Majjhima-Nikaya, Suttantas 77-106
Based on Vol. II, ed. by Robert Chalmers, London : Pali Text Society 1896
(Reprinted 1951, 1960, 1977)


Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996
[GRETIL-Version vom 5.11.2014]


NOTICE
This file is (C) Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015.
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License.

These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for
scholarly purposes only.
In principle they represent a digital edition (without revision or
correction) of the printed editions of the complete set of Pali
canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a
process of checking, it should not be assumed that there is no
divergence from the printed editions and it is strongly recommended that
they are checked against the printed editions before quoting.



PLAIN TEXT VERSION
(In order to fascilitate word search, all annotations have been removed,
and the line breaks of the printed edition have been converted into floating text.)




THIS GRETIL TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!
COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE.

Text converted to Unicode (UTF-8).
(This file is to be used with a UTF-8 font and your browser's VIEW configuration
set to UTF-8.)

description:multibyte sequence:
long a ā
long A Ā
long i ī
long I Ī
long u ū
long U Ū
vocalic r
vocalic R
long vocalic r
vocalic l
vocalic L
long vocalic l
velar n
velar N
palatal n ñ
palatal N Ñ
retroflex t
retroflex T
retroflex d
retroflex D
retroflex n
retroflex N
palatal s ś
palatal S Ś
retroflex s
retroflex S
anusvara
visarga
long e ē
long o ō
l underbar
r underbar
n underbar
k underbar
t underbar

Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order
to facilitate word search.

For a comprehensive list of GRETIL encodings and formats see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf
and
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf

For further information see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm








Majjhima-Nikāya Vol. II


[page 001]
1
77.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā abhiññātā paribbājakā Moranivāpe Paribbājakārāme paṭivasanti, -- seyyathīdam: Anugāro Varadharo Sakuludāyi ca paribbājako aññe ca abhiññātā abhiññātā paribbājakā. Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya Rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi.
Atha kho Bhagavato etad ahosi: Atippago kho tāva Rājagahe piṇḍāya carituṃ; yannūnāhaṃ yena Moranivāpo Paribbājakārāmo yena Sakuludāyi paribbājako, ten'; upasaṃkameyyan ti. Atha kho Bhagavā yena Moranivāpo Paribbājakārāmo ten'; upasaṃkami. Tena kho pana samayena Sakuludāyi paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccasaddāya. mahāsaddāya anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentiyā, seyyathīdaṃ: rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakatham senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakatham pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā.


[page 002]
2 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Addasā kho Sakaludāyi paribbājako Bhagavantaṃ dūrato va āgacchantaṃ; disvāna, sakaṃ parisaṃ saṇṭhāpesi:-- Appasaddā bhonto hontu; mā bhonto saddam akattha; ayaṃ samaṇo Gotamo āgacchati; appasaddakāmo kho pana so āyasmā appasaddassa vaṇṇavādī, appeva nāma appasaddaṃ parisaṃ viditvā upasaṃkamitabbaṃ maññeyyāti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ. Atha kho Bhagavā yena Sakuludāyi paribbājako ten'; upasaṃkami.
Atha kho Sakuludāyi paribbajako Bhagavantaṃ etad avoca: Etu kho bhante Bhagavā, sāgataṃ bhante Bhagavato, cirassaṃ kho bhante Bhagavā imaṃ pariyāyam akāsi yadidaṃ idh'; āgamanāya, nisīdatu bhante Bhagavā, idam āsanaṃ paññattan ti. Nisīdi Bhagavā paññatte āsane. Sakuludāyi pi kho paribbājako aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho Sakuludāyiṃ paribbājakaṃ Bhagavā etad avoca:-- Kāya nu 'ttha, Udāyi, etarahi kathāya sannisinnā? Kā ca pana vo antarākathā vippakatā ti?
Tiṭṭhat'; esā bhante kathā yāya mayaṃ etarahi kathāya sannisinnā; n'; esā bhante kathā Bhagavato dullabhā bhavissati pacchā pi savanāya. Purimāni bhante divasāni purimatarāni nānātitthiyānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ kutūhalasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ, ayam antarākathā udapādi: Lābhā vata bho Aṅga-Magadhānaṃ, suladdhaṃ vata bho AṅgaMagadhānaṃ, yatth'; ime samaṇabrāhmaṇā saṃghino gaṇino gaṇācariyāñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa Rājagahaṃ vassāvāsaṃ osaṭā. Ayam pi kho Pūraṇo Kassapo saṃghī c'; eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa, -- so pi Rājagahaṃ vassāvāsaṃ osaṭo. Ayam pi kho Makkhali Gosālo --pe--; Ajito Kesakambalī; Pakudho Kaccāyano; Sañjayo Belaṭṭhiputto; Nigaṇṭho Nātaputto saṃghī c'; eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa,


[page 003]
3. 7. MAHĀSAKULUDĀYISUTTAṂ (77). 3
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] -- so pi Rājagahaṃ vassāvāsaṃ osaṭo. Ayam pi kho samaṇo Gotamo saṃghī c'; eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa, -- so pi Rājagahaṃ vassāvāsaṃ osaṭo. Ko nu kho imesaṃ bhagavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ saṃghīnaṃ gaṇīnaṃ gaṇācariyānaṃ ñātānaṃ yasassīnam titthakarānaṃ sādhusammatānaṃ bahujanassa, sāvakānaṃ sakkato garūkato mānito pūjito? Kathaṃ ca pana sāvakā sakkatvā garūkatvā upanissāya viharantīti? Tatr'; ekacce evam āhaṃsu: Ayaṃ kho Pūraṇo Kassapo saṃghī c'; eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; so ca kho sāvakānaṃ na sakkato na garūkato na mānito na pūjito; na ca pana Pūraṇaṃ Kassapaṃ sāvakā sakkatvā garūkatvā upanissāya viharanti. Bhūtapubbaṃ Pūraṇo Kassapo anekasatāya parisāya dhammaṃ desesi.
Tatr'; aññataro Puraṇassa Kassapassa sāvako saddam akāsi: -- Mā bhonto Pūraṇaṃ Kassapaṃ etam atthaṃ pucchittha; n'; eso etaṃ jānāti; mayam etaṃ jānāma; amhe etam atthaṃ pucchatha; mayam etaṃ bhavataṃ byākarissāmāti. Bhūtapubbaṃ Pūraṇo Kassapo bāhā paggayha kandanto na labhati: Appasaddā bhonto hontu; mā bhonto saddam akattha; n'; ete bhavante pucchanti; amhe ete pucchanti; mayam etesaṃ byākarissāmāti. Bahū kho pana Pūraṇassa Kassapassa sāvakā vādaṃ āropetva apakkantā: Na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi; ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi. Kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi? Micchāpaṭipanno tvaṃ asi, aham asmi sammāpaṭipanno. Sahitam me, asahitan te. Pure vacanīyaṃ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṃ pure avaca. Aviciṇṇan te viparāvattaṃ; āropito te vādo; niggahito si; cara vādappamokkhāya; nibbeṭhehi vā sace pahosīti. Iti Pūraṇo Kassapo sāvakānaṃ na sakkato na garūkato na mānito na pūjito; na ca pana Pūraṇaṃ Kassapaṃ sāvakā sakkatvā garūkatvā upanissāya viharanti; akkuṭṭho ca pana Pūraṇo Kassapo dhammakkosenāti.


[page 004]
4 II. MAJJHIMAPAṆṆASAṂ.
Ekacce evam āhaṃsu: Ayam pi kho Makkhali Gosālo -- pe --; Ajito Kesakambalī; Pakudho Kaccāyano; Sañjayo Belaṭṭhiputto; Nigaṇṭho Nātaputto saṃghī c'; eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; so pi sāvakānaṃ na sakkato na garūkato na mānito na pūjito; na pana Nigaṇṭhaṃ Nātaputtaṃ sāvakā sakkatvā garūkatvā upanissāya viharanti. Bhūtapubbaṃ Nigaṇṭho Nātaputto anekasatāya parisāya dhammaṃ desesi. Tatr'; aññataro Nigaṇṭhassa Nātaputtassa sāvako saddam akāsi: Ma bhonto Nigaṇṭhaṃ Nātaputtaṃ etam atthaṃ pucchittha; n'; eso etaṃ jānāti; mayam etam jānāma; amhe etam atthaṃ pucchatha; mayam etaṃ bhavataṃ byākarissāmāti. Bhūtapubbaṃ Nigaṇṭho Nātaputto bāhā paggayha kandanto na labhati:-- Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddam akattha, n'; ete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti, mayam etaṃ byākarissāmāti. Bahū kho pana Nigaṇṭhassa Nātaputtassa sāvakā vādaṃ āropetvā apakkantā:-- Na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi. Kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi?
Micchāpaṭipanno tvam asi, aham asmi sammāpaṭipanno; sahitaṃ me, asahitan te; pure vacanīyaṃ pacchā avaca, pacchā vacanīyaṃ pure avaca; aviciṇṇan te viparāvattaṃ; āropito te vādo; niggahīto si; cara vādappamokkhāya; nibbeṭhehi vā sace pahosīti. Iti Nigaṇṭho Nātaputto sāvakānaṃ na sakkato na garūkato na mānito na pūjito; na ca pana {Nigaṇṭhaṃ} Nātaputtaṃ sāvakā sakkatvā garūkatvā upanissāya viharanti; akkuṭṭho ca pana Nigaṇṭho Nātaputto dhammakkosenāti.
Ekacce evam āhaṃsu:-- Ayaṃ kho samaṇo Gotamo saṃghi c'; eva gaṇī ca gaṇācariyo ca ñāto yasassī titthakaro sādhusammato bahujanassa; so ca kho sāvakānaṃ sakkato garūkato mānito pūjito; samaṇañ ca pana Gotamaṃ sāvakā sakkatvā garūkatvā upanissāya viharanti. Bhūtapubbaṃ samaṇo Gotamo anekasatāya parisāya dhammaṃ desesi.
Tatr'; aññataro samaṇassa Gotamassa sāvako ukkāsi. Tam enaṃ aññataro sabrahmacārī jannukena ghattesi: Appasaddo āyasmā hotu;


[page 005]
3. 7. MAHĀSAKULUDĀYISUTTAṂ (77). 5
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] mā 'yasmā saddam akāsi; satthā no Bhagavā dhammaṃ desetīti. Yasmiṃ samaye samaṇo Gotamo anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti, n'; eva tasmiṃ samaye samaṇassa Gotamassa sāvakānaṃ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā. Tam enaṃ janakāyo paccāsiṃsamānarūpo paccupaṭṭhito hoti: Yaṃ no Bhagavā dhammaṃ bhāsissati, taṃ no sossāmāti. Seyyathāpi nāma puriso catummahāpathe khuddaṃ madhuṃ anelakam pīḷeyya, tam enaṃ mahā janakāyo paccāsiṃsamānarūpo paccupaṭṭhito assa, -- evam evaṃ yasmiṃ samaye samaṇo Gotamo anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti, n'; eva tasmiṃ samaye samaṇassa Gotamassa sāvakānaṃ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā; tam enaṃ mahā janakāyo paccāsiṃsamānarūpo paccupaṭṭhito hoti: Yaṃ no Bhagavā dhammaṃ bhāsissati, taṃ no sossāmāti. Ye pi samanassa Gotamassa sāvakā sabrahmacārīhi sampayojetvā sikkhaṃ paccakkhāya hīnāy'; āvattanti, te pi Satthu vaṇṇavādino honti, dhammassa vaṇṇavādino honti, saṃghassa vaṇṇavādino honti, attagarahino yeva honti anaññagarahino: Mayam ev'; amhā alakkhikā, mayaṃ appapuññā, ye mayaṃ evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā nāsakkhimhā yāvajīvaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ caritun ti; te ārāmikabhūtā vā upāsakabhūtā vā pañcasu sikkhāpadesu samādāya vattanti.
Iti samaṇo Gotamo sāvakānaṃ sakkato garūkato mānito pūjito, samanañ ca pana Gotamaṃ sāvakā sakkatvā garūkatvā upanissāya viharantīti.
Kati pana tvaṃ, Udāyi, mayi dhamme samanupassasi, yehi mama sāvakā sakkaronti, garūkaronti, mānenti, pūjenti, sakkatvā garūkatvā upanissāya viharantīti?
Pañca kho ahaṃ bhante {Bhagavati} dhamme samanupassāmi, yehi Bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti, garūkaronti, mānenti, pūjenti, sakkatvā garūkatvā upanissāya viharanti.
Katame {pañca}? Bhagavā hi, bhante, appāhāro appāhāratāya ca vaṇṇavādī; imaṃ kho ahaṃ, bhante, Bhagavati paṭhamaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena Bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti, garūkaronti, mānenti, pūjenti, sakkatvā garūkatvā upanissāya viharanti.


[page 006]
6 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
Puna ca paraṃ, bhante, Bhagavā santuṭṭho itarītarena cīvarena itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī; yam pi, {bhante}, Bhagavā santuṭṭho itarītarena cīvarena itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, imaṃ kho ahaṃ, bhante, Bhagavati dutiyaṃ samanupassāmi yena Bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti, garūkaronti, mānenti, pūjenti. sakkatvā garūkatvā upanissāya viharanti.
Puna ca paraṃ, bhante, Bhagavā santuṭṭho itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī; yam pi, bhante, Bhagavā santuṭṭho itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, imaṃ kho ahaṃ, bhante, Bhagavati tatiyaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena Bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti, garūkaronti, mānenti, pūjenti, sakkatvā garūkatvā upanissāya viharanti.
Puna ca paraṃ, bhante, Bhagavā santuṭṭho itarītarena senāsanena itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇāvādī; yam pi, bhante, Bhagavā santuṭṭho itarītarena senāsanena itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī, imaṃ kho ahaṃ, bhante, Bhagavati catutthaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena Bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti, garūkaronti, mānenti, pūjenti, sakkatvā garūkatvā upanissāya viharanti.
Puna ca paraṃ, bhante, Bhagavā pavivitto pavivekassa ca {vaṇṇavādī}; yam pi, bhante, Bhagavā pavivitto pavivekassa ca vaṇṇavādī, imaṃ kho ahaṃ, bhante, Bhagavati pañcamaṃ dhammaṃ samanupassāmi yena Bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti, garūkaronti, mānenti, pūjenti, sakkatvā garūkatvā upanissāya viharanti.
Ime kho ahaṃ, bhante, Bhagavati pañca dhamme samanupassāmi, yehi Bhagavantaṃ sāvakā sakkaronti, garūkaronti, mānenti, pūjenti, sakkatvā garūkatvā upanissāya viharantīti.
Appāhāro samaṇo Gotamo appāhāratāya ca vaṇṇavādī ti, iti ce maṃ, Udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ, garūkareyyuṃ, māneyyuṃ, pūjeyyuṃ, sakkatvā garūkatvā upanissāya vihareyyuṃ, santi kho pana me, Udāyi, sāvakā kosakāhārā pi aḍḍhakosakāhārā pi beluvāhārā pi aḍḍhabeluvāhārā pi.


[page 007]
3. 7. {MAHĀSAKULUDĀYISUTTAṂ} (77). 7
Ahaṃ kho pana, Udāyi, app'; ekadā iminā pattena samatittikam pi bhuñjāmi bhiyyo pi bhuñjāmi. Appāhāro samaṇo Gotamo appāhāratāya ca vaṇṇavādī ti, iti ce maṃ, Udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ, garūkareyyuṃ, māneyyuṃ, pūjeyyuṃ, sakkatvā garūkatvā upanissāya vihareyyuṃ, ye te, Udāyi, mama sāvaka kosakāhārā pi aḍḍhakosakāhārā pi beluvāhārā pi aḍḍhabeluvāhārā pi, na man te iminā dhammena sakkareyyuṃ, garūkareyyuṃ, māneyyuṃ pūjeyyuṃ. sakkatvā garūkatvā upanissāya vihareyyuṃ.
Santuṭṭho samaṇo Gotamo itarītarena cīvarena itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī ti, iti ce maṃ, Udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ, garūkareyyuṃ, māneyyuṃ, pūjeyyuṃ. sakkatvā garū katvā upanissāya vihareyyuṃ, santi kho pana me, Udāyi, sāvakā paṃsukūlikā lūkhacīvaradharā; te susānā vā saṃkārakūṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṃghāṭiṃ karitvā dhārenti.
Ahaṃ kho pan', Udāyi, app'; ekadā gahapatāni cīvarāni dhāremi daḷhāni yattha lūkhāni alābulomasāni. Santuṭṭho samaṇo Gotamo itarītarena cīvarena itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī ti, iti ce maṃ, Udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ garūkareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garūkatvā upanissāya {vihareyyuṃ}, ye te, Udāyi, mama sāvakā paṃsukūlikā lūkhacīvaradharā. te susānā vā saṃkārakūṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṃghāṭiṃ karitvā dhārenti, na man te iminā dhammena sakkareyyuṃ garūkareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ, sakkatvā garūkatvā upanissāya vihareyyuṃ.
Santuṭṭho samaṇo Gotamo itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī ti, iti ce maṃ, Udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ, garūkareyyuṃ, māneyyuṃ, pūjeyyuṃ, sakkatvā garūkatvā upanissāya vihareyyuṃ, santi kho pana me, Udāyi, sāvakā piṇḍapātikā sapadānacārino ucchepake vate ratā; te antaragharaṃ paviṭṭhā samānā āsanena pi nimantiyamānā na sādiyanti. Ahaṃ kho pan', Udāyi, app'; ekadā nimantane pi bhuñjāmi sālīnaṃ odanaṃ vicitakāḷakaṃ anekasūpaṃ anekabyañjanaṃ.


[page 008]
8 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Santuṭṭho samaṇo Gotamo itarītarena piṇḍapātena itarītarapiṇḍapātasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī ti, iti ce maṃ, Udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ.
garūkareyyuṃ, māneyyuṃ, pūjeyyuṃ, sakkatvā garūkatvā upanissāya vihareyyuṃ, ye te, Udāyi, mama sāvakā piṇḍapātikā sapadānacārino ucchepake vate ratā antaragharaṃ paviṭṭhā samānā āsanena pi nimantiyamānā na sādiyanti, na man te iminā dhammena sakkareyyuṃ, garūkareyyuṃ, māneyyuṃ, pūjeyyuṃ, sakkatvā garūkatvā upanissāya vihareyyuṃ.
Santuṭṭho samaṇo Gotamo itarītarena senāsanena, itāritarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī ti, iti ce maṃ, {Udāyi}, sāvakā sakkareyyuṃ, {garūkareyyuṃ}, māneyyuṃ, pūjeyyuṃ, sakkatvā garūkatvā upanissāya vihareyyuṃ, santi kho pana me, Udāyi, sāvakā rukkhamūlikā abbhokāsikā; te aṭṭha māse channaṃ na upenti. Ahaṃ kho pan', Udāyi, app'; ekadā kūṭāgāresu pi viharāmi ullittāvalittesu nivātesu phussitaggaḷesu pihitavātapānesu. Santuṭṭho samaṇo Gotamo itarītarena senāsanena itarītarasenāsanasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī ti, iti ce maṃ, Udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ, garūkareyyuṃ, māneyyuṃ, pūjeyyuṃ, sakkatvā garūkatvā upanissāya vihareyyuṃ, ye te, Udāyi, mama sāvakā rukkhamūlikā abbhokāsikā aṭṭha māse channaṃ na upenti, na man te iminā dhammena sakkareyyuṃ, garūkareyyuṃ, māneyyuṃ, pūjeyyuṃ, sakkatvā garūkatvā upanissāya vihareyyuṃ.
Pavivitto samaṇo Gotamo pavivekassa ca vaṇṇavādī ti, iti ce maṃ, Udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ, garūkareyyuṃ, māneyyuṃ, pūjeyyuṃ, sakkatvā garūkatvā upanissāya vihareyyuṃ, santi kho pana me, Udāyi, sāvakā āraññakā pantasenāsanā āraññavanapatthāni pantāni senāsanāni ajjhogahetvā viharanti. Te anvaddhamāsaṃ saṃghamajjhe osaranti pātimokkhuddesāya. Ahaṃ kho pan', Udāyi, app'; ekadā ākiṇṇo viharāmi bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rañño rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi.
Pavivitto samaṇo Gotamo pavivekassa ca vaṇṇavādī ti, iti ce maṃ,


[page 009]
3. 7. MAHĀSAKULUDĀYISUTTAṂ (77). 9
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Udāyi, sāvakā sakkareyyuṃ, garūkareyyuṃ, māneyyum, pūjeyyuṃ, sakkatvā garūkatvā upanissāya vihareyyuṃ, ye te, Udāyi, mama sāvakā āraññakā pantasenāsanā āraññavanapatthāni pantāni senāsanāni ajjhogahetvā viharanti.
anvaddhamāsaṃ saṃghamajjhe osaranti pātimokkhuddesāya.
na man te iminā dhammena sakkareyyuṃ, garūkareyyuṃ, māneyyuṃ, pūjeyyuṃ, sakkatvā garūkatvā upanissāya vihareyyuṃ.
Iti kho, Udāyi, na mamaṃ sāvakā imehi pañcahi dhammehi sakkaronti, garūkaronti, mānenti, pūjenti, sakkatvā garūkatvā upanissāya viharanti.
Atthi kho, Udāyi, aññe ca pañca dhammā, yehi mama savaka sakkaronti. garūkaronti. mānenti. pujenti, sakkatvā garūkatvā upanissāya viharanti. Katame pañca? Idh'.
Udāyi, mama sāvakā adhisīle sambhāventi: Sīlavā samaṇo Gotamo, paramena sīlakkhandhena samannāgato ti. Yaṃ pan', Udāyi, mama sāvakā adhisīle sambhāventi: Sīlavā samaṇo Gotamo, paramena sīlakkhandhena samannāgato ti, ayaṃ kho. Udāyi, {paṭhamo} dhammo yena mama sāvakā sakkaronti garūkaronti mānenti pūjenti sakkatvā garūkatvā upanissāya viharanti.
Puna ca paraṃ. Udāyi, mama sāvakā abhikkante ñāṇadassane sambhāventi: Jānaṃ yev'; āha samaṇo Gotamo jānāmiti; passaṃ yev'; āha samaṇo Gotamo passāmīti: abhiññāya samaṇo Gotamo dhammaṃ deseti, no anabhiññāya; sanidānaṃ samaṇo Gotamo dhammaṃ deseti, no anidānaṃ: sappāṭihāriyaṃ samaṇo Gotamo dhammaṃ deseti, no appāṭihāriyan ti. Yaṃ pan, Udāyi, mama sāvakā abhikkante ñāṇadassane sambhāventi: Jānaṃ yev'; āha samaṇo Gotamo jānāmīti; passaṃ yev'; āha samaṇo Gotamo passāmīti: abhiññāya samaṇo Gotamo dhammaṃ deseti, no anabhiññāya; sanidānaṃ samaṇo Gotamo dhammaṃ deseti, no anidānaṃ; sappāṭihāriyaṃ samaṇo Gotamo dhammaṃ deseti, no appāṭihāriyan ti, -- ayaṃ kho, Udāyi, dutiyo dhammo yena mama sāvakā sakkaronti garūkaronti mānenti pūjenti sakkatvā garūkatvā upanissāya viharanti.


[page 010]
10 II. {MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ}.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
Puna ca paraṃ, Udāyi, mama sāvakā adhipaññāya saṃbhāventi: Paññavā samaṇo Gotamo, paramena paññākkhandhena samannāgato; taṃ vata anāgatam vā vādapathaṃ na dakkhati uppannaṃ vā parappavādaṃ na saha dhammena suniggahītaṃ niggahissatīti, n'; etaṃ ṭhānam vijjati. Taṃ kim maññasi. Udāyi? Api nu me sāvakā evaṃ jānantā evaṃ passantā antarantarākathaṃ opāteyyun ti?
No h'; etaṃ, bhante.
Na kho panāhaṃ, Udāyi, sāvakesu anusāsaniṃ paccāsiṃsāmi, aññadatthu mamaṃ yeva sāvakā anusāsaniṃ paccāsiṃsanti. Yaṃ pan', Udāyi, mama sāvakā adhipaññāya sambhāventi: Paññavā samaṇo Gotamo. paramena paññākkhandhena samannāgato; taṃ anāgataṃ vā vādapathaṃ na dakkhati uppannaṃ va parappavādaṃ na saha dhammena suniggahītaṃ niggahissatīti, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ayaṃ kho, Udāyi, tatiyo dhammo yena mama sāvakā sakkaronti garūkaronti mānenti pūjenti sakkatvā garūkatvā upanissāya viharanti.
Puna ca paraṃ, Udāyi, mama sāvakā yena dukkhena dukkhotiṇṇā dukkhaparetā, te maṃ upasaṃkamitvā dukkhaṃ ariyasaccaṃ pucchanti; tesāhaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho vyākaromi; tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena.
Te maṃ dukkhasamudayaṃ, dukkhanirodhaṃ, dukkhanirodhagāminipaṭipadaṃ ariyasaccaṃ pucchanti; tesāhām dukkhanirodhagāminipaṭipadaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho vyākaromi; tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena. Yaṃ pan', Udāyi, mama sāvakā yena dukkhena dukkhotiṇṇā dukkhaparetā, te maṃ upasaṃkamitvā dukkhaṃ ariyasaccaṃ pucchanti; tesāhaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho vyākaromi; tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena; te mam dukkhasamudayaṃ dukkhanirodhaṃ dukkhanirodhagāminipaṭipadaṃ ariyasaccaṃ pucchanti; tesāhaṃ dukkhanirodhagāminipaṭipadaṃ ariyasaccaṃ puṭṭho vyākaromi; tesāhaṃ cittaṃ ārādhemi pañhassa veyyākaraṇena;-- ayaṃ kho, Udāyi, catuttho dhammo yena mama sāvakā sakkaronti garūkaronti mānenti pūjenti sakkatvā garūkatvā upanissāya viharanti.


[page 011]
3. 7. MAHĀSAKULUDĀYISUTTAṂ (77). 11
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
Puna ca paraṃ, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā cattāro satipaṭṭhāne bhāventi. Idh', Udāyi, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati, ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu, -- pe --; citte; dhammesu dhammānupassī viharati, ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
Puna ca paraṃ, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā cattāro sammappadhāne bhāventi.
Idh', Udāyi, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; anuppannānaṃ kusalānaṃ {dhammānaṃ} uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
Puna ca paraṃ, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā cattāro iddhipāde bhāventi. Idh', Udāyi, bhikkhu chandasamādhipadhānasaṃkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, viriyasamādhi -- pe -- cittasamādhipadhānasaṃkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṃkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti.
Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
Puna ca paraṃ, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā pañc'; indriyāni bhāventi. Idh', Udāyi,


[page 012]
12 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bhikkhu saddhindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ, viriyindriyaṃ bhāveti --pe--. satindriyaṃ bhāveti, samādhindriyaṃ bhāveti, paññindriyaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
Puna ca paraṃ, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā pañca balāni bhāventi. Idh', Udāyi, bhikkhu saddhābalaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagāmiṃ, viriyabalaṃ bhāveti --pe--. satibalaṃ bhāveti, samādhibalaṃ bhāveti, paññābalaṃ bhāveti upasamagāmiṃ sambodhagamiṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
Puna ca paraṃ, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā satta bojjhaṅge bhāventi. Idh', Udāyi, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti --pe--, viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti, pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti, passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti, samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti, upekhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
Puna ca paraṃ, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāventi. Idh', Udāyi, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti, sammāsaṃkappaṃ bhāveti. sammāvācaṃ bhāveti, sammākammantaṃ bhāveti, sammāājīvaṃ bhāveti, sammāvāyāmaṃ bhāveti, sammāsatiṃ bhāveti, sammāsamādhiṃ bhāveti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññavosānapāramippattā viharanti.
Puna ca paraṃ, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā aṭṭha vimokhe bhāventi. Rūpī rūpāni passati; ayaṃ paṭhamo vimokho. Ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati; ayaṃ dutiyo vimokho. Subhan t'; eva adhimutto hoti; ayaṃ tatiyo vimokho. Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā,


[page 013]
3. 7. MAHĀSAKULUDĀYISUTTAṂ (77). 13
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] paṭighasaññānaṃ atthagamā, nānattasaññānaṃ amanasikārā: Ananto ākāso ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati; ayaṃ catuttho vimokho. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma: Anantam viññāṇan ti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati; ayaṃ pañcamo vimokho. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma: Na 'tthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati: ayaṃ chaṭṭho vimokho. Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati: ayaṃ sattamo vimokho. Sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati; ayaṃ aṭṭhamo vimokho. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
Puna ca paraṃ, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā aṭṭha abhibhāyatanāni bhāventi.
Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya: Jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti; idaṃ paṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ. Ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya: Jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti; idaṃ dutiyaṃ abhibhāyatanaṃ. Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya: Jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti; idaṃ tatiyaṃ abhibhāyatanaṃ. Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya: Jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti: idaṃ catutthaṃ abhibhāyatanaṃ. Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma ummāpupphaṃ nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīlanidassanaṃ nīlanibhāsaṃ; seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ Bārāṇaseyyakaṃ {ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ} nīlaṃ nīlavaṇṇaṃ nīladassanaṃ {nīlanibhāsaṃ:} evamevaṃ ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni, tani abhibhuyya: Jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti; idaṃ pañcamaṃ abhibhāyatanaṃ.


[page 014]
14 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni.
Seyyathāpi nāma kaṇṇikārapupphaṃ pītaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ, seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ Bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ pītaṃ pītavaṇṇaṃ pītanidassanaṃ pītanibhāsaṃ, evamevaṃ ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni, tāni abhibhuyya: Jānāmi passāmīti {evaṃsaññī} hoti; idaṃ chaṭṭhaṃ abhibhāyatanaṃ. Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujīvakapupphaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ, seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ Bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ lohitakaṃ lohitakavaṇṇaṃ lohitakanidassanaṃ lohitakanibhāsaṃ, -- evamevaṃ ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanānilohitakanibhāsāni, tāni abhibhuyya: Jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti; idaṃ sattamaṃ abhibhāyatanaṃ.
Ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaṇṇā odātanidassanā odātanibhāsā; seyyathāpi vā pana taṃ vatthaṃ Bārāṇaseyyakaṃ ubhatobhāgavimaṭṭhaṃ odātaṃ odātavaṇṇam odātanidassanaṃ odātanibhāsaṃ, evamevaṃ ajjhattaṃ arūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni, tāni abhibhuyya: Jānāmi passāmīti evaṃsaññī hoti; idaṃ aṭṭhamaṃ abhibhāyatanaṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
Puna ca paraṃ, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā dasa kasiṇāyatanāni bhāventi.
Paṭhavīkasiṇam eko sañjānāti uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ, āpokasiṇam eko sañjānāti --pe--, tejokasiṇaṃ eko sañjānāti, vāyokasiṇam eko sañjānāti, nīlakasiṇam eko sañjānāti, pītakasiṇam eko sañjānāti, lohitakasiṇam eko sañjānāti, odātakasiṇam eko sañjānāti, ākāsakasiṇam eko sañjānāti,


[page 015]
3. 7. MAHĀSAKULUDĀYISUTTAṂ (77). 15
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] viññāṇakasiṇam eko sañjānāti, uddhaṃ adho tiriyaṃ advayaṃ appamāṇaṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
Puna ca paraṃ, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā cattāro jhāne bhāventi. Idh', Udāyi, bhikkhu vivicc'; eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati; so imam eva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukkhena apphutaṃ hoti. Seyyathāpi, Udāyi, dakkho nahāpako vā nahāpakantevāsī vā kaṃsathāle nahāniyacuṇṇāni ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ sandeyya, sā 'ssa nahāniyapiṇḍī snehanugatā snehaparetā, santarabāhirā phutā snehena na ca paggharinī; evam eva kho, Udāyi, bhikkhu imam eva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphutaṃ hoti. Puna ca paraṃ, Udāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā --pe-dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati; so imam eva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati; nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphutaṃ hoti. Seyyathāpi, Udāyi, udakarahado ubbhidodako, tassa n'; ev'; assa puratthimāya disāya udakass'; āyamukhaṃ, na pacchimāya disāya udakass'; āyamukhaṃ, na uttarāya disāya udakass'; āyamukhaṃ, na dakkhiṇāya disāya udakass'; āyamukhaṃ,


[page 016]
16 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] devo ca na kālena kālaṃ sammādhāraṃ anuppaveccheyya; atha kho tamhā ca udakarahadā sītā vāridhārā ubbhijjitvā tam eva udakarahadaṃ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya paripphareyya, nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphutaṃ assa; evam eva kho, Udāyi, bhikkhu imam eva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena apphutaṃ hoti. Puna ca paraṃ, Udāyi, bhikkhu pītiyā ca virāgā --pe-- tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati. So imam eva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphutaṃ hoti. Seyyathāpi, Udāyi, uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni va puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaddhāni udakā 'nuggatāni antonimuggaposīni, tāni yāva c'; aggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphutāni, nāssa kiñci sabbāvataṃ uppalānaṃ va padumānaṃ vā puṇḍarīkānaṃ vā sītena vārinā apphutaṃ assa; evam eva kho, Udāyi, bhikkhu imam eva kāyaṃ nippītikena sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena sukhena apphutaṃ hoti.
Puna ca paraṃ, Udāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ upekhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. So imam eva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphutaṃ hoti. Seyyathāpi, Udāyi, puriso odātena vatthena sasīsaṃ pārupitvā nisinno assa, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphutaṃ assa; evam eva kho, Udāyi, bhikkhu imam eva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphutaṃ hoti.


[page 017]
3. 7. MAHĀSAKULUDĀYISUTTAṂ (77). 17
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
Puna ca paraṃ, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathā paṭipannā me sāvakā evaṃ pajānanti: Ayaṃ kho me kāyo rūpī cātummahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo, idañ ca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddhaṃ. Seyyathāpi, Udāyi, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno, tatr'; assa suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍusuttaṃ vā; tam enaṃ cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya: Ayaṃ kho maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno, tatr'; idaṃ suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍusuttaṃ vā ti. Evam eva kho, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā evaṃ jānanti: Ayaṃ kho me kāyo rūpī cātummahābhūtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsūpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo, idañ ca pana viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddhan ti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
Puna ca paraṃ, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimminanti rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgiṃ abhinindriyaṃ. Seyyathāpi, Udāyi, puriso muñjamhā isīkaṃ pabbāheyya, tassa evañ c'; assa: Ayaṃ muñjo ayaṃ isīkā, añño muñjo aññā isīkā, muñjamhā tveva isīkā pabbāḷhā ti. Seyyathā vā pan', Udāyi, puriso asiṃ kosiyā pabbāheyya, tassa evam assa: Ayaṃ asi ayaṃ kosi, añño asi añño kosi, kosiyā tveva asi pabbāḷho ti. Seyyathāpi pan',


[page 018]
18 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Udāyi, puriso ahiṃ karaṇḍā uddhareyya, tassa evam assa: Ayaṃ ahi ayaṃ karaṇḍo, añño ahi añño karaṇḍo, karaṇḍā tveva ahi ubbhato ti. -- Evam eva kho, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimminanti rūpiṃ manomayaṃ sabbaṅgapaccaṅgiṃ abhinindriyaṃ. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
Puna ca paraṃ, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhonti, eko pi hutvā bahudhā honti, bahudhā pi hutvā eko honti, āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā gacchanti seyyathāpi ākāse, paṭhaviyā pi ummujjanimujjaṃ karonti seyyathāpi udake, udake pi abhijjamāne gacchanti seyyathāpi paṭhaviyaṃ, ākāse pi pallaṅkena kamanti seyyathāpi pakkhī sakuṇo, ime pi candimasuriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇinā parimasanti parimajjanti, yāva brahmalokā pi kāyena vasaṃ vattenti. Seyyathāpi, Udāyi, dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsī vā suparikammakatāya mattikāya yaṃ yad eva bhājanavikatiṃ ākaṅkheyya, taṃ tad eva kareyya abhinipphādeyya. Seyyathā vā pan', Udāyi, dakkho dantakāro vā dantakārantevāsī vā suparikammakatasmiṃ dantasmiṃ yaṃ yad eva dantavikatiṃ ākaṅkheyya, taṃ tad eva kareyya abhinipphādeyya. Seyyathā vā pan', Udāyi, dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā suparikammakatasmiṃ suvaṇṇasmiṃ yaṃ yad eva suvaṇṇavikatiṃ ākaṅkheyya, taṃ tad eva kareyya abhinipphādeyya. -- Evam eva kho, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhonti, eko pi hutvā bahudhā honti, bahudhā pi hutvā eko honti, āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamānā gacchanti seyyathāpi ākāse, paṭhaviyā pi ummujjanimujjaṃ karonti seyyathāpi udake, udake pi abhijjamāne gacchanti seyyathāpi paṭhaviyaṃ, ākāse pi pallaṅkena kamanti seyyathāpi pakkhī sakuṇo,


[page 019]
3. 7. MAHĀSAKULUDĀYISUTTAṂ (77). 19
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ime pi candimasuriye evaṃ mahiddhike evaṃ mahānubhāve pāṇinā parimasanti parimajjanti, yāva brahmalokā pi kāyena vasaṃ vattenti -- pe --
Puna ca paraṃ, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇanti, dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca. Seyyathāpi, Udāyi, balavā saṅkhadhamo appakasiren'; eva catuddisā viññāpeyya, evam eva kho, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇanti, dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
Puna ca paraṃ, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā yathā paṭipannā me sāvakā parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānanti, -- sarāgaṃ vā cittaṃ: sarāgaṃ cittan ti pajānanti, vītarāgaṃ vā cittaṃ: vītarāgaṃ cittan ti pajānanti, sadosaṃ vā cittaṃ: sadosaṃ cittan ti pajānanti, vītadosaṃ vā cittaṃ: vītadosaṃ cittan ti pajānanti, samohaṃ vā cittaṃ: samohaṃ cittan ti pajānanti, vītamohaṃ vā cittaṃ: vītamohaṃ cittan ti pajānanti, saṃkhittaṃ vā cittaṃ: saṃkhittaṃ cittan ti pajānanti, vikkhittaṃ vā cittaṃ: vikkhittaṃ cittan ti pajānanti, mahaggataṃ vā cittaṃ: mahaggataṃ cittan ti pajānanti, amahaggataṃ vā cittaṃ: amahaggataṃ cittan ti pajānanti, sa-uttaraṃ vā cittaṃ: sa-uttaraṃ cittan ti pajānanti, anuttaraṃ vā cittaṃ: anuttaraṃ cittan ti pajānanti, samāhitaṃ vā cittaṃ: samāhitaṃ cittan ti pajānanti, asamāhitaṃ vā cittaṃ: asamāhitaṃ cittan ti pajānanti, vimuttaṃ vā cittaṃ: vimuttaṃ cittan ti pajānanti, avimuttaṃ vā cittaṃ: avimuttaṃ cittan ti pajānanti. Seyyathāpi, Udāyi, itthī vā puriso vā daharo yuvā maṇḍanajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaṃ mukhanimittaṃ paccavekkhamāno sakaṇikaṃ vā sakaṇikan ti jāneyya,


[page 020]
20 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] akaṇikaṃ vā akaṇikan ti jāneyya, -- evam eva kho. Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānanti, sarāgaṃ vā cittaṃ: sarāgaṃ cittan ti pajānanti, vītarāgaṃ vā cittaṃ, -- pe -- sadosaṃ vā cittaṃ --pe-- vītadosaṃ vā cittaṃ, samohaṃ vā cittam, vītamohaṃ vā cittaṃ, saṃkhittaṃ vā cittaṃ, vikkhittaṃ vā cittaṃ, mahaggataṃ vā cittaṃ, amahaggataṃ vā cittaṃ, sauttaraṃ vā cittaṃ, anuttaraṃ vā cittaṃ, samāhitaṃ vā cittaṃ, asamāhitaṃ vā cittaṃ, vimuttaṃ vā cittaṃ: vimuttaṃ cittan ti pajānanti, avimuttaṃ vā cittaṃ: avimuttaṃ cittan ti pajānanti.
Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
Puna ca paraṃ, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussaranti, seyyathīdaṃ: ekam pi jātiṃ, dve pi jātiyo, tisso pi jātiyo, catasso pi jātiyo, pañca pi jātiyo, dasa pi jātiyo, vīsatim pi jātiyo, tiṃsam pi jātiyo, cattārīsam pi jātiyo, paññāsam pi jātiyo, jātisatam pi, jātisahassam pi, jātisatasahassam pi, aneke pi saṃvaṭṭakappe, aneke pi vivaṭṭakappe, aneke pi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe: Amutra āsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evaṃāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evaṃāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṃ, tatrāp'; āsim evaṃgotto evaṃvaṇṇo evaṃāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evaṃāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno ti. Iti sākāraṃ sa-uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussaranti.
Seyyathāpi, Udāyi, puriso sakamhā gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya, tamhā pi gāmā aññaṃ gāmaṃ gaccheyya, so tamhā gāmā sakaṃ yeva gāmaṃ paccāgaccheyya; tassa evam assa: -- Ahaṃ kho sakamhā gāmā amuṃ gāmaṃ āgañchiṃ, tatra evaṃ aṭṭhāsiṃ evaṃ nisīdiṃ evaṃ abhāsiṃ evaṃ tuṇhī ahosiṃ, tamhā pi gāmā amuṃ gāmaṃ āgañchiṃ, tatrāpi evaṃ aṭṭhāsiṃ evaṃ nisīdiṃ evaṃ abhāsiṃ evaṃ tuṇhī ahosiṃ,


[page 021]
3. 7. MAHĀSAKULUDĀYISUTTAṂ (77) 21
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so 'mhi tamhā gāmā sakaṃ yeva gāmaṃ paccāgato ti.
Evam eva kho, {Udāyi}, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussaranti, seyyathīdaṃ: ekam pi jātiṃ, dve pi jātiyo -pe -- iti sākāraṃ sa-uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussaranti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
Puna ca paraṃ, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānanti: Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā; te kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānanti. Seyyathāp'; ass', Udāyi, dve agārā sadvārā, tattha cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehe pavisante pi nikkhamante pi anusañcarante pi anuvicarante pi. -- Evam eva kho, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate -- pe -- yathākammūpage satte pajānanti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.


[page 022]
22 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
Puna ca paraṃ, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Seyyathāpi, Udāyi, pabbatasaṃkhepe udakarahado accho vippasanno anāvilo, tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukam pi sakkharakaṭhalam pi macchagumbam pi carantam pi tiṭṭhantam pi; tassa evam assa: Ayaṃ kho udakarahado accho vippasanno anāvilo, tatr'; ime sippisambukā pi sakkharakaṭhalā macchagumbā pi caranti pi tiṭṭhanti pīti. -- Evam eva kho, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaṃ paṭipadā, yathā paṭipannā me sāvakā āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Tatra ca pana me sāvakā bahū abhiññāvosānapāramippattā viharanti.
Ayaṃ kho, Udāyi, pañcamo dhammo, yena mama sāvakā sakkaronti garūkaronti mānenti pūjenti sakkatvā garūkatvā upanissāya viharanti.
Ime kho, Udāyi, pañca dhammā, yehi mama sāvakā sakkaronti garūkaronti mānenti pūjenti sakkatvā garūkatvā upanissāya viharanti.
Idam avoca Bhagavā. Attamano Sakuludāyi paribbājako Bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
MAHĀSAKULUDĀYISUTTAṂ3 SATTAMAṂ.
78.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena Uggāhamāno paribbājako Samaṇamaṇḍikāputto samayappavādake tindukācīre ekasālake Mallikāya ārāme paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ timattehi paribbājakasatehi.


[page 023]
3. 8. SAMAṆAMAṆḌIKĀSUTTAṂ. (78) 23
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Atha kho Pañcakaṅgo thapati Sāvatthiyā nikkhami divādivassa Bhagavantaṃ dassanāya. Atha kho Pañcakaṅgassa thapatissa etad ahosi: Akālo kho tāva Bhagavantaṃ dassanāya; patisallīno Bhagavā; manobhāvaniyānam pi bhikkhūnaṃ asamayo dassanāya; patisallīnā manobhāvaniyā bhikkhū. Yannūnāhaṃ yena samayappavādako tindukācīro ekasālako Mallikāya ārāmo yena Uggāhamāno paribbājako Samaṇamaṇḍikāputto ten'; upasaṃkameyyan ti. Atha kho Pañcakaṅgo thapati yena samayappavādako tindukācīro ekasālako Mallikāya ārāmo, ten'; upasaṃkami. Tena kho pana samayena Uggāhamāno paribbājako Samaṇamaṇḍikāputto mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddāya mahāsaddāya anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentiyā, seyyathīdaṃ: rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ itibhavābhavakathaṃ iti vā.
Addasā kho Uggāhamāno paribbājako Samaṇamaṇḍikāputto Pañcakaṅgaṃ thapatiṃ dūrato va āgacchantaṃ; disvāna sakaṃ parisaṃ saṇṭhāpesi:-- Appasaddā bhonto hontu; mā bhonto saddam akattha; ayaṃ samaṇassa Gotamassa sāvako āgacchati, Pañcakaṅgo thapati. Yāvatā kho pana samaṇassa Gotamassa sāvakā gihī odātavasanā Sāvatthiyaṃ paṭivasanti, ayaṃ tesaṃ aññataro Pañcakaṅgo thapati. Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino, app'; eva nāma appasaddaṃ parisaṃ viditvā upasaṃkamitabbaṃ maññeyyāti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ. Atha kho Pañcakaṅgo thapati yena Uggāhamāno paribbājako Samaṇamaṇḍikāputto, ten'; upasaṃkami; upasaṃkamitvā Uggāhamānena paribbājakena Samaṇamaṇḍikāputtena saddhiṃ sammodi;


[page 024]
24 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho Pañcakaṅgaṃ thapatiṃ Uggāhamāno paribbājako Samaṇamaṇḍikāputto etad avoca: Catuhi kho ahaṃ, thapati, dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ. Katamehi catuhi?
Idha, thapati, na kāyena pāpakaṃ kammaṃ karoti, na pāpikaṃ vācaṃ bhāsati, na pāpakaṃ saṃkappaṃ saṃkappeti, na pāpakaṃ ājīvaṃ ājīvati. Imehi kho ahaṃ, thapati, catuhi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhan ti.
Atha kho Pañcakaṅgo thapati Uggāhamānassa paribbājakassa Samaṇamaṇḍikāputtassa bhāsitaṃ n'; eva abhinandi nappaṭikkosi; anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāy'; āsanā pakkāmi: Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmīti. Atha kho Pañcakaṅgo thapati yena Bhagavā ten'; upasaṃkami; upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Pañcakaṅgo thapati, yāvatako ahosi Uggāhamānena paribbājakena Samaṇamaṇḍikāputtena saddhiṃ kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ Bhagavato ārocesi. Evaṃ vutte, Bhagavā Pañcakaṅgaṃ thapatiṃ etad avoca:-- Evaṃ sante kho, thapati, daharo kumāro mando uttānaseyyako sampannakusalo bhavissati paramakusalo uttamapattipatto samaṇo ayojjho, yathā Uggāhamānassa paribbājakassa Samaṇamaṇḍikāputtassa vacanaṃ. Daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa kāyo ti pi na hoti; kuto pana kāyena pāpakaṃ kammaṃ karissati, aññatra phanditamattā. Daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa vācā ti pi na hoti; kuto pana pāpikaṃ vācaṃ bhāssisati, aññatra roditamattā. Daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa saṃkappo ti pi na hoti; kuto pana pāpakaṃ saṃkappaṃ saṃkappissati, aññatra vikujjitamattā. Daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa ājīvo ti pi na hoti; kuto pana pāpakaṃ ājīvaṃ ājīvissati,


[page 025]
3. 8. SAMAṆAMAṆḌIKĀSUTTAṂ. (78). 25
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] aññatra mātutthaññā. Evaṃ sante kho, thapati, daharo kumāro mando uttānaseyyako sampannakusalo bhavissati paramakusalo uttamapattipatto samaṇo ayojjho, yathā Uggāhamānassa paribbājakassa Samaṇamaṇḍikāputtassa vacanaṃ.
Catuhi kho ahaṃ, thapati, dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi na c'; eva sampannakusalaṃ na paramakusalaṃ na uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ, api c'; imaṃ daharaṃ kumāraṃ mandaṃ uttānaseyyakaṃ samadhiggayha tiṭṭhati. Katamehi catuhi? Idha, thapati, na kāyena pāpakaṃ kammaṃ karoti, na pāpikaṃ vācam bhāsati, na pāpakaṃ saṃkappaṃ saṃkappeti, na pāpakaṃ ājīvaṃ ājīvati.
Imehi kho ahaṃ, thapati, catuhi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi na c'; eva sampannakusalaṃ na paramakusalaṃ na uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ, api c'; imaṃ daharaṃ kumāraṃ mandaṃ uttānaseyyakaṃ samadhiggayha tiṭṭhati.
Dasahi kho ahaṃ, thapati, dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ. Ime akusalasīlā taham, thapati, veditabban ti vadāmi. Itosamuṭṭhānā akusalasīlā tahaṃ, thapati, veditabban ti vadāmi. Idha akusalasīlā aparisesā nirujjhanti tahaṃ, thapati, veditabban ti vadāmi.
Evaṃ - paṭipanno akusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti tahaṃ, thapati, veditabban ti vadāmi. Ime kusalasīlā tahaṃ, thapeti, veditabban ti vadāmi. Itosamuṭṭhānā kusalasīlā tahaṃ, thapati, veditabban ti vadāmi. Idha kusalasīlā aparisesā nirujjhanti tahaṃ, thapati, veditabban ti vadāmi.
Evaṃ-paṭipanno kusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti tahaṃ, thapati veditabban ti vadāmi. Ime akusalasaṃkappā tahaṃ, thapati, veditabban ti vadāmi. Itosamuṭṭhānā akusalasaṃkappā tahaṃ, thapati, veditabban ti vadāmi. Idha akusalasaṃkappā aparisesā nirujjhanti tahaṃ,


[page 026]
26 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] thapati, veditabban ti vadāmi. Evaṃ paṭipanno akusalānaṃ saṃkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti tahaṃ, thapati, veditabban ti vadāmi.
Ime kusalasaṃkappā, tahaṃ, thapati, veditabban ti vadāmi.
Itosamuṭṭhānā kusalasaṃkappā tahaṃ, thapati, veditabban ti vadāmi. Idha kusalasaṃkappā aparisesā nirujjhanti tahaṃ, thapati, veditabban ti vadāmi. Evaṃ paṭipanno kusalānaṃ saṃkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti tahaṃ, thapati, veditabban ti vadāmi.
Katame ca, thapati, akusalasīlā? -- Akusalaṃ kāyakammaṃ, akusalaṃ vacīkammaṃ, pāpako ājīvo, -- ime vuccanti, thapati, {akusalasīlā}. Ime ca, thapati, akusalasīlā kiṃsamuṭṭhānā? Samuṭṭhānam pi nesaṃ vuttaṃ. Cittasamuṭṭhānā ti 'ssa vacanīyam. Katamaṃ cittaṃ? Cittam pi hi bahu anekavidhaṃ nānappakārakaṃ sacittaṃ sarāgaṃ sadosaṃ samohaṃ; itosamuṭṭhānā akusalasīlā. Ime ca, thapati, akusalasīlā kuhiṃ aparisesā nirujjhanti? Nirodho pi nesaṃ vutto. Idha, thapati, bhikkhu kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāveti, vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritam bhāveti, manoduccaritaṃ pahāya manosucaritaṃ bhāveti, micchā-ājīvaṃ pahāya sammā-ājīvena jīvikaṃ kappeti.
Etth'; ete akusalasīlā aparisesā nirujjhanti. Kathaṃ paṭipanno ca. thapati, akusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti?
Idha, thapati, bhikkhu anupannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evaṃ paṭipanno kho,


[page 027]
3. 8. SAMAṆAMAṆḌIKĀSUTTAṂ. (78) 27
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] thapati, akusalānaṃ sīlānam nirodhāya paṭipanno hoti.
Katame ca, thapati, kusalasīlā? Kusalaṃ kāyakammaṃ, kusalaṃ vacīkammam, ājīvapārisuddhiṃ pi kho ahaṃ, thapati, sīlasmiṃ vadāmi. Ime vuccanti, thapati, kusalasīlā. Ime ca, thapati, kusalasīlā kiṃsamuṭṭhānā? Samuṭṭhānam pi nesaṃ vuttaṃ. Cittasamuṭṭhānā ti 'ssa vacanīyaṃ. Katamaṃ cittaṃ? Cittam pi hi bahu anekavidhaṃ nānappakārakaṃ.
Yaṃ cittaṃ vītarāgaṃ vītadosaṃ vītamohaṃ, -- itosamuṭṭhānā kusalasīlā. Ime ca, thapati, kusalasīlā kuhiṃ aparisesā nirujjhanti? Nirodho pi nesaṃ vutto. Idha, thapati, bhikkhu sīlavā hoti, no ca sīlamayo, tañ ca {cetovimuttiṃ} paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ pajānāti; yatth'; assa te kusalasīlā aparisesā nirujjhanti. Kathaṃ paṭipanno ca, thapati, kusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti? Idha, thapati, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya --pe-- anuppannānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya; uppannānam kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.
Evaṃ paṭipanno kho, thapati, kusalānaṃ sīlānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti.
Katame ca, thapati, akusalasaṃkappā? Kāmasaṃkappo, byāpādasaṃkappo, vihiṃsāsaṃkappo;-- ime vuccanti, thapati, akusalasaṃkappā. Ime ca, thapati, akusalasaṃkappā kiṃsamuṭṭhānā? Samuṭṭhānam pi nesaṃ vuttaṃ. Saññāsamuṭṭhānā ti 'ssa vacanīyaṃ. Katamā saññā? Saññā pi hi bahu anekavidhā nānappakārikā, kāmasaññā byāpādasaññā {vihiṃsāsaññā}; itosamuṭṭhānā akusalasaṃkappā. Ime ca, thapati, akusalasaṃkappā kuhiṃ aparisesā nirujjhanti? Nirodho pi nesaṃ vutto. Idha, thapati, bhikkhu vivicc'; eva kāmehi


[page 028]
28 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ
-- paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati; etth'; ete akusalasaṃkappā aparisesā nirujjhanti. Kathaṃ paṭipanno ca, thapati, akusalānaṃ saṃkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti? Idha, thapati, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya --pe-- anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya --pe-- uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya, bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā, chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evaṃ paṭipanno kho, thapati, akusalānaṃ saṃkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti. Katame ca, thapati, kusalasaṃkappā? -Nekkhammasaṃkappo, abyāpādasaṃkappo, avihiṃsāsaṃkappo; ime vuccanti, thapati, kusalasaṃkappā. Ime ca, thapati kusalasaṃkappā kiṃsamuṭṭhānā? Samuṭṭhānam pi nesaṃ vuttaṃ. Saññāsamuṭṭhānā ti 'ssa vacanīyaṃ. Katamā saññā?
Saññā pi hi bahu anekavidhā nānappakārikā, nekkhammasaññā abyāpādasaññā avihiṃsāsaññā; itosamuṭṭhānā kusalasaṃkappā. Ime ca, thapati, kusalasaṃkappā kuhiṃ aparisesā nirujjhanti? Nirodho pi nesaṃ vutto. Idha, thapati, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā --pe-- dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Etth'; ete kusalasaṃkappā aparisesā nirujjhanti.
Kathaṃ paṭipanno ca, thapati, kusalānaṃ saṃkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti? Idha, thapati, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati; uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya --pe-- anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya --pe-- uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiya asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Evaṃ paṭipanno kho, thapati, kusalānaṃ saṃkappānaṃ nirodhāya paṭipanno hoti. Katamehi cāhaṃ, thapati, dasahi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhaṃ?


[page 029]
3. 9. CŪḶASAKULUDĀYISUTTAṂ. (79) 29
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Idha, thapati, bhikkhu asekhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsaṃkappena samannāgato hoti, asekhāya sammāvācāya samannāgato hoti, asekhena sammākammantena samannāgato hoti, asekhena sammā -- ājīvena samannāgato hoti, asekhena sammāvāyāmena samannāgato hoti, asekhāya sammāsatiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsamādhinā samannāgato hoti, asekhena sammāñāṇena {samannāgato} hoti, asekhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti. Imehi kho ahaṃ, thapati, dasahi dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññāpemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjhan ti.
Idaṃ avoca Bhagavā. Attamano Pañcakaṅgo thapati Bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
SAMAṆAMAṆḌIKĀSUTTAṂ AṬṬHAMAṂ.
79.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena Sakuludāyi paribbājako Moranivāpe paribbājakārāme paṭivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ. Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya Rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. Atha kho Bhagavato etad ahosi: -- Atippago kho tāva Rājagahaṃ piṇḍaya carituṃ. Yannūnāhaṃ yena Moranivāpo paribbājakārāmo yena Sakuludāyi paribbājako, ten'; upasaṃkameyyan ti. Atha kho Bhagavā yena Moranivāpo paribbājakārāmo, ten'; upasaṃkami. Tena kho pana samayena Sakuludāyi paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiṃ nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddāya mahāsaddāya anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentiyā,


[page 030]
30 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] -seyyathīdaṃ: Rājakathaṃ corakathaṃ mahāmattakathaṃ senākathaṃ bhayakathaṃ yuddhakathaṃ annakathaṃ pānakathaṃ vatthakathaṃ sayanakathaṃ mālākathaṃ gandhakathaṃ ñātikathaṃ yānakathaṃ gāmakathaṃ nigamakathaṃ nagarakathaṃ janapadakathaṃ itthikathaṃ sūrakathaṃ visikhākathaṃ kumbhaṭṭhānakathaṃ pubbapetakathaṃ nānattakathaṃ lokakkhāyikaṃ samuddakkhāyikaṃ {itibhavābhavakathaṃ} iti vā.
Addasā kho Sakuludāyi paribbājako Bhagavantaṃ dūrato va āgacchantaṃ; disvāna sakaṃ parisaṃ saṇṭhāpesi:-- Appasaddā bhonto hontu, ma bhonto saddam akattha. Ayaṃ samaṇo Gotamo āgacchati. Appasaddakāmo kho pana so āyasmā appasaddassa vaṇṇavādī. App'; eva nāma appasaddaṃ parisaṃ viditvā upasaṃkamitabbaṃ maññeyyāti. Atha kho te paribbājakā tuṇhī ahesuṃ.
Atha kho Bhagavā yena Sakuludāyi paribbājako, ten'; upasaṃkami. Atha kho Sakuludāyi paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca:-- Etu kho bhante Bhagavā; sāgataṃ bhante Bhagavato; cirassaṃ kho bhante Bhagavā imaṃ pariyāyam akāsi, yadidaṃ idh'; āgamanāya; nisīdatu bhante Bhagavā; idam āsanaṃ paññattan ti.
Nisīdi Bhagavā paññatte āsane. Sakuludāyi pi kho paribbājako aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho Sakuludāyiṃ paribbājakaṃ Bhagavā etad avoca:-- Kāya nu 'ttha, Udāyi, etarahi kathāya sannisinnā? Kā ca pana vo antarākathā vippakatā ti?
Tiṭṭhat'; esā, bhante, kathā yāya mayaṃ etarahi kathāya sannisinnā. N'; esā, bhante, kathā Bhagavato dullabbā bhavissati pacchāpi savanāya. Yadāhaṃ, bhante, imaṃ parisaṃ anupasaṃkanto homi, athāyaṃ parisā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentī nisinnā hoti. Yadā ca kho ahaṃ, bhante, imaṃ parisaṃ upasaṃkanto homi, athāyaṃ parisā mamaṃ yeva mukhaṃ ullokentī nisinnā hoti: Yaṃ no samaṇo Udāyi dhammaṃ bhāsissati, taṃ no sossāmāti. Yadā pana,


[page 031]
3. 9. CŪḶASAKULUDĀYISUTTAṂ. (79) 31
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bhante, Bhagavā imaṃ parisaṃ upasaṃkanto hoti, atha ahañ c'; eva ayañ ca parisā Bhagavato va mukhaṃ ullokentā nisinnā homa: Yaṃ no Bhagavā dhammaṃ bhāsissati taṃ no sossāmāti.
Tena h', Udāyi, taṃ yev'; ettha patibhātu, yathā maṃ paṭibhāseyyāti.
Purimāni, bhante, divasāni purimatarāni sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānamāno: Carato ca me tiṭṭhato {ca} suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitan ti. So mayā pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puṭṭho samāno aññen'; aññaṃ paṭicari, bahiddhā kathaṃ apanāmesi, kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātvākāsi. Tassa mayhaṃ, bhante, Bhagavantaṃ yeva ārabbha pīti udapādi: Aho nūna Bhagavā, aho nūna sugato, yo imesaṃ dhammānaṃ kusalo ti.
Ko pan'; eso, Udāyi, sabbaññū sabbādassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānamāno: Carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitan ti, yo tayā pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puṭṭho samāno aññen'; aññaṃ paṭicari, bahiddhā kathaṃ {apanāmesi} kopañ ca dosañ ca appaccayañ ca pātvākāsīti?
Nigaṇṭho, bhante, Nātaputto ti.
Yo kho, Udāyi, anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyya seyyathīdaṃ: ekam pi jātiṃ, dve pi jātiyo, --pe-- iti sākāraṃ sa-uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussareyya, so vā maṃ pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puccheyya, tam vā 'haṃ pubbantaṃ ārabbha pañhaṃ puccheyyaṃ; so vā me pubbantaṃ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittam ārādheyya, tassa vā 'haṃ pubbantaṃ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyyaṃ; so kho, Udāyi, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyya cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate --pe-- yathākammūpage satte pajāneyya; so vā maṃ aparantaṃ ārabbha pañhaṃ puccheyya,


[page 032]
32 II. {MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ}.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] taṃ va 'haṃ aparantaṃ ārabbha pañhaṃ puccheyyaṃ; so vā me aparantaṃ {ārabbha} pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyya, tassa vā 'ham aparantaṃ ārabbha pañhassa veyyākaraṇena cittaṃ ārādheyyaṃ. Api c', Udāyi, tiṭṭhatu pubbanto, tiṭṭhatu aparanto. Dhamman te desessāmi: Imasmiṃ sati, idaṃ hoti; imass'; uppādā idaṃ upapajjati; imasmiṃ asati, idaṃ na hoti; imassa nirodhā imaṃ nirujjhatīti.
Ahaṃ, bhante, yāvatakam pi me iminā attabhāvena paccanubhūtaṃ, tam pi nappahomi iti sākāraṃ sa-uddesaṃ anussarituṃ; kuto panāhaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarissāmi, seyyathīdaṃ: ekaṃ pi jātiṃ dve pi jātiyo --pe-- iti sākāraṃ sa-uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarissāmi, seyyathāpi Bhagavā. Ahaṃ hi bhante etarahi paṃsupisācakam pi na passāmi, kuto panāhaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passissāmi cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate --pe-- yathākammūpage satte pajānissāmi, seyyathāpi Bhagavā. Yaṃ pana maṃ bhante Bhagavā evam āha: Api c', Udāyi, tiṭṭhatu pubbanto, tiṭṭhatu aparanto; dhammaṃ desessāmi:-- Imasmiṃ sati idaṃ hoti; imass'; uppādā idaṃ upapajjati; imasmiṃ asati idaṃ na hoti; imassa nirodhā idaṃ nirujjhatīti; tañ ca pana me bhiyyosomattāya na pakkhāyati. Appeva nāmāhaṃ, bhante, sake ācariyake Bhagavato cittaṃ ārādheyyaṃ pañhassa veyyākaraṇenāti.
Kin ti pana te, Udāyi, sake ācariyake hotīti?
Amhākaṃ, bhante, sake ācariyake evaṃ hoti: Ayaṃ paramo vaṇṇo, ayaṃ paramo vaṇṇo ti.
Yaṃ pana te etaṃ, Udāyi, sake ācariyake evaṃ hoti: Ayaṃ paramo vaṇṇo, ayaṃ paramo vaṇṇo ti, -- katamo so paramo vaṇṇo ti?
Yasmā, bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā na 'tthi, so paramo vaṇṇo ti.
Katamo pana so, Udāyi, vaṇṇo, yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā na 'tthīti?


[page 033]
3. 9. CŪḶASAKULUDĀYISUTTAṂ. (79) 33
Yasmā bhante vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā na 'tthi, so paramo vaṇṇo ti.
Dīghā pi kho te esā, Udāyi, phareyya. Yasmā, bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro va paṇītataro vā na 'tthi, so paramo vaṇṇo ti vadasi; tañ ca vaṇṇaṃ na paññāpesi.
Seyyathāpi, Udāyi, puriso evaṃ vadeyya:-- Ahaṃ yā imasmiṃ janapade janapadakalyāṇī, taṃ icchāmi taṃ {kāmemīti}. Tam enaṃ evaṃ vadeyyuṃ:-- Ambho purisa, yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇiṃ icchasi kāmesi, jānāsi taṃ janapadakalyāṇiṃ: Khattiyī vā brāhmaṇī vā vessī vā suddī vā ti? Iti puṭṭho No ti vadeyya. Tam enaṃ evaṃ vadeyyuṃ:-- Ambho purisa, yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇiṃ icchasi kāmesi, jānāsi taṃ janapadakalyāṇiṃ: Evaṃnāmā evaṃgottā iti vā ti, --pe-- dīghā vā rassā vā majjhimā vā kāḷī vā sāmā vā maṅguracchavī vā ti? Amukasmiṃ gāme vā nigame vā nagare vā ti? Iti puṭṭho No ti vadeyya. Tam enaṃ evaṃ vadeyyuṃ:-- Ambho purisa, yaṃ tvaṃ na jānāsi na passasi, taṃ tvaṃ icchasi kamesīti? Iti puṭṭho Āmāti vadeyya. -- Taṃ kim maññasi, Udāyi? Nanu evaṃ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti?
Addhā kho, bhante, evaṃ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti?
Evam eva kho tvaṃ, Udāyi: Yasmā, bhante, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā na 'tthi, so paramo vaṇṇo ti vadasi; tañ ca vaṇṇaṃ na paññāpesīti.
Seyyathāpi, bhante, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca; evaṃvaṇṇo attā hoti arogo param maraṇā ti.
Taṃ kim maññasi, Udāyi? Yo vā maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca;


[page 034]
34 II. {MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ}.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako, -- imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti?
{Yvāyaṃ}, bhante, rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
Taṃ kim maññasi, Udāyi? Yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako, yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo, -- imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti?
Yvāyaṃ, bhante, rattandhakāratimisāya telappadīpo, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
Taṃ kim maññasi, Udāyi? Yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo, yo vā rattandakāratimisāya mahā aggikkhandho, -- imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti?
Yvāyaṃ, bhante, rattandhakāratimisāya mahā aggikkhandho, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
Taṃ kim maññasi, Udāyi? Yo vā rattandhakāratimisāya mahā aggikkhandho, yā vā rattiyā paccūsasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā, -- imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti?
Yāyaṃ, bhante, rattiyā paccūsasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
Taṃ kim maññasi, Udāyi? Yā vā rattiyā paccūsasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā, yo vā tadahu 'posathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṃ cando, imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti?
Yvāyaṃ, bhante, tadahu 'posathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṃ cando, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.


[page 035]
3.9. {CŪḶASAKULUDĀYISUTTAṂ}. (79) 35
Taṃ kim maññasi, Udāyi? Yo vā tadahu 'posathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṃ cando, yo vā vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaṃ suriyo, -imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti?
Yvāyaṃ, bhante, vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaṃ suriyo, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti?
Ato kho te, Udāyi, bahūhi bahutarā devā ye imesaṃ candimasuriyānaṃ ābhā nānubhonti, tyāhaṃ pajānāmi. Atha ca panāhaṃ na vadāmi: Yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā na 'tthīti. Atha ca pana tvaṃ, Udāyi: Yvāyaṃ vaṇṇo kiminā khajjopanakena hīnataro ca patikiṭṭhataro ca, so paramo vaṇṇo ti vadasi; tañ ca vaṇṇaṃ na paññāpesīti.
Acchidaṃ Bhagavā kathaṃ{.} Acchidaṃ Sugato kathan ti{.}
Kim pana tvaṃ, Udāyi, evaṃ vadasi: Acchidaṃ Bhagavā kathaṃ? acchidam Sugato kathan ti?
Amhākaṃ, bhante, sake ācariyake evaṃ hoti: Ayaṃ paramo vaṇṇo, ayaṃ paramo vaṇṇo ti. Te mayaṃ, bhante, Bhagavatā sake ācariyake samanuyuñjiyamānā samanuggāhiyamānā samanubhāsiyamānā rittā tucchā aparaddhā ti.
Kiṃ pan', Udāyi, atthi ekantasukho loko? Atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti?
Amhākaṃ, bhante, sake ācariyake evaṃ hoti: Atthi ekantasukho loko; atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti.
Katamā pana sā, Udāyi, ākāravatī paṭipadā ekantasukassa lokassa sacchikiriyāyāti?
Idha, bhante, ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti,


[page 036]
36 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, aññataraṃ vā pana tapoguṇaṃ samādāya vattati. Ayaṃ kho sā, bhante, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti.
Taṃ kim maññasi, Udāyi? Yasmiṃ samaye pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vā ti? -- Sukhadukkhī, bhante.
Taṃ kim maññasi, Udāyi? Yasmiṃ samaye adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vā ti? -- Sukhadukkhī, bhante.
Taṃ kim maññasi, Udāyi? Yasmiṃ samaye kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vā ti?
-- Sukhadukkhī bhante.
Taṃ kim maññasi, Udāyi? Yasmiṃ samaye musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vā ti? -- Sukhadukkhī, bhante.
Taṃ kim maññasi, Udāyi? Yasmiṃ samaye aññataraṃ tapoguṇaṃ samādāya vattati, ekantasukhī vā tasmiṃ samaye attā hoti sukhadukkhī vā ti? -- Sukkhadukkhī, bhante.
Taṃ kim maññasi, Udāyi? Api nu kho vokiṇṇasukhadukkhaṃ paṭipadaṃ āgamma ekantasukhassa lokassa sacchikiriyā hotīti?
Acchidaṃ Bhagavā kathaṃ. acchidaṃ Sugato kathan ti.
Kim pana tvaṃ, Udāyi, evaṃ vadasi: Acchidaṃ Bhagavā kathaṃ{.} acchidaṃ Sugato kathan ti{.}
Amhākaṃ, bhante, sake ācariyake evaṃ hoti: Atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti. Te mayaṃ, bhante, Bhagavatā sake ācariyake samanuyuñjiyamānā samanuggāhiyamānā samanubhāsiyamānā rittā tucchā aparaddhā pi. Kim pana, bhante, atthi ekantasukho loko? Atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti?


[page 037]
3. 9. CŪḶASAKULUDĀYISUTTAṂ. (79) 37
Atthi kho, Udāyi, ekantasukho loko; atthi ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti.
Katamā pana sā, bhante, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti?
Idh', Udāyi, bhikkhu vivicc'; eva kāmehi --pe-- paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati; vitakkavicārānaṃ vūpasamā -- pe -- dutiyajjhānaṃ --pe-- tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ kho sā, Udāyi, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti.
Na kho sā, bhante, ākāravatī paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya. Sacchikato hi 'ssa, bhante. ettāvatā ekantasukho loko hotīti.
Na khvāssa, Udāyi, ettāvatā ekantasukho loko sacchikato hoti; ākāravatī tveva sā paṭipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti.
Evam vutte. Sakuludāyissa paribbājakassa parisā unnādinī uccāsaddā mahāsaddā ahosi:-- Ettha mayaṃ anassāma sācariyakā; ettha mayaṃ anassāma sācariyakā; na mayaṃ ito bhiyyo uttaritaraṃ pajānāmāti. Atha kho Sakuludāyi paribbājako te paribbājake appasadde katvā Bhagavantaṃ etad avoca: Kittāvatā pan'; assa, bhante, ekantasukho loko sacchikato hotīti?
Idh', Udāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā --pe-catutthajjhānaṃ upasampajja viharati; yāvatā devatā ekantasukhaṃ lokaṃ uppannā, tāhi devatāhi saddhiṃ santiṭṭhati sallapati sākacchaṃ samāpajjati. Ettāvatā khvāssa, Udāyi, ekantasukho loko sacchikato hotīti.
Etassa nūna, bhante, ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhū Bhagavati brahmacariyaṃ carantīti?
Na kho, Udāyi, etassa ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti. Atthi kho, Udāyi, aññe va dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ carantīti.


[page 038]
38 II. MAJJHIMAPANNĀSAṂ.
Katame pana te, bhante, dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, yesam sacchikiriyāhetu bhikkhū Bhagavati brahmacariyaṃ carantīti?
Idh', Udāyi, Tathāgato loke uppajjati, arahaṃ sammāsambuddho, vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū, anuttaro purisadammasārathi, satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā --pe-- so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicc'; eva kāmehi --pe-- paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Ayam pi kho, Udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti. Puna ca paraṃ. Udāyi, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā --pe-- dutiyajjhānaṃ, tatiyajjhānaṃ, catuṭṭhajjhānaṃ upasampajja viharati. Ayam pi kho, Udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati; seyyathīdaṃ: ekam pi {jātiṃ} dve pi jātiyo --pe-- iti sākāraṃ sa-uddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Ayaṃ pi kho, Udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena cakkunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate --pe-- yathā kammūpage satte pajānāti. Ayam pi kho, Udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti. So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaniye ṭhite ānejjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So: idaṃ dukkhan ti yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ dukkhasamudayo ti --pe-- ayaṃ dukkhanirodho ti, --pe-- ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ti yathābhūtaṃ pajānāti; ime āsavā ti yathābhūtaṃ pajānāti; ayaṃ āsavasamudayo ti


[page 039]
3. 9. CŪḶASAKULUDĀYISUTTAṂ. (79) 39
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] --pe-- ayaṃ āsavanirodho ti --pe-- ayaṃ āsavanirodhagāminī paṭipadā ti yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavā pi cittaṃ vimuccati, bhavāsavā pi cittaṃ vimuccati, avijjāsavā pi cittaṃ vimuccati; vimuttasmiṃ vimuttam iti ñāṇaṃ hoti; Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. Ayaṃ kho, Udāyi, dhammo uttaritaro ca paṇītataro ca, yassa sacchikiriyā hetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ caranti.
Ime kho, Udāyi, dhammā uttaritarā ca paṇītatarā ca, yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ carantīti.
Evaṃ vutte, Sakuludāyi paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca:-- Abhikkantaṃ, bhante; abhikkantaṃ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya: Cakkhumanto rupāni dakkhintīti;-evam evaṃ Bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito.
Esāhaṃ, bhante, Bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañ ca bhikkhusaṃghañ ca. Labheyyāhaṃ, bhante, Bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadan ti.
Evaṃ vutte Sakuludāyissa paribbājakassa parisā Sakuludāyiṃ paribbājakaṃ etad avoca:-- Mā, bhavaṃ Udāyi, samaṇe Gotame brahmacariyaṃ cari; mā, bhavaṃ Udāyi, ācariyo hutvā antevāsīvāsaṃ vasi. Seyyathāpi nāma maṇiko hutvā uddekaniko assa, evaṃ sampadam etaṃ bhoto Udāyissa {bhavissati}. Mā bhavaṃ Udāyi samaṇe Gotame brahmacariyaṃ cari; mā bhavaṃ Udāyi ācariyo hutvā antevāsīvāsaṃ vasīti. Iti-h-idaṃ Sakuludāyissa paribbājakassa parisā Sakuludāyiṃ paribbājakaṃ antarāyam akāsi Bhagavati brahmacariye ti.
CŪḶASAKULUDĀYISUTTAṂ NAVAMAṂ.


[page 040]
40 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
80.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyam viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho Vekhanasso paribbājako yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho Vekhanasso paribbājako Bhagavato santike udānaṃ udānesi:-- Ayaṃ paramo vaṇṇo, ayaṃ paramo vaṇṇo ti.
Kiṃ pana tvaṃ, Kaccāna, evaṃ vadasi: Ayaṃ paramo vaṇṇo, ayaṃ paramo vaṇṇo {ti}? Katamo so paramo vaṇṇo ti?
Yasmā, bho Gotama, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā na 'tthi, so paramo vaṇṇo ti.
Katamo pana so, Kaccāna, vaṇṇo yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā na 'tthīti?
Yasmā, bho Gotama, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā na 'tthi, so paramo vaṇṇo ti.
Dīghā pi kho te esā, Kaccāna, phareyya. Yasmā, bho Gotama, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā na 'tthi, so paramo vaṇṇo ti vadasi; tañ ca vaṇṇaṃ na paññāpesi.
Seyyathāpi, Kaccāna, puriso evaṃ vadeyya:-- Ahaṃ yā imasmiṃ janapade janapadakalyāṇī, taṃ icchāmi taṃ kāmemīti.
Tam enaṃ evaṃ vadeyyuṃ:-- Ambho purisa, yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇiṃ icchasi kāmesi, jānāsi taṃ janapadakalyāṇiṃ: Khattiyī vā brāhmaṇī vā vessī vā suddī vā ti? Iti puṭṭho No ti vadeyya. Tam enaṃ evaṃ vadeyyuṃ:-- Ambho purisa, yaṃ tvaṃ janapadakalyāṇiṃ icchasi kāmesi, jānāsi taṃ janapadakalyāniṃ: Evaṃ-nāmā evaṃ-gottā iti vā ti --pe-- dīghā vā rassā vā majjhimā vā kāḷī vā sāmā vā maṅguracchavī vā ti? Amukasmiṃ gāme vā nigame vā nagare vā ti? Iti puṭṭho No ti vadeyya. Tam enaṃ evaṃ vadeyyuṃ:-- Ambho purisa, yaṃ tvaṃ na jānāsi na passasi, taṃ tvaṃ icchasi kāmesīti? Iti puṭṭho Āmāti vadeyya. -- Taṃ kim maññasi,


[page 041]
3. 10. VEKHANASSASUTTAṂ. (80) 41
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Kaccāna? Nanu evaṃ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti?
Addhā kho, bho Gotama, evaṃ sante tassa purisassa appāṭihīrakataṃ bhāsitaṃ sampajjatīti.
Evam eva kho tvaṃ, Kaccāna: Yasmā, bho Gotama, vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro vā paṇītataro vā na 'tthi, so paramo vaṇṇo ti vadasi, tañ ca vaṇṇaṃ na paññāpesīti.
Seyyathāpi, bho Gotama, maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca; evaṃvaṇṇo attā hoti arogo param maraṇā ti.
Taṃ kim maññasi, Kaccāna? Yo vā maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca, yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako, -- imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti?
Yvāyaṃ, bho Gotama, rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
Taṃ kim maññasi, Kaccāna? Yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako, yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo, imesam ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti?
Yvāyaṃ, bho Gotama, rattandhakāratimisāya telappadīpo, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
Taṃ kim {maññasi}, Kaccāna? Yo vā rattandhakāratimisāya telappadīpo, yo vā rattandhakāratimisāya mahā aggikkhandho, imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti?
Yvāyaṃ, bho Gotama, rattandhakāratimisāya mahā aggikkhandho, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
Taṃ kim maññasi, Kaccāna? Yo vā rattandhakāratimisāya mahā aggikkhandho, yā vā rattiyā paccūsasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā,


[page 042]
42 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti?
Yāyaṃ, bho Gotama, rattiyā paccūsasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cati.
Taṃ kim maññasi, Kaccāna? Yo vā rattiyā paccūsasamayaṃ viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā, yo vā tadahu 'posathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṃ cando, imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti?
Yvāyaṃ, bho Gotama, tadahu 'posathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṃ cando, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
Taṃ kim maññasi, Kaccāna? Yo vā tadahu 'posathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aḍḍharattasamayaṃ cando, yo vā vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaṃ suriyo, imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ katamo vaṇṇo abhikkantataro ca paṇītataro cāti?
Yvāyaṃ, bho Gotama, vassānaṃ pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaṃ suriyo, ayaṃ imesaṃ ubhinnaṃ vaṇṇānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cāti.
Ato kho te, Kaccāna, bahūhi bahutarā devā, ye imesaṃ candimasuriyānaṃ ābhā nānubhonti, tyāhaṃ pajānāmi. Atha ca panāhaṃ na vadāmi: Yasmā vaṇṇā añño vaṇṇo uttaritaro ca paṇītataro ca na 'tthīti. Atha ca pana tvaṃ, Kaccāna: Yvāyaṃ vaṇṇo kiminā khajjopanakena hīnataro ca patikiṭṭhataro ca, so paramo vaṇṇo ti vadasi; tañ ca vaṇṇaṃ na paññāpesīti.
Pañca kho ime, Kaccāna, kāmaguṇā. Katame pañca?
-- Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā; sotaviññeyyā saddā -- pe --; ghānaviññeyyā gandhā; jivhāviññeyyā rasā; kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā.


[page 043]
3. 10. VEKHANASSASUTTAṂ. (80) 43
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Ime kho, Kaccāna, pañca kāmaguṇā. Yaṃ kho, Kaccāna, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati kāmasukhaṃ. Iti kāmehi kāmasukhaṃ kāmasukhā kāmaggasukhaṃ tattha aggam akkhāyatīti.
Evaṃ vutte Vekhanasso paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca:-- Acchariyaṃ, bho Gotama, abbhutaṃ, bho Gotama.
Yāva subhāsitaṃ c'; idaṃ bhoto Gotamena:-- Kāmehi kāmasukhaṃ kāmasukhā kāmaggasukhaṃ tattha aggam akkhāyatīti.
Dujjānaṃ kho etaṃ, Kaccāna, tayā aññadiṭṭhikena aññakhantikena aññarūcikena aññatrayogena aññathācariyakena kāmaṃ vā kāmasukhaṃ vā kāmaggasukhaṃ vā.
Ye kho te, Kaccāna, bhikkhū arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthāparikhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññāvimuttā, te kho etaṃ jāneyyuṃ: Kāmaṃ vā kāmasukhaṃ vā kāmaggasukhaṃ vā ti.
Evaṃ vutte Vekhanasso paribbājako kupito anattamano Bhagavantaṃ yeva khuṃsento Bhagavantaṃ yeva vambhento Bhagavantaṃ yeva vadamāno: Samaṇo ca Gotamo pāpito bhavissatīti, Bhagavantaṃ etad avoca:-- Evam eva pan'; idh'; eke samaṇabrāhmaṇā ajānantā pubbantaṃ apassantā aparantaṃ, atha ca pana: Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthāttāyāti paṭijānanti; Tesaṃ idaṃ bhāsitaṃ hassakaṃ yeva sampajjati nāmakaṃ yeva sampajjati rittakaṃ yeva sampajjati tucchakaṃ yeva sampajjatīti.
Ye kho te, Kaccāna, samaṇabrāhmaṇā ajānantā pubbantaṃ apassantā aparantaṃ:


[page 044]
44 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāmāti paṭijānanti; tesaṃ so yeva sahadhammiko niggaho hoti. Api ca, Kaccāna, tiṭṭhatu pubbanto tiṭṭhatu aparanto. Etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujjujātiko: Aham anusāsāmi, ahaṃ dhammaṃ desemi; yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno na cirass'; eva sāmañ ñeva ñassati sāmaṃ dakkhīti. Evaṃ kira sammā bandhanā vippamokkho hoti yadidaṃ avijjābandhanā. Seyyathāpi, Kaccāna, daharo kumāro mando uttānaseyyako kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddho assa suttabandhanehi; tassa vuddhim anvāya indriyānaṃ paripākam anvāya tāni bandhanāni mucceyyuṃ; so mokkho 'mhīti kho jāneyya no ca bandhanaṃ;-- evam eva kho, Kaccāna, etu viññū puriso asaṭho amāyāvī ujjujātiko: Ahaṃ anusāsāmi, ahaṃ dhammam desemi; yathānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno na cirass'; eva sāmañ ñeva ñassati sāmaṃ dakkhīti. Evaṃ kira sammā bandhanā vippamokkho hoti yadidam avijjābandhanā ti.
Evaṃ vutte Vekhanasso paribbājako Bhagavantaṃ etad avoca:-- Abhikkantaṃ, bho Gotama, abhikkantaṃ, bho Gotama, --pe-- upāsakam maṃ bhavaṃ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan ti.
VEKHANASSASUTTAṂ DASAMAṂ.
PARIBBĀJAKAVAGGO TATIYO.


[page 045]
4. 1. {GHAṬĪKĀRASUTTAṂ}. (81) 45
81.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Kosalesu cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṃghena saddhiṃ. Atha kho Bhagavā maggā okkamma aññatarasmiṃ padese sitaṃ pātvākāsi. Atha kho āyasmato Ānandassa etad ahosi:-- Ko nu kho hetu, ko paccayo Bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena Tathāgatā sitaṃ pātukarontīti. Atha kho āyasmā Ānando ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena Bhagavā ten'; añjalim paṇāmetvā Bhagavantaṃ etad avoca:-- Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo Bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena Tathāgatā sitaṃ pātukarontīti.
Bhūtapubbaṃ, Ānanda, imasmiṃ padese Vebhaḷiṅgaṃ nāma gāmanigamo ahosi iddho c'; eva phīto ca bahujano ākiṇṇamanusso. Vebhaḷiṅgaṃ kho, Ānanda, gāmanigamaṃ Kassapo bhagavā arahaṃ sammā-sambuddho upanissāya vihāsi. Idha sudaṃ, Ānanda, Kassapassa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa ārāmo ahosi. Idha sudaṃ, Ānanda, Kassapo bhagavā arahaṃ sammā-sambuddho nisinnako bhikkhusaṃghaṃ ovadatīti.
Atha kho āyasmā Ānando catugguṇā saṃghāṭiṃ paññāpetvā Bhagavantaṃ etad avoca:-- Tena hi, bhante, Bhagavā nisīdatu. Evāyaṃ bhūmippadeso dvīhi arahantehi sammāsambuddhehi paribhutto bhavissatīti. Nisīdi Bhagavā paññatte āsane. Nisajja kho Bhagavā āyasmantaṃ Ānandaṃ āmantesi: -- Bhūtapubbaṃ, Ānanda, imasmiṃ padese Vebhaḷiṅgaṃ nāma gāmanigamo ahosi iddho c'; eva phīto ca bahujano ākiṇṇamanusso. Vebhaḷiṅgaṃ kho, Ānanda, gāmanigamaṃ Kassapo bhagavā arahaṃ sammā-sambuddho upanissāya vihāsi. Idha sudaṃ, Ānanda, Kassapassa bhagavato arahato {sammā}-sambuddhassa ārāmo ahosi. Idha sudaṃ, Ānanda, Kassapo bhagavā arahaṃ sammā-sambuddho nisinnako bhikkhusaṃghaṃ ovadati.


[page 046]
46 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Vebhaḷiṅge kho, Ānanda, gāmanigame Ghaṭīkāro nāma kumbhakāro Kassapassa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa upaṭṭhāko ahosi aggupaṭṭhāko.
Ghaṭīkārassa kho, Ānanda, kumbhakārassa Jotipālo nāma māṇavo sahāyo ahosi piyasahāyo. Atha kho, Ānanda, Ghaṭīkāro kumbhakāro Jotipālaṃ māṇavaṃ āmantesi:-- Āyāma, samma Jotipāla, Kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dassanāya upasaṃkamissāma; sādhusammataṃ hi me tassa Bhagavato dassanaṃ arahato sammā-sambuddhassāti. Evaṃ vutte, Ānanda, Jotipālo māṇavo Ghaṭīkāraṃ kumbhakāram etad avoca:-- Alaṃ, samma Ghaṭīkāra; kiṃ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenāti? Dutiyam pi kho, Ānanda, --pe-- tatiyam pi kho, Ānanda, Ghaṭīkāro kumbhakāro Jotipālaṃ māṇavaṃ etad avoca:-- Āyāma, samma Jotipāla, Kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dassanāya upasaṃkamissāma; sādhusammataṃ hi me tassa Bhagavato dassanaṃ arahato sammā-sambuddhassāti. Tatiyaṃ pi kho, Ānanda. Jotipālo māṇavo Ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ etad avoca:-- Alaṃ, samma Ghaṭīkāra; kiṃ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenāti?
Tena hi, samma Jotipāla, sottiṃ sināniṃ ādāya nadiṃ gamissāma sināyitun ti. Evaṃ sammāti kho, Ānanda, Jotipālo māṇavo Ghaṭīkārassa kumbhakārassa paccassosi.
Atha kho, Ānanda, Ghaṭīkāro ca kumbhakāro Jotipālo ca māṇavo sottiṃ sināniṃ ādāya nadiṃ agamaṃsu sināyituṃ.
Atha kho, Ānanda, Ghaṭīkāro kumbhakāro Jotipālaṃ māṇavaṃ āmantesi:-- Ayaṃ, samma Jotipāla, Kassapassa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa avidūre ārāmo. Āyāma, samma Jotipāla, Kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammā-sambuddhaṃ dassanāya upasaṃkamissāma. Sādhusammatam hi me tassa Bhagavato dassanaṃ arahato sammā-sambuddhassāti.
Evam vutte, Ānanda, Jotipālo māṇavo Ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ etad avoca:-- Alaṃ, samma Ghaṭīkāra, kiṃ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenāti?


[page 047]
4. 1. {GHAṬIKARASUTTAṂ}. (81) 47
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Dutiyam pi kho, Ānanda, --pe-- tatiyam pi kho, Ānanda. Ghaṭīkāro kumbhakāro Jotipālaṃ māṇavaṃ etad avoca:-- Ayaṃ, samma Jotipāla, Kassapassa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa avidūre ārāmo. Āyāma, samma Jotipāla, Kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammā-sambuddhaṃ dassanāya upasaṃkamissāma. Sādhusammataṃ hi me tassa Bhagavato dassanaṃ arahato sammā-sambuddhassāti. Tatiyam pi kho, Ānanda, Jotipālo māṇavo Ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ etad avoca:-Alaṃ. samma Ghaṭīkāra, kiṃ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenāti? Atha kho, Ānanda, Ghaṭīkāro kumbhakāro Jotipālaṃ māṇavaṃ ovaṭṭikāya parāmasitvā etad avoca:-- Ayaṃ, samma Jotipāla, Kassapassa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa avidūre ārāmo. Āyāma, samma Jotipāla, Kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammā-sambuddhaṃ dassanāya upasaṃkamissāma. Sādhusammataṃ hi me tassa Bhagavato dassanaṃ arahato sammā-sambuddhassāti. Atha kho, Ānanda, Jotipālo māṇavo ovaṭṭikaṃ viniveṭhetvā Ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ etad avoca:-- Alaṃ, samma Ghaṭīkāra; kiṃ pana tena muṇḍakena samaṇakena diṭṭhenāti? Atha kho, Ānanda, Ghaṭīkāro kumbhakāro Jotilālaṃ māṇavaṃ sīsanahātaṃ kesesu parāmasitvā etad avoca:-- Ayaṃ. samma Jotipāla, Kassapassa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa avidūre ārāmo. Ayāma. samma Jotipāla, Kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammā-sambuddhaṃ dassanāya upasaṃkamissāma.
Sādhusammataṃ hi me tassa Bhagavato dassanaṃ arahato sammā-sambuddhassāti. Atha kho, Ānanda, Jotipālassa māṇavassa etad ahosi:-- Acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho. Yatra hi nāmāyaṃ Ghaṭīkāro kumbhakāro ittarajacco samāno amhākaṃ sīsanahātānaṃ kesesu parāmasitabbaṃ maññissati; na vat'; idaṃ orakaṃ maññe bhavissatīti; Ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ etad avoca:-- Yāvetadohi pi, samma Ghaṭīkārāti. Yāvetadohi pi, samma Jotipāla, tathā hi pana me sādhusammataṃ tassa Bhagavato dassanaṃ arahato sammāsambuddhassāti.


[page 048]
48 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
Tena hi, samma Ghaṭīkāra, muñca; gamissāmāti.
Atha kho, Ānanda, Ghaṭīkāro ca kumbhakāro Jotipālo ca māṇavo yena Kassapo bhagavā arahaṃ sammā-sambuddho ten'; upasaṃkamiṃsu. Upasaṃkamitvā Ghaṭīkāro kumbhakāro Kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammā-sambuddhaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Jotipālo pana māṇavo Kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho, Ānanda, Ghaṭīkāro kumbhakāro Kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammā-sambuddhaṃ etad avoca:-- Ayaṃ me, bhante, Jotipālo māṇavo sahāyo piyasahāyo; imassa Bhagavā dhammaṃ desetūti. Atha kho, Ānanda, Kassapo bhagavā arahaṃ sammā-sambuddho Ghaṭīkārañ ca kumbhakāraṃ Jotipālañ ca māṇavaṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi.
Atha kho, Ānanda, Ghaṭīkāro ca kumbhakāro Jotipālo ca māṇavo Kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā Kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāy'; āsanā Kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu.
Atha kho, Ānanda, Jotipālo māṇavo Ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ etad avoca:-- Imaṃ nu tvaṃ, samma Ghaṭīkāra, dhammaṃ suṇanto, atha ca pana na agārasmā anagāriyaṃ pabbajasīti?
Nanu maṃ, samma Jotipāla, jānāsi: Andhe jiṇṇe mātāpitaro posemīti?
Tena hi, samma Ghaṭīkāra, ahaṃ agārasmā anāgariyaṃ pabbajissāmīti.
Atha kho, Ānanda, Ghaṭīkāro ca kumbhakāro Jotipālo ca māṇavo yena Kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho ten'; upasaṃkamiṃsu;


[page 049]
4.1. GHAṬĪKĀRASUTTAṂ. (81) 49
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] upasaṃkamitvā Kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho, Ānanda, Ghaṭīkāro kumbhakāro Kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etad avoca:-- Ayaṃ me, bhante, Jotipālo māṇavo sahāyo piyasahāyo. Imaṃ Bhagavā pabbājetūti.
Alattha kho, Ānanda, Jotipālo māṇavo Kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṃ alattha upasampadaṃ. Atha kho, Ānanda, Kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho acirūpasampanne Jotipāle māṇave addhamāsūpasampanne Vebhaḷiṅge yathābhirantaṃ viharitvā yena Bārāṇasī tena cārikaṃ pakkāmi; anupubbena cārikaṃ caramāno yena Bārāṇasī tad avasari.
Tatra sudaṃ, Ānanda, Kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho Bārāṇasiyaṃ viharati Isipatane Migadāye. Assosi kho, Ānanda, Kikī Kāsirājā: Kassapo kira bhagavā arahaṃ sammāsambuddho Bārāṇasiṃ anuppatto Bārāṇasiyaṃ viharati Isipatane Migadāye ti. Atha kho, Ānanda, Kikī Kāsirājā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṃ yānaṃ abhirūhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi Bārāṇasiyā niyyāsi mahatā rājānubhāvena Kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dassanāya; yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko va yena Kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho ten'; upasaṃkami; upasaṃkamitvā Kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho, Ānanda, Kikiṃ Kāsirājānaṃ Kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho dhammīyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho, Ānanda, Kikī Kāsirājā Kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammiyā kathāya sandassito samādapito sammuttejito sampahaṃsito Kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etad avoca:--


[page 050]
50 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
Adhivāsetu me, bhante, Bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṃghenāti. Adhivāsesi kho, Ānanda, Kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho tuṇhībhāvena. Atha kho, {Ānanda}, Kikī Kāsirājā Kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāy'; āsanā Kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho, Ānanda, Kikī Kāsirājā tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā paṇḍumuṭikassa sālino vicitakāḷakaṃ anekasūpaṃ anekabyañjanaṃ Kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa kālaṃ ārocāpesi: Kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhattan ti.
Atha kho, Ānanda, Kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena Kikissa Kāsirañño nivesanaṃ ten'; upasaṃkami; upasaṃkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṃghena.
Atha kho, Ānanda, Kikī Kāsirājā buddhapamukhaṃ bhikkhusaṃghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho, Ānanda, Kikī Kāsirājā Kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho, Ānanda, Kikī Kāsirājā Kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etad avoca:-- Adhivāsetu me, bhante, Bhagavā Bārāṇasiyaṃ vassāvāsaṃ, evarūpaṃ saṃghassa upaṭṭhānaṃ bhavissatīti.
Alaṃ, mahārāja, adhivuttho me vassāvāso ti. Dutiyam pi kho, Ānanda, --pe-- tatiyam pi kho, Ānanda, Kikī Kāsirājā Kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etad avoca:-- Adhivāsetu me, bhante, Bhagavā Bārāṇasiyaṃ vassāvāsaṃ, evarūpaṃ saṃghassa upaṭṭhānaṃ bhavissatīti.
Alaṃ, mahārāja; adhivuttho me vassāvāso ti. Atha kho, Ānanda, Kikissa Kāsirañño: Na me Kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho adhivāseti Bārāṇasiyaṃ vassāvāsan ti,


[page 051]
4. 1. GHAṬĪKĀRASUTTAṂ (81). 51
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ahu-d-eva aññathattaṃ ahu domanassaṃ. Atha kho, Ānanda, Kikī Kāsirājā Kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etad avoca:-- Atthi nu te, bhante, añño koci mayā upaṭṭhākataro ti? Atthi, mahārāja, {Vebhaḷiṅgaṃ} nāma gāmanigamo; tattha Ghaṭīkāro nāma kumbhakāro; so me upaṭṭhāko aggupaṭṭhāko. Tuyhaṃ kho pana, mahārāja: Na me Kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho adhivāseti Bārāṇasiyaṃ vassāvāsan ti atthi aññathattaṃ atthi domanassaṃ; tayidaṃ Ghaṭīkāre kumbhakāre na 'tthi na ca bhavissati. Ghaṭīkāro kho, mahārāja, kumbhakāro buddhaṃ saraṇaṃ gato dhammaṃ saraṇaṃ gato saṃghaṃ saraṇaṃ gato. Ghaṭīkaro kho, mahārāja, kumbhakāro pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato.
Ghaṭīkāro kho mahārāja, kumbhakāro buddhe aveccappasādena samannāgato, dhamme -- pe -- saṃghe, ariyakantehi sīlehi samannāgato. Ghaṭīkāro kho, mahārāja, kumbhakāro dukkhe nikkaṅkho dukkhasamudaye nikkaṅkho dukkhanirodhe nikkaṅkho dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya nikkaṅkho.
Ghaṭīkāro kho, mahārāja, kumbhakāro ekabhattiko brahmacārī sīlavā kalyāṇadhammo. Ghaṭīkāro kho, mahārāja, kumbhakāro nikkhittamaṇisuvaṇṇo apetajātarūparajato. Ghaṭīkāro kho, mahārāja, kumbhakāro na musalena na sahatthā paṭhaviṃ khanati. Yaṃ hoti kūlapaluggaṃ vā mūsikukkuro vā taṃ kāmena āharitvā bhājanaṃ karitvā evam āha:-- Ettha yo icchati taṇḍulapabhivattāni vā mugga.
pabhivattāni vā kāḷāyapabhivattāni vā nikkhipitvā yaṃ icchati taṃ haratūti. Ghaṭīkāro kho, mahārāja, kumbhakāro andhe jiṇṇe mātāpitaro poseti.


[page 052]
52 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Ghaṭīkāro kho, mahārāja, kumbhakāro pañcannaṃ {orambhāgiyānaṃ} saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā.
Ekam idāhaṃ, mahārāja, samayaṃ Vebhaḷiṅge gāmanigame viharāmi. Atha khvāhaṃ, mahārāja, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena Ghaṭīkārassa kumbhakārassa mātāpitaro ten upasaṃkamiṃ, upasaṃkamitvā Ghaṭīkārassa kumbhakārassa mātāpitaro etad avocaṃ:-- Handa ko nu kho ayaṃ bhaggavo gato ti? -- Nikkhanto kho te, bhante, upaṭṭhāko: ato kumbhiyā odanaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjāti. -- Atha khvāhaṃ, mahārāja, kumbhiyā odanaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāy'; āsanā pakkāmiṃ. Atha kho, mahārāja, Ghaṭīkāro kumbhakāro yena mātāpitaro ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā mātāpitaro etad avoca:-- Ko kumbhiyā odanaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāy'; āsanā pakkanto ti? -- Kassapo, tāta, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho kumbhiyā odanaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāy'; āsanā pakkanto ti. -- Atha kho, mahārāja, Ghaṭīkārassa kumbhakārassa etad ahosi:-Lābhā vata me suladdhaṃ vata me yassa me Kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho evaṃ abhivissattho ti.
Atha kho, mahārāja, Ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ addhamāsaṃ pītisukhaṃ na vijahi sattāhaṃ mātāpitunnaṃ.
Ekam idāhaṃ, mahārāja, samayaṃ tatth'; eva Vebhaḷiṅge gāmanigame viharāmi. Atha khvāhaṃ, mahārāja, pubbaṇhāsamayam nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena Ghaṭīkārassa kumbhakārassa mātāpitaro ten'; upasaṃkamiṃ, upasaṃkamitvā Ghaṭīkārassa kumbhakārassa mātāpitaro etad avocaṃ:-Handa ko nu kho ayaṃ bhaggavo gato ti? -- Nikkhanto kho te, bhante, upaṭṭhāko; ato kaḷopiyā kummāsaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjāti. -- Atha khvāhaṃ, mahārāja, kaḷopiyā kummāsaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāy'; āsanā pakkāmiṃ.


[page 053]
4.1. GHAṬĪKĀRASUTTAṂ (81). 53
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Atha kho, mahārāja, Ghaṭīkaro kumbhakāro yena mātāpitaro ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā mātāpitaro etad avoca:-- Ko kaḷopiyā kummāsaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāy āsanā pakkanto ti? -- Kassapo, tāta, bhagavā arahaṃ sammāsambuddho kaḷopiyā kummāsaṃ gahetvā pariyogā sūpaṃ gahetvā paribhuñjitvā uṭṭhāy'; āsanā pakkanto ti. -- Atha kho, mahārāja, Ghaṭīkārassa kumbhakārassa etad ahosi:-- Lābhā vata me suladdhaṃ vata me yassa me Kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho evaṃ abhivissattho ti. Atha kho, mahārāja, Ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ addhamāsaṃ pītisukhaṃ na vijahi sattāhaṃ mātāpitunnaṃ.
Ekam idāhaṃ, mahārāja, samayaṃ tatth'; eva Vebhaḷiṅge gāmanigame viharāmi. Tena kho pana samayena kuṭī ovassati.
Atha khvāhaṃ, mahārāja, bhikkhū āmantesiṃ:-- Gacchatha.
bhikkhave, Ghaṭīkārassa kumbhakārassa nivesane tiṇam jānathāti. Evaṃ vutte, mahārāja, bhikkhū maṃ etad avocuṃ: -- Na 'tthi kho, bhante, Ghaṭīkārassa kumbhakārassa nivesane tiṇaṃ; atthi ca khvāssa āvesanaṃ tiṇacchadanan ti. Gacchatha, bhikkhave, Ghaṭīkārassa kumbhakārassa āvesanaṃ uttiṇaṃ karothāti. Atha kho te, mahārāja, bhikkhū Ghaṭīkārassa kumbhakārassa āvesanaṃ uttiṇam akaṃsu. Atha kho, mahārāja, Ghaṭīkārassa kumbhakārassa mātāpitaro bhikkhū etad avocuṃ: Ke āvesanaṃ uttiṇaṃ karotīti? -Bhikkhū: Bhagini, Kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa kuṭī ovassatīti. -- Haratha, bhante, haratha bhadramukhā ti. Atha kho, mahārāja, Ghaṭīkāro kumbhakāro yena mātāpitaro ten upasaṃkami, upasaṃkamitvā mātāpitaro etad avoca:-- Ke āvesanaṃ uttiṇaṃ akaṃsūti? -- Bhikkhū, tāta: Kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa kuṭī ovassatīti. Atha kho, mahārāja, Ghaṭīkārassa kumbhakārassa etad ahosi:-- Lābhā vata me, suladdhaṃ vata me.
yassa me Kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho evaṃ abhivissattho ti. Atha kho, mahārāja, Ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ addhamāsaṃ pītisukhaṃ na vijahi sattāhaṃ mātāpitunnaṃ.


[page 054]
54 II. {MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ}.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Atha kho taṃ, mahārāja, āvesanaṃ sabbaṃ temāsaṃ ākāsacchadanaṃ aṭṭhāsi na cātivassi. Evarūpo ca, mahārāja, Ghaṭīkāro kumbhakāro ti.
Lābhā, bhante, Ghaṭīkārassa kumbhakārassa, suladdhaṃ lābhā, bhante, Ghaṭīkārassa kumbhakārassa yassa Bhagavā evaṃ abhivissattho ti.
Atha kho, Ānanda, Kikī Kāsirājā Ghaṭīkārassa kumbhakārassa pañcamattāni taṇḍulavāhasatāni pāhesi paṇḍumuṭikassa sālino tadūpiyañ ca sūpeyyaṃ. Atha kho te, Ānanda, rājapurisā Ghaṭīkāraṃ kumbhakāraṃ upasaṃkamitvā etad avocuṃ:-- Imāni te, bhante, pañcamattāni taṇḍulavāhasatāni Kikinā Kāsirājena pahitāni paṇḍumuṭikassa sālino tadūpiyan ca sūpeyyaṃ, tāni, bhante, patigaṇhātūti. Rājā kho bahukicco bahukaraṇīyo: Alaṃ me rañño va hotūti.
Siyā kho pana te, Ānanda, evam assa: Añño nūna tena samayena Jotipālo māṇavo ahosīti. Na kho pan'; etaṃ, Ānanda, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Ahaṃ tena samayena Jotipālo māṇavo ahosin ti.
Idam avoca Bhagavā. Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
GHAṬĪKĀRA-SUTTAṂ PAṬHAMAṂ.
82.
Evam me sutam. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Kurūsu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṃghena saddhiṃ yena Thullakoṭṭhitaṃ nāma Kurūnaṃ nigamo tad avasari. Assosuṃ kho Thullakoṭṭhitakā brāhmaṇagahapatikā:-- Samaṇo khalu bho Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Kurūsu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṃghena saddhiṃ Thullakoṭṭhitaṃ anuppatto.


[page 055]
4.2. {RAṬṬHAPĀLASUTTAṂ} (82). 55
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Taṃ kho pana bhavantaṃ Gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato -- iti pi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā ti. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajam sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhe kalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ savyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotīti.
Atha kho Thullakoṭṭhitakā brāhmaṇagahapatikā yena Bhagavā ten'; upasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā app'; ekacce Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ {nisīdiṃsu}, app'; ekacce Bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, app'; ekacce yena Bhagavā ten'; añjalim paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, app'; ekacce Bhagavato santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, app'; ekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
Ekamantaṃ nisinne kho Thullakoṭṭhitake brāhmaṇagahapatike Bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi.
Tena kho pana samayena Raṭṭhapālo nāma kulaputto tasmiṃ yeva Thullakoṭṭhite aggakulikassa putto tissaṃ parisāyaṃ nisinno hoti. Atha kho Raṭṭhapālassa kulaputtassa etad ahosi:-- Yathā yathā khvāhaṃ Bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṃkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ; yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan ti.
Atha kho Thullakoṭṭhitakā brāhmaṇagahapatikā Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā Bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāy'; āsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu.


[page 056]
56 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Atha kho Raṭṭhapālo kulaputto acirapakkantesu Thullakoṭṭhitakesu brāhmaṇagahapatikesu yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Raṭṭhapālo kulaputto Bhagavantaṃ etad avoca:-- Yathā yathā 'haṃ, bhante, Bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṃkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Icchām'; ahaṃ, bhante, kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Labheyyāhaṃ, bhante, Bhagavato santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadan ti.
Anuññāto si pana tvaṃ, Raṭṭhapāla, mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti?
Na kho ahaṃ, bhante, anuññāto mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti.
Na kho, Raṭṭhapāla, Tathāgatā ananuññātaṃ mātāpitūhi pabbājentīti.
Svāhaṃ, bhante, tathā karissāmi yathā maṃ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti. Atha kho Raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhāy'; āsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena mātāpitaro ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā mātāpitaro etad avoca:-- Ammatātā, yathā yathā 'haṃ Bhagavatā dhammam desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṃkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ; icchām'; ahaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ {pabbajjuṃ}. Anujānātha maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti. Evaṃ vutte Raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro Raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etad avocuṃ:-- Tvaṃ kho, tāta Ratthapāla, amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhe ṭhito sukhaparibhato; na tvaṃ, tāta Raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. [Ehi tvaṃ, tāta Raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca {parivārehi} ca,


[page 057]
4. 2. RAṬṬHAPĀLASUTTAṂ (82). 57
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bhuñjanto pivanto {parivārento} kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṃ mayaṃ anujānāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya]; maraṇena pi te mayaṃ akāmakā vinā bhavissāma. Kiṃ pana mayaṃ taṃ jīvantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti?
Dutiyam pi kho --pe-- tatiyaṃ pi kho Raṭṭhapālo kulaputto mātāpitaro etad avoca:-- Ammatātā, yathā yathā 'haṃ Bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṃkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ; icchām'; ahaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajituṃ. Anujānātha maṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti. Tatiyam pi kho Raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro Raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etad avocuṃ: -- Tvaṃ kho, tāta Raṭṭhapāla, amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhe ṭhito sukhaparibhato; na tvaṃ, tāta Raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Ehi tvaṃ, tāta Raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṃ mayaṃ anujānāma agārasmā {anagāriyaṃ} pabbajjāya, maraṇena pi te mayaṃ akāmakā vinā bhavissāma. Kiṃ pana mayaṃ taṃ jīvantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti?
Atha kho Raṭṭhapālo kulaputto mātāpitūsu pabbajjaṃ alabhamāno tatth'; eva anantarahitāya bhūmiyā nipajji: Idh'; eva me maraṇaṃ bhavissati pabbajjā vā ti.


[page 058]
58 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
Atha kho Raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro Raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etad avocuṃ:-- Tvaṃ kho, tāta Raṭṭhapāla, amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhe ṭhito sukhaparibhato; na tvaṃ, tāta Raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uṭṭhehi, tāta Raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṃ mayaṃ anujānāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, maraṇena pi te mayaṃ akāmakā vinā bhavissāma. Kiṃ pana taṃ jīvantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti? Evaṃ vutte Raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. Dutiyam pi kho --pe-- tatiyam pi kho Raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro Raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etad avocuṃ:-- Tvaṃ kho, tāta Raṭṭhapāla, amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhe ṭhito sukhaparibhato; na tvaṃ, tāta Raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uṭṭhehi, tāta Raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu.
Na taṃ mayaṃ anujānāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, maraṇena pi te mayaṃ akāmakā vinā bhavissāma. Kiṃ pana mayaṃ taṃ jīvantaṃ anujānissāma agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti? Tatiyam pi kho Raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi.
[Atha kho Raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro yena Raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā ten'; upasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā Raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyake etad avocuṃ:-- Eso, tātā, Raṭṭhapālo kulaputto anantarahitāya bhūmiyā nipanno: Idh'; eva me maraṇaṃ bhavissati pabbajjā vā ti. Ehi, tātā, yena Raṭṭhapālo kulaputto ten'; upasaṃkamatha, upasaṃkamitvā Raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ evaṃ vadetha:-- Tvaṃ kho, samma Raṭṭhapāla, mātāpitunnaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhe ṭhito sukhaparibhato; na tvaṃ, samma Raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uṭṭhehi, samma Raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu. Na taṃ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, maraṇena pi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti.


[page 059]
4.2. RAṬṬHAPĀLASUTTAṂ (82). 59
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Kiṃ pana te taṃ jīvantaṃ anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti? ]
Atha kho Raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā [Raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitunnaṃ paṭisutvā] yena Raṭṭhapālo kulaputto ten'; upasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā Raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etad avocuṃ:-- Tvaṃ kho, samma Raṭṭhapāla, mātāpitunnaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhe ṭhito sukhaparibhato; na tvaṃ, samma Raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uṭṭhehi, samma Raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu; na taṃ mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, maraṇena pi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. Kiṃ pana te taṃ jīvantaṃ anujānissanti {agārasmā} anagāriyaṃ pabbajjāyāti? Evaṃ vutte Raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi. Dutiyam pi kho --pe-tatiyam pi kho Raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā Raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etad avocuṃ:-- Tvaṃ kho, samma Raṭṭhapāla, mātāpitunnaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhe ṭhito sukhaparibhato; na tvaṃ, samma Raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uṭṭhehi, samma Raṭṭhapāla, bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu; na taṃ mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, maraṇena pi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. Kiṃ pana te taṃ jīvantaṃ anujānissanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti? Tatiyam pi kho Raṭṭhapālo kulaputto tuṇhī ahosi.
Atho kho Raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena Raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro ten'; upasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā Raṭṭhapālassa kulaputtassa mātāpitaro etad avocuṃ:-- Ammatātā, eso Raṭṭhapālo kulaputto tatth'; eva anantarahitāya bhūmiyā nipanno Idh'; eva me maraṇaṃ bhavissati pabbajjā vā ti;


[page 060]
60 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sace tumhe Raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ nānujānissatha agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, tatth'; eva maraṇaṃ āgamissati. Sace pana tumhe Raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ anujānissatha agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, pabbajitaṃ pi naṃ dakkhissatha; sace Raṭṭhapālo kulaputto nābhiramissati agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, kā tassa aññā gati bhavissati? Idh'; eva paccāgamissati.
Anujānātha Raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāyāti.
Anujānāma, tātā, Raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, pabbajitena ca pana mātāpitaro uddassetabbā ti.
Atha kho Raṭṭhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena Raṭṭhapālo kulaputto ten'; upasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā Raṭṭhapālaṃ kulaputtaṃ etad avocuṃ:-- [Tvaṃ kho, samma Raṭṭhapāla, mātāpitunnaṃ ekaputtako piyo manāpo sukhe ṭhito sukhaparibhato; na tvaṃ, samma Raṭṭhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uṭṭhehi bhuñja ca piva ca paricārehi ca, bhuñjanto pivanto paricārento kāme paribhuñjanto puññāni karonto abhiramassu]. Anuññāto si mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya, pabbajitena ca pana te mātāpitaro uddassetabbā ti.
Atha kho Raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhahitvā balaṃ gahetvā yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Raṭṭhapālo kulaputto Bhagavantaṃ etad avoca:-Anuññāto ahaṃ, bhante, mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya; pabbājetu maṃ Bhagavā ti. Alattha kho Raṭṭhapālo kulaputto Bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ.
Atha kho Bhagavā acirūpasampanne āyasmante Raṭṭhapāle addhamāsūpasampanne Thullakoṭṭhite yathā 'bhirantaṃ viharitvā yena Sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi, anupubbena cārikaṃ caramāno yena Sāvatthi tad avasari. Tatra sudaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme.


[page 061]
4. 2. RAṬṬHAPĀLASUTTAṂ (82). 61
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Atha kho āyasmā Raṭṭhapālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirass'; eva yass'; aṭṭhāya kulaputtā sammad-eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tad anuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi; Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro kho pan'; āyasmā Raṭṭhapālo arahataṃ ahosi.
Atha kho āyasmā Raṭṭhapālo yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Raṭṭhapālo Bhagavantaṃ etad avoca:-- Icchām'; ahaṃ, bhante, mātāpitaro uddassetuṃ, sace maṃ Bhagavā anujānātīti.
Atha kho Bhagavā āyasmato Raṭṭhapālassa cetasā cetoparivitakkaṃ manasākāsi. Yadā Bhagavā aññāsi: Abhabbo kho Raṭṭhapālo kulaputto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāy'; āvattitun ti, atha kho Bhagavā āyasmantaṃ Raṭṭhapālaṃ etad avoca:-- Yassa dāni tvaṃ, Raṭṭhapāla, kālam maññasīti.
Atha kho āyasmā Raṭṭhapālo uṭṭhāy'; āsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaraṃ ādāya yena Thullakoṭṭhitaṃ tena cārikaṃ pakkāmi, anupubbena cārikaṃ caramāno yena Thullakoṭṭhitaṃ tad avasari. Tatra sudaṃ āyasmā Raṭṭhapālo Thullakoṭṭhite viharati rañño Koravyassa migācīre. Atha kho āyasmā Raṭṭhapālo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya Thullakoṭṭhitaṃ piṇḍāya pāvisi; Thullakoṭṭhite sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena sakapitu nivesanaṃ ten'; upasaṃkami. Tena kho pana samayena āyasmato Raṭṭhapālassa pitā majjhimāya dvārasālāya ullikhāpeti. Addasā kho āyasmato Raṭṭhapālassa pitā āyasmantaṃ Raṭṭhapālaṃ dūrato va āgacchantaṃ, disvāna etad avoca:-- Imehi muṇḍakehi samaṇakehi amhākaṃ ekaputtako piyo manāpo pabbājito ti.


[page 062]
62 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Atha kho āyasmā Raṭṭhapālo sakapitu nivesane n'; eva dānaṃ alattha na paccakkhānaṃ, aññadatthu akkosam eva alattha.
Tena kho pana samayena āyasmato Raṭṭhapālassa ñātidāsī ābhidosikaṃ kummāsaṃ chaḍḍetukāmā hoti. Atha kho āyasmā Raṭṭhapālo taṃ ñātidāsiṃ etad avoca:-- Sace taṃ, bhagini, chaḍḍanīyadhammaṃ, idha me patte ākirāti.
Atha kho āyasmato Raṭṭhapālassa ñātidāsī taṃ ābhidosikaṃ kummāsaṃ āyasmato Raṭṭhapālassa patte ākirantī hatthānañ ca pādānañ ca sarassa ca nimittaṃ aggahesi.
Atha kho āyasmato Raṭṭhapālassa ñātidāsī yen'; āyasmato Raṭṭhapālassa mātā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmato Raṭṭhapālassa mātaraṃ etad avoca:-- Yagghe 'yye jāneyyāsi, ayyaputto Raṭṭhapālo anuppatto ti.
Sace je saccaṃ vadasi, a-dāsī bhavasīti. Atha kho āyasmato Raṭṭhapālassa mātā yen'; āyasmato Raṭṭhapālassa pitā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmato Raṭṭhapālassa pitaraṃ etad avoca:-- Yagghe, gahapati, jāneyyāsi Raṭṭhapālo kira kulaputto anuppatto ti?
Tena kho pana samayena āyasmā Raṭṭhapālo taṃ ābhidosikaṃ kummāsaṃ aññataraṃ kuḍḍaṃ nissāya paribhuñjati.
Atha kho āyasmato Raṭṭhapālassa pitā yen'; āyasmā Raṭṭhapālo ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmantaṃ Raṭṭhapālaṃ etad avoca:-- Atthi nāma, tāta Raṭṭhapāla, ābhidosikaṃ kummāsaṃ paribhuñjissasi? Nanu, tāta Raṭṭhapāla, sakaṃ gehaṃ gantabban ti?
Kuto no, gahapati, amhākaṃ gehaṃ agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ? Anāgārā mayaṃ, gahapati; agamamhā kho te,


[page 063]
4. 2. RAṬṬHAPĀLASUTTAṂ (82). 63
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] gahapati, gehaṃ; tattha n'; eva dānaṃ alatthamha na paccakkhānaṃ, aññadatthu akkosaṃ eva alatthamhāti.
Ehi, tāta Raṭṭhapāla, gharaṃ gamissāmāti.
Alaṃ, gahapati; katam me ajjha bhattakiccan ti.
Tena hi, tāta Raṭṭhapāla, adhivāsehi svātanāya bhattan ti.
Adhivāsesi kho āyasmā Raṭṭhapālo tuṇhībhāvena. Atha kho āyasmato Raṭṭhapālassa pitā āyasmato Raṭṭhapālassa adhivāsanaṃ viditvā yena sakaṃ nivesanaṃ ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā mahantaṃ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṃ kārāpetvā kilañjehi paṭicchādāpetvā āyasmato Raṭṭhapālassa purāṇadūtiyike āmantesi:-- Etha tumhe vadhuke yena alaṅkārena alaṅkatā pubbe Raṭṭhapālassa kulaputtassa piyā 'hotha manāpā, tena alaṅkārena alaṅkarothāti. Atha kho āyasmato Raṭṭhapālassa pitā tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ {khādanīyaṃ} bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā āyasmato Raṭṭhapālassa kālaṃ ārocesi -- Kālo, tāta Raṭṭhapāla, niṭṭhitaṃ bhattan ti. Atha kho āyasmā Raṭṭhapālo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena sakapitu nivesanaṃ ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho āyasmato Raṭṭhapālassa pitā taṃ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṃ vivarāpetvā āyasmantaṃ Raṭṭhapālaṃ etad avoca:-- Idan te, tāta Raṭṭhapāla, mattikaṃ dhanaṃ, aññaṃ pettikaṃ, aññaṃ pitāmahaṃ; sakkā, tātā Raṭṭhapāla, bhoge ca bhuñjituṃ puññāni ca kātuṃ. Ehi tvaṃ, tāta Raṭṭhapāla,


[page 064]
64 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sikkhaṃ paccakkhāya hīnāy'; āvattitvā bhoge bhuñjassu puññāni ca karohīti.
Sace kho me tvaṃ, gahapati, vacanaṃ kareyyāsi, imaṃ hiraññasuvaṇṇassa puñjaṃ sakaṭesu āropetvā nibbāhāpetvā majjhe Gaṅgāya nadiyā sote opilāpeyyāsi. Taṃ kissa hetu? Uppajjissanti hi te, gahapati, tatonidānaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti.
Atha kho āyasmato Raṭṭhapālassa purāṇadūtiyikā paccekapādesu gahetvā āyasmantaṃ Raṭṭhapālaṃ etad avocuṃ: -- Kīdisā nāma tā, ayyaputtaka, accharāyo, yāsaṃ tvaṃ hetu brahmacariyaṃ carasīti?
Na kho mayaṃ, bhagini, accharānaṃ hetu brahmacariyaṃ carāmāti.
‘Bhagini'; -vādena no ayyaputto Raṭṭhapālo samudācaratīti tatth'; eva mucchitā papatiṃsu.
Atha kho āyasmā Raṭṭhapālo pitaraṃ etad avoca:-Sace, gahapati, bhojanaṃ dātabbaṃ, detha; mā no viheṭhethāti.
Bhuñja, tāta Raṭṭhapāla, niṭṭhitaṃ bhattan ti. Atha kho āyasmato Raṭṭhapālassa pitā āyasmantaṃ Raṭṭhapālaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi.
Atha kho āyasmā Raṭṭhapālo bhuttāvī onītapattapāṇī ṭhitako va imā {gāthā} abhāsi:--
Passa cittakataṃ bimbaṃ arukāyaṃ samussitaṃ
āturaṃ bahusaṃkappaṃ, yassa na 'tthi dhuvaṃ ṭhiti.
Passa cittakataṃ rūpaṃ maṇinā kuṇḍalena ca,
aṭṭhitañcena onaddhaṃ saha vatthehi sobhati.
Alattakakatā pādā mukhaṃ cuṇṇakamakkhitaṃ
alaṃ bālassa mohāya no ca pāragavesino.


[page 065]
4. 2. RAṬṬHAPĀLASUTTAṂ (82). 65
Aṭṭhapādakatā kesā nettā añjanamakkhitā
alaṃ bālassa mohāya no ca pāragavesino
Añjanī 'va navā cittā pūtikāyo alaṅkato
alaṃ bālassa mohāya no ca pāragavesino.
Odahī migavo pāsam; nāsadā vākaraṃ migo;
bhutvā nivāpaṃ gacchāma kandante migabandhake ti.
Atha kho āyasmā Raṭṭhapālo ṭhitako va imā gāthā bhāsitvā yena rañño Koravyassa migācīraṃ ten'; {upasaṃkami}, upasaṃkamitvā aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdi.
Atha kho rājā Koravyo migavaṃ āmantesi:-- Sodhehi, samma migava, migācīraṃ uyyānabhūmiṃ, gacchāma subhūmiṃ dassanāyāti. Evaṃ devāti kho migavo rañño Koravyassa paṭisutvā migācīraṃ sodhento addasa āyasmantaṃ Raṭṭhapālaṃ aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisinnaṃ; disvāna yena rājā Koravyo ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā rājānaṃ Koravyaṃ etad avoca:-- Suddhaṃ kho, deva, migācīraṃ; atthi c'; ettha Raṭṭhapālo nāma kulaputto imasmiṃ yeva Thullakoṭṭhite aggakulikassa putto yassa tvaṃ abhiṇhaṃ kittayamāno ahosi so aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisinno ti. Tena hi, samma migava, alaṃ dān'; ajja uyyānabhūmiyā, tam eva dāni mayaṃ bhavantaṃ Raṭṭhapālaṃ payirupāsissāmāti. Atha kho rājā Koravyo: Yaṃ tattha khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyattaṃ taṃ sabbaṃ vissajjethāti vatvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṃ yānaṃ abhirūhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi Thullakoṭṭhitamhā niyyāsi mahaccarājānubhāvena āyasmantaṃ Raṭṭhapālaṃ dassanāya. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko va ussaṭāya ussaṭāya parisāya yen'; āyasmā Raṭṭhapālo ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmatā Raṭṭhapālena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.


[page 066]
66 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
Ekamantaṃ ṭhito kho rājā Koravyo āyasmantaṃ Raṭṭhapālaṃ etad avoca:-- Idha bhavaṃ Raṭṭhapālo hatthatthare nisīdatūti.
Alam, mahārāja, nisīda tvaṃ; nisinno ahaṃ sake āsane ti.
Nisīdi kho rājā Koravyo paññatte āsane; nisajja kho rājā Koravyo āyasmantaṃ Raṭṭhapālaṃ etad avoca:-Cattār'; imāni, bho Raṭṭhapāla, pārijuññāni yehi pārijuññehi samannāgatā idh'; ekacce kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti. Katamāni cattāri? Jarāpārijuññaṃ vyādhipārijuññaṃ bhogapārijuññaṃ ñātipārijuññaṃ. Katamañ ca, bho Raṭṭhapāla, jarāpārijuññaṃ? Idha, bho Raṭṭhapāla, ekacco jiṇṇo hoti vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto. So iti paṭisañcikkhati:-- Ahaṃ kho 'mhi etarahi jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto, na kho pana mayā sukaraṃ anadhigatā vā bhogā adhigantuṃ adhigatā vā bhogā phātiṃ kātum; yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan ti. So tena jarāpārijuññena samannāgato kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati. Idaṃ vuccati, bho Raṭṭhapāla, jarāpārijuññaṃ. Bhavaṃ kho Raṭṭhapālo etarahi daharo yuvā susu kāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā. Taṃ bhoto Raṭṭhapālassa jarāpārijuññaṃ na 'tthi. Kiṃ bhavaṃ Raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito?
Katamañ ca, bho Raṭṭhapāla, vyādhipārijuññaṃ? Idha, bho Raṭṭhapāla, ekacco ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno.
So iti paṭisañcikkhati:-- Aham kho 'mhi etarahi ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. na kho pana mayā sukaraṃ anadhigatā vā bhogā adhigantuṃ adhigatā vā bhogā phātiṃ kātuṃ,


[page 067]
4. 2. RAṬṬHAPĀLASUTTAṂ (82). 67
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan ti. So tena vyādhipārijuññena samannāgato kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati. Idaṃ vuccati, bho Raṭṭhapāla, vyādhipārijuññaṃ. Bhavaṃ kho pana Raṭṭhapālo etarahi appābādho appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya. Taṃ bhoto Raṭṭhapālassa vyādhipārijuññaṃ na 'tthi. Kim bhavaṃ Raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito?
Katamañ ca, bho Raṭṭhapāla, bhogapārijuññaṃ? Idha, bho Raṭṭhapāla, ekacco aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo; tassa te bhogā anupubbena parikkhayaṃ gacchanti. So iti paṭisañcikkhati: Ahaṃ kho pubbe aḍḍho ahosiṃ mahaddhano mahābhogo; tassa me te bhogā anupubbena parikkhayaṃ gatā; na kho pana mayā sukaraṃ anadhigatā vā bhogā adhigantuṃ adhigatā vā bhogā phātiṃ kātuṃ. Yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan ti. So tena bhogapārijuññena samannāgato kesamassuṃ ohāretvā kāsāyani vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati. Idaṃ vuccati, bho Raṭṭhapāla, bhogapārijuññaṃ. Bhavaṃ kho pana Raṭṭhapālo imasmiṃ yeva Thullakoṭṭhite aggakulikassa putto. Taṃ bhoto Raṭṭhapālassa bhogapārijuññaṃ na 'tthi. Kiṃ bhavaṃ Raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito?
Katamañ ca, bho Raṭṭhapāla, ñātipārijuññaṃ? Idha, bho Raṭṭhapāla, ekaccassa bahū honti mittāmaccā ñātisālohitā; tassa te ñātakā anupubbena parikkhayaṃ gacchanti. So iti paṭisañcikkhati: Mamaṃ kho pubbe bahū ahesuṃ mittāmaccā ñātisālohitā; tassa me ñātakā anupubbena parikkhayaṃ gatā; na kho pana mayā sukaraṃ anadhigatā vā bhogā adhigantuṃ adhigatā vā bhogā phātiṃ kātuṃ. Yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan ti.


[page 068]
68 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] So tena ñātipārijuññena samannāgato kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajati. Idaṃ vuccati, bho Raṭṭhapāla, ñātipārijuññaṃ. Bhoto kho pana Raṭṭhapālassa imasmiṃ yeva Thullakoṭṭhite bahū mittāmaccā ñātisālohitā.
Taṃ bhoto Raṭṭhapālassa ñātipārijuññaṃ na 'tthi. Kiṃ bhavaṃ Raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito?
Imāni kho, bho Raṭṭhapāla, cattāri pārijuññāni yehi pārijuññehi samannāgatā idh'; ekacce kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti. Tāni bhoto Raṭṭhapālassa na 'tthi. Kiṃ bhavaṃ Raṭṭhapālo ñatvā vā disvā vā sutvā vā pabbajito ti.
Atthi kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā; ye ahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Katame cattāro? -- ‘Upanīyati loko addhuvo ti'; kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paṭhamo dhammuddeso uddiṭṭho; yam ahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito.
‘Attāṇo loko anabhissaro ti'; kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo dhammuddeso uddiṭṭho; yam ahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. ‘Assako loko sabbaṃ pahāya gamanīyan ti'; kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyo dhammuddeso uddiṭṭho; yam ahaṃ ñātvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. ‘Ūno loko atitto taṇhādāso ti'; kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena catuttho dhammuddeso uddiṭṭho; yam ahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Ime kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiṭṭhā;


[page 069]
4. 2. RAṬṬHAPĀLASUTTAṂ (82). 69
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ye ahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito ti.
‘Upanīyati loko addhuvo ti', bhavaṃ Raṭṭhapālo āha; imassa pana, bho Raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabbo ti?
Taṃ kim maññasi, mahārāja? Ahosi tvaṃ vīsativassuddesiko pi paṇṇuvīsativassuddesiko pi hatthismim pi katāvī assasmim pi katāvī rathasmim pi katāvī dhanusmim pi katāvī tharusmim pi katāvī ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaro ti?
Ahosiṃ ahaṃ, bho Raṭṭhapāla, vīsativassuddesiko pi paṇṇuvīsativassuddesiko pi hatthismim pi katāvī assasmim pi katāvī rathasmim pi katāvī dhanusmim pi katāvī tharusmim pi katāvī ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaro; appekadā 'haṃ, bho Raṭṭhapāla, iddhimā va maññe; na attano balena samasamaṃ samanupassāmīti.
Taṃ kim maññasi, mahārāja? Evam eva tvaṃ etarahi ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaro ti?
No h'; idaṃ, bho Raṭṭhapāla; etarahi jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto āsītiko vayo vattati; appekadā 'haṃ, bho Raṭṭhapāla: Idha pādaṃ karissāmīti aññen'; eva pādaṃ karomīti.
Idaṃ kho taṃ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ ‘Upanīyati loko addhuvo ti', yam ahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito ti.
Acchariyaṃ, bho Raṭṭhapāla, abbhutaṃ, bho Raṭṭhapāla, yāva subhāsitaṃ c'; idaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ‘Upanīyati loko addhuvo ti.'; Upanīyati hi, bho Raṭṭhapāla, loko addhuvo. Saṃvijjante kho, bho Raṭṭhapāla, imasmiṃ rājakule hatthikāyā pi assakāyā pi rathakāyā pi pattikāyā pi, ye amhākaṃ āpadāsu pariyodhāya vattissanti.


[page 070]
70 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ‘Attāṇo loko anabhissaro ti'; bhavaṃ Raṭṭhapālo āha. Imassa pana, bho Raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabbo ti?
Taṃ kim maññasi, mahārāja? Atthi te koci anusāyiko ābādho ti?
Atthi me, bho Raṭṭhapāla, anusāyiko vātābādho; appekadā maṃ, bho Raṭṭhapāla, mittāmaccā ñātisālohitā parivāretvā ṭhitā honti: Idāni rājā Koravyo kālaṃ karissati, idāni rājā Koravyo kālaṃ karissatīti.
Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja? Labhasi tvaṃ te mittāmacce ñātisālohite: Āyantu me bhonto mittāmaccā ñātisālohitā, sabbe va santā imaṃ vedanaṃ saṃvibhajatha yathā 'haṃ lahukatarikaṃ vedanaṃ vediyeyyan ti? Udāhu tvaṃ yeva taṃ vedanaṃ vediyasīti?
Nāhaṃ, bho Raṭṭhapāla, labhāmi te mittāmacce ñātisālohite: Āyantu me bhonto mittāmaccā ñātisālohitā, sabbe va santā imaṃ vedanaṃ saṃvibhajatha yathā 'haṃ lahukatarikaṃ vedanaṃ vediyeyyan ti. Atha kho aham eva taṃ vedanaṃ vediyāmīti.
Idaṃ kho taṃ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ ‘Attāṇo loko anabhissaroti'; ; yam ahaṃ ñātvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito ti.
Acchariyaṃ, bho Raṭṭhapāla, abbhutaṃ, bho Raṭṭhapāla, yāva subhāsitaṃ c'; idaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ‘Attāṇo loko anabhissaro ti.'; Attāṇo hi, bho Raṭṭhapāla, loko anabhissaro. Saṃvijjati kho, bho Raṭṭhapāla, imasmiṃ rājakule pahūtaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ bhūmigatañ ca vehāsaṭṭhañ ca. ‘Assako loko sabbaṃ pahāya gamanīyan ti'; bhavaṃ Raṭṭhapālo āha.
Imassa pana, bho Raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabbo ti?
Taṃ kim maññasi, mahārāja? Yathā tvaṃ etarahi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricāresi,


[page 071]
4. 2. RAṬṬHAPĀLASUTTAṂ (82). 71
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] lacchasi paratthā pi: Evaṃ evāhaṃ imeh'; eva pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricāremīti. Udāhu aññe imaṃ bhogaṃ paṭipajjissanti, tvaṃ pana yathākammaṃ gamissasīti?
Yathāhaṃ, bho Raṭṭhapāla, etarahi pañcahi gāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricāremi, nāhaṃ lacchāmi paratthā pi: Evaṃ evāhaṃ imeh'; eva pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgibhūto paricāremīti. Atha kho aññe imaṃ bhogaṃ paṭipajjissanti, ahaṃ pana yathākammaṃ gamissāmīti.
Idaṃ kho taṃ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ: ‘Assako loko, sabbaṃ pahāya gamanīyan ti;'; yam ahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito ti.
Acchariyaṃ, bho Raṭṭhapāla, abbhutaṃ, bho Raṭṭhapāla, yāva subhāsitañ c'; idaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ‘Assako loko, sabbaṃ pahāya gamanīyan ti.'; Assako hi, bho Raṭṭhapāla, loko sabbaṃ pahāya gamanīyaṃ. ‘Ūno loko atitto taṇhādāso ti'; bhavaṃ Raṭṭhapālo āha.
Imassa pana, bho Raṭṭhapāla, bhāsitassa kathaṃ attho daṭṭhabbo ti?
Taṃ kim maññasi, mahārāja? Phītaṃ Kuruṃ ajjhāvasasīti?
Evaṃ, bho Raṭṭhapāla; phītaṃ Kuruṃ ajjhāvasāmīti.
Taṃ kim maññasi, mahārāja? Idha te puriso āgaccheyya puratthimāya disāya saddhāyiko paccayiko, so taṃ upasaṃkamitvā evaṃ vadeyya: Yagghe, mahārāja, jāneyyāsi; ahaṃ āgacchāmi puratthimāya disāya; tatth'; addasaṃ mahantaṃ janapadaṃ iddhañ c'; eva phītañ ca bahujanaṃ ākiṇṇamanussaṃ; bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā, bahu tattha dantājinaṃ, bahu tattha hiraññasuvaṇṇaṃ akatañ c'; eva katañ ca, bahu tattha itthipariggaho; sakkā ca tāvatakena balatthena abhivijinituṃ; abhivijina, mahārājāti. Kinti naṃ kareyyāsīti?


[page 072]
72 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
Tam pi mayaṃ, bho Raṭṭhapāla, abhivijiya ajjhāvaseyyāmāti.
Taṃ kim maññasi, mahārāja? Idha te puriso āgaccheyya pacchimāya disāya -- pe -- uttarāya disāya, dakkhiṇaya disāya, pārasamuddato saddhāyiko paccayiko, so taṃ upasaṃkamitvā evaṃ vadeyya: Yagghe, mahārāja, jāneyyāsi ahaṃ āgacchāmi pārasamuddato, tatth'; addasaṃ mahantaṃ janapadaṃ iddhañ c'; eva phītañ ca bahujanaṃ ākiṇṇamanussaṃ, bahū tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā, bahu tattha dantājinaṃ, bahu tattha hiraññasuvaṇṇaṃ akatañ c'; eva katañ ca, bahu tattha itthipariggaho; sakkā ca tāvatakena balatthena abhivijinitum; abhivijina, mahārājāti. Kinti naṃ kareyyāsīti?
Taṃ pi mayaṃ, bho Raṭṭhapāla, abhivijiya ajjhāvaseyyāmāti.
Idaṃ kho taṃ, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ ‘Ūno loko atitto taṇhādāso ti'; ; yam ahaṃ ñatvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajito ti.
Acchariyaṃ, bho Raṭṭhapāla, abbhutaṃ, bho Raṭṭhapāla, yāva subhāsitañ c'; idaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsaṃbuddhena ‘Ūno loko atitto taṇhādāso ti.'; Ūno hi, bho Raṭṭhapāla, loko atitto taṇhādāso ti.
Idam avoc'; āyasmā Raṭṭhapālo; idaṃ vatvā athāparaṃ etad avoca:--
Passāmi loke sadhane manusse, laddhāna vittaṃ na dadanti mohā;
Luddhā dhanaṃ sanniccayaṃ karonti, bhiyyo va kāme abhipatthayanti.
Rājā pasayhā paṭhaviṃ vijitvā sasāgarantaṃ mahim āvasanto.
Oraṃ samuddassa atittarūpo pāraṃ samuddassa pi patthayetha.


[page 073]
4.2. RAṬṬHAPĀLASUTTAṂ (82). 73
Rājā ca aññe ca bahū manussā avītataṇhā maraṇaṃ upenti,
Ūnā va {hutvāna} jahanti dehaṃ; kāmehi lokamhi na h'; atthi titti.
Kandanti naṃ ñātī pakiriya kese, ‘Aho vatā ne3 amarā ti'; c'; āhu;
Vatthena naṃ pārutaṃ nīharitvā citaṃ samādāya tato ḍahanti.
So ḍayhati sūlehi tujjamāno ekena vatthena pahāya bhoge;
Na mīyamānassa bhavanti tāṇā ñātī 'dha mittā atha vā sahāyā.
Dāyādakā tassa dhanaṃ haranti, satto pana gacchati yena kammaṃ.
Na mīyamānaṃ dhanam anveti kiñci puttā ca dārā ca dhanañ ca raṭṭhaṃ.
Na dīgham āyuṃ labhate dhanena, na cāpi vittena jaraṃ vihanti.
Appaṃ h'; idaṃ jīvitaṃ, āhu dhīrā, asassataṃ vippariṇāmadhammaṃ.
Aḍḍhā daḷiddā ca phusanti phassaṃ, bālo ca dhīro ca tath'; eva phuṭṭho.
Bālo hi bālyā vadhito va seti, dhīro ca na vedhati phassaphuṭṭho.
Tasmā hi paññā va dhanena seyyo yāya vosānaṃ {idhādhigacchati}.
Asositattā hi bhavābhavesu pāpāni kammāni karonti mohā.
Upeti gabbhañ ca parañ ca lokaṃ saṃsāram āpajja paramparāya.
Tass'; appapañño abhisaddahanto upeti gabbhañ ca parañ ca lokaṃ.


[page 074]
74 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
Coro yathā sandhimukhe gahīto sakammanā haññati pāpadhammo,
Evaṃ pajā; pecca paramhi loke sakammanā haññati pāpadhammo.
Kāmā hi citrā madhurā manoramā virūparūpena mathenti cittaṃ;
Adīnavaṃ kāmaguṇesu disvā tasmā ahaṃ pabbajito 'mhi, rāja.
Dumapphalānīva patanti {māṇavā} daharā ca vuddhā ca sarīrabhedā;
Etam pi disvā pabbajito 'mhi, rāja; apaṇṇakaṃ sāmaññam eva seyyo ti.
RAṬṬHAPĀLASUTTAṂ DUTIYAṂ.
83.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Mithilāyaṃ viharati Makhādevambavane. Atha kho Bhagavā aññatarasmiṃ padese sitaṃ patvākāsi. Atha kho āyasmato Ānandassa etad ahosi: Ko nu kho hetu ko paccayo Bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena Tathāgatā sitaṃ pātukarontīti.
Atha kho āyasmā Ānando ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena Bhagavā ten'; añjalim paṇāmetvā Bhagavantaṃ etad avoca: Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo Bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraṇena Tathāgatā sitaṃ pātukarontīti.
Bhūtapubbaṃ, Ānanda, imissā yeva Mithilāyaṃ rājā ahosi Makhādevo nāma dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu c'; eva jānapadesu ca, uposathañ ca upavasati cātuddasiṃ pañcaddasiṃ aṭṭhamiñ ca pakkhassa.


[page 075]
4.3. MAKHĀDEVASUTTAṂ (83). 75
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Atha kho, Ānanda, rājā Makhādevo bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi: Yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmiṃ phalitāni jātāni, atha me āroceyyāsīti. Evaṃ devāti kho, Ānanda, kappako rañño Makhādevassa paccassosi. Addasā kho, Ānanda, kappako bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena rañño Makhādevassa sirasmiṃ phalitāni jātāni, disvāna rājānaṃ Makhādevaṃ etad avoca: Pātubhūtā kho devassa devadūtā; dissanti sirasmiṃ phalitāni jātānīti. Tena hi, samma kappaka, tāni phalitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā mamaṃ añjalismiṃ patiṭṭhāpehīti. Evaṃ devāti kho, Ānanda, kappako rañño Makhādevassa paṭisutvā tāni phalitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā rañño Makhādevassa añjalismiṃ patiṭṭhāpesī. Atha kho, Ānanda, rājā Makhādevo kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etad avoca: Pātubhūtā kho me, tāta kumāra, devadūtā, dissanti sirasmiṃ phalitāni jātāni. Bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesituṃ. Ehi tvaṃ, tāta kumāra, imaṃ rajjaṃ paṭipajja; ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi. Tena hi, tāta kumāra, yadā tvam pi passeyyāsi sirasmiṃ phalitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi. Yena me idaṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosi. Yasmiṃ kho, tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vaṭṭassa samucchedo hoti, so tesaṃ antimapuriso hoti. Tan tāhaṃ, tāta kumāra, evaṃ vadāmi: Yena me idaṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi,


[page 076]
76 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosīti.
Atha kho. Ānanda, rājā Makhādevo kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃ yeva Makhādevambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā vihāsi. Karuṇāsahagatena cetasā -- pe -- muditāsahagatena cetasā, upekhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catuṭṭhiṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā vihāsi. Rājā kho pan', Ānanda.
Makhādevo caturāsītivassasahassāni kumārakīḷikaṃ kīḷi; caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresi; caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresi; caturāsītivassasahassāni imasmiṃ yeva Makhādevambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyaṃ cari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā param maraṇā brahmalokūpago ahosi.
Atha kho, Ānanda, rañño Makhādevassa putto bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi: Yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmiṃ phalitāni jātāni, atha me āroceyyāsīti.
Evaṃ devāti kho, Ānanda, kappako rañño Makhādevassa puttassa paccassosi. Addassā kho, Ānanda, kappako bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena rañño Makhādevassa puttassa sirasmiṃ phalitāni jātāni; disvā rañño Makhādevassa puttaṃ etad avoca: Pātubhūtā kho devassa devadūtā; dissanti sirasmiṃ phalitāni jātānīti.


[page 077]
4.3. MAKHĀDEVASUTTAṂ (83). 77
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Tena hi, samma kappaka, tāni phalitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṃ patiṭṭhāpehīti. Evaṃ devāti kho. Ānanda, kappako rañño Makhādevassa puttassa paṭisutvā tāni phalitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā rañño Makhādevassa puttassa añjalismiṃ patiṭṭhāpesi. Atha kho. Ānanda, rañño Makhādevassa putto kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etad avoca: Pātubhūtā kho me, tāta kumāra, devadūtā; dissanti sirasmim phalitāni jātāni. Bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesituṃ. Ehi tvaṃ, tāta kumāra, imaṃ rajjaṃ paṭipajja; ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi. Tena hi, tāta kumāra, yadā tvam pi passeyyāsi sirasmiṃ phalitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi. Yena me idaṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosi. Yasmiṃ kho. tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vaṭṭassa samucchedo hoti, so tesaṃ antimapuriso hoti; tan tāhaṃ, tāta kumāra, evaṃ vadāmi: Yena me idaṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosīti.
Atha kho, Ānanda, rañño Makhādevassa putto kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃ yeva Makhādevambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā vihāsi, karuṇāsahagatena cetasā --{pe}-- muditāsahagatena cetasā, upekhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā vihāsi.


[page 078]
78 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Rañño kho pan', Ānanda, Makhādevassa putto caturāsītivassasahassāni kumārakīḷikaṃ kīḷi; caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni imasmiṃ yeva Makhādevambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyaṃ cari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā param maraṇā brahmalokūpago ahosi.
Rañño kho pan', Ānanda, Makhādevassa puttapaputtakā tassa paramparā caturāsītikhattiyasahassāni imasmiṃ yeva Makhādevambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagārīyaṃ pabbajiṃsu. Te mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā vihariṃsu, karuṇāsahagatena cetasā, muditāsahagatena cetasā, upekhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihariṃsu, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā vihariṃsu. Te caturāsītivassasahassāni kumārakīḷikaṃ kīḷiṃsu, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresuṃ, caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kāresuṃ, caturāsītivassasahassāni imasmiṃ Makhādevambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā brahmacariṃ cariṃsu. Te cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā param maraṇā brahmalokūpagā ahesuṃ.
Nimi tesaṃ rājānaṃ pacchimako ahosi dhammiko dhammarājā, dhamme ṭhito mahārājā, dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu c'; eva jānapadesu ca, uposathañ ca upavasati cātuddasiṃ pañcaddasiṃ aṭṭhamiñ ca pakkhassa.
Bhūtapubbaṃ, {Ānanda}, devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ Sudhammāyaṃ sabhāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayam antarākathā udapādi:


[page 079]
4.3. MAKHĀDEVASUTTAṂ (83). 79
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Lābhā vata bho Videhānaṃ, suladdhaṃ vata bho Videhānaṃ yesaṃ Nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu c'; eva jānapadesu ca, uposathañ ca upavasati cātuddasiṃ pañcaddasiṃ aṭṭhamiñ ca pakkhassāti.
Atha kho, Ānanda, Sakko devānam indo deve Tāvatiṃse āmantesi: Iccheyyātha no tumhe mārisā Nimi-rājānaṃ daṭṭhun ti? Icchāma mayaṃ mārisa Nimi-rājānaṃ daṭṭhun ti. Tena kho pana samayena Nimirājā tadahu 'posathe pannarase sīsaṃ nahāto uposathiko upari pāsādavaragato nisinno hoti.
Atha kho, Ānanda, Sakko devānam indo seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ sammiñjeyya, evam eva devesu Tāvatiṃsesu antarahito Nimissa rañño mukhe pāturahosi. Atha kho, Ānanda, Sakko devānam indo Nimi-rājānaṃ etad avoca: Lābhā te, mahārāja, suladdhaṃ te, mahārāja; devā, mahārāja, Tāvatiṃsā Sudhammāyaṃ sabhāyaṃ kittayamānarūpā sannisinnā: Lābhā . . . &c. as above . . . aṭṭhamiñ ca pakkhassāti. Devā te, mahārāja, Tāvatiṃsā dassanakāmā; tassa te ahaṃ, mahārāja, sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ pahiṇissāmi; abhirūheyyāsi, mahārāja, dibbaṃ yānaṃ avikampamāno ti.
Adhivāsesi kho, Ānanda, Nimi rājā tuṇhībhāvena.
Atha kho, Ānanda, Sakko devānam indo Nimissa rañño adhivāsanaṃ viditvā seyyathāpi nāma . . . &c. as above . . . antarahito devesu Tāvatiṃsesu pāturahosi.
Atha kho, Ānanda, Sakko devānam indo Mātali -- saṃgāhakaṃ āmantesi: Ehi tvaṃ, samma Mātali, sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā Nimi-rājānaṃ upasaṃkamitvā evaṃ vadesi:-- Ayan te, mahārāja, sahassayutto ājaññaratho Sakkena devānam indena pesito; abhirūheyyāsi, mahārāja, dibbaṃ yānaṃ avikampamāno ti.


[page 080]
80 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Evaṃ hotu bhaddan tavāti kho, Ānanda, Mātali saṃgāhako Sakkassa devānam indassa paṭisutvā sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā Nimi-rājānaṃ upasaṃkamitvā etad avoca: Ayan te, mahārāja, sahassayutto ājaññaratho Sakkena devānam indena pesito; abhirūha, mahārāja, dibbaṃ yānaṃ avikampamāno. Api ca, mahārāja, katamena taṃ nemi, -- yena vā pāpakammā pāpakānaṃ kammānaṃ vipākaṃ paṭisaṃvedenti, yena vā kalyāṇakammā kalyāṇānaṃ kammānaṃ vipākaṃ paṭisaṃvedentīti? Ubhayen'; eva maṃ, Mātali, nehīti. Sampāpesi kho, Ānanda, Mātali saṃgāhako Nimi-rājānaṃ Sudhammaṃ sabhaṃ. Addasā kho. Ānanda, Sakko devānam indo Nimi-rājānaṃ dūrato va āgacchantaṃ, disvāna Nimi-rājānaṃ etad avoca: Ehi kho, mahārāja, sāgataṃ, mahārāja; devā te, mahārāja, Tāvatiṃsā Sudhammāyaṃ sabhāyaṃ kittayamānarūpā sannisinnā:-Lābhā . . . &c. as above . . . aṭṭhamiñ ca pakkhassāti.
Devā te, mahārāja, Tāvatiṃsā dassanakāmā; abhirama, mahārāja, devesu devānubhāvenāti.
Alaṃ mārisa tatth'; eva maṃ Mithilaṃ paṭinetu, tatthāhaṃ dhammaṃ carissāmi brāhmaṇagahapatikesu negamesu c'; eva jānapadesu ca, uposathañ ca upavasissāmi catuddasiṃ pañcadasiṃ aṭṭhamiñ ca pakkhassāti.
Atha kho, Ānanda, Sakko devānam indo Mātali-saṃgāhakaṃ āmantesi:-- Ehi tvaṃ, samma Mātali, sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā Nimi-rājānaṃ tatth'; eva Mithilaṃ paṭinehīti. Evaṃ bhaddan tavāti kho, Ānanda. Mātali saṃgāhako Sakkassa devānam indassa paṭisutvā sahassayuttaṃ ājaññarathaṃ yojetvā Nimi-rājānaṃ tatth'; eva Mithilaṃ paṭinesi.
Tatra sudaṃ, Ānanda, Nimirājā dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu c'; eva jānapadesu ca, uposathañ ca upavasati cātuddasiṃ pañcaddasiṃ aṭṭhamiñ ca pakkhassa.


[page 081]
4. 3. MAKHĀDEVASUTTAṂ (83). 81
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Atha kho, Ānanda, Nimi-rājā bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena kappakaṃ āmantesi: Yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmiṃ phalitāni jātāni, atha me āroceyyāsīti. Evaṃ devāti kho, Ānanda, kappako Nimissa rañño paccassosi. Addasā kho, Ānanda, kappako bahunnaṃ vassānaṃ bahunnaṃ vassasatānaṃ bahunnaṃ vassasahassānaṃ accayena Nimissa rañño sirasmiṃ phalitāni jātāni; disvā Nimi-rājānaṃ etad avoca: Pātubhūtā kho devassa devadūtā; dissanti sirasmiṃ phalitāni jātānīti. Tena hi, samma kappaka, tāni phalitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā mama añjalismiṃ patiṭṭhāpehīti. Evaṃ devāti kho, Ānanda, kappako Nimissa rañño paṭisutvā tāni phalitāni sādhukaṃ saṇḍāsena uddharitvā Nimissa rañño añjalismiṃ patiṭṭhāpesi. Atha kho, Ānanda, Nimi rājā kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ āmantāpetvā etad avoca: Pātubhūtā kho me, tāta kumāra, devadūtā; dissanti sirasmiṃ phalitāni jātāni. Bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesituṃ. Ehi {tvaṃ} tāta kumāra, imaṃ rajjaṃ paṭipajja; ahaṃ pana kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissāmi. Tena hi, tāta kumāra, yadā tvam pi passeyyāsi sirasmiṃ phalitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyāsi. Yena me idaṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosi. Yasmiṃ kho, tāta kumāra, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vaṭṭassa samucchedo hoti, so tesaṃ antimapuriso hoti. Tan tāhaṃ, tāta kumāra, evaṃ vadāmi: Yena me idaṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitaṃ anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaṃ antimapuriso ahosīti.
Atha kho, Ānanda, Nimi-rājā kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ kumāraṃ sādhukaṃ rajje samanusāsitvā imasmiṃ yeva Makhādevambavane kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji.
So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ,


[page 082]
82 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā vihāsi; karuṇāsahagatena cetasā -- pe -- muditāsahagatena cetasā, upekhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā vihāsi, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catuṭṭhiṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā vihāsi.
Nimi kho pan', Ānanda, rājā caturāsītivassasahassāni kumārakīḷikaṃ kīḷi, caturāsītivassasahassāni oparajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni imasmiṃ yeva Makhādevambavane agārasmā anagāriyaṃ pabbajito brahmacariyaṃ cari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā param maraṇā brahmalokūpago ahosi.
Nimissa kho pan', Ānanda, rañño Kaḷārajanako nāma putto ahosi. So na agārasmā anagāriyaṃ pabbaji; so taṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ samucchindi; so tesaṃ antimapuriso ahosi.
Siyā kho pana te. Ānanda, evam assa: Añño nūna tena, samayena rājā Makhādevo ahosi, yena taṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitan ti. Na kho pan'; etaṃ, Ānanda, evaṃ daṭṭhabbaṃ.
Ahaṃ tena samayena rājā Makhādevo ahosiṃ; ahan taṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihaniṃ; mayā taṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitaṃ; pacchimā janatā anuppavattesi. Taṃ kho pan', Ānanda, kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati, yāvad eva brahmalokupapattiyā. Idaṃ kho pan', Ānanda, etarahi mayā kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya {nibbānāya} saṃvattati. Katamā c', Ānanda, etarahi mayā kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati?
Ayam eva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathīdaṃ: Sammādiṭṭhi sammāsaṃkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.


[page 083]
4.4 MADHURASUTTAṂ (84). 83
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Idaṃ kho, Ānanda, etarahi mayā kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitaṃ ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Tam kho ahaṃ, Ānanda, evaṃ vadāmi: Yena me idaṃ kalyāṇaṃ vattaṃ nihitaṃ anuppavatteyyātha, mā kho me tumhe antimapuriso ahuvattha. Yasmiṃ kho, Ānanda, purisayuge vattamāne evarūpassa kalyāṇassa vaṭṭassa samucchedo hoti, so tesaṃ antimapuriso hoti. Taṃ vo ahaṃ, Ānanda, evaṃ vadāmi: Yena me idaṃ kalyāṇaṃ vaṭṭaṃ nihitaṃ anuppavatteyyātha, mā kho me tumhe antimapuriso ahuvatthāti.
Idam avoca Bhagavā. Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
MAKHĀDEVASUTTAṂ TATIYAṂ.
84.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ āyasmā Mahā-Kaccāno Madhurāyaṃ viharati Gundāvane. Assosi kho rājā Madhuro Avantiputto: Samaṇo khalu bho Kaccāno Madhurāyaṃ viharati Gundāvane; taṃ kho pana bhavantaṃ Kaccānaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato, -- paṇḍito vyatto medhāvī bahussuto cittakathī kalyāṇapaṭibhāno vuddho c'; eva arahā ca; sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotīti. Atha kho rājā Madhuro Avantiputto bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṃ yānaṃ abhirūhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi Madhurāya niyyāsi mahaccarājānubhāvena āyasmantaṃ Mahā-Kaccānam dassanāya; yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko va yen'; āyasmā Mahā-Kaccāno ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmatā Mahā-Kaccānena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.


[page 084]
84 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Ekamantaṃ nisinno kho rājā Madhuro Avantiputto āyasmantaṃ MahāKaccānaṃ etad avoca: Brāhmaṇā, bho Kaccāna, evam āhaṃsu -- Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇā va sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇā va sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇā Brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā ti. Idha bhavaṃ Kaccāno kim āhāti?
Ghoso yeva kho eso, mahārāja, lokasmiṃ: Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇā va sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇā va sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇā Brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā ti. Tad aminā p'; etaṃ; mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ yathā ghoso yev'; eso lokasmiṃ: Brāhmaṇā va settho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo --pe-- brahmadāyādā ti. Taṃ kim maññasi, mahārāja?
Khattiyassa ce pi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā, khattiyo pi 'ssāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, brāhmaṇo pi 'ssāssa, vesso pi 'ssāssa, suddo pi 'ssāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī ti?
Khattiyassa ce pi, bho Kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā, khattiyo pi 'ssāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, brāhmaṇo pi 'ssāssa, vesso pi 'ssāssa, suddo pi 'ssāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī ti.
Taṃ kim maññasi, mahārāja? Brāhmaṇassa ce pi ijjheyya dhanena vā dhaññena va rajatena vā jātarūpena vā, brāhmaṇo pi 'ssāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, vesso pi 'ssāssa, suddo pi 'ssāssa,


[page 085]
4.4. MADHURASUTTAṂ (84). 85
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] khattiyo pi 'ssāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī ti?
Brāhmaṇassa ce pi, bho Kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā, brāhmaṇo pi 'ssāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, vesso pi 'ssāssa, suddo pi 'ssāssa, khattiyo pi 'ssāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī ti.
Taṃ kim maññasi, mahārāja? Vessassa ce pi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā, vesso pi 'ssāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, suddo pi 'ssāssa, khattiyo pi 'ssāssa, brāhmaṇo pi 'ssāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī ti?
Vessassa ce pi, bho Kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā, vesso pi 'ssāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, suddo pi 'ssāssa, khattiyo pi 'ssāssa, brāhmaṇo pi 'ssāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī ti.
Taṃ kim maññasi, mahārāja? Suddassa ce pi ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā, suddo pi 'ssāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, khattiyo pi 'ssāssa, brāhmaṇo pi 'ssāssa, vesso pi 'ssāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī ti?
Suddassa ce pi, bho Kaccāna, ijjheyya dhanena vā dhaññena vā rajatena vā jātarūpena vā, suddo pi 'ssāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī, khattiyo pi 'ssāssa, brāhmaṇo pi 'ssāssa, vesso pi 'ssāssa pubbuṭṭhāyī pacchānipātī kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī piyavādī ti.
Taṃ kiṃ maññasi, mahārāja? Yadi evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti? no vā?kathaṃ vā te ettha hotīti?


[page 086]
86 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
Addhā kho, bho Kaccāna, evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti; na 'saṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmīti.
Iminā pi kho etaṃ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ yathā ghoso yev'; eso lokasmiṃ: Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo --pe-- brahmadāyādā ti. Taṃ kim maññasi, mahārāja? Idhāssa khattiyo pāṇātipāti adinnādāyi kāmesu micchācārī musāvādī pisuṇāvāco pharusāvāco samphappalāpī abhijjhālū byāpannacitto micchādiṭṭhī; kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjeyya?
no vā? kathaṃ vā te ettha hotīti?
Khattiyo pi hi, bho Kaccāna, paṇātipāti adinnādāyi kāmesu micchācārī musāvādī pīsuṇāvāco pharusāvāco samphappalāpī abhijjhālū byāpannacitto micchādiṭṭhī, kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjeyya. Evaṃ me ettha hoti, evañ ca pana me etaṃ arahataṃ sutan ti.
Sādhu sādhu, mahārāja; sādhu kho te etaṃ, mahārāja, evaṃ hoti; sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. Taṃ kim maññasi, mahārāja? Idhāssa brāhmaṇo, idhāssa vesso, idhāssa suddo pāṇātipāti adinnādāyi --pe-- kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjeyya? no vā? kathaṃ vā te ettha hotīti?
Suddo pi hi, bho Kaccāna, pāṇātipāti adinnādāyi --pe-kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjeyya. Evañ ca pana me etaṃ arahataṃ sutan ti.
Sādhu sādhu, mahārāja; sādhu kho te etaṃ, mahārāja, evaṃ hoti; sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. Taṃ kim maññasi, mahārāja? Yadi evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti? no vā? kathaṃ vā te ettha hotīti?


[page 087]
4. 4. MADHURASUTTAṂ (84). 87
Addhā kho, bho Kaccāna, evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti; na 'saṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmīti.
Iminā pi kho etaṃ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ yathā ghoso yev'; eso lokasmiṃ: Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo --pe-- brāhmadāyādā ti. Taṃ kim maññasi, mahārāja? Idhāssa khattiyo pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāvācāya paṭivirato pharusāvācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālū abyāpannacitto sammādiṭṭhī, kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjeyya? no vā? kathaṃ vā te ettha hotīti?
Khattiyo pi hi, bho Kaccāna, pāṇātipatā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisuṇāvācāya paṭivirato pharusāvācāya paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālū abyāpannacitto sammādiṭṭhī kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjeyya. Evam me ettha hoti, evañ ca pana me etaṃ arahatam sutan ti.
Sādhu sādhu, mahārāja; sādhu kho te etaṃ, mahārāja, evaṃ hoti; sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. Taṃ kim maññasi, mahārāja? Idhāssa brāhmaṇo, idhāssa vesso, idhāssa suddo pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato --pe-- sammādiṭṭhī, kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjeyya? no vā? kathaṃ vā te ettha hotīti ti?
Suddo pi hi, bho Kaccāna, pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato --pe-- sammādiṭṭhī, kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjeyya. Evam me ettha hoti, evañ ca pana me etaṃ arahataṃ sutan ti.
Sādhu sādhu, mahārāja; sādhu kho te etaṃ, mahārāja, evaṃ hoti; sādhu ca pana te etaṃ arahataṃ sutaṃ. Taṃ kim maññasi, mahārāja? Yadi evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti? no vā? kathaṃ vā te ettha hotīti?


[page 088]
88 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
Addhā kho, bho Kaccāna, evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti; na 'sam ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmīti.
Iminā pi kho etaṃ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ, yathā ghoso yev'; eso lokasmiṃ: Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo, hīno añño yaṇṇo --pe-- brahmadāyādā ti. Taṃ kim maññasi, mahārāja? Idha khattiyo sandhiṃ vā chindeyya, nillopaṃ vā hareyya, ekāgārikaṃ vā kareyya, paripanthe vā tiṭṭheyya, paradāraṃ vā gaccheyya; tañ ce te purisā gahetvā dasseyyuṃ: Ayan te, deva. coro āgucārī, imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehīti;-- kinti naṃ kareyyāsīti?
Ghāteyyāma vā, bho Kaccāna, jāpeyyāma vā pabbājeyyāma vā yathāpaccayaṃ vā kareyyāma. Taṃ kissa hetu?
Yā hi 'ssa, bho Kaccāna, pubbe khattiyo ti samaññā, sā 'ssa antarahitā; coro t'; eva saṅkhaṃ gacchatīti.
Taṃ kim maññasi, mahārāja? Idha brāhmaṇo, idha vesso, idha suddo sandhiṃ vā chindeyya, nillopaṃ vā hareyya, ekāgārikaṃ vā kareyya, paripanthe vā tiṭṭheyya, paradāraṃ vā gaccheyya; tañ ce te purisā gahetvā dasseyyuṃ: Ayan te, deva, coro āgucārī, imassa yaṃ icchasi taṃ daṇḍaṃ paṇehīti; -- kinti naṃ kareyyāsīti?
Ghāteyyāma vā, bho Kaccāna, jāpeyyāma vā pabbājeyyāma vā yathāpaccayaṃ vā kareyyāma. Taṃ kissa hetu?
Yā hi 'ssa, bho Kaccāna, pubbe suddo ti samaññā, sa 'ssa antarahitā, coro t'; eva saṅkhaṃ gacchatīti.
Taṃ kim maññasi, mahārāja? Yadi evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti? no vā? kathaṃ vā te ettha hotīti?
Addhā kho, bho Kaccāna, evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti, na 'saṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassāmīti.
Iminā pi kho etaṃ, mahārāja, pariyāyena veditabbaṃ yathā ghoso yev'; eso lokasmiṃ: Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo


[page 089]
4. 4. MADHURASUTTAṂ (84). 89
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] --pe-- brahmadāyādā ti. Taṃ kim maññasi, mahārāja? Idha khattiyo kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito assa, virato pāṇātipātā virato adinnādānā virato musāvādā ekabhattiko brahmacārī sīlavā kalyāṇadhammo;-- kinti naṃ kareyyāsīti?
Abhivādeyyāma vā, bho Kaccāna, paccuṭṭheyyāma vā, āsanena vā nimanteyyāma, abhinimanteyyāma pi naṃ
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, dhammikaṃ vā assa rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāma.
Taṃ kissa hetu? Yā hi 'ssa, bho Kaccāna, pubbe khattiyo ti samaññā, sā 'ssa antarahitā. samaṇo t'; eva saṅkhaṃ gacchatīti.
Taṃ kim maññasi, mahārāja? Idha brāhmaṇo, idha vesso, idha suddo kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito assa, virato pāṇātipātā virato adinnādānā virato musāvādā ekabhattiko brahmacārī sīlavā kalyāṇadhammo;-- kinti naṃ kareyyāsīti?
Abhivādeyyāma vā, bho Kaccāna, paccuṭṭheyyāma vā, āsanena vā nimanteyyāma, abhinimanteyyāma pi naṃ
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, dhammikaṃ vā assa rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāma.
Taṃ kissa hetu? Yā hi 'ssa, bho Kaccāna, pubbe suddo ti samaññā, sā 'ssa antarahitā, samaṇo t'; eva saṅkhaṃ gacchatīti.
Taṃ kim maññasi, mahārāja? Yadi evaṃ sante, ime cattāro vaṇṇā samasamā honti? no vā? kathaṃ vā te ettha hotīti?
Addhā kho, bho Kaccāna, evaṃ sante ime cattāro vaṇṇā samasamā honti, na 'saṃ ettha kiñci nānākaraṇaṃ samanupassamīti.
Iminā pi kho etaṃ, mahārāja, pariyāyena veditabbam, yathā ghoso yev'; eso lokasmiṃ: Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇā va sukko vaṇṇo, kaṇho añño {vaṇṇo}; brāhmaṇā va sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇā Brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā ti.


[page 090]
90 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
Evaṃ vutte rājā Madhuro Avantiputto āyasmantaṃ Mahā-Kaccānaṃ etad avoca: Abhikkantaṃ, bho Kaccāna, abhikkantaṃ, bho Kaccāna. Seyyathāpi, bho Kaccāna, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya: Cakkhumanto rūpāni dakkhintīti;-- evam eva bhotā Kaccānena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ Kaccānaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañ ca bhikkhusaṃghañ ca; upāsakaṃ maṃ bhavaṃ Kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan ti.
Mā kho maṃ tvaṃ, mahārāja, saraṇaṃ agamāsi. Tam eva tvaṃ Bhagavantaṃ saraṇaṃ gaccha yam ahaṃ saraṇaṃ gato ti.
Kahaṃ pana, bho Kaccāna, etarahi so Bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddho ti?
Parinibbuto kho, mahārāja, etarahi so Bhagavā arahaṃ sammāsambuddho ti.
Sace hi mayaṃ, bho Kaccāna, suṇeyyāma tam Bhagavantaṃ dasasu yojanesu, dasa pi mayaṃ yojanāni gaccheyyāma taṃ Bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Sace hi mayaṃ, bho Kaccāna, suṇeyyāma taṃ Bhagavantaṃ vīsatiyā yojanesu, tiṃsatiyā yojanesu, cattālīsāya yojanesu, paññāsāya yojanesu, -- paññāsam pi mayaṃ yojanāni gaccheyyāma taṃ Bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Yojanasate ce pi mayam, bho Kaccāna, suṇeyyāma taṃ Bhagavantaṃ, yojanasatam pi mayaṃ gaccheyyāma tam Bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Yato ca kho, bho Kaccāna, parinibbuto so Bhagavā, parinibbutam pi mayaṃ taṃ Bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañ ca bhikkhusaṃghañ ca; upāsakaṃ maṃ bhavaṃ Kaccāno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan ti.
MADHURA8-SUTTAṂ CATUTTHAṂ.


[page 091]
4. 5. BODHIRĀJAKUMĀRASUTTAṂ (85). 91
85.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Bhaggesu viharati Suṃsumāragire Bhesakaḷāvane migadāye. Tena kho pana samayena Bodhissa rājakumārassa Kokanado nāma pāsādo acirakārito hoti anajjhāvuttho samaṇena vā brāhmaṇena vā kenaci vā manussabhūtena. Atha kho Bodhi rājakumāro Sañjikāputtaṃ māṇavaṃ āmantesi: Ehi tvam, samma Sañjikāputta, yena Bhagavā ten'; upasaṃkama; upasaṃkamitvā mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vanda, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha: Bodhi, bhante, rājakumāro Bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatīti; evañ ca vadehi: Adhivāsetu kira, bhante, Bhagavā Bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenāti. Evaṃ bho ti kho Sañjikāputto māṇavo Bodhissa rājakumārassa paṭisutvā yena Bhagavā ten'; upasaṃkami; upasaṃkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Sañjikāputto māṇavo Bhagavantaṃ etad avoca: -- Bodhi, bho Gotama, rājakumāro bhoto Gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati, evañ ca vadeti: Adhivāsetu kira bhavaṃ Gotamo Bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṃghenāti. Adhivāsesi Bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho Sañjikāputto māṇavo Bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāy'; āsanā yena Bodhi rājakumāro ten'; upasaṃkami; upasaṃkamitvā Bodhiṃ rājakumāraṃ etad avoca: Avocumhā kho mayaṃ bhoto vacanena taṃ bhagavantaṃ Gotamaṃ: Bodhi, bho Gotama, rājakumāro bhoto Gotamassa pāde sirasā vandati,


[page 092]
92 11. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati, evañ ca vadeti:-- Adhivāsetu kira bhavaṃ Gotamo Bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṃghenāti.
Adhivutthañ ca pana samaṇena Gotamenāti. Atha kho Bodhi rājakumāro tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā Kokanadañ ca pāsādaṃ odātehi dussehi santharāpetvā yāva pacchimasopānakaḷevarā Sañjikāputtaṃ mānavaṃ āmantesi: Ehi tvaṃ, samma Sañjikāputta, yena Bhagavā ten'; upasaṃkama upasaṃkamitvā Bhagavato kālaṃ ārocehi -- Kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhattan ti. Evaṃ bho ti kho Sañjikāputto māṇavo Bodhissa rājakumārassa paṭisutvā yena Bhagavā ten'; upasaṃkami; upasaṃkamitvā Bhagavato kālaṃ ārocesi -- Kālo, bho Gotama, niṭṭhitaṃ bhattan ti. Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena Bodhissa rājakumārassa nivesanaṃ ten'; upasaṃkami. Tena kho pana samayena Bodhi rājakumāro bahidvārakoṭṭhake ṭhito hoti Bhagavantaṃ āgamayamāno. Addasā kho Bodhi rājakumāro Bhagavantaṃ dūrato va āgacchantaṃ; disvāna paccuggantvā Bhagavantaṃ abhivādetvā purakkhitvā yena Kokanado pāsādo ten'; upasaṃkami. Atha kho Bhagavā pacchimaṃ sopānakaḷevaraṃ nissāya aṭṭhāsi. Atha kho Bodhi rājakumāro Bhagavantaṃ etad avoca:-- Abhirūhatu, bhante, Bhagavā dussāni; abhirūhatu Sugato dussāni, yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti. Evaṃ vutte Bhagavā tuṇhī ahosi. Dutiyam pi kho Bodhi rājakumāro Bhagavantaṃ etad avoca: Abhirūhatu, bhante, Bhagavā dussāni; abhirūhatu Sugato dussāni, yaṃ mama assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti. Dutiyam pi kho Bhagavā tuṇhī ahosi. Tatiyam pi kho Bodhi rājakumāro Bhagavantaṃ etad avoca: Abhirūhatu . . . sukhāyāti. Atha kho Bhagavā āyasmantaṃ Ānandaṃ apalokesi. Atha kho āyasmā Ānando Bodhiṃ rājakumāraṃ etad avoca:


[page 093]
4. 5. BODHIRĀJAKUMĀRASUTTAṂ (85). 93
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Saṃharantu rājakumāra, dussāni; na Bhagavā celapattikaṃ akkamissati, pacchimaṃ janataṃ Tathāgato apaloketīti. Atha kho Bodhi rājakumāro dussāni saṃharāpetvā upari Kokanade pāsāde āsanāni paññāpesi. Atha kho Bhagavā Kokanadaṃ pāsādaṃ abhirūhitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṃghena.
Atha kho Bodhi rājakumāro Buddhapamukhaṃ bhikkhusaṃghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho Bodhi rājakumāro Bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Bodhi rājakumāro Bhagavantaṃ etad avoca:-- Mayhaṃ kho, bhante, evaṃ hoti, -- Na kho sukhena sukhaṃ adhigantabbaṃ, dukkhena kho sukhaṃ adhigantabban ti.
Mayham pi kho, rājakumāra, pubbe va sambodhā anabhisambuddhassa Bodhisattass'; eva sato etad ahosi:-- Na kho sukhena sukhaṃ adhigantabbaṃ, dukkhena kho sukhaṃ adhigantabban ti. So kho ahaṃ, rājakumara, aparena samayena daharo va samāno susu kāḷakeso (repeat from Vol. I p. 163 1.28 to p.167 1.8; for bhikkhave substitute rājakumāra) . . . alam idaṃ padhānāyāti.
Api 'ssu maṃ, rājakumāra, tisso upamā paṭibhaṃsu . . . (repeat from Vol. I p.240 1.30 to p.249 1.21; for Aggivesana substitute rājakumāra) . . . ātāpino pahitattassa viharati.
Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etad ahosi: Adhigato kho..
repeat from Vol. I p.167 1.31 to p.173 1.6; for bhikkhave substitute rājakumāra)


[page 094]
94 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . āharanti tena chabbaggo yāpema. Atha kho, rājakumāra, pañcavaggiyā bhikkhū mayā evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā na cirass'; eva yass'; aṭṭhāya kulaputtā sammad eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tad anuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihariṃsūti.
Evaṃ vutte Bodhi rājakumāro Bhagavantaṃ etad avoca: Kīvacirena nu kho, bhante, bhikkhu Tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yass'; aṭṭhāya kulaputtā . . . vihareyyāti?
Tena hi, rājakumāra, taṃ yev'; ettha paṭipucchissāmi.
Yathā te khameyya tathā taṃ vyākareyyāsi. Taṃ kim maññasi, rājakumāra? Kusalo tvaṃ hatthārūyhe aṅkusagayhe sippe ti? Evaṃ, bhante, kusalo ahaṃ haṭṭhārūyhe aṅkusagayhe sippe ti. Taṃ kim maññasi, rājakumāra? Idha puriso āgaccheyya:-- Bodhi rājakumāro hatthārūyhaṃ aṅkusagayhaṃ sippaṃ jānāti; tassāhaṃ santike hatthārūyhaṃ aṅkusagayhaṃ sippaṃ sikkhissāmīti. So c'; assa assaddho, yāvatakaṃ saddhena pattabbaṃ, taṃ na sampāpuṇeyya. So c'; assa bavhābādho, yāvatakaṃ appābādhena pattabbaṃ, taṃ na sampāpuṇeyya. So c'; assa saṭho māyāvī, yāvatakaṃ asaṭhena amāyāvinā pattabbaṃ, taṃ na sampāpuṇeyya.
So c'; assa kusīto, yāvatakaṃ āraddhaviriyena pattabbaṃ, taṃ na sampāpuṇeyya. So c'; assa duppañño, yāvatakaṃ paññāvatā pattabbaṃ, taṃ na sampāpuṇeyya. Taṃ kim maññasi, rājakumāra? Api nu so puriso tava santike hatthārūyhaṃ aṅkusagayhaṃ sippaṃ sikkheyyāti?
Ekamekena pi, bhante, aṅgena samannāgato so puriso na mama santike hatthārūyhaṃ aṅkusagayhaṃ sippaṃ sikkheyya.
Ko pana vādo pañcah'; aṅgehīti?
Taṃ kim maññasi, rājakumāra? Idha puriso āgaccheyya: Bodhi rājakumāro hatthārūyhaṃ aṅkusagayhaṃ sippaṃ jānāti;


[page 095]
4. 5. BODHIRĀJAKUMĀRASUTTAṂ (85). 95
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tassāhaṃ santike hatthārūyhaṃ aṅkusagayhaṃ sippaṃ sikkhissāmīti. So c'; assa saddho, yāvatakaṃ saddhena pattabbaṃ, taṃ sampāpuṇeyya. So c'; assa appābādho, yāvatakaṃ appābādhena pattabbaṃ, taṃ sampāpuṇeyya. So c'; assa asaṭho amāyāvī, yāvatakaṃ asaṭhena amāyāvinā pattabbaṃ, taṃ sampāpuṇeyya. So c'; assa āraddhaviriyo, yāvatakaṃ āraddhaviriyena pattabbaṃ, taṃ sampāpuṇeyya. So c'; assa paññavā yāvatakaṃ paññāvatā pattabbaṃ, taṃ sampāpuṇeyya. Taṃ kim maññasi, rājakumāra? Api nu so puriso tava santike hatthārūyhaṃ aṅkusagayhaṃ sippaṃ sikkheyyāti?
Ekamekena pi. bhante, aṅgena samannāgato so puriso mama santike hatthārūyhaṃ aṅkusagayhaṃ sippaṃ sikkheyya.
Ko pana vādo pañcah'; aṅgehīti?
Evam eva kho, rājakumāra, pañc'; imāni padhāniyaṅgāni.
Katamāni pañca? Idha, rājakumāra, bhikkhu saddho hoti saddahati Tathāgatassa bodhiṃ: Iti pi so Bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā ti. Appābādho hoti appātiṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Asaṭho hoti amāyāvī yathābhūtaṃ attānaṃ āvikatvā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu.
Āraddhaviriyo viharati, akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhūro kusalesu dhammesu. Paññāvā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Imāni kho, rājakumāra, pañca padhāniyaṅgāni. Imehi kho, rājakumāra, pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu Tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yass'; atthāya kulaputtā sammad eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tad anuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyya satta vassāni.


[page 096]
96 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Tiṭṭhatu, rājakumāra, satta vassāni.
Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu . . . . . . vihareyya cha vassāni, -- pe -- pañca vassāni, cattāri vassāni, tīṇi vassāni, dve vassāni, ekaṃ vassaṃ. Tiṭṭhatu, rājakumāra, ekaṃ vassaṃ. Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu . . . vihareyya satta māsāni.
Tiṭṭhatu, rājakumāra satta māsāni. Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu . . . vihareyya . . . cha māsāni -- pe -- pañca māsāni, cattāri māsāni, tīṇi māsāni, dve māsāni, ekaṃ māsaṃ, addhamāsaṃ. Tiṭṭhatu, rājakumāra, addhamāso. Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu . . . vihareyya satta rattindivāni. Tiṭṭhatu, rājakumāra, satta rattindivāni. Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu . . . vihareyya cha rattindivāni -- pe -- pañca rattindivāni, cattāri rattindivāni, tīṇi rattindivāni, dve rattindivāni, ekaṃ rattindivaṃ. Tiṭṭhatu, rājakumāra, eko rattindivo. Imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgato bhikkhu Tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno sāyam anusiṭṭho pāto visesaṃ adhigamissati, pātam anusiṭṭho sāyaṃ visesaṃ adhigamissatīti.
Evam vutte Bodhi rājakumāro Bhagavantaṃ etad avoca: Aho Buddho, aho dhammo, aho dhammassa svākkhātatā; yatra hi nāma sāyam anusiṭṭho pāto visesam adhigamissati, pātam anusiṭṭho sāyaṃ visesaṃ adhigamissatīti.
Evaṃ vutte Sañjikāputto māṇavo Bodhi-rājakumaraṃ etad avoca: Evam eva panāyaṃ bhavaṃ Bodhi: Aho Buddho aho dhammo aho dhammassa svākkhātatā ti vadeti, atha ca pana na: taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañ ca bhikkhusaṃghañ cāti. Mā hevaṃ, samma Sañjikāputta, avaca; mā hevaṃ, samma Sañjikāputta, avaca.
Sammukhā me taṃ, samma Sañjikāputta, ayyāya sutaṃ sammukhā paṭigahītaṃ.


[page 097]
4. 6. AṄGULIMĀLASUTTAṂ (86). 97
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Ekamidaṃ, samma Sañjikāputta, samayaṃ Bhagavā Kosambiyaṃ viharati Ghositārāme. Atha kho me ayyā kucchivatī yena Bhagavā ten'; upasaṃkami upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinnā kho me ayyā Bhagavantaṃ etad avoca: Yo me ayaṃ, bhante, kucchigato kumārako vā kumārikā vā, so Bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchati dhammañ ca bhikkhusaṃghañ ca; upāsakan taṃ Bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan ti. Ekamidaṃ, samma Sañjikāputta, samayaṃ Bhagavā idh'; eva Bhaggesu viharati Suṃsumāragire Bhesakaḷāvane migadāye. Atha kho maṃ dhātī aṅkena vāhitvā yena Bhagavā ten'; upasaṃkami upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho mama dhātī Bhagavantaṃ etad avoca: Ayaṃ, bhante, Bodhi rājakumāro Bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchati dhammañ ca bhikkhusaṃghañ ca, upāsakaṃ taṃ Bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan ti.
Esāhaṃ, samma Sañjikāputta, tatiyam pi Bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañ ca bhikkhusaṃghañ ca, upāsakam maṃ Bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan ti.
BODHIRĀJAKUMĀRASUTTAṂ PAÑCAMAṂ.
86.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena rañño Pasenadissa Kosalassa vijite coro Aṅgulimālo nāma hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. Tena gāmā pi agāmā katā, nigamā pi anigamā katā,


[page 098]
98 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] janapadā pi ajanapadā katā. So manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti. Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya Sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi, Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaraṃ ādāya yena coro Aṅgulimālo ten'; addhānamaggaṃ paṭipajji. Addasāsuṃ kho gopālakā pasupālakā kassakā padhāvino Bhagavantaṃ yena coro Aṅgulimālo ten'; addhānamaggaṃ paṭipannaṃ; disvā Bhagavantaṃ etad avocuṃ: Mā, samaṇa, etaṃ maggaṃ paṭipajji. Etasmiṃ, samaṇa, magge coro Aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. Tena gāmā pi agāmā katā, nigamā pi anigamā katā, janapadā pi ajanapadā katā.
So manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti.
Etam hi, samaṇa, maggaṃ dasa pi purisā vīsatim pi purisā tiṃsatim pi purisā cattārīsam pi purisā saṃharitvā saṃharitvā paṭipajjanti, te pi corassa Aṅgulimālassa hatthatthaṃ gacchantīti. Evaṃ vutte Bhagavā tuṇhībhūto agamasi.
Dutiyam pi kho gopālakā pasupālakā kassakā padhāvino Bhagavantaṃ etad avocuṃ: Mā, samaṇa, etam maggaṃ . . . &c as above . . . hatthatthaṃ gacchantīti. Dutiyam pi kho Bhagavā tuṇhībhūto agamāsi.
Tatiyam pi kho gopālakā pasupālakā kassakā padhāvino Bhagavantaṃ etad avocum: Mā, samaṇa, etam maggaṃ . . . &c as above . . . hatthatthaṃ gacchantīti. Atha kho Bhagavā {tuṇhībhūto} agamāsi.
Addasā kho coro Aṅgulimālo Bhagavantaṃ dūrato va āgacchantaṃ, disvān'; assa etad ahosi: Acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho. Imaṃ hi maggaṃ dasa pi purisā vīsatim pi purisā tiṃsatim pi purisā cattārīsam pi purisā paññāsam pi purisā saṃharitvā saṃharitvā paṭipajjanti,


[page 099]
4.6. AṄGULIMĀLASUTTAṂ (86). 99
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] te pi mama hatthatthaṃ gacchanti; atha ca panāyaṃ samaṇo eko adutiyo pasayha maññe āgacchati. Yan nūnāhaṃ imaṃ samaṇaṃ jīvitā voropeyyan ti? Atha kho coro Aṅgulimālo asicammaṃ gahetvā dhanukalāpaṃ sannayhitvā Bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhi. Atha kho Bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṃkhāraṃ abhisaṃkhāsi yathā coro Aṅgulimālo Bhagavantaṃ pakatiyā gacchantaṃ sabbatthāmena gacchanto na sakkoti sampāpuṇituṃ. Atha kho corassa Aṅgulimālassa etad ahosi: Acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho. Ahaṃ hi pubbe hatthim pi dhāvantaṃ anupatitvā gaṇhāmi, assam pi dhāvantaṃ anupatitvā gaṇhāmi, ratham pi dhāvantaṃ anupatitvā gaṇhāmi, migam pi dhāvantaṃ anupatitvā gaṇhāmi; atha ca panāhaṃ imaṃ samaṇaṃ pakatiyā gacchantaṃ sabbatthāmena gacchanto na sakkomi sampāpuṇitun ti. Ṭhito Bhagavantaṃ etad avoca: Tiṭṭha, samaṇa; tiṭṭha samaṇāti
Ṭhito ahaṃ, Aṅgulimāla; tvañ ca tiṭṭhāti.
Atha kho corassa Aṅgulimālassa etad ahosi: Ime kho samaṇā Sakyaputtiyā saccavādino saccapaṭiññā. Atha ca panāyaṃ samaṇo gacchaṃ yev'; āha: Ṭhito ahaṃ, Aṅgulimāla; tvañ ca tiṭṭhāti. Yan nūnāhaṃ imaṃ samaṇaṃ puccheyyan ti. Atha kho coro Aṅgulimālo Bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi:
Gacchaṃ vadesi, samaṇa, ṭhito 'mhi mamañ ca brūsi ṭhitam aṭṭhito ti;
Pucchāmi taṃ, samaṇa, etam atthaṃ: Kathaṃ ṭhito tvaṃ, aham aṭṭhito 'mhi?
Thito ahaṃ, Aṅgulimāla, sabbadā sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ,
Tuvañ ca pāṇesu asaññato 'si; tasmā ṭhito 'haṃ tuvam aṭṭhito 'si.


[page 100]
100 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
Cirassaṃ vata me mahito mahesi mahāvanaṃ samaṇoyaṃ paccavādi;
So 'haṃ cirassā pahāssaṃ pāpaṃ sutvāna gāthaṃ tava dhammayuttaṃ.
Itveva coro asim āvudhañ ca sobbhe papāte narake anvakārī.
Avandi coro Sugatassa pāde; tatth'; eva naṃ pabbajjaṃ ayāci.
Buddho ca kho kāruṇiko mahesi yo satthā lokassa sadevakassa
Tam ‘Ehi bhikkhūti'; tadā avoca; es'; eva tassa ahu bhikkhubhāvo ti.
Atha kho Bhagavā āyasmatā Aṅgulimālena pacchāsamaṇena yena Sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi; anupubbena cārikaṃ caramāno yena Sāvatthi tad avasari. Tatra sudaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena rañño Pasenadissa Kosalassa antepuradvāre mahājanakāyo sannipatitvā uccāsaddo mahāsaddo hoti: Coro te, deva, vijite Aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu.
Tena gāmā pi agāmā katā, nigamā pi anigamā katā, janapadā pi ajanapadā katā. So manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti. Taṃ devo paṭisedhetūti.
Atha kho rājā Pasenadi Kosalo pañcamattehi assasatehi Sāvatthiyā nikkhami divādivassa yen'; ārāmo tena pāyāsi; yāvatiko yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccārohitvā pattiko va yena Bhagavā ten'; upasaṃkami; upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.


[page 101]
4.6. AṄGULIMĀLASUTTAṂ (86). 101
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Ekamantaṃ nisinnaṃ kho rājānaṃ Pasenadiṃ Kosalaṃ Bhagavā etad avoca: Kin nu te, mahārāja, rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro kupito, Vesālikā vā Licchavī, aññe vā paṭirājāno ti? Na kho me, bhante, rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro kupito, na pi Vesālikā Licchavī, na pi aññe paṭirājāno. Coro me, bhante, vijite Aṅgulimālo nāma luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. Tena gāmā pi agāmā katā, nigamā pi anigamā katā, janapadā pi ajanapadā katā. So manusse vadhitvā vadhitvā aṅgulīnaṃ mālaṃ dhāreti. Nāhaṃ, bhante, paṭisedhissāmīti.
Sace pana tvaṃ, mahārāja, Aṅgulimālaṃ passeyyāsi kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitaṃ virataṃ pāṇātipātā virataṃ adinnādānā virataṃ musāvādā ekabhattikaṃ brahmacāriṃ sīlavantaṃ kalyāṇadhammaṃ, -- kinti naṃ kareyyāsīti?
Abhivādeyyāma vā, bhante, paccuṭṭheyyāma vā, āsanena vā nimanteyyāma, abhinimanteyyāma vā naṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, dhammikaṃ vā assa rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidaheyyāma. Kuto pan'; assa, bhante, dussīlassa pāpadhammassa evarūpo sīlasaṃyamo bhavissatīti?
Tena kho pana samayena āyasmā Aṅgulimālo Bhagavato avidūre nisinno hoti. Atha kho Bhagavā dakkhiṇabāhaṃ paggahetvā rājānaṃ Pasenadiṃ Kosalaṃ etad avoca: Eso, mahārāja, Aṅgulimālo ti.
Atha kho rañño Pasenadissa Kosalassa ahud eva bhayaṃ ahu chambhitattaṃ ahu lomahaṃso. Atha kho Bhagavā rājānaṃ Pasenadiṃ Kosalaṃ bhītaṃ saṃviggalomahaṭṭhajātaṃ viditvā rājānaṃ Pasenadiṃ Kosalaṃ etad avoca: Mā bhāyi, mahārāja; mā bhāyi, mahārāja; na 'tthi te ato bhayan ti.
Atha kho rañño Pasenadissa Kosalassa yaṃ ahosi bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā lomahaṃso vā,


[page 102]
102 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so paṭippassambhi.
Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yen'; āyasmā Aṅgulimālo ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmantaṃ Aṅgulimālaṃ etad avoca: Ayyo no, bhante, Aṅgulimālo ti?
Evaṃ, mahārājāti.
Kathaṃgotto, bhante, ayyassa pitā? Kathaṃgottā mātā ti?
Gaggo kho, mahārāja, pitā; Mantāṇī mātā ti.
Abhiramatu, bhante, ayyo Gaggo Mantāṇīputto; aham ayyassa Gaggassa Mantāṇīputtassa ussukkaṃ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan ti.
Tena kho pana samayena āyasmā Aṅgulimālo āraññako hoti piṇḍapātiko paṃsukūliko tecīvariko. Atha kho āyasmā Aṅgulimālo rājānaṃ Pasenadiṃ Kosalaṃ etad avoca: Alaṃ, mahārāja; paripuṇṇaṃ me ticīvaran ti.
Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaṃ etad avoca: Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante, yāvañ c'; idaṃ, bhante, Bhagavā adantānaṃ dametā asantānaṃ sametā aparinibbutānaṃ parinibbāpetā.
Yaṃ hi mayaṃ, bhante, nāsakkhimhā daṇḍena pi satthena pi dametuṃ, so Bhagavatā adaṇḍena asatthen'; eva danto.
Handa dāni mayaṃ, bhante, gacchāma; bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā ti. Yassa dāni tvaṃ, mahārāja, kālaṃ maññasīti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo uṭṭhāy'; āsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
Atha kho āyasmā Aṅgulimālo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya Sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho āyasmā Aṅgulimālo Sāvatthiyaṃ sapadānaṃ piṇḍāya caramāno aññataraṃ itthiṃ mūḷhagabbhaṃ visātagabbhaṃ. Disvān'; assa etad ahosi:


[page 103]
4.6. AṄGULIMĀLASUTTAṂ (86). 103
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Kilissanti vata bho sattā; kilissanti vata bho sattā ti. Atha kho āyasmā Aṅgulimālo Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena Bhagavā ten'; upasaṃkami; upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Aṅgulimālo Bhagavantaṃ etad avoca: Idhāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya Sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃ; addasaṃ kho ahaṃ, bhante, Sāvatthiyaṃ sapadānaṃ piṇḍāya caramāno aññataraṃ itthiṃ mūḷhagabbhaṃ visātagabbhaṃ; disvāna me etad ahosi: Kilissanti vata bho sattā, kilissanti vata bho sattā ti.
Tena hi tvaṃ, Aṅgulimāla, yena Sāvatthi ten'; upasaṃkama, upasaṃkamitvā taṃ itthiṃ evaṃ vadehi: Yato ahaṃ, bhagini, jāto nābhijānāmi sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetā.
Tena saccena sotthi te hotu, sotthi gabbhassāti.
So hi nuna me, bhante, sampajānamusāvādo bhavissati; mayā hi, bhante, bahū sañcicca pāṇā jīvitā voropitā ti.
Tena hi tvaṃ, Aṅgulimāla, yena Sāvatthi ten'; upasaṃkama, upasaṃkamitvā taṃ itthiṃ evaṃ vadehi: Yato aham, bhagini, ariyāya jātiyā jāto nābhijānāmi sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetā; tena saccena sotthi te hotu sotthi gabbhassāti.
Evaṃ bhante ti kho āyasmā Aṅgulimālo Bhagavato paṭisutvā yena Sāvatthi ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā taṃ itthiṃ etad avoca: Yato ahaṃ, bhagini, ariyāya jātiyā jāto nābhijānāmi sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropetā; tena saccena sotthi te hotu sotthi gabbhassāti. Atha kho sotth'; itthiyā ahosi sotthi gabbhassa. Atha kho āyasmā Aṅgulimālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirass'; eva yass'; atthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tad anuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi.
Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti abbhaññāsi;


[page 104]
104 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] aññataro kho pan'; āyasmā Aṅgulimālo arahataṃ ahosi.
Atha kho āyasmā Aṅgulimālo pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya Sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena aññena pi leḍḍu khitto āyasmato Aṅgulimālassa kāye nipatati, aññena pi daṇḍo khitto āyasmato Aṅgulimālassa kāye nipatati, aññena pi sakkharā khittā āyasmato Aṅgulimālassa kāye nipatati. Atha kho āyasmā Aṅgulimālo bhinnena sīsena lohitena gaḷantena bhinnena pattena vipphālitāya saṃghāṭiyā yena Bhagavā ten'; upasaṃkami. Addasā kho Bhagavā āyasmantaṃ Aṅgulimālaṃ dūrato va āgacchantaṃ, disvā āyasmantaṃ Aṅgulimālaṃ etad avoca: Adhivāsehi tvaṃ, brāhmaṇa; adhivāsehi tvaṃ, brāhmaṇa.
Yassa kho tvaṃ kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni niraye pacceyyāsi, tassa tvaṃ, brāhmaṇa, kammassa vipākaṃ diṭṭhe va dhamme paṭisaṃvedesīti.
Atha kho āyasmā Aṅgulimālo rahogato patisallīno vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedī tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi: --
Yo ca pubbe pamajjitvā pacchā so nappamajjati,
So 'maṃ lokaṃ pabhāseti abbhā mutto 'va candimā.
Yassa pāpaṃ kataṃ kammaṃ kusalena pithīyati,
So 'maṃ lokaṃ pabhāseti abbhā mutto 'va candimā.
Yo have daharo bhikkhu yuñjati Buddhasāsane.
So 'maṃ lokaṃ pabhāseti abbhā mutto 'va candimā.
Disā hi me dhammakathaṃ suṇantu, disā hi me yuñjantu Buddhasāsane,
Disā hi me te manusse bhajantu ye dhammam ev'; ādapayanti santo.


[page 105]
4.6. AṄGULIMĀLASUTTAṂ (86). 105
Disā hi me khantivādānaṃ avirodhappasaṃsīnaṃ
Suṇantu dhammaṃ kālena tañ ca anuvidhīyantu.
Na hi jātu so mamaṃ hiṃse aññaṃ va pana kañci naṃ
Pappuyya paramaṃ santiṃ rakkheyya tasathāvare.
Udakaṃ hi nayanti nettikā, usukārā namayanti tejanaṃ,
Dāruṃ namayanti tacchakā, attānaṃ damayanti paṇḍitā.
Daṇḍen'; eke damayanti aṅkusehi kasāhi ca;
Adaṇḍena asatthena ahaṃ danto 'mhi tādinā.
Ahiṃsako ti me nāmaṃ hiṃsakassa pure sato;
Ajjāhaṃ saccanāmo 'mhi, na naṃ hiṃsāmi kañci naṃ.
Coro ahaṃ pure āsiṃ Aṅgulimālo ti vissuto,
Vuyhamāno mahoghena Buddhaṃ saraṇam āgamaṃ.
Lohitapāṇī pure āsiṃ Aṅgulimālo ti vissuto;
Saraṇāgamanaṃ passa; bhavanetti samūhatā.
Tādisaṃ kammaṃ katvāna bahu duggatigāminaṃ
Phuṭṭho kammavipākena anaṇo bhuñjāmi bhojanaṃ.
Pamādam anuyuñjanti bālā dummedhino janā,
Appamādañ ca medhāvī dhanaṃ seṭṭhaṃ va rakkhati.
Mā pamādam anuyuñjetha mā kāmaratisanthavaṃ,
Appamatto hi jhāyanto pappoti vipulaṃ sukhaṃ.
Sāgataṃ nāpagataṃ nayidaṃ dummantitaṃ mama;
Paṭibhattesu dhammesu yaṃ seṭṭhaṃ tad upāgamaṃ.
Sāgataṃ nāpagatam nayidaṃ dummantitaṃ mama;
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ Buddhassa sāsanan ti.
AṄGULIMĀLASUTTAṂ CHAṬṬHAṂ.


[page 106]
106 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
87.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarassa gahapatissa ekaputtako piyo manāpo kālakato hoti. Tassa kālakiriyāya n'; eva kammantā paṭibhanti, na bhattaṃ paṭibhāti. So āḷāhanaṃ gantvā gantvā kandati: Kahaṃ, ekaputtaka? Kahaṃ, ekaputtakāti. Atha kho so gahapati yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ gahapatiṃ Bhagavā etad avoca: Na kho te, gahapati, sake citte ṭhitassa indriyāni atthi; te indriyānaṃ aññathattan ti.
Kiṃ hi me, bhante, indriyānaṃ nāññathattam bhavissati?
Mayhaṃ hi, bhante, ekaputtako piyo manāpo kālakato; tassa kālakiriyāya n'; eva kammantā paṭibhanti, na bhattaṃ paṭibhāti. So āḷāhanaṃ gantvā gantvā kandāmi: Kahaṃ, ekaputtaka? Kahaṃ, ekaputtakāti?
Evam etaṃ, gahapati; piyajātikā hi, gahapati, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti.
Kassa kho nām'; etaṃ, bhante, evaṃ bhavissati: Piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā?
Piyajātikā hi kho, bhante, ānandasomanassā piyappabhavikā ti. Atha kho so gahapati Bhagavato bhāsitaṃ anabhinanditvā paṭikkositvā uṭṭhāy'; āsanā pakkāmi.
Tena kho pana samayena sambahulā akkhadhuttā Bhagavato avidūre akkhehi dibbanti. Atha kho so gahapati yena te akkhadhuttā ten'; upasaṃkami; upasaṃkamitvā te akkhadhutte etad avoca: Idhāhaṃ, bhonto, yena samaṇo Gotamo ten'; upasaṃkami,


[page 107]
4.7. PIYAJĀTIKASUTTAṂ (87). 107
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] upasaṃkamitvā samaṇaṃ Gotamaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃ. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho maṃ, bhonto, samaṇo Gotamo etad avoca: Na kho te, gahapati, sake citte ṭhitassa indriyāni atthi; te indriyānaṃ aññathattan ti. Evaṃ vutte ahaṃ, bhonto, samaṇaṃ Gotamaṃ etad avoca: Kiṃ hi me, bhante, indriyānaṃ nāññathattaṃ bhavissati? Mayhaṃ hi, bhante, ekaputtako piyo manāpo kālakato; tassa kālakiriyāya n'; eva kammantā paṭibhanti, na bhattaṃ paṭibhāti. So āḷāhanaṃ gantvā gantvā kandāmi: Kahaṃ, ekaputtaka? kahaṃ, ekaputtakāti. Evam etaṃ, gahapati; evam etaṃ, gahapati; piyajātikā hi, gahapati, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti. Kassa kho nām'; etaṃ, bhante, evaṃ bhavissati: Piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā? . Piyajātikā hi kho, bhante, ānandasomanassā piyappabhavikā ti. Atha khvāhaṃ, bhonto, samaṇassa Gotamassa bhāsitaṃ anabhinanditvā paṭikkositvā uṭṭhāy'; āsanā pakkāmin ti.
Evam etaṃ, gahapati: evam etaṃ, gahapati. Piyajātikā hi, gahapati, ānandasomanassā piyappabhavikā ti.
Atha kho so gahapati: Sameti me akkhadhuttehīti pakkāmi. Atha kho idaṃ kathāvatthuṃ anupubbena rājantepuraṃ pāvisi. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Mallikaṃ deviṃ āmantesi: Idan te. Mallike, samaṇena Gotamena bhāsitaṃ:-- Piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti.
Sace taṃ, mahārāja. Bhagavatā bhāsitaṃ, evam etan ti.
Evam evaṃ panāyaṃ Mallikā yaññadeva samaṇo Gotamo bhāsati, taṃ tad ev'; assa abbhanumodati:-- Sace taṃ, mahārāja, Bhagavatā bhāsitaṃ, evam etan ti. Seyyathāpi nāma ācariyo yaññadeva antevāsissa bhāsati, taṃ tad ev'; assa antevāsī abbhanumodati: Evam etaṃ, ācariya; evam etaṃ ācariyāti;-- evam eva kho tvaṃ, Mallike, yaññadeva samaṇo Gotamo bhāsati, taṃ tad ev'; assa abbhanumodasi: Sace taṃ, mahārāja,


[page 108]
108 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Bhagavatā bhāsitaṃ evam etan ti. Cara pi re, Mallike, vinassāti.
Atha kho Mallikā devī Nāḷijaṅghaṃ brāhmaṇaṃ āmantesi: Ehi tvaṃ, brāhmaṇa, yena Bhagavā ten'; upasaṃkama, upasaṃkamitvā mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha -- Mallikā, bhante, devī Bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatīti; evañ ca vadehi -- Bhāsitā nu kho, bhante, Bhagavatā esā vācā: Piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti? Yathā ca te Bhagavā vyākaroti, taṃ sādhukaṃ uggahetvā mamaṃ āroceyyāsi. Na hi Tathāgatā vitathaṃ bhaṇantīti. Evaṃ bhotīti kho Nāḷijaṅgho brāhmaṇo Mallikāya deviyā paṭisutvā yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi: sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ {nisinno} kho Nāḷijaṅgho brāhmaṇo Bhagavantaṃ etad avoca: Mallikā, bho Gotama, devī bhoto Gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati, evañ ca vadeti: Bhāsitā nu kho, bhante, Bhagavatā esā vācā -- Piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti?
Evam etaṃ, brāhmaṇa; evam etaṃ, brāhmaṇa; piyajātikā hi, brāhmaṇa, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti.
Tad aminā p'; etaṃ, brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti. Bhūtapubbaṃ, brāhmaṇa, imissā yeva Sāvatthiyā aññatarassā itthiyā mātā kālam akāsi. Sā tassā kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṃkamitvā evam āha: Api me mātaraṃ addasatha? Api me mātaraṃ addasathāti?


[page 109]
4. 7. PIYAJĀTIKASUTTAṂ (87). 109
Iminā pi kho etaṃ, brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ, yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti. Bhūtapubbaṃ, brāhmaṇa, imassā yeva Sāvatthiyā aññatarassā itthiyā pitā kālam akāsi, -- pe -- bhātā kālam akāsi, bhaginī kālam akāsi, putto kālam akāsi, dhītā kālam akāsi, sāmiko kālam akāsi. Sā tassa kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṃkamitvā evam āha: Api me sāmikaṃ addasatha? Api me sāmikaṃ addasathāti?
Iminā pi kho etaṃ, brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ, yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti. Bhūtapubbaṃ, brāhmaṇa, imissā yeva Sāvatthiyā aññatarassa purisassa mātā kālam akāsi. So tassā kālakiriyāya ummattako khittacitto rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṃkamitvā evam āha: Api me mātaraṃ addasatha? api me mātaraṃ addasathāti?
Iminā pi kho etaṃ., brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ, yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti. Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa, imassā yeva Sāvatthiyā aññatarassa purisassa pitā kālaṃ akāsi, -- pe -- bhātā kālam akāsi, bhaginī kālam akāsi, putto kālam akāsi, dhītā kālam akāsi, pajāpatī kālam akāsi. So tassā kālakiriyāya ummattiko khittacitto rathiyāya rathiyaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṃkamitvā evam āha: Api me pajāpatiṃ addasatha? api me pajāpatiṃ addasathāti?
Iminā pi kho etaṃ, brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ, yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti. Bhūtapubbaṃ, brāhmaṇa, imassā yeva Sāvatthiyā aññatarā itthi ñātikulaṃ agamāsi. Tassā te ñātakā sāmikaṃ acchinditvā aññassa dātukāmā; sā ca taṃ na icchati. Atha kho Sāvatthi-sāmikaṃ etad avoca: Ime maṃ, ayyaputta, ñātakā taṃ acchinditvā aññassa {dātukāmā}; ahañ ca taṃ na icchāmīti. Atha kho so puriso taṃ itthiṃ dvidhā chetvā attānaṃ uppāṭesi:


[page 110]
110 II. MAJJHIMAPAṆṆASAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Ubho pecca bhavissāmāti. Iminā pi kho taṃ, brāhmaṇa, pariyāyena veditabbaṃ, yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti.
Atha kho Nāḷijaṅgho brāhmaṇo Bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāy'; āsanā yena Mallikā devī ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā yāvatako ahosi Bhagavatā saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ Mallikāya deviyā ārocesi.
Atha kho Mallikā devī yena rājā Pāsenadi Kosalo ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā rājānaṃ Pasenadiṃ Kosalaṃ etad avoca: Taṃ kim maññasi, mahārāja? Piyā te Vajīrī kumārī ti?
Evaṃ, Mallike, piyā me Vajīrī kumārī ti.
Taṃ kim maññasi, mahārāja? Vajīriyā te kumāriyā vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti?
Vajīriyā me, Mallike, kumāriyā vipariṇāmaññathābhāvā {jīvitassa} pi siyā aññathattaṃ. Kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti?
Idaṃ kho taṃ, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ: Piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti. Taṃ kim maññasi, mahārāja? Piyā te Vāsabhā khattiyā ti?
Evaṃ, Mallike, piyā me Vāsabhā khattiyā ti.
Taṃ kim maññasi, mahārāja? Vāsabhāya te khattiyāya vipariṇāmaññathabhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti?
Vāsabhāya me, Mallike, khattiyāya vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassa pi siyā aññathattaṃ. Kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti?
Idaṃ kho taṃ, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ: Piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā. Taṃ kim maññasi, mahārāja? Piyo te Viḍūḍabho senāpatīti?


[page 111]
4.7. PIYAJĀTIKASUTTAṂ (87). 111
Evaṃ, Mallike; piyo me Viḍūḍabho senāpatīti.
Taṃ kim maññasi, mahārāja? Viḍūḍabhassa senāpatissa vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti?
Viḍūḍabhassa me, Mallike, senāpatissa vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassa pi siyā aññathattaṃ. Kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti?
Idaṃ kho taṃ, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ: Piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti.
Taṃ kim maññasi, mahārāja? Piyā te ahan ti?
Evaṃ, Mallike; piyā me 'si tvan ti.
Taṃ kim maññasi, mahārāja? Mayhaṃ te vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti?
Tuyhaṃ hi me, Mallike, vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassa pi siyā aññathattaṃ. Kiṃ pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti?
Idaṃ kho taṃ, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ: Piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti. Taṃ kim maññasi, mahārāja? Piyā te Kāsi-kosalā ti?
Evaṃ, Mallike; piyā me Kāsi-kosalā. Kāsi-kosalānaṃ, Mallike, ānubhāvena kāsikacandanaṃ paccanubhoma, mālāgandhavilepanaṃ dhāremāti.
Taṃ kim maññasi, mahārāja? Kāsi-kosalānan te vipariṇāmaññathābhāvā uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti?
Kāsi-kosalānaṃ hi me, Mallike, vipariṇāmaññathābhāvā jīvitassa pi siyā aññathattaṃ. Kim pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti?
Idaṃ kho taṃ, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaṃ: Piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti.
Acchariyaṃ, Mallike, abbhutaṃ, Mallike, yāvañ ca so Bhagavā paññāya ativijjha paññāya passati.


[page 112]
112 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Ehi. Mallike, ācāmehīti.
Atha kho rāja Pasenadi Kosalo uṭṭhāy'; āsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena Bhagavā ten'; añjalim paṇāmetvā tikkhattuṃ udānaṃ udānesi: Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa; namo tassa -- pe -- sammāsambuddhassāti.
PIYAJĀTIKASUTTAṂ SATTAMAṂ.
88.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā Ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya Sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattam piṇḍapātapaṭikkanto yena Pubbārāmo Migāramātu pāsādo ten'; upasaṃkami divāvihārāya. Tena kho pana samayena rājā Pasenadi Kosalo Ekapuṇḍarīkaṃ nāgaṃ abhirūhitvā Sāvatthiyā niyyāti divādivassa. Addasā kho rājā Pasenadi Kosalo āyasmantaṃ Ānandaṃ dūrato va āgacchantaṃ; disvāna Sirivaḍḍhaṃ mahāmattaṃ āmantesi: Āyasmā no eso, samma Sirivaḍḍha, Ānando ti? Evaṃ mahārāja; āyasmā eso Ānando ti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo aññataraṃ purisaṃ āmantesi: Ehi tvaṃ, ambho purisa, yen'; āyasmā Ānando ten'; upasaṃkama; upasaṃkamitvā mama vacanena āyasmato Ānandassa pāde sirasā vandāhi: Rājā, bhante, Pasenadi Kosalo āyasmato Ānandassa pāde sirasā vandatīti; evañ ca vadehi: Sace kira, bhante, āyasmato Ānandassa na kiñci accāyikaṃ karaṇīyaṃ, āgametu kira, bhante, āyasmā Ānando muhuttaṃ anukampaṃ upādāyāti.


[page 113]
4.8. BĀHITIKASUTTAṂ (88). 113
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Evaṃ devāti kho so puriso rañño Pasenadissa Kosalassa paṭisutvā yen'; āyasmā Ānando ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmantaṃ Ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so puriso āyasmantaṃ Ānandaṃ etad avoca: Rājā, bhante, Pasenadi Kosalo āyasmato Ānandassa pāde sirasā vandati, evañ ca vadeti: Sace kira. bhante, āyasmato Ānandassa na kiñci accāyikaṃ {karaṇīyaṃ}, āgametu kira, bhante, āyasmā Ānando muhuttaṃ anukampaṃ upādāyāti. Adhivāsesi kho āyasmā Ānando tuṇhībhāvena. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yāvatikā nāgassa bhūmi nāgena gantvā nāgā paccorohitvā pattiko va yen'; āyasmā Ānando ten'; upasaṃkami; upasaṃkamitvā āyasmantaṃ Ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho rājā Pasenadi Kosalo āyasmantaṃ Ānandaṃ etad avoca: Sace, bhante, āyasmato Ānandassa na kiñci accāyikaṃ karaṇīyaṃ, sādhu, bhante, āyasmā Ānando yena Aciravatiyā nadiyā tīraṃ, ten'; upasaṃkamatu anukampaṃ upādāyāti. Adhivāsesi kho āyasmā Ānando tuṇhībhāvena. Atha kho āyasmā Ānando yena Aciravatiyā nadiyā tīraṃ ten'; upasaṃkami; upasaṃkamitvā aññatarasmiṃ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yāvatikā nāgassa bhūmi nāgena gantvā nāgā paccorohitvā pattiko va yen'; āyasmā Ānando ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmantaṃ Ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho rājā Pasenadi Kosalo āyasmantaṃ Ānandaṃ etad avoca: Idha, bhante, āyasmā Ānando hatthatthare nisīdatūti. Alam, mahārāja; nisīda tvaṃ; nisinno ahaṃ sake āsane ti. Nisīdi kho rājā Pasenadi Kosalo paññatte āsane. Nisajja kho rājā Pasenadi Kosalo āyasmantaṃ Ānandaṃ etad avoca: Kin nu kho, bhante Ānanda, so Bhagavā tathārūpaṃ kāyasamācāraṃ samācareyya yvāssa kāyasamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti? -- Na kho, mahārāja, so Bhagavā tathārūpaṃ kāyasamācāraṃ samācareyya yvāssa kāyasamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.


[page 114]
114 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
Kiṃ pana, bhante Ānanda, so Bhagavā tathārūpaṃ vacīsamācāraṃ --pe-- manosamācāraṃ samācareyya yvāssa manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.
Na kho, mahārāja, so Bhagavā tathārūpaṃ manosamācāraṃ samācareyya yvāssa manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.
Acchariyaṃ, bhante; abbhutaṃ, bhante; yaṃ hi mayaṃ, bhante, nāsakkhimha pañhena paripūretuṃ, taṃ, bhante, āyasmatā Ānandena pañhassa veyyākaraṇena paripūritaṃ.
Ye te, bhante, bālā avyattā ananuvicca apariyogāhetvā paresaṃ vaṇṇaṃ vā avaṇṇaṃ vā bhāsanti, na mayan taṃ sārato paccāgacchāma. Ye ca kho te, bhante, paṇḍitā vyattā medhāvino anuvicca pariyogāhetvā paresaṃ vaṇṇaṃ vā avaṇṇaṃ vā bhāsanti, taṃ {mayaṃ} sārato paccāgacchāma.
Katamo pana, bhante Ānanda. kāyasamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi vinnūhīti?
Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro akusalo.
Katamo pana, bhante, kāyasamācāro akusalo?
Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro sāvajjo.
Katamo pana, bhante, kāyasamācāro sāvajjo?
Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro savyāpajjho Katamo pana, bhante, kāyasamācāro savyāpajjho?
Yo kho, mahārāja, {kāyasamācāro} dukkhavipāko.
Katamo pana, bhante, kāyasamācāro dukkhavipāko?
Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro attabyābādhāya pi saṃvattati, parabyābādhāya pi saṃvattati, ubhayabyābādhāya pi saṃvattati; tassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti;-- evarūpo kho, mahārāja, kāyasamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.
Katamo pana, bhante Ānanda, vacīsamācāro --pe-manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti?
Yo kho, mahārāja, manosamācāro akusalo.
Katamo pana, bhante, manosamācāro akusalo?


[page 115]
4.8. BĀHITIKASUTTAṂ (88). 115
Yo kho, mahārāja, manosamācāro sāvajjo.
Katamo pana, bhante, manosamācāro sāvajjo?
Yo kho, mahārāja, manosamācāro savyāpajjho?
Katamo pana, bhante, manosamācāro savyāpajjho?
Yo kho, mahārāja, manosamācāro dukkhavipāko.
Katamo pana, bhante, manosamācāro dukkhavipāko?
Yo kho, mahārāja, manosamācāro attabyābādhāya pi saṃvattati, parabyābādhāya pi saṃvattati, ubhayabyābādhāya pi saṃvattati; tassa akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti;-- evarūpo kho, mahārāja, manosamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.
Kin nu kho, bhante Ānanda, so Bhagavā sabbesaṃ yeva akusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ vaṇṇetīti?
Sabbākusaladhammapahīno kho, mahārāja, Tathāgato, kusaladhammasamannāgato ti.
Katamo pana, bhante Ānanda, kāyasamācāro anopārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti?
Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro kusalo.
Katamo pana, bhante, kāyasamācāro kusalo?
Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro anavajjo.
Katamo pana, bhante, kāyasamācāro anavajjo?
Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro avyāpajjho.
Katamo pana, bhante, kāyasamācāro avyāpajjho?
Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro sukhavipāko.
Katamo pana, bhante, kāyasamācāro sukhavipāko?
Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro n'; ev'; attabyābādhāya pi saṃvattati, na parabyābādhāya pi saṃvattati, na ubhayabyābādhāya pi saṃvattati; tassa akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti;-- evarūpo kho, mahārāja, kāyasamācāro anopārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.
Katamo pana, bhante Ānanda, vacīsamācāro --pe-manosamācāro anopārambho samaṇehi brāhmāṇehi viññūhīti?
Yo kho, mahārāja, manosamācāro kusalo.


[page 116]
116 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
Katamo pana, bhante, manosamācāro kusalo?
Yo kho, mahārāja, manosamācāro anavajjo.
Katamo pana, bhante, manosamācāro anavajjo?
Yo kho, mahārāja, manosamācāro avyāpajjho.
Katamo pana, bhante, manosamācāro avyāpajjho?
Yo kho, mahārāja, manosamācāro sukhavipāko.
Katamo pana, bhante, manosamācāro sukhavipāko?
Yo kho, mahārāja, manosamācāro n'; ev'; attabyābādhāya pi saṃvattati, na parabyābādhāya pi saṃvattati, na ubhayabyābādhāya saṃvattati; tassa akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti;-- evarūpo kho, mahārāja, manosamācāro anopārambho samaṇehi brāhmaṇehi viññūhīti.
Kiṃ pana, bhante Ānanda, so Bhagavā sabbesaṃ yeva kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadaṃ vaṇṇetīti?
Sabbākusaladhammapahīno kho, mahārāja, Tathāgato kusaladhammasamannāgato ti.
Acchariyam, bhante, abbhutaṃ, bhante, yāva subhāsitaṃ c'; idaṃ, bhante, āyasmatā Ānandena, iminā ca mayaṃ, bhante, āyasmato Ānandassa subhāsitena attamanābhiraddhā.
Evaṃ attamanābhiraddhā ca mayaṃ, bhante, āyasmato Ānandassa subhāsitena, sace, bhante, āyasmato Ānandassa hatthiratanaṃ kappeyya, hatthiratanam pi mayaṃ āyasmato Ānandassa dadeyyāma. Sace, bhante, āyasmato Ānandassa assaratanaṃ kappeyya, assaratanam pi mayaṃ āyasmato Ānandassa dadeyyāma. Sace, bhante, āyasmato Ānandassa gāmavaraṃ kappeyya, gāmavaram pi mayaṃ āyasmato Ānandassa dadeyyāma. Api ca, bhante, mayam p'; etaṃ jānāma: n'; etaṃ āyasmato Ānandassa kappatīti. Ayaṃ me, bhante, bāhitikā {raññā} Māgadhena Ajātasattunā Vedehiputtena chattanāḷiyā pakkhipitvā pahitā soḷasasamā āyāmena aṭṭhasamā vitthārena; taṃ, bhante, āyasmā Ānando {paṭigaṇhātu} anukampaṃ upādāyāti.
Alaṃ, mahārāja; paripuṇṇaṃ me ticīvaran ti.


[page 117]
4. 8. BĀHITIKASUTTAṂ (88). 117
{Ayaṃ}, bhante, Aciravatī nadī diṭṭhā āyasmatā c'; eva Ānandena amhehi ca yadā upari pabbate mahāmegho abhippavuṭṭho hoti; athāyaṃ Aciravatī nadī ubhato kūlāni saṃvissandantī gacchati;-- evam eva kho, bhante, āyasmā Ānando imāya bāhitikāya attano ticīvaraṃ karissati; yaṃ pan'; āyasmato Ānandassa purāṇaṃ ticīvaraṃ, taṃ sabrahmacārīhi saṃvibhajissati. Evāyaṃ amhākaṃ dakkhiṇā saṃvissandantī maññe gamissati. Paṭigaṇhātu, bhante, {āyasmā} Ānando bāhitikan ti.
Paṭiggahesi kho āyasmā Ānando bāhitikaṃ. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo āyasmantaṃ Ānandaṃ etad avoca: Handa va dāni mayaṃ, bhante Ānanda, gacchāma; bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā ti. -- Yassa dāni tvaṃ, mahārāja.
kālam maññasīti. -- Atha kho rājā Pasenadi Kosalo āyasmato Ānandassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā, uṭṭhāy'; āsanā āyasmantaṃ Ānandaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā Ānando acirapakkantassa rañño Pasenadissa Kosalassa yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno āyasmā Ānando yāvatako ahosi raññā Pasenadinā Kosalena saddhiṃ kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ Bhagavato ārocesi, tañ ca bāhitikaṃ Bhagavato pādāsi.
Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Lābhā, bhikkhave, rañño Pasenadissa Kosalassa; suladdhalābhā, bhikkhave, rañño Pasenadissa Kosalassa, yaṃ rājā Pasenadi Kosalo labhati Ānandaṃ dassanāya labhati payirupāsanāyāti. Idam avoca Bhagavā; attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṃ abhinandun ti.
BĀHITIKASUTTAṂ9 AṬṬHAMAṂ.


[page 118]
118 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
89.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sakkesu viharati. Medaḷumpaṃ nāma Sakyānaṃ nigamo. Tena kho pana samayena rājā Pasenadi Kosalo Naṅgarakaṃ anuppatto hoti kenacid eva karaṇīyena. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Dīghaṃ Kārāyanaṃ āmantesi: Yojehi, samma Kārāyana. bhadrāni bhadrāni yānāni, uyyānabhūmiṃ gacchāma subhūmiṃ dassanāyāti. Evaṃ devāti kho Dīgho Kārāyano rañño Pasenadissa Kosalassa paṭisutvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā rañño Pasenadissa paṭivedesi: Yuttāni kho te, deva, bhadrāni bhadrāni yānāni, yassa dāni kālam maññasīti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo bhadraṃ yānaṃ abhirūhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi Naṅgarakamhā niyyāsi mahaccarājānubhāvena yena ārāmo tena pāyāsi; yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko va ārāmaṃ pāvisi. Addasā kho rājā Pasenadi Kosalo ārāme jaṃghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno rukkhamūlāni pāsādikāni pāsādanīyāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyākāni paṭisallāṇasāruppāni. Disvāna Bhagavantaṃ yeva ārabbha sati udapādi: Imāni kho tāni rukkhamūlāni pāsādikāni pāsādanīyāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paṭisallāṇasāruppāni, yatthassudaṃ mayan taṃ Bhagavantaṃ payirupāsāma arahantaṃ sammāsambuddhan ti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Dīghaṃ Kārāyanaṃ āmantesi: Imāni kho, samma Kārāyana tāni . . . &c. as above . . . sammāsambuddhaṃ. Kahan nu kho, samma Kārāyana, etarahi so Bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddho ti?


[page 119]
4. 9. DHAMMACETIYASUTTAṂ (89). 119
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] -- Atthi, mahārāja, Medaḷumpaṃ nāma Sakyānaṃ nigamo; tattha so Bhagavā etarahi viharati arahaṃ sammāsambuddho ti. -- Kīvadūro pana, samma Kārāyana, Naṅgarakamhā Medaḷumpaṃ nāma Sakyānaṃ nigamo hotīti? Na dūre, mahārāja; tīṇi yojanāni. Sakkā divasāvasesena gantun ti. Tena hi, samma Kārāyana, yojehi bhadrāni bhadrāni yānāni; gamissāma mayan taṃ Bhagavantaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhan ti. Evaṃ devāti kho Dīgho Kārāyano rañño Pasenadissa Kosalassa paṭisutvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā rañño Pasenadissa Kosalassa paṭivedesi: Yuttāni kho te, deva, bhadrāni bhadrāni yānāni; yassa dāni kālam maññasīti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo bhadraṃ yānaṃ abhirūhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi Naṅgaramhā {niyyāsi} yena Medaḷumpaṃ nāma Sakyānaṃ nigamo tena pāyāsi ten'; eva divasāvasesena Medaḷumpaṃ nāma Sakyānaṃ nigamaṃ sampāpuṇi, yena ārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhūmi yānena gantvā, yānā paccorohitvā pattiko va ārāmaṃ pāvisi. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū abbhokāse caṅkamanti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena te bhikkhū ten'; upasaṃkami; upasaṃkamitvā te bhikkhū etad avoca: Kahan nu kho, bhante, etarahi so Bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddho?
Dassanakāmā hi mayan taṃ Bhagavantaṃ arahantaṃ Sammāsambuddhan ti. Eso, mahārāja, vihāro saṃvutadvāro; tena appasaddo upasaṃkamitvā ataramāno āḷindaṃ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṃ ākoṭehi; vivarissati te Bhagavā dvāran ti.
Atha kho rājā Pasenadi Kosalo tatth'; eva khaggañ ca uṇhīsañ ca Dīghassa Kārāyanassa pādāsi. Atha kho Dīghassa Kārāyanassa etad ahosi: Rahāyati kho dāni mahārājā; idh'; eva dāni mayā ṭhātabban ti? Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena so vihāro saṃvutadvāro tena appasaddo upasaṃkamitvā ataramāno āḷindaṃ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṃ ākoṭesi.
Vivari Bhagavā dvāraṃ. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo vihāraṃ pavisitvā Bhagavato pāde sirasā patitvā Bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati pāṇīhi ca parisambāhati nāmañ ca sāveti:


[page 120]
120 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Rājā 'haṃ, bhante. Pasenadi Kosalo; rājā 'haṃ, bhante, Pasenadi Kosalo ti.
Kiṃ pana tvaṃ, mahārāja, atthavasaṃ sampassamāno imasmiṃ sarīre evarūpaṃ paramanipaccākāraṃ karosi, mittūpahāraṃ upadaṃsesīti?
Atthi kho me, bhante, Bhagavati dhammanvayo hoti: Sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaṭipanno bhagavato sāvakasaṃgho ti. Idhāhaṃ, bhante, passāmi eke samaṇabrāhmaṇe pariyantakataṃ brahmacariyaṃ carante dasa pi vassāni vissatim pi vassāni tiṃsam pi vassāni cattārīsam pi vassāni. Te aparena samayena sunhātā suvilittā kappitakesamassū pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgibhūtā parivārenti. Idha panāhaṃ, bhante, bhikkhū passāmi yāvajīvaṃ āpānakoṭikaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ carante. Na kho panāhaṃ, bhante, ito bahiddhā aññaṃ evaṃ paripuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ samanupassāmi. Ayam pi kho, bhante, Bhagavati dhammanvayo hoti: Sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno bhagavato sāvakasaṃgho ti. Puna ca paraṃ, bhante, rājāno pi rājūhi vivadanti, khattiyā pi khattiyehi vivadanti, brāhmaṇā pi brāhmaṇehi vivadanti, gahapatī gahapatīhi vivadanti, mātā pi puttena vivadati, putto pi mātarā vivadati. pitā pi puttena vivadati, putto pi pitarā vivadati, bhātā pi bhātarā vivadati, bhātā pi bhaginiyā vivadati, bhaginī pi bhātarā vivadati, sahāyo pi sahāyena vivadati. Idha panāhaṃ, bhante, bhikkhū passāmi samagge sammodamāne avivadamāne khīrodakībhūte aññamaññam piyacakkhūhi sampassante viharante.


[page 121]
4. 9. DHAMMACETIYASUTTAṂ (89). 121
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Na kho panāhaṃ, bhante, ito bahiddhā aññaṃ evaṃ samaggaṃ parisaṃ samanupassāmi. Ayam pi kho me, bhante, Bhagavati dhammanvayo hoti: Sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno bhagavato sāvakasaṃgho ti.
Puna ca parāhaṃ, bhante, ārāmena ārāmaṃ uyyānena uyyānaṃ anucaṅkamāmi anuvicarāmi. So 'haṃ tattha passāmi eke samaṇabrāhmaṇe kise lūkhe dubbaṇṇe uppaṇḍuppaṇḍukajāte dhamanisanthatagatte na viya maññe cakkhuṃ bandhante janassa dassanāya. Tassa mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti: Addhā ime āyasmanto anabhiratā vā brahmacariyaṃ caranti, atthi vā tesaṃ kiñci pāpaṃ kammaṃ kataṃ paṭicchannaṃ, tathā ime āyasmanto kisā lūkhā dubbaṇṇā uppaṇḍuppaṇḍukajātā dhamanisanthatagattā, na viya maññe cakkhuṃ bandhanti janassa dassanāyāti. Tyāhaṃ upasaṃkamitvā evaṃ vadāmi:-- Kin nu kho tumhe āyasmante kisā lūkhā dubbaṇṇā uppaṇḍuppaṇḍukajātā dhamanisanthatagattā, na viya maññe cakkhuṃ bandhatha janassa dassanāyāti.
Te evam āhaṃsu: Bandhukarogo no mahārājāti. Idha panāhaṃ, bhante, bhikkhū passāmi haṭṭhapahaṭṭhe udaggudagge abhiratarūpe pīṇitindriye appossukke pannalome paradavutte migabhūtena cetasā viharante. Tassa mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti: Addhā ime {āyasmanto} tassa Bhagavato sāsane uḷāraṃ pubbenāparaṃ visesaṃ sañjānanti, tathā ime āyasmanto haṭṭhapahaṭṭhā udaggudaggā abhiratarūpā {pīṇitindriyā} appossukkā pannalomā paradavuttā migabhūtena cetasā viharantīti. Ayam pi kho me, bhante, Bhagavati dhammanvayo hoti: Sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno bhagavato sāvakasaṃgho ti.
Puna ca parāhaṃ, bhante, rājā khattiyo muddhāvasitto pahomi ghātetāyaṃ vā ghātetuṃ jāpetāyaṃ vā jāpetuṃ pabbājetāyaṃ vā pabbājetuṃ.


[page 122]
122 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Tassa mayhaṃ, bhante, atthakaraṇe nisinnassa antarantarākathaṃ opātenti. So 'haṃ na labhāmi: Mā me bhonto atthakaraṇe nisinnassa antarantarākathaṃ opātetha, kathāpariyosānaṃ me bhavanto āgamentūti. Tassa mayhaṃ, bhante, antarantarākathaṃ opātenti.
Idha panāham, bhante, bhikkhū passāmi yasmiṃ samaye Bhagavā anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti n'; eva tasmiṃ samaye Bhagavato sāvakānaṃ khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā. Bhūtapubbaṃ, bhante, Bhagavā anekasatāya parisāya dhammaṃ deseti; tatr'; aññataro Bhagavato sāvako ukkāsi; tam enaṃ aññataro sabrahmacārī jannukena ghaṭṭesi: Appasaddo āyasmā hotu, mā 'yasmā saddam akāsi; satthā no Bhagavā dhammaṃ desetīti. Tassa mayhaṃ, bhante, etad ahosi: Acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho. Adaṇḍena vata kira bho asatthena evaṃ suvinītā parisā bhavissatīti.
Na kho panāhaṃ, bhante, ito bahiddhā aññaṃ evaṃ suvinītaṃ parisaṃ samanupassāmi. Ayam pi kho me, bhante, Bhagavati dhammanvayo hoti: Sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno bhagavato sāvakasaṃgho ti.
Puna ca parāhaṃ, bhante, passāmi idh'; ekacce khattiyapaṇḍite nipuṇe kataparappavāde vālavedhirūpe. Te bhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni. Te suṇanti: Samaṇo khalu bho Gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osarissatīti. Te pañhaṃ abhisaṅkharonti: Imaṃ mayaṃ pañhaṃ samaṇaṃ Gotamaṃ upasaṃkamitvā pucchissāma; evaṃ ce no puṭṭho evaṃ vyākarissati, evam assa mayaṃ vādaṃ āropessāma; evañ ce pi no puṭṭho evaṃ vyākarissati, evam pi 'ssa mayaṃ vādaṃ āropessāmāti. Te suṇanti: Samaṇo khalu bho Gotamo amukaṃ nāma gāmaṃ vā nigamaṃ vā osaṭo ti. Te yena Bhagavā ten'; upasaṃkamanti. Te Bhagavā dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejati sampahaṃseti.


[page 123]
4. 9. DHAMMACETIYASUTTAṂ (89). 123
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Te Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā na c'; eva Bhagavantaṃ pañhaṃ pucchanti, kuto vādaṃ āropessanti, aññadatthu Bhagavato sāvakā sampajjanti. Ayam pi kho me, bhante, Bhagavati dhammanvayo hoti: Sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno bhagavato sāvakasaṃgho ti.
Puna ca parāhaṃ, bhante, passāmi idh'; ekacce brāhmaṇapaṇḍite --pe-- gahapatipaṇḍite samaṇapaṇḍite nipune kataparappavāde vālavedirūpe. Te bhindantā maññe caranti . . . &c. as above . . . vādaṃ āropessanti, aññadatthu Bhagavantaṃ yeva okāsaṃ yācanti agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya. Te Bhagavā pabbājeti. Te tathā pabbājitā samānā vūpakaṭṭhā appamattā ātāpino pahitattā viharantā na cirass'; eva yass'; atthāya kulaputtā sammad eva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tad anuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhe va dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanti. Te evam āhaṃsu: Manaṃ vata bho anassāma; manaṃ vata bho anassāma. Mayaṃ hi pubbe assamaṇā va samānā samaṇā 'mhāti paṭijānimhā, abbrāhmaṇā va samānā brāhmaṇā 'mhāti paṭijānimhā, anarahanto va samānā arahanto mhāti paṭijānimhā. Idāni kho 'mhā samaṇā, idāni kho 'mhā brāhmaṇā idāni kho 'mhā arahanto ti. Ayam pi kho me, bhante, Bhagavati dhammanvayo hoti: Sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno bhagavato sāvakasaṃgho ti.
Puna ca parāhaṃ, bhante, Isīdatta -- Purāṇā thapatayo mama bhattā mama yānā ahaṃ nesaṃ jīvitaṃ dātā yasassa āhattā. Atha ca pana no tathā mayi nipaccākāraṃ karonti yathā Bhagavati.


[page 124]
124 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Bhūtapubbāhaṃ, bhante, senaṃ abbhuyyāto-samāno ime va Isīdatta -- Purāṇe thapatayo vīmaṃsamāno aññatarasmiṃ sambādhe āvasathe vāsaṃ upagacchiṃ. Atha kho, bhante, ime Isīdatta -- Purāṇā thapatayo bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya vītināmetvā yato assosuṃ kho Bhagavantaṃ tato sīsaṃ katvā maṃ pādato karitvā nipajjiṃsu. Tassa mayhaṃ, bhante, etad ahosi: Acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho. Ime Isīdatta -Purāṇā thapatayo mama bhattā mama yānā, ahaṃ tesaṃ jīvitaṃ dātā yasassa āhattā. Atha ca pana no tathā mayi nipaccākāraṃ karonti yathā Bhagavati. Addhā ime āyasmanto tassa Bhagavato sāsane uḷāraṃ pubbenāparaṃ visesaṃ sañjānantīti. Ayam pi kho me, bhante, Bhagavati dhammanvayo hoti: Sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaṭipanno bhagavato sāvakasaṃgho ti.
Puna ca paraṃ, bhante, Bhagavā pi khattiyo, aham pi khattiyo, Bhagavā pi Kosalako, aham pi Kosalako, Bhagavā pi āsītiko, aham pi āsītiko. Yam pi bhante Bhagavā pi khattiyo aham pi khattiyo, Bhagavā pi Kosalako aham pi Kosalako, Bhagavā pi āsītiko aham pi āsītiko, iminā vārahām'; evāhaṃ, bhante, Bhagavati paramanipaccākāraṃ kattuṃ, mittūpahāraṃ upadaṃsetuṃ. Handa ca dāni mayaṃ, bhante, gacchāma. Bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā ti.
Yassa dāni tvaṃ, mahārāja, kālaṃ maññasīti.
Atha kho rājā Pasenadi Kosalo uṭṭhāy'; āsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
Atha kho Bhagavā acirapakkantassa rañño Pasenadissa Kosalassa bhikkhū āmantesi: Eso, bhikkhave, rājā Pasenadi Kosalo dhammacetiyāni bhāsitvā uṭṭhāy'; āsanā pakkanto.
Uggaṇhātha, bhikkhave, dhammacetiyāni; pariyāpuṇātha, bhikkhave,


[page 125]
4.10. KAṆṆAKATTHALASUTTAṂ (90). 125
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] dhammacetiyāni; dhāretha, bhikkhave, dhammacetiyāni; atthasaṃhitāni, bhikkhave, dhammacetiyāni ādibrahmacariyakānīti.
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṃ abhinandun ti.
DHAMMACETIYASUTTAṂ NAVAMAṂ.
90.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Ujuññāyaṃ viharati Kaṇṇakatthale Migadāye. Tena kho pana samayena rājā Pasenadi Kosalo Ujuññaṃ anuppatto hoti kenacid eva karaṇīyena. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo aññataraṃ purisaṃ āmantesi:-- Ehi tvaṃ, ambho purisa, yena Bhagavā ten'; upasaṃkama; upasaṃkamitvā mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha: Rājā, bhante, Pasenadi Kosalo Bhagavato pāde sirasā vandati appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatīti; evañ ca vadehi: Ajja kira, bhante, rājā Pasenadi Kosalo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso Bhagavantaṃ dassanāya upasaṃkamissatīti.
Evaṃ devāti kho so puriso rañño Pasenadissa Kosalassa paṭisutvā yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so puriso Bhagavantaṃ etad avoca:-- Rājā, bhante, Pasenadi Kosalo Bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati; evañ ca vadeti: Ajja kira, bhante, rājā Pasenadi Kosalo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso Bhagavantaṃ dassanāya upasaṃkamissatīti.
Assosuṃ kho Somā ca bhaginī Sakulā ca bhaginī: Ajja kira rājā Pasenadi Kosalo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso Bhagavantaṃ dassanāya upasaṃkamissatīti.


[page 126]
126 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Atha kho Somā ca bhaginī Sakulā ca bhaginī rājānaṃ Pasenadiṃ Kosalaṃ bhattābhihāre upasaṃkamitvā etad avocuṃ:-- Tena hi, mahārāja, amhākam pi vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha: Somā ca, bhante, bhaginī Sakulā ca bhaginī Bhagavato pāde sirasā vandanti, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchantīti.
Atha kho rājā Pasenadi Kosalo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaṃ etad avoca: -- Somā ca, bhante, bhaginī Sakulā ca bhaginī Bhagavato pāde sirasā vandanti, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchantīti.
Kim pana, mahārāja, Somā ca bhaginī Sakulā ca bhaginī aññaṃ dūtaṃ nālatthun ti?
Assosuṃ kho, bhante, Somā ca bhaginī Sakulā ca bhaginī: Ajja kira rājā Pasenadi Kosalo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso Bhagavantaṃ dassanāya upasaṃkamissatīti. Atha kho, bhante, Somā ca bhaginī Sakulā ca bhaginī maṃ bhattābhihāre upasaṃkamitvā etad avocuṃ: Tena hi, mahārāja, amhākam pi vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha:-- Somā ca, bhante, bhaginī Sakulā ca bhaginī Bhagavato pāde sirasā vandanti, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchantīti.
Sukhiniyo hontu, mahārāja, Somā ca bhaginī Sakulā ca bhaginī ti.
Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaṃ etad avoca: Sutaṃ me taṃ, bhante:-- Samaṇo Gotamo evam āha: Na 'tthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānissati; n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti. Ye te, bhante evam āhaṃsu:-- Samaṇo Gotamo evam āha:


[page 127]
4.10. KAṆṆAKATTHALASUTTAṂ (90). 127
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Na 'tthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānissati; n'; etaṃ thānaṃ vijjatīti;-- kacci te, bhante, Bhagavato vuttavādino, na ca Bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṃ vyākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatīti?
Ye te, mahārāja, evam {āhaṃsu}:-- Samaṇo Gotamo evam āha: Na 'tthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānissati; n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti;-- na me te vuttavādino, abbhācikkhanti ca pana man te asatā abhūtenāti.
Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Viḍūḍabhaṃ senāpatiṃ āmantesi: Ko nu kho, senāpati, imaṃ kathāvatthuṃ rājantepure abbhudāhāsīti?
Sañjayo, mahārāja, brāhmaṇo Ākāsagotto ti.
Atha kho rājā Pasenadi Kosalo aññataraṃ purisaṃ āmantesi:-- Ehi tvaṃ, ambho purisa, mama vacanena Sañjayaṃ brāhmaṇaṃ Ākāsagottaṃ amantehi: Rājā te, bhante, Pasenadi Kosalo amantetīti. Evaṃ devāti kho so puriso rañño Pasenadissa Kosalassa paṭisutvā yena Sañjayo brāhmaṇo Ākāsagotto ten'; upasaṃkami; upasaṃkamitvā Sañjayaṃ brāhmaṇaṃ Ākāsagottaṃ etad avoca:-- Rājā taṃ, bhante, Pasenadi Kosalo āmantetīti.
Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaṃ etad avoca; Siyā nu kho, bhante, Bhagavatā aññadeva kiñci sandhāya bhāsitaṃ, tañ ca jano aññathā pi paccāgaccheyya? Yathākathaṃ pana, bhante, Bhagavā abhijānāti vācaṃ bhāsitā ti?
Evaṃ kho ahaṃ, mahārāja, abhijānāmi vācaṃ bhāsitā: Na 'tthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo sakideva sabbañ ñassati sabbaṃ dakkhīti, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti.
Heturūpaṃ bhante Bhagavā āha; saheturūpaṃ pana, bhante, Bhagavā āha: Na 'tthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā yo sakideva sabbañ ñassatī sabbaṃ dakkhīti,


[page 128]
128 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti. Cattāro 'me, bhante, vaṇṇā, -- khattiyā brāhmaṇā vessā suddā. Imesaṃ nu kho, bhante, catunnaṃ vaṇṇānaṃ siyā viseso siyā nānākaraṇan ti?
Cattāro 'me, mahārāja, vaṇṇā -- khattiyā brāhmaṇā vessā suddā. Imesaṃ kho, mahārāja, catunnaṃ vaṇṇānaṃ dve vaṇṇā aggam akkhāyanti, -- khattiyā ca brāhmaṇā ca, yadidaṃ abhivādanapaccuṭṭhānañjalikammasāmīcikamman ti.
Nāhaṃ, bhante, Bhagavantaṃ diṭṭhadhammikaṃ pucchāmi; samparāyikāhaṃ, bhante, Bhagavantaṃ pucchāmi. Cattāro 'me, bhante, vaṇṇā, -- khattiyā brāhmaṇā vessā suddā.
Imesaṃ nu kho, bhante, catunnaṃ vaṇṇānaṃ siyā viseso siyā nānākaraṇan ti?
Pañc'; imāni, mahārāja, padhāniyaṅgāni. Katamāni pañca?
Idha, mahārāja, bhikkhu saddho hoti, saddahati Tathāgatassa bodhiṃ: Iti pi so Bhagavā arahaṃ sammāsambuddho, vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi, satthā devamanussānaṃ buddho, bhagavā ti. Appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Asaṭho hoti amāyāvī yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā brahmacārīsu. Āraddhaviriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu.
Paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. {Imāni} kho, mahārāja, pañca padhāniyaṅgāni. Cattāro 'me, mahārāja, vaṇṇā, -- khattiyā brāhmaṇā vessā suddā; te c'; assu imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatā; taṃ nesaṃ assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti.
Cattāro 'me, bhante vaṇṇā,-- khattiyā brāhmaṇā vessā suddā;


[page 129]
4.10. KAṆṆAKATTHALASUTTAṂ (90). 129
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] te c'; assu imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatā; Ettha pana nesaṃ, bhante, siyā viseso siyā nānākaraṇan ti?
Ettha kho nesāhaṃ, mahārāja, padhānavemattaṃ vadāmi.
Seyyathāpi 'ssu, mahārāja, dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā, dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā adantā avinītā. Taṃ kim maññasi, mahārāja? Ye te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā, api nu te dantā va dantakāraṇaṃ gaccheyyuṃ, dantā va dantabhūmiṃ sampāpuṇeyyun ti?
Evaṃ bhante.
Ye pana te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā adantā avinītā, api nu te adantā va dantakāraṇaṃ gaccheyyuṃ, adantā va dantabhūmiṃ sampāpuṇeyyuṃ, seyyathāpi te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītā ti?
No h'; evaṃ, bhante.
Evam eva kho, mahārāja, yan taṃ saddhena pattabbaṃ appābādhena asaṭhena amāyāvinā āraddhaviriyena paññāvatā, taṃ vata asaddho bavhābādho saṭho māyāvī kusīto duppañño pāpuṇissatīti, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti.
Heturūpaṃ, bhante, Bhagavā āha; saheturūpaṃ, bhante, Bhagavā āha. Cattāro 'me, bhante, vaṇṇā, -- khattiyā brāhmaṇā vessā suddā. Te c'; assu imehi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatā, te c'; assu sammappadhānā, ettha pana tesaṃ, bhante, siyā viseso, siyā nānākaraṇan ti?
Ettha kho nesahaṃ, mahārāja, na kiñci nānākaraṇaṃ vadāmi, yadidam vimuttiyā vimuttiṃ. Seyyathāpi, mahārāja, puriso sukkhaṃ sākakaṭṭhaṃ ādāya aggiṃ abhinibbatteyya, tejo pātukareyya; atha aparo puriso sukkhaṃ sālakaṭṭhaṃ ādāya aggiṃ abhinibbatteyya,


[page 130]
130 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tejo pātukareyya; atha aparo puriso sukkhaṃ ambakaṭṭhaṃ ādāya aggiṃ abhinibbatteyya, tejo pātukareyya; atha aparo puriso sukkhaṃ udumbarakaṭṭhaṃ ādāya aggiṃ abhinibbatteyya, tejo pātukareyya. Taṃ kim maññasi, mahārāja? Siyā nu kho tesaṃ aggīnaṃ nānādāruto abhinibbattānaṃ kiñci nānākaraṇaṃ, -- acciyā vā acciṃ, vaṇṇena vā vaṇṇaṃ, ābhāya vā ābhan ti?
No h'; etaṃ, bhante.
Evam eva kho, mahārāja, yan taṃ tejaṃ viriyā nimmathitaṃ padhānā 'bhinibbattaṃ. Nāhaṃ tattha kiñci nānākaraṇaṃ vadāmi, yadidaṃ vimuttiyā vimuttin ti.
Heturūpaṃ, bhante, Bhagavā āha; saheturūpaṃ, bhante, Bhagavā āha. Kim pana, bhante, atthi devā ti?
Kim pana tvaṃ, mahārāja, evaṃ vadesi: Kim pana, bhante, atthi devā ti?
Yadi vā te, bhante, devā āgantāro itthattaṃ, yadi vā anāgantāro itthattan ti?
Ye te, mahārāja, devā savyāpajjhā te devā āgantāro itthattaṃ; ye te devā abyāpajjhā, te devā anāgantāro itthattan ti.
Evam vutte Viḍūḍabho senāpati Bhagavantaṃ etad avoca: -- Ye te, bhante, devā savyāpajjhā āgantāro itthattaṃ, te devā ye te devā abyāpajjhā anāgantāro itthattaṃ te deve, tamhā ṭhānā cāvessanti vā pabbājessanti vā ti?
Atha kho āyasmato Ānandassa etad ahosi:-- Ayaṃ kho Viḍūdabho senāpati rañño Pasenadissa Kosalassa putto; ahaṃ Bhagavato putto. Ayaṃ kho kālo yaṃ putto puttena manteyyāti. Atha kho āyasmā Ānando Viḍūḍabhaṃ senāpatiṃ āmantesi:-- Tena hi, senāpati, taṃ yev'; ettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi.
Taṃ kim maññasi, senāpati? Yāvatā rañño Pasenadissa Kosalassa vijitaṃ, yattha ca rājā Pasenadi Kosalo issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāreti,


[page 131]
4.10. KAṆṆAKATTHALASUTTAṂ (90). 131
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] pahoti tattha rājā Pasenadi Kosalo samaṇaṃ vā brāmaṇaṃ vā puññavantaṃ vā apuññavantaṃ vā brahmacariyavantaṃ vā abrahmacariyavantaṃ vā tamhā ṭhānā cāvetum vā pabbājetuṃ vā ti?
Yāvatā, bho, rañño Pasenadissa Kosalassa vijitaṃ, yattha ca rājā Pasenadi Kosalo issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāreti, pahoti tattha rājā Pasenadi Kosalo samaṇaṃ vā . . . pabbājetuṃ vā ti.
Taṃ kim maññasi, senāpati? Yāvatā rañño Pasenadissa Kosalassa avijitaṃ, yattha ca rājā Pasenadi Kosalo na issariyādhipaccaṃ rajjam kāreti, pahoti tattha rājā Pasenadi Kosalo samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā puññavantaṃ vā apuññavantaṃ vā brahmacariyavantaṃ vā abrahmacariyavantaṃ vā tamhā ṭhānā cāvetuṃ vā pabbājetuṃ vā ti?
Yāvatā, bho, rañño Pasenadissa Kosalassa avijitaṃ, yattha ca rājā Pasenadi Kosalo na issariyādhipaccaṃ rajjaṃ kāreti, na pahoti tattha . . . pabbājetuṃ vā ti.
Taṃ kim maññasi, senāpati? Sutā te devā Tāvatiṃsā ti?
Evaṃ, bho; sutā me devā Tāvatiṃsā; idhāpi bhotā raññā Pasenadinā Kosalena sutā devā Tāvatiṃsā ti.
Taṃ kim maññasi, senāpati? Pahoti rājā Pasenadi Kosalo deve Tāvatiṃse tamhā ṭhānā cāvetuṃ vā pabbājetuṃ vā ti?
Dassanāya pi, bho, rājā Pasenadi Kosalo deve Tāvatiṃse nappahoti, kuto pana tamhā ṭhānā cāvessati vā pabbājessati vā ti
Evam eva kho, senāpati, ye te devā savyāpajjhā āgantāro itthattaṃ, te devā ye te devā abyāpajjhā anāgantāro itthattaṃ te deve dassanāya pi nappahonti, kuto pana tamhā ṭhānā cāvessanti vā pabbajessanti vā ti.
Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaṃ etad avoca: Konāmo ayaṃ, bhante, bhikkhūti?
Ānando nāma, mahārājāti.
Ānando vata bho, ānandarūpo vata bho. Heturūpaṃ,


[page 132]
132 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
bhante, āyasmā Ānando āha, saheturupaṃ, bhante, āyasmā Ānando āha. Kiṃ pana, bhante, atthi Brahmā ti?
Kiṃ pana tvaṃ, mahārāja, evaṃ vadesi: Kim pana.
bhante, atthi Brahmā ti?
Yadi vā so, bhante, Brahmā āgantā itthataṃ, yadi vā anāgantā itthattan ti?
Yo so, mahārāja, Brahmā savyāpajjho, so Brahmā āgantā itthattaṃ; yo so Brahmā {abyāpajjho}, so Brahmā anāgantā itthattan ti.
Atha kho aññataro puriso rājānaṃ Pasenadiṃ Kosalaṃ etad avoca: Sañjayo, mahārāja, brāhmaṇo Ākāsagotto āgato ti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Sañjayaṃ brāhmaṇaṃ Ākāsagottaṃ etad avoca: Ko nu kho, brāhmaṇa, imaṃ kathāvatthuṃ rājantepure abbhudāhāsīti?
Viḍūḍabho, mahārāja, senāpatīti.
Viḍūḍabho senapati evam āha. Sañjayo, mahārāja, brāhmaṇo Ākāsagotto ti.
Atha kho aññataro puriso rājānaṃ Pasenadiṃ Kosalaṃ etad avoca: Yānakālo, mahārājāti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaṃ etad avoca: Sabbaññutaṃ mayaṃ, bhante, Bhagavantaṃ apucchimbā; sabbaññutaṃ Bhagavā vyākāsi; tañ ca pan'; amhākaṃ ruccati c'; eva khamati ca, tena c'; amhā attamanā. Cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ mayaṃ, bhante, Bhagavantaṃ apucchimhā; cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ Bhagavā vyākāsi; tañ ca pan'; amhākaṃ ruccati c'; eva khamati ca, tena c'; amhā attamanā. Adhideve mayaṃ, bhante.
Bhagavantaṃ apucchimhā, adhideve Bhagavā vyākāsi; tañ ca pan'; amhākaṃ ruccati c'; eva khamati ca, tena c'; amhā attamanā. Adhibrahmānaṃ mayaṃ, bhante, Bhagavantaṃ apucchimhā, adhibrahmānaṃ Bhagavā vyākāsi; tañ ca pan amhākaṃ ruccati c'; eva khamati ca tena c'; amhā attamanā.
Yaṃ yad eva ca pana mayaṃ, bhante, Bhagavantaṃ apucchimhā, taṃ tad eva Bhagavā vyākāsi; tañ ca pan'; amhākaṃ ruccati c'; eva khamati ca, tena c'; amhā attamanā. Handa ca dāni mayaṃ,


[page 133]
5.1. BRAHMĀYUSUTTAṂ (91). 133
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bhante, gacchāma. Bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā ti.
Yassa dāni tvaṃ, mahārāja, kālaṃ maññasīti.
Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāy'; āsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmīti.
KAṆṆAKATTHALASUTTAṂ DASAMAṂ.
RĀJAVAGGO CATUTTHO.
91.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Videhesu cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṃghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi. Tena kho pana samayena Brahmāyu brāhmaṇo Mithilāyaṃ pativasati jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto vīsaṃvassasatiko jātiyā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. Assosi kho {Brahmāyu} brāhmaṇo: Samaṇo khalu bho Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Videhesu cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṃghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi; taṃ kho pana bhavantaṃ Gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato -- Iti pi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi, satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā, so imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ, sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajam sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti; so dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhe kalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanam, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti; sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotīti.


[page 134]
134 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
Tena kho pana samayena Brahmāyussa brāhmaṇassa Uttaro nāma māṇavo antevāsī hoti tiṇṇaṃ vedānaṃ . . . anavayo. Atha kho Brahmāyu brāhmaṇo Uttaraṃ māṇavaṃ āmantesi: ‘Ayaṃ, tāta Uttara, samaṇo Gotamo Sakyaputto . . . sammāsambuddho --pe-- sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotīti. Ehi tvaṃ, tāta Uttara, yena samaṇo Gotamo ten'; upasaṃkama, upasaṃkamitvā samaṇaṃ Gotamaṃ jānāhi yadi vā taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ tathā santaṃ yeva saddo abbhuggato, yadi vā no tathā, yadi vā so bhavaṃ Gotamo tādiso, yadi vā na tādiso; tayā mayan taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ vedissāmāti. Yathākathaṃ panāham bho taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ jānissāmi yadi vā taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ tathā santaṃ yeva saddo abbhuggato, yadi vā no tathā, yadi vā so bhavaṃ Gotamo tādiso, yadi vā na tādiso ti. Āgatāni kho, tāta Uttara, amhākam mantesu dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dve va gatiyo bhavanti anaññā. -- Sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato, tass'; imāni satta ratanāni bhavanti: seyyathīdaṃ cakkaratanaṃ hatthiratanaṃ assaratanaṃ maṇiratanaṃ itthiratanaṃ gahapatiratanaṃ pariṇāyakaratanam eva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho pan'; assa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ paṭhaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. -- Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivattacchaddo. Ahaṃ kho pana, tāta Uttara, mantānaṃ dātā, tvaṃ mantānaṃ paṭiggahetā ti.
Evaṃ bho ti kho Uttaro māṇavo Brahmāyussa brāhmaṇassa paṭisutvā utthāy'; āsanā Brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā Videhesu yena Bhagavā tena cārikaṃ pakkāmi;


[page 135]
5.1. BRAHMĀYUSUTTAṂ. (91). 135
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] anupubbena cārikaṃ caramāno yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ katham sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Uttaro māṇavo Bhagavato kāye dvattiṃse mahāpurisalakkhaṇāni sammannesi.
Addasā kho Uttaro māṇavo Bhagavato kāye dvattiṃse mahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve; dvīsu mahāhāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, -- kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya ca. Atha kho Bhagavato etad ahosi: Passati kho me ayaṃ Uttaro māṇavo dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve; dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, -- kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cāti. Atha kho Bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṃkhāraṃ abhisaṃkhāsi yathā addasā Uttaro māṇavo Bhagavato kosohitaṃ vatthaguyhaṃ. Atha kho Bhagavā jivhaṃ ninnāmetvā ubho pi kaṇṇasotāni anumasi paṭimasi, {ubho} pi nāsikasotāni anumasi paṭimasi, kevalakam pi nalāṭamaṇḍalaṃ jivhāya pacchādesi.
Atha kho Uttarassa māṇavassa etad ahosi: Samannāgato kho samaṇo Gotamo dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇehi.
Yannūnāhaṃ samaṇaṃ Gotamaṃ anubandheyyaṃ iriyāpatham assa passeyyan ti? Atha kho Uttaro māṇavo satta māsāni Bhagavantaṃ anubandhi chāyā va anapāyinī. Atha kho Uttaro māṇavo sattānaṃ māsānaṃ accayena Videhesu yena Mithilā tena cārikaṃ pakkāmi; anupubbena cārikaṃ caramāno yena Mithilā yena Brahmāyu brāhmaṇo ten'; upasaṃkami; upasaṃkamitvā Brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho Uttaraṃ māṇavaṃ Brahmāyu brāhmaṇo etad avoca: Kacci, tāta Uttara, taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ tathā santaṃ yeva saddo abbhuggato,


[page 136]
136 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] no aññathā? Kacci pana so bhavaṃ Gotamo tādiso, no aññādiso ti?
Tathā santaṃ yeva bho taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ tathā saddo abbhuggato, no aññathā, tādiso ca bho so bhavaṃ Gotamo, na aññādiso. Samannāgato ca bho so bhavaṃ Gotamo dvattiṃsa-mahāpurisalakkhaṇehi. Suppatiṭṭhitapādo kho pana so bhavaṃ Gotamo, idam pi tassa bhoto Gotamassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati. Heṭṭhā kho pana tassa bhoto Gotamassa pādatalesu cakkāni jātāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni; āyatapaṇhi kho pana so bhavaṃ {Gotamo}; dīghaṅguli kho pana so bhavaṃ Gotamo; {mudutaluṇahatthapādo} kho pana so bhavaṃ Gotamo; jālahatthapādo kho pana so bhavaṃ Gotamo; ussaṅkhapādo kho pana so bhavaṃ Gotamo; eṇījaṅgho kho pana so bhavaṃ Gotamo; ṭhitako kho pana so bhavaṃ Gotamo anoṇamanto ubhohi pāṇitalehi jaṇṇukāni parimasati parimajjati; kosohitavatthaguyho kho pana so bhavaṃ Gotamo; suvaṇṇavaṇṇo kho pana so bhavaṃ Gotamo; kañcanasannibhattaco sukhumacchavī kho pana so bhavaṃ Gotamo; sukhumattā chaviyā rajojallaṃ kāye na upalippati; ekekalomo kho pana so bhavaṃ Gotamo; ekekāni lomāni lomakūpesu jātāni; uddhaggalomo kho pana so bhavaṃ Gotamo; uddhaggāni lomāni jātāni nīlāni añjanavaṇṇāni kuṇḍalāvaṭṭāni padakkhiṇāvaṭṭakajātāni; brahmujjugatto kho pana so bhavaṃ Gotamo; {sattussado kho pana so bhavaṃ Gotamo} sīhapubbaddhakāyo kho pana so bhavaṃ Gotamo; citantaraṃso kho pana so bhavaṃ Gotamo; nigrodhaparimaṇḍalo kho pana so bhavaṃ Gotamo; yāvatakvassa kāyo tāvatakvassa vyāmo; yāvatakvassa vyāmo tāvatakvassa kāyo; samavattakhandho kho pana so bhavaṃ Gotamo; rasaggasaggī kho pana so bhavaṃ Gotamo; sīhahanu kho pana so bhavaṃ Gotamo;


[page 137]
5.1. BRAHMĀYUSUTTAṂ (91). 137
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] cattārīsadanto kho pana so bhavaṃ Gotamo; samadanto kho pana so bhavaṃ Gotamo; avivaradanto kho pana so bhavaṃ Gotamo; susukkadāṭho kho pana so bhavaṃ Gotamo; pahūtajivho kho pana so bhavaṃ Gotamo; brahmassaro kho pana so bhavaṃ Gotamo; karavīkabhāṇī; abhinīlaṇetto kho pana so bhavaṃ Gotamo; gopakhumo kho pana so bhavaṃ Gotamo; uṇṇā kho pana tassa bhoto Gotamassa, bhamukantare jātā odātā mudutūlasannibhā; uṇhīsasīso kho pana so bhavaṃ Gotamo; idam pi tassa bhoto Gotamassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati. Imehi kho so bhavaṃ Gotamo dvattiṃsa -- mahāpurisalakkhaṇehi samannāgato. Gacchanto kho pana so bhavaṃ Gotamo dakkhiṇen'; eva pādena paṭhamaṃ pakkamati; so nātidūre pādaṃ uddharati, nāccāsanne pādaṃ nikkhipati; so nātisīghaṃ gacchati, nātisaṇikaṃ gacchati; na ca adduvena adduvaṃ saṃghaṭṭento gacchati; na ca gopphakena gopphakaṃ saṃghaṭṭento gacchati; so gacchanto na satthiṃ unnāmeti; na satthiṃ onāmeti; na satthiṃ sannāmeti; na satthiṃ vināmeti.
Gacchato kho pan'; assa bhoto Gotamassa adharakāyo va iñjati, na ca kāyabalena gacchati. Avalokento kho pana so bhavaṃ Gotamo sabbakāyen'; eva avaloketi; so na uddhaṃ ulloketi, na adho oloketi, na ca vipekkhamāno gacchati; yugamattañ ca pekkhati; tato c'; assa uttariṃ anāvaṭaṃ ñāṇadassanaṃ bhavati. So antaragharaṃ pavisanto na kāyaṃ unnāmeti, na kāyaṃ onāmeti, na kāyaṃ sannāmeti, na kāyaṃ vināmeti.


[page 138]
138 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] So nātidūre nāccāsanne āsanassa parivattati, na ca pāṇinā ālambitvā āsane nisīdati, na ca āsanasmiṃ kāyaṃ pakkhipati. So antaraghare nisinno samāno na hatthakukkuccaṃ āpajjati, na pādakukkuccaṃ āpajjati, na ca adduvena adduvaṃ āropetvā nisīdati, na ca gopphakena gopphakaṃ āropetvā nisīdati, na ca pāṇinā hanukaṃ upādiyitvā nisīdati. So antaraghare nisinno va samāno na chambhati na kampati na vedhati na paritassati; so achambhī akampī avedhī aparitassī vigatalomahaṃso vivekāvatto ca so bhavaṃ Gotamo antaghare nisinno hoti. So pattodakaṃ patigaṇhanto na pattaṃ unnāmeti, na pattaṃ onāmeti, na pattaṃ sannāmeti, na pattaṃ vināmeti, so pattodakaṃ patigaṇhāti nātithokaṃ nātibahuṃ. So na khulukhulukārakaṃ pattaṃ dhovati, na samparivattakaṃ pattaṃ dhovati, na pattaṃ bhūmiyaṃ nikkhipitvā hatthe dhovati; hatthesu dhotesu patto dhoto hoti; patte dhote hatthā dhotā honti; so pattodakaṃ chaḍḍeti nātidūre nāccāsanne na ca vichaḍḍayamāno. So odanaṃ patigaṇhanto na pattaṃ unnāmeti, na pattaṃ onāmeti, na pattaṃ sannāmeti, na pattaṃ vināmeti. So odanaṃ patigaṇhāti nātithokaṃ nātibahuṃ.
Byañjanaṃ kho pana so bhavaṃ Gotamo byañjanamattāya āhāreti, na ca byañjanena ālopaṃ atināmeti. Dvattikkhattuṃ kho pana so bhavaṃ Gotamo mukhe ālopaṃ samparivattetvā ajjhoharati, na c'; assa kāci odanamiñjā asambhinnā kāyaṃ pavisati, na c'; assa kāci odanimiñjā mukhe avasiṭṭhā hoti; athāparaṃ ālopaṃ upanāmeti. Rasapaṭisaṃvedī kho pana so bhavaṃ Gotamo āhāraṃ āhāreti, no ca rasarāgapaṭisaṃvedī. Aṭṭhaṅgasamannāgataṃ kho pana so bhavaṃ Gotamo āhāraṃ āhāreti, n'; eva davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya: Iti purāṇañ ca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañ ca vedanaṃ na uppādessāmi;


[page 139]
5.1 BRAHMĀYUSUTTAṂ (91). 139
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. So bhuttāvī pattodakaṃ patigaṇhanto na pattaṃ unnāmeti, na pattaṃ onāmeti, na pattaṃ sannāmeti, na pattaṃ vināmeti. So pattodakaṃ patigaṇhāti nātithokaṃ nātibahuṃ; so na khulukhulukārakaṃ pattaṃ dhovati na samparivattakaṃ pattaṃ dhovati, na pattaṃ bhūmiyaṃ nikkhipitvā hatthe dhovati. Hatthesu dhotesu patto dhoto hoti, patte dhote hatthā dhotā honti. So pattodakaṃ chaḍḍeti nātidūre nāccāsanne na ca vichaḍḍayamāno. So bhuttāvī pattaṃ bhūmiyaṃ nikkhipati nātidūre nāccāsanne, na ca anatthiko pattena hoti, na ca ativelānurakkhī pattasmiṃ. So bhuttāvī muhuttaṃ tuṇhī nisīdati, na ca anumodanassa kālam atināmeti. So bhuttāvī anumodati. na taṃ bhattaṃ garahati, na aññaṃ bhattaṃ paṭikaṅkhati; aññadatthu dhammiyā kathāya taṃ parisaṃ sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. So taṃ parisaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāy'; āsanā pakkamati. So nātisīghaṃ gacchati, nātisaṇikaṃ gacchati, na ca muccitukāmo gacchati. Na ca tassa bhoto Gotamassa kāye cīvaraṃ accukkaṭṭhaṃ hoti na ca accokkaṭṭhaṃ, na ca kāyasmiṃ allīnaṃ, na ca kāyasmiṃ apakkaṭṭhaṃ, na ca tassa bhoto Gotamassa kāyamhā vāto cīvaraṃ apavahati, na ca tassa bhoto Gotamassa kāye rajojallaṃ lippati. So ārāmagato nisīdati paññatte āsane, nisajja pāde pakkhāleti, na ca so bhavaṃ Gotamo pādamaṇḍanānuyogaṃ anuyutto viharati. So pāde pakkhāletvā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So n'; eva attabyābādhāya cetehi, na parabyābādhāya ceteti, na ubhayabyābādhāya ceteti. Attahitaṃ parahitaṃ ubhayahitaṃ sabbalokahitam eva so bhavaṃ Gotamo cintento nisinno hoti.


[page 140]
140 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] So ārāmagato parisatiṃ dhammaṃ deseti, na taṃ parisaṃ ussādeti, na taṃ parisaṃ apasādeti, aññadatthu dhammiyā kathāya taṃ parisaṃ sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Aṭṭhaṅgasamannāgato kho pan'; assa bhoto Gotamassa mukhato ghoso niccharati, vissaṭṭho ca viññeyyo ca mañju ca savanīyo ca bindu ca avisārī ca gambhīro ca ninnādī ca. Yathā parisaṃ kho pana so bhavaṃ Gotamo sarena viññāpeti na c'; assa bahiddhā parisāya ghoso niccharati. Te tena bhotā Gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā uṭṭhāy'; āsanā pakkamanti avalokayamānā yeva {avijahantābhāvena}. Addasāma kho mayaṃ bho taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ gacchantaṃ; addasāma ṭhitaṃ; addasāma antaraghare nisinnaṃ tuṇhibhūtaṃ; addasāma antaraghare bhuñjantaṃ; addasāma bhuttāviṃ nisinnaṃ tuṇhībhūtaṃ; addasāma bhuttāviṃ anumodantaṃ; addasāma ārāmaṃ gacchantaṃ; addasāma ārāmagataṃ nisinnaṃ tuṇhībhūtaṃ; addasāma ārāmagataṃ parisatiṃ dhammaṃ desentaṃ. Ediso ca ediso ca so bhavaṃ Gotamo, tato ca bhiyyo ti.
Evaṃ vutte Brahmāyu brāhmaṇo utthāy'; āsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena Bhagavā ten'; {añjaliṃ} paṇāmetvā tikkhattuṃ udānaṃ udānesi: Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa; namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa; namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Appevanāma mayaṃ kadāci karahaci tena bhotā Gotamena saddhiṃ samāgaccheyyāma; appevanāma siyā kocid eva katthāsallāpo ti.
Atha kho Bhagavā Videhesu anupubbena cārikaṃ caramāno yena Mithilā tad avasari. Tatra sudaṃ Bhagavā Mithilāyaṃ viharati Makhādevambavane. Assosuṃ kho Methileyyakā brāhmaṇagahapatikā: Samaṇo khalu bho Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Videhesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṃghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi Mithilaṃ anuppatto Mithilāyaṃ viharati Makhādevambavane.


[page 141]
5.1. BRAHMĀYUSUTTAṂ (91). 141
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Taṃ kho pana bhavantaṃ Gotamaṃ evaṃ kalyāṇo . . . arahataṃ dassanaṃ hotīti. Atha kho Methileyyakā brāhmaṇagahapatikā yena Bhagavā ten'; upasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā appekacce Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce Bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce yena Bhagavā ten'; añjaliṃ paṇāmetvā ekamantam nisīdiṃsu, appekacce Bhagavato santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
Assosi kho Brahmāyu brāhmaṇo: Samaṇo khalu bho Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Mithilaṃ anuppatto Mithilāyaṃ viharati Makhādevambavane ti. Atha kho Brahmāyu brāmaṇo sambahulehi māṇavakehi saddhiṃ yena Makhādevambavanaṃ ten'; upasaṃkami. Atha kho Brahmāyussa brāhmaṇassa avidūre ambavanassa etad ahosi: Na kho m'; etaṃ patirūpaṃ yo 'haṃ pubbe appaṭisaṃvidito samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṃkameyyan ti. Atha kho Brahmāyu brāhmaṇo aññataraṃ māṇavakaṃ āmantesi: Ehi tvaṃ, māṇavaka; yena samaṇo Gotamo ten'; {upasaṃkama} upasaṃkamitvā mama vacanena samaṇaṃ Gotamaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha, -Brahmāyu, bho Gotama, Brāhmaṇo bhavantaṃ Gotamaṃ appābādhaṃ appātaṅkam lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvīhāraṃ pucchatīti; evañ ca vadehi. -- Brahmāyu, bho Gotama, brāhmaṇo jiṇṇo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto vīsaṃvassasatiko jātiyā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. Yāvatā, bho, brāhmaṇagahapatikā Mithilāyaṃ paṭivasanti, Brahmāyu tesaṃ brāhmaṇo aggam akkhāyati yadidaṃ bhogehi, {Brahmāyu} tesaṃ brāhmaṇo aggam akkhāyati yadidaṃ mantehi, Brahmāyu tesaṃ brāhmaṇo aggam akkhāyati yadidaṃ āyunā c'; eva yasasā ca.


[page 142]
142 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] So bhoto Gotamassa dassanakāmo ti.
Evaṃ bho ti kho so māṇavako Brāhmayussa brāhmaṇassa paṭisutvā yena Bhagavā ten'; upasaṃkami upasaṃkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so māṇavako Bhagavantaṃ etad avoca: Brahmāyu, bho Gotama. brāhmaṇo bhavantaṃ Gotamaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati. Brahmāyu, bho Gotama, brāhmaṇo jiṇṇo . . . lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. Yāvatā bho brāhmaṇagahapatikā Mithilāyaṃ paṭivasanti, Brahmāyu tesaṃ brāhmaṇo aggam akkhāyati yadidaṃ bhogehi, Brahmāyu tesaṃ brāhmaṇo aggam akkhāyati yadidaṃ mantehi, Brahmāyu tesaṃ brāhmaṇo aggam akkhāyati yadidaṃ āyunā c'; eva yasasā ca. So bhoto Gotamassa dassanakāmo ti.
Yassa dāni, māṇavaka, Brahmāyu brāhmaṇo kālam maññatīti.
Atha kho so māṇavako yena Brahmāyu brāhmaṇo ten upasaṃkami, upasaṃkamitvā Brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ etad avoca: Katāvakāso kho bhavaṃ samaṇena Gotamena; yassa dāni bhavaṃ kālaṃ maññasīti.
Atha kho Brahmāyu brāhmaṇo yena Bhagavā ten'; upasaṃkami. Addasā kho sā parisā Brahmāyuṃ brāhmaṇam dūrato va āgacchantaṃ, disvāna oram attha okāsam akāsi yathātaṃ ñātassa yasassino. Atha kho Brahmāyu brāhmaṇo taṃ parisaṃ etad avoca: Alaṃ bho, nisīdatha tumhe sake āsane; idhāhaṃ samaṇassa Gotamassa santike nisīdissamīti.
Atha kho Brahmāyu brāhmaṇo yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi Ekamantaṃ nisinno kho Brahmāyu brāhmaṇo Bhagavato kāye dvattiṃsa mahāpurisalakkhanāṇi sammannesi.


[page 143]
5.1. BRAHMĀYUSUTTAṂ (91). 143
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Addasā kho Brahmāyu brāhmaṇo Bhagavato kāye dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, -- kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya ca. Atha kho Brahmāyu brāhmaṇo Bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi:--
{Ye me} dvattiṃsāti sutā mahāpurisalakkhaṇā
Duve tesaṃ2 na passāmi bhoto kāyasmiṃ, Gotama.
Kacci kosohitaṃ bhoto vatthaguyhaṃ, naruttama?
Nārīsaha nāma savhayā3? Kacci jivhā narassikā4?
Kacci pahūtajivho si? Yathā taṃ jāniyāmase5
Ninnāmay'; etaṃ tanukaṃ6, kaṅkhaṃ7 vinaya no, ise,
Diṭṭhadhammahitatthāya samparāyasukhāya ca
Katāvakāsā pucchāma8 yaṃ kiñci abhipatthitan ti.
Atha kho Bhagavato etad ahosi: Passati kho me ayaṃ Brahmāyu brāhmaṇo dvattiṃsa mahāpurisalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve; dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati, -- kosohite ca vatthaguyhe pahūtajivhatāya cāti. Atha kho Bhagavātathārūpaṃ iddhābhisaṃkhāraṃ abhisaṃkhāsi yathā addasā Brahmāyu brāhmaṇo Bhagavato kosohitaṃ vatthaguyhaṃ Atha kho Bhagavā jivhaṃ ninnāmetvā ubho pi kaṇṇasotāni anumasi paṭimasi, ubho pi nāsikāsotāni anumasi paṭimasi, kevalakam pi nalāṭamaṇḍalaṃ jīvhāya pacchādesi.
Atha kho Bhagavā Brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ gāthāhi paccabhāsi:
Ye te dvattiṃsāti sutā mahāpurisalakkhaṇā
Sabbe te mama kāyasmiṃ; mā te10 kaṅkhāhu, brāhmaṇa.
Abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ bhāvetabbañ ca bhāvitaṃ
Pahātabbaṃ pahīnam11 me; tasmā Buddho 'smi brāhmaṇa12


[page 144]
144 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
Diṭṭhadhammahitatthāya samparāyasukhāya ca
Katāvakāso pucchassu {yaṃ} kiñci abhipatthitan ti.
Atha kho Brahmāyussa brāhmaṇassa etad ahosi: Katāvakāso kho 'mhi samaṇena Gotamena. Kin nu kho ahaṃ samaṇaṃ Gotamaṃ puccheyyaṃ diṭṭhadhammikaṃ vā atthaṃ samparāyikam vā ti? Atha kho Brahmāyussa brāhmaṇassa etad ahosi: Kusalo kho ahaṃ diṭṭhadhammikānaṃ atthānaṃ; aññe pi maṃ diṭṭhadhammikaṃ atthaṃ pucchanti; yannūnāhaṃ samaṇaṃ Gotamaṃ samparāyikaṃ yeva atthaṃ puccheyyan ti? Atha kho Brahmāyu brāhmaṇo Bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi:--
Kathaṃ kho brāhmaṇo hoti? Kathaṃ bhavati vedagū?
Tevijjo bho kathaṃ hoti? Sotthiyo kinti vuccati?
Arahaṃ bho kathaṃ hoti? Kathaṃ bhavati kevalī?
Muni ca1 bho kathaṃ hoti? Buddho kin ti pavuccati.
Atha kho Bhagavā Brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ gāthāhi paccabhāsi:--
Pubbenivāsaṃ yo vedi2 saggāpāyañ ca passati,
Atho jātikkhayaṃ patto, abhiññā vosito muni3.
Cittaṃ visuddhaṃ jānāti muttaṃ rāgehi sabbaso
Pahīnajātimaraṇo brahmacariyassa4 kevalī
Pāragū sabbadhammānaṃ Buddho tādi pavuccatīti.
Evaṃ vutte Brahmāyu brāhmaṇo utthāy'; āsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati pāṇīhi ca parisambāhati nāmañ ca sāveti:-- Brahmāyvāhaṃ, bho Gotama, brāhmaṇo ti. Atha kho sā parisā acchariyabbhutacittajātā ahosi: Acchariyaṃ vata bho, abbhutaṃ vata bho; samaṇassa mahiddhikatā mahānubhāvatā; yatra hi nāmāyaṃ Brahmāyu brāhmaṇo ñāto yasassī evarūpaṃ paramanipaccakāraṃ karissatīti. Atha kho Bhagavā Brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ etad avoca:


[page 145]
5.1. BRAHMĀYUSUTTAṂ (91). 145
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Alaṃ, brāhmaṇa; uṭṭhaha; nisīda tvaṃ sake āsane, yato te mayi cittaṃ pasannan ti. Atha kho Brahmāyu brāhmaṇo uṭṭhahitvā sake āsane nisīdi. Atha kho Bhagavā Brahmāyussa brāhmaṇassa anupubbikathaṃ kathesi, seyyathīdaṃ, -- dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā Bhagavā aññāsi Brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ kallacittaṃ muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacittaṃ, atha yā Buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā, taṃ pakāsesi, -- dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ, Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammad eva rajanaṃ patigaṇheyya, evam evaṃ Brahmāyussa brāhmaṇassa tasmiṃ yeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi: Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabban taṃ nirodhadhamman ti. Atha kho Brahmāyu brāhmaṇo diṭṭhadhammo pattadhammo vidita dhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappato aparappaccayo satthu sāsane Bhagavantaṃ etad avoca: Abhikkantaṃ bho {Gotama}; abhikkantaṃ bho Gotama. Seyyathāpi bho Gotama nikujjitaṃ vā ukkujjeyya paṭicchannaṃ vā vivareyya mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya: Cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, -- evam evaṃ bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito.
Esāhaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ gacchāmi dhammañ ca bhikkhusaṃghañ ca; upāsakam maṃ bhavaṃ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ. Adhivāsetu ca me bhavaṃ Gotamo svātanāya bhattaṃ {saddhiṃ} bhikkhusaṃghenāti.
Adhivāsesi Bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho Brahmāyu brāhmaṇo Bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāy'; āsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho Brahmāyu brāhmaṇo tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā Bhagavato kālaṃ ārocāpesi: Kālo, bho Gotama, niṭṭhitaṃ bhattan ti.


[page 146]
146 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
Atha kho Bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena Brahmāyussa brāhmaṇassa nivesanaṃ ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṃghena. Atha kho Brahmāyu brāhmaṇo sattāhaṃ Buddhapamukhaṃ bhikkhusaṃghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho Bhagavā tassa sattāhassa accayena Videhesu cārikaṃ pakkāmi.
Atha kho Brahmāyu brāhmaṇo acirapakkantassa Bhagavato kālam akāsi. Atha kho sambahulā bhikkhū yena Bhagavā ten'; upasaṃkamiṃsu upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā te bhikkhū Bhagavantaṃ etad avocuṃ: Brahmāyu bhante brāhmaṇo kālakato. Tassa kā gati ko abhisamparāyo ti?
Paṇḍito, bhikkhave, Brahmāyu brāhmaṇo; paccapādi dhammassānudhammaṃ; navamaṃ dhammādhikaraṇaṃ vihesesi. Brahmāyu, bhikkhave, brāhmaṇo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti tatthaparinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokā ti.
Idaṃ avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṃ abhinandun ti.
BRAHMĀYUSUTTAṂ PAṬHAMAṂ.
92.
Selasuttaṃ.
(The text of this Sutta is not printed here, as it is identical with that of the same name in the Sutta Nipāta, printed at page 99 of Professor Fausboll's edition for the Pāli Text Society.)


[page 147]
5.3. ASSALĀYANASUTTAṂ (93). 147
93.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena nānāverajjakānaṃ brāhmaṇānaṃ pañcamattāni brāhmaṇasatāni Sāvatthiyam paṭivasanti kenacid eva karaṇīyena. Atha kho tesaṃ brāhmaṇānaṃ etad ahosi: Ayaṃ kho samaṇo Gotamo cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ paññāpeti Ko nu kho pahoti samaṇena Gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane patimantetun ti? Tena kho pana samayena Assalāyano nāma māṇavo Sāvatthiyaṃ paṭivasati, daharo vuttasiro soḷasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo.
Atha kho tesaṃ brāhmaṇānaṃ etad ahosi: Ayaṃ kho Assalāyano maṇāvo Sāvatthiyaṃ paṭivasati, daharo vuttasiro soḷasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo.
So kho pahoti samaṇena Gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane patimantetun ti. Atha kho te brāhmaṇā yena Assalāyano māṇavo {ten'; upasaṃkamiṃsu}, upasaṃkamitvā Assalāyanaṃ māṇavaṃ {etad} avocuṃ: Ayaṃ, bho Assalāyana, samaṇo Gotamo cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ paññāpeti; etu bhavaṃ Assalāyano samaṇena Gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane patimantetun ti. Evaṃ vutte Assalāyano māṇavo te brāhmaṇe etad avoca: Samaṇo khalu bho Gotamo dhammavādī, dhammavādino ca pana duppatimantiyā bhavanti; nāhaṃ sakkomi samaṇena Gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane patimantetun ti.
Dutiyam pi kho brāhmaṇā Assalāyanaṃ māṇavaṃ etad avocuṃ; Ayaṃ, bho Assalāyana, samaṇo Gotamo cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ paññāpeti; etu bhavaṃ Assalāyano samaṇena Gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane patimantetuṃ;


[page 148]
148 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] caritaṃ kho pana bhotā Assalāyanena paribbājakan ti. Dutiyaṃ pi kho Assalāyano māṇavo te brāhmaṇe etad avoca: Samaṇo khalu bho Gotamo dhammavādī, dhammavādino ca pana duppatimantiyā bhavanti; nāhaṃ sakkomi samaṇena Gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane patimantetun ti. Tatiyam pi kho te brāhmaṇā Assalāyanaṃ māṇavaṃ etad avocuṃ: Ayaṃ, bho Assalāyana, samaṇo Gotamo cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ paññāpeti; etu bhavaṃ Assalāyano samaṇena Gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane patimantetuṃ; caritaṃ kho pana bhotā Assalāyanena paribbājakaṃ; mā bhavaṃ Assalāyano ayuddhaparājitaṃ parājayīti.
Evaṃ vutte Assalāyano māṇavo te brāhmaṇe etad avoca: Addhā kho ahaṃ bhavante na labhāmi. Samaṇo khalu bho Gotamo dhammavādī, dhammavādino ca pana duppatimantiyā bhavanti; nāhaṃ sakkomi samaṇena Gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane patimantetuṃ. Api cāhaṃ bhavantānaṃ vacanena gamissāmīti.
Atha kho Assalāyano māṇavo mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṃ yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Assalāyano māṇavo Bhagavantaṃ etad avoca: Brāhmaṇā, bho Gotama, evam āhaṃsu: Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇā va sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇā va sujjhanti no abrāhmaṇā; brāhmaṇā va Brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā ti. Idha bhavaṃ Gotamo kim āhāti?
Dissante kho pana, Assalāyana, brāhmaṇānaṃ brāhmaṇiyo utuniyo pi gabbhiniyo pi vijāyamānā pi pāyamānā pi; te ca brāhmaṇā, yonijā va samānā, evam āhaṃsu: Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo, hīno aṇṇo vaṇṇo; brāhmaṇā va sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇā va sujjhanti no abrāhmaṇā; brāhmaṇā va Brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā ti?


[page 149]
5.3. ASSALĀYANASUTTAṂ (93.) 149
Kiñcāpi bhavaṃ Gotamo evam āha, atha kho brāhmaṇā evam etaṃ maññanti: Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo hīno aṇṇo vaṇṇo --pe-- brahmadāyādā ti.
Taṃ kim maññasi, Assalāyana? Sutan te: Yona-Kambojesu aññesu ca paccantimesu janapadesu dveva {vaṇṇā}, ayyo c'; eva dāso ca; ayyo hutvā dāso hoti, dāso hutvā ayyo hotīti?
Evaṃ bho sutaṃ me; Yona-Kambojesu aññesu ca paccantimesu janapadesu dveva vaṇṇā, ayyo c'; eva dāso ca; ayyo hutvā dāso hoti, dāso hutvā ayyo hotīti.
Ettha, Assalāyana, brāhmaṇānaṃ kiṃ balaṃ ko assāso yad ettha brāhmaṇā evam āhaṃsu: Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo --pe-- brahmadāyādā ti?
Kiñcāpi bhavaṃ Gotamo evam āha, atha kho ettha brāhmaṇā evam etaṃ maññanti: Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo --pe-- brahmadāyādā ti.
Taṃ kim maññasi, Assalāyana? Khattiyo va nu kho pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpī abhijjhālū vyāpannacitto micchādiṭṭhī, -- kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjeyya no brāhmaṇo; vesso ca nu kho; suddo ca nu kho pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpī abhijjhālū vyāpannacitto micchādiṭṭhī -- kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjeyya no brāhmaṇo ti?
No h'; idaṃ, bho Gotama. Khattiyo pi hi, bho Gotama, pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpī abhijjhālū vyāpannacitto micchādiṭṭhī kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjeyya. Brāhmaṇo pi hi bho Gotama, vesso pi hi bho Gotama, suddo pi hi bho Gotama, sabbe pi hi bho Gotama cattāro vaṇṇā pāṇātipātino adinnādāyino kāmesu micchācārino musāvādino pisunāvācā pharusāvācā samphappalāpino abhijjhālū vyāpannacittā micchādiṭṭhino kāyassa bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjeyyun ti.


[page 150]
150 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
Ettha, Assalāyana, brāhmaṇānaṃ kiṃ balaṃ ko assāso yad ettha brāhmaṇā evam āhaṃsu: Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo --pe-- brahmadāyādā ti?
Kiñcāpi bhavaṃ Gotamo evam āha, atha kho ettha brāhmaṇā evam etaṃ maññanti: Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo --pe-- brahmadāyādā ti.
Taṃ kim maññasi, Assalāyana? Brāhmaṇo va nu kho pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato pisunāvācā paṭivirato pharusāvācā paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālū avyāpannacitto sammādiṭṭhī, -- kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjeya, no khattiyo no vesso no suddo ti?
No h'; idaṃ, bho Gotama. Khattiyo pi hi, bho Gotama, paṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā paṭivirato pharusāvācā paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālū avyāpannacitto sammādiṭṭhī, -- kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjeyya. Brāhmaṇo pi hi bho Gotama, vesso pi hi bho Gotama, suddo pi hi bho Gotama, sabbe pi hi, bho Gotama, cattāro vaṇṇā pāṇatipātā paṭiviratā adinnādānā paṭiviratā kāmesu micchācārā paṭiviratā musāvādā paṭiviratā pisunāvācā paṭiviratā pharusāvācā paṭiviratā samphappalāpā paṭiviratā anabhijjhālū avyāpannacittā sammādiṭṭhī, -- kāyassa bhedā paraṃ maraṇā suggatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjeyyun ti.
Ettha, Assalāyana, brāhmaṇānaṃ kiṃ balaṃ ko assāso yad ettha brāhmaṇā evam āhaṃsu: Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo, hīno añño {vaṇṇo} --pe-- brahmadāyādā ti?
Kiñcāpi bhavaṃ Gotamo evam āha, atha kho ettha brāhmaṇā evam etaṃ maññanti:


[page 151]
5.3. ASSALĀYANASUTTAṂ (93). 151
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo --pe-- brahmadāyādā ti.
Taṃ kim maññasi, Assalāyana? Brāhmaṇo va nu kho pahoti asmiṃ padese averaṃ avyāpajjhaṃ mettacittaṃ bhāvetuṃ, no khattiyo, no vesso, no suddo ti?
No h'; idaṃ, bho Gotama. Khattiyo pi hi, bho Gotama, pahoti asmiṃ padese averaṃ avyāpajjhaṃ mettacittaṃ bhāvetuṃ. Brāhmaṇo pi hi, bho Gotama, vesso pi hi bho Gotama, suddo pi hi bho Gotama, -- sabbe pi hi, bho Gotama, cattāro vaṇṇā pahonti asmiṃ padese averaṃ avyāpajjhaṃ mettacittaṃ bhāvetun ti.
Ettha, Assalāyana, brāhmaṇānaṃ kiṃ balaṃ ko assāso yad ettha brāhmaṇā evam āhaṃsu: Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo --pe-- brāhmadāyādā ti?
Kiñcāpi bhavaṃ Gotamo evam āha, atha kho ettha brāhmaṇā evam etaṃ maññanti: Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo --pe-- brahmadāyādā ti.
Taṃ kim maññasi, Assalāyana? Brāhmaṇo va nu kho pahoti {sottiṃ} sināniṃ ādāya nadiṃ gantvā rajojallaṃ pavāhetuṃ, no khattiyo, no vesso, no suddo ti?
No h'; idaṃ, bho Gotama. Khattiyo pi hi, bho Gotama, pahoti sotthiṃ sināniṃ ādāya nadiṃ gantvā rajojallaṃ pavāhetuṃ. Brāhmaṇo pi hi bho Gotama -- pe -- vesso pi hi bho Gotama, suddo pi hi bho Gotama, -- sabbe pi hi, bho Gotama, cattāro vaṇṇā pahonti sotthiṃ sināniṃ ādāya nadim gantvā rajojallaṃ pavāhetun ti.
Ettha, Assalāyana, brāhmaṇānaṃ kiṃ balaṃ ko assāso yad ettha brāhmaṇā evam āhaṃsu: Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo --pe-- brahmadāyādā ti?
Kiñcāpi bhavaṃ Gotamo evam āha, atha kho ettha brāhmaṇā evam etaṃ maññanti: Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo hīno vaṇṇo --pe-- brahmadāyādā ti.
Taṃ kiṃ maññasi, Assalāyana? Idha rājā khaṭṭiyo muddhāvasitto nānājaccānaṃ purisānaṃ purisasataṃ sannipāteyya:


[page 152]
152 II. MAJJHIMAPAṆṆASAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Āyantu bhonto, ye tattha khattiyakulā brāhmaṇakulā rājāññakulā uppannā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggiṃ abhinibbattentu tejo pātukarontu. Āyantu pana bhonto, ye tattha caṇḍālakulā nesādakulā veṇakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannā sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā elaṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggiṃ abhinibbattentu tejo pātukarontūti. Taṃ kim maññasi, Assalāyana? Yo evan nu kho so khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato, so eva nu khvāssa aggi accimā ca vaṇṇimā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātuṃ? Yo pana so caṇḍālakulā nesādakulā veṇakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā elaṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato, svāssa aggi na c'; eva accimā na ca vaṇṇimā na ca pabhassaro na ca tena sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātun ti?
No h'; idaṃ, bho Gotama. Yo so, bho Gotama, khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato, svāssa aggi accimā ca vaṇṇimā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātuṃ; yo pi so caṇḍālakulā nesādakulā veṇakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā elaṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato, so c'; assa aggi accimā ca vaṇṇimā ca pabhassaro ca, tena pi ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātuṃ. Sabbo pi hi, bho Gotama, aggi accimā ca vaṇṇimā ca pabhassaro ca,


[page 153]
5.3. ASSALĀYANASUTTAṂ (93). 153
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sabbena pi ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātun ti.
Ettha, Assalāyana, brāhmaṇanaṃ kiṃ balaṃ ko assāso yad ettha brāhmaṇā evam āhaṃsu: Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇā va sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇā vā sujjhanti no abrāhmaṇā; brāhmaṇā va Brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā ti?
Kiñcāpi bhavaṃ Gotamo evam āha, atha kho ettha brāhmaṇā evam etam maññanti: Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo --pe-- brāhmadāyādā ti.
Taṃ kim maññasi, Assalāyana? Idha khattiyakumāro brāhmaṇakaññāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappeyya; tesaṃ saṃvāsam anvāya putto jāyetha; yo so khattiyakumārena brāhmaṇakaṇṇāya putto uppanno siyā, so mātu pi sadiso pitu pi sadiso, "khattiyo" ti pi vattabbo "brāhmaṇo" ti pi vattabbo ti?
Yo so, bho Gotama, khattiyakumārena {brāhmaṇakaññāya} putto uppanno siyā, so mātu pi sadiso pitu pi sadiso, "khattiyo" ti pi vattabbo "brāhmaṇo" ti pi vattabbo ti.
Taṃ kim maññasi, Assalāyana? Idha brāhmaṇakumāro khattiyakaññāya saddhiṃ saṃvāsaṃ kappeyya; tesaṃ saṃvāsaṃ anvāya putto jāyetha; yo so brāhmaṇakumāreṇa khattiyakaññāya putto uppanno siyā, so mātu pi sadiso pitu pi sadiso, "khattiyo" ti pi vattabbo "bhāhmaṇo" ti pi vattabbo ti?
Yo so, bho Gotama, brāhmaṇakumārena khattiyakaññāya putto uppanno siyā, so mātu pi sadiso pitu pi sadiso, "khattiyo" ti pi vattabbo "brāhmaṇo" ti pi vattabbo.
Taṃ kim maññasi, Assalāyana? Idha vaḷavaṃ gadrabhena sampayojeyyuṃ; tesaṃ sampayogaṃ anvāya kisoro jāyetha; yo so vaḷavāya gadrabhena kisoro uppanno siyā, so mātu pi sadiso pitu pi sadiso, "asso" ti pi vattabbo "gadrabho" ti pi vattabbo ti?
Vekurañjāya hi so, bho Gotama, assataro hoti. Idaṃ hi 'ssa,


[page 154]
154 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bho Gotama, nānākaraṇaṃ passāmi; amutra pana 'sānaṃ na kiñci nānākaraṇaṃ passāmīti.
Taṃ kim maññasi, Assalāyana? Idhāssu dve māṇavakā bhātaro sa-udariyā, eko ajjhāyako upanīto eko anajjhāyako anupanīto; kam ettha brāhmaṇā paṭhamaṃ bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhuṇe vā ti?
Yo so, bho Gotama, māṇavako ajjhāyako upanīto, tam ettha brāhmaṇā paṭhamaṃ bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhuṇe vā. Kiṃ hi, bho Gotama, anajjhāyake anupanīte dinnaṃ mahapphalaṃ bhavissatīti?
Taṃ kim maññasi, Assalāyana? Idhāssu dve māṇavakā bhātaro sa-udariyā, eko ajjhāyako upanīto dussīlo pāpadhammo, eko anajjhāyako anupanīto sīlavā kalyāṇadhammo; kam ettha brāhmaṇā paṭhamaṃ bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhuṇe vā ti?
Yo so, bho Gotama, māṇavako anajjhāyako anupanīto sīlavā kalyāṇadhammo, tam ettha brāhmaṇā paṭhamaṃ bhojeyyuṃ saddhe vā thālipāke vā yaññe vā pāhuṇe vā. Kiṃ hi, bho Gotama, dussīle pāpadhamme dinnaṃ mahapphalaṃ bhavissatīti?
Pubbe kho tvaṃ, Assalāyana, jātiṃ agamāsi, jātiṃ gantvā mante agamāsi, mante gantvā tam etaṃ tvaṃ cātuvaṇṇiṃ suddhiṃ paccāgato yam ahaṃ paññāpemīti.
Evaṃ vutte Assalāyano māṇavo tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto apaṭibhāno nisīdi.
Atha kho Bhagavā Assalāyanaṃ māṇavaṃ tuṇhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ apaṭibhānaṃ viditvā Assalāyanaṃ māṇavaṃ etad avoca: Bhūtapubbaṃ, Assalāyana, sattannaṃ brāhmaṇisīnaṃ araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantānaṃ evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti: Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo, hīno añño {vaṇṇo}


[page 155]
5.3. ASSALĀYANASUTTAṂ (93). 155
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] --pe-- brahmadāyādā ti. Assosi kho, Assalāyana, Asito Devalo isi:-- Sattannaṃ kira brāhmaṇisīnaṃ araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantānaṃ evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti: Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo hīno añño vaṇṇo --pe-- brahmadāyādā ti. Atha kho, Assalāyana, Asito Devalo isi kesamassuṃ kappetvā mañjeṭṭhavaṇṇāni dussāni nivāsetvā aṭaliyo upāhanā ārohitvā jātarūpamayaṃ daṇḍaṃ gahetvā sattannaṃ brāhmaṇisīnaṃ patthaṇḍile pāturahosi. Atha kho, Assalāyana, Asito Devalo isi sattannaṃ brāhmaṇisīnaṃ patthaṇḍile caṅkamamāno evam āha: Handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatā, handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatā ti?
Atha kho, Assalāyana, sattannaṃ brāhmaṇisīnaṃ etad ahosi: Ko nāyaṃ gāmaṇḍalarūpo viya sattannaṃ brāhmaṇisīnaṃ patthaṇḍile {caṅkamamāno} evam āha: Handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatā, handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaṇisayo gatā ti? Handa naṃ abhisapāmāti. Atha kho, Assalāyana, satta brāhmaṇisayo Asitaṃ Devalaṃ isiṃ abhisapiṃsu: Bhasmā vasalī hohīti. Yathā yathā kho, Assalāyana, satta brāhmaṇisayo Asitaṃ Devalaṃ isiṃ abhisapiṃsu, tathā tathā Asito Devalo isi abhirūpataro c'; eva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro ca. Atha kho, Assalāyana, sattānnaṃ brāhmaṇisīnaṃ etam ahosi: Moghaṃ vata no tapo, aphalaṃ brahmacariyaṃ. Mayaṃ hi pubbe yaṃ abhisapāma: Bhasmā vasalī hohīti, bhasmā va bhavati ekacco; imaṃ pana mayaṃ yathā yathā abhisapāma, tathā tathā abhirūpataro c'; eva hoti dassanīyataro ca pāsādikataro cāti.
Na bhavantānaṃ moghaṃ tapo, na panāphalaṃ brahmacariyaṃ. Iṅgha bhavanto yo mayi manopadoso, taṃ pajahathāti.


[page 156]
156 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ
Yo bhavati manopadoso, taṃ pajahāma. Ko nu bhavaṃ hotīti?
Suto no bhavataṃ Asito Devalo isīti?
Evaṃ bho.
So kvāhaṃ, bho, homīti.
Atha kho, Assalāyana, satta brāhmaṇisayo Asitaṃ Devalaṃ isiṃ abhivādetuṃ upasaṃkamiṃsu. Atha kho, Assalāyana, Asito Devalo isi satta brāhmaṇisayo etad avoca: Sutaṃ me taṃ, bho: Sattannaṃ kira brāhmaṇisīnaṃ araññāyatane paṇṇakuṭīsu sammantānaṃ evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ:-- Brāhmaṇā va seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo; brāhmaṇā va sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo; brāhmaṇā va sujjhanti, no abrāhmaṇā; brāhmaṇā va Brahmuno putto orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā ti.
Evam bho.
Jānanti pana bhonto yā janīmātā brāhmaṇaṃ yeva agamāsi no abrāhmaṇan ti?
No h'; idaṃ bho.
Jānanti pana bhonto yā janīmātu mātā yāvā sattamā mātāmahayugā {brāhmaṇaṃ} yeva agamāsi no abrāhmaṇan ti?
No h'; idaṃ bho.
Jānanti pana bhonto yo janīpitā brāhmaṇiṃ yeva agamāsi no abrāhmaṇin ti?
No h'; idaṃ bho.
Jānanti pana bhonto yo janīpitu pitā yāva sattamā pitāmahayugā brāhmaṇiṃ yeva agamāsi no abrāhmaṇin ti?
No h'; idaṃ, bho.
Jānanti pana bhonto yathā gabbhassa avakkanti hotīti?
Jānāma mayaṃ, bho, yathā gabbhassa avakkanti hoti.


[page 157]
15.4. GHOṬAMUKHASUTTAṂ (94). 157
Idha mātāpitaro va sannipatitā honti, mātā ca utunī hoti, gandhabbo va paccupaṭṭhito hoti; evaṃ tiṇṇaṃ sannipātā gabbhassa avakkanti hotīti.
Jānanti pano bhonto yagghe so gandhabbo khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā ti?
Na mayaṃ, bho, jānāma yagghe so gandhabbo khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā ti.
Evaṃ sante bho jānātha ke tumhe hothāti?
Evaṃ sante, bho, na mayaṃ jānāma keci mayaṃ homāti.
Te hi nāma, Assalāyana, satta brāhmaṇisayo Asitena Devalena isinā sake jātivāde samanuyuñjiyamānā samanubhāsiyamānā samanuggāhiyamānā na sampāyissanti. Kiṃ pana tvaṃ etarahi mayā sakasmiṃ jātivāde samanuyuñjiyamāno samanubhāsiyamāno samanuggāhiyamāno sampāyissasi, yesaṃ tvaṃ sācariyako na Puṇṇo dabbigāho ti?
Evaṃ vutte Assalāyano māṇavo Bhagavantaṃ etad avoca: Abhikkantaṃ bho Gotama, abhikkantaṃ bho Gotama; upāsakam maṃ bhavaṃ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan ti.
ASSALĀYANASUTTAṂ TATIYAṂ.
94.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ āyasmā Udeno Bārāṇasiyaṃ viharati Khemiyambavane. Tena kho pana samayena Ghoṭamukho brāhmaṇo Bārāṇasiṃ anuppatto hoti kenacid eva karaṇīyena. Atha kho Ghoṭamukho brāhmaṇo jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena Khemiyambavanaṃ ten'; upasaṃkami.


[page 158]
158 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Tena kho pana samayena āyasmā Udeno abbhokāse caṅkamati. Atha kho so Ghoṭamukho brāhmaṇo yen'; āyasmā Udeno ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmatā Udenena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā āyasmantaṃ Udenaṃ ekamantaṃ anucaṅkamamāno evam āha: Ambho samaṇa na 'tthi dhammiko paribbājo, evaṃ me ettha hoti: tañ ca kho bhavantarūpānaṃ vā adassanā, yo vā pan'; ettha dhammo ti.
Evaṃ vutte āyasmā Udeno caṅkamā orohitvā vihāraṃ pavisitvā paññatte āsane nisīdi. Ghoṭamukho pi kho brāhmaṇo caṅkamā orohitvā vihāraṃ pavisitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho Ghoṭamukhaṃ brāhmaṇaṃ āyasmā Udeno etad avoca: Saṃvijjante kho, brāhmaṇa, āsanāni; sace ākaṅkhasi, nisīdāti.
Etad eva kho pana mayaṃ bhoto Udenassa āgamayamānā na nisīdāma. Kathaṃ hi nāma mādiso pubbe animantito āsane nisīditabbaṃ maññeyyāti?
Atha kho Ghoṭamukho brāhmaṇo aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Ghoṭamukho brāhmaṇo āyasmantaṃ Udenaṃ etad avoca: Ambho samaṇa na 'tthi dhammiko paribbājo, evaṃ me ettha hoti: tañ ca kho bhavantarūpānaṃ vā adassanā, yo vā pan'; ettha dhammo ti.
Sace kho pana me tvaṃ, brāhmaṇa, anumaññeyyaṃ anujāneyyāsi. paṭikkositabbañ ca paṭikkoseyyāsi, yassa ca pana me bhāsitassa atthaṃ na jāneyyāsi, mamaṃ yeva tattha uttariṃ paṭipuccheyyāsi: Idaṃ bho Udena kathaṃ; imassa kvattho ti? Evaṃ katvā siyā no ettha kathāsallāpo ti.
Anumaññeyyaṃ khvāhaṃ bhoto Udenassa anujānissāmi, paṭikkositabbañ ca paṭikkosissāmi; yassa ca panāhaṃ bhoto Udenassa bhāsitassa atthaṃ na jānissāmi,


[page 159]
15.4. GHOṬAMUKHASUTTAṂ (94). 159
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bhavantaṃ yeva tatth'; Udenaṃ uttariṃ paṭipucchissāmi:-- Idaṃ bho Udena {kathaṃ}? Imassa kvattho ti? Evaṃ katvā hotu no ettha kathāsallāpo ti.
Cattāro 'me, brāhmaṇa, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Idha, brāhmaṇa, ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogam anuyutto. Idha pana, brāhmaṇa, ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogam anuyutto. Idha, brāhmaṇa, ekacco, puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogam anuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogam anuyutto. Idha pana, brāhmaṇa, ekacco puggalo n'; ev'; attantapo hoti nāttaparitāpanānuyogam anuyutto, na parantapo na paraparitāpanānuyogam anuyutto.
So anattantapo aparantapo diṭṭhe va dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati. Imesaṃ, brāhmaṇa, catunnaṃ puggalānaṃ katamo te puggalo cittam ārādhetīti?
Yvāyaṃ, bho Udena, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogam anuyutto, ayaṃ me puggalo cittaṃ n'; ārādheti. Yo pāyaṃ, bho Udena, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogam anuyutto, ayam pi me puggalo cittaṃ n'; ārādheti. Yo pāyaṃ, bho Udena, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogam anuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogam anuyutto, ayam pi me puggalo cittaṃ n'; ārādheti. Yo ca kho ayaṃ, bho Udena, puggalo n'; ev'; attantapo n'; attaparitāpanānuyogam anuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogam anuyutto, so anattantapo aparantapo diṭṭhe va dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati, ayaṃ me puggalo cittaṃ ārādhetīti.
Kasmā pana te, brāhmaṇa, ime tayo puggalā cittaṃ n'; ārādhentīti?
Yvāyaṃ, bho Udena, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogam anuyutto, so attānaṃ sukhakāmaṃ dukkhapaṭikkūlaṃ ātāpeti paritāpeti; iminā me ayaṃ puggalo cittaṃ n'; ārādheti.


[page 160]
160 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
Yo pāyaṃ, bho Udena, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogam anuyutto, so paraṃ sukhakāmaṃ dukkhapaṭikkūlaṃ ātāpeti paritāpeti; iminā me ayaṃ puggalo cittaṃ n'; ārādheti.
Yo pāyaṃ, bho Udena, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogam anuyutto parantapo ca paritāpanānuyogam anuyutto. so attānañ ca parañ ca sukhakāme dukkhapaṭikkūle ātāpeti paritāpeti; iminā me ayaṃ puggalo cittaṃ n'; ārādheti.
Yo ca kho ayaṃ, bho Udena, puggalo n'; ev'; attantapo nāttaparitāpanānuyogam anuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogam anuyutto, so anattantapo aparantapo diṭṭhe va dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati, so attānañ ca parañ ca sukhakāme dukkhapaṭikkūle n'; eva ātāpeti na paritāpeti;-- iminā me ayaṃ puggalo cittaṃ ārādhetīti.
Dve 'mā, brāhmaṇa, parisā. Katamā dve? Idha, brāhmaṇa, ekaccā parisā sārattarattā maṇikuṇḍalesu puttabhariyaṃ pariyesati, dāsidāsaṃ pariyesati, khettavatthuṃ pariyesati, jātarūparajataṃ pariyesati. Idha pana, brāhmaṇa, ekaccā parisā asārattarattā maṇikuṇḍalesu puttabhariyaṃ pahāya dāsidāsaṃ pahāya khettavatthuṃ pahāya jātarūparajataṃ pahāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā. Svāyaṃ, brāhmaṇa, puggalo n'; ev'; attantapo nāttaparitāpanānuyogam anuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogam anuyutto, so anattantapo aparantapo diṭṭhe va dhamme nicchāto nibbuto sītibhūto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati, -- imaṃ tvaṃ, brāhmaṇa, puggalaṃ katamassaṃ parisāyaṃ bahulaṃ samanupassasi, -- yā vā 'yaṃ parisā sārattarattā maṇikuṇḍalesu puttabhariyaṃ pariyesati, dāsidāsaṃ pariyesati, khettavatthuṃ pariyesati, jātarūparajataṃ pariyesati, yā vā 'yaṃ parisā asārattarattā maṇikuṇḍalesu puttabhariyaṃ pahāya dāsidāsaṃ pahāya khettavatthuṃ pahāya jātarūparajataṃ pahāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā ti?


[page 161]
5.4. GHOṬAMUKHASUTTAṂ (94). 161
Yvāyaṃ, bho Udena, puggalo n'; ev'; attantapo nāttaparitāpanānuyogam anayutto na parantapo na paraparitāpanānuyogam anuyutto, so anattantapo aparantapo diṭṭhe va dhamme nicchāto nibbuto sukhapaṭisaṃvedī brahmabhūtena attanā viharati, -- imāhaṃ puggalaṃ yāyaṃ parisā asārattarattā maṇikuṇḍalesu puttabhariyaṃ pahāya dāsidāsaṃ pahāya khettavatthuṃ pahāya jātarūparajataṃ pahāya agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, imissaṃ parisāyaṃ bahulaṃ samanupassāmīti.
Idān'; eva kho pana te, brāhmaṇa, bhāsitaṃ:-- Mayaṃ evaṃ ājānāma, ambho samaṇa, na 'tthi dhammiko paribbājo, evaṃ me ettha hoti: tañ ca kho bhavantarūpānaṃ vā adassanā, yo vā pan'; ettha dhammo ti.
Addhā me sā, bho Udena, sānuggahā vācā bhāsitā.
Atthi dhammiko paribbājo, evaṃ me ettha hoti, evañ ca pana maṃ bhavaṃ Udeno dhāretu, ye c'; ime bhotā Udenena cattāro puggalā saṃkhittena vuttā vitthārena avibhattā, sādhu me bhavaṃ Udeno ime cattāro puggale vitthārena vibhajatu anukampaṃ upādāyāti.
Tena hi, brāhmaṇa, suṇāhi, sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmīti.
Evaṃ bho ti kho Ghoṭamukho brāhmaṇo āyasmato Udenassa paccassosi.
Āyasmā Udeno etad avoca:-- Katamo ca, brāhmaṇa, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogam anuyutto? Idha, brāhmaṇa, ekacco puggalo acelako hoti muttācāro hatthāvalekhano, na ehibhadantiko na tiṭṭhabhadantiko nābhihaṭaṃ na uddisakataṃ na nimantaṇaṃ sādiyati; so na kumbhīmukhā patigaṇhāti, na kaḷopimukhā paṭigaṇhāti, na eḷakamantaraṃ na daṇḍamantaraṃ na musalamantaraṃ, na dvinnaṃ bhuñjamānānaṃ, na gabbhiniyā na pāyamānāya, na purisantaragatāya,


[page 162]
162 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] na saṃkittīsu, na yattha sā upaṭṭhito hoti, na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī, na macchaṃ na maṃsaṃ na suraṃ na merayaṃ na thusodakaṃ pivati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko, -- pe -- sattāgāriko vā hoti sattālopiko; ekissā pi dattiyā yāpeti, dvīhi pi dattīhi yāpeti, -- pe -- sattahi pi dattīhi yāpeti; ekāhikam pi āhāraṃ āhāreti, dvīhikam pi āhāraṃ āhāreti -- pe -- sattāhikam pi āhāraṃ āhāreti, . . ., (&c as 1. 343 line 2 down to 349 line 3) . . . attanā viharatīti.
Evaṃ vutte Ghoṭamukho brāhmaṇo āyasmantaṃ Udenaṃ etad avoca: Abhikkantaṃ bho Udena, abhikkantaṃ bho Udena. Seyyathāpi, bho Udena, nikujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya: Cakkhumanto rūpāni dakkhintīti;-- evam evaṃ bhotā Udenena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ Udenaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañ ca bhikkhusaṃghañ ca; upāsakam maṃ bhavaṃ Udeno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan ti.
Mā kho maṃ tvaṃ, brāhmaṇa, saraṇaṃ agamāsi. Tam eva tvaṃ Bhagavantaṃ saraṇaṃ gaccha yam ahaṃ saraṇaṃ gato ti.
Kahaṃ pana, bho Udena, etarahi so bhavaṃ Gotamo viharati arahaṃ sammāsambuddho ti?
Parinibbuto kho, brāhmaṇa, etarahi so Bhagavā arahaṃ sammāsambuddho ti.
Sace hi mayaṃ, bho Udena, suṇeyyāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dasasu pi yojanesu, dasa pi mayaṃ yojanāni gaccheyyāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Sace mayaṃ, bho Udena, suṇeyyāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ vīsatiyā yojanesu -- pe -- tiṃsāya yojanesu, cattārīsāya yojanesu, paññāsāya yojanesu, paññāsam pi mayaṃ yojanāni gaccheyyāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ; yojanasate pi mayaṃ,


[page 163]
5.4. GHOṬAMUKHASUTTAṂ (94). 163
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] bho Udena, suṇeyyāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ, yojanasatam pi mayaṃ gaccheyyāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya arahantaṃ sammāsambuddhaṃ. Yato ca kho, bho Udena, parinibbuto so bhavaṃ Gotamo, parinibbutam pi mayan taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañ ca bhikkhusaṃghañ ca. Upāsakam maṃ bhavaṃ Udeno dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ.
Atthi ca me, bho Udena, Aṅgarājā devasikaṃ niccabhikkhaṃ dadāti, tato ahaṃ bhoto Udenassa ekaṃ niccabhikkhaṃ dadāmīti.
Kiṃ pana te, brāhmaṇa, Aṅgarājā devasikaṃ niccabhikkhaṃ dadātīti?
Pañca, bho Udena, kahāpaṇasatānīti.
Na kho no, brāhmaṇa, kappati jātarūparajataṃ paṭiggahetun ti.
Sace taṃ bhoto Udenassa na kappati, vihāraṃ bhoto Udenassa kārāpessāmīti.
Sace kho me tvaṃ, brāhmaṇa, vihāraṃ kārāpetukāmo, Pāṭaliputte saṃghassa upaṭṭhānasālaṃ kārāpehīti.
Iminā p'; ahaṃ bhoto Udenassa bhiyyosomattāya attamano abhiraddho, yaṃ maṃ bhavaṃ Udeno saṃghe dānaṃ samādapeti. Esāhaṃ, bho Udena, etissā ca niccabhikkhāya aparāya ca niccabhikkhāya Pāṭaliputte saṃghassa upaṭṭhānasālaṃ kārāpessāmīti.
Atha kho Ghoṭamukho brāhmaṇo etissā ca niccabhikkhāya aparāya ca niccabhikkhāya Pāṭaliputte saṃghassa upaṭṭhānasālaṃ kārāpesi. Sā etarahi Ghoṭamukhī ti vuccatīti.
GHOṬAMUKHASUTTAṂ CATUTTHAṂ.


[page 164]
164 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
95.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṃghena saddhiṃ yena Opasādaṃ nāma Kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tad avasari.
Tatra sudaṃ Bhagavā Opasāde viharati uttarena Opasādaṃ devavane sālavane. Tena kho pana samayena Caṅkī brāhmaṇo Opasādaṃ ajjhāvasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rājabhoggaṃ raññā Pasenadinā Kosalena dinnaṃ rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ. Assosum kho Opasādakā brāhmaṇagahapatikā: Samaṇo khalu . . . bho Gotamo (&c, as pp. 54 -- 5, substituting Opasādaṃ for Thullakoṭṭhitaṃ) . . . arahataṃ dassanaṃ hotīti. Atha kho Opasādakā brāhmaṇagahapatikā Opasādā nikkhamitvā saṃghā saṃghīgaṇībhūtā uttarena mukhe gacchanti yena devavanaṃ sālavanaṃ. Tena kho pana samayena Caṅkī brāhmaṇo upari pāsāde divā seyyaṃ upagato hoti. Addasā kho Caṅkī brāhmaṇo Opasādake brāhmaṇagahapatike Opasādā nikkhamitvā saṃghe saṃghīgaṇībhūte uttarena mukhe gacchante yena devavanaṃ sālavanaṃ, disvāna khattaṃ āmantesi: Kin nu kho, bho khatte, Opasādakā brāhmaṇagahapatikā Opasādā nikkhamitvā saṃghā saṃghīgaṇībhūtā uttarena mukhe gacchanti yena devavanaṃ sālavanan ti?
Atthi, bho Caṅki, samaṇo Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Kosalesu . . . (&c. as p. 55) . . . Buddho bhagavā ti. Tam ete bhavantaṃ Gotamaṃ upasaṃkamantīti.
Tena hi, bho khatte, yena Opasādakā brāhmaṇagahapatikā ten'; upasaṃkama, upasaṃkamitvā Opasādake brāhmaṇagahapatike evaṃ vadehi: Caṅkī, bho, brāhmaṇo evam āha: Āgamentu kira bhavanto, Caṅkī pi brāhmaṇo samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṃkamissatīti.
Evaṃ bho ti kho so khattā Caṅkissa brāhmaṇassa paṭisutvā yena Opasādakā brāhmaṇagahapatikā ten'; upasaṃkami,


[page 165]
5.5. {CAṄKĪSUTTAṂ} (95). 165
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] upasaṃkamitvā Opasādake brāhmaṇagahapatike etad avoca: Caṅkī, bho, brāhmaṇo evam āha: Āgamentu kira bhavanto, Caṅkī pi brāhmaṇo samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṃkamissatīti.
Tena kho pana samayena nānāverajjakānaṃ brāhmaṇānaṃ pañcamattāni brāhmaṇasatāni Opasāde paṭivasanti kenacid eva karaṇīyena. Assosuṃ kho te brāhmaṇā: Caṅkī kira brāhmaṇo samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṃkamissatīti. Atha kho te brāhmaṇā yena Caṅkī brāhmaṇo ten'; upasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā Caṅkiṃ brāhmaṇaṃ etad avocuṃ: Saccaṃ kira bhavaṃ Caṅkī samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṃkamissatīti?
Evaṃ kho me, bho, hoti, aham pi samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṃkamissāmīti.
Mā bhavaṃ Caṅkī samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṃkami. Na arahati bhavaṃ Caṅkī samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṃkamituṃ. Samaṇo tveva Gotamo arahati bhavantaṃ Caṅkiṃ dassanāya upasaṃkamituṃ. Bhavaṃ hi Caṅkī ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; yaṃ pi bhavaṃ Caṅkī ubhato sujāto . . . jātivādena, iminā p'; aṅgena na arahati bhavaṃ Caṅkī samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṃkamituṃ; samaṇo tveva Gotamo arahati bhavantaṃ Caṅkiṃ dassanāya upasaṃkamituṃ. Bhavaṃ hi Caṅkī aḍḍho mahaddhano mahābhogo; bhavaṃ hi Caṅkī tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. Bhavaṃ hi Caṅkī abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavaccasī akkhuddāvakāso dassanāya. Bhavaṃ hi Caṅkī sīlavā vuddhasīlī vuddhasīlena samannāgato. Bhavaṃ hi Caṅkī kalyāṇavāco kalyāṇavākkaraṇo porīyā vācāya samannāgato visaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā.


[page 166]
166 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Bhavaṃ hi Caṅkī bahunnaṃ ācariyapācariyo tīṇi māṇavakasatāni mante vāceti. Bhavaṃ hi Caṅkī rañño Pasenadissa Kosalassa sakkato garukato mānito pūjito apacito. Bhavaṃ hi Caṅkī brāhmaṇassa Pokkharasātissa sakkato garukato mānito pūjito apacito. Bhavaṃ hi Caṅkī Opasādaṃ ajjhāvasati sattussadaṃ satiṇakaṭṭhodakaṃ sadhaññaṃ rājabhoggaṃ rañño Pasenadinā Kosalena dinnaṃ rājadāyaṃ brahmadeyyaṃ. Yam pi bhavaṃ Caṅkī Opasādaṃ ajjhāvasati sattussadaṃ . . . brahmadeyyaṃ, iminā p'; aṅgena na arahati bhavaṃ Caṅkī samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṃkamituṃ; samaṇo tveva Gotamo arahati bhavantaṃ Caṅkiṃ dassanāya upasaṃkamitun ti.
Evaṃ vutte Caṅkī brāhmaṇo te brāhmaṇe etad avoca: -- Tena hi, bho, mama pi suṇātha yathā mayam eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṃkamituṃ, na tveva arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṃkamituṃ. Samaṇo khalu, bho, Gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena.
Yam pi, bho, samaṇo Gotamo ubhato sujāto . . . jātivādena, iminā p'; aṅgena na arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṃkamituṃ, atha kho mayam eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṃkamituṃ.
Samaṇo khalu, bho, Gotamo pahūtaṃ hiraññasuvaṇṇaṃ ohāya pabbajito bhūmigatañ ca vehāsaṭṭhañ ca. Samaṇo khalu bho Gotamo daharo va samāno susukāḷakeso bhadrena yobbanena samannāgato paṭhamena vayasā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Samaṇo khalu bho Gotamo akāmakānaṃ mātāpitunnaṃ assumukhānaṃ rudantānaṃ kessamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. Samaṇo khalu bho Gotamo abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato brahmavaṇṇī brahmavaccasī akkhuddāvakāso dassanāya.


[page 167]
5.5. CAṄKĪSUTTAṂ (95). 167
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Samaṇo khalu bho Gotamo sīlavā ariyasīlī kusalasīlī kusalasīlena samannāgato. Samaṇo khalu bho Gotamo kalyāṇavāco kalyāṇavākkaraṇo poriyā vācāya samannāgato vissaṭṭhāya anelagaḷāya atthassa viññāpaniyā. Samaṇo khalu bho Gotamo bahunnaṃ ācariyapācariyo. Samaṇo khalu bho Gotamo khīṇakāmarāgo vigatacāpallo. Samaṇo khalu bho Gotamo kammavādī kiriyavādī apāpapurekkhāro.
brahmaññāya pajāya. Samaṇo khalu bho Gotamo uccākulā pabbajito ādīnakhattiyakulā. Samaṇo khalu bho Gotamo aḍḍhakulā pabbajito mahaddhanā mahābhogā. Samaṇaṃ khalu, bho, Gotamaṃ tiroraṭṭhā tirojanapadā sampucchituṃ āgacchanti. Samaṇaṃ khalu, bho, Gotamaṃ anekāni devatāsahassāni pāṇehi saraṇaṃ gatāni. Samaṇaṃ khalu, bho, Gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: Iti pi so Bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā ti. Samaṇo khalu, bho, Gotamo dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato. Samaṇaṃ khalu, bho, Gotamaṃ rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro saputtadāro pāṇehi saraṇaṃ gato. Samaṇaṃ khalu, bho, Gotamaṃ rājā Pasenadi Kosalo saputtadāro pāṇehi saraṇaṃ gato. Samaṇaṃ {khalu}, bho, Gotamaṃ brāhmaṇo Pokkharasāti saputtadāro pāṇehi saranaṃ gato. Samaṇo khalu, bho, Gotamo Opasādaṃ anuppatto Opasāde viharati uttarena Opasādaṃ devavane sālavane. Ye pana kho keci samaṇā vā brāhmaṇā vā amhākaṃ gāmakhettaṃ āgacchanti, atithī no te honti. Atithī kho pan'; amhehi sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā. Yam pi, bho, samaṇo Gotamo Opāsadaṃ anuppatto Opasāde viharati uttarena Opasādaṃ devavane sālavane, atithi 'smākaṃ samaṇo Gotamo; atithi kho pan'; amhehi sakkātabbo garukātabbo mānetabbo pūjetabbo.


[page 168]
168 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
Iminā p'; aṅgena na arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṃkamituṃ. Atha kho mayam eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṃkamituṃ. Ettakaṃ kho ahaṃ, bho, tassa bhoto Gotamassa vaṇṇaṃ pariyāpuṇāmi, na ca so bhavaṃ Gotamo ettakavaṇṇo, aparimāṇavaṇṇo hi so bhavaṃ Gotamo. Ekamekena pi, bho, aṅgena samannāgato na arahati so bhavaṃ Gotamo amhākaṃ dassanāya upasaṃkamituṃ. Atha kho mayam eva arahāma taṃ bhavantaṃ Gotamam dassanāya upasaṃkamituṃ. Tena hi bho sabbe va mayaṃ samaṇaṃ Gotamaṃ dassanāya upasaṃkamissāmāti.
Atha kho Caṅkī brāhmaṇo mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṃ yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Tena kho pana samayena Bhagavā vuddhehi vuddhehi brāhmaṇehi saddhiṃ kiñci kiñci kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā nisinno hoti. Tena kho pana samayena Kāpaṭhiko nāma māṇavo daharo vuttasiro soḷasavassuddesiko jātiyā, tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo, tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti. So {vuddhānaṃ} vuddhānaṃ brāhmaṇānaṃ Bhagavatā saddhiṃ mantayamānānaṃ antarantarākathaṃ opāteti. Atha kho Bhagavā Kāpaṭhikam māṇavaṃ apasādesi: Mā 'yasmā Bhāradvājo vuddhānaṃ vuddhānaṃ brāhmaṇānaṃ mantayamānānaṃ antarantarākathaṃ opātetu, kathāpariyosānaṃ āyasmā Bhāradvājo {āgametūti}. Evaṃ vutte Caṅkī brāhmaṇo Bhagavantaṃ etad avoca: Mā {bhavaṃ} Gotamo Kāpaṭhikaṃ māṇavaṃ apasādesi. Kulaputto ca Kāpaṭhiko māṇavo, bahussuto ca Kāpaṭhiko māṇavo, kalyāṇavākkaraṇo ca Kāpaṭhiko māṇavo, paṇḍito ca Kāpaṭhiko māṇavo, pahoti ca Kāpaṭhiko māṇavo bhotā Gotamena saddhiṃ asmiṃ vacane paṭimantetun ti. Atha kho Bhagavato etad ahosi: Addhā kho Kāpaṭhikassa māṇavassa tevijjake pāvacane kataṃ bhavissati,


[page 169]
5.5. CAṄKĪSUTTAṂ (95). 169
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tathā hi naṃ brāhmaṇā sampurekkharontīti. Atha kho Kāpaṭhikassa māṇavassa etad ahosi: Yadā me samaṇo Gotamo cakkhunā cakkhuṃ upasaṃharissati, athāhaṃ samaṇaṃ Gotamaṃ pañham pucchissāmīti. Atha kho Bhagavā Kāpaṭhikassa māṇavassa cetasā ceto parivitakkam aññāya yena Kāpaṭhiko māṇavo tena cakkhūni upasaṃhāsi.
Atha kho Kāpaṭhikassa māṇavassa etad ahosi: Samannāharati kho maṃ samaṇo Gotamo; yannūnāhaṃ samaṇaṃ Gotamaṃ pañhaṃ puccheyyan ti? Atha kho Kāpaṭhiko māṇavo Bhagavantaṃ etad avoca: Yad idaṃ, bho Gotama, brāhmaṇānaṃ porāṇaṃ mantapadaṃ itihītiha paramparāya piṭakasampadāya, tattha ca brāhmaṇā ekaṃsena niṭṭhaṃ gacchanti: idam eva saccaṃ, mogham aññan ti, -- idha bhavaṃ Gotamo kim āhāti?
Kiṃ pana, Bhāradvāja, atthi koci brāhmaṇānaṃ ekabrāhmaṇo pi yo evam āha: Aham etaṃ jānāmi, aham etaṃ passāmi: idam eva saccaṃ mogham aññan ti?
No h'; idaṃ, bho Gotama.
Kiṃ pana, Bhāradvāja? Atthi koci brāhmaṇānaṃ ekācariyo pi ekācariyapācariyo pi yāva sattamā ācariyamahayugā pi yo evam āha: Ahaṃ etaṃ jānāmi, aham etaṃ passāmi: idam eva saccaṃ mogham aññan ti?
No h'; idaṃ, bho Gotama.
Kiṃ pana, Bhāradvāja, ye pi te brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro, yesam idaṃ etarahi brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samihitaṃ tad anūgāyanti tad anubhāsanti bhāsitam anubhāsanti vācitam anuvācenti, -- seyyathīdaṃ: Aṭṭhako Vāmako Vāmadevo Vessāmitto Yamataggi Aṅgiraso Bhāradvājo Vāseṭṭho Kassapo Bhagu, -- te pi evam āhaṃsu: Mayam etaṃ jānāma, mayam etaṃ passāma: idam eva saccaṃ mogham aññan ti?


[page 170]
170 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
No h'; idaṃ, bho Gotama.
Iti kira, Bhāradvāja, na 'tthi koci brāhmaṇaṃ ekabrāhmaṇo pi yo evam āha: Aham etaṃ jānāmi, aham etaṃ passāmi: idam eva saccaṃ mogham aññan ti. Na 'tthi koci brāhmaṇaṃ ekācariyo pi ekācariyapācariyo pi yāva sattamā ācariyamahayugā yo evam āha: Aham etaṃ jānāmi, aham etaṃ passāmi: idaṃ eva saccaṃ mogham aññan ti. Ye pi te brāhmaṇaṃ pubbakā isayo māntānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro, yesam idaṃ etarahi brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samihitaṃ tad anugāyanti tad anubhāsanti bhāsitam anubhāsanti vācitam anuvācenti, -- seyyathīdam: Aṭṭhako Vāmako Vāmadevo Vessāmitto Yamataggi Aṅgiraso Bhāradvājo Vāseṭṭho Kassapo Bhagu, -- te pi na evam āhaṃsu: Mayam etaṃ jānāma, mayam etaṃ passāma: idam eva saccaṃ mogham aññan ti. Seyyathāpi, Bhāradvāja.
andhaveṇi paramparā-saṃsattā, purimo pi na passati majjhimo pi ma passati pacchimo pi na passati, -- evam eva kho, Bhāradvāja, andhaveṇupamaṃ maññe brāhmaṇānaṃ bhāsitaṃ sampajjati;-- purimo pi na passati majjhimo pi na passati pacchimo pi na passati. Taṃ kim maññasi, Bhāradvāja? Nanu evaṃ sante brāhmaṇānaṃ amūlikā saddhā sampajjatīti?
No kho 'ttha, bho Gotama, brāhmaṇā saddhāya yeva payirūpāsanti, anussavā p'; ettha brāhmaṇā payirūpāsantīti.
Pubbe va kho tvaṃ, Bhāradvāja, saddhaṃ agamāsi; anussavaṃ idāni vadesi. Pañca kho ime, Bhāradvāja, dhammā diṭṭhe va dhamme dvidhā vipākā. Katame pañca? -- Saddhā ruci anussavo ākāraparivitakko diṭṭhinijjhānakhanti.
Ime, Bhāradvāja, pañca dhammā diṭṭhe va dhamme dvidhā vipākā. Api ca, Bhāradvāja, susaddahitaṃ yeva hoti, tañ ca hoti rittaṃ {tucchaṃ} musā; no ce pi {susaddahitaṃ} hoti, tañ ca hoti bhūtaṃ {tacchaṃ} anaññathā. Api ca, Bhāradvāja,


[page 171]
5.5. CAṄKĪSUTTAṂ (95). 171
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] surucitaṃ yeva hoti --pe-- svānussutaṃ yeva hoti -- pe -- suparivitakkitaṃ yeva hoti -- pe -- sunijjhāyitaṃ yeva hoti, tañ ca hoti rittaṃ tucchaṃ musā; no ce pi sunijjhāyitaṃ hoti, tañ ca hoti bhūtaṃ {tacchaṃ} anaññathā. Saccam anurakkhatā, Bhāradvāja, viññunā purisena nālam ettha ekaṃsena niṭṭhaṃ gantuṃ: idam eva saccaṃ, mogham aññan ti.
Kittāvatā pana, bho Gotama, saccānurakkhanā hoti?
Kittāvatā saccam anurakkhati? Saccānurakkhanaṃ mayaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ pucchāmāti.
Saddhā ce pi, Bhāradvāja, purisassa hoti, evaṃ me saddhā ti iti vadaṃ saccam anurakkhati, na tveva tāva ekaṃsena niṭṭhaṃ gacchati: idam eva saccaṃ, mogham aññan ti. [Ettāvatā kho, Bhāradvāja, saccānurakkhanā hoti; ettāvatā saccam anurakkhati, ettāvatā ca mayaṃ saccānurakkhanaṃ paññāpemi, na tveva tāva saccānubodho hoti].
Ruci ce pi, Bhāradvāja, purisassa hoti; anussavo ce pi, Bhāradvāja, purisassa hoti; ākāraparivitakko ce pi, Bhāradvāja, purisassa hoti; diṭṭhinijjhānakhanti ce pi, Bhāradvāja, purisassa hoti, evaṃ me diṭṭhinijjhānakhantīti iti vadaṃ saccam anurakkhati, na tveva tāva ekaṃsena niṭṭhaṃ gacchati: idam eva saccaṃ, mogham aññan ti. Ettāvatā kho, Bhāradvāja, saccānurakkhanā hoti; ettāvatā saccam anurakkhati, ettāvatā ca mayaṃ saccānurakkhanaṃ paññāpema, na tveva tāva saccānubodho hotīti.
Ettāvatā, bho Gotama, saccānurakkhanā hoti, ettāvatā saccam anurakkhati, ettāvatā ca mayaṃ saccānurakkhanaṃ pekkhāma. Kittāvatā pana, bho Gotama, saccānubodho hoti? Kittāvatā saccam anubujjhati? Saccānubodhaṃ mayaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ pucchāmāti.
Idha Bhāradvāja, bhikkhu aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati, tam enaṃ gahapati vā gahapatiputto vā upasaṃkamitvā tīsu dhammesu samannesati,


[page 172]
172 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
lobhaniyesu dhammesu dosaniyesu dhammesu mohaniyesu dhammesu: Atthi nu kho imassa āyasmato tathārūpā lobhaniyā dhammā yathārūpehi lobhaniyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā vadeyya jānāmīti, apassaṃ vā vadeyya passāmīti, paraṃ vā tathattāya samādapeyya yaṃ paresaṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti? Tam enam samannesamāno evaṃ jānāti: Na 'tthi kho imass'; āyasmato tathārūpā lobhaniyā dhammā yathārūpehi lobhaniyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā vadeyya jānāmīti, apassaṃ vā vadeyya passāmīti, paraṃ vā tathattāya samādapeyya yaṃ paresaṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti. Tathā kho pan'; imass'; āyasmato kāyasamācāro, tathā vacīsamācāro, yathā taṃ aluddhassa. Yaṃ kho pana ayam āyasmā dhammaṃ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedaniyo, na so dhammo sudesiyo luddhenāti. Yato naṃ samannesamāno visuddhaṃ lobhaniyehi dhammehi samanupassati, tato naṃ uttariṃ samannesati dosaniyesu dhammesu: Atthi nu kho imass'; āyasmato tathārūpā dosaniyā dhammā {yathārūpehi} dosaniyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā vadeyya jānāmīti apassaṃ vā vadeyya passāmīti paraṃ vā tathattāya samādapeyya yaṃ paresaṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti? Tam enaṃ samannesamāno evaṃ jānāti: Na 'tthi kho imass'; āyasmato tathārūpā dosaniyā dhammā yathārūpehi dosaniyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā vadeyya jānāmīti, apassaṃ vā vadeyya passāmīti, paraṃ vā tathattāya samādapeyya yaṃ paresaṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti. Tathā kho pan'; imass'; āyasmato kāyasamācāro, tathā vacīsamācāro yathā taṃ aduṭṭhassa. Yaṃ kho pan'; ayam āyasmā dhammaṃ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedaniyo, na so dhammo sudesiyo duṭṭhenāti. Yato naṃ samannesamāno visuddham dosaniyehi dhammehi samanupassati,


[page 173]
5.5. CAṄKĪSUTTAṂ (95). 173
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tato naṃ uttariṃ samannesati mohaniyesu dhammesu: Atthi nu kho imass'; āyasmato tathārūpā mohaniyā dhammā yathārūpehi mohaniyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā vadeyya jānāmīti, apassaṃ vā vadeyya passāmīti, paraṃ vā tathattāya samādapeyya yaṃ paresaṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti? Tam enaṃ samannesamāno evaṃ jānāti: Na 'tthi kho imass'; āyasmato tathārūpā mohaniyā dhammā yathārūpehi mohaniyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaṃ vā vadeyya jānāmīti, apassaṃ vā vadeyya passāmīti, paraṃ vā tathattāya samādapeyya yaṃ paresaṃ assa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti. Tathā kho pan'; imass'; āyasmato kāyasamācāro, tathā vacīsamācāro, yathā taṃ amūḷhassa. Yaṃ kho pana ayam āyasmā dhammaṃ deseti, gambhīro so dhammo duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedaniyo, na so dhammo sudesiyo mūḷhenāti. Yato naṃ samannesamāno visuddhaṃ mohaniyehi dhammehi samanupassati, atha tamhi saddhaṃ niveseti, saddhājāto upasaṃkamanto payirūpāsati, payirūpāsanto sotaṃ odahati, ohitasoto dhammaṃ suṇāti, sutvā dhammaṃ dhāreti, dhāritānaṃ dhammānaṃ atthaṃ upaparikkhati, atthaṃ upaparikkhato dhammā nijjhānaṃ khamanti, dhammanijjhānakhantiyā sati chando jāyati, chandajāto ussahati, ussahitvā tūleti, tūlayitvā padahati, pahitatto samāno kāyena c'; eva paramasaccaṃ sacchikaroti, paññāya ca taṃ ativijjha passati. Ettāvatā kho, Bhāradvāja, saccānubodho hoti, ettāvatā saccam anubujjhati, ettāvatā ca mayaṃ saccānubodhaṃ paññāpema, na tveva saccānupatti hotīti.
Ettāvatā, bho Gotama, saccānubodho hoti, ettāvatā saccaṃ anubujjhati, ettāvatā ca mayaṃ saccānubodhaṃ pekkhāma. Kittāvatā pana, bho Gotama, saccānupatti hoti?
Kittāvatā saccam anupāpuṇāti? Saccānupattiṃ mayaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ pucchāmāti.


[page 174]
174 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
Tesaṃ yeva kho, Bhāradvāja, dhammānaṃ āsevanā bhāvanā bahulīkammaṃ saccānupatti hoti. Ettāvatā kho, Bhāradvāja, saccānupatti hoti, ettāvatā saccam anupāpuṇāti, ettāvatā ca mayaṃ saccānupattiṃ paññāpemāti.
Ettāvatā, bho Gotama, saccānupatti hoti, ettāvatā saccam anupāpuṇāti, ettāvatā ca mayaṃ saccānupattiṃ pekkhāma. Saccānupattiyā pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro? Saccānupattiyā bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ pucchāmāti.
Saccānupattiyā kho, Bhāradvāja, padhānaṃ bahukāraṃ, no ce taṃ padaheyya, na-y-idaṃ saccam anupāpuṇeyya; yasmā ca kho padahati, tasmā saccam anupāpuṇāti, tasmā saccānupattiyā padhānaṃ bahukāran ti.
Padhānassa pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro? Padhānassa bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ pucchāmāti.
Padhānassa kho, Bhāradvāja, tulanā bahukārā; no ce taṃ tuleyya, na-y-idaṃ padaheyya. Yasmā ca kho tuleti, tasmā padahati, tasmā padhānassa tulanā bahukārā ti.
Tulanāya pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro? Tulanāya bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ pucchāmāti.
Tulanāya kho, Bhāradvāja, ussāho bahukāro; no ce taṃ ussaheyya, na-y-idaṃ tuleyya. Yasmā ca kho ussahati, tasmā tuleti, tasmā tulanāya ussāho bahukāro ti.
Ussāhassa pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro? Ussāhassa bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ pucchāmāti.
Ussāhassa kho, Bhāradvāja, chando bahukāro; no ce taṃ chando jāyetha, na-y-idaṃ ussaheyya. Yasmā ca kho chando jāyati, tasmā ussahati, tasmā ussāhassa chando bahukāro ti.
Chandassa pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro?


[page 175]
5.5. CAṄKĪSUTTAṂ (95). 175
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Chandassa bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ pucchāmāti.
Chandassa kho, Bhāradvāja, dhammanijjhānakhanti bahukārā; no ce taṃ dhammanijjhānaṃ khameyyuṃ. na-y-idaṃ chando jāyetha. Yasmā ca kho dhammanijjhānaṃ khamanti, tasmā chando jāyati, tasmā chandassa dhammanijjhānakhanti bahukārā ti.
Dhammanijjhānakhantiyā pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammanijjhānakhantiyā bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ pucchāmāti.
Dhammanijjhānakhantiyā kho, Bhāradvāja, atthupaparikkhā bahukārā; no ce taṃ atthaṃ upaparikkheyya, nay-idaṃ dhammā nijjhānaṃ khameyyuṃ. Yasmā ca kho atthaṃ upaparikkhati, tasmā dhammā nijjhānaṃ khamanti, tasmā dhammanijjhānakhantiyā atthupaparikkhā bahukārā ti.
Atthupaparikkhāya pana. bho Gotama, katamo dhammo bahukāro? Atthupaparikkhāya bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ pucchāmāti.
Atthupaparikkhāya kho, Bhāradvāja, dhammadhāraṇā bahukārā; no ce taṃ dhammaṃ dhāreyya, na-y-idaṃ atthaṃ upaparikkheyya. Yasmā ca kho dhammaṃ dhāreti, tasmā atthaṃ upaparikkhati, tasmā atthupaparikkhāya dhammadhāraṇā bahukārā ti.
Dhammadhāraṇāya pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammadhāraṇāya bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantam Gotamaṃ pucchāmāti.
Dhammadhāraṇāya kho, Bhāradvāja, dhammasavanaṃ bahukāraṃ; no ce taṃ dhammaṃ suṇeyya, na-y-idaṃ dhammaṃ dhāreyya. Yasmā ca kho dhammaṃ dhāreti, tasmā dhammadhāraṇāya dhammasavanaṃ bahukāran ti.
Dhammasavanassa pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammasavanassa bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ pucchāmāti.
Dhammasavanassa kho, Bhāradvāja, sotāvadhānaṃ bahukāraṃ;


[page 176]
176 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] no ce taṃ sotaṃ odaheyya, na-y-idaṃ dhammaṃ suṇeyya. Yasmā ca kho sotaṃ odahati, tasmā dhammaṃ suṇāti, tasmā dhammasavanassa sotāvadhānaṃ bahukāran ti.
Sotāvadhānassa pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro? Sotāvadhānassa bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ pucchāmāti.
Sotāvadhānassa kho, Bhāradvāja, payirūpāsanā bahukārā; no ce taṃ payirūpāseyya, na-y-idam sotaṃ odaheyya.
Yasmā ca kho payirūpāsati, tasmā sotaṃ odahati, tasmā sotāvadhānassa payirūpāsanā bahukārā ti.
Payirūpāsanāya pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro? Payirūpāsanāya bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ pucchāmāti.
Payirūpāsanāya kho, Bhāradvāja, upasaṃkamanaṃ bahukāraṃ; no ce taṃ upasaṃkameyya, na-y-idaṃ payirūpāseyya. Yasmā ca kho upasaṃkamati, tasmā payirūpāsati, tasmā payirūpāsanāya upasaṃkamanaṃ bahukāran ti.
Upasaṃkamanassa pana, bho {Gotamassa}, katamo dhammo bahukāro? Upasaṃkamanassa bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ pucchāmāti.
Upasaṃkamanassa kho, Bhāradvāja, saddhā bahukārā; no ce taṃ saddhā jāyetha, na-y-idaṃ upasaṃkameyya. Yasmā ca kho saddhā jāyati, tasmā upasaṃkamati, tasmā upasaṃkamanassa saddhā bahukārā ti.
Saccānurakkhanaṃ mayaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ apucchimha; saccānurakkhanaṃ bhavaṃ Gotamo byākāsi, tañ ca pan'; amhākaṃ ruccati c'; eva khamati ca, tena c'; amhā attamanā. Saccānubodhaṃ mayaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ apucchimha, saccānubodhaṃ bhavaṃ Gotamo byākāsi, tañ ca pan'; amhākaṃ ruccati c'; eva khamati ca tena c'; amhā attamanā. Saccānupattiṃ mayaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ apucchimha; saccānupattim bhavaṃ Gotamo byākāsi, tañ ca pan'; amhākaṃ ruccati c'; eva khamati ca tena c'; amhā attamanā. Saccānupattiyā bahukāraṃ dhammaṃ mayaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ apucchimha,


[page 177]
5.6. ESUKĀRISUTTAṂ (96). 177
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] saccānupattiyā bahukāraṃ dhammaṃ bhavaṃ Gotamo byākāsi, tañ ca pan'; amhākaṃ ruccati c'; eva khamati ca tena c'; amhā attamanā. Yaṃ yad eva ca pana mayaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ apucchimha, taṃ tad eva bhavaṃ Gotamo byākāsi, tañ ca pan'; amhākaṃ ruccati c'; eva khamati ca tena c'; amhā attamanā. Mayaṃ hi, bho Gotama, pubbe evaṃ jānāma: Ke ca muṇḍakā samaṇakā ibbhā kaṇhā bandhupādāpaccā, ke ca dhammassa aññātāro ti. Ajanesi vata me bhavaṃ Gotamo samaṇesu samaṇapemaṃ, samaṇesu samaṇapasādaṃ, samaṇesu samaṇagāravaṃ. Abhikkantaṃ, bho Gotama, abhikkantaṃ, bho Gotama, --pe-- upāsakaṃ maṃ bhavaṃ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan ti.
CAṄKĪSUTTAṂ PAÑCAMAṂ.
96.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho Esukārī brāhmaṇo yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Esukārī brāhmaṇo Bhagavantaṃ etad avoca: Brāhmaṇā, bho Gotama, catasso pāricariyā paññāpenti;-brāhmaṇassa pāricariyaṃ paññāpenti, khattiyassa pāricariyaṃ paññāpenti, vessassa pāricariyaṃ paññāpenti, suddassa pāricariyaṃ paññāpenti. Tatr'; idaṃ, bho Gotama, brāhmaṇā brāhmaṇassa pāricariyaṃ paññāpenti: Brāhmaṇo vā brāhmaṇaṃ paricareyya, khattiyo vā brāhmaṇaṃ paricareyya, vesso vā brāhmaṇaṃ paricareyya, suddo vā brāhmaṇaṃ paricareyyāti. Idaṃ kho, bho Gotama, brāhmaṇā brāhmaṇassa pāricariyaṃ paññāpenti.


[page 178]
178 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Tatr'; idaṃ, bho Gotama, brāhmaṇā khattiyassa pāricariyaṃ paññāpenti:-- Khattiyo vā khattiyaṃ paricareyya, vesso vā khattiyaṃ paricareyya, suddo vā khattiyaṃ paricareyyāti. Idaṃ kho, bho Gotama, brāhmaṇā khattiyassa pāricariyaṃ paññāpenti. Tatr'; idaṃ, bho Gotama, brāhmaṇā vessassa pāricāriyaṃ paññāpenti:-- Vesso vā vessaṃ paricareyya, suddo vā vessaṃ paricareyyāti. Idaṃ kho, bho Gotama, brāhmaṇā vessassa pāricariyaṃ paññāpenti. Tatr'; idaṃ, bho Gotama, brāhmaṇā suddassa pāricariyaṃ paññāpenti:-- Suddo va suddaṃ paricareyya. Ko pan'; añño suddaṃ paricarissatīti? Idaṃ kho, bho Gotama, brāhmaṇā suddassa pāricariyaṃ paññāpenti. Brāhmaṇā, bho Gotama, imā catasso pāricariyā paññāpenti. Idha bhavaṃ Gotamo kim āhāti?
Kiṃ pana. brāhmaṇa, sabbo loko brāhmaṇānaṃ etad abbhanujānāti, -- imā catasso pāricariyā paññāpentūti?
No h'; idam, bho Gotama.
Seyyathāpi, brāhmaṇa, puriso daḷiddo assako anāḷhiyo, tassa akāmassa bilaṃ olaggeyyuṃ: Idaṃ te, ambho purisa, maṃsaṃ khāditabbaṃ, mūlañ ca anuppadātabban ti, -evam eva kho, brāhmaṇa, brāhmaṇā appaṭiññāye tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ atha ca pan'; imā catasso pāricariyā paññāpenti. Nāhaṃ, brāhmaṇa, sabbaṃ paricaritabban ti vadāmi. Na panāhaṃ, brāhmaṇa, sabbaṃ na paricaritabban ti vadāmi. Yaṃ hi 'ssa, brāhmaṇa, paricarato, pāricariyā hetu pāpiyo assa na seyyo, nāhan taṃ paricaritabban ti vadāmi. Yañ ca khvāssa, brāhmaṇa, paricarato, pāricariyā hetu seyyo assa na pāpiyo, tam ahaṃ paricaritabban ti vadāmi. Khattiyaṃ ce pi, brāhmaṇa, evaṃ puccheyyuṃ: Yaṃ vā te paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa, na seyyo; yaṃ vā te paricarato pāricariyāhetu seyyo assa, na pāpiyo; kam ettha paricareyyāsīti? Khattiyo pi hi, brāhmaṇa,


[page 179]
5.6. ESUKĀRISUTTAṂ (96). 179
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sammā vyākaramāno evaṃ vyākareyya: Yaṃ hi me paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo. nāhan taṃ paricareyyaṃ. Yañ ca kho me paricarato pāricariyā hetu seyyo assa na pāpiyo, tam ahaṃ paricareyyan ti.
Brāhmaṇaṃ ce pi, brāhmaṇa, -- pe -- vessaṃ ce pi, brāhmaṇa, suddaṃ ce pi, brāhmaṇa. evaṃ puccheyyuṃ: Yaṃ vā te paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa. na seyyo; yaṃ vā te paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo; kam ettha paricareyyāsīti? Suddo pi hi, brāhmaṇa, sammā vyākaramāno evaṃ vyākareyya: Yaṃ hi me paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, nāhan taṃ paricareyyaṃ. Yañ ca kho me paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo, tam ahaṃ paricareyyan ti. Nāhaṃ, brāhmaṇa, uccākulīnatā {seyyaṃso} ti vadāmi. Na panāhaṃ. brāhmaṇa, uccākulīnatā {pāpiyaṃso} ti vadāmi. Nāhaṃ, brāhmaṇa. uḷāravaṇṇatā {seyyaṃso} ti vadāmi. Na panāhaṃ. brāhmaṇa, uḷāravaṇṇatā {pāpiyaṃso} ti vadāmi. Nāhaṃ, brāhmaṇa. uḷārabhogatā {seyyaṃso} ti vadāmi. Na panāhaṃ, brāhmaṇa, uḷārabhogatā {pāpiyaṃso} ti vadāmi. Uccākulīno pi hi, brāhmaṇa, idh'; ekacco pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti kāmesu micchācārī hoti musāvādī hoti pisuṇāvāco hoti pharusāvāco hoti samphappalāpī hoti abhijjhālū hoti vyāpannacitto hoti micchādiṭṭhi hoti; tasmā na uccākulīnatā {seyyaṃso} ti vadāmi. Uccākulīno pi hi, brāhmaṇa, idh'; ekacco pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti {pisuṇāvācāya} paṭivirato hoti pharusāvācāya paṭivirato hoti samphappalāpā paṭivirato hoti anabhijjhālū hoti avyāpannacitto hoti sammādiṭṭhi hoti; tasmā na uccākulīnatā {pāpiyaṃso} ti vadāmi. Uḷāravaṇṇo pi hi, brāhmaṇa, -- pe -- uḷārabhogo pi hi, brāhmaṇa, idh'; ekacco pāṇātipātī . . . micchādiṭṭhi hoti tasmā na uḷārabhogatā {seyyaṃso} vadāmi. Uḷārabhogo pi hi, brāhmaṇa, idh'; ekacco pāṇātipātā paṭivirato . . . sammādiṭṭhi hoti, tasmā na uḷarabhogatā {pāpiyaṃso} ti vadāmi.


[page 180]
180 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Nāhaṃ, brāhmaṇa, sabbaṃ paricaritabban ti vadāmi; na panāhaṃ, brāhmaṇa, sabbaṃ na paricaritabban ti vadāmi. Yaṃ hi 'ssa, brāhmaṇa, paricarato pāricariyāhetu saddhā vaḍḍhati sīlaṃ vaḍḍhati sutaṃ vaḍḍhati cāgo vaḍḍhati paññā vaḍḍhati, tam ahaṃ paricaritabban ti vadāmīti.
Evaṃ vutte Esukārī brāhmaṇo Bhagavantaṃ etad avoca: Brāhmaṇā, bho Gotama, cattāri dhanāni paññāpenti, -brāhmaṇassa sandhanaṃ paññāpenti khattiyassa sandhanaṃ paññāpenti vessassa sandhanaṃ paññāpenti suddassa sandhanaṃ paññāpenti. Tatr'; idaṃ, bho Gotama, brāhmaṇā brāhmaṇassa sandhanaṃ paññāpenti, -- bhikkhācariyaṃ; bhikkhācariyañ ca pana brāhmaṇo sandhanaṃ atimaññamāno akiccakārī hoti, gopo va adinnaṃ ādiyamāno ti. Idaṃ kho, bho Gotama, brāhmaṇā brāhmaṇassa sandhanaṃ paññāpenti.
Tatr'; idaṃ, bho Gotama, brāhmaṇā khattiyassa sandhanaṃ paññāpenti, -- dhanukalāpaṃ; dhanukalāpañ ca pana khattiyo sandhanaṃ atimaññamāno akiccakārī hoti, gopo va adinnaṃ ādiyamāno ti. Idaṃ kho, bho Gotama, brāhmaṇā khattiyassa sandhanaṃ paññāpenti. Tatr'; idaṃ, bho Gotama, brāhmaṇā vessassa sandhanaṃ paññāpenti, -- kasigorakkhaṃ; kasigorakkhañ ca pana vesso sandhanaṃ atimaññamāno akiccakārī hoti, gopo va adinnaṃ ādiyamāno ti. Idaṃ kho, bho Gotama, brāhmaṇā vessassa sandhanaṃ paññāpenti.
Tatr'; idaṃ, bho Gotama, brāhmaṇā suddassa sandhanaṃ paññāpenti, -- asitabyābhaṅgiṃ; asitabyābhaṅgiñ ca pana suddo sandhanaṃ atimaññamāno akiccakārī hoti, gopo va adinnaṃ ādiyamāno ti. Idaṃ kho, bho Gotama, brāhmaṇā suddassa sandhanaṃ paññāpenti. Brāhmaṇā, bho Gotama, imāni cattāri dhanāni paññāpenti. Idha bhavaṃ Gotamo kim āhāti?
Kiṃ pana, brāhmaṇa, sabbo loko brāhmaṇānaṃ etad abbhanujānāti: imāni dhanāni paññāpentūti?


[page 181]
5.6. ESUKĀRISUTTAṂ (96). 181
No h'; idaṃ, bho Gotama.
Seyyathāpi, brāhmaṇa, puriso daḷiddo assako anāḷhiyo, tassa akāmassa bilaṃ olaggeyyuṃ: Idam te, ambho purisa, maṃsaṃ khāditabbaṃ, mūlañ ca anuppadātabban ti, -- evam eva kho, brāhmaṇa, brāhmaṇā appaṭiññāye tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ atha ca pan'; imāni cattāri dhanāni paññāpenti.
Ariyaṃ kho ahaṃ, brāhmaṇa, lokuttaraṃ dhammaṃ {purisassa} sandhanaṃ paññāpemi. Porāṇaṃ kho pan'; assa mātāpettikaṃ kulavaṃsaṃ anussarato yattha yatth'; eva attabhāvassa abhinibbatti hoti, tena ten'; eva saṅkhaṃ gacchati. Khattiyakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti, khattiyo tveva saṅkhaṃ gacchati. Brāhmaṇakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti, brāhmaṇo tveva saṅkhaṃ gacchati. Vessakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti, vesso tveva saṅkhaṃ gacchati.
Suddakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti, suddo tveva saṅkhaṃ gacchati. Seyyathāpi, brāhmaṇa, yaṃ yad eva paccayaṃ paṭicca aggi jalati, tena ten'; eva saṅkhaṃ gacchati; -- kaṭṭhan ce paṭicca aggi jalati, kaṭṭhaggi tveva saṅkhaṃ gacchati; sakalikañ ce paṭicca aggi jalati, sakalikaggi tveva saṅkhaṃ gacchati; tiṇan ce paṭicca aggi jalati, tiṇaggi tveva saṅkhaṃ gacchati; gomayañ ce paṭicca aggi jalati, gomayaggi tveva saṅkhaṃ gacchati;-- evaṃ eva kho ahaṃ, brāhmaṇa, ariyaṃ lokuttaraṃ dhammaṃ purisassa sandhanaṃ paññāpemi. Porāṇaṃ kho pan'; assa mātāpettikaṃ kulavaṃsaṃ anussarato yattha yatth'; eva attabhāvassa abhinibbatti hoti, tena ten'; eva saṅkhaṃ gacchati. Khattiyakule ce attabhāvassa . . . &c. to . . . suddo tveva saṅkhaṃ gacchati. Khatti{yakulā} ce pi, brāhmaṇa, agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca Tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti abrahmacariyā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti pisuṇāvācāya paṭivirato hoti {pharusāvācāya} paṭivirato hoti samphappalāpā paṭivirato hoti anabhijjhālū hoti abyāpannacitto hoti sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. Brāhmaṇakulā ce pi,


[page 182]
182 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] brāhmaṇa, agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti so ca Tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti --pe-- sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. Vessakulā ce pi, brāhmaṇa, agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca Tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti --pe-- sammādiṭṭhi hoti, ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. Suddakulā ce pi, brāhmaṇa, agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca Tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipatā paṭivirato hoti . . . dhammaṃ kusalaṃ Taṃ kim maññasi, brāhmaṇa? Brāhmaṇo va nu kho pahoti asmiṃ padese averaṃ abyāpajjhaṃ mettacittaṃ bhāvetuṃ, no khattiyo no vesso no suddo ti?
No h'; idaṃ, bho Gotama. Khattiyo pi hi, bho {Gotamo}.
pahoti asmiṃ padese averaṃ abyāpajjhaṃ mettacittaṃ bhāvetuṃ. brāhmaṇo pi hi, bho Gotama, vesso pi hi, bho Gotama, suddo pi hi, bho Gotama, -- sabbe pi hi, bho Gotama, cattāro vaṇṇā pahonti asmiṃ padese averaṃ abyāpajjhaṃ mettacittaṃ bhāvetun ti.
Evam eva kho, brāhmaṇa, khattiyakulā ce pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca Tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato hoti . . . dhammaṃ kusalaṃ. Brāhmaṇakulā ce pi brāhmaṇa, -- pe -vessakulā ce pi, brāhmaṇa, suddakulā ce pi, brāhmaṇa, agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti, so ca Tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ . . . dhammaṃ kusalaṃ. Taṃ kim maññasi, brāhmaṇa? Brāhmaṇo va nu kho pahoti sottiṃ sināniṃ ādāya nadiṃ gantvā rajojallaṃ pavāhetuṃ no khattiyo no vesso no suddo ti?
No h'; idaṃ, bho Gotama. Khattiyo pi hi, bho Gotama, pahoti sottiṃ sināniṃ ādāya nadiṃ gantvā rajojallaṃ pavāhetuṃ, brāhmaṇo pi hi, bho Gotama, vesso pi hi, bho Gotama,


[page 183]
5.6. ESUKĀRISUTTAṂ (96.) 183
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] suddo pi hi, bho Gotama, -- sabbe pi hi, bho Gotama, cattāro vaṇṇā pahonti sottiṃ sināniṃ ādāya nadiṃ gantvā rajojallaṃ pavāhetun ti.
Evam eva kho, brāhmaṇa, khattiyakulā ce pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti so ca Tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato . . . dhammaṃ kusalaṃ. Brāhmaṇakulā ce pi, brāhmaṇa, --pe-- vessakulā ce pi, brāhmaṇa, suddakulā ce pi, brāhmaṇa, agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti so ca Tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato . . . dhammaṃ kusalaṃ. Tam kiṃ maññasi, brāhmaṇa? Idha rājā khattiyo muddhāvasitto nānājaccānaṃ purisānaṃ purisasataṃ sannipāteyya: Āyantu bhonto ye tattha khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannā, sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggiṃ abhinibbattentu, tejo pātukarontu; āyantu bhonto ye tattha caṇḍālakulā nesādakulā veṇakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannā, sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā elaṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇim ādāya aggiṃ abhinibbattentu tejo pātukarontūti. Taṃ kiṃ maññasi, brāhmaṇa? Yo eva nu kho so khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa vā salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato, sveva nu khvāssa aggi accimā c'; eva vaṇṇimā ca pabhassaro ca tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātuṃ? Yo pana so caṇḍālakulā nesādakulā veṇakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā elaṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato, svāssa aggi na c'; eva accimā na ca vaṇṇimā na ca pabhassaro na ca tena sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātun ti?
No h'; idaṃ, bho Gotama. Yo so, bho Gotama, khattiyakulā brāhmaṇakulā rājaññakulā uppannehi sākassa vā sālassa va salaḷassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto,


[page 184]
184 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tejo pātukato, svāssa aggi accimā c'; eva vaṇṇimā ca pabhassaro ca tena ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātuṃ. Yo pi so caṇḍālakulā nesādakulā veṇakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoṇiyā vā sūkaradoṇiyā vā rajakadoṇiyā vā elaṇḍakaṭṭhassa vā uttarāraṇiṃ ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato, so p'; assa aggi accimā c'; eva pabhassaro ca tena pi ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātuṃ. Sabbo pi hi, bho Gotama, aggi accimā c'; eva vaṇṇimā ca pabhassaro ca, sabbena pi ca sakkā agginā aggikaraṇīyaṃ kātun ti.
Evam eva kho, brāhmaṇa, khattiyakulā ce pi agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti so ca Tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato . . . dhammaṃ kusalaṃ. Brāhmaṇakulā ce pi, brāhmaṇa, --pe-- vessakulā ce pi, brāhmaṇa, suddakulā ce pi, brāhmaṇa, agārasmā anagāriyaṃ pabbajito hoti so ca Tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma pāṇātipātā paṭivirato . . . dhammaṃ kusalan ti.
Evaṃ vutte Esukārī brāhmaṇo Bhagavantaṃ etad avoca: Abhikkantaṃ, bho Gotama, abhikkantaṃ, bho Gotama; --pe-- upāsakaṃ maṃ bhavaṃ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan ti.
ESUKĀRISUTTAṂ CHAṬṬHAṂ.
97.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā Sāriputto Dakkhiṇāgirismiṃ cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṃghena saddhiṃ. Atha kho aññataro bhikkhu Rājagahe vassaṃ vuṭṭho yena Dakkhiṇāgirī yen'; āyasmā Sāriputto ten'; upasaṃkami,


[page 185]
5.7. DHĀNAÑJĀNISUTTAṂ (97). 185
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] upasaṃkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ bhikkhuṃ āyasmā Sāriputto etad avoca: Kacc', āvuso, Bhagavā arogo ca balavā cāti?
Arogo c', āvuso; Bhagavā balavā cāti.
Kacci pan', āvuso, bhikkhusaṃgho arogo ca balava cāti?
Bhikkhusaṃgho pi kho, āvuso, arogo ca balavā cāti.
Ettha, āvuso, Taṇḍulapāladvārāyaṃ Dhānañjāni nāma brāhmaṇo atthi. Kacc', āvuso, Dhānañjāni nāma brāhmaṇo arogo ca balavā cāti?
Dhānañjāni pi kho, āvuso, brāhmaṇo arogo ca balavā cāti.
Kacci pan', āvuso, Dhānañjāni brāhmaṇo appamatto ti?
Kuto no, āvuso, Dhānañjānissa brāhmaṇassa appamādo?
Dhānañjāni, āvuso, brāhmaṇo rājānaṃ nissāya brāhmaṇagahapatike vilumpati; brāhmaṇagahapatike nissāya rājānaṃ vilumpati. Yā pi 'ssa bhariyā saddhā saddhā kulā ānītā, sā pi 'ssa kālakatā, aññ'; assa bhariyā assaddhā assaddhā kulā ānītā ti.
Dussutaṃ vat', āvuso, assumhā, dussutaṃ vat'; āvuso assumhā, ye mayaṃ Dhānañjāniṃ brāhmaṇaṃ pamattaṃ assumhā. Appeva ca nāma mayaṃ kadāci karahaci Dhānañjāninā brāhmaṇena saddhiṃ samāgaccheyyāma, appeva nāma siyā kocid eva kathāsallāpo ti.
Atha kho āyasmā Sāriputto Dakkhiṇāgirismiṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena Rājagahaṃ tena cārikaṃ pakkāmi; anupubbena cārikaṃ caramāno yena Rājagahaṃ tad avasari.
Tatra sudaṃ āyasmā Sāriputto Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā Sāriputto pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya Rājagahaṃ {piṇḍāya} pāvisi.


[page 186]
186 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Tena kho pana samayena Dhānañjāni brāhmaṇo bahi nagare gāvo goṭṭhe dohāpeti. Atha kho āyasmā Sāriputto Rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena Dhānañjāni brāhmaṇo ten'; upasaṃkami.
Addasā kho Dhānañjāni brāhmaṇo āyasmantaṃ Sāriputtaṃ dūrato va āgacchantaṃ, disvāna yen'; āyasmā Sāriputto ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmantaṃ Sāriputtaṃ etad avoca: Ito, bho Sāriputta, payo pīyataṃ tāva bhattassa kālo bhavissatīti.
Alaṃ, brāhmaṇa. Kataṃ me ajja bhattakiccaṃ. Amukasmiṃ me rukkhamūle divāvihāro bhavissati, tattha āgaccheyyāsīti.
Evaṃ bho ti kho Dhānañjāni brāhmaṇo āyasmato Sāriputtassa paccassosi. Atha kho Dhānañjāni brāhmaṇo pacchābhattaṃ bhuttapātarāso yen'; āyasmā Sāriputto ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho Dhānañjāniṃ brāhmaṇaṃ āyasmā Sāriputto etad avoca: Kacci si, Dhānañjāni, appamatto ti?
Kuto, bho Sāriputta, amhākaṃ appamādo yesaṃ no mātāpitaro posetabbā, puttadāro posetabbo, dāsakammakaraporisaṃ posetabbaṃ, mittāmaccānaṃ mittāmaccakaraṇīyaṃ kātabbaṃ, ñātisālohitānaṃ ñātisālohitakaraṇīyaṃ kātabbaṃ, atithīnaṃ atithikaraṇīyaṃ kātabbaṃ, pubbapetānaṃ pubbapetakaraṇīyaṃ kātabbaṃ, devatānaṃ devatākaraṇīyaṃ kātabbaṃ, rañño rājakaraṇīyaṃ kātabbaṃ, ayam pi kāyo pīṇetabbo brūhetabbo ti?
Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Idh'; ekacco mātāpitunnaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa; tam enaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ;-- labheyya nu kho so: Ahaṃ kho mātāpitunnaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ, mā maṃ nirayaṃ nirayapālā ti;


[page 187]
5.7. DHĀNAÑJĀNISUTTAṂ (97). 187
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] mātāpitaro vā pan'; assa labheyyuṃ: Eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosi; mā naṃ nirayaṃ nirayapālā ti?
No h'; idaṃ, bho Sāriputta. Atha kho naṃ vikandantaṃ yeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ.
Tam kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Idh'; ekacco puttadārassa hetu adhammacārī visamacārī assa; tam enaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ;-- labheyya nu kho so: Ahaṃ kho puttadārassa hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ, mā maṃ nirayaṃ nirayapālā ti; puttadāro vā pan'; assa labheyyuṃ: Eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosi; mā naṃ nirayaṃ nirayapālā ti?
No h'; idaṃ, bho Sāriputta. Atha kho naṃ vikandantaṃ yeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ.
Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Idh'; ekacco dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārī {visamacārī} assa; taṃ enaṃ addhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ;-- labheyya nu kho so: Ahaṃ kho dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ, mā maṃ nirayaṃ nirayapālā ti; dāsakammakaraporisaṃ vā pan'; assa labheyya: Eso kho amhākaṃ hetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṃ nirayaṃ nirayapālā ti?
No h'; idaṃ, bho Sāriputta. Atha kho naṃ vikandantaṃ yeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ.
Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Idh'; ekacco mittāmaccānaṃ hetu . . . (&c. as above mutatis mutandis down to) . . . pakkhipeyyuṃ.
Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Idh'; ekacco ñātisālohitānaṃ hetu . . . (&c. as above mutatis mutandis down to) . . . pakkhipeyyuṃ.
Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Idh'; ekacco atithīnaṃ hetu . . . (&c. above mutatis murandis down to) . . . pakkhipeyyuṃ.


[page 188]
188 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Idh'; ekacco pubbapetānam hetu . . . (&c. as above mutatis mutandis down to) . . . pakkhipeyyuṃ.
Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Idh'; ekacco devatānaṃ hetu . . . (&c. as above mutatis mutandis down to) . . . pakkhipeyyuṃ.
Taṃ kiṃ maññāsi, Dhānañjāni? Idh'; ekacco rañño hetu . . . (&c. as above mutatis mutandis down to) . . . pakkhipeyyuṃ.
Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Idh'; ekacco kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī assa; tam enaṃ adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyuṃ;-- labheyya nu kho so: Aham kho kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī ahosiṃ; mā maṃ nirayaṃ nirayapālā ti; pare vā pan'; assa labheyyuṃ: Eso kho kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī ahosi, mā naṃ nirayaṃ nirayapālā ti?
No h'; idaṃ, bho Sāriputta. Atha kho naṃ vikandantaṃ yeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuṃ.
Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Yo vā mātāpitunnaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā mātāpitunnaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, katamaṃ seyyo ti?
Yo hi, bho Sāriputta, mātāpitunnaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, mātāpitunnaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tad ev'; ettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo ti.
Atthi kho, Dhānañjāni, aññe sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā mātāpitaro c'; eva posetuṃ, na ca pāpakammaṃ kātuṃ, puññañ ca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ. Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Yo vā puttadārassa hetu adhammacārī assa, yo vā puttadārassa hetu dhammacārī samacārī assa, katamaṃ seyyo ti?


[page 189]
5.7. DHĀNAÑJĀNISUTTAṂ (97). 189
Yo hi, bho Sāriputta, puttadārassa hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo. Yo ca kho, bho Sāriputta, puttadārassa hetu dhammacārī samacārī assa, tad ev'; ettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo ti.
Atthi kho, Dhānañjāni, aññe sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā puttadāre c'; eva posetuṃ na ca pāpakammaṃ kātuṃ puññañ ca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ. Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Yo vā dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā dāsakammakaraporisassa hetu dhammacārī samacārī assa, katamaṃ seyyo ti?
Yo hi, bho Sāriputta, dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, dāsakammakaraporisassa hetu dhammacārī samacārī assa, tad ev'; ettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi.
bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo ti.
Atthi kho, Dhānañjāni, aññe sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā dāsakammakaraporisañ c'; eva posetuṃ na ca pāpakammaṃ kātuṃ puññañ ca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.
Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Yo vā mittāmaccānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā mittāmaccānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, katamaṃ seyyo ti?
Yo hi, bho Sāriputta, mittāmaccānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, mittāmaccānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tad ev'; ettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo ti.
Atthi kho, Dhānañjāni, aññe sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā mittāmaccānaṃ c'; eva mittāmaccakaraṇīyaṃ kātuṃ na ca pāpakammaṃ kātuṃ puññañ ca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ. Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Yo vā ñātisālohitānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo va ñātisālohitānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, katamaṃ seyyo ti?


[page 190]
190 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
Yo hi, bho Sāriputta, ñātisālohitānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, ñātisālohitānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tad ev'; ettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo ti.
Atthi kho, Dhānañjāni, aññe sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā ñātisālohitānaṃ c'; eva ñātisālohitakaraṇīyaṃ kātuṃ na ca pāpakammaṃ kātuṃ puññañ ca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ. Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Yo vā atithīnaṃ hetu dhammacārī visamacārī assa, yo vā atithīnaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, katamaṃ seyyo ti?
Yo hi, bho Sāriputta, atithīnaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, atithīnaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tad ev'; ettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo ti.
Atthi kho, Dhānañjāni, aññe sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā atithīnaṃ c'; eva atithīkaraṇīyaṃ kātuṃ na ca pāpakammaṃ kātuṃ puññañ ca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ. Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Yo vā pubbapetānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā pubbapetānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, -- katamaṃ seyyo ti?
Yo hi, bho Sāriputta, pubbapetānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, pubbapetānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tad ev'; ettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo ti.
Atthi kho, Dhānañjāni, aññe sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā pubbapetānaṃ c'; eva pubbapetakaraṇīyaṃ kātuṃ na ca pāpakammaṃ kātuṃ puññañ ca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ. Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Yo vā devatānaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā devatānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, -- katamaṃ seyyo ti?
Yo hi, bho Sāriputta, devatānaṃ hetu adhammacārī samacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, devatānaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, tad ev'; ettha seyyo.


[page 191]
5.7. DHĀNAÑJĀNISUTTAṂ (97). 191
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo ti.
Atthi kho, Dhānañjāni, aññe sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā devatānaṃ c'; eva devatākaraṇīyaṃ kātuṃ na ca pāpakammaṃ kātuṃ puññañ ca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ. Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Yo vā rañño hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā rañño hetu dhammacārī samacārī assa, -- katamaṃ seyyo ti?
Yo hi, bho Sāriputta, rañño hetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, rañño hetu dhammacārī samacārī assa, tad ev'; ettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo ti.
Atthi kho, Dhānañjāni, aññe sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā rañño c'; eva rājakaraṇīyaṃ kātuṃ na ca pāpakammaṃ kātuṃ puññañ ca paṭipadaṃ paṭipajjituṃ.
Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Yo vā kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu dhammacārī samacārī assa, -- katamaṃ seyyo ti?
Yo hi, bho Sāriputta, kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu adhammacārī visamacārī assa, na taṃ seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, kāyassa pīṇanāhetu brūhanāhetu dhammacārī samacārī assa, tad ev'; ettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo ti.
Atthi kho, Dhānañjāni, aññe sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā kāyañ c'; eva pīṇetuṃ brūhetuṃ, na ca pāpakammaṃ kātuṃ puññañ ca paṭipadaṃ paṭipajjitun ti.
Atha kho, Dhānañjāni brāhmaṇo āyasmato Sāriputtassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāy'; āsanā pakkāmi.
Atha kho Dhānañjāni brāhmaṇo aparena samayena ābādhiko ahosi dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho Dhānañjāni brāhmaṇo aññataraṃ purisaṃ āmantesi:-- Ehi tvaṃ, ambho purisa,


[page 192]
192 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yena Bhagavā ten'; upasaṃkama, upasaṃkamitvā mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi: Dhānañjāni, bhante brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno; so Bhagavato pāde sirasā vandatīti; yena c'; āyasmā Sāriputto ten'; upasaṃkama, upasaṃkamitvā mama vacanena āyasmato Sāriputtassa pāde sirasā vandāhi: Dhānañjāni, bhante, brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno; so āyasmato Sāriputtassa pāde sirasā vandatīti; evañ ca vadehi: Sādhu kira, bhante, āyasmā Sāriputto yena Dhānañjānissa brāhmaṇassa nivesanaṃ ten'; upasaṃkamatu anukampaṃ upādāyāti.
Evaṃ bhante ti kho so puriso Dhānañjānissa brāhmaṇassa vacanaṃ paṭisutvā yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho so puriso Bhagavantaṃ etad avoca: Dhānañjāni, bhante, brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno; so Bhagavato pāde sirasā vandatīti. Yena c'; āyasmā Sāriputto ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmantaṃ Sāriputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so puriso āyasmantaṃ Sariputtaṃ etad avoca: Dhānañjāni, bhante, brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno; so āyasmato Sāriputtassa pāde sirasā vandati evañ ca vadeti Sādhu kira, bhante, āyasmā Sāriputto yena Dhānañjānissa brāhmaṇassa nivesanaṃ ten'; upasaṃkamatu {anukampaṃ} upādāyāti. Adhivāsesi kho āyasmā Sāriputto tuṇhībhāvena Atha kho āyasmā Sāriputto nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya yena Dhānañjānissa brāhmaṇassa nivesanaṃ ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā Sāriputto Dhānañjāniṃ brāhmaṇaṃ etad avoca: Kacci te, Dhānañjāni, khamanīyaṃ kacci yāpaniyaṃ, kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti no abhikkamanti, paṭikkamo 'sānaṃ paññāyati no abhikkamo ti?
Na me, bho Sāriputta, khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti, abhikkamo 'sānaṃ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, bho Sāriputta,


[page 193]
5.4. DHĀNAÑJĀNISUTTAṂ (97). 193
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] balavā puriso tiṇhena sikharena muddhānaṃ abhimattheyya, evam eva kho me, bho Sāriputta, adhimattā vātā muddhānaṃ ūhananti; na me, bho Sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamo 'sānaṃ paññāyati no paṭikkamo Seyyathāpi, bho Sāriputta, balavā puriso daḷhena varattā-, bandhena sīse sīsaveṭhanaṃ bandheyya, evam eva kho me, bho Sāriputta, adhimattā sīse sīsavedanā; na me, bho Sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamo 'sānaṃ paññāyati no paṭikkamo. Seyyathāpi, bho Sāriputta, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṃ parikanteyya, evam eva kho me, bho Sāriputta, adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti; na me, bho Sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamo 'sānaṃ paññāyati no paṭikkamo. Seyyathāpi, bho Sāriputta, dve balavanto purisā dubbalataraṃ purisaṃ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṃ samparitāpeyyuṃ;-- evam eva kho me, bho Sāriputta, adhimatto kāyasmiṃ dāho; na me, bho Sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamo 'sānaṃ paññāyati no paṭikkamo ti.
Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Katamaṃ seyyo, -nirayo vā tiracchānayoni vā ti?
Nirayā, bho Sāriputta, tiracchānayoni seyyo ti.
Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Katamaṃ seyyo, -tiracchānayoni vā pettivisayo vā ti?
Tiracchānayoniyā, bho Sāriputta, pettivisayo seyyo ti.
Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Katamaṃ seyyo, -pettivisayo vā manussā vā ti?
Pettivisayā, bho Sāriputta, manussā seyyo ti.


[page 194]
194 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Katamaṃ seyyo, -manussā vā Cātummahārājikā devā vā ti?
Manussehi, bho Sāriputta, Cātummahārājikā devā seyyo ti.
Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Katamaṃ seyyo, -Cātummahārājikā vā devā Tāvatiṃsā vā devā ti?
Cātummahārājikehi, bho Sāriputta, devehi Tāvatiṃsā devā seyyo ti.
Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Katamaṃ seyyo, -Tāvatiṃsā vā devā Yāmā vā devā ti?
Tāvatiṃsehi, bho Sāriputta, devehi Yāmā devā seyyo ti.
Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Katamaṃ seyyo, -Yāmā vā devā Tusitā vā devā ti?
Yāmehi, bho Sāriputta, devehi Tusitā devā seyyo ti.
Taṃ kim maññasi, Dhānañjāni? Katamaṃ seyyo, -Tusitā devā Nimmānaratī vā devā ti?
Tusitehi, bho Sāriputta, devehi Nimmānaratī devā seyyo ti.
Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Katamaṃ seyyo, -Nimmānaratī vā devā Paranimmitavasavattī vā devā ti?
Nimmānaratīhi, bho Sāriputta, devehi Paranimmitavasavattī devā seyyo ti.
Taṃ kiṃ maññasi, Dhānañjāni? Katamaṃ seyyo, -Paranimmitavasavattī vā devā Brahmaloko vā ti?
Brahmaloko ti bhavaṃ Sāriputto āha. Brahmaloko ti bhavaṃ Sāriputto āhāti.
Atha kho āyasmato Sāriputtassa etad ahosi: Ime kho brāhmaṇā Brahmalokādhimuttā. Yannūnāhaṃ Dhānañjānissa brāhmaṇassa Brahmānaṃ sahavyatāya maggaṃ deseyyan ti.
Brahmānaṃ te, Dhānañjāni, sahavyatāya maggaṃ desessāmi.
Taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasikarohi; bhāsissāmīti.
Evam bho ti kho Dhānañjāni brāhmaṇo āyasmato Sāriputtassa paccassosi.


[page 195]
5.7. DHĀNAÑJĀNISUTTAṂ (97). 195
{Āyasmā} Sāriputto etad avoca:-- Katamo ca. Dhānañjāni, Brahmānaṃ sahavyatāya maggo? Idha, Dhānañjāni, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. Ayam pi kho, Dhānañjāni, Brahmānaṃ sahavyatāya maggo. Puna ca paraṃ, Dhānañjāni, bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā, muditāsahagatena cetasā, upekhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. Ayaṃ kho, Dhānañjāni. Brahmānaṃ sahavyatāya maggo ti.
Tena hi, bho Sāriputta, mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi: Dhānañjāni, bhante, brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so Bhagavato pāde sirasā vandatīti.
Atha kho āyasmā Sāriputto Dhānañjāniṃ brāhmaṇaṃ sati uttarikaraṇīye, hīne Brahmaloke patiṭṭhāpetvā uṭṭhāy'; āsanā pakkāmi. Atha kho Dhānañjāni brāhmaṇo acirapakkante āyasmante Sāriputte kālaṃ akāsi, Brahmalokaṃ uppajji.
Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Eso, bhikkhave, Sāriputto Dhānañjāniṃ brāhmaṇaṃ sati uttarikaraṇīye hīne Brahmaloke patiṭṭhāpetvā uṭṭhāy'; āsanā pakkanto ti.
Atha kho āyasmā Sāriputto yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Sāriputto Bhagavantaṃ etad avoca: Dhānañjāni, bhante, brāhmaṇo ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so Bhagavato pāde sirasā vandatīti.
Kim pana tvaṃ, Sāriputta, Dhānañjāniṃ brāhmaṇaṃ sati uttarikaraṇīye,


[page 196]
196 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] hīne Brahmaloke patiṭṭhāpetvā utthāy'; āsanā pakkanto ti?
Mayhaṃ kho, bhante, evam ahosi: Ime kho brāhmaṇā Brahmalokādhimuttā. Yannūnāhaṃ Dhānañjānissa brāhmaṇassa Brahmānaṃ sahavyatāya maggaṃ deseyyan ti.
Kālakato ca, Sāriputta, Dhānañjāni brāhmaṇo Brahmalokañ ca uppanno ti.
DHĀNAÑJĀNISUTTAṂ SATTAMAṂ.
98.
(The text of this Sutta is identical with that of Sutta No. 35 of the Sutta Nipāta.)
VĀSEṬṬHASUTTAṂ AṬṬHAMAṂ.
99.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena Subho māṇavo Todeyyaputto Sāvatthiyaṃ paṭivasati aññatarassa gahapatissa nivesane kenacid eva karaṇīyena. Atha kho Subho māṇavo Todeyyaputto yassa gahapatissa nivesane paṭivasati taṃ gahapatiṃ etad avoca:-Sutaṃ me taṃ gahapati: Avivittā Sāvatthi arahantehīti.
Kan nu kh'; ajja samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā payirupāseyyāmāti?
Ayaṃ, bhante, Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Taṃ, bhante, Bhagavantaṃ payirupāsassūti.


[page 197]
5.9. SUBHASUTTAṂ (99). 197
Atha kho Subho māṇavo Todeyyaputto tassa gahapatissa paṭisutvā yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Subho māṇavo Todeyyaputto Bhagavantaṃ etad avoca: -- Brāhmaṇā, bho Gotama, evam āhaṃsu: Gahaṭṭho ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ; na pabbajito ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalan ti. Idha bhavaṃ Gotamo kim āhāti?
Vibhajjavādo kho aham ettha, māṇava; nāham ettha ekaṃsavādo. Gihissa vā 'haṃ, māṇava, pabbajitassa vā micchāpaṭipattiṃ na vaṇṇemi. Gihī vā hi, māṇava, pabbajito vā micchāpaṭipanno micchāpaṭipattādhikaraṇahetu na ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. Gihissa vā 'haṃ, māṇava, pabbajitassa vā sammāpaṭipattiṃ vaṇṇemi. Gihī vā hi, māṇava, pabbajito vā sammāpaṭipanno sammāpaṭipattādhikaraṇahetu ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalan ti.
Brāhmaṇā, bho Gotama, evam āhaṃsu: Mahaṭṭhaṃ idaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ gharāvāsakammaṭṭhānaṃ mahapphalaṃ hoti; appaṭṭhaṃ idaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ pabbajjākammaṭṭhānaṃ appaphalaṃ hotīti. Idha bhavaṃ Gotamo kim āhāti?
Ettha pi kho ahaṃ, māṇava, vibhajjavādo, nāham ettha ekaṃsavādo. Atthi, māṇava, kammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti. Atthi, māṇava, kammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahapphalaṃ hoti. Atthi, māṇava, kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti. Atthi, māṇava, kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahapphalaṃ hoti. Katamañ ca, māṇava,


[page 198]
198 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] kammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti?
Kasī kho, māṇava, kammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti. Katamañ ca, māṇava, kammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahapphalaṃ hoti? Kasī yeva kho, māṇava, kammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahapphalaṃ hoti. Katamañ ca, māṇava, kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ vipajjamānam appaphalaṃ hoti? Vaṇijjā kho, māṇava, kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti. Katamañ ca, māṇava, kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahapphalaṃ hoti? Vaṇijjā yeva kho, māṇava, kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahapphalaṃ hoti. Seyyathāpi, māṇava, kasī kammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti, evam eva kho, māṇava, gharāvāsakammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti. Seyyathāpi, māṇava, kasī yeva kammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahapphalaṃ hoti, evam eva kho, māṇava, gharāvāsakammaṭṭhānaṃ mahaṭṭhaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahapphalaṃ hoti. Seyyathāpi, māṇava, vaṇijjā kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti, evam eva kho, māṇava, pabbajjā kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ vipajjamānaṃ appaphalaṃ hoti. Seyyathāpi, māṇava, vaṇijjā yeva kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahapphalaṃ hoti, evam eva kho,


[page 199]
5.9. SUBHASUTTAṂ (99). 199
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] māṇava, pabbajjā kammaṭṭhānaṃ appaṭṭhaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ sampajjamānaṃ mahapphalaṃ hotīti.
Brāhmaṇā, bho Gotama, pañca dhamme paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāyāti.
Ye te, māṇava, brāhmaṇā pañca dhamme paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, sace te agaru, sādhu te pañca dhamme imasmiṃ parisatiṃ bhāsassūti.
Na kho me, bho Gotama, garu, yatth'; assu bhavanto vā nisinnā bhavantarūpā vā ti.
Tena hi, māṇava, bhāsassūti.
Saccaṃ kho, bho Gotama, brāhmaṇā paṭhamaṃ dhammaṃ paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya.
Tapaṃ kho, bho Gotama, brāhmaṇā dutiyaṃ dhammaṃ paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Brahmacariyaṃ kho, bho Gotama, brāhmaṇā tatiyaṃ dhammaṃ paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Ajjhenam kho, bho Gotama, brāhmaṇā catutthaṃ dhammaṃ paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Cāgaṃ kho, bho Gotama, brāhmaṇā pañcamaṃ dhammaṃ paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Brāhmaṇā, bho Gotama, ime pañca dhamme paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa arādhanāyāti. Idha bhavaṃ Gotamo kim āhāti?
Kiṃ pana, māṇava? Atthi koci brāhmaṇānaṃ ekabrāhmaṇo pi yo evam āha: Ahaṃ imesaṃ pañcannaṃ dhammānaṃ abhiññā sacchikatvā vipākaṃ pavedemīti?
No h'; idaṃ, bho Gotama.
Kiṃ pana, māṇava? Atthi koci brāhmaṇānaṃ ekācariyo pi ekācariyapācariyo pi yāva sattamā ācariyamahayugā yo evam āha: Ahaṃ imesaṃ pañcannaṃ dhammānaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā vipākaṃ pavedemīti?
No h'; idaṃ, bho Gotama.


[page 200]
200 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
Kiṃ pana, māṇava? Ye pi te brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro, yesam idaṃ etarahi brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samihitaṃ tad anugāyanti tad anubhāsanti bhāsitam anubhāsanti vācitaṃ anuvācenti, -- seyyathīdaṃ Aṭṭhako Vāmako Vāmadevo Vessāmitto Yamataggi Aṅgiraso Bhāradvājo Vāseṭṭho Kassapo Bhagu, -- te pi evam āhaṃsu: Mayaṃ imesaṃ pañcannaṃ dhammānaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā vipākaṃ pavedemāti?
No h'; idaṃ, bho Gotama.
Iti kira, māṇava, na 'tthi koci brāhmaṇānaṃ ekabrāhmaṇo pi yo evam āha: Ahaṃ imesaṃ pañcannaṃ dhammānaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā vipākaṃ pavedemīti. Na tthi koci brāhmaṇānaṃ ekācariyo pi ekācariyapācariyo pi yāva sattamā ācariyamahayugā yo evam āha: Ahaṃ imesaṃ pañcannaṃ dhammānaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā vipākaṃ pavedemīti. Ye pi te brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro . . . (&c. as above, inserting na before evam āhaṃsu) . . . pavedemāti. Seyyathāpi, māṇava, andhaveṇi paramparā saṃsatta purimo pi na passati majjhimo pi na passati pacchimo pi no passati, -- evam eva kho, maṇava, andhaveṇūpamaṃ maññe brāhmaṇānaṃ bhāsitaṃ sampajjati, purimo pi na passati majjhimo pi na passati pacchimo pi na passatīti.
Evaṃ vutte Subho māṇavo Todeyyaputto Bhagavatā andhaveṇūpamena vuccamāno kupito anattamano Bhagavantaṃ yeva khuṃsento Bhagavantaṃ yeva vambhento Bhagavantaṃ yeva vadamāno: Samaṇo Gotamo pāpiko bhavissatīti, Bhagavantaṃ etad avoca: Brāhmaṇo, bho Gotama, Pokkharasāti Opamañño Subhagavaniko evam āha: Evaṃ eva pan'; im'; eke samaṇabrāhmaṇā uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ paṭijānanti; tesaṃ idaṃ bhāsitaṃ hassakaṃ yeva sampajjati,


[page 201]
5. 9. SUBHASUTTAṂ (99). 201
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] nāmakaṃ yeva sampajjati, rittakaṃ yeva sampajjati, tucchakaṃ yeva sampajjati. Kathaṃ hi nāma manussabhūto uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ ñassati vā dakkhissati vā sacchi vā karissatīti, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjatīti.
Kim pana, māṇava, brāhmaṇo Pokkharasāti Opamañño Subhagavaniko sabbesaṃ yeva samaṇabrāhmaṇānaṃ cetasā ceto paricca pajānātīti?
Sakāya pi hi, bho Gotama, puṇṇikāya dāsiyā brāhmaṇo Pokkharasāti Opamañño Subhagavaniko na cetasā ceto paricca pajānāti, kuto pana sabbesaṃ yeva samaṇabrāhmaṇānaṃ cetasā ceto paricca pajānissatīti.
Seyyathāpi, māṇava, jaccandho puriso na passeyya kaṇhasukkāni rūpāni, na passeyya nīlakāni rūpāni, na passeyya pītakāni rūpāni, na passeyya lohitakāni rūpāni, na passeyya mañjeṭṭhakāni rūpāni, na passeyya samavisamāni, na passeyya tārakarūpāni, na passeyya candimasuriye; so evaṃ vadeyya: Na 'tthi kaṇhasukkāni rūpāni, na 'tthi kaṇhasukkānaṃ rūpānaṃ dassāvī; na 'tthi nīlakāni rūpāni, na 'tthi nīlakānaṃ rūpānaṃ dassāvī; na 'tthi pītakāni rūpāni, na 'tthi pītakānaṃ rūpānaṃ dassāvī; na 'tthi lohitakāni rūpāni, na 'tthi lohitakānaṃ rūpānaṃ dassāvī; na 'tthi mañjeṭṭhakāni rūpāni, na 'tthi mañjeṭṭhakānaṃ rūpānaṃ dassāvī; na 'tthi samavisamaṃ, na 'tthi samavisamassa dassāvī; na 'tthi tārakarūpāni, na 'tthi tārakarūpānaṃ dassāvī; na 'tthi candimasuriyā, na 'tthi candimasuriyānaṃ dassāvī. Aham etaṃ na jānāmi; aham etaṃ na passāmi; tasmā na 'tthīti. Sammā nu kho so, māṇava, vadamāno vadeyyāti?
No h'; idaṃ, bho Gotama. Atthi kaṇhasukkāni rūpāni, atthi kaṇhasukkānaṃ rūpānaṃ dassāvī; atthi nīlakāni rūpāni, atthi nīlakānaṃ rūpānaṃ dassāvī, . . . atthi candimasuriyā, atthi candimasuriyānaṃ dassāvī. Ahaṃ etaṃ na jānāmi,


[page 202]
202 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] aham etaṃ na passāmi, tasmā na 'tthīti na hi so, bho Gotama, sammā vadamāno vadeyyāti.
Evam eva kho, māṇava, brāhmaṇo Pokkharasāti Opamañño Subhagavaniko andho acakkhuko. So vata uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ ñassati vā dakkhiti vā sacchi vā karissatīti, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati.
Taṃ kiṃ maññasi, māṇava? Ye te Kosalakā brāhmaṇamahāsālā, seyyathīdaṃ Caṅkī brāhmaṇo Tārukkho brāhmaṇo Pokkharasāti brāhmaṇo Jāṇussoṇī brāhmaṇo pitā vā te Todeyyo, -- katamā nesaṃ seyyo, yaṃ vā te sammusā vācaṃ bhāseyvuṃ yaṃ vā asammusāti?
Sammusā, bho Gotama.
Katamā tesaṃ seyyo, yaṃ vā te mantā vācaṃ bhāseyyuṃ, yaṃ vā amantā ti?
Mantā, bho Gotama.
Katamā tesaṃ seyyo, yaṃ vā te paṭisaṅkhāya vācaṃ bhāseyyuṃ yaṃ vā apaṭisaṅkhāyāti?
Paṭisaṅkhāya, bho Gotama.
Katamā tesaṃ seyyo, yaṃ vā te atthasaṃhitaṃ vācaṃ bhāseyyuṃ, yaṃ vā anatthasaṃhitan ti?
Atthasaṃhitam, bho Gotama
Taṃ kiṃ maññasi, māṇava? Yadi evaṃ sante brāhmaṇena Pokkharasātinā Opamaññena Subhagavanikena sammusā vācā bhasitā asammusā vā ti?
Asammusā, bho Gotama.
Mantā vācā bhāsitā, amantā vā ti?
Amantā, bho Gotama.
Paṭisaṅkhāya vācā bhāsitā, apaṭisaṅkhāya vā ti?
Apaṭisaṅkhāya, bho Gotama.
Atthasaṃhitā vācā bhāsitā anatthasaṃhitā vā ti?
Anatthasaṃhitā, bho Gotama.


[page 203]
5. 9. SUBHASUTTAṂ (99). 203
Pañca kho ime, māṇava, nīvaraṇā. Katame pañca? -Kāmacchandanīvaraṇaṃ vyāpādanīvaraṇaṃ thīnamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ.
Ime kho, māṇava, pañca nīvaraṇā. Imehi kho, māṇava, pañcahi nīvaraṇehi brāhmaṇo Pokkharasāti Opamañño Subhagavaniko āvaṭo nivuto ophuto pariyonaddho. So vata uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ ñassati vā dakkhiti vā sacchi vā karissatīti, -- n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati, Pañca kho ime, māṇava, kāmaguṇā. Katame pañca? -Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā sotaviññeyyā saddā, --pe-- ghānaviññeyyā gandhā, jivhāviññeyyā rasā, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho, māṇava, pañca kāmaguṇā. Imehi kho, māṇava, pañcahi kāmaguṇehi brāhmaṇo Pokkharasāti Opamañño Subhagavaniko gathito mucchito ajjhopanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjati. So vata uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṃ ñassati vā dakkhiti vā sacchi vā karissatīti, -- n'; etaṃ thānaṃ vijjati. Taṃ kiṃ maññasi, māṇava? Yaṃ vā tiṇakaṭṭhupādānaṃ paṭicca aggiṃ jāleyya, yaṃ vā nissaṭṭhatiṇakaṭṭhupādānaṃ aggiṃ jāleyya, -- katamo nu khvassa aggi accimā ca vaṇṇimā ca pabhassaro cāti?
Sace taṃ, bho Gotama, ṭhānaṃ nissaṭṭhatiṇakaṭṭhupādānaṃ aggiṃ jālituṃ, svāssa aggi accimā ca vaṇṇimā ca pabhassaro cāti.
Aṭṭhānaṃ kho etaṃ, māṇava, anavakāso, yaṃ nissaṭṭhatiṇakaṭṭhupādānaṃ aggiṃ jāleyya aññatra iddhimatā. Seyyathāpi, māṇava, tiṇakaṭṭhupādānaṃ paṭicca aggi jalati, tathūpamāhaṃ, māṇava, imaṃ pītiṃ vadāmi, yāyaṃ pīti pañca kāmaguṇe paṭicca.


[page 204]
204 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Seyyathāpi, māṇava, nissaṭṭha{tiṇakaṭṭhupādānaṃ} paṭicca aggi jalati, tathūpamāhaṃ, māṇava, imam pītiṃ vadāmi, yāyam pīti aññatr'; eva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi. Katamā ca, māṇava, pīti aññatr'; eva kāmehi aññatra akusalehi dhammehi? Idha, māṇava, bhikkhu vivicc'; eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati; ayam pi kho, māṇava, pīti aññatr'; eva kāmehi aññatr'; akusalehi dhammehi.
Puna ca paraṃ, māṇava, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā -- pe -- dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati; ayaṃ pi kho, māṇava, pīti aññatr'; eva kāmehi aññatr'; akusalehi dhammehi. Ye te, māṇava, brāhmaṇā pañca dhamme paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, kam ettha brāhmaṇā dhammaṃ mahapphalataraṃ paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāyāti?
Ye 'me, bho Gotama, brāhmaṇā pañca dhamme paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, cāgam ettha brāhmaṇā {dhammaṃ} mahapphalataraṃ paññāpenti puññassa {kiriyāya} kusalassa ārādhanāyāti.
Taṃ kiṃ maññasi, māṇava? Idha aññatarassa brāhmaṇassa mahāyañño paccupaṭṭhito assa; atha dve brāhmaṇā āgaccheyyuṃ: Itthannāmassa brāhmaṇassa mahāyaññaṃ anubhavissāmāti; tatth'; ekassa brāhmaṇassa evam assa: Aho vata aham eva labheyyaṃ bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ, na añño brāhmaṇo labheyya bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍan ti; ṭhānaṃ kho pan'; etaṃ, māṇava, vijjati, yaṃ añño brāhmaṇo labheyya bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ, na so brāhmaṇo labheyya bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ; Añño brāhmaṇo labhati bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ, nāhaṃ labhāmi bhattagge aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍan ti, iti so kupito hoti anattamano;


[page 205]
5. 9. SUBHASUTTAṂ (99). 205
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] -- imassa pana, māṇava. brāhmaṇā kiṃ vipākaṃ paññāpentīti?
Na khvettha, bho Gotama, brāhmaṇā evaṃ dānaṃ denti: Iminā paro kupito hotu anattamano ti. Atha khvettha brāhmaṇā anukampājātikaṃ yeva dānaṃ dentīti?
Evaṃ sante kho, māṇava, brāhmaṇānaṃ idaṃ chaṭṭhaṃ puññakiriyāvatthu hoti yadidaṃ anukampājātikan ti?
Evaṃ sante, bho Gotama, brāhmaṇānaṃ idaṃ chaṭṭhaṃ puññakiriyāvatthu hoti yadidaṃ anukampājātikan ti.
Ye te, māṇava, brāhmaṇā pañca dhamme paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, ime tvaṃ pañca dhamme kattha bahulaṃ samanupassasi gahaṭṭhesu vā pabbajitesu vā ti?
Ye 'me, bho Gotama, brāhmaṇā pañca dhamme paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, imāhaṃ pañca dhamme pabbajitesu bahulaṃ samanupassāmi appaṃ gahaṭṭhesu. Gahaṭṭho hi, bho Gotama, mahaṭṭho mahākicco mahādhikaraṇo mahāsamārambho, na satataṃ samitaṃ saccavādī hoti. Pabbajito kho pana, bho Gotama, appaṭṭho appakicco appādhikaraṇo appasamārambho, satataṃ samitaṃ saccavādī hoti. Gahaṭṭho hi, bho Gotama, mahaṭṭho mahākicco mahādhikaraṇo mahāsamārambho, na sataṭaṃ samitaṃ tapassī hoti, brahmacārī hoti, sajjhāyabahulo hoti, cāgabahulo hoti. Pabbajito kho pana, bho Gotama, appaṭṭho appakicco appādhikaraṇo appasamārambho, satataṃ samitaṃ tapassī hoti, brahmacārī hoti, sajjhāyabahulo hoti, cāgabahulo hoti. Ye 'me, bho Gotama, samaṇabrāhmaṇā pañca dhamme paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, imāhaṃ pañca dhamme pabbajitesu bahulaṃ samanupassāmi, appaṃ gahaṭṭhesūti.
Ye te, māṇava, brāhmaṇā pañca dhamme paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, cittassāhaṃ ete parikkhāre vadāmi,


[page 206]
206 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yadidaṃ cittaṃ averaṃ abyāpajjhaṃ tassa bhāvanāya. Idha, māṇava, bhikkhu saccavādī hoti, so saccavādī 'mhīti labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ yan taṃ kusalūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ, cittassāhaṃ etaṃ parikkhāraṃ vadāmi, yadidaṃ cittaṃ averaṃ abyāpajjhaṃ tassa bhāvanāya. Idha, māṇava, bhikkhu tapassī hoti brahmacārī hoti sajjhāyabahulo hoti cāgabahulo hoti, so cāgabahulo 'mhīti labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ, yañ taṃ kusalūpasaṃhitaṃ pāmujjaṃ cittassāhaṃ etaṃ parikkhāraṃ vadāmi yadidaṃ cittaṃ averaṃ abyāpajjhaṃ tassa bhāvanāya. Ye te, māṇava, brāhmaṇā pañca dhamme paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, cittassāhaṃ ete parikkhāre vadāmi, yadidaṃ cittaṃ averaṃ avyāpajjhaṃ tassa bhāvanāyāti.
Evaṃ vutte Subho māṇavo {Todeyyaputto} Bhagavantaṃ etad avoca:-- Sutaṃ me taṃ, bho Gotama: Samaṇo Gotamo Brahmānaṃ sahavyatāya maggaṃ jānātīti.
Taṃ kiṃ maññasi, māṇava? Āsanne ito Naḷakāragāmo?
Nayito dūre Naḷakāragāmo ti?
Evam bho. Āsanne ito Naḷakāragāmo, nayito dūre Naḷakāragāmo ti.
Taṃ kiṃ maññasi, māṇava? Idh'; assa puriso Naḷakāragāme jātavaddho, tam enaṃ Naḷakāragāmato tāvadeva avasaṭaṃ Naḷakāragāmassa maggaṃ puccheyyuṃ, -- siyā nu kho, māṇava, tassa purisassa Naḷakāragāme jātāvaddhassa Naḷakāragāmassa maggaṃ puṭṭhassa dandhāyitattaṃ vā vitthāyitattaṃ vā ti?
No h'; idaṃ, bho Gotama. Taṃ kissa hetu? Amu hi, bho Gotama, puriso Naḷakāragāme jātavaddho; tassa sabbān'; eva Naḷakāragāmassa maggāni suviditānīti.
Siyā nu kho, māṇava, tassa purisassa Naḷakāragāme jātavaddhassa Naḷakāragāmassa maggaṃ puṭṭhassa dandhāyitattaṃ vā vitthāyitattaṃ vā.


[page 207]
5. 9. SUBHASUTTAṂ (99). 207
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Na tveva Tathāgatassa, brahmalokaṃ vā brahmalokagāminiṃ vā paṭipadaṃ puṭṭhassa dandhāyitattaṃ vā vitthāyitattaṃ vā. Brahmānañ cāhaṃ, māṇava, pajānāmi, brahmalokañ ca brahmalokagāminiñ ca paṭipadaṃ, yathāpaṭipanno ca brahmalokaṃ upapanno, tañ ca pajānāmīti.
Sutaṃ me taṃ, bho Gotama: Samaṇo Gotamo Brahmānaṃ sahavyatāya maggaṃ desetīti. Sādhu me bhavaṃ Gotamo Brahmānaṃ sahavyatāya maggaṃ desetūti.
Tena hi, māṇava, suṇāhi sadhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmīti.
Evaṃ bho ti Subho māṇavo Todeyyaputto Bhagavato paccassosi.
Bhagavā etad avoca:-- Katamo ca, māṇava, Brahmānaṃ sahavyatāya maggo? Idha, māṇava, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, {tathā} tatiyaṃ tathā catutthiṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Evaṃ bhāvitāya kho, māṇava, mettāya cetovimuttiyā yaṃ pamāṇakataṃ kammaṃ, na taṃ tatrāvasissati, na taṃ tatrāvatiṭṭhati. Seyyathāpi, māṇava, balavā saṅkadhamo appakasiren'; eva catuddisā viññāpeyya; evam eva kho, māṇava, evaṃ bhāvitāya mettāya cetovimuttiyā, yaṃ pamāṇakataṃ kammaṃ, na taṃ tatrāvasissati, na taṃ tatrāvatiṭṭhati. Ayam pi kho, māṇava, Brahmānaṃ sahavyatāya maggo. Puna ca paraṃ, māṇava, bhikkhu karuṇāsahagatena cetasā -- pe -- muditāsahagatena cetasā, upekhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthiṃ; iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati.


[page 208]
208 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Evaṃ bhāvitāya kho, māṇava, upekhāya cetovimuttiyā, yaṃ pamāṇakataṃ kammaṃ, na taṃ tatrāvasissati, na taṃ tatrāvatiṭṭhati. Seyyathāpi, māṇava, balavā saṅkhadhamo appakasiren'; eva catuddisā viññāpeyya, evam eva kho, māṇava, evaṃ bhāvitāya upekhāya cetovimuttiyā, yaṃ pamāṇakataṃ kammaṃ, na taṃ tatrāvasissati, na taṃ tatrāvatiṭṭhati. Ayaṃ pi kho, māṇava, Brahmānaṃ sahavyatāya maggo ti.
Evaṃ vutte Subho māṇavo Todeyyaputto Bhagavantam etad avoca: Abhikkantaṃ bho Gotama, abhikkantaṃ bho Gotama. Seyyathāpi, bho Gotama, nikujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya: Cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, -- evam evaṃ bhoto Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ Gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañ ca bhikkhusaṃghañ ca.
Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ. Handa ca dāni mayaṃ, bho Gotama, gacchāma; bahukiccā mayaṃ bahukaraṇīyā ti.
Yassa dāni tvaṃ, māṇava, kālaṃ maññasīti.
Atha kho Subho māṇāvo Todeyyaputto Bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāy'; āsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
Tena kho pana samayena Jāṇussoṇī brāmaṇo sabbasetena vaḷavābhirathena Sāvatthiyā niyyāti divādivassa.
Addasā kho Jāṇussoṇī brāhmaṇo Subhaṃ māṇavaṃ Todeyyaputtaṃ dūrato va āgacchantaṃ, disvā Subhaṃ māṇavaṃ Todeyyaputtam etad avoca: Handa kuto nu bhavaṃ Bhāradvājo āgacchati divādivassāti?
Ito hi kho ahaṃ, bho, āgacchāmi samaṇassa Gotamassa santikā ti.
Taṃ kiṃ maññasi, bhavaṃ Bhāradvājo? Samaṇassa Gotamassa paññāveyyattiyaṃ paṇḍito maññe ti?


[page 209]
5. 10. SAṄGĀRAVASUTTAṂ (100) 209
Ko cāhaṃ, bho, ko ca samaṇassa Gotamassa paññāveyyattiyaṃ jānissāmi, so pi nun'; assa tādiso va yo samaṇassa Gotamassa paññāveyyattiyaṃ jāneyyāti.
Uḷārāya khalu bhavaṃ Bhāradvājo samaṇaṃ Gotamaṃ pasaṃsāya pasaṃsatīti.
Ko cāham bho, ko ca samaṇaṃ Gotamaṃ {pasaṃsissāmi?} {Pasatthapasattho} {ca} so bhavaṃ Gotamo seṭṭho devamanussānaṃ, ye c'; ime, bho, brāhmaṇā pañca dhamme paññāpenti puññassa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, cittassa te samaṇo Gotamo parikkhāre vadati, yadidaṃ cittaṃ averaṃ abyāpajjhaṃ tassa bhāvanāyāti.
Evaṃ vutte Jāṇussoṇī brāhmaṇo sabbasetā vaḷavābhirathā orohitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena Bhagavā ten'; añjalim paṇāmetvā udānaṃ udānesi: Lābhā rañño Pasenadissa Kosalassa, suladdhaṃ lābhā rañño Pasenadissa Kosalassa yassa vijite Tathāgato viharati arahaṃ Sammāsambuddho ti.
SUBHASUTTAṂ6 NAVAMAṂ.
100.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Kosalesu cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṃghena saddhiṃ. Tena kho pana samayena Dhānañjānī nāma brāhmaṇī Caṇḍalakappe paṭivasati abhippasannā Buddhe ca dhamme ca saṃghe ca.
Atha kho Dhānañjānī brāhmaṇī upakkhalitvā tikkhattuṃ udānaṃ udānesi: Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa! Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa! Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassātī.


[page 210]
210 II. {MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ}.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Tena kho pana samayena Saṅgāravo nāma māṇavo Caṇḍalakappe paṭivasati tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhadānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. Assosi kho Saṅgāravo māṇavo Dhānañjāniyā brāhmaṇiyā evaṃ vācaṃ bhāsamānāya, sutvā Dhānañjāniṃ brāhmaṇiṃ etad avoca: Avabhūtā ca 'yaṃ Dhānañjāni {brāhmaṇī} parābhūtā ca 'yaṃ Dhānañjānī brāhmaṇī vijjamānānaṃ brāhmaṇānaṃ, atha ca pana tassa muṇḍakassa samaṇakassa vaṇṇaṃ bhāsatīti.
Na hi pana tvaṃ, tāta Bhadramukha, tassa Bhagavato sīlapaññāṇaṃ jānāsi; sace tvaṃ, tāta Bhadramukha, tassa Bhagavato sīlapaññāṇaṃ jāneyyāsi, na tvaṃ, tāta Bhadramukha, taṃ Bhagavantaṃ akkositabbaṃ paribhāsitabbaṃ maññeyyāsīti.
Tena hi, bhoti, yadā samaṇo Gotamo Caṇḍalakappaṃ anuppatto hoti, atha kho me āroceyyāsīti.
Evaṃ Bhadramukhāti kho Dhānañjānī brāhmaṇī Saṅgāravassa māṇavassa paccassosi.
Atha kho Bhagavā Kosalesu anupubbena cārikaṃ caramāno Caṇḍalakappaṃ tad avasari. Tatra sudaṃ Bhagavā Caṇḍalakappe viharati Todeyyānaṃ brāhmaṇānaṃ ambavane.
Assosi kho Dhānañjānī brāhmaṇī: Bhagavā kira Caṇḍalakappaṃ anuppatto Caṇḍalakappe viharati Todeyyānaṃ brāhmaṇānaṃ ambavane ti. Atha kho Dhānañjānī brāhmaṇī yena Saṅgāravo māṇavo ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Saṅgāravaṃ māṇavaṃ etad avoca: Ayaṃ, tāta Bhadramukha, so Bhagavā Caṇḍalakappaṃ anuppatto Caṇḍalakappe viharati Todeyyānaṃ brāhmaṇānaṃ ambavane. Yassa dāni tvaṃ, tāta Bhadramukha, kālaṃ maññasīti.
Evaṃ bhotīti kho Saṅgāravo māṇavo Dhānañjāniyā brāhmaṇiya paṭisutvā yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavatā saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.


[page 211]
5. 10. SAṄGĀRAVASUTTAṂ (100). 211
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Ekamantaṃ nisinno kho Saṅgāravo māṇavo Bhagavantaṃ etad avoca:-Santi kho, bho Gotama, eke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā ādibrahmacariyaṃ paṭijānanti.
Tatra, bho Gotama, ye te samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā ādibrahmacariyaṃ paṭijānanti, tesaṃ bhavaṃ Gotamo katamo ti?
Diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattānaṃ ādibrahmacariyaṃ paṭijānantānam pi kho ahaṃ, Bhāradvāja, vemattataṃ vadāmi. Santi, Bhāradvāja, eke samaṇabrāhmaṇā anussavikā, te anussavena diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā ādibrahmacariyaṃ paṭijānanti, seyyathāpi brāhmaṇā Tevijjā. Santi pana, Bhāradvāja, eke samaṇabrāhmaṇā kevalaṃ saddhāmattakena diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā ādibrahmacariyaṃ paṭijānanti, seyyathāpi {takkī} {vīmaṃsī}. Santi, Bhāradvāja, eke samaṇabrāhmaṇā pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ yeva dhammaṃ abhiññāya, diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā ādibrahmacariyaṃ paṭijānanti. Tatra, Bhāradvāja, ye te samaṇabrāhmaṇā pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ yeva dhammaṃ abhiññāya, diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā ādibrahmacariyaṃ paṭijānanti, tesāham asmi. Tad {aminā} p'; etaṃ, Bhāradvāja pariyāyena veditabbaṃ. Yathā ye te samaṇabrāhmaṇā pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ yeva dhammaṃ abhiññāya diṭṭhadhammābhiññavosānapāramippattā ādibrahmacariyaṃ paṭijānanti, tesāham asmi.
Idha me, Bhāradvāja, pubbe va sambodhā anabhisambuddhassa Bodhisattass'; eva sato etad ahosi:-- Sambādho gharāvāso rājāpatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan ti. So kho ahaṃ, Bhāradvāja, aparena samayena daharo va samāno susu kālakeso


[page 212]
212 II. MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . (&c. as from line 28 of Vol. I page 163 to page 167 line 8, substituting Bhāradvāja for bhikkhave) . . . alam idaṃ padhānāyāti.
Apissu maṃ . . . (&c. as from line 29 of Vol. I page {240} to page 247 line 16, substituting Bhāradvāja for Aggivessana & omitting evarūpā pi kho me . . . tiṭṭhati p. 243 line 2 & on p. 244) . . . āvatto bāhullāyāti.
So kho ahaṃ, Bhāradvāja, oḷārikaṃ āhāraṃ āhāretvā balaṃ gahetvā vivicc'; eva kāmehi --pe-- paṭhamajjhānaṃ upasampajja vihāsiṃ. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ --pe-- tatiyajjhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.
So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammaṇiye ṭhite ānejjappatte . . . (&c. as from line 19 of Vol. I page 248 to page 249 line 21. substituting Bhāradvāja for Aggivessana & omitting evarūpā pi . . . tiṭṭhati on pp. 248,249) . . . ātāpino pahitattassa viharato ti.
Evaṃ vutte Saṅgāravo māṇavo Bhagavantaṃ etad avoca: -- Aṭṭhita vata bhoto Gotamassa padhānaṃ ahosi, sappurisa vata bhoto Gotamassa padhānaṃ ahosi, yathā taṃ arahato sammāsambuddhassa. Kin nu kho, bho Gotama, atthi devā ti?
Ṭhānaso me taṃ, Bhāradvāja, viditaṃ yadidaṃ atthi devā ti.
Kin nu kho, bho Gotama, atthi devā ti puṭṭho samāno, ṭhānaso me taṃ, Bhāradvāja, viditaṃ yadidaṃ atthi devā ti vadesi? Nanu, bho Gotama, evaṃ sante tucchā musā hotīti?
Atthi devā ti, Bhāradvāja, puṭṭho samāno, atthi devā ti yo {vadeyya},


[page 213]
5. 10. SAṄGĀRAVASUTTAṂ (100). 213
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ṭhānaso viditā me viditā ti yo vadeyya, atha khvettha viññūpurisena ekaṃsena niṭṭhaṃ gantabbaṃ yadidaṃ atthi devā ti.
Kissa pana me bhavaṃ Gotamo ādiken'; eva na byākāsīti?
Ucce sammataṃ kho etaṃ, Bhāradvāja, lokasmiṃ yadidaṃ atthi devā ti.
Evaṃ vutte Saṅgāravo māṇavo Bhagavantaṃ etad avoca: -- Abhikkantaṃ, bho Gotama; abhikkantam, bho Gotama, Seyyathāpi, bho Gotama, nikujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya.
andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya: Cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, -- evam evaṃ bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ Bhagavantaṃ Gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañ ca bhikkhusaṃghañ ca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ Gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇagatan ti.
SAṄGĀRAVASUTTAṂ DASAMAṂ.
BRĀHMAṆAVAGGO PAÑCAMO.
MAJJHIMAPAṆṆĀSAṂ SAMATTAṂ.


[page 214]
214 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
101.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sakkesu viharati; Devadahaṃ nāma Sakkānaṃ nigamo. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:
Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃ-vādino evaṃ-diṭṭhino: Yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti, sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, sabban taṃ pubbekatahetu; iti purāṇānaṃ kammānaṃ tapasā vyantibhāvā, navānaṃ kammānaṃ akaraṇā āyatiṃ anavassavo, āyatiṃ anavassavā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissatīti. -- Evaṃ-vādino, bhikkhave, Nigaṇṭhā. Evaṃ-vādāhaṃ, bhikkhave, Nigaṇṭhe upasaṃkamitvā evaṃ vadāmi: Saccaṃ kira tumhe, āvuso Nigaṇṭhā, evaṃ vādino evaṃ-diṭṭhino: Yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti, sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, sabban taṃ pubbekatahetu; iti purāṇānaṃ kammānaṃ tapasā vyantibhāvā, navānaṃ kammānaṃ akaraṇā, āyatiṃ anavassavo, āyatiṃ anavassavā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo,vedanākkhayā sabbaṃ dukkaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissatīti? Te ce me, bhikkhave, Nigaṇṭhā evaṃ puṭṭhā Āmā ti paṭijānanti, tyāhaṃ evaṃ vadāmi: Kiṃ pana tumhe, āvuso Nigaṇṭhā, jānātha: Ahuvām'; eva mayaṃ pubbe, na nāhuvamhāti?
No h'; idaṃ avuso.
Kiṃ pana tumhe, āvuso Nigaṇṭhā, jānātha: Akarām'; eva mayaṃ pubbe pāpaṃ kammaṃ, na nākaramhāti?
No h'; idaṃ āvuso.
Kiṃ pana {tumhe}, āvuso Nigaṇṭhā, jānātha: Evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā pāpaṃ kammaṃ akaramhāti?
No h'; idaṃ āvuso.
Kiṃ pana tumhe, āvuso Nigaṇṭhā jānātha: Ettakaṃ vā dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ, ettakaṃ vā dukkhaṃ nijjiretabbaṃ, ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabbaṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissatīti?


[page 215]
1. 1. DEVADAHASUTTAṂ (101). 215
No h'; idaṃ āvuso.
Kiṃ pana tumhe, āvuso Nigaṇṭhā, jānātha diṭṭhe va dhamme akusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadan ti?
No h'; idaṃ, āvuso.
Iti kira tumhe, āvuso Nigaṇṭhā, na jānātha: Ahuvām'; eva mayaṃ pubbe, na nāhuvamhāti; na jānātha: Akarām'; eva mayaṃ pubbe pāpaṃ kammaṃ, na nākaramāti; na jānātha: Evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā pāpaṃ kammaṃ akaramhāti; na jānātha: Ettakaṃ vā dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ, ettakaṃ vā {dukkhaṃ} nijjiretabbaṃ, ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabbaṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissatīti; na jānātha diṭṭhe va dhamme akusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadaṃ. Evaṃ sante āyasmantānaṃ Nigaṇṭhānaṃ na kallaṃ assa veyyākaraṇāya: Yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti, sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, sabban taṃ pubbekatahetu; iti purāṇānaṃ kammānaṃ tapasā vyantibhāvā, navānaṃ kammānaṃ akaraṇā, āyatiṃ anavassavo, āyatiṃ anassavā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo, dukhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissatīti.
Sace tumhe, āvuso Nigaṇṭhā, {jāneyyātha}: Ahuvām'; eva mayaṃ pubbe, na nāhuvamhāti, -- jāneyyātha: Akarām'; eva mayaṃ pubbe pāpaṃ kammaṃ, na nākaramhāti jāneyyātha: Evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā pāpaṃ dhammaṃ akaramhāti: jāneyyātha: Ettakaṃ vā dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ ettakaṃ vā dukkhaṃ nijjiretabbaṃ, ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabbaṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissatīti; jāneyyātha diṭṭhe va dhamme akusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadaṃ. Evaṃ sante āyasmantānaṃ Nigaṇṭhānaṃ kallaṃ assa veyyākaraṇāya, yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti, sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, sabban taṃ pubbekatahetu; iti purāṇānaṃ kammānaṃ tapasā vyantibhāvā,


[page 216]
216 III UPARIPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] navānaṃ kammānaṃ akaraṇā, āyatiṃ anavassavo, āyatiṃ anavassavā kammakkhayo, kammakkhayyā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissatīti
Seyyathāpi, āvuso Nigaṇṭhā, puriso sallena viddho assa savīsena gāḷhūpalepanena; so sallassa pi vedanāhetu dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyeyya; tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhapeyyum; tassa so bhisakko sallakatto satthena vaṇamukhaṃ parikanteyya; so satthena pi vaṇamukhassa parikantanahetu dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyeyya; tassa so bhisakko sallakatto esaniyā sallaṃ eseyya; so esaniyā pi sallassa esanāhetu dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyeyya; tassa so bhisakko sallakatto sallaṃ abbyaheyya; so sallassa pi abbyahanahetu dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyeyya; tassa so bhisakko sallakatto agadaṅgāraṃ vaṇamukhe odaheyya; so agadaṅgārassa pi vaṇamukhe odahanahetu dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyeyya; so aparena samayena rūḷhena vaṇena saṃchavinā arogo assa sukhī serī sayaṃvasī {yena} kāmaṅgamo; tassa evam assa:-- Ahaṃ ko pubbe viddho ahosiṃ savīsena gāḷhūpalepanena; so 'haṃ sallassa pi vedanāhetu dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyiṃ; tassa me mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhapesuṃ; tassa me so bhisakko sallakatto satthena vaṇamukhaṃ parikanti; so 'haṃ sallena pi vaṇamukhassa parikantanahetu dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyiṃ; tassa me so bhisakko sallakatto esaniyā sallaṃ esi; so 'haṃ esaniyā pi sallassa esanāhetu dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyiṃ; tassa me so bhisakko sallakatto sallaṃ abbyahi; so 'haṃ sallassa pi abbyahanahetu dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyiṃ; tassa me so bhisakko sallakatto agadaṅgāraṃ vaṇamukhe odahi; so 'haṃ agadaṅgārassa pi vaṇamukhe odahanahetu dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyiṃ; so 'mhi etarahi rūḷhena vaṇena saṃchavinā arogo sukhī serī sayaṃvasī yena kāmaṅgamo ti.


[page 217]
1. 1. {DEVADAHASUTTAṂ} (101). 217
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] -- Evam eva kho, āvuso Nigaṇṭhā, sace tumhe jāneyyātha: Ahuvām'; eva mayaṃ pubbe na nāhuvamhāti, jāneyyātha: Akarām'; eva mayaṃ pubbe pāpaṃ kammaṃ, na nākaramhāti; jāneyyātha: Evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā pāpaṃ kammaṃ akaramhāti; jāneyyātha: Ettakaṃ vā dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ ettakaṃ vā dukkhaṃ nijjiretabbaṃ, ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabbaṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissatīti; {jāneyyātha} diṭṭhe va dhamme akusalānaṃ kammānaṃ pahānaṃ, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadaṃ. Evaṃ sante āyasmantānaṃ Nigaṇṭhānaṃ kallam assa veyyākaraṇāya: Yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti, sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, sabban taṃ pubbekatahetu: iti purāṇānaṃ kammānaṃ tapasā vyantibhāvā, navānaṃ kammānaṃ akaraṇā, āyatiṃ anavassavo, āyatiṃ anavassavā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissatīti. Yasmā ca kho tumhe, āvuso Nigaṇṭhā, na jānātha: Ahuvām'; eva mayaṃ pubbe, na nāhuvamhāti, na jānātha: Akarām'; eva mayaṃ pubbe pāpaṃ kammaṃ, na nākaramāti; na jānātha: Evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā pāpakammaṃ akaramhāti; na jānātha: Ettakaṃ vā dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ ettakaṃ vā dukkhaṃ nijjiretabbaṃ ettakamhi vā dukkhe nijjiṇṇe sabbaṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissatīti, na jānātha diṭṭhe va dhamme akusalānaṃ dhammānaṃ pahānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadaṃ, -- tasmā āyasmantānaṃ Nigaṇṭhānaṃ na kallam assa veyyākaranāya: Yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti, sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, sabban taṃ pubbekatahetu; iti purāṇānaṃ kammānaṃ tapasā vyantibhāvā, navānaṃ kammānaṃ akaraṇā, āyatiṃ anavassavo, āyatiṃ anavassavā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabban taṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissatīti.
Evaṃ vutte, bhikkhave, te Nigaṇṭhā maṃ etad avocuṃ:


[page 218]
218 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
Nigaṇṭho, āvuso, Nāṭaputto sabbaññū sabbadassavī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānāti: Carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhitan ti. So evam āha: {Atthi} kho vo, āvuso Nigaṇṭhā. pubbe pāpaṃ kammaṃ kataṃ. Taṃ imāya kaṭukāya dukkarakārīkāya nijjaretha; yaṃ pan ettha etarahi kāyena saṃvutā vācāya saṃvutā manasā saṃvutā, taṃ āyatiṃ pāpassa kammassa akaraṇaṃ; iti purāṇānaṃ kammānaṃ tapasā vyantibhāvā, navānaṃ kammānam akaraṇā, āyatiṃ anavassavo, āyatiṃ anavassavā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissatīti. Tañ ca pan'; amhakaṃ ruccati c'; eva khamati ca tena c'; amhā attamanā ti.
Evaṃ vutte ahaṃ, bhikkhave, te Nigaṇṭhe etad avocaṃ: Pañca kho ime, āvuso Nigaṇṭhā, dhammā diṭṭhe va dhamme dvidhā vipākā. Katame pañca? -- Saddhā ruci anussavo ākāraparivitakko diṭṭhinijjhānakhanti. Ime kho, āvuso Nigaṇṭhā, pañca dhammā diṭṭhe va dhamme dvidhā vipākā.
Tatr'; āyasmantānaṃ Nigaṇṭhānaṃ kā atītaṃse satthari saddhā, kā rūci, ko anussavo, ko ākāraparivitakko, kā diṭṭhinijjhānakhantīti? Evaṃvādī kho ahaṃ, bhikkhave, Nigaṇṭhesu na kiñci sahadhammikaṃ vādaparihāraṃ samanupassāmi. Puna ca {panāhaṃ}, bhikkhave, te Nigaṇṭhe evaṃ vadāmi. -- Taṃ kim maññath', āvuso Nigaṇṭhā? Yasmiṃ vo samaye tippo upakkamo hoti tippaṃ padhānaṃ, tippā tamhi samaye opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyatha; yasmiṃ pana vo samaye na tippo upakkamo hoti na tippaṃ padhānaṃ, na tippā tamhi samaye opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyathāti?
Yasmiṃ no, āvuso Gotama, samaye tippo upakkamo hoti tippaṃ padhānaṃ, tippā tamhi samaye opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyāma. Yasmiṃ pana no samaye na tippo upakkamo hoti na tippaṃ padhānaṃ,


[page 219]
1. 1. DEVADAHASUTTAṂ (101). 219
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] na tippā tamhi samaye opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyāmāti.
Iti kir', āvuso Nigaṇṭhā, -- Yasmiṃ vo samaye tippo upakkamo hoti tippaṃ padhānaṃ, tippā tamhi samaye opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyatha; yasmiṃ paṇa vo pana samaye na tippo upakkamo hoti na tippaṃ padhānaṃ, na tippā tamhi samaye opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyatha. Evaṃ sante āyasmantānaṃ Nigaṇṭhānaṃ kallam {assa} veyyākaraṇāya: Yam kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti, sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, sabban taṃ pubbekatahetu; iti purāṇānaṃ kammānaṃ tapasā vyantibhāvā, navānaṃ kammānaṃ akaraṇā āyatiṃ anavassavo, āyatiṃ anavassavā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissatīti. Sace, āvuso Nigaṇṭhā, yasmiṃ vo samaye tippo upakkamo hoti tippaṃ padhānaṃ, tiṭṭheyy'; eva tamhi samaye opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā; yasmiṃ pana vo samaye na tippo upakkamo hoti na tibbaṃ padhānaṃ tiṭṭheyy'; eva tasmiṃ samaye opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā. Evaṃ sante āyasmantānaṃ Nigaṇṭhānaṃ kallam assa veyyākaraṇāya: Yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo {paṭisaṃvediti}, sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, sabban taṃ pubbekatahetu; iti purāṇānaṃ kammānaṃ -- pe -- sabbaṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissatīti. Yasmā ca kho, āvuso Nigaṇṭhā, yasmiṃ pana vo samaye tippo upakkamo hoti tippaṃ padhānaṃ, tippā tamhi samaye opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyatha. Yasmiṃ pana vo samaye na tippo upakkamo hoti na tippaṃ padhānaṃ, na tippaṃ tamhi samaye opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyatha. Te tumhe sāmaṃ yeva opakkamikā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyamānā avijjā aññāṇā sammohā vipaccetha:


[page 220]
220 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Yaṃ kiñcāyaṃ purisapuggalo paṭisaṃvedeti, sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, sabban taṃ pubbekatahetu; iti purāṇānaṃ kammānaṃ tapasā vyantibhāvā, navānaṃ kammānaṃ akaraṇā, āyatiṃ anavassavo, āyatiṃ anavassavā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ bhavissatīti. Evaṃvādī pi kho ahaṃ, bhikkhave, Nigaṇṭhesu na kiñci sahadhammikaṃ vādapaṭihāraṃ samanupassāmi.
Puna ca panāhaṃ, bhikkhave, te Nigaṇṭhe evaṃ vadāmi:-- Taṃ kim maññath '; āvuso Nigaṇṭhā? Yam idaṃ kammaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ, taṃ upakkamena vā padhānena vā samparāyavedanīyaṃ hotūti labbham etan ti?
No h'; idaṃ, āvuso.
Yam pan'; idaṃ kammaṃ samparāyavedanīyaṃ, taṃ upakkamena vā padhānena vā diṭṭhadhammavedanīyaṃ hotūti labbham etan ti?
No h'; idaṃ, āvuso.
Taṃ kim maññath', āvuso Nigaṇṭhā? Yam idaṃ kammaṃ sukhavedanīyaṃ, taṃ upakkamena vā padhānena vā dukkhavedanīyaṃ hotūti labbham etan ti?
No h'; idaṃ, āvuso.
Yaṃ pan'; idaṃ kammaṃ dukkhavedanīyaṃ, taṃ upakkamena vā padhānena vā sukhavedanīyaṃ hotūti labbham etan ti?
No h'; idaṃ, āvuso.
Taṃ kim maññath', āvuso Nigaṇṭhā? Yam idaṃ kammaṃ paripakkavedanīyaṃ, tam upakkamena vā padhānena vā aparipakkavedanīyaṃ hotūti labbham etan ti?
No h'; idaṃ, āvuso.
Yaṃ pan'; idaṃ kammaṃ aparipakkavedanīyaṃ taṃ upakkamena vā padhānena vā paripakkavedanīyaṃ hotūti labbham etan ti?
No h'; idaṃ, āvuso.
Taṃ kim maññath', āvuso Nigaṇṭhā? Yam idaṃ kammaṃ bahuvedanīyaṃ,


[page 221]
1. 1. DEVADAHASUTTAṂ (101). 221
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] taṃ upakkamena vā padhānena vā appavedanīyaṃ hotūti labbham etan ti?
No h'; idaṃ, āvuso.
Yaṃ pan'; idaṃ kammaṃ appavedanīyaṃ, taṃ upakkamena vā padhānena vā bahuvedanīyaṃ hotūti labbham etan ti?
No h'; idaṃ, āvuso.
Taṃ kim maññath', āvuso Nigaṇṭhā? Yam idaṃ kammaṃ vedanīyaṃ, taṃ upakkamena vā padhānena vā avedanīyaṃ hotūti labbham etan ti?
No h'; idaṃ, āvuso.
Yaṃ pan'; idaṃ kammaṃ avedanīyaṃ, taṃ upakkamena vā padhānena vā vedanīyaṃ hotūti labbham etan ti?
No h'; idaṃ, āvuso.
Iti kir', āvuso Nigaṇṭhā, yam idaṃ kammaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ, taṃ upakkamena vā padhānena vā samparāyavedanīyaṃ hotūti alabbham etaṃ; yam idam kammaṃ samparāyavedanīyaṃ, taṃ upakkamena vā padhānena vā diṭṭhadhammavedanīyaṃ hotūti alabbham etaṃ; yam p'; idaṃ kammaṃ sukhavedanīyaṃ, taṃ upakkamena vā padhānena vā dukkhavedanīyaṃ hotūti alabbham etaṃ; yam p'; idaṃ kammaṃ dukkhavedanīyaṃ, taṃ upakkamena vā padhānena vā sukhavedanīyaṃ hotūti alabbham etaṃ; yam p'; idaṃ kammam paripakkavedanīyaṃ, taṃ upakkamena vā padhānena vā aparipakkavedanīyaṃ hotūti alabbham etaṃ; yam p'; idam kammaṃ aparipakkavedanīyaṃ, taṃ upakkamena vā padhānena vā paripakkavedanīyaṃ hotūti alabbham etaṃ; yam p'; idaṃ kammaṃ bahuvedanīyaṃ, taṃ upakkamena vā padhānena vā appavedanīyaṃ hotūti alabbham etaṃ; yam p'; idaṃ kammaṃ appavedanīyaṃ, taṃ upakkamena vā bahuvedanīyaṃ hotūti alabbham etaṃ; yam p'; idaṃ kammaṃ vedanīyaṃ, taṃ upakkamena vā padhānena vā avedanīyaṃ hotūti alabbham etaṃ; yam p'; idaṃ kammaṃ avedanīyaṃ, taṃ upakkamena vā padhānena vā vedanīyaṃ hotūti alabbham etaṃ. Evaṃ sante āyasmantānaṃ Nigaṇṭhānaṃ aphalo upakkamo hoti aphalaṃ padhānaṃ.


[page 222]
222 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Evaṃvādī, bhikkhave, Nigaṇṭhā; evaṃvādīnaṃ, bhikkhave. Nigaṇṭhānaṃ dasa sahadhammikā vādānuvādā gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchanti.
Sace, bhikkhave, sattā pubbekatahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, addhā, bhikkhave, Nigaṇṭhā pubbedukkatakammakārino, yaṃ etarahi evarūpā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti. Sace, bhikkhave, sattā issaranimmānahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, addhā, bhikkhave, Nigaṇṭhā pāpakena issarena nimmitā, yaṃ etarahi evarūpā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti. Sace, bhikkhave, sattā saṅgatibhāvahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, addhā, bhikkhave, Nigaṇṭhā pāpasaṅgatikā, yaṃ etarahi evarūpā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti. Sace, bhikkhave, sattā abhijātihetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, addhā, bhikkhave, Nigaṇṭhā pāpābhijātikā yaṃ etarahi evarūpā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti. Sace, bhikkhave, sattā diṭṭhādhammupakkamahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, addhā, bhikkhave, Nigaṇṭhā pāpadiṭṭhadhammupakkamā, yaṃ etarahi evarūpā dukkhā tippā kaṭukā vedanā vediyanti. Sace, bhikkhave, sattā pubbekatahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, gārayhā Nigaṇṭhā; no ce sattā pubbekatahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, gārayhā Nigaṇṭhā. Sace, bhikkhave, sattā issarinimmānahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, gārayhā Nigaṇṭhā; no ce sattā issarinimmānahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, gārayhā Nigaṇṭhā. Sace, bhikkhave, sattā saṅgatibhāvahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, gārayhā Nigaṇṭhā; no ce sattā saṅgatibhāvahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, gārayhā Nigaṇṭhā. Sace, bhikkhave, sattā abhijātihetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, gārayhā Nigaṇṭhā; no ce sattā abhijātihetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, gārayhā Nigaṇṭhā. Sace, bhikkhave, sattā diṭṭhadhammupakkamahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, gārayhā Nigaṇṭhā;


[page 223]
1. 1. {DEVADAHASUTTAṂ} (101). 223
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] no ce sattā diṭṭhadhammupakkamahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, gārayhā Nigaṇṭhā. Evaṃvādī, bhikkhave, Nigaṇṭhā; evaṃvādīnaṃ, bhikkhave, Nigaṇṭhānaṃ ime dasa sahadhammikā vādānuvādā gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchanti. Evaṃ kho, bhikkhave, aphalo upakkamo hoti aphalaṃ padhānaṃ.
Kathañ ca, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaṃ padhānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu na heva anaddha bhūtaṃ attānaṃ dukkhena addhabhāveti, dhammikañ ca sukhaṃ na paricajjati, tasmiñ ca sukhe {anadhimucchito} hoti.
So evaṃ pajānāti: Imassa kho me dukkhanidānassa saṃkhāraṃ padahato saṃkhārappadhānā virāgo hoti; imassa pana me dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekham bhāvayato virāgo hotīti. So yassa khvāssa dukkhanidānassa saṃkhāraṃ padahato saṃkhārappadhānā virāgo hoti, saṃkhāraṃ tattha padahati; yassa pana dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekham bhāvayato virāgo hoti, upekhaṃ tattha bhāveti tassa dukkhanidānassa saṃkhāraṃ padahato saṃkhārappadhānā virāgo hoti. -- Evam pi 'ssa taṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ hoti, tassa tassa dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekhaṃ bhāvayato virāgo hoti, evam pi 'ssa taṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ hoti.
Seyyathāpi, bhikkhave, puriso itthiyā sāratto paṭibaddhacitto tibbacchando tibbāpekho. So taṃ itthiṃ passeyya aññena purisena saddhim santiṭṭhantiṃ sallapantiṃ sañjagghantiṃ saṃhasantiṃ. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave?
Api nu tassa {purisassa}, amuṃ itthiṃ disvā aññena purisena saddhiṃ santiṭṭhantiṃ sallapantiṃ sañjagghantiṃ saṃhasantiṃ, uppajjeyyuṃ {sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā} ti?
Evam bhante. Taṃ kissa hetu? Amu hi, bhante, puriso amussā itthiyā sāratto paṭibaddhacitto tibbacchando tibbāpekko;


[page 224]
224 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tasmā taṃ itthiṃ disvā aññena purisena saddhiṃ santiṭṭhantiṃ sallapantiṃ sañjagghantiṃ saṃhasantiṃ, uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti.
Atha kho bhikkhave, tassa purisassa evam assa: Ahaṃ kho amussā itthiyā sāratto paṭibaddhacitto tibbacchando tibbāpekho; tassa me amuṃ itthiṃ disvā aññena purisena saddhiṃ santiṭṭhantiṃ sallapantiṃ sañjagghantiṃ saṃhasantiṃ uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā; yan nūnāhaṃ yo me amussā itthiyā chandarāgo taṃ pajaheyyan ti. So yo amussā itthiyā chandarāgo taṃ pajaheyya. So taṃ itthiṃ passeyya aparena samayena aññena purisena saddhiṃ santiṭṭhantiṃ sallapantiṃ sañjagghantiṃ saṃhasantiṃ. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave? Api nu tassa purisassa amuṃ iṭṭhiṃ disvā aññena purisena saddhiṃ santiṭṭhantiṃ sallapantiṃ sañjagghantiṃ saṃhasantiṃ, uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti?
No h'; etaṃ, bhante. Taṃ kissa hetu? Amu hi, bhante, puriso amussā itthiyā vītarāgo; tasmā taṃ itthiṃ disvā aññena purisena saddhiṃ santiṭṭhantiṃ sallapantiṃ sañjagghantiṃ saṃhasantiṃ na uppajjanti {sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā} ti.
Evam eva kho, bhikkhave, {bhikkhu} na heva anaddhabhūtaṃ attānaṃ dukkhena addhabhāveti, dhammikañ ca sukhaṃ na paricajati tasmiñ ca sukhe anadhimucchito hoti. So evaṃ pajānāti: Imassa kho me dukkhanidānassa saṃkhāraṃ padahato saṃkhārappadhānā virāgo hoti. Imassa pana me dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekhabhāvayato virāgo hotīti. So yassa khvāssa dukkhanidānassa saṃkhāraṃ padahato saṃkhārappadhānā virāgo hoti, saṃkhāraṃ tattha padahati; yassa pan'; assa dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekhaṃ bhāvayato virāgo hoti, upekhaṃ tattha bhāveti, tassa tassa dukkhanidānassa saṃkhāraṃ padahato saṃkhārappadhānā virāgo hoti, evam pi 'ssa taṃ dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ hoti,


[page 225]
1. 1. DEVADAHASUTTAṂ (101). 225
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] tassa tassa dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekhaṃ bhāvayato virāgo hoti, evam pi 'ssa dukkhaṃ nijjiṇṇaṃ hoti.
Evam pi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaṃ padhānaṃ.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu iti paṭisañcikkhati: Yathāsukhaṃ kho me viharato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā parihāyanti; dukkhāya pana me attānaṃ padahato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Yannūnāhaṃ dukkhāya attānaṃ padaheyyan ti? So dukkhāya attānaṃ padahati, tassa dukkhāya attānaṃ padahato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. So na aparena samayena dukkhāya attānaṃ padahati. Taṃ kissa hetu? Yassa hi so, bhikkhave, bhikkhu atthāya dukkhāya attānaṃ padaheyya, svāssa attho abhinipphanno hoti, tasmā na aparena samayena dukkhāya attānaṃ padahati. Seyyathāpi, bhikkhave, usukāro tejanaṃ dvīsu alātesu ātāpeti paritāpeti ujuṃ karoti kammaniyaṃ.
Yato kho, bhikkhave, usukārassa tejanaṃ dvīsu alātesu ātāpitaṃ hoti paritāpitaṃ hoti ujuṃ kataṃ kammaniyaṃ, na so taṃ aparena samayena usukāro tejanaṃ dvīsu alātesu ātāpeti paritāpeti ujuṃ karoti kammaniyaṃ. Taṃ kissa hetu?
Yassa hi so, bhikkhave, atthāya usukāro tejanam dvīsu atālesu ātāpeyya paritapeyya ujuṃ kareyya kammaniyaṃ, svāssa attho abinipphanno hoti; tasmā na aparena samayena usukāro ca tejanaṃ dvīsu alāpesu ātāpeti paritāpeti ujuṃ karoti kammaniyaṃ. -- Evam eva kho, bhikkhave, bhikkhu iti paṭisañcikkhati: Yathāsukhaṃ kho me viharato akusalā dhammā {abhivaḍḍhanti} kusalā dhammā parihāyanti, dukkhāya pana me attānaṃ padahato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti; yannūnāhaṃ dukkhāya attānaṃ {padaheyyan} ti. So dukkhāya attānaṃ padahati, tassa dukkhāya attānaṃ padahato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. So na aparena samayena dukkhāya attānaṃ padahati.


[page 226]
226 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Taṃ kissa hetu? Yassa hi so, bhikkhave, bhikkhu atthāya dukkhāya attānaṃ padaheyya, svāssa attho abhinipphanno hoti, tasmā na aparena samayena dukkhāya attānaṃ padahati. Evam pi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaṃ padhānaṃ.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, idha Tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū . . . (repeat from Vol. I p. 179 l.2 to p. 181 l.24) . . . cittaṃ parisodheti.
So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicc'; eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. Evam pi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaṃ padhānaṃ.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaṃ vūpasamā, ajjhattaṃ saṃpasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Evam pi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaṃ padhānaṃ.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañ ca kāyena paṭisaṃvedeti yan taṃ ariyā ācikkhanti: Upekhako satimā sukhavihārī ti tatiyajjhānaṃ upasampajja viharati. Evam pi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaṃ padhānaṃ.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhamasukhaṃ upekhāsatipārisuddhiṃ catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. Evam pi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaṃ padhānaṃ.
So evaṃ samāhite citte parisuddhe . . . (repeat from Vol. I p. 182 l. 19 to l. 33) . . . anussarati. Evam pi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaṃ padhānaṃ.
So evaṃ samāhite citte parisuddhe . . . (repeat from Vol. I p. 183 l. 1 to l. 18) . . . satte pajānāti, Evam pi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaṃ padhānaṃ.


[page 227]
1. 1. DEVADAHASUTTAṂ. (101). 227
So evaṃ samāhite citte parisuddhe . . . (repeat from Vol. I p. l. to l.) . . . itthattāyāti pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaṃ padhānaṃ.
Evaṃvādī, bhikkhave, Tathāgato, evaṃvādiṃ, bhikkhave, Tathāgataṃ dasa sahadhammikā pāsaṃsaṭṭhānā āgacchanti.
Sace, bhikkhave, sattā pubbekatahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, addhā, bhikkhave, Tathāgato pubbesukatakammakārī, yaṃ etarahi evarūpā anāsavā sukhā vedanā vedeti. Sace, bhikkhave, sattā issaranimmānahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, addhā, bhikkhave, Tathāgato bhaddakena issarena nimmito, yaṃ etarahi evarūpā anāsavā sukhā vedanā vedeti. Sace, bhikkhave, sattā saṅgatibhāvahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, addhā, bhikkhave, Tathāgato kalyāṇasaṅgatiko, yaṃ etarahi evarūpā anāsavā sukhā vedanā vedeti. Sace, bhikkhave, sattā abhijātihetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, addhā, bhikkhave, Tathāgato kalyāṇābhijātiko, yaṃ etarahi evarūpā anāsavā sukhā vedanā vedeti.
Sace, bhikkhave, sattā diṭṭhadhammupakkamahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, addhā bhikkhave, Tathāgato kalyāṇadiṭṭhadhammupakkamo, yaṃ etarahi evarūpā anāsavā sukhā vedanā vedeti. Sace, bhikkhave, sattā pubbekatahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, pāsaṃso Tathāgato; no ce sattā pubbekatahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, pāsaṃso Tathāgato. Sace, bhikkhave, sattā issaranimmānahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, pāsaṃso Tathāgato; no ce sattā issaranimmānahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, pāsaṃso Tathāgato. Sace, bhikkhave, sattā saṅgatibhāvahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, pāsaṃso Tathāgato; no ce sattā saṅgatibhāvahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, pāsaṃso Tathāgato. Sace, bhikkhave, sattā abhijātihetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, pāsaṃso Tathāgato, no ce sattā abhijātihetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, pāsaṃso Tathāgato. Sace, bhikkhave, sattā diṭṭhadhammupakkamahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti, pāsaṃso Tathāgato; no ce sattā diṭṭhadhammupakkamahetu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedenti,


[page 228]
228 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] pāsaṃso Tathāgato. Evaṃvādī, bhikkhave, Tathāgato, evaṃvādiṃ, bhikkhave, Tathāgataṃ ime dasa sahadhammikā pāsaṃsaṭṭhānā āgacchantīti.
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṃ abhinandun ti.
DEVADAHASUTTAṂ PAṬHAMAṂ.
102.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārame. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhave ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:
Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇa aparantakappikā aparantānudiṭṭhino aparantaṃ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti. Saññī attā hoti arogo param maraṇā ti itth'; eke abhivadanti. Asaññī attā hoti arogo paraṃ maraṇā ti itth'; eke abhivadanti. N'; eva saññī nāsaññī attā hoti arogo param maraṇā ti itth'; eke abhivadanti.
Sato vā pana sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññāpenti. Diṭṭhadhammanibbānaṃ vā pan'; eke abhivadanti. Iti santaṃ vā attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā. Sato vā pana sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññāpenti.
Diṭṭhadhammanibbānaṃ vā pan'; eke abhivadanti. Iti imāni pañca hutvā tīṇi honti, tīṇi hutvā pañca honti. Ayam uddeso pañcattayassa.
Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā saññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā;


[page 229]
1. 2. PAÑCATTAYASUTTAṂ (102). 229
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] rūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā; arūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā; rūpiñ ca arūpiñ ca vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā; n'; eva rūpiṃ nārūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā; ekattasaññiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā; nānattasaññiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññiṃ attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā; parittasaññiṃ vā ti bhonto samaṇabrāhmaṇā saññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā; appamāṇasaññiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā. Etaṃ va pan'; eke saṃ upātivattataṃ viññāṇakasiṇam eke abhivadanti appamāṇaṃ āṇañjaṃ. Tayidaṃ, bhikkhave, Tathāgato pajānāti: Ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, rūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, arūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, rūpiñ ca arūpiñ ca vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, n'; eva rūpiṃ vā nārūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, ekattasaññiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, nānattasaññim vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, parittasaññiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, appamāṇasaññiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā. Yā vā pan'; esaṃ saññānaṃ parisuddhā paramā aggā anuttariyā akkhāyati yadi rūpasaññānaṃ yadi arūpasaññānaṃ yadi ekattasaññānaṃ yadi nānattasaññānaṃ.


[page 230]
230 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Na 'tthi kiñtīti ākiñcaññāyatanaṃ eke abhivadanti appamāṇaṃ āṇañjaṃ. Tayidaṃ saṃkhataṃ {oḷārikaṃ}; atthi kho pana saṃkhārānaṃ nirodho atth'; etan ti iti viditvā tassa nissaraṇadassāvī Tathāgato tad upātivatto.
Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā asaññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, rūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, arūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, rūpiñ ca arūpiñ ca vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, n'; eva rupiṃ nārūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā saññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, tesam eke paṭikkosanti. Taṃ kissa hetu? Saññā rogo saññā gaṇḍo saññā sallaṃ, etaṃ santaṃ paṇītaṃ yadidaṃ asaññan ti. Tayidaṃ, bhikkhave, Tāthāgato pajānāti: Ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, rūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā saññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, arūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaña asaññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, rūpiñ ca arūpiñ ca vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññim attanaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, n'; eva rūpiṃ nārūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā. Yo hi koci, bhikkhave, samaṇo vā brāhmaṇo vā evaṃ vadeyya: Aham aññatra rūpā aññatra vedanāya aññatra saññāya aññatra saṃkhārehi aññatra viññāṇassa āgatiṃ vā gatiṃ vā cutiṃ vā uppattiṃ vā vuddhiṃ vā virūḷhiṃ vā vepullaṃ vā paññāpessāmīti, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati. Tayidaṃ saṃkhataṃ oḷārikaṃ, atthi kho pana saṃkhārānaṃ nirodho {atth'; etan} ti iti viditvā tassa nissaraṇadassāvī Tathāgato tad upātivatto.


[page 231]
1. 2. PAÑCATTAYASUTTAṂ (102). 231
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā nevasaññiṃ nāsaññim attānaṃ paññapenti arogaṃ param maraṇā, rūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññiṃ nāsaññiṃ attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, arūpiṃ vā te samaṇabrāhmaṇā nevasaññiṃ nāsaññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, rūpiñ ca arūpiñ ca vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññiṃ nāsaññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, nevarūpiṃ nārūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññiṃ nāsaññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā saññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, tesam eke patikkosanti. Ye pi te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, tesam eke paṭikkosanti. Taṃ kissa hetu? Saññā rogo saññā gaṇḍo saññā sallaṃ, asaññā sammoho; etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ nevasaññānāsaññā ti. Tayidaṃ, bhikkhave, Tathāgato pajānāti: Ye kho te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññiṃ nāsaññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, rūpiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññiṃ nāsaññiṃ attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, arūpiṃ te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññim nāsaññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, rūpiñ ca arūpiñ ca vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññiṃ nāsaññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, nevarūpiṃ nārupiṃ vā te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññiṃ nāsaññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇā diṭṭhasutamutaviññātabbassa saṃkhāramattena etassa āyatanassa upasampadaṃ paññāpenti; byasanaṃ h'; etaṃ, bhikkhave, akkhāyati etassa āyatanassa upasampadāya;


[page 232]
232 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] na h'; etaṃ, bhikkhave, āyatanaṃ sasaṃkhārasamāpattipattabbam akkhāyati sasaṃkhārāvasesāsamāpattipattabbam etaṃ, bhikkhave, āyatanam akkhāyati. Tayidam saṃkhataṃ oḷārikaṃ, atthi kho pana saṃkhārānaṃ nirodho atth'; etan ti iti viditvā tassa nissaraṇadassāvī Tathāgato tad upātivatto.
Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññāpenti, tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā saññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā, tesam eke paṭikkosanti; ye pi te bhonto samaṇabrāhmaṇā asaññim attānaṃ paññāpenti arogaṃ param maraṇā tesam eke paṭikkosanti; ye pi te bhonto samaṇabrāhmaṇā nevasaññiṃ nāsaññim attānaṃ paññāpenti, arogaṃ param maraṇā, tesam eke paṭikkosanti. Taṃ kissa hetu? Sabbe p'; ime bhonto samaṇabrāhmaṇā uddhaṃsarā āsattiṃ yeva abhivadanti: Iti pecca bhavissāma, iti pecca bhavissāmāti.
Seyyathāpi nāma vāṇijassa vānijjāya gacchato evaṃ hoti: Ito me idaṃ bhavissati, iminā idaṃ lacchāmīti, -- evam ev'; ime bhonto samaṇabrāhmaṇā vāṇijūpamā maññe paṭibhanti: Iti pecca bhavissāma iti pecca bhavissāmāti. Tayidaṃ, bhikkhave, Tathāgato pajānāti: Ye kho te bhonte samaṇabrāhmaṇā sato sattassa ucchedaṃ vināsaṃ vibhavaṃ paññāpenti, te sakkāyabhayā sakkāyaparijegucchā, sakkāyañ ñeva anuparidhāvanti anuparivattanti. Seyyathāpi nāma sāgaddūlabaddho daḷhe thambhe vā khīle vā upanibaddho tam eva thambaṃ vā khīlaṃ vā anuparidhāvati anuparivattati,


[page 233]
1. 2. PAÑCATTAYASUTTAṂ (102). 233
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] -- evam ev'; ime bhonto samaṇabrāhmaṇā sakkāyabhayā sakkāyaparijegucchā sakkāyañ ñeva anuparidhāvanti anuparivattanti. Tayidaṃ saṃkhataṃ {oḷārikaṃ}, atthi kho pana saṃkhārānaṃ nirodho atth'; etan ti iti viditvā tassa nissaraṇadassāvī Tathāgato tad upātivatto.
Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā aparantakappikā aparantānudiṭṭhino aparantaṃ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti, sabbe te imān'; eva pañc'; āyatanāni abhivadanti, etesaṃ vā aññataraṃ. Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā pubbantakappikā pubbantānudiṭṭhino pubbantaṃ ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti. Sassato attā ca loko ca, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti itth'; eke abhivadanti. Asassato attā ca loko ca, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti itth'; eke abhivadanti. Sassato ca asassato ca attā ca loko ca, idam eva saccaṃ mogham aññan ti itth'; eke abhivadanti. N'; eva sassato nāsassato attā ca loko ca, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti itth'; eke abhivadanti. Antavā attā ca loko ca, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti itth'; eke abhivadanti. Anantavā attā ca loko ca, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti itth'; eke abhivadanti. Antavā ca anantavā ca attā ca loko ca, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti itth'; eke abhivadanti. N'; ev'; antavā nānantavā attā ca loko ca, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti itth'; eke abhivadanti. Ekattasaññī attā ca loko ca, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti itth'; eke abhivadanti. Nānattasaññī attā ca loko ca, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti itth'; eke abhivadanti. Parittasaññī attā ca loko ca, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti itth'; eke abhivadanti. Appamāṇasaññī attā ca loko ca, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti itth'; eke abhivadanti.
Ekantasukkhī attā ca loko ca, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti itth'; eke abhivadanti, Ekantadukkhī attā ca loko ca, idam eva saccaṃ,


[page 234]
234 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] mogham aññan ti itth'; eke abhivadanti. Sukhadukkhī attā ca loko ca, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti itth'; eke abhivadanti. Adukkhamasukhī attā ca loko ca, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti itth'; eke abhivadanti. Tatra, bhikkhave, ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino: Sassato attā ca loko ca, idam eva saccaṃ, mogham aññan ti, tesaṃ vata aññatr'; eva saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā paccattaṃ yeva ñāṇaṃ bhavissati parisuddhaṃ pariyodātan ti n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati. Paccattaṃ kho pana, bhikkhave, ñāṇe asati parisuddhe pariyodāte, yad api te bhonto samaṇabrāhmaṇā tattha ñāṇabhāgamattam eva pariyodapenti, tad api tesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ upādānam akkhāyati. Tayidaṃ saṃkhataṃ {oḷārikaṃ}, atthi kho pana saṃkhārānaṃ nirodho, atth'; etan ti iti viditvā tassa nissaraṇadassāvī Tathāgato tad upātivatto.
Tatra {bhikkhave} ye te samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino: Asassato attā ca loko ca -- pe -- sassato ca asassato ca attā ca loko ca -- pe -- nevasassato nāsassato attā ca loko ca -- pe -- antavā attā ca loko ca --pe-antavā attā ca loko ca --pe-- antavā ca anantavā ca attā ca loko ca --pe-- nevantavā nānantavā attā ca loko ca --pe-- ekattasaññī attā ca loko ca --pe-- nānattasaññī attā ca loko ca --pe-- parittasaññī attā ca loko ca --pe-appamāṇasaññī attā ca loko ca --pe-- ekantasukhī attā ca loko ca --pe-- ekantadukkhī attā ca loko ca --pe-- sukhadukkhī attā ca loko ca --pe-- adukkhamasukhī attā ca loko ca, idam eva {saccaṃ}, mogham aññan ti -- tesaṃ vata aññatr'; eva saddhāya aññatra ruciyā aññatra anussavā aññatra ākāraparivitakkā aññatra diṭṭhinijjhānakkhantiyā paccattaṃ yeva ñāṇaṃ hessati parisuddhaṃ pariyodātan ti n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati.


[page 235]
1. 2. PAÑCATTAYASUTTAṂ (102). 235
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Paccattaṃ kho pana, bhikkhave, ñāṇe asati parisuddhe pariyodāte, yad api te bhonto samaṇabrāhmaṇā tattha ñāṇabhāgamattam eva pariyodapenti, tad api tesaṃ bhavataṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ upādānam akkhāyati. Tayidaṃ saṃkhataṃ oḷārikaṃ, atthi kho pana saṃkhārānaṃ nirodho atth'; etan ti iti viditvā tassa nissaraṇadassāvī Tathāgato tad upātivatto.
Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā pubbantānudiṭṭhīnañ ca paṭinissaggā aparantānudiṭṭhīnañ ca paṭinissaggā, sabbaso kāmasaṃyojanānaṃ anadhiṭṭhānā, pavivekaṃ pītiṃ upasampajja viharati: Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ pavivekaṃ pītiṃ upasampajja viharāmīti.
Tassa sā pavivekā pīti nirujjhati, pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati domanassaṃ, domanassassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti. Seyyathāpi, bhikkhave, yaṃ chāyā jahati, taṃ ātapo pharati; yaṃ ātapo jahati, taṃ chāyā pharati;-evam eva kho, bhikkhave, pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati domanassaṃ, domanassassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti.
Tayidaṃ, bhikkhave, Tathāgato pajānāti: Ayaṃ kho bhavaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā pubbantānudiṭṭhīnañ ca paṭinissaggā aparantānudiṭṭhīnañ ca paṭinissaggā, sabbaso kāmasaṃyojanānaṃ anadhiṭṭhānā, pavivekaṃ pītiṃ upasampajja viharati: Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ pavivekaṃ pītiṃ upasampajja viharāmīti. Tassa sā pavivekā pīti nirujjhati, pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati domanassaṃ, domanassassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti. Tayidaṃ saṃkhataṃ oḷārikaṃ, atthi kho pana saṃkhārānaṃ nirodho atth'; etan ti iti viditvā tassa nissaraṇadassāvī Tathāgato tad upātivatto.
Idha pana, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā pubbantānudiṭṭhīnañ ca paṭinissaggā aparantānudiṭṭhīnañ ca paṭinissaggā, sabbaso kāmasaṃyojanānaṃ anadhiṭṭhānā, pavivekāya pītiyā samatikkamā, nirāmisaṃ sukhaṃ upasampajja viharati: Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ nirāmisaṃ sukhaṃ {upasampajja} viharāmīti. Tassa taṃ nirāmisaṃ sukhaṃ nirujjhati, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti, pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati nirāmisaṃ sukhaṃ.


[page 236]
236 III. {UPARIPAṆṆĀSAṂ}.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Seyyathāpi, bhikkhave, yañ chāyā jahati, taṃ ātapo pharati, yaṃ ātapo jahati, taṃ chāyā pharati;-- evam eva kho, bhikkhave, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti, pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati nirāmisaṃ sukhaṃ. Tayidaṃ, bhikkhave, Tathāgato pajānāti: Ayaṃ kho bhavaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā pubbantānudiṭṭhīnañ ca paṭinissaggā aparantānudiṭṭhīnañ ca paṭinissaggā, sabbaso kāmasaṃyojanānaṃ anadhiṭṭhānā, pavivekāya pītiyā samatikkamā, nirāmisaṃ sukhaṃ upasampajja viharati: Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ nirāmisaṃ sukhaṃ upasampajja viharāmīti. Tassa taṃ nirāmisaṃ sukhaṃ nirujjhati, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati pavivekā pīti, pavivekāya pītiyā nirodhā uppajjati nirāmisaṃ sukhaṃ. Tayidaṃ saṃkhataṃ oḷārikaṃ, atthi kho pana saṃkhārānaṃ nirodho, atth'; etan ti iti viditvā tassa nissaraṇadassāvī Tathāgato tad upātivatto.
Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā pubbantānudiṭṭhīnāñ ca paṭinissaggā aparantānudiṭṭhīnañ ca paṭinissaggā, sabbaso kāmasaṃyojanānaṃ anadhiṭṭhānā, pavivekāya pītiyā samatikkamā, nirāmisassa sukhassa samatikkamā, adukkhamasukhaṃ vedanaṃ upasampajja viharati: Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ upasampajja viharāmīti. Tassa sā adukkhamasukhā vedanā nirujjhati, adukkhamasukhāya vedanāya nirodhā uppajjati nirāmisaṃ sukhaṃ, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati adukkhamasukhā vedanā. Seyyathāpi, bhikkhave, yaṃ chāyā jahati taṃ ātapo pharati; yaṃ ātapo jahati, taṃ chāyā pharati; -- evam eva kho, bhikkhave, adukkhamasukhāya vedanāya nirodhā uppajjati nirāmisaṃ sukhaṃ, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati adukkhamasukhā vedanā. Tayidaṃ, bhikkhave, Tathāgato pajānāti: Ayaṃ kho bhavaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā pubbantānudiṭṭhīnañ ca paṭinissaggā aparantānudiṭṭhīnañ ca paṭinissaggā, sabbaso kāmasaṃyojanānaṃ anadhiṭṭhānā, pavivekāya pītiyā samatikkamā, nirāmisassa sukhassa samatikkamā, adukkhamasukhaṃ vedanaṃ upasampajja viharati: Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ upasampajja viharāmīti.


[page 237]
1. 2. PAÑCATTAYASUTTAṂ (102). 237
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Tassa sā adukkhamasukhā {vedanā} nirujjhati, adukkhamasukhāya vedanāya nirodhā uppajjati nirāmisaṃ sukhaṃ, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati adukkhamasukhā vedanā. Tayidaṃ saṃkhataṃ oḷārikaṃ, atthi kho pana saṃkhārānaṃ nirodho atth'; etan ti iti viditvā tassa nissaraṇadassāvī Tathāgato tad upātivatto.
Idha pana, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā pubbantānudiṭṭhīnañ ca paṭinissaggā aparantānudiṭṭhīnañ ca paṭinissaggā, sabbaso kāmasaṃyojanānaṃ anadhiṭṭhānā, pavivekāya pītiyā samatikkamā, nirāmisassa sukhassa samatikkamā, adukkhamasukhāya vedanāya samatikkamā, Santo 'ham asmi, nibbuto 'ham asmi, anupādāno 'ham asmīti samanupassati.
Tayidaṃ, bhikkhave, Tathāgato pajānati: Ayaṃ kho bhavaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā . . . asmīti samanupassati; addhā ayam āyasmā nibbānaṃ sappāyam eva paṭipadaṃ abhivadati.
Atha ca panāyaṃ bhavaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā pubbantānudiṭṭhiṃ vā upādiyamāno upādiyati, aparantānudiṭṭhiṃ vā upādiyamāno upādiyati, kāmasaṃyojanaṃ vā upādiyamāno upādiyati, pavivekaṃ vā pītiṃ upādiyamāno upādiyati, nirāmisaṃ vā sukhaṃ upādiyamāno upādiyati, adukkhamasukhaṃ vā vedanaṃ upādiyamāno upādiyati. Yañ ca kho ayam āyasmā: Santo 'ham asmi, nibbuto 'ham asmi, anupādāno 'ham asmīti samanupassati, tad ap'; imassa bhoto samaṇabrāhmaṇassa upādānam akkhāyati. Tayidaṃ saṃkhataṃ oḷārikaṃ, atthi kho pana saṃkhārānaṃ nirodho atth'; etan ti iti viditvā tassa nissaraṇadassāvī Tathāgato tad upātivatto.
Idaṃ kho pana, bhikkhave, Tathāgatena anuttaraṃ santivarapadaṃ abhisambuddhaṃ yadidaṃ channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañ ca atthaṅgamañ ca assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca yathābhūtaṃ viditvā anupādā vimokkho. Tayidaṃ, bhikkhave, Tathāgatena anuttaraṃ santivarapadaṃ abhisambuddhaṃ yadidaṃ channaṃ phassāyatanānaṃ samudayañ ca atthaṅgamañ ca assādañ ca ādīnavañ ca nissaraṇañ ca yathābhūtaṃ viditvā anupādā vimokkho ti.


[page 238]
238 III. {UPARIPAṆṆĀSAṂ}.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...]
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṃ abhinandun ti.
PAÑCATTAYASUTTAṂ DUTIYAṂ.
103.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Kusinārāyaṃ viharati Baliharaṇe vanasaṇḍe. Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca: Kinti vo, bhikkhave, mayi hoti? Cīvarahetu vā samaṇo Gotamo dhammaṃ deseti, piṇḍapātahetu vā samaṇo Gotamo dhammaṃ deseti, senāsanahetu vā samaṇo Gotamo dhammaṃ deseti, iti bhavābhavahetu vā samaṇo {Gotamo} dhammaṃ desetīti?
Na kho no, bhante, {Bhagavati} evaṃ hoti: Cīvarahetu vā samaṇo Gotamo . . . dhammaṃ desetīti.
Na ca kira vo, bhikkhave, mayi evaṃ hoti: Cīvarahetu vā samaṇo . . . dhammaṃ desetīti. Atha kinti vo bhikkhave mayi hotīti?
Evaṃ kho no, bhante, Bhagavati hoti: Anukampako Bhagavā hitesī anukampaṃ upādāya dhammaṃ desetīti.
Evaṃ kira vo bhikkhave, mayi hoti: Anukampako Bhagavā hitesī anukampaṃ upādāya dhammaṃ desetīti.
Tasmātiha, bhikkhave, ye vo mayā dhammā abhiññā desitā, seyyathīdaṃ: Cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañc'; indriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā,


[page 239]
1. 3. KINTISUTTAṂ (103.) 239
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, -- tattha sabbeh'; eva samaggehi sammodamānehi avivadamānehi sikkhitabbaṃ; tesañ ca vo, bhikkhave, samaggānaṃ sammodamānānaṃ avivadamānānaṃ sikkhataṃ, siyaṃsu dve bhikkhū abhidhamme nānāvādā. Tatra ce tumhākaṃ evam assa: Imesaṃ kho āyasmantānaṃ atthato c'; eva nānaṃ byañjanato ca nānan ti; tattha yaṃ bhikkhuṃ suvacataraṃ maññeyyātha, so upasaṃkamitvā evam assa vacanīyo: Āyasmantānaṃ kho atthato c'; eva nānaṃ byañjanato ca nānaṃ, tad aminā p'; etaṃ āyasmanto jānātha, yathā atthato c'; eva nānaṃ byañjanato ca nānaṃ; mā āyasmanto vivādaṃ āpajjitthāti. Athāparesaṃ ekato pakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ yaṃ bhikkhuṃ suvacataraṃ maññeyyātha, so upasaṃkamitvā evam assa vacanīyo: Āyasmantānaṃ kho atthato c'; eva nānaṃ byañjanato ca nānaṃ, tad aminā p'; etaṃ āyasmanto jānātha, yathā atthato c'; eva nānaṃ byañjanato ca nānaṃ; mā āyasmanto vivādaṃ āpajjitthāti. Iti duggahītaṃ duggahītato dhāretabbaṃ; duggahītaṃ duggahītato dhāretvā yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo. Tatra ce tumhākaṃ evam assa: Imesaṃ kho āyasmantānaṃ atthato hi kho nānaṃ byañjanato sametīti, tattha yaṃ bhikkhuṃ suvacataraṃ maññeyyātha, so upasaṃkamitvā evam assa vacanīyo: Āyasmantānaṃ kho atthato hi nānaṃ byañjanato sameti, tad iminā p'; etaṃ āyasmanto jānātha, yathā atthato hi kho nānaṃ byañjanato sameti; mā āyasmanto vivādaṃ āpajjitthāti.
Athāparesaṃ ekato pakkhikānaṃ yaṃ bhikkhuṃ suvacataraṃ maññeyyātha, so upasaṃkamitvā evam assa vacanīyo: Āyasmantānaṃ kho atthato hi kho nānaṃ byañjanato sameti, tad iminā p'; etaṃ āyasmanto jānātha, yathā atthato hi kho nānaṃ byañjanato sameti. Mā āyasmanto vivādaṃ āpajjitthāti.


[page 240]
240 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Iti duggahītaṃ duggahītato dhāretabbaṃ, sugahītaṃ sugahītato dhāretabbaṃ, duggahītaṃ duggahītato dhāretvā sugahītaṃ sugahītato dhāretvā yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo. Tatra ce tumhākaṃ evam assa: Imesaṃ kho āyasmantānaṃ atthato hi kho sameti, byañjanato nānan ti, tattha yaṃ bhikkhuṃ suvacataram maññeyyātha so upasaṃkamitvā evam assa vacanīyo: Āyasmantānaṃ kho atthato hi sameti, byañjanato nānaṃ, tad iminā p'; etaṃ āyasmanto jānātha, yathā atthato hi kho sameti byañjanato nānaṃ; appamattakaṃ kho pan'; etaṃ yadidaṃ byañjanaṃ; mā āyasmanto appamattakehi vivādaṃ āpajjitthāti. Athāparesaṃ ekato pakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ yaṃ bhikkhuṃ suvacataraṃ maññeyyātha, so upasaṃkamitvā evam assa vacanīyo: Āyasmantānaṃ kho atthato hi kho sameti byañjanato nānaṃ, tad iminā p'; etaṃ āyasmanto jānātha, yathā atthato hi kho sameti byañjanato nānaṃ; appamattakaṃ kho pan'; etaṃ yadidaṃ byañjanaṃ; mā āyasmanto appamattakehi vivādaṃ āpajjitthāti. Iti sugahītaṃ sugahītato dhāretabbaṃ, duggahītaṃ duggahītato dhāretabbaṃ, sugahītaṃ sugahītato dhāretvā duggahītaṃ duggahītato dhāretvā yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo. Tatra ce tumhākaṃ evam assa: Imesaṃ kho āyasmantānaṃ atthato c'; eva sameti byañjanato ca sametīti, tattha yaṃ bhikkhuṃ suvacataraṃ maññeyyātha, so upasaṃkamitvā evam assa vacanīyo: Āyasmantānaṃ kho atthato c'; eva sameti byañjanato ca sameti, tad iminā p'; etaṃ āyasmanto jānātha, yathā atthato c'; eva sameti byañjanato ca sameti; mā āyasmanto vivādaṃ āpajjitthāti, Atthāparesaṃ ekato pakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ yaṃ bhikkhuṃ suvacataraṃ maññeyyātha, so upasaṃkamitvā evam assa vacanīyo: Āyasmantānaṃ kho atthato c'; eva sameti byañjanato ca sameti, tad iminā p'; etaṃ āyasmanto jānātha, yathā atthato c'; eva sameti byañjanato ca sameti; mā āyasmanto vivādaṃ āpajjitthāti.


[page 241]
1. 3. KINTISUTTAṂ (103). 241
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Iti sugahītaṃ sugahītato dhāretabbaṃ sugahītaṃ sugahītato dhāretvā yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo. Tesañ ca vo, bhikkhave, samaggānaṃ sammodamānaṃ avivadamānānaṃ sikkhataṃ, siyā aññatarassa bhikkhuno āpatti, siyā vītikkamo. Tatra, bhikkhave, na codanāya taritabbaṃ; puggalo upaparikkhitabbo: Iti mayhañ ca avihesā bhavissati, parassa ca puggalassa anupaghāto; paro hi puggalo akkodhano anupanāhī adandhadiṭṭhī suppaṭinissaggī, sakkomi cāhaṃ etaṃ puggalaṃ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale {patiṭṭhāpetun} ti. Sace, bhikkhave, evam assa, kallaṃ vacanāya. Sace pana, bhikkhave, evam assa: Mayhaṃ kho avihesā bhavissati parassa ca puggalassa upaghāto; paro hi puggalo kodhano upanāhī dandhadiṭṭhī suppaṭinissaggī, sakkomi cāhaṃ etaṃ puggalaṃ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetuṃ. Appamattakaṃ kho pan'; etaṃ yadidaṃ parassa puggalassa upaghāto. Atha kho etad eva bahutaraṃ, so 'haṃ sakkomi etaṃ puggalaṃ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetun ti. Sace, bhikkhave, evam assa, kallaṃ vacanāya. Sace pana bhikkhave, evam assa: Mayhaṃ kho vihesā bhavissati parassa ca puggalassa anupaghāto; paro hi puggalo akkodhano anupanāhī adandhadiṭṭhī duppaṭinissaggī, sakkomi cāhaṃ etaṃ puggalaṃ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetuṃ. Appamattakaṃ kho pan'; etaṃ yadidaṃ mayhaṃ vihesā. Atha kho etad eva bahutaraṃ, so 'haṃ sakkomi etaṃ puggalaṃ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetun ti. Sace, bhikkhave, evam assa, kallaṃ vacanāya. Sace pana, bhikkhave, evam assa: Mayhaṃ kho vihesā bhavissati parassa ca puggalassa upaghāto; {pāro} hi puggalo kodhano upanāhī dandhadiṭṭhī duppaṭinissaggī,


[page 242]
242 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sakkomi cāhaṃ etaṃ puggalaṃ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetuṃ. Appamattakaṃ kho pan'; etaṃ yadidaṃ mayhaṃ vihesā parassa ca puggalassa upaghāto. Atha kho etad eva bahutaraṃ, so 'haṃ sakkomi etaṃ puggalaṃ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetun ti. Sace, bhikkhave, evam assa kallaṃ vacanāya. Sace pana, bhikkhave, evam assa: Mayhaṃ kho vihesā bhavissati parassa ca puggalassa upaghāto, paro hi puggalo kodhano upanāhī dandhadiṭṭhī duppaṭinissaggī, na cāhaṃ sakkomi etaṃ puggalaṃ akusalā vuṭṭhāpetvā kusale paṭitthāpetun ti. Evarūpe, bhikkhave, puggale upekhā nātimaññitabbā. Tesañ ca vo, bhikkhave, samaggānaṃ sammodamānānaṃ avivadamānānaṃ sikkhataṃ, aññamaññassa vacīsaṃkhāro uppajjeyya diṭṭhipaḷāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi. Tattha ekato pakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ yaṃ bhikkhuṃ suvacataraṃ maññeyyātha, so upasaṃkamitvā evam assa vacanīyo: Yan no, āvuso, amhākaṃ samaggānaṃ sammodamānānaṃ avivadamānānaṃ sikkhataṃ, aññamaññassa vacīsaṃkhāro uppanno diṭṭhipaḷāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi, tam jānamāno samaṇo garaheyyāti. Sammā vyākaramāno, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vyākareyya: Yan no, āvuso, amhākaṃ . . . samaṇo garaheyyāti. Etaṃ pan', āvuso, dhammaṃ appahāyā nibbānaṃ sacchikareyyāti. Sammā vyākaramāno, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vyākareyya: Etaṃ kho, āvuso, dhammaṃ appahāya na nibbānaṃ sacchikareyyāti. Athāparesaṃ ekato pakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ yaṃ bhikkhuṃ suvacataraṃ maññeyyātha, so upasaṃkamitvā evam assa vacanīyo: Yan no, āvuso, amhākaṃ . . . samaṇo garaheyyāti. Sammā vyākaramāno, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vyākareyya: Yan no, āvuso, amhākaṃ . . . garaheyyāti. Etaṃ pan', āvuso, dhammaṃ appahāya na nibbānaṃ sacchikareyyāti. Sammā vyākaramāno, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vyākaramāno vyākareyya:


[page 243]
1. 4. SĀMAGĀMASUTTAṂ (104). 243
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Etaṃ kho, āvuso, dhammaṃ appahāya na nibbānaṃ sacchikareyyāti. Tañ ce, bhikkhave, bhikkhuṃ pare evaṃ puccheyyuṃ: Āyasmatā no ete bhikkhū akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpitā ti, sammā vyākaramāno, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vyākareyya: Idhāhaṃ, āvuso, yena Bhagavā ten'; upasaṃkamiṃ; tassa me Bhagavā dhammaṃ desesi; tāhaṃ dhammaṃ sutvā tesaṃ bhikkhūnaṃ abhāsiṃ; taṃ te bhikkhū dhammaṃ sutvā akusale vuṭṭhahiṃsu kusale patiṭṭhahiṃsūti. Evaṃ vyākaramāno kho, bhikkhave, bhikkhu na c'; ev'; attānaṃ ukkaṃseti, na paraṃ vamheti, dhammassa cānudhammaṃ vyākaroti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatīti.
Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhū Bhagavato bhāsitaṃ abhinandun ti.
KINTISUTTAṂ TATIYAṂ.
104.
Evaṃ me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sakkesu viharati Sāmagāme. Tena kho pana samayena Nigaṇṭho Nātaputto Pāvāyaṃ adhunā kālakato hoti. Tassa kālakiriyāya bhinnā Nigaṇṭhā dvedhikajātā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti: Na tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāsi, ahaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānāmi; kiṃ tvaṃ imaṃ dhammavinayaṃ ājānissasi, micchāpaṭipanno tvam asi, aham asmi sammāpaṭipanno; sahitam me, asahitan te; pure vacanīyaṃ pacchā avaca,


[page 244]
244 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] pacchā vacanīyaṃ pure avaca; aviciṇṇan te viparāvattaṃ; āropito te vādo; niggahīto sī; cara vādappamokkhāya; nibbeṭhehi vā sace pahosīti. Vadho yev'; eko maññe Nigaṇṭhesu Nātaputtiyesu vattati. Ye pi Nigaṇṭhassa Nātaputtassa sāvakā gihī odātavasanā, te pi Nigaṇṭhesu Nātaputtiyesu nibbindarūpā virattarūpā paṭivāṇarūpā yathā taṃ durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaṃvattanike asammāsambuddhappavedite bhinnatthūpe appaṭisaraṇe.
Atha kho Cundo samaṇuddeso Pāvāyaṃ vassavuttho yena Sāmagāmo yen'; āyasmā Ānando ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā āyasmantaṃ Ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Cundo samaṇuddeso āyasmantaṃ Ānandaṃ etad avoca: Nigaṇṭho, bhante, Nātaputto Pāvāyaṃ adhunā kālakato. Tassa kālakiriyāya bhinnā Nigaṇṭhā dvedhikajātā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādapannā aññamaññaṃ 'mukhasattīhi vitudantā viharanti --pe-- bhinnatthūpe appaṭisaraṇe ti. Evaṃ vutte āyasmā Ānando Cundaṃ samaṇuddesaṃ etad avoca: Atthi kho idaṃ, āvuso Cunda, kathāpābhataṃ Bhagavantaṃ dassanāya; āyām', āvuso Cunda, yena Bhagavā ten'; upasaṃkamissāma, upasaṃkamitvā etam atthaṃ Bhagavato ārocessāmāti. Evam bhante ti kho Cundo samaṇuddeso āyasmato Ānandassa paccassosi.
Atha kho āyasmā Ānando Cundo ca samaṇuddeso yena Bhagavā ten'; upasaṃkamiṃsu, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṃ etad avoca:


[page 245]
1. 4. SĀMAGĀMASUTTAṂ. (104). 245
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Ayaṃ, bhante, Cundo samaṇuddeso evam āha:-- Nigaṇṭho, bhante, . . . appaṭissaraṇe ti. Tassa mayhaṃ bhante evam hoti: Mā heva Bhagavato accayena saṅghe vivādo uppajji, so vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānan ti.
Taṃ kiṃ maññasi, Ānanda? Ye vo mayā dhammā abhiññā desitā, seyyathīdam, cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pañc'; indriyāni, pañca balāni, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo -- passasi no tvaṃ, Ānanda, imesu dhammesu dve pi bhikkhū nānā vāde ti? Ye me, bhante, dhammā Bhagavatā abhiññā desitā, -- seyyathīdaṃ: cattāro satipaṭṭhānā . . . maggo -nāhaṃ passāmi imesu dhammesu dve pi bhikkhū nānāvāde.
Ye ca kho, bhante, puggalā Bhagavantaṃ patissayamānānarūpā viharanti, te Bhagavato accayena saṃghe vivādaṃ janeyyuṃ ajjhājīve vā adhipātimokkhe vā. So 'ssa vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānan ti. Appamattako so, Ānanda, vivādo yadidaṃ ajjhājīve vā adhipātimokkhe vā.
Magge vā pi, Ānanda, paṭipadāya vā saṃghe vivādo uppajjamāno uppajjeyya, so 'ssa vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānan ti.
Chayimāni, Ānanda, vivādamūlāni. Katamāni cha?
Idh', Ānanda, bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so, Ānanda, {bhikkhu} kodhano hoti upanāhī, so Satthari pi agāravo viharati appatisso, dhamme pi agāravo viharati appatisso, saṃghe pi agāravo viharati appatisso, sikkhāya pi na paripūrakārī hoti. Yo so, Ānanda, bhikkhu Satthari agāravo viharati appatisso, dhamme -- pe -- saṃghe pi agāravo viharati appatisso,


[page 246]
246 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] sikkhāya pi na paripūrakārī, so saṃghe vivādaṃ janeti. Yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ, evarūpañ ce tumhe, Ānanda, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe.
{Ānanda}, tass'; eva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañ ce tumhe, Ānanda, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe, Ānanda, tass'; eva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evam etassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti, evam etassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti.
Puna ca paraṃ, Ānanda, bhikkhu makkhī hoti phaḷāsī -- pe --, issukī hoti maccharī -- pe --, saṭho hoti māyāvī -- pe --, pāpiccho hoti micchādiṭṭhī -- pe --, sandiṭṭhī parāmāsī hoti ādhānagāhī duppaṭinissaggī. Yo so, Ānanda, bhikkhu sandiṭṭhī parāmāsi hoti {ādhānagāhī} duppaṭinissaggī, so Satthari pi agāravo viharati appatisso, dhamme pi agāravo viharati appatisso, saṃghe pi agāravo viharati appatisso, sikkhāya pi na paripūrakārī hoti. Yo so, Ānanda, bhikkhu Satthari agāravo viharati appatisso, dhamme, saṃghe, sikkhāya na paripūrakārī hoti, so saṃghe vivādaṃ janeti.
Yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ, evarūpañ ce tumhe, Ānanda, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe, Ānanda, tass'; eva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpañ ce tumhe, Ānanda, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā nā samanupasseyyātha, tatra tumhe, Ānanda, tass'; eva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evam etassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti,


[page 247]
1.4. SĀMAGĀMASUTTAṂ (104). 247
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evam etassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti. Imāni kho, Ānanda, cha vivādamūlāni.
Cattār'; imāni, Ānanda, adhikaraṇāni. Katamāni cattāri? -- Vivādādhikaraṇaṃ, anuvādādhikaraṇaṃ, āpattādhikaraṇaṃ, kiccādhikaraṇaṃ. Imāni kho, Ānanda, cattāri adhikaraṇāni. Satta kho pan'; ime, Ānanda, adhikaraṇasamathā uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya. Sammukhāvinayo dātabbo sativinayo dātabbo amūḷhavinayo dātabbo paṭiññāya kāretabbaṃ yebhuyyassikā tassa pāpiyyasikā tiṇavatthārako. Kathañ ca Ānanda, sammukhāvinayo hoti? Idh', Ānanda, bhikkhū vivadanti: dhammo ti vā adhammo ti vā, vinayo ti vā avinayo ti vā. Teh', Ānanda, bhikkhūhi sabbeh'; eva samaggehi sannipatitabbaṃ sannipatitvā dhammanetti samanumajjitabbā; dhammanettiṃ samanumajjitvā yathā tattha sameti, tathā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametabbaṃ. Evaṃ kho, Ānanda, sammukhāvinayo hoti; evañ ca pan idh'; ekaccānaṃ adhikaraṇānaṃ vūpasamo hoti yadidaṃ sammukhāvinayena.
Kathañ c', Ānanda, yebhuyyasikā hoti? Te ce, Ānanda, bhikkhū na sakkonti taṃ adhikaraṇaṃ tasmiṃ āvāse vūpasametuṃ, teh', Ānanda, bhikkhūhi yasmiṃ āvāse bahutarā bhikkhū, so āvāso gantabbo, tattha sabbeh'; eva samaggehi sannipatitabbaṃ; sannipatitvā dhammanetti samanumajjitabbā, dhammanettiṃ samanumajjitvā yathā tattha sameti, tathā taṃ adhikaraṇaṃ vūpasametabbaṃ;-- evaṃ kho, Ānanda, yebhuyyasikā hoti, evañ ca pan'; idh'; ekaccānaṃ adhikaraṇānaṃ vūpasamo hoti yadidaṃ yebhuyyasikāya.
Kathañ c', Ānanda, sativinayo hoti? Idh', Ānanda, bhikkhū bhikkhuṃ evarūpāya garukāya āpattiyā codenti pārājikena vā pārājikasāmantena vā: Sarat'; āyasmā evarūpaṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā ti? So evam āha: Na kho ahaṃ, āvuso, sarāmi evarūpaṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā ti.


[page 248]
248 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Tassa kho evaṃ, {Ānanda}, bhikkhuno sativinayo dātabbo. Evaṃ kho, Ānanda, sativinayo hoti, evañ ca pan'; idh'; ekaccānaṃ adhikaraṇānaṃ vūpasamo hoti yadidaṃ sativinayena.
Kathañ c', Ānanda, amūḷhavinayo hoti? Idh', Ānanda, bhikkhū bhikkhuṃ evarūpāya garukāya āpattiyā codenti pārājikena vā pārājikasāmantena vā: Sarat'; āyasmā evarūpaṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā ti? So evam āha: Na kho 'haṃ, āvuso, sarāmi evarūpaṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā ti. Tam enaṃ so nibbeṭhentaṃ ativeṭheti: Iṅgh'; āyasmā sādhukam eva jānāhi, yadi sarasi evarūpaṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā ti? So evam āha: Ahaṃ kho, āvuso, ummādaṃ pāpuṇiṃ cetaso vipariyāsaṃ tena me ummatakena bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ; nāhan taṃ sarāmi mūḷhena me etaṃ katan ti. Tassa kho, Ānanda, bhikkhuno amūḷhavinayo dātabbo. Evaṃ kho, Ānanda, amūḷhavinayo hoti, evañ ca pan'; idh'; ekaccānaṃ adhikaraṇānaṃ vūpasamo hoti yadidaṃ amūḷhavinayena.
Kathañ c', Ānanda, patiññātakaraṇaṃ hoti? Idh', Ānanda, bhikkhu codito vā acodito vā āpattiṃ sarati vivarati uttānīkaroti. Ten', Ānanda, bhikkhunā buḍḍhataro bhikkhu upasaṃkamitvā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjalim paggahetvā evam assa vacanīyo: Ahaṃ, bhante, itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno,taṃ paṭidesemīti. So evam āha: Passasīti? Passāmīti. Āyatiṃ saṃvaraṃ āpajjeyyāsīti? Saṃvaraṃ āpajjissāmīti. Evaṃ kho, Ānanda, paṭiññātakaraṇaṃ hoti, evañ ca pan'; idh'; ekaccānaṃ adhikaraṇānaṃ vūpasamo hoti yadidaṃ patiññātakaraṇena.


[page 249]
1. 4. SĀMAGĀMASUTTAṂ (104). 249
Kathañ c', Ānanda, tassapāpiyyasikā hoti? Idh', Ānanda, bhikkhū bhikkhuṃ evarūpāya garukāya āpattiyā codenti pārājikena vā pārājikasāmantena vā: Sarat'; āyasmā evarūpaṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā ti? So evam āha: Na kho ahaṃ, āvuso, sarāmi evarūpaṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā ti. Tam enaṃ so nibbeṭhentaṃ ativeṭheti: {Iṅgh'} āyasmā sādhukam eva jānāhi yadi sarasi evarūpaṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā ti; so evam āha: Na kho ahaṃ āvuso sarāmi evarūpaṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā; sarāmi kho āvuso evarūpaṃ appamattikaṃ āpattiṃ āpajjitā ti. Tam enaṃ kho nibbeṭhentaṃ ativeṭheti: Iṅgh'; āyasmā sādhukam eva jānāhi yadi sarasi evarūpaṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā ti? So evam āha: Imaṃ hi nāmāhaṃ, āvuso, appamattikaṃ āpattiṃ āpajjitā apuṭṭho paṭijānissāmi; kim panāhaṃ evarūpaṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitvā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā puṭṭho na paṭijānissāmīti. So evam āha: Imaṃ hi nāma tvaṃ, āvuso, appamattikaṃ āpattiṃ āpajjitvā apuṭṭho na paṭijānissasi, kiṃ pana tvaṃ evarūpaṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitvā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā puṭṭho paṭijānissasi? Iṅgh'; āyasmā sādhukam eva jānāhi yadi sarasi evarūpaṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitvā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā ti? So evam āha: Sarāmi kho ahaṃ, āvuso, evarūpaṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā; davā me evaṃ vuttaṃ, ravā me etam vuttaṃ: Nāhan taṃ sarāmi evarūpaṃ garukaṃ āpattiṃ āpajjitā pārājikaṃ vā pārājikasāmantaṃ vā ti. Evaṃ kho, Ānanda, tassapāpiyyasikā hoti, evañ ca pan'; idh'; ekaccānaṃ adhikaraṇānaṃ vūpasamo hoti, yadidaṃ tassapāpiyyasikāya.


[page 250]
250 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ
Kathañ c', Ānanda, tiṇavatthārako hoti? Idh', Ānanda, bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ hoti bhāsitaparikantaṃ; teh', Ānanda, bhikkhūhi sabbeh'; eva samaggehi sannipatitabbaṃ, sannipatitvā ekato pakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ byattatarena bhikkhunā uṭṭhāy'; āsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā añjalim paṇāmetvā saṃgho ñāpetabbo: Suṇātu me, bhante, saṃgho. Idam amhakaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikantaṃ. Yadi saṃghassa pattakallaṃ, ahaṃ yā c'; eva imesaṃ āyasmantānaṃ āpatti yā ca attano āpatti, imesaṃ c'; eva āyasmantānaṃ atthāya attano ca atthāya saṃghamajjhe tiṇavatthārakena deseyyaṃ, ṭhapetvā thullavajjaṃ ṭhapetvā gihipaṭisaṃyuttan ti. Athāparesaṃ ekato pakkhikānaṃ bhikkhūnaṃ byattatarena bhikkhunā uṭṭhāy'; āsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā añjalim paṇāmetvā saṃgho ñāpetabbo: Suṇātu me, bhante, saṃgho: Idam amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ . . . thullavajjaṃ ṭhapetvā gihipaṭisaṃyuttan ti. Evaṃ kho, Ānanda, tiṇavatthārako hoti, evañ ca pan'; idh'; ekaccānaṃ adhikaraṇānaṃ vūpasamo hoti yadidaṃ tiṇavatthārakena.
Chayime, Ānanda, dhammā sārāṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṃgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattanti. Katame cha? Idh', Ānanda, bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī c'; eva raho ca. Ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṃgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. Puna ca paraṃ, Ānanda, bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti --pe-- ekībhāvāya saṃvattati. Puna ca paraṃ, Ānanda, bhikkhuno mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvī c'; eva raho ca. Ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṃgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.


[page 251]
1. 4. SĀMAGĀMASUTTAṂ (104). 251
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Puna ca paraṃ, Ānanda, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattam pi, tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī. Ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṃgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. Puna ca paraṃ, Ānanda, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujjissāni viññuppasatthāni aparāmāṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni, tathārūpesu sīlesu sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvī c'; eva raho ca. Ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṃgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. Puna ca paraṃ, Ānanda, bhikkhu yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammādukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvī c'; eva raho ca. Ayam pi dhammo sārāṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṃgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati.
Ime kho, Ānanda, cha sārāṇīyā dhammā piyakaraṇā garukaraṇā saṃgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattanti. Ime ce tumhe, Ānanda, cha sārāṇīye dhamme samādāya saṃvatteyyātha, passatha no tumhe, Ānanda, vacanapathaṃ aṇuṃ vā thūlaṃ vā yaṃ tumhe nādhivāseyyāthāti?
No h'; etaṃ, bhante.
Tasmātih', Ānanda, ime cha sārāṇīye dhamme samādāya vattatha, taṃ vo bhavissati dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti.
Idam avoca Bhagavā. Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
SĀMAGĀMASUTTAṂ CATUTTHAṂ.


[page 252]
252 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
105.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Vesāliyaṃ viharati Mahāvane Kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena sambahulehi bhikkhūhi Bhagavato santike aññā vyākatā hoti: Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāmāti. Assosi kho Sunakkhatto Licchaviputto:-- Sambahulehi kira bhikkhūhi . . . pajānāmāti. Atha kho Sunakkhatto Licchaviputto yena Bhagavā ten'; upasaṃkami, upasaṃkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Sunakkhatto Licchaviputto Bhagavantaṃ etad avoca: Sutam m'; etaṃ, bhante: Sambahulehi kira bhikkhūhi . . . pajānāmāti. Ye te, bhante, bhikkhū Bhagavato santike aññaṃ vyākaṃsu: Khīṇā jāti, vusitaṃ {brahmacariyaṃ}, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāmāti, -- Kacci te, bhante, bhikkhū sammadeva aññaṃ vyākaṃsu udāhu sant'; etth'; ekacce bhikkhū adhimānena aññaṃ vyākaṃsūti?
Ye te, Sunakkhatta, bhikkhū mama santike aññaṃ vyākaṃsu: Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāmāti, -- sant'; etth'; ekacce bhikkhū sammadeva aññaṃ vyākaṃsu; santi pan'; idh'; ekacce bhikkhū adhimānena pi aññaṃ vyākaṃsu. Tatra, Sunakkhatta, ye te bhikkhū sammadeva aññaṃ vyākaṃsu, tesaṃ taṃ tath'; eva hoti. Ye pana te bhikkhū adhimānena aññaṃ vyākaṃsu, tatra, Sunakkhatta, Tathāgatassa evam hoti: Dhammaṃ nesaṃ deseyyan ti; evaṃ c'; etha, Sunakkhatta, Tathāgatassa hoti: Dhammaṃ nesaṃ deseyyan ti. Atha ca pan'; idh'; ekacce moghapurisā pañhaṃ abhisaṅkharitvā Tathāgataṃ {upasaṃkamitvā} pucchanti. Tatra, Sunakkhatta, yam pi Tathāgatassa evaṃ hoti:


[page 253]
1. 5. SUNAKKHATTASUTTAṂ (105). 253
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Dhammaṃ nesaṃ deseyyan ti, tassa pi hoti aññathattan ti.
Etassa Bhagavā kālo, etassa Sugata kālo. Yaṃ Bhagavā dhammaṃ deseyya, Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantīti.
Tena hi, Sunakkhatta, suṇohi sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmīti.
Evaṃ bhante ti kho Sunakkhatto Licchaviputto Bhagavato paccassosi.
Bhagavā etad avoca:-- Pañca kho ime, Sunakkhatta, kāmaguṇā. Katame pañca? -- Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā -- pe --, ghānaviññeyyā gandhā, jivhāviññeyyā rasā, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho, Sunakkhatta, pañca kāmaguṇā.
Ṭhānaṃ kho pan'; etaṃ, Sunakkhatta, vijjati yaṃ idh'; ekacco purisapuggalo lokāmisādhimutto assa. Lokāmisādhimuttassa kho, Sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī c'; eva kathā saṇṭhāti, tadanudhammañ ca anuvitakketi anuvicāreti, tañ ca purisaṃ bhajati, tena ca vittiṃ āpajjati, āṇañjapaṭisaṃyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati na sotaṃ odahati, na aññā cittaṃ upaṭṭhapeti, na ca taṃ purisaṃ bhajati, na ca tena vittiṃ āpajjati.
Seyyathāpi, Sunakkhatta, puriso sakamhā gāmā vā nigamā vā ciravippavuttho assa; so aññataraṃ purisaṃ passeyya tamhā gāmā vā nigamā vā acirakapakkantaṃ; so taṃ purisaṃ tassa gāmassa vā nigamassa vā khemattañ ca subhikkhattañ ca appābādhattañ ca puccheyya; tassa so puriso tassa gāmassa vā nigamassa vā khemattañ ca subhikkhattañ ca appābādhattañ ca saṃseyya;


[page 254]
254 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] -- taṃ kim maññasi, Sunakkhatta? Api nu so puriso tassa sussūseyya, sotaṃ odaheyya, aññā cittaṃ upaṭṭhapeyya, tañ ca purisaṃ bhajeyya, tena ca vittiṃ āpajjeyyāti?
Evam, bhante.
Evam eva kho, Sunakkhatta, ṭhānaṃ etaṃ vijjati yaṃ idh'; ekacco purisapuggalo lokāmisādhimutto assa; lokāmisādhimuttassa kho, Sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī c'; eva kathā saṇṭhāti, tad anudhammañ ca anuvitakketi anuvicāreti, tañ ca purisaṃ bhajati, tena ca vittiṃ āpajjati, āṇañjapaṭisaṃyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati, na sotaṃ odahati na aññā cittaṃ upaṭṭhapeti na c'; etaṃ purisaṃ bhajati, na ca tena vittiṃ āpajjati. So evam assa veditabbo: Lokāmisādhimutto purisapuggalo ti.
Ṭhānaṃ kho pan'; etam, Sunakkhatta, vijjati yaṃ idh'; ekacco purisapuggalo āṇañjādhimutto assa. Āṇañjādhimuttassa kho, Sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī c'; eva kathā saṇṭhāti, tad anudhammañ ca anuvitakketi anuvicāreti, tañ ca purisaṃ bhajati, tena ca vittiṃ āpajjati, lokāmisapaṭisaṃyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati na sotaṃ odahati, na aññā cittaṃ upaṭṭhapeti, na ca taṃ purisaṃ bhajati, na ca tena vittiṃ āpajjati. Seyyathāpi, Sunakkhatta, paṇḍupalāso bandhanā pavutto abhabbo haritattāya, evam eva kho, Sunakkhatta, āṇañjādhimuttassa purisapuggalassa ye lokāmisasaṃyojane se pavutte, so evam assa veditabbo: Lokāmisasaṃyojanena hi kho visaṃyutto āṇañjādhimutto purisapuggalo ti.
Thānaṃ kho pan'; etaṃ, Sunakkhatta, vijjati yaṃ idh'; ekacco purisapuggalo ākiñcaññādhimutto assa. {Ākiñcaññāyatanādhimuttassa} kho, Sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī c'; eva kathā saṇṭhāti, tad anudhammañ ca anuvitakketi anuvicāreti, tañ ca purisaṃ bhajati, tena ca vittiṃ āpajjati,


[page 255]
1. 5. SUNAKKHATTASUTTAṂ (105). 255
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] āṇañjapaṭisaṃyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati na sotaṃ odahati, na aññā cittaṃ upaṭṭhapeti, na ca taṃ purisaṃ bhajati na ca tena vittiṃ āpajjati.
Seyyathāpi, Sunakkhatta, puthusilā dvedhā bhinnā appaṭisandhikā hoti, evam eva kho, Sunakkhatta, ākiñcaññāyatanādhimuttassa purisapuggalassa ye āṇañjasaṃyojane se bhinne, so evam assa veditabbo: Āṇañjasaṃyojanena hi visaṃyutto ākiñcaññāyatanādhimutto purisapuggalo ti.
Ṭhānaṃ kho pan'; etaṃ, Sunakkhatta, vijjati yaṃ idh'; ekacco purisapuggalo nevasaññānāsaññāyatanādhimutto assa.
Nevasaññānāsaññāyatanādhimuttassa kho, Sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī c'; eva kathā saṇṭhāti, tad anudhammañ ca anuvitakketi anuvicāreti, tañ ca purisaṃ bhajati, tena ca vittiṃ āpajjati, ākiñcaññāyatanapaṭisaṃyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati na sotaṃ odahati, na aññā cittaṃ upaṭṭhapeti, na ca taṃ purisaṃ bhajati, na ca tena vittiṃ āpajjati. Seyyathāpi, Sunakkhatta, puriso manuññabhojanaṃ bhuttāvī chaḍḍeyya. Taṃ kim maññasi, Sunakkhatta? Api nu tassa purisassa tasmiṃ bhatte puna bhattakamyatā assāti?
No h'; etaṃ bhante. Taṃ kissa hetu? Aduṃ hi, bhante, bhattaṃ paṭikkūlasammatan ti.
Evam eva kho, Sunakkhatta, nevasaññānāsaññāyatanādhimuttassa purisapuggalassa ye ākiñcaññāyatanasaṃyojane, se vante; so evam assa veditabbo: Ākiñcaññāyatanasaṃyojanena hi kho visaṃyutto nevasaññānāsaññāyatanādhimutto purisapuggalo ti.
Ṭhānaṃ kho pan'; etaṃ, Sunakkhatta, vijjati yaṃ idh'; ekacco purisapuggalo sammānibbānādhimutto assa. Sammānibbānādhimuttassa kho, Sunakkhatta, purisapuggalassa tappatirūpī c'; eva kathā saṇṭhāti, tad anudhammañ ca anuvitakketi anuvicāreti, tañ ca purisaṃ bhajati, tena ca vittiṃ āpajjati nevasaññānāsaññāyatanapaṭisaṃyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussūsati na sotaṃ odahati na aññā cittaṃ upaṭṭhapeti,


[page 256]
256 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] na ca taṃ purisaṃ bhajati, na ca tena vittiṃ āpajjati. Seyyathāpi, Sunakkhatta, tālo matthakacchinno abhabbo puna virūḷhiyā, -- evam eva kho, Sunakkhatta, sammānibbānādhimuttassa purisapuggalassa ye nevasaññānāsaññāyatanasaṃyojane se ucchinne ucchinnamūle tālāvatthukate anabhāvakate āyatiṃ anuppādadhamme; so evam assa veditabbo: Nevasaññānāsaññāyatanasaṃyojanena hi kho visaṃyutto sammānibbānādhimutto purisapuggalo ti.
Ṭhānaṃ kho pan'; etaṃ, Sunakkhatta, vijjati yaṃ idh'; ekaccassa bhikkhuno evam assa: Taṇhā kho sallaṃ Samaṇena vuttaṃ, avijjāvisadoso chandarāgabyāpādena ruppati; tam me taṇhāsallaṃ pahīnaṃ, apanīto avijjāvisadoso, sammānibbānādhimutto 'ham asmīti evaṃmānī assa atthaṃ samānaṃ. So yāni sammānibbānādhimuttassa asappāyāni, tāni anuyuñjeyya, asappāyaṃ cakkhunā rūpadassanaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ sotena saddaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ ghānena gandhaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ jivhāya rasaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ manasā dhammaṃ anuyuñjeyya. Tassa asappāyaṃ cakkhunā rūpadassanaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ sotena saddaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ ghānena gandhaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ jivhāya rasaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbaṃ anuyuttassa, manasā dhammaṃ anuyuttassa, rāgo cittaṃ anuddhaṃseyya; so rāgānuddhaṃsitena cittena maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ.
Seyyathāpi, Sunakkhatta, puriso sallena viddho assa savisena gāḷhūpalepanena; tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhapeyyuṃ; tassa so bhisakko sallakatto satthena vaṇamukhaṃ parikanteyya, satthena vaṇamukhaṃ parikantetvā esaniyā sallaṃ eseyya, esaniyā sallaṃ esetvā sallaṃ abbaheyya apaneyya visadosaṃ sa-upādisesaṃ anupādiseso ti maññamāno;


[page 257]
1. 5. SUNAKKHATTASUTTAṂ (105). 257
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] so evaṃ vadeyya: Ambho purisa, ubbhataṃ kho te sallaṃ, apanīto visadoso anupādiseso, alañ ca te antarāyāya; sappāyāni c'; eva bhojanāni bhuñjeyyāsi, mā te asappāyāni bhojanāni bhuñjato vaṇo assāvī assa, kālena kālaṃ ca vaṇaṃ dhoveyyāsi, kālena kālaṃ vaṇamukhaṃ ālimpeyyāsi, mā tena kālena kālaṃ vaṇaṃ dhovato, kālena kālaṃ vaṇamukhaṃ ālimpato, pubbalohitaṃ vaṇamukhaṃ pariyonandhi, mā ca vātātape cārittaṃ anuyuñji, mā te vātātape cārittaṃ anuyuttassa, rajosukaṃ vaṇamukhaṃ anuddhaṃsesi, vaṇānurakkhī ca ambho purisa vihareyyāsi vaṇasāropī ti. Tassa evam assa: Ubbhatam kho me sallaṃ, apanīto visadoso anupādiseso, analañ ca me antarāyāyāti; so asappāyāni c'; eva bhojanāni bhuñjeyya, tassa asappāyāni bhojanāni bhuñjato vaṇo assāvī assa, na ca kālena kālaṃ vaṇaṃ dhoveyya, na ca kālena kālaṃ vaṇamukhaṃ ālimpeyya; tassa na kālena kālaṃ vaṇaṃ dhovato na kālena kālaṃ vaṇamukhaṃ ālimpato pubbalohitaṃ vaṇamukhaṃ pariyonandheyya, vātātape ca cārittaṃ anuyuñjeyya, tassa vātātape cārittaṃ anuyuttassa rajosukaṃ vaṇamukhaṃ anuddhaṃseyya, na ca vaṇānurakkhī vihareyya na vaṇasāropī; tassa imissā va asappāyakiriyāya asuci visadoso apanīto sa-upādiseso tad ubhayena vaṇo puthuttaṃ gaccheyya; so puthuttagatena vaṇena maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ;-- evam eva kho, Sunakkhatta, ṭhānaṃ etaṃ vijjati yaṃ idh'; ekaccassa bhikkhuno evam assa: Taṇhā kho sallaṃ Samaṇena vuttaṃ, avijjāvisadoso chandarāgavyāpādehi ruppati; tam me taṇhāsallaṃ pahīnaṃ, apanīto avijjāvisadoso sammānibbānādhimutto 'ham asmīti,


[page 258]
258 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] evaṃmānī assa atthaṃ samānaṃ. So yāni sammānibbānādhimuttassa asappāyāni tāni anuyuñjeyya, asappāyaṃ cakkhunā rūpadassanaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ sotena saddaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ ghānena gandhaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ jivhāya rasaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbaṃ anuyuñjeyya, asappāyaṃ manasā dhammaṃ anuyuñjeyya; tassa asappāyaṃ cakkhunā rūpadassanaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ sotena saddaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ ghānena gandhaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ jivhāya rasaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbaṃ anuyuttassa, asappāyaṃ manasā dhammaṃ anuyuttassa, rāgo cittaṃ anuddhaṃseyya; so rāgānuddhaṃsitena cittena maraṇaṃ vā nigaccheyya maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ. Maraṇaṃ h'; etaṃ, Sunakkhatta, ariyassa vinaye yo sikkhaṃ paccakkhāya hīnāy'; āvattati; maraṇamattaṃ h'; etaṃ, Sunakkhatta, dukkhaṃ yo aññataraṃ saṃkiliṭṭhaṃ āpattiṃ āpajjati.
Ṭhānaṃ kho pan'; etaṃ, Sunakkhatta, vijjati yaṃ idh'; ekaccassa bhikkhuno evam assa: Taṇhā kho sallaṃ Samaṇena vuttaṃ, avijjāvisadoso chandarāgavyāpādehi ruppati, tam me taṇhāsallaṃ pahīnaṃ, apanīto avijjāvisadoso, sammānibbānādhimutto 'ham asmīti. Sammānibbānādhimuttassa eva sato so yāni sammānibbānādhimuttassa asappāyāni tāni nānuyuñjeyya, asappāyaṃ cakkhunā rūpadassanaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ sotena saddam nānuyuñjeyya, asappāyaṃ ghānena gandhaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ {jivhāya} rasaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbam nānuyuñjeyya, asappāyaṃ manasā dhammaṃ nānuyuñjeyya; tassa asappāyaṃ cakkhunā rūpadassanaṃ ananuyuttassa asappāyaṃ sotena saddaṃ ananuyuttassa asappāyaṃ ghānena gandhaṃ ananuyuttassa asappāyaṃ jivhāya rasaṃ ananuyuttassa asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbaṃ ananuyuttassa asappāyaṃ manasā dhammaṃ ananuyuttassa rāgo cittaṃ nānuddhaṃseyya, so na rāgānuddhasitena cittena n'; eva maraṇaṃ vā nigaccheyya na maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ.


[page 259]
1. 5. SUNAKKHATTASUTTAṂ (105). 259
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Seyyathāpi, Sunakkhatta, puriso sallena viddho assa savisena gāḷhupalepanena; tassa mittāmaccā ñātisālohitā bhisakkaṃ sallakattaṃ upaṭṭhapeyyuṃ; tassa so bhisakko sallakatto satthena vaṇamukhaṃ parikanteyya, satthena vaṇamukhaṃ vaṇamukhaṃ parikantetvā esaniyā sallaṃ eseyya, esaniyā sallaṃ esetvā sallaṃ abbaheyya apaneyya visadosaṃ anupādisesaṃ anupādiseso ti jānamāno so evaṃ vadeyya: Ambho purisa, ubbhataṃ kho te sallaṃ, apanīto visadoso anupādiseso, analañ ca te antarāyāya; sappāyāni c'; eva bhojanāni bhuñjeyyāsi, mā te asappāyāni bhojanāni bhuñjato vaṇo assāvī assa, kālena kālaṃ ca vaṇaṃ dhoveyyāsi, kālena kālaṃ vaṇamukhaṃ ālimpeyyāsi, mā te na kālena kālaṃ vaṇaṃ dhovato kālena kālaṃ vaṇamukhaṃ ālimpato pubbalohitaṃ vaṇamukhaṃ pariyonandhi, mā ca vātātape cārittaṃ anuyuñji, mā te vātātape cārittaṃ anuyuttassa rajosukaṃ vaṇamukhaṃ anuddhaṃsesi, vanānurakkhī ca ambho purisa vihareyyāsi vaṇasāropī ti. Tassa evam assa: Ubbhataṃ kho me sallaṃ, apanīto visadoso anupādiseso, analañ ca me antarāyāyāti; so sappāyāni c'; eva bhojanāni bhuñjeyya; tassa sappāyāni bhojanāni bhuñjato vaṇo na assāvī assa, kālena kālaṃ ca vaṇaṃ dhoveyya, kālena kālaṃ vaṇaṃ dhovato kālena kālaṃ vaṇamukhaṃ ālimpato pubbalohitaṃ vaṇamukhaṃ na pariyonandheyya, na ca vātātape cārittaṃ anuyuñjeyya; tassa vātātape cārittaṃ ananuyuttassa rajosukaṃ vaṇamukhaṃ nānuddhaṃseyya, vaṇānurakkhī ca vihareyya vaṇasāropī; tassa imissā va sappāyakiriyāya asuci visadoso apanīto anupādiseso, tadubhayena vaṇo virūheyya, so rūḷhena vaṇena sañchavinā n'; eva maraṇaṃ vā nigaccheyya na maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ;-evam eva kho, Sunakkhatta, ṭhānaṃ etaṃ vijjati yaṃ idh'; ekaccassa bhikkhuno evam asa: Taṇhā kho sallaṃ Samaṇena avijjāvisadoso


[page 260]
260 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] . . . tāni nānuyuñjeyya, -- asappāyaṃ cakkhunā rūpaṃ disvā nānuyuñjeyya, asappāyaṃ sotena saddaṃ sutvā nānuyuñjeyya, asappāyaṃ ghānena gandhaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ jivhāya rasaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbaṃ nānuyuñjeyya, asappāyaṃ manasā dhammaṃ nānuyuñjeyya; tassa asappāyaṃ cakkhūnā rūpadassanaṃ ananuyuttassa, asappāyaṃ sotena saddaṃ ananuyuttassa, asappāyaṃ ghānena gandhaṃ ananuyuttassa, asappāyaṃ jivhāya rasaṃ ananuyuttassa, asappāyaṃ kāyena phoṭṭhabbaṃ ananuyuttassa, asappāyaṃ manasā dhammaṃ ananuyattassa, rāgo cittaṃ nānuddhaṃseyya, so na rāgānuddhaṃsitena cittena n'; eva maraṇaṃ nigaccheyya na maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ.
Upamā kho me ayaṃ, Sunakkhatta, katā atthassa viññāpanāya. Ayam ev'; ettha attho: Vaṇo ti kho, Sunakkhatta, chann'; etaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ. Visadoso ti kho, Sunakkhatta, avijjāy'; etaṃ adhivacanaṃ.
Sallan ti kho, Sunakkhatta, taṇhāy'; etaṃ adhivacanaṃ. Esanī ti kho, Sunakkhatta, satiyāy'; etaṃ adhivacanaṃ. Satthan ti kho, Sunakkhatta, ariyāy'; etaṃ paññāya adhivacanaṃ. Bhisakko sallakatto ti kho, Sunakkhatta, Tathāgatass'; etaṃ adhivacanaṃ arahato sammāsambuddhassa. So vata, Sunakkhatta, bhikkhu chasu phassāyatanesu saṃvutakārī: Upadhi dukkhassa mūlan ti iti viditvā nirupadhi upadhisaṃkhaye vimutto, upadhismiṃ vā kāyaṃ upasaṃharissati cittaṃ vā uppadessatīti, n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati. Seyyathāpi, Sunakkhatta, āpānīyakaṃso vaṇṇasampanno gandhasampanno, so ca kho visena saṃsaṭṭho; atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo. Taṃ kiṃ maññasi, Sunakkhatta? Api nu so puriso amuṃ āpānīyakaṃsaṃ piveyya, yaṃ jaññā: Imāhaṃ pitvā maraṇaṃ vā nigacchāmi maraṇamattaṃ vā dukkhan ti?
No h'; etaṃ, bhante.


[page 261]
1. 6. ĀṆAÑJASAPPĀYASUTTAṂ (106). 261
Evam eva kho, Sunakkhatta, so vata bhikkhu chasu phassāyatanesu saṃvutakārī: Upadhi dukkhassa mūlan ti iti viditvā nirupadhi upadhisaṃkhaye vimutto upadhismiṃ vā kāyaṃ upasaṃharissati cittaṃ vā {uppādessatīti}, -- n'; etaṃ ṭhānaṃ vijjati. Seyyathāpi, Sunakkhatta, āsīviso ghoraviso, atha puriso āgaccheyya jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo. Taṃ kiṃ maññasi, Sunakkhatta? Api nu so puriso amussa āsīvisassa ghoravisassa hatthaṃ vā aṅguṭṭhaṃ vā dajjā, yaṃ jaññā: Iminā 'haṃ daṭṭho maraṇaṃ vā nigacchāmi maraṇamattaṃ vā dukkhan ti?
No h'; etaṃ, bhante.
Evam eva kho, Sunakkhatta, so vata bhikkhu chasu phassāyatanesu saṃvutakārī: Upadhi dukkhassa mūlan ti iti viditvā nirupadhi upadhisaṃkhaye vimutto upadhismiṃ vā kāyaṃ upasaṃharissati cittaṃ vā uppādessatīti -- n'; etaṃ thānaṃ vijjatīti.
Idam avoca Bhagavā. Attamano Sunakkhatto Licchaviputto Bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
SUNAKKHATTASUTTAṂ PAÑCAMAṂ.
106.
Evam me sutaṃ. Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Kurūsu viharati. Kammassadhamman nāma Kurūnaṃ nigamo.
Tatra kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhū Bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etad avoca:
Aniccā, bhikkhave, kāmā tucchā musā moghadhammā; māyākatam etaṃ, bhikkhave, bālalāpanaṃ. Ye ca diṭṭhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā, yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā,


[page 262]
262 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] yā ca samparāyikā kāmasaññā, ubhayam etaṃ Māradheyyaṃ, Mārass'; esa visayo, Mārass'; esa nivāpo, Mārass'; esa gocaro. Etth'; ete pāpakā akusalā mānasā abhijjhā pi vyāpādā pi sārambhā pi saṃvattanti, te ca ariyasāvakassa idhamanusikkhato antarāyāya {sambhavanti}. Tatra bhikkhave ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: Ye ca diṭṭhadhammikā kāmā ye ca samparāyikā . . . {sambhavanti}. Yannunāhaṃ vipulena mahaggatena cetasā vihareyyaṃ abhibhuyya lokaṃ adhiṭṭhāya manasā. Vipulena hi me mahaggatena cetasā viharato abhibhuyya lokaṃ adhiṭṭhāya manasā, ye pāpakā akusalā mānasā abhijjhā pi vyāpādā pi sārambhā pi, te na bhavissanti, tesaṃ pahānā aparittañ ca me cittaṃ bhavissati, appamāṇaṃ subhāvitan ti.
Tassa evaṃ paṭipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaṃ pasīdati sampasāde sati, etarahi vā āṇañjaṃ samāpajjati, paññāya vā adhimuccati. Kāyassa bhedā param maraṇā ṭhānam etaṃ vijjati yaṃ taṃ saṃvattanikaṃ viññāṇaṃ assa āṇañjūpagaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamā āṇañjasappāya paṭipadā akkhāyati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, ariyasāvako iti patisañcikkhati: Ye ca diṭṭhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā, yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā, yā ca samparāyikā kāmasaññā, yaṃ kiñci rūpaṃ cattāri ca mahābhūtāni catunnañ ca mahābhūtānaṃ upādāya {sabbaṃ} rūpan ti. Tassa evaṃ paṭipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaṃ pasīdati sampasāde sati etarahi vā āṇañjaṃ samāpajjati, paññāya vā adhimuccati. Kāyassa bhedā param maraṇā ṭhānam etaṃ vijjati yaṃ, taṃ saṃvattanikaṃ viññāṇaṃ assa āṇañjūpagaṃ.
Ayaṃ, bhikkhave, dutiyā āṇañjasappāyā paṭipadā akkhāyati.


[page 263]
1. 6. ĀṆAÑJASAPPĀYASUTTAṂ. (106.) 263
Puna ca paraṃ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: Ye ca diṭṭhadhammikā kāmā ye ca samparāyikā kāmā, yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā, yā ca samparāyikā kāmasaññā, ye ca diṭṭhadhammikā rūpā ye ca samparāyikā rūpā, yā ca {diṭṭhadhammikā} {rūpasaññā}, yā ca samparāyikā rūpā, yā ca diṭṭhadhammikā rūpasaññā, yā ca samparāyikā rūpasaññā, ubhayam etaṃ aniccaṃ. Yad aniccaṃ taṃ nālaṃ abhinandituṃ, nālaṃ abhivadituṃ, nālaṃ ajjhositun ti.
Tassa evaṃ paṭipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaṃ pasīdati sampasāde sati etarahi vā āṇañjaṃ samāpajjati, paññāya vā adhimuccati. Kāyassa bhedā parammaraṇā ṭhānam etaṃ vijjati yaṃ taṃ saṃvattanikaṃ viññāṇaṃ assa āṇañjūpagaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyā āṇañjasappāyā paṭipadā akkhāyati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, ariyasāvako ti paṭisañcikkhati: Ye ca diṭṭhadhammikā . . . yā ca sampararāyikā rūpasaññā, yā ca āṇañjasaññā, sabbā saññā yatth'; etā aparisesā nirujjhanti, etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ ākiñcaññāyatanan ti.
Tassa evaṃ paṭipaṇṇassa tabbahulavihārino āyatane cittaṃ pasīdati sampasāde sati etarahi vā ākiñcaññāyatanaṃ samāpajjati, paññāya vā adhimuccati. Kāyassa bhedā param maraṇā ṭhānam etaṃ vijjati yaṃ taṃ saṃvattanikaṃ viññāṇaṃ assa ākiñcaññāyatanūpagaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamā ākiñcaññāyatanasappāyā paṭipadā akkhāyati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, ariyasāvako araññagato vā rukkhamūlagato vā iti paṭisañcikkhati: {Suññam} idaṃ attena vā attaniyena vā ti. Tassa evaṃ paṭipaṇṇassa tabbahulavihārino āyatane cittaṃ pasīdati sampasāde sati etarahi vā ākiñcaññāyatanaṃ samāpajjati, paññāya vā adhimuccati.
Kāyassa bhedā param maraṇā ṭhānaṃ etaṃ vijjati yaṃ taṃ saṃvattanikaṃ viññāṇaṃ assa ākiñcaññāyatanūpagaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyā ākiñcaññāyatanasappāyā paṭipadā akkhāyati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: Nāhaṃ kvacani, kassaci kiñcanatasmiṃ, na ca mama kvacani kismiñci kiñcanaṃ na 'tthīti.


[page 264]
264 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Tassa evaṃ paṭipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaṃ pasīdati sampasāde sati etarahi vā ākiñcaññāyatanaṃ samāpajjati, paññāya vā adhimuccati. Kāyassa bhedā param maraṇā ṭhānaṃ etaṃ vijjati yaṃ taṃ saṃvattanikaṃ viññāṇaṃ assa ākiñcaññāyatanūpagaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyā ākiñcaññāyatanasappāyā paṭipadā akkhāyati.
Puna ca paraṃ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: Ye ca diṭṭhadhammikā . . . rūpasaññā yā ca āṇañjasaññā, yā ca ākiñcaññāyatanasaññā, sabbā saññā yatth'; etā aparisesā nirujjhanti, etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ nevasaññānāsaññāyatanan ti. Tassa evaṃ paṭipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaṃ pasīdati sampasāde sati etarahi vā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajjati, paññāya vā adhimuccati. Kāyassa bhedā param maraṇā ṭhānaṃ etaṃ vijjati yaṃ taṃ saṃvattanikaṃ viññāṇaṃ assa nevasaññānāsaññāyatanūpagaṃ. Ayaṃ, bhikkhave, nevasaññānāsaññāyatanasappāyā paṭipadā akkhāyatīti.
Evaṃ vutte āyasmā Ānando Bhagavantaṃ etad avoca: Idha, bhante, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti: No c'; assa, no ca me siyā, na bhavissati, na me bhavissati, yad atthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmīti evaṃ upekhaṃ paṭilabhati. Parinibbāyi nu kho eso, bhante, bhikkhūti?
Ap'; etth'; ekacco, Ānanda, bhikkhu parinibbāyeyya. Ap'; etth'; ekacco bhikkhu na parinibbāyeyyāti.
Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena ap'; etth'; ekacco bhikkhu parinibbāyeyya, ap'; etth'; ekacco bhikkhu na parinibbāyeyyāti?
Idh', Ānanda, bhikkhu evam paṭipanno hoti: No c'; assa, no ca me siyā, na bhavissati, na me bhavissati, yad atthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmīti evaṃ upekhaṃ paṭilabhati.


[page 265]
1. 6. ĀṆAÑJASAPPĀYASUTTAṂ (106). 265
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] So taṃ upekhaṃ abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati.
Tassa taṃ upekkhaṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato {tan-nissitaṃ} hoti viññāṇaṃ {tad-upādānaṃ}. Sa-upādāno, Ānanda, bhikkhu na parinibbāyatīti.
Kahaṃ pana so, bhante, bhikkhu upādiyamāno upādiyatīti?
Nevasaññānāsaññāyatanaṃ, Ānandāti.
Upādānaseṭṭhaṃ kira so, bhante, bhikkhu upādiyamāno upādiyatīti.
Upādānaseṭṭhaṃ so, Ānanda, bhikkhu upādiyamāno upādiyati. Upādānaseṭṭhaṃ h'; etaṃ, Ānanda, yadidaṃ {nevasaññanāsaññāyatanaṃ}. Idh', Ānanda, bhikkhu evaṃ paṭipanno hoti: No c'; assa, no ca me siyā, na bhavissati, na me bhavissati, yad atthi yaṃ bhūtaṃ taṃ pajahāmīti evaṃ upekhaṃ paṭilabhati. So taṃ upekhaṃ nābhinandati, nābhivadati, na ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṃ upekhaṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na {tan-nissitaṃ} hoti viññāṇaṃ na {tad-upādānaṃ}. Anupādāno, Ānanda, bhikkhu parinibbāyatīti.
Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante. Nissāya nissāya kira no, bhante, Bhagavatā oghassa nittharaṇā akkhātā.
Katamo pana, bhante, ariyo vimokho ti?
Idh', Ānanda, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati: Ye ca diṭṭhadhammikā kāmā ye ca samparāyikā kāmā, yā ca diṭṭhadhammikā kāmasaññā yā ca samparāyikā kāmasaññā, ye ca diṭṭhadhammikā rūpā ye ca samparāyikā rūpā, yā ca diṭṭha dhammikā rūpasaññā yā ca samparāyikā rūpasaññā, yā ca āṇañjasaññā, yā ca ākiñcaññāyatanasaññā, yā ca nevasaññānāsaññāyatanasaññā, esa sakkāyo yāvatā sakkāyo etaṃ amataṃ yadidaṃ anupādā cittassa vimokho. Iti kho, Ānanda, desitā mayā āṇañjasappāyā paṭipadā, desitā ākiñcaññāyatanasappāyā paṭipadā, desitā nevasaññānāsaññāyatanasappāyā paṭipadā, desitā nissāya nissāya oghassa nittharaṇā, desito ariyo vimokho. Yaṃ kho, Ānanda, Satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo tam mayā.


[page 266]
266 III. UPARIPAṆṆĀSAṂ.
[... content straddling page break has been moved to the page above ...] Etāni, Ānanda, rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni, Jhāyath', Ānanda, mā pamādattha, mā pacchā vippaṭisārino ahuvattha. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanīti.
Idam avoca Bhagavā. Attamano āyasmā Ānando Bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
ĀṆAÑJASAPPĀYASUTTAṂ CHAṬṬHAṂ.