Anguttara-Nikaya of the Sutta-Pitaka, Part II. Catukkanipata Based on the edition by R. Morris, London : Pali Text Society 1888 (reprinted 1976). Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996 [GRETIL-Version vom 4.9.2014] NOTICE This file is (C) Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015. This work is licensed under a Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License. These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for scholarly purposes only. In principle they represent a digital edition (without revision or correction) of the printed editions of the complete set of Pali canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a process of checking, it should not be assumed that there is no divergence from the printed editions and it is strongly recommended that they are checked against the printed editions before quoting. PLAIN TEXT VERSION (In order to fascilitate word search, all annotations have been remove, and the line breaks of the printed edition have been converted into floating text.) #<...># = BOLD %<...>% = ITALICS \<...>\ = REDLINE ___________________________________________________________________ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. Text converted to Classical Sanskrit Extended (CSX) encoding: description character =ASCII long a ā 224 long A â 226 long i ã 227 long I ä 228 long u å 229 long U æ 230 vocalic r į 231 vocalic R č 232 long vocalic r é 233 vocalic l ë 235 long vocalic l í 237 velar n ī 239 velar N đ 240 palatal n ¤ 164 palatal N Ĩ 165 retroflex t ņ 241 retroflex T ō 242 retroflex d ķ 243 retroflex D ô 244 retroflex n õ 245 retroflex N ö 246 palatal s ÷ 247 palatal S ø 248 retroflex s ų 249 retroflex S ú 250 anusvara ü 252 capital anusvara ũ 253 visarga ū 254 long e š 185 long o ē 186 l underbar × 215 r underbar Ÿ 159 n underbar ­ 173 k underbar É 201 t underbar  194 Other characters of the CSX encoding table are not included. Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order to facilitate word search. For a comprehensive list of CSX and other GRETIL encodings and formats see: http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf and http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf For further information see: http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm ___________________________________________________________________ Aīguttara-Nikāya Vol. II #<[page 001]># %< 1>% [Aīguttara-Nikāya CATUKKA-NIPâTA] NAMO TASSA BHAGAVATO ARAHATO SAMMâSAMBUDDHASSA. 1. 1. Evaü me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Vajjãsu viharati Bhaõķagāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi:--Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca : 2. Catunnaü bhikkhave dhammānaü ananubodhā appaņivedhā evam idaü dãgham addhānaü sandhāvitaü saüsaritaü mama¤ c' eva tumhāka¤ ca. Katamesaü catunnaü? 3. Ariyassa bhikkhave sãlassa ananubodhā appaņivedhā evam idaü dãgham addhānaü sandhāvitaü saüsaritaü mama¤ c' eva tumhāka¤ ca. Ariyassa bhikkhave samādhissa ananubodhā appaņivedhā . . . pe . . . Ariyāya bhikkhave pa¤¤āya ananubodhā appaņivedhā . . . pe . . . Ariyāya bhikkhave vimuttiyā ananubodhā appaņivedhā evam idaü dãgham addhānaü sandhāvitaü saüsaritaü mama¤ c' eva tumhāka¤ ca. 4. Tayidaü bhikkhave ariyaü sãlaü anubuddhaü paņividdhaü, ariyo samādhi anubuddho paņividdho, ariyā pa¤¤ā anubuddhā paņividdhā, ariyā vimutti anubuddhā paņividdhā, ucchinnā bhavataõhā khãõā bhavanetti, n' atthi dāni punabbhavo ti. 5. Idam avoca Bhagavā idaü vatvā Sugato athāparaü etad avoca satthā' #<[page 002]># %<2 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Sãlaü samādhi pa¤¤ā ca vimutti ca anuttarā Anubuddhā ime dhammā Gotamena yasassinā Iti Buddho abhi¤¤āya dhammam akkhāsi bhikkhånaü Dukkhass' antakaro satthā cakkhumā parinibbuto ti. 2. 1. Catuhi bhikkhave dhammehi asamannāgato imasmā dhammavinayā papatito ti vuccati. Katamehi catuhi? Ariyena bhikkhave sãlena asamannāgato imasmā dhammavinayā papatito ti vuccati. Ariyena bhikkhave samādhinā asamannāgato . . . pe . . . Ariyāya bhikkhave pa¤¤āya asamannāgato . . . pe . . . Ariyāya bhikkhave vimuttiyā asamannāgato imasmā dhammavinayā papatito ti vuccati. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi asamannāgato imasmā dhammavinayā papatito ti vuccati. 2. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato imasmā dhammavinayā apapatito ti vuccati. Katamehi catuhi? Ariyena bhikkhave sãlena samannāgato imasmā dhammavinayā apapatito ti vuccati. Ariyena bhikkhave samādhinā samannāgato . . . pe . . . Ariyāya bhikkhave pa¤¤āya samannāgato . . . pe . . . Ariyāya bhikkhave vimuttiyā samannāgato imasmā dhammavinayā apapatito ti vuccati. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato imasmā dhammavinayā apapatito ti vuccatãti. Cutā patanti patitā giddhā ca punar āgatā Kataü kiccaü ratam rammaü sukhenānvāgataü sukhan ti. 3.4 1. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo avyatto asappuriso khataü upahataü attānaü pariharati sāvajjo ca hoti sānuvajjo vi¤¤ånaü bahu¤ ca apu¤¤aü pasavati. #<[page 003]># %< BHAöôAGâMA-VAGGA. 3>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Katamehi catuhi? Ananuvicca apariyogāhetvā avaõõārahassa vaõõaü bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaõõārahassa avaõõaü bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā appasādanãye ņhāne pasādaü upadaüseti, ananuvicca apariyogāhetvā pasādanãye ņhāne appasādaü upadaüseti. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato avyatto asappuriso khataü upahataü attānaü pariharati sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca vi¤¤ånaü bahu¤ ca apu¤¤aü pasavati. 2. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato paõķito vyatto sappuriso akkhataü anupahataü attānaü pariharati anavajjo ca hoti ananuvajjo ca vi¤¤ånaü bahu¤ ca pu¤¤aü pasavati. Katamehi catuhi? Anuvicca pariyogāhetvā avaõõārahassa avaõõaü bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaõõārahassa vaõõaü bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā appasādanãye ņhāne appasādaü upadaüseti, anuvicca pariyogāhetvā pasādanãye ņhāne pasādaü upadaüseti. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato paõķito vyatto sappuriso akhataü anupahataü attānaü anavajjo ca hoti ananuvajjo ca vi¤¤ånaü bahu¤ ca pu¤¤aü pasavatãti. 3. Yo nindiyaü pasaüsati Taü vā nindati yo pasaüsiyo Vicināti mukhena so kaliü Kalinā tena sukhaü na vindati Appamatto ayaü kali Yo akkhesu dhanaparājayo Sabbassāpi sahāpi attanā Ayam eva mahantataro kali Yo sugatesu manaü padosaye. Sataü sahassānaü nirabbudānaü Chattiüsa ca pa¤ca ca abbudāni #<[page 004]># %<4 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Yam ariyagarahã nirayaü upeti Vācaü mana¤ ca paõidhāya pāpakan ti. 4. 1. Catusu bhikkhave micchāpaņipajjamāno bālo avyatto asappuriso khataü upahataü attānaü pariharati sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca vi¤¤ånaü bahu¤ ca apu¤¤aü pasavati. Katamesu catusu? Mātari bhikkhave micchāpaņipajjamāno bālo avyatto asappuriso khataü upahataü attānaü pariharati sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca vi¤¤ånaü bahu¤ ca apu¤¤aü pasavati, pitari bhikkhave micchāpaņipajjamāno . . . pe . . . Tathāgate bhikkhave micchāpaņipajjamāno . . . pe . . . Tathāgatasāvake bhikkhave micchāpaņipajjamāno bālo avyatto asappuriso khataü upahataü attānaü pariharati sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca vi¤¤ånaü bahu¤ ca apu¤¤aü pasavati. Imesu kho bhikkhave micchāpaņipajjamāno bālo . . . bahu¤ ca apu¤¤aü pasayati. 2. Catusu bhikkhave sammāpaņipajjamāno paõķito vyatto sappuriso akkhataü anupahataü attānaü pariharati anavajjo ca hoti ananuvajjo ca vi¤¤ånaü bahu¤ ca pu¤¤aü pasavati. Katamesu catusu? Mātari bhikkhave sammāpaņipajjamāno paõķito vyatto sappuriso akkhataü anupahataü attānaü pariharati anavajjo ca hoti ananuvajjo ca vi¤¤unaü bahu¤ ca pu¤¤aü pasavati, pitari bhikkhave sammāpaņipajjamāno . . . pe . . . Tathāgate bhikkhave sammāpaņipajjamāno . . . pe . . . Tathāgatasāvake bhikkhave sammāpaņipajjamāno paõķito vyatto sappuriso akkhataü anupahataü attānaü pariharati anavajjo ca hoti ananuvajjo ca vi¤¤ånaü bahu¤ ca pu¤¤aü pasavati. Imesu kho bhikkhave sammāpaņipajjamāno paõķito . . . bahu¤ ca pu¤¤aü pasavatãti. 3. Mātari pitari cāpi yo micchā paņipajjati Tathāgate vā Sambuddhe athavā tassa sāvake #<[page 005]># %< BHAöôAGâMA-VAGGA. 5>% Bahu¤ ca so pasavati apu¤¤aü tādiso naro. Tāya adhammacāriyāya mātāpitåsu paõķitā Idh' eva naü garahanti peccāpāya¤ ca gacchati. Mātari pitari cāpi yo sammā paņipajjati Tathāgate vā Sambuddhe athavā tassa sāvake Bahu¤ ca so pasavati pu¤¤aü etādiso naro. Tāya naü dhammacāriyāya mātāpitåsu paõķitā Idh' eva naü pasaüsanti pecca sagge pamodantãti. 5. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Anusotagāmã puggalo, paņisotagāmã puggalo, ņhitatto puggalo, tiõõo pāraīgato thale tiņņhati brāhmaõo. Katamo ca bhikkhave anusotagāmã puggalo? Idha bhikkhave ekacco puggalo kāme ca paņisevati pāpa¤ ca kammaü karoti. Ayaü vuccati bhikkhave anusotagāmã puggalo. Katamo ca bhikkhave paņisotagāmã puggalo? Idha bhikkhave ekacco puggalo kāme ca na paņisevati pāpa¤ ca kammaü na karoti, sahāpi dukkhena sahāpi domanassena assumukho pi rudamāno paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü carati. Ayaü vuccati bhikkhave paņisotagāmã puggalo. Katamo ca bhikkhave ņhitatto puggalo? Idha bhikkhave ekacco puggalo pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tatthaparinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā. Ayaü vuccati bhikkhave ņhitatto puggalo. Katamo ca bhikkhave puggalo tiõõo pāraīgato thale tiņņhati brāhmaõo? #<[page 006]># %<6 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Idha bhikkhave ekacco puggalo āsavānaü khayā anāsavaü ceto-vimuttiü pa¤¤ā-vimuttiü diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaü vuccati bhikkhave puggalo tiõõo pāraīgato thale tiņņhati brāhmaõo. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 2. Ye keci kāmesu asa¤¤atā janā avãtarāgā idha kāmabhogino Punappunaü jāti-jaråpagāmã te taõhādhipannā anusotagāmino Tasmā hi dhãro idh' upaņņhitā sati kāme ca pāpe ca asevamāno Sahāpi dukkhena paheyya kāme paņisotagāmãti tam āhu puggalaü. 3. Yo ve kilesāni pahāya pa¤ca paripuõõasekho apahānadhammo Cetovasippatto samāhitindriyo sa ve ņhitatto ti naro pavuccati Parovarā yassa samecca dhammā vidhåpitā atthagatā na santi Sa vedagå vusitabrahmacariyo lokantagå pāragato ti vuccati. 6. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Appassuto sutena anuppanno, appassuto sutena uppanno, bahussuto sutena anuppanno, bahussuto sutena uppanno. Katha¤ ca bhikkhave puggalo appassuto hoti sutena anuppanno? #<[page 007]># %< BHAöôAGâMA-VAGGA. 7>% Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa appakaü sutaü hoti suttaü geyyaü veyyākaraõaü gāthā udānaü itivuttakaü jātakaü abbhutadhammaü vedallaü, so tassa appakassa sutassa na attham a¤¤āya na dhammam a¤¤āya dhammānudhammapaņipanno hoti. Evaü kho {bhikkhave} puggalo appassuto hoti sutena anuppanno. Katha¤ ca bhikkhave puggalo appassuto hoti sutena uppanno? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa appakaü sutaü hoti suttaü . . . vedallaü, so tassa appakassa sutassa attham a¤¤āya dhammam a¤¤āya dhammānudhammapatipanno hoti. Evaü kho bhikkhave puggalo appassuto hoti sutena uppanno. Katha¤ ca bhikkhave puggalo bahussuto hoti sutena anuppanno? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa bahukaü sutaü hoti suttaü . . . vedallaü, so tassa bahukassa sutassa na attham a¤¤āya na dhammam a¤¤āya dhammānudhammapaņipanno hoti. Evaü kho bhikkhave puggalo bahussuto hoti sutena anuppanno. Katha¤ ca bhikkhave puggalo bahussuto hoti sutena uppanno? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa bahukaü sutaü hoti suttaü . . . vedallaü, so tassa bahukassa sutassa attham a¤¤āya dhammam a¤¤āya dhammānudhammapaņipanno hoti. Evam kho bhikkhave puggalo bahussuto hoti sutena uppanno. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 2. Appassuto pi ce hoti sãlesu asamāhito Ubhayena naü garahanti sãlato ca sutena ca. Appassuto pi ce hoti sãlesu susamāhito Sãlato naü pasaüsanti nāssa sampajjate sutaü. Bahussuto pi ce hoti sãlesu asamāhito Sãlato naü garahanti nāssa sampajjate sutaü #<[page 008]># %<8 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Bahussuto pi ce hoti sãlesu susamāhito Ubhayena naü pasaüsanti sãlato ca sutena ca. Bahussutaü dhammadharaü sappa¤¤aü Buddhasāvakaü Nekkhaü jambonadass' eva ko taü ninditum arahati Devāpi naü pasaüsanti Brahmunāpi pasaüsito ti. 7. Cattāro 'me bhikkhave vyattā vinãtā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhamma-paņipannā saīghaü sobhenti. Katame cattāro? Bhikkhu bhikkhave vyatto vinãto visārado bahussuto dhammadharo dhammānudhamma-paņipanno saīghaü sobheti, bhikkhunã bhikkhave vyattā vinãtā visāradā bahussutā dhammānudhamma-paņipannā saīghaü sobheti, upāsako bhikkhave vyatto . . . saīghaü sobheti, upāsikā bhikkhave vyattā . . . saīghaü sobheti. Ime kho bhikkhave cattāro vyattā vinãtā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhamma-paņipannā saīghaü sobhenti. Yo hoti vyatto ca visārado ca bahussuto dhammadharo ca hoti Dhammassa hotã anudhammacārã sa tādiso vuccati saīghasobhano Bhikkhu ca sãlasampanno bhikkhunã ca bahussutā Upāsako ca yo saddho yā ca saddhā upāsikā Ete kho saīghaü sobhenti ete hi saīghasobhanā ti. 8. Cattār' imāni bhikkhave Tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato Tathāgato āsabhaõņhānam patijānāti parisāsu sãhanādaü nadati brahmacakkaü pavatteti. #<[page 009]># %< BHAöôAGâMA-VAGGA. 9>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Katamāni cattāri? Sammāsambuddhassa te paņijānato ime dhammā anabhisambuddhā ti--tatra vata maü samaõo vā brāhmaõo vā devo vā Māro vā Brahmā vā koci vā lokasmiü sahadhammena paņicodessatã ti--nimittam etaü bhikkhave na samanupassāmi. Etam p' ahaü bhikkhave nimittaü asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi; khãõāsavassa te paņijānato ime āsavā aparikkhãõā ti--tatra vata maü samaõo vā brāhmaõo vā . . . paņicodessatãti nimittam etaü bhikkhave na samanupassāmi. Etam p' ahaü bhikkhave nimittaü samanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi; ye kho pana te antarāyikā dhammā vuttā te paņisevato nālaü antarāyāyāti--tatra vata maü samaõo vā brāhmaõo . . . paņicodessatãti nimittam etaü bhikkhave na samanupassāmi . . . viharāmi; yassa kho pana te atthāya dhammo desito so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti-- tatra vata maü samaõo vā {brāhmaõo} . . . paņicodessatãti nimittam etaü bhikkhave na samanupassāmi . . . viharāmi. Imāni kho bhikkhave cattāri Tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato Tathāgato āsabhaõņhānaü paņijānāti parisāsu sãhanādaü nadati brahmacakkaü pavatteti. Ye keci me vādapathā puthussitā yaü nissitā samaõabrāhmaõā ca Tathāgatam patvā na te bhavanti visāradaü vādapathāti vuttaü Yo dhammacakkam abhibhuyya kevalim pavattayi sabbabhåtānukampã Taü tādisaü devamanussa-seņņhaü sattā namassanti bhavassa pāragun ti #<[page 010]># %<10 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 9. Cattāro 'me bhikkhave taõhuppādā yattha bhikkhuno taõhā uppajjamānā uppajjati. Katame cattāro? Cãvarahetu vā bhikkhave bhikkhuno taõhā uppajjamānā uppajjati, piõķapātahetu vā . . . senāsanahetu vā . . . itibhavābhavahetu vā bhikkhave bhikkhuno taõhā uppajjamanā uppajjati. Ime kho bhikkhave cattāro taõhuppādā yattha bhikkhuno taõhā uppajjamānā uppajjatãti. Taõhādutiyo puriso dãgham addhānaü saüsaraü Itthabhāva¤¤athābhāvaü saüsāram nātivattati Etam ādãnavaü ¤atvā taõhaü dukkhassa sambhavaü Vãtataõho anādāno sato bhikkhu paribbaje ti. 10. 1. Cattāro 'me bhikkhave yogā. Katame cattāro? Kāma-yogo, bhava-yogo, diņņhi-yogo, avijjā-yogo. Katamo ca bhikkhave kāma-yogo? Idha bhikkhave ekacco kāmānaü samudaya¤ ca atthagama¤ ca assāda¤ ca ādãnava¤ ca nissaraõa¤ ca yathābhåtaü nappajānāti, tassa kāmānaü samudaya¤ ca atthagama¤ ca ādãnava¤ ca nissaraõa¤ ca yathābhåtaü appajānato yo kāmesu kāmarāgo kāmanandã kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariëāho kāmajjhosānaü kāmataõhā sānuseti--ayaü vuccati bhikkhave kāmayogo. Iti kāmayogo; bhavayogo ca kathaü hoti? Idha bhikkhave ekacco bhavānaü samudaya¤ ca . . . nissaraõa¤ ca yathābhåtaü nappajānāti, tassa bhavānaü samudaya¤ ca . . . nissaraõa¤ ca yathābhåtaü appajānato yo bhavesu bhavarāgo bhavanandã bhavasneho bhavamucchā bhavapipāsā bhavapariëāho bhavajjhosānaü bhavataõhā sānuseti--ayaü vuccati bhikkhave bhavayogo. Iti kāmayogo bhavayogo; diņņhiyogo ca kathaü hoti? Idha bhikkhave ekacco diņņhãnaü samudaya¤ ca . . . nissaraõa¤ ca yathābhåtaü nappajānāti, tassa diņņhãnaü samudaya¤ ca . . . nissaraõa¤ ca yathābhåtaü appajānato yo diņņhãsu diņņhirāgo diņņhinandã diņņhisneho diņņhimucchā diņņhipipāsā diņņhipariëāho diņņhi-ajjhosānaü diņņhitaõhā sānuseti--ayaü vuccati bhikkhave diņņhiyogo. #<[page 011]># %< BHAöôAGâMA-VAGGA. 11>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Iti kāmayogo bhavayogo diņņhiyogo; avijjāyogo ca kathaü hoti? Idha bhikkhave ekacco channaü phassāyatahānaü samudaya¤ ca . . . nissaraõa¤ ca yathābhåtaü nappajānāti, tassa channaü phassāyatanānaü samudaya¤ ca . . . nissaraõa¤ ca yathābhåtaü appajānato yā chasu phassāyatanesu avijjā a¤¤āõaü sānuseti--ayaü vuccati bhikkhave avijjāyogo. Iti kāmayogo bhavayogo diņņhiyogo avijjāyogo. Saüyutto pāpakehi akusalehi dhammehi saīkilesehi ponobhavikeki sadarehi dukkhavipākehi āyatiü jātijarāmaraõikehi tasmā ayogakkhemã ti vuccati. Ime kho bhikkhave cattāro yogā. 2. Cattāro 'me bhikkhave visaüyogā. Katame cattāro? Kāmayoga-visaüyoga, bhavayoga-visaüyogo, diņņhiyogavisaüyogo, avijjāyoga-visaüyogo. Katamo ca bhikkhave kāmayoga-visaüyogo? Idha bhikkhave ekacco kāmānaü samudaya¤ ca atthagama¤ ca assāda¤ ca ādãnava¤ ca nissaraõa¤ ca yathābhåtaü pajānāti, tassa kāmānaü samudaya¤ ca . . . nissaraõa¤ ca yathābhåtaü pajānato yo kāmesu kāmarāgo kāmanandã kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariëāho kāmajjhosānaü kāmataõhā sa nānuseti--ayaü vuccati bhikkhave kāmayoga-visaüyogo. Iti kāmayogavisaüyogo; bhavayoga-visaüyogo ca kathaü hoti? Idha bhikkhave ekacco bhavānaü samudaya¤ ca . . . nissaraõa¤ ca yathābhåtaü pajānāti, tassa bhavānaü samudaya¤ ca . . . nissaraõa¤ ca yathābhåtaü pajānato yo bhavesu bhavarāgo . . . bhavataõhā sa nānuseti-- ayaü vuccati bhikkhave bhavayoga-visaüyogo. Iti kāmayogā-visaüyogo bhavayoga-visaüyogo; diņņhiyogo visaüyogo ca kathaü hoti? Idha bhikkhave ekacco diņņhãnaü samudaya¤ ca . . . nissaraõa¤ ca yathābhåtaü pajānāti, #<[page 012]># %<12 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tassa diņņhãnaü samudaya¤ ca . . . nissaraõa¤ ca yathābhåtaü pajānato yo diņņhãsu diņņhirāgo . . . diņņhi-taõhā sa nānuseti--ayaü vuccati bhikkhave diņņhiyoga-visaüyogo. Iti kāmayoga-visaüyogo, bhavayoga-visaüyogo, diņņhiyoga-visaüyogo; avijjāyoga-visaüyogo ca kathaü hoti? Idha bhikkhave ekacco channaü phassāyatanānaü samudaya¤ ca . . . nissaraõa¤ ca yathābhåtaü pajānāti, tassa channaü phassāyatanānaü samudaya¤ ca . . . nissaraõa¤ ca yathābhåtaü pajānato yā chasu phassāyatanesu avijjā a¤¤āõaü sa nānuseti--ayaü vuccati bhikkhave avijjayoga-visaüyogo. Iti kāmayogo-visaüyogo . . . avijjāyoga-visaüyogo. Visaüyutto pāpakehi akusalehi dhammehi saīkilesikehi ponobhavikehi sadārehi dukkha-vipākehi āyatiü jatijarāmaraõikehi tasmā yogakhemã ti vuccati. Ime kho bhikkhave cattāro visaüyogā ti. 2. Kāmayogena saüyuttā bhavayogena cåbhayaü Diņņhiyogena saüyuttā avijjāya purakkhatā Sattā gacchanti saüsāraü jātimaraõagāmino. Ye ca kāme pari¤¤āya bhavayoga¤ ca sabbaso Diņņhiyogaü samuhacca avijja¤ ca virājayaü Sabbayoga-visaüyuttā te ve yogātigāmino ti. VAGGO5 PAōHAMO. Tatr' uddānaü bhavati: Anubuddhaü papatitaü dve khatā anusotaü pa¤camaü Appassuto ca sobheti vesārajjaü taõhāyogena te dasā ti. #<[page 013]># %< CARA-VAGGA. 13>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 11. 1. Carato ce pibhikkhave bhikkhuno uppajjatikāmavitakko vā vyāpādavitakko vā vihiüsāvitakko vā, ta¤ ce bhikkhu adhivāseti nappajahati na vinodeti na vyantikaroti na anabhāvaü gameti, cara¤ ce pi bhikkhave bhikkhu evaübhåto anātāpã anottāpã satataü samitan kusãto hãnaviriyo ti vuccati. ōhitassa ce pi bhikkhave bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā . . . vihiüsāvitakko vā, ta¤ ce bhikkhu adhivāseti . . . na anabhāvaü gameti, ņhito ce pi bhikkhave bhikkhu evaübhåto anātāpã anottāpã satataü samitaü kusãto hãnaviriyo ti vuccati. Nisinnassa ce pi bhikkhave bhikkhuno uppajjati kāmavitakko vā . . . vihiüsāvitakko vā, ta¤ ce bhikkhu adhivāseti . . . na anabhāvaü gameti, nisinno ce pi bhikkhave bhikkhu evaübhåto anātāpã anottāpã satataü samitaü kusãto hãnaviriyo ti vuccati. Sayānassa ce pi bhikkhave bhikkhuno Jāgarassa uppajjati kāmavitakko vā . . . vihiüsāvitakko vā, ta¤ ce bhikkhu adhivāseti . . . na anabhāvaü gameti, sayāno pi bhikkhave bhikkhu jāgaro pi evaübhåto anātāpã . . . hãnaviriyo ti vuccati. 2. Carato ce pi bhikkhave bhikkhuno uppajjatti kāmavitakko vā . . . vihiüsāvitakko vā, ta¤ ce bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti vyantikaroti anabhāvam gameti, cara¤ ce pi bhikkhave bhikkhu evaübhåto ātāpã ottāpã satataü samitaü āraddhaviriyo pahitatto ti vuccati. ōhitassa ce pi bhikkhuno . . . āraddhaviriyo pahitatto ti vuccati. Nisinnassa ce pi bhikkhave . . . āraddhaviriyo pahitatto ti vuccati. Sayānassa ce pi bhikkhave bhikkhuno jāgarassa uppajjati kāmavitakko vā . . . vihiüsā-vitakko vā, ta¤ ce bhikkhu nādhivāseti pajahati vinodeti vyantikaroti anabhāvaü gameti, #<[page 014]># %<14 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sayāno pi bhikkhave bhikkhu jāgaro pi evaübhåto ātāpã ottāpã satataü samitaü āraddhaviriyo pahitatto ti vuccati Caraü vā yadi vā tiņņhaü nisinno udā vā sayaü Yo vitakkaü vitakketi pāpākaü gehanissitaü Kummaggapaņipanno so mohaneyyesu mucchito Abhabbo tādiso bhikkhu phuņņhuü sambodhim uttamaü. Yo ca caraü vā tiņņhaü vā nisinno udā vā sayaü Vitakkaü samayitvāna vitakkåpasame rato Bhabbo so tādiso bhikkhu phuņņhuü sambodhim uttaman ti. 12. Sampanna-sãlā bhikkhave viharatha sampanna-pātimokkhā pātimokkhasaüvarasaüvutā viharatha ācāragocarasampannā, anumattesu vajjesu bhayadassāvino, samādāya sikkhatha sikkhāpadesu. Sampanna-sãlānaü bhikkhave viharataü sampanna-pātimokkhānaü pātimokkhasaüvarasaüvutānaü viharataü ācāragocarasampannānaü, anumattesu vajjesu bhayadassāvinaü, samādāya sikkhataü sikkhāpadesu kim assa uttariü karaõãyaü? Carato ce pi bhikkhave bhikkhuno abhijjhā-vyāpādo vigato hoti, thãnamiddhaü uddhaccakukkuccaü vicikicchā pahãnā honti, āraddhaü hoti viriyaü asallãnaü, upaņņhitā sati asammuņņhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaü cittaü ekaggaü caram pi bhikkhave bhikkhu evaübhåto ātāpã ottāpã satataü samitaü āraddhaviriyo pahitatto ti vuccati. ōhitassa ce pi bhikkhave bhikkhuno abhijjhā-vyāpādo vigato hoti . . . . . . . cittaü ekaggaü--ņhito pi bhikkhave bhikkhu evaübhåto ātāpã ottāpã satataü samitaü āraddhaviriyo pahitatto ti vuccati. Nisinnassa ce pi bhikkhave bhikkhuno abhijjhā-vyāpādo vigato hoti . . . cittaü ekaggaü--nisinno pi bhikkhave bhikkhu evaübhåto . . . āraddhaviriyo pahitatto ti vuccati. #<[page 015]># %< CARA-VAGGA. 15>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Sayānassa ce pi bhikkhave bhikkhuno jāgarassa abhijjhā-vyāpādo vigato hoti . . . cittaü ekaggaü--sayano pi bhikkhave bhikkhu jāgaro evaübhåto ātāpã ottāpã satataü samitaü āraddhaviriyo pahitatto ti vuccatã ti. Yataü care yataü tiņņhe yatam acche yatam saye Yataü sammi¤jaye bhikkhu yatam enaü pasāraye Uddhaü tiriyaü apācãnaü yāvatā jagato gati Saüvekkhitā ca dhammānaü khandhānaü udayavyayaü Ceto samathasāmãciü sikkhamānaü sadā sataü Satataü pahitatto ti āhu bhikkhuü tathāvidhan ti. 13. Cattār' imāni bhikkhave sammappadhānāni. Katamāni cattāri? Idha bhikkhave bhikkhu anuppannānaü akusalānaü pāpakānaü dhammānaü anuppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati, uppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati, anuppannānaü kusalānaü dhammānaü uppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati, uppannānaü kusalānaü dhammānaü ņhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Imāni kho bhikkhave cattāri sammappadhānānãti. Sammappadhānā Māradheyyādhibhuno te asitā jātimaraõabhayassa pāragå Te tusitā jetvā Māraü savāhanaü te anejā sabbaü Namucibalaü upātivattā te sukhitā ti. #<[page 016]># %<16 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 14. Cattār' imāni bhikkhave padhānāni. Katamāni cattāri? Saüvarappadhānaü, pahānappadhānaü, bhāvanappadhānaü, anurakkhanappadhānaü? Katama¤ ca bhikkhave saüvarappadhānaü? Idha bhikkhave bhikkhuno cakkhunā råpaü disvā na nimittaggāhã hoti nānuvya¤janaggāhã hoti yatvādhikaraõam enaü cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvassaveyyuü: tassa saüvarāya paņipajjati rakkhati cakkhundriyaü cakkhundriye saüvaraü āpajjati; sotena saddaü sutvā . . . pe . . . ghanena gandhaü ghāyitvā . . . pe . . . jivhāya rasaü sayitvā . . . pe . . . kāyena phoņņhabbaü {phusitvā} . . . pe . . . manasā dhammaü vi¤¤āya na nimittaggāhã hoti nānuvya¤janaggāhã yatvādhikaraõam enaü manindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü: tassa saüvarāya paņipajjati rakkhati manindriyaü manindriye saüvaraü āpajjati. Idaü vuccati bhikkhave saüvarappadhānaü. Katama¤ ca bhikkhave pahānappadhānaü? Idha bhikkhave bhikkhu uppannaü kāmavitakkaü nādhivāseti pajahati vinodeti vyantikaroti anabhāvaü gameti, uppannaü vyāpādavitakkaü . . . pe . . ., uppannaü vihiüsāvitakkaü . . . pe . . . uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti vyantikaroti anabhāvaü gameti. Idaü vuccati bhikkhave pahānappadhānaü. Katama¤ ca bhikkhave bhāvanappadhānaü? Idha bhikkhave bhikkhu satisambojjhaīgaü bhāveti vivekanissitaü virāganissitaü nirodhanissitaü vossaggapariõāmiü dhammavicayasambojjhaīgaü bhāveti . . . pe . . . viriyasambojjhaīgaü bhāveti . . . pe . . . pãtisambojjhaīgaü bhāveti . . . pe . . . passaddhisambojjhaīgaü bhāveti . . . pe . . . samādhisambojjhaīgaü bhāveti . . . pe . . . upekhāsambojjhaīgaü bhāveti vivekanissitaü virāganissitaü nirodhanissitaü vossaggapariõāmiü. Idaü vuccati bhikkhave bhāvanappadhānaü #<[page 017]># %< CARAVAGGA. 17>% Katama¤ ca bhikkhave anurakkhanappadhānaü? Idha bhikkhave bhikkhu uppannaü bhaddakam samādhinimittaü anurakkhati aņņhikasa¤¤aü puëavakasa¤¤aü vinãlakasa¤¤aü vipubbakasa¤¤aü vicchiddakasa¤¤aü uddhumātakasa¤¤aü. Idaü vuccati bhikkhave anurakkhanappadhānaü. Imāni kho bhikkhave cattāri padhānānã ti. Saüvaro ca pahāna¤ ca bhāvanā anurakkhanā Ete padhānā cattāro desitādiccabandhuno Yehi bhikkhu idh' ātāpã khayaü dukkhassa pāpuõeti 15. Catasso imā bhikkhave aggapa¤¤attiyo. Katamā catasso? Etadaggaü bhikkhave attabhāvãnaü yadidaü Rāhu asurindo, etadaggaü bhikkhave kāmabhogãnaü yadidaü rājā Mandhātā, etadaggaü bhikkhave ādhipateyyānaü yadidaü Māro pāpimā, sadevake bhikkhave loke samārake sabrahmake sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya Tathāgato aggam akkhāyati arahaü sammāsambuddho. Imā kho bhikkhave catasso aggapa¤¤attiyo ti. Rāh' aggaü attabhāvãnaü Mandhātā kāmabhogãnaü Māro ādhipateyyānaü iddhiyā yasasā jalaü Uddhaü tiriyaü apācãnaü yāvatā jagato gati Sadevakassa lokassa Buddho aggaü pavuccatãti. 16. Cattār' imāni bhikkhave sokhummāni. Katamāni cattāri? Idha bhikkhave bhikkhu råpasokhummena samannāgato hoti paramena tena ca råpasokhummena a¤¤aü råpasokhummaü uttaritaraü vā paõãtataraü vā na samanupassati tena ca råpasokhummena a¤¤aü råpasokhummaü uttaritaraü vā paõãtataraü vā na pattheti, vedanāsokhummena samannāgato hoti paramena tena ca vedanāsokhummena a¤¤aü vedanāsokhummaü uttaritaraü vā paõãtataraü vā na samanupassati tena ca vedanāsokhummena a¤¤aü vedanāsokhummaü uttaritaraü vā paõãtataraü vā na pattheti, #<[page 018]># %<18 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sa¤¤āsokhummena . . . pe . . . na pattheti, saīkhārasokhummena . . . pe . . . na pattheti. Imāni kho bhikkhave cattāri sokhummānãti Råpasokhummataü ¤atvā vedanāna¤ ca sambhavaü Sa¤¤ā yato ca samudeti atthaü gacchati yattha ca Saīkhāre parato ¤atvā dukkhato no ca attato Sace sammaddaso bhikkhu santo santipade rato Dhāreti antimaü dehaü jetvā Māraü savāhanan ti 17. Cattār' imāni bhikkhave agatigamanāni. Katamāni cattāri? Chandāgatiü gacchati, dosāgatiü gacchati, mohāgatiü gacchati, bhayāgatiü gacchati. Imāni kho bhikkhave cattāri agatigamanānãti. Chandā dosā bhayā mohā yo dhammam ativattati Nihãyati tassa yaso kāëapakkhe va candimāti 18. Cattār' imāni bhikkhave nāgatigamanāni. Katamāni cattāri? Na chandāgatiü gacchati, na dosāgatiü gacchati, na mohāgatiü gacchati, na bhayāgatiü gacchati. Imāni kho bhikkhave cattāri nāgatigamanāni. Chandā dosā bhayā mohā yo dhammaü nātivattati âpårati tassa yaso sukkapakkhe va candimāti 19. Cattār' imāni bhikkhave agatigamanāni. Katamāni cattāri? #<[page 019]># %< CARAVAGGA. 19>% Chandāgatiü gacchati . . . bhayāgatiü gacchati. Imāni kho bhikkhave cattāri agatigamanānãti. Cattār' imani bhikkhave nāgatigamanāni. Katamāni cattāri? Na chandāgatiü gacchati . . . na bhayāgatiü gacchati. Imāni kho bhikkhave cattāri nāgatigamaõānãti. Chandā dosā bhayā mohā yo dhammaü ativattati Nihãyati tassa yaso kālapakkhe va candimā Chandā dosā bhayā mohā yo dhammaü nātivattati âpårati tassa yaso sukkapakkhe va candimāti 20. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhattuddesako yathābhataü nikkhitto evaü niraye. Katamehi catuhi? Chandāgatiü gacchati . . . bhayāgatiü gacchati. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato bhattuddesako yathābhataü nikkhitto evaü niraye. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhattuddesako yathābhataü nikkhitto evaü sagge. Katamehi catuhi? Na chandāgatiü gacchati . . . na bhayāgatiü gacchati. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato bhattuddesako yathābhataü nikkhitto evaü sagge ti. Ye keci kāmesu asa¤¤atā janā Adhammikā honti adhammagāravā Chandā ca dosā ca bhayā ca gāmino Parisakkasāvo ca pan' esa vuccati Evaü hi vuttaü samaõena jānatā Tasmā hi te sappurisā pasaüsiyā Dhamme ņhitā ye na karonti pāpakaü Na chandā dosā na bhayā ca gāmino Parisāya maõķo ca pan' esa vuccati Evaü hi vuttaü samaõena jānatāti. Caravaggo [dutiyo.] Tass' uddānaü:-- Caraü sãlaü padhānaü saüvaraü pa¤¤atti pa¤camaü Sukhumaü tayo agati bhattuddesena te dasā ti. #<[page 020]># %<20 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 21. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi:--Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca : Ekam idāhaü bhikkhave samayaü Uruvelāyaü viharāmi najjā Nera¤jarāya tãre Ajapāla-nigrodhe paņhamābhisambuddho. Tassa mayhaü bhikkhave rahogatassa paņisallãnassa evaü cetaso parivitakko udapādi: dukkhaü kho agāravo viharati appatisso, kin nu kho ahaü samaõaü vā brāhmaõaü vā sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyan ti? Tassa mayhaü bhikkhave etad ahosi: aparipårassa kho ahaü sãlakkhandhassa pāripåriyā a¤¤aü samaõaü vā brāhmaõaü vā sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyaü na kho panāhaü passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya a¤¤aü samaõaü vā brāhmaõaü vā attanā sãlasampannataraü yam ahaü sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyaü, aparipårassa kho ahaü samādhikkhandhassa pāripåriyā a¤¤aü samaõaü vā brāhmaõaü vā sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyaü na kho panāhaü passāmi sadevake loke . . . a¤¤aü samaõaü vā {brāhmanaü} vā attanā samādhisampannataraü yam ahaü sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyaü, aparipårassa kho ahaü pa¤¤ākhandhassa pāripåriyā . . . vihareyyaü na kho panāhaü passāmi sadevake loke . . . a¤¤aü samaõaü vā {brāhmaõaü} vā attanā vimuttisampannataraü yam ahaü sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyan ti. Tassa mayhaü bhikkhave etad ahosi--Yannånāhaü yo pāyaü dhammo mayā abhisambuddho tam eva dhammaü sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyan ti? 2. Atha kho bhikkhave Brahmā Sahampati mama cetasā cetoparivitakkaü ¤āya, #<[page 021]># %< URUVELAVAGGA. 21>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ seyyathāpi nāma balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü pasāreyya pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya, evam eva Brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi. Atha kho bhikkhave Brahmā Sahampati ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā dakkhiõajānumaõķalaü puthuviyaü nihantvā yenāhaü ten' a¤jaliü panāmetvā maü etad avoca : Evam etaü Bhagavā evam etaü sugata ye pi te bhante ahesuü atãtam addhānaü arahanto sammāsambuddhā te pi bhavanto dhammaü yeva sakkatvā garukatvā upanissāya vihariüsu; ye pi te bhante bhavissanti anāgatam addhānaü arahanto sammāsambuddhā te pi bhavanto dhammaü yeva sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti: Bhagavā pi bhante etarahi arahaü sammāsambuddho dhammaü yeva sakkatvā garukatvā upanissāya viharatåti. Idam avoca Brahmā Sahampati, idaü vatvā athāparaü etad avoca : Ye c' abbhatãtā sambuddhā ye ca buddhā anāgatā Yo c' etarahi sambuddho bahunnaü sokanāsano Sabbe saddhammagaruno vihaüsu viharanti ca Atho pi viharissanti esā buddhāna dhammatā Tasmā hi attakāmena mahantam abhikkhaīkhatā Saddhammo garukātabbo saraü buddhāna sāsanan ti. Idam avoca bhikkhave Brahmā Sahampati, idaü vatvā maü abhivādetvā padakkhiõaü katvā tatth' eva antaradhāyati. Atha khvāhaü bhikkhave Brahmuno ca ajjhesanaü viditvā attano ca paņiråpaü yo pāyam dhammo mayā abhisambuddho tam eva dhammaü sakkatvā garukatvā upanissāya vihāsiü, yato ca kho bhikkhave saīgho pi mahattena samannāgato atha me saīghe pi tibba-gāravo ti. #<[page 022]># %<22 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 22. 1. Ekaü idāhaü bhikkhave samayaü Uruvelāyaü viharāmi najjā Nera¤jarāya tãre Ajapālanigrodhe paņhamābhisambuddho. Atha kho bhikkhave sambahulā brāhmaõā jiõõā vuddhā mahallakā addhagatā vayo-anuppattā yenāhaü ten' upasaīkamiüsu, upasaīkamitvā mayā saddhiü sammodiüsu sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho bhikkhave te brāhmaõā maü etad avocuü: Sutaü ne bho Gotama--na samaõo Gotamo brāhmaõe jiõõe vuddhe mahallake addhagate vayo-anuppatte abhivādeti vā paccuņņheti vā āsanena vā nimantetãti, tayidaü bho Gotama tath' eva na hi bhavaü Gotamo brāhmaõe jiõõe vuķķhe mahallake addhagate vayoanuppatte abhivādeti vā paccuņņheti vā āsanena vā nimanteti, tayidaü bho Gotamo na sampannam evāti. 2. Tassa mayhaü bhikkhave etad ahosi: Na vata 'me āyasmanto jānanti theraü vā therakaraõe vā dhamme. Vuddho ce pi bhikkhave hoti asãtiko vā navutiko vā vassasatiko vā jātiyā so ca hoti akālavādã abhåtavādã anatthavādã adhammavādã avinayavādã anidhānavatiü vācaü bhāsitā akālena anapadesaü apariyantavatiü anatthasaühitaü, atha kho so balo thero teva {saīkhaü} gacchati. Daharo ce pi bhikkhave hoti yuvā susu kāëakeso bhaddena yobbanena samannāgato paņhamena vayasā so ca hoti kālavādã bhåtavādã atthavādã dhammavādã vinayavādã nidānavatiü vācaü bhāsitā kālena sāpadesaü pariyantavatiü atthasaühitaü, atha kho so paõķito thero teva saīkhaü gacchati. 3. Cattāro 'me bhikkhave thera-karaõā dhammā. Katame cattāro? Idha bhikkhave bhikkhu sãlavā hoti pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati ācāragocarasampanno anumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, #<[page 023]># %< URUVELAVAGGA. 23>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ye te dhammā ādikalyāõā majjhekalyāõā pariyosāna-kalyāõā sātthā savya¤janā kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti, tathāråp' assa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā mānasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā, catunnaü jhānānaü abhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã, āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Ime hi kho bhikkhave cattāro therakaraõā dhammāti. Yo uddhatena cittena sampha¤ ca bahu bhāsati Asamāhita-saīkappo asaddhammarato mago ârā so thāvareyyamhā pāpadiņņhi anādaro. Yo ca sãlena sampanno sutavā paņibhānavā Sa¤¤ato dhãro dhammesu pa¤¤āyattha vipassati Pāragå sabbadhammānaü akhilo paņibhānavā. Pahãnajātimaraõo brahmacariyassa kevalã Tam ahaü vadāmi thero ti yassa no santi āsavā âsavānaü khayā bhikkhu thero iti pavuccatãti 23. 1. Loko bhikkhave Tathāgatena abhisambuddho lokasmā Tathāgato visaüyutto, lokasamudayobhikkhaveTathāgatena abhisambuddho lokasamudayo Tathāgatassa pahãno, lokanirodho bhikkhave Tathāgatena abhisambuddho lokanirodho Tathāgatassa sacchikato, lokanirodhagāminã paņipadā bhikkhave Tathāgatena abhisambuddho lokanirodhagāminã paņipadā Tathāgatassa bhāvitā. 2. Yaü bhikkhave sadevakassa lokassa. samārakassa sabrahmakassa sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā sabbaü taü Tathāgatena abhisambuddhaü, #<[page 024]># %<24 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tasmā Tathāgato ti vuccati. Ya¤ ca bhikkhave rattiü Tathāgato abhisambujjhati ya¤ ca rattiü parinibbāyati yaü etasmiü antare bhāsati lapati niddisati sabbaü taü tatth' eva hoti no a¤¤athā, tasmā Tathāgato ti vuccati. 3. Yathāvādã bhikkhave Tathāgato tathākārã yathākārã tathāvādã iti yathāvādã tathākārã yathākārã tathāvādã, tasmā Tathāgato ti vuccatãti. Sadevake bhikkhave loke samārake sabrahmake sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya Tathāgato abhibhå anabhibhåto a¤¤adatthudaso vasavattã, tasmā Tathāgato ti vuccati. Sabbaü lokaü abhi¤¤āya sabbaloke yathā tathā Sabbaloka-visaüyutto sabbaloke anåpayo Sa ve sabbābhibhå dhãro sabbagantha-pamocano Puņņhassa paramā santi nibbānaü akutobhayaü Esa khãõāsavo Buddho anãgho chinnasaüsayo Sabbakammakkhayaü patto vimutto upadhisaīkhaye Esa so Bhagavā Buddho esa sãho anuttaro Sadevakassa lokassa brahmacakkaü pavattayã Iti devamanussā ca ye Buddhaü saraõaü gatā Saīgamma taü namassanti mahantaü vãtasāradaü Danto damayataü seņņho santo samayataü isi Mutto mocayataü aggo tiõõo tārayataü varo Iti h' etaü namassanti mahantaü vãtasāradaü Sadevakasmiü lokasmiü n' atthi te paņipuggalo ti. 24. Ekaü samayaü Bhagavā Sākete viharati Kāëakārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi. Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhå paccassosuü. Bhagavā etad avoca : #<[page 025]># %< URUVELAVAGGA. 25>% Yaü bhikkhave sadevakassa lokassa . . . sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā tam ahaü jānāmi. Yaü bhikkhave sadevakassa lokassa . . . pajāya devamanussāya diņņhaü sutaü . . . manasā tam ahaü abbha¤¤āsiü taü Tathāgatassa viditaü tam Tathāgato na upaņņhāsi. Yaü bhikkhave sadevakassa lokassa . . . pajāya devamanussāya diņņhaü sutaü . . . manasā tam ahaü jānāmã ti vadeyyaü taü mama assa musā tam ahaü jānāmi ca na ca jānāmãti vadeyyaü, taü p' assa tādisam eva, tam ahaü n' eva jānāmi na na jānāmãti vadeyyaü taü mama assa kali. Iti kho bhikkhave Tathāgato daņņhā daņņhabbaü diņņhaü na ma¤¤ati adiņņhaü na ma¤¤ati daņņhabbaü na ma¤¤ati daņņhāraü na ma¤¤ati, sutvā sotabbaü sutaü na ma¤¤ati asutaü na ma¤¤ati sotabbaü na ma¤¤ati sotāraü na ma¤¤ati, mutvā motabbaü mutam na ma¤¤ati amutaü na ma¤¤ati motabbaü na ma¤¤ati motāraü na ma¤¤ati, vi¤¤ātvā vi¤¤ātabbaü vi¤¤ātaü na ma¤¤ati avi¤¤ātaü na ma¤¤ati vi¤¤ātabbaü na ma¤¤ati vi¤¤ātāraü na ma¤¤ati. Iti kho bhikkhave Tathāgato diņņha-suta-muta-vi¤¤ātabbesu dhammesu tādi se yeva tādi tamhā ca pana tādi tamhā a¤¤o tādi uttaritaro vā paõãtataro vā n' atthãti vadāmãti. Yaü ki¤ci diņņhaü vā sutaü mutaü vā ajjhositaü sacca mutaü paresaü Na tesu tādã saya saüvutesu saccaü musaü vā pi paraü daheyyaü Eta¤ ca sallaü paņigacca disvā ajjhositā yattha pajā visattā #<[page 026]># %<26 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Jānāmi passāmi tath' eva etaü ajjhositaü n' atthi Tathāgatānan ti. 25. 1. Na-y-idaü bhikkhave brahmacariyaü vussati janakuhanatthaü na janalapanatthaü na lābhasakkārasilokānisaüsatthaü na itivādappamokkhānisaüsatthaü na iti maü jano jānātåti. Atha kho idaü bhikkhave brahmacariyaü vussati saüvaratthaü pahānatthaü virāgatthaü nirodhatthan ti. 2. Saüvaratthaü pahānatthaü brahmacariyam anãtihaü Adesayã so Bhagavā nibbānogadhagāminaü Esa maggo mahantehi anuyāto mahesihi Ye ca taü paņipajjanti yathā Buddhena desitaü Dukkhass' antaü karissanti satthu sāsanakārino ti. 26. 1. Ye te bhikkhave bhikkhå kuhā thaddhā lapā siīgã unnaëā asamāhitā na me te bhikkhave bhikkhå māmakā, apagatā ca te bhikkhave bhikkhå imasmā dhammavinayā, na ca te imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjanti. Ye ca kho te bhikkhave bhikkhå nikkuhā nillapā dhãrā atthaddhā susamāhitā te ca kho me bhikkhave bhikkhå māmakā, anapagatā ca te bhikkhave bhikkhå imasmā dhammavinayā, te ca imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjantãti. 2. Kuhā thaddhā lapā siīgã unnaëā asamāhitā Na te dhamme viråhanti sammāsambuddhadesite. Nikkuhā nillapā dhãrā atthaddhā susamāhitā Te ve dhamme viråhanti sammāsambuddhadesite ti. 27. 1. Cattār' imāni bhikkhave appāni ca sulabhāni ca tāni ca anavajjāni. Katamāni cattāri? Paüsukålaü bhikkhave cãvarānaü appa¤ ca sulabha¤ ca ta¤ ca anavajjaü, #<[page 027]># %< URUVELAVAGGA. 27>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ piõķiyālopo bhikkhave bhojanānaü appa¤ ca sulabha¤ ca ta¤ ca anavajjaü, rukkhamålaü bhikkhave senāsanānaü appa¤ ca sulabha¤ ca ta¤ ca anavajjaü, påtimuttaü bhikkhave bhesajjānaü appa¤ ca sulabha¤ ca ta¤ ca anavajjam. Imāni kho bhikkhave cattāri appāni ca sulabhāni ca tāni ca anavajjāni, yato kho bhikkhave bhikkhu appena ca tuņņho hoti sulabhena ca idam imassāham a¤¤ataraü sāma¤¤aīgan ti vadāmãti. 2. Anavajjena tuņņhassa appena sulabhena ca Senāsana¤ ca ārabbha cãvaraü pānabhojanaü Vighāto hoti cittassa disā na paņiha¤¤anti Ye c' assa dhammā akkhātā sāma¤¤assānulomikā Adhiggahãtā tuņņhassa appamattassa sikkhato ti. 28. 1. Cattāro 'me bhikkhave ariyavaüsā agga¤¤ā ratta¤¤ā vaüsa¤¤ā porāõā asaīkiõõā asaīkiõõapubbā na saīkãyanti na saīkãyissanti appaņikuņņhā samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhi. Katame cattāro? Idha bhikkhave bhikkhu santuņņho hoti itarãtarena cãvarena itarãtaracãvara-santuņņhiyā ca vaõõavādã na ca cãvarahetu anesanaü appaņiråpaü āpajjati, aladdhā ca cãvaraü na paritassati laddhā ca cãvaraü agathito amucchito anajjhopanno ādãnavadassāvã nissaraõapa¤¤o paribhu¤jati tāya ca pana itaritaracãvarasantuņņhiyā n' ev' attān' ukkaüseti no paraü vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu porāõe agga¤¤e ariyavaüse ņhito. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu santuņņho hoti itarãtarena piõķapātena itarãtarapiõķapātasantuņņhiyā ca vaõõavādã na ca piõķapātahetu anesanaü appaņiråpaü āpajjati, aladdhā ca piõķapātaü na paritassati laddhā ca piõķapātaü agathito amucchito anajjhopanno ādãnavadassāvã nissaraõapa¤¤o paribhu¤jati tāya ca pana itarãtarapiõķapātasantuņņhiyā n' ev' attān' ukkaüseti no paraü vambheti. #<[page 028]># %<28 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu porāõe agga¤¤e ariyavaüse ņhito. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu santuņņho hoti itarãtarena senāsanena itarãtarasenāsanasantuņņhiyā ca vaõõavādã na ca senāsanahetu anesanaü appaņiråpaü āpajjati, aladdhā ca senāsanaü na paritassati laddhā ca senāsanaü agathito amucchito anajjhopanno ādãnavadassāvã nissaraõapa¤¤o paribhu¤jati tāya ca pana itarãtarasenāsanasantuņņhiyā n' ev' attān' ukkaüseti no paraü vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato ayaü vuccati bhikkhu porāõe agga¤¤e ariyavaüse ņhito. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu bhāvanārāmo hoti bhāvanārato pahānārāmo hoti pahānarato tāya ca pana bhāvanārāmatāya bhāvanāratiyā pahānārāmatāya pahānaratiyā n' ev' attān' ukkaüseti no paraü vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu porāõe agga¤¤e ariyavaüse ņhito. Ime kho bhikkhave cattāro ariyavaüsā agga¤¤a ratta¤¤ā vaüsa¤¤ā porāõā asaīkiõõā asaīkinnapubbā na saīkãyanti na saīkãyissanti appaņikuņņhā samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhi. 2. Imehi ca pana bhikkhave catuhi ariyavaüsehi samannāgato bhikkhu puratthimāya ce pi disāya viharati sveva aratiü sahati na taü arati sahati, pacchimāya ce pi disāya viharati sveva aratiü sahati na taü arati sahati, uttarāya ce pi disāya . . . dakkhiõāya ce pi disāya viharati sveva aratiü sahati na taü arati sahati. Taü kissa hetu? Aratiratisaho ti bhikkhave dhãro ti. 3. Nārati sahatã dhãraü nāratã dhãraü sahati Dhãro ca aratiü sahati dhãro hi aratiüsaho. #<[page 029]># %< URUVELAVAGGA. 29>% Sammā kammaviyākataü panuõõaü kho nivāraye Nekkhaü jambonadass' eva ko taü ninditum arahati? Devā pi naü pasaüsanti {brahmunā} pi pasaüsito ti. 29. 1. Cattār' imāni {bhikkhave} dhammapadāni agga¤¤āni ratta¤¤āni vaüsa¤¤āni porāõāni asaīkiõõāni asaīkiõõapubbāni na saīkãyanti na saīkãyissanti appaņikuņņhāni samaõehi vā brāhmaõehi vā vi¤¤åhi. Katamāni cattāri? Anabhijjhā bhikkhave dhammapadaü agga¤¤aü ratta¤¤aü vaüsa¤¤aü porāõaü asaīkiõõaü asaīkiõõapubbaü na saīkãyati na saīkãyissati appaņikuņņhaü samaõehã vā brāhmaõehi vā vi¤¤åhi, avyāpādo bhikkhave dhammapadaü . . . vi¤¤åhi, sammāsati bhikkhave . . . dhammapadaü vi¤¤åhi, sammāsamādhi bhikkhave dhammapadaü . . . vi¤¤åhi. Imāni kho bhikkhave cattāri dhammapadāni agga¤¤āni ratta¤¤āni vaüsa¤¤āni porāõāni asaīkiõõāni asaīkiõõapubbāni na saīkãyanti na saīkãyissanti appaņikuņņhāni samaõehi vā brāhmaõehi vā vi¤¤åhãti. 2. Anabhijjhālå vihareyya avyāpannena cetasā Sato ekaggacittassa ajjhattaü susamāhito ti. 30. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakåņe pabbate. Tena kho pana samayena sambahulā abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā paribbājakā Sappiniyā tãre paribbājakārāme paņivasanti, seyyathãdaü Annabhāro Varadharo Sakuludāyã ca paribbājako a¤¤e ca abhi¤¤ātā paribbājakā. Atha kho Bhagavā sāyaõhasamayaü paņisallānā vuņņhito yena Sappiniyā tãraü paribbājakārāmo ten' upasaīkami, upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Nisajja kho Bhagavā te paribbājake etad avoca : 2. Cattār' imāni paribbājakā dhammapadāni agga¤¤āni ratta¤¤āni vaüsa¤¤āni porāõāni asaīkiõõāni asaīkiõõapubbāni na saīkãyanti na saīkãyissanti appaņikuņņhāni samaõehi vā brāhmaõehi vā vi¤¤åhi. #<[page 030]># %<30 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Katamāni cattāri? Anabhijjhā paribbājakā dhammapadaü agga¤¤aü ratta¤¤aü vaüsa¤¤aü porāõaü asaīkiõõaü asaīkiõõapubbaü na saīkãyati na saīkãyissati appaņikuņņhaü samaõehi vā brāhmaõehi vā vi¤¤åhi, avyāpādo paribbājakā dhammapadaü . . . vi¤¤åhi, sammāsati paribbājakā dhammapadaü . . . vi¤¤åhi, sammāsamādhi paribbājakā dhammapadaü . . . vi¤¤åhi. Imāni kho paribbājakā cattāri dhammapadāni agga¤¤āni . . . vi¤¤åhi. 3. Yo kho paribbājakā evaü vadeyya--aham etaü anabhijjhaü dhammapadaü paccakkhāya abhijjhāluü kāmesu tibba-sārāgaü samaõaü vā brāhmaõaü vā pa¤¤āpessāmãti tam ahaü tath' eva vadeyyaü--etu vadatu vyāharatu passāmi' ssa ānubhāvan ti. So vata paribbājakā anabhijjhaü dhammapadaü paccakkhāya abhijjhāluü kāmesu tibbasārāgaü samaõaü vā brāhmaõaü vā pa¤¤āpessatãti n' etaü ņhānaü vijjati. Yo kho paribbājakā evaü vadeyya--aham etaü avyāpadaü dhammapadaü paccakkhāya vyāpannacittaü paduņņhamanasaīkappaü samaõaü vā brāhmaõaü vā pa¤¤āpessāmãti tam ahaü tath' eva vadeyyaü--etu vadatu vyāharatu passāmi 'ssa ānubhāvan ti. So vata paribbājakā avyāpadaü dhammapadaü paccakkhāya vyāpannacittaü paduņņhamanasaīkappaü . . . pa¤¤āpessatãti n' etaü ņhānaü vijjati. Yo kho paribbājakā evaü vadeyya--aham etaü sammāsatiü dhammapadaü paccakkhāya muņņhassatiü asampājānaü samaõaü vā brāhmaõaü vā pa¤¤āpessāmãti tam ahaü tath' eva vadeyyam--etu vadatu vyāharatu passāmi 'ssa ānubhāvan ti. So vata paribbājakā sammāsatiü dhammapadaü paccakkhāya muņņhassatiü asampajānaü samaõaü vā brāhmaõaü vā pa¤¤āpessatãti n' etaü ņhānaü vijjati. Yo kho paribbājakā evaü vadeyya--aham etaü sammāsamādhiü dhammapadaü paccakkhāya asamāhitaü vibbhantacittaü samaõaü vā brāhmaõaü vā pā¤¤āpessāmãti tam ahaü tath' eva vadeyyaü--etu vadatu vyāharatu passāmi 'ssa ānubhāvan ti. #<[page 031]># %< URUVELAVAGGA. 31>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ So vata paribbājakā sammāsamādhiü dhammapadaü . . . pa¤¤āpessatã ti n' etaü ņhānaü vijjati. 4. Yo kho paribbājakā imāni cattāri dhammapadāni garahitabbaü paņikkositabbaü ma¤¤eyya tassa diņņh' eva dhamme cattāro sahadhammikā vādānupātā garayhā ņhānā āgacchanti. Katame cattāro? Anabhijjhaü ce bhavaü dhammapadaü garahati paņikkosati ye ca hi abhijjhālåkāmesu tibbasārāgā samaõabrāhmaõā te bhoto pujjā te bhoto pāsaüsā, avyāpāda¤ ce bhavaü dhammapadaü garahati paņikkosati ye ca hi vyāpannacittā paduņņhamanasaīkappā. te bhoto pujjā te bhoto pāsaüsā, sammāsati¤ ce bhavaü dhammapadaü garahati paņikkosati ye ca hi muņņhassatã asampajānā samaõabrāhmaõā te bhoto pujjā te bhoto pāsaüsā, sammāsamādhi¤ ce bhavaü garahati paņikkosati ye ca hi asamāhitā vibhantacittā samaõabrāhmaõā te bhoto pujjā te bhoto pāsaüsā. 5. Yo kho paribbājakā imāni cattāri dhammapadāni garahitabbaü paņikkositabbaü ma¤¤eyya tassa diņņh' eva dhamme ime cattāro sahadhammikā vādānupātā garayhā ņhānā āgacchanti. Ye pi te paribbājakā ahesuü ukkalā vassaü bha¤¤ā ahetuvādā akiriyavādā natthikavādā te pi imāni cattāri dhammapadāni na garahitabbaü na paņikkositabbaü ama¤¤iüsu. Taü kissa hetu? Nindābyārosanaupārambhabhayāti. 6. Avyāpanno sadā sato ajjhattaü susamāhito Abhijjhā-vinaye sikkhaü appamatto ti vuccatãti. Uruvelavaggo [tatiyo]. Tass' uddānaü:-- Dve Uruvelā loko kāëiko brahmacariyena {pa¤camaü} Kuhaü santuņņhi vaüso dhammapadaü paribbājakena cāti. #<[page 032]># %<32 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 31. 1. Cattār' imāni bhikkhave cakkāni yehi samannāgatānaü devamanussānaü catucakkaü pavattati, yehi samannāgatā devamanussā na cirass' eva mahantataü vepullataü pāpuõanti bhogesu. Katamāni cattāri? Paņiråpadesavāso, sappurisåpassayo, attasammāpaõidhi, pubbe ca katapu¤¤atā. Imāni kho bhikkhave cattāri cakkāni yehi samannāgatānaü devamanassānaü catucakkaü pavattati, yehi samannāgatā devamanussā na cirass' eva mahantataü vepullataü pāpuõanti bhogesåti. 2. Paņiråpe vase dese ariya mittakaro siyā Sammā paõidhisampanno pubbe pu¤¤akato naro Dha¤¤aü dhanaü yaso kitti sukha¤ c' etam adhivattatãti. 32. 1. Cattār' imāni bhikkhave saīgahavatthåni. Katamāni cattāri? Dānaü, peyyavajjaü, atthacariyā, samānattatā. Imāni kho bhikkhave cattāri saīgahavatthånãti. 2. Dāna¤ ca peyyavajja¤ ca atthacariyā ca yā idha Samānattatā dhammesu tattha tattha yathārahaü Ete kho saīgahā loke rathass' āõã va yāyato Ete ca saīgahā nāssu na mātā puttakāranā Labetha mānaü påjam vā pitā vā puttakāranā. Yasmā ca saīgahā ete samavekkhanti paõķitā Tasmā mahantaü papponti pāsaüsā ca bhavanti te ti. #<[page 033]># %< CAKKAVAGGA. 33>% 33. Sãho bhikkhave migarājā sāyaõhasamayaü āsayā nikkhamati, āsayā nikkhamitvā vijambhati, vijambhitvā samantā catuddisā anuviloketi, samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuü sãhanādaü nadati, tikkhattuü sãhanādam naditvā gocarāya pakkamati. Ye kho pana bhikkhave tiracchānagatā pāõā sãhassa migara¤¤o nadato saddaü suõanti yebhuyyena bhayaü saüvegaü santāsaü āpajjanti --bilaü bilāsayā pavisanti, dakaü dakāsayā pavisanti, vanaü vanāsayā pavisanti, ākāsaü pakkhino bhajanti. Ye pi te bhikkhave ra¤¤o nāgā gāmanigamarājadhānãsu daëhehi varattehi bandhanehi baddhā te pi tāni bandhanāni sa¤chinditvā sampadāletvā bhãtā muttakarãsaü cajamānā yena vā tena vā palāyanti. Evaü mahiddhiko kho bhikkhave sãho migarājā tiracchānagatānaü pāõānaü evaü mahesakkho evaü mahānubhāvo. 2. Evam eva kho bhikkhave yadā Tathāgato loke uppajjati arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü Buddho Bhagavā. So dhammaü deseti--iti sakkāyo iti sakkāyasamudayo iti sakkāyanirodho iti sakkāyanirodhagāminã paņipadā ti. Ye pi te bhikkhave devā dãghāyukā vaõõavanto sukhabhåtā uccesu vimānesu ciraņņhitikā te pi Tathāgatassa dhammadesanaü sutvā yebhuyyena bhayaü saüvegaü santāsaü āpajjanti--aniccā vata kira bho mayaü samānā nicc' amhā ti ama¤¤imha, addhuvā kira bho mayaü samānā dhuv' amhāti ama¤¤imha, asassatā ca kira bho mayaü samānā sassatā ti ama¤¤imha. Mayam pi kira bho aniccā addhuvā asassatā sakkāyapariyāpannā ti. Evam mahiddhiko kho bhikkhave Tathāgato sadevakassa lokassa evaü mahesakkho evaü mahānubhāvo ti. #<[page 034]># %<34 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 3. Yadā Buddho abhi¤¤āya dhammacakkaü pavattayi Sadevakassa lokassa satthā appaņipuggalo Sakkāya¤ ca nirodha¤ ca sakkāyassa ca sambhavaü Ariya¤ c' aņņhaīgikaü maggaü dukkhåpasamagāminaü Ye pi dãghāyukā devā vaõõavanto yasassino Bhãtā santāsam āpāduü sãhass' ev' itare migā te Avãtivattā sakkāyaü aniccā va kira bho mayaü Sutvā arahato vākyaü vippamuttassa tādino ti. 34. 1. Cattāro 'me bhikkhave aggappasādā. Katame cattāro? Yāvatā bhikkhave sattā apadā vā dipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā råpino vā aråpino vā sa¤¤ino vā asa¤¤ino vā nevasa¤¤ināsa¤¤ino vā Tathāgato tesaü aggam akkhāyati arahaü sammāsambuddho. Ye bhikkhave Buddhe pasannā agge te pasannā agge kho pana pasannānaü aggo vipāko hoti. Yāvatā bhikkhave dhammā saīkhatā ariyo aņņhaīgiko maggo tesaü aggam akkhāyati. Ye bhikkhave ariye aņņhaīgike magge pasannā agge te pasannā agge kho pana pasannānaü aggo vipāko hoti. 2. Yāvatā bhikkhave dhammā saīkhatā vā asaīkhatā vā virāgo tesaü dhammānaü aggam akkhāyati yadidaü madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaņņåpacchedo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānaü. Ye bhikkhave dhamme pasannā agge te pasannā agge kho pana pasannānaü aggo vipāko hoti. Yāvatā bhikkhave saīghā vā gaõā vā Tathāgatasāvakasaīgho tesaü aggam akkhāyati yadidaü cattāri purisayugāni {aņņha} purisapuggalā, esa Bhagavato sāvakasaīgho {āhuneyyo} pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. #<[page 035]># %< CAKKAVAGGA. 35>% Ye bhikkhave saīghe pasannā agge . . . aggo vipāko hoti. Ime kho bhikkhave cattāro aggappasādāti. 3. Aggato ve pasannānaü aggaü dhammaü vijānataü Agge Buddhe pasannānaü dakkhiõeyye anuttare Agge dhamme pasannānaü virāgåpasame sukhe Agge saīghe pasannānaü pu¤¤akkhette anuttare Aggasmiü dānaü dadataü aggaü pu¤¤aü pavaķķhati Aggaü āyu¤ ca vaõõo ca yaso kitti sukhaü balaü Aggassa dātā medhāvã aggadhammasamāhito Devabhåto manusso vā aggappatto pamodatãti. 35. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Rājagahe viharati Veëuvane Kalandakanivāpe. Atha kho Vassakāro brāhmaõo Magadhamahāmatto yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Vassakāro brāhmaõo Bhagavantaü etad avoca : Catuhi kho mayaü bho Gotama dhammehi samannāgataü mahāpa¤¤aü mahāpurisaü pa¤¤āpema. Katamehi cattuhi? 2. Idha bho Gotama bahussuto hoti, tassa tass' eva sutajātassa tass' eva kho pano bhāsitassa atthaü jānāti: ayaü imassa bhāsitassa attho, ayaü imassa bhāsitassa attho ti. Satimā kho pana hoti cirakatam pi cirabhāsitam pi saritā anussarita yāni kho pana tāni gahaņņhakāni kiükaraõiyāni, tattha dakkho hoti analaso, tatr' upāyavãmaüsāya samannāgato alaü kātuü alaü saüvidhātuü. Imehi kho mayaü bho Gotama catuhi dhammehi samannāgataü mahāpa¤¤aü mahāpurisaü pa¤¤āpema. Sace me pana bho Gotama anumoditabbaü anumodatu me bhavaü Gotamo, sace pana me bhavaü Gotamo paņikkositabbaü paņikkosatu pana me bhavaü Gotamo ti. 3. N' eva kho tyāhaü brāhmaõa anumodāmi na paņikkosāmi. #<[page 036]># %<36 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Catuhi kho ahaü brāhmaõa dhammehi samannāgataü mahāpa¤¤aü mahāpurisaü pa¤¤āpemi. Katamehi catuhi? Idha brāhmaõa bahujanahitāya paņipanno hoti bahujanasukhāya bahu 'ssa janatā ariye ¤āye patiņņhāpitā yadidaü kalyāõa-dhammatā kusala-dhammatā so yaü vitakkaü ākaīkhati vitakketuü taü vitakkaü vitakketi yaü vitakkaü nākaīkhati vitakketuü na taü vitakkaü vitakketi, yaü saīkappaü ākaīkhati saīkappetuü taü saīkappaü saīkappeti yaü saīkappaü nākaīkhati saīkappetuü na taü saīkappaü saīkappeti. Iti cetovasippatto hoti vitakkapathesu, catunnaü jhānānaü abhicetasikānaü diņņhadhammasukha-vihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã, āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. N' eva kho tyāhaü brāhmaõa anumodāmi na paņikkosāmi. Imehi kho ahaü brāhmaõa catuhi dhammehi samannāgataü mahāpa¤¤aü mahāpurisaü pa¤¤āpemãti. 4. Acchariyaü bho Gotama abbhutaü bho Gotama yāva subhāsitaü c' idaü bhotā Gotamena. Imehi ca mayaü catuhi dhammehi samannāgataü bhavantaü Gotamaü dhārema, bhavaü hi Gotamo bahujanahitāya paņipanno bahujanasukhāya bahu te janatā ariye ¤āye patiņņhāpitā yadidaü kalyāõadhammatā kusaladhammatā, bhavaü hi Gotamo yaü vitakkaü ākaīkhati vitakketuü taü vitakkaü vitakketi yaü vitakkaü nākaīkhati vitakketuü na taü vitakkaü vitakketi, yaü saīkappaü ākaīkhati saīkappetuü taü saīkappaü saīkappeti yaü saīkappaü nākaīkhati saīkappetuü na taü saīkappaü saīkappeti. Bhavaü hi Gotamo cetovasippatto vitakkapathesu. bhavaü hi Gotamo catunnaü jhānānaü abhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābbhã akicchalābhã akasiralābhã, bhavaü hi Gotamo āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņh' eva dhamme . . . viharatãti. #<[page 037]># %< CAKKAVAGGA. 37>% 5. Addhā kho tyāhaü brāhmaõa āsajja upanãyavācā bhāsitā api ca tyāhaü vyākarissāmi, ahaü hi brāhmaõa bahujanahitāya paņipanno bahujanasukhāya bahu me janatā ariye ¤āye patiņņhāpitā yadidaü kalyāõa-dhammatā kusaladhammatā. Ahaü hi brāhmaõa yaü vitakkaü ākaīkhāmi vitakketuü tam vitakkaü vitakkemi yaü vitakkaü nakaīkhāmi vitakketuü na taü vitakkaü vitakkemi, yaü saīkappaü ākaīkhāmi saīkappetuü taü saīkappaü saīkappemi yaü saīkappaü nākaīkhāmi saīkappetuü na taü saīkappaü saīkappemi. Ahaü hi brāhmaõa cetovasippato vitakkapathesu, ahaü hi brāhmaõa catunnaü jhānānaü abhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānam . . . akasiralābhã, aham hi brāhmaõa āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņh' eva dhamme . . . viharāmãti. 6. Yo vedã sabbasattānaü maccupāsā pamocanaü Hitaü devamanussānaü ¤āyam dhammaü pakāsayi Yaü ve disvā ca sutvā ca pasãdati bahujjano Maggāmaggassa kusalaü katakiccaü anāsavaü Buddho antimāsarãro mahāpa¤¤o mahāpuriso ti vuccatãti. 36. 1. Ekaü samayaü Bhagavā antarā ca Ukkaņņhaü antarā ca Setabbyaü addhānamaggapaņipanno hoti. Doõo pi sudaü brāhmaõo antarā ca Ukkaņņhaü antarā ca Setabbyaü addhānamaggapaņipanno hoti. Addasā kho Doõo brāhmaõo Bhagavato padesu cakkāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipårāni disvān' assa etad ahosi: Acchariyaü vata bho abbhutaü vata bho na vat' imāni manussabhåtassa padāni bhavissantãti. #<[page 038]># %<38 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 2. Atha kho Bhagavā maggā ukkamma a¤¤atarasmiü rukkhamåle nisãdi pallaīkaü ābhujitvā ujuü kāyaü paõidhāya parimukhaü satiü upaņņhapetvā. Atha kho Doõo brāhmaõo Bhagavato padāni anugacchanto addasā Bhagavantaü a¤¤atarasmiü rukkhamåle nisinnaü pāsādikaü pasādanãyaü santindriyaü santamānasaü uttamadammathasamatham anuppattaü dantaü guttaü santindriyaü nāgaü disvā yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü etad avoca : Devo no bhavaü bhavissatãti? Na kho ahaü brāhmaõa devo bhavissāmãti. Gandhabbo no bhavaü bhavissatãti. Na kho ahaü brāhmaõa gandhabbo bhavissāmãti. Yakkho no bhavaü bhavissatãti. Na kho ahaü brāhmaõa yakkho bhavissāmãti. Manusso no bhavaü bhavissatãti? Na kho ahaü brāhmaõa manusso bhavissāmãti. Devo no bhavaü bhavissatãti iti puņņho samāno na kho ahaü brāhmaõa devo bhavissāmãti vadesi, gandhabbo no bhavaü bhavissatãti iti puņņho samāno na kho ahaü gandhabbo bhavissāmãti vadesi, yakkho . . . vadesi, manusso no bhavaü bhavissatãti iti puņņho samāno na kho ahaü brāhmaõa manusso bhavissāmãti vadesi, atha kho ko carahi bhavaü bhavissatãti? 3. Yesaü kho ahaü brāhmaõa āsavānaü appahãnattā devo bhaveyyaü te me āsavā pahãnā ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā, yesaü kho ahaü brāhmaõa āsavānaü appahãnattā gandhabbo bhaveyyaü yakkho bhaveyyaü manusso bhaveyyaü te me āsavā pahãnā . . . anuppādadhammā. Seyyathāpi brāhmaõa uppalaü vā padumaü vā puõķarãkaü vā udake jātaü udake saüvaķķhaü {udakaü} accuggamma ņhāti anupalittaü udakena, #<[page 039]># %< CAKKAVAGGA. 39>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ evam eva kho brāhmaõa loke jāto loke saüvaķķho lokaü abhibhuyya viharāmi anupalitto lokena. Buddho ti maü brāhmaõa dhārehãti. 4. Yena devåpapatty assa gandhabbo vā vihaīgamo, Yakkhattaü yena gaccheyyaü manussatta¤ ca abbaje Te mayhaü āsavā khãõā viddhastā vinaëãkatā Puõķarãkaü yathā vaggu toye na upalippati Na upalippāmi lokena, tasmā buddho 'smi brāhmaõāti. 37. 1. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo parihānāya nibbānass' eva santike. Katamehi catuhi? Idha bhikkhave bhikkhu sãlasampanno hoti indriyesu guttadvāro hoti bhojane matta¤¤å hoti jāgariyam anuyutto hoti. 2. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu sãlasampanno hoti? Idha bhikkhave bhikkhu sãlavā hoti pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati ācāragocarasampanno anumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaü kho bikkhave bhikkhu sãlasampanno hoti. 3. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti? Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā råpaü disvā na nimittaggāhã hoti nānuvya¤janaggāhã yatvādhikaraõaü enaü cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati cakkhundriyaü cakkhundriye saüvaraü āpajjati, sotena saddaü sutvā . . . pe . . . ghānena gandhaü ghāvitvā . . . pe . . . jivhāya rasaü sāyitvā . . . pe . . . kāyena phoņņhabbaü phusitvā . . . pe . . . manasā dhammaü vi¤¤āya na nimittaggāhã hoti nānuvya¤janaggāhã yatvādhikaraõaü enaü manindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāsseyyuü tassa saüvarāya paņipajjati, #<[page 040]># %<40 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ rakkhati manindriyaü manindriye saüvaraü āpajjati. Evaü kho bhikkhave bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti. 4. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu bhojane matta¤¤å hoti? Idha bhikkhave bhikkhu paņisaīkhā yoniso āhāraü āhāreti, n' eva davāya na madāya na maõķanāya na vibhåsanāya yāvad eva imassa kāyassa ņhitiyā yāpanāya vihiüsåparatiyā brahmacariyānuggahāya: iti purāõa¤ ca vedana¤ paņihaīkhāmi nava¤ ca vedanaü na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsu-vihāro cāti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu bhojane matta¤¤å hoti. 5 Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu jāgariyaü anuyutto hoti? Idha bhikkhave bhikkhu divasaü caīkamena nisajjāya āvaraõãyehi dhammehi cittaü parisodheti, rattiyā paņhamaü yāmaü caīkamena nisajjāya āvaraõãyehi dhammehi cittaü parisodheti, rattiyā majjhimaü yāmaü dakkhiõena passena sãhaseyyaü kappeti pāde pādaü accādhāya sato sampajāno uņņhānasa¤¤aü manasikaritvā, rattiyā pacchimaü yāmaü caīkamena nisajjāya āvaraõãyehi dhammehi cittaü parisodheti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu jāgariyaü anuyutto hoti. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo parihānāya nibbānass' eva santike ti. 6. Sãle patiņņhito bhikkhu indriyesu ca saüvuto Bhojanamhi ca matta¤¤å jāgariyaü anuyu¤jati Evaü viharamāno pi ahorattam atandito Bhāvayaü kusalaü dhammaü yogakkhemassa pattiyā Appamādarato bhikkhu pamāde bhayadassãvā Abhabbo parihānāya nibbānass' eva santike ti. #<[page 041]># %< CAKKAVAGGA. 41>% 38. 1. Panuõõapaccekasacco bhikkhave bhikkhu samavayasaņhesano passaddhakāyasaīkhāro vā patilãno ti vuccati. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu panuõõapaccekasacco hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno yāni tāni puthusamaõabrāhmaõānaü puthupaccekasaccāni, seyyathãdaü sassato loko ti vā asassato loko ti vā antavā loko ti vā anantavā loko ti vā; taü jãvaü taü sarãraõ ti vā a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãran ti vā; hoti Tathāgato param maraõā ti vā na hoti Tathāgato paraü maraõā ti vā; hoti ca na hoti ca Tathagato param maraõā ti vā, n' eva hoti na na hoti Tathāgato param maraõā ti vā. Sabbāni 'ssa tāni nuõõāni honti cattāni vantāni muttāni pahãnāni paņinissaņņhāni. Evaü kho bhikkhave bhikkhu panuõõapaccekasacco hoti. 2. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu samavayasaņhesano hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno kāmesanā pahãnā hoti bhavesanā pahãnā hoti brahmacariyesanā paņippassaddhā. Evaü kho bhikkhave bhikkhu samavayasaņhesano hoti. 3. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu passaddhakāyasaīkhāro hoti? Idha bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubb' eva somanassadomanassānaü atthagamā adukkhamasukhaü upekkhāsatiparisuddhiü catutthajjhānaü upasampajja viharati. Evaü kho bhikkhave bhikkhu passaddhakāyasaīkhāro hoti. 4. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu patilãno hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno asmimāno pahãno hoti ucchinnamålo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiü anuppādadhammo. Evaü kho bhikkhave bhikkhu patilãno hoti. Panuõõapaccekasacco bhikkhave bhikkhu samavayasaņhesano passaddhakāyasaīkhāro patilãno ti vuccatãti. #<[page 042]># %<42 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 5. Kāmesanā bhavesanā brahmacariyesanā saha Iti saccaparāmāso diņņhiņņhānā samussayā Sabbarāgavirattassa taõhakkhayavimuttino Esanā paņinissaņņhā diņņhiņņhānā samåhatā Sa ve santo sato bhikkhu passaddho aparājito Mānābhisamayā buddho patilãno ti vuccatãti. 39. 1. Atha kho Ujjayo brāhmaõo yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Ujjāyo brāhmaõo Bhagavantaü etad avoca : Bhavam pi no Gotamo ya¤¤aü vaõõetãti? 2. Na kho ahaü brāhmaõa sabbaü ya¤¤aü vaõõemi na panāhaü brāhmaõa sabbaü ya¤¤aü na vaõõemi. Yathāråpe ca kho brāhmaõa ya¤¤e gāvo ha¤¤anti ajeëakā ha¤¤anti kukkuņasåkarā ha¤¤anti vividhā pāõā saīghātaü āpajjanti, evaråpaü kho ahaü brāhmaõa sārambhaü ya¤¤aü na vaõõemi. Taü kissa hetu? Evaråpaü hi brāhmaõa sārambhaü ya¤¤aü na upasaīkamanti arahanto vā arahamaggaü samāpannā vā. Yathāråpe ca kho brāhmaõa ya¤¤e n' eva gāvo ha¤¤ati na ajeëakā ha¤¤ati na kukkuņasåkarā ha¤¤ati na vividhā pāõā saīghātaü āpajjanti, evaråpaü kho ahaü brāhmaõa nirārambhaü ya¤¤aü vaõõemi yadidaü niccadānaü anukulaya¤¤aü. Taü kissa hetu? Evaråpaü hi brāhmaõa nirārambhaü ya¤¤aü upasaīkamanti arahanto vā arahattamaggaü vā samāpannāti. 3. Assamedhaü purisamedhaü sammāpāsaü vācapeyyaü #<[page 043]># %< CAKKAVAGGA. 43>% Niraggalaü mahārambhā na te honti mahapphalā Ajeëakā ca gāvo ca vividhā yattha ha¤¤are Na taü sammaggatā ya¤¤aü upayanti mahesino Ye ca ya¤¤ā nirārambhā yajanti anukålaü sadā Ajeëakā ca gāvo ca vividhā n' ettha ha¤¤are Ta¤ ca sammaggata ya¤¤aü upayanti mahesino Etaü yajetha medhāvã eso ya¤¤o mahapphalo Etaü hi yajamānassa seyyo hoti na pāpiyo Ya¤¤o ca vipulo hoti pasãdanti ca devatāti. 40. 1. Atha kho Udāyi brāhmaõo yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavatā . . . pe . . . Ekamantaü nisinno kho Udāyi brāhmaõo Bhagavantaü etad avoca :-- Bhavam pi no Gotamo ya¤¤aü vaõõetãti? 2. Na kho ahaü brāhmaõa sabbaü ya¤¤aü vaõõemi na panāhaü brāhmaõa sabbaü ya¤¤aü na vaõõemi. Yathāråpe kho brāhmaõa ya¤¤e gāvo ha¤¤anti ajeëakā ha¤¤anti kukkuņasåkarā ha¤¤anti vividhā pāõā saīghātaü āpajjanti, evaråpaü kho ahaü brāhmaõa sārambhaü ya¤¤aü na vaõõemi. Taü kissa hetu? Evaråpaü hi brāhmaõa sārambhaü ya¤¤aü na upasaīkamanti arahanto vā arahamaggaü vā samāpannā. Yathāråpe ca kho brāhmaõa ya¤¤e n' eva gāvo ha¤¤anti na ajeëakā ha¤¤anti na kukkuņasåkarā ha¤¤anti na vividhā pāõā saīghātaü āpajjanti, evaråpaü kho ahaü brāhmaõa nirārambhaü ya¤¤aü vaõõemi yadidaü niccadānaü anukulaya¤¤aü. Taü kissa hetu? Evaråpaü hi brāhmana nirārambhaü ya¤¤aü upasaīkamanti arahanto vā arahamaggaü vā samapannā ti. 3. Abhisaīkhataü nirārambhaü ya¤¤aü kālena kappiyam #<[page 044]># %<44 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Tādisaü upasaüyanti sa¤¤atā brahmacariyā Vivattacchadā ye loke vãtivattakālaügatã Ya¤¤am etaü pasaüsanti buddhā pu¤¤assa kovidā Ya¤¤e vā yadi vā saddhe bhavyaü katvā yathārahaü Pasannacitto yajati sukhette brahmacārisu Suhutaü suyiņņhaü suppattaü dakkhiõeyyesu yaü kataü Ya¤¤o ca vipulo hoti pasãdanti ca devatā Evaü yajitvā medhāvã saddho muttena cetasā Avyāpajjhaü sukhaü lokaü paõķito upapajjatã ti. Cakkavaggo catuttho. Tass' uddānaü:-- Cakko saīgāho sãho pasādo Vassakārena pa¤camaü Loke aparihāniyo patilãnena Ujjayo Udāyinā te dasā ti. 41. 1. Catasso imā bhikkhave samādhibhāvanā. Katamā catasso? Atthi bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulãkatā diņņhadhammasukhavihārāya saüvattati, atthi bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulãkatā ¤āõadassanapaņilābhāya saüvattati, atthi bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulãkatā satisampaja¤¤āya saüvattati, atthi bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulãkatā āsavānaü khayāya saüvattati. #<[page 045]># %< ROHITASSAVAGGA. 45>% 2. Katamā ca bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulãkatā diņņhadhammasukhaviharāya saüvattati? Idha bhikkhave bhikkhu vivicc' eva kāmehi . . . pe . . . catutthajjhānaü upasampajja viharati. Ayaü vuccati bhikkhave samādhibhāyanā bhāvitā bahulãkatā diņņhadhammasukhaviharāya saüvattati. 3. Katamā ca bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulãkatā ¤āõadassanapaņilābhāya saüvattati? Idha bhikkhave bhikkhu ālokasa¤¤aü manasikaroti divāsa¤¤aü adhiņņhāti yathā divā tathā rattiü yathā rattiü tathā divā. Iti vivaņena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaü cittaü bhāveti. Ayaü vuccati samādhibhāvanā . . . ¤āõadassanapaņilābhāya saüvattati. 4. Katamā ca bhikkhave samādhibhāvanā . . . satisampaja¤¤āya saüvattati? Idha bhikkhave bhikkhuno viditā vedanā uppajjanti viditā upaņņhahanti viditā abbhatthaü gacchanti, viditā sa¤¤ā . . . pe . . . viditā vitakkā uppajjanti viditā upaņņhahanti viditā abbhatthaü gacchanti. Ayaü vuccati bhikkhave samādhibhāvanā . . . satisampaja¤¤āya saüvattati. 5. Katamā ca bhikkhave samādhibhāvanā . . . āsavānaü khayāya saüvattati? Idha bhikkhave bhikkhu pa¤cupādānakkhandhesu udayavayānupassã viharati iti råpaü iti råpassa samudayo iti råpassa atthagamo, iti vedanā iti vedanāya samudayo iti vedanāya atthagamo, iti sa¤¤ā iti sa¤¤āya samudayo iti sa¤¤āya atthagamo, iti saīkhārā iti saīkhārānaü samudayo iti saīkhārānaü atthagamo, iti vi¤¤āõaü iti vi¤¤āõassa samudayo iti vi¤¤āõassa atthagamo. Ayaü vuccati bhikkhave samādhibhāvanā bhāvitā bahulãkatā āsavānaü khayāya saüvattati. Imā kho bhikkhave catasso samādhibhāvanā; ida¤ ca pana m' etaü sandhāya bhāsitaü Pārāyane Puõõakapa¤he. 6. Saīkhāya lokasmiü parovarāni yass' i¤jitaü n' atthi kuhi¤ci loke #<[page 046]># %<46 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Sato vidhåmo anigho nirāso atāri so jātijaran ti bråmãti. 42. 1. Cattār' imāni bhikkhave pa¤havyākaraõāni. Katamāni cattāri? Atthi bhikkhave pa¤ho ekaüsavyākaraõãyo, atthi bhikkhave pa¤ho paņipucchā-vyākaraõãyo, atthi bhikkhave pa¤ho ņhapanãyo, atthi bhikkhave pa¤ho vibhajjavyākaraõãyo. Imāni kho bhikkhave cattāri pa¤havyākaraõānãti. 2. Ekaüsa-vacanaü ekaü vibhajja-vacanaü paraü Tatiyaü paņipuccheyya catuttham pana ņhāpaye Yo ca tesaü tattha tattha jānāti anudhammataü Catu pa¤hassa kusalo āhu bhikkhuü tathāvidhaü Durāsado duppasaho gambhãro duppadhaüsiyo Atho atthe anatthe ca ubhayassa hoti kovido Anatthaü parivajjeti atthaü gaõhāti paõķito Atthābhisamayā dhåro paõķito ti pavuccatãti. 43. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Kodhagaru na saddhammagaru, makkhagaru na saddhammagaru, lābhagaru na saddhammagaru, sakkāragaru na saddhammagaru. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 2. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Saddhammagaru na kodhagaru, saddhammagaru na makkhagaru, saddhammagaru na lābhagaru, saddhammagaru na sakkāragaru. #<[page 047]># %< ROHITASSAVAGGA. 47>% Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 3. Kodhamakkhagarå bhikkhå lābhasakkāragāravā Na te dhamme viråhanti sammāsambuddhadesite Ye ca saddhammagaruno vihaüsu viharanti ca Te ve dhamme viråhanti sammāsambuddhadesite ti. 44. 1. Cattāro 'me bhikkhave asaddhammā. Katame cattaro? Kodhagarutā na saddhammagarutā, makkhagarutā na saddhammagarutā, lābhagarutā na saddhammagarutā, sakkāragarutā na saddhammagarutā. Ime kho bhikkhave cattāro asaddhammā. 2. Cattāro 'me bhikkhave saddhammā. Katame cattāro? Saddhammagarutā na kodhagarutā . . . saddhammagarutā na sakkāragarutā. Ime kho bhikkhave cattāro saddhammāti. 3. Kodhamakkhagaru bhikkhu lābhasakkāragāravo Sukhette påtibãjaü va saddhamme na viråhati Ye ca saddhammagaruno vihaüsu viharanti ca Te ve dhamme viråhanti sneham anvāyam iv' osadhāti. 45. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Atha kho Rohitasso devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaõõā kevalakappaü Jetavanaü obhāsetvā yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito Rohitasso devaputto Bhagavantaü etad avoca : Yattha nu kho bhante na jāyati na jiyyati na miyyati na cavati na uppajjati, #<[page 048]># %<48 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sakkā nu kho no bhante gamanena lokassa antaü ¤atuü vā daņņhuü vā pāpuõituü vā ti? Yattha kho āvuso na jāyati na jiyyati na miyyati na cavati na uppajjati nāhaü taü gamanena lokassa antaü ¤ātayyaü daņņhayyaü pattayyan ti vadāmãti. 2. Acchariyaü bhante abbhutaü bhante yāva subhāsitaü c' idaü bhante Bhagavatā--yattha kho āvuso na jāyati . . . na uppajjati nāhaü taü gamanena lokassa antaü ¤ātayyaü daņņhayyaü pattayyan ti vadāmi. Bhåtapubbāhaü bhante Rohitasso nāma isi ahosiü Bhojaputto iddhimā vehāsaīgamo. Tassa mayhaü bhante evaråpo javo ahosi seyyathāpi nāma daëhadhammo dhanuggaho sikkhito katahattho katupāsano lahukena asanena appakasirena tiriyaü tālacchātiü atipāteyya, evaråpo padavãtihāro ahosi seyyathāpi nāma puratthimā samuddā pacchimo samuddo. Tassa mayhaü bhante evaråpena javena samannāgatassa evaråpena ca padavãtihārena evaråpaü icchāgataü uppajji-- ahaü gamanena lokassa antaü pāpuõissāmãti. So kho 'haü bhante a¤¤atr' eva asitapãtakhāyitasāyitā a¤¤atr' uccārapassāvakammā a¤¤atra niddākilamatha-paņivinodanā vassasatāyuko vassasatajãvã vassasataü gantvā appatvā ca lokassa antaü antarā kālakato. Acchariyaü bhante abbhutaü bhante yāva subhāsitaü c' idaü bhante Bhagavatā --yattha kho āvuso na jāyati . . . na uppajjati nāhaü taü gamanena lokassa antaü ¤ātayyaü daņņhayyaü pattayyan ti vadāmãti. 3. Yattha kho āvuso na jāyati . . . na uppajjati nāhaü taü gamanena lokassa antaü ¤ātayyaü daņņhayyaü pattayyan ti vadāmi, na cāhaü āvuso appatvā va lokassa antaü dukkhassa antakiriyaü vadāmi. Api cāhaü āvuso imasmiü yeva byāmamatte kalebare sa¤¤imhi samanake loka¤ ca pa¤¤āpemi lokasamudaya¤ ca lokanirodha¤ ca lokanirodhagāminiü paņipadan ti. #<[page 049]># %< ROHITASSAVAGGA. 49>% 4. Gamanena na pattabbo lokass' anto kudācanaü Na ca appatvā lokantaü dukkhā atthi pamocanaü Tasmā have lokavidå sumedho lokantagå vusitabrahmacariyo Lokassa antaü samitāvã ¤atvā nāsiüsati lokam imaü para¤ cāti. 46. 1. Atha kho Bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhå āmantesi:--Imaü bhikkhave rattiü Rohitasso devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaõõo kevalakappaü Jetavanaü obhāsetvā yen' āhaü ten' upasaīkami, upasaīkamitvā maü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho bhikkhave Rohitasso devaputto maü etad avoca :--Yattha nu kho na jāyati . . . na uppajjati, sakkā nu kho so bhante gamanena lokassa antaü ¤ātuü vā daņņhuü vā pāpuõituü vāti? Evaü vutte ahaü bhikkhave Rohitassaü devaputtaü etad avoca :--Yattha kho āvuso na jāyati . . . na uppajjati nāhaü taü gamanena lokassa antaü ¤ātayyaü daņņhayyaü pattayyanti vadāmãti. Evaü vutte bhikkhave Rohitasso devaputto maü etad avoca :--Acchariyaü bhante abbhutaü bhante yāva subhāsitaü c' idaü bhante Bhagavatā--yattha kho āvuso na jāyati . . . na uppajati nāhaü taü gamanena . . . pattayyan ti vadāmi. Bhåtapubbāhaü bhante Rohitasso nāma isi ahosiü bhojaputto iddhimā vehāsaīgamo. Tassa mayhaü bhante evaråpo javo ahosi seyyathāpi nāma daëhadhammo dhanuggaho sikkhito katahattho katupāsano lahukena asanena appakasirena tiriyaü tālacchātiü atipāteyya, evaråpo padavãtihāro ahosi seyyathāpi nāma puratthimā samuddā pacchimo samuddo. Tassa mayhaü bhante evaråpena javena samannāgatassa evaråpena ca padavãtihārena evaråpaü icchāgataü uppajji--ahaü gamanena lokass' antaü pāpuõissāmãti. So kho 'haü bhante a¤¤atr' eva asitapãtakhāyitasāyitā a¤¤atr' eva uccārapassāvakammā a¤¤atra niddākilamatha-paņivinodanā vassasatāyuko vassasatajãvã vassasataü gantvā appatvā va lokassa antaü antarā yeva kālakato. #<[page 050]># %<50 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Acchariyaü bhante abbhutaü yāva subhāsitaü c' idaü bhante Bhagavatā- yattha kho āvuso na jāyati . . . na uppajjati nāhaü taü gamanena lokassa antaü ¤ātayyaü daņņhayyaü pattayyan ti vadāmãti. Evaü vutte ahaü bhikkhave Rohitassaü devaputtaü etad avoca :--Yattha kho āvuso na jāyati . . . na uppajjati nāhaü taü gamanena lokassa antaü ¤ātayyaü daņņhayam pattayyan ti vadāmãti, na cāham āvuso appatvā lokassa antaü dukkhass' antakiriyaü vadāmi. Api cāhaü āvuso imasmiü byāmamatte kalebare sa¤¤imhi samanake loka¤ ca pa¤¤āpemi lokasamudaya¤ ca lokanirodha¤ ca lokanirodhagāmini¤ ca paņipadanti. 2. Gamanena na pattabbo lokass' anto kudācanaü Na ca appatvā lokantaü dukkhā atthi pamocanaü Tasmā have lokavidå sumedho lokantagå vusitabrahmacariyo Lokassa antaü samitāvã ¤atvā nāsiüsati lokam imaü para¤ cāti. 47. 1. Cattār' imāni bhikkhave suvidåra-vidårāni. Katamāni cattāri? Nabhā ca bhikkhave paņhavã ca idaü paņhamaü suvidåravidåraü, orima¤ ca bhikkhave tãraü samuddassa pārima¤ ca tãraü idaü dutiyaü suvidåravidåraü, yato ca bhikkhave verocano abbhudeti yattha ca attham eti idaü tatiyaü suvidåravidåraü, sata¤ ca bhikkhave dhammo asata¤ ca dhammo idaü catutthaü suvidåravidåraü. Imāni kho bhikkhave cattāri suvidåravidårānãti. #<[page 051]># %< ROHITASSAVAGGA. 51>% 2. Nabhā ca dåre paņhavã ca dåre pāraü samuddassa tadāhu dåre Yato ca verocano abbhudeti pabhaīkaro yattha ca attham eti Tato have dårataraü vadanti sata¤ ca dhammaü asata¤ ca dhammaü Avyāyiko hoti sataü samāgamo yāvam pi tiņņheyya tath' eva hoti Khippaü hi veti asataü samāgamo tasmā sataü dhammo asabbhi ārakāti. 48. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā Visākho Pa¤cāliputto upaņņhānasālāyaü bhikkhå dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaüseti poriyā vācāya vissaņņhāya aneëagalāya atthassa vi¤¤āpaniyā pariyāpannāya anissitāya. Atha kho Bhagavā sāyaõhasamayaü paņisallānā vuņņhito yen' upaņņhānasālā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: Ko nu kho bhikkhave upaņņhānasālāyaü bhikkhå dhammiyā kathāya sandasseti . . . anissitāyāti? âyasmā bhante Visākho Pa¤cāliputto upaņņhānasālāyaü bhikkhå dhammiyā kathāya sandassesi samuttejesi sampahaüseti poriyā vācāya . . . anissitāyāti. Atha kho Bhagavā āyasmantaü Visākhaü Pa¤cāliputtaü etad avoca :--Sādhu sādhu Visākha sādhu kho tvaü Visākha bhikkhå dhammiyā kathāya sandassesi . . . anissitāyāti. 2. Nābhāsamānaü jānanti missaü bālehi paõķitaü Bhāsamāna¤ ca jānanti desentaü amataü padaü Bhāsaye jotaye dhammaü paggaõhe isinaü dhajaü Subhāsitadhajā isayo dhammo hi isinan dhajo ti. #<[page 052]># %<52 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 49. 1. Cattāro 'me bhikkhave sa¤¤āvipallāsā cittavipallāsā diņņhivipallāsā. Katame cattāro? Anicce bhikkhave niccan ti sa¤¤āvipallāso cittavipallāso diņņhivipallāso, adukkhe bhikkhave dukkhan ti sa¤¤āvipallāso cittavipallāso diņņhivipallāso, anattani bhikkhave attā ti sa¤¤āvipallāso . . . diņņhivipāllaso, asubhe bhikkhave subhan ti sa¤¤āvipallāso cittavipallāso diņņhivipallāso. Ime kho bhikkhave cattāro sa¤¤āvipallāsā cittavipallāsā diņņhivipallāsā. 2. Cattāro 'me bhikkhave na sa¤¤āvipallāsā na cittavipallāsā, na diņņhivipallāsā. Katame cattaro? Anicce bhikkhave aniccan ti na sa¤¤āvipallāso . . ., dukkhe bhikkhave dukkhan ti na sa¤¤āvipallāso . . ., anattani bhikkhave anattā ti na sa¤¤āvipallāso . . ., asubhe bhikkhave asubhan ti na sa¤¤āvipallāso na cittavipallāso na diņņhivipallāso. Ime kho bhikkhave cattāro na sa¤¤āvipallāsā na cittavipallāsā na diņņhivipallāsāti. 3. Anicce niccasa¤¤ino dukkhe ca sukhasa¤¤ino Anattani ca attā ti asubhe subhasa¤¤ino Micchādiņņhigatā sattā khittacittā visa¤¤ino Te yogayuttā Mārassa ayogakkhemino janā Sattā gacchanti saüsāraü jātimaraõagāmino Yadā ca buddhā lokasmiü uppajjanti pabhaīkarā Te imaü dhammaü pakāsenti dukkhåpasamagāminaü Tesaü sutvāna sappa¤¤ā sacittaü paccalatthu te Aniccaü aniccato dakkhuü dukkham addakkhu dukkhato Anattani anattā ti asubham asubhat' addasuü Sammādiņņhisamādānā sabbadukkham upaccagun ti #<[page 053]># %< ROHITASSAVAGGA. 53>% 50. 1. Cattāro 'me bhikkhave candimasuriyānaü upakkilesā yehi upakkilesehi upakkiliņņhā candimasuriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti. Katame cattāro? Abbhaü bhikkhave candimasuriyānaü upakkileso yena upakkilesena upakkiliņņhā candimasuriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti, mahiyā bhikkhave candimasuriyānaü upakkileso . . . dhåmarajo bhikkhave candimasuriyānaü upakkileso . . . Rāhu bhikkhave asurindo candimasuriyānaü upakkileso yena upakkilesena upakiliņņhā candimasuriyā na tapanti na bhāsanti na virocanti. Ime kho bhikkhave cattāro candamasuriyānaü . . . na virocanti. 2. Evaü eva kho bhikkhave cattāro samaõabrāhmaõānaü upakkilesā yehi upakkilesehi upakiliņņhā eke samaõabrāhmaõā na tapanti na bhāsanti na virocanti. Katame cattāro? Santi bhikkhave eke samaõabrāhmaõā suraü pivanti merayaü pivanti surāmerayapānā apaņiviratā. Ayaü bhikkhave paņhamo samaõabrāhmaõānaü upakkileso yena upakkilesena upakkiliņņhā eke samaõabrāhmaõā na tapanti na bhāsanti na virocanti. Santi bhikkhave eke samaõabrāhmaõā methunaü dhammaü paņisevanti methunasmā dhammā apaņiviratā. Ayaü bhikkhave dutiyo samaõabrāhmaõānaü upakkileso . . . na virocanti. Santi bhikkhave eke samaõabrāhmaõā jātaråparajataü sādiyanti jātaråparajatapaņiggahaõā apaņiviratā. Ayaü bhikkhave tatiyo samaõabrāhmaõānaü upakkileso . . . na virocanti. Santi bhikkhave eke samaõabrāhmaõā micchājãvena jãvanti micchājãvā apaņiviratā. Ayaü bhikkhave catuttho samaõabrāhmaõānaü upakkileso yena upakkilesena upakiliņņhā eke samaõabrāhmaõā na tapanti no bhāsanti na virocanti. Ime kho bhikkhave cattāro samaõabrāhmaõānam upakkilesā yehi upakkilesehi upakiliņņhā eke samaõabrāhmaõā na tapanti na bhāsanti na virocanti. #<[page 054]># %<54 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 3. Rāgadosapaņikkiņņhā eke samaõabrāhmaõā Avijjānivutā posā piyaråpābhinandino Suraü pivanti merayaü paņisevanti methunaü Rajataü jātaråpa¤ ca sādiyanti aviddaså Micchājãvena jãvanti eke samaõabrāhmaõā Ete upakkilesā vuttā buddhenādiccabandhunā Yehi upakiliņņhā eke samaõabrāhmaõā Na tapanti na bhāsanti asuddhā sarajā pabhā Andhakārena onaddhā taõhādāsā sanettikā Vaķķhenti kaņasiü ghoraü ādiyanti punabbhavan ti Rohitassa-vaggo pa¤camo. Tass' uddānam:-- Samādhipa¤hā dve kodhā Rohitassa apare dve Sudåra Visākho vipallāso upakkilesena te dasāti. Paņhamo pa¤¤āsako. 51. 1. Sāvatthinidānaü. Cattāro 'me bhikkhave pu¤¤ābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaüvattanikā iņņhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya {saüvattanti}. Kattame cattāro? Yassa bhikkhave bhikkhu cãvaraü paribhu¤jamāno appamāõaü cetosamādhiü upasampajja viharati appamāõo tassa pu¤¤ābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaüvattaniko iņņhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saüvattati, yassa bhikkhave bhikkhu piõķapātaü paribhu¤jamāno . . . sukhāya saüvattati, yassa bhikkhave bhikkhu senāsanaü paribhu¤jamāno . #<[page 055]># %< PUĨĨâBHISANDAVAGGA. 55>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . sukhāya saüvattati, yassa bhikkhave bhikkhu gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü paribhu¤jamāno appamāõaü cetosamādhiü upasampajja viharati appamāno tassa pu¤¤ābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaüvattaniko iņņhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saüvattati. Ime kho bhikkhave cattāro pu¤¤ābhisandā kusalābhisandā sukhassāhārā sovaggikā sukhavipākā saggasaüvattanikā iņņhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saüvattatãti. 2. Imehi ca pana bhikkhave catuhi pu¤¤ābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraü pu¤¤assa pamāõaü gahetuü--ettako pu¤¤ābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaüvattaniko iņņhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saüvattati--atha kho asaīkheyyo appameyyo mahāpu¤¤akkhandho t' eva saīkhaü gacchati. 3. Seyyathāpi bhikkhave mahāsamudde na sukaraü udakassa pamāõaü gahetuü--ettakāni udakāëhakānãti vā ettakāni udakāëhakasatānãti vā udakāëhakasahassānãti vā ettakāni udakāëhakasatasahassānãti vā--atha kho asaīkheyyo appameyyo mahā-udakakkhandho t' eva saīkhaü gacchati. Evam eva kho bhikkhave imehi catuhi pu¤¤ābhisandehi kusalābhisandehi samannāgatassa ariyasāvakassa na sukaraü pu¤¤assa pamāõaü gahetuü--ettako pu¤¤ābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaüvattaniko iņņhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saüvattatãti--atha kho asaīkheyyo appameyyo pu¤¤akkhandho t' eva saīkhaü gacchati. 4. Mahodadhiü aparimitaü mahāsaraü Bahubheravaü ratanagaõanamālayaü Najjo yathā naragaõasaīghasevitā #<[page 056]># %<56 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Puthå savanti upayanti sāgaraü Evaü naraü annadapānavatthadaü Seyyānisajjattharaõassa dāyakaü Pu¤¤assa dhārā upayanti paõķitaü Najjo yathā vārivahā va sāgaran ti. 52. 1. Cattāro 'me bhikkhave pu¤¤ābhisandā kusalābhisandā . . . sukhāya saüvattanti. Katame cattāro? Idha bhikkhave ariyasāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti--iti pi so Bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü Buddho Bhagavāti. Ayaü bhikkhave paņhamo pu¤¤ābhisando kusalābhisando . . . sukhāyā saüvattati. Puna ca paraü bhikkhave ariyasāvako dhamme aveccappasādena samannāgato hoti--svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiņņhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaü veditabbo vi¤¤åhãti. Ayaü bhikkhave dutiyo pu¤¤ābhisando kusalābhisando . . . sukhāya saüvattati. Puna ca paraü bhikkhave ariyasāvako saīghe aveccappasādena samannāgato hoti--supaņipanno Bhagavato sāvakasaīgho ujupaņipanno Bhagavato sāvakasaīgho ¤āyapaņipanno Bhagavato sāvakasaīgho sāmãcipaņipanno Bhagavato sāvakasaīgho, yadidam cattāri purisayugāni aņņha purisapuggalā, esa Bhagavato sāvakasaīgho {āhuneyyo} {pāhuneyyo} dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassāti. Ayaü bhikkhave tatiyo pu¤¤ābhisando kusalābhisando . . . sukhāya saüvattati. Puna ca paraü bhikkhave ariyasāvako ariyakantehi sãlehi samannāgato hoti akhaõķehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi vi¤¤uppasaņņhehi aparāmaņņhehi samādhisaüvattanikehi. #<[page 057]># %< PUĨĨâBHISANDAVAGGA. 57>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ayaü bhikkhave catuttho pu¤¤ābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko sukhavipāko saggasaüvattaniko iņņhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saüvattati. Ime ca kho bhikkhave cattāro pu¤¤ābhisandā kusalābhisandā . . . sukhāya saüvattantãti. 2. Yassa saddhā Tathāgate acalā supatiņņhitā Sãla¤ ca yassa kalyāõaü ariyakantaü pasaüsitaü Saīghe pasādo yass' atthi ujubhåta¤ ca dassanaü Adaliddo ti tam āhu amoghaü tassa jãvitaü Tasmā saddha¤ ca sãla¤ ca pasādaü dhammadassanaü Anuyu¤jetha medhāvã saraü buddhāna sāsanan ti. 53. 1. Ekaü samayaü Bhagavā antarā ca Madhuraü antarā ca Vera¤jim addhānamaggapaņipanno hoti, sambahulā ca kho gahapatã ca gahapatāniyo ca antarā Vera¤jiü antarā ca Madhuraü addhānamaggapaņipannā honti. Atha kho Bhagavā maggā okkamma a¤¤atarasmiü rukkhamåle pa¤¤atte āsane nisãdi. Addasaüsu kho gahapatã ca gahapatāniyo ca Bhagavantaü a¤¤atarasmiü rukkhamåle nisinnaü disvā yena Bhagavā ten' upasaīkamiüsu, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinne kho te gahapatã ca gahapatāniyo ca Bhagavā etad avoca :-- 2. Cattāro 'me gahapatayo saüvāsā. Katame cattāro? Chavo chavāya saddhiü saüvasati, chavo deviyā saddhiü saüvasati, devo chavāya saddhiü saüvasati, devo deviyā saddhiü saüvasati. 3. Katha¤ ca gahapatayo chavo chavāya saddhiü saüvasati? #<[page 058]># %<58 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Idha gahapatayo sāmiko hoti pāõātipātã adinnādāyã kāmesu micchācārã musāvādã surāmerayamajjapamādaņņhāyã dussãlo pāpadhammo maccheramalapariyuņņhitena cetasā agāraü ajjhāvasati akkosakaparibhāsako samaõabrāhmaõānaü, bhariyā pi 'ssa hoti pāõātipātinã adinnādāyinã kāmesu micchācārinã musāvādinã surāmerayamajjapamādaņņhāyinã dussãlā pāpadhammā maccheramalapariyuņņhitena cetasā agāraü ajjhāvasati akkosikaparibhāsikā samaõabrāhmaõānaü. Evaü kho gahapatayo chavo chavāya saddhiü saüvasati. 4. Katha¤ ca gahapatayo chavo deviyā saddhiü saüvasati? Idha gahapatayo sāmiko hoti pāõātipātã . . . pe . . . akkosakaparibhāsako samaõabrāhmaõānaü, bhariyā ca khvassa hoti pāõātipātā paņiviratā adinnādānā paņiviratā kāmesu micchācārā paņiviratā musāvādā paņiviratā surāmerayamajjapamādaņņhānā paņiviratā sãlavatã kalyāõadhammā vigatamalamaccherena cetasā agāraü ajjhāvasati anakkosikaparibhāsikā samaõabrāhmaõānaü. Evaü kho gahapatayo chavo deviyā saddhiü saüvasati. 5. Katha¤ ca gahapatayo devo chavāya saddhiü saüvasati? Idha gahapatayo sāmiko hoti pāõātipātā paņivirato adinnādānā pativirato kāmesu micchācārā pativirato musāvādā paņivirato surāmerayamajjapamādaņņhānā paņivirato sãlavā kalyāõadhammo vigatamalamaccherena cetasā agāraü ajjhāvasati anakkosakaparibhāsako samaõabrāhmaõānaü. bhariyā ca khvassa hoti pānātipātinã . . . pe . . . surāmerayamajjapamādaņņhāyinã dussãlā pāpadhammā maccheramalapariyuņņhitena cetasā agāraü ajjhāvasati akkosikaparibhāsikā samaõabrāhmaõānaü. Evaü kho gahapatayo devo chavāya saddhiü saüvasati. 6. Katha¤ ca gahapatayo devo deviyā saddhiü saüvasati? Idha gahapatayo sāmiko hoti pānātipātā paņivirato . . . pe . . . anakkosakaparibhāsako samaõabrāhmaõānaü, bhariyāpi 'ssa hoti pāõātipātā paņiviratā . . . anakkosikaparibhāsikā samaõabrāhmaõānaü. Evaü kho gahapatayo devo deviyā saddhiü saüvasati. #<[page 059]># %< PUĨĨâBHISANDAVAGGA. 59>% Ime kho gahapatayo cattāro saüvāsā ti. 7. Ubho ca honti dussãlā kadariyā paribhāsakā Te honti jānipatayo chavā saüvāsamāgatā Sāmiko dussãlo hoti kadariyo paribhāsako Bhariyā sãlavatã hoti vada¤¤å vãtamaccharā Sāpi devã saüvasati chavena patinā saha Sāmiko sãlavā hoti vada¤¤å vãtamaccharo Bhariyā' ssa hoti dussãlā kadariyā paribhāsikā Sāpi chavā saüvasati devena patinā saha Ubho saddhā vada¤¤å ca sa¤¤atā dhammajãvino Te honti jānipatayo a¤¤ama¤¤am piyaüvadā Atthā sampacurā honti vāsatthaü upajāyati Amittā dummanā honti ubhinnaü samasãlinaü Idha dhammaü caritvāna samasãlabbatā ubho Nandino devalokasmiü modanti kāmakāmino ti. 54. 1. Cattāro 'me bhikkhave saüvāsā. Katame cattāro? Chavo chavāya saddhiü saüvasati, chavo deviyā saddhiü saüvasati, devo chavāya saddhiü saüvasati, devo deviyā saddhiü saüvasati. 2. Katha¤ ca bhikkhave chavo chavāya saddhiü saüvasaņi? Idha bhikkhave sāmiko hoti pāõātipātã adinnādāyã kāmesu micchācārã musāvādã pisuõāvāco pharusāvāco samphappalāpã abhijjhālå vyāpannacitto micchādiņņhiko dussãlo pāpadhammo maccheramalapariyuņņhena cetasā agāraü ajjhāvasati akkosakaparibhāsako samaõabrāhmaõānaü, bhariyā pi 'ssa hoti pāõatipātinã adinnādāyinã kāmesu micchācarinã musāvādinã pisuõāvācā pharusāvācā samphappalāpinã abhijjhālunã vyāpannacittā micchādiņņhikā dussilā pāpadhammā maccheramalapariyutthena cetasā agāraü ajjhāvasati akkosikaparibhāsikā samaõabrāhmaõānaü. #<[page 060]># %<60 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Evaü kho bhikkhave chavo chavāya saddhiü saüvasati. 3. Katha¤ ca bhikkhave chavo deviyā saddhiü saüvasati? Idha bhikkhave sāmiko hoti pāõātipāti adinnādāyã . . . samaõabrāhmaõānaü, bhariyā khvassa pāõātipātā paņiviratā adinnādānā paņiviratā kāmesu micchācārā paņiviratā musāvādā paņiviratā pisuõāya vācāya paņiviratā pharusāya vācāyā paņiviratā samphappalāpā paņiviratā na abhijjhālunã avyāpannacittā sammādiņņhikā sãlavatã kalyāõadhammā vigatāmalamaccherena cetasā agāraü ajjhāvasati anakkosikaparibhāsikā samaõabrāhmaõānaü. Evaü kho bhikkhave chavo deviyā saddhiü saüvasati. 4. Katha¤ ca bhikkhave devo chavāya saddhiü saüvasati? Idha bhikkhave sāmiko hoti pāõatipātā paņivirato . . . sãlavā kalyāõadhammo vigatamalamaccherana cetasā agāraü ajjhāvasati anakkosakaparibhāsako samaõabrāhmaõānam, bhariyā khvassa hoti pāõātapātinã . . . micchādiņņhikā dussãlā pāpadhammā maccheramalapariyuņņhitena cetasā agāraü ajjhāvasati akkosikaparibhāsikā samaõabrāhmaõānaü. Evaü kho bhikkhave devo chavāya saddhiü saüvasati. 5. Katha¤ ca bhikkhave devo deviyā saddhiü saüvasati? Idha bhikkhave sāmiko hoti pāõātipātā paņivirato . . . sãlavā kalyāõadhammā vigatamalamaccherena cetasā agāraü ajjhāvasati anakkosakaparibhāsako samaõabrāhmaõānaü, bhariyā pi 'ssa hoti pāõātipātā paņiviratā . . . sammādiņņhikā sãlavatã kalyāõadhammā vigatamalamaccherena cetasā agāraü ajjhāvasati anakkosikaparibhāsikā samaõabrāhmaõānaü. Evaü bho bhikkhave devo deviyā saddhiü saüvasati. Ime kho bhikkhave cattāro saüvāsā ti. 7. Ubho ca honti dussãlā kadariyā paribhāsakā #<[page 061]># %< PUĨĨâBHISANDAVAGGA. 61>% Te honti jānipatayo chavā saüvāsamāgatā Sāmiko dussãlo hoti kadariyo paribhāsako Bhariyā sãlavatã hoti vada¤¤ā vãtamaccharā Sāpi devã saüvasati chavena patinā saha Sāmiko sãlavā hoti vada¤¤å vãtamaccharo Bhariyā 'ssa hoti dussãlā kadariyā paribhāsikā Sāpi chavā saüvasati devena patinā saha Ubho saddhā vada¤¤å ca sa¤¤atā dhammajãvino Te honti jānipatayo a¤¤ama¤¤am piyaüvadā Atthā sampacurā honti vāsatthaü upajāyati Amittā dummanā honti ubhinnaü samasãlinaü Idha dhammaü caritvāna samasãlabbatā ubho Nandino devalokasmiü modanti kāmakāmino ti. 55. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Bhaggesu viharati Suüsumāragire Bhesakalāvane migadāye. Atha kho Bhagavā pubbaõhasamayaü {nivāsetvā} pattacãvaraü ādāya yena Nakulapituno gahapatissa nivesanaü ten' upasaīkami, upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Atha kho Nakulapitā ca gahapati Nakulamātā ca gahapatānã yena Bhagavā ten' upasaīkamiüsu, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinno kho Nakulapitā gahapati Bhagavantaü etad avoca : 2. Yato me bhante Nakulamātā gahapatānã daharass' eva daharā ānãtā nābhijānāmi Nakulamātaraü gahapatāniü manasā pi aticaritā, kuto pana kāyena iccheyyāma mayaü bhante diņņh' eva dhamme a¤¤ama¤¤aü passituü abhisamparāya¤ ca a¤¤ama¤¤aü passitun ti? Nakulamātā pi kho gahapatānã Bhagavantaü etad avoca :--Yatvāhaü bhante Nakulapituno gahapatissa daharass' eva daharā ānãtānābhijānāmi Nakulapitaraü gahapatiü manasā pi aticaritā, kuto pana kāyena iccheyyāma mayaü bhante diņņh' eva dhamme a¤¤ama¤¤aü passituü abhisamparāya¤ ca a¤¤ama¤¤aü passitun ti? #<[page 062]># %<62 AđGUTTARA-NIKâYA.>% âkaīkheyyuü ce gahapatayo ubho jānipatayo diņņh' eva dhamme a¤¤ama¤¤aü passituü abhisamparāya¤ ca a¤¤ama¤¤aü passituü ubho ca assu samasaddhā samasãlā samacāgā samapa¤¤ā te diņņh' eva dhamme a¤¤ama¤¤aü passanti abhisamparāya¤ ca a¤¤ama¤¤aü passantãti. 3. Ubho saddhā vada¤¤å ca sa¤¤atā dhammajãvino Te honti jānipatayo a¤¤ama¤¤aü piyamvadā Atthā sampacurā honti vāsatthaü upajāyati Amittā dummanā honti ubhinnaü samasãlinaü Idha dhammaü caritvāna samasãlabbatā ubho Nandino devalokasmiü modanti kāmakāmino ti 56. 1. âkaīkheyyuü ce bhikkhave ubho jānipatayo diņņh' eva dhamme a¤¤ama¤¤aü passituü abhisamparāya¤ ca a¤¤ama¤¤aü passituü ubho ca assu samasaddhā samasãlā samacāgā samapa¤¤ā te diņņh' eva dhamme a¤¤ama¤¤aü passanti abhisamparāya¤ ca a¤¤ama¤¤aü passantãti. 2. Ubho saddhā vada¤¤å ca sa¤¤atā dhammajãvino Te honti jānipatayo a¤¤ama¤¤aü piyamvadā Atthā sampacurā honti vāsatthaü upajāyati Amittā dummanā honti ubhinnaü samasãlinaü Idha dhammaü caritvāna samasãlabbatā ubho Nandino devalokasmiü modanti kāmakāmino ti. 57. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Koëiyesu viharati Sajjanelaü nāma Koëiyānaü nigamo. Atha kho Bhagavā pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena Suppavāsāya Koëiyadhãtāya nivesanaü ten' upasaīkami, upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Atha kho Suppavāsā Koëiyadhitā Bhagavantaü paõãtena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappesi sampavāresi. #<[page 063]># %< PUĨĨâBHISANDAVAGGA. 63>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Atha kho Suppavāsā Koëiyadhãtā Bhagavantaü bhuttaviü onãtapattapāniü ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho Suppavāsaü Koëiyadhãtaraü Bhagavā etad avoca :-- 2. Bhojanaü Suppavase dentã ariyasāvikā paņiggāhakānaü cattāri ņhānāni deti. Katamāni cattāri? âyuü deti vaõõaü deti sukhaü deti balaü deti. âyuü kho pana datvā āyussa bhāginã hoti dibbassa vā mānusassa vā vaõõaü datvā vaõõassa bhāginã hoti dibbassa vā mānusassa vā, sukhaü datvā . . . balaü datvā balassa bhāginã hoti dibbassa vā mānusassa vā. Bhojanaü Suppavāse dentã ariyasāvikā paņiggāhakānaü imāni cattāri ņhānāni detãti. 3. Susaīkhataü bhojanaü yā dadāti suciü paõãtaü rasasā upetaü Sā dakkhiõā ujjugatesu dinnā caraõopapannesu mahaggatesu Pu¤¤ena pu¤¤aü saüsandamānā mahapphalā lokavidåna vaõõitā Etādisaü ya¤¤aü anussarantā ye vedajātā vicaranti loke Vineyya maccheramalaü samålaü aninditā saggaü upenti ņhānan ti. 58. 1. Atha kho Anāthapiõķiko gahapati yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho Anāthapiõķikaü gahapatiü Bhagavā etad avoca :-- 2. Bhojanaü gahapati dadamāno ariyasāvako paņiggāhakānaü cattāri ņhānāni deti. Katamāni cattāri? #<[page 064]># %<64 AđGUTTARA-NIKâYA.>% âyuü deti, vaõõaü deti, sukhaü deti, balam deti. âyuü kho pana datvā āyussa bhāgã hoti dibbassa vā manusassa vā, vaõõaü datvā vaõõassa bhāgã hoti dibbassa vā mānusassa vā, sukhaü datvā . . . balaü datvā balassa bhāgã hoti dibbassa vā mānusassa vā. Bhojanaü gahapati dadamāno ariyasāvako paņiggāhakānaü imāni cattāri ņhānāni detãti. 3. Yo sa¤¤atānaü paradattabhojinaü kālena sakkacca dadāti bhojanaü Cattāri ņhānāni anupavecchati āyu¤ ca vaõõa¤ ca sukhaü bala¤ ca, So āyudāyã baladāyã sukhavaõõadado naro Dãghāyu yasavā hoti yattha yatth' upapajjatãti. 59. 1. Bhojanaü bhikkhave dadamāno dāyako paņiggāhakānaü imāni cattāri ņhanāni deti. Katamāni cattāri? âyuü deti, vaõõaü deti, sukhaü deti, balaü deti, sukhaü deti. âyuü kho pana datvā āyussa bhāgã hoti dibbassa vā mānusassā vā, vaõõaü datvā . . . sukhaü datvā . . . balaü datvā balassa bhāgã hoti dibbassa vā mānusassa vā. Bhojanaü bhikkhave dadamāno dāyako paņiggāhakānaü imāni cattāri ņhānāni detãti. 2. Yo sa¤¤atānaü paradattabhojinaü kālena sakkacca dadāti bhojanaü Cattāri ņhānāni anupavecchati āyu¤ ca vaõõa¤ ca sukha¤ ca bala¤ ca So āyudāyã baladāyã sukha-vaõõa dado naro Dãghāyu yasavā hoti yattha yatth' upapajjatãti. #<[page 065]># %< PATTAKAMMAVAGGA. 65>% 60. Atha kho Anāthapiõķiko gahapati yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho Anāthapiõķikaü gahapatiü Bhagavā etad avoca :-- Catuhi kho gahapati dhammehi samannāgato ariyasāvako gihã sāmãcipaņipadaü paņipanno hoti yasopaņilābhiniü saggasaüvattanikaü. Katamehi catuhi? Idha gahapati ariyasāvako bhikkhusaīghaü paccupaņņhito hoti, cãvarena bhikkhusaīghaü paccupaņņhito hoti, piõķapātena . . . pe . . . senāsena . . . pe . . . gilānapaccayabhesajjaparikkhārena paccupaņņhito hoti. Imehi kho gahapati catuhi dhammehi samannāgato ariyasāvako gihã sāmãcipaņipadaü paņipanno hoti yasopaņilābhiniü saggasaüvattanikan ti. Gihã sāmãcipaņipadaü paņipajjanti paõķitā Sammaggate sãlavante cãvarena upaņņhitā Piõķapāta-sayanena gilānapaccayena ca Tesaü divā ca ratto ca sadā pu¤¤aü pavaķķhati Sagga¤ ca kamati ņhānaü kammaü katvāna bhaddakan ti. Pu¤¤ābhisandanavaggo chaņņho. Tass' uddānaü:-- Dve pu¤¤ābhisandā dve {saüvāsā} dve va honti samajãvino Suppavāsā sudatto ca bhojanaü gihã sāmãcināti. 61. 1. Atha kho Anāthapiõķiko gahapati yena Bhagavā ten' upasaīkami . . . Ekamantaü nisinnaü kho {Anāthapiõķikaü} gahapatiü Bhagavā etad avoca : #<[page 066]># %<66 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 2. Cattāro 'me gahapati dhammā iņņhā kantā manāpā dullabhā lokasmiü. Katame cattāro? Bhogā me uppajjantu saha dhammenāti. Ayaü paņhamo dhammo iņņho kanto manāpo dullabho lokasmiü. Bhoge laddhā saha dhammena yaso mam abbhugacchatu saha ¤ātãhi saha upajjhāyehãti. Ayaü dutiyo dhammo . . . lokasmiü. Bhoge laddhā saha dhammena yasaü laddhā saha ¤ātãhi saha upajjhāyehi ciraü jãvāmi dãgham addhāyuü pālemãti. Ayaü tatiyo . . . lokasmiü. Bhoge laddhā saha dhammena yasaü laddhā saha ¤ātãhi saha upajjhāyehi ciraü jãvitvā dãgham addhāyuü pāletvā kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjāmãti. Ayaü catuttho dhammo iņņho kanto manāpo dullabho lokasmiü. Ime kho gahapati cattāro dhammā iņņhā kantā manāpā lokasmiü. 3. Imesaü kho gahapati catunnaü dhammānaü iņņhānaü kantānaü manāpānaü dullabhānaü lokasmiü cattāro dhammā paņilābhāya {saüvattanti}. Katame cattāro? Saddhāsampadā, sãlasampadā, cāgasampadā, pa¤¤āsampadā. 4. Katamā ca gahapati saddhāsampadā? Idha gahapati ariyasāvako saddho hoti saddahati Tathāgatassa bodhiü: iti pi so Bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü Buddho Bhagavā ti. Ayaü vuccati gahapati saddhāsampadā. 5. Katamā ca gahapati sãlasampadā? Idha gahapati ariyasāvako pāõātipātā paņivirato hoti . . . pe . . . surāmerayamajjapamādaņņhānā paņivirato hoti. Ayaü vuccati gahapati sãlasampadā. 6. Katamā ca gahapati cāgasampadā? Idha gahapati ariyasāvako vigatamalamaccherena cetasā agāraü ajjhāvasati muttacāgo payatapāõã vossaggarato yācayogo dānasaüvibhāgarato. Ayaü vuccati gahapati cāgasampadā. 7. Katamā ca gahapati pa¤¤āsampadā? Abhijjhā-visamalobhābhibhåtena cetasā gahapati viharanto akiccaü karoti kiccaü aparādheti akiccaü karonto kiccaü aparādhento yasā ca sukhā ca dhaüsati, #<[page 067]># %< PATTAKAMMAVAGGA. 67>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ vyāpādābhibhåtena cetasā gahapati viharanto . . . dhaüsati, thãnamiddhābhibhåtena cetasā gahapati viharanto . . . dhaüsati, uddhaccakukkuccābhibhåtena cetasā gahapati viharanto . . . dhaüsati, vicikicchābhibhåtena cetasā gahapati viharanto akiccaü karoti kiccaü aparādheti akiccaü karonto kiccaü aparādhento yasā ca sukhā ca dhaüsati. 8. Sa kho so gahapati ariyasāvako abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso ti iti viditvā abhijjhāvisamalobhaü cittassa upakkilesaü pajahati, vyāpādo cittassa upakkileso ti iti viditvā vyāpādaü cittassa upakkilesaü pajahati, thãnamiddhaü . . . pajahati, uddhaccakukkuccaü . . . pajahati, vicikicchā . . . pajahati. Yato ca kho gahapati ariyasāvako abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso ti iti viditvā abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso pahãno hoti, vyāpādo . . . pahãno hoti, thãnamiddhaü . . . pahãno hoti, uddhaccakukkuccaü . . . pahãno hoti, vicikicchā . . . pahãno hoti. Ayaü vuccati gahapati ariyasāvako mahāpa¤¤o puthupa¤¤o āpāthadaso pa¤¤āsampanno. Ayaü vuccati pa¤¤āsampadā. Imesaü kho gahapati catunnaü dhammānaü iņņhānaü kantānaü manāpānaü dullabhānaü lokasmiü ime cattāro dhamme paņilābhāya saüvattanti. 9. Sa kho so gahapati ariyasāvako uņņhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi cattāri kammāni kattā hoti. Katamāni cattāri? 10. Idha gahapati ariyasāvako uņņhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi attānaü sukheti pãneti sammā sukhaü pariharati, mātāpitaro sukheti pãneti sammā sukhaü pariharati, puttadāradāsakammakaraporise sukheti pãneti sammā sukhaü pariharati, mittāmacce sukheti pãneti sammā sukhaü pariharati. Idam assa paņhamaü ņhānaü gataü hoti pattagataü āyatanaso paribhuttaü. #<[page 068]># %<68 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 11. Puna ca paraü gahapati ariyasāvako uņņhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi yā tā honti āpadā aggito vā udakato vā rājato vā corato vā appiyato vā dāyādato vā tathāråpāsu āpadāsu bhogehi pariyodhāya vattanti sotthim attānaü karoti. Idaü assa dutiyaü ņhānaü gataü hoti pattagataü āyatanaso paribhuttaü. 12. Puna ca paraü gahapati ariyasāvako uņņhāna . . . dhammaladdhehi pa¤cabaliü kattā hoti ¤ātibaliü atithibaliü pubbapetabaliü rājabaliü devatābaliü. Idam assa tatiyaü ņhānaü gataü hoti pattagataü āyatanaso paribhuttaü. 13. Puna ca paraü gahapati ariyasāvako uņņhāna . . . dhammaladdhehi ye te samaõabrāhmaõā madappamādā paņiviratā khantisoracce niviņņhā ekam attānaü damenti ekam attānaü samenti ekam attānaü parinibbāpenti, tathāråpesu samaõabrāhmaõesu uddhaggikaü dakkhiõaü patiņņhāpeti sovaggikaü sukhavipākaü saggasaüvattanikaü. Idam assa catutthaü ņhānaü gataü hoti pattagataü āyatanaso paribhuttaü. 14. Sa kho so gahapati ariyasāvako uņņhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhitehi dhammikehi. dhammaladdhehi imāni cattāri pattakammāni kattā hoti. Yassa kassaci gahapati a¤¤atra imehi catuhi pattakammehi bhogā parikkhayaü gacchanti ime vuccanti gahapati bhogā aņņhānagatā apattagatā anāyatanaso paribhuttā. Yassa kassaci gahapati imehi catuhi pattakammehi bhogā parikkhayaü gacchanti ime vuccanti gahapati bhogā ņhānagatā pattagatā āyatanaso paribhuttā ti. {Bhuttā} bhogā bhatā bhaccā vitiõõā āpadāsu me Uddhaggā dakkhiõā dinnā atho pa¤ca baliükatā Upaņņhitā sãlavanto sa¤¤atā brahmacarayo Yadatthaü bhogaü iccheyya paõķito gharam āvasaü #<[page 069]># %< PATTAKAMMAVAGGA. 69>% So me attho anuppatto kataü ananutāpiyaü Etam anussaraü macco ariyadhamme ņhito naro Idh' eva naü pasaüsanti pecca sagge ca modatãti. 62. 1. Atha kho Anāthapiõķiko gahapati yena Bhagavā ten' upasaīkami . . . Ekamantaü nisinnaü kho Anāthapiõķikaü gahapatiü Bhagavā etad avoca :-- 2. Cattār' imāni gahapati sukhāni adhigamanãyāni gihinā kāmabhoginā kālena kālaü samayena samayaü upādāya. Katamāni cattāri? Atthisukhaü, bhogasukhaü, anaõasukhaü, anavajjasukhaü. 3. Katama¤ ca gahapati atthisukhaü? Idha gahapati kulaputtassa bhogā honti uņņhānaviriyādhigatā bāhābalaparicitā sedāvakkhittā dhammikā dhammaladdhā, so--bhogā me atthi uņņhānaviriyādhigatā . . . dhammaladdhā ti--adhigacchati sukhaü adhigacchati somanassaü. Idaü vuccati gahapati atthisukhaü. 4. Katama¤ ca gahapati bhogasukhaü? Idha gahapati kulaputto uņņhānaviriyādhigatehi bhogehi bāhābalaparicitehi sedāvakkhittehi dhammikehi dhammaladdhehi bhoge ca bhu¤jati pu¤¤āni ca karoti, so--uņņhānaviriyādhigatehi bhogehi . . . dhammaladdhehi bhoge ca bhu¤jāmi pu¤¤āni ca karomãti--adhigacchati sukhaü adhigacchati somanassaü. Idam assa vuccati gahapati bhogasukhaü. 5. Katama¤ ca gahapati anaõa-sukhaü? Idha gahapati kulaputto na kassa ki¤ci dhāreti appaü vā bahuü vā, so-- na kassa {ki¤ci} dhāremi appaü vā bahuü vā ti--adhigacchati sukhaü adhigacchati somanassaü. Idaü vuccati gahapati anaõasukham. 6. Katama¤ ca gahapati anavajja-sukhaü? Idha gahapati ariyasāvako anavajjena kāyakammena samannāgato hoti anavajjena vacãkammena samannāgato hoti anavajjena manokammena samannāgato hoti, so-- #<[page 070]># %<70 AđGUTTARA-NIKâYA.>% anavajjen' amhi kāyakammena samannāgato . . . manokammena samannāgato ti--adhigacchati sukhaü adhigacchati somanassaü. Idaü vuccati gahapati anavajjasukhaü. Imāni kho gahapati cattāri sukhāni adhigamanãyāni gihinā bhoginā kālena kālaü samayena samayaü upādāyāti. 2. Anaõasukhaü katvāna atho atthisukhaü sare Bhu¤jaü bhoga sukhaü macco tatho pa¤¤ā vipassati Vipassamāno jānāti ubho bhāge sumedhaso Anavajjasukhass' etaü kalaü nagghati soëasin ti. 63. 1. Sabrahmakāni bhikkhave tāni kulāni yesaü puttānaü mātāpitaro ajjhāgāre påjitā honti, sapubbācariyakāni bhikkhave tāni kulāni yesaü . . . påjitā honti, sapubbadevatāni bhikkhave tāni kulāni yesaü . . . påjitā honti, sāhuneyyakāni bhikkhave yesaü puttānaü mātāpitaro ajjhāgāre påjitā honti. 2. Brahmā ti bhikkhave mātāpitunnaü etaü adhivacanaü, pubbācariyā ti bhikkhave mātāpitunnaü etaü adhivacanaü, pubbadevatā ti bhikkhave mātāpitunnaü etaü adhivacanaü, āhuneyyā ti bhikkhave mātāpitunnaü etaü adhivacanaü. Taü kissa hetu? Bahukārā bhikkhave mātāpitaro puttānaü āpādakā posakā imassa lokassa dassetāro ti. 3. Brahmā ti mātāpitaro pubbācariyā ti vuccare âhuneyyā ca puttānaü pajāya anukampakā Tasmā hi te namasseyya sakkareyyātha paõķito Annena atho pānena vatthena sayanena ca Ucchādanena nhāpanena pādānaü dhovanena ca Tāya naü paricariyāya mātāpitusu paõķitā Idh' eva naü pasaüsanti pecca sagge ca modatãti #<[page 071]># %< PATTAKAMMAVAGGA. 71>% 4. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. Katamehi catuhi? Pāõātipātã hoti, adinnādāyã hoti, kāmesu micchācāro hoti, musāvādã hoti. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. 5. Pāõātipāto adinnādānaü musāvādo ca vuccati Paradāra-gamana¤ cāpi nappasaüsanti paõķitāti. 65. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Råpappamāõo råpappasanno, ghosappamāõo ghosappasanno, låkhappamāõo låkhappasanno, dhammappamāõo dhammappasanno. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo {saüvijjamānā} lokasmin ti. 2. Ye ca råpena pāmiüsu ye ca ghosena anvagå Chandarāgavasåpetā na te jānanti taü janaü Ajjhatta¤ ca na jānāti bahiddhā ca na passati Samantāvaraõo bālo sa ve ghosena vuyhati Ajjhatta¤ ca na jānāti bahiddhā ca vipassati Bahiddhā phaladassāvã so pi ghosena vuyhati Ajjhatta¤ ca pajānāti bahiddhā ca vipassati Vinãvaraõadassāvã na so ghosena vuyhatãti. 66. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā {lokasmiü}. Katame cattāro? Sarāgo, sadoso, samoho, samāno. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. #<[page 072]># %<72 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 2. Sārattā rajanãyesu piyaråpābhinandino Mohena adhamasattā baddhā vaķķhenti bandhanaü Rāgaja¤ ca dosaja¤ ca mohaja¤ cāpi viddasu Karonti akusalaü kammaü savighātaü dukkhuddayaü Avijjānivutā posā andhabhåtā acakkhukā Yathā dhammā tathā santā na tassevan ti ma¤¤are ti. 67. 1. Ekaü samayaü Bhagava Sāvatthiyaü viharati Jetavane anāthapiõķikassa ārāme. Tena kho pana samayena Sāvatthiyaü a¤¤ataro bhikkhu ahinā daņņho kālakato hoti. Atha kho sambahulā bhikkhå yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho te bhikkhå Bhagavantaü etad avocuü:-- 2. Idha bhante Sāvatthiyaü a¤¤ataro bhikkhu ahinā daņņho kālakato ti. Na ha nåna so bhikkhave bhikkhu cattāri ahirājakulāni mettena cittena phari, sace hi so bhikkhave bhikkhu cattāri ahirājakulāni mettena cittena phareyya na hi so bhikkhave bhikkhu ahinā daņņho kālaü kareyya. Katamāni cattāri ahirājakulāni? Viråpakkhaü ahirājakulaü, Erāpathaü ahirājakulaü, Chabyāputtaü ahirājakulaü, Kaõhāgotamakaü ahirājakulaü. Na ha nåna so bhikkhave bhikkhu imāni cattāri ahirājakulāni mettaü cittena phari, sace hi so . . . kālaü kareyya. Anujānāmi bhikkhave imāni cattāri ahirājakulāni mettena cittena pharituü attaguttiyā attarakkhāya attaparittāyāti. 3. Viråpakkehi me mettaü mettaü Erāpathehi me Chabyaputtehi me mettaü Kaõhāgotamakehi ca Apādakehi me mettaü mettaü dipādakehi me #<[page 073]># %< PATTAKAMMAVAGGA. 73>% Catuppadehi me mettaü mettaü bahuppadehi me Mā maü apādako hiüsi mā maü hiüsi dipādako Mā maü catuppado hiüsi mā maü hiüsi bahuppado Sabbe sattā sabbe pāõā sabbe bhåtā ca kevalā Sabbe bhadrāni passantu mā ka¤ci pāpam āgamāti. Appamāõo buddho appamāõo dhammo appamāõo saīgho, pamāõavantāni siriüsapāni ahivicchikā satapadã uõõanābhisarabhu måsikā. Katā me rakkhā katā me parittā, paņikkamantu bhåtāni, so 'haü namo Bhagavato namo sattannaü sammāsambuddhānan ti. 68. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakåņe pabbate acirapakkante Devadatte. Tatra kho Bhagavā Devadattaü ārabbha bhikkhå āmantesi:-- Attavadhāya bhikkhave Devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi parābhavāya bhikkhave Devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. Seyyathāpi bhikkhave kadalã attavadhāya phalaü deti parābhavāya phalaü deti, evam eva kho bhikkhave attavadhāya Devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi parābhavāya Devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. Seyyathāpi bhikkhave veëu attavadhāya phalaü deti parābhavāya phalaü deti, evam eva kho bhikkhave attavadhayā Devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi parābhavāya Devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi. Seyyathāpi bhikkhave naëo attavadhāya phalaü deti parābhavāya phalaü deti, evam eva kho bhikkhave attavadhāya . . . udapādi. Seyyathāpi bhikkhave assatarã attavadhāya gabbhaü gaõhāti parābhavāya gabbhaü gaõhāti, evam eva kho bhikkhave attavadhāya Devadattassa lābhasakkārasiloko udapādi parābhavāya Devadattassa lābhasakkārasiloko udapādãti. 2. Phalaü ve kadaliü hanti phalaü veëuü phalaü naëaü Sakkāro kāpurisaü hanti gabbho assatariü yathā ti. #<[page 074]># %<74 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 69. 1. Cattār' imāni bhikkhave padhānāni. Katamāni cattāri? Saüvarappadhānaü, pahānappadhānaü, bhāvanappadhānaü, anurakkhanappadhānaü. 2. Katama¤ ca bhikkhave saüvarappadhānaü? Idha bhikkhave bhikkhu anuppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü anuppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Idaü vuccati bhikkhave saüvarappadhānaü. 3. Katama¤ ca bhikkhave pahānappadhānaü? Idha bhikkhave bhikkhu uppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya chandaü janeti . . . padahati. Idaü vuccati bhikkhave pahānappadhānaü. 4. Katama¤ ca bhikkhave bhāvanappadhānaü? Idha bhikkhave bhikkhu anuppannānaü kusalānaü dhammānaü uppādāya chandaü janeti . . . padahati. 5. Katama¤ ca bhikkhave anurakkhanappadhānaü? Idha bhikkhave bhikkhu uppannānaü kusalānaü dhammānaü ņhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Idaü vuccati bhikkhave anurakkhanappadhānaü. Imāni kho bhikkhave cattāri padhānānãti. Saüvaro ca pahāna¤ ca bhāvanā anurakkhanā Ete padhānā cattāro desitādiccabandhunā Yehi bhikkhu idhātāpã khayaü dukkhassa pāpuõāti. 70. 1. Yasmiü bhikkhave samaye rājāno adhammikā honti rājaputtāpi tasmiü samaye adhammikā honti, rājaputtesu adhammikesu brāhmaõagahapatikāpi tasmiü samaye adhammikā honti, brāhmaõagahapatikesu adhammikesu negamajānapadāpi tasmiü samaye adhammikā honti, negamajānapadesu adhammikesu visamaü candimasuriyā parivattanti, #<[page 075]># %< PATTAKAMMAVAGGA. 75>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ visamaü candimasuriyesu parivattantesu visamaü nakkhattāni tārakaråpāni parivattanti, visamaü nakkhattesu tārakaråpesu parivattantesu visamaü rattindivā parivattanti, visamaü rattindivesu parivattantesu visamaü māsaddhamāsā parivattanti, visamaü māsaddhamāsesu parivattantesu visamaü utusaüvaccharā parivattanti, visamaü utusaüvaccharesu parivattantesu visamaü vātā vāyanti visamaü apa¤jasā, visamaü vātesu vāyantesu visamesu apa¤jasesu devatā parikupitā bhavanti, devatāsu parikupitāsu devo na sammādhāraü anupavecchati, deve na sammādhāraü anupavecchante visamapākãni sassāni bhavanti, visamapākãni bhikkhave sassāni manussā paribhu¤jantā appāyukā ca honti dubbaõõā ca dubbalā ca bavhābādhā ca. 2. Yasmiü bhikkhave samaye rājāno dhammikā honti rājaputtāpi tasmiü samaye dhammikā honti, rājaputtesu dhammikesu brāhmaõagahapatikāpi tasmiü samaye dhammikā honti, brāhmaõagahapatikesu dhammikesu negamajānapadāpi tasmiü samaye dhammikā honti, negamajānapadesu dhammikesu samaü candimasuriyā parivattanti, samaü candimasuriyesu parivattantesu samaü nakkhattāni tārakaråpāni parivattanti, samaü nakkhattesu tārakaråpesu parivattantesu samaü rattindivā parivattanti, samaü rattindivesu parivattentesu samaü māsaddhamāsā parivattanti, samaü māsaddhamāsesu parivattantesu samaü utusaüvaccharā parivattanti, samaü utusaüvaccharesu parivattantesu samaü vātā vāyanti samaü pa¤jasā, samaü vātesu vāyantesu samesu pa¤jasesu devatā aparikupitā bhavanti, devatāsu aparikupitāsu devo sammādhāraü anupavecchati, deve sammādhāraü anupavecchante samapākãni sassāni bhavanti, samapākãni bhikkhave sassāni manussā paribhu¤jantā dãghāyukā ca honti vaõõavanto ca balavanto ca appābādhā cāti. Gunnaü ce taramānānaü jimhaü gacchati puīgavo Sabbā tā jimhaü gacchanti nette jimhagate sati Evam eva manussesu yo hoti seņņhasammato So ce adhammaü carati pageva itarā pajā #<[page 076]># %<76 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Sabbaü raņņhaü dukhaü seti rājā ce hoti adhammiko. Gunnaü ce taramānānaü ujuü gacchati puīgavo Sabbā tā ujuü gacchanti nette ujugate sati Evam eva manussesu yo hoti seņņhasammato So c' eva dhammaü carati pageva itarā pajā Sabbaü raņņhaü sukhaü seti rājā ce hoti dhammiko ti. Gāthāvusisamattisulikhiti. Pattakammavaggo sattamo. Tass' uddānaü:-- Pattakammaü anaõako sabrahmacārã nirayaråpena pa¤camaü Sarāga-ahinda Devadatto padhānaü adhammikena cāti. 71. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu apaõõakataü paņipadaü paņipanno hoti yoni c' assa āraddhā hoti āsavānaü khayāya. Katamehi catuhi? Idha bhikkhave bhikkhu sãlavā hoti bahussuto hoti āraddhaviriyo hoti pa¤¤avā hoti. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato bhikkhu apaõõakataü paņipadaü paņipanno hoti yoni c' assa āraddhā hoti āsavānaü khayāyāti. 72. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu apaõõakataü paņipadaü paņipanno hoti yoni c' assa āraddhā hoti āsavānaü khayāya. Katamehi catuhi? Nekkhamma-vitakkena, avyāpāda-vitakkena, avihiüsāvitakkena, sammādiņņhiyā. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato bhikkhu apaõõakataü paņipadaü paņipanno hoti yoni c' assa āraddho hoti āsavānaü khayāyāti. #<[page 077]># %< APAööAKAVAGGA. 77>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 73. 1. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato asappuriso veditabbo. Katamehi catuhi? Idha bhikkhave asappuriso yo hoti parassa avaõõo taü apuņņho pi pātukaroti. Ko pana vādo puņņhassa? Puņņho kho pana pa¤hābhinãto ahāpetvā alampetvā paripåraü vitthārena parassa avaõõaü bhāsitā hoti. Veditabbam etaü bhikkhave asappuriso ayaü bhavan ti. 2. Puna ca paraü asappuriso yo hoti parassa vaõõo taü puņņho pi na pātukaroti. Ko pana vādo apuņņhassa? Puņņho kho pana pa¤hābhinãto hāpetvā lampetvā aparipåraü avitthārena parassa vannaü bhāsitā hoti. Veditabbaü etaü bhikkhave asappuriso ayaü bhavan ti. 3. Puna ca paraü bhikkhave asappuriso yo hoti attano avaõõo taü puņņho pi na pātukaroti. Ko pana vādo apuņņhassa? Puņņho kho pana pa¤hābhinãto hāpetvā lampetvā aparipåraü avitthārena attano avaõõam bhāsitā hoti. Veditabbaü etaü bhikkhave asappuriso ayaü bhavan ti. 4. Puna ca paraü bhikkhave asappuriso yo hoti attano vaõõo taü apuņņho pi pātukaroti. Ko pana vādo puņņhassa? Puņņho kho pana pa¤hābhinãto ahāpetvā alampetvā paripåraü vitthārena attano vaõõaü bhāsitā hoti. Veditabbaü etaü bhikkhave asappuriso ayaü bhavan ti. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato asappuriso veditabbo. 5. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato sappuriso veditabbo. Katamehi catuhi? Idha bhikkhave sappuriso yo hoti parassa avaõõo taü puņņho pi na pātukaroti. Ko pana vādo apuņņhassa? Puņņho kho pana pa¤hābhinãto hāpetvā lampetvā aparipåraü avitthārena parassa avaõõaü bhāsitā hoti. #<[page 078]># %<78 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Veditabbaü etaü bhikkhave sappuriso ayaü bhavan ti. 6. Puna ca paraü bhikkhave sappuriso yo hoti parassa vaõõo taü apuņņho pi pātukaroti. Ko pana vādo puņņhassa? Puņņho kho pana pa¤hābhinãto {ahāpetvā} alampetvā paripåraü vitthārena parassa vaõõaü bhāsitā hoti. Veditabbam etaü bhikkhave sappuriso ayaü bhavan ti. 7. Puna ca paraü bhikkhave sappuriso yo hoti attano avaõõo taü apuņņho pi pātukaroti. Ko pana vādo puņņhassa? Puņņho kho pana pa¤hābhinãto ahāpetvā alampetvā paripåraü vitthārena attano avaõõaü bhāsitā hoti. Veditabbam etaü bhikkhave sappuriso ayaü bhavan ti. 8. Puna ca paraü bhikkhave sappuriso yo hoti attano vaõõaü taü puņņho pi na pātukaroti. Ko pana vādo apuņņhassa? Puņņho kho pana pa¤hābhinãto hāpetvā lampetvā aparipåraü avitthārena attano vaõõaü bhāsitā hoti. Veditabbaü etaü sappuriso ayaü bhavan ti. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato sappuriso veditabbo [ti]. 74. 1. Seyyathā pi bhikkhave vadhukā ya¤¤ad eva rattiü vā divasaü vā ānãtā hoti tāvad ev' assā tibbaü hirottappaü paccupaņņhitaü hoti sassuyā pi sasure pi sāmike pi antamaso dāsakammakaraporisesu. Sā aparena samayena saüvāsam anvāya vissāsam anvāya sassum pi sasuram pi sāmikam pi evam āha--apetha, kim pana tumhe jānathāti. 2. Evam eva kho bhikkhave idh' ekacco bhikkhu ya¤¤ad eva rattiü vā divasaü vā agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti tāvad ev' assa tibbaü hirottappaü paccupaņņhitaü hoti bhikkhusu bhikkhunãsu upāsakesu upāsikesu antamaso ārāmikasamaõuddesesu. So aparena samayena saüvāsam anvāya vissāsam anvāya ācariyam pi upajjhāyam pi evam āha--apetha, kim pana tumhe jānathāti. 3. Tasmātiha bhikkhave evaü sikkhitabbaü--adhunāgatavadhukāsamena cetasā viharissāmãti, evaü hi vo bhikkhave sikkhitabban ti. #<[page 079]># %< APAööAKAVAGGA. 79>% 75. 1. Cattār' imāni bhikkhave aggāni. Katamāni cattāri? Sãlaggaü, samādhaggaü, pa¤¤aggaü, vimuttaggaü. Imāni kho bhikkhave cattāri aggānãti. 2. Cattār' imāni bhikkhave aggāni. Katamāni cattāri? Råpaggaü, vedanaggaü, sa¤¤aggaü, bhavaggaü. Imāni kho bhikkhave cattāri agganãti. 76. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Kusiõārāyaü viharati Upavattane Mallānaü sālavane antarena yamaka-sālānaü parinibbānasamaye. Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi:--Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca :-- 2. Siyā kho pana bhikkhave ekabhikkhussa pi kaīkhā vā vimati vā Buddhe vā Dhamme vā Saīghe vā Magge vā Paņipadāya vā, pucchatha bhikkhave mā pacchā vippaņisārino ahuvattha, sammukhãbhåto no satthā ahosi nāsakkhimha Bhagavantaü sammukhā paņipucchitun ti. Evaü vutte te bhikkhå tuõhã ahesuü. 3. Dutiyam pi kho Bhagavā bhikkhå āmantesi:-- Siyā kho pana bhikkhave ekabhikkhussa pi kaīkhā vā vimati vā Buddhe vā Dhamme vā Saīghe vā Magge vā Paņipadāya vā, pucchatha bhikkhave mā pucchāvippaņisārino ahuvattha, sammukhãbhuto no satthā ahosi nāsakkhimha Bhagavantaü sammukhā paņipacchitun ti. Dutiyam pi kho te bhikkhå tuõhã ahesuü. 3. Tatiyam pi kho Bhagavā bhikkhå āmantesi:-- Siyā kho pana bhikkhave ekabhikkhussa pi kaīkhā . . . paņipucchitun ti. Tatiyam pi kho te bhikkhå tuõhã ahesum. 4. Atha kho Bhagavā bhikkhå āmantesi:-- Siyā kho pana bhikkhave satthu gāravena pi na puccheyyātha sahāyako pi bhikkhave sahāyakassa ārocetåti. Evaü vutte te bhikkhå tuõhã ahesuü. #<[page 080]># %<80 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 5. Atha kho âyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca :-- Acchariyaü bhante abbhutaü bhante evaü pasanno ahaü bhante imasmiü bhikkhusaīghe. N' atthi imasmiü bhikkhusaīghe ekabhikkhussa pi kaīkhā vā vimati vā Buddhe vā Dhamme vā Saīghe vā Magge vā Paņipadāya vā ti. 6. Pasādā kho tvaü ânanda vadesi, ¤āõam eva h' ettha ânanda Tathāgatassa. N' atthi imasmiü bhikkhusaīghe ekabhikkhussa pi kaīkhā vā vimati vā Buddhe vā Dhamme vā Saīghe vā Magge vā Paņipadāya vā. Imesaü ânanda pa¤cannaü bhikkhusatānaü yo pacchimako bhikkhu so sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano ti. 77. Cattār' imāni bhikkhave acinteyyāni na cintetabbāni yāni cintento ummādassa vighātassa bhāgã assa. Katamāni cattāri? Buddhānaü bhikkhave buddhavisayo acinteyyo na cintetabbo yaü cintento ummādassa vighātassa bhāgã assa, jhāyissa bhikkhave jhānavisayo acinteyyo na cintetabbo yaü cintento ummādassa vighātassa bhāgã assa, kammavipāko bhikkhave acinteyyo na cintetabbo yaü cintento ummādassa vighātassa bhāgã assa, lokacintā bhikkhave acinteyyā na cintetabbā yaü cintento ummādassa vighātassa bhāgã assa. Imāni kho bhikkhave cattāri acinteyyāni na cintetabbāni yānici cintento ummādassa vighātassa bhāgã assāti. 78. 1. Catasso imā bhikkhave dakkhiõā visuddhiyo. Katamā catasso? Atthi bhikkhave dakkhiõā dāyakato visujjhati no paņiggāhakato, atthi bhikkhave dakkhiõā paņiggāhakato visujjhati no dāyakato, atthi bhikkhave dakkhiõā n' eva dāyakato visujjhati no paņiggahākato, atthi bhikkhave dakkhiõā dāyakato c' eva visujjhati paņiggāhakato ca. #<[page 081]># %< APAööAKAVAGGA. 81>% 2. Katha¤ ca bhikkhave dakkhiõā dāyakato visujjhati no paņiggāhakato? Idha bhikkhave dāyako hoti sãlavā kalyāõadhammo, patiggāhakā honti dussãlā pāpadhammā. Evaü kho bhikkhave dakkhiõā dāyakato visujjhati no paņiggāhakato. 3. Katha¤ ca bhikkhave dakkhiõā paņiggāhakato visujjhati no dāyakato? Idha bhikkhave dāyako hoti dussãlo pāpadhammo, paņiggāhakā honti sãlavanto kalyāõadhammā. Evaü kho bhikkhave dakkhiõā paņiggāhakato visujjhati no dāyakato. 4. Katha¤ ca bhikkhave dakkhiõā n' eva dāyakato visujjhati no paņiggāhakato? Idha bhikkhave dāyako hoti dussãlo pāpadhammo, paņiggāhakā honti dussãlā pāpadhammā. Evaü kho bhikkhave dakkhinā n' eva dāyakato visujjhati no paņiggāhakato. 5. Katha¤ ca bhikkhave dakkhiõā dāyakato c' eva visujjhati paņiggāhakato ca? Idha bhikkhave dāyako hoti sãlavā kalyāõadhammo, paņiggāhakā pi honti sãlavanto kalyāõadhammā. Evaü kho bhikkhave dakkhiõā dāyakato c' eva visujjhati paņiggāhakato ca. Imā kho bhikkhave catasso dakkhiõā visuddhiyo ti. 79. 1. Atha kho āyasmā Sāriputto . . . pe . . . Ekamantaü nisinno kho āyasmā Sāriputto Bhagavantaü etad avoca :--Ko nu kho bhante hetu ko paccayo yena-m-idh' ekaccassa tādisā va vaõijjā payuttā chedagāminã hoti? Ko pana bhante hetu ko paccayo yena-m-idh' ekaccassa tādisā va vaõijjā payuttā na yathādhippāyā hoti? Ko nu kho bhante hetu ko paccayo yena-m-idh' ekaccassa tādisā va vaõijjā payuttā yathādhippāyā hoti? Ko pana bhante hetu ko paccayo yena-m-idh' ekaccassa tādisā va vanijjā payuttā parādhippāyā hotãti? 2. Idha Sāriputta ekacco samaõaü vā brāhmaõaü vā upasaīkamitvā pavāreti:--vada bhante paccayenāti. So yena pavāreti taü na deti, #<[page 082]># %<82 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ so ce tato cuto itthattaü āgacchati so ya¤¤ad eva vaõijjaü payojeti, sā 'ssa hoti chedagāminã. 3. Idha pana Sāriputta ekacco samaõaü vā brāhmaõaü vā upasaīkamitvā pavāreti:--vada bhante paccayenāti. So yena pavāreti taü na yathādhippāyaü deti, so ce tato cuto itthattaü āgacchati so ya¤¤ad eva vaõijjaü payojeti, sā 'ssa hoti na yathādhippāyā. 4. Idha pana Sāriputta ekacco samaõaü vā brāhmaõaü vā upasaīkamitvā pavāreti:--vada bhante paccayenāti. So yena pavāreti taü yathādhippāyaü deti, so ce tato cuto itthattaü āgacchati so ya¤¤ad eva vaõijjaü payojeti, sā 'ssa hoti yathādhippāyā. 5. Idha pana Sāriputta ekacco samaõaü vā brāhmaõaü vā upasaīkamitvā pavāreti:--vada bhante paccayenāti. So yena pavāreti taü parādhippāyā deti, so ce tato cuto itthattaü āgacchati so ya¤¤ad eva vaõijjaü payojeti, sā 'ssa hoti parādhippāyā. Ayaü kho Sāriputta hetu ayaü paccayo yena-m-idh' ekaccassa tādisā va vaõijjā payuttā chedagāminã hoti, ayaü pana Sāriputta hetu ayaü paccayo . . . payuttā na yathādhippāyā hoti, ayaü kho Sāriputta hetu ayaü paccayo . . . payuttā yathādhippāyā hoti, ayaü pana Sāriputta hetu ayaü paccayo yena-m-idh' ekaccassa tādisā va vaõijjā payuttā parādhippāyā hotãti. 80. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Kosambiyaü viharati Ghositārāme. Atha kho āyasmā ânando yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca :-- Ko nu bhante hetu ko paccayo yena mātugāmo n' eva sabhāya nisãdati na kammantaü payojeti na kammojaü gacchati? Kodhano ânanda mātugāmo, issukã ânanda mātugāmo, maccharã ânanda mātugāmo, #<[page 083]># %< APAööAKAVAGGA. 83>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ duppa¤¤o ânanda mātugāmo. Ayaü kho ânanda hetu ayaü paccayo yena mātugāmo n' eva sabhāya nisãdati na kammantaü payojeti na kammojaü gacchatãti Apaõõaka-vaggo Tass' uddānaü:-- Padhāna-diņņhi-sappurisa-vadhuka¤ c' eva honti aggāni Kusiõāra acintitaü dakkhiõāya vaõijjā kammojena ca vaggo ti 81. 1. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. Katamehi catuhi? Pāõātipātã hoti, adinnādāyã hoti, kāmesu micchācārã hoti, musāvādã hoti. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. 2. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge. Katamehi catuhi? Pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, kāmesu micchācārā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge ti. 82. 1. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. Katamehi catuhi? Musāvādã hoti, pisuõāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpã hoti. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. #<[page 084]># %<84 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 2. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge. Katamehi catuhi? Musāvādā paņivirato hoti, pisuõāya vācāya paņivirato hoti, pharusāya vācāya paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge ti. 83. 1. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhattaü nikkhitto evaü niraye. Katamehi catuhi? Ananuvicca apariyogāhetvā avaõõārahassa vaõõaü bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā vaõõārahassa avaõõaü bhāsati, ananuvicca apariyogāhetvā appasādanãye ņhāne pasādaü upadaüseti, ananuvicca apariyogāhetvā pasādanãye ņhāne appasādaü upadaüseti. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. 2. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge. Katamehi catuhi? Anuvicca pariyogāhetvā avaõõārahassa avaõõaü bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā vaõõārahassa vaõõaü bhāsati, anuvicca pariyogāhetvā appasādanãye ņhāne appasādaü upadaüseti, anuvicca pariyogāhetvā pasādanãye ņhāne pasādaü upadaüseti. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evam sagge ti. 84. 1. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. Katamehi catuhi? Kodhagaru hoti na saddhammagaru, makkhagaru hoti na saddhammagaru, lābhagaru hoti na saddhammagaru, sakkāragaru hoti na saddhammagaru. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. #<[page 085]># %< MACALAVAGGA. 85>% 2. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge. Katamehi catuhi? Saddhammagaru hoti na kodhagaru, saddhammagaru hoti na makkhagaru, saddhammagaru hoti na lābhagaru, saddhammagaru hoti na sakkāragaru. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato yathābhataü evaü sagge ti. 85.1 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Tamo tamaparāyano, tamo jotiparāyano, joti tamaparāyano, joti jotiparāyano 2. Katha¤ ca bhikkhave puggalo tamo hoti tamaparāyano? Idha bhikkhave ekacco puggalo nãce kule paccājāto hoti caõķālakule vā nesādakule vā veõakule vā rathakārakule vā pukkusakule vā dalidde appannapānabhojane kasiravuttike yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. So ca hoti dubbaõõo duddasiko okoņimako bavhābādho kāõo vā kuõi vā kha¤jo vā pakkhahato vā, na lābhã annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadãpeyyassa. So kāyena duccaritaü carati . . . manasā duccaritaü carati, so kāyena duccaritaü caritvā . . . manasā duccaritaü caritvā kāyassa bhedā param maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü uppajjati. Evaü kho bhikkhave puggalo tamo hoti tamaparāyano. 3. Katha¤ ca bhikkhave puggalo tamo hoti jotiparāyano? Idha bhikkhave ekacco puggalo nãce kule . . . pe . . . seyyāvasathapadãpeyyassa. So kāyena sucaritaü carati . . . manasā sucaritaü carati, so kāyena sucaritaü caritvā . . . manasā sucaritaü caritvā kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjati. Evaü kho bhikkhave puggalo tamo hoti jotiparāyano. 4. Katha¤ ca bhikkhave puggalo joti hoti tamaparāyano? #<[page 086]># %<86 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Idha bhikkhave ekacco puggalo ucce kule paccājāto hoti khattiyamahāsālakule vā brāhmaõamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā, aķķhe mahaddhane mahābhoge pahåtajātaråparajate pahåtavittåpakaraõe pahåtadhanadha¤¤e, so ca hoti abhiråpo dassanãyo pāsādiko paramāya vaõõapokkharatāya samannāgato, lābhã annassa . . . seyyāvasathadãpeyyassa. So kāyena duccaritaü carati . . . manasā duccaritaü carati, so kāyena duccaritaü caritvā . . . manasā duccaritaü caritvā kāyassa bhedā param maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü uppajjati. Evaü kho bhikkhave puggalo joti hoti tamaparāyano. 5. Katha¤ ca bhikkhave puggalo joti hoti jotiparāyano? Idha bhikkhave ekacco puggalo ucce kule . . . pe . . . seyyāvasathapadãpeyyassa so kāyena sucaritaü carati . . . manasā sucaritaü carati, so kāyena sucaritaü caritvā . . . manasā sucaritaü caritvā kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjati. Evaü kho bhikkhave joti hoti jotiparāyano. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 86. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Oõatoõato, oõatuõõato, uõõatoõato, uõõatuõõato. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 87. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Samaõamacalo, samaõapuõķarãko, samaõapadumo samaõesu samaõasukhumālo. 2. Katha¤ ca bhikkhave puggalo samaõamacalo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu sekho hoti paņipado anuttaraü yogakkhemaü patthayamāno viharati. Seyyathāpi bhikkhave ra¤¤o khattiyassa muddhāvasittassa jeņņho putto abhiseko anabhisitto-m-acalapatto, #<[page 087]># %< MACALAVAGGA. 87>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ evam eva kho bhikkhave bhikkhu sekho hoti paņipado anuttaraü yogakkhemaü patthayamāno viharati. Evaü kho bhikkhave puggalo samaõamacalo hoti. 3. Katha¤ ca bhikkhave puggalo samaõapuõķarãko hoti? Idha bhikkhave bhikkhu āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati, no ca kho aņņha vimokhe kāyena phassitvā viharati. Evaü kho bhikkhave puggalo samaõapuõķarãko hoti. 4. Katha¤ ca bhikkhave puggalo samaõapadumo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu āsavānaü khayā . . . upasampajja viharati aņņha ca vimokhe kāyena phassitvā viharati. Evaü kho bhikkhave puggalo samaõapadumo hoti. 5. Katha¤ ca bhikkhave puggalo samaõesu samaõasukhumālo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu yācito va bahulaü cãvaraü paribhu¤jati appaü ayācito, yācito va bahulaü piõķapātaü paribhu¤jati appaü ayācito, yācito va bahulaü senāsanaü paribhu¤jati appaü ayācito, yācito va bahulaü gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü paribhu¤jati appaü ayācito. Yehi kho pana sabrahmacārihã saddhiü viharati tyāssa manāpen' eva bahulaü kāyakammena samudācaranti appaü amanāpena, manāpen' eva bahulaü vacãkammena samudācaranti appaü amanāpena, manāpen' eva bahulaü manokammena samudācaranti appaü amanāpena, manāpaü yeva upahāraü upaharanti appaü amanāpaü. Yāni kho pana tāni vedayitāni pittasamuņņhānāni vā semhasamuņņhānāni vā vātasamuņņhānāni vā sannipātikāni vā utupariõāmajāni vā visamaparihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni vā tān' assa na bahud eva uppajjanti, appābādho hoti, catunnaü jhānānaü abhicetasikānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã, āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņh' eva dhamme abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. #<[page 088]># %<88 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Evaü kho bhikkhave puggalo samaõesu samaõasukhumālo hoti. 6. Yaü hi taü bhikkhave sammā vadamāno vadeyya samaõesu samaõasukhumālo ti, mam eva taü bhikkhave sammā vadamāno vaddeya samaõesu samaõasukhumālo ti. Ahaü bhikkhave yācito va bahulaü cãvaraü bahulaü paribhu¤jāmi appaü ayācito, yācito va bahulaü piõķapātaü paribhu¤jāmi appaü ayācito, yācito va bahulaü senāsanaü paribhu¤jāmi appaü ayācito, yācito va bahulaü gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü paribhu¤jāmi appaü ayācito. Yehikhopana bhikkhåhisaddhiü viharāmitemamamanāpen' eva bahulaü kāyakammena samudācaranti appaü amanāpena . . . manāpen' eva bahulaü manokammena samudācaranti appaü amanāpena, manāpaü yeva upahāraü upaharanti appaü amanāpaü. Yāni kho pana tāni vedayitāni pittasamuņņhānāni vā semhasamuņņhānāni vā vātasamuņņhānāni vā sannipātakāni vā utupariõāmajāni vā visamaparihārajāni vā opakkamikāni vā kammavipākajāni vā tāni me na bahud eva upajjanti, appābādho 'ham asmi, catunnaü kho panasmi jhānānaü abhicetasikānānaü diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã akicchalābhã akasiralābhã, āsavānam khayā . . . upasampajja viharāmi. Yaü hi taü bhikkhave sammā vadamāno vadeyya samaõesu samaõasukhumālo ti, mam eva bhikkhave sammā vadamāno vadeyya samaõesu samaõasukhumālo ti. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 88. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Samaõamacalo, samaõapuõķarãko, samaõapadumo, samaõesu samaõasukhumālo. 2. Katha¤ ca bhikkhave puggalo samaõamacalo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu tiõõaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano. #<[page 089]># %< MAGALAVAGGA. 89>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Evaü kho bhikkhave puggalo samaõamacalo hoti. 3. Katha¤ ca bhikkhave puggalo samaõapuõķarãko hoti? Idha bhikkhave bhikkhu tiõõaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā rāgadosamohānaü tanuttā sakadāgāmã hoti sakid eva imaü lokaü āgantvā dukkhass' antaü karoti. Evam kho bhikkhave puggalo samaõapuõķarãko hoti. 4. Katha¤ ca bhikkhave puggalo samaõapadumo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha-parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā. Evaü kho bhikkhave puggalo samaõapadumo hoti. 5. Katha¤ ca bhikkhave puggalo samaõesu samaõasukhumālo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu āsavānaü khayā . . . upasampajja viharati. Evaü kho bhikkhave puggalo samaõesu samaõasukhumālo hoti. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 89. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Samaõamacalo, samaõapuõķarãko, samaõapadumo, samaõesu samaõasukhumālo. 2. Katha¤ ca bhikkhave puggalo samaõamacalo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu sammā-diņņhiko hoti sammāsaīkappo hoti sammāvāco hoti sammā-kammanto hoti sammā-ājãvo hoti sammā-vāyāmo hoti sammā-sati hoti sammā-samādhi hoti. Evaü kho bhikkhave puggalo samaõamacalo hoti. 3. Katha¤ ca bhikkhave puggalo samaõapuõķarãko hoti? Idha bhikkhave bhikkhu sammā-diņņhiko hoti . . . pe . . . sammā-samādhi hoti sammā-¤āõã hoti sammāvimutti hoti, no ca kho {aņņha} vimokhe kāyena phassitvā viharati. #<[page 090]># %<90 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Evaü kho bhikkhave puggalo samaõapuõķariko hoti. 4. Katha¤ ca bhikkhave puggalo samaõapadumo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu sammā-diņņhiko hoti . . . pe . . . sammā-vimutti hoti aņņha vimokhe kāyena phassitvā viharati. Evaü kho bhikkhave puggalo samaõapadumo hoti. 5. Katha¤ ca bhikkhave puggalo samaõesu samaõasukhumālo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu yācito bahulaü cãvaraü paribhu¤jati appaü ayācito . . . pe . . . [87. 6.] Yaü hi taü bhikkhave sammā vadamāno vadeyya samaõesu samaõasukhumālo ti mam eva taü bhikkhave sammā vadamāno vadeyya samaõesu samaõasukhumālo ti. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamāna lokasmin ti. 90. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamāno lokasmiü. Katame cattaro? Samaõamacalo . . . pe . . . samaõasukhumālo. 2. Katha¤ ca bhikkhave puggalo samaõamacalo hoti? Idha bhikkhave sekho hoti appattamānaso anuttaraü yogakkhemaü patthayamāno viharati. Evaü kho bhikkhave puggalo samaõamacalo hoti. 3. Katha¤ ca bhikkhave puggalo samaõapuõķarãko hoti? Idha bhikkhave bhikkhu pa¤cas' upādānakkhandhesu udayabbayānupassã viharati: iti råpaü iti råpassa samudayo iti råpassa atthagamo, iti vedanā . . . iti sa¤¤ā . . . iti saīkhārā . . . iti vi¤¤āõaü iti vi¤¤āõassa samudayo iti vi¤¤āõassa atthagamo ti, no ca kho aņņha vimokhe kāyena phassitvā viharati. Evaü kho bhikkhave puggalo samaõapuõķarãko hoti. 4. Katha¤ ca bhikkhave puggalo samaõapadumo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu pa¤cas' upādānakkhandhesu udayabbayānupassã viharati, iti råpaü . . . iti vi¤¤āõassa atthagamo ti aņņha ca vimokhe kāyena phassitvā viharati Evaü kho bhikkhave puggalo samaõapadumo hoti. #<[page 091]># %< ASURAVAGGA. 91>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 5. Katha¤ ca bhikkhave puggalo samaõesu samaõasukhumālo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu yācito va bahulaü cãvaraü paribhu¤jati appam ayācito . . . pe . . . Yaü hi taü bhikkhave sammā vadamāno vadeyya samaõesu samaõasukhumālo ti mam eva taü bhikkhave sammā vadamāno vadeyya samaõesu samaõasukhumālo ti. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. Macalavaggo. Tass' uddānaü:-- Pāõātipātā ca musāvaõõakodha-tamoõatā Anno sa¤¤ojana¤ c' eva diņņhi-khandhena te dasā ti. 91. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Asuro asuraparivāro, asuro devaparivāro, devo asuraparivāro, devo devaparivāro. 2. Katha¤ ca bhikkhave puggalo asuro hoti asuraparivāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo dussãlo hoti pāpadhammo parisā pi 'ssa hoti dussilā pāpadhammā. Evaü kho bhikkhave puggalo asuro hoti asuraparivāro. 3. Katha¤ ca bhikkhave puggalo asuro hoti devaparivāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo dussãlo hoti pāpadhammo parisā ca khvassa sãlavatã hoti kalyāõadhammā. Evaü kho bhikkhave puggalo asuro hoti devaparivāro. 4. Katha¤ ca bhikkhave puggalo devo hoti asuraparivāro? #<[page 092]># %<92 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Idha bhikkhave ekacco puggalo sãlavā hoti kalyāõadhammo parisā ca khvassa hoti dussãlā pāpadhammā. Evaü kho bhikkhave puggalo devo hoti asuraparivāro. 5. Katha¤ ca bhikkhave puggalo devo hoti devaparivāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo sãlavā hoti kalyāõadhammo parisā pi 'ssa hoti sãlavatã kalyāõadhammā. Evaü kho bhikkhave puggalo devo hoti devaparivāro. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 92. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo lābhã hoti ajjhattaü cetosamathassa na lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya, idha pana bhikkhave ekacco puggalo lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya na lābhã ajjhattaü cetosamathassa, idha pana bhikkhave ekacco puggalo na c' eva lābhã hoti ajjhattaü cetosamathassa na lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya, idha pana bhikkhave ekacco puggalo lābhã c' eva hoti ajjhattaü cetosamathassa lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya. Ime kho bhikkhave cattāro puggalo santo saüvijjamānā lokasmin ti. 93. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo lābhã hoti ajjhattaü cetosamathassa, na lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya, idha pana bhikkhave ekacco puggalo lābhã hoti adhipa¤¤ādhammavipassanāya na lābhã ajjhattaü cetosamathassa, idha pana bhikkhave ekacco puggalo na c' eva lābhã hoti ajjhattaü cetosamathassa na lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya, idha pana bhikkhave ekacco puggalo lābhã c' eva hoti ajjhattaü cetosamathassa lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya. 2. Tatra bhikkhave yāyaü puggalo lābhã ajjhattaü cetosamathassa na lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya tena bhikkhave puggalena ajjhattaü cetosamathe patiņņhāya adhipa¤¤ādhammavipassanāya yogo karaõãyo, #<[page 093]># %< ASURAVAGGA. 93>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ so aparena samayena lābhã c' eva hoti ajjhattaü cetosamathassa lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya. 3. Tatra bhikkhave yāyaü puggalo lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya na lābhã ajjhattaü cetosamathassa tena bhikkhave puggalena adhipa¤¤ādhammavipassanāya patiņņhāya ajjhattaü cetosamathe yogo karaõãyo, so aparena samayena lābhã c' eva hoti adhipa¤¤ādhammavipassanāya lābhã ajjhattaü cetosamathassa. 4. Tatra bhikkhave yāyaü puggalo na c' eva lābhã ajjhattaü cetosamathassa na lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya tena bhikkhave puggalena tesaü yeva kusalānaü dhammānaü paņilābhāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhi ca appaņivānã ca sati ca sampaja¤¤a¤ ca karaõãyaü. Seyyathāpi bhikkhave ādittacelo vā ādittasãso vā, tass' eva celassa vā sãsassa vā nibbāpanāya adhimattaü chanda¤ ca vāyāma¤ ca ussāha¤ ca ussoëhi¤ ca appaņivāni¤ ca sati¤ ca sampaja¤¤a¤ ca kareyya, evam eva kho bhikkhave tena puggalena tesaü yeva kusalānaü dhammānaü paņilābhāya adhimatto chando ca . . . sampaja¤¤a¤ ca karaõãyaü, so aparena samayena lābhã c' eva hoti ajjhattaü cetosamathassa lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya. 5. Tatra bhikkhave yāyaü puggalo lābhã c' eva ajjhattaü cetosamathassa lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya, tena bhikkhave puggalena tesu yeva kusalesu dhammesu patiņņhāya uttariü āsavānaü khayāya yogo karaõãyo. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 94. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo lābhã hoti ajjhattaü cetosamathassa na lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo lābhã hoti adhipa¤¤ādhammavipassanāya na lābhã ajjhattaü cetosamathassa. #<[page 094]># %<94 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Idha pana bhikkhave ekacco puggala na c' eva lābhã hoti ajjhattaü cetosamathassa na lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya. Idha bhikkhave ekacco puggalo lābhã c' eva hoti ajjhattaü cetosamathassa lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya. 2. Tatra bhikkhave yvāyaü puggalo lābhã ajjhattaü . . . [93.2] adhipa¤¤ādhammavipassanāya tena bhikkhave puggalena yvāyaü puggalo lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya so upasaīkamitvā evam assa vacanãyo--kathan nu kho āvuso saīkhārā daņņhabbā, kathaü saīkhārā sammasitabbā kathaü saīkhārā vipassitabbā ti? Tassa so yathādiņņhaü yathāviditaü vyākaroti--evaü kho āvuso saīkhārā daņņhabbā, evaü saīkhārā sammasitabbā, evaü saīkhārā vipassitabbā ti, so aparena samayena lābhã c' eva hoti ajjhattaü cetosamathassa lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya. 3. Tatra bhikkhave yvāyaü puggalo lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya na lābhã ajjhattaü cetosamathassa tena bhikkhave puggalena yvāyaü puggalo lābhã ajjhattaü cetosamathassa so upasaīkamitvā evam assa vacanãyo-- kathan nu kho āvuso cittaü saõņhapetabbaü, kathaü cittaü sannisādetabbaü, kathaü cittaü ekodikattabbaü, kathaü cittaü samādahātabban ti. Tassa so yathādiņņhaü yathāviditaü vyākaroti--evaü kho āvuso cittaü saõņhapetabbaü, evaü cittaü sannisādetabbaü, evaü cittaü ekodikattabbaü, evaü cittaü samādahātabban ti, so aparena samayena lābhã c' eva hoti adhipa¤¤ādhammavipassanāya lābhã ajjhattaü cetosamathassa. 4. Tatra bhikkhave yvāyaü puggalo na c' eva lābhã ajjhattaü cetosamathassa na lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya tena bhikkhave puggalena yvāyaü puggalo lābhã c' eva ajjhattaü cetosamathassa lābhã adhipa¤¤ādhammavipasanāya so upasaīkamitvā evam assa vacanãyo-- kathan nu kho āvuso cittaü saõņhapetabbaü . . . samādahātabbaü, kathaü saīkhārā daņņhabbā . . . vipassitabbā ti. Tassa so yathādiņņhaü yathāviditaü yyākaroti--evaü kho āvuso cittaü saõņhapetabbaü . . . samādahātabbaü, evaü saīkhārā daņņhabbā . . . vipassitabbā ti, so aparena samayena lābhã c' eva hoti ajjhattaü cetosamathassa lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya. #<[page 095]># %< ASURAVAGGA. 95>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 5. Tatra bhikkhave yvāyaü puggalo lābhã c' eva hoti ajjhattaü cetosamathassa lābhã adhipa¤¤ādhammavipassanāya tena bhikkhave puggalena tesu yeva kusalesu dhammesu patiņņhāya uttariü āsavānaü khayāya yogo karaõãyo. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 95. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā {lokasmiü}. Katame cattāro? N' ev' attahitāya paņipanno no parahitāya, parahitāya paņipanno no attahitāya, attahitāya paņipanno no parahitāya, attahitāya ca paņipanno parahitāya ca. 2. Seyyathāpi bhikkhave chavālātaü ubhato padittaü majjhe gåthagataü n' eva gāme kaņņhaņņhaü pharati na ara¤¤e, tathåpamāhaü bhikkhave imaü puggalaü vadāmi yvāyaü puggalo n' ev' attahitāya paņipanno no parahitāya. 3. Tatra bhikkhave yvāyaü puggalo parahitāya paņipanno no attahitāya ayaü imesaü dvinnaü puggalānaü abhikkantataro ca paõãtataro ca. Tatra bhikkhave yvāyaü puggalo attahitāya paņipanno no parahitāya ayaü imesaü tiõõaü puggalānaü abhikkantataro ca paõãtataro ca. Tatra bhikkhave yvāyaü puggalo attahitāya ca paņipanno parahitāya ca ayaü imesaü catunnaü puggalānaü aggo ca seņņho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. 4. Seyyathāpi bhikkhave gavā khãraü, khãramhā dadhi, dadhimhā navanãtaü, navanãtamhā sappi, sappimhā sappimaõķo tattha aggam akkhāyati, evam eva kho bhikkhave yvāyaü puggalo attahitāya ca paņipanno parahitāya ca ayaü imesaü catunnaü puggalānaü aggo ca seņņho ca mokkho ca uttamo ca pavaro ca. #<[page 096]># %<96 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 96. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Attahitāya paņipanno no parahitāya, parahitāya paņipanno no attahitāya, n' ev' attahitāya paņipanno no parahitāya, attahitāya ca paņipanno parahitāya ca. 2. Katha¤ ca bhikkhave puggalo attahitāya paņipanno no parahitāya? Idha bhikkhave ekacco puggalo attanā rāgavinayāya paņipanno hoti no paraü rāgavinayāya samādapeti, attanā dosavinayāya . . . attanā mohavinayāya paņipanno hoti no paraü mohavinayāya samādapeti. Evaü kho bhikkhave puggalo attahitāya paņipanno hoti no parahitāya. 3. Katha¤ ca bhikkhave puggalo parahitāya paņipanno hoti no attahitāya? Idha bhikkhave ekacco puggalo attanā na rāgavinayāya paņipanno hoti paraü rāgavinayāya samādapeti, attanā na dosavinayāya . . . attanā na mohavinayāya paņipanno hoti paraü mohavinayāya samādapeti. Evaü kho bhikkhave puggalo parahitāya paņipanno hoti no attahitāya. 4. Katha¤ ca bhikkhave puggalo n' ev' attahitāya paņipanno hoti no parahitāya? Idha bhikkhave ekacco puggalo attanā na rāgavinayāya paņipanno hoti no paraü rāgavinayāya samādapeti . . . pe . . . attanā na mohavinayāya paņipanno hoti na paraü mohavinayāya samādapeti. Evaü kho bhikkhave puggalo n' ev' attahitāya paņipanno hoti no parahitāya. 5. Katha¤ ca bhikkhave puggalo attahitāya ca paņipanno hoti parahitāya ca? Idha bhikkhave ekacco puggalo attanā ca rāgavinayāya paņipanno hoti para¤ ca rāgavinayāya samādapeti . . . pe . . . attanā ca mohavinayāya paņipanno hoti para¤ ca mohavinayāya samādapeti. #<[page 097]># %< ASURAVAGGA. 97>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Evaü kho bhikkhave puggalo attahitāya ca paņipanno hoti parahitāya ca. Ime kho {bhikkhave} cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 97. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Attahitāya paņipanno hoti no parahitāya, parahitāya paņipaõõo hoti no attahitāya, n' ev' attahitāya paņipanno hoti no parahitāya, attahitāya ca paņipanno hoti parahitāya ca. 2. Katha¤ ca bhikkhave puggalo attahitāya paņipanno hoti no parahitāya? Idha bhikkhave ekacco puggalo khippanisantã ca hoti kusalesu dhammesu sutāna¤ ca dhammānaü dhārakajātiko hoti dhatāna¤ ca dhammānaü atthåpaparikkhã hoti attham a¤¤āya dhammam a¤¤āya dhammānudhammapaņipanno hoti, no ca kalyāõavāco hoti kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagalāya atthassa vi¤¤āpaniyā, n' eva sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaüsako sabrahmacārãnaü. Evaü kho bhikkhave puggalo attahitāya paņipanno hoti no parahitāya. 3. Katha¤ ca bhikkhave puggalo parahitāya paņipanno hoti no attahitāya? Idha bhikkhave ekacco puggalo na h' eva kho khippanisantã hoti kusalesu dhammesu no ca sutānaü dhammānaü dhārakajātiko hoti, no ca dhatānaü dhammānaü atthåpaparikkhã hoti, no ca attham a¤¤āya dhammam a¤¤āya dhammānudhamma-paņipanno hoti, kalyāõavāco ca hoti kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagalāya atthassa vi¤¤āpaniyā, sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaüsako sabrahmacārãnaü. Evam kho bhikkhave puggalo parahitāya paņipanno hoti no attahitāya. #<[page 098]># %<98 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 4. Katha¤ ca bhikkhave puggalo n' ev' attahitāya paņipanno hoti no parahitāya? Idha bhikkhave ekacco puggalo na h' eva kho khippanisantã hoti kusalesu dhammesu no ca sutānaü dhammānaü dhārakajātiko hoti, no ca dhatānaü dhammānaü atthåpaparikkhã hoti, no ca attham a¤¤āya dhammam a¤¤āya dhammānudhamma-paņipanno hoti, no ca kalyāõavāco hoti kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagalāya atthassa vi¤¤āpaniyā, no ca sandassako hoti samādapako samuttejako sampahaüsako sabrahmacārãnaü. Evaü kho bhikkhave puggalo n' ev' attahitāya paņipanno hoti no parahitāya. 5. Katha¤ ca bhikkhave puggalo attahitāya ca paņipanno hoti parahitāya ca? Idha bhikkhave ekacco puggalo khippanisantã hoti kusalesu dhammesu sutāna¤ ca dhammānaü dhārakajātiko hoti, dhatāna¤ ca dhammānaü atthåpaparikkhã hoti, attham a¤¤āya dhammam a¤¤āya dhammānudhammapaņipanno hoti, kalyāõavāco ca hoti, kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagalāya atthassa vi¤¤āpaniyā sandassako ca hoti samādapako . . . sabrahmacārãnaü. Evaü kho bhikkhave puggalo attahitāya ca paņipanno hoti parahitāya ca. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānaü lokasmin ti. 98. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Attahitāya paņipanno hoti no parahitāya, parahitāya paņipanno hoti no attahitāya, attahitāya ca paņipanno hoti parahitāya ca, n' ev' attahitāya paņipanno hoti no parahitāya. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 99. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamanā lokasmiü. Katame cattāro? Attahitāya paņipanno hoti no parahitāya, #<[page 099]># %< ASURAVAGGA. 99>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ parahitāya paņipanno hoti no attahitāya, n' ev' attahitāya paņipanno hoti no parahitāya, attahitāya ca paņipanno hoti parahitāya ca. 2. Katha¤ ca bhikkhave puggalo attahitāya paņipanno hoti no parahitāya? Idha bhikkhave ekacco puggalo attanā pāõātipātā paņivirato hoti no paraü pāõātipātā veramaõiyā samādapeti, attanā adinnādānā paņivirato hoti no param adinnādānā veramaõiyā samādapeti, attanā kāmesu micchācārā paņivirato hoti . . . samādapeti, attanā musāvādā paņivirato hoti . . . samādapeti, attanā surāmerayamajjapamādaņņhānā paņivirato hoti . . . samādapeti. Evaü kho bhikkhave puggalo attahitāya paņipanno hoti no parahitāya. 3. Katha¤ ca bhikkhave puggalo parahitāya paņipanno hoti no attahitāya? Idha bhikkhave ekacco puggalo attanā pāõātipātā apaņivirato hoti paraü pāõātipātā veramaõiyā samādapeti, attanā adinnādānā . . . pe . . . attanā musāvādā . . . pe . . . attanā surāmerayamajjapamādaņņhānā . . . pe . . . Evaü kho bhikkhave puggalo parahitāya paņipanno hoti no attahitāya. 4. Katha¤ ca bhikkhave puggalo n' ev' attahitāya patipanno hoti no parahitāya? Idha bhikkhave ekacco puggalo attanā pāõātipātā apaņivirato hoti no paraü pāõātipātā veramaõiyā samādapeti . . . pe . . . surāmerayamajjapamādaņņhānā veramaõiyā samādapeti. Evaü kho bhikkhave puggalo n' ev' attahitāya paņipanno hoti no parahitāya. 5. Katha¤ ca bhikkhave puggalo attahitāya ca paņipanno hoti parahitāya ca? Idha bhikkhave ekacco puggalo attanā ca pāõātipātā paņivirato hoti para¤ ca pāõātipātā veramaõiyā samādapeti . . . pe . . . surāmerayamajjapamādaņņhānā veramaõiyā samādapeti. Evaü kho bhikkhave puggalo attahitāya ca paņipanno hoti parahitāya ca. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. #<[page 100]># %<100 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 100. 1. Atha kho Potaliyo paribbājako yena Bhagavā ten' {upasaīkami}, upasaīkamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi . . . pe . . . Ekamantaü nisinnaü kho Potaliyaü paribbājakaü Bhagavā etad avoca :-- 2. Cattāro 'me Potaliya puggalā . . . lokasmiü. Katame cattāro? Idha Potaliya ekacco puggalo avaõõārahassa avaõõaü bhāsitā hoti bhåtaü tacchaü kālena no ca kho vaõõārahassa vaõõaü bhāsitā hoti bhåtaü tacchaü kālena. Idha pana Potaliya ekacco puggalo vaõõārahassa vaõõaü bhāsitā hoti bhåtaü tacchaü kālena no ca kho avaõõārahassa avaõõaü bhāsitā hoti bhåtaü tacchaü kālena. Idha pana Potaliya ekacco puggalo n' eva avaõõārahassa avaõõaü bhasitā hoti bhåtaü tacchaü kālena no pi vaõõārahassa vaõõaü bhāsitā hoti bhåtaü tacchaü kālena. Idha pana Potaliya ekacco puggalo avaõõārahassa avaõõaü bhāsitā hoti . . . vaõõārahassa vaõõaü bhāsitā hoti bhåtaü tacchaü kālena. Ime kho Potaliyo cattāro puggalā santo saüvijjamānā {lokasmiü}. Imesaü kho Potaliya catunnaü puggalānaü katamo te puggalo khamati abhikkantataro ca paõãtataro cati? 3. Cattāro 'me bho Gotama puggalā santo saüvijjamānā {lokasmiü}. Katame cattāro? Idha bho Gotamo ekacco puggalo avaõõārahassa avaõõaü bhāsitā hoti . . . no ca kho vaõõārahassa vaõõaü bhāsitā hoti bhåtaü tacchaü kālena. Idha pana bho Gotama ekacco puggalo vaõõārahassa vaõõaü bhāsitā hoti . . . no ca kho avaõõārahassa avaõõaü bhāsitā hoti bhåtaü tacchaü kālena. Idha pana bho Gotama ekacco puggalo n' eva avaõõārahassa avaõõaü bhāsitā hoti . . . no pi vaõõārahassa vaõõaü bhāsitā hoti bhåtaü tacchaü kālena. Idha pana bho Gotamo ekacco puggalo avaõõārahassa ca avaõõaü bhāsitā hoti bhåtaü tacchaü kālena vaõõārahassa ca vaõõaü bhāsitā hoti bhåtaü tacchaü kālena. Ime kho bho Gotama cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. #<[page 101]># %< ASURAVAGGA. 101>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Imesaü bho Gotama catunnaü puggalānaü yvāyaü puggalo n' eva avaõõārahassa avaõõaü bhāsitā hoti bhåtaü tacchaü kālena no pi vaõõārahassa vaõõaü bhāsitā hoti bhåtaü tacchaü kālena ayaü me puggalo khamati imesaü catunnaü puggalānaü abhikkantataro ca paõãtataro ca. Taü kissa hetu? Abhikkantā h' esā bho Gotama yadidaü upekhā ti. 4. Cattāro 'me Potaliya puggalā . . . lokasmiü. Katame cattaro? . . . pe . . . Ime kho Potaliya cattāro puggalā . . . lokasmiü. Imesaü Potaliya catunnaü puggalānaü yvāyaü puggalo avaõõārahassa ca avaõõaü bhāsitā hoti bhåtaü tacchaü kālena vaõõārahassa ca vaõõaü bhāsita hoti bhåtaü tacchaü kālena ayam imesaü catunnaü puggalānaü abhikkantataro ca paõãtataro ca. Taü kissa hetu? Abhikkantā h' esā Potaliya yadidaü tattha tattha kāla¤¤utā ti. 5. Cattāro 'me bho Gotama puggalā . . . lokasmiü Katame cattāro? . . . pe . . . Ime bho Gotama cattāro puggalā . . . lokasmiü. Imesaü bho Gotama catunnaü puggalānaü yvāyaü puggalo avaõõārahassa ca avaõõaü . . . pe . . . vaõõārahassa ca vaõõaü bhāsitā hoti bhåtaü tacchaü kālena ayam me puggalo khamati imesaü catunnaü puggalānaü abhikkantataro ca paõãtataro ca. Taü kissa hetu? Abhikkantā h' esā bho Gotama yadidaü tattha tattha kāla¤¤utā ti. Abhikkantaü bho Gotama abbhutaü bho Gotama. Seyyathāpi bho Gotama nikkujjitaü vā ukkujjeyya . . . pe . . . dakkhintãti, evam eva bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü Bhagavantaü Gotamaü saraõaü gacchāmi . . . saraõaügatan ti. Asuravaggo. Tass' uddānaü:-- Asuro tayo samādhã chavālātena pa¤camam Santi attahitā sikkhā Potalikena te dasāti Dutiyo pa¤¤āsako niņņhito. #<[page 102]># %<102 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 101. 1. Evaü me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi:--Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca : 2. Cattāro 'me bhikkhave valāhakā. Katame cattaro? Gajjitā no vassitā, vassitā no gajjitā, n' eva gajjitā no vassitā, gajjitā ca vassitā ca. Ime kho bhikkhave cattāro valāhakā. 3. Evam eva kho bhikkhave cattāro 'me valāhakåpamā puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Gajjitā no vassitā, vassitā no gajjitā, n' eva gajjitā no vassitā, gajjitā ca vassitā ca. 4. Katha¤ ca bhikkhave puggalo gajjitā hoti no vassitā? Idha bhikkhave ekacco puggalo bhāsitā hoti no kattā. Evaü kho bhikkhave puggalo gajjitā hoti no vassitā, seyyathāpi so bhikkhave valāhako gajjitā no vassitā, tathåpamāhaü bhikkhave imaü puggalaü vadāmi. 5. Katha¤ ca bhikkhave puggalo vassitā hoti no gajjitā? Idha bhikkhave ekacco puggalo kattā hoti no bhāsitā. Evaü kho bhikkhave puggalo vassitā hoti no gajjitā, seyyathāpi so bhikkhave valāhako vassitā no gajjitā, tathåpamāhaü bhikkhave imaü puggalaü vadāmi. 6. Katha¤ ca bhikkhave puggalo n' eva gajjitā no vassitā? Idha bhikkhave ekacco puggalo n' eva bhāsitā hoti no kattā. Evaü kho bhikkhave puggalo n' eva gajjitā hoti no vassitā, seyyathāpi so bhikkhave valāhako n' eva gajjitā no vassitā, tathåpamāhaü bhikkhave imaü puggalaü vadāmi. 7. Katha¤ ca bhikkhave puggalo gajjitā ca hoti vassitā ca? Idha bhikkhave ekacco puggalo bhāsitā ca hoti kattā ca. Evam kho bhikkhave puggalo gajjitā ca hoti vassitā ca, seyyathāpi so bhikkhave valāhako gajjitā ca hoti vassitā ca, tathåpamāhaü bhikkhave imaü puggalaü vadāmi. Ime kho bhikkhave cattāro valāhakåpamā puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. #<[page 103]># %< VALâHAKAVAGGA. 103>% 102. 1. Cattāro 'me bhikkhave valāhakā. Katame cattāro? Gajjitā no vassitā . . . pe . . . gajjitā ca vassitā ca. Ime kho bhikkhave cattāro valāhakā. 2. Evam eva kho bhikkhave cattāro 'me valāhakåpamā puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Gajjitā no vassitā . . . pe . . . gajjitā ca vassitā ca. 3. Katha¤ ca bhikkhave puggalo gajjitā hoti no vassitā? Idha bhikkhave ekacco puggalo dhammaü pariyāpuõāti suttaü geyyaü veyyākaraõaü gāthaü udānaü itivuttakaü jātakaü abbhutadhammaü vedallaü. So idaü dukkhan ti yathābhåtaü nappajānāti . . . pe . . . ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadā ti yathābhåtaü nappajānāti. Evaü kho bhikkhave puggalo gajjitā hoti no vassitā, seyyathāpi so bhikkhave valāhako gajjitā no vassitā tathåpamahaü bhikkhave imaü puggalaü vadāmi. 4. Katha¤ ca bhikkhave puggalo vassitā hoti no gajjitā? Idha bhikkhave ekacco puggalo dhammaü na pariyapuõāti suttaü . . . pe . . . vedallaü. So idaü dukkhan ti yathābhåtaü pajānāti . . . pe . . . ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadā ti yathābhåtaü pajānāti. Evaü kho bhikkhave puggalo vassitā hoti no gajjitā, seyyathāpi so bhikkhave . . . vadāmi. 5. Katha¤ ca bhikkhave puggalo n' eva gajjitā hoti no vassitā? Idha bhikkhave ekacco puggalo dhammaü na pariyāpuõāti suttaü . . . vedallaü. So idaü dukkhan ti yathābhutan nappajānāti . . . ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadā ti yathābhåtaü nappajānāti. Evaü kho bhikkhave puggalo, n' eva gajjitā hoti no vassitā, seyyathāpi so bhikkhave . . . vadāmi. 6. Katha¤ ca bhikkhave puggalo gajjitā ca hoti vassitā ca? Idha bhikkhave ekacco puggalo dhammaü pariyāpunāti suttaü . . . vedallaü. So idaü dukkhan ti yathābhåtaü pajānāti . . . ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadā ti yathābhåtaü pajānāti. Evaü kho bhikkhave puggalo gajjitā ca hoti vassitā ca, seyyathāpi so bhikkhave valāhako gajjitā ca hoti vassitā ca, tathåpamāhaü bhikkhave imaü puggalaü vadåmi. #<[page 104]># %<104 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Ime kho bhikkhave cattāro valāhakåpamā puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 103. 1. Cattāro 'me bhikkhave kumbhā. Katame cattāro. Tuccho pihito, påro vivaņo, tuccho vivaņo, påro pihito. Ime kho bhikkhave cattāro kumbhā. 2. Evam eva kho bhikkhave cattāro 'me kumbhåpamā puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Tuccho pihito, påro vivaņo, tuccho vivato, påro pihito. 3. Katha¤ ca bhikkhave puggalo tuccho hoti pihito? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa pāsādikaü hoti abhikkantaü paņikkantaü ālokitaü vilokitaü sammi¤jitaü pasāritaü saīghātipattacãvaradhāraõaü. So idaü dukkhan ti yathābhåtaü nappajānāti . . . ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadā ti yathābhåtaü nappajānāti. Evaü kho bhikkhave puggalo tuccho hoti pihito, seyyathāpi so bhikkhave kumbho tuccho pihito, tathåpamāhaü bhikkhave imaü puggalaü vadāmi. 4. Katha¤ ca bhikkhave puggalo påro hoti vivaņo? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa na pāsādikaü hoti abhikkantam . . . saīghātipattacãvaradhāraõaü. So idaü dukkhan ti yathābhåtaü pajānāti . . . ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadā ti yathābhåtaü pajānāti. Evaü kho bhikkhave puggalo påro hoti vivaņo, seyyathāpi so bhikkhave kumbho påro vivaņo, tathåpamāhaü bhikkhave imaü puggalaü vadāmi. 5. Katha¤ ca bhikkhave puggalo tuccho hoti vivaņo? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa na pāsādikaü hoti abhikkantaü . . . saīghātipattacãvaradhāraõaü. So idaü dukkhan ti yathābhåtaü nappajānāti . . . ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadā ti yathābhåtaü nappajānāti. Evaü kho bhikkhave puggalo tuccho hoti vivaņo, seyyathāpi so bhikkhave kumbho tuccho vivaņo, tathåpamāhaü bhikkhave imaü puggalaü vadāmi. 6. Katha¤ ca bhikkhave puggalo påro hoti pihito? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa pāsādikaü hoti abhikkantaü . . . saīghātipattacãvaradhāraõaü. So idaü dukkhan ti yathābhåtaü pajānāti . #<[page 105]># %< VALâHAKAVAGGA. 105>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadā ti yathābhåtaü pajānāti. Evaü kho bhikkhave puggalo påro hoti pihito, seyyathāpi so bhikkhave bhikkhave kumbho påro pihito tathåpamāhaü imaü puggalaü vadāmi. Ime kho bhikkhave cattāro kumbhåpamā puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 104. [Cattāro 'me bhikkhave udakarahadā. Katame cattāro? Uttāno gambhãrobhāso, gambhãro uttānobhāso, uttāno uttānobhāso, gambhãro gambhãrobhāso. Ime kho bhikkhave cattāro udakarahadā ti.] 105. 1. Cattāro 'me bhikkhave udakarahadā. Katame cattāro? Uttāno gambhãrobhāso, gambhãro uttānobhāso, uttāno uttānobhāso, gambhãro gambhãrobhāso. Ime kho bhikkhave cattāro udakarahadā. 2. Evam eva kho bhikkhave cattāro 'me udakarahadåpamā puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Uttāno gambhãrobhāso . . . gambhãro gambhãrobhāso. 3. Katha¤ ca bhikkhave puggalo uttāno hoti gambhãrobhāso? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa pāsādikaü hoti abhikkantaü . . . saīghātipattacãvaradhāraõaü. So idaü dukkhan ti yathābhåtaü nappajānāti . . . ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadā ti yathābhåtaü nappajānāti. Evaü kho bhikkhave puggalo uttāno hoti gambhãrobhāso, seyyathāpi so bhikkhave udakarahado uttāno gambhãrobhāso, tathåpamāhaü bhikkhave imaü puggalaü vadāmi. #<[page 106]># %<106 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 4. Katha¤ ca bhikkhave puggalo gambhãro hoti uttānobhāso? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa na pāsādikaü hoti abhikkantaü . . . saīghātipattacãvaradhāraõaü. So idaü dukkhan ti yathābhåtaü pajānāti . . . ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadā ti yathābhåtaü pajānāti. Evaü kho bhikkhave puggalo gambhãro hoti uttānobhāso, seyyathāpi so bhikkhave udakarahado gambhãro uttānobhāso, tathåpamāhaü bhikkhave imaü puggalaü vadāmi. 5. Katha¤ ca bhikkhave puggalo uttāno hoti uttānobhāso? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa na pāsādikaü hoti abhikkantaü . . . pe . . . idaü dukkhan ti yathābhåtaü nappajānāti . . . pe . . . [103. 5] yathābhåtaü nappajānāti . . . pe . . . Evaü kho bhikkhave uttāno hoti uttānobhāso, seyyathāpi so bhikkhave udakarahado uttāno uttānobhāso, tathåpamāhaü imaü puggalaü vadāmi. 6. Katha¤ ca bhikkhave gambhãro hoti gambhãrobhāso? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa pāsādikaü hoti abhikkantaü . . . pe . . . So idaü dukkhan ti yathābhåtaü pajānāti . . . pe . . . [103. 6.] Evaü kho bhikkhave gambhãro hoti gambhãrobhāso, seyyathāpi so bhikkhave udakarahado gambhãro gambhãrobhāso, tathåpamāhaü imaü puggalaü vadāmi. Ime cattāro udakarahadåpamā puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 106. 1. Cattār' imāni bhikkhave ambāni. Katamāni cattāri? âmaü pakkavaõõi, pakkaü āmavaõõi, āmaü āmavaõõi, pakkaü pakkavaõõi. Imāni kho bhikkhave cattāri ambāni. 2. Evam eva kho bhikkhave cattāro 'me ambåpamā puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? âmo pakkavaõõã, pakko āmavaõõã, āmo āmavaõõã, pakko pakkavaõõã. 3. Katha¤ ca bhikkhave puggalo āmo hoti pakkavaõõã? #<[page 107]># %< VALâHAKAVAGGA. 107>% Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa pāsādikaü hoti abhikkantaü . . . pe . . . So idaü dukkhan ti yathābhåtaü nappajānāti . . . pe . . . Evaü kho bhikkhave puggalo āmo hoti pakkavaõõã, seyyathāpi taü bhikkhave ambaü āmaü pakkavaõõi, tathåpamāhaü imaü puggalaü vadāmi. 4. Katha¤ ca bhikkhave puggalo pakko hoti āmavaõõã? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa na pāsādikam hoti abhikkantaü . . . pe . . . So idaü dukkhan ti yathābhåtaü pajānāti . . . pe . . . Evaü kho bhikkhave puggalo pakko hoti āmavaõõã, seyyathāpi taü bhikkhave ambaü pakkaü āmavaõõi, tathåpamāhaü imaü puggalaü vadāmi. 5. Katha¤ ca bhikkhave puggalo āmo hoti āmavaõõã? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa na pāsādikaü hoti abhikkantaü . . . pe . . . so idaü dukkhan ti yathābhåtaü nappajānāti . . . pe . . . Evaü kho bhikkhave puggalo āmo hoti āmavaõõã, seyyathāpi taü bhikkhave ambaü āmaü āmavaõõi, tathåpamāhaü imaü puggalaü vadāmi. 6. Katha¤ ca bhikkhave puggalo pakko hoti pakkavaõõã? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa pāsādikaü hoti abhikkantaü . . . pe . . . So idaü dukkhan ti yathābhåtaü pajānāti . . . pe . . . Evaü kho bhikkhave puggalo pakko hoti pakkavaõõã, seyyathāpi taü bhikkhave ambaü pakkaü pakkavaõõi, tathåpamāhaü imaü puggalaü vadāmi. Ime kho bhikkhave cattāro ambåpamā puggalā santo {saüvijjamānā} lokasmin ti. 107. 1. Catasso imā bhikkhave måsikā. Katamā catasso? Gādhaü khattā no vasitā, vasitā no gādhaü khattā, n' eva gādhaü khattā no vasitā, gādhaü khattā ca vasitā ca. Imā kho bhikkhave catasso måsikā. 2. Evaü eva kho bhikkhave cattāro 'me musikåpamā puggalā santo saüvijjamānā {lokasmiü}. Katame cattāro. Gādham khattā no vasitā . . . pe . . . gādhaü khattā ca vasitā ca. #<[page 108]># %<108 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Katha¤ ca bhikkhave puggalo gādhaü khattā hoti no vasitā? Idha bhikkhave ekacco puggalo dhammaü pariyāpuõāti suttaü . . . pe . . . vedallaü. So idaü dukkhan ti yathābhåtaü nappajānāti . . . pe . . . Evaü kho bhikkhave puggalo gādhaü khattā hoti no vasitā, seyyathāpi sā bhikkhave måsikā gādhaü khattā hoti no vasitā, tathåpamāhaü imam puggalaü vadāmi. 4. Katha¤ ca bhikkhave puggalo vasitā hoti no gādhaü khattā? Idha bhikkhave ekacco puggalo dhammaü na pariyāpuõāti suttaü . . . pe . . . vedallaü. So idaü dukkhan ti yathābhåtaü pajānāti . . . pe . . . Evaü kho bhikkhave puggalo vasitā hoti no gādhaü khattā, seyyathāpi sā bhikkhave måsikā vasitā hoti no gādhaü khattā, {tathåpamāhaü} imaü puggalaü vadāmi. 5. Katha¤ ca bhikkhave puggalo n' eva gādhaü khattā hoti no vasitā? Idha bhikkhave ekacco puggalo dhammaü na pariyāpuõāti suttaü . . . pe . . . vedallaü. So idaü dukkhan ti yathābhåtaü nappajānāti . . . pe . . . Evam kho bhikkhave puggalo n' eva gādhaü khattā hoti no vasitā, seyyathāpi sā bhikkhave måsikā n' eva gādhaü khattā no vasitā, tathåpamāhaü imaü puggalaü vadāmi. 6. Katha¤ ca bhikkhave puggalo gādhaü khattā ca hoti vasitā ca? Idha bhikkhave ekacco puggalo dhammaü pariyāpuõāti suttaü . . . pe . . . vedallaü. So idaü dukkhan ti yathābhåtaü pajānāti . . . pe . . . Evaü kho bhikkhave puggalo gādhaü khattā ca hoti vasitā ca, seyyathāpi sā bhikkhave måsikā gādhaü khattā ca vasitā ca, tathåpamāhaü imaü puggalaü vadāmi. Ime kho bhikkhave cattāro måsikåpamā puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 108. 1. Cattāro 'me bhikkhave balivaddā. Katame cattāro? #<[page 109]># %< VALâHAKAVAGGA. 109>% Sakagavacaõķo no paragavacaõķo, paragavacaõķo no sakagavacaõķo, sakagavacaõķo ca paragavacaõķo ca, n' eva sakagavacaõķo no paragavacaõķo. Ime kho bhikkhave cattāro balivaddā. 2. Evaü kho bhikkhave cattāro 'me balivaddåpamā puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Sakagavacaõķo no paragavacaõķo . . . n' eva sakagavacaõķo no paragavacaõķo? 3. Katha¤ ca bhikkhave puggalo sakagavacaõķo hoti no paragavacaõķo? Idha bhikkhave ekacco puggalo sakaparisaü ubbejetā no paraparisaü. Evaü kho bhikkhave puggalo sakagavacaõķo hoti no paragavacaõķo, seyyathāpi so bhikkhave balivaddo sakagavacaõķo no paragavacaõķo, tathåpamāhaü bhikkhave imaü puggalaü vadāmi. 4. Katha¤ ca bhikkhave puggalo paragavacaõķo hoti no sakagavacaõķo? Idha bhikkhave ekacca puggalo paraparisaü ubbejetā hoti no sakaparisaü. Evaü kho . . . pe . . . vadāmi. 5. Katha¤ ca bhikkhave puggalo sakagavacaõķo ca hoti paragavacaõķo ca? Idha bhikkhave ekacco puggalo sakaparisa¤ ca ubbejetā hoti paraparisa¤ ca. Evaü kho bhikkhave . . . pe . . . vadāmi. 6. Katha¤ ca bhikkhave puggalo n' eva sakagavacaõķo hoti na paragavacaõķo? Idha bhikkhave ekacco puggalo n' eva sakaparisaü ubbejetā hoti no paraparisaü. Evaü kho bhikkhave puggalo n' eva sakagavacaõķo hoti no paragavacaõķo, seyyathāpi so bhikkhave balivaddo n' eva sakagavacaõķo hoti no paragavacaõķo, tathåpamāhaü imaü puggalaü vadāmi. Ime kho bhikkhave cattāro balivaddåpamā puggalā santo saüvijjamāna lokasmin ti. 109. 1. Cattāro 'me bhikkhave rukkhā. Katame cattāro? #<[page 110]># %<110 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Pheggu phegguparivāro, pheggu sāraparivāro, sāro phegguparivāro, sāro sāraparivāro. Ime kho bhikkhave cattāro rukkhā. 2. Evam eva kho bhikkhave cattāro 'me rukkhåpamā puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Pheggu phegguparivāro . . . pe . . . sāro sāraparivāro. 3. Katha¤ ca bhikkhave puggalo pheggu hoti phegguparivāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo dussãlo hoti pāpadhammo parisā pi 'ssa hoti dussãlā pāpadhammā. Evaü kho bhikkhave puggalo pheggu hoti phegguparivāro, seyyathāpi so bhikkhave rukkho pheggu phegguparivāro, tathåpamāhaü imaü puggalaü vadāmi. 4. Katha¤ ca bhikkhave puggalo pheggu hoti sāraparivāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo dussãlo hoti pāpadhammo parisā ca khvassa hoti sãlavatã kalyāõadhammā. Evaü kho bhikkhave . . . pe . . . vadāmi. 5. Katha¤ ca bhikkhave puggalo sāro hoti phegguparivāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo sãlavā hoti kalyāõadhammo parisā ca khvassa dussãlā papādhammā. Evam kho bhikkhave . . . pe . . . vadāmi. 6. Katha¤ ca bhikkhave puggalo sāro hoti sāraparivāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo sãlavā hoti kalyāõadhammo parisā pi 'ssa hoti sãlavatã kalyāõadhammā. Evaü kho bhikkhave puggalo sāro hoti sāraparivāro, seyyathāpi so bhikkhave rukkho sāro sāraparivāro, tathåpamāhaü imaü puggalaü vadāmi. Ime kho cattāro rukkhåpamā puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 110. 1. Cattāro 'me bhikkhave āsãvisā. Katame cattāro? âgataviso na ghoraviso, ghoraviso na āgataviso, āgataviso ca ghoraviso ca, n' evāgataviso na ghoraviso. Ime kho bhikkhave cattāro āsãvisā. #<[page 111]># %< VALâHAKAVAGGA. 111>% 2. Evam eva kho bhikkhave cattāro 'me āsãvisåpamā puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? âgataviso na ghoraviso . . . pe . . . n' evāgataviso na ghoraviso. 3. Katha¤ ca bhikkhave puggalo āgataviso hoti na ghoraviso? Idha bhikkhave ekacco puggalo abhiõhaü kujjhati, so ca khvassa kodho na dãgharattaü anuseti. Evaü kho bhikkhave puggalo āgataviso hoti na ghoraviso, seyyathāpi so bhikkhave āsãviso āgataviso na ghoraviso, tathåpamāhaü imaü puggalaü vadāmi. 4. Katha¤ ca bhikkhave puggalo ghoraviso hoti na āgataviso? Idha bhikkhave ekacco puggalo na h' eva kho abhiõhaü kujjhati, so ca khvassa kodho dãgharattaü anuseti. Evaü kho bhikkhave . . . pe . . . vadāmi. 5. Katha¤ ca bhikkhave puggalo āgataviso ca hoti ghoraviso ca. Idha bhikkhave ekacco puggalo abhiõhaü kujjhati, so ca khvassa kodho dãgharattaü anuseti. Evaü kho bhikkhave . . . pe . . . vadāmi. 6. Katha¤ ca bhikkhave puggalo n' evāgataviso hoti na ghoraviso? Idha bhikkhave ekacco puggalo na h' eva kho abhiõhaü kujjhati, so ca khvassa kodho na dãgharattaü anuseti. Evaü kho bhikkhave puggalo n' evāgataviso hoti na ghoraviso, seyyathāpi so bhikkhave āsãviso n' evāgataviso na ghoraviso, tathåpamāhaü imaü puggalaü vadāmi. Ime kho bhikkhave cattāro āsãvisåpamā puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. [Valāhaka] vaggo paņhamo. [Tass' uddānaü:-- Dve valāhakakumbhā|| udakarahadā dve honti|| Ambāni måsikā balibaddhā rukkhā|| āsãvisena te dasāti] #<[page 112]># %<112 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 111. 1. Atha kho Kesã assadammasārathi yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho Kesiü assadammasārathiü Bhavagā etad avoca :-- 2. Tva¤ ca khvāsi Kesi sa¤¤ato assadammasārathi, katha¤ ca pana tvaü Kesi assadammaü vinesãti? Ahaü kho bhante assadammaü saõhena pi vinemi pharusena pi vinemi saõhapharusena pi vinemãti. Sace te Kesi assadammo saõhena pi vinayaü na upeti pharusena pi vinayaü na upeti saõhapharusena pi vinayaü na upeti kinti naü karosãti? Sace me bhante assadammo saõhena vinayaü na upeti pharusena vinayaü na upeti saõhapharusena vinayaü na upeti hanāmi naü bhante. Taü kissa hetu? Mā me ācariyakulassa avaõõo ahosãti. Bhagavā pana bhante anuttaro purisadammasārathi, kathaü pana bhante Bhagavā purisadammaü vinetãti? 3. Ahaü kho Kesi purisadammaü saõhena pi vinemi pharusena pi vinemi saõhapharusena pi vinemi. Tatr' idaü Kesi saõhasmiü iti kāyasucaritaü iti kāyasucaritassa vipāko iti vacãsucaritaü iti vacãsucaritassa vipāko iti manosucaritaü iti manosucaritassa vipāko iti devā iti manussā. Tatr' idaü Kesi pharusmiü iti kāyaduccaritaü iti kāyaduccaritassa vipāko . . . pe . . . iti manoduccaritassa vipāko iti nirayo iti tiracchānayoni iti pettivisayo. Tatr' idaü Kesi saõhapharusmiü iti kāyasucaritaü iti kāyasucaritassa vipāko iti kāyaduccaritaü iti kāyaduccaritassa vipāko . . . pe . . . iti manosucaritaü iti manosucaritassa vipāko iti manoduccaritaü iti manoduccaritassa vipāko iti devā iti manussā iti nirayo iti tiracchānayoni iti pettivisayo ti. Sace te bhante purisadammo saõhena vinayaü na upeti pharusena vinayaü na upeti saõhapharusena vinayaü na upeti kinti naü Bhagavā karotãti? #<[page 113]># %< KESIVAGGA. 113>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Sace me Kesi purisadammo saõhena vinayaü na upeti . . . saõhapharusena vinayaü na upeti hanāmi naü Kesãti. 4. Na kho no bhante Bhagavato pāõātipāto kappati, atha ca pana Bhagavā evam āha--hanāmi naü Kesãti. Saccam Kesi na Tathāgatassa pāõātipāto kappati. Api ca so purisadammo saõhena vinayaü na upeti . . . pe . . . saõhapharusena vinayaü na upeti na taü Tathāgato vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤ati na pi vi¤¤å sabrahmacārã vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤anti. Vadho h' eso Kesi ariyassa vinaye yaü na Tathāgato vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤ati na pi vi¤¤å sabrahmacārã vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤antãti. So hi nåna yo bhante sugatahato hoti yaü na Tathāgato vattabbaü anusāsitabbaü ma¤¤ati na pi vi¤¤å . . . ma¤¤anti. Abhikkantaü bhante abhikkantaü bhante . . . pe . . . Upāsakaü maü bhante Bhagavā dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaügatan ti. 112. 1. Catuhi bhikkhave aīgehi samannāgato ra¤¤o bhaddo assājānãyo rājāraho hoti rājabhoggo ra¤¤o aīgan t' eva saīkhaü gacchati. Katamehi catuhi. Ajjavena, javena, khantiyā, soraccena. Imehi kho bhikkhave catuhi aīgehi samannāgato ra¤¤o bhaddo assājānãyo rājāraho hoti rājabhoggo ra¤¤o aīgan t' eva saīkhaü gacchati. 2. Evam eva kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti . . . pe . . . anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Katamehi catuhi? Ajjavena, javena, khantiyā, soraccena. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti . #<[page 114]># %<114 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . pe . . . anuttāraü pu¤¤akkhettaü lokassāti. 113. 1. Cattāro 'me bhikkhave bhaddā assājānãyā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Idha bhikkhave ekacco bhaddo assājānãyo patodacchāyaü disvā saüvijjati saüvegaü āpajjati. Kathan nu kho maü ajja assadammasārathi kāraõaü kāressati. Kim assāhaü patikaromãti? Evaråpo pi bhikkhave idh' ekacco bhaddo assājānãyo hoti, ayaü bhikkhave paņhamo bhaddo assājānãyo santo saüvijjamāno lokasmiü. 2. Puna ca paraü bhikkhave idh' ekacco bhaddo assājānãyo na h' eva kho patodacchāyaü disvā saüvijjati saüvegaü āpajjati api ca kho lomavedhaviddho saüvijjati saüvegaü āpajjati. Kathan nu kho maü ajja assadammasārathi kāraõaü kāressati. Kim assāhaü patikaromãti? Evaråpo pi bhikkhave idh' ekacco bhaddo assājānãyo hoti, ayaü bhikkhave dutiyo bhaddo assājānãyo santo saüvijjamāno lokasmiü. 3. Puna ca paraü bhikkhave idh' ekacco bhaddo assājānãyo na heva kho patodacchāyaü disvā saüvijjati saüvegaü āpajjati na pi lomavedhaviddho saüvijjati saüvegaü āpajjati api ca kho maüsavedhaviddho saüvijjati saüvegaü āpajjati. Kathan nu kho maü ajja assadammasārathi kāraõaü kāressati. Kim assāhaü patikaromãti? Evaråpo bhikkhave idh' ekacco bhaddo assājānãyo hoti, ayaü bhikkhave tatiyo bhaddo assājānãyo santo saüvijjamāno lokasmiü. 4. Puna ca paraü bhikkhave idh' ekacco bhaddo assājanãyo na h' eva kho patodacchāyaü disva saüvijjati saüvegaü āpajjati na pi lomavedhaviddho saüvijjati saüvegaü āpajjati na pi maüsavedhaviddho saüvijjati saüvegaü āpajjati api ca kho aņņhivedhaviddho saüvijjati saüvegaü āpajjati. #<[page 115]># %< KESIVAGGA. 115>% Kathan nu kho maü ajja assadammasārathi kāraõaü kāressati. Kim assāhaü patikaromãti. Evaråpo bhikkhave idh' ekacco bhaddo assājānãyo hoti, ayaü bhikkhave catuttho bhaddo santo saüvijjamāno lokasmiü. Ime kho bhikkhave cattāro bhaddā assājānãyā santo saüvijjamānā lokasmiü. 5. Evam eva kho bhikkhave cattāro 'me bhaddā purisājāniyā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Idha bhikkhave ekacco bhaddo purisājānãyo suõāti amukasmiü nāma gāme vā nigame vā itthã vā puriso vā dukkhito vā kālakato vā ti, so tena saüvijjati saüvegaü āpajjati, saüviggo yoniso padahati pahitatto kāyena c' eva paramasaccaü sacchikaroti pa¤¤āya ca ativijjha passati, seyyathāpi so bhikkhave bhaddo assājānãyo patodacchāyaü disvā saüvijjati saüvegaü āpajjati, tathåpamāhaü bhikkhave imaü bhaddaü purisājānãyaü vadāmi. Evaråpo pi bhikkhave idh' ekācco bhaddo puggalo hoti, ayaü {bhikkhave} paņhamo bhaddo {purisājānãyo} santo saüvijjamāno lokasmiü. 6. Puna ca paraü bhikkhave idh' ekacco bhaddo purisājānãyo na h' eva kho suõāti amukasmiü nāma gāme vā nigame vā itthã vā puriso vā dukkhito vā kālakato vā ti api ca kho sāmaü passati itthiü vā purisaü vā dukkhitaü vā kālakataü vā, so tena saüvijjati saüvegaü āpajjati, saüviggo yoniso padahati pahitatto kāyena c' eva paramasaccaü sacchikaroti pa¤¤āya ca ativijjha passati, seyyathāpi so bhikkhave bhaddo assājānãyo lomavedhaviddho saüvijjati saüvegaü āpajjati, tathåpamāhaü . . . vadāmi. Evaråpo pi bhikkhave idh' ekacco bhaddo purisājānãyo hoti, ayaü bhikkhave dutiyo bhaddo purisājānãyo santo saüvijjamāno lokasmiü. 7. Puna ca paraü bhikkhave idh' ekacco bhaddo puggalo na h' eva kho suõāti amukasmiü nāma . . . kālakato vā ti na pi sāmaü passati itthiü vā purisaü vā dukkhitaü vā kālakataü vā api ca khvassa ¤ātã vā sālohito vā dukkhito vā kālakato vā, so tena saüvijjati saüvegaü āpajjati, saüviggo yoniso padahati pahitatto kāyena c' eva paramasaccaü sacchikaroti pa¤¤āya ca ativijjha passati, #<[page 116]># %<116 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ seyyathāpi so bhikkhave bhaddo assājānãyo maüsavedhaviddho saüvijjati saüvegaü āpajjati, tathåpamāhaü bhikkhave imaü bhaddaü purisājānãyaü vadāmi. Evaråpo pi bhikkhave idh' ekacco bhaddo purisājānãyo hoti, ayaü bhikkhave tatiyo bhaddo purisājānãyo santo saüvijjamāno lokasmiü. 8. Puna ca paraü bhikkhave idh' ekacco bhaddo puggalo na h' eva kho suõāti amukasmiü nāma . . . kālakato vā ti na pi sāmaü passati itthiü vā purisaü vā dukkhitaü vā kālakataü vā na pi 'ssa ¤ātã vā sālohito vā dukkhito vā kālakato vā api ca kho sāmaü yeva phuņņho hoti sārãrikāhi vedanāhi dukkhāhi tippāhi kharāhi kaņukāhi asātāhi amanāpāhi pāõaharāhi, so tena saüvijjati saüvegaü āpajjati, saüviggo yoniso . . . ativijjha passati, seyyathāpi so bhikkhave bhaddo assājānãyo aņņhivedhaviddho saüvijjati saüvegaü āpajjati, tathåpamāhaü bhikkhave imaü bhaddaü purisājānãyaü vadāmi. Evaråpo pi bhikkhave idh' ekacco bhaddo purisājānãyo hoti, ayaü bhikkhave catuttho bhaddo purisājānãyo santo saüvijjamāno lokasmiü. Ime kho bhikkhave cattāro bhaddā purisājānãyā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 114. 1. Catuhi bhikkhave aīgehi samannāgato ra¤¤o nāgo rājāraho hoti rājabhoggo ra¤¤o aīgan t' eva saīkhaü gacchati. Katamehi catuhi? Idha bhikkhave ra¤¤o nāgo sotā ca hoti hantā ca khantā ca gantā ca. 2. Katha¤ ca bhikkhave ra¤¤o nāgo sotā hoti? Idha bhikkhave ra¤¤o nāgo yam enaü hatthidammasārathi kāraõaü kāreti yadi vā katapubbaü yadi vā akatapubbaü taü aņņhikatvā manasikatvā sabbacetaso samannāharitvā ohitasoto suõāti. Evaü kho bhikkhave ra¤¤o nāgo sotā hoti. 3. Katha¤ ca bhikkhave ra¤¤o nāgo hantā hoti? Idha bhikkhave ra¤¤o nāgo saīgāmagato hatthim pi hanti hatthāråham pi hanti assam pi hanti assāråham pi hanti ratham pi hanti rathikam pi hanti pattikam pi hanti. #<[page 117]># %< KESIVAGGA. 117>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Evaü kho bhikkhave ra¤¤o nāgo hantā hoti. 4. Katha¤ ca bhikkhave ra¤¤o nāgo khantā hoti? Idha bhikkhave ra¤¤o nāgo saīgāmagato khamo hoti sattippahārānaü asippahārānaü usuppahārānaü pharasuppahārānaü bheripaõavasaīkhatiõavaninnādasaddānaü. Evaü kho bhikkhave ra¤¤o nāgo khantā hoti. 5. Katha¤ ca bhikkhave ra¤¤o nāgo-gantā hoti? Idha bhikkhave ra¤¤o nāgo yam enaü hatthidammasārathi disam peseti yadi vā gatapubbaü yadi vā agatapubbaü, khippaü yeva gantā hoti. Evaü kho bhikkhave ra¤¤o nāgo gantā hoti. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato ra¤¤o nāgo . . . aīgan t' eva saīkhaü gacchati. 6. Evam eva kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti . . . pe . . . anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Katamehi catuhi? Idha bhikkhave bhikkhu sotā ca hoti hantā ca khantā ca gantā ca. 7. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu sotā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu Tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne aņņhikatvā manasikatvā sabbacetaso samannāharitvā ohitasoto dhammaü suõāti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu sotā hoti. 8. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu hantā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu uppannaü kāmavitakkaü nādhivāseti pajahati vinodeti vyantikaroti anabhāvaü gameti, uppannaü vyāpādavitakkaü . . . pe . . . uppannaü vihiüsāvitakkaü uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti vyantikaroti anabhāvaü gameti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu hantā hoti. 9. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu khantā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu khamo hoti sãtassa uõhassa jighacchāya pipāsāya ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassānaü duruttānaü durāgatānaü vacanapathānaü uppannānam sārãrikānaü vedanānaü dukkhānaü tippānaü kharānaü kaņukānaü asātānaü amanāpānaü pāõaharānaü adhivāsikajātiko hoti. #<[page 118]># %<118 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Evaü kho bhikkhave bhikkhu khantā hoti. 10. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu gantā hoti. Idha bhikkhave bhikkhu yā sā disā agatapubbā iminā dãghena addhunā yadidaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānaü taü khippaü yeva gantā hoti. Evaü kho bhikkhave gantā hoti. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti . . . anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassāti. 115. 1. Cattār' imāni bhikkhave ņhānāni. Katamāni cattāri? Atthi bhikkhave ņhānaü amanāpaü kātuü ta¤ ca kayiramānaü anatthāya saüvattati. Atthi bhikkhave ņhānaü amanāpaü kātuü ta¤ ca kayiramānaü atthāya saüvattati. Atthi bhikkhave ņhānaü manāpaü kātuü ta¤ ca kayiramānaü anatthāya saüvattati. Atthi bhikkhave ņhānaü manāpaü kātuü ta¤ ca kayiramānaü atthāya saüvattati. 2. Tatra bhikkhave yam idaü ņhānaü amanāpaü kātuü ta¤ ca kayiramānaü anatthāya saüvattati idaü bhikkhave ņhānaü ubhayen' eva na kattabbaü ma¤¤ati, yam p' idaü ņhānaü amanāpaü kātuü iminā pi taü na kattabbaü ma¤¤ati, yam p' idaü ņhānaü kayiramānaü anaņņhāya saüvattati iminā pi taü na kattabbaü ma¤¤ati, idaü bhikkhave ņhānaü ubhayena na kattabbaü ma¤¤ati. 3. Tatra bhikkhave yam idaü ņhānaü amanāpaü kātuü ta¤ ca kayiramānaü atthāya saüvattati imasmiü {bhikkhave} ņhāne bālo ca paõķito ca veditabbo purisatthāme purisaviriye purisaparakkame, na bhikkhave bālo iti paņisa¤cikkhati--ki¤cāpi kho idaü ņhānaü amanāpaü kātuü atha carah' idam ņhānaü kayiramānaü atthāya saüvattatãti, #<[page 119]># %< KESIVAGGA. 119>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ so taü ņhānaü na karoti, tassa taü ņhānaü akayiramanam anatthāya saüvattati. Paõķito ca kho bhikkhave iti paņisa¤cikkhati--ki¤cāpi kho idaü ņhānaü amanāpaü kātuü atha carah' idaü ņhānaü kayiramānaü atthāya saüvattatãti, so taü ņhānaü karoti, tassa taü ņhānaü kayiramānaü atthāya saüvattati. 4. Tatra bhikkhave yam idaü ņhānaü manāpaü kātuü ta¤ ca kayiramānaü anatthāya saüvattati, imasmim pi bhikkhave ņhāne bālo ca paõķito ca veditabbo purisatthāme purisaviriye purisaparakkame, na bhikkhave bālo iti paņisa¤cikkhati--ki¤cāpi kho idaü ņhānaü {manāpaü} kātuü atha carah' idaü ņhānaü kayiramānaü anatthāya saüvattatãti, so taü ņhānaü karoti, tassa taü ņhānaü kayiramānaü anatthāya saüvattati. Paõķito ca kho bhikkhave iti paņisa¤cikkhati--ki¤cāpi kho idaü ņhānaü manāpaü kātuü atha carah' idaü ņhānaü kayiramānaü anatthāya saüvattatãti, so taü ņhānaü na karoti, tassa taü ņhānaü akayiramānaü atthāya saüvattati. 5. Tatra bhikkhave yam idaü ņhānaü manāpaü kātuü ta¤ ca kayiramānaü atthāya saüvattati idaü bhikkhave ņhānaü ubhayen' eva kattabbaü ma¤¤ati yam p' idaü ņhānaü manāpaü kātuü iminā pi taü kattabbaü ma¤¤ati yam p' idaü ņhānaü kayiramānaü atthāya saüvattati iminā pi taü kattabbaü ma¤¤ati, idam bhikkhave thānam ubhayen' eva kattabbaü ma¤¤ati. Imāni kho bhikkhave cattāri ņhānānãti. 116. 1. Catuhi bhikkhave ņhānehi appamādo karaõãyo. Katamehi catuhi? Kāyaduccaritaü bhikkhave pajahatha kāyasucaritaü bhāvetha tattha ca mā pamādattha. Vacãduccaritaü bhikkhave pajahatha vacãsucaritaü bhāvetha tattha ca mā pamādattha. Manoduccaritaü bhikkhave pajahatha manosucaritaü bhāvetha tattha ca mā pamādattha. Micchādiņņhiü bhikkhave pajahatha sammādiņņhiü bhāvetha tattha ca mā pamādattha. #<[page 120]># %<120 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 2. Yato kho bhikkhave bhikkhuno kāyaduccaritaü pahãnaü hoti kāyasucaritaü bhāvitam, . . . pe . . . manoduccaritaü pahãnaü hoti manosucaritaü bhāvitaü, micchādiņņhi pahãnā hoti sammādiņņhi bhāvitā so na bhāyati samparāyikassa maraõassāti. 117. 1. Catusu bhikkhave ņhānesu attaråpena appamādo sati cetaso ārakkho karaõãyo. Katamesu catusu. Mā me rajanãyesa dhammesu cittaü rajjãti attaråpena appamādo sati cetaso ārakkho karaõãyo. Mā me dosanãyesu dhammesu cittaü dussãti attaråpena appamādo sati cetaso ārakkho karaõãyo. Mā me mohanãyesu dhammesu cittaü muyhãti attaråpena appamādo sati cetaso ārakkho karaõãyo. Mā me madanãyesu dhammesu cittaü majjãti attaråpena appamādo sati cetaso ārakkho karaõãyo. 2. Yato kho bhikkhave bhikkhuno rajanãyesu dhammesu cittam na rajjati vãtarāgattā, dosanãyesu dhammesu cittaü na dussati vãtadosattā, mohanãyesu dhammesu cittaü na muyhati vãtamohattā, madanãyesu dhammesu cittaü na majjati vãtamadattā so na chambhati na kampati na vedhati na santāsaü āpajjati na ca pana samaõavacanahetu pi gacchatãti. 118.3 1. Cattār' imāni bhikkhave saddhassa kulaputtassa dassanãyāni saüvejanãyāni ņhānāni. Katamāni cattāri? Idha Tathāgato jāto ti bhikkhave saddhassa kulaputtassa dassanãyaü saüvejanãyaü ņhānaü. Idhā Tathāgato anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddho ti bhikkhave saddhassa kulaputtassa dassanãyaü saüvejanãyaü ņhānaü. Idha Tathāgato anuttaraü dhammacakkaü pavattesãti bhikkhave saddhassa kulaputtassa dassanãyaü saüvejanãyaü ņhānaü. Idha Tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto ti bhikkhave saddhassa kulaputtassa dassanãyaü saüvejanãyaü thānam. #<[page 121]># %< BHAYAVAGGA. 121>% Imāni kho bhikkhave cattāri saddhassa kulaputtassa dassanãyāni saüvejanãyāni ņhānānãti. 119. 1. Cattār' imāni bhikkhave bhayāni. Katamāni cattāri? Jātibhayaü, jarābhayaü, vyādhibhayaü, maraõabhayaü. Imāni kho bhikkhave cattāri bhayānãti. 120. Cattār' imāni bhayāni. Katamāni cattāri? Aggibhayaü, udakabhayaü, rājabhayaü, corabhayaü. Imāni kho bhikkhave cattāri bhayānānãti. [Kesi]2vaggo dutiyo. [Tass' uddānam || Kesi javo patodo ca|| nāgaņhānena pa¤camaü|| Appamādo ca ārakkho|| vejanãya¤ cadve] bhayāti|| 121. 1. Cattār' imāni bhikkhave bhayāni. Katamāni cattāri? Attānuvādabhayaü, parānuvādabhayaü, daõķabhayam, duggatibhayaü. 2. Katama¤ ca bhikkhave attānuvādabhayaü? Idha bhikkhave ekacco iti paņisa¤cikkhati--aha¤ c' evakho pana kāyena duccaritaü careyyaü vācāya duccaritaü careyyaü, manasā duccaritaü careyyaü ki¤ ca taü kammaü attā sãlato na upavadeyyāti--so attānuvādabhayassa bhãto kāyaduccaritaü pahāya kāyasucaritaü bhāveti . . . pe . . . manoduccaritaü pahāya manosucaritaü bhāveti suddhaü attānaü pariharati. Idaü vuccati bhikkhave attānuvādabhayaü. 3. Katama¤ ca bhikkhave parānuvādabhayaü? #<[page 122]># %<122 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Idha bhikkhave ekacco iti paņisa¤cikkhati--aha¤ c' eva kho pana kāyena duccaritaü careyyaü . . . pe . . . manasā duccaritaü careyyaü ki¤ ca taü kammaü pare sãlato na upavadeyyun ti--so parānuvādabhayassa bhãto kāyaduccaritaü pahāya kāyasucaritaü bhāveti . . . pe . . . manoduccaritaü pahāya manosucaritaü bhāveti suddhaü attānaü pariharati. Idaü vuccati bhikkhave parānuvāda bhayaü. 4. Katama¤ ca bhikkhave daõķabhayaü? Idha bhikkhave ekacco passati coraü āgucāriü rājāno gahetvā vividhā kammakaraõā kārente kasāhi pi tāëente vettehi pi tāëente addhadaõķehi pi tāëente hattham pi chindante pādam pi chindante hatthapādam pi chindante kaõõam pi chindante nāsam pi chindante kaõõanāsam pi chindante bilaīgathālikam pi karonte saīkhamuõķikam pi karonte rāhumukham pi karonte jotimālikam pi karonte hatthapajjotikam pi karonte erakavattikam pi karonte cãrakavāsikam pi karonte eõeyyakam pi karonte balisamaüsikam pi karonte kahāpaõakam pi karonte khārāpatacchikam pi karonte palighaparivattikam pi karonte palālapãthakam pi karonte tattena pi telena osi¤cante sunakhehi pi khādāpente jãvantam pi såle uttāsente asinā pi sãsaü chidante. Tass' evaü hoti--yathāråpānaü kho pāpakānaü kammānaü hetu coraü āgucāriü rājāno gahetvā vividhā kammakaraõā kārenti kasāhi pi tāëenti . . . pe . . . asinā pi sãsaü chindanti, aha¤ c' eva kho pana evaråpaü pāpakammaü kareyyaü mam pi rājāno {gahetvā} evaråpā vividhā kammakaraõā kāreyyuü kasāhi pi tāëeyyuü . . . pe . . . asinā pi sãsaü chindeyyun ti--so daõķabhayassa bhãto na paresaü pābhataü palumpanto carati. Idaü vuccati bhikkhave daõķabhayam. #<[page 123]># %< BHAYAVAGGA. 123>% 5. Katama¤ ca bhikkhave duggatibhayaü? Idha bhikkhave ekacco iti paņisa¤cikkhati--kāyaduccaritassa kho pāpako vipāko abhisamparāyam . . . pe . . . manoduccaritassa kho pāpako vipāko abhisamparayam, aha¤ c' eva kho kāyena duccaritaü careyyaü . . . pe . . . manasā duccaritaü careyyaü ki¤ ca taü yāhaü na kāyassa bhedā param maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirāye uppajjeyyan ti--so duggatibhayassa bhãto kāyaduccaritaü pahāya kāyasucaritaü bhāveti . . . pe . . . manosucaritaü bhāveti suddhaü attānaü pariharati. Idaü vuccati bhikkhave duggatibhayaü. Imāni kho bhikkhave cattāri bhayāni. 122. 1. Cattār' imāni bhikkhave bhayāni udakorohantassa pāņikaīkhitabbāni. Katamāni cattāri? æmibhayaü, kumbhãlabhayaü, āvaņņabhayaü susukābhayaü. Imāni kho bhikkhave cattāri bhayāni udakorohantassa pāņikaīkhitabbāni. 2. Evam eva kho bhikkhave idh' ekacce kulaputte imasmiü dhammavinaye agārasmā anagāriyaü pabbajite cattāri bhayāni pāņikaīkhitabbāni. Katamāni cattāri? æmibhayaü . . . pe . . . susukābhayaü. 3. Katama¤ ca bhikkhave åmibhayaü? Idha bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti--otiõõo 'mhi jātiyā jarāya maraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiõõo dukkhapareto, appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā pa¤¤āyethāti. Tam enaü tathā pabbajitaü samānaü sabrahmacārã ovadanti anusāsanti-- evan te abhikkamitabbaü evan te paņikkamitabbaü evan te āloketabbaü evan te viloketabbaü evan te sammi¤jitabbaü evan te pasāretabbaü evan te saīghāņipattacãvaraü dhāretabban ti. #<[page 124]># %<124 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tassa evam hoti--mayaü kho pubbe agāriyabhåtā samānā a¤¤e ovadāma pi anusāsāma pi, ime pan' amhākam puttamattā ma¤¤e nattamattā ma¤¤e ovaditabbaü anusāsitabbaü ma¤¤antãti. So kupito anattamano sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvattati. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu åmibhayassa bhãto sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvatto. æmibhayan ti kho bhikkhave kodhåpāyāsass' etaü adhivacanaü. Idaü vuccati bhikkhave åmibhayaü. 4. Katama¤ ca bhikkhave kumbhãlabhayam? Idha bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti--otiõõo 'mhi jātiyā jarāya . . . pe . . . pa¤¤āyethāti. Tam enaü tathā pabbajitaü samānaü sabrahmacārã ovadanti anusāsanti--idan te khāditabbaü idan te na khāditabbaü idan te bhu¤jitabbaü idan te na bhu¤jitabbaü idan te sāyitabbaü idan te na sāyitabbaü idan te pātabbaü idan te na pātabbaü, kappiyan te khāyitabbaü akappiyaü te na khāyitabbaü kappiyan te bhu¤jitabbaü akappiyaü te na bhu¤jitabbaü kappiyan te sāyitabbaü akappiyaü te na sāyitabbaü kappiyan te pātabbaü akappiyaü te na pātabbaü, kāle pātabbaü akāle na pātabbaü, kāle khāditabbaü vikāle na khāditabbaü kāle te bhu¤jitabbaü vikāle na bhu¤jitabbaü kāle te sāvitabbaü vikāle na sāyitabbaü kāle te pātabbaü vikāle na pātabban ti. Tassa evaü hoti--mayaü kho pubbe agāriyabhåtā samānā yaü icchāma tam khādāma yaü na icchāma na taü khādāma yaü icchāma taü bhu¤jāma yaü na icchāma na taü bhu¤jāma yaü icchāma taü sāyāma yaü na icchāma na taü sāyāma yaü icchāma taü pipāma yaü na icchāma na taü pipāma, kappiyam pi khādāma akappiyam pi khādāma . . . kappiyam pi pipāma akappiyam pi pipāma, kāle pi khādāma vikāle pi khadāma . . . kāle pi pipāma vikāle pipāma. #<[page 125]># %< BHAYAVAGGA. 125>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Yam pi no saddhā gahapatikā divā vikāle paõãtaü khādaniyaü vā bhojaniyam vā denti, tatra pi 'me mukhāvaraõaü ma¤¤e karontãti, so sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvattati. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu kumbhãlabhayassa bhãto sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvatto. Kumbhãlabhayan ti kho bhikkhave odarikattass' etaü adhivacanaü. Idaü vuccati bhikkhave kumbhãlabhayaü. 5. Katama¤ ca bhikkhave āvaņņabhayam? Idha bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti: otiõõo 'mhi . . . pe . . . pa¤¤āyethāti. So evaü pabbajito samāno pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaram ādāya gāmaü vā nigamaü vā piõķāya pavisati arakkhiten' eva kāyena arakkhitāya vācāya arakkhittena cittena anupaņņhitāya satiyā asaüvutehi indriyehi. So tattha passati gahapatiü vā gahapatiputtaü vā pa¤cahi kāmaguõehi samappitaü samaīgibhåtaü paricārayamānaü. Tass' evaü hoti: mayaü kho pubbe agāriyabhåtā samānā pa¤cahã kāmaguõehi samappitā samaīgibhåtā paricārimha, {saüvijjante} kho pana me kule bhogā sakkā bhoge ca bhu¤jituü pu¤¤āni ca kātuü, yan nånāhaü sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvattitvā bhoge ca bhu¤jeyyaü pu¤¤āni ca kareyyan ti. So sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvattati. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu āvaņņabhayassa bhãto sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvatto. âvaņņabhayan ti kho bhikkhave pa¤cann' etaü kāmaguõānaü adhivacanaü. Idaü vuccati bhikkhave āvaņņabhayaü. 6. Katama¤ ca bhikkhave susukābhayaü? Idha bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti: otiõõo 'mhi . . . pa¤¤āyethāti. So evaü pabbajito samāno pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaram ādāya gāmaü vā nigamaü vā piõķāya pavisati arakkhiten' eva kāyena . #<[page 126]># %<126 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . arakkhitena cittena anupaņņhitāya satiyā asaüvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaü dunnivatthaü vā duppārutaü vā, tassa mātugāmaü disvā dunnivatthaü vā duppārutaü vā rāgo cittaü anuddhaüseti, so rāgānuddhastena cittena sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvattati. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu susukābhayassa bhãto sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvatto. Susukābhayan ti kho bhikkhave mātugāmass' etaü adhivacanaü. Idaü vuccati bhikkhave susukābhayaü. Imāni kho bhikkhave cattāri bhayāni idh' ekacce kulaputte imasmiü dhammavinaye saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajite pātikaīkhitabbānãti. 123. 1. Cattāro 'me puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamajjhānaü upasampajja viharati. So tad assādeti taü nikāmeti tena ca vittiü āpajjati, tattha ņhito tad-adhimutto tabbahulavihārã aparihãno kālaü kurumāno Brahmakāyikānaü devānaü sahavyataü uppajjati. Brahmakāyikānaü bhikkhave devānaü kappo āyuppamāõaü, tattha puthujjano yāvatāyukaü ņhatvā yāvatakaü tesaü devānaü āyuppamāõaü taü sabbaü khepetvā nirayaü pi gacchati tiracchānayonim pi gacchati pittivisayam pi gacchati. Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaü ņhatvā yāvatakaü tesaü devānaü āyuppamāõaü taü sabbaü khepetvā tasmiü yeva bhave parinibbāyati. Ayaü kho bhikkhave viseso ayaü adhippāyāso idaü nānākaraõaü sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena yadidaü gatiyā uppattiyā sati. #<[page 127]># %< BHAYAVAGGA. 127>% 2. Puna ca paraü bhikkhave idh' ekacco puggalo vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādo cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyajjhānaü upasampajja viharati. So tad assādeti tan nikāmeti tena ca vittiü āpajjati, tattha ņhito tad-adhimutto tabbahulavihārã aparihãno kālaü kurumāno âbhassarānaü devānaü sahavyataü uppajjati. âbhassarānaü bhikkhave devānaü dve kappā āyuppamāõaü, tattha puthujjano yāvatāyukaü ņhatvā yāvatakaü tesaü devānaü āyuppamāõaü taü sabbaü khepetvā nirayam pi gacchati tiracchānayonim pi gacchati pittivisayam pi gacchati. Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaü ņhatvā yāvatakaü tesaü devānaü āyuppamāõaü taü sabbaü khepetvā tasmiü yeva bhave parinibbāyati. Ayaü kho bhikkhave viseso ayaü adhippāyāso idaü nānākaraõaü sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena yadidaü gatiyā uppattiyā sati. 3. Puna ca paraü bhikkhave idh' ekacco puggalo pãtiyā ca virāgā upekhako ca viharati sato ca sampajāno sukha¤ ca kāyena paņisaüvedeti. Yan taü ariyā ācikkhanti upekhako satimā sukhavihārãti tatiyajjhānaü upasampajja viharati. So tad assādeti tan nikāmeti tena ca vittiü āpajjati, tattha ņhito tad-adhimutto tabbahulavihārã aparihãno kālaü kurumāno Subhakiõhānaü devānaü sahavyataü uppajjati. Subhakiõhānaü bhikkhave devānaü cattāro kappā āyuppamāõaü, tattha puthujjano . . . pe . . . parinibbāyati. Ayaü kho bhikkhave viseso ayaü adhippāyāso idaü nānākaraõaü sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena yadidaü gatiyā uppattiyā sati. 4. Puna ca paraü bhikkhave idh' ekacco puggalo sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaü atthagamā adukkhamasukhaü upekhāsati-parisuddhiü catutthajjhānaü upasampajja viharati. So tad assādeti tan nikāmeti tena ca vittiü āpajjati, tattha ņhito tad-adhimutto tabbahulavihārã aparihãno kālaü kurumāno Vehapphalānaü devānaü sahavyataü uppajjati. #<[page 128]># %<128 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Vehapphalānaü bhikkhave devānaü pa¤ca kappasatāni āyuppamāõaü, tattha puthujjano . . . pe . . . parinibbāyati. Ayaü bhikkhave viseso ayaü adhippāyāso idaü nānākaraõaü sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena yadidaü gatiyā uppattiyā sati. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 124.1 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo vivicc' eva kāmehi . . . pe . . . paņhamajjhānaü upasampajja viharati. So yad eva tattha hoti råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü te dhamme aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato su¤¤ato anattato samanupassati. So kāyassa bhedā param maraõā Suddhāvāsānaü devānaü sahavyataü uppajjati. Ayaü bhikkhave uppatti asādhāraõā puthujjanehi. 2. Puna ca paraü bhikkhave idh' ekacco puggalo vitakkavicārānaü våpasamā . . . pe . . . dutiyajjhānaü . . . pe . . . tatiyajjhānaü . . . pe . . . catutthajjhānaü upasampajja viharati. So yad eva tattha hoti råpagatam . . . pe . . . te dhamme aniccato . . . anattato samanupassati. So kāyassa bhedā param maraõā Suddhāvāsānaü devānaü sahavyataü uppajjati. Ayaü bhikkhave uppatti asādhāraõā puthujjanehi. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 125. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo mettāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati, #<[page 129]># %< BHAYAVAGGA. 129>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tathā dutiyaü . . . tathā tatiyaü . . . tathā catutthiü, iti uddham adho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. So tad assādeti tan nikāmeti tena ca vittiü āpajjati, tattha ņhito tadadhimutto tabbahulavihārã aparihãno kālaü kurumāno Brahmakāyikānaü devānaü sahavyataü uppajjati. Brahmakāyikānaü bhikkhave devānaü kappo āyuppamāõaü, tattha puthujjano . . . parinibbāyati. Ayaü kho bhikkhave viseso ayaü adhippāyāso idaü nānākaraõaü sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena yadidaü gatiyā uppattiyā sati. 2. Puna ca paraü bhikkhave idh' ekacco puggalo karuõāsahagatena cetasā . . . pe . . . muditāsahagatena cetasā . . . pe . . . upekhāsahagatena cetasā ekaü disaü {pharitvā} viharati, tathā dutiyaü tathā tatiyaü tathā catutthiü iti uddham adho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. So tad assādeti tan nikāmeti tena ca vittiü āpajjati, tattha ņhito tad-adhimutto tabbahulavihārã aparihãno kālaü kurumāno âbhassarānaü devānaü sahavyataü uppajjati. âbhassarānaü bhikkhave dve kappā āyuppamāõaü . . . pe . . . Subhakiõhānaü devānaü sahavyataü uppajjati. Subhakiõhānaü bhikkhave devānaü cattāro kappā āyuppamāõaü . . . pe . . . Vehapphalānaü devānaü sahavyataü uppajjāti. Vehapphalānaü bhikkhave pa¤cakappasatāni āyuppamāõaü, tattha puthujjano yāvatāyukaü ņhatvā yāvatakaü tesaü devānaü āyuppamāõaü taü sabbaü khepetvā nirayam pi gacchati tiracchānayonim pi gacchati pittivisayam pi gacchati. Bhagavato pana sāvako tattha yāvatāyukaü thatvā yāvatakaü tesaü devānaü ayuppamāõaü taü sabbaü khepetvā tasmiü yeva bhave parinibbāyati. Ayaü kho bhikkhave viseso ayaü adhippāyāso idaü nānākaraõaü sutavato ariyasāvakassa assutavatā puthujjanena yadidaü gatiyā uppattiyā sati. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. #<[page 130]># %<130 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 126. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo mettāsahagatena cetasā . . . pe [125.1] avyāpajjhena pharitvā viharati. Soyad eva tattha hoti råpagataü . . . [124.1] . . . samanupassati. So kāyassa bhedā param maraõā Suddhāvāsānaü devānaü sahavyataü uppajjati. Ayaü kho bhikkhave uppatti asādhāraõā puthujjanehi. 2. Puna ca paraü bhikkhave idh' ekacco puggalo karuõāsahagatena cetasā . . . pe . . . muditā . . . pe . . . upekhāsahagatena cetasā . . . vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā viharati . . . pe [124.1] . . . maraõā Suddhāvāsānaü devānaü sahavyataü uppajjati. Ayaü bhikkhave uppatti asādhāraõā puthujjanehi. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 127. 1. Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā cattāro acchariyā abbhutā dhammā pātubhavanti. Katame cattāro? Yadā bhikkhave bodhisatto Tusitā kāyā cavitvā sato sampajāno mātukucchiyaü okkamati atha sadevake loke samārake sabrahmake sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya appamāõo uëāro obhāso pātubhavati atikkamm' eva devānaü devānubhāvanaü. Yā pi tā lokantarikā aghā asaüvutā andhakārā andhakāratimisā yattha p' imesaü candimasuriyānaü evaü mahiddhikānaü evaü mahānubhāvanaü ābhā nānubhonti, tattha pi appamāõo uëāro obhāso pātubhavati atikkamm' eva devānaü devānubhāvanaü. Ye pi tattha sattā uppannā te pi ten' obhāsena a¤¤ama¤¤aü sa¤jānanti--a¤¤e pi kira bho santi sattā idh' uppannā ti Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaü paņhamo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. #<[page 131]># %< BHAYAVAGGA. 131>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 2. Puna ca paraü bhikkhave yadā bodhisatto sato sampajāno mātu kucchismā nikkhamati atha sadevake loke samārake sabrahmake sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya appamāõo uëāro obhāso pātubhavati atikkamm' eva devānaü devānubhāvanaü. Yā pi tā lokantarikā . . . tattha pi appamāõo uëāro obhāso pātubhavati atikkamm' eva devānaü devānubhāvanaü Ye pi tattha sattā . . . [127.1] . . . idh' uppannāti. Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaü dutiyo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. 3. Puna ca paraü bhikkhave yadā Tathāgato anuttaraü sammāsambodhiü abhisambujjhati atha sadevake loke . . . pe . . . [127.2] . . . idh' uppannāti. Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaü tatiyo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. 4. Puna ca paraü bhikkhave yadā Tathāgato anuttaraü dhammacakkaü pavatteti atha sadevake loke . . . [127.2] . . . idh' uppannāti. Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaü catuttho acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ime cattāro acchariyā abbhutā dhammā pātubhavantãti. 128. 1. Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā cattāro acchariyā abbhutā dhammā pātubhavanti. Katame cattāro? âlayarāmā bhikkhave pajā ālayaratā ālayasamuditā, sā Tathāgatena anālaye dhamme desiyamāne sussåyati sotaü odahati a¤¤ā cittaü upaņņhāpeti. Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaü paņhamo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. 2. Mānarāmā bhikkhave pajā mānaratā mānasamuditā, sā Tathāgatena mānavinaye dhamme desiyamāne sussåyati sotaü odahati a¤¤ā cittaü upaņņhāpeti. #<[page 132]># %<132 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaü dutiyo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. 3. Anupasamārāmā bhikkhave pajā anupasamaratā anupasamasammuditā, sā Tathāgatena opasamike dhamme sussåyati . . . upaņņhāpeti. Tathāgatassa bhikkhave . . . pātubhāvā ayaü tatiyo acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. 4. Avijjāgatā bhikkhave pajā andhabhåtā pariyonaddhā, sā Tathāgatassa avijjāvinaye dhamme desiyamāne sussåyati sotaü odahati a¤¤ā cittaü upaņņhāpeti. Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ayaü catuttho acchariyo abbhuto dhammo pātubhavati. Tathāgatassa bhikkhave arahato sammāsambuddhassa pātubhāvā ime cattāro abbhutā dhammā pātubhāvantãti. 129.2 1. Cattāro 'me bhikkhave acchariyā abbhutā dhammā ânande. Katame cattāro? Sace bhikkhave bhikkhuparisā ânandaü dassanāya upasaīkamati dassanena sā attamanā hoti, tattha ce ânando dhammaü bhāsati bhāsitena pi sā attamanā hoti, atittā va bhikkhave bhikkhuparisā hoti atha ânanda tuõhã bhavati. 2. Sace bhikkhave bhikkhunãparisā ânandaü dassanāya upasaīkamati dassanena sā attamanā hoti, tattha ce ânando dhammaü bhāsati . . . tuõhã bhavati. 3. Sace bhikkhave upāsakaparisā . . . tuõhã bhavati. 4. Sace bhikkhave upāsikāparisā ânandaü dassanāya upasaīkamati dassanena sā attamanā hoti, tattha ce ânando dhammaü bhāsati bhāsitena pi sā attamanā hoti, atittā va bhikkhave upāsikāparisā hoti atha ânando tuõhã bhavati. Ime kho bhikkhave cattāro acchariyā abbhutā dhammā ânande ti. #<[page 133]># %< PUGGALAVAGGA. 133>% 130. 1. Cattāro 'me bhikkhave acchariyā abbhutā dhammā ra¤¤o cakkavattimhi. Katame cattāro? Sace bhikkhave khattiyaparisā rājānaü cakkavattiü dassanāya upasaīkamati dassanena sā attamanā hoti, tattha ce rājā cakkavattã bhāsati bhāsitena pi sā attamanā hoti, atittā va bhikkhave khattiyaparisā hoti atha rājā cakkavatti tuõhã bhavati. 2. Sace bhikkhave brāhmaõaparisā . . . tuõhã bhavati. 3. Sace bhikkhave gahapatiparisā . . . tuõhã bhavati. 4. Sace bhikkhave samaõaparisā . . . tuõhã bhavati. Ime kho bhikkhave cattāro acchariyā abbhutā dhammā ra¤¤o cakkavattimhi. 5. Evam eva kho bhikkhave cattāro acchariyā abbhutā dhammā ânande. Katame cattāro? Sace bhikkhave bhikkhuparisā ânandaü dassanāya upasaīkamati . . . tuõhã bhavati. 6. Sace bhikkhave bhikkhunãparisā . . . pe . . . 7. Sace bhikkhave upāsakaparisā . . . pe . . . 8. Sace bhikkhave upāsikāparisā . . . tuõhã bhavati. Ime kho bhikkhave cattāro acchariyā abbhutā dhammā ânande ti. [Bhaya-]vaggo tatiyo. [Tass' uddānaü|| Attānuvāda ummi ca|| dve ca nānā dve ca honti|| Mettā dve ca acchariyā|| abbhutadhammā parā dve] ti|| 131. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Idha bhikkhave ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saüyojanāni appahãnāni honti, uppattipaņilābhikāni saüyojanāni appahãnā honti, bhavapaņilābhikāni saüyojanāni appahãnā honti. #<[page 134]># %<134 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Idha pana bhikkhave ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saüyojanāni pahãnāni honti, uppattipaņilābhikāni saüyojanāni appahãnā honti, bhavapaņilābhikāni saüyojanāni appahãnā honti. Idha pana bhikkhave ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saüyojanāni pahãnāni honti, uppattipaņilābhikāni saüyojanāni pahãnāni honti, bhavapaņilābhikāni appahãnāni honti. Idha pana bhikkhave ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saüyojanāni pahãnāni honti, uppattipaņilābhikāni saüyojanāni pahãnāni honti, bhavapaņilābhikāni saüyojanāni pahãnāni honti. 2. Katamassa bhikkhave puggalassa oraübhāgiyāni saüyojanāni appahãnāni, uppattipaņilābhikāni saüyojanāni appahãnāni, bhavapaņilābhikāni saüyojanāni appahãnāni? Sakadāgāmissa. Imassa kho bhikkhave puggalassa orambhāgiyāni saüyojanāni appahãnāni, uppattipaņilābhikāni saüyojanāni appahãnāni, bhavapaņilābhikāni saüyojanāni appahãnāni. 3. {Katamassa} bhikkhave puggalassa orambhāgiyāni saüyojanāni pahãnāni, uppattipaņilābhikāni saüyojanāni appahãnāni, bhavapaņilābhikāni saüyojanāni appahãnāni. Uddhaüsotassa akaniņņhagāmino. Imassa kho bhikkhave puggalassa orambhāgiyāni . . . appahãnāni. 4. Katamassa bhikkhave puggalassa orambhāgiyāni saüyojanāni pahãnāni, uppattipaņilābhikāni saüyojanāni pahãnāni, bhavapaņilābhikāni saüyojanāni appahãnāni? Antarāparinibbāyissa. Imassa kho bhikkhave puggalassa orambhāgiyāni saüyojanāni . . . appahãnāni. 5. Katamassa bhikkhave puggalassa orambhāgiyāni saüyojanāni pahãnāni, uppattipaņilābhikāni saüyojanāni pahãnāni, bhavapaņilābhikāni saüyojanāni pahãnāni? Arahato. Imassa kho bhikkhave puggalassa orambhāgiyāni saüyojanāni pahãnāni, uppattipaņilābhikāni saüyojanāni pahãnāni, bhavapaņilābhikāni saüyojanāni pahãnāni. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. #<[page 135]># %< PUGGALAVAGGA. 135>% 132. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Yuttapaņibhāno na muttapaņibhāno, muttapaņibhāno na yuttapaņibhāno, yuttapaņibhāno ca muttapaņibhāno ca, n' eva yuttapaņibhāno na muttapaņibhāno. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 133. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Ugghaņita¤¤å, vipacita¤¤å, neyyo, padaparamo. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 134. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Uņņhānaphalåpajãvã na kammaphalåpajãvã, kammaphalåpajãvã na uņņhānaphalåpajãvã, uņņhānaphalåpajãvã ca kammaphalåpajãvã ca, n' eva uņņhānaphalåpajãvã na kammaphalåpajãvã. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā . . . lokasmin ti. 135. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Sāvajjo, vajjabahulo, appavajjo, anavajjo. 2. Katha¤ ca bhikkhave puggalo sāvajjo hoti? Idha bhikkhave ekacco puggalo sāvajjena kāyakammena samannāgato hoti . . . pe . . . sāvajjo manokammena samannāgato hoti. Evaü kho bhikkhave puggalo sāvajjo hoti. #<[page 136]># %<136 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 3. Katha¤ ca bhikkhave puggalo vajjabahulo hoti? Idha bhikkhave ekacco puggalo sāvajjena bahulaü kāyakammena samannāgato hoti appaü anavajjena . . . pe . . . sāvajjena bahulaü manokammena samannāgato hoti appaü anavajjena. Evaü kho puggalo vajjabahulo hoti. 4. Katha¤ ca bhikkhave puggalo appavajjo hoti? Idha bhikkhave ekacco puggalo anavajjena bahulaü kāyakammena samannāgato hoti appaü sāvajjena . . . pe . . . anavajjena bahulaü manokammena samannāgato hoti appaü sāvajjena. Evaü kho bhikkhave puggalo appavajjo hoti. 5. Katha¤ ca bhikkhave puggalo anavajjo hoti? Idha bhikkhave ekacco puggalo anavajjena kāyakammena samannāgato hoti . . . pe . . . anavajjena manokammena samannāgato hoti. Evaü kho bhikkhave puggalo anavajjo hoti. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 136. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo sãlesu na paripårakārã hoti samādhismiü na paripårakārã pa¤¤āya na paripårakārã. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo sãlesu paripårakārã hoti samādhismiü na paripårakārã pa¤¤āya na paripårakārã. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo sãlesu paripårakārã hoti samādhismiü paripårakārã pa¤¤āya na paripårakārã. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo sãlesu paripårakārã hoti samādhismiü paripårakārã pa¤¤āya paripårakārã. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 137. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? #<[page 137]># %< PUGGALAVAGGA. 137>% Idha bhikkhave ekacco puggalo na sãlagarå hoti na sãlādhipateyyo na samādhigarå hoti na samādhādhipateyyo na pa¤¤āgarå hoti na pa¤¤ādhipateyyo. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo sãlagarå hoti sãlādhipateyyo na samādhigarå hoti na samādhādhipateyyo na pa¤¤āgarå hoti na pa¤¤ādhipateyyo. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo sãlagarå hoti sãlādhipateyyo samādhigarå hoti samādhādhipateyyo na pa¤¤āgarå hoti na pa¤¤ādhipateyyo. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo sãlagarå hoti sãlādhipateyyo samādhigarå hoti samādhādhipateyyo pa¤¤āgarå hoti pa¤¤ādhipateyyo. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 138. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Nikaņņhakāyo anikaņņhacitto, anikaņņhakāyo nikaņņhacitto, anikaņņhakāyo ca anikaņņhacitto ca, nikaņņhakāyo ca nikaņņhacitto ca. 2. Katha¤ ca bhikkhave puggalo nikaņņhakāyo hoti anikaņņhacitto? Idha bhikkhave ekacco puggalo ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevati, so tattha kāmavitakkam pi vitakketi vyāpādavitakkam pi vitakketi vihiüsāvitakkam pi vitakketi. Evaü kho bhikkhave puggalo nikaņņhakāyo hoti anikaņņhacitto. 3. Katha¤ ca bhikkhave puggalo anikaņņhakāyo hoti nikaņņhacitto? Idha bhikkhave ekacco puggalo na h' eva kho ara¤¤e . . . patisevati, so tattha nekkhammavitakkam pi vitakketi avyāpādavitakkam . . . avihiüsāvitakkaü vitakketi. Evaü kho bhikkhave puggalo anikaņņhakāyo hoti nikaņņhacitto. 4. Katha¤ ca bhikkhave puggalo anikaņņhakāyo ca hoti anikaņņhacitto ca? Idha bhikkhave ekacco puggalo na h' eva kho ara¤¤e . . . paņisevati, #<[page 138]># %<138 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ so tattha kāmavitakkaü pi vitakketi . . . vihiüsāvitakkaü vitakketi. Evaü kho bhikkhave anikaņņhakāyo ca hoti anikaņņhacitto ca. 5. Katha¤ ca bhikkhave puggalo nikaņņhakāyo ca hoti nikaņņhacitto ca? Idha pana bhikkhave ekacco puggalo ara¤¤e . . . paņisevati, so tattha nekkhammavitakkam pi vitakketi avyāpādavitakkam pi vitakketi avihiüsāvitakkam pi vitakketi. Evaü kho bhikkhave puggalo nikaņņhakayo ca hoti nikaņņhacitto ca. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 139. 1. Cattāro 'me bhikkhave dhammakathikā. Katame cattāro? Idha bhikkhave ekacco dhammakathiko appa¤ ca bhāsati asahita¤ ca, parisā ca na kusalā hoti sahitāsahitassa. Evaråpo bhikkhave dhammakathiko, evaråpāyaü parisāyaü dhammakathiko t' eva saīkhaü gacchati. 2. Idha pana bhikkhave ekacco dhammakathiko appa¤ ca bhāsati sahita¤ ca, parisā ca kusalā hoti sahitāsahitassa. Evaråpo bhikkhave dhammakathiko, evaråpāyaü parisāyaü dhammakathiko t' eva saīkhaü gacchati. 3. Idha pana bhikkhave ekacco dhammakathiko bahu¤ ca bhāsati asahita¤ ca, parisā ca na kusalā hoti sahitāsahitassa. Evaråpo bhikkhave dhammakathiko, evaråpāyaü parisāyaü dhammakathiko t' eva saīkhaü gacchati. 4. Idha pana bhikkhave ekacco dhammakathiko bahu¤ ca bhāsati sahita¤ ca, parisā ca kusalā hoti sahitāsahitassa. Evaråpo bhikkhave dhammakathiko evaråpāyaü parisāyaü dhammakathiko t' eva saīkhaü gacchati. Ime kho bhikkhave cattāro dhammakatthikā ti. 140. Cattāro 'me bhikkhave vādã. Katame cattāro? #<[page 139]># %< âBHâVAGGA. 139>% Atthi bhikkhave vādã atthato pariyādānaü gacchati no vya¤janato. Atthi bhikkhave vādã vya¤janato pariyādānaü gacchati no atthato. Atthi bhikkhave vādã atthato ca vya¤janato ca pariyādānaü gacchati. Atthi bhikkhave vādã n' ev' atthato no vya¤janato pariyādānaü gacchati. Ime kho bhikkhave cattāro vādã. Aņņhānaü etaü bhikkhave anavakāso yaü catuhi paņisambhidāhi samannāgato atthato ca vya¤janato ca pariyādānaü gacchatãti. Puggalavaggo catuttho. [Tass' uddānam|| Saüyojanaü paņibbhāno|| ugghaņita¤¤å ņhānaü|| sāvajjo dve ca sãlāpi|| nikaņņha dhammavādã] cāti|| 141. Catasso imā bhikkhave ābhā. Katamā catasso? Candābhā, suriyābhā, aggābhā, pa¤¤ābhā. Imā kho bhikkhave catasso ābhā, etadaggaü bhikkhave imāsaü catunnaü yadidaü pa¤¤ābhā ti. 142. Catasso imā bhikkhave pabhā. Katamā catasso? Candappabhā, suriyappabhā, aggippabhā, pa¤¤āpabhā. Imā kho bhikkhave catasso pabhā, etadaggaü bhikkhave imāsaü catunnaü yadidaü pa¤¤āpabhā ti. 143. Cattāro 'me bhikkhave ālokā. Katame cattāro? Candāloko, suriyāloko, aggāloko, pa¤¤āloko. Ime kho bhikkhave cattāro ālokā, etadaggaü bhikkhave imesaü catunnaü yadidaü pa¤¤āloko ti. 144. Cattāro 'me bhikkhave obhāsā. Katame cattāro? Candobhāso, suriyobhāso, aggobhāso, pa¤¤obhāso. #<[page 140]># %<140 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Ime kho bhikkhave cattāro obhāsā, etadaggaü bhikkhave imesaü catunnaü yadidaü pa¤¤obhāso ti. 145. Cattāro 'me bhikkhave pajjotā. Katame cattāro? Candapajjoto, suriyapajjoto, aggipajjoto, pa¤¤āpajjoto. Ime kho bhikkhave cattāro pajjotā, etadaggaü bhikkhave imesaü catunnaü yadidaü pa¤¤āpajjoto ti. 146. Cattāro 'me kālā. Katame cattāro? Kālena dhammasavanaü, kālena dhammasākacchā, kālena samatho, kālena vipassanā. Ime kho bhikkhave cattāro kālā ti. 147. 1. Cattāro 'me bhikkhave kālā sammā bhāviyamānā sammā anuparivattiyamānā anupubbena āsavānaü khayaü pāpenti. Katame cattāro? Kālena dhammasavanaü, kālena dhammasākacchā, kālena samatho, kālena vipassanā. Ime kho bhikkhave cattāro kālā sammā bhāviyamānā sammā anuparivattiyamānā anupubbena āsavānaü khayaü pāpenti. 2. Seyyathāpi bhikkhave upari pabbate thålaphussitake deve vassante taü udakaü yathāninnaü pavattamānam pabbatakandarapadarasākhā paripåreti, pabbatakandarapadarasākhā paripårā kussubbhe paripårenti, kussubbhā paripårā mahāsobbhe paripårenti, mahāsobbhā paripårā kunnadiyo paripårenti, kunnadiyo paripårā mahānadiyo paripårenti, mahānadiyo paripårā samuddaü sāgaraü paripårenti, evam eva kho bhikkhave ime cattāro kālā sammā bhāviyamānā sammā anuparivattiyamānā anupubbena āsavānaü khayaü pāpentãti. #<[page 141]># %< INDRIYAVAGGA. 141>% 148. Cattār' imāni bhikkhave vacãduccaritāni. Katamāni cattāri? Musāvādo, pisuõāvācā, pharusāvācā, samphappalāpo. Imāni kho bhikkhave cattāri vacãduccaritānãti. 149. Cattār' imāni vacãsucaritāni. Katamāni cattāri? Saccavācā, apisuõāvācā, saõhāvācā, mantābhāsā. Imāni kho bhikkhave cattāri vacãsucaritānãti. 150. Cattāro 'me bhikkhave sārā. Katame cattāro? Sãlasāro, samādhisāro, pa¤¤āsāro, vimuttisāro ti. Ime kho bhikkhave cattāro sārāti. âbhā vaggo pa¤camo. [Tass' uddānaü|| âbhāpabhā ca ālokā|| obhā[sa] pajjota dve kālā dve caritā ca sãlāgā|| honti te dasa vagge cāti.] 151. Cattār' imāni bhikkhave indriyāni. Katamāni cattāri? Saddhindriyaü, viriyindriyaü, satindriyaü, samādhindriyaü. Imāni kho bhikkhave cattāri indriyānãti. 152. 1. Cattār' imāni bhikkhave balāni. Katamāni cattāri? Saddhābalaü, viriyabalaü, satibalaü, samādhibalaü. Imāni kho bhikkhave cattāri balānãti. #<[page 142]># %<142 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 153. 2. Cattar' imāni bhikkhave balāni. Katamāni balāni? Pa¤¤ābalaü, viriyabalaü, anavajjabalaü, saīgāhabalaü. Imāni kho bhikkhave cattāri balānãti. 154. 1. Cattār' imāni bhikkhave balāni. Katamāni balāni? Satibalaü, samādhibalaü, anavajjabalaü, saīgāhabalaü. Imāni kho bhikkhave cattāri balānãti. 155. 2. Cattār' imāni bhikkhave balāni. Katamāni cattāri? Paņisaīkhānabalaü, bhāvanābalaü, anavajjabalaü saīgāhabalaü. Imānã kho bhikkhave cattāri balānãti. 156. Cattār' imāni bhikkhave kappassa asaīkheyyāni. Katamāni cattāri? Yadā bhikkhave kappo saüvaņņati taü na sukaraü saīkhātuü ettakāni vassānãti vā ettakāni vassasatānãti vā ettakāni vassasahassānãti va ettakāni vassasatasahassānãti vā. Yadā bhikkhave kappo saüvaņņo tiņņhati taü na sukaraü . . . vassasatasahassānãti vā. Yadā bhikkhave kappo vivaņņati taü no sukaraü . . . pe . . . vassasatasahassānãti vā. Yadā bhikkhave kappo vivaņņo tiņņhati taü na sukaraü saīkhātuü ettakāni vassānãti vā ettakāni vassasatānãti vā ettakāni vassasahassānãti vā ettakāni vassasatasahassānãti vā. Imāni kho bhikkhave cattāri kappassa asaīkheyyānãti. 157. 1. Dve 'me bhikkhave rogā. Katame dve. #<[page 143]># %< INDRIYAVAGGA. 143>% Kāyiko ca rogo cetasiko ca rogo. Dissanti bhikkhave sattā kāyikena rogena ekam pi vassaü ārogyaü paņijānamānā, dve pi vassāni ārogyaü paņijānamānā, tãõi pi . . . cattāri pi . . . pa¤ca pi . . . dasa pi . . . vãsatim pi . . . tiüsam pi . . . cattārãsam pi . . . pa¤¤āsam pi vassāni ārogyaü paņijānamānā, vassasatam pi ārogyaü paņijānamānā. Te bhikkhave sattā dullabhā lokasmiü ye cetasikena rogena muhuttam pi ārogyaü paņijānanti a¤¤atra khãõāsavehi. 2. Cattāro 'me bhikkhave pabbajitassa rogā. Katame cattāro? Idha bhikkhave mahiccho hoti vighātavā asantuņņho itarãtaracãvarapiõķapātasenāsanagilāna paccayabhesajjaparikkhārena. So mahiccho samāno vighātavā asantuņņho itarãtara . . . parikkhārena pāpikaü icchaü paõidahati anava¤¤apaņilābhāya lābhasakkārasilokapaņilabhāya. So uņņhahati ghaņati vāyamati anava¤¤apaņilābhāya lābhasakkārasilokapaņilābhāya. So saīkhāya kulāni upasaīkamati saīkhāya nisãdati saīkhāya dhammaü bhāsati saīkhāya uccārapassāvaü sandhāreti. Ime kho bhikkhave cattāro pabbajitassa rogā. 3. Tasmātiha bhikkhave evaü sikkhitabbaü: na mahicchā bhavissāma vighātavanto asantuņņhā itarãtara . . . parikkhārena, na pāpikaü icchaü paõidahissāmā anava¤¤apaņilābhāya lābhasakkārasilokapaņilābhāya, na uņņhahissāma na ghaņissāma na vāyamissāma anava¤¤apaņilābhāya lābhasakkārasilokapaņilābhāya, khamā bhavissāma sãtassa uõhassa jighacchāya pipāsāya ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassānaü duruttānaü durāgatānaü vacanapathānaü uppannānaü sārãrikānaü vedanānaü dukkhānaü tippānaü kharānaü kaņukānaü asātānaü amanāpānaü pāõaharānaü, adhivāsikajātikā bhavissāmāti. Evaü hi vo bhikkhave sikkhitabban ti. 158. 1. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhå āmantesi: âvuso bhikkhave ti. #<[page 144]># %<144 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ âvuso ti kho te bhikkhå āyasmato Sāriputtassa paccassosuü. âyasmā Sāriputto etad avoca : Yo hi koci āvuso bhikkhu vā bhikkhunã vā cattāro dhamme attani samanupassati niņņham ettha gantabbaü-- parihāyāmi kusalehi dhammehi parihānam etaü vuttaü Bhagavatā. Katame cattāro? Rāgavepullataü, dosavepullataü, mohavepullataü, gambhãresu kho pan' assa ņhānaņņhānesu pa¤¤ācakkhuü na kamati. Yo hi koci āvuso bhikkhu vā bhikkhunã vā ime cattāro dhamme attani samanupassati niņņham ettha gantabbaü --parihāyāmi kusalehi dhammehi parihānam etaü vuttaü Bhagavatā. 2. Yo hi koci āvuso bhikkhu vā bhikkhunã vā cattāro dhamme attani samanupassati niņņham ettha gantabbaü-- na parihāyāmi kusalehi dhammehi aparihānam etaü vuttaü Bhagavatā. Katame cattāro? Rāgatanuttaü, dosatanuttaü, mohatanuttaü, gambhãresu kho pan' assa ņhānaņņhānesu pa¤¤ācakkhuü kamati. Yo hi koci āvuso bhikkhu vā bhikkhunã vā ime cattāro dhamme attani samanupassati niņņham ettha gantabbaü --na parihāyāmi kusalehi dhammehi aparihānam etaü vuttaü Bhagavatāti. 159. 1. Ekaü samayaü āyasmā ânando Kosambiyaü viharati Ghositārāme. Atha kho a¤¤atarā bhikkhunã a¤¤ataraü purisaü āmantesi: Ehi tvaü ambho purisa yen' ayyo ânando ten' upasaīkama, upasaīkamitvā mama vacanena ayyassa ânandassa pāde sirasā vanda: itthannāmā bhante bhikkhunã ābādhikinã dukkhitā bāëhagilānā ayyassa ânandassa pāde sirasā vandatãti. Eva¤ ca vadehi--sādhu kira bhante ayyo ânando yena bhikkhunãpassayo yena sā bhikkhunã ten' upasaīkamatu anukampaü upādāyāti. Evam ayye ti kho so puriso tassā bhikkhuniyā paņisutvā yen' āyasmā ânando ten' upasaīkami, upasaīkamitvā āyasmantaü ânandaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. #<[page 145]># %< INDRIYAVAGGA. 145>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ekamantaü nisinno kho so puriso āyasmantaü ânandaü etad avoca : Itthannāmā bhante bhikkhunã ābādhikinã dukkhitā bāëhagilānā ayyassa ânandassa pāde sirasā vandati, eva¤ ca vadeti: sādhu kira bhante āyasmā ânando yena bhikkhunipassayo yena sā bhikkhunã ten' upasaīkamatu anukampaü upādāyāti. Adhivāsesi kho āyasmā ânando tuõhãbhāvena. 2. Atha kho āyasmā ânando nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena bhikkhunipassayo ten' upasaīkami. Addasā kho sā bhikkhunã āyasmantaü ânandaü dårato va āgacchantaü disvā sā sãsaü pārupitvā ma¤cake nipajji. Atha kho āyasmā ânando yena sā bhikkhunã ten' upasaīkami, upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Nisajja kho āyasmā ânando taü bhikkhuniü etad avoca : 3. âhārasambhåto ayaü bhagini kāyo āhāraü nissāya āhāro pahātabbo, taõhāsambhåto ayaü bhagini kāyo taõhaü nissāya taõhā pahātabbā, mānasambhåto ayaü bhagini kāyo mānaü nissāya māno pahātabbo, methunasambhåto ayaü bhagini kāyo methuno ca setughāto vutto Bhagavatā. 4. âhārasambhåto ayaü bhagini kāyo āhāraü nissāya āhāro pahātabbo ti--iti kho pan' etaü vuttaü ki¤c' etaü paticca vuttaü. Idha bhagini bhikkhu {paņisaīkhā} yoniso āhāraü āhāreti n' eva davāya na madāya na maõķanāya na vibhåsanāya, yāvad eva imassa kāyassa ņhitiyā yāpanāya vihiüsåparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti purāõa¤ ca vedanaü paņihaīkhāmi nava¤ ca vedanaü na uppādessāmi yātrā ca bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. So aparena samayena āhāraü nissāya {āharaü} pajahati. âhārasambhåto ayaü bhagini kāyo āhāraü nissāya āhāro pahātabbo ti--iti yan taü vuttaü idam etaü paņicca vuttaü. 5. Taõhāsambhåto ayaü bhagini kāyo taõhaü nissāya taõhā pahātabbā ti--iti kho pan' etaü vuttaü ki¤c' etaü paņicca vuttaü. #<[page 146]># %<146 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Idha bhagini bhikkhu suõāti: itthannāmo kira bhikkhu āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharatãti. Tass' evaü hoti: kudassu nāma aham pi āsavānaü khayā . . . pe . . . sacchikatvā upasampajja viharissāmãti. So aparena samayena taõhaü nissāya taõhaü pajahati. Taõhāsambhåto ayaü bhagini kāyo taõhaü nissāya taõhā pahātabbā ti--iti yan taü vuttaü idam etaü paņicca vuttaü. 6. Mānasambhåto ayaü bhagini kāyo mānaü nissāya māno pahātabbo ti--iti kho pan' etaü vuttaü ki¤c' etaü paņicca vuttaü. Idha bhagini bhikkhu suõāti: itthannāmo kira bhikkhu āsavānaü khayā . . . pe . . . sacchikatvā upasampajja viharatãti. Tass' evaü hoti: so hi nāma āyasmā āsavānaü khayā . . . pe . . . sacchikatvā upasampajja viharissati, kim aīga panāhan ti? So aparena samayena mānaü nissāya mānaü pajahati. Mānasambhåto ayaü bhagini kāyo mānaü nissāya māno pahātabbo ti--iti yan taü vuttaü idam etaü paņicca vuttaü. 7. Methunasambhåto ayaü bhagini kāyo methuno ca setughāto vutto Bhagavatā ti. 8. Atha kho sā bhikkhunã ma¤cakā vuņņhahitvā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā āyasmato ânandassa pādesu sirasā nipatitvā āyasmantaü ânandaü etad avoca : Accayo maü bhante accagamā yathābālaü yathāmåëhaü yathā-akusalaü sāhaü evam akāsiü. Tassā me bhante ayyo ânando accayaü accayato paņigaõhātu āyatiü saüvarāyāti. 9. Taggha tvaü bhagini accayo accagamā yathābālaü yathāmåëhaü yathā-akusalaü yā tvaü evam akāsi. Yato ca kho tvaü bhagini accayaü accayato disvā yathādhammaü paņikarosi tan te mayaü paņigaõhāma. Vuddhi h' esā bhagini ariyassa vinaye yo accayaü accayato disvā yathādhammaü paņikaroti āyatiü saüvaraü apajjatãti. #<[page 147]># %< INDRIYAVAGGA. 147>% 160. 1. Sugato vā bhikkhave loke tiņņhamāno sugatavinayo vā tad assā bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaü. Katamo ca bhikkhave sugato? Idha bhikkhave Tathāgato loke uppajjati arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü Buddho Bhagavā. Ayaü bhikkhave sugato. 2. Katamo ca bhikkhave sugatavinayo? So dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü savya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti. Ayaü bhikkhave sugatavinayo. Sugato vā bhikkhave loke tiņņhamāno sugatavinayo vā tad assa bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaü. 3. Cattāro 'me bhikkhave dhammā saddhammassa sammosāya antaradhānāya saüvattanti. Katame cattāro? Idha bhikkhave bhikkhå duggahãtaü suttantaü pariyāpuõanti dunnikkhittehi padavya¤janehi. Dunnikkhittassa bhikkhave padavya¤janassa attho pi dunnayo hoti. Ayaü bhikkhave paņhamo dhammo sammosāya antaradhānāya saüvattati. 4. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhå dubbacā honti dovacassakaraõehi dhammehi samannāgatā akkhamā appadakkhiõaggāhino anusāsaniü. Ayaü bhikkhave dutiyo dhammo sammosāya antaradhānāya saüvattati. 5. Puna ca paraü bhikkhave ye te bhikkhå bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā te na sakkaccaü suttantaü paraü vācenti, tesaü accayena chinnamålako suttanto hoti appaņisaraõo. Ayaü bhikkhave tatiyo dhammo sammosāya antaradhānāya saüvattati. 6. Puna ca paraü bhikkhave therā bhikkhå bāhulikā honti sāthalikā okkamane pubbaīgamā paviveke nikkhittadhurā na viriyaü ārabhanti appattassa pattiyā aõadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, #<[page 148]># %<148 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tesaü pacchimā janatā diņņhānugatiü āpajjati, sā pi hoti bāhulikā sāthalikā okkamane pubbaīgamā paviveke nikkhittadhurā na viriyaü ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaü bhikkhave catuttho dhammo sammosāya antaradhānāya saüvattati. Ime kho bhikkhave cattāro dhammā saddhammassa antaradhānāya saüvattantãti. 7. Cattāro 'me bhikkhave dhammā saddhammassa ņhitiyā asammosāya anantaradhānāya saüvattanti. Katame cattāro? Idha bhikkhave bhikkhå suggahãtaü suttantaü pariyāpuõanti sunikkhittehi padavya¤janehi. Sunikkhittassa bhikkhave padavya¤janassa attho pi sunnayo hoti. Ayaü bhikkhave paņhamo dhammo saddhammassa ņhitiyā asammosāya anantaradhānāya saüvattati. 8. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhå subbacā honti sovacassakaraõehi dhammehi samannāgatā khamā padakkhiõaggāhino anusāsaniü. Ayaü bhikkhave dutiyo dhammo saddhammassa ņhitiya asammosāya anantaradhānāya saüvattati. 9. Puna ca paraü bhikkhave ye te bhikkhå bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā te sakkaccaü suttantaü paraü vācenti, tesaü accayena na ca chinnamålako suttanto hoti sappaņisaraõo. Ayaü bhikkhave tatiyo dhammo saddhammassa ņhitiyā asammosāya anantaradhānāya saüvattati. 10. Puna ca paraü bhikkhave therā bhikkhå na bāhulikā honti na sāthalikā okkamaõe pubbaīgamā paviveke nikkhittadhurā viriyaü ārabhanti appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya, tesaü pacchimā janatā diņņhānugatiü āpajjati. Sā pi hoti na bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaīgamā viriyaü ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Ayaü bhikkhave catuttho dhammo saddhammassa ņhitiyā asammosāya anantaradhānāya saüvattati. #<[page 149]># %< PAōIPADâVAGGA. 149>% Ime kho bhikkhave cattāro dhammā saddhammassa ņhitiyā asammosāya anantaradhānāya saüvattantãti. [Indriya-]vaggo [paņhamo] [Tass' uddānaü: Indriyāni tibalānã|| pa¤¤ā satisaīkhātaü pa¤camaü|| Kappo rogo parihāni|| bhikkhunã sugatavinayena te dasāti ||] 161. Catasso imā bhikkhave paņipadā. Katamā catasso? Dukkhā paņipadā dandhābhi¤¤ā, dukkhā paņipadā khippābhi¤¤ā sukhā paņipadā dandhābhi¤¤ā, sukhā paņipadā khippābhi¤¤ā Imā kho bhikkhave catasso paņipadā ti. 162. 1. Catasso imā bhikkhave paņipadā. Katamā catasso? Dukkhā paņipadā dandhābhi¤¤ā, dukkhā paņipadā khippābhi¤¤ā, sukhā paņipadā dandhābhi¤¤ā, sukhā paņipadā khippābhi¤¤ā. 2. Katamā ca bhikkhave dukkhā paņipadā dandhābhi¤¤ā? Idha bhikkhave ekacco pakatiyā pi tibbarāgajātiko hoti abhikkhaõaü rāgajaü dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti, pakatiyā pi tibbadosajātiko hoti abhikkhaõaü dosajaü dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti, pakatiyā pi tibbamohajātiko hoti abhikkhaõaü mohajaü dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Tass' imāni pa¤cindriyāni mudåni pātubhavanti--saddhindriyaü viriyindriyaü satindriyaü samādhindriyaü pa¤¤indriyaü--so imesaü pa¤cannaü indriyānaü muduttā dandhaü ānantariyaü pāpuõāti āsavānaü khayāya. Ayaü vuccati bhikkhave dukkhā paņipadā dandhābi¤¤ā. 3. Katamā ca bhikkhave dukkhā paņipadā khippābhi¤¤ā? Idha bhikkhave ekacco pakatiyā pi tibbarāgajātiko hoti . . . paņisaüvedeti. Tass' imāni pa¤cindriyāni adhimattāni pātubhavanti--saddhindriyaü . #<[page 150]># %<150 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . pa¤¤indriyaü--so imesaü pa¤cannaü indriyānaü adhimattattā khippaü ānantariyaü pāpuõāti āsavānaü khayāya. Ayaü vuccati bhikkhave dukkhā paņipadā khippābhi¤¤ā. 4. Katamā ca bhikkhave sukhā paņipadā dandhābhi¤¤ā? Idha bhikkhave ekacco pakatiyā pi na tibbarāgajātiko hoti nābhikkhaõaü rāgajaü dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti, pakatiyā na tibbadosajātiko hoti . . ., pakatiyā na tibbamohajātiko hoti nābhikkhaõaü mohajaü dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Tass' imāni pa¤cindriyāni mudåni pātubhavanti--saddhindriyaü . . . pa¤¤indriyaü --so imesaü pa¤cannaü indriyānaü muduttā dandhaü ānantariyaü pāpuõāti āsavānaü khayāya. Ayaü vuccati bhikkhave sukhā paņipadā dandābhi¤¤ā. 5. Katamā ca bhikkhave sukhā paņipadā khippābhi¤¤ā? Idha bhikkhave ekacco puggalo pakatiyā pi na tibbarāgajātiko hoti nābhikkhaõaü rāgajaü dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti, pakatiyā na tibbadosajātiko hoti nābhikkhaõaü dosajaü dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti na tibbamohajātiko hoti nābhikkhaõaü mohajam dukkham domanassam paņisaüvedeti. Tass' imāni pa¤cindriyāni adhimattāni pātubhavanti--saddhindriyaü viriyindriyaü satindriyaü samādhindriyaü pa¤¤indriyaü--so imesaü pa¤cannaü indriyānaü adhimattattā khippaü ānantariyaü pāpuõāti āsavānaü khayāya. Ayaü vuccati bhikkhave sukhā paņipadā khippābhi¤¤ā. Imā kho bhikkhave catasso paņipadā ti. 163. 1. Catasso imā bhikkhave paņipadā. Katamā catasso? Dukkhā paņipadā dandhābhi¤¤ā . . . sukhā paņipadā khippābhi¤¤ā. 2. Katamā ca bhikkhave dukkhā paņipadā dandhābhi¤¤ā? Idha bhikkhave bhikkhu asubhānupassã kāye viharati āhāre paņikkålasa¤¤ã sabbaloke anabhiratasa¤¤ã sabba saīkhāresu aniccānupassã maraõasa¤¤ā kho pan' assa ajjhattaü såpaņņhitā. So imāni pa¤ca sekhabalāni upanissāya viharati--saddhābalaü hiribalam ottappabalaü viriyabalaü pa¤¤ābalaü, #<[page 151]># %< PAōIPADâVAGGA. 151>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tass' imāni pa¤cindriyāni mudåni pātubhavanti--saddhindriyaü . . . pa¤¤indriyaü-- so imesaü pa¤cannaü indriyānaü muduttā dandhaü ānantariyaü pāpuõāti āsavānaü khayāya. Ayaü vuccati bhikkhave dukkhā paņipadā dandhābhi¤¤ā. 3. Katamā ca bhikkhave dukkhā paņipadā khippābhi¤¤ā? Idha bhikkhave bhikkhu asubhānupassã kāye viharati āhāre paņikkålasa¤¤ã sabbaloke anabhiratasa¤¤ã sabbasaīkhāresu aniccānupassã maraõasa¤¤ā kho pan' assa ajjhattaü såpaņņhitā hoti. So imāni pa¤ca sekhabalāni upanissāya viharati--saddhābalaü . . . pa¤¤ābalaü, tass' imāni pa¤cindriyāni adhimattāni pātubhavanti--saddhindriyaü . . . pa¤¤indriyaü--so imesaü pa¤cannaü indriyānaü adhimattattā khippaü ānantariyaü pāpuõāti āsavānaü khayāya. Ayaü vuccati bhikkhave dukkhā paņipadā khippābhi¤¤ā. 4. Katamā ca bhikkhave sukhā paņipadā dandhābhi¤¤ā? Idha bhikkhave bhikkhu vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi . . . pe . . . paņhamajjhānaü upasampajja viharati, vitakkavicārānaü våpasamā . . . pe . . . dutiyajjhānaü upasampajja viharati, pãtiyā ca virāgā . . . pe . . . sukha¤ ca kāyena paņisaüvedeti yan taü ariyā ācikkhanti, upekhako ca satimā sukhavihārãti {tatiyajjhānaü} upasampajja viharati, sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaü atthagamā adukkhamasukhaü upekhāsatipārisuddhiü catutthajjhānaü upasampajja viharati. So imāni pa¤ca sekhabalāni upanissāya viharati--saddhābalaü . . . pa¤¤ābalaü, tass' imāni pa¤cindriyāni mudåni pātubhavanti --saddhindriyaü . . . pa¤¤indriyaü--so imesaü pa¤cannaü indriyānaü muduttā dandhaü ānantariyaü pāpuõāti āsavānaü khayāya. Ayaü vuccati bhikkhave sukhā paņipadā dandhābhi¤¤ā. 5. Katamā ca bhikkhave sukhā paņipadā khippābhi¤¤ā? Idha bhikkhave bhikkhu vivicc' eva kāmehi . . . paņhamajjhānaü upasampajja viharati, . . . pe . . . {dutiyajjhānaü} upasampajja viharati, . . . pe . . . tatiyajjhānaü upasampajja viharati, #<[page 152]># %<152 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . . pe . . . catutthajjhānaü upasampajja viharati. So imāni pa¤ca sekhabalāni upanissāya viharati--saddhābalaü . . . pe . . . pa¤¤ābalaü, tass' imāni pa¤cindriyāni adhimattāni pātubhavanti--{saddhindriyaü} . . . pa¤¤indriyaü--so imesaü pa¤cannaü indriyānaü adhimattattā khippaü ānantariyaü pāpuõāti āsavānaü khayāya. Ayaü vuccati bhikkhave sukhā paņipadā khippābhi¤¤ā. Imā kho bhikkhave catasso paņipadā ti. 164. 1. Catasso imā bhikkhave paņipadā. Katamā catasso? Akkhamā paņipadā, khamā paņipadā, damā paņipadā, samā paņipadā. 2. Katamā ca bhikkhave akkhamā paņipadā? Idha bhikkhave ekacco akkosantaü paccakkosati rosantaü paņirosati bhaõķantaü paņibhaõķati. Ayaü vuccati bhikkhave akkhamā paņipadā. 3. Katamā ca bhikkhave khamā paņipadā? Idha bhikkhave ekacco akkosantaü na paccakkosati rosantaü na paņirosati bhaõķantaü na paņibhaõķati. Ayaü bhikkhave khamā paņipadā. 4. Katamā ca bhikkhave damā paņipadā? Idha bhikkhave bhikkhu cakkhunā råpaü disvā na nimmitaggāhã hoti nānuvya¤janaggāhã yatvādhikaraõam enaü cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāsaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati rakkhati cakkhundriyaü cakkhundriye saüvaraü āpajjati--sotena saddaü sutvā . . . pe . . . ghānena gandhaü ghāyitvā . . . pe . . . jivhāya rasaü sāyitvā . . . pe . . . kāyena phoņņhabbaü phusitvā . . . pe . . . manasā dhammaü vi¤¤āya na nimittaggāhã hoti nānuvya¤janaggāhã yatvādhikaraõaü enaü manindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāsaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati rakkhati manindriyaü manindriye saüvaraü āpajjati. #<[page 153]># %< PAōIPADâVAGGA. 153>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ayaü vuccati bhikkhave damā paņipadā. 5. Katamā ca bhikkhave samā paņipadā? Idha bhikkhave bhikkhu uppannaü kāmavitakkaü nādhivāseti pajahati vinodeti sameti vyantikaroti anabhāvaü gameti, uppannaü vyāpādavitakkaü . . . uppannaü vihiüsāvitakkaü . . . uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti sameti vyantikaroti anabhāvaü gameti. Ayaü vuccati bhikkhave samā paņipadā. Imā kho bhikkhave catasso paņipadā. 165. 1. Catasso imā bhikkhave paņipadā. Katamā catasso? Akkhamā paņipadā . . . samā paņipadā. 2. Katamā ca bhikkhave akkhamā paņipadā? Idha bhikkhave ekacco akkhamo hoti sãtassa uõhassa jighacchāya pipāsāya ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassānaü duruttānaü durāgatānaü vacanapathānaü uppannānaü sārãrikānaü vedanānaü dukkhānaü tippānaü kharānaü kaņukānaü asātānaü amanāpānaü pāõaharānaü anadhivāsikajātiko hoti. Ayaü vuccati bhikkhave akkhamā paņipadā. 3. Katamā ca bhikkhave khamā paņipadā? Idha bhikkhave ekacco khamo hoti sãtassa uõhassa . . . pe . . . adhivāsikajātiko hoti. Ayaü vuccati bhikkhave khamā paņipadā. 4. Katamā ca bhikkhave damā paņipadā? Idha bhikkhave ekacco cakkhunā råpaü disvā na nimittaggāhã hoti . . . [164. 4] pe . . . Ayaü vuccati bhikkhave damā paņipadā. 5. Katamā ca bhikkhave samā paņipadā? Idha bhikkhave bhikkhu uppannaü kāmavitakkaü nādhivāseti . . . [164. 5] pe . . . Ayaü vuccati bhikkhave samā paņipadā. Imā kho bhikkhave catasso paņipadā ti. #<[page 154]># %<154 AđGUTTARA-NIKAYA.>% 166. 1. Catasso imā bhikkhave paņipadā. Katamā catasso? Dukkhā paņipadā dandhābhi¤¤ā . . . sukhā paņipadā khippābhi¤¤ā. 2. Tatra bhikkhave yāyaü paņipadā dukkhā dandhābhi¤¤ā ayaü bhikkhave paņipadā ubhayen' eva hãnā akkhāyati, yam pāyaü paņipadā dukkhā iminā pāyaü hãnā akkhāyati, yam pāyaü paņipadā dandhābhi¤¤ā iminā pāyaü hãnā akkhāyati. Ayaü bhikkhave paņipadā ubhayen' eva hãnā akkhāyati. 3. Tatra bhikkhave yāyaü paņipadā dukkhā khippābhi¤¤ā ayaü bhikkhave paņipadā dukkhattā hãnā akkhāyati. 4. Tatra bhikkhave yāyaü paņipadā sukhā dandhābhi¤¤ā ayaü bhikkhave paņipadā dandhattā hãnā akkhāyati. 5. Tatra bhikkhave yāyaü paņipadā sukhā khippābhi¤¤ā ayaü bhikkhave paņipadā ubhayen' eva paõãtā akkhāyati, yam pāyaü paņipadā sukhā iminā pāyaü paõãtā akkhāyati, yaü pāyaü paņipadā khippā iminā pāyaü paõãtā akkhāyati. Ayaü bhikkhave paņipadā ubhayen' eva paõãtā akkhāyati. Imā kho bhikkhave catasso paņipadā ti. 167. 1. Atha kho āyasmā Sāriputto yen' āyasmā Mahāmoggallāno ten' upasaīkami, upasaīkamitvā āyasmatā Mahāmoggallānena saddhiü sammodi sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā Sāriputto āyasmantaü Mahāmogallānaü etad avoca : Catasso imā āvuso Moggallāna paņipadā. Katamā catasso? Dukkhā paņipadā dandhābhi¤¤ā . . . pe . . . Imā kho āvuso catasso paņipadā. 2. Imāsaü kho āvuso catassannaü paņipadānaü kataman te paņipadaü āgamma anupādāya āsavehi cittaü vimuttan ti? #<[page 155]># %< PAōIPADâVAGGA. 155>% Catasso imā āvuso Sāriputta paņipadā. Katamā catasso? Dukkhā paņipadā dandhābhi¤¤ā . . . pe . . . Imā kho āvuso catasso paņipadā. Imāsaü kho āvuso catassannaü paņipadānaü yāyaü paņipadā dukkhā khippābhi¤¤ā, imaü me paņipadaü āgamma anupādāya āsavehi cittaü vimuttan ti. 168. 1. Atho kho āyasmā Mogallāno yen' āyasmā Sāriputto ten' upasaīkami . . . Ekamantaü nisinno kho āyasmā Mahāmoggallāno āyasmantaü Sāriputtaü etad avoca : Catasso imā āvuso Sāriputta paņipadā . . . pe . . . Imā kho āvuso catasso paņipadā. 2. Imāsaü kho āvuso catassannaü paņipadānaü kataman te paņipadaü āgamma anupādāya āsavehi cittaü vimuttan ti? Catasso imā āvuso Moggallāna paņipadā . . . pe . . . Imāsaü kho āvuso catassannaü paņipadānaü yāyaü paņipadā sukhā khippābhi¤¤ā, imaü me paņipadaü āgamma anupādāya āsavehi cittaü vimuttan ti. 169. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo diņņh' eva dhamme sasaīkhāraparinibbāyã hoti. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo kāyassa bhedā sasaīkhāraparinibbāyã hoti. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo diņņh' eva dhamme asaīkhāraparinibbāyã hoti. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo kāyassa bhedā asaīkhāraparinibbāyã hoti. 2. Katha¤ ca bhikkhave puggalo diņņh' eva dhamme sasaīkhāraparinibbāyã hoti? Idha bhikkhave bhikkhu asubhānupassã kāye viharati, āhāre paņikkålasa¤¤ã sabbaloke anabhiratasa¤¤ã sabbasaīkhāresu aniccānupassã maraõasa¤¤ā kho pan' assa ajjhattaü såpaņņhitā hoti. #<[page 156]># %<156 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ So imāni pa¤ca sekhabalāni upanissāya viharati--saddhābalaü . . . pa¤¤ābalaü, tass' imāni pa¤cindriyāni adhimattāni pātubhavanti--saddhindriyaü . . . pa¤¤indriyaü--so imesaü pa¤cannaü indriyānaü adhimattattā diņņh' eva dhamme sasaīkhāraparinibbāyã hoti. 3. Katha¤ ca bhikkhave puggalo kāyassa bhedā sasaīkhāraparinibbāyã hoti? Idha {pana} bhikkhave bhikkhu asubhānupassã viharati . . . maraõasa¤¤ā kho pan' assa ajjhattaü såpaņņhitā hoti. So imāni pa¤ca sekhabalāni upanissāya viharati-- saddhābalaü . . . pa¤¤ābalaü, tass' imāni pa¤cindriyāni mudåni pātubhavanti--saddhindriyaü . . . pa¤¤indriyaü-- . . . muduttā kāyassa bhedā sasaīkhāra-parinibbāyi hoti. Evaü kho bhikkhave puggalo kāyassa bhedā sasaīkhāraparinibbāyã hoti. 4. Katha¤ ca bhikkhave puggalo diņņh' eva dhamme asaīkhāraparinibbāyã hoti? Idha bhikkhave vivicc' eva kāmehi . . . pe . . . catutthajjhānaü upasampajja viharati. So imāni pa¤ca sekhabalāni . . . adhimattāni pātubhavanti . . . adhimattattā diņņh' eva dhamme asaīkhāraparinibbāyã hoti. Evaü kho bhikkhave ekacco puggalo diņņh' eva dhamme sasaīkhāraparinibbāyi hoti. 5. Katha¤ ca bhikkhave puggalo kāyassa bhedā asaīkhāraparinibbāyã hoti? Idha bhikkhave bhikkhu vivicc' eva kāmehi . . . pe . . . catutthajjhānaü upasampajja viharati. So imāni . . . mudåni pātubhavanti . . . muduttā kāyassa bhedā asaīkhāraparinibbāyã hoti. Imā kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 170. 1. Ekaü samayaü āyasmā ânando Kosambiyaü viharati Ghositārāme. Tatra kho āyasmā ânando bhikkhå āmantesi: âvuso bhikkhavo ti. âvuso ti kho te bhikkhå āyasmato ânandassa paccassosuü. âyasmā ânando etad avoca : #<[page 157]># %< PAōIPADâVAGGA. 157>% Yo hi koci āvuso bhikkhu vā bhikkhunã vā mama santike arahattapattiü vyākaroti sabbo so catuhi aīgehi etesaü vā a¤¤atarena. Katamehi catuhi? 2. Idha āvuso bhikkhå samathapubbaīgamaü vipassanaü bhāveti, tassa samathapubbaīgamaü vipassanaü bhāvayato maggo sa¤jāyati. So taü maggaü āsevati bhāveti bahulãkaroti. Tassa taü maggaü āsevato bhāvayato bahulãkaroto sa¤¤ojanāni pahãyanti anusayā vyantihonti. 3. Puna ca paraü āvuso bhikkhu vipassanāpubbaīgamaü samathaü bhāveti, tassa vipassanāpubbaīgamaü samathaü bhāvayato maggo sa¤jāyati. So taü maggaü āsevati bhāveti, bahulãkaroti. Tassa taü maggaü āsevato bahulãkaroto sa¤¤ojanāni pahãyanti anusayā vyantihonti. 4. Puna ca paraü āvuso bhikkhu samathavipassanaü yuganaddhaü bhāveti, tassa samathavipassanaü yuganaddhaü bhāvayato maggo sa¤jāyati. So taü maggaü āsevati . . . bahulãkaroti. Tassa taü maggaü āsevato . . . bahulãkaroto sa¤¤ojanāni pahãyanti anusayā vyantihonti. 5. Puna ca paraü āvuso bhikkhuno dhammuddhaccaviggahãtamanā hoti, so āvuso samayo yan taü cittaü ajjhattaü yeva santiņņhati sannisãdati ekodihoti samādhãyati, tassa maggo sa¤jāyati. So taü maggaü āsevati . . . vyantihonti. Yo hi koci āvuso bhikkhu vā bhikkhunã vā mama santike arahattapattiü vyākaroti sabbo so imehi catuhi aīgehi etesaü vā a¤¤atarenāti. [Paņipadā]3vaggo [dutiyo.]3 [Tass' uddānaü:-- Saīkhittaü vitthataü asubham|| dve khamā dutiyena ca Moggallāno Sāriputto|| sasaīkhāraü yuganandhena cā] ti|| . Kāye vā bhikkhave sati kāyasa¤cetanāhetu uppajjati ajjhattaü sukhadukkhaü, #<[page 158]># %<158 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ vācāya vā bhikkhave sati vacãsa¤cetanāhetu uppajjati ajjhattaü sukhadukkhaü, mane vā bhikkhave sati manosa¤cetanāhetu uppajjati ajjhattaü sukhadukkhaü avijjāpaccayā vā. 2. Sāmaü vā bhikkhave kāyasaīkhāram abhisaīkharoti yaü paccayā 'ssa taü uppajjati ajjhattaü sukhadukkhaü, pare vā 'ssa taü bhikkhave kāyasaīkhāraü abhisaīkharonti yaü paccayā 'ssa taü uppajjati ajjhattaü sukhadukkhaü, sampajāno vā taü bhikkhave kāyasaīkhāraü abhisaīkharoti yaü paccayā 'ssa taü uppajjati ajjhattaü sukhadukkhaü, asampajāno vā taü bhikkhave kāyasaīkhāraü abhisaīkharoti yaü paccayā 'ssa taü uppajjati ajjhattaü sukhadukkhaü. 3. Sāmaü vā taü bhikkhave vacãsaīkhāraü abhisaīkharoti yaü paccayā 'ssa taü uppajjati ajjhattaü sukhadukkhaü, pare vā 'ssa taü bhikkhave vacãsaīkhāraü abhisaīkharonti yaü paccayā 'ssa taü uppajjati ajjhattaü sukhadukkhaü, sampajāno vā taü bhikkhave vacãsaīkhāraü abhisaīkharoti yaü paccayā 'ssa taü uppajjati ajjhattaü sukhadukkhaü, asampajāno vā taü bhikkhave vacãsaīkhāraü abhisaīkharoti yaü paccayā 'ssa taü uppajjati ajjhattaü sukhadukkhaü. 4. Sāmaü vā taü bhikkhave manosaīkhāraü yaü . . . sukhadukkhaü, pare vā 'ssa taü bhikkhave manosaīkhāraü abhisaīkharonti yaü . . . sukhadukkhaü, sampajāno vā taü bhikkhave manosaīkhāraü abhisaīkharoti yaü . . . sukhadukkhaü, asampajāno vā taü bhikkhave manosaīkhāraü abhisaīkharoti yaü paccayā 'ssa taü uppajjati ajjhattaü sukhadukkhaü. 5. Imesu bhikkhave dhammesu avijjā anupatitā avijjāya tveva asesavirāganirodhā so kāyo na hoti yaü paccayā 'ssa taü uppajjati ajjhattaü sukhadukkhaü, sā vācā na hoti yaü paccayā 'ssa taü uppajjati ajjhattaü sukhadukkhaü, so mano na hoti yaü paccayā 'ssa taü uppajjati ajjhattaü sukhadukkhaü, khettaü taü na hoti, vatthuü taü na hoti . #<[page 159]># %< SAĨCETANIKAVAGGA. 159>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . pe . . . āyatanaü taü na hoti, . . . . . . adhikaraõaü taü na hoti yaü paccayā 'ssa taü uppajjati ajjhattaü sukhadukkhaü. 172. 1. Cattāro 'me bhikkhave attabhāvapaņilābhā. Katame cattāro? Atthi bhikkhave attabhāvapaņilābho yasmiü attabhāvapaņilābhe attasa¤cetanā kamati no parasa¤cetanā. Atthi bhikkhave attabhāvapaņilābho yasmiü attabhāvapaņilābhe parasa¤cetanā kamati no attasa¤cetanā. Atthi bhikkhave attabhāvapaņilābho yasmiü attabhāvapaņilābhe attasa¤cetanā ca kamati parasa¤cetanā ca. Atthi bhikkhave attabhāvapaņilābho yasmiü attabhāvapaņilābhe n' ev' attasa¤cetanā kamati no parasa¤cetanā. Ime kho bhikkhave cattāro attabhāvapaņilābhā ti. 2. Evaü vutte āyasmā Sāriputto Bhagavantaü etad avoca : Imassa kho ahaü bhante Bhagavatā saīkhittena bhāsitassa evaü vitthārena atthaü ājānāmi. Tatra bhante yvāyaü attabhāvapaņilābho yasmiü attabhāvapaņilābhe attasa¤cetanā kamati no parasa¤cetanā, attasa¤cetanāhetu tesaü sattānaü tamhā kāyā cuti hoti. Tatra bhante yvāyaü attabhāvapaņilābho yasmiü attabhāvapaņilābhe parasa¤cetanā kamati no attasa¤cetanā, parasa¤cetanāhetu tesaü sattānaü tamhā kāyā cuti hoti. Tatra bhante yvāyaü attabhāvapaņilābho yasmiü attabhāvapaņilābhe attasa¤cetanā ca kamati parasa¤cetanā ca, attasa¤cetanāhetu ca parasa¤cetanāhetu ca tesaü sattanaü tamhā kāyā cuti hoti. Tatra bhante yvāyaü attabhāvapaņilābho yasmiü attabhāvapaņilābhe n' ev' attasa¤cetanā kamati no parasa¤cetanā ca. 3. Katame tena devā daņņhabbā ti? Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanåpagā Sāriputta devā tena daņņhabbā ti. Ko nu kho bhante hetu ko paccayo yenamidh' ekacce sattā tamhā kāyā cutā āgāmino honti āgantāro itthattaü. Ko pana bhante hetu ko paccayo yenamidh' ekacce sattā tamhā kāyā cutā anāgāmino honti anāgantāro itthattan ti? #<[page 160]># %<160 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 4. Idha Sāriputta ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saüyojanāni appahãnāni honti, so diņņh' eva dhamme nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. So tad assādeti tan nikāmeti tena ca vittiü āpajjati. Tattha ņhito tad-adhimutto tabbahulavihārã aparihãno kālaü kurumāno nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanåpagānaü devānaü sahavyataü uppajjati, so tato cuto āgāmã hoti āgantā itthattaü. 5. Idha pana Sāriputta ekaccassa puggalassa orambhāgiyāni saüyojanāni pahãnāni honti, so diņņh' eva dhamme nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. So tad assādeti tan nikāmeti . . . aparihãno kālaü kurumāno nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanåpagānaü devānaü sahavyataü uppajjati, so tato cuto anāgāmã hoti anāgantā itthattaü. Ayaü kho Sāriputta hetu ayaü paccayo yenam idh' ekacce sattā . . . anāgāmino honti anāgantāro itthattan ti. 173. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhå āmantesi: āvuso bhikkhavo ti. âvuso ti kho te bhikkhå āyasmanto Sāriputtassa paccassosuü. âyasmā Sāriputto etad avoca : Addhamāsåpasampannena me āvuso atthapaņisambhidā sacchikatā odhiso vya¤janaso. Tam ahaü anekapariyāyena ācikkhāmi desemi pakāsemi pa¤¤āpemi paņņhapemi {vivarāmi} vibhajāmi uttānãkaromi. Yassa kho pan' assa kaīkhā vā vimati vā so maü pa¤hena--ahaü veyyākaraõena sammukhãbhåto no satthā yo no dhammānaü sukusalo. Addhamāsåpasampannena me āvuso dhammapaņisambhidā sacchikatā odhiso . . . uttānãkaromi. Yassa kho pan' assa kaīkha vā vimati vā so maü pa¤hena--ahaü veyyākaraõena sammukhãbhåto no satthā yo no dhammānaü sukusalo. Addhamāsåpasampannena me āvuso niruttipaņisambhidā [ 1] . . . sukusalo. Addhamāsåpasampannena me āvuso paņibhānāpaņisambhidā sacchikatā odhiso vya¤janaso. Tam aham . . . sukusalo ti. #<[page 161]># %< SAĨCETANIKAVAGGA. 161>% 174. 1. Atha kho āyasmā Mahākoņņhito yen' āyasmā Sāriputto ten' upasaīkami, upasaīkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiü sammodi . . . Ekamantaü nisinno kho āyasmā Mahākoņņhito āyasmantaü Sāriputtaü etad avoca : Channaü āvuso phassāyatanānaü asesavirāganirodhā atth' a¤¤aü ki¤cãti? Mā h' evaü āvuso. Channaü āvuso phassāyatanānaü asesavirāganirodhā n' atth' a¤¤aü ki¤cãti? Mā h' evaü āvuso. Channaü āvuso phassāyatanānaü asesavirāganirodhā atthi ca n' atthi c' a¤¤aü ki¤cãti? Mā h' evaü āvuso. Channaü āvuso phassāyatanānaü asesavirāganirodhā n' ev' atthi no atth' a¤¤aü ki¤cãti. Mā h' evaü āvuso: 2. Channaü āvuso phassāyatanānaü asesavirāganirodhā atth' a¤¤aü ki¤cãti iti puņņho samāno mā h' evaü āvuso ti vadesi. Channaü āvuso phassāyatanānaü asesavirāganirodhā n' atth' a¤¤aü ki¤cãti iti puņņho samāno mā h' evaü avåso ti vadesi. Channaü . . . -nirodhā atthi ca n' atthi c' a¤¤aü ki¤cãti iti puņņho samāno mā h' evaü āvuso ti vadesi. Channaü . . . -nirodhā n' ev' atth' no n' atth' a¤¤aü ki¤cãti iti puņņho samāno mā h' evaü āvuso ti vadesi. Yathākathaü pan' āvuso imassa bhāsitassa attho daņņhabbo ti? 3. Channaü āvuso . . . -nirodhā atth' a¤¤aü ki¤cãti iti vadaü appapa¤caü papa¤ceti, channaü āvuso . . . -nirodhā n' atth' a¤¤aü ki¤cãti iti vadaü appapa¤caü papa¤ceti, channaü . . . -nirodhā atthi ca n' atthi c' a¤¤aü ki¤cãti iti vadaü appapa¤caü papa¤ceti, channaü . . . -nirodhā n' ev' atthi no n' atth' a¤¤aü ki¤cãti iti vadaü appapa¤caü papa¤ceti. Yāvatā āvuso channaü phassāyatanānaü gati tāvatā papa¤cassa gati, yāvatā papa¤cassa gati tāvatā channaü phassāyatanānaü gati. #<[page 162]># %<162 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Channaü āvuso phassāyatanānaü asesavirāganirodhā papa¤canirodho papa¤cavåpasamo ti. 4. Atha kho āyasmā ânando yen' āyasmā Mahākoņņhito ten' upasaīkami āyasmatā Mahākoņņhitena saddhiü sammodi sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ânando āyasmantaü Mahākoņņhitaü etad avoca : Channaü āvuso phassāyatanānaü asesavirāganirodhā atth' a¤¤aü ki¤cãti? Mā h' evaü āvuso. Channaü āvuso phassāyatanānaü asesavirāganirodhā n' atth' a¤¤aü ki¤cãti? Mā h' evaü āvuso. Channaü phassāyatanānaü asesavirāganirodhā atthi ca n' atthi c' a¤¤aü ki¤cãti? Mā h' evaü āvuso. Channaü āvuso phassāyatanānaü asesavirāganirodhā n' ev' atthi no n' atth' a¤¤aü ki¤cãti? Mā h' evaü āvuso. 5. Channaü āvuso phassāyatanānaü asesavirāganirodhā atth' a¤¤aü ki¤cãti iti puņņho samāno mā h' evaü āvuso ti vadesi, channaü . . . -nirodhā n' atth' a¤¤aü ki¤cãti iti puņņho samāno mā h' evaü āvuso ti vadesi, channaü . . . -nirodhā atthi ca n' atthi c' a¤¤aü ki¤cãti iti puņņho samāno mā h' evaü āvuso ti, channaü . . . -nirodhā n' ev' atthi no n' atth' a¤¤aü ki¤cãti iti puņņho samāno mā h' evaü āvuso ti vadesi. Yathākathaü pan' āvuso imassa bhāsitassa attho daņņhabbo ti? Channaü āvuso phassāyatanānaü asesavirāganirodhā atth' a¤¤am ki¤cãti iti vadam appapa¤caü papa¤ceti, channaü . . . -nirodhā n' atth' a¤¤aü ki¤cãti vadaü appapa¤caü papa¤ceti, channaü . . . -nirodhā atthi ca n' atthi c' a¤¤aü ki¤cãti iti vadaü appapa¤caü papa¤ceti, channaü . . . -nirodhā n' ev' atthi no n' atth' a¤¤aü ki¤cãti iti vadaü appapa¤caü papa¤ceti. Yāvatā āvuso channaü phassāyatanānaü gati tāvatā papa¤cassa gati, yāvatā papa¤cassa gati tāvatā channaü phassāyatanānaü gati. #<[page 163]># %< SAĨCETANIKAVAGGA. 163>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Channaü āvuso phassāyatanānaü asesavirāganirodhā papa¤canirodho papa¤cavåpasamo ti. 175. 1. Atha kho āyasmā. Upavāõo yen' āyasmā Sāriputto ten' upasaīkami, upasaīkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiü sammodi . . . Ekamantaü nisinno kho āyasmā Upavāõo āyasmantaü Sāriputtaü etad avoca : Kinnu kho āvuso Sāriputta vijjāy' antakaro hotãti? No h' idaü āvuso. Kim pan' āvuso Sāriputta caraõen' antakaro hotãti? No h' idaü āvuso. Kinnu kho āvuso Sāriputta vijjācaraõen' antakaro hotãti? No h' idaü āvuso. Kim pan' āvuso Sāriputta a¤¤atra-vijjācaraõen' antakaro hotãti? No h' idaü āvuso. 2. Kinnu kho āvuso Sāriputta vijjāy' antakaro hotãti iti puņņho samāno no h' idaü āvuso ti vadesi, kim pan' āvuso Sāriputta caranen' antakaro hotãti iti puņņho samāno no h' idaü āvuso ti vadesi, kinnu kho āvuso Sāriputta vijjācaraõen' antakaro hotãti iti puņņho samāno no h' idaü āvuso ti vadesi, kim pan' āvuso Sāriputta a¤¤atra-vijjācaraõen' antakaro hotãti iti puņņho samāno no h' idaü āvuso ti vadesi. Yathākathaü pan' āvuso antakaro hotãti? 3. Vijjāya ce āvuso antakaro abhavissa savupādāno va samāno antakaro abhavissa, caraõena ce āvuso antakaro abhavissa savupādāno va samāno antakaro abhavissa, vijjācaraõena ce . . . savupādāno va samāno antakaro abhavissa, a¤¤atra-vijjācaraõena ce āvuso antakaro abhavissa puthujjano antakaro abhavissa, puthujjano hi āvuso a¤¤atra-vijjācaraõena caraõavipanno kho āvuso yathābhåtaü na jānāti na passati, caraõasampanno yathābhåtaü jānāti passati, #<[page 164]># %<164 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yathābhåtaü jānaü passaü antakaro hotãti. 176.1 1. Saddho bhikkhave bhikkhu evaü sammā āyācamāno āyāceyya: tādiso homi yādisā Sāriputta-Moggallānā ti. Esā bhikkhave tulā etaü pamāõaü mama sāvakānaü bhikkhånaü yadidaü Sāriputta-Moggallānā ti. 2. Saddhā bhikkhave bhikkhunã evaü sammā āyācamānā āyāceyya: tādisā homi yādisā Khemā ca bhikkhunã Uppalavaõõā cāti. Esā bhikkhave tulā etam pamāõaü mama sāvikānaü bhikkhunãnaü yadidaü Khemā ca bhikkhunã Uppalavaõõā cāti. 3. Saddho bhikkhave upāsako evaü sammā āyācamāno āyāceyya: tādiso homi yādiso Citto ca gahapati Hatthako ca âëavako ti. Esā bhikkhave tulā etaü pamāõaü mama sāvakānaü upāsakānaü yadidaü Citto ca gahapati Hatthako ca âëavako ti. 4. Saddhā bhikkhave upāsikā evaü sammā āyācamānā āyāceyya: tādisā homi yādisā Khujjuttarā ca upāsikā Veëukaõņakiyā ca Nandamātā ti. Esā tulā etaü pamāõaü mama sāvikānaü upāsikānaü yadidam Khujjuttarā ca upāsikā Veëukaõņakiyā ca Nandamātā ti. 177. 1. Atha kho āyasmā Rāhulo yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho āyasmantaü Rāhulaü Bhagavā etad avoca : Yā ca Rāhula ajjhattikā paņhavãdhātu yā ca bāhirā paņhavãdhātå paņhavãdhātur ev' esā. Taü n' etaü mama n' eso 'ham asmi na m' eso attāti evam etaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya daņņhabbaü, evam etaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya disvā paņhavãdhātuyā nibbindati pa¤¤āya cittaü virājeti. 2. Yā ca Rāhula ajjhattikā āpodhātu yā ca bāhirā āpodhātu āpodhātur ev' esā. #<[page 165]># %< SAĨCETANIKAVAGGA. 165>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Taü . . . āpodhātuyā nibbindati pa¤¤āya cittaü virājeti. 3. Yā ca Rāhula ajjhattikā tejodhātu yā ca bāhirā tejodhātu tejodhātur ev' esā. Taü . . . tejodhātuyā nibbindati pa¤¤āya cittaü virājeti. 4. Yā ca Rāhula ajjhattikā vāyodhāta yā ca bāhirā vāyodhātu vāyodhātur ev' esā. Taü n' etaü mama n' eso 'ham asmi na m' eso atta ti evam etaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya daņņhabbaü, evam etaü yathābhåtaü samappa¤¤āya disvā vāyodhātuyā nibbindati pa¤¤āya cittaü virājeti. 5. Yato kho Rāhula bhikkhu imāsu catusu dhātåsu n' ev' attānaü nāttani yaü samanupassati, ayaü vuccati Rāhula bhikkhu acchecchi taõhaü vivattayi saüyojanaü sammā mānābhisamayā antam akāsi dukkhassāti. 178. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattaro? Idha bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü santaü cetovimuttiü upasampajja viharati. So sakkāyanirodhaü manasikaroti, tassa sakkāyanirodhaü manasikaroto sakkāyanirodhe cittaü nappakkhandati nappasãdati na santiņņhati na vimuccati, tassa kho etaü bhikkhave bhikkhuno na sakkāyanirodho pāņikaīkho. Seyyathāpi bhikkhave puriso lasagatena hatthena sākhaü gaõheyya tassa so hattho sajjeyyāpi gaõheyyāpi bajjheyyāpi, evam eva kho bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü santaü cetovimuttiü upasampajja viharati. So sakkāyanirodhaü manasikaroti, tassa sakkāyanirodhaü manasikaroto sakkāyanirodhe cittaü nappakkhandati . . . na vimuccati, tassa kho etaü bhikkhave bhikkhuno na sakkāyanirodho pātikaīkho. 2. Idha pana bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü santaü cetovimuttiü upasampajja viharati. So sakkāyanirodhaü manasikaroti, #<[page 166]># %<166 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tassa sakkāyanirodhaü manasikaroto sakkāyanirodhe cittaü pakkhandati pasãdati santiņņhati vimuccati, tassa kho etaü bhikkhave bhikkhuno sakkāyanirodho pāņikaīkho. Seyyathāpi bhikkhave puriso suddhena hatthena sākhaü gaõheyya tassa so hattho n' eva sajjeyya na gaõheyya na bajjheyya, evam eva kho bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü santaü cetovimuttiü upasampajja viharati . . . {sakkāyanirodho} pāņikaīkho. 3. Idha pana bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü santaü cetovimuttiü upasampajja viharati. So avijjāpabhedaü manasikaroti, tassa avijjāpabhedaü manasikaroto avijjāpabhede cittaü nappakkhandati nappasãdati na santiņņhati na vimuccati, tassa kho etaü bhikkhave bhikkhuno na avijjāpabhedo pātikaīkho. Seyyathāpi bhikkhave jambālã anekavassagaõikā tassā puriso yāni c' eva āyamukhāni tāni pidaheyya yāni ca apāyamukhāni tāni vivareyya devo ca na sammādhāraü anupaveccheyya, evaü hi tassā bhikkhave jambāliyā na ālippabhedo pāņikaīkho, evam eva kho bhikkhave bhikkhuno a¤¤ataraü santaü cetovimuttiü upasampajja viharati. So avijjāpabhedaü manasikaroti, tassa avijjāpabhedaü manasikaroto avijjāpabhede cittaü nappakkhandati . . . tassa kho etaü bhikkhave bhikkhuno na avijjāpabhedo pāņikaīkho. 4. Idha pana bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü santaü cetovimuttiü upasampajja viharati. So avijjāpabhedaü manasikaroti, tassa avijjāpabhedaü manasãkaroto avijjāpabhede cittaü pakkhandati pasãdati santiņņhati vimuccati, tassa kho etaü bhikkhave bhikkhuno avijjāpabhedo pātikaīkho. Seyyathāpi bhikkhave jambālã anekavassagaõikā tassā puriso yāni c' eva āyamukhāni tani vivareyya yāni apāyamukhāni tāni pidaheyya devo ca sammādhāraü anupaveccheyya, evaü hi tassā bhikkhave jambāliyā ālippabhedo pāņikaīkho, evam eva kho bhikkhave bhikkhuno a¤¤ataraü santaü cetovimuttiü upasampajja viharati. So avijjāpabhedaü manasikaroti, tassa avijjāpabhedaü manasikaroto avijjāpabhede cittaü pakkhandati pasãdati santiņņhati vimuccati, #<[page 167]># %< SAĨCETANIKAVAGGA. 167>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tassa kho etaü bhikkhave bhikkhuno avijjāpabhedo pāņikaīkho. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo saüvijjamānā lokasmin ti. 179. 1. Atha kho āyasma ânando yen' āyasmā Sāriputto ten' upasaīkami, upasaīkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiü sammodi . . . Ekamantaü nisinno kho āyasmā ânando āyasmantaü Sāriputtaü etad avoca : Ko nu kho āvuso Sāriputta hetu ko paccayo yenam idh' ekacce sattā diņņh' eva dhamme na parinibbāyantãti? Idh' āvuso ânanda sattā imā hānabhāgiyā sa¤¤ā ti yathābhåtaü nappajānanti, imā ņhitibhāgiyā sa¤¤ā ti yathābhåtaü nappajānanti, imā visesabhāgiyā sa¤¤ā ti yathābhåtaü nappajānanti, imā nibbedhabhāgiyā sa¤¤ā ti yathābhåtaü nappajānanti. Ayaü kho āvuso ânanda hetu ayaü paccayo yenam idh' ekacce sattā diņņh' eva dhamme na parinibbāyantãti. 2. Ko pan' āvuso Sāriputta hetu ko paccayo yenam idh' ekacce sattā diņņh' eva dhamme parinibbāyantãti? Idh' āvuso ânanda sattā imā hānabhāgiyā sa¤¤ā ti yathābhåtaü pajānanti, imā ņhitibhāgiyā sa¤¤ā ti yathābhåtaü pajānanti, imā visesabhāgiyā sa¤¤ā ti yathābhåtaü pajānanti, imā nibbedhabhāgiyā sa¤¤ā ti yathābhåtaü pajānanti. Ayaü kho āvuso ânanda hetu ayaü paccayo yenam idh' ekacce sattā diņņh' eva dhamme parinibbāyantãti. 180. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Bhoganagare viharati ânanda-cetiye. Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca : Cattāro 'me bhikkhave mahāpadese desessāmi taü suõātha sādhukaü manasikarotha bhāsissāmãti. #<[page 168]># %<168 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Evaü bhante ti kho te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca : Katame ca bhikkhave cattāro mahāpadesā? 2. Idha bhikkhave bhikkhu evaü vadeyya: sammukhā me taü āvuso Bhagavato sutaü sammukhā paņiggahãtaü, ayaü dhammo ayaü vinayo idaü satthu-sāsanaõ ti, tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaü n' eva abhinanditabbaü na paņikkositabbam, anabhinanditvā appaņikkositvā tāni padavya¤janāni sādhukaü uggahetvā sutte otāretabbāni vinaye sandassetabbāni: tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na c' eva sutte otaranti na vinaye sandissanti niņņhaü ettha gantabbaü--addhā idam na c' eva tassa Bhagavato vacanaü arahato sammāsambuddhassa, imassa ca bhikkhuno duggahãtan ti iti h' etaü bhikkhave chaķķeyyātha. 3. Idha pana bhikkhave bhikkhu evaü vadeyya: sammukhā me taü āvuso Bhagavato sutaü . . . satthusāsanan ti, tassa bhikkhave bhikkhuno n' eva abhinanditabbaü na paņikkositabbaü . . . tāni ce sutte otāriyamānānivinaye sandassiyamānāni sutte c' eva otaranti vinaye ca sandissanti niņņhaü ettha gantabbaü--addhā idaü tassa Bhagavato vacanaü arahato sammāsambuddhassa, imassa bhikkhuno suggahãtan ti. Imaü bhikkhave paņhamaü mahāpadesaü dhāreyyātha. 4. Idha pana bhikkhave bhikkhu evaü vadeyya: amukasmiü nāma āvāse saīgho viharati sa-thero sa-pāmokkho tassa me saīghassa sammukhā sutaü sammukhā paņiggahãtaü, ayaü dhammo ayaü vinayo idaü satthusāsanan ti, tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaü n' eva abhinanditabbaü na paņikkositabbaü, anabhinanditvā appaņikkositvā tāni padavya¤janāni sādhukaü uggahetvā sutte otāretabbāni vinaye sandassetabbāni: tani ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na c' eva sutte otaranti na vinaye sandissanti niņņhaü ettha gantabbaü--addhā idaü na c' eva tassa Bhagavato vacanaü arahato sammāsambuddhassa, #<[page 169]># %< SAĨCETANIKAVAGGA. 169>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tassa ca saīghassa duggahãtan ti iti h' etaü bhikkhave chaķķeyyātha. 5. Idha bhikkhave bhikkhu vadeyya: amukasmiü nāma āvāse saīgho viharati sathero sapāmokkho tassa me saīghassa sammukhā sutaü sammukhā paņiggahãtaü, ayaü dhammo ayaü vinayo idaü satthusāsan ti, tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaü n' eva abhinanditabbaü na paņikkositabbaü, anabhinanditvā appaņikkositvā tāni padavya¤janāni sādhukaü uggahetvā sutte otāretabbāni vinaye sandassetabbāni: tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte c' eva otaranti vinaye ca sandissanti niņņham ettha gantabbaü--addhā idaü tassa Bhagavato vacanaü arahato sammāsambuddhassa, tassa ca saīghassa suggahãtan ti. Idaü bhikkhave dutiyaü mahāpadesaü dhāreyyātha. 6. Idha pana bhikkhave bhikkhu evaü vadeyya: amukasmiü nāma āvāse sambahulā therā bhikkhå viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, tesaü me therānaü sammukhā sutaü sammukhā paņiggahãtaü, ayaü dhammo ayaü vinayo idaü satthusāsanan ti, tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaü n' eva abhinanditabbaü na paņikkositabbaü, anabhinanditvā appaņikkositvā tāni padavya¤janāni sādhukaü uggahetvā sutte otāretabbāni vinaye sandassetabbāni: tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na c' eva sutte otaranti na vinaye sandissanti niņņhaü ettha gantabbam--addhā idaü na c' eva tassa Bhagavato vacanaü . . . tesa¤ ca therānaü duggahãtan ti iti h' etaü bhikkhave chaķķeyyātha. 7. Idha pana bhikkhave bhikkhu evaü vadeyya: amukasmiü nāma āvāse . . . sandessetabbāni: tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte c' eva otaranti vinaye ca sandissanti niņņhaü ettha gantabbaü-- addhā idaü tassa Bhagavato vacanaü . . . tesa¤ ca therānaü suggahãtan ti. Idaü bhikkhave tatiyaü mahāpadesaü dhāreyyātha. 8. Idha pana bhikkhave bhikkhu evaü vadeyya: amukasmiü nāma āvāse eko thero bhikkhu viharati bahussuto āgatāgamo dhammadharo vinayadharo mātikādharo, #<[page 170]># %<170 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tassa me therassa sammukhā sutam sammukhā paņiggahãtaü, ayaü dhammo ayaü vinayo idaü satthusāsanan ti, tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaü n' eva abhinanditabbaü na paņikkositabbaü, anabhinanditvā appaņikkositvā tāni padavya¤janāni sādhukaü uggahetvā sutte otāretabbāni vinaye sandassetabbāni: tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni na c' eva sutte otaranti na vinaye sandissanti niņņham ettha gantabbaü--addhā idaü tassa Bhagavato vacanaü . . . tassa ca therassa duggahãtan ti, iti h' etaü bhikkhave chaķķeyyātha. 9. Idha pana bhikkhave bhikkhu evaü vadeyya: amukasmiü nāma āvāse eko thero bhikkhu . . . sandassetabbāni: tāni ce sutte otāriyamānāni vinaye sandassiyamānāni sutte c' eva otaranti vinaye ca sandissanti niņņhaü ettha gantabbaü--addhā idaü tassa Bhagavato vacanaü . . . tassa ca therassa suggahãtan ti. Idaü bhikkhave catutthaü mahāpadesaü dhāreyyātha. Ime kho bhikkhave cattāro mahāpadesā ti. [Sa¤cetaniya1]vaggo tatiyo. [Tass' uddānaü:-- Cetanā vibhatti Koņņhika|| ânanda-Upavāna pa¤camaü|| âyācana Rāhula jambāli|| nibbānaü mahāpadesena vaggeti.] 181. 1. Catuhi bhikkhave aīgehi samannāgato yodhajãvo rājāraho hoti rājabhoggo ra¤¤o aīgan t' eva saīkhaü gacchati. Katamehi catuhi? Idha bhikkhave yodhajãvo ņhānakusalo ca hoti, dåre-pātã ca, akkhaõavedhã ca, mahato kāyassa padāletā. Imehi kho bhikkhave catuhi aīgehi samannāgato yodhajãvo rājāraho hoti rājabhoggo ra¤¤o aīgan t' eva saīkhaü gacchati. #<[page 171]># %< YODHAJäVAVAGGA. 171>% 2. Evam eva kho bhikkhave catuhi dammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti . . . pe . . . anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Katamehi catuhi? Idha bhikkhave bhikkhu ņhānakusalo ca hoti dåre-pātã ca akkhaõavedhã ca mahato ca kāyassa padāletā. 3. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu ņhānakusalo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu sãlavā hoti . . . pe . . . samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaü kho bhikkhave bhikkhu ņhānakusalo hoti. 4. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu dårepātã hoti? Idha bhikkhave bhikkhu yaü ki¤ci råpaü atãtānāgatapaccuppannaü ajjhattaü vā bahiddhā vā oëārikaü vā sukhumaü vā hãnaü vā paõãtaü vā yaü dåre santike vā sabbaü råpaü n' etaü mama n' eso 'ham asmi na m' eso attā ti, evam etaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya passati. Yā kāci vedanā . . . pe . . . yā kāci sa¤¤ā . . . pe . . . ye keci saīkhārā . . . pe . . . yaü ki¤ci vi¤¤āõaü atãtānāgatapaccuppannaü ajjhattaü vā bahiddhā va oëārikaü vā sukhumaü vā hãnaü vā paõãtaü vā yaü dåre santike vā sabbaü vi¤¤āõaü n' etaü mama m' eso 'ham asmi na m' eso attā ti, evam etaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya passati. Evaü kho bhikkhave bhikkhu dårepātã hoti. 5. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu akkhaõavedhã hoti? Idha bhikkhave bhikkhu idaü dukkhan ti yathābhåtaü pajānāti . . . pe . . . dukkhanirodhagāminã paņipadā ti yathābhåtaü pajānāti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu akkhaõavedhã hoti. 6. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu mahato kāyassa padāletā hoti? Idhā bhikkhave bhikkhu mahantaü avijjākhandhaü padāleti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu mahato kāyassa padāletā hoti. Ime kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti . . . pe . . . anuttaraü pu¤¤akkhettam lokassāti. #<[page 172]># %<172 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 182. 1. Catunnaü bhikkhave dhammānaü n' atthi koci pāņibhogo samaõo vā brāhmaõo vā devo vā Māro vā Brahmā va koci vā lokasmiü. Katamesaü catunnaü? Jarādhammaü mā jãrãti n' atthi koci pāņibhogo samaõo . . . lokasmiü. 2. Vyādhidhammaü mā vyādhiyãti n' atthi koci pāņibhogo samaõo . . . {lokasmiü}. 3. Maraõadhammaü mā miyyãti n' atthi koci pāņibhogo samaõo . . . lokasmiü. 4. Yāni kho pana tāni pāpakāni kammāni saīkilesikāni ponobhavikāni sadarāni dukkhavipākāni āyatiü jātijarāmaraõikāni tesaü vipāko mā nibbattãti n' atthi koci pāņibhogo samaõo vā brāhmaõo vā devo vā Māro vā Brahmā vā koci vā lokasmiü. Imesaü kho bhikkhave catunnaü dhammānaü n' atthi koci pāņibhogo . . . lokasmin ti. 183. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Rājagahe viharati Veëuvane Kalandakanivāpe. Atha kho Vassakāro brāhmaõo Magadhamahāmatto yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi . . . pe . . . Ekamantaü nisinno kho Vassakāro brāhmaõo Magadhamahāmatto Bhagavantaü etad avoca : Ahaü hi bho Gotama evaü-vādã evaü-diņņhã: yo koci diņņhaü bhāsati evaü me diņņhan ti n' atthi tato doso, yo koci sutaü bhāsati evaü me sutan ti n' atthi tato doso, yo koci mutaü bhāsati evaü me mutam ti n' atthi tato doso, yo koci vi¤¤ātaü bhāsati evaü me vi¤¤ātan ti n' atthi tato doso ti. 2. Nāhaü brāhmaõa sabbaü diņņhaü bhāsitabban ti vadāmi, na panāhaü brāhmaõa sabbaü diņņhaü na bhāsitabban ti vadāmi. Nāhaü brāhmaõa sabbaü sutaü bhāsitabban ti vadāmi, na panāhaü brāhmaõa sabbaü sutaü na bhāsitabban ti vadāmi. #<[page 173]># %< YODHAJäVAVAGGA. 173>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Nāhaü brāhmaõa sabbaü mutaü bhāsitabban ti vadāmi, na panāhaü brāhmaõa sabbaü mutaü na bhāsitabban ti vadāmi. Nāhaü brāhmaõa sabbaü vi¤¤ātaü bhāsitabban ti vadāmi na panāhaü brāhmaõa sabbaü vi¤¤ātaü bhāsitabban ti vadāmi. 3. Yaü hi brāhmaõa diņņhaü bhāsato akusalā dhammā abhivaķķhanti kusalā dhammā parihāyanti evaråpaü diņņhaü na bhāsitabban ti vadāmi. Ya¤ ca khvassa brāhmaõa diņņhaü bhāsato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaķķhanti evaråpaü diņņhaü bhāsitabban ti vadāmi. Yaü hi brāhmaõa sutaü bhāsato . . . vadāmi. Yaü hi brāhmaõa mutaü bhāsitaü . . . vadāmi. Yaü hi brāhmaõa vi¤¤ātaü bhāsato akusalā dhammā abhivaķķhanti kusalā dhammā parihāyanti evaråpaü vi¤¤ātaü na bhāsitabban ti vadāmi, ya¤ ca khvassa brāhmaõa vi¤¤ātaü bhāsato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaķķhanti evaråpaü vi¤¤ātaü bhāsitabban ti vadāmi. Atha kho Vassakāro brāhmaõo Magadhamahāmatto Bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāy' āsanā pakkāmãti. 184. 1. Atha kho Jāõussonã brāhmaõo yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi . . . pe . . . Ekamantaü nisinno kho Jāõussonã brāhmaõo Bhagavantaü etad avoca : Ahaü hi bho Gotama evaü-vādã evaü-diņņhã: n' atthi yo so maraõadhammo samāno na bhāyati na santāsaü āpajjati maraõassāti. Atthi brāhmaõa maraõadhammo samāno bhāyati santāsaü āpajjati maraõassa. Atthi pana brāhmaõa maraõadhammo samāno na bhāyati na santāsaü āpajjati maraõassa. 2. Katamo ca brāhmaõa maraõadhammo samāno bhāyati santāsaü āpajjati maraõassa? Idha brāhmaõa ekacco kāmesu avãtarāgo hoti avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariëāho avigatataõho, #<[page 174]># %<174 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tam enaü a¤¤ataro gāëho rogātaīko phusati. Tass' a¤¤atarena gāëhena rogātaīkena phuņņhassa evaü hoti: piyā vata maü kāmā jahissanti piye vāhaü kāme jahissāmãti. So socati kilamati paridevati uratthalaü kandati sammohaü āpajjati. Ayam pi kho brāhmaõa maraõadhammo samāno bhāyati santāsaü āpajjati maraõassa. 3. Puna ca paraü brāhmaõa idh' ekacco kāye avãtarāgo hoti . . . tam enaü a¤¤ataro gāëho rogātaīko phusati. Tass' a¤¤atarena gāëhena rogātaīkena phuņņhassa evaü hoti: piyo vata maü kāyo jahissati piyaü vāhaü kāyaü jahissāmãti. So socati . . . sammohaü āpajjati. Ayam pi brāhmaõa maraõadhammo . . . maraõassa. 4. Puna ca paraü brāhmaõa idh' ekacco akatakalyāõo hoti akatakusalo akatabhãruttāõo katapāpo kataluddo katakibbiso, tam enam a¤¤ataro gāëho rogātaīko phusati. Tass' a¤¤atarena gāëhena rogātaīkena phuņņhassa evaü hoti: akataü vata me kalyāõaü akataü kusalaü akataü bhãruttāõaü, kataü pāpaü kataü luddaü kataü kibbisaü. Yāvatā bho akatakalyāõānaü akatakusalānaü akatabhãruttāõānaü katapāpānaü kataluddānaü katakibbisānaü gati taü gatiü pecca gacchāmãti. So socati kilamati paridevati uratthalaü kandati sammohaü āpajjati. Ayam pi kho brāhmaõa maraõadhammo samāno bhāyati santāsaü āpajjati maraõassa. 5. Puna ca paraü brāhmaõa idh' ekacco kaīkhã hoti vicikicchã aniņņhaīgato saddhamme, tam enam a¤¤ataro gāëho rogātaīko phusati. Tass' a¤¤atarena gāëhena rogātaīkena phuņņhassa evaü hoti: kaīkhã vat' amhi vicikicchã aniņņhaīgato saddhamme ti. So socati kilamati paridevati uratthalaü kandati sammohaü āpajjati. Ayam pi kho brāhmaõa maraõadhammo samāno bhāyati santāsaü āpajjati maraõassa. Ime kho brāhmaõa cattāro maraõadhammā samānā bhāyanti santāsaü āpajjanti maraõassa. #<[page 175]># %< YODHAJäVAVAGGA. 175>% 6. Kātamo ca brāhmaõa maraõadhammo samāno na bhāyati na santāsaü āpajjati maraõassa? Idha brāhmaõa ekacco kāmesu vãtarāgo hoti vigatachando vigatapemo . . . tam enaü a¤¤ataro gāëho rogātaīko phusati. Tass' a¤¤atarena gāëhena rogātaīkena phuņņhassa evaü hoti: piyā vata maü kāmā jahissanti piye vāhaü kāme jahissāmãti. So na socati na kãlamati na paridevati na uratthalaü kandati na sammohaü āpajjati. Ayam pi kho brāhmaõa maraõadhammo samāno na bhāyati na santāsaü āpajjati maraõassa. 7. Puna ca paraü brāhmaõa idh' ekacco kāye vãtarāgo hoti vigatachando . . . tam enaü a¤¤ataro gāëho rogātaīko phusati. Tass' a¤¤atarena gāëhena rogātaīkena phuņņhassa evaü hoti: piyo vata maü kāyo jahissati piyaü vāhaü kāyaü jahissāmãti. So na socati na kilamati na paridevati na uratthalaü kandati na sammohaü āpajjati. Ayam pi kho brāhmaõa maraõadhammo samāno na bhāyati na santāsaü āpajjati maraõassa. 8. Puna ca paraü brāhmaõa idh' ekacco akatapāpo hoti akataluddo akatakibbiso katakalyāõo hoti katakusalo katabhãruttāõo, tam enaü a¤¤ataro gāëho rogātaīko phusati. Tass' a¤¤atarena gāëhena rogātaīkena phuņņhassa evaü hoti: akataü vata me pāpaü akataü luddaü akataü kibbisaü, kataü kalyāõaü kataü kusalaü katam bhãruttāõaü. Yāvatā bho akatapāpāõaü akataluddānaü akatakibbisānaü katakalyāõānaü katakusalānaü katabhãruttāõānaü gati taü gatim pecca gacchāmãti. So na socati na kilamati na paridevati na uratthalaü kandati na sammohaü āpajjati. Ayam pi kho brāhmaõa maraõadhammo samāno na bhāyati na santāsaü āpajjanti maraõassati. 9. Puna ca paraü brāhmaõa idh' ekacco akaīkhã hoti avecikicchã niņņhaīgato saddhamme, tam enaü a¤¤ataro gāëho rogātaīko phusati. Tass' a¤¤atarena gāëhena rogātaīkena phuņņhassa evaü hoti: akaīkhã vat' amhi avecikicchã niņņhaīgato saddhamme ti. So na socati na kilamati na paridevati na uratthalaü kandati na sammohaü āpajjati. #<[page 176]># %<176 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Ayam pi kho brāhmaõa maraõadhammo samāno na bhāyati na santāsaü āpajjati maraõassa. Ime kho brāhmaõa cattāro maraõadhammā samānā na bhāyanti na santāsaü āpajjati maraõassāti. Abhikkantaü bho Gotama . . . Upāsakaü maü bhavaü Gotamo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaügatan ti. 185. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakåņe pabbate. Tena kho pana samayena sambahulā abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā paribbājakā Sappiniyā tãre paribbājakārāme paņivasanti, seyyathãdaü Annabhāro Varadharo Sakuludāyi ca paribbājako a¤¤e ca abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā paribbājakā. Atha kho Bhagavā sāyaõhasamayam paņisallānā vuņņhito yena Sappiniyā tãre paribbājakārāmo ten' upasaīkami. Tena kho pana samayena tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü sannisinnānaü sannipatitānaü ayam antarā kathā udapādi: iti pi brāhmaõasaccāni iti pi brāhmaõasaccānãti. 2. Atha kho Bhagavā yena te paribbājakā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Nisajja kho Bhagavā te paribbājake etad avoca : Kāyā nu 'ttha paribbājakā etarahi kathāya sannisinnā sannipatitā kā ca pana vo antarā kathā vippakatā ti? Idha bho Gotama amhākaü sannisinnānaü sannipatitānaü ayam antarā kathā upapādi: iti pi brāhmaõasaccāni iti pi brāhmaõasaccānãti. 3. Cattār' imāni paribbājakā brāhmaõasaccāni mayā sayaü abhi¤¤āya sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri? Idha paribbājakā brāhmaõo evam āha: sabbe pāõā avajjhā ti, iti vadaü brāhmaõo saccaü āha no musā. So tena na samaõo ti ma¤¤ati na brāhmaõo ti ma¤¤ati na seyyo 'ham asmãti ma¤¤ati na sadiso 'ham asmãti ma¤¤ati na hãno 'ham asmãti ma¤¤ati. Api ca yad eva tattha saccaü tad abhi¤¤āya pāõānaü yeva anuddayāya anukampāya paņipanno hoti. 4. Puna ca paraü paribbājakā brāhmaõo evam āha: #<[page 177]># %< YODHAJäVAGGA. 177>% sabbe kāmā aniccā dukkhā vipariõāmadhammā ti, iti vadaü brāhmaõo saccaü āha no musā. So tena na samaõo ti . . . ma¤¤ati. Api ca yad eva tattha saccaü tad abhi¤¤āya kāmānaü yeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paņipanno hoti. 5. Puna ca paraü paribbājakā brāhmaõo evam āha: sabbe bhavā aniccā dukkhā vipariõāmadhammā ti, iti vadaü brāhmaõo saccaü āha no musā. So tena na samaõo ti . . . ma¤¤ati. Api ca yad eva tattha saccaü tad abhi¤¤āya bhavānaü yeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paņipanno hoti. 6. Puna ca paraü paribbājakā brāhmaõo evam āha: nāhaü kvaci kassaci ki¤canaü tasmiü na ca mama kvaci katthaci ki¤canaü n' atthãti, iti vadaü brāhmaõo saccaü āha no musā. So tena na samaõo ti ma¤¤ati na brāhmaõo ti ma¤¤ati na seyyo 'haü asmãti ma¤¤ati na sadiso 'ham asmãti ma¤¤ati na hãno 'ham asmãti ma¤¤ati. Api ca yad eva tattha saccaü tad abhi¤¤āya āki¤ca¤¤aü yeva paņipadaü paņipanno hoti: Imāni kho paribbājakā cattāri brāhmaõasaccāni mayā sayaü abhi¤¤āya sacchikatvā paveditānãti. 186. 1. Atha kho a¤¤ataro bhikkhu yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho so bhikkhu Bhagavantaü etad avoca : Kena nu kho bhante loko niyyati, kena loko parikissati, kassa ca uppannassa vasaü gacchati? Sādhu sādhu bhikkhu. Bhaddako kho te bhikkhu ummaggo bhaddakaü paņibhānaü kalyāõã paripucchā, evaü hi tvaü bhikkhu pucchasi: kena nu kho bhante loko niyyati, kena loko parikissati, kassa ca uppannassa vasaü gacchatãti? Evaü bhante. Cittena kho bhikkhu loko niyyati cittena parikissati cittassa uppannassa vasaü gacchatãti. #<[page 178]># %<178 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 2. Sādhu bhante ti kho so bhikkhu Bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaü uttariü pa¤haü apucchi: bahussuto dhammadharo bahussuto dhammadharo ti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante bahussuto dhammadharo hotãti? Sādhu sādhu bhikkhu. Bhaddako kho te bhikkhu uümaggo bhaddakaü paņibhānaü kalyāõã paripucchā, evaü hi tvaü bhikkhu pucchasi: bahussuto . . . dhammadharo ti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante bahussuto {dhammadharo} hotãti. Evaü bhante. Bahu kho bhikkhu mayā dhammā desitā--suttaü geyyaü veyyākaraõaü gāthā udānaü itivuttakaü jātakaü abbhutadhammaü vedallaü. Catuppādāya ce pi bhikkhu gāthāya atthaü a¤¤āya dhammaü a¤¤āya dhammānudhammapaņipanno hoti bahussuto dhammadharo ti alaü vacanāyāti. 3. Sādhu bhante ti kho so bhikkhu Bhagavato bhāsitaü . . . uttariü pa¤haü apucchi: sutavā nibbedhikapa¤¤o sutavā nibbedhikapa¤¤o ti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante sutavā nibbedhikapa¤¤o hotãti? Sādhu sādhu bhikkhu. Bhaddako kho te bhikkhu ummaggo . . . kalyānã paripucchā, evaü hi tvaü bhikkhu pucchasi: sutavā nibbedhikapa¤¤o sutavā nibbedhikapa¤¤o ti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante sutavā nibbedhikapa¤¤o hotãti? Evaü bhante. Idha bhikkhu bhikkhuno idaü dukkhan ti sutaü hoti pa¤¤āya c' assa atthaü ativijjha passati, ayaü dukkhasamudayo ti sutaü hoti pa¤¤āya c' assa atthaü ativijjha passati, ayaü dukkhanirodho ti . . . passati, ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadā ti . . . passati. Evaü kho bhikkhu sutavā nibbedhikapa¤¤o hotãti. 4. Sādhu bhante ti kho so bhikkhu Bhagavato bhāsitaü . . . uttariü pa¤haü apucchi: paõķito mahāpa¤¤o paõķito mahāpa¤¤o ti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante paõķito mahāpa¤¤o hotãti? #<[page 179]># %< YODHAJäVAVAGGA. 179>% Sādhu sādhu bhikkhu. Bhaddako kho te bhikkhu ummaggo bhaddakaü . . . kalyānã paripucchā, evaü hi tvaü bhikkhu pucchasi: paõķito mahāpa¤¤o paõķito mahāpa¤¤o ti bhante vuccati, kittāvatā nu kho bhante paõķito mahāpa¤¤o hotãti? Evaü bhante. Idha bhikkhu paõķito mahāpa¤¤o n' ev' attavyābādhāya ceteti na paravyābādhāya ceteti na ubhayavyābādhāya ceteti, attahitaü parahitaü ubhayahitaü sabbalokahitam eva cintamāno cinteti. Evaü kho bhikkhu paõķito mahāpa¤¤o hotãti. 187. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Rājagahe viharati Veëuvane Kalandakanivāpe. Atha kho Vassakāro brāhmaõo Magadhamahāmatto yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi . . . Ekamantaü nisinno kho Vassakāro brāhmaõo Magadhamahāmatto Bhagavantaü etad avoca : Jāneyya nu kho bho Gotama asappuriso asappurisaü-- asappuriso ayaü bhavan ti? Aņņhānaü kho etaü brāhmaõa anavakāso yaü asappuriso asappurisaü jāneyya--asappuriso ayaü bhavan ti. 2. Jāneyya pana bho Gotama asappuriso sappurisaü-- sappuriso ayaü bhavan ti. Etam pi kho brāhmaõa aņņhānaü anavakāso yaü asappuriso sappurisaü jāneyya--sappuriso ayaü bhavan ti. 3. Jāneyya nu kho bho Gotama sappuriso sappurisaü-- sappuriso ayaü bhavan ti. Thānaü kho etaü brāhmaõa vijjati yaü sappuriso sappurisaü jāneyya--sappuriso ayaü bhavan ti. 4. Jāneyya pana bho Gotama sappuriso asappurisaü-- asappuriso ayaü bhavan ti? Etam pi kho brāhmaõa ņhānaü vijjati yaü sappuriso asappurisaü jāneyya--asappuriso ayaü bhavan ti. 5. Acchariyaü bho Gotama abbhutaü bho Gotama yāva subhāsitaü c' idaü bhotā Gotamena: #<[page 180]># %<180 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Aņņhānaü kho etaü brāhmaõa anavakāso yaü asappuriso asappurisaü jāneyya--asappuriso ayaü bhavan ti. Etam pi kho {brāhmaõa} aņņhānaü anavakāso yaü asappuriso sappurisaü jāneyya--sappuriso ayaü bhavan ti ōhānaü kho [pan' ] etaü brāhmaõa vijjati yaü sappuriso sappurisaü jāneyya--sappuriso ayaü bhavan ti. Etam pi kho brāhmaõa ņhānaü vijjati yaü sappuriso asappurisaü jāneyya --asappuriso ayaü bhavan ti. 6. Ekam idaü bho Gotama samayaü Todeyyassa brāhmaõassa parisatã paråpārambhaü vattenti: bālo ayaü rājā Eëeyyo yo samaõe Rāmaputte abhippasanno samaõe ca pana Rāmaputte evaråpaü paramanipaccākāraü karoti yadidaü abhivādanaü paccuņņhānaü a¤jalikammaü sāmãcikamman ti. Ime pi ra¤¤o Eëeyyassa parihārakā bālā, Yamako Moggallo Uggo Nāvindaki Gandhabbo Aggivesso, ye samaõe Rāmaputte abhippasannā samaõe ca pana Rāmaputte evaråpaü paramanipaccākāraü karonti yadidaü abhivādanaü paccuņņhānaü a¤jalikammaü sāmãcikamman ti. Tyassudaü Todeyyo brāhmaõo iminā nayena neti. Taü kiü ma¤¤anti bhonto--paõķito rājā Eëeyyo karaõãyādhikaraõãyesu vacanãyādhivacanãyesu alamatthadasatarehi alamatthadasataro ti? Evaü bho paõķito rājā Eëeyyo karaõãyādhikaraõãyesu vacanãyādhivacanãyesu alamatthadasatarehi alamatthadasataro ti. Yasmā kho bho samaõo Rāmaputto ra¤¤o Eëeyyena paõķitena paõķitaro karanãyādhikaranãyesu vacanãyādhivacanãyesu alamatthadasatarena alamatthadasataro tasmā rājā Eëeyyo samaõe Rāmaputte abhippasanno samaõe ca pana Rāmaputte ca evaråpaü paramanipaccākāraü karoti yadidaü abhivādanaü paccuņņhānaü a¤jalikammaü sāmãcikammaü. Taü kiü ma¤¤anti bhonto --paõķitā ra¤¤o Eëeyyassa parihārakā, Yamako Moggallo Uggo Nāvindaki Gandhabbo Aggivesso, #<[page 181]># %< YODHAJäVAVAGGA. 181>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ karaõãyādhikaraõiyesu vacanãyādhivacanãyesu alamatthadasatarehi alamatthadasatarā ti? Evaü bho paõķitā ra¤¤o Eleyyassa parihārakā, Yamako Moggallo Uggo Nāvindaki Gandhabbo Aggivesso, karanãyādhikaraõãyesu vacanãyādhivacanãyesu alamatthadasaterehi alamatthadasatarāti. Yasmā kho bho samaõo Rāmaputto ra¤¤o Eëeyyassa parihārakehi paõķitehi paõķitaro karaõãyādhikaraõãyesu vacanãyādhikaraõãyesu alamatthadasatarehi alamatthadasataro tasmā ra¤¤o Eëeyyassa parihārakā samaõe Rāmaputte abhippasannā samaõe ca pana Rāmaputte evaråpaü paramanipaccākāraü karonti yadidaü abhivādanaü paccuņņhānaü a¤jalikammaü sāmãcikamman ti. 7. Acchariyaü bho Gotama . . . yāva subhāsitaü c' idaü bhota Gotamena: Aņņhānaü kho etaü brāhmaõa anavakāso yaü asappuriso asappurisaü jāneyya--asappuriso ayaü bhavan ti. Etam pi kho brāhmaõa aņņhānaü anavakāso yaü asappuriso sappurisaü jāneyya--sappuriso ayam bhavan ti. ōhānaü kho pan' etaü brāhmaõa vijjati yaü sappuriso sappurisaü jāneyya--sappuriso ayaü bhavan ti. Etam pi kho brāhmaõo ņhānaü vijjati yaü sappuriso asappurisaü jāneyya--asappuriso ayaü bhavan ti. Handa ca dāni mayaü bho Gotama gacchāma bahukiccā mayaü bahukaraõãyāti. Yassa dāni tvaü brāhmaõa kālaü ma¤¤asãti. Atha kho Vassakāro brāhmaõo Magadhamahāmatto Bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā utthāyāsanā pakkāmãti. 188. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakåņe pabbate. Atha kho Upako Maõķikāputto yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Upako Maõķikāputto Bhagavantaü etad avoca : Ahaü hi bhante evaü-vādã evaü-diņņhã: yo koci paråpārambhaü vatteti paråpārambhaü vattento sabbaso na uppādeti anuppādento gārayho hoti upavajjo ti. Paråpārambhaü ce Upaka vattento na uppādeti anuppādento gārayho hoti upavajjo. #<[page 182]># %<182 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tvaü kho pi Upaka paråpārambhaü vattesi paråpārambhaü vattento na uppādesi anuppādento gārayho hosi upavajjo ti. 2. Seyyathāpi bhante ummujjamānakaü yeva mahatā pāsena bandheyya, evam eva kho ahaü bhante ummujjamānako yeva Bhagavatā mahatā vādapāsena baddho ti. Idaü akusalan ti kho Upaka mayā pa¤¤attaü tattha aparimāõā padā aparimāõā vya¤janā aparimāõā Tathāgatassa dhammadesanā: iti p' idaü akusalaü, taü kho pan' idaü akusalaü pahātabban ti kho Upaka mayā pa¤¤attaü tattha aparimāõā padā aparimāõā vya¤janā aparimāõā Tathāgatassa dhammadesanā, iti p' idaü akusalaü pahātabban ti. Idaü kusalan ti kho Upako mayā pa¤¤attaü . . . dhammadesanā: iti p' idaü kusalaü taü kho pan' idaü kusalaü bhāvetabban ti kho pan' Upaka mayā pa¤¤attaü tattha . . . dhammadesanā--iti p' idaü kusalaü bhāvetabban ti. 3. Atha kho Upako Maõķikāputto Bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāyāsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā yena Rājā Māgadho Ajātasattu Vedehiputto ten' upasaīkami, upasaīkamitvā yāvatako ahosi Bhagavatā saddhiü kathāsallāpo taü sabbaü ra¤¤o Māgadhassa Ajātasattussa Vedehiputtassa ārocesi. Evaü vutte rājā Māgadho Ajātasattu Vedehiputto kupito anattamano Upakaü Maõķikāputtaü etad avoca : Yāva dhaüsã vāyaü loõakārakadārako yāva mukharo yāva pagabbho yatra hi nāma taü Bhagavantaü arahataü sammāsambuddhaü āsādetabbaü ma¤¤issati, apehi tvaü Upaka vinassa mā tvaü addasan ti. 189. 1. Cattāro 'me bhikkhave sacchikaraõãyā dhammā. Katame cattāro? #<[page 183]># %< YODHAJäVAVAGGA. 183>% Atthi bhikkhave dhammā kāyena sacchikaraõãyā, atthi bhikkhave dhammā satiyā sacchikaraõãyā, atthi bhikkhave dhammā cakkhunā sacchikaraõãyā, atthi bhikkhave dhammā pa¤¤āya sacchikaraõãyā. 2. Katame ca bhikkhave dhammā kāyena sacchikaraõãyā? Aņņha vimokhā bhikkhave kāyena sacchikaraõãyā. 3. Katame ca bhikkhave dhammā satiyā sacchikaraõãyā? Pubbenivāso bhikkhave satiyā sacchikaraõãyo. 4. Katame ca bhikkhave dhammā cakkhunā sacchikaraõãyā? Sattānaü cutuppāto bhikkhave cakkhunā sacchikaraõãyo. 5. Katame ca bhikkhave dhammā pa¤¤āya sacchikaranãyā? âsavānaü khayo bhikkhave pa¤¤āya sacchikaraõãyo. Ime kho bhikkhave cattāro sacchikaraõãyā dhammā ti. 190. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Pubbārāme Migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena Bhagavā tadahuposathe bhikkhusaīghaparivuto nisinno hoti. Atha kho Bhagavā tuõhãbhåtaü tuõhãbhåtaü bhikkhusaīghaü anuviloketvā bhikkhå āmantesi: Apalāpā' yaü bhikkhave parisā nippalāpā 'yaü bhikkhave parisā suddhā sāre patiņņhitā. Tathāråpo ayaü bhikkhave bhikkhusaīgho tathāråpā 'yaü bhikkhave parisā yathāråpā parisā dullabhā dassanāya pi lokasmiü. Tathāråpo ayaü bhikkhave bhikkhusaīgho tathāråpā 'yaü bhikkhave parisā yathāråpā parisā āhuneyyo pahuneyyo dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Tathāråpo ayaü bhikkhave bhikkhusaīgho tathāråpa 'yaü bhikkhave parisā yathāråpāya parisāya appam pi dinnaü bahuü hoti bahuü dinnaü bahutaraü. Tathāråpo ayaü bhikkhave bhikkhusaīgho tathāråpā 'yaü bhikkhave parisā yathāråpaü parisaü alaü yojanagaõanāni pi dassanāya gantuü api puņaüsenāpi. Tathāråpo ayaü bhikkhave bhikkhusaīgho. #<[page 184]># %<184 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 2. Santi bhikkhave bhikkhå imasmiü bhikkhusaīghe devappattā viharanti, santi bhikkhave bhikkhå imasmim bhikkhusaīghe brahmappattā viharanti, santi . . . ānejjappattā viharanti, santi . . . ariyappattā viharanti. 3. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu devappatto hoti? Idha bhikkhave bhikkhu vivicc' eva kāmehi . . . pe . . . paņhamajjhānaü upasampajja viharati . . . pe . . . dutiyajjhānaü . . . pe . . . tatiyajjhānaü . . . pe . . . catutthajjhānaü upasampajja viharati. Evaü kho bhikkhave bhikkhu devappatto hoti. 4. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu brahmappatto hoti? Idha bhikkhave bhikkhu mettāsahagatena cetasā . . . pe . . . {pharitvā} viharati, karuõā . . . muditā . . . upekhāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati, tathā dutiyaü tathā tatiyaü tathā catutthiü, iti uddham adho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü, upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. Evaü kho bhikkhave bhikkhu brahmappatto hoti. 5. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu ānejjappatto hoti? Idha bhikkhave bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamma paņighasa¤¤ānaü nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāso ti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati, sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõan ti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati, sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma n' atthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati, sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Evaü kho bhikkhave bhikkhu ānejjappatto hoti. 6. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu ariyappatto hoti. Idha bhikkhave bhikkhu idaü dukkhan ti yathābhåtaü pajānāti . . . pe . . . ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadāti yathābhåtaü pajānāti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu ariyappatto hotãti. Yodhajãvavaggo1 catuttho. #<[page 185]># %< MAHâVAGGA. 185>% [Tass' uddānaü: Yodhā pāņibhogasutaü|| abhayasamaõasaccena pa¤camaü Ummaīga-Vassakāro|| Upako sacchikiriyā ca uposatho ti.] 191. 1. Sotānugatānaü bhikkhave dhammānaü vacasā paricitānaü manasānupekkhitānaü diņņhiyā suppaņividdhānaü cattāro ānisaüsā pātikaīkhā. Katame cattāro? Idha bhikkhave bhikkhu dhammaü pariyāpuõāti, suttaü geyyaü . . . vedallaü. Tassa te dhammā sotānugatā honti vacasā paricitā manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā. So muņņhassati kālaü kurumāno a¤¤ataraü devanikāyaü uppajjati. Tassa tattha sukhino dhammapadāni pi lapanti. Dandho bhikkhave satuppādo, atha so satto khippaü yeva visesagāmã hoti. Sotānugatānaü bhikkhave dhammānaü vacasā . . . diņņhiyā suppaņividdhānaü ayaü paņhamo ānisaüso paņikaīkho. 2. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu dhammaü pariyāpuõāti, sutaü . . . vedallaü. Tassa te dhammā sotānugatā honti . . . suppaņividdhā. So muņņhassati kālaü kurumāno a¤¤ataraü devanikāyaü uppajjati. Tassa tattha na h' eva kho sukhino dhammapadāni pi lapanti, api ca kho bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaü dhammaü deseti. Tassa evaü hoti: ayaü vā so dhammavinayo yatthāhaü pubbe brahmacariyaü acarin ti. Dandho bhikkhave satuppādo, atha kho so satto khippaü yeva visesagāmã hoti. Seyyathāpi bhikkhave puriso kusalo bherisaddassa, so addhānamaggapaņipanno bherisaddaü suõeyya tassa na h' eva kho assa kaīkhā vā vimati vā bherisaddo nu kho na nu kho bherisaddo ti, atha kho bherisaddo t' eva niņņhaü gaccheyya, evam eva kho bhikkhave bhikkhu dhammaü pariyāpuõāti suttaü . #<[page 186]># %<186 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . vedallaü. Tassa te dhammā . . . pe . . . khippaü yeva visesagāmã hoti. Sotānugatānaü bhikkhave . . . diņņhiyā suppaņividdhānaü ayaü bhikkhave dutiyo ānisaüso pāņikaīkho. 3. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu dhammaü pariyāpuõāti . . . [ 2] dhammapadāni pi lapanti, na pi bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaü dhammaü deseti, api ca kho devaputto devaparisāyaü dhammaü deseti. Tassa evaü hoti: ayaü vāso dhammavinayo yatthāhaü pubbe brahmacariyaü acarin ti. Dandho bhikkhave satuppādo, atha kho so satto khippaü yeva visesagāmã hoņi. Seyyathāpi bhikkhave puriso kusalo saīkhasaddassa, so addhānamaggapaņipanno saīkhasaddaü suõeyya, tassa na h' eva kho assa kaīkhā vā vimati vā saīkhasaddo nu kho na nu kho saīkhasaddo ti, atha kho saīkhasaddo t' eva niņņhaü gaccheyya, evam eva kho bhikkhave bhikkhu dhammaü pariyāpuõāti suttaü . . . visesagāmã hoti. Sotānugatānaü bhikkhave dhammānaü vacasā paricitānaü manasānupekkhitānaü diņņhiyā suppaņividdhānaü ayaü tatiyo ānisaüso pāņikaīkho. 4. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu dhammam pariyāpuõāti suttam . . . pe . . . dhammapadāni pi lapanti na pi bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaü dhammaü deseti na pi devaputto devaparisāya dhammaü deseti, api ca kho opapātiko opapātikaü sāreti: sarasi tvaü mārisa sarasi tvaü mārisa yattha mayaü pubbe brahmacariyaü acarimhāti? So evam āha: sarāmi mārisā sarāmi mārisāti. Dandho bhikkhave satuppādo, atha kho so satto khippaü yeva visesagāmã hoti. Seyyathāpi bhikkhave dve sahāyakā sahapaüsukãëitā te kadāci karahici a¤¤ama¤¤aü samāgaccheyyuü, tam enaü sahāyako sahāyakaü evaü vadeyya: idam pi samma sarasi idam pi me samma sarasãti? So evaü vadeyya: sarāmi samma sarāmi sammāti, #<[page 187]># %< MAHâVAGGA. 187>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ evaü eva kho bhikkhave bhikkhu . . . pe . . . visesagāmã hoti. Sotanugatānaü bhikkhave . . . suppaņividdhānam ayaü catuttho ānisaüso pāņikaīkho. Sotānugatānaü bhikkhave dhammānaü . . . suppaņividdhānaü ime cattāro ānisaüsā pāņikaīkhā ti. 192. 1. Cattār' imāni bhikkhave ņhānāni catuhi ņhānehi veditabbāni. Katamāni cattāri? Saüvāsena bhikkhave sãlaü veditabbaü, ta¤ ca kho dãghena addhunā na itaraü manasikarotā no amanasikārā pa¤¤avatā no duppa¤¤enā. Saüvohārena bhikkhave soceyyaü veditabbaü, ta¤ ca kho dãghena addhunā na itaraü manasikarotā no amanasikārā pa¤¤avatā no duppa¤¤ena. âpadāsu bhikkhave thāmo veditabbaü, so ca kho dãghena addhunā na itaraü . . . duppa¤¤ena. Sākacchāya bhikkhave pa¤¤ā veditabbā, sā ca kho dãghena addhunā na itaraü manasikarotā no amanasikārā pa¤¤avatā no duppa¤¤ena. 2. Saüvāsena bhikkhave sãlaü veditabbaü, ta¤ ca kho dãghena addhunā . . . duppa¤¤enāti--iti pi kho pan' etaü vuttaü ki¤c' etaü paņicca vuttaü? Idha bhikkhave puggalo puggalena saddhiü saüvāsamāno evaü jānāti: dãgharattaü kho ayaü āyasmā khaõķakārã chiddakārã sabalakārã kammāsakārã na santatakārã na santatavutti sãlesu, dussãlo ayaü āyasmā nāyaü āyasmā sãlavā ti. Idha pana bhikkhave puggalo puggalena saddhiü saüvāsamāno evaü jānāti: dãgharattaü kho ayaü āyasmā akhaõķakārã acchiddakārã asabalakārã akammāsakārã santatakārã santatavutti sãlesu, #<[page 188]># %<188 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sãlavā ayaü {āyasmā nāyaü āyasmā} dussãlo ti. Saüvāsena bhikkhave sãlaü veditabbaü, ta¤ ca kho dãghena addhunā na itaraü manasikarotā no amanasikārā pa¤¤avatā no duppa¤¤enāti--iti yaü taü vuttaü idam etaü paticca vuttaü. 3. Saüvohārena bhikkhave soceyyaü veditabbaü ta¤ ca kho dãghena addhunā . . . duppa¤¤enāti--iti kho pan' etaü vuttaü ki¤c' etaü paņicca vuttaü. Idha bhikkhave puggalo puggalena saddhiü saüvohāramāno evaü jānāti: a¤¤athā kho ayaü āyasmā ekena eko voharati a¤¤athā dvãhi a¤¤athā tãhi a¤¤athā sambahulehi, vokkamati ayaü āyasmā purimavohārā pacchimavohārā, aparisuddhavohāro ayaü āyasmā nāyaü āyasmā parisuddhavohāro ti. Idha pana bhikkhave puggalo puggalena saddhiü saüvohāramāno evaü jānāti: yath' eva kho ayam āyasmā ekena eko voharati tathā dvãhi tathā tãhi tathā sambahulehi, nāyam āyasmā vokkamati purimavohārā pacchimavohārā, parisuddhavohāro ayaü āyasmā nāyaü āyasmā aparisuddhavohāro ti. Saüvohārena bhikkhave soceyyaü veditabbaü, ta¤ ca kho . . . idaü etaü paņicca vuttam. 4. âpadāsu bhikkhave thāmo veditabbo, so ca kho . . . duppa¤¤enāti--iti kho pan' etaü vuttaü ki¤c' etaü paņicca vuttaü. Idha bhikkhave ekacco ¤ātivyasanena vā phuņņho samāno bhogavyasanena vā phuņņho samāno rogavyasanena vā phuņņho samāno iti paņisa¤cikkhati: tathābhåto kho ayaü lokasannivāso tathābhåto attabhāvapaņilābho yathābhåte lokasannivāse yathābhåte attabhāvapaņilābhe aņņha lokadhammā lokaü anuparivattanti loko c' aņņha lokadhamme anuparivattati lābho ca alābho ca ayaso ca yaso ca nindā ca pasaüsā ca sukha¤ ca dukkha¤ cāti. So ¤ātivyasanena vā phuņņho samāno . . . rogavyasanena vā phuņņho samāno socati kilamati paridevati urattāëiü kandati sammohaü āpajjati. Idha pana bhikkhave ekacco ¤ātivyasanena . . . rogavyasanena vā phuņņho samāno iti paņisa¤cikkhati: #<[page 189]># %< MAHâVAGGA. 189>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tathābhåto kho ayaü lokasannivāso . . . dukkha¤ cāti. So ¤ātivyasanena vā phuņņho samāno rogavyasanena vā phuņņho samāno na socati na kilamati . . . na sammohaü āpajjati. âpadāsu bhikkhave thāmo veditabbo . . . idam etaü paņicca vuttaü. 5. Sākacchāya bhikkhave pa¤¤ā veditabbā. Sā ca kho . . . duppa¤¤enāti--iti kho pan' etaü vuttaü ki¤c' etaü paņicca vuttaü? Idha bhikkhave puggalo puggalena saddhiü sākacchāyamāno evaü jānāti: yathā kho imassa āyasmato ummaggo yathā ca abhinãhāro yathā ca pa¤hasamudācāro duppa¤¤o ayaü āyasmā nāyaü āyasmā pa¤¤avā. Taü kissa hetu? Tathā hi ayaü āyasmā na c' eva gambhãraü atthapadaü udāharati santaü paõãtaü atakkāvacaraü nipuõaü paõķitavedanãyaü, ya¤ ca ayaü āyasmā dhammaü bhāsati tassa ca na paņibalo saīkhittena vā vitthārena vā atthaü ācikkhituü desetuü pa¤¤āpetuü paņņhapetuü vivarituü vibhajituü uttānãkātuü, duppa¤¤o ayaü āyasmā nāyaü āyasmā pa¤¤avā. Seyyathāpi bhikkhave cakkhumā puriso udakarahadassa tãre ņhito passeyya parittaü macchaü ummujjamānaü, tass' evam assa: yathā kho imassa macchassa ummaggo yathā ca åmighāto yathā ca vegāyitattaü paritto ayaü maccho nāyaü maccho mahanto ti, evam eva kho bhikkhave puggalo puggalena saddhiü sākacchāyamāno evaü jānāti . . . pe . . . pa¤¤avā ti. Idha bhikkhave puggalo puggalena saddhiü sākacchāyamano evaü jānāti: yathā kho imassa āyasmato ummaggo yathā ca abhinãhāro yathā ca pa¤hasamudācāro pa¤¤avā ayaü āyasmā nāyam āyasmā duppa¤¤ā. Tam kissa hetu? Tathā hi ayaü āyasmā gambhãraü atthapadaü udāharati santaü paõãtaü atakkāvacaraü nipuõaü paõķitavedanãyaü, ya¤ ca ayaü āyasmā dhammaü bhāsati tassa ca paņibalo saīkhittena vā vitthārena vā atthaü ācikkhituü desetuü pa¤¤āpetuü paņņhapetuü vivarituü vibhajituü uttānãkātuü, pa¤¤avā ayaü āyasmā nāyaü āyasmā duppa¤¤o. Seyyathāpi bhikkhave cakkhumā puriso udakarahadassa tãre ņhito passeyya mahantaü macchaü ummujjamānaü, tass' evaü assa: #<[page 190]># %<190 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yathā kho imassa macchassa ummaggo yathā ca åmighāto yathā ca vegāyitattaü mahanto ayaü maccho nāyaü maccho paritto ti, evam eva kho bhikkhave puggalo puggalena saddhiü sākacchāyamāno evaü jānāti: yathā kho imassa āyasmato ummaggo yathā ca pa¤hasamudācāro, duppa¤¤o ayaü āyasmā nāyaü āyasmā pa¤¤avā. Taü kissa hetu? Tathā hi ayaü āyasmā gambhãra¤ c' eva atthapadaü udāharati santaü paõãtaü atakkāvacaraü nipuõaü paõķitavedanãyaü ya¤ ca ayaü āyasmā dhammaü bhāsati tassa ca paņibalo saīkhittena vā vitthārena vā atthaü ācikkhituü desetuü pa¤¤āpetuü paņņhapetuü vivarituü vibhajituü uttānikātuü, pa¤¤avā ayaü āyasmā nāyaü āyasmā duppa¤¤o ti. Sākacchāya bhikkhave pa¤¤ā veditabbā, sā ca kho dãghena addhunā na itaram manasikarotā no amanasikārā pa¤¤avatā no duppa¤¤enāti--iti yaü taü vuttaü idam etaü paņicca vuttaü. Imāni kho bhikkhave cattāri ņhānāni imehi catuhi ņhānehi veditabbānãti. 193. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Vesāliyaü viharati Mahāvane Kåņāgārasālāyaü. Atha kho Bhaddiyo Licchavi yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Bhaddiyo Licchavi Bhagavantaü etad avoca : Sutaü me taü bhante māyāvi samaõo Gotamo āvaņņaniü māyaü jānāti yāya a¤¤atitthiyānaü sāvake āvaņņetãti. Ye te bhante evam āhaüsu: māyāvã samaõo Gotamo āvaņņaniü māyaü jānāti yāya a¤¤atitthiyānam sāvake āvaņņetãti--kacci te bhante Bhagavato vuttavādino na ca Bhagavantaü abhåtena abbhācikkhanti dhammassa cānudhammaü vyākaronti na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaü ņhānaü āgacchati, anabbhakkhātukāmā hi mayaü bhante Bhagavantan ti. #<[page 191]># %< MAHâVAGGA. 191>% 2. Etha tumhe Bhaddiya mā anussavena mā paramparāya mā itikirāya mā piņakasampadānena mā takkahetu mā nayahetu mā ākāraparivitakkena mā diņņhinijjhānakkhantiyā mā bhavyaråpatāya mā samaõo no garåti. Yadā tumhe Bhaddiya attanā va jāneyyātha--ime dhammā akusalā ime dhammā sāvajjā ime dhammā vi¤¤ugarahitā ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya {saüvattantãti}--atha tumhe Bhaddiya pajaheyyātha. 3. Taü kiü ma¤¤atha Bhaddiya--lobho purisassa ajjhattaü uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti? Ahitāya bhante ti. Luddho panāyaü Bhaddiya purisapuggalo lobhena abhibhåto pariyādinnacitto pāõam pi hanti adinnam pi ādiyati paradāram pi gacchati musā pi bhaõati param pi tathattāya samādapeti yaü sa hoti dãgharattaü ahitāya dukkhāya ti. Evam bhante. 4. Taü kiü ma¤¤atha Bhaddiya doso purisassa . . . pe . . . moho purisassa . . . pe . . . sārambho purisassa ajjhattaü uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti? Ahitāya bhante. Sāraddho panāyaü Bhaddiya purisapuggalo sārambhena abhibhåto . . . dukkhāyāti. Evaü bhante. 5. Taü kiü ma¤¤atha Bhaddiya--ime dhammā kusalā vā akusalā vāti? Akusalā bhante. Sāvajjā vā anavajjā vāti? Sāvajjā bhante. Vi¤¤ugarahitā va vi¤¤uppasatthā vāti? Vi¤¤ugarahitā bhante. Samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saüvattanti no vā kathaü vā ettha hotãti? Samattā bhante samādinnā ahitāya dukkhāya saüvattanti, evaü no ettha hotãti. 6. Iti kho Bhaddiya yaü taü avocumha: etha tumhe Bhaddiya mā anussavena mā paramparāya ma itikirāya mā piņakasampadānena mā takkahetu mā ākāraparivitakkena mā diņņhinijjhānakkhantiyā mā bhavyaråpatāya mā samaõo no garåti. #<[page 192]># %<192 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Yadā tumhe Bhaddiya attanā va jāneyyātha--ime dhammā akusalā ime dhammā sāvajjā ime dhammā vi¤¤ugarahitā ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saüvattantãti--atha tumhe Bhaddiya pajaheyyāthāti--iti yaü taü vuttaü idam etaü paņicca vuttaü. 7. Etha tumhe Bhaddiya mā anussavena mā paramparāya . . . pe . . . garåti. Yadā tumhe Bhaddiya attanā vā jāneyyātha--ime dhammā kusalā ime dhamma anavajjā ime dhammā vi¤¤uppasatthā ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saüvattantãti--atha tumhe Bhaddiya upasampajja vihareyyātha. 8. Taü kiü ma¤¤atha Bhaddiya--alobho purisassa ajjhattaü uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti? Hitāya bhante. Aluddho panāyaü Bhaddiya purisapuggalo lobhena anabhibhåto apariyādinnacitto n' eva pāõaü hanti na adinnaü ādiyati na paradāraü gacchati na musā bhaõati param pi tathattāya na samādapeti yaü sa hoti dãgharattaü hitāya sukhāyāti? Evaü bhante. 9. Taü kiü ma¤¤atha Bhaddiya--adoso purisassa . . . pe . . . amoho purisassa [ . . . pe] . . . asārambho purisassa ajjhattaü uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vati? Hitāya bhante. Asāraddho panāyaü purisapuggalo asārambhena anabhibhåto apariyādinnacitto n' eva pāõaü hanti na adinnaü ādiyati . . . hitāya sukhāyāti. Evaü bhante. 10. Taü kiü ma¤¤atha Bhaddiya--ime dhammā kusalā vā akusalā vāti? Kusalā bhante. Sāvajjā vā anavajjā vāti? Anavajjā bhante. Vi¤¤ugarahitā vā vi¤¤uppasatthā vāti. Vi¤¤uppasatthā bhante. #<[page 193]># %< MAHâVAGGA. 193>% Samattā samādinnā hitāya sukhāya saüvattanti no vā kathaü vā ettha hotãti. Samattā bhante samādinnā hitāya sukhāya saüvattanti evaü no ettha hotãti. 11. Iti kho Bhaddiya yaü taü avocumha: etha tumhe Bhaddiya mā anussavena mā paramparāya mā itikirāya mā piņakasampadānena mā takkahetu mā nayahetu ākāraparivitakkena mā diņņhinijjhānakkhantiyā mā bhavyaråpatāya mā samaõo no garåti. Yadā tumhe Bhaddiya attanā va jāneyyātha--ime dhammā kusalā ime dhammā anavajjā ime dhammā vi¤¤uppasatthā ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saüvattantãti--atha tumhe Bhaddiya upasampajja vihareyyāthāti--iti yaü taüvuttaü idam etaü paņicca vuttam. 12. Ye kho te Bhaddiya loke santo sappurisā te sāvakaü evaü samādapenti: Ehi tvaü ambho purisa lobhaü vineyya viharāhi lobhaü vineyya viharanto na lobhajaü kammaü karissasi kāyena vācāya manasā, dosaü vineyya viharāhi dosaü vineyya viharanto na dosajaü kammaü karissasi kāyena vācāya manasā, mohaü vineyya viharāhi mohaü vineyya viharanto na mohajaü kammaü karissasi kāyena vācāya manasā, sārambhaü vineyya viharāhi sārambhaü vineyya viharanto na sārambhajaü kammaü karissasi kāyena vācāya manasāti. 13. Evaü vutte Bhaddiyo Licchavi Bhagavantaü etad avoca : Abhikkantaü bhante . . . pe . . . Upāsakaü maü bhante Bhagavā dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaügatan ti. Api nu tāhaü Bhaddiya evaü avacam: ehi me tvaü Bhaddiya sāvako hohi, ahaü satthā bhavissāmãti. No h' etaü bhante. Evaü-vādiü kho maü Bhaddiya evam-akkhāyiü eke {samaõabrāhmaõā} asatā tucchā musā abhåtena abbhācikkhanti: māyāvã samaõo Gotamo āvaņņaniü māyaü jānāti yāya . . . āvaņņetãti. #<[page 194]># %<194 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Bhaddikā bhante āvaņņanã māyā kalyāõã bhante āvaņņanã māyā. Piyā me bhante ¤ātisalohitā imāya āvaņņanãyā āvaņņeyyuü piyānam pi me assa ¤ātisalohitānaü dãgharattaü hitāya sukhāya. Sabbe ce pi bhante khattiyā imāya āvaņņanãyā āvaņņeyyuü sabbesam p' assa khattiyānaü dãgharattaü hitāya sukhāya. Sabbe ce pi bhante brāhmaõā . . . vessā . . . suddā imāya āvaņņaniyā āvaņņeyyuü sabbesam p' assa suddānaü dãgharattaü hitāya sukhāyātã. Evam etaü Bhaddiya evam etaü Bhaddiya. Sabbe ce pi Bhaddiya khattiyā [imāya āvaņņaniyā] āvatteyyuü akusaladhammappahānāya kusaladhammåpasampadāya sabbesam p' assa khattiyānaü dãgharattaü hitāya sukhāya. Sabbe ce pi Bhaddiya brāhmaõā vessā suddā . . . āvaņņeyyuü akusaladhammappahānaya kusaladhammåpasampadāya sabbesam p' assa suddānaü dãgharattaü hitāya sukhāyāti. Sadevako ce pi Bhaddiya loko samārako sabrahmako sassamaõabrāhmaõi pajā sadevamanussā . . . āvaņņeyyuü akusaladhammappahānāya kusaladhammåpasampadāya sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya dãgharattaü hitāya sukhāya. Ime ce pi Bhaddiya mahāsālā . . . āvaņņeyyuü akusaladhammappahānāya kusaladhammåpasampadāya imesaü p' assa mahāsālānaü dãgharattaü hitāya sukhāya. Sace ceteyyuü ko pana vādo manussabhåtassāti? 194. 1. Ekaü samayaü āyasmā ânando Koliyesu viharati Sāpågannāma Koliyānaü nigame. Atha kho sambahulā Sāpågiyā Koliyaputtā yen' āyasmā ânando ten' upasaīkamiüsu, upasaīkamitvā āyasmantaü ânandaü abhivādetvā . . . pe . . . Ekamantaü nisinne kho te Sāpågiye Koliyaputte āyasmā ânando etad avoca : Cattār' imāni Vyagghapajjā pārisuddhipadhāniyaīgāni tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammad akkhātāni sattānaü visuddhiyā sokaparidevānaü samatikkamāya dukkhadomanassānaü atthaga māya ¤āyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya. #<[page 195]># %< MAHâVAGGA. 195>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Katamāni cattāri? Sãlapārisuddhipadhāniyaīgaü, cittapārisuddhipadhāniyaīgaü, diņņhipārisuddhipadhāniyaīgam, vimuttipārisuddhipadhāniyaīgaü. 2. Katama¤ ca Vyagghapajjā sãlapārisuddhipadhāniyaīgaü? Idha Vyagghapajjā bhikkhu sãlavā hoti samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayaü vuccati Vyagghapajjā sãlapārisuddhi, iti evarupaü sãlapārisuddhiü aparipåraü vā paripåressāmi paripåraü vā tattha tattha pa¤¤āya anuggahissāmãti. Yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoëhi ca appaņivānã ca sati ca sampaja¤¤a¤ ca idaü vuccati Vyagghapajjā sãlapārisuddhipadhāniyaīgaü. Katama¤ ca Vyagghapajjā cittapārisuddhipadhāniyaīgaü? 3. Idha Vyagghapajjā bhikkhu vivicc' eva kāmehi . . . pe . . . catutthajjhānaü upasampajja viharati. Ayaü vuccati Vyagghapajjā cittapārisuddhi, iti evaråpaü cittapārisuddhiü aparipåraü vā . . . pe . . . tattha tattha pa¤¤āya anuggahissāmãti. Yo tattha chando . . . sampaja¤¤a¤ ca idaü vuccati Vyagghapajjā cittapārisuddhipadhāniyaīgaü. 4. Katama¤ ca Vyagghapajjā diņņhipārisuddhipadhāniyaīgaü? Idha Vyagghapajjā bhikkhu idaü dukkhan ti yathābhåtaü pajānāti . . . dukkhanirodhagāminã paņipadāti yathābhåtaü pajānāti ayaü vuccati Vyagghapajjā diņņhipārisuddhi, iti evaråpaü diņņhipārisuddhiü aparipåraü vā . . . pe . . . tattha tattha pa¤¤āya anuggahissāmãti. Yo tattha chando . . . sampaja¤¤a¤ ca idaü vuccati Vyagghapajjā diņņhipārisuddhipadhāniyaīgaü. 5. Katama¤ ca Vyagghapajjā {vimuttipārisuddhipadhāniyaīgaü}? Sa kho so Vyagghapajjā ariyasāvako iminā ca sãlapārisuddhipadhāniyaīgena samannāgato iminā ca cittapārisuddhipadhānãyaīgena samannāgato iminā ca diņņhipārisuddhipadhānãyaīgena samannāgato rajanãyesu dhammesu cittaü virājeti vimocanãyesu dhammesu cittaü vimoceti. #<[page 196]># %<196 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ So rajanãyesu dhammesu cittaü virājetvā vimocanãyesu dhammesu cittaü vimocetvā sammāvimuttiü phusati. Ayaü vuccati Vyagghapajjā vimuttipārisuddhi, iti evaråpaü vimuttipārisuddhiü . . . tattha tattha pa¤¤āya anuggahissamãti. Yo tattha chando . . . sampaja¤¤aü ca idaü vuccati Vyagghapajjā vimuttipārisuddhipadhānãyaīgaü. Imāni kho Vyagghapajjā cattāri pārisuddhipadhāniyaīgāni tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā sambuddhena sammad akkhātāni sattānaü visuddhiyā sokaparidevānaü samatikkamāya dukkhadomanassānaü atthagamāya ¤āyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāyāti. 195. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiü Nigrodhārāme. Atha kho Vappo Sakko nigaõņhasāvako yen' āyasmā Mahāmoggallāno ten' upasaīkami, upasaīkamitvā āyasmantaü Mahāmoggallānaü abhivādetvā . . . pe . . . Ekamantaü nisinnaü kho Vappaü Sakkaü nigaõņhasāvakaü āyasmā Mahāmoggallāno etad avoca : Idh' assa Vappa kāyena saüvuto vācāya saüvuto manasā saüvuto avijjāvirāgā vijjuppādā passasi no tvaü Vappa taü ņhānaü yatonidānaü purisaü dukkhavedaniyā āsavā assaveyyum abhisamparāyan ti? Passām' ahaü bhante taü ņhānaü idh' assa bhante pubbe pāpakammaü kataü avipakkavipākaü tatonidānaü purisaü dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuü abhisamparāyan ti. Aya¤ c' eva kho pana āyasmato Mahāmoggallānassa Vappena Sakkena nigaõņhasāvakena saddhiü kathā vippakatā hoti. 2. Atha kho Bhagavā sāyaõhasamayena paņisallānā vuņņhito yen' upaņņhānasālā ten' upasaīkami, #<[page 197]># %< MAHâVAGGA. 197>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Nisajja kho Bhagavā āyasmantaü Mahāmoggallānaü etad avoca : Kāya nu 'ttha Moggallāna etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarā kathā vippakatā ti? Idhāhaü bhante Vappaü Sakkaü nigaõņhasāvakaü etad avoca : idh' assa Vappa kāyena saüvuto . . . manasā saüvuto avijjāvirāgā vijjuppādā passasi no tvaü Vappa taü ņhānaü yatonidānaü purisaü dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuü abhisamparāyan ti. Evaü vutte bhante Vappo Sakko nigaõņhasāvako maü etad avoca : Passām' ahaü bhante taü ņhānaü idh' assa bhante pubbe pāpakammaü kataü avipakkavipākaü tatonidānaü purisaü dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuü abhisamparāyan ti--ayaü kho no bhante Vappena Sakkena nigaõņhasāvakena saddhiü kathā vippakatā atha Bhagavā anuppatto ti. 3. Atha kho Bhagavā Vappaü Sakkaü nigaõņhasāvakaü etad avoca : Sace kho me tvaü Vappa anu¤¤eyya¤ c' eva anujāneyyāsi paņikkositabba¤ ca paņikkoseyyāsi yassa ca me bhāsitassa atthaü na jāneyyāsi, mam eva tattha uttariü paņipuccheyyāsi--idaü bhante kathaü imassa ko attho ti? Siyā no ettha kathāsallāpo ti. Anu¤¤eyya¤ c' evāhaü bhante Bhagavato anujānissāmi paņikkositabba¤ ca paņikkosissāmi, yassa cāhaü Bhagavato bhāsitassa atthaü na jānissāmi, Bhagavantaü yev' ettha uttariü paņipucchissāmi--idam bhante {kathaü} imassa ko attho ti? Hotu no ettha kathāsallāpo ti. 4. Taü kiü ma¤¤asi Vappa? Ye kāyasamārambhapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariëāhā kāyasamārambhā paņiviratassa evaü sa te āsavā vighātapariëāhā na honti, so nava¤ ca kammaü na karoti purāõaü kammaü phussa phussa vyantikaroti, #<[page 198]># %<198 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sandiņņhikā nijjarā akālikā ehipassikā opanayikā paccattaü veditabbā vi¤¤åhãti. Passasi no tvaü Vappa taü ņhānaü yatonidānaü purisaü dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuü abhisampārayan ti? No h' etaü bhante. 5. Taü kiü ma¤¤asi Vappa? Ye vacãsamārambhapāccayā uppajjanti āsavā vighātapariëāhā vacãsamārambhā paņiviratassa evaü sa te āsavā vighātapariëāhā na honti, so nava¤ ca kammaü . . . phussa phussa vyantikaroti sandiņņhikā . . . vi¤¤åhãti. Passasi no tvaü Vappa taü ņhānaü yatonidānaü purisaü dukkhavedaniyā āsavā assaveyyuü abhisamparāyan ti? No h' etaü bhante. 6. Taü kiü ma¤¤asi Vappa? Ye manosamārambhapaccayā . . . pe . . . manosamārambhā paņiviratassa evaü sa te āsavā vighātapariëāhā na honti, so nava¤ ca kammaü . . . abhisamparāyan ti. No h' etaü bhante. 7. Taü kiü ma¤¤asi Vappa? Ye avijjāpaccayā uppajjanti āsavā vighātapariëāhā avijjāvirāgā vijjuppādā evaü sa te āsavā vighātapariëāhā na honti, so nava¤ ca kammaü . . . abhisamparāyan ti? No h' etaü bhante. 8. Evaü sammāvimutticittassa kho Vappa bhikkhuno cha satatavihārā adhigatā honti. So cakkhunā råpaü disvā n' eva sumano hoti na dummano, upekhako viharati sato sampajāno, sotena saddaü sutvā . . . pe . . . kāyena phoņņhabbaü phusitvā manasā dhammaü vi¤¤āya n' eva sumano hoti na dummano, upekhako viharati sato sampajāno. So kāyapariyantikaü vedanaü vediyamāno kāyapariyantikaü vedanaü vediyāmãti pajānāti, jãvitapariyantikaü vedanaü vediyamāno jãvitapariyantikaü vedanaü vediyāmãti pajānāti, kāyassa bhedā uddhaü jãvitapariyādānā idh' eva sabba vedayitāni anabhinanditāni sãtibhavissantãti pajānāti. 9. Seyyathāpi Vappa thåõaü paņicca chāyā pa¤¤āyati, atha puriso āgaccheyya kudālapiņakaü ādāya, #<[page 199]># %< MAHâVAGGA. 199>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ so taü thåõaü måle chindeyya, måle chetvā palikhaõeyya, palikhaõetvā målāni uddhareyya antamaso usãranālimattāni pi. So taü thåõaü khaõķākhaõķikaü chindeyya, khaõķākhaõķikaü chetvā phāleyya, phāletvā sakalikaü sakalikaü kareyya, sakalikaü sakalikaü karitvā vātātape visoseyya, vātātape visosetvā agginā ķaheyya, agginā ķahitvā masiü kareyya, masiü katvā mahāvāte vā opuneyya nadiyā vā sãghasotāya pavāheyya. Evaü hi 'ssa Vappa yā thåõaü paņicca chāyā sā ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā. Evaü eva kho Vappa evaü sammāvimutticittassa bhikkhuno cha satatavihārā adhigatā honti. So cakkhunā råpaü disvā . . . sampajāno, sotena saddaü sutvā . . . kāyena phoņņhabbaü phusitvā manasā dhammaü vi¤¤āya n' eva sumano hoti na dummano, upekhako viharati sato sampajāno. So kāyapariyantikaü . . . pe . . . sãtibhavissantãti pajānāti. 10. Evaü vutte Vappo Sakko nigaõņhasāvako Bhagavantaü etad avoca : Seyyathāpi bhante puriso udayatthiko assa paõãyaü poseyya so udaya¤ c' eva na labheyya uttari¤ ca kilamathassa vighātassa bhāgã assa. Evam eva kho ahaü bhante udayatthiko bāle niganthe payirupāsiü, svāhaü udaya¤ c' eva nādhigacchiü uttari¤ ca kilamathassa vighātassa bhāgã ahosiü. Esāhaü bhante ajjatagge yo me bālesu nigaõņhesu sampasādo taü mahāvāte vā opunāmi nadiyā vā sãghasotāya pavāhemi. Abhikkantaü bhante . . . pe . . . Upāsakaü maü bhante Bhagavā dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatan ti. #<[page 200]># %<200 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 196. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Vesāliyaü viharati Mahāvane Kåņāgārasālāyaü. Atha kho Saëho ca Licchavi Abhayo ca Licchavi yena Bhagavā ten' upasaīkamiüsu, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinno kho Sāëho Licchavi Bhagavantaü etad avoca : santi bhante eke samaõabrāhmaõā dvayena oghassa nittharaõaü pa¤¤āpenti sãlavisuddhihetu ca tapojigucchāhetu ca. Idha bhante Bhagavā kim āhāti? 2. Sãlavisuddhiü kho ahaü Sāëha a¤¤ataraü sāma¤¤aīgan ti vadāmi. Ye te Sāëha samaõabrāhmaõā tapojigucchāhetuvādā tapojigucchāsārā tapojigucchā-allãnā viharanti abhabbā te oghassa nittharaõāya. Ye pi te Sāëha samaõabrāhmaõā aparisuddhakāyasamācārā aparisuddhavacãsamācārā aparisuddhamanosamācārā aparisuddhājãvā abhabbā te ¤āõadassanāya anuttarāya sambodhāya. 3. Seyyathāpi Sāëha puriso nadiü taritukāmo, tiõhaü kuņhariü ādāya vanaü paviseyya. So tattha passeyya mahatiü sālalaņņhiü ujuü navaü akukkuccakajātaü, tam enaü måle chindeyya, måle chetvā agge chindeyya, agge chetvā sākhāpalāsaü suvisodhitaü visodheyya, sākhāpalāsaü suvisodhitaü visodhetvā kuthārãhi taccheyya, kuthārãhi tacchetvā vāsãhi taccheyya, vāsãhi tacchetvā lekhaõiyā likheyya, lekhaõiyā likhitvā pāsāõaguëena dhopeyya, pāsāõaguëena dhopetvā nadiü patāreyya. Taü kiü ma¤¤asi Sāëha, bhabbo nu kho so puriso nadiü taritun ti? No h' etaü bhante. 4. Taü kissa hetu? Asu hi bhante sālalaņņhã bahiddhā suparikammakatā, #<[page 201]># %< MAHâVAGGA. 201>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ anto avisuddhā. Tass' etaü pāņikaīkhaü--sālalaņņhã saüsãdissati puriso anayavyasanaü āpajjatãti. Evaü eva kho Sāëha ye te samaõabrāhmaõā tapojigucchāvādā tapojigucchāsārā tapojigucchā-allãnā viharanti abhabbā te oghassa nittharaõāya. Ye pi te Sāëha samaõabrāhmaõā aparisuddhakāyasamācārā . . . aparisuddhājãvā abhabbā te ¤āõadassanāya anuttarāya sambodhāya. Ye ca kho te Sāëha samaõabrāhmaõā na tapojigucchāvādā na tapojigucchāsārā na tapojigucchāallãnā viharanti bhabbā te oghassa nittharaõāya. Ye pi te Sāëha samaõabrāhmaõā parisuddhakāyasamācārā . . . pe . . . parisuddhājivā bhabbā te ¤āõadassānaya anuttarāya sambodhāya. 5. Seyyathāpi Sāëha puriso nadiü taritukāmo, tiõhaü kuņhariü ādāya vanaü paviseyya. So tattha passeyya mahatiü sālalaņņhiü ujuü navaü akukkuccakajātaü, tam enaü måle chindeyya, måle chetvā agge chindeyya, agge chetvā sākhāpalāsaü suvisodhitaü visodheyya, sākhāpalāsaü suvisodhitaü visodhetvā kuņhārãhi taccheyya, kuņhārãhi tacchetvā vāsãhi taccheyya, vāsãhi tacchetvā nikhādanaü ādāya anto suvisodhitaü visodheyya, anto suvisodhitaü visodhetvā lekhaõiyā likheyya, lekhaõiyā likhitvā pāsāõaguëena dhopeyya, pāsāõaguëena dhopetvā nāvaü kareyya, piyārittaü bandheyya nāvaü katvā piyārittaü bandhitvā nadiü patāreyya. Taü kiü ma¤¤asi Sāëha bhabbo nu kho so puriso nadiü taritun ti? Evaü bhante. 6. Taü kissa hetu? Asu hi bhante sālalaņņhã bahiddhā suparikammakatā anto suvisuddhā nāvā katā piyārittā bhaddā. Tass' etaü pāņikaīkhaü--nāvā na saüsãdissati puriso sotthinā pāraü gamissatãti. Evam eva kho Sāëha ye te samaõabrāhmaõā na tapojigucchāvādā . . . na tapojigucchā-allãnā viharanti bhabbā te oghassa nittharaõāya. Ye pi te Sāëha samaõabrāhmaõā parisuddhakāyasamācārā . #<[page 202]># %<202 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . parisuddhājãvā bhabbā te. ¤āõadassanāya anuttarāya sambodhāya. 7. Seyyathāpi Sāëha yodhājãvo bahåni ce pi kaõķacittakāni jānāti, atha kho so tãhi ņhānehi rājāraho hoti rājabhoggo ra¤¤o aīgan t' eva saīkhaü gacchati. Katamehi tãhi? Dårepātã ca, akkhaõavedhã ca, mahato ca kāyassa padāletā. 8. Seyyathāpi Sāëha yodhājãvo dårepātã evam eva kho Sāëha ariyasāvako sammāsamādhi hoti, sammāsamādhi Sāëha ariyasāvako yaü ki¤ci råpaü atãtānāgatapaccuppannaü ajjhattaü vā bahiddhā vā oëārikaü vā sukhumaü vā hãnaü vā paõãtaü vā yaü dåre santike vā sabbaü råpaü n' etaü mama n' eso 'ham asmi na m' eso attā ti, evam etaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya passati. Yā kāci vedanā yā kāci sa¤¤ā ye keci saīkhārā yaü ki¤ci vi¤¤āõaü atãtānāgatapaccuppannaü . . . yaü dåre santike vā sabbaü vi¤¤āõaü n' etaü mama n' eso 'ham asmi na m' eso attā ti, evam etaü yathābhåtaü sammāpa¤¤āya passati. 9. Seyyathāpi Sāëha yodhājãvo akkhaõavedhã evam eva kho Sāëha ariyasāvako sammādiņņhi hoti, sammādiņņhi Sāëha ariyasāvako idaü dukkhan ti yathābhåtaü pajānāti . . . pe . . . dukkhanirodhagāmanã paņipadāti yathābhåtaü pajānāti. 10. Seyyathāpi Sāëha yodhājãvo mahato kāyassa padāletā evam eva kho Sāëha ariyasāvako sammāvimutti hoti, sammāvimutti Sāëha ariyasāvako mahantaü avijjākhandaü padāletā ti. 197. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Atha kho Mallikā devã {yena Bhagavā} ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā . . . Ekamantaü nisinnā kho Mallikā devã Bhagavantaü etad avoca : #<[page 203]># %< MAHâVAGGA. 203>% Ko nu kho bhante hetu ko paccayo yena-m-idh' ekacco mātugāmo dubbaõõo ca hoti duråpo supāpiko dassanāya daliddo ca hoti appassako appabhogo appesakkho ca? Ko pana bhante hetu ko paccayo yena-m-idh' ekacco mātugāmo dubbaõõo . . . dassanāya aķķho ca hoti mahaddhano mahābhogo mahesakkho ca? Ko nu kho bhante hetu ko paccayo yena-m-idh' ekacco mātugāmo abhiråpo hoti dassanãyo pāsādiko paramāya vaõõapokkharatāya samannāgato daliddo ca hoti appassako appabhogo appesakkho ca? Ko pana bhante hetu ko paccayo yena-m-idh' ekacco mātugāmo abhiråpo ca hoti dassanãyo pāsādiko paramāya vaõõapokkharatāya samannāgato aķķho ca hoti mahaddhano mahābhogo mahesakkho cāti? 2. Idha Mallike ekacco mātugāmo kodhano hoti upāyāsabahulo appam pi vutto samāno abhisajjati kuppati vyāpajjati patitthãyati, kopa¤ ca dosa¤ ca appaccaya¤ ca pātukaroti. Sā na dātā hoti samaõassa vā brāhmaõassa vā annaü pānaü vatthuü yānaü mālaü gandhaü vilepanaü seyyāvasathapadãpeyyaü, issamānikā kho pana hoti, paralābhasakkāragarukāramānanavandanapåjanāsu issati upadussati issaü bandhati. Sā ce tato cutā itthattaü āgacchati sā yattha yattha paccājāyati dubbaõõā ca hoti duråpā supāpikā dassanāya daliddā ca hoti appassakā appabhogā appesakkhā ca. 3. Idha pāna Mallike ekacco mātugāmo kodhano hoti upāyāsabahulo appam pi vutto . . . patitthãyati kopa¤ ca dosa¤ ca appaccaya¤ ca pātukaroti. Sā dātā hoti samaõassa vā brāhmaõassa vā annaü . . . seyyāvasathapadãpeyyaü, anissamānikā kho pana hoti, parilābhasakkāragarukāramānanavandanapåjanāsu na issati na upadussati na issaü bandhati. Sā ce tato cutā itthattaü āgacchati sā yattha yattha paccājāyati dubbaõõā hoti duråpā supāpikā dassanāya aķķhā ca hoti . #<[page 204]># %<204 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . mahesakkhā ca. 4. Idha pana Mallike ekacco mātugāmo akodhano hoti anupāyāsabahulo bahum pi vuttā samāno nābhisajjati na kuppati na vyāpajjati na patitthãyati kopa¤ ca dosa¤ ca appaccaya¤ ca na pātukaroti. Sā na dātā hoti samaõassa vā brāhmaõassa vā annaü . . . seyyāvasathapadãpeyyaü, issamānikā kho pana hoti paralābhasakkāragarukāramānanavandanapåjanāsu issati upadussati issaü bandhati. Sā ce tato cutā itthattaü āgacchati sā yattha yattha paccājāyati abhiråpā ca hoti dassanãyā pāsādikā paramāya vaõõapokkharatāya samannāgatā daliddā ca hoti . . . appesakkhā ca. 5. Idha Mallike ekacco mātugāmo akodhano hoti anupāyāsabahulo bahum pi vuttā samāno nābhisajjati na kuppati na vyāpajjati . . . na pātukaroti. Sā dātā hoti samaõassa vā brāhmaõassa vā annaü . . . seyyāvasathapadãpeyyaü, anissamānikā kho pana hoti, paralābhasakkāragarukāramānanavandanapåjanāsu na issati na upadussati na issaü bandhati. Sā ce tato cutā itthattaü āgacchati sā yattha yattha paccājāyati abhiråpā ca hoti dassanãyā pāsādikā paramāya vaõõapokkharatāya samannāgatā aķķhā ca hoti mahaddhanā . . . mahesakkhā ca. 6. Ayaü kho Mallike hetu ayaü paccayo yena-m-idh' ekacco mātugamo dubbaõõo ca hoti . . . appesakkho ca. Ayaü kho Mallike hetu ayaü paccayo yena-m-idh' ekacco mātugāmo dubbaõõo ca hoti . . . mahesakkho ca. Ayaü pana Mallike hetu ayaü paccayo yena-m-idh' ekacco mātugāmo abhiråpo ca hoti . . . appesakkho ca. Ayaü pana Mallike hetu ayaü paccayo yena-m-idh' ekacco mātugāmo abhiråpo ca hoti . . . mahesakkhā cāti. 7. Evaü vutte Mallikā devã Bhagavantaü etad avoca : Yan nånāhaü bhante a¤¤aü jātiü kodhanā ahosiü upāyāsabahulā appam pi vuttā samānā abhisajjiü kuppiü vyāpajjiü patitthãyiü kopa¤ ca dosa¤ ca appaccaya¤ ca pātvākāsiü, #<[page 205]># %< MAHâVAGGA. 205>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sā 'haü bhante etarahi dubbaõõā duråpā supāpikā dassanãyā. Yan nånāhaü bhante a¤¤aü jātiü adāsiü samaõassa vā brāhmaõassa vā . . . seyyāvasathapadãpeyyaü, sā 'haü bhante etarahi aķķhā ca mahaddhanā mahābhogā. Yan nånāhaü bhante a¤¤aü jātiü anissamānikā ahosiü paralābha . . . påjanāsu na issiü na upadussiü na issaü bandhiü, sāhaü bhante etarahi mahesakkhā. Santi kho pana bhante imasmiü rājakule khattiyaka¤¤ā pi brāhmaõaka¤¤ā pi gahapatika¤¤ā pi, tāsāhaü issarādhipaccaü kāremi esāhaü bhante ajjatagge akodhanā bhavissāmi anupāyāsabahulā bahum pi vuttā samānā nābhisajjissāmi na kuppissāmi na vyāpajjissāmi na patitthiyyissāmi na kopa¤ ca dosa¤ ca appaccaya¤ ca pātukarissāmi, dassāmi samaõassa vā brāhmaõassa vā annaü . . . seyyāvasathapadãpeyyaü, anissamānikā bhavissāmi, paralābhasakkāragarukāramānanavandanapåjanāsu na ississāmi na upadussissāmi na issaü bandhissāmi. Abhikkantaü bhante abhikkantaü bhante . . . Upāsikaü bhante Bhagavā dhāretu ajjatagge pānupetaü saraõaü gatan ti. 198. 1. Cattāro 'me bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Idha bhikkhave ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogam anuyutto. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogam anuyutto. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogam anuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogam anuyutto. Idha pana bhikkhave ekacco puggalo n' ev' attantapo hoti na attaparitāpanānuyogam anuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogam anuyutto. #<[page 206]># %<206 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ So anattantapo aparantapo diņņh' eva dhamme nicchāto nibbåto sãtibhuto sukhapaņisaüvedã brahmabhåtena attanā viharati. 2. Katha¤ ca bhikkhave puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogam anuyutto? Idha bhikkhave ekacco puggalo acelako hoti muttācāro hatthāpalekhaõo, na ehi-bhadantiko na tiņņha-bhadantiko, nābhihaņaü na uddissakataü na nimantanaü sādiyati. So na kumbhimukhā paņigaõhāti na kaëopimukhā paņigaõhāti na eëakamantaraü na daõķamantaraü na musalamantaraü na dvinnaü bhu¤jamānānaü na gabbhiniyā na pāyamānāya na purisantaragatāya, na saīkittisu, na yattha sā upaņņhito hoti, na yattha makkhikā saõķasaõķacārinã, na macchaü na maüsaü, na suraü na merayaü na thusodakaü pivati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko dvāgāriko vā hoti dvālopiko . . . pe . . . sattāgāriko vā hoti sattālopiko. Ekissā pi dattiyā yāpeti, dvãhi pi dattãhi yāpeti . . . pe . . . sattahi pi dattãhi yāpeti, ekāhikam pi āhāraü āhāreti . . . pe . . . sattāhikam pi āhāraü āhāreti, iti evaråpaü addhamāsikam pi pariyāyabhattabhojanānuyogam anuyutto viharati. So sākabhakkho pi hoti sāmākabhakkho pi hoti nãvārabhakkho pi hoti daddulabhakkho pi hoti haņabhakkho pi hoti kaõabhakkho pi hoti ācāmabhakkho pi hoti pi¤¤ākabhakkho pi hoti tiõabhakkho pi hoti gomayabhakkho pi hoti, vanamålaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojã. So sāõāni pi dhāreti masāõāni pi dhāreti chavadussāni pi dhāreti paüsukålāni pi dhāreti tirãņakāni pi dhāreti ajināni pi dhāreti ajinakkhipam pi dhāreti kusacãram pi dhāreti vākacãram pi dhāreti phalakacãram pi dhāreti kesakambalam pi dhāreti vālakambalam pi dhāreti ulåkapakkham pi dhāreti. Kesamassulocano hoti kesamassulocanānuyogaü anuyutto ubbhaņņhako pi hoti āsanapaņikkhitto ukkuņiko pi hoti ukkuņikappadhānam anuyutto kaõņakāpassayiko pi hoti kaõņakāpassaye seyyaü kappeti, sāyatatiyakam pi udakorohaõānuyogam anuyutto viharati. #<[page 207]># %< MAHâVAGGA. 207>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Iti evaråpaü anekavihitaü kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogam anuyutto viharati. Evaü kho bhikkhave puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogam anuyutto. 3. Katha¤ ca bhikkhave puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogam anuyutto? Idha bhikkhave ekacco puggalo orabbhiko hoti såkariko sākuntiko māgaviko luddo macchaghātako coro coraghātako bandhanāgāriko, ye vā pan' a¤¤e pi keci kurårakammantā. Evaü kho bhikkhave puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogam anuyutto. 4. Katha¤ ca bhikkhave puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogam anuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogam anuyutto? Idha bhikkhave ekacco puggalo rājā vā hoti khattiyo muddhāvasitto brāhmaõo vā mahāsālo. So puratthimena nagarassa navaü santhāgāraü kārāpetvā kesamassuü ohāretvā kharājinaü nivāsetvā sappitelena kāyaü abbha¤jitvā migavisāõena piņņhiü kaõķåvamāno santhāgāraü pavisati saddhiü mahesiyā brāhmaõena ca purohitena. So tattha anantarahitāya bhåmiyā haritåpalittāya seyyaü kappeti. Ekissā gāviyā saråpavacchāya yaü ekasmiü thane khãraü hoti tena rājā yāpeti, yaü dutiyasmiü thane khãraü hoti tena mahesã yāpeti, yaü tatiyasmiü thane khãraü hoti tena brāhmaõo purohito yāpeti, yaü catutthasmiü thane khãraü hoti tena aggiü juhanti avasesena vacchako yāpeti. So evam āha: ettakā usabhā ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettakā vacchatarā ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettakā vacchatariyo ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettakā ajā ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettaka urabbhā ha¤¤antu ya¤¤atthāya [ettakā assā ha¤¤antu ya¤¤atthāya] ettakā rukkhā chijjantu yåpatthāya, ettakā dabbhā låyantu barihisatthāyāti. Ye pi 'ssa te honti dāsā ti vā pesā ti vā kammakarā ti vā te pi daõķatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti. #<[page 208]># %<208 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Evaü kho bhikkhave puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogam anuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogam anuyutto. 5. Katha¤ ca bhikkhave puggalo n' eva attantapo hoti na attaparitāpanānuyogam anuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogam anuyutto? So anattantapo aparantapo diņņh' eva dhamme nicchāto nibbuto sãtibhuto sukhapaņisaüvedã brahmabhåtena attanā viharati. 6. Idha bhikkhave Tathāgato loke uppajjati arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü Buddho Bhagavā. So imaü lokaü sadevakaü samārakaü sabrahmakaü sassamaõabrāhmaõim pajaü sadevamanussaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedeti. So dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü savya¤janaü, kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti. Taü dhammaü suõāti gahapati vā gahapatiputto vā a¤¤atarasmiü vā kule paccājāto, so taü dhammaü sutvā Tathāgate saddhaü paņilabhati. 7. So tena saddhāpaņilābhena samannāgato iti paņisa¤cikkhati: sambādho gharāvāso rajāpatho abbhokāso pabbajjā na yidaü sukaraü agāraü ajjhāvasatā ekantaparipuõõaü ekantaparisuddhaü saīkhalikhitaü brahmacariyaü carituü, yan nånāhaü kesamassuü oharetvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyyan ti. So aparena samayena appaü vā bhogakkhandhaü pahāya mahantaü vā bhogakkhandhaü pahāya, appaü vā ¤ātiparivaņņaü pahāya mahantaü vā ¤ātiparivaņņaü pahāya, kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajati. 8. So evaü pabbajito samāno bhikkhånaü sikkhāsājãvasamāpanno pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato hoti, nihitadaõķo nihitasattho lajjã dayāpanno sabbapāõabhåtahitānukampã viharati, adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato hoti dinnādāyã dinnapāņikaīkhã athenena sucibhåtena attanā viharati, #<[page 209]># %< MAHâVAGGA. 209>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ abrahmacariyaü pahāya brahmacārã hoti, ārācārã, virato methunā gāmadhammā, musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato hoti, saccavādã saccasandho theto paccayiko avisaüvādako lokassa, pisuõaü vācaü pahāya pisuõāya vācāya paņivirato hoti, na ito sutvā amutra akkhātā imesaü bhedāya amutra vā sutvā na imesaü akkhātā amåsaü bhedāya, iti bhinnānaü vā sandhātā sahitānaü vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandã samaggakaraõiü vācaü bhāsitā hoti, pharusaü vācaü pahāya pharusāya vācāya paņivirato hoti, yā sā vācā neëā kaõõasukhā pemanãyā hadayaīgamā porã bahujanakantā bahujanamanāpā tathāråpiü vācaü bhāsitā hoti, samphappalāpaü pahāya samphappalāpā paņivirato hoti, kālavādã bhåtavādã atthavādã dhammavādã vinayavādã, nidhānavatiü vācaü bhāsitā kālena sāpadesaü pariyantavatiü atthasaühitaü. 9. So bãjagāmabhåtagāmasamārambhā paņivirato hoti, ekabhattiko hoti rattåparato, virato vikālabhojanā, naccagãtavāditavisåkadassanā paņivirato hoti, mālāgandhavilepanadhāraõamaõķanavibhåsanaņņhānā paņivirato hoti, uccāsayanamahāsayanā paņivirato hoti, jātaråparajatapaņiggahaõā paņivirato hoti, āmakadha¤¤apaņiggahaõā paņivirato hoti, āmakamaüsapaņiggahaõā paņivirato hoti, itthikumārikapaņiggahaõā paņivirato hoti, dāsidāsapaņiggahaõā paņivirato hoti, ajeëakapaņiggahaõā paņivirato hoti, kukkuņasåkarapaņiggahaõā paņivirato hoti, hatthigavāssavaëavāpaņiggahaõā paņivirato hoti, khettavatthupaņiggahaõā paņivirato hoti, {dåteyyapahiõagamanānuyogā} paņivirato hoti, kayavikkayā paņivirato hoti, tulākåņakaüsakåņamānakåņā paņivirato hoti, ukkoņanava¤cananikatisāciyogā paņivirato hoti, chedanavadhabandhanaviparāmosāalopasahasākārā paņivirato hoti. 10. So santuņņho hoti kāyaparihārikena cãvarena kucchiparihārikena piõķapātena, yena yen' eva pakkamati samādāy' eva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhã sakuõo yena yen' eva ķeti sapattabhāro va ķeti, #<[page 210]># %<210 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ evam evaü bhikkhu santuņņho hoti kāyaparihārikena . . . piõķapātena, yena yen' eva pakkamati samādāy' eva pakkamati. So iminā ariyena sãlakkhandhena samannāgato ajjhattaü anavajjasukhaü paņisaüvedeti. 11. So cakkhunā råpaü disvā na nimittaggāhã hoti nānuvya¤janaggāhã, yatvādhikaraõam enaü cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati cakkhundriyaü, cakkhundriye saüvaraü āpajjati. Sotena saddaü sutvā . . . pe . . . ghāõena gandhaü ghāyitvā . . . pe . . . jivhāya rasaü sāyitvā . . . pe . . . kāyena phoņņhabbaü phusitvā . . . pe . . . manasā dhammaü vi¤¤āya na nimittaggāhã hoti nānuvya¤janaggāhã, yatvādhikaraõam enaü manindriyaü asaüvutaü viharantaü, abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü tassa saüvarāya paņipajjati rakkhati manindriyaü, manindriye {saüvaraü} āpajjati. So iminā ariyena indriyasaüvarena samannāgato ajjhattaü avyāsekasukhaü paņisaüvedeti. 12. So abhikkante paņikkante sampajānakārã hoti, ālokite vilokite sampajānakārã hoti, sammi¤jite pasārite sampajānakārã hoti, saīghāņipattacãvaradhāraõe sampajānakārã hoti, asite pãte khāyite sāyite sampajānakārã hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārã hoti, gate ņhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuõhãbhāve sampajānakārã hoti. 13. So iminā ca ariyena sãlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaüvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampaja¤¤ena samannāgato [imāya ca ariyāya santuņņhiyā samannāgato] vivittaü senāsanaü bhajati ara¤¤aü rukkhamålaü pabbataü kandaraü giriü guhaü susānaü vanapatthaü abbhokāsaü palālapu¤jaü. So pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto nisãdati pallaīkaü ābhujitvā ujuü kāyaü paõidhāya parimukhaü satiü upaņņhapetvā. So abhijjhaü loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati abhijjhā cittaü parisodheti, vyāpādapadosaü pahāya avyāpannacitto viharati sabbapāõabhåtahitānukampã vyāpādapadosā cittaü parisodheti, thãnamiddhaü pahāya vigatathãnamiddho viharati, #<[page 211]># %< MAHâVAGGA. 211>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ālokasa¤¤ã sato sampajāno thãnamiddhā cittaü parisodheti, uddhaccakukkuccaü pahāya anuddhato viharati ajjhattaü våpasantacitto uddhaccakukkuccā cittaü parisodheti, vicikicchaü pahāya tiõõavicikiccho viharati, akathaīkathã kusalesu dhammesu vicikicchā cittaü parisodheti. 14. So ime pa¤ca nãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalãkaraõe vivicc' eva kāmehi . . . pe . . . catutthaü jhānaü upasampajja viharati. 15. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgane vigatåpakkilese mudubhåte kammanãye ņhite ānejjappatte āsavānaü khaya¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So idaü dukkhan ti yathābhåtaü pajānāti . . . pe . . . ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadā ti yathābhåtaü pajānāti, ime āsavā ti yathābhåtaü pajānāti, ayaü āsavasamudayo ti yathābhåtaü pajānāti . . . pe . . . ayaü āsavanirodhagāminã paņipadā ti yathābhåtaü pajānāti. Tassa evaü jānato evaü passato kāmāsavā pi cittaü vimuccati, bhavāsavā pi cittaü vimuccati, avijjāsavā pi cittaü vimuccati, vimuttasmiü vimuttaü iti ¤āõaü hoti, khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü nāparaü itthattāyāti pajānāti. 16. Evaü kho bhikkhave puggalo n' eva attantapo hoti na attaparitāpanānuyogam anuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogaü anuyutto. So anattantapo aparantapo diņņh' eva dhamme nicchāto nibbuto sãtibhuto sukhapaņisaüvedã brahmabhåtena attanā viharati. Ime kho bhikkhave cattāro puggalā santo {saüvijjamānā} lokasmin ti. 199. 1. Taõhaü vo bhikkhave desessāmi jāliniü saritaü visaņaü visattikaü yāya ayaü loko uddhasto pariyonaddho tantākulakajāto guëāguõķikajāto mu¤jababbajabhåto apāyaü duggatiü vinipātaü saüsāraü nātivattati, #<[page 212]># %<212 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ taü suõātha sādhukaü manasikarotha bhāsissāmãti. Evaü bhante ti kho te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca : 2. Katamā ca bhikkhave taõhā jālinã saritā visaņā visattikā yāya ayaü loko uddhasto pariyonaddho tantākulakajāto guëāguõķikajāto . . . nātivattati? Aņņhārasa kho pan' imāni bhikkhave taõhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya, aņņharasa taõhāvicaritāni bāhirassa upādāya. 3. Katamāni aņņhārasa taõhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya. Asmãti bhikkhave sati, itthasmãti hoti, evasmãti hoti a¤¤athasmãti hoti asasmãti hoti, satasmãti hoti, santi hoti, itthaü santi hoti, evaü santi hoti, a¤¤athā santi hoti, api ha santi hoti, api itthaü santi hoti, api evaü santi hoti, api a¤¤athā santi hoti, bhavissanti hoti, ittham bhavissanti hoti, evaü bhavissanti hoti, a¤¤athā bhavissanti hoti. Imāni aņņhārasa taõhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya. 4. Katamāni aņņhārasa taõhāvicaritāni bāhirassa upādāya. Iminā asmãti bhikkhave sati, iminā itthasmãti hoti, iminā evasmãti hoti, iminā a¤¤athasmãti hoti, iminā asasmãti hoti, iminā satasmãti hoti, iminā santi hoti, iminā itthaü santi hoti, iminā evaü santi hoti, iminā a¤¤athā santi hoti, iminā api ha santi hoti, iminā api itthaü santi hoti, iminā api evaü santi hoti, iminā api a¤¤athā santi hoti, iminā bhavissanti hoti, iminā itthaü bhavissanti hoti, iminā evaü bhavissanti hoti, iminā a¤¤athā bhavissanti hoti. Imāni aņņhārasa tanhāvicaritāni bāhirassa upādāya. 5. Iti aņņhārasa taõhāvicaritāni ajjhattikassa upādaya aņņhārasa taõhāvicaritāni bāhirassa upādāya. Imāni vuccanti bhikkhave chattiüsa taõhāvicaritāni, iti evaråpāni atãtāni chattiüsa taõhāvicaritāni anāgatāni chattiüsa taõhāvicatāni paccuppannāni chattiüsa taõhāvicaritāni evam aņņhārasa taõhāvicaritāni sātaü hoti. #<[page 213]># %< MAHâVAGGA. 213>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 6. Ayaü kho sā bhikkhave taõhā jālinā saritā visaņā visattikā yāya ayaü loko uddhasto pariyonaddho tantākulakajāto guëāguõķikajāto mu¤jababbajabhåto apāyaü duggatiü vinipātaü saüsāraü nātivattatãti. 200. 1. Cattār' imāni bhikkhave jāyanti. Katamāni cattāri? Pemā pemaü jāyati, pemā doso jāyati, dosā pemaü jāyati, dosā doso jāyati. 2. Katha¤ ca bhikkhave pemā pemaü jāyati? Idha bhikkhave puggalo puggalassa iņņho hoti kanto manāpo, taü pare iņņhena kantena manāpena samudācaranti. Tass' evaü hoti: yo kho myāyaü puggalo iņņho kanto manāpo hoti taü pare iņņhena kantena manāpena samudåcarantãti, so tesu pemaü janeti. Evaü kho bhikkhave pemā pemaü jāyati. 3. Katha¤ ca bhikkhave pemā doso jāyati? Idha bhikkhave puggalo puggalassa iņņho hoti kanto manāpo, taü pare aniņņhena akantena amanāpena samudācaranti. Tass' evaü hoti: Yo kho myāyaü puggalo iņņho kanto manāpo taü pare aniņņhena akantena amanāpena samudācarantãti, so tesu dosaü janeti. Evaü kho bhikkhave pemā doso jāyati. 4. Katha¤ ca bhikkhave dosā pemaü jāyati? Idha bhikkhave puggalo puggalassa aniņņho hoti akanto amanāpo, taü pare aniņņhena akantena amanāpena samudācaranti. Tass' evaü hoti: yo kho myāyaü puggalo aniņņho akanto amanāpo taü pare aniņņhena akantena amanāpena samudācarantãti, so tesu pemaü janeti. Evaü kho bhikkhave dosā pemaü jāyati. 5. Katha¤ ca bhikkhave dosā doso jāyati? Idha bhikkhave puggalo puggalassa aniņņho hoti akanto amanāpo, #<[page 214]># %<214 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ taü pare iņņhena kantena manāpena samudācaranti. Tass' evaü hoti--yo kho myāyaü puggalo aniņņho akanto amanāpo taü pare iņņhena kantena manāpena samudācarantãti, so tesu dosaü janeti. Evaü kho bhikkhave dosā doso jāyati. Imāni kho bhikkhave cattāri pemāni jāyanti. 6. Yasmiü bhikkhave samaye bhikkhu vivicc' eva kāmehi . . . pe . . . paņhamajjhānaü upasampajja viharati, yam pi 'ssa pemā pemaü jāyati tam pi 'ssa tasmiü samaye na hoti, yo pi 'ssa pemā doso jāyati so pi 'ssa tasmiü samaye na hoti, yam pi 'ssa dosā pemaü jāyati tam pi 'ssa tasmiü samaye na hoti, yo pi 'ssa dosā doso jāyati so pi 'ssa tasmiü samaye na hoti. 7. Yasmiü bhikkhave samaye bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā . . . pe . . . dutiyajjhānaü . . . pe . . . catutthajjhānaü upasampajja viharati, yam pi 'ssa pemā pemaü jāyati tam pi 'ssa tasmiü samaye na hoti, yo pi 'ssa pemā doso jāyati so pi 'ssa tasmiü samaye na hoti, yam pi 'ssa dosā pemaü jāyati tam pi 'ssa tasmiü samaye na hoti, yo pi 'ssa dosā doso jāyati so pi 'ssa tasmiü samaye na hoti. 8. Yasmiü bhikkhave samaye bhikkhu āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤avimuttiü diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati, yam pi 'ssa pemā pemaü jāyati tam pi 'ssa pahãnaü hoti ucchinnamålaü tālāvatthukataü anabhāvakataü āyatiü anuppādadhammaü, yo pi 'ssa pemā doso jāyati so pi 'ssa pahãno hoti . . . anuppādadhammo, yam pi 'ssa dosā pemaü jāyatitam pi 'ssa pahãnaü hoti . . . anuppādadhammaü, yo pi 'ssa dosā doso jāyati so pi 'ssa doso pahãno hoti ucchinnamålo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiü anuppādadhammo. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu n' ev' usseneti nappaņisseneti na dhåpāyati nappajjalati na pajjhāyati. 9. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu usseneti? Idha bhikkhave bhikkhu råpaü attato samanupassati råpavantaü vā attānaü attani vā råpaü råpasmiü vā attānaü, vedanaü attato samanupassati vedanāvantaü vā attānaü attani vā vedanaü vedanāya vā attānaü, #<[page 215]># %< MAHâVAGGA. 215>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sa¤¤aü attato samanupassati sa¤¤āvantaü vā attānaü attani vā sa¤¤aü sa¤¤āya vā attānaü, saīkhāre attato samanupassati saīkhāravantaü vā attānaü attani vā saīkhāre saīkhāresu va attānaü, vi¤¤āõaü attato samanupassati vi¤¤āõavantaü vā attānaü attani vā vi¤¤āõaü vi¤¤āõasmiü vā attānaü. Evaü kho bhikkhave bhikkhu usseneti. 10. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu na usseneti? Idha bhikkhave bhikkhu na råpaü attato samanupassati, na råpavantaü vā attānaü na attani vā råpaü na råpasmiü vā attānaü, na vedanaü . . . na sa¤¤aü . . . na saīkhāre . . . na vi¤¤āõaü attato samanupassati, na vi¤¤ānavantaü vā attānaü, na attani vā vi¤¤āõaü, na vi¤¤āõasmiü vā attānaü. Evaü kho bhikkhave bhikkhu na usseneti. 11. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu paņisseneti? Idha bhikkhave bhikkhu akkosantaü paccakkosati rosan taü paņirosati bhaõķantaü paņibhaõķati. Evaü kho bhikkhave bhikkhu paņisseneti. 12. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu na paņisseneti? Idha bhikkhave bhikkhu akkosantaü na paccakkosati, rosantaü na paņirosati bhaõķantaü na paņibhaõķati. Evaü kho bhikkhave bhikkhu na paņisseneti. 13. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu dhåpāyati? Asmãti bhikkhave sati, itthasmãti hoti, evasmãti hoti, a¤¤athasmãti hoti, asasmãti hoti, satasmãti hoti, santi hoti, itthaü santi hoti, evaü santi hoti, a¤¤athā santi hoti, api ha santi hoti, api itthaü santi hoti, api evaü santi hoti, api a¤¤athā santi hoti, bhavissanti hoti, itthaü bhavissanti hoti, evaü bhavissanti hoti, a¤¤athā bhavissanti hoti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu dhåpāyati. 14. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu na dhåpāyati? Asmãti bhikkhave asati, itthasmãti na hoti, evasmãti na hoti, a¤¤athasmãti na hoti, asasmãti na hoti, satasmãti na hoti, santi na hoti, itthaü santi na hoti, evaü santi na hoti, a¤¤athā santi na honti, api ha santi na hoti, api itthaü santi na hoti, #<[page 216]># %<216 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ api evaü santi na hoti, api a¤¤athā santi na hoti, bhavissanti na hoti, itthaü bhavissanti na hoti, evaü bhavissanti na hoti, a¤¤athā bhavissanti na hoti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu na dhåpāyati. 15. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu pajjalati? Iminā asmãti bhikkhave sati, iminā itthasmãti hoti, iminā evasmãti hoti, iminā a¤¤athasmãti hoti, iminā asasmãti hoti, iminā satasmãti hoti, iminā santi hoti, iminā itthaü santi hoti, iminā evaü santi hoti, iminā a¤¤athā santi hoti, iminā api ha santi hoti, iminā api itthaü santi hoti, iminā api evaü santi hoti, iminā api a¤¤athā santi hoti, iminā bhavissanti, iminā itthaü bhavissanti hoti, iminā evaü bhavissānti hoti, iminā a¤¤athā bhavissanti hoti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu pajjalati. 16. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu na pajjalati. Iminā asmãti bhikkhave asati, iminā itthasmãti na hoti, iminā evasmãti na hoti, iminā a¤¤athāsmãti na hoti, iminā asasmãti na hoti, iminā satasmãti na hoti, iminā santi na hoti, iminā itthaü santi na hoti, iminā evaü santi na hoti, iminā a¤¤athā santi na hoti, iminā api ha santi na hoti, iminā api itthaü santi na hoti, iminā api evaü santi na hoti, iminā api a¤¤athā santi na hoti, iminā bhavissanti na hoti, iminā itthaü bhavissanti na hoti, iminā evaü bhavissanti na hoti, iminā a¤¤athā bhavissanti na hoti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu na pajjalati. 17. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu na pajjhāyati? Idha bhikkhave bhikkhuno asmimāno pahãno hoti ucchinnamålo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiü anuppādadhammo. Evaü kho bhikkhave bhikkhu na pajjhāyatãti. Mahāvaggo pa¤camo. Mahāpaõõāsakaü catutthaü. [Tatr' uddānam Sotānugataü ņhānaü|| Bhaddiya Sāpugã ca Vappa Sāëo ca|| Mallika attantapo|| taõhā pemena ca dasāte] ti|| #<[page 217]># %< SAPPURISAVAGGA. 217>% 201. 1. Asappurisa¤ ca vo bhikkhave desessāmi, asappurisena asappurisatara¤ ca, sappurisa¤ ca sappurisena sappurisatara¤ ca, taü suõātha sādhukaü manasikarotha bhāsissāmãti. Evaü bhante ti kho te bhikkhu Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca : 2. Katamo ca bhikkhave asappuriso? Idha bhikkhave ekacco puggalo pāõātipātã hoti, adinnādāyã hoti, kāmesu micchācārã hoti, musāvādã hoti, surāmerayamajjapamādaņņhāyã hoti. Ayaü vuccati bhikkhave asappuriso. 3. Katamo ca bhikkhave asappurisena asappurisataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca pāõātipātã hoti para¤ ca pāõātipāte samādapeti, attanā ca adinnādāyã hoti para¤ ca adinnādāne samādapeti, attanā ca kāmesu micchācārã hoti para¤ ca kāmesu micchācāre samādapeti, attanā ca musāvādã hoti para¤ ca musāvāde samādapeti, attanā ca surāmerayamajjapamādaņņhāyã hoti para¤ ca surāmerayamajjapamādaņņhāne samādapeti. Ayaü vuccati bhikkhave asappurisena asappurisataro. 4. Katamo ca bhikkhave sappuriso? Idha bhikkhave ekacco pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, kāmesu micchācārā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, surāmerayamajjapamādaņņhanā paņivirato hoti. Ayaü vuccati bhikkhave sappuriso. 5. Katamo ca bhikkhave sappurisena sappurisataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca pāõātipātā paņivirato hoti para¤ ca pāõātipātā veramaõiyā samādapeti, attanā ca adinnādānā paņivirato hoti para¤ ca adinnādānā veramaõiyā samādapeti, attanā ca kāmesu micchācārā paņivirato hoti para¤ ca kāmesu micchācārā veramaõiyā samādapeti, attanā ca musāvādā paņivirato hoti para¤ ca musāvādā veramaõiya samādapeti, attanā ca surāmeramajjayapamādaņņhānā paņivirato hoti para¤ ca surāmerayamajjapamādaņņhāne veramaõiyā samādapeti. Ayaü vuccati bhikkhave sappurisena sappurisataro. #<[page 218]># %<218 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 202. 1. Asappurisa¤ ca vo bhikkhave desessāmi asappurisena asappurisatara¤ ca sappurisa¤ ca sappurisena sappurisatara¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave asappuriso? Idha bhikkhave ekacco asaddho hoti ahiriko hoti anottāpã hoti appassuto hoti kusãto hoti muņņhassati hoti duppa¤¤o hoti. Ayaü vuccati bhikkhave asappuriso. 3. Katamo ca bhikkhave asappurisena asappurisataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca asaddho hoti para¤ ca asaddhāya samādapeti, attanā ca ahiriko hoti para¤ ca ahirikāya samādapeti, attanā ca anottāpã hoti para¤ ca anottāpitāya samādapeti, attanā ca appassuto hoti para¤ ca appassute samādapeti, attanā ca kusãto hoti para¤ ca kosajje samādapeti, attanā ca muņņhassati hoti para¤ ca muņņhasacce samādapeti, attanā duppa¤¤o hoti para¤ ca duppa¤¤atāya samādapeti. Ayaü vuccati bhikkhave asappurisena asappurisataro. 4. Katamo ca bhikkhave sappuriso? Idha bhikkhave ekacco saddho hoti hirimā hoti ottāpã hoti bahussuto hoti āraddhaviriyo hoti satimā hoti pa¤¤avā hoti. Ayaü vuccati bhikkhave sappuriso. 5. Katamo ca bhikkhave sappurisena sappurisataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca saddhāsampanno hoti para¤ ca saddhāsampadāya samādapeti, attanā ca hirimā hoti para¤ ca hirimante samādapeti attanā ca ottāpã hoti para¤ ca ottāpe samādapeti, attanā ca bahussuto hoti para¤ ca bāhusacce samādapeti, attanā ca āraddhaviriyo hoti para¤ ca viriyāmbhe samādapeti, attanā ca upaņņhitasati hoti para¤ ca satipaņņhāne samādapeti, attanā ca pa¤¤āsampanno hoti para¤ ca pa¤¤āsampadāya samādapeti. Ayaü vuccati bhikkhave sappurisena sappurisataro ti. 203. 1. Asappurisa¤ ca vo bhikkhave desissāmi asappurisena asappurisatara¤ ca sappurisa¤ ca sappurisena sappurisatara¤ ca, #<[page 219]># %< SAPPURISAVAGGA. 219>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave asappuriso? Idha bhikkhave ekacco pāõātipātã hoti, adinnādāyã hoti, kāmesu micchācārã hoti, musāvādã hoti, pisuõāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpã hoti. Ayaü vuccati bhikkhave asappuriso. 3. Katamo ca bhikkhave asappurisena asappurisataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca pāõātipātã hoti para¤ ca pāõātipāte samādāpeti, attanā ca adinnādāyã hoti para¤ ca adinnādāne samādapeti, attanā ca kāmesu micchācārã hoti para¤ ca kāmesu micchācāre samādapeti, attanā ca musāvādã hoti para¤ ca musāvāde samādapeti, attanā ca pisuõāvāco hoti para¤ ca pisuõāya vācāya samādapeti, attanā ca pharusāvāco hoti para¤ ca pharusāya vācāya samādapeti, attanā ca samphappalāpã hoti para¤ ca samphappalāpe samādapeti. Ayaü vuccati bhikkhave asappurisena asappurisataro. 4. Katamo ca bhikkhave sappuriso? Idha bhikkhave ekacco pāõātipātā paņivirato hoti adinnādānā paņivirato hoti, kāmesu micchācārā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisuõāya vācāya paņivirato hoti, pharusāya vācāya paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti. Ayaü vuccati bhikkhave sappuriso. 5. Katamo ca bhikkhave sappurisena sappurisataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca pāõātipātā paņivirato hoti . . . musāvādā veramaõiyā samādapeti, attanā ca pisuõāya vācāya paņivirato hoti para¤ ca pisuõāya vācāya veramaõiyā samādapeti, attanā ca pharusāya vācāya paņivirato hoti para¤ ca vācāya veramaõiyā samādapeti, attanā ca samphappalāpā paņivirato hoti para¤ ca samphappalāpā veramaõiyā samādapeti. Ayaü vuccati bhikkhave sappurisena sappurisataro ti. 204. 1. Asappurisa¤ ca vo bhikkhave desessāmi asappurisena asappurisatara¤ ca sappurisa¤ ca sappurisena sappurisatara¤ ca, #<[page 220]># %<220 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave asappuriso? Idha bhikkhave ekacco pāõātipāti hoti, . . . pe . . . samphappalāpã hoti, abhijjhālå hoti, vyāpannacitto hoti, micchadiņņhiko hoti. Ayaü vuccati bhikkhave asappuriso. 3. Katamo ca bhikkhave asappurisena asappurisataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca pāõātipāti hoti para¤ ca pāõātipāte samādapeti . . . pe . . . attanā ca abhijjhālå hoti para¤ ca abhijjhāya samādapeti, attanā ca vyāpannacitto hoti para¤ ca vyāpāde samādapeti, attanā ca micchādiņņhiko hoti para¤ ca micchādiņņhiyā samādapeti. Ayaü vuccati bhikkhave asappurisena sappurisataro. 4. Katamo ca bhikkhave sappuriso? Idha bhikkhave ekacco pāõātipātā paņivirato hoti . . . pe . . . anabhijjhālå hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiņņhiko hoti. Ayaü vuccati bhikkhave sappuriso. 5. Katamo ca bhikkhave sappurisena sappurisataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca pāõātipātā paņivirato hoti para¤ ca pāõātipātā veramaõiyā samādapeti, . . . pe . . . attanā ca anabhijjhālå hoti para¤ ca anabhijjhāya samādapeti, attanā ca avyāpannacitto hoti para¤ ca avyāpāde samādapeti, attanā ca sammādiņņhiko hoti para¤ ca sammādiņņhiyā samādapeti. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhave sappurisena sappurisataro. 205. 1. Asappurisa¤ ca vo bhikkhave desessāmi asappurisena asappurisatara¤ ca sappurisa¤ ca sappurisena sappurisatara¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave asappuriso. Idha bhikkhave ekacco micchādiņņhiko hoti, micchāsaīkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti, micchā-ājãvo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti. #<[page 221]># %< SAPPURISAVAGGA. 221>% Ayaü vuccati bhikkhave asappuriso. 3. Katamo ca bhikkhave asappurisena asappurisataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca micchādiņņhiko hoti para¤ ca micchādiņņhiyā samādapeti, attanā ca micchāsaīkappo hoti para¤ ca micchāsaīkappe samādapeti, attanā ca micchāvāco hoti para¤ ca micchāvācāya samādapeti, attanā ca micchākammanto hoti para¤ ca micchākammante samādapeti, attanā ca micchā-ājãvo hoti para¤ ca micchāājãve samādapeti, attanā ca micchāvāyāmo hoti para¤ ca micchāvāyāme samādapeti, attanā ca micchāsati hoti para¤ ca micchāsatiyā samādapeti, attanā ca micchāsamādhi hoti para¤ ca micchāsamādhimhi samādapeti. Ayaü bhikkhave asappurisena asappurisataro. 4. Katamo ca bhikkhave sappuriso? Idha bhikkhave ekacco sammādiņņhiko hoti, sammāsaīkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti, sammā-ājãvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti. Ayaü vuccati bhikkhave sappuriso. 5. Katamo ca bhikkhave sappurisena sappurisataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca sammādiņņhiko hoti para¤ ca sammādiņņhiyā samādapeti, attanā ca sammāsaīkappo hoti para¤ ca sammāsaīkappe samādapeti, attanā ca sammāvāco hoti para¤ ca sammāvācāya samādapeti, attanā ca sammākammanto hoti para¤ ca sammākammante samādapeti, attanā ca sammā-ājãvo hoti para¤ ca sammāājãve samādapeti, attanā ca sammāvāyāmo hoti para¤ ca sammāvāyāme samādapeti, attanā ca sammāsati hoti para¤ ca sammāsatiyā samādapeti, attanā ca sammāsamādhi hoti para¤ ca sammāsamādhimhi samādapeti. Ayaü vuccati bhikkhave sappurisena sappurisataro. 206. 1. Asappurisa¤ ca vo bhikkhave desessāmi asappurisena asappurisatara¤ ca sappurisa¤ ca sappurisena sappurisatara¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave asappuriso? #<[page 222]># %<222 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Idha bhikkhave ekacco micchādiņņhiko hoti . . . pe . . . micchā¤āõã hoti, micchāvimutti hoti. Ayaü vuccati bhikkhave asappuriso. 3. Katamo ca bhikkhave asappurisena asappurisataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca micchādiņņhiko hoti para¤ ca micchādiņņhiyā samādapeti, . . . pe . . . attanā ca micchānāõã hoti para¤ ca micchā¤āõe samādapeti, attanā ca micchāvimutti hoti para¤ ca micchāvimuttiyā samādapeti. Ayaü vuccati bhikkhave asappurisena asappurisataro. 4. Katamo ca bhikkhave sappuriso? Idha bhikkhave ekacco sammādiņņhiko hoti . . . pe . . . sammā¤āõã hoti, sammāvimutti hoti. Ayaü vuccati bhikkhave sappuriso. 5. Katamo ca bhikkhave sappurisena sappurisataro? Idha bhikkhave ekacco sammādiņņhiko hoti para¤ ca sammādiņņhiyā samādapeti . . .pe . . . attanā ca sammā¤āõã hoti para¤ ca sammā¤āõe samādapeti, attanā ca sammāvimutti hoti para¤ ca sammāvimuttiyā samādapeti. Ayaü vuccati bhikkhave sappurisena asappurisataro. 207.1 1. Pāpa¤ ca vo bhikkhave desessāmi pāpena pāpatara¤ ca kalyāõa¤ ca kalyāõena kalyāõatara¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave pāpo? Idha bhikkhave ekacco pāõātipātã hoti, . . . [204.2]. pe . . . micchādiņņhiko hoti. Ayaü vuccati bhikkhave pāpo. 3. Katamo ca bhikkhave pāpena pāpataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca pāõātipāti hoti para¤ ca pāõātipāte samādapeti, . . . pe . . . attanā ca micchādiņņhiko hoti para¤ ca micchādiņņhiyā samādapeti. Ayaü vuccati bhikkhave pāpena pāpataro. 4. Katamo ca bhikkhave kalyāõo? Idha bhikkhave ekacco pāõātipātā paņivirato hoti . . . pe . . . sammādiņņhiko hoti. #<[page 223]># %< SAPPURISAVAGGA. 223>% Ayaü vuccati bhikkhave kalyāõo. 5. Katamo ca bhikkhave kalyāõena kalyāõataro? Idha bhikkhave ekacco pāõātipātā paņivirato hoti para¤ ca pāõātipātā veramaõiyā samādapeti . . . pe . . . attanā ca sammādiņņhiko hoti para¤ ca sammādiņņhiyā samādapeti. Ayaü vuccati bhikkhave kalyāõena kalyāõataro. 208. 1. Pāpa¤ ca vo bhikkhave desessāmi pāpena pāpatara¤ ca kalyāõa¤ ca kalyāõena kalyāõatara¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave pāpo? Idha bhikkhave ekacco micchādiņņhiko hoti, . . . pe . . . micchā¤āõã hoti, micchāvimutti hoti. Ayaü vuccati bhikkhave pāpo. 3. Katamo ca bhikkhave pāpena pāpataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca micchādiņņhiko hoti para¤ ca micchādiņņhiyā samādapeti, . . . pe . . . attanā ca micchā¤āõã hoti para¤ ca micchā¤āõe samādapeti, attanā ca micchāvimutti hoti para¤ ca micchāvimuttiyā samādapeti. Ayaü vuccati bhikkhave pāpena pāpataro. 4. Katamo ca bhikkhave kalyāõo? Idha bhikkhave ekacco sammādiņņhiko hoti . . . pe . . . sammā¤āõã hoti sammāvimutti hoti. Ayaü vuccati bhikkhave kalyāõo. 5. Katamo ca bhikkhave kalyāõena kalyāõataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca sammādiņņhiko hoti, para¤ ca sammādiņņhiyā samādapeti . . . pe . . . attanā ca sammā¤āõã hoti para¤ ca sammā¤āõe samādapeti, attanā ca sammāvimutti hoti para¤ ca sammāvimuttiyā samādapeti. Ayaü vuccati bhikkhave kalyāõena kalyāõataro. 209.1 1. Pāpadhamma¤ ca vo bhikkhave desessāmi pāpadhammena pāpadhammatara¤ ca kalyāõadhamma¤ ca kalyāõadhammena kalyāõadhammatara¤ ca, #<[page 224]># %<224 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave pāpadhammo? Idha bhikkhave ekacco pāõātipātã hoti, . . . pe . . . micchādiņņhiko hoti. Ayaü vuccati bhikkhave pāpadhammo. 3. Katamo ca bhikkhave pāpadhammena pāpadhammataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca pāõātipātã hoti para¤ ca pāõātipāte samādapeti, . . . pe . . . attanā ca micchādiņņhiko hoti para¤ ca micchādiņņhiyā samādapeti. Ayaü vuccati bhikkhave pāpadhammena pāpadhammataro. 4. Katamo ca bhikkhave kalyāõadhammo? Idha bhikkhave ekacco pāõātipātā paņivirato hoti . . . pe . . . samāditthiko hoti. Ayaü vuccati bhikkhave kalyāõadhammo. 5. Katamo ca bhikkhave kalyāõadhammena kalyāõadhammataro? Idh' ekacco attanā ca pāõātipātā paņivirato hoti, para¤ ca pāõātipātā veramaniyā samādapeti . . . pe . . . attanā ca sammāditthiko hoti para¤ ca sammādiņņhiyā samādapeti. Ayaü vuccati bhikkhave kalyāõadhammena kalyāõadhammataro. 210. 1. Pāpadhamma¤ ca vo bhikkhave desessāmi pāpadhammena pāpadhammatara¤ ca kalyāõadhamma¤ ca kalyāõadhammena kalyāõadhammatara¤ ca, taü suõātha . . . pe . . . 2. Katamo ca bhikkhave pāpadhammo. Idha bhikkhave ekacco micchādiņņhiko hoti . . . pe . . . micchā¤āõã hoti, micchāvimutti hoti. Ayaü vuccati bhikkhave pāpadhammo. 3. Katamo ca bhikkhave pāpadhammena pāpadhammataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca micchādiņņhiko hoti para¤ ca micchādiņņhiyā samādapeti . #<[page 225]># %< SAPPURISAVAGGA. 225>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . pe . . . attanā ca micchā¤āõã hoti para¤ ca micchā¤āõe samādapeti, attanā ca micchāvimutti hoti para¤ ca micchāvimuttiyā samādapeti. Ayaü vuccati bhikkhave pāpadhammena pāpadhammataro. 4. Katamo ca bhikkhave kalyāõadhammo? Idha bhikkhave ekacco sammadiņņhiko hoti, . . . pe . . . sammā¤āõã hoti, sammāvimutti hoti. Ayaü vuccati bhikkhave kalyāõadhammo. 5. Katamo ca bhikkhave kalyāõadhammena kalyāõadhammataro? Idha bhikkhave ekacco attanā ca sammādiņņhiko hoti para¤ ca sammādiņņhiyā samādapeti . . . pe . . . attanā ca sammā¤āõã hoti para¤ ca sammā¤āõe samādapeti, attanā ca sammāvimutti hoti para¤ ca sammāvimuttiyā samādapeti. Ayaü vuccati bhikkhave kalyāõadhammena kalyāõadhammataro. Sappurisavaggo paņhamo. [Tass' uddānaü: Sikkhā-pada¤ ca asaddhaü|| sattanāso atho ca dasa kammaü|| Atthaīgika¤ ca dasamagga||dve pāpadhammā aparedve] ti|| 211. 1. Cattāro 'me bhikkhave parisadussanā. Katame cattāro? Idha bhikkhave bhikkhu dussãlo pāpadhammo parisadussano, bhikkhunã bhikkhave dussãlā pāpadhammā parisadussanā, upāsako bhikkhave dussãlo pāpadhammo parisadussano, upāsikā bhikkhave dussãlā pāpadhammā parisadussanā. Ime kho bhikkhave cattāro parisadussanā. 2. Cattāro 'me bhikkhave parisasobhaõā. Katame cattāro? Idha bhikkhave bhikkhu sãlavā kalyāõadhammo parisasobhano, #<[page 226]># %<226 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ bhikkhunã bhikkhave sãlavatã kalyāõadhammā parisasobhaõā, upāsako bhikkhave sãlavā kalyāõadhammo parisasobhaõo, upāsikā bhikkhave sãlavatã kalyāõadhammā parisobhaõā. Ime kho bhikkhave cattāro parisobhaõā ti. 212. 1. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. Katamehi catuhi? Kāyaduccaritena, . . . manoduccaritena, micchādiņņhiyā samannāgato. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. 2. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge. Katamehi catuhi? Kāyasucaritena, . . . manosucaritena, sammādiņņhiyā. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato yathābhatam nikkhitto evaü sagge ti. 213. 1. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. Katamehi catuhi? Kāyaduccaritena, . . . manoduccaritena, akata¤¤åtā akataveditā. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. 2. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge. Katamehi catuhi? Kāyasucaritena, . . . manosucaritena, kata¤¤åtā kataveditā . . . 214. . . . pe . . . pānātipāti hoti, adinnādāyã hoti . . . pe kāmesu micchācārā hoti, musāvādã hoti . . . pe . . . pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, kāmesu micchācārā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti . . . #<[page 227]># %< SOBHAöAVAGGA. 227>% 215. . . . pe . . . micchādiņņhiko hoti, micchāsaīkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti . . . pe . . . sammādiņņhiko hoti, sammāsaīkappo hoti, sammāvāco hoti, sammākammanto hoti . . . 216. . . . pe . . . micchā-ājãvo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti . . . pe . . . sammāājãvo hoti sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammā samādhi hoti . . . 217. . . . pe . . . adiņņhe diņņhavādã hoti, asute sutavādã hoti, amute amutavādã hoti, avi¤¤āte vi¤¤ātavādã hoti . . . pe . . . adiņņhe adiņņhavādã hoti, asute asutavādã hoti, amute amutavādã hoti, avi¤¤āte avi¤¤ātavādã hoti . . . 218. . . . diņņhe adiņņhavādã hoti, sute asutavādã hoti, mute amutavādã hoti, vi¤¤āte avi¤¤ātavādã hoti . . . pe . . . . . . diņņhe diņņhavādã hoti, sute sutavādã hoti, mute mutavādã hoti, vi¤¤āte vi¤¤ātavādã hoti . . . 219. . . . pe . . . asaddho hoti, dussãlo hoti, ahiriko hoti, anottāpã hoti . . . pe . . . saddho hoti, sãlavā hoti, hirimā hoti, ottāpã hoti . . . 220. . . . pe . . . asaddho hoti, dussãlo hoti, kusãto hoti, duppa¤¤o hoti. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge. Katamehi catuhi? #<[page 228]># %<228 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Saddho hoti, sãlavā hoti, āraddhaviriyo hoti, pa¤¤avā hoti. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge ti. Sobhaõavaggo1 dutiyo. [Tass' uddānaü: Parisā diņņhi akata¤¤utā|| pāõātipātā pi dve maggā|| Dve vohārapathā vuttā|| hãrikaüduppa¤¤ena] {cāti}|| 221. 1. Cattār' imāni bhikkhave vacãduccaritāni. Katamāni cattari? Musāvādo, pisuõāvācā, pharusāvācā, samphappalāpo. Imāni kho bhikkhave cattāri vacãduccaritāni. 2. Cattār' imāni bhikkhave vacãsucaritāni. Katamāni cattāri? Saccavācā, apisåõāvācā, saõhavācā, mantāvācā. Imāni kho bhikkhave cattāri vacãsucaritāni. 222. 1. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo avyatto asappuriso khataü upahataü attānaü pariharati sāvajjo ca hoti sānuvajjo vi¤¤ånaü bahu¤ ca apu¤¤aü pasavati. Katamehi catuhi? Kāyaduccaritena . . . manoduccaritena, micchādiņņhiyā. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato bālo avyatto . . . pasavati. 2. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato paõķito vyatto sappuriso akkhataü anupahataü attānaü pariharati anavajjo ca hoti ananuvajjo vi¤¤ånaü bahu¤ ca pu¤¤aü pasavati. Katamehi catuhi? Kāyasucaritena . . . manosucaritena, sammādiņņhiyā. #<[page 229]># %< SUCARITAVAGGA. 229>% 223. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo avyatto . . . pasavati. Katamehi catuhi? Kāyaduccaritena, . . . manoduccaritena, akata¤¤utā akataveditā . . . . . . pe . . . kāyasucaritena . . . manosucaritena, kata¤¤utā kataveditā . . . 224. . . . pe . . . pāõātipātã hoti, adinnādāyã hoti, kāmesu micchācārã hoti, musāvādã hoti . . . pe . . . pānātipātā paņivirato hoti . . . musāvādā paņivirato hoti . . . 225. . . . pe micchādiņņhiko hoti, micchāsaīkappo hoti, micchāvāco hoti, micchākammanto hoti . . . pe . . . sammādiņņhiko hoti, sammāsaīkappo hoti, sammāvācā hoti, sammākammanto hoti . . . . . . pe . . . micchā-ājãvo hoti, micchāvāyamo hoti, micchāsati hoti, micchāsamādhi hoti . . . pe . . . sammāājãvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti . . . 226. . . . pe . . . adiņņhe diņņhavādã hoti, asute sutavādã hoti, amute mutavādã hoti, avi¤¤āte vi¤¤ātavādã hoti . . . pe . . . adiņņhe adiņņhavādã hoti . . . avi¤¤āte avi¤¤ātavādã hoti . . . 227. . . . pe . . . diņņhe adiņņhavādã hoti . . . vi¤¤āte avi¤¤ātavādã hoti . . . pe . . . diņņhe ditthavādã hoti . . . vi¤¤āte vi¤¤ātavādã hoti . . . 228. pe . . . asaddho hoti, dussãlo hoti, ahiriko hoti, anottāpã hoti, . . . pe . . . saddho hoti, sãlavā hoti, hirimā hoti, ottāpã hoti . . . #<[page 230]># %<230 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 229. . . . pe . . . asaddho hoti, dussãlo hoti, kusãto hoti, duppa¤¤o hoti . . . pe . . . . . . saddho hoti, sãlavā hoti, āraddhaviriyo hoti, pa¤¤avā hoti. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato paõķito vyatto sappuriso akkhataü anupahataü pariharati anavajjo ca hoti ananuvajjo ca vi¤¤ånaü bahu¤ ca pasavatãti. 230. Cattāro 'me bhikkhave kavã. Katame cattāro? Cintākavi, sutakavi, atthakavi, paņibhānakavi. Ime kho bhikkhave cattāro kavãti. Sucaritavaggo tatiyo. [Uddānaü: Duccaritaü diņņhi akata¤¤å ca|| pāõātipātā pi dve maggā Dve vohārapathā vuttā|| ahãrikaü duppa¤¤a-kavinā cāti.] 231. 1. Cattār' imāni bhikkhave kammāni mayā sayaü abhi¤¤āya sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri? Atthi bhikkhave kammaü kaõhaü kaõhavipākaü, atthi bhikkhave kammaü sukkaü sukkavipākaü, atthi bhikkhave kammaü kaõhasukkaü kaõhasukkavipākaü, atthi bhikkhave kammaü akaõhamasukkaü akaõha-asukkavipākaü kammaü kammakkhayāya saüvattati. Imāni kho bhikkhave cattāri kammāni mayā sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā paveditānãti. 232. 1. Cattār' imāni bhikkhave kammāni mayā . . . paveditāni. Katamāni cattāri? Atthi bhikkhave kammaü kaõhaü kaõhavipākaü, atthi bhikkhave kammaü sukkaü sukkavipākaü, atthi bhikkhave kammaü kaõhasukkaü kaõhasukkavipākaü, #<[page 231]># %< KAMMAVAGGA. 231>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ atthi bhikkhave kammaü akaõhamasukkaü akaõha-asukkavipākaü kammaü kammakkhayāya saüvattati. 2. Katama¤ ca bhikkhave kammaü kaõhaü kaõhavipākaü? Idha bhikkhave ekacco savyāpajjhaü kāyasaīkhāraü abhisaīkharoti . . . savyāpajjhaü manosaīkharaü abhisaīkharoti. So savyāpajjhaü kāyasaīkhāraü abhisaīkharitvā savyāpajjhaü vacãsaīkhāraü abhisaīkharitvā savyāpajjhaü manosaīkhāraü abhisaīkharitvā savyāpajjhaü lokaü uppajjati. Tam enaü savyāpajjhaü lokaü uppannaü samānaü savyāpajjhā phassā phusanti. So savyāpajjhehi phassehi phuņņho samāno savyāpajjhaü vedanaü vediyati ekantadukkhaü, seyyathāpi sattā nerayikā. Idam vuccati bhikkhave kammaü kaõhaü kaõhavipākam. 3. Katama¤ ca bhikkhave kammaü sukkaü sukkavipākaü? Idha bhikkhave ekacco avyāpajjhaü kāyasaīkhāraü abhisaīkhāroti . . . pe . . . avyāpajjhaü manosaīkhāraü abhisaīkharoti. So avyāpajjhaü kāyasaīkhāraü abhisaīkharitvā . . . pe . . . manosaīkhāraü abhisaīharitvā avyāpajjhaü lokaü uppajjati. Tam enaü avyāpajjhaü lokaü uppannaü samānaü avyāpajjhā phassā phusanti. So avyāpajjhehi phassehi phuņņho samāno avyāpajjhaü vedanaü vediyati ekantasukhaü, seyyathāpi devā Subhakiõhā. Idaü vuccati bhikkhave kammaü sukkaü sukkavipākaü. 4. Katama¤ ca bhikkhave kammaü kaõhasukkaü kaõhasukkavipākaü? Idha bhikkhave ekacco savyāpajjham pi avyāpajjham pi kāyasaīkhāraü abhisaīkharoti . . . savyāpajjhaü pi avyāpajjham pi manosaīkhāraü abhisaīkharoti. So savyāpajjham pi avyāpajjham pi kāyasaīkhāraü abhisaīkharitvā . . . savyāpajjham pi avyāpajjham pi manosaīkhāraü abhisaīkharitvā savyāpajjham pi avyāpajjham pi lokaü uppajjati. Tam enaü savyāpajjham pi avyāpajjham pi lokaü uppannaü samānaü savyāpajjhā pi avyāpajjhā pi phassā phusanti. #<[page 232]># %<232 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ So savyāpajjhehi pi avyāpajjhehi pi phassehi phuņņho samāno savyāpajjham pi avyāpajjham pi vedanaü vediyati vokiõõaü saīkiõõaü sukhadukkhaü, seyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Idaü vuccati bhikkhave kammaü kaõhasukkaü kaõhasukkavipākaü. 5. Katama¤ ca bhikkhave kammaü akaõhamasukkaü akaõha-asukkavipākaü kammaü kammakkhayāya saüvattati? Tatra bhikkhave yam idaü kammaü kaõhaü kaõhavipākaü tassa pahānāya yā cetanā, yam p' idaü kammaü sukkaü sukkavipākaü tassa pahānāya yā cetanā, yam p' idaü kammaü kaõhasukkaü kaõhasukkavipākaü tassa pahānāya yā cetanā idaü vuccati bhikkhave kammaü akaõhamasukkaü akaõha-asukkavipākaü kammaü kammakkhayāya saüvattati. Imāni kho bhikkhave cattāri kammāni mayā sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā paveditānãti. 233. 1. Atha kho Sikho Moggallāno brāhmaõo yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi . . . pe . . . Ekamantaü nisinno kho Sikho Moggallāno brāhmaõo Bhagavantaü etad avoca : Purimāni bho Gotama divasāni purimatarāni Soõakāyano māõavo yenāhaü ten' upasaīkami, upasaīkamitvā maü etad avoca : samaõo Gotamo sabbakammānaü akiriyaü pa¤¤āpeti, sabbakammānaü kho pana akiriyaü pa¤¤āpento ucchedaü āha lokassa kammasaccāyaü kho loko kammasamārambhaņņhāyã ti. Dassanam pi kho ahaü brāhmaõa Soõakāyassa māõavassa nābhijānāmi, kuto pan' evaråpo kathāsallāpo? 2. Cattār' imāni brāhmaõa kammāni mayā sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā paveditāni. Katamāni cattāri? Atthi brāhmaõa kammaü kaõhaü kaõhavipākaü. Atthi brāhmaõa kammaü sukkam sukkavipākam. Atthi brāhmaõa kammaü kaõhasukkaü kaõhasukkavipākaü. #<[page 233]># %< KAMMAVAGGA. 233>% Atthi brāhmaõa kammaü akaõhamasukkaü akaõhaasukkavipākaü kammaü kammakkhayāya saüvattati. 3. Katama¤ ca brāhmaõa kammaü kaõhaü kaõhavipākaü? Idha brāhmaõa ekacco savyāpajjhaü . . . [232. 2] pe . . . seyyathāpi sattā nerayikā. Idaü vuccati brāhmaõa kammaü kaõhaü kaõhavipākaü. 4. Katama¤ ca brāhmaõa kammaü sukkaü sukkavipākaü? Idha brāhmaõa ekacco avyāpajjhaü . . . [232. 3] pe . . . seyyathāpi devā Subhakiõhā. Idaü vuccati brāhmaõa kammaü sukkaü sukkavipākaü. 5. Katama¤ ca brāhmaõa kammaü kaõhasukkaü kaõhasukkavipākaü? Idha bhikkhave ekacco savyāpajjhaü pi avyāpajjham pi . . . [232. 4] pe . . . seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Idaü vuccati brāhmaõa kammaü kaõhasukkaü kaõhasukkavipākaü. 6. Katama¤ ca brāhmaõa kammaü akaõhamasukkaü akaõha-asukkavipākaü kammaü kammakkhayāya saüvattati? Tatra brāhmaõa yaü idaü kammaü kaõhaü kaõhavipākaü tassa pahānāya yā cetanā, yam p' idaü kammaü sukkaü sukkavipākaü tassa pahānāya yā cetanā, yam p' idaü kammaü kaõhasukkaü kaõhasukkavipākaü tassa pahānāya yā cetanā idaü vuccati brāhmaõa akaõhamasukkaü akaõha-asukkavipākaü kammaü kammakkhayāya saüvattati. Imāni kho brāhmaõa cattāri kammāni mayā sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā paveditāni. 234. 1. Cattār' imāni bhikkhave kammāni mayā . . . paveditāni. Katamāni tāni? #<[page 234]># %<234 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Atthi bhikkhave kammaü kaõhaü kaõhavipākaü . . . pe . . . kammaü kammakkhayāya saüvattati. 2. Katama¤ ca bhikkhave kammaü kaõhaü kaõhavipākaü? Idha bhikkhave ekacco pāõātipātã hoti, adinnādāyã hoti, kāmesu micchācārã hoti, musāvādã hoti, surāmerayamajjapamādaņņhāyã hoti. Idaü vuccati bhikkhave kammaü kaõhaü kaõhavipākaü. 3. Katama¤ ca bhikkhave kammaü sukkaü sukkavipākaü? Idha bhikkhave ekacco pāõātipātā paņivirato hoti . . . surāmerayamajjapamādaņņhānā paņivirato hoti. Idaü vuccati bhikkhave kammaü sukkaü sukkavipākaü. 4. Katama¤ ca bhikkhave kammaü kaõhasukkaü kaõhasukkavipākaü? Idha bhikkhave ekacco savyāpajjham pi avyāpajjham pi . . . pe . . . [232. 4]. Idaü vuccati bhikkhave kammaü kaõhasukkaü kaõhasukkavipākaü. 5. Katama¤ ca bhikkhave kammaü akaõhamasukkaü akaõha-asukkavipākaü . . . saüvattati? Tatra bhikkhave yam idaü kammaü kaõhaü kaõhavipākaü . . . pe . . . [232..] idaü vuccati bhikkhave kammaü akaõhamasukkaü akaõha-asukkavipākaü kammaü kammakkhayāya saüvattati. Imāni kho bhikkhave cattāri kammāni mayā sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā paveditāni. 6. Cattār' imāni bhikkhave kammāni mayā . . . paveditāni. Katamāni cattāri? Atthi bhikkhave kammaü kaõhaü kaõhavipākaü . . . pe . . . kammaü kammakkhayāya saüvattati. 7. Katama¤ ca bhikkhave kammaü kaõhaü kaõhavipākaü? Idha bhikkhave ekacco mātā-jãvitā voropitā hoti, pitā-jãvitā voropitā hoti, arahaü-jãvitā voropitā hoti, Tathāgatassa paduņņhena cittena lohitaü uppāditā hoti, saīgho pi bhinno hoti. #<[page 235]># %< KAMMAVAGGA. 235>% Idaü vuccati bhikkhave kammaü kaõhaü kaõhavipākaü. 8. Katama¤ ca bhikkhave kammaü sukkaü sukkavipākaü? Idha bhikkhave ekacco pāõātipātā paņivirato hoti . . . samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālå hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiņņhiko hoti. Idaü vuccati bhikkhave kammaü sukkaü sukkavipākaü. 9. Katama¤ ca bhikkhave kammaü kaõhasukkaü kaõhasukkavipākaü? Idha bhikkhave ekacco savyāpajjham pi avyāpajjham pi kāyasaīkhāraü abhisaīkharoti . . . pe . . . [232. 4]. Idaü vuccati bhikkhave kammaü kaõhasukkaü kaõhasukkavipākaü. 10. Katama¤ ca bhikkhave kammaü akaõhamasukkaü akaõha-asukkavipākaü kammaü kammakkhayāya saüvattati? Tatra bhikkhave yam idaü kammaü kaõhaü kaõhavipākaü . . . pe . . . [232. 5] idaü vuccati bhikkhave kammaü akaõhamasukkaü akaõha-asukkavipākaü kammaü kammakkhayāya saüvattati. Imāni kho bhikkhave cattāri kammāni mayā sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā paveditānãti. 235. 1. Cattār' imāni bhikkhave kammāni . . . paveditāni. Katamāni cattāri? Atthi bhikkhave kammaü kaõhaü . . . pe . . . 2. Katama¤ ca bhikkhave kammaü kaõhaü kaõhavipākaü? Idha bhikkhave ekacco savyāpajjhaü kāyasaīkhāraü abhisaīkharoti . . . pe . . . [232.2]. Idaü vuccati bhikkhave kammaü kaõhaü kaõhavipākaü. 3. Katama¤ ca bhikkhave kammaü sukkaü sukkavipākaü? #<[page 236]># %<236 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Idha bhikkhave ekacco avyāpajjhaü kāyasaīkhāraü abhisaīkharoti . . . pe . . . [232.3]. Idaü vuccati bhikkhave kammaü sukkaü sukkavipākaü. 4. Katama¤ ca bhikkhave kammaü kaõhasukkhaü kaõhasukkavipākaü? Idha bhikkhave ekacco savyāpajjham pi avyāpajjham pi . . . pe . . . [232. 4] Idaü vuccati bhikkhave kammaü kaõhasukkaü kaõhasukkavipākaü. 5. Katama¤ ca bhikkhave kammaü akaõhamasukkaü akaõha-asukkavipākaü kammaü kammakkhayāya saüvattati. Sammādiņņhi . . . pe . . . sammāsamādhi. Idaü vuccati bhikkhave kammaü akaõhamasukkaü . . . saüvattati. Imāni kho bhikkhave cattāri kammāni mayā . . . paveditānãti. 236. 1. Cattār' imāni bhikkhave kammāni . . . pe . . . paveditāni. Katamāni cattāri? Atthi bhikkhave kammaü kaõhaü kaõhavipākaü . . . pe . . . [232.1]. 2. Katama¤ ca bhikkhave kammaü kaõhaü kaõhavipākaü? Idha bhikkhave ekacco savyāpajjhaü kāyasaīkhāraü . . . pe . . . [232.2]. Idaü vuccati bhikkhave kammaü kaõhaü kaõhavipākaü. 3. Katama¤ ca bhikkhave kammaü sukkaü sukkavipākaü? Idha bhikkhave ekacco avyāpajjhaü kāyasaīkhāraü . . . pe . . . [232.3]. Idaü vuccati bhikkhave kammaü sukkaü sukkavipākaü. 4. Katama¤ ca bhikkhave kammaü kaõhasukkaü kaõhasukkavipākaü? #<[page 237]># %< KAMMAVAGGA. 237>% Idha bhikkhave ekacco savyāpajjham pi avyāpajjham pi . . . pe . . . [232. 4]. Idaü vuccati bhikkhave kammaü kaõhasukkaü kaõhasukkavipākaü. 5. Katama¤ ca bhikkhave kammaü akaõhasukkaü akaõhāsukkavipākaü kammaü kammakkhayāya saüvattati? Satisambhojjhaīgo, dhammavicayasambhojjhaīgo, viriyasambhojjhaīgo, pãtisambhojjhaīgo, passaddhisambojjhaīgo samādhisambojjhaīgo upekhāsambojjhaīgo. Idaü vuccati bhikkhave kammaü akaõhamasukkaü akaõha-asukkavipākaü kammaü kammakkhayāya saüvattati. Imāni kho bhikkhave cattāri kammanã mayā . . . paveditānãti. 237. 1. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. Katamehi catuhi? Sāvajjena kāyakammena, sāvajjena vacãkammena, sāvajjena manokammena, sāvajjāya diņņhiyā. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. 2. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge. Katamehi catuhi? Anavajjena kāyakammena, anavajjena vacãkammena, anavajjena manokammena, anavajjāya diņņhiyā. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge ti. 238. 1. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. Katamehi catuhi? Savyāpajjhena kāyakammaü, savyāpajjhena vacãkammaü, savyāpajjhena manokammaü, savyāpajjhāya diņņhiyā. Imehi kho bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. #<[page 238]># %<238 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 2. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge. Katamehi catuhi? Avyāpajjhena kāyakammena, . . . avyāpajjhena {manokammena}, avyāpajjhāya diņņhiyā. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge ti. 239. 1. Idh' eva bhikkhave samaõo, idha dutiyo samaõo, idha tatiyo samaõo, idha catuttho samaõo, su¤¤ā parappavādā samaõehi a¤¤e ti, evam etaü bhikkhave sammā sãhanādaü nadatha. 2. Katamo ca bhikkhave samaõo? Idha bhikkhave bhikkhu tiõõaü saüyojanānaü parikhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano. Ayaü bhikkhave samaõo. 3. Katamo ca bhikkhave dutiyo samaõo? Idha bhikkhave bhikkhu tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā rāgadosamohānaü tanuttā sakadāgāmã hoti sakid eva imaü lokaü āgantvā dukkhass' antaü karoti. Ayaü bhikkhave dutiyo samaõo. 4. Katamo ca bhikkhave tatiyo samaõo? Idha bhikkhave bhikkhu pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tatthaparinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā. Ayaü bhikkhave tatiyo samaõo. 5. Katamo ca bhikkhave catuttho samaõo? Idha bhikkhave bhikkhu āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü . . . diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayaü bhikkhave catuttho samaõo. Idh' eva bhikkhave samaõo, idha dutiyo samaõo, idha tatiyo samaõo, idha catuttho samaõo, su¤¤ā parappavādā samaõehi a¤¤e ti, evam etaü bhikkhave sammā sãhanādaü nadatitã. #<[page 239]># %< {âPATTIVAGGA.} 239>% 240. Sappurisaü bhikkhave nissāya cattaro ānisaüsā pāņikaīkhā. Katame cattāro? Ariyena sãlena vaķķhati, ariyena samādhinā vaķķhati, ariyāya pa¤¤āya vaķķhati, ariyāya vimuttiyā vaķķhati. Sappurisaü nissāya ime cattāro ānisaüsā pātikaīkhā ti. [Kamma]1vaggo catuttho. [Uddānaü: Saīkhitta vitthāra Soõakāyana sikhāpadaü ariyamaggo Bojjhaīgaü sāvajja¤ ceva avyāpajjhaü samaõo ca sappurisānisaüso] ti|| 241. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Kosambiyaü viharati Ghositārāme. Atha kho āyasmā ânando yena Bhagavā ten' upasaīkami . . . Ekamantaü nisinnaü kho āyasmantaü ânandaü Bhagavā etad avoca : Api nu taü ânanda adhikaraõaü våpasantan ti? Kuto taü bhante adhikaraõaü våpasamissati? âyasmato bhante Anuruddhassa Bāhiyo nāma saddhivihārã kevalakappaü saīghabhedāya ņhito. Tathāyasmā Anuruddho na ekavācikam pi bhaõitabbaü ma¤¤atãti. Kadā pan' ânanda Anuruddho saīghamajjhe adhikaraõesu vo yu¤jati. Na nu ânanda yāni kānici adhikaraõāni uppajjanti sabbāni tāni tumhe c' eva våpasametha Sāriputta-Moggallānā ca. 2. Cattāro 'me ânanda atthavase sampassamāno pāpabhikkhu saīghabhedena nandati. Katame cattāro? Idh' ânanda pāpabhikkhu dussãlo hoti pāpadhammo asuci saīkassara-samācāro paņicchannakammanto assamaõo samaõapaņi¤¤o abrahmacārã brahmacārãpaņi¤¤o antoputã avassuto kasambujāto. #<[page 240]># %<240 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tass' evaü hoti: sace kho maü bhikkhå jānissanti dussãlo pāpadhammo asuci . . . kasambujāto ti samaggā maü santā nāsessanti, vaggā pana maü na nāsessanti ti. Idaü ânanda paņhamaü atthavasaü sampassamāno pāpabhikkhu saīghabhedena nandati. 3. Puna ca paraü ânanda pāpabhikkhu micchādiņņhiko hoti antagāhikāya diņņhiyā samannāgato. Tass' evaü hoti: sace kho maü bhikkhå jānissanti micchādiņņhiko antagāhikāya diņņhiyā samannāgato ti samaggā maü santā nāssessanti, vaggā pana maü na nāsessanti. Idaü ânanda dutiyaü atthavasaü sampassamāno pāpabhikkhu saīghabhedena nandati. 4. Puna ca paraü ânanda pāpabhikkhu micchājãvo hoti micchājãvena jãvitaü kappeti. Tass' evaü hoti: sace kho maü bhikkhå jānissanti micchā-ājãvo micchā-ājivena jãvitaü kappetãti samaggā maü santā nāssessanti, vaggā pana maü na nāsessanti. Idaü ânanda tatiyaü atthavasaü sampassamāno pāpabhikkhu saīghabhedena nandati. 5. Puna ca paraü ânanda pāpabhikkhu lābhakāmo sakkārakāmo anava¤¤attikāmo. Tass' evaü hoti: sace kho maü bhikkhå jānissanti lābhakāmo sakkārakāmo anava¤¤attikāmo ti samaggā maü santā na sakkarissanti na garukarissanti na mānessanti na påjessanti, vaggā pana maü sakkarissanti garukarissanti mānessanti påjessantã ti. Idaü ânanda catutthaü atthavasaü sampassamāno pāpabhikkhu saīghabhedena nandati. Ime kho ânanda cattāro atthavase sampassamāno pāpabhikkhu saīghabhedena nandatãti. 242. 1. Cattār' imāni bhikkhave āpatti-bhayāni Katamāni cattāri? Seyyathāpi bhikkhave coraü āgucāriü gahetvā ra¤¤o dasseyyuü--ayaü te deva coro āgucārã, imassa devo daõķam paõetåti. Tam enaü rājā evaü vadeyya: gacchatha bho imaü purisaü daëhāya rajjuyā pacchā bāhaü gāëha bandhanaü bandhitvā khuramuõķaü karitvā kharassarena paõavena rathiyāya rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü parinetvā dakkhiõena dvārena nikkhāmetvā dakkhiõato nagarassa sãsaü chindathāti. #<[page 241]># %< âPATTIVAGGA. 241>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tam enaü ra¤¤o purisā daëhāya rajjuyā pacchā bāhaü gāëhabandhanaü bandhitvā khuramuõķaü karitvā kharassarena paõavena rathiyāya rathiyaü siīghāņakena {siīghāņakaü} parinetvā dakkhiõena dvārena nikkhāmetvā dakkhiõato nagarassa sãsaü chindeyyuü. Tatr' a¤¤atarassa thalaņņhassa purisassa evam assa: pāpakaü vata bho ayaü puriso kammaü akāsi gārayhaü sãsacchejjaü, yatra hi nāma ra¤¤o purisā daëhāya rajjuyā pacchā bāhaü gāëhabandhanaü bhanditvā khuramuõķaü karitvā kharassarena paõavena rathiyāya rathiyaü siīghāņakena {siīghāņakaü} parinetvā dakkhiõena dvārena nikkhāmetvā dakkhiõato nagarassa sãsaü chindissanti. So vat' assāhaü evaråpaü pāpaü kammaü na kareyyaü gārayhaü sãsacchejjan ti. Evam eva kho bhikkhave yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā evaü tibbā bhayasa¤¤ā paccupaņņhitā hoti pārājikesu dhammesu tass' etaü pāņikaīkhaü --anāpanno vā pārājikaü dhammaü na āpajjissati āpanno vā pārājikaü dhammaü yathādhammaü paņikarissati. 2. Seyyathāpi bhikkhave puriso kāëakaü vatthaü paridhāya kese pakiritvā musalaü khandhe āropetvā mahājanakāyaü upasaīkamitvā evaü vadeyya: ahaü bhante pāpaü kammaü akāsiü gārayhaü mosallaü, yena me āyasmanto attamanā honti taü karomãti. Tatr' a¤¤atarassa thalaņņhassa purisassa evam assa: pāpakaü vata bho ayaü puriso kammaü akāsi gārayhaü mosallaü, yatra hi nāma kāëakaü vatthaü paridhāya kese pakiritvā musalaü khandhe āropetvā mahājanakāyaü upasaīkamitvā evaü vakkhati: aham bhante pāpaü kammaü akāsiü gārayhaü mosallaü, yena me āyasmanto attamanā honti taü karomãti. #<[page 242]># %<242 AđGUTTARA-NIKâYA.>% So vat' assāhaü evaråpaü pāpaü kammaü na kareyyaü gārayhaü mosallan ti. Evam eva kho bhikkhave yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā evaü tibbā bhayasa¤¤ā paccupaņņhitā hoti saīghādisesesu dhammesu tass' etaü pāņikaīkhaü--anāpanno vā saīghādisesaü dhammaü na āpajjissati āpanno vā saīghādisesaü dhammaü yathādhammaü paņikarissati. 3. Seyyathāpi bhikkhave puriso kāëakaü vatthaü paridhāya kese pakiritvā assapuņaü khandhe āropetvā mahājanakāyaü upasaīkamitvā evaü vadeyya: ahaü bhante pāpaü kammaü akāsiü gārayhaü assapuņaü, yena me āyasmanto attamanā honti taü karomãti. Tatr' a¤¤atarassa thalaņņhassa purisassa evam assa: pāpakaü vata bho ayaü puriso kammaü akāsi gārayhaü assapuņaü, yatra hi nāma kāëakaü vatthaü paridhāya kese pakiritvā assapuņaü kandhe āropetvā mahājanakāyaü upasaīkamitvā evaü vakkhati: ahaü bhante pāpaü kammaü akāsiü gārayhaü assapuņaü, yena me āyasmanto attamanā honti taü karomãti. So vat' assāham evaråpaü pāpaü kammaü na kareyyaü gārayhaü assapuņan ti. Evam eva kho bhikkhave yassa kassaci bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā evaü tibbā bhayasa¤¤ā paccupaņņhitā hoti pācittiyesu dhammesu tass' etaü pātikaīkhaü--anāpanno vā pācittiyaü dhammaü na āpajjissati āpanno vā pācittiyaü dhammaü yathādhammaü paņikarissati. 4. Seyyathāpi bhikkhave puriso kāëakaü vatthaü paridhāya kese pakiritvā mahājanakāyaü upasaīkamitvā evaü vadeyya: ahaü bhante pāpaü kammaü akāsiü gārayhaü upavajjaü, yena me āyasmanto attamanā hoti taü karomãti. Tatr' a¤¤atarassa thalaņņhassa purisassa evam assa: pāpakaü vata bho ayaü puriso kammaü akāsi gārayhaü upavajjaü yatra hi nāma kāëakam vatthaü panidhāya kese pakiritvā . . . mahājanakāyaü upasaīkamitvā evaü vakkhati: #<[page 243]># %< âPATTIVAGGA. 243>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ahaü bhante . . . upavajjaü yena me āyasmanto attamanā honti taü karomãti. So vat' assāhaü evaråpaü pāpaü kammaü na kareyyaü gārayhaü upavajjan ti. Evam eva kho bhikkhave yassa kassaci bhikkhussa va bhikkhuniyā vā evaü tibbā bhayasa¤¤ā paccupaņņhitā hoti pātidesanãyakesu dhammesu, tass' etaü pāņikaīkhaü --anāpanno vā pāņidesanãyakaü dhammaü na āpajjissati āpanno vā pāņidesanãyakaü dhammaü yathādhammaü paņikarissati. Imāni kho bhikkhave cattāri āpattibhayānãti. 243. 1. Sikkhānisaüsam idaü bhikkhave brahmacariyaü vussati, pa¤¤uttaraü, vimuttisāraü, satādhipateyyaü. Katha¤ ca bhikkhave sikkhānisaüsaü hoti? Idha bhikkhave mayā sāvakānaü abhisamācārikā sikkhā pa¤¤attā appasannānaü pasādāya pasannānaü bhiyyobhāvāya, yathā yathā bhikkhave mayā sāvakānaü abhisamācārikā sikkhā pa¤¤attā appasannānaü pasādāya pasannānaü bhiyyobhāvāya tatha tathā so tassā sikkhāya akkhaõķakārã hoti acchiddakārã asabalakārã akammāsakārã samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Puna ca paraü bhikkhave mayā sāvakānaü ādibrahmacariyikā sikkhā pa¤¤attā sabbaso sammādukkhakkhayāya, yathā yathā bhikkhave mayā sāvakānaü . . . sabbaso sammādukkhakkhayāya tathā tathā so tassā sikkhāya akkhaõķakārã hoti acchiddakārã . . . sikkhāpadesu. Evaü kho bhikkhave sikkhānisaüsaü hoti. 2. Katha¤ ca bhikkhave pa¤¤uttaraü hoti? Idha bhikkhave mayā sāvakānaü dhammā desitā sabbaso sammādukkhakkhayāya, yathā yathā bhikkhave mayā sāvakānaü . . . sabbaso sammādukkhakkhayāya tathā tathā 'ssa te dhammā pa¤¤āya samavekkhitā honti. Evaü kho bhikkhave pa¤¤uttaraü hoti. #<[page 244]># %<244 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 3. Katha¤ ca bhikkhave vimuttisāraü hoti? Idha bhikkhave mayā sāvakānaü dhammā desitā sabbaso sammādukkhakkhayāya, yathā yathā bhikkhave mayā sāvakānaü . . . sabbaso sammādukkhakkhayāya tathā tathā 'ssa te dhammā {vimuttiyā} phassitā honti. Evaü kho bhikkhave vimuttisāraü hoti. 4. Katha¤ ca bhikkhave satādhipateyyaü hoti? Iti aparipåraü vā abhisamācārikaü sikkhaü paripåressāmi paripåraü vā abhisamācārikaü sikkhaü tattha tattha pa¤¤āya anuggahessāmãti ajjhattaü yeva sati såpaņņhitā hoti. Iti aparipåraü vā ādibrahmacariyikaü sikkham paripåressāmi paripåraü vā ādibrahmacariyikaü sikkhaü tattha tattha pa¤¤āya anuggahessāmãti ajjhattaü yeva sati såpaņņhitā hoti. Iti asamavekkhitaü vā dhammaü pa¤¤āya samavekkhissāmi samavekkhitaü vā dhammaü tattha tattha pa¤¤āya anuggahessāmãti ajjhattaü yeva sati såpaņņhitā hoti. Iti aphassitaü vā dhammaü vimuttiyā phassissāmi, phassitaü vā dhammaü tattha tattha pa¤¤āya anuggahessāmãti ajjhattaü yeva sati såpatthitā hoti. Evaü kho bhikkhave satādhipateyyaü hoti. Sikkhānisaüsaü idaü bhikkhave brahmacariyaü vussati, pa¤¤uttaraü, vimuttisāraü, satādhipateyyan ti. Iti yan taü vuttaü idam etaü paņicca vuttan ti. 244. Catasso imā bhikkhave seyyā. Katamā catasso? Petaseyyā, kāmabhogãseyyā, sãhaseyyā, Tathāgataseyyā. Katamā ca bhikkhave petaseyyā? Yebhuyyena bhikkhave petā uttānā senti. Ayaü vuccati bhikkhave petaseyyā. Katamā ca bhikkhave kāmabhogãseyyā? Yebhuyyena bhikkhave kāmabhogã vāmena passena senti. Ayaü vuccati bhikkhave kāmabhogãseyyā. Katamā ca bhikkhave sãhaseyyā? #<[page 245]># %< âPATTIVAGGA. 245>% Sãho bhikkhave migarājā dakkhiõena passena seyyaü kappeti, pāde pādaü accādhāya antarāsatthinaü naīgutthaü anupakkhipitvā. So paņibujjhitvā purimaü kāyaü abbhunnāmetvā pacchimaü kāyaü anuviloketi. Sace bhikkhave sãho migarājā ki¤ci passati kāyassa vikkhittaü vā visaņaü vā tena bhikkhave sãho mahārājā anattamano hoti. Sace pana bhikkhave sãho mahārājā na ki¤ci passati kāyassa vikkhittaü vā visaņaü vā tena bhikkhave sãho mahārājā attamano hoti. Ayaü vuccati bhikkhave sãhaseyyā. Katamā ca bhikkhave Tathāgataseyyā? Idha bhikkhave bhikkhu vivicc' eva kāmehi . . . pe . . . catutthajjhānaü upasampajja viharati. Ayaü vuccati bhikkhave Tathāgataseyyā. Imā kho bhikkhave catasso seyyā ti. 245. Cattāro 'me bhikkhave thåpārahā. Katame cattāro? Tathāgato arahaü sammāsambuddho thåpāraho, paccekabuddho thåpāraho, Tathāgatasāvako thåpāraho, rājā cakkavattã thåpāraho. Ime kho bhikkhave cattāro thåpārahā ti. 246. 1. Cattāro 'me bhikkhave dhammā pa¤¤āvuddhiyā saüvattanti. Katame cattāro? Sappurisasaüsevo, saddhammasavanaü, yoniso manasikāro, dhammānudhammapaņipatti. Ime kho bhikkhave cattāro dhammā pa¤¤āvuddhiyā saüvattantãti. 2. Cattāro 'me bhikkhave dhammā manussabhåtassa bahukāre honti. Katamā cattāro? Sappurisasaüsevo . . . pe . . . [1]. #<[page 246]># %<246 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Ime kho bhikkhave cattāro dhammā manussabhåtassa bahukārā hontãti. 247. Cattāro 'me bhikkhave anariyavohārā. Katame cattāro? Adiņņhe diņņhavāditā, asute sutavāditā, amute mutavāditā, avi¤¤āte vi¤¤ātavāditā. Ime kho bhikkhave cattāro anariyavohārā ti. 248. Cattāro 'me bhikkhave ariyavohārā. Katame cattāro. Adiņņhe adiņņhavāditā, asute asutavāditā, amute amutavaditā, avi¤¤āte avi¤¤ātavāditā. Ime kho bhikkhave cattāro ariyavohārā ti. 249. Cattāro 'me bhikkhave anariyavohārā. Katame cattāro. Diņņhe adiņņhavāditā, sute asutavāditā, mute amutavāditā, vi¤¤āte avi¤¤ātavāditā. Ime kho bhikkhave cattāro anariyavohārā ti. 250. Cattāro 'me bhikkhave ariyavohārā. Katame cattāro? Diņņhe diņņhavāditā, sute sutavāditā, mute mutavāditā, vi¤¤āte vi¤¤ātavāditā. Ime kho bhikkhave cattāro ariyavohārā ti. âpattibhayavaggo1 pa¤camo. [Tass' uddānaü:-- Dve āpatti sikkhānisaüso|| seyyā thåpārahena ca|| Pa¤¤ābuddhi bahukārā|| cattāro vohāra ubhayenavagge] ti|| . Cattāro 'me bhikkhave dhammā. Katame cattāro? Atthi bhikkhave dhammā abhi¤¤ā pari¤¤eyyā, atthi bhikkhave dhammā abhi¤¤ā pahātabbā, #<[page 247]># %< ABHIĨĨâVAGGA. 247>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ atthi bhikkhave dhammā abhi¤¤ā bhāvetabbā atthi bhikkhave dhammā abhi¤¤ā sacchikātabbā. Katame ca bhikkhave dhammā abhi¤¤ā pari¤¤eyyā? Pa¤cupādānakkhandhā--ime vuccanti bhikkhave dhammā abhi¤¤ā pari¤¤eyyā? Katame ca bhikkhave dhammā abhi¤¤ā pahātabbā? Avijjā ca bhavataõhā ca--ime vuccanti bhikkhave dhammā abhi¤¤ā pahātabbā. Katame ca bhikkhave dhammā abhi¤¤ā bhāvetabbā? Samatho ca vipassanā ca--ime vuccanti bhikkhave dhammā abhi¤¤ā bhāvetabbā. Katame ca bhikkhave dhammā abhi¤¤ā sacchikātabbā? Vijjā ca vimutti ca--ime vuccanti bhikkhave dhammā sacchikātabbā. Ime kho bhikkhave cattāro dhammā ti. 252. 1. Catasso imā bhikkhave anariyapariyesanā. Katamā catasso? Idha bhikkhave ekacco attanā jarādhammo samāno jarādhammaü yeva pariyesati, attanā vyādhidhammo samāno vyādhidhammaü yeva pariyesati, attanā maraõadhammo samāno maraõadhammaü yeva pariyesati, attanā saīkilesikadhammo samāno saīkilesikadhammaü yeva pariyesati. Imā kho bhikkhave catasso anariyapariyesanā. 2. Catasso imā bhikkhave ariyapariyesanā. Katamā catasso? Idha bhikkhave ekacco attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādãnavaü viditvā ajaraü anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü pariyesati, attanā vyādhidhammo samāno vyādhidhamme ādãnavaü viditvā avyādhiü {anuttaraü} yogakkhemaü nibbānaü pariyesati, attanā maraõadhammo samāno maraõadhamme ādãnavaü viditvā amataü anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü pariyesati, attanā saīkilesadhammo samāno saīkilesikadhamme ādãnavaü viditvā asaīkiliņņhaü anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü pariyesati. #<[page 248]># %<248 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Imā kho bhikkhave catasso ariyapariyesanā ti. 253. Cattār' imāni bhikkhave saīgahavatthåni. Katamāni cattāri? Dānaü, peyyavajjaü, atthacariyā, samānattatā. Imāni kho bhikkhave cattāri saīgahavatthånã ti. 254. 1. Atha kho āyasmā Mālukyaputto yena Bhagavā ten' upasaīkami, upasaīkamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü misinno kho āyasmā Mālukyaputto Bhagavantaü etad avoca : Sādhu me bhante Bhagavā {saīkhittena} dhammaü desetu yam ahaü Bhagavato dhammaü sutvā eko våpakaņņho appamatto ātāpã pahitatto vihareyyan ti. Ettha dāni Mālukyaputta kiü dahare bhikkhå vakkhāma yattha hi nāma tvaü jiõõo vuddho mahallako Tathāgatassa saīkhittena ovādaü yācasãti? Desetu me bhante Bhagavā saīkhittena dhammaü desetu Sugato saīkhittena dhammaü appeva nāmāhaü Bhagavato bhāsitassa atthaü ājāneyyaü appeva nāmāhaü Bhagavato bhāsitassa dāyādo assan ti. 2. Cattāro 'me Mālukyaputta taõhuppādā yattha bhikkhuno taõhā uppajjamānā uppajjati. Katame cattāro? Cãvarahetu vā Mālukyaputta bhikkhuno taõhā uppajjamānā uppajjati, piõķapātahetu vā . . . pe . . . senāsanahetu vā . . . pe . . . itibhavābhavahetu vā Mālukyāputta bhikkhuno taõhā uppajjamānā uppajjati. Ime kho Mālukyaputta cattāro taõhuppādā yattha bhikkhuno taõhā uppajjamānā uppajjati. #<[page 249]># %< ABHIĨĨâVAGGA. 249>% Yato kho Malukyaputta bhikkhuno taõhā pahãnā hoti ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā. Ayaü vuccati Mālukyaputta bhikkhu acchecchi taõhaü vāvattayi saüyojanaü sammā mānābhisamayā antam akāsi dukkhassāti. 3. Atha kho āyasmā Mālukyaputto Bhagavatā iminā ovādena ovadito uņņhāyāsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā Mālukyaputto eko våpakaņņho appamatto ātāpã pahitatto viharanto na cirass' eva yass' atthāya kulaputtā sammad eva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tad anuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņh' eva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihāsi, khãõā jāti vusitaü brahmacariyaü kataü karaõãyaü nāparaü itthattāyāti abbha¤¤āsi a¤¤ataro ca pan' āyasmā Mālukyaputto [Bhagavato] arahataü ahosãti. 255. 1. Yāni kānici bhikkhave kulāni bhogesu mahantaü pattāni na ciraņņhitikāni bhavanti, sabbāni hi tāni catuhi ņhānehi etesaü vā a¤¤atarena. Katamehi catuhi? Naņņhaü na gavesanti, jiõõaü na paņisaīkharonti, aparimitapānabhojanā ca honti, dussãlaü iņņhiü vā purisaü vā ādhipacce ņhapenti. Yāni kānici bhikkhave kulāni bhogesu mahantaü pattāni na ciraņņhitikāni bhavanti sabbāni tāni imehi catuhi ņhānehi etesaü va a¤¤atarena. Yāni kānici bhikkhave kulāni bhogesu mahantaü pattāni ciraņņhitikāni bhavanti sabbāni tāni catuhi ņhānehi etesaü vā a¤¤atarena. Katamehi catuhi. 2. Naņņhaü gavesanti, jiõõaü paņisaīkharonti, parimitapānabhojanā ca honti, sãlavantaü iņņhiü vā purisaü vā ādhipacce ņhapenti. Yāni kānici bhikkhave kulāni bhogesu mahantaü pattāni ciraņņhitikāni bhavanti sabbāni tāni imehi catuhi ņhānehi etesaü vā a¤¤atarenāti. #<[page 250]># %<250 AđGUTTARA-NIKâYA.>% 256. 1. Catuhi bhikkhave aīgehi samannāgato ra¤¤o bhadro assājānãyo rājāraho hoti rājabhoggo ra¤¤o aīgan t' eva, saīkhaü gacchati. Katame catuhi? Idha bhikkhave ra¤¤o bhadro assājānãyo vaõõasampanno ca hoti, balasampanno ca javasampanno ca, ārohapariõāhasampanno ca. Imehi kho bhikkhave catuhi aīgehi samannāgato ra¤¤o bhadro . . . aīgan t' eva saīkhaü gacchati. Evaü eva kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti . . . pe . . . anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Katamehi catuhi? 2. Idha bhikkhave bhikkhu vaõõasampanno ca hoti, balasampanno ca, javasampanno ca, ārohapariõāhasampanno ca. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu vaõõasampanno hoti? Idha bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati akusalādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaü kho bhikkhave bhikkhu vaõõasampanno hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu balasampanno hoti? Idha bhikkhave bhikkhu āradhaviriyo viharati akusalānaü dhammānaü pahānāya kusalānaü dhammānaü upasampadāya thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Evaü kho bhikkhave bhikkhu balavasampanno hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu javasampanno hoti? Idha bhikkhave bhikkhu idaü dukkhan ti yathābhåtaü pajānāti . . . pe . . . ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadāti yathābhåtaü pajānāti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu javasampanno hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu ārohapariõāhasampanno hoti? Idha bhikkhave bhikkhu lābhã hoti cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü. Evaü kho bhikkhave bhikkhu ārohapariõāhasampanno hoti. #<[page 251]># %< ABHIĨĨâVAGGA. 251>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Imehi kho bhikkhave bhikkhu catuhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti . . . pe . . . anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassāti. 257.1 1. Catuhi bhikkhave aīgehi samannāgato ra¤¤o bhadro assājānãyo rājāraho hoti rājabhoggo ra¤¤o aīgan t' eva saīkhaü gacchati. Katamehi catuhi? Idha bhikkhave ra¤¤o bhadro assājānãyo vaõõasampanno ca hoti, balavasampanno ca, javasampanno ca, ārohapariõāhasampanno ca. Imehi kho bhikkhave catuhi aīgehi samannāgato ra¤¤o bhadro . . . saīkhaü gacchati. Evam eva kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo . . . pe . . . anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Katamehi catuhi? 2. Idha bhikkhave bhikkhu vaõõasampanno ca hoti . . . ārohapariõāhasampanno ca. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu vaõõasampanno hoti? Idha bhikkhave bhikkhu sãlavā hoti . . . pe . . . samādaya sikkhati sikkhāpadesu. Evaü kho bhikkhave bhikkhu vaõõasampanno hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu balasampanno hoti? Idha bhikkhave bhikkhu āraddhaviriyo viharati [akusalānaü dhammānaü upasampadāya] thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Evaü kho bhikkhave bhikkhu balasampanno hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu javasampanno hoti? Idha bhikkhave bhikkhu āsavānaü khayā . . . pe . . . sacchikatvā upasampajja viharati. Evaü kho bhikkhave bhikkhu javasampanno hoti. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu ārohapariõāhasampanno hoti? Idha bhikkhave bhikkhu lābhã hoti cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü. Evaü kho bhikkhave bhikkhu ārohapariõāhasampanno hoti. #<[page 252]># %<252 AđGUTTARA-NIKâYA.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo . . . pe . . . anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassāti. 258. Cattār' imāni bhikkhave balāni. Katamāni cattāri? Viriyabalaü, satibalaü, samādhibalaü, pa¤¤ābalaü. Imāni kho bhikkhave cattāri balānãti. 259. 1. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu nālaü ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevituü. Katamehi catuhi? Kāmavitakkena, vyāpādavitakkena, vihiüsāvitakkena, duppa¤¤o hoti jaëo eëamågo. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato bhikkhu nālaü ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevituü. 2. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu alaü ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevituü. Katamehi catuhi? Nekkhammavitakkena, avyāpādavitakkena, avihiüsāvitakkena, ajaëo aneëamågo. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaü ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevitun ti. 260. 1. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato bālo avyatto asappuriso khataü upahataü attānaü pariharati sāvajjo ca hoti sānuvajjo ca vi¤¤ånaü bahu¤ ca apu¤¤aü pasavati. Katamehi catuhi? Sāvajjena kāyakammena, sāvajjena vacãkammena, sāvajjena manokammena, sāvajjāya diņņhiyā. #<[page 253]># %< ABHIĨĨâVAGGA. 253>% Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato bālo avyatto . . . pasavati. 2. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato paõķito vyatto sappuriso akkhataü anupahataü attānaü pariharati anavajjo ca hoti ananuvajjo ca vi¤¤ånaü bahu¤ ca pu¤¤aü pasavati. Katamehi catuhi? Anavajjena kāyakammena, anavajjena vacãkammena, anavajjena manokammena, anavajjāya diņņhiyā. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato paõķito vyatto . . . pasavatãti. Abhi¤¤āvaggo chaņņho. [Uddānaü:-- Abhi¤¤ā pariyesanā|| saīgaho Mālukyaputto|| Atthakulaü dve āja¤¤ā|| balaü ara¤¤a kammunāti] 261. 1. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. Katamehi catuhi? Attanā ca pāõātipātã hoti para¤ ca pāõātipāte samādapeti pāõātipāte ca samanu¤¤o hoti pāõātipātissa ca vaõõaü bhāsati. Imehi kho bhikkhave catuhi dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. 2. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge. Katamehi catuhi? Attanā ca pāõātipātā paņivirato hoti para¤ ca pāõātipātā veramaõiyā samādapeti pāõātipātā veramaõiyā ca samanu¤¤o hoti pāõātipātā veramaõiyā ca vaõõaü bhāsati. Imehi kho . . . pe . . . sagge ti. 262. Catuhi bhikkhave dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü niraye. Katamehi catuhi? Attanā ca adinnādāyã hoti para¤ ca adinnādāne samādapeti adinnādāne ca samanu¤¤o hoti adinnādānassa ca vaõõaü bhāsati. Imehi kho . . . pe . . . #<[page 254]># %<254 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Attanā ca adinnādānā paņivirato hoti para¤ ca adinnādānā veramaõiyā samādapeti adinnādānā veramaõiyā ca samanu¤¤o hoti adinnādānā veramaõiyā ca vaõõaü bhāsati . . .. 263. . . . pe . . . Attanā ca kāmesu micchācārã hoti para¤ ca kāmesu micchācāre samādapeti kāmesu micchācāre ca samanu¤¤o hoti kāmesu micchācārassa ca vaõõaü bhāsati . . . pe . . . Attanā ca kāmesu micchācārā paņivirato hoti para¤ ca kāmesu micchācārā veramaõiyā samādapeti kāmesu micchācārā veramaõiyā ca samanu¤¤o hoti micchācārā veramaõiyā ca vaõõaü bhāsati . . . 264. . . . pe . . . Attanā ca musāvādã hoti para¤ ca musāvāde samādapeti musāvāde ca samanu¤¤o hoti musāvādassa ca vaõõaü bhasati. . . . pe . . . Attanā ca musāvādā paņivirato hoti para¤ ca musāvādā veramaõiyā samādapeti musāvādā veramaõiyā ca samanu¤¤o hoti musāvādā veramaõiyā ca vaõõaü bhāsati. . . . 265. . . . pe . . . Attanā pisuõāvāco hoti para¤ ca pisuõāya vācāya samādapeti pisuõāya vācāya ca samanu¤¤o hoti pisuõāya vācāya ca vaõõaü bhāsati . . . pe . . . Attanā ca pisuõāya vācāya paņiviraņo hoti para¤ ca pisuõāya vācāya veramaõiyā samādapeti pisuõāya vācāya veramaõiyā ca samanu¤¤o hoti pisunāyā vācāya veramaõiyā ca vaõõaü bhāsaņi . . .. 266. . . . pe . . . Attanā ca pharusāvāco hoti para¤ ca pharusāya vācāya samādapeti pharusāya vācāya ca samanu¤¤o hoti pharusāya vācāya ca vaõõaü bhāsati . . . pe . . . Attanā ca pharusāya vācāya paņivirato hoti para¤ ca pharusāya vācāya veramaõiyā samādapeti pharusāya vācāyā veramaõiyā ca samanu¤¤o hoti pharusāya vācāya ca veramaõiyā vaõõaü bhāsati. #<[page 255]># %< VAGGA. 255>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . . 267. . . . pe . . . Attanā ca samphappalāpã hoti para¤ ca samphappalāpe samādapeti samphappalāpe ca samanu¤¤o hoti samphappalāpassa ca vaõõaü bhāsati . . . pe . . . Attanā ca samphappalāpā paņivirato hoti para¤ ca samphappalāpā veramaõiyā samādapeti samphappalāpā veramaõiyā ca samanu¤¤o hoti samphappalāpā veramaõiyā ca vaõõaü bhāsati . . .. 268. . . . pe . . . Attanā ca bhijjhālå hoti para¤ ca abhijjhāya samādapeti abhijjhāya ca samanu¤¤o hoti abhijjhāya ca vaõõaü bhāsati . . . pe . . . Attanā ca anabhijjhālå hoti para¤ ca anabhijjhāya samādapeti anabhijjhāya ca samanu¤¤o hoti anabhijjhāya ca vaõõam bhāsati . . .. 269. . . . pe . . . Attanā ca vyāpannacitto hoti para¤ ca vyāpāde samādapeti vyāpāde ca samanu¤¤o hoti vyāpādassa ca vaõõaü bhāsati . . . pe . . . Attanā ca avyāpannacitto hoti para¤ ca avyāpāde samādapeti avyāpāde ca samanu¤¤o hoti avyāpādassa ca vaõõaü bhāsati . . .. 270. . . . pe . . . Attanā ca micchādiņņhiko hoti para¤ ca micchādiņņhiyā samādapeti micchādiņņhiyā ca samanu¤¤o hoti micchādiņņhiyā ca vaõõaü bhāsati . . . pe . . . Attanā ca sammādiņņhiko hoti para¤ ca sammādiņņhiyā samādapeti sammādiņņhiyā ca samanu¤¤o hoti sammādiņņhiyā ca vaõõaü bhāsati. #<[page 256]># %<256 AđGUTTARA-NIKâYA.>% Ime kho catuhi dhammehi samannāgato yathābhataü nikkhitto evaü sagge ti. Vaggo. 271. 1. Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya cattāro dhammā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü, vedanāsu . . . citte . . . dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya ime cattāro dhammā bhāvetabbā ti. 2. Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya cattāro dhammā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha bhikkhave bhikkhu anuppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü anuppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati; uppannānam pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya . . . pe . . . , anuppannānaü kusalānaü dhammānaü uppādāya . . . pe . . . uppannānaü kusalānaü dhammānaü ņhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā chandaü janeti viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya ime cattāro dhammā bhāvetabbā. 3. Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya cattāro dhammā bhāvetabbā. Katame cattāro? Idha bhikkhave bhikkhu chandasamādhipadhānasaīkhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti, viriyasamādhi . . . pe . . . , cittasamādhi . . . pe . . . , {vãmaüsāsamādhipadhānasaīkhārasamannāgataü} iddhipādaü bhāveti. Rāgassa bhikkhave abhi¤¤āya ime cattāro dhammā bhāvetabbā. 4. Rāgassa bhikkhave pari¤¤āya parikkhayāya pahānāya khayāya vayāya virāgāya nirodhāya cāgāya paņinissaggāya ime cattāro dhammā bhāvetabbā. #<[page 257]># %< VAGGA. 257>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Dosassa . . . mohassa kodhassa upanāhassa makkhassa paëāsassa issāya macchariyassa māyāya sāņheyyassa thambhassa sārambhassa mānassa atimānassa madassa pamādassa abhi¤¤āya pari¤¤āya parikkhayāya pahānāya khayāya vayāya virāgāya {nirodhāya} cāgāya paņinissaggāya ime cattāro dhammā bhāvetabbā ti. Vaggo samatto Pa¤¤āsakaü pa¤camaü Catukkaü samattaü