaü, tena so tattha lābhã hoti mānusakānaü pa¤cannaü kāmaguõānaü. Idha pana brāhmaõa ekacco pāõātipātā paņivirato hoti . . . pe . . . sammādiņņhiko hoti. So dātā hoti samaõassa vā brāhmaõassa vā annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandhavilepanaü seyyāvasathapadãpeyyaü. So kāyassa bhedā parammaraõā devānaü sahavyataü upapajjati. So tattha lābhã hoti dibbānaü pa¤cannaü kāmaguõānaü. #<[page 273]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Yaü kho brāhmaõa idha pāõātipātā paņivirato hoti . . . pe . . . sammādiņņhiko, tena so kāyassa bhedā parammaraõā devānaü sahavyataü upapajjati. Ya¤ ca kho so dātā hoti samaõassa vā brāhmaõassa vā annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandhavilepanaü seyyāvasathapadãpeyyaü, tena so tattha lābhã hoti dibbānaü pa¤cannaü kāmaguõānaü. Api ca brāhmaõa dāyako pi anipphalo' ti. 8. `Acchariyaü bho Gotama, abbhutaü bho Gotama, yāva¤ c' idaü bho Gotama alam eva dānāni dātuü, alaü saddhāni kātuü, yatra hi nāma dāyako pi anipphalo' ti. `Evam etaü brāhmaõa, dāyako pi hi brāhmaõa anipphalo' ti. `Abhikkantaü bho Gotama . . . pe . . . upāsakaü maü bhavaü Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāõupetaü saraõaü gatan' ti. Jāõussoõivaggo sattamo. CLXXVIII. 1. Sādhu¤ ca vo bhikkhave desissāmi asādhu¤ ca, taü suõātha sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmã ti. `Evaü bhante' ti kho te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. #<[page 274]># %<274 Aīguttara-Nikāya. CLXXVIII. 1-CLXXX. 2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Bhagavā etad avoca:-- 2. Katama¤ ca bhikkhave asādhuü? Pāõātipāto adinnādānaü kāmesu micchācāro musāvādo pisunā vācā pharusā vācā samphappalāpo abhijjhā vyāpādo micchādiņņhi. Idaü vuccati bhikkhave asādhuü. 3. Katama¤ ca bhikkhave sādhuü? Pāõātipātā veramaõã adinnādānā veramaõã kāmesu micchācārā veramaõã musāvādā veramaõã pisuõāya vācāya veramaõã pharusāya vācāya veramaõã samphappalāpā veramaõã anabhijjhā avyāpādo sammādiņņhi. Idaü vuccati bhikkhave sādhun ti. CLXXIX. 1. Ariyadhamma¤ ca vo bhikkhave desissāmi anariyadhamma¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave anariyo dhammo? Pāõātipāto . . . pe . . . micchādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave anariyo dhammo. 3. Katamo ca bhikkhave ariyo dhammo? Pāõātipātā veramaõã . . . pe . . . sammādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave ariyo dhammo ti. CLXXX. 1. Kusala¤ ca vo bhikkhave desissāmi akusala¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katama¤ ca bhikkhave akusalaü? Pāõātipāto . . . pe . . . micchādiņņhi. Idaü vuccati bhikkhave akusalaü. #<[page 275]># %% 3. Katama¤ ca bhikkhave kusalaü? Pāõātipātā veramaõã . . . pe . . . sammādiņņhi. Idaü vuccati bhikkhave kusalan ti. CLXXXI. 1. Attha¤ ca vo bhikkhave desissāmi anattha¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave anattho? Pāõātipāto . . . pe . . . micchādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave anattho. 3. Katamo ca bhikkhave attho? Pāõātipātā veramaõã . . . pe . . . sammādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave attho ti. CLXXXII. 1. Dhamma¤ ca vo bhikkhave desissāmi adhamma¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave adhammo? Pāõātipāto . . . pe . . . micchādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave adhammo. 3. Katamo ca bhikkhave dhammo? Pāõātipātā veramaõã . . . pe . . . sammādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave dhammo ti. CXXXIII. 1. Sāsava¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi anāsava¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave sāsavo dhammo? Pāõātipāto . . . pe . . . micchādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave sāsavo dhammo. #<[page 276]># %<276 Aīguttara-Nikāya. CLXXXIII. 3-CLXXXVI. 2>% 3. Katamo ca bhikkhave anāsavo dhammo? Pāõātipātā veramaõã . . . pe . . . sammādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave anāsavo dhammo ti. CLXXXIV. 1. Sāvajja¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi anavajja¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave sāvajjo dhammo? Pāõātipāto . . . pe . . . micchādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave sāvajjo dhammo. 3. Katamo ca bhikkhave anavajjo dhammo? Pāõātipātā veramaõã . . . pe . . . sammādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave anavajjo dhammo ti. CLXXXV. 1. Tapanãya¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi atapanãya¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave tapanãyo dhammo? Pāõātipāto . . . pe . . . micchādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave tapanãyo dhammo. 3. Katamo ca bhikkhave atapanãyo dhammo? Pāõātipātā veramaõã . . . pe . . . sammādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave atapanãyo dhammo ti. CLXXXVI. 1. âcayapagāmi¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi apacayagāmi¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave ācayagāmã dhammo? Pāõātipāto . . . pe . . . micchādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave ācayagāmã dhammo. #<[page 277]># %% 3. Katamo ca bhikkhave apacayagāmã dhammo? Pāõātipātā veramaõã . . . pe . . . sammādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave apacayagāmã dhammo ti. CLXXXVII. 1. Dukkhudraya¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi sukhudraya¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave dukkhudrayo dhammo? Pāõātipāto . . . pe . . . micchādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave dukkhudrayo dhammo. 3. Katamo ca bhikkhave sukhudrayo dhammo? Pāõātipātā veramaõã . . . pe . . . sammādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave sukhudrayo dhammo ti. CLXXXVIII. 1. Dukkhavipāka¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi sukhavipāka¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave dukkhavipāko dhammo? Pāõātipāto . . . pe . . . micchādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave dukkhavipāko dhammo. 3. Katamo ca bhikkhave sukhavipāko dhammo? Pāõātipātā veramaõã . . . pe . . . sammādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave sukhavipāko dhammo ti. Sādhuvaggo aņņhamo. #<[page 278]># %<278 Aīguttara-Nikāya. CLXXXIX. 1-CXCI. 3>% CLXXXIX. 1. Ariyamagga¤ ca vo bhikkhave desissāmi anariyamagga¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave anariyo maggo? Pāõātipāto . . . pe . . . micchādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave anariyo maggo. 3. Katamo ca bhikkhave ariyo maggo? Pāõātipātā veramaõã . . . pe . . . sammādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave ariyo maggo ti. CXC. 1. Kaõhamagga¤ ca vo bhikkhave desissāmi sukkamagga¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave kaõho maggo? Pāõātipāto:. pe . . . micchādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave kaõho maggo. 3. Katamo ca bhikkhave sukko maggo? Pāõātipātā veramaõã . . . pe . . . sammādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave sukko maggo ti. CXCI. 1. Saddhamma¤ ca vo bhikkhave desissāmi asaddhamma¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave asaddhammo? Pāõātipāto . . . pe . . . micchādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave asaddhammo. 3. Katamo ca bhikkhave saddhammo? Pāõātipātā veramaõã . . . pe . . . sammādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave saddhammo ti. #<[page 279]># %% CXCII. 1. Sappurisadhamma¤ ca vo bhikkhave desissāmi asappurisadhamma¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave asappurisadhammo? Pāõātipāto . . . pe . . . micchādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave asappurisadhammo. 3. Katamo ca bhikkhave sappurisadhammo? Pāõātipātā veramaõã . . . pe . . . sammādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave sappurisadhammo ti. CXCIII. 1. Uppādetabba¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi na uppādetabba¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave na uppādetabbo dhammo? Pāõātipāto . . . pe . . . micchādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave na uppādetabbo dhammo. 3. Katamo ca bhikkhave uppādetabbo dhammo? Pāõātipātā veramaõã . . . pe . . . sammādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave uppādetabbo dhammo ti. CXCIV. 1. âsevitabba¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi na āsevitabba¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave na āsevitabbo dhammo? Pāõātipāto . . . pe . . . micchādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave āsevitabbo dhammo. 3. Katamo ca bhikkhave āsevitabbo dhammo? Pāõātipātā veramaõã . . . pe . . . sammādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave āsevitabbo dhammo ti. #<[page 280]># %<280 Aīguttara-Nikāya. CXCV. 1-CXCVII. 3>% CXCV. 1. Bāvetabba¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi na bhāvetabba¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave na bhāvetabbo dhammo? Pāõātipāto . . . pe . . . micchādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave na bhāvetabbo dhammo. 3. Katamo ca bhikkhave bhāvetabbo dhammo? Pāõātipātā veramaõã . . . pe . . . sammādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave bhāvetabbo dhammo ti. CXCVI. 1. Bahulãkātabba¤ ca vo bhikkhave dhamma¤ ca desissāmi na bahulãkātabba¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave na bahulãkātabbo dhammo? Pāõātipāto . . . pe . . . micchādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave na bahulãkātabbo dhammo. 3. Katamo ca bhikkhave bahulãkātabbo dhammo? Pāõātipātā veramaõã . . . pe . . . sammādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave bahulãkātabbo dhammo ti. CXCVII. 1. Anussaritabba¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi na anussaritabba¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave na anussaritabbo dhammo? Pāõātipāto . . . pe . . . micchādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave na anussaritabbo dhammo. 3. Katamo ca bhikkhave anussaritabbo dhammo? Pāõātipātā veramaõã . . . pe . . . sammādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave anussaritabbo dhammo ti. #<[page 281]># %% CXCVIII. 1. Sacchikātabba¤ ca vo bhikkhave dhammaü desissāmi na sacchikātabba¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave na sacchikātabbo dhammo? Pāõātipāto . . . pe . . . micchādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave na sacchikātabbo dhammo. 3. Katamo ca bhikkhave sacchikātabbo dhammo? Pāõātipātā veramaõã . . . pe . . . sammādiņņhi. Ayaü vuccati bhikkhave sacchikātabbo dhammo ti. Ariyamaggavaggo navamo. CXCIX. 1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo. Katamehi dasahi? 2. Pāõātipātã hoti, adinnādāyã hoti, kāmesu micchācārã hoti, musāvādã hoti, pisunāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpã hoti, abhijjhālu hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiņņhiko hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo na sevitabbo. 3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo sevitabbo. Katamehi dasahi? 4. Pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, kāmesu micchācārā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisunāya vācāya paņivirato hoti, pharusāya vācāya paņivirato hoti, #<[page 282]># %<282 Aīguttara-Nikāya. CXCIX. 4-6>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālu hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiņņhiko hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo sevitabbo. 5. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo na bhajitabbo . . .pe . . . bhajitabbo . . . pe . . . na payirupāsitabbo . . . pe . . . payirupāsitabbo . . . na pujjo hoti . . . pujjo hoti . . . pe . . . na pāsaüso hoti . . . pāsaüso hoti . . . agāravo hoti . . . pe . . . sagāravo hoti . . . appatikkho hoti . . . pe . . . sappatikkho hoti . . . na ārādhako hoti . . . ārādhako hoti . . . na visujjhati . . . pe . . . visujjhati . . . mānaü nādhibhoti . . . pe . . . mānaü adhibhoti . . . pa¤¤āya na vaķķhati . . . pe . . . pa¤¤āya vaķķhati . . . bahuü apu¤¤aü pasavati . . . pe . . . bahuü pu¤¤aü pasavati. Katamehi dasahi? 6. Pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, kāmesu micchācārā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisunāya vācāya paņivirato hoti, pharusāya vācāya paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālu hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiņņhiko hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato puggalo bahuü pu¤¤aü pasavatã ti. Puggalavaggo dasamo. Paõõāsako catuttho. #<[page 283]># %% CC. 1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. Katamehi dasahi? 2. Idha bhikkhave ekacco pāõātipātã hoti luddo lohitapāõã hatapahate niviņņho adayāpanno sabbapāõabhåtesu. Adinnādāyã hoti, yan taü parassa paravittåpakaraõaü gāmagataü vā ara¤¤agataü vā, taü adinnaü theyyasaükhātaü ādātā hoti. Kāmesu micchācārã hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ¤ātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaõķā antamaso mālāguõaparikkhittā pi, tathāråpāsu cārittaü āpajjitā hoti. Musāvādã hoti sabhāgato vā parisagato vā ¤ātimajjhagato pågamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinãto sakkhipuņņho `eh' ambho purisa, yaü jānāsi, taü vadehã' ti, so ajānaü vā `ahaü jānāmã' ti jānaü vā `ahaü na jānāmã' ti apassaü vā `ahaü passāmã' ti passaü vā `ahaü na passāmã' ti iti attahetu vā parahetu vā āmisaki¤cikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisunāvāco hoti ito sutvā amutra akkhātā imesaü bhedāya amutra vā sutvā imesaü akkhātā amåsaü bhedāya, iti samaggānaü vā bhettā bhinnānaü vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandã vaggakaraõiü vācaü bhāsitā hoti. Pharusāvāco hoti, yā sā vācā aõķakā kakkasā parakaņukā parābhisajjanã kodhasāmantā asamādhisaüvattanikā, tam tathāråpiü vācaü bhāsitā hoti. Samphappalāpã hoti akālavādã abhåtavādã anatthavādã adhammavādã avinayavādã anidhānavatiü vācaü bhāsitā hoti akālena anapadesaü apariyantavatiü anatthasaühitaü. #<[page 284]># %<284 Aīguttara-Nikāya. CC. 2-4>% Abhijjhālu hoti, yan taü parassa paravittåpakaraõaü, taü abhijjhitā hoti `aho vata yaü parassa, taü mama assā' ti. Vyāpannacitto hoti paduņņhamanasaīkappo `ime sattā ha¤¤antu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesuü iti vā' ti. Micchādiņņhiko hoti viparãtadassano `natthi dinnaü natthi yiņņhaü natthi hutaü, natthi sukaņadukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko, natthi ayaü loko natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaõabrāhmaõā sammaggatā sammāpaņipannā, ye ima¤ ca lokaü para¤ ca lokaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedentã' ti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. 3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge. Katamehi dasahi? 4. Idha bhikkhave ekacco pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato hoti nihitadaõķo nihitasattho lajjã dayāpanno sabbapāõabhåtahitānukampã viharati. Adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato hoti, yan taü parassa paravittåpakaraõaü gāmagataü vā ara¤¤agataü vā, na taü adinnaü theyyasaükhātaü ādātā hoti. Kāmesu micchācāraü pahāya kāmesu micchācārā paņivirato hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ¤ātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaõķā antamaso mālāguõaparikkhittā pi, tathāråpāsu na cārittaü āpajjitā hoti. Musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato hoti sabhāgato parisagato vā ¤ātimajjhagato vā pågamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinãto sakkhipuņņho `eh' ambho purisa, yaü jānāsi, taü vadehã' ti so ajānaü vā `ahaü na jānāmã' ti jānaü vā `ahaü jānāmã' ti apassaü vā `ahaü na passāmã' ti passaü vā `ahaü passāmã' ti iti attahetu vā parahetu vā āmisaki¤cikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. #<[page 285]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Pisunavācaü pahāya pisunāya vācāya paņivirato hoti, na ito sutvā amutra akkhātā imesaü bhedāya amutra vā sutvā na imesaü akkhātā amåsaü bhedāya, iti bhinnānaü vā sandhātā sahitānaü vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandã samaggakaraõiü vācaü bhāsitā hoti. Pharusavācaü pahāya pharusāya vācāya paņivirato hoti, yā sā vācā nelā kaõõasukhā pemaniyā hadayaīgamā porã bahujanakantā bahujanamanāpā, tathāråpiü vācaü bhāsitā hoti. Samphappalāpaü pahāya samphappalāpā paņivirato hoti kālavādã bhåtavādã atthavādã dhammavādã vinayavādã nidhānavatiü vācaü bhāsitā hoti, kālena sāpadesaü pariyantavatiü atthasaühitaü. Anabhijjhālu hoti, yan taü parassa paravittåpakaraõaü, taü anabhijjhitā hoti `aho vata yaü parassa, taü mama assā' ti. Avyāpannacitto hoti appaduņņhamanasaīkappo `ime sattā averā avyāpajjhā anãghā sukhã attānaü pariharantå' ti. Sammādiņņhiko hoti aviparãtadassano `atthi dinnaü atthi yiņņhaü atthi hutaü, atthi sukaņadukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko, atthi ayaü loko atthi paro loko, atthi mātā atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaõabrāhmaõā sammaggatā sammāpaņipannā, ye ima¤ ca lokaü para¤ ca lokaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedentã' ti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge ti. CCI. 1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. Katamehi dasahi? 2. Idha bhikkhave ekacco pāõātipātã hoti luddo lohitapāõã hatapahate niviņņho adayāpanno sabbapāõabhåtesu. Adinnādāyã hoti . . . pe . . . kāmesu micchācārã hoti . . . musāvādã hoti . . . pisunāvāco hoti . . . pharusāvāco hoti #<[page 286]># %<286 Aīguttara-Nikāya. CCI.2-CCII.1>% . . . samphappalāpã hoti . . . abhijjhālu hoti . . . vyāpannacitto hoti . . . micchādiņņhiko hoti viparãtadassano `natthi dinnaü natthi yiņņhaü natthi hutaü, natthi sukaņadukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko, natthi ayaü loko natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaõabrāhmaõā sammaggatā sammāpaņipannā, ye ima¤ ca lokaü para¤ ca lokaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedentã' ti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. 3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge. Katamehi dasahi? 4. Idha bhikkhave ekacco pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato hoti nihitadaõķo nihitasattho, lajjã dayāpanno sabbapāõabhåtahitānukampã viharati. Adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato hoti . . . pe . . . kāmesu micchācāraü pahāya kāmesu micchācārā paņivirato hoti . . . musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato hoti . . . pe . . . pharusavācaü pahāya pharusāya vācāya paņivirato hoti . . . samphappalāpaü pahāya samphappalāpā paņivirato hoti . . . anabhijjhālu hoti . . . avyāpannacitto hoti . . . sammādiņņhiko hoti aviparãtadassano `atthi dinnaü atthi yiņņhiü atthi hutaü, atthi sukaņadukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko, atthi ayaü loko atthi paro loko, atthi mātā atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaõabrāhmaõā sammaggatā sammāpaņipannā, ye ima¤ ca lokaü para¤ ca lokaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedentã' ti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge ti. CCII. 1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataü nikkhitto evaü niraye. Katamehi dasahi? #<[page 287]># %% 2. Pāõātipātã hoti . . . adinnādāyã hoti . . . kāmesu micchācārã hoti . . . musāvādã hoti . . . pisunāvāco hoti . . . pharusāvāco hoti . . . samphappalāpã hoti . . . abhijjhālu hoti . . . vyāpannacitto hoti . . . micchādiņņhiko hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataü nikkhitto evaü niraye. 3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataü nikkhitto evaü sagge. Katamehi dasahi? 4. Pāõātipātā paņivirato hoti . . . adinnādānā paņivirato hoti . . . kāmesu micchācārā paņivirato hoti . . . musāvādā paņivirato hoti . . . pisunāya vācāya paņivirato hoti . . . pharusāya vācāya paņivirato hoti . . . samphappalāpā paņivirato hoti . . . anabhijjhālu hoti . . . avyāpannacitto hoti . . . sammādiņņhiko hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato mātugāmo yathābhataü nikkhitto evaü sagge ti. CCIII. 1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataü nikkhittā evaü niraye. Katamehi dasahi? 2. Pāõātipātinã hoti . . . pe . . . micchādiņņhikā hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataü nikkhittā evaü niraye. 3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataü nikkhittā evaü sagge. Katamehi dasahi? 4. Pāõātipātā paņiviratā hoti . . . pe . . . sammādiņņhikā hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā yathābhataü nikkhittā evaü sagge ti. #<[page 288]># %<288 Aīguttara-Nikāya. CCIV.1-CCV.2>% CCIV. 1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā avisāradā agāraü ajjhāvasati. Katamehi dasahi? 2. Pāõātipātinã hoti . . . adinnādāyinã hoti . . . kāmesu micchācārinã hoti . . . musāvādinã hoti . . . pisunāvācā hoti . . . pharusāvācā hoti . . . samphappalāpinã hoti . . . abhijjhālunã hoti . . . vyāpannacittā hoti . . . micchādiņņhikā hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā avisāradā agāraü ajjhāvasati. 3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā visāradā agāraü ajjhāvasati. Katamehi dasahi? 4. Pāõātipātā paņiviratā hoti . . . adinnādānā paņiviratā hoti . . . kāmesu micchācārā paņiviratā hoti . . . musāvādā paņiviratā hoti . . . pisunāya vācāya paņiviratā hoti . . . pharusāya vācāya paņiviratā hoti . . . samphappalāpā paņiviratā hoti . . . anabhijjhālunã hoti . . . avyāpannacittā hoti . . . sammādiņņhikā hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā upāsikā visāradā agāraü ajjhāvasatã ti. CCV. 1. Saüsappaniyapariyāyaü vo bhikkhave dhammapariyāyaü desissāmi, taü suõātha sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmã ti. `Evaü bhante' ti kho te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca:-- 2. Katamo ca so bhikkhave saüsappaniyapariyāyo dhammapariyāyo? Kammassakā bhikkhave sattā kammadāyādā kammayonã kammabandhå kammapaņisaraõā, yaü kammaü karonti kalyāõaü vā pāpakaü vā, tassa dāyādā bhavanti. #<[page 289]># %% 3. Idha bhikkhave ekacco pāõātipātã hoti luddo lohitapāõã hatapahate niviņņho adayāpanno sabbapāõabhåtesu. So saüsappati kāyena, saüsappati vācāya, saüsappati manasā. Tassa jimhaü kāyakammaü hoti, jimhaü vacãkammaü, jimhaü manokammaü, jimhā gati, jimh' upapatti. Jimhagatikassa kho panāhaü bhikkhave jimhupapattikassa dvinnaü gatãnaü a¤¤ataraü gatiü vadāmi: ye vā ekantadukkhā nirayā yā vā saüsappajātikā tiracchānayoni. Katamā ca sā bhikkhave saüsappajātikā tiracchānayoni? Ahi vicchikā satapadã nakulā biëārā måsikā ulåkā ye vā pan' a¤¤e pi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā saüsappanti. Iti kho bhikkhave bhåtā bhåtassa upapatti hoti. Yaü karoti tena upapajjati, upapannam enaü phassā phusanti, evam ahaü bhikkhave kammadāyādā sattā ti vadāmi. 4. Idha pana bhikkhave ekacco adinnādāyã hoti . . . pe . . . kāmesu micchācārã hoti . . . musāvādã hoti . . . pisunāvāco hoti . . . pharusāvāco hoti . . . samphappalāpã hoti . . . abhijjhālu hoti . . . vyāpannacitto hoti . . . micchādiņņhiko hoti viparãtadassano `natthi dinnaü natthi yiņņhaü natthi hutaü, natthi sukaņadukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko, natthi ayaü loko natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaõabrāhmaõā sammaggatā sammāpaņipannā, ye ima¤ ca lokaü para¤ ca lokaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedentã' ti. So saüsappati kāyena, saüsappati vācāya, saüsappati manasā. Tassa jimhaü kāyakammaü hoti, jimhaü vacãkammaü, jimhaü manokammaü, jimhā gati, jimh' upapatti. #<[page 290]># %<290 Aīguttara-Nikāya. CCV.4-6>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Jimhagatikassa kho panāhaü bhikkhave jimhupapattikassa dvinnaü gatãnaü a¤¤ataraü gatiü vadāmi: ye vā ekantadukkhā nirayā yā vā saüsappajātikā tiracchānayoni. Katamā ca sā bhikkhave saüsappajātikā tiracchānayoni? Ahi vicchikā satapadã nakulā biëārā måsikā ulåkā ye vā pan' a¤¤e pi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā saüsappanti. Iti kho bhikkhave bhåtā bhåtassa upapatti hoti. Yaü karoti, tena upapajjati, upapannam enaü phassā phusanti, evam ahaü bhikkhave kammadāyādā sattā ti vadāmi. Kammassakā bhikkhave sattā kammadāyādā kammayonã kammabandhå kammapaņisaraõā, yaü kammaü karonti kalyāõaü vā pāpakaü vā, tassa dāyādā bhavanti. 5. Idha bhikkhave ekacco pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato hoti nihitadaõķo nihitasattho, lajjã dayāpanno sabbapāõabhåtahitānukampã viharati. So na saüsappati kāyena, na saüsappati vācāya, na saüsappati manasā. Tassa ujuü kāyakammaü hoti, ujuü vacãkammaü, ujuü manokammaü, uju gati, uj' upapatti. Ujugatikassa kho panāhaü bhikkhave ujupapattikassa dvinnaü gatãnaü a¤¤ataraü gatiü vadāmi: ye vā ekantasukhā saggā yāni vā pana tāni uccākulāni khattiyamahāsālakulāni vā brāhmaõamahāsālakulāni vā gahapatimahāsālakulāni vā aķķhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahåtajātaråparajatāni pahåtavittåpakaraõāni pahåtadhanadha¤¤āni. Iti kho bhikkhave bhåtā bhåtassa upapatti hoti. Yaü karoti, tena upapajjati, upapannam enaü phassā phusanti, evam ahaü bhikkhave kammadāyādā sattā ti vadāmi. 6. Idha pana bhikkhave ekacco adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato hoti . . . pe . . . kāmesu micchācāraü pahāya kāmesu micchācārā paņivirato hoti . . . musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato hoti #<[page 291]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . . pisunavācaü pahāya pisunāya vācāya paņivirato hoti . . . pharusavācaü pahāya pharusāya vācāya paņivirato hoti . . . samphappalāpaü pahāya samphappalāpā paņivirato hoti . . . anabhijjhālu hoti . . . avyāpannacitto hoti . . . sammādiņņhiko hoti aviparãtadassano `atthi dinnaü atthi yiņņhaü atthi hutaü, atthi sukaņadukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko, atthi ayaü loko atthi paro loko, atthi mātā atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi samaõabrāhmaõā sammaggatā sammāpaņipannā, ye ima¤ ca lokaü para¤ ca lokaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedentã' ti. So na saüsappati kāyena, na saüsappati vācāya, na saüsappati manasā. Tassa ujuü kāyakammaü hoti, ujuü vacãkammaü, ujuü manokammaü, uju gati, uj' upapatti. Ujugatikassa kho panāhaü bhikkhave ujupapattikassa dvinnaü gatãnaü a¤¤ataraü gatiü vadāmi: ye vā ekantasukhā saggā yāni vā pana tāni uccākulāni khattiyamahāsālakulāni vā brāhmaõamahāsālakulāni vā gahapatimahāsālakulāni vā aķķhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahåtajātaråparajatāni pahåtavittåpakaraõāni pahãtadhanadha¤¤āni. Iti kho bhikkhave bhåtā bhåtassa upapatti hoti. Yaü karoti, tena upapajjati, upapannam enaü phassā phusanti, evam ahaü bhikkhave kammadāyādā sattā ti vadāmi. Kammassakā bhikkhave sattā kammadāyādā kammayonã kammabandhå kammapaņisaraõā, yaü kammaü karonti kalyāõaü vā pāpakaü vā, tassa dāyādā bhavanti. Ayaü kho so bhikkhave saüsappaniyapariyāyo dhammapariyāyo ti. #<[page 292]># %<292 Aīguttara-Nikāya. CCVI.1-2>% CCVI. 1. Nāhaü bhikkhave sa¤cetanikānaü kammānaü katānaü upacitānaü appaņisaüviditvā vyantibhāvaü vadāmi, ta¤ ca kho diņņh' eva dhamme upapajjaü vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaü bhikkhave sa¤cetanikānaü kammānaü katānaü upacitānaü appaņisaüviditvā dukkhass' antakiriyaü vadāmi. Tatra bhikkhave tividhā kāyakammantasandosavyāpatti akusalasa¤cetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti, catubbidhā vacãkammantasandosavyāpatti akusalasa¤cetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti, tividhā manokammantasandosavyāpatti akusalasa¤cetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. Katha¤ ca bhikkhave tividhā kāyakammantasandosavyāpatti akusalasa¤cetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? 2. Idha bhikkhave ekacco pāõātipātã hoti luddo lohitapāõã hatapahate niviņņho adayāpanno sabbapāõābhåtesu. Adinnādāyã hoti, yan taü parassa paravittåpakaraõaü gāmagataü vā ara¤¤agataü vā, taü adinnaü theyyasaükhātaü ādātā hoti. Kāmesu micchācārã hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ¤ātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaõķā antamaso mālāguõaparikkhittā pi, tathāråpāsu cārittaü āpajjitā hoti. Evaü kho bhikkhave tividhā kāyakammantasandosavyāpatti akusalasa¤cetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. Katha¤ ca bhikkhave catubbidhā vacãkammantasandosavyāpatti akusalasa¤cetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? #<[page 293]># %% 3 Idha bhikkhave ekacco musāvādã hoti sabhāgato vā parisagato vā ¤ātimajjhagato vā pågamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinãto sakkhipuņņho `eh' ambho purisa, yaü jānāsi, taü vadehã' ti so ajānaü vā `ahaü jānāmã' ti jānaü vā `ahaü na jānāmã' ti apassaü vā `ahaü passāmã' ti passaü vā `ahaü na passāmã' ti iti attahetu vā parahetu vā āmisaki¤cikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisunāvāco hoti ito sutvā amutra akkhātā imesaü bhedāya, amutra vā sutvā imesaü akkhātā amåsaü bhedāya, iti samaggānaü vā bhettā bhinnānaü vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandã vaggakaraõiü vācaü bhāsitā hoti. Pharusāvāco hoti, yā sā vācā aõķakā kakkasā parakaņukā parābhisajjanã kodhasāmantā asamādhisaüvattanikā, tathāråpiü vācaü bhāsitā hoti. Samphappalāpã hoti akālavādã abhåtavādã anatthavādã adhammavādã avinayavādã, anidhānavatiü vācaü bhāsitā hoti akālena anapadesaü apariyantavatiü anatthasaühitaü. Evaü kho bhikkhave catubbidhā vacãkammantasandosavyāpatti akusalasa¤cetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. Katha¤ ca bhikkhave tividhā manokammantasandosavyāpatti akusalasa¤cetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? 4. Idha bhikkhave ekacco abhijjhālu hoti, yan taü parassa paravittåpakaraõaü, taü abhijjhitā hoti, `aho vata yaü parassa, taü mama assā' ti. Vyāpannacitto hoti paduņņhamanasaīkappo `ime sattā ha¤¤antu vā bajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesuü iti vā' ti. Micchādiņņhiko hoti viparãtadassano `natthi dinnaü natthi yiņņhaü natthi hutaü, natthi sukaņadukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko, natthi ayaü loko natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaõabrāhmaõā sammaggatā sammāpaņipannā, #<[page 294]># %<294 Aīguttara-Nikāya. CCVI.4-7>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ye ima¤ ca lokaü para¤ ca lokaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedentã' ti. Evaü kho bhikkhave tividhā manokammantasandosavyāpatti akusalasa¤cetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. 5. Tividhakāyakammantasandosavyāpatti-akusalasa¤cetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraõa apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjanti, catubbidhavacãkammantasandosavyāpatti-akusalasa¤cetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjanti, tividhamanokammantasandosavyāpatti-akusalasa¤cetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjanti. 6. Seyyathā pi bhikkhave apaõõako maõi uddhaü khitto yena yen' eva patiņņhāti, suppatiņņhitaü yeva patiņņhāti, evam eva kho bhikkhave tividhakāyakammantasandosavyāpatti-akusalasa¤cetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjanti, catubbidhavacãkammantasandosavyāpatti-akusalasa¤cetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjanti, tividhamanokammantasandosavyāpatti-akusalasa¤cetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjanti. 7. Nāhaü bhikkhave sa¤cetanikānaü kammānaü katānaü upacitānaü appaņisaüviditvā vyantibhāvaü vadāmi, ta¤ ca kho diņņh' eva dhamme upapajjaü vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaü bhikkhave sa¤cetanikānaü kammānaü katānaü upacitānaü appaņisaüviditvā dukkhass' antakiriyaü vadāmi. Tatra bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti kusalasa¤cetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti, catubbidhā vacãkammantasampatti kusalasa¤cetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti, tividhā manokammantasampatti kusalasa¤cetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. #<[page 295]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Katha¤ ca bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti kusalasa¤cetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? 8. Idha bhikkhave ekacco pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato hoti nihitadaõķo nihitasattho, lajjã dayāpanno sabbapāõabhåtahitānukampã viharati. Adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato hoti, yan taü parassa paravittåpakaraõaü gāmagataü vā ara¤¤agataü vā, na taü adinnaü theyyasaükhātaü ādātā hoti. Kāmesu micchācāraü pahāya kāmesu micchācārā paņivirato hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ¤ātirakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaõķā antamaso mālāguõaparikkhittā pi, tathāråpāsu na cārittaü āpajjitā hoti. Evaü kho bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti kusalasa¤cetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. Katha¤ ca bhikkhave catubbidhā vacãkammantasampatti kusalasa¤cetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? 9. Idha bhikkhave ekacco musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato hoti sabhāgato vā parisagato vā ¤ātimajjhagato vā pågamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinãto sakkhipuņņho `eh' ambho purisa, yaü jānāsi, taü vadehã' ti so ajānaü vā `ahaü na jānāmã' ti jānaü vā `ahaü jānāmã' ti apassaü vā `ahaü na passāmã' ti passaü vā `ahaü passāmã' ti iti attahetu vā parahetu vā āmisaki¤cikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisunavācaü pahāya pisunāya vācāya paņivirato hoti, na ito sutvā amutra akkhātā imesaü bhedāya amutra vā sutvā na imesaü akkhātā amåsaü bhedāya, iti bhinnānaü vā sandhātā sahitānaü vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandã samaggakaraõiü vācaü bhāsitā hoti. #<[page 296]># %<296 Aīguttara-Nikāya. CCVI.9-12>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Pharusavācaü pahāya pharusāya vācāya paņivirato hoti, yā sā vācā nelā kaõõasukhā pemaniyā hadayaīgamā porã bahujanakantā bahujanamanāpā, tathāråpiü vācaü bhāsitā hoti. Samphappalāpaü pahāya samphappalāpā paņivirato hoti kālavādã bhåtavādã atthavādã dhammavādã vinayavādã, nidhānavatiü vācaü bhāsitā hoti kālena sāpadesaü pariyantavatiü atthasaühitaü. Evaü kho bhikkhave catubbidhā vacãkammantasampatti kusalasa¤cetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. Katha¤ ca bhikkhave tividhā manokammantasampatti kusalasa¤cetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? 10. Idha bhikkhave ekacco anabhijjhālu hoti, yan taü parassa paravittåpakaraõaü, taü anabhijjhitā hoti `aho vata yaü parassa, taü mama assā' ti. Avyāpannacitto hoti appaduņņhamanasaīkappo `ime sattā averā avyāpajjhā anãghā sukhã attānaü pariharantå' ti. Sammādiņņhiko hoti aviparãtadassano `atthi dinnaü atthi yiņņhaü . . . pe . . . ye ima¤ ca lokaü para¤ ca lokaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedentã' ti. Evaü kho bhikkhave tividhā manokammantasampatti kusalasa¤cetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. 11. Tividhakāyakammantasampattikusalasa¤cetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjanti, catubbidhavacãkammantasampattikusalasa¤cetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjanti, tividhamanokammantasampattikusalasa¤cetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjanti. 12. Seyyathā pi bhikkhave apaõõako maõi uddhaü khitto yena yen' eva patiņņhāti suppatiņņhitaü yeva patiņņhāti, evam eva kho bhikkhave tividhakāyakammantasampattikusalasa¤cetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjanti, #<[page 297]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ catubbidhavacãkammantasampattikusalasa¤cetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjanti, tividhamanokammantasampattikusalasa¤cetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjanti. 13. Nāhaü bhikkhave sa¤cetanikānaü kammānaü katānaü upacitānaü appaņisaüviditvā vyantibhāvaü vadāmi, ta¤ ca kho diņņh' eva dhamme upapajjaü vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaü bhikkhave sa¤cetanikānaü kammānaü katānaü upacitānaü appaņisaüviditvā dukkhass' antakiriyaü vadāmã ti. CCVII 1. Nāhaü bhikkhave sa¤cetanikānaü kammānaü katānaü upacitānaü appaņisaüviditvā vyantibhāvaü vadāmi, ta¤ ca kho diņņh' eva dhamme upapajjaü vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaü bhikkhave sa¤cetanikānaü kammānaü katānaü upacitanaü appaņisaüviditvā dukkhass' antakiriyaü vadāmi. Tatra bhikkhave tividhā kāyakammantasandosavyāpatti akusalasa¤cetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti, catubbidhā vacãkammantasandosavyāpatti akusalasa¤cetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti, tividhā manokammantasandosavyāpatti akusalasa¤cetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. Katha¤ ca bhikkhave tividhā kāyakammantasandosavyāpatti akusalasa¤cetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? . . . pe . . . Evaü kho bhikkhave tividhā kāyakammantasandosavyāpatti akusalasa¤cetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. Katha¤ ca bhikkhave catubbidhā vacãkammantasandosavyāpatti akusalasa¤cetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? . . . pe . . . #<[page 298]># %<298 Aīguttara-Nikāya. CCVII.1-3>% Evaü kho bhikkhave catubbidhā vacãkammantasandosavyāpatti akusalasa¤cetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. Katha¤ ca bhikkhave tividhā manokammantasandosavyāpatti akusalasa¤cetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? . . .pe . . . Evaü kho bhikkhave tividhā manokammantasandosavyāpatti akusalasa¤cetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. 2. Tividhakāyakammantasandosavyāpatti-akusalasa¤cetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjanti, catubbidhavacãkammanta- . . .pe . . . tividhamanokammantasan dosavyāpatti-akusalasa¤cetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjanti. 3. Nāhaü bhikkhave sa¤cetanikānaü kammānaü katānaü upacitānaü appaņisaüviditvā vyantibhāvaü vadāmi, ta¤ ca kho diņņh' eva dhamme upapajjaü vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaü bhikkhave sa¤cetanikānaü kammānaü katānaü upacitānaü appaņisaüviditvā dukkhass' antakiriyaü vadāmi. Tatra bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti kusalasa¤cetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti, catubbidhā vacãkammantasampatti kusalasa¤cetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti, tividhā manokammantasampatti kusalasa¤cetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. Katha¤ ca bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti kusalasa¤cetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? . . . pe . . . Evaü kho bhikkhave tividhaü kāyakammantasampatti kusalasa¤cetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. Katha¤ ca bhikkhave catubbidhā vacãkammantasampatti kusalasa¤cetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? . . . pe . . . Evaü kho bhikkhave catubbidhā vacãkammantasampatti hoti. #<[page 299]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Katha¤ ca bhikkhave tividhā manokammantasampatti kusalasa¤cetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? . . .pe . . . Evaü kho bhikkhave tividhā manokammantasampatti kusalasa¤cetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. 4. Tividhakāyakammantasampattikusalasa¤cetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjanti, catubbidhavacãkammanta- . . . pe . . . tividhamanokammantasampattikusalasa¤cetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjanti . . .pe . . . CCVIII 1. Nāhaü bhikkhave sa¤cetanikānaü kammānaü katānaü upacitānaü appaņisaüviditvā vyantibhāvaü vadāmi, ta¤ ca kho diņņh' eva dhamme upapajjaü vā apare vā pariyāye. Na tvevāhaü bhikkhave sa¤cetanikānaü kammānaü katānaü upacitānaü appaņisaüviditvā dukkhass' antakiriyaü vaķāmi. Sa kho so bhikkhave ariyasāvako evaü vigatābhijjho vigatavyāpādo asammåëho sampajāno patissato mettāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthaü. Iti uddhaü adho tiriyaü sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaü lokaü mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. So evaü pajānāti `pubbe kho me idaü cittaü parittaü ahosi abhāvitaü, etarahi pana me idaü cittaü appamāõaü subhāvitaü, yaü kho pana ki¤ci pamāõakataü kammaü, na taü tatrāvasissati, na taü tatrāvatiņņhatã' ti. #<[page 300]># %<300 Aīguttara-Nikāya. CCVIII.1-3>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave `dahara-t-agge ce so ayaü kumāro mettācetovimuttiü bhāveyya, api nu kho pāpakammaü kareyyā' ti? No h' etaü bhante. `Akarontaü kho pana pāpakammaü api nu kho dukkhaü phuseyyā' ti? No h' etaü bhante, akarontaü hi bhante pāpakammaü kuto dukkhaü phusissatã ti? 2. Bhāvetabbā kho panāyaü bhikkhave mettācetovimutti itthiyā vā purisena vā. Itthiyā vā bhikkhave purisassa vā nāyaü kāyo ādāya gamanãyo, cittantaro ayaü bhikkhave macco. So evaü pajānāti: Yaü kho me idha ki¤ci pubbe iminā karajakāyena pāpakammaü kataü, sabban taü idha vedanãyam, na taü anugaü bhavissatã ti. Evaü bhāvitā kho bhikkhave mettācetovimutti anāgāmitāya saüvattati, idha pa¤¤' assa bhikkhuno uttariü vimuttiü appaņivijjhato ti. 3. Karuõāsahagatena cetasā . . . muditāsahagatena cetasā . . . upekhāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthaü. Iti uddham adho tiriyaü sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaü lokaü upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. So evaü pajānāti `pubbe kho me idaü cittaü parittaü ahosi abhāvitaü, etarahi pana me idaü cittaü appamāõaü subhāvitaü, yaü kho pana ki¤ci pamāõakataü kammaü, #<[page 301]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ na taü tatrāvasissati, na taü tatrāvatiņņhati. Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave `dahara-t-agge ce so ayaü kumāro upekhācetovimuttiü bhāveyya, api nu kho pāpakammaü kareyyā' ti? No h' etaü bhante. `Akarontaü kho pana pāpakammaü api nu kho dukkhaü phuseyyā' ti? No h' etaü bhante, akarontaü hi bhante pāpakammaü kuto dukkhaü phusissatã ti? 4. Bhāvetabbā kho panāyaü bhikkhave upekhācetovimutti itthiyā vā purisena vā. Itthiyā vā bhikkhave purisassa vā nāyaü kāyo ādāya gamanãyo, cittantaro ayaü bhikkhave macco. So evaü pajānāti: Yaü kho me idha ki¤ci pubbe iminā karajakāyena pāpakammaü kataü, sabban taü idha vedanãyaü, na taü anugaü bhavissatã ti. Evaü bhāvitā kho bhikkhave upekhācetovimutti anāgāmitāya saüvattati, idha pa¤¤' assa bhikkhuno uttariü vimuttiü appaņivijjhato ti. CCIX. 1. Atha kho a¤¤ataro brāhmaõo yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho so brāhmaõo Bhagavantaü etad avoca `ko nu kho bho Gotama hetu ko paccayo, yena-m-idh' ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjantã' ti? `Adhammacariyāvisamacariyāhetu kho brāhmaõa evam idh' ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjantã' ti. `Ko pana bho Gotama hetu ko paccayo, yena-m-idh' ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjantã' ti? #<[page 302]># %<302 Aīguttara-Nikāya. CCIX.1-3>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `Dhammacariyāsamacariyāhetu kho brāhmaõa evam idh' ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjantã' ti. `Na kho ahaü imassa bhoto Gotamassa saükhittena bhāsitassa vitthārena atthaü ājānāmi, sādhu me bhavaü Gotamo tathā dhammaü desetu, yathāhaü imassa bhoto Gotamassa saükhittena bhāsitassa vitthārena atthaü ājāneyyan' ti. `Tena hi brāhmaõa suõāhi sādhukaü manasikarohi, bhāsissāmã' ti. `Evaü bho' ti kho so brāhmaõo Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad avoca:-- 2. Tividhā kho brāhmaõa kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti, catubbidhā vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti, tividhā manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti. Katha¤ ca brāhmaõa tividhā kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti? . . . pe . . . Evaü kho brāhmaõa tividhā kāyena adhammacariyāvisamacariyā hoti. Katha¤ ca brāhmaõa catubbidhā vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti? . . . pe . . . Evaü kho brāhmaõa catubbidhā vācāya adhammacariyāvisamacariyā hoti. Katha¤ ca brāhmaõa tividhā manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti? . . . pe . . . Evaü kho brāhmaõa tividhā manasā adhammacariyāvisamacariyā hoti. Evaü adhammacariyāvisamacariyāhetu kho brāhmaõa evam idh' ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjanti. 3. Tividhā kho brāhmaõa kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti, catubbidhā vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti, tividhā manasā dhammacariyāsamacariyā hoti. Katha¤ ca brāhmaõa tividhā kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti? . . . pe . . . #<[page 303]># %% Evaü kho brāhmaõa tividhā kāyena dhammacariyāsamacariyā hoti. Katha¤ ca brāhmaõa catubbidhā vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti? . . . pe . . . Evaü kho brāhmaõa catubbidhā vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti. Katha¤ ca brāhmaõa tividhā manasā dhammacariyāsamacariyā hoti? . . . pe . . . Evaü kho brāhmaõa tividhā manasā dhammacariyāsamacariyā hoti. Evaü dhammacariyāsamacariyāhetu kho brāhmaõa evam idh' ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjantã ti. Abhikkantaü bho Gotama . . .pe . . . upāsakaü maü bhavaü Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāõupetaü saraõaü gatan ti. Karajakāyavaggo paņhamo. CCX. 1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. Katamehi dasahi? 2. Pāõātipātã hoti, adinnādāyã hoti, kāmesu micchācarã hoti, musāvādã hoti, pisunāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpã hoti, abhijjhālu hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiņņhiko hoti. Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. #<[page 304]># %<304 Aīguttara-Nikāya. CCX.3-CCXI.4>% 3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge. Katamehi dasahi? 4. Pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, kāmesu micchācārā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisunāya vācāya paņivirato hoti, pharusāya vācāya paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālu hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiņņhiko hoti. Imehi kho bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge ti. CCXI. 1. Vãsatiyā bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. Katamehi vãsatiyā? 2. Attanā ca pāõātipātã hoti, para¤ ca pāõātipāte samādapeti; attanā ca adinnādāyã hoti, para¤ ca adinnādāne samādapeti; attanā ca kāmesu micchācārã hoti, para¤ ca kāmesu micchācāre samādapeti; attanā ca musāvādã hoti, para¤ ca musāvāde samādapeti; attanā ca pisunāvāco hoti, para¤ ca pisunāya vācāya samādapeti; attanā ca pharusāvāco hoti, para¤ ca pharusāya vācāya samādapeti; attanā ca samphappalāpã hoti, para¤ ca samphappalāpe samādapeti; attanā ca abhijjhālu hoti, para¤ ca abhijjhāya samādapeti; attanā ca vyāpannacitto hoti, para¤ ca vyāpāde samādapeti; attanā ca micchādiņņhiko hoti, para¤ ca micchādiņņhiyā samādapeti. Imehi kho bhikkhave vãsatiyā dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. 3. Vãsatiyā bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge. Katamehi vãsatiyā? 4. Attanā ca pāõātipātā paņivirato hoti, para¤ ca pāõātipātā veramaõiyā samādapeti; attanā ca adinnādānā paņivirato hoti, para¤ ca adinnādānā veramaõiyā samādapeti; attanā ca kāmesu micchācārā paņivirato hoti, para¤ ca kāmesu micchācārā veramaõiyā samādapeti; attanā ca musāvādā paņivirato hoti, para¤ ca musāvādā veramaõiyā samādapeti; attanā ca pisunāya vācāya paņivirato hoti, para¤ ca pisunāya vācāya veramaõiyā samādapeti, attanā ca pharusāya vācāya paņivirato hoti, #<[page 305]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ para¤ ca pharusāya vācāya veramaõiyā samādapeti; attanā ca samphappalāpā paņivirato hoti, para¤ ca samphappalāpā veramaõiyā samādapeti; attanā ca anabhijjhālu hoti, para¤ ca anabhijjhāya samādapeti; attanā ca avyāpannacitto hoti, para¤ ca avyāpāde samādapeti; attanā ca sammādiņņhiko hoti, para¤ ca sammādiņņhiyā samādapeti. Imehi kho bhikkhave vãsatiyā dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge ti. CCXII. 1. Tiüsāya bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. Katamehi tiüsāya? 2. Attanā ca pāõātipātã hoti, para¤ ca pāõātipāte samādapeti, pāõātipāte ca samanu¤¤o hoti; attanā ca adinnādāyã hoti, para¤ ca adinnādāne samādapeti, adinnādāne ca samanu¤¤o hoti; attanā ca kāmesu micchācārã hoti, para¤ ca kāmesu micchācāre samādapeti, kāmesu micchācāre ca samanu¤¤o hoti; attanā ca musāvādã hoti, para¤ ca musāvāde samādapeti, musāvāde ca samanu¤¤o hoti; attanā ca pisunāvāco hoti, para¤ ca pisunāya vācāya samādapeti, pisunāya ca vācāya samanu¤¤o hoti; attanā ca pharusāvāco hoti, para¤ ca pharusāya vācāya samādapeti, pharusāya ca vācāya samanu¤¤o hoti; attanā ca samphappalāpã hoti, para¤ ca samphappalāpe samādapeti, samphappalāpe ca samanu¤¤o hoti; attanā ca abhijjhālu hoti, para¤ ca abhijjhāya samādapeti, abhijjhāya ca samanu¤¤o hoti; attanā ca vyāpannacitto hoti, para¤ ca vyāpāde samādapeti, vyāpāde ca samanu¤¤o hoti; attanā ca micchādiņņhiko hoti, para¤ ca micchādiņņhiyā samādapeti, micchādiņņhiyā ca samanu¤¤o hoti. Imehi kho bhikkhave tiüsāya dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. 3. Tiüsāya bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge. Katamehi tiüsāya? #<[page 306]># %<306 Aīguttara-Nikāya. CCXII.4-CCXIII.2>% 4. Attanā ca pāõātipātā paņivirato hoti, para¤ ca pāõātipātā veramaõiyā samādapeti, pāõātipātā veramaõiyā ca samanu¤¤o hoti; attanā ca adinnādānā paņivirato hoti, para¤ ca adinnādānā veramaõiyā samādapeti, adinnādānā veramaõiyā ca samanu¤¤o hoti; attanā ca kāmesu micchācārā paņivirato hoti, para¤ ca kāmesu micchācārā veramaõiyā samādapeti, kāmesu micchācārā veramaõiyā ca samanu¤¤o hoti; attanā ca musāvādā paņivirato hoti, para¤ ca musāvādā veramaõiyā samādapeti, musāvādā veramaõiyā ca samanu¤¤o hoti; attanā ca pisunāya vācāya paņivirato hoti, para¤ ca pisunāya vācāya veramaõiyā samādapeti, pisunāya vācāya veramaõiyā ca samanu¤¤o hoti; attanā ca pharusāya vācāya paņivirato hoti, para¤ ca pharusāya vācāya veramaõiyā samādapeti, pharusāya vācāya veramaõiyā ca samanu¤¤o hoti; attanā ca samphappalāpā paņivirato hoti, para¤ ca samphappalāpā veramaõiyā samādapeti, samphappalāpā veramaõiyā ca samanu¤¤o hoti; attanā ca anabhijjhālu hoti, para¤ ca anabhijjhāya samādapeti, anabhijjhāya ca samanu¤¤o hoti; attanā ca avyāpannacitto hoti, para¤ ca avyāpāde samādapeti, avyāpāde ca samanu¤¤o hoti; attanā ca sammādiņņhiko hoti, para¤ ca sammādiņņhiyā samādapeti, sammādiņņhiyā ca samanu¤¤o hoti. Imehi kho bhikkhave tiüsāya dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge ti. CCXIII. 1. Cattārãsāya bhikkhave {dhammehi} samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. Katamehi cattārãsāya? 2. Attanā ca pāõātipātã hoti, para¤ ca pāõātipāte samādapeti, pāõātipāte ca samanu¤¤o hoti, pāõātipātassa ca vaõõaü bhāsati; attanā ca adinnādāyã hoti, para¤ ca adinnādāne samādapeti, adinnādāne ca samanu¤¤o hoti, adinnādānassa ca vaõõaü bhāsati; attanā ca kāmesu micchācārã hoti, para¤ ca kāmesu micchācāre samādapeti, kāmesu micchācāre ca samanu¤¤o hoti, #<[page 307]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ kāmesu micchācārassa ca vaõõaü bhāsati; attanā ca musāvādã hoti, para¤ ca musāvāde samādapeti, musāvāde ca samanu¤¤o hoti, musāvādassa ca vaõõaü bhāsati; attanā ca pisunāvāco hoti, para¤ ca pisunāya vācāya samādapeti, pisunāya ca vācāya samanu¤¤o hoti, pisunāya ca vācāya vaõõaü bhāsati; attanā ca pharusāvāco hoti, para¤ ca pharusāya vācāya samādapeti, pharusāya ca vācāya samanu¤¤o hoti, pharusāya ca vācāya vaõõaü bhāsati; attanā ca samphappalāpã hoti, para¤ ca samphappalāpe samādapeti; samphappalāpe ca samanu¤¤o hoti, samphappalāpassa ca vaõõaü bhāsati; attanā ca abhijjhālu hoti, para¤ ca abhijjhāya samādapeti, abhijjhāya ca samanu¤¤o hoti, abhijjhāya ca vaõõaü bhāsati; attanā ca vyāpannacitto hoti, para¤ ca vyāpāde samādapeti, vyāpāde ca samanu¤¤o hoti, vyāpādassa ca vaõõaü bhāsati; attanā ca micchādiņņhiko hoti, para¤ ca micchādiņņhiyā samādapeti, micchādiņņhiyā ca samanu¤¤o hoti, micchādiņņhiyā ca vaõõaü bhāsati. Imehi kho bhikkhave cattāëãsāya dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. 3. Cattārãsāya bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge. Katamehi cattārãsāya? 4. Attanā ca pāõātipātā veramaõiyā paņivirato hoti, para¤ ca pāõātipātā veramaõiyā samādapeti, pāõātipātā veramaõiyā ca samanu¤¤o hoti, pāõātipātā veramaõiyā ca vaõõaü bhāsati; attanā ca adinnādānā paņivirato hoti, para¤ ca adinnādānā veramaõiyā samādapeti, adinnādānā veramaõiyā ca samanu¤¤o hoti, adinnādānā veramaõiyā ca vaõõaü bhāsati; attanā ca kāmesu micchācārā paņivirato hoti, para¤ ca kāmesu micchācārā veramaõiyā samādapeti, kāmesu micchācārā veramaõiyā ca samanu¤¤o hoti, kāmesu micchācārā veramaõiyā ca vaõõaü bhāsati; attanā ca musāvādā paņivirato hoti, para¤ ca musāvādā veramaõiyā samādapeti, musāvādā veramaõiyā ca samanu¤¤o hoti, musāvādā veramaõiyā ca vaõõaü bhāsati; attanā ca pisunāya vācāya paņivirato hoti, #<[page 308]># %<308 Aīguttara-Nikāya. CCXIII.4-CCXV>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ para¤ ca pisunāya vācāya veramaõiyā samādapeti, pisunāya vācāya veramaõiyā ca samanu¤¤o hoti, pisunāya vācāya veramaõiyā ca vaõõaü bhāsati; attanā ca pharusāya vācāya paņivirato hoti, para¤ ca pharusāya vācāya veramaõiyā samādapeti, pharusāya vācāya veramaõiyā ca samanu¤¤o hoti, pharusāya vācāya veramaõiyā ca vaõõaü bhāsati; attanā ca samphappalāpā paņivirato hoti, para¤ ca samphappalāpā veramaõiyā samādapeti, samphappalāpā veramaõiyā ca samanu¤¤o hoti, samphappalāpā veramaõiyā ca vaõõaü bhāsati; attanā ca anabhijjhālu hoti, para¤ ca anabhijjhāya samādapeti, anabhijjhāya ca samanu¤¤o hoti, anabhijjhāya ca vaõõaü bhāsati; attanā ca avyāpannacitto hoti para¤ ca avyāpāde samādapeti, avyāpāde ca samanu¤¤o hoti, avyāpādassa ca vaõõaü bhāsati; attanā ca sammādiņņhiko hoti, para¤ ca sammādiņņhiyā samādapeti, sammādiņņhiyā ca samanu¤¤o hoti, sammādiņņhiyā ca vaõõaü bhāsati. Imehi kho bhikkhave cattārãsāya dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge ti. CCXIV. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato khataü upahataü attānaü pariharati . . . akhataü anupahataü attānaü pariharati . . . vãsatiyā bhikkhave . . . tiüsāya bhikkhave . . . cattārãsāya bhikkhave dhammehi samannāgato khataü upahataü attānaü pariharati . . . akhataü anupahataü attānam pariharati. CCXV. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato idh' ekacco kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati #<[page 309]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . . pe . . . idh' ekacco kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjati . . . vãsatiyā bhikkhave . . .pe . . . tiüsāya bhikkhave . . . pe . . . cattārãsāya bhikkhave dhammehi samannāgato idh' ekacco kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati . . . idh' ekacco kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjati . . . pe . . . CCXVI. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo veditabbo . . . pe . . . paõķito veditabbo . . . pe . . . vãsatiyā bhikkhave . . .pe . . . tiüsāya bhikkhave . . .pe . . . cattārãsāya bhikkhave dhammehi samannāgato bālo veditabbo . . . paõķito veditabbo . . . Imehi kho bhikkhave cattārãsāya dhammehi samannāgato paõķito veditabbo . . . pe . . . CCXVII. 1. Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya dasa dhammā bhāvetabbā. Katame dasa? 2. Asubhasa¤¤ā maraõasa¤¤ā āhāre paņikkålasa¤¤ā sabbaloke anabhiratasa¤¤ā aniccasa¤¤ā anicce dukkhasa¤¤ā dukkhe anattasa¤¤ā pahānasa¤¤ā virāgasa¤¤ā nirodhasa¤¤ā. Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya ime dasa dhammā bhāvetabbā. #<[page 310]># %<310 Aīguttara-Nikāya. CCXVII.3-CCXIX.2>% 3. Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya dasa dhammā bhāvetabbā. Katame dasa? 4. Aniccasa¤¤ā anattasa¤¤ā āhāre paņikkålasa¤¤ā sabbaloke anabhiratasa¤¤ā aņņhikasa¤¤ā puëuvakasa¤¤ā vinãlakasa¤¤ā vipubbakasa¤¤ā vicchiddakasa¤¤ā uddhåmātakasa¤¤ā. Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya ime dasa dhammā bhāvetabbā ti. CCXVIII. 1. Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya dasa dhammā bhāvetabbā. Katame dasa? 2. Sammādiņņhi sammāsaīkappo sammāvācā sammākammanto sammā-ājãvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi sammā¤āõaü sammāvimutti. Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya ime dasa dhammā bhāvetabbā ti. CCXIX. 1. Rāgassa bhikkhave pari¤¤āya parikkhayāya pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya upasamāya cāgāya paņinissaggāya ime dasa dhammā bhāvetabbā . . . 2. Dosassa mohassa kodhassa upanāhassa makkhassa palāsassa issāya macchariyassa māyāya sātheyyassa thambhassa sārambhassa mānassa atimānassa madassa pamādassa pari¤¤āya parikkhayāya pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya upasamāya cāgāya paņinissaggāya ime dasa dhammā bhāvetabbā ti. Dasakanipāto niņņhito. #<[page 311]># %< 311>% EKâDASAKA-NIPâTA. Namo Tassa Bhagavato Arahato Sammāsam- buddhassa. I. 1. Atha kho āyasmā ânando yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca `kim-atthiyāni bhante kusalāni sãlāni kim-ānisaüsānã' ti? `Avippaņisāratthāni kho ânanda kusalāni sãlāni avippaņisārānisaüsāni' . `Avippaņisāro pana bhante kim-atthiyo kim-ānisaüso' ti? `Avippaņisāro kho ânanda pāmujjattho pāmujjānisaüso' . `Pāmujjaü pana bhante kim-atthiyaü kim-ānisaüsan' ti? `Pāmujjaü kho ânanda pãtatthaü pãtānisaüsaü' . `Pãti pana bhante kimatthiyā kim-ānisaüsā' ti? `Pãti kho ânanda passaddhatthā passaddhānisaüsā' . `Passaddhi pana bhante kim-atthiyā kim-ānisaüsā' ti? `Passaddhi kho ânanda sukhatthā sukhānisaüsā' . `Sukhaü pana bhante kim-atthiyaü kimānisaüsan' ti? `Sukhaü kho ânanda samādhatthaü samādhānisaüsaü' . `Samādhi pana bhante kim-atthiyo kim-ānisaüso' ti? `Samādhi kho ânanda yathābhåta¤āõadassanattho yathābhåta¤āõadassanānisaüso' . `Yathābhåta¤āõadassanaü pana bhante kim-atthiyaü kim-ānisaüsan' ti? `Yathābhåta¤āõadassanaü kho ânanda nibbidatthaü nibbidānisaüsaü' . `Nibbidā pana bhante kim-atthiyā kim-ānisaüsā' ti? `Nibbidā kho ânanda virāgatthā virāgānisaüsā'. #<[page 312]># %<312 Aīguttara-Nikāya. I.1-II.1>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `Virāgo pana bhante kim-atthiyo kim-ānisaüso' ti? `Virāgo kho ânanda vimutti¤āõadassanattho vimutti¤āõadassanānisaüso' ti. 2. Iti kho ânanda kusalāni sãlāni avippaņisāratthāni avippaņisārānisaüsāni, avippaņisāro pāmujjattho pāmujjānisaüso, pāmujjaü pãtatthaü pãņānisaüsaü, pãti passaddhatthā passaddhānisaüsā, passaddhi sukhatthā sukhānisaüsā, sukhaü samādatthaü samādhānisaüsaü, samādhi yathābhåta¤āõadassanattho yathābhåta¤āõadassanānisaüso, yathābhåta¤āõadassanaü nibbidatthaü nibbidānisaüsam. nibbidā virāgatthā virāgānisaüsā, virāgo vimutti¤āõadassanattho vimutti¤āõadassanānisaüso. Iti kho ânanda kusalāni sãlāni anupubbena aggāya parentã ti. II. 1. Sãlavato bhikkhave sãlasampannassa na cetanāya karaõãyaü `avippaņisāro me uppajjatå' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaü sãlavato sãlasampannassa avippatisāro uppajjati. Avippaņisarissa bhikkhave na cetanāya karaõãyaü `pāmujjaü me uppajjatå' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaü avippaņisārissa pāmujjaü uppajjati. Pamuditassa bhikkhave na cetanāya karaõãyaü `pãti me uppajjatå' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaü pamuditassa pãti uppajjati. Pãtimanassa bhikkhave na cetanāya karaõãyaü `kāyo me passambhatå' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaü pãtimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyassa bhikkhave na cetanāya karaõãyaü `sukhaü vediyāmã' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaü passaddhakāyo sukhaü vediyati. Sukhino bhikkhave na cetanāya karaõãyaü `cittaü me samādhiyatå' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaü sukhino cittaü samādhiyati. Samāhitassa bhikkhave na cetanāya karaõãyaü `yathābhåtaü pajānāmi passāmã' ti. Dhammatā esā bhikkhave, #<[page 313]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yaü samāhito yathābhåtaü pajānāti passati. Yathābhåtaü bhikkhave jānato passato na cetanāya karaõãyaü `nibbindāmã' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaü yathābhåtaü jānaü passaü nibbindati. Nibbindassa bhikkhave na cetanāya karaõãyaü `virajjāmã' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaü nibbindo virajjati. Virattassa bhikkhave na cetanāya karaõãyaü `vimutti¤āõadassanaü sacchikaromã' ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaü viratto vimutti¤āõadassanaü sacchikaroti. 2. Iti kho bhikkhave virāgo vimutti¤āõadassanattho vimutti¤āõadassanānisaüso, nibbidā virāgatthā virāgānisaüsā, yathābhåta¤āõadassanaü nibbidatthaü nibbidānisaüsaü, samādhi yathābhåta¤āõadassanattho yathābhåta¤āõadassanānisaüso, sukhaü samādhatthaü samādhānisaüsaü, passaddhi sukhatthā sukhānisaüsā, pãti passaddhatthā passaddhānisaüsā, pāmujjaü pãtatthaü pãtānisaüsaü, avippaņisāro pāmujjattho pāmujjānisaüso, kusalāni sãlāni avippaņisāratthāni avippaņisārānisaüsāni. Iti kho bhikkhave dhammā ca dhamme abhisandenti dhammā ca dhamme paripårenti apārā pāraīgamanāyā ti. III. 1. Dussãlassa bhikkhave sãlavipannassa hatåpaniso hoti avippaņisāro, avippaņisāre asati avippaņisāravipannassa hatåpanisaü hoti pāmujjaü, pāmujje asati pāmujjavipannassa hatåpanisā hoti pãti, pãtiyā asati pãtivipannassa hatåpanisā hoti passaddhi, passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatåpanisaü hoti sukhaü, #<[page 314]># %<314 Aīguttara-Nikāya. III.1-4>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sukhe asati sukhavipannassa hatåpaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatåpanisaü hoti yathābhåta¤āõadassanaü, yathābhåta¤āõadassane asati yathābhåta¤āõadassanavipannassa hatåpanisā hoti nibbidā, nibbidāya asati nibbidāvipannassa hatåpaniso hoti virāgo, virāge asati virāgavipannassa hatåpanisaü hoti vimutti¤āõadassanaü. 2. Seyyathā pi bhikkhave rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaņikā pi na pāripåriü gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi na pāripåriü gacchati, evam eva kho bhikkhave dussãlassa sãlavipannassa hatåpaniso hoti avippaņisāro, avippaņisāre asati avippaņisāravipannassa hatåpanisaü hoti . . . pe . . . vimutti¤āõadassanaü. 3. Sãlavato bhikkhave sãlasampannassa upanisasampanno hoti avippaņisāro, avippaņisāre sati avippaņisārasampannassa upanisasampannaü hoti pāmujjaü, pāmujje sati pāmujjasampannassa upanisasampannā hoti pãti, pãtiyā sati pãtisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaü hoti sukhaü, sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaü hoti yathābhåta¤āõadassanaü, yathābhåta¤āõadassane sati yathābhåta¤āõadassanasampannassa upanisasampannā hoti nibbidā, nibbidāya sati nibbidāsampannassa upanisasampanno hoti virāgo, virāge sati virāgasampannassa upanisasampannaü hoti vimutti¤āõadassanaü. 4. Seyyathā pi bhikkhave rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa papaņikā pi pāripåriü gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi pāripåriü gacchati, evam eva kho bhikkhave sãlavato sãlasampannassa upanisasampanno hoti avippaņisāro, avippaņisāre sati avippaņisārasampannassa upanisasampannaü hoti . . . pe . . . vimutti¤āõadassanan ti. #<[page 315]># %% IV. 1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhå āmantesi:-- âvuso bhikkhavo ti. âvuso ti kho te bhikkhå āyasmato Sāriputtassa paccassosuü. âyasmā Sāriputto etad avoca:-- 2. Dussãlassa āvuso sãlavipannassa hatåpaniso hoti avippaņisāro, avippaņisāre asati avippaņisāravipannassa hatåpanisaü hoti pāmujjaü, pāmujje asati pāmujjavipannassa hatåpanisā hoti pãti, pãtiyā asati pãtivipannassa hatåpanisā hoti passaddhi, passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatåpanisaü hoti sukhaü, sukhe asati sukhavipannassa hatåpaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatåpanisaü hoti yathābhåta¤āõadassanaü, yathābhåta¤āõadassane asati yathābhåta¤āõadassanavipannassa hatåpanisā hoti nibbidā, nibbidāya asati nibbidāvipanassa hatåpaniso hoti virāgo, virāge asati virāgavipannassa hatåpanisaü hoti vimutti¤āõadassanaü. 3. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaņikā pi na pāripåriü gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi na pāripåriü gacchati, evam eva kho āvuso dussãlassa sãlavipannassa hatåpaniso hoti avippaņisāro, avippaņisāre asati avippaņisāravipannassa hatåpanisaü hoti . . . pe . . . vimutti¤āõadassanaü. 4. Sãlavato āvuso sãlasampannassa upanisasampanno hoti avippaņisāro, avippaņisāre sati avippaņisārasampannassa upanisasampannaü hoti pāmujjaü, pāmujje sati pāmujjasampannassa upanisasampanno hoti pãti, pãtiyā sati pãtisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaü hoti sukhaü, sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaü hoti yathābhåta¤āõadassanaü, yathābhåta¤āõadassane sati yathābhåta¤āõadassanasampannassa upanisasampannā hoti nibbidā, nibbidāya sati nibbidāsampannassa upanisasampanno hoti virāgo, #<[page 316]># %<316 Aīguttara-Nikāya. IV.4-V.4>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ virāge sati virāgasampannassa upanisasampannaü hoti vimutti¤āõadassanaü. 5. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa papaņikā pi pāripåriü gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi pāripåriü gacchati, evam eva kho āvuso sãlavato sãlasampannassa upanisasampanno hoti avippaņisāro, avippaņisāre sati avippaņisārasampannassa upanisasampannaü hoti . . . pe . . . vimutti¤āõadassanan ti. V. 1. Tatra kho āyasmā ânando bhikkhå āmantesi . . . pe . . . 2. Dussãlassa āvuso sãlavipannassa hatåpaniso hoti avippaņisāro, avippaņisāre asati avippaņisāravipannassa hatåpanisaü hoti pāmujjaü, pāmujje asati pāmujjavipannassa hatåpanisā hoti pãti, pãtiyā asati pãtivipannassa hatåpanisā hoti passaddhi, passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatåpanisaü hoti sukhaü, sukhe asati sukhavipannassa asati hatåpaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatåpanisaü hoti yathābhåta¤āõadassanaü, yathābhåta¤āõadassane asati yathābhåta¤āõadassanavipannassa hatåpanisā hoti nibbidā, nibbidāya asati nibbidāvipannassa hatåpaniso hoti virāgo, virāge asati virāgavipannassa hatåpanisaü hoti vimutti¤āõadassanaü. 3. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaņikā pi na pāripåriü gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi na pāripåriü gacchati, evam eva kho āvuso dussãlassa sãlavipannassa hatåpaniso hoti avippaņisāro, avippaņisāre asati avippaņisāravipannassa hatåpanisaü hoti . . . pe . . . vimutti¤āõadassanaü. 4. Sãlavato āvuso sãlasampannassa upanisasampanno hoti avippaņisāro, avippaņisāre sati avippaņisārasampannassa upanisasampannaü hoti pāmujjaü, pāmujje sati pāmujjasampannassa upanisasampannā hoti pãti, #<[page 317]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ pãtiyā sati pãtisampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā sati passaddhisampannassa upanisasampannaü hoti sukhaü, sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaü hoti yathābhåta¤āõadassanaü, yathābhåta¤āõadassane sati yathābhåta¤āõadassanasampannassa upanisasampannā hoti nibbidā, nibbidāya sati nibbidāsampannassa upanisasampanno hoti virāgo, virāge sati virāgasampannassa upanisasampannaü hoti vimutti¤āõadassanaü. 5. Seyyathā pi rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa papaņikā pi pāripåriü gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi pāripåriü gacchati, evam eva kho āvuso sãlavato sãlasampannassa upanisasampanno hoti avippaņisāro, avippaņisāre sati avippaņisārasampannassa upanisasampannaü hoti . . . pe . . . vimutti¤āõadassanan ti. VI. 1. Yo so bhikkhave bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyåpavādã sabrahmacārãnaü, aņņhānam etaü anavakāso, yaü so ekādasannaü vyasanānaü a¤¤ataraü vyasanaü na nigaccheyya. Katamesaü ekādasannaü? 2. Anadhigataü nādhigacchati, adhigatā parihāyati, saddhammassa na vodāyati, saddhammesu vā adhimāniko hoti, anabhirato vā brahmacariyaü carati, a¤¤ataraü vā saükiliņņhaü āpattiü āpajjati, #<[page 318]># %<318 Aīguttara-Nikāya. VI.2-VII2>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sikkhaü vā paccakkhāya hãnāyāvattati, gāëhaü vā rogātaīkaü phusati, ummādaü vā pāpuõāti cittakkhepaü, sammåëho kālaü karoti, kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati. Yo so bhikkhave bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyåpavādã sabrahmacārãnaü, aņņhānam etaü anavakāso, yaü so imesaü ekādasannaü vyasanānaü a¤¤ataraü vyasanaü na nigaccheyyā ti. VII. 1. Atha kho āyasmā ânando yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca `siyā nu kho bhante bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavãsa¤¤ã assa, na āpasmiü āposa¤¤ã assa, na tejasmiü tejosa¤¤ã assa, na vāyasmiü vāyosa¤¤ã assa, na ākāsāna¤cāyatane ākāsāna¤cāyatanasa¤¤ã assa, na vi¤¤āõa¤cāyatane vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ã assa, na āki¤ca¤¤āyatane āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na idhaloke idhalokasa¤¤ã assa, na paraloke paralokasa¤¤ã assa, yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā' ti? 2. Siyā ânanda bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavãsa¤¤ã assa, na āpasmiü āposa¤¤ã assa, na tejasmiü tejosa¤¤ã assa, na vāyasmiü vāyosa¤¤ã assa, na ākāsāna¤cāyatane ākāsāna¤cāyatanasa¤¤ã assa, na vi¤¤ā¤a¤cāyatane vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ã assa, na āki¤ca¤¤āyatane āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na idhaloke idhalokasa¤¤ã assa, na paraloke paralokasa¤¤ã assa, #<[page 319]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā' ti. 3. `Yathākathaü pana bhante siyā bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavãsa¤¤ã assa, na āpasmiü āposa¤¤ã assa, na tejasmiü tejosa¤¤ã assa, na vāyasmiü vāyosa¤¤ã assa, na ākāsāna¤cāyatane ākāsāna¤cāyatanasa¤¤ã assa, na vi¤¤āõa¤cāyatane vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ã assa, na āki¤ca¤¤āyatane āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane nevasa¤¤ānasa¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na idhaloke idhalokasa¤¤ã assa, na paraloke paralokasa¤¤ã assa, yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā' ti? 4. Idh' ânanda bhikkhu evaüsa¤¤ã hoti `etaü santaü, etaü paõãtaü, yad idaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānan' ti. Evaü kho ânanda siyā bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavãsa¤¤ã assa, na āpasmiü āposa¤¤ã assa, na tejasmiü tejosa¤¤ã assa, na vāyasmiü vāyosa¤¤ã assa, na ākāsāna¤cāyatane ākāsāna¤cāyatanasa¤¤ã assa, na vi¤¤āõa¤cāyatane vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ã assa, na āki¤ca¤¤āyatane āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na idhaloke idhalokasa¤¤ã assa, na paraloke paralokasa¤¤ã assa, yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā ti. VIII. 1. Atha kho āyasmā ânando Bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāyāsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā yenāyasmā Sāriputto ten' upasaīkami, #<[page 320]># %<320 Aīguttara-Nikāya. VIII.1-5>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ upasaīkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiü sammodi; sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ânando āyasmantaü Sāriputtaü etad avoca `siyā nu kho āvuso Sāriputta bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavãsa¤¤ã assa . . . pe . . . yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā' ti? 2. Siyā āvuso ânanda bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavãsa¤¤ã assa . . . pe . . . yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā ti. 3. `Yathākathaü panāvuso Sāriputta siyā bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhāvãsa¤¤ã assa . . . pe . . . yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā' ti? 4. Idhāvuso ânanda bhikkhu evaüsa¤¤ã hoti `etaü santaü, etaü paõãtaü, yad idaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānan' ti. Evaü kho āvuso ânanda siyā bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavãsa¤¤ã assa . . . pe . . . yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā ti. 5. Acchariyaü āvuso, abbhutaü āvuso, yatra hi nāma Satthu ca sāvakassa ca atthena atthaü vya¤janena vya¤janaü saüsandissati samessati na viggahissati, yad idaü aggapadasmiü. Idānāhaü āvuso Bhagavantaü upasaīkamitvā etam atthaü apucchiü. #<[page 321]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Bhagavā pi me etehi padehi etehi vya¤janehi etam atthaü vyākāsi, seyyathā pi āyasmā Sāriputto. Acchariyaü āvuso, abbhutaü āvuso, yatra hi nāma Satthu ca sāvakassa ca atthena atthaü vya¤janena vya¤janaü saüsandissati samessati na viggahissati, yad idaü aggapadasmin ti. IX. 1. Atha kho āyasmā ânando yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca `siyā nu kho bhante bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā na cakkhuü manasikareyya, na råpaü manasikareyya, na sotaü manasikareyya, na saddaü manasikareyya, na ghānaü manasikareyya, na gandhaü manasikareyya, na jivhaü manasikareyya, na rasaü manasikareyya, na kāyaü manasikareyya, na phoņņhabbaü manasikareyya, na paņhaviü manasikareyya, na āpaü manasikareyya, na tejaü manasikareyya, na vāyaü manasikareyya, na ākāsāna¤cāyatanaü manasikareyya, na vi¤¤āõa¤cāyatanaü manasikareyya, na āki¤ca¤¤āyatanaü manasikareyya, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü manasikareyya, na idhalokaü manasikareyya, na paralokaü manasikareyya, yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tam pi na manasikareyya, manasi ca pana kareyyā' ti? 2. Siyā ânanda bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā na cakkhuü manasikareyya, na råpaü manasikareyya, na sotaü manasikareyya, na saddaü manasikareyya, na ghānaü manasikareyya, na gandhaü manasikareyya, na jivhaü manasikareyya, na rasaü manasikareyya, na kāyaü manasikareyya, na phoņņhabbaü manasikareyya, na paņhaviü manasikareyya, na āpaü manasikareyya, na tejaü manasikareyya, #<[page 322]># %<322 Aīguttara-Nikāya. IX.2-X.1>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ na vāyaü manasikareyya, na ākāsāna¤cāyatanaü manasikareyya, na vi¤¤āõa¤cāyatanaü manasikareyya, na āki¤ca¤¤āyatanaü manasikareyya, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü manasikareyya, na idhalokaü manasikareyya, na paralokaü manasikareyya, yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tam pi na manasikareyya, manasi ca pana kareyyā ti. 3. `Yathākathaü pana bhante siyā bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā na cakkhuü manasikareyya, na råpaü manasikareyya . . . pe . . . yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tam pi na manasikareyya, manasi ca pana kareyyā' ti? 4. Idh' ânanda bhikkhu evaü manasikaroti `etaü santaü, etaü paõãtaü, yad idaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānan' ti. Evaü kho ânanda siyā bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā na cakkhuü manasikareyya, na råpaü manasikareyya, na sotaü manasikareyya, na saddaü manasikareyya, na ghānaü manasikareyya, na gandhaü manasikareyya, na jivhaü manasikareyya, na rasaü manasikareyya, na kāyaü manasikareyya, na phoņņhabbaü manasikareyya, na paņhaviü manasikareyya, na āpaü manasikareyya, na tejaü manasikareyya, na vāyaü manasikareyya, na ākāsāna¤cāyatanaü manasikareyya, na vi¤¤āõa¤cāyatanaü manasikareyya, na āki¤ca¤¤āyatanaü manasikareyya, na idhalokaü manasikareyya, na paralokaü manasikareyya, yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tam pi na manasikareyya, manasi ca pana kareyyā ti. X. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Ĩātike viharati Gi¤jakāvasathe. #<[page 323]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Atha kho āyasmā Sandho yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho āyasmantaü Sandhaü Bhagavā etad avoca:-- 2. âjānãyajjhāyitaü kho Sandha jhāyatha, mā khaëuīkajjhāyitaü. Katha¤ ca Sandha khaëuīkajjhāyitaü hoti? 3. Assakhaëuīko hi Sandha doõiyā baddho `yavasaü yavasan' ti jhāyati. Taü kissa hetu? Na hi Sandha assakaëuīkassa doõiyā baddhassa evaü hoti `kin nu kho maü ajja assadammasārathi kāraõaü kāressati, kim assāhaü paņikaromã' ti? So doõiyā baddho `yavasaü yavasan' ti jhāyati. Evam eva kho Sandha idh' ekacco purisakhaëuīko ara¤¤agato pi rukkhamålagato pi su¤¤āgāragato pi kāmarāgapariyuņņhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraõaü yathābhåtaü na ppajānāti. So kāmarāgaü yeva antaraü karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati. Vyāpādapariyuņņhitena cetasā viharati . . . thãnamiddhapariyuņņhitena cetasā viharati . . . uddhaccakukkuccapariyuņņhitena cetasā viharati . . . vicikicchāpariyuņņhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraõaü yathābhåtaü na ppajānāti. So vicikicchaü yeva antaraü karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati. #<[page 324]># %<324 Aīguttara-Nikāya. X.3-4>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ So paņhavim pi nissāya jhāyati, āpam pi nissāya jhāyati, tejam pi nissāya jhāyati, vāyam pi nissāya jhāyati, ākāsāna¤cāyatanam pi nissāya jhāyati, vi¤¤āõa¤cāyatanam pi nissāya jhāyati, āki¤ca¤¤āyatanam pi nissāya jhāyati, nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanam pi nissāya jhāyati, idhalokam pi nissāya jhāyati, paralokam pi nissāya jhāyati, yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tam pi nissāya jhāyati. Evaü kho Sandha purisakhaëuīkajjhāyitaü hoti. Katha¤ ca Sandha ājānãyajjhāyitaü hoti? 4. Bhadro hi Sandha assājānãyo doõiyā baddho na `yavasaü yavasan' ti jhāyati. Taü kissa hetu? Bhadrassa hi Sandha assājānãyassa doõiyā baddhassa evaü hoti `kin nu kho maü ajja assadammasārathi kāraõaü kāressati, kim assāhaü paņikaromã' ti? So doõiyā baddho na `yavasaü yavasan' ti jhāyati. Bhadro hi Sandha assājānãyo yathā iõaü yathā baddhaü yathā jāniü yathā kaliü evaü patodassa ajjhoharaõaü samanupassati. Evam eva kho Sandha bhadro purisājānãyo ara¤¤agato pi rukkhamålagato pi su¤¤āgāragato pi na kāmarāgapariyuņņhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraõaü yathābhåtaü pajānāti. Na vyāpādapariyuņņhitena cetasā viharati . . . na thãnamiddhapariyuņņhitena cetasā viharati . . . na uddhaccakukkuccapariyuņņhitena cetasā viharati . . . na vicikicchāpariyuņņhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraõaü yathābhåtaü pajānāti. So neva paņhaviü nissāya jhāyati, na āpaü nissāya jhāyati, na tejaü nissāya jhāyati, na vāyaü nissāya jhāyati, na ākāsāna¤cāyatanaü nissāya jhāyati, na vi¤¤āõa¤cāyatanaü nissāya jhāyati, na āki¤ca¤¤āyatanaü nissāya jhāyati, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü nissāya jhāyati, na idhalokaü nissāya jhāyati, #<[page 325]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ na paralokaü nissāya jhāyati, yaü p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tam pi nissāya na jhāyati, jhāyati ca pana. Evaü jhāyi¤ ca pana Sandha bhadraü purisājānãyaü sa-indā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakā 'va namassanti: Namo te purisāja¤¤a namo te purisuttama yassa tenābhijānāma yam pi nissāya jhāyasã ti. 5. Evaü vutte āyasmā Sandho Bhagavantaü etad avoca `kathaü jhāyã pana bhante bhadro purisājānãyo jhāyati? So neva paņhaviü nissāya jhāyati, na āpaü nissāya jhāyati, na vāyaü nissāya jhāyati,na ākāsāna¤cāyatanaü nissāya jhāyati, na vi¤¤āõa¤cāyatanaü nissāya jhāyati, na āki¤ca¤¤āyatanaü nissāya jhāyati, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü nissāya jhāyati, na idhalokaü nissāya jhāyati, na paralokaü nissāya jhāyati, yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tam pi nissāya na jhāyati, jhāyati ca pana. Kathaü jhāyi¤ ca pana bhante bhadraü purisājānãyaü sa-indā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakā 'va namassanti: Namo te purisāja¤¤a namo te purisuttama yassa tenābhijānāma yam pi nissāya jhāyasã' ti? 6. Idha Sandha bhadrassa purisājānãyassa paņhaviyā paņhavãsa¤¤ā vibhåtā hoti, āpasmiü āposa¤¤ā vibhåtā hoti, tejasmiü tejosa¤¤ā vibhåtā hoti, vāyasmiü vāyosa¤¤ā vibhåtā hoti, ākāsāna¤cāyatane ākāsāna¤cāyatanasa¤¤ā vibhåtā hoti, vi¤¤āõa¤cāyatane vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ā vibhåtā hoti, #<[page 326]># %<326 Aīguttara-Nikāya. X.6-XI.3>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ āki¤ca¤¤āyatane āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ā vibåtā hoti, nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ā vibhåtā hoti, idhaloke idhalokasa¤¤ā vibhåtā hoti, paraloke paralokasa¤¤ā vibhåtā hoti, yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi sa¤¤ā vibhåtā hoti. Evaü jhāyã kho Sandha bhadro purisājānãyo neva paņhaviü nissāya jhāyati, na āpaü nissāya jhāyati, na tejaü nissāya jhāyati, na vāyaü nissāya jhāyati, na ākāsāna¤cāyatanaü nissāya jhāyati, na vi¤¤āõa¤cāyatanaü nissāya jhāyati, na āki¤ca¤¤āyatanaü nissāya jhāyati, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü nissāya jhāyati, na idhalokaü nissāya jhāyati, na paralokaü nissāya jhāyati, yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tam pi nissāya na jhāyati, jhāyati ca pana. Evaü jhāyi¤ ca pana Sandha bhadraü purisājānãyaü sa-indā devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakā 'va namassanti: Namo te purisāja¤¤a namo te purisuttama yassa tenābhijānāma yam pi nissāya jhāyasã ti. XI. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Rājagahe viharati Moranivāpe Paribbājakārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca:-- 2. Tãhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniņņho hoti accantayogakkhemã accantabrahmacārã accantapariyosāno seņņho devamanussānaü. Katamehi tãhi? 3. Asekhena sãlakkhandhena asekhena samādhikkhandhena asekhena pa¤¤ākkhandhena Imehi kho bhikkhave tãhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniņņho hoti accantayogakkhemã accantabrahmacārã accantapariyosāno seņņho devamanussānaü. #<[page 327]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 4. Aparehi pi bhikkhave tãhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniņņho hoti accantayogakkhemã accantabrahmacārã accantapariyosāno seņņho devamanussānaü. Katamehi tãhi? 5. Iddhipāņihāriyena ādesanāpāņihāriyena anusāsanipāņihāriyena. Imehi kho bhikkhave tãhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniņņho hoti accantayogakkhemã accantabrahmacārã accantapariyosāno seņņho devamanussānaü. 6. Aparehi pi bhikkhave tãhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniņņho hoti accantayogakkhemã accantabrahmacārã accantapariyosāno seņņho devamanussānaü. Katamehi tãhi? 7. Sammādiņņhiyā sammā¤āõena sammāvimuttiyā. Imehi kho bhikkhave tãhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniņņho hoti accantayogakkhemã accantabrahmacārã accantapariyosāno seņņho devamanussānaü. 8. Dvãhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniņņho hoti accantayogakkhemã accantabrahmacārã accantapariyosāno seņņho devamanussānaü. Katamehi dvãhi? 9. Vijjāya caraõena. Imehi kho bhikkhave dvãhi dhammehi samannāgato bhikkhu accantaniņņho hoti accantayogakkhemã accantabrahmacārã accantapariyosāno seņņho devamanussānaü. 10. Brahmunā p' esā bhikkhave Sanaükumārena gāthā bhāsitā: Khattiyo seņņho jane tasmiü ye gottapaņisārino vijjācaraõasampanno so seņņho devamānuse ti. Sā kho pan' esā bhikkhave Brahmunā Sanaükumārena gāthā sugãtā no duggãtā subhāsitā no dubbhāsitā atthasaühitā no anatthasaühitā anumatā mayā, #<[page 328]># %<328 Aīguttara-Nikāya. XI.10-XII.1>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ahaü pi bhikkhave evaü vadāmi: Khattiyo seņņho jane tasmiü ye gottapaņisārino vijjācaraõasampanno so seņņho devamānuse ti. Nissayavaggo paņhamo. Tatr' uddānaü: Kim-atthiyā cetanā tayo upanisā vyasanena ca Sa¤¤āmanasikārā sekho Moranivāpanena cā ti. XII. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiü Nigrodhārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhå Bhagavato cãvarakammaü karonti `niņņhitacãvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaü pakkamissatã' ti. Assosi kho Mahānāmo Sakko: sambahulā kira bhikkhå Bhagavato cãvarakammaü karonti `niņņhitacãvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaü pakkamissatã' ti. Atha kho Mahānāmo Sakko yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Mahānāmo Sakko Bhagavantaü etad avoca:-- Sutaü me taü bhante: sambahulā kira bhikkhå Bhagavato cãvarakammaü karonti `niņņhitacãvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaü pakkamissatã' ti. Tesaü no bhante nānāvihārehi viharataü ken' assa vihārena vihātabban ti? #<[page 329]># %% 2. Sādhu sādhu Mahānāma, etaü kho Mahānāma tumhākaü patiråpaü kulaputtānaü, yaü tumhe Tathāgataü upasaīkamitvā puccheyyātha `tesaü no bhante nānāvihārehi viharataü ken' assa vihārena vihātabban' ti. Saddho kho Mahānāma ārādhako hoti no asaddho, āraddhaviriyo ārādhako hoti no kusãto, upaņņhitasati ārādhako hoti no muņņhassati, samāhito ārādhako hoti no asamāhito, pa¤¤avā ārādhako hoti no duppa¤¤o. Imesu kho tvaü Mahānāma pa¤casu dhammesu patiņņhāya cha dhamme uttariü bhāveyyāsi. 3. Idha tvaü Mahānāma Tathāgataü anussareyyāsi `iti pi so Bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi Satthā devamanussānaü buddho Bhagavā' ti. Yasmiü Mahānāma samaye ariyasāvako Tathāgataü anussarati, nev' assa tasmiü samaye rāgapariyuņņhitaü cittaü hoti, na dosapariyuņņhitaü cittaü hoti, na mohapariyuņņhitaü cittaü hoti, ujugatam ev' assa tasmiü samaye cittaü hoti Tathāgataü ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaü, labhati dhammavedaü, labhati dhammåpasaühitaü pāmujjaü, pamuditassa pãti jāyati, pãtimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaü vediyati, sukhino cittaü samādhiyati. Ayaü vuccati Mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasotasamāpanno buddhānussatiü bhāveti. 4. Puna ca paraü tvaü Mahānāma dhammaü anussareyyāsi `svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiņņhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaü veditabbo vi¤¤åhã' ti. Yasmiü Mahānāma samaye ariyasāvako dhammaü anussarati, nev' assa tasmiü samaye rāgapariyuņņhitaü cittaü hoti, #<[page 330]># %<330 Aīguttara-Nikāya. XII.4-6>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ na dosapariyuņņhitaü cittaü hoti, na mohapariyuņņhitaü cittaü hoti, ujugatam ev' assa tasmiü samaye cittaü hoti dhammaü ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaü, labhati dhammavedaü, labhati dhammåpasaühitaü pāmujjaü, pamuditassa pãti jāyati, pãtimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaü vediyati, sukhino cittaü samādhiyati. Ayaü vuccati Mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasotasamāpanno dhammānussatiü bhāveti. 5. Puna ca paraü tvaü Mahānāma saīghaü anussareyyāsi `supaņipanno Bhagavato sāvakasaīgho, ujupaņipanno Bhagavato sāvakasaīgho, ¤āyapaņipanno Bhagavato sāvakasaīgho, sāmãcipaņipanno Bhagavato sāvakasaīgho, yad idaü cattāri purisayugāni, aņņha purisapuggalā, esā Bhagavato sāvakasaīgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassā' ti. Yasmiü Mahānāma samaye ariyasāvako saīghaü anussarati, nev' assa tasmiü samaye rāgapariyuņņhitaü cittaü hoti, na dosapariyuņņhitaü cittaü hoti, na mohapariyuņņhitaü cittaü hoti, ujugatam ev' assa tasmiü samaye cittaü hoti saīghaü ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaü, labhati dhammavedaü, labhati dhammåpasaühitaü pāmujjaü, pamuditassa pãti jāyati, pãtimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaü vediyati, sukhino cittaü samādhiyati. Ayaü vuccati Mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasotasamāpanno saīghānussatiü bhāveti. 6. Puna ca paraü tvaü Mahānāma attano sãlāni anussareyyāsi `akkhaõķāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni vi¤¤åpasaņņhāni aparāmaņņhāni samādhisaüvattanikānã' ti. Yasmiü Mahānāma samaye ariyasāvako sãlaü anussarati, nev' assa tasmiü samaye rāgapariyuņņhitaü cittaü hoti, na dosapariyuņņhitaü cittaü hoti, na mohapariyuņņhitaü cittaü hoti, #<[page 331]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ujugatam ev' assa tasmiü samaye cittaü hoti sãlaü ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaü, labhati dhammavedaü, labhati dhammåpasaühitaü pāmujjaü, pamuditassa pãti jāyati, pãtimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaü vediyati, sukhino cittaü samādhiyati. Ayaü vuccati Mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasotasamāpanno sãlānussatiü bhāveti. 7. Puna ca paraü tvaü Mahānāma attano cāgaü anussareyyāsi `lābhā vata me suladdhaü vata me, yo 'haü maccheramalapariyuņņhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā agāraü ajjhāvasāmi muttacāgo payatapāõã vossaggarato yācayogo dānasaüvibhāgarato' ti. Yasmiü Mahānāma samaye ariyasāvako cāgaü anussarati, nev' assa tasmiü samaye rāgapariyuņņhitaü cittaü hoti, na dosapariyuņņhitaü cittaü hoti, na mohapariyuņņhitaü cittaü hoti, ujugatam ev' assa tasmiü samaye cittaü hoti cāgaü ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaü, labhati dhammavedaü, labhati dhammåpasaühitaü pāmujjaü, pamuditassa pãti jāyati, pãtimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaü vediyati, sukhino cittaü samādhiyati. Ayaü vuccati Mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasotasamāpanno cāgānussatiü bhāveti. 8. Puna ca paraü tvaü Mahānāma devatā anussareyyāsi `santi devā Cātummahārājikā, santi devā Tāvatiüsā, santi devā Yāmā, santi devā Tusitā, santi devā Nimmānaratino, santi devā Paranimmitavasavattino, santi devā Brahmakāyikā, santi devā Tatuttari; yathāråpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, #<[page 332]># %<332 Aīguttara-Nikāya. XII.8-XIII.1>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ mayham pi tathāråpā saddhā saüvijjati; yathāråpena sãlena samannāgatā tā devatā cutā tattha upapannā, mayham pi tathāråpaü sãlaü saüvijjati; yathāråpena sutena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi tathāråpaü sutaü saüvijjati; yathāråpena cāgena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi tathāråpo cāgo saüvijjati; yathāråpāya pa¤¤āya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi tathāråpā pa¤¤ā saüvijjatã' ti. Yasmiü Mahānāma samaye ariyasāvako attano ca tāsa¤ ca devatānaü saddha¤ ca sãla¤ ca suta¤ ca cāga¤ ca pa¤¤a¤ ca anussarati, nev' assa tasmiü samaye rāgapariyuņņhitaü cittaü hoti, na dosapariyuņņhitaü cittaü hoti, na mohapariyuņņhitaü cittaü hoti, ujugatam ev' assa tasmiü samaye cittaü hoti devatā ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaü, labhati dhammavedaü, labhati dhammåpasaühitaü pāmujjaü, pamuditassa pãti jāyati, pãtimanassa kāyo passambhati passaddhakāyo sukhaü vediyati, sukhino cittaü samādhiyati. Ayaü vuccati Mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasotasamāpanno devatānussatiü bhāvetã ti. XIII. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiü Nigrodhārāme. Tena kho pana samayena Mahānāmo Sakko gilānā vuņņhito hoti aciravuņņhito gela¤¤ā. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhå Bhagavato cãvarakammaü karonti `niņņhitacãvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaü pakkamissatã' ti . . . pe . . . Atha kho Mahānāmo Sakko yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. #<[page 333]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ekamantaü nisinno kho Mahānāmo Sakko Bhagavantaü etad avoca:-- Sutaü me taü bhante: sambahulā kira bhikkhå Bhagavato cãvarakammaü karonti `niņņhitacãvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaü pakkamissatã' ti. Tesaü no bhante nānāvihārehi viharataü ken' assa vihārena vihātabban' ti? 2. Sādhu sādhu Mahānāma, etaü kho Mahānāma tumhākaü patiråpaü kulaputtānaü, yaü tumhe Tathāgataü upasaīkamitvā puccheyyātha `tesaü no bhante nānāvihārehi viharataü ken' assa vihārena vihātabban' ti. Saddho kho Mahānāma ārādhako hoti no asaddho, āraddhaviriyo ārādhako hoti no kusãto, upaņņhitasati ārādhako hoti no muņņhassati, samāhito ārādhako hoti no asamāhito, pa¤¤avā ārādhako hoti no duppa¤¤o. Imesu kho tvaü Mahānāma pa¤casu dhammesu patiņņhāya cha dhamme uttariü bhāveyyāsi. 3. Idha tvaü Mahānāma Tathāgataü anussareyyāsi `iti pi so Bhagavā . . . pe . . . Satthā devamanussānaü buddho Bhagavā' ti. Yasmiü Mahānāma samaye ariyasāvako Tathāgataü anussarati, nev' assa tasmiü samaye rāgapariyuņņhitaü cittaü hoti, na dosapariyuņņhitaü cittaü hoti, na mohapariyuņņhitaü cittaü hoti, ujugatam ev' assa tasmiü samaye cittaü hoti Tathāgataü ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaü, labhati dhammavedaü, labhati dhammåpasaühitaü pāmujjaü, pamuditassa pãti jāyati, pãtimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaü vediyati, sukhino cittaü samādhiyati. Imaü kho tvaü Mahānāma buddhānussatiü gacchanto pi bhāveyyāsi, ņhito pi bhāveyyāsi, nisinno pi bhāveyyāsi, sayāno pi bhāveyyāsi, kammantaü adhiņņhahanto pi bhāveyyāsi, puttasambādhasayanaü ajjhāvasanto pi bhāveyyāsi. #<[page 334]># %<334 Aīguttara-Nikāya. XIII.4-XIV.1>% 4. Puna ca paraü tvaü Mahānāma dhammaü anussareyyāsi . . . pe . . . saīghaü anussareyyāsi . . . pe . . . attano sãlāni anussareyyāsi . . . pe . . . attano cāgaü anussareyyāsi . . . pe . . . devatā anussareyyāsi `santi devā Cātummahārājikā . . . santi devā Tatuttari; yathāråpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi tathāråpā saddhā saüvijjati; yathāråpena sãlena . . . sutena . . . cāgena . . . pa¤¤āya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi tathāråpā pa¤¤ā saüvijjatã' ti. Yasmiü Mahānāma samaye ariyasāvako attano ca tāsa¤ ca devatānaü saddha¤ ca sãla¤ ca suta¤ ca cāga¤ ca pa¤¤a¤ ca anussarati, nev' assa tasmiü samaye rāgapariyuņņhitaü cittaü hoti, na dosapariyuņņhitaü cittaü hoti, na mohapariyuņņhitaü cittaü hoti, ujugatam ev' assa tasmiü samaye cittaü hoti devatā ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaü, labhati dhammavedaü, labhati dhammåpasaühitaü pāmujjaü, pamuditassa pãti jāyati, pãtimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaü vediyati, sukhino cittaü samādhiyati. Imaü kho tvaü Mahānāma devatānussatiü gacchanto pi bhāveyyāsi, ņhito pi bhāveyyāsi, nisinno pi bhāveyyāsi, sayāno pi bhāveyyāsi, kammantaü adhiņņhahanto pi bhāveyyāsi, puttasambādhasayanaü ajjhāvasanto pi bhāveyyāsã ti. XIV. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiü Nigrodhārāme. Tena kho pana samayena Bhagavā Sāvatthiyaü vassāvāsaü upagantukāmo hoti. Assosi kho Nandiyo Sakko `Bhagavā kira Sāvatthiyaü vassāvāsaü upagantukāmo' ti. Atha kho Nandiyassa Sakkassa etad ahosi `yan nånāhaü pi Sāvatthiyaü vassāvāsaü upagaccheyyaü, #<[page 335]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tattha kammanta¤ c' eva adiņņhahissāmi Bhagavanta¤ ca lacchāmi kālena kālaü dassanāyā' ti. Atha kho Bhagavā Sāvatthiyaü vassāvāsaü upaga¤chi, Nandiyo pi kho Sakko Sāvatthiyaü vassāvāsaü upaga¤chi, tattha kammanta¤ c' eva adhiņņhāsi Bhagavanta¤ ca labhi kālena kālaü dassanāya. 2. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhå Bhagavato cãvarakammaü karonti `niņņhitacãvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaü pakkamissatã' ti. Assosi kho Nandiyo Sakko: sambahulā kira bhikkhå Bhagavato cãvarakammaü karonti `niņņhitacãvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaü pakkamissatã' ti. Atha kho Nandiyo Sakko yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Nandiyo Sakko Bhagavantaü etad avoca:-- Sutaü me taü bhante: sambahulā kira bhikkhå Bhagavato cãvarakammaü karonti `niņņhitacãvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaü pakkamissatã' ti. Tesaü no bhante nānāvihārehi viharitaü ken' assa vihārena vihātabban ti? 3. Sādhu sādhu Nandiya, etaü kho Nandiya tumhākaü patiråpaü kulapattānaü, yaü tumhe Tathāgataü upasaīkamitvā puccheyyātha `tesaü no bhante nānāvihārehi viharitaü ken' assa vihārena vihātabban' ti. Saddho kho Nandiya ārādhako hoti no asaddho, sãlavā ārādhako hoti no dussãlo, āraddhaviriyo ārādhako hoti no kusãto, upaņņhitasati ārādhako hoti no muņņhassati, samāhito ārādhako hoti no asamāhito, pa¤¤avā ārādhako hoti no duppa¤¤o. Imesu kho te Nandiya chasu dhammesu patiņņhāya pa¤casu dhammesu ajjhattaü sati upaņņhapetabbā. 4. Idha tvaü Nandiya Tathāgataü anussareyyāsi `iti pi so Bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi Satthā devamanussānaü buddho Bhagavā' ti. #<[page 336]># %<336 Aīguttara-Nikāya. XIV.4-8>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Iti kho te Nandiya Tathāgataü ārabbha ajjhattaü sati upaņņhapetabbā. 5. Puna ca paraü tvaü Nandiya dhammaü anussareyyāsi `svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiņņhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaü veditabbo vi¤¤åhã' ti. Iti kho te Nandiya dhammaü ārabbha ajjhattaü sati upaņņhapetabbā. 6. Puna ca paraü Nandiya kalyāõamitte anussareyyāsi `lābhā vata me suladdhaü vata me, yassa me kalyāõamittā anukampakā atthakāmā ovādakā anusāsakā' ti. Iti kho te Nandiya kalyāõamitte ārabbha ajjhattaü sati upaņņhapetabbā. 7. Puna ca paraü tvaü Nandiya attano cāgaü anussareyyāsi `lābhā vata me suladdhaü vata me, yo ' haü maccheramalapariyuņņhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā agāraü ajjhāvasāmi muttacāgo payatapāõã vossaggarato yācayogo dānasaüvibhāgarato' ti. Iti kho te Nandiya cāgaü ārabbha ajjhattaü sati upaņņhapetabbā. 8. Puna ca paraü tvaü Nandiya devatā anussareyyāsi `yā tā devatā atikkamm' eva kabaëãkārabhakkhānaü devānaü sahavyataü a¤¤ataraü manomayaü kāyaü upapannā, tā karaõãyaü attano na samanupassanti katassa vā paticayaü; seyyathā pi Nandiya bhikkhu asamayavimutto karaõãyaü attano na samanupassati katassa vā paticayaü, evam eva kho Nandiya yā tā devatā atikkamm' eva kabaëãkārabhakkhānaü devānaü sahavyataü a¤¤ataraü manomayaü kāyaü upapannā, tā karaõãyaü attano na samanupassanti katassa vā paticayan' ti. #<[page 337]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Iti kho te Nandiya devatā ārabbha ajjhattaü sati upaņņhapetabbā. Imehi kho Nandiya ekādasahi dhammehi samannāgato ariyasāvako pajahat' eva pāpake akusale dhamme na upādiyati. Seyyathā pi Nandiya kumbho nikkujjo 'va tam eva udakaü no vantaü paccāvamati, seyyathā pi vā pana Nandiya sukkhe tiõadāye aggi mutto ķahaü yeva gacchati, no daķķhaü paccudāvattati, evam eva kho Nandiya imehi ekādasahi dhammehi samannāgato ariyasāvako pajahat' eva pāpake akusale dhamme na upādiyatã ti. XV. 1. Atha kho āyasmā Subhåti saddhena bhikkhunā saddhiü yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho āyasmantaü Subhåtiü Bhagavā etad avoca `ko nāmāyaü Subhåti bhikkhå' ti? `Saddho nāmāyaü bhante bhikkhu saddhassa upāsakassa putto saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajito' ti. `Kacci panāyaü Subhåti saddho bhikkhu saddhassa upāsakassa putto saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajito sandissati saddhāpadāneså' ti. `Etassa Bhagavā kālo, etassa Sugata kālo, yaü Bhagavā saddhassa saddhāpadānāni bhāseyya; idānāhaü jānissāmi: yadi vā ayaü bhikkhu sandissati saddhāpadānesu yadi vā no' ti. `Tena hi Subhåti suõāhi sādhukaü manasikarohi, bhāsissāmã' ti. `Evaü bhante' ti kho āyasmā Subhåti Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad avoca:-- #<[page 338]># %<338 Aīguttara-Nikāya. XV.2-6>% 2. Idha Subhåti bhikkhu sãlavā hoti, pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yam pi Subhåti bhikkhu sãlavā hoti . . . pe . . . samādāya sikkhati sikkhāpadesu: idam pi Subhåti saddhassa saddhāpadānaü hoti. 3. Puna ca paraü Subhåti bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāõā majjhe kalyāõā pariyosānakalyāõā sātthaü savya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti, tathāråpassa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā. Yam pi Subhåti bhikkhu bahussuto hoti . . .pe . . . diņņhiyā suppaņividdhā: idam pi Subhåti saddhassa saddhāpadānaü hoti. 4. Puna ca paraü Subhåti bhikkhu kalyāõamitto hoti kalyāõasahāyo kalyāõasampavaīko. Yam pi Subhåti bhikkhu kalyāõamitto hoti kalyāõasahāyo kalyāõasampavaīko: idam pi Saddhassa saddhāpadānaü hoti. 5. Puna ca paraü Subhåti bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraõehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiõaggāhã anusāsaniü. Yam pi Subhåti bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraõehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiõaggāhã anusāsaniü: idam pi Subhåti saddhassa saddhāpadānaü hoti. 6. Puna ca paraü Subhåti bhikkhu yāni tāni sabrahmacārãnaü uccāvacānaü kiükaraõãyāni, tattha dakkho hoti analaso tatråpāyāya vãmaüsāya samannāgato alaü kātuü alaü saüvidhātuü. Yam pi Subhåti bhikkhu yāni tāni sabrahmacārãnaü . . . pe . . . alaü kātuü alaü saüvidhātuü: idam pi Subhåti saddhassa saddhāpadānaü hoti. #<[page 339]># %% 7. Puna ca paraü Subhåti bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uëārapāmujjo. Yam pi Subhåti bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uëārapāmujjo: idam pi Subhåti saddhassa saddhāpadānaü hoti. 8. Puna ca paraü Subhåti bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaü dhammānaü pahānāya kusalānaü dhammānaü upasampadāya thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yam pi Subhåti bhikkhu āraddhaviriyo viharati . . . pe . . . kusalesu dhammesu: idam pi Subhåti saddhassa saddhāpadānaü hoti. 9. Puna ca paraü Subhåti bhikkhu catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã. Yam pi Subhåti bhikkhu catunnaü jhānānaü abhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã: idam pi Subhåti saddhassa saddhāpadānaü hoti. 10. Puna ca paraü Subhåti bhikkhu anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, seyyathãdaü `ekam pi jātiü dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pa¤ca pi jātiyo dasa pi jātiyo vãsam pi jātiyo tiüsam pi jātiyo cattārãsam pi jātiyo pa¤¤āsam pi jātiyo jātisatam pi jātisahassam pi jātisatasahassam pi aneke pi saüvaņņakappe aneke pi vivaņņakappe aneke pi saüvaņņavivaņņakappe amutrāsiü evaünāmo evaügotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiü, tatrāpāsiü evaünāmo evaügotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto, so tato cuto idhupapanno' ti iti sākāraü sa-uddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. Yam pi Subhåti bhikkhu anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, #<[page 340]># %<340 Aīguttara-Nikāya. XV.10-13>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ seyyathãdaü ekam pi jātiü dve pi jātiyo . . . pe . . . iti sākāraü sa-uddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati: idam pi Subhåti saddhassa saddhāpadānaü hoti. 11. Puna ca paraü Subhåti bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti `ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaü upavādakā micchādiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapannā' ti iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti. Yam pi Subhåti bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena . . . pe . . . yathākammåpage satte pajānāti: idam pi Subhåti saddhassa saddhāpadānaü hoti. 12. Puna ca paraü Subhåti bhikkhu āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Yam pi Subhåti bhikkhu āsavānaü khayā . . . pe . . . sacchikatvā upasampajja viharati: idam pi Subhåti saddhassa saddhāpadānaü hotã ti. 13. Evaü vutte āyasmā Subhåti Bhagavantaü etad avoca:-- `Yan' imāni bhante Bhagavatā saddhassa saddhāpadānāni bhāsitāni, saüvijjanti tāni imassa bhikkhuno, aya¤ ca bhikkhu etesu sandissati. Ayaü bhante bhikkhu sãlavā hoti, pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu. #<[page 341]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ayaü bhante bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāõā majjhe kalyāõā pariyosānakalyāõā sātthaü savya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti, tathāråpassa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā. Ayaü bhante bhikkhu kalyāõamitto kalyāõasahāyo kalyāõasampavaīko. Ayaü bhante bhikkhu suvaco hoti sovacassakaraõehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiõaggāhã anusāsaniü. Ayaü bhante bhikkhu yāni tāni sabrahmacārãnaü uccāvacāni kiükaraõãyāni, tattha dakkho hoti analaso tatrupāyāya vãmaüsāya samannāgato alaü kātuü alaü saüvidhātuü. Ayaü bhante bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uëārapāmujjo. Ayaü bhante bhikkhu āraddhaviriyo viharati thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Ayaü bhante bhikkhu catunnaü jhānānaü abhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã. Ayaü bhante bhikkhu anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, seyyathãdaü ekam pi jātiü dve pi jātiyo . . .pe . . . iti sākāraü sa-uddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. Ayaü bhante bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena . . .pe . . . yathākammåpage satte pajānāti. Ayaü bhante bhikkhu āsavānaü khayā . . . pe . . . sacchikatvā upasampajja viharati. Yān' imāni bhante Bhagavatā saddhassa saddhāpadānāni bhāsitāni, saüvijjanti tāni imassa bhikkhuno, aya¤ ca bhikkhu etesu sandissatã' ti. 14. Sādhu sādhu Subhåti, tena hi tvaü Subhåti iminā saddhena bhikkhunā saddhiü vihareyyāsi, yadā ca tvaü Subhåti ākaīkheyyāsi Tathāgataü dassanāya iminā ca saddhena bhikkhunā saddhiü upasaīkameyyāsi Tathāgataü dassanāyā ti. #<[page 342]># %<342 Aīguttara-Nikāya. XVI.1-XVII.2>% XVI. 1. Mettāya bhikkhave cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulãkatāya yānãkatāya vatthukatāya anuņņhitāya paricitāya susamāraddhāya ekādasānisaüsā pāņikaīkhā. Katame ekādasa? 2. Sukhaü supati, sukhaü paņibujjhati, na pāpakaü supinaü passati, manussānaü piyo hoti, amanussānaü piyo hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggi vā visaü vā satthaü vā kamati, tuvaņaü cittaü samādhiyati, mukhavaõõo vippasãdati, asammåëho kālaü karoti, uttariü appaņivijjhanto brahmalokåpago hoti. Mettāya bhikkhave cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulãkatāya yānãkatāya vatthukatāya anuņņhitāya paricitāya susamāraddhāya ime ekādasānisaüsā pāņikaīkhā ti. XVII. 1. Ekaü samayaü āyasmā ânando Vesāliyaü viharati Beluvagāmake. Tena kho pana samayena Dasamo gahapati Aņņhakanāgaro Pāņaliputtaü anuppatto hoti kenaci-deva karaõãyena. Atha kho Dasamo gahapati Aņņhakanāgaro yena Kukkuņārāmo yena a¤¤ataro bhikkhu ten' upasaīkami, upasaīkamitvā taü bhikkhuü etad avoca `kahaü nu kho bhante āyasmā ânando etarahi viharati, dassanakāmā hi mayaü bhante āyasmantaü ânandan' ti? `Eso gahapati āyasmā ânando Vesāliyaü viharati Beluvagāmake' ti. 2. Atha kho Dasamo gahapati Aņņhakanāgaro Pāņaliputte taü karaõãyaü tãretvā yena Vesālibeluvagāmako yenāyasmā ânando ten' upasaīkami, upasaīkamitvā āyasmantaü ânandaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Dasamo gahapati Aņņhakanāgaro āyasmantaü ânandaü etad avoca `atthi nu kho bhante ânanda tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-d-akkhāto, #<[page 343]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaü vā cittaü vimuccati, aparikkhãõā vā āsavā parikkhayaü gacchanti, ananuppattaü vā anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõātã' ti? `Atthi gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaü vā cittaü vimuccati, aparikkhãõā vā āsavā parikkhayaü gacchanti, ananuppattaü vā anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõātã' ti. `Katamo ca pana bhante ânanda tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaü vā cittaü vimuccati, aparikkhãõā vā āsavā parikkhayaü gacchanti, ananuppattaü vā anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõātã' ti? 3. Idha gahapati bhikkhu vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. So iti paņisa¤cikkhati `idaü pi kho paņhamaü jhānaü abhisaükhataü abhisa¤cetayitaü, yaü kho pana ki¤ci abhisaükhataü abhisa¤cetayitaü, tad aniccaü nirodhadhamman' ti pajānāti. So tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti; no ce āsavānaü khayaü pāpuõāti, ten' eva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā. Ayaü pi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaü vā cittaü vimuccati, aparikkhãõā vā āsavā parikkhayaü gacchanti, ananuppattaü vā anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāti. #<[page 344]># %<344 Aīguttara-Nikāya. XVII.4-5>% 4. Puna ca paraü gahapati bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü . . . pe . . . tatiyaü jhānaü . . . catutthaü jhānaü upasampajja viharati. So iti paņisa¤cikkhati `idam pi kho catutthaü jhānaü abhisaükhataü abhisa¤cetayitaü, yaü kho pana ki¤ci abhisaükhataü abhisa¤cetayitaü, tad aniccaü nirodhadhamman' ti pajānāti. So tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti; no ce āsavānaü khayaü pāpuõāti, ten' eva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā. Ayam pi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-dakkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaü vā cittaü vimuccati, aparikkhãõā vā āsavā parikkhayaü gacchanti, ananuppattaü vā anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāti. 5. Puna ca paraü gahapati bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthaü. Iti uddham adho tiriyaü sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaü lokaü mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. So iti paņisa¤cikkhati `ayam pi kho mettācetovimutti abhisaükhatā abhisa¤cetayitā, yaü kho pana ki¤ci abhisaükhataü abhisa¤cetayitaü, tad aniccaü nirodhadhamman' ti pajānāti. So tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti; no ce āsavānaü khayaü pāpuõāti, ten' eva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā. Ayam pi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo sammad-akkhāto, #<[page 345]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaü vā cittaü vimuccati, aparikkhãõā vā āsavā parikkhayaü gacchanti, ananuppattaü vā anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāti. 6. Puna ca paraü gahapati bhikkhu karuõāsahagatena cetasā . . . pe . . . muditāsahagatena cetasā . . . upekhāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthaü. Iti uddham adho tiriyaü sabbadhi sabbatthatāya sabbāvantaü lokaü upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. So iti paņisa¤cikkhati `ayam pi kho upekhācetovimutti abhisaükhatā abhisa¤cetayitā, yaü kho pana ki¤ci abhisaükhataü abhisa¤cetayitaü, tad aniccaü nirodhadhamman' ti pajānāti. So tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti; no ce āsavānaü khayaü pāpuõāti, ten' eva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā. Ayam pi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaü vā cittaü vimuccati, aparikkhãõā vā āsavā parikkhayaü gacchanti, ananuppattaü vā anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāti. 7. Puna ca paraü gahapati bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā `ananto ākāso' ti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. So iti paņisa¤cikkhati `ayam pi kho ākāsāna¤cāyatanasamāpatti abhisaükhatā abhisa¤cetayitā, yaü kho pana ki¤ci abhisaükhataü abhisa¤cetayitaü tad aniccaü nirodhadhamman' ti pajānāti. So tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti; no ce āsavānaü khayaü pāpuõāti, #<[page 346]># %<346 Aīguttara-Nikāya. XVII.7-9>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ten' eva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā. Ayam pi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaü vā cittaü vimuccati, aparikkhãõā vā āsavā parikkhayaü gacchanti, ananuppattaü vā anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāti. 8. Puna ca paraü gahapati bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma `anantaü vi¤¤āõan' ti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati . . . sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma `natthi ki¤cã' ti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. So iti paņisa¤cikkhati `ayam pi kho āki¤ca¤¤āyatanasamāpatti abhisaükhatā abhisa¤cetayitā, yaü kho pana ki¤ci abhisaükhataü abhisa¤cetayitaü, tad aniccaü nirodhadhamman' ti pajānāti. So tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti; no ce āsavānaü khayaü pāpuõāti, ten' eva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā. Ayam pi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaü vā cittaü vimuccati, aparikkhãõā vā āsavā parikkhayaü gacchanti ananuppattaü vā anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõātã ti. 9. Evaü vutte Dasamo gahapati Aņņhakanāgaro āyasmantam ânandaü etad avoca:-- Seyyathā pi bhante ânanda puriso ekaü nidhimukhaü gavesanto saki-d-eva ekādasa nidhimukhāni adhigaccheyya, evam eva kho ahaü bhante ekaü amatadvāraü gavesanto saki-d-eva ekādasannaü amatadvārānaü alatthaü sevanāya. Seyyathā pi bhante purisassa agāraü ekādasadvāraü so tasmiü agāre āditte ekamekena dvārena sakkuõeyya attānaü sotthiü kātuü, #<[page 347]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ evam eva kho ahaü bhante imesaü ekādasannaü amatadvārānaü ekamekena amatadvārena sakkuõissāmi attānaü sotthiü kātuü. Ime hi nāma bhante a¤¤atitthiyā ācariyassa ācariyadhanaü pariyesissanti, kiü panāhaü āyasmato ânandassa påjaü na karissāmã ti? 10. Atha kho Dasamo gahapati Aņņhakanāgaro Vesālika¤ ca Pāņaliputtaka¤ ca bhikkhusaīghaü sannipātāpetvā paõãtena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappesi sampavāresi ekameka¤ ca bhikkhuü paccekadussayugena acchādesi āyasmanta¤ ca ânandaü ticãvarena āyasmato ca ânandassa pa¤casataü vihāraü kārāpesã ti. XVIII. 1. Ekādasahi bhikkhave aīgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaõaü pariharituü phātikātuü. Katamehi ekādasahi? 2. Idha bhikkhave gopālako na råpa¤¤å hoti, na lakkhaõakusalo hoti, na āsāņikaü sāņetā hoti, na vaõaü paņicchādetā hoti, na dhåmaü kattā hoti, na titthaü jānāti, na pãtaü jānāti, na vãthiü jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohã hoti, ye te usabhā gopitaro goparināyakā, te na atirekapåjāya påjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi aīgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaõaü pariharituü phātikātuü. 3. Evam eva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjituü. Katamehi ekādasahi? #<[page 348]># %<348 Aīguttara-Nikāya. XVIII.4-8>% 4. Idha bhikkhave bhikkhu na råpa¤¤å hoti, na lakkhaõakusalo hoti, na āsāņikaü sāņetā hoti, na vaõaü paņicchādetā hoti, na dhåmaü kattā hoti, na titthaü jānāti, na pãtaü jānāti, na vãthiü jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohã hoti, ye te bhikkhå therā ratta¤¤å cirapabbajitā saīghapitaro saīghaparināyakā, te na atirekapåjāya påjetā hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu na råpa¤¤å hoti? 5. Idha bhikkhave bhikkhu yaü ki¤ci råpaü `cattāri ca mahābhåtāni catunna¤ ca mahābhåtānaü upādāya råpan' ti yathābhåtaü na ppajānāti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu na råpa¤¤å hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu na lakkhaõakusalo hoti? 6. Idha bhikkhave bhikkhu `kammalakkhaõo bālo, kammalakkhaõo paõķito' ti yathābhåtaü na ppajānāti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu na lakkhaõakusalo hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu na āsāņikaü sāņetā hoti? 7. Idha bhikkhave bhikkhu uppannaü kāmavitakkaü adhivāseti na ppajahati na vinodeti na vyantãkaroti na anabhāvaü gameti, uppannaü vyāpādavitakkaü . . . uppannaü vihiüsāvitakkaü . . . uppannuppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti na ppajahati na vinodeti na vyantãkaroti na anabhāvaü gameti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu na āsāņikaü sāņetā hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu na vaõaü paņicchādetā hoti? 8. Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā råpaü disvā nimittaggāhã hoti anuvya¤janaggāhã, yatvādhikaraõam enaü cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya na ppaņipajjati, na rakkhati cakkhundriyaü, cakkhundriye na saüvaraü āpajjati, sotena saddaü sutvā . . . ghānena gandhaü ghāyitvā #<[page 349]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . . jivhāya rasaü sāyitvā . . . kāyena phoņņhabbaü phusitvā . . . manasā dhammaü vi¤¤āya nimittaggāhã hoti anuvya¤janaggāhã yatvādhikaraõam enaü manindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya na ppaņipajjati, na rakkhati manindriyaü, manindriye na saüvaraü āpajjati. Evaü kho bhikkhave bhikkhu na vaõaü paņicchādetā hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu na dhåmaü kattā hoti? 9. Idha bhikkhave bhikkhu na yathāsutaü yathāpariyattaü dhammaü vitthārena paresaü desetā hoti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu na dhåmaü kattā hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu na titthaü jānāti? 10. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhå bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaü upasaīkamitvā na paripucchati na paripa¤hati `idaü bhante kathaü, imassa ko attho' ti? Tassa te āyasmanto avivaņa¤ c' eva na vivaranti, anuttānãkata¤ ca na uttānãkaronti, anekavihitesu ca kaīkhāņhāniyesu dhammesu kaīkhaü na ppaņivinodenti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu na titthaü jānāti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu na pãtaü jānāti? 11. Idha bhikkhave bhikkhu Tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaü, na labhati dhammavedaü, na labhati dhammåpasaühitaü pāmujjaü. Evaü kho bhikkhave bhikkhu na pãtaü jānāti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu na vãthiü jānāti? 12. Idha bhikkhave bhikkhu ariyaü aņņhaīgikaü maggaü yathābhåtaü na ppajānāti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu na vãthiü jānāti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti? #<[page 350]># %<350 Aīguttara-Nikāya. XVIII.13-18>% 13. Idha bhikkhave bhikkhu cattāro satipaņņhāne yathābhåtaü na ppajānāti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu anavasesadohã hoti? 14. Idha bhikkhave bhikkhu saddhā gahapatikā abhihaņņhuü pavārenti cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, tatra bhikkhu mattaü na jānāti paņiggahaõāya. Evaü kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohã hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhå therā ratta¤¤å cirapabbajitā saīghapitaro saīghaparināyakā, te na atirekapåjāya påjetā hoti? 15. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhå therā ratta¤¤å cirapabbajitā saīghapitaro saīghaparināyakā, tesu na mettaü kāyakammaü paccupaņņhāpeti āvã c' eva raho ca, na mettaü vacãkammaü . . . na mettaü manokammaü paccupaņņhāpeti āvã c' eva raho ca. Evaü kho bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhå therā ratta¤¤å cirapabbajitā saīghapitaro saīghaparināyakā, te na atirekapåjāya påjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjituü. 16. Ekādasahi bhikkhave aīgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaõaü pariharituü phātikātuü. Katamehi ekādasahi? 17. Idha bhikkhave gopālako råpa¤¤å hoti, lakkhaõakusalo hoti, āsāņikaü sāņetā hoti, vaõaü paņicchādetā hoti, dhåmaü kattā hoti, titthaü jānāti, pãtaü jānāti, vãthiü jānāti, gocarakusalo hoti, sāvasesadohã hoti, ye te usabhā gopitaro goparināyakā, te atãrekapåjāya påjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi aīgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaõaü pariharituü phātikātuü. 18. Evam eva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiü dhammavinaye vuķķhiü viråëhiü vepullaü āpajjituü. Katamehi ekādasahi? #<[page 351]># %% 19. Idha bhikkhave bhikkhu råpa¤¤å hoti, lakkhaõakusalo hoti, āsāņikaü sāņetā hoti, vaõaü paņicchādetā hoti, dhåmaü kattā hoti, titthaü jānāti, pãtaü jānāti, vãthiü jānāti, gocarakusalo hoti, {sāvasesadohã} hoti, ye te bhikkhå therā ratta¤¤å cirapabbajitā saīghapitaro saīghaparināyakā, te atirekapåjāya påjetā hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu råpa¤¤å hoti? 20. Idha bhikkhave bhikkhu yaü ki¤ci råpaü `cattāri ca mahābhåtāni catunna¤ ca mahābhåtānaü upādāya råpan' ti yathābhåtaü pajānāti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu råpa¤¤å hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu lakkhaõakusalo hoti? 21. Idha bhikkhave bhikkhu `kammalakkhaõo bālo, kammalakkhaõo paõķito' ti yathābhåtaü pajānāti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu lakkhaõakusalo hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu āsāņikaü sāņetā hoti? 22. Idha bhikkhave bhikkhu uppannaü kāmavitakkaü nādhivāseti pajahati vinodeti vyantãkaroti anabhāvaü gameti, uppannaü vyāpādavitakkaü . . . uppannaü vihiüsāvitakkaü . . . uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti vyantãkaroti anabhāvaü gameti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu āsāņikaü sāņetā hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu vaõaü paņicchādetā hoti? 23. Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā råpaü disvā na nimittaggāhã hoti nānuvya¤janaggāhã, yatvādhikaraõaü enaü cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati cakkhundriyaü, cakkhundriye saüvaraü āpajjati, sotena saddaü sutvā . . . ghānena gandhaü ghāyitvā . . . jivhāya rasaü sāyitvā . . . kāyena phoņņhabbaü phusitvā . . . manasā dhammaü vi¤¤āya na nimittaggāhã hoti nānuvya¤janaggāhã yatvādhikaraõam enaü manindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, #<[page 352]># %<352 Aīguttara-Nikāya. XVIII.23-29>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ rakkhati manindriyaü, manindriye saüvaraü āpajjati. Evaü kho bhikkhave bhikkhu vaõaü paņicchādetā hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu dhåmaü kattā hoti? 24. Idha bhikkhave bhikkhu yathāsutaü yathāpariyattaü dhammaü vitthārena paresaü desitā hoti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu dhåmaü kattā hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu titthaü jānāti? 25. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhå bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaü upasaīkamitvā paripucchati `idaü bhante kathaü, imassa ko attho' ti? Tassa te āyasmanto avivaņa¤ c' eva vivaranti, anuttānãkata¤ ca uttānãkaronti, anekavihitesu ca kaīkhāņhāniyesu dhammesu kaīkhaü paņivinodenti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu titthaü jānāti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu pãtaü jānāti. 26. Idha bhikkhave bhikkhu Tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne labhati atthavedaü, labhati dhammavedaü, labhati dhammåpasaühitaü pāmujjaü. Evaü kho bhikkhave bhikkhu pãtaü jānāti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu vãthiü jānāti? 27. Idha bhikkhave bhikkhu ariyaü aņņhaīgikaü maggaü yathābhåtaü pajānāti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu vãthiü pajānāti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti? 28. Idha bhikkhave bhikkhu cattāro satipaņņhāne yathābhåtaü pajānāti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu sāvasesadohã hoti? 29. Idha bhikkhave bhikkhu saddhā gahapatikā abhihaņņhuü pavārenti cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, tatra bhikkhu mattaü jānāti paņiggahaõāya. #<[page 353]># %% Evaü kho bhikkhave bhikkhu sāvessadohã hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhå therā ratta¤¤å cirapabbajitā saīghapitaro saīghaparināyakā, te atirekapåjāya påjetā hoti? 30. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhå therā ratta¤¤å cirapabbajitā saīghapitaro saīghaparināyakā, tesu mettaü kāyakammaü paccupaņņhāpeti āvã c' eva raho ca, mettaü vacãkammaü . . . mettaü manokammaü paccupaņņhāpeti āvã c' eva raho ca. Evaü kho bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhå therā ratta¤¤å cirapabbajitā saīghapitaro saīghaparināyakā te atirekapåjāya påjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjitun ti. XIX. 1. Atha kho sambahulā bhikkhå yena Bhagavā ten' upasaīkamiüsu, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho te bhikkhå Bhagavantaü etad avocuü `siyā nu kho bhante bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavãsa¤¤ã assa, na āpasmiü āposa¤¤ã assa, na tejasmiü tejosa¤¤ã assa, na vāyasmiü vāyosa¤¤ã assa, na ākāsāna¤cāyatane ākāsāna¤cāyatanasa¤¤ã assa, na vi¤¤āõa¤cāyatane vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ã assa, na āki¤ca¤¤āyatane āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na idhaloke idhalokasa¤¤ã assa, na paraloke paralokasa¤¤ã assa, yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā' ti? `Siyā bhikkhave bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavãsa¤¤ã assa . . . pe #<[page 354]># %<354 Aīguttara-Nikāya. XIX.1-XX.1>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . . yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā' ti. `Yathākathaü pana bhante siyā bhikkhuno yathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavãsa¤¤ã assa . . . pe . . . yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā' ti? 2. Idha bhikkhave bhikkhu evaüsa¤¤ã hoti `etaü santaü, etaü paõãtaü, yad idaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānan' ti. Evaü kho bhikkhave siyā bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavãsa¤¤ã assa, na āpasmiü āposa¤¤ã assa, na tejasmiü tejosa¤¤ã assa, na vāyasmiü vāyosa¤¤ã assa, na ākāsāna¤cāyatane ākāsāna¤cayatanasa¤¤ã assa, na vi¤¤āõa¤cāyatane vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ã assa, na āki¤ca¤¤āyatane āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na idhaloke idhalokasa¤¤ã assa, na paraloke paralokasa¤¤ã assa, yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā ti. XX. 1. Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca `siyā nu kho bhikkhave bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavãsa¤¤ã assa, #<[page 355]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ na āpasmiü āposa¤¤ã assa, na tejasmiü tejosa¤¤ã assa, na vāyasmiü vāyosa¤¤ã assa, na ākāsāna¤cāyatane ākāsāna¤cāyatanasa¤¤ã assa, na vi¤¤āõa¤cāyatane vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ã assa, na āki¤ca¤¤āyatane āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na idhaloke idhalokasa¤¤ã assa, na paraloke paralokasa¤¤ã assa, yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā' ti? `Bhagavaümålakā no bhante dhammā bhagavaünettikā bhagavaüpaņisaraõā, sādhu vata bhante Bhagavantaü yeva paņibhātu etassa bhāsitassa attho, Bhagavato sutvā bhikkhå dhāressantã' ti. `Tena hi bhikkhave suõātha sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmã' ti. `Evaü bhante' ti kho te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca:-- 2. Siyā bhikkhave bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavãsa¤¤ã assa . . . pe . . . yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā ti. `Yathākathaü pana bhante siyā bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavãsa¤¤ã assa . . . pe . . . yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā' ti? 3. Idha bhikkhave bhikkhu evaüsa¤¤ã hoti `etaü santaü, etaü paõãtaü, yad idaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānan' ti. Evaü kho bhikkhave siyā bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavãsa¤¤ã assa, na āpasmiü āposa¤¤ã assa, na tejasmiü tejosa¤¤ã assa, na vāyasmiü vāyosa¤¤ã assa, na ākāsāna¤cayatane ākāsāna¤cāyatanasa¤¤ã assa, na vi¤¤āõa¤cāyatane vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ã assa, #<[page 356]># %<356 Aīguttara-Nikāya. XX.3-XXI.1>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ na āki¤ca¤¤āyatane āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanāsa¤¤ã assa, na idhaloke idhalokasa¤¤ã assa, na paraloke paralokasa¤¤ã assa, yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā ti. XXI. 1. Atha kho sambahulā bhikkhå yenāyasmā Sāriputto ten' upasaīkamiüsu, upasaīkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiü sammodiüsu; sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho te bhikkhå āyasmantaü Sāriputtaü etad avocuü `siyā nu kho āvuso Sāriputta bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavãsa¤¤ã assa, na āpasmiü āposa¤¤ã assa, na tejasmiü tejosa¤¤ã assa, na vāyasmiü vāyosa¤¤ã assa, na ākāsāna¤cāyatane ākāsāna¤cāyatanasa¤¤ã assa, na vi¤¤āõa¤cāyatane vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ã assa, na āki¤ca¤¤āyatane āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na idhaloke idhalokasa¤¤ã assa, na paraloke paralokasa¤¤ã assa, yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā' ti? `Siyā āvuso bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavãsa¤¤ã assa . . . pe . . . yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā' ti. `Yathākathaü panāvuso Sāriputta siyā bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavãsa¤¤ã assa . . . pe . . . yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā' ti? #<[page 357]># %% 2. Idha āvuso bhikkhu evaüsa¤¤ã hoti `etaü santaü, etaü paõãtaü, yad idaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānan' ti. Evaü kho āvuso siyā bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavãsa¤¤ã assa, na āpasmiü āposa¤¤ã assa, na tejasmiü tejosa¤¤ã assa, na vāyasmiü vāyosa¤¤ã assa, na ākāsāna¤cāyatane ākāsāna¤cāyatanasa¤¤ã assa, na vi¤¤āõa¤cāyatane vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ã assa, na āki¤ca¤¤āyatane āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na idhaloke idhalokasa¤¤ã assa, na paraloke paralokasa¤¤ã assa, yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā ti. XXII. 1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhå āmantesi `siyā nu kho āvuso bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavãsa¤¤ã assa, na āpasmiü āposa¤¤ã assa, na tejasmiü tejosa¤¤ã assa, na vāyasmiü vāyosa¤¤ã assa, na ākāsāna¤cāyatane ākāsāna¤cāyatanasa¤¤ã assa, na vi¤¤āõa¤cāyatane vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ã assa, na āki¤ca¤¤āyatane āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na idhaloke idhalokasa¤¤ã assa, na paraloke paralokasa¤¤ã assa, yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā' ti? `Dårato pi kho mayaü āvuso āgaccheyyāma āyasmato Sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthaü a¤¤ātuü, sādhu vatāyasmantaü yeva Sāriputtaü paņibhātu etassa bhāsitassa attho, āyasmato Sāriputtassa sutvā bhikkhå dhāressantã' ti. `Tena h' āvuso suõātha sādhukaü manasikarotha, #<[page 358]># %<358 Aīguttara-Nikāya. XXII.1-3>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ bhāsissāmã' ti. `Evam āvuso' ti kho te bhikkhå āyasmato Sāriputtassa paccassosuü. âyasmā Sāriputto etad avoca:-- 2. `Siyā āvuso bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavãsa¤¤ã assa . . . pe . . . yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā' ti. `Yathākathaü panāvuso Sāriputta siyā bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavãsa¤¤ã assa . . .pe . . . yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā' ti? 3. Idha āvuso bhikkhu evaüsa¤¤ã hoti `etaü santaü, etaü paõãtaü, yad idaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānan' ti. Evam pi kho āvuso siyā bhikkhuno tathāråpo samādhipaņilābho, yathā neva paņhaviyaü paņhavãsa¤¤ã assa, na āpasmiü āposa¤¤ã assa, na tejasmiü tejosa¤¤ã assa, na vāyasmiü vāyosa¤¤ã assa, na ākāsāna¤cāyatane ākāsāna¤cāyatanasa¤¤ã assa, na vi¤¤āõa¤cāyatane vi¤¤āõa¤cāyatanasa¤¤ã assa, na āki¤ca¤¤āyatane āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatane nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ã assa, na idhaloke idhalokasa¤¤ã assa, na paraloke paralokasa¤¤ã assa, yam p' idaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tatrāpi na sa¤¤ã assa, sa¤¤ã ca pana assā ti. Anussativaggo dutiyo. Tatr' uddānaü: Dve Mahānāma Nandiyena Subhåtinā ca mettā Dasamo c' eva gopālo cattāro ca samādhino ti. #<[page 359]># %< Aīguttara-Nikāya. 359>% 1. Ekādasahi bhikkhave aīgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaõaü pariharituü phātikātuü. Katamehi ekādasahi? 2. Idha bhikkhave gopālako na råpa¤¤å hoti, na lakkhaõakusalo hoti, na āsāņikaü sāņetā hoti, na vaõaü paņicchādetā hoti, na dhåmaü kattā hoti, na titthaü jānāti, na pãtaü jānāti, na vãthiü jānāti, na gocarakusalo hoti, anavasesadohã hoti, ye te usabhā gopitaro goparināyakā, te na atirekapåjāya påjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi aīgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaõaü pariharituü phātikātuü. 3. Evam eva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo cakkhusmiü aniccānupassã viharituü . . . pe . . . abhabbo cakkhusmiü dukkhānupassã viharituü . . . abhabbo cakkhusmiü anattānupassã viharituü . . . abhabbo cakkhusmiü khayānupassã viharitum . . . abhabbo cakkhusmiü vayānupassã viharituü . . . abhabbo cakkhusmiü virāgānupassã viharituü . . . abhabbo cakkhusmiü nirodhānupassã viharituü . . . abhabbo cakkhusmiü paņinissaggānupassã viharituü . . . sotasmiü . . . ghānasmiü . . . jivhāya . . . kāyasmiü . . . manasmiü . . . råpesu . . . saddesu . . . gandhesu . . . rasesu . . . phoņņhabbesu . . . dhammesu . . . cakkhuvi¤¤āõe . . . sotavi¤¤āõe . . . ghānavi¤¤āõe . . . jivhāvi¤¤āõe . . . kāyavi¤¤āõe . . . manovi¤¤āõe . . . cakkhusamphasse . . . sotasamphasse . . . ghānasamphasse . . . jivhāsamphasse . . . kāyasamphasse . . . manosamphasse . . . cakkhusamphassajāya vedanāya . . . sotasamphassajāya vedanāya . . . ghānasamphassajāya vedanāya . . . jivhāsamphassajāya vedanāya . . . kāyasamphassajāya vedanāya . . . manosamphassajāya vedanāya . . . råpasa¤¤āya . . . saddasa¤¤āya . . . gandhasa¤¤āya . . . rasasa¤¤āya . . . phoņņhabbasa¤¤āya #<[page 360]># %<360 Aīguttara-Nikāya.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . . dhammasa¤¤āya . . . råpasa¤cetanāya . . . saddasa¤cetanāya . . . gandhasa¤cetanāya . . . rasasa¤cetanāya . . . phoņņhabbasa¤cetanāya . . . dhammasa¤cetanāya . . . råpataõhāya . . . saddataõhāya . . . gandhataõhāya . . . rasataõhāya . . . phoņņhabbataõhāya . . . dhammataõhāya . . . råpavitakke . . . saddavitakke . . . gandhavitakke . . . rasavitakke . . . phoņņhabbavitakke . . . dhammavitakke . . . råpavicāre . . . saddavicāre . . . gandhavicāre . . . rasavicāre . . . phoņņhabbavicāre . . . dhammavicāre aniccānupassã viharituü . . . dukkhānupassã viharituü . . . anattānupassã viharituü . . . khayānupassã viharituü . . . vayānupassã viharituü . . . virāgānupassã viharituü . . . nirodhānupassã viharituü . . . paņinissaggānupassã viharitun ti. 4. Ekādasahi bhikkhave aīgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaõaü pariharituü phātikātuü. Katamehi ekādasahi? 5. Idha bhikkhave gopālako råpa¤¤å hoti . . . pe . . . 6. Evam eva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo cakkhusmiü aniccānupassã viharituü . . . pe . . . paņinissaggānupassã viharitun ti. 1. Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya ekādasa dhammā bhāvetabbā. Katame ekādasa? 2. Paņhamaü jhānaü dutiyaü jhānaü tatiyaü jhānaü catutthaü jhānaü mettācetovimutti karuõācetovimutti muditācetovimutti upekhācetovimutti ākāsāna¤cāyatanaü vi¤¤āõa¤cāyatanaü aki¤ca¤¤āyatanaü. Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya ime ekādasa dhammā bhāvetabbā ti. 1. Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya pari¤¤āya parikkhayāya pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya cāgāya paņinissaggāya . . . ime ekādasa dhammā bhāvetabbā ti. #<[page 361]># %< Aīguttara-Nikāya. 361>% 2. Dosassa . . . mohassa . . . kodhassa . . . upanāhassa . . . makkhassa . . . palāsassa . . . issāya . . . macchariyassa . . . māyāya . . . sāņheyyassa . . . thambhassa . . . sārambhassa . . . mānassa . . . atimānassa . . . madassa . . . pamādassa abhi¤¤āya pari¤¤āya parikkhayāya pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya cāgāya paņinissaggāya . . . ime ekādasa dhammā bhāvetabbā ti. Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhå Bhagavato bhāsitaü abhinandun ti. Navasuttasahassāni bhiyyo pa¤casatāni ca sattapa¤¤āsasuttantā Aīguttarasamāyutā ti Ekādasakanipāto niņņhito.