Anguttara-Nikaya of the Sutta-Pitaka,
Part V: Dasakanipata, Ekadasakanipata
Based on the edition by E. Hardy, London : Pali Text Society 1900 (reprinted 1958).



Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996
[GRETIL-Version vom 8.9.2014]



NOTICE
This file is (C) Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015.
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License.

These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for
scholarly purposes only.
In principle they represent a digital edition (without revision or
correction) of the printed editions of the complete set of Pali
canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a
process of checking, it should not be assumed that there is no
divergence from the printed editions and it is strongly recommended that
they are checked against the printed editions before quoting.



ANNOTATED VERSION









THIS GRETIL TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!
COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE.

Text converted to Unicode (UTF-8).
(This file is to be used with a UTF-8 font and your browser's VIEW configuration
set to UTF-8.)

description:multibyte sequence:
long a ā
long A Ā
long i ī
long I Ī
long u ū
long U Ū
vocalic r
vocalic R
long vocalic r
vocalic l
vocalic L
long vocalic l
velar n
velar N
palatal n ñ
palatal N Ñ
retroflex t
retroflex T
retroflex d
retroflex D
retroflex n
retroflex N
palatal s ś
palatal S Ś
retroflex s
retroflex S
anusvara
visarga
long e ē
long o ō
l underbar
r underbar
n underbar
k underbar
t underbar

Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order
to facilitate word search.

For a comprehensive list of GRETIL encodings and formats see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf
and
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf

For further information see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm








Aṅguttara-Nikāya Vol. V

[page 001]
1
AṄGUTTARA-NIKĀYA.
DASAKA-NIPĀTA.
Namo Tassa Bhagavato Arahato Sammāsam-
buddhassa.
I.
1. Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthi-
yaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha
kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten'; upasaṅkami, upa-
saṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṃ
etad avoca ‘kimatthiyāni bhante kusalāni sīlāni kimāni-
saṃsānī'; ti? ‘Avippaṭisāratthāni kho1 Ānanda kusalāni
sīlāni avippaṭisārānisaṃsānī'; ti2. ‘Avippaṭisāro pana bhante
kimatthiyo kimānisaṃso'; ti3? ‘Avippaṭisāro kho Ānanda
pāmujjattho pāmujjānisaṃso'; ti4. ‘Pāmujjaṃ pana5 bhante
kimatthiyaṃ kimānisaṃsan'; ti3? ‘Pāmujjaṃ kho Ānanda
pītatthaṃ pītānisaṃsan'; ti4. ‘Pīti pana5 bhante kimatthiyā
kimānisaṃsā'; ti3? ‘Pīti kho Ānanda passaddhatthā
passaddhānisaṃsā'; ti6. ‘Passaddhi pana bhante kimatthiyā
kimānisaṃsā'; ti3? ‘Passaddhi kho Ānanda sukhatthā
sukhānisaṃsā'; ti4. ‘Sukhaṃ pana bhante kimatthiyaṃ
kimānisaṃsan'; ti3? ‘Sukhaṃ kho Ānanda samādhatthaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by M. Ph.; T. M7 atha kho.
2 M. Ph. S. omit ti.
3 T. M6. M7 omit ti.
4 T. M6. M7. S. omit ti.
5 T. adds me.
6 T. M7. S. omit ti.

[page 002]
2 Aṅguttara-Nikāya. I. 1-II. 1
samādhānisaṃsan'; ti1. ‘Samādhi pana2 bhante kimatthiyo
kimānisaṃso'; ti3? ‘Samādhi kho Ānanda yathābhūtañā-
ṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṃso'; ti1. ‘Yathā-
bhūtañāṇadassanaṃ pana4 bhante kimatthiyaṃ kimāni-
saṃsan'; ti3? ‘Yathābhūtañāṇadassanaṃ kho Ānanda
nibbidāvirāgatthaṃ nibbidāvirāgānisaṃsan'; ti1. Nibbidā-
virāgo pana bhante kimatthiyo kimānisaṃso'; ti3? ‘Nibbi-
dāvirāgo kho Ānanda vimuttiñāṇadassanattho vimuttiñāṇa-
dassanānisaṃso'; ti1.
2. Iti kho Ānanda kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni
avippaṭisārānisaṃsāni, avippaṭisāro pāmujjattho pāmujjāni-
saṃso, pāmujjaṃ pītatthaṃ pītānisaṃsaṃ, pīti passaddha-
tthā passaddhānisaṃsā, passaddhi sukhatthā sukhānisaṃsā,
sukhaṃ samādhatthaṃ samādhānisaṃsaṃ, samādhi yathā-
bhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṃso, ya-
thābhūtañāṇadassanaṃ nibbidāvirāgatthaṃ nibbidāvirāgā-
nisaṃsaṃ, nibbidāvirāgo vimuttiñāṇadassanattho vimutti-
ñāṇadassanānisaṃso. Iti kho Ānanda kusalāni sīlāni
anupubbena aggāya5 parentī6 ti.
II.
1. Sīlavato bhikkhave sīlasampannassa na7 cetanāya ka-
raṇīyaṃ ‘avippaṭisāro me uppajjatū'; ti. Dhammatā esā
bhikkhave, yaṃ sīlavato sīlasampannassa8 avippaṭisāro
uppajjati. Avippaṭisārissa9 bhikkhave na10 cetanāya ka-
raṇīyaṃ ‘pāmujjaṃ11 me uppajjatū'; ti. Dhammatā esā
bhikkhave, yaṃ avippaṭisārissa12 pāmujjaṃ uppajjati13.
Pamuditassa bhikkhave na7 cetanāya karaṇīyaṃ ‘pīti me
uppajjatū'; ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṃ pamuditassa

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. T. M6. M7. S. omit ti.
2 T. adds me.
3 T. M6. M7 omit ti.
4 omitted by T. M6. M7.
5 Ph. maggāya; S. arahattāya.
6 Ph. S. pūrentī.
7 omitted by T.
8 Ph. inserts yo.
9 M. Ph. T. -sārassa.
10 omitted by M6.
11 T. pāmujjatiṃ.
12 M. -sārassa.
13 M. Ph. jāyati.

[page 003]
II.1-2 Ānisaṃsa-Vagga. 3
pīti1 uppajjati2. Pītimanassa bhikkhave na cetanāya ka-
raṇīyaṃ ‘kāyo me passambhatū'; ti. Dhammatā esā bhik-
khave, yaṃ pītimanassa kāyo passambhati. Passaddha-
kāyassa3 bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ ‘sukhaṃ
vediyāmī'4 ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṃ passaddha-
kāyo5 sukhaṃ vediyati. Sukhino bhikkhave na cetanāya
karaṇīyaṃ ‘cittaṃ me samādhiyatū'; ti. Dhammatā esā
bhikkhave, yaṃ sukhino cittaṃ samādhiyati. Samāhitassa
bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ ‘yathābhūtaṃ jānāmi6
passāmī'; ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṃ samāhito
yathābhūtaṃ jānāti6 passati. Yathābhūtaṃ bhikkhave
jānato7 passato7 na cetanāya karaṇīyaṃ ‘nibbindāmi8
virajjāmī'; ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṃ9 yathābhūtaṃ
jānaṃ passaṃ nibbindati virajjati. Nibbindassa10 bhik-
khave virattassa11 na cetanāya karaṇīyaṃ ‘vimuttiñāṇa-
dassanaṃ sacchikaromī'; ti. Dhammatā esā bhikkhave,
yaṃ9 nibbindo12 viratto vimuttiñāṇadassanaṃ sacchikaroti.
2. Iti kho bhikkhave nibbidāvirāgo13 vimuttiñāṇadassa-
nattho14 vimuttiñāṇadassanānisaṃso, yathābhūtañāṇadassa-
naṃ nibbidāvirāgatthaṃ14 nibbidāvirāgānisaṃsaṃ, samādhi
yathābhūtañāṇadassanattho15 yathābhūtañāṇadassanānisaṃ-
so, sukhaṃ samādhatthaṃ samādhānisaṃsaṃ, passaddhi
sukhatthā sukhānisaṃsā, pīti passaddhatthā16 passaddhā-
nisaṃsā, pāmujjaṃ pītatthaṃ pītānisaṃsaṃ, avippaṭisāro
pāmujjattho pāmujjānisaṃso, kusalāni sīlāni avippaṭisār-
atthāni avippaṭisārānisaṃsāni. Iti kho bhikkhave17 dhammā

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by T. M7.
2 Ph. jāyati.
3 Ph. passaddhi-
4 M. Ph. vedissāmī.
5 T. M6. M7 passaddhi-
6 T. M6. M7 pajā-
7 Ph. T. M7 -tā.
8 T. -mī ti; M. Ph. M6 nibbidāmi.
9 omitted by T. M6. M7.
10 S. nibbinnassa; T. M6. M7 nibbindantassa.
11 T. M6. M7 virajjantassa.
12 S. nibbinno; M7 nibbindā; M6 nibbindena.
13 M. M7 nibbindā-
14 omitted by Ph.
15 omitted by M7.
16 omitted by M6.
17 T. adds bhikkhu.

[page 004]
4 Aṅguttara-Nikāya. II.2-III.2
'va1 dhamme abhisandenti2, dhammā 'va dhamme pari-
pūrenti apārā3 pāraṃ gamanāyā ti.
III.
1. Dussīlassa bhikkhave sīlavipannassa4 hatupaniso5 hoti
avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hat-
upanisaṃ hoti pāmujjaṃ, pāmujje asati pāmujjavipannassa
hatupanisā hoti pīti, pītiyā asati pītivipannassa hatupanisā
hoti passaddhi, passaddhiyā asati passaddhivipannassa hat-
upanisaṃ hoti sukhaṃ, sukhe asati sukhavipannassa hatu-
paniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sam-
māsamādhivipannassa hatupanisaṃ hoti yathābhūtañāṇa-
dassanaṃ, yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇa-
dassanavipannassa hatupaniso hoti nibbidāvirāgo, nibbidā-
virāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatupanisaṃ hoti
vimuttiñāṇadassanaṃ. Seyyathā pi bhikkhave rukkho
sākhāpalāsavipanno, tassa papaṭikā6 pi na pāripūriṃ
gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi na pāripūriṃ gacchati,
evam eva kho bhikkhave7 dussīlassa sīlavipannassa hatu-
paniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāra-
vipannassa8 hatupanisaṃ hoti9 . . . pe10 . . . vimuttiñā-
ṇadassanaṃ11.
2. Sīlavato bhikkhave sīlasampannassa upanisasampanno
hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa
upanisasampannaṃ hoti pāmujjaṃ, pāmujje sati pāmujja-
sampannassa upanisasampannā hoti pīti, pītiyā sati pīti-
sampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā
sati passaddhisampannassa upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ,
sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sammā-

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by M. Ph. S.
2 T. -nandenti.
3 T. āp-; M6. M7 aparā, M6 also paraṃ; Ph. omits apārā.
4 M. Ph. M7 -vippa- throughout.
5 S. hatū- always; Ph. hatu- and hatū-
6 S. pappaṭikā always.
7 omitted by T.
8 Ph. continues: pa || hatupanisaṃ hoti vi-
9 S. adds pāmujjaṃ.
10 M. la.
11 M. Ph. -nan ti.

[page 005]
III. 2-IV. 2 Ānisaṃsa-Vagga. 5
samādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa
upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ, yathā-
bhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannas-
sa upanisampanno hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge sati
nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimutti-
ñāṇadassanaṃ. Seyyathā pi bhikkhave rukkho sākhāpalā-
sasampanno, tassa papaṭikā pi pāripūriṃ gacchati, taco pi
pheggu pi sāro pi pāripūriṃ gacchati, evam eva kho
bhikkhave sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti
avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa
upanisasampannaṃ hoti1 . . . pe2 . . . vimuttiñāṇadassa-
nan ti.
IV.
1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:--
Dussīlassa āvuso sīlavipannassa hatupaniso hoti avippaṭi-
sāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatupanisaṃ
hoti . . . pe3 . . . vimuttiñāṇadassanaṃ. Seyyathā pi āvuso
rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaṭikā pi na pāripūriṃ
gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi na pāripūriṃ gacchati,
evam eva kho āvuso dussīlassa sīlavipannassa hatupaniso
hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa
hatupanisaṃ hoti1 . . . pe4 . . . vimuttiñāṇadassanaṃ.
2. Sīlavato āvuso sīlasampannassa upanisasampanno hoti
avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa
upanisasampannaṃ hoti . . . pe5 . . . vimuttiñāṇadassanaṃ.
Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa
papaṭikā pi pāripūriṃ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi
pāripūriṃ gacchati, evam eva kho āvuso sīlavato sīlasam-
pannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre
sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti1
. . . pe6 . . . vimuttiñāṇadassanan ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 S. adds pāmujjaṃ.
2 M. la; Ph. pa.
3 M. la; Ph. pa; S. gives it in full.
4 M. Ph. la.
5 M. Ph. pa; S. in full.
6 M. Ph. pa.

[page 006]
6 Aṅguttara-Nikāya. V. 1-2
V.
1. Tatra kho āyasmā Ānando bhikkhū āmantesi:--
Dussīlassa āvuso sīlavipannassa hatupaniso hoti avippaṭi-
sāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatupanisaṃ
hoti pāmujjaṃ, pāmujje asati pāmujjavipannassa hatupanisā
hoti pīti, pītiyā asati pītivipannassa hatupanisā hoti pa-
ssaddhi, passaddhiyā asati passaddhivipannassa hatupanisaṃ
hoti sukhaṃ, sukhe asati sukhavipannassa hatupaniso hoti
sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati sammāsamādhi-
vipannassa hatupanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ,
yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavi-
pannassa hatupaniso hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvirāge
asati nibbidāvirāgavipannassa hatupanisaṃ hoti vimuttiñā-
ṇadassanaṃ. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsavi-
panno, tassa papaṭikā pi na pāripūriṃ gacchati, taco pi
pheggu pi sāro pi na pāripūriṃ gacchati, evam eva kho
āvuso dussīlassa sīlavipannassa hatupaniso hoti avippaṭi-
sāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatupanisaṃ
hoti1 . . . pe2 . . . vimuttiñāṇadassanaṃ.
2. Sīlavato āvuso sīlasampannassa upanisasampanno hoti
avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa
upanisasampannaṃ hoti pāmujjaṃ, pāmujje sati3 pāmujja-
sampannassa upanisasampannā hoti pīti, pītiyā sati pīti-
sampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā
sati passaddhisampannassa upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ,
sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sam-
māsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampan-
nassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ,
yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasam-
pannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo, nibbidāvi-
rāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ
hoti vimuttiñāṇadassanaṃ. Seyyathā pi āvuso rukkho

--------------------------------------------------------------------------
1 S. adds pāmujjaṃ.
2 M. Ph. pa.
3 in T. immediately after sati there follows No. VIII; the
portions left out here, however, are not wholly missing in
our MS., they only stand at the end of No. X.

[page 007]
V. 2-VI. 2 Ānisaṃsa-Vagga. 7
sākhāpalāsasampanno, tassa papaṭikā pi pāripūriṃ gacchati,
taco pi pheggu pi sāro pi pāripūriṃ gacchati, evam eva
kho āvuso sīlavato sīlasampannassa upanisasampanno hoti
avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa
upanisasampannaṃ hoti1 . . . pe2 . . . vimuttiñāṇadassa-
nan ti.
VI.
1. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten'; upa-
saṅkami, upasaṅkamitvā3 Bhagavantaṃ abhivādetvā ekam-
antaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Ānando
Bhagavantaṃ etad avoca ‘siyā nu kho bhante bhikkhuno
tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṃ4
paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ
tejosaññī assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañ-
cāyatane5 ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāya-
tane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane
ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane
nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhaloka-
saññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, saññī6 ca
pana assā'; ti? ‘Siyā7 Ānanda bhikkhuno tathārūpo sam-
ādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī assa,
na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na
vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañ-
cāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane7 viññāṇañcāya-
tanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī
assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyata-
nasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke
paralokasaññī assa, saññī ca pana assā'; ti.
2. ‘Yathākathaṃ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo
samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī
assa, na8 āpasmiṃ āposaññī assa, na8 tejasmiṃ tejosaññī

--------------------------------------------------------------------------
1 S. adds pāmujjaṃ.
2 M. la; Ph. pa.
3 M. Ph. omit upasaṅkamitvā . . . nisīdi.
4 T. M6 -viyā.
5 M6 inserts na.
6 T. M6. M7 na saṃñī.
7 M7 continues: Yathākakathaṃ, as in 2.
8 omitted by M6.

[page 008]
8 Aṅguttara-Nikāya. VI.2-VII.1
assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane
ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññā-
ṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāya-
tanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānā-
saññāyatanasaññī assa, na1 idhaloke idhalokasaññī assa,
na1 paraloke paralokasaññī assa, saññī2 ca pana assā'; ti?
‘Idh'; Ānanda3 bhikkhu evaṃsaññī4 hoti: etaṃ santaṃ,
etaṃ paṇītaṃ, yad idaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbū-
padhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan ti.
Evaṃ kho Ānanda siyā bhikkhuno yathārūpo samādhi-
paṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī assa, na
āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na
vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañ-
cāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāya-
tanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī
assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatana-
saññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke
paralokasaññī assa, saññī ca pana assā'; ti.
VII.
1. Atha kho āyasmā Ānando yenāyasmā Sāriputto ten'
upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiṃ
sammodi5, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ6 vītisāretvā
ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā
Ānando āyasmantaṃ Sāriputtaṃ etad avoca ‘siyā nu kho
āvuso Sāriputta bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho,
yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī assa, na āpasmiṃ
āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ
vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatana-

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by M6.
2 M7 na saṃñī; T. na saṃkam, and it omits ca.
3 M. Ph. idha pan'; Ān-.
4 M7 has evaṃ kho idh'; Ānanda siyā bhikkhuno tathārūpo
samādhipaṭilābho yathā neva paṭhavisaṃñī hoti, and then
etaṃ santaṃ and so on.
5 omitted by M6. M7.
6 M. Ph. sāra-

[page 009]
VII.1-3 Ānisaṃsa-Vagga. 9
saññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī
assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na
nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī as-
sa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke para-
lokasaññī assa, saññī1 ca pana assā'; ti? ‘Siyā āvuso
Ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva
paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī assa . . . pe2 . . . na paraloke
paralokasaññī assa, saññī ca pana assā'; ti.
2. ‘Yathākathaṃ panāvuso Sāriputta siyā bhikkhuno
tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṃ pa-
ṭhavisaññī assa . . . pe3 . . . na4 paraloke paralokasaññī
assa, saññī ca pana assā'; ti? ‘Ekam idāhaṃ āvuso
Ānanda samayaṃ idh'; eva Sāvatthiyaṃ viharāmi Andha-
vanasmiṃ, tatthāhaṃ5 tathārūpaṃ6 samādhiṃ samāpajjiṃ7,
yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavisaññī ahosiṃ8, na āpasmiṃ
āposaññī ahosiṃ, na tejasmiṃ tejosaññī ahosiṃ, na vāya-
smiṃ vāyosaññī ahosiṃ, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcā-
yatanasaññī ahosiṃ, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyata-
nasaññī ahosiṃ, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī
ahosiṃ, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāya-
tanasaññī ahosiṃ, na idhaloke idhalokasaññī ahosiṃ, na
paraloke paralokasaññī ahosiṃ, saññī ca pana ahosin'; ti.
3. ‘Kiṃsaññī panāyasmā9 Sāriputto tasmiṃ samaye
ahosī'; ti? ‘Bhavanirodho nibbānaṃ, bhavanirodho nibbā-
nan ti kho me10 āvuso aññā 'va11 saññā uppajjati, aññā
'va12 saññā nirujjhati. Seyyathā pi āvuso sakalikaggissa
jhāyamānassa13 aññā 'va11 acci14 uppajjati, aññā 'va15
acci14 nirujjhati, evam eva kho me16 āvuso bhavanirodho17
nibbānaṃ17, bhavanirodho nibbānan ti aññā 'va12 saññā

--------------------------------------------------------------------------
1 M6 na saṃñi.
2 M. la; Ph. pa.
3 M. Ph. pa.
4 M. omits this phrase; T. omits na.
5 M. Ph. athāhaṃ.
6 M6 -pānaṃ.
7 T. -pajjiṃsu; Ph. -pajjāmi; M. paṭilabhāmi.
8 Ph. ahosi throughout.
9 M. panāvuso.
10 omitted by M7.
11 omitted by M6; T. M7 ca.
12 M6. M7 ca.
13 M. Ph. jalamānāya.
14 Ph. T. acchi.
15 omitted by T. M6. M7.
16 omitted by M. Ph.
17 omitted by Ph.

[page 010]
10 Aṅguttara-Nikāya. VII.3-VIII.2
uppajjati, aññā 'va1 saññā nirujjhati, bhavanirodho nibbā-
naṃ2-saññī ca panāhaṃ āvuso tasmiṃ samaye ahosin'; ti.
VIII.
1. Saddho ca3 bhikkhave bhikkhu hoti no ca sīlavā.
Evaṃ so ten'; aṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ
paripūretabbaṃ ‘kintāhaṃ saddho ca4 assaṃ5 sīlavā cā'; ti.
Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti6 sīlavā
ca, evaṃ so ten'; aṅgena paripūro hoti.
2. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti7 sīlavā ca no8
ca8 bahussuto . . . pe9 . . . bahussuto ca no10 ca10 dhamma-
kathiko11, dhammakathiko ca no11 ca11 parisāvacaro11,
parisāvacaro ca no ca visārado parisāya dhammaṃ deseti,
visārado ca parisāya dhammaṃ deseti no ca vinayadharo,
vinayadharo10 ca11 no ca āraññako12 pantasenāsano13,
āraññako ca pantasenāsano13 no11 ca catunnaṃ jhānānaṃ
abhicetasikānaṃ14 diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāma-
lābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī, catunnañ15 ca16 jhā-
nānaṃ abhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ ni-
kāmalābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī no ca āsavānaṃ
khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭh'; eva
dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
Evaṃ so ten'; aṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ
paripūretabbaṃ ‘kintāhaṃ saddho ca assaṃ7 sīlavā ca11
bahussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado
ca parisāya17 dhammaṃ deseyyaṃ vinayadharo ca āraññako
ca pantasenāsano18 catunnañ ca10 jhānānaṃ abhicetasi-

--------------------------------------------------------------------------
1 M6. M7 ca.
2 Ph. M7 -na; S. -nan ti.
3 omitted by S.
4 M. Ph. c'; omitted by S.
5 T. assa.
6 omitted by Ph.
7 omitted by M. Ph.
8 omitted by T. M7.
9 M. Ph. pa.
10 omitted by T. M6. M7.
11 omitted by M6.
12 M. M7 ar- throughout; Ph. ār- and ar-.
13 T. -sana.
14 S. ābhi- throughout.
15 T. omits all from ca- to akasiralābhī.
16 omitted by M. Ph. M6.
17 T. M6 -sāyaṃ.
18 T. panthi-; Ph. T. M6. M7 add ca.

[page 011]
VIII.2-IX Ānisaṃsa-Vagga. 11
kānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī assaṃ
akicchalābhī akasiralābhī āsavānañ ca khayā anāsavaṃ
cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ1 diṭṭh'; eva dhamme sayaṃ
abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan'; ti2. Yato
ca3 kho4 bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca
bahussuto ca5 dhammakathiko ca5 parisāvacaro ca visārado
ca parisāya6 dhammaṃ deseti vinayadharo ca āraññako
ca pantasenāsano7 catunnañ ca8 jhānānaṃ abhicetasikānaṃ
diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akiccha-
lābhī akasiralābhī āsavānañ ca9 khayā anāsavaṃ3 ceto-
vimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭh'; eva dhamme sayaṃ abhiññā
sacchikatvā upasampajja viharati, evaṃ so ten'; aṅgena
paripūro hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato
bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipūro cā ti.
IX.
Saddho ca10 bhikkhave bhikkhu hoti no ca sīlavā
. . . pe11 . . . sīlavā ca12 no ca bahussuto12, bahussuto ca
no3 ca3 dhammakathiko13, dhammakathiko ca no ca pari-
sāvacaro12, parisāvacaro ca no ca visārado parisāya
dhammaṃ deseti, visārado12 ca12 parisāya12 dhammaṃ12
deseti12 no ca vinayadharo14, vinayadharo ca no ca āraññako
pantasenāsano12, āraññako12 ca12 pantasenāsano15 no4 ca
ye te santā vimokhā16 atikkamma rūpe āruppā17 te kāyena
phusitvā18 viharati, ye te santā vimokhā atikkamma rūpe

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by Ph.
2 Ph. adds pa.
3 omitted by M6.
4 omitted by M.
5 T. omits all from ca- to akasiralābhī.
6 T. M6 -sāyaṃ.
7 Ph. T. M6. M7 add ca.
8 omitted by M. T. M6. M7.
9 omitted by M. Ph.
10 omitted by S.
11 omitted by M. Ph. S.
12 omitted by T.
13 T. adds ca.
14 omitted by T. M6. M7.
15 T. M6. M7 add ca.
16 M. Ph. S. vimokkhā always.
17 T. M6 ar-; Ph. arūpā.
18 M6 phassitvā; T. M7 passitvā.

[page 012]
12 Aṅguttara-Nikāya. IX-X.1
āruppā1 te ca2 kāyena phusitvā3 viharati no ca āsavānaṃ
khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭh'; eva
dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
Evaṃ so ten'; aṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ
paripūretabbaṃ ‘kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā ca ba-
hussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca4 visārado
ca parisāya dhammaṃ deseyyaṃ vinayadharo ca āraññako
ca pantasenāsano5 ye te santā vimokhā atikkamma rūpe
āruppā6 te ca2 kāyena phusitvā7 vihareyyaṃ āsavānañ ca4
khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭh'; eva
dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viha-
reyyan'; ti. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca
hoti sīlavā ca bahussuto ca dhammakathiko ca parisāva-
caro ca visārado ca parisāya dhammaṃ deseti vinayadharo
ca āraññako ca pantasenāsano8 ye te santā vimokhā ati-
kkamma rūpe āruppā9 te ca10 kāyena phusitvā11 viharati
āsavānañ ca khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ
diṭṭh'; eva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasam-
pajja viharati, evaṃ so ten'; aṅgena paripūro hoti.
Imehi12 kho bhikkhave13 dasahi dhammehi samannāgato
bhikkhu samantapāsādiko ca14 hoti sabbākāraparipūro cā ti.
X.
1. Saddho ca15 bhikkhave bhikkhu hoti no ca sīlavā.
Evaṃ so ten'; aṅgena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ
paripūretabbaṃ ‘kintāhaṃ saddho ca assaṃ sīlavā cā ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. arūpā.
2 omitted by M. Ph.
3 T. M6 phassitvā; M7 passitvā.
4 omitted by T.
5 Ph. T. M6. M7 add ca.
6 T. ar-; Ph. arūpā.
7 T. M7 passitvā.
8 T. M6. M7 add ca.
9 T. M6. M7 ar-; Ph. rṅarūpā.
10 omitted by M. Ph. M6.
11 M6 phassitvā; T. passitvā; M7 pasitvā.
12 T. M6 ime.
13 T. M7 continue: bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca, evaṃ so
ten'; aṅgena paripūro hoti. Saddho ca bhikkhu sīlavā ca
(M7 adds no ca) bahussuto ca no ca dhammakathiko and so on,
as in No. X.
14 omitted by Ph.
15 omitted by S.

[page 013]
X.1-2 Ānisaṃsa-Vagga. 13
Yato ca kho bhikkhave bhikkhu saddho ca hoti sīlavā ca,
evaṃ so ten'; aṅgena paripūro hoti.
2. Saddho ca bhikkhave bhikkhu hoti1 sīlavā ca no ca
bahussuto, bahussuto ca no ca dhammakathiko1, dhamma-
kathiko1 ca1 no1 ca1 parisāvacaro1, parisāvacaro ca no
ca visārado2 parisāya dhammaṃ deseti, visārado ca pari-
sāya dhammaṃ deseti no ca vinayadharo3, vinayadharo
ca no ca anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathī-
daṃ ekam pi jātiṃ dve pi jātiyo . . . pe4 . . . iti sākāraṃ
sa-uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati5 ane-
kavihitañ6 ca pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ ekam
pi jātiṃ dve pi jātiyo . . . pe7 . . . iti sākāraṃ sa-uddesaṃ8
anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, no ca dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena9 . . . pe10 . . .
yathākammūpage satte pajānāti, dibbena ca11 cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena . . . pe12 . . . yathākam-
mūpage satte pajānāti no ca āsavānaṃ khayā . . . pe12
. . . sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṃ so ten'; aṅ-
gena aparipūro hoti. Tena taṃ aṅgaṃ paripūretabbaṃ
‘kintāhaṃ saddho ca13 assaṃ sīlavā ca bahussuto ca
dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado ca parisāya14
dhammaṃ deseyyaṃ vinayadharo ca anekavihitañ ca pub-
benivāsaṃ anussareyyaṃ, seyyathīdaṃ ekam pi jātiṃ dve
pi jātiyo . . . pe4 . . . iti sākāraṃ sa-uddesaṃ15 aneka-
vihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyyaṃ, dibbena ca16 cakkhunā

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by M6.
2 T. adds ca.
3 omitted by T. M6.
4 M. la; Ph. pa; omitted by T. M6. M7.
5 T. M6. M7 add pe; Ph. omits all from aneka- to anussarati
before no ca dibbena.
6 M. adds pa || pubbe- anuss- no ca dibbena.
7 only in S.
8 T. M7 savudd-.
9 M. Ph. -mānussakena throughout.
10 M. pa; omitted by Ph. T. M6. M7.
11 omitted by M. Ph. T. M6. M7.
12 M. la; omitted by Ph. T. M6. M7.
13 omitted by Ph.
14 M6. M7 -sāyaṃ; T. -sayaṃ (sic).
15 T. savu-; M6 sa-udd- and savu-
16 omitted by Ph. T. M6. M7.

[page 014]
14 Aṅguttara-Nikāya. X.2
visuddhena atikkantamānusakena . . . pe1 . . . yathā-
kammūpage satte pajāneyyaṃ āsavānañ ca2 khayā . . .
pe3 . . . sacchikatvā upasampajja vihareyyan'; ti. Yato ca
kho bhikkhave bhikkhu saddho ca4 hoti sīlavā ca ba-
hussuto ca dhammakathiko ca parisāvacaro ca visārado
ca parisāya5 dhammaṃ deseti vinayadharo ca anekavihi-
tañ ca6 pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ ekam pi
jātiṃ dve pi jātiyo . . . pe7 . . . iti sākāraṃ sa-uddesaṃ8
anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, dibbena ca9 cak-
khunā visuddhena atikkantamānusakena . . . pe1 . . .
yathākammūpage satte pajānāti āsavānañ ca khayā anā-
savaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭh'; eva dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, evaṃ so
ten'; aṅgena paripūro hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato
bhikkhu samantapāsādiko ca hoti sabbākāraparipūro cā ti.
Ānisaṃsavaggo10 paṭhamo.
Tatr'11 uddānaṃ:
Kimatthiyaṃ cetanā sīlaṃ upanisā Ānanda12-pañcamaṃ
Samādhi13 Sāriputto ca saddho santena14 vijjayā ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. la; omitted by Ph. T. M6. M7.
2 omitted by M. Ph.
3 M. Ph. la.
4 omitted by Ph.
5 T. M6. M7. -sāyaṃ.
6 omitted by T. M6.
7 M. la; Ph. pa; omitted by T. M6. M7.
8 T. savu-
9 omitted by Ph. T. M6. M7.
10 Ph. T. M6. M7. Vaggo.
11 S. tass'; in M6 after tatr'; uddānaṃ follows No. XXVII.
12 T. nanā; M7 has upaninandi instead of upanisā Ānanda.
13 T. -dhiṃ; Ph. sammāsamādhi.
14 M. Ph. pantena; T. has sante, then sati pāmujjasampannassa
upanisasampanno (sic) hoti, i. e. it inserts here
the portions of No. V, 2, also Nos. VI and VII left
out before, and at the end of No. VII it has vijjayā ti.

[page 015]
XI. 1-3 Nātha-Vagga. 15
XI.
1. Pañcaṅgasamannāgato bhikkhave bhikkhu pañcaṅga-
samannāgataṃ senāsanaṃ sevamāno bhajamāno na cirass'
eva āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ
diṭṭh'; eva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasam-
pajja vihareyya.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato
hoti?
2. Idha bhikkhave bhikkhu saddho hoti saddahati Ta-
thāgatassa bodhiṃ ‘iti pi so Bhagavā1 arahaṃ sammā-
sambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro
purisadammasārathi Satthā devamanussānaṃ buddho Bha-
gavā'; ti, appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā2 ga-
haṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya3 majjhimāya
padhānakkhamāya, asaṭho4 hoti amāyāvī yathābhūtaṃ
attānaṃ āvikattā Satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu,
āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya
kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhapa-
rakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu, paññavā
hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya
nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Evaṃ kho
bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti.
Kathañ ca bhikkhave senāsanaṃ pañcaṅgasamannāga-
taṃ hoti?
3. Idha bhikkhave senāsanaṃ nātidūraṃ hoti nāccā-
sannaṃ3 gamanāgamanasampannaṃ, divā appakiṇṇaṃ5
rattiṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ, appaḍaṃsamakasavā-
tātapasiriṃsapasamphassaṃ6, tasmiṃ kho pana senāsane
viharantassa appakasiren'7 eva7 uppajjanti cīvarapiṇḍapāta-
senāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, tasmiṃ kho pana
senāsane therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā

--------------------------------------------------------------------------
1 M. -vā |pa| Bhagavā ti.
2 T. -pākiyā.
3 T. M7 na acc-.
4 M. Ph. asatho; T. M7 asaṭṭho.
5 Ph. abbo-; M9 (Com.) anākiṇṇaṃ.
6 M. Ph. -sarisappa-; Ph. T. M7 add kho pana hoti.
7 Ph. T. -sirena.

[page 016]
16 Aṅguttara-Nikāya. XI. 3-XII. 3
dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaṃ
upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati ‘idaṃ1 bhante
kathaṃ, imassa ko attho'; ti? Tassa te āyasmanto avivaṭañ
c'; eva vivaranti anuttānikatañ2 ca uttānikaronte2 anekavihi-
tesu ca kaṅkhāṭṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivino-
denti. Evaṃ kho bhikkhave senāsanaṃ pañcaṅgasamannā-
gataṃ hoti.
Pañcaṅgasamannāgato kho3 bhikkhave bhikkhu pañcaṅga-
samannāgataṃ senāsanaṃ sevamāno bhajamāno na cirass'
eva āsavānaṃ khayā . . . pe4 . . . sacchikatvā upasampajja
vihareyyā5 ti.
XII.
1. Pañcaṅgavippahīno bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasam-
annāgato imasmiṃ dhammavinaye ‘kevalī6 vusitavā utta-
mapuriso'; ti vuccati.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti?
2. Idha bhikkhave bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti,
vyāpādo pahīno hoti, thīnamiddhaṃ pahīnaṃ hoti, uddhacca-
kukkuccaṃ7 pahīnaṃ7 hoti7, vicikicchā pahīnā hoti. Evaṃ
kho bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti?
3. Idha bhikkhave bhikkhu asekhena sīlakkhandhena
samannāgato hoti, asekhena samādhikkhandhena samannā-
gato hoti, asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti,
asekhena vimuttikkhandhena samannāgato hoti, asekhena
vimuttiñāṇadassanakkhandhena samannāgato hoti. Evaṃ
kho bhikkhave bhikkhu pañcaṅgasamannāgato hoti.
Pañcaṅgavippahīno kho bhikkhave bhikkhu pañcaṅga-
samannāgato imasmiṃ dhammavinaye ‘kevalī6 vusitavā
uttamapuriso'8 ti vuccatī ti.
Kāmacchando ca9 vyāpādo thīnamiddhañ ca bhikkhuno
uddhaccaṃ vicikicchā ca10 sabbaso 'va11 na vijjati,

--------------------------------------------------------------------------
1 T. idha.
2 only S. has -nī-
3 omitted by M. Ph.
4 M. la; Ph. pa; T. M7 in full.
5 T. M7 -yyan.
6 M. T. -li.
7 omitted by T. M7.
8 T. M7 uttama-ariyo.
9 M7 vā; omitted by T.
10 M7 'va na.
11 M. Ph. T. ca.

[page 017]
XII.3-XIV.2 Nātha-Vagga. 17
asekhena ca sīlena asekhena samādhinā
vimuttiyā ca sampanno ñāṇena ca tathāvidho:
sa ve1 pañcaṅgasampanno pañca2 aṅge2 vivajjayaṃ3
imasmiṃ4 dhammavinaye kevalī5 iti vuccatī ti.
XIII.
1. Dasa yimāni6 bhikkhave saṃyojanāni. Katamāni dasa?
2. Pañc'; orambhāgiyāni saṃyojanāni pañc'; uddhambhā-
giyāni saṃyojanāni.
Katamāni pañc'; orambhāgiyāni saṃyojanāni?
3. Sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso kāma-
cchando vyāpādo.
Imāni pañc'; orambhāgiyāni saṃyojanāni.
Katamāni pañc'; uddhambhāgiyāni saṃyojanāni?
4. Rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā.
Imāni pañc'; uddhambhāgiyāni saṃyojanāni.
Imāni kho bhikkhave dasa saṃyojanānī ti.
XIV.
1. Yassa kassaci7 bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā
vā pañca cetokhilā appahīnā pañca cetaso vinibandhā8
asamucchinnā, tassa yā ratti9 vā divaso vā āgacchati, hāni
yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi10.
Katamassa pañca cetokhilā appahīnā honti?
2. Idha bhikkhave bhikkhu Satthari kaṅkhati vicikicchati
nādhimuccati na sampasīdati. Yo11 so bhikkhave bhikkhu
Satthari kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati,
tassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya
padhānāya. Yassa cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya
--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. T. M7 ce.
2 S. pañc'; aṅgāni.
3 M. Ph. vivajjiya.
4 S. sa ve, T. M7 sa ce before imasmiṃ.
5 M. -li; T. M7 -lo.
6 T. 'māni.
7 T. kassa.
8 T. M7 -baddhā; M7 so throughout.
9 T. rattiyā.
10 S. vuḍḍhi always.
11 M. omits yo . . . sampasīdati.

[page 018]
18 Aṅguttara-Nikāya. XIV.2-5
sātaccāya padhānāya, evam assāyaṃ paṭhamo cetokhilo1
appahīno hoti.
3. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhamme2 kaṅkhati
. . . pe3 . . . saṅghe kaṅkhati . . . sikkhāya4 kaṅkhati4
. . . sabrahmacārīsu kupito hoti anattamano āhatacitto
khilajāto. Yo so bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīsu ku-
pito hoti anattamano āhatacitto khilajāto, tassa cittaṃ na
namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa
cittaṃ na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya,
evam assāyaṃ pañcamo cetokhilo appahīno hoti. Imassa
pañca cetokhilā appahīnā honti.
Katamassa pañca cetaso vinibandhā5 asamucchinnā
honti?
4. Idha bhikkhave bhikkhu kāmesu avītarāgo hoti avi-
gatacchando avigatapemo avigatapipāso avigatapariḷāho
avigatataṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāmesu avītarāgo
hoti avigatacchando avigatapemo avigatapipāso avigata-
pariḷāho avigatataṇho, tassa cittaṃ na namati ātappāya
anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ na namati
ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evam assāyaṃ
paṭhamo cetaso vinibandho asamucchinno hoti.
5. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu kāye avītarāgo
hoti . . . pe6 . . . rūpe avītarāgo hoti, yāvadatthaṃ7 uda-
rāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ8 middha-
sukhaṃ anuyutto viharati, aññataraṃ devanikāyaṃ paṇi-
dhāya9 brahmacariyaṃ carati ‘imināhaṃ sīlena vā vatena
vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi
devaññataro vā'; ti. Yo so bhikkhave bhikkhu aññataraṃ
devanikāyaṃ paṇidhāya10 brahmacariyaṃ carati ‘imināhaṃ
sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā
bhavissāmi devaññataro vā'; ti, tassa cittaṃ na namati

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 khilo.
2 T. M7 Satthari kaṅkhati vici- nādhi- (om. M7) dhamme.
3 M. la; Ph. pa; omitted by T.
4 omitted by T.
5 T. M7 -bandhāni.
6 M. la; Ph. pa; omitted by T. M7.
7 M. la; Ph. pa || yāva-
8 T. M7 phassa-
9 T. M7 panidhāyaṃ.
10 T. M7 pani-

[page 019]
XIV.5-8 Nātha-Vagga. 19
ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ
na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya1 padhānāya1,
evam assāyaṃ pañcamo cetaso vinibandho asamucchinno
hoti. Imassa pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā honti.
Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā
ime pañca cetokhilā appahīnā ime2 pañca cetaso vinibandhā
asamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni
yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi. Seyyathā3
pi bhikkhave kāḷapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā
āgacchati hāyat'; eva vaṇṇena hāyati maṇḍalena hāyati
ābhāya hāyati ārohapariṇāhena, evam eva kho bhikkhave
yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā ime pañca
cetokhilā appahīnā ime pañca cetaso vinibandhā asam-
ucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni
yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.
6. Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā
vā pañca cetokhilā pahīnā pañca cetaso vinibandhā sam-
ucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi4
yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni.
Katamassa pañca cetokhilā pahīnā honti?
7. Idha bhikkhave bhikkhu Satthari na kaṅkhati na
vicikicchati adhimuccati sampasīdati5. Yo so bhikkhave
bhikkhu Satthari na kaṅkhati na vicikicchati adhimuccati
sampasīdati, tassa cittaṃ namati6 ātappāya anuyogāya
sātaccāya padhānāya. Yassa cittaṃ namati6 ātappāya
anuyogāya sātaccāya padhānāya, evam assāyaṃ paṭhamo
cetokhilo pahīno7 hoti.
8. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhamme na kaṅ-
khati . . . pe8 . . . saṅghe na kaṅkhati . . . sikhāya na

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by T. M7.
2 T. adds ca.
3 T. omits all from Seyyathā pi to no vuddhi.
4 M. Ph. buddhi.
5 T. M7 insert yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā
pañca cetokhilā pahīnā pañca cetaso vinibandhā (M7 -baddhā)
susamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati adhimuccati
sampasīdati.
6 T. M7 na namati.
7 Ph. -no ti (without hoti).
8 M. la; Ph. pa; omitted by T.

[page 020]
20 Aṅguttara-Nikāya. XIV.8-10
kaṅkhati . . . sabrahmacārīsu na kupito hoti attamano na1
āhatacitto na1 khilajāto2. Yo so bhikkhave bhikkhu
sabrahmacārīsu na kupito hoti . . . pe3 . . . evam assāyaṃ
pañcamo cetokhilo pahīno hoti. Imassa pañca cetokhilā
pahīnā honti.
Katamassa pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti?
9. Idha bhikkhave bhikkhu kāmesu vītarāgo hoti viga-
tacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vigata-
taṇho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāmesu vītarāgo hoti
vigatacchando vigatapemo vigatapipāso vigatapariḷāho vi-
gatataṇho, tassa cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sā-
taccāya padhānāya. Yassa4 cittaṃ namati ātappāya anu-
yogāya sātaccāya padhānāya, evam assāyaṃ paṭhamo
cetaso vinibandho susamucchinno hoti.
10. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu kāye5 vītarāgo
hoti . . . pe6 . . . rūpe vītarāgo hoti7, na yāvadatthaṃ
udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ8
middhasukhaṃ anuyutto viharati, na aññataraṃ devani-
kāyaṃ paṇidhāya9 brahmacariyaṃ carati ‘imināhaṃ sīlena
vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bha-
vissāmi devaññataro vā'; ti. Yo so bhikkhave bhikkhu na
aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya10 brahmacariyaṃ carati
‘imināhaṃ sīlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena
vā devo vā bhavissāmi devaññataro vā'; ti, tassa cittaṃ
namati11 ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa
cittaṃ namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya,
evam assāyaṃ pañcamo cetaso vinibandho susamucchinno
hoti. Imassa pañca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti.
Yassa kassaci bhikkhave bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā
ime pañca cetokhilā pahīnā ime12 pañca cetaso vinibandhā

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by T. M7.
2 T. adds hoti.
3 M. Ph. S. give it in full extent.
4 T. M7 omit Yassa . . . padhānāya.
5 T. M7 kāmesu.
6 M. Ph. pa; omitted by T. M7; M7 omits also rūpe vī- hoti.
7 M. Ph. add pa.
8 T. M7 ph-.
9 T. M7 pani-
10 T. pani-; after paṇi- M. la; Ph. pa || devaññataro.
11 M7 na namati.
12 T. M7 add ca.

[page 021]
XIV. 10-XV. 2 Nātha-Vagga. 21
susamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati,
vuddhi1 yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni.
Seyyathā pi bhikkhave juṇhapakkhe candassa yā ratti2
vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhat'; eva vaṇṇena vaḍḍhati
maṇḍalena vaḍḍhati ābhāya vaḍḍhati ārohapariṇāhena,
evam eva kho bhikkhave yassa kassaci bhikkhussa vā
bhikkhuniyā vā ime pañca cetokhilā pahīnā ime3 pañca
cetaso vinibandhā susamucchinnā, tassa yā ratti vā divaso
vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu
no parihānī ti.
XV.
1. Yāvatā bhikkhave sattā apadā4 vā dipadā5 vā catu-
ppadā vā bahuppadā vā rūpino vā6 arūpino vā6 saññino
vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā, Tathāgato tesaṃ
aggam akkhāyati arahaṃ sammāsambuddho: evam eva kho
bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamāda-
mūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṃ dhammā-
naṃ7 aggam akkhāyati.
2. Seyyathā pi bhikkhave yāni kānici jaṅgalānaṃ pāṇā-
naṃ6 padajātāni8, sabbāni tāni hatthipade9 samodhānaṃ10
gacchanti, hatthipadaṃ11 tesaṃ aggam akkhāyati, yad6
idaṃ6 mahantattena6: evam eva kho bhikkhave ye keci
kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasam-
osaraṇā, appamādo tesaṃ dhammānaṃ7 aggam akkhā-
yati. Seyyathā pi bhikkhave kūṭāgārassa yā kāci gopāna-
siyo, sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, kūṭaṃ
tāsaṃ aggam akkhāyati: evam eva kho bhikkhave ye keci
kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasam-
osaraṇā, appamādo tesaṃ dhammānaṃ7 aggam akkhāyati.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. buddhi.
2 T. M7 rattiyā.
3 M7 adds 'va.
4 Ph. apādā.
5 M7 dī-; M. Ph. S. dvi-
6 omitted by T.
7 omitted by S.
8 T. -tānaṃ.
9 M7 hattha-
10 T. -dānaṃ.
11 T. hatthaṃ pade.

[page 022]
22 Aṅguttara-Nikāya. XV.2
Seyyathā pi bhikkhave ye keci mūlagandhā, kāḷānusāriyaṃ1
tesaṃ aggam akkhāyati: evam eva kho bhikkhave ye2
keci2 kusalā2 . . . pe3 . . . Seyyathā pi bhikkhave ye keci
sāragandhā, lohitacandanaṃ tesaṃ aggam akkhāyati: evam
eva kho bhikkhave . . . pe3 . . . Seyyathā pi bhikkhave
ye keci pupphagandhā, vassikaṃ tesaṃ aggam akkhāyati:
evam eva kho bhikkhave . . . pe3 . . . Seyyathā pi bhik-
khave ye keci kuḍḍarājāno4, sabbe te rañño cakkavattissa
anuyantā5 bhavanti6, rājā tesaṃ cakkavatti aggam akkhā-
yati: evam eva kho bhikkhave . . . pe3 . . . Seyyathā pi
bhikkhave yā7 kāci7 tārakarūpānaṃ pabhā, sabbā tā
candappabhāya8 kalaṃ nāgghanti9 soḷasiṃ10, candappabhā
tāsaṃ aggam akkhāyati: evam eva bhikkhave . . . pe3 . . .
Seyyathā pi bhikkhave saradasamaye viddhe11 vigatavalā-
hake deve ādicco nabhaṃ abbhussukkamāno12 sabbaṃ
ākāsagataṃ tamagataṃ13 abhivihacca bhāsate ca tapate
ca virocati14 ca15: evam eva kho bhikkhave . . . pe3 . . .
Seyyathā pi bhikkhave yā kāci mahānadiyo, seyyathīdaṃ
Gaṅgā Yamunā Aciravatī Sarabhū Mahī, sabbā tā sam-
uddaṅgamā16 samuddaninnā samuddapoṇā samudda-
pabbhārā, mahāsamuddo tāsaṃ17 aggam akkhāyati: evam
eva kho bhikkhave ye keci kusalā dhammā, sabbe te appa-
mādamūlakā appamādasamosaraṇā, appamādo tesaṃ dham-
mānaṃ18 aggam akkhāyatī ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 kālā-
2 omitted by M. Ph. S.
3 M. la; Ph. pa.
4 S. -rājā; M. Ph. kuṭarājāno; M9 (Com.) kuḍḍaka-
5 T. -yuttā; M7 -yutto.
6 S. vattanti.
7 T. yāci; M. Ph. yā.
8 Ph. candimapa-; T. M7 candiyā pabhāya.
9 M. Ph. n'aggh-.
10 M. M7 -sī.
11 Ph. visuddhe.
12 S. abbhussa-; Ph. abhūsu-; M. abhūsa-
13 Ph. tamaṃ.
14 S. -te.
15 omitted by T. M7.
16 omitted by M7.
17 T. M7 tesaṃ.
18 omitted by S.

[page 023]
XVI. 1-XVII. 4 Nātha-Vagga. 23
XVI.
1. Dasa yime1 bhikkhave puggalā āhuneyyā pāhuneyyā
dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lo-
kassa. Katame dasa?
2. Tathāgato arahaṃ sammāsambuddho, paccekasam-
buddho2, ubhatobhāgavimutto. paññāvimutto3, kāyasakkhi,
diṭṭhippatto, saddhāvimutto, dhammānusārī4, saddhānusārī,
gotrabhū.
Ime kho bhikkhave dasa puggalā āhuneyyā . . . pe5 . . .
anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā ti.
XVII.
1. Sanāthā bhikkhave viharatha, mā anāthā. Dukkhaṃ
bhikkhave anātho viharati. Dasa yime1 bhikkhave nātha-
karaṇā dhammā. Katame dasa?
2. Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃ-
varasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu6
vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yam
pi bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti . . . pe7 . . . samādāya
sikkhati sikkhāpadesu: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
3. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti
sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe
kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ savyañjanaṃ kevala-
paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti,
tathārūpāssa8 dhammā bahussutā honti dhatā9 vacasā
paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Yam
pi bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti . . . pe7 . . . diṭṭhiyā
suppaṭividdhā: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
4. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti

--------------------------------------------------------------------------
1 T. ime.
2 M. Ph. paccekabuddho.
3 omitted by Ph.
4 M. Ph. put dh- after saddh-.
5 M. la; Ph. pa; T. in full.
6 S. aṇu- always.
7 M. la; Ph. pa.
8 T. M7. S. -passa; Ph. -rūpā te.
9 M. Ph. dhā-; M7 has only dhā.

[page 024]
24 Aṅguttara-Nikāya. XVII.4-8
kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Yam pi bhikkhave
bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampa-
vaṅko: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
5. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu suvaco1 hoti so-
vacassakaraṇehi2 dhammehi samannāgato khamo padak-
khiṇaggāhī3 anusāsaniṃ4. Yam pi bhikkhave bhikkhu
suvaco5 hoti6 sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato
khamo padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ: ayam pi dhammo
nāthakaraṇo.
6. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu, yāni tāni sabrah-
macārīnaṃ7 uccāvacāni8 kiṃkaraṇīyāni, tattha dakkho
hoti analaso tatrupāyāya9 vīmaṃsāya samannāgato alaṃ
kātuṃ alaṃ saṃvidhātum. Yam pi bhikkhave bhikkhu,
yāni tāni sabrahmacārīnaṃ10 . . . pe11 . . . alaṃ kātuṃ
alaṃ saṃvidhātuṃ: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
7. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti
piyasamudāhāro12 abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo13.
Yam pi bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamud-
āhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo13: ayam pi
dhammo nāthakaraṇo.
8. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo
viharati akusalānaṃ14 dhammānaṃ14 pahānāya14, kusalā-
naṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo
anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yam pi bhikkhave
bhikkhu āraddhaviriyo viharati15 akusalānaṃ dhammānaṃ16
pahānāya17 kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā
daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu: ayam
pi dhammo nāthakaraṇo.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. subbaco; Ph. subbato.
2 T. M7 -karaṇīyehi.
3 T. adds ca.
4 Ph. T. -ni.
5 M. Ph. subbaco.
6 M. has after hoti: pa, Ph. pa || anusāsaniṃ.
7 T. brahma-
8 T. vuccā-
9 T. tatruppā-
10 S. adds uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni.
11 M. la; Ph. pa; T. M7 give it in full (T. vuccā-).
12 T. M7 -samudācāro.
13 M7 -pāmojje.
14 omitted by M7.
15 T. hoti.
16 T. omits the next three words.
17 Ph. adds pa.

[page 025]
XVII.9-XVIII.2 Nātha-Vagga. 25
9. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti
itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjapari-
kkhārena. Yam pi bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti
itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjapari-
kkhārena: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
10. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu satimā hoti pa-
ramena satinepakkena samannāgato cirakatam pi cirabhā-
sitam pi saritā anussaritā. Yam pi bhikkhave bhikkhu
satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato1 cira-
katam pi cirabhāsitam pi saritā anussaritā: ayam pi
dhammo nāthakaraṇo.
11. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu paññavā hoti
udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhi-
kāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Yam pi bhikkhave
bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya saman-
nāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā:
ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
Sanāthā bhikkhave viharatha, mā anāthā. Dukkhaṃ
bhikkhave anātho viharati.
Ime kho bhikkhave dasa nāthakaraṇā dhammā ti.
XVIII.
1. Sanāthā2 bhikkhave viharatha, mā anāthā. Dukkhaṃ
bhikkhave anātho viharati3. Dasa yime4 bhikkhave nātha-
karaṇā dhammā. Katame dasa?
2. Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti . . . pe5 . . .
samādāya sikkhati sikkhāpadesu. ‘Sīlavā6 vatāyaṃ6
bhikkhu hoti7, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāra-
gocarasampanno, anumattesu vajjesu bhayadassāvī samā-
dāya sikkhati sikkhāpadesū'; ti8 therā pi naṃ9 bhikkhū

--------------------------------------------------------------------------
1 T. adds hoti.
2 in M. Ph. the words sanāthā and so on are preceded by
the introductory formula: Evaṃ me sutam. Ekaṃ so Bh-
Sāvatthiyaṃ till etad avoca.
3 omitted by M7.
4 M7 ime.
5 M. la; Ph. pa.
6 T. M7 sīlavāyaṃ; M7 adds pi.
7 omitted by M. Ph. S.
8 M. Ph. omit ti.
9 M7 taṃ.

[page 026]
26 Aṅguttara-Nikāya. XVIII.2-5
vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti, majjhimā pi bhikkhū
. . . navā pi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti.
Tassa therānukampitassa1 majjhimānukampitassa navānu-
kampitassa vuddhi2 yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu
no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
3. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti
. . . pe3 . . . diṭṭhiyā suppaṭividdhā. ‘Bahussuto4 vatāyaṃ4
bhikkhu sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā
majjhe5 kalyāṇā5 pariyosānakalyāṇā5 sātthaṃ savyañjanaṃ
kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti,
tathārūpāssa6 dhammā bahussutā honti dhatā7 vacasā
paricita manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā'; ti therā
pi naṃ8 bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti,
majjhimā pi bhikkhū . . . navā pi bhikkhū vattabbaṃ
anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhi-
mānukampitassa navānukampitassa vuddhi yeva pāṭikaṅkhā
kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nātha-
karaṇo.
4. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti
kalyāṇasahāyo9 kalyāṇasampavaṅko. ‘Kalyāṇamitto vatā-
yaṃ bhikkhu kalyāṇasahāyo9 kalyāṇasampavaṅko'; ti therā
pi naṃ8 bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti,
majjhimā pi bhikkhū . . . navā pi bhikkhū vattabbaṃ
anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhi-
mānukampitassa10 navānukampitassa vuddhi2 yeva pāṭi-
kaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo
nāthakaraṇo.
5. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sova-
cassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhi-
ṇaggāhī anusāsaniṃ. ‘Suvaco11 vatāyaṃ bhikkhu sova-
cassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhi-
ṇaggāhī anusāsanin'; ti therā pi naṃ8 bhikkhū vattabbaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 add pe; T. has -pissa thrice, M7 twice.
2 M. Ph. buddhi.
3 M. la; omitted by Ph.
4 T. M7 -to 'yaṃ.
5 T. M7 pe.
6 Ph. M7 -passa
7 M. Ph. dhā-
8 M7 taṃ.
9 omitted by M7.
10 T. M7 majjhimā |pe| navā-
11 M. subbaco.

[page 027]
XVIII. 5-8 Nātha-Vagga. 27
anusāsitabbaṃ1 maññanti1, majjhimā pi bhikkhū1 . . .
navā pi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti.
Tassa therānukampitassa . . . pe2 . . . ayam pi dhammo
nāthakaraṇo.
6. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu, yāni tāni sabrah-
macārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti
analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ
alaṃ saṃvidhātuṃ. ‘Yāni tāni sabrahmacārīnaṃ uccāva-
cāni kiṃkaraṇīyāni, tattha dakkho vatāyaṃ bhikkhu ana-
laso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ
alaṃ saṃvidhātun'; ti therā pi naṃ3 bhikkhū vattabbaṃ
anusāsitabbaṃ maññanti, majjhimā pi bhikkhū4 . . . navā
pi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa
therānukampitassa majjhimānukampitassa5 navānukampi-
tassa vuddhi6 yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no pa-
rihāni: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
7. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti
piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo7.
‘Dhammakāmo vatāyaṃ bhikkhu piyasamudāhāro abhi-
dhamme abhivinaye uḷārapāmujjo'7 ti therā pi naṃ3
bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti, majjhimā pi
bhikkhū . . .8 navā9 pi9 bhikkhū10 vattabbaṃ10 anusāsi-
tabbaṃ10 maññanti10. Tassa therānukampitassa majjhi-
mānukampitassa11 navānukampitassa vuddhi12 yeva pāṭi-
kaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo
nāthakaraṇo.
8. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo
viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya13 kusalānaṃ13
dhammānaṃ13 upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo
anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. ‘Āraddhaviriyo va-
tāyaṃ bhikkhu viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 pe.
2 M. Ph. S. in full.
3 M7 taṃ.
4 T. inserts pe.
5 T. M7 majjhimā navā-
6 M. Ph. buddhi; T. vaddhi.
7 M7 -pāmojjo.
8 T. M7 vatt- anusā- maññanti.
9 omitted by M7.
10 omitted by T. M7.
11 T. majjhimā.
12 M. Ph. buddhi.
13 omitted by T.

[page 028]
28 Aṅguttara-Nikāya. XVIII.8-11
kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhapa-
rakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesū'; ti therā pi
naṃ1 bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti, majjhimā
pi bhikkhū . . . navā pi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ
maññanti. Tassa therānukampitassa majjhimānukampi-
tassa2 navānukampitassa vuddhi3 yeva pāṭikaṅkhā kusalesu
dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
9. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti
itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjapari-
kkhārena. ‘Santuṭṭho vatāyaṃ bhikkhu itarītaracīvara-
piṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārenā'; ti
therā pi naṃ1 bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti,
majjhimā pi bhikkhū . . . navā pi bhikkhū vattabbaṃ
anusāsitabbaṃ maññanti. Tassa therānukampitassa majjhi-
mānukampitassa2 navānukampitassa vuddhi yeva pāṭikaṅkhā
kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi dhammo nātha-
karaṇo.
10. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu satimā hoti pa-
ramena satinepakkena samannāgato cirakatam pi cirabhā-
sitam pi saritā anussaritā. ‘Satimā vatāyaṃ bhikkhu pa-
ramena satinepakkena samannāgato cirakatam pi cira-
bhāsitam pi saritā anussaritā'; ti therā pi naṃ1 bhikkhū
vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti, majjhimā pi bhikkhū
. . . navā pi bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti.
Tassa therānukampitassa majjhimānukampitassa2 navānu-
kampitassa vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu
no parihāni: ayam pi dhammo nāthakaraṇo.
11. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu paññavā hoti
udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhi-
kāya sammādukkhakkhayagāminiyā. ‘Paññavā vatāyaṃ
bhikkhu udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya
nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā'; ti therā pi
naṃ1 bhikkhū vattabbaṃ anusāsitabbaṃ maññanti, majjhi-
mā pi bhikkhū . . .4 navā5 pi5 bhikkhū5 vattabbam5

--------------------------------------------------------------------------
1 M7 taṃ.
2 T. M7 majjhimā | pe.
3 M. Ph. buddhi.
4 T. vatt- anusā- maññanti.
5 omitted by T.

[page 029]
XVIII. 11-XX. 1 Nātha-Vagga. 29
anusāsitabbaṃ1 maññanti1. Tassa therānukampitassa2
majjhimānukampitassa3 navānukampitassa vuddhi yeva
pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni: ayam pi
dhammo nāthakaraṇo.
Sanāthā bhikkhave viharatha, mā anāthā. Dukkhaṃ
bhikkhave anātho viharati.
Ime kho bhikkhave dasa nāthakaraṇā dhammā ti4.
XIX.
1. Dasa yime5 bhikkhave ariyavāsā6, ye7 ariyā7 āvasiṃ-
su8 vā āvasanti9 vā āvasissanti9 vā. Katame dasa?
2. Idha bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti,
chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho10, caturāpasseno11, pa-
nuṇṇapaccekasacco12, samavayasaṭṭhesano13, anāvilasaṅ-
kappo, passaddhakāyasaṅkhāro14, suvimuttacitto, suvimutta-
pañño.
Ime kho bhikkhave dasa ariyavāsā15, ye16 ariyā āva-
siṃsu17 vā āvasanti18 vā āvasissanti19 vā ti.
XX.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Kurūsu viharati Kammāsa-

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by T.
2 M. continues: pa|| no parihāni.
3 T. M7 majjhimā | pe.
4 M. Ph. add Idam avoca Bh-, attamanā te bhikkhū Bhagavato
bhāsitaṃ abhinandun ti.
5 T. 'me; M7 ime.
6 M. ariyā-
7 Ph. ya ar-; T. yaṃ-d-ar-; M7 yad ariyā.
8 Ph. ava-; T. -saṃsu.
9 M7 av-; Ph. vas-
10 T. caturārakkho; M7 cakā-
11 T. M7 -parassano.
12 T. M7 panunna-
13 T. M7 samaye vissaṭṭhosano (M7 vissaṭhesano).
14 M7 paddhakāya-
15 T. M7 ariyā-; M7 also in the next place.
16 T. ya; omitted by Ph.; M7 yad ariyo.
17 Ph. av-
18 M7 av-; Ph. va-
19 M7 av-; Ph. va-; T. āvasassanti.

[page 030]
30 Aṅguttara-Nikāya. XX.1-7
dhammaṃ1 nāma Kurūnaṃ nigamo. Tatra kho Bhagavā
bhikkhū āmantesi . . .2 Bhagavā3 etad3 avoca3:--
2. Dasa yime4 bhikkhave ariyavāsā, ye5 ariyā āvasiṃsu6
vā āvasanti7 vā āvasissanti8 vā. Katame dasa?
3. Idha bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippāhīno hoti,
chaḷaṅgasamannāgato, ekārakkho, caturāpasseno8, panuṇ-
ṇapaccekasacco10, samavayasaṭṭhesano, anāvilasaṅkappo,
passaddhakāyasaṅkhāro11, suvimuttacitto, suvimuttapañño.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti?
4. Idha bhikkhave bhikkhuno kāmacchando pahīno hoti,
vyāpādo pahīno hoti, thīnamiddhaṃ pahīnaṃ hoti, uddhacca-
kukkaccaṃ pahīnaṃ hoti, vicikicchā pahīnā hoti. Evaṃ
kho bhikkhave bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato
hoti?
5. Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva
sumano hoti na dummano upekhako12 viharati sato sampa-
jāno, sotena saddaṃ sutvā . . . pe13 . . . ghānena gandhaṃ
ghāyitvā, jivhāya rasaṃ sāyitvā, kāyena phoṭṭhabbaṃ phu-
sitvā, manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti na
dummano upekhako viharati sato sampajāno. Evaṃ kho
bhikkhave bhikkhu chaḷaṅgasamannāgato hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu ekārakkho hoti?
6. Idha bhikkhave bhikkhu satārakkhena cetasā saman-
nāgato hoti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ekārakkho hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu caturāpasseno hoti?
7. Idha bhikkhave bhikkhu saṅkhāy'; ekaṃ paṭisevati,
saṅkhāy'; ekaṃ adhivāseti, saṅkhāy'; ekaṃ parivajjeti, saṅ-
khāy'; ekaṃ vinodeti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ca-
turāpasseno14 hoti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. -dammaṃ; T. Kammāssadhammā; M7 -ssadhammaṃ.
2 S. pe.
3 omitted by M. Ph.
4 T. M7 ime.
5 T. ya; omitted by Ph.; M7 d-ariyā.
6 T. av-; Ph. va-
7 M7 av-; Ph. va-
8 Ph. va-; T. omits āv- vā.
9 M7 -passano.
10 M7 -sayo.
11 T. passaddho k-
12 M. Ph. S. upekkh- throughout.
13 M. la; omitted by Ph.
14 T. -passeno corr. to -passano.

[page 031]
XX. 7-12 Nātha-Vagga. 31
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu panuṇṇapaccekasacco
hoti?
8. Idha bhikkhave bhikkhuno, yāni tāni puthusamaṇa-
brāhmaṇānaṃ puthupaccekasaccāni, seyyathīdaṃ sassato
loko ti11 asassato2 loko ti1 vā antavā loko ti vā anan-
tavā loko ti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīran ti vā, aññaṃ jīvaṃ
aññaṃ sarīran ti vā, hoti Tathāgato parammaraṇā ti vā,
na3 hoti Tathāgato parammaraṇā ti vā, hoti ca na ca hoti
Tathāgato parammaraṇā ti vā, neva hoti na na hoti Ta-
thāgato parammaraṇā ti vā, sabbāni4 tāni nuṇṇāni5 honti
panuṇṇāni6 cattāni vantāni muttāni pahīnāni paṭinissaṭṭhāni.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu panuṇṇapaccekasacco hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti?
9. Idha bhikkhave bhikkhuno kāmesanā pahīnā hoti7,
bhavesanā pahīnā hoti8, brahmacariyesanā paṭippassaddhā.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu samavayasaṭṭhesano hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti?
10. Idha bhikkhave bhikkhuno kāmasaṅkappo pahīno
hoti, vyāpādasaṅkappo pahīno hoti, vihiṃsāsaṅkappo pahīno
hoti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anāvilasaṅkappo hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro
hoti?
11. Idha bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā duk-
khassa ca pahānā pubb'; eva somanassadomanassānaṃ
atthaṅgamā9 adukkhamasukhaṃ upekhāsatipārisuddhiṃ
catutthaṃ10 jhānaṃ10 upasampajja viharati. Evaṃ kho
bhikkhave bhikkhu passaddhakāyasaṅkhāro hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu. suvimuttacitto11 hoti?
12. Idha bhikkhave bhikkhuno rāgā12 cittaṃ vimuttaṃ
hoti, dosā cittaṃ vimuttaṃ hoti, mohā cittaṃ vimuttaṃ
hoti. Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu suvimuttacitto11 hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu suvimuttapañño hoti?

--------------------------------------------------------------------------
1 T. hoti.
2 T. omits as- loko ti vā.
3 T. omits na h- T- p- ti vā.
4 T. M7 sabbāni 'ssa.
5 T. M7 pa-
6 omitted by T. M7.
7 T. honti.
8 T. hoti corr. to hoṃti.
9 T. M7 atthag-
10 T. M7 catutthajjh-
11 M. vi-
12 T. lābhā.

[page 032]
32 Aṅguttara-Nikāya. XX. 13-XXI. 1
13. Idha bhikkhave bhikkhu ‘rāgo me pahīno ucchinna-
mūlo tālāvatthukato anabhāvaṃ kato āyatiṃ anuppāda-
dhammo'; ti pajānāti, ‘doso me pahīno . . . pe1 . . . moho
me pahīno ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃ kato
āyatiṃ anuppādadhammo'; ti pajānāti. Evaṃ kho bhik-
khave bhikkhu suvimuttapañño hoti.
14. Ye hi keci bhikkhave2 atītam addhānaṃ ariyā ariya-
vāse3 āvasiṃsu4, sabbe te im'; eva dasa ariyavāse5 āva-
siṃsu4. Ye hi keci bhikkhave2 anāgatam addhānaṃ ariyā
ariyavāse5 āvasissanti6, sabbe te im'; eva7 dasa ariyavāse8
āvasissanti6. Ye hi keci bhikkhave9 etarahi ariyā ariya-
vāse8 āvasanti6, sabbe te im'; eva dasa ariyavāse3 āvasanti6.
Ime kho bhikkhave dasa ariyavāsā, ye10 ariyā āvasiṃsu4
vā āvasanti6 vā āvasissanti6 vā ti11.
Nāthavaggo12 dutiyo.
Tatr'13 uddānaṃ14:
Senāsanā ca aṅgāni15 saṃyojanakhilena16 ca
Appamādo āhuneyyo dve nāthā dve ariyavāsena17 cā ti.
XXI.
1. Sīho bhikkhave migarājā sāyaṇhasamayaṃ āsayā
nikkhamati, āsayā nikkhamitvā vijambhati, vijambhitvā
samantā catuddisā anuviloketi, samantā18 catuddisā18

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. pa.
2 T. M7 insert bhikkhū.
3 T. -seṇa; M7 -sena.
4 Ph. av-
5 T. -sena; M. ariyā-
6 Ph. va-
7 T. M7 ime.
8 T. -sena.
9 T. inserts bhikkhū.
10 Ph. ya; omitted by T. M7; M7 omits also ariyā.
11 T. M7 omit ti.
12 S. M9 (Com.) Nāthakaraṇa-; Ph. T. M7 Vaggo.
13 S. tass'.
14 T. M7 add bhavati.
15 M7 aṅgādi; S. aṅgā ca.
16 M. Ph. -nākh-; T. M7 -navilena.
17 M. ariyāvāsā; S. vasena.
18 omitted by T. M7.

[page 033]
XXI. 1-5 Mahā-Vagga. 33
anuviloketvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ nadati1, tikkhattuṃ
sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamati. Taṃ kissa hetu?
‘Māhaṃ khuddake pāṇe visamagate saṃghātaṃ āpādesin'2
ti. Sīho ti kho bhikkhave Tathāgatass'; etaṃ adhivacanaṃ
arahato sammāsambuddhassa. Yaṃ kho bhikkhave Tathā-
gato parisāya dhammaṃ deseti, idam assa hoti sīhanāda-
smiṃ. Dasa yimāni3 bhikkhave Tathāgatassa Tathāgata-
balāni, yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ
paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pa-
vatteti. Katamāni dasa?
2. Idha bhikkhave Tathāgato ṭhānañ ca ṭhānato aṭṭhā-
nañ ca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti. Yam pi bhik-
khave Tathāgato ṭhānañ ca ṭhānato aṭṭhānañ ca aṭṭhānato
yathābhūtaṃ pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa
Tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma Tathāgato āsa-
bhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brah-
macakkaṃ pavatteti.
3. Puna ca paraṃ bhikkhave Tathāgato atītānāgata-
paccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vi-
pākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yam pi bhikkhave Tathā-
gato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhā-
naso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idam pi
bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ
āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sī-
hanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti.
4. Puna ca paraṃ bhikkhave Tathāgato sabbatthagāmi-
nipaṭipadaṃ4 yathābhūtaṃ pajānāti. Yam pi bhikkhave
Tathāgato sabbatthagāminipaṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajā-
nāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaṃ
hoti, yaṃ balaṃ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭi-
jānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti.
5. Puna ca paraṃ bhikkhave Tathāgato anekadhātu5-

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. nadi.
2 T. M7 -dosin; M. āpātesin; Ph. -tesi.
3 T. M7 imāni.
4 S. -gāminiṃ pa- throughout; M7 -gāminī- and -niṃ pa-
5 S. -dhātuṃ.

[page 034]
34 Aṅguttara-Nikāya. XXI.5-9
nānādhātu1-lokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yam pi bhikkhave
Tathāgato anekadhātu1-nānādhātu1-lokaṃ yathābhūtaṃ pa-
jānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaṃ
hoti, yaṃ2 balaṃ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭi-
jānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti.
6. Puna ca paraṃ bhikkhave Tathāgato sattānaṃ nānā-
dhimuttikataṃ3 yathābhūtaṃ pajānāti. Yam pi bhikkhave
Tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ4 yathābhūtaṃ pa-
jānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaṃ
hoti, yaṃ2 balaṃ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ pa-
ṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pa-
vatteti.
7. Puna ca paraṃ bhikkhave Tathāgato parasattānaṃ
parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajā-
nāti. Yam pi bhikkhave Tathāgato parasattānaṃ para-
puggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti,
idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaṃ hoti,
yaṃ2 balaṃ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti
parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti.
8. Puna ca paraṃ bhikkhave Tathāgato jhānavimokha-
samādhisamāpattīnaṃ5 saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ
yathābhūtaṃ pajānāti. Yam pi bhikkhave6 Tathāgato
jhānavimokhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ
vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idam pi bhikkhave
Tathāgatassa Tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ2 balaṃ āgamma
Tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ
nadati brahmacakkaṃ pavatteti.
9. Puna ca paraṃ bhikkhave Tathāgato anekavihitaṃ
pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ ‘ekam pi jātiṃ dve
pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca7 pi jātiyo
dasa pi jātiyo vīsam8 pi jātiyo tiṃsam pi jātiyo cattārisam9

--------------------------------------------------------------------------
1 S. -dhātuṃ.
2 M. la; Ph. pa || brahmacakkaṃ pa-
3 M. Ph. nānāvi-; S. -dhimuttikaṃ; M7 -kathaṃ.
4 Ph. nānāvi-; S. -kaṃ; M7 -kathaṃ.
5 M. Ph. S. -vimokkha- always.
6 M. la; Ph. pa || pajānāti.
7 T. pe || dasa; M7 puts pe after pañca pi j-
8 T. M7 vīsatim.
9 M. Ph. -ḷīsaṃ; S. -ḷīsam.

[page 035]
XXI.9-10 Mahā-Vagga. 35
pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jātisatam pi jātisahassam pi
jātisatasahassam1 pi1 aneke pi saṃvaṭṭakappe aneke pi
vivaṭṭakappe aneke pi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ
evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukha-
dukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra
udapādiṃ2, tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo
evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto,
so tato cuto idh'; upapanno'3 ti. Iti sākāraṃ sa-uddesaṃ
anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Yam pi bhikkhave
Tathāgato anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyya-
thīdaṃ ekam pi jātiṃ dve pi jātiyo . . . pe4 . . . iti sā-
kāraṃ sa-uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati,
idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaṃ hoti,
yaṃ balaṃ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti
parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti.
10. Puna ca paraṃ bhikkhave Tathāgato dibbena cak-
khunā visuddhena atikkantamānusakena5 satte passati ca-
vamāne upapajjamāne6 hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe
sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti ‘ime vata
bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccari-
tena7 samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyā-
naṃ upavādakā micchādiṭṭhikā8 micchāditthikammasamā-
dānā9, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ
vinipātaṃ nirayaṃ upapannā10; ime vā pana bhonto sattā
kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena7 samannāgatā
manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sam-
mādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā11, te kāyassa bhedā
parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā'10 ti. Iti
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte
passati cavamāne upapajjamāne6 hīne paṇīte suvaṇṇe
dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by Ph.
2 T. M7 uppādiṃ.
3 M. M6 idh'; uppanno.
4 M. la; Ph. pa.
5 M. Ph. -mānussakena throughout.
6 T. M7 uppajja-
7 T. M7 vacī | pe | mano-
8 omitted by M7.
9 T. -samānā.
10 T. M7 uppannā.
11 T. sammāsamādānā.

[page 036]
36 Aṅguttara-Nikāya. XXI.10-XXII.2
Yam pi bhikkhave Tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena . . . pe1 . . . yathākammūpage satte
pajānāti, idam pi bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalaṃ
hoti, yaṃ balaṃ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭi-
jānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pa-
vatteti.
11. Puna ca paraṃ bhikkhave Tathāgato āsavānaṃ
khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ2 diṭṭh'; eva
dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
Yam pi bhikkhave Tathāgato āsavānaṃ khayā anāsavaṃ
cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭh'; eva dhamme sayaṃ
abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, idam pi bhik-
khave Tathāgatassa Tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ
āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sī-
hanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatteti.
Imāni kho bhikkhave Tathāgatassa Tathāgatabalāni,
yehi balehi samannāgato Tathāgato2 āsabhaṇṭhānaṃ paṭi-
jānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavatte-
tī ti.
XXII.
1. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten'; upa-
saṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekam-
antaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ
Ānandaṃ Bhagavā etad avoca:--
2. Ye te Ānanda dhammā tesaṃ tesaṃ adhimuttipadā-
naṃ3 abhiññā sacchikiriyāya saṃvattanti, visārado ahaṃ
Ānanda tattha4 paṭijānāmi tesaṃ tesaṃ5 tathā tathā5
dhammaṃ desetuṃ, yathā yathā5 paṭipanno santaṃ vā
‘atthī'; ti ñassati, asantaṃ vā ‘natthī'; ti ñassati, hīnaṃ vā
‘hīnan'; ti ñassati, paṇītaṃ vā ‘paṇītan'; ti ñassati, sa-uttaraṃ6
vā ‘sa-uttaran'6 ti ñassati, anuttaraṃ vā ‘anuttaran'; ti
ñassati, yathā yathā vā5 pana taṃ ñāteyyaṃ7

--------------------------------------------------------------------------
1 M. pa; omitted by Ph.
2 omitted by T.
3 T. M7 -padhānaṃ.
4 T. M7 tatra.
5 omitted by T. M7.
6 T. savu-
7 T. M7 ñātassayyaṃ; S. ñātayyaṃ.

[page 037]
XXII.2-6 Mahā-Vagga. 37
diṭṭheyyaṃ1 vā sacchikātayyaṃ2 vā, tathā3 tathā3 ñassati
vā dakkhati vā4 sacchikarissati56 ti: ṭhānam etaṃ
vijjati. Etad ānuttariyaṃ Ānanda ñāṇānaṃ, yad6 idaṃ6
tattha tattha yathābhūtañāṇaṃ7. Etasmā8 'vāhaṃ9 Ānanda
ñāṇā aññaṃ ñāṇaṃ uttaritaraṃ vā paṇītataraṃ vā natthī
ti vadāmi. Dasa yimāni Ānanda6 Tathāgatassa Tathā-
gatabalāni, yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabhaṇ-
ṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ
pavatteti. Katamāni dasa?
3. Idh'; Ānanda10 Tathāgato ṭhānañ ca ṭhānato aṭṭhānañ
ca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti. Yam p'; Ānanda11
Tathāgato ṭhānañ ca ṭhānato aṭṭhānañ ca aṭṭhānato yathā-
bhūtaṃ pajānāti, idam p'; Ānanda Tathāgatassa Tathāga-
tabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma Tathāgato āsabhaṇṭhā-
naṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ
pavatteti.
4. Puna ca paraṃ Ānanda Tathāgato atītānāgatapaccu-
ppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākam
yathābhūtaṃ pajānāti. Yam p'; Ānanda . . . pe12 . . .
idam p'; Ānanda . . . pe13 . . .
5. Puna ca paraṃ Ānanda Tathāgato sabbatthagāmini-
paṭipadaṃ14 yathābhūtaṃ pajānāti. Yam p'; Ānanda..
pe12 . . . idam p'; Ānanda . . . pe15 . . .
6. Puna ca paraṃ Ānanda Tathāgato anekadhātu16-
nānādhātu16-lokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yam p'; Ānanda
. . . pe12 . . . idam p'; Ānanda . . . pe17 . . .

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. daṭṭheyyaṃ; T. M7. S. daṭṭhayyaṃ.
2 M7 -kattayyaṃ; T. -kattavyaṃ; M. Ph. -kareyyaṃ.
3 T. Tathāgataṃ; M7 adds taṃ.
4 T. va.
5 T. sacchiriyassati; S. sacchi vā karissatī.
6 omitted by T. M7.
7 Ph. M7 -bhūtaṃ ñāṇaṃ; T. -bhūtañāṇānaṃ.
8 T. omits etasmā 'vāhaṃ Āo ñāṇā; M7 has ñāṇānaṃ.
9 S. cāhaṃ.
10 M. Ph. only idha.
11 T. M7 pan'; Ā- throughout.
12 M. la; Ph. pa.
13 M. pa; omitted by Ph. M7.
14 S. -gāminiṃ paṭi-
15 M. pa; omitted by Ph.
16 S. -dhātuṃ.
17 M. pa; omitted by Ph. T. M7.

[page 038]
38 Aṅguttara-Nikāya. XXII.7-12
7. Puna ca paraṃ Ānanda Tathāgato sattānaṃ nānā-
dhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yam p'; Ānanda
. . . pe1 . . . idam p'; Ānanda . . . pe2 . . .
8. Puna ca paraṃ Ānanda Tathāgato parasattānaṃ
parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ3 yathābhūtaṃ4
pajānāti. Yam p'; Ānanda . . . pe1 . . . idam p'; Ānanda
. . . pe2 . . .
9. Puna ca paraṃ Ānanda Tathāgato jhānavimokha-
samādhisamāpattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ
yathābhūtaṃ pajānāti. Yam p'; Ānanda . . . pe1 . . . idam
p'; Ānanda . . . pe2 . . .
10. Puna ca paraṃ Ānanda Tathāgato anekavihitaṃ
pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ ekam pi jātiṃ dve
pi jātiyo . . . pe1 . . . iti sākāraṃ sa-uddesaṃ anekavihi-
taṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Yam p'; Ānanda . . . pe1
. . . idam p'; Ānanda . . . pe2 . . .
11. Puna ca paraṃ Ānanda Tathāgato dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena . . . pe1 . . . yathākam-
mūpage satte pajānāti. Yam p'; Ānanda . . . pe5
idam p'; Ānanda . . . pe2 . . .
12. Puna ca paraṃ Ānanda Tathāgato āsavānaṃ khayā
anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭh'; eva dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yam
p'; Ānanda Tathāgato āsavānaṃ khayā6 . . . pe7 . . . sacchi-
katvā upasampajja viharati, idam p'; Ānanda Tathāgatassa
Tathāgatabalaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma Tathāgato
āsabhaṇṭhānaṃ paṭijānāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brah-
macakkaṃ pavatteti.
Imāni kho Ānanda dasa Tathāgatassa Tathāgatabalāni,
yehi balehi samannāgato Tathāgato āsabhaṇṭhānaṃ paṭijā-
nāti parisāsu sīhanādaṃ nadati brahmacakkaṃ pavattetī ti8.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. la; Ph. pa.
2 M. pa; omitted by Ph. T. M7.
3 T. M7 indriyasaṃvaropari-
4 omitted by M. Ph.
5 M. la; Ph. pa; T. M7 Tathāgato | pe.
6 M. Ph. add anāsavaṃ ceto-
7 M. la; Ph. pa; S. in full.
8 Ph. omits ti.

[page 039]
XXIII. 1-4 Mahā-Vagga. 39
XXIII.
1. Atthi bhikkhave dhammā kāyena pahātabbā no vā-
cāya, atthi bhikkhave dhammā vācāya pahātabbā no kā-
yena, atthi bhikkhave dhammā neva kāyena pahātabbā no
vācāya, paññāya disvā disvā pahātabbā.
Katame ca bhikkhave dhammā kāyena pahātabbā no
vācāya?
2. Idha bhikkhave bhikkhu akusalaṃ1 āpanno hoti
kañci-d2-eva desaṃ kāyena. Tam enaṃ anuvicca viññū
sabrahmacārī evam āhaṃsu ‘āyasmā kho akusalaṃ āpanno
kañci-d-eva desaṃ kāyena, sādhu vatāyasmā kāyaduccari-
taṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāvetū'; ti. So anuvicca viñ-
ñūhi sabrahmacārīhi vuccamāno kāyaduccaritaṃ pahāya
kāyasucaritaṃ bhāveti.
Ime vuccanti bhikkhave dhammā kāyena pahātabbā no
vācāya.
Katame ca bhikkhave dhammā vācāya pahātabbā no
kāyena?
3. Idha bhikkhave bhikkhu akusalaṃ āpanno hoti kañ-
ci-d-eva desaṃ vācāya. Tam enaṃ anuvicca viññū sabrah-
macārī evam āhaṃsu ‘āyasmā kho akusalaṃ āpanno
kañci-d-eva desaṃ vācāya, sādhu vatāyasmā vacīduccari-
taṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāvetū'; ti. So anuvicca viññūhi
sabrahmacārīhi vuccamāno vacīduccaritaṃ pahāya vacīsu-
caritaṃ bhāveti.
Ime vuccanti bhikkhave dhammā vācāya pahātabbā no
kāyena.
Katame ca bhikkhave dhammā neva kāyena pahātabbā
no vācāya, paññāya disvā disvā pahātabbā?
4. Lobho3 bhikkhave neva kāyena pahātabbo no vācāya,
paññāya disvā disvā pahātabbo. Doso bhikkhave . . . pe4
. . . Moho bhikkhave5 . . . Kodho bhikkhave5 . . . Upa-
nāho bhikkhave5 . . . Makkho bhikkhave5 . . . Paḷāso

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 -le.
2 M. Ph. kiñci throughout.
3 T. M7 add kho.
4 M. la; omitted by Ph. S.
5 omitted by M. Ph.

[page 040]
40 Aṅguttara-Nikāya. XXIII. 4-7
bhikkhave1 . . . Macchariyaṃ bhikkhave neva kāyena
pahātabbaṃ no vācāya, paññāya disvā disvā pahātabbaṃ.
Pāpikā bhikkhave issā neva kāyena pahātabbā no vācāya,
paññāya disvā disvā2 pahātabbā.
Katamā ca3 bhikkhave pāpikā issā?
5. Idha bhikkhave ijjhati gahapatissa vā gahapatiputtassa
vā dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā.
Tatr'; aññatarassa dāsassa vā upavāsassa4 vā evaṃ hoti
‘aho vat'; imassa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā na
ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena
vā'; ti. Samaṇo vā pana brāhmaṇo vā lābhī hoti cīva-
rapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ.
Tatr'; aññatarassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā evaṃ
hoti ‘aho vata ayam5 āyasmā na lābhī assa cīvarapiṇḍa-
pātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan'; ti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave pāpikā issā.
Pāpikā6 bhikkhave issā neva kāyena pahātabbā no vā-
cāya, paññāya disvā disvā pahātabbā.
6. Pāpikā7 bhikkhave icchā neva kāyena pahātabbā no
vācāya, paññāya disvā disvā2 pahātabbā.
Katamā ca bhikkhave8 pāpikā icchā?
7. Idha bhikkhave ekacco assaddho samāno ‘saddho ti
maṃ jāneyyun'; ti icchati, dussīlo samāno ‘sīlavā ti maṃ
jāneyyun'; ti icchati, appassuto9 samāno ‘bahussuto ti maṃ
jāneyyun'; ti icchati, saṅgaṇikārāmo samāno ‘pavivitto ti
maṃ jāneyyun'; ti icchati, kusīto samāno ‘āraddhaviriyo ti
maṃ jāneyyun'; ti icchati, muṭṭhassati samāno ‘upaṭṭhitasatī
ti maṃ jāneyyun'; ti icchati, asamāhito samāno ‘samāhito
ti maṃ jāneyyun'; ti icchati, duppañño samāno ‘paññavā
ti maṃ jāneyyun'; ti icchati, akhīnāsavo10 samāno ‘khīṇāsavo
ti maṃ jāneyyun'; ti icchati.

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by M. Ph.
2 omitted by M.
3 omitted by Ph.
4 Ph. upāsakassa; T. -vāpavāssa (sic); M7 yopavāsassa.
5 omitted by T.
6 in M. this phrase is missing.
7 in Ph. this phrase is missing.
8 T. inserts pahātabbā.
9 M7 omits all from appa- to asamāhito.
10 T. M7 anāsavo.

[page 041]
XXIII. 7-XXIV. 1 Mahā-Vagga. 41
Ayaṃ vuccati bhikkhave pāpikā icchā.
Pāpikā1 bhikkhave icchā neva kāyena pahātabbā no
vācāya, paññāya disvā disvā2 pahātabbā.
8. Tañ ce bhikkhave bhikkhuṃ3 lobho abhibhuyya iri-
yati, doso . . . pe4 . . . moho . . . kodho . . . upanāho
. . . makkho . . . paḷāso5 . . . macchariyaṃ . . . pāpikā issā
. . . pāpikā icchā abhibhuyya iriyati, so evam assa vedi-
tabbo: Na6 ayam7 āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato
lobho na hoti; tathā h'; imaṃ āyasmantaṃ lobho abhibhuyya
iriyati. Na ayam7 āyasmā8 tathā pajānāti, yathā pajānato
doso na hoti . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . .
makkho . . . paḷāso . . . macchariyaṃ . . . pāpikā issā . . .
pāpikā icchā na hoti; tathā h'; imaṃ āyasmantaṃ pāpikā
icchā abhibhuyya iriyati.
9. Tañ ce bhikkhave bhikkhuṃ3 lobho nābhibhuyya iri-
yati, doso . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho
. . . paḷāso . . . macchariyaṃ . . . pāpikā issā . . . pāpikā
icchā nābhibhuyya iriyati, so evam assa veditabbo: Tathā9
ayam7 āyasmā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti;
tathā h'; imaṃ āyasmantaṃ lobho nābhibhuyya iriyati.
Tathā ayam7 āyasmā pajānāti, yathā pajānato doso na
hoti . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . .
paḷāso . . . macchariyaṃ . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā
na hoti; tathā h'; imaṃ āyasmantaṃ pāpikā icchā nābhi-
bhuyya iriyatī ti.
XXIV.
1. Ekaṃ samayaṃ āyasmā Mahācundo Cetīsu viharati
Sahajātiyaṃ. Tatra kho āyasmā Mahācundo bhikkhū
āmantesi:-- Āvuso bhikkhavo10 ti. Āvuso ti kho te

--------------------------------------------------------------------------
1 M. has ime vuccanti bh- dhammā instead of pāp- bh- icchā.
2 omitted by M.
3 T. M7 bhikkhu.
4 only in T. M7 .
5 T. M7 pal- always.
6 T. M7 taṃ; M. Ph. nāyaṃ throughout.
7 omitted by T.
8 T. adds yasmā.
9 Ph. tathāyaṃ throughout.
10 M. -ve.

[page 042]
42 Aṅguttara-Nikāya. XXIV.1-4
bhikkhū āyasmato Mahācundassa paccassosuṃ. Āyasmā
Mahācundo etad avoca:--
2. Ñāṇavādaṃ āvuso bhikkhu vadamāno ‘jānām'; imaṃ
dhammaṃ passām'; imaṃ dhamman'; ti. Tañ ce āvuso
bhikkhuṃ1 lobho abhibhuyya tiṭṭhati, doso . . . pe2 . . .
moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paḷāso
. . . macchariyaṃ . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā
abhibhuyya tiṭṭhati, so evam assa veditabbo: Na ayam3
āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti;
tathā h'; imaṃ āyasmantaṃ lobho abhibhuyya tiṭṭhati. Na
ayam3 āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti
. . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . pa-
ḷāso . . . macchariyaṃ . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā
na hoti; tathā h'; imaṃ āyasmantaṃ pāpikā icchā abhi-
bhuyya tiṭṭhati.
3. Bhāvanāvādaṃ4 āvuso bhikkhu vadamāno 'bhāvita-
kāyo'; mhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño'; ti. Tañ
ce āvuso bhikkhuṃ5 lobho abhibhuyya tiṭṭhati, doso . . .
moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paḷāso
. . . macchariyaṃ . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā abhi-
bhuyya tiṭṭhati, so evam assa veditabbo: Na ayam3
āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti;
tathā h'; imaṃ āyasmantaṃ lobho abhibhuyya tiṭṭhati. Na
ayam3 āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti
. . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paḷāso
. . . macchariyaṃ . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā na
hoti; tathā h'; imaṃ āyasmantaṃ6 pāpikā icchā abhibhuyya
tiṭṭhati.
4. Ñāṇavādañ ca āvuso7 bhikkhu vadamāno bhāvanā-
vādañ ca ‘jānām'; imaṃ dhammaṃ passām'; imaṃ dhammaṃ,
bhāvitakāyo 'mhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño'; ti.
Tañ ce āvuso bhikkhuṃ5 lobho abhibhuyya tiṭṭhati, doso
. . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paḷāso
. . . macchariyaṃ . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā

--------------------------------------------------------------------------
1 T. bhikkhu.
2 only in T. M7.
3 omitted by T.
4 Ph. -dī.
5 T. M7 bhikkhu.
6 T. adds pāpikā issā.
7 T. panavuso.

[page 043]
XXIV.4-5 Mahā-Vagga. 43
abhibhuyya tiṭṭhati, so evam assa veditabbo: Na ayam1
āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti;
tathā h'; imaṃ āyasmantaṃ lobho abhibhuyya tiṭṭhati. Na
ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti
. . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paḷāso
. . . macchariyaṃ . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā na
hoti; tathā h'; imaṃ āyasmantaṃ pāpikā icchā abhibhuyya
tiṭṭhati.
5. Seyyathā pi āvuso puriso daliddo2 'va samāno aḍḍha-
vādaṃ3 vadeyya, adhano 'va4 samāno dhanavādaṃ vadeyya,
abhogavā5 'va6 samāno bhogavādaṃ vadeyya; so kismiñci-
d-eva dhanakaraṇīye samuppanne na sakkuṇeyya upanī-
hātuṃ7 dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jātarūpaṃ
vā; tam enaṃ evaṃ jāneyyuṃ ‘daliddo 'va8 ayam āyasmā
samāno aḍḍhavādaṃ3 vadeti, adhano 'va9 ayam āyasmā
samāno dhanavādaṃ vadeti, abhogavā 'va6 ayam āyasmā
samāno bhogavādaṃ vadeti. Taṃ kissa hetu? Tathā hi
ayam āyasmā kismiñci-d-eva dhanakaraṇīye samuppanne
na sakkoti upanīhātuṃ7 dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ
vā jātarūpaṃ vā'; ti. Evam eva kho āvuso ñāṇavādañ ca
bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañ ca ‘jānām'; imaṃ dham-
maṃ passām'; imaṃ dhammaṃ, bhāvitakāyo 'mhi bhāvita-
sīlo bhāvitacitto bhāvitapañño'; ti. Tañ ce āvuso bhikkhuṃ
lobho abhibhuyya tiṭṭhati, doso . . . moho . . . kodho . . .
upanāho . . . makkho . . . paḷāso . . . macchariyaṃ . . .
pāpikā issā . . . pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati, so evam
assa veditabbo: Na ayam āyasmā tathā pajānāti, yathā
pajānato lobho na hoti; tathā h'; imaṃ āyasmantaṃ lobho
abhibhuyya tiṭṭhati. Na ayam āyasmā tathā pajānāti,
yathā pajānato doso na hoti . . . moho . . . kodho . . .
upanāho . . . makkho . . . paḷāso . . . macchariyaṃ . . .

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by T.
2 Ph. S. daḷ- throughout.
3 T. M7 assavādaṃ.
4 T. M7 ca.
5 M. Ph. abhogo.
6 omitted by T. M7.
7 M. upanihātuṃ; Ph. T. upanihantuṃ; M7 upanihantuṃ and upanīhatuṃ.
8 T. vā; omitted by Ph.
9 T. M7 vā.

[page 044]
44 Aṅguttara-Nikāya. XXIV.5-8
pāpikā issā . . . pāpikā icchā na hoti; tathā h'; imaṃ
āyasmantaṃ pāpikā icchā abhibhuyya tiṭṭhati.
6. Ñāṇavādaṃ āvuso bhikkhu vadamāno ‘jānām'; imaṃ
dhammaṃ passām'; imaṃ dhamman'; ti. Tañ ce āvuso
bhikkhuṃ1 lobho nābhibhuyya tiṭṭhati, doso . . . moho
. . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paḷāso . . .
macchariyaṃ . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā nābhibhuyya
tiṭṭhati, so evam assa veditabbo: Tathā ayam āyasmā
pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h'; imaṃ
āyasmantaṃ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati. Tathā ayam
āyasmā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti . . . moho
. . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paḷāso . . .
macchariyaṃ . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā na hoti;
tathā h'; imaṃ āyasmantaṃ pāpikā icchā nābhibhuyya
tiṭṭhati.
7. Bhāvanāvādaṃ āvuso bhikkhu vadamāno ‘bhāvitakāyo
'mhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño'; ti. Tañ ce
āvuso bhikkhuṃ2 lobho nābhibhuyya tiṭṭhati, doso . . .
moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paḷāso
. . . macchariyaṃ . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā nā-
bhibhuyya tiṭṭhati, so evam assa veditabbo: Tathā ayam
āyasmā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā
h'; imaṃ āyasmantaṃ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati. Tathā
ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti . . .
moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paḷāso
. . . macchariyaṃ . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā na
hoti; tathā h'; imaṃ āyasmantaṃ pāpikā icchā nābhibhuyya
tiṭṭhati.
8. Ñāṇavādañ ca āvuso bhikkhu vadamāno bhāvanāvā-
dañ ca ‘jānām'; imaṃ dhammaṃ passām'; imaṃ dhammaṃ,
bhāvitakāyo 'mhi bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño'; ti.
Tañ ce āvuso bhikkhuṃ1 lobho nābhibhuyya tiṭṭhati,
doso . . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . .
paḷāso . . . macchariyaṃ . . . pāpikā issā . . . pāpikā
icchā nābhibhuyya tiṭṭhati, so evam assa veditabbo: Tathā
ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti;

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 bhikkhu.
2 M. Ph. T. M7 bhikkhu.

[page 045]
XXIV. 8-9 Mahā-Vagga. 45
tathā h'; imaṃ āyasmantaṃ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati.
Tathā ayam āyasmā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti
. . . moho . . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paḷāso
. . . macchariyaṃ . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā na hoti;
tathā h'; imaṃ āyasmantaṃ1 pāpikā icchā nābhibhuyya
tiṭṭhati.
9. Seyyathā pi āvuso puriso aḍḍho 'va2 samāno aḍḍha-
vādaṃ3 vadeyya, dhanavā 'va4 samāno dhanavādaṃ va-
deyya, bhogavā 'va samāno bhogavādaṃ vadeyya; so
kismiñci-d-eva dhanakaraṇīye samuppanne sakkuṇeyya
upanīhātuṃ5 dhanaṃ vā dhaññaṃ vā rajataṃ vā jāta-
rūpaṃ vā; tam enaṃ evaṃ jāneyyuṃ ‘aḍḍho 'va ayam
āyasmā samāno aḍḍhavādaṃ3 vadeti, dhanavā 'va6 ayam
āyasmā samāno dhanavādaṃ vadeti, bhogavā 'va7 ayam
āyasmā samāno bhogavādaṃ vadeti. Taṃ kissa hetu?
Tathā hi ayam āyasmā kismiñci-d-eva dhanakaraṇīye sam-
uppanne sakkoti upanīhātuṃ5 dhanaṃ vā dhaññaṃ vā
rajataṃ vā jātarūpaṃ vā'; ti. Evam eva kho āvuso ñāṇa-
vādañ ca bhikkhu vadamāno bhāvanāvādañ ca ‘jānām'; imaṃ
dhammaṃ passām'; imaṃ dhammaṃ, bhāvitakāyo 'mhi bhā-
vitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño'; ti. Tañ ce āvuso
bhikkhuṃ8 lobho nābhibhuyya tiṭṭhati, doso . . . moho . . .
kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paḷāso . . . maccha-
riyaṃ . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā nābhibhuyya
tiṭṭhati, so evam assa veditabbo: Tathā ayam āyasmā
pajānāti, yathā pajānato lobho na hoti; tathā h'; imaṃ
āyasmantaṃ lobho nābhibhuyya tiṭṭhati. Tathā ayam
āyasmā pajānāti, yathā pajānato doso na hoti . . . moho
. . . kodho . . . upanāho . . . makkho . . . paḷāso . . .
macchariyaṃ . . . pāpikā issā . . . pāpikā icchā na hoti;
tathā h'; imaṃ āyasmantaṃ pāpikā icchā nābhibhuyya ti-
ṭṭhatī ti9.

--------------------------------------------------------------------------
1 T. inserts pāpikā issā.
2 T. ca.
3 M7 assavādaṃ.
4 omitted by Ph. T.
5 M. upanihātuṃ; Ph. T. upanihantuṃ (T. also upanī-);
M7 upanīhatuṃ and upanīhantuṃ.
6 Ph. ca; omitted by T.
7 Ph. M7 ca.
8 M7 bhikkhu.
9 omitted by M. Ph.

[page 046]
46 Aṅguttara-Nikāya. XXV. 1-XXVI. 2
XXV.
1. Dasa yimāni1 bhikkhave kasiṇāyatanāni. Katamāni
dasa?
2. Paṭhavīkasiṇam eko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ2
advayaṃ appamāṇaṃ, āpokasiṇam eko sañjānāti . . .3
tejokasiṇam eko sañjānāti . . . vāyokasiṇam eko sañjānāti
. . . nīlakasiṇam eko sañjānāti . . . pītakasiṇam eko sañ-
jānāti . . . lohitakasiṇam eko sañjānāti . . . odātakasiṇam
eko sañjānāti . . . ākāsakasiṇam eko sañjānāti . . . viññā-
ṇakasiṇam eko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ
appamāṇaṃ.
Imāni kho bhikkhave dasa kasiṇāyatanānī ti.
XXVI.
1. Ekaṃ samayaṃ āyasmā Mahākaccāno Avantīsu4 vi-
harati Kuraraghare5 pavatte pabbate. Atha kho Kālī
upāsikā Kuraragharikā yenāyasmā Mahākaccāno ten'; upa-
saṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ Mahākaccānaṃ abhi-
vādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho Kālī
upāsikā Kuraragharikā āyasmantaṃ Mahākaccānaṃ etad
avoca:--
2. Vuttam6 idaṃ bhante Bhagavatā Kumāripañhesu
(Cf. S. I, p. 126):
Atthassa pattiṃ7 hadayassa santiṃ8
jetvāna senaṃ piyasātarūpaṃ9
eko 'haṃ10 jhāyī11 sukham anubodhiṃ12,
tasmā janena13 na14 karomi sakkhiṃ15
sakkhī16 na sampajjati kenaci me ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 T. imāni.
2 T. M7 add ca.
3 M. la; Ph. pa.
4 M. Ph. -dīsu.
5 M. Ph. Kula- throughout.
6 T. uttaṃ.
7 S. patti.
8 M. S. -ti.
9 Ph. piyarūpaṃ sātarūpaṃ.
10 S. eko 'ha; M. ekāhaṃ; Ph. ekāha; M7 ekaṃ 'haṃ.
11 T. M7 -yiṃ; M. -yaṃ; Ph. jhānaṃ.
12 S. ānu-; Ph. -dhaṃ.
13 T. jā-
14 omitted by Ph. T. M7.
15 T. sakkhī; M. sakhiṃ; omitted by Ph.
16 M. sakhī; Ph. sikkhi.

[page 047]
XXVI. 2-3 Mahā-Vagga. 47
Imassa nu1 kho bhante Bhagavatā saṃkhittena bhāsi-
tassa kathaṃ vitthārena attho2 daṭṭhabbo ti3?
3. Paṭhavīkasiṇasamāpattiparamā kho bhagini eke4 sa-
maṇabrāhmaṇā atthābhinibbattesuṃ5. Yāvatā kho bhagini
paṭhavīkasiṇasamāpattiparamatā tad abhiññāsi Bhagavā,
tad abhiññāya6 Bhagavā ādim7 addasa ādīnavam addasa
nissaraṇam addasa maggāmaggañāṇadassanam8 addasa.
Tassa ādidassanahetu9 ādīnavadassanahetu nissaraṇadassa-
nahetu maggāmaggañāṇadassanahetu atthassa patti hada-
yassa santi viditā hoti. Āpokasiṇasamāpattiparamā kho
bhagini . . .10 tejokasiṇasamāpattiparamā kho11 bhagini
. . . vāyokasiṇasamāpattiparamā kho bhagini . . . nīlaka-
siṇasamāpattiparamā kho bhagini . . . pītakasiṇasamāpatti-
paramā kho bhagini . . . lohitakasiṇasamāpattiparamā kho
bhagini . . . odātakasiṇasamāpattiparamā kho bhagini . . .
ākāsakasiṇasamāpattiparamā kho bhagini . . . viññāṇaka-
siṇasamāpattiparamā kho bhagini eke12 samaṇabrāhmaṇā
atthābhinibbattesuṃ13. Yāvatā kho bhagini viññāṇakasiṇa-
samāpattiparamatā tad abhiññāsi Bhagavā, tad abhiññāya6
Bhagavā ādim7 addasa ādīnavam addasa nissaraṇam
addasa maggāmaggañāṇadassanam8 addasa. Tassa ādi-
dassanahetu9 ādīnavadassanahetu nissaraṇadassanahetu
maggāmaggañāṇadassanahetu atthassa patti hadayassa santi
viditā hoti. Iti kho bhagini yan taṃ vuttaṃ Bhagavatā
Kumāripañhesu
Atthassa pattiṃ14 hadayassa santiṃ15
jetvāna senaṃ piyasātarūpaṃ16
eko 'haṃ17 jhāyī18 sukham anubodhiṃ19,

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by M. Ph.
2 T. atthaṃ; M7 atthā 'va.
3 omitted by T.
4 T. S. eko.
5 T. attābhinibbattesu: M. Ph. attho ti abhi-
6 T. M7 abhiññā.
7 M. Ph. assādam.
8 T. maggāñāṇa-
9 M. Ph. assāda-
10 M. pa.
11 T. M7 add pana.
12 Ph. eko corr. to eke.
13 T. attābhinibbettesu (sic); M. Ph. attho ti abhi-
14 T. S. patti.
15 M. S. -ti.
16 Ph. piyarūpaṃ sātarūpaṃ.
17 T. S. eko 'ha; M. ekāhaṃ; Ph. ekāha.
18 T. -yi; M7 -yiṃ; M. -yaṃ; Ph. jhānaṃ.
19 S. ānu-; Ph. -dhaṃ.

[page 048]
48 Aṅguttara-Nikāya. XXVI. 3-XXVII. 2
tasmā janena na1 karomi sakkhiṃ2
sakkhī3 na sampajjati kenaci me ti
imassa kho bhagini Bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ
vitthārena attho daṭṭhabbo ti4.
XXVII.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jeta-
vane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sambahulā
bhikkhū pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaram ādāya
Sāvatthiyaṃ5 piṇḍāya pāvisiṃsu6. Atha kho tesaṃ bhik-
khūnaṃ etad ahosi ‘atippago kho tāva Sāvatthiyaṃ
piṇḍāya carituṃ, yan nūna mayaṃ yena aññatitthiyānaṃ
paribbājakānaṃ ārāmo ten'; upasaṅkameyyāmā'7 ti. Atha
kho te bhikkhū yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ
ārāmo ten'; upasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā tehi añña-
titthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodiṃsu, sammo-
danīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ8 vītisāretvā ekamantaṃ nisī-
diṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū te añña-
titthiyā paribbājakā etad avocuṃ:--
2. Samaṇo āvuso Gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ
deseti ‘etha tumhe bhikkhave sabbaṃ dhammaṃ abhijā-
nātha, sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya abhiññāya9 viharathā'
ti. Mayam pi10 kho āvuso sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ
desema ‘etha tumhe āvuso sabbaṃ dhammaṃ abhijānātha,
sabbaṃ dhammaṃ abhiññāya abhiññāya11 viharathā'; ti.
Idha no āvuso ko viseso ko adhippāyoso12 kiṃ nānākara-
ṇaṃ samaṇassa vā13 Gotamassa amhākaṃ vā, yad idaṃ14

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by Ph. T.
2 M. sakhiṃ; omitted by Ph.
3 M. sakhī; T. sakkhiṃ; omitted by M7.
4 T. hoti.
5 Ph. -tthiṃ.
6 Ph. S. pa-
7 T. M7 -miṃsu (M7 -mi) and so on as tṭo lines further.
8 M. Ph. sāra-
9 omitted by M. Ph. T. M6.
10 T. M7 hi.
11 omitted by M. Ph. M6.
12 S. -yaso; T. adhippāyo.
13 T. puts vā after Go-; M6. M7 repeat vā after Go-; Ph. omits it.
14 T. M7 add vā.

[page 049]
XXVII.2-4 Mahā-Vagga. 49
dhammadesanāya1 vā dhammadesanaṃ anusāsaniyā vā
anusāsanin2 ti?
3. Atha kho te bhikkhū tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbā-
jakānaṃ bhāsitaṃ neva abhinandiṃsu na ppaṭikkosiṃsu,
anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu3
‘Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā'4
ti. Atha kho te bhikkhū Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā
pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā yena Bhagavā ten'
upasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū
Bhagavantaṃ etad avocuṃ:--
4. Idha mayaṃ bhante pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā
pattacīvaram ādāya Sāvatthiyaṃ5 piṇḍāya pāvisimha6.
Tesaṃ no bhante amhākaṃ etad ahosi ‘atippago kho tāva
Sāvatthiyaṃ piṇḍāya carituṃ, yan nūna mayaṃ yena
aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo ten'; upasaṅka-
meyyāmā'; ti. Atha kho mayaṃ bhante yena aññatitthi-
yānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo ten'; upasaṅkamimha, upa-
saṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ
sammodimha, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ7 vītisāretvā
ekamantaṃ nisīdimha. Ekamantaṃ nisinne kho bhante
aññatitthiyā paribbājakā amhe etad avocuṃ: Samaṇo āvuso
Gotamo sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ deseti ‘etha tumhe
bhikkhave sabbaṃ dhammaṃ abhijānātha, sabbaṃ dham-
maṃ abhiññāya abhiññāya8 viharathā'; ti. Mayam pi kho
āvuso sāvakānaṃ evaṃ dhammaṃ desema ‘etha tumhe
āvuso sabbaṃ dhammaṃ abhijānātha, sabbaṃ dhammaṃ
abhiññāya abhiññāya9 viharathā'; ti. Idha no āvuso ko
viseso ko adhippāyoso10 kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā
Gotamassa11 amhākaṃ vā, yad idaṃ dhammadesanāya vā
dhammadesanaṃ anusāsaniyā12 vā anusāsanin13 ti? Atha

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 -yaṃ.
2 Ph. M6 -nan.
3 S. pakkiṃsu.
4 T. M7 aj-
5 M. Ph. -tthiṃ.
6 M. Ph. S. pa-; M. Ph. S. -hā and the same ending throughout.
7 M. Ph. sāra-
8 omitted by M. Ph. T. M6.
9 omitted by M. Ph. T.
10 S. -yaso.
11 T. M6 add vā.
12 T. M6. M7 -yaṃ.
13 Ph. -nan; M7 -sati.

[page 050]
50 Aṅguttara-Nikāya. XXVII.4-6
kho mayaṃ bhante tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ
bhāsitaṃ neva abhinandimha na ppaṭikkosimha, anabhi-
nanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkamimha1 ‘Bha-
gavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmā'2 ti.
5. Evaṃ vādino bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā
evam assu vacanīyā: Eko āvuso pañho eko3 uddeso3 ekaṃ
veyyākaraṇaṃ, dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇāni,
tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇāni, cattāro pañhā
cattaro uddesā cattari veyyākaraṇāni, pañca pañhā pañc'4
uddesā pañca veyyākaraṇāni, cha pañhā cha uddesā cha
veyyākaraṇāni, satta pañhā satt'5 uddesā satta veyyākara-
ṇāni, aṭṭha pañhā aṭṭh'6 uddesā aṭṭha veyyākaraṇāni, nava
pañhā nav'7 uddesā nava veyyākaraṇāni, dasa pañhā das'8
uddesā dasa veyyākaraṇānī ti? Evaṃ puṭṭhā bhikkhave
aññatitthiyā paribbājakā na c'; eva9 sampāyissanti10 utta-
riñ11 ca11 vighātaṃ āpajjissanti. Taṃ kissa hetu? Yathā
taṃ bhikkhave avisayasmiṃ. Nāhan taṃ bhikkhave pas-
sāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇa-
brāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yo12 imesam pañhānaṃ
veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya aññatra Tathāgatena vā
Tathāgatasāvakena vā ito vā pana sutvā.
6. Eko pañho eko3 uddeso3 ekaṃ veyyākaraṇan ti iti
kho pan'; etaṃ vuttaṃ, kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ13?
Ekadhamme bhikkhave bhikkhu sammā nibbindamāno14
sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyanta-
dassāvī sammatthābhisamecca15 diṭṭh'; eva dhamme dukkhass'
antakaro hoti. Katamasmiṃ ekadhamme?
Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā.

--------------------------------------------------------------------------
1 T. pakkammimha.
2 T. M6. M7 aj-
3 Ph. ek'; udd-
4 S. pañca.
5 T. M7. S. satta.
6 S. aṭṭha.
7 T. M6. M7. S. nava.
8 S. dasa.
9 T. na 'va; M7 tañ ca; S. neva; omitted by M6.
10 S. sampādayissanti.
11 M. Ph. uttari ca; S. -riṃ pi.
12 T. so.
13 T. uttaṃ.
14 T. M7 niccamāno.
15 M. Ph. samma-d-atthaṃ abhi- throughout;
T. M7 sammātthātambhisamecca (sic).

[page 051]
XXVII.6-9 Mahā-Vagga. 51
Imasmiṃ kho bhikkhave ekadhamme bhikkhu sammā
nibbindamāno1 sammā virajjamāno sammā vimuccamāno
sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca2 diṭṭh'; eva
dhamme dukkhass'; antakaro hoti.
Eko pañho eko3 uddeso3 ekaṃ veyyākaraṇan ti iti yan
taṃ vuttaṃ, idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
7. Dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇānī ti iti kho
pan'; etaṃ vuttaṃ4, kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ?
Dvīsu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbinda-
māno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā
pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva dhamme
dukkhass'; antakaro hoti. Katamesu dvīsu?
Nāme ca rūpe ca.
Imesu kho bhikkhave dvīsu dhammesu bhikkhu sammā
nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno
sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva
dhamme dukkhass'; antakaro hoti.
Dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇānī ti iti yan taṃ
vuttaṃ, idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
8. Tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇānī ti iti kho
pan'; etaṃ vuttaṃ, kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ?
Tīsu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno
sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyanta-
dassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva dhamme dukkhass'
antakaro hoti. Katamesu tīsu?
Tīsu vedanāsu.
Imesu kho bhikkhave tīsu dhammesu bhikkhu sammā
nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno
sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva
dhamme dukkhass'; antakaro hoti.
Tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇānī ti iti yan
taṃ vuttaṃ, idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
9. Cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānī
ti iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ, kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ4?

--------------------------------------------------------------------------
1 T. niccināmāno.
2 T. sammā Tathāgate 'bhisamecca; M7 sammā tathātambhisameca (sic).
3 Ph. ek'; udd-
4 T. uttaṃ.

[page 052]
52 Aṅguttara-Nikāya. XXVII. 9-11
Catūsu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbinda-
māno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā
pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva dhamme
dukkhass'; antakaro hoti. Katamesu catūsu?
Catūsu āhāresu.
Imesu kho bhikkhave catūsu dhammesu bhikkhu sammā
nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno
sammā pariyantadassāvī samatthābhisamecca diṭṭh'; eva
dhamme dukkhass'; antakaro hoti.
Cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānī ti
iti yan taṃ vuttaṃ, idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
10. Pañca pañhā pañc'1 uddesā pañca veyyākaraṇānī ti
iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ, kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ?
Pañcasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbin-
damāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā
pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva dhamme
dukkhass'; antakaro hoti. Katamesu pañcasu?
Pañcasu upādānakkhandesu.
Imesu kho bhikkhave pañcasu dhammesu bhikkhu sam-
mā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno
sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva
dhamme dukkhass'; antakaro hoti.
Pañca pañhā pañc'2 uddesā pañca veyyākaraṇānī ti iti
yan taṃ vuttaṃ, idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
11. Cha pañhā cha uddesā cha veyyākaraṇānī ti iti kho
pan'; etaṃ vuttaṃ, kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ?
Chasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbinda-
māno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā
pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva dhamme
dukkhass'; antakaro hoti. Katamesu chasu?
Chasu ajjhattikesu3 āyatanesu.
Imesu kho bhikkhave chasu dhammesu bhikkhu sammā
nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno
sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva
dhamme dukkhass'; antakaro hoti.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. S. pañca.
2 S. pañca.
3 T. ajjhantikatesu.

[page 053]
XXVII. 11-14 Mahā-Vagga. 53
Cha pañhā cha uddesā cha veyyākaraṇānī ti iti yan
taṃ vuttaṃ, idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
12. Satta pañhā satt'1 uddesā satta veyyākaraṇānī ti
iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ, kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ?
Sattasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbinda-
māno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā
pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva dhamme
dukkhass'; antakaro hoti. Katamesu sattasu?
Sattasu viññāṇaṭṭhitīsu.
Imesu kho bhikkhave sattasu dhammesu bhikkhu sammā
nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno
sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva
dhamme dukkhass'; antakaro hoti.
Satta pañhā satt'2 uddesā satta veyyākaraṇānī ti iti yan
taṃ vuttaṃ, idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
13. Aṭṭha pañhā aṭṭh'; uddesā3 aṭṭha veyyākaraṇānī ti iti
kho pan'; etaṃ vuttaṃ, kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ?
Aṭṭhasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbinda-
māno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā
pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva dhamme
dukkhass'; antakaro hoti. Katamesu aṭṭhasu?
Aṭṭhasu lokadhammesu.
Imesu kho bhikkhave aṭṭhasu dhammesu bhikkhu sammā
nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno
sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva
dhamme dukkhass'; antakaro hoti.
Aṭṭha pañhā aṭṭh'3 uddesā aṭṭha veyyākaraṇānī ti iti
yan taṃ vuttaṃ, idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
14. Nava pañhā nav'4 uddesā nava veyyākaraṇānī ti iti
kho pan'; etaṃ vuttaṃ, kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ?
Navasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbinda-
māno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā
pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva dhamme
dukkhass'; antakaro hoti. Katamesu navasu?
Navasu sattāvāsesu.

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6. M7. S. satta.
2 M. T. M6. M7. S. satta.
3 S. aṭṭha.
4 T. M6. M7. S. nava.

[page 054]
54 Aṅguttara-Nikāya. XXVII. 14-XXVIII. 2
Imesu kho bhikkhave navasu dhammesu bhikkhu sammā
nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno
sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva
dhamme dukkhass'; antakaro hoti.
Nava pañhā nav'1 uddesā nava veyyākaraṇānī ti iti yan
taṃ vuttaṃ, idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
15. Dasa pañhā das'2 uddesā dasa veyyākaraṇānī ti iti
kho pan'; etaṃ vuttaṃ, kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ?
Dasasu bhikkhave dhammesu bhikkhu sammā nibbinda-
māno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pa-
riyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva dhamme
dukkhass'; antakaro hoti. Katamesu dasasu?
Dasasu akusalesu3 kammapathesu3.
Imesu kho bhikkhave dasasu dhammesu bhikkhu sammā
nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno
sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva
dhamme dukkhass'; antakaro hoti.
Dasa pañhā das'2 uddesā dasa veyyākaraṇānī ti iti yan
taṃ vuttaṃ, idam etaṃ paṭicca vuttan ti.
XXVIII.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Kajaṅgalāyaṃ4 viharati Veḷu-
vane. Atha kho sambahulā Kajaṅgalā5 upāsakā yena
Kajaṅgalā6 bhikkhunī ten'; upasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā
Kajaṅgalaṃ7 bhikkhuniṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisī-
diṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho Kajaṅgalā5 upāsakā
Kajaṅgalaṃ7 bhikkhuniṃ etad avocuṃ:--
2. Vuttam idaṃ ayye8 Bhagavatā Mahāpañhesu: eko pañho
eko uddeso ekaṃ veyyākaraṇaṃ, dve pañhā dve uddesā dve
veyyākaraṇāni, tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇāni,

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6. M7. S. nava.
2 S. dasa; M6 dasa and das'.
3 M. S. -lakamma-
4 T. Kaṃjaṅg-; Ph. Jaṅg-
5 M. -lakā; Ph. Jaṅgalā.
6 Ph. Jaṅg-; M. Kajaṅgalikā.
7 Ph. Jaṅg-; M. Kajaṅgalikaṃ.
8 M6 ayyo.

[page 055]
XXVIII.2-4 Mahā-Vagga. 55
cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇāni, pañca
pañhā pañc'1 uddesā pañca veyyākaraṇāni, cha pañhā cha
uddesā cha veyyākaraṇāni, satta pañhā satt'2 uddesā satta
veyyākaraṇāni, aṭṭha pañhā aṭṭh'3 uddesā aṭṭha veyyāka-
raṇāni, nava pañhā nav'4 uddesā nava veyyākaraṇāni,
dasa pañhā das'5 uddesā dasa veyyākaraṇānī ti. Imassa
nu kho ayye Bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa kathaṃ
vitthārena attho daṭṭhabbo ti6?
3. Na6 kho6 pan'; etaṃ6 āvuso Bhagavato7 sammukhā
sutaṃ sammukhā paṭiggahītaṃ, na pi manobhāvanīyānaṃ
bhikkhūnaṃ sammukhā sutaṃ samukhā paṭiggahītaṃ; api8
ca yathā9 m'; ettha khāyati10, taṃ suṇātha sādhukaṃ ma-
nasikarotha, bhāsissāmī ti. ‘Evaṃ ayye'; ti kho Kajaṅgalā11
upāsakā Kajaṅgalāya12 bhikkhuniyā paccassosuṃ. Kajaṅ-
galā13 bhikkhunī etad avoca:--
4. Eko pañho eko14 uddeso ekaṃ veyyākaraṇan ti iti
kho pan'; etaṃ vuttaṃ Bhagavatā, kiñ c'; etaṃ paṭicca
vuttaṃ?
Ekadhamme āvuso bhikkhu sammā nibbindamāno sammā
virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyantadassāvī
sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva dhamme dukkhass'; anta-
karo hoti. Katamasmiṃ ekadhamme?
Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā.
Imasmiṃ kho āvuso ekadhamme bhikkhu sammā nibbin-
damāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā
pariyantadassāvī sammatthābhisamecca ditth'; eva dhamme
dukkhass'; antakaro hoti.
Eko15 pañho eko14 uddeso ekaṃ veyyākaraṇan ti iti yan
taṃ vuttaṃ Bhagavatā, idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S. pañca.
2 M6. S. satta.
3 S. aṭṭha.
4 T. M6. M7. S. nava.
5 M7. S. dasa.
6 omitted by T.
7 T. -tā.
8 T. na api.
9 Ph. kho; T. M6. M7 mam'; ettha for m'; ettha.
10 T. M6. M7 -yāti.
11 M. -lakā; Ph. Jaṅgalā.
12 T. -lā; M. -likāya; Ph. Jaṅgalā.
13 Ph. Jaṅg-; M. Kajaṅgalikā.
14 Ph. ek'.
15 T. M6 add āvuso.

[page 056]
56 Aṅguttara-Nikāya. XXVIII. 5-7
5. Dve pañhā dve uddesā dve veyyākaraṇānī ti iti kho
pan'; etaṃ vuttaṃ Bhagavatā, kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ?
Dvīsu āvuso dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno
sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyanta-
dassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva dhamme dukkhass'
antakaro hoti. Katamesu dvīsu?
Nāme ca rūpe ca . . . pe1 . . .
Katamesu tīsu?
Tīsu vedanāsu.
Imesu kho āvuso tīsu dhammesu bhikkhu sammā nib-
bindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā
pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva dhamme
dukkhass'; antakaro hoti.
Tayo pañhā tayo uddesā tīṇi veyyākaraṇānī ti iti yan
taṃ vuttaṃ Bhagavatā, idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
6. Cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānī
ti iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ Bhagavatā, kiñ c'; etaṃ paṭicca
vuttaṃ?
Catūsu āvuso dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto
sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca ditth'; eva
dhamme dukkhass'; antakaro hoti. Katamesu catūsu?
Catūsu satipaṭṭhānesu.
Imesu kho āvuso catūsu dhammesu bhikkhu sammā
subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammatthābhisam-
ecca diṭṭh'; eva dhamme dukkhass'; antakaro hoti.
Cattāro pañhā cattāro uddesā cattāri veyyākaraṇānī ti
iti yan taṃ vuttaṃ Bhagavatā, idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
7. Pañca pañhā pañc'2 uddesā pañca veyyākaraṇānī ti
iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ Bhagavatā, kiñ c'; etaṃ paṭicca
vuttaṃ?
Pañcasu āvuso dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto
sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva
dhamme dukkhass'; antakaro hoti. Katamesu pañcasu?
Pañcasu indriyesu . . . pe3 . . .
Katamesu chasu?

--------------------------------------------------------------------------
1 M. la; Ph. pa; S. in full.
2 S. pañca.
3 M. la; Ph. pa; omitted by S.

[page 057]
XXVIII. 7-9 Mahā-Vagga. 57
Chasu nissaraṇīyāsu dhātūsu . . .1
Katamesu sattasu?
Sattasu bojjhaṅgesu . . .1
Katamesu aṭṭhasu?
Ariye2 aṭṭhaṅgike3 magge4.
Imesu kho āvuso aṭṭhasu dhammesu bhikkhu sammā
subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammatthābhisam-
ecca diṭṭh'; eva dhamme dukkhass'; antakaro hoti.
Aṭṭha pañhā aṭṭh'5 uddesā aṭṭha veyyākaraṇāni ti iti
yan taṃ vuttaṃ Bhagavatā, idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
8. Nava pañhā nav'6 uddesā nava veyyākaraṇānī ti iti
kho pan'; etaṃ vuttaṃ Bhagavatā, kiñ c'; etaṃ paṭicca
vuttaṃ?
Navasu āvuso dhammesu bhikkhu sammā nibbindamāno
sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā pariyanta-
dassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva dhamme dukkhass'
antakaro hoti. Katamesu navasu?
Navasu sattāvāsesu.
Imesu kho āvuso navasu dhammesu bhikkhu sammā
nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno
sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva
dhamme dukkhass'; antakaro hoti.
Nava7 pañhā nav'8 uddesā nava veyyākaraṇānī ti iti
yan taṃ vuttaṃ Bhagavatā, idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
9. Dasa pañhā das'9 uddesā dasa veyyākaraṇānī ti iti
kho pan'; etaṃ vuttaṃ Bhagavatā, kiñ c'; etaṃ paṭicca
vuttaṃ?
Dasasu āvuso dhammesu bhikkhu sammā subhāvitacitto
sammā pariyantadassāvī sammatthābhisamecca diṭṭh'; eva
dhamme dukkhass'; antakaro hoti. Katamesu dasasu?
Dasasu kusalesu10 kammapathesu10.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. la; Ph. pa.
2 S. aṭṭhasu ariyesu; M. Ph. aṭṭhasu ariya.
3 S. -kesu; M. Ph. -ka-
4 M. Ph. S. maggesu; M6 has ariyo -ko maggo.
5 S. aṭṭha.
6 M6. S. nava.
7 M7 omits all from Nava to Katamesu dasasu.
8 T. M6. S. nava.
9 S. dasa.
10 S. kusala-

[page 058]
58 Aṅguttara-Nikāya. XXVIII.9-11
Imesu kho āvuso dasasu dhammesu bhikkhu sammā
subhāvitacitto sammā pariyantadassāvī sammatthābhisam-
ecca diṭṭh'; eva dhamme dukkhass'; antakaro hoti.
Dasa pañhā das'1 uddesā dasa veyyākaraṇānī ti iti yan
taṃ vuttaṃ Bhagavatā, idam etaṃ paṭicca vuttaṃ.
10. Iti kho āvuso yan taṃ vuttaṃ Bhagavatā Mahā-
pañhesu2: Eko pañho eko3 uddeso ekaṃ veyyākaraṇaṃ
. . . pe4 . . . dasa veyyākaraṇānī ti5 imassa kho ahaṃ6
āvuso Bhagavatā saṃkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena
atthaṃ ājānāmi7. Ākaṅkhamānā ca pana tumhe āvuso
Bhagavantaṃ yeva upasaṅkamitvā etam atthaṃ paṭi-
puccheyyātha8. Yathā no9 Bhagavā vyākaroti10, tathā
naṃ dhāreyyāthā11 ti. ‘Evaṃ ayye'; ti kho Kajaṅgalā12
upāsakā13 Kajaṅgalāya14 bhikkhuniyā bhāsitaṃ abhinan-
ditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Kajaṅgalaṃ bhikkhuniṃ
abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena Bhagavā ten'; upa-
saṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho Kajaṅgalā
upāsakā, yāvatako ahosi Kajaṅgalāya bhikkhuniyā saddhiṃ
kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ Bhagavato ārocesuṃ.
11. Sādhu sādhu gahapatayo. Paṇḍitā gahapatayo
Kajaṅgalā bhikkhunī, mahāpaññā gahapatayo Kajaṅgalā
bhikkhunī. Sace15 pi tumhe gahapatayo maṃ16 upasaṅ-
kamitvā etam atthaṃ puccheyyātha17, aham pi c'; etaṃ18

--------------------------------------------------------------------------
1 S. dasa.
2 M. Ph. saṃkhittena bhāsitāsu Mahāpañhāsu.
3 Ph. ek'.
4 M. la; Ph. pa; M. Ph. S. add dasa pañhā das'; (S. dasa) uddesā.
5 S. adds iti.
6 omitted by T. M6. M7.
7 T. M6. M7 aj-
8 S. pari-; M7 pu-; T. M6 puccheyyatha (sic).
9 M. kho naṃ.
10 T. vya-
11 T. M6. M7 -yyathā.
12 M. -lakā; Ph. Jaṅgalā.
13 T. -sikā.
14 M. -likāya; Ph. Jaṅgalāya, and so in every similar case.
15 M. Ph. mañ ce.
16 omitted by M. Ph. T. M6.
17 M. paṭipu-; T. M7 -yyatha.
18 T. M6. M7 ca taṃ.

[page 059]
XXVIII.11-XXIX.2 Mahā-Vagga. 59
evam eva1 vyākareyyaṃ2, yathā taṃ3 Kajaṅgalāya bhik-
khuniyā vyākataṃ4.
Eso5 c'; eva6 tassa6 attho, evañ ca7 naṃ7 dhāreyyāthā8 ti.
XXIX.
1. Yāvatā bhikkhave Kāsi-Kosalā, yāvatā rañño Pase-
nadissa9 Kosalassa vijitaṃ10, rājā tattha Pasenadi Kosalo11
aggam akkhāyati. Rañño pi12 kho bhikkhave Pasenadissa11
Kosalassa atth'; eva aññathattaṃ13, atthi vipariṇāmo. Evaṃ
passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiṃ pi nibbin-
dati, tasmiṃ nibbindanto14 agge virajjati, pageva hīnasmiṃ.
2. Yāvatā bhikkhave candimasuriyā pariharanti, disā
bhanti virocamānā15, tāva sahassadhāloko, tasmiṃ sahassa-
dhāloke sahassaṃ candānaṃ, sahassaṃ suriyānaṃ, sa-
hassaṃ Sinerupabbatarājānaṃ, sahassaṃ Jambudīpānaṃ,
sahassaṃ Aparagoyānānaṃ16, sahassaṃ Uttarakurūnaṃ,
sahassaṃ Pubbavidehānaṃ17, cattāri mahāsamuddasahassā-
ni18, cattāri mahārājasahassāni, sahassaṃ Cātummahārāji-
kanaṃ19, sahassaṃ Tāvatiṃsānaṃ, sahassaṃ Yāmānaṃ,
sahassaṃ Tusitānaṃ20, sahassaṃ12 Nimmānaratīnaṃ12, sa-
hassaṃ12 Paranimmitavasavattīnaṃ21, sahassaṃ Brahma-
lokānaṃ; yāvatā bhikkhave sahassalokadhātu22, Mahābrahmā

--------------------------------------------------------------------------
1 M6 evaṃ; T. M7 etaṃ.
2 T. M7 vya-; T. -yya.
3 M. Ph. hi; M7 kataṃ.
4 T. M7 vya-; M6 kataṃ.
5 T. eva so.
6 T. c'ev'; assa; M7 c'ev'; etassa.
7 omitted by T. M7.
8 T. M7 -yyathā.
9 M. -dī; in M. Ph. often written with doubles.
10 M. Ph. T. M6. M7 -te.
11 M. Ph. -dī.
12 omitted by S.
13 T. -thatatthaṃ; M. Ph. -tatthaṃ; M6 atthaṃ for añña-, atthi.
14 T. M7 -nde.
15 T. M6. M7 virocanā.
16 M. Ph. -yānaṃ; T. -godānaṃ; M7 -godhānīnaṃ.
17 T. continues: kho bh- atth'; eva and so on, omitting all the rest.
18 S. -naṃ.
19 M. Cātuma-; Ph. Catuma-
20 M. Ph. Tussi-
21 omitted by S.; M. Ph. continue: Dasa yimāni bh- kasiṇāyatanāni.
22 M6. M7 sahassi-

[page 060]
60 Aṅguttara-Nikāya. XXIX.2-5
tattha aggam akkhāyati. Mahābrahmuno pi kho bhikkhave
atth'; eva aññathattaṃ1, atthi vipariṇāmo. Evaṃ passaṃ
bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiṃ pi nibbindati, tasmiṃ
nibbindanto2 agge virajjati, pageva hīnasmiṃ.
3. Hoti so bhikkhave samayo3, yaṃ ayaṃ loko saṃvaṭṭati,
saṃvaṭṭamāne bhikkhave loke yebhuyyena sattā ābhassara-
vattanikā4 bhavanti. Te tattha honti manomayā pīti-
bhakkhā5 sayampabhā antalikkhe carā subhaṭṭhāyino6
ciraṃ dīgham addhānaṃ tiṭṭhanti. Saṃvaṭṭamāne bhik-
khave loke Ābhassarā devā aggam akkhāyanti7. Ābhassa-
rānaṃ pi kho bhikkhave devānaṃ atth'; eva aññathattaṃ8,
atthi vipariṇāmo. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariya-
sāvako tasmiṃ pi nibbindati, tasmiṃ9 nibbindanto9 agge
virajjati, pageva hīnasmiṃ10.
4. Dasa yimāni11 bhikkhave kasiṇāyatanāni. Katamāni
dasa?
Paṭhavīkasiṇam eko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ
advayaṃ appamāṇaṃ. Āpokasiṇam eko sañjānāti . . .12
Tejokasiṇam eko sañjānāti . . . Vāyokasiṇam eko sañjānāti
. . . Nīlakasiṇam eko sañjānāti . . . Pītakasiṇam eko sañ-
jānāti . . . Lohitakasiṇam eko sañjānāti . . . Odātakasiṇam
eko sañjānāti . . . Ākāsakasiṇam eko sañjānāti . . . Viñ-
ñāṇakasiṇam eko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ
appamāṇaṃ.
Imāni kho bhikkhave dasa kasiṇāyatanāni.
5. Etad aggaṃ bhikkhave imesaṃ dasannaṃ kasiṇāya-
tanānaṃ, yad idaṃ viññāṇakasiṇam eko sañjānāti uddhaṃ
adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Evaṃsaññino pi kho
bhikkhave santi sattā. Evaṃsaññīnaṃ pi kho bhikkhave
sattānaṃ atth'; eva aññathattaṃ13, atthi vipariṇāmo. Evaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 T. -tattaṃ.
2 M7 -ndo; T. has a blunder.
3 M7 pathamasa-
4 T. M7 ābhassaravasava-
5 T. pitimayā bhakkhā.
6 M7 subhaṇṭhāyino.
7 S. -yati.
8 T. aññattaṃ.
9 T. tasmim pi nibbinde; M7 -ndati.
10 S. -min ti.
11 T. imāni.
12 M. la; Ph. pa.
13 M. Ph. -tatthaṃ.

[page 061]
XXIX. 5-6 Mahā-Vagga. 61
passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiṃ pi nibbin-
dati, tasmiṃ1 nibbindanto1 agge virajjati, pageva hīnasmiṃ.
6. Aṭṭh'; imāni bhikkhave abhibhāyatanāni. Katamāni
aṭṭha?
Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pa-
rittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni. Tāni2 abhibhuyya jānāmi
passāmī ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ paṭhamaṃ abhibhāya-
tanaṃ.
Ajjhattaṃ rūpasaññī3 eko bahiddhā rūpāni passati appa-
māṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni2 abhibhuyya jānāmi pas-
sāmī ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ dutiyaṃ abhibhāyatanaṃ.
Ajjhattaṃ arūpasaññī4 eko bahiddhā rūpāni passati
parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi
passāmī ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ tatiyaṃ abhibhāyatanaṃ.
Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati
appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi
passāmī ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ catutthaṃ abhibhāya-
tanaṃ.
Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni
nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathā pi
nāma ummāpupphaṃ5 nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ
nīlanibhāsaṃ, seyyathā66 pana taṃ2 vatthaṃ bārāṇa-
seyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlani-
dassanaṃ nīlanibhāsaṃ: evam evaṃ7 ajjhattaṃ arūpasaññī
eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidas-
sanāni nīlanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmī ti
evaṃsaññī hoti. Idaṃ pañcamaṃ abhibhāyatanaṃ.
Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pī-
tāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni. Seyyathā
pi nāma kaṇṇikārapupphaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassa-
naṃ pītanibhāsaṃ, seyyathā vā8 pana taṃ2 vatthaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 T. tasmim pi nibbindo; M7 -ndo.
2 omitted by T.
3 T. M6. M7 arūpa-
4 T. M6 rūpa-
5 Ph. S. ummārapu-; T. dammāpupphāni; M7 ummātapupphā,
both omitting nīlaṃ.
6 T. M6. M7. S. add pi; M6 omits vā, T. M7 put it after vatthaṃ.
7 T. M7 eva.
8 T. pi.

[page 062]
62 Aṅguttara-Nikāya. XXIX.6-7
bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ
pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ: evam evaṃ ajjhattaṃ arū-
pasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni
pītanidassanāni pītanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi
passāmī ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ chaṭṭhaṃ abhibhāyatanaṃ.
Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohi-
takāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhā-
sāni. Seyyathā pi nāma bandhujīvakapupphaṃ1 lohitakaṃ
lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ, sey-
yathā23 pana taṃ vatthaṃ bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhā-
gavimaṭṭhaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ
lohitakanibhāsaṃ: evam evaṃ4 ajjhattaṃ arūpasaññī eko
bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohita-
kanidassanāni lohitakanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi
passāmī ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ sattamaṃ abhibhāyatanaṃ.
Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odā-
tāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni5. Sey-
yathā pi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātani-
dassanā odātanibhāsā, seyyathā vā3 pana taṃ6 vatthaṃ
bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ odātaṃ odāta-
vaṇṇaṃ odātanidassanaṃ odātanibhāsaṃ: evam evaṃ ajjh-
attaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni
odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni, tāni abhi-
bhuyya jānāmi passāmī ti evaṃsaññī hoti. Idaṃ aṭṭhamaṃ
abhibhāyatanaṃ.
Imāni kho bhikkhave aṭṭha abhibhāyatanāni.
7. Etad aggaṃ bhikkhave imesaṃ aṭṭhannaṃ abhibhā-
yatanānaṃ, yad idaṃ ajjhattaṃ arūpasaññī7 eko bahiddhā
rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni
odātanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmī ti evaṃ-
saññī hoti. Evaṃsaññino8 pi kho bhikkhave santi sattā.
Evaṃsaññīnaṃ pi kho bhikkhave sattānaṃ atth'; eva

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. S. bandha-
2 M6 adds pi.
3 T. pi.
4 M. eva.
5 M6 continues: tāni abhi- and so on.
6 omitted by T.
7 Ph. adds yaṃ.
8 Ph. -saññī; M6 has no ca evaṃsaṃñi bh- saṃti sattā.

[page 063]
XXIX.7-12 Mahā-Vagga. 63
aññathattaṃ1, atthi vipariṇāmo. Evaṃ passaṃ bhikkhave
sutavā ariyasāvako tasmiṃ pi nibbindati, tasmiṃ nibbin-
danto2 agge virajjati, pageva hīnasmiṃ.
8. Catasso imā bhikkhave paṭipadā. Katamā3 catasso?
Dukkhā paṭipadā dandhābhiññā, dukkhā paṭipadā khi-
ppābhiññā, sukhā paṭipadā dandhābhiññā, sukhā paṭipadā
khippābhiññā.
Imā kho bhikkhave catasso paṭipadā.
9. Etad aggaṃ bhikkhave imāsaṃ catunnaṃ paṭipadā-
naṃ, yad idaṃ sukhā paṭipadā khippābhiññā. Evaṃpaṭi-
pannā pi kho bhikkhave santi sattā. Evaṃpaṭipannānaṃ
pi kho4 bhikkhave sattānaṃ atth'; eva aññathattaṃ5, atthi
vipariṇāmo. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariyasāvako
tasmim pi nibbindati, tasmiṃ nibbindanto6 agge virajjati,
pageva hīnasmiṃ.
10. Catasso imā bhikkhave saññā. Katamā catasso?
Parittam eko sañjānāti, mahaggatam eko sañjānāti,
appamāṇam eko sañjānāti, ‘natthi kiñcī'; ti ākiñcaññāyata-
nam eko sañjānāti.
Imā kho bhikkhave catasso saññā.
11. Etad aggaṃ bhikkhave imāsaṃ catunnaṃ saññānaṃ,
yad idaṃ ‘natthi kiñcī'; ti ākiñcaññāyatanam eko sañjānāti.
Evaṃsaññino7 pi kho bhikkhave santi sattā. Evaṃsaññī-
naṃ pi kho bhikkhave sattānaṃ atth'; eva aññathattaṃ8,
atthi vipariṇāmo. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariya-
sāvako tasmiṃ pi nibbindati, tasmiṃ nibbindanto agge
virajjati, pageva hīnasmiṃ.
12. Etad aggaṃ bhikkhave bāhirakānaṃ diṭṭhigatānaṃ,
yad idaṃ ‘no c'; assaṃ9, no ca me siyā, na bhavissāmi, na
me bhavissatī'; ti. Evaṃdiṭṭhino bhikkhave etaṃ10 pāṭi-
kaṅkhaṃ11: yā cāyaṃ12 bhave appaṭikulyatā, sā13 c'; assa

--------------------------------------------------------------------------
1 M. -tatthaṃ; Ph. -tattaṃ.
2 T. M7 -nde.
3 M6 has only khippābhiṃñā, omitting all the rest.
4 omitted by M6.
5 M. -tattaṃ; Ph. -tatthaṃ.
6 T. pi -nde; M7 pi -ndo.
7 T. -saṃñi.
8 Ph. -tatthaṃ.
9 T. M7 c'assa.
10 T. evaṃ.
11 T. M6. M7 -khā.
12 T. M6. M7 'va 'yaṃ; S. adds tassa.
13 omitted by T.; M6. M7 yā v'assa.

[page 064]
64 Aṅguttara-Nikāya. XXIX. 12-16
na bhavissati1, yā cāyaṃ2 bhavanirodhe pāṭikulyatā3, sā
c'; assa na bhavissatī4 ti5. Evaṃdiṭṭhino pi kho bhikkhave
santi sattā. Evaṃdiṭṭhīnaṃ pi kho bhikkhave sattānaṃ
atth'; eva aññathattaṃ6, atthi vipariṇāmo. Evaṃ passaṃ
bhikkhave sutavā ariyasāvako tasmiṃ pi nibbindati, tasmiṃ
nibbindanto agge virajjati, pageva hīnasmiṃ.
13. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā . . . param-
atthavisuddhiṃ7 paññāpenti8.
14. Etad aggaṃ bhikkhave paramatthavisuddhiṃ7 pañ-
ñāpentānaṃ8, yad idaṃ sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ sam-
atikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viha-
rati. Te tad abhiññāya tassa sacchikiriyāya dhammaṃ
desenti. Evaṃvādino pi kho bhikkhave santi sattā. Evaṃ-
vadīnaṃ pi kho bhikkhave sattānaṃ atth'; eva aññathattaṃ9,
atthi vipariṇāmo. Evaṃ passaṃ bhikkhave sutavā ariya-
sāvako tasmiṃ pi nibbindati, tasmiṃ nibbindanto10 agge
virajjati, pageva hīnasmiṃ.
15. Santi bhikkhave eke samaṇabrāhmaṇā . . .11 para-
madiṭṭhadhammanibbānaṃ paññāpenti12.
16. Etad aggaṃ bhikkhave paramadiṭṭhadhammanibbā-
naṃ paññāpentānaṃ12, yad idaṃ channaṃ phassāyatanānaṃ
samudayañ ca aṭṭhaṅgamañ13 ca assādañ ca ādīnavañ ca
nissaraṇañ ca yathābhūtaṃ viditvā anupādā-vimokho.
Evaṃvādiṃ14 kho maṃ bhikkhave evamakkhāyiṃ15 eke
samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena16 abbhācik-
khanti ‘na17 samaṇo Gotamo kāmānaṃ pariññaṃ paññā-
peti12, na rūpānaṃ pariññaṃ paññāpeti12, na vedanānaṃ
pariññaṃ paññāpetī'12 ti18.

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. bhavissa.
2 M7 vāhaṃ; S. adds tassa.
3 T. M6. M7 -tāya; S. paṭi-
4 M. Ph. bhavissa.
5 omitted by M. Ph. T. M6. M7.
6 M. -tattaṃ; Ph. -tatthaṃ.
7 T. M6. M7. S. paramayakkhavi-
8 M. M6. S. pañña-
9 Ph. -tattaṃ .
10 T. M7 -ndo.
11 T. M6. M7 diṭṭhadhammanibbānavādā te.
12 M. S. pañña-; Ph. paññā- and pañña-
13 T. M6. M7 atthago
14 Ph. T. M6. M7 -di.
15 M. M6 -yi.
16 M. Ph. -tā.
17 Ph. puts na before kāmānaṃ.
18 omitted by Ph.

[page 065]
IX. 17-XXX. 3 Mahā-Vagga. 65
17. Kāmānañ cāhaṃ1 bhikkhave pariññaṃ paññāpemi2,
rūpānañ3 ca pariññaṃ paññāpemi2, ve danānañ ca pariññaṃ
paññāpemi2, diṭṭh'; eva dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto
anupādā-parinibbānaṃ paññāpemī2 ti.
XXX.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jeta-
vane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena
rājā Pasenadi4 Kosalo uyyodhikāya5 nivatto hoti vijita-
saṅgāmo6 laddhādhippāyo. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo
yenārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena7
gantvā7 yānā paccorohitvā pattiko 'va ārāmaṃ pāvisi.
2. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbho-
kāse caṅkamanti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena
te bhikkhū ten'; upasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū
etad avoca ‘kahaṃ8 nu kho bhante Bhagavā etarahi viha-
rati arahaṃ sammāsambuddho, dassanakāmā hi mayaṃ
bhante taṃ9 Bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhan'
ti. ‘Eso mahārāja vihāro10 saṃvutadvāro. Tena appa-
saddo upasaṅkamitvā ataramāno ālindaṃ11 pavisitvā ukkā-
sitvā aggaḷaṃ12 ākoṭehi. Vivarissati te Bhagavā dvāran'; ti.
3. Atha kho rājā Pasenadi13 Kosalo yena so vihāro saṃ-
vutadvāro tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno ālin-
daṃ11 pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṃ ākotesi14. Vivari Bha-
gavā dvāraṃ. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo vihāraṃ15
pavisitvā Bhagavato pādesu sirasā nipatitvā Bhagavato
pādāni mukhena ca paricumbati pāṇīhi ca parisambāhati
nāmañ ca sāveti ‘rājāhaṃ bhante Pasenadi Kosalo, rājāhaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6. M7 kho 'haṃ.
2 M. S. pañña-; Ph. paññā- and pañña-
3 M6 omits all from rūpānañ to diṭṭh'; eva.
4 M. Ph. -dī throughout.
5 M. -kā.
6 S. jita-
7 Ph. yānenāg-
8 T. kathan.
9 T. M7 te; omitted by M. Ph. S.
10 T. M6. M7 antovihāro.
11 M. S. āḷ-; Ph. āl- and āḷ-
12 T. M6. M7 aggalaṃ always.
13 T. Pasenādi repeatedly.
14 M. -ti.
15 omitted by M. Ph.

[page 066]
66 Aṅguttara-Nikāya. XXX.3-6
bhante Pasenadi Kosalo'; ti. ‘Kam pana tvaṃ mahārāja
atthavasaṃ sampassamāno1 imasmiṃ sarīre evarūpaṃ
paramanipaccākāraṃ2 karosi, mettupahāraṃ3 upadaṃsesī'; ti?
4. Kataññutaṃ kho ahaṃ bhante kataveditaṃ sampassa-
māno Bhagavati evarūpaṃ paramanipaccākāraṃ karomi,
mettupahāraṃ upadaṃsemi. Bhagavā hi4 bhante bahu-
janahitāya paṭipanno bahujanasukhāya bahuno5 janassa5
ariye6 ñāye7 patiṭṭhāpitā, yad idaṃ kalyāṇadhammatāya
kusaladhammatāya. Yam pi bhante Bhagavā bahujana-
hitāya paṭipanno bahujanasukhāya bahuno8 janassa8 ariye6
ñāye9 patiṭṭhāpitā, yad idaṃ kalyāṇadhammatāya kusala-
dhammatāya: imam10 pi kho ahaṃ bhante atthavasaṃ
sampassamāno11 Bhagavati evarūpaṃ paramanipaccākāraṃ
karomi, mettupahāraṃ upadaṃsemi.
5. Puna ca paraṃ bhante Bhagavā sīlavā buddhasīlo
ariyasīlo kusalasīlo12 kusalasīlena13 samannāgato13. Yam
pi bhante Bhagavā sīlavā buddhasīlo ariyasīlo kusalasīlo12
kusalasīlena13 samannāgato13: imam14 pi kho ahaṃ bhante
atthavasaṃ sampassamāno Bhagavati evarūpaṃ paramani-
paccākāraṃ karomi, mettupahāraṃ upadaṃsemi.
6. Puna ca paraṃ bhante Bhagavā dīgharattaṃ ārañña-
ko15 araññavanapatthāni16 pantāni senāsanāni paṭisevati.
Yam pi bhante Bhagavā dīgharattaṃ āraññako17 arañña-

--------------------------------------------------------------------------
1 T. samph- always; M6. M7 nearly always.
2 M. Ph. S. -nipaccakāraṃ always.
3 Ph. mittu- throughout.
4 T. M6. M7 add me.
5 S. bahujanahitāya; T. bahujanano janatā (sic); M6 bahujano janatā;
M7 bahuno janatā.
6 S. ariya-
7 T. M7 kāye.
8 S. bahujanahitāya; T. bahujaṇatā; M6 bahujano janatā;
M7 bahujanatā.
9 T. M7 kāye; omitted by M.
10 M. Ph. M6. S. idam; T. yam.
11 M. samph-
12 Ph. -sīlī; omitted by M.
13 omitted by Ph.
14 M. M7. S. idam.
15 M. Ph. T. ar-; M6 adds 'va.
16 M. Ph. -pattāni; T. M6. M7 āraññake (M6 āraññe) vanapatthāni.
17 M. Ph. M6 ar-.

[page 067]
XXX.6-10 Mahā-Vagga. 67
vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevati: imam2 pi
kho ahaṃ bhante atthavasaṃ sampassamāno Bhagavati
evarūpaṃ paramanipaccākāraṃ karomi, mettupahāraṃ
upadaṃsemi.
7. Puna ca paraṃ bhante Bhagavā santuṭṭho itarītara-
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāre-
na. Yam pi bhante Bhagavā santuṭṭho itarītaracīvarapiṇ-
ḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena: imam2
pi kho ahaṃ bhante atthavasaṃ sampassamāno Bhagavati
evarūpaṃ paramanipaccākāraṃ karomi, mettupahāraṃ
upadaṃsemi.
8. Puna ca paraṃ bhante Bhagavā āhuneyyo pāhuneyyo
dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lo-
kassa. Yam pi bhante Bhagavā āhuneyyo pāhuneyyo
dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lo-
kassa: imam3 pi kho ahaṃ bhante atthavasaṃ sampassa-
māno Bhagavati evarūpaṃ paramanipaccākāraṃ karomi,
mettupahāraṃ upadaṃsemi.
9. Puna ca paraṃ bhante Bhagavā, yāyaṃ kathā abhi-
sallekhikā4 cetovivaraṇasappāyā, seyyathīdaṃ appicchakathā
santuṭṭhikathā pavivekakathā asaṃsaggakathā viriyāram-
bhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā vimuttikathā
vimuttiñāṇadassanakathā, evarūpiyā5 kathāya nikāmalābhī
akicchalābhī akasiralābhī. Yam pi bhante Bhagavā, yā-
yaṃ kathā abhisallekhikā4 cetovivaraṇasappāyā, seyyathī-
daṃ appicchakathā . . . pe6 . . . vimuttiñāṇadassanakathā,
evarūpiyā kathāya nikāmalābhī akasiralābhī: imam2 pi kho
ahaṃ bhante atthavasaṃ sampassamāno7 Bhagavati eva-
rūpaṃ paramanipaccākāraṃ karomi, mettupahāraṃ upa-
daṃsemi.
10. Puna ca paraṃ bhante Bhagavā catunnaṃ jhānānaṃ
abhicetasikānaṃ8 diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāma-

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. -pattāni; T. M7 āraññe (M6 araññe) vanapattāni
(M6. M7 -patthāni).
2 M. S. idam.
3 M. T. S. idam.
4 Ph. abhisaṃle-
5 M. S. -rūpāya.
6 M. la; Ph. pa.
7 T. samph-
8 S. ābhi-

[page 068]
68 Aṅguttara-Nikāya. XXX. 10-12
lābhī akicchalābhī akasiralābhī. Yam pi bhante Bhagavā
catunnaṃ jhānānaṃ abhicetasikānaṃ1 diṭṭhadhammasukha-
vihārānaṃ nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī: imam2
pi kho ahaṃ bhante atthavasaṃ sampassamāno3 Bhagavati
evarūpaṃ paramanipaccākāraṃ karomi, mettupahāraṃ upa-
daṃsemi.
11. Puna ca paraṃ bhante Bhagavā anekavihitaṃ
pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ ‘ekam pi jātiṃ dve
pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo
dasa pi jātiyo vīsam4 pi jātiyo tiṃsam pi jātiyo cattāḷīsam5
pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jātisatam pi jātisahassam pi
jātisatasahassam pi aneke pi saṃvaṭṭakappe aneke pi vi-
vaṭṭakappe aneke pi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ evaṃ-
nāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkha-
paṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra6 uda-
pādiṃ6, tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evam-
āhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so
tato cuto idh'; upapanno'; ti: iti sākāraṃ sa-uddesaṃ7 ane-
kavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Yam pi bhante Bha-
gavā anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ
ekam pi jātiṃ dve pi jātiyo . . . pe8 . . . iti sākāraṃ sa-
uddesaṃ7 anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati: imam9
pi kho ahaṃ bhante atthavasaṃ sampassamāno3 Bhagavati
evarūpaṃ paramanipaccākāraṃ karomi, mettupahāraṃ
upadaṃsemi.
12. Puna ca paraṃ bhante Bhagavā dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena10 satte passati cavamāne
upapajjamāne11 hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe duggate
yathākammupage satte pajānāti ‘ime vata12 bhonto sattā
kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena13 samannā-
gatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā

--------------------------------------------------------------------------
1 S. ābhi-
2 M. S. idam; Ph. idam corr. to imam.
3 T. samph-
4 T. M6. M7 vīsatim.
5 T. M6. M7 -rīsam.
6 T. amutrāsiṃ uppādiṃ.
7 T. vu-
8 M. la: Ph. pa.
9 M. M7. S. idam.
10 M. Ph. -mānussakena.
11 T. M6. M7 uppajj-
12 T. vā pana.
13 T. M6. M7 vacī || pe || ariyānaṃ.

[page 069]
XXX. 12-14 Mahā-Vagga. 69
micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa
bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ
upapannā1; ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena sam-
annāgatā vacīsucaritena2 samannāgatā manosucaritena
samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammā-
diṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā
sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā'1 ti: iti dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena3 satte passati4 cavamāne
upapajjamāne5 hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate dug-
gate yathākammupage satte pajānāti. Yam pi bhante
Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusa-
kena3 . . .6 yathākammupage satte pajānāti: imam7 pi kho
ahaṃ bhante atthavasaṃ sampassamāno8 Bhagavati eva-
rūpaṃ paramanipaccākāraṃ karomi, mettupahāraṃ upa-
daṃsemi.
13. Puna ca paraṃ bhante Bhagavā āsavānaṃ khayā
anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭh'; eva dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yam pi
bhante Bhagavā āsavānaṃ khayā9 . . . pe10 . . . sacchi-
katvā upasampajja viharati: imam7 pi kho ahaṃ bhante
atthavasaṃ sampassamāno11 Bhagavati evarūpaṃ paramani-
paccākāraṃ karomi, mettupahāraṃ upadaṃsemi.
14. ‘Handa12 dāni mayaṃ bhante gacchāma bahukiccā
mayaṃ bahukaraṇīyā'; ti. ‘Yassa dāni tvaṃ mahārāja kā-
laṃ maññasī'; ti.
Atha kho rājā Pasenadi Kosalo uṭṭhāyāsanā Bhagavan-
taṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmī ti.
Mahāvaggo tatiyo.
Tatr'13 uddānaṃ:

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6. M7 uppannā.
2 T. M6. M7 vacī | pe | mano | pe | ariyānaṃ.
3 M. Ph. -mānussakena.
4 M. continues: pa || yathā-
5 T. M6. M7 uppajj-
6 M. pa; S. pe.
7 M. S. idam.
8 T. samph-
9 M. Ph. S. add anāsavaṃ ceto-; S. adds also paññā-
10 M. la; Ph. pa.
11 M. T. samph-
12 M6. M7 add ca.
13 S. tass'.

[page 070]
70 Aṅguttara-Nikāya. XXX. 14-XXXI. 5
Sīhādhimuttikāyena1 Cundena2 kasiṇena3 ca
Kāli4 dve5 mahāpañhā6 Kosalehi7 pare8 duve9 ti.
XXXI.
1. Atha kho āyasmā Upāli yena Bhagavā ten'; upasaṅ-
kami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ
nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Upāli Bhagavan-
taṃ etad avoca:--
2. Kati nu kho bhante atthavase paṭicca Tathāgatassa
sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, pātimokkhaṃ10 uddiṭ-
ṭhan ti? Dasa kho Upāli atthavase paṭicca Tathāgatena
sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, pātimokkhaṃ uddiṭ-
ṭhaṃ. Katame dasa?
3. Saṅghasuṭṭhutāya saṅghaphāsutāya11 dummaṅkūnaṃ12
puggalānaṃ niggahāya pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihā-
rāya diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya samparāyi-
kānaṃ āsavānaṃ paṭighātāya appasannānaṃ pasādāya
pasannānaṃ bhīyobhāvāya saddhammaṭṭhitiyā vinayānugga-
hāya.
Ime kho Upāli dasa atthavase paṭicca Tathāgatena
sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ pātimokkhaṃ uddiṭ-
ṭhan ti.
4. Kati nu kho bhante pātimokkhaṭṭhapanā13 ti14? Dasa
kho Upāli pātimokkhaṭṭhapanā15. Katame dasa?
5. Pārājiko tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti. Pārājika-
kathā vippakatā hoti. Anupasampanno tassaṃ parisāyaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 M6. M7 Sīhāvi-; T. Sīhavi-
2 S. Cundo; T. M6 Puno (sic); M6 Punne ca.
3 T. na; M6 na satte; M7 na ca ta satte.
4 T. M6 Kāla; M7 Kālaṃ.
5 omitted by T. M6. M7.
6 T. M7 -paṃñe; M6 -paṃña.
7 T. M6. M7 -lena.
8 S. apare; T. M6. M7 te.
9 S. dve; T. M6. M7 dasā.
10 Ph. pāṭi- throughout.
11 omitted by M6.
12 T. M6. M7 dummaññūnaṃ.
13 T. M6. M7 -panānī.
14 omitted by T.
15 T. M6 -panāni.

[page 071]
XXXI.5-XXXII.2 Upāli-Vagga. 71
nisinno hoti. Anupasampannakathā vippakatā hoti. Sik-
khaṃ1 paccakkhātako tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti.
Sikkhaṃ1 paccakkhātakathā vippakatā hoti. Paṇḍako
tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti. Paṇḍakakathā vippakatā
hoti. Bhikkhunīdūsako tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti.
Bhikkhunīdūsakakathā vippakatā hoti.
Ime kho Upāli dasa pātimokkhaṭṭhapanā2 ti.
XXXII.
1. Katīhi nu kho bhante dhammehi samannāgato bhikkhu
ubbāhikāya3 sammannitabbo ti4? Dasahi kho Upāli dham-
mehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo.
Katamehi dasahi?
2. Idh'; Upāli bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvara-
saṃvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu5 vajjesu
bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Bahussuto
hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā
majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ savyañjanaṃ
kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhiva-
danti, tathārūpāssa6 dhammā bahussutā honti dhatā7 va-
casā paricitā8 manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.
Ubhayāni9 kho pan'; assa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni
honti suvibhattāni suppavattīni10 suvinicchitāni suttaso
anuvyañjanaso. Vinaye kho pana ṭhito hoti asaṃhiro11.
Paṭibalo hoti ubho atthapaccatthike12 saññāpetuṃ13 nijjhā-
petuṃ14 pekkhetuṃ15 pasādetuṃ15. Adhikaraṇasamuppāda-

--------------------------------------------------------------------------
1 T. sikkhā.
2 M6 -panānī.
3 M7 ubbohi-; M6 uddhaggikāya.
4 T. M6. M7 hoti.
5 M. S. aṇu-
6 Ph. M7 -passa.
7 M. Ph. dhātā throughout.
8 T. adds manasā paricitā.
9 T. -yā.
10 M. -ttani; S. -ttāni.
11 T. M6 -hīro.
12 T. atthaṃ pacc-; M6 atthike pacc-; M7 atthakaṃ pacc-.
13 T. M7 aññapetuṃ; M. adds paññāpetuṃ.
14 T. nicchā-; M6 nijjā-
15 S. pekkhātuṃ; T. pekkhatuṃ; omitted by M6.
16 T. M7 pasīdatuṃ pasādetuṃ; M6 pasīdituṃ pasā-

[page 072]
72 Aṅguttara-Nikāya. XXXII. 2-XXXIII. 2
vūpasamakusalo1 hoti, adhikaraṇaṃ jānāti, adhikaraṇasa-
mudayaṃ jānāti, adhikaraṇanirodhaṃ2 jānāti2, adhikaraṇa-
nirodhagāminiṃ3 paṭipadaṃ jānāti4.
Imehi kho Upāli dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu
ubbāhikāya sammannitabbo ti.
XXXIII.
1. Katīhi nu kho bhante dhammehi samannāgatena
bhikkhunā upasampādetabban ti5? Dasahi kho Upāli
dhammehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaṃ6.
Katamehi dasahi?
2. Idh'; Upāli bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvara-
saṃvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu7 vajjesu
bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Bahussuto
hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā
majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ8 savyañjanaṃ9
kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti,
tathārūpāssa10 dhammā bahussutā honti dhatā vacasā pa-
ricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Pāti-
mokkhaṃ kho pan'; assa11 vitthārena svāgataṃ12 hoti
suvibhattaṃ suppavattaṃ suvinicchitaṃ suttaso anuvyañ-
janaso. Paṭibalo hoti gilānaṃ upaṭṭhātuṃ vā upaṭṭhāpetuṃ
vā. Paṭibalo hoti anabhiratiṃ vūpakāsetuṃ vā vūpakāsā-
petuṃ vā. Paṭibalo hoti uppannaṃ kukkuccaṃ dhammato
vinodetuṃ. Paṭibalo hoti uppannaṃ diṭṭhigataṃ dhammato
vivecetuṃ. Paṭibalo hoti adhisīle samādapetuṃ. Paṭibalo
hoti adhicitte samādapetuṃ. Paṭibalo hoti adhipaññāya
samādapetuṃ.
Imehi kho Upāli dasahi dhammehi samannāgatena bhik-
khunā upasampādetabban ti13.

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6 -samuppāda-upasama-
2 omitted by M6.
3 M. Ph. -ni; S. -nī.
4 T. M6 pajānāti.
5 M. Ph. omit ti.
6 M. Ph. -tabban ti.
7 M. Ph. S. aṇu-
8 T. M6. M7 sātthā.
9 T. M6 -nā; M7 -ṇa.
10 M. Ph. M7 -passa.
11 M. Ph. pana.
12 T. M6. M7 su-āg-
13 omitted by Ph.

[page 073]
XXXIV. 1-XXXV. 2 Upāli-Vagga. 73
XXXIV.
1. Katīhi nu kho bhante dhammehi samannāgatena
bhikkhunā nissayo1 dātabbo1 ti2? . . . pe3 . . . sāmaṇero4
upaṭṭhāpetabbo4 ti5? Dasahi kho Upāli dhammehi sam-
annāgatena bhikkhunā sāmaṇero6 upaṭṭhāpetabbo7. Ka-
tamehi dasahi?
2. Idh'; Upāli bhikkhu sīlavā hoti . . . pe8 . . . samādāya
sikkhati sikkhāpadesu. Bahussuto9 hoti9 . . . pe . . .10
diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Pātimokkhaṃ kho pan'; assa vitthā-
rena svāgataṃ hoti suvibhattaṃ suppavattaṃ suvinicchitaṃ
suttaso anuvyañjanaso. Paṭibalo hoti gilānaṃ upaṭṭhātuṃ
vā upaṭṭhāpetuṃ vā. Paṭibalo hoti anabhiratiṃ vūpakā-
setuṃ vā vūpakāsāpetuṃ vā. Paṭibalo hoti uppannaṃ
kukkuccaṃ dhammato vinodetuṃ. Paṭibalo hoti uppannaṃ
diṭṭhigataṃ dhammato vivecetuṃ. Paṭibalo hoti adhisīle11
samādapetuṃ. Paṭibalo hoti adhicitte samādapetuṃ. Pa-
ṭibalo hoti adhipaññāya samādapetuṃ.
Imehi kho Upāli dasahi dhammehi samannāgatena bhik-
khunā sāmaṇero12 upaṭṭhāpetabbo ti.
XXXV.
1. ‘Saṅghabhedo saṅghabhedo'; ti bhante vuccati. Kittā-
vatā nu kho bhante saṅgho bhinno hotī ti?
2. Idh'; Upāli bhikkhū adhammaṃ dhammo ti dīpenti,
dhammaṃ13 adhammo13 ti13 dīpenti13, avinayaṃ14 vinayo

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by Ph.
2 omitted by Ph. S.
3 omitted by M. Ph.
4 omitted by M.
5 omitted by M. Ph. T.
6 M. nissayo.
7 M. dātabbo.
8 M. pa; omitted by Ph.
9 omitted by M6.
10 M. pa; omitted by Ph. T.
11 M. continues: pa | adhicitte adhipaññāya.
12 M. has nissayo dātabbo ti, then the same Sutta is repeated for
sāmanero upaṭṭhā- and so on.
13 omitted by T.
14 T. M7 transpose this passage.

[page 074]
74 Aṅguttara-Nikāya. XXXV.2-XXXVI.2
ti dīpenti, vinayaṃ1 avinayo ti dīpenti, abhāsitaṃ alapi-
taṃ Tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ Tathāgatenā ti dīpenti,
bhāsitaṃ lapitaṃ Tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ
Tathāgatenā ti dīpenti, anāciṇṇaṃ Tathāgatena āciṇṇaṃ
Tathāgatenā ti dīpenti, āciṇṇaṃ Tathāgatena anāciṇṇaṃ
Tathāgatenā ti dīpenti, appaññattaṃ Tathāgatena paññat-
taṃ Tathāgatenā ti dīpenti, paññattaṃ Tathāgatena
appaññattaṃ Tathāgatenā ti dīpenti.
Te imehi dasahi vatthūhi avakassanti2, vavakassanti3,
āvenikammāni4 karonti, āvenipātimokkhaṃ4 uddisanti5.
Ettāvatā kho Upāli saṅgho bhinno hotī ti.
XXXVI.
1. ‘Saṅghasāmaggī saṅghasāmaggī'; ti bhante vuccati.
Kittāvatā nu kho bhante saṅgho samaggo hotī ti?
2. Idh'; Upāli bhikkhū adhammaṃ adhammo ti dīpenti,
dhammaṃ dhammo ti dīpenti, avinayaṃ avinayo ti dīpenti,
vinayaṃ vinayo ti dīpenti, abhāsitaṃ alapitaṃ Tathāgatena
abhāsitaṃ alapitaṃ Tathāgatenā ti dīpenti, bhāsitaṃ lapi-
taṃ Tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ Tathāgatenā ti dīpenti,
anāciṇṇaṃ Tathāgatena anāciṇṇaṃ Tathāgatenā ti dīpenti,
āciṇṇaṃ Tathāgatena āciṇṇaṃ Tathāgatenā ti dīpenti,
appaññattaṃ Tathāgatena appaññattaṃ Tathāgatenā ti
dīpenti, paññattaṃ Tathāgatena paññattaṃ Tathāgatenā
ti dīpenti.
Te imehi dasahi vatthūhi na avakassanti, na vavakassanti6,
na āvenikammāni4 karonti, na āvenipātimokkhaṃ4 uddisanti7.
Ettāvatā kho Upāli saṅgho samaggo hotī ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 transpose this passage.
2 Ph. -kasanti.
3 M. ava-; S. pava-; Ph. pavakasanti; omitted by T. M6.
M7; only the Commentary has the right reading.
4 S. āvenika-
5 S. uddissanti; M7 uddiṭṭhassanti.
6 Ph. S. pava-; M. apa-; T. M6. M7 omit na vava-
7 Ph. T. M6. M7. S. uddissanti.

[page 075]
XXXVII. 1-XXXVIII. 4 Upāli-Vagga. 75
1. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten'; upa-
saṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekam-
antaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Ānando
Bhagavantaṃ etad avoca:--
2. ‘Saṅghabhedo saṅghabhedo'; ti bhante vuccati1.
Kittāvatā nu kho bhante saṅgho bhinno hotī ti?
3. Idh'; Ānanda bhikkhū adhammaṃ dhammo ti dīpenti,
dhammaṃ2 adhammo2 ti2 dīpenti2, avinayaṃ vinayo ti dī-
penti3, vinayaṃ avinayo ti dīpenti, abhāsitaṃ alapitaṃ
Tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ Tathāgatenā ti dīpenti,
bhāsitaṃ4 lapitaṃ Tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ Ta-
thāgatenā ti dīpenti, anāciṇṇaṃ4 Tathāgatena āciṇṇaṃ5
Tathāgatenā ti dīpenti, āciṇṇaṃ Tathāgatena anāciṇṇaṃ
Tathāgatenā ti dīpenti, appaññattaṃ Tathāgatena paññat-
taṃ Tathāgatenā ti dīpenti, paññattaṃ Tathāgatena
appaññattaṃ Tathāgatenā ti dīpenti.
Te imehi dasahi vatthūhi avakassanti, vavakassanti6,
āvenikammāni7 karonti, āvenipātimokkhaṃ7 uddisanti8.
Ettāvatā kho Ānanda saṅgho bhinno hotī ti.
XXXVIII.
1. Samaggaṃ pana bhante saṅghaṃ bhetvā9 kiṃ so
pasavatī ti?
2. Kappaṭṭhiyaṃ10 Ānanda kibbisaṃ11 pasavatī ti.
3. Kiṃ pana bhante kappaṭṭhiyaṃ10 kibbisan11 ti?
4. Kappaṃ Ānanda nirayamhi paccatī ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 T. uccati.
2 omitted by T. M7.
3 M. continues: pa| paññattaṃ and so on.
4 T. omits this passage; M7 only has abh- al- T- abh- al- T- dī-
5 M7 anā-
6 Ph. S. pava-; M. apa-; T. M6. M7 omit na vava-
7 S. āvenika-
8 Ph. T. M6. M7. S. uddissanti.
9 T. M7 chetvā; M. Ph. bhinditvā.
10 M. Ph. -kaṃ.
11 Ph. kipp-

[page 076]
76 Aṅguttara-Nikāya. XXXVIII.4-XL. 4
Āpāyiko nerayiko kappaṭṭho saṅghabhedako
vaggarato adhammaṭṭho yogakkhemato1 dhaṃsaṭi2
saṅghaṃ3 samaggaṃ bhetvāna4 kappaṃ nirayamhi paccatīti.
XXXIX.
1. ‘Saṅghasāmaggī saṅghasāmaggī'; ti bhante vuccati5.
Kittāvatā nu kho bhante saṅgho samaggo hotī ti6?
2. Idh'; Ānanda bhikkhū adhammaṃ adhammo ti dīpenti,
dhammaṃ dhammo ti dīpenti, avinayaṃ avinayo ti dīpenti,
vinayaṃ vinayo ti dīpenti, abhāsitaṃ alapitaṃ Tathāga-
tena abhāsitaṃ alapitaṃ Tathāgatenā ti dīpenti, bhāsitaṃ
lapitaṃ Tathāgatena bhāsitaṃ lapitaṃ Tathāgatenā ti dī-
penti, anāciṇṇaṃ Tathāgatena anāciṇṇaṃ Tathāgatenā ti
dīpenti, āciṇṇaṃ Tathāgatena āciṇṇaṃ Tathāgatenā ti dī-
penti, appaññattaṃ Tathāgatena appaññattaṃ Tathāgatenā
ti dīpenti, paññattaṃ Tathāgatena paññattaṃ Tathāgatenā
ti dīpenti.
Te imehi dasahi vatthūhi na avakassanti, na vavakas-
santi7, na āvenikammāni8 karonti, na āvenipātimokkhaṃ8
uddisanti9. Ettāvatā kho Ānanda saṅgho samaggo hotī ti.
XL.
1. Bhinnaṃ pana bhante saṅghaṃ samaggaṃ katvā kiṃ
so pasavatī ti?
2. Brahmaṃ Ānanda puññaṃ pasavatī ti10.
3. Kiṃ pana bhante brahmaṃ puññan ti?
4. Kappaṃ Ānanda saggamhi modatī ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. -mā.
2 M. Ph. padh-
3 M. saṃgha-; T. samaggaṃ; M7 saṃghamaggaṃ for so samaggaṃ.
4 M. bhi-; T. M7 che-
5 M. -tī ti.
6 omitted by Ph.
7 Ph. S. pava-; M. ava-; M7 vakassanti; omitted by T. M6.
8 S. āvenika-
9 T. M6. M7. S. uddissanti.
10 omitted by S.

[page 077]
XL.4-XLI.3 Upāli-Akkosa-Vagga. 77
Sukhā saṅghassa sāmaggī samaggānañ ca1 anuggaho
samaggarato dhammaṭṭho yogakkhemā na dhaṃsati
saṅghaṃ2 samaggaṃ katvāna kappaṃ saggamhi modatī ti.
Upālivaggo3 catuttho.
Tatr'4 uddānaṃ5:
Upāli6 ṭṭhapana6 ubbāho upasampadanissayena7 ca8
Sāmaṇero9 ca dve bhedā Ānandehi apare10 dve11 ti12.
XLI.
1. Atha kho āyasmā Upāli yena Bhagavā ten'; upasaṅ-
kami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ
nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Upāli Bhaga-
vantaṃ etad avoca:--
2. Ko nu kho bhante hetu ko paccayo, yena saṅghe
bhaṇḍanakalahaviggahavivādā uppajjanti, bhikkhū ca13 na
phāsu viharantī ti?
3. Idh'; Upāli bhikkhū adhammaṃ dhammo ti dīpenti,
dhammaṃ adhammo ti dīpenti, avinayaṃ vinayo ti dīpenti,
vinayaṃ avinayo ti dīpenti, abhāsitaṃ alapitaṃ Tathāga-
tena bhāsitaṃ lapitaṃ Tathāgatenā ti dīpenti, bhāsitaṃ
lapitaṃ Tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ Tathāgatenā ti
dīpenti, anāciṇṇaṃ Tathāgatena āciṇṇaṃ Tathāgatenā ti
dīpenti, āciṇṇaṃ Tathāgatena anāciṇṇaṃ Tathāgatenā ti
dīpenti, appaññattaṃ Tathāgatena paññattaṃ Tathāgatenā

--------------------------------------------------------------------------
1 M6. S. c.'
2 T. saṃgha-; M7 saṃghamaggaṃ for so samaggaṃ.
3 T. M7 Vaggo.
4 S. tass'.
5 Ph. adds bhavati.
6 T. M6 Upāli vana; M7 Upāli na; S. Upālī pana.
7 M. -yo; T. M6. M7 upavadantassa yena.
8 omitted by M. T. M6. M7.
9 T. M6. M7. saṃgho.
10 T. M6. M7 aparena; M. Ph. pare.
11 M. Ph. duve.
12 omitted by Ph. S.; M7 pi.
13 omitted by S.

[page 078]
78 Aṅguttara-Nikāya. XLI. 3-XLIII. 3
ti dīpenti, paññattaṃ Tathāgatena appaññattaṃ Tathā-
gatenā ti dīpenti.
Ayaṃ kho Upāli hetu ayaṃ paccayo, yena saṅghe
bhaṇḍanakalahaviggahavivādā uppajjanti, bhikkhū ca1 na
phāsu viharantī ti2.
XLII.
1. Kati nu kho bhante vivādamūlānī ti?
2. Dasa kho Upāli vivādamūlāni. Katamāni dasa?
3. Idh'; Upāli bhikkhū adhammaṃ dhammo ti dīpenti,
dhammaṃ adhammo ti dīpenti, avinayaṃ vinayo ti dīpenti,
vinayaṃ avinayo ti dīpenti, abhāsitaṃ alapitaṃ Tathāga-
tena bhāsitaṃ lapitaṃ Tathāgatenā ti dīpenti, bhāsitaṃ
lapitaṃ Tathāgatena abhāsitaṃ alapitaṃ Tathāgatenā ti
dīpenti, anāciṇṇaṃ Tathāgatena āciṇṇaṃ Tathāgatenā ti
dīpenti, āciṇṇaṃ Tathāgatena anāciṇṇaṃ Tathāgatenā ti
dīpenti, appaññattaṃ Tathāgatena paññattaṃ Tathāgatenā
ti dīpenti, paññattaṃ Tathāgatena appaññattaṃ Tathāga-
tenā ti dīpenti.
Imāni kho Upāli dasa vivādamūlānī ti.
XLIII.
1. Kati nu kho bhante vivādamūlānī ti?
2. Dasa kho Upāli vivādamūlāni. Katamāni dasa?
3. Idh'; Upāli bhikkhū anāpattiṃ3 āpattī ti dīpenti,
āpattiṃ3 anāpattī ti dīpenti, lahukaṃ āpattiṃ garukāpattī4
ti dīpenti, garukaṃ āpattiṃ lahukāpattī ti dīpenti, duṭ-
ṭhullaṃ āpattiṃ aduṭṭhullāpattī ti dīpenti, aduṭṭhullaṃ
āpattiṃ duṭṭhullāpattī ti dīpenti, sāvasesaṃ āpattiṃ ana-
vasesāpattī ti dīpenti, anavasesaṃ āpattiṃ sāvasesāpattī ti

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by S.
2 omitted by M. Ph.
3 T. M7 transpose these two passages.
4 T. M6. M7 separate the two words, but the first one always
terminates in -aṃ.

[page 079]
XLIII. 3-XLIV. 4 Akkosa-Vagga. 79
dīpenti, sappaṭikammaṃ āpattiṃ appaṭikammāpattī ti dī-
penti, appaṭikammaṃ āpattiṃ sappaṭikammāpattī ti dīpenti.
Imāni kho Upāli dasa vivādamūlānī ti.
XLIV.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Kusinārāyaṃ viharati bali-
haraṇe1 vanasaṇḍe1. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āman-
tesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante2 ti te bhikkhū Bhaga-
vato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:--
2. Codakena bhikkhave bhikkhunā paraṃ codetukāmena
pañca dhamme ajjhattaṃ paccavekkhitvā pañca dhamme
ajjhattaṃ upaṭṭhapetvā3 paro codetabbo. Katame pañca
dhammā ajjhattaṃ paccavekkhitabbā?
3. Codakena bhikkhave bhikkhunā paraṃ codetukāmena
evaṃ paccavekkhitabbaṃ: parisuddhakāyasamācāro nu kho
'mhi, parisuddhen'; amhi kāyasamācārena samannāgato
acchiddena appaṭimaṃsena, saṃvijjati nu kho me eso
dhammo, udāhu no ti? No ce bhikkhave bhikkhu pari-
suddhakāyasamācāro hoti4 parisuddhena kāyasamācārena
samannāgato acchiddena appaṭimaṃsena, tassa bhavanti
vattāro: iṅgha tāva āyasmā kāyikaṃ sikkhassū ti. Iti 'ssa
bhavanti vattāro.
4. Puna ca paraṃ bhikkhave codakena bhikkhunā paraṃ
codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ: parisuddhavacī-
samācāro nu kho 'mhi, parisuddhen'; amhi vacīsamācārena
samannāgato acchiddena appaṭimaṃsena, saṃvijjati nu kho
me5 eso5 dhammo, udāhu no ti? No ce6 bhikkhave bhikkhu
parisuddhavacīsamācāro hoti parisuddhena vacīsamācārena
samannāgato acchiddena appaṭimaṃsena, tassa bhavanti
vattāro: iṅgha tāva āyasmā vācasikaṃ sikkhassū ti. Iti
'ssa bhavanti vattāro.

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. -ṇa-
2 M. Ph. bhaddante.
3 M. S. upaṭṭhā-
4 S. omits hoti . . . acchiddena.
5 Ph. m'; eso.
6 Ph. ca.

[page 080]
80 Aṅguttara-Nikāya. XLIV.5-7
5. Puna ca paraṃ bhikkhave codakena bhikkhunā paraṃ
codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ: mettaṃ nu kho
me1 cittaṃ paccupaṭṭhitaṃ sabrahmacārīsu anāghātaṃ2,
saṃvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no ti? No ce
bhikkhave bhikkhuno mettaṃ3 cittaṃ3 paccupaṭṭhitaṃ
hoti4 sabrahmacārīsu anāghātaṃ2, tassa bhavanti vattāro:
iṅgha tāva āyasmā sabrahmacārīsu mettaṃ3 cittaṃ3 upa-
ṭṭhapehī5 ti. Iti 'ssa bhavanti vattāro.
6. Puna ca paraṃ bhikkhave codakena bhikkhunā paraṃ
codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ: bahussuto nu kho
'mhi sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā
majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ savyañjanaṃ
kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti,
tathārūpā6 me dhammā bahussutā honti7 dhatā8 vacasā
paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā, saṃ-
vijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no ti? No ce bhik-
khave bhikkhu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye
te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā
sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brah-
macariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa9 dhammā bahussutā
honti dhatā10 vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā
suppaṭividdhā11, tassa bhavanti vattāro: iṅgha tāva āyasmā
āgamaṃ pariyāpuṇassū ti. Iti 'ssa bhavanti vattāro.
7. Puna ca paraṃ bhikkhave codakena bhikkhunā paraṃ
codetukāmena evaṃ paccavekkhitabbaṃ: ubhayāni nu12
kho13 me14 pātimokkhāni vitthārena svāgatāni15 honti4
suvibhattāni suppavattīni16 suvinicchitāni suttaso anuvyañ-
janaso, saṃvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no ti?
No ce bhikkhave bhikkhuno ubhayāni pātimokkhāni

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by S.
2 T. M6. M7 -ti.
3 M. Ph. S. mettacittaṃ.
4 omitted by T.
5 M. upaṭṭhā-; T. M6. M7 paccupaṭṭhapehī.
6 S. -pāssa.
7 omitted by T. M6. M7.
8 Ph. dhātā; M. tathā.
9 M6. -rūpassa.
10 M. Ph. dhātā.
11 T. M6. M7 appa-
12 omitted by M. Ph. M6. S.
13 M. adds pana.
14 T. M7 te.
15 M6. M7 sāgatāni; T. sahagatāni.
16 S. -ttāni.

[page 081]
XLIV.7-XLV.3 Akkosa-Vagga. 81
vitthārena svāgatāni1 honti suvibhattāni suppavattīni2
suvinicchitāni suttaso anuvyañjanaso, ‘idam panāyasmā
kattha vuttaṃ Bhagavatā'; ti iti puṭṭho na sampāyati3,
tassa bhavanti vattāro: iṅgha tāva āyasmā vinayaṃ sik-
khassū ti4. Iti 'ssa bhavanti vattāro.
Ime pañca dhammā ajjhattaṃ paccavekkhitabbā.
8. Katame pañca dhammā ajjhattaṃ upaṭṭhāpetabbā?
9. Kālena vakkhāmi no akālena, bhūtena vakkhāmi no
abhūtena, saṇhena vakkhāmi no pharusena, atthasaṃhitena
vakkhāmi no anatthasaṃhitena, mettacitto5 vakkhāmi no
dosantaro6 ti7.
Ime pañca dhammā ajjhattaṃ upaṭṭhāpetabbā8.
Codakena bhikkhave bhikkhunā paraṃ codetukāmena
ime pañca dhamme ajjhattaṃ paccavekkhitvā ime pañca
dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhapetvā9 paro codetabbo ti.
XLV.
1. Dasa yime10 bhikkhave ādīnavā rājantepurappavesane.
Katame dasa?
2. Idha bhikkhave rājā mahesiyā saddhiṃ nisinno hoti,
tatra bhikkhu pavisati, mahesī vā11 bhikkhuṃ disvā sitaṃ
pātukaroti, bhikkhu vā mahesiṃ disvā sitaṃ pātukaroti.
Tattha rañño evaṃ hoti: addhā imesaṃ kataṃ vā karis-
santi vā ti. Ayaṃ bhikkhave paṭhamo ādīnavo rājante-
purappavesane.
3. Puna ca paraṃ bhikkhave rājā bahukicco bahukara-
ṇīyo aññataraṃ itthiṃ gantvā na12 sarati13. Sā tena
gabbhaṃ gaṇhāti. Tattha rañño evaṃ hoti: na kho idha

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6. M7 sāgatāni.
2 S. -ttāni.
3 T. -yāti; M. Ph. -yissati.
4 M6 has after -ssu: paṃca dhammā ajjhattaṃ paccavekkhitabbā ti,
then iti 'ssa bho vattāro, then Katame.
5 Ph. -cittena.
6 Ph. -tarena.
7 omitted by M. Ph.
8 T. M7 upaṭṭhāpekkhitabbā.
9 M. T. M7. S. upatthā-
10 T. ime.
11 T. M7 ca; omitted by Ph. S.; M. Ph. S. add taṃ.
12 omitted by T.
13 T. M6. M7 ssarati.

[page 082]
82 Aṅguttara-Nikāya. XLV. 3-10
añño koci pavisati aññatra pabbajitena, siyā nu kho pabba-
jitassa kamman ti. Ayaṃ bhikkhave dutiyo ādīnavo rā-
jantepurappavesane.
4. Puna ca paraṃ bhikkhave rañño antepure aññataraṃ
ratanaṃ nassati. Tattha rañño evaṃ hoti: na kho idha
añño koci pavisati aññatra pabbajitena, siyā nu kho
pabbajitassa kamman ti. Ayaṃ bhikkhave tatiyo ādīnavo
rājantepurappavesane.
5. Puna ca paraṃ bhikkhave rañño antepure abbhantarā
guyhamantā1 bahiddhā sambhedaṃ2 gacchanti. Tattha
rañño evaṃ hoti: na kho idha añño koci pavisati aññatra
pabbajitena, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaṃ
bhikkhave catuttho ādīnavo rājantepurappavesane.
6. Puna ca paraṃ bhikkhave rañño antepure pitā vā
puttaṃ pattheti putto vā pitaraṃ pattheti. Tesaṃ evaṃ
hoti: na kho idha añño koci pavisati aññatra pabbajitena,
siyā nu kho pabbajitassa kamman ti. Ayaṃ kho bhikkhave
pañcamo ādīnavo rājantepurappavesane.
7. Puna ca paraṃ bhikkhave rājā nīcaṭhāniyaṃ3 ucce
ṭhāne ṭhapeti4. Yesan taṃ amanāpaṃ, tesaṃ evaṃ hoti:
rājā kho pabbajitena saṃsaṭṭho, siyā nu kho pabbajitassa
kamman ti. Ayaṃ bhikkhave chaṭṭho ādīnavo rājante-
purappavesane.
8. Puna ca paraṃ bhikkhave rājā uccaṭhāniyaṃ5 nīce6
ṭhāne ṭhapeti4. Yesan taṃ amanāpaṃ, tesaṃ evaṃ hoti:
rājā kho pabbajitena saṃsaṭṭho, siyā nu kho pabbajitassa
kamman ti. Ayaṃ kho bhikkhave sattamo ādīnavo rājan-
tepurappavesane.
9. Puna ca paraṃ bhikkhave rājā akāle senaṃ uyyojeti.
Yesan taṃ amanāpaṃ, tesaṃ evaṃ hoti: rājā kho pabba-
jitena saṃsaṭṭho, siyā nu kho pabbajitassa kamman ti.
Ayaṃ bhikkhave aṭṭhamo ādīnavo rājantepurappavesane.
10. Puna ca paraṃ bhikkhave rājā kāle senaṃ uyyojetvā
antarāmaggato nivattāpeti7. Yesan taṃ amanāpaṃ, tesaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 T. gayhamantā.
2 T. M7 sammodaṃ.
3 T. M6. M7 -kaṃ.
4 M. Ph. -si.
5 T. M7 uccaṭṭho.
6 M7 nisattive or nisantive.
7 M. Ph. S. -si.

[page 083]
XLV. 10-XLV1. 2 Akkosa-Vagga. 83
evaṃ hoti: rājā kho pabbajitena saṃsaṭṭho, siyā nu kho
pabbajitassa kamman ti. Ayaṃ bhikkhave navamo ādīnavo
rājantepurappavesane.
11. Puna ca paraṃ bhikkhave rañño antepuraṃ1 hatthi-
sammadaṃ2 assasammadaṃ rathasammadaṃ, rajanīyāni3
rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbāni, yāni na4 pabbajitasā-
ruppāni5. Ayaṃ bhikkhave dasamo ādīnavo rājantepura-
ppavesane.
Ime kho bhikkhave dasa ādīnavā rājantepurappavesane ti.
XLVI.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sakkesu viharati Kapila-
vatthusmiṃ6 Nigrodhārāme. Atha kho sambahulā Sakkā7
upāsakā tadah'; uposathe yena Bhagavā ten'; upasaṅkamiṃsu,
upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisī-
diṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho Sakke upāsake Bhagavā
etad avoca:--
2. Api nu kho8 tumhe Sakkā9 aṭṭhaṅgasamannāgataṃ
uposathaṃ upavasathā ti? App ekadā mayaṃ4 bhante
aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasāma10, app ekadā
na upavasāmā ti11. Tesaṃ vo12 Sakkā alābhā tesaṃ
dulladdhaṃ, ye tumhe evaṃ sokasabhaye13 jīvite maraṇa-
sabhaye14 jīvite app ekadā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ upo-
sathaṃ upavasatha, app ekadā na upavasatha. Taṃ kiṃ
maññatha Sakkā? Idha puriso yena kenaci15 kammaṭṭhānena
anāpajja16 akusalaṃ divasaṃ aḍḍhakahāpaṇaṃ nibbiseyya,

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. -re.
2 Ph. -sammaddaṃ; S. -sambādhaṃ throughout; M. -sampaddaṃ,
but rathasammaddaṃ; M6 only hatthisammaddaṃ else -sammadaṃ.
3 Ph. T. M6 rā-
4 omitted by Ph.
5 T. -tāsā-; Ph. -tassa sā-; M6 -tāni sā-
6 M. Ph. Kappi-
7 T. M6. M7 Sakya.
8 omitted by M. Ph. S.
9 omitted by T. M6. M7.
10 T. M7 -sitvā.
11 T. adds me sāmā.
12 Ph. kho; omitted by T.
13 T. sokabhaye; Ph. -sarāye; M6 sokassayo.
14 T. M6. M7 maraṇabhaye; Ph. -sarāye.
15 only in M. M9 (Com.).
16 T. M6. M7 -jjaṃ.

[page 084]
84 Aṅguttara-Nikāya. XLVI.2-3
‘dakkho puriso uṭṭhānasampanno'; ti alaṃ vacanāyā1 ti?
Evaṃ bhante. Taṃ kiṃ maññatha Sakkā? Idha puriso yena
kenaci2 kammaṭṭhānena anāpajja akusalaṃ divasaṃ3 kahā-
paṇaṃ nibbiseyya, ‘dakkho puriso uṭṭhānasampanno'; ti alaṃ
vacanāyā ti? Evaṃ bhante. Taṃ kiṃ maññatha Sakkā?
Idha puriso yena kenaci2 kammaṭṭhānena anāpajja4 akusalaṃ
divasaṃ dve kahāpaṇe nibbiseyya . . . pe5 . . . tayo kahā-
paṇe nibbiseyya . . . cattāro kahāpaṇe nibbiseyya . . .
pañca kahāpaṇe nibbiseyya . . . cha kahāpaṇe nibbiseyya
. . . satta kahāpaṇe nibbiseyya . . . aṭṭha kahāpaṇe nibbi-
seyya . . . nava kahāpaṇe nibbiseyya . . . dasa kahāpaṇe
nibbiseyya . . . vīsa6 kahāpaṇe nibbiseyya . . . tiṃsa7 ka-
hāpaṇe nibbiseyya . . . cattārisaṃ8 kahāpaṇe nibbiseyya
. . . paññāsaṃ kahāpaṇe nibbiseyya9, ‘dakkho puriso uṭṭhā-
nasampanno'; ti alaṃ vacanāyā ti? Evaṃ bhante. Taṃ
kiṃ maññatha Sakkā? Api nu10 so puriso divase11 divase11
kahāpaṇasataṃ kahāpaṇasahassaṃ nibbisamāno laddhaṃ
laddhaṃ nikkhipanto vassatāyuko12 vassasatajīvī mahantaṃ
bhogakkhandhaṃ adhigaccheyyā ti? Evaṃ bhante. Taṃ
kiṃ maññatha Sakkā? Api nu10 so puriso bhogahetu13
bhoganidānaṃ14 bhogādhikaraṇaṃ ekaṃ vā rattiṃ ekaṃ
vā divasaṃ upaḍḍhaṃ vā rattiṃ12 upaḍḍhaṃ1212 divasaṃ
ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyyā ti? No h'; etaṃ bhante.
Taṃ kissa hetu? Kāmā hi bhante aniccā15 tucchā musā
mosadhammā ti.
3. Idha kho5 pana vo Sakkā mama sāvako dasa vassāni
appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ
tathā paṭipajjamāno, satam pi vassāni satam pi vassasatāni

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 vacanā.
2 omitted by all MSS. exc. M.
3 Ph. continues: dve kahāpaṇe as below.
4 T. M6. M7 -jjaṃ.
5 omitted by M. Ph. S.
6 S. vīsaṃ; T. M6. M7 vīsati.
7 S. tiṃsaṃ; M6 tiṃsati.
8 S. cattāḷīsaṃ; T. M6. M7 add pi.
9 M. Ph. S. insert kahāpaṇasataṃ nibbiseyya.
10 S. adds kho.
11 M. divasadivase; T. M7. S. divase; omitted by M6.
12 omitted by S.
13 S. -hetukaṃ; omitted by M6.
14 T. M7 -nidhānaṃ.
15 T. acchā; M7 accā.

[page 085]
XLVI. 3 Akkosa-Vagga. 85
satam pi vassasahassāni satam1 pi1 vassasatasahassāni1
ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya. So ca khvassa2 sakad-
āgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno. Tiṭṭhantu
Sakkā dasa vassāni. Idha mama sāvako nava vassāni
aṭṭha vassāni satta vassāni cha vassāni pañca vassāni
cattāri vassāni tīṇi vassāni dve vassāni ekaṃ vassaṃ appa-
matto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā
paṭipajjamāno, satam pi vassāni satam pi vassasatāni satam
pi vassasahassāni satam1 pi1 vassasatasahassāni1 ekanta-
sukhapaṭisaṃvedī3 vihareyya. So ca khvassa4 sakadāgāmī
vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno. Tiṭṭhatu Sakkā
ekaṃ vassaṃ. Idha mama sāvako dasa māse appamatto
ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭi-
pajjamāno, satam pi vassāni satam5 pi5 vassasatāni5 satam
pi vassasahassāni satam6 pi6 vassasatasahassāni6 ekanta-
sukhapaṭisaṃvedī vihareyya. So ca khvassa7 sakadāgāmī vā
anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno. Tiṭṭhantu Sakkā dasa
māsā. Idha mama sāvako nava māse aṭṭha māse satta māse
cha māse pañca māse cattāro māse tayo māse dve māse
ekaṃ8 māsaṃ aḍḍhamāsaṃ appamatto ātāpī pahitatto viha-
ranto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno, satam pi
vassāni satam pi vassasatāni satam pi vassasahassāni satam1
pi1 vassasatasahassāni1 ekantasukhapaṭisaṃvedī3 vihareyya.
So ca khvassa7 sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā
sotāpanno. Tiṭṭhatu Sakkā aḍḍhamāso. Idha mama sā-
vako dasa rattindive appamatto ātāpī pahitatto viharanto
yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno satam pi vassāni
satam pi vassasatāni satam pi vassasahassānī satam9 pi9
vassasatasahassāni9 ekantasukhapaṭisaṃvedī vihareyya. So
ca khvassa7 sakadāhāmī vā anāgāmī55 apaṇṇakaṃ vā
sotāpanno. Tiṭṭhantu Sakkā dasa rattindivā. Idha mama
sāvako nava rattindive aṭṭha rattindive satta rattindive

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by M. Ph. S.
2 T. M6 kho 'sa; M7 kho 'ssa.
3 T. ekantaṃ sukha-
4 T. M7 kho 'ssa; M6 kho.
5 omitted by T. M7.
6 omitted by M. Ph. T. M7. S.
7 T. M7 kho 'ssa; M6 c'assa.
8 omitted by T. M6. M7.
9 omitted by M. Ph. M7. S.

[page 086]
86 Aṅguttara-Nikāya. XLVI. 3-XLVII. 2
cha rattindive pañca rattindive cattāro rattindive tayo
rattindive dve rattindive ekaṃ rattindivaṃ appamatto
ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭi-
pajjamāno, satam pi vassāni satam pi vassasatāni satam pi
vassasahassāni satam1 pi1 vassasatasahassāni1 ekantasukha-
paṭisaṃvedī vihareyya. So ca khvassa2 sakadāgāmī vā
anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno3.
Tesaṃ vo Sakkā alābhā tesaṃ dulladdhaṃ, ye tumhe
evaṃ sokasabhaye4 jīvite maraṇasabhaye4 jīvite app ekadā
aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasatha, app ekadā
na upavasathā ti
Ete mayaṃ bhante ajja-t-agge aṭṭhaṅgasamannāgataṃ
uposathaṃ upavasissāmā ti.
XLVII.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Vesāliyaṃ viharati Mahā-
vane Kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho Mahāli5 Licchavi6 yena
Bhagavā ten'; upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho
Mahāli5 Licchavi6 Bhagavantaṃ etad avoca:--
2. Ko nu kho bhante hetu ko paccayo pāpassa kam-
massa kiriyāya7 pāpassa kammassa pavattiyā ti?
Lobho8 kho Mahāli hetu lobho paccayo pāpassa kammassa
kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā, doso kho Mahāli
hetu doso paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa
kammassa pavattiyā, moho kho Mahāli hetu moho paccayo
pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā,
ayonisomanasikāro kho Mahāli hetu ayonisomanasikāro

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by M. Ph. S.
2 T. M7 kho 'ssa; M6 c'assa.
3 T. adds vā.
4 Ph. -sarāye; T. M6 -bhaye; M7 sokaṃ abhaye, but maraṇasabhaye.
5 M. M7 -lī.
6 M. Ph. S. -vī; T. M6 unites Ma- and Li- to Mahālicchavi,
and so everywhere where this word recurs, T. (M7 sometimes)
also, where Ma- stands alone.
7 M. kriyāya throughout.
8 T. omits all from lobho down to ayonisomanasikāro.

[page 087]
XLVII.2-XLVIII.2 Akkosa-Vagga. 87
paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa
pavattiyā, micchāpaṇihitaṃ kho Mahāli cittaṃ hetu
micchāpaṇihitaṃ cittaṃ paccayo pāpassa kammassa kiri-
yāya pāpassa kammassa pavattiyā. Ayaṃ kho Mahāli
hetu ayaṃ paccayo pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa
kammassa pavattiyā ti1.
3. Ko pana bhante hetu ko paccayo kalyāṇassa kam-
massa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā ti?
Alobho kho Mahāli hetu alobho paccayo kalyāṇassa
kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā, adoso
kho Mahāli hetu2 adoso paccayo kalyāṇassa kammassa
kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā, amoho kho Ma-
hāli hetu amoho paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya
kalyāṇassa kammassa pavattiyā, yonisomanasikāro kho
Mahāli hetu yonisomanasikāro paccayo kalyāṇassa kam-
massa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pavattiyā, sammā-
paṇihitaṃ kho Mahāli cittaṃ hetu sammāpaṇihitaṃ cittaṃ
paccayo kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kam-
massa pavattiyā3. Ayaṃ kho Mahāli hetu ayaṃ paccayo
kalyāṇassa kammassa kiriyāya kalyāṇassa kammassa pa-
vattiyā.
Ime ca4 Mahāli dasa dhammā loke na saṃvijjeyyuṃ, na
yidha5 paññāyetha: adhammacariyā visamacariyā ti vā
dhammacariyā samacariyā ti vā. Yasmā ca kho Mahāli
ime dasa dhammā loke saṃvijjanti, tasmā paññāyati6
adhammacariyā visamacariyā ti7 vā dhammacariyā sama-
cariyā ti77 ti8.
XLVIII.
1. Dasa yime bhikkhave dhammā pabbajitena abhiṇhaṃ
paccavekkhitabbā. Katame dasa?
2. Vevaṇṇiyamhi ajjhūpagato ti pabbajitena abhiṇhaṃ
paccavekkhitabbaṃ. Parapaṭibaddhā me jīvikā ti pabba-

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by S.
2 T. M6. M7 continue: pe || amoho.
3 Ph. adds ti.
4 T. M6. M7. S. kho.
5 T. M6. M7 idha.
6 M. -yanti.
7 omitted by T.
8 omitted by Ph.

[page 088]
88 Aṅguttara-Nikāya. XLVIII.2-L.1
jitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ. Añño me ākappo
karaṇīyo ti pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ.
Kacci nu kho1 me attā2 sīlato na upavadatī3 ti pabbaji-
tena abhiṇhaṃ4 paccavekkhitabbaṃ4. Kacci nu kho maṃ
anuvicca viññū sabrahmacārī sīlato na upavadantī5 ti
pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ. Sabbehi me
piyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo ti pabbajitena
abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ. Kammassako 'mhi kamma-
dāyādo kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇo, yaṃ
kammaṃ karissāmi kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, tassa dāyādo
bhavissāmī ti pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ.
Kathambhūtassa me rattindivā vītipatantī6 ti pabbajitena
abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ. Kacci no kho 'haṃ7 suñ-
ñāgāre abhiramāmī ti pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhi-
tabbaṃ. Atthi nu kho me uttarimanussadhammā8 alama-
riyañāṇadassanaviseso adhigato, so9 'haṃ pacchime kāle
sabrahmacārīhi puṭṭho na maṅku bhavissāmī ti pabbajitena
abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā pabbajitena abhiṇhaṃ
paccavekkhitabbā ti.
XLIX.
1. Dasa yime10 bhikkhave dhammā sarīraṭṭhā. Katame
dasa?
2. Sītaṃ uṇhaṃ jighacchā11 pipāsā uccāro passāvo
kāyasaṃvaro. vacīsaṃvaro ājīvasaṃvaro ponobhaviko bha-
vasaṅkāro.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā sarīraṭṭhā ti.
L.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jeta-
vane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by M. Ph.
2 Ph. adds ca.
3 T. M6. M7 vupa-
4 T. M6. M7 pe.
5 T. M7 vupa-
6 M. Ph. vitivattantī.
7 M. Ph. ahaṃ.
8 M. Ph. -dhammo.
9 M. Ph. yo.
10 T. ime.
11 M7 di-

[page 089]
L. 1-4 Akkosa-Vagga. 89
sambahulā bhikkhū pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā
upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnā sannipatitā bhaṇḍanajātā
kalahajātā1 vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitu-
dantā2 viharanti3. Atha kho Bhagavā sāyaṇhasamayaṃ
paṭisallānā vuṭṭhito yen'4 upaṭṭhānasālā ten'; upasaṅkami,
upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā
bhikkhū āmantesi:--
2. Kāya nu'; ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā5,
kā ca pana vo antarākathā vippakatā6 ti? Idha mayaṃ
bhante pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhānasālā-
yaṃ sannisinnā sannipatitā bhaṇḍanajātā kalahajātā vi-
vādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharāmā
ti. Na kho pan'; etaṃ7 bhikkhave tumhākaṃ patirūpaṃ
kulaputtānaṃ saddhā8 agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ,
yaṃ tumhe bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññam-
aññaṃ mukhasattīhi vitudantā vihareyyātha9. Dasa
yime10 bhikkhave dhammā sārāṇīyā11 piyakaraṇā garuka-
raṇā saṅgahāya12 avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃ-
vattanti. Katame dasa?
3. Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃ-
varasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu13
vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yam
pi bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti . . . pe14 . . . samādāya
sikkhati sikkhāpadesu: ayaṃ pi dhammo sārāṇīyo piya-
karaṇo garukaraṇo saṅgahāya15 avivādāya sāmaggiyā ekī-
bhāvāya saṃvattati.
4. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti
sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe
kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ savyañjanaṃ kevala-
paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti,
tathārūpāssa16 dhammā bahussutā honti dhatā17 vacasā

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by T. S.
2 S. -ti.
3 omitted by S.
4 M. Ph. S. yena.
5 M. Ph. add sannipatitā.
6 omitted by M6.
7 T. M6. M7 taṃ instead of pan'; etaṃ.
8 M. Ph. saddhāya.
9 T. -yyatha.
10 T. ime.
11 M. Ph. sāra- throughout.
12 T. M6 saṅgāya.
13 S. aṇu-
14 M. la; Ph. pa.
15 M6 saṅgāya.
16 Ph. M6. M. S. -passa.
17 M. Ph. dhātā.

[page 090]
90 Aṅguttara-Nikāya. L.4-9
paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Yam pi
bhikkhave bhikkhu bahussuto hoti . . .1 diṭṭhiyā suppaṭi-
viddhā: ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo
saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.
5. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu kalyāṇamitto hoti
kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Yam pi bhikkhave
bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampa-
vaṅko: ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo2
saṅgahāya2 avivādāya2 sāmaggiyā2 ekībhāvāya saṃvattati.
6. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu suvaco hoti sova-
cassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhi-
ṇaggāhī anusāsaniṃ. Yam pi bhikkhave bhikkhu suvaco
hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo
padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ: ayam pi dhammo sārāṇīyo
piyakaraṇo garukaraṇo2 saṅgahāya2 avivādāya2 sāmaggiyā2
ekībhāvāya saṃvattati.
7. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu yāni tāni sabrah-
macārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti
analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ
alaṃ saṃvidhātuṃ. Yam pi bhikkhave bhikkhu yāni tāni
sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni tattha dakkho
hoti analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ
kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ: ayam pi dhammo sārāṇīyo pi-
yakaraṇo garukaraṇo2 saṅgahāya2 avivādāya2 sāmaggiyā2
ekībhāvāya saṃvattati.
8. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammakāmo
hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo.
Yam pi bhikkhave bhikkhu dhammakāmo hoti piyasam-
udāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo: ayam pi
dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo2 saṅgahāya2 avi-
vādāya2 sāmaggiyā2 ekībhāvāya saṃvattati.
9. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo
viharati akusalānaṃ dhammānam pahānāya kusalānaṃ
dhammānaṃ upasampādāya thāmavā daḷhaparakkamo
anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Yam pi bhikkhave
bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 M. la; Ph. pa; S. pe.
2 T. M6. M7 pe.

[page 091]
L 9-12 Akkosa-Vagga. 91
pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā
daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu: ayam
pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo1 saṅgahāya1
avivādāya1 sāmaggiyā1 ekībhāvāya saṃvattati.
10. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti
itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya bhesajjapa-
rikkhārena. Yam pi bhikkhave bhikkhu santuṭṭho hoti
itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya bhesajjapa-
rikkhārena: ayam pi dhammo sārāṇīyo2 piyakaraṇo garu-
karaṇo1 saṅgahāya1 avivādāya1 sāmaggiyā1 ekībhāvāya
saṃvattati.
11. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu satimā hoti
paramena satinepakkena samannāgato cirakatam pi cira-
bhāsitam pi saritā3 anusaritā3. Yam pi bhikkhave bhikkhu
satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato cirakatam
pi cirabhāsitam pi saritā3 anussaritā3: ayam pi dhammo
sārāṇīyo2 piyakaraṇo garukaraṇo1 saṅgahāya1 avivādāya1
sāmaggiyā1 ekībhāvāya saṃvattati.
12. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu paññavā hoti
udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhi-
kāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Yam pi bhikkhave
bhikkhu paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannā-
gato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā:
ayam pi dhammo sārāṇīyo2 piyakaraṇo garukaraṇo saṅ-
gahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā sārāṇīyā piyakaraṇā
garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya
saṃvattantī ti.
Akkosavaggo4 pañcamo5.
Tatr'6 uddānaṃ:

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6. M7 pe.
2 M. has then pa | saṃvattati.
3 T. saritānu-; M7 saritānu- and saritā anu-
4 T. M6. M7 Vaggo.
5 Ph. T. M6. M7 put here Anisaṃsapaṇṇāsako paṭhamo.
6 S. tass'; in T. M6. M7 the udd- is missing.

[page 092]
92 Aṅguttara-Nikāya. L. 12-LI. 3
Vivādā dve ca1 mūlāni Kusinārā pavesane
Sakkā2 Mahāli dhammā3 ca sarīraṭṭhā ca4 bhaṇḍanā ti.
Ānisaṃsapaṇṇāsako paṭhamo.
LI.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jeta-
vane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū
āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante5 ti te bhikkhū
Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:--
2. No ce6 bhikkhave bhikkhu paracittapariyāyakusalo
hoti, atha ‘sacittapariyāyakusalo7 bhavissāmī'8 ti. Evaṃ hi
vo bhikkhave sikkhitabbaṃ. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu
sacittapariyāyakusalo9 hoti?
3. Seyyathā pi bhikkhave itthi vā puriso vā daharo10
yuvā11 maṇḍanakajātiyo12 ādāse vā parisuddhe pariyodāte
acche vā udapatte13 sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkha-
māno, sace tattha14 passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ15 vā, tass'
eva rajjassa1414 aṅgaṇassa16 vā pahānāya vāyamati, no
ce tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ17 vā, ten'; ev'; attamano
hoti paripuṇṇasaṅkappo ‘lābhā vata me, parisuddhaṃ18
vata me'; ti: evam eva kho bhikkhave bhikkhuno19 pacca-
vekkhanā20 bahukārā21 hoti22 kusalesu dhammesu: abhijjhālu

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by Ph. S.
2 M. Sakko.
3 M. dhammo; Ph. dhamme.
4 Ph. 'va.
5 M. Ph. bhaddante.
6 Ph. T. ca.
7 M7. S. -lā; T. sacittaṃ pariyāyakusalāya; M6 pariyāyakusalā.
8 M6. M7. S. -mā; Ph. omits bhavissāmī ti.
9 T. sacittaṃ pa-
10 T. M6. M7 insert vā.
11 T. yuvā thā (sic).
12 M. S. -ko; Ph. -najātiko; M6 -jāte.
13 all MSS. have here udakapatte.
14 omitted by M6.
15 M6 aṅganaṃ.
16 T. M6 aṅganassa.
17 T. M6 aṅganaṃ.
18 M6 omits pari- till [e]va.
19 M. Ph. bhikkhu.
20 M7. S. -ṇā; M. Ph. -māno.
21 M. Ph. -ro; M6 -kāranā.
22 T. honti.

[page 093]
LI. 3-4 Sacitta-Vagga. 93
nu1 kho bahulaṃ2 viharāmi, anabhijjhālu nu kho bahulaṃ
viharāmi; vyāpannacitto3 nu kho bahulaṃ viharāmi4, avyā-
pannacitto5 nu kho bahulaṃ viharāmi; thīnamiddhapari-
yuṭṭhito nu kho bahulaṃ viharāmi, vigatathīnamiddho nu
kho bahulaṃ viharāmi; uddhato nu kho bahulaṃ viharāmi,
anuddhato2 nu2 kho2 bahulaṃ2 viharāmi2; vicikiccho6 nu
kho bahulaṃ viharāmi, tiṇṇavicikiccho nu kho bahulaṃ
viharāmi; kodhano nu kho bahulaṃ viharāmi, akkodhano7
nu kho bahulaṃ viharāmi; saṃkiliṭṭhacitto nu kho bahu-
laṃ viharāmi, asaṃkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṃ viharāmi;
sāraddhakāyo nu kho bahulaṃ viharāmi, asāraddhakāyo
nu kho bahulaṃ viharāmi; kusīto nu kho bahulaṃ viharāmi,
āraddhaviriyo nu kho bahulaṃ viharāmi; asamāhito nu kho
bahulaṃ viharāmi, samāhito nu kho bahulaṃ viharāmī ti.
4. Sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jā-
nāti: abhijjhālu bahulaṃ viharāmi, vyāpannacitto3 bahulaṃ
viharāmi, thīnamiddhapariyuṭṭhito bahulaṃ viharāmi,
uddhato bahulaṃ viharāmi, vicikiccho6 bahulaṃ viharāmi,
kodhano bahulaṃ viharāmi, saṃkiliṭṭhacitto bahulaṃ vi-
harāmi, sāraddhakāyo bahulaṃ viharāmi, kusīto bahulaṃ
viharāmi, asamāhito bahulaṃ viharāmī ti, tena bhikkhave
bhikkhunā tesaṃ8 yeva8 pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammā-
naṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca
ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇī-
yaṃ. Seyyathā pi bhikkhave ādittacelo vā ādittasīso vā
tass'; eva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṃ
chandañ ca vāyāmañ ca ussāhañ ca ussoḷhiñ ca appaṭi-
vāniñ ca satiñ ca sampajaññañ ca kareyya: evam eva kho
bhikkhave tena9 bhikkhunā tesaṃ yeva pāpakānaṃ aku-
salānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca
vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca
sampajaññañ ca karaṇīyaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by M6.
2 omitted by T.
3 T. vya-
4 M6 adds saṃkiliṭṭha.
5 T. avya-
6 S. ve-
7 M. Ph. ako-
8 omitted by T. M7.
9 M. Ph. put tena before bhikkhave.

[page 094]
94 Aṅguttara-Nikāya. LI. 5-LII. 3
5. Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ
jānāti: anabhijjhālu bahulaṃ viharāmi, avyāpannacitto1
bahulaṃ viharāmi, vigatathīnamiddho bahulaṃ viharāmi,
anuddhato bahulaṃ viharāmi, tiṇṇavicikiccho bahulaṃ
viharāmi, akkodhano2 bahulaṃ viharāmi, asaṃkiliṭṭhacitto
bahulaṃ viharāmi, asāraddhakāyo bahulaṃ viharāmi,
āraddhaviriyo bahulaṃ viharāmi, samāhito bahulaṃ viha-
rāmī ti, tena bhikkhave bhikkhunā tesu yeva kusalesu
dhammesu patiṭṭhāya uttariṃ3 āsavānaṃ khayāya yogo
karaṇīyo ti.
LII.
1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:--
Āvuso bhikkhavo ti. Āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato
Sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā Sāriputto etad avoca:--
2. No ce āvuso bhikkhu paracittapariyāyakusalo hoti,
atha4 ‘sacittapariyāyakusalo5 bhavissāmī'6 ti. Evaṃ hi vo
āvuso sikkhitabbaṃ. Kathañ cāvuso bhikkhu sacittapariyā-
yakusalo hoti?
3. Seyyathā pi āvuso itthi vā puriso vā daharo7 yuvā
maṇḍanakajātiyo8 ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche
vā udapatte9 sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno,
sace tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ10 vā, tass'; eva ra-
jassa vā aṅgaṇassa11 vā pahānāya vāyamati, no ce tattha
passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ12 vā, ten'; ev'; attamano hoti
paripuṇṇasaṅkappo ‘lābhā vata me, parisuddhaṃ vata me'
ti: evam eva kho āvuso bhikkhuno13 paccavekkhanā14
bahukārā15 hoti kusalesu dhammesu: abhijjhālu nu kho

--------------------------------------------------------------------------
1 T. avya-
2 M. Ph. ako-
3 M. Ph. -ri.
4 T. only a; omitted by M6. M7.
5 S. -lā.
6 S. -mā.
7 M7 adds vā.
8 M. S. -ko; Ph. -najātiko.
9 Ph. S. udakapatte.
10 T. M6. M7 aṅganaṃ.
11 T. M6. M7 aṅganassa.
12 M6 aṅganaṃ.
13 M6 -nā; M. Ph. bhikkhu.
14 M7. S. -ṇā; M. Ph. -māno.
15 T. -karā; M. Ph. -kāro.

[page 095]
LII. 3-5 Sacitta-Vagga. 95
bahulaṃ viharāmi, anabhijjhālu nu kho bahulaṃ viharāmi;
vyāpannacitto1 nu kho bahulaṃ viharāmi, avyāpannacitto1
nu kho bahulaṃ viharāmi; thīnamiddhapariyuṭṭhito nu kho
bahulaṃ viharāmi, vigatathīnamiddho nu kho bahulaṃ
viharāmi; uddhato nu kho bahulaṃ viharāmi, anuddhato
nu kho bahulaṃ viharāmi; vicikiccho2 nu kho bahulaṃ
viharāmi, tiṇṇavicikiccho nu kho bahulaṃ viharāmi; kodhano
nu kho bahulaṃ viharāmi, akkodhano3 nu kho bahulaṃ
viharāmi; saṃkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṃ viharāmi, asaṃ-
kiliṭṭhacitto nu kho bahulaṃ viharāmi; sāraddhakāyo nu
kho bahulaṃ viharāmi; asāraddhakāyo nu kho bahulaṃ
viharāmi; kusīto nu kho bahulaṃ viharāmi, āraddhaviriyo
nu kho bahulaṃ viharāmi; asamāhito nu kho bahulaṃ
viharāmi, samāhito nu kho bahulaṃ viharāmī ti.
4. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti:
abhijjhālu bahulam viharāmi . . . pe4 . . . asamāhito ba-
hulaṃ viharāmī ti, tenāvuso bhikkhunā tesaṃ yeva pāpa-
kānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto
chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca
sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaṃ. Seyyathā pi āvuso
ādittacelo vā ādittasīso vā tass'; eva celassa vā sīsassa vā
nibbāpanāya adhimattaṃ chandañ ca vāyāmañ ca ussāhañ
ca ussoḷhiñ ca appaṭivāniñ ca satiñ ca sampajaññañ ca
kareyya: evam eva kho āvuso tena bhikkhunā tesaṃ yeva
pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto
chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca
sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaṃ.
5. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti:
anabhijjhālu bahulaṃ viharāmi . . . pe4 . . . samāhito ba-
hulaṃ viharāmī ti, tenāvuso bhikkhunā tesu yeva kusalesu
dhammesu patiṭṭhāya uttariṃ5 āsavānaṃ khayāya yogo
karaṇīyo ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 T. vya-
2 S. ve-
3 M. Ph. ako-
4 M. la; Ph. pa.
5 M. Ph. -ri.

[page 096]
96 Aṅguttara-Nikāya. LIII. 1-5
LIII.
1. Ṭhitim p'; ahaṃ1 bhikkhave na vaṇṇayāmi2 kusalesu
dhammesu pageva pārihāniṃ. Vuddhiñ3 ca kho 'haṃ4
bhikkhave vaṇṇayāmi2 kusalesu dhammesu, no ṭhitiṃ no
hāniṃ5. Kathañ ca bhikkhave hāni hoti kusalesu dham-
mesu, no ṭhiti no vuddhi?
2. Idha bhikkhave bhikkhu yattako hoti saddhāya sīlena
sutena cāgena paññāya paṭibhānena6. Tassa te dhammā
neva tiṭṭhanti no vaḍḍhanti. Hānim etaṃ bhikkhave va-
dāmi kusalesu dhammesu, no ṭhitiṃ no vuddhiṃ. Evaṃ
kho bhikkhave hāni hoti kusalesu dhammesu, no ṭhiti no
vuddhi. Kathañ ca bhikkhave ṭhiti hoti kusalesu dham-
mesu, no hāni no vuddhi?
3. Idha bhikkhave bhikkhu7 yattako hoti saddhāya sīlena
sutena cāgena paññāya paṭibhānena6. Tassa te dhammā
neva8 hāyanti no vaḍḍhanti. Ṭhitim etaṃ bhikkhave va-
dāmi kusalesu dhammesu, no hāniṃ no vuddhiṃ. Evaṃ
kho bhikkhave ṭhiti hoti kusalesu dhammesu, no hāni no
vuddhi. Kathañ ca bhikkhave vuddhi hoti kusalesu
dhammesu, no ṭhiti no hāni?
4. Idha bhikkhave bhikkhu yattako hoti saddhāya sīlena
sutena cāgena paññāya paṭibhānena6. Tassa te dhammā
neva tiṭṭhanti no hāyanti. Vuddhim etaṃ bhikkhave va-
dāmi kusalesu dhammesu, no ṭhitiṃ no hāniṃ. Evaṃ kho
bhikkhave vuddhi hoti kusalesu dhammesu, no ṭhiti no hāni.
5. No ce bhikkhave bhikkhu paricittapariyāyakusalo hoti,
atha9 ‘sacittapariyāyakusalo10 bhavissāmi'11 ti. Evaṃ hi
vo bhikkhave sikkhitabbaṃ. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu
sacittapariyāyakusalo hoti?

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. pāhaṃ.
2 S. vaṇṇemi.
3 in M. S. always written with ḍḍh, in Ph. mostly.
4 M. Ph. S. ahaṃ.
5 T. M6. M7 parihāniṃ.
6 Ph. S. -bhāṇena.
7 M6 continues: na ṭhiti no hāni. Idha and so on, as in 4.
8 T. no.
9 T. adds sa bhikkhu.
10 M6. M7. S. -lā.
11 Ph. M6. M7. S. -mā; T. shows here some disorder.

[page 097]
LIII. 6-7 Sacitta-Vagga. 97
6. Seyyathā pi bhikkhave itthi vā puriso vā daharo yuvā
maṇḍanakajātiyo1 ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche
vā udapatte2 sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno,
sace tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ3 vā, tass'; eva rajassa
vā aṅgaṇassa4 vā pahānāya vāyamati, no ce tattha passati
rajaṃ vā aṅgaṇaṃ3 vā, ten'; ev'; attamano hoti paripuṇṇa-
saṅkappo ‘lābhā vata me, parisuddhaṃ vata me'; ti: evam
eva kho bhikkhave bhikkhuno5 paccavekkhanā6 bahukārā7
hoti kusalesu dhammesu: abhijjhālu nu kho bahulaṃ viha-
rāmi, anabhijjhālu nu kho bahulaṃ viharāmi; vyāpanna-
citto8 nu kho bahulaṃ viharāmi, avyāpannacitto9 nu kho
bahulaṃ viharāmi; thīnamiddhapariyuṭṭhito nu kho bahu-
laṃ viharāmi, vigatathīnamiddho nu kho bahulaṃ viharāmi;
uddhato nu kho bahulaṃ viharāmi, anuddhato nu kho
bahulaṃ viharāmi; vicikiccho10 nu kho bahulaṃ viharāmi,
tiṇṇavicikiccho nu kho bahulaṃ viharāmi; kodhano nu
kho bahulaṃ viharāmi, akkodhano11 nu kho bahulaṃ vi-
harāmi; saṃkiliṭṭhacitto nu kho bahulaṃ viharāmi, asaṃ-
kiliṭṭhacitto nu kho bahulaṃ viharāmi; sāraddhakāyo nu
kho bahulaṃ viharāmi, asāraddhakāyo nu kho bahulaṃ
viharāmi; kusīto nu kho bahulaṃ viharāmi, āraddhaviriyo
nu kho bahulaṃ viharāmi; asamāhito nu kho bahulaṃ
viharāmi, samāhito nu kho bahulaṃ viharāmī ti.
7. Sace bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jā-
nāti: abhijjhālu bahulaṃ viharāmi, vyāpannacitto9 bahulaṃ
viharāmi, thīnamiddhapariyuṭṭhito bahulaṃ viharāmi,
uddhato bahulaṃ viharāmi, vicikiccho10 bahulaṃ viharāmi,
kodhano bahulaṃ viharāmi, saṃkiliṭṭhacitto bahulaṃ vi-
harāmi, sāraddhakāyo bahulaṃ viharāmi, kusīto bahulaṃ
viharāmi, asamāhito bahulaṃ viharāmī ti, tena bhikkhave
bhikkhunā tesaṃ yeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. S. -ko.
2 Ph. S. udakapatte; T. upadatte.
3 T. M6. M7 aṅganaṃ.
4 T. M6. M7 aṅganassa.
5 M. bhikkhu.
6 S. -ṇā; M. Ph. T. -māno.
7 M. Ph. T. -ro.
8 M7 vyāpanno; T. vyapanno.
9 M7 vyā-; T. vyapannacitto.
10 S. ve-
11 M. Ph. ako-

[page 098]
98 Aṅguttara-Nikāya. LIII. 7-LIV. 2
pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca
ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇī-
yaṃ. Seyyathā pi bhikkhave ādittacelo vā ādittasīso vā
tass'; eva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṃ
chandañ ca vāyāmañ ca ussāhañ ca ussoḷhiñ ca appaṭi-
vāniñ ca satiñ ca sampajaññañ ca kareyya: evam eva kho
bhikkhave tena bhikkhunā tesaṃ yeva pāpakānaṃ akusa-
lānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo
ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ
ca karaṇīyaṃ.
8. Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ
jānāti: anabhijjhālu bahulaṃ viharāmi, avyāpannacitto1
bahulaṃ viharāmi, vigatathīnamiddho bahulaṃ viharāmi,
tiṇṇavicikiccho bahulaṃ viharāmi, akkodhano bahulaṃ
viharāmi, asaṃkiliṭṭhacitto bahulaṃ viharāmi, asāraddha-
kāyo bahulaṃ viharāmi, āraddhaviriyo bahulaṃ viharāmi,
samāhito bahulaṃ viharāmī ti, tena bhikkhave bhikkhunā
tesu yeva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttariṃ2 āsavānaṃ
khayāya yogo karaṇīyo ti.
LIV.
1. No ce bhikkhave bhikkhu paricittapariyāyakusalo3
hoti, atha4 ‘sacittapariyāyakusalo5 bhavissāmī'6 ti. Evaṃ
hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ. Kathañ ca bhikkhave
bhikkhu sacittapariyāyakusalo hoti?
2. Seyyathā pi bhikkhave itthi vā puriso vā daharo
yuvā7 maṇḍanakajātiyo8 ādāse vā parisuddhe pariyodāte
acche vā udapatte9 sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkha-
māno, sace tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ10 vā tass'
eva rajassa vā aṅgaṇassa11 vā pahānāya vāyamati, no ce
tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ10 vā, ten'; ev'; attamano

--------------------------------------------------------------------------
1 M7 vyā-; T. vya-
2 M. Ph. T. -ri.
3 M6 -kusalā bhavissāmā ti, omitting all the rest.
4 T. has only a.
5 Ph. T. M7. S. -lā.
6 Ph. T. S. -mā.
7 M6 only vā.
8 M. S. -ko; Ph. maṇḍanajātiko.
9 Ph. udakapatte.
10 T. M6. M7 aṅganaṃ.
11 T. M6. M7 aṅganassa.

[page 099]
LIV. 2-5 Sacitta-Vagga. 99
hoti paripuṇṇasaṅkappo ‘lābhā vata me, parisuddhaṃ vata
me'; ti: evam eva kho bhikkhave bhikkhuno1 paccavekkha-
2 bahukārā3 hoti kusalesu dhammesu: lābhī nu kho 'mhi
ajjhattaṃ cetosamathassa, nanu4 kho 'mhi lābhī ajjhattaṃ
cetosamathassa, lābhī nu kho 'mhi adhipaññādhammavi-
passanāya, nanu kho 'mhi lābhī adhipaññādhammavipassa-
nāyā ti.
3. Sace5 bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ
jānāti: lābhi 'mhi ajjhattaṃ cetosamathassa, na lābhī adhi-
paññādhammavipassanāyā ti, tena bhikkhave bhikkhunā
ajjhattaṃ cetosamathe patiṭṭhāya adhipaññādhammavi-
passanāya yogo karaṇīyo. So aparena samayena lābhī
c'; eva hoti ajjhattaṃ cetosamathassa lābhī6 ca7 adhipaññā-
dhammavipassanāya.
4. Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ
jānāti: lābhi 'mhi adhipaññādhammavipassanāya, na8 lābhī
ajjhattaṃ cetosamathassā ti, tena bhikkhave bhikkhunā
adhipaññādhammavipassanāya patiṭṭhāya ajjhattaṃ ceto-
samathe yogo karaṇīyo. So aparena samayena lābhī c'; eva9
hoti adhipaññādhammavipassanāya lābhī ca7 ajjhattaṃ
cetosamathassa.
5. Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ
jānāti: na lābhī10 ajjhattaṃ cetosamathassa, na lābhī
adhipaññādhammavipassanāyā ti, tena bhikkhave bhikkhunā
tesaṃ yeva kusalānaṃ dhammānaṃ paṭilābhāya adhimatto
chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca
sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaṃ. Seyyathā pi bhikkhave
ādittacelo vā ādittasīso vā tass'; eva celassa vā sīsassa vā
nibbāpanāya adhimattaṃ chandañ ca vāyāmañ ca ussāhañ
ussoḷhiñ ca appaṭivāniñ ca satiñ ca sampajaññañ ca ka-
reyya: evam eva kho bhikkhave tena bhikkhunā tesaṃ yeva
kusalānaṃ dhammānaṃ paṭilābhāya adhimatto chando ca

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. bhikkhu.
2 S. -ṇā; M. Ph. -māno.
3 M. Ph. M6 -ro.
4 T. M6. M7 nānu; M6 so also the next time.
5 T. adds kho.
6 T. na lābhi.
7 omitted by M. Ph. T. M6. M7.
8 omitted by T. M7.
9 T. M6. M7 ca.
10 M6 alābhi.

[page 100]
100 Aṅguttara-Nikāya. LIV. 5-9
vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca sati ca
sampajaññañ ca karaṇīyaṃ. So aparena samayena lābhī
c'; eva hoti ajjhattaṃ cetosamathassa lābhī ca1 adhipaññā-
dhammavipassanāya.
6. Sace pana bhikkhave bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ
jānāti: lābhi 'mhi ajjhattaṃ cetosamathassa, lābhī adhi-
paññādhammavipassanāyā ti, tena bhikkhave bhikkhunā
tesu yeva kusalesu dhammesu patiṭṭhāya uttariṃ2 āsavā-
naṃ khayāya yogo karaṇīyo.
7. Cīvaram p'; ahaṃ3 bhikkhave duvidhena vadāmi sevi-
tabbam pi asevitabbam pi. Piṇḍapātam p'; ahaṃ bhikkhave
duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi. Senā-
sanam p'; ahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam pi
asevitabbam pi. Gāmanigamam p'; ahaṃ bhikkhave duvi-
dhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi. Janapada-
padesam p'; ahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam
pi asevitabbam pi. Puggalam p'; ahaṃ bhikkhave duvidhena
vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pi.
8. Cīvaram p'; ahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevi-
tabbam pi asevitabbam pī ti iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ, kiñ
c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ?
Tattha yaṃ jaññā cīvaraṃ ‘idaṃ kho me cīvaraṃ sevato
akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihā-
yantī'; ti: evarūpaṃ cīvaraṃ na sevitabbaṃ. Tattha yaṃ
jaññā cīvaraṃ ‘idaṃ kho me cīvaraṃ sevato akusalā
dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'; ti:
evarūpaṃ cīvaraṃ sevitabbaṃ.
Cīvaram p'; ahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevitabbam
pi asevitabbam pī ti iti yan taṃ vuttaṃ, idam etaṃ pa-
ṭicca vuttaṃ.
9. Piṇḍapātam p'; ahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi se-
vitabbam pi asevitabbam pī ti iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ,
kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ?
Tattha yaṃ jaññā piṇḍapātaṃ ‘imaṃ4 kho me piṇḍa-
pātaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by M. Ph. T. M6. M7.
2 M. Ph. -ri.
3 M. Ph. pāhaṃ throughout.
4 S. idaṃ.

[page 101]
LIV. 9-12 Sacitta-Vagga. 101
dhammā parihāyantī'; ti: evarūpo piṇḍapāto na sevitabbo.
Tattha yaṃ jaññā piṇḍapātaṃ ‘imaṃ1 kho me piṇḍapātaṃ
sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhi-
vaḍḍhantī'; ti: evarūpo piṇḍapāto sevitabbo.
Piṇḍapātam p'; ahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevi-
tabbam pi asevitabbam pī ti iti yan taṃ vuttaṃ, idam
etaṃ paṭicca vuttaṃ.
10. Senāsanam p'; ahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi
sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ,
kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ?
Tattha yaṃ jaññā senāsanaṃ ‘idam kho me senāsanaṃ
sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā
parihāyantī'; ti: evarūpaṃ senāsanaṃ na sevitabbaṃ. Tattha
yaṃ jaññā senāsanaṃ ‘idaṃ kho me senāsanaṃ sevato
akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍ-
ḍhantī'; ti: evarūpaṃ senāsanaṃ sevitabbaṃ.
Senāsanam p'; ahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevi-
tabbam pi asevitabbam pī ti iti yan taṃ vuttaṃ, idam
etaṃ paṭicca vuttaṃ.
11. Gāmanigamam p'; ahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi
sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ,
kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ?
Tattha yaṃ jaññā gāmanigamaṃ ‘imaṃ2 kho me gāmani-
gamaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā
dhammā parihāyantī'; ti: evarūpo gāmanigamo na sevitabbo.
Tattha yaṃ jaññā gāmanigamaṃ ‘imaṃ1 kho me gāmani-
gamaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā
abhivaḍḍhantī'; ti: evarūpo gāmanigamo sevitabbo.
Gāmanigamam p'; ahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi se-
vitabbam pi asevitabbam pī ti iti yan taṃ vuttaṃ, idam
etaṃ paṭicca vuttaṃ.
12. Janapadapadesam p'; ahaṃ bhikkhave duvidhena va-
dāmi sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti kho pan'; etaṃ
vuttaṃ, kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ?
Tattha yaṃ jaññā janapadapadesaṃ ‘imaṃ1 kho me
janapadapadesaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti,

--------------------------------------------------------------------------
1 S. idaṃ.
2 M7. S. idaṃ.

[page 102]
102 Aṅguttara-Nikāya. LIV. 12-LV. 2
kusalā dhammā parihāyantī'; ti: evarūpo janapadapadeso
na sevitabbo. Tattha yaṃ jaññā janapadapadesaṃ ‘imaṃ1
kho me janapadapadesaṃ sevato akusalā dhammā pari-
hāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'; ti: evarūpo jana-
padapadeso sevitabbo.
Janapadapadesam p'; ahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi
sevitabbam pi asevitabbam pī ti iti yan taṃ vuttaṃ, idam
etaṃ paṭicca vuttaṃ.
13. Puggalam p'; ahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi se-
vitabbam pi asevitabbam pī ti iti kho pan'; etaṃ vuttaṃ,
kiñ c'; etaṃ paṭicca vuttaṃ?
Tattha yaṃ jaññā puggalaṃ ‘imaṃ1 kho me puggalaṃ
sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā
parihāyantī ti: evarūpo puggalo na sevitabbo. Tattha yaṃ
jaññā puggalaṃ ‘imaṃ1 kho me puggalaṃ sevato akusalā
dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī'; ti:
evarūpo puggalo sevitabbo.
Puggalam p'; ahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi sevi-
tabbam pi asevitabbam pī ti iti yan taṃ vuttaṃ, idam
etaṃ paṭicca vuttan ti.
LV.
1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:--
Āvuso bhikkhavo2 ti. Āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato
Sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā Sāriputto etad avoca:--
2. ‘Parihānadhammo puggalo parihānadhammo puggalo'
ti āvuso vuccati3. Kittāvatā nu kho āvuso parihānadhammo
puggalo vutto Bhagavatā, kittāvatā ca4 pana aparihāna-
dhammo puggalo vutto Bhagavatā ti? ‘Dūrato pi kho
mayaṃ āvuso āgaccheyyāma5 āyasmato Sāriputtassa san-
tikaṃ6 etassa bhāsitassa attham aññātuṃ, sādhu vatā-
yasmantaṃ7 yeva Sāriputtaṃ paṭibhātu etassa bhāsitassa

--------------------------------------------------------------------------
1 S. idaṃ.
2 M. -ve.
3 M. Ph. add aparihānadhammo puggalo apari- puggalo ti āvuso vuccati.
4 omitted by T. M6. M7.
5 Ph. āgacchāma.
6 M. Ph. S. -ke.
7 T. M6. M7 panāy-

[page 103]
LV.2-6 Sacitta-Vagga. 103
attho, āyasmato Sāriputtassa sutvā bhikkhū dhāressantī'; ti.
Tena h'; āvuso1 suṇātha sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī
ti. ‘Evaṃ āvuso'; ti kho te bhikkhū āyasmato Sāriputtassa
paccassosuṃ. Āyasmā Sāriputto etad avoca: Kittāvatā nu
kho āvuso parihānadhammo puggalo vutto Bhagavatā?
3. Idhāvuso bhikkhu assutañ2 c'; eva dhammaṃ na suṇāti,
sutā3 c'; assa3 dhammā sammosaṃ4 gacchanti, ye c'; assa
dhammā pubbe5 cetaso samphuṭṭhapubbā6, te ca7 na
samudācaranti, aviññātañ ca na vijānāti. Ettāvatā kho
āvuso parihānadhammo puggalo vutto Bhagavatā. Kittā-
vatā ca8 panāvuso9 aparihānadhammo puggalo vutto Bha-
gavatā?
4. Idhāvuso bhikkhu assutañ c'; eva dhammaṃ suṇāti,
sutā c'; assa dhammā na sammosaṃ10 gacchanti, ye c'; assa
dhammā pubbe cetaso samphuṭṭhapubbā6, te ca11 samudā-
caranti, aviññātañ ca12 vijānāti. Ettāvatā kho āvuso13
aparihānadhammo puggalo vutto Bhagavatā.
5. No ce āvuso bhikkhu paracittapariyāyakusalo hoti,
atha ‘sacittapariyāyakusalo14 bhavissāmī'15 ti. Evaṃ hi vo
āvuso sikkhitabbaṃ. Kathañ cāvuso bhikkhu sacittapari-
yāyakusalo hoti?
6. Seyyathā pi āvuso itthi vā puriso vā daharo yuvā
maṇḍanakajātiyo16 ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche
vā udapatte17 sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno,
sace tattha passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ18 vā, tass'; eva ra-
jassa vā aṅgaṇassa19 vā pahānāya vāyamati, no ce tattha
passati rajaṃ vā aṅgaṇaṃ18 vā, ten'; ev'; attamano20 hoti

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 tenāvuso.
2 M. Ph. asu- always.
3 T. sutāssa.
4 Ph. T. M6. M7. S. -haṃ.
5 M6 pubb'; eva.
6 Ph. asaṃmuṭṭha-
7 M. S. c'assa.
8 M. nu.
9 M. kho; omitted by Ph.
10 M7. S. -haṃ.
11 M. Ph. S. c'assa.
12 M. Ph. c'eva; M7 ce.
13 Ph. continues: sacittapariyāyakusalo hoti? Seyyathā pi and so on.
14 Ph. S. -lā.
15 Ph. M6. S. -mā.
16 M. Ph. S. -ko.
17 S. udaka-
18 T. M6. M7 aṅganaṃ.
19 T. M6. M7 aṅganassa.
20 Ph. tena c'atto

[page 104]
104 Aṅguttara-Nikāya. LV. 6-8
paripuṇṇasaṅkappo ‘lābhā vata me, parisuddhaṃ vata me'
ti: evam eva kho āvuso bhikkhuno1 paccavekkhanā2 bahu-
kārā3 hoti kusalesu dhammesu: anabhijjhālu nu kho bahu-
laṃ viharāmi, saṃvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu
no4; avyāpannacitto5 nu kho bahulaṃ viharāmi, saṃvijjati
nu kho me eso dhammo, udāhu no; vigatathīnamiddho nu
kho bahulaṃ viharāmi, saṃvijjati nu kho me eso dhammo,
udāhu no; anuddhato nu kho bahulaṃ viharāmi, saṃvijjati
nu kho me eso dhammo, udāhu no; tiṇṇavicikiccho nu kho
bahulaṃ viharāmi, saṃvijjati nu kho me eso dhammo,
udāhu no; akkodhano6 nu kho bahulaṃ viharāmi, saṃvijjati
nu kho me eso dhammo, udāhu no; asaṃkiliṭṭhacitto nu
kho bahulaṃ viharāmi, saṃvijjati nu kho me eso dhammo,
udāhu no; lābhī nu kho 'mhi ajjhattaṃ dhammapāmujjassa,
saṃvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no; lābhī nu kho
'mhi ajjhattaṃ cetosamathassa, saṃvijjati nu kho me eso
dhammo, udāhu no; lābhī nu kho 'mhi adhipaññādhamma-
vipassanāya, saṃvijjati nu kho me eso dhammo, udāhu no ti?
7. Sace āvuso7 bhikkhu paccavekkhamāno sabbe pi 'me
kusale8 dhamme9 attani na samanupassati, tenāvuso bhik-
khunā sabbesaṃ yeva imesaṃ kusalānaṃ paṭilābhāya
adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca
appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaṃ. Seyyathā
pi āvuso ādittacelo vā ādittasīso vā tass'; eva celassa vā
sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṃ chandañ ca vāyāmañ
ca ussāhañ ca ussoḷhiñ ca appaṭivāniñ ca satiñ ca sampa-
jaññañ ca kareyya: evam eva kho āvuso tena bhikkhunā
sabbesaṃ yeva imesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ paṭilābhāya
adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca
appaṭivāni ca sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaṃ.
8. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno ekacce
kusale dhamme attani samanupassati, ekacce kusale dhamme

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. bhikkhu.
2 S. -ṇā; M. Ph. -māno.
3 M. Ph. -ro.
4 M6. S. add ti, and so throughout after no.
5 T. avya-
6 M. Ph. ako-
7 M. pana āv-; Ph. S. panāvuso.
8 T. M7 -lesu.
9 T. M7 dhammesu.

[page 105]
LV. 8-LVI. 2 Sacitta-Vagga. 105
attani na samanupassati, tenāvuso bhikkhunā ye kusale
dhamme attani samanupassati, tesu kusalesu dhammesu
patiṭṭhāya, ye kusale dhamme attani na samanupassati,
tesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ paṭilābhāya adhimatto
chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca
sati c asampajaññañ ca karaṇīyaṃ. Seyyathā pi āvuso
ādittacelo vā ādittasīso vā tass'; eva celassa vā sīsassa vā
nibbāpanāya adhimattaṃ chandañ ca vāyāmañ ca ussāhañ
ca ussoḷhiñ ca appaṭivāniñ ca satiñ ca sampajaññañ ca
kareyya: evam eva kho āvuso tena bhikkhunā ye kusale
dhamme attani samanupassati, tesu kusalesu dhammesu
patiṭṭhāya, ye kusale dhamme attani na samanupassati,
tesaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ paṭilābhāya adhimatto
chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivāni ca
sati ca sampajaññañ ca karaṇīyaṃ.
9. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno sabbe1
pi 'me1 kusale dhamme attani samanupassati, tenāvuso
bhikkhunā sabbesu2 yeva2 imesu kusalesu dhammesu
patiṭṭhāya uttariṃ3 āsavānaṃ khayāya yogo karaṇīyo ti.
LVI.
1. Dasa yimā4 bhikkhave saññā bhāvitā bahulīkatā
mahapphalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapari-
yosānā5. Katamā dasa?
2. Asubhasaññā, maraṇasaññā, āhāre patikkulasaññā6,
sabbaloke anabhiratasaññā, aniccasaññā, anicce dukkha-
saññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, ni-
rodhasaññā.
Imā kho bhikkhave dasa saññā bhāvitā bahulīkatā ma-
happhalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyo-
sānā ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 T. sabbena.
2 M. Ph. S. sabbesveva.
3 M. Ph. -ri.
4 T. imā.
5 M6 adds ti, then it repeats the same phrase, after which
immediately follows No. LVIII.
6 M. Ph. paṭikula-

[page 106]
106 Aṅguttara-Nikāya. LVII. 1-LVIII. 2
LVII.
1. Dasa yimā bhikkhave saññā bhāvitā bahulīkatā ma-
happhalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā.
Katamā dasa?
2. Aniccasaññā, anattasaññā, maraṇasaññā, āhāre pa-
ṭikkulasaññā1, sabbaloke anabhiratasaññā, aṭṭhikasaññā,
puḷavakasaññā2, vinīlakasaññā, vicchiddakasaññā, uddhu-
mātakasaññā.
Imā kho bhikkhave dasa saññā bhāvitā bahulīkatā ma-
happhalā honti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyo-
sānā ti.
LVIII.
1. Sace bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṃ pu-
ccheyyuṃ ‘kiṃmūlaka āvuso sabbe dhammā, kiṃsambhavā
sabbe dhammā, kiṃsamudayā sabbe dhammā, kiṃsamo-
saraṇā sabbe dhammā, kiṃpamukhā sabbe dhammā, kiṃ-
ādhipateyyā3 sabbe dhammā, kiṃ-uttarā sabbe dhammā,
kiṃsārā sabbe dhammā, kiṃ-ogadhā4 sabbe4 dhammā4,
kiṃpariyosānā sabbe dhammā'; ti: evaṃ puṭṭhā tumhe
bhikkhave tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ kinti
vyākareyyāthā5 ti? ‘Bhagavaṃmūlakā no bhante dhammā
Bhagavaṃnettikā Bhagavaṃpaṭisaraṇā. Sādhu vata bhante
Bhagavantaṃ yeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, Bha-
gavato sutvā bhikkhū dhāressantī'; ti. Tena hi bhikkhave
suṇātha sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī ti. ‘Evaṃ
bhante'; ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bha-
gavā etad avoca:--
2. Sace bhikkhave aññatitthiyā paribbājakā evaṃ pu-
ccheyyuṃ ‘kiṃmūlakā āvuso sabbe dhammā, kiṃsambhavā
sabbe dhammā, kiṃsamudayā sabbe dhammā, kiṃsamosaraṇā

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. paṭikula-
2 T. pulavaka-; M. Ph. S. puḷuvaka-
3 M. Ph. S. adhi-
4 omitted by T.
5 M6 -yyathā; T. vyakareyyathā.

[page 107]
LVIII. 2-LIX. 2 Sacitta-Vagga. 107
sabbe dhammā, kiṃpamukhā sabbe dhammā, kiṃ-ādhi-
pateyyā1 sabbe dhammā, kiṃ-uttarā sabbe dhammā, kiṃsārā
sabbe dhammā, kiṃ-ogadhā sabbe dhammā, kiṃpariyosānā
sabbe dhammā'; ti: evaṃ puṭṭhā tumhe bhikkhave tesaṃ
aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyyātha2:
‘chandamūlakā āvuso sabbe dhammā, manasikārasambhavā
sabbe dhammā, phassasamudayā sabbe dhammā, vedanā-
samosaraṇā sabbe dhammā, samādhipamukhā sabbe
dhammā, satādhipateyyā3 sabbe dhammā, paññuttarā sabbe
dhammā, vimuttisārā4 sabbe4 dhammā4, amatogadhā sabbe
dhammā, nibbānapariyosānā sabbe dhammā ti.
Evaṃ puṭṭhā tumhe bhikkhave tesaṃ aññatitthiyānaṃ
paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyyāthā5 ti.
LIX.
1. Tasmā ti ha bhikkhave evaṃ sikkhitabbaṃ:--
2. Yathāpabbajjāparicitañ6 ca no cittaṃ bhavissati, na
c'7 uppannā pāpakā akusalā dhammā cittaṃ pariyādāya
ṭhassanti, aniccasaññāparicitañ ca no cittaṃ bhavissati,
anattasaññāparicitañ8 ca8 no cittaṃ bhavissati, asubha-
saññāparicitañ ca no cittaṃ bhavissati, ādīnavasaññāpari-
citañ ca no cittaṃ bhavissati, lokassa9 samañ9 ca visamañ
ca ñatvā taṃ saññāparicitañ ca no cittaṃ bhavissati, lo-
kassa sambhavañ ca vibhavañ ca ñatvā taṃ saññāparicitañ
ca no cittaṃ bhavissati, lokassa samudayañ ca aṭṭhaṅga-
mañ10 ca ñatvā taṃ11 saññāparicitañ ca no cittaṃ bha-
vissati, pahānasaññāparicitañ ca no cittaṃ bhavissati, virā-
gasaññāparicitañ11 ca11 no11 cittaṃ11 bhavissati11, nirodha-
saññāparicitañ ca no cittaṃ bhavissatī12 ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. T. M7. S. adhi-
2 T. vyakareyyatha.
3 T. samādhi-; M7 samanādhi-
4 omitted by T. M7.
5 M6. M7 -yyathā; T. vyakareyyathā.
6 T. -tā.
7 S. ca; omitted by M6.
8 T. -taṃ; omits ca.
9 T. lokañcassamañ (sic).
10 T. M6. M7 atthag- throughout.
11 omitted by T.
12 M7 bhavissati, then anattasaññā- and so on, as before.
repeating the whole sentence.

[page 108]
108 Aṅguttara-Nikāya. LIX. 2-LX. 2
Evaṃ hi vo bhikkhave sikkhitabbaṃ.
3. Yato kho bhikkhave bhikkhuno yathāpabbajjāparici-
tañ1 ca2 cittaṃ2 hoti, na c'3 uppannā pāpakā akusalā
dhammā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, aniccasaññāparicitañ
ca cittaṃ hoti, anattasaññāparicitañ ca cittaṃ hoti, asu-
bhasaññāparicitañ4 ca4 cittaṃ4 hoti4, ādīnavasaññāparici-
tañ ca cittaṃ hoti, lokassa samañ ca visamañ ca ñatvā
taṃ saññāparicitañ ca cittaṃ hoti, lokassa sambhavañ5 ca
vibhavañ ca natvā6 taṃ saññāparicitañ ca cittaṃ hoti,
lokassa samudayañ ca aṭṭhaṅgamañ ca ñatvā taṃ saññā-
paricitañ ca cittaṃ hoti, pahānasaññāparicitañ4 ca4 cittaṃ4
hoti4, virāgasaññāparicitañ ca cittaṃ hoti, nirodhasaññā-
paricitañ ca cittaṃ hoti.
Tassa dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅ-
khaṃ7: diṭṭh'; eva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgā-
mitā ti.
LX.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jeta-
vane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena
āyasmā Girimānando8 ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno.
Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten'; upasaṅkami,
upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ4 ni-
sīdi4. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Ānando Bhaga-
vantaṃ etad avoca:--
2. Āyasmā bhante Girimānando ābādhiko hoti dukkhito
bāḷhagilāno, sādhu bhante Bhagavā yenāyasmā Girimānando
ten'; upasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā ti.
Sace kho tvaṃ Ānanda Girimānandassa bhikkhuno upa-
saṅkamitvā2 dasa saññā bhāseyyāsi9, ṭhānaṃ kho pan'
etaṃ vijjati, yaṃ Girimānandassa bhikkhuno dasa saññā
sutvā so ābādho thānaso paṭipassambheyya. Katamā dasa?

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6 pabbajjā-
2 omitted by M.
3 S. ca; omitted by M6.
4 omitted by T.
5 T. bhavañ.
6 omitted by S.
7 M6 -khā.
8 Ph. Gīri- and Giri-
9 T. -yyasi.

[page 109]
LX. 3-7 Sacitta-Vagga. 109
3. Aniccasaññā, anattasaññā, asubhasaññā, ādīnavasaññā,
pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā, sabbaloke ana-
bhiratasaññā, sabbasaṅkhāresu aniccasaññā1, ānāpānasati2.
Katamā c'; Ānanda aniccasaññā?
4. Idh'; Ānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato
vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati ‘rūpaṃ aniccaṃ,
vedanā aniccā, saññā3 aniccā3, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṃ
aniccan'; ti. Iti imesu pañcasu4 upādānakkhandhesu
aniccānupassī viharati. Ayaṃ vuccat'; Ānanda aniccasaññā.
Katamā c'; Ānanda anattasaññā?
5. Idh'; Ānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato5
vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati ‘cakkhuṃ6 anattā,
rūpaṃ7 anattā, sotaṃ anattā, saddā anattā3, ghānaṃ
anattā, gandhā anattā, jivhā anattā, rasā anattā, kāyo
anattā, phoṭṭhabbā anattā, mano anattā, dhammā anattā'
ti. Iti3 imesu chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu anattā-
nupassī viharati. Ayaṃ vuccat'; Ānanda anattasaññā.
Katamā c'; Ānanda asubhasaññā?
6. Idh'; Ānanda bhikkhu imam eva kāyaṃ uddhaṃ pāda-
talā8 adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappa-
kārassa asucino paccavekkhati ‘atthi imasmiṃ kāye kesā
lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nhārū9 aṭṭhī10 aṭṭhimiñ-
jaṃ11 vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ
papphāsaṃ12 antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ13 pittaṃ
semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo14 siṃ-
ghāṇikā lasikā muttan'; ti. Iti imasmiṃ kāye asubhānu-
passī viharati. Ayaṃ vuccat'; Ānanda asubhasaññā. Ka-
tamā c'; Ānanda ādīnavasaññā?
7. Idh'; Ānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato
vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati ‘bahudukkho kho

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. aniccā-; M. anicchā-
2 Ph. āṇāpāṇa-
3 omitted by T.
4 T. M6. M7 pañcas'.
5 T. M6. M7 pe || iti paṭi-
6 M. Ph. cakkhu.
7 M. rūpā.
8 M. -lānaṃ.
9 M. Ph. T. M6 -ru.
10 M. Ph. T. M6 aṭṭhi.
11 M7 -ñjā; M6 aṭṭhīmiñjā; T. atthīmijjā.
12 M. Ph. pabbāsaṃ.
13 Ph. T. M6 kari-
14 T. M6. M7 khelo.

[page 110]
110 Aṅguttara-Nikāya. LX. 7-10
ayaṃ kāyo bahu-ādīnavo'; ti1. Iti imasmiṃ kāye vividhā
ābādhā uppajjanti, seyyathīdaṃ cakkhurogo sotarogo ghā-
narogo jivhārogo kāyarogo sīsarogo kaṇṇarogo mukharogo
dantarogo2 kāso sāso3 pināso ḍaho4 jaro kucchirogo mucchā
pakkhandikā5 sūlā6 visūcikā7 kuṭṭhaṃ gaṇḍo kilāso soso
apamāro daddu kaṇḍu kacchu rakhasā8 vitacchikā9 lohi-
tapittaṃ10 madhumeho aṃsā piḷakā11 bhagandalā pitta-
samuṭṭhānā ābādhā semhasamuṭṭhānā ābādhā vātasamuṭ-
ṭhānā ābādhā sannipātikā ābādhā utupariṇāmajā12 ābādhā
visamaparihārajā ābādhā opakkamikā13 ābādhā13 kamma-
vipākajā ābādhā sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro
passāvo ti. Iti14 imasmiṃ kāye ādīnavānupassī viharati.
Ayaṃ vuccat'; Ānanda ādīnavasaññā. Katamā c'; Ānanda
pahānasaññā?
8. Idh'; Ānanda bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhi-
vāseti pajahati vinodeti vyantīkaroti15 anabhāvaṃ gameti,
uppannaṃ vyāpādavitakkaṃ . . .16 upannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ
. . .16 uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti
pajahati vinodeti vyantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Ayaṃ
vuccat'; Ānanda pahānasaññā. Katamā c'; Ānanda virāga-
saññā?
9. Idh'; Ānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato
vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati ‘etaṃ santaṃ,
etaṃ paṇītaṃ, yad idaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbupa-
dhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nibbānan'; ti. Ayaṃ
vuccat'; Ānanda virāgasaññā. Katamā c'; Ānanda nirodha-
saññā?
10. Idh'; Ānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūla-
gato17 vā suññāgāragato vā iti paṭisañcikkhati ‘etaṃ santaṃ,

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by T.
2 Ph. adds -ṭṭharogo.
3 T. kāso.
4 M. Ph. ḍāho.
5 T. M7 pakka-
6 M. Ph. M6. S. sulā.
7 M. Ph. M6 visu-
8 Ph. rakhassā; M. nakhasā.
9 T. vikacchikā.
10 M. Ph. S. lohitaṃ pittaṃ.
11 T. M6. M7 pilakā.
12 T. M6. M7 -parināmajā.
13 omitted by M6.
14 omitted by Ph.
15 M7 vyanti-; T. M6 byanti-; M. byantiṃ ka-; Ph. byantiṅko throughout.
16 M. Ph. S. in full.
17 Ph. pa || iti.

[page 111]
LX. 10-13 Sacitta-Vagga. 111
etaṃ paṇītaṃ, yad idaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbu-
padhipaṭinissaggo taṇhakkhayo nirodho nibbānan'; ti. Ayaṃ
vuccat'; Ānanda nirodhasaññā. Katamā c'; Ānanda sabba-
loke anabhiratasaññā1?
11. Idh'; Ānanda bhikkhu ye loke upāyupādānā2 cetaso
adhiṭṭhānābhinivesānusayā, te pajahanto viramati3 na upā-
diyanto4. Ayaṃ vuccat'; Ānanda sabbaloke anabhirata-
saññā1. Katamā c'; Ānanda sabbasaṅkhāresu aniccasaññā5?
12. Idh'; Ānanda bhikkhu sabbasaṅkhārehi6 aṭṭiyati ha-
rāyati jigucchati. Ayaṃ vuccat'; Ānanda sabbasaṅkhāresu
aniccasaññā. Katamā c'; Ānanda ānāpānasati7?
13. Idh'; Ānanda bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato
vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā8 ujuṃ
kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So sato
'va9 assasati, sato10 passasati, dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ
assasāmī'; ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto11 ‘dīghaṃ
passasāmī'; ti pajānāti, rassaṃ vā assasanto ‘rassaṃ assa-
sāmī'; ti pajānāti, rassaṃ vā passasanto ‘rassaṃ passasāmī'
ti pajānāti, ‘sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmī'; ti sikkhati12,
‘sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmī'; ti sikkhati, ‘passam-
bhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmī'; ti sikkhati, ‘passam-
bhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmi'; ti sikkhati, ‘pītipaṭi-
saṃvedī assasissāmī'; ti sikkhati, ‘pītipaṭisaṃvedī passa-
sissāmī'; ti sikkhati, ‘sukhapaṭisaṃvedī assasissāmī'; ti sik-
khati, ‘sukhapaṭisaṃvedī passasissāmī'; ti sikkhati, ‘citta-
saṅkhārapaṭisaṃvedī assasissāmī'; ti sikkhati, ‘cittasaṅkhāra-
paṭisaṃvedī passasissamī'; ti sikkhati, ‘passambhayaṃ
cittasaṅkhāraṃ assasissāmī'; ti sikkhati, ‘passambhayaṃ
cittasaṅkhāraṃ passasissāmī'; ti sikkhati, ‘cittapaṭisaṃvedī
assasissāmī'; ti sikkhati, ‘cittapaṭisaṃvedī passasissāmī'; ti

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. anabhirati-
2 M. upayu-; Ph. upādāyu-
3 Ph. viharati.
4 T. M6 vupā-; M. anupā- for na upā-
5 M. anicchā- throughout; Ph. aniccā-
6 M. Ph. -resu.
7 Ph. āṇāpāṇa- always.
8 M. ābhuñjitvā.
9 omitted by M6.
10 M. Ph. add 'va.
11 T. continues: pe || rassaṃ vā.
12 T. continues: passaṃbhayaṃ.

[page 112]
112 Aṅguttara-Nikāya LX. 13-15
sikkhati, ‘abhippamodayaṃ cittaṃ1 assasissāmī'; ti sikkhati
‘abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmī'; ti sikkhati, ‘samā-
dahaṃ2 cittaṃ2 . . . pe3 . . . vimocayaṃ cittaṃ . . . pe4
. . . aniccānupassī . . . pe4 . . . virāgānupassī5 . . . pe4
. . . nirodhānupassī . . . pe4 . . . paṭinissaggānupassī assa-
sissāmī'; ti sikkhati, ‘paṭinissaggānupassī passasissāmī'; ti
sikkhati. Ayaṃ vuccat'; Ānanda ānāpānasati.
14. Sace kho tvaṃ Ānanda Girimānandassa bhikkhuno
upasaṅkamitvā6 imā dasa saññā bhāseyyāsi7, ṭhānaṃ kho
pan'; etaṃ vijjati, yaṃ Girimānandassa bhikkhuno imā
dasa saññā sutvā so ābādho thānaso paṭipassambheyyā8 ti8.
15. Atha kho āyasmā Ānando Bhagavato santike imā
dasa saññā uggahetvā yenāyasmā Girimānando ten'; upa-
saṅkami, upasaṅkamitvā āyasmato Girimānandassa imā
dasa saññā abhāsi. Atha kho āyasmato Girimānandassa
imā9 dasa saññā sutvā so ābādho thānaso paṭipassambhi,
uṭṭhahi10 cāyasmā11 Girimānando tamhā ābādhā, tathā
pahīno ca panāyasmato Girimānandassa so ābādho ahosī ti.
Sacittavaggo12 chaṭṭho13.
Tass'14 uddānaṃ:
Sacitta15-Sāriputtā16 ca17 ṭhiti18 ca samathena19 ca
Parihānā20 ca21 dve saññā mūlā22 pabbajitā23 Girī24 ti25.

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. S. continue: samādahaṃ cittaṃ; M. has la, then samādahaṃ cittaṃ;
M6 has asamādahaṃ cittaṃ assasissāmī ti instead of abhippamodayaṃ
cittaṃ passasissāmī ti.
2 omitted by T. M7.
3 M. la; omitted by Ph. T. S.; M6 passasissāmī ti sikkhati.
4 M. la; omitted by Ph. S.
5 omitted by M6.
6 omitted by M.
7 T. -yyasi.
8 T. -yyati.
9 omitted by M. Ph.
10 M. Ph. M7. S. vu-
11 T. ca āy-; S. āy-
12 Ph. T. M6. M7 vaggo.
13 M. Ph. S. paṭhamo.
14 M. tassa.
15 M6 -ttaṃ; M. Ph. -ttañ ca; T. M7 citta.
16 M. -putta; Ph. -puttaṃ.
17 only in S.
18 Ph. thīti; M. dhiti.
19 T. sacetana; M7 sathena.
20 M. Ph. -no; T. -naṃ; M6 -na.
21 omitted by T. M6. M7. S.
22 T. M7 samūlā; M6 samula.
23 M. Ph. M7 -taṃ.
24 T. M6. M7 Giro; S. pabbajitābhādho.
25 omitted by S.

[page 113]
LXI. 1-2 Yamaka-Vagga. 113
LXI.
1. Purimā bhikkhave koṭi na paññāyati avijjāya ‘ito
pubbe avijjā nāhosi1, atha pacchā sambhavī'2 ti, evañ3
c'; etaṃ3 bhikkhave vuccati4. Atha ca pana paññāyati
‘idappaccayā avijjā'; ti. Avijjam p'; ahaṃ5 bhikkhave sā-
hāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro avijjāya? Pañca
nīvaraṇā ti 'ssa vacanīyaṃ. Pañca p'; ahaṃ bhikkhave nī-
varaṇe sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro pañcannaṃ
nīvaraṇānaṃ? Tīṇi duccaritāni ti 'ssa vacanīyaṃ. Tīṇi
p'; ahaṃ bhikkhave duccaritāni sāhārāni6 vadāmi, no anā-
hārāni. Ko cāhāro tiṇṇaṃ duccaritānaṃ? Indriyāsaṃ-
varo7 ti 'ssa vacanīyaṃ. Indriyāsaṃvaram p'; ahaṃ bhik-
khave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro indri-
yāsaṃvarassa? Asatāsampajaññan8 ti 'ssa vacanīyaṃ.
Asatāsampajaññam9 p'; ahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi,
no anāhāraṃ. Ko cāhāro asatāsampajaññassa? Ayoniso-
manasikāro ti 'ssa vacanīyaṃ. Ayonisomanasikāram p'; ahaṃ
bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro
ayonisomanasikārassa? Assaddhiyan10 ti 'ssa vacanīyaṃ.
Assaddhiyam p'; ahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anā-
hāraṃ. Ko cāhāro assaddhiyassa? Asaddhammasavanan11
ti '; ssa vacanīyaṃ. Asaddhammasavanam p'; ahaṃ bhikkhave
sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro asaddhamma-
savanassa? Asappurisasaṃsevo ti 'ssa vacanīyaṃ.
2. Iti kho bhikkhave asappurisasaṃsevo paripūro asad-
dhammasavanaṃ paripūreti, asaddhammasavanaṃ paripū-
raṃ assaddhiyaṃ paripūreti, assaddhiyaṃ paripūraṃ ayo-
nisomanasikāraṃ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro
asatāsampajaññaṃ paripūreti, asatāsampajaññaṃ paripūraṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 na hosi; M6 hoti.
2 M. Ph. samabh-
2 T. evaṃ eva kho taṃ.
4 Ph. na hoti.
5 M. Ph. pāhaṃ throughout.
6 T. M7 insert evaṃ.
7 M. M6. indriya-asaṃo; T. M7 indriyasaṃvo throughout.
8 T. assatā-
9 T. āsatā-
10 M. Ph. asa- throughout.
11 S. -ssavanaṃ throughout.

[page 114]
114 Aṅguttara-Nikāya. LXI. 2-4
indriyāsaṃvaraṃ paripūreti, indriyāsaṃvaro paripūro tīṇi
duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca
nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṃ
paripūrenti.
Evam etissā avijjāya āhāro hoti, evañ ca pāripūri.
3. Seyyathā pi bhikkhave upari pabbate thullaphusitake
deve vassante deve1 galagalāyante1 taṃ udakaṃ yathā-
ninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā2 pari-
pūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kussubbhe3
paripūrenti, kussubbhā4 paripūrā mahāsobbhe5 paripūrenti,
mahāsobbhā6 paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo
paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā
mahāsamuddaṃ7 sāgaraṃ paripūrenti; evam etassa mahā-
samuddassa8 sāgarassa āhāro hoti, evan ca pāripūri: evam
eva kho bhikkhave asappurisasaṃsevo paripūro asaddham-
masavanaṃ paripūreti, asaddhammasavanaṃ paripūraṃ
assaddhiyaṃ paripūreti, assaddhiyaṃ paripūraṃ ayoniso-
manasikāraṃ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro asatā-
sampajaññaṃ paripūreti, asatāsampajaññaṃ paripūraṃ
indriyāsaṃvaraṃ paripūreti, indriyāsaṃvaro paripūro tīṇi
duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca
nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṃ
paripūrenti.
Evam etissā avijjāya āhāro hoti, evañ ca pāripūri.
4. Vijjāvimuttim9 p'; ahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi,
no anāhāraṃ. Ko cāhāro vijjāvimuttiyā? Satta bojjhaṅgā
ti 'ssa vacanīyaṃ. Satta p'; ahaṃ bhikkhave bojjhaṅge
sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro sattannaṃ bojjhaṅ-
gānaṃ? Cattāro satipaṭṭhānā ti 'ssa vacanīyaṃ. Cattāro
p'; ahaṃ bhikkhave satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre.
Ko cāhāro catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ? Tīṇi sucaritānī

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by M. Ph.; S. gaḷa-; M7 gaḷagaḷ-
2 Ph. -sākhaṃ.
3 M6 kussumbhe; S. kussubbhe; M. Ph. kusumbhe.
4 M6 kussumbhā; S. kusubbhā; M. Ph. kusumbhā.
5 M. Ph. -sumbhe.
6 M. Ph. -sumbhā.
7 M. T. M7 samuddaṃ; Ph. samudda.
8 Ph. -samudda; omitted by T. M6. M7.
9 T. -ttaṃ.

[page 115]
LXI. 4-6 Yamaka-Vagga. 115
ti 'ssa vacanīyaṃ. Tīṇi p'; ahaṃ bhikkhave sucaritāni sā-
hārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇaṃ sucari-
tānaṃ? Indriyasaṃvaro ti 'ssa vacanīyaṃ. Indriyasaṃ-
varam p'; ahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ.
Ko cāhāro indriyasaṃvarassa? Satisampajaññan ti 'ssa
vacanīyaṃ. Satisampajaññam p'; ahaṃ bhikkhave sāhāraṃ
vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro satisampajaññassa?
Yonisomanasikāro ti 'ssa vacanīyaṃ. Yonisomanasikāram
p'; ahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko
cāhāro yonisomanasikārassa? Saddhā ti 'ssa vacanīyaṃ.
Saddham p'; ahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhā-
raṃ. Ko cāhāro saddhāya? Saddhammasavanan ti 'ssa
vacanīyaṃ. Saddhammasavanam p'; ahaṃ bhikkhave sāhā-
raṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro saddhammasa-
vanassa? Sappurisasaṃsevo ti 'ssa vacanīyaṃ.
5. Iti kho bhikkhave sappurisasaṃsevo paripūro saddham-
masavanaṃ paripūreti, saddhammasavanaṃ paripūraṃ
saddhaṃ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṃ
paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṃ
paripūreti, satisampajaññaṃ paripūraṃ indriyasaṃvaraṃ
paripūreti, indriyasaṃvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripū-
reti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne pari-
pūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge
paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṃ pari-
pūrenti.
Evam etissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañ ca pāripūri.
6. Seyyathā pi bhikkhave upari pabbate thullaphusitake
deve vassante deve galagalāyante1 taṃ2 udakaṃ yathā-
ninnaṃ pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā pari-
pūreti, pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kussubbhe3
paripūrenti, kussubbhā4 paripūrā mahāsobbhe5 paripūrenti,
mahāsobbhā6 paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo
paripūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by M. Ph.; S. gaḷa-; M7 galagaḷo and so always.
2 omitted by T. M7.
3 M. Ph. kusumbhe; T. kassubbhe; S. kusubbhe.
4 M. Ph. kusumbhā; T. kassubbhā; S. kusubbhā.
5 M. Ph. -sumbhe.
6 M. Ph. -sumbhā.

[page 116]
116 Aṅguttara-Nikāya. LXI. 6-LXII. 1
mahāsamuddaṃ1 sāgaraṃ paripūrenti; evam etassa mahā-
samuddassa2 sāgarassa3 āhāro hoti, evañ ca pāripūri:
evam eva kho bhikkhave sappurisasaṃsevo paripūro sad-
dhammasavanaṃ paripūreti, saddhammasavanaṃ paripūraṃ
saddhaṃ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṃ
paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṃ
paripūreti, satisampajaññaṃ paripūraṃ indriyasaṃvaraṃ
paripūreti, indriyasaṃvaro paripūro tīṇi sucaritāni pari-
pūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne
paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge
paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṃ pari-
pūrenti.
Evam etissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañ ca pāri-
pūrī ti.
LXII.
1. Purimā bhikkhave koṭi na paññāyati bhavataṇhāya
‘ito pubbe bhavataṇhā nāhosi4, atha pacchā sambhavī'5 ti,
evañ c'; etaṃ bhikkhave vuccati. Atha ca pana paññāyati
‘idappaccayā bhavataṇhā'; ti. Bhavataṇham p'; ahaṃ bhik-
khave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro bhava-
taṇhāya? Avijjā ti 'ssa vacanīyaṃ. Avijjam p'; ahaṃ
bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro
avijjāya? Pañca nīvaraṇā ti 'ssa vacanīyaṃ. Pañca p'; ahaṃ
bhikkhave nīvaraṇe6 sāhāre vadāmi, no anāhāre. Ko cā-
hāro pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ? Tīṇi duccaritānī ti 'ssa
vacanīyaṃ. Tīṇi p'; ahaṃ bhikkhave duccaritāni sāhārāni
vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇaṃ duccaritānaṃ?
Indriyāsaṃvaro ti 'ssa vacanīyaṃ. Indriyāsaṃvaram p'; ahaṃ
bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro
indriyāsaṃvarassa? Asatāsampajaññan ti 'ssa vacanīyaṃ.
Asatāsampajaññam p'; aham bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no

--------------------------------------------------------------------------
1 M. T. M7 samuddaṃ; Ph. M6 samudda.
2 Ph. mahāsamudda.
3 omitted by M7.
4 T. na hoti; M7 na hosi.
5 M. Ph. samabh-
6 M. Ph. S. put nī- after pañca.

[page 117]
LXII. 1-3 Yamaka-Vagga. 117
anāhāraṃ. Ko cāhāro asatāsampajaññassa? Ayonisoma-
nasikāro ti 'ssa vacanīyaṃ. Ayonisomanasikāram p'; ahaṃ
bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro
ayonisomanasikārassa? Assaddhiyan ti 'ssa vacanīyaṃ.
Assaddhiyam p'; ahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anā-
hāraṃ. Ko cāhāro assaddhiyassa? Asaddhammasavanan
ti 'ssa vacanīyaṃ. Asaddhammasavanam p'; ahaṃ bhikkhave
sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro asaddhamma-
savanassa? Asappurisasaṃsevo ti 'ssa vacanīyaṃ.
2. Iti kho bhikkhave asappurisasaṃsevo paripūro asad-
dhammasavanaṃ paripūreti, asaddhammasavanaṃ pari-
pūraṃ assaddhiyaṃ paripūreti, assaddhiyaṃ paripūraṃ
ayonisomanasikāraṃ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro
asatāsampajaññaṃ paripūreti, asatāsampajaññaṃ paripūraṃ
indriyāsaṃvaraṃ paripūreti, indriyāsaṃvaro paripūro tīṇi
duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca
nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṃ
paripūrenti, avijjā paripūrā bhavataṇhaṃ paripūreti.
Evam etissā1 bhavataṇhāya āhāro hoti, evañ ca pāripūri.
3. Seyyathā pi bhikkhave upari pabbate thullaphusitake
deve vassante deve galagalāyante taṃ udakaṃ yathāninnaṃ
pavattamānaṃ pabbatakandarapadarasākhā paripūreti,
pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kussubbhe2 paripū-
renti, kussubbhā3 paripūrā mahāsobbhe4 paripūrenti, mahā-
sobbhā5 paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo pari-
pūrā mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā
mahāsamuddaṃ6 sāgaraṃ paripūrenti; evam etassa mahā-
samuddassa7 sāgarassa āhāro hoti, evañ ca pāripūri:
evam eva kho bhikkhave asappurisasaṃsevo paripūro asad-
dhammasavanaṃ paripūreti, asaddhammasavanaṃ paripūraṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 M6 etissāya; Ph. etassā; T. M7 etassa.
2 M. Ph. kusumbhe; S. kusubbhe.
3 M. Ph. kusumbhā; S. kusubbhā.
4 M. Ph. -sumbhe; S. -kusubbhe.
5 M. Ph. -sumbhā; S. -kusubbhā.
6 M. Ph. T. M6. M7 samuddaṃ.
7 Ph. -samudda.

[page 118]
118 Aṅguttara-Nikāya. LXII. 3-5
assaddhiyaṃ paripūreti, assaddhiyaṃ paripūraṃ ayoniso-
manasikāraṃ paripūreti, ayonisomanasikāro paripūro
asatāsampajaññaṃ paripūreti, asatāsampajaññaṃ paripūraṃ
indriyāsaṃvaraṃ paripūreti, indriyāsaṃvaro paripūro tīṇi
duccaritāni paripūreti, tīṇi duccaritāni paripūrāni pañca
nīvaraṇe paripūrenti, pañca nīvaraṇā paripūrā avijjaṃ
paripūrenti, avijjā paripūrā bhavataṇhaṃ paripūreti.
Evam etissā bhavataṇhāya āhāro hoti, evañ ca pāripūri.
4. Vijjāvimuttim p'; ahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no
anāhāraṃ. Ko cāhāro vijjāvimuttiyā? Satta bojjhaṅgā
ti 'ssa vacanīyaṃ. Satta p'; ahaṃ bhikkhave bojjhaṅge sā-
hāre vadāmi, no anāhāre. Ko cāhāro sattannaṃ bojjhaṅ-
gānaṃ? Cattāro satipaṭṭhānā ti 'ssa vacanīyaṃ. Cattāro
p'; ahaṃ bhikkhave satipaṭṭhāne sāhāre vadāmi, no anāhāre.
Ko cāhāro catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ? Tīṇi sucaritānī
ti 'ssa vacanīyaṃ. Tīṇi p'; ahaṃ bhikkhave sucaritāni sā-
hārāni vadāmi, no anāhārāni. Ko cāhāro tiṇṇaṃ sucari-
tānaṃ? Indriyasaṃvaro ti 'ssa vacanīyaṃ. Indriyasaṃ-
varam p'; ahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ.
Ko cāhāro indriyasaṃvarassa? Satisampajaññan ti 'ssa
vacanīyaṃ. Satisampajaññam p'; ahaṃ bhikkhave sāhāraṃ
vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro satisampajaññassa?
Yonisomanasikāro ti 'ssa vacanīyaṃ. Yonisomanasikā-
ram p'; ahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ.
Ko cāhāro yonisomanasikārassa? Saddhā ti 'ssa vacanī-
yaṃ. Saddham p'; ahaṃ bhikkhave sāhāraṃ vadāmi, no
anāhāraṃ. Ko cāhāro saddhāya? Saddhammasavanan ti
'ssa vacanīyaṃ. Saddhammasavanam p'; ahaṃ bhikkhave
sāhāraṃ vadāmi, no anāhāraṃ. Ko cāhāro saddhamma-
savanassa? Sappurisasaṃsevo ti 'ssa vacanīyaṃ.
5. Iti kho bhikkhave sappurisasaṃsevo paripūro sad-
dhammasavanaṃ paripūreti, saddhammasavanaṃ paripūraṃ
saddhaṃ paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṃ
paripūreti, yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṃ
paripūreti, satisampajaññaṃ paripūraṃ indriyasaṃvaraṃ
paripūreti, indriyasaṃvaro paripūro tīṇi sucaritāni pari-
pūreti, tīṇi sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne
paripūrenti, cattāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge

--------------------------------------------------------------------------

[page 119]
LXII. 5-LXIII. 1 Yamaka-Vagga. 119
paripūrenti, satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṃ pari-
pūrenti.
Evam etissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañ ca pāripūri.
6. Seyyathā pi bhikkhave upari pabbate thullaphusitake
deve vassante deve galagalāyante taṃ udakaṃ yathāninnaṃ
pavattamānaṃ1 pabbatakandarapadarasākhā paripūreti,
pabbatakandarapadarasākhā paripūrā kussubbhe2 paripū-
renti, kussubbhā3 paripūrā mahāsobbhe4 paripūrenti, mahā-
sobbhā5 paripūrā kunnadiyo paripūrenti, kunnadiyo paripūrā
mahānadiyo paripūrenti, mahānadiyo paripūrā mahāsam-
uddaṃ6 sāgaraṃ paripūrenti; evam etassa mahāsamud-
dassa sāgarassa āhāro hoti, evañ ca pāripūri: evam eva
kho bhikkhave sappurisasaṃsevo paripūro saddhammasa-
vanaṃ paripūreti7, saddhammasavanaṃ paripūraṃ saddhaṃ
paripūreti, saddhā paripūrā yonisomanasikāraṃ paripūreti,
yonisomanasikāro paripūro satisampajaññaṃ paripūreti,
satisampajaññaṃ paripūraṃ indriyasaṃvaraṃ paripūreti,
indriyasaṃvaro paripūro tīṇi sucaritāni paripūreti, tīṇi
sucaritāni paripūrāni cattāro satipaṭṭhāne paripūreti, cat-
tāro satipaṭṭhānā paripūrā satta bojjhaṅge paripūrenti,
satta bojjhaṅgā paripūrā vijjāvimuttiṃ paripūrenti.
Evam etissā vijjāvimuttiyā āhāro hoti, evañ ca pāripūrī ti.
LXIII.
1. Ye keci bhikkhave mayi niṭṭhaṅgatā8, sabbe te diṭṭhi-
sampannā. Tesaṃ9 diṭṭhisampannānaṃ9 pañcannaṃ10 idha
niṭṭhā, pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā. Katamesaṃ pañ-
cannaṃ idha niṭṭhā?

--------------------------------------------------------------------------
1 M. continues: pa || evam etassa mahāsamuddassa.
2 Ph. kusumbhe; S. kusubbhe.
3 Ph. kusumbhā; S. kusubbhā.
4 Ph. -sumbhe; S. -kusubbhe.
5 Ph. -sumbhā; S. -kusubbhā.
6 Ph. T. samuddaṃ.
7 M. continues: pa || Evaṃ etissā.
8 S. niṭṭhaṃ gatā; T. M6. M7 niṭṭhāgatā throughout.
9 omitted by S.
10 omitted by T. M6. M7; M6 omits also idha niṭṭhā.

[page 120]
120 Aṅguttara-Nikāya. LXIII. 2-LXV. 1
2. Sattakkhattuparamassa1, kolaṃkolassa, ekabījissa,
sakadāgāmissa, yo ca diṭṭh'; eva dhamme arahā: imesaṃ
pañcannaṃ idha niṭṭhā. Katamesaṃ pañcannaṃ idha
vihāya niṭṭhā?
3. Antarāparinibbāyissa, upahaccaparinibbāyissa, asaṅ-
khāraparinibbāyissa2, sasaṅkhāraparinibbāyissa, uddhaṃ-
sotassa akaniṭṭhagāmino: imesaṃ pañcannaṃ idha vihāya
niṭṭhā.
Ye keci bhikkhave mayi niṭṭhaṅgatā, sabbe te diṭṭhi-
sampannā. Tesaṃ diṭṭhisampannānaṃ imesaṃ pañcannaṃ
idha niṭṭhā, imesaṃ pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā ti.
LXIV3.
1. Ye keci bhikkhave mayi aveccappasannā, sabbe te
sotāpannā. Tesaṃ sotāpannānaṃ pañcannaṃ idha niṭṭhā,
pañcannaṃ idha4 vihāya4 niṭṭhā4. Katamesaṃ4 pañcan-
naṃ4 idha niṭṭhā?
2. Sattakkhattuparamassa, kolaṃkolassa, ekabījissa, sa-
kadāgāmissa, yo ca diṭṭh'; eva dhamme arahā: imesaṃ
pañcannaṃ idha5 niṭṭhā5. Katamesaṃ5 pañcannaṃ5 idha
vihāya niṭṭhā?
3. Antarāparinibbāyissa, upahaccaparinibbāyissa, asaṅ-
khāraparinibbāyissa, sasaṅkhāraparinibbāyissa6, uddhaṃ-
sotassa akaniṭṭhagāmino7: imesaṃ pañcannaṃ idha vihāya
niṭṭhā.
Ye keci bhikkhave mayi aveccappasannā, sabbe te
sotāpannā. Tesaṃ sotāpannānaṃ imesaṃ pañcannaṃ idha
niṭṭhā, imesaṃ pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā ti.
LXV.
1. Ekaṃ samayaṃ āyasmā Sāriputto Magadhesu viharati
Nālakagāmake8. Atha kho Sāmaṇḍakāni9 paribbājako

--------------------------------------------------------------------------
1 S. -ttuṃ para- always.
2 T. saṃkh-
3 is wanting in Ph.
4 omitted by M6.
5 omitted by M7.
6 omitted by T.
7 T. aganiṭṭhā-
8 T. M7 Nālagāmake; M6 nāma gāmake.
9 Ph. Sāmaṇḍako.

[page 121]
LXV.1-LXVI. 1 Yamaka-Vagga. 121
yenāyasmā Sāriputto ten'; upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyas-
matā Sāriputtena saddhiṃ sammodi1, sammodanīyaṃ
kathaṃ sārāṇīyaṃ2 vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekam-
antaṃ nisinno kho Sāmaṇḍakāni3 paribbājako āyasmantaṃ
Sāriputtaṃ etad avoca ‘kin nu kho āvuso Sāriputta sukhaṃ
kiṃ4 dukkhan'; ti?
2. Abhinibbatti kho āvuso dukkhā, anabhinibbatti sukhā.
Abhinibbattiyā āvuso sati idaṃ dukkhaṃ pāṭikaṅkhaṃ:
sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo aggisam-
phasso daṇḍasamphasso satthasamphasso5 ñātī pi naṃ6
mittā pi7 saṅgamma samāgamma rosenti8.
Abhinibbattiyā āvuso sati idaṃ dukkhaṃ pāṭikaṅkhaṃ.
3. Anabhinibbattiyā9 āvuso sati idaṃ sukhaṃ10 pāṭi-
kaṅkhaṃ: na sītaṃ na unhaṃ na jighacchā na pipāsā na
uccāro na passāvo na aggisamphasso na daṇḍasamphasso
na11 satthasamphasso5 ñātī pi naṃ6 mittā pi7 saṅgamma
samāgamma na rosenti.
Anabhinibbattiyā12 āvuso sati idaṃ sukhaṃ13 pāṭi-
kaṅkhan ti.
LXVI.
1. Ekaṃ samayaṃ āyasmā Sāriputto Magadhesu viha-
rati Nālakagāmake14. Atha kho Sāmaṇḍakāni paribbājako
yenāyasmā Sāriputto ten'; upasaṅkami, upasaṅkamitvā
āyasmatā Sāriputtena saddhiṃ sammodi . . . pe15 . . .
Ekamantaṃ nisinno kho Sāmaṇḍakāni16 paribbājako āyas-

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by T. M7.
2 M. Ph. sāra- throughout.
3 Ph. Sāmaṇḍako.
4 omitted by T. M6. M7.
5 M. T. M6 satta-
6 omitted by M. Ph.
7 M6 adds naṃ.
8 T. dukkhenti rosemāgarāyenti na, and it omits the following phrase;
M6. M7 have dukkhan ti rosenti.
9 M6 abhi-
10 T. M7 dukkhaṃ.
11 omitted by M6; M. T. satta-
12 M6. M7 na anabhi-; T. na danabhi- (sic).
13 T. M6. M7 dukkhaṃ.
14 T. M6. M7 Nālagāmake.
15 M. Ph. S. in full.
16 Ph. -kā.

[page 122]
122 Aṅguttara-Nikāya. LXVI. 1-LXVII. 1
mantaṃ Sāriputtaṃ etad avoca ‘kin nu kho āvuso Sāriputta
imasmiṃ dhammavinaye sukhaṃ kiṃ dukkhan'; ti?
2. Anabhirati kho āvuso imasmiṃ dhammavinaye1 dukkhā,
akhirati sukhā.
Anabhiratiyā āvuso sati idaṃ dukkhaṃ pāṭikaṅkhaṃ:
gacchanto pi sukhaṃ sātaṃ nādhigacchati, ṭhito pi . . .
nisinno pi . . . sayāno2 pi . . . gāmagato pi . . . arañña-
gato3 pi3 . . . rukkhamūlagato3 pi3 . . . suññāgāragato
pi . . . abbhokāsagato pi . . . bhikkhumajjhagato pi sukhaṃ
sātaṃ nādhigacchati.
Anabhiratiyā āvuso sati idaṃ dukkhaṃ pāṭikaṅkhaṃ.
3. Abhiratiyā4 āvuso sati idaṃ sukhaṃ pāṭikaṅkhaṃ:
gacchanto pi sukhaṃ sātaṃ adhigacchati5, ṭhito pi . . .
nisinno pi . . . sayāno pi . . . gāmagato pi . . . arañña-
gato pi . . . rukkhamūlagato pi . . . suññāgāragato pi . . .
abbhokāsagato pi . . . bhikkhumajjhagato pi sukhaṃ sātaṃ
adhigacchati.
Abhiratiyā āvuso sati idaṃ sukhaṃ pāṭikaṅkhan ti.
LXVII.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Kosalesu cārikaṃ caramāno
mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ6 yena Naḷakapānaṃ7
nāma Kosalānaṃ nigamo tad avasari. Tatra sudaṃ Bha-
gavā Naḷakapāne7 viharati Palāsavane. Tena kho pana
samayena Bhagavā tadah'; uposathe bhikkhusaṅghaparivuto
nisinno hoti. Atha kho Bhagavā bahu-d-eva rattiṃ bhikkhū8
dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā
sampahaṃsetvā tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ9 bhikkhusaṅghaṃ
anuviloketvā āyasmantaṃ Sāriputtaṃ āmantesi ‘vigata-
thīnamiddho kho Sāriputta bhikkhusaṅgho, patibhātu taṃ10

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. vinaye.
2 M6 sāno.
3 omitted by T. M7.
4 T. M7 anabhi-
5 T. gacchati; M7 nādhi- adhi-
6 omitted by T.
7 M6. M7 Nal-; T. Nālaka-
8 M. Ph. bhikkhūnaṃ.
9 omitted by M6. M7.
10 T. naṃ; M6 paṭibhannaṃ for paṭi- taṃ.

[page 123]
LXVII. 1-4 Yamaka-Vagga. 123
Sāriputta bhikkhūnaṃ dhammikathā1; piṭṭhi me āgilāyati2,
tam ahaṃ āyamissāmī'; ti. ‘Evaṃ bhante'; ti kho āyasmā
Sāriputto Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā catu-
guṇaṃ3 saṃghāṭiṃ paññāpetvā dakkhiṇena passena sīha-
seyyaṃ kappesi, pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno
uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā.
2. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:--
Āvuso bhikkhavo4 ti. Āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato
Sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā Sāriputto etad avoca:--
3. Yassa kassaci āvuso saddhā natthi kusalesu dhammesu,
hiri natthi . . . ottappaṃ natthi . . . viriyaṃ natthi . . .
paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso
vā āgacchati, hāni5 yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu
no vuddhi6. Seyyathā pi āvuso kālapakkhe7 candassa
yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyat'; eva vaṇṇena, hāyati
maṇḍalena, hāyati ābhāya, hāyati ārohapariṇāhena: evam
eva kho āvuso yassa kassaci saddhā natthi kusalesu
dhammesu, hiri natthi . . . ottappaṃ natthi . . . viriyaṃ
natthi . . . paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti
vā divaso vā āgacchati, hāni5 yeva pāṭikaṅkhā kusalesu
dhammesu no vuddhi6. Assaddho purisapuggalo ti āvuso
parihānam etaṃ, ahiriko purisapuggalo ti āvuso parihānam
etaṃ, anottappī purisapuggalo ti āvuso parihānam etaṃ,
kusīto purisapuggalo ti āvuso parihānam etaṃ, duppañño
purisapuggalo ti āvuso parihānam etaṃ, kodhano8 purisa-
puggalo ti āvuso parihānam etaṃ, upanāhī purisapuggalo
ti āvuso parihānam etaṃ, pāpiccho purisapuggalo ti āvuso
parihānam etaṃ, pāpamitto purisapuggalo ti āvuso pari-
hānam etaṃ, micchādiṭṭhiko purisapuggalo ti āvuso pari-
hānam etaṃ.
4. Yassa kassaci āvuso saddhā atthi kusalesu dhammesu,
hiri atthi . . .9 ottappaṃ atthi . . . viriyaṃ atthi . . .

--------------------------------------------------------------------------
1 M6 dhamma-; M7 dhammiya k-
2 T. M6. M7 agi-
3 T. M6. M7 catuggunaṃ.
4 M. -ve.
5 S. pārihāni.
6 S. vuḍḍhi.
7 M. S. kāḷa-; M6 -pakkhe 'va.
8 missing in T. down to Yassa kassaci.
9 T. M6 . M7 pe.

[page 124]
124 Aṅguttara-Nikāya. LXVII. 4-5
paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso
vā āgacchati, vuddhi1 yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu
no parihāni2. Seyyathā pi āvuso jaṇhapakkhe3 candassa
yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhat'; eva vaṇṇena,
vaḍḍhati maṇḍalena, vaḍḍhati ābhāya, vaḍḍhati ārohapa-
riṇāhena: evam eva kho āvuso yassa kassaci saddhā atthi
kusalesu dhammesu, hiri atthi . . . ottappaṃ atthi . . .
viriyaṃ atthi . . . paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa
yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi4 yeva pāṭikaṅkhā
kusalesu dhammesu no parihāni5. Saddho purisapuggalo
ti āvuso aparihānam etaṃ, hirimā purisapuggalo ti āvuso
aparihānam etaṃ, ottappī purisapuggalo ti āvuso apari-
hānam etaṃ, āraddhaviriyo purisapuggalo ti āvuso apari-
hānam etaṃ, paññavā purisapuggalo ti āvuso aparihānam
etaṃ, akkodhano purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaṃ,
anupanāhī purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaṃ, appiccho
purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaṃ, kalyāṇamitto
purisapuggalo ti āvuso aparihānam etaṃ, sammādiṭṭhiko
purisapuggalo ti āvuso aparihānam etan ti6.
5. Atha kho Bhagavā paccuṭṭhāya7 āyasmantaṃ Sāri-
puttaṃ āmantesi:--
Sādhu sādhu8 Sāriputta, yassa kassaci Sāriputta saddhā
natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi . . . ottappaṃ natthi
. . . viriyaṃ natthi . . . paññā natthi kusalesu dhammesu,
tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaṅkhā
kusalesu dhammesu no vuddhi9. Seyyathā pi Sāriputta
kālapakkhe10 candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati,
hāyat'; eva vaṇṇena, hāyati maṇḍalena, hāyati ābhāya, hā-
yati ārohapariṇāhena: evam eva kho Sāriputta yassa
kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu . . . pe11 . . .
paññā natthi kusalesu dhammesu, tassa12 yā ratti vā divaso

--------------------------------------------------------------------------
1 S. vuḍḍhi.
2 M. Ph. S. pāri-
3 T. puṇha-
4 S. vuḍḍhi; M. Ph. pāripuri.
5 S. pāri- throughout; M. Ph. pāri- and pari-
6 omitted by S.
7 T. paccupaṭṭhāya.
8 omitted by M7.
9 S. vuḍḍhi throughout.
10 M. Ph. S. kāḷa-
11 M. la; Ph. pa.
12 S. pe || Assaddho; Ph. Assaddho;
M. Tassa yā ro vā di- vā |la| no vuddhi.

[page 125]
LXVII. 5-LXVIII. 1 Yamaka-Vagga. 125
vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu
no vuddhi. Assaddho purisapuggalo ti Sāriputta pari-
hānam etaṃ, ahiriko . . . anottappī . . . kusīto . . . dup-
pañño . . . kodhano . . . upanāhī . . . pāpiccho . . . pā-
pamitto . . . micchādiṭṭhiko purisapuggalo ti Sāriputta
parihānam etaṃ. Yassa kassaci Sāriputta saddhā atthi
kusalesu dhammesu, hiri atthi . . . ottappaṃ atthi . . .
viriyaṃ atthi . . . paññā atthi kusalesu dhammesu, tassa
yā ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaṅkhā
kusalesu dhammesu no parihāni. Seyyathā pi Sāriputta
juṇhapakkhe1 candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati,
vaḍḍhat'; eva vaṇṇena, vaḍḍhati maṇḍalena, vaḍḍhati
ābhāya, vaḍḍhati ārohapariṇāhena: evam eva kho Sāriputta
yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu, hiri atthi
. . . ottappaṃ atthi . . . viriyaṃ atthi . . . paññā atthi
kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati,
vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no parihāni.
Saddho purisapuggalo ti Sāriputta aparihānam etaṃ, hiri-
mā . . . ottappī2 . . . āraddhaviriyo . . . paññavā . . .
akkodhano . . . anupanāhī . . . appiccho . . . kalyāṇamitto
. . . sammādiṭṭhiko purisapuggalo ti Sāriputta aparihānam
etan ti.
LXVIII.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Naḷakapāne3 viharati Palā-
savane. Tena kho pana samayena Bhagavā tadah'; upo-
sathe bhikkhusaṅghaparivuto nisinno hoti. Atha kho
Bhagavā bahu-d-eva4 rattiṃ5 bhikkhū6 dhammiyā kathāya
sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā tuṇ-
hībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ7 bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā
āyasmantaṃ Sāriputtaṃ āmantesi ‘vigatathīnaniddho kho
Sāriputta bhikkhusaṅgho, paṭibhātu8 taṃ Sāriputta bhik-

--------------------------------------------------------------------------
1 T. punna-
2 Ph. continues: pe || sammādiṭṭhiko.
3 T. M6. M7 Nalaka-
4 omitted by T.
5 M. rattī.
6 Ph. bhikkhūnaṃ.
7 omitted by Ph. T. M7.
8 T. pari-

[page 126]
126 Aṅguttara-Nikāya. LXVIII. 1-4
khūnaṃ dhammikathā; piṭṭhi me āgilāyati, tam ahaṃ
āyamissāmī'; ti. ‘Evaṃ bhante'; ti kho āyasmā Sāriputto
Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā catuguṇaṃ1
saṃghāṭiṃ paññāpetvā dakkhiṇena2 passena sīhaseyyaṃ
kappesi pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhāna-
saññaṃ manasikaritvā.
2. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi3:--
Āvuso bhikkhavo4 ti. Āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato
Sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā Sāriputto etad avoca:--
3. Yassa kassaci āvuso saddhā natthi kusalesu dhammesu,
hiri natthi . . . ottappaṃ natthi . . . viriyaṃ natthi . . . sotāva-
dhānaṃ natthi . . . dhammadhāraṇā natthi . . . atthupaparikkhā
natthi . . . dhammānudhammapaṭipatti natthi . . . appamādo
natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgaccha-
ti, hāni5 yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.
Seyyathā pi āvuso kālapakkhe6 candassa yā ratti vā divaso
vā āgacchati, hāyat'; eva vaṇṇena, hāyati maṇḍalena, hāyati
ābhāya, hāyati ārohapariṇāhena: evam eva kho āvuso yassa
kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi . . .
ottappaṃ natthi . . . viriyaṃ natthi . . . paññā natthi . . .
sotāvadhānaṃ7 natthi7 . . . dhammadhāraṇā natthi . . .
atthupaparikkhā natthi . . . dhammānudhammapaṭipatti
natthi8 . . . appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa
yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaṅkhā
kusalesu dhammesu no vuddhi.
4. Yassa kassaci āvuso saddhā atthi kusalesu dhammesu,
hiri atthi . . . ottappaṃ atthi . . . viriyaṃ atthi . . . paññā
atthi . . . sotāvadhānaṃ atthi . . . dhammadhāraṇā atthi
. . . atthupaparikkhā atthi . . . dhammānudhammapaṭipatti
atthi . . . appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā
ratti vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaṅkhā
kusalesu dhammesu no parihāni. Seyyathā pi āvuso

--------------------------------------------------------------------------
1 T. catugguṇaṃ; M6. M7 catuggunaṃ.
2 T. pada-
3 T. M6. M7 continue: Yassa kassaci.
4 M. -ve.
5 M. Ph. parihāni.
6 M. S. kāla-
7 omitted by Ph.
8 T. M7 add avadhānaṃ natthi.

[page 127]
LXVIII. 4-5 Yamaka-Vagga. 127
juṇhapakkhe candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati,
vaḍḍhat'; eva vaṇṇena, vaḍḍhati maṇḍalena, vaḍḍhati
ābhāya, vaḍḍhati ārohapariṇāhena: evam eva kho āvuso
yassa kassaci saddhā atthi kusalesu dhammesu1, hiri atthi
. . . ottappaṃ atthi . . . viriyaṃ atthi . . . paññā atthi
. . . sotāvadhānaṃ atthi . . . dhammadhāraṇā atthi . . .
atthupaparikkhā atthi . . . dhammānudhammapaṭipatti atthi
. . . appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti
vā divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu
dhammesu no parihānī ti.
5. Atha kho Bhagavā paccuṭṭhāya āyasmantaṃ Sāri-
puttaṃ āmantesi:--
Sādhu sādhu Sāriputta, yassa kassaci Sāriputta saddhā
natthi kusalesu dhammesu, hiri natthi . . . ottappaṃ
natthi . . . viriyaṃ natthi . . . paññā natthi . . . sotāva-
dhānaṃ natthi . . . dhammadhāraṇā natthi . . . atthupa-
parikkhā natthi . . . dhammānudhammapaṭipatti natthi . . .
appamādo natthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā
divaso vā āgacchati, hāni yeva pāṭikaṅkhā kusalesu
dhammesu no vuddhi. Seyyathā pi Sāriputta kālapakkhe2
candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, hāyat'; eva
vaṇṇena, hāyati maṇḍalena, hāyati ābhāya, hāyati āroha-
pariṇāhena: evam eva kho Sāriputta yassa kassaci saddhā
natthi kusalesu dhammesu . . . pe3 . . . appamādo natthi
kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā āgacchati,
hāni yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no vuddhi.
Yassa kassaci Sāriputta saddhā atthi kusalesu dhammesu,
hiri atthi . . . ottappaṃ atthi . . . viriyaṃ atthi . . . sotā-
vadhānaṃ atthi . . . dhammadhāraṇā atthi . . . atthupa-
parikkhā atthi . . . dhammānudhammapaṭipatti atthi . . .
appamādo atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā
divaso vā āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu
dhammesu no parihāni. Seyyathā pi Sāriputta juṇhapakkhe
candassa yā ratti vā divaso vā āgacchati, vaḍḍhat'; eva

--------------------------------------------------------------------------
1 M. continues: pa | appamādo.
2 M. S. kāḷa-
3 M. Ph. pa.

[page 128]
128 Aṅguttara-Nikāya. LXVIII. 5-LXIX. 2
vaṇṇena, vaḍḍhati maṇḍalena, vaḍḍhati ābhāya, vaḍḍhati
ārohapariṇāhena: evam eva kho Sāriputta yassa kassaci
saddhā atthi kusalesu dhammesu . . . pe1 . . . appamādo
atthi kusalesu dhammesu, tassa yā ratti vā divaso vā
āgacchati, vuddhi yeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu no
parihānī ti.
LXIX.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jeta-
vane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena
sambahulā bhikkhū pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā
upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnā sannipatitā anekavihitaṃ ti-
racchānakathaṃ anuyuttā viharanti, seyyathīdaṃ rājakathaṃ
corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākatham bhayakathaṃ
yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sa-
yanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yāna-
kathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ jana-
padakathaṃ itthikathaṃ2 sūrakathaṃ3 visikhākathaṃ
kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lo-
kakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ4 iti bhavābhavakathaṃ
iti44 ti4.
2. Atha kho Bhagavā sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā
vuṭṭhito yen'; upaṭṭhānasālā ten'; upasaṅkami, upasaṅkamitvā
paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhū
āmantesi ‘kāya nu '; ttha bhikkhave etarahi kathāya sanni-
sinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā'5 ti? ‘Idha
mayaṃ bhante pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā upaṭṭhā-
nasālāyaṃ sannisinnā {sannipatitā} anekavihitaṃ tiracchā-
nakathaṃ anuyuttā viharāma, seyyathīdaṃ rājakathaṃ
corakathaṃ . . . pe6 . . . iti bhavābhavakathaṃ iti vā'; ti.
‘Na kho pan'; etaṃ7 bhikkhave tumhākaṃ patirūpaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 M. la; Ph. pa.
2 M. Ph. add purisakathaṃ.
3 M. Ph. surā-
4 omitted by M6.
5 M. T. M6. M7 -kathā.
6 M. Ph. pa.
7 T. M6 taṃ instead of pan'; etaṃ.

[page 129]
LXIX. 2-LXX. 1 Yamaka-Vagga. 129
kulaputtānaṃ saddhā1 agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ,
yaṃ tumhe anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ anuyuttā vi-
hareyyātha2, seyyathīdaṃ rājakathaṃ corakathaṃ mahā-
mattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ
annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ
mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāma-
kathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthi-
kathaṃ3 sūrakathaṃ4 visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ
pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samud-
dakkhāyikaṃ iti bhavābhavakathaṃ iti vā. Dasa yimāni5
bhikkhave kathāvatthūni. Katamāni dasa?
3. Appicchakathā6 santuṭṭhikathā pavivekakathā7 asaṃ-
saggakathā viriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā
paññākathā vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā.
Imāni kho bhikkhave dasa kathāvatthūni.
4. Imesaṃ ce tumhe bhikkhave dasannaṃ kathāvatthū-
naṃ8 upādāyupādāya9 kathaṃ10 katheyyātha11, imesam pi
candimasuriyānaṃ evaṃmahiddhikānaṃ evaṃmahānubhā-
vānaṃ tejasā tejaṃ12 pariyādiyeyyātha2, ko pana vādo
aññatitthiyānaṃ13 paribbājakānan'; ti.
LXX14.
1. Dasa yimāni bhikkhave pāsaṃsāni15 ṭhānāni. Kata-
māni dasa?

--------------------------------------------------------------------------
1 M. saddhāya; omitted by M6.
2 T. -yyatha.
3 M. adds purisakathaṃ.
4 M. Ph. surā-
5 T. M7 imāni.
6 T. M6. M7 have seyyathīdaṃ before appiccha-
7 T. dviveka-
8 T. -nā.
9 T. upādāya.
10 T. M6. M7 kathā.
11 M6. M7 bhāseyyātha; T. bhāseyyatha.
12 M6 tejasā.
13 T. M6. M7 add samaṇabrāhmaṇānaṃ.
14 M. Ph. S. repeat the introductory phrases as in LXIX, putting pe
(M. la; Ph. pa) after mahāmattakathaṃ; M. Ph. have ti after iti
vā and continue: Dasa yimāni, whereas S. repeats also the other
phrases, also here putting pe after corakathaṃ in the first place
and after rājakathaṃ at the repetition.
15 T. pa- and pā-

[page 130]
130 Aṅguttara-Nikāya. LXX. 2
2. Idha bhikkhave bhikkhu attanā ca appiccho hoti
appicchakathañ ca bhikkhūnaṃ kattā hoti. Appiccho1
bhikkhu appicchakathañ ca bhikkhūnaṃ kattā ti pāsaṃsam
etaṃ ṭhānaṃ. Attanā ca santuṭṭho hoti santuṭṭhikathañ
ca bhikkhūnaṃ kattā hoti. Santuṭṭho bhikkhu santuṭṭhi-
kathañ ca bhikkhūnaṃ kattā ti pāsaṃsam etaṃ ṭhānaṃ.
Attanā ca pavivitto hoti pavivekakathañ ca bhikkhūnaṃ
kattā hoti. Pavivitto bhikkhu pavivekakathañ ca bhik-
khūnaṃ kattā ti pāsaṃsam etaṃ ṭhānaṃ. Attanā ca
asaṃsaṭṭho hoti asaṃsaggakathañ2 ca bhikkhūnaṃ kattā
hoti. Asaṃsaṭṭho bhikkhu asaṃsaggakathañ2 ca bhikkhū-
naṃ kattā ti pāsaṃsam etaṃ ṭhānaṃ. Attanā ca ārad-
dhaviriyo hoti viriyārambhakathañ ca bhikkhūnaṃ kattā
hoti. Āraddhaviriyo bhikkhu viriyārambhakathañ ca
bhikkhūnaṃ kattā ti pāsaṃsam etaṃ ṭhānaṃ. Attanā ca
sīlasampanno hoti sīlasampadākathañ ca bhikkhūnaṃ kattā
hoti. Sīlasampanno bhikkhu sīlasampadākathañ ca bhik-
khūnaṃ kattā ti pāsaṃsam etaṃ ṭhānaṃ. Attanā ca sa-
mādhisampanno hoti samādhisampadākathañ ca bhikkhū-
naṃ kattā hoti. Samādhisampanno bhikkhu samādhisam-
padākathañ ca bhikkhūnaṃ kattā ti pāsaṃsam etaṃ
ṭhānaṃ. Attanā ca paññāsampanno hoti paññāsampadā-
kathañ ca bhikkhūnaṃ kattā hoti. Paññāsampanno bhikkhu
paññāsampadākathañ ca bhikkhūnaṃ kattā ti pāsaṃsam
etaṃ ṭhānaṃ. Attanā ca vimuttisampanno hoti vimutti-
sampadākathañ ca bhikkhūnaṃ kattā hoti. Vimuttisam-
panno bhikkhu vimuttisampadākathañ ca bhikkhūnaṃ
kattā ti pāsaṃsam etaṃ ṭhānaṃ. Attanā ca vimuttiñāṇa-
dassanasampanno hoti vimuttiñāṇadassanasampadākathañ
ca bhikkhūnaṃ kattā hoti. Vimuttiñāṇadassanasampanno
bhikkhu vimuttiñāṇadassanasampadākathañ ca bhikkhūnaṃ
kattā ti pāsaṃsam etaṃ ṭhānaṃ.
Imāni kho bhikkhave dasa pāsaṃsāni ṭhānānī ti.
Yamakavaggo3 sattamo4.
Tatr'5 uddānaṃ:

--------------------------------------------------------------------------
1 S. adds ca, and so in every similar case.
2 M. Ph. S. asaṃsaṭṭha-
3 Ph. Vaggo.
4 M. Ph. S. dutiyo.
5 S. tass'.

[page 131]
LXX. 2-LXXI.2 Yamaka-Ākaṅkha-Vagga. 131
Avijjā taṇhā niṭṭhā ca avecca1 dve sukhāni ca
Naḷakapāne2 dve vuttā3 kathāvatthu4 apare dve5 ti6.
LXXI.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jeta-
vane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū
āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante7 ti te bhikkhū
Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:--
2. Sampannasīlā bhikkhave viharatha8 sampannapāti-
mokkhā, pātimokkhasaṃvarasaṃvutā viharatha ācāragoca-
rasampannā, anumattesu9 vajjesu bhayadassāvino10 samā-
dāya sikkhatha sikkhāpadesu. Ākaṅkheyya ce bhikkhave
bhikkhu ‘sabrahmacārīnaṃ piyo c'; assaṃ manāpo ca11 garu
ca bhāvanīyo cā'; ti, sīlesvev'; assa paripūrakārī12 ajjhattaṃ
cetosamatham anuyutto anirākatajjhāno13 vipassanāya sam-
annāgato brūhetā suññāgārānaṃ. Ākaṅkheyya ce bhikkhave
bhikkhu ‘lābhī assaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapacca-
yabhesajjaparikkhārānan'; ti, sīlesvev'; assa paripūrakārī
ajjhattaṃ cetosamatham anuyutto anirākatajjhāno vipassa-
nāya samannāgato brūhetā suññāgārānaṃ. Ākaṅkheyya
ce bhikkhave bhikkhu ‘yesāhaṃ paribhuñjāmi cīvarapiṇḍa-
pātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, tesaṃ
te14 kārā mahapphalā assu mahānisaṃsā'; ti, sīlesvev'; assa
. . .pe15 . . . brūhetā suññāgārānaṃ. Ākaṅkheyya ce

--------------------------------------------------------------------------
1 M6. M7 ave.
2 S. -nena; T. kampana; M7 kampena; M6 katame pana.
3 M7 vutta; S. ca.
4 T. vatthukathā; T. M6. M7 kathā.
5 M. Ph. duve.
6 omitted by S.
7 M. Ph. bhaddante.
8 M6 vihareyyātha.
9 S. aṇu-
10 S. -vī.
11 omitted by Ph.
12 M7. S. paripūri- always.
13 M. Ph. -tajhāno; M6 -tajjāno throughout; T. -thajjhāno.
14 Ph. vo.
15 M. Ph. pa; omitted by S.

[page 132]
132 Aṅguttara-Nikāya. LXXI. 2
bhikkhave bhikkhu ‘ye 'me1 petā ñātisālohitā kālakatā2
pasannacittā3 anussaranti, tesaṃ taṃ mahapphalaṃ assa
mahānisaṃsan'; ti, sīlesvev'; assa4 . . . pe5 . . . brūhetā
suññāgārānaṃ. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu ‘san-
tuṭṭho assaṃ itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapacca-
yabhesajjaparikkhārenā'; ti, sīlesvev'; assa . . . pe5 . . .
brūhetā suññāgārānaṃ. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu
‘khamo assaṃ sītassa uṇhassa jighacchāya6 pipāsāya ḍaṃ-
samakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ7 duruttānaṃ dur-
āgatānaṃ vacanapathānaṃ uppannānaṃ sārīrikānaṃ
vedanānaṃ dukkhānaṃ tippānaṃ8 kharānaṃ1 kaṭukānaṃ
asātānaṃ9 amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko10
assan'; ti, sīlesvev'; assa . . . pe11 . . . brūhetā suññāgārā-
naṃ. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu ‘aratiratisaho12
assaṃ, na ca maṃ aratirati13 saheyya, uppannaṃ aratira-
tiṃ14 abhibhuyya abhibhuyya15 vihareyyan'; ti, sīlesvev'; assa
. . . pe16 . . . brūhetā suññāgārānaṃ. Ākaṅkheyya ce
bhikkhave bhikkhu ‘bhayabheravasaho assaṃ, na ca maṃ
bhayabheravo saheyya, uppannaṃ bhayabheravaṃ abhi-
bhuyya abhibhuyya1 vihareyyan'; ti, sīlesvev'; assa . . . pe11
. . . brūhetā suññāgārānaṃ. Ākaṅkheyya ce bhikkhave
bhikkhu ‘catunnaṃ jhānānaṃ abhicetasikānaṃ17 diṭṭha-
dhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī assaṃ akicchalābhī
akasiralābhī'; ti, sīlesvev'; assa . . . pe18 . . . brūhetā suññā-
gārānaṃ. Ākaṅkheyya ce bhikkhave bhikkhu ‘āsavānaṃ
khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭh'; eva

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by S.
2 M. Ph. kālaṅkatā.
3 T. pasannā cittaṃ.
4 T. M6. M7 add paripūrakārī; M7 omits pe.
5 M. Ph. pa; omitted by S.
6 M7 di-
7 M7 -sirina-; M. -sarisapa-; Ph. -sarisappa-
8 M. tibbānaṃ.
9 T. M7 asa-; S. sā-
10 T. -vāsiṃka-; M6 -vāsika-
11 M. la; Ph. pa; omitted by T. M6. M7. S.
12 Ph. aratisaho.
13 Ph. T. M6. M7 arati.
14 M. Ph. T. M6. M7 aratiṃ.
15 omitted by T. M7. S.
16 M. la; Ph. pa; omitted by S.
17 S. ābhi-
18 M. la; Ph. pa; omitted by M6. S.

[page 133]
LXXI. 2-LXXII. 2 Ākaṅkha-Vagga. 133
dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyan'
ti, sīlesvev'; assa paripūrakārī ajjhattaṃ cetosamatham anu-
yutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato brūhetā
suññāgārānaṃ.
Sampannasīlā bhikkhave viharatha sampannapātimokkhā,
pātimokkhasaṃvarasaṃvutā viharatha ācāragocarasampan-
nā, anumattesu1 vajjesu bhayadassāvino2 samādāya sikkhatha
sikkhāpadesū ti iti yan taṃ vuttaṃ3, idam etaṃ paṭicca
vuttan ti.
LXXII.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Vesāliyaṃ viharati Mahā-
vane Kūṭāgārasālāyaṃ sambahulehi abhiññātehi abhiññā-
tehi therehi sāvakehi saddhiṃ āyasmatā ca Cālena4
āyasmatā ca Upacālena4 āyasmatā ca Kakkaṭena5 āyas-
matā ca Kaḷimbhena6 āyasmatā ca Nikaṭena7 āyasmatā
ca Kaṭissahena8 aññehi ca abhiññātehi abhiññātehi therehi
sāvakehi saddhiṃ.
2. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā
abhiññātā Licchavī bhadrehi9 bhadrehi9 yānehi cara-
purāya10 uccāsaddā mahāsaddā Mahāvanaṃ ajjhogāhanti
Bhagavantaṃ dassanāya. Atha kho tesaṃ āyasmantānaṃ
etad ahosi ‘ime kho sambahulā abhiññātā abhiññātā
Licchavī bhadrehi9 bhadrehi9 yānehi carapurāya11 uccā-
saddā mahāsaddā Mahāvanaṃ ajjhogāhanti Bhagavantaṃ
dassanāya; saddakaṇṭakā kho pana jhānā12 vuttā12 Bha-
gavatā; yan nūna mayaṃ yena Gosiṅgasālavanadāyo13

--------------------------------------------------------------------------
1 S. aṇu-
2 S. -vī.
3 M6 vuttan ti (end).
4 S. Pā- and Upapā- throughout.
5 M. Ph. Kukkuṭo throughout.
6 T. M7 Kaṭ- throughout; M6 Kalimmena.
7 T. M7 Kaṭena.
8 T. Kaṭiṃsasahena; M6 Kaṭiṃsahena.
9 T. M6 bhaddehi.
10 M. Ph. parapurāya; M6 capurāya; S. paraṃparāya
throughout.
11 T. ne carapurapurāya (sic).
12 T. jjhānapattā; M7 jjhānaputtā.
13 T. -dayo.

[page 134]
134 Aṅguttara-Nikāya. LXXII. 2-5
ten'; upasaṅkameyyāma, tattha mayaṃ apasaddā appa-
kiṇṇā1 phāsu vihareyyāmā'; ti.
3. Atha kho te āyasmanto2 yena Gosiṅgasālavanadāyo
ten'; upasaṅkamiṃsu. Tattha te āyasmanto appasaddā
appakiṇṇā phāsu viharanti. Atha kho Bhagavā bhikkhū
āmantesi ‘kahaṃ nu kho bhikkhave Cālo, kahaṃ Upacālo,
kahaṃ Kakkaṭo, kahaṃ Kaḷimbho, kahaṃ Nikaṭo3, kahaṃ
Kaṭissaho4, kahaṃ nu kho te bhikkhave therā sāvakā
gatā'; ti? ‘Idha bhante tesaṃ āyasmantānaṃ etad ahosi:
ime kho sambahulā abhiññātā abhiññātā Licchavī bhadrehi5
bhadrehi5 yānehi carapurāya uccāsaddā mahāsaddā
Mahāvanaṃ ajjhogāhanti Bhagavantaṃ dassanāya; sadda-
kaṇṭakā kho pana6 jhānā vuttā7 Bhagavatā; yan nūna
mayaṃ yena Gosiṅgasālavanadāya ten'; upasaṅkameyyāma8,
tattha mayaṃ appasaddā9 appakiṇṇā phāsu vihareyyāmā
ti. Atha kho te10 bhante āyasmanto yena Gosiṅgasāla-
vanadāyo ten'; upasaṅkamiṃsu. Tattha te āyasmanto
appasaddā appakiṇṇā phāsu viharantī'; ti.
4. Sādhu sādhu bhikkhave. Yathā te11 mahāsāvakā
sammā vyākaramānā12 vyākareyyuṃ. Saddakaṇṭakā hi
bhikkhave jhānā vuttā mayā. Dasa yime bhikkhave kaṇ-
ṭakā. Katame dasa?
5. Pavivekārāmassa saṅgaṇikārāmatā kaṇṭako. Asubha-
nimittānuyogaṃ13 anuyuttassa subhanimittānuyogo14 kaṇ-
ṭako. Indriyesu guttadvārassa visūkadassanaṃ kaṇṭako.
Brahmacariyassa mātugāmopavicāro15 kaṇṭako. Paṭha-

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. appā- throughout.
2 M. inserts la, Ph. pa.
3 Ph. Nigaṭo; T. M7 omit kahaṃ Ni-
4 M6 Kali-
5 T. M6 bhaddehi.
6 omitted by M. S.
7 T. vattā.
8 T. -yyama.
9 omitted by T.
10 omitted by S.
11 M6 bhante; T. M7 bhante 'va.
12 M. byākamonā (sic); Ph. byākaraṇaṃ.
13 T. -nimittayogaṃ.
14 T. subhayoganimittānuyogā.
15 M. Ph. -gāmupavicāro; S. -upacāro.

[page 135]
LXXII. 5-LXXIII. 2 Ākaṅkha-Vagga. 135
massa jhānassa1 saddo kaṇṭako. Dutiyassa jhānassa
vitakkavicārā kaṇṭako2. Tatiyassa3 jhānassa pīti kaṇṭako4.
Catutthassa jhānassa assāsapassāsā kaṇṭako2. Saññāve-
dayitanirodhasamāpattiyā5 saññā ca vedanā ca kaṇṭako6.
Rāgo kaṇṭako. Doso kaṇṭako. Moho7 kaṇṭako7.
Akaṇṭakā bhikkhave viharatha, nikkaṇṭakā8 bhikkhave
viharatha, akaṇṭakanikkaṇṭakā9 bhikkhave viharatha. Akaṇ-
ṭakā10 bhikkhave arahanto11, nikkaṇṭakā12 bhikkhave ara-
hanto13, akaṇṭakanikkaṇṭakā14 bhikkhave arahanto ti15.
LXXIII.
1. Dasa yime16 bhikkhave dhammā iṭṭhā kantā manāpā
dullabhā lokasmiṃ. Katame dasa?
2. Bhogā17 iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ. Vaṇṇo
iṭṭho kanto manāpo dullabho lokasmiṃ. Ārogyaṃ iṭṭhaṃ
kantaṃ manāpaṃ dullabhaṃ lokasmiṃ. Sīlāni18 iṭṭhāni
kantāni manāpāni dullabhāni lokasmiṃ. Brahmacariyaṃ
iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ dullabhaṃ lokasmiṃ. Mittā
iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ. Bāhusaccaṃ
iṭṭhaṃ kantaṃ manāpaṃ dullabhaṃ lokasmiṃ. Paññā
iṭṭhā kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ. Dhammā19 iṭṭhā
kantā manāpā dullabhā lokasmiṃ. Saggā20 iṭṭhā kantā
manāpā dullabhā lokasmiṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 T. continues: vitakkavicarakanthako (sic) catutthassa and so on.
2 M. Ph. S. -kā.
3 M6. M7 omit this phrase.
4 M. S. -kā.
5 T. -nirodhaṃ samā-; S. -nirodham āpattiyā.
6 S. -kā.
7 omitted by S.
8 T. S. omit this phrase.
9 M. Ph. omit this phrase; M6 has nikkaṇṭakā bho vi-
10 T. akaṇṭanikkaṇṭakā; S. akaṇṭakā nikaṇṭakā.
11 M. Ph. viharatha.
12 M. Ph. akaṇṭakā; S. omits this phrase.
13 M. adds bhikkhave araho; Ph. nikaṇṭakā bho araho
14 T. M6. M7. S. -kā ni-
15 omitted by Ph.
16 T. M7 ime.
17 T. M6. M7 lābhā.
18 Ph. sīlā; M. T. M6. M7 sīlaṃ.
19 S. dhammo.
20 Ph. maggā; S. sattā and so always.

[page 136]
136 Aṅguttara-Nikāya. LXXIII. 2-6
Ime1 kho bhikkhave dasa dhammā iṭṭhā kantā manāpā
dullabhā lokasmiṃ.
3. Imesaṃ kho bhikkhave dasannaṃ dhammānaṃ iṭṭhā-
naṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ dasa
dhammā paripanthā2:--
4. Ālassaṃ3 anuṭṭhānaṃ bhogānaṃ paripantho. Amaṇ-
ḍanā4 avibhūsanā vaṇṇassa5 paripantho5. Asappāyakiriyā
ārogyassa paripantho. Pāpamittatā sīlānaṃ paripantho.
Indriyāsaṃvaro6 brahmacariyassa paripantho. Visaṃvā-
danā mittānaṃ paripantho. Asajjhāyakiriyā bāhusaccassa
paripantho. Asussusā7 aparipucchā paññāya paripantho.
Ananuyogo apaccavekkhaṇā8 dhammānaṃ paripantho.
Micchāpaṭipatti saggānaṃ paripantho.
Imesaṃ kho bhikkhave dasannaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ
kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ imā dasa
dhammā paripanthā.
5. Imesaṃ kho bhikkhave dasannaṃ dhammānaṃ iṭṭhā-
naṃ kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ dasa
dhammā āhārā:--
6. Anālassaṃ9 uṭṭhānaṃ10 bhogānaṃ āhāro. Maṇḍanā
vibhūsanā vaṇṇassa āhāro. Sappāyakiriyā ārogyassa āhāro.
Kalyāṇamittatā sīlānaṃ āhāro. Indriyasaṃvaro brahma-
cariyassa āhāro. Avisaṃvādanā mittānaṃ āhāro. Sajjhā-
yakiriyā bāhusaccassa āhāro. Sussusā paripucchā paññāya
āhāro. Anuyogo paccavekkhaṇā11 dhammānaṃ āhāro.
Sammāpaṭipatti saggānaṃ āhāro.
Imesaṃ kho bhikkhave dasannaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ
kantānaṃ manāpānaṃ dullabhānaṃ lokasmiṃ ime dasa
dhammā āhārā ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. omit this phrase.
2 M. Ph. paribandhā, and so throughout.
3 M. Ph. ālasyaṃ throughout.
4 S. omits all from Āmaṇḍanā to Asajjhāya-
5 T. vanna-
6 M. indriya-asaṃvaro; T. M6 indriyasaṃo
7 T. assu-
8 M6. M7 -nā; T. apaccavekkhamānā.
9 T. M7 anālyassaṃ.
10 all MSS. exc. S. put uṭṭho before anā-
11 T. M6. M7 -nā.

[page 137]
LXXIV. 1-LXXV. 2 Ākaṅkha-Vagga. 137
LXXIV.
1. Dasahi bhikkhave vaḍḍhīhi vaḍḍhamāno ariyasāvako
ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyī ca hoti varādāyī kā-
yassa1. Katamehi dasahi?
2. Khettavatthūhi2 vaḍḍhati, dhanadhaññena vaḍḍhati,
puttadārehi vaḍḍhati, dāsakammakaraporisehi vaḍḍhati,
catuppadehi vaḍḍhati, saddhāya vaḍḍhati, sīlena vaḍḍhati,
sutena vaḍḍhati, cāgena vaḍḍhati, paññāya vaḍḍhati.
Imehi kho bhikkhave dasahi vaḍḍhīhi vaḍḍhamāno ari-
yasāvako ariyāya vaḍḍhiyā vaḍḍhati, sārādāyī ca hoti
varādāyī kāyassā ti.
Dhanena dhaññena ca yo 'dha3 vaḍḍhati
puttehi dārehi ca catuppadehi ca,
sabhogavā4 hoti yasassi pūjito
ñātīhi mittehi atho pi rājubhi5.
Saddhāya sīlena ca yo 'dha vaḍḍhati
paññāya cāgena sutena cūbhayaṃ,
so tādiso sappuriso vicakkhaṇo
diṭṭh'; eva dhamme ubhayena vaḍḍhatī ti.
LXXV.
1. Ekam samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jeta-
vane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā Ānando
pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaram ādāya yena
Migasālāya upāsikāya nivesanaṃ ten'; upasaṅkami, upasaṅ-
kamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho Migasālā upā-
sikā yenāyasmā Ānando ten'; upasaṅkami, upasaṅkamitvā
āyasmantaṃ Ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinnā kho Migasālā upāsikā āyasmantaṃ
Ānandaṃ etad avoca:--
2. Kathaṃkathā6 nāmāyaṃ bhante Ānanda Bhagavatā

--------------------------------------------------------------------------
1 T. adds bhedā.
2 T. M6. M7 -nā.
3 T. inserts na.
4 S. so bhagavā.
5 T. M6. M7 rājūhi.
6 M. M6. M7 kathaṃkathaṃ.

[page 138]
138 Aṅguttara-Nikāya. LXXV. 2-3
dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca
abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhi-
samparāyaṃ? Pitā me bhante Purāṇo1 brahmacārī ahosi2
ārācārī3 virato methunā gāmadhammā. So kālakato4 Bha-
gavatā vyākato ‘sakadāgāmī satto5 Tusitaṃ6 kāyaṃ6
upapanno'7 ti. Pettā8 piyo me bhante Isidatto abrahma-
cārī ahosi sadārasantuṭṭho, so pi kālakato Bhagavatā vyā-
kato ‘sakadāgāmī satto9 Tusitaṃ6 kāyaṃ6 upapanno'; ti.
Kathaṃkathā10 nāmāyaṃ bhante Ānanda Bhagavatā
dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca
abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisam-
parāyan ti? ‘Evaṃ11 kho pan'; etaṃ12 bhagini Bhagavatā
vyākatan 'ti.
3. Atha kho āyasmā Ānando Migasālāya upāsikāya ni-
vesane piṇḍapātaṃ gahetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha
kho āyasmā Ānando pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto
yena Bhagavā ten'; upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavan-
taṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno
kho āyasmā Ānando Bhagavantaṃ etad avoca: Idhāhaṃ13
bhante pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaram ādāya
yena Migasālāya upāsikāya nivesanaṃ ten'; upasaṅkami,
upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṃ14. Atha kho bhante
Migasālā upāsikā yenāhaṃ ten'; upasaṅkami, upasaṅkamitvā
maṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā
kho bhante15 Migasālā upāsikā maṃ etad avoca ‘kathaṃ-
kathā16 nāmāyaṃ bhante Ānanda Bhagavatā dhammo

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. Pū-; T. M6. M7 -no.
2 M. Ph. hoti.
3 T. ācārācāriṃ; M. Ph. anācārī; M6 ācara; M7 ācārī.
4 M. Ph. kālaṃko throughout.
5 T. santo; M. Ph. patto.
6 Ph. Tusita-; M. Tussita-
7 T. M6. M7. S. uppanno throughout.
8 S. pitu; M7 petapitā; M. Ph. pitāmaho or pettā piyo.
9 M. Ph. patto.
10 M. M6 kathaṃkathaṃ; T. M7 kathaṃ.
11 S. adds eva; M6 omits evaṃ.
12 T. M7 pana taṃ.
13 M6 idha.
14 M. Ph. M6. M7. S. -di.
15 omitted by M. Ph. S.
16 M. T. M6. M7 kathaṃkathaṃ.

[page 139]
LXXV. 3-5 Akaṅkha-Vagga. 139
desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahma-
cārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaṃ?
Pitā me bhante Purāṇo1 brahmacārī ahosi ārācārī2 virato
methunā gāmadhammā, so kālakato Bhagavatā vyākato
"sakadāgāmī satto3 Tusitaṃ4 kāyaṃ4 upapanno" ti. Pettā5
piyo5 me bhante Isidatto abrahmacārī ahosi sadārasan-
tuṭṭho, so pi kālakato Bhagavatā vyākato "sakadāgāmī
satto Tusitaṃ4 kāyaṃ4 upapanno" ti. Kathaṃkathā6 nā-
māyaṃ bhante Ānanda Bhagavatā dhammo desito aññeyyo,
yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho sama-
samagatikā bhavissanti abhisamparāyan'; ti? Evaṃ vutte
ahaṃ bhante Migasālaṃ upāsikaṃ etad avocaṃ ‘evaṃ
kho pan'; etaṃ bhagini Bhagavatā vyākatan'; ti.
7 c'; Ānanda Migasālā upāsikā bālā avyattā ambhakā8
ambhakapaññā9 ke ca purisapuggalaparopariye10 ñāṇe10!
Dasa yime Ānanda puggalā santo saṃvijjamānā loka-
smiṃ. Katame dasa?
4. Idh'; Ānanda ekacco puggalo dussīlo hoti, tañ ca
cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ na ppajānāti,
yatth'; assa taṃ dussīlyaṃ11 aparisesaṃ12 nirujjhati. Tassa
savanena pi akataṃ hoti, bāhusaccena pi akataṃ13 hoti13,
diṭṭhiyā pi appaṭividdhaṃ hoti, sāmāyikam14 pi15 vimuttiṃ
na labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā hānāya pa-
reti no visesāya, hānagāmī yeva16 hoti no visesagāmī.
5. Idha pan'; Ānanda ekacco puggalo dussīlo hoti, tañ
ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti,

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Pū-; T. M6 -no.
2 M. Ph. anācārī; M7 ācāra.
3 M. Ph. patto.
4 M. Tussita-
5 M. Ph. pitāmaho.
6 M. T. M6. M7 kathaṃkathaṃ.
7 M6 kiṃ.
8 M. appakā; Ph. ammakā; S. andhakā.
9 M. appaka-; Ph. appa-; S. andhaka-
10 T. M7Ṣ. -puggalā; T. M6. M7. S. -pariya-
11 M. Ph. dussilyaṃ; T. M6. M7 dussīlaṃ throughout.
12 T. apariseyya.
13 omitted by T.
14 M7 samā-; S. sāma-; T. samāsakaṃ.
15 omitted by T. M6. M7.
16 M. d-eva; Ph. neva; M6 r-eva.

[page 140]
140 Aṅguttara-Nikāya. LXXV. 5
yatth'; assa taṃ dussīlyaṃ1 aparisesaṃ nirujjhati. Tassa
savanena pi kataṃ hoti, bāhusaccena pi kataṃ hoti, diṭṭhiyā
pi suppaṭividdhaṃ2 hoti, sāmāyikam3 pi vimuttiṃ labhati.
So kāyassa bhedā parammaraṇā visesāya pareti no hānāya,
visesagāmī yeva4 hoti no hānagāmī.
Tatr'; Ānanda pamāṇikā5 paminanti6: ‘imassāpi7 te 'va8
dhammā aparassāpi9 te 'va8 dhammā, kasmā nesaṃ10 eko
hīno eko paṇīto'; ti? Taṃ hi tesaṃ11 Ānanda hoti dīgha-
rattaṃ ahitāya dukkhāya. Tatr'; Ānanda yvāyaṃ12 puggalo
dussīlo hoti, tañ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathā-
bhūtaṃ pajānāti, yatth'; assa taṃ dussīlyaṃ13 aparisesaṃ
nirujjhati. Tassa savanena pi kataṃ hoti, bāhusaccena
pi kataṃ hoti, diṭṭhiyā pi suppaṭividdhaṃ2 hoti, sāmāyikam3
pi vimuttiṃ labhati. Ayaṃ Ānanda puggalo amunā puri-
mena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṃ
kissa hetu? Imaṃ hi14 Ānanda puggalaṃ dhammasoto15
nibbahati. Tad anantaraṃ16 ko jāneyya17 aññatra Tathā-
gatena? Tasmā ti h'; Ānanda mā puggalesu pamāṇikā5
ahuvattha18, mā puggalesu pamāṇaṃ gaṇhittha19. Khañ-
ñati20 h'; Ānanda puggalo21 puggalesu pamāṇaṃ gaṇhanto,
ahañ c'; Ānanda22 puggalesu pamāṇaṃ gaṇheyyaṃ23, yo vā
pan'; assa mādiso.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. dussilyaṃ; T. M6. M7 dussīlaṃ.
2 M. Ph. T. M6. M7 paṭi-
3 S. sāma-; T. samā-; M6 sāmā- and samā-; M7 sama- and samā-
4 M. d-eva; Ph. neva; T. M7 r-eva; M6 r-evaṃ.
5 T. M6. M7 -nikā.
6 T. pamāṇanti; M6. M7 pamānanti.
7 M. Ph. imassa pi.
8 omitted by M. T.
9 M6 parassāpi; T. omits apa- pi te dho
10 T. M6. M7 tesaṃ.
11 T. M7 nesaṃ.
12 T. M6. M7 so 'yaṃ.
13 M. dussilyaṃ; M6 dussīlaṃ; T. dussīlasaṃ.
14 M. Ph. ca.
15 T. dhammā-
16 T. M6. M7 -rānaṃ; M. Ph. tadantaraṃ.
17 T. M7 ja-
18 T. āhu-
19 T. M7 gaṇhitvā; M6 gahi.
20 T. M7. S. maññati; M6 tasmā.
21 omitted by M. Ph.
22 M6 vā or c'; Ān-; M7 vā Ān-
23 T. M7 -yya; M6 -yyā.

[page 141]
LXXV. 6-9 Ākaṅkha-Vagga. 141
6. Idha pan'; Ānanda ekacco puggalo sīlavā hoti, tañ ca
cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ na ppajānāti,
yatth'; assa taṃ1 sīlaṃ aparisesaṃ nirujjhati. Tassa sa-
vanena pi akataṃ hoti, bāhusaccena pi akataṃ hoti,
diṭṭhiyā pi appaṭividdhaṃ hoti, sāmāyikam2 pi vimuttiṃ
na labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā hānāya
pareti no visesāya, hānagāmī yeva3 hoti no visesagāmī.
7. Idha pan'; Ānanda ekacco puggalo sīlavā hoti, tañ ca
cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yatth'
assa taṃ sīlaṃ aparisesaṃ nirujjhati. Tassa savanena pi
kataṃ hoti, bāhusaccena pi kataṃ hoti, diṭṭhiyā pi suppaṭi-
viddhaṃ4 hoti, sāmāyikam5 pi vimuttiṃ labhati. So kā-
yassa bhedā parammaraṇā visesāya pareti no hānāya, vi-
sesagāmī yeva3 hoti no hānagāmī. Tatr'; Ānanda6 . . .
pe7 . . . ahañ c'; Ānanda puggalesu pamāṇaṃ gaṇheyyaṃ,
yo vā pan'; assa mādiso.
8. Idha pan'; Ānanda ekacco puggalo tibbarāgo8 hoti,
tañ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ na ppa-
jānāti, yatth'; assa so rāgo apariseso nirujjhati. Tassa
savanena pi akataṃ hoti, bāhusaccena pi akataṃ hoti,
diṭṭhiyā pi appaṭividdhaṃ hoti, sāmāyikam5 pi vimuttiṃ
na labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā hānāya pa-
reti no visesāya, hānagāmī yeva9 hoti no visesagāmī.
9. Idha pan'; Ānanda ekacco puggalo tibbarāgo hoti,
tañ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti,
yatth'; assa so rāgo apariseso nirujjhati. Tassa savanena
pi kataṃ hoti, bāhusaccena pi kataṃ hoti, diṭṭhiyā pi
suppaṭividdhaṃ hoti, sāmāyikam10 pi vimuttiṃ labhati. So

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 add mūlaṃ.
2 S. sāma-; T. M6 samā-; M7 sāmā-
3 M. d-eva; Ph. neva; T. M6. M7 r-eva.
4 M. Ph. T. M6. M7 paṭi-, and so in every similar case.
5 S. sāma-; T. M7 samā-; M6 samā- and sāmā-
6 M. adds pamāṇikā paminanti.
7 M. la; Ph. pa.
8 M. Ph. tippa- throughout.
9 M. d-eva; Ph. no; T. M6 r-eva.
10 T. S. sāma-; M7 samā-

[page 142]
142 Aṅguttara-Nikāya. LXXV. 9-13
kāyassa bhedā parammaraṇā visesāya pareti no hānāya,
visesagāmī yeva1 hoti no hānagāmī.
Tatr'; Ānanda2 . . . pe3 . . . ahañ c'4 Ānanda puggalesu
pamāṇaṃ gaṇheyyaṃ, yo vā pan'; assa mādiso.
10. Idha pan'; Ānanda ekacco puggalo kodhano hoti,
tañ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ na ppa-
jānāti, yatth'; assa so kodho apariseso nirujjhati. Tassa
savanena pi akataṃ hoti, bāhusaccena pi akataṃ hoti,
diṭṭhiyā pi appaṭividdhaṃ hoti, sāmāyikam5 pi vimuttiṃ
na labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā hānāya pa-
reti no visesāya, hānagāmī yeva6 hoti no visesagāmī.
11. Idha pan'; Ānanda ekacco puggalo kodhano hoti,
tañ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti,
yatth'; assa so kodho apariseso nirujjhati. Tassa savanena
pi kataṃ hoti, bāhusaccena pi kataṃ hoti, diṭṭhiyā pi
suppaṭividdhaṃ hoti, sāmāyikam7 pi vimuttiṃ labhati. So
kāyassa bhedā parammaraṇā visesāya pareti no hānāya,
visesagāmī yeva1 hoti no hānagāmī.
Tatr'; Ānanda2 . . . pe8 . . . ahañ c'4 Ānanda pugga-
lesu pamāṇaṃ gaṇheyyaṃ9, yo vā pan'; assa mādiso.
12. Idha pan'; Ānanda ekacco puggalo uddhato hoti,
tañ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ na ppa-
jānāti, yatth'; assa uddhaccaṃ aparisesaṃ nirujjhati. Tassa
savanena pi akataṃ hoti, bāhusaccena pi akataṃ hoti,
diṭṭhiyā pi appaṭividdhaṃ hoti, sāmāyikam7 pi vimuttiṃ
na labhati. So kāyassa bhedā parammaraṇā hānāya pa-
reti no visesāya, hānagāmī yeva1 hoti no visesagāmī.
13. Idha pan'; Ānanda ekacco puggalo uddhato hoti,
tañ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti,
yatth'; assa taṃ uddhaccaṃ aparisesaṃ nirujjhati. Tassa
savanena pi kataṃ hoti, bāhusaccena pi kataṃ hoti, diṭṭhiyā

--------------------------------------------------------------------------
1 M. d-eva; Ph. neva; T. M6. M7 r-eva.
2 M. Ph. add pamāṇikā paminanti; T. M6. M7 add pamānikā.
3 M. Ph. pa.
4 T. M6. M7 vā.
5 S. sāma-; T. samā-
6 M. d-eva; Ph. neva; M7 r-eva; in T. M6 is a blunder.
7 S. sāma-; M7 samā-
8 M. la; Ph. pa.
9 T. -yya.

[page 143]
LXXV. 13 Ākaṅkha-Vagga. 143
pi suppaṭividdhaṃ hoti, sāmāyikam1 pi vimuttiṃ labhati. So
kāyassa bhedā parammaraṇā visesāya pareti no hānāya,
visesagāmī yeva2 hoti no hānagāmī.
Tatr'; Ānanda pamāṇikā paminanti: ‘imassāpi te 'va3
dhammā aparassāpi te 'va3 dhammā, kasmā nesaṃ eko
hīno eko paṇīto'; ti? Taṃ hi tesaṃ Ānanda hoti dīgha-
rattaṃ ahitāya dukkhāya. Tatr'; Ānanda yvāyaṃ4 puggalo
uddhato hoti, tañ ca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathā-
bhūtaṃ pajānāti, yatth'; assa taṃ uddhaccaṃ aparisesaṃ
nirujjhati. Tassa savanena pi kataṃ hoti, bāhusaccena
pi kataṃ hoti, diṭṭhiyā pi suppaṭividdhaṃ hoti, sāmāyikam5
pi vimuttiṃ labhati. Ayaṃ Ānanda puggalo amunā puri-
mena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṃ
kissa hetu? Imaṃ hi6 Ānanda puggalaṃ dhammasoto
nibbahati. Tadanantaraṃ7 ko jāneyya aññatra Tathāga-
tena? Tasmā ti h'; Ānanda mā puggalesu pamāṇikā ahu-
vattha, mā puggalesu pamāṇaṃ gaṇhittha. Khaññati8
h'; Ānanda puggalo9 puggalesu pamāṇaṃ gaṇhanto, ahañ
c'10 Ānanda puggalesu pamāṇaṃ gaṇheyyaṃ11, yo vā pan'
assa mādiso.
Kā c'; Ānanda Migasālā upāsikā bālā avyattā ambakā12
ambakapaññā13 ke ca purisapuggalaparopariye14 ñāṇe!
Ime kho Ānanda dasa puggalā santo saṃvijjamānā
lokasmiṃ.
Yathārūpena Ānanda sīlena Purāṇo samannāgato ahosi,
tathārūpena sīlena Isidatto samannāgato abhavissa. Na
yidha Purāṇo Isidattassa gatim15 pi aññassa. Yathārū-

--------------------------------------------------------------------------
1 S. sāma-
2 M, d-eva; Ph. neva; M7 r-eva; in T. M6 is a blunder.
3 omitted by M.
4 omitted by T. M6.
5 S. sāma-; T. M7 samā-
6 T. M7 h'; etaṃ; M. Ph. c'; M6 omits hi.
7 M. Ph. tadantaraṃ; M7 tadantarānaṃ; T. M6 add taṃ.
8 T. M7. S. maññati; M6 tasmā ti.
9 omitted by M. Ph.
10 T. M6. M7 vā.
11 T. -yya.
12 M. appakā; Ph. ammakā; S. andhakā.
13 M. Ph. appaka-; S. andhaka-
14 S. -puggalā paropariya-
15 M. Ph. S. gati.

[page 144]
144 Aṅguttara-Nikāya. LXXV. 13-LXXVI. 6
pāya c'; Ānanda paññāya Isidatto samannāgato ahosi,
tathārūpāya paññāya Purāṇo samannāgato abhavissa.
Na yidha Isidatto Purāṇassa gatim1 pi aññassa. Iti kho
Ānanda ime puggalā ubhato2 ekaṅgahīnā3 ti.
LXXVI.
1. Tayo4 bhikkhave dhammā loke na saṃvijjeyyuṃ, na
Tathāgato loke uppajjeyya arahaṃ sammāsambuddho, na
Tathāgatappavedito dhammavinayo loke dippeyya5. Ka-
tame tayo?
2. Jāti ca6 jarā ca7 maraṇañ ca. Ime kho8 bhikkhave
tayo dhammā loke na saṃvijjeyyuṃ, na Tathāgato loke
uppajjeyya arahaṃ sammāsambuddho, na Tathāgatappa-
vedito dhammavinayo loke dippeyya9. Yasmā ca kho
bhikkhave ime tayo dhammā loke saṃvijjanti, tasmā
Tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho, tasmā
Tathāgatappavedito dhammavinayo loke dippati10.
3. Tayo11 bhikkhave dhamme appahāya abhabbo jātiṃ
pahātuṃ jaraṃ pahātuṃ maraṇaṃ6 pahātuṃ6. Katame
tayo?
4. Rāgaṃ appahāya dosaṃ appahāya mohaṃ appahāya,
ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya abhabbo jātiṃ
pahātuṃ jaraṃ pahātuṃ maraṇaṃ6 pahātuṃ6.
5. Tayo11 bhikkhave dhamme appahāya abhabbo rāgaṃ
pahātuṃ dosaṃ pahātuṃ mohaṃ pahātuṃ. Katame tayo?
6. Sakkāyadiṭṭhiṃ appahāya vicikicchaṃ appahāya sī-
labbataparāmāsaṃ appahāya, ime kho bhikkhave tayo
dhamme appahāya abhabbo rāgaṃ pahātuṃ dosaṃ pahā-
tuṃ mohaṃ pahātuṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. S. gati.
2 M6 ubho.
3 S. ekanta-
4 M. Ph. S. add 'me.
5 M6. M7. S. dīpeyya; M. Ph. dibbeyya throughout.
6 omitted by T. M7.
7 omitted by T. M6.
8 T. M6. M7 ca; omitted by M. Ph.
9 T. M7 uddipeyya.
10 M. Ph. dibbati.
11 M. Ph. add 'me, and so throughout.

[page 145]
LXXVI. 7-14 Ākaṅkha-Vagga. 145
7. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo sakkāya-
diṭṭhiṃ pahātuṃ vicikicchaṃ pahātuṃ sīlabbataparāmāsaṃ
pahātuṃ. Katame tayo?
8. Ayonisomanasikāraṃ appahāya kummaggasevanaṃ1
appahāya cetaso līnattaṃ appahāya2, ime kho bhikkhave
tayo dhamme appahāya abhabbo sakkāyadiṭṭhiṃ pahātuṃ
vicikicchaṃ pahātuṃ sīlabbataparāmāsaṃ pahātuṃ.
9. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo ayoniso-
manasikāraṃ pahātuṃ kummaggasevanaṃ pahātuṃ cetaso
līnattaṃ pahātuṃ. Katame tayo?
10. Muṭṭhasaccaṃ appahāya asampajaññaṃ appahāya
cetaso vikkhepaṃ appahāya, ime kho bhikkhave tayo
dhamme appahāya abhabbo ayonisomanasikāraṃ pahātuṃ
kummaggasevanaṃ pahātuṃ cetaso līnattaṃ pahātuṃ.
11. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo muṭṭha-
saccaṃ pahātuṃ asampajaññaṃ pahātuṃ cetaso vikkhepaṃ
pahātuṃ. Katame tayo?
12. Ariyānaṃ adassanakamyataṃ3 appahāya ariyadham-
maṃ4 asotukamyataṃ5 appahāya upārambhacittataṃ6
appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya
abhabbo muṭṭhasaccaṃ pahātuṃ asampajaññaṃ pahātuṃ
cetaso vikkhepaṃ pahātuṃ.
13. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo ariyā-
naṃ adassanakamyataṃ pahātuṃ ariyadhammaṃ asotu-
kamyataṃ pahātuṃ upārambhacittataṃ7 pahātuṃ. Katame
tayo?
14. Uddhaccaṃ appahāya asaṃvaraṃ appahāya dussīl-
yaṃ8 appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appa-
hāya abhabbo ariyānaṃ addassanakamyataṃ pahātuṃ
ariyadhammaṃ asotukamyataṃ9 pahātuṃ upārambhacitta-
taṃ pahātuṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. kumagga- always.
2 T. adds cetaso vikkhepaṃ and continues as in 10.
3 Ph. -kāmataṃ; T. -kammataṃ throughout.
4 T. M6. M7 -dhammassa.
5 M. only here -kāmataṃ.
6 T. -cittaṃ.
7 T. -cittakaṃ.
8 M. Ph. dussilyaṃ; M6 dussīlaṃ throughout.
9 T. -kamyakaṃ.

[page 146]
146 Aṅguttara-Nikāya. LXXVI. 15-21
15. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo uddhac-
caṃ pahātuṃ asaṃvaraṃ pahātuṃ dussīlyaṃ pahātuṃ.
Katame tayo?
16. Assaddhiyaṃ1 appahāya avadaññutaṃ appahāya
kosajjaṃ appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme
appahāya abhabbo uddhaccaṃ pahātuṃ asaṃvaraṃ pahā-
tuṃ dussīlyaṃ pahātuṃ.
17. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo assad-
dhiyaṃ pahātuṃ avadaññutaṃ pahātuṃ kosajjaṃ pahā-
tuṃ. Katame tayo?
18. Anādariyaṃ appahāya dovacassataṃ appahāya
pāpamittataṃ appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme
appahāya abhabbo assaddhiyaṃ pahātuṃ avadaññutaṃ
pahātuṃ kosajjaṃ pahātuṃ.
19. Tayo bhikkhave dhamme appahāya abhabbo anāda-
riyaṃ pahātuṃ dovacassataṃ pahātuṃ pāpamittataṃ pa-
hātuṃ. Katame tayo?
20. Ahirikaṃ2 appahāya anottappaṃ appahāya pamādaṃ
appahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme appahāya
abhabbo anādariyaṃ pahātuṃ dovacassataṃ pahātuṃ pā-
pamittataṃ pahātuṃ.
21. Ahiriko 'yaṃ bhikkhave anottappī pamatto3 hoti.
So pamatto samāno abhabbo anādariyaṃ pahātuṃ dova-
cassataṃ pahātuṃ pāpamittataṃ pahātuṃ. So pāpamitto
samāno abhabbo assaddhiyaṃ pahātuṃ avadaññutaṃ pa-
hātuṃ kosajjaṃ4 pahātuṃ4. So kusīto samāno abhabbo
uddhaccaṃ pahātuṃ asaṃvaraṃ pahātuṃ dussīlyaṃ5 pa-
hātuṃ. So dussīlo samāno abhabbo ariyānaṃ adassana-
kamyataṃ6 pahātuṃ ariyadhammaṃ7 asotukamyataṃ6
pahātuṃ upārambhacittataṃ8 pahātuṃ. So upārambha-
citto samāno abhabbo muṭṭhasaccaṃ pahātuṃ asampa-
jaññaṃ pahātuṃ cetaso vikkhepaṃ9 pahātuṃ. So vikkhitta-

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. asa- throughout.
2 T. M6. M7 anādariyaṃ.
3 T. M6. M7 pāpamitto.
4 omitted by T. M7.
5 Ph. here dussīlyaṃ.
6 T. henceworth -kamyataṃ.
7 Ph. -dhamme.
8 T. M6. M7 -cittaṃ.
9 Ph. vikhittaṃ; S. vikkhittacittataṃ.

[page 147]
LXXVI. 21-29 Ākaṅkha-Vagga. 147
citto samāno abhabbo ayonisomanasikāraṃ1 pahātuṃ
kummaggasevanaṃ pahātuṃ cetaso līnattaṃ pahātuṃ. So
līnacitto samāno abhabbo sakkāyadiṭṭhiṃ pahātuṃ vici-
kicchaṃ pahātuṃ sīlabbataparāmāsaṃ pahātuṃ. So vici-
kiccho2 samāno abhabbo rāgaṃ pahātuṃ dosaṃ pahātuṃ
mohaṃ pahātuṃ. Rāgaṃ appahāya dosaṃ appahāya
mohaṃ appahāya abhabbo jātiṃ pahātuṃ jaraṃ pahātuṃ
maraṇaṃ pahātuṃ.
22. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo jātiṃ pa-
hātuṃ jaraṃ pahātuṃ maraṇaṃ pahātuṃ. Katame tayo?
23. Rāgaṃ pahāya dosaṃ pahāya mohaṃ pahāya, ime
kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo jātiṃ pahā-
tuṃ jaraṃ pahātuṃ maraṇaṃ pahātuṃ.
24. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo rāgaṃ
pahātuṃ dosaṃ pahātuṃ mohaṃ pahātuṃ. Katame tayo?
25. Sakkāyadiṭṭhiṃ pahāya vicikicchaṃ pahāya sīlabba-
taparāmāsaṃ pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme
pahāya bhabbo rāgaṃ pahātuṃ dosaṃ pahātuṃ mohaṃ
pahātuṃ.
26. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo sakkāya-
diṭṭhiṃ pahātuṃ vicikicchaṃ pahātuṃ sīlabbataparāmāsaṃ
pahātuṃ. Katame tayo?
27. Ayonisomanasikāraṃ pahāya3 kummaggasevanaṃ
pahāya cetaso līnattaṃ pahāya, ime kho bhikkhave tayo
dhamme pahāya bhabbo sakkāyadiṭṭhiṃ pahātuṃ vici-
kicchaṃ pahātuṃ sīlabbataparāmāsaṃ pahātuṃ.
28. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo ayoniso-
manasikāraṃ pahātuṃ kummaggasevanaṃ pahātuṃ cetaso
līnattaṃ pahātuṃ. Katame tayo?
29. Muṭṭhasaccaṃ pahāya asampajaññaṃ pahāya cetaso
vikkhepaṃ pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pa-
hāya bhabbo ayonisomanasikāraṃ pahātuṃ kummagga-
sevanaṃ pahātuṃ cetaso līnattaṃ pahātuṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. sakkāyadiṭṭhiṃ and so on as below.
2 S. ve-
3 T. pahātuṃ, then it continues: Katame tayo? Muṭṭhasaccaṃ
and so on as in 29.

[page 148]
148 Aṅguttara-Nikāya. LXXVI. 30-39
30. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo muṭṭha-
saccaṃ pahātuṃ asampajaññaṃ pahātuṃ cetaso vikkhepaṃ
pahātuṃ. Katame tayo?
31. Ariyānaṃ adassanakamyataṃ pahāya ariyadhammaṃ
asotukamyataṃ pahāya upārambhacittataṃ pahāya, ime kho
bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo muṭṭhasaccaṃ pahā-
tuṃ asampajaññaṃ pahātuṃ cetaso vikkhepaṃ pahātuṃ.
32. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo ariyānaṃ
adassanakamyataṃ pahātuṃ ariyadhammaṃ asotukamya-
taṃ pahātuṃ upārambhacittataṃ pahātuṃ. Katame tayo?
33. Uddhaccaṃ pahāya asaṃvaraṃ pahāya dussīlyaṃ
pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo
ariyānaṃ adassanakamyataṃ pahātuṃ ariyadhammaṃ aso-
tukamyataṃ pahātuṃ upārambhacittataṃ pahātuṃ.
34. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo uddhaccaṃ
pahātuṃ asaṃvaraṃ pahātuṃ dussīlyaṃ pahātuṃ. Kata-
me tayo?
35. Assaddhiyaṃ pahāya avadaññutaṃ pahāya kosajjaṃ
pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo
uddhaccaṃ pahātuṃ asaṃvaraṃ pahātuṃ dussīlyaṃ pa-
hātuṃ.
36. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo assaddhi-
yaṃ pahātuṃ avadaññutaṃ pahātuṃ kosajjaṃ pahātuṃ.
Katame tayo?
37. Anādariyaṃ pahāya dovacassataṃ pahāya pāpamitta-
taṃ pahāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya
bhabbo assaddhiyaṃ pahātuṃ avadaññutaṃ pahātuṃ ko-
sajjaṃ pahātuṃ.
38. Tayo bhikkhave dhamme pahāya bhabbo anādariyaṃ
pahātuṃ dovacassataṃ pahātuṃ pāpamittataṃ. Katame
tayo?
39. Ahirikaṃ pahāya anottappaṃ pahāya pamādaṃ pa-
hāya, ime kho bhikkhave tayo dhamme pahāya bhabbo
anādariyaṃ pahātuṃ dovacassataṃ pahātuṃ pāpamittataṃ
pahātuṃ.
40. Hirimā 'yaṃ bhikkhave ottappī appamatto hoti. So
appamatto samāno bhabbo anādariyaṃ pahātuṃ dovacassa-
taṃ pahātuṃ pāpamittataṃ pahātuṃ. So kalyāṇamitto

--------------------------------------------------------------------------

[page 149]
LXXVI. 39-LXXVII. 4 Ākaṅkha-Vagga. 149
samāno bhabbo assaddhiyaṃ pahātuṃ avadaññutaṃ pahā-
tuṃ kosajjaṃ pahātuṃ. So āraddhaviriyo samāno bhabbo
uddhaccaṃ pahātuṃ asaṃvaraṃ pahātuṃ dussīlyaṃ pahā-
tuṃ. So sīlavā samāno bhabbo ariyānaṃ adassanakam-
yataṃ pahātuṃ ariyadhammaṃ asotukamyataṃ pahātuṃ
upārambhacittataṃ pahātuṃ. So anupārambhacitto samāno
bhabbo muṭṭhasaccaṃ pahātuṃ asampajaññaṃ pahātuṃ
cetaso vikkhepaṃ pahātuṃ. So avikkhittacitto samāno
bhabbo ayonisomanasikāraṃ pahātuṃ kummaggasevanaṃ
pahātuṃ cetaso līnattaṃ pahātuṃ. So alīnacitto samāno
bhabbo sakkāyadiṭṭhiṃ pahātuṃ vicikicchaṃ pahātuṃ
sīlabbataparāmāsaṃ pahātuṃ. So avicikiccho samāno
bhabbo rāgaṃ pahātuṃ dosaṃ pahātuṃ mohaṃ pahātuṃ.
So1 rāgaṃ pahāya dosaṃ pahāya mohaṃ pahāya bhabbo
jātiṃ pahātuṃ2 jaraṃ pahātuṃ2 maraṇaṃ pahātun ti.
LXXVII.
1. Dasahi bhikkhave asaddhammehi samannāgato kāko
Katamehi dasahi?
2. Dhaṃsī ca pagabbho ca tintiṇo3 ca mahagghaso ca
luddo4 ca akāruṇiko ca dubbalo ca oravitā5 ca muṭṭha-
ssati ca necayiko6 ca.
Imehi kho bhikkhave dasahi asaddhammehi samannāgato
kāko.
3. Evam eva kho bhikkhave dasahi asaddhammehi sam-
annāgato pāpabhikkhu. Katamehi dasahi?
4. Dhaṃsī ca pagabbho ca tintiṇo3 ca mahagghaso ca
luddo4 ca akāruṇiko ca dubbalo ca oravitā7 ca muṭṭha-
ssati ca necayiko6 ca.
Imehi kho bhikkhave dasahi asaddhammehi samannāgato
pāpabhikkhū ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by Ph. S.
2 M. Ph. insert bhabbo.
3 M. Ph. nillajjo.
4 M. Ph. S. luddho.
5 M7 dhiravito erroneously for ora-; Ph. oramitā; T. oramato;
S. oravī; M6 omits dubbalo ca oravitā ca.
6 T. M6. M7 nerayiko; M9 (Com.) nevāsiko ti nivāsakaro.
7 T. oravikā; Ph. oramitā; S. oravī.

[page 150]
150 Aṅguttara-Nikāya. LXXLIII. 1-LXXX. 2
LXXVIII.
1. Dasahi bhikkhave asaddhammehi samannāgatā Ni-
gaṇṭhā1. Katamehi dasahi?
2. Assaddhā2 bhikkhave Nigaṇṭhā, dussīlā bhikkhave
Nigaṇṭhā, ahirikā bhikkhave Nigaṇṭhā, anottappino bhik-
khave Nigaṇṭhā, asappurisasambhattino3 bhikkhave Nigaṇ-
ṭhā, attukkaṃsakaparavambhakā4 bhikkhave Nigaṇṭhā, san-
diṭṭhiparāmāsā5 ādhānagāhiduppaṭinissaggino6 bhikkhave
Nigaṇṭhā, kuhakā7 bhikkhave7 Nigaṇṭhā7, pāpicchā bhik-
khave Nigaṇṭhā, micchādiṭṭhikā8 bhikkhave Nigaṇṭhā.
Imehi kho bhikkhave dasahi asaddhammehi samannāgatā
Nigaṇṭhā ti.
LXXIX.
1. Dasa yimāni bhikkhave āghātavatthūni. Katamāni
dasa?
2. ‘Anatthaṃ me acarī'; ti7 āghātaṃ7 bandhati7, ‘anat-
thaṃ me caratī'; ti7 āghātaṃ7 bandhati7, ‘anatthaṃ me
carissatī'; ti āghātaṃ bandhati, ‘piyassa me manāpassa
anatthaṃ acari . . . anatthaṃ carati . . . anatthaṃ caris-
satī'; ti āghātaṃ7 bandhati7, ‘appiyassa me amanāpassa
atthaṃ acari . . . atthaṃ carati . . . atthaṃ carissatī'; ti
āghātaṃ bandhati, aṭṭhāne ca kuppati.
Imāni kho bhikkhave dasa āghātavatthūnī ti.
LXXX.
1. Dasa yime bhikkhave āghātapaṭivinayā. Katame dasa?
2. ‘Anatthaṃ me acari, taṃ kut 'ettha labbhā'; ti āghātaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. Nigandhā throughout.
2 M. Ph. M6 asa-
3 T. asampurisambhattino; S. asappurisabh-
4 M. Ph. attukkaṃsana-
5 S. -si.
6 T. ādānagāhiduppaṭissaggino.
7 omitted by T. M6. M7.
8 M. Ph. pāpamittā.

[page 151]
LXXX. 2-LXXXI. 1 Ākaṅkha-Thera-Vagga. 151
paṭivineti1, ‘anatthaṃ me carati, taṃ kut'; ettha labbhā'; ti
āghātaṃ paṭivineti, ‘anatthaṃ me carissati, taṃ kut'; ettha
labbhā'; ti āghātaṃ paṭivineti, ‘piyassa me manāpassa
anatthaṃ acari . . . anatthaṃ2 carati . . . anatthaṃ2 ca-
rissati, taṃ kut'; ettha labbhā'; ti āghātaṃ paṭivineti, ‘appi-
yassa me amanāpassa atthaṃ acari . . . atthaṃ carati
. . . atthaṃ carissati, taṃ kut'; ettha labbhā'; ti āghātaṃ
paṭivineti, aṭṭhāne ca na kuppati.
Ime kho bhikkhave dasa āghātapaṭivinayā ti.
Ākaṅkhavaggo3 aṭṭhamo4.
Tatr'5 uddānaṃ:
Ākaṅkho6 kaṇṭako iṭṭhā vaḍḍhī7 ca Migasālaya
Abhabbo8 c'; eva8 kāko ca Nigaṇṭhā dve9 ca9 vatthunī10 ti11.
LXXXI.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Campāyaṃ viharati Gagga-
rāya pokkharaṇiyā12 tīre. Atha kho āyasmā Bāhuno13
yena Bhagavā ten'; upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavan-
taṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno
kho āyasmā Bāhuno Bhagavantaṃ etad avoca ‘katīhi nu
kho bhante dhammehi Tathāgato nissaṭo visaṃyutto vippa-
mutto vimariyādikatena14 cetasā viharatī'; ti?

--------------------------------------------------------------------------
1 M6 -vinayeti always.
2 omitted by M. Ph.
3 T. M6. M7 Bhikkhuvaggo; Ph. Vaggo.
4 M. Ph. S. tatiyo.
5 S. tass'
6 in T. M6. M7 the uddāna itself is missing.
7 M. Ph. vaḍḍhi.
8 M. Ph. visamaññāgo.
9 Ph. nava; S. dasa.
10 M. vatthūnī.
11 omitted by S.
12 T. M7 -ṇīyā.
13 S. Vāhuno; M6 Bāhino; M. Ph. Vāhano throughout.
14 M. Ph. vipa- throughout.

[page 152]
152 Aṅguttara-Nikāya. LXXXI. 2-LXXXII. 2
2. Dasahi kho Bāhuna1 dhammehi Tathāgato nissaṭo
visaṃyutto vippamutto vimariyādikatena cetasā viharati.
Katamehi dasahi?
3. Rūpena kho Bāhuna Tathāgato nissaṭo visaṃyutto
vippamutto vimariyādikatena cetasā viharati. Vedanāya
kho Bāhuna . . .2 Saññāya kho Bāhuna . . . Saṅkhārehi
kho Bāhuna . . . Viññāṇena kho Bāhuna . . . Jātiyā kho
Bāhuna . . . Jarāya kho Bāhuna . . . Maraṇena kho Bā-
huna . . . Dukkhehi kho Bāhuna . . . Kilesehi kho Bā-
huna Tathāgato nissaṭo visaṃyutto vippamutto vimariyādi-
katena cetasā viharati.
4. Seyyathā pi Bāhuna uppalaṃ vā padumaṃ vā puṇḍa-
rīkaṃ vā udake jātaṃ udake saṃvaḍḍhaṃ udakā accug-
gamma3 tiṭṭhati4 anupalittaṃ udakena, evam eva kho
Bāhuna imehi dasahi dhammehi Tathāgato nissaṭo visaṃ-
yutto vippamutto vimariyādikatena cetasā viharatī ti.
LXXXII.
1. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten'; upa-
saṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekam-
antaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno5 kho āyasmantaṃ
Ānandaṃ Bhagavā etad avoca:--
2. So vat'; Ānanda bhikkhu assaddho6 samāno imasmiṃ
dhammavinaye vuddhiṃ7 virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatī ti
n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati. So vat'; Ānanda bhikkhu dussīlo
samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ
āpajjissatī ti n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati. So vat'; Ānanda bhikkhu
appassuto samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virū-
ḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatī ti n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati. So vat'
Ānanda bhikkhu dubbacco8 samāno imasmiṃ dhammavinaye

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 pana.
2 M. la; Ph. pa.
3 T. accuggamati; M. Ph. paccuggamma.
4 M. Ph. ṭhitaṃ.
5 M. Ph. nisinnaṃ.
6 M. Ph. asa-
7 S. vuḍḍhiṃ throughout; M. vuddhiṃ and mostly buddhiṃ.
8 T. dummedhaṃ; M7 dumodhaṃ vā.

[page 153]
LXXXII. 2-3 Thera-Vagga. 153
vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatī ti n'; etaṃ ṭhānaṃ
vijjati. So vat'; Ānanda bhikkhu pāpamitto samāno ima-
smiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatī
ti n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati. So vat'; Ānanda bhikkhu kusīto
samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ
āpajjissatī ti n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati. So vat'; Ānanda
bhikkhu muṭṭhassati samāno imasmiṃ dhammavinaye
vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatī ti n'; etaṃ ṭhānaṃ
vijjati. So vat'; Ānanda bhikkhu asantuṭṭho samāno ima-
smiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatī
ti n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati. So vat'; Ānanda bhikkhu pā-
piccho samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ
vepullaṃ āpajjissatī ti n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati. So vat'
Ānanda bhikkhu micchādiṭṭhiko samāno imasmiṃ dham-
mavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatī ti n'; etaṃ
ṭhānaṃ vijjati.
So vat'; Ānanda bhikkhu imehi1 dasahi2 dhammehi
samannāgato imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ
vepullaṃ āpajjissatī ti n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati.
3. So vat'; Ānanda bhikkhu saddho samāno imasmiṃ
dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatī ti
ṭhānam etaṃ vijjati. So vat'; Ānanda bhikkhu sīlavā sa-
māno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ
āpajjissatī ti ṭhānam etaṃ vijjati. So vat'; Ānanda bhikkhu
bahussuto sutadharo samāno imasmiṃ dhammavinaye
vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatī ti ṭhānam etaṃ
vijjati. So3 vat'; Ānanda bhikkhu suvaco samāno imasmiṃ
dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatī ti
ṭhānam etaṃ vijjati. So vat'; Ānanda bhikkhu kalyāṇa-
mitto samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ
vepullaṃ āpajjissatī ti ṭhānam etaṃ vijjati. So vat'; Ānanda
bhikkhu āraddhaviriyo samāno imasmiṃ dhammavinaye
vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatī ti ṭhānam etaṃ
vijjati. So vat'; Ānanda bhikkhu upaṭṭhitasati samāno
imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 S. adds kho.
2 omitted by M7.
3 M6 omits this sentence.

[page 154]
154 Aṅguttara-Nikāya. LXXXII. 3-LXXXIII. 2
āpajjissatī ti ṭhānam etaṃ vijjati. So vat'; Ānanda bhikkhu
santuṭṭho samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ
vepullaṃ āpajjissatī ti ṭhānam etaṃ vijjati. So vat'
Ānanda bhikkhu appiccho1 samāno imasmiṃ dhammavi-
naye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatī ti ṭhānam
etaṃ vijjati2. So vat'; Ānanda bhikkhu sammādiṭṭhiko
samāno imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ
āpajjissatī ti ṭhānam etaṃ vijjati.
So vat'; Ānanda bhikkhu imehi3 dasahi dhammehi sam-
annāgato imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ ve-
pullaṃ āpajjissatī ti ṭhānam etaṃ vijjatī ti.
LXXXIII.
1. Atha kho āyasmā Puṇṇiyo yena Bhagavā ten'; upa-
saṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekam-
antaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Puṇṇiyo
Bhagavantaṃ etad avoca ‘ko nu kho bhante hetu ko
paccayo yena app ekadā Tathāgataṃ dhammadesanā
paṭibhāti, app ekadā4 na4 paṭibhātī'4 ti?
2. Saddho ca Puṇṇiya bhikkhu hoti, no ca upasaṅka-
mitā4, neva4 tāva5 Tathāgataṃ dhammadesanā paṭibhāti.
Yato ca kho Puṇṇiya bhikkhu saddho ca hoti upasaṅka-
mitā ca, evaṃ Tathāgataṃ dhammadesanā paṭibhāti.
Saddho ca Puṇṇiya bhikkhu hoti upasaṅkamitā ca, no ca
payirupāsitā . . . pe6 . . . payirupāsitā ca, no ca pari-
pucchitā . . . paripucchitā4 ca, no ca ohitasoto dhammaṃ
suṇāti . . . ahitasoto7 ca4 dhammaṃ suṇāti, no ca sutvā
dhammaṃ dhāreti . . . sutvā ca8 dhammaṃ dhāreti, no ca
dhatānaṃ9 dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhati . . . dhatā-
nañ ca4 dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhati, no ca attham

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. apāpiccho.
2 T. -tī ti, and here with concludes this Sutta.
3 S. adds kho.
4 omitted by T.
5 M6 na ca tā instead of neva tāva; M7 no va ca.
6 omitted by M. Ph. S.
7 M6 omits ohita- ca dh- su-
8 omitted by T. M6. M7.
9 M. Ph. dhā- throughout.

[page 155]
LXXXIII.2-LXXXIV.2 Thera-Vagga. 155
aññāya dhammam aññāya dhammānudhammapaṭipanno
hoti . . . attham aññāya dhammam aññāya dhammānu-
dhammapaṭipanno ca1 hoti2, no2 ca2 kalyāṇavāco2 hoti2
kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya8
anelagaḷāya4 atthassa viññāpaniyā, kalyāṇavāco ca5 hoti
kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya
anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā, no ca sandassako hoti
samādapako samuttejako sampahaṃsako sabrahmacārīnaṃ,
neva6 tāva6 Tathāgataṃ dhammadesanā paṭibhāti.
3. Yato ca kho Puṇṇiya bhikkhu saddho ca hoti upa-
saṅkamitā ca payirupāsitā7 ca7 paripucchitā ca ohitasoto
ca dhammaṃ suṇāti sutvā ca2 dhammaṃ dhāreti dhatānañ
ca dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhati attham aññāya
dhammam aññāya dhammānudhammapaṭipanno ca1 hoti
kalyāṇavāco ca hoti kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya sam-
annāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā
sandassako ca hoti samādapako samuttejako sampahaṃsako
sabrahmacārīnaṃ, evaṃ Tathāgataṃ dhammadesanā paṭi-
bhāti.
Imehi kho Puṇṇiya dasahi dhammehi samannāgatā
ekantaṃ paṭibhānaṃ8 Tathāgataṃ dhammadesanā hotī9 ti.
LXXXIV.
1. Tatra kho āyasmā Mahāmoggallāno bhikkhū āman-
tesi:-- Āvuso bhikkhavo ti. Āvuso ti kho te bhikkhū
āyasmato Mahāmoggallānassa paccassosuṃ. Āyasmā Ma-
hāmoggallāno etad avoca:--
2. Idh'; āvuso bhikkhu aññaṃ vyākaroti10 ‘khīṇā jāti,
vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ
itthattāyā ti pajānāmī'; ti. Tam enaṃ Tathāgato vā Tathā-

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by Ph. T. M6. M7. S.
2 omitted by T.
3 M. Ph. visa- throughout.
4 T. M6. M7 -galāya throughout.
5 omitted by T. M6. M7.
6 T. no ca.
7 omitted by M6.
8 M. Ph. -nā; omitted by S.
9 S. paṭibhātī; omitted by M6.
10 T. vya-

[page 156]
156 Aṅguttara-Nikāya. LXXXIV. 2
gatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo para-
cittapariyāyakusalo samanuyuñjati samanugāhati1 samanu-
bhāsati. So Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā jhāyinā
samāpattikusalena paracittakusalena2 paracittapariyāyaku-
salena samanuyuñjiyamāno3 samanugāhiyamāno4 samanu-
bhāsiyamāno4 iriṇaṃ5 āpajjati, vijinaṃ6 āpajjati, anayaṃ7
āpajjati7, vyasanaṃ āpajjati, anayavyasanaṃ āpajjati. Tam
enaṃ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpatti-
kusalo paracittakusalo8 paracittapariyāyakusalo evaṃ cetasā
ceto paricca manasikaroti: Kin nu kho ayam āyasmā aññaṃ
vyākaroti ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ kara-
ṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā ti pajānāmī'; ti? Tam enaṃ Tathā-
gato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracitta-
kusalo8 paracittapariyāyakusalo evaṃ cetasā ceto paricca pa-
jānāti: Kodhano kho panāyam9 āyasmā kodhapariyuṭṭhitena
cetasā bahulaṃ viharati, kodhapariyuṭṭhānaṃ kho pana Ta-
thāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṃ. Upanāhī
kho panāyam āyasmā upanāhapariyuṭṭhitena cetasā bahu-
laṃ viharati, upanāhapariyuṭṭhānaṃ kho pana Tathāga-
tappavedite dhammavinaye parihānam etaṃ. Makkhī kho
panāyam āyasmā makkhapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṃ
viharati, makkhapariyuṭṭhānaṃ kho pana Tathāgatappa-
vedite dhammavinaye parihānam etaṃ. Paḷāsī10 kho panā-
yam āyasmā paḷāsapariyuṭṭhitena cetasā bahulaṃ viharati,
paḷāsapariyuṭṭhānaṃ kho pana Tathāgatappavedite dham-
mavinaye parihānam etaṃ. Issukī kho panāyam āyasmā
issāpariyuṭṭhitena cetasā bahulaṃ viharati, issāpariyuṭṭhā-
naṃ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihā-
nam etaṃ. Maccharī kho panāyam āyasmā maccherapari-
yuṭṭhitena cetasā bahulaṃ viharati, maccherapariyuṭṭhānaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 -gāyati; omitted by M6.
2 omitted by M6.
3 T. -jissamāno.
4 omitted by T. M7.
5 T. M6. M7 irinaṃ; Ph. S. iraṇaṃ.
6 T. vijiṇaṃ; M. Ph. S. vicinaṃ.
7 omitted by T.
8 omitted by T. M6.
9 M. Ph. S. pana ayam throughout; M. Ph. omit pana in the first
sentence.
10 T. M6. M7 pal- throughout.

[page 157]
LXXXIV. 2-LXXXV. 2 Thera-Vagga. 157
kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam
etaṃ. Saṭho1 kho panāyam āyasmā sāṭheyyapariyuṭṭhi-
tena2 cetasā bahulaṃ viharati, sāṭheyyapariyuṭṭhānaṃ2
kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam
etaṃ. Māyāvī kho panāyam āyasmā māyāpariyuṭṭhitena
cetasā bahulaṃ viharati, māyāpariyuṭṭhānaṃ kho pana
Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṃ. Pā-
piccho kho panāyam āyasmā icchāpariyuṭṭhitena cetasā
bahulaṃ viharati, icchāpariyuṭṭhānaṃ kho pana Tathā-
gatappavedite dhammavinaye parihānam etaṃ. Muṭṭha-
ssati3 kho panāyam āyasmā uttarikaraṇīye oramattakena
visesādhigamena antarāvosānaṃ āpanno, antarāvosānaga-
manaṃ kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye pari-
hānam etaṃ.
3. So vatāvuso bhikkhu ime dasa dhamme appahāya
imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpaj-
jissatī ti n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati. So vatāvuso bhikkhu ime
dasa dhamme pahāya imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ
virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatī ti ṭhānam etaṃ vijjatī ti.
LXXXV.
1. Ekaṃ samayaṃ āyasmā Mahācundo Cetīsu viharati
Sahajātiyaṃ4. Tatra kho āyasmā Mahācundo bhikkhū
āmantesi:-- Āvuso bhikkhavo5 ti. Āvuso6 ti kho te
bhikkhū āyasmato Mahācundassa paccassosuṃ. Āyasmā
Mahācundo etad avoca:--
2. Idhāvuso bhikkhu katthī hoti vikatthī7 adhigamesu
‘ahaṃ8 paṭhamaṃ9 jhānaṃ9 samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi
pi, ahaṃ dutiyaṃ jhānaṃ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi,
ahaṃ tatiyaṃ jhānaṃ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṃ
catutthaṃ jhānaṃ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 M. satho; Ph. sato.
2 M. Ph. sātheyya-
3 T. M6. M7 sati.
4 T. Sā-
5 M. M7 -ve.
6 T. M6. M7 have pe instead of this phrase.
7 T. M6 katthi.
8 T. so ahaṃ.
9 T. M6. M7 paṭhamajjhānaṃ and the like everywhere.

[page 158]
158 Aṅguttara-Nikāya. LXXXV. 2
ākāsānañcāyatanaṃ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṃ
viññāṇañcāyatanaṃ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṃ
ākiñcaññāyatanaṃ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṃ
nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi,
ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi
pī'; ti. Tam enaṃ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī
samāpattikusalo paracittakusalo1 paracittapariyāyakusalo
samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati. So Tathā-
gatena vā Tathāgatasāvakena vā jhāyinā samāpattikusa-
lena paracittakusalena paracittapariyāyakusalena samanu-
yuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno iri-
ṇaṃ2 āpajjati, vijinaṃ3 āpajjati, anayaṃ āpajjati, vyasanaṃ
āpajjati, anayavyasanaṃ4 āpajjati4. Tam enaṃ Tathāgato
vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittaku-
salo5 paracittapariyāyakusalo evaṃ cetasā ceto paricca
manasikaroti: Kin nu kho ayam āyasmā katthī hoti1
vikatthī adhigamesu6 ‘ahaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmi
pi vuṭṭhahāmi pi . . . pe7 . . . ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ
samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pī'; ti1? Tam enaṃ Tathāgato
vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracitta-
kusalo paracittapariyāyakusalo evaṃ cetasā ceto paricca
pajānāti: Dīgharattaṃ kho8 ayam āyasmā khaṇḍakārī
chiddakārī sabalakārī kammāsakārī na santatakārī9 na
santatavuttī9 sīlesu. Dussīlo ayam āyasmā, dussīlyaṃ10 kho
pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṃ.
Assaddho11 kho panāyam āyasmā12, assaddhiyaṃ kho pana
Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṃ. Ap-
passuto kho pana ayam āyasmā anācāro, appasaccaṃ13
kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by T. M7.
2 T. M7 irīnaṃ; M6 irinaṃ; Ph. S. iraṇaṃ.
3 all MSS. exc. M6 have vicinaṃ.
4 omitted by T. M6. M7.
5 omitted by M7.
6 M6 adhigamatīsu.
7 M. la; Ph. pa.
8 T. M6. M7 add pana.
9 M. santa-; T. sataka-; S. satta-
10 M. dussi-
11 M. Ph. asa-
12 S. adds anācāro.
13 M6 appassutaṃ.

[page 159]
LXXXV. 2-3 Thera-Vagga. 159
etaṃ. Dubbaco kho panāyam āyasmā1, dovacassatā2 kho
pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṃ.
Pāpamitto kho panāyam āyasmā, pāpamittatā kho pana
Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṃ. Kusīto
kho panāyam āyasmā, kosajjaṃ kho pana Tathāgatappa-
vedite dhammavinaye parihānam etaṃ. Muṭṭhassati3 kho
panāyam āyasmā, muṭṭhasaccaṃ kho pana Tathāgatappa-
vedite dhammavinaye parihānam etaṃ. Kuhako kho pan-
āyam āyasmā, kuhanā4 kho pana Tathāgatappavedite
dhammavinaye parihānam etaṃ. Dubbharo5 kho panāyam
āyasmā, dubbharatā6 kho pana Tathāgatappavedite dham-
mavinaye parihānam etaṃ. Duppañño kho panāyam
āyasmā, duppaññatā kho pana Tathāgatappavedite dham-
mavinaye parihānam etaṃ.
3. Seyyathā7 pi āvuso sahāyako8 sahāyakaṃ evaṃ va-
deyya ‘yadā te samma dhanena9 dhanakaraṇīyaṃ assa10,
yācissasi11 maṃ dhanaṃ, dassāmi te dhanan'; ti. So
kismiñci12-d-eva dhanakaraṇīye samuppanne sahāyako
sahāyakaṃ evaṃ vadeyya ‘attho me samma dhanena, dehi
me dhanan'; ti. So evaṃ vadeyya ‘tena hi samma idha
khaṇāhī'13 ti. So tatra khaṇanto nādhigaccheyya. So14
evaṃ vadeyya ‘alikaṃ maṃ samma avaca, tucchakaṃ maṃ
samma avaca: idha khaṇāhī'; ti. So evaṃ vadeyya ‘nāhan
taṃ samma alikaṃ avacaṃ, tucchakaṃ avacaṃ, tena hi
samma15 idha khaṇāhī'; ti. So tatra pi khaṇanto nādhi-
gaccheyya. So evaṃ vadeyya ‘alikaṃ maṃ samma avaca,
tucchakaṃ maṃ samma16 avaca: idha khaṇāhī'; ti. So
evaṃ vadeyya ‘nāhan taṃ samma alikaṃ avacaṃ, tucchakaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 S. adds anācāro.
2 T. -taṃ.
3 M. Ph. muṭṭhasati.
4 M. Ph. kohaññaṃ.
5 M. Ph. dubho; T. dubbharakāro.
6 M. Ph. dubho
7 M6 omits all from Seyyathā pi to me dhanan ti.
8 T. sahāyo.
9 M. Ph. bandho.
10 T. assā.
11 M. Ph. parājeyyāpi; S. pavedeyyāsi.
12 T. M7 kismici.
13 M. M6 khan- throughout; T. khaṇ- and khan-
14 omitted by T.
15 T. sammā.
16 omitted by M.

[page 160]
160 Aṅguttara-Nikāya. LXXXV. 3
avacaṃ, tena hi samma1 idha khaṇāhī'; ti. So2 tatra pi
khaṇanto nādhigaccheyya. So evaṃ vadeyya ‘alikaṃ maṃ
samma avaca, tucchakaṃ maṃ samma avaca: idha kha-
ṇāhī'; ti. So evaṃ vadeyya ‘nāhan taṃ samma alikaṃ
avacaṃ, tucchakaṃ avacaṃ, api ca aham eva ummādaṃ
pāpuṇiṃ cetaso vipariyāyan'; ti. Evam eva kho āvuso
bhikkhu katthī hoti vikatthī adhigamesu ‘ahaṃ paṭhamaṃ
jhānaṃ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṃ dutiyaṃ
jhānaṃ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṃ tatiyaṃ jhānaṃ
samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṃ catutthaṃ jhānaṃ
samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṃ ākāsānañcāyatanaṃ
samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṃ viññāṇañcāyatanaṃ
samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṃ ākiñcaññāyatanaṃ
samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṃ nevasaññānāsaññāya-
tanaṃ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pi, ahaṃ saññāvedayi-
tanirodhaṃ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi pī'3 ti3. Tam
enaṃ Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpatti-
kusalo paracittakusalo paracittapariyāyakusalo samanuyuñ-
jati samanugāhati samanubhāsati. So Tathāgatena vā
Tathāgatasāvakena vā jhāyinā samāpattikusalena paracitta-
kusalena3 paracittapariyāyakusalena samanuyuñjiyamāno
samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno iriṇaṃ4 āpajjati,
vijinaṃ5 āpajjati, anayaṃ āpajjati, vyasanaṃ āpajjati,
anayavyasanaṃ āpajjati. Tam enaṃ Tathāgato vā Tathā-
gatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo para-
cittapariyāyakusalo evaṃ cetasā ceto paricca manasikaroti:
Kin nu kho ayam āyasmā katthī hoti3 vikatthī3 adhiga-
mesu ‘ahaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjāmi pi vuṭṭhahāmi6
pi6 . . . pe7 . . . ahaṃ saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjāmi
pi vuṭṭhahāmi pī'; ti8? Tam enaṃ Tathāgato vā Tathā-
gatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo
paracittapariyāyakusalo evaṃ cetasā ceto paricca pajānāti:

--------------------------------------------------------------------------
1 T. sammā.
2 T. M7 atha so; M6 atha kho.
3 omitted by T.
4 M6 irinaṃ; Ph. S. iraṇaṃ.
5 T. vijiṇaṃ; M. Ph. M7. S. vicinaṃ.
6 omitted by M. Ph.
7 M. la; Ph. pa.
8 omitted by M. Ph. S.

[page 161]
LXXXV. 3-LXXXVI. 1 Thera-Vagga. 161
Dīgharattaṃ kho ayam āyasmā khaṇḍakārī chiddakārī
sabalakārī sammāsakārī na santatakārī1 na santatavuttī2
sīlesu. Dussīlo ayam āyasmā, dussīlyaṃ3 kho pana Tathā-
gatappavedite dhammavinaye parihānam etaṃ. Assaddho4
kho panāyam āyasmā, assaddhiyaṃ4 kho pana Tathāga-
tappavedite dhammavinaye parihānam etaṃ. Appassuto
kho panāyam āyasmā anācāro, appasaccaṃ kho pana
Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṃ. Dub-
baco kho panāyam āyasmā, dovacassatā kho pana Tathā-
gatappavedite dhammavinaye parihānam etaṃ. Pāpamitto
kho panāyam āyasmā, pāpamittatā kho pana Tathāga-
tappavedite dhammavinaye parihānam etaṃ. Kusīto kho
panāyam āyasmā, kosajjaṃ kho pana Tathāgatappavedite
dhammavinaye parihānam etaṃ. Muṭṭhassati5 kho panāyam
āyasmā, muṭṭhasaccaṃ kho pana Tathāgatappavedite
dhammavinaye parihānam etaṃ. Kuhako kho panāyam
āyasmā, kuhanā6 kho pana Tathāgatappavedite dhamma-
vinaye parihānam etaṃ. Dubbharo7 kho pana ayam
āyasmā, dubbharatā7 kho pana Tathāgatappavedite dham-
mavinaye parihānam etaṃ. Duppañño kho pana ayam
āyasmā, duppaññatā kho pana Tathāgatappavedite dham-
mavinaye parihānam etaṃ.
4. So vatāvuso bhikkhu ime dasa dhamme appahāya
imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpaj-
jissatī ti n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati. So vatāvuso bhikkhu ime
dasa dhamme pahāya imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ
virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatī ti ṭhānam etaṃ vijjatī ti.
LXXXVI.
1. Ekaṃ samayaṃ āyasmā Mahākassapo Rājagahe viha-
rati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tatra kho āyasmā

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. sata-; S. satata-
2 Ph. S. satata-
3 M. Ph. dussilyaṃ; T. M6. M7 dussīlaṃ.
4 M. Ph. asa-
5 M. muṭṭhasati.
6 M. kohaññaṃ; Ph. kuhato; T. kuna.
7 M. Ph. dubh-

[page 162]
162 Aṅguttara-Nikāya. LXXXVI. 1-2
Mahākassapo bhikkhū āmantesi1:-- Āvuso bhikkhavo2
ti. Āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato Mahākassapassa
paccassosuṃ. Āyasmā Mahākassapo etad avoca:--
2. Idhāvuso bhikkhu aññaṃ vyākaroti3 ‘khīṇā jāti, vusi-
taṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā
ti pajānāmī'; ti. Tam enaṃ Tathāgato vā Tathāgatasāvako
vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo paracittapariyāya-
kusalo samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati. So
Tathāgatena vā Tathāgatasāvakena vā jhāyinā samāpatti-
kusalena paracittakusalena paracittapariyāyakusalena sam-
anuyuñjiyamāno samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno
iriṇaṃ4 āpajjati, vijinaṃ5 āpajjati, anayaṃ āpajjati, vyasa-
naṃ6 āpajjati6, anayavyasanaṃ āpajjati. Tam enaṃ Tathā-
gato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo para-
cittakusalo paracittapariyāyakusalo evaṃ cetasā ceto
paricca manasikaroti: Kin nu kho ayam āyasmā aññaṃ
vyākaroti ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ
karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā ti pajānāmī'; ti? Tam enaṃ
Tathāgato vā Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo
paracittakusalo paracittapariyāyakusalo evaṃ cetasā ceto
paricca pajānāti: Adhimāniko7 kho8 ayam āyasmā adhi-
mānasacco9 appatte pattasaññī akate katasaññī anadhigate
adhigatasaññī adhimānena aññaṃ vyākaroti ‘khīṇā jāti,
vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ
itthattāyā ti pajānāmī'; ti. Tam enaṃ Tathāgato vā
Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo10
paracittapariyāyakusalo evaṃ cetasā ceto paricca manasi-
karoti: Kin nu kho ayam āyasmā nissāya adhimāniko
adhimānasacco appatte pattasaññī akate katasaññī anadhi-
gate adhigatasaññī adhimānena aññaṃ vyākaroti ‘khīṇā

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6. M7 continue: Āyasmā Mahā-
2 M. Ph. -ve.
3 T. vya- always.
4 M6 irinaṃ; M7 irīnaṃ; Ph. S. iraṇaṃ.
5 M. Ph. S. vicinaṃ; M7 omits vi- ā-
6 omitted by M6.
7 T. M7 adhigamāniko.
8 omitted by T. M6. M7; S. adds pana.
9 T. adhigamāna-
10 omitted by T.

[page 163]
LXXXVI. 2 Thera-Vagga. 163
jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ
itthattāyā ti pajānāmī'; ti? Tam enaṃ Tathāgato vā
Tathāgatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo
paracittapariyāyakusalo evaṃ cetasā ceto paricca pajānāti:
‘Bahussuto kho panāyam1 āyasmā sutadharo sutasannicayo,
ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakal-
yāṇā sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ
brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa2 dhammā ba-
hussutā dhatā3 vacasā paricitā manasānupekkhitā4 diṭṭhiyā
suppaṭividdhā, tasmā ayam āyasmā adhimāniko adhimāna-
sacco appatte pattasaññī akate katasaññī anadhigate
adhigatasaññī adhimānena aññaṃ vyākaroti ‘khīṇā jāti,
vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ
itthattāyā ti pajānāmī'; ti. Tam enaṃ Tathāgato vā Tathā-
gatasāvako vā jhāyī samāpattikusalo paracittakusalo5 pa-
racittapariyāyakusalo evaṃ cetasā ceto paricca pajānāti:
Abhijjhālu kho panāyam āyasmā abhijjhāpariyuṭṭhitena
cetasā bahulaṃ viharati, abhijjhāpariyuṭṭhānaṃ kho pana
Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṃ. Vyā-
pādo6 kho panāyam āyasmā vyāpādapariyuṭṭhitena7 cetasā
bahulaṃ viharati, vyāpādapariyuṭṭhānaṃ7 kho pana Tathā-
gatappavedite dhammavinaye parihānam etaṃ. Thīnamiddho8
kho panāyam āyasmā thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā
bahulaṃ viharati, thīnamiddhapariyuṭṭhānaṃ kho pana
Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṃ. Ud-
dhato kho panāyam āyasmā uddhaccapariyuṭṭhitena cetasā
bahulaṃ viharati, uddhaccapariyuṭṭhānaṃ kho pana Tathā-
gatappavedite dhammavinaye parihānam etaṃ. Vicikiccho9
kho panāyam āyasmā vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā ba-
hulaṃ viharati, vicikicchāpariyuṭṭhānaṃ kho pana Tathā-
gatappavedite dhammavinaye parihānam etaṃ. Kammārāmo
kho panāyam āyasmā kammarato kammārāmataṃ anuyutto,

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6. M7 ayam.
2 M. T. M7 -passa.
3 M. Ph. dhā-
4 T. M7 manasā pe-
5 omitted by T.
6 S. byāpanno; T. vya-
7 T. vya-
8 Ph. -middhaṃ; S. -middhī.
9 S. ve-; Ph. -cchī.

[page 164]
164 Aṅguttara-Nikāya. LXXXVI. 2-LXXXVII. 2
kammārāmatā kho pana Tathāgatappavedite dhammavinaye
parihānam etaṃ. Bhassārāmo kho panāyam āyasmā
bhassarato bhassārāmataṃ anuyutto, bhassārāmatā kho
pana Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṃ.
Niddārāmo kho panāyam āyasmā niddārato niddārāmataṃ
anuyutto, niddārāmatā kho pana Tathāgatappavedite
dhammavinaye parihānam etaṃ. Saṅgaṇikārāmo kho
panāyam āyasmā saṅgaṇikārato saṅgaṇikārāmataṃ anu-
yutto, saṅgaṇikārāmatā kho pana Tathāgatappavedite
dhammavinaye parihānam etaṃ. Muṭṭhassati1 kho panāyam
āyasmā uttarikaraṇīye2 oramattakena visesādhigamena
antarāvosānaṃ āpanno, antarāvosānagamanaṃ3 kho pana
Tathāgatappavedite dhammavinaye parihānam etaṃ.
3. So vatāvuso bhikkhu ime dasa dhamme appahāya
imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ
āpajjissatī ti n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati. So vatāvuso bhikkhu
ime dasa dhamme pahāya imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ
virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjissatī ti ṭhānam etaṃ vijjatī ti.
LXXXVII
1. Tatra kho Bhagavā Kālakaṃ4 bhikkhuṃ ārabbha5
bhikkhū5 āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante6 ti te
bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:--
2. Idha bhikkhave bhikkhu adhikaraṇiko hoti adhika-
raṇasamathassa na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu
adhikaraṇiko hoti adhikaraṇasamathassa na vaṇṇavādī,
ayam pi dhammo na piyattāya7 na garuttāya8 na bhāvanāya
na sāmaññāya9 na ekībhāvāya saṃvattati.

--------------------------------------------------------------------------
1 all MSS. exc. S. have sati.
2 T. M7 uttariṃ ka-
3 M. -vosānaṃ ga-
4 M7 Kaḷakaṃ; M. Ph. Kālaṅkataṃ; T. Kalandakaṃ; S. Kāḷakabhikkhuṃ.
5 omitted by T. M7.
6 M. Ph. bhaddante.
7 Ph. piyatthāya; M. S. piyatāya; T. M6 piyattā.
8 Ph. garutthāya; M. S. garutāya throughout.
9 T. saṃmaṃñāya.

[page 165]
LXXXVII. 3-8 Thera-Vagga. 165
3. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu na sikkhākāmo
hoti1 sikkhāsamādānassa2 na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave
bhikkhu na sikkhākāmo hoti sikkhāsamādānassa3 na
vaṇṇavādī, ayam pi dhammo na piyattāya4 na garuttāya na
bhāvanāya na sāmaññāya na ekībhāvāya saṃvattati.
4. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu pāpiccho hoti
icchāvinayassa na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu
pāpiccho hoti icchāvinayassa na vaṇṇavādī, ayam pi
dhammo na piyattāya . . . pe5 . . . na ekībhāvāya saṃ-
vattati.
5. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu kodhano hoti
kodhavinayassa na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu
kodhano hoti kodhavinayassa na vaṇṇavādī, ayam pi
dhammo na piyattāya . . . pe5 . . . na ekībhāvāya saṃ-
vattati.
6. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu makkhī hoti
makkhavinayassa na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu
makkhī hoti makkhavinayassa na vaṇṇavādī, ayam pi
dhammo na piyattāya . . . pe5 . . . na ekībhāvāya saṃ-
vattati.
7. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu saṭho6 hoti
sāṭheyyavinayassa7 na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave
bhikkhu saṭho8 hoti sāṭheyyavinayassa7 na vaṇṇavādī,
ayam pi dhammo na piyattāya . . . pe5 . . . na ekībhāvāya
saṃvattati.
8. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu māyāvī hoti mā-
yāvinayassa na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu
māyāvī hoti māyāvinayassa na vaṇṇavādī, ayam pi dhammo
na piyattāya . . . pe5 . . . na ekībhāvāya saṃvattati.

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6. M7 insert na.
2 T. -dāyanassa; M. Ph. sikkhākāmassa.
3 M. Ph. -kāmassa.
4 Ph. piyatthāya; M. S. piyatāya throughout.
5 M. Ph. S. in full.
6 M. Ph. satho; T. M7 saṭṭho.
7 M. Ph. sāth-
8 M. Ph. satho.

[page 166]
166 Aṅguttara-Nikāya. LXXXVII. 9-13
9. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammānaṃ na
nisāmakajātiyo1 hoti dhammanisantiyā na vaṇṇavādī. Yam
pi bhikkhave bhikkhu dhammānaṃ na nisāmakajātiyo2
hoti dhammanisantiyā na vaṇṇavādī, ayam pi dhammo na
piyattāya . . . pe3 . . . na ekībhāvāya saṃvattati.
10. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu na paṭisallāno
hoti paṭisallānassa na vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave
bhikkhu na paṭisallāno hoti paṭisallānassa na vaṇṇavādī,
ayam pi dhammo na piyattāya . . . pe3 . . . ekībhāvāya
saṃvattati.
11. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīnaṃ
na paṭisanthārako4 hoti paṭisanthārakassa na vaṇṇavādī.
Yam pi bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīnaṃ na paṭi-
santhārako hoti paṭisanthārakassa na vaṇṇavādī, ayam pi
dhammo na piyattāya na garuttāya na bhāvanāya na sā-
maññāya na ekībhāvāya saṃvattati.
12. Evarūpassa bhikkhave bhikkhuno kiñcāpi evaṃ
icchā uppajjeyya ‘aho vata maṃ sabrahmacārī sakkareyyuṃ
garukareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyun'; ti. Atha kho naṃ5
sabrahmacārī na c'; eva6 sakkaronti na7 garukaronti na7
mānenti na7 pūjenti. Taṃ kissa hetu? Tathā hi 'ssa8
bhikkhave viññū sabrahmacārī te pāpake akusale dhamme
appahīne samanupassanti.
13. Seyyathā pi bhikkhave assakhaluṅkassa9 kiñcāpi
evaṃ icchā uppajjeyya ‘aho vata maṃ manussā ājānī-
yaṭṭhāne10 ṭhapeyyuṃ ājānīyabhojanañ ca bhojeyyuṃ ājā-
nīyaparimajjanañ ca parimajjeyyun'; ti. Atha kho naṃ
manussā na c'; eva ājānīyaṭṭhāne ṭhapenti na ca ājānīya-
bhojanaṃ bhojenti na ca ājānīyaparimajjanaṃ parimajjanti11.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. nisāmana-; T. nandisamāka-; M. Ph. S. have the ending in ko.
2 M. nisāmana-; T. nandisāmaka-
3 M. Ph. S. in full.
4 M. Ph. -sandho always.
5 M6 taṃ.
6 S. neva.
7 omitted by T.
8 T. Tathāgatassa.
9 Ph. -pūḷakassa; S. -mūḷhakassa; M6. M7 -khaḷulokassa
10 S. adds ca.
11 M6 -majjenti.

[page 167]
LXXXVII. 13-18 Thera-Vagga. 167
Taṃ kissa hetu? Tathā hi 'ssa bhikkhave viññū manussā
tāni sāṭheyyāni1 kūṭeyyāni2 jimheyyāni3 vaṅkeyyāni4 appa-
hīnāni samanupassanti. Evam eva kho bhikkhave evarū-
passa bhikkhuno kiñcāpi evaṃ icchā uppajjeyya ‘aho vata
maṃ sabrahmacārī sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ
pūjeyyun'; ti. Atha kho naṃ sabrahmacārī na c'; eva5
sakkaronti na6 garukaronti na6 mānenti na6 pūjenti. Taṃ
kissa hetu? Tathā hi 'ssa bhikkhave viññū sabrahmacārī
te pāpake akusale dhamme appahīne samanupassanti.
14. Idha pana7 bhikkhave bhikkhu na8 adhikaraṇiko8
hoti adhikaraṇasamathassa vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave
bhikkhu na9 adhikaraṇiko9 hoti adhikaraṇasamathassa
vaṇṇavādī, ayam pi dhammo piyattāya garuttāya bhāvanāya
sāmaññāya ekībhāvāya saṃvattati.
15. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sikkhākāmo
hoti sikkhāsamādānassa10 vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave
bhikkhu sikkhākāmo hoti sikkhāsamādānassa10 vaṇṇavādī,
ayam pi dhammo piyattāya . . .11 ekībhāvāya saṃvattati.
16. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu appiccho hoti
icchāvinayassa vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu
appiccho hoti icchāvinayassa vaṇṇavādī, ayam pi dhammo
. . .12 ekībhāvāya saṃvattati.
17. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu akkodhano13
hoti kodhavinayassa vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu
akkodhano13 hoti kodhavinayassa vaṇṇavādī, ayam pi
dhammo . . . pe14 . . . ekībhāvāya saṃvattati.
18. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu amakkhī hoti
makkhavinayassa15 vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu
amakkhī hoti makkhavinayassa15 vaṇṇavādī, ayam pi dhammo
. . .16 ekībhāvāya saṃvattati.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. sāth-
2 M. Ph. T. M6 ku-
3 M6 parijimheyyāni.
4 M6 keseyyāni.
5 M6 taṃ.
6 S. neva.
7 omitted by Ph.
8 T. M6. M7 nādhi-; T. -ṇi.
9 T. M6. M7 nādhi-; T. -yo; Ph. -ṇi.
10 M. Ph. -kāmassa.
11 M. Ph. S. in full.
12 M. la; Ph. pa; S. pe.
13 M. Ph. ako-
14 M. la; Ph. pa.
15 T. M6. M7 makkhi-
16 M. la; S. pe.

[page 168]
168 Aṅguttara-Nikāya. LXXXVII. 19-25
19. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu asaṭho1 hoti
sāṭheyyavinayassa2 vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu
asaṭho1 hoti sāṭheyyavinayassa2 vaṇṇavādī, ayam pi
dhammo . . .3 ekībhāvāya saṃvattati.
20. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu amāyāvī hoti
māyāvinayassa vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu
amāyāvī hoti māyāvinayassa vaṇṇavādī, ayam pi dhammo
. . .3 ekībhāvāya saṃvattati.
21. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammānam
nisāmakajātiyo4 hoti dhammanisantiyā vaṇṇavādī. Yam
pi bhikkhave bhikkhu dhammānaṃ nisāmakajātiyo4 hoti
dhammanisantiyā vaṇṇavādī, ayam pi dhammo . . .3 ekī-
bhāvāya saṃvattati.
22. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu paṭisallāno hoti
paṭisallānassa vaṇṇavādī. Yam pi bhikkhave bhikkhu
paṭisallāno hoti paṭisallānassa vaṇṇavādī, ayam pi dhammo
. . .3 ekībhāvāya saṃvattati.
23. Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīnaṃ
paṭisanthārako5 hoti paṭisanthārakassa vaṇṇavādī. Yam pi
bhikkhave bhikkhu sabrahmacārīnaṃ paṭisanthārako5 hoti
paṭisanthārakassa vaṇṇavādī, ayam pi dhammo piyattāya
garuttāya bhāvanāya sāmaññāya ekībhāvāya saṃvattati.
24. Evarūpassa bhikkhave bhikkhuno kiñcāpi na evaṃ
icchā uppajjeyya ‘aho vata maṃ sabrahmacārī sakkareyyuṃ
garukareyyuṃ māneyyum pūjeyyun'; ti. Atha kho naṃ
sabrahmacārī sakkaronti garukaronti mānenti pūjenti.
Taṃ kissa hetu? Tathā hi 'ssa bhikkhave viññū sabrah-
macārī te pāpake akusale dhamme pahīne samanupassanti.
25. Seyyathā pi bhikkhave bhaddassa assājānīyassa kiñ-
cāpi na evaṃ icchā uppajjeyya ‘aho vata naṃ manussā
ājānīyaṭṭhāne6 ṭhapeyyuṃ7 ājānīyabhojanañ ca bhojjeyyuṃ
ājānīyaparimajjanañ ca parimajjeyyun'; ti. Atha kho naṃ
manussā ājānīyaṭṭhāne8 ṭhapenti ājānīyabhojanañ ca

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. asatho.
2 M. Ph. sāth-
3 M. la; S. pe.
4 M. Ph. S. -ko.
5 T. -no; M7 -no and -ko.
6 S. adds ca.
7 S. ṭhā-
8 M. Ph. S. add ca.

[page 169]
LXXXVII. 25-LXXXVIII. 1 Thera-Vagga. 169
bhojenti ājānīyaparimajjanañ ca parimajjanti. Taṃ kissa
hetu? Tathā hi 'ssa bhikkhave viññū manussā tāni
sāṭheyyāni1 kūṭeyyāni2 jimheyyāni vaṅkeyyāni3 pahīnāni
samanupassanti. Evam eva kho bhikkhave evarūpassa
bhikkhuno kiñcāpi na4 evaṃ icchā uppajjeyya ‘aho vata
maṃ sabrahmacārī sakkareyyuṃ garukareyyuṃ māneyyuṃ
pūjeyyun'; ti. Atha kho naṃ sabrahmacārī sakkaronti
garukaronti mānenti pūjenti. Taṃ kissa hetu? Tathā hi
'ssa bhikkhave viññū sabrahmacārī te pāpake akusale
dhamme pahīne samanupassantī ti.
LXXXVIII.
1. Yo so bhikkhave bhikkhu akkosakaparibhāsako5
ariyupavādī sabrahmacārīnaṃ, aṭṭhānam etaṃ anavakāso6,
yaṃ so7 dasannaṃ vyasanānaṃ aññataraṃ8 vyasanaṃ na9
nigaccheyya. Katamesaṃ dasannaṃ?
2. Anadhigataṃ nādhigacchati10, adhigatā11 parihāyati12,
saddhammassa na vodāyati13, saddhammesu vā adhimāniko
hoti, anabhirato14 vā brahmacariyaṃ carati, aññataraṃ vā
saṃkiliṭṭhaṃ āpattiṃ15 āpajjati, gāḷhaṃ vā rogātaṅkaṃ
phusati, ummādaṃ vā pāpuṇāti cittakkhepaṃ, sammūḷho
kālaṃ karoti, kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ dugga-
tiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati16.
Yo so bhikkhave bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyu-
pavādī sabrahmacārīnaṃ, aṭṭhānam etaṃ anavakāso6, yaṃ
so7 imesaṃ dasannaṃ vyasanānaṃ aññataraṃ8 vyasanaṃ
na9 nigaccheyyā ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. sāth-
2 M. Ph. T. M6 ku-
3 omitted by T.
4 T. M6 no.
5 M6 -ko pari-; T. M7 akkosaparibhāsako (T. -to).
6 M. ava-
7 omitted by M. Ph.
8 M. S. aññataraññataraṃ.
9 omitted by M. T. M6. M7.
10 T. -gacchanti; M6 -gaccheyyāti.
11 M. Ph. -taṃ.
12 T. M6. M7 -yanti.
13 M. Ph. M6. M7. S. -yanti; T. vodānanti.
14 T. anadhirato.
15 omitted by Ph.
16 T. M6. M7 uppajjati.

[page 170]
170 Aṅguttara-Nikāya. LXXXIX. 1-2
LXXXIX.
1. Atha kho Kokāliko1 bhikkhu yena Bhagavā ten'
upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Kokāliko
bhikkhu Bhagavantaṃ etad avoca ‘pāpicchā bhante Sāri-
putta-Moggallānā pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā'; ti.
‘Mā h'; evaṃ Kokālika, mā2 h'; evaṃ2 Kokālika2, pasādehi
Kokālika Sāriputta-Moggallānesu cittaṃ, pesalā Sāriputta-
Moggallānā'; ti. Dutiyam pi kho Kokāliko bhikkhu Bha-
gavantaṃ etad avoca ‘kiñcāpi me bhante Bhagavā saddhā-
yiko paccayiko, atha kho pāpicchā'; va3 Sāriputta-Moggallānā
pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatā'; ti. ‘Mā h'; evaṃ Kokālika,
mā h'; evaṃ Kokālika, pasādehi Kokālika Sāriputta-Mog-
gallānesu cittaṃ, pesalā Sāriputta-Moggallānā'; ti. Tatiyam
pi kho Kokāliko bhikkhu Bhagavantaṃ etad avoca ‘ . . .
pe4 . . . pesalā Sāriputta-Moggallānā'; ti.
2. Atha kho Kokāliko bhikkhu uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṃ
abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Acirapakkan-
tassa ca Kokālikassa bhikkhuno sāsapamattīhi5 piḷakāhi6
sabbo kāyo phuṭo7 ahosi. Sāsapamattiyo hutvā mugga-
mattiyo ahesuṃ, muggamattiyo hutvā kalāyamattiyo8 ahe-
suṃ. Kalāyamattiyo hutvā kolaṭṭhimattiyo ahesuṃ. Ko-
laṭṭhimattiyo hutvā kolamattiyo ahesuṃ. Kolamattiyo hutvā
āmalakamattiyo9 ahesuṃ. Āmalakamattiyo9 hutvā beluva-
salāṭukamattiyo10 ahesuṃ. Beluvasalāṭukamattiyo10 hutvā
billamattiyo11 ahesuṃ. Billamattiyo hutvā pabhijjiṃsu.

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. -yo throughout; T. M6. M7 -ko and -yo.
2 Ph. vadehi.
3 T. vā; omitted by Ph.
4 M. Ph. S. in full.
5 T. M6 -mattāhi.
6 M6. M7 pila-; T. pilikāhi; Ph. piḷikāhi.
7 S. phuṭṭho.
8 M. Ph. kaḷ-; S. kāḷ-; M7 kal- and kāl-
9 M. tiṇḍuka-
10 S. ve-; M6 -sālāṭuka-; T. velusāṭuka-; M. peḷuvasalāruka-;
Ph. tiṇḍuka-
11 S. villa-; M. bila-; Ph. beḷu-; M6 bilāla-

[page 171]
LXXXIX. 2-3 Thera-Vagga. 171
Pubbañ ca lohitañ ca pagghariṃsu1. Svāssudaṃ2 kada-
lipattesu3 seti4 maccho va visagilito5.
3. Atha kho Tuduppaccekabrahmā6 yena Kokāliko
bhikkhu ten'; upasaṅkami, upasaṅkamitvā vehāse ṭhatvā
Kokālikaṃ bhikkhuṃ etad avoca ‘pasādehi Kokālika
Sāriputta-Moggallānesu cittaṃ, pesalā Sāriputta-Moggal-
lānā'; ti. ‘Ko 'si tvaṃ āvuso'; ti? ‘Ahaṃ Tuduppacceka-
brahmā'; ti. ‘Nanu tvaṃ āvuso Bhagavatā anāgāmī vyā-
kato7, atha kiñcarahi8 idhāgato, passa9 yāva10 te idaṃ
aparaddhan'; ti. Atha kho Tuduppaccekabrahmā Kokāli-
kaṃ bhikkhuṃ gāthāya ajjhabhāsi:
Purisassa hi jātassa kuthāri11 jāyate mukhe
yāya chindati12 attānaṃ bālo dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ.
Yo nindiyaṃ pasaṃsati
taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo
vicināti mukhena so kaliṃ13
kalinā14 tena sukhaṃ na vindati.
Appamatto15 ayaṃ kali
yo akkhesu dhanaparājayo
sabbassāpi sahāpi attanā
ayam eva mahattaro16 kali
yo sugatesu17 manaṃ padosaye18.
Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ
chattiṃsati19 pañca20 ca20 abbudāni21
yam ariyagarahī22 nirayaṃ upeti
vācaṃ manañ23 ca23 paṇidhāya24 pāpakan ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. pagghari.
2 Ph. svassudaṃ; M6. M7 sossudaṃ.
3 M. kaddali-
4 T. so.
5 T. M6. M7. S. -kalikato.
6 S. Tudi pa-; M. Ph. Turi pa- throughout.
7 T. vya-
8 T. -rah'.
9 omitted by Ph.
10 M. Ph. S. yāvañ ca; M7 yāva va.
11 Ph. M7. S. -rī; M. Ph. S. kudho
12 T. pandati; M7 nāti.
13 T. M7 Kokālikaṃ.
14 T. kali.
15 M. -mattako; M6 has a blunder.
16 T. mantataro.
17 T. -tīsu.
18 M7 padesaye; M. Ph. padūsaye.
19 S. chattiṃsa, but adds ca; M6 chattiṃ.
20 T. paccamaṃ.
21 T. M7 -dā.
22 M. M6 -hi.
23 omitted by M6.
24 T. M6. M7 pan-

[page 172]
172 Aṅguttara-Nikāya. LXXXIX. 4-6
4. Atha kho Kokāliko bhikkhu ten'; evābādhena kālam
akāsi. Kālakato ca Kokāliko bhikkhu padumanirayaṃ1
upapajjati2 Sāriputta-Moggallānesu cittaṃ āghātetvā3.
Atha kho Brahmā Sahampati abhikkantāya rattiyā abhi-
kkantavaṇṇo4 kevalakappaṃ Jetavanaṃ obhāsetvā yena
Bhagavā ten'; upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho
Brahmā Sahampati Bhagavantaṃ etad avoca ‘Kokāliko
bhante bhikkhu kālakato, kālakato ca bhante Kokāliko
bhikkhu padumanirayaṃ1 upapanno5 Sāriputta-Moggallā-
nesu cittaṃ āghātetvā'3 ti. Idam avoca Brahmā Saham-
pati, idaṃ vatvā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ
katvā tatth'; ev'; antaradhāyi.
5. Atha kho Bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū
āmantesi: Imaṃ bhikkhave rattiṃ Brahmā Sahampati
abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo6 kevalakappaṃ Je-
tavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ ten'; upasaṅkami, upasaṅkamitvā
maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito
kho bhikkhave Brahmā Sahampati maṃ etad avoca ‘Ko-
kāliko bhante bhikkhu kālakato, kālakato ca bhante Ko-
kāliko bhikkhu padumanirayaṃ upapanno7 Sāriputta-
Moggallānesu cittaṃ āghātetvā'8 ti. Idam avoca bhikkhave
Brahmā Sahampati, idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā pa-
dakkhiṇaṃ katvā tatth'; ev'; antaradhāyī ti.
6. Evam vutte aññataro bhikkhu Bhagavantaṃ etad
avoca ‘kīva9 dīghaṃ10 nu kho bhante padumaniraye11
āyuppamāṇan'; ti? ‘Dīghaṃ kho bhikkhu padumaniraye11
āyuppamāṇaṃ, taṃ12 na13 sukaraṃ saṃkhātuṃ "ettakāni

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. padumaṃ ni-
2 Ph. S. uppajjati; T. M6. M7 uppajji.
3 Ph. S. āghāṭ-
4 M. M6 -vaṇṇā; T. M7 -vaṇṇa.
5 T. M6. M7 uppanno.
6 M. Ph. T. M6 -vaṇṇā; M7 -vaṇṇa.
7 T. M6. M7 uppanno.
8 S. āghāṭo always.
9 T. kīvañ ca; M. kiṃva; Ph. kiṃ; M6 kīdiso.
10 Ph. cīraṃ; omitted by M6.
11 M. padume ni-
12 M. puts taṃ after na.
13 omitted by T.

[page 173]
LXXXIX. 6 Thera-Vagga. 173
vassānī" ti iti1 vā "ettakāni vassasatānī" ti iti1 vā "etta-
kāni vassasahassānī" ti iti1 vā "ettakāni vassasatasahassānī"
ti iti1 vā'; ti. ‘Sakkā pana bhante upamā kātun'; ti?
‘Sakkā bhikkhū'; ti. Bhagavā avoca:--
Seyyathā pi bhikkhu vīsatikhāriko Kosalako tilavāho,
tato2 puriso vassasatassa3 vassasatassa3 accayena4 ekam
ekaṃ tilaṃ uddhareyya. Khippataraṃ kho so bhikkhu
vīsatikhāriko Kosalako tilavāho5 iminā upakkamena pa-
rikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, na6 tveva6 eko abbudo
nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vīsati abbudā nirayā7, evam
eko8 nirabbudo nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vīsati nir-
abbudā nirayā, evam eko ababo9 nirayo10. Seyyathā pi
bhikkhu vīsati ababā11 nirayā, evam eko ahaho12 nirayo.
Seyyathā pi bhikkhu vīsati ahahā nirayā, evam eko aṭaṭo
nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vīsati aṭaṭā nirayā, evam
eko kumudo nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vīsati kumudā
nirayā, evam eko sogandhiko nirayo. Seyyathā pi bhikkhu
vīsati sogandhikā nirayā, evam eko uppalako13 nirayo.
Seyyathā pi bhikkhu uppalakā14 nirayā, evam eko puṇḍa-
rīko nirayo. Seyyathā pi bhikkhu vīsati puṇḍarīkā nirayā,
evam eko padumo nirayo. Padumaṃ kho pana bhikkhu
nirayaṃ Kokāliko bhikkhu upapanno15 Sāriputta-Moggallā-
nesu cittaṃ āghātetvā ti.
Idam avoca Bhagavā, idaṃ vatvāna16 Sugato athāparaṃ
etad avoca Satthā:

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by M. Ph. S.
2 T. ti te.
3 M6 vassasatassa vassasahassa; M7 vassasatasahassa vassatasahassa
(sic); S. vassasatasahassassa.
4 S. pacc-
5 T. adds ti.
6 omitted by M7.
7 Ph. -yo.
8 T. M6. M7 eva kho throughout.
9 M6. M7. S. ababbo; T. abbudo.
10 T. adds Seyyathā pi bh- vī- abbudā ni-, evam eva kho abbudo ni-
11 S. ababbā; T. abbudā.
12 T. M6. M7 abhabbo.
13 S. uppalo.
14 S. uppalā.
15 T. M6. M7 uppanno.
16 M. vatvā ca; T. M6. M7 vatvā.

[page 174]
174 Aṅguttara-Nikāya. LXXXIX. 6-XC. 2
Purisassa hi jātassa kuthāri1 jāyate mukhe
yāya chindati attānaṃ bālo dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ.
Yo nindiyaṃ pasaṃsati
taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo
vicināti mukhena so kaliṃ
kalinā2 tena2 sukhaṃ na3 vindati.
Appamatto4 ayaṃ kali
yo akkhesu dhanaparājayo
sabbassāpi sahāpi attanā
ayam eva mahattaro5 kali
yo sugatesu manaṃ padosaye6.
Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ
chattiṃsati7 pañca ca8 abbudāni
yam ariyagarahī9 nirayaṃ upeti10
vācaṃ manañ ca paṇidhāya11 pāpakan ti.
XC.
1. Atha kho āyasmā Sāriputto yena Bhagavā ten'; upa-
saṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekam-
antaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ
Sāriputtaṃ Bhagavā etad avoca: Kati nu kho Sāriputta
khīṇāsavassa bhikkhuno balāni, yehi balehi samannāgato
khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti ‘khīṇā me
āsavā'; ti? Dasa bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balāni,
yehi balehi samannāgato khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ
khayaṃ paṭijānāti ‘khīṇā me āsavā'; ti. Katamāni dasa?
2. Idha bhante khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe
saṅkhārā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā honti.

--------------------------------------------------------------------------
1 M7. S. -rī; M. Ph. S. kudh-
2 T. kalina ni; M7 kalina nu (sic).
3 omitted by T.
4 M. -ttako.
5 T. mahantataro.
6 M. Ph. padūsaye; M6. M7 padesaye.
7 S. chattiṃsa ca.
8 omitted by M6.
9 M. T. M6 -hi.
10 T. upadapeti.
11 T. M6. M7 pan-

[page 175]
XC. 2-6 Thera-Vagga. 175
Yam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe
saṅkhārā yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā honti,
idam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti, yaṃ
balaṃ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭi-
jānāti ‘khīṇā me āsavā'; ti.
3. Puna ca paraṃ bhante khīṇāsavassa bhikkhuno aṅ-
gārakāsupamā kāmā1 yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā
honti. Yam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno aṅgārakā-
supamā kāmā2 yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhā
honti, idam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti,
yaṃ balaṃ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ
paṭijānāti ‘khīṇā me āsavā'; ti.
4. Puna ca paraṃ bhante khīṇāsavassa bhikkhuno vive-
kaninnaṃ cittaṃ hoti vivekapoṇaṃ3 vivekapabbhāraṃ
vivekaṭṭhaṃ4 nekkhammābhirataṃ5 vyantibhūtaṃ6 sabbaso
āsavaṭṭhāniyehi dhammehi. Yam pi bhante khīṇāsavassa
bhikkhuno vivekaninnaṃ cittaṃ hoti vivekapoṇaṃ3 viveka-
pabbhāraṃ vivekaṭṭhaṃ nekkhammābhirataṃ5 vyantibhū-
taṃ6 sabbaso āsavaṭṭhāniyehi dhammehi, idam pi bhante
khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma
khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti ‘khīṇā
me āsavā'; ti.
5. Puna ca paraṃ bhante khīṇāsavassa bhikkhuno
cattāro satipaṭṭhānā bhāvitā honti subhāvitā. Yam pi
bhante khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro satipaṭṭhānā bhā-
vitā honti subhāvitā, idam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno
balaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma khīṇāsavo bhikkhu āsa-
vānaṃ khayaṃ paṭijānāti ‘khīṇā me āsavā'; ti.
6. Puna ca paraṃ bhante khīṇāsavassa bhikkhuno cattāro
sammappadhānā bhāvitā honti subhāvitā . . . pe7 . . .
cattāro iddhippādā bhāvitā honti subhāvitā . . .8 pañc'
indriyāni bhāvitāni9 honti9 subhāvitāni9 . . . pañca balāni

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by T.
2 omitted by T. M6.
3 Ph. T. M6. M7 -ponaṃ.
4 M. Ph. sakaṭṭhāne.
5 M. Ph. nikkhamā-
6 S. -tī-
7 M. la; Ph. pa; omitted by S.
8 M. la; Ph. pa.
9 omitted by M. Ph. S.

[page 176]
176 Aṅguttara-Nikāya. XC. 6-XCI. 1
bhāvitāni honti subhāvitāni . . . satta bojjhaṅgā bhāvitā
honti subhāvitā . . . ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvito hoti
subhāvito. Yam pi bhante khīṇāsavassa bhikkhuno ariyo
aṭṭhaṅgiko maggo bhāvito hoti subhāvito, idam pi bhante
khīṇāsavassa bhikkhuno balaṃ hoti, yaṃ balaṃ āgamma
khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ paṭijānāti ‘khīṇā me
āsavā'; ti.
Imāni kho bhante dasa khīṇāsavassa bhikkhuno balāni,
yehi balehi samannāgato khīṇāsavo bhikkhu āsavānaṃ
khayaṃ paṭijānāti ‘khīṇā me āsavā'; ti.
Theravaggo1 navamo2.
Tatr'3 uddānaṃ:
Bāhuno4 c'; Ānando ca5 Puṇṇiyo ca5 vyākaraṇaṃ6
Katthī7 aññādhikaraṇaṃ8 Kokāliko ca balāni cā9 ti.
XCI.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jeta-
vane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho Anāthapiṇḍiko
gahapati yena Bhagavā ten'; upasaṅkami, upasaṅkamitvā
Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinnaṃ kho Anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ Bhagavā etad
avoca:--

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. T. M7 Vaggo; M6 Tass'; uddānaṃ, then Vaggo.
2 M. Ph. S. catuttho.
3 S. tass'; is missing in Ph. T. M6. M7; the udd- itself
also in Ph. T. M7.
4 S. Vāhuno; M. Vahanānanda instead of Bā- c'; A-; M6 Pahānaṃ Ā-
5 omitted by M. M6; M6 has Purāniyo Moggallānattheramunena pañcamaṃ
for the first line instead of Puṇṇiyo and so on.
6 M. -karaṃ.
7 M. katti; M6 has for this line instead of Puṇṇiyo vyasanaṃ
Kokāliyaṃ balena te dasā ti.
8 M. has māniko na piyakkosa Kokāli khiṇāsavabalena cā ti.
9 S. ca (without ti).

[page 177]
XCI. 2-10 Upāsaka-Vagga. 177
2. Dasa yime gahapati kāmabhogī1 santo saṃvijjamānā
lokasmiṃ. Katame dasa?
3. Idha gahapati ekacco kāmabhogī adhammena bhoge
pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā sāha-
sena na attānaṃ sukheti pīneti2, na saṃvibhajati na
puññāni karoti.
4. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī adhammena
bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā
sāhasena attānaṃ sukheti pīneti, na saṃvibhajati na
puññāni karoti.
5. Idha3 pana gahapati ekacco kāmabhogī adhammena
bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā
sāhasena attānaṃ sukheti pīneti, saṃvibhajati puññāni
karoti.
6. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammā-
dhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi,
dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena
pi na attānaṃ sukheti pīneti, na saṃvibhajati na puññāni
karoti.
7. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammā-
dhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi,
dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāha-
sena pi attānaṃ sukheti pīneti, na saṃvibhajati na puññāni
karoti.
8. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammā-
dhammena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi,
dhammādhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāha-
sena pi attānaṃ sukheti pīneti, saṃvibhajati puññāni karoti.
9. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammena
bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā
asāhasena na attānaṃ sukheti pīneti, na saṃvibhajati na
puññāni karoti.
10. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammena
bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā

--------------------------------------------------------------------------
1 S. -bhogino.
2 M. Ph. S. pi- throughout; T. M7 pi- and pī-
3 M. omits this sentence.

[page 178]
178 Aṅguttara-Nikāya. XCI. 10-14
asāhasena attānaṃ sukheti pīneti, na saṃvibhajati na
puññāni karoti.
11. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammena
bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā
asāhasena attānaṃ sukheti pīneti, saṃvibhajati puññāni
karoti, te ca bhoge gadhito1 mucchito2 ajjhāpanno anādī-
navadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati.
12. Idha pana gahapati ekacco kāmabhogī dhammena
bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā
asāhasena attānaṃ sukheti pīneti, saṃvibhajati puññāni
karoti, te3 ca bhoge agadhito1 amucchito anajjhāpanno
ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati.
13. Tatra gahapati yvāyaṃ4 kāmabhogī adhammena
bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā
sāhasena na attānaṃ sukheti pīneti. na saṃvibhajati na
puññāni karoti: ayaṃ gahapati kāmabhogī tīhi5 ṭhānehi
gārayho. Adhammena bhoge pariyesati sāhasenā ti iminā
paṭhamena ṭhānena gārayho, na attānam sukheti pīnetī ti
iminā dutiyena ṭhānena gārayho, na saṃvibhajati na
puññāni karotī ti iminā tatiyena ṭhānena gārayho.
Ayaṃ gahapati kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi gārayho.
14. Tatra gahapati yvāyaṃ6 kāmabhogī adhammena
bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā
sāhasena attānaṃ sukheti pīneti, na saṃvibhajati na
puññāni karoti: ayaṃ gahapati kāmabhogī dvīhi ṭhānehi
gārayho, ekena ṭhānena pāsaṃso. Adhammena bhoge pari-
yesati sāhasenā ti iminā paṭhamena ṭhānena gārayho,
attānaṃ sukheti pīnetī ti iminā ekena ṭhānena pāsaṃso,
na saṃvibhajati na puññāni karotī ti iminā dutiyena ṭhā-
nena gārayho.
Ayaṃ gahapati kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi gārayho,
iminā ekena ṭhānena pāsaṃso.

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 adhigato; M6 agathito.
2 M. -ñchito throughout.
3 T. no.
4 M6 yo 'yaṃ; M7 'vāyaṃ.
5 T. M6. M7 imehi tīhi.
6 T. M6. M7 yo 'yaṃ.

[page 179]
XCI. 15-17 Upāsaka-Vagga. 179
15. Tatra gahapati yvāyaṃ1 kāmabhogī adhammena
bhoge pariyesati sāhasena, adhammena bhoge pariyesitvā
sāhasena attānaṃ sukheti pīneti, saṃvibhajati puññāni
karoti: ayaṃ gahapati kāmabhogī ekena ṭhānena gārayho,
dvīhi ṭhānehi pāsaṃso. Adhammena bhoge pariyesati sā-
hasenā ti iminā ekena ṭhānena gārayho, attānaṃ sukheti
pīnetī ti iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṃso, saṃvibhajati
puññāni karotī ti iminā dutiyena ṭhānena pāsaṃso.
Ayaṃ gahapati kāmabhogī iminā ekena ṭhānena gārayho,
imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṃso.
16. Tatra gahapati yvāyaṃ1 kāmabhogī dhammādham-
mena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi, dhammā-
dhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena2 pi2
na attānaṃ sukheti pīneti3, na saṃvibhajati na puññāni
karoti: ayaṃ gahapati kāmabhogī ekena ṭhānena pāsaṃso,
tīhi ṭhānehi gārayho. Dhammena bhoge pariyesati asāha-
senā ti iminā ekena ṭhānena pāsaṃso, adhammena bhoge
pariyesati sāhasenā ti iminā paṭhamena ṭhānena gārayho,
na attānaṃ sukheti pīnetī3 ti iminā dutiyena ṭhānena
gārayho, na saṃvibhajati na puññāni karotī ti iminā tati-
yena ṭhānena gārayho.
Ayaṃ gahapati kāmabhogī iminā ekena4 ṭhānena pā-
saṃso, imehi tīhi ṭhānehi gārayho.
17. Tatra gahapati yvāyaṃ1 kāmabhogī dhammādham-
mena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi, dhammā-
dhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi
attānaṃ sukheti pīneti, na saṃvibhajati na puññāni karoti:
ayaṃ gahapati kāmabhogī dvīhi ṭhānehi pāsaṃso5, dvīhi5
ṭhānehi5 gārayho. Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā
ti iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṃso, adhammena bhoge
pariyesati sāhasenā ti iminā paṭhamena ṭhānena gārayho6,
attānaṃ sukheti pīnetī ti iminā dutiyena ṭhānena pāsaṃso,
na saṃvibhajati na puññāni karotī ti iminā dutiyena
ṭhānena gārayho.

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6. M7 yo 'yaṃ.
2 omitted by T.
3 M. na pi-
4 S. paṭhamena.
5 omitted by T. M7.
6 T. pāsaṃso.

[page 180]
180 Aṅguttara-Nikāya. XCI. 17-20
Ayaṃ gahapati kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṃso,
imehi dvīhi ṭhānehi gārayho.
18. Tatra gahapati yvāyaṃ1 kāmabhogī dhammādham-
mena bhoge pariyesati sāhasena pi asāhasena pi, dhammā-
dhammena bhoge pariyesitvā sāhasena pi asāhasena pi
attānaṃ sukheti pīneti, saṃvibhajati puññāni karoti: ayaṃ
gahapati kāmabhogī tīhi ṭhānehi pāsaṃso, ekena ṭhānena
gārayho. Dhammena bhoge pariyesati asāhasenā ti iminā
paṭhamena ṭhānena pāsaṃso, adhammena bhoge pariyesati
sāhasenā ti iminā ekena ṭhānena gārayho, attānaṃ sukheti
pīnetī ti iminā dutiyena ṭhānena pāsaṃso, saṃvibhajati
puññāni karotī ti iminā tatiyena ṭhānena pāsaṃso.
Ayaṃ gahapati kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi pāsaṃso,
iminā2 ekena2 ṭhānena2 gārayho2.
19. Tatra gahapati yvāyaṃ1 kāmabhogī dhammena bhoge
pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāha-
sena na3 attānaṃ sukheti pīneti, na saṃvibhajati na
puññāni karoti: ayaṃ gahapati kāmabhogī ekena ṭhānena
pāsaṃso, dvīhi ṭhānehi gārayho. Dhammena bhoge pariye-
sati asāhasenā ti iminā ekena ṭhānena pāsaṃso, na attā-
naṃ sukheti pīnetī4 ti iminā paṭhamena ṭhānena gārayho,
na saṃvibhajati na puññāni karotī ti iminā dutiyena thā-
nena gārayho
Ayaṃ gahapati kāmabhogī iminā ekena ṭhānena pāsaṃso,
imehi dvīhi ṭhānehi gārayho.
20. Tatra gahapati yvāyaṃ1 kāmabhogī dhammena bhoge
pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāha-
sena attānaṃ sukheti pīneti, na saṃvibhajati na puññāni
karoti: ayaṃ gahapati kāmabhogī dvīhi ṭhānehi pāsaṃso,
ekena ṭhānena gārayho. Dhammena bhoge pariyesati asā-
hasenā ti iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṃso, attānaṃ
sukheti pīnetī ti iminā dutiyena ṭhānena pāsaṃso, na
saṃvibhajati na puññāni karotī ti iminā ekena ṭhānena
gārayho.

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6. M7 yo 'yaṃ.
2 omitted by Ph.
3 omitted by M6.
4 M. na pi-

[page 181]
XCI. 20-23 Upāsaka-Vagga. 181
Ayaṃ gahapati kāmabhogī imehi dvīhi ṭhānehi pāsaṃso,
iminā ekena ṭhānena gārayho.
21. Tatra gahapati yvāyaṃ1 kāmabhogī dhammena bhoge
pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāha-
sena attānaṃ sukheti pīneti, saṃvibhajati puññāni karoti,
te ca bhoge gadhito2 mucchito ajjhāpanno anādīnavadassāvī
anissaraṇapañño paribhuñjati: ayaṃ gahapati kāmabhogī
tīhi ṭhānehi pāsaṃso, ekena ṭhānena gārayho. Dhammena
bhoge pariyesati asāhasenā ti iminā paṭhamena ṭhānena
pāsaṃso, attānaṃ sukheti pīnetī ti iminā dutiyena ṭhānena
pāsaṃso, saṃvibhajati puññāni karotī ti iminā tatiyena
ṭhānena pāsaṃso, te ca bhoge gadhito mucchito ajjhāpanno
anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjatī ti iminā
ekena ṭhānena gārayho.
Ayaṃ gahapati kāmabhogī imehi tīhi ṭhānehi pāsaṃso,
iminā ekena ṭhānena gārayho.
22. Tatra gahapati yvāyaṃ1 kāmabhogī dhammena bhoge
pariyesati asāhasena, dhammena bhoge pariyesitvā asāha-
sena attānaṃ sukheti pīneti, saṃvibhajati puññāni karoti,
te ca bhoge agadhito amucchito ajjhāpanno ādīnavadassāvī
nissaraṇapañño paribhuñjati: ayaṃ gahapati kāmabhogī
catūhi ṭhānehi pāsaṃso. Dhammena bhoge pariyesati asā-
hasenā3 ti iminā paṭhamena ṭhānena pāsaṃso, attānaṃ
sukheti pīnetī ti iminā dutiyena ṭhānena pāsaṃso, saṃ-
vibhajati puññāni karotī ti iminā tatiyena ṭhānena pāsaṃso,
te ca bhoge agadhito amucchito anajjhāpanno ādīnava-
dassāvī nissaraṇapañño paribhuñjatī4 ti iminā catutthena
ṭhānena pāsaṃso.
Ayaṃ gahapati kāmabhogī imehi catūhi ṭhānehi pāsaṃso.
Ime kho gahapati dasa kāmabhogī5 santo saṃvijjamānā
lokasmiṃ.
23. Imesaṃ kho gahapati dasannaṃ kāmabhogīnaṃ
yvāyaṃ6 kāmabhogī dhammena bhoge pariyesati asāhasena,

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6. M7 yo 'yaṃ.
2 T. M6. M7 gathito throughout.
3 T. -na, then attānaṃ sukheti pīneti, saṃvi- puṃñāni karoti, te ca.
4 T. -ti: ayaṃ, as before, and then as is given in our text.
5 S. -bhogino.
6 M6 yo cāyaṃ; M7 vāyaṃ.

[page 182]
182 Aṅguttara-Nikāya. XCI. 23-XCII.2
dhammena bhoge pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti
pīneti, saṃvibhajati puññāni karoti, te ca bhoge agadhito
amucchito anajjhāpanno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño
paribhuñjati: ayaṃ imesaṃ dasannaṃ kāmabhogīnaṃ
aggo ca seṭṭho ca pāmokkho1 ca1 uttamo ca pavaro ca.
Seyyathā pi gahapati gavā khīraṃ2 khīramhā dadhi
dadhimhā navanītaṃ navanītamhā sappi sappimhā sappi-
maṇḍo tattha aggam akkhāyati, evam eva kho gahapati
imesaṃ dasannaṃ kāmabhogīnaṃ yvāyaṃ3 kāmabhogī
dhammena bhoge pariyesati asāhasena, dhammena bhoge
pariyesitvā asāhasena attānaṃ sukheti pīneti, saṃvibhajati
puññāni karoti, te ca bhoge agadhito4 amucchito anajjhā-
panno ādīnavadassāvī nissaraṇapañño paribhuñjati: ayaṃ
imesaṃ dasannaṃ kāmabhogīnaṃ aggo ca seṭṭho ca pā-
mokkho5 ca uttamo ca pavaro cā ti.
XCII.
1. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati yena Bhagavā
. . .pe6 . . . Ekamantaṃ nisinnaṃ kho Anāthapiṇḍikaṃ
gahapatiṃ Bhagavā etad avoca:--
2. Yato kho gahapati ariyasāvakassa pañca bhayāni
verāni vūpasantāni honti7, catūhi sotāpattiyaṅgehi samannā-
gato hoti, ariyo c'; assa ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭi-
viddho, so ākaṅkhamāno attanā8 'va8 attānaṃ vyākareyya9
‘khīṇanirayo 'mhi khīṇatiracchānayoni10 khīṇapettivisayo11
khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpanno 'ham asmi avinipāta-
dhammo niyato sambodhiparāyano'12 ti. Katamāni pañca
bhayāni verāni vūpasantāni honti?

--------------------------------------------------------------------------
1 M6. M7 mokkho ca; omitted by T.
2 omitted by Ph. M6.
3 T. M6. M7 yo 'yaṃ.
4 T. M6. M7 agathito.
5 T. M6. M7 mokkho.
6 M. Ph. S. in full.
7 omitted by M. Ph.
8 omitted by T. M7.
9 T. vya-
10 T. M6. M7 -yoniyo; M. Ph. -yoni 'mhi.
11 M. Ph. S. -pitti-; M. Ph. -yo 'mhi.
12 T. sambodha-

[page 183]
XCII. 3-5 Upāsaka-Vagga. 183
3. Yaṃ gahapati pāṇātipātī pāṇātipātapaccayā diṭṭha-
dhammikam pi bhayaṃ veraṃ pasavati, samparāyikam pi
bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikam pi dukkhaṃ domanas-
saṃ paṭisaṃvedeti; pāṇātipātā paṭivirato neva diṭṭhadham-
mikaṃ bhayaṃ veraṃ pasavati, na samparāyikaṃ bhayaṃ
veraṃ pasavati, na cetasikaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭi-
saṃvedeti. Pāṇātipātā paṭiviratassa evan taṃ bhayaṃ
veraṃ vūpasantaṃ hoti.
4. Yaṃ gahapati adinnādāyī . . . pe1 . . . kāmesu
micchācārī . . . musāvādī . . .2 surāmerayamajjapamāda-
ṭṭhāyī surāmerayamajjapamādaṭṭhānapaccayā diṭṭhadham-
mikam pi bhayaṃ veraṃ pasavati, samparāyikam pi
bhayaṃ veraṃ pasavati, cetasikam pi dukkhaṃ domanassaṃ
paṭisaṃvedeti; surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato
neva diṭṭhadhammikaṃ bhayaṃ veraṃ pasavati, na sam-
parāyikaṃ bhayaṃ veraṃ pasavati, na cetasikaṃ dukkhaṃ
domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Surāmerayamajjapamādaṭṭhānā
paṭiviratassa evan taṃ bhayaṃ veraṃ vūpasantaṃ hoti.
Imāni pañca bhayāni verāni vūpasantani honti. Kata-
mehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti?
5. Idha gahapati ariyasāvako buddhe aveccappasādena
samannāgato hoti ‘iti pi so Bhagavā arahaṃ3 sammāsam-
buddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro
purisadammasārathi Satthā devamanussānaṃ buddho Bha-
gavā'; ti. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti
‘svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehi-
passiko opanayiko4 paccattaṃ veditabbo viññūhī'; ti. Saṅghe
aveccappasādena samannāgato hoti ‘supaṭipanno Bhagavato
sāvakasaṅgho, ujupaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, ñāya-
paṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcipaṭipanno Bha-
gavato sāvakasaṅgho, yad idaṃ cattāri purisayugāni, aṭṭha
purisapuggalā, esa Bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pā-
huneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puñña-
kkhettaṃ lokassā'; ti. Ariyakantehi sīlehi samannāgato

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by M. Ph. S.
2 T. M6. M7 insert Yaṃ gahapati.
3 M. la; Ph. pa || buddho.
4 M. Ph. -paneyiko.

[page 184]
184 Aṅguttara-Nikāya. CXII. 5-6
hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi1 akammāsehi bhujis-
sehi2 viññūppasatthehi3 aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattani-
kehi.
Imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato hoti. Katamo
c'; assa ariyo ñāyo paññāya sudiṭṭho hoti supaṭividdho?
6. Idha gahapati ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: Iti
imasmiṃ sati idaṃ hoti, imass'; uppādā idaṃ uppajjati,
imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ niruj-
jhati. Yad idaṃ avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā
viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā
saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā
vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ,
upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā
jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sam-
bhavanti. Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa
samudayo hoti. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhā-
ranirodho4, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā
nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷ-
āyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanāniro-
dho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādāna-
nirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā
jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkha-
domanassupāyāsā nirujjhanti. Evam etassa kevalassa
dukkhakkhandhassa nirodho hoti, ayañ c'; assa5 ariyo ñāyo
paññāya sudiṭṭho hoti suppaṭividdho.
Yato kho gahapati ariyasāvakassa imāni pañca bhayāni
verāni vūpasantāni honti, imehi catūhi sotāpattiyaṅgehi
samannāgato hoti, ayañ6 c'; assa6 ariyo ñāyo paññāya su-
diṭṭho hoti suppaṭividdho, so7 ākaṅkhamāno attanā 'va
attānaṃ vyākareyya8 ‘khīṇanirayo 'mhi khīṇatiracchāna-
yoni8 khīṇapettivisayo10 khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpanno
'ham asmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano'; ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 T. dasabalehi.
2 S. bhujj-; T. M6. M7 bhuñj-
3 M. Ph. S. -pasaṭṭhehi.
4 M. continues: pa | Evaṃ.
5 M6 tassa.
6 T. M6. M7 ayam assa.
7 T. M6 yo.
8 T. vya-
9 T. M6. M7 -yoniyo; M. Ph. -yoni 'mhi.
10 M. Ph. S. -pitti-; M. Ph. -yo 'mhi.

[page 185]
XCIII. 1-3 Upāsaka-Vagga. 185
XCIII.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jeta-
vane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho Anāthapiṇḍiko
gahapati divādivassa Sāvatthiyā nikkhami Bhagavantaṃ
dassanāya. Atha kho Anāthapiṇḍikassa gahapatissa etad
ahosi ‘akālo kho tāva Bhagavantaṃ dassanāya, paṭisallīno
Bhagavā, manobhāvanīyānam1 pi1 bhikkhūnaṃ akālo
dassanāya, paṭisallīnā manobhāvanīyā bhikkhū, yan nūnā-
haṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo ten'
upasaṅkameyyan'; ti. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati
yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo ten'; upa-
saṅkami.
2. Tena kho pana samayena aññatitthiyā paribbājakā
saṅgamma samāgamma2 unnādino uccāsaddā mahāsaddā
anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentā nisinnā honti.
Addasaṃsu3 kho te aññatitthiyā paribbājakā Anāthapiṇ-
ḍikaṃ gahapatiṃ dūrato 'va āgacchantaṃ, disvāna4 aññam-
aññaṃ saṇṭhāpesuṃ5: ‘Appasaddā bhonto hontu, mā
bhonto saddam akattha. Ayaṃ Anāthapiṇḍiko gahapati
āgacchati samaṇassa Gotamassa sāvako6. Yāvatā kho
pana samaṇassa Gotamassa sāvakā gihī odātavasanā7
Sāvatthiyaṃ paṭivasanti8, ayaṃ tesaṃ aññataro Anātha-
piṇḍiko gahapati. Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto
appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino, app eva nāma
appasaddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyyā'
ti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ.
3. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati yena te paribbā-
jakā ten'; upasaṅkami, upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi
paribbājakehi saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 T. no bhāvaniyām hi.
2 M. sammā-
3 Ph. M7 addassaṃsu.
4 M. Ph. T. M6. M7 disvā.
5 Ph. T. M6. M7. S. saṇṭha-
6 M6 -kā, then ni -dātavasanā sā hi paribbājakehi saddhiṃ
as in 3, omitting all the rest.
7 T. odātādavasanā.
8 T. M7 pavisenti.

[page 186]
186 Aṅguttara-Nikāya. XCIII. 3-5
sārāṇīyaṃ1 vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinnaṃ kho Anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ te2 paribbājakā
etad avocuṃ ‘vadehi gahapati kiṃdiṭṭhiko samaṇo Gotamo'
ti. ‘Na kho ahaṃ bhante Bhagavato sabbaṃ diṭṭhiṃ
jānāmī'; ti. ‘Iti3 kira tvaṃ gahapati na samaṇassa Gota-
massa sabbaṃ diṭṭhiṃ jānāsi, vadehi gahapati kiṃdiṭṭhikā
bhikkhū'; ti. ‘Bhikkhūnaṃ pi kho ahaṃ bhante na sabbaṃ
diṭṭhiṃ jānāmī'; ti. ‘Iti kira tvaṃ gahapati na samaṇassa
Gotamassa sabbaṃ diṭṭhiṃ jānāsi, na pi bhikkhūnaṃ
sabbaṃ diṭṭhiṃ jānāsi, vadehi gahapati kiṃdiṭṭhiko 'si
tuvan'4 ti. ‘Etaṃ kho bhante amhehi na dukkaraṃ vyā-
kātuṃ5 yaṃdiṭṭhikā mayan ti, iṅgha tāva āyasmanto6
yathā sakāni diṭṭhigatāni vyākarontu5, pacchā p'; etaṃ7
amhehi no dukkaraṃ bhavissati vyākātuṃ5 yaṃdiṭṭhikā
mayan'; ti.
4. Evaṃ vutte aññataro paribbājako Anāthapiṇḍikaṃ
gahapatiṃ etad avoca ‘sassato loko, idam eva saccaṃ,
mogham aññan ti evaṃdiṭṭiko8 ahaṃ gahapatī'; ti. Añña-
taro pi kho paribbājako Anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etad
avoca ‘asassato loko, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti
evaṃdiṭṭhiko ahaṃ gahapatī'; ti. Aññataro pi kho paribbā-
jako Anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etad avoca ‘antavā loko
. . .9 anantavā10 loko10 . . . taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ . . .
aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ . . . hoti Tathāgato paramma-
raṇā . . . na10 hoti10 Tathāgato10 parammaraṇā10 . . .
hoti cana ca11 hoti Tathāgato parammaraṇā . . . neva
hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaṃ,
mogham aññan ti evaṃdiṭṭhiko ahaṃ gahapatī'; ti.
5. Evaṃ vutte Anāthapiṇḍiko gahapati te paribbājake
etad avoca:--
Yvāyaṃ12 bhante āyasmā evam āha ‘sassato loko, idam
eva saccaṃ, mogham aññan ti evaṃdiṭṭhiko ahaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. sāra-
2 S. adds aññatitthiyā.
3 S. idāni.
4 T. M6. M7 tvan.
5 T. vya-
6 T. M6. M7 add 'va.
7 M6 taṃ.
8 T. M7 evaṃvādiko; M6 evaṃvādiṭṭhiko.
9 M. pa.
10 omitted by T.
11 omitted by Ph. M7.
12 T. M7 yo 'yaṃ; M6 yāyaṃ.

[page 187]
XCIII. 5 Upāsaka-Vagga. 187
gahapatī'; ti, imassa1 ayam1 āyasmato diṭṭhi attano vā
ayonisomanasikārahetu uppannā paraghosapaccayā vā.
Sā kho pan'; esā diṭṭhi bhūtā saṃkhatā cetayitā2 paṭicca-
samuppannā3; yaṃ kho pana kiñci bhūtaṃ saṃkhatam
cetayitaṃ paṭiccasamuppannaṃ, tad aniccaṃ, yad4 aniccaṃ4,
taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ, tad eva5 so5 āyasmā allīno,
tad eva so āyasmā ajjhūpagato. Yo p'; āyaṃ bhante
āyasmā evam āha ‘asassato loko, idam eva saccaṃ, mogham
aññan ti evaṃdiṭṭhiko ahaṃ gahapatī'; ti, imassa pi
ayam āyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu
uppannā paraghosapaccayā vā. Sā kho pan'; esā diṭṭhi
bhūtā saṃkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā; yaṃ kho
pana kiñci bhūtaṃ saṃkhataṃ cetayitaṃ paṭiccasamup-
pannaṃ, tad aniccaṃ, yad aniccaṃ, taṃ dukkhaṃ, yaṃ
dukkhaṃ, tad eva so āyasmā allīno, tad eva so āyasmā
ajjhūpagato. Yo p'; āyaṃ bhante āyasmā evam āha ‘antavā
loko . . .6 anantavā loko . . . taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ . . .
aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ . . . hoti Tathāgato paramma-
raṇā . . . na hoti Tathāgato parammaraṇā . . . hoti ca7
na ca8 hoti Tathāgato parammaraṇā . . . neva hoti na
na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaṃ, mo-
gham aññan ti evaṃdiṭṭhiko ahaṃ gahapatī'; ti imassa pi
ayam āyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu
uppannā paraghosapaccayā vā. Sā kho pan'; esā diṭṭhi
bhūtā saṃkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā; yaṃ kho
pana kiñci bhūtaṃ saṃkhataṃ cetayitaṃ9 paṭiccasamup-
pannaṃ, tad aniccaṃ, yad aniccaṃ, taṃ dukkhaṃ, yaṃ
dukkhaṃ, tad eva so āyasmā allīno, tad eva so āyasmā
ajjhūpagato ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6. M7 imassāyasmato.
2 M. -kā and -tā; Ph. -kā throughout; T. M6 cetasikā mostly,
cetayitā sometimes.
3 T. -ppannaṃ, tad aniccaṃ and so on.
4 omitted by T.
5 M. Ph. ev'; eso throughout; M7 eva so and ev'; eso.
6 M. la; Ph. pa; T. M6. M7 pe.
7 M7 na ca na ca instead of ca na ca.
8 omitted by Ph.
9 T. M7 vedayitaṃ.

[page 188]
188 Aṅguttara-Nikāya. XCIII. 6-7
6. Evaṃ vutte te paribbājakā Anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ
etad avocuṃ ‘vyākatāni1 kho gahapati amhehi sabbeh'; eva
yathā sakāni diṭṭhigatāni, vadehi gahapati kiṃdiṭṭhiko 'si
tuvan'2 ti. ‘Yaṃ kho3 bhante kiñci bhūtaṃ saṃkhataṃ
cetayitaṃ4 paṭiccasamuppannaṃ, tad aniccaṃ, yad aniccaṃ,
taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ, taṃ "n'; etaṃ mama n'; eso
'ham asmi na me so attā" ti evaṃdiṭṭhiko kho ahaṃ
bhante'; ti. ‘Yaṃ kho gahapati kiñci bhūtaṃ saṃkhataṃ
cetayitaṃ paṭiccasamuppannaṃ, tad aniccaṃ, yad aniccaṃ,
taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ, tad eva tvaṃ gahapati
allīno, tad eva tvaṃ gahapati ajjhūpagato'; ti. ‘Yaṃ kho
pana bhante kiñci bhūtaṃ saṃkhataṃ cetayitaṃ paṭicca-
samuppannaṃ, tad aniccaṃ, yad aniccaṃ, taṃ dukkhaṃ,
yaṃ dukkhaṃ, taṃ "n'; etaṃ mama n'; eso 'ham asmi na
m'; eso attā" ti: evam etaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya
sudiṭṭhaṃ, tassa ca uttariṃ5 nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ
pajānāmī'; ti. Evaṃ vutte te paribbājakā tuṇhībhūtā maṅ-
kubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭi-
bhānā6 nisīdiṃsu.
7. Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati te paribbājake
tuṇhībhūte maṅkubhūte pattakkhandhe adhomukhe pajjhā-
yante appaṭibhāne viditvā uṭṭhāyāsanā yena Bhagavā ten'
upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Anāthapiṇḍiko
gahapati yāvatako ahosi tehi aññatitthiyehi7 paribbājakehi
saddhiṃ kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ Bhagavato ārocesi.
‘Sādhu sādhu gahapati, evaṃ kho te gahapati moghapurisā
kālena kālaṃ saha dhammena suniggahītaṃ niggahetabbā'; ti.
Atha kho Bhagavā Anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ dhammiyā
kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi.
Atha kho Anāthapiṇḍiko gahapati Bhagavatā dhammiyā
kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito

--------------------------------------------------------------------------
1 T. vya-
2 T. M6 tvan.
3 S. adds pana.
4 M7 vedayitaṃ.
5 M. Ph. -ri.
6 S. -ṇā, and so throughout with ṇ.
7 omitted by T. M7.

[page 189]
XCIII. 7-XCIV. 2 Upāsaka-Vagga. 189
uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā
pakkāmi.
8. Atha kho Bhagavā acirapakkante Anāthapiṇḍike
gahapatimhi bhikkhū āmantesi:--
Yo pi so1 bhikkhave bhikkhu vassasatupasampanno2
imasmiṃ dhammavinaye, so pi evam evaṃ aññatitthiye
paribbājake saha dhammena suniggahītaṃ niggaṇheyya3,
yathā taṃ Anāthapiṇḍikena gahapatinā niggahītā ti.
XCIV.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Campāyaṃ viharati Gagga-
rāya pokkharaṇiyā tīre. Atha kho Vajjiyamāhito3 gaha-
pati divādivassa Campāya nikkhami Bhagavantaṃ dassanāya.
Atha kho Vajjiyamāhitassa5 gahapatissa etad ahosi ‘akālo
kho tāva Bhagavantaṃ dassanāya, paṭisallīno Bhagavā,
manobhāvanīyānaṃ pi6 bhikkhūnaṃ akālo dassanāya, paṭi-
sallīnā manobhāvanīyā7 bhikkhū, yan nūnāhaṃ yena añña-
titthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo ten'; upasaṅkameyyan'
ti. Atha kho Vajjiyamāhito8 gahapati yena aññatitthiyānaṃ
paribbājakānaṃ ārāmo ten'; upasaṅkami.
2. Tena kho pana samayena aññatitthiyā9 paribbājakā
saṅgamma samāgamma10 unnādino uccāsaddā mahāsaddā
anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentā nisinnā honti.
Addasaṃsu kho te aññatitthiyā paribbājakā Vajjiyamāhi-
taṃ11 gahapatiṃ dūrato 'va āgacchantaṃ, disvāna12 aññam-
aññaṃ saṇṭhāpesuṃ13: ‘Appasaddā bhonto hontu, mā
bhonto saddam akattha. Ayaṃ Vajjiyamāhito gahapati
āgacchati samaṇassa Gotamassa sāvako. Yāvatā14 kho

--------------------------------------------------------------------------
1 S. kho.
2 S. dīgharattaṃ avedhidhammo.
3 S. niggaheyya.
4 T. M7 Vajjiyāpahito.
5 T. Vajjiyāmā-; M7 Vajjiyāpa-
6 omitted by S.
7 M. adds pi.
8 T. M7 Vajjiyāpahito; M6 Vajjiyopa-
9 M. Ph. te añña-
10 M. sammā-
11 M6 -mahitaṃ and -mapito; M7 Vijjiyapahitaṃ, -mapi-
or -mahi- hence forth; T. Vajjiyāpataṃ.
12 T. disvā.
13 S. saṇṭha-
14 T. yāvakataṃ; M7 yāvatako.

[page 190]
190 Aṅguttara-Nikāya. XCIV. 2-4
pana samaṇassa Gotamassa1 sāvakā gihī odātavasanā
Campāyaṃ paṭivasanti, ayaṃ tesaṃ aññataro Vajjiyamāhito
gahapati. Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appa-
saddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino. App eva nāma
appasaddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyyā'
ti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ.
3. Atha kho Vajjiyamāhito2 gahapati yena paribbājakā
ten'; upasaṅkami, upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi pa-
ribbājakehi saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ
sārāṇīyaṃ3 vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinnaṃ kho Vajjiyamāhitaṃ gahapatiṃ te paribbājakā
etad avocuṃ ‘saccaṃ kira gahapati, samaṇo Gotamo
sabbaṃ tapaṃ garahati, sabbaṃ tapassiṃ lūkhājīviṃ
ekaṃsena upakkosati upavadatī'; ti? ‘Na kho bhante4
Bhagavā sabbaṃ tapaṃ garahati, na pi sabbaṃ tapassiṃ
lūkhājīviṃ ekaṃsena upakkosati upavadati. Gārayhaṃ
kho5 bhante Bhagavā garahati, pasaṃsiyaṃ6 pasaṃsati,
gārayhaṃ kho pana bhante Bhagavā garahanto pasaṃ-
siyaṃ6 pasaṃsanto vibhajjavādo7 Bhagavā, na so Bhagavā
ettha ekaṃsavādo'7 ti.
4. Evaṃ vutte aññataro paribbājako Vajjiyamāhitaṃ8
gahapatiṃ etad avoca ‘āgamehi tvaṃ9 gahapati10, yassa
tvaṃ samaṇassa Gotamassa vaṇṇaṃ bhāsasi, so11 samaṇo
Gotamo venayiko appaññattiko'; ti? ‘Ettha p'; āhaṃ bhante
āyasmante vakkhāmi saha dhammena: idaṃ kusalan ti
bhante Bhagavatā paññattaṃ, idaṃ akusalan ti bhante
Bhagavatā12 paññattaṃ12. Iti kusalākusalaṃ13 Bhagavā
paññāpayamāno14 sappaññattiko Bhagavā15, na so Bhagavā
venayiko appaññattiko'16 ti. Evaṃ vutte te15 paribbājakā

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 insert sāsane.
2 T. Vajjiyāma-
3 M. Ph. sāra-
4 T. M6. M7 pan'; etaṃ.
5 T. M6. M7 add pana.
6 M. -sitabbaṃ; Ph. T. M6. M7 -saṃ.
7 S. -dī.
8 T. Vajjipahitaṃ.
9 M. taṃ.
10 T. repeats āg- tvaṃ ga-
11 T. yo; omitted by M. Ph.
12 omitted by T.
13 T. kusalaṃ kusalan ti.
14 S. paññāyamāno.
15 omitted by S.
16 T. M7 pa-

[page 191]
XCIV. 4-7 Upāsaka-Vagga. 191
tuṇhībhūtā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhā-
yantā appaṭibhānā nisīdiṃsu.
5. Atha kho Vajjiyamāhito1 gahapati te paribbājake
tuṇhībhūte maṅkubhūte pattakkhandhe adhomukhe pajjhā-
yante appaṭibhāne viditvā uṭṭhāyāsanā yena Bhagavā ten'
upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Vajjiyamāhito2
gahapati yāvatako ahosi tehi aññatitthiyehi paribbājakehi
saddhiṃ kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ Bhagavato ārocesi.
6. Sādhu sādhu gahapati, evaṃ kho te gahapati mogha-
purisā kālena kālaṃ saha dhammena suniggahītaṃ nigga-
hetabbā. Nāhaṃ gahapati sabbaṃ tapaṃ tapitabban ti
vadāmi. Na3 panāhaṃ4 gahapati sabbaṃ tapaṃ na tapi-
tabban ti vadāmi. Nāhaṃ gahapati sabbaṃ samādānaṃ
samāditabban ti vadāmi. Na panāhaṃ gahapati sabbaṃ5
samādānaṃ na samāditabban ti vadāmi. Nāhaṃ gahapati
sabbaṃ padhānaṃ padahitabban ti vadāmi. Na panāhaṃ
gahapati sabbaṃ padhānaṃ na padahitabban ti vadāmi.
Nāhaṃ gahapati sabbo6 paṭinissaggo7 paṭinissajjitabbo8 ti
vadāmi. Na9 panāhaṃ gahapati sabbo10 paṭinissaggo11
na paṭinissajjitabbo8 ti vadāmi. Nāhaṃ gahapati sabbā12
vimutti13 vimuccitabbā14 ti vadāmi. Na panāhaṃ gahapati
sabbā12 vimutti13 na vimuccitabbā ti vadāmi.
7. Yaṃ hi gahapati tapaṃ tapato akusalā dhammā
abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṃ
tapaṃ na tapitabban ti vadāmi. Yañ ca khvāssa15 gaha-
pati16 tapaṃ tapato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā

--------------------------------------------------------------------------
1 T. Vajjama-
2 T. Vajjiyama-
3 M. Ph. add ca.
4 M6 pana.
5 omitted by S.
6 Ph. T. M6. M7. S. sabbaṃ.
7 Ph. T. M6. M7. S. -nissaggaṃ.
8 Ph. M6 -bbaṃ.
9 T. omits this phrase.
10 Ph. M6. M7 sabbaṃ; omitted by S.
11 Ph. M6. M7. S. -nissaggaṃ.
12 T. M6. M7. S. sabbaṃ.
13 T. M6. M7. S. -ttiṃ.
14 M. Ph. vimuñci- always.
15 M. Ph. khvassa throughout; M6 c'assa instead of ca kh-,
but only here.
16 T. M7 continue: samādānaṃ samādiyato akusalā dhammā parihāyanti
and so on, then evarūpaṃ tapaṃ ta-

[page 192]
192 Aṅguttara-Nikāya. XCIV. 7-8
dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṃ tapaṃ tapitabban ti
vadāmi. Yaṃ hi gahapati samādānaṃ samādiyato1 aku-
salā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti,
evarūpaṃ samādānaṃ na samāditabban ti vadāmi. Yañ
ca khvāssa gahapati samādānaṃ samādiyato1 akusalā
dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, eva-
rūpaṃ samādānaṃ samāditabban ti vadāmi. Yaṃ hi
gahapati padhānaṃ padahato akusalā dhammā abhivaḍ-
ḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpaṃ padhānaṃ
na padahitabban ti vadāmi. Yañ ca khvāssa gahapati
padhānaṃ padahato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā
dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpaṃ padhānaṃ padahitabban
ti vadāmi. Yaṃ hi gahapati paṭinissaggaṃ paṭinissajjato
akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihā-
yanti, evarūpo paṭinissaggo na paṭinissajjitabbo ti vadāmi.
Yañ ca khvāssa2 gahapati paṭinissaggaṃ paṭinissajjato
akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti,
evarūpo paṭinissaggo paṭinissajjitabbo ti vadāmi. Yaṃ hi
gahapati vimuttiṃ vimuccato akusalā dhammā abhivaḍ-
ḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpā vimutti na
vimuccitabbā ti vadāmi. Yañ ca khvāssa2 gahapati vi-
muttiṃ vimuccato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā
dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpā vimutti vimuccitabbā ti
vadāmī ti. Atha kho Vajjiyamāhito3 gahapati Bhagavatā
dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sam-
pahaṃsito uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padak-
khiṇaṃ katvā pakkāmi.
8. Atha kho Bhagavā acirapakkante Vajjiyamāhite3
gahapatimhi bhikkhū āmantesi:--
Yo pi so4 bhikkhu dīgharattaṃ apparajakkho5 imasmiṃ
dhammavinaye, so pi evam evaṃ6 aññatitthiye paribbājake
saha dhammena suniggahītaṃ niggaṇheyya7, yathā taṃ
Vajjiyamāhitena3 gahapatinā niggahītā ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 S. -dayato.
2 T. kho 'ssa; M7 once.
3 T. -mahi-
4 S. kho.
5 S. -rajjakkho; M6 asara-
6 M. Ph. T. M6. M7 eva.
7 S. niggaho

[page 193]
XCV. 1-2 Upāsaka-Vagga. 193
XCV.
1. Atha kho Uttiyo paribbājako yena Bhagavā ten'
upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi,
sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ
nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Uttiyo paribbājako Bha-
gavantaṃ etad avoca ‘kin nu kho bho Gotama sassato
loko, idam eva saccaṃ, mogham aññan'; ti? ‘Avyākataṃ
kho etaṃ1 Uttiya mayā: sassato loko, idam eva saccaṃ,
mogham aññan'; ti. ‘Kiṃ pana bho Gotama asassato loko,
idam eva saccaṃ, mogham aññan'; ti? ‘Etam pi kho Uttiya
avyākataṃ mayā: asassato loko, idam eva saccaṃ,
mogham aññan'; ti. ‘Kin nu kho bho Gotama antavā
loko2 . . .3 anantavā4 loko4 . . . taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ . . .
aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ . . . hoti Tathāgato param-
maraṇā . . . na hoti Tathāgato parammaraṇā . . . hoti5
ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā . . . neva hoti na
na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaṃ, mo-
gham aññan'; ti? ‘Etam pi kho Uttiya avyākataṃ mayā:
neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva
saccaṃ, mogham aññan'; ti.
2. ‘Kin nu kho bho Gotama sassato loko, idam eva
saccaṃ, mogham aññan'; ti iti puṭṭho samāno ‘avyākataṃ
kho etaṃ Uttiya mayā: sassato loko, idam eva saccaṃ,
mogham aññan'; ti vadesi. ‘Kiṃ pana bho Gotama
asassato loko, idam eva saccaṃ, mogham aññan'; ti iti
puṭṭho samāno ‘etam pi kho Uttiya avyākataṃ mayā:
asassato loko, idam eva saccaṃ, mogham aññan'; ti vadesi.
‘Kin nu kho bho Gotama antavā loko . . .3 anantavā6
loko6 . . . taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ . . . aññaṃ jīvaṃ aññaṃ
sarīraṃ . . ḥoti Tathāgato parammaraṇā . . . na hoti
Tathāgato parammaraṇā . . . hoti ca na ca hoti Tathāgato
parammaraṇā . . . neva hoti na na hoti Tathāgato param-
maraṇā, idam eva saccaṃ, mogham aññan'; ti iti puṭṭho

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 evaṃ.
2 Ph. adds ti.
3 M. la.
4 omitted by T.
5 T. omits this phrase.
6 omitted by Ph. T. M7.

[page 194]
194 Aṅguttara-Nikāya. XCV. 2-4
samāno ‘etam pi kho Uttiya avyākataṃ mayā: neva hoti
na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaṃ,
mogham aññan'; ti vadesi. ‘Atha kiñcarahi1 bhotā Gota-
mena vyākatan'; ti? ‘Abhiññāya2 kho3 ahaṃ Uttiya
sāvakānaṃ dhammaṃ desemi sattānaṃ visuddhiyā soka-
paridevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅ-
gamāya4 ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāyā'
ti. ‘Yaṃ pan'; etaṃ5 bhavaṃ Gotamo abhiññāya6 sāvakā-
naṃ dhammaṃ desesi7 sattānaṃ visuddhiyā sokaparide-
vānaṃ8 samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅga-
māya4 ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya,
sabbo ca9 tena loko niyyissati10 upaḍḍho11 vā tibhāgo12
vā'; ti? 13 Evaṃ vutte Bhagavā tuṇhī ahosi.
3. Atha kho āyasmato Ānandassa etad ahosi ‘mā h'; evaṃ14
kho Uttiyo paribbājako pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭilabhati15:
sabbasāmukkaṃsikaṃ16 vata me17 samaṇo Gotamo pañhaṃ
puṭṭho saṃsādeti18 no vissajjeti na19 nūna visahatī ti,
tad20 assa20 Uttiyassa paribbājakassa dīgharattaṃ ahitāya
dukkhāyā'; ti. Atha kho āyasmā Ānando Uttiyaṃ paribbā-
jakaṃ etad avoca:--
4. ‘Tena21 h'; āvuso21 Uttiya upaman te karissāmi, upa-
māyam22 idh'; ekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti.
Seyyathā pi āvuso Uttiya rañño paccantimaṃ nagaraṃ
daḷhuddāpaṃ23 daḷhapākāratoraṇaṃ ekadvāraṃ. Tatr'
assa dovāriko paṇḍito vyatto medhāvī aññātānaṃ24 nivāretā

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. kiṃ vadesi.
2 M7. S. abhiññā.
3 omitted by M.
4 T. M6. M7 atthaga-
5 T. M7 n'; etaṃ.
6 M6. M7 twice.
7 T. M6. M7 -ti.
8 T. M6. M7 -paridda-
9 S. vā.
10 M. Ph. niyyati; S. niyyāssati; T. M7 niyyassati.
11 T. -ḍḍhā.
12 T. -ge.
13 S. omits ti; M. Ph. add vadehi.
14 T. M6. M7. S. h'; eva.
15 S. -labhi.
16 S. sabbaṃ sā-
17 T. M6. M7 add 'va.
18 M. Ph. -sāreti.
19 S. puts na after nūna.
20 Ph. tan tassa.
21 T. M6. M7 tenāv-
22 omitted by M6.
23 S. taṃ daḷhaddālaṃ.
24 T. aṃñatanaṃ; M6. M7 aṃñatānaṃ.

[page 195]
XCV. 4 Upāsaka-Vagga. 195
ñātānaṃ pavesetā, so tassa nagarassa samantā anupariyā-
yapathaṃ anukkamamāno1 na passeyya pākārasandhiṃ2
vā pākāravivaraṃ vā antamaso biḷāranissakkanamattaṃ3
pi, no4 ca4 khvāssa5 evaṃ ñāṇaṃ hoti ‘ettakā pāṇā imaṃ
nagaraṃ pavisanti vā nikkhamanti vā'6 ti6. Atha khvāssa5
evam ettha hoti ‘ye kho6 keci oḷārikā pāṇā imaṃ nagaraṃ
pavisanti vā nikkhamanti vā, sabbe te iminā dvārena
pavisanti vā nikkhamanti vā'; ti. Evam eva kho āvuso
Uttiya7 na8 Tathāgatassa evaṃ9 ussukkataṃ10 hoti ‘sabbo
ca11 tena loko niyyissati12 upaḍḍho vā tibhāgo vā'; ti.
Atha kho evam ettha Tathāgatassa hoti ‘ye kho keci
lokamhā niyyiṃsu13 vā niyyanti vā niyyissanti14 vā, sabbe
te pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya
dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu supatiṭṭhitacittā15
satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā evam ete16 lokamhā
niyyiṃsu13 vā niyyanti vā niyyissanti17 vā'; ti. Yad eva
kho18 tvaṃ18 āvuso Uttiya Bhagavantaṃ19 pañhaṃ
apucchi20, tad eva21 taṃ6 pañhaṃ Bhagavantaṃ aññena
pariyāyena apucchi. Tasmā te22 taṃ22 Bhagavā23 na
vyākāsī24 ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. -mati, then anupariyāyapathaṃ anukkamamāno.
2 T. M6. M7 -cchiddaṃ.
3 Ph. S. -nissakana-; M. -nikkhamana-; M6 -nikkamattam.
4 T. M6. M7 neva.
5 T. M7 kho 'ssa.
6 omitted by T.
7 T. adds yaṃ.
8 T. M7 add taṃ; M6 omits na.
9 omitted by T. M7.
10 M. Ph. ussukaṃ.
11 S. vā.
12 M. Ph. niyyati; S. niyyāssati; T. M7 niyyassati.
13 T. M6. M7 niyyaṃsu.
14 S. niyyāssanti; M7 niyyassanti.
15 M. Ph. T. pa-
16 M. Ph. ete na.
17 T. M7 niyyassanti; S. niyyāssanti.
18 M. Ph. khvettha.
19 M. Ph. -vā ca; M. Ph. S. add imaṃ.
20 T. āp- both times; M6 apucchati.
21 M. Ph. S. ev'; etaṃ; M6 devatā for tad ev'; etaṃ.
22 Ph. tesaṃ; T. M6. M7 te va taṃ or neva taṃ.
23 omitted by T.
24 T. vya-

[page 196]
196 Aṅguttara-Nikāya. XCVI. 1-2
XCVI.
1. Ekaṃ samayaṃ āyasmā Ānando Rājagahe1 viharati
Tapodārāme. Atha kho āyasmā Ānando rattiyā paccūsa-
samayaṃ paccuṭṭhāya yena Tapodā ten'; upasaṅkami
gattāni parisiñcituṃ. Tapodāya2 gattāni parisiñcitvā
paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno3.
Kokanudo4 pi kho paribbājako rattiyā paccūsasamayaṃ
paccuṭṭhāya yena Tapodā ten'; upasaṅkami gattāni parisiñ-
cituṃ. Addasā5 kho Kokanudo paribbājako āyasmantaṃ
Ānandaṃ dūrato 'va āgacchantaṃ, disvāna6 āyasmantaṃ
Ānandaṃ etad avoca ‘kvattha7 āvuso'; ti? ‘Amhāvuso8
bhikkhū'; ti. ‘Katamesaṃ9 āvuso bhikkhūnan'; ti? ‘Sa-
maṇānaṃ āvuso Sakyaputtiyānan'; ti. ‘Puccheyyāma10
mayaṃ āyasmantaṃ kiñci-d-eva desaṃ, sace āyasmā okā-
saṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā'; ti. ‘Pucchāvuso,
sutvā11 vedissāmā'; ti.
2. ‘Kin nu kho bho12: sassato loko, idam eva saccaṃ,
mogham aññan ti evaṃdiṭṭhi13 bhavan'; ti? ‘Na kho ahaṃ
āvuso evaṃdiṭṭhi: sassato loko, idam eva saccaṃ, mo-
gham aññan'; ti. ‘Kiṃ pana14 bho: asassato loko, idam
eva saccaṃ, mogham aññan ti evaṃ diṭṭhi bhavan'; ti? ‘Na
kho ahaṃ āvuso evaṃdiṭṭhi: asassato loko, idam eva saccaṃ,
mogham aññan'; ti. ‘Kin nu kho bho: antavā loko . . .15
anantavā loko . . . taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ . . . aññaṃ
jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ . . . hoti Tathāgato parammaraṇā
. . . na hoti Tathāgato parammaraṇā . . . hoti ca na ca

--------------------------------------------------------------------------
1 S. omits Rā- . . . Ān-
2 M. Ph. T. M6. M7 -de.
3 T. pubbāya-; Ph. sukkhāpayamāno; M6 sukkāpa-
4 T. M6. M7 -nado throughout.
5 M. -sa.
6 T. M6. M7 disvā.
7 T. M6 ko te'; ttha; M7 ko tattha; S. kvettha.
8 M. Ph. M6. M7. S. aham āv-
9 S. katame, also bhikkhū, samaṇā, -puttiyā.
10 T. -yyama.
11 T. M6. M7 add veditabbo.
12 omitted by T.
13 S. diṭṭhiko throughout; M. only here.
14 S. nu kho.
15 M. pa.

[page 197]
XCVI. 2-4 Upāsaka-Vagga. 197
hoti Tathāgato parammaraṇā . . . neva hoti na na hoti
Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaṃ, mogham aññan
ti evaṃdiṭṭhi bhavan'; ti? ‘Na kho ahaṃ āvuso evaṃdiṭṭhi:
neva hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva
saccaṃ, mogham aññan'; ti. ‘Tena hi bhavaṃ na jānāti
na passatī'; ti? ‘Na kho ahaṃ āvuso na jānāmi na
passāmi, jānām'; ahaṃ1 āvuso passāmī'; ti.
3. ‘Kin nu kho bho: sassato loko, idam eva saccaṃ,
mogham aññan ti evaṃdiṭṭhi bhavan'; ti iti puṭṭho samāno
‘na kho ahaṃ āvuso evaṃdiṭṭhi: sassato loko, idam eva
saccaṃ, moghaṃ aññan'; ti vadesi. ‘Kiṃ2 pana3 bho:
asassato loko, idaṃ eva saccaṃ, mogham aññan'; ti evaṃ-
diṭṭhi bhavan'; ti iti puṭṭho samāno ‘na kho ahaṃ āvuso
evaṃdiṭṭhi: asassato loko, idam eva saccaṃ, mogham
aññan'; ti vadesi. ‘Kin nu kho bho: antavā loko . . .4
anantavā loko . . . taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ . . . aññaṃ
jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ . . . hoti Tathāgato parammaraṇā
. . . na hoti Tathāgato parammaraṇā . . . hoti ca na ca
hoti Tathāgato parammaraṇā . . . neva hoti na na hoti
Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaṃ, mogham aññan
ti evaṃdiṭṭhi bhavan'; ti iti puṭṭho samāno ‘na kho ahaṃ
āvuso evaṃdiṭṭhi: neva hoti na na hoti Tathāgato param-
maraṇā, idam eva saccaṃ, mogham aññan'; ti vadesi.
‘Tena hi bhavaṃ na jānāti na passatī'; ti iti puṭṭho samāno
‘na kho ahaṃ āvuso na jānāmi na passāmi, jānām'; ahaṃ
āvuso passāmī'; ti vadesi. ‘Yathākathaṃ panāvuso imassa
bhāsitassa attho daṭṭhabbo'; ti?
4. ‘Sassato loko, idam eva saccaṃ, mogham aññan'; ti
kho āvuso diṭṭhigatam etaṃ, ‘asassato loko, idam eva
saccaṃ, mogham aññan'; ti kho āvuso diṭṭhigatam etaṃ,
‘antavā loko . . .4 anantavā loko . . . taṃ jīvaṃ taṃ sa-
rīraṃ . . . aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ . . . hoti Tathā-
gato parammaraṇā . . . na hoti Tathāgato parammaraṇā
. . . hoti ca na ca hoti Tathāgato parammaraṇā . . . neva
hoti na na hoti Tathāgato parammaraṇā, idam eva saccaṃ,

--------------------------------------------------------------------------
1 S. -mi 'haṃ.
2 T. M6. M7 kiñci.
3 S. nu kho; M6 omits pana.
4 M. pa.

[page 198]
198 Aṅguttara-Nikāya. XCVI. 4-XCVII. 3
mogham aññan'; ti kho āvuso diṭṭhigatam etaṃ. Yāvatā
āvuso diṭṭhigatā, yāvatā diṭṭhiṭṭhāna-adhiṭṭhāna-pariyuṭṭhā-
na1-samuṭṭhāna2-samugghāto3, tam ahaṃ jānāmi tam
ahaṃ passāmi4, tam ahaṃ jānanto5 tam6 ahaṃ6 passanto7
kyāhaṃ8 vakkhāmi ‘na jānāmi na passāmī'; ti9? Jānām'; ahaṃ
āvuso passāmī ti. ‘Ko nāmo10 āyasmā, kathañ ca panāyas-
mantaṃ sabrahmacārī jānantī'11 ti? Ānando ti kho me
āvuso nāmaṃ, Ānando ti ca pana maṃ sabrahmacārī
jānantī11 ti. ‘Mahācariyena vata12 kira bhotā13 saddhiṃ
mantayamānā14 na jānimha15: āyasmā Ānando ti. Sace
hi mayaṃ sañjāneyyāma16: āyasmā17 Ānando ti, etta-
kam pi no na ppaṭibhāseyya18, khamatu ca me āyasmā
Ānando'; ti.
XCVII.
1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu
āhuneyyo hoti12 pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo
anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa19. Katamehi dasahi?
2. Idha bhikkhave bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃ-
varasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu20
vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu.
3. Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā
ādikalyāṇā majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 M. diṭṭhipari-
2 M. diṭṭhi-; omitted by S.
3 M. diṭṭhisam-; only Ph. M6. M7 have the very same forms which are
given in the text, the other MSS. have -ṭṭhāna with the anusvāra.
4 M. -mī ti.
5 Ph. S. adds jānāmī ti.
6 omitted by Ph. T. M7.
7 omitted by Ph.; S. adds passāmī ti.
8 M6. M7 tyāhaṃ; T. tyahaṃ.
9 T. passāmi (without ti).
10 S. nāma; T. nām'; ahaṃ; M7 nāmaṃ.
11 S. sañj-
12 omitted by S.
13 M. Ph. S. bho.
14 M. mantiyo
15 Ph. M7. S. -hā.
16 M. Ph. jā-; T. -yyama.
17 M. Ph. S. ayam āy-
18 M. -yyāma.
19 M. Ph. M6. -ssā ti.
20 S. aṇu-

[page 199]
XCVII. 3-8 Upāsaka-Vagga. 199
savyañjanaṃ kevalapuripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacari-
yaṃ abhivadanti, tathārūpassa1 dhammā bahussutā honti
dhatā2 vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭi-
viddhā.
4. Kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko3.
5. Sammādiṭṭhiko hoti sammādassanena samannāgato.
6. Anekavihitaṃ iddhividdhaṃ paccanubhoti: eko pi
hutvā bahudhā hoti, bahudhā pi hutvā eko hoti, āvibhāvaṃ
tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajja-
māno gacchati, seyyathā pi ākāse, paṭhaviyā pi ummujja-
nimmujjaṃ karoti, seyyathā pi udake, udake pi abhijja-
māne gacchati, seyyathā pi paṭhaviyaṃ, ākāse pi pallaṅkena
kamati, seyyathā pi pakkhī sakuṇo, ime pi candimasuriye
evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parāmasati4
parimajjati, yāva Brahmalokā pi5 kāyena 'va saṃvatteti.
7. Dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya6
ubho sadde suṇāti dibbe ca mānuse ca ye dūre santike ca.
8. Parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca
pajānāti: sarāgaṃ vā cittaṃ ‘sarāgaṃ cittan'; ti pajānāti,
vītarāgaṃ vā cittaṃ ‘vītarāgaṃ cittan'; ti pajānāti, sadosaṃ
vā cittaṃ . . . pe7 . . . vītadosaṃ vā cittaṃ . . .8 samohaṃ
vā cittaṃ . . . vītamohaṃ vā cittaṃ . . . saṃkhittaṃ vā
cittaṃ . . . vikkhittaṃ vā cittaṃ . . . amahaggataṃ9
cittaṃ . . . mahaggataṃ9 vā cittaṃ . . . sa-uttaraṃ vā
cittaṃ . . . anuttaraṃ vā cittaṃ . . . asamāhitaṃ10 vā cittaṃ
. . . samāhitaṃ10 vā cittaṃ . . . avimuttaṃ11 vā cittaṃ
. . . vimuttaṃ11 vā cittaṃ ‘vimuttaṃ cittan'; ti pajānāti.
9. Anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ
‘ekam pi jātiṃ dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo

--------------------------------------------------------------------------
1 S. yathārūpāssa.
2 M. Ph. dhā-
3 T. adds hoti.
4 T. M6. M7 pari-
5 omitted by T. M7.
6 T. M7 -sakāya; Ph. -ssikāya; M. -ssakāya.
7 M. la; Ph. pa; omitted by S.
8 M. la; Ph. pa.
9 M. Ph. M6. S. transpose this sentence.
10 M. S. transpose this sentence.
11 M. S. transpose this sentence; M6 omits vimuttaṃ cittan ti.

[page 200]
200 Aṅguttara-Nikāya. XCVII. 9-11
pañca pi jātiyo dasa pi jātiyo vīsam1 pi2 jātiyo tiṃsam pi
jātiyo cattālīsam3 pi jātiyo paṇṇāsam pi jātiyo jātisatam
pi jātisahassam pi jātisatasahassam pi aneke pi saṃvaṭṭa-
kappe aneke pi vivaṭṭakappe aneke pi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe
amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro
evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato
cuto amutra udapādiṃ4, tatra5 p'; āsiṃ5 evaṃnāmo evaṃgotto
evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evam-
āyupariyanto, so tato cuto idh'; upapanno'6 ti: iti sākāraṃ
sa-uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.
10. Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena7
satte passati cavamāne upapajjamāne8 hīne paṇīte suvaṇṇe
dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti
‘ime vata9 bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā va-
cīduccaritena10 samannāgatā manoduccaritena samannā-
gatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhi-
kammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ
duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā11, ime vā pana
bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena12
samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anu-
pavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te
kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upa-
pannā'11 ti: iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamā-
nusakena satte passati cavamāne upapajjamāne8 hīne
paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage
satte pajānāti.
11. Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvi-
muttiṃ diṭṭh'; eva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja viharati.

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6. M7 vīsatim.
2 omitted by T.
3 T. M6. M7 -risam.
4 T. M6. M7 uppādiṃ.
5 T. tatrā-
6 T. uppanno.
7 M. Ph. -ssakena throughout.
8 T. M6 uppajj-
9 M. adds kho.
10 T. M6. M7 vacī-mano |pe| ariyānaṃ.
11 T. M6. M7 uppannā.
12 T. M7 vacī-manosucaritena; M6 manosucar10

[page 201]
XCVII. 11-XCIX. 1 Upāsaka-Vagga. 201
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato
bhikkhu āhuneyyo hoti1 pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalika-
raṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā ti.
XCVIII.
1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato thero1
bhikkhu yassaṃ yassaṃ1 disāyaṃ viharati phāsu yeva vi-
harati. Katamehi dasahi?
2. Thero hoti rattaññū cirapabbajito, sīlavā hoti . . .2
samādāya sikkhati sikkhāpadesu, bahussuto hoti . . .3
diṭṭhiyā suppaṭividdhā, ubhayāni kho pan'; assa pātimok-
khāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni4
suvinicchitāni suttaso anuvyañjanaso, adhikaraṇasamuppā-
davūpasamakusalo hoti, dhammakāmo hoti piyasamudāhāro5
abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo6, santuṭṭho hoti
itarītaracīvarapiṇḍapātasenāsanagīlānapaccayabhesajjapari-
kkhārena, pāsādiko hoti abhikkantapaṭikkante7 susaṃvuto8
antaraghare pi9 nisajjāya, catunnaṃ jhānānaṃ abhicetasi-
kānaṃ10 diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti11
akicchalābhī akasiralābhī, āsavānañ ca12 khayā anāsavaṃ
cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭh'; eva dhamme sayaṃ
abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato
thero bhikkhu yassaṃ yassaṃ13 disāyaṃ viharati phāsu
yeva viharatī ti.
XCIX.
1. Atha kho āyasmā Upāli yena Bhagavā ten'; upasaṅ-
kami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by T. M7.
2 M. la.
3 M. la; S. in full.
4 S. -ttāni; omitted by T. M7.
5 T. M6. M7 -dācāro.
6 M. Ph. -mojjo.
7 M. Ph. -to.
8 T. M6. M7 saṃvo
9 omitted by M. M6.
10 S. ābhi-
11 omitted by M6.
12 omitted by T. M6. M7.
13 omitted by T. M6.

[page 202]
202 Aṅguttara-Nikāya. XCIX. 1-3
nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Upāli Bhagavan-
taṃ etad avoca ‘icchām'; ahaṃ bhante araññe1 vanapatthāni1
pantāni senāsanāni paṭisevitun'; ti.
2. Durabhisambhavāni2 kho Upāli araññe vanapatthāni
pantāni senāsanāni, dukkaraṃ pavivekaṃ durabhiramaṃ
ekatte3, haranti4 maññe mano vanāni samādhiṃ5 alabha-
mānassa bhikkhuno. Yo kho Upāli evaṃ vadeyya ‘ahaṃ
samādhiṃ alabhamāno araññe vanapatthāni pantāni senā-
sanāni paṭisevissāmī'; ti, tass'; etaṃ pāṭikaṅkhaṃ: saṃsī-
dissati vā uppilavissati6 vā.
3. Seyyathā pi Upāli mahā-udakarahado. Atha āgaccheyya
hatthināgo sattaratano vā aṭṭharatano7 vā. Tassa evam
assa ‘yan nūnāhaṃ imaṃ udakarahadaṃ ogāhetvā kaṇṇa-
sandhovikaṃ8 pi khiḍḍaṃ kiḷeyyaṃ, piṭṭhisandhovikaṃ pi
khiḍḍaṃ kiḷeyyaṃ, kaṇṇasandhovikaṃ pi khiḍḍaṃ kiḷitvā9
piṭṭhisandhovikaṃ pi khiḍḍaṃ kiḷitvā nahātvā10 ca pivitvā
ca paccuttaritvā yena kāmaṃ pakkameyyan'11 ti. So taṃ
udakarahadaṃ ogāhetvā kaṇṇasandhovikaṃ pi khiḍḍaṃ
kiḷeyya, piṭṭhisandhovikaṃ pi khiḍḍaṃ kiḷeyya, kaṇṇasan-
dhovikaṃ pi khiḍḍaṃ kiḷitvā piṭṭhisandhovikaṃ pi khiḍḍaṃ
kiḷitvā nahātvā ca pivitvā ca paccuttaritvā yena kāmaṃ
pakkameyya. Taṃ kissa hetu? Mahā h'; Upāli12 attabhāvo
gambhīre gādhaṃ vindati13. Atha āgaccheyya saso14
biḷāro vā. Tassa evam assa ‘ko cāhaṃ ko ca hatthināgo?
Yan nūnāhaṃ imaṃ udakarahadaṃ ogāhetvā kaṇṇasandho-
vikaṃ pi khiḍḍaṃ kiḷeyyaṃ, piṭṭhisandhovikaṃ pi khiḍḍaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. S. araññava-; M. Ph. -pattāni throughout.
2 M. Ph. S. add hi.
3 T. ekante; M6 ekaṃtena.
4 T. M7 viha-
5 T. inserts alabhamānāni samādhiṃ.
6 Ph. T. uppalāpissati; M7 uppalassati; M. uplavissati;
M6 pīlāpissati.
7 M. Ph. S. aḍḍhaṭṭha-; M7 abhaṭṭhama-
8 Ph. -saṃpodhikaṃ; M6 -sandhopikaṃ throughout, T. M7 mostly.
9 M. Ph. kiḷetvā throughout.
10 S. nhātvā; M. Ph. nhatvā; M7 nāho throughout.
11 Ph. -yya,then Taṃ kissa hetu.
12 M. Ph. S. Up- (without h').
13 T. M7 vināti.
14 M6 sīlo.

[page 203]
XCIX. 3-4 Upāsaka-Vagga. 203
kiḷeyyaṃ, kaṇṇasandhovikaṃ pi khiḍḍaṃ kiḷitvā piṭṭhi-
sandhovikaṃ khiḍḍaṃ kiḷitvā nahātvā ca pivitvā ca
paccuttaritvā yena kāmaṃ pakkameyyan'; ti. So taṃ uda-
karahadaṃ1 sahasā appaṭisaṃkhāya2 pakkhandeyya3. Tass'
etaṃ pāṭikaṅkhaṃ: saṃsīdissati vā uppilavissati45. Taṃ
kissa hetu? Paritto h'; Upāli6 attabhāvo gambhīre gādhaṃ
na vindati7. Evam eva kho Upāli yo evaṃ vadeyya
‘ahaṃ samādhiṃ alabhamāno araññe vanapatthāni pantāni
senāsanāni paṭisevissāmī'; ti, tass'; etaṃ pāṭikaṅkhaṃ: saṃ-
sīdissati vā uppilavissati8 vā.
4. Seyyathā pi Upāli daharo kumāro9 mando uttāna-
seyyako sakena muttakarīsena kiḷati. Taṃ kiṃ maññasi
Upāli ‘nanvāyaṃ10 kevalā paripūrā bālakhiḍḍā'11 ti? Evaṃ
bhante. Sa kho so Upāli kumāro aparena samayena
vuddhim anvāya indriyānaṃ paripākam anvāya12, yāni
tāni kumārakānaṃ kiḷāpanakāni bhavanti, seyyathīdaṃ
vaṅkaṃ13 ghaṭikaṃ mokkhacikaṃ14 ciṅgulakaṃ15 pattā-
ḷhakaṃ rathakaṃ dhanukaṃ, tehi kiḷati. Taṃ kiṃ maññasi
Upāli ‘nanvāyaṃ16 khiḍḍā purimāya khiḍḍāya17 abhikkan-
tatarā ca17 paṇītatarā cā'; ti? Evaṃ bhante. Sa18 kho18
so Upāli kumāro aparena samayena vuddhim anvāya
indriyānaṃ19 paripākam19 anvāya19 pañcahi kāmaguṇehi
samappito samaṅgībhūto paricāreti20: cakkhuviññeyyehi
rūpehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃ-
hitehi rajanīyehi, sotaviññeyyehi saddehi . . . ghānaviññey-
yehi gandhehi . . . jivhāviññeyyehi rasehi . . . kāyaviññeyyehi

--------------------------------------------------------------------------
1 T. adds upasaṃhitvā; M6 upasaṃkamitvā; M7 upasaṃyitvā.
2 M. Ph. -khā.
3 omitted by S.
4 Ph. uppilāvi-; T. M7 uppilāp-; M. uplavi-; M6 omits upp- vā.
5 M. Ph. add ti.
6 M. Ph. M6. S. Up- (without h').
7 T. M7 vināti.
8 Ph. uppilāvi-; M. uplavi-; T. M6. M7 uppalāp-
9 omitted by M.
10 T. nanvayaṃ; M7 nānvayaṃ.
11 M. Ph. -kiḷā.
12 T. M7 katvā.
13 M. Ph. S. vaṅkakaṃ.
14 T. mokkhi-; M6 mokkhaṭikaṃ
15 M. Ph. ciṅku-; T. cigu-; S. piṅgulikaṃ; M6 gulakaṃ.
16 M6 nanvayaṃ; T. na tāyaṃ; M7 nānāyaṃ.
17 omitted by Ph.
18 T. ko; M7 kho.
19 omitted by M6.
20 T. M7 -vāreti.

[page 204]
204 Aṅguttara-Nikāya. XCIX. 4-5
phoṭṭhabbehi iṭṭhehi kantehi manāpehi piyarūpehi kāmū-
pasaṃhitehi rajanīyehi. Taṃ kiṃ maññasi1 Upāli ‘nan-
vāyaṃ2 khiḍḍā purimāhi khiḍḍāhi abhikkantatarā ca
paṇītatarā cā'; ti? Evaṃ bhante.
5. Idha kho pana vo3 Upāli Tathāgato loke uppajjati
arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato
lokavidū anuttaro purisadammasārathi Satthā devamanus-
sānaṃ buddho Bhagavā4. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ
samārakaṃ sabrahmakaṃ {sassamaṇabrāhmaṇiṃ}5 pajaṃ
sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti6.
So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhe kalyāṇaṃ pari-
yosānakalyāṇaṃ sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ
parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Taṃ dhammaṃ
suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṃ vā kule
paccājāto7. So taṃ dhammaṃ sutvā Tathāgate saddhaṃ
paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti
paṭisañcikkhati ‘sambādho gharāvāso rajāpatho8, abbhokāso
pabbajjā; na yidaṃ9 sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekanta-
paripuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahma-
cariyaṃ carituṃ; yan nūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kā-
sāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabba-
jeyyan'; ti. So aparena samayena appaṃ vā bhogakkhan-
dhaṃ pahāya mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya
appaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā ñātipari-
vaṭṭaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati. So evaṃ
pabbajito samāno bhikkhūnaṃ10 sikkhāsājīvasamāpanno
pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, nihitadaṇḍo
nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī
viharati. Adinnādānaṃ11 pahāya11 adinnādānā paṭivirato
hoti, dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena sucibhūtena
attanā viharati. Abrahmacariyaṃ pahāya brahmacārī hoti,

--------------------------------------------------------------------------
1 T. maṃñātha.
2 M7 nanvayaṃ; T. ṇa tvaṃ.
3 omitted by S.
4 M. adds ti.
5 T. -ṇiyaṃ.
6 T. M7 -si.
7 Ph. S. pacchā-
8 Ph. raja-; T. M7 rājā-; M. rāja-
9 T. idaṃ.
10 T. M7 bhikkhū.
11 omitted by M6.

[page 205]
XCIX. 5 Upāsaka-Vagga. 205
ārācārī1 virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṃ pahāya
musāvādā paṭivirato hoti, saccavādī saccasandho theto
paccayiko avisaṃvādako lokassa, pisunaṃ2 vācaṃ pahāya
pisunāya vācāya paṭivirato hoti; na ito sutvā amutra
akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā3 sutvā na4 imesaṃ
akkhātā amūsaṃ bhedāya; iti bhinnānaṃ vā sandhātā
sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato sam-
agganandī samaggakaraṇiṃ5 vācaṃ bhāsitā hoti. Pharu-
saṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā
vācā nelā6 kaṇṇasukhā pemaniyā hadayaṅgamā porī bahuja-
nakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ7 vācaṃ bhāsitā hoti.
Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti
kālavādī bhūtavādī atthavādī8 dhammavādī3 vinayavādī3,
nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti4 kālena sāpadesaṃ pari-
yantavatiṃ atthasaṃhitaṃ. So bījagāmabhūtagāmasam-
ārambhā paṭivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattuparato
virato vikālabhojanā. Naccagītavāditavisūkadassanā paṭi-
virato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍanavibhūsa-
naṭṭhānā paṭivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā9 paṭi-
virato hoti10. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.
Āmakadhaññapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Āmakamaṃsa-
paṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Itthikumārikapaṭiggahaṇā11
paṭivirato hoti. Dāsidāsapaṭiggahaṇā12 paṭivirato hoti.
Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato hoti. Kukkuṭasūkarapaṭi-
ggahaṇā paṭivirato hoti. Hatthigavassavaḷavāpaṭiggahaṇā6
paṭivirato6 hoti6. Khettavatthupaṭiggahaṇā paṭivirato hoti.
Dūteyyapahiṇagamanānuyogā13 paṭivirato hoti. Kayavikkayā
paṭivirato hoti. Tulākūṭakaṃsakūṭamānakūṭā paṭivirato

--------------------------------------------------------------------------
1 T. ācāri; M. Ph. ānā-; Ph. -rā.
2 M. Ph. S. pisuṇ- throughout.
3 omitted by M. Ph.
4 omitted by T. M6. M7.
5 Ph. T. -ṇī.
6 omitted by S.
7 Ph. -pī.
8 omitted by M. Ph. T. M7.
9 T. uccasayanā ma-
10 T. M7 continue: Khettavatthu- paṭi- hoti. Āmakamaṃsa- paṭi- hoti
and so on, repeating Khetta- in due place.
11 S. -kumāripaṭi-; M6 puts itthikumara- (sic) after dāsi-
12 T. M7 omit this phrase.
13 T. -pahināg-; M6 -pahīnānuy-; M. Ph. M7. S. -pahīna-

[page 206]
206 Aṅguttara-Nikāya. XCIX. 5-7
hoti. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogā1 paṭivirato hoti.
Chedanavadhabandhanaviparāmosa2-ālopasahasākārā3 paṭi-
virato hoti. So santuṭṭho hoti kāyaparihārikena4 cīvarena
kucchiparihārikena piṇḍapātena yena yen'; eva pakkamati
samādāy'; eva pakkamati. Seyyathā pi nāma pakkhī sakuṇo
yena yen'; eva ḍeti sapattabhāro5 'va6 ḍeti, evam eva
bhikkhu santuṭṭho hoti kāyaparihārikena cīvarena kucchi-
parihārikena piṇḍapātena yena yen'; eva pakkamati sam-
ādāy'; eva pakkamati. So iminā ariyena sīlakkhandhena
samannāgato ajjhattaṃ anavajjasukhaṃ paṭisaṃvedeti.
6. So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti
nānuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam enaṃ7 cakkhundriyaṃ
asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā
dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati,
rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati.
Sotena saddaṃ sutvā . . . ghānena gandhaṃ ghāyitvā . . .
jivhāya rasaṃ sāyitvā . . . kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā
. . . manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nā-
nuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam enaṃ manindriyaṃ
asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjādomanassā pāpakā akusalā
dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati,
rakkhati manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjati. So
iminā ariyena indriyasaṃvarena samannāgato ajjhattaṃ
avyāsekasukhaṃ8 paṭisaṃvedeti.
7. So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite
vilokite sampajānakārī hoti, sammiñjite9 pasārite sampa-
jānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī
hoti, asite10 pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccā-
rapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne
sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti. So
iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. ukkoṭavañc-
2 S. -bandavi-
3 M. Ph. -sāha-; T. -sahasāvyakārā; M7 -sahavyākārā; S. -sāhasā.
4 M. Ph. -pāri- throughout.
5 T. sapattāhāro.
6 T. M6 yeva.
7 T. M6 etaṃ.
8 T. avyasekkhaṃ.
9 M. Ph. samiñcite.
10 T. omits this phrase.

[page 207]
XCIX. 7-9 Upāsaka-Vagga. 207
ariyena indriyasaṃvarena samannāgato iminā ca ariyena
satisampajaññena samannāgato vivittaṃ senāsanaṃ bhajati
araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ1
susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. So
araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisī-
dati pallaṅkaṃ ābhujitvā2 ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya3 pari-
mukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. so abhijjhaṃ loke pahāya
vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ pari-
sodheti, vyāpādapadosaṃ4 pahāya avyāpannacitto4 viharati
sabbapāṇabhūtahitānukampī, vyāpādapadosā4 cittaṃ pari-
sodheti, thīnamiddhaṃ pahāya vigatathīnamiddho viharati
ālokasaññī sato sampajāno, thīnamiddhā cittaṃ parisodheti,
uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ
vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti, vici-
kicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṃkathī
kusalesu dhammesu vicikicchāya cittaṃ parisodheti.
8. So5 ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese
paññāya dubbalīkaraṇe vivicc'; eva kāmehi vivicca akusa-
lehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ
paṭhamaṃ6 jhānaṃ6 upasampajja viharati. Taṃ kiṃ
maññasi Upāli ‘nanvāyaṃ7 vihāro purimehi8 vihārehi8
abhikkantataro ca paṇītataro cā'; ti? Evaṃ bhante. Imam
pi kho Upāli mama sāvakā attani dhammaṃ sampassa-
mānā9 araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti,
no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.
9. Puna ca paraṃ Upāli bhikkhu vitakkavicārānaṃ vū-
pasamā . . .10 dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Taṃ
kiṃ maññasi Upāli ‘nanvāyaṃ11 vihāro purimehi12 vihārehi12
abhikkantataro ca paṇītataro cā'; ti? Evaṃ bhante. Imam
pi kho Upāli mama sāvakā attani dhammaṃ sampassamānā

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. -gūhaṃ.
2 M. Ph. ābhuñj-
3 T. M6. M7 pan-
4 T. vya- and avya-
5 omitted by T. M7.
6 T. M6. M7 -majjh- and likewise in every similar case.
7 T. na vāyaṃ.
8 T. M6. M7 purimāhi (T. -mā) khiḍḍāhi.
9 T. M6. M7 samph- always.
10 M. pa.
11 T. M7 nanvayaṃ.
12 T. M6. M7 -mena -rena.

[page 208]
208 Aṅguttara-Nikāya. XCIX. 9-13
araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no
ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.
10. Puna ca paraṃ Upāli bhikkhu pītiyā ca virāgā . . .1
tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Taṃ kiṃ maññasi
Upāli ‘nanvāyaṃ2 vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro
ca paṇītataro cā'; ti? Evaṃ bhante. Imam pi kho Upāli
mama sāvakā attani dhammaṃ sampassamānā araññe
vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho
tāva anuppattasadatthā viharanti.
11. Puna ca paraṃ Upāli bhikkhu sukhassa ca pahānā
. . .3 catutthaṃ jhānaṃ4 upasampajja viharati. Taṃ kiṃ
maññasi Upāli ‘nanvāyaṃ2 vihāro purimehi vihārehi abhi-
kkantataro ca paṇītataro cā'; ti? Evaṃ bhante. Imam
pi kho mama sāvakā attani dhammaṃ sampassamānā
araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca
kho tāva anuppattasadatthā viharanti.
12. Puna ca paraṃ Upāli bhikkhu sabbaso rūpasaññā-
naṃ samatikkamā5 paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā6 nānatta-
saññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso'; ti ākāsānañcāyatanaṃ
upasampajja viharati. Taṃ kiṃ maññasi Upāli ‘nanvāyaṃ2
vihāro purimehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā'
ti? Evaṃ bhante. Imam pi kho Upāli mama sāvakā
attani dhammaṃ sampassamānā araññe vanapatthāni pan-
tāni senāsanāni paṭisevanti, no ca kho tāva anuppatta-
sadatthā viharanti.
13. Puna ca paraṃ Upāli bhikkhu sabbaso ākāsānañ-
cāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇan'; ti viññāṇañ-
cāyatanaṃ upasamapajja viharati . . . pe7 . . . sabbaso
viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī'; ti ākiñ-
caññāyatanaṃ upasampajja viharati . . .3 sabbaso ākiñ-
caññāyatanaṃ samatikkamma ‘santam8 etaṃ paṇītam etan'

--------------------------------------------------------------------------
1 M. pa.
2 T. M7 nanvayaṃ.
3 M. la.
4 M. continues: la, Ph. pa || Puna.
5 T. -kkammā.
6 T. M6. M7 atthag-
7 M. la; Ph. pa; omitted by S.
8 T. natthi kiñcī ti; M7 only natthi; M6 omits the words
between inverted commas.

[page 209]
XCIX. 13-C. 4 Upāsaka-Vagga. 209
ti nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Taṃ
kiṃ maññasi Upāli ‘nanvāyaṃ1 vihāro purimehi vihārehi
abhikkantataro ca paṇītataro cā'; ti? Evaṃ bhante. Imam
pi kho Upāli mama sāvakā attani dhammaṃ sampassamānā2
araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni paṭisevanti, no ca
kho tāva anuppattasadatthā viharanti.
14. Puna ca paraṃ Upāli bhikkhu sabbaso nevasaññā-
nāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ
upasampajja viharati, paññāya c'; assa disvā āsavā parikkhīṇā
honti. Taṃ kiṃ maññasi Upāli ‘nanvāyaṃ1 vihāro puri-
mehi vihārehi abhikkantataro ca paṇītataro cā'; ti? Evaṃ
bhante. Imam pi kho Upāli mama sāvakā attani dhammaṃ
sampassamānā3 araññe vanapatthāni pantāni senāsanāni
paṭisevanti, no ca kho tāva anuppattasadatthā viharanti.
Iṅgha tvaṃ Upāli saṅghe viharāhi4, saṅghe4 te4 viharato
phāsu5 bhavissatī ti.
C.
1. Dasa yime6 bhikkhave dhamme appahāya abhabbo
arahattaṃ sacchikātuṃ. Katame dasa?
2. Rāgaṃ dosaṃ mohaṃ kodhaṃ upanāhaṃ makkhaṃ
paḷāsaṃ7 issaṃ macchariyaṃ mānaṃ.
Ime kho bhikkhave dasa dhamme appahāya abhabbo
arahattaṃ sacchikātuṃ8.
3. Dasa9 yime bhikkhave dhamme pahāya bhabbo ara-
hattaṃ sacchikātuṃ. Katame dasa?
4. Rāgaṃ dosaṃ mohaṃ kodhaṃ upanāhaṃ makkhaṃ
paḷāsaṃ7 issaṃ10 macchariyaṃ mānaṃ.
Ime kho bhikkhave dasa dhamme pahāya bhabbo ara-
hattaṃ sacchikātun ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 nanvayaṃ.
2 M. here samph-
3 T. here samp-, M. samph-
4 omitted by T.; M6. M7 omit only te.
5 T. M6. M7 -suṃ.
6 M6 ime.
7 T. M6. M7 pal-
8 S. adds ti.
9 Ph. only has Ime and so on.
10 M7 icchaṃ.

[page 210]
210 Aṅguttara-Nikāya. C. 4-CI. 3
Upāsakavaggo1 dasamo2.
Tatr'3 uddānaṃ:
Kāmabhogī4 veraṃ5 diṭṭhi6 Vajjiya7-Uttiyā8 ubho9
Kokanudo10 āhuniyo11 thero12 Upāli abhabbo13 ti14.
Dutiyapaṇṇāsako15 niṭṭhito16.
CI.
1. Tisso17 bhikkhave samaṇasaññā bhāvitā bahulīkatā
satta dhamme paripūrenti. Katamā tisso?
2. Vevaṇṇiyamhi ajjhūpagato, parapaṭibaddhā18 me jīvi-
19, añño me ākappo karaṇīyo ti20.
Imā kho bhikkhave tisso samaṇasaññā bhāvitā bahulīkatā
satta dhamme paripūrenti. Katame satta?
3. Niccaṃ21 satatakārī hoti satatavuttī22 sīlesu, anabhi-
jjhālu hoti, avyāpajjho23 hoti, anatimānī hoti, sikkhākāmo

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Upāli-; Ph. Vaggo.
2 M. Ph. S. pañcamo.
3 M. Ph. S. tass'.
4 M. Ph. bhogī; T. kodho; M6. M7 kodha.
5 M. bhayaṃ; T. ve; M7 vo; omitted by M6.
6 M. kiṃdiṭṭhiko; T. M6. M7 add ca.
7 Ph. T. M6 Vajji; M. sabbaṃ garahī.
8 M. Ph. -yo; T. M6. M7 -ko.
9 Ph. T. M6. M7 ca.
10 M7 Kocakanado; T. Katado; omitted by M6.
11 M. M6 -neyyo; Ph. adds ca; T. Puṇṇiye; M7 Puṇṇiyo.
12 Ph. adds ca.
13 Ph. bhabbena cā; T. M6. M7 add navā.
14 omitted by T. M6. M7. S.
15 Ph. -kaṃ; T. M6. M7 paṇṇāsakaṃ.
16 Ph. -taṃ dutiyaṃ; S. dutiyo; omitted by T. M6. M7.
17 M. T. M6. M7 add imā.
18 M. Ph. -bandhā.
19 Ph. -tā.
20 omitted by S.
21 omitted by M.
22 M. santatha-; M6 saṃtata- both times; M7 santa- and santata-
23 T. avya-

[page 211]
CI. 3-CIII. 2 Samaṇasaññā-Vagga. 211
hoti, idam atthan ti 'ssa1 hoti jīvitaparikkhāresu, āraddha-
viriyo ca2 viharati.
Imā kho bhikkhave tisso samaṇasaññā bhāvitā bahulīkatā
ime satta dhamme paripūrentī ti.
CII.
1. Satt'; ime bhikkhave bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā
tisso vijjā paripūrenti. Katame satta?
2. Satisambojjhaṅgo, dhammavicayasambojjhaṅgo, viriya-
sambojjhaṅgo, pītisambojjhaṅgo, passaddhisambojjhaṅgo,
samādhisambojjhaṅgo, upekhāsambojjhaṅgo3.
Ime kho bhikkhave satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā
tisso vijjā paripūrenti. Katamā tisso?
3. Idha bhikkhave bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ
anussarati, seyyathīdaṃ ekam pi jātiṃ dve pi jātiyo4 . . .
pe5 . . . iti sākāraṃ sa-uddesaṃ anekavihitaṃ pubbeni-
vāsaṃ anussarati. Dibbena cakkhunā visuddhena atikkan-
tamānusakena6 . . . pe7 . . . yathākammūpage satte pajā-
nāti. Āsavānaṃ khayā . . . pe8 . . . sacchikatvā upasam-
pajja viharati.
Ime kho bhikkhave satta bojjhaṅgā bhāvitā bahulīkatā
imā tisso vijjā paripūrentī ti.
CIII.
1. Micchattaṃ bhikkhave āgamma virādhanā hoti, no
ārādhanā. Kathañ ca bhikkhave micchattaṃ āgamma
virādhanā hoti, no ārādhanā?
2. Micchādiṭṭhikassa bhikkhave micchāsaṅkappo pahoti.
Micchāsaṅkappassa micchāvācā pahoti. Micchāvācassa

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. S. icc atthaṃ ti 'ssa (Ph. hi'; ssa); T. icchatatan ti
'ssa; M6 icchantaṃ ti 'ssa; M7 icchattaṃ ti 'ssa.
2 omitted by S.
3 M. Ph. S. upekkhā-
4 M. Ph. add tisso pi jātiyo.
5 M. la; omitted by Ph.
6 M. Ph. -nussakena; T. M6. M7 only atikka.
7 M. pa; omitted by Ph.
8 M. la; Ph. pa; omitted by T. M6. M7.

[page 212]
212 Aṅguttara-Nikāya. CIII. 2-CIV. 2
micchākammanto pahoti. Micchākammantassa micchā-ājīvo
pahoti. Micchā-ājīvassa micchāvāyāmo pahoti. Micchāvā-
yāmassa micchāsati pahoti. Micchāsatissa micchāsamādhi
pahoti. Micchāsamādhissa micchāñāṇaṃ pahoti. Micchā-
ñāṇassa1 micchāvimutti pahoti.
Evaṃ kho bhikkhave micchattaṃ āgamma virādhanā
hoti, no ārādhanā.
3. Sammattaṃ bhikkhave āgamma ārādhanā hoti, no
virādhanā. Kathañ ca bhikkhave sammattaṃ āgamma
ārādhanā hoti, no virādhanā?
4. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave sammāsaṅkappo pahoti.
Sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti. Sammāvācassa
sammākammanto pahoti. Sammākammantassa sammā-ājīvo
pahoti. Sammā-ājīvassa sammāvāyāmo pahoti. Sammāvā-
yāmassa sammāsati pahoti. Sammāsatissa sammāsamādhi
pahoti. Sammāsamādhissa sammāñāṇaṃ pahoti. Sammāñā-
ṇassa2 sammāvimutti pahoti.
Evaṃ kho bhikkhave sammattaṃ āgamma ārādhanā
hoti, no virādhanā ti.
CIV.
1. Micchādiṭṭhikassa bhikkhave purisapuggalassa micchā-
saṅkappassa micchāvācassa micchākammantassa micchā-
ājīvassa micchāvāyāmassa micchāsatissa micchāsamādhissa
micchāñāṇassa2 micchāvimuttissa yañ c'; eva3 kāyakammaṃ
yathādiṭṭhisamattaṃ samādiṇṇaṃ4 yañ ca vacīkammaṃ
. . . yañ ca manokammaṃ yathādiṭṭhisamattaṃ samādiṇṇaṃ
yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā,
sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya
dukkhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Diṭṭhi hi5
bhikkhave pāpikā.
2. Seyyathā pi bhikkhave nimbabījaṃ vā kosātakībījaṃ6
vā tittakalābubījaṃ7 vā allāya paṭhaviyā8 nikkhittaṃ, yañ

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 -ñāṇissa.
2 T. M7. S. -ñāṇissa.
3 M. Ph. ca.
4 M6. S. -dinnaṃ throughout; T. M7 -diṇṇaṃ and -dinnaṃ.
5 M. Ph. hi 'ssa.
6 S. -ṭa-; M. Ph. omit ko- vā.
7 S. -kālā-
8 T. -yaṃ.

[page 213]
CIV. 2-4 Samanasaññā-Vagga. 213
c'; eva paṭhavirasaṃ upādiyati yañ ca āporasaṃ upādiyati,
sabban taṃ tittakattāya1 kaṭukattāya asātattāya saṃvattati.
Taṃ kissa hetu? Bījaṃ hi2 bhikkhave pāpakaṃ. Evam
eva kho bhikkhave micchādiṭṭhikassa purisapuggalassa
micchāsaṅkappassa micchāvācassa micchākammantassa
micchā-ājīvassa micchāvāyāmassa micchāsatissa micchā-
samādhissa micchāñāṇassa3 micchāvimuttissa yañ c'; eva
kāyakammaṃ yathādiṭṭhisamattaṃ samādiṇṇaṃ yañ ca
vacīkammaṃ . . .4 yañ5 ca manokammaṃ yathādiṭṭhisa-
mattaṃ samādiṇṇaṃ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca
paṇidhi ye ca saṅkhārā, sabbe te dhammā aniṭṭhāya
akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Taṃ
kissa hetu? Diṭṭhi hi6 bhikkhave pāpikā.
3. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave purisapuggalassa sammā-
saṅkappassa sammāvācassa sammākammantassa sammā-
ājīvassa sammāvāyāmassa sammāsatissa sammāsamādhissa
sammāñāṇassa sammāvimuttissa yañ c'; eva kāyakammaṃ
yathādiṭṭhisamattaṃ samādiṇṇaṃ, yañ ca vacīkammaṃ
yathādiṭṭhisamattaṃ samādiṇṇaṃ yañ ca manokammaṃ
yathādiṭṭhisamattaṃ samādiṇṇaṃ yā ca cetanā yā ca
patthanā yo ca paṇidhi ye ca saṅkhārā, sabbe te dhammā
iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattanti.
Taṃ kissa hetu? Diṭṭhi hi6 bhikkhave bhaddikā.
4. Seyyathā pi bhikkhave ucchubījaṃ vā sālibījaṃ vā
muddikabījaṃ7 vā allāya paṭhaviyā nikkhittaṃ, yañ c'; eva8
paṭhavirasaṃ upādiyati yañ ca āporasaṃ upādiyati, sabban
taṃ sātattāya madhurattāya asecanakattāya saṃvattati.
Taṃ kissa hetu? Bījaṃ hi bhikkhave bhaddakaṃ9. Evam
eva kho bhikkhave sammādiṭṭhikassa purisapuggalassa10
sammāsaṅkappassa. sammāvācassa sammākammantassa

--------------------------------------------------------------------------
1 T. tikattāya.
2 omitted by T. M6. M7.
3 T. M6. M7. S. -ñāṇissa throughout.
4 T. M6. M7 in full.
5 T. M7 omit yañ ca . . . -diṇṇaṃ.
6 M. Ph. hi 'ssa.
7 M. Ph. -kā-
8 M. Ph. S. ca.
9 M6. S. bhaddikaṃ.
10 M. pa || sammāvimuttissa.

[page 214]
214 Aṅguttara-Nikāya. CIV. 4-CV. 2
sammā-ājīvassa sammāvāyāmassa sammāsatissa sammāsa-
mādhissa sammāñāṇassa sammāvimuttissa yañ c'; eva kāya-
kammaṃ yathādiṭṭhisamattaṃ samādiṇṇaṃ yañ ca vacī-
kammaṃ . . . yañ ca manokammaṃ yathādiṭṭhisamattaṃ
samādiṇṇaṃ yā ca cetanā yā ca patthanā yo ca paṇidhi
ye ca saṅkhārā, sabbe te dhammā iṭṭhāya kantāya manā-
pāya hitāya sukhāya saṃvattanti. Taṃ kissa hetu? Diṭṭhi
hi1 bhikkhave bhaddikā ti.
CV.
1. Avijjā bhikkhave pubbaṅgamā akusalānaṃ dhammā-
naṃ samāpattiyā anvad2 eva2 ahirikaṃ anottappaṃ. Avijjā-
gatassa bhikkhave aviddasuno3 micchādiṭṭhi pahoti.
Micchādiṭṭhikassa4 micchāsaṅkappo pahoti. Micchāsaṅkap-
passa micchāvācā pahoti. Micchāvācassa micchākammanto
pahoti. Micchākammantassa micchā-ājīvo pahoti. Micchā-
ājīvassa micchāvāyāmo pahoti. Micchāvāyāmassa micchā-
sati pahoti. Micchāsatissa micchāsamādhi pahoti. Micchā-
samādhissa micchāñāṇaṃ pahoti. Micchāñāṇassa micchā-
vimutti pahoti.
2. Vijjā5 bhikkhave pubbaṅgamā kusalānaṃ dhammānaṃ
samāpattiyā anvad eva hirottappaṃ. Vijjāgatassa bhikkhave
viddasuno6 sammādiṭṭhi pahoti. Sammādiṭṭhikassa4 sam-
māsaṅkappo pahoti. Sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti.
Sammāvācassa sammākammanto pahoti. Sammākamman-
tassa sammā-ājīvo pahoti. Sammā-ājīvassa sammāvāyāmo
pahoti. Sammāvāyāmassa sammāsati pahoti. Sammāsa-
tissa sammāsamādhi pahoti. Sammāsamādhissa sammāñā-
ṇaṃ pahoti. Sammāñāṇassa sammāvimutti pahoti.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. hi 'ssa.
2 T. M6. M7 anu-d-eva.
3 M. avindasuno.
4 T. M6. M7 -diṭṭhissa.
5 T. M6. M7 add ca kho.
6 M. vinda-

[page 215]
CVI. 1-2 Samaṇasaññā-Vagga. 215
CVI.
1. Dasa yimāni bhikkhave nijjaravatthūni1. Katamāni
dasa?
2. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave micchādiṭṭhi nijjiṇṇā
hoti, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā
dhammā sambhavanti, te c'; assa nijjiṇṇā honti, sammādiṭṭhi-
paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ
gacchanti. Sammāsaṅkappassa bhikkhave micchāsaṅkappo
nijjiṇṇo hoti, ye ca micchāsaṅkappapaccayā aneke pāpakā
akusalā dhammā sambhavanti, te c'; assa nijjiṇṇā honti,
sammāsaṅkappapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāva-
nāpāripūriṃ gacchanti. Sammāvācassa bhikkhave micchā-
vācā nijjiṇṇā hoti, ye ca micchāvācāpaccayā aneke pāpakā
akusalā dhammā sambhavanti, te c'; assa nijjiṇṇā honti,
sammāvācāpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāri-
pūriṃ gacchanti. Sammākammantassa bhikkhave micchā-
kammanto nijjiṇṇo hoti, ye ca micchākammantapaccayā
aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c'; assa
nijjiṇṇā honti, sammākammantapaccayā ca aneke kusalā
dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Sammā-ājīvassa
bhikkhave micchā-ājīvo nijjiṇṇo hoti, ye ca micchā-ājīva
paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te
c'; assa nijjiṇṇā honti, sammā-ājīvapaccayā ca aneke kusalā
dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Sammāvāyāmassa
bhikkhave micchāvāyāmo nijjiṇṇo hoti, ye ca micchāvāyā-
mapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,
te c'; assa nijjiṇṇā honti, sammāvāyāmapaccayā ca aneke
kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Sammāsa-
tissa bhikkhave micchāsati nijjiṇṇā hoti, ye ca micchāsati-
paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te
c'; assa nijjiṇṇā honti, sammāsatipaccayā ca aneke kusalā
dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Sammāsamādhissa
bhikkhave micchāsamādhi nijjiṇṇo hoti, ye ca micchāsa-
mādhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,
te c'; assa nijjiṇṇā honti, sammāsamādhipaccayā ca aneke

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. T. M6. M7 nijjarā-

[page 216]
216 Aṅguttara-Nikāya. CVI. 2-CVII. 2
kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Sammāñāṇassa
bhikkhave micchāñāṇaṃ nijjiṇṇaṃ hoti, ye ca micchāñā-
ṇapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,
te c'; assa nijjiṇṇā honti, sammāñāṇapaccayā ca aneke
kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Sammāvi-
muttissa bhikkhave micchāvimutti nijjiṇṇā hoti, ye ca
micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā
sambhavanti, te c'; assa nijjiṇṇā honti. Sammāvimuttipaccayā
ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
Imāni kho bhikkhave dasa nijjaravatthūnī ti.
CVII.
1. Atthi bhikkhave dakkhiṇesu janapadesu dhovanaṃ1
nāma. Tattha hoti annam pi pānam pi khajjam2 pi2
bhojjam pi leyyam pi peyyam3 pi3 naccam pi gītam pi
vāditam pi. Atth'; etaṃ bhikkhave dhovanaṃ4, n'; etaṃ
natthī ti vadāmi. Tañ ca kho etaṃ bhikkhave dhovanaṃ
hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ5 anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ
na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na
abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati6.
Ahañ7 ca7 kho7 bhikkhave ariyaṃ dhovanaṃ desissāmi8,
yaṃ dhovanaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upa-
samāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati; yaṃ
dhovanaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti,
jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā
sattā maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadoma-
nassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassu-
pāyāsehi parimuccanti. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasi-
karotha, bhāsissāmī ti. ‘Evaṃ bhante'; ti kho te bhikkhū
Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:--
2. Katamañ ca taṃ3 bhikkhave ariyaṃ dhovanaṃ, yaṃ9
dhovanaṃ9 ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya

--------------------------------------------------------------------------
1 M6. M7 dhop-; T. yepanaṃ.
2 omitted by Ph.
3 omitted by M. Ph.
4 T. M6. M7 dhop- throughout.
5 T. -taṃ.
6 Ph. continues: yaṃ dho- āgamma.
7 M. atthi.
8 omitted by M.
9 omitted by S.

[page 217]
CVII. 2-4 Samaṇasaññā-Vagga. 217
abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati; yaṃ dhova-
naṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarā-
dhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā
maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupā-
yāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi
parimuccanti?
3. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave micchādiṭṭhi niddhotā
hoti, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā
dhammā sambhavanti, te c'; assa niddhotā honti, sammā-
diṭṭhipaccayā ca1 aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ
gacchanti. Sammāsaṅkappassa bhikkhave micchāsaṅkappo
niddhoto hoti . . . pe2 . . . sammāvācassa bhikkhave
micchāvācā niddhotā hoti . . . sammākammantassa bhik-
khave micchākammanto niddhoto hoti . . . sammā-ājīvassa
bhikkhave micchā-ājīvo niddhoto hoti . . . sammāvāyāmassa
bhikkhave micchāvāyāmo niddhoto hoti . . .3 sammāsatissa
bhikkhave micchāsati niddhotā hoti . . . sammāsamādhissa
bhikkhave micchāsamādhi niddhoto hoti . . . sammāñāṇassa
bhikkhave micchāñāṇaṃ niddhotaṃ hoti . . . sammāvi-
muttissa bhikkhave micchāvimutti niddhotā hoti, ye ca
micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā
sambhavanti, te c'; assa niddhotā hoti, sammāvimuttipaccayā
ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
4. Idaṃ kho taṃ bhikkhave ariyaṃ dhovanaṃ, yaṃ4
dhovanaṃ4 ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya
abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati; yaṃ dhova-
naṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarā-
dhammā sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā
maraṇena parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupā-
yāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi
parimuccantī ti5.

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by T. M7. S.
2 M. la; Ph. pa; omitted by S.
3 T. M6. M7 pe.
4 omitted by M. Ph. S.
5 omitted by M6.

[page 218]
218 Aṅguttara-Nikāya. CVIII. 1-3
CVIII.
1. Tikicchakā bhikkhave virecanaṃ denti pittasamuṭṭhā-
nānaṃ pi ābādhānaṃ paṭighātāya semhasamuṭṭhānānam
pi ābādhānaṃ paṭighātāya vātasamuṭṭhānānam pi ābādhā-
naṃ paṭighātāya. Atth'; etaṃ bhikkhave virecanaṃ, n'; etaṃ
natthī ti vadāmi. Tañ ca kho etaṃ1 bhikkhave virecanaṃ
sampajjati pi vipajjati pi. Ahañ ca kho bhikkhave ariyaṃ
virecanaṃ desissāmi, yaṃ virecanaṃ sampajjati yeva2 no
vipajjati; yaṃ virecanaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā
parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti, ma-
raṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokaparideva-
dukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkha-
domanassupāyāsehi parimuccanti. Taṃ suṇātha sādhukaṃ
manasikarotha, bhāsissāmī ti. ‘Evaṃ bhante'; ti kho te
bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:--
2. Katamañ ca taṃ bhikkhave ariyaṃ virecanaṃ, yaṃ3
virecanaṃ3 sampajjati yeva4 no vipajjati; yaṃ virecanaṃ
āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā
sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena
parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā
sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti?
3. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave micchādiṭṭhi virittā5 hoti,
ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā
sambhavanti, te c'; assa virittā honti, sammādiṭṭhipaccayā
ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
Sammāsaṅkappassa bhikkhave micchāsaṅkappo viritto hoti
. . .6 sammāvācassa bhikkhave micchāvācā virittā hoti . . .
sammākammantassa bhikkhave micchākammanto viritto hoti
. . . sammā-ājīvassa bhikkhave micchā-ājīvo viritto hoti
. . . sammāvāyāmassa bhikkhave micchāvāyāmo viritto hoti
. . . sammāsatissa bhikkhave micchāsati virittā hoti . . .

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6. M7 evaṃ.
2 T. M6. M7 c'eva.
3 omitted by Ph. T. M6. M7. S.
4 Ph. m-eva; T. M6. M7 c'eva.
5 T. M6. M7 virattā; S. viritā throughout.
6 M. la.

[page 219]
CVIII. 3-CIX. 2 Samaṇasaññā-Vagga. 219
sammāsamādhissa bhikkhave micchāsamādhi viritto hoti
. . . sammāñāṇassa bhikkhave micchāñāṇaṃ virittaṃ hoti
. . . sammāvimuttissa bhikkhave micchāvimutti virittā hoti,
ye ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā
sambhavanti, te c'; assa virittā honti, sammāvimuttipaccayā
ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
4. Idaṃ kho taṃ bhikkhave ariyaṃ virecanaṃ, yaṃ1
virecanaṃ1 sampajjati yeva2 no vipajjati; yaṃ virecanaṃ
āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti jarādhammā3
sattā jarāya parimuccanti, maraṇadhammā sattā maraṇena
parimuccanti, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā
sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccan-
tī ti4.
CIX.
1. Tikicchakā bhikkhave vamanaṃ denti pittasamuṭṭhā-
nānam pi ābādhānaṃ paṭighātāya semhasamuṭṭhānānam pi
ābādhānaṃ paṭighātāya vātasamuṭṭhānānam pi ābādhānaṃ
paṭighātāya. Atth'; etaṃ bhikkhave vamanaṃ, n'; etaṃ natthī
ti vadāmi. Tañ ca kho etaṃ bhikkhave vamanaṃ sam-
pajjati pi vipajjati pi. Ahañ ca2 kho5 bhikkhave ariyaṃ
vamanaṃ desissāmi, yaṃ vamanaṃ sampajjati yeva6 no
vipajjati; yaṃ vamanaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā
parimuccanti, jarādhammā sattā jarāya parimuccanti,
maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti, sokapari-
devadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparideva-
dukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Taṃ suṇātha7
. . . pe8 . . .
2. Katamañ ca taṃ bhikkhave ariyaṃ vamanaṃ, yaṃ9
vamanaṃ9 sampajjati yeva6 no vipajjati; yaṃ vamanaṃ
āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti . . . pe10 . . .

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by T. M6. M7.
2 T. M6. M7 c'eva.
3 M. pa || soka- pari-
4 M. Ph. omit ti.
5 S. adds taṃ.
6 Ph. m-eva; T. M6. M7 c'eva.
7 T. M7 add sādh- manasi-
8 M. pa; omitted by Ph. S.
9 omitted by Ph. M6. S.
10 M. la; Ph. pa.

[page 220]
220 Aṅguttara-Nikāya. CIX. 2-CX. 2
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā1 sattā1 soka-
paridevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti?
3. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave micchādiṭṭhi vantā hoti,
ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā
sambhavanti, te c'; assa vantā honti, sammādiṭṭhipaccayā
ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
Sammāsaṅkappassa bhikkhave micchāsaṅkappo vanto hoti
. . .2 sammāvācassa bhikkhave micchāvācā vantā hoti . . .
sammākammantassa bhikkhave micchākammanto vanto hoti
. . . sammā-ājīvassa bhikkhave micchā-ājīvo vanto hoti . . .
sammāvāyāmassa bhikkhave micchāvāyāmo vanto hoti . . .
sammāsatissa bhikkhave micchāsati vantā hoti . . . sam-
māsamādhissa bhikkhave micchāsamādhi vanto hoti . . .
sammāñāṇassa bhikkhave micchāñāṇaṃ vantaṃ hoti . . .
sammāvimuttissa bhikkhave micchāvimutti vantā hoti, ye
ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā
sambhavanti, te c'; assa vantā honti, sammāvimuttipaccayā
ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
4. Idaṃ kho taṃ bhikkhave ariyaṃ vamanaṃ, yaṃ3 va-
manaṃ3 sampajjati yeva4 no vipajjati; yaṃ vamanaṃ
āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti, jarādhammā
. . . pe5 . . . sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā6
sattā6 sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccan-
tī ti.
CX.
1. Dasa yime bhikkhave niddhamaniyā dhammā. Katame
dasa?
2. Sammādiṭṭhikassa bhikkhave micchādiṭṭhi niddhantā
hoti, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā
dhammā sambhavanti, te c'; assa niddhantā honti, sammā-
diṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by T. M6. M7.
2 M. pa.
3 omitted by Ph. T. M6. M7. S.
4 Ph. m-eva; T. M6. M7 c'eva.
5 M. pa; Ph. S. in full.
6 omitted by M.

[page 221]
CX. 2-CXI. 2 Samaṇasaññā-Vagga. 221
gacchanti. Sammāsaṅkappassa bhikkhave micchāsaṅkappo
niddhanto hoti . . .1 sammāvācassa bhikkhave micchāvācā
niddhantā hoti . . . sammākammantassa bhikkhave micchā-
kammanto niddhanto hoti . . . sammā-ājīvassa bhikkhave
micchā-ājīvo niddhanto hoti . . ṣammāvāyāmassa bhik-
khave micchāvāyāmo niddhanto hoti . . . sammāsatissa
bhikkhave micchāsati niddhantā hoti . . . sammāsamādhissa
bhikkhave micchāsamādhi niddhanto hoti . . . sammāñā-
ṇassa bhikkhave micchāñāṇaṃ niddhantaṃ hoti . . . sam-
māvimuttissa bhikkhave micchāvimutti niddhantā hoti, ye
ca micchāvimuttipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā
sambhavanti, te c'; assa niddhantā honti, sammāvimuttipac-
cayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
Ime kho bhikkhave dasa niddhamaniyā dhammā ti.
CXI.
1. Atha kho aññataro bhikkhu yena Bhagavā ten'; upa-
saṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekam-
antaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so2 bhikkhu Bha-
gavantaṃ etad avoca ‘asekho asekho ti bhante vuccati.
Kittāvatā nu3 kho3 bhante bhikkhu asekho hotī'; ti?
2. Idha bhikkhu4 bhikkhu5 asekhāya sammādiṭṭhiyā sam-
annāgato hoti, asekhena sammāsaṅkappena samannāgato
hoti, asekhāya sammāvācāya samannāgato hoti, asekhena
sammākammantena samannāgato hoti, asekhena sammā-
ājīvena samannāgato hoti, asekhena sammāvāyāmena sam-
annāgato hoti, asekhāya sammāsatiyā samannāgato hoti,
asekhena sammāsamādhinā samannāgato hoti, asekhena
sammāñāṇena samannāgato hoti, asekhāya sammāvimuttiyā6
samannāgato hoti.
Evaṃ kho bhikkhu7 bhikkhu8 asekho hotī ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. pa.
2 omitted by T. M7.
3 omitted by M. Ph.
4 T. M7 bhikkhave.
5 M. bhikkhussa; omitted by Ph. M6. S.
6 T. -sati, as in the next Sutta, till -vimutti, where it has
-ttiyā samannā- and so on.
7 T. M6. M7 bhikkhave.
8 omitted by Ph. S.

[page 222]
222 Aṅguttara-Nikāya. CXII. 1-CXIII. 2
CXII.
1. Dasa yime bhikkhave asekhiyā dhammā. Katame
dasa?
2. Asekhā sammādiṭṭhi, asekho sammāsaṅkappo, asekhā
sammāvācā, asekho sammākammanto, asekho sammā-ājīvo,
asekho sammāvāyāmo, asekhā sammāsati, asekho sammā-
samādhi, asekhaṃ sammāñāṇaṃ, asekhā sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa asekhiyā dhammā ti.
Samaṇasaññāvaggo1 paṭhamo.
Tass'; uddānaṃ2:
Saññā3 bojjhaṅgā micchattaṃ bījaṃ4 vijjāya5 nijjarā6
Dhovanañ7 ca8 tikicchā ca8 niddhamanaṃ9 dve10 asekhā11 ti.
CXIII.
1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo anattho12 ca,
dhammo13 ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā
anatthañ14 ca, dhammañ15 ca viditvā atthañ ca, yathā
dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabbaṃ. Katamo ca
bhikkhave adhammo ca anattho ca?
2. Micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā micchā-
kammanto micchā-ājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchā-
samādhi micchāñāṇaṃ micchāvimutti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. T. M6. M7 Vaggo.
2 T. M6. M7 omit tass'; udd- and the udd- itself.
3 S. samaṇasaññā.
4 omitted by Ph. S.
5 Ph. vijjā hoti; S. upavijjaya.
6 M. -raṃ; S. vijjānaṃ.
7 M. -naṃ; S. -nati-
8 omitted by M. S.
9 M. vamanaṃ niddho; Ph. -na; S. -mena.
10 omitted by Ph.
11 Ph. asekhiyā; S. cā.
12 T. M7 na attho; Ph. dhammo.
13 Ph. anattho.
14 Ph. T. M7 dhammañ.
15 Ph. T. M7 anatthañ.

[page 223]
CXIII.2-CXIV. 2 Paccorohaṇi-Vagga. 223
Ayaṃ vuccati bhikkhave adhammo ca anattho ca. Ka-
tamo ca bhikkhave dhammo ca attho ca?
3. Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākam-
manto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi
sammāñāṇaṃ sammāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave dhammo ca attho ca.
4. Adhammo1 ca bhikkhave veditabbo anattho ca,
dhammo ca2 veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā
anatthañ ca, dhammañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo
yathā attho, tathā paṭipajjitabban ti iti yan taṃ vuttaṃ,
idam etaṃ paṭicca vuttan ti.
CXIV.
1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho
ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca,
anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho,
tathā paṭipajjitabbaṃ. Katamo ca bhikkhave adhammo3,
katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo ca attho?
2. Micchādiṭṭhi bhikkhave adhammo, sammādiṭṭhi
dhammo, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā
dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho, sammādiṭṭhipaccayā
ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti,
ayaṃ attho. Micchāsaṅkappo bhikkhave adhammo, sammā-
saṅkappo dhammo, ye ca micchāsaṅkappapaccayā aneke
pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho,
sammāsaṅkappapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāva-
nāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho. Micchāvācā bhikkhave
adhammo, sammāvācā dhammo, ye ca micchāvācāpaccayā
aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho,
sammāvācāpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāri-
pūriṃ gacchanti, ayaṃ attho. Micchākammanto bhikkhave
adhammo, sammākammanto dhammo, ye ca micchākam-
mantapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. omit Adh- . . . attho ca.
2 T. M6. M7 add bhikkhave.
3 M6 then has ca attho ca (all).

[page 224]
224 Aṅguttara-Nikāya. CXIV. 2-CXV. 1
ayaṃ anattho, sammākammantapaccayā ca aneke kusalā
dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho. Micchā-
ājīvo bhikkhave adhammo, sammā-ājīvo dhammo, ye ca
micchā-ājīvapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sam-
bhavanti, ayaṃ anattho, sammā-ājīvapaccayā ca aneke
kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.
Micchāvāyāmo bhikkhave adhammo, sammāvāyāmo dhammo,
ye ca micchāvāyāmapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā
sambhavanti, ayaṃ anattho, sammāvāyāmapaccayā ca
aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ
attho. Micchāsati bhikkhave adhammo, sammāsati dhammo,
ye ca micchāsatipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā
sambhavanti, ayaṃ anattho, sammāsatipaccayā ca aneke
kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.
Micchāsamādhi bhikkhave adhammo, sammāsamādhi
dhammo, ye ca micchāsamādhipaccayā aneke pāpakā
akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho, sammāsa-
mādhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ
gacchanti, ayaṃ attho. Micchāñāṇaṃ bhikkhave adhammo,
sammāñāṇaṃ dhammo, ye ca micchāñāṇapaccayā aneke
pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho,
sammāñāṇapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpā-
ripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho. Micchāvimutti bhikkhave
adhammo, sammāvimutti dhammo, ye ca micchāvimutti-
paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ
anattho, sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā
bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.
3. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho
ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ
ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā
attho, tathā paṭipajjitabban ti iti yan taṃ vuttaṃ, idaṃ
etaṃ paṭicca vuttan ti.
CXV.
1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho
ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ
ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho,

--------------------------------------------------------------------------

[page 225]
CXV. 1-3 Paccorohaṇi-Vagga. 225
tathā paṭipajjitabban ti. Idam avoca Bhagavā, idaṃ vatvā1
Sugato2 uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.
2. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ acirapakkantassa Bha-
gavato etad ahosi: Idaṃ kho no3 āvuso3 Bhagavā saṃ-
khittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā
uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho ‘adhammo ca bhikkhave ve-
ditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca,
adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā
atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban'
ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa
uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena
atthaṃ vibhajeyyā ti? Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etad
ahosi: Ayaṃ kho āyasmā Ānando Satthu c'; eva saṃvaṇṇito
sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, pahoti cāyasmā4
Ānando imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭ-
ṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ
vibhajituṃ. Yan nūna mayaṃ yenāyasmā Ānando ten'
upasaṅkameyyāma5, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ Ānandaṃ
etam atthaṃ puccheyyāma5. Yathā no āyasmā Ānando
vyākarissati6, tathā naṃ dhāressāmā7 ti.
3. Atha kho te bhikkhū yenāyasmā Ānando ten'; upa-
saṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā āyasmatā Ānandena saddhiṃ
sammodiṃsu; sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ8 vītisāretvā
ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū
āyasmantaṃ Ānandaṃ etad avocuṃ: Idaṃ kho no āvuso
Ānanda Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena
atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho ‘adhammo
ca bhikkhave9 veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo
attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca
viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭi-
pajjitabban'; ti. Tesaṃ no āvuso amhākaṃ acirapakkan-
tassa Bhagavato etad ahosi: Idaṃ kho no āvuso Bhagavā

--------------------------------------------------------------------------
1 M. S. vatvāna; Ph. vatvā ca.
2 T. M7 add athāparaṃ.
3 T. panāv-; M7 omits no.
4 S. āy-
5 T. -yyama.
6 T. vya-
7 M. Ph. -yyāmā.
8 M. Ph. sāra-
9 M. pa || tathā paṭi-

[page 226]
226 Aṅguttara-Nikāya. CXV. 3-4
saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibha-
jitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho ‘adhammo ca bhikkhave1
veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca,
adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā
atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban'
ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa
uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena
atthaṃ vibhajeyyā2 ti? Tesaṃ no āvuso amhākaṃ etad
ahosi: Ayaṃ kho āyasmā Ānando Satthu c'; eva saṃvaṇṇito
sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, pahoti cāyasmā3
Ānando imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa {uddiṭ-
ṭhassa} vitthārena atthaṃ avibhattassa4 vitthārena atthaṃ
vibhajituṃ. Yan nūna mayaṃ yenāyasmā Ānando ten'
upasaṅkameyyāma5, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ Ānandaṃ
etam atthaṃ puccheyyāma6. Yathā no āyasmā Ānando
vyākarissati7, tathā naṃ dhāressāmā8 ti. Vibhajat'9 āyas-
mā Ānando ti10.
4. Seyyathā pi āvuso puriso sāratthiko sāragavesī sāra-
pariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato11 sāra-
vato atikkamm'12 eva13 mūlaṃ atikkamma14 khandhaṃ
sākhāpalāse15 sāraṃ pariyesitabbaṃ maññeyya, evaṃ sam-
padam idaṃ. Āyasmantānaṃ Satthari sammukhībhūte
taṃ Bhagavantaṃ atisitvā16 amhe etam atthaṃ paṭipucchi-
tabbaṃ maññetha17. So h'; āvuso18 Bhagavā jānaṃ jānāti
passaṃ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto
brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa
dātā dhammassāmī19 Tathāgato. So c'; eva pan'; etassa
kālo ahosi, yaṃ tumhe Bhagavantaṃ yeva upasaṅkamitvā

--------------------------------------------------------------------------
1 M. pa || tathā paṭi-
2 T. -yya.
3 S. āy-
4 Ph. -bhajitassa.
5 T. -yyama; Ph. S. -missāma.
6 T. -yyama; M. pati-
7 T. vya- throughout.
8 T. -yyamā; M6. M7 -yyāmā; M. -rissāmā.
9 M. Ph. -tu.
10 omitted by Ph.
11 T. M7 ṭhito; M6 tiṭṭhito.
12 M. -kkam'.
13 T. ca.
14 M. T. -kkama.
15 Ph. -saṃ.
16 M. Ph. -kkamitvā.
17 M6 maṃñeyyātha; M. Ph. S. maññatha.
18 T. M7. S. āv-; Ph. only hi.
19 M. Ph. S. -sāmi throughout.

[page 227]
CXV. 4-7 Paccorohaṇi-Vagga. 227
etam1 atthaṃ puccheyyātha2. Yathā vo3 Bhagavā vyā-
kareyya, tathā naṃ dhāreyyāthā4 ti.
5. Addhāvuso5 Ānanda Bhagavā jānaṃ jānāti passaṃ
passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto
vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī
Tathāgato. So c'; eva pan'; etassa6 kālo ahosi, yaṃ mayaṃ
Bhagavantaṃ yeva upasaṅkamitvā etam7 atthaṃ pucchey-
yāma8. Yathā no Bhagavā vyākareyya, tathā naṃ dhā-
reyyāma. Api cāyasmā Ānando Satthu c'; eva saṃvaṇṇito
sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, pahoti cāyasmā9
Ānando imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭ-
ṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa10 vitthārena atthaṃ
vibhajituṃ. Vibhajat'; āyasmā Ānando agarukaritvā11 ti.
6. Tena h'; āvuso12 suṇātha sādhukaṃ manasikarotha,
bhāsissāmī ti. ‘Evam āvuso'; ti kho te bhikkhū āyasmato
Ānandassa paccassosuṃ. Āyasmā Ānando etad avoca:
Yaṃ kho no āvuso Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddi-
sitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ
paviṭṭho ‘adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca,
anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā
dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo
yathā attho, tathā paṭipajjitabban'; ti. Katamo cāvuso
adhammo, katamo ca dhammo, katamo ca anattho, katamo
ca attho?
7. Micchādiṭṭhi āvuso adhammo, sammādiṭṭhi dhammo,
ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā
sambhavanti, ayaṃ anattho, sammādiṭṭhipaccayā ca aneke
kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.
Micchāsaṅkappo āvuso adhammo, sammāsaṅkappo dhammo
. . . pe13 . . . micchāvācā āvuso adhammo, sammāvācā

--------------------------------------------------------------------------
1 M. S. ekam.
2 T. -yyatha.
3 Ph. T. M6. M7. S. no.
4 T. -yyathā, and so always.
5 T. M7 āv-
6 T. assa; M6. M7 tassa.
7 T. ekam.
8 T. -yyama, and so always.
9 T. āy-
10 Ph. -bhajitassa.
11 M. Ph. S. -katvā; T. M7 agarukaṃ (T. -taṃ) karitvā.
12 T. M6. M7 āv-
13 omitted by M. Ph. S.

[page 228]
228 Aṅguttara-Nikāya. CXV. 7-8
dhammo . . . micchākammanto āvuso adhammo, sammā-
kammanto dhammo . . . micchā-ājīvo āvuso adhammo,
sammā-ājīvo dhammo . . . micchāvāyāmo āvuso adhammo,
sammāvāyāmo dhammo . . . micchāsamādhi āvuso adhammo,
sammāsamādhi dhammo . . . micchāñāṇaṃ āvuso adhammo,
sammāñāṇaṃ dhammo . . . micchāvimutti āvuso adhammo,
sammāvimutti dhammo, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke
pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho, sam-
māvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāri-
pūriṃ gacchanti, ayaṃ attho. Yaṃ1 kho no āvuso Bhagavā
saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibha-
jitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho ‘adhammo ca bhikkhave
veditabbo dhammo ca, anattho2 ca veditabbo attho ca,
adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā
atthañ ca, yathā dhammo yathā attho tathā paṭipajjitabban'
ti, imassa kho ahaṃ3 āvuso Bhagavatā saṃkhittena udde-
sassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ
vitthārena atthaṃ ājānāmi4. Ākaṅkhamānā ca pana tumhe
āvuso Bhagavantaṃ yeva upasaṅkamitvā etam atthaṃ
puccheyyātha5. Yathā vo6 Bhagavā vyākaroti7, tathā naṃ
dhāreyyāthā ti. ‘Evam āvuso'; ti kho te bhikkhū āyasmato
Ānandassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā
yena Bhagavā ten'; upasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā Bhaga-
vantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ
nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṃ etad avocuṃ:--
8. Yaṃ kho no bhante Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ
uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihā-
raṃ paviṭṭho ‘adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo8
ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā
dhamañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo
yathā attho, tathā paṭipajjitabban'; ti. Tesaṃ no bhante
amhākaṃ acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaṃ
kho no āvuso Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā

--------------------------------------------------------------------------
1 M. ayaṃ.
2 M. la || tathā paṭi-
3 omitted by T.
4 T. M6. M7 aj-
5 M. paṭi-
6 T. M6. M7. S. no; M. kho.
7 S. -kareyya.
8 M. pa || tathā paṭi-

[page 229]
CXV. 8-CXVI.1 Paccorohaṇi-Vagga. 229
vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho
‘adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo1 ca, anattho
ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ
ca anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā
attho, tathā paṭipajjitabban'; ti. Ko nu kho imassa Bha-
gavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ
avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyā ti? Tesaṃ no
bhante amhākaṃ etad ahosi: Ayaṃ kho āyasmā Ānando
Satthu c'; eva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrah-
macārīnaṃ, pahoti cāyasmā2 Ānando imassa Bhagavatā
saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avi-
bhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yan nūna mayaṃ
yenāyasmā Ānando ten'; upasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā
āyasmantaṃ Ānandaṃ etam atthaṃ puccheyyāma. Yathā
no āyasmā Ānando vyākarissati, tathā naṃ dhāressāmā3
ti. Atha kho mayaṃ bhante yenāyasmā Ānando ten'; upa-
saṅkamimhā4, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ Ānandaṃ etam
atthaṃ apucchimhā5. Tesaṃ no bhante āyasmatā Ānan-
dena imehi ākārehi imehi padehi imehi vyañjanehi attho
suvibhatto ti.
9. Sādhu sādhu bhikkhave, paṇḍito bhikkhave Ānando,
mahāpañño bhikkhave Ānando, maṃ ce pi tumhe bhikkhave
upasaṅkamitvā etam atthaṃ puccheyyātha, aham pi c'; etaṃ6
evam eva7 vyākareyyaṃ. Yathā taṃ Ānandena vyākataṃ,
eso c'; eva8 tassa8 attho, evañ ca naṃ dhāreyyāthā ti.
CXVI.
1. Atha kho Ajito9 paribbājako yena Bhagavā ten'
upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi;
sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ10 vītisāretvā ekamantaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 M. pa || tathā paṭi-
2 S. āy-
3 S. -reyyāmā.
4 M6 -mimha; T. -mamha.
5 M6 -ha; T. āpucchimha.
6 M. Ph. ca taṃ; T. M7 add atthaṃ.
7 T. evaṃ.
8 T. M7 c'etassa; M6 c'ev'; etassa.
9 Ph. Ajino throughout; S. Ājino; T. Ājito; M6 ājīvako; M7 ājiviko.
10 M. Ph. sāra-

[page 230]
230 Aṅguttara-Nikāya. CXVI. 1-5
nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Ajito1 paribbājako
Bhagavantaṃ etad avoca ‘amhākaṃ bho Gotama paṇḍito2
nāma sabrahmacārī, tena pañcamattāni cittaṭṭhānasatāni3
cintitāni4, yehi aññatitthiyā upāraddhā5 'va6 jānanti6 upā-
raddh'; amhā'7 ti. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi
‘dhāretha no8 tumhe bhikkhave paṇḍitavatthūnī'; ti. ‘Etassa
Bhagavā kālo, etassa Sugata kālo, yaṃ Bhagavā bhāseyya,
Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī'; ti. ‘Tena hi bhik-
khave suṇātha sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī'; ti.
‘Evaṃ bhante'; ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ.
Bhagavā etad avoca:--
2. Idha bhikkhave ekacco adhammikena vādena adham-
mikaṃ vādaṃ abhiniggaṇhāti9 abhinippīḷeti10. Tena ca
adhammikaṃ parisaṃ rañjeti11, tena sā adhammikā parisā
uccāsaddā12 mahāsaddā12 hoti13 ‘paṇḍito vata bho paṇḍito
vata bho'; ti.
3. Idha pana bhikkhave ekacco adhammikena vādena
dhammikaṃ vādaṃ abhiniggaṇhāti abhinippīḷeti, tena ca
adhammikaṃ parisaṃ rañjeti14, tena sā adhammikā parisā
uccāsaddā mahāsaddā hoti ‘paṇḍito vata bho paṇḍito vata
bho'; ti.
4. Idha pana bhikkhave ekacco adhammikena vādena
dhammikañ ca vādaṃ adhammikañ ca vādaṃ abhiniggaṇ-
hāti abhinippīḷeti, tena ca adhammikaṃ parisaṃ rañjeti14,
tena sā adhammikā parisā uccāsaddā mahāsaddā hoti
‘paṇḍito vata bho paṇḍito vata bho'; ti.
5. Idha15 pana bhikkhave ekacco dhammikena vādena
adhammikaṃ vādaṃ abhiniggaṇhāti abhinippīḷeti, tena ca

--------------------------------------------------------------------------
1 M6 ājīvako; T. M7 ājīvito; omitted by S.
2 T. M6. M7 paṇḍisso; T. M7 have also brahma vā instead of sabrahma-
3 Ph. cinta-
4 omitted by T. M7. S.
5 Ph. uddhā.
6 T. M6. M7 pajā-
7 M. Ph. S. -ddhasmā.
8 omitted by Ph.
9 M. Ph. -hati throughout.
10 T. M7 -ppeleti throughout.
11 T. M7 rajati.
12 M. Ph. uccāsaddamahā- throughout.
13 M. Ph. honti always.
14 T. M7 rajeti.
15 M. Ph. omit this passage.

[page 231]
CXVI. 5-7 Paccorohaṇi-Vagga. 231
dhammikaṃ1 parisaṃ rañjeti2, tena sā dhammikā1 parisā
uccāsaddā mahāsaddā hoti ‘paṇḍito vata bho paṇḍito vata
bho'; ti3.
6. Adhammo ca4 bhikkhave veditabbo dhammo ca,
anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā
dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo
yathā attho, tathā paṭipajjitabbaṃ5. Katamo6 ca7 bhik-
khave adhammo, katamo ca7 dhammo, katamo ca7 anattho,
katamo ca7 attho?
7. Micchādiṭṭhi bhikkhave adhammo, sammādiṭṭhi dham-
mo, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā akusalā
dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho, sammādiṭṭhipaccayā
ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti,
ayaṃ attho. Micchāsaṅkappo bhikkhave adhammo, sammā-
saṅkappo dhammo . . . micchāvācā bhikkhave adhammo,
sammāvācā dhammo . . . micchākammanto bhikkhave
adhammo, sammākammanto dhammo . . . micchā-ājīvo
bhikkhave adhammo, sammā-ājīvo dhammo . . . micchāvā-
yāmo bhikkhave adhammo, sammāvāyāmo dhammo . . .
micchāsati bhikkhave adhammo . . . sammāsati dhammo,
micchāsamādhi bhikkhave adhammo, sammāsamādhi dham-
mo . . . micchāñāṇaṃ bhikkhave adhammo, sammāñāṇaṃ
dhammo . . . micchāvimutti bhikkhave adhammo, sammā-
vimutti dhammo, ye ca micchāvimuttipaccayā aneke8 pā-
pakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho, sammā-
vimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ
gacchanti, ayaṃ attho.
Adhammo ca9 bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho
ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ

--------------------------------------------------------------------------
1 S. adh-
2 T. M7 rajati.
3 S. adds the following passage, viz. Idha pana bh-
ekacco dh- vādena dh- vādaṃ abhinigg- abhinipp-, tena
ca dh- parisaṃ r-, tena sā dh- parisā ucc- mahā- hoti
‘paṇḍito vata bho p- v- bho'; ti.
4 omitted by Ph.
5 T. S. add ti.
6 T. M7 only have katamo ca bh- adh- kat- ca anattho.
7 omitted by M. Ph.
8 T. M6. M7 pe || ayaṃ anattho.
9 T. M6. M7 pe || ayaṃ attho.

[page 232]
232 Aṅguttara-Nikāya. CXVI. 7-CXVII. 2
ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā
attho, tathā paṭipajjitabban ti iti yan taṃ vuttaṃ, idam
etaṃ paṭicca vuttan ti.
CXVII.
1. Atha kho Saṅgāravo1 brāhmaṇo yena Bhagavā ten'
upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi;
sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ2 vītisāretvā ekamantaṃ
nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Saṅgāravo brāhmaṇo Bha-
gavantaṃ etad avoca ‘kin nu kho bho Gotama orimaṃ
tīraṃ, kiṃ3 pārimaṃ tīran'; ti?
2. Micchādiṭṭhi kho brāhmaṇa orimaṃ tīraṃ, sammā-
diṭṭhi pārimaṃ tīraṃ. Micchāsaṅkappo orimaṃ tīraṃ,
sammāsaṅkappo pārimaṃ tīraṃ. Micchāvācā orimaṃ
tīraṃ, sammāvācā pārimaṃ tīraṃ. Micchākammanto ori-
maṃ tīraṃ, sammākammanto pārimaṃ tīraṃ. Micchā-ājīvo
orimaṃ tīraṃ, sammā-ājīvo pārimaṃ tīraṃ. Micchāvāyāmo
orimaṃ tīraṃ, sammāvāyāmo pārimaṃ tīraṃ, micchāsati
orimaṃ tīraṃ, sammāsati pārimaṃ tīraṃ. Micchāsamādhi
orimaṃ tīraṃ, sammāsamādhi pārimaṃ tīraṃ. Micchā-
ñāṇaṃ orimaṃ tīraṃ, sammāñāṇaṃ pārimaṃ tīraṃ.
Micchāvimutti orimaṃ tīraṃ, sammāvimutti pārimaṃ tīraṃ.
Idaṃ kho brāhmaṇa orimaṃ tīraṃ, idaṃ pārimaṃ tīran ti3.
Appakā te manussesu ye janā pāragāmino
athāyaṃ itarā pajā tīram evānudhāvati.
Ye ca kho samma-d-akkhāte4 dhamme dhammānuvattino
te janā pāram essanti5 maccudheyyaṃ suduttaraṃ.
Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya sukkaṃ bhāvetha paṇḍito
okā anokam āgamma viveke yattha dūramaṃ.
Tatrābhiratim iccheyya hitvā kāme akiñcano
pariyodapeyya attānaṃ cittaklesehi6 paṇḍito.

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. S. Sagāravo.
2 M. Ph. sāra-
3 omitted by T. M6. M7.
4 T. -to.
5 Ph. T. M6. M7 issanti.
6 M6 citakehi.

[page 233]
CXVII. 2-CXIX. 1 Paccorohaṇi-Vagga. 233
Yesaṃ sambodhiyaṅgesu1 sammācittaṃ subhāvitaṃ
ādānapaṭinissagge anupādāya ye ratā
khīṇāsavā jutimanto2 te loke parinibbutā3 ti.
CXVIII.
1. Orimañ ca vo4 bhikkhave tīraṃ desissāmi5 pārimañ ca
tīraṃ. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī
ti. ‘Evaṃ bhante'; ti kho te bhikkhū Bhagavato paccasso-
suṃ. Bhagavā etad avoca:--
2. Katamañ ca bhikkhave orimaṃ tīraṃ, katamañ ca
pārimaṃ tīraṃ?
Micchādiṭṭhi bhikkhave6 orimaṃ tīraṃ, sammādiṭṭhi
pārimaṃ tīraṃ . . . pe7 . . . micchāvimutti orimaṃ tīraṃ,
sammāvimutti pārimaṃ tīraṃ. Idaṃ kho bhikkhave ori-
maṃ tīraṃ, idaṃ pārimaṃ tīran ti.
Appakā te manussesu ye janā pāragāmino
athāyaṃ itarā pajā tīram evānudhāvati.
Ye ca kho samma-d-akkhāte dhamme8 dhammānuvattino
te janā pāram essanti maccudheyyaṃ suduttaraṃ.
Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya sukkaṃ bhāvatha paṇḍito
okā anokam āgamma viveke yattha dūramaṃ.
Tatrābhiratim iccheyya hitvā kāme akiñcano
pariyodapeyya attānaṃ cittaklesehi paṇḍito.
Yesaṃ sambodhiyaṅgesu1 sammācittaṃ subhāvitaṃ
ādānapaṭinissagge anupādāya ye ratā
khīṇāsavā jutimanto2 te loke parinibbutā3 ti.
CXIX.
1. Tena kho pana samayena Jāṇussoṇi9 brāhmaṇo tadah'
uposathe sīsaṃ nahāto navaṃ khomayugaṃ nivattho allaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 -dhi aṅg-
2 T. jūti-
3 M. -bbūtā.
4 only in S.
5 M6 desessāmi.
6 omitted by M. Ph.
7 M. la; Ph. pa.
8 T. dhammo.
9 Ph. Jāṇusoṇi; M. Jānusoni; M7 Jānussoṇi; M6 Jānussoni throughout;
T. Jāṇussoṇi, Jānussoni and Jānussoṇi.

[page 234]
234 Aṅguttara-Nikāya. CXIX. 1
kusamuṭṭhiṃ ādāya Bhagavato avidūre ekamantaṃ ṭhito
hoti. Addasā1 kho Bhagavā Jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ
tadah'; uposathe sīsaṃ nahātaṃ navaṃ khomayugaṃ ni-
vatthaṃ allaṃ kusamuṭṭhiṃ ādāya avidūre ekamantaṃ ṭhi-
taṃ, disvā2 Jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ etad avoca ‘kin nu
kho3 tvaṃ brāhmaṇa tadah'; uposathe sīsaṃ nahāto navaṃ
khomayugaṃ nivattho allaṃ kusamuṭṭhiṃ ādāya ekaman-
taṃ ṭhito, kin nu4 kho5 ajja5 brāhmaṇakulassā'6 ti?
‘Paccorohaṇī bho Gotama ajja brāhmaṇakulassā'6 ti.
Yathākathaṃ pana brāhmaṇa brāhmaṇānaṃ paccorohaṇī
hotī'; ti? ‘Idha bho Gotama brāhmaṇā tadah'; uposathe
sīsaṃ nahātā navaṃ khomayugaṃ nivatthā allena gomayena
paṭhaviṃ opuñjitvā7 haritehi kusehi pattharitvā8 antarā
ca velaṃ antarā ca agyāgāraṃ9 seyyaṃ kappenti. Te taṃ
rattiṃ tikkhattuṃ paccuṭṭhāya10 pañjalikā10 aggiṃ na-
massanti "paccorohāma bhavantaṃ11, paccorohāma bhavan-
tan11" ti, pahutena12 ca sappitelena navanītena aggiṃ
santappenti, tassā ca rattiyā accayena paṇītena khādani-
yena bhojaniyena brāhmaṇe santappenti. Evaṃ bho Go-
tama brāhmaṇānaṃ paccorohaṇī hoti'; ti. ‘Aññathā kho
brāhmaṇa13 brāhmaṇānaṃ paccorohaṇī14, aññathā ca15 pana
ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī'; ti. ‘Yathākathaṃ pana
bho Gotama ariyassa vinaye paccorohaṇī hoti16? Sādhu
me bhavaṃ Gotama tathā dhammaṃ desetu, yathā ariyassa
vinaye paccorohaṇī hotī'; ti17. ‘Tena hi brāhmaṇa suṇāhi
sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmī'; ti. ‘Evaṃ bho'; ti kho
Jāṇussoṇi brāhmaṇo Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad
avoca:--

--------------------------------------------------------------------------
1 M. -sa.
2 M. Ph. S. disvāna.
3 omitted by M. Ph. S.
4 omitted by T. M6. M7.
5 T. M7 v'; ajja; S. ajja; omitted by M6; M. Ph. add brahmaṇa.
6 M. Ph. brahmakusalassā.
7 M6 -jetvā; T. -mayitvā; M7 -tvā.
8 Ph. santharitvā; M. pavitthāretvā.
9 T. M7 aggāgāraṃ.
10 M6 pañjalikāya paccutthāya.
11 Ph. bhagavantaṃ; M6 mahantaṃ and bhavantan.
12 M. bahukena; Ph. bahutena.
13 omitted by T. M7.
14 M. M6 add hoti.
15 omitted by M6.
16 T. M6. M7 hotī ti.
17 omitted by T.

[page 235]
CXIX. 2-3 Paccorohaṇi-Vagga. 235
2. Idha brāhmaṇa ariyasāvako iti paṭisañcikkhati
‘micchādiṭṭhiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe c'; eva dhamme
abhisamparāyañ cā'; ti. So iti paṭisaṃkhāya micchādiṭṭhiṃ
pajahati, micchādiṭṭhiyā paccorohati . . . ‘Micchāsaṅkappassa
kho pāpako vipāko diṭṭhe c'; eva dhamme abhisamparāyañ
cā'; ti. So iti paṭisaṃkhāya micchāsaṅkappaṃ pajahati,
micchāsaṅkappā paccorohati . . . ‘Micchāvācāya kho pā-
pako vipāko diṭṭhe c'; eva dhamme abhisamparāyañ cā'; ti.
So iti paṭisaṃkhāya micchāvācaṃ pajahati, micchāvācāya
paccorohati . . . ‘Micchākammantassa kho pāpako vipāko
diṭṭhe c'; eva dhamme abhisamparāyañ cā'; ti. So iti paṭi-
saṃkhāya micchākammantaṃ pajahati, micchākammantā
paccorohati . . . ‘Micchā-ājīvassa kho pāpako vipāko diṭṭhe
c'; eva dhamme abhisamparāyañ cā'; ti. So iti paṭisaṃkhāya
micchā-ājīvaṃ pajahati, micchā-ājīvā paccorohati . . .
‘Micchāvāyāmassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'; eva dhamme
abhisamparāyañ cā'; ti. So iti paṭisaṃkhāya micchāvāyā-
maṃ pajahati, micchāvāyāmā paccorohati . . . ‘Micchāsa-
tiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe c'; eva dhamme abhisamparā-
yañ cā'; ti. So iti paṭisaṃkhāya micchāsatiṃ pajahati,
micchāsatiyā paccorohati . . . ‘Micchāsamādhissa kho pā-
pako vipāko diṭṭhe c'; eva dhamme abhisamparāyañ cā'; ti.
So iti paṭisaṃkhāya micchāsamādhiṃ pajahati, micchā-
samādhimhā paccorohati . . . ‘Micchāñāṇassa kho pāpako
vipāko diṭṭhe c'; eva dhamme abhisamparāyañ cā'; ti. So iti
paṭisaṃkhāya micchāñāṇaṃ pajahati, micchāñāṇā paccoro-
hati . . . ‘Micchāvimuttiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe c'; eva
dhamme abhisamparāyañ cā'; ti. So iti paṭisaṃkhāya
micchāvimuttiṃ pajahati, micchāvimuttiyā paccorohati.
Evaṃ kho brāhmaṇa ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī ti1.
3. Aññathā bho Gotama brāhmaṇānaṃ paccorohaṇī,
aññathā ca2 pana ariyassa vinaye paccorohaṇī hoti3,
imissā ca bho Gotama ariyassa vinaye paccorohaṇiyā
brāhmaṇānaṃ paccorohaṇī kalaṃ nāgghati4 soḷasiṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by M. Ph. T.
2 omitted by T.
3 T. M7 hotī ti; omitted by M6.
4 M. Ph. n'; aggh-; S. na aggh-

[page 236]
236 Aṅguttara-Nikāya. CXIX. 3-CXXI. 2
Abhikkantaṃ bho Gotama . . . pe1 . . . upāsakaṃ maṃ
bhavaṃ Gotama dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaṃ saraṇa-
gatan ti.
CXX.
1. Ariyaṃ vo bhikkhave paccorohaṇiṃ desissāmi2. Taṃ
suṇātha3 . . . pe4 . . . Katamā ca bhikkhave ariyā pacco-
rohaṇī?
2. Idha bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati ‘mic-
chādiṭṭhiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe c'; eva dhamme abhi-
samparāyañ cā'; ti. So iti paṭisaṃkhāya micchādiṭṭhiṃ
pajahati, micchādiṭṭhiyā paccorohati . . . ‘Micchāsaṅkap-
passa kho pāpako5 vipāko5 . . . pe4 . . . micchāvācāya
kho . . . micchākammantassa kho . . . micchā-ājīvassa kho
. . .6 micchāvāyāmassa kho . . . micchāsatiyā kho . . .
micchāsamādhissa kho . . . micchāñāṇassa kho . . . micchā-
vimuttiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe c'; eva dhamme abhi-
samparāyañ cā'; ti. So iti paṭisaṃkhāya micchāvimuttiṃ
pajahati, micchāvimuttiyā paccorohati.
Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyā paccorohaṇī ti.
CXXI.
1. Suriyassa7 bhikkhave udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ,
etaṃ pubbanimittaṃ, yad8 idaṃ8 aruṇaggaṃ9. Evam eva
kho bhikkhave kusalānaṃ dhammānaṃ etaṃ pubbaṅgamaṃ,
etaṃ pubbanimittaṃ, yad idaṃ sammādiṭṭhi.
2. Sammādiṭṭhissa10 bhikkhave sammāsaṅkappo pahoti.
Sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti. Sammāvācassa
sammākammanto pahoti. Sammākammantassa sammā-ājīvo
pahoti. Sammā-ājīvassa sammāvāyāmo pahoti. Sammāvā-
yāmassa sammāsati pahoti. Sammāsatissa sammāsamādhi

--------------------------------------------------------------------------
1 M. pa; omitted by Ph.
2 M6. M7 desessāmi.
3 T. M7 add sādhukaṃ.
4 omitted by M. Ph. S.
5 omitted by S.
6 M6 pe.
7 M. Ph. sū-
8 M6 etaṃ; omitted by Ph.
9 M. Ph. -ṇuggaṃ; S. -ṇuttaṃ.
10 M. Ph. S. -diṭṭhikassa.

[page 237]
CXXI. 2-CXXIV. 1 Paccorohaṇi-Parisuddha-Vagga. 237
pahoti. Sammāsamādhissa sammāñāṇaṃ pahoti. Sammā-
ñāṇassa1 sammāvimutti pahotī ti2.
CXXII.
1. Dasa yime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā
āsavānaṃ khayāya {saṃvattanti}. Katame dasa?
2. Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākam-
manto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi
sammāñāṇaṃ sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā
āsavānaṃ khayāya saṃvattantī ti.
Paccorohaṇivaggo3 dutiyo.
[Tass'; uddānaṃ:
Tayo adhammā Ajito Sagāravo ca orimaṃ
Dve c'; eva paccorohaṇi pubbaṅgamaṃ āsavo cā ti.] 4
CXXIII.
1. Dasa yime5 bhikkhave dhammā parisuddhā pariyodātā
na aññatra sugatavinayā. Katame dasa?
2. Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo6 sammāvācā sammā-
kammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammā-
samādhi sammāñāṇaṃ sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā parisuddhā pariyodātā
na aññatra sugatavinayā ti7.
CXXIV.
1. Dasa yime5 bhikkhave dhammā anuppannā uppajjanti
na aññatra sugatavinayā. Katame dasa?

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 -ñāṇissa.
2 omitted by Ph. S.
3 Ph. Vaggo.
4 only in M. ; M6 has tass'; uddānaṃ: saṃkhittā vitthataṃ Ānando
Ājina ve yaṃ gayhakā dve paccorohani vutta suriyā āsavakkhayo ti.
5 T. ime.
6 Ph. pa || sammākammanto.
7 omitted by Ph.

[page 238]
238 Aṅguttara-Nikāya. CXXIV. 2-CXXVIII. 1
2. Sammādiṭṭhi . . . pe1 . . . sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā anuppannā uppajjanti
na aññatra sugatavinayā ti.
CXXV.
1. Dasa yime2 bhikkhave dhammā mahapphalā mahāni-
saṃsā na aññatra sugatavinayā. Katame dasa?
2. Sammādiṭṭhi . . . pe1 . . . sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā mahapphalā3 mahā-
nisaṃsā na aññatra sugatavinayā ti.
CXXVI.
1. Dasa yime bhikkhave dhammā rāgavinayapariyosānā
honti, dosavinayapariyosānā honti, mohavinayapariyosānā
honti na aññatra sugatavinayā. Katame dasa?
2. Sammādiṭṭhi . . . pe1 . . . sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā rāgavinayapariyosānā
honti, dosavinayapariyosānā honti, mohavinayapariyosānā
honti na aññatra sugatavinayā ti.
CXXVII.
1. Dasa yime bhikkhave dhammā ekantanibbidāya virā-
gāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbā-
nāya saṃvattanti na aññatra sugatavinayā ti. Katame dasa?
2. Sammādiṭṭhi . . . pe1 . . . sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā ekantanibbidāya virā-
gāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃ-
vattanti na aññatra sugatavinayā ti.
CXXVIII4.
1. Dasa yime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā anup-
pannā uppajjanti na aññatra sugatavinayā. Katame dasa?

--------------------------------------------------------------------------
1 M. la; Ph. pa.
2 T. ime.
3 T. rāgavinaya- as in CXXVI.
4 is missing in M6.

[page 239]
CXXIX. 2-CXXXI. 2 Parisuddha-Vagga. 239
2. Sammādiṭṭhi . . . pe1 . . . sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā
anuppannā uppajjanti na aññatra sugatavinayā ti.
CXXIX.
1. Dasa yime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā
mahapphalā honti mahānisaṃsā na aññatra sugatavinayā
ti. Katame dasa?
2. Sammādiṭṭhi . . . pe1 . . . sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā
mahapphalā honti mahānisaṃsā na aññatra sugatavinayā ti.
CXXX.
1. Dasa yime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā
rāgavinayapariyosānā honti, dosavinayapariyosānā honti,
mohavinayapariyosānā honti na aññatra sugatavinayā.
Katame dasa?
2. Sammādiṭṭhi . . . pe1 . . . sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā
rāgavinayapariyosānā honti, dosavinayapariyosānā honti,
mohavinayapariyosānā honti na aññatra sugatavinayā ti.
CXXXI.
1. Dasa yime bhikkhave dhammā bhāvitā bahulīkatā
ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya
sambodhāya nibbānāya saṃvattanti na aññatra sugatavi-
nayā ti. Katame dasa?
2. Sammādiṭṭhi . . . pe1 . . . sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa dhammā bhāvitā bahulīkatā
ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya
sambodhāya nibbānāya saṃvattanti na aññatra sugatavi-
nayā ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. la; Ph. pa.

[page 240]
240 Aṅguttara-Nikāya. CXXXII. 1-CXXXIV. 3
CXXXII.
1. Dasa yime bhikkhave micchattā. Katame dasa?
2. Micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā micchā-
kammanto micchā-ājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchā-
samādhi micchāñāṇaṃ micchāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa micchattā ti.
CXXXIII.
1. Dasa yime bhikkhave sammattā. Katame dasa?
2. Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammā-
kammanto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammā-
samādhi sammāñāṇaṃ sammāvimutti.
Ime kho bhikkhave dasa sammattā ti.
Parisuddhavaggo1 tatiyo2.
CXXXIV.
1. Sādhuñ ca vo bhikkhave desissāmi3 asādhuñ ca, taṃ
suṇātha sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī ti. ‘Evaṃ
bhante'; ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bha-
gavā etad avoca:--
2. Katamañ ca bhikkhave asādhuṃ?
Micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvācā micchākam-
manto micchā-ājīvo micchāvāyāmo micchāsati micchāsam-
ādhi micchāñāṇaṃ micchāvimutti.
Idaṃ vuccati bhikkhave asādhuṃ.
3. Katamañ ca bhikkhave sādhuṃ?

--------------------------------------------------------------------------
1 S. Pārisuddhi-; Ph. Vaggo.
2 M6 adds tass'; uddānaṃ: parisuddhamano upamalarāgavipaṭājanāya
cattāro micchattāni te dasā ti.
3 T. desessāmi.

[page 241]
CXXXIV. 3-CXXXVII. 2 Sādhu-Vagga. 241
Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākamman-
to sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi
sammāñāṇaṃ sammāvimutti.
Idaṃ vuccati bhikkhave sādhun ti.
CXXXV.
1. Ariyadhammañ ca vo bhikkhave desissāmi1 anariya-
dhammañ ca, taṃ suṇātha sādhukaṃ2 manasikarotha2
. . . pe3 . . .
2. Katamo ca bhikkhave anariyo dhammo?
Micchādiṭṭhi . . . pe4 . . . micchāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave anariyo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave ariyo dhammo?
4. Sammādiṭṭhi . . . pe4 . . . sammāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyo dhammo ti.
CXXXVI.
1. Kusalañ5 ca vo bhikkhave desissāmi6 akusalañ7 ca,
taṃ suṇātha . . . pe8 . . .
2. Katamañ ca bhikkhave akusalaṃ?
Micchādiṭṭhi . . . pe4 . . . micchāvimutti.
Idaṃ vuccati bhikkhave akusalaṃ.
3. Katamañ ca bhikkhave kusalaṃ?
Sammādiṭṭhi . . . pe4 . . . sammāvimutti.
Idaṃ vuccati bhikkhave kusalaṃ.
CXXXVII.
1. Atthañ ca vo bhikkhave desissāmi anatthañ ca, taṃ
suṇātha . . . pe8 . . .
2. Katamo ca bhikkhave anattho?

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6 desessāmi.
2 omitted by M. Ph.
3 M. pa; omitted by Ph.; S. gives it in full.
4 M. la; Ph. pa.
5 M. Ph. aku-
6 M6. M7 desessāmi.
7 M. Ph. ku-
8 omitted by M. Ph.; S. in full.

[page 242]
242 Aṅguttara-Nikāya. CXXXVII. 2-CXL. 3
Micchādiṭṭhi . . . pe1 . . . micchāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave anattho.
3. Katamo ca bhikkhave attho?
Sammādiṭṭhi . . . pe1 . . . sammāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave attho ti.
CXXXVIII.
1. Dhammañ ca vo bhikkhave desissāmi adhammañ ca,
taṃ suṇātha . . . pe2 . . .
2. Katamo ca bhikkhave adhammo?
Micchādiṭṭhi . . . pe1 . . . micchāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave adhammo.
3. Katamo ca bhikkhave dhammo?
Sammādiṭṭhi . . . pe1 . . . sammāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave dhammo ti.
CXXXIX.
1. Sāsavañ ca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi3 anā-
savañ ca, taṃ suṇātha . . . pe2 . . .
2. Katamo ca bhikkhave sāsavo dhammo?
Micchādiṭṭhi . . . pe1 . . . micchāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave sāsavo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave anāsavo dhammo?
Sammādiṭṭhi . . . pe1 . . . sammāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave anāsavo dhammo ti.
CXL.
1. Sāvajjañ ca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi4 ana-
vajjañ ca, taṃ suṇātha . . . pe2 . . .
2. Katamo ca bhikkhave sāvajjo dhammo?
Micchādiṭṭhi . . . pe1 . . . micchāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave sāvajjo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave anavajjo dhammo?
Sammādiṭṭhi . . .pe1 . . . sammāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave anavajjo dhammo ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. la; Ph. pa.
2 omitted by M. Ph.; S. in full.
3 M. Ph. M6 dese-
4 M. T. M7 dese-

[page 243]
CXLI. 1-CXLIII. 3 Sādhu-Vagga. 243
CXLI.
1. Tapanīyañ ca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi1 ata-
panīyañ ca, taṃ suṇātha . . . pe2 . . .
2. Katamo ca bhikkhave tapanīyo dhammo?
Micchādiṭṭhi . . . pe3 . . . micchāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave tapanīyo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave atapanīyo dhammo?
Sammādiṭṭhi . . . pe3 . . . sammāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave atapanīyo dhammo ti.
CXLII.
1. Ācayagāmiñ ca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi1
apacayagāmiñ ca, taṃ suṇātha . . . pe2 . . .
2. Katamo ca bhikkhave ācayagāmī dhammo?
Micchādiṭṭhi . . . pe4 . . . micchāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave ācayagāmī dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave apacayagāmī dhammo?
Sammādiṭṭhi . . . pe3 . . . sammāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave apacayagāmī dhammo ti.
CXLIII.
1. Dukkhudrayañ5 ca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi6
sukhudrayañ5 ca, taṃ suṇātha . . . pe2 . . .
2. Katamo ca bhikkhave dukkhudrayo dhammo?
Micchādiṭṭhi . . . pe3 . . . micchāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave dukkhudrayo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave sukhudrayo dhammo?
Sammādiṭṭhi . . . pe3 . . . sammāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave sukhudrayo dhammo ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. T. M6 dese-
2 omitted by M. Ph.; S. in full.
3 M. la; Ph. pa.
4 M. Ph. pa.
5 Ph. -indriyañ; T. M6. M7 -uddayañ throughout.
6 T. M6 dese-

[page 244]
244 Aṅguttara-Nikāya. CXLIV. 1-CXLVI. 1
CXLIV.
1. Dukkhavipākañ ca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi1
sukhavipākañ ca, taṃ suṇātha . . . pe2 . . .
2. Katamo ca bhikkhave dukkhavipāko dhammo?
Micchādiṭṭhi . . . pe3 . . . micchāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave dukkhavipāko dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave sukhavipāko dhammo?
Sammādiṭṭhi . . . pe3 . . . sammāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave sukhavipāko dhammo ti.
Sādhuvaggo4 catuttho5.
CXLV.
1. Ariyamaggañ ca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi6
anariyamaggañ ca, taṃ suṇātha . . . pe2 . . .
2. Katamo ca bhikkhave anariyo maggo?
Micchādiṭṭhi . . . pe3 . . . micchāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave anariyo maggo.
3. Katamo ca bhikkhave ariyo maggo?
Sammādiṭṭhi . . . pe3 . . . sammāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyo maggo ti.
CXLVI.
1. Sukkamaggañ7 ca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi8
kaṇhamaggañ9 ca, taṃ suṇātha . . . pe2 . . .

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. T. dese-
2 omitted by M. Ph.; S. in full.
3 M. la; Ph. pa.
4 Ph. T. M7 Vaggo.
5 M6 adds tass'; uddānaṃ:
Sādhuṃ ariyakusalaṃ atthadhammaṃ anāsavaṃ
Sāvajjaṃ tapanīyaṃ ca ācayagāmi dukkhuddayaṃ
Dukkhavipākena te dasā ti.
6 Ph. T. M6 dese-
7 M. Ph. S. kaṇha-
8 M6 dese-
9 M. Ph. S. sukka-

[page 245]
CXLVI. 2-CXLIX. 2 Ariyamagga-Vagga. 245
2. Katamo ca bhikkhave kaṇhamaggo?
Micchādiṭṭhi . . . pe1 . . . micchāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave kaṇhamaggo?
3. Katamo ca bhikkhave sukkamaggo?
Sammādiṭṭhi . . . pe1 . . . sammāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave sukkamaggo ti.
CXLVII.
1. Saddhammañ ca vo bhikkhave desissāmi2 asaddham-
mañ ca, taṃ suṇātha . . . pe3 . . .
2. Katamo ca bhikkhave asaddhammo?
Micchādiṭṭhi . . . pe1 . . . micchāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave asaddhammo.
3. Katamo ca bhikkhave saddhammo?
Sammādiṭṭhi . . . pe1 . . . sammāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave saddhammo ti.
CXLVIII.
1. Sappurisadhammañ ca vo bhikkhave desissāmi4 asap-
purisadhammañ ca, taṃ suṇātha . . . pe3 . . .
2. Katamo ca bhikkhave asappurisadhammo?
Micchādiṭṭhi . . . pe1 . . . micchāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave asappurisadhammo.
3. Katamo ca bhikkhave sappurisadhammo?
Sammādiṭṭhi . . . pe1 . . . sammāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave sappurisadhammo ti.
CXLIX.
1. Uppādetabbañ ca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi4
na uppādetabbañ ca, taṃ suṇātha . . . pe5 . . .
2. Katamo ca bhikkhave na uppādetabbo dhammo?
Micchādiṭṭhi . . . pe1 . . . micchāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave na uppādetabbo dhammo.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. la; Ph. pa.
2 M. Ph. T. M6 dese-
3 omitted by M. Ph.; S. in full.
4 M. Ph. T. M6. M7 dese-
5 omitted by M. Ph.; T. M6. M7 omit also taṃ su-; S. in full.

[page 246]
246 Aṅguttara-Nikāya. CXLIX. 3-CLII. 3
3. Katamo ca bhikkhave uppādetabbo dhammo?
Sammādiṭṭhi . . . pe1 . . . sammāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave uppādetabbo dhammo ti.
CL.
1. Āsevitabbañ ca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi2
na āsevitabbañ3 ca, taṃ suṇātha . . . pe4 . . .
2. Katamo5 ca bhikkhave na āsevitabbo dhammo?
Micchādiṭṭhi . . . pe1 . . . micchāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave na āsevitabbo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave āsevitabbo dhammo?
Sammādiṭṭhi . . . pe1 . . . sammāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave āsevitabbo dhammo ti.
CLI.
1. Bhāvetabbañ ca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi2
na bhāvetabbañ ca, taṃ suṇātha . . . pe4 . . .
2. Katamo ca bhikkhave na bhāvetabbo dhammo?
Micchādiṭṭhi . . . pe1 . . . micchāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave na bhāvetabbo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave bhāvetabbo dhammo?
Sammādiṭṭhi . . . pe1 . . . sammāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave bhāvetabbo dhammo ti.
CLII.
1. Bahulīkātabbañ ca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi6
na bahulīkātabbañ ca, taṃ suṇātha . . . pe4 . . .
2. Katamo ca bhikkhave na bahulīkātabbo dhammo?
Micchādiṭṭhi . . . pe1 . . . micchāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave na bahulīkātabbo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave bahulīkātabbo dhammo?
Sammādiṭṭhi . . . pe1 . . . sammāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave bahulīkātabbo dhammo ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. la; Ph. pa.
2 M. Ph. T. M7 dese-
3 T. M6. M7 sevi-; T. M7 throughout.
4 omitted by M. Ph.; S. in full.
5 in M6 there is some disorder.
6 M. Ph. T. dese-

[page 247]
CLIII. 1-CLV. 1 Ariyamagga-Puggala-Vagga. 247
CLIII.
1. Anussaritabbañ ca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi1
na anussaritabbañ ca, taṃ suṇātha . . . pe2 . . .
2. Katamo ca bhikkhave na anussaritabbo dhammo?
Micchādiṭṭhi . . . pe3 . . . micchāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave na anussaritabbo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave anussaritabbo dhammo?
Sammādiṭṭhi . . . pe3 . . . sammāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave anussaritabbo dhammo ti.
CLIV.
1. Sacchikātabbañ ca vo bhikkhave dhammaṃ desissā-
mi4 na sacchikātabbañ ca, taṃ suṇātha . . . pe2 . . .
2. Katamo ca bhikkhave na sacchikātabbo dhammo?
Micchādiṭṭhi . . . pe3 . . . micchāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave na sacchikātabbo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave sacchikātabbo dhammo?
Sammādiṭṭhi . . . pe3 . . . sammāvimutti.
Ayaṃ vuccati bhikkhave sacchikātabbo dhammo ti.
Ariyamaggavaggo5 pañcamo6.
Paṇṇāsako7 tatiyo.
CLV.
1. Dasahi8 bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo
na sevitabbo. Katamehi dasahi9?

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. M6 dese-
2 omitted by M. Ph.; S. in full.
3 M. la; Ph. pa.
4 M. Ph. T. M6. M7 dese-
5 M. M6 Ariyavaggo; Ph. T. M7 Vaggo.
6 M. saññāpaṇṇāsako; S. tatiyapaṇṇāsako; Ph. T. M6.
M7 omit Paṇṇo tatiyo.
7 M6 adds tass'; uddānaṃ: ariyo maggo kaṇhamaggo saddhammo
sappurisaddhammo uppādetabbo dhammo āsevitabbo dhammo
na bhāvetabbo dhammo na bāhulikātabbo dhammo sacchikātabbo
dhammo ti.
8 T. M7 add me.
9 T. M7 add dasahi bh- dh- sa- pu- sevitabbo.

[page 248]
248 Aṅguttara-Nikāya. CLV. 2-CLVI-CLXVI. 1
2. Micchādiṭṭhiko1 hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchā-
vāco2 hoti, micchākammanto hoti, micchā-ājīvo hoti,
micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti,
micchāñāṇī3 hoti, micchāvimutti hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato
puggalo na sevitabbo.
3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo
sevitabbo. Katamehi dasahi?
4. Sammādiṭṭhiko4 hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvā-
co2 hoti, sammākammanto hoti, sammā-ājīvo hoti, sammā-
vāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, sammā-
ñāṇī3 hoti, sammāvimutti hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato
puggalo sevitabbo ti5.
CLVI-CLXVI.
1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo
na bhajitabbo . . . pe6 . . . bhajitabbo7 . . . pe8 . . . na9
payirupāsitabbo . . . payirupāsitabbo10 . . . pe6 . . . na
pujjo hoti . . . pe11 . . . pujjo hoti12 . . . na pāsaṃso hoti
. . . pe11 . . . pāsaṃso hoti12 . . . agāravo hoti . . . sagā-
ravo13 hoti . . . pe8 . . . appatikkho14 hoti . . . pe11 . . .
sappatikkho14 hoti . . . na ārādhako hoti . . . pe6 . . .
ārādhako hoti12 . . .15 na visujjhati . . . pe11 . . . visujjhati
. . . mānaṃ16 nādhibhoti17 . . . pe11 . . . mānaṃ16 adhibhoti18

--------------------------------------------------------------------------
1 M. -diṭṭhi.
2 M. Ph. -cā; T. -vāyāmo; M6 -vāyāmo and -vāco.
3 M. Ph. -ṇaṃ.
4 M. Ph. -diṭṭhi.
5 omitted by M. Ph.; S. adds in parenthesis
Chuttaradiyaḍḍhasatādisuttaṃ peyyālavasena gaṇitabbaṃ.
6 M. la; Ph. pa; omitted by S.
7 T. M7 na bh-; M7 adds ti.
8 M. la; omitted by Ph. S.
9 omitted by T. M7.
10 T. M7 na pay-
11 omitted by M. Ph. S.
12 T. M6. M7 hotī ti.
13 Ph. gā-
14 T. -tikko; M. -ṭisso; Ph. -tisso.
15 M. la; Ph. pa.
16 M6 māraṃ; T. M7 mānaṃ and māraṃ.
17 M. -vibhoti.
18 T. M6. M7 -tī ti; M. -vibhoti.

[page 249]
CLVI-CLXVI. 1-CLXVII.1 Puggala-Jāṇussoṇi-Vagga. 249
. . .1 paññāya na vaḍḍhati . . .pe2 . . . paññāya vaḍḍhati3
. . .1 bahuṃ apuññaṃ pasavati . . . bahuṃ puññaṃ pasa-
vati. Katamehi dasahi?
2. Sammādiṭṭhiko4 hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammā-
vāco5 hoti, sammākammanto hoti, sammā-ājīvo hoti, sam-
māvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti,
sammāñāṇī6 hoti, sammāvimutti hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato
puggalo bahuṃ puññaṃ pasavatī ti.
Puggalavaggo7 chaṭṭho8.
CLXVII.
1. Tena kho pana samayena Jāṇussoṇi9 brāhmaṇo tadah'
uposathe sīsaṃ nahāto navaṃ khomayugaṃ nivattho allaṃ
kusamuṭṭhiṃ ādāya Bhagavato avidūre ekamantaṃ ṭhito
hoti. Addasā10 kho Bhagavā Jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ
tadah'; uposathe sīsaṃ nahātaṃ navaṃ khomayugaṃ ni-
vatthaṃ allaṃ kusamuṭṭhiṃ ādāya ekamantaṃ ṭhitaṃ,
disvā11 Jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ etad avoca ‘kin nu kho12
tvaṃ brāhmaṇa tadah'; uposathe sīsaṃ nahāto navaṃ
khomayugaṃ nivattho allaṃ kusamuṭṭhiṃ ādāya ekaman-
taṃ ṭhito, kiṃ nu khv13 ajja brāhmaṇa brāhmaṇakulassā'14
ti15? ‘Paccorohaṇī bho Gotama ajja brāhmaṇakulassā'14

--------------------------------------------------------------------------
1 M. la; Ph. pa.
2 omitted by M. Ph. S.
3 T. M6. M7 -tī ti.
4 M. Ph. -diṭṭhi.
5 M. Ph. M7 -cā.
6 M. Ph. -ṇaṃ.
7 M. Sammādiṭṭhivaggo; Ph. M6 Sammādiṭṭhipaṇṇāsakaṃ;
T. Paṇṇāsakaṃ; M7 -kī.
8 M. S. paṭhamo; Ph. chaṭṭhaṃ; omitted by T. M6. M7
9 see p. 233 n. 9.
10 M. Ph. -sa.
11 M. Ph. S. disvāna.
12 omitted by M. Ph. M6. M7. S.
13 S. kho.
14 M. Ph. brahmakusalassā.
15 T. adds pucchi.

[page 250]
250 Aṅguttara-Nikāya. CLXVII. 1-2
ti. ‘Yathākathaṃ pana brāhmaṇa brāhmaṇānaṃ paccoro-
haṇī hotī'; ti? ‘Idha bho Gotama brāhmaṇā tadah'; upo-
sathe sīsaṃ nahātā navaṃ khomayugaṃ nivatthā allena
gomayena paṭhaviṃ opuñjitvā1 haritehi kusehi pattharitvā2
antarā ca velaṃ antarā ca agyāgāraṃ3 seyyaṃ kappenti.
Te taṃ rattiṃ tikkhattuṃ paccuṭṭhāya pañjalikā aggiṃ
namassanti "paccorohāma bhavantaṃ paccorohāma bha-
vantan" ti, pahutena4 ca sappitelena navanītena aggiṃ
santappenti. Tassā ca rattiyā accayena paṇītena khādani-
yena bhojaniyena brāhmaṇe santappenti. Evaṃ kho5 bho
Gotama brāhmaṇānaṃ paccorohaṇī hotī'; ti. ‘Aññathā kho
brāhmaṇānaṃ paccorohaṇī6, aññathā ca7 pana ariyassa
vinaye paccorohaṇī hotī'; ti. ‘Yathākathaṃ pana bho Go-
tama ariyassa vinaye paccorohaṇī hoti8? Sādhu9 me bhavaṃ
Gotamo tathā dhammaṃ desetu, yathā ariyassa vinaye
paccorohaṇī hotī'; ti. ‘Tena hi brāhmaṇa suṇāhi sādhukaṃ
manasikarohi, bhāsissāmī'; ti. ‘Evaṃ bho'; ti kho Jāṇussoṇi
brāhmaṇo Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad avoca:--
2. Idha brāhmaṇa ariyasāvako iti paṭisañcikkhati ‘pāṇā-
tipātassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'; eva10 dhamme abhi-
samparāyañ cā7 ti. So iti paṭisaṃkhāya pāṇātipātaṃ
pajahati, pāṇātipātā paccorohati . . . ‘Adinnādānassa kho
pāpako vipāko diṭṭhe c'; eva dhamme abhisamparāyañ cā'
ti. So iti paṭisaṃkhāya adinnādānaṃ pajahati, adinnādānā
paccorohati . . . ‘Kāmesu micchācārassa kho pāpako vipāko
diṭṭhe c'; eva dhamme abhisamparāyañ cā'; ti. So iti paṭi-
saṃkhāya kāmesu micchācāraṃ pajahati, kāmesu micchā-
cārā paccorohati . . . ‘Musāvādassa kho pāpako vipāko
diṭṭhe c'; eva dhamme abhisamparāyañ cā'; ti. So iti

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 ubbhajitvā; M6 nibbhañjitvā.
2 M. M7 pavittharitvā; Ph. santharitvā; T. pavitthajitvā.
3 T. M7 aggā-
4 M. T. bahukena; Ph. M7 bahutena.
5 omitted by M. Ph.
6 M. Ph. S. add hoti.
7 omitted by T.
8 T. hotī ti.
9 T. twice; S. adds vata.
10 T. M6 S. diṭṭh'; eva throughout; M7 diṭṭh'; eva and diṭṭhe c'eva.

[page 251]
CLXVII. 2-CLXVIII. 1 Jāṇussoṇi-Vagga. 251
paṭisaṃkhāya musāvādaṃ pajahati, musāvādā paccorohati
. . . ‘Pisunāya1 vācāya kho pāpako vipāko diṭṭhe c'; eva
dhamme abhisamparāyañ cā'; ti. So iti paṭisaṃkhāya
pisunavācaṃ pajahati, pisunāya vācāya paccorohati . . .
‘Pharusāya vācāya kho pāpako vipāko diṭṭhe c'; eva dhamme
abhisamparāyañ cā'; ti. So iti paṭisaṃkhāya pharusavācaṃ
pajahati, pharusāya vācāya paccorohati . . . ‘Samphappalā-
passa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'; eva dhamme abhisam-
parāyañ cā'; ti. So iti paṭisaṃkhāya samphappalāpaṃ
pajahati, samphappalāpā paccorohati . . . ‘Abhijjhāya kho
pāpako vipāko diṭṭhe c'; eva dhamme abhisamparāyañ cā'
ti. So iti paṭisaṃkhāya abhijjhaṃ pajahati, abhijjhāya
paccorohati . . . ‘Vyāpādassa2 kho pāpako vipāko diṭṭhe
c'; eva dhamme abhisamparāyañ cā'; ti. So iti paṭisaṃkhāya
vyāpādaṃ pajahati, vyāpādā paccorohati . . . ‘Micchā-
diṭṭhiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe c'; eva dhamme abhisam-
parāyañ cā'; ti. So iti paṭisaṃkhāya micchādiṭṭhiṃ paja-
hati, micchādiṭṭhiyā paccorohati. Evaṃ kho brāhmaṇa
ariyassa vinaye paccorohaṇī hotī ti.
3. Aññathā3 bho Gotama brāhmaṇānaṃ paccorohaṇī4
aññathā ca pana ariyassa vinaye paccorohaṇī hoti, imissā
ca5 bho6 Gotama ariyassa vinaye paccorohaṇiyā brāhma-
ṇānaṃ paccorohaṇī kalaṃ nāgghati7 soḷasiṃ. Abhikkan-
taṃ bho Gotama . . . pe8 . . . upāsakaṃ maṃ bhavaṃ
Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan ti.
CLXVIII.
1. Ariyaṃ vo bhikkhave paccorohaṇiṃ desissāmi9, taṃ
suṇātha . . . pe10 . . . Bhagavā etad avoca: Katamā ca
bhikkhave ariyā paccorohaṇī?

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. M7. S. pisuṇ- always.
2 T. vya- always.
3 M. Ph. add kho.
4 S. adds hoti.
5 omitted by M. Ph.
6 omitted by T.
7 M. Ph. n'; aggh-; Ph. T. M6. M7 -anti.
8 M. pa; omitted by Ph.
9 T. M7 dese-
10 M. Ph. S. in full.

[page 252]
252 Aṅguttara-Nikāya. CLXVIII. 2-CLXIX. 2
2. Idha bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati ‘pāṇā-
tipātassa kho pāpako vipāko diṭṭhe c'; eva1 dhamme abhi-
samparāyañ cā'; ti. So iti paṭisaṃkhāya pāṇātipātaṃ
pajahati, pāṇātipātā paccorohati . . . pe2 . . . ‘Micchā-
diṭṭhiyā kho pāpako vipāko diṭṭhe c'; eva dhamme abhisam-
parāyañ cā'; ti. So iti paṭisaṃkhāya micchādiṭṭhiṃ paja-
hati, micchādiṭṭhiyā paccorohati.
Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyā paccorohaṇī ti.
CLXIX.
1. Atha kho Saṅgāravo3 brāhmaṇo yena Bhagavā ten'
upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddiṃ sammodi
. . . pe4 . . . Ekamantaṃ nisinno kho Saṅgāravo brāhmaṇo
Bhagavantaṃ etad avoca ‘kin nu kho bho Gotama orimaṃ
tīraṃ, kiṃ pārimaṃ tīran'; ti?
2. Pāṇātipāto kho brāhmaṇa orimaṃ tīraṃ, pāṇātipātā
veramaṇī pārimaṃ tīraṃ. Adinnādānaṃ kho5 brāhmaṇā5
orimaṃ tīraṃ, adinnādānā veramaṇī pārimaṃ tīraṃ. Kā-
mesu micchācāro orimaṃ tīraṃ, kāmesu micchācārā vera-
maṇī pārimaṃ tīraṃ. Musāvādo orimaṃ tīraṃ, musāvādā
veramaṇī pārimaṃ tīraṃ. Pisunā vācā orimaṃ tīraṃ,
pisunāya vācāya veramaṇī pārimaṃ tīraṃ. Pharusā vācā
orimaṃ tīraṃ, pharusāya vācāya veramaṇī pārimaṃ tīraṃ.
Samphappalāpo orimaṃ tīraṃ, samphappalāpā veramaṇī
pārimaṃ tīraṃ. Abhijjhā orimaṃ tīraṃ, anabhijjhāya
pārimaṃ tīraṃ. Vyāpādo orimaṃ tīraṃ, avyāpādo pāri-
maṃ tīraṃ. Micchādiṭṭhi orimaṃ tīraṃ, sammādiṭṭhi
pārimaṃ tīraṃ.
Idaṃ kho brāhmaṇa orimaṃ tīraṃ, idaṃ pārimaṃ
tīran ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 M6. S. diṭṭh'; eva throughout.
2 Ph. S. in full, as in the preceding Sutta; M. has pa after
kāmesu micchācārassa kho vipāko, then micchācārā paccorohati,
and so hence forth.
3 Ph. S. Sag- throughout.
4 M. Ph. S. in full.
5 omitted by S.

[page 253]
CLXIX. 2-CLXX. 2 Jāṇussoṇi-Vagga. 253
Appakā te manussesu ye janā pāragāmino
athāyaṃ1 itarā pajā tīram evānudhāvati.
Ye ca kho samma-d-akkhāte dhamme dhammānuvattino
te janā pāram essanti2 maccudheyyaṃ suduttaraṃ.
Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya sukkaṃ bhāvetha paṇḍito
okā anokam āgamma viveke yattha dūramaṃ.
Tatrābhiratim iccheyya hitvā kāme akiñcano
pariyodapeyya attānaṃ cittaklesehi3 paṇḍito.
Yesaṃ sambodhiyaṅgesu4 sammācittaṃ subhāvitaṃ
ādānapaṭinissagge anupādāya ye ratā
khīṇāsavā jutimanto5 te loke parinibbutā6 ti7.
CLXX.
1. Orimañ ca vo8 bhikkhave tīraṃ desissāmi pārimañ
ca tīraṃ, taṃ suṇātha . . . pe9 . . . Katamañ ca bhik-
khave orimaṃ tīraṃ, katamañ ca pārimaṃ tīraṃ?
2. Pāṇātipāto kho bhikkhave orimaṃ tīraṃ, pāṇātipātā
veramaṇī pārimaṃ tīraṃ. Adinnādānaṃ orimaṃ tīraṃ,
adinnādānā veramaṇī pārimaṃ tīraṃ. Kāmesu micchācāro
orimaṃ tīraṃ, kāmesu micchācārā veramaṇī pārimaṃ
tīraṃ. Musāvādo orimaṃ tīraṃ, musāvādā veramaṇī pā-
rimaṃ tīraṃ. Pisunā vācā orimaṃ tīraṃ, pisunāya vācāya
veramaṇī pārimaṃ tīraṃ. Pharusā vācā orimaṃ tīraṃ,
pharusāya vācāya veramaṇī pārimaṃ tīraṃ. Samphappa-
lāpo orimaṃ tīraṃ, samphappalāpā veramaṇī pārimaṃ
tīraṃ. Abhijjhā orimaṃ tīraṃ, anabhijjhā pārimaṃ tīraṃ.
Vyāpādo orimaṃ tīraṃ, avyāpādo pārimaṃ tīraṃ. Micchā-
diṭṭhi orimaṃ tīraṃ, sammādiṭṭhi pārimaṃ tīraṃ.
Idaṃ kho bhikkhave orimaṃ tīraṃ, idaṃ pārimaṃ
tīran ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. athāya.
2 Ph. issanti.
3 Ph. cittaṃ kesehi.
4 M7 -dhiṃ aṅg-
5 M7 jūti-
6 M. -bbūtā.
7 omitted by Ph.
8 omitted by M. Ph. T. M6. M7. 9omitted by M. Ph.

[page 254]
254 Aṅguttara-Nikāya. CLXX. 2-CLXXI. 3
Appakā te manussesu ye janā pāragāmino
athāyaṃ itarā pajā tīram evānudhāvati.
Ye ca kho samma-d-akkhāte dhamme dhammānuvattino
te janā pāram essanti1 maccudheyyaṃ suduttaraṃ.
Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya sukkaṃ bhāvetha paṇḍito
okā anokam āgamma viveke yattha dūramaṃ.
Tatrābhiratim iccheyya hitvā kāme akiñcano
pariyodapeyya attānaṃ cittaklesehi paṇḍito.
Yesaṃ sambodhiyaṅgesu2 sammācittaṃ subhāvitaṃ
anādānapaṭinissagge anupādāya ye ratā
khīṇāsavā jutimanto3 te loke parinibbutā4 ti.
CLXXI.
1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo anattho ca, dhammo
ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā anatthañ ca,
dhammañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho,
tathā paṭipajjitabbaṃ5. Katamo ca bhikkhave adhammo
ca anattho ca?
2. Pāṇātipāto adinnādānaṃ kāmesu micchācāro musā-
vādo pisunā vācā pharusā vācā samphappalāpo abhijjhā
vyāpādo micchādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave adhammo ca anattho ca. Ka-
tamo ca bhikkhave dhammo ca attho ca?
3. Pāṇātipātā veramaṇī adinnādānā veramaṇī kāmesu
micchācārā veramaṇī musāvādā veramaṇī pisunāya vācāya
veramaṇī pharusāya vācāya veramaṇī samphappalāpā vera-
maṇī anabhijjhā avyāpādo sammādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave dhammo ca attho ca.
Adhammo ca bhikkhave veditabbo anattho ca, dhammo
ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā anatthañ ca,
dhammañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho6,
tathā paṭipajjitabban ti iti yan taṃ vuttaṃ, idaṃ etaṃ
paṭicca vuttan ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. issanti.
2 T. M7 -dhi aṅg-
3 T. jūti-
4 M. -bbūtā.
5 M. Ph. T. -bban ti.
6 M. adds ca.

[page 255]
CLXXII. 1-3 Jāṇussoṇi-Vagga. 255
CLXXII.
1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho
ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca,
anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho,
tathā paṭipajjitabban ti. Idam avoca Bhagavā, idaṃ
vatvā1 Sugato uṭṭhāyāsanā vihāram pāvisi.
2. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ acirapakkantassa Bha-
gavato etad ahosi: Idaṃ kho no2 āvuso Bhagavā saṃ-
khittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā
uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho ‘adhammo ca bhikkhave
veditabho dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca,
adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā
atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban'
ti. Ko nu kho imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa
uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena
atthaṃ vibhajeyyā ti? Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etad
ahosi: Ayaṃ kho āyasmā Mahākaccāno Satthu c'; eva saṃ-
vaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, pahoti
cāyasmā3 Mahākaccāno imassa Bhagavatā saṃkhittena
uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa
vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yan nūna mayaṃ yenā-
yasmā Mahākaccāno ten'; upasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā
āyasmantaṃ Mahākaccānaṃ etam atthaṃ puccheyyāma.
Yathā no āyasmā Mahākaccāno vyākarissati, tathā naṃ
dhāressāmā4 ti.
3. Atha kho te bhikkhū yenāyasmā Mahākaccāno ten'
upasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā āyasmatā Mahākaccānena
saddhiṃ sammodiṃsu; sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ
vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho
te bhikkhū āyasmantaṃ Mahākaccānaṃ etad avocuṃ:
Idaṃ kho no āvuso Kaccāna Bhagavā saṃkhittena udde-
saṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā
vihāraṃ paviṭṭho ‘adhammo ca bhikkhave veditabbo
dhammo ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañḥ

--------------------------------------------------------------------------
1 M. S. vatvāna; Ph. vatvā ca.
2 omitted by T.
3 S. āy-
4 T. -reyyamā.

[page 256]
256 Aṅguttara-Nikāya. CLXXII. 3-4
ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca,
yathā dhammo yathā attho, tathā paṭipajjitabban'; ti. Tesaṃ
no āvuso amhākaṃ acirapakkantassa Bhagavato etad
ahosi: Idaṃ kho no āvuso Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ
uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihā-
raṃ paviṭṭho ‘adhammo ca bhikkhave veditabbo1 dhammo
ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā
dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo
yathā attho, tathā paṭipajjitabban'; ti. Ko nu kho imassa
Bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena
atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyā ti?
Tesaṃ no āvuso amhākaṃ etad ahosi: Ayaṃ kho āyasmā
Mahākaccāno Satthu c'; eva saṃvaṇṇito sambhāvito ca
viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, pahoti cāyasmā2 Mahākaccāno
imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa
vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibha-
jituṃ. Yan nūna mayaṃ yenāyasmā Mahākaccāno ten'
upasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ Mahākac-
cānaṃ etam atthaṃ puccheyyāma. Yathā no āyasmā
Mahākaccāno vyākarissati, tathā naṃ dhāressāmā ti.
Vibhajat'3 āyasmā Mahākaccāno ti.
4. Seyyathā pi āvuso puriso sāratthiko sāragavesī sāra-
pariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato4
atikkamm'; eva5 mūlaṃ atikkamma khandhaṃ sākhāpalāse
sāraṃ pariyesitabbaṃ maññeyya, evaṃ sampadam idaṃ.
Āyasmantānaṃ Satthari sammukhībhūte taṃ Bhagavantaṃ
atisitvā6 amhe etam atthaṃ paṭipucchitabbaṃ maññetha7.
So h'8 āvuso Bhagavā jānaṃ jānāti passaṃ passati cak-
khubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahmabhūto vattā pa-
vattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī9
Tathāgato. So c'; eva pan'; etassa kālo ahosi, yaṃ tumhe

--------------------------------------------------------------------------
1 M. pa || tathā paṭi-
2 S. āy-
3 Ph. vibhajatu; M. -jitu.
4 M6 sārato; omitted by T. M7.
5 M. atikkamma.
6 M. Ph. atikkamitvā.
7 M. Ph. maññeyyātha; M6. M7. S. maññatha.
8 S. hi; omitted by T. M7.
9 M. Ph. S. -sāmī throughout.

[page 257]
CLXXII. 4-7 Jāṇussoṇi-Vagga. 257
Bhagayantaṃ yeva upasaṅkamitvā etam atthaṃ pucchey-
yātha. Yathā vo10 Bhagavā vyākareyya, tathā naṃ
dhāreyyāthā2 ti.
5. Addhāvuso Kaccāna Bhagavā jānaṃ jānāti passaṃ
passati cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahma-
bhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā
dhammassāmī Tathāgato. So c'; eva pan'; etassa kālo ahosi,
yaṃ mayaṃ Bhagavantaṃ yeva upasaṅkamitvā etam atthaṃ
puccheyyāma. Yathā no Bhagavā vyākareyya, tathā naṃ
dhāreyyāma. Api cāyasmā Mahākaccāno Satthu c'; eva
saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ,
pahoti cāyasmā3 Mahākaccāno imassa Bhagavatā saṃkhit-
tena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa
vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Vibhajat'; āyasmā Mahā-
kaccāno agarukaritvā4 ti.
6. Tena5 h'; āvuso5 suṇātha sādhukaṃ manasikarotha,
bhāsissāmī ti. ‘Evam āvuso'; ti kho te bhikkhū āyasmato
Mahākaccānassa paccassosuṃ. Āyasmā Mahākaccāno etad
avoca: Yaṃ kho no āvuso Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ
uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihā-
raṃ paviṭṭho ‘adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo6
ca, anattho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā
dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo
yathā attho, tathā paṭipajjitabban'; ti. Katamo cāvuso
adhammo, katamo ca7 dhammo, katamo ca8 anattho,
katamo ca9 attho?
7. Pāṇātipāto āvuso adhammo, pāṇātipātā veramaṇī
dhammo, ye ca pāṇātipātapaccayā aneke pāpakā akusalā
dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho, pāṇātipātā veramaṇī-
paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ
gacchanti, ayaṃ attho. Adinnādānaṃ āvuso adhammo,
adinnādānā veramaṇī dhammo, ye ca adinnādānapaccayā

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6. M7. S. no.
2 T. -yyamā; M7 -yyāmā.
3 S. āy-
4 S. -katvā; T. M7 agarukaṃ karitvā.
5 T. M6. M7 tenāv-
6 M. pa || tathā paṭi-
7 omitted by M. Ph. T. M6. M7.
8 omitted by M. T. M6. M7.
9 omitted by Ph. T. M6. M7.

[page 258]
258 Aṅguttara-Nikāya. CLXXII. 7
aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho,
adinnādānā veramaṇīpaccayā ca aneke kusalā dhammā
bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho. Kāmesu micchā-
cāro āvuso adhammo, kāmesu micchācārā veramaṇī dhammo,
ye ca kāmesu micchācārapaccayā aneke pāpakā akusalā
dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho, kāmesu micchācārā
veramaṇīpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāri-
pūriṃ gacchanti, ayaṃ attho. Musāvādo āvuso adhammo,
musāvādā veramaṇī dhammo, ye ca musāvādapaccayā aneke
pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho, mu-
sāvādā veramaṇīpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāva-
nāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho. Pisunā vācā āvuso
adhammo, pisunāya vācāya veramaṇī dhammo, ye ca pisuna-
vācāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,
ayaṃ anattho, pisunāya vācāya veramaṇīpaccayā ca aneke
kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.
Pharusā vācā āvuso adhammo, pharusāya vācāya veramaṇī
dhammo, ye ca pharusavācāpaccayā aneke pāpakā akusalā
dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho, pharusāya vācāya
veramaṇīpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāri-
pūriṃ gacchanti, ayaṃ attho. Samphappalāpo āvuso
adhammo, samphappalāpā veramaṇī dhammo, ye ca sam-
phappalāpapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sam-
bhavanti, ayaṃ anattho, samphappalāpā veramaṇīpaccayā
ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti,
ayaṃ attho. Abhijjhā āvuso adhammo, anabhijjhā dhammo,
ye ca abhijjhāpaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā
sambhavanti, ayaṃ anattho, anabhijjhāpaccayā ca aneke
kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho.
Vyāpādo āvuso adhammo, avyāpādo dhammo, ye ca vyā-
pādapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti,
ayaṃ anattho, avyāpādapaccayā ca aneke kusalā dhammā
bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho. Micchādiṭṭhi
āvuso adhammo, sammādiṭṭhi dhammo, ye ca micchādiṭṭhi-
paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ
anattho, sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā
bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, ayaṃ attho. Yaṃ kho no
āvuso Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena

--------------------------------------------------------------------------

[page 259]
CLXXII. 7-8 Jāṇussoṇi-Vagga. 259
atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho ‘adhammo
ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho ca veditabbo
attho1 ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca, anatthañ ca
viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho, tathā paṭi-
pajjitabban'; ti, imassa2 kho ahaṃ āvuso Bhagavatā saṃ-
khittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibha-
jitvā evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi3, ākaṅkhamānā ca
pana tumhe āvuso Bhagavantaṃ yeva upasaṅkamitvā etam
atthaṃ puccheyyātha4. Yathā vo5 Bhagavā vyākaroti6,
tathā naṃ dhāreyyāthā ti. ‘Evam āvuso'; ti kho te bhikkhū
āyasmato Mahākaccānassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumo-
ditvā7 uṭṭhāyāsanā yena Bhagavā ten'; upasaṅkamiṃsu,
upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisī-
diṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṃ
etad avocuṃ:--
8. Yaṃ kho no8 bhante Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ
uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā utthāyāsanā vihā-
raṃ paviṭṭho ‘adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo
ca, anattho ca veditabbo attho1 ca, adhammañ ca viditvā
dhammañ ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo
yathā attho, tathā paṭipajjitabban'; ti. Tesaṃ no bhante
amhākaṃ acirapakkantassa Bhagavato etad ahosi: Idaṃ
kho no āvuso Bhagavā saṃkhittena uddesaṃ uddisitvā
vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho
‘adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho
ca veditabbo attho1 ca, adhammañ ca viditvā dhammañ
ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā
attho, tathā paṭipajjitabban'; ti. Ko nu kho imassa Bha-
gavatā saṃkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ
vibhajeyyā ti? Tesaṃ no bhante amhākaṃ etad ahosi:
Ayaṃ kho āyasmā Mahākaccāno Satthu c'; eva saṃvaṇṇito
sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, pahoti cāyasmā9
Mahākaccāno imassa Bhagavatā saṃkhittena uddesassa

--------------------------------------------------------------------------
1 M. pa || tathā paṭi-
2 S. adds pi.
3 T. M6. M7 aj-
4 M. paṭipu-
5 T. M6. M7. S. no.
6 S. -kareyya.
7 omitted by T.
8 omitted by T. M6. M7.
9 S. āy-

[page 260]
260 Aṅguttara-Nikāya. CLXXII. 8-CLXXIII. 2
uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena
atthaṃ vibhajituṃ. Yan nūna mayaṃ yenāyasmā Mahā-
kaccāno ten'; upasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ
Mahākaccānaṃ etam atthaṃ puccheyyāma1. Yathā no
āyasmā Mahākaccāno vyākarissati, tathā naṃ dhāressāmā
ti. Atha kho mayaṃ bhante yenāyasmā Mahākaccāno ten'
upasaṅkamimhā, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ Mahākaccā-
naṃ etam atthaṃ pucchimhā2. Tesaṃ no bhante āyasmatā
Mahākaccānena imehi ākārehi imehi padehi imehi vyañ-
janehi attho suvibhatto3 ti.
9. Sādhu sādhu bhikkhave, paṇḍito bhikkhave Mahā-
kaccāno, mahāpañño bhikkhave Mahākaccāno, maṃ ce pi
tumhe bhikkhave upasaṅkamitvā etam atthaṃ puccheyyātha1,
aham pi c'; etaṃ4 evam eva5 vyākareyyaṃ6. Yathā taṃ7
Mahākaccānena vyākataṃ, eso8 c'; eva tassa attho, evañ ca
naṃ9 dhāreyyāthā ti.
CLXXIII.
1. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anattho
ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ ca,
anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā attho,
tathā paṭipajjitabban ti. Katamo ca bhikkhave adhammo,
katamo ca10 dhammo, katamo ca10 anattho, katamo ca
attho?
2. Pāṇātipāto bhikkhave adhammo, pāṇātipātā veramaṇī
dhammo, ye ca pāṇātipātapaccayā aneke pāpakā akusalā
dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho, pāṇātipātā veramaṇī-
paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ
gacchanti, ayaṃ attho. Adinnādānaṃ bhikkhave adhammo,
adinnādānā veramaṇī dhammo . . .11 kāmesu micchācāro
--------------------------------------------------------------------------
1 M. paṭipu-
2 T. M6. M7 -ha.
3 T. M7 vibh-; M6 pi bhante.
4 M. Ph. T. M7 taṃ; omitted by M6.
5 T. M6 evaṃ.
6 M6 -yya.
7 T. naṃ.
8 T. M6. M7 add kho; M6 has c'etassa; M7 c'ev'etassa.
9 T. M6. M7 taṃ.
10 omitted by M.
11 T. M6. M7 pe.

[page 261]
CLXXIII. 2-CLXXIV. 1 Jāṇussoṇi-Vagga. 261
bhikkhave adhammo, kāmesu micchācārā veramaṇī dhammo
. . . musāvādo bhikkhave adhammo, musāvādā veramaṇī
dhammo . . .1 pisunā vācā bhikkhave adhammo, pisunāya
vācāya veramaṇī dhammo . . . pharusā vācā bhikkhave
adhammo, pharusāya vācāya veramaṇī dhammo . . . sam-
phappalāpo bhikkhave adhammo2, samphappalāpā veramaṇī
dhammo . . . abhijjhā bhikkhave adhammo, anabhijjhā
dhammo . . . vyāpādo bhikkhave adhammo, avyāpādo
dhammo . . . micchādiṭṭhi bhikkhave adhammo, sammā-
diṭṭhi dhammo, ye ca micchādiṭṭhipaccayā aneke pāpakā
akusalā dhammā sambhavanti, ayaṃ anattho, sammādiṭṭhi-
paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ
gacchanti, ayaṃ attho.
3. Adhammo ca bhikkhave veditabbo dhammo ca, anat-
tho ca veditabbo attho ca, adhammañ ca viditvā dhammañ
ca, anatthañ ca viditvā atthañ ca, yathā dhammo yathā
attho, tathā paṭipajjitabban ti iti yan taṃ vuttaṃ, idam
etaṃ paṭicca vuttan ti.
CLXXIV.
1. Pāṇātipātaṃ p'; ahaṃ3 bhikkhave tividhaṃ vadāmi:
lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Adin-
nādānaṃ p'; ahaṃ bhikkhave tividhaṃ vadāmi: lobhahetukam
pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Kāmesu micchācā-
raṃ p'; ahaṃ bhikkhave tividhaṃ vadāmi: lobhahetukam pi
dosahetukam pi mohahetukam pi. Musāvādaṃ p'; ahaṃ
bhikkhave tividhaṃ vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam
pi mohahetukam pi. Pisunavācaṃ p'; ahaṃ bhikkhave tivi-
dhaṃ vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetu-
kam pi. Pharusavācaṃ p'; ahaṃ bhikkhave tividhaṃ vadāmi:
lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Sam-
phappalāpaṃ p'; ahaṃ bhikkhave tividhaṃ vadāmi: lobha-
hetukam pi dosahetukam pi mohahetukam pi. Abhijjhaṃ4

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6. M7 pe.
2 T. M6. M7 insert pe.
3 M. Ph. pāhaṃ throughout.
4 only S. has this sentence.

[page 262]
262 Aṅguttara-Nikāya. CLXXIV. 1-CLXXV. 2
p'; ahaṃ bhikkhave tividhaṃ vadāmi: lobhahetukam pi dosa-
hetukam pi mohahetukam pi. Vyāpādaṃ1 p'; ahaṃ bhik-
khave tividhaṃ vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi
mohahetukam pi. Micchādiṭṭhiṃ1 p'; ahaṃ bhikkhave tivi-
dhaṃ vadāmi: lobhahetukam pi dosahetukam pi mohahe-
tukam pi.
2. Iti kho bhikkhave lobho kammanidānasambhavo doso
kammanidānasambhavo moho kammanidānasambhavo, lo-
bhakkhayā2 kammanidānasaṃkhayo dosakkhayā kammani-
dānasaṃkhayo mohakkhayā kammanidānasaṃkhayo ti.
CLXXV.
1. Saparikkamano ayaṃ bhikkhave dhammo nāyaṃ
dhammo aparikkamano. Kathañ ca bhikkhave saparikka-
mano ayaṃ dhammo nāyaṃ dhammo aparikkamano?
2. Pāṇātipātissa bhikkhave pāṇātipātā veramaṇī parikka-
manaṃ hoti, adinnādāyissa bhikkhave adinnādānā veramaṇī
parikkamanaṃ hoti, kāmesu micchācārassa3 bhikkhave
kāmesu micchācārā veramaṇī parikkamanaṃ hoti, musāvā-
dassa4 bhikkhave musāvādā veramaṇī parikkamanaṃ hoti,
pisunāvācassa bhikkhave pisunāya5 vācāya5 veramaṇī pa-
rikkamanaṃ hoti, pharusāvācassa bhikkhave pharusāya
vācāya6 veramaṇī parikkamanaṃ hoti, samphappalāpassa7
bhikkhave samphappalāpā veramaṇī parikkamanaṃ hoti,
abhijjālussa bhikkhave anabhijjhā parikkamanaṃ hoti, vyā-
pādassa8 bhikkhave avyāpādo parikkamanaṃ hoti, micchā-
diṭṭhikassa9 bhikkhave sammādiṭṭhi parikkamanaṃ hoti.
Evaṃ10 kho bhikkhave parikkamanaṃ11 hoti.
Evaṃ kho bhikkhave saparikkamano ayaṃ12 dhammo12
nāyaṃ13 dhammo13 aparikkamano ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 only S. has this sentence.
2 omitted by M6.
3 S. -cārissa.
4 M. Ph. S. -dissa.
5 T. -nāvācāya; M7 -nāvāca.
6 Ph. T. -sāvācāya; M7 -sāvāca.
7 S. -pissa.
8 S. -pannassa.
9 M. Ph. T. M6 -diṭṭhissa.
10 M. omits this phrase.
11 Ph. T. M6. M7 sapari-
12 omitted by S.
13 M6 no; M7 omits nāyaṃ dh-

[page 263]
CLXXVI. 1 Jāṇussoṇi-Vagga. 263
CLXXVI.
1. Ekaṃ1 samayaṃ Bhagavā Pāvāyaṃ2 viharati Cun-
dassa kammāraputtassa ambavane. Atha kho Cundo
kammāraputto yena Bhagavā ten'; upasaṅkami, upasaṅ-
kamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinnaṃ kho Cundaṃ kammāraputtaṃ Bha-
gavā etad avoca ‘kassa no tvaṃ Cunda soceyyāni rocesī'
ti? ‘Brāhmaṇā bhante pacchābhūmakā kamaṇḍalukā3
sevālamālakā4 aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni pañ-
ñāpenti, tesāhaṃ soceyyāni5 rocemī'; ti. ‘Yathākathaṃ
pana Cunda brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā
sevālamālakā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññā-
pentī'; ti? ‘Idha bhante brāhmaṇā pacchābhūmakā ka-
maṇḍalukā3 sevālamālakā aggiparicārikā udakorohakā, te
sāvakaṃ6 evaṃ samādapenti ‘ehi tvaṃ ambho purisa
kālass'; eva7 vuṭṭhahanto8 'va9 sayanamhā paṭhaviṃ āma-
seyyāsi; no ce paṭhaviṃ āmaseyyāsi, allāni10 gomayāni10
āmaseyyāsi; no ce allāni11 gomayāni11 āmaseyyāsi, haritāni
tiṇāni āmaseyyāsi; no ce haritāni tiṇāni āmaseyyāsi, aggiṃ
paricareyyāsi; no ce aggiṃ paricareyyāsi, pañjaliko ādic-
caṃ namasseyyāsi, no ce pañjaliko ādiccaṃ namasseyyāsi,
sāyatatiyakaṃ udakaṃ oroheyyāsī'12 ti. ‘Evaṃ kho13
bhante brāhmaṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevāla-
mālakā aggiparicārikā udakorohakā soceyyāni paññāpenti,
tesāhaṃ soceyyāni rocemī'; ti. ‘Aññathā kho Cunda brāh-
maṇā pacchābhūmakā kamaṇḍalukā sevālamālakā aggi-
paricārikā udakorohakā soceyyāni paññāpenti, aññathā ca

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. put Evaṃ me sutaṃ before Ekaṃ.
2 T. M6. M7 Campāyaṃ.
3 T. -lūkā.
4 M. Ph. -mālikā throughout; M7 -mālakā corr. into -mālikā
by a second hand.
5 omitted by S.
6 M. S. -ke; M6 -kā.
7 T. kālassa; M7 kālassa corr. into kālass'; eva; S. sakālo
8 T. M7. S. uṭṭho
9 Ph. T. M6. M7 ca; omitted by S.
10 M. Ph. S. alla-
11 M. Ph. T. S. alla-; M7 alla- corr. into allāni.
12 M. -peyyāsī.
13 omitted by M. Ph.

[page 264]
264 Aṅguttara-Nikāya. CLXXVI. 1-4
pana ariyassa vinaye soceyyaṃ hotī'; ti. ‘Yathākathaṃ
pana bhante ariyassa vinaye soceyyaṃ hoti? Sādhu me
bhante Bhagavā tathā dhammaṃ desetu, yathā ariyassa
vinaye soceyyaṃ hotī'; ti. ‘Tena hi Cunda suṇāhi sādhu-
kaṃ manasikarohi, bhāsissāmī'; ti. ‘Evaṃ bhante'; ti kho
Cundo kammāraputto Bhagavato paccassosi. Bhagavā
etad avoca:--
2. Tividhaṃ kho Cunda kāyena asoceyyaṃ hoti, catub-
bidhaṃ vācāya asoceyyaṃ hoti, tividhaṃ manasā asocey-
yaṃ hoti. Kathañ ca Cunda tividhaṃ kāyena asoceyyaṃ
hoti?
3. Idha Cunda ekacco pāṇātipātī hoti luddo1 lohitapāṇī
hatapahate2 niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu3. Adinnā-
dāyī hoti, yan taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ
vā araññagataṃ vā, taṃ4 adinnaṃ theyyasaṃkhātaṃ
ādātā5 hoti. Kāmesu micchācārī6 hoti, yā tā māturakkhitā
piturakkhitā7 bhāturakkhitā8 bhaginirakkhitā ñātirakkhitā9
dhammarakkhitā10 sassāmikā11 saparidaṇḍā antamaso mā-
lāguṇaparikkhittā12 pi13, tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti.
Evaṃ kho Cunda tividhaṃ kāyena asoceyyaṃ hoti.
Kathañ ca Cunda catubbidhaṃ vācāya asoceyyaṃ hoti?
4. Idha Cunda ekacco musāvādī hoti, sabhāgato14
parisagato15 vā {ñātimajjhagato} vā pūgamajjhagato vā
rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho16 ‘eh'; ambho17
purisa, yaṃ jānāsi, taṃ vadehī'; ti18 so ajānaṃ vā ‘ahaṃ19
jānāmī'; ti jānaṃ vā ‘ahaṃ19 na jānāmī'; ti20 apassaṃ vā
‘ahaṃ19 passāmī'; ti passaṃ vā ‘ahaṃ19 na passāmī'; ti iti

--------------------------------------------------------------------------
1 S. luddho.
2 M. pahata-; Ph. hatahate.
3 M. Ph. T. M7. S. pāṇā-
4 omitted by S.
5 T. ad-
6 T. -rā.
7 M. Ph. insert mātāpiturakkhitā.
8 omitted by T.
9 omitted by T. M6. M7.
10 M. Ph. insert gottarakkhitā.
11 M. Ph. S. sasā-
12 S. -kkhitā.
13 omitted by T. M6. M7.
14 M. Ph. S. sabhaggato.
15 M. Ph. parisaggato.
16 S. sakkhiṃpo
17 S. ehi bho; T. M7 evam bho; M6 mahā.
18 omitted by T. M7.
19 T. M6. S. āha.
20 omitted by M.

[page 265]
CLXXVI. 4-5 Jāṇussoṇi-Vagga. 265
attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajā-
namusā bhāsitā hoti. Pisunāvāco hoti, ito sutvā amutra
akkhātā imesaṃ bhedāya amutra vā1 sutvā imesaṃ akkhātā
amūsaṃ bhedāya iti samaggānaṃ vā bhettā2 bhinnānaṃ
vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandī vagga-
karaṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Pharusāvāco hoti, yā sā
vācā aṇḍakā3 kakkasā4 parakaṭukā parābhisajjanī kodha-
sāmantā asamādhisaṃvattanikā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā
hoti. Samphappalāpī hoti, akālavādī abhūtavādī anattha-
vādī adhammavādī5 avinayavādī anidhānavatiṃ vācaṃ
bhāsitā hoti6 akālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ anattha-
saṃhitaṃ.
Evaṃ kho Cunda catubbidhaṃ vācāya asoceyyaṃ hoti.
Kathañ ca Cunda tividhaṃ manasā asoceyyaṃ hoti?
5. Idha Cunda ekacco abhijjhālu hoti, yan taṃ parassa
paravittūpakaraṇaṃ, taṃ abhijjhitā7 hoti ‘aho vata8 yaṃ8
parassa, taṃ mama9 assā'; ti. Vyāpannacitto hoti pa-
duṭṭhamanasaṅkappo ‘ime sattā haññantu vā bajjhantu10
vā ucchijjantu11 vā vinassantu vā mā vā ahesuṃ iti12 vā'12
ti. Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano13 ‘natthi dinnaṃ
natthi yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ
kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko natthi paro14
loko14, natthi mātā natthi pitā natthi sattā opapātikā, natthi
loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā15 sammāpaṭipannā16,
ye imañ ca lokaṃ parañ ca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-
katvā pavedentī'; ti.
Evaṃ kho Cunda tividhaṃ manasā asoceyyaṃ hoti.

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by M.
2 M. bhedātā; Ph. bheditā; T. bhonnā; M6 hetā.
3 Ph. kaṇṭakā.
4 M6 kakkhasā; Ph. kaṇṇasā.
5 omitted by M. Ph.
6 omitted by T. M6; M7 has hoti inserted by a second hand.
7 T. M6. M7 -jjhātā.
8 T. M6. M7 vatāyaṃ.
9 Ph. mam'.
10 M6. M7 vajjhantu; S. bhijjantu.
11 M7 bhajjhantu uppajjantu, but these two words and vā in brackets.
12 omitted by S.
13 S. viparitta-
14 M. T. M6. M7 para-
15 M. Ph. M6. M7 samagg-
16 M. samā-

[page 266]
266 Aṅguttara-Nikāya. CLXXVI. 6-8
6. Ime kho Cunda dasa akusalakammapathā. Imehi kho
Cunda dasahi akusalehi kammapathehi samannāgato kālass'
eva1 vuṭṭhahanto2 'va sayanamhā paṭhaviṃ ce pi āmasati,
asuci yeva hoti. No ce pi paṭhaviṃ āmasati, asuci yeva
hoti. Allāni ce pi gomayāni āmasati, asuci yeva hoti.
No ce pi allāni gomayāni āmasati, asuci yeva hoti. Hari-
tāni ce pi tiṇāni āmasati, asuci yeva hoti. No ce pi hari-
tāni tiṇāni āmasati, asuci yeva hoti. Aggiṃ ce pi pari-
carati, asuci yeva hoti. No ce pi aggiṃ paricarati, asuci
yeva hoti. Pañjaliko ce pi ādiccaṃ namassati, asuci yeva
hoti. No ce pi pañjaliko ādiccaṃ namassati, asuci yeva
hoti. Sāyatatiyakaṃ ce pi udakaṃ orohati, asuci yeva
hoti. No ce pi sāyatatiyakaṃ udakaṃ orohati, asuci yeva
hoti. Taṃ kissa hetu? Ime Cunda dasa akusalakamma-
pathā asuci yeva honti3 asucikaraṇā ca. Imesaṃ pana
Cunda dasannaṃ akusalānaṃ kammapathānaṃ sammannā-
gamanahetu nirayo paññāyati tiracchānayoni paññāyati
pettivisayo4 paññāyati yā vā5 pan'; aññā6 pi kāci duggatiyo7.
7. Tividhaṃ kho Cunda kāyena soceyyaṃ hoti, catubbi-
dhaṃ vācāya soceyyaṃ hoti, tividhaṃ manasā soceyyaṃ
hoti. Kathañ ca Cunda tividhaṃ kāyena soceyyaṃ hoti?
8. Idha Cunda ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā
paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno
sabbapāṇabhūtahitānupampī viharati. Adinnādānaṃ pa-
hāya adinnādānā paṭivirato hoti, yan taṃ parassa para-
vittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, na8 taṃ
adinnaṃ9 theyyasaṃkhātaṃ ādātā10 hoti. Kāmesu micchā-
cāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, yā tā
māturakkhitā piturakkhitā11 bhāturakkhitā bhaginirakkhitā
ñātirakkhitā12 dhammarakkhitā6 sassāmikā saparidaṇḍā

--------------------------------------------------------------------------
1 S. sakāl-
2 S. uṭṭha-; T. S. omit 'va; M6 has ca.
3 omitted by S.
4 Ph. S. pitti-
5 M. ca; Ph. ce; omitted by T. M6; in M7 vā added by a second hand.
6 omitted by T. M6. M7.
7 M. Ph. S. -ti hoti.
8 omitted by T. M6. M7. S.
9 T. M6. M7 nādinnaṃ.
10 S. anādātā.
11 M. Ph. insert mātāpiturakkhitā.
11 M. Ph. insert gottarakkhitā.

[page 267]
CLXXVI. 8-10 Jāṇussoṇi-Vagga. 267
antamaso mālāguṇaparikkhittā1 pi, tathārūpāsu na cārittaṃ
āpajjitā hoti.
Evaṃ kho Cunda tividhaṃ kāyena soceyyaṃ hoti.
Kathañ ca Cunda catubbidhaṃ vācāya soceyyaṃ hoti?
9. Idha Cunda ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā
paṭivirato hoti sabhāgato vā parisagato vā ñātimajjhagato
vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto
sakkhipuṭṭho2 ‘eh'; ambho3 purisa yaṃ jānāsi, taṃ vadehī'
ti so ajānaṃ vā ‘ahaṃ4 na jānāmī'; ti jānaṃ vā ‘ahaṃ4
jānāmī'; ti apassaṃ vā ‘ahaṃ4 na passāmī'; ti passaṃ vā
‘ahaṃ4 passāmī'; ti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñ-
cikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisunavā-
caṃ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti, na ito sutvā
amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā na
imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti bhinnānaṃ vā san-
dhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato
samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Pha-
rusavācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti, yā
sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemaniyā hadayaṅgamā porī
bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā
hoti. Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato
hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī5 vinayavādī6
nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pari-
yantavatiṃ atthasaṃhitaṃ.
Evaṃ kho Cunda catubbidhaṃ vācāya soceyyaṃ hoti.
Kathañ ca Cunda tividhaṃ manasā soceyyaṃ hoti?
10. Idha Cunda ekacco anabhijjhālu hoti, yan taṃ
parassa paravittūpakaraṇaṃ, taṃ anabhijjhitā7 hoti ‘aho
vata8 yaṃ8 parassa, taṃ mama9 assā'; ti. Avyāpannacitto
hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo ‘ime sattā averā10 avyā-
pajjhā anīghā sukhī attānaṃ pariharantū'; ti. Sammādiṭṭhiko

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. -guḷa-; M7 -gula-; S. -kkhitā.
2 S. sakkhiṃp-
3 S. ehi bho; T. M6. M7 evam bho.
4 T. M6. M7. S. āha.
5 omitted by S.; in M7 inserted by a second hand.
6 omitted by Ph.
7 T. M6 nābhi-; M7 nābhijjhātā.
8 T. M6. M7 vatāyaṃ.
9 M. Ph. mam'.
10 M. adds hontu.

[page 268]
268 Aṅguttara-Nikāya. CLXXVI. 10-12
hoti aviparītadassano1 ‘atthi dinnaṃ atthi yiṭṭhaṃ atthi
hutaṃ, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko,
atthi ayaṃ loko atthi paro2 loko2, atthi mātā atthi pitā,
atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sam-
maggatā3 sammāpaṭipannā4, ye5 imañ ca lokaṃ parañ ca
lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī'; ti.
Evaṃ kho Cunda tividhaṃ manasā soceyyaṃ hoti.
11. Ime kho Cunda dasa kusalakammapathā. Imehi
kho Cunda dasahi kusalehi dhammapathehi samannāgato
kālass'; eva vuṭṭhahanto6 'va7 sayanamhā paṭhaviṃ ce pi
āmasati, suci yeva hoti. No ce pi paṭhaviṃ āmasati, suci
yeva hoti. Allāni ce pi gomayāni āmasati, suci yeva hoti.
No ce pi allāni gomayāni āmasati, suci yeva hoti. Hari-
tāni ce pi tiṇāni āmasati, suci yeva hoti. No ce pi hari-
tāni tiṇāni āmasati, suci yeva hoti. Aggiṃ ce pi parica-
rati, suci yeva hoti. No ce pi aggiṃ paricarati, suci yeva
hoti. Pañjaliko ce pi ādiccaṃ namassati, suci yeva hoti.
No ce pi pañjaliko ādiccaṃ namassati, suci yeva hoti.
Sāyatatiyakaṃ ce pi udakaṃ orohati, suci yeva hoti. No
ce pi sāyatatiyakaṃ udakaṃ orohati, suci yeva hoti. Taṃ
kissa hetu? Ime Cunda dasa kusalakammapathā suci
yeva honti8 sucikaraṇā ca. Imesañ ca pana Cunda da-
sannaṃ kusalānaṃ kammapathānaṃ samannāgamahetu
devā paññāyanti manussā paññāyanti yā vā9 pan'; aññā
pi kāci sugatiyo10 ti10.
12. Evaṃ vutte Cundo kammāraputto Bhagavantaṃ etad
avoca ‘abhikkantaṃ bhante . . . pe11 . . . upāsakaṃ maṃ
bhante Bhagavā dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaṃ saraṇaṃ
gatan'; ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 S. aviparitta-
2 M. T. M7 para-
3 M. Ph. samagg-
4 M. samā-
5 omitted by T.; in M7 inserted by a second hand.
6 S. uṭṭh-
7 omitted by S.; T. M6. M7 ca.
8 omitted by T. M6. M7.
9 Ph. ca; M7 adds taṃ.
10 M. Ph. S. sugati hoti.
11 M. la; Ph. pa.

[page 269]
CLXXVII. 1-4 Jāṇussoṇi-Vagga. 269
CLXXVII.
1. Atha kho Jāṇussoṇi1 brāhmaṇo yena Bhagavā ten'
upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi;
sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ
nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Jāṇussoṇi brāhmaṇo
Bhagavantaṃ etad avoca ‘mayam assu2 bho Gotama
brāhmaṇā nāma dānāni dema, saddhāni3 karoma: idaṃ
dānaṃ petānaṃ ñātisālohitānaṃ upakappatu, idaṃ dānaṃ
petā ñātisālohitā paribhuñjantū'; ti. ‘Kacci taṃ4 bho
Gotama dānaṃ petānaṃ ñātisālohitānaṃ upakappati, kacci
te petā ñātisālohitā taṃ dānaṃ pāribhuñjantī'; ti? ‘Ṭhāne
kho brāhmaṇa upakappati no aṭṭhāne'; ti. ‘Katamañ5 ca5
pana5 bho Gotama ṭhānaṃ, katamaṃ aṭṭhānan'; ti?
2. Idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti, adinnādāyī
hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti, pisunāvāco
hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti,
vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā
parammaraṇā nirayaṃ upapajjati6. Yo nerayikānaṃ sat-
tānaṃ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati.
Idaṃ pi7 kho brāhmaṇa aṭṭhānaṃ, yattha ṭhitassa taṃ
dānaṃ na upakappati.
3. Idha pana8 brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti . . .
pe9 . . . micchādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā paramma-
raṇā tiracchānayoniṃ upapajjati. Yo tiracchānayonikānaṃ
sattānaṃ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha
tiṭṭhati. Idam pi kho brāhmaṇa aṭṭhānaṃ, yattha ṭhitassa
taṃ dānaṃ na upakappati.
4. Idha pana5 brāhmaṇa ekacco pāṇātipātā paṭivirato
hoti, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācārā paṭi-
virato10 hoti10, musāvādā paṭivirato11 hoti11, pisunāya12

--------------------------------------------------------------------------
1 as to the different spelling of this name cf. p. 233 n. 9.
2 M6 c'assu; T. M7 assa.
3 T. saccāni.
4 omitted by T.
5 omitted by M. Ph. S.
6 T. M6. M7 uppajj- throughout.
7 omitted by S.
8 omitted by M. Ph.
9 M. la; Ph. pa.
10 T. M6. M7 pe.
11 omitted by T. M6. M7.
12 T. M7 pisuṇāvācāya.

[page 270]
270 Aṅguttara-Nikāya. CLXXVII. 4-7
vācāya1 paṭivirato hoti, pharusāya2 vācāya2 paṭivirato hoti,
samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu hoti, avyā-
pannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā
parammaraṇā manussānaṃ sahavyataṃ upapajjati. Yo
manussānaṃ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha
tiṭṭhati. Idam pi kho brāhmaṇa aṭṭhānaṃ, yattha ṭhitassa
taṃ dānaṃ na upakappati.
5. Idha pana3 brāhmaṇa ekacco pāṇātipātā paṭivirato
hoti . . . pe4 . . . sammādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā
parammaraṇā devānaṃ sahavyataṃ upapajjati. Yo devā-
naṃ āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati.
Idam pi kho brāhmaṇa aṭṭhānaṃ, yattha ṭhitassa taṃ
dānaṃ na upakappati.
6. Idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti . . . pe5 . . .
micchādiṭṭhiko hoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā
pettivisayaṃ6 upapajjati. Yo pettivisayikānaṃ6 sattānaṃ
āhāro, tena so tattha yāpeti, tena so tattha tiṭṭhati, yaṃ
vā pan'; assa ito anuppavecchanti7 mittā88 amaccā8
ñātī99 sālohitā9 vā, tena so tattha yāpeti, tena so
tattha tiṭṭhati. Idaṃ10 kho11 brāhmaṇa ṭhānaṃ, yattha
ṭhitassa taṃ dānaṃ upakappatī ti.
7. ‘Sace12 pana12 bho Gotama so peto ñātisālohito taṃ
ṭhānaṃ anupapanno13 hoti, ko taṃ dānaṃ paribhuñjatī'
ti? ‘Aññe pi 'ssa brāhmaṇa petā ñātisālohitā taṃ ṭhānaṃ
upapannā honti, te taṃ dānaṃ paribhuñjantī'; ti. ‘Sace
pana bho Gotama so c'; eva peto ñātisālohito taṃ ṭhānaṃ
anupapanno hoti, aññe pi 'ssa petā ñātisālohitā taṃ ṭhā-
naṃ anupapannā honti, ko taṃ dānaṃ paribhuñjatī'; ti?
‘Aṭṭhānaṃ kho etaṃ brāhmaṇa anavakāso14, yan taṃ ṭhā-
naṃ vivittaṃ15 assa iminā dīghena addhunā, yad idaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 pisuṇāvācāya.
2 T. pharusāvācāya.
3 omitted by M. Ph.
4 M. la; Ph. pa.
5 M. Ph. pa.
6 Ph. S. pitti-
7 T. -veccanti.
8 S. mittāmaccā.
9 M. Ph. S. ñātisālo-
10 S. adds pi.
11 T. adds n'; etaṃ; M6 taṃ; M7 no taṃ.
12 T. M7 yañ ca; M6 ye ca.
13 T. M6. M7 anuppananno, and so throughout.
14 T. ava-; M7 anvakaṃso.
15 T. cittaṃ; M6 vicittaṃ.

[page 271]
CLXXVII. 7 Jāṇussoṇi-Vagga. 271
petehi ñātisālohitehi. Api ca brāhmaṇa dāyako pi anip-
phalo'; ti1. ‘Aṭṭhāne pi bhavaṃ Gotamo parikappaṃ
vadatī'2 ti? ‘Aṭṭhāne pi kho ahaṃ brāhmaṇa parikappaṃ
vadāmi. Idha brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti, adinnā-
dāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti, pisunā-
vāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu
hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti. So dātā
hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ3 pānaṃ3
vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadī-
peyyaṃ. So kāyassa bhedā parammaraṇā hatthīnaṃ sa-
havyataṃ upapajjati. So tattha lābhī hoti annassa pānassa
mālānānālaṃkārassa4. Yaṃ kho brāhmaṇa idha pāṇāti-
pātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunāvāco
pharusāvāco samphappalāpī abhijjhālu vyāpannacitto
micchādiṭṭhiko, tena so kāyassa bhedā parammaraṇā
hatthīnaṃ sahavyataṃ upapajjati. Yañ ca kho so dātā
hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ
yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ, tena
so tattha lābhī hoti annassa pānassa mālānānālaṃkārassa5.
Idha pana brāhmaṇa ekacco pāṇātipātī hoti6, adinnādāyī
hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī hoti, pisunāvāco
hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti,
vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhiko hoti. So dātā hoti
samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yā-
naṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So
kāyassa bhedā parammaraṇā assānaṃ sahavyataṃ upapaj-
jati . . . pe7 . . . gunnaṃ sahavyataṃ upapajjati . . .8
kukkurānaṃ9 sahavyataṃ9 upapajjati9. So tattha lābhī
hoti annassa pānassa mālānānālaṃkārassa. Yaṃ kho
brāhmaṇa idha pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī
musāvādī pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpī abhijjhālu

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6. M7 hoti; M. hotī ti.
2 T. M7 detī.
3 T. adds vā.
4 M6 mālālo; M7 mānanālo; omitted by T.
5 M. mālāgandhavilepanassa nānā-; T. M7 mānanālo; M6 mālālo,
and so throughout.
6 M. continues: pa || micchā-
7 omitted by M. Ph. S.
8 M. la; Ph. pa.
9 omitted by T. M6. M7.

[page 272]
272 Aṅguttara-Nikāya. CLXXVII. 7
vyāpannacitto micchādiṭṭhiko, tena so kāyassa bhedā
parammaraṇā kukkurānaṃ sahavyataṃ upapajjati. Yañ
ca kho so dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ
pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasatha-
padīpeyyaṃ, tena so tattha lābhī hoti annassa pānassa
mālānānālaṃkārassa. Idha1 brāhmaṇa ekacco pāṇātipātā
paṭivirato hoti2, adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu
micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pi-
sunāya3 vācāya3 paṭivirato hoti, pharusāya4 vācāya4 paṭi-
virato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu
hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti. So dātā
hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ
yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So
kāyassa bhedā parammaraṇā manussānaṃ sahavyataṃ
upapajjati. So tattha lābhī hoti mānusakānaṃ5 pañcan-
naṃ kāmaguṇānaṃ. Yaṃ kho brāhmaṇa idha pāṇātipātā
paṭivirato hoti6, adinnādānā paṭivirato7 kāmesu micchā-
cārā paṭivirato7 musāvādā paṭivirato7 pisunāya3 vācāya3
paṭivirato7 pharusāya4 vācāya4 paṭivirato8 samphappalāpā
paṭivirato8 anabhijjhālu8 avyāpannacitto8 sammādiṭṭhiko8,
tena so kāyassa bhedā parammaraṇā manussānaṃ saha-
vyataṃ upapajjati. Yañ ca kho so dātā hoti samaṇassa
vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālā-
gandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ, tena so tattha
lābhī hoti mānusakānaṃ9 pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ. Idha
pana10 brāhmaṇa ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti . . .
pe11 . . . sammādiṭṭhiko hoti. So dātā hoti samaṇassa vā
brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandha-
vilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So kāyassa bhedā
parammaraṇā devānaṃ sahavyataṃ upapajjati. So tattha

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6. M7 add pana.
2 M. continues: pa || sammā-
3 T. M6 pisunāvācā; M7 pisuṇāvācāya and pisunāya vācāya.
4 M7 pharusāvācāya.
5 M. mānussa-; Ph. manussa-; M6 manussānaṃ.
6 T. M7 omit hoti; M. continues: pa || sammā-
7 M6. S. add hoti.
8 S. adds hoti.
9 M. Ph. mānussa-; M6 manussānaṃ; T. M7 dibbānaṃ.
10 omitted by M. Ph.
11 M. la; Ph. pa.

[page 273]
CLXXVII. 7-CLXXVIII. I Jāṇussoṇi-Sādhu-Vagga. 273
lābhī hoti dibbānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ. Yaṃ kho
brāhmaṇa idha pāṇātipātā paṭivirato hoti . . . pe1 . . .
sammādiṭṭhiko2, tena so kāyassa bhedā parammaraṇā de-
vānaṃ sahavyataṃ upapajjati. Yañ ca kho so dātā3 hoti
samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ
yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ, tena
so tattha lābhī hoti dibbānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ.
Api ca brāhmaṇa dāyako pi anipphalo'; ti4.
8. ‘Acchariyaṃ bho Gotama, abbhutaṃ bho Gotama,
yāvañ5 c'; idaṃ5 bho Gotama alam eva dānāni dātuṃ, alaṃ
saddhāni kātuṃ, yatra hi nāma dāyako pi anipphalo'; ti4.
‘Evam etaṃ brāhmaṇa6, dāyako pi hi7 brāhmaṇa anippha-
lo'; ti4. ‘Abhikkantaṃ bho Gotama8 . . . pe9 . . . upāsa-
kaṃ maṃ bhavaṃ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaṃ
saraṇaṃ gatan'; ti.
Jāṇussoṇivaggo10 sattamo11.
CLXXVIII.
1. Sādhuñ12 ca vo bhikkhave desissāmi asādhuñ13 ca, taṃ
suṇātha sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī ti. ‘Evaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 M. la; Ph. pa.
2 M. Ph. M6. S. add hoti.
3 M6 continues: samanā (sic) pi anipphalo hoti. Acchariyaṃ and so on.
4 T. M6. M7 hoti.
5 T. M6. M7 yāva subhāvitaṃ (M6. M7 -sitaṃ) idaṃ (not in M6).
6 S. repeats evaṃ etaṃ br-
7 omitted by Ph. S.
8 M. repeats abho bho Go-
9 M. la; omitted by Ph.
10 M. Yamaka-; Ph. T. M6. M7 Vaggo.
11 M. S. dutiyo; Ph. paṭhamo; T. M6. M7 ekādasamo;
M6 then has tass'; uddānaṃ: yaṃ gahaṭṭho paccārohini
saṃkhitte Kaccānaṃ vidhāna ti ca parakkamaṃ Cundena
Jāni ca brāhmano ti.
12 M. sārañ.
13 M. asārañ.

[page 274]
274 Aṅguttara-Nikāya. CLXXVIII. 1-CLXXX. 2
bhante'; ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bha-
gavā etad avoca:--
2. Katamañ ca bhikkhave asādhuṃ?
Pāṇātipāto adinnādānaṃ kāmesu micchācāro musāvādo
pisunā vācā pharusā vācā samphappalāpo abhijjhā vyā-
pādo micchādiṭṭhi.
Idaṃ vuccati bhikkhave asādhuṃ.
3. Katamañ ca bhikkhave sādhuṃ?
Pāṇātipātā veramaṇī adinnādānā veramaṇī kāmesu
micchācārā veramaṇī musāvādā veramaṇī pisuṇāya vācāya
veramaṇī pharusāya vācāya veramaṇī samphappalāpā
veramaṇī anabhijjhā avyāpādo sammādiṭṭhi.
Idaṃ vuccati bhikkhave sādhun ti1.
CLXXIX.
1. Ariyadhammañ ca vo bhikkhave desissāmi anariya-
dhammañ ca, taṃ suṇātha . . . pe2 . . .
2. Katamo ca bhikkhave anariyo dhammo?
Pāṇātipāto . . . pe3 . . . micchādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave anariyo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave ariyo dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī . . . pe3 . . . sammādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyo dhammo ti4.
CLXXX.
1. Kusalañ ca vo5 bhikkhave desissāmi6 akusalañ ca,
taṃ suṇātha . . . pe7 . . .
2. Katamañ ca bhikkhave akusalaṃ?
Pāṇātipāto . . . pe3 . . . micchādiṭṭhi.
Idaṃ vuccati bhikkhave akusalaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by M. Ph.
2 M. la; Ph. pa; S. in full.
3 M. la; Ph. pa.
4 omitted by M. Ph. T. M6. M7.
5 M. Ph. kho.
6 T. M6. M7 dese-
7 omitted by M. Ph.; S. in full.

[page 275]
CLXXX. 3-CLXXXIII. 2 Sādhu-Vagga. 275
3. Katamañ ca bhikkhave kusalaṃ?
Pāṇātipātā veramaṇī . . . pe1 . . . sammādiṭṭhi.
Idaṃ vuccati bhikkhave kusalan ti2.
CLXXXI.
1. Atthañ ca vo bhikkhave desissāmi3 anatthañ ca, taṃ
suṇātha . . . pe4 . . .
2. Katamo ca bhikkhave anattho?
Pāṇātipāto . . . pe5 . . . micchādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave anattho.
3. Katamo ca bhikkhave attho?
Pāṇātipātā veramaṇī . . . pe5 . . . sammādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave attho ti2.
CLXXXII.
1. Dhammañ ca vo bhikkhave desissāmi3 adhammañ
ca, taṃ suṇātha . . . pe4 . . .
2. Katamo ca bhikkhave adhammo?
Pāṇātipāto . . . pe5 . . . micchādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave adhammo.
3. Katamo ca bhikkhave dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī . . . pe . . . sammādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave dhammo ti2.
CXXXIII.
1. Sāsavañ ca vo bhikkhave dhammaṃ6 desissāmi7 anā-
savañ ca, taṃ suṇātha . . . pe4 . . .
2. Katamo ca bhikkhave sāsavo dhammo?
Pāṇātipāto . . . pe5 . . . micchādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave sāsavo dhammo.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. la; Ph. pa; omitted by T. M6. M6.
2 omitted by M. Ph.
3 M6. M7 dese-
4 omitted by M. Ph.; S. in full.
5 M. la; Ph. pa.
6 omitted by S.
7 M. Ph. T. M6. M7 dese-

[page 276]
276 Aṅguttara-Nikāya. CLXXXIII. 3-CLXXXVI. 2
3. Katamo ca bhikkhave anāsavo dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī . . . pe1 . . . sammādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave anāsavo dhammo ti2.
CLXXXIV.
1. Sāvajjañ ca vo bhikkhave dhammaṃ3 desissāmi4 ana-
vajjañ ca, taṃ suṇātha . . . pe5 . . .
2. Katamo ca bhikkhave sāvajjo dhammo?
Pāṇātipāto . . . pe1 . . . micchādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave sāvajjo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave anavajjo dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī . . . pe1 . . . sammādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave anavajjo dhammo ti2.
CLXXXV.
1. Tapanīyañ ca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi6
atapanīyañ ca, taṃ suṇātha . . . pe2 . . .
2. Katamo ca bhikkhave tapanīyo dhammo?
Pāṇātipāto . . . pe1 . . . micchādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave tapanīyo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave atapanīyo dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī . . . pe1 . . . sammādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave atapanīyo dhammo ti2.
CLXXXVI7.
1. Ācayapagāmiñ ca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi6
apacayagāmiñ ca, taṃ suṇātha . . . pe8 . . .
2. Katamo ca bhikkhave ācayagāmī dhammo?
Pāṇātipāto . . . pe9 . . . micchādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave ācayagāmī dhammo.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. la; Ph. pa.
2 omitted by M. Ph.
3 omitted by S.
4 M6. M7 dese-
5 omitted by M. Ph.; S. in full.
6 T. M6. M7 dese-
7 missing in Ph.
8 omitted by M. ; S. in full.
9 M. la.

[page 277]
CLXXXVI. 3-CLXXXVIII. 3 Sādhu-Vagga. 277
3. Katamo ca bhikkhave apacayagāmī dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī . . . pe1 . . . sammādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave apacayagāmī dhammo ti2.
CLXXXVII.
1. Dukkhudrayañ3 ca vo bhikkhave dhammaṃ desissā-
mi4 sukhudrayañ ca, taṃ suṇātha . . . pe5 . . .
2. Katamo ca bhikkhave dukkhudrayo dhammo?
Pāṇātipāto . . . pe6 . . . micchādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave dukkhudrayo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave sukhudrayo dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī . . . pe6 . . . sammādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave sukhudrayo dhammo ti2.
CLXXXVIII.
1. Dukkhavipākañ ca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi7
sukhavipākañ ca, taṃ suṇātha . . . pe5 . . .
2. Katamo ca bhikkhave dukkhavipāko dhammo?
Pāṇātipāto . . . pe6 . . . micchādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave dukkhavipāko dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave sukhavipāko dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī . . . pe6 . . . sammādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave sukhavipāko dhammo ti2.
Sādhuvaggo8 aṭṭhamo9.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. la.
2 omitted by M. Ph.
3 T. -dday- always; M7 dukkhudday-, but sukhuday-
4 M. Ph. T. M7 dese-
5 omitted by M. Ph.; S. in full.
6 M. la; Ph. pa.
7 M. Ph. T. M6. M7 dese-
8 S. Sundara-; Ph. T. M7 Vaggo.
9 M. S. tatiyo; Ph. dutiyo; T. M6. M7 dvādasamo; M6
then has tass'; uddānaṃ: sādhu ariyaṃ kusalaṃ atha
dhamma sutā savajja tapanīyaṃ ca ācayagāmi
dukkhudrayadukkhavipākena te dasā ti.

[page 278]
278 Aṅguttara-Nikāya. CLXXXIX. 1-CXCI. 3
CLXXXIX.
1. Ariyamaggañ ca vo bhikkhave desissāmi anariya-
maggañ ca, taṃ suṇātha . . . pe2 . . .
2. Katamo ca bhikkhave anariyo maggo?
Pāṇātipāto . . . pe3 . . . micchādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave anariyo maggo.
3. Katamo ca bhikkhave ariyo maggo?
Pāṇātipātā veramaṇī . . . pe3 . . . sammādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave ariyo maggo ti2.
CXC.
1. Kaṇhamaggañ ca vo bhikkhave desissāmi1 sukkamag-
gañ ca, taṃ suṇātha . . . pe2 . . .
2. Katamo ca bhikkhave kaṇho maggo?
Pāṇātipāto:. pe3 . . . micchādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave kaṇho maggo.
3. Katamo ca bhikkhave sukko maggo?
Pāṇātipātā veramaṇī . . . pe . . . sammādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave sukko maggo ti2.
CXCI4.
1. Saddhammañ ca vo bhikkhave desissāmi5 asaddham-
mañ ca, taṃ suṇātha . . . pe2 . . .
2. Katamo ca bhikkhave asaddhammo?
Pāṇātipāto . . . pe6 . . . micchādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave asaddhammo.
3. Katamo ca bhikkhave saddhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī . . . pe3 . . . sammādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave saddhammo ti2.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. T. M6. M7 dese-
2 omitted by M. Ph.
3 M. la; Ph. pa.
4 missing in T., but CXCII -ccurs twice in T.
5 M6. M7 dese-
6 M. la; Ph. pa; omitted by M6.

[page 279]
CXCII. 1-CXCIV. 3 Ariyamagga-Vagga. 279
CXCII.
1. Sappurisadhammañ ca vo bhikkhave desissāmi1 asap-
purisadhammañ ca, taṃ suṇātha . . . pe2 . . .
2. Katamo ca bhikkhave asappurisadhammo?
Pāṇātipāto . . . pe3 . . . micchādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave asappurisadhammo.
3. Katamo ca bhikkhave sappurisadhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī . . . pe3 . . . sammādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave sappurisadhammo ti2.
CXCIII.
1. Uppādetabbañ4 ca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi5
na6 uppādetabbañ6 ca, taṃ suṇātha . . . pe2 . . .
2. Katamo ca bhikkhave na uppādetabbo dhammo?
Pāṇātipāto . . . pe3 . . . micchādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave na uppādetabbo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave uppādetabbo dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī . . . pe3 . . . sammādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave uppādetabbo dhammo ti2.
CXCIV7.
1. Āsevitabbañ ca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi8
na9 āsevitabbañ9 ca, taṃ suṇātha . . . pe2 . . .
2. Katamo ca bhikkhave na āsevitabbo dhammo?
Pāṇātipāto . . . pe2 . . . micchādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave āsevitabbo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave āsevitabbo dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī . . . pe10 . . . sammādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave āsevitabbo dhammo ti2.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. dese-
2 omitted by M. Ph.
3 M. la; Ph. pa.
4 Ph. na uppā-
5 M. Ph. T. M6 dese-
6 Ph. uppā-
7 M. inserts before CXCIV another Sutta, viz. Byāpādetabbañ ca . . .
abyāpādetabbañ ca.
8 M. Ph. T. M6. M7 dese-
9 M. nāse-; T. M6. M7 na sevi- throughout.
10 M. la; Ph. pa; omitted by T. M6. M7.

[page 280]
280 Aṅguttara-Nikāya. CXCV. 1-CXCVII. 3
CXCV.
1. Bāvetabbañ ca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi1
na bhāvetabbañ ca, taṃ suṇātha . . . pe2 . . .
2. Katamo ca bhikkhave na bhāvetabbo dhammo?
Pāṇātipāto . . . pe3 . . . micchādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave na bhāvetabbo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave bhāvetabbo dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī . . . pe3 . . . sammādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave bhāvetabbo dhammo ti2.
CXCVI.
1. Bahulīkātabbañ4 ca vo bhikkhave dhammañ ca de-
sissāmi5 na bahulīkātabbañ ca, taṃ suṇātha . . . pe2 . . .
2. Katamo ca bhikkhave na bahulīkātabbo dhammo?
Pāṇātipāto . . . pe3 . . . micchādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave na bahulīkātabbo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave bahulīkātabbo dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī . . . pe3 . . . sammādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave bahulīkātabbo dhammo ti2.
CXCVII.
1. Anussaritabbañ ca vo bhikkhave dhammaṃ desissā-
mi5 na6 anussaritabbañ6 ca, taṃ suṇātha . . . pe2 . . .
2. Katamo ca bhikkhave na anussaritabbo dhammo?
Pāṇātipāto . . . pe3 . . . micchādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave na anussaritabbo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave anussaritabbo dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī . . . pe3 . . . sammādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave anussaritabbo dhammo ti2.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. T. M6 dese-
2 omitted by M. Ph.
3 M. la; Ph. pa.
4 T. M6. M7 -katta- throughout.
5 M. Ph. T. M6. M7 dese-
6 M. Ph. T. M6. M7 nānu- throughout.

[page 281]
CXCVIII. 1-CXCIX. 4 Ariyamagga-Puggala-Vagga. 281
CXCVIII.
1. Sacchikātabbañ ca vo bhikkhave dhammaṃ desissāmi1
na2 sacchikātabbañ ca, taṃ suṇātha . . . pe3 . . .
2. Katamo ca bhikkhave na sacchikātabbo dhammo?
Pāṇātipāto . . . pe4 . . . micchādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave na sacchikātabbo dhammo.
3. Katamo ca bhikkhave sacchikātabbo dhammo?
Pāṇātipātā veramaṇī . . . pe4 . . . sammādiṭṭhi.
Ayaṃ vuccati bhikkhave sacchikātabbo dhammo ti3.
Ariyamaggavaggo5 navamo6.
CXCIX.
1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo
na sevitabbo. Katamehi dasahi?
2. Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī
hoti, musāvādī hoti, pisunāvāco hoti, pharusāvāco hoti, sam-
phappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, vyāpannacitto hoti, micchā-
diṭṭhiko hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato
puggalo na sevitabbo.
3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo
sevitabbo. Katamehi dasahi?
4. Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti,
kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato
hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. T. M6 dese-
2 T. asacchi-
3 omitted by M. Ph.
4 M. la; Ph. pa.
5 M6 Ariyavaggo; S. Seṭṭha-; Ph. T. M7 Vaggo.
6 M. S. catuttho; Ph. tatiyo; T. M6. M7 terasamo; M6 adds
ass'; uddānaṃ: ariyo maggo kanho maggo saddhammo
sappurisadhammo upādetabbo dhammo āsevitabbo dh-
bhāvetabbo dh- bahulīkātabbo dh- anussaritabbo dh-
sacchikātabbo dhammo ti.

[page 282]
282 Aṅguttara-Nikāya. CXCIX. 4-6
paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu
hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato
puggalo sevitabbo1.
5. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato puggalo
na bhajitabbo . . .pe2 . . . bhajitabbo3 . . . pe4 . . . na
payirupāsitabbo . . . pe4 . . . payirupāsitabbo . . . na pujjo5
hoti3 . . . pujjo5 hoti . . . pe4 . . . na pāsaṃso hoti . . .
pāsaṃso hoti . . . agāravo hoti . . . pe4 . . . sagāravo6
hoti . . . appatikkho7 hoti . . . pe4 . . . sappatikkho7 hoti
. . . na8 ārādhako8 hoti . . . ārādhako hoti3 . . . na vi-
sujjhati . . . pe4 . . . visujjhati3 . . . mānaṃ9 nādhibhoti
. . . pe4 . . . mānaṃ9 adhibhoti3 . . . paññāya na vaḍḍhati
. . . pe4 . . . paññāya vaḍḍhati3 . . . bahuṃ apuññaṃ pa-
savati . . . pe4 . . . bahuṃ puññaṃ pasavati. Katamehi
dasahi?
6. Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti,
kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato
hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya
paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu
hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato
puggalo bahuṃ puññaṃ pasavatī ti.
Puggalavaggo10 dasamo11.
Paṇṇāsako12 catuttho13.

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6. M7 add ti; S. has in brackets: Idha dvisatādisuttaṃ
peyyālavasena gaṇitabbaṃ.
2 M. la; Ph. pa; omitted by S.
3 T. M6. M7 add ti.
4 omitted by M. Ph. S.
5 M. pūjo.
6 M. Ph. gā-
7 M. Ph. -ṭisso.
8 T. M6. M7 nārā-
9 T. M6. M7 māraṃ.
10 S. Sevitabbāsevtabba-; Ph. T. M6. M7 Vaggo.
11 M. S. pañcamo; Ph. catuttho; T. M6. M7 cuddasamo:
M6 then has tass'; uddānaṃ: sevitabbo bhajitabbo payirupāsitabbo
pujjo hoti pāsaṃso sagāravo sappatikkho ārādhako visujjati (sic)
māraṃ nābhibhoti (sic) paṃñā vaḍḍhati bahuṃ puṃñaṃ pasavatī ti.
12 M. Sammādiṭṭhipaṇṇāsako; S. Cututthap-; omitted by Ph. T. M6. M7.
13 omitted by Ph. T. M6. M7.

[page 283]
CC. 1-2 Karajakāya-Vagga. 283
CC1.
1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataṃ
nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi dasahi?
2. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti luddo2 lohita-
pāṇī hatapahate3 niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu.
Adinnādāyī hoti, yan taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ
gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, taṃ4 adinnaṃ theyyasaṃ-
khātaṃ ādātā hoti. Kāmesu micchācārī hoti, yā tā mā-
turakkhitā piturakkhitā5 bhāturakkhitā bhaginirakkhitā
ñātirakkhitā6 dhammarakkhitā7 sassāmikā saparidaṇḍā
antamaso mālāguṇaparikkhittā8 pi, tathārūpāsu cārittaṃ
āpajjitā hoti. Musāvādī hoti sabhāgato vā parisagato vā
ñātimajjhagato pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā
abhinīto sakkhipuṭṭho9 ‘eh'; ambho10 purisa, yaṃ jānāsi,
taṃ vadehī'; ti, so ajānaṃ vā ‘ahaṃ11 jānāmī'; ti jānaṃ vā
‘ahaṃ11 na jānāmī'; ti apassaṃ vā ‘ahaṃ11 passāmī'; ti
passaṃ vā ‘ahaṃ11 na passāmī'; ti iti attahetu vā parahetu
vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti.
Pisunāvāco hoti ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya
amutra vā12 sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti
samaggānaṃ vā4 bhettā13 bhinnānaṃ vā4 anuppadātā
vaggārāmo vaggarato vagganandī vaggakaraṇiṃ vācaṃ
bhāsitā hoti. Pharusāvāco hoti, yā sā vācā aṇḍakā kakkasā
parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃ-
vattanikā, tam4 tathārūpiṃ14 vācaṃ bhāsitā hoti. Sam-
phappalāpī hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī adham-
mavādī avinayavādī anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti
akālena anapadesaṃ15 apariyantavatiṃ anatthasaṃhitaṃ.

--------------------------------------------------------------------------
1 S. has No. CCXI.
2 Ph. S. luddho.
3 M. pahata-
4 omitted by S.
5 M. Ph. insert mātāpitu-
6 M. Ph. insert gotta-
7 omitted by T. M6. M7.
8 M. Ph. -guḷa-; S. -kkhitā always.
9 S. sakkhiṃpo always.
10 S. ehi bho; T. M6. M7 evam bho throughout.
11 T. M6. M7. S. āha throughout.
12 omitted by M. Ph.
13 M. bhedatā; Ph. bheditā.
14 M. -paṃ.
15 T. apad-

[page 284]
284 Aṅguttara-Nikāya. CC. 2-4
Abhijjhālu hoti, yan taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ, taṃ
abhijjhitā hoti ‘aho vata1 yaṃ1 parassa, taṃ mama assā'
ti. Vyāpannacitto hoti paduṭṭhamanasaṅkappo ‘ime sattā
haññantu vā bajjhantu2 vā ucchijjantu vā vinassantu vā
mā vā ahesuṃ iti3 vā'3 ti. Micchādiṭṭhiko hoti viparīta-
dassano4 ‘natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ,
natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi
ayaṃ loko natthi paro loko, natthi mātā natthi pitā,
natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā
sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañ ca lokaṃ parañ
ca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī'; ti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato
yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye5.
3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābha-
taṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi dasahi?
4. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇāti-
pātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayā-
panno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṃ
pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yan taṃ parassa para-
vittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, na6 taṃ
adinnaṃ theyyasaṃkhātaṃ ādātā7 hoti. Kāmesu micchā-
cāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, yā tā
māturakkhitā8 piturakkhitā9 bhāturakkhitā bhaginirakkhitā
ñātirakkhitā10 dhammarakkhitā11 sassāmikā saparidaṇḍā
antamaso mālāguṇaparikkhittā pi, tathārūpāsu na cārittaṃ
āpajjitā hoti. Musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato
hoti sabhāgato parisagato vā ñātimajjhagato vā pūga-
majjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho
‘eh'; ambho purisa, yaṃ jānāsi, taṃ vadehī'; ti so ajānaṃ vā
‘ahaṃ na jānāmī'; ti jānaṃ vā ‘ahaṃ jānāmī'; ti apassaṃ
vā ‘ahaṃ na passāmī'; ti passaṃ vā ‘ahaṃ passāmī'; ti iti
attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampa-

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 vatāyaṃ; M6 vata ayaṃ.
2 M6. S. va-
3 omitted by S.
4 S. viparitta-
5 T. M6. M7 add ti.
6 T. M6. M7 tan nādinnaṃ; Ph. S. only adinnaṃ.
7 Ph. S. na ād-
8 M. continues: pa || antamaso.
9 Ph. inserts mātāpitu-
10 Ph. inserts gotta-
11 omitted by T. M6. M7.

[page 285]
CC. 4-CCI. 2 Karajakāya-Vagga. 285
jānamusā bhāsitā hoti. Pisunavācaṃ pahāya pisunāya
vācāya paṭivirato hoti, na ito sutvā amutra akkhātā ime-
saṃ bhedāya amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ
bhedāya, iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppa-
dātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samagga-
karaṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Pharusavācaṃ pahāya pha-
rusāya vācāya paṭivirato hoti, yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā
pemaniyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanama-
nāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṃ
pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti kālavādī bhūtavādī
atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhā-
sitā hoti, kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ.
Anabhijjhālu hoti, yan taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ,
taṃ anabhijjhitā1 hoti ‘aho vata2 yaṃ2 parassa, taṃ mama
assā'; ti. Avyāpannacitto hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo
‘ime sattā averā avyāpajjhā anīghā sukhī attānaṃ pari-
harantū'; ti. Sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano ‘atthi
dinnaṃ atthi yiṭṭhaṃ atthi hutaṃ, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ
kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko atthi paro
loko, atthi mātā atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi
loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye
imañ ca lokaṃ parañ ca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-
katvā pavedentī'; ti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato
yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge ti.
CCI3.
1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābha-
taṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi dasahi?
2. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohita-
pāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu.
Adinnādāyī hoti . . . pe4 . . . kāmesu micchācārī hoti . . .
musāvādī5 hoti . . . pisunāvāco hoti . . . pharusāvāco hoti

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6. M7 nābhi-
2 T. M6. M7 vatāyaṃ.
3 is missing in S.
4 omitted by M. Ph.
5 T. -do.

[page 286]
286 Aṅguttara-Nikāya. CCI.2-CCII.1
. . . samphappalāpī hoti . . . abhijjhālu hoti . . . vyāpanna-
citto hoti . . . micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano ‘natthi
dinnaṃ natthi1 yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukka-
ṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko natthi
paro loko, natthi mātā natthi pitā, natthi sattā opapātikā,
natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā,
ye imañ ca lokaṃ parañ ca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-
katvā pavedentī'; ti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato
yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābha-
taṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi dasahi?
4. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇāti-
pātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayā-
panno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. Adinnādānaṃ
pahāya adinnādānā paṭivirato hoti . . . pe2 . . . kāmesu
micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti
. . .3 musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti . . . pe4
. . . pharusavācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato
hoti . . . samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivi-
rato hoti . . . anabhijjhālu hoti . . . avyāpannacitto hoti
. . . sammādiṭṭhiko hoti aviparītadassano ‘atthi dinnaṃ
atthi5 yiṭṭhiṃ atthi hutaṃ, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kam-
mānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko atthi paro loko,
atthi mātā atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke
samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañ
ca lokaṃ parañ ca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā
pavedentī'; ti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato
yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge ti.
CCII.
1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo
yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi dasahi?

--------------------------------------------------------------------------
1 M. pa || sayaṃ.
2 Ph. pa; omitted by M.
3 Ph. pa.
4 M. Ph. pisuṇaṃ vācaṃ p- pisuṇāya vācāya paṭi- hoti.
5 M. pa || ye imañ ca.

[page 287]
CCII.2-CCIII.4 Karajakāya-Vagga. 287
2. Pāṇātipātī hoti . . .1 adinnādāyī2 hoti . . . kāmesu
micchācārī hoti . . . musāvādī hoti . . . pisunāvāco hoti
. . . pharusāvāco hoti . . . samphappalāpī hoti . . . abhij-
jhālu hoti . . . vyāpannacitto hoti . . . micchādiṭṭhiko hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato
mātugāmo yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato mātugāmo
yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi dasahi?
4. Pāṇātipātā paṭivirato hoti . . .1 adinnādānā3 paṭivi-
rato hoti . . . kāmesu micchācārā paṭivirato hoti . . . mu-
sāvādā paṭivirato hoti . . . pisunāya vācāya paṭivirato hoti
. . . pharusāya vācāya paṭivirato hoti . . . samphappalāpā
paṭivirato hoti . . . anabhijjhālu hoti . . . avyāpannacitto
hoti . . . sammādiṭṭhiko hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato
mātugāmo yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge ti.
CCIII.
1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā4
yathābhataṃ nikkhittā evaṃ niraye. Katamehi dasahi?
2. Pāṇātipātinī hoti . . . pe5 . . . micchādiṭṭhikā6 hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā
upāsikā4 yathābhataṃ nikkhittā evaṃ niraye.
3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā4
yathābhataṃ nikkhittā evaṃ sagge. Katamehi dasahi?
4. Pāṇātipātā paṭiviratā hoti . . . pe5 . . . sammādiṭṭhi-
kā hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā
upāsikā4 yathābhataṃ nikkhittā evaṃ sagge ti7.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. pa; S. pe.
2 S. micchā-; in T. M7 -cārinī and so on with the feminine
ending till vyāpanna- where it has the masculine.
3 S. sammā-
4 Ph. upāsako.
5 M. la; Ph. pa.
6 T. sammā-, omitting all the rest.
7 omitted by M. Ph.

[page 288]
288 Aṅguttara-Nikāya. CCIV.1-CCV.2
CCIV.
1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā
avisāradā1 agāraṃ ajjhāvasati. Katamehi dasahi?
2. Pāṇātipātinī hoti . . .2 adinnādāyinī hoti . . . kāmesu
micchācārinī hoti . . . musāvādinī hoti . . . pisunāvācā hoti
. . . pharusāvācā hoti . . . samphappalāpinī hoti . . . abhij-
jhālunī hoti . . . vyāpannacittā hoti . . . micchādiṭṭhikā hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā
upāsikā avisāradā agāraṃ ajjhāvasati.
3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgatā upāsikā
visāradā agāraṃ ajjhāvasati. Katamehi dasahi?
4. Pāṇātipātā paṭiviratā hoti . . .3 adinnādānā paṭiviratā
hoti . . . kāmesu micchācārā paṭiviratā hoti . . . musāvādā
paṭiviratā hoti . . . pisunāya vācāya paṭiviratā hoti . . .
pharusāya vācāya paṭiviratā hoti . . . samphappalāpā paṭi-
viratā hoti . . . anabhijjhālunī hoti . . . avyāpannacittā
hoti . . . sammādiṭṭhikā hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgatā
upāsikā visāradā agāraṃ ajjhāvasatī ti4.
CCV.
1. Saṃsappaniyapariyāyaṃ5 vo bhikkhave dhammapari-
yāyaṃ desissāmi6, taṃ suṇātha sādhukaṃ manasikarotha,
bhāsissāmī ti. ‘Evaṃ bhante'; ti kho te bhikkhū Bhaga-
vato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:--
2. Katamo ca so7 bhikkhave saṃsappaniyapariyāyo
dhammapariyāyo?
Kammassakā bhikkhave sattā kammadāyādā kammayonī
kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṃ kammaṃ karonti
kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, tassa dāyādā bhavanti8.

--------------------------------------------------------------------------
1 T. puts avi- after agāraṃ; in M7 1_2 are missing.
2 S. pe || micchā-
3 S. pe || sammā-; in T. M7 -paṭivirato always.
4 omitted by M. Ph. T. M6. M7.
5 Ph. saṃsappanika-; S. saṃsappati- throughout.
6 M. T. M6. M7 dese-
7 omitted by M. Ph. S.
8 T. bhavissanti.

[page 289]
CCV.3-4 Karajakāya-Vagga. 289
3. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti luddo1 lohita-
pāṇī hatapahate2 niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhūtesu.
So saṃsappati kāyena, saṃsappati vācāya, saṃsappati
manasā. Tassa jimhaṃ kāyakammaṃ hoti, jimhaṃ vacī-
kammaṃ, jimhaṃ manokammaṃ, jimhā gati, jimh'; upapatti3.
Jimhagatikassa4 kho panāhaṃ bhikkhave jimhupapatti-
kassa5 dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi: ye vā
ekantadukkhā nirayā yā vā saṃsappajātikā6 tiracchānayoni.
Katamā ca sā7 bhikkhave saṃsappajātikā6 tiracchānayoni?
Ahi vicchikā satapadī nakulā8 biḷārā9 mūsikā ulūkā ye
vā pan'; aññe pi keci tiracchānayonikā sattā manusse disvā
saṃsappanti. Iti kho bhikkhave bhūtā10 bhūtassa upa-
patti11 hoti. Yaṃ karoti tena upapajjati, upapannam
enaṃ12 phassā phusanti13, evam ahaṃ14 bhikkhave kamma-
dāyādā sattā ti vadāmi.
4. Idha pana bhikkhave ekacco adinnādāyī hoti . . .
pe15 . . . kāmesu micchācārī hoti . . . musāvādī hoti . . .
pisunāvāco hoti . . . pharusāvāco hoti . . . samphappalāpī
hoti . . . abhijjhālu hoti . . . vyāpannacitto hoti . . .
micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano16 ‘natthi dinnaṃ
natthi17 yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ
kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko natthi paro
loko, natthi mātā natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi
loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye
imañ ca lokaṃ parañ ca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā
pavedentī'; ti. So saṃsappati kāyena, saṃsappati vācāya,
saṃsappati manasā. Tassa jimhaṃ kāyakammaṃ hoti,
jimhaṃ vacīkammaṃ, jimhaṃ manokammaṃ, jimhā gati,

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. S. luddho.
2 M. pahata-
3 S. jimhā upa-; T. M6. M7 -h'uppatti.
4 T. -tassa.
5 T. M6 -huppattikassa.
6 T. M6. M7 -jāti.
7 omitted by T. M6. M7.
8 M. naṅgula-; Ph. also -la.
9 M. Ph. T. M6. M7 -ra- throughout.
10 T. -ta-; M6 bhūtā twice.
11 T. M6. M7 uppatti and so in every similar case.
12 T. M7 etaṃ.
13 M. M7 phussanti.
14 T. M6. M7 p'ahaṃ.
15 M. la; Ph. pa; omitted by S.
16 S. viparitta-
17 M. pa || sayaṃ.

[page 290]
290 Aṅguttara-Nikāya. CCV.4-6
jimh'; upapatti. Jimhagatikassa kho panāhaṃ bhikkhave
jimhupapattikassa dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ va-
dāmi: ye vā ekantadukkhā nirayā yā vā saṃsappajātikā1
tiracchānayoni. Katamā ca sā bhikkhave saṃsappajātikā1
tiracchānayoni? Ahi vicchikā satapadī nakulā biḷārā
mūsikā ulūkā ye vā pan'; aññe pi keci tiracchānayonikā
sattā manusse disvā2 saṃsappanti. Iti kho bhikkhave
bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaṃ karoti, tena upapaj-
jati, upapannam enaṃ phassā phusanti3, evam ahaṃ4
bhikkhave kammadāyādā sattā ti vadāmi5.
Kammassakā bhikkhave sattā kammadāyādā kammayonī
kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṃ kammaṃ karonti
kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, tassa dāyādā bhavanti.
5. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇāti-
pātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayāpanno
sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. So na saṃsappati
kāyena, na saṃsappati vācāya, na saṃsappati manasā.
Tassa ujuṃ kāyakammaṃ hoti, ujuṃ vacīkammaṃ, ujuṃ
manokammaṃ, uju gati, uj'; upapatti6. Ujugatikassa kho
panāhaṃ bhikkhave ujupapattikassa dvinnaṃ gatīnaṃ añ-
ñataraṃ gatiṃ vadāmi: ye vā ekantasukhā saggā7 yāni vā
pana tāni uccākulāni khattiyamahāsālakulāni vā brāhmaṇa-
mahāsālakulāni88 gahapatimahāsālakulāni vā aḍḍhāni
mahaddhanāni mahābhogāni pahūtajātarūparajatāni9 pahū-
tavittūpakaraṇāni9 pahūtadhanadhaññāni9. Iti kho bhik-
khave bhūtā bhūtassa upapatti hoti. Yaṃ karoti, tena
upapajjati, upapannam enaṃ10 phassā phusanti, evam
ahaṃ4 bhikkhave kammadāyādā sattā ti vadāmi.
6. Idha pana bhikkhave ekacco adinnādānaṃ pahāya
adinnādānā paṭivirato hoti . . . pe11 . . . kāmesu micchā-
cāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti . . .

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6. M7 -jā.
2 T. M6. M7 twice.
3 M. phussanti always.
4 T. M6. M7 p'ahaṃ.
5 T. M6. M7 repeat the whole 4.
6 T. M6. M7 uju uppatti; omitted by Ph.
7 M7. S. sattā.
8 in T. after gaha-
9 M. Ph. S. bahuta-
10 T. M6. M7 etaṃ.
11 M. la; Ph. pa; omitted by S.

[page 291]
CCV.6 Karajakāya-Vagga. 291
musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti . . . pisuna-
vācaṃ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti . . . pharu-
savācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti . . .
samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti
. . . anabhijjhālu hoti . . . avyāpannacitto hoti . . . sam-
mādiṭṭhiko hoti aviparītadassano1 ‘atthi dinnaṃ atthi2
yiṭṭhaṃ atthi hutaṃ, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ
phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko atthi paro loko, atthi
mātā atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi samaṇabrāh-
maṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañ ca lokaṃ
parañ ca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī'; ti.
So na saṃsappati kāyena, na saṃsappati vācāya, na saṃ-
sappati manasā. Tassa ujuṃ kāyakammaṃ hoti, ujuṃ
vacīkammaṃ, ujuṃ manokammaṃ, uju gati, uj'; upapatti.
Ujugatikassa kho panāhaṃ3 bhikkhave ujupapattikassa
dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi: ye vā ekanta-
sukhā saggā4 yāni vā pana tāni uccākulāni khattiyamahā-
sālakulāni vā brāhmaṇamahāsālakulāni vā gahapatimahā-
sālakulāni vā aḍḍhāni mahaddhanāni mahābhogāni pahū-
tajātarūparajatāni5 pahūtavittūpakaraṇāni5 pahītadhana-
dhaññāni5. Iti kho bhikkhave bhūtā bhūtassa upapatti
hoti. Yaṃ karoti, tena upapajjati, upapannam enaṃ6
phassā phusanti, evam ahaṃ7 bhikkhave kammadāyādā
sattā ti vadāmi.
Kammassakā bhikkhave sattā kammadāyādā kammayonī
kammabandhū kammapaṭisaraṇā, yaṃ kammaṃ karonti
kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, tassa dāyādā bhavanti. Ayaṃ
kho so8 bhikkhave saṃsappaniyapariyāyo9 dhammapariyā-
yo ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 S. aviparitta-
2 M. pa || ye imañ ca.
3 T. ahaṃ; M6 'haṃ; M7 'mhi.
4 S. sattā.
5 M. Ph. S. bahuta-
6 M6. M7 etaṃ.
7 T. M6. M7 p'ahaṃ.
8 omitted by S.
9 T. saṃsappatikā-; M7 -tika-

[page 292]
292 Aṅguttara-Nikāya. CCVI.1-2
CCVI.
1. Nāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katā-
naṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā1 vyantibhāvaṃ vadāmi,
tañ ca kho diṭṭh'; eva dhamme upapajjaṃ2 vā apare vā
pariyāye3. Na tvevāhaṃ4 bhikkhave sañcetanikānaṃ
kammānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā1 duk-
khass'; antakiriyaṃ vadāmi. Tatra bhikkhave tividhā5
kāyakammantasandosavyāpatti6 akusalasañcetanikā7 duk-
khudrayā8 dukkhavipākā hoti, catubbidhā vacīkammanta-
sandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkha-
vipākā hoti, tividhā5 manokammantasandosavyāpatti aku-
salasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. Kathañ
ca bhikkhave tividhā kāyakammantasandosavyāpatti aku-
salasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti?
2. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātī hoti luddo9 lohita-
pāṇī hatapahate10 niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇābhūtesu.
Adinnādāyī hoti, yan taṃ parassa paravittūpakaraṇaṃ gāma-
gataṃ vā araññagataṃ vā, taṃ11 adinnaṃ theyyasaṃkhātaṃ
ādātā12 hoti. Kāmesu micchācārī hoti, yā tā māturakkhitā
piturakkhitā13 bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ñātirakkhitā14
dhammarakkhitā15 sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālā-
guṇaparikkhittā16 pi, tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti.
Evaṃ kho bhikkhave tividhā kāyakammantasandosavyā-
patti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.
Kathañ ca bhikkhave catubbidhā vacīkammantasandosavyā-
patti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti?

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. -veditvā.
2 T. M6. M7 uppajjaṃ; S. -jje.
3 M. -yena.
4 T. M7 t'evāhaṃ; M6 tvāhaṃ.
5 S. -dhaṃ; Ph. -dha throughout; T. M6. M7 -dhā, -dhaṃ and -dha.
6 M. Ph. -sadosa- throughout.
7 M. Ph. -kaṃ throughout.
8 M. Ph. -yaṃ; M6. M7 -uddayā; T. -indriyā throughout.
9 Ph. S. luddho.
10 M. pahata-
11 is missing in the MSS.
12 T. M6 ad-
13 M. pa || antamaso; Ph. adds mātāpitu-
14 Ph. adds gotta-
15 omitted by T. m6. M7.
16 S. -kkhitā; M. Ph. -guḷa-

[page 293]
CCVI.3-4 Karajakāya-Vagga. 293
3 Idha bhikkhave ekacco musāvādī hoti sabhāgato vā
parisagato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rāja-
kulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho1 ‘eh'; ambho2
purisa, yaṃ jānāsi, taṃ vadehī'; ti so ajānaṃ vā ‘ahaṃ3
jānāmī'; ti jānaṃ vā ‘ahaṃ3 na jānāmī'; ti apassaṃ vā
‘ahaṃ3 passāmī'; ti passaṃ vā ‘ahaṃ3 na passāmī'; ti iti
attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajā-
namusā bhāsitā hoti. Pisunāvāco hoti ito sutvā amutra
akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā
amūsaṃ bhedāya, iti samaggānaṃ vā bhettā4 bhinnānaṃ
vā anuppadātā vaggārāmo vaggarato vagganandī vagga-
karaṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Pharusāvāco hoti, yā sā
vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasā-
mantā asamādhisaṃvattanikā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā
hoti. Samphappalāpī hoti akālavādī abhūtavādī anattha-
vādī adhammavādī avinayavādī, anidhānavatiṃ vācaṃ bhā-
sitā hoti akālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ anatthasaṃ-
hitaṃ.
Evaṃ kho bhikkhave catubbidhā vacīkammantasandosa-
vyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā
hoti. Kathañ ca bhikkhave tividhā manokammantasan-
dosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā
hoti?
4. Idha bhikkhave ekacco abhijjhālu hoti, yan taṃ
parassa paravittūpakaraṇaṃ, taṃ abhijjhitā hoti, ‘aho
vata5 yaṃ5 parassa, taṃ mama assā'; ti. Vyāpannacitto
hoti paduṭṭhamanasaṅkappo ‘ime sattā haññantu vā baj-
jhantu6 vā ucchijjantu vā vinassantu vā mā vā ahesuṃ
iti7 vā'7 ti. Micchādiṭṭhiko hoti viparītadassano8 ‘natthi
dinnaṃ natthi9 yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukka-
ṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko natthi
paro loko, natthi mātā natthi pitā, natthi sattā opapātikā,

--------------------------------------------------------------------------
1 S. sakkhiṃp-
2 S. ehi bho; T. M6. M7 evaṃ bho.
3 T. M6. M7. S. āha.
4 M. bhedātā; Ph. bheditā.
5 T. M6. M7 vatāyaṃ.
6 T. M6. S. va-; M7 ma-
7 omitted by S.
8 S. viparitta-
9 M. pa || ye imañ ca.

[page 294]
294 Aṅguttara-Nikāya. CCVI.4-7
natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā,
ye imañ ca lokaṃ parañ ca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchi-
katvā pavedentī'; ti.
Evaṃ kho bhikkhave tividhā manokammantasandosavyā-
patti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.
5. Tividhakāyakammantasandosavyāpatti-akusalasañceta-
nikāhetu1 vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇa
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti, catub-
bidhavacīkammantasandosavyāpatti-akusalasañcetanikāhetu
vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ
duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti, tividhamanokam-
mantasandosavyāpatti-akusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave
sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vini-
pātaṃ nirayaṃ upapajjanti.
6. Seyyathā pi bhikkhave apaṇṇako maṇi uddhaṃ khitto
yena yen'; eva patiṭṭhāti, suppatiṭṭhitaṃ yeva patiṭṭhāti,
evam eva kho bhikkhave tividhakāyakammantasandosavyā-
patti-akusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa2 bhedā2
parammaraṇā2 apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upa-
pajjanti, catubbidhavacīkammantasandosavyāpatti-akusala-
sañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā parammaraṇā
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti, tividha-
manokammantasandosavyāpatti-akusalasañcetanikāhetu vā
sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vini-
pātaṃ nirayaṃ upapajjanti.
7. Nāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katā-
naṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā3 vyantibhāvaṃ vadāmi,
tañ ca kho diṭṭh'; eva dhamme upapajjaṃ4 vā apare5
pariyāye. Na tvevāhaṃ6 bhikkhave sañcetanikānaṃ kam-
mānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā3 dukkhass'
antakiriyaṃ vadāmi. Tatra bhikkhave tividhā kāyakam-
mantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā
hoti, catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā
sukhudrayā sukhavipākā hoti, tividhā manokammantasam-

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. -nikahetu throughout; T. -nikāhetu and -nikahetu.
2 omitted by S.
3 M. Ph. -veditvā.
4 S. -jje.
5 T. apareṇa.
6 M7 tvev'; ahaṃ; M6 tvāhaṃ.

[page 295]
CCVI.7-9 Karajakāya-Vagga. 295
patti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.
Kathañ ca bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti ku-
salasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti?
8. Idha bhikkhave ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇāti-
pātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho, lajjī dayā-
panno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati1. Adinnādā-
naṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yan taṃ parassa
paravittūpakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, na2
taṃ2 adinnaṃ theyyasaṃkhātaṃ ādātā3 hoti. Kāmesu
micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti,
yā tā māturakkhitā piturakkhitā4 bhāturakkhitā bhagini-
rakkhitā ñātirakkhitā5 dhammarakkhitā6 sassāmikā sapa-
ridaṇḍā antamaso mālāguṇaparikkhittā7 pi, tathārūpāsu
na8 cārittaṃ āpajjitā hoti.
Evaṃ kho bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti
kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. Kathañ
ca bhikkhave catubbidhā vacīkammantasampatti kusala-
sañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti?
9. Idha bhikkhave ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā
paṭivirato hoti sabhāgato vā parisagato vā ñātimajjhagato
vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto
sakkhipuṭṭho9 ‘eh'; ambho10 purisa, yaṃ jānāsi, taṃ vadehī'
ti so ajānaṃ vā ‘ahaṃ11 na jānāmī'; ti jānaṃ vā ‘ahaṃ11
jānāmī'; ti apassaṃ vā ‘ahaṃ11 na passāmī'; ti passaṃ vā
‘ahaṃ11 passāmī'; ti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñ-
cikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisuna-
vācaṃ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti, na ito
sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya amutra vā sutvā
na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti bhinnānaṃ vā

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 insert pe; Ph. pa.
2 omitted by Ph. T. S.; M6. M7 omit only taṃ.
3 Ph. S. na ād-; T. M6 adā-
4 M. pa || antamaso; Ph. adds mātāpitu-
5 Ph. adds gotta-
6 omitted by T.
7 S. -kkhitā; M. Ph. -guḷa-
8 T. puts na before āp-; M7 omits na.
9 S. sakkhiṃp-.
10 S. ehi bho; M6. M7 evaṃ bho.
11 T. M6. M7. S. āha.

[page 296]
296 Aṅguttara-Nikāya. CCVI.9-12
sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samag-
garato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.
Pharusavācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti,
yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemaniyā hadayaṅgamā porī
bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā
hoti. Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato
hoti kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī,
nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pari-
yantavatiṃ atthasaṃhitaṃ.
Evaṃ kho bhikkhave catubbidhā vacīkammantasampatti
kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. Kathañ
ca bhikkhave tividhā manokammantasampatti kusalasañ-
cetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti?
10. Idha bhikkhave ekacco anabhijjhālu hoti, yan taṃ
parassa paravittūpakaraṇaṃ, taṃ anabhijjhitā1 hoti ‘aho
vata2 yaṃ2 parassa, taṃ mama assā'; ti. Avyāpannacitto
hoti appaduṭṭhamanasaṅkappo ‘ime sattā averā avyāpajjhā
anīghā sukhī attānaṃ pariharantū'; ti. Sammādiṭṭhiko
hoti aviparītadassano3 ‘atthi dinnaṃ atthi yiṭṭhaṃ4 . . .
pe5 . . . ye imañ ca lokaṃ parañ ca lokaṃ sayaṃ abhiññā
sacchikatvā pavedentī'; ti. Evaṃ kho bhikkhave tividhā
manokammantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā
sukhavipākā hoti.
11. Tividhakāyakammantasampattikusalasañcetanikāhetu
vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ
saggaṃ lokaṃ upapajjanti, catubbidhavacīkammantasam-
pattikusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa
bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti, tivi-
dhamanokammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā bhik-
khave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ
lokaṃ upapajjanti.
12. Seyyathā pi bhikkhave apaṇṇako maṇi uddhaṃ
khitto yena yen'; eva patiṭṭhāti suppatiṭṭhitaṃ6 yeva
patiṭṭhāti, evam eva kho bhikkhave tividhakāyakammanta-

--------------------------------------------------------------------------
1 M7 -jjhātā; T. na abhi-
2 T. M6. M7 vatāyaṃ.
3 S. aviparitta-
4 S. adds atthi hutaṃ.
5 M. la; Ph. pa.
6 T. M7 sampa-

[page 297]
CCVI.12-CCVII.1 Karajakāya-Vagga. 297
sampattikusalasañcetanikāhetu vā sattā kāyassa bhedā pa-
rammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti, catubbidha-
vacīkammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā sattā kā-
yassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti,
tividhamanokammantasampattikusalasañcetanikāhetu vā sat-
tā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ
upapajjanti.
13. Nāhaṃ1 bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ ka-
tānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā2 vyantibhāvaṃ vadāmi,
tañ ca kho diṭṭh'; eva dhamme3 upapajjaṃ4 vā apare vā
pariyāye. Na1 tvevāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kam-
mānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā2 dukkhass'
antakiriyaṃ vadāmī ti5.
CCVII
1. Nāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katā-
naṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā2 vyantibhāvaṃ vadāmi,
tañ ca kho diṭṭh'; eva dhamme upapajjaṃ4 vā apare vā
pariyāye. Na tvevāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kam-
mānaṃ katānaṃ upacitanaṃ appaṭisaṃviditvā2 dukkhass'
antakiriyaṃ vadāmi. Tatra bhikkhave tividhā kāyakam-
mantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā
dukkhavipākā hoti, catubbidhā vacīkammantasandosavyā-
patti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti,
tividhā manokammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā
dukkhudrayā dukkhavipākā hoti. Kathañ ca bhikkhave
tividhā kāyakammantasandosavyāpatti akusalasañcetanikā
dukkhudrayā dukkhavipākā hoti? . . . pe6 . . .
Evaṃ kho bhikkhave tividhā kāyakammantasandosavyā-
patti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.
Kathañ ca bhikkhave catubbidhā vacīkammantasandosa-
vyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā
hoti? . . . pe7 . . .

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. S. omit this phrase.
2 M. Ph. -veditvā.
3 T. adds 'va.
4 S. -jje.
5 omitted by M6.
6 M. la; Ph. pa.
7 M. Ph. pa; omitted by T. M6. M7.

[page 298]
298 Aṅguttara-Nikāya. CCVII.1-3
Evaṃ kho bhikkhave catubbidhā vacīkammantasandosa-
vyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā
hoti. Kathañ ca bhikkhave tividhā manokammantasando-
savyāpatti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā
hoti? . . .pe1 . . .
Evaṃ kho bhikkhave tividhā manokammantasandosavyā-
patti akusalasañcetanikā dukkhudrayā dukkhavipākā hoti.
2. Tividhakāyakammantasandosavyāpatti-akusalasañceta-
nikāhetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti, catubbi-
dhavacīkammanta-2 . . .pe3 . . . tividhamanokammantasan
dosavyāpatti-akusalasañcetanikāhetu vā bhikkhave sattā
kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ
nirayaṃ upapajjanti4.
3. Nāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katā-
naṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā5 vyantibhāvaṃ vadāmi,
tañ ca kho diṭṭh'; eva dhamme upapajjaṃ6 vā apare vā
pariyāye. Na tvevāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kam-
mānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā dukkhass'
antakiriyaṃ vadāmi. Tatra bhikkhave tividhā7 kāyakam-
mantasampatti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā
hoti, catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañcetanikā
sukhudrayā sukhavipākā hoti, tividhā manokammantasam-
patti kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.
Kathañ ca bhikkhave tividhā kāyakammantasampatti ku-
salasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? . . . pe8 . . .
Evaṃ kho bhikkhave tividhaṃ kāyakammantasampatti
kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti. Kathañ
ca bhikkhave catubbidhā vacīkammantasampatti kusalasañ-
cetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? . . . pe8 . . .
Evaṃ kho bhikkhave catubbidhā vacīkammantasampatti

--------------------------------------------------------------------------
1 M. la; Ph. pa; omitted by T. M6. M7.
2 S. in full.
3 M. la; omitted by Ph.
4 Ph. -tī ti; T. adds catubbidha; M6. M7 catubbidhaṃ || pe.
5 M. Ph. -veditvā.
6 S. -jje.
7 T. M7 hence forth -dha, also -cetanikaṃ -yaṃ -kaṃ.
8 M. la; Ph. pa.

[page 299]
CCVII.3-CCVIII.1 Karajakāya-Vagga. 299
hoti. Kathañ ca bhikkhave tividhā manokammantasampatti
kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti? . . .pe1 . . .
Evaṃ kho bhikkhave tividhā manokammantasampatti
kusalasañcetanikā sukhudrayā sukhavipākā hoti.
4. Tividhakāyakammantasampattikusalasañcetanikāhetu
vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ
saggaṃ lokaṃ upapajjanti, catubbidhavacīkammanta-2 . . .
pe3 . . . tividhamanokammantasampattikusalasañcetanikā-
hetu vā bhikkhave sattā kāyassa bhedā parammaraṇā
sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti4 . . .pe5 . . .
CCVIII
1. Nāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kammānaṃ katā-
naṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā6 vyantibhāvaṃ vadāmi,
tañ ca kho diṭṭh'; eva dhamme upapajjaṃ7 vā apare8
pariyāye. Na tvevāhaṃ bhikkhave sañcetanikānaṃ kam-
mānaṃ katānaṃ upacitānaṃ appaṭisaṃviditvā6 dukkhass'
antakiriyaṃ vaḍāmi. Sa kho so bhikkhave ariyasāvako
evaṃ vigatābhijjho vigatavyāpādo asammūḷho sampajāno
patissato mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā
viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ.
Iti uddhaṃ adho tiriyaṃ sabbadhi sabbatthatāya9 sabbā-
vantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahagga-
tena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati.
So evaṃ pajānāti ‘pubbe kho me idaṃ cittaṃ parittaṃ10
ahosi11 abhāvitaṃ, etarahi pana me idaṃ cittaṃ appamā-
ṇaṃ subhāvitaṃ, yaṃ kho pana kiñci pamāṇakataṃ kam-
maṃ12, na12 taṃ12 tatrāvasissati, na taṃ tatrāvatiṭṭhatī'13

--------------------------------------------------------------------------
1 M. la; Ph. pa.
2 M. Ph. -kammantasampatti; S. in full.
3 M. la; omitted by Ph.
4 T. M6. M7 add catu.
5 Ph. pa; omitted by M. S.; apparently the initial phrase
Nāhaṃ and so on is to be repeated here, as before in CCVI.
6 M. Ph. -veditvā.
7 S. -jje.
8 T. -reṇa.
9 T. -kāya; M6. S. sabbattatāya.
10 M6 pariyantaṃ.
11 T. M7. S. hoti.
12 omitted by T. M7.
13 T. M6. M7 tatrāpa-

[page 300]
300 Aṅguttara-Nikāya. CCVIII.1-3
ti1. Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave ‘dahara-t-agge2 ce so3
ayaṃ4 kumāro mettācetovimuttiṃ5 bhāveyya, api nu kho
pāpakammaṃ kareyyā'; ti? No h'; etaṃ bhante. ‘Akarontaṃ
kho pana pāpakammaṃ api nu kho dukkhaṃ phuseyyā'
ti? No h'; etaṃ bhante, akarontaṃ hi6 bhante pāpakammaṃ
kuto dukkhaṃ phusissatī ti7?
2. Bhāvetabbā kho panāyaṃ8 bhikkhave mettācetovimutti
itthiyā vā purisena66. Itthiyā66 bhikkhave purisassa
vā nāyaṃ kāyo ādāya gamanīyo, cittantaro ayaṃ bhikkhave
macco. So evaṃ pajānāti: Yaṃ kho me idha9 kiñci
pubbe iminā karajakāyena pāpakammaṃ kataṃ, sabban
taṃ idha vedanīyam, na taṃ anugaṃ10 bhavissatī ti. Evaṃ
bhāvitā kho bhikkhave mettācetovimutti anāgāmitāya11
saṃvattati, idha paññ'; assa12 bhikkhuno uttariṃ13 vimuttiṃ14
appaṭivijjhato ti15.
3. Karuṇāsahagatena cetasā . . . muditāsahagatena ce-
tasā . . . upekhāsahagatena16 cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā
viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ.
Iti uddham adho tiriyaṃ sabbadhi sabbatthatāya17 sabbā-
vantaṃ lokaṃ upekhāsahagatena cetasā vipulena mahag-
gatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati.
So evaṃ pajānāti ‘pubbe kho me idaṃ cittaṃ parittaṃ
ahosi18 abhāvitaṃ, etarahi pana me idaṃ cittaṃ appamā-
ṇaṃ subhāvitaṃ, yaṃ kho pana kiñci pamāṇakataṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by S.
2 M. Ph. dahara-d-agge.
3 T. va taṃ sa; M6 taṃ; M7 na; omitted by S.
4 M6. M7 sāyaṃ; T. yaṃ.
5 M. Ph. mettaṃ ceto-; T. continues: itthiyā vā, as below.
6 omitted by M6.
7 omitted by M. Ph.; M. has phusissanti.
8 M6 pan'; ayaṃ.
9 M. Ph. M6. M7. S. idaṃ.
10 Ph. anutaṃ; T. anugamma; M6 anupagataṃ; M7 anuyugamma; S. anubhā-
11 M. -kāya; T. -tā.
12 T. M7 pan'; assa; M6 pan'aṃñassa.
13 Ph. -rin; M. T. -ri.
14 T. -ttiyaṃ.
15 omitted by Ph. T. M6. M7.
16 M. Ph. S. upekkhā- throughout.
17 M. T. S. sabbatta-; M6 sabbatāya.
18 S. hoti.

[page 301]
CCVIII.3-CCIX.1 Karajakāya-Vagga. 301
kammaṃ, na1 taṃ tatrāvasissati, na taṃ tatrāvatiṭṭhati.
Taṃ kiṃ maññatha bhikkhave ‘dahara-t-agge2 ce so3
ayaṃ kumāro upekhācetovimuttiṃ bhāveyya4, api nu kho
pāpakammaṃ kareyyā'; ti? No h'; etaṃ bhante. ‘Akarontaṃ
kho pana pāpakammaṃ api nu kho dukkhaṃ phuseyyā'
ti? No h'; etaṃ bhante, akarontaṃ hi bhante pāpakammaṃ
kuto dukkhaṃ phusissatī5 ti6?
4. Bhāvetabbā kho panāyaṃ bhikkhave upekhācetovi-
mutti itthiyā vā purisena vā. Itthiyā vā bhikkhave puri-
sassa vā nāyaṃ7 kāyo ādāya gamanīyo, cittantaro ayaṃ
bhikkhave macco. So evaṃ pajānāti: Yaṃ kho me idha8
kiñci pubbe iminā karajakāyena pāpakammaṃ kataṃ,
sabban taṃ idha vedanīyaṃ, na taṃ anugaṃ9 bhavissatī
ti. Evaṃ10 bhāvitā kho bhikkhave upekhācetovimutti anā-
gāmitāya saṃvattati, idha paññ'; assa bhikkhuno uttariṃ11 vi-
muttiṃ appaṭivijjhato ti12.
CCIX.
1. Atha kho aññataro brāhmaṇo yena Bhagavā ten'
upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi,
sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ
nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo Bhagavan-
taṃ etad avoca ‘ko nu kho bho Gotama hetu ko paccayo,
yena-m-idh'; ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantī'; ti?
‘Adhammacariyāvisamacariyāhetu kho brāhmaṇa evam idh'
ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ dugga-
tiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantī'; ti. ‘Ko pana bho
Gotama hetu ko paccayo, yena-m-idh'; ekacce sattā kāyassa

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by T.
2 Ph. -d-agge; M6 -t-agga na.
3 omitted by T. M7. S.
4 T. -yyati.
5 M. -ssanti; M6 phussatī; T. phuseyyasī.
6 omitted by M. Ph.
7 T. M6. M7 ayaṃ.
8 all MSS. have idaṃ.
9 Ph. anugataṃ; S. anubha-; omitted by M6.
10 T. M7 imaṃ; omitted by M6.
11 M. Ph. -ri.
12 omitted by Ph. T. M7.

[page 302]
302 Aṅguttara-Nikāya. CCIX.1-3
bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī'
ti? ‘Dhammacariyāsamacariyāhetu kho brāhmaṇa evam
idh'; ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ
saggaṃ lokaṃ upapajjantī'; ti. ‘Na kho ahaṃ imassa
bhoto Gotamassa saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ1
ājānāmi, sādhu me bhavaṃ Gotamo tathā dhammaṃ de-
setu, yathāhaṃ imassa bhoto Gotamassa saṃkhittena
bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājāneyyan'2 ti. ‘Tena hi
brāhmaṇa suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmī'; ti.
‘Evaṃ bho'; ti kho so brāhmaṇo Bhagavato paccassosi.
Bhagavā etad avoca:--
2. Tividhā3 kho brāhmaṇa kāyena adhammacariyāvisa-
macariyā hoti, catubbidhā vācāya adhammacariyāvisama-
cariyā hoti, tividhā manasā adhammacariyāvisamacariyā
hoti. Kathañ ca brāhmaṇa tividhā kāyena adhammacari-
yāvisamacariyā hoti? . . . pe4 . . .
Evaṃ kho brāhmaṇa tividhā kāyena adhammacariyāvi-
samacariyā hoti. Kathañ ca brāhmaṇa catubbidhā vācāya
adhammacariyāvisamacariyā hoti? . . . pe5 . . .
Evaṃ kho brāhmaṇa catubbidhā vācāya adhammacari-
yāvisamacariyā hoti. Kathañ ca brāhmaṇa tividhā manasā
adhammacariyāvisamacariyā hoti? . . . pe6 . . .
Evaṃ kho brāhmaṇa tividhā manasā adhammacariyā-
visamacariyā hoti.
Evaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu kho brāhmaṇa
evam idh'; ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā apā-
yaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti7.
3. Tividhā kho brāhmaṇa kāyena dhammacariyāsamaca-
riyā hoti, catubbidhā vācāya dhammacariyāsamacariyā hoti,
tividhā manasā dhammacariyāsamacariyā hoti. Kathañ
ca brāhmaṇa tividhā kāyena dhammacariyāsamacariyā
hoti? . . . pe8 . . .

--------------------------------------------------------------------------
1 M6 inserts avibhattassa vitthārena atthaṃ.
2 T. M6. M7 aj-
3 T. M6. M7. S. -dhaṃ always.
4 M. la; Ph. pa; omitted by T. M6. M7.
5 M. Ph. pa; omitted by T. M6.
6 M. la; Ph. pa.
7 T. M6 -tī ti.
8 M. la; Ph. pa; omitted by T.

[page 303]
CCIX.3-CCX.2 Karajakāya-Vagga. 303
Evaṃ kho brāhmaṇa tividhā kāyena dhammacariyāsama-
cariyā hoti1. Kathañ ca brāhmaṇa catubbidhā vācāya
dhammacariyāsamacariyā hoti? . . . pe2 . . .
Evaṃ kho brāhmaṇa catubbidhā vācāya dhammacariyā-
samacariyā hoti. Kathañ ca brāhmaṇa tividhā manasā
dhammacariyāsamacariyā hoti? . . . pe3 . . .
Evaṃ kho brāhmaṇa tividhā manasā dhammacariyāsama-
cariyā hoti.
Evaṃ dhammacariyāsamacariyāhetu kho brāhmaṇa evam
idh'; ekacce sattā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ
saggaṃ lokaṃ upapajjantī ti.
Abhikkantaṃ4 bho4 Gotama4 . . .pe5 . . . upāsakaṃ
maṃ bhavaṃ Gotamo dhāretu ajja-t-agge pāṇupetaṃ sa-
raṇaṃ gatan ti.
Karajakāyavaggo6 paṭhamo7.
CCX.
1. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābha-
taṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi dasahi?
2. Pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācarī
hoti, musāvādī hoti, pisunāvāco hoti, pharusāvāco hoti,
samphappalāpī hoti, abhijjhālu hoti, vyāpannacitto hoti,
micchādiṭṭhiko hoti.
Imehi kho bhikkhave dasahi dhammehi samannāgato
yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.

--------------------------------------------------------------------------
1 T. continues: pe || Evaṃ kho br- ti- manasā.
2 M. la; Ph. pa.
3 M. Ph. pa.
4 M. repeats it.
5 M. la; omitted by Ph.
6 S. Paṭhama-; M6 Vaggo; omitted by Ph. T. M7.
7 omitted by Ph. T. M6. M7.; M6 adds tass'; uddānaṃ:
nirayo sugati ubho mātugāmena upāsikā saṃsappaniya su
āpana karajakāyena brāhmanā ti; then Paṇṇāsakaṃ samattaṃ.

[page 304]
304 Aṅguttara-Nikāya. CCX.3-CCXI.4
3. Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābha-
taṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi dasahi?
4. Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti,
kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato
hoti, pisunāya vācāya paṭivirato hoti, pharusāya vācāya
paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālu
hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhiko hoti.
Imehi kho bhikkhave dhammehi samannāgato yathābha-
taṃ nikkhitto evaṃ sagge ti.
CCXI.
1. Vīsatiyā bhikkhave dhammehi samannāgato yathā-
bhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi vīsatiyā?
2. Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañ ca pāṇātipāte sam-
ādapeti; attanā ca adinnādāyī hoti, parañ ca adinnādāne
samādapeti; attanā ca kāmesu micchācārī hoti, parañ ca
kāmesu micchācāre samādapeti; attanā ca musāvādī hoti,
parañ ca musāvāde samādapeti; attanā ca pisunāvāco hoti,
parañ ca pisunāya vācāya samādapeti; attanā ca pharu-
sāvāco hoti, parañ ca pharusāya vācāya samādapeti; attanā
ca samphappalāpī hoti, parañ ca samphappalāpe samāda-
peti; attanā ca abhijjhālu hoti, parañ ca abhijjhāya sam-
ādapeti; attanā ca vyāpannacitto hoti, parañ ca vyāpāde
samādapeti; attanā ca micchādiṭṭhiko hoti, parañ ca
micchādiṭṭhiyā samādapeti.
Imehi kho bhikkhave vīsatiyā dhammehi samannāgato
yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
3. Vīsatiyā bhikkhave dhammehi samannāgato yathā-
bhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi vīsatiyā?
4. Attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañ ca pāṇā-
tipātā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca adinnādānā paṭi-
virato hoti, parañ ca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti;
attanā ca kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, parañ ca
kāmesu micchācārā veramaṇiyā samādapeti; attanā ca
musāvādā paṭivirato hoti, parañ ca musāvādā veramaṇiyā
samādapeti; attanā ca pisunāya vācāya paṭivirato hoti,
parañ ca pisunāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, attanā

--------------------------------------------------------------------------

[page 305]
CCXI.4-CCXII.3 Aṅguttara-Nikāya. 305
ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti, parañ ca pharusāya
vācāya veramaṇiyā samādapeti; attanā ca samphappalāpā
paṭivirato hoti, parañ ca samphappalāpā veramaṇiyā sam-
ādapeti; attanā ca anabhijjhālu hoti, parañ ca anabhijjhāya
samādapeti; attanā ca avyāpannacitto hoti, parañ ca avyā-
pāde samādapeti; attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañ ca
sammādiṭṭhiyā samādapeti.
Imehi kho bhikkhave vīsatiyā dhammehi samannāgato
yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge ti.
CCXII.
1. Tiṃsāya bhikkhave dhammehi samannāgato yathā-
bhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi tiṃsāya?
2. Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañ ca pāṇātipāte sam-
ādapeti, pāṇātipāte ca samanuñño hoti; attanā ca adinnā-
dāyī hoti, parañ ca adinnādāne samādapeti, adinnādāne
ca samanuñño hoti; attanā ca kāmesu micchācārī hoti,
parañ ca kāmesu micchācāre samādapeti, kāmesu micchā-
cāre ca samanuñño hoti; attanā ca musāvādī hoti, parañ
ca musāvāde samādapeti, musāvāde ca samanuñño hoti;
attanā ca pisunāvāco hoti, parañ ca pisunāya vācāya sam-
ādapeti, pisunāya ca vācāya samanuñño hoti; attanā ca
pharusāvāco hoti, parañ ca pharusāya vācāya samādapeti,
pharusāya ca vācāya samanuñño hoti; attanā ca samphap-
palāpī hoti, parañ ca samphappalāpe samādapeti, sam-
phappalāpe ca samanuñño hoti; attanā ca abhijjhālu hoti,
parañ ca abhijjhāya samādapeti, abhijjhāya ca samanuñño
hoti; attanā ca vyāpannacitto hoti, parañ ca vyāpāde
samādapeti, vyāpāde ca samanuñño hoti; attanā ca micchā-
diṭṭhiko hoti, parañ ca micchādiṭṭhiyā samādapeti,
micchādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti.
Imehi kho bhikkhave tiṃsāya dhammehi samannāgato
yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye1.
3. Tiṃsāya bhikkhave dhammehi samannāgato yathā-
bhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi tiṃsāya?

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M6. M7 add ti.

[page 306]
306 Aṅguttara-Nikāya. CCXII.4-CCXIII.2
4. Attanā ca pāṇātipātā paṭivirato hoti, parañ ca pāṇā-
tipātā veramaṇiyā samādapeti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca
samanuñño hoti; attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti,
parañ ca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti, adinnādānā
veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca kāmesu micchā-
cārā paṭivirato hoti, parañ ca kāmesu micchācārā vera-
maṇiyā samādapeti, kāmesu micchācārā veramaṇiyā ca
samanuñño hoti; attanā ca musāvādā paṭivirato hoti,
parañ ca musāvādā veramaṇiyā samādapeti, musāvādā
veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca pisunāya vācāya
paṭivirato hoti, parañ ca pisunāya vācāya veramaṇiyā
samādapeti, pisunāya vācāya veramaṇiyā ca samanuñño
hoti; attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti, parañ
ca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pharusāya
vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti; attanā ca sam-
phappalāpā paṭivirato hoti, parañ ca samphappalāpā vera-
maṇiyā samādapeti, samphappalāpā veramaṇiyā ca sama-
nuñño hoti; attanā ca anabhijjhālu hoti, parañ ca ana-
bhijjhāya samādapeti, anabhijjhāya ca samanuñño hoti;
attanā ca avyāpannacitto hoti, parañ ca avyāpāde samāda-
peti, avyāpāde ca samanuñño hoti; attanā ca sammādiṭṭhiko
hoti, parañ ca sammādiṭṭhiyā samādapeti, sammādiṭṭhiyā ca
samanuñño hoti.
Imehi kho bhikkhave tiṃsāya dhammehi samannāgato
yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge ti.
CCXIII.
1. Cattārīsāya1 bhikkhave {dhammehi} samannāgato
yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye. Katamehi cattārī-
sāya?
2. Attanā ca pāṇātipātī hoti, parañ ca pāṇātipāte sam-
ādapeti, pāṇātipāte ca samanuñño hoti, pāṇātipātassa ca
vaṇṇaṃ bhāsati; attanā ca adinnādāyī hoti, parañ ca
adinnādāne samādapeti, adinnādāne ca samanuñño hoti,
adinnādānassa ca vaṇṇaṃ bhāsati; attanā ca kāmesu
micchācārī hoti, parañ ca kāmesu micchācāre samādapeti,

--------------------------------------------------------------------------
1 S. -ḷīsāya throughout.

[page 307]
CCXIII.2-4 Aṅguttara-Nikāya. 307
kāmesu micchācāre ca samanuñño hoti, kāmesu micchā-
cārassa ca vaṇṇaṃ bhāsati; attanā ca musāvādī hoti,
parañ ca musāvāde samādapeti, musāvāde ca samanuñño
hoti, musāvādassa ca vaṇṇaṃ bhāsati; attanā ca pisunā-
vāco hoti, parañ ca pisunāya vācāya samādapeti, pisunāya
ca vācāya samanuñño hoti, pisunāya ca vācāya vaṇṇaṃ
bhāsati; attanā ca pharusāvāco hoti, parañ ca pharusāya
vācāya samādapeti, pharusāya ca vācāya samanuñño hoti,
pharusāya ca vācāya vaṇṇaṃ bhāsati; attanā ca sam-
phappalāpī hoti, parañ ca samphappalāpe samādapeti;
samphappalāpe ca samanuñño hoti, samphappalāpassa ca
vaṇṇaṃ bhāsati; attanā ca abhijjhālu hoti, parañ ca
abhijjhāya samādapeti, abhijjhāya ca samanuñño hoti,
abhijjhāya ca vaṇṇaṃ bhāsati; attanā ca vyāpannacitto
hoti, parañ ca vyāpāde samādapeti, vyāpāde ca samanuñño
hoti, vyāpādassa ca vaṇṇaṃ bhāsati; attanā ca micchā-
diṭṭhiko1 hoti, parañ ca micchādiṭṭhiyā samādapeti,
micchādiṭṭhiyā ca samanuñño hoti, micchādiṭṭhiyā ca
vaṇṇaṃ bhāsati.
Imehi kho bhikkhave cattāḷīsāya dhammehi samannāgato
yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye.
3. Cattārīsāya bhikkhave dhammehi samannāgato yathā-
bhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Katamehi cattārīsāya?
4. Attanā ca pāṇātipātā veramaṇiyā paṭivirato hoti,
parañ ca pāṇātipātā veramaṇiyā samādapeti, pāṇātipātā
veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pāṇātipātā veramaṇiyā ca
vaṇṇaṃ bhāsati; attanā ca adinnādānā paṭivirato hoti,
parañ ca adinnādānā veramaṇiyā samādapeti, adinnādānā
veramaṇiyā ca samanuñño hoti, adinnādānā veramaṇiyā
ca vaṇṇaṃ bhāsati; attanā ca kāmesu micchācārā paṭivi-
rato hoti, parañ ca kāmesu micchācārā2 veramaṇiyā sam-
ādapeti, kāmesu micchācārā veramaṇiyā ca samanuñño
hoti, kāmesu micchācārā veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati;
attanā ca musāvādā paṭivirato hoti, parañ ca musāvādā
veramaṇiyā samādapeti, musāvādā veramaṇiyā ca samanuñño
hoti, musāvādā veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati; attanā ca

--------------------------------------------------------------------------
1 S. -diṭṭhi.
2 M6 -cāra | pe | kāmesu micchācārā vera- samā-

[page 308]
308 Aṅguttara-Nikāya. CCXIII.4-CCXV
pisunāya vācāya paṭivirato hoti, parañ ca pisunāya vācāya
veramaṇiyā samādapeti, pisunāya vācāya veramaṇiyā ca
samanuñño hoti, pisunāya vācāya veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ
bhāsati; attanā ca pharusāya vācāya paṭivirato hoti, parañ
ca pharusāya vācāya veramaṇiyā samādapeti, pharusāya
vācāya veramaṇiyā ca samanuñño hoti, pharusāya vācāya
veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati; attanā ca samphappalāpā
paṭivirato hoti, parañ ca samphappalāpā veramaṇiyā1
samādapeti, samphappalāpā veramaṇiyā ca samanuñño
hoti, samphappalāpā veramaṇiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati; atta-
nā ca anabhijjhālu hoti, parañ ca anabhijjhāya samādapeti,
anabhijjhāya ca samanuñño hoti, anabhijjhāya ca vaṇṇaṃ
bhāsati; attanā ca avyāpannacitto hoti parañ ca avyāpāde
samādapeti, avyāpāde ca samanuñño hoti, avyāpādassa ca
vaṇṇaṃ bhāsati; attanā ca sammādiṭṭhiko hoti, parañ ca
sammādiṭṭhiyā samādapeti, sammādiṭṭhiyā ca samanuñño
hoti, sammādiṭṭhiyā ca vaṇṇaṃ bhāsati.
Imehi kho bhikkhave cattārīsāya dhammehi samannāgato
yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge ti.
CCXIV.
Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato khataṃ upa-
hataṃ2 attānaṃ pariharati . . .3 akhataṃ4 anupahataṃ5
attānaṃ pariharati . . .3 vīsatiyā bhikkhave . . .3 tiṃsāya6
bhikkhave . . .7 cattārīsāya bhikkhave dhammehi samannā-
gato khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati . . .7 akha-
taṃ8 anupahataṃ8 attānam8 pariharati8.
CCXV9.
Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato idh'; ekacco
kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. S. add ca.
2 omitted by M7.
3 M. la; Ph. pa.
4 M6. S. akkh-; T. M7 akataṃ.
5 T. anugataṃ.
6 S. tiṃsatiyā.
7 M. Ph. pa.
8 omitted by M. Ph. T. M7; S. adds . . . pe . . . Imehi kho bh-
cattāḷīsāya dhammehi sa- akkh- anu- att- pariharatī ti, then
Dutiyavaggo dutiyo.
9 no number in S.

[page 309]
CCXV-CCXVII. 2 Aṅguttara-Nikāya. 309
nirayaṃ upapajjati . . . pe1 . . . idh'; ekacco2 kāyassa
bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati . . .
vīsatiyā bhikkhave . . .pe3 . . . tiṃsāya bhikkhave . . .
pe4 . . . cattārīsāya bhikkhave dhammehi samannāgato idh'
ekacco kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ
vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati . . . idh'; ekacco kāyassa
bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati
. . . pe5 . . .
CCXVI6.
Dasahi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo vedi-
tabbo . . . pe7 . . . paṇḍito veditabbo . . . pe7 . . . vīsa-
tiyā bhikkhave . . .pe8 . . . tiṃsāya bhikkhave . . .pe9
. . . cattārīsāya bhikkhave dhammehi samannāgato bālo
veditabbo . . .10 paṇḍito veditabbo . . .10
Imehi kho bhikkhave cattārīsāya dhammehi samannāgato
paṇḍito veditabbo11 . . . pe7 . . .
CCXVII6.
1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya dasa dhammā bhāve-
tabbā. Katame dasa?
2. Asubhasaññā maraṇasaññā āhāre paṭikkūlasaññā12
sabbaloke anabhiratasaññā13 aniccasaññā anicce dukkha-
saññā dukkhe anattasaññā pahānasaññā virāgasaññā niro-
dhasaññā.
Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime dasa dhammā bhā-
vetabbā14.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. pa; omitted by Ph. M6. M7. S.
2 T. omits idh'; ekacco . . . upapajjati.
3 M. la; omitted by Ph. T. S.
4 M. la; Ph. pa.
5 omitted by M. Ph.
6 no number in S.
7 omitted by M. Ph. S.
8 M. pa; omitted by Ph. S.
9 M. pa; omitted by Ph. T. S.
10 M. pa.
11 S. adds after -tabbo: Tatiyavaggo tatiyo, and then in
parenthesis Imesu catutthapañcamesu vaggesu sattagaṇanā
peyyālavasena veditabbā.
12 M. Ph. paṭikula-; M7 paṭikūla-
13 M. Ph. -rati-
14 S. adds ti.

[page 310]
310 Aṅguttara-Nikāya. CCXVII.3-CCXIX.2
3. Rāgassa bhikkhave abhiññāya dasa dhammā bhāve-
tabbā. Katame dasa?
4. Aniccasaññā anattasaññā āhāre paṭikkūlasaññā1 sab-
baloke anabhiratasaññā2 aṭṭhikasaññā puḷuvakasaññā vinī-
lakasaññā vipubbakasaññā3 vicchiddakasaññā uddhūmāta-
kasaññā.
Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime dasa dhammā bhā-
vetabbā ti4.
CCXVIII5.
1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya dasa dhammā bhāve-
tabbā. Katame dasa6?
2. Sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākam-
manto sammā-ājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi
sammāñāṇaṃ sammāvimutti.
Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime dasa dhammā bhāve-
tabbā ti7.
CCXIX5.
1. Rāgassa bhikkhave pariññāya parikkhayāya pahānāya
khayāya vayāya virāgāya nirodhāya upasamāya8 cāgāya
paṭinissaggāya ime dasa dhammā bhāvetabbā9 . . .10
2. Dosassa mohassa kodhassa upanāhassa makkhassa
palāsassa11 issāya macchariyassa māyāya sātheyyassa tham-
bhassa sārambhassa mānassa atimānassa madassa12 pamā-
dassa12 pariññāya13 parikkhayāya pahānāya khayāya vayāya
virāgāya nirodhāya upasamāya14 cāgāya paṭinissaggāya
ime dasa dhammā bhāvetabbā ti.
Dasakanipāto15 niṭṭhito16.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. paṭikula-; M7 paṭikkūla-
2 M. Ph. -rati-
3 T. M6. M7 put vipubbaka- after vicchiddaka-
4 omitted by M. Ph.
5 no number in S.
6 T. M6. M7 add dhammā | pe |
7 omitted by M. Ph. M6.
8 omitted by T. M6. M7.
9 T. -bbā ti, omitting all the rest.
10 S. pe.
11 M. Ph. paḷ-
12 omitted by Ph.; M7 omits only madassa.
13 M6. M7. S. abhiññāya pari-
14 omitted by M. M6. M7.
15 S. has before Dasaka-: Pañcamapaṇṇāsako pañcamo;
M. Ph. Dasakaṃ; T. M6. M7 Dasanipātaṃ.
16 M. Ph. T. M6. M7 -taṃ; Ph. adds nibbānapaccayo hotu.

[page 311]
311
EKĀDASAKA-NIPĀTA.
Namo Tassa Bhagavato Arahato Sammāsam-
buddhassa.
I.
1. Atha1 kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten'; upa-
saṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekam-
antaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Ānando
Bhagavantaṃ etad avoca ‘kim-atthiyāni bhante kusalāni
sīlāni kim-ānisaṃsānī'; ti? ‘Avippaṭisāratthāni kho Ānanda
kusalāni sīlāni avippaṭisārānisaṃsāni'; . ‘Avippaṭisāro pana
bhante kim-atthiyo kim-ānisaṃso'; ti? ‘Avippaṭisāro kho
Ānanda pāmujjattho pāmujjānisaṃso'; . ‘Pāmujjaṃ pana
bhante kim-atthiyaṃ kim-ānisaṃsan'; ti? ‘Pāmujjaṃ kho
Ānanda pītatthaṃ pītānisaṃsaṃ'; . ‘Pīti pana bhante kim-
atthiyā kim-ānisaṃsā'; ti? ‘Pīti kho Ānanda passaddhatthā
passaddhānisaṃsā'; . ‘Passaddhi pana bhante kim-atthiyā
kim-ānisaṃsā'; ti? ‘Passaddhi kho Ānanda sukhatthā
sukhānisaṃsā'; . ‘Sukhaṃ pana bhante kim-atthiyaṃ kim-
ānisaṃsan'; ti? ‘Sukhaṃ kho Ānanda samādhatthaṃ sa-
mādhānisaṃsaṃ'; . ‘Samādhi pana bhante kim-atthiyo
kim-ānisaṃso'; ti? ‘Samādhi kho Ānanda yathābhūtañāṇa-
dassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṃso'; . ‘Yathābhū-
tañāṇadassanaṃ pana bhante kim-atthiyaṃ kim-ānisaṃsan'
ti? ‘Yathābhūtañāṇadassanaṃ kho Ānanda nibbidatthaṃ
nibbidānisaṃsaṃ'; . ‘Nibbidā pana bhante kim-atthiyā
kim-ānisaṃsā'; ti? ‘Nibbidā kho Ānanda virāgatthā virā-

--------------------------------------------------------------------------
1 S. begins: Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bh- Sāvatthiyaṃ
viharati Jetavane Ānāthapiṇḍikassa ārāme.

[page 312]
312 Aṅguttara-Nikāya. I.1-II.1
gānisaṃsā'. ‘Virāgo pana bhante kim-atthiyo kim-ānisaṃso'
ti? ‘Virāgo kho Ānanda vimuttiñāṇadassanattho vimutti-
ñāṇadassanānisaṃso'; ti1.
2. Iti kho Ānanda kusalāni sīlāni avippaṭisāratthāni
avippaṭisārānisaṃsāni, avippaṭisāro pāmujjattho pāmujjāni-
saṃso, pāmujjaṃ pītatthaṃ pīṭānisaṃsaṃ, pīti passaddha-
tthā passaddhānisaṃsā, passaddhi sukhatthā sukhānisaṃsā,
sukhaṃ samādatthaṃ samādhānisaṃsaṃ, samādhi yathā-
bhūtañāṇadassanattho yathābhūtañāṇadassanānisaṃso, ya-
thābhūtañāṇadassanaṃ nibbidatthaṃ nibbidānisaṃsam.
nibbidā virāgatthā virāgānisaṃsā, virāgo vimuttiñāṇadassa-
nattho vimuttiñāṇadassanānisaṃso. Iti kho Ānanda kusa-
lāni sīlāni anupubbena aggāya2 parentī3 ti.
II.
1. Sīlavato bhikkhave sīlasampannassa na cetanāya ka-
raṇīyaṃ ‘avippaṭisāro me uppajjatū'; ti. Dhammatā esā
bhikkhave, yaṃ sīlavato sīlasampannassa avippatisāro up-
pajjati. Avippaṭisarissa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ
‘pāmujjaṃ me uppajjatū'; ti. Dhammatā esā bhikkhave,
yaṃ avippaṭisārissa pāmujjaṃ uppajjati. Pamuditassa
bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ ‘pīti me uppajjatū'; ti.
Dhammatā esā bhikkhave, yaṃ pamuditassa pīti uppajjati.
Pītimanassa bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ ‘kāyo me
passambhatū'; ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṃ pītima-
nassa kāyo passambhati. Passaddhakāyassa bhikkhave na
cetanāya karaṇīyaṃ ‘sukhaṃ vediyāmī'4 ti. Dhammatā
esā bhikkhave, yaṃ passaddhakāyo sukhaṃ vediyati. Su-
khino bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ ‘cittaṃ me
samādhiyatū'; ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṃ sukhino
cittaṃ samādhiyati5. Samāhitassa bhikkhave na cetanāya
karaṇīyaṃ ‘yathābhūtaṃ pajānāmi6 passāmī'; ti. Dhammatā

--------------------------------------------------------------------------
1 only S. has ti.
2 S. arahattāya.
3 T. M6. M7 paretī; S. paripūrentī.
4 M. Ph. vedayissāmī.
4 T. M6. M7 insert pe.
6 M. Ph. jā-

[page 313]
II.1-III.1 Nissaya-Vagga. 313
esā bhikkhave, yaṃ samāhito yathābhūtaṃ pajānāti1 pas-
sati. Yathābhūtaṃ bhikkhave jānato2 passato2 na cetanāya
karaṇīyaṃ ‘nibbindāmī'3 ti. Dhammatā esā bhikkhave,
yaṃ4 yathābhūtaṃ jānaṃ passaṃ nibbindati. Nibbindassa5
bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ ‘virajjāmī'; ti. Dham-
matā esā bhikkhave, yaṃ nibbindo6 virajjati. Virattassa7
bhikkhave na cetanāya karaṇīyaṃ ‘vimuttiñāṇadassanaṃ
sacchikaromī'; ti. Dhammatā esā bhikkhave, yaṃ viratto8
vimuttiñāṇadassanaṃ sacchikaroti.
2. Iti kho bhikkhave virāgo vimuttiñāṇadassanattho vi-
muttiñāṇadassanānisaṃso, nibbidā9 virāgatthā virāgāni-
saṃsā, yathābhūtañāṇadassanaṃ nibbidatthaṃ10 nibbidāni-
saṃsaṃ11, samādhi yathābhūtañāṇadassanattho yathābhū-
tañāṇadassanānisaṃso, sukhaṃ samādhatthaṃ samādhāni-
saṃsaṃ, passaddhi sukhatthā sukhānisaṃsā, pīti12 passad-
dhatthā12 passaddhānisaṃsā12, pāmujjaṃ pītatthaṃ pītāni-
saṃsaṃ, avippaṭisāro pāmujjattho pāmujjānisaṃso, kusalāni
sīlāni avippaṭisāratthāni avippaṭisārānisaṃsāni. Iti kho
bhikkhave dhammā ca13 dhamme abhisandenti14 dhammā
ca15 dhamme paripūrenti16 apārā17 pāraṅgamanāyā18 ti.
III.
1. Dussīlassa bhikkhave sīlavipannassa hatūpaniso hoti
avippaṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa ha-
tūpanisaṃ hoti pāmujjaṃ, pāmujje asati pāmujjavipannassa
hatūpanisā hoti pīti, pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā
hoti passaddhi, passaddhiyā asati passaddhivipannassa

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. jā-
2 T. -tā.
3 M. Ph. nibbidāmī.
4 omitted by M. Ph. T. M6.
5 M. Ph. nibbidassa; S. nibbinnassa.
6 S. nibbinno.
7 S. viratacittassa.
8 S. virato.
9 T. M6. M7 vimutti.
10 T. M6. M7 nibbindanattaṃ.
11 T. M7 nibbindā-
12 omitted by M6.
13 omitted by M. Ph. S.
14 Ph. -saṃpavedenti; T. -deti; M6 -nandeti.
15 omitted by M. S.
16 M6 -pureti; T. -parenti; M7 -haranti.
17 T. M6. M7 aparā.
18 T. M6. M7 paraṅg-

[page 314]
314 Aṅguttara-Nikāya. III.1-4
hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ, sukhe asati sukhavipannassa
hatūpaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati
sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañā-
ṇadassanaṃ, yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇa-
dassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā, nibbidāya asati
nibbidāvipannassa hatūpaniso hoti virāgo, virāge asati
virāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.
2. Seyyathā pi bhikkhave rukkho sākhāpalāsavipanno,
tassa papaṭikā1 pi na pāripūriṃ gacchati, taco pi pheggu
pi sāro pi na pāripūriṃ gacchati, evam eva kho bhikkhave
dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro,
avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti
. . . pe2 . . . vimuttiñāṇadassanaṃ3.
3. Sīlavato bhikkhave sīlasampannassa upanisasampanno
hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa
upanisasampannaṃ hoti pāmujjaṃ, pāmujje sati pāmujja-
sampannassa upanisasampannā hoti pīti, pītiyā sati pīti-
sampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā
sati passaddhisampannassa upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ,
sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sam-
māsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisam-
pannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ,
yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasam-
pannassa upanisasampannā hoti nibbidā, nibbidāya sati
nibbidāsampannassa upanisasampanno hoti virāgo, virāge
sati virāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñā-
ṇadassanaṃ.
4. Seyyathā pi bhikkhave rukkho sākhāpalāsasampanno,
tassa papaṭikā pi pāripūriṃ gacchati, taco pi pheggu pi
sāro pi pāripūriṃ gacchati, evam eva kho bhikkhave sīla-
vato sīlasampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro,
avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampan-
naṃ hoti . . . pe2 . . . vimuttiñāṇadassanan ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 S. pappa- throughout.
2 M. la; Ph. pa.
3 M. Ph. -nan ti.

[page 315]
IV.1-4 Nissaya-Vagga. 315
IV.
1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi:--
Āvuso bhikkhavo1 ti. Āvuso ti kho te bhikkhū āyasmato
Sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā Sāriputto etad avoca:--
2. Dussīlassa āvuso sīlavipannassa hatūpaniso hoti avip-
paṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatū-
panisaṃ hoti pāmujjaṃ, pāmujje asati pāmujjavipannassa
hatūpanisā hoti pīti, pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā
hoti passaddhi, passaddhiyā asati passaddhivipannassa
hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ, sukhe asati sukhavipannassa
hatūpaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi asati
sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañā-
ṇadassanaṃ, yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇa-
dassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā, nibbidāya asati
nibbidāvipanassa hatūpaniso hoti virāgo, virāge asati virā-
gavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.
3. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa
papaṭikā pi na pāripūriṃ gacchati, taco pi pheggu pi sāro
pi na pāripūriṃ gacchati, evam eva kho āvuso dussīlassa
sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre
asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti . . . pe2 . . .
vimuttiñāṇadassanaṃ3.
4. Sīlavato āvuso sīlasampannassa upanisasampanno hoti
avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa
upanisasampannaṃ hoti pāmujjaṃ, pāmujje sati pāmujja-
sampannassa upanisasampanno hoti pīti, pītiyā sati pīti-
sampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā
sati passaddhisampannassa upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ,
sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sam-
māsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampan-
nassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ,
yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasam-
pannassa upanisasampannā hoti nibbidā, nibbidāya sati

--------------------------------------------------------------------------
1 M. -ve.
2 M. la; Ph. pa.
3 in M6 here follows immediately No. XIX; the other Suttas
are missing.

[page 316]
316 Aṅguttara-Nikāya. IV.4-V.4
nibbidāsampannassa upanisasampanno hoti virāgo, virāge
sati virāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimutti-
ñāṇadassanaṃ.
5. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa
papaṭikā pi pāripūriṃ gacchati, taco pi pheggu pi sāro
pi pāripūriṃ gacchati, evam eva kho āvuso sīlavato sīla-
sampannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭi-
sāre sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti
. . . pe1 . . . vimuttiñāṇadassanan ti.
V.
1. Tatra kho āyasmā Ānando bhikkhū āmantesi . . .
pe2 . . .
2. Dussīlassa āvuso sīlavipannassa hatūpaniso hoti avip-
paṭisāro, avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatū-
panisaṃ hoti pāmujjaṃ, pāmujje asati pāmujjavipannassa
hatūpanisā hoti pīti, pītiyā asati pītivipannassa hatūpanisā
hoti passaddhi, passaddhiyā asati passaddhivipannassa
hatūpanisaṃ hoti sukhaṃ, sukhe asati sukhavipannassa
asati hatūpaniso hoti sammāsamādhi, sammāsamādhimhi
asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathā-
bhūtañāṇadassanaṃ, yathābhūtañāṇadassane asati yathā-
bhūtañāṇadassanavipannassa hatūpanisā hoti nibbidā, nib-
bidāya asati nibbidāvipannassa hatūpaniso hoti virāgo,
virāge asati virāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñā-
ṇadassanaṃ.
3. Seyyathā pi āvuso rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa
papaṭikā pi na pāripūriṃ gacchati, taco pi pheggu pi
sāro pi na pāripūriṃ gacchati, evam eva kho āvuso
dussīlassa sīlavipannassa hatūpaniso hoti avippaṭisāro,
avippaṭisāre asati avippaṭisāravipannassa hatūpanisaṃ hoti
. . . pe1 . . . vimuttiñāṇadassanaṃ.
4. Sīlavato āvuso sīlasampannassa upanisasampanno hoti
avippaṭisāro, avippaṭisāre sati avippaṭisārasampannassa
upanisasampannaṃ hoti pāmujjaṃ, pāmujje sati pāmujja-

--------------------------------------------------------------------------
1 M. la; Ph. pa.
2 omitted by M. Ph.

[page 317]
V.4-VI.2 Nissaya-Vagga. 317
sampannassa upanisasampannā hoti pīti, pītiyā sati pīti-
sampannassa upanisasampannā hoti passaddhi, passaddhiyā
sati passaddhisampannassa upanisasampannaṃ hoti sukhaṃ,
sukhe sati sukhasampannassa upanisasampanno hoti sam-
māsamādhi, sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampan-
nassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ,
yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasam-
pannassa upanisasampannā hoti nibbidā, nibbidāya sati
nibbidāsampannassa upanisasampanno hoti virāgo, virāge
sati virāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñā-
ṇadassanaṃ.
5. Seyyathā pi rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa pa-
paṭikā pi pāripūriṃ gacchati, taco pi pheggu pi sāro pi
pāripūriṃ gacchati, evam eva kho āvuso sīlavato1 sīlasam-
pannassa upanisasampanno hoti avippaṭisāro, avippaṭisāre
sati avippaṭisārasampannassa upanisasampannaṃ hoti . . .
pe2 . . . vimuttiñāṇadassanan ti3.
VI4.
1. Yo so bhikkhave bhikkhu akkosakaparibhāsako ari-
yūpavādī5 sabrahmacārīnaṃ, aṭṭhānam etaṃ anavakāso,
yaṃ so ekādasannaṃ vyasanānaṃ aññataraṃ vyasanaṃ
na6 nigaccheyya7. Katamesaṃ8 ekādasannaṃ?
2. Anadhigataṃ nādhigacchati, adhigatā parihāyati,
saddhammassa na vodāyati9, saddhammesu vā adhimāniko
hoti, anabhirato vā brahmacariyaṃ carati, aññataraṃ106

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by T.
2 M. la; Ph. pa.
3 Ph. adds between this Sutta and the following: Tatrāy-
Ān- bh- ām-. Dussīlassa āv- sīlasampannassa (sic) hatū-
hoti avi- | pa | pāripūriṃ gacchatī ti, evam eva kho āv-
sīlavato sīla- upani- hoti avi-, avi- sati avippaṭisārasam-
pannassa upani- hoti vimuttiñāṇadassanan ti.
4 M. oddly gives the same tenet at first with ṭhānam etaṃ
avakāso and nigaccheyya, and then with aṭṭhānam etaṃ
anavakāso and na nigaccheyya.
5 M. -do throughout.
6 omitted by T. M7.
7 T. gaccheyya.
8 T. M7 insert vyasanānaṃ.
9 all MSS. have -yanti.
10 T. -tarā; M7 -tarati (sic).

[page 318]
318 Aṅguttara-Nikāya. VI.2-VII2
saṃkiliṭṭhaṃ āpattiṃ1 āpajjati, sikkhaṃ vā paccakkhāya
hīnāyāvattati, gāḷhaṃ vā rogātaṅkaṃ phusati, ummādaṃ
vā pāpuṇāti cittakkhepaṃ2, sammūḷho kālaṃ karoti, kā-
yassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ
nirayaṃ upapajjati.
Yo so bhikkhave bhikkhu akkosakaparibhāsako ariyū-
pavādī sabrahmacārīnaṃ, aṭṭhānam etaṃ anavakāso, yaṃ
so imesaṃ ekādasannaṃ vyasanānaṃ aññataraṃ vyasanaṃ
na3 nigaccheyyā ti.
VII.
1. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten'; upa-
saṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekam-
antaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Ānando
Bhagavantaṃ etad avoca ‘siyā nu kho bhante bhikkhuno
tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṃ pa-
ṭhavīsaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ
tejosaññī assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañ-
cāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane
viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcañ-
ñāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasañ-
ñānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī
assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam4 p'; idaṃ4 diṭṭhaṃ
sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ
manasā, tatrāpi5 na saññī assa, saññī ca pana assā'; ti?
2. Siyā Ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho,
yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiṃ
āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ
vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatana-
saññī assa, na viññāñañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī
assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa,
na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī
assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke para-

--------------------------------------------------------------------------
1 T. -ttiyā.
2 M. adds vā.
3 omitted by T. M7.
4 Ph. S. yam idaṃ.

[page 319]
VII.2-VIII.1 Nissaya-Vagga. 319
lokasaññī assa, yam1 p'; idaṃ1 diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viñ-
ñātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi2
na saññī assa, saññī ca pana3 assā'; ti.
3. ‘Yathākathaṃ pana bhante siyā4 bhikkhuno tathārūpo
samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī
assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī
assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane
ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññā-
ṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāya-
tanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññāna-
saññāyatanasaññī assa, na idhaloke5 idhalokasaññī assa,
na paraloke paralokasaññī assa, yam1 p'; idaṃ1 diṭṭhaṃ
sutaṃ6 mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ
manasā, tatrāpi7 na saññī assa, saññī ca pana assā'; ti?
4. Idh'; Ānanda bhikkhu evaṃsaññī hoti ‘etaṃ santaṃ,
etaṃ paṇītaṃ, yad idaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbū-
padhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan'
ti. Evaṃ kho Ānanda siyā bhikkhuno tathārūpo samādhi-
paṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa, na
āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na
vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañ-
cāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyata-
nasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī
assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatana-
saññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke
paralokasaññī assa, yam1 p'; idaṃ1 diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ
viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrā-
pi7 na saññī assa, saññī ca pana assā ti.
VIII.
1. Atha kho āyasmā Ānando Bhagavato bhāsitaṃ abhi-
nanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. S. yam idaṃ.
2 T. M7 tatra pi.
3 M. T. M7 pan'.
4 T. M7 add pana.
5 Ph. continues: pa | na paraloke | pa | yam idaṃ.
6 Ph. continues: pa | tatra pi.
7 Ph. T. M7 tatra pi.

[page 320]
320 Aṅguttara-Nikāya. VIII.1-5
padakkhiṇaṃ katvā yenāyasmā Sāriputto ten'; upasaṅkami,
upasaṅkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiṃ sammodi;
sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ
nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Ānando āyasman-
taṃ Sāriputtaṃ etad avoca ‘siyā nu kho āvuso Sāriputta
bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭha-
viyaṃ paṭhavīsaññī assa . . . pe1 . . . yam2 p'; idaṃ2
diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anu-
vicaritaṃ manasā, tatrāpi3 na saññī assa, saññī ca pana
assā'; ti?
2. Siyā āvuso Ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhi-
paṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa . . .
pe1 . . . yam4 p'; idaṃ4 diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ
pattaṃ5 pariyesitaṃ5 anuvicaritaṃ5 manasā5, tatrāpi3 na
saññī assa, saññī ca pana assā ti.
3. ‘Yathākathaṃ panāvuso Sāriputta siyā bhikkhuno
tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhā-
vīsaññī assa6 . . . pe7 . . . yam4 p'; idaṃ4 diṭṭhaṃ sutaṃ
mutaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi8
na saññī assa, saññī ca pana assā'; ti?
4. Idhāvuso Ānanda bhikkhu evaṃsaññī hoti ‘etaṃ san-
taṃ, etaṃ paṇītaṃ, yad idaṃ sabbasaṅkhārasamatho
sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbā-
nan'; ti. Evaṃ kho āvuso Ānanda siyā bhikkhuno tathā-
rūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavī-
saññī assa . . . pe7 . . . yam2 p'; idaṃ2 diṭṭhaṃ sutaṃ
mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā,
tatrāpi8 na saññī assa, saññī ca pana assā ti.
5. Acchariyaṃ āvuso, abbhutaṃ āvuso, yatra hi nāma
Satthu ca sāvakassa ca atthena atthaṃ vyañjanena vyañ-
janaṃ saṃsandissati samessati9 na viggahissati10, yad idaṃ
aggapadasmiṃ. Idānāhaṃ11 āvuso Bhagavantaṃ upasaṅ-

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. pa.
2 S. yam idaṃ.
3 Ph. T. M7 tatra pi.
4 Ph. S. yam idaṃ.
5 omitted by T.
6 T. M7 assā ti.
7 M. la; Ph. pa; omitted by T. M7.
8 T. M7 tatra pi.
9 M. Ph. samissati.
10 M. Ph. S. vigayhissati.
11 T. idhā-

[page 321]
VIII.5-IX.2 Nissaya-Vagga. 321
kamitvā etam atthaṃ apucchiṃ1. Bhagavā pi me etehi
padehi etehi vyañjanehi etam atthaṃ vyākāsi, seyyathā pi
āyasmā Sāriputto. Acchariyaṃ āvuso, abbhutaṃ āvuso,
yatra hi nāma Satthu ca sāvakassa ca atthena atthaṃ
vyañjanena vyañjanaṃ saṃsandissati samessati2 na vigga-
hissati3, yad idaṃ aggapadasmin ti.
IX.
1. Atha kho āyasmā Ānando yena Bhagavā ten'; upa-
saṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekam-
antaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Ānando
Bhagavantaṃ etad avoca ‘siyā nu kho bhante bhikkhuno
tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā4 na cakkhuṃ manasi-
kareyya, na rūpaṃ manasikareyya, na sotaṃ manasikareyya,
na saddaṃ manasikareyya, na ghānaṃ manasikareyya, na
gandhaṃ manasikareyya, na jivhaṃ manasikareyya, na ra-
saṃ manasikareyya, na kāyaṃ manasikareyya, na phoṭ-
ṭhabbaṃ manasikareyya, na paṭhaviṃ manasikareyya, na
āpaṃ manasikareyya, na tejaṃ manasikareyya, na vāyaṃ
manasikareyya, na ākāsānañcāyatanaṃ manasikareyya, na
viññāṇañcāyatanaṃ manasikareyya, na ākiñcaññāyatanaṃ
manasikareyya, na nevasaññānāsaññāyatanaṃ manasika-
reyya, na idhalokaṃ manasikareyya, na paralokaṃ mana-
sikareyya, yam5 p'; idaṃ5 diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ
pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tam pi na ma-
nasikareyya, manasi ca pana kareyyā'; ti?
2. Siyā Ānanda bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho,
yathā na cakkhuṃ manasikareyya, na rūpaṃ manasikareyya,
na sotaṃ manasikareyya, na saddaṃ manasikareyya, na
ghānaṃ manasikareyya, na gandhaṃ manasikareyya, na
jivhaṃ manasikareyya, na rasaṃ manasikareyya, na kāyaṃ
manasikareyya, na phoṭṭhabbaṃ manasikareyya, na paṭha-
viṃ manasikareyya, na āpaṃ manasikareyya, na tejaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 T. āp-
2 M. Ph. samissati.
3 M. Ph. S. vigayhissati.
4 T. M7 insert ca pana.
5 Ph. S. yam idaṃ.

[page 322]
322 Aṅguttara-Nikāya. IX.2-X.1
manasikareyya, na vāyaṃ manasikareyya, na ākāsānañcā-
yatanaṃ manasikareyya, na viññāṇañcāyatanaṃ manasi-
kareyya, na ākiñcaññāyatanaṃ manasikareyya, na neva-
saññānāsaññāyatanaṃ manasikareyya, na idhalokaṃ mana-
sikareyya, na paralokaṃ manasikareyya, yam1 p'; idaṃ1
diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anu-
vicaritaṃ manasā, tam pi na manasikareyya, manasi ca
pana kareyyā ti.
3. ‘Yathākathaṃ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo
samādhipaṭilābho, yathā na cakkhuṃ manasikareyya, na
rūpaṃ manasikareyya . . . pe2 . . . yam1 p'; idaṃ1 diṭṭhaṃ
sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ
manasā, tam pi na manasikareyya, manasi ca pana ka-
reyyā'; ti?
4. Idh'; Ānanda bhikkhu evaṃ manasikaroti ‘etaṃ san-
taṃ, etaṃ paṇītaṃ, yad idaṃ sabbasaṅkhārasamatho
sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbā-
nan'; ti. Evaṃ kho Ānanda siyā bhikkhuno tathārūpo
samādhipaṭilābho, yathā na cakkhuṃ manasikareyya, na
rūpaṃ manasikareyya3, na sotaṃ manasikareyya, na
saddaṃ manasikareyya, na ghānaṃ manasikareyya, na
gandhaṃ manasikareyya, na jivhaṃ manasikareyya, na
rasaṃ manasikareyya, na kāyaṃ manasikareyya, na phoṭ-
ṭhabbaṃ manasikareyya, na paṭhaviṃ manasikareyya, na
āpaṃ manasikareyya, na tejaṃ manasikareyya, na vāyaṃ
manasikareyya, na ākāsānañcāyatanaṃ manasikareyya, na
viññāṇañcāyatanaṃ manasikareyya, na ākiñcaññāyatanaṃ
manasikareyya, na idhalokaṃ manasikareyya, na paralokaṃ
manasikareyya, yam1 p'; idaṃ1 diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññā-
taṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tam pi na
manasikareyya, manasi ca pana kareyyā ti.
X.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Ñātike4 viharati Giñjakā-

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. S. yam idaṃ.
2 M. la; Ph. pa.
3 M. continues: pa || yam p'idaṃ.
4 M. Nātike; M7. S. Nādike; T. Nādite.

[page 323]
X.1-3 Nissaya-Vagga. 323
vasathe1. Atha kho āyasmā Sandho2 yena Bhagavā ten'
upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ
Sandhaṃ Bhagavā etad avoca:--
2. Ājānīyajjhāyitaṃ3 kho4 Sandha jhāyatha5, mā kha-
ḷuṅkajjhāyitaṃ6. Kathañ7 ca7 Sandha7 khaḷuṅkajjhāyitaṃ7
hoti?
3. Assakhaḷuṅko hi Sandha doṇiyā baddho8 ‘yavasaṃ9
yavasan'10 ti jhāyati11. Taṃ kissa hetu? Na hi Sandha
assakaḷuṅkassa doṇiyā baddhassa evaṃ hoti ‘kin nu kho
maṃ ajja assadammasārathi kāraṇaṃ12 kāressati13, kim14
assāhaṃ14 paṭikaromī'; ti? So doṇiyā baddho ‘yavasaṃ
yavasan'15 ti jhāyati. Evam eva kho Sandha idh'; ekacco
purisakhaḷuṅko araññagato pi rukkhamūlagato pi suññā-
gāragato pi kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kā-
marāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ
yathābhūtaṃ na ppajānāti. So kāmarāgaṃ yeva anta-
raṃ16 karitvā17 jhāyati pajjhāyati nijjhāyati avajjhāyati18.
Vyāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati . . . thīnamiddha-
pariyuṭṭhitena cetasā viharati . . . uddhaccakukkuccapari-
yuṭṭhitena cetasā viharati . . . vicikicchāpariyuṭṭhitena
cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vici-
kicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ na ppajānāti. So vici-
kicchaṃ yeva antaraṃ16 karitvā17 jhāyati pajjhāyati

--------------------------------------------------------------------------
1 S. Iñjakā-; T. M7 Satikajā.
2 M. Ph. Saddho, and so throughout; M7 often Saddha and Saddho.
3 T. ajānīyya-; M. Ph. S. -nīyajhāyitaṃ.
4 omitted by M. Ph.
5 S. jhāya; M. Ph. omit jh- and mā.
6 M. Ph. S. khaluṅga-, also -jhāyitaṃ, and so in every similar case.
7 omitted by T. M7.
8 M. Ph. S. bandho always.
9 Ph. S. yavasassaṃ throughout.
10 S. yavasassan; Ph. va rūpan.
11 T. M7 jjhāyati throughout.
12 T. M7 ka-
13 M. Ph. karissati.
14 M. Ph. kammassāhaṃ; T. M7 kim issāhaṃ.
15 S. yavasassan; Ph. vasan.
16 S. anantaraṃ.
17 M. Ph. katvā.
18 T. M7 apa-

[page 324]
324 Aṅguttara-Nikāya. X.3-4
nijjhāyati avajjhāyati1. So paṭhavim pi nissāya jhāyati,
āpam pi nissāya jhāyati, tejam pi nissāya jhāyati, vāyam
pi nissāya jhāyati, ākāsānañcāyatanam pi nissāya jhāyati,
viññāṇañcāyatanam pi nissāya jhāyati, ākiñcaññāyatanam
pi nissāya jhāyati, nevasaññānāsaññāyatanam pi nissāya
jhāyati, idhalokam pi nissāya jhāyati, paralokam pi nissāya
jhāyati, yam p'; idaṃ2 diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ
pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tam pi nissāya
jhāyati. Evaṃ kho Sandha purisakhaḷuṅkajjhāyitaṃ hoti.
Kathañ ca Sandha ājānīyajjhāyitaṃ hoti?
4. Bhadro hi Sandha assājānīyo doṇiyā baddho3 na
‘yavasaṃ4 yavasan'5 ti5 jhāyati. Taṃ kissa hetu? Bha-
drassa hi Sandha assājānīyassa doṇiyā baddhassa evaṃ
hoti ‘kin nu kho maṃ ajja assadammasārathi kāraṇaṃ
kāressati6, kim assāhaṃ7 paṭikaromī'; ti? So doṇiyā
baddho3 na ‘yavasaṃ yavasan'5 ti5 jhāyati. Bhadro hi
Sandha assājānīyo yathā iṇaṃ yathā baddhaṃ8 yathā
jāniṃ yathā kaliṃ evaṃ patodassa ajjhoharaṇaṃ9 samanu-
passati. Evam eva kho Sandha bhadro purisājānīyo
araññagato pi rukkhamūlagato pi suññāgāragato pi na kā-
marāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena,
uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pa-
jānāti. Na vyāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati . . . na
thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati . . . na uddhac-
cakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati . . . na vicikicchā-
pariyuṭṭhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena, up-
pannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.
So neva paṭhaviṃ nissāya jhāyati, na āpaṃ nissāya jhā-
yati, na tejaṃ nissāya jhāyati, na vāyaṃ nissāya jhāyati,
na ākāsānañcāyatanaṃ nissāya jhāyati, na viññāṇañcāya-
tanaṃ nissāya jhāyati10, na ākiñcaññāyatanaṃ nissāya
jhāyati, na nevasaññānāsaññāyatanaṃ nissāya jhāyati, na

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 apa-
2 Ph. S. yam idaṃ.
3 T. here bandho.
4 T. yañcasaṃ.
5 T. vasan; omitted by Ph.
6 M. karissati; Ph. kareyyāti.
7 M. Ph. kammassāhaṃ.
8 M. Ph. S. bandhaṃ.
9 M. -saraṇaṃ.
10 T. continues: jjhāya (sic) ca pana, omitting all the rest.

[page 325]
X.4-6 Nissaya-Vagga. 325
idhalokaṃ nissāya jhāyati, na paralokaṃ nissāya jhāyati,
yaṃ1 p'; idaṃ2 diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ
pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tam pi nissāya na3 jhā-
yati, jhāyati4 ca pana. Evaṃ jhāyiñ ca pana Sandha
bhadraṃ purisājānīyaṃ sa-indā5 devā sabrahmakā sapajā-
patikā ārakā 'va namassanti:
Namo te purisājañña namo te purisuttama
yassa tenābhijānāma yam pi nissāya jhāyasī6 ti.
5. Evaṃ vutte āyasmā Sandho Bhagavantaṃ etad avoca
‘kathaṃ jhāyī7 pana bhante bhadro purisājānīyo jhāyati8?
So neva paṭhaviṃ nissāya jhāyati, na āpaṃ nissāya jhā-
yati, na vāyaṃ nissāya jhāyati,na ākāsānañcāyatanaṃ
nissāya jhāyati, na viññāṇañcāyatanaṃ nissāya jhāyati,
na ākiñcaññāyatanaṃ nissāya jhāyati, na nevasaññānā-
saññāyatanaṃ nissāya jhāyati, na idhalokaṃ nissāya jhā-
yati, na paralokaṃ nissāya jhāyati, yam1 p'; idaṃ2 diṭṭhaṃ
sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ
manasā, tam pi nissāya na9 jhāyati, jhāyati ca pana.
Kathaṃ jhāyiñ10 ca pana bhante bhadraṃ purisājānīyaṃ
sa-indā11 devā sabrahmakā sapajāpatikā ārakā 'va na-
massanti:
Namo te purisājañña namo te purisuttama
yassa tenābhijānāma12 yam pi nissāya jhāyasī'6 ti?
6. Idha Sandha bhadrassa purisājānīyassa paṭhaviyā13
paṭhavīsaññā vibhūtā hoti, āpasmiṃ āposaññā vibhūtā
hoti, tejasmiṃ tejosaññā vibhūtā hoti, vāyasmiṃ vāyosaññā
vibhūtā hoti, ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññā
vibhūtā hoti, viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññā

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. na yam.
2 Ph. S. yam idaṃ.
3 omitted by M. Ph. M7.
4 omitted by M7.
5 T. M7 sa-inda.
6 Ph. S. -tī.
7 T. jjhāya.
8 T. continues: na vāya (sic) nissāya jhāyati and so on;
M7 omits jhāyati and so on.
9 omitted by M. Ph. T. M7.
10 T. jjhāyati.
11 T. sa-inda.
12 T. -mi.
13 M. -yaṃ.

[page 326]
326 Aṅguttara-Nikāya. X.6-XI.3
vibhūtā hoti, ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññā vibūtā
hoti, nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasañ-
ñā vibhūtā hoti, idhaloke idhalokasaññā vibhūtā hoti,
paraloke paralokasaññā vibhūtā hoti, yam1 p'; idaṃ1 diṭṭhaṃ
sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ
manasā, tatrāpi saññā vibhūtā hoti. Evaṃ jhāyī kho
Sandha bhadro purisājānīyo neva paṭhaviṃ nissāya jhā-
yati2, na āpaṃ nissāya jhāyati, na tejaṃ nissāya jhāyati,
na vāyaṃ nissāya jhāyati, na ākāsānañcāyatanaṃ nissāya
jhāyati, na viññāṇañcāyatanaṃ nissāya jhāyati, na ākiñ-
caññāyatanaṃ nissāya jhāyati, na nevasaññānāsaññāyata-
naṃ nissāya jhāyati, na idhalokaṃ nissāya jhāyati, na
paralokaṃ nissāya jhāyati, yam3 p'; idaṃ1 diṭṭhaṃ sutaṃ
mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā,
tam pi nissāya na4 jhāyati, jhāyati ca pana. Evaṃ jhā-
yiñ ca pana Sandha bhadraṃ purisājānīyaṃ sa-indā5 devā
sabrahmakā sapajāpatikā ārakā 'va namassanti:
Namo te purisājañña namo te purisuttama
yassa tenābhijānāma yam pi nissāya jhāyasī6 ti.
XI.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe viharati Morani-
vāpe7 Paribbājakārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhū
āmantesi:-- Bhikkhavo ti. Bhadante8 ti te bhikkhū Bha-
gavato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:--
2. Tīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu ac-
cantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī ac-
cantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ. Katamehi tīhi?
3. Asekhena9 sīlakkhandhena asekhena samādhikkhan-
dhena asekhena paññākkhandhena
Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. S. yam idaṃ.
2 M. continues: la || na yaṃ p'idaṃ.
3 M. Ph. na yam.
4 omitted by M. Ph.
5 T. M7 sa-inda.
6 Ph. T. M7. S. -tī.
7 Ph. -vāse.
8 M. Ph. bhaddante.
9 S. asekkhena throughout.

[page 327]
XI.3-10 Nissaya-Vagga. 327
accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī1
accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ.
4. Aparehi pi bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato
bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accanta-
brahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ.
Katamehi tīhi?
5. Iddhipāṭihāriyena ādesanāpāṭihāriyena anusāsanipāṭi-
hāriyena.
Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu
accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī
accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ.
6. Aparehi pi bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato
bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accanta-
brahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ.
Katamehi tīhi?
7. Sammādiṭṭhiyā sammāñāṇena sammāvimuttiyā.
Imehi kho bhikkhave tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu
accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī
accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ.
8. Dvīhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu
accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accantabrahmacārī
accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ. Katamehi dvīhi?
9. Vijjāya2 caraṇena3.
Imehi kho bhikkhave dvīhi dhammehi samannāgato
bhikkhu accantaniṭṭho hoti accantayogakkhemī accanta-
brahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussānaṃ.
10. Brahmunā p'; esā bhikkhave Sanaṃkumārena gāthā
bhāsitā:
Khattiyo seṭṭho jane tasmiṃ ye gottapaṭisārino
vijjācaraṇasampanno so seṭṭho devamānuse4 ti.
Sā kho pan'; esā bhikkhave Brahmunā5 Sanaṃkumārena
gāthā sugītā6 no7 duggītā7 subhāsitā no8 dubbhāsitā

--------------------------------------------------------------------------
1 T. continues: yena. Imehi and so on, as in 5.
2 T. M7 add ca.
3 T. M7 add ca; M. adds la.
4 M. T. M7 -manusse.
5 omitted by M. Ph. S.
6 M. Ph. bhāsitā.
7 T. na d-; omitted by M. Ph.; M7 omits no.
8 M. Ph. na.

[page 328]
328 Aṅguttara-Nikāya. XI.10-XII.1
atthasaṃhitā no anatthasaṃhitā anumatā mayā, ahaṃ pi
bhikkhave evaṃ vadāmi:
Khattiyo seṭṭho jane tasmiṃ ye gottapaṭisārino
vijjācaraṇasampanno so seṭṭho devamānuse1 ti.
Nissayavaggo2 paṭhamo.
Tatr'3 uddānaṃ:
Kim-atthiyā4 cetanā tayo upanisā5 vyasanena6 ca7
Saññāmanasikārā8 sekho9 Moranivāpanena1011 ti12.
XII.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sakkesu viharati Kapila-
vatthusmiṃ Nigrodhārāme. Tena kho pana samayena
sambahulā bhikkhū Bhagavato cīvarakammaṃ karonti
‘niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakka-
missatī'; ti. Assosi kho Mahānāmo Sakko: sambahulā kira
bhikkhū Bhagavato cīvarakammaṃ karonti ‘niṭṭhitacīvaro
Bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī'; ti. Atha
kho Mahānāmo Sakko yena Bhagavā ten'; upasaṅkami,
upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ ni-
sīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Mahānāmo Sakko Bhaga-
vantaṃ etad avoca:-- Sutaṃ13 me13 taṃ13 bhante: samba-
hulā kira bhikkhū Bhagavato cīvarakammaṃ karonti
‘niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakka-
missatī'; ti. Tesaṃ no bhante nānāvihārehi viharataṃ
ken'; assa14 vihārena vihātabban ti?

--------------------------------------------------------------------------
1 M. T. M7 -manusse.
2 S. Nissāya-; Ph. T. M7 Vaggo.
3 S. tass'.
4 S. -yo.
5 T. -sa.
6 M. -sana.
7 omitted by M. Ph.
8 S. -ro; M. dve saññā-; T. -manasi; M7 -masi.
9 Ph. pekkhā; M. Saddho; M. Ph. T. M7 add ca.
10 M. -vāpan; Ph. -vāsaṃ.
11 Ph. niṭṭhā; omitted by M.
12 omitted by T. M7. S.
13 Ph. S. sutam etaṃ.
14 S. kena.

[page 329]
XII.2-4 Anussati-Vagga. 329
2. Sādhu sādhu Mahānāma, etaṃ kho Mahānāma tum-
hākaṃ patirūpaṃ1 kulaputtānaṃ, yaṃ tumhe Tathāgataṃ
upasaṅkamitvā puccheyyātha ‘tesaṃ2 no2 bhante nānāvi-
hārehi3 viharataṃ ken'; assa4 vihārena vihātabban'; ti.
Saddho kho Mahānāma ārādhako hoti no asaddho, ārad-
dhaviriyo ārādhako hoti no kusīto, upaṭṭhitasati ārādhako
hoti no muṭṭhassati, samāhito ārādhako hoti no asamāhito,
paññavā ārādhako hoti no duppañño.
Imesu kho tvaṃ Mahānāma pañcasu dhammesu5 patiṭ-
ṭhāya cha6 dhamme uttariṃ7 bhāveyyāsi.
3. Idha tvaṃ Mahānāma Tathāgataṃ anussareyyāsi ‘iti
pi so Bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasam-
panno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi
Satthā devamanussānaṃ buddho Bhagavā'; ti. Yasmiṃ
Mahānāma samaye ariyasāvako Tathāgataṃ anussarati,
nev'; assa tasmiṃ samaye8 rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti,
na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ
cittaṃ hoti, ujugatam ev'; assa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti
Tathāgataṃ ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma
ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ,
labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ, pamuditassa pīti
jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo
sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuc-
cati Mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya sama-
ppatto9 viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati,
dhammasotasamāpanno buddhānussatiṃ bhāveti.
4. Puna ca paraṃ tvaṃ Mahānāma dhammaṃ10 anussa-
reyyāsi11 ‘svākkhāto11 Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko
akāliko ehipassiko opanayiko13 paccattaṃ veditabbo viñ-
ñūhī'; ti. Yasmiṃ Mahānāma samaye ariyasāvako dham-
maṃ anussarati, nev'; assa tasmiṃ samaye8 rāgapariyuṭṭhitaṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 T. adds kātuṃ.
2 T. ye santo; M7 ye sante.
3 T. -rena; M7 -re.
4 S. kena.
5 omitted by M. Ph.
6 omitted by T.
7 M. Ph. -ri.
8 T. inserts na.
9 M. Ph. samap-; T. M7 sampanno throughout.
10 M. Ph. saddhammaṃ.
11 T. -yyatha.
12 M. Ph. svākhyāto.
13 M. -nayyiko; Ph. -neyyiko.

[page 330]
330 Aṅguttara-Nikāya. XII.4-6
cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na moha-
pariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatam ev'; assa tasmiṃ samaye
cittaṃ hoti dhammaṃ ārabbha, ujugatacitto kho pana
Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dham-
mavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ, pamudi-
tassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddha-
kāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ
vuccati Mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya sama-
ppatto viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati,
dhammasotasamāpanno dhammānussatiṃ bhāveti.
5. Puna ca paraṃ tvaṃ Mahānāma saṅghaṃ anussa-
reyyāsi ‘supaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, ujupaṭipanno
Bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyapaṭipanno Bhagavato sāva-
kasaṅgho, sāmīcipaṭipanno Bhagavato sāvakasaṅgho, yad
idaṃ cattāri purisayugāni, aṭṭha purisapuggalā, esā Bha-
gavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo
añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā'; ti. Ya-
smiṃ Mahānāma samaye ariyasāvako saṅghaṃ anussarati,
nev'; assa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti,
na dosapariyuṭṭhitaṃ1 cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ
cittaṃ hoti, ujugatam ev'; assa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti
saṅghaṃ ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ari-
yasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ,
labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ, pamuditassa pīti
jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo
sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ
vuccati Mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya
samappatto viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho
viharati, dhammasotasamāpanno saṅghānussatiṃ bhāveti.
6. Puna ca paraṃ tvaṃ Mahānāma attano sīlāni anu-
ssareyyāsi ‘akkhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni
bhujissāni2 viññūpasaṭṭhāni3 aparāmaṭṭhāni samādhisaṃ-
vattanikānī'; ti. Yasmiṃ Mahānāma samaye ariyasāvako
sīlaṃ anussarati, nev'; assa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhi-
taṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 dosa | pe | na moha-
2 M. Ph. bhū-; T. bhuñj-
3 T. -ppasaṭṭhāni.

[page 331]
XII.6-8 Anussati-Vagga. 331
mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatam ev'; assa tasmiṃ
samaye cittaṃ hoti sīlaṃ ārabbha, ujugatacitto kho pana
Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati1 dham-
mavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ, pamudi-
tassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddha-
kāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ
vuccati Mahānāma ariyasāvako visamagatāya pajāya sama-
ppatto viharati, savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati,
dhammasotasamāpanno sīlānussatiṃ bhāveti.
7. Puna ca paraṃ tvaṃ Mahānāma attano cāgaṃ anu-
ssareyyāsi ‘lābhā vata me suladdhaṃ vata me, yo 'haṃ
maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena
cetasā agāraṃ ajjhāvasāmi muttacāgo payatapāṇī vossagga-
rato2 yācayogo dānasaṃvibhāgarato'; ti. Yasmiṃ Mahā-
nāma samaye ariyasāvako cāgaṃ anussarati, nev'; assa
tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti3, na dosa-
pariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ
hoti, ujugatam ev'; assa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti cāgaṃ
ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako
labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dham-
mūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ, pamuditassa pīti jāyati, pītima-
nassa4 kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati,
sukhino cittaṃ samādhiyati. Ayaṃ vuccati Mahānāma
ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati
savyāpajjhāya pajāya avyāpajjho viharati, dhammasota-
samāpanno cāgānussatiṃ bhāveti.
8. Puna ca paraṃ tvaṃ Mahānāma devatā5 anussa-
reyyāsi ‘santi devā Cātummahārājikā6, santi devā Tāva-
tiṃsā, santi devā Yāmā, santi devā Tusitā, santi devā
Nimmānaratino, santi7 devā7 Paranimmitavasavattino7,
santi devā Brahmakāyikā, santi devā Tatuttari8; yathārū-
pāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha9

--------------------------------------------------------------------------
1 M. pa || sukhino.
2 M. Ph. vosagga-
3 M. continues: pa || ujugatam ev'; assa.
4 M. Ph. piti | pa | pajāya abyāpajjho.
5 M. devatānu-
6 M. Ph. cātumahā- throughout.
7 omitted by S.
8 T. M7 -riṃ; S. tad- throughout.
9 M. tatthūpa-; Ph. tatth'; upa- always.

[page 332]
332 Aṅguttara-Nikāya. XII.8-XIII.1
upapannā1, mayham pi tathārūpā2 saddhā2 saṃvijjati;
yathārūpena sīlena samannāgatā tā devatā cutā tattha
upapannā, mayham pi tathārūpaṃ sīlaṃ saṃvijjati; yathā-
rūpena sutena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha
upapannā, mayham pi tathārūpaṃ sutaṃ saṃvijjati; yathā-
rūpena cāgena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha
upapannā, mayham pi tathārūpo cāgo saṃvijjati; yathārū-
pāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha
upapannā, mayham pi tathārūpā paññā saṃvijjatī'; ti.
Yasmiṃ Mahānāma samaye ariyasāvako attano ca3 tāsañ
ca devatānaṃ saddhañ ca sīlañ ca sutañ ca cāgañ ca
paññañ ca anussarati, nev'; assa tasmiṃ samaye rāgapari-
yuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti,
na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatam ev'; assa ta-
smiṃ samaye cittaṃ hoti devatā ārabbha, ujugatacitto kho
pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati
dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ,
pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati
passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhi-
yati. Ayaṃ vuccati Mahānāma ariyasāvako visamagatāya
pajāya samappatto4 viharati, savyāpajjhāya pajāya avyā-
pajjho viharati, dhammasotasamāpanno devatānussatiṃ
bhāvetī ti.
XIII.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sakkesu viharati Kapila-
vatthusmiṃ Nigrodhārāme. Tena kho pana samayena
Mahānāmo Sakko gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā.
Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Bhagavato
cīvarakammaṃ karonti ‘niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsacca-
yena cārikaṃ pakkamissatī'; ti . . . pe5 . . . Atha kho
Mahānāmo Sakko yena Bhagavā ten'; upasaṅkami, upasaṅ-

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7. S. uppannā throughout.
2 M7 -rūpo cāgo as below, omitting the intermediate locations.
3 omitted by M.
4 T. here samappatto.
5 M. Ph. assosi kho Mahā- S- yena Bh-; S. in full.

[page 333]
XIII.1-3 Anussati-Vagga. 333
kamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho Mahānāmo Sakko Bhagavantaṃ
etad avoca:-- Sutaṃ1 me1 taṃ1 bhante: sambahulā kira
bhikkhū Bhagavato cīvarakammaṃ karonti ‘niṭṭhitacīvaro
Bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī'; ti. Tesaṃ
no bhante nānāvihārehi viharataṃ ken'; assa2 vihārena vi-
hātabban'; ti?
2. Sādhu sādhu Mahānāma, etaṃ3 kho Mahānāma tum-
hākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ, yaṃ tumhe Tathāgataṃ
upasaṅkamitvā puccheyyātha ‘tesaṃ no bhante nānāvihā-
rehi4 viharataṃ ken'; assa5 vihārena vihātabban'; ti. Saddho
kho Mahānāma ārādhako hoti no asaddho, āraddhaviriyo
ārādhako hoti no kusīto, upaṭṭhitasati ārādhako hoti no
muṭṭhassati, samāhito ārādhako hoti no asamāhito, paññavā
ārādhako hoti no duppañño.
Imesu kho tvaṃ Mahānāma pañcasu dhammesu patiṭ-
ṭhāya cha dhamme uttariṃ6 bhāveyyāsi.
3. Idha tvaṃ Mahānāma Tathāgataṃ anussareyyāsi ‘iti
pi so Bhagavā . . . pe7 . . . Satthā devamanussānaṃ
buddho Bhagavā'; ti. Yasmiṃ Mahānāma samaye ariya-
sāvako Tathāgataṃ anussarati, nev'; assa tasmiṃ samaye
rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ
hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatam ev'; assa
tasmiṃ samaye cittaṃ hoti Tathāgataṃ ārabbha, ujugata-
citto kho pana Mahānāma ariyasāvako labhati atthavedaṃ,
labhati8 dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pā-
mujjaṃ, pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passam-
bhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ
samādhiyati. Imaṃ kho tvaṃ Mahānāma buddhānussatiṃ
gacchanto pi bhāveyyāsi, ṭhito pi bhāveyyāsi, nisinno pi
bhāveyyāsi, sayāno pi bhāveyyāsi, kammantaṃ adhiṭṭha-
hanto9 pi bhāveyyāsi, puttasambādhasayanaṃ ajjhāvasanto
pi bhāveyyāsi.

--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. S. sutam etaṃ.
2 Ph. S. kena.
3 T. M7 evam eva.
4 T. -reṇa.
5 M. Ph. S. kena.
6 M. Ph. -ri.
7 M. la; Ph. pa.
8 M. pa || sukhino.
9 T. adhiganto.

[page 334]
334 Aṅguttara-Nikāya. XIII.4-XIV.1
4. Puna ca paraṃ tvaṃ Mahānāma dhammaṃ anussa-
reyyāsi . . . pe1 . . . saṅghaṃ anussareyyāsi . . . pe1 . . .
attano sīlāni2 anussareyyāsi . . . pe3 . . . attano cāgaṃ
anussareyyāsi . . . pe1 . . . devatā anussareyyāsi4 ‘santi
devā Cātummahārājikā5 . . . santi devā6 Tatuttari; yathā-
rūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha
upapannā, mayham pi tathārūpā saddhā saṃvijjati; yathā-
rūpena sīlena . . . sutena . . . cāgena . . . paññāya sam-
annāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayham pi
tathārūpā paññā saṃvijjatī'; ti. Yasmiṃ Mahānāma sa-
maye ariyasāvako attano ca tāsañ ca devatānaṃ saddhañ
ca sīlañ ca sutañ ca cāgañ ca paññañ ca anussarati, nev'
assa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na
dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ
hoti, ujugatam ev'; assa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti devatā
ārabbha, ujugatacitto kho pana Mahānāma ariyasāvako
labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dham-
mūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ, pamuditassa pīti jāyati, pītima-
nassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati,
sukhino cittaṃ samādhiyati. Imaṃ7 kho tvaṃ Mahānāma
devatānussatiṃ gacchanto pi bhāveyyāsi, ṭhito pi bhā-
veyyāsi, nisinno pi bhāveyyāsi, sayāno pi bhāveyyāsi,
kammantaṃ adhiṭṭhahanto pi bhāveyyāsi, puttasambādha-
sayanaṃ ajjhāvasanto pi bhāveyyāsī ti.
XIV.
1. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sakkesu viharati Kapila-
vatthusmiṃ Nigrodhārāme. Tena kho pana samayena
Bhagavā Sāvatthiyaṃ vassāvāsaṃ upagantukāmo hoti8.
Assosi kho Nandiyo Sakko ‘Bhagavā kira Sāvatthiyaṃ
vassāvāsaṃ upagantukāmo'; ti. Atha kho Nandiyassa

--------------------------------------------------------------------------
1 M. la; Ph. pa; omitted by S.
2 M. Ph. sīlaṃ.
3 M. la; Ph. pa; omitted by T. M7. S.
4 M. adds la.
5 T. M7 add ti.
6 M. Ph. add pa.
7 Ph. idaṃ.
8 M. Ph. ahosi.

[page 335]
XIV.1-4 Anussati-Vagga. 335
Sakkassa etad ahosi ‘yan nūnāhaṃ pi1 Sāvatthiyaṃ vassā-
vāsaṃ upagaccheyyaṃ, tattha kammantañ c'; eva adiṭṭha-
hissāmi Bhagavantañ ca lacchāmi kālena kālaṃ dassanāyā'
ti. Atha kho Bhagavā Sāvatthiyaṃ vassāvāsaṃ upagañchi2,
Nandiyo pi kho Sakko Sāvatthiyaṃ vassāvāsaṃ upagañ-
chi2, tattha kammantañ c'; eva adhiṭṭhāsi3 Bhagavantañ ca
labhi4 kālena kālaṃ dassanāya.
2. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū Bhaga-
vato cīvarakammaṃ karonti ‘niṭṭhitacīvaro Bhagavā temā-
saccayena cārikaṃ pakkamissatī'; ti. Assosi kho Nandiyo
Sakko: sambahulā kira bhikkhū Bhagavato cīvarakammaṃ
karonti ‘niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaṃ
pakkamissatī'; ti. Atha kho Nandiyo Sakko yena Bhagavā
ten'; upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Nandiyo Sakko
Bhagavantaṃ etad avoca:-- Sutaṃ me5 taṃ5 bhante:
sambahulā kira bhikkhū Bhagavato cīvarakammaṃ karonti
‘niṭṭhitacīvaro Bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakka-
missatī'; ti. Tesaṃ no bhante nānāvihārehi viharitaṃ
ken'; assa6 vihārena vihātabban ti?
3. Sādhu7 sādhu Nandiya, etaṃ kho Nandiya tumhākaṃ
patirūpaṃ kulapattānaṃ, yaṃ tumhe Tathāgataṃ upasaṅ-
kamitvā puccheyyātha ‘tesaṃ no bhante nānāvihārehi viha-
ritaṃ ken'; assa8 vihārena vihātabban'; ti. Saddho kho Nan-
diya ārādhako hoti no asaddho, sīlavā ārādhako hoti no
dussīlo, āraddhaviriyo ārādhako hoti no kusīto, upaṭṭhita-
sati ārādhako hoti no muṭṭhassati, samāhito ārādhako
hoti no asamāhito, paññavā ārādhako hoti no duppañño.
Imesu kho te Nandiya chasu dhammesu patiṭṭhāya pañ-
casu dhammesu ajjhattaṃ sati upaṭṭhapetabbā9.
4. Idha tvaṃ Nandiya Tathāgataṃ anussareyyāsi ‘iti

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by M. Ph.
2 M. Ph. S. -gacchi.
3 M. Ph. -ṭṭhāti; S. -ṭṭhāya.
4 T. M7 labhati; M. Ph. S. lacchati.
5 Ph. S. sutam etaṃ.
6 Ph. S. kena.
7 M7 omits this sentence.
8 M. Ph. S. kena.
9 M. upaṭṭhā- always; Ph. mostly.

[page 336]
336 Aṅguttara-Nikāya. XIV.4-8
pi so Bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasam-
panno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi Satthā
devamanussānaṃ buddho Bhagavā'; ti. Iti kho te Nandiya
Tathāgataṃ ārabbha ajjhattaṃ sati upaṭṭhapetabbā.
5. Puna ca paraṃ tvaṃ Nandiya dhammaṃ anussareyyāsi
‘svākkhāto1 Bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehi-
passiko opanayiko2 paccattaṃ veditabbo viññūhī'; ti. Iti
kho te Nandiya dhammaṃ ārabbha ajjhattaṃ sati upaṭṭha-
petabbā.
6. Puna ca paraṃ Nandiya kalyāṇamitte anussareyyāsi
‘lābhā vata me suladdhaṃ vata me, yassa3 me3 kalyāṇa-
mittā anukampakā atthakāmā ovādakā anusāsakā'4 ti. Iti
kho te Nandiya kalyāṇamitte ārabbha ajjhattaṃ sati upa-
ṭṭhapetabbā.
7. Puna ca paraṃ tvaṃ Nandiya attano cāgaṃ anussa-
reyyāsi ‘lābhā vata me suladdhaṃ vata me, yo5 '; haṃ
maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena
cetasā agāraṃ ajjhāvasāmi muttacāgo payatapāṇī vossagga-
rato yācayogo dānasaṃvibhāgarato'; ti. Iti kho te Nan-
diya cāgaṃ ārabbha ajjhattaṃ sati upaṭṭhapetabbā.
8. Puna ca paraṃ tvaṃ Nandiya devatā anussareyyāsi
‘yā tā6 devatā atikkamm'; eva kabaḷīkārabhakkhānaṃ7
devānaṃ sahavyataṃ aññataraṃ manomayaṃ8 kāyaṃ5
upapannā, tā karaṇīyaṃ attano na5 samanupassanti ka-
tassa96 paticayaṃ10; seyyathā pi Nandiya bhikkhu
asamayavimutto11 karaṇīyaṃ attano na samanupassati
katassa96 paticayaṃ, evam eva kho Nandiya yā5
devatā atikkamm'; eva kabaḷīkārabhakkhānaṃ devānaṃ
sahavyataṃ aññataraṃ manomayaṃ12 kāyaṃ upapannā13, tā13

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. svākhyāto.
2 M. Ph. -neyyiko.
3 T. assa me; M. Ph. S. omit me.
4 S. -sāsitā.
5 omitted by T. M7.
6 omitted by M. Ph.
7 T. M7 -liṃkāra-; M. Ph. -kārāhārabh- throughout.
8 T. panāmayaṃ; M7 pāṇamayaṃ.
9 T. katamāssa and kātassa; M7 katamassa both times.
10 S. paṭiccayaṃ throughout.
11 T. M7 asamavi-
12 T. eva hemayaṃ; M. paṇamahetayaṃ (sic).
13 T. uppannāṇaṃ.

[page 337]
XIV.8-XV.1 Anussati-Vagga. 337
karaṇīyaṃ attano na1 samanupassanti katassa vā pati-
cayan'; ti. Iti kho te Nandiya devatā ārabbha ajjhattaṃ
sati upaṭṭhapetabbā.
Imehi kho Nandiya ekādasahi dhammehi samannāgato
ariyasāvako pajahat'; eva pāpake akusale dhamme na upā-
diyati. Seyyathā pi Nandiya kumbho nikkujjo 'va2 tam3
eva3 udakaṃ2 no vantaṃ paccāvamati4, seyyathā pi vā5
pana5 Nandiya sukkhe6 tiṇadāye7 aggi mutto8 ḍahaṃ yeva
gacchati, no daḍḍhaṃ9 paccudāvattati10, evam eva kho
Nandiya imehi ekādasahi dhammehi samannāgato ariya-
sāvako pajahat'; eva pāpake akusale dhamme na upādiyatī ti.
XV.
1. Atha kho āyasmā Subhūti saddhena bhikkhunā sad-
dhiṃ yena Bhagavā ten'; upasaṅkami, upasaṅkamitvā Bha-
gavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinnaṃ kho āyasmantaṃ Subhūtiṃ Bhagavā etad avoca
‘ko nāmāyaṃ11 Subhūti bhikkhū'; ti? ‘Saddho nāmāyaṃ
bhante bhikkhu saddhassa12 upāsakassa putto13 saddhā
agārasmā anagāriyaṃ pabbajito'; ti. ‘Kacci14 panāyaṃ
Subhūti saddho bhikkhu saddhassa12 upāsakassa putto13
saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito sandissati saddhā-
padānesū'; ti. ‘Etassa Bhagavā kālo, etassa Sugata kālo,
yaṃ2 Bhagavā saddhassa saddhāpadānāni bhāseyya; idā-
nāhaṃ jānissāmi: yadi vā15 ayaṃ15 bhikkhu sandissati
saddhāpadānesu yadi vā no'; ti. ‘Tena hi Subhūti suṇāhi16
sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmī'; ti. ‘Evaṃ bhante'; ti
kho āyasmā Subhūti Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad
avoca:--

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by T.
2 omitted by S.
3 M. Ph. mato 'va; omitted by S.
4 S. paccāmasati.
5 omitted by M. Ph. S.
6 omitted by T. M7. S.
7 S. tiṇā.
8 Ph. phuṭṭho.
9 T. daḍḍha; M7 adds vā.
10 T. vāccudāvatti.
11 S. nāma ayaṃ; M. T. M7 nāmo ayaṃ.
12 M. Ph. Sudattassa.
13 M7 vutto.
14 T. kacca; M7 kaccaṃ; then both pān-
15 M. Ph. kiṃdisaṃ.
16 M. Ph. suṇohi.

[page 338]
338 Aṅguttara-Nikāya. XV.2-6
2. Idha Subhūti bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvara-
saṃvuto viharati ācāragocarasampanno, anumattesu1 vajjesu
bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yam pi
Subhūti bhikkhu sīlavā hoti . . . pe2 . . . samādāya sik-
khati sikkhāpadesu: idam3 pi3 Subhūti saddhassa saddhā-
padānaṃ hoti.
3. Puna ca paraṃ Subhūti bhikkhu bahussuto hoti su-
tadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhe
kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ savyañjanaṃ kevala-
paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti,
tathārūpassa4 dhammā bahussutā honti dhatā5 vacasā
paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Yam
pi Subhūti bhikkhu bahussuto hoti . . .pe6 . . . diṭṭhiyā
suppaṭividdhā: idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ
hoti.
4. Puna ca paraṃ Subhūti bhikkhu kalyāṇamitto hoti
kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko. Yam pi Subhūti
bhikkhu kalyāṇamitto hoti kalyāṇasahāyo kalyāṇasampa-
vaṅko: idam pi Saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.
5. Puna ca paraṃ Subhūti bhikkhu suvaco7 hoti sova-
cassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo padakkhi-
ṇaggāhī anusāsaniṃ. Yam pi Subhūti8 bhikkhu suvaco7
hoti sovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato khamo
padakkhiṇaggāhī anusāsaniṃ: idam pi Subhūti saddhassa
saddhāpadānaṃ hoti.
6. Puna ca paraṃ Subhūti bhikkhu yāni tāni sabrah-
macārīnaṃ uccāvacānaṃ kiṃkaraṇīyāni, tattha dakkho hoti
analaso tatrūpāyāya9 vīmaṃsāya samannāgato alaṃ kātuṃ
alaṃ saṃvidhātuṃ. Yam pi Subhūti bhikkhu yāni tāni
sabrahmacārīnaṃ . . . pe10 . . . alaṃ kātuṃ alaṃ saṃ-
vidhātuṃ: idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.

--------------------------------------------------------------------------
1 S. aṇu-
2 omitted by M. Ph.
3 omitted by T. M7.
4 S. -rūpāssa.
5 M. Ph. dhātā.
6 M. pa; omitted by Ph.; T. M7 put pe after bhikkhu,
then they only have bahu- hoti.
7 M. Ph. subbaco.
8 T. M7 continue: Saddhassa saddhā-
9 T. -ppādāya; S. -pādāya.
10 Ph. pa; M. T. M7 in full.

[page 339]
XV.7-10 Anussati-Vagga. 339
7. Puna ca paraṃ Subhūti bhikkhu dhammakāmo hoti
piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo1.
Yam pi Subhūti bhikkhu dhammakāmo hoti piyasamudā-
hāro abhidhamme abhivinaye uḷārapāmujjo1: idam pi
Subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.
8. Puna ca paraṃ Subhūti bhikkhu āraddhaviriyo viha-
rati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dham-
mānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhit-
tadhuro kusalesu dhammesu. Yam pi Subhūti bhikkhu
āraddhaviriyo viharati . . . pe2 . . . kusalesu dhammesu:
idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.
9. Puna ca paraṃ Subhūti bhikkhu catunnaṃ jhānānaṃ
ābhicetasikānaṃ3 diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāma-
lābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Yam pi Subhūti
bhikkhu catunnaṃ jhānānaṃ abhicetasikānaṃ3 diṭṭha-
dhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti akicchalābhī
akasiralābhī: idam pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ
hoti.
10. Puna ca paraṃ4 Subhūti bhikkhu anekavihitaṃ
pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ ‘ekam pi jātiṃ dve
pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pañca pi jātiyo
dasa5 pi jātiyo vīsam pi jātiyo tiṃsam pi jātiyo cattārī-
sam6 pi jātiyo paññāsam pi jātiyo jātisatam pi jātisahassam
pi jātisatasahassam pi aneke pi saṃvaṭṭakappe aneke pi
vivaṭṭakappe aneke pi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe amutrāsiṃ7
evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukha-
dukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra
udapādiṃ8, tatrāpāsiṃ7 evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo
evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto,
so tato cuto idhupapanno'; ti iti sākāraṃ sa-uddesaṃ ane-
kavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Yam pi Subhūti

--------------------------------------------------------------------------
1 M7 -pāmojjo.
2 Ph. pa; M. T. M7 in full; Ph. omits viharati, S. kusalesu dhammesu.
3 M. S. ābhi-
4 T. M7 continue: [vi]saṃ vā sattha (sic) vā kamati as in No. XVI, 2;
all the rest of our Sutta is wanting.
5 M. Ph. dasaṃ.
6 S. -ḷīsaṃ.
7 M. -si.
8 M. -di.

[page 340]
340 Aṅguttara-Nikāya. XV.10-13
bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathī-
daṃ ekam pi jātiṃ dve pi jātiyo . . . pe1 . . . iti sākāraṃ
sa-uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati: idam
pi Subhūti saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.
11. Puna ca paraṃ Subhūti bhikkhu dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena2 satte passati cavamāne
upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate dug-
gate yathākammūpage satte pajānāti ‘ime vata bhonto
sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena sam-
annāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavā-
dakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kā-
yassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ
nirayaṃ upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucari-
tena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucari-
tena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā
sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paramma-
raṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā'; ti iti dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena2 satte passati
cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe
sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Yam pi
Subhūti bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena . . . pe3
. . . yathākammūpage satte pajānāti: idam pi Subhūti
saddhassa saddhāpadānaṃ hoti.
12. Puna ca paraṃ Subhūti bhikkhu āsavānaṃ khayā
anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭh'; eva dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Yam pi
Subhūti bhikkhu āsavānaṃ khayā . . . pe1 . . . sacchikatvā
upasampajja viharati: idam pi Subhūti saddhassa saddhā-
padānaṃ hotī ti.
13. Evaṃ vutte āyasmā Subhūti Bhagavantaṃ etad
avoca:-- ‘Yan'; imāni bhante Bhagavatā saddhassa saddhā-
padānāni bhāsitāni, saṃvijjanti tāni imassa bhikkhuno,
ayañ ca bhikkhu etesu sandissati. Ayaṃ bhante bhikkhu
sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācārago-
carasampanno, anumattesu4 vajjesu bhayadassāvī samādāya

--------------------------------------------------------------------------
1 M. la; Ph. pa.
2 M. Ph. -mānussakena always.
3 M. pa; omitted by Ph.
4 S. aṇu-

[page 341]
XV.13-14 Anussati-Vagga. 341
sikkhati sikkhāpadesu. Ayaṃ bhante bhikkhu bahussuto
hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā
majjhe kalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ savyañjanaṃ
kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhiva-
danti, tathārūpassa1 dhammā bahussutā honti dhatā2 va-
casā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.
Ayaṃ bhante bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyā-
ṇasampavaṅko. Ayaṃ bhante bhikkhu suvaco3 hoti
sovacassakaraṇehi4 dhammehi samannāgato khamo padak-
khiṇaggāhī anusāsaniṃ. Ayaṃ bhante bhikkhu yāni tāni
sabrahmacārīnaṃ uccāvacāni kiṃkaraṇīyāni, tattha dakkho
hoti analaso tatrupāyāya vīmaṃsāya samannāgato alaṃ
kātuṃ alaṃ saṃvidhātuṃ. Ayaṃ bhante bhikkhu dham-
makāmo hoti piyasamudāhāro abhidhamme abhivinaye
uḷārapāmujjo. Ayaṃ bhante bhikkhu āraddhaviriyo viha-
rati5 thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu
dhammesu. Ayaṃ bhante bhikkhu catunnaṃ jhānānaṃ
abhicetasikānaṃ6 diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāma-
lābhī hoti akicchalābhī akasiralābhī. Ayaṃ bhante bhikkhu
anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathīdaṃ ekam
pi jātiṃ dve pi jātiyo . . .pe7 . . . iti sākāraṃ sa-uddesaṃ
anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Ayaṃ bhante
bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusa-
kena . . .pe8 . . . yathākammūpage satte pajānāti. Ayaṃ
bhante bhikkhu āsavānaṃ khayā . . . pe9 . . . sacchikatvā
upasampajja viharati. Yān'; imāni bhante Bhagavatā
saddhassa saddhāpadānāni bhāsitāni, saṃvijjanti tāni
imassa bhikkhuno, ayañ ca bhikkhu etesu sandissatī'; ti.
14. Sādhu sādhu Subhūti, tena hi tvaṃ Subhūti iminā
saddhena bhikkhunā saddhiṃ vihareyyāsi10, yadā ca tvaṃ
Subhūti ākaṅkheyyāsi Tathāgataṃ dassanāya iminā ca
saddhena bhikkhunā saddhiṃ upasaṅkameyyāsi Tathāga-
taṃ dassanāyā ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 S. -rūpāssa.
2 M. Ph. dhātā.
3 M. Ph. subbaco.
4 M. pa || anusāsaniṃ.
5 Ph. adds pa.
6 M. S. ābhi-
7 M. Ph. pa.
8 M. pa; omitted by Ph.
9 M. la; Ph. pa.
10 M. -yyāhi.

[page 342]
342 Aṅguttara-Nikāya. XVI.1-XVII.2
XVI.
1. Mettāya bhikkhave cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya
bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya parici-
tāya susamāraddhāya ekādasānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Katame
ekādasa?
2. Sukhaṃ supati, sukhaṃ paṭibujjhati, na pāpakaṃ
supinaṃ passati, manussānaṃ piyo hoti, amanussānaṃ piyo
hoti, devatā rakkhanti, nāssa aggi vā visaṃ vā satthaṃ
vā kamati, tuvaṭaṃ1 cittaṃ samādhiyati, mukhavaṇṇo
vippasīdati, asammūḷho kālaṃ karoti, uttariṃ2 appaṭivij-
jhanto brahmalokūpago hoti.
Mettāya bhikkhave cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya
bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya parici-
tāya susamāraddhāya ime ekādasānisaṃsā pāṭikaṅkhā ti.
XVII.
1. Ekaṃ samayaṃ āyasmā Ānando Vesāliyaṃ viharati
Beluvagāmake3. Tena kho pana samayena Dasamo gaha-
pati Aṭṭhakanāgaro Pāṭaliputtaṃ anuppatto hoti kenaci-d-
eva karaṇīyena. Atha kho Dasamo gahapati Aṭṭhakanā-
garo yena Kukkuṭārāmo yena aññataro bhikkhu ten'; upa-
saṅkami, upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etad avoca ‘kahaṃ4
nu kho bhante āyasmā Ānando etarahi viharati, dassana-
kāmā hi mayaṃ bhante āyasmantaṃ Ānandan'; ti? ‘Eso
gahapati āyasmā Ānando Vesāliyaṃ viharati Beluvagā-
make'; ti.
2. Atha kho Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro Pāṭali-
putte taṃ5 karaṇīyaṃ6 tīretvā yena Vesālibeluvagāmako
yenāyasmā Ānando ten'; upasaṅkami, upasaṅkamitvā āyas-
mantaṃ Ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekam-
antaṃ nisinno kho Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. S. tuvaṭṭaṃ.
2 M. Ph. -ri.
3 M. Ph. S. Veḷuva- throughout.
4 T. M7 kin.
5 T. yaṃ.
6 T. adds taṃ.

[page 343]
XVII.2-3 Anussati-Vagga. 343
āyasmantaṃ Ānandaṃ etad avoca ‘atthi nu kho bhante
Ānanda tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-
sambuddhena ekadhammo samma-d-akkhāto, yattha bhik-
khuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avi-
muttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā
parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anuttaraṃ
yogakkhemaṃ anupāpuṇātī'; ti? ‘Atthi gahapati tena
Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
ekadhammo samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appa-
mattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ
vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti,
ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī'
ti. ‘Katamo ca1 pana bhante Ānanda tena Bhagavatā
jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo
samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino
pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, apa-
rikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ
vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī'; ti?
3. Idha gahapati bhikkhu vivicc'; eva kāmehi vivicca
akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pīti-
sukhaṃ paṭhamaṃ2 jhānaṃ2 upasampajja viharati. So iti
paṭisañcikkhati ‘idaṃ pi3 kho paṭhamaṃ jhānaṃ abhisaṃ-
khataṃ abhisañcetayitaṃ4, yaṃ kho pana kiñci abhisaṃ-
khataṃ abhisañcetayitaṃ4, tad aniccaṃ nirodhadhamman'
ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti;
no ce āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, ten'; eva dhammarāgena
tāya dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyo-
janānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha5 parinibbāyī
anāvattidhammo tasmā lokā. Ayaṃ pi3 kho gahapati
tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
ekadhammo samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appa-
mattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ
vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti,
ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by M. Ph. S.
2 T. M7 -majjh- and so in every similar case.
3 omitted by S.
4 T. M7 -kaṃ.
5 T. M7 tatra.

[page 344]
344 Aṅguttara-Nikāya. XVII.4-5
4. Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu vitakkavicārānaṃ
vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ
avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhā-
naṃ1 . . . pe2 . . . tatiyaṃ jhānaṃ1 . . .3 catutthaṃ jhā-
naṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati ‘idam
pi4 kho catutthaṃ jhānaṃ abhisaṃkhataṃ abhisañcetayi-
taṃ5, yaṃ kho pana kiñci abhisaṃkhataṃ4 abhisañceta-
yitaṃ5, tad aniccaṃ nirodhadhamman'; ti pajānāti. So
tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce āsavānaṃ
khayaṃ pāpuṇāti, ten'; eva dhammarāgena tāya dhamma-
nandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pa-
rikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo
tasmā lokā. Ayam pi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā
passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-d-
akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitat-
tassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, aparikkhīṇā
vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ vā anutta-
raṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
5. Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu mettāsahagatena
cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā
tatiyaṃ, tathā catutthaṃ6. Iti uddham adho tiriyaṃ
sabbadhi sabbatthatāya7 sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsaha-
gatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena
avyāpajjhena pharitvā viharati. So iti paṭisañcikkhati
‘ayam pi kho mettācetovimutti abhisaṃkhatā abhisañceta-
yitā8, yaṃ kho pana kiñci abhisaṃkhataṃ abhisañcetayi-
taṃ5, tad aniccaṃ nirodhadhamman'; ti pajānāti. So tattha
ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce āsavānaṃ khayaṃ
pāpuṇāti, ten'; eva dhammarāgena tāya dhammanandiyā
pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā
opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā
lokā. Ayam pi kho gahapati tena Bhagavatā jānatā

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 add upasampajja viharati.
2 M. pa; omitted by Ph. S.
3 M. pa.
4 omitted by T. M7.
5 T. -kaṃ.
6 T. -tthiṃ.
7 T. sabbattatāya; M7 sabbattāya; S. sabbatattāya.
8 T. M7 -kā.

[page 345]
XVII.5-7 Anussati-Vagga. 345
passatā1 arahatā sammāsambuddhena ekadhammo samma-
d-akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahi-
tattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati, apa-
rikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattaṃ
vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
6. Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu karuṇāsahagatena
cetasā . . . pe2 . . . muditāsahagatena cetasā . . . upekhāsaha-
gatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā duti-
yaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ3. Iti uddham adho
tiriyaṃ sabbadhi sabbatthatāya4 sabbāvantaṃ lokaṃ
upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamā-
ṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. So iti paṭi-
sañcikkhati ‘ayam pi kho upekhācetovimutti abhisaṃkhatā
abhisañcetayitā5, yaṃ kho pana kiñci abhisaṃkhataṃ
abhisañcetayitaṃ6, tad aniccaṃ nirodhadhamman'; ti pajā-
nāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce
āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, ten'; eva dhammarāgena tāya
dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanā-
naṃ parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anā-
vattidhammo tasmā lokā. Ayam pi kho gahapati tena
Bhagavatā jānatā passatā1 arahatā sammāsambuddhena
ekadhammo samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appa-
mattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ
vimuccati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti,
ananuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
7. Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu sabbaso rūpasañ-
ñānaṃ samatikkamā7 paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā8 nā-
nattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso'; ti ākāsānañ-
cāyatanaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati
‘ayam pi kho ākāsānañcāyatanasamāpatti abhisaṃkhatā
abhisañcetayitā5, yaṃ kho pana kiñci abhisaṃkhataṃ
abhisañcetayitaṃ tad aniccaṃ nirodhadhamman'; ti pajā-
nāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce

--------------------------------------------------------------------------
1 M. pa || ananuppattaṃ.
2 omitted by M. Ph. S.
3 T. -tthiṃ.
4 T. M7. S. sabbattatāya.
5 T. M7 -kā.
6 T. -kaṃ.
7 T. -kkamma; M7 -katam.
8 T. M7 atthag-

[page 346]
346 Aṅguttara-Nikāya. XVII.7-9
āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti, ten'; eva dhammarāgena tāya
dhammanandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ
parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvatti-
dhammo tasmā lokā. Ayam pi kho gahapati tena Bha-
gavatā jānatā passatā1 arahatā sammāsambuddhena eka-
dhammo samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa
ātāpino pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuc-
cati, aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ana-
nuppattaṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti.
8. Puna ca paraṃ gahapati bhikkhu sabbaso ākāsānañ-
cāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇan'; ti viññā-
ṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati . . . sabbaso viññāṇañ-
cāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī'; ti ākiñcaññāyata-
naṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati ‘ayam
pi kho ākiñcaññāyatanasamāpatti abhisaṃkhatā abhisañ-
cetayitā, yaṃ kho pana kiñci abhisaṃkhataṃ abhisañce-
tayitaṃ, tad aniccaṃ nirodhadhamman'; ti pajānāti. So
tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce āsavānaṃ
khayaṃ pāpuṇāti, ten'; eva dhammarāgena tāya dhamma-
nandiyā pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pa-
rikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyī anāvattidhammo
tasmā lokā2. Ayam pi3 kho gahapati tena Bhagavatā
jānatā passatā1 arahatā sammāsambuddhena ekadhammo
samma-d-akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino
pahitattassa viharato avimuttaṃ vā cittaṃ vimuccati,
aparikkhīṇā vā āsavā parikkhayaṃ gacchanti ananuppat-
taṃ vā anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī ti.
9. Evaṃ vutte Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro āyas-
mantam Ānandaṃ etad avoca:--
Seyyathā pi bhante Ānanda puriso ekaṃ nidhimukhaṃ4
gavesanto saki-d-eva ekādasa nidhimukhāni4 adhigaccheyya,
evam eva kho ahaṃ bhante ekaṃ amatadvāraṃ gavesanto
saki-d-eva ekādasannaṃ amatadvārānaṃ alatthaṃ sevanā-
ya5. Seyyathā pi bhante purisassa agāraṃ ekādasadvāraṃ

--------------------------------------------------------------------------
1 M. pa || ananuppattaṃ.
2 M. Ph. add ti.
3 omitted by M. T. M7.
4 T. M7 niya-
5 T. M7. S. savanāya.

[page 347]
XVII.9-XVIII.3 Anussati-Vagga. 347
so tasmiṃ agāre āditte ekamekena dvārena sakkuṇeyya
attānaṃ sotthiṃ1 kātuṃ, evam eva kho ahaṃ bhante
imesaṃ ekādasannaṃ amatadvārānaṃ ekamekena amata-
dvārena sakkuṇissāmi attānaṃ sotthiṃ1 kātuṃ. Ime hi
nāma bhante aññatitthiyā ācariyassa ācariyadhanaṃ2 pa-
riyesissanti, kiṃ panāhaṃ āyasmato Ānandassa pūjaṃ na3
karissāmī ti?
10. Atha kho Dasamo gahapati Aṭṭhakanāgaro Vesāli-
kañ ca Pāṭaliputtakañ ca bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā4
paṇītena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappesi
sampavāresi ekamekañ ca bhikkhuṃ paccekadussayugena
acchādesi āyasmantañ ca Ānandaṃ ticīvarena5 āyasmato
ca Ānandassa pañcasataṃ vihāraṃ kārāpesī ti.
XVIII.
1. Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako
abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikātuṃ6. Katamehi
ekādasahi?
2. Idha bhikkhave gopālako na rūpaññū7 hoti, na
lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā8 hoti, na vaṇaṃ
paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ
jānāti9, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo
hoti, anavasesadohī10 hoti, ye te usabhā gopitaro gopari-
nāyakā11, te na atirekapūjāya pūjetā hoti.
Imehi kho bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato
gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikātuṃ.
3. Evam eva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi saman-
nāgato bhikkhu abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ12
virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Katamehi ekādasahi?

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 sotthi.
2 M. Ph. dhanaṃ.
3 omitted by Ph. T. S.
4 T. M7 sannipāpetvā.
5 T. M7 cīvarena.
6 T. M7 -kattuṃ; Ph. phātiṅk-; M. phātiṃk- throughout.
7 T. -ño; M7 -ñā.
8 M. Ph. hāretā throughout.
9 T. M7 pajā-
10 T. anavasesā-
11 M. Ph. -ṇāyakā throughout.
12 M. Ph. bu-; S. vuḍḍhiṃ throughout.

[page 348]
348 Aṅguttara-Nikāya. XVIII.4-8
4. Idha bhikkhave bhikkhu na rūpaññū1 hoti, na lakkha-
ṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, na vaṇaṃ paṭicchā-
detā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ jānāti, na
pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo hoti, ana-
vasesadohī hoti, ye te bhikkhū therā rattaññū cirapabba-
jitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na atirekapūjāya
pūjetā hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu na rūpaññū
hoti?
5. Idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ2 ‘cattāri
ca mahābhūtāni catunnañ ca mahābhūtānaṃ upādāya
rūpan'; ti yathābhūtaṃ na ppajānāti.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na rūpaññū hoti. Kathañ
ca bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti?
6. Idha bhikkhave bhikkhu ‘kammalakkhaṇo3 bālo3,
kammalakkhaṇo paṇḍito'; ti yathābhūtaṃ na ppajānāti.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na lakkhaṇakusalo hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti?
7. Idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ
adhivāseti na ppajahati na vinodeti na vyantīkaroti4 na
anabhāvaṃ gameti, uppannaṃ vyāpādavitakkaṃ . . . up-
pannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ . . . uppannuppanne pāpake aku-
sale dhamme adhivāseti na ppajahati na vinodeti na vyan-
tīkaroti na anabhāvaṃ gameti.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā
hoti?
8. Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā ni-
mittaggāhī hoti anuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇam enaṃ
cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā
pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ5, tassa6 saṃvarāya
na7 ppaṭipajjati7, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye
na8 saṃvaraṃ āpajjati9, sotena saddaṃ sutvā . . . ghānena

--------------------------------------------------------------------------
1 T. -ño.
2 T. M7 add sabbaṃ rūpaṃ.
3 omitted by T.
4 M. Ph. byantiṃ ko throughout.
5 M. anvassa-; Ph. anvāsa- throughout.
6 T. adds na.
7 T. M7 āpajjati.
8 omitted by M. Ph. M7.
9 M. Ph. nāpajjati.

[page 349]
XVIII.8-12 Anussati-Vagga. 349
gandhaṃ ghāyitvā . . . jivhāya rasaṃ sāyitvā . . . kāyena
phoṭṭhabbaṃ phusitvā . . . manasā dhammaṃ viññāya
nimittaggāhī hoti anuvyañjanaggāhī yatvādhikaraṇam enaṃ
manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā
pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya
na ppaṭipajjati, na rakkhati manindriyaṃ, manindriye na1
saṃvaraṃ āpajjati2.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vaṇaṃ paṭicchādetā
hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu na dhūmaṃ kattā
hoti?
9. Idha bhikkhave bhikkhu na3 yathāsutaṃ yathāpari-
yattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ desetā4 hoti4.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na3 dhūmaṃ kattā hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti?
10. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā
āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te
kālena kālaṃ upasaṅkamitvā na5 paripucchati na5 pari-
pañhati ‘idaṃ6 bhante kathaṃ7, imassa ko attho'; ti?
Tassa te āyasmanto avivaṭañ c'; eva na vivaranti, anuttānī-
katañ8 ca na uttānīkaronti9, anekavihitesu ca10 kaṅkhā-
ṭhāniyesu11 dhammesu kaṅkhaṃ na ppaṭivinodenti.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na titthaṃ jānāti. Ka-
thañ ca bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti?
11. Idha bhikkhave bhikkhu Tathāgatappavedite dham-
mavinaye desiyamāne na labhati atthavedaṃ, na labhati
dhammavedaṃ, na labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na pītaṃ jānāti. Kathañ
ca bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti?
12. Idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ mag-
gaṃ yathābhūtaṃ na ppajānāti.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na vīthiṃ jānāti. Kathañ
ca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti?

--------------------------------------------------------------------------
1 omitted by M. Ph. M7.
2 M. Ph. nāpajjati.
3 omitted by S.
4 T. M7 sato sotā hoti; M. Ph. deseti.
5 omitted by T. M7.
6 T. idha.
7 T. kathā.
8 T. uttāni-
9 M. Ph. uttāniṃ k-
10 omitted by T. S.
11 Ph. kaṅkhaṭhā-; S. kaṃkhaṭṭhā-; T. kaṃkhāṭhānāniyesu.

[page 350]
350 Aṅguttara-Nikāya. XVIII.13-18
13. Idha bhikkhave bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathā-
bhūtaṃ na ppajānāti.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti?
14. Idha bhikkhave bhikkhu saddhā gahapatikā1 abhi-
haṭṭhuṃ pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya-
bhesajjaparikkhārena, tatra2 bhikkhu mattaṃ na jānāti
paṭiggahaṇāya.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohī hoti. Ka-
thañ ca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū
cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te na ati-
rekapūjāya pūjetā hoti?
15. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rat-
taññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu
na mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī3 c'; eva raho
ca, na mettaṃ vacīkammaṃ . . . na mettaṃ manokammaṃ
paccupaṭṭhāpeti āvī c'; eva raho ca.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā
rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te
na atirekapūjāya pūjetā hoti.
Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato
bhikkhu abhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ virū-
ḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ.
16. Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako
bhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikātuṃ. Katamehi
ekādasahi?
17. Idha bhikkhave gopālako rūpaññū hoti, lakkhaṇa-
kusalo hoti, āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, vaṇaṃ paṭicchādetā
hoti, dhūmaṃ kattā hoti, titthaṃ jānāti, pītaṃ jānāti,
vīthiṃ jānāti, gocarakusalo hoti, sāvasesadohī hoti, ye te
usabhā gopitaro goparināyakā, te atīrekapūjāya pūjetā hoti.
Imehi kho bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato
gopālako bhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikātuṃ.
18. Evam eva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi
samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiṃ dhammavinaye
vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjituṃ. Katamehi ekādasahi?

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 gahapati.
2 all MSS. insert bhikkhave
3 M. āvi throughout.

[page 351]
XVIII.19-23 Anussati-Vagga. 351
19. Idha bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti, lakkhaṇakusalo
hoti, āsāṭikaṃ sāṭetā hoti, vaṇaṃ paṭicchādetā hoti, dhūmaṃ
kattā hoti, titthaṃ jānāti, pītaṃ jānāti, vīthiṃ jānāti,
gocarakusalo hoti, {sāvasesadohī} hoti, ye te bhikkhū therā
rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te
atirekapūjāya pūjetā hoti. Kathañ ca bhikkhave bhikkhu
rūpaññū hoti?
20. Idha bhikkhave bhikkhu yaṃ kiñci rūpaṃ1 ‘cattāri
ca mahābhūtāni catunnañ ca mahābhūtānaṃ upādāya rū-
pan'; ti yathābhūtaṃ pajānāti.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu rūpaññū hoti. Kathañ
ca bhikkhave bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti?
21. Idha bhikkhave bhikkhu ‘kammalakkhaṇo2 bālo,
kammalakkhaṇo3 paṇḍito'; ti yathābhūtaṃ pajānāti.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu lakkhaṇakusalo hoti. Ka-
thañ ca bhikkhave bhikkhu āsāṭikaṃ sāṭetā hoti?
22. Idha bhikkhave bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ
nādhivāseti pajahati vinodeti vyantīkaroti anabhāvaṃ ga-
meti, uppannaṃ vyāpādavitakkaṃ . . . uppannaṃ vihiṃsā-
vitakkaṃ . . .4 uppannuppanne pāpake akusale dhamme
nādhivāseti pajahati vinodeti vyantīkaroti anabhāvaṃ gameti.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu āsāṭikaṃ sāṭetā hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu vaṇaṃ paṭicchādetā hoti?
23. Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na
nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇaṃ
enaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādo-
manassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa
saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhun-
driye saṃvaraṃ āpajjati, sotena saddaṃ sutvā . . . ghā-
nena gandhaṃ ghāyitvā . . . jivhāya rasaṃ sāyitvā . . .
kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā . . . manasā dhammaṃ viñ-
ñāya na nimittaggāhī hoti nānuvyañjanaggāhī yatvādhika-
raṇam enaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā-
domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 add sabbataṃ rūpaṃ.
2 T. M7 add vā.
3 T. adds vā.
4 T. M7 pe.

[page 352]
352 Aṅguttara-Nikāya. XVIII.23-29
saṃvarāya paṭipajjati, rakkhati manindriyaṃ, manindriye
saṃvaraṃ āpajjati.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vaṇaṃ paṭicchādetā hoti.
Kathañ ca bhikkhave bhikkhu dhūmaṃ kattā hoti?
24. Idha bhikkhave bhikkhu yathāsutaṃ yathāpariyat-
taṃ1 dhammaṃ vitthārena paresaṃ desitā2 hoti.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu dhūmaṃ kattā hoti. Ka-
thañ ca bhikkhave bhikkhu titthaṃ jānāti?
25. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū bahussutā
āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kā-
lena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati ‘idaṃ bhante
kathaṃ, imassa ko attho'; ti? Tassa te āyasmanto avivaṭañ
c'; eva vivaranti, anuttānīkatañ ca uttānīkaronti3, anekavi-
hitesu ca4 kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ5 paṭivi-
nodenti.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu titthaṃ jānāti. Kathañ
ca bhikkhave bhikkhu pītaṃ jānāti.
26. Idha bhikkhave bhikkhu Tathāgatappavedite dham-
mavinaye desiyamāne labhati atthavedaṃ, labhati dhamma-
vedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu pītaṃ jānāti. Kathañ
ca bhikkhave bhikkhu vīthiṃ jānāti?
27. Idha bhikkhave bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ
yathābhūtaṃ pajānāti.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu vīthiṃ pajānāti. Kathañ
ca bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti?
28. Idha bhikkhave bhikkhu cattāro satipaṭṭhāne yathā-
bhūtaṃ pajānāti.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti. Ka-
thañ ca bhikkhave bhikkhu sāvasesadohī hoti?
29. Idha bhikkhave bhikkhu saddhā gahapatikā abhi-
haṭṭhuṃ pavārenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccaya-
bhesajjaparikkhārena, tatra6 bhikkhu mattaṃ jānāti paṭi-
ggahaṇāya.

--------------------------------------------------------------------------
1 T. -yantaṃ.
2 S. desetā; T. M7 desatā.
3 M. uttāniṃ k-
4 omitted by S.
5 S. adds vinodenti.
6 M. inserts bhikkhave.

[page 353]
XVIII.29-XIX.1 Anussati-Vagga. 353
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu sāvessadohī hoti. Kathañ
ca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rattaññū cira-
pabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, te atirekapūjāya
pūjetā hoti?
30. Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā rat-
taññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā, tesu
mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhāpeti āvī c'; eva raho ca,
mettaṃ vacīkammaṃ . . .1 mettaṃ manokammaṃ paccu-
paṭṭhāpeti āvī c'; eva raho ca.
Evaṃ kho bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhū therā
rattaññū cirapabbajitā saṅghapitaro saṅghaparināyakā te
atirekapūjāya pūjetā hoti.
Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato
bhikkhu bhabbo imasmiṃ dhammavinaye vuddhiṃ2 virū-
ḷhiṃ vepullaṃ āpajjitun ti.
XIX3.
1. Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā ten'
upasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū
Bhagavantaṃ etad avocuṃ ‘siyā nu kho bhante bhikkhuno
tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṃ paṭha-
vīsaññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejo-
saññī assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcā-
yatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane
viññāṇañcāyatanasaññī assa4, na ākiñcaññāyatane ākiñ-
caññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane neva-
saññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī
assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam5 p'; idaṃ5
diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anu-
vicaritaṃ manasā, tatrāpi6 na saññī assa, saññī ca pana
assā'; ti? ‘Siyā bhikkhave bhikkhuno tathārūpo samādhi-
paṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa . . .

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 pe.
2 M. here vu-
3 M6 here sets in again.
4 T. M7 continue: yam p'idaṃ and so on.
5 Ph. S. yam idaṃ.
6 Ph. T. M6. M7 tatra pi.

[page 354]
354 Aṅguttara-Nikāya. XIX.1-XX.1
pe1 . . . yam2 p'; idaṃ2 diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ
pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi3 na
saññī assa, saññī ca pana assā'; ti. ‘Yathākathaṃ4 pana
bhante siyā bhikkhuno yathārūpo samādhipaṭilābho, yathā
neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa . . . pe5 . . . yam2 p'; idaṃ2
diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anu-
vicaritaṃ manasā, tatrāpi na saññī assa, saññī ca pana
assā'; ti?
2. Idha bhikkhave bhikkhu evaṃsaññī hoti ‘etaṃ san-
taṃ, etaṃ paṇītaṃ, yad idaṃ sabbasaṅkhārasamatho
sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nib-
bānan'; ti. Evaṃ kho bhikkhave siyā bhikkhuno tathārūpo
samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī
assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī
assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane
ākāsānañcayatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañ-
cāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatana-
saññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññā-
yatanasaññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na
paraloke paralokasaññī assa, yam2 p'; idaṃ2 diṭṭhaṃ sutaṃ
mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā,
tatrāpi3 na saññī assa, saññī ca pana assā ti.
XX.
1. Tatra6 kho Bhagavā bhikkhū āmantesi:-- Bhikkhavo
ti. Bhadante7 ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bha-
gavā etad avoca ‘siyā nu kho bhikkhave bhikkhuno tathā-
rūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavī-

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. pa.
2 Ph. S. yam idaṃ.
3 Ph. T. M6. M7 tatra pi.
4 T. M6. M7 omit this question.
5 M. la; omitted by Ph.
6 M6 only has siyā bh- bhikkhuno tathā- samādhi-, then kasaṃñi assa,
yam p'idaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ viṃñātaṃ pattaṃ pari- anuvi- manasā,
tatrā pi na saṃño assa, saṃñi ca pana assā ti, omitting also
Nos. XXI, XXII.
7 M. Ph. bhaddante.

[page 355]
XX.1-3 Anussati-Vagga. 355
saññī assa, na āpasmiṃ āposaññī assa, na1 tejasmiṃ
tejosaññī assa, na vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsā-
nañcāyatane ākāsānañcāyatanasaññī assa, na viññāṇañ-
cāyatane viññāṇañcāyatanasaññī assa, na ākiñcaññāyatane
ākiñcaññāyatanasaññī assa, na nevasaññānāsaññāyatane
nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa, na idhaloke idhaloka-
saññī assa, na paraloke paralokasaññī assa, yam2 p'; idaṃ2
diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anu-
vicaritaṃ manasā, tatrāpi3 na saññī assa, saññī ca pana
assā'; ti? ‘Bhagavaṃmūlakā no bhante dhammā bhagavaṃ-
nettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā, sādhu vata bhante Bhaga-
vantaṃ yeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, Bhagavato
sutvā bhikkhū dhāressantī'; ti. ‘Tena hi bhikkhave su-
ṇātha sādhukaṃ manasikarotha, bhāsissāmī'; ti. ‘Evaṃ
bhante'; ti kho te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bha-
gavā etad avoca:--
2. Siyā bhikkhave bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho,
yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa . . . pe4 . . .
yam2 p'; idaṃ2 diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ
pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi3 na saññī assa,
saññī ca pana assā ti.
‘Yathākathaṃ pana bhante siyā bhikkhuno tathārūpo
samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī
assa . . . pe5 . . . yam2 p'; idaṃ2 diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ
viññātaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi3 na
saññī assa, saññī ca pana assā'; ti?
3. Idha bhikkhave bhikkhu evaṃsaññī hoti ‘etaṃ santaṃ,
etaṃ paṇītaṃ, yad idaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbū-
padhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan'
ti. Evaṃ kho bhikkhave siyā bhikkhuno tathārūpo samādhi-
paṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa, na6
āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na
vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcayatane ākāsānañ-
cāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyata-

--------------------------------------------------------------------------
1 M. pa || na ākiñcaññāyatane.
2 Ph. S. yam idaṃ.
3 Ph. T. M7 tatra pi.
4 M. Ph. pa.
5 M. Ph. pa; omitted by T. M7.
6 M. pa || yam p'idaṃ.

[page 356]
356 Aṅguttara-Nikāya. XX.3-XXI.1
nasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī
assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanā-
saññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke
paralokasaññī assa, yam1 p'; idaṃ1 diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ
viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrā-
pi2 na saññī assa, saññī ca pana assā ti.
XXI.
1. Atha kho sambahulā bhikkhū yenāyasmā Sāriputto
ten'; upasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā āyasmatā Sāriputtena
saddhiṃ sammodiṃsu; sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ
vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho
te bhikkhū āyasmantaṃ Sāriputtaṃ etad avocuṃ ‘siyā nu
kho āvuso Sāriputta bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭi-
lābho, yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa, na3
āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na
vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañ-
cāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyata-
nasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī
assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatana-
saññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke
paralokasaññī assa, yam1 p'; idaṃ1 diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ
viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrā-
pi4 na saññī assa, saññī ca pana assā'; ti? ‘Siyā āvuso
bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭha-
viyaṃ paṭhavīsaññī assa . . . pe5 . . . yam1 p'; idaṃ1
diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anu-
vicaritaṃ manasā, tatrāpi4 na saññī assa, saññī ca pana
assā'; ti. ‘Yathākathaṃ panāvuso Sāriputta siyā bhikkhuno
tathārūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṃ paṭha-
vīsaññī assa . . . pe5 . . . yam1 p'; idaṃ1 diṭṭhaṃ sutaṃ
mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā,
tatrāpi4 na saññī assa, saññī ca pana assā'; ti?
--------------------------------------------------------------------------
1 Ph. S. yam idaṃ.
2 Ph. M7 tatra pi.
3 M. Ph. pa | yam p'idaṃ (Ph. yam idaṃ).
4 Ph. T. M7 tatra pi.
5 M. Ph. pa.

[page 357]
XXI.2-XXII.1 Anussati-Vagga. 357
2. Idha āvuso1 bhikkhu evaṃsaññī hoti ‘etaṃ santaṃ,
etaṃ paṇītaṃ, yad idaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbū-
padhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan'
ti. Evaṃ kho āvuso siyā bhikkhuno tathārūpo samādhi-
paṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa, na2
āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na
vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañ-
cāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatana-
saññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa,
na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī
assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke para-
lokasaññī assa, yam3 p'; idaṃ3 diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññā-
taṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi4 na
saññī assa, saññī ca pana assā ti.
XXII.
1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhū āmantesi ‘siyā
nu kho āvuso bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho,
yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa, na āpasmiṃ
āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na vāyasmiṃ
vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañcāyatana-
saññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyatanasaññī
assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī assa, na ne-
vasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatanasaññī assa,
na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke paralokasaññī
assa, yam3 p'; idaṃ3 diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ
pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi4 na saññī assa,
saññī ca pana assā'; ti?
‘Dūrato pi kho mayaṃ āvuso āgaccheyyāma āyasmato
Sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthaṃ aññātuṃ,
sādhu vatāyasmantaṃ yeva Sāriputtaṃ paṭibhātu etassa
bhāsitassa attho, āyasmato Sāriputtassa sutvā bhikkhū
dhāressantī'; ti. ‘Tena h'; āvuso5 suṇātha sādhukaṃ manasi-

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 continue: yad idaṃ.
2 M. pa || yaṃ p'idaṃ.
3 Ph. S. yam idaṃ.
4 Ph. T. M7 tatra pi.
5 S. adds taṃ.

[page 358]
358 Aṅguttara-Nikāya. XXII.1-3
karotha, bhāsissāmī'; ti. ‘Evam āvuso'; ti kho te bhikkhū
āyasmato Sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā Sāriputto
etad avoca:--
2. ‘Siyā āvuso bhikkhuno tathārūpo samādhipaṭilābho,
yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa . . . pe1 . . .
yam2 p'; idaṃ2 diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ
pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrāpi3 na saññī assa,
saññī ca pana assā'; ti.
‘Yathākathaṃ panāvuso Sāriputta siyā bhikkhuno tathā-
rūpo samādhipaṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī
assa . . .pe1 . . . yam2 p'; idaṃ2 diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ
viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrā-
pi3 na saññī assa, saññī ca pana assā'; ti?
3. Idha āvuso bhikkhu evaṃsaññī hoti ‘etaṃ santaṃ,
etaṃ paṇītaṃ, yad idaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbū-
padhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan'
ti. Evam pi kho āvuso siyā bhikkhuno tathārūpo samādhi-
paṭilābho, yathā neva paṭhaviyaṃ paṭhavīsaññī assa, na
āpasmiṃ āposaññī assa, na tejasmiṃ tejosaññī assa, na
vāyasmiṃ vāyosaññī assa, na ākāsānañcāyatane ākāsānañ-
cāyatanasaññī assa, na viññāṇañcāyatane viññāṇañcāyata-
nasaññī assa, na ākiñcaññāyatane ākiñcaññāyatanasaññī
assa, na nevasaññānāsaññāyatane nevasaññānāsaññāyatana-
saññī assa, na idhaloke idhalokasaññī assa, na paraloke
paralokasaññī assa, yam2 p'; idaṃ2 diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ
viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā, tatrā-
pi3 na saññī assa, saññī ca pana assā ti.
Anussativaggo4 dutiyo5.
Tatr'; uddānaṃ6:
Dve7 Mahānāma8 Nandiyena9 Subhūtinā ca10 mettā
Dasamo c'; eva11 gopālo12 cattāro ca samādhino ti.

--------------------------------------------------------------------------
1 M. Ph. pa.
2 Ph. S. yam idaṃ.
3 Ph. T. M7 tatra pi.
4 Ph. T. M6. M7 Vaggo; S. Dutiyavaggo.
5 T. M6. M7 cuddasamo.
6 S. tass'; udd-; T. M6 M7 put tatr'; udd- before Vaggo.
7 M. adds vuttā.
8 M. -nāmena; Ph. M6. M7. S. add ca.
9 Ph. -ya saddha; M7 -yo taṃ.
10 omitted by M. Ph. T. M6. M7.
11 omitted by M. T. M6. M7. S.
12 T. M7. S. -lako.

[page 359]
Aṅguttara-Nikāya. 359
1. Ekādasahi bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako
abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikātuṃ. Katamehi
ekādasahi?
2. Idha bhikkhave gopālako na rūpaññū1 hoti, na
lakkhaṇakusalo hoti, na āsāṭikaṃ sāṭetā2 hoti, na vaṇaṃ
paṭicchādetā hoti, na dhūmaṃ kattā hoti, na titthaṃ
jānāti, na pītaṃ jānāti, na vīthiṃ jānāti, na gocarakusalo
hoti, anavasesadohī hoti, ye te usabhā gopitaro goparinā-
yakā, te na atirekapūjāya pūjetā hoti.
Imehi kho bhikkhave ekādasahi aṅgehi samannāgato
gopālako abhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikātuṃ.
3. Evam eva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi sam-
annāgato bhikkhu abhabbo cakkhusmiṃ aniccānupassī
viharituṃ . . . pe3 . . . abhabbo cakkhusmiṃ dukkhānu-
passī viharituṃ . . . abhabbo cakkhusmiṃ anattānupassī
viharituṃ . . . abhabbo cakkhusmiṃ khayānupassī vihari-
tum . . . abhabbo cakkhusmiṃ vayānupassī viharituṃ . . .
abhabbo cakkhusmiṃ virāgānupassī viharituṃ . . . abhabbo
cakkhusmiṃ nirodhānupassī viharituṃ . . . abhabbo cak-
khusmiṃ paṭinissaggānupassī viharituṃ . . . sotasmiṃ4
. . . ghānasmiṃ . . . jivhāya . . . kāyasmiṃ . . . manasmiṃ
. . . rūpesu . . . saddesu . . . gandhesu . . . rasesu . . .
phoṭṭhabbesu . . . dhammesu . . . cakkhuviññāṇe . . . sota-
viññāṇe . . . ghānaviññāṇe . . . jivhāviññāṇe5 . . . kāya-
viññāṇe . . . manoviññāṇe . . . cakkhusamphasse . . . sota-
samphasse . . . ghānasamphasse . . . jivhāsamphasse . . .
kāyasamphasse . . . manosamphasse . . . cakkhusamphassa-
jāya vedanāya . . . sotasamphassajāya vedanāya . . . ghā-
nasamphassajāya vedanāya . . . jivhāsamphassajāya veda-
nāya . . . kāyasamphassajāya vedanāya . . . manosam-
phassajāya vedanāya . . . rūpasaññāya . . . saddasaññāya
. . . gandhasaññāya . . . rasasaññāya . . . phoṭṭhabba-

--------------------------------------------------------------------------
1 T. M7 -ño.
2 T. M7 sāvetā; M6 sāmetā; M. Ph. hāretā.
3 M. Ph. pa.
4 S. abhabbo so-
5 M6 continues: ekādasa dhammā bhāvetabbā ti, then Rāgassa as in
the last section.

[page 360]
360 Aṅguttara-Nikāya.
saññāya . . . dhammasaññāya . . . rūpasañcetanāya1 . . .
saddasañcetanāya . . . gandhasañcetanāya . . . rasasañ-
cetanāya . . . phoṭṭhabbasañcetanāya . . . dhammasañce-
tanāya . . . rūpataṇhāya . . . saddataṇhāya . . . gandha-
taṇhāya . . . rasataṇhāya . . . phoṭṭhabbataṇhāya . . . dham-
mataṇhāya . . . rūpavitakke . . . saddavitakke . . . gandha-
vitakke . . . rasavitakke . . . phoṭṭhabbavitakke . . . dham-
mavitakke . . . rūpavicāre . . . saddavicāre . . . gandhavicāre
. . . rasavicāre . . . phoṭṭhabbavicāre . . . dhammavicāre
aniccānupassī viharituṃ . . . dukkhānupassī viharituṃ . . .
anattānupassī viharituṃ . . . khayānupassī viharituṃ . . .
vayānupassī viharituṃ . . . virāgānupassī viharituṃ . . . niro-
dhānupassī viharituṃ . . . paṭinissaggānupassī viharitun ti2.
4. Ekādasahi3 bhikkhave aṅgehi samannāgato gopālako
bhabbo gogaṇaṃ pariharituṃ phātikātuṃ. Katamehi ekā-
dasahi?
5. Idha3 bhikkhave gopālako rūpaññū hoti . . . pe . . .
6. Evam3 eva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi sam-
annāgato bhikkhu bhabbo cakkhusmiṃ aniccānupassī
viharituṃ . . . pe . . . paṭinissaggānupassī viharitun ti.
1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya ekādasa dhammā bhā-
vetabbā. Katame ekādasa?
2. Paṭhamaṃ4 jhānaṃ4 dutiyaṃ jhānaṃ tatiyaṃ jhānaṃ
catutthaṃ jhānaṃ mettācetovimutti karuṇācetovimutti mu-
ditācetovimutti upekhācetovimutti5 ākāsānañcāyatanaṃ
viññāṇañcāyatanaṃ akiñcaññāyatanaṃ6.
Rāgassa bhikkhave abhiññāya ime ekādasa dhammā
bhāvetabbā ti2.
1. Rāgassa bhikkhave abhiññāya pariññāya parikkhayāya
pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya cāgāya paṭi-
nissaggāya . . . ime ekādasa dhammā bhāvetabbā ti7.

--------------------------------------------------------------------------
1 in T. M7 the list of notions enumerated here is not complete.
2 omitted by M. Ph.
3 M. Ph. omit this .
4 T. M7. S. -majjh- and so in every similar case
5 M. Ph. S. upekkhā-
6 Ph. adds nevasaññā-
7 omitted by M. Ph. S.

[page 361]
Aṅguttara-Nikāya. 361
2. Dosassa1 . . . mohassa . . . kodhassa . . . upanāhassa
. . . makkhassa . . . palāsassa2 . . . issāya . . . macchari-
yassa . . . māyāya . . . sāṭheyyassa . . . thambhassa . . .
sārambhassa . . . mānassa . . . atimānassa3 . . . madassa
. . . pamādassa abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahā-
nāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya cāgāya paṭi-
nissaggāya . . . ime ekādasa dhammā bhāvetabbā ti.
Idam4 avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhaga-
vato bhāsitaṃ abhinandun ti.
Navasuttasahassāni5 bhiyyo pañcasatāni ca
sattapaññāsasuttantā6 Aṅguttarasamāyutā6 ti
Ekādasakanipāto7 niṭṭhito8.

--------------------------------------------------------------------------
1 M6 omits this .
2 S. paḷ-
3 omitted by S.
4 Idam . . . abhinandun ti is wanting in M. Ph. T. M7.
5 not in M. Ph. T. M7.
6 M6 -suttāṅguttara-
7 M. M6. M7 ekādasa-; Ph. ekādasakaṃ; omitted by T.
8 Ph. niṭṭhitaṃ; M6. M7 samatto ti; omitted by T.; in M.
follow 30 lines in Burmese; Ph. at first has the following verses:__
Jinacakke vijjulakkhe seti bho pūramāpito
raṭṭhaniyyāta-āyehi saddhā tisso vanātuso
ropitā antepūramhi atthaṃ pekkhiya cintayaṃ
uyyānuppādamūlena pūjesi piṭakattayaṃ
ten'; idaṃ amarappūre sāsanupphulasobhitte (sic)
then 5 lines in Burmese; in T. we read imaṃ likhitapuññena
mettayyaṃ upasaṃkami patiṭṭhahitvā saraṇe supatiṭṭhāmi
sāsane. Siddhir astu. Ārogyam astu. Siddhi [astu]; in
M6 siddhir astu. Subham astu. Ahaṃ paññavanto aggo
bhaveyyaṃ; in M7 two lines in Sinhalese.