Majjhima-Nikaya, Suttantas 77-106 Based on Vol. II, ed. by Robert Chalmers, London : Pali Text Society 1896 (Reprinted 1951, 1960, 1977) Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996 [GRETIL-Version vom 5.11.2014] NOTICE This file is (C) Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015. This work is licensed under a Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License. These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for scholarly purposes only. In principle they represent a digital edition (without revision or correction) of the printed editions of the complete set of Pali canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a process of checking, it should not be assumed that there is no divergence from the printed editions and it is strongly recommended that they are checked against the printed editions before quoting. PLAIN TEXT VERSION (In order to fascilitate word search, all annotations have been removed, and the line breaks of the printed edition have been converted into floating text.) #<...># = BOLD %<...>% = ITALICS \<...>\ = REDLINE ___________________________________________________________________ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. Text converted to Classical Sanskrit Extended (CSX) encoding: description character =ASCII long a ā 224 long A â 226 long i ã 227 long I ä 228 long u å 229 long U æ 230 vocalic r į 231 vocalic R č 232 long vocalic r é 233 vocalic l ë 235 long vocalic l í 237 velar n ī 239 velar N đ 240 palatal n ¤ 164 palatal N Ĩ 165 retroflex t ņ 241 retroflex T ō 242 retroflex d ķ 243 retroflex D ô 244 retroflex n õ 245 retroflex N ö 246 palatal s ÷ 247 palatal S ø 248 retroflex s ų 249 retroflex S ú 250 anusvara ü 252 capital anusvara ũ 253 visarga ū 254 long e š 185 long o ē 186 l underbar × 215 r underbar Ÿ 159 n underbar ­ 173 k underbar É 201 t underbar  194 Other characters of the CSX encoding table are not included. Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order to facilitate word search. For a comprehensive list of CSX and other GRETIL encodings and formats see: http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf and http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf For further information see: http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm ___________________________________________________________________ Majjhima-Nikāya Vol. II #<[page 001]># %< 1>% 77. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Rājagahe viharati Veëuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sambahulā abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā paribbājakā Moranivāpe Paribbājakārāme paņivasanti, -- seyyathãdam: Anugāro Varadharo Sakuludāyi ca paribbājako a¤¤e ca abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā paribbājakā. Atha kho Bhagavā pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya Rājagahaü piõķāya pāvisi. Atha kho Bhagavato etad ahosi: Atippago kho tāva Rājagahe piõķāya carituü; yannånāhaü yena Moranivāpo Paribbājakārāmo yena Sakuludāyi paribbājako, ten' upasaükameyyan ti. Atha kho Bhagavā yena Moranivāpo Paribbājakārāmo ten' upasaükami. Tena kho pana samayena Sakuludāyi paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiü nisinno hoti unnādiniyā uccasaddāya. mahāsaddāya anekavihitaü tiracchānakathaü kathentiyā, seyyathãdaü: rājakathaü corakathaü mahāmattakatham senākathaü bhayakathaü yuddhakathaü annakathaü pānakathaü vatthakathaü sayanakathaü mālākathaü gandhakathaü ¤ātikathaü yānakathaü gāmakathaü nigamakathaü nagarakathaü janapadakathaü itthikathaü sårakathaü visikhākathaü kumbhaņņhānakatham pubbapetakathaü nānattakathaü lokakkhāyikaü samuddakkhāyikaü itibhavābhavakathaü iti vā. #<[page 002]># %<2 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Addasā kho Sakaludāyi paribbājako Bhagavantaü dårato va āgacchantaü; disvāna, sakaü parisaü saõņhāpesi:-- Appasaddā bhonto hontu; mā bhonto saddam akattha; ayaü samaõo Gotamo āgacchati; appasaddakāmo kho pana so āyasmā appasaddassa vaõõavādã, appeva nāma appasaddaü parisaü viditvā upasaükamitabbaü ma¤¤eyyāti. Atha kho te paribbājakā tuõhã ahesuü. Atha kho Bhagavā yena Sakuludāyi paribbājako ten' upasaükami. Atha kho Sakuludāyi paribbajako Bhagavantaü etad avoca: Etu kho bhante Bhagavā, sāgataü bhante Bhagavato, cirassaü kho bhante Bhagavā imaü pariyāyam akāsi yadidaü idh' āgamanāya, nisãdatu bhante Bhagavā, idam āsanaü pa¤¤attan ti. Nisãdi Bhagavā pa¤¤atte āsane. Sakuludāyi pi kho paribbājako a¤¤ataraü nãcaü āsanaü gahetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho Sakuludāyiü paribbājakaü Bhagavā etad avoca:-- Kāya nu 'ttha, Udāyi, etarahi kathāya sannisinnā? Kā ca pana vo antarākathā vippakatā ti? Tiņņhat' esā bhante kathā yāya mayaü etarahi kathāya sannisinnā; n' esā bhante kathā Bhagavato dullabhā bhavissati pacchā pi savanāya. Purimāni bhante divasāni purimatarāni nānātitthiyānaü samaõabrāhmaõānaü kutåhalasālāyaü sannisinnānaü sannipatitānaü, ayam antarākathā udapādi: Lābhā vata bho Aīga-Magadhānaü, suladdhaü vata bho AīgaMagadhānaü, yatth' ime samaõabrāhmaõā saüghino gaõino gaõācariyā¤ātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa Rājagahaü vassāvāsaü osaņā. Ayam pi kho Påraõo Kassapo saüghã c' eva gaõã ca gaõācariyo ca ¤āto yasassã titthakaro sādhusammato bahujanassa, -- so pi Rājagahaü vassāvāsaü osaņo. Ayam pi kho Makkhali Gosālo --pe--; Ajito Kesakambalã; Pakudho Kaccāyano; Sa¤jayo Belaņņhiputto; Nigaõņho Nātaputto saüghã c' eva gaõã ca gaõācariyo ca ¤āto yasassã titthakaro sādhusammato bahujanassa, #<[page 003]># %< 3. 7. MAHâSAKULUDâYISUTTAũ (77). 3>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ -- so pi Rājagahaü vassāvāsaü osaņo. Ayam pi kho samaõo Gotamo saüghã c' eva gaõã ca gaõācariyo ca ¤āto yasassã titthakaro sādhusammato bahujanassa, -- so pi Rājagahaü vassāvāsaü osaņo. Ko nu kho imesaü bhagavataü samaõabrāhmaõānaü saüghãnaü gaõãnaü gaõācariyānaü ¤ātānaü yasassãnam titthakarānaü sādhusammatānaü bahujanassa, sāvakānaü sakkato garåkato mānito påjito? Kathaü ca pana sāvakā sakkatvā garåkatvā upanissāya viharantãti? Tatr' ekacce evam āhaüsu: Ayaü kho Påraõo Kassapo saüghã c' eva gaõã ca gaõācariyo ca ¤āto yasassã titthakaro sādhusammato bahujanassa; so ca kho sāvakānaü na sakkato na garåkato na mānito na påjito; na ca pana Påraõaü Kassapaü sāvakā sakkatvā garåkatvā upanissāya viharanti. Bhåtapubbaü Påraõo Kassapo anekasatāya parisāya dhammaü desesi. Tatr' a¤¤ataro Puraõassa Kassapassa sāvako saddam akāsi: -- Mā bhonto Påraõaü Kassapaü etam atthaü pucchittha; n' eso etaü jānāti; mayam etaü jānāma; amhe etam atthaü pucchatha; mayam etaü bhavataü byākarissāmāti. Bhåtapubbaü Påraõo Kassapo bāhā paggayha kandanto na labhati: Appasaddā bhonto hontu; mā bhonto saddam akattha; n' ete bhavante pucchanti; amhe ete pucchanti; mayam etesaü byākarissāmāti. Bahå kho pana Påraõassa Kassapassa sāvakā vādaü āropetva apakkantā: Na tvaü imaü dhammavinayaü ājānāsi; ahaü imaü dhammavinayaü ājānāmi. Kiü tvaü imaü dhammavinayaü ājānissasi? Micchāpaņipanno tvaü asi, aham asmi sammāpaņipanno. Sahitam me, asahitan te. Pure vacanãyaü pacchā avaca, pacchā vacanãyaü pure avaca. Aviciõõan te viparāvattaü; āropito te vādo; niggahito si; cara vādappamokkhāya; nibbeņhehi vā sace pahosãti. Iti Påraõo Kassapo sāvakānaü na sakkato na garåkato na mānito na påjito; na ca pana Påraõaü Kassapaü sāvakā sakkatvā garåkatvā upanissāya viharanti; akkuņņho ca pana Påraõo Kassapo dhammakkosenāti. #<[page 004]># %<4 II. MAJJHIMAPAööASAũ.>% Ekacce evam āhaüsu: Ayam pi kho Makkhali Gosālo -- pe --; Ajito Kesakambalã; Pakudho Kaccāyano; Sa¤jayo Belaņņhiputto; Nigaõņho Nātaputto saüghã c' eva gaõã ca gaõācariyo ca ¤āto yasassã titthakaro sādhusammato bahujanassa; so pi sāvakānaü na sakkato na garåkato na mānito na påjito; na pana Nigaõņhaü Nātaputtaü sāvakā sakkatvā garåkatvā upanissāya viharanti. Bhåtapubbaü Nigaõņho Nātaputto anekasatāya parisāya dhammaü desesi. Tatr' a¤¤ataro Nigaõņhassa Nātaputtassa sāvako saddam akāsi: Ma bhonto Nigaõņhaü Nātaputtaü etam atthaü pucchittha; n' eso etaü jānāti; mayam etam jānāma; amhe etam atthaü pucchatha; mayam etaü bhavataü byākarissāmāti. Bhåtapubbaü Nigaõņho Nātaputto bāhā paggayha kandanto na labhati:-- Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddam akattha, n' ete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti, mayam etaü byākarissāmāti. Bahå kho pana Nigaõņhassa Nātaputtassa sāvakā vādaü āropetvā apakkantā:-- Na tvaü imaü dhammavinayaü ājānāsi, ahaü imaü dhammavinayaü ājānāmi. Kiü tvaü imaü dhammavinayaü ājānissasi? Micchāpaņipanno tvam asi, aham asmi sammāpaņipanno; sahitaü me, asahitan te; pure vacanãyaü pacchā avaca, pacchā vacanãyaü pure avaca; aviciõõan te viparāvattaü; āropito te vādo; niggahãto si; cara vādappamokkhāya; nibbeņhehi vā sace pahosãti. Iti Nigaõņho Nātaputto sāvakānaü na sakkato na garåkato na mānito na påjito; na ca pana {Nigaõņhaü} Nātaputtaü sāvakā sakkatvā garåkatvā upanissāya viharanti; akkuņņho ca pana Nigaõņho Nātaputto dhammakkosenāti. Ekacce evam āhaüsu:-- Ayaü kho samaõo Gotamo saüghi c' eva gaõã ca gaõācariyo ca ¤āto yasassã titthakaro sādhusammato bahujanassa; so ca kho sāvakānaü sakkato garåkato mānito påjito; samaõa¤ ca pana Gotamaü sāvakā sakkatvā garåkatvā upanissāya viharanti. Bhåtapubbaü samaõo Gotamo anekasatāya parisāya dhammaü desesi. Tatr' a¤¤ataro samaõassa Gotamassa sāvako ukkāsi. Tam enaü a¤¤ataro sabrahmacārã jannukena ghattesi: Appasaddo āyasmā hotu; #<[page 005]># %< 3. 7. MAHâSAKULUDâYISUTTAũ (77). 5>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ mā 'yasmā saddam akāsi; satthā no Bhagavā dhammaü desetãti. Yasmiü samaye samaõo Gotamo anekasatāya parisāya dhammaü deseti, n' eva tasmiü samaye samaõassa Gotamassa sāvakānaü khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā. Tam enaü janakāyo paccāsiüsamānaråpo paccupaņņhito hoti: Yaü no Bhagavā dhammaü bhāsissati, taü no sossāmāti. Seyyathāpi nāma puriso catummahāpathe khuddaü madhuü anelakam pãëeyya, tam enaü mahā janakāyo paccāsiüsamānaråpo paccupaņņhito assa, -- evam evaü yasmiü samaye samaõo Gotamo anekasatāya parisāya dhammaü deseti, n' eva tasmiü samaye samaõassa Gotamassa sāvakānaü khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā; tam enaü mahā janakāyo paccāsiüsamānaråpo paccupaņņhito hoti: Yaü no Bhagavā dhammaü bhāsissati, taü no sossāmāti. Ye pi samanassa Gotamassa sāvakā sabrahmacārãhi sampayojetvā sikkhaü paccakkhāya hãnāy' āvattanti, te pi Satthu vaõõavādino honti, dhammassa vaõõavādino honti, saüghassa vaõõavādino honti, attagarahino yeva honti ana¤¤agarahino: Mayam ev' amhā alakkhikā, mayaü appapu¤¤ā, ye mayaü evaü svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā nāsakkhimhā yāvajãvaü paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü caritun ti; te ārāmikabhåtā vā upāsakabhåtā vā pa¤casu sikkhāpadesu samādāya vattanti. Iti samaõo Gotamo sāvakānaü sakkato garåkato mānito påjito, samana¤ ca pana Gotamaü sāvakā sakkatvā garåkatvā upanissāya viharantãti. Kati pana tvaü, Udāyi, mayi dhamme samanupassasi, yehi mama sāvakā sakkaronti, garåkaronti, mānenti, påjenti, sakkatvā garåkatvā upanissāya viharantãti? Pa¤ca kho ahaü bhante {Bhagavati} dhamme samanupassāmi, yehi Bhagavantaü sāvakā sakkaronti, garåkaronti, mānenti, påjenti, sakkatvā garåkatvā upanissāya viharanti. Katame {pa¤ca}? Bhagavā hi, bhante, appāhāro appāhāratāya ca vaõõavādã; imaü kho ahaü, bhante, Bhagavati paņhamaü dhammaü samanupassāmi yena Bhagavantaü sāvakā sakkaronti, garåkaronti, mānenti, påjenti, sakkatvā garåkatvā upanissāya viharanti. #<[page 006]># %<6 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% Puna ca paraü, bhante, Bhagavā santuņņho itarãtarena cãvarena itarãtaracãvarasantuņņhiyā ca vaõõavādã; yam pi, {bhante}, Bhagavā santuņņho itarãtarena cãvarena itarãtaracãvarasantuņņhiyā ca vaõõavādã, imaü kho ahaü, bhante, Bhagavati dutiyaü samanupassāmi yena Bhagavantaü sāvakā sakkaronti, garåkaronti, mānenti, påjenti. sakkatvā garåkatvā upanissāya viharanti. Puna ca paraü, bhante, Bhagavā santuņņho itarãtarena piõķapātena itarãtarapiõķapātasantuņņhiyā ca vaõõavādã; yam pi, bhante, Bhagavā santuņņho itarãtarena piõķapātena itarãtarapiõķapātasantuņņhiyā ca vaõõavādã, imaü kho ahaü, bhante, Bhagavati tatiyaü dhammaü samanupassāmi yena Bhagavantaü sāvakā sakkaronti, garåkaronti, mānenti, påjenti, sakkatvā garåkatvā upanissāya viharanti. Puna ca paraü, bhante, Bhagavā santuņņho itarãtarena senāsanena itarãtarasenāsanasantuņņhiyā ca vaõõāvādã; yam pi, bhante, Bhagavā santuņņho itarãtarena senāsanena itarãtarasenāsanasantuņņhiyā ca vaõõavādã, imaü kho ahaü, bhante, Bhagavati catutthaü dhammaü samanupassāmi yena Bhagavantaü sāvakā sakkaronti, garåkaronti, mānenti, påjenti, sakkatvā garåkatvā upanissāya viharanti. Puna ca paraü, bhante, Bhagavā pavivitto pavivekassa ca {vaõõavādã}; yam pi, bhante, Bhagavā pavivitto pavivekassa ca vaõõavādã, imaü kho ahaü, bhante, Bhagavati pa¤camaü dhammaü samanupassāmi yena Bhagavantaü sāvakā sakkaronti, garåkaronti, mānenti, påjenti, sakkatvā garåkatvā upanissāya viharanti. Ime kho ahaü, bhante, Bhagavati pa¤ca dhamme samanupassāmi, yehi Bhagavantaü sāvakā sakkaronti, garåkaronti, mānenti, påjenti, sakkatvā garåkatvā upanissāya viharantãti. Appāhāro samaõo Gotamo appāhāratāya ca vaõõavādã ti, iti ce maü, Udāyi, sāvakā sakkareyyuü, garåkareyyuü, māneyyuü, påjeyyuü, sakkatvā garåkatvā upanissāya vihareyyuü, santi kho pana me, Udāyi, sāvakā kosakāhārā pi aķķhakosakāhārā pi beluvāhārā pi aķķhabeluvāhārā pi. #<[page 007]># %< 3. 7. {MAHâSAKULUDâYISUTTAũ} (77). 7>% Ahaü kho pana, Udāyi, app' ekadā iminā pattena samatittikam pi bhu¤jāmi bhiyyo pi bhu¤jāmi. Appāhāro samaõo Gotamo appāhāratāya ca vaõõavādã ti, iti ce maü, Udāyi, sāvakā sakkareyyuü, garåkareyyuü, māneyyuü, påjeyyuü, sakkatvā garåkatvā upanissāya vihareyyuü, ye te, Udāyi, mama sāvaka kosakāhārā pi aķķhakosakāhārā pi beluvāhārā pi aķķhabeluvāhārā pi, na man te iminā dhammena sakkareyyuü, garåkareyyuü, māneyyuü påjeyyuü. sakkatvā garåkatvā upanissāya vihareyyuü. Santuņņho samaõo Gotamo itarãtarena cãvarena itarãtaracãvarasantuņņhiyā ca vaõõavādã ti, iti ce maü, Udāyi, sāvakā sakkareyyuü, garåkareyyuü, māneyyuü, påjeyyuü. sakkatvā garå katvā upanissāya vihareyyuü, santi kho pana me, Udāyi, sāvakā paüsukålikā låkhacãvaradharā; te susānā vā saükārakåņā vā pāpaõikā vā nantakāni uccinitvā saüghāņiü karitvā dhārenti. Ahaü kho pan', Udāyi, app' ekadā gahapatāni cãvarāni dhāremi daëhāni yattha låkhāni alābulomasāni. Santuņņho samaõo Gotamo itarãtarena cãvarena itarãtaracãvarasantuņņhiyā ca vaõõavādã ti, iti ce maü, Udāyi, sāvakā sakkareyyuü garåkareyyuü māneyyuü påjeyyuü sakkatvā garåkatvā upanissāya {vihareyyuü}, ye te, Udāyi, mama sāvakā paüsukålikā låkhacãvaradharā. te susānā vā saükārakåņā vā pāpaõikā vā nantakāni uccinitvā saüghāņiü karitvā dhārenti, na man te iminā dhammena sakkareyyuü garåkareyyuü māneyyuü påjeyyuü, sakkatvā garåkatvā upanissāya vihareyyuü. Santuņņho samaõo Gotamo itarãtarena piõķapātena itarãtarapiõķapātasantuņņhiyā ca vaõõavādã ti, iti ce maü, Udāyi, sāvakā sakkareyyuü, garåkareyyuü, māneyyuü, påjeyyuü, sakkatvā garåkatvā upanissāya vihareyyuü, santi kho pana me, Udāyi, sāvakā piõķapātikā sapadānacārino ucchepake vate ratā; te antaragharaü paviņņhā samānā āsanena pi nimantiyamānā na sādiyanti. Ahaü kho pan', Udāyi, app' ekadā nimantane pi bhu¤jāmi sālãnaü odanaü vicitakāëakaü anekasåpaü anekabya¤janaü. #<[page 008]># %<8 II. MAJJHIMAPAööâSAũ>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Santuņņho samaõo Gotamo itarãtarena piõķapātena itarãtarapiõķapātasantuņņhiyā ca vaõõavādã ti, iti ce maü, Udāyi, sāvakā sakkareyyuü. garåkareyyuü, māneyyuü, påjeyyuü, sakkatvā garåkatvā upanissāya vihareyyuü, ye te, Udāyi, mama sāvakā piõķapātikā sapadānacārino ucchepake vate ratā antaragharaü paviņņhā samānā āsanena pi nimantiyamānā na sādiyanti, na man te iminā dhammena sakkareyyuü, garåkareyyuü, māneyyuü, påjeyyuü, sakkatvā garåkatvā upanissāya vihareyyuü. Santuņņho samaõo Gotamo itarãtarena senāsanena, itāritarasenāsanasantuņņhiyā ca vaõõavādã ti, iti ce maü, {Udāyi}, sāvakā sakkareyyuü, {garåkareyyuü}, māneyyuü, påjeyyuü, sakkatvā garåkatvā upanissāya vihareyyuü, santi kho pana me, Udāyi, sāvakā rukkhamålikā abbhokāsikā; te aņņha māse channaü na upenti. Ahaü kho pan', Udāyi, app' ekadā kåņāgāresu pi viharāmi ullittāvalittesu nivātesu phussitaggaëesu pihitavātapānesu. Santuņņho samaõo Gotamo itarãtarena senāsanena itarãtarasenāsanasantuņņhiyā ca vaõõavādã ti, iti ce maü, Udāyi, sāvakā sakkareyyuü, garåkareyyuü, māneyyuü, påjeyyuü, sakkatvā garåkatvā upanissāya vihareyyuü, ye te, Udāyi, mama sāvakā rukkhamålikā abbhokāsikā aņņha māse channaü na upenti, na man te iminā dhammena sakkareyyuü, garåkareyyuü, māneyyuü, påjeyyuü, sakkatvā garåkatvā upanissāya vihareyyuü. Pavivitto samaõo Gotamo pavivekassa ca vaõõavādã ti, iti ce maü, Udāyi, sāvakā sakkareyyuü, garåkareyyuü, māneyyuü, påjeyyuü, sakkatvā garåkatvā upanissāya vihareyyuü, santi kho pana me, Udāyi, sāvakā āra¤¤akā pantasenāsanā āra¤¤avanapatthāni pantāni senāsanāni ajjhogahetvā viharanti. Te anvaddhamāsaü saüghamajjhe osaranti pātimokkhuddesāya. Ahaü kho pan', Udāyi, app' ekadā ākiõõo viharāmi bhikkhåhi bhikkhunãhi upāsakehi upāsikāhi ra¤¤o rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Pavivitto samaõo Gotamo pavivekassa ca vaõõavādã ti, iti ce maü, #<[page 009]># %< 3. 7. MAHâSAKULUDâYISUTTAũ (77). 9>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Udāyi, sāvakā sakkareyyuü, garåkareyyuü, māneyyum, påjeyyuü, sakkatvā garåkatvā upanissāya vihareyyuü, ye te, Udāyi, mama sāvakā āra¤¤akā pantasenāsanā āra¤¤avanapatthāni pantāni senāsanāni ajjhogahetvā viharanti. anvaddhamāsaü saüghamajjhe osaranti pātimokkhuddesāya. na man te iminā dhammena sakkareyyuü, garåkareyyuü, māneyyuü, påjeyyuü, sakkatvā garåkatvā upanissāya vihareyyuü. Iti kho, Udāyi, na mamaü sāvakā imehi pa¤cahi dhammehi sakkaronti, garåkaronti, mānenti, påjenti, sakkatvā garåkatvā upanissāya viharanti. Atthi kho, Udāyi, a¤¤e ca pa¤ca dhammā, yehi mama savaka sakkaronti. garåkaronti. mānenti. pujenti, sakkatvā garåkatvā upanissāya viharanti. Katame pa¤ca? Idh'. Udāyi, mama sāvakā adhisãle sambhāventi: Sãlavā samaõo Gotamo, paramena sãlakkhandhena samannāgato ti. Yaü pan', Udāyi, mama sāvakā adhisãle sambhāventi: Sãlavā samaõo Gotamo, paramena sãlakkhandhena samannāgato ti, ayaü kho. Udāyi, {paņhamo} dhammo yena mama sāvakā sakkaronti garåkaronti mānenti påjenti sakkatvā garåkatvā upanissāya viharanti. Puna ca paraü. Udāyi, mama sāvakā abhikkante ¤āõadassane sambhāventi: Jānaü yev' āha samaõo Gotamo jānāmiti; passaü yev' āha samaõo Gotamo passāmãti: abhi¤¤āya samaõo Gotamo dhammaü deseti, no anabhi¤¤āya; sanidānaü samaõo Gotamo dhammaü deseti, no anidānaü: sappāņihāriyaü samaõo Gotamo dhammaü deseti, no appāņihāriyan ti. Yaü pan, Udāyi, mama sāvakā abhikkante ¤āõadassane sambhāventi: Jānaü yev' āha samaõo Gotamo jānāmãti; passaü yev' āha samaõo Gotamo passāmãti: abhi¤¤āya samaõo Gotamo dhammaü deseti, no anabhi¤¤āya; sanidānaü samaõo Gotamo dhammaü deseti, no anidānaü; sappāņihāriyaü samaõo Gotamo dhammaü deseti, no appāņihāriyan ti, -- ayaü kho, Udāyi, dutiyo dhammo yena mama sāvakā sakkaronti garåkaronti mānenti påjenti sakkatvā garåkatvā upanissāya viharanti. #<[page 010]># %<10 II. {MAJJHIMAPAööâSAũ}.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Puna ca paraü, Udāyi, mama sāvakā adhipa¤¤āya saübhāventi: Pa¤¤avā samaõo Gotamo, paramena pa¤¤ākkhandhena samannāgato; taü vata anāgatam vā vādapathaü na dakkhati uppannaü vā parappavādaü na saha dhammena suniggahãtaü niggahissatãti, n' etaü ņhānam vijjati. Taü kim ma¤¤asi. Udāyi? Api nu me sāvakā evaü jānantā evaü passantā antarantarākathaü opāteyyun ti? No h' etaü, bhante. Na kho panāhaü, Udāyi, sāvakesu anusāsaniü paccāsiüsāmi, a¤¤adatthu mamaü yeva sāvakā anusāsaniü paccāsiüsanti. Yaü pan', Udāyi, mama sāvakā adhipa¤¤āya sambhāventi: Pa¤¤avā samaõo Gotamo. paramena pa¤¤ākkhandhena samannāgato; taü anāgataü vā vādapathaü na dakkhati uppannaü va parappavādaü na saha dhammena suniggahãtaü niggahissatãti, n' etaü ņhānaü vijjati. Ayaü kho, Udāyi, tatiyo dhammo yena mama sāvakā sakkaronti garåkaronti mānenti påjenti sakkatvā garåkatvā upanissāya viharanti. Puna ca paraü, Udāyi, mama sāvakā yena dukkhena dukkhotiõõā dukkhaparetā, te maü upasaükamitvā dukkhaü ariyasaccaü pucchanti; tesāhaü dukkhaü ariyasaccaü puņņho vyākaromi; tesāhaü cittaü ārādhemi pa¤hassa veyyākaraõena. Te maü dukkhasamudayaü, dukkhanirodhaü, dukkhanirodhagāminipaņipadaü ariyasaccaü pucchanti; tesāhām dukkhanirodhagāminipaņipadaü ariyasaccaü puņņho vyākaromi; tesāhaü cittaü ārādhemi pa¤hassa veyyākaraõena. Yaü pan', Udāyi, mama sāvakā yena dukkhena dukkhotiõõā dukkhaparetā, te maü upasaükamitvā dukkhaü ariyasaccaü pucchanti; tesāhaü dukkhaü ariyasaccaü puņņho vyākaromi; tesāhaü cittaü ārādhemi pa¤hassa veyyākaraõena; te mam dukkhasamudayaü dukkhanirodhaü dukkhanirodhagāminipaņipadaü ariyasaccaü pucchanti; tesāhaü dukkhanirodhagāminipaņipadaü ariyasaccaü puņņho vyākaromi; tesāhaü cittaü ārādhemi pa¤hassa veyyākaraõena;-- ayaü kho, Udāyi, catuttho dhammo yena mama sāvakā sakkaronti garåkaronti mānenti påjenti sakkatvā garåkatvā upanissāya viharanti. #<[page 011]># %< 3. 7. MAHâSAKULUDâYISUTTAũ (77). 11>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Puna ca paraü, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā cattāro satipaņņhāne bhāventi. Idh', Udāyi, bhikkhu kāye kāyānupassã viharati, ātāpã sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaü; vedanāsu, -- pe --; citte; dhammesu dhammānupassã viharati, ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā cattāro sammappadhāne bhāventi. Idh', Udāyi, bhikkhu anuppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü anuppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati; uppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati; anuppannānaü kusalānaü {dhammānaü} uppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati; uppannānaü kusalānaü dhammānaü ņhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā cattāro iddhipāde bhāventi. Idh', Udāyi, bhikkhu chandasamādhipadhānasaükhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti, viriyasamādhi -- pe -- cittasamādhipadhānasaükhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti, vãmaüsāsamādhipadhānasaükhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā pa¤c' indriyāni bhāventi. Idh', Udāyi, #<[page 012]># %<12 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ bhikkhu saddhindriyaü bhāveti upasamagāmiü sambodhagāmiü, viriyindriyaü bhāveti --pe--. satindriyaü bhāveti, samādhindriyaü bhāveti, pa¤¤indriyaü bhāveti upasamagāmiü sambodhagāmiü. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā pa¤ca balāni bhāventi. Idh', Udāyi, bhikkhu saddhābalaü bhāveti upasamagāmiü sambodhagāmiü, viriyabalaü bhāveti --pe--. satibalaü bhāveti, samādhibalaü bhāveti, pa¤¤ābalaü bhāveti upasamagāmiü sambodhagamiü. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā satta bojjhaīge bhāventi. Idh', Udāyi, bhikkhu satisambojjhaīgaü bhāveti vivekanissitaü virāganissitaü nirodhanissitaü vossaggapariõāmiü, dhammavicayasambojjhaīgaü bhāveti --pe--, viriyasambojjhaīgaü bhāveti, pãtisambojjhaīgaü bhāveti, passaddhisambojjhaīgaü bhāveti, samādhisambojjhaīgaü bhāveti, upekhāsambojjhaīgaü bhāveti vivekanissitaü virāganissitaü nirodhanissitaü vossaggapariõāmiü. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā ariyaü aņņhaīgikaü maggaü bhāventi. Idh', Udāyi, bhikkhu sammādiņņhiü bhāveti, sammāsaükappaü bhāveti. sammāvācaü bhāveti, sammākammantaü bhāveti, sammāājãvaü bhāveti, sammāvāyāmaü bhāveti, sammāsatiü bhāveti, sammāsamādhiü bhāveti. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤avosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā aņņha vimokhe bhāventi. Råpã råpāni passati; ayaü paņhamo vimokho. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã bahiddhā råpāni passati; ayaü dutiyo vimokho. Subhan t' eva adhimutto hoti; ayaü tatiyo vimokho. Sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā, #<[page 013]># %< 3. 7. MAHâSAKULUDâYISUTTAũ (77). 13>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ paņighasa¤¤ānaü atthagamā, nānattasa¤¤ānaü amanasikārā: Ananto ākāso ti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati; ayaü catuttho vimokho. Sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma: Anantam vi¤¤āõan ti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati; ayaü pa¤camo vimokho. Sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma: Na 'tthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati: ayaü chaņņho vimokho. Sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati: ayaü sattamo vimokho. Sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati; ayaü aņņhamo vimokho. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā aņņha abhibhāyatanāni bhāventi. Ajjhattaü råpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati parittāni suvaõõadubbaõõāni, tāni abhibhuyya: Jānāmi passāmãti evaüsa¤¤ã hoti; idaü paņhamaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü råpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati appamāõāni suvaõõadubbaõõāni, tāni abhibhuyya: Jānāmi passāmãti evaüsa¤¤ã hoti; idaü dutiyaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati parittāni suvaõõadubbaõõāni, tāni abhibhuyya: Jānāmi passāmãti evaüsa¤¤ã hoti; idaü tatiyaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati appamāõāni suvaõõadubbaõõāni, tāni abhibhuyya: Jānāmi passāmãti evaüsa¤¤ã hoti: idaü catutthaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati nãlāni nãlavaõõāni nãlanidassanāni nãlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma ummāpupphaü nãlaü nãlavaõõaü nãlanidassanaü nãlanibhāsaü; seyyathāpi vā pana taü vatthaü Bārāõaseyyakaü {ubhatobhāgavimaņņhaü} nãlaü nãlavaõõaü nãladassanaü {nãlanibhāsaü:} evamevaü ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati nãlāni nãlavaõõāni nãlanidassanāni nãlanibhāsāni, tani abhibhuyya: Jānāmi passāmãti evaüsa¤¤ã hoti; idaü pa¤camaü abhibhāyatanaü. #<[page 014]># %<14 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati pãtāni pãtavaõõāni pãtanidassanāni pãtanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaõõikārapupphaü pãtaü pãtanidassanaü pãtanibhāsaü, seyyathāpi vā pana taü vatthaü Bārāõaseyyakaü ubhatobhāgavimaņņhaü pãtaü pãtavaõõaü pãtanidassanaü pãtanibhāsaü, evamevaü ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati pãtāni pãtavaõõāni pãtanidassanāni pãtanibhāsāni, tāni abhibhuyya: Jānāmi passāmãti {evaüsa¤¤ã} hoti; idaü chaņņhaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati lohitakāni lohitakavaõõāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujãvakapupphaü lohitakaü lohitakavaõõaü lohitakanidassanaü lohitakanibhāsaü, seyyathāpi vā pana taü vatthaü Bārāõaseyyakaü ubhatobhāgavimaņņhaü lohitakaü lohitakavaõõaü lohitakanidassanaü lohitakanibhāsaü, -- evamevaü ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati lohitakāni lohitakavaõõāni lohitakanidassanānilohitakanibhāsāni, tāni abhibhuyya: Jānāmi passāmãti evaüsa¤¤ã hoti; idaü sattamaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati odātāni odātavaõõāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhitārakā odātā odātavaõõā odātanidassanā odātanibhāsā; seyyathāpi vā pana taü vatthaü Bārāõaseyyakaü ubhatobhāgavimaņņhaü odātaü odātavaõõam odātanidassanaü odātanibhāsaü, evamevaü ajjhattaü aråpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati odātāni odātavaõõāni odātanidassanāni odātanibhāsāni, tāni abhibhuyya: Jānāmi passāmãti evaüsa¤¤ã hoti; idaü aņņhamaü abhibhāyatanaü. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā dasa kasiõāyatanāni bhāventi. Paņhavãkasiõam eko sa¤jānāti uddhaü adho tiriyaü advayaü appamāõaü, āpokasiõam eko sa¤jānāti --pe--, tejokasiõaü eko sa¤jānāti, vāyokasiõam eko sa¤jānāti, nãlakasiõam eko sa¤jānāti, pãtakasiõam eko sa¤jānāti, lohitakasiõam eko sa¤jānāti, odātakasiõam eko sa¤jānāti, ākāsakasiõam eko sa¤jānāti, #<[page 015]># %< 3. 7. MAHâSAKULUDâYISUTTAũ (77). 15>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ vi¤¤āõakasiõam eko sa¤jānāti, uddhaü adho tiriyaü advayaü appamāõaü. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā cattāro jhāne bhāventi. Idh', Udāyi, bhikkhu vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamajjhānaü upasampajja viharati; so imam eva kāyaü vivekajena pãtisukhena abhisandeti parisandeti paripåreti parippharati, nāssa ki¤ci sabbāvato kāyassa vivekajena pãtisukkhena apphutaü hoti. Seyyathāpi, Udāyi, dakkho nahāpako vā nahāpakantevāsã vā kaüsathāle nahāniyacuõõāni ākiritvā udakena paripphosakaü paripphosakaü sandeyya, sā 'ssa nahāniyapiõķã snehanugatā snehaparetā, santarabāhirā phutā snehena na ca paggharinã; evam eva kho, Udāyi, bhikkhu imam eva kāyaü vivekajena pãtisukhena abhisandeti parisandeti paripåreti parippharati; nāssa ki¤ci sabbāvato kāyassa vivekajena pãtisukhena apphutaü hoti. Puna ca paraü, Udāyi, bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā --pe-dutiyajjhānaü upasampajja viharati; so imam eva kāyaü samādhijena pãtisukhena abhisandeti parisandeti paripåreti parippharati; nāssa ki¤ci sabbāvato kāyassa samādhijena pãtisukhena apphutaü hoti. Seyyathāpi, Udāyi, udakarahado ubbhidodako, tassa n' ev' assa puratthimāya disāya udakass' āyamukhaü, na pacchimāya disāya udakass' āyamukhaü, na uttarāya disāya udakass' āyamukhaü, na dakkhiõāya disāya udakass' āyamukhaü, #<[page 016]># %<16 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ devo ca na kālena kālaü sammādhāraü anuppaveccheyya; atha kho tamhā ca udakarahadā sãtā vāridhārā ubbhijjitvā tam eva udakarahadaü sãtena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripåreyya paripphareyya, nāssa ki¤ci sabbāvato udakarahadassa sãtena vārinā apphutaü assa; evam eva kho, Udāyi, bhikkhu imam eva kāyaü samādhijena pãtisukhena abhisandeti parisandeti paripåreti parippharati, nāssa ki¤ci sabbāvato kāyassa samādhijena pãtisukhena apphutaü hoti. Puna ca paraü, Udāyi, bhikkhu pãtiyā ca virāgā --pe-- tatiyajjhānaü upasampajja viharati. So imam eva kāyaü nippãtikena sukhena abhisandeti parisandeti paripåreti parippharati, nāssa ki¤ci sabbāvato kāyassa nippãtikena sukhena apphutaü hoti. Seyyathāpi, Udāyi, uppaliniyaü vā paduminiyaü vā puõķarãkiniyaü vā appekaccāni uppalāni vā padumāni va puõķarãkāni vā udake jātāni udake saüvaddhāni udakā 'nuggatāni antonimuggaposãni, tāni yāva c' aggā yāva ca målā sãtena vārinā abhisannāni parisannāni paripårāni paripphutāni, nāssa ki¤ci sabbāvataü uppalānaü va padumānaü vā puõķarãkānaü vā sãtena vārinā apphutaü assa; evam eva kho, Udāyi, bhikkhu imam eva kāyaü nippãtikena sukhena abhisandeti parisandeti paripåreti parippharati, nāssa ki¤ci sabbāvato kāyassa nippãtikena sukhena apphutaü hoti. Puna ca paraü, Udāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaü atthagamā adukkhaü asukhaü upekhāsatipārisuddhiü catutthajjhānaü upasampajja viharati. So imam eva kāyaü parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa ki¤ci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphutaü hoti. Seyyathāpi, Udāyi, puriso odātena vatthena sasãsaü pārupitvā nisinno assa, nāssa ki¤ci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphutaü assa; evam eva kho, Udāyi, bhikkhu imam eva kāyaü parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti, nāssa ki¤ci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphutaü hoti. #<[page 017]># %< 3. 7. MAHâSAKULUDâYISUTTAũ (77). 17>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā yathā paņipannā me sāvakā evaü pajānanti: Ayaü kho me kāyo råpã cātummahābhåtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsåpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaüsanadhammo, ida¤ ca pana me vi¤¤āõaü ettha sitaü ettha paņibaddhaü. Seyyathāpi, Udāyi, maõi veëuriyo subho jātimā aņņhaüso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno, tatr' assa suttaü āvutaü nãlaü vā pãtaü vā lohitaü vā odātaü vā paõķusuttaü vā; tam enaü cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya: Ayaü kho maõi veëuriyo subho jātimā aņņhaüso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno, tatr' idaü suttaü āvutaü nãlaü vā pãtaü vā lohitaü vā odātaü vā paõķusuttaü vā ti. Evam eva kho, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā evaü jānanti: Ayaü kho me kāyo råpã cātummahābhåtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsåpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaüsanadhammo, ida¤ ca pana vi¤¤āõaü ettha sitaü ettha paņibaddhan ti. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā imamhā kāyā a¤¤aü kāyaü abhinimminanti råpiü manomayaü sabbaīgapaccaīgiü abhinindriyaü. Seyyathāpi, Udāyi, puriso mu¤jamhā isãkaü pabbāheyya, tassa eva¤ c' assa: Ayaü mu¤jo ayaü isãkā, a¤¤o mu¤jo a¤¤ā isãkā, mu¤jamhā tveva isãkā pabbāëhā ti. Seyyathā vā pan', Udāyi, puriso asiü kosiyā pabbāheyya, tassa evam assa: Ayaü asi ayaü kosi, a¤¤o asi a¤¤o kosi, kosiyā tveva asi pabbāëho ti. Seyyathāpi pan', #<[page 018]># %<18 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Udāyi, puriso ahiü karaõķā uddhareyya, tassa evam assa: Ayaü ahi ayaü karaõķo, a¤¤o ahi a¤¤o karaõķo, karaõķā tveva ahi ubbhato ti. -- Evam eva kho, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā imamhā kāyā a¤¤aü kāyaü abhinimminanti råpiü manomayaü sabbaīgapaccaīgiü abhinindriyaü. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā anekavihitaü iddhividhaü paccanubhonti, eko pi hutvā bahudhā honti, bahudhā pi hutvā eko honti, āvibhāvaü tirobhāvaü tirokuķķaü tiropākāraü tiropabbataü asajjamānā gacchanti seyyathāpi ākāse, paņhaviyā pi ummujjanimujjaü karonti seyyathāpi udake, udake pi abhijjamāne gacchanti seyyathāpi paņhaviyaü, ākāse pi pallaīkena kamanti seyyathāpi pakkhã sakuõo, ime pi candimasuriye evaü mahiddhike evaü mahānubhāve pāõinā parimasanti parimajjanti, yāva brahmalokā pi kāyena vasaü vattenti. Seyyathāpi, Udāyi, dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsã vā suparikammakatāya mattikāya yaü yad eva bhājanavikatiü ākaīkheyya, taü tad eva kareyya abhinipphādeyya. Seyyathā vā pan', Udāyi, dakkho dantakāro vā dantakārantevāsã vā suparikammakatasmiü dantasmiü yaü yad eva dantavikatiü ākaīkheyya, taü tad eva kareyya abhinipphādeyya. Seyyathā vā pan', Udāyi, dakkho suvaõõakāro vā suvaõõakārantevāsã vā suparikammakatasmiü suvaõõasmiü yaü yad eva suvaõõavikatiü ākaīkheyya, taü tad eva kareyya abhinipphādeyya. -- Evam eva kho, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā anekavihitaü iddhividhaü paccanubhonti, eko pi hutvā bahudhā honti, bahudhā pi hutvā eko honti, āvibhāvaü tirobhāvaü tirokuķķaü tiropākāraü tiropabbataü asajjamānā gacchanti seyyathāpi ākāse, paņhaviyā pi ummujjanimujjaü karonti seyyathāpi udake, udake pi abhijjamāne gacchanti seyyathāpi paņhaviyaü, ākāse pi pallaīkena kamanti seyyathāpi pakkhã sakuõo, #<[page 019]># %< 3. 7. MAHâSAKULUDâYISUTTAũ (77). 19>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ime pi candimasuriye evaü mahiddhike evaü mahānubhāve pāõinā parimasanti parimajjanti, yāva brahmalokā pi kāyena vasaü vattenti -- pe -- Puna ca paraü, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suõanti, dibbe ca mānuse ca, ye dåre santike ca. Seyyathāpi, Udāyi, balavā saīkhadhamo appakasiren' eva catuddisā vi¤¤āpeyya, evam eva kho, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suõanti, dibbe ca mānuse ca, ye dåre santike ca. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā yathā paņipannā me sāvakā parasattānaü parapuggalānaü cetasā ceto paricca pajānanti, -- sarāgaü vā cittaü: sarāgaü cittan ti pajānanti, vãtarāgaü vā cittaü: vãtarāgaü cittan ti pajānanti, sadosaü vā cittaü: sadosaü cittan ti pajānanti, vãtadosaü vā cittaü: vãtadosaü cittan ti pajānanti, samohaü vā cittaü: samohaü cittan ti pajānanti, vãtamohaü vā cittaü: vãtamohaü cittan ti pajānanti, saükhittaü vā cittaü: saükhittaü cittan ti pajānanti, vikkhittaü vā cittaü: vikkhittaü cittan ti pajānanti, mahaggataü vā cittaü: mahaggataü cittan ti pajānanti, amahaggataü vā cittaü: amahaggataü cittan ti pajānanti, sa-uttaraü vā cittaü: sa-uttaraü cittan ti pajānanti, anuttaraü vā cittaü: anuttaraü cittan ti pajānanti, samāhitaü vā cittaü: samāhitaü cittan ti pajānanti, asamāhitaü vā cittaü: asamāhitaü cittan ti pajānanti, vimuttaü vā cittaü: vimuttaü cittan ti pajānanti, avimuttaü vā cittaü: avimuttaü cittan ti pajānanti. Seyyathāpi, Udāyi, itthã vā puriso vā daharo yuvā maõķanajātiko ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udakapatte sakaü mukhanimittaü paccavekkhamāno sakaõikaü vā sakaõikan ti jāneyya, #<[page 020]># %<20 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ akaõikaü vā akaõikan ti jāneyya, -- evam eva kho. Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā parasattānaü parapuggalānaü cetasā ceto paricca pajānanti, sarāgaü vā cittaü: sarāgaü cittan ti pajānanti, vãtarāgaü vā cittaü, -- pe -- sadosaü vā cittaü --pe-- vãtadosaü vā cittaü, samohaü vā cittam, vãtamohaü vā cittaü, saükhittaü vā cittaü, vikkhittaü vā cittaü, mahaggataü vā cittaü, amahaggataü vā cittaü, sauttaraü vā cittaü, anuttaraü vā cittaü, samāhitaü vā cittaü, asamāhitaü vā cittaü, vimuttaü vā cittaü: vimuttaü cittan ti pajānanti, avimuttaü vā cittaü: avimuttaü cittan ti pajānanti. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā anekavihitaü pubbenivāsaü anussaranti, seyyathãdaü: ekam pi jātiü, dve pi jātiyo, tisso pi jātiyo, catasso pi jātiyo, pa¤ca pi jātiyo, dasa pi jātiyo, vãsatim pi jātiyo, tiüsam pi jātiyo, cattārãsam pi jātiyo, pa¤¤āsam pi jātiyo, jātisatam pi, jātisahassam pi, jātisatasahassam pi, aneke pi saüvaņņakappe, aneke pi vivaņņakappe, aneke pi saüvaņņavivaņņakappe: Amutra āsiü evaünāmo evaügotto evaüvaõõo evaüāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evaüāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiü, tatrāp' āsim evaügotto evaüvaõõo evaüāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evaüāyupariyanto, so tato cuto idhåpapanno ti. Iti sākāraü sa-uddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussaranti. Seyyathāpi, Udāyi, puriso sakamhā gāmā a¤¤aü gāmaü gaccheyya, tamhā pi gāmā a¤¤aü gāmaü gaccheyya, so tamhā gāmā sakaü yeva gāmaü paccāgaccheyya; tassa evam assa: -- Ahaü kho sakamhā gāmā amuü gāmaü āga¤chiü, tatra evaü aņņhāsiü evaü nisãdiü evaü abhāsiü evaü tuõhã ahosiü, tamhā pi gāmā amuü gāmaü āga¤chiü, tatrāpi evaü aņņhāsiü evaü nisãdiü evaü abhāsiü evaü tuõhã ahosiü, #<[page 021]># %< 3. 7. MAHâSAKULUDâYISUTTAũ (77) 21>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ so 'mhi tamhā gāmā sakaü yeva gāmaü paccāgato ti. Evam eva kho, {Udāyi}, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā anekavihitaü pubbenivāsaü anussaranti, seyyathãdaü: ekam pi jātiü, dve pi jātiyo -pe -- iti sākāraü sa-uddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussaranti. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānanti: Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaü upavādakā micchādiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā; te kāyassa bhedā param maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü upapannā ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānanti. Seyyathāp' ass', Udāyi, dve agārā sadvārā, tattha cakkhumā puriso majjhe ņhito passeyya manusse gehe pavisante pi nikkhamante pi anusa¤carante pi anuvicarante pi. -- Evam eva kho, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate -- pe -- yathākammåpage satte pajānanti. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. #<[page 022]># %<22 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% Puna ca paraü, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņhe va dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharanti. Seyyathāpi, Udāyi, pabbatasaükhepe udakarahado accho vippasanno anāvilo, tattha cakkhumā puriso tãre ņhito passeyya sippisambukam pi sakkharakaņhalam pi macchagumbam pi carantam pi tiņņhantam pi; tassa evam assa: Ayaü kho udakarahado accho vippasanno anāvilo, tatr' ime sippisambukā pi sakkharakaņhalā macchagumbā pi caranti pi tiņņhanti pãti. -- Evam eva kho, Udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņhe va dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharanti. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Ayaü kho, Udāyi, pa¤camo dhammo, yena mama sāvakā sakkaronti garåkaronti mānenti påjenti sakkatvā garåkatvā upanissāya viharanti. Ime kho, Udāyi, pa¤ca dhammā, yehi mama sāvakā sakkaronti garåkaronti mānenti påjenti sakkatvā garåkatvā upanissāya viharanti. Idam avoca Bhagavā. Attamano Sakuludāyi paribbājako Bhagavato bhāsitaü abhinandãti. MAHâSAKULUDâYISUTTAũ3 SATTAMAũ. 78. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Tena kho pana samayena Uggāhamāno paribbājako Samaõamaõķikāputto samayappavādake tindukācãre ekasālake Mallikāya ārāme paņivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiü timattehi paribbājakasatehi. #<[page 023]># %< 3. 8. SAMAöAMAöôIKâSUTTAũ. (78) 23>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Atha kho Pa¤cakaīgo thapati Sāvatthiyā nikkhami divādivassa Bhagavantaü dassanāya. Atha kho Pa¤cakaīgassa thapatissa etad ahosi: Akālo kho tāva Bhagavantaü dassanāya; patisallãno Bhagavā; manobhāvaniyānam pi bhikkhånaü asamayo dassanāya; patisallãnā manobhāvaniyā bhikkhå. Yannånāhaü yena samayappavādako tindukācãro ekasālako Mallikāya ārāmo yena Uggāhamāno paribbājako Samaõamaõķikāputto ten' upasaükameyyan ti. Atha kho Pa¤cakaīgo thapati yena samayappavādako tindukācãro ekasālako Mallikāya ārāmo, ten' upasaükami. Tena kho pana samayena Uggāhamāno paribbājako Samaõamaõķikāputto mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiü nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddāya mahāsaddāya anekavihitaü tiracchānakathaü kathentiyā, seyyathãdaü: rājakathaü corakathaü mahāmattakathaü senākathaü bhayakathaü yuddhakathaü annakathaü pānakathaü vatthakathaü sayanakathaü mālākathaü gandhakathaü ¤ātikathaü yānakathaü gāmakathaü nigamakathaü nagarakathaü janapadakathaü itthikathaü sårakathaü visikhākathaü kumbhaņņhānakathaü pubbapetakathaü nānattakathaü lokakkhāyikaü samuddakkhāyikaü itibhavābhavakathaü iti vā. Addasā kho Uggāhamāno paribbājako Samaõamaõķikāputto Pa¤cakaīgaü thapatiü dårato va āgacchantaü; disvāna sakaü parisaü saõņhāpesi:-- Appasaddā bhonto hontu; mā bhonto saddam akattha; ayaü samaõassa Gotamassa sāvako āgacchati, Pa¤cakaīgo thapati. Yāvatā kho pana samaõassa Gotamassa sāvakā gihã odātavasanā Sāvatthiyaü paņivasanti, ayaü tesaü a¤¤ataro Pa¤cakaīgo thapati. Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinãtā appasaddassa vaõõavādino, app' eva nāma appasaddaü parisaü viditvā upasaükamitabbaü ma¤¤eyyāti. Atha kho te paribbājakā tuõhã ahesuü. Atha kho Pa¤cakaīgo thapati yena Uggāhamāno paribbājako Samaõamaõķikāputto, ten' upasaükami; upasaükamitvā Uggāhamānena paribbājakena Samaõamaõķikāputtena saddhiü sammodi; #<[page 024]># %<24 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho Pa¤cakaīgaü thapatiü Uggāhamāno paribbājako Samaõamaõķikāputto etad avoca: Catuhi kho ahaü, thapati, dhammehi samannāgataü purisapuggalaü pa¤¤āpemi sampannakusalaü paramakusalaü uttamapattipattaü samaõaü ayojjhaü. Katamehi catuhi? Idha, thapati, na kāyena pāpakaü kammaü karoti, na pāpikaü vācaü bhāsati, na pāpakaü saükappaü saükappeti, na pāpakaü ājãvaü ājãvati. Imehi kho ahaü, thapati, catuhi dhammehi samannāgataü purisapuggalaü pa¤¤āpemi sampannakusalaü paramakusalaü uttamapattipattaü samaõaü ayojjhan ti. Atha kho Pa¤cakaīgo thapati Uggāhamānassa paribbājakassa Samaõamaõķikāputtassa bhāsitaü n' eva abhinandi nappaņikkosi; anabhinanditvā appaņikkositvā uņņhāy' āsanā pakkāmi: Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaü ājānissāmãti. Atha kho Pa¤cakaīgo thapati yena Bhagavā ten' upasaükami; upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Pa¤cakaīgo thapati, yāvatako ahosi Uggāhamānena paribbājakena Samaõamaõķikāputtena saddhiü kathāsallāpo, taü sabbaü Bhagavato ārocesi. Evaü vutte, Bhagavā Pa¤cakaīgaü thapatiü etad avoca:-- Evaü sante kho, thapati, daharo kumāro mando uttānaseyyako sampannakusalo bhavissati paramakusalo uttamapattipatto samaõo ayojjho, yathā Uggāhamānassa paribbājakassa Samaõamaõķikāputtassa vacanaü. Daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa kāyo ti pi na hoti; kuto pana kāyena pāpakaü kammaü karissati, a¤¤atra phanditamattā. Daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa vācā ti pi na hoti; kuto pana pāpikaü vācaü bhāssisati, a¤¤atra roditamattā. Daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa saükappo ti pi na hoti; kuto pana pāpakaü saükappaü saükappissati, a¤¤atra vikujjitamattā. Daharassa hi, thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa ājãvo ti pi na hoti; kuto pana pāpakaü ājãvaü ājãvissati, #<[page 025]># %< 3. 8. SAMAöAMAöôIKâSUTTAũ. (78). 25>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ a¤¤atra mātuttha¤¤ā. Evaü sante kho, thapati, daharo kumāro mando uttānaseyyako sampannakusalo bhavissati paramakusalo uttamapattipatto samaõo ayojjho, yathā Uggāhamānassa paribbājakassa Samaõamaõķikāputtassa vacanaü. Catuhi kho ahaü, thapati, dhammehi samannāgataü purisapuggalaü pa¤¤āpemi na c' eva sampannakusalaü na paramakusalaü na uttamapattipattaü samaõaü ayojjhaü, api c' imaü daharaü kumāraü mandaü uttānaseyyakaü samadhiggayha tiņņhati. Katamehi catuhi? Idha, thapati, na kāyena pāpakaü kammaü karoti, na pāpikaü vācam bhāsati, na pāpakaü saükappaü saükappeti, na pāpakaü ājãvaü ājãvati. Imehi kho ahaü, thapati, catuhi dhammehi samannāgataü purisapuggalaü pa¤¤āpemi na c' eva sampannakusalaü na paramakusalaü na uttamapattipattaü samaõaü ayojjhaü, api c' imaü daharaü kumāraü mandaü uttānaseyyakaü samadhiggayha tiņņhati. Dasahi kho ahaü, thapati, dhammehi samannāgataü purisapuggalaü pa¤¤āpemi sampannakusalaü paramakusalaü uttamapattipattaü samaõaü ayojjhaü. Ime akusalasãlā taham, thapati, veditabban ti vadāmi. Itosamuņņhānā akusalasãlā tahaü, thapati, veditabban ti vadāmi. Idha akusalasãlā aparisesā nirujjhanti tahaü, thapati, veditabban ti vadāmi. Evaü - paņipanno akusalānaü sãlānaü nirodhāya paņipanno hoti tahaü, thapati, veditabban ti vadāmi. Ime kusalasãlā tahaü, thapeti, veditabban ti vadāmi. Itosamuņņhānā kusalasãlā tahaü, thapati, veditabban ti vadāmi. Idha kusalasãlā aparisesā nirujjhanti tahaü, thapati, veditabban ti vadāmi. Evaü-paņipanno kusalānaü sãlānaü nirodhāya paņipanno hoti tahaü, thapati veditabban ti vadāmi. Ime akusalasaükappā tahaü, thapati, veditabban ti vadāmi. Itosamuņņhānā akusalasaükappā tahaü, thapati, veditabban ti vadāmi. Idha akusalasaükappā aparisesā nirujjhanti tahaü, #<[page 026]># %<26 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ thapati, veditabban ti vadāmi. Evaü paņipanno akusalānaü saükappānaü nirodhāya paņipanno hoti tahaü, thapati, veditabban ti vadāmi. Ime kusalasaükappā, tahaü, thapati, veditabban ti vadāmi. Itosamuņņhānā kusalasaükappā tahaü, thapati, veditabban ti vadāmi. Idha kusalasaükappā aparisesā nirujjhanti tahaü, thapati, veditabban ti vadāmi. Evaü paņipanno kusalānaü saükappānaü nirodhāya paņipanno hoti tahaü, thapati, veditabban ti vadāmi. Katame ca, thapati, akusalasãlā? -- Akusalaü kāyakammaü, akusalaü vacãkammaü, pāpako ājãvo, -- ime vuccanti, thapati, {akusalasãlā}. Ime ca, thapati, akusalasãlā kiüsamuņņhānā? Samuņņhānam pi nesaü vuttaü. Cittasamuņņhānā ti 'ssa vacanãyam. Katamaü cittaü? Cittam pi hi bahu anekavidhaü nānappakārakaü sacittaü sarāgaü sadosaü samohaü; itosamuņņhānā akusalasãlā. Ime ca, thapati, akusalasãlā kuhiü aparisesā nirujjhanti? Nirodho pi nesaü vutto. Idha, thapati, bhikkhu kāyaduccaritaü pahāya kāyasucaritaü bhāveti, vacãduccaritaü pahāya vacãsucaritam bhāveti, manoduccaritaü pahāya manosucaritaü bhāveti, micchā-ājãvaü pahāya sammā-ājãvena jãvikaü kappeti. Etth' ete akusalasãlā aparisesā nirujjhanti. Kathaü paņipanno ca. thapati, akusalānaü sãlānaü nirodhāya paņipanno hoti? Idha, thapati, bhikkhu anupannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü anuppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati; uppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati; anuppannānaü kusalānaü dhammānaü uppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati; uppannānaü kusalānaü dhammānaü ņhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Evaü paņipanno kho, #<[page 027]># %< 3. 8. SAMAöAMAöôIKâSUTTAũ. (78) 27>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ thapati, akusalānaü sãlānam nirodhāya paņipanno hoti. Katame ca, thapati, kusalasãlā? Kusalaü kāyakammaü, kusalaü vacãkammam, ājãvapārisuddhiü pi kho ahaü, thapati, sãlasmiü vadāmi. Ime vuccanti, thapati, kusalasãlā. Ime ca, thapati, kusalasãlā kiüsamuņņhānā? Samuņņhānam pi nesaü vuttaü. Cittasamuņņhānā ti 'ssa vacanãyaü. Katamaü cittaü? Cittam pi hi bahu anekavidhaü nānappakārakaü. Yaü cittaü vãtarāgaü vãtadosaü vãtamohaü, -- itosamuņņhānā kusalasãlā. Ime ca, thapati, kusalasãlā kuhiü aparisesā nirujjhanti? Nirodho pi nesaü vutto. Idha, thapati, bhikkhu sãlavā hoti, no ca sãlamayo, ta¤ ca {cetovimuttiü} pa¤¤āvimuttiü yathābhåtaü pajānāti; yatth' assa te kusalasãlā aparisesā nirujjhanti. Kathaü paņipanno ca, thapati, kusalānaü sãlānaü nirodhāya paņipanno hoti? Idha, thapati, bhikkhu anuppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü anuppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati; uppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya --pe-- anuppannānaü akusalānaü dhammānaü uppādāya; uppannānam kusalānaü dhammānaü ņhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Evaü paņipanno kho, thapati, kusalānaü sãlānaü nirodhāya paņipanno hoti. Katame ca, thapati, akusalasaükappā? Kāmasaükappo, byāpādasaükappo, vihiüsāsaükappo;-- ime vuccanti, thapati, akusalasaükappā. Ime ca, thapati, akusalasaükappā kiüsamuņņhānā? Samuņņhānam pi nesaü vuttaü. Sa¤¤āsamuņņhānā ti 'ssa vacanãyaü. Katamā sa¤¤ā? Sa¤¤ā pi hi bahu anekavidhā nānappakārikā, kāmasa¤¤ā byāpādasa¤¤ā {vihiüsāsa¤¤ā}; itosamuņņhānā akusalasaükappā. Ime ca, thapati, akusalasaükappā kuhiü aparisesā nirujjhanti? Nirodho pi nesaü vutto. Idha, thapati, bhikkhu vivicc' eva kāmehi #<[page 028]># %<28 II. MAJJHIMAPAööâSAũ>% -- paņhamajjhānaü upasampajja viharati; etth' ete akusalasaükappā aparisesā nirujjhanti. Kathaü paņipanno ca, thapati, akusalānaü saükappānaü nirodhāya paņipanno hoti? Idha, thapati, bhikkhu anuppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü anuppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati; uppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya --pe-- anuppannānaü kusalānaü dhammānaü uppādāya --pe-- uppannānaü kusalānaü dhammānaü ņhitiyā asammosāya, bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā, chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Evaü paņipanno kho, thapati, akusalānaü saükappānaü nirodhāya paņipanno hoti. Katame ca, thapati, kusalasaükappā? -Nekkhammasaükappo, abyāpādasaükappo, avihiüsāsaükappo; ime vuccanti, thapati, kusalasaükappā. Ime ca, thapati kusalasaükappā kiüsamuņņhānā? Samuņņhānam pi nesaü vuttaü. Sa¤¤āsamuņņhānā ti 'ssa vacanãyaü. Katamā sa¤¤ā? Sa¤¤ā pi hi bahu anekavidhā nānappakārikā, nekkhammasa¤¤ā abyāpādasa¤¤ā avihiüsāsa¤¤ā; itosamuņņhānā kusalasaükappā. Ime ca, thapati, kusalasaükappā kuhiü aparisesā nirujjhanti? Nirodho pi nesaü vutto. Idha, thapati, bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā --pe-- dutiyajjhānaü upasampajja viharati. Etth' ete kusalasaükappā aparisesā nirujjhanti. Kathaü paņipanno ca, thapati, kusalānaü saükappānaü nirodhāya paņipanno hoti? Idha, thapati, bhikkhu anuppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü anuppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati; uppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya --pe-- anuppannānaü kusalānaü dhammānaü uppādāya --pe-- uppannānaü kusalānaü dhammānaü ņhitiya asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Evaü paņipanno kho, thapati, kusalānaü saükappānaü nirodhāya paņipanno hoti. Katamehi cāhaü, thapati, dasahi dhammehi samannāgataü purisapuggalaü pa¤¤āpemi sampannakusalaü paramakusalaü uttamapattipattaü samaõaü ayojjhaü? #<[page 029]># %< 3. 9. CæėASAKULUDâYISUTTAũ. (79) 29>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Idha, thapati, bhikkhu asekhāya sammādiņņhiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsaükappena samannāgato hoti, asekhāya sammāvācāya samannāgato hoti, asekhena sammākammantena samannāgato hoti, asekhena sammā -- ājãvena samannāgato hoti, asekhena sammāvāyāmena samannāgato hoti, asekhāya sammāsatiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsamādhinā samannāgato hoti, asekhena sammā¤āõena {samannāgato} hoti, asekhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti. Imehi kho ahaü, thapati, dasahi dhammehi samannāgataü purisapuggalaü pa¤¤āpemi sampannakusalaü paramakusalaü uttamapattipattaü samaõaü ayojjhan ti. Idaü avoca Bhagavā. Attamano Pa¤cakaīgo thapati Bhagavato bhāsitaü abhinandãti. SAMAöAMAöôIKâSUTTAũ AōōHAMAũ. 79. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Rājagahe viharati Veëuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena Sakuludāyi paribbājako Moranivāpe paribbājakārāme paņivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiü. Atha kho Bhagavā pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya Rājagahaü piõķāya pāvisi. Atha kho Bhagavato etad ahosi: -- Atippago kho tāva Rājagahaü piõķaya carituü. Yannånāhaü yena Moranivāpo paribbājakārāmo yena Sakuludāyi paribbājako, ten' upasaükameyyan ti. Atha kho Bhagavā yena Moranivāpo paribbājakārāmo, ten' upasaükami. Tena kho pana samayena Sakuludāyi paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiü nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddāya mahāsaddāya anekavihitaü tiracchānakathaü kathentiyā, #<[page 030]># %<30 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ -seyyathãdaü: Rājakathaü corakathaü mahāmattakathaü senākathaü bhayakathaü yuddhakathaü annakathaü pānakathaü vatthakathaü sayanakathaü mālākathaü gandhakathaü ¤ātikathaü yānakathaü gāmakathaü nigamakathaü nagarakathaü janapadakathaü itthikathaü sårakathaü visikhākathaü kumbhaņņhānakathaü pubbapetakathaü nānattakathaü lokakkhāyikaü samuddakkhāyikaü {itibhavābhavakathaü} iti vā. Addasā kho Sakuludāyi paribbājako Bhagavantaü dårato va āgacchantaü; disvāna sakaü parisaü saõņhāpesi:-- Appasaddā bhonto hontu, ma bhonto saddam akattha. Ayaü samaõo Gotamo āgacchati. Appasaddakāmo kho pana so āyasmā appasaddassa vaõõavādã. App' eva nāma appasaddaü parisaü viditvā upasaükamitabbaü ma¤¤eyyāti. Atha kho te paribbājakā tuõhã ahesuü. Atha kho Bhagavā yena Sakuludāyi paribbājako, ten' upasaükami. Atha kho Sakuludāyi paribbājako Bhagavantaü etad avoca:-- Etu kho bhante Bhagavā; sāgataü bhante Bhagavato; cirassaü kho bhante Bhagavā imaü pariyāyam akāsi, yadidaü idh' āgamanāya; nisãdatu bhante Bhagavā; idam āsanaü pa¤¤attan ti. Nisãdi Bhagavā pa¤¤atte āsane. Sakuludāyi pi kho paribbājako a¤¤ataraü nãcaü āsanaü gahetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho Sakuludāyiü paribbājakaü Bhagavā etad avoca:-- Kāya nu 'ttha, Udāyi, etarahi kathāya sannisinnā? Kā ca pana vo antarākathā vippakatā ti? Tiņņhat' esā, bhante, kathā yāya mayaü etarahi kathāya sannisinnā. N' esā, bhante, kathā Bhagavato dullabbā bhavissati pacchāpi savanāya. Yadāhaü, bhante, imaü parisaü anupasaükanto homi, athāyaü parisā anekavihitaü tiracchānakathaü kathentã nisinnā hoti. Yadā ca kho ahaü, bhante, imaü parisaü upasaükanto homi, athāyaü parisā mamaü yeva mukhaü ullokentã nisinnā hoti: Yaü no samaõo Udāyi dhammaü bhāsissati, taü no sossāmāti. Yadā pana, #<[page 031]># %< 3. 9. CæėASAKULUDâYISUTTAũ. (79) 31>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ bhante, Bhagavā imaü parisaü upasaükanto hoti, atha aha¤ c' eva aya¤ ca parisā Bhagavato va mukhaü ullokentā nisinnā homa: Yaü no Bhagavā dhammaü bhāsissati taü no sossāmāti. Tena h', Udāyi, taü yev' ettha patibhātu, yathā maü paņibhāseyyāti. Purimāni, bhante, divasāni purimatarāni sabba¤¤å sabbadassāvã aparisesaü ¤āõadassanaü paņijānamāno: Carato ca me tiņņhato {ca} suttassa ca jāgarassa ca satataü samitaü ¤āõadassanaü paccupaņņhitan ti. So mayā pubbantaü ārabbha pa¤haü puņņho samāno a¤¤en' a¤¤aü paņicari, bahiddhā kathaü apanāmesi, kopa¤ ca dosa¤ ca appaccaya¤ ca pātvākāsi. Tassa mayhaü, bhante, Bhagavantaü yeva ārabbha pãti udapādi: Aho nåna Bhagavā, aho nåna sugato, yo imesaü dhammānaü kusalo ti. Ko pan' eso, Udāyi, sabba¤¤å sabbādassāvã aparisesaü ¤āõadassanaü paņijānamāno: Carato ca me tiņņhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataü samitaü ¤āõadassanaü paccupaņņhitan ti, yo tayā pubbantaü ārabbha pa¤haü puņņho samāno a¤¤en' a¤¤aü paņicari, bahiddhā kathaü {apanāmesi} kopa¤ ca dosa¤ ca appaccaya¤ ca pātvākāsãti? Nigaõņho, bhante, Nātaputto ti. Yo kho, Udāyi, anekavihitaü pubbenivāsaü anussareyya seyyathãdaü: ekam pi jātiü, dve pi jātiyo, --pe-- iti sākāraü sa-uddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussareyya, so vā maü pubbantaü ārabbha pa¤haü puccheyya, tam vā 'haü pubbantaü ārabbha pa¤haü puccheyyaü; so vā me pubbantaü ārabbha pa¤hassa veyyākaraõena cittam ārādheyya, tassa vā 'haü pubbantaü ārabbha pa¤hassa veyyākaraõena cittaü ārādheyyaü; so kho, Udāyi, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyya cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate --pe-- yathākammåpage satte pajāneyya; so vā maü aparantaü ārabbha pa¤haü puccheyya, #<[page 032]># %<32 II. {MAJJHIMAPAööâSAũ}.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ taü va 'haü aparantaü ārabbha pa¤haü puccheyyaü; so vā me aparantaü {ārabbha} pa¤hassa veyyākaraõena cittaü ārādheyya, tassa vā 'ham aparantaü ārabbha pa¤hassa veyyākaraõena cittaü ārādheyyaü. Api c', Udāyi, tiņņhatu pubbanto, tiņņhatu aparanto. Dhamman te desessāmi: Imasmiü sati, idaü hoti; imass' uppādā idaü upapajjati; imasmiü asati, idaü na hoti; imassa nirodhā imaü nirujjhatãti. Ahaü, bhante, yāvatakam pi me iminā attabhāvena paccanubhåtaü, tam pi nappahomi iti sākāraü sa-uddesaü anussarituü; kuto panāhaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarissāmi, seyyathãdaü: ekaü pi jātiü dve pi jātiyo --pe-- iti sākāraü sa-uddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarissāmi, seyyathāpi Bhagavā. Ahaü hi bhante etarahi paüsupisācakam pi na passāmi, kuto panāhaü dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passissāmi cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate --pe-- yathākammåpage satte pajānissāmi, seyyathāpi Bhagavā. Yaü pana maü bhante Bhagavā evam āha: Api c', Udāyi, tiņņhatu pubbanto, tiņņhatu aparanto; dhammaü desessāmi:-- Imasmiü sati idaü hoti; imass' uppādā idaü upapajjati; imasmiü asati idaü na hoti; imassa nirodhā idaü nirujjhatãti; ta¤ ca pana me bhiyyosomattāya na pakkhāyati. Appeva nāmāhaü, bhante, sake ācariyake Bhagavato cittaü ārādheyyaü pa¤hassa veyyākaraõenāti. Kin ti pana te, Udāyi, sake ācariyake hotãti? Amhākaü, bhante, sake ācariyake evaü hoti: Ayaü paramo vaõõo, ayaü paramo vaõõo ti. Yaü pana te etaü, Udāyi, sake ācariyake evaü hoti: Ayaü paramo vaõõo, ayaü paramo vaõõo ti, -- katamo so paramo vaõõo ti? Yasmā, bhante, vaõõā a¤¤o vaõõo uttaritaro vā paõãtataro vā na 'tthi, so paramo vaõõo ti. Katamo pana so, Udāyi, vaõõo, yasmā vaõõā a¤¤o vaõõo uttaritaro vā paõãtataro vā na 'tthãti? #<[page 033]># %< 3. 9. CæėASAKULUDâYISUTTAũ. (79) 33>% Yasmā bhante vaõõā a¤¤o vaõõo uttaritaro vā paõãtataro vā na 'tthi, so paramo vaõõo ti. Dãghā pi kho te esā, Udāyi, phareyya. Yasmā, bhante, vaõõā a¤¤o vaõõo uttaritaro va paõãtataro vā na 'tthi, so paramo vaõõo ti vadasi; ta¤ ca vaõõaü na pa¤¤āpesi. Seyyathāpi, Udāyi, puriso evaü vadeyya:-- Ahaü yā imasmiü janapade janapadakalyāõã, taü icchāmi taü {kāmemãti}. Tam enaü evaü vadeyyuü:-- Ambho purisa, yaü tvaü janapadakalyāõiü icchasi kāmesi, jānāsi taü janapadakalyāõiü: Khattiyã vā brāhmaõã vā vessã vā suddã vā ti? Iti puņņho No ti vadeyya. Tam enaü evaü vadeyyuü:-- Ambho purisa, yaü tvaü janapadakalyāõiü icchasi kāmesi, jānāsi taü janapadakalyāõiü: Evaünāmā evaügottā iti vā ti, --pe-- dãghā vā rassā vā majjhimā vā kāëã vā sāmā vā maīguracchavã vā ti? Amukasmiü gāme vā nigame vā nagare vā ti? Iti puņņho No ti vadeyya. Tam enaü evaü vadeyyuü:-- Ambho purisa, yaü tvaü na jānāsi na passasi, taü tvaü icchasi kamesãti? Iti puņņho âmāti vadeyya. -- Taü kim ma¤¤asi, Udāyi? Nanu evaü sante tassa purisassa appāņihãrakataü bhāsitaü sampajjatãti? Addhā kho, bhante, evaü sante tassa purisassa appāņihãrakataü bhāsitaü sampajjatãti? Evam eva kho tvaü, Udāyi: Yasmā, bhante, vaõõā a¤¤o vaõõo uttaritaro vā paõãtataro vā na 'tthi, so paramo vaõõo ti vadasi; ta¤ ca vaõõaü na pa¤¤āpesãti. Seyyathāpi, bhante, maõi veëuriyo subho jātimā aņņhaüso suparikammakato paõķukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca; evaüvaõõo attā hoti arogo param maraõā ti. Taü kim ma¤¤asi, Udāyi? Yo vā maõi veëuriyo subho jātimā aņņhaüso suparikammakato paõķukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca; #<[page 034]># %<34 II. {MAJJHIMAPAööâSAũ}.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako, -- imesaü ubhinnaü vaõõānaü katamo vaõõo abhikkantataro ca paõãtataro cāti? {Yvāyaü}, bhante, rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako, ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cāti. Taü kim ma¤¤asi, Udāyi? Yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako, yo vā rattandhakāratimisāya telappadãpo, -- imesaü ubhinnaü vaõõānaü katamo vaõõo abhikkantataro ca paõãtataro cāti? Yvāyaü, bhante, rattandhakāratimisāya telappadãpo, ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cāti. Taü kim ma¤¤asi, Udāyi? Yo vā rattandhakāratimisāya telappadãpo, yo vā rattandakāratimisāya mahā aggikkhandho, -- imesaü ubhinnaü vaõõānaü katamo vaõõo abhikkantataro ca paõãtataro cāti? Yvāyaü, bhante, rattandhakāratimisāya mahā aggikkhandho, ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cāti. Taü kim ma¤¤asi, Udāyi? Yo vā rattandhakāratimisāya mahā aggikkhandho, yā vā rattiyā paccåsasamayaü viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā, -- imesaü ubhinnaü vaõõānaü katamo vaõõo abhikkantataro ca paõãtataro cāti? Yāyaü, bhante, rattiyā paccåsasamayaü viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā, ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cāti. Taü kim ma¤¤asi, Udāyi? Yā vā rattiyā paccåsasamayaü viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā, yo vā tadahu 'posathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aķķharattasamayaü cando, imesaü ubhinnaü vaõõānaü katamo vaõõo abhikkantataro ca paõãtataro cāti? Yvāyaü, bhante, tadahu 'posathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aķķharattasamayaü cando, ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cāti. #<[page 035]># %< 3.9. {CæėASAKULUDâYISUTTAũ}. (79) 35>% Taü kim ma¤¤asi, Udāyi? Yo vā tadahu 'posathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aķķharattasamayaü cando, yo vā vassānaü pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaü suriyo, -imesaü ubhinnaü vaõõānaü katamo vaõõo abhikkantataro ca paõãtataro cāti? Yvāyaü, bhante, vassānaü pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaü suriyo, ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cāti? Ato kho te, Udāyi, bahåhi bahutarā devā ye imesaü candimasuriyānaü ābhā nānubhonti, tyāhaü pajānāmi. Atha ca panāhaü na vadāmi: Yasmā vaõõā a¤¤o vaõõo uttaritaro vā paõãtataro vā na 'tthãti. Atha ca pana tvaü, Udāyi: Yvāyaü vaõõo kiminā khajjopanakena hãnataro ca patikiņņhataro ca, so paramo vaõõo ti vadasi; ta¤ ca vaõõaü na pa¤¤āpesãti. Acchidaü Bhagavā kathaü{.} Acchidaü Sugato kathan ti{.} Kim pana tvaü, Udāyi, evaü vadasi: Acchidaü Bhagavā kathaü? acchidam Sugato kathan ti? Amhākaü, bhante, sake ācariyake evaü hoti: Ayaü paramo vaõõo, ayaü paramo vaõõo ti. Te mayaü, bhante, Bhagavatā sake ācariyake samanuyu¤jiyamānā samanuggāhiyamānā samanubhāsiyamānā rittā tucchā aparaddhā ti. Kiü pan', Udāyi, atthi ekantasukho loko? Atthi ākāravatã paņipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti? Amhākaü, bhante, sake ācariyake evaü hoti: Atthi ekantasukho loko; atthi ākāravatã paņipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti. Katamā pana sā, Udāyi, ākāravatã paņipadā ekantasukassa lokassa sacchikiriyāyāti? Idha, bhante, ekacco pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato hoti, kāmesu micchācāraü pahāya kāmesu micchācārā paņivirato hoti, #<[page 036]># %<36 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato hoti, a¤¤ataraü vā pana tapoguõaü samādāya vattati. Ayaü kho sā, bhante, ākāravatã paņipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti. Taü kim ma¤¤asi, Udāyi? Yasmiü samaye pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato hoti, ekantasukhã vā tasmiü samaye attā hoti sukhadukkhã vā ti? -- Sukhadukkhã, bhante. Taü kim ma¤¤asi, Udāyi? Yasmiü samaye adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato hoti, ekantasukhã vā tasmiü samaye attā hoti sukhadukkhã vā ti? -- Sukhadukkhã, bhante. Taü kim ma¤¤asi, Udāyi? Yasmiü samaye kāmesu micchācāraü pahāya kāmesu micchācārā paņivirato hoti, ekantasukhã vā tasmiü samaye attā hoti sukhadukkhã vā ti? -- Sukhadukkhã bhante. Taü kim ma¤¤asi, Udāyi? Yasmiü samaye musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato hoti, ekantasukhã vā tasmiü samaye attā hoti sukhadukkhã vā ti? -- Sukhadukkhã, bhante. Taü kim ma¤¤asi, Udāyi? Yasmiü samaye a¤¤ataraü tapoguõaü samādāya vattati, ekantasukhã vā tasmiü samaye attā hoti sukhadukkhã vā ti? -- Sukkhadukkhã, bhante. Taü kim ma¤¤asi, Udāyi? Api nu kho vokiõõasukhadukkhaü paņipadaü āgamma ekantasukhassa lokassa sacchikiriyā hotãti? Acchidaü Bhagavā kathaü. acchidaü Sugato kathan ti. Kim pana tvaü, Udāyi, evaü vadasi: Acchidaü Bhagavā kathaü{.} acchidaü Sugato kathan ti{.} Amhākaü, bhante, sake ācariyake evaü hoti: Atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatã paņipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti. Te mayaü, bhante, Bhagavatā sake ācariyake samanuyu¤jiyamānā samanuggāhiyamānā samanubhāsiyamānā rittā tucchā aparaddhā pi. Kim pana, bhante, atthi ekantasukho loko? Atthi ākāravatã paņipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti? #<[page 037]># %< 3. 9. CæėASAKULUDâYISUTTAũ. (79) 37>% Atthi kho, Udāyi, ekantasukho loko; atthi ākāravatã paņipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti. Katamā pana sā, bhante, ākāravatã paņipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti? Idh', Udāyi, bhikkhu vivicc' eva kāmehi --pe-- paņhamajjhānaü upasampajja viharati; vitakkavicārānaü våpasamā -- pe -- dutiyajjhānaü --pe-- tatiyajjhānaü upasampajja viharati. Ayaü kho sā, Udāyi, ākāravatã paņipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti. Na kho sā, bhante, ākāravatã paņipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya. Sacchikato hi 'ssa, bhante. ettāvatā ekantasukho loko hotãti. Na khvāssa, Udāyi, ettāvatā ekantasukho loko sacchikato hoti; ākāravatã tveva sā paņipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti. Evam vutte. Sakuludāyissa paribbājakassa parisā unnādinã uccāsaddā mahāsaddā ahosi:-- Ettha mayaü anassāma sācariyakā; ettha mayaü anassāma sācariyakā; na mayaü ito bhiyyo uttaritaraü pajānāmāti. Atha kho Sakuludāyi paribbājako te paribbājake appasadde katvā Bhagavantaü etad avoca: Kittāvatā pan' assa, bhante, ekantasukho loko sacchikato hotãti? Idh', Udāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā --pe-catutthajjhānaü upasampajja viharati; yāvatā devatā ekantasukhaü lokaü uppannā, tāhi devatāhi saddhiü santiņņhati sallapati sākacchaü samāpajjati. Ettāvatā khvāssa, Udāyi, ekantasukho loko sacchikato hotãti. Etassa nåna, bhante, ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhå Bhagavati brahmacariyaü carantãti? Na kho, Udāyi, etassa ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhå mayi brahmacariyaü caranti. Atthi kho, Udāyi, a¤¤e va dhammā uttaritarā ca paõãtatarā ca yesaü sacchikiriyāhetu bhikkhå mayi brahmacariyaü carantãti. #<[page 038]># %<38 II. MAJJHIMAPANNâSAũ.>% Katame pana te, bhante, dhammā uttaritarā ca paõãtatarā ca, yesam sacchikiriyāhetu bhikkhå Bhagavati brahmacariyaü carantãti? Idh', Udāyi, Tathāgato loke uppajjati, arahaü sammāsambuddho, vijjācaraõasampanno sugato lokavidå, anuttaro purisadammasārathi, satthā devamanussānaü buddho bhagavā --pe-- so ime pa¤ca nãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalãkaraõe vivicc' eva kāmehi --pe-- paņhamajjhānaü upasampajja viharati. Ayam pi kho, Udāyi, dhammo uttaritaro ca paõãtataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhå mayi brahmacariyaü caranti. Puna ca paraü. Udāyi, bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā --pe-- dutiyajjhānaü, tatiyajjhānaü, catuņņhajjhānaü upasampajja viharati. Ayam pi kho, Udāyi, dhammo uttaritaro ca paõãtataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhå mayi brahmacariyaü caranti. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte kammaniye ņhite ānejjappatte pubbenivāsānussati¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati; seyyathãdaü: ekam pi {jātiü} dve pi jātiyo --pe-- iti sākāraü sa-uddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. Ayaü pi kho, Udāyi, dhammo uttaritaro ca paõãtataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhå mayi brahmacariyaü caranti. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte kammaniye ņhite ānejjappatte sattānaü cutåpapāta¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So dibbena cakkunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate --pe-- yathā kammåpage satte pajānāti. Ayam pi kho, Udāyi, dhammo uttaritaro ca paõãtataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhå mayi brahmacariyaü caranti. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte kammaniye ņhite ānejjappatte āsavānaü khaya¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So: idaü dukkhan ti yathābhåtaü pajānāti, ayaü dukkhasamudayo ti --pe-- ayaü dukkhanirodho ti, --pe-- ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadā ti yathābhåtaü pajānāti; ime āsavā ti yathābhåtaü pajānāti; ayaü āsavasamudayo ti #<[page 039]># %< 3. 9. CæėASAKULUDâYISUTTAũ. (79) 39>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ --pe-- ayaü āsavanirodho ti --pe-- ayaü āsavanirodhagāminã paņipadā ti yathābhåtaü pajānāti. Tassa evaü jānato evaü passato kāmāsavā pi cittaü vimuccati, bhavāsavā pi cittaü vimuccati, avijjāsavā pi cittaü vimuccati; vimuttasmiü vimuttam iti ¤āõaü hoti; Khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyāti pajānāti. Ayaü kho, Udāyi, dhammo uttaritaro ca paõãtataro ca, yassa sacchikiriyā hetu bhikkhå mayi brahmacariyaü caranti. Ime kho, Udāyi, dhammā uttaritarā ca paõãtatarā ca, yesaü sacchikiriyāhetu bhikkhå mayi brahmacariyaü carantãti. Evaü vutte, Sakuludāyi paribbājako Bhagavantaü etad avoca:-- Abhikkantaü, bhante; abhikkantaü, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya: Cakkhumanto rupāni dakkhintãti;-evam evaü Bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü, bhante, Bhagavantaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ ca bhikkhusaügha¤ ca. Labheyyāhaü, bhante, Bhagavato santike pabbajjaü, labheyyaü upasampadan ti. Evaü vutte Sakuludāyissa paribbājakassa parisā Sakuludāyiü paribbājakaü etad avoca:-- Mā, bhavaü Udāyi, samaõe Gotame brahmacariyaü cari; mā, bhavaü Udāyi, ācariyo hutvā antevāsãvāsaü vasi. Seyyathāpi nāma maõiko hutvā uddekaniko assa, evaü sampadam etaü bhoto Udāyissa {bhavissati}. Mā bhavaü Udāyi samaõe Gotame brahmacariyaü cari; mā bhavaü Udāyi ācariyo hutvā antevāsãvāsaü vasãti. Iti-h-idaü Sakuludāyissa paribbājakassa parisā Sakuludāyiü paribbājakaü antarāyam akāsi Bhagavati brahmacariye ti. CæėASAKULUDâYISUTTAũ NAVAMAũ. #<[page 040]># %<40 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% 80. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyam viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Atha kho Vekhanasso paribbājako yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho Vekhanasso paribbājako Bhagavato santike udānaü udānesi:-- Ayaü paramo vaõõo, ayaü paramo vaõõo ti. Kiü pana tvaü, Kaccāna, evaü vadasi: Ayaü paramo vaõõo, ayaü paramo vaõõo {ti}? Katamo so paramo vaõõo ti? Yasmā, bho Gotama, vaõõā a¤¤o vaõõo uttaritaro vā paõãtataro vā na 'tthi, so paramo vaõõo ti. Katamo pana so, Kaccāna, vaõõo yasmā vaõõā a¤¤o vaõõo uttaritaro vā paõãtataro vā na 'tthãti? Yasmā, bho Gotama, vaõõā a¤¤o vaõõo uttaritaro vā paõãtataro vā na 'tthi, so paramo vaõõo ti. Dãghā pi kho te esā, Kaccāna, phareyya. Yasmā, bho Gotama, vaõõā a¤¤o vaõõo uttaritaro vā paõãtataro vā na 'tthi, so paramo vaõõo ti vadasi; ta¤ ca vaõõaü na pa¤¤āpesi. Seyyathāpi, Kaccāna, puriso evaü vadeyya:-- Ahaü yā imasmiü janapade janapadakalyāõã, taü icchāmi taü kāmemãti. Tam enaü evaü vadeyyuü:-- Ambho purisa, yaü tvaü janapadakalyāõiü icchasi kāmesi, jānāsi taü janapadakalyāõiü: Khattiyã vā brāhmaõã vā vessã vā suddã vā ti? Iti puņņho No ti vadeyya. Tam enaü evaü vadeyyuü:-- Ambho purisa, yaü tvaü janapadakalyāõiü icchasi kāmesi, jānāsi taü janapadakalyāniü: Evaü-nāmā evaü-gottā iti vā ti --pe-- dãghā vā rassā vā majjhimā vā kāëã vā sāmā vā maīguracchavã vā ti? Amukasmiü gāme vā nigame vā nagare vā ti? Iti puņņho No ti vadeyya. Tam enaü evaü vadeyyuü:-- Ambho purisa, yaü tvaü na jānāsi na passasi, taü tvaü icchasi kāmesãti? Iti puņņho âmāti vadeyya. -- Taü kim ma¤¤asi, #<[page 041]># %< 3. 10. VEKHANASSASUTTAũ. (80) 41>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Kaccāna? Nanu evaü sante tassa purisassa appāņihãrakataü bhāsitaü sampajjatãti? Addhā kho, bho Gotama, evaü sante tassa purisassa appāņihãrakataü bhāsitaü sampajjatãti. Evam eva kho tvaü, Kaccāna: Yasmā, bho Gotama, vaõõā a¤¤o vaõõo uttaritaro vā paõãtataro vā na 'tthi, so paramo vaõõo ti vadasi, ta¤ ca vaõõaü na pa¤¤āpesãti. Seyyathāpi, bho Gotama, maõi veëuriyo subho jātimā aņņhaüso suparikammakato paõķukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca; evaüvaõõo attā hoti arogo param maraõā ti. Taü kim ma¤¤asi, Kaccāna? Yo vā maõi veëuriyo subho jātimā aņņhaüso suparikammakato paõķukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca, yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako, -- imesaü ubhinnaü vaõõānaü katamo vaõõo abhikkantataro ca paõãtataro cāti? Yvāyaü, bho Gotama, rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako, ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cāti. Taü kim ma¤¤asi, Kaccāna? Yo vā rattandhakāratimisāya kimi khajjopanako, yo vā rattandhakāratimisāya telappadãpo, imesam ubhinnaü vaõõānaü katamo vaõõo abhikkantataro ca paõãtataro cāti? Yvāyaü, bho Gotama, rattandhakāratimisāya telappadãpo, ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cāti. Taü kim {ma¤¤asi}, Kaccāna? Yo vā rattandhakāratimisāya telappadãpo, yo vā rattandhakāratimisāya mahā aggikkhandho, imesaü ubhinnaü vaõõānaü katamo vaõõo abhikkantataro ca paõãtataro cāti? Yvāyaü, bho Gotama, rattandhakāratimisāya mahā aggikkhandho, ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cāti. Taü kim ma¤¤asi, Kaccāna? Yo vā rattandhakāratimisāya mahā aggikkhandho, yā vā rattiyā paccåsasamayaü viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā, #<[page 042]># %<42 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ imesaü ubhinnaü vaõõānaü katamo vaõõo abhikkantataro ca paõãtataro cāti? Yāyaü, bho Gotama, rattiyā paccåsasamayaü viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā, ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cati. Taü kim ma¤¤asi, Kaccāna? Yo vā rattiyā paccåsasamayaü viddhe vigatavalāhake deve osadhitārakā, yo vā tadahu 'posathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aķķharattasamayaü cando, imesaü ubhinnaü vaõõānaü katamo vaõõo abhikkantataro ca paõãtataro cāti? Yvāyaü, bho Gotama, tadahu 'posathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aķķharattasamayaü cando, ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cāti. Taü kim ma¤¤asi, Kaccāna? Yo vā tadahu 'posathe pannarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aķķharattasamayaü cando, yo vā vassānaü pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaü suriyo, imesaü ubhinnaü vaõõānaü katamo vaõõo abhikkantataro ca paõãtataro cāti? Yvāyaü, bho Gotama, vassānaü pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaü suriyo, ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cāti. Ato kho te, Kaccāna, bahåhi bahutarā devā, ye imesaü candimasuriyānaü ābhā nānubhonti, tyāhaü pajānāmi. Atha ca panāhaü na vadāmi: Yasmā vaõõā a¤¤o vaõõo uttaritaro ca paõãtataro ca na 'tthãti. Atha ca pana tvaü, Kaccāna: Yvāyaü vaõõo kiminā khajjopanakena hãnataro ca patikiņņhataro ca, so paramo vaõõo ti vadasi; ta¤ ca vaõõaü na pa¤¤āpesãti. Pa¤ca kho ime, Kaccāna, kāmaguõā. Katame pa¤ca? -- Cakkhuvi¤¤eyyā råpā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā; sotavi¤¤eyyā saddā -- pe --; ghānavi¤¤eyyā gandhā; jivhāvi¤¤eyyā rasā; kāyavi¤¤eyyā phoņņhabbā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. #<[page 043]># %< 3. 10. VEKHANASSASUTTAũ. (80) 43>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ime kho, Kaccāna, pa¤ca kāmaguõā. Yaü kho, Kaccāna, ime pa¤ca kāmaguõe paņicca uppajjati sukhaü somanassaü, idaü vuccati kāmasukhaü. Iti kāmehi kāmasukhaü kāmasukhā kāmaggasukhaü tattha aggam akkhāyatãti. Evaü vutte Vekhanasso paribbājako Bhagavantaü etad avoca:-- Acchariyaü, bho Gotama, abbhutaü, bho Gotama. Yāva subhāsitaü c' idaü bhoto Gotamena:-- Kāmehi kāmasukhaü kāmasukhā kāmaggasukhaü tattha aggam akkhāyatãti. Dujjānaü kho etaü, Kaccāna, tayā a¤¤adiņņhikena a¤¤akhantikena a¤¤aråcikena a¤¤atrayogena a¤¤athācariyakena kāmaü vā kāmasukhaü vā kāmaggasukhaü vā. Ye kho te, Kaccāna, bhikkhå arahanto khãõāsavā vusitavanto katakaraõãyā ohitabhārā anuppattasadatthāparikhãõabhavasaüyojanā sammada¤¤āvimuttā, te kho etaü jāneyyuü: Kāmaü vā kāmasukhaü vā kāmaggasukhaü vā ti. Evaü vutte Vekhanasso paribbājako kupito anattamano Bhagavantaü yeva khuüsento Bhagavantaü yeva vambhento Bhagavantaü yeva vadamāno: Samaõo ca Gotamo pāpito bhavissatãti, Bhagavantaü etad avoca:-- Evam eva pan' idh' eke samaõabrāhmaõā ajānantā pubbantaü apassantā aparantaü, atha ca pana: Khãõā jāti vusitaü brahmacariyaü kataü karaõãyaü nāparaü itthāttāyāti paņijānanti; Tesaü idaü bhāsitaü hassakaü yeva sampajjati nāmakaü yeva sampajjati rittakaü yeva sampajjati tucchakaü yeva sampajjatãti. Ye kho te, Kaccāna, samaõabrāhmaõā ajānantā pubbantaü apassantā aparantaü: #<[page 044]># %<44 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Khãõā jāti vusitaü brahmacariyaü kataü karaõãyaü nāparaü itthattāyāti pajānāmāti paņijānanti; tesaü so yeva sahadhammiko niggaho hoti. Api ca, Kaccāna, tiņņhatu pubbanto tiņņhatu aparanto. Etu vi¤¤å puriso asaņho amāyāvã ujjujātiko: Aham anusāsāmi, ahaü dhammaü desemi; yathānusiņņhaü tathā paņipajjamāno na cirass' eva sāma¤ ¤eva ¤assati sāmaü dakkhãti. Evaü kira sammā bandhanā vippamokkho hoti yadidaü avijjābandhanā. Seyyathāpi, Kaccāna, daharo kumāro mando uttānaseyyako kaõņhapa¤camehi bandhanehi baddho assa suttabandhanehi; tassa vuddhim anvāya indriyānaü paripākam anvāya tāni bandhanāni mucceyyuü; so mokkho 'mhãti kho jāneyya no ca bandhanaü;-- evam eva kho, Kaccāna, etu vi¤¤å puriso asaņho amāyāvã ujjujātiko: Ahaü anusāsāmi, ahaü dhammam desemi; yathānusiņņhaü tathā paņipajjamāno na cirass' eva sāma¤ ¤eva ¤assati sāmaü dakkhãti. Evaü kira sammā bandhanā vippamokkho hoti yadidam avijjābandhanā ti. Evaü vutte Vekhanasso paribbājako Bhagavantaü etad avoca:-- Abhikkantaü, bho Gotama, abhikkantaü, bho Gotama, --pe-- upāsakam maü bhavaü Gotamo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatan ti. VEKHANASSASUTTAũ DASAMAũ. PARIBBâJAKAVAGGO TATIYO. #<[page 045]># %< 4. 1. {GHAōäKâRASUTTAũ}. (81) 45>% 81. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Kosalesu cārikaü carati mahatā bhikkhusaüghena saddhiü. Atha kho Bhagavā maggā okkamma a¤¤atarasmiü padese sitaü pātvākāsi. Atha kho āyasmato ânandassa etad ahosi:-- Ko nu kho hetu, ko paccayo Bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraõena Tathāgatā sitaü pātukarontãti. Atha kho āyasmā ânando ekaüsaü cãvaraü katvā yena Bhagavā ten' a¤jalim paõāmetvā Bhagavantaü etad avoca:-- Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo Bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraõena Tathāgatā sitaü pātukarontãti. Bhåtapubbaü, ânanda, imasmiü padese Vebhaëiīgaü nāma gāmanigamo ahosi iddho c' eva phãto ca bahujano ākiõõamanusso. Vebhaëiīgaü kho, ânanda, gāmanigamaü Kassapo bhagavā arahaü sammā-sambuddho upanissāya vihāsi. Idha sudaü, ânanda, Kassapassa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa ārāmo ahosi. Idha sudaü, ânanda, Kassapo bhagavā arahaü sammā-sambuddho nisinnako bhikkhusaüghaü ovadatãti. Atha kho āyasmā ânando catugguõā saüghāņiü pa¤¤āpetvā Bhagavantaü etad avoca:-- Tena hi, bhante, Bhagavā nisãdatu. Evāyaü bhåmippadeso dvãhi arahantehi sammāsambuddhehi paribhutto bhavissatãti. Nisãdi Bhagavā pa¤¤atte āsane. Nisajja kho Bhagavā āyasmantaü ânandaü āmantesi: -- Bhåtapubbaü, ânanda, imasmiü padese Vebhaëiīgaü nāma gāmanigamo ahosi iddho c' eva phãto ca bahujano ākiõõamanusso. Vebhaëiīgaü kho, ânanda, gāmanigamaü Kassapo bhagavā arahaü sammā-sambuddho upanissāya vihāsi. Idha sudaü, ânanda, Kassapassa bhagavato arahato {sammā}-sambuddhassa ārāmo ahosi. Idha sudaü, ânanda, Kassapo bhagavā arahaü sammā-sambuddho nisinnako bhikkhusaüghaü ovadati. #<[page 046]># %<46 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Vebhaëiīge kho, ânanda, gāmanigame Ghaņãkāro nāma kumbhakāro Kassapassa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa upaņņhāko ahosi aggupaņņhāko. Ghaņãkārassa kho, ânanda, kumbhakārassa Jotipālo nāma māõavo sahāyo ahosi piyasahāyo. Atha kho, ânanda, Ghaņãkāro kumbhakāro Jotipālaü māõavaü āmantesi:-- âyāma, samma Jotipāla, Kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü dassanāya upasaükamissāma; sādhusammataü hi me tassa Bhagavato dassanaü arahato sammā-sambuddhassāti. Evaü vutte, ânanda, Jotipālo māõavo Ghaņãkāraü kumbhakāram etad avoca:-- Alaü, samma Ghaņãkāra; kiü pana tena muõķakena samaõakena diņņhenāti? Dutiyam pi kho, ânanda, --pe-- tatiyam pi kho, ânanda, Ghaņãkāro kumbhakāro Jotipālaü māõavaü etad avoca:-- âyāma, samma Jotipāla, Kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü dassanāya upasaükamissāma; sādhusammataü hi me tassa Bhagavato dassanaü arahato sammā-sambuddhassāti. Tatiyaü pi kho, ânanda. Jotipālo māõavo Ghaņãkāraü kumbhakāraü etad avoca:-- Alaü, samma Ghaņãkāra; kiü pana tena muõķakena samaõakena diņņhenāti? Tena hi, samma Jotipāla, sottiü sināniü ādāya nadiü gamissāma sināyitun ti. Evaü sammāti kho, ânanda, Jotipālo māõavo Ghaņãkārassa kumbhakārassa paccassosi. Atha kho, ânanda, Ghaņãkāro ca kumbhakāro Jotipālo ca māõavo sottiü sināniü ādāya nadiü agamaüsu sināyituü. Atha kho, ânanda, Ghaņãkāro kumbhakāro Jotipālaü māõavaü āmantesi:-- Ayaü, samma Jotipāla, Kassapassa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa avidåre ārāmo. âyāma, samma Jotipāla, Kassapaü bhagavantaü arahantaü sammā-sambuddhaü dassanāya upasaükamissāma. Sādhusammatam hi me tassa Bhagavato dassanaü arahato sammā-sambuddhassāti. Evam vutte, ânanda, Jotipālo māõavo Ghaņãkāraü kumbhakāraü etad avoca:-- Alaü, samma Ghaņãkāra, kiü pana tena muõķakena samaõakena diņņhenāti? #<[page 047]># %< 4. 1. {GHAōIKARASUTTAũ}. (81) 47>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Dutiyam pi kho, ânanda, --pe-- tatiyam pi kho, ânanda. Ghaņãkāro kumbhakāro Jotipālaü māõavaü etad avoca:-- Ayaü, samma Jotipāla, Kassapassa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa avidåre ārāmo. âyāma, samma Jotipāla, Kassapaü bhagavantaü arahantaü sammā-sambuddhaü dassanāya upasaükamissāma. Sādhusammataü hi me tassa Bhagavato dassanaü arahato sammā-sambuddhassāti. Tatiyam pi kho, ânanda, Jotipālo māõavo Ghaņãkāraü kumbhakāraü etad avoca:-Alaü. samma Ghaņãkāra, kiü pana tena muõķakena samaõakena diņņhenāti? Atha kho, ânanda, Ghaņãkāro kumbhakāro Jotipālaü māõavaü ovaņņikāya parāmasitvā etad avoca:-- Ayaü, samma Jotipāla, Kassapassa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa avidåre ārāmo. âyāma, samma Jotipāla, Kassapaü bhagavantaü arahantaü sammā-sambuddhaü dassanāya upasaükamissāma. Sādhusammataü hi me tassa Bhagavato dassanaü arahato sammā-sambuddhassāti. Atha kho, ânanda, Jotipālo māõavo ovaņņikaü viniveņhetvā Ghaņãkāraü kumbhakāraü etad avoca:-- Alaü, samma Ghaņãkāra; kiü pana tena muõķakena samaõakena diņņhenāti? Atha kho, ânanda, Ghaņãkāro kumbhakāro Jotilālaü māõavaü sãsanahātaü kesesu parāmasitvā etad avoca:-- Ayaü. samma Jotipāla, Kassapassa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa avidåre ārāmo. Ayāma. samma Jotipāla, Kassapaü bhagavantaü arahantaü sammā-sambuddhaü dassanāya upasaükamissāma. Sādhusammataü hi me tassa Bhagavato dassanaü arahato sammā-sambuddhassāti. Atha kho, ânanda, Jotipālassa māõavassa etad ahosi:-- Acchariyaü vata bho, abbhutaü vata bho. Yatra hi nāmāyaü Ghaņãkāro kumbhakāro ittarajacco samāno amhākaü sãsanahātānaü kesesu parāmasitabbaü ma¤¤issati; na vat' idaü orakaü ma¤¤e bhavissatãti; Ghaņãkāraü kumbhakāraü etad avoca:-- Yāvetadohi pi, samma Ghaņãkārāti. Yāvetadohi pi, samma Jotipāla, tathā hi pana me sādhusammataü tassa Bhagavato dassanaü arahato sammāsambuddhassāti. #<[page 048]># %<48 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tena hi, samma Ghaņãkāra, mu¤ca; gamissāmāti. Atha kho, ânanda, Ghaņãkāro ca kumbhakāro Jotipālo ca māõavo yena Kassapo bhagavā arahaü sammā-sambuddho ten' upasaükamiüsu. Upasaükamitvā Ghaņãkāro kumbhakāro Kassapaü bhagavantaü arahantaü sammā-sambuddhaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Jotipālo pana māõavo Kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho, ânanda, Ghaņãkāro kumbhakāro Kassapaü bhagavantaü arahantaü sammā-sambuddhaü etad avoca:-- Ayaü me, bhante, Jotipālo māõavo sahāyo piyasahāyo; imassa Bhagavā dhammaü desetåti. Atha kho, ânanda, Kassapo bhagavā arahaü sammā-sambuddho Ghaņãkāra¤ ca kumbhakāraü Jotipāla¤ ca māõavaü dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaüsesi. Atha kho, ânanda, Ghaņãkāro ca kumbhakāro Jotipālo ca māõavo Kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaüsitā Kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāy' āsanā Kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkamiüsu. Atha kho, ânanda, Jotipālo māõavo Ghaņãkāraü kumbhakāraü etad avoca:-- Imaü nu tvaü, samma Ghaņãkāra, dhammaü suõanto, atha ca pana na agārasmā anagāriyaü pabbajasãti? Nanu maü, samma Jotipāla, jānāsi: Andhe jiõõe mātāpitaro posemãti? Tena hi, samma Ghaņãkāra, ahaü agārasmā anāgariyaü pabbajissāmãti. Atha kho, ânanda, Ghaņãkāro ca kumbhakāro Jotipālo ca māõavo yena Kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho ten' upasaükamiüsu; #<[page 049]># %< 4.1. GHAōäKâRASUTTAũ. (81) 49>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ upasaükamitvā Kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinno kho, ânanda, Ghaņãkāro kumbhakāro Kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü etad avoca:-- Ayaü me, bhante, Jotipālo māõavo sahāyo piyasahāyo. Imaü Bhagavā pabbājetåti. Alattha kho, ânanda, Jotipālo māõavo Kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaü alattha upasampadaü. Atha kho, ânanda, Kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho aciråpasampanne Jotipāle māõave addhamāsåpasampanne Vebhaëiīge yathābhirantaü viharitvā yena Bārāõasã tena cārikaü pakkāmi; anupubbena cārikaü caramāno yena Bārāõasã tad avasari. Tatra sudaü, ânanda, Kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho Bārāõasiyaü viharati Isipatane Migadāye. Assosi kho, ânanda, Kikã Kāsirājā: Kassapo kira bhagavā arahaü sammāsambuddho Bārāõasiü anuppatto Bārāõasiyaü viharati Isipatane Migadāye ti. Atha kho, ânanda, Kikã Kāsirājā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraü yānaü abhiråhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi Bārāõasiyā niyyāsi mahatā rājānubhāvena Kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü dassanāya; yāvatikā yānassa bhåmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko va yena Kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho ten' upasaükami; upasaükamitvā Kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho, ânanda, Kikiü Kāsirājānaü Kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho dhammãyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaüsesi. Atha kho, ânanda, Kikã Kāsirājā Kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammiyā kathāya sandassito samādapito sammuttejito sampahaüsito Kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü etad avoca:-- #<[page 050]># %<50 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% Adhivāsetu me, bhante, Bhagavā svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhusaüghenāti. Adhivāsesi kho, ânanda, Kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho tuõhãbhāvena. Atha kho, {ânanda}, Kikã Kāsirājā Kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa adhivāsanaü viditvā uņņhāy' āsanā Kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. Atha kho, ânanda, Kikã Kāsirājā tassā rattiyā accayena sake nivesane paõãtaü khādanãyaü bhojanãyaü paņiyādāpetvā paõķumuņikassa sālino vicitakāëakaü anekasåpaü anekabya¤janaü Kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa kālaü ārocāpesi: Kālo, bhante, niņņhitaü bhattan ti. Atha kho, ânanda, Kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena Kikissa Kāsira¤¤o nivesanaü ten' upasaükami; upasaükamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi saddhiü bhikkhusaüghena. Atha kho, ânanda, Kikã Kāsirājā buddhapamukhaü bhikkhusaüghaü paõãtena khādanãyena bhojanãyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho, ânanda, Kikã Kāsirājā Kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü bhuttāviü onãtapattapāõiü a¤¤ataraü nãcaü āsanaü gahetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho, ânanda, Kikã Kāsirājā Kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü etad avoca:-- Adhivāsetu me, bhante, Bhagavā Bārāõasiyaü vassāvāsaü, evaråpaü saüghassa upaņņhānaü bhavissatãti. Alaü, mahārāja, adhivuttho me vassāvāso ti. Dutiyam pi kho, ânanda, --pe-- tatiyam pi kho, ânanda, Kikã Kāsirājā Kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü etad avoca:-- Adhivāsetu me, bhante, Bhagavā Bārāõasiyaü vassāvāsaü, evaråpaü saüghassa upaņņhānaü bhavissatãti. Alaü, mahārāja; adhivuttho me vassāvāso ti. Atha kho, ânanda, Kikissa Kāsira¤¤o: Na me Kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho adhivāseti Bārāõasiyaü vassāvāsan ti, #<[page 051]># %< 4. 1. GHAōäKâRASUTTAũ (81). 51>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ahu-d-eva a¤¤athattaü ahu domanassaü. Atha kho, ânanda, Kikã Kāsirājā Kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü etad avoca:-- Atthi nu te, bhante, a¤¤o koci mayā upaņņhākataro ti? Atthi, mahārāja, {Vebhaëiīgaü} nāma gāmanigamo; tattha Ghaņãkāro nāma kumbhakāro; so me upaņņhāko aggupaņņhāko. Tuyhaü kho pana, mahārāja: Na me Kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho adhivāseti Bārāõasiyaü vassāvāsan ti atthi a¤¤athattaü atthi domanassaü; tayidaü Ghaņãkāre kumbhakāre na 'tthi na ca bhavissati. Ghaņãkāro kho, mahārāja, kumbhakāro buddhaü saraõaü gato dhammaü saraõaü gato saüghaü saraõaü gato. Ghaņãkaro kho, mahārāja, kumbhakāro pāõātipātā paņivirato adinnādānā paņivirato kāmesu micchācārā paņivirato musāvādā paņivirato surāmerayamajjapamādaņņhānā paņivirato. Ghaņãkāro kho mahārāja, kumbhakāro buddhe aveccappasādena samannāgato, dhamme -- pe -- saüghe, ariyakantehi sãlehi samannāgato. Ghaņãkāro kho, mahārāja, kumbhakāro dukkhe nikkaīkho dukkhasamudaye nikkaīkho dukkhanirodhe nikkaīkho dukkhanirodhagāminiyā paņipadāya nikkaīkho. Ghaņãkāro kho, mahārāja, kumbhakāro ekabhattiko brahmacārã sãlavā kalyāõadhammo. Ghaņãkāro kho, mahārāja, kumbhakāro nikkhittamaõisuvaõõo apetajātaråparajato. Ghaņãkāro kho, mahārāja, kumbhakāro na musalena na sahatthā paņhaviü khanati. Yaü hoti kålapaluggaü vā måsikukkuro vā taü kāmena āharitvā bhājanaü karitvā evam āha:-- Ettha yo icchati taõķulapabhivattāni vā mugga. pabhivattāni vā kāëāyapabhivattāni vā nikkhipitvā yaü icchati taü haratåti. Ghaņãkāro kho, mahārāja, kumbhakāro andhe jiõõe mātāpitaro poseti. #<[page 052]># %<52 II. MAJJHIMAPAööâSAũ>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ghaņãkāro kho, mahārāja, kumbhakāro pa¤cannaü {orambhāgiyānaü} saüyojanānaü parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā. Ekam idāhaü, mahārāja, samayaü Vebhaëiīge gāmanigame viharāmi. Atha khvāhaü, mahārāja, pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena Ghaņãkārassa kumbhakārassa mātāpitaro ten upasaükamiü, upasaükamitvā Ghaņãkārassa kumbhakārassa mātāpitaro etad avocaü:-- Handa ko nu kho ayaü bhaggavo gato ti? -- Nikkhanto kho te, bhante, upaņņhāko: ato kumbhiyā odanaü gahetvā pariyogā såpaü gahetvā paribhu¤jāti. -- Atha khvāhaü, mahārāja, kumbhiyā odanaü gahetvā pariyogā såpaü gahetvā paribhu¤jitvā uņņhāy' āsanā pakkāmiü. Atha kho, mahārāja, Ghaņãkāro kumbhakāro yena mātāpitaro ten' upasaükami, upasaükamitvā mātāpitaro etad avoca:-- Ko kumbhiyā odanaü gahetvā pariyogā såpaü gahetvā paribhu¤jitvā uņņhāy' āsanā pakkanto ti? -- Kassapo, tāta, bhagavā arahaü sammāsambuddho kumbhiyā odanaü gahetvā pariyogā såpaü gahetvā paribhu¤jitvā uņņhāy' āsanā pakkanto ti. -- Atha kho, mahārāja, Ghaņãkārassa kumbhakārassa etad ahosi:-Lābhā vata me suladdhaü vata me yassa me Kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho evaü abhivissattho ti. Atha kho, mahārāja, Ghaņãkāraü kumbhakāraü addhamāsaü pãtisukhaü na vijahi sattāhaü mātāpitunnaü. Ekam idāhaü, mahārāja, samayaü tatth' eva Vebhaëiīge gāmanigame viharāmi. Atha khvāhaü, mahārāja, pubbaõhāsamayam nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena Ghaņãkārassa kumbhakārassa mātāpitaro ten' upasaükamiü, upasaükamitvā Ghaņãkārassa kumbhakārassa mātāpitaro etad avocaü:-Handa ko nu kho ayaü bhaggavo gato ti? -- Nikkhanto kho te, bhante, upaņņhāko; ato kaëopiyā kummāsaü gahetvā pariyogā såpaü gahetvā paribhu¤jāti. -- Atha khvāhaü, mahārāja, kaëopiyā kummāsaü gahetvā pariyogā såpaü gahetvā paribhu¤jitvā uņņhāy' āsanā pakkāmiü. #<[page 053]># %< 4.1. GHAōäKâRASUTTAũ (81). 53>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Atha kho, mahārāja, Ghaņãkaro kumbhakāro yena mātāpitaro ten' upasaükami, upasaükamitvā mātāpitaro etad avoca:-- Ko kaëopiyā kummāsaü gahetvā pariyogā såpaü gahetvā paribhu¤jitvā uņņhāy āsanā pakkanto ti? -- Kassapo, tāta, bhagavā arahaü sammāsambuddho kaëopiyā kummāsaü gahetvā pariyogā såpaü gahetvā paribhu¤jitvā uņņhāy' āsanā pakkanto ti. -- Atha kho, mahārāja, Ghaņãkārassa kumbhakārassa etad ahosi:-- Lābhā vata me suladdhaü vata me yassa me Kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho evaü abhivissattho ti. Atha kho, mahārāja, Ghaņãkāraü kumbhakāraü addhamāsaü pãtisukhaü na vijahi sattāhaü mātāpitunnaü. Ekam idāhaü, mahārāja, samayaü tatth' eva Vebhaëiīge gāmanigame viharāmi. Tena kho pana samayena kuņã ovassati. Atha khvāhaü, mahārāja, bhikkhå āmantesiü:-- Gacchatha. bhikkhave, Ghaņãkārassa kumbhakārassa nivesane tiõam jānathāti. Evaü vutte, mahārāja, bhikkhå maü etad avocuü: -- Na 'tthi kho, bhante, Ghaņãkārassa kumbhakārassa nivesane tiõaü; atthi ca khvāssa āvesanaü tiõacchadanan ti. Gacchatha, bhikkhave, Ghaņãkārassa kumbhakārassa āvesanaü uttiõaü karothāti. Atha kho te, mahārāja, bhikkhå Ghaņãkārassa kumbhakārassa āvesanaü uttiõam akaüsu. Atha kho, mahārāja, Ghaņãkārassa kumbhakārassa mātāpitaro bhikkhå etad avocuü: Ke āvesanaü uttiõaü karotãti? -Bhikkhå: Bhagini, Kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa kuņã ovassatãti. -- Haratha, bhante, haratha bhadramukhā ti. Atha kho, mahārāja, Ghaņãkāro kumbhakāro yena mātāpitaro ten upasaükami, upasaükamitvā mātāpitaro etad avoca:-- Ke āvesanaü uttiõaü akaüsåti? -- Bhikkhå, tāta: Kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa kuņã ovassatãti. Atha kho, mahārāja, Ghaņãkārassa kumbhakārassa etad ahosi:-- Lābhā vata me, suladdhaü vata me. yassa me Kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho evaü abhivissattho ti. Atha kho, mahārāja, Ghaņãkāraü kumbhakāraü addhamāsaü pãtisukhaü na vijahi sattāhaü mātāpitunnaü. #<[page 054]># %<54 II. {MAJJHIMAPAööâSAũ}.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Atha kho taü, mahārāja, āvesanaü sabbaü temāsaü ākāsacchadanaü aņņhāsi na cātivassi. Evaråpo ca, mahārāja, Ghaņãkāro kumbhakāro ti. Lābhā, bhante, Ghaņãkārassa kumbhakārassa, suladdhaü lābhā, bhante, Ghaņãkārassa kumbhakārassa yassa Bhagavā evaü abhivissattho ti. Atha kho, ânanda, Kikã Kāsirājā Ghaņãkārassa kumbhakārassa pa¤camattāni taõķulavāhasatāni pāhesi paõķumuņikassa sālino tadåpiya¤ ca såpeyyaü. Atha kho te, ânanda, rājapurisā Ghaņãkāraü kumbhakāraü upasaükamitvā etad avocuü:-- Imāni te, bhante, pa¤camattāni taõķulavāhasatāni Kikinā Kāsirājena pahitāni paõķumuņikassa sālino tadåpiyan ca såpeyyaü, tāni, bhante, patigaõhātåti. Rājā kho bahukicco bahukaraõãyo: Alaü me ra¤¤o va hotåti. Siyā kho pana te, ânanda, evam assa: A¤¤o nåna tena samayena Jotipālo māõavo ahosãti. Na kho pan' etaü, ânanda, evaü daņņhabbaü. Ahaü tena samayena Jotipālo māõavo ahosin ti. Idam avoca Bhagavā. Attamano āyasmā ânando Bhagavato bhāsitaü abhinandãti. GHAōäKâRA-SUTTAũ PAōHAMAũ. 82. Evam me sutam. Ekaü samayaü Bhagavā Kuråsu cārikaü caramāno mahatā bhikkhusaüghena saddhiü yena Thullakoņņhitaü nāma Kurånaü nigamo tad avasari. Assosuü kho Thullakoņņhitakā brāhmaõagahapatikā:-- Samaõo khalu bho Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Kuråsu cārikaü caramāno mahatā bhikkhusaüghena saddhiü Thullakoņņhitaü anuppatto. #<[page 055]># %< 4.2. {RAōōHAPâLASUTTAũ} (82). 55>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Taü kho pana bhavantaü Gotamaü evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato -- iti pi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü buddho bhagavā ti. So imaü lokaü sadevakaü samārakaü sabrahmakaü sassamaõabrāhmaõiü pajam sadevamanussaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedeti. So dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhe kalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü savya¤janaü, kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti. Sādhu kho pana tathāråpānaü arahataü dassanaü hotãti. Atha kho Thullakoņņhitakā brāhmaõagahapatikā yena Bhagavā ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā app' ekacce Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü {nisãdiüsu}, app' ekacce Bhagavatā saddhiü sammodiüsu sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdiüsu, app' ekacce yena Bhagavā ten' a¤jalim paõāmetvā ekamantaü nisãdiüsu, app' ekacce Bhagavato santike nāmagottaü sāvetvā ekamantaü nisãdiüsu, app' ekacce tuõhãbhåtā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinne kho Thullakoņņhitake brāhmaõagahapatike Bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaüsesi. Tena kho pana samayena Raņņhapālo nāma kulaputto tasmiü yeva Thullakoņņhite aggakulikassa putto tissaü parisāyaü nisinno hoti. Atha kho Raņņhapālassa kulaputtassa etad ahosi:-- Yathā yathā khvāhaü Bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi, nayidaü sukaraü agāraü ajjhāvasatā ekantaparipuõõaü ekantaparisuddhaü saükhalikhitaü brahmacariyaü carituü; yannånāhaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyyan ti. Atha kho Thullakoņņhitakā brāhmaõagahapatikā Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaüsitā Bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāy' āsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkamiüsu. #<[page 056]># %<56 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Atha kho Raņņhapālo kulaputto acirapakkantesu Thullakoņņhitakesu brāhmaõagahapatikesu yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Raņņhapālo kulaputto Bhagavantaü etad avoca:-- Yathā yathā 'haü, bhante, Bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi, nayidaü sukaraü agāraü ajjhāvasatā ekantaparipuõõaü ekantaparisuddhaü saükhalikhitaü brahmacariyaü carituü. Icchām' ahaü, bhante, kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajituü. Labheyyāhaü, bhante, Bhagavato santike pabbajjaü, labheyyaü upasampadan ti. Anu¤¤āto si pana tvaü, Raņņhapāla, mātāpitåhi agārasmā anagāriyaü pabbajjāyāti? Na kho ahaü, bhante, anu¤¤āto mātāpitåhi agārasmā anagāriyaü pabbajjāyāti. Na kho, Raņņhapāla, Tathāgatā ananu¤¤ātaü mātāpitåhi pabbājentãti. Svāhaü, bhante, tathā karissāmi yathā maü mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaü pabbajjāyāti. Atha kho Raņņhapālo kulaputto uņņhāy' āsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā yena mātāpitaro ten' upasaükami, upasaükamitvā mātāpitaro etad avoca:-- Ammatātā, yathā yathā 'haü Bhagavatā dhammam desitaü ājānāmi, nayidaü sukaraü agāraü ajjhāvasatā ekantaparipuõõaü ekantaparisuddhaü saükhalikhitaü brahmacariyaü carituü; icchām' ahaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü {pabbajjuü}. Anujānātha maü agārasmā anagāriyaü pabbajjāyāti. Evaü vutte Raņņhapālassa kulaputtassa mātāpitaro Raņņhapālaü kulaputtaü etad avocuü:-- Tvaü kho, tāta Ratthapāla, amhākaü ekaputtako piyo manāpo sukhe ņhito sukhaparibhato; na tvaü, tāta Raņņhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. [Ehi tvaü, tāta Raņņhapāla, bhu¤ja ca piva ca {parivārehi} ca, #<[page 057]># %< 4. 2. RAōōHAPâLASUTTAũ (82). 57>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ bhu¤janto pivanto {parivārento} kāme paribhu¤janto pu¤¤āni karonto abhiramassu. Na taü mayaü anujānāma agārasmā anagāriyaü pabbajjāya]; maraõena pi te mayaü akāmakā vinā bhavissāma. Kiü pana mayaü taü jãvantaü anujānissāma agārasmā anagāriyaü pabbajjāyāti? Dutiyam pi kho --pe-- tatiyaü pi kho Raņņhapālo kulaputto mātāpitaro etad avoca:-- Ammatātā, yathā yathā 'haü Bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi, nayidaü sukaraü agāraü ajjhāvasatā ekantaparipuõõaü ekantaparisuddhaü saükhalikhitaü brahmacariyaü carituü; icchām' ahaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajituü. Anujānātha maü agārasmā anagāriyaü pabbajjāyāti. Tatiyam pi kho Raņņhapālassa kulaputtassa mātāpitaro Raņņhapālaü kulaputtaü etad avocuü: -- Tvaü kho, tāta Raņņhapāla, amhākaü ekaputtako piyo manāpo sukhe ņhito sukhaparibhato; na tvaü, tāta Raņņhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Ehi tvaü, tāta Raņņhapāla, bhu¤ja ca piva ca paricārehi ca, bhu¤janto pivanto paricārento kāme paribhu¤janto pu¤¤āni karonto abhiramassu. Na taü mayaü anujānāma agārasmā {anagāriyaü} pabbajjāya, maraõena pi te mayaü akāmakā vinā bhavissāma. Kiü pana mayaü taü jãvantaü anujānissāma agārasmā anagāriyaü pabbajjāyāti? Atha kho Raņņhapālo kulaputto mātāpitåsu pabbajjaü alabhamāno tatth' eva anantarahitāya bhåmiyā nipajji: Idh' eva me maraõaü bhavissati pabbajjā vā ti. #<[page 058]># %<58 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% Atha kho Raņņhapālassa kulaputtassa mātāpitaro Raņņhapālaü kulaputtaü etad avocuü:-- Tvaü kho, tāta Raņņhapāla, amhākaü ekaputtako piyo manāpo sukhe ņhito sukhaparibhato; na tvaü, tāta Raņņhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uņņhehi, tāta Raņņhapāla, bhu¤ja ca piva ca paricārehi ca, bhu¤janto pivanto paricārento kāme paribhu¤janto pu¤¤āni karonto abhiramassu. Na taü mayaü anujānāma agārasmā anagāriyaü pabbajjāya, maraõena pi te mayaü akāmakā vinā bhavissāma. Kiü pana taü jãvantaü anujānissāma agārasmā anagāriyaü pabbajjāyāti? Evaü vutte Raņņhapālo kulaputto tuõhã ahosi. Dutiyam pi kho --pe-- tatiyam pi kho Raņņhapālassa kulaputtassa mātāpitaro Raņņhapālaü kulaputtaü etad avocuü:-- Tvaü kho, tāta Raņņhapāla, amhākaü ekaputtako piyo manāpo sukhe ņhito sukhaparibhato; na tvaü, tāta Raņņhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uņņhehi, tāta Raņņhapāla, bhu¤ja ca piva ca paricārehi ca, bhu¤janto pivanto paricārento kāme paribhu¤janto pu¤¤āni karonto abhiramassu. Na taü mayaü anujānāma agārasmā anagāriyaü pabbajjāya, maraõena pi te mayaü akāmakā vinā bhavissāma. Kiü pana mayaü taü jãvantaü anujānissāma agārasmā anagāriyaü pabbajjāyāti? Tatiyam pi kho Raņņhapālo kulaputto tuõhã ahosi. [Atha kho Raņņhapālassa kulaputtassa mātāpitaro yena Raņņhapālassa kulaputtassa sahāyakā ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā Raņņhapālassa kulaputtassa sahāyake etad avocuü:-- Eso, tātā, Raņņhapālo kulaputto anantarahitāya bhåmiyā nipanno: Idh' eva me maraõaü bhavissati pabbajjā vā ti. Ehi, tātā, yena Raņņhapālo kulaputto ten' upasaükamatha, upasaükamitvā Raņņhapālaü kulaputtaü evaü vadetha:-- Tvaü kho, samma Raņņhapāla, mātāpitunnaü ekaputtako piyo manāpo sukhe ņhito sukhaparibhato; na tvaü, samma Raņņhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uņņhehi, samma Raņņhapāla, bhu¤ja ca piva ca paricārehi ca, bhu¤janto pivanto paricārento kāme paribhu¤janto pu¤¤āni karonto abhiramassu. Na taü mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaü pabbajjāya, maraõena pi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. #<[page 059]># %< 4.2. RAōōHAPâLASUTTAũ (82). 59>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Kiü pana te taü jãvantaü anujānissanti agārasmā anagāriyaü pabbajjāyāti? ] Atha kho Raņņhapālassa kulaputtassa sahāyakā [Raņņhapālassa kulaputtassa mātāpitunnaü paņisutvā] yena Raņņhapālo kulaputto ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā Raņņhapālaü kulaputtaü etad avocuü:-- Tvaü kho, samma Raņņhapāla, mātāpitunnaü ekaputtako piyo manāpo sukhe ņhito sukhaparibhato; na tvaü, samma Raņņhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uņņhehi, samma Raņņhapāla, bhu¤ja ca piva ca paricārehi ca, bhu¤janto pivanto paricārento kāme paribhu¤janto pu¤¤āni karonto abhiramassu; na taü mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaü pabbajjāya, maraõena pi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. Kiü pana te taü jãvantaü anujānissanti {agārasmā} anagāriyaü pabbajjāyāti? Evaü vutte Raņņhapālo kulaputto tuõhã ahosi. Dutiyam pi kho --pe-tatiyam pi kho Raņņhapālassa kulaputtassa sahāyakā Raņņhapālaü kulaputtaü etad avocuü:-- Tvaü kho, samma Raņņhapāla, mātāpitunnaü ekaputtako piyo manāpo sukhe ņhito sukhaparibhato; na tvaü, samma Raņņhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uņņhehi, samma Raņņhapāla, bhu¤ja ca piva ca paricārehi ca, bhu¤janto pivanto paricārento kāme paribhu¤janto pu¤¤āni karonto abhiramassu; na taü mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaü pabbajjāya, maraõena pi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti. Kiü pana te taü jãvantaü anujānissanti agārasmā anagāriyaü pabbajjāyāti? Tatiyam pi kho Raņņhapālo kulaputto tuõhã ahosi. Atho kho Raņņhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena Raņņhapālassa kulaputtassa mātāpitaro ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā Raņņhapālassa kulaputtassa mātāpitaro etad avocuü:-- Ammatātā, eso Raņņhapālo kulaputto tatth' eva anantarahitāya bhåmiyā nipanno Idh' eva me maraõaü bhavissati pabbajjā vā ti; #<[page 060]># %<60 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sace tumhe Raņņhapālaü kulaputtaü nānujānissatha agārasmā anagāriyaü pabbajjāya, tatth' eva maraõaü āgamissati. Sace pana tumhe Raņņhapālaü kulaputtaü anujānissatha agārasmā anagāriyaü pabbajjāya, pabbajitaü pi naü dakkhissatha; sace Raņņhapālo kulaputto nābhiramissati agārasmā anagāriyaü pabbajjāya, kā tassa a¤¤ā gati bhavissati? Idh' eva paccāgamissati. Anujānātha Raņņhapālaü kulaputtaü agārasmā anagāriyaü pabbajjāyāti. Anujānāma, tātā, Raņņhapālaü kulaputtaü agārasmā anagāriyaü pabbajjāya, pabbajitena ca pana mātāpitaro uddassetabbā ti. Atha kho Raņņhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena Raņņhapālo kulaputto ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā Raņņhapālaü kulaputtaü etad avocuü:-- [Tvaü kho, samma Raņņhapāla, mātāpitunnaü ekaputtako piyo manāpo sukhe ņhito sukhaparibhato; na tvaü, samma Raņņhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uņņhehi bhu¤ja ca piva ca paricārehi ca, bhu¤janto pivanto paricārento kāme paribhu¤janto pu¤¤āni karonto abhiramassu]. Anu¤¤āto si mātāpitåhi agārasmā anagāriyaü pabbajjāya, pabbajitena ca pana te mātāpitaro uddassetabbā ti. Atha kho Raņņhapālo kulaputto uņņhahitvā balaü gahetvā yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Raņņhapālo kulaputto Bhagavantaü etad avoca:-Anu¤¤āto ahaü, bhante, mātāpitåhi agārasmā anagāriyaü pabbajjāya; pabbājetu maü Bhagavā ti. Alattha kho Raņņhapālo kulaputto Bhagavato santike pabbajjaü, alattha upasampadaü. Atha kho Bhagavā aciråpasampanne āyasmante Raņņhapāle addhamāsåpasampanne Thullakoņņhite yathā 'bhirantaü viharitvā yena Sāvatthi tena cārikaü pakkāmi, anupubbena cārikaü caramāno yena Sāvatthi tad avasari. Tatra sudaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. #<[page 061]># %< 4. 2. RAōōHAPâLASUTTAũ (82). 61>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Atha kho āyasmā Raņņhapālo eko våpakaņņho appamatto ātāpã pahitatto viharanto na cirass' eva yass' aņņhāya kulaputtā sammad-eva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tad anuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņhe va dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihāsi; Khãõā jāti vusitaü brahmacariyaü kataü karaõãyaü nāparaü itthattāyāti abbha¤¤āsi. A¤¤ataro kho pan' āyasmā Raņņhapālo arahataü ahosi. Atha kho āyasmā Raņņhapālo yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā Raņņhapālo Bhagavantaü etad avoca:-- Icchām' ahaü, bhante, mātāpitaro uddassetuü, sace maü Bhagavā anujānātãti. Atha kho Bhagavā āyasmato Raņņhapālassa cetasā cetoparivitakkaü manasākāsi. Yadā Bhagavā a¤¤āsi: Abhabbo kho Raņņhapālo kulaputto sikkhaü paccakkhāya hãnāy' āvattitun ti, atha kho Bhagavā āyasmantaü Raņņhapālaü etad avoca:-- Yassa dāni tvaü, Raņņhapāla, kālam ma¤¤asãti. Atha kho āyasmā Raņņhapālo uņņhāy' āsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā senāsanaü saüsāmetvā pattacãvaraü ādāya yena Thullakoņņhitaü tena cārikaü pakkāmi, anupubbena cārikaü caramāno yena Thullakoņņhitaü tad avasari. Tatra sudaü āyasmā Raņņhapālo Thullakoņņhite viharati ra¤¤o Koravyassa migācãre. Atha kho āyasmā Raņņhapālo pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya Thullakoņņhitaü piõķāya pāvisi; Thullakoņņhite sapadānaü piõķāya caramāno yena sakapitu nivesanaü ten' upasaükami. Tena kho pana samayena āyasmato Raņņhapālassa pitā majjhimāya dvārasālāya ullikhāpeti. Addasā kho āyasmato Raņņhapālassa pitā āyasmantaü Raņņhapālaü dårato va āgacchantaü, disvāna etad avoca:-- Imehi muõķakehi samaõakehi amhākaü ekaputtako piyo manāpo pabbājito ti. #<[page 062]># %<62 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Atha kho āyasmā Raņņhapālo sakapitu nivesane n' eva dānaü alattha na paccakkhānaü, a¤¤adatthu akkosam eva alattha. Tena kho pana samayena āyasmato Raņņhapālassa ¤ātidāsã ābhidosikaü kummāsaü chaķķetukāmā hoti. Atha kho āyasmā Raņņhapālo taü ¤ātidāsiü etad avoca:-- Sace taü, bhagini, chaķķanãyadhammaü, idha me patte ākirāti. Atha kho āyasmato Raņņhapālassa ¤ātidāsã taü ābhidosikaü kummāsaü āyasmato Raņņhapālassa patte ākirantã hatthāna¤ ca pādāna¤ ca sarassa ca nimittaü aggahesi. Atha kho āyasmato Raņņhapālassa ¤ātidāsã yen' āyasmato Raņņhapālassa mātā ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmato Raņņhapālassa mātaraü etad avoca:-- Yagghe 'yye jāneyyāsi, ayyaputto Raņņhapālo anuppatto ti. Sace je saccaü vadasi, a-dāsã bhavasãti. Atha kho āyasmato Raņņhapālassa mātā yen' āyasmato Raņņhapālassa pitā ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmato Raņņhapālassa pitaraü etad avoca:-- Yagghe, gahapati, jāneyyāsi Raņņhapālo kira kulaputto anuppatto ti? Tena kho pana samayena āyasmā Raņņhapālo taü ābhidosikaü kummāsaü a¤¤ataraü kuķķaü nissāya paribhu¤jati. Atha kho āyasmato Raņņhapālassa pitā yen' āyasmā Raņņhapālo ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmantaü Raņņhapālaü etad avoca:-- Atthi nāma, tāta Raņņhapāla, ābhidosikaü kummāsaü paribhu¤jissasi? Nanu, tāta Raņņhapāla, sakaü gehaü gantabban ti? Kuto no, gahapati, amhākaü gehaü agārasmā anagāriyaü pabbajitānaü? Anāgārā mayaü, gahapati; agamamhā kho te, #<[page 063]># %< 4. 2. RAōōHAPâLASUTTAũ (82). 63>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ gahapati, gehaü; tattha n' eva dānaü alatthamha na paccakkhānaü, a¤¤adatthu akkosaü eva alatthamhāti. Ehi, tāta Raņņhapāla, gharaü gamissāmāti. Alaü, gahapati; katam me ajjha bhattakiccan ti. Tena hi, tāta Raņņhapāla, adhivāsehi svātanāya bhattan ti. Adhivāsesi kho āyasmā Raņņhapālo tuõhãbhāvena. Atha kho āyasmato Raņņhapālassa pitā āyasmato Raņņhapālassa adhivāsanaü viditvā yena sakaü nivesanaü ten' upasaükami, upasaükamitvā mahantaü hira¤¤asuvaõõassa pu¤jaü kārāpetvā kila¤jehi paņicchādāpetvā āyasmato Raņņhapālassa purāõadåtiyike āmantesi:-- Etha tumhe vadhuke yena alaīkārena alaīkatā pubbe Raņņhapālassa kulaputtassa piyā 'hotha manāpā, tena alaīkārena alaīkarothāti. Atha kho āyasmato Raņņhapālassa pitā tassā rattiyā accayena sake nivesane paõãtaü {khādanãyaü} bhojanãyaü paņiyādāpetvā āyasmato Raņņhapālassa kālaü ārocesi -- Kālo, tāta Raņņhapāla, niņņhitaü bhattan ti. Atha kho āyasmā Raņņhapālo pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena sakapitu nivesanaü ten' upasaükami, upasaükamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Atha kho āyasmato Raņņhapālassa pitā taü hira¤¤asuvaõõassa pu¤jaü vivarāpetvā āyasmantaü Raņņhapālaü etad avoca:-- Idan te, tāta Raņņhapāla, mattikaü dhanaü, a¤¤aü pettikaü, a¤¤aü pitāmahaü; sakkā, tātā Raņņhapāla, bhoge ca bhu¤jituü pu¤¤āni ca kātuü. Ehi tvaü, tāta Raņņhapāla, #<[page 064]># %<64 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sikkhaü paccakkhāya hãnāy' āvattitvā bhoge bhu¤jassu pu¤¤āni ca karohãti. Sace kho me tvaü, gahapati, vacanaü kareyyāsi, imaü hira¤¤asuvaõõassa pu¤jaü sakaņesu āropetvā nibbāhāpetvā majjhe Gaīgāya nadiyā sote opilāpeyyāsi. Taü kissa hetu? Uppajjissanti hi te, gahapati, tatonidānaü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti. Atha kho āyasmato Raņņhapālassa purāõadåtiyikā paccekapādesu gahetvā āyasmantaü Raņņhapālaü etad avocuü: -- Kãdisā nāma tā, ayyaputtaka, accharāyo, yāsaü tvaü hetu brahmacariyaü carasãti? Na kho mayaü, bhagini, accharānaü hetu brahmacariyaü carāmāti. `Bhagini' -vādena no ayyaputto Raņņhapālo samudācaratãti tatth' eva mucchitā papatiüsu. Atha kho āyasmā Raņņhapālo pitaraü etad avoca:-Sace, gahapati, bhojanaü dātabbaü, detha; mā no viheņhethāti. Bhu¤ja, tāta Raņņhapāla, niņņhitaü bhattan ti. Atha kho āyasmato Raņņhapālassa pitā āyasmantaü Raņņhapālaü paõãtena khādanãyena bhojanãyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho āyasmā Raņņhapālo bhuttāvã onãtapattapāõã ņhitako va imā {gāthā} abhāsi:-- Passa cittakataü bimbaü arukāyaü samussitaü āturaü bahusaükappaü, yassa na 'tthi dhuvaü ņhiti. Passa cittakataü råpaü maõinā kuõķalena ca, aņņhita¤cena onaddhaü saha vatthehi sobhati. Alattakakatā pādā mukhaü cuõõakamakkhitaü alaü bālassa mohāya no ca pāragavesino. #<[page 065]># %< 4. 2. RAōōHAPâLASUTTAũ (82). 65>% Aņņhapādakatā kesā nettā a¤janamakkhitā alaü bālassa mohāya no ca pāragavesino A¤janã 'va navā cittā påtikāyo alaīkato alaü bālassa mohāya no ca pāragavesino. Odahã migavo pāsam; nāsadā vākaraü migo; bhutvā nivāpaü gacchāma kandante migabandhake ti. Atha kho āyasmā Raņņhapālo ņhitako va imā gāthā bhāsitvā yena ra¤¤o Koravyassa migācãraü ten' {upasaükami}, upasaükamitvā a¤¤atarasmiü rukkhamåle divāvihāraü nisãdi. Atha kho rājā Koravyo migavaü āmantesi:-- Sodhehi, samma migava, migācãraü uyyānabhåmiü, gacchāma subhåmiü dassanāyāti. Evaü devāti kho migavo ra¤¤o Koravyassa paņisutvā migācãraü sodhento addasa āyasmantaü Raņņhapālaü a¤¤atarasmiü rukkhamåle divāvihāraü nisinnaü; disvāna yena rājā Koravyo ten' upasaükami, upasaükamitvā rājānaü Koravyaü etad avoca:-- Suddhaü kho, deva, migācãraü; atthi c' ettha Raņņhapālo nāma kulaputto imasmiü yeva Thullakoņņhite aggakulikassa putto yassa tvaü abhiõhaü kittayamāno ahosi so a¤¤atarasmiü rukkhamåle divāvihāraü nisinno ti. Tena hi, samma migava, alaü dān' ajja uyyānabhåmiyā, tam eva dāni mayaü bhavantaü Raņņhapālaü payirupāsissāmāti. Atha kho rājā Koravyo: Yaü tattha khādanãyaü bhojanãyaü paņiyattaü taü sabbaü vissajjethāti vatvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraü yānaü abhiråhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi Thullakoņņhitamhā niyyāsi mahaccarājānubhāvena āyasmantaü Raņņhapālaü dassanāya. Yāvatikā yānassa bhåmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko va ussaņāya ussaņāya parisāya yen' āyasmā Raņņhapālo ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmatā Raņņhapālena saddhiü sammodi sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü aņņhāsi. #<[page 066]># %<66 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ekamantaü ņhito kho rājā Koravyo āyasmantaü Raņņhapālaü etad avoca:-- Idha bhavaü Raņņhapālo hatthatthare nisãdatåti. Alam, mahārāja, nisãda tvaü; nisinno ahaü sake āsane ti. Nisãdi kho rājā Koravyo pa¤¤atte āsane; nisajja kho rājā Koravyo āyasmantaü Raņņhapālaü etad avoca:-Cattār' imāni, bho Raņņhapāla, pāriju¤¤āni yehi pāriju¤¤ehi samannāgatā idh' ekacce kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajanti. Katamāni cattāri? Jarāpāriju¤¤aü vyādhipāriju¤¤aü bhogapāriju¤¤aü ¤ātipāriju¤¤aü. Katama¤ ca, bho Raņņhapāla, jarāpāriju¤¤aü? Idha, bho Raņņhapāla, ekacco jiõõo hoti vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto. So iti paņisa¤cikkhati:-- Ahaü kho 'mhi etarahi jiõõo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto, na kho pana mayā sukaraü anadhigatā vā bhogā adhigantuü adhigatā vā bhogā phātiü kātum; yannånāhaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyyan ti. So tena jarāpāriju¤¤ena samannāgato kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajati. Idaü vuccati, bho Raņņhapāla, jarāpāriju¤¤aü. Bhavaü kho Raņņhapālo etarahi daharo yuvā susu kāëakeso bhadrena yobbanena samannāgato paņhamena vayasā. Taü bhoto Raņņhapālassa jarāpāriju¤¤aü na 'tthi. Kiü bhavaü Raņņhapālo ¤atvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaü pabbajito? Katama¤ ca, bho Raņņhapāla, vyādhipāriju¤¤aü? Idha, bho Raņņhapāla, ekacco ābādhiko hoti dukkhito bāëhagilāno. So iti paņisa¤cikkhati:-- Aham kho 'mhi etarahi ābādhiko dukkhito bāëhagilāno. na kho pana mayā sukaraü anadhigatā vā bhogā adhigantuü adhigatā vā bhogā phātiü kātuü, #<[page 067]># %< 4. 2. RAōōHAPâLASUTTAũ (82). 67>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yannånāhaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyyan ti. So tena vyādhipāriju¤¤ena samannāgato kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajati. Idaü vuccati, bho Raņņhapāla, vyādhipāriju¤¤aü. Bhavaü kho pana Raņņhapālo etarahi appābādho appātaīko samavepākiniyā gahaõiyā samannāgato nātisãtāya nāccuõhāya. Taü bhoto Raņņhapālassa vyādhipāriju¤¤aü na 'tthi. Kim bhavaü Raņņhapālo ¤atvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaü pabbajito? Katama¤ ca, bho Raņņhapāla, bhogapāriju¤¤aü? Idha, bho Raņņhapāla, ekacco aķķho hoti mahaddhano mahābhogo; tassa te bhogā anupubbena parikkhayaü gacchanti. So iti paņisa¤cikkhati: Ahaü kho pubbe aķķho ahosiü mahaddhano mahābhogo; tassa me te bhogā anupubbena parikkhayaü gatā; na kho pana mayā sukaraü anadhigatā vā bhogā adhigantuü adhigatā vā bhogā phātiü kātuü. Yannånāhaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyyan ti. So tena bhogapāriju¤¤ena samannāgato kesamassuü ohāretvā kāsāyani vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajati. Idaü vuccati, bho Raņņhapāla, bhogapāriju¤¤aü. Bhavaü kho pana Raņņhapālo imasmiü yeva Thullakoņņhite aggakulikassa putto. Taü bhoto Raņņhapālassa bhogapāriju¤¤aü na 'tthi. Kiü bhavaü Raņņhapālo ¤atvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaü pabbajito? Katama¤ ca, bho Raņņhapāla, ¤ātipāriju¤¤aü? Idha, bho Raņņhapāla, ekaccassa bahå honti mittāmaccā ¤ātisālohitā; tassa te ¤ātakā anupubbena parikkhayaü gacchanti. So iti paņisa¤cikkhati: Mamaü kho pubbe bahå ahesuü mittāmaccā ¤ātisālohitā; tassa me ¤ātakā anupubbena parikkhayaü gatā; na kho pana mayā sukaraü anadhigatā vā bhogā adhigantuü adhigatā vā bhogā phātiü kātuü. Yannånāhaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyyan ti. #<[page 068]># %<68 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ So tena ¤ātipāriju¤¤ena samannāgato kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajati. Idaü vuccati, bho Raņņhapāla, ¤ātipāriju¤¤aü. Bhoto kho pana Raņņhapālassa imasmiü yeva Thullakoņņhite bahå mittāmaccā ¤ātisālohitā. Taü bhoto Raņņhapālassa ¤ātipāriju¤¤aü na 'tthi. Kiü bhavaü Raņņhapālo ¤atvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaü pabbajito? Imāni kho, bho Raņņhapāla, cattāri pāriju¤¤āni yehi pāriju¤¤ehi samannāgatā idh' ekacce kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajanti. Tāni bhoto Raņņhapālassa na 'tthi. Kiü bhavaü Raņņhapālo ¤atvā vā disvā vā sutvā vā pabbajito ti. Atthi kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiņņhā; ye ahaü ¤atvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaü pabbajito. Katame cattāro? -- `Upanãyati loko addhuvo ti' kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paņhamo dhammuddeso uddiņņho; yam ahaü ¤atvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaü pabbajito. `Attāõo loko anabhissaro ti' kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo dhammuddeso uddiņņho; yam ahaü ¤atvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaü pabbajito. `Assako loko sabbaü pahāya gamanãyan ti' kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyo dhammuddeso uddiņņho; yam ahaü ¤ātvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaü pabbajito. `æno loko atitto taõhādāso ti' kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena catuttho dhammuddeso uddiņņho; yam ahaü ¤atvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaü pabbajito. Ime kho, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiņņhā; #<[page 069]># %< 4. 2. RAōōHAPâLASUTTAũ (82). 69>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ye ahaü ¤atvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaü pabbajito ti. `Upanãyati loko addhuvo ti', bhavaü Raņņhapālo āha; imassa pana, bho Raņņhapāla, bhāsitassa kathaü attho daņņhabbo ti? Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Ahosi tvaü vãsativassuddesiko pi paõõuvãsativassuddesiko pi hatthismim pi katāvã assasmim pi katāvã rathasmim pi katāvã dhanusmim pi katāvã tharusmim pi katāvã årubalã bāhubalã alamatto saīgāmāvacaro ti? Ahosiü ahaü, bho Raņņhapāla, vãsativassuddesiko pi paõõuvãsativassuddesiko pi hatthismim pi katāvã assasmim pi katāvã rathasmim pi katāvã dhanusmim pi katāvã tharusmim pi katāvã årubalã bāhubalã alamatto saīgāmāvacaro; appekadā 'haü, bho Raņņhapāla, iddhimā va ma¤¤e; na attano balena samasamaü samanupassāmãti. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Evam eva tvaü etarahi årubalã bāhubalã alamatto saīgāmāvacaro ti? No h' idaü, bho Raņņhapāla; etarahi jiõõo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto āsãtiko vayo vattati; appekadā 'haü, bho Raņņhapāla: Idha pādaü karissāmãti a¤¤en' eva pādaü karomãti. Idaü kho taü, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaü `Upanãyati loko addhuvo ti', yam ahaü ¤atvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaü pabbajito ti. Acchariyaü, bho Raņņhapāla, abbhutaü, bho Raņņhapāla, yāva subhāsitaü c' idaü tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena `Upanãyati loko addhuvo ti.' Upanãyati hi, bho Raņņhapāla, loko addhuvo. Saüvijjante kho, bho Raņņhapāla, imasmiü rājakule hatthikāyā pi assakāyā pi rathakāyā pi pattikāyā pi, ye amhākaü āpadāsu pariyodhāya vattissanti. #<[page 070]># %<70 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `Attāõo loko anabhissaro ti' bhavaü Raņņhapālo āha. Imassa pana, bho Raņņhapāla, bhāsitassa kathaü attho daņņhabbo ti? Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Atthi te koci anusāyiko ābādho ti? Atthi me, bho Raņņhapāla, anusāyiko vātābādho; appekadā maü, bho Raņņhapāla, mittāmaccā ¤ātisālohitā parivāretvā ņhitā honti: Idāni rājā Koravyo kālaü karissati, idāni rājā Koravyo kālaü karissatãti. Taü kiü ma¤¤asi, mahārāja? Labhasi tvaü te mittāmacce ¤ātisālohite: âyantu me bhonto mittāmaccā ¤ātisālohitā, sabbe va santā imaü vedanaü saüvibhajatha yathā 'haü lahukatarikaü vedanaü vediyeyyan ti? Udāhu tvaü yeva taü vedanaü vediyasãti? Nāhaü, bho Raņņhapāla, labhāmi te mittāmacce ¤ātisālohite: âyantu me bhonto mittāmaccā ¤ātisālohitā, sabbe va santā imaü vedanaü saüvibhajatha yathā 'haü lahukatarikaü vedanaü vediyeyyan ti. Atha kho aham eva taü vedanaü vediyāmãti. Idaü kho taü, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaü `Attāõo loko anabhissaroti' ; yam ahaü ¤ātvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaü pabbajito ti. Acchariyaü, bho Raņņhapāla, abbhutaü, bho Raņņhapāla, yāva subhāsitaü c' idaü tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena `Attāõo loko anabhissaro ti.' Attāõo hi, bho Raņņhapāla, loko anabhissaro. Saüvijjati kho, bho Raņņhapāla, imasmiü rājakule pahåtaü hira¤¤asuvaõõaü bhåmigata¤ ca vehāsaņņha¤ ca. `Assako loko sabbaü pahāya gamanãyan ti' bhavaü Raņņhapālo āha. Imassa pana, bho Raņņhapāla, bhāsitassa kathaü attho daņņhabbo ti? Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Yathā tvaü etarahi pa¤cahi kāmaguõehi samappito samaīgibhåto paricāresi, #<[page 071]># %< 4. 2. RAōōHAPâLASUTTAũ (82). 71>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ lacchasi paratthā pi: Evaü evāhaü imeh' eva pa¤cahi kāmaguõehi samappito samaīgibhåto paricāremãti. Udāhu a¤¤e imaü bhogaü paņipajjissanti, tvaü pana yathākammaü gamissasãti? Yathāhaü, bho Raņņhapāla, etarahi pa¤cahi gāmaguõehi samappito samaīgibhåto paricāremi, nāhaü lacchāmi paratthā pi: Evaü evāhaü imeh' eva pa¤cahi kāmaguõehi samappito samaīgibhåto paricāremãti. Atha kho a¤¤e imaü bhogaü paņipajjissanti, ahaü pana yathākammaü gamissāmãti. Idaü kho taü, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaü: `Assako loko, sabbaü pahāya gamanãyan ti;' yam ahaü ¤atvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaü pabbajito ti. Acchariyaü, bho Raņņhapāla, abbhutaü, bho Raņņhapāla, yāva subhāsita¤ c' idaü tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena `Assako loko, sabbaü pahāya gamanãyan ti.' Assako hi, bho Raņņhapāla, loko sabbaü pahāya gamanãyaü. `æno loko atitto taõhādāso ti' bhavaü Raņņhapālo āha. Imassa pana, bho Raņņhapāla, bhāsitassa kathaü attho daņņhabbo ti? Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Phãtaü Kuruü ajjhāvasasãti? Evaü, bho Raņņhapāla; phãtaü Kuruü ajjhāvasāmãti. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Idha te puriso āgaccheyya puratthimāya disāya saddhāyiko paccayiko, so taü upasaükamitvā evaü vadeyya: Yagghe, mahārāja, jāneyyāsi; ahaü āgacchāmi puratthimāya disāya; tatth' addasaü mahantaü janapadaü iddha¤ c' eva phãta¤ ca bahujanaü ākiõõamanussaü; bahå tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā, bahu tattha dantājinaü, bahu tattha hira¤¤asuvaõõaü akata¤ c' eva kata¤ ca, bahu tattha itthipariggaho; sakkā ca tāvatakena balatthena abhivijinituü; abhivijina, mahārājāti. Kinti naü kareyyāsãti? #<[page 072]># %<72 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% Tam pi mayaü, bho Raņņhapāla, abhivijiya ajjhāvaseyyāmāti. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Idha te puriso āgaccheyya pacchimāya disāya -- pe -- uttarāya disāya, dakkhiõaya disāya, pārasamuddato saddhāyiko paccayiko, so taü upasaükamitvā evaü vadeyya: Yagghe, mahārāja, jāneyyāsi ahaü āgacchāmi pārasamuddato, tatth' addasaü mahantaü janapadaü iddha¤ c' eva phãta¤ ca bahujanaü ākiõõamanussaü, bahå tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā, bahu tattha dantājinaü, bahu tattha hira¤¤asuvaõõaü akata¤ c' eva kata¤ ca, bahu tattha itthipariggaho; sakkā ca tāvatakena balatthena abhivijinitum; abhivijina, mahārājāti. Kinti naü kareyyāsãti? Taü pi mayaü, bho Raņņhapāla, abhivijiya ajjhāvaseyyāmāti. Idaü kho taü, mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaü `æno loko atitto taõhādāso ti' ; yam ahaü ¤atvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaü pabbajito ti. Acchariyaü, bho Raņņhapāla, abbhutaü, bho Raņņhapāla, yāva subhāsita¤ c' idaü tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsaübuddhena `æno loko atitto taõhādāso ti.' æno hi, bho Raņņhapāla, loko atitto taõhādāso ti. Idam avoc' āyasmā Raņņhapālo; idaü vatvā athāparaü etad avoca:-- Passāmi loke sadhane manusse, laddhāna vittaü na dadanti mohā; Luddhā dhanaü sanniccayaü karonti, bhiyyo va kāme abhipatthayanti. Rājā pasayhā paņhaviü vijitvā sasāgarantaü mahim āvasanto. Oraü samuddassa atittaråpo pāraü samuddassa pi patthayetha. #<[page 073]># %< 4.2. RAōōHAPâLASUTTAũ (82). 73>% Rājā ca a¤¤e ca bahå manussā avãtataõhā maraõaü upenti, ænā va {hutvāna} jahanti dehaü; kāmehi lokamhi na h' atthi titti. Kandanti naü ¤ātã pakiriya kese, `Aho vatā ne3 amarā ti' c' āhu; Vatthena naü pārutaü nãharitvā citaü samādāya tato ķahanti. So ķayhati sålehi tujjamāno ekena vatthena pahāya bhoge; Na mãyamānassa bhavanti tāõā ¤ātã 'dha mittā atha vā sahāyā. Dāyādakā tassa dhanaü haranti, satto pana gacchati yena kammaü. Na mãyamānaü dhanam anveti ki¤ci puttā ca dārā ca dhana¤ ca raņņhaü. Na dãgham āyuü labhate dhanena, na cāpi vittena jaraü vihanti. Appaü h' idaü jãvitaü, āhu dhãrā, asassataü vippariõāmadhammaü. Aķķhā daëiddā ca phusanti phassaü, bālo ca dhãro ca tath' eva phuņņho. Bālo hi bālyā vadhito va seti, dhãro ca na vedhati phassaphuņņho. Tasmā hi pa¤¤ā va dhanena seyyo yāya vosānaü {idhādhigacchati}. Asositattā hi bhavābhavesu pāpāni kammāni karonti mohā. Upeti gabbha¤ ca para¤ ca lokaü saüsāram āpajja paramparāya. Tass' appapa¤¤o abhisaddahanto upeti gabbha¤ ca para¤ ca lokaü. #<[page 074]># %<74 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% Coro yathā sandhimukhe gahãto sakammanā ha¤¤ati pāpadhammo, Evaü pajā; pecca paramhi loke sakammanā ha¤¤ati pāpadhammo. Kāmā hi citrā madhurā manoramā viråparåpena mathenti cittaü; Adãnavaü kāmaguõesu disvā tasmā ahaü pabbajito 'mhi, rāja. Dumapphalānãva patanti {māõavā} daharā ca vuddhā ca sarãrabhedā; Etam pi disvā pabbajito 'mhi, rāja; apaõõakaü sāma¤¤am eva seyyo ti. RAōōHAPâLASUTTAũ DUTIYAũ. 83. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Mithilāyaü viharati Makhādevambavane. Atha kho Bhagavā a¤¤atarasmiü padese sitaü patvākāsi. Atha kho āyasmato ânandassa etad ahosi: Ko nu kho hetu ko paccayo Bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraõena Tathāgatā sitaü pātukarontãti. Atha kho āyasmā ânando ekaüsaü cãvaraü katvā yena Bhagavā ten' a¤jalim paõāmetvā Bhagavantaü etad avoca: Ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo Bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraõena Tathāgatā sitaü pātukarontãti. Bhåtapubbaü, ânanda, imissā yeva Mithilāyaü rājā ahosi Makhādevo nāma dhammiko dhammarājā dhamme ņhito mahārājā dhammaü carati brāhmaõagahapatikesu negamesu c' eva jānapadesu ca, uposatha¤ ca upavasati cātuddasiü pa¤caddasiü aņņhami¤ ca pakkhassa. #<[page 075]># %< 4.3. MAKHâDEVASUTTAũ (83). 75>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Atha kho, ânanda, rājā Makhādevo bahunnaü vassānaü bahunnaü vassasatānaü bahunnaü vassasahassānaü accayena kappakaü āmantesi: Yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmiü phalitāni jātāni, atha me āroceyyāsãti. Evaü devāti kho, ânanda, kappako ra¤¤o Makhādevassa paccassosi. Addasā kho, ânanda, kappako bahunnaü vassānaü bahunnaü vassasatānaü bahunnaü vassasahassānaü accayena ra¤¤o Makhādevassa sirasmiü phalitāni jātāni, disvāna rājānaü Makhādevaü etad avoca: Pātubhåtā kho devassa devadåtā; dissanti sirasmiü phalitāni jātānãti. Tena hi, samma kappaka, tāni phalitāni sādhukaü saõķāsena uddharitvā mamaü a¤jalismiü patiņņhāpehãti. Evaü devāti kho, ânanda, kappako ra¤¤o Makhādevassa paņisutvā tāni phalitāni sādhukaü saõķāsena uddharitvā ra¤¤o Makhādevassa a¤jalismiü patiņņhāpesã. Atha kho, ânanda, rājā Makhādevo kappakassa gāmavaraü datvā jeņņhaputtaü kumāraü āmantāpetvā etad avoca: Pātubhåtā kho me, tāta kumāra, devadåtā, dissanti sirasmiü phalitāni jātāni. Bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesituü. Ehi tvaü, tāta kumāra, imaü rajjaü paņipajja; ahaü pana kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajissāmi. Tena hi, tāta kumāra, yadā tvam pi passeyyāsi sirasmiü phalitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraü datvā jeņņhaputtaü kumāraü sādhukaü rajje samanusāsitvā kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyyāsi. Yena me idaü kalyāõaü vaņņaü nihitaü anuppavatteyyāsi mā kho me tvaü antimapuriso ahosi. Yasmiü kho, tāta kumāra, purisayuge vattamāne evaråpassa kalyāõassa vaņņassa samucchedo hoti, so tesaü antimapuriso hoti. Tan tāhaü, tāta kumāra, evaü vadāmi: Yena me idaü kalyāõaü vaņņaü nihitaü anuppavatteyyāsi, #<[page 076]># %<76 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ mā kho me tvaü antimapuriso ahosãti. Atha kho. ânanda, rājā Makhādevo kappakassa gāmavaraü datvā jeņņhaputtaü kumāraü sādhukaü rajje samanusāsitvā imasmiü yeva Makhādevambavane kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü; iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā vihāsi. Karuõāsahagatena cetasā -- pe -- muditāsahagatena cetasā, upekhāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catuņņhiü; iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā vihāsi. Rājā kho pan', ânanda. Makhādevo caturāsãtivassasahassāni kumārakãëikaü kãëi; caturāsãtivassasahassāni oparajjaü kāresi; caturāsãtivassasahassāni rajjaü kāresi; caturāsãtivassasahassāni imasmiü yeva Makhādevambavane agārasmā anagāriyaü pabbajito brahmacariyaü cari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā param maraõā brahmalokåpago ahosi. Atha kho, ânanda, ra¤¤o Makhādevassa putto bahunnaü vassānaü bahunnaü vassasatānaü bahunnaü vassasahassānaü accayena kappakaü āmantesi: Yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmiü phalitāni jātāni, atha me āroceyyāsãti. Evaü devāti kho, ânanda, kappako ra¤¤o Makhādevassa puttassa paccassosi. Addassā kho, ânanda, kappako bahunnaü vassānaü bahunnaü vassasatānaü bahunnaü vassasahassānaü accayena ra¤¤o Makhādevassa puttassa sirasmiü phalitāni jātāni; disvā ra¤¤o Makhādevassa puttaü etad avoca: Pātubhåtā kho devassa devadåtā; dissanti sirasmiü phalitāni jātānãti. #<[page 077]># %< 4.3. MAKHâDEVASUTTAũ (83). 77>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tena hi, samma kappaka, tāni phalitāni sādhukaü saõķāsena uddharitvā mama a¤jalismiü patiņņhāpehãti. Evaü devāti kho. ânanda, kappako ra¤¤o Makhādevassa puttassa paņisutvā tāni phalitāni sādhukaü saõķāsena uddharitvā ra¤¤o Makhādevassa puttassa a¤jalismiü patiņņhāpesi. Atha kho. ânanda, ra¤¤o Makhādevassa putto kappakassa gāmavaraü datvā jeņņhaputtaü kumāraü āmantāpetvā etad avoca: Pātubhåtā kho me, tāta kumāra, devadåtā; dissanti sirasmim phalitāni jātāni. Bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesituü. Ehi tvaü, tāta kumāra, imaü rajjaü paņipajja; ahaü pana kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajissāmi. Tena hi, tāta kumāra, yadā tvam pi passeyyāsi sirasmiü phalitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraü datvā jeņņhaputtaü kumāraü sādhukaü rajje samanusāsitvā kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyyāsi. Yena me idaü kalyāõaü vaņņaü nihitaü anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaü antimapuriso ahosi. Yasmiü kho. tāta kumāra, purisayuge vattamāne evaråpassa kalyāõassa vaņņassa samucchedo hoti, so tesaü antimapuriso hoti; tan tāhaü, tāta kumāra, evaü vadāmi: Yena me idaü kalyāõaü vaņņaü nihitaü anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaü antimapuriso ahosãti. Atha kho, ânanda, ra¤¤o Makhādevassa putto kappakassa gāmavaraü datvā jeņņhaputtaü kumāraü sādhukaü rajje samanusāsitvā imasmiü yeva Makhādevambavane kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü; iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā vihāsi, karuõāsahagatena cetasā --{pe}-- muditāsahagatena cetasā, upekhāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü; iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā vihāsi. #<[page 078]># %<78 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ra¤¤o kho pan', ânanda, Makhādevassa putto caturāsãtivassasahassāni kumārakãëikaü kãëi; caturāsãtivassasahassāni oparajjaü kāresi, caturāsãtivassasahassāni rajjaü kāresi, caturāsãtivassasahassāni imasmiü yeva Makhādevambavane agārasmā anagāriyaü pabbajito brahmacariyaü cari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā param maraõā brahmalokåpago ahosi. Ra¤¤o kho pan', ânanda, Makhādevassa puttapaputtakā tassa paramparā caturāsãtikhattiyasahassāni imasmiü yeva Makhādevambavane kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagārãyaü pabbajiüsu. Te mettāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihariüsu, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü; iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā vihariüsu, karuõāsahagatena cetasā, muditāsahagatena cetasā, upekhāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihariüsu, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü; iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā vihariüsu. Te caturāsãtivassasahassāni kumārakãëikaü kãëiüsu, caturāsãtivassasahassāni oparajjaü kāresuü, caturāsãtivassasahassāni rajjaü kāresuü, caturāsãtivassasahassāni imasmiü Makhādevambavane agārasmā anagāriyaü pabbajitā brahmacariü cariüsu. Te cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā param maraõā brahmalokåpagā ahesuü. Nimi tesaü rājānaü pacchimako ahosi dhammiko dhammarājā, dhamme ņhito mahārājā, dhammaü carati brāhmaõagahapatikesu negamesu c' eva jānapadesu ca, uposatha¤ ca upavasati cātuddasiü pa¤caddasiü aņņhami¤ ca pakkhassa. Bhåtapubbaü, {ânanda}, devānaü Tāvatiüsānaü Sudhammāyaü sabhāyaü sannisinnānaü sannipatitānaü ayam antarākathā udapādi: #<[page 079]># %< 4.3. MAKHâDEVASUTTAũ (83). 79>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Lābhā vata bho Videhānaü, suladdhaü vata bho Videhānaü yesaü Nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ņhito mahārājā dhammaü carati brāhmaõagahapatikesu negamesu c' eva jānapadesu ca, uposatha¤ ca upavasati cātuddasiü pa¤caddasiü aņņhami¤ ca pakkhassāti. Atha kho, ânanda, Sakko devānam indo deve Tāvatiüse āmantesi: Iccheyyātha no tumhe mārisā Nimi-rājānaü daņņhun ti? Icchāma mayaü mārisa Nimi-rājānaü daņņhun ti. Tena kho pana samayena Nimirājā tadahu 'posathe pannarase sãsaü nahāto uposathiko upari pāsādavaragato nisinno hoti. Atha kho, ânanda, Sakko devānam indo seyyathāpi nāma balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü pasāreyya pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya, evam eva devesu Tāvatiüsesu antarahito Nimissa ra¤¤o mukhe pāturahosi. Atha kho, ânanda, Sakko devānam indo Nimi-rājānaü etad avoca: Lābhā te, mahārāja, suladdhaü te, mahārāja; devā, mahārāja, Tāvatiüsā Sudhammāyaü sabhāyaü kittayamānaråpā sannisinnā: Lābhā . . . &c. as above . . . aņņhami¤ ca pakkhassāti. Devā te, mahārāja, Tāvatiüsā dassanakāmā; tassa te ahaü, mahārāja, sahassayuttaü āja¤¤arathaü pahiõissāmi; abhiråheyyāsi, mahārāja, dibbaü yānaü avikampamāno ti. Adhivāsesi kho, ânanda, Nimi rājā tuõhãbhāvena. Atha kho, ânanda, Sakko devānam indo Nimissa ra¤¤o adhivāsanaü viditvā seyyathāpi nāma . . . &c. as above . . . antarahito devesu Tāvatiüsesu pāturahosi. Atha kho, ânanda, Sakko devānam indo Mātali -- saügāhakaü āmantesi: Ehi tvaü, samma Mātali, sahassayuttaü āja¤¤arathaü yojetvā Nimi-rājānaü upasaükamitvā evaü vadesi:-- Ayan te, mahārāja, sahassayutto āja¤¤aratho Sakkena devānam indena pesito; abhiråheyyāsi, mahārāja, dibbaü yānaü avikampamāno ti. #<[page 080]># %<80 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Evaü hotu bhaddan tavāti kho, ânanda, Mātali saügāhako Sakkassa devānam indassa paņisutvā sahassayuttaü āja¤¤arathaü yojetvā Nimi-rājānaü upasaükamitvā etad avoca: Ayan te, mahārāja, sahassayutto āja¤¤aratho Sakkena devānam indena pesito; abhiråha, mahārāja, dibbaü yānaü avikampamāno. Api ca, mahārāja, katamena taü nemi, -- yena vā pāpakammā pāpakānaü kammānaü vipākaü paņisaüvedenti, yena vā kalyāõakammā kalyāõānaü kammānaü vipākaü paņisaüvedentãti? Ubhayen' eva maü, Mātali, nehãti. Sampāpesi kho, ânanda, Mātali saügāhako Nimi-rājānaü Sudhammaü sabhaü. Addasā kho. ânanda, Sakko devānam indo Nimi-rājānaü dårato va āgacchantaü, disvāna Nimi-rājānaü etad avoca: Ehi kho, mahārāja, sāgataü, mahārāja; devā te, mahārāja, Tāvatiüsā Sudhammāyaü sabhāyaü kittayamānaråpā sannisinnā:-Lābhā . . . &c. as above . . . aņņhami¤ ca pakkhassāti. Devā te, mahārāja, Tāvatiüsā dassanakāmā; abhirama, mahārāja, devesu devānubhāvenāti. Alaü mārisa tatth' eva maü Mithilaü paņinetu, tatthāhaü dhammaü carissāmi brāhmaõagahapatikesu negamesu c' eva jānapadesu ca, uposatha¤ ca upavasissāmi catuddasiü pa¤cadasiü aņņhami¤ ca pakkhassāti. Atha kho, ânanda, Sakko devānam indo Mātali-saügāhakaü āmantesi:-- Ehi tvaü, samma Mātali, sahassayuttaü āja¤¤arathaü yojetvā Nimi-rājānaü tatth' eva Mithilaü paņinehãti. Evaü bhaddan tavāti kho, ânanda. Mātali saügāhako Sakkassa devānam indassa paņisutvā sahassayuttaü āja¤¤arathaü yojetvā Nimi-rājānaü tatth' eva Mithilaü paņinesi. Tatra sudaü, ânanda, Nimirājā dhammaü carati brāhmaõagahapatikesu negamesu c' eva jānapadesu ca, uposatha¤ ca upavasati cātuddasiü pa¤caddasiü aņņhami¤ ca pakkhassa. #<[page 081]># %< 4. 3. MAKHâDEVASUTTAũ (83). 81>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Atha kho, ânanda, Nimi-rājā bahunnaü vassānaü bahunnaü vassasatānaü bahunnaü vassasahassānaü accayena kappakaü āmantesi: Yadā me, samma kappaka, passeyyāsi sirasmiü phalitāni jātāni, atha me āroceyyāsãti. Evaü devāti kho, ânanda, kappako Nimissa ra¤¤o paccassosi. Addasā kho, ânanda, kappako bahunnaü vassānaü bahunnaü vassasatānaü bahunnaü vassasahassānaü accayena Nimissa ra¤¤o sirasmiü phalitāni jātāni; disvā Nimi-rājānaü etad avoca: Pātubhåtā kho devassa devadåtā; dissanti sirasmiü phalitāni jātānãti. Tena hi, samma kappaka, tāni phalitāni sādhukaü saõķāsena uddharitvā mama a¤jalismiü patiņņhāpehãti. Evaü devāti kho, ânanda, kappako Nimissa ra¤¤o paņisutvā tāni phalitāni sādhukaü saõķāsena uddharitvā Nimissa ra¤¤o a¤jalismiü patiņņhāpesi. Atha kho, ânanda, Nimi rājā kappakassa gāmavaraü datvā jeņņhaputtaü kumāraü āmantāpetvā etad avoca: Pātubhåtā kho me, tāta kumāra, devadåtā; dissanti sirasmiü phalitāni jātāni. Bhuttā kho pana me mānusakā kāmā; samayo dibbe kāme pariyesituü. Ehi {tvaü} tāta kumāra, imaü rajjaü paņipajja; ahaü pana kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajissāmi. Tena hi, tāta kumāra, yadā tvam pi passeyyāsi sirasmiü phalitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraü datvā jeņņhaputtaü kumāraü sādhukaü rajje samanusāsitvā kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyyāsi. Yena me idaü kalyāõaü vaņņaü nihitaü anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaü antimapuriso ahosi. Yasmiü kho, tāta kumāra, purisayuge vattamāne evaråpassa kalyāõassa vaņņassa samucchedo hoti, so tesaü antimapuriso hoti. Tan tāhaü, tāta kumāra, evaü vadāmi: Yena me idaü kalyāõaü vaņņaü nihitaü anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaü antimapuriso ahosãti. Atha kho, ânanda, Nimi-rājā kappakassa gāmavaraü datvā jeņņhaputtaü kumāraü sādhukaü rajje samanusāsitvā imasmiü yeva Makhādevambavane kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi, tathā dutiyaü, #<[page 082]># %<82 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tathā tatiyaü, tathā catutthiü; iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā vihāsi; karuõāsahagatena cetasā -- pe -- muditāsahagatena cetasā, upekhāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catuņņhiü; iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā vihāsi. Nimi kho pan', ânanda, rājā caturāsãtivassasahassāni kumārakãëikaü kãëi, caturāsãtivassasahassāni oparajjaü kāresi, caturāsãtivassasahassāni imasmiü yeva Makhādevambavane agārasmā anagāriyaü pabbajito brahmacariyaü cari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā param maraõā brahmalokåpago ahosi. Nimissa kho pan', ânanda, ra¤¤o Kaëārajanako nāma putto ahosi. So na agārasmā anagāriyaü pabbaji; so taü kalyāõaü vaņņaü samucchindi; so tesaü antimapuriso ahosi. Siyā kho pana te. ânanda, evam assa: A¤¤o nåna tena, samayena rājā Makhādevo ahosi, yena taü kalyāõaü vaņņaü nihitan ti. Na kho pan' etaü, ânanda, evaü daņņhabbaü. Ahaü tena samayena rājā Makhādevo ahosiü; ahan taü kalyāõaü vattaü nihaniü; mayā taü kalyāõaü vaņņaü nihitaü; pacchimā janatā anuppavattesi. Taü kho pan', ânanda, kalyāõaü vaņņaü na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattati, yāvad eva brahmalokupapattiyā. Idaü kho pan', ânanda, etarahi mayā kalyāõaü vattaü nihitaü ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya {nibbānāya} saüvattati. Katamā c', ânanda, etarahi mayā kalyāõaü vaņņaü nihitaü ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya saüvattati? Ayam eva ariyo aņņhaīgiko maggo, seyyathãdaü: Sammādiņņhi sammāsaükappo sammāvācā sammākammanto sammāājãvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. #<[page 083]># %< 4.4 MADHURASUTTAũ (84). 83>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Idaü kho, ânanda, etarahi mayā kalyāõaü vaņņaü nihitaü ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya saüvattati. Tam kho ahaü, ânanda, evaü vadāmi: Yena me idaü kalyāõaü vattaü nihitaü anuppavatteyyātha, mā kho me tumhe antimapuriso ahuvattha. Yasmiü kho, ânanda, purisayuge vattamāne evaråpassa kalyāõassa vaņņassa samucchedo hoti, so tesaü antimapuriso hoti. Taü vo ahaü, ânanda, evaü vadāmi: Yena me idaü kalyāõaü vaņņaü nihitaü anuppavatteyyātha, mā kho me tumhe antimapuriso ahuvatthāti. Idam avoca Bhagavā. Attamano āyasmā ânando Bhagavato bhāsitaü abhinandãti. MAKHâDEVASUTTAũ TATIYAũ. 84. Evam me sutaü. Ekaü samayaü āyasmā Mahā-Kaccāno Madhurāyaü viharati Gundāvane. Assosi kho rājā Madhuro Avantiputto: Samaõo khalu bho Kaccāno Madhurāyaü viharati Gundāvane; taü kho pana bhavantaü Kaccānaü evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato, -- paõķito vyatto medhāvã bahussuto cittakathã kalyāõapaņibhāno vuddho c' eva arahā ca; sādhu kho pana tathāråpānaü arahataü dassanaü hotãti. Atha kho rājā Madhuro Avantiputto bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraü yānaü abhiråhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi Madhurāya niyyāsi mahaccarājānubhāvena āyasmantaü Mahā-Kaccānam dassanāya; yāvatikā yānassa bhåmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko va yen' āyasmā Mahā-Kaccāno ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmatā Mahā-Kaccānena saddhiü sammodi sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. #<[page 084]># %<84 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ekamantaü nisinno kho rājā Madhuro Avantiputto āyasmantaü MahāKaccānaü etad avoca: Brāhmaõā, bho Kaccāna, evam āhaüsu -- Brāhmaõā va seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo; brāhmaõā va sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo; brāhmaõā va sujjhanti, no abrāhmaõā; brāhmaõā Brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā ti. Idha bhavaü Kaccāno kim āhāti? Ghoso yeva kho eso, mahārāja, lokasmiü: Brāhmaõā va seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo; brāhmaõā va sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo; brāhmaõā va sujjhanti, no abrāhmaõā; brāhmaõā Brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā ti. Tad aminā p' etaü; mahārāja, pariyāyena veditabbaü yathā ghoso yev' eso lokasmiü: Brāhmaõā va settho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo --pe-- brahmadāyādā ti. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Khattiyassa ce pi ijjheyya dhanena vā dha¤¤ena vā rajatena vā jātaråpena vā, khattiyo pi 'ssāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiükārapaņissāvã manāpacārã piyavādã, brāhmaõo pi 'ssāssa, vesso pi 'ssāssa, suddo pi 'ssāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiükārapaņissāvã manāpacārã piyavādã ti? Khattiyassa ce pi, bho Kaccāna, ijjheyya dhanena vā dha¤¤ena vā rajatena vā jātaråpena vā, khattiyo pi 'ssāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiükārapaņissāvã manāpacārã piyavādã, brāhmaõo pi 'ssāssa, vesso pi 'ssāssa, suddo pi 'ssāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiükārapaņissāvã manāpacārã piyavādã ti. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Brāhmaõassa ce pi ijjheyya dhanena vā dha¤¤ena va rajatena vā jātaråpena vā, brāhmaõo pi 'ssāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiükārapaņissāvã manāpacārã piyavādã, vesso pi 'ssāssa, suddo pi 'ssāssa, #<[page 085]># %< 4.4. MADHURASUTTAũ (84). 85>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ khattiyo pi 'ssāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiükārapaņissāvã manāpacārã piyavādã ti? Brāhmaõassa ce pi, bho Kaccāna, ijjheyya dhanena vā dha¤¤ena vā rajatena vā jātaråpena vā, brāhmaõo pi 'ssāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiükārapaņissāvã manāpacārã piyavādã, vesso pi 'ssāssa, suddo pi 'ssāssa, khattiyo pi 'ssāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiükārapaņissāvã manāpacārã piyavādã ti. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Vessassa ce pi ijjheyya dhanena vā dha¤¤ena vā rajatena vā jātaråpena vā, vesso pi 'ssāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiükārapaņissāvã manāpacārã piyavādã, suddo pi 'ssāssa, khattiyo pi 'ssāssa, brāhmaõo pi 'ssāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiükārapaņissāvã manāpacārã piyavādã ti? Vessassa ce pi, bho Kaccāna, ijjheyya dhanena vā dha¤¤ena vā rajatena vā jātaråpena vā, vesso pi 'ssāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiükārapaņissāvã manāpacārã piyavādã, suddo pi 'ssāssa, khattiyo pi 'ssāssa, brāhmaõo pi 'ssāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiükārapaņissāvã manāpacārã piyavādã ti. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Suddassa ce pi ijjheyya dhanena vā dha¤¤ena vā rajatena vā jātaråpena vā, suddo pi 'ssāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiükārapaņissāvã manāpacārã piyavādã, khattiyo pi 'ssāssa, brāhmaõo pi 'ssāssa, vesso pi 'ssāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiükārapaņissāvã manāpacārã piyavādã ti? Suddassa ce pi, bho Kaccāna, ijjheyya dhanena vā dha¤¤ena vā rajatena vā jātaråpena vā, suddo pi 'ssāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiükārapaņissāvã manāpacārã piyavādã, khattiyo pi 'ssāssa, brāhmaõo pi 'ssāssa, vesso pi 'ssāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiükārapaņissāvã manāpacārã piyavādã ti. Taü kiü ma¤¤asi, mahārāja? Yadi evaü sante, ime cattāro vaõõā samasamā honti? no vā?kathaü vā te ettha hotãti? #<[page 086]># %<86 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% Addhā kho, bho Kaccāna, evaü sante ime cattāro vaõõā samasamā honti; na 'saü ettha ki¤ci nānākaraõaü samanupassāmãti. Iminā pi kho etaü, mahārāja, pariyāyena veditabbaü yathā ghoso yev' eso lokasmiü: Brāhmaõā va seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo --pe-- brahmadāyādā ti. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Idhāssa khattiyo pāõātipāti adinnādāyi kāmesu micchācārã musāvādã pisuõāvāco pharusāvāco samphappalāpã abhijjhālå byāpannacitto micchādiņņhã; kāyassa bhedā param maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü uppajjeyya? no vā? kathaü vā te ettha hotãti? Khattiyo pi hi, bho Kaccāna, paõātipāti adinnādāyi kāmesu micchācārã musāvādã pãsuõāvāco pharusāvāco samphappalāpã abhijjhālå byāpannacitto micchādiņņhã, kāyassa bhedā param maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü uppajjeyya. Evaü me ettha hoti, eva¤ ca pana me etaü arahataü sutan ti. Sādhu sādhu, mahārāja; sādhu kho te etaü, mahārāja, evaü hoti; sādhu ca pana te etaü arahataü sutaü. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Idhāssa brāhmaõo, idhāssa vesso, idhāssa suddo pāõātipāti adinnādāyi --pe-- kāyassa bhedā param maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü uppajjeyya? no vā? kathaü vā te ettha hotãti? Suddo pi hi, bho Kaccāna, pāõātipāti adinnādāyi --pe-kāyassa bhedā param maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü uppajjeyya. Eva¤ ca pana me etaü arahataü sutan ti. Sādhu sādhu, mahārāja; sādhu kho te etaü, mahārāja, evaü hoti; sādhu ca pana te etaü arahataü sutaü. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Yadi evaü sante, ime cattāro vaõõā samasamā honti? no vā? kathaü vā te ettha hotãti? #<[page 087]># %< 4. 4. MADHURASUTTAũ (84). 87>% Addhā kho, bho Kaccāna, evaü sante, ime cattāro vaõõā samasamā honti; na 'saü ettha ki¤ci nānākaraõaü samanupassāmãti. Iminā pi kho etaü, mahārāja, pariyāyena veditabbaü yathā ghoso yev' eso lokasmiü: Brāhmaõā va seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo --pe-- brāhmadāyādā ti. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Idhāssa khattiyo pāõātipātā paņivirato adinnādānā paņivirato kāmesu micchācārā paņivirato musāvādā paņivirato pisuõāvācāya paņivirato pharusāvācāya paņivirato samphappalāpā paņivirato anabhijjhālå abyāpannacitto sammādiņņhã, kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjeyya? no vā? kathaü vā te ettha hotãti? Khattiyo pi hi, bho Kaccāna, pāõātipatā paņivirato adinnādānā paņivirato kāmesu micchācārā paņivirato musāvādā paņivirato pisuõāvācāya paņivirato pharusāvācāya paņivirato samphappalāpā paņivirato anabhijjhālå abyāpannacitto sammādiņņhã kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjeyya. Evam me ettha hoti, eva¤ ca pana me etaü arahatam sutan ti. Sādhu sādhu, mahārāja; sādhu kho te etaü, mahārāja, evaü hoti; sādhu ca pana te etaü arahataü sutaü. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Idhāssa brāhmaõo, idhāssa vesso, idhāssa suddo pāõātipātā paņivirato adinnādānā paņivirato --pe-- sammādiņņhã, kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjeyya? no vā? kathaü vā te ettha hotãti ti? Suddo pi hi, bho Kaccāna, pāõātipātā paņivirato adinnādānā paņivirato --pe-- sammādiņņhã, kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjeyya. Evam me ettha hoti, eva¤ ca pana me etaü arahataü sutan ti. Sādhu sādhu, mahārāja; sādhu kho te etaü, mahārāja, evaü hoti; sādhu ca pana te etaü arahataü sutaü. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Yadi evaü sante, ime cattāro vaõõā samasamā honti? no vā? kathaü vā te ettha hotãti? #<[page 088]># %<88 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% Addhā kho, bho Kaccāna, evaü sante ime cattāro vaõõā samasamā honti; na 'sam ettha ki¤ci nānākaraõaü samanupassāmãti. Iminā pi kho etaü, mahārāja, pariyāyena veditabbaü, yathā ghoso yev' eso lokasmiü: Brāhmaõā va seņņho vaõõo, hãno a¤¤o yaõõo --pe-- brahmadāyādā ti. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Idha khattiyo sandhiü vā chindeyya, nillopaü vā hareyya, ekāgārikaü vā kareyya, paripanthe vā tiņņheyya, paradāraü vā gaccheyya; ta¤ ce te purisā gahetvā dasseyyuü: Ayan te, deva. coro āgucārã, imassa yaü icchasi taü daõķaü paõehãti;-- kinti naü kareyyāsãti? Ghāteyyāma vā, bho Kaccāna, jāpeyyāma vā pabbājeyyāma vā yathāpaccayaü vā kareyyāma. Taü kissa hetu? Yā hi 'ssa, bho Kaccāna, pubbe khattiyo ti sama¤¤ā, sā 'ssa antarahitā; coro t' eva saīkhaü gacchatãti. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Idha brāhmaõo, idha vesso, idha suddo sandhiü vā chindeyya, nillopaü vā hareyya, ekāgārikaü vā kareyya, paripanthe vā tiņņheyya, paradāraü vā gaccheyya; ta¤ ce te purisā gahetvā dasseyyuü: Ayan te, deva, coro āgucārã, imassa yaü icchasi taü daõķaü paõehãti; -- kinti naü kareyyāsãti? Ghāteyyāma vā, bho Kaccāna, jāpeyyāma vā pabbājeyyāma vā yathāpaccayaü vā kareyyāma. Taü kissa hetu? Yā hi 'ssa, bho Kaccāna, pubbe suddo ti sama¤¤ā, sa 'ssa antarahitā, coro t' eva saīkhaü gacchatãti. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Yadi evaü sante, ime cattāro vaõõā samasamā honti? no vā? kathaü vā te ettha hotãti? Addhā kho, bho Kaccāna, evaü sante ime cattāro vaõõā samasamā honti, na 'saü ettha ki¤ci nānākaraõaü samanupassāmãti. Iminā pi kho etaü, mahārāja, pariyāyena veditabbaü yathā ghoso yev' eso lokasmiü: Brāhmaõā va seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo #<[page 089]># %< 4. 4. MADHURASUTTAũ (84). 89>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ --pe-- brahmadāyādā ti. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Idha khattiyo kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajito assa, virato pāõātipātā virato adinnādānā virato musāvādā ekabhattiko brahmacārã sãlavā kalyāõadhammo;-- kinti naü kareyyāsãti? Abhivādeyyāma vā, bho Kaccāna, paccuņņheyyāma vā, āsanena vā nimanteyyāma, abhinimanteyyāma pi naü cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, dhammikaü vā assa rakkhāvaraõaguttiü saüvidaheyyāma. Taü kissa hetu? Yā hi 'ssa, bho Kaccāna, pubbe khattiyo ti sama¤¤ā, sā 'ssa antarahitā. samaõo t' eva saīkhaü gacchatãti. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Idha brāhmaõo, idha vesso, idha suddo kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajito assa, virato pāõātipātā virato adinnādānā virato musāvādā ekabhattiko brahmacārã sãlavā kalyāõadhammo;-- kinti naü kareyyāsãti? Abhivādeyyāma vā, bho Kaccāna, paccuņņheyyāma vā, āsanena vā nimanteyyāma, abhinimanteyyāma pi naü cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, dhammikaü vā assa rakkhāvaraõaguttiü saüvidaheyyāma. Taü kissa hetu? Yā hi 'ssa, bho Kaccāna, pubbe suddo ti sama¤¤ā, sā 'ssa antarahitā, samaõo t' eva saīkhaü gacchatãti. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Yadi evaü sante, ime cattāro vaõõā samasamā honti? no vā? kathaü vā te ettha hotãti? Addhā kho, bho Kaccāna, evaü sante ime cattāro vaõõā samasamā honti, na 'saü ettha ki¤ci nānākaraõaü samanupassamãti. Iminā pi kho etaü, mahārāja, pariyāyena veditabbam, yathā ghoso yev' eso lokasmiü: Brāhmaõā va seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo; brāhmaõā va sukko vaõõo, kaõho a¤¤o {vaõõo}; brāhmaõā va sujjhanti, no abrāhmaõā; brāhmaõā Brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā ti. #<[page 090]># %<90 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% Evaü vutte rājā Madhuro Avantiputto āyasmantaü Mahā-Kaccānaü etad avoca: Abhikkantaü, bho Kaccāna, abhikkantaü, bho Kaccāna. Seyyathāpi, bho Kaccāna, nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya: Cakkhumanto råpāni dakkhintãti;-- evam eva bhotā Kaccānena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bhavantaü Kaccānaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ ca bhikkhusaügha¤ ca; upāsakaü maü bhavaü Kaccāno dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatan ti. Mā kho maü tvaü, mahārāja, saraõaü agamāsi. Tam eva tvaü Bhagavantaü saraõaü gaccha yam ahaü saraõaü gato ti. Kahaü pana, bho Kaccāna, etarahi so Bhagavā viharati arahaü sammāsambuddho ti? Parinibbuto kho, mahārāja, etarahi so Bhagavā arahaü sammāsambuddho ti. Sace hi mayaü, bho Kaccāna, suõeyyāma tam Bhagavantaü dasasu yojanesu, dasa pi mayaü yojanāni gaccheyyāma taü Bhagavantaü dassanāya arahantaü sammāsambuddhaü. Sace hi mayaü, bho Kaccāna, suõeyyāma taü Bhagavantaü vãsatiyā yojanesu, tiüsatiyā yojanesu, cattālãsāya yojanesu, pa¤¤āsāya yojanesu, -- pa¤¤āsam pi mayaü yojanāni gaccheyyāma taü Bhagavantaü dassanāya arahantaü sammāsambuddhaü. Yojanasate ce pi mayam, bho Kaccāna, suõeyyāma taü Bhagavantaü, yojanasatam pi mayaü gaccheyyāma tam Bhagavantaü dassanāya arahantaü sammāsambuddhaü. Yato ca kho, bho Kaccāna, parinibbuto so Bhagavā, parinibbutam pi mayaü taü Bhagavantaü saraõaü gacchāma dhamma¤ ca bhikkhusaügha¤ ca; upāsakaü maü bhavaü Kaccāno dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatan ti. MADHURA8-SUTTAũ CATUTTHAũ. #<[page 091]># %< 4. 5. BODHIRâJAKUMâRASUTTAũ (85). 91>% 85. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Bhaggesu viharati Suüsumāragire Bhesakaëāvane migadāye. Tena kho pana samayena Bodhissa rājakumārassa Kokanado nāma pāsādo acirakārito hoti anajjhāvuttho samaõena vā brāhmaõena vā kenaci vā manussabhåtena. Atha kho Bodhi rājakumāro Sa¤jikāputtaü māõavaü āmantesi: Ehi tvam, samma Sa¤jikāputta, yena Bhagavā ten' upasaükama; upasaükamitvā mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vanda, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü puccha: Bodhi, bhante, rājakumāro Bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchatãti; eva¤ ca vadehi: Adhivāsetu kira, bhante, Bhagavā Bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhusaīghenāti. Evaü bho ti kho Sa¤jikāputto māõavo Bodhissa rājakumārassa paņisutvā yena Bhagavā ten' upasaükami; upasaükamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Sa¤jikāputto māõavo Bhagavantaü etad avoca: -- Bodhi, bho Gotama, rājakumāro bhoto Gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchati, eva¤ ca vadeti: Adhivāsetu kira bhavaü Gotamo Bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhusaüghenāti. Adhivāsesi Bhagavā tuõhãbhāvena. Atha kho Sa¤jikāputto māõavo Bhagavato adhivāsanaü viditvā uņņhāy' āsanā yena Bodhi rājakumāro ten' upasaükami; upasaükamitvā Bodhiü rājakumāraü etad avoca: Avocumhā kho mayaü bhoto vacanena taü bhagavantaü Gotamaü: Bodhi, bho Gotama, rājakumāro bhoto Gotamassa pāde sirasā vandati, #<[page 092]># %<92 11. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchati, eva¤ ca vadeti:-- Adhivāsetu kira bhavaü Gotamo Bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhusaüghenāti. Adhivuttha¤ ca pana samaõena Gotamenāti. Atha kho Bodhi rājakumāro tassā rattiyā accayena sake nivesane paõãtaü khādanãyaü bhojanãyaü paņiyādāpetvā Kokanada¤ ca pāsādaü odātehi dussehi santharāpetvā yāva pacchimasopānakaëevarā Sa¤jikāputtaü mānavaü āmantesi: Ehi tvaü, samma Sa¤jikāputta, yena Bhagavā ten' upasaükama upasaükamitvā Bhagavato kālaü ārocehi -- Kālo, bhante, niņņhitaü bhattan ti. Evaü bho ti kho Sa¤jikāputto māõavo Bodhissa rājakumārassa paņisutvā yena Bhagavā ten' upasaükami; upasaükamitvā Bhagavato kālaü ārocesi -- Kālo, bho Gotama, niņņhitaü bhattan ti. Atha kho Bhagavā pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena Bodhissa rājakumārassa nivesanaü ten' upasaükami. Tena kho pana samayena Bodhi rājakumāro bahidvārakoņņhake ņhito hoti Bhagavantaü āgamayamāno. Addasā kho Bodhi rājakumāro Bhagavantaü dårato va āgacchantaü; disvāna paccuggantvā Bhagavantaü abhivādetvā purakkhitvā yena Kokanado pāsādo ten' upasaükami. Atha kho Bhagavā pacchimaü sopānakaëevaraü nissāya aņņhāsi. Atha kho Bodhi rājakumāro Bhagavantaü etad avoca:-- Abhiråhatu, bhante, Bhagavā dussāni; abhiråhatu Sugato dussāni, yaü mama assa dãgharattaü hitāya sukhāyāti. Evaü vutte Bhagavā tuõhã ahosi. Dutiyam pi kho Bodhi rājakumāro Bhagavantaü etad avoca: Abhiråhatu, bhante, Bhagavā dussāni; abhiråhatu Sugato dussāni, yaü mama assa dãgharattaü hitāya sukhāyāti. Dutiyam pi kho Bhagavā tuõhã ahosi. Tatiyam pi kho Bodhi rājakumāro Bhagavantaü etad avoca: Abhiråhatu . . . sukhāyāti. Atha kho Bhagavā āyasmantaü ânandaü apalokesi. Atha kho āyasmā ânando Bodhiü rājakumāraü etad avoca: #<[page 093]># %< 4. 5. BODHIRâJAKUMâRASUTTAũ (85). 93>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Saüharantu rājakumāra, dussāni; na Bhagavā celapattikaü akkamissati, pacchimaü janataü Tathāgato apaloketãti. Atha kho Bodhi rājakumāro dussāni saüharāpetvā upari Kokanade pāsāde āsanāni pa¤¤āpesi. Atha kho Bhagavā Kokanadaü pāsādaü abhiråhitvā pa¤¤atte āsane nisãdi saddhiü bhikkhusaüghena. Atha kho Bodhi rājakumāro Buddhapamukhaü bhikkhusaüghaü paõãtena khādanãyena bhojanãyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho Bodhi rājakumāro Bhagavantaü bhuttāviü onãtapattapāõiü a¤¤ataraü nãcaü āsanaü gahetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Bodhi rājakumāro Bhagavantaü etad avoca:-- Mayhaü kho, bhante, evaü hoti, -- Na kho sukhena sukhaü adhigantabbaü, dukkhena kho sukhaü adhigantabban ti. Mayham pi kho, rājakumāra, pubbe va sambodhā anabhisambuddhassa Bodhisattass' eva sato etad ahosi:-- Na kho sukhena sukhaü adhigantabbaü, dukkhena kho sukhaü adhigantabban ti. So kho ahaü, rājakumara, aparena samayena daharo va samāno susu kāëakeso (repeat from Vol. I p. 163 1.28 to p.167 1.8; for bhikkhave substitute rājakumāra) . . . alam idaü padhānāyāti. Api 'ssu maü, rājakumāra, tisso upamā paņibhaüsu . . . (repeat from Vol. I p.240 1.30 to p.249 1.21; for Aggivesana substitute rājakumāra) . . . ātāpino pahitattassa viharati. Tassa mayhaü, rājakumāra, etad ahosi: Adhigato kho.. repeat from Vol. I p.167 1.31 to p.173 1.6; for bhikkhave substitute rājakumāra) #<[page 094]># %<94 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . . āharanti tena chabbaggo yāpema. Atha kho, rājakumāra, pa¤cavaggiyā bhikkhå mayā evaü ovadiyamānā evaü anusāsiyamānā na cirass' eva yass' aņņhāya kulaputtā sammad eva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tad anuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņhe va dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihariüsåti. Evaü vutte Bodhi rājakumāro Bhagavantaü etad avoca: Kãvacirena nu kho, bhante, bhikkhu Tathāgataü vināyakaü labhamāno yass' aņņhāya kulaputtā . . . vihareyyāti? Tena hi, rājakumāra, taü yev' ettha paņipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā taü vyākareyyāsi. Taü kim ma¤¤asi, rājakumāra? Kusalo tvaü hatthāråyhe aīkusagayhe sippe ti? Evaü, bhante, kusalo ahaü haņņhāråyhe aīkusagayhe sippe ti. Taü kim ma¤¤asi, rājakumāra? Idha puriso āgaccheyya:-- Bodhi rājakumāro hatthāråyhaü aīkusagayhaü sippaü jānāti; tassāhaü santike hatthāråyhaü aīkusagayhaü sippaü sikkhissāmãti. So c' assa assaddho, yāvatakaü saddhena pattabbaü, taü na sampāpuõeyya. So c' assa bavhābādho, yāvatakaü appābādhena pattabbaü, taü na sampāpuõeyya. So c' assa saņho māyāvã, yāvatakaü asaņhena amāyāvinā pattabbaü, taü na sampāpuõeyya. So c' assa kusãto, yāvatakaü āraddhaviriyena pattabbaü, taü na sampāpuõeyya. So c' assa duppa¤¤o, yāvatakaü pa¤¤āvatā pattabbaü, taü na sampāpuõeyya. Taü kim ma¤¤asi, rājakumāra? Api nu so puriso tava santike hatthāråyhaü aīkusagayhaü sippaü sikkheyyāti? Ekamekena pi, bhante, aīgena samannāgato so puriso na mama santike hatthāråyhaü aīkusagayhaü sippaü sikkheyya. Ko pana vādo pa¤cah' aīgehãti? Taü kim ma¤¤asi, rājakumāra? Idha puriso āgaccheyya: Bodhi rājakumāro hatthāråyhaü aīkusagayhaü sippaü jānāti; #<[page 095]># %< 4. 5. BODHIRâJAKUMâRASUTTAũ (85). 95>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tassāhaü santike hatthāråyhaü aīkusagayhaü sippaü sikkhissāmãti. So c' assa saddho, yāvatakaü saddhena pattabbaü, taü sampāpuõeyya. So c' assa appābādho, yāvatakaü appābādhena pattabbaü, taü sampāpuõeyya. So c' assa asaņho amāyāvã, yāvatakaü asaņhena amāyāvinā pattabbaü, taü sampāpuõeyya. So c' assa āraddhaviriyo, yāvatakaü āraddhaviriyena pattabbaü, taü sampāpuõeyya. So c' assa pa¤¤avā yāvatakaü pa¤¤āvatā pattabbaü, taü sampāpuõeyya. Taü kim ma¤¤asi, rājakumāra? Api nu so puriso tava santike hatthāråyhaü aīkusagayhaü sippaü sikkheyyāti? Ekamekena pi. bhante, aīgena samannāgato so puriso mama santike hatthāråyhaü aīkusagayhaü sippaü sikkheyya. Ko pana vādo pa¤cah' aīgehãti? Evam eva kho, rājakumāra, pa¤c' imāni padhāniyaīgāni. Katamāni pa¤ca? Idha, rājakumāra, bhikkhu saddho hoti saddahati Tathāgatassa bodhiü: Iti pi so Bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü buddho bhagavā ti. Appābādho hoti appātiīko samavepākiniyā gahaõiyā samannāgato nātisãtāya nāccuõhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Asaņho hoti amāyāvã yathābhåtaü attānaü āvikatvā satthari vā vi¤¤åsu vā sabrahmacārãsu. âraddhaviriyo viharati, akusalānaü dhammānaü pahānāya kusalānaü dhammānaü upasampadāya thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhåro kusalesu dhammesu. Pa¤¤āvā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. Imāni kho, rājakumāra, pa¤ca padhāniyaīgāni. Imehi kho, rājakumāra, pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu Tathāgataü vināyakaü labhamāno yass' atthāya kulaputtā sammad eva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tad anuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņhe va dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya satta vassāni. #<[page 096]># %<96 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tiņņhatu, rājakumāra, satta vassāni. Imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu . . . . . . vihareyya cha vassāni, -- pe -- pa¤ca vassāni, cattāri vassāni, tãõi vassāni, dve vassāni, ekaü vassaü. Tiņņhatu, rājakumāra, ekaü vassaü. Imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu . . . vihareyya satta māsāni. Tiņņhatu, rājakumāra satta māsāni. Imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu . . . vihareyya . . . cha māsāni -- pe -- pa¤ca māsāni, cattāri māsāni, tãõi māsāni, dve māsāni, ekaü māsaü, addhamāsaü. Tiņņhatu, rājakumāra, addhamāso. Imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu . . . vihareyya satta rattindivāni. Tiņņhatu, rājakumāra, satta rattindivāni. Imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu . . . vihareyya cha rattindivāni -- pe -- pa¤ca rattindivāni, cattāri rattindivāni, tãõi rattindivāni, dve rattindivāni, ekaü rattindivaü. Tiņņhatu, rājakumāra, eko rattindivo. Imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu Tathāgataü vināyakaü labhamāno sāyam anusiņņho pāto visesaü adhigamissati, pātam anusiņņho sāyaü visesaü adhigamissatãti. Evam vutte Bodhi rājakumāro Bhagavantaü etad avoca: Aho Buddho, aho dhammo, aho dhammassa svākkhātatā; yatra hi nāma sāyam anusiņņho pāto visesam adhigamissati, pātam anusiņņho sāyaü visesaü adhigamissatãti. Evaü vutte Sa¤jikāputto māõavo Bodhi-rājakumaraü etad avoca: Evam eva panāyaü bhavaü Bodhi: Aho Buddho aho dhammo aho dhammassa svākkhātatā ti vadeti, atha ca pana na: taü bhavantaü Gotamaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ ca bhikkhusaügha¤ cāti. Mā hevaü, samma Sa¤jikāputta, avaca; mā hevaü, samma Sa¤jikāputta, avaca. Sammukhā me taü, samma Sa¤jikāputta, ayyāya sutaü sammukhā paņigahãtaü. #<[page 097]># %< 4. 6. AđGULIMâLASUTTAũ (86). 97>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ekamidaü, samma Sa¤jikāputta, samayaü Bhagavā Kosambiyaü viharati Ghositārāme. Atha kho me ayyā kucchivatã yena Bhagavā ten' upasaükami upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnā kho me ayyā Bhagavantaü etad avoca: Yo me ayaü, bhante, kucchigato kumārako vā kumārikā vā, so Bhagavantaü saraõaü gacchati dhamma¤ ca bhikkhusaügha¤ ca; upāsakan taü Bhagavā dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatan ti. Ekamidaü, samma Sa¤jikāputta, samayaü Bhagavā idh' eva Bhaggesu viharati Suüsumāragire Bhesakaëāvane migadāye. Atha kho maü dhātã aīkena vāhitvā yena Bhagavā ten' upasaükami upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhitā kho mama dhātã Bhagavantaü etad avoca: Ayaü, bhante, Bodhi rājakumāro Bhagavantaü saraõaü gacchati dhamma¤ ca bhikkhusaügha¤ ca, upāsakaü taü Bhagavā dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatan ti. Esāhaü, samma Sa¤jikāputta, tatiyam pi Bhagavantaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ ca bhikkhusaügha¤ ca, upāsakam maü Bhagavā dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatan ti. BODHIRâJAKUMâRASUTTAũ PAĨCAMAũ. 86. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Tena kho pana samayena ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa vijite coro Aīgulimālo nāma hoti luddo lohitapāõã hatapahate niviņņho adayāpanno pāõabhåtesu. Tena gāmā pi agāmā katā, nigamā pi anigamā katā, #<[page 098]># %<98 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ janapadā pi ajanapadā katā. So manusse vadhitvā vadhitvā aīgulãnaü mālaü dhāreti. Atha kho Bhagavā pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya Sāvatthiü piõķāya pāvisi, Sāvatthiyaü piõķāya caritvā pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto senāsanaü saüsāmetvā pattacãvaraü ādāya yena coro Aīgulimālo ten' addhānamaggaü paņipajji. Addasāsuü kho gopālakā pasupālakā kassakā padhāvino Bhagavantaü yena coro Aīgulimālo ten' addhānamaggaü paņipannaü; disvā Bhagavantaü etad avocuü: Mā, samaõa, etaü maggaü paņipajji. Etasmiü, samaõa, magge coro Aīgulimālo nāma luddo lohitapāõã hatapahate niviņņho adayāpanno pāõabhåtesu. Tena gāmā pi agāmā katā, nigamā pi anigamā katā, janapadā pi ajanapadā katā. So manusse vadhitvā vadhitvā aīgulãnaü mālaü dhāreti. Etam hi, samaõa, maggaü dasa pi purisā vãsatim pi purisā tiüsatim pi purisā cattārãsam pi purisā saüharitvā saüharitvā paņipajjanti, te pi corassa Aīgulimālassa hatthatthaü gacchantãti. Evaü vutte Bhagavā tuõhãbhåto agamasi. Dutiyam pi kho gopālakā pasupālakā kassakā padhāvino Bhagavantaü etad avocuü: Mā, samaõa, etam maggaü . . . &c as above . . . hatthatthaü gacchantãti. Dutiyam pi kho Bhagavā tuõhãbhåto agamāsi. Tatiyam pi kho gopālakā pasupālakā kassakā padhāvino Bhagavantaü etad avocum: Mā, samaõa, etam maggaü . . . &c as above . . . hatthatthaü gacchantãti. Atha kho Bhagavā {tuõhãbhåto} agamāsi. Addasā kho coro Aīgulimālo Bhagavantaü dårato va āgacchantaü, disvān' assa etad ahosi: Acchariyaü vata bho, abbhutaü vata bho. Imaü hi maggaü dasa pi purisā vãsatim pi purisā tiüsatim pi purisā cattārãsam pi purisā pa¤¤āsam pi purisā saüharitvā saüharitvā paņipajjanti, #<[page 099]># %< 4.6. AđGULIMâLASUTTAũ (86). 99>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ te pi mama hatthatthaü gacchanti; atha ca panāyaü samaõo eko adutiyo pasayha ma¤¤e āgacchati. Yan nånāhaü imaü samaõaü jãvitā voropeyyan ti? Atha kho coro Aīgulimālo asicammaü gahetvā dhanukalāpaü sannayhitvā Bhagavantaü piņņhito piņņhito anubandhi. Atha kho Bhagavā tathāråpaü iddhābhisaükhāraü abhisaükhāsi yathā coro Aīgulimālo Bhagavantaü pakatiyā gacchantaü sabbatthāmena gacchanto na sakkoti sampāpuõituü. Atha kho corassa Aīgulimālassa etad ahosi: Acchariyaü vata bho, abbhutaü vata bho. Ahaü hi pubbe hatthim pi dhāvantaü anupatitvā gaõhāmi, assam pi dhāvantaü anupatitvā gaõhāmi, ratham pi dhāvantaü anupatitvā gaõhāmi, migam pi dhāvantaü anupatitvā gaõhāmi; atha ca panāhaü imaü samaõaü pakatiyā gacchantaü sabbatthāmena gacchanto na sakkomi sampāpuõitun ti. ōhito Bhagavantaü etad avoca: Tiņņha, samaõa; tiņņha samaõāti ōhito ahaü, Aīgulimāla; tva¤ ca tiņņhāti. Atha kho corassa Aīgulimālassa etad ahosi: Ime kho samaõā Sakyaputtiyā saccavādino saccapaņi¤¤ā. Atha ca panāyaü samaõo gacchaü yev' āha: ōhito ahaü, Aīgulimāla; tva¤ ca tiņņhāti. Yan nånāhaü imaü samaõaü puccheyyan ti. Atha kho coro Aīgulimālo Bhagavantaü gāthāya ajjhabhāsi: Gacchaü vadesi, samaõa, ņhito 'mhi mama¤ ca bråsi ņhitam aņņhito ti; Pucchāmi taü, samaõa, etam atthaü: Kathaü ņhito tvaü, aham aņņhito 'mhi? Thito ahaü, Aīgulimāla, sabbadā sabbesu bhåtesu nidhāya daõķaü, Tuva¤ ca pāõesu asa¤¤ato 'si; tasmā ņhito 'haü tuvam aņņhito 'si. #<[page 100]># %<100 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% Cirassaü vata me mahito mahesi mahāvanaü samaõoyaü paccavādi; So 'haü cirassā pahāssaü pāpaü sutvāna gāthaü tava dhammayuttaü. Itveva coro asim āvudha¤ ca sobbhe papāte narake anvakārã. Avandi coro Sugatassa pāde; tatth' eva naü pabbajjaü ayāci. Buddho ca kho kāruõiko mahesi yo satthā lokassa sadevakassa Tam `Ehi bhikkhåti' tadā avoca; es' eva tassa ahu bhikkhubhāvo ti. Atha kho Bhagavā āyasmatā Aīgulimālena pacchāsamaõena yena Sāvatthi tena cārikaü pakkāmi; anupubbena cārikaü caramāno yena Sāvatthi tad avasari. Tatra sudaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Tena kho pana samayena ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa antepuradvāre mahājanakāyo sannipatitvā uccāsaddo mahāsaddo hoti: Coro te, deva, vijite Aīgulimālo nāma luddo lohitapāõã hatapahate niviņņho adayāpanno pāõabhåtesu. Tena gāmā pi agāmā katā, nigamā pi anigamā katā, janapadā pi ajanapadā katā. So manusse vadhitvā vadhitvā aīgulãnaü mālaü dhāreti. Taü devo paņisedhetåti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo pa¤camattehi assasatehi Sāvatthiyā nikkhami divādivassa yen' ārāmo tena pāyāsi; yāvatiko yānassa bhåmi yānena gantvā yānā paccārohitvā pattiko va yena Bhagavā ten' upasaükami; upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. #<[page 101]># %< 4.6. AđGULIMâLASUTTAũ (86). 101>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ekamantaü nisinnaü kho rājānaü Pasenadiü Kosalaü Bhagavā etad avoca: Kin nu te, mahārāja, rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro kupito, Vesālikā vā Licchavã, a¤¤e vā paņirājāno ti? Na kho me, bhante, rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro kupito, na pi Vesālikā Licchavã, na pi a¤¤e paņirājāno. Coro me, bhante, vijite Aīgulimālo nāma luddo lohitapāõã hatapahate niviņņho adayāpanno pāõabhåtesu. Tena gāmā pi agāmā katā, nigamā pi anigamā katā, janapadā pi ajanapadā katā. So manusse vadhitvā vadhitvā aīgulãnaü mālaü dhāreti. Nāhaü, bhante, paņisedhissāmãti. Sace pana tvaü, mahārāja, Aīgulimālaü passeyyāsi kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajitaü virataü pāõātipātā virataü adinnādānā virataü musāvādā ekabhattikaü brahmacāriü sãlavantaü kalyāõadhammaü, -- kinti naü kareyyāsãti? Abhivādeyyāma vā, bhante, paccuņņheyyāma vā, āsanena vā nimanteyyāma, abhinimanteyyāma vā naü cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, dhammikaü vā assa rakkhāvaraõaguttiü saüvidaheyyāma. Kuto pan' assa, bhante, dussãlassa pāpadhammassa evaråpo sãlasaüyamo bhavissatãti? Tena kho pana samayena āyasmā Aīgulimālo Bhagavato avidåre nisinno hoti. Atha kho Bhagavā dakkhiõabāhaü paggahetvā rājānaü Pasenadiü Kosalaü etad avoca: Eso, mahārāja, Aīgulimālo ti. Atha kho ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa ahud eva bhayaü ahu chambhitattaü ahu lomahaüso. Atha kho Bhagavā rājānaü Pasenadiü Kosalaü bhãtaü saüviggalomahaņņhajātaü viditvā rājānaü Pasenadiü Kosalaü etad avoca: Mā bhāyi, mahārāja; mā bhāyi, mahārāja; na 'tthi te ato bhayan ti. Atha kho ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa yaü ahosi bhayaü vā chambhitattaü vā lomahaüso vā, #<[page 102]># %<102 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ so paņippassambhi. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yen' āyasmā Aīgulimālo ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmantaü Aīgulimālaü etad avoca: Ayyo no, bhante, Aīgulimālo ti? Evaü, mahārājāti. Kathaügotto, bhante, ayyassa pitā? Kathaügottā mātā ti? Gaggo kho, mahārāja, pitā; Mantāõã mātā ti. Abhiramatu, bhante, ayyo Gaggo Mantāõãputto; aham ayyassa Gaggassa Mantāõãputtassa ussukkaü karissāmi cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānan ti. Tena kho pana samayena āyasmā Aīgulimālo āra¤¤ako hoti piõķapātiko paüsukåliko tecãvariko. Atha kho āyasmā Aīgulimālo rājānaü Pasenadiü Kosalaü etad avoca: Alaü, mahārāja; paripuõõaü me ticãvaran ti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaü etad avoca: Acchariyaü, bhante, abbhutaü, bhante, yāva¤ c' idaü, bhante, Bhagavā adantānaü dametā asantānaü sametā aparinibbutānaü parinibbāpetā. Yaü hi mayaü, bhante, nāsakkhimhā daõķena pi satthena pi dametuü, so Bhagavatā adaõķena asatthen' eva danto. Handa dāni mayaü, bhante, gacchāma; bahukiccā mayaü bahukaraõãyā ti. Yassa dāni tvaü, mahārāja, kālaü ma¤¤asãti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo uņņhāy' āsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā Aīgulimālo pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya Sāvatthiü piõķāya pāvisi. Addasā kho āyasmā Aīgulimālo Sāvatthiyaü sapadānaü piõķāya caramāno a¤¤ataraü itthiü måëhagabbhaü visātagabbhaü. Disvān' assa etad ahosi: #<[page 103]># %< 4.6. AđGULIMâLASUTTAũ (86). 103>% %<#<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>#>% Kilissanti vata bho sattā; kilissanti vata bho sattā ti. Atha kho āyasmā Aīgulimālo Sāvatthiyaü piõķāya caritvā pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto yena Bhagavā ten' upasaükami; upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā Aīgulimālo Bhagavantaü etad avoca: Idhāhaü, bhante, pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya Sāvatthiü piõķāya pāvisiü; addasaü kho ahaü, bhante, Sāvatthiyaü sapadānaü piõķāya caramāno a¤¤ataraü itthiü måëhagabbhaü visātagabbhaü; disvāna me etad ahosi: Kilissanti vata bho sattā, kilissanti vata bho sattā ti. Tena hi tvaü, Aīgulimāla, yena Sāvatthi ten' upasaükama, upasaükamitvā taü itthiü evaü vadehi: Yato ahaü, bhagini, jāto nābhijānāmi sa¤cicca pāõaü jãvitā voropetā. Tena saccena sotthi te hotu, sotthi gabbhassāti. So hi nuna me, bhante, sampajānamusāvādo bhavissati; mayā hi, bhante, bahå sa¤cicca pāõā jãvitā voropitā ti. Tena hi tvaü, Aīgulimāla, yena Sāvatthi ten' upasaükama, upasaükamitvā taü itthiü evaü vadehi: Yato aham, bhagini, ariyāya jātiyā jāto nābhijānāmi sa¤cicca pāõaü jãvitā voropetā; tena saccena sotthi te hotu sotthi gabbhassāti. Evaü bhante ti kho āyasmā Aīgulimālo Bhagavato paņisutvā yena Sāvatthi ten' upasaükami, upasaükamitvā taü itthiü etad avoca: Yato ahaü, bhagini, ariyāya jātiyā jāto nābhijānāmi sa¤cicca pāõaü jãvitā voropetā; tena saccena sotthi te hotu sotthi gabbhassāti. Atha kho sotth' itthiyā ahosi sotthi gabbhassa. Atha kho āyasmā Aīgulimālo eko våpakaņņho appamatto ātāpã pahitatto viharanto na cirass' eva yass' atthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti, tad anuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņhe va dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyāti abbha¤¤āsi; #<[page 104]># %<104 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ a¤¤ataro kho pan' āyasmā Aīgulimālo arahataü ahosi. Atha kho āyasmā Aīgulimālo pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya Sāvatthiü piõķāya pāvisi. Tena kho pana samayena a¤¤ena pi leķķu khitto āyasmato Aīgulimālassa kāye nipatati, a¤¤ena pi daõķo khitto āyasmato Aīgulimālassa kāye nipatati, a¤¤ena pi sakkharā khittā āyasmato Aīgulimālassa kāye nipatati. Atha kho āyasmā Aīgulimālo bhinnena sãsena lohitena gaëantena bhinnena pattena vipphālitāya saüghāņiyā yena Bhagavā ten' upasaükami. Addasā kho Bhagavā āyasmantaü Aīgulimālaü dårato va āgacchantaü, disvā āyasmantaü Aīgulimālaü etad avoca: Adhivāsehi tvaü, brāhmaõa; adhivāsehi tvaü, brāhmaõa. Yassa kho tvaü kammassa vipākena bahåni vassāni bahåni vassasatāni bahåni vassasahassāni niraye pacceyyāsi, tassa tvaü, brāhmaõa, kammassa vipākaü diņņhe va dhamme paņisaüvedesãti. Atha kho āyasmā Aīgulimālo rahogato patisallãno vimuttisukhaü paņisaüvedã tāyaü velāyaü imaü udānaü udānesi: -- Yo ca pubbe pamajjitvā pacchā so nappamajjati, So 'maü lokaü pabhāseti abbhā mutto 'va candimā. Yassa pāpaü kataü kammaü kusalena pithãyati, So 'maü lokaü pabhāseti abbhā mutto 'va candimā. Yo have daharo bhikkhu yu¤jati Buddhasāsane. So 'maü lokaü pabhāseti abbhā mutto 'va candimā. Disā hi me dhammakathaü suõantu, disā hi me yu¤jantu Buddhasāsane, Disā hi me te manusse bhajantu ye dhammam ev' ādapayanti santo. #<[page 105]># %< 4.6. AđGULIMâLASUTTAũ (86). 105>% Disā hi me khantivādānaü avirodhappasaüsãnaü Suõantu dhammaü kālena ta¤ ca anuvidhãyantu. Na hi jātu so mamaü hiüse a¤¤aü va pana ka¤ci naü Pappuyya paramaü santiü rakkheyya tasathāvare. Udakaü hi nayanti nettikā, usukārā namayanti tejanaü, Dāruü namayanti tacchakā, attānaü damayanti paõķitā. Daõķen' eke damayanti aīkusehi kasāhi ca; Adaõķena asatthena ahaü danto 'mhi tādinā. Ahiüsako ti me nāmaü hiüsakassa pure sato; Ajjāhaü saccanāmo 'mhi, na naü hiüsāmi ka¤ci naü. Coro ahaü pure āsiü Aīgulimālo ti vissuto, Vuyhamāno mahoghena Buddhaü saraõam āgamaü. Lohitapāõã pure āsiü Aīgulimālo ti vissuto; Saraõāgamanaü passa; bhavanetti samåhatā. Tādisaü kammaü katvāna bahu duggatigāminaü Phuņņho kammavipākena anaõo bhu¤jāmi bhojanaü. Pamādam anuyu¤janti bālā dummedhino janā, Appamāda¤ ca medhāvã dhanaü seņņhaü va rakkhati. Mā pamādam anuyu¤jetha mā kāmaratisanthavaü, Appamatto hi jhāyanto pappoti vipulaü sukhaü. Sāgataü nāpagataü nayidaü dummantitaü mama; Paņibhattesu dhammesu yaü seņņhaü tad upāgamaü. Sāgataü nāpagatam nayidaü dummantitaü mama; Tisso vijjā anuppattā, kataü Buddhassa sāsanan ti. AđGULIMâLASUTTAũ CHAōōHAũ. #<[page 106]># %<106 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% 87. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Tena kho pana samayena a¤¤atarassa gahapatissa ekaputtako piyo manāpo kālakato hoti. Tassa kālakiriyāya n' eva kammantā paņibhanti, na bhattaü paņibhāti. So āëāhanaü gantvā gantvā kandati: Kahaü, ekaputtaka? Kahaü, ekaputtakāti. Atha kho so gahapati yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho taü gahapatiü Bhagavā etad avoca: Na kho te, gahapati, sake citte ņhitassa indriyāni atthi; te indriyānaü a¤¤athattan ti. Kiü hi me, bhante, indriyānaü nā¤¤athattam bhavissati? Mayhaü hi, bhante, ekaputtako piyo manāpo kālakato; tassa kālakiriyāya n' eva kammantā paņibhanti, na bhattaü paņibhāti. So āëāhanaü gantvā gantvā kandāmi: Kahaü, ekaputtaka? Kahaü, ekaputtakāti? Evam etaü, gahapati; piyajātikā hi, gahapati, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti. Kassa kho nām' etaü, bhante, evaü bhavissati: Piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā? Piyajātikā hi kho, bhante, ānandasomanassā piyappabhavikā ti. Atha kho so gahapati Bhagavato bhāsitaü anabhinanditvā paņikkositvā uņņhāy' āsanā pakkāmi. Tena kho pana samayena sambahulā akkhadhuttā Bhagavato avidåre akkhehi dibbanti. Atha kho so gahapati yena te akkhadhuttā ten' upasaükami; upasaükamitvā te akkhadhutte etad avoca: Idhāhaü, bhonto, yena samaõo Gotamo ten' upasaükami, #<[page 107]># %< 4.7. PIYAJâTIKASUTTAũ (87). 107>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ upasaükamitvā samaõaü Gotamaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiü. Ekamantaü nisinnaü kho maü, bhonto, samaõo Gotamo etad avoca: Na kho te, gahapati, sake citte ņhitassa indriyāni atthi; te indriyānaü a¤¤athattan ti. Evaü vutte ahaü, bhonto, samaõaü Gotamaü etad avoca: Kiü hi me, bhante, indriyānaü nā¤¤athattaü bhavissati? Mayhaü hi, bhante, ekaputtako piyo manāpo kālakato; tassa kālakiriyāya n' eva kammantā paņibhanti, na bhattaü paņibhāti. So āëāhanaü gantvā gantvā kandāmi: Kahaü, ekaputtaka? kahaü, ekaputtakāti. Evam etaü, gahapati; evam etaü, gahapati; piyajātikā hi, gahapati, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti. Kassa kho nām' etaü, bhante, evaü bhavissati: Piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā? . Piyajātikā hi kho, bhante, ānandasomanassā piyappabhavikā ti. Atha khvāhaü, bhonto, samaõassa Gotamassa bhāsitaü anabhinanditvā paņikkositvā uņņhāy' āsanā pakkāmin ti. Evam etaü, gahapati: evam etaü, gahapati. Piyajātikā hi, gahapati, ānandasomanassā piyappabhavikā ti. Atha kho so gahapati: Sameti me akkhadhuttehãti pakkāmi. Atha kho idaü kathāvatthuü anupubbena rājantepuraü pāvisi. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Mallikaü deviü āmantesi: Idan te. Mallike, samaõena Gotamena bhāsitaü:-- Piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti. Sace taü, mahārāja. Bhagavatā bhāsitaü, evam etan ti. Evam evaü panāyaü Mallikā ya¤¤adeva samaõo Gotamo bhāsati, taü tad ev' assa abbhanumodati:-- Sace taü, mahārāja, Bhagavatā bhāsitaü, evam etan ti. Seyyathāpi nāma ācariyo ya¤¤adeva antevāsissa bhāsati, taü tad ev' assa antevāsã abbhanumodati: Evam etaü, ācariya; evam etaü ācariyāti;-- evam eva kho tvaü, Mallike, ya¤¤adeva samaõo Gotamo bhāsati, taü tad ev' assa abbhanumodasi: Sace taü, mahārāja, #<[page 108]># %<108 II. MAJJHIMAPAööâSAũ>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Bhagavatā bhāsitaü evam etan ti. Cara pi re, Mallike, vinassāti. Atha kho Mallikā devã Nāëijaīghaü brāhmaõaü āmantesi: Ehi tvaü, brāhmaõa, yena Bhagavā ten' upasaükama, upasaükamitvā mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü puccha -- Mallikā, bhante, devã Bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchatãti; eva¤ ca vadehi -- Bhāsitā nu kho, bhante, Bhagavatā esā vācā: Piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti? Yathā ca te Bhagavā vyākaroti, taü sādhukaü uggahetvā mamaü āroceyyāsi. Na hi Tathāgatā vitathaü bhaõantãti. Evaü bhotãti kho Nāëijaīgho brāhmaõo Mallikāya deviyā paņisutvā yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi: sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü {nisinno} kho Nāëijaīgho brāhmaõo Bhagavantaü etad avoca: Mallikā, bho Gotama, devã bhoto Gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchati, eva¤ ca vadeti: Bhāsitā nu kho, bhante, Bhagavatā esā vācā -- Piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti? Evam etaü, brāhmaõa; evam etaü, brāhmaõa; piyajātikā hi, brāhmaõa, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti. Tad aminā p' etaü, brāhmaõa, pariyāyena veditabbaü yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti. Bhåtapubbaü, brāhmaõa, imissā yeva Sāvatthiyā a¤¤atarassā itthiyā mātā kālam akāsi. Sā tassā kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü upasaükamitvā evam āha: Api me mātaraü addasatha? Api me mātaraü addasathāti? #<[page 109]># %< 4. 7. PIYAJâTIKASUTTAũ (87). 109>% Iminā pi kho etaü, brāhmaõa, pariyāyena veditabbaü, yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti. Bhåtapubbaü, brāhmaõa, imassā yeva Sāvatthiyā a¤¤atarassā itthiyā pitā kālam akāsi, -- pe -- bhātā kālam akāsi, bhaginã kālam akāsi, putto kālam akāsi, dhãtā kālam akāsi, sāmiko kālam akāsi. Sā tassa kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü upasaükamitvā evam āha: Api me sāmikaü addasatha? Api me sāmikaü addasathāti? Iminā pi kho etaü, brāhmaõa, pariyāyena veditabbaü, yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti. Bhåtapubbaü, brāhmaõa, imissā yeva Sāvatthiyā a¤¤atarassa purisassa mātā kālam akāsi. So tassā kālakiriyāya ummattako khittacitto rathiyāya rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü upasaükamitvā evam āha: Api me mātaraü addasatha? api me mātaraü addasathāti? Iminā pi kho etaü., brāhmaõa, pariyāyena veditabbaü, yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti. Bhåtapubbaü brāhmaõa, imassā yeva Sāvatthiyā a¤¤atarassa purisassa pitā kālaü akāsi, -- pe -- bhātā kālam akāsi, bhaginã kālam akāsi, putto kālam akāsi, dhãtā kālam akāsi, pajāpatã kālam akāsi. So tassā kālakiriyāya ummattiko khittacitto rathiyāya rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü upasaükamitvā evam āha: Api me pajāpatiü addasatha? api me pajāpatiü addasathāti? Iminā pi kho etaü, brāhmaõa, pariyāyena veditabbaü, yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti. Bhåtapubbaü, brāhmaõa, imassā yeva Sāvatthiyā a¤¤atarā itthi ¤ātikulaü agamāsi. Tassā te ¤ātakā sāmikaü acchinditvā a¤¤assa dātukāmā; sā ca taü na icchati. Atha kho Sāvatthi-sāmikaü etad avoca: Ime maü, ayyaputta, ¤ātakā taü acchinditvā a¤¤assa {dātukāmā}; aha¤ ca taü na icchāmãti. Atha kho so puriso taü itthiü dvidhā chetvā attānaü uppāņesi: #<[page 110]># %<110 II. MAJJHIMAPAööASAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ubho pecca bhavissāmāti. Iminā pi kho taü, brāhmaõa, pariyāyena veditabbaü, yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti. Atha kho Nāëijaīgho brāhmaõo Bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāy' āsanā yena Mallikā devã ten' upasaükami, upasaükamitvā yāvatako ahosi Bhagavatā saddhiü kathāsallāpo taü sabbaü Mallikāya deviyā ārocesi. Atha kho Mallikā devã yena rājā Pāsenadi Kosalo ten' upasaükami, upasaükamitvā rājānaü Pasenadiü Kosalaü etad avoca: Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Piyā te Vajãrã kumārã ti? Evaü, Mallike, piyā me Vajãrã kumārã ti. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Vajãriyā te kumāriyā vipariõāma¤¤athābhāvā uppajjeyyuü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti? Vajãriyā me, Mallike, kumāriyā vipariõāma¤¤athābhāvā {jãvitassa} pi siyā a¤¤athattaü. Kiü pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti? Idaü kho taü, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaü: Piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Piyā te Vāsabhā khattiyā ti? Evaü, Mallike, piyā me Vāsabhā khattiyā ti. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Vāsabhāya te khattiyāya vipariõāma¤¤athabhāvā uppajjeyyuü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti? Vāsabhāya me, Mallike, khattiyāya vipariõāma¤¤athābhāvā jãvitassa pi siyā a¤¤athattaü. Kiü pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti? Idaü kho taü, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaü: Piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Piyo te Viķåķabho senāpatãti? #<[page 111]># %< 4.7. PIYAJâTIKASUTTAũ (87). 111>% Evaü, Mallike; piyo me Viķåķabho senāpatãti. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Viķåķabhassa senāpatissa vipariõāma¤¤athābhāvā uppajjeyyuü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti? Viķåķabhassa me, Mallike, senāpatissa vipariõāma¤¤athābhāvā jãvitassa pi siyā a¤¤athattaü. Kiü pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti? Idaü kho taü, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaü: Piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Piyā te ahan ti? Evaü, Mallike; piyā me 'si tvan ti. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Mayhaü te vipariõāma¤¤athābhāvā uppajjeyyuü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti? Tuyhaü hi me, Mallike, vipariõāma¤¤athābhāvā jãvitassa pi siyā a¤¤athattaü. Kiü pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti? Idaü kho taü, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaü: Piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Piyā te Kāsi-kosalā ti? Evaü, Mallike; piyā me Kāsi-kosalā. Kāsi-kosalānaü, Mallike, ānubhāvena kāsikacandanaü paccanubhoma, mālāgandhavilepanaü dhāremāti. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Kāsi-kosalānan te vipariõāma¤¤athābhāvā uppajjeyyuü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti? Kāsi-kosalānaü hi me, Mallike, vipariõāma¤¤athābhāvā jãvitassa pi siyā a¤¤athattaü. Kim pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti? Idaü kho taü, mahārāja, tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaü: Piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā ti. Acchariyaü, Mallike, abbhutaü, Mallike, yāva¤ ca so Bhagavā pa¤¤āya ativijjha pa¤¤āya passati. #<[page 112]># %<112 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ehi. Mallike, ācāmehãti. Atha kho rāja Pasenadi Kosalo uņņhāy' āsanā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā yena Bhagavā ten' a¤jalim paõāmetvā tikkhattuü udānaü udānesi: Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa; namo tassa -- pe -- sammāsambuddhassāti. PIYAJâTIKASUTTAũ SATTAMAũ. 88. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Atha kho āyasmā ânando pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya Sāvatthiü piõķāya pāvisi. Sāvatthiyaü piõķāya caritvā pacchābhattam piõķapātapaņikkanto yena Pubbārāmo Migāramātu pāsādo ten' upasaükami divāvihārāya. Tena kho pana samayena rājā Pasenadi Kosalo Ekapuõķarãkaü nāgaü abhiråhitvā Sāvatthiyā niyyāti divādivassa. Addasā kho rājā Pasenadi Kosalo āyasmantaü ânandaü dårato va āgacchantaü; disvāna Sirivaķķhaü mahāmattaü āmantesi: âyasmā no eso, samma Sirivaķķha, ânando ti? Evaü mahārāja; āyasmā eso ânando ti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo a¤¤ataraü purisaü āmantesi: Ehi tvaü, ambho purisa, yen' āyasmā ânando ten' upasaükama; upasaükamitvā mama vacanena āyasmato ânandassa pāde sirasā vandāhi: Rājā, bhante, Pasenadi Kosalo āyasmato ânandassa pāde sirasā vandatãti; eva¤ ca vadehi: Sace kira, bhante, āyasmato ânandassa na ki¤ci accāyikaü karaõãyaü, āgametu kira, bhante, āyasmā ânando muhuttaü anukampaü upādāyāti. #<[page 113]># %< 4.8. BâHITIKASUTTAũ (88). 113>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Evaü devāti kho so puriso ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa paņisutvā yen' āyasmā ânando ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmantaü ânandaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho so puriso āyasmantaü ânandaü etad avoca: Rājā, bhante, Pasenadi Kosalo āyasmato ânandassa pāde sirasā vandati, eva¤ ca vadeti: Sace kira. bhante, āyasmato ânandassa na ki¤ci accāyikaü {karaõãyaü}, āgametu kira, bhante, āyasmā ânando muhuttaü anukampaü upādāyāti. Adhivāsesi kho āyasmā ânando tuõhãbhāvena. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yāvatikā nāgassa bhåmi nāgena gantvā nāgā paccorohitvā pattiko va yen' āyasmā ânando ten' upasaükami; upasaükamitvā āyasmantaü ânandaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho rājā Pasenadi Kosalo āyasmantaü ânandaü etad avoca: Sace, bhante, āyasmato ânandassa na ki¤ci accāyikaü karaõãyaü, sādhu, bhante, āyasmā ânando yena Aciravatiyā nadiyā tãraü, ten' upasaükamatu anukampaü upādāyāti. Adhivāsesi kho āyasmā ânando tuõhãbhāvena. Atha kho āyasmā ânando yena Aciravatiyā nadiyā tãraü ten' upasaükami; upasaükamitvā a¤¤atarasmiü rukkhamåle pa¤¤atte āsane nisãdi. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yāvatikā nāgassa bhåmi nāgena gantvā nāgā paccorohitvā pattiko va yen' āyasmā ânando ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmantaü ânandaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho rājā Pasenadi Kosalo āyasmantaü ânandaü etad avoca: Idha, bhante, āyasmā ânando hatthatthare nisãdatåti. Alam, mahārāja; nisãda tvaü; nisinno ahaü sake āsane ti. Nisãdi kho rājā Pasenadi Kosalo pa¤¤atte āsane. Nisajja kho rājā Pasenadi Kosalo āyasmantaü ânandaü etad avoca: Kin nu kho, bhante ânanda, so Bhagavā tathāråpaü kāyasamācāraü samācareyya yvāssa kāyasamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhãti? -- Na kho, mahārāja, so Bhagavā tathāråpaü kāyasamācāraü samācareyya yvāssa kāyasamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhãti. #<[page 114]># %<114 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% Kiü pana, bhante ânanda, so Bhagavā tathāråpaü vacãsamācāraü --pe-- manosamācāraü samācareyya yvāssa manosamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhãti. Na kho, mahārāja, so Bhagavā tathāråpaü manosamācāraü samācareyya yvāssa manosamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhãti. Acchariyaü, bhante; abbhutaü, bhante; yaü hi mayaü, bhante, nāsakkhimha pa¤hena paripåretuü, taü, bhante, āyasmatā ânandena pa¤hassa veyyākaraõena paripåritaü. Ye te, bhante, bālā avyattā ananuvicca apariyogāhetvā paresaü vaõõaü vā avaõõaü vā bhāsanti, na mayan taü sārato paccāgacchāma. Ye ca kho te, bhante, paõķitā vyattā medhāvino anuvicca pariyogāhetvā paresaü vaõõaü vā avaõõaü vā bhāsanti, taü {mayaü} sārato paccāgacchāma. Katamo pana, bhante ânanda. kāyasamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehi vinnåhãti? Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro akusalo. Katamo pana, bhante, kāyasamācāro akusalo? Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro sāvajjo. Katamo pana, bhante, kāyasamācāro sāvajjo? Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro savyāpajjho Katamo pana, bhante, kāyasamācāro savyāpajjho? Yo kho, mahārāja, {kāyasamācāro} dukkhavipāko. Katamo pana, bhante, kāyasamācāro dukkhavipāko? Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro attabyābādhāya pi saüvattati, parabyābādhāya pi saüvattati, ubhayabyābādhāya pi saüvattati; tassa akusalā dhammā abhivaķķhanti, kusalā dhammā parihāyanti;-- evaråpo kho, mahārāja, kāyasamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhãti. Katamo pana, bhante ânanda, vacãsamācāro --pe-manosamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhãti? Yo kho, mahārāja, manosamācāro akusalo. Katamo pana, bhante, manosamācāro akusalo? #<[page 115]># %< 4.8. BâHITIKASUTTAũ (88). 115>% Yo kho, mahārāja, manosamācāro sāvajjo. Katamo pana, bhante, manosamācāro sāvajjo? Yo kho, mahārāja, manosamācāro savyāpajjho? Katamo pana, bhante, manosamācāro savyāpajjho? Yo kho, mahārāja, manosamācāro dukkhavipāko. Katamo pana, bhante, manosamācāro dukkhavipāko? Yo kho, mahārāja, manosamācāro attabyābādhāya pi saüvattati, parabyābādhāya pi saüvattati, ubhayabyābādhāya pi saüvattati; tassa akusalā dhammā abhivaķķhanti, kusalā dhammā parihāyanti;-- evaråpo kho, mahārāja, manosamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhãti. Kin nu kho, bhante ânanda, so Bhagavā sabbesaü yeva akusalānaü dhammānaü pahānaü vaõõetãti? Sabbākusaladhammapahãno kho, mahārāja, Tathāgato, kusaladhammasamannāgato ti. Katamo pana, bhante ânanda, kāyasamācāro anopārambho samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhãti? Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro kusalo. Katamo pana, bhante, kāyasamācāro kusalo? Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro anavajjo. Katamo pana, bhante, kāyasamācāro anavajjo? Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro avyāpajjho. Katamo pana, bhante, kāyasamācāro avyāpajjho? Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro sukhavipāko. Katamo pana, bhante, kāyasamācāro sukhavipāko? Yo kho, mahārāja, kāyasamācāro n' ev' attabyābādhāya pi saüvattati, na parabyābādhāya pi saüvattati, na ubhayabyābādhāya pi saüvattati; tassa akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaķķhanti;-- evaråpo kho, mahārāja, kāyasamācāro anopārambho samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhãti. Katamo pana, bhante ânanda, vacãsamācāro --pe-manosamācāro anopārambho samaõehi brāhmāõehi vi¤¤åhãti? Yo kho, mahārāja, manosamācāro kusalo. #<[page 116]># %<116 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% Katamo pana, bhante, manosamācāro kusalo? Yo kho, mahārāja, manosamācāro anavajjo. Katamo pana, bhante, manosamācāro anavajjo? Yo kho, mahārāja, manosamācāro avyāpajjho. Katamo pana, bhante, manosamācāro avyāpajjho? Yo kho, mahārāja, manosamācāro sukhavipāko. Katamo pana, bhante, manosamācāro sukhavipāko? Yo kho, mahārāja, manosamācāro n' ev' attabyābādhāya pi saüvattati, na parabyābādhāya pi saüvattati, na ubhayabyābādhāya saüvattati; tassa akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaķķhanti;-- evaråpo kho, mahārāja, manosamācāro anopārambho samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhãti. Kiü pana, bhante ânanda, so Bhagavā sabbesaü yeva kusalānaü dhammānaü upasampadaü vaõõetãti? Sabbākusaladhammapahãno kho, mahārāja, Tathāgato kusaladhammasamannāgato ti. Acchariyam, bhante, abbhutaü, bhante, yāva subhāsitaü c' idaü, bhante, āyasmatā ânandena, iminā ca mayaü, bhante, āyasmato ânandassa subhāsitena attamanābhiraddhā. Evaü attamanābhiraddhā ca mayaü, bhante, āyasmato ânandassa subhāsitena, sace, bhante, āyasmato ânandassa hatthiratanaü kappeyya, hatthiratanam pi mayaü āyasmato ânandassa dadeyyāma. Sace, bhante, āyasmato ânandassa assaratanaü kappeyya, assaratanam pi mayaü āyasmato ânandassa dadeyyāma. Sace, bhante, āyasmato ânandassa gāmavaraü kappeyya, gāmavaram pi mayaü āyasmato ânandassa dadeyyāma. Api ca, bhante, mayam p' etaü jānāma: n' etaü āyasmato ânandassa kappatãti. Ayaü me, bhante, bāhitikā {ra¤¤ā} Māgadhena Ajātasattunā Vedehiputtena chattanāëiyā pakkhipitvā pahitā soëasasamā āyāmena aņņhasamā vitthārena; taü, bhante, āyasmā ânando {paņigaõhātu} anukampaü upādāyāti. Alaü, mahārāja; paripuõõaü me ticãvaran ti. #<[page 117]># %< 4. 8. BâHITIKASUTTAũ (88). 117>% {Ayaü}, bhante, Aciravatã nadã diņņhā āyasmatā c' eva ânandena amhehi ca yadā upari pabbate mahāmegho abhippavuņņho hoti; athāyaü Aciravatã nadã ubhato kålāni saüvissandantã gacchati;-- evam eva kho, bhante, āyasmā ânando imāya bāhitikāya attano ticãvaraü karissati; yaü pan' āyasmato ânandassa purāõaü ticãvaraü, taü sabrahmacārãhi saüvibhajissati. Evāyaü amhākaü dakkhiõā saüvissandantã ma¤¤e gamissati. Paņigaõhātu, bhante, {āyasmā} ânando bāhitikan ti. Paņiggahesi kho āyasmā ânando bāhitikaü. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo āyasmantaü ânandaü etad avoca: Handa va dāni mayaü, bhante ânanda, gacchāma; bahukiccā mayaü bahukaraõãyā ti. -- Yassa dāni tvaü, mahārāja. kālam ma¤¤asãti. -- Atha kho rājā Pasenadi Kosalo āyasmato ânandassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā, uņņhāy' āsanā āyasmantaü ânandaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā ânando acirapakkantassa ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno āyasmā ânando yāvatako ahosi ra¤¤ā Pasenadinā Kosalena saddhiü kathāsallāpo, taü sabbaü Bhagavato ārocesi, ta¤ ca bāhitikaü Bhagavato pādāsi. Atha kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: Lābhā, bhikkhave, ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa; suladdhalābhā, bhikkhave, ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa, yaü rājā Pasenadi Kosalo labhati ânandaü dassanāya labhati payirupāsanāyāti. Idam avoca Bhagavā; attamanā te bhikkhå Bhagavato bhāsitaü abhinandun ti. BâHITIKASUTTAũ9 AōōHAMAũ. #<[page 118]># %<118 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% 89. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Sakkesu viharati. Medaëumpaü nāma Sakyānaü nigamo. Tena kho pana samayena rājā Pasenadi Kosalo Naīgarakaü anuppatto hoti kenacid eva karaõãyena. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Dãghaü Kārāyanaü āmantesi: Yojehi, samma Kārāyana. bhadrāni bhadrāni yānāni, uyyānabhåmiü gacchāma subhåmiü dassanāyāti. Evaü devāti kho Dãgho Kārāyano ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa paņisutvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā ra¤¤o Pasenadissa paņivedesi: Yuttāni kho te, deva, bhadrāni bhadrāni yānāni, yassa dāni kālam ma¤¤asãti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo bhadraü yānaü abhiråhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi Naīgarakamhā niyyāsi mahaccarājānubhāvena yena ārāmo tena pāyāsi; yāvatikā yānassa bhåmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko va ārāmaü pāvisi. Addasā kho rājā Pasenadi Kosalo ārāme jaüghāvihāraü anucaīkamamāno anuvicaramāno rukkhamålāni pāsādikāni pāsādanãyāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyākāni paņisallāõasāruppāni. Disvāna Bhagavantaü yeva ārabbha sati udapādi: Imāni kho tāni rukkhamålāni pāsādikāni pāsādanãyāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paņisallāõasāruppāni, yatthassudaü mayan taü Bhagavantaü payirupāsāma arahantaü sammāsambuddhan ti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Dãghaü Kārāyanaü āmantesi: Imāni kho, samma Kārāyana tāni . . . &c. as above . . . sammāsambuddhaü. Kahan nu kho, samma Kārāyana, etarahi so Bhagavā viharati arahaü sammāsambuddho ti? #<[page 119]># %< 4. 9. DHAMMACETIYASUTTAũ (89). 119>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ -- Atthi, mahārāja, Medaëumpaü nāma Sakyānaü nigamo; tattha so Bhagavā etarahi viharati arahaü sammāsambuddho ti. -- Kãvadåro pana, samma Kārāyana, Naīgarakamhā Medaëumpaü nāma Sakyānaü nigamo hotãti? Na dåre, mahārāja; tãõi yojanāni. Sakkā divasāvasesena gantun ti. Tena hi, samma Kārāyana, yojehi bhadrāni bhadrāni yānāni; gamissāma mayan taü Bhagavantaü dassanāya arahantaü sammāsambuddhan ti. Evaü devāti kho Dãgho Kārāyano ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa paņisutvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa paņivedesi: Yuttāni kho te, deva, bhadrāni bhadrāni yānāni; yassa dāni kālam ma¤¤asãti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo bhadraü yānaü abhiråhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi Naīgaramhā {niyyāsi} yena Medaëumpaü nāma Sakyānaü nigamo tena pāyāsi ten' eva divasāvasesena Medaëumpaü nāma Sakyānaü nigamaü sampāpuõi, yena ārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhåmi yānena gantvā, yānā paccorohitvā pattiko va ārāmaü pāvisi. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhå abbhokāse caīkamanti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena te bhikkhå ten' upasaükami; upasaükamitvā te bhikkhå etad avoca: Kahan nu kho, bhante, etarahi so Bhagavā viharati arahaü sammāsambuddho? Dassanakāmā hi mayan taü Bhagavantaü arahantaü Sammāsambuddhan ti. Eso, mahārāja, vihāro saüvutadvāro; tena appasaddo upasaükamitvā ataramāno āëindaü pavisitvā ukkāsitvā aggaëaü ākoņehi; vivarissati te Bhagavā dvāran ti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo tatth' eva khagga¤ ca uõhãsa¤ ca Dãghassa Kārāyanassa pādāsi. Atha kho Dãghassa Kārāyanassa etad ahosi: Rahāyati kho dāni mahārājā; idh' eva dāni mayā ņhātabban ti? Atha kho rājā Pasenadi Kosalo yena so vihāro saüvutadvāro tena appasaddo upasaükamitvā ataramāno āëindaü pavisitvā ukkāsitvā aggaëaü ākoņesi. Vivari Bhagavā dvāraü. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo vihāraü pavisitvā Bhagavato pāde sirasā patitvā Bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati pāõãhi ca parisambāhati nāma¤ ca sāveti: #<[page 120]># %<120 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Rājā 'haü, bhante. Pasenadi Kosalo; rājā 'haü, bhante, Pasenadi Kosalo ti. Kiü pana tvaü, mahārāja, atthavasaü sampassamāno imasmiü sarãre evaråpaü paramanipaccākāraü karosi, mittåpahāraü upadaüsesãti? Atthi kho me, bhante, Bhagavati dhammanvayo hoti: Sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto Bhagavatā dhammo, supaņipanno bhagavato sāvakasaügho ti. Idhāhaü, bhante, passāmi eke samaõabrāhmaõe pariyantakataü brahmacariyaü carante dasa pi vassāni vissatim pi vassāni tiüsam pi vassāni cattārãsam pi vassāni. Te aparena samayena sunhātā suvilittā kappitakesamasså pa¤cahi kāmaguõehi samappitā samaīgibhåtā parivārenti. Idha panāhaü, bhante, bhikkhå passāmi yāvajãvaü āpānakoņikaü paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü carante. Na kho panāhaü, bhante, ito bahiddhā a¤¤aü evaü paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü samanupassāmi. Ayam pi kho, bhante, Bhagavati dhammanvayo hoti: Sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno bhagavato sāvakasaügho ti. Puna ca paraü, bhante, rājāno pi rājåhi vivadanti, khattiyā pi khattiyehi vivadanti, brāhmaõā pi brāhmaõehi vivadanti, gahapatã gahapatãhi vivadanti, mātā pi puttena vivadati, putto pi mātarā vivadati. pitā pi puttena vivadati, putto pi pitarā vivadati, bhātā pi bhātarā vivadati, bhātā pi bhaginiyā vivadati, bhaginã pi bhātarā vivadati, sahāyo pi sahāyena vivadati. Idha panāhaü, bhante, bhikkhå passāmi samagge sammodamāne avivadamāne khãrodakãbhåte a¤¤ama¤¤am piyacakkhåhi sampassante viharante. #<[page 121]># %< 4. 9. DHAMMACETIYASUTTAũ (89). 121>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Na kho panāhaü, bhante, ito bahiddhā a¤¤aü evaü samaggaü parisaü samanupassāmi. Ayam pi kho me, bhante, Bhagavati dhammanvayo hoti: Sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno bhagavato sāvakasaügho ti. Puna ca parāhaü, bhante, ārāmena ārāmaü uyyānena uyyānaü anucaīkamāmi anuvicarāmi. So 'haü tattha passāmi eke samaõabrāhmaõe kise låkhe dubbaõõe uppaõķuppaõķukajāte dhamanisanthatagatte na viya ma¤¤e cakkhuü bandhante janassa dassanāya. Tassa mayhaü, bhante, evaü hoti: Addhā ime āyasmanto anabhiratā vā brahmacariyaü caranti, atthi vā tesaü ki¤ci pāpaü kammaü kataü paņicchannaü, tathā ime āyasmanto kisā låkhā dubbaõõā uppaõķuppaõķukajātā dhamanisanthatagattā, na viya ma¤¤e cakkhuü bandhanti janassa dassanāyāti. Tyāhaü upasaükamitvā evaü vadāmi:-- Kin nu kho tumhe āyasmante kisā låkhā dubbaõõā uppaõķuppaõķukajātā dhamanisanthatagattā, na viya ma¤¤e cakkhuü bandhatha janassa dassanāyāti. Te evam āhaüsu: Bandhukarogo no mahārājāti. Idha panāhaü, bhante, bhikkhå passāmi haņņhapahaņņhe udaggudagge abhirataråpe pãõitindriye appossukke pannalome paradavutte migabhåtena cetasā viharante. Tassa mayhaü, bhante, evaü hoti: Addhā ime {āyasmanto} tassa Bhagavato sāsane uëāraü pubbenāparaü visesaü sa¤jānanti, tathā ime āyasmanto haņņhapahaņņhā udaggudaggā abhirataråpā {pãõitindriyā} appossukkā pannalomā paradavuttā migabhåtena cetasā viharantãti. Ayam pi kho me, bhante, Bhagavati dhammanvayo hoti: Sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno bhagavato sāvakasaügho ti. Puna ca parāhaü, bhante, rājā khattiyo muddhāvasitto pahomi ghātetāyaü vā ghātetuü jāpetāyaü vā jāpetuü pabbājetāyaü vā pabbājetuü. #<[page 122]># %<122 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tassa mayhaü, bhante, atthakaraõe nisinnassa antarantarākathaü opātenti. So 'haü na labhāmi: Mā me bhonto atthakaraõe nisinnassa antarantarākathaü opātetha, kathāpariyosānaü me bhavanto āgamentåti. Tassa mayhaü, bhante, antarantarākathaü opātenti. Idha panāham, bhante, bhikkhå passāmi yasmiü samaye Bhagavā anekasatāya parisāya dhammaü deseti n' eva tasmiü samaye Bhagavato sāvakānaü khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā. Bhåtapubbaü, bhante, Bhagavā anekasatāya parisāya dhammaü deseti; tatr' a¤¤ataro Bhagavato sāvako ukkāsi; tam enaü a¤¤ataro sabrahmacārã jannukena ghaņņesi: Appasaddo āyasmā hotu, mā 'yasmā saddam akāsi; satthā no Bhagavā dhammaü desetãti. Tassa mayhaü, bhante, etad ahosi: Acchariyaü vata bho, abbhutaü vata bho. Adaõķena vata kira bho asatthena evaü suvinãtā parisā bhavissatãti. Na kho panāhaü, bhante, ito bahiddhā a¤¤aü evaü suvinãtaü parisaü samanupassāmi. Ayam pi kho me, bhante, Bhagavati dhammanvayo hoti: Sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno bhagavato sāvakasaügho ti. Puna ca parāhaü, bhante, passāmi idh' ekacce khattiyapaõķite nipuõe kataparappavāde vālavedhiråpe. Te bhindantā ma¤¤e caranti pa¤¤āgatena diņņhigatāni. Te suõanti: Samaõo khalu bho Gotamo amukaü nāma gāmaü vā nigamaü vā osarissatãti. Te pa¤haü abhisaīkharonti: Imaü mayaü pa¤haü samaõaü Gotamaü upasaükamitvā pucchissāma; evaü ce no puņņho evaü vyākarissati, evam assa mayaü vādaü āropessāma; eva¤ ce pi no puņņho evaü vyākarissati, evam pi 'ssa mayaü vādaü āropessāmāti. Te suõanti: Samaõo khalu bho Gotamo amukaü nāma gāmaü vā nigamaü vā osaņo ti. Te yena Bhagavā ten' upasaükamanti. Te Bhagavā dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejati sampahaüseti. #<[page 123]># %< 4. 9. DHAMMACETIYASUTTAũ (89). 123>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Te Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaüsitā na c' eva Bhagavantaü pa¤haü pucchanti, kuto vādaü āropessanti, a¤¤adatthu Bhagavato sāvakā sampajjanti. Ayam pi kho me, bhante, Bhagavati dhammanvayo hoti: Sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno bhagavato sāvakasaügho ti. Puna ca parāhaü, bhante, passāmi idh' ekacce brāhmaõapaõķite --pe-- gahapatipaõķite samaõapaõķite nipune kataparappavāde vālavediråpe. Te bhindantā ma¤¤e caranti . . . &c. as above . . . vādaü āropessanti, a¤¤adatthu Bhagavantaü yeva okāsaü yācanti agārasmā anagāriyaü pabbajjāya. Te Bhagavā pabbājeti. Te tathā pabbājitā samānā våpakaņņhā appamattā ātāpino pahitattā viharantā na cirass' eva yass' atthāya kulaputtā sammad eva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tad anuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņhe va dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharanti. Te evam āhaüsu: Manaü vata bho anassāma; manaü vata bho anassāma. Mayaü hi pubbe assamaõā va samānā samaõā 'mhāti paņijānimhā, abbrāhmaõā va samānā brāhmaõā 'mhāti paņijānimhā, anarahanto va samānā arahanto mhāti paņijānimhā. Idāni kho 'mhā samaõā, idāni kho 'mhā brāhmaõā idāni kho 'mhā arahanto ti. Ayam pi kho me, bhante, Bhagavati dhammanvayo hoti: Sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno bhagavato sāvakasaügho ti. Puna ca parāhaü, bhante, Isãdatta -- Purāõā thapatayo mama bhattā mama yānā ahaü nesaü jãvitaü dātā yasassa āhattā. Atha ca pana no tathā mayi nipaccākāraü karonti yathā Bhagavati. #<[page 124]># %<124 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Bhåtapubbāhaü, bhante, senaü abbhuyyāto-samāno ime va Isãdatta -- Purāõe thapatayo vãmaüsamāno a¤¤atarasmiü sambādhe āvasathe vāsaü upagacchiü. Atha kho, bhante, ime Isãdatta -- Purāõā thapatayo bahudeva rattiü dhammiyā kathāya vãtināmetvā yato assosuü kho Bhagavantaü tato sãsaü katvā maü pādato karitvā nipajjiüsu. Tassa mayhaü, bhante, etad ahosi: Acchariyaü vata bho, abbhutaü vata bho. Ime Isãdatta -Purāõā thapatayo mama bhattā mama yānā, ahaü tesaü jãvitaü dātā yasassa āhattā. Atha ca pana no tathā mayi nipaccākāraü karonti yathā Bhagavati. Addhā ime āyasmanto tassa Bhagavato sāsane uëāraü pubbenāparaü visesaü sa¤jānantãti. Ayam pi kho me, bhante, Bhagavati dhammanvayo hoti: Sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno bhagavato sāvakasaügho ti. Puna ca paraü, bhante, Bhagavā pi khattiyo, aham pi khattiyo, Bhagavā pi Kosalako, aham pi Kosalako, Bhagavā pi āsãtiko, aham pi āsãtiko. Yam pi bhante Bhagavā pi khattiyo aham pi khattiyo, Bhagavā pi Kosalako aham pi Kosalako, Bhagavā pi āsãtiko aham pi āsãtiko, iminā vārahām' evāhaü, bhante, Bhagavati paramanipaccākāraü kattuü, mittåpahāraü upadaüsetuü. Handa ca dāni mayaü, bhante, gacchāma. Bahukiccā mayaü bahukaraõãyā ti. Yassa dāni tvaü, mahārāja, kālaü ma¤¤asãti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo uņņhāy' āsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. Atha kho Bhagavā acirapakkantassa ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa bhikkhå āmantesi: Eso, bhikkhave, rājā Pasenadi Kosalo dhammacetiyāni bhāsitvā uņņhāy' āsanā pakkanto. Uggaõhātha, bhikkhave, dhammacetiyāni; pariyāpuõātha, bhikkhave, #<[page 125]># %< 4.10. KAööAKATTHALASUTTAũ (90). 125>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ dhammacetiyāni; dhāretha, bhikkhave, dhammacetiyāni; atthasaühitāni, bhikkhave, dhammacetiyāni ādibrahmacariyakānãti. Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhå Bhagavato bhāsitaü abhinandun ti. DHAMMACETIYASUTTAũ NAVAMAũ. 90. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Uju¤¤āyaü viharati Kaõõakatthale Migadāye. Tena kho pana samayena rājā Pasenadi Kosalo Uju¤¤aü anuppatto hoti kenacid eva karaõãyena. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo a¤¤ataraü purisaü āmantesi:-- Ehi tvaü, ambho purisa, yena Bhagavā ten' upasaükama; upasaükamitvā mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü puccha: Rājā, bhante, Pasenadi Kosalo Bhagavato pāde sirasā vandati appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchatãti; eva¤ ca vadehi: Ajja kira, bhante, rājā Pasenadi Kosalo pacchābhattaü bhuttapātarāso Bhagavantaü dassanāya upasaükamissatãti. Evaü devāti kho so puriso ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa paņisutvā yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho so puriso Bhagavantaü etad avoca:-- Rājā, bhante, Pasenadi Kosalo Bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchati; eva¤ ca vadeti: Ajja kira, bhante, rājā Pasenadi Kosalo pacchābhattaü bhuttapātarāso Bhagavantaü dassanāya upasaükamissatãti. Assosuü kho Somā ca bhaginã Sakulā ca bhaginã: Ajja kira rājā Pasenadi Kosalo pacchābhattaü bhuttapātarāso Bhagavantaü dassanāya upasaükamissatãti. #<[page 126]># %<126 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Atha kho Somā ca bhaginã Sakulā ca bhaginã rājānaü Pasenadiü Kosalaü bhattābhihāre upasaükamitvā etad avocuü:-- Tena hi, mahārāja, amhākam pi vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü puccha: Somā ca, bhante, bhaginã Sakulā ca bhaginã Bhagavato pāde sirasā vandanti, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchantãti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo pacchābhattaü bhuttapātarāso yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaü etad avoca: -- Somā ca, bhante, bhaginã Sakulā ca bhaginã Bhagavato pāde sirasā vandanti, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchantãti. Kim pana, mahārāja, Somā ca bhaginã Sakulā ca bhaginã a¤¤aü dåtaü nālatthun ti? Assosuü kho, bhante, Somā ca bhaginã Sakulā ca bhaginã: Ajja kira rājā Pasenadi Kosalo pacchābhattaü bhuttapātarāso Bhagavantaü dassanāya upasaükamissatãti. Atha kho, bhante, Somā ca bhaginã Sakulā ca bhaginã maü bhattābhihāre upasaükamitvā etad avocuü: Tena hi, mahārāja, amhākam pi vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü puccha:-- Somā ca, bhante, bhaginã Sakulā ca bhaginã Bhagavato pāde sirasā vandanti, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchantãti. Sukhiniyo hontu, mahārāja, Somā ca bhaginã Sakulā ca bhaginã ti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaü etad avoca: Sutaü me taü, bhante:-- Samaõo Gotamo evam āha: Na 'tthi so samaõo vā brāhmaõo vā yo sabba¤¤å sabbadassāvã aparisesaü ¤āõadassanaü paņijānissati; n' etaü ņhānaü vijjatãti. Ye te, bhante evam āhaüsu:-- Samaõo Gotamo evam āha: #<[page 127]># %< 4.10. KAööAKATTHALASUTTAũ (90). 127>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Na 'tthi so samaõo vā brāhmaõo vā yo sabba¤¤å sabbadassāvã aparisesaü ¤āõadassanaü paņijānissati; n' etaü thānaü vijjatãti;-- kacci te, bhante, Bhagavato vuttavādino, na ca Bhagavantaü abhåtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaü vyākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaü ņhānaü āgacchatãti? Ye te, mahārāja, evam {āhaüsu}:-- Samaõo Gotamo evam āha: Na 'tthi so samaõo vā brāhmaõo vā yo sabba¤¤å sabbadassāvã aparisesaü ¤āõadassanaü paņijānissati; n' etaü ņhānaü vijjatãti;-- na me te vuttavādino, abbhācikkhanti ca pana man te asatā abhåtenāti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Viķåķabhaü senāpatiü āmantesi: Ko nu kho, senāpati, imaü kathāvatthuü rājantepure abbhudāhāsãti? Sa¤jayo, mahārāja, brāhmaõo âkāsagotto ti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo a¤¤ataraü purisaü āmantesi:-- Ehi tvaü, ambho purisa, mama vacanena Sa¤jayaü brāhmaõaü âkāsagottaü amantehi: Rājā te, bhante, Pasenadi Kosalo amantetãti. Evaü devāti kho so puriso ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa paņisutvā yena Sa¤jayo brāhmaõo âkāsagotto ten' upasaükami; upasaükamitvā Sa¤jayaü brāhmaõaü âkāsagottaü etad avoca:-- Rājā taü, bhante, Pasenadi Kosalo āmantetãti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaü etad avoca; Siyā nu kho, bhante, Bhagavatā a¤¤adeva ki¤ci sandhāya bhāsitaü, ta¤ ca jano a¤¤athā pi paccāgaccheyya? Yathākathaü pana, bhante, Bhagavā abhijānāti vācaü bhāsitā ti? Evaü kho ahaü, mahārāja, abhijānāmi vācaü bhāsitā: Na 'tthi so samaõo vā brāhmaõo vā yo sakideva sabba¤ ¤assati sabbaü dakkhãti, n' etaü ņhānaü vijjatãti. Heturåpaü bhante Bhagavā āha; saheturåpaü pana, bhante, Bhagavā āha: Na 'tthi so samaõo vā brāhmaõo vā yo sakideva sabba¤ ¤assatã sabbaü dakkhãti, #<[page 128]># %<128 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ n' etaü ņhānaü vijjatãti. Cattāro 'me, bhante, vaõõā, -- khattiyā brāhmaõā vessā suddā. Imesaü nu kho, bhante, catunnaü vaõõānaü siyā viseso siyā nānākaraõan ti? Cattāro 'me, mahārāja, vaõõā -- khattiyā brāhmaõā vessā suddā. Imesaü kho, mahārāja, catunnaü vaõõānaü dve vaõõā aggam akkhāyanti, -- khattiyā ca brāhmaõā ca, yadidaü abhivādanapaccuņņhāna¤jalikammasāmãcikamman ti. Nāhaü, bhante, Bhagavantaü diņņhadhammikaü pucchāmi; samparāyikāhaü, bhante, Bhagavantaü pucchāmi. Cattāro 'me, bhante, vaõõā, -- khattiyā brāhmaõā vessā suddā. Imesaü nu kho, bhante, catunnaü vaõõānaü siyā viseso siyā nānākaraõan ti? Pa¤c' imāni, mahārāja, padhāniyaīgāni. Katamāni pa¤ca? Idha, mahārāja, bhikkhu saddho hoti, saddahati Tathāgatassa bodhiü: Iti pi so Bhagavā arahaü sammāsambuddho, vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi, satthā devamanussānaü buddho, bhagavā ti. Appābādho hoti appātaīko samavepākiniyā gahaõiyā samannāgato nātisãtāya nāccuõhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Asaņho hoti amāyāvã yathābhåtaü attānaü āvikattā satthari vā vi¤¤åsu vā brahmacārãsu. âraddhaviriyo viharati akusalānaü dhammānaü pahānāya kusalānaü dhammānaü upasampadāya thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā. {Imāni} kho, mahārāja, pa¤ca padhāniyaīgāni. Cattāro 'me, mahārāja, vaõõā, -- khattiyā brāhmaõā vessā suddā; te c' assu imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgatā; taü nesaü assa dãgharattaü hitāya sukhāyāti. Cattāro 'me, bhante vaõõā,-- khattiyā brāhmaõā vessā suddā; #<[page 129]># %< 4.10. KAööAKATTHALASUTTAũ (90). 129>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ te c' assu imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgatā; Ettha pana nesaü, bhante, siyā viseso siyā nānākaraõan ti? Ettha kho nesāhaü, mahārāja, padhānavemattaü vadāmi. Seyyathāpi 'ssu, mahārāja, dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinãtā, dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā adantā avinãtā. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Ye te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinãtā, api nu te dantā va dantakāraõaü gaccheyyuü, dantā va dantabhåmiü sampāpuõeyyun ti? Evaü bhante. Ye pana te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā adantā avinãtā, api nu te adantā va dantakāraõaü gaccheyyuü, adantā va dantabhåmiü sampāpuõeyyuü, seyyathāpi te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinãtā ti? No h' evaü, bhante. Evam eva kho, mahārāja, yan taü saddhena pattabbaü appābādhena asaņhena amāyāvinā āraddhaviriyena pa¤¤āvatā, taü vata asaddho bavhābādho saņho māyāvã kusãto duppa¤¤o pāpuõissatãti, n' etaü ņhānaü vijjatãti. Heturåpaü, bhante, Bhagavā āha; saheturåpaü, bhante, Bhagavā āha. Cattāro 'me, bhante, vaõõā, -- khattiyā brāhmaõā vessā suddā. Te c' assu imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgatā, te c' assu sammappadhānā, ettha pana tesaü, bhante, siyā viseso, siyā nānākaraõan ti? Ettha kho nesahaü, mahārāja, na ki¤ci nānākaraõaü vadāmi, yadidam vimuttiyā vimuttiü. Seyyathāpi, mahārāja, puriso sukkhaü sākakaņņhaü ādāya aggiü abhinibbatteyya, tejo pātukareyya; atha aparo puriso sukkhaü sālakaņņhaü ādāya aggiü abhinibbatteyya, #<[page 130]># %<130 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tejo pātukareyya; atha aparo puriso sukkhaü ambakaņņhaü ādāya aggiü abhinibbatteyya, tejo pātukareyya; atha aparo puriso sukkhaü udumbarakaņņhaü ādāya aggiü abhinibbatteyya, tejo pātukareyya. Taü kim ma¤¤asi, mahārāja? Siyā nu kho tesaü aggãnaü nānādāruto abhinibbattānaü ki¤ci nānākaraõaü, -- acciyā vā acciü, vaõõena vā vaõõaü, ābhāya vā ābhan ti? No h' etaü, bhante. Evam eva kho, mahārāja, yan taü tejaü viriyā nimmathitaü padhānā 'bhinibbattaü. Nāhaü tattha ki¤ci nānākaraõaü vadāmi, yadidaü vimuttiyā vimuttin ti. Heturåpaü, bhante, Bhagavā āha; saheturåpaü, bhante, Bhagavā āha. Kim pana, bhante, atthi devā ti? Kim pana tvaü, mahārāja, evaü vadesi: Kim pana, bhante, atthi devā ti? Yadi vā te, bhante, devā āgantāro itthattaü, yadi vā anāgantāro itthattan ti? Ye te, mahārāja, devā savyāpajjhā te devā āgantāro itthattaü; ye te devā abyāpajjhā, te devā anāgantāro itthattan ti. Evam vutte Viķåķabho senāpati Bhagavantaü etad avoca: -- Ye te, bhante, devā savyāpajjhā āgantāro itthattaü, te devā ye te devā abyāpajjhā anāgantāro itthattaü te deve, tamhā ņhānā cāvessanti vā pabbājessanti vā ti? Atha kho āyasmato ânandassa etad ahosi:-- Ayaü kho Viķådabho senāpati ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa putto; ahaü Bhagavato putto. Ayaü kho kālo yaü putto puttena manteyyāti. Atha kho āyasmā ânando Viķåķabhaü senāpatiü āmantesi:-- Tena hi, senāpati, taü yev' ettha paņipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naü byākareyyāsi. Taü kim ma¤¤asi, senāpati? Yāvatā ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa vijitaü, yattha ca rājā Pasenadi Kosalo issariyādhipaccaü rajjaü kāreti, #<[page 131]># %< 4.10. KAööAKATTHALASUTTAũ (90). 131>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ pahoti tattha rājā Pasenadi Kosalo samaõaü vā brāmaõaü vā pu¤¤avantaü vā apu¤¤avantaü vā brahmacariyavantaü vā abrahmacariyavantaü vā tamhā ņhānā cāvetum vā pabbājetuü vā ti? Yāvatā, bho, ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa vijitaü, yattha ca rājā Pasenadi Kosalo issariyādhipaccaü rajjaü kāreti, pahoti tattha rājā Pasenadi Kosalo samaõaü vā . . . pabbājetuü vā ti. Taü kim ma¤¤asi, senāpati? Yāvatā ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa avijitaü, yattha ca rājā Pasenadi Kosalo na issariyādhipaccaü rajjam kāreti, pahoti tattha rājā Pasenadi Kosalo samaõaü vā brāhmaõaü vā pu¤¤avantaü vā apu¤¤avantaü vā brahmacariyavantaü vā abrahmacariyavantaü vā tamhā ņhānā cāvetuü vā pabbājetuü vā ti? Yāvatā, bho, ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa avijitaü, yattha ca rājā Pasenadi Kosalo na issariyādhipaccaü rajjaü kāreti, na pahoti tattha . . . pabbājetuü vā ti. Taü kim ma¤¤asi, senāpati? Sutā te devā Tāvatiüsā ti? Evaü, bho; sutā me devā Tāvatiüsā; idhāpi bhotā ra¤¤ā Pasenadinā Kosalena sutā devā Tāvatiüsā ti. Taü kim ma¤¤asi, senāpati? Pahoti rājā Pasenadi Kosalo deve Tāvatiüse tamhā ņhānā cāvetuü vā pabbājetuü vā ti? Dassanāya pi, bho, rājā Pasenadi Kosalo deve Tāvatiüse nappahoti, kuto pana tamhā ņhānā cāvessati vā pabbājessati vā ti Evam eva kho, senāpati, ye te devā savyāpajjhā āgantāro itthattaü, te devā ye te devā abyāpajjhā anāgantāro itthattaü te deve dassanāya pi nappahonti, kuto pana tamhā ņhānā cāvessanti vā pabbajessanti vā ti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaü etad avoca: Konāmo ayaü, bhante, bhikkhåti? ânando nāma, mahārājāti. ânando vata bho, ānandaråpo vata bho. Heturåpaü, #<[page 132]># %<132 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% bhante, āyasmā ânando āha, saheturupaü, bhante, āyasmā ânando āha. Kiü pana, bhante, atthi Brahmā ti? Kiü pana tvaü, mahārāja, evaü vadesi: Kim pana. bhante, atthi Brahmā ti? Yadi vā so, bhante, Brahmā āgantā itthataü, yadi vā anāgantā itthattan ti? Yo so, mahārāja, Brahmā savyāpajjho, so Brahmā āgantā itthattaü; yo so Brahmā {abyāpajjho}, so Brahmā anāgantā itthattan ti. Atha kho a¤¤ataro puriso rājānaü Pasenadiü Kosalaü etad avoca: Sa¤jayo, mahārāja, brāhmaõo âkāsagotto āgato ti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Sa¤jayaü brāhmaõaü âkāsagottaü etad avoca: Ko nu kho, brāhmaõa, imaü kathāvatthuü rājantepure abbhudāhāsãti? Viķåķabho, mahārāja, senāpatãti. Viķåķabho senapati evam āha. Sa¤jayo, mahārāja, brāhmaõo âkāsagotto ti. Atha kho a¤¤ataro puriso rājānaü Pasenadiü Kosalaü etad avoca: Yānakālo, mahārājāti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaü etad avoca: Sabba¤¤utaü mayaü, bhante, Bhagavantaü apucchimbā; sabba¤¤utaü Bhagavā vyākāsi; ta¤ ca pan' amhākaü ruccati c' eva khamati ca, tena c' amhā attamanā. Cātuvaõõiü suddhiü mayaü, bhante, Bhagavantaü apucchimhā; cātuvaõõiü suddhiü Bhagavā vyākāsi; ta¤ ca pan' amhākaü ruccati c' eva khamati ca, tena c' amhā attamanā. Adhideve mayaü, bhante. Bhagavantaü apucchimhā, adhideve Bhagavā vyākāsi; ta¤ ca pan' amhākaü ruccati c' eva khamati ca, tena c' amhā attamanā. Adhibrahmānaü mayaü, bhante, Bhagavantaü apucchimhā, adhibrahmānaü Bhagavā vyākāsi; ta¤ ca pan amhākaü ruccati c' eva khamati ca tena c' amhā attamanā. Yaü yad eva ca pana mayaü, bhante, Bhagavantaü apucchimhā, taü tad eva Bhagavā vyākāsi; ta¤ ca pan' amhākaü ruccati c' eva khamati ca, tena c' amhā attamanā. Handa ca dāni mayaü, #<[page 133]># %< 5.1. BRAHMâYUSUTTAũ (91). 133>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ bhante, gacchāma. Bahukiccā mayaü bahukaraõãyā ti. Yassa dāni tvaü, mahārāja, kālaü ma¤¤asãti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāy' āsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmãti. KAööAKATTHALASUTTAũ DASAMAũ. RâJAVAGGO CATUTTHO. 91. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Videhesu cārikaü carati mahatā bhikkhusaüghena saddhiü pa¤camattehi bhikkhusatehi. Tena kho pana samayena Brahmāyu brāhmaõo Mithilāyaü pativasati jiõõo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto vãsaüvassasatiko jātiyā tiõõaü vedānaü pāragå sanighaõķukeņubhānaü sākkharappabhedānaü itihāsapa¤camānaü padako veyyākaraõo lokāyatamahāpurisalakkhaõesu anavayo. Assosi kho {Brahmāyu} brāhmaõo: Samaõo khalu bho Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Videhesu cārikaü carati mahatā bhikkhusaüghena saddhiü pa¤camattehi bhikkhusatehi; taü kho pana bhavantaü Gotamaü evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato -- Iti pi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi, satthā devamanussānaü buddho bhagavā, so imaü lokaü sadevakaü samārakaü sabrahmakaü, sassamaõabrāhmaõiü pajam sadevamanussaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedeti; so dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhe kalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janam, kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti; sādhu kho pana tathāråpānaü arahataü dassanaü hotãti. #<[page 134]># %<134 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% Tena kho pana samayena Brahmāyussa brāhmaõassa Uttaro nāma māõavo antevāsã hoti tiõõaü vedānaü . . . anavayo. Atha kho Brahmāyu brāhmaõo Uttaraü māõavaü āmantesi: `Ayaü, tāta Uttara, samaõo Gotamo Sakyaputto . . . sammāsambuddho --pe-- sādhu kho pana tathāråpānaü arahataü dassanaü hotãti. Ehi tvaü, tāta Uttara, yena samaõo Gotamo ten' upasaükama, upasaükamitvā samaõaü Gotamaü jānāhi yadi vā taü bhavantaü Gotamaü tathā santaü yeva saddo abbhuggato, yadi vā no tathā, yadi vā so bhavaü Gotamo tādiso, yadi vā na tādiso; tayā mayan taü bhavantaü Gotamaü vedissāmāti. Yathākathaü panāham bho taü bhavantaü Gotamaü jānissāmi yadi vā taü bhavantaü Gotamaü tathā santaü yeva saddo abbhuggato, yadi vā no tathā, yadi vā so bhavaü Gotamo tādiso, yadi vā na tādiso ti. âgatāni kho, tāta Uttara, amhākam mantesu dvattiüsa mahāpurisalakkhaõāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dve va gatiyo bhavanti ana¤¤ā. -- Sace agāraü ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattã dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvã janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato, tass' imāni satta ratanāni bhavanti: seyyathãdaü cakkaratanaü hatthiratanaü assaratanaü maõiratanaü itthiratanaü gahapatiratanaü pariõāyakaratanam eva sattamaü. Parosahassaü kho pan' assa puttā bhavanti sårā vãraīgaråpā parasenappamaddanā. So imaü paņhaviü sāgarapariyantaü adaõķena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. -- Sace kho pana agārasmā anagāriyaü pabbajati, arahaü hoti sammāsambuddho loke vivattacchaddo. Ahaü kho pana, tāta Uttara, mantānaü dātā, tvaü mantānaü paņiggahetā ti. Evaü bho ti kho Uttaro māõavo Brahmāyussa brāhmaõassa paņisutvā utthāy' āsanā Brahmāyuü brāhmaõaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā Videhesu yena Bhagavā tena cārikaü pakkāmi; #<[page 135]># %< 5.1. BRAHMâYUSUTTAũ. (91). 135>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ anupubbena cārikaü caramāno yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi sammodanãyaü katham sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Uttaro māõavo Bhagavato kāye dvattiüse mahāpurisalakkhaõāni sammannesi. Addasā kho Uttaro māõavo Bhagavato kāye dvattiüse mahāpurisalakkhaõāni yebhuyyena ņhapetvā dve; dvãsu mahāhāpurisalakkhaõesu kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasãdati, -- kosohite ca vatthaguyhe pahåtajivhatāya ca. Atha kho Bhagavato etad ahosi: Passati kho me ayaü Uttaro māõavo dvattiüsa mahāpurisalakkhaõāni yebhuyyena ņhapetvā dve; dvãsu mahāpurisalakkhaõesu kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasãdati, -- kosohite ca vatthaguyhe pahåtajivhatāya cāti. Atha kho Bhagavā tathāråpaü iddhābhisaükhāraü abhisaükhāsi yathā addasā Uttaro māõavo Bhagavato kosohitaü vatthaguyhaü. Atha kho Bhagavā jivhaü ninnāmetvā ubho pi kaõõasotāni anumasi paņimasi, {ubho} pi nāsikasotāni anumasi paņimasi, kevalakam pi nalāņamaõķalaü jivhāya pacchādesi. Atha kho Uttarassa māõavassa etad ahosi: Samannāgato kho samaõo Gotamo dvattiüsa mahāpurisalakkhaõehi. Yannånāhaü samaõaü Gotamaü anubandheyyaü iriyāpatham assa passeyyan ti? Atha kho Uttaro māõavo satta māsāni Bhagavantaü anubandhi chāyā va anapāyinã. Atha kho Uttaro māõavo sattānaü māsānaü accayena Videhesu yena Mithilā tena cārikaü pakkāmi; anupubbena cārikaü caramāno yena Mithilā yena Brahmāyu brāhmaõo ten' upasaükami; upasaükamitvā Brahmāyuü brāhmaõaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho Uttaraü māõavaü Brahmāyu brāhmaõo etad avoca: Kacci, tāta Uttara, taü bhavantaü Gotamaü tathā santaü yeva saddo abbhuggato, #<[page 136]># %<136 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ no a¤¤athā? Kacci pana so bhavaü Gotamo tādiso, no a¤¤ādiso ti? Tathā santaü yeva bho taü bhavantaü Gotamaü tathā saddo abbhuggato, no a¤¤athā, tādiso ca bho so bhavaü Gotamo, na a¤¤ādiso. Samannāgato ca bho so bhavaü Gotamo dvattiüsa-mahāpurisalakkhaõehi. Suppatiņņhitapādo kho pana so bhavaü Gotamo, idam pi tassa bhoto Gotamassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaõaü bhavati. Heņņhā kho pana tassa bhoto Gotamassa pādatalesu cakkāni jātāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipårāni; āyatapaõhi kho pana so bhavaü {Gotamo}; dãghaīguli kho pana so bhavaü Gotamo; {mudutaluõahatthapādo} kho pana so bhavaü Gotamo; jālahatthapādo kho pana so bhavaü Gotamo; ussaīkhapādo kho pana so bhavaü Gotamo; eõãjaīgho kho pana so bhavaü Gotamo; ņhitako kho pana so bhavaü Gotamo anoõamanto ubhohi pāõitalehi jaõõukāni parimasati parimajjati; kosohitavatthaguyho kho pana so bhavaü Gotamo; suvaõõavaõõo kho pana so bhavaü Gotamo; ka¤canasannibhattaco sukhumacchavã kho pana so bhavaü Gotamo; sukhumattā chaviyā rajojallaü kāye na upalippati; ekekalomo kho pana so bhavaü Gotamo; ekekāni lomāni lomakåpesu jātāni; uddhaggalomo kho pana so bhavaü Gotamo; uddhaggāni lomāni jātāni nãlāni a¤janavaõõāni kuõķalāvaņņāni padakkhiõāvaņņakajātāni; brahmujjugatto kho pana so bhavaü Gotamo; {sattussado kho pana so bhavaü Gotamo} sãhapubbaddhakāyo kho pana so bhavaü Gotamo; citantaraüso kho pana so bhavaü Gotamo; nigrodhaparimaõķalo kho pana so bhavaü Gotamo; yāvatakvassa kāyo tāvatakvassa vyāmo; yāvatakvassa vyāmo tāvatakvassa kāyo; samavattakhandho kho pana so bhavaü Gotamo; rasaggasaggã kho pana so bhavaü Gotamo; sãhahanu kho pana so bhavaü Gotamo; #<[page 137]># %< 5.1. BRAHMâYUSUTTAũ (91). 137>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ cattārãsadanto kho pana so bhavaü Gotamo; samadanto kho pana so bhavaü Gotamo; avivaradanto kho pana so bhavaü Gotamo; susukkadāņho kho pana so bhavaü Gotamo; pahåtajivho kho pana so bhavaü Gotamo; brahmassaro kho pana so bhavaü Gotamo; karavãkabhāõã; abhinãlaõetto kho pana so bhavaü Gotamo; gopakhumo kho pana so bhavaü Gotamo; uõõā kho pana tassa bhoto Gotamassa, bhamukantare jātā odātā mudutålasannibhā; uõhãsasãso kho pana so bhavaü Gotamo; idam pi tassa bhoto Gotamassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaõaü bhavati. Imehi kho so bhavaü Gotamo dvattiüsa -- mahāpurisalakkhaõehi samannāgato. Gacchanto kho pana so bhavaü Gotamo dakkhiõen' eva pādena paņhamaü pakkamati; so nātidåre pādaü uddharati, nāccāsanne pādaü nikkhipati; so nātisãghaü gacchati, nātisaõikaü gacchati; na ca adduvena adduvaü saüghaņņento gacchati; na ca gopphakena gopphakaü saüghaņņento gacchati; so gacchanto na satthiü unnāmeti; na satthiü onāmeti; na satthiü sannāmeti; na satthiü vināmeti. Gacchato kho pan' assa bhoto Gotamassa adharakāyo va i¤jati, na ca kāyabalena gacchati. Avalokento kho pana so bhavaü Gotamo sabbakāyen' eva avaloketi; so na uddhaü ulloketi, na adho oloketi, na ca vipekkhamāno gacchati; yugamatta¤ ca pekkhati; tato c' assa uttariü anāvaņaü ¤āõadassanaü bhavati. So antaragharaü pavisanto na kāyaü unnāmeti, na kāyaü onāmeti, na kāyaü sannāmeti, na kāyaü vināmeti. #<[page 138]># %<138 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ So nātidåre nāccāsanne āsanassa parivattati, na ca pāõinā ālambitvā āsane nisãdati, na ca āsanasmiü kāyaü pakkhipati. So antaraghare nisinno samāno na hatthakukkuccaü āpajjati, na pādakukkuccaü āpajjati, na ca adduvena adduvaü āropetvā nisãdati, na ca gopphakena gopphakaü āropetvā nisãdati, na ca pāõinā hanukaü upādiyitvā nisãdati. So antaraghare nisinno va samāno na chambhati na kampati na vedhati na paritassati; so achambhã akampã avedhã aparitassã vigatalomahaüso vivekāvatto ca so bhavaü Gotamo antaghare nisinno hoti. So pattodakaü patigaõhanto na pattaü unnāmeti, na pattaü onāmeti, na pattaü sannāmeti, na pattaü vināmeti, so pattodakaü patigaõhāti nātithokaü nātibahuü. So na khulukhulukārakaü pattaü dhovati, na samparivattakaü pattaü dhovati, na pattaü bhåmiyaü nikkhipitvā hatthe dhovati; hatthesu dhotesu patto dhoto hoti; patte dhote hatthā dhotā honti; so pattodakaü chaķķeti nātidåre nāccāsanne na ca vichaķķayamāno. So odanaü patigaõhanto na pattaü unnāmeti, na pattaü onāmeti, na pattaü sannāmeti, na pattaü vināmeti. So odanaü patigaõhāti nātithokaü nātibahuü. Bya¤janaü kho pana so bhavaü Gotamo bya¤janamattāya āhāreti, na ca bya¤janena ālopaü atināmeti. Dvattikkhattuü kho pana so bhavaü Gotamo mukhe ālopaü samparivattetvā ajjhoharati, na c' assa kāci odanami¤jā asambhinnā kāyaü pavisati, na c' assa kāci odanimi¤jā mukhe avasiņņhā hoti; athāparaü ālopaü upanāmeti. Rasapaņisaüvedã kho pana so bhavaü Gotamo āhāraü āhāreti, no ca rasarāgapaņisaüvedã. Aņņhaīgasamannāgataü kho pana so bhavaü Gotamo āhāraü āhāreti, n' eva davāya na madāya na maõķanāya na vibhåsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ņhitiyā yāpanāya vihiüsåparatiyā brahmacariyānuggahāya: Iti purāõa¤ ca vedanaü paņihaīkhāmi nava¤ ca vedanaü na uppādessāmi; #<[page 139]># %< 5.1 BRAHMâYUSUTTAũ (91). 139>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. So bhuttāvã pattodakaü patigaõhanto na pattaü unnāmeti, na pattaü onāmeti, na pattaü sannāmeti, na pattaü vināmeti. So pattodakaü patigaõhāti nātithokaü nātibahuü; so na khulukhulukārakaü pattaü dhovati na samparivattakaü pattaü dhovati, na pattaü bhåmiyaü nikkhipitvā hatthe dhovati. Hatthesu dhotesu patto dhoto hoti, patte dhote hatthā dhotā honti. So pattodakaü chaķķeti nātidåre nāccāsanne na ca vichaķķayamāno. So bhuttāvã pattaü bhåmiyaü nikkhipati nātidåre nāccāsanne, na ca anatthiko pattena hoti, na ca ativelānurakkhã pattasmiü. So bhuttāvã muhuttaü tuõhã nisãdati, na ca anumodanassa kālam atināmeti. So bhuttāvã anumodati. na taü bhattaü garahati, na a¤¤aü bhattaü paņikaīkhati; a¤¤adatthu dhammiyā kathāya taü parisaü sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaüseti. So taü parisaü dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā uņņhāy' āsanā pakkamati. So nātisãghaü gacchati, nātisaõikaü gacchati, na ca muccitukāmo gacchati. Na ca tassa bhoto Gotamassa kāye cãvaraü accukkaņņhaü hoti na ca accokkaņņhaü, na ca kāyasmiü allãnaü, na ca kāyasmiü apakkaņņhaü, na ca tassa bhoto Gotamassa kāyamhā vāto cãvaraü apavahati, na ca tassa bhoto Gotamassa kāye rajojallaü lippati. So ārāmagato nisãdati pa¤¤atte āsane, nisajja pāde pakkhāleti, na ca so bhavaü Gotamo pādamaõķanānuyogaü anuyutto viharati. So pāde pakkhāletvā nisãdati pallaīkaü ābhujitvā ujuü kāyaü paõidhāya parimukhaü satiü upaņņhapetvā. So n' eva attabyābādhāya cetehi, na parabyābādhāya ceteti, na ubhayabyābādhāya ceteti. Attahitaü parahitaü ubhayahitaü sabbalokahitam eva so bhavaü Gotamo cintento nisinno hoti. #<[page 140]># %<140 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ So ārāmagato parisatiü dhammaü deseti, na taü parisaü ussādeti, na taü parisaü apasādeti, a¤¤adatthu dhammiyā kathāya taü parisaü sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaüseti. Aņņhaīgasamannāgato kho pan' assa bhoto Gotamassa mukhato ghoso niccharati, vissaņņho ca vi¤¤eyyo ca ma¤ju ca savanãyo ca bindu ca avisārã ca gambhãro ca ninnādã ca. Yathā parisaü kho pana so bhavaü Gotamo sarena vi¤¤āpeti na c' assa bahiddhā parisāya ghoso niccharati. Te tena bhotā Gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaüsitā uņņhāy' āsanā pakkamanti avalokayamānā yeva {avijahantābhāvena}. Addasāma kho mayaü bho taü bhavantaü Gotamaü gacchantaü; addasāma ņhitaü; addasāma antaraghare nisinnaü tuõhibhåtaü; addasāma antaraghare bhu¤jantaü; addasāma bhuttāviü nisinnaü tuõhãbhåtaü; addasāma bhuttāviü anumodantaü; addasāma ārāmaü gacchantaü; addasāma ārāmagataü nisinnaü tuõhãbhåtaü; addasāma ārāmagataü parisatiü dhammaü desentaü. Ediso ca ediso ca so bhavaü Gotamo, tato ca bhiyyo ti. Evaü vutte Brahmāyu brāhmaõo utthāy' āsanā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā yena Bhagavā ten' {a¤jaliü} paõāmetvā tikkhattuü udānaü udānesi: Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa; namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa; namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Appevanāma mayaü kadāci karahaci tena bhotā Gotamena saddhiü samāgaccheyyāma; appevanāma siyā kocid eva katthāsallāpo ti. Atha kho Bhagavā Videhesu anupubbena cārikaü caramāno yena Mithilā tad avasari. Tatra sudaü Bhagavā Mithilāyaü viharati Makhādevambavane. Assosuü kho Methileyyakā brāhmaõagahapatikā: Samaõo khalu bho Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Videhesu cārikaü caramāno mahatā bhikkhusaüghena saddhiü pa¤camattehi bhikkhusatehi Mithilaü anuppatto Mithilāyaü viharati Makhādevambavane. #<[page 141]># %< 5.1. BRAHMâYUSUTTAũ (91). 141>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Taü kho pana bhavantaü Gotamaü evaü kalyāõo . . . arahataü dassanaü hotãti. Atha kho Methileyyakā brāhmaõagahapatikā yena Bhagavā ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā appekacce Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu, appekacce Bhagavatā saddhiü sammodiüsu sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdiüsu, appekacce yena Bhagavā ten' a¤jaliü paõāmetvā ekamantam nisãdiüsu, appekacce Bhagavato santike nāmagottaü sāvetvā ekamantaü nisãdiüsu, appekacce tuõhãbhåtā ekamantaü nisãdiüsu. Assosi kho Brahmāyu brāhmaõo: Samaõo khalu bho Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Mithilaü anuppatto Mithilāyaü viharati Makhādevambavane ti. Atha kho Brahmāyu brāmaõo sambahulehi māõavakehi saddhiü yena Makhādevambavanaü ten' upasaükami. Atha kho Brahmāyussa brāhmaõassa avidåre ambavanassa etad ahosi: Na kho m' etaü patiråpaü yo 'haü pubbe appaņisaüvidito samaõaü Gotamaü dassanāya upasaükameyyan ti. Atha kho Brahmāyu brāhmaõo a¤¤ataraü māõavakaü āmantesi: Ehi tvaü, māõavaka; yena samaõo Gotamo ten' {upasaükama} upasaükamitvā mama vacanena samaõaü Gotamaü appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü puccha, -Brahmāyu, bho Gotama, Brāhmaõo bhavantaü Gotamaü appābādhaü appātaīkam lahuņņhānaü balaü phāsuvãhāraü pucchatãti; eva¤ ca vadehi. -- Brahmāyu, bho Gotama, brāhmaõo jiõõo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto vãsaüvassasatiko jātiyā tiõõaü vedānaü pāragå sanighaõķukeņubhānaü sākkharappabhedānaü itihāsapa¤camānaü padako veyyākaraõo lokāyatamahāpurisalakkhaõesu anavayo. Yāvatā, bho, brāhmaõagahapatikā Mithilāyaü paņivasanti, Brahmāyu tesaü brāhmaõo aggam akkhāyati yadidaü bhogehi, {Brahmāyu} tesaü brāhmaõo aggam akkhāyati yadidaü mantehi, Brahmāyu tesaü brāhmaõo aggam akkhāyati yadidaü āyunā c' eva yasasā ca. #<[page 142]># %<142 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ So bhoto Gotamassa dassanakāmo ti. Evaü bho ti kho so māõavako Brāhmayussa brāhmaõassa paņisutvā yena Bhagavā ten' upasaükami upasaükamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho so māõavako Bhagavantaü etad avoca: Brahmāyu, bho Gotama. brāhmaõo bhavantaü Gotamaü appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchati. Brahmāyu, bho Gotama, brāhmaõo jiõõo . . . lokāyatamahāpurisalakkhaõesu anavayo. Yāvatā bho brāhmaõagahapatikā Mithilāyaü paņivasanti, Brahmāyu tesaü brāhmaõo aggam akkhāyati yadidaü bhogehi, Brahmāyu tesaü brāhmaõo aggam akkhāyati yadidaü mantehi, Brahmāyu tesaü brāhmaõo aggam akkhāyati yadidaü āyunā c' eva yasasā ca. So bhoto Gotamassa dassanakāmo ti. Yassa dāni, māõavaka, Brahmāyu brāhmaõo kālam ma¤¤atãti. Atha kho so māõavako yena Brahmāyu brāhmaõo ten upasaükami, upasaükamitvā Brahmāyuü brāhmaõaü etad avoca: Katāvakāso kho bhavaü samaõena Gotamena; yassa dāni bhavaü kālaü ma¤¤asãti. Atha kho Brahmāyu brāhmaõo yena Bhagavā ten' upasaükami. Addasā kho sā parisā Brahmāyuü brāhmaõam dårato va āgacchantaü, disvāna oram attha okāsam akāsi yathātaü ¤ātassa yasassino. Atha kho Brahmāyu brāhmaõo taü parisaü etad avoca: Alaü bho, nisãdatha tumhe sake āsane; idhāhaü samaõassa Gotamassa santike nisãdissamãti. Atha kho Brahmāyu brāhmaõo yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi Ekamantaü nisinno kho Brahmāyu brāhmaõo Bhagavato kāye dvattiüsa mahāpurisalakkhanāõi sammannesi. #<[page 143]># %< 5.1. BRAHMâYUSUTTAũ (91). 143>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Addasā kho Brahmāyu brāhmaõo Bhagavato kāye dvattiüsa mahāpurisalakkhaõāni yebhuyyena ņhapetvā dve. Dvãsu mahāpurisalakkhaõesu kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasãdati, -- kosohite ca vatthaguyhe pahåtajivhatāya ca. Atha kho Brahmāyu brāhmaõo Bhagavantaü gāthāhi ajjhabhāsi:-- {Ye me} dvattiüsāti sutā mahāpurisalakkhaõā Duve tesaü2 na passāmi bhoto kāyasmiü, Gotama. Kacci kosohitaü bhoto vatthaguyhaü, naruttama? Nārãsaha nāma savhayā3? Kacci jivhā narassikā4? Kacci pahåtajivho si? Yathā taü jāniyāmase5 Ninnāmay' etaü tanukaü6, kaīkhaü7 vinaya no, ise, Diņņhadhammahitatthāya samparāyasukhāya ca Katāvakāsā pucchāma8 yaü ki¤ci abhipatthitan ti. Atha kho Bhagavato etad ahosi: Passati kho me ayaü Brahmāyu brāhmaõo dvattiüsa mahāpurisalakkhaõāni yebhuyyena ņhapetvā dve; dvãsu mahāpurisalakkhaõesu kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasãdati, -- kosohite ca vatthaguyhe pahåtajivhatāya cāti. Atha kho Bhagavātathāråpaü iddhābhisaükhāraü abhisaükhāsi yathā addasā Brahmāyu brāhmaõo Bhagavato kosohitaü vatthaguyhaü Atha kho Bhagavā jivhaü ninnāmetvā ubho pi kaõõasotāni anumasi paņimasi, ubho pi nāsikāsotāni anumasi paņimasi, kevalakam pi nalāņamaõķalaü jãvhāya pacchādesi. Atha kho Bhagavā Brahmāyuü brāhmaõaü gāthāhi paccabhāsi: Ye te dvattiüsāti sutā mahāpurisalakkhaõā Sabbe te mama kāyasmiü; mā te10 kaīkhāhu, brāhmaõa. Abhi¤¤eyyaü abhi¤¤ātaü bhāvetabba¤ ca bhāvitaü Pahātabbaü pahãnam11 me; tasmā Buddho 'smi brāhmaõa12 #<[page 144]># %<144 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% Diņņhadhammahitatthāya samparāyasukhāya ca Katāvakāso pucchassu {yaü} ki¤ci abhipatthitan ti. Atha kho Brahmāyussa brāhmaõassa etad ahosi: Katāvakāso kho 'mhi samaõena Gotamena. Kin nu kho ahaü samaõaü Gotamaü puccheyyaü diņņhadhammikaü vā atthaü samparāyikam vā ti? Atha kho Brahmāyussa brāhmaõassa etad ahosi: Kusalo kho ahaü diņņhadhammikānaü atthānaü; a¤¤e pi maü diņņhadhammikaü atthaü pucchanti; yannånāhaü samaõaü Gotamaü samparāyikaü yeva atthaü puccheyyan ti? Atha kho Brahmāyu brāhmaõo Bhagavantaü gāthāhi ajjhabhāsi:-- Kathaü kho brāhmaõo hoti? Kathaü bhavati vedagå? Tevijjo bho kathaü hoti? Sotthiyo kinti vuccati? Arahaü bho kathaü hoti? Kathaü bhavati kevalã? Muni ca1 bho kathaü hoti? Buddho kin ti pavuccati. Atha kho Bhagavā Brahmāyuü brāhmaõaü gāthāhi paccabhāsi:-- Pubbenivāsaü yo vedi2 saggāpāya¤ ca passati, Atho jātikkhayaü patto, abhi¤¤ā vosito muni3. Cittaü visuddhaü jānāti muttaü rāgehi sabbaso Pahãnajātimaraõo brahmacariyassa4 kevalã Pāragå sabbadhammānaü Buddho tādi pavuccatãti. Evaü vutte Brahmāyu brāhmaõo utthāy' āsanā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati pāõãhi ca parisambāhati nāma¤ ca sāveti:-- Brahmāyvāhaü, bho Gotama, brāhmaõo ti. Atha kho sā parisā acchariyabbhutacittajātā ahosi: Acchariyaü vata bho, abbhutaü vata bho; samaõassa mahiddhikatā mahānubhāvatā; yatra hi nāmāyaü Brahmāyu brāhmaõo ¤āto yasassã evaråpaü paramanipaccakāraü karissatãti. Atha kho Bhagavā Brahmāyuü brāhmaõaü etad avoca: #<[page 145]># %< 5.1. BRAHMâYUSUTTAũ (91). 145>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Alaü, brāhmaõa; uņņhaha; nisãda tvaü sake āsane, yato te mayi cittaü pasannan ti. Atha kho Brahmāyu brāhmaõo uņņhahitvā sake āsane nisãdi. Atha kho Bhagavā Brahmāyussa brāhmaõassa anupubbikathaü kathesi, seyyathãdaü, -- dānakathaü sãlakathaü saggakathaü kāmānaü ādãnavaü okāraü saükilesaü nekkhamme ānisaüsaü pakāsesi. Yadā Bhagavā a¤¤āsi Brahmāyuü brāhmaõaü kallacittaü muducittaü vinãvaraõacittaü udaggacittaü pasannacittaü, atha yā Buddhānaü sāmukkaüsikā dhammadesanā, taü pakāsesi, -- dukkhaü samudayaü nirodhaü maggaü, Seyyathāpi nāma suddhaü vatthaü apagatakāëakaü sammad eva rajanaü patigaõheyya, evam evaü Brahmāyussa brāhmaõassa tasmiü yeva āsane virajaü vãtamalaü dhammacakkhuü udapādi: Yaü ki¤ci samudayadhammaü sabban taü nirodhadhamman ti. Atha kho Brahmāyu brāhmaõo diņņhadhammo pattadhammo vidita dhammo pariyogāëhadhammo tiõõavicikiccho vigatakathaükatho vesārajjappato aparappaccayo satthu sāsane Bhagavantaü etad avoca: Abhikkantaü bho {Gotama}; abhikkantaü bho Gotama. Seyyathāpi bho Gotama nikujjitaü vā ukkujjeyya paņicchannaü vā vivareyya måëhassa vā maggaü ācikkheyya andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya: Cakkhumanto råpāni dakkhintãti, -- evam evaü bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bhavantaü Gotamaü gacchāmi dhamma¤ ca bhikkhusaügha¤ ca; upāsakam maü bhavaü Gotamo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gataü. Adhivāsetu ca me bhavaü Gotamo svātanāya bhattaü {saddhiü} bhikkhusaüghenāti. Adhivāsesi Bhagavā tuõhãbhāvena. Atha kho Brahmāyu brāhmaõo Bhagavato adhivāsanaü viditvā uņņhāy' āsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. Atha kho Brahmāyu brāhmaõo tassā rattiyā accayena sake nivesane paõãtaü khādanãyaü bhojanãyaü paņiyādāpetvā Bhagavato kālaü ārocāpesi: Kālo, bho Gotama, niņņhitaü bhattan ti. #<[page 146]># %<146 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% Atha kho Bhagavā pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena Brahmāyussa brāhmaõassa nivesanaü ten' upasaükami, upasaükamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi saddhiü bhikkhusaüghena. Atha kho Brahmāyu brāhmaõo sattāhaü Buddhapamukhaü bhikkhusaüghaü paõãtena khādanãyena bhojanãyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho Bhagavā tassa sattāhassa accayena Videhesu cārikaü pakkāmi. Atha kho Brahmāyu brāhmaõo acirapakkantassa Bhagavato kālam akāsi. Atha kho sambahulā bhikkhå yena Bhagavā ten' upasaükamiüsu upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā te bhikkhå Bhagavantaü etad avocuü: Brahmāyu bhante brāhmaõo kālakato. Tassa kā gati ko abhisamparāyo ti? Paõķito, bhikkhave, Brahmāyu brāhmaõo; paccapādi dhammassānudhammaü; navamaü dhammādhikaraõaü vihesesi. Brahmāyu, bhikkhave, brāhmaõo pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tatthaparinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā ti. Idaü avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhå Bhagavato bhāsitaü abhinandun ti. BRAHMâYUSUTTAũ PAōHAMAũ. 92. Selasuttaü. (The text of this Sutta is not printed here, as it is identical with that of the same name in the Sutta Nipāta, printed at page 99 of Professor Fausboll's edition for the Pāli Text Society.) #<[page 147]># %< 5.3. ASSALâYANASUTTAũ (93). 147>% 93. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Tena kho pana samayena nānāverajjakānaü brāhmaõānaü pa¤camattāni brāhmaõasatāni Sāvatthiyam paņivasanti kenacid eva karaõãyena. Atha kho tesaü brāhmaõānaü etad ahosi: Ayaü kho samaõo Gotamo cātuvaõõiü suddhiü pa¤¤āpeti Ko nu kho pahoti samaõena Gotamena saddhiü asmiü vacane patimantetun ti? Tena kho pana samayena Assalāyano nāma māõavo Sāvatthiyaü paņivasati, daharo vuttasiro soëasavassuddesiko jātiyā, tiõõaü vedānaü pāragå sanighaõķukeņubhānaü sākkharappabhedānaü itihāsapa¤camānaü padako veyyākaraõo lokāyatamahāpurisalakkhaõesu anavayo. Atha kho tesaü brāhmaõānaü etad ahosi: Ayaü kho Assalāyano maõāvo Sāvatthiyaü paņivasati, daharo vuttasiro soëasavassuddesiko jātiyā, tiõõaü vedānaü pāragå sanighaõķukeņubhānaü sākkharappabhedānaü itihāsapa¤camānaü padako veyyākaraõo lokāyatamahāpurisalakkhaõesu anavayo. So kho pahoti samaõena Gotamena saddhiü asmiü vacane patimantetun ti. Atha kho te brāhmaõā yena Assalāyano māõavo {ten' upasaükamiüsu}, upasaükamitvā Assalāyanaü māõavaü {etad} avocuü: Ayaü, bho Assalāyana, samaõo Gotamo cātuvaõõiü suddhiü pa¤¤āpeti; etu bhavaü Assalāyano samaõena Gotamena saddhiü asmiü vacane patimantetun ti. Evaü vutte Assalāyano māõavo te brāhmaõe etad avoca: Samaõo khalu bho Gotamo dhammavādã, dhammavādino ca pana duppatimantiyā bhavanti; nāhaü sakkomi samaõena Gotamena saddhiü asmiü vacane patimantetun ti. Dutiyam pi kho brāhmaõā Assalāyanaü māõavaü etad avocuü; Ayaü, bho Assalāyana, samaõo Gotamo cātuvaõõiü suddhiü pa¤¤āpeti; etu bhavaü Assalāyano samaõena Gotamena saddhiü asmiü vacane patimantetuü; #<[page 148]># %<148 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ caritaü kho pana bhotā Assalāyanena paribbājakan ti. Dutiyaü pi kho Assalāyano māõavo te brāhmaõe etad avoca: Samaõo khalu bho Gotamo dhammavādã, dhammavādino ca pana duppatimantiyā bhavanti; nāhaü sakkomi samaõena Gotamena saddhiü asmiü vacane patimantetun ti. Tatiyam pi kho te brāhmaõā Assalāyanaü māõavaü etad avocuü: Ayaü, bho Assalāyana, samaõo Gotamo cātuvaõõiü suddhiü pa¤¤āpeti; etu bhavaü Assalāyano samaõena Gotamena saddhiü asmiü vacane patimantetuü; caritaü kho pana bhotā Assalāyanena paribbājakaü; mā bhavaü Assalāyano ayuddhaparājitaü parājayãti. Evaü vutte Assalāyano māõavo te brāhmaõe etad avoca: Addhā kho ahaü bhavante na labhāmi. Samaõo khalu bho Gotamo dhammavādã, dhammavādino ca pana duppatimantiyā bhavanti; nāhaü sakkomi samaõena Gotamena saddhiü asmiü vacane patimantetuü. Api cāhaü bhavantānaü vacanena gamissāmãti. Atha kho Assalāyano māõavo mahatā brāhmaõagaõena saddhiü yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Assalāyano māõavo Bhagavantaü etad avoca: Brāhmaõā, bho Gotama, evam āhaüsu: Brāhmaõā va seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo; brāhmaõā va sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo; brāhmaõā va sujjhanti no abrāhmaõā; brāhmaõā va Brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā ti. Idha bhavaü Gotamo kim āhāti? Dissante kho pana, Assalāyana, brāhmaõānaü brāhmaõiyo utuniyo pi gabbhiniyo pi vijāyamānā pi pāyamānā pi; te ca brāhmaõā, yonijā va samānā, evam āhaüsu: Brāhmaõā va seņņho vaõõo, hãno aõõo vaõõo; brāhmaõā va sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo; brāhmaõā va sujjhanti no abrāhmaõā; brāhmaõā va Brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā ti? #<[page 149]># %< 5.3. ASSALâYANASUTTAũ (93.) 149>% Ki¤cāpi bhavaü Gotamo evam āha, atha kho brāhmaõā evam etaü ma¤¤anti: Brāhmaõā va seņņho vaõõo hãno aõõo vaõõo --pe-- brahmadāyādā ti. Taü kim ma¤¤asi, Assalāyana? Sutan te: Yona-Kambojesu a¤¤esu ca paccantimesu janapadesu dveva {vaõõā}, ayyo c' eva dāso ca; ayyo hutvā dāso hoti, dāso hutvā ayyo hotãti? Evaü bho sutaü me; Yona-Kambojesu a¤¤esu ca paccantimesu janapadesu dveva vaõõā, ayyo c' eva dāso ca; ayyo hutvā dāso hoti, dāso hutvā ayyo hotãti. Ettha, Assalāyana, brāhmaõānaü kiü balaü ko assāso yad ettha brāhmaõā evam āhaüsu: Brāhmaõā va seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo --pe-- brahmadāyādā ti? Ki¤cāpi bhavaü Gotamo evam āha, atha kho ettha brāhmaõā evam etaü ma¤¤anti: Brāhmaõā va seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo --pe-- brahmadāyādā ti. Taü kim ma¤¤asi, Assalāyana? Khattiyo va nu kho pāõātipātã adinnādāyã kāmesu micchācārã musāvādã pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpã abhijjhālå vyāpannacitto micchādiņņhã, -- kāyassa bhedā paraü maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü uppajjeyya no brāhmaõo; vesso ca nu kho; suddo ca nu kho pāõātipātã adinnādāyã kāmesu micchācārã musāvādã pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpã abhijjhālå vyāpannacitto micchādiņņhã -- kāyassa bhedā param maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü uppajjeyya no brāhmaõo ti? No h' idaü, bho Gotama. Khattiyo pi hi, bho Gotama, pāõātipātã adinnādāyã kāmesu micchācārã musāvādã pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpã abhijjhālå vyāpannacitto micchādiņņhã kāyassa bhedā param maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü uppajjeyya. Brāhmaõo pi hi bho Gotama, vesso pi hi bho Gotama, suddo pi hi bho Gotama, sabbe pi hi bho Gotama cattāro vaõõā pāõātipātino adinnādāyino kāmesu micchācārino musāvādino pisunāvācā pharusāvācā samphappalāpino abhijjhālå vyāpannacittā micchādiņņhino kāyassa bhedā param maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü uppajjeyyun ti. #<[page 150]># %<150 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ettha, Assalāyana, brāhmaõānaü kiü balaü ko assāso yad ettha brāhmaõā evam āhaüsu: Brāhmaõā va seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo --pe-- brahmadāyādā ti? Ki¤cāpi bhavaü Gotamo evam āha, atha kho ettha brāhmaõā evam etaü ma¤¤anti: Brāhmaõā va seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo --pe-- brahmadāyādā ti. Taü kim ma¤¤asi, Assalāyana? Brāhmaõo va nu kho pāõātipātā paņivirato adinnādānā paņivirato pisunāvācā paņivirato pharusāvācā paņivirato samphappalāpā paņivirato anabhijjhālå avyāpannacitto sammādiņņhã, -- kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjeya, no khattiyo no vesso no suddo ti? No h' idaü, bho Gotama. Khattiyo pi hi, bho Gotama, paõātipātā paņivirato adinnādānā paņivirato kāmesu micchācārā paņivirato musāvādā paņivirato pisunāvācā paņivirato pharusāvācā paņivirato samphappalāpā paņivirato anabhijjhālå avyāpannacitto sammādiņņhã, -- kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjeyya. Brāhmaõo pi hi bho Gotama, vesso pi hi bho Gotama, suddo pi hi bho Gotama, sabbe pi hi, bho Gotama, cattāro vaõõā pāõatipātā paņiviratā adinnādānā paņiviratā kāmesu micchācārā paņiviratā musāvādā paņiviratā pisunāvācā paņiviratā pharusāvācā paņiviratā samphappalāpā paņiviratā anabhijjhālå avyāpannacittā sammādiņņhã, -- kāyassa bhedā paraü maraõā suggatiü saggaü lokaü uppajjeyyun ti. Ettha, Assalāyana, brāhmaõānaü kiü balaü ko assāso yad ettha brāhmaõā evam āhaüsu: Brāhmaõā va seņņho vaõõo, hãno a¤¤o {vaõõo} --pe-- brahmadāyādā ti? Ki¤cāpi bhavaü Gotamo evam āha, atha kho ettha brāhmaõā evam etaü ma¤¤anti: #<[page 151]># %< 5.3. ASSALâYANASUTTAũ (93). 151>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Brāhmaõā va seņņho vaõõo hãno a¤¤o vaõõo --pe-- brahmadāyādā ti. Taü kim ma¤¤asi, Assalāyana? Brāhmaõo va nu kho pahoti asmiü padese averaü avyāpajjhaü mettacittaü bhāvetuü, no khattiyo, no vesso, no suddo ti? No h' idaü, bho Gotama. Khattiyo pi hi, bho Gotama, pahoti asmiü padese averaü avyāpajjhaü mettacittaü bhāvetuü. Brāhmaõo pi hi, bho Gotama, vesso pi hi bho Gotama, suddo pi hi bho Gotama, -- sabbe pi hi, bho Gotama, cattāro vaõõā pahonti asmiü padese averaü avyāpajjhaü mettacittaü bhāvetun ti. Ettha, Assalāyana, brāhmaõānaü kiü balaü ko assāso yad ettha brāhmaõā evam āhaüsu: Brāhmaõā va seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo --pe-- brāhmadāyādā ti? Ki¤cāpi bhavaü Gotamo evam āha, atha kho ettha brāhmaõā evam etaü ma¤¤anti: Brāhmaõā va seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo --pe-- brahmadāyādā ti. Taü kim ma¤¤asi, Assalāyana? Brāhmaõo va nu kho pahoti {sottiü} sināniü ādāya nadiü gantvā rajojallaü pavāhetuü, no khattiyo, no vesso, no suddo ti? No h' idaü, bho Gotama. Khattiyo pi hi, bho Gotama, pahoti sotthiü sināniü ādāya nadiü gantvā rajojallaü pavāhetuü. Brāhmaõo pi hi bho Gotama -- pe -- vesso pi hi bho Gotama, suddo pi hi bho Gotama, -- sabbe pi hi, bho Gotama, cattāro vaõõā pahonti sotthiü sināniü ādāya nadim gantvā rajojallaü pavāhetun ti. Ettha, Assalāyana, brāhmaõānaü kiü balaü ko assāso yad ettha brāhmaõā evam āhaüsu: Brāhmaõā va seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo --pe-- brahmadāyādā ti? Ki¤cāpi bhavaü Gotamo evam āha, atha kho ettha brāhmaõā evam etaü ma¤¤anti: Brāhmaõā va seņņho vaõõo hãno vaõõo --pe-- brahmadāyādā ti. Taü kiü ma¤¤asi, Assalāyana? Idha rājā khaņņiyo muddhāvasitto nānājaccānaü purisānaü purisasataü sannipāteyya: #<[page 152]># %<152 II. MAJJHIMAPAööASAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ âyantu bhonto, ye tattha khattiyakulā brāhmaõakulā rājā¤¤akulā uppannā sālassa vā salaëassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraõiü ādāya aggiü abhinibbattentu tejo pātukarontu. âyantu pana bhonto, ye tattha caõķālakulā nesādakulā veõakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannā sāpānadoõiyā vā såkaradoõiyā vā rajakadoõiyā vā elaõķakaņņhassa vā uttarāraõiü ādāya aggiü abhinibbattentu tejo pātukarontåti. Taü kim ma¤¤asi, Assalāyana? Yo evan nu kho so khattiyakulā brāhmaõakulā rāja¤¤akulā uppannehi sālassa vā salaëassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraõiü ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato, so eva nu khvāssa aggi accimā ca vaõõimā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraõãyaü kātuü? Yo pana so caõķālakulā nesādakulā veõakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoõiyā vā såkaradoõiyā vā rajakadoõiyā vā elaõķakaņņhassa vā uttarāraõiü ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato, svāssa aggi na c' eva accimā na ca vaõõimā na ca pabhassaro na ca tena sakkā agginā aggikaraõãyaü kātun ti? No h' idaü, bho Gotama. Yo so, bho Gotama, khattiyakulā brāhmaõakulā rāja¤¤akulā uppannehi sālassa vā salaëassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraõiü ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato, svāssa aggi accimā ca vaõõimā ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraõãyaü kātuü; yo pi so caõķālakulā nesādakulā veõakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoõiyā vā såkaradoõiyā vā rajakadoõiyā vā elaõķakaņņhassa vā uttarāraõiü ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato, so c' assa aggi accimā ca vaõõimā ca pabhassaro ca, tena pi ca sakkā agginā aggikaraõãyaü kātuü. Sabbo pi hi, bho Gotama, aggi accimā ca vaõõimā ca pabhassaro ca, #<[page 153]># %< 5.3. ASSALâYANASUTTAũ (93). 153>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sabbena pi ca sakkā agginā aggikaraõãyaü kātun ti. Ettha, Assalāyana, brāhmaõanaü kiü balaü ko assāso yad ettha brāhmaõā evam āhaüsu: Brāhmaõā va seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo; brāhmaõā va sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo; brāhmaõā vā sujjhanti no abrāhmaõā; brāhmaõā va Brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā ti? Ki¤cāpi bhavaü Gotamo evam āha, atha kho ettha brāhmaõā evam etam ma¤¤anti: Brāhmaõā va seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo --pe-- brāhmadāyādā ti. Taü kim ma¤¤asi, Assalāyana? Idha khattiyakumāro brāhmaõaka¤¤āya saddhiü saüvāsaü kappeyya; tesaü saüvāsam anvāya putto jāyetha; yo so khattiyakumārena brāhmaõakaõõāya putto uppanno siyā, so mātu pi sadiso pitu pi sadiso, "khattiyo" ti pi vattabbo "brāhmaõo" ti pi vattabbo ti? Yo so, bho Gotama, khattiyakumārena {brāhmaõaka¤¤āya} putto uppanno siyā, so mātu pi sadiso pitu pi sadiso, "khattiyo" ti pi vattabbo "brāhmaõo" ti pi vattabbo ti. Taü kim ma¤¤asi, Assalāyana? Idha brāhmaõakumāro khattiyaka¤¤āya saddhiü saüvāsaü kappeyya; tesaü saüvāsaü anvāya putto jāyetha; yo so brāhmaõakumāreõa khattiyaka¤¤āya putto uppanno siyā, so mātu pi sadiso pitu pi sadiso, "khattiyo" ti pi vattabbo "bhāhmaõo" ti pi vattabbo ti? Yo so, bho Gotama, brāhmaõakumārena khattiyaka¤¤āya putto uppanno siyā, so mātu pi sadiso pitu pi sadiso, "khattiyo" ti pi vattabbo "brāhmaõo" ti pi vattabbo. Taü kim ma¤¤asi, Assalāyana? Idha vaëavaü gadrabhena sampayojeyyuü; tesaü sampayogaü anvāya kisoro jāyetha; yo so vaëavāya gadrabhena kisoro uppanno siyā, so mātu pi sadiso pitu pi sadiso, "asso" ti pi vattabbo "gadrabho" ti pi vattabbo ti? Vekura¤jāya hi so, bho Gotama, assataro hoti. Idaü hi 'ssa, #<[page 154]># %<154 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ bho Gotama, nānākaraõaü passāmi; amutra pana 'sānaü na ki¤ci nānākaraõaü passāmãti. Taü kim ma¤¤asi, Assalāyana? Idhāssu dve māõavakā bhātaro sa-udariyā, eko ajjhāyako upanãto eko anajjhāyako anupanãto; kam ettha brāhmaõā paņhamaü bhojeyyuü saddhe vā thālipāke vā ya¤¤e vā pāhuõe vā ti? Yo so, bho Gotama, māõavako ajjhāyako upanãto, tam ettha brāhmaõā paņhamaü bhojeyyuü saddhe vā thālipāke vā ya¤¤e vā pāhuõe vā. Kiü hi, bho Gotama, anajjhāyake anupanãte dinnaü mahapphalaü bhavissatãti? Taü kim ma¤¤asi, Assalāyana? Idhāssu dve māõavakā bhātaro sa-udariyā, eko ajjhāyako upanãto dussãlo pāpadhammo, eko anajjhāyako anupanãto sãlavā kalyāõadhammo; kam ettha brāhmaõā paņhamaü bhojeyyuü saddhe vā thālipāke vā ya¤¤e vā pāhuõe vā ti? Yo so, bho Gotama, māõavako anajjhāyako anupanãto sãlavā kalyāõadhammo, tam ettha brāhmaõā paņhamaü bhojeyyuü saddhe vā thālipāke vā ya¤¤e vā pāhuõe vā. Kiü hi, bho Gotama, dussãle pāpadhamme dinnaü mahapphalaü bhavissatãti? Pubbe kho tvaü, Assalāyana, jātiü agamāsi, jātiü gantvā mante agamāsi, mante gantvā tam etaü tvaü cātuvaõõiü suddhiü paccāgato yam ahaü pa¤¤āpemãti. Evaü vutte Assalāyano māõavo tuõhãbhåto maīkubhåto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto apaņibhāno nisãdi. Atha kho Bhagavā Assalāyanaü māõavaü tuõhãbhåtaü maīkubhåtaü pattakkhandhaü adhomukhaü pajjhāyantaü apaņibhānaü viditvā Assalāyanaü māõavaü etad avoca: Bhåtapubbaü, Assalāyana, sattannaü brāhmaõisãnaü ara¤¤āyatane paõõakuņãsu sammantānaü evaråpaü pāpakaü diņņhigataü uppannaü hoti: Brāhmaõā va seņņho vaõõo, hãno a¤¤o {vaõõo} #<[page 155]># %< 5.3. ASSALâYANASUTTAũ (93). 155>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ --pe-- brahmadāyādā ti. Assosi kho, Assalāyana, Asito Devalo isi:-- Sattannaü kira brāhmaõisãnaü ara¤¤āyatane paõõakuņãsu sammantānaü evaråpaü pāpakaü diņņhigataü uppannaü hoti: Brāhmaõā va seņņho vaõõo hãno a¤¤o vaõõo --pe-- brahmadāyādā ti. Atha kho, Assalāyana, Asito Devalo isi kesamassuü kappetvā ma¤jeņņhavaõõāni dussāni nivāsetvā aņaliyo upāhanā ārohitvā jātaråpamayaü daõķaü gahetvā sattannaü brāhmaõisãnaü patthaõķile pāturahosi. Atha kho, Assalāyana, Asito Devalo isi sattannaü brāhmaõisãnaü patthaõķile caīkamamāno evam āha: Handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaõisayo gatā, handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaõisayo gatā ti? Atha kho, Assalāyana, sattannaü brāhmaõisãnaü etad ahosi: Ko nāyaü gāmaõķalaråpo viya sattannaü brāhmaõisãnaü patthaõķile {caīkamamāno} evam āha: Handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaõisayo gatā, handa ko nu kho ime bhavanto brāhmaõisayo gatā ti? Handa naü abhisapāmāti. Atha kho, Assalāyana, satta brāhmaõisayo Asitaü Devalaü isiü abhisapiüsu: Bhasmā vasalã hohãti. Yathā yathā kho, Assalāyana, satta brāhmaõisayo Asitaü Devalaü isiü abhisapiüsu, tathā tathā Asito Devalo isi abhiråpataro c' eva hoti dassanãyataro ca pāsādikataro ca. Atha kho, Assalāyana, sattānnaü brāhmaõisãnaü etam ahosi: Moghaü vata no tapo, aphalaü brahmacariyaü. Mayaü hi pubbe yaü abhisapāma: Bhasmā vasalã hohãti, bhasmā va bhavati ekacco; imaü pana mayaü yathā yathā abhisapāma, tathā tathā abhiråpataro c' eva hoti dassanãyataro ca pāsādikataro cāti. Na bhavantānaü moghaü tapo, na panāphalaü brahmacariyaü. Iīgha bhavanto yo mayi manopadoso, taü pajahathāti. #<[page 156]># %<156 II. MAJJHIMAPAööâSAũ>% Yo bhavati manopadoso, taü pajahāma. Ko nu bhavaü hotãti? Suto no bhavataü Asito Devalo isãti? Evaü bho. So kvāhaü, bho, homãti. Atha kho, Assalāyana, satta brāhmaõisayo Asitaü Devalaü isiü abhivādetuü upasaükamiüsu. Atha kho, Assalāyana, Asito Devalo isi satta brāhmaõisayo etad avoca: Sutaü me taü, bho: Sattannaü kira brāhmaõisãnaü ara¤¤āyatane paõõakuņãsu sammantānaü evaråpaü pāpakaü diņņhigataü uppannaü:-- Brāhmaõā va seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo; brāhmaõā va sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo; brāhmaõā va sujjhanti, no abrāhmaõā; brāhmaõā va Brahmuno putto orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā ti. Evam bho. Jānanti pana bhonto yā janãmātā brāhmaõaü yeva agamāsi no abrāhmaõan ti? No h' idaü bho. Jānanti pana bhonto yā janãmātu mātā yāvā sattamā mātāmahayugā {brāhmaõaü} yeva agamāsi no abrāhmaõan ti? No h' idaü bho. Jānanti pana bhonto yo janãpitā brāhmaõiü yeva agamāsi no abrāhmaõin ti? No h' idaü bho. Jānanti pana bhonto yo janãpitu pitā yāva sattamā pitāmahayugā brāhmaõiü yeva agamāsi no abrāhmaõin ti? No h' idaü, bho. Jānanti pana bhonto yathā gabbhassa avakkanti hotãti? Jānāma mayaü, bho, yathā gabbhassa avakkanti hoti. #<[page 157]># %< 15.4. GHOōAMUKHASUTTAũ (94). 157>% Idha mātāpitaro va sannipatitā honti, mātā ca utunã hoti, gandhabbo va paccupaņņhito hoti; evaü tiõõaü sannipātā gabbhassa avakkanti hotãti. Jānanti pano bhonto yagghe so gandhabbo khattiyo vā brāhmaõo vā vesso vā suddo vā ti? Na mayaü, bho, jānāma yagghe so gandhabbo khattiyo vā brāhmaõo vā vesso vā suddo vā ti. Evaü sante bho jānātha ke tumhe hothāti? Evaü sante, bho, na mayaü jānāma keci mayaü homāti. Te hi nāma, Assalāyana, satta brāhmaõisayo Asitena Devalena isinā sake jātivāde samanuyu¤jiyamānā samanubhāsiyamānā samanuggāhiyamānā na sampāyissanti. Kiü pana tvaü etarahi mayā sakasmiü jātivāde samanuyu¤jiyamāno samanubhāsiyamāno samanuggāhiyamāno sampāyissasi, yesaü tvaü sācariyako na Puõõo dabbigāho ti? Evaü vutte Assalāyano māõavo Bhagavantaü etad avoca: Abhikkantaü bho Gotama, abhikkantaü bho Gotama; upāsakam maü bhavaü Gotamo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatan ti. ASSALâYANASUTTAũ TATIYAũ. 94. Evam me sutaü. Ekaü samayaü āyasmā Udeno Bārāõasiyaü viharati Khemiyambavane. Tena kho pana samayena Ghoņamukho brāhmaõo Bārāõasiü anuppatto hoti kenacid eva karaõãyena. Atha kho Ghoņamukho brāhmaõo jaīghāvihāraü anucaīkamamāno anuvicaramāno yena Khemiyambavanaü ten' upasaükami. #<[page 158]># %<158 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tena kho pana samayena āyasmā Udeno abbhokāse caīkamati. Atha kho so Ghoņamukho brāhmaõo yen' āyasmā Udeno ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmatā Udenena saddhiü sammodi sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā āyasmantaü Udenaü ekamantaü anucaīkamamāno evam āha: Ambho samaõa na 'tthi dhammiko paribbājo, evaü me ettha hoti: ta¤ ca kho bhavantaråpānaü vā adassanā, yo vā pan' ettha dhammo ti. Evaü vutte āyasmā Udeno caīkamā orohitvā vihāraü pavisitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Ghoņamukho pi kho brāhmaõo caīkamā orohitvā vihāraü pavisitvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhitaü kho Ghoņamukhaü brāhmaõaü āyasmā Udeno etad avoca: Saüvijjante kho, brāhmaõa, āsanāni; sace ākaīkhasi, nisãdāti. Etad eva kho pana mayaü bhoto Udenassa āgamayamānā na nisãdāma. Kathaü hi nāma mādiso pubbe animantito āsane nisãditabbaü ma¤¤eyyāti? Atha kho Ghoņamukho brāhmaõo a¤¤ataraü nãcaü āsanaü gahetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Ghoņamukho brāhmaõo āyasmantaü Udenaü etad avoca: Ambho samaõa na 'tthi dhammiko paribbājo, evaü me ettha hoti: ta¤ ca kho bhavantaråpānaü vā adassanā, yo vā pan' ettha dhammo ti. Sace kho pana me tvaü, brāhmaõa, anuma¤¤eyyaü anujāneyyāsi. paņikkositabba¤ ca paņikkoseyyāsi, yassa ca pana me bhāsitassa atthaü na jāneyyāsi, mamaü yeva tattha uttariü paņipuccheyyāsi: Idaü bho Udena kathaü; imassa kvattho ti? Evaü katvā siyā no ettha kathāsallāpo ti. Anuma¤¤eyyaü khvāhaü bhoto Udenassa anujānissāmi, paņikkositabba¤ ca paņikkosissāmi; yassa ca panāhaü bhoto Udenassa bhāsitassa atthaü na jānissāmi, #<[page 159]># %< 15.4. GHOōAMUKHASUTTAũ (94). 159>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ bhavantaü yeva tatth' Udenaü uttariü paņipucchissāmi:-- Idaü bho Udena {kathaü}? Imassa kvattho ti? Evaü katvā hotu no ettha kathāsallāpo ti. Cattāro 'me, brāhmaõa, puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Idha, brāhmaõa, ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogam anuyutto. Idha pana, brāhmaõa, ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogam anuyutto. Idha, brāhmaõa, ekacco, puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogam anuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogam anuyutto. Idha pana, brāhmaõa, ekacco puggalo n' ev' attantapo hoti nāttaparitāpanānuyogam anuyutto, na parantapo na paraparitāpanānuyogam anuyutto. So anattantapo aparantapo diņņhe va dhamme nicchāto nibbuto sãtibhåto sukhapaņisaüvedã brahmabhåtena attanā viharati. Imesaü, brāhmaõa, catunnaü puggalānaü katamo te puggalo cittam ārādhetãti? Yvāyaü, bho Udena, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogam anuyutto, ayaü me puggalo cittaü n' ārādheti. Yo pāyaü, bho Udena, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogam anuyutto, ayam pi me puggalo cittaü n' ārādheti. Yo pāyaü, bho Udena, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogam anuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogam anuyutto, ayam pi me puggalo cittaü n' ārādheti. Yo ca kho ayaü, bho Udena, puggalo n' ev' attantapo n' attaparitāpanānuyogam anuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogam anuyutto, so anattantapo aparantapo diņņhe va dhamme nicchāto nibbuto sãtibhåto sukhapaņisaüvedã brahmabhåtena attanā viharati, ayaü me puggalo cittaü ārādhetãti. Kasmā pana te, brāhmaõa, ime tayo puggalā cittaü n' ārādhentãti? Yvāyaü, bho Udena, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogam anuyutto, so attānaü sukhakāmaü dukkhapaņikkålaü ātāpeti paritāpeti; iminā me ayaü puggalo cittaü n' ārādheti. #<[page 160]># %<160 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% Yo pāyaü, bho Udena, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogam anuyutto, so paraü sukhakāmaü dukkhapaņikkålaü ātāpeti paritāpeti; iminā me ayaü puggalo cittaü n' ārādheti. Yo pāyaü, bho Udena, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogam anuyutto parantapo ca paritāpanānuyogam anuyutto. so attāna¤ ca para¤ ca sukhakāme dukkhapaņikkåle ātāpeti paritāpeti; iminā me ayaü puggalo cittaü n' ārādheti. Yo ca kho ayaü, bho Udena, puggalo n' ev' attantapo nāttaparitāpanānuyogam anuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogam anuyutto, so anattantapo aparantapo diņņhe va dhamme nicchāto nibbuto sãtibhåto sukhapaņisaüvedã brahmabhåtena attanā viharati, so attāna¤ ca para¤ ca sukhakāme dukkhapaņikkåle n' eva ātāpeti na paritāpeti;-- iminā me ayaü puggalo cittaü ārādhetãti. Dve 'mā, brāhmaõa, parisā. Katamā dve? Idha, brāhmaõa, ekaccā parisā sārattarattā maõikuõķalesu puttabhariyaü pariyesati, dāsidāsaü pariyesati, khettavatthuü pariyesati, jātaråparajataü pariyesati. Idha pana, brāhmaõa, ekaccā parisā asārattarattā maõikuõķalesu puttabhariyaü pahāya dāsidāsaü pahāya khettavatthuü pahāya jātaråparajataü pahāya agārasmā anagāriyaü pabbajitā. Svāyaü, brāhmaõa, puggalo n' ev' attantapo nāttaparitāpanānuyogam anuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogam anuyutto, so anattantapo aparantapo diņņhe va dhamme nicchāto nibbuto sãtibhåto sukhapaņisaüvedã brahmabhåtena attanā viharati, -- imaü tvaü, brāhmaõa, puggalaü katamassaü parisāyaü bahulaü samanupassasi, -- yā vā 'yaü parisā sārattarattā maõikuõķalesu puttabhariyaü pariyesati, dāsidāsaü pariyesati, khettavatthuü pariyesati, jātaråparajataü pariyesati, yā vā 'yaü parisā asārattarattā maõikuõķalesu puttabhariyaü pahāya dāsidāsaü pahāya khettavatthuü pahāya jātaråparajataü pahāya agārasmā anagāriyaü pabbajitā ti? #<[page 161]># %< 5.4. GHOōAMUKHASUTTAũ (94). 161>% Yvāyaü, bho Udena, puggalo n' ev' attantapo nāttaparitāpanānuyogam anayutto na parantapo na paraparitāpanānuyogam anuyutto, so anattantapo aparantapo diņņhe va dhamme nicchāto nibbuto sukhapaņisaüvedã brahmabhåtena attanā viharati, -- imāhaü puggalaü yāyaü parisā asārattarattā maõikuõķalesu puttabhariyaü pahāya dāsidāsaü pahāya khettavatthuü pahāya jātaråparajataü pahāya agārasmā anagāriyaü pabbajitā, imissaü parisāyaü bahulaü samanupassāmãti. Idān' eva kho pana te, brāhmaõa, bhāsitaü:-- Mayaü evaü ājānāma, ambho samaõa, na 'tthi dhammiko paribbājo, evaü me ettha hoti: ta¤ ca kho bhavantaråpānaü vā adassanā, yo vā pan' ettha dhammo ti. Addhā me sā, bho Udena, sānuggahā vācā bhāsitā. Atthi dhammiko paribbājo, evaü me ettha hoti, eva¤ ca pana maü bhavaü Udeno dhāretu, ye c' ime bhotā Udenena cattāro puggalā saükhittena vuttā vitthārena avibhattā, sādhu me bhavaü Udeno ime cattāro puggale vitthārena vibhajatu anukampaü upādāyāti. Tena hi, brāhmaõa, suõāhi, sādhukaü manasikarohi, bhāsissāmãti. Evaü bho ti kho Ghoņamukho brāhmaõo āyasmato Udenassa paccassosi. âyasmā Udeno etad avoca:-- Katamo ca, brāhmaõa, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogam anuyutto? Idha, brāhmaõa, ekacco puggalo acelako hoti muttācāro hatthāvalekhano, na ehibhadantiko na tiņņhabhadantiko nābhihaņaü na uddisakataü na nimantaõaü sādiyati; so na kumbhãmukhā patigaõhāti, na kaëopimukhā paņigaõhāti, na eëakamantaraü na daõķamantaraü na musalamantaraü, na dvinnaü bhu¤jamānānaü, na gabbhiniyā na pāyamānāya, na purisantaragatāya, #<[page 162]># %<162 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ na saükittãsu, na yattha sā upaņņhito hoti, na yattha makkhikā saõķasaõķacārinã, na macchaü na maüsaü na suraü na merayaü na thusodakaü pivati. So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko, -- pe -- sattāgāriko vā hoti sattālopiko; ekissā pi dattiyā yāpeti, dvãhi pi dattãhi yāpeti, -- pe -- sattahi pi dattãhi yāpeti; ekāhikam pi āhāraü āhāreti, dvãhikam pi āhāraü āhāreti -- pe -- sattāhikam pi āhāraü āhāreti, . . ., (&c as 1. 343 line 2 down to 349 line 3) . . . attanā viharatãti. Evaü vutte Ghoņamukho brāhmaõo āyasmantaü Udenaü etad avoca: Abhikkantaü bho Udena, abhikkantaü bho Udena. Seyyathāpi, bho Udena, nikujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya: Cakkhumanto råpāni dakkhintãti;-- evam evaü bhotā Udenena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bhavantaü Udenaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ ca bhikkhusaügha¤ ca; upāsakam maü bhavaü Udeno dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatan ti. Mā kho maü tvaü, brāhmaõa, saraõaü agamāsi. Tam eva tvaü Bhagavantaü saraõaü gaccha yam ahaü saraõaü gato ti. Kahaü pana, bho Udena, etarahi so bhavaü Gotamo viharati arahaü sammāsambuddho ti? Parinibbuto kho, brāhmaõa, etarahi so Bhagavā arahaü sammāsambuddho ti. Sace hi mayaü, bho Udena, suõeyyāma taü bhavantaü Gotamaü dasasu pi yojanesu, dasa pi mayaü yojanāni gaccheyyāma taü bhavantaü Gotamaü dassanāya arahantaü sammāsambuddhaü. Sace mayaü, bho Udena, suõeyyāma taü bhavantaü Gotamaü vãsatiyā yojanesu -- pe -- tiüsāya yojanesu, cattārãsāya yojanesu, pa¤¤āsāya yojanesu, pa¤¤āsam pi mayaü yojanāni gaccheyyāma taü bhavantaü Gotamaü dassanāya arahantaü sammāsambuddhaü; yojanasate pi mayaü, #<[page 163]># %< 5.4. GHOōAMUKHASUTTAũ (94). 163>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ bho Udena, suõeyyāma taü bhavantaü Gotamaü, yojanasatam pi mayaü gaccheyyāma taü bhavantaü Gotamaü dassanāya arahantaü sammāsambuddhaü. Yato ca kho, bho Udena, parinibbuto so bhavaü Gotamo, parinibbutam pi mayan taü bhavantaü Gotamaü saraõaü gacchāma dhamma¤ ca bhikkhusaügha¤ ca. Upāsakam maü bhavaü Udeno dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gataü. Atthi ca me, bho Udena, Aīgarājā devasikaü niccabhikkhaü dadāti, tato ahaü bhoto Udenassa ekaü niccabhikkhaü dadāmãti. Kiü pana te, brāhmaõa, Aīgarājā devasikaü niccabhikkhaü dadātãti? Pa¤ca, bho Udena, kahāpaõasatānãti. Na kho no, brāhmaõa, kappati jātaråparajataü paņiggahetun ti. Sace taü bhoto Udenassa na kappati, vihāraü bhoto Udenassa kārāpessāmãti. Sace kho me tvaü, brāhmaõa, vihāraü kārāpetukāmo, Pāņaliputte saüghassa upaņņhānasālaü kārāpehãti. Iminā p' ahaü bhoto Udenassa bhiyyosomattāya attamano abhiraddho, yaü maü bhavaü Udeno saüghe dānaü samādapeti. Esāhaü, bho Udena, etissā ca niccabhikkhāya aparāya ca niccabhikkhāya Pāņaliputte saüghassa upaņņhānasālaü kārāpessāmãti. Atha kho Ghoņamukho brāhmaõo etissā ca niccabhikkhāya aparāya ca niccabhikkhāya Pāņaliputte saüghassa upaņņhānasālaü kārāpesi. Sā etarahi Ghoņamukhã ti vuccatãti. GHOōAMUKHASUTTAũ CATUTTHAũ. #<[page 164]># %<164 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% 95. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Kosalesu cārikaü caramāno mahatā bhikkhusaüghena saddhiü yena Opasādaü nāma Kosalānaü brāhmaõagāmo tad avasari. Tatra sudaü Bhagavā Opasāde viharati uttarena Opasādaü devavane sālavane. Tena kho pana samayena Caīkã brāhmaõo Opasādaü ajjhāvasati sattussadaü satiõakaņņhodakaü sadha¤¤aü rājabhoggaü ra¤¤ā Pasenadinā Kosalena dinnaü rājadāyaü brahmadeyyaü. Assosum kho Opasādakā brāhmaõagahapatikā: Samaõo khalu . . . bho Gotamo (&c, as pp. 54 -- 5, substituting Opasādaü for Thullakoņņhitaü) . . . arahataü dassanaü hotãti. Atha kho Opasādakā brāhmaõagahapatikā Opasādā nikkhamitvā saüghā saüghãgaõãbhåtā uttarena mukhe gacchanti yena devavanaü sālavanaü. Tena kho pana samayena Caīkã brāhmaõo upari pāsāde divā seyyaü upagato hoti. Addasā kho Caīkã brāhmaõo Opasādake brāhmaõagahapatike Opasādā nikkhamitvā saüghe saüghãgaõãbhåte uttarena mukhe gacchante yena devavanaü sālavanaü, disvāna khattaü āmantesi: Kin nu kho, bho khatte, Opasādakā brāhmaõagahapatikā Opasādā nikkhamitvā saüghā saüghãgaõãbhåtā uttarena mukhe gacchanti yena devavanaü sālavanan ti? Atthi, bho Caīki, samaõo Gotamo Sakyaputto Sakyakulā pabbajito Kosalesu . . . (&c. as p. 55) . . . Buddho bhagavā ti. Tam ete bhavantaü Gotamaü upasaükamantãti. Tena hi, bho khatte, yena Opasādakā brāhmaõagahapatikā ten' upasaükama, upasaükamitvā Opasādake brāhmaõagahapatike evaü vadehi: Caīkã, bho, brāhmaõo evam āha: âgamentu kira bhavanto, Caīkã pi brāhmaõo samaõaü Gotamaü dassanāya upasaükamissatãti. Evaü bho ti kho so khattā Caīkissa brāhmaõassa paņisutvā yena Opasādakā brāhmaõagahapatikā ten' upasaükami, #<[page 165]># %< 5.5. {CAđKäSUTTAũ} (95). 165>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ upasaükamitvā Opasādake brāhmaõagahapatike etad avoca: Caīkã, bho, brāhmaõo evam āha: âgamentu kira bhavanto, Caīkã pi brāhmaõo samaõaü Gotamaü dassanāya upasaükamissatãti. Tena kho pana samayena nānāverajjakānaü brāhmaõānaü pa¤camattāni brāhmaõasatāni Opasāde paņivasanti kenacid eva karaõãyena. Assosuü kho te brāhmaõā: Caīkã kira brāhmaõo samaõaü Gotamaü dassanāya upasaükamissatãti. Atha kho te brāhmaõā yena Caīkã brāhmaõo ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā Caīkiü brāhmaõaü etad avocuü: Saccaü kira bhavaü Caīkã samaõaü Gotamaü dassanāya upasaükamissatãti? Evaü kho me, bho, hoti, aham pi samaõaü Gotamaü dassanāya upasaükamissāmãti. Mā bhavaü Caīkã samaõaü Gotamaü dassanāya upasaükami. Na arahati bhavaü Caīkã samaõaü Gotamaü dassanāya upasaükamituü. Samaõo tveva Gotamo arahati bhavantaü Caīkiü dassanāya upasaükamituü. Bhavaü hi Caīkã ubhato sujāto mātito ca pitito ca saüsuddhagahaõiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuņņho jātivādena; yaü pi bhavaü Caīkã ubhato sujāto . . . jātivādena, iminā p' aīgena na arahati bhavaü Caīkã samaõaü Gotamaü dassanāya upasaükamituü; samaõo tveva Gotamo arahati bhavantaü Caīkiü dassanāya upasaükamituü. Bhavaü hi Caīkã aķķho mahaddhano mahābhogo; bhavaü hi Caīkã tiõõaü vedānaü pāragå sanighaõķukeņubhānaü sākkharappabhedānaü itihāsapa¤camānaü padako veyyākaraõo lokāyatamahāpurisalakkhaõesu anavayo. Bhavaü hi Caīkã abhiråpo dassanãyo pāsādiko paramāya vaõõapokkharatāya samannāgato brahmavaõõã brahmavaccasã akkhuddāvakāso dassanāya. Bhavaü hi Caīkã sãlavā vuddhasãlã vuddhasãlena samannāgato. Bhavaü hi Caīkã kalyāõavāco kalyāõavākkaraõo porãyā vācāya samannāgato visaņņhāya anelagaëāya atthassa vi¤¤āpaniyā. #<[page 166]># %<166 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Bhavaü hi Caīkã bahunnaü ācariyapācariyo tãõi māõavakasatāni mante vāceti. Bhavaü hi Caīkã ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa sakkato garukato mānito påjito apacito. Bhavaü hi Caīkã brāhmaõassa Pokkharasātissa sakkato garukato mānito påjito apacito. Bhavaü hi Caīkã Opasādaü ajjhāvasati sattussadaü satiõakaņņhodakaü sadha¤¤aü rājabhoggaü ra¤¤o Pasenadinā Kosalena dinnaü rājadāyaü brahmadeyyaü. Yam pi bhavaü Caīkã Opasādaü ajjhāvasati sattussadaü . . . brahmadeyyaü, iminā p' aīgena na arahati bhavaü Caīkã samaõaü Gotamaü dassanāya upasaükamituü; samaõo tveva Gotamo arahati bhavantaü Caīkiü dassanāya upasaükamitun ti. Evaü vutte Caīkã brāhmaõo te brāhmaõe etad avoca: -- Tena hi, bho, mama pi suõātha yathā mayam eva arahāma taü bhavantaü Gotamaü dassanāya upasaükamituü, na tveva arahati so bhavaü Gotamo amhākaü dassanāya upasaükamituü. Samaõo khalu, bho, Gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca saüsuddhagahaõiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuņņho jātivādena. Yam pi, bho, samaõo Gotamo ubhato sujāto . . . jātivādena, iminā p' aīgena na arahati so bhavaü Gotamo amhākaü dassanāya upasaükamituü, atha kho mayam eva arahāma taü bhavantaü Gotamaü dassanāya upasaükamituü. Samaõo khalu, bho, Gotamo pahåtaü hira¤¤asuvaõõaü ohāya pabbajito bhåmigata¤ ca vehāsaņņha¤ ca. Samaõo khalu bho Gotamo daharo va samāno susukāëakeso bhadrena yobbanena samannāgato paņhamena vayasā agārasmā anagāriyaü pabbajito. Samaõo khalu bho Gotamo akāmakānaü mātāpitunnaü assumukhānaü rudantānaü kessamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajito. Samaõo khalu bho Gotamo abhiråpo dassanãyo pāsādiko paramāya vaõõapokkharatāya samannāgato brahmavaõõã brahmavaccasã akkhuddāvakāso dassanāya. #<[page 167]># %< 5.5. CAđKäSUTTAũ (95). 167>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Samaõo khalu bho Gotamo sãlavā ariyasãlã kusalasãlã kusalasãlena samannāgato. Samaõo khalu bho Gotamo kalyāõavāco kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya anelagaëāya atthassa vi¤¤āpaniyā. Samaõo khalu bho Gotamo bahunnaü ācariyapācariyo. Samaõo khalu bho Gotamo khãõakāmarāgo vigatacāpallo. Samaõo khalu bho Gotamo kammavādã kiriyavādã apāpapurekkhāro. brahma¤¤āya pajāya. Samaõo khalu bho Gotamo uccākulā pabbajito ādãnakhattiyakulā. Samaõo khalu bho Gotamo aķķhakulā pabbajito mahaddhanā mahābhogā. Samaõaü khalu, bho, Gotamaü tiroraņņhā tirojanapadā sampucchituü āgacchanti. Samaõaü khalu, bho, Gotamaü anekāni devatāsahassāni pāõehi saraõaü gatāni. Samaõaü khalu, bho, Gotamaü evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato: Iti pi so Bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü buddho bhagavā ti. Samaõo khalu, bho, Gotamo dvattiüsamahāpurisalakkhaõehi samannāgato. Samaõaü khalu, bho, Gotamaü rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro saputtadāro pāõehi saraõaü gato. Samaõaü khalu, bho, Gotamaü rājā Pasenadi Kosalo saputtadāro pāõehi saraõaü gato. Samaõaü {khalu}, bho, Gotamaü brāhmaõo Pokkharasāti saputtadāro pāõehi saranaü gato. Samaõo khalu, bho, Gotamo Opasādaü anuppatto Opasāde viharati uttarena Opasādaü devavane sālavane. Ye pana kho keci samaõā vā brāhmaõā vā amhākaü gāmakhettaü āgacchanti, atithã no te honti. Atithã kho pan' amhehi sakkātabbā garukātabbā mānetabbā påjetabbā. Yam pi, bho, samaõo Gotamo Opāsadaü anuppatto Opasāde viharati uttarena Opasādaü devavane sālavane, atithi 'smākaü samaõo Gotamo; atithi kho pan' amhehi sakkātabbo garukātabbo mānetabbo påjetabbo. #<[page 168]># %<168 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% Iminā p' aīgena na arahati so bhavaü Gotamo amhākaü dassanāya upasaükamituü. Atha kho mayam eva arahāma taü bhavantaü Gotamaü dassanāya upasaükamituü. Ettakaü kho ahaü, bho, tassa bhoto Gotamassa vaõõaü pariyāpuõāmi, na ca so bhavaü Gotamo ettakavaõõo, aparimāõavaõõo hi so bhavaü Gotamo. Ekamekena pi, bho, aīgena samannāgato na arahati so bhavaü Gotamo amhākaü dassanāya upasaükamituü. Atha kho mayam eva arahāma taü bhavantaü Gotamam dassanāya upasaükamituü. Tena hi bho sabbe va mayaü samaõaü Gotamaü dassanāya upasaükamissāmāti. Atha kho Caīkã brāhmaõo mahatā brāhmaõagaõena saddhiü yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Tena kho pana samayena Bhagavā vuddhehi vuddhehi brāhmaõehi saddhiü ki¤ci ki¤ci kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā nisinno hoti. Tena kho pana samayena Kāpaņhiko nāma māõavo daharo vuttasiro soëasavassuddesiko jātiyā, tiõõaü vedānaü pāragå sanighaõķukeņubhānaü itihāsapa¤camānaü padako veyyākaraõo lokāyatamahāpurisalakkhaõesu anavayo, tassaü parisāyaü nisinno hoti. So {vuddhānaü} vuddhānaü brāhmaõānaü Bhagavatā saddhiü mantayamānānaü antarantarākathaü opāteti. Atha kho Bhagavā Kāpaņhikam māõavaü apasādesi: Mā 'yasmā Bhāradvājo vuddhānaü vuddhānaü brāhmaõānaü mantayamānānaü antarantarākathaü opātetu, kathāpariyosānaü āyasmā Bhāradvājo {āgametåti}. Evaü vutte Caīkã brāhmaõo Bhagavantaü etad avoca: Mā {bhavaü} Gotamo Kāpaņhikaü māõavaü apasādesi. Kulaputto ca Kāpaņhiko māõavo, bahussuto ca Kāpaņhiko māõavo, kalyāõavākkaraõo ca Kāpaņhiko māõavo, paõķito ca Kāpaņhiko māõavo, pahoti ca Kāpaņhiko māõavo bhotā Gotamena saddhiü asmiü vacane paņimantetun ti. Atha kho Bhagavato etad ahosi: Addhā kho Kāpaņhikassa māõavassa tevijjake pāvacane kataü bhavissati, #<[page 169]># %< 5.5. CAđKäSUTTAũ (95). 169>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tathā hi naü brāhmaõā sampurekkharontãti. Atha kho Kāpaņhikassa māõavassa etad ahosi: Yadā me samaõo Gotamo cakkhunā cakkhuü upasaüharissati, athāhaü samaõaü Gotamaü pa¤ham pucchissāmãti. Atha kho Bhagavā Kāpaņhikassa māõavassa cetasā ceto parivitakkam a¤¤āya yena Kāpaņhiko māõavo tena cakkhåni upasaühāsi. Atha kho Kāpaņhikassa māõavassa etad ahosi: Samannāharati kho maü samaõo Gotamo; yannånāhaü samaõaü Gotamaü pa¤haü puccheyyan ti? Atha kho Kāpaņhiko māõavo Bhagavantaü etad avoca: Yad idaü, bho Gotama, brāhmaõānaü porāõaü mantapadaü itihãtiha paramparāya piņakasampadāya, tattha ca brāhmaõā ekaüsena niņņhaü gacchanti: idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti, -- idha bhavaü Gotamo kim āhāti? Kiü pana, Bhāradvāja, atthi koci brāhmaõānaü ekabrāhmaõo pi yo evam āha: Aham etaü jānāmi, aham etaü passāmi: idam eva saccaü mogham a¤¤an ti? No h' idaü, bho Gotama. Kiü pana, Bhāradvāja? Atthi koci brāhmaõānaü ekācariyo pi ekācariyapācariyo pi yāva sattamā ācariyamahayugā pi yo evam āha: Ahaü etaü jānāmi, aham etaü passāmi: idam eva saccaü mogham a¤¤an ti? No h' idaü, bho Gotama. Kiü pana, Bhāradvāja, ye pi te brāhmaõānaü pubbakā isayo mantānaü kattāro mantānaü pavattāro, yesam idaü etarahi brāhmaõā porāõaü mantapadaü gãtaü pavuttaü samihitaü tad anågāyanti tad anubhāsanti bhāsitam anubhāsanti vācitam anuvācenti, -- seyyathãdaü: Aņņhako Vāmako Vāmadevo Vessāmitto Yamataggi Aīgiraso Bhāradvājo Vāseņņho Kassapo Bhagu, -- te pi evam āhaüsu: Mayam etaü jānāma, mayam etaü passāma: idam eva saccaü mogham a¤¤an ti? #<[page 170]># %<170 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% No h' idaü, bho Gotama. Iti kira, Bhāradvāja, na 'tthi koci brāhmaõaü ekabrāhmaõo pi yo evam āha: Aham etaü jānāmi, aham etaü passāmi: idam eva saccaü mogham a¤¤an ti. Na 'tthi koci brāhmaõaü ekācariyo pi ekācariyapācariyo pi yāva sattamā ācariyamahayugā yo evam āha: Aham etaü jānāmi, aham etaü passāmi: idaü eva saccaü mogham a¤¤an ti. Ye pi te brāhmaõaü pubbakā isayo māntānaü kattāro mantānaü pavattāro, yesam idaü etarahi brāhmaõā porāõaü mantapadaü gãtaü pavuttaü samihitaü tad anugāyanti tad anubhāsanti bhāsitam anubhāsanti vācitam anuvācenti, -- seyyathãdam: Aņņhako Vāmako Vāmadevo Vessāmitto Yamataggi Aīgiraso Bhāradvājo Vāseņņho Kassapo Bhagu, -- te pi na evam āhaüsu: Mayam etaü jānāma, mayam etaü passāma: idam eva saccaü mogham a¤¤an ti. Seyyathāpi, Bhāradvāja. andhaveõi paramparā-saüsattā, purimo pi na passati majjhimo pi ma passati pacchimo pi na passati, -- evam eva kho, Bhāradvāja, andhaveõupamaü ma¤¤e brāhmaõānaü bhāsitaü sampajjati;-- purimo pi na passati majjhimo pi na passati pacchimo pi na passati. Taü kim ma¤¤asi, Bhāradvāja? Nanu evaü sante brāhmaõānaü amålikā saddhā sampajjatãti? No kho 'ttha, bho Gotama, brāhmaõā saddhāya yeva payiråpāsanti, anussavā p' ettha brāhmaõā payiråpāsantãti. Pubbe va kho tvaü, Bhāradvāja, saddhaü agamāsi; anussavaü idāni vadesi. Pa¤ca kho ime, Bhāradvāja, dhammā diņņhe va dhamme dvidhā vipākā. Katame pa¤ca? -- Saddhā ruci anussavo ākāraparivitakko diņņhinijjhānakhanti. Ime, Bhāradvāja, pa¤ca dhammā diņņhe va dhamme dvidhā vipākā. Api ca, Bhāradvāja, susaddahitaü yeva hoti, ta¤ ca hoti rittaü {tucchaü} musā; no ce pi {susaddahitaü} hoti, ta¤ ca hoti bhåtaü {tacchaü} ana¤¤athā. Api ca, Bhāradvāja, #<[page 171]># %< 5.5. CAđKäSUTTAũ (95). 171>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ surucitaü yeva hoti --pe-- svānussutaü yeva hoti -- pe -- suparivitakkitaü yeva hoti -- pe -- sunijjhāyitaü yeva hoti, ta¤ ca hoti rittaü tucchaü musā; no ce pi sunijjhāyitaü hoti, ta¤ ca hoti bhåtaü {tacchaü} ana¤¤athā. Saccam anurakkhatā, Bhāradvāja, vi¤¤unā purisena nālam ettha ekaüsena niņņhaü gantuü: idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti. Kittāvatā pana, bho Gotama, saccānurakkhanā hoti? Kittāvatā saccam anurakkhati? Saccānurakkhanaü mayaü bhavantaü Gotamaü pucchāmāti. Saddhā ce pi, Bhāradvāja, purisassa hoti, evaü me saddhā ti iti vadaü saccam anurakkhati, na tveva tāva ekaüsena niņņhaü gacchati: idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti. [Ettāvatā kho, Bhāradvāja, saccānurakkhanā hoti; ettāvatā saccam anurakkhati, ettāvatā ca mayaü saccānurakkhanaü pa¤¤āpemi, na tveva tāva saccānubodho hoti]. Ruci ce pi, Bhāradvāja, purisassa hoti; anussavo ce pi, Bhāradvāja, purisassa hoti; ākāraparivitakko ce pi, Bhāradvāja, purisassa hoti; diņņhinijjhānakhanti ce pi, Bhāradvāja, purisassa hoti, evaü me diņņhinijjhānakhantãti iti vadaü saccam anurakkhati, na tveva tāva ekaüsena niņņhaü gacchati: idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti. Ettāvatā kho, Bhāradvāja, saccānurakkhanā hoti; ettāvatā saccam anurakkhati, ettāvatā ca mayaü saccānurakkhanaü pa¤¤āpema, na tveva tāva saccānubodho hotãti. Ettāvatā, bho Gotama, saccānurakkhanā hoti, ettāvatā saccam anurakkhati, ettāvatā ca mayaü saccānurakkhanaü pekkhāma. Kittāvatā pana, bho Gotama, saccānubodho hoti? Kittāvatā saccam anubujjhati? Saccānubodhaü mayaü bhavantaü Gotamaü pucchāmāti. Idha Bhāradvāja, bhikkhu a¤¤ataraü gāmaü vā nigamaü vā upanissāya viharati, tam enaü gahapati vā gahapatiputto vā upasaükamitvā tãsu dhammesu samannesati, #<[page 172]># %<172 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% lobhaniyesu dhammesu dosaniyesu dhammesu mohaniyesu dhammesu: Atthi nu kho imassa āyasmato tathāråpā lobhaniyā dhammā yathāråpehi lobhaniyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaü vā vadeyya jānāmãti, apassaü vā vadeyya passāmãti, paraü vā tathattāya samādapeyya yaü paresaü assa dãgharattaü ahitāya dukkhāyāti? Tam enam samannesamāno evaü jānāti: Na 'tthi kho imass' āyasmato tathāråpā lobhaniyā dhammā yathāråpehi lobhaniyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaü vā vadeyya jānāmãti, apassaü vā vadeyya passāmãti, paraü vā tathattāya samādapeyya yaü paresaü assa dãgharattaü ahitāya dukkhāyāti. Tathā kho pan' imass' āyasmato kāyasamācāro, tathā vacãsamācāro, yathā taü aluddhassa. Yaü kho pana ayam āyasmā dhammaü deseti, gambhãro so dhammo duddaso duranubodho santo paõãto atakkāvacaro nipuõo paõķitavedaniyo, na so dhammo sudesiyo luddhenāti. Yato naü samannesamāno visuddhaü lobhaniyehi dhammehi samanupassati, tato naü uttariü samannesati dosaniyesu dhammesu: Atthi nu kho imass' āyasmato tathāråpā dosaniyā dhammā {yathāråpehi} dosaniyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaü vā vadeyya jānāmãti apassaü vā vadeyya passāmãti paraü vā tathattāya samādapeyya yaü paresaü assa dãgharattaü ahitāya dukkhāyāti? Tam enaü samannesamāno evaü jānāti: Na 'tthi kho imass' āyasmato tathāråpā dosaniyā dhammā yathāråpehi dosaniyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaü vā vadeyya jānāmãti, apassaü vā vadeyya passāmãti, paraü vā tathattāya samādapeyya yaü paresaü assa dãgharattaü ahitāya dukkhāyāti. Tathā kho pan' imass' āyasmato kāyasamācāro, tathā vacãsamācāro yathā taü aduņņhassa. Yaü kho pan' ayam āyasmā dhammaü deseti, gambhãro so dhammo duddaso duranubodho santo paõãto atakkāvacaro nipuõo paõķitavedaniyo, na so dhammo sudesiyo duņņhenāti. Yato naü samannesamāno visuddham dosaniyehi dhammehi samanupassati, #<[page 173]># %< 5.5. CAđKäSUTTAũ (95). 173>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tato naü uttariü samannesati mohaniyesu dhammesu: Atthi nu kho imass' āyasmato tathāråpā mohaniyā dhammā yathāråpehi mohaniyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaü vā vadeyya jānāmãti, apassaü vā vadeyya passāmãti, paraü vā tathattāya samādapeyya yaü paresaü assa dãgharattaü ahitāya dukkhāyāti? Tam enaü samannesamāno evaü jānāti: Na 'tthi kho imass' āyasmato tathāråpā mohaniyā dhammā yathāråpehi mohaniyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaü vā vadeyya jānāmãti, apassaü vā vadeyya passāmãti, paraü vā tathattāya samādapeyya yaü paresaü assa dãgharattaü ahitāya dukkhāyāti. Tathā kho pan' imass' āyasmato kāyasamācāro, tathā vacãsamācāro, yathā taü amåëhassa. Yaü kho pana ayam āyasmā dhammaü deseti, gambhãro so dhammo duddaso duranubodho santo paõãto atakkāvacaro nipuõo paõķitavedaniyo, na so dhammo sudesiyo måëhenāti. Yato naü samannesamāno visuddhaü mohaniyehi dhammehi samanupassati, atha tamhi saddhaü niveseti, saddhājāto upasaükamanto payiråpāsati, payiråpāsanto sotaü odahati, ohitasoto dhammaü suõāti, sutvā dhammaü dhāreti, dhāritānaü dhammānaü atthaü upaparikkhati, atthaü upaparikkhato dhammā nijjhānaü khamanti, dhammanijjhānakhantiyā sati chando jāyati, chandajāto ussahati, ussahitvā tåleti, tålayitvā padahati, pahitatto samāno kāyena c' eva paramasaccaü sacchikaroti, pa¤¤āya ca taü ativijjha passati. Ettāvatā kho, Bhāradvāja, saccānubodho hoti, ettāvatā saccam anubujjhati, ettāvatā ca mayaü saccānubodhaü pa¤¤āpema, na tveva saccānupatti hotãti. Ettāvatā, bho Gotama, saccānubodho hoti, ettāvatā saccaü anubujjhati, ettāvatā ca mayaü saccānubodhaü pekkhāma. Kittāvatā pana, bho Gotama, saccānupatti hoti? Kittāvatā saccam anupāpuõāti? Saccānupattiü mayaü bhavantaü Gotamaü pucchāmāti. #<[page 174]># %<174 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% Tesaü yeva kho, Bhāradvāja, dhammānaü āsevanā bhāvanā bahulãkammaü saccānupatti hoti. Ettāvatā kho, Bhāradvāja, saccānupatti hoti, ettāvatā saccam anupāpuõāti, ettāvatā ca mayaü saccānupattiü pa¤¤āpemāti. Ettāvatā, bho Gotama, saccānupatti hoti, ettāvatā saccam anupāpuõāti, ettāvatā ca mayaü saccānupattiü pekkhāma. Saccānupattiyā pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro? Saccānupattiyā bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü Gotamaü pucchāmāti. Saccānupattiyā kho, Bhāradvāja, padhānaü bahukāraü, no ce taü padaheyya, na-y-idaü saccam anupāpuõeyya; yasmā ca kho padahati, tasmā saccam anupāpuõāti, tasmā saccānupattiyā padhānaü bahukāran ti. Padhānassa pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro? Padhānassa bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü Gotamaü pucchāmāti. Padhānassa kho, Bhāradvāja, tulanā bahukārā; no ce taü tuleyya, na-y-idaü padaheyya. Yasmā ca kho tuleti, tasmā padahati, tasmā padhānassa tulanā bahukārā ti. Tulanāya pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro? Tulanāya bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü Gotamaü pucchāmāti. Tulanāya kho, Bhāradvāja, ussāho bahukāro; no ce taü ussaheyya, na-y-idaü tuleyya. Yasmā ca kho ussahati, tasmā tuleti, tasmā tulanāya ussāho bahukāro ti. Ussāhassa pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro? Ussāhassa bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü Gotamaü pucchāmāti. Ussāhassa kho, Bhāradvāja, chando bahukāro; no ce taü chando jāyetha, na-y-idaü ussaheyya. Yasmā ca kho chando jāyati, tasmā ussahati, tasmā ussāhassa chando bahukāro ti. Chandassa pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro? #<[page 175]># %< 5.5. CAđKäSUTTAũ (95). 175>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Chandassa bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü Gotamaü pucchāmāti. Chandassa kho, Bhāradvāja, dhammanijjhānakhanti bahukārā; no ce taü dhammanijjhānaü khameyyuü. na-y-idaü chando jāyetha. Yasmā ca kho dhammanijjhānaü khamanti, tasmā chando jāyati, tasmā chandassa dhammanijjhānakhanti bahukārā ti. Dhammanijjhānakhantiyā pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammanijjhānakhantiyā bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü Gotamaü pucchāmāti. Dhammanijjhānakhantiyā kho, Bhāradvāja, atthupaparikkhā bahukārā; no ce taü atthaü upaparikkheyya, nay-idaü dhammā nijjhānaü khameyyuü. Yasmā ca kho atthaü upaparikkhati, tasmā dhammā nijjhānaü khamanti, tasmā dhammanijjhānakhantiyā atthupaparikkhā bahukārā ti. Atthupaparikkhāya pana. bho Gotama, katamo dhammo bahukāro? Atthupaparikkhāya bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü Gotamaü pucchāmāti. Atthupaparikkhāya kho, Bhāradvāja, dhammadhāraõā bahukārā; no ce taü dhammaü dhāreyya, na-y-idaü atthaü upaparikkheyya. Yasmā ca kho dhammaü dhāreti, tasmā atthaü upaparikkhati, tasmā atthupaparikkhāya dhammadhāraõā bahukārā ti. Dhammadhāraõāya pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammadhāraõāya bahukāraü dhammaü mayaü bhavantam Gotamaü pucchāmāti. Dhammadhāraõāya kho, Bhāradvāja, dhammasavanaü bahukāraü; no ce taü dhammaü suõeyya, na-y-idaü dhammaü dhāreyya. Yasmā ca kho dhammaü dhāreti, tasmā dhammadhāraõāya dhammasavanaü bahukāran ti. Dhammasavanassa pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammasavanassa bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü Gotamaü pucchāmāti. Dhammasavanassa kho, Bhāradvāja, sotāvadhānaü bahukāraü; #<[page 176]># %<176 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ no ce taü sotaü odaheyya, na-y-idaü dhammaü suõeyya. Yasmā ca kho sotaü odahati, tasmā dhammaü suõāti, tasmā dhammasavanassa sotāvadhānaü bahukāran ti. Sotāvadhānassa pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro? Sotāvadhānassa bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü Gotamaü pucchāmāti. Sotāvadhānassa kho, Bhāradvāja, payiråpāsanā bahukārā; no ce taü payiråpāseyya, na-y-idam sotaü odaheyya. Yasmā ca kho payiråpāsati, tasmā sotaü odahati, tasmā sotāvadhānassa payiråpāsanā bahukārā ti. Payiråpāsanāya pana, bho Gotama, katamo dhammo bahukāro? Payiråpāsanāya bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü Gotamaü pucchāmāti. Payiråpāsanāya kho, Bhāradvāja, upasaükamanaü bahukāraü; no ce taü upasaükameyya, na-y-idaü payiråpāseyya. Yasmā ca kho upasaükamati, tasmā payiråpāsati, tasmā payiråpāsanāya upasaükamanaü bahukāran ti. Upasaükamanassa pana, bho {Gotamassa}, katamo dhammo bahukāro? Upasaükamanassa bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü Gotamaü pucchāmāti. Upasaükamanassa kho, Bhāradvāja, saddhā bahukārā; no ce taü saddhā jāyetha, na-y-idaü upasaükameyya. Yasmā ca kho saddhā jāyati, tasmā upasaükamati, tasmā upasaükamanassa saddhā bahukārā ti. Saccānurakkhanaü mayaü bhavantaü Gotamaü apucchimha; saccānurakkhanaü bhavaü Gotamo byākāsi, ta¤ ca pan' amhākaü ruccati c' eva khamati ca, tena c' amhā attamanā. Saccānubodhaü mayaü bhavantaü Gotamaü apucchimha, saccānubodhaü bhavaü Gotamo byākāsi, ta¤ ca pan' amhākaü ruccati c' eva khamati ca tena c' amhā attamanā. Saccānupattiü mayaü bhavantaü Gotamaü apucchimha; saccānupattim bhavaü Gotamo byākāsi, ta¤ ca pan' amhākaü ruccati c' eva khamati ca tena c' amhā attamanā. Saccānupattiyā bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü Gotamaü apucchimha, #<[page 177]># %< 5.6. ESUKâRISUTTAũ (96). 177>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ saccānupattiyā bahukāraü dhammaü bhavaü Gotamo byākāsi, ta¤ ca pan' amhākaü ruccati c' eva khamati ca tena c' amhā attamanā. Yaü yad eva ca pana mayaü bhavantaü Gotamaü apucchimha, taü tad eva bhavaü Gotamo byākāsi, ta¤ ca pan' amhākaü ruccati c' eva khamati ca tena c' amhā attamanā. Mayaü hi, bho Gotama, pubbe evaü jānāma: Ke ca muõķakā samaõakā ibbhā kaõhā bandhupādāpaccā, ke ca dhammassa a¤¤ātāro ti. Ajanesi vata me bhavaü Gotamo samaõesu samaõapemaü, samaõesu samaõapasādaü, samaõesu samaõagāravaü. Abhikkantaü, bho Gotama, abhikkantaü, bho Gotama, --pe-- upāsakaü maü bhavaü Gotamo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatan ti. CAđKäSUTTAũ PAĨCAMAũ. 96. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Atha kho Esukārã brāhmaõo yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Esukārã brāhmaõo Bhagavantaü etad avoca: Brāhmaõā, bho Gotama, catasso pāricariyā pa¤¤āpenti;-brāhmaõassa pāricariyaü pa¤¤āpenti, khattiyassa pāricariyaü pa¤¤āpenti, vessassa pāricariyaü pa¤¤āpenti, suddassa pāricariyaü pa¤¤āpenti. Tatr' idaü, bho Gotama, brāhmaõā brāhmaõassa pāricariyaü pa¤¤āpenti: Brāhmaõo vā brāhmaõaü paricareyya, khattiyo vā brāhmaõaü paricareyya, vesso vā brāhmaõaü paricareyya, suddo vā brāhmaõaü paricareyyāti. Idaü kho, bho Gotama, brāhmaõā brāhmaõassa pāricariyaü pa¤¤āpenti. #<[page 178]># %<178 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tatr' idaü, bho Gotama, brāhmaõā khattiyassa pāricariyaü pa¤¤āpenti:-- Khattiyo vā khattiyaü paricareyya, vesso vā khattiyaü paricareyya, suddo vā khattiyaü paricareyyāti. Idaü kho, bho Gotama, brāhmaõā khattiyassa pāricariyaü pa¤¤āpenti. Tatr' idaü, bho Gotama, brāhmaõā vessassa pāricāriyaü pa¤¤āpenti:-- Vesso vā vessaü paricareyya, suddo vā vessaü paricareyyāti. Idaü kho, bho Gotama, brāhmaõā vessassa pāricariyaü pa¤¤āpenti. Tatr' idaü, bho Gotama, brāhmaõā suddassa pāricariyaü pa¤¤āpenti:-- Suddo va suddaü paricareyya. Ko pan' a¤¤o suddaü paricarissatãti? Idaü kho, bho Gotama, brāhmaõā suddassa pāricariyaü pa¤¤āpenti. Brāhmaõā, bho Gotama, imā catasso pāricariyā pa¤¤āpenti. Idha bhavaü Gotamo kim āhāti? Kiü pana. brāhmaõa, sabbo loko brāhmaõānaü etad abbhanujānāti, -- imā catasso pāricariyā pa¤¤āpentåti? No h' idam, bho Gotama. Seyyathāpi, brāhmaõa, puriso daëiddo assako anāëhiyo, tassa akāmassa bilaü olaggeyyuü: Idaü te, ambho purisa, maüsaü khāditabbaü, måla¤ ca anuppadātabban ti, -evam eva kho, brāhmaõa, brāhmaõā appaņi¤¤āye tesaü samaõabrāhmaõānaü atha ca pan' imā catasso pāricariyā pa¤¤āpenti. Nāhaü, brāhmaõa, sabbaü paricaritabban ti vadāmi. Na panāhaü, brāhmaõa, sabbaü na paricaritabban ti vadāmi. Yaü hi 'ssa, brāhmaõa, paricarato, pāricariyā hetu pāpiyo assa na seyyo, nāhan taü paricaritabban ti vadāmi. Ya¤ ca khvāssa, brāhmaõa, paricarato, pāricariyā hetu seyyo assa na pāpiyo, tam ahaü paricaritabban ti vadāmi. Khattiyaü ce pi, brāhmaõa, evaü puccheyyuü: Yaü vā te paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa, na seyyo; yaü vā te paricarato pāricariyāhetu seyyo assa, na pāpiyo; kam ettha paricareyyāsãti? Khattiyo pi hi, brāhmaõa, #<[page 179]># %< 5.6. ESUKâRISUTTAũ (96). 179>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sammā vyākaramāno evaü vyākareyya: Yaü hi me paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo. nāhan taü paricareyyaü. Ya¤ ca kho me paricarato pāricariyā hetu seyyo assa na pāpiyo, tam ahaü paricareyyan ti. Brāhmaõaü ce pi, brāhmaõa, -- pe -- vessaü ce pi, brāhmaõa, suddaü ce pi, brāhmaõa. evaü puccheyyuü: Yaü vā te paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa. na seyyo; yaü vā te paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo; kam ettha paricareyyāsãti? Suddo pi hi, brāhmaõa, sammā vyākaramāno evaü vyākareyya: Yaü hi me paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, nāhan taü paricareyyaü. Ya¤ ca kho me paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo, tam ahaü paricareyyan ti. Nāhaü, brāhmaõa, uccākulãnatā {seyyaüso} ti vadāmi. Na panāhaü. brāhmaõa, uccākulãnatā {pāpiyaüso} ti vadāmi. Nāhaü, brāhmaõa. uëāravaõõatā {seyyaüso} ti vadāmi. Na panāhaü. brāhmaõa, uëāravaõõatā {pāpiyaüso} ti vadāmi. Nāhaü, brāhmaõa. uëārabhogatā {seyyaüso} ti vadāmi. Na panāhaü, brāhmaõa, uëārabhogatā {pāpiyaüso} ti vadāmi. Uccākulãno pi hi, brāhmaõa, idh' ekacco pāõātipātã hoti adinnādāyã hoti kāmesu micchācārã hoti musāvādã hoti pisuõāvāco hoti pharusāvāco hoti samphappalāpã hoti abhijjhālå hoti vyāpannacitto hoti micchādiņņhi hoti; tasmā na uccākulãnatā {seyyaüso} ti vadāmi. Uccākulãno pi hi, brāhmaõa, idh' ekacco pāõātipātā paņivirato hoti adinnādānā paņivirato hoti kāmesu micchācārā paņivirato hoti musāvādā paņivirato hoti {pisuõāvācāya} paņivirato hoti pharusāvācāya paņivirato hoti samphappalāpā paņivirato hoti anabhijjhālå hoti avyāpannacitto hoti sammādiņņhi hoti; tasmā na uccākulãnatā {pāpiyaüso} ti vadāmi. Uëāravaõõo pi hi, brāhmaõa, -- pe -- uëārabhogo pi hi, brāhmaõa, idh' ekacco pāõātipātã . . . micchādiņņhi hoti tasmā na uëārabhogatā {seyyaüso} vadāmi. Uëārabhogo pi hi, brāhmaõa, idh' ekacco pāõātipātā paņivirato . . . sammādiņņhi hoti, tasmā na uëarabhogatā {pāpiyaüso} ti vadāmi. #<[page 180]># %<180 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Nāhaü, brāhmaõa, sabbaü paricaritabban ti vadāmi; na panāhaü, brāhmaõa, sabbaü na paricaritabban ti vadāmi. Yaü hi 'ssa, brāhmaõa, paricarato pāricariyāhetu saddhā vaķķhati sãlaü vaķķhati sutaü vaķķhati cāgo vaķķhati pa¤¤ā vaķķhati, tam ahaü paricaritabban ti vadāmãti. Evaü vutte Esukārã brāhmaõo Bhagavantaü etad avoca: Brāhmaõā, bho Gotama, cattāri dhanāni pa¤¤āpenti, -brāhmaõassa sandhanaü pa¤¤āpenti khattiyassa sandhanaü pa¤¤āpenti vessassa sandhanaü pa¤¤āpenti suddassa sandhanaü pa¤¤āpenti. Tatr' idaü, bho Gotama, brāhmaõā brāhmaõassa sandhanaü pa¤¤āpenti, -- bhikkhācariyaü; bhikkhācariya¤ ca pana brāhmaõo sandhanaü atima¤¤amāno akiccakārã hoti, gopo va adinnaü ādiyamāno ti. Idaü kho, bho Gotama, brāhmaõā brāhmaõassa sandhanaü pa¤¤āpenti. Tatr' idaü, bho Gotama, brāhmaõā khattiyassa sandhanaü pa¤¤āpenti, -- dhanukalāpaü; dhanukalāpa¤ ca pana khattiyo sandhanaü atima¤¤amāno akiccakārã hoti, gopo va adinnaü ādiyamāno ti. Idaü kho, bho Gotama, brāhmaõā khattiyassa sandhanaü pa¤¤āpenti. Tatr' idaü, bho Gotama, brāhmaõā vessassa sandhanaü pa¤¤āpenti, -- kasigorakkhaü; kasigorakkha¤ ca pana vesso sandhanaü atima¤¤amāno akiccakārã hoti, gopo va adinnaü ādiyamāno ti. Idaü kho, bho Gotama, brāhmaõā vessassa sandhanaü pa¤¤āpenti. Tatr' idaü, bho Gotama, brāhmaõā suddassa sandhanaü pa¤¤āpenti, -- asitabyābhaīgiü; asitabyābhaīgi¤ ca pana suddo sandhanaü atima¤¤amāno akiccakārã hoti, gopo va adinnaü ādiyamāno ti. Idaü kho, bho Gotama, brāhmaõā suddassa sandhanaü pa¤¤āpenti. Brāhmaõā, bho Gotama, imāni cattāri dhanāni pa¤¤āpenti. Idha bhavaü Gotamo kim āhāti? Kiü pana, brāhmaõa, sabbo loko brāhmaõānaü etad abbhanujānāti: imāni dhanāni pa¤¤āpentåti? #<[page 181]># %< 5.6. ESUKâRISUTTAũ (96). 181>% No h' idaü, bho Gotama. Seyyathāpi, brāhmaõa, puriso daëiddo assako anāëhiyo, tassa akāmassa bilaü olaggeyyuü: Idam te, ambho purisa, maüsaü khāditabbaü, måla¤ ca anuppadātabban ti, -- evam eva kho, brāhmaõa, brāhmaõā appaņi¤¤āye tesaü samaõabrāhmaõānaü atha ca pan' imāni cattāri dhanāni pa¤¤āpenti. Ariyaü kho ahaü, brāhmaõa, lokuttaraü dhammaü {purisassa} sandhanaü pa¤¤āpemi. Porāõaü kho pan' assa mātāpettikaü kulavaüsaü anussarato yattha yatth' eva attabhāvassa abhinibbatti hoti, tena ten' eva saīkhaü gacchati. Khattiyakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti, khattiyo tveva saīkhaü gacchati. Brāhmaõakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti, brāhmaõo tveva saīkhaü gacchati. Vessakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti, vesso tveva saīkhaü gacchati. Suddakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti, suddo tveva saīkhaü gacchati. Seyyathāpi, brāhmaõa, yaü yad eva paccayaü paņicca aggi jalati, tena ten' eva saīkhaü gacchati; -- kaņņhan ce paņicca aggi jalati, kaņņhaggi tveva saīkhaü gacchati; sakalika¤ ce paņicca aggi jalati, sakalikaggi tveva saīkhaü gacchati; tiõan ce paņicca aggi jalati, tiõaggi tveva saīkhaü gacchati; gomaya¤ ce paņicca aggi jalati, gomayaggi tveva saīkhaü gacchati;-- evaü eva kho ahaü, brāhmaõa, ariyaü lokuttaraü dhammaü purisassa sandhanaü pa¤¤āpemi. Porāõaü kho pan' assa mātāpettikaü kulavaüsaü anussarato yattha yatth' eva attabhāvassa abhinibbatti hoti, tena ten' eva saīkhaü gacchati. Khattiyakule ce attabhāvassa . . . &c. to . . . suddo tveva saīkhaü gacchati. Khatti{yakulā} ce pi, brāhmaõa, agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca Tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipātā paņivirato hoti adinnādānā paņivirato hoti abrahmacariyā paņivirato hoti musāvādā paņivirato hoti pisuõāvācāya paņivirato hoti {pharusāvācāya} paņivirato hoti samphappalāpā paņivirato hoti anabhijjhālå hoti abyāpannacitto hoti sammādiņņhi hoti, ārādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusalaü. Brāhmaõakulā ce pi, #<[page 182]># %<182 II. MAJJHIMAPAööâSAũ>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ brāhmaõa, agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti so ca Tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipātā paņivirato hoti --pe-- sammādiņņhi hoti, ārādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusalaü. Vessakulā ce pi, brāhmaõa, agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca Tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipātā paņivirato hoti --pe-- sammādiņņhi hoti, ārādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusalaü. Suddakulā ce pi, brāhmaõa, agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca Tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipatā paņivirato hoti . . . dhammaü kusalaü Taü kim ma¤¤asi, brāhmaõa? Brāhmaõo va nu kho pahoti asmiü padese averaü abyāpajjhaü mettacittaü bhāvetuü, no khattiyo no vesso no suddo ti? No h' idaü, bho Gotama. Khattiyo pi hi, bho {Gotamo}. pahoti asmiü padese averaü abyāpajjhaü mettacittaü bhāvetuü. brāhmaõo pi hi, bho Gotama, vesso pi hi, bho Gotama, suddo pi hi, bho Gotama, -- sabbe pi hi, bho Gotama, cattāro vaõõā pahonti asmiü padese averaü abyāpajjhaü mettacittaü bhāvetun ti. Evam eva kho, brāhmaõa, khattiyakulā ce pi agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca Tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipātā paņivirato hoti . . . dhammaü kusalaü. Brāhmaõakulā ce pi brāhmaõa, -- pe -vessakulā ce pi, brāhmaõa, suddakulā ce pi, brāhmaõa, agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca Tathāgatappaveditaü dhammavinayaü . . . dhammaü kusalaü. Taü kim ma¤¤asi, brāhmaõa? Brāhmaõo va nu kho pahoti sottiü sināniü ādāya nadiü gantvā rajojallaü pavāhetuü no khattiyo no vesso no suddo ti? No h' idaü, bho Gotama. Khattiyo pi hi, bho Gotama, pahoti sottiü sināniü ādāya nadiü gantvā rajojallaü pavāhetuü, brāhmaõo pi hi, bho Gotama, vesso pi hi, bho Gotama, #<[page 183]># %< 5.6. ESUKâRISUTTAũ (96.) 183>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ suddo pi hi, bho Gotama, -- sabbe pi hi, bho Gotama, cattāro vaõõā pahonti sottiü sināniü ādāya nadiü gantvā rajojallaü pavāhetun ti. Evam eva kho, brāhmaõa, khattiyakulā ce pi agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti so ca Tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipātā paņivirato . . . dhammaü kusalaü. Brāhmaõakulā ce pi, brāhmaõa, --pe-- vessakulā ce pi, brāhmaõa, suddakulā ce pi, brāhmaõa, agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti so ca Tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipātā paņivirato . . . dhammaü kusalaü. Tam kiü ma¤¤asi, brāhmaõa? Idha rājā khattiyo muddhāvasitto nānājaccānaü purisānaü purisasataü sannipāteyya: âyantu bhonto ye tattha khattiyakulā brāhmaõakulā rāja¤¤akulā uppannā, sākassa vā sālassa vā salaëassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraõiü ādāya aggiü abhinibbattentu, tejo pātukarontu; āyantu bhonto ye tattha caõķālakulā nesādakulā veõakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannā, sāpānadoõiyā vā såkaradoõiyā vā rajakadoõiyā vā elaõķakaņņhassa vā uttarāraõim ādāya aggiü abhinibbattentu tejo pātukarontåti. Taü kiü ma¤¤asi, brāhmaõa? Yo eva nu kho so khattiyakulā brāhmaõakulā rāja¤¤akulā uppannehi sākassa vā sālassa vā salaëassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraõiü ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato, sveva nu khvāssa aggi accimā c' eva vaõõimā ca pabhassaro ca tena ca sakkā agginā aggikaraõãyaü kātuü? Yo pana so caõķālakulā nesādakulā veõakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoõiyā vā såkaradoõiyā vā rajakadoõiyā vā elaõķakaņņhassa vā uttarāraõiü ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato, svāssa aggi na c' eva accimā na ca vaõõimā na ca pabhassaro na ca tena sakkā agginā aggikaraõãyaü kātun ti? No h' idaü, bho Gotama. Yo so, bho Gotama, khattiyakulā brāhmaõakulā rāja¤¤akulā uppannehi sākassa vā sālassa va salaëassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraõiü ādāya aggi abhinibbatto, #<[page 184]># %<184 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tejo pātukato, svāssa aggi accimā c' eva vaõõimā ca pabhassaro ca tena ca sakkā agginā aggikaraõãyaü kātuü. Yo pi so caõķālakulā nesādakulā veõakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoõiyā vā såkaradoõiyā vā rajakadoõiyā vā elaõķakaņņhassa vā uttarāraõiü ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato, so p' assa aggi accimā c' eva pabhassaro ca tena pi ca sakkā agginā aggikaraõãyaü kātuü. Sabbo pi hi, bho Gotama, aggi accimā c' eva vaõõimā ca pabhassaro ca, sabbena pi ca sakkā agginā aggikaraõãyaü kātun ti. Evam eva kho, brāhmaõa, khattiyakulā ce pi agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti so ca Tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipātā paņivirato . . . dhammaü kusalaü. Brāhmaõakulā ce pi, brāhmaõa, --pe-- vessakulā ce pi, brāhmaõa, suddakulā ce pi, brāhmaõa, agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti so ca Tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipātā paņivirato . . . dhammaü kusalan ti. Evaü vutte Esukārã brāhmaõo Bhagavantaü etad avoca: Abhikkantaü, bho Gotama, abhikkantaü, bho Gotama; --pe-- upāsakaü maü bhavaü Gotamo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatan ti. ESUKâRISUTTAũ CHAōōHAũ. 97. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Rājagahe viharati Veëuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā Sāriputto Dakkhiõāgirismiü cārikaü carati mahatā bhikkhusaüghena saddhiü. Atha kho a¤¤ataro bhikkhu Rājagahe vassaü vuņņho yena Dakkhiõāgirã yen' āyasmā Sāriputto ten' upasaükami, #<[page 185]># %< 5.7. DHâNAĨJâNISUTTAũ (97). 185>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ upasaükamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiü sammodi sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho taü bhikkhuü āyasmā Sāriputto etad avoca: Kacc', āvuso, Bhagavā arogo ca balavā cāti? Arogo c', āvuso; Bhagavā balavā cāti. Kacci pan', āvuso, bhikkhusaügho arogo ca balava cāti? Bhikkhusaügho pi kho, āvuso, arogo ca balavā cāti. Ettha, āvuso, Taõķulapāladvārāyaü Dhāna¤jāni nāma brāhmaõo atthi. Kacc', āvuso, Dhāna¤jāni nāma brāhmaõo arogo ca balavā cāti? Dhāna¤jāni pi kho, āvuso, brāhmaõo arogo ca balavā cāti. Kacci pan', āvuso, Dhāna¤jāni brāhmaõo appamatto ti? Kuto no, āvuso, Dhāna¤jānissa brāhmaõassa appamādo? Dhāna¤jāni, āvuso, brāhmaõo rājānaü nissāya brāhmaõagahapatike vilumpati; brāhmaõagahapatike nissāya rājānaü vilumpati. Yā pi 'ssa bhariyā saddhā saddhā kulā ānãtā, sā pi 'ssa kālakatā, a¤¤' assa bhariyā assaddhā assaddhā kulā ānãtā ti. Dussutaü vat', āvuso, assumhā, dussutaü vat' āvuso assumhā, ye mayaü Dhāna¤jāniü brāhmaõaü pamattaü assumhā. Appeva ca nāma mayaü kadāci karahaci Dhāna¤jāninā brāhmaõena saddhiü samāgaccheyyāma, appeva nāma siyā kocid eva kathāsallāpo ti. Atha kho āyasmā Sāriputto Dakkhiõāgirismiü yathābhirantaü viharitvā yena Rājagahaü tena cārikaü pakkāmi; anupubbena cārikaü caramāno yena Rājagahaü tad avasari. Tatra sudaü āyasmā Sāriputto Rājagahe viharati Veëuvane Kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā Sāriputto pubbaõhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya Rājagahaü {piõķāya} pāvisi. #<[page 186]># %<186 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tena kho pana samayena Dhāna¤jāni brāhmaõo bahi nagare gāvo goņņhe dohāpeti. Atha kho āyasmā Sāriputto Rājagahe piõķāya caritvā pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto yena Dhāna¤jāni brāhmaõo ten' upasaükami. Addasā kho Dhāna¤jāni brāhmaõo āyasmantaü Sāriputtaü dårato va āgacchantaü, disvāna yen' āyasmā Sāriputto ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmantaü Sāriputtaü etad avoca: Ito, bho Sāriputta, payo pãyataü tāva bhattassa kālo bhavissatãti. Alaü, brāhmaõa. Kataü me ajja bhattakiccaü. Amukasmiü me rukkhamåle divāvihāro bhavissati, tattha āgaccheyyāsãti. Evaü bho ti kho Dhāna¤jāni brāhmaõo āyasmato Sāriputtassa paccassosi. Atha kho Dhāna¤jāni brāhmaõo pacchābhattaü bhuttapātarāso yen' āyasmā Sāriputto ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmatā Sāriputtena saddhiü sammodi sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho Dhāna¤jāniü brāhmaõaü āyasmā Sāriputto etad avoca: Kacci si, Dhāna¤jāni, appamatto ti? Kuto, bho Sāriputta, amhākaü appamādo yesaü no mātāpitaro posetabbā, puttadāro posetabbo, dāsakammakaraporisaü posetabbaü, mittāmaccānaü mittāmaccakaraõãyaü kātabbaü, ¤ātisālohitānaü ¤ātisālohitakaraõãyaü kātabbaü, atithãnaü atithikaraõãyaü kātabbaü, pubbapetānaü pubbapetakaraõãyaü kātabbaü, devatānaü devatākaraõãyaü kātabbaü, ra¤¤o rājakaraõãyaü kātabbaü, ayam pi kāyo pãõetabbo bråhetabbo ti? Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Idh' ekacco mātāpitunnaü hetu adhammacārã visamacārã assa; tam enaü adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaü nirayapālā upakaķķheyyuü;-- labheyya nu kho so: Ahaü kho mātāpitunnaü hetu adhammacārã visamacārã ahosiü, mā maü nirayaü nirayapālā ti; #<[page 187]># %< 5.7. DHâNAĨJâNISUTTAũ (97). 187>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ mātāpitaro vā pan' assa labheyyuü: Eso kho amhākaü hetu adhammacārã visamacārã ahosi; mā naü nirayaü nirayapālā ti? No h' idaü, bho Sāriputta. Atha kho naü vikandantaü yeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuü. Tam kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Idh' ekacco puttadārassa hetu adhammacārã visamacārã assa; tam enaü adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaü nirayapālā upakaķķheyyuü;-- labheyya nu kho so: Ahaü kho puttadārassa hetu adhammacārã visamacārã ahosiü, mā maü nirayaü nirayapālā ti; puttadāro vā pan' assa labheyyuü: Eso kho amhākaü hetu adhammacārã visamacārã ahosi; mā naü nirayaü nirayapālā ti? No h' idaü, bho Sāriputta. Atha kho naü vikandantaü yeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuü. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Idh' ekacco dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārã {visamacārã} assa; taü enaü addhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaü nirayapālā upakaķķheyyuü;-- labheyya nu kho so: Ahaü kho dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārã visamacārã ahosiü, mā maü nirayaü nirayapālā ti; dāsakammakaraporisaü vā pan' assa labheyya: Eso kho amhākaü hetu adhammacārã visamacārã ahosi, mā naü nirayaü nirayapālā ti? No h' idaü, bho Sāriputta. Atha kho naü vikandantaü yeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuü. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Idh' ekacco mittāmaccānaü hetu . . . (&c. as above mutatis mutandis down to) . . . pakkhipeyyuü. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Idh' ekacco ¤ātisālohitānaü hetu . . . (&c. as above mutatis mutandis down to) . . . pakkhipeyyuü. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Idh' ekacco atithãnaü hetu . . . (&c. above mutatis murandis down to) . . . pakkhipeyyuü. #<[page 188]># %<188 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Idh' ekacco pubbapetānam hetu . . . (&c. as above mutatis mutandis down to) . . . pakkhipeyyuü. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Idh' ekacco devatānaü hetu . . . (&c. as above mutatis mutandis down to) . . . pakkhipeyyuü. Taü kiü ma¤¤āsi, Dhāna¤jāni? Idh' ekacco ra¤¤o hetu . . . (&c. as above mutatis mutandis down to) . . . pakkhipeyyuü. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Idh' ekacco kāyassa pãõanāhetu bråhanāhetu adhammacārã visamacārã assa; tam enaü adhammacariyāvisamacariyāhetu nirayaü nirayapālā upakaķķheyyuü;-- labheyya nu kho so: Aham kho kāyassa pãõanāhetu bråhanāhetu adhammacārã visamacārã ahosiü; mā maü nirayaü nirayapālā ti; pare vā pan' assa labheyyuü: Eso kho kāyassa pãõanāhetu bråhanāhetu adhammacārã visamacārã ahosi, mā naü nirayaü nirayapālā ti? No h' idaü, bho Sāriputta. Atha kho naü vikandantaü yeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuü. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Yo vā mātāpitunnaü hetu adhammacārã visamacārã assa, yo vā mātāpitunnaü hetu dhammacārã samacārã assa, katamaü seyyo ti? Yo hi, bho Sāriputta, mātāpitunnaü hetu adhammacārã visamacārã assa, na taü seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, mātāpitunnaü hetu dhammacārã samacārã assa, tad ev' ettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo ti. Atthi kho, Dhāna¤jāni, a¤¤e sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā mātāpitaro c' eva posetuü, na ca pāpakammaü kātuü, pu¤¤a¤ ca paņipadaü paņipajjituü. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Yo vā puttadārassa hetu adhammacārã assa, yo vā puttadārassa hetu dhammacārã samacārã assa, katamaü seyyo ti? #<[page 189]># %< 5.7. DHâNAĨJâNISUTTAũ (97). 189>% Yo hi, bho Sāriputta, puttadārassa hetu adhammacārã visamacārã assa, na taü seyyo. Yo ca kho, bho Sāriputta, puttadārassa hetu dhammacārã samacārã assa, tad ev' ettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo ti. Atthi kho, Dhāna¤jāni, a¤¤e sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā puttadāre c' eva posetuü na ca pāpakammaü kātuü pu¤¤a¤ ca paņipadaü paņipajjituü. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Yo vā dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārã visamacārã assa, yo vā dāsakammakaraporisassa hetu dhammacārã samacārã assa, katamaü seyyo ti? Yo hi, bho Sāriputta, dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārã visamacārã assa, na taü seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, dāsakammakaraporisassa hetu dhammacārã samacārã assa, tad ev' ettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi. bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo ti. Atthi kho, Dhāna¤jāni, a¤¤e sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā dāsakammakaraporisa¤ c' eva posetuü na ca pāpakammaü kātuü pu¤¤a¤ ca paņipadaü paņipajjituü. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Yo vā mittāmaccānaü hetu adhammacārã visamacārã assa, yo vā mittāmaccānaü hetu dhammacārã samacārã assa, katamaü seyyo ti? Yo hi, bho Sāriputta, mittāmaccānaü hetu adhammacārã visamacārã assa, na taü seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, mittāmaccānaü hetu dhammacārã samacārã assa, tad ev' ettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo ti. Atthi kho, Dhāna¤jāni, a¤¤e sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā mittāmaccānaü c' eva mittāmaccakaraõãyaü kātuü na ca pāpakammaü kātuü pu¤¤a¤ ca paņipadaü paņipajjituü. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Yo vā ¤ātisālohitānaü hetu adhammacārã visamacārã assa, yo va ¤ātisālohitānaü hetu dhammacārã samacārã assa, katamaü seyyo ti? #<[page 190]># %<190 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% Yo hi, bho Sāriputta, ¤ātisālohitānaü hetu adhammacārã visamacārã assa, na taü seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, ¤ātisālohitānaü hetu dhammacārã samacārã assa, tad ev' ettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo ti. Atthi kho, Dhāna¤jāni, a¤¤e sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā ¤ātisālohitānaü c' eva ¤ātisālohitakaraõãyaü kātuü na ca pāpakammaü kātuü pu¤¤a¤ ca paņipadaü paņipajjituü. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Yo vā atithãnaü hetu dhammacārã visamacārã assa, yo vā atithãnaü hetu dhammacārã samacārã assa, katamaü seyyo ti? Yo hi, bho Sāriputta, atithãnaü hetu adhammacārã visamacārã assa, na taü seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, atithãnaü hetu dhammacārã samacārã assa, tad ev' ettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo ti. Atthi kho, Dhāna¤jāni, a¤¤e sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā atithãnaü c' eva atithãkaraõãyaü kātuü na ca pāpakammaü kātuü pu¤¤a¤ ca paņipadaü paņipajjituü. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Yo vā pubbapetānaü hetu adhammacārã visamacārã assa, yo vā pubbapetānaü hetu dhammacārã samacārã assa, -- katamaü seyyo ti? Yo hi, bho Sāriputta, pubbapetānaü hetu adhammacārã visamacārã assa, na taü seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, pubbapetānaü hetu dhammacārã samacārã assa, tad ev' ettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo ti. Atthi kho, Dhāna¤jāni, a¤¤e sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā pubbapetānaü c' eva pubbapetakaraõãyaü kātuü na ca pāpakammaü kātuü pu¤¤a¤ ca paņipadaü paņipajjituü. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Yo vā devatānaü hetu adhammacārã visamacārã assa, yo vā devatānaü hetu dhammacārã samacārã assa, -- katamaü seyyo ti? Yo hi, bho Sāriputta, devatānaü hetu adhammacārã samacārã assa, na taü seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, devatānaü hetu dhammacārã samacārã assa, tad ev' ettha seyyo. #<[page 191]># %< 5.7. DHâNAĨJâNISUTTAũ (97). 191>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo ti. Atthi kho, Dhāna¤jāni, a¤¤e sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā devatānaü c' eva devatākaraõãyaü kātuü na ca pāpakammaü kātuü pu¤¤a¤ ca paņipadaü paņipajjituü. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Yo vā ra¤¤o hetu adhammacārã visamacārã assa, yo vā ra¤¤o hetu dhammacārã samacārã assa, -- katamaü seyyo ti? Yo hi, bho Sāriputta, ra¤¤o hetu adhammacārã visamacārã assa, na taü seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, ra¤¤o hetu dhammacārã samacārã assa, tad ev' ettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo ti. Atthi kho, Dhāna¤jāni, a¤¤e sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā ra¤¤o c' eva rājakaraõãyaü kātuü na ca pāpakammaü kātuü pu¤¤a¤ ca paņipadaü paņipajjituü. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Yo vā kāyassa pãõanāhetu bråhanāhetu adhammacārã visamacārã assa, yo vā kāyassa pãõanāhetu bråhanāhetu dhammacārã samacārã assa, -- katamaü seyyo ti? Yo hi, bho Sāriputta, kāyassa pãõanāhetu bråhanāhetu adhammacārã visamacārã assa, na taü seyyo; yo ca kho, bho Sāriputta, kāyassa pãõanāhetu bråhanāhetu dhammacārã samacārã assa, tad ev' ettha seyyo. Adhammacariyāvisamacariyāhi, bho Sāriputta, dhammacariyāsamacariyā seyyo ti. Atthi kho, Dhāna¤jāni, a¤¤e sahetukā dhammikā kammantā yehi sakkā kāya¤ c' eva pãõetuü bråhetuü, na ca pāpakammaü kātuü pu¤¤a¤ ca paņipadaü paņipajjitun ti. Atha kho, Dhāna¤jāni brāhmaõo āyasmato Sāriputtassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāy' āsanā pakkāmi. Atha kho Dhāna¤jāni brāhmaõo aparena samayena ābādhiko ahosi dukkhito bāëhagilāno. Atha kho Dhāna¤jāni brāhmaõo a¤¤ataraü purisaü āmantesi:-- Ehi tvaü, ambho purisa, #<[page 192]># %<192 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yena Bhagavā ten' upasaükama, upasaükamitvā mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi: Dhāna¤jāni, bhante brāhmaõo ābādhiko dukkhito bāëhagilāno; so Bhagavato pāde sirasā vandatãti; yena c' āyasmā Sāriputto ten' upasaükama, upasaükamitvā mama vacanena āyasmato Sāriputtassa pāde sirasā vandāhi: Dhāna¤jāni, bhante, brāhmaõo ābādhiko dukkhito bāëhagilāno; so āyasmato Sāriputtassa pāde sirasā vandatãti; eva¤ ca vadehi: Sādhu kira, bhante, āyasmā Sāriputto yena Dhāna¤jānissa brāhmaõassa nivesanaü ten' upasaükamatu anukampaü upādāyāti. Evaü bhante ti kho so puriso Dhāna¤jānissa brāhmaõassa vacanaü paņisutvā yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho so puriso Bhagavantaü etad avoca: Dhāna¤jāni, bhante, brāhmaõo ābādhiko dukkhito bāëhagilāno; so Bhagavato pāde sirasā vandatãti. Yena c' āyasmā Sāriputto ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmantaü Sāriputtaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho so puriso āyasmantaü Sariputtaü etad avoca: Dhāna¤jāni, bhante, brāhmaõo ābādhiko dukkhito bāëhagilāno; so āyasmato Sāriputtassa pāde sirasā vandati eva¤ ca vadeti Sādhu kira, bhante, āyasmā Sāriputto yena Dhāna¤jānissa brāhmaõassa nivesanaü ten' upasaükamatu {anukampaü} upādāyāti. Adhivāsesi kho āyasmā Sāriputto tuõhãbhāvena Atha kho āyasmā Sāriputto nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena Dhāna¤jānissa brāhmaõassa nivesanaü ten' upasaükami, upasaükamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Nisajja kho āyasmā Sāriputto Dhāna¤jāniü brāhmaõaü etad avoca: Kacci te, Dhāna¤jāni, khamanãyaü kacci yāpaniyaü, kacci dukkhā vedanā paņikkamanti no abhikkamanti, paņikkamo 'sānaü pa¤¤āyati no abhikkamo ti? Na me, bho Sāriputta, khamanãyaü, na yāpanãyaü, bāëhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paņikkamanti, abhikkamo 'sānaü pa¤¤āyati, no paņikkamo. Seyyathāpi, bho Sāriputta, #<[page 193]># %< 5.4. DHâNAĨJâNISUTTAũ (97). 193>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ balavā puriso tiõhena sikharena muddhānaü abhimattheyya, evam eva kho me, bho Sāriputta, adhimattā vātā muddhānaü åhananti; na me, bho Sāriputta, khamanãyaü na yāpanãyaü, bāëhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paņikkamanti, abhikkamo 'sānaü pa¤¤āyati no paņikkamo Seyyathāpi, bho Sāriputta, balavā puriso daëhena varattā-, bandhena sãse sãsaveņhanaü bandheyya, evam eva kho me, bho Sāriputta, adhimattā sãse sãsavedanā; na me, bho Sāriputta, khamanãyaü na yāpanãyaü, bāëhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paņikkamanti, abhikkamo 'sānaü pa¤¤āyati no paņikkamo. Seyyathāpi, bho Sāriputta, dakkho goghātako vā goghātakantevāsã vā tiõhena govikantanena kucchiü parikanteyya, evam eva kho me, bho Sāriputta, adhimattā vātā kucchiü parikantanti; na me, bho Sāriputta, khamanãyaü na yāpanãyaü, bāëhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paņikkamanti, abhikkamo 'sānaü pa¤¤āyati no paņikkamo. Seyyathāpi, bho Sāriputta, dve balavanto purisā dubbalataraü purisaü nānābāhāsu gahetvā aīgārakāsuyā santāpeyyuü samparitāpeyyuü;-- evam eva kho me, bho Sāriputta, adhimatto kāyasmiü dāho; na me, bho Sāriputta, khamanãyaü na yāpanãyaü, bāëhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paņikkamanti, abhikkamo 'sānaü pa¤¤āyati no paņikkamo ti. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Katamaü seyyo, -nirayo vā tiracchānayoni vā ti? Nirayā, bho Sāriputta, tiracchānayoni seyyo ti. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Katamaü seyyo, -tiracchānayoni vā pettivisayo vā ti? Tiracchānayoniyā, bho Sāriputta, pettivisayo seyyo ti. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Katamaü seyyo, -pettivisayo vā manussā vā ti? Pettivisayā, bho Sāriputta, manussā seyyo ti. #<[page 194]># %<194 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Katamaü seyyo, -manussā vā Cātummahārājikā devā vā ti? Manussehi, bho Sāriputta, Cātummahārājikā devā seyyo ti. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Katamaü seyyo, -Cātummahārājikā vā devā Tāvatiüsā vā devā ti? Cātummahārājikehi, bho Sāriputta, devehi Tāvatiüsā devā seyyo ti. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Katamaü seyyo, -Tāvatiüsā vā devā Yāmā vā devā ti? Tāvatiüsehi, bho Sāriputta, devehi Yāmā devā seyyo ti. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Katamaü seyyo, -Yāmā vā devā Tusitā vā devā ti? Yāmehi, bho Sāriputta, devehi Tusitā devā seyyo ti. Taü kim ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Katamaü seyyo, -Tusitā devā Nimmānaratã vā devā ti? Tusitehi, bho Sāriputta, devehi Nimmānaratã devā seyyo ti. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Katamaü seyyo, -Nimmānaratã vā devā Paranimmitavasavattã vā devā ti? Nimmānaratãhi, bho Sāriputta, devehi Paranimmitavasavattã devā seyyo ti. Taü kiü ma¤¤asi, Dhāna¤jāni? Katamaü seyyo, -Paranimmitavasavattã vā devā Brahmaloko vā ti? Brahmaloko ti bhavaü Sāriputto āha. Brahmaloko ti bhavaü Sāriputto āhāti. Atha kho āyasmato Sāriputtassa etad ahosi: Ime kho brāhmaõā Brahmalokādhimuttā. Yannånāhaü Dhāna¤jānissa brāhmaõassa Brahmānaü sahavyatāya maggaü deseyyan ti. Brahmānaü te, Dhāna¤jāni, sahavyatāya maggaü desessāmi. Taü suõāhi, sādhukaü manasikarohi; bhāsissāmãti. Evam bho ti kho Dhāna¤jāni brāhmaõo āyasmato Sāriputtassa paccassosi. #<[page 195]># %< 5.7. DHâNAĨJâNISUTTAũ (97). 195>% {âyasmā} Sāriputto etad avoca:-- Katamo ca. Dhāna¤jāni, Brahmānaü sahavyatāya maggo? Idha, Dhāna¤jāni, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati tathā dutiyaü tathā tatiyaü tathā catutthiü; iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. Ayam pi kho, Dhāna¤jāni, Brahmānaü sahavyatāya maggo. Puna ca paraü, Dhāna¤jāni, bhikkhu karuõāsahagatena cetasā, muditāsahagatena cetasā, upekhāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati tathā dutiyaü tathā tatiyaü tathā catutthiü; iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. Ayaü kho, Dhāna¤jāni. Brahmānaü sahavyatāya maggo ti. Tena hi, bho Sāriputta, mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi: Dhāna¤jāni, bhante, brāhmaõo ābādhiko dukkhito bāëhagilāno, so Bhagavato pāde sirasā vandatãti. Atha kho āyasmā Sāriputto Dhāna¤jāniü brāhmaõaü sati uttarikaraõãye, hãne Brahmaloke patiņņhāpetvā uņņhāy' āsanā pakkāmi. Atha kho Dhāna¤jāni brāhmaõo acirapakkante āyasmante Sāriputte kālaü akāsi, Brahmalokaü uppajji. Atha kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: Eso, bhikkhave, Sāriputto Dhāna¤jāniü brāhmaõaü sati uttarikaraõãye hãne Brahmaloke patiņņhāpetvā uņņhāy' āsanā pakkanto ti. Atha kho āyasmā Sāriputto yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā Sāriputto Bhagavantaü etad avoca: Dhāna¤jāni, bhante, brāhmaõo ābādhiko dukkhito bāëhagilāno, so Bhagavato pāde sirasā vandatãti. Kim pana tvaü, Sāriputta, Dhāna¤jāniü brāhmaõaü sati uttarikaraõãye, #<[page 196]># %<196 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ hãne Brahmaloke patiņņhāpetvā utthāy' āsanā pakkanto ti? Mayhaü kho, bhante, evam ahosi: Ime kho brāhmaõā Brahmalokādhimuttā. Yannånāhaü Dhāna¤jānissa brāhmaõassa Brahmānaü sahavyatāya maggaü deseyyan ti. Kālakato ca, Sāriputta, Dhāna¤jāni brāhmaõo Brahmaloka¤ ca uppanno ti. DHâNAĨJâNISUTTAũ SATTAMAũ. 98. (The text of this Sutta is identical with that of Sutta No. 35 of the Sutta Nipāta.) VâSEōōHASUTTAũ AōōHAMAũ. 99. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Tena kho pana samayena Subho māõavo Todeyyaputto Sāvatthiyaü paņivasati a¤¤atarassa gahapatissa nivesane kenacid eva karaõãyena. Atha kho Subho māõavo Todeyyaputto yassa gahapatissa nivesane paņivasati taü gahapatiü etad avoca:-Sutaü me taü gahapati: Avivittā Sāvatthi arahantehãti. Kan nu kh' ajja samaõaü vā brāhmaõaü vā payirupāseyyāmāti? Ayaü, bhante, Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Taü, bhante, Bhagavantaü payirupāsassåti. #<[page 197]># %< 5.9. SUBHASUTTAũ (99). 197>% Atha kho Subho māõavo Todeyyaputto tassa gahapatissa paņisutvā yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Subho māõavo Todeyyaputto Bhagavantaü etad avoca: -- Brāhmaõā, bho Gotama, evam āhaüsu: Gahaņņho ārādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusalaü; na pabbajito ārādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusalan ti. Idha bhavaü Gotamo kim āhāti? Vibhajjavādo kho aham ettha, māõava; nāham ettha ekaüsavādo. Gihissa vā 'haü, māõava, pabbajitassa vā micchāpaņipattiü na vaõõemi. Gihã vā hi, māõava, pabbajito vā micchāpaņipanno micchāpaņipattādhikaraõahetu na ārādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusalaü. Gihissa vā 'haü, māõava, pabbajitassa vā sammāpaņipattiü vaõõemi. Gihã vā hi, māõava, pabbajito vā sammāpaņipanno sammāpaņipattādhikaraõahetu ārādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusalan ti. Brāhmaõā, bho Gotama, evam āhaüsu: Mahaņņhaü idaü mahākiccaü mahādhikaraõaü mahāsamārambhaü gharāvāsakammaņņhānaü mahapphalaü hoti; appaņņhaü idaü appakiccaü appādhikaraõaü appasamārambhaü pabbajjākammaņņhānaü appaphalaü hotãti. Idha bhavaü Gotamo kim āhāti? Ettha pi kho ahaü, māõava, vibhajjavādo, nāham ettha ekaüsavādo. Atthi, māõava, kammaņņhānaü mahaņņhaü mahākiccaü mahādhikaraõaü mahāsamārambhaü vipajjamānaü appaphalaü hoti. Atthi, māõava, kammaņņhānaü mahaņņhaü mahākiccaü mahādhikaraõaü mahāsamārambhaü sampajjamānaü mahapphalaü hoti. Atthi, māõava, kammaņņhānaü appaņņhaü appakiccaü appādhikaraõaü appasamārambhaü vipajjamānaü appaphalaü hoti. Atthi, māõava, kammaņņhānaü appaņņhaü appakiccaü appādhikaraõaü appasamārambhaü sampajjamānaü mahapphalaü hoti. Katama¤ ca, māõava, #<[page 198]># %<198 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ kammaņņhānaü mahaņņhaü mahākiccaü mahādhikaraõaü mahāsamārambhaü vipajjamānaü appaphalaü hoti? Kasã kho, māõava, kammaņņhānaü mahaņņhaü mahākiccaü mahādhikaraõaü mahāsamārambhaü vipajjamānaü appaphalaü hoti. Katama¤ ca, māõava, kammaņņhānaü mahaņņhaü mahākiccaü mahādhikaraõaü mahāsamārambhaü sampajjamānaü mahapphalaü hoti? Kasã yeva kho, māõava, kammaņņhānaü mahaņņhaü mahākiccaü mahādhikaraõaü mahāsamārambhaü sampajjamānaü mahapphalaü hoti. Katama¤ ca, māõava, kammaņņhānaü appaņņhaü appakiccaü appādhikaraõaü appasamārambhaü vipajjamānam appaphalaü hoti? Vaõijjā kho, māõava, kammaņņhānaü appaņņhaü appakiccaü appādhikaraõaü appasamārambhaü vipajjamānaü appaphalaü hoti. Katama¤ ca, māõava, kammaņņhānaü appaņņhaü appakiccaü appādhikaraõaü appasamārambhaü sampajjamānaü mahapphalaü hoti? Vaõijjā yeva kho, māõava, kammaņņhānaü appaņņhaü appakiccaü appādhikaraõaü appasamārambhaü sampajjamānaü mahapphalaü hoti. Seyyathāpi, māõava, kasã kammaņņhānaü mahaņņhaü mahākiccaü mahādhikaraõaü mahāsamārambhaü vipajjamānaü appaphalaü hoti, evam eva kho, māõava, gharāvāsakammaņņhānaü mahaņņhaü mahākiccaü mahādhikaraõaü mahāsamārambhaü vipajjamānaü appaphalaü hoti. Seyyathāpi, māõava, kasã yeva kammaņņhānaü mahaņņhaü mahākiccaü mahādhikaraõaü mahāsamārambhaü sampajjamānaü mahapphalaü hoti, evam eva kho, māõava, gharāvāsakammaņņhānaü mahaņņhaü mahākiccaü mahādhikaraõaü mahāsamārambhaü sampajjamānaü mahapphalaü hoti. Seyyathāpi, māõava, vaõijjā kammaņņhānaü appaņņhaü appakiccaü appādhikaraõaü appasamārambhaü vipajjamānaü appaphalaü hoti, evam eva kho, māõava, pabbajjā kammaņņhānaü appaņņhaü appakiccaü appādhikaraõaü appasamārambhaü vipajjamānaü appaphalaü hoti. Seyyathāpi, māõava, vaõijjā yeva kammaņņhānaü appaņņhaü appakiccaü appādhikaraõaü appasamārambhaü sampajjamānaü mahapphalaü hoti, evam eva kho, #<[page 199]># %< 5.9. SUBHASUTTAũ (99). 199>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ māõava, pabbajjā kammaņņhānaü appaņņhaü appakiccaü appādhikaraõaü appasamārambhaü sampajjamānaü mahapphalaü hotãti. Brāhmaõā, bho Gotama, pa¤ca dhamme pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāyāti. Ye te, māõava, brāhmaõā pa¤ca dhamme pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, sace te agaru, sādhu te pa¤ca dhamme imasmiü parisatiü bhāsassåti. Na kho me, bho Gotama, garu, yatth' assu bhavanto vā nisinnā bhavantaråpā vā ti. Tena hi, māõava, bhāsassåti. Saccaü kho, bho Gotama, brāhmaõā paņhamaü dhammaü pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Tapaü kho, bho Gotama, brāhmaõā dutiyaü dhammaü pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Brahmacariyaü kho, bho Gotama, brāhmaõā tatiyaü dhammaü pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Ajjhenam kho, bho Gotama, brāhmaõā catutthaü dhammaü pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Cāgaü kho, bho Gotama, brāhmaõā pa¤camaü dhammaü pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Brāhmaõā, bho Gotama, ime pa¤ca dhamme pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa arādhanāyāti. Idha bhavaü Gotamo kim āhāti? Kiü pana, māõava? Atthi koci brāhmaõānaü ekabrāhmaõo pi yo evam āha: Ahaü imesaü pa¤cannaü dhammānaü abhi¤¤ā sacchikatvā vipākaü pavedemãti? No h' idaü, bho Gotama. Kiü pana, māõava? Atthi koci brāhmaõānaü ekācariyo pi ekācariyapācariyo pi yāva sattamā ācariyamahayugā yo evam āha: Ahaü imesaü pa¤cannaü dhammānaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā vipākaü pavedemãti? No h' idaü, bho Gotama. #<[page 200]># %<200 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% Kiü pana, māõava? Ye pi te brāhmaõānaü pubbakā isayo mantānaü kattāro mantānaü pavattāro, yesam idaü etarahi brāhmaõā porāõaü mantapadaü gãtaü pavuttaü samihitaü tad anugāyanti tad anubhāsanti bhāsitam anubhāsanti vācitaü anuvācenti, -- seyyathãdaü Aņņhako Vāmako Vāmadevo Vessāmitto Yamataggi Aīgiraso Bhāradvājo Vāseņņho Kassapo Bhagu, -- te pi evam āhaüsu: Mayaü imesaü pa¤cannaü dhammānaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā vipākaü pavedemāti? No h' idaü, bho Gotama. Iti kira, māõava, na 'tthi koci brāhmaõānaü ekabrāhmaõo pi yo evam āha: Ahaü imesaü pa¤cannaü dhammānaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā vipākaü pavedemãti. Na tthi koci brāhmaõānaü ekācariyo pi ekācariyapācariyo pi yāva sattamā ācariyamahayugā yo evam āha: Ahaü imesaü pa¤cannaü dhammānaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā vipākaü pavedemãti. Ye pi te brāhmaõānaü pubbakā isayo mantānaü kattāro . . . (&c. as above, inserting na before evam āhaüsu) . . . pavedemāti. Seyyathāpi, māõava, andhaveõi paramparā saüsatta purimo pi na passati majjhimo pi na passati pacchimo pi no passati, -- evam eva kho, maõava, andhaveõåpamaü ma¤¤e brāhmaõānaü bhāsitaü sampajjati, purimo pi na passati majjhimo pi na passati pacchimo pi na passatãti. Evaü vutte Subho māõavo Todeyyaputto Bhagavatā andhaveõåpamena vuccamāno kupito anattamano Bhagavantaü yeva khuüsento Bhagavantaü yeva vambhento Bhagavantaü yeva vadamāno: Samaõo Gotamo pāpiko bhavissatãti, Bhagavantaü etad avoca: Brāhmaõo, bho Gotama, Pokkharasāti Opama¤¤o Subhagavaniko evam āha: Evaü eva pan' im' eke samaõabrāhmaõā uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanavisesaü paņijānanti; tesaü idaü bhāsitaü hassakaü yeva sampajjati, #<[page 201]># %< 5. 9. SUBHASUTTAũ (99). 201>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ nāmakaü yeva sampajjati, rittakaü yeva sampajjati, tucchakaü yeva sampajjati. Kathaü hi nāma manussabhåto uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanavisesaü ¤assati vā dakkhissati vā sacchi vā karissatãti, n' etaü ņhānaü vijjatãti. Kim pana, māõava, brāhmaõo Pokkharasāti Opama¤¤o Subhagavaniko sabbesaü yeva samaõabrāhmaõānaü cetasā ceto paricca pajānātãti? Sakāya pi hi, bho Gotama, puõõikāya dāsiyā brāhmaõo Pokkharasāti Opama¤¤o Subhagavaniko na cetasā ceto paricca pajānāti, kuto pana sabbesaü yeva samaõabrāhmaõānaü cetasā ceto paricca pajānissatãti. Seyyathāpi, māõava, jaccandho puriso na passeyya kaõhasukkāni råpāni, na passeyya nãlakāni råpāni, na passeyya pãtakāni råpāni, na passeyya lohitakāni råpāni, na passeyya ma¤jeņņhakāni råpāni, na passeyya samavisamāni, na passeyya tārakaråpāni, na passeyya candimasuriye; so evaü vadeyya: Na 'tthi kaõhasukkāni råpāni, na 'tthi kaõhasukkānaü råpānaü dassāvã; na 'tthi nãlakāni råpāni, na 'tthi nãlakānaü råpānaü dassāvã; na 'tthi pãtakāni råpāni, na 'tthi pãtakānaü råpānaü dassāvã; na 'tthi lohitakāni råpāni, na 'tthi lohitakānaü råpānaü dassāvã; na 'tthi ma¤jeņņhakāni råpāni, na 'tthi ma¤jeņņhakānaü råpānaü dassāvã; na 'tthi samavisamaü, na 'tthi samavisamassa dassāvã; na 'tthi tārakaråpāni, na 'tthi tārakaråpānaü dassāvã; na 'tthi candimasuriyā, na 'tthi candimasuriyānaü dassāvã. Aham etaü na jānāmi; aham etaü na passāmi; tasmā na 'tthãti. Sammā nu kho so, māõava, vadamāno vadeyyāti? No h' idaü, bho Gotama. Atthi kaõhasukkāni råpāni, atthi kaõhasukkānaü råpānaü dassāvã; atthi nãlakāni råpāni, atthi nãlakānaü råpānaü dassāvã, . . . atthi candimasuriyā, atthi candimasuriyānaü dassāvã. Ahaü etaü na jānāmi, #<[page 202]># %<202 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ aham etaü na passāmi, tasmā na 'tthãti na hi so, bho Gotama, sammā vadamāno vadeyyāti. Evam eva kho, māõava, brāhmaõo Pokkharasāti Opama¤¤o Subhagavaniko andho acakkhuko. So vata uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanavisesaü ¤assati vā dakkhiti vā sacchi vā karissatãti, n' etaü ņhānaü vijjati. Taü kiü ma¤¤asi, māõava? Ye te Kosalakā brāhmaõamahāsālā, seyyathãdaü Caīkã brāhmaõo Tārukkho brāhmaõo Pokkharasāti brāhmaõo Jāõussoõã brāhmaõo pitā vā te Todeyyo, -- katamā nesaü seyyo, yaü vā te sammusā vācaü bhāseyvuü yaü vā asammusāti? Sammusā, bho Gotama. Katamā tesaü seyyo, yaü vā te mantā vācaü bhāseyyuü, yaü vā amantā ti? Mantā, bho Gotama. Katamā tesaü seyyo, yaü vā te paņisaīkhāya vācaü bhāseyyuü yaü vā apaņisaīkhāyāti? Paņisaīkhāya, bho Gotama. Katamā tesaü seyyo, yaü vā te atthasaühitaü vācaü bhāseyyuü, yaü vā anatthasaühitan ti? Atthasaühitam, bho Gotama Taü kiü ma¤¤asi, māõava? Yadi evaü sante brāhmaõena Pokkharasātinā Opama¤¤ena Subhagavanikena sammusā vācā bhasitā asammusā vā ti? Asammusā, bho Gotama. Mantā vācā bhāsitā, amantā vā ti? Amantā, bho Gotama. Paņisaīkhāya vācā bhāsitā, apaņisaīkhāya vā ti? Apaņisaīkhāya, bho Gotama. Atthasaühitā vācā bhāsitā anatthasaühitā vā ti? Anatthasaühitā, bho Gotama. #<[page 203]># %< 5. 9. SUBHASUTTAũ (99). 203>% Pa¤ca kho ime, māõava, nãvaraõā. Katame pa¤ca? -Kāmacchandanãvaraõaü vyāpādanãvaraõaü thãnamiddhanãvaraõaü uddhaccakukkuccanãvaraõaü vicikicchānãvaraõaü. Ime kho, māõava, pa¤ca nãvaraõā. Imehi kho, māõava, pa¤cahi nãvaraõehi brāhmaõo Pokkharasāti Opama¤¤o Subhagavaniko āvaņo nivuto ophuto pariyonaddho. So vata uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanavisesaü ¤assati vā dakkhiti vā sacchi vā karissatãti, -- n' etaü ņhānaü vijjati, Pa¤ca kho ime, māõava, kāmaguõā. Katame pa¤ca? -Cakkhuvi¤¤eyyā råpā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā sotavi¤¤eyyā saddā, --pe-- ghānavi¤¤eyyā gandhā, jivhāvi¤¤eyyā rasā, kāyavi¤¤eyyā phoņņhabbā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Ime kho, māõava, pa¤ca kāmaguõā. Imehi kho, māõava, pa¤cahi kāmaguõehi brāhmaõo Pokkharasāti Opama¤¤o Subhagavaniko gathito mucchito ajjhopanno anādãnavadassāvã anissaraõapa¤¤o paribhu¤jati. So vata uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanavisesaü ¤assati vā dakkhiti vā sacchi vā karissatãti, -- n' etaü thānaü vijjati. Taü kiü ma¤¤asi, māõava? Yaü vā tiõakaņņhupādānaü paņicca aggiü jāleyya, yaü vā nissaņņhatiõakaņņhupādānaü aggiü jāleyya, -- katamo nu khvassa aggi accimā ca vaõõimā ca pabhassaro cāti? Sace taü, bho Gotama, ņhānaü nissaņņhatiõakaņņhupādānaü aggiü jālituü, svāssa aggi accimā ca vaõõimā ca pabhassaro cāti. Aņņhānaü kho etaü, māõava, anavakāso, yaü nissaņņhatiõakaņņhupādānaü aggiü jāleyya a¤¤atra iddhimatā. Seyyathāpi, māõava, tiõakaņņhupādānaü paņicca aggi jalati, tathåpamāhaü, māõava, imaü pãtiü vadāmi, yāyaü pãti pa¤ca kāmaguõe paņicca. #<[page 204]># %<204 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Seyyathāpi, māõava, nissaņņha{tiõakaņņhupādānaü} paņicca aggi jalati, tathåpamāhaü, māõava, imam pãtiü vadāmi, yāyam pãti a¤¤atr' eva kāmehi a¤¤atra akusalehi dhammehi. Katamā ca, māõava, pãti a¤¤atr' eva kāmehi a¤¤atra akusalehi dhammehi? Idha, māõava, bhikkhu vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi paņhamajjhānaü upasampajja viharati; ayam pi kho, māõava, pãti a¤¤atr' eva kāmehi a¤¤atr' akusalehi dhammehi. Puna ca paraü, māõava, bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā -- pe -- dutiyajjhānaü upasampajja viharati; ayaü pi kho, māõava, pãti a¤¤atr' eva kāmehi a¤¤atr' akusalehi dhammehi. Ye te, māõava, brāhmaõā pa¤ca dhamme pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, kam ettha brāhmaõā dhammaü mahapphalataraü pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāyāti? Ye 'me, bho Gotama, brāhmaõā pa¤ca dhamme pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, cāgam ettha brāhmaõā {dhammaü} mahapphalataraü pa¤¤āpenti pu¤¤assa {kiriyāya} kusalassa ārādhanāyāti. Taü kiü ma¤¤asi, māõava? Idha a¤¤atarassa brāhmaõassa mahāya¤¤o paccupaņņhito assa; atha dve brāhmaõā āgaccheyyuü: Itthannāmassa brāhmaõassa mahāya¤¤aü anubhavissāmāti; tatth' ekassa brāhmaõassa evam assa: Aho vata aham eva labheyyaü bhattagge aggāsanaü aggodakaü aggapiõķaü, na a¤¤o brāhmaõo labheyya bhattagge aggāsanaü aggodakaü aggapiõķan ti; ņhānaü kho pan' etaü, māõava, vijjati, yaü a¤¤o brāhmaõo labheyya bhattagge aggāsanaü aggodakaü aggapiõķaü, na so brāhmaõo labheyya bhattagge aggāsanaü aggodakaü aggapiõķaü; A¤¤o brāhmaõo labhati bhattagge aggāsanaü aggodakaü aggapiõķaü, nāhaü labhāmi bhattagge aggāsanaü aggodakaü aggapiõķan ti, iti so kupito hoti anattamano; #<[page 205]># %< 5. 9. SUBHASUTTAũ (99). 205>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ -- imassa pana, māõava. brāhmaõā kiü vipākaü pa¤¤āpentãti? Na khvettha, bho Gotama, brāhmaõā evaü dānaü denti: Iminā paro kupito hotu anattamano ti. Atha khvettha brāhmaõā anukampājātikaü yeva dānaü dentãti? Evaü sante kho, māõava, brāhmaõānaü idaü chaņņhaü pu¤¤akiriyāvatthu hoti yadidaü anukampājātikan ti? Evaü sante, bho Gotama, brāhmaõānaü idaü chaņņhaü pu¤¤akiriyāvatthu hoti yadidaü anukampājātikan ti. Ye te, māõava, brāhmaõā pa¤ca dhamme pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, ime tvaü pa¤ca dhamme kattha bahulaü samanupassasi gahaņņhesu vā pabbajitesu vā ti? Ye 'me, bho Gotama, brāhmaõā pa¤ca dhamme pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, imāhaü pa¤ca dhamme pabbajitesu bahulaü samanupassāmi appaü gahaņņhesu. Gahaņņho hi, bho Gotama, mahaņņho mahākicco mahādhikaraõo mahāsamārambho, na satataü samitaü saccavādã hoti. Pabbajito kho pana, bho Gotama, appaņņho appakicco appādhikaraõo appasamārambho, satataü samitaü saccavādã hoti. Gahaņņho hi, bho Gotama, mahaņņho mahākicco mahādhikaraõo mahāsamārambho, na sataņaü samitaü tapassã hoti, brahmacārã hoti, sajjhāyabahulo hoti, cāgabahulo hoti. Pabbajito kho pana, bho Gotama, appaņņho appakicco appādhikaraõo appasamārambho, satataü samitaü tapassã hoti, brahmacārã hoti, sajjhāyabahulo hoti, cāgabahulo hoti. Ye 'me, bho Gotama, samaõabrāhmaõā pa¤ca dhamme pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, imāhaü pa¤ca dhamme pabbajitesu bahulaü samanupassāmi, appaü gahaņņhesåti. Ye te, māõava, brāhmaõā pa¤ca dhamme pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, cittassāhaü ete parikkhāre vadāmi, #<[page 206]># %<206 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yadidaü cittaü averaü abyāpajjhaü tassa bhāvanāya. Idha, māõava, bhikkhu saccavādã hoti, so saccavādã 'mhãti labhati atthavedaü, labhati dhammavedaü, labhati dhammåpasaühitaü pāmujjaü yan taü kusalåpasaühitaü pāmujjaü, cittassāhaü etaü parikkhāraü vadāmi, yadidaü cittaü averaü abyāpajjhaü tassa bhāvanāya. Idha, māõava, bhikkhu tapassã hoti brahmacārã hoti sajjhāyabahulo hoti cāgabahulo hoti, so cāgabahulo 'mhãti labhati atthavedaü, labhati dhammavedaü, labhati dhammåpasaühitaü pāmujjaü, ya¤ taü kusalåpasaühitaü pāmujjaü cittassāhaü etaü parikkhāraü vadāmi yadidaü cittaü averaü abyāpajjhaü tassa bhāvanāya. Ye te, māõava, brāhmaõā pa¤ca dhamme pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, cittassāhaü ete parikkhāre vadāmi, yadidaü cittaü averaü avyāpajjhaü tassa bhāvanāyāti. Evaü vutte Subho māõavo {Todeyyaputto} Bhagavantaü etad avoca:-- Sutaü me taü, bho Gotama: Samaõo Gotamo Brahmānaü sahavyatāya maggaü jānātãti. Taü kiü ma¤¤asi, māõava? âsanne ito Naëakāragāmo? Nayito dåre Naëakāragāmo ti? Evam bho. âsanne ito Naëakāragāmo, nayito dåre Naëakāragāmo ti. Taü kiü ma¤¤asi, māõava? Idh' assa puriso Naëakāragāme jātavaddho, tam enaü Naëakāragāmato tāvadeva avasaņaü Naëakāragāmassa maggaü puccheyyuü, -- siyā nu kho, māõava, tassa purisassa Naëakāragāme jātāvaddhassa Naëakāragāmassa maggaü puņņhassa dandhāyitattaü vā vitthāyitattaü vā ti? No h' idaü, bho Gotama. Taü kissa hetu? Amu hi, bho Gotama, puriso Naëakāragāme jātavaddho; tassa sabbān' eva Naëakāragāmassa maggāni suviditānãti. Siyā nu kho, māõava, tassa purisassa Naëakāragāme jātavaddhassa Naëakāragāmassa maggaü puņņhassa dandhāyitattaü vā vitthāyitattaü vā. #<[page 207]># %< 5. 9. SUBHASUTTAũ (99). 207>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Na tveva Tathāgatassa, brahmalokaü vā brahmalokagāminiü vā paņipadaü puņņhassa dandhāyitattaü vā vitthāyitattaü vā. Brahmāna¤ cāhaü, māõava, pajānāmi, brahmaloka¤ ca brahmalokagāmini¤ ca paņipadaü, yathāpaņipanno ca brahmalokaü upapanno, ta¤ ca pajānāmãti. Sutaü me taü, bho Gotama: Samaõo Gotamo Brahmānaü sahavyatāya maggaü desetãti. Sādhu me bhavaü Gotamo Brahmānaü sahavyatāya maggaü desetåti. Tena hi, māõava, suõāhi sadhukaü manasikarohi, bhāsissāmãti. Evaü bho ti Subho māõavo Todeyyaputto Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad avoca:-- Katamo ca, māõava, Brahmānaü sahavyatāya maggo? Idha, māõava, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati, tathā dutiyaü, {tathā} tatiyaü tathā catutthiü; iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Evaü bhāvitāya kho, māõava, mettāya cetovimuttiyā yaü pamāõakataü kammaü, na taü tatrāvasissati, na taü tatrāvatiņņhati. Seyyathāpi, māõava, balavā saīkadhamo appakasiren' eva catuddisā vi¤¤āpeyya; evam eva kho, māõava, evaü bhāvitāya mettāya cetovimuttiyā, yaü pamāõakataü kammaü, na taü tatrāvasissati, na taü tatrāvatiņņhati. Ayam pi kho, māõava, Brahmānaü sahavyatāya maggo. Puna ca paraü, māõava, bhikkhu karuõāsahagatena cetasā -- pe -- muditāsahagatena cetasā, upekhāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü; iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü upekhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. #<[page 208]># %<208 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Evaü bhāvitāya kho, māõava, upekhāya cetovimuttiyā, yaü pamāõakataü kammaü, na taü tatrāvasissati, na taü tatrāvatiņņhati. Seyyathāpi, māõava, balavā saīkhadhamo appakasiren' eva catuddisā vi¤¤āpeyya, evam eva kho, māõava, evaü bhāvitāya upekhāya cetovimuttiyā, yaü pamāõakataü kammaü, na taü tatrāvasissati, na taü tatrāvatiņņhati. Ayaü pi kho, māõava, Brahmānaü sahavyatāya maggo ti. Evaü vutte Subho māõavo Todeyyaputto Bhagavantam etad avoca: Abhikkantaü bho Gotama, abhikkantaü bho Gotama. Seyyathāpi, bho Gotama, nikujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya: Cakkhumanto råpāni dakkhintãti, -- evam evaü bhoto Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bhavantaü Gotamaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ ca bhikkhusaügha¤ ca. Upāsakaü maü bhavaü Gotamo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gataü. Handa ca dāni mayaü, bho Gotama, gacchāma; bahukiccā mayaü bahukaraõãyā ti. Yassa dāni tvaü, māõava, kālaü ma¤¤asãti. Atha kho Subho māõāvo Todeyyaputto Bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāy' āsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. Tena kho pana samayena Jāõussoõã brāmaõo sabbasetena vaëavābhirathena Sāvatthiyā niyyāti divādivassa. Addasā kho Jāõussoõã brāhmaõo Subhaü māõavaü Todeyyaputtaü dårato va āgacchantaü, disvā Subhaü māõavaü Todeyyaputtam etad avoca: Handa kuto nu bhavaü Bhāradvājo āgacchati divādivassāti? Ito hi kho ahaü, bho, āgacchāmi samaõassa Gotamassa santikā ti. Taü kiü ma¤¤asi, bhavaü Bhāradvājo? Samaõassa Gotamassa pa¤¤āveyyattiyaü paõķito ma¤¤e ti? #<[page 209]># %< 5. 10. SAđGâRAVASUTTAũ (100) 209>% Ko cāhaü, bho, ko ca samaõassa Gotamassa pa¤¤āveyyattiyaü jānissāmi, so pi nun' assa tādiso va yo samaõassa Gotamassa pa¤¤āveyyattiyaü jāneyyāti. Uëārāya khalu bhavaü Bhāradvājo samaõaü Gotamaü pasaüsāya pasaüsatãti. Ko cāham bho, ko ca samaõaü Gotamaü {pasaüsissāmi?} {Pasatthapasattho} {ca} so bhavaü Gotamo seņņho devamanussānaü, ye c' ime, bho, brāhmaõā pa¤ca dhamme pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, cittassa te samaõo Gotamo parikkhāre vadati, yadidaü cittaü averaü abyāpajjhaü tassa bhāvanāyāti. Evaü vutte Jāõussoõã brāhmaõo sabbasetā vaëavābhirathā orohitvā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā yena Bhagavā ten' a¤jalim paõāmetvā udānaü udānesi: Lābhā ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa, suladdhaü lābhā ra¤¤o Pasenadissa Kosalassa yassa vijite Tathāgato viharati arahaü Sammāsambuddho ti. SUBHASUTTAũ6 NAVAMAũ. 100. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Kosalesu cārikaü carati mahatā bhikkhusaüghena saddhiü. Tena kho pana samayena Dhāna¤jānã nāma brāhmaõã Caõķalakappe paņivasati abhippasannā Buddhe ca dhamme ca saüghe ca. Atha kho Dhāna¤jānã brāhmaõã upakkhalitvā tikkhattuü udānaü udānesi: Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa! Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassa! Namo tassa Bhagavato arahato sammāsambuddhassātã. #<[page 210]># %<210 II. {MAJJHIMAPAööâSAũ}.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tena kho pana samayena Saīgāravo nāma māõavo Caõķalakappe paņivasati tiõõaü vedānaü pāragå sanighaõķukeņubhānaü sākkharappabhadānaü itihāsapa¤camānaü padako veyyākaraõo lokāyatamahāpurisalakkhaõesu anavayo. Assosi kho Saīgāravo māõavo Dhāna¤jāniyā brāhmaõiyā evaü vācaü bhāsamānāya, sutvā Dhāna¤jāniü brāhmaõiü etad avoca: Avabhåtā ca 'yaü Dhāna¤jāni {brāhmaõã} parābhåtā ca 'yaü Dhāna¤jānã brāhmaõã vijjamānānaü brāhmaõānaü, atha ca pana tassa muõķakassa samaõakassa vaõõaü bhāsatãti. Na hi pana tvaü, tāta Bhadramukha, tassa Bhagavato sãlapa¤¤āõaü jānāsi; sace tvaü, tāta Bhadramukha, tassa Bhagavato sãlapa¤¤āõaü jāneyyāsi, na tvaü, tāta Bhadramukha, taü Bhagavantaü akkositabbaü paribhāsitabbaü ma¤¤eyyāsãti. Tena hi, bhoti, yadā samaõo Gotamo Caõķalakappaü anuppatto hoti, atha kho me āroceyyāsãti. Evaü Bhadramukhāti kho Dhāna¤jānã brāhmaõã Saīgāravassa māõavassa paccassosi. Atha kho Bhagavā Kosalesu anupubbena cārikaü caramāno Caõķalakappaü tad avasari. Tatra sudaü Bhagavā Caõķalakappe viharati Todeyyānaü brāhmaõānaü ambavane. Assosi kho Dhāna¤jānã brāhmaõã: Bhagavā kira Caõķalakappaü anuppatto Caõķalakappe viharati Todeyyānaü brāhmaõānaü ambavane ti. Atha kho Dhāna¤jānã brāhmaõã yena Saīgāravo māõavo ten' upasaükami, upasaükamitvā Saīgāravaü māõavaü etad avoca: Ayaü, tāta Bhadramukha, so Bhagavā Caõķalakappaü anuppatto Caõķalakappe viharati Todeyyānaü brāhmaõānaü ambavane. Yassa dāni tvaü, tāta Bhadramukha, kālaü ma¤¤asãti. Evaü bhotãti kho Saīgāravo māõavo Dhāna¤jāniyā brāhmaõiya paņisutvā yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. #<[page 211]># %< 5. 10. SAđGâRAVASUTTAũ (100). 211>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ekamantaü nisinno kho Saīgāravo māõavo Bhagavantaü etad avoca:-Santi kho, bho Gotama, eke samaõabrāhmaõā diņņhadhammābhi¤¤āvosānapāramippattā ādibrahmacariyaü paņijānanti. Tatra, bho Gotama, ye te samaõabrāhmaõā diņņhadhammābhi¤¤āvosānapāramippattā ādibrahmacariyaü paņijānanti, tesaü bhavaü Gotamo katamo ti? Diņņhadhammābhi¤¤āvosānapāramippattānaü ādibrahmacariyaü paņijānantānam pi kho ahaü, Bhāradvāja, vemattataü vadāmi. Santi, Bhāradvāja, eke samaõabrāhmaõā anussavikā, te anussavena diņņhadhammābhi¤¤āvosānapāramippattā ādibrahmacariyaü paņijānanti, seyyathāpi brāhmaõā Tevijjā. Santi pana, Bhāradvāja, eke samaõabrāhmaõā kevalaü saddhāmattakena diņņhadhammābhi¤¤āvosānapāramippattā ādibrahmacariyaü paņijānanti, seyyathāpi {takkã} {vãmaüsã}. Santi, Bhāradvāja, eke samaõabrāhmaõā pubbe ananussutesu dhammesu sāmaü yeva dhammaü abhi¤¤āya, diņņhadhammābhi¤¤āvosānapāramippattā ādibrahmacariyaü paņijānanti. Tatra, Bhāradvāja, ye te samaõabrāhmaõā pubbe ananussutesu dhammesu sāmaü yeva dhammaü abhi¤¤āya, diņņhadhammābhi¤¤āvosānapāramippattā ādibrahmacariyaü paņijānanti, tesāham asmi. Tad {aminā} p' etaü, Bhāradvāja pariyāyena veditabbaü. Yathā ye te samaõabrāhmaõā pubbe ananussutesu dhammesu sāmaü yeva dhammaü abhi¤¤āya diņņhadhammābhi¤¤avosānapāramippattā ādibrahmacariyaü paņijānanti, tesāham asmi. Idha me, Bhāradvāja, pubbe va sambodhā anabhisambuddhassa Bodhisattass' eva sato etad ahosi:-- Sambādho gharāvāso rājāpatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaü sukaraü agāraü ajjhāvasatā ekantaparipuõõaü ekantaparisuddhaü saīkhalikhitaü brahmacariyaü carituü. Yannånāhaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyyan ti. So kho ahaü, Bhāradvāja, aparena samayena daharo va samāno susu kālakeso #<[page 212]># %<212 II. MAJJHIMAPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . . (&c. as from line 28 of Vol. I page 163 to page 167 line 8, substituting Bhāradvāja for bhikkhave) . . . alam idaü padhānāyāti. Apissu maü . . . (&c. as from line 29 of Vol. I page {240} to page 247 line 16, substituting Bhāradvāja for Aggivessana & omitting evaråpā pi kho me . . . tiņņhati p. 243 line 2 & on p. 244) . . . āvatto bāhullāyāti. So kho ahaü, Bhāradvāja, oëārikaü āhāraü āhāretvā balaü gahetvā vivicc' eva kāmehi --pe-- paņhamajjhānaü upasampajja vihāsiü. Vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyajjhānaü --pe-- tatiyajjhānaü upasampajja vihāsiü. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte kammaõiye ņhite ānejjappatte . . . (&c. as from line 19 of Vol. I page 248 to page 249 line 21. substituting Bhāradvāja for Aggivessana & omitting evaråpā pi . . . tiņņhati on pp. 248,249) . . . ātāpino pahitattassa viharato ti. Evaü vutte Saīgāravo māõavo Bhagavantaü etad avoca: -- Aņņhita vata bhoto Gotamassa padhānaü ahosi, sappurisa vata bhoto Gotamassa padhānaü ahosi, yathā taü arahato sammāsambuddhassa. Kin nu kho, bho Gotama, atthi devā ti? ōhānaso me taü, Bhāradvāja, viditaü yadidaü atthi devā ti. Kin nu kho, bho Gotama, atthi devā ti puņņho samāno, ņhānaso me taü, Bhāradvāja, viditaü yadidaü atthi devā ti vadesi? Nanu, bho Gotama, evaü sante tucchā musā hotãti? Atthi devā ti, Bhāradvāja, puņņho samāno, atthi devā ti yo {vadeyya}, #<[page 213]># %< 5. 10. SAđGâRAVASUTTAũ (100). 213>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ņhānaso viditā me viditā ti yo vadeyya, atha khvettha vi¤¤åpurisena ekaüsena niņņhaü gantabbaü yadidaü atthi devā ti. Kissa pana me bhavaü Gotamo ādiken' eva na byākāsãti? Ucce sammataü kho etaü, Bhāradvāja, lokasmiü yadidaü atthi devā ti. Evaü vutte Saīgāravo māõavo Bhagavantaü etad avoca: -- Abhikkantaü, bho Gotama; abhikkantam, bho Gotama, Seyyathāpi, bho Gotama, nikujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya. andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya: Cakkhumanto råpāni dakkhintãti, -- evam evaü bhotā Gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü Bhagavantaü Gotamaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ ca bhikkhusaügha¤ ca. Upāsakaü maü bhavaü Gotamo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõagatan ti. SAđGâRAVASUTTAũ DASAMAũ. BRâHMAöAVAGGO PAĨCAMO. MAJJHIMAPAööâSAũ SAMATTAũ. #<[page 214]># %<214 III. UPARIPAööâSAũ.>% 101. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Sakkesu viharati; Devadahaü nāma Sakkānaü nigamo. Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca: Santi, bhikkhave, eke samaõabrāhmaõā evaü-vādino evaü-diņņhino: Yaü ki¤cāyaü purisapuggalo paņisaüvedeti, sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, sabban taü pubbekatahetu; iti purāõānaü kammānaü tapasā vyantibhāvā, navānaü kammānaü akaraõā āyatiü anavassavo, āyatiü anavassavā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatãti. -- Evaü-vādino, bhikkhave, Nigaõņhā. Evaü-vādāhaü, bhikkhave, Nigaõņhe upasaükamitvā evaü vadāmi: Saccaü kira tumhe, āvuso Nigaõņhā, evaü vādino evaü-diņņhino: Yaü ki¤cāyaü purisapuggalo paņisaüvedeti, sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, sabban taü pubbekatahetu; iti purāõānaü kammānaü tapasā vyantibhāvā, navānaü kammānaü akaraõā, āyatiü anavassavo, āyatiü anavassavā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo,vedanākkhayā sabbaü dukkaü nijjiõõaü bhavissatãti? Te ce me, bhikkhave, Nigaõņhā evaü puņņhā âmā ti paņijānanti, tyāhaü evaü vadāmi: Kiü pana tumhe, āvuso Nigaõņhā, jānātha: Ahuvām' eva mayaü pubbe, na nāhuvamhāti? No h' idaü avuso. Kiü pana tumhe, āvuso Nigaõņhā, jānātha: Akarām' eva mayaü pubbe pāpaü kammaü, na nākaramhāti? No h' idaü āvuso. Kiü pana {tumhe}, āvuso Nigaõņhā, jānātha: Evaråpaü vā evaråpaü vā pāpaü kammaü akaramhāti? No h' idaü āvuso. Kiü pana tumhe, āvuso Nigaõņhā jānātha: Ettakaü vā dukkhaü nijjiõõaü, ettakaü vā dukkhaü nijjiretabbaü, ettakamhi vā dukkhe nijjiõõe sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatãti? #<[page 215]># %< 1. 1. DEVADAHASUTTAũ (101). 215>% No h' idaü āvuso. Kiü pana tumhe, āvuso Nigaõņhā, jānātha diņņhe va dhamme akusalānaü dhammānaü pahānaü, kusalānaü dhammānaü upasampadan ti? No h' idaü, āvuso. Iti kira tumhe, āvuso Nigaõņhā, na jānātha: Ahuvām' eva mayaü pubbe, na nāhuvamhāti; na jānātha: Akarām' eva mayaü pubbe pāpaü kammaü, na nākaramāti; na jānātha: Evaråpaü vā evaråpaü vā pāpaü kammaü akaramhāti; na jānātha: Ettakaü vā dukkhaü nijjiõõaü, ettakaü vā {dukkhaü} nijjiretabbaü, ettakamhi vā dukkhe nijjiõõe sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatãti; na jānātha diņņhe va dhamme akusalānaü dhammānaü pahānaü kusalānaü dhammānaü upasampadaü. Evaü sante āyasmantānaü Nigaõņhānaü na kallaü assa veyyākaraõāya: Yaü ki¤cāyaü purisapuggalo paņisaüvedeti, sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, sabban taü pubbekatahetu; iti purāõānaü kammānaü tapasā vyantibhāvā, navānaü kammānaü akaraõā, āyatiü anavassavo, āyatiü anassavā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo, dukhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatãti. Sace tumhe, āvuso Nigaõņhā, {jāneyyātha}: Ahuvām' eva mayaü pubbe, na nāhuvamhāti, -- jāneyyātha: Akarām' eva mayaü pubbe pāpaü kammaü, na nākaramhāti jāneyyātha: Evaråpaü vā evaråpaü vā pāpaü dhammaü akaramhāti: jāneyyātha: Ettakaü vā dukkhaü nijjiõõaü ettakaü vā dukkhaü nijjiretabbaü, ettakamhi vā dukkhe nijjiõõe sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatãti; jāneyyātha diņņhe va dhamme akusalānaü dhammānaü pahānaü, kusalānaü dhammānaü upasampadaü. Evaü sante āyasmantānaü Nigaõņhānaü kallaü assa veyyākaraõāya, yaü ki¤cāyaü purisapuggalo paņisaüvedeti, sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, sabban taü pubbekatahetu; iti purāõānaü kammānaü tapasā vyantibhāvā, #<[page 216]># %<216 III UPARIPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ navānaü kammānaü akaraõā, āyatiü anavassavo, āyatiü anavassavā kammakkhayo, kammakkhayyā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatãti Seyyathāpi, āvuso Nigaõņhā, puriso sallena viddho assa savãsena gāëhåpalepanena; so sallassa pi vedanāhetu dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyeyya; tassa mittāmaccā ¤ātisālohitā bhisakkaü sallakattaü upaņņhapeyyum; tassa so bhisakko sallakatto satthena vaõamukhaü parikanteyya; so satthena pi vaõamukhassa parikantanahetu dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyeyya; tassa so bhisakko sallakatto esaniyā sallaü eseyya; so esaniyā pi sallassa esanāhetu dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyeyya; tassa so bhisakko sallakatto sallaü abbyaheyya; so sallassa pi abbyahanahetu dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyeyya; tassa so bhisakko sallakatto agadaīgāraü vaõamukhe odaheyya; so agadaīgārassa pi vaõamukhe odahanahetu dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyeyya; so aparena samayena råëhena vaõena saüchavinā arogo assa sukhã serã sayaüvasã {yena} kāmaīgamo; tassa evam assa:-- Ahaü ko pubbe viddho ahosiü savãsena gāëhåpalepanena; so 'haü sallassa pi vedanāhetu dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyiü; tassa me mittāmaccā ¤ātisālohitā bhisakkaü sallakattaü upaņņhapesuü; tassa me so bhisakko sallakatto satthena vaõamukhaü parikanti; so 'haü sallena pi vaõamukhassa parikantanahetu dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyiü; tassa me so bhisakko sallakatto esaniyā sallaü esi; so 'haü esaniyā pi sallassa esanāhetu dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyiü; tassa me so bhisakko sallakatto sallaü abbyahi; so 'haü sallassa pi abbyahanahetu dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyiü; tassa me so bhisakko sallakatto agadaīgāraü vaõamukhe odahi; so 'haü agadaīgārassa pi vaõamukhe odahanahetu dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyiü; so 'mhi etarahi råëhena vaõena saüchavinā arogo sukhã serã sayaüvasã yena kāmaīgamo ti. #<[page 217]># %< 1. 1. {DEVADAHASUTTAũ} (101). 217>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ -- Evam eva kho, āvuso Nigaõņhā, sace tumhe jāneyyātha: Ahuvām' eva mayaü pubbe na nāhuvamhāti, jāneyyātha: Akarām' eva mayaü pubbe pāpaü kammaü, na nākaramhāti; jāneyyātha: Evaråpaü vā evaråpaü vā pāpaü kammaü akaramhāti; jāneyyātha: Ettakaü vā dukkhaü nijjiõõaü ettakaü vā dukkhaü nijjiretabbaü, ettakamhi vā dukkhe nijjiõõe sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatãti; {jāneyyātha} diņņhe va dhamme akusalānaü kammānaü pahānaü, kusalānaü dhammānaü upasampadaü. Evaü sante āyasmantānaü Nigaõņhānaü kallam assa veyyākaraõāya: Yaü ki¤cāyaü purisapuggalo paņisaüvedeti, sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, sabban taü pubbekatahetu: iti purāõānaü kammānaü tapasā vyantibhāvā, navānaü kammānaü akaraõā, āyatiü anavassavo, āyatiü anavassavā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatãti. Yasmā ca kho tumhe, āvuso Nigaõņhā, na jānātha: Ahuvām' eva mayaü pubbe, na nāhuvamhāti, na jānātha: Akarām' eva mayaü pubbe pāpaü kammaü, na nākaramāti; na jānātha: Evaråpaü vā evaråpaü vā pāpakammaü akaramhāti; na jānātha: Ettakaü vā dukkhaü nijjiõõaü ettakaü vā dukkhaü nijjiretabbaü ettakamhi vā dukkhe nijjiõõe sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatãti, na jānātha diņņhe va dhamme akusalānaü dhammānaü pahānaü kusalānaü dhammānaü upasampadaü, -- tasmā āyasmantānaü Nigaõņhānaü na kallam assa veyyākaranāya: Yaü ki¤cāyaü purisapuggalo paņisaüvedeti, sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, sabban taü pubbekatahetu; iti purāõānaü kammānaü tapasā vyantibhāvā, navānaü kammānaü akaraõā, āyatiü anavassavo, āyatiü anavassavā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabban taü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatãti. Evaü vutte, bhikkhave, te Nigaõņhā maü etad avocuü: #<[page 218]># %<218 III. UPARIPAööâSAũ.>% Nigaõņho, āvuso, Nāņaputto sabba¤¤å sabbadassavã aparisesaü ¤āõadassanaü paņijānāti: Carato ca me tiņņhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataü samitaü ¤āõadassanaü paccupaņņhitan ti. So evam āha: {Atthi} kho vo, āvuso Nigaõņhā. pubbe pāpaü kammaü kataü. Taü imāya kaņukāya dukkarakārãkāya nijjaretha; yaü pan ettha etarahi kāyena saüvutā vācāya saüvutā manasā saüvutā, taü āyatiü pāpassa kammassa akaraõaü; iti purāõānaü kammānaü tapasā vyantibhāvā, navānaü kammānam akaraõā, āyatiü anavassavo, āyatiü anavassavā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatãti. Ta¤ ca pan' amhakaü ruccati c' eva khamati ca tena c' amhā attamanā ti. Evaü vutte ahaü, bhikkhave, te Nigaõņhe etad avocaü: Pa¤ca kho ime, āvuso Nigaõņhā, dhammā diņņhe va dhamme dvidhā vipākā. Katame pa¤ca? -- Saddhā ruci anussavo ākāraparivitakko diņņhinijjhānakhanti. Ime kho, āvuso Nigaõņhā, pa¤ca dhammā diņņhe va dhamme dvidhā vipākā. Tatr' āyasmantānaü Nigaõņhānaü kā atãtaüse satthari saddhā, kā råci, ko anussavo, ko ākāraparivitakko, kā diņņhinijjhānakhantãti? Evaüvādã kho ahaü, bhikkhave, Nigaõņhesu na ki¤ci sahadhammikaü vādaparihāraü samanupassāmi. Puna ca {panāhaü}, bhikkhave, te Nigaõņhe evaü vadāmi. -- Taü kim ma¤¤ath', āvuso Nigaõņhā? Yasmiü vo samaye tippo upakkamo hoti tippaü padhānaü, tippā tamhi samaye opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyatha; yasmiü pana vo samaye na tippo upakkamo hoti na tippaü padhānaü, na tippā tamhi samaye opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyathāti? Yasmiü no, āvuso Gotama, samaye tippo upakkamo hoti tippaü padhānaü, tippā tamhi samaye opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyāma. Yasmiü pana no samaye na tippo upakkamo hoti na tippaü padhānaü, #<[page 219]># %< 1. 1. DEVADAHASUTTAũ (101). 219>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ na tippā tamhi samaye opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyāmāti. Iti kir', āvuso Nigaõņhā, -- Yasmiü vo samaye tippo upakkamo hoti tippaü padhānaü, tippā tamhi samaye opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyatha; yasmiü paõa vo pana samaye na tippo upakkamo hoti na tippaü padhānaü, na tippā tamhi samaye opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyatha. Evaü sante āyasmantānaü Nigaõņhānaü kallam {assa} veyyākaraõāya: Yam ki¤cāyaü purisapuggalo paņisaüvedeti, sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, sabban taü pubbekatahetu; iti purāõānaü kammānaü tapasā vyantibhāvā, navānaü kammānaü akaraõā āyatiü anavassavo, āyatiü anavassavā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatãti. Sace, āvuso Nigaõņhā, yasmiü vo samaye tippo upakkamo hoti tippaü padhānaü, tiņņheyy' eva tamhi samaye opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā; yasmiü pana vo samaye na tippo upakkamo hoti na tibbaü padhānaü tiņņheyy' eva tasmiü samaye opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā. Evaü sante āyasmantānaü Nigaõņhānaü kallam assa veyyākaraõāya: Yaü ki¤cāyaü purisapuggalo {paņisaüvediti}, sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, sabban taü pubbekatahetu; iti purāõānaü kammānaü -- pe -- sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatãti. Yasmā ca kho, āvuso Nigaõņhā, yasmiü pana vo samaye tippo upakkamo hoti tippaü padhānaü, tippā tamhi samaye opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyatha. Yasmiü pana vo samaye na tippo upakkamo hoti na tippaü padhānaü, na tippaü tamhi samaye opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyatha. Te tumhe sāmaü yeva opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyamānā avijjā a¤¤āõā sammohā vipaccetha: #<[page 220]># %<220 III. UPARIPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Yaü ki¤cāyaü purisapuggalo paņisaüvedeti, sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, sabban taü pubbekatahetu; iti purāõānaü kammānaü tapasā vyantibhāvā, navānaü kammānaü akaraõā, āyatiü anavassavo, āyatiü anavassavā kammakkhayo, kammakkhayā dukkhakkhayo, dukkhakkhayā vedanākkhayo, vedanākkhayā sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatãti. Evaüvādã pi kho ahaü, bhikkhave, Nigaõņhesu na ki¤ci sahadhammikaü vādapaņihāraü samanupassāmi. Puna ca panāhaü, bhikkhave, te Nigaõņhe evaü vadāmi:-- Taü kim ma¤¤ath ' āvuso Nigaõņhā? Yam idaü kammaü diņņhadhammavedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā samparāyavedanãyaü hotåti labbham etan ti? No h' idaü, āvuso. Yam pan' idaü kammaü samparāyavedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā diņņhadhammavedanãyaü hotåti labbham etan ti? No h' idaü, āvuso. Taü kim ma¤¤ath', āvuso Nigaõņhā? Yam idaü kammaü sukhavedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā dukkhavedanãyaü hotåti labbham etan ti? No h' idaü, āvuso. Yaü pan' idaü kammaü dukkhavedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā sukhavedanãyaü hotåti labbham etan ti? No h' idaü, āvuso. Taü kim ma¤¤ath', āvuso Nigaõņhā? Yam idaü kammaü paripakkavedanãyaü, tam upakkamena vā padhānena vā aparipakkavedanãyaü hotåti labbham etan ti? No h' idaü, āvuso. Yaü pan' idaü kammaü aparipakkavedanãyaü taü upakkamena vā padhānena vā paripakkavedanãyaü hotåti labbham etan ti? No h' idaü, āvuso. Taü kim ma¤¤ath', āvuso Nigaõņhā? Yam idaü kammaü bahuvedanãyaü, #<[page 221]># %< 1. 1. DEVADAHASUTTAũ (101). 221>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ taü upakkamena vā padhānena vā appavedanãyaü hotåti labbham etan ti? No h' idaü, āvuso. Yaü pan' idaü kammaü appavedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā bahuvedanãyaü hotåti labbham etan ti? No h' idaü, āvuso. Taü kim ma¤¤ath', āvuso Nigaõņhā? Yam idaü kammaü vedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā avedanãyaü hotåti labbham etan ti? No h' idaü, āvuso. Yaü pan' idaü kammaü avedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā vedanãyaü hotåti labbham etan ti? No h' idaü, āvuso. Iti kir', āvuso Nigaõņhā, yam idaü kammaü diņņhadhammavedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā samparāyavedanãyaü hotåti alabbham etaü; yam idam kammaü samparāyavedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā diņņhadhammavedanãyaü hotåti alabbham etaü; yam p' idaü kammaü sukhavedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā dukkhavedanãyaü hotåti alabbham etaü; yam p' idaü kammaü dukkhavedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā sukhavedanãyaü hotåti alabbham etaü; yam p' idaü kammam paripakkavedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā aparipakkavedanãyaü hotåti alabbham etaü; yam p' idam kammaü aparipakkavedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā paripakkavedanãyaü hotåti alabbham etaü; yam p' idaü kammaü bahuvedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā appavedanãyaü hotåti alabbham etaü; yam p' idaü kammaü appavedanãyaü, taü upakkamena vā bahuvedanãyaü hotåti alabbham etaü; yam p' idaü kammaü vedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā avedanãyaü hotåti alabbham etaü; yam p' idaü kammaü avedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā vedanãyaü hotåti alabbham etaü. Evaü sante āyasmantānaü Nigaõņhānaü aphalo upakkamo hoti aphalaü padhānaü. #<[page 222]># %<222 III. UPARIPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Evaüvādã, bhikkhave, Nigaõņhā; evaüvādãnaü, bhikkhave. Nigaõņhānaü dasa sahadhammikā vādānuvādā gārayhaü ņhānaü āgacchanti. Sace, bhikkhave, sattā pubbekatahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, addhā, bhikkhave, Nigaõņhā pubbedukkatakammakārino, yaü etarahi evaråpā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti. Sace, bhikkhave, sattā issaranimmānahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, addhā, bhikkhave, Nigaõņhā pāpakena issarena nimmitā, yaü etarahi evaråpā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti. Sace, bhikkhave, sattā saīgatibhāvahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, addhā, bhikkhave, Nigaõņhā pāpasaīgatikā, yaü etarahi evaråpā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti. Sace, bhikkhave, sattā abhijātihetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, addhā, bhikkhave, Nigaõņhā pāpābhijātikā yaü etarahi evaråpā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti. Sace, bhikkhave, sattā diņņhādhammupakkamahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, addhā, bhikkhave, Nigaõņhā pāpadiņņhadhammupakkamā, yaü etarahi evaråpā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti. Sace, bhikkhave, sattā pubbekatahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, gārayhā Nigaõņhā; no ce sattā pubbekatahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, gārayhā Nigaõņhā. Sace, bhikkhave, sattā issarinimmānahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, gārayhā Nigaõņhā; no ce sattā issarinimmānahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, gārayhā Nigaõņhā. Sace, bhikkhave, sattā saīgatibhāvahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, gārayhā Nigaõņhā; no ce sattā saīgatibhāvahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, gārayhā Nigaõņhā. Sace, bhikkhave, sattā abhijātihetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, gārayhā Nigaõņhā; no ce sattā abhijātihetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, gārayhā Nigaõņhā. Sace, bhikkhave, sattā diņņhadhammupakkamahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, gārayhā Nigaõņhā; #<[page 223]># %< 1. 1. {DEVADAHASUTTAũ} (101). 223>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ no ce sattā diņņhadhammupakkamahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, gārayhā Nigaõņhā. Evaüvādã, bhikkhave, Nigaõņhā; evaüvādãnaü, bhikkhave, Nigaõņhānaü ime dasa sahadhammikā vādānuvādā gārayhaü ņhānaü āgacchanti. Evaü kho, bhikkhave, aphalo upakkamo hoti aphalaü padhānaü. Katha¤ ca, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaü padhānaü? Idha, bhikkhave, bhikkhu na heva anaddha bhåtaü attānaü dukkhena addhabhāveti, dhammika¤ ca sukhaü na paricajjati, tasmi¤ ca sukhe {anadhimucchito} hoti. So evaü pajānāti: Imassa kho me dukkhanidānassa saükhāraü padahato saükhārappadhānā virāgo hoti; imassa pana me dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekham bhāvayato virāgo hotãti. So yassa khvāssa dukkhanidānassa saükhāraü padahato saükhārappadhānā virāgo hoti, saükhāraü tattha padahati; yassa pana dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekham bhāvayato virāgo hoti, upekhaü tattha bhāveti tassa dukkhanidānassa saükhāraü padahato saükhārappadhānā virāgo hoti. -- Evam pi 'ssa taü dukkhaü nijjiõõaü hoti, tassa tassa dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekhaü bhāvayato virāgo hoti, evam pi 'ssa taü dukkhaü nijjiõõaü hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, puriso itthiyā sāratto paņibaddhacitto tibbacchando tibbāpekho. So taü itthiü passeyya a¤¤ena purisena saddhim santiņņhantiü sallapantiü sa¤jagghantiü saühasantiü. Taü kiü ma¤¤atha, bhikkhave? Api nu tassa {purisassa}, amuü itthiü disvā a¤¤ena purisena saddhiü santiņņhantiü sallapantiü sa¤jagghantiü saühasantiü, uppajjeyyuü {sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā} ti? Evam bhante. Taü kissa hetu? Amu hi, bhante, puriso amussā itthiyā sāratto paņibaddhacitto tibbacchando tibbāpekko; #<[page 224]># %<224 III. UPARIPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tasmā taü itthiü disvā a¤¤ena purisena saddhiü santiņņhantiü sallapantiü sa¤jagghantiü saühasantiü, uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti. Atha kho bhikkhave, tassa purisassa evam assa: Ahaü kho amussā itthiyā sāratto paņibaddhacitto tibbacchando tibbāpekho; tassa me amuü itthiü disvā a¤¤ena purisena saddhiü santiņņhantiü sallapantiü sa¤jagghantiü saühasantiü uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā; yan nånāhaü yo me amussā itthiyā chandarāgo taü pajaheyyan ti. So yo amussā itthiyā chandarāgo taü pajaheyya. So taü itthiü passeyya aparena samayena a¤¤ena purisena saddhiü santiņņhantiü sallapantiü sa¤jagghantiü saühasantiü. Taü kiü ma¤¤atha, bhikkhave? Api nu tassa purisassa amuü iņņhiü disvā a¤¤ena purisena saddhiü santiņņhantiü sallapantiü sa¤jagghantiü saühasantiü, uppajjeyyuü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā ti? No h' etaü, bhante. Taü kissa hetu? Amu hi, bhante, puriso amussā itthiyā vãtarāgo; tasmā taü itthiü disvā a¤¤ena purisena saddhiü santiņņhantiü sallapantiü sa¤jagghantiü saühasantiü na uppajjanti {sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā} ti. Evam eva kho, bhikkhave, {bhikkhu} na heva anaddhabhåtaü attānaü dukkhena addhabhāveti, dhammika¤ ca sukhaü na paricajati tasmi¤ ca sukhe anadhimucchito hoti. So evaü pajānāti: Imassa kho me dukkhanidānassa saükhāraü padahato saükhārappadhānā virāgo hoti. Imassa pana me dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekhabhāvayato virāgo hotãti. So yassa khvāssa dukkhanidānassa saükhāraü padahato saükhārappadhānā virāgo hoti, saükhāraü tattha padahati; yassa pan' assa dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekhaü bhāvayato virāgo hoti, upekhaü tattha bhāveti, tassa tassa dukkhanidānassa saükhāraü padahato saükhārappadhānā virāgo hoti, evam pi 'ssa taü dukkhaü nijjiõõaü hoti, #<[page 225]># %< 1. 1. DEVADAHASUTTAũ (101). 225>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tassa tassa dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekhaü bhāvayato virāgo hoti, evam pi 'ssa dukkhaü nijjiõõaü hoti. Evam pi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaü padhānaü. Puna ca paraü, bhikkhave, bhikkhu iti paņisa¤cikkhati: Yathāsukhaü kho me viharato akusalā dhammā abhivaķķhanti kusalā dhammā parihāyanti; dukkhāya pana me attānaü padahato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaķķhanti. Yannånāhaü dukkhāya attānaü padaheyyan ti? So dukkhāya attānaü padahati, tassa dukkhāya attānaü padahato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaķķhanti. So na aparena samayena dukkhāya attānaü padahati. Taü kissa hetu? Yassa hi so, bhikkhave, bhikkhu atthāya dukkhāya attānaü padaheyya, svāssa attho abhinipphanno hoti, tasmā na aparena samayena dukkhāya attānaü padahati. Seyyathāpi, bhikkhave, usukāro tejanaü dvãsu alātesu ātāpeti paritāpeti ujuü karoti kammaniyaü. Yato kho, bhikkhave, usukārassa tejanaü dvãsu alātesu ātāpitaü hoti paritāpitaü hoti ujuü kataü kammaniyaü, na so taü aparena samayena usukāro tejanaü dvãsu alātesu ātāpeti paritāpeti ujuü karoti kammaniyaü. Taü kissa hetu? Yassa hi so, bhikkhave, atthāya usukāro tejanam dvãsu atālesu ātāpeyya paritapeyya ujuü kareyya kammaniyaü, svāssa attho abinipphanno hoti; tasmā na aparena samayena usukāro ca tejanaü dvãsu alāpesu ātāpeti paritāpeti ujuü karoti kammaniyaü. -- Evam eva kho, bhikkhave, bhikkhu iti paņisa¤cikkhati: Yathāsukhaü kho me viharato akusalā dhammā {abhivaķķhanti} kusalā dhammā parihāyanti, dukkhāya pana me attānaü padahato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaķķhanti; yannånāhaü dukkhāya attānaü {padaheyyan} ti. So dukkhāya attānaü padahati, tassa dukkhāya attānaü padahato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaķķhanti. So na aparena samayena dukkhāya attānaü padahati. #<[page 226]># %<226 III. UPARIPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Taü kissa hetu? Yassa hi so, bhikkhave, bhikkhu atthāya dukkhāya attānaü padaheyya, svāssa attho abhinipphanno hoti, tasmā na aparena samayena dukkhāya attānaü padahati. Evam pi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaü padhānaü. Puna ca paraü, bhikkhave, idha Tathāgato loke uppajjati arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå . . . (repeat from Vol. I p. 179 l.2 to p. 181 l.24) . . . cittaü parisodheti. So ime pa¤ca nãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalãkaraõe vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamajjhānaü upasampajja viharati. Evam pi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaü padhānaü. Puna ca paraü, bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā, ajjhattaü saüpasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyajjhānaü upasampajja viharati. Evam pi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaü padhānaü. Puna ca paraü, bhikkhave, bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekhako ca viharati sato ca sampajāno, sukha¤ ca kāyena paņisaüvedeti yan taü ariyā ācikkhanti: Upekhako satimā sukhavihārã ti tatiyajjhānaü upasampajja viharati. Evam pi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaü padhānaü. Puna ca paraü, bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaü atthagamā adukkhamasukhaü upekhāsatipārisuddhiü catutthajjhānaü upasampajja viharati. Evam pi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaü padhānaü. So evaü samāhite citte parisuddhe . . . (repeat from Vol. I p. 182 l. 19 to l. 33) . . . anussarati. Evam pi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaü padhānaü. So evaü samāhite citte parisuddhe . . . (repeat from Vol. I p. 183 l. 1 to l. 18) . . . satte pajānāti, Evam pi, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaü padhānaü. #<[page 227]># %< 1. 1. DEVADAHASUTTAũ. (101). 227>% So evaü samāhite citte parisuddhe . . . (repeat from Vol. I p. l. to l.) . . . itthattāyāti pajānāti. Evaü kho, bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaü padhānaü. Evaüvādã, bhikkhave, Tathāgato, evaüvādiü, bhikkhave, Tathāgataü dasa sahadhammikā pāsaüsaņņhānā āgacchanti. Sace, bhikkhave, sattā pubbekatahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, addhā, bhikkhave, Tathāgato pubbesukatakammakārã, yaü etarahi evaråpā anāsavā sukhā vedanā vedeti. Sace, bhikkhave, sattā issaranimmānahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, addhā, bhikkhave, Tathāgato bhaddakena issarena nimmito, yaü etarahi evaråpā anāsavā sukhā vedanā vedeti. Sace, bhikkhave, sattā saīgatibhāvahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, addhā, bhikkhave, Tathāgato kalyāõasaīgatiko, yaü etarahi evaråpā anāsavā sukhā vedanā vedeti. Sace, bhikkhave, sattā abhijātihetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, addhā, bhikkhave, Tathāgato kalyāõābhijātiko, yaü etarahi evaråpā anāsavā sukhā vedanā vedeti. Sace, bhikkhave, sattā diņņhadhammupakkamahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, addhā bhikkhave, Tathāgato kalyāõadiņņhadhammupakkamo, yaü etarahi evaråpā anāsavā sukhā vedanā vedeti. Sace, bhikkhave, sattā pubbekatahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, pāsaüso Tathāgato; no ce sattā pubbekatahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, pāsaüso Tathāgato. Sace, bhikkhave, sattā issaranimmānahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, pāsaüso Tathāgato; no ce sattā issaranimmānahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, pāsaüso Tathāgato. Sace, bhikkhave, sattā saīgatibhāvahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, pāsaüso Tathāgato; no ce sattā saīgatibhāvahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, pāsaüso Tathāgato. Sace, bhikkhave, sattā abhijātihetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, pāsaüso Tathāgato, no ce sattā abhijātihetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, pāsaüso Tathāgato. Sace, bhikkhave, sattā diņņhadhammupakkamahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, pāsaüso Tathāgato; no ce sattā diņņhadhammupakkamahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, #<[page 228]># %<228 III. UPARIPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ pāsaüso Tathāgato. Evaüvādã, bhikkhave, Tathāgato, evaüvādiü, bhikkhave, Tathāgataü ime dasa sahadhammikā pāsaüsaņņhānā āgacchantãti. Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhå Bhagavato bhāsitaü abhinandun ti. DEVADAHASUTTAũ PAōHAMAũ. 102. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārame. Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: Bhikkhave ti. Bhadante ti te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca: Santi, bhikkhave, eke samaõabrāhmaõa aparantakappikā aparantānudiņņhino aparantaü ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti. Sa¤¤ã attā hoti arogo param maraõā ti itth' eke abhivadanti. Asa¤¤ã attā hoti arogo paraü maraõā ti itth' eke abhivadanti. N' eva sa¤¤ã nāsa¤¤ã attā hoti arogo param maraõā ti itth' eke abhivadanti. Sato vā pana sattassa ucchedaü vināsaü vibhavaü pa¤¤āpenti. Diņņhadhammanibbānaü vā pan' eke abhivadanti. Iti santaü vā attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā. Sato vā pana sattassa ucchedaü vināsaü vibhavaü pa¤¤āpenti. Diņņhadhammanibbānaü vā pan' eke abhivadanti. Iti imāni pa¤ca hutvā tãõi honti, tãõi hutvā pa¤ca honti. Ayam uddeso pa¤cattayassa. Tatra, bhikkhave, ye te samaõabrāhmaõā sa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā; #<[page 229]># %< 1. 2. PAĨCATTAYASUTTAũ (102). 229>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ råpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā; aråpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā; råpi¤ ca aråpi¤ ca vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā; n' eva råpiü nāråpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā; ekattasa¤¤iü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā; nānattasa¤¤iü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā; parittasa¤¤iü vā ti bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā; appamāõasa¤¤iü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā. Etaü va pan' eke saü upātivattataü vi¤¤āõakasiõam eke abhivadanti appamāõaü āõa¤jaü. Tayidaü, bhikkhave, Tathāgato pajānāti: Ye kho te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, råpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, aråpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, råpi¤ ca aråpi¤ ca vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, n' eva råpiü vā nāråpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, ekattasa¤¤iü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, nānattasa¤¤im vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, parittasa¤¤iü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, appamāõasa¤¤iü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā. Yā vā pan' esaü sa¤¤ānaü parisuddhā paramā aggā anuttariyā akkhāyati yadi råpasa¤¤ānaü yadi aråpasa¤¤ānaü yadi ekattasa¤¤ānaü yadi nānattasa¤¤ānaü. #<[page 230]># %<230 III. UPARIPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Na 'tthi ki¤tãti āki¤ca¤¤āyatanaü eke abhivadanti appamāõaü āõa¤jaü. Tayidaü saükhataü {oëārikaü}; atthi kho pana saükhārānaü nirodho atth' etan ti iti viditvā tassa nissaraõadassāvã Tathāgato tad upātivatto. Tatra, bhikkhave, ye te samaõabrāhmaõā asa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, råpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā asa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, aråpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā asa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, råpi¤ ca aråpi¤ ca vā te bhonto samaõabrāhmaõā asa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, n' eva rupiü nāråpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā asa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā. Tatra, bhikkhave, ye te samaõabrāhmaõā sa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, tesam eke paņikkosanti. Taü kissa hetu? Sa¤¤ā rogo sa¤¤ā gaõķo sa¤¤ā sallaü, etaü santaü paõãtaü yadidaü asa¤¤an ti. Tayidaü, bhikkhave, Tāthāgato pajānāti: Ye kho te bhonto samaõabrāhmaõā asa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, råpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, aråpiü vā te bhonto samaõabrāhma¤a asa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, råpi¤ ca aråpi¤ ca vā te bhonto samaõabrāhmaõā asa¤¤im attanaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, n' eva råpiü nāråpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā asa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā. Yo hi koci, bhikkhave, samaõo vā brāhmaõo vā evaü vadeyya: Aham a¤¤atra råpā a¤¤atra vedanāya a¤¤atra sa¤¤āya a¤¤atra saükhārehi a¤¤atra vi¤¤āõassa āgatiü vā gatiü vā cutiü vā uppattiü vā vuddhiü vā viråëhiü vā vepullaü vā pa¤¤āpessāmãti, n' etaü ņhānaü vijjati. Tayidaü saükhataü oëārikaü, atthi kho pana saükhārānaü nirodho {atth' etan} ti iti viditvā tassa nissaraõadassāvã Tathāgato tad upātivatto. #<[page 231]># %< 1. 2. PAĨCATTAYASUTTAũ (102). 231>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tatra, bhikkhave, ye te samaõabrāhmaõā nevasa¤¤iü nāsa¤¤im attānaü pa¤¤apenti arogaü param maraõā, råpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā nevasa¤¤iü nāsa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, aråpiü vā te samaõabrāhmaõā nevasa¤¤iü nāsa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, råpi¤ ca aråpi¤ ca vā te bhonto samaõabrāhmaõā nevasa¤¤iü nāsa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, nevaråpiü nāråpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā nevasa¤¤iü nāsa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā. Tatra, bhikkhave, ye te samaõabrāhmaõā sa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, tesam eke patikkosanti. Ye pi te bhonto samaõabrāhmaõā asa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, tesam eke paņikkosanti. Taü kissa hetu? Sa¤¤ā rogo sa¤¤ā gaõķo sa¤¤ā sallaü, asa¤¤ā sammoho; etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü nevasa¤¤ānāsa¤¤ā ti. Tayidaü, bhikkhave, Tathāgato pajānāti: Ye kho te bhonto samaõabrāhmaõā nevasa¤¤iü nāsa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, råpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā nevasa¤¤iü nāsa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, aråpiü te bhonto samaõabrāhmaõā nevasa¤¤im nāsa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, råpi¤ ca aråpi¤ ca vā te bhonto samaõabrāhmaõā nevasa¤¤iü nāsa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, nevaråpiü nārupiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā nevasa¤¤iü nāsa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā. Ye hi keci, bhikkhave, samaõabrāhmaõā diņņhasutamutavi¤¤ātabbassa saükhāramattena etassa āyatanassa upasampadaü pa¤¤āpenti; byasanaü h' etaü, bhikkhave, akkhāyati etassa āyatanassa upasampadāya; #<[page 232]># %<232 III. UPARIPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ na h' etaü, bhikkhave, āyatanaü sasaükhārasamāpattipattabbam akkhāyati sasaükhārāvasesāsamāpattipattabbam etaü, bhikkhave, āyatanam akkhāyati. Tayidam saükhataü oëārikaü, atthi kho pana saükhārānaü nirodho atth' etan ti iti viditvā tassa nissaraõadassāvã Tathāgato tad upātivatto. Tatra, bhikkhave, ye te samaõabrāhmaõā sato sattassa ucchedaü vināsaü vibhavaü pa¤¤āpenti, tatra, bhikkhave, ye te samaõabrāhmaõā sa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā, tesam eke paņikkosanti; ye pi te bhonto samaõabrāhmaõā asa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti arogaü param maraõā tesam eke paņikkosanti; ye pi te bhonto samaõabrāhmaõā nevasa¤¤iü nāsa¤¤im attānaü pa¤¤āpenti, arogaü param maraõā, tesam eke paņikkosanti. Taü kissa hetu? Sabbe p' ime bhonto samaõabrāhmaõā uddhaüsarā āsattiü yeva abhivadanti: Iti pecca bhavissāma, iti pecca bhavissāmāti. Seyyathāpi nāma vāõijassa vānijjāya gacchato evaü hoti: Ito me idaü bhavissati, iminā idaü lacchāmãti, -- evam ev' ime bhonto samaõabrāhmaõā vāõijåpamā ma¤¤e paņibhanti: Iti pecca bhavissāma iti pecca bhavissāmāti. Tayidaü, bhikkhave, Tathāgato pajānāti: Ye kho te bhonte samaõabrāhmaõā sato sattassa ucchedaü vināsaü vibhavaü pa¤¤āpenti, te sakkāyabhayā sakkāyaparijegucchā, sakkāya¤ ¤eva anuparidhāvanti anuparivattanti. Seyyathāpi nāma sāgaddålabaddho daëhe thambhe vā khãle vā upanibaddho tam eva thambaü vā khãlaü vā anuparidhāvati anuparivattati, #<[page 233]># %< 1. 2. PAĨCATTAYASUTTAũ (102). 233>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ -- evam ev' ime bhonto samaõabrāhmaõā sakkāyabhayā sakkāyaparijegucchā sakkāya¤ ¤eva anuparidhāvanti anuparivattanti. Tayidaü saükhataü {oëārikaü}, atthi kho pana saükhārānaü nirodho atth' etan ti iti viditvā tassa nissaraõadassāvã Tathāgato tad upātivatto. Ye hi keci, bhikkhave, samaõā vā brāhmaõā vā aparantakappikā aparantānudiņņhino aparantaü ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti, sabbe te imān' eva pa¤c' āyatanāni abhivadanti, etesaü vā a¤¤ataraü. Santi, bhikkhave, eke samaõabrāhmaõā pubbantakappikā pubbantānudiņņhino pubbantaü ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti. Sassato attā ca loko ca, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti itth' eke abhivadanti. Asassato attā ca loko ca, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti itth' eke abhivadanti. Sassato ca asassato ca attā ca loko ca, idam eva saccaü mogham a¤¤an ti itth' eke abhivadanti. N' eva sassato nāsassato attā ca loko ca, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti itth' eke abhivadanti. Antavā attā ca loko ca, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti itth' eke abhivadanti. Anantavā attā ca loko ca, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti itth' eke abhivadanti. Antavā ca anantavā ca attā ca loko ca, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti itth' eke abhivadanti. N' ev' antavā nānantavā attā ca loko ca, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti itth' eke abhivadanti. Ekattasa¤¤ã attā ca loko ca, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti itth' eke abhivadanti. Nānattasa¤¤ã attā ca loko ca, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti itth' eke abhivadanti. Parittasa¤¤ã attā ca loko ca, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti itth' eke abhivadanti. Appamāõasa¤¤ã attā ca loko ca, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti itth' eke abhivadanti. Ekantasukkhã attā ca loko ca, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti itth' eke abhivadanti, Ekantadukkhã attā ca loko ca, idam eva saccaü, #<[page 234]># %<234 III. UPARIPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ mogham a¤¤an ti itth' eke abhivadanti. Sukhadukkhã attā ca loko ca, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti itth' eke abhivadanti. Adukkhamasukhã attā ca loko ca, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti itth' eke abhivadanti. Tatra, bhikkhave, ye te samaõabrāhmaõā evaüvādino evaüdiņņhino: Sassato attā ca loko ca, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti, tesaü vata a¤¤atr' eva saddhāya a¤¤atra ruciyā a¤¤atra anussavā a¤¤atra ākāraparivitakkā a¤¤atra diņņhinijjhānakkhantiyā paccattaü yeva ¤āõaü bhavissati parisuddhaü pariyodātan ti n' etaü ņhānaü vijjati. Paccattaü kho pana, bhikkhave, ¤āõe asati parisuddhe pariyodāte, yad api te bhonto samaõabrāhmaõā tattha ¤āõabhāgamattam eva pariyodapenti, tad api tesaü bhavataü samaõabrāhmaõānaü upādānam akkhāyati. Tayidaü saükhataü {oëārikaü}, atthi kho pana saükhārānaü nirodho, atth' etan ti iti viditvā tassa nissaraõadassāvã Tathāgato tad upātivatto. Tatra {bhikkhave} ye te samaõabrāhmaõā evaüvādino evaüdiņņhino: Asassato attā ca loko ca -- pe -- sassato ca asassato ca attā ca loko ca -- pe -- nevasassato nāsassato attā ca loko ca -- pe -- antavā attā ca loko ca --pe-antavā attā ca loko ca --pe-- antavā ca anantavā ca attā ca loko ca --pe-- nevantavā nānantavā attā ca loko ca --pe-- ekattasa¤¤ã attā ca loko ca --pe-- nānattasa¤¤ã attā ca loko ca --pe-- parittasa¤¤ã attā ca loko ca --pe-appamāõasa¤¤ã attā ca loko ca --pe-- ekantasukhã attā ca loko ca --pe-- ekantadukkhã attā ca loko ca --pe-- sukhadukkhã attā ca loko ca --pe-- adukkhamasukhã attā ca loko ca, idam eva {saccaü}, mogham a¤¤an ti -- tesaü vata a¤¤atr' eva saddhāya a¤¤atra ruciyā a¤¤atra anussavā a¤¤atra ākāraparivitakkā a¤¤atra diņņhinijjhānakkhantiyā paccattaü yeva ¤āõaü hessati parisuddhaü pariyodātan ti n' etaü ņhānaü vijjati. #<[page 235]># %< 1. 2. PAĨCATTAYASUTTAũ (102). 235>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Paccattaü kho pana, bhikkhave, ¤āõe asati parisuddhe pariyodāte, yad api te bhonto samaõabrāhmaõā tattha ¤āõabhāgamattam eva pariyodapenti, tad api tesaü bhavataü samaõabrāhmaõānaü upādānam akkhāyati. Tayidaü saükhataü oëārikaü, atthi kho pana saükhārānaü nirodho atth' etan ti iti viditvā tassa nissaraõadassāvã Tathāgato tad upātivatto. Idha, bhikkhave, ekacco samaõo vā brāhmaõo vā pubbantānudiņņhãna¤ ca paņinissaggā aparantānudiņņhãna¤ ca paņinissaggā, sabbaso kāmasaüyojanānaü anadhiņņhānā, pavivekaü pãtiü upasampajja viharati: Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü pavivekaü pãtiü upasampajja viharāmãti. Tassa sā pavivekā pãti nirujjhati, pavivekāya pãtiyā nirodhā uppajjati domanassaü, domanassassa nirodhā uppajjati pavivekā pãti. Seyyathāpi, bhikkhave, yaü chāyā jahati, taü ātapo pharati; yaü ātapo jahati, taü chāyā pharati;-evam eva kho, bhikkhave, pavivekāya pãtiyā nirodhā uppajjati domanassaü, domanassassa nirodhā uppajjati pavivekā pãti. Tayidaü, bhikkhave, Tathāgato pajānāti: Ayaü kho bhavaü samaõo vā brāhmaõo vā pubbantānudiņņhãna¤ ca paņinissaggā aparantānudiņņhãna¤ ca paņinissaggā, sabbaso kāmasaüyojanānaü anadhiņņhānā, pavivekaü pãtiü upasampajja viharati: Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü pavivekaü pãtiü upasampajja viharāmãti. Tassa sā pavivekā pãti nirujjhati, pavivekāya pãtiyā nirodhā uppajjati domanassaü, domanassassa nirodhā uppajjati pavivekā pãti. Tayidaü saükhataü oëārikaü, atthi kho pana saükhārānaü nirodho atth' etan ti iti viditvā tassa nissaraõadassāvã Tathāgato tad upātivatto. Idha pana, bhikkhave, ekacco samaõo vā brāhmaõo vā pubbantānudiņņhãna¤ ca paņinissaggā aparantānudiņņhãna¤ ca paņinissaggā, sabbaso kāmasaüyojanānaü anadhiņņhānā, pavivekāya pãtiyā samatikkamā, nirāmisaü sukhaü upasampajja viharati: Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü nirāmisaü sukhaü {upasampajja} viharāmãti. Tassa taü nirāmisaü sukhaü nirujjhati, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati pavivekā pãti, pavivekāya pãtiyā nirodhā uppajjati nirāmisaü sukhaü. #<[page 236]># %<236 III. {UPARIPAööâSAũ}.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Seyyathāpi, bhikkhave, ya¤ chāyā jahati, taü ātapo pharati, yaü ātapo jahati, taü chāyā pharati;-- evam eva kho, bhikkhave, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati pavivekā pãti, pavivekāya pãtiyā nirodhā uppajjati nirāmisaü sukhaü. Tayidaü, bhikkhave, Tathāgato pajānāti: Ayaü kho bhavaü samaõo vā brāhmaõo vā pubbantānudiņņhãna¤ ca paņinissaggā aparantānudiņņhãna¤ ca paņinissaggā, sabbaso kāmasaüyojanānaü anadhiņņhānā, pavivekāya pãtiyā samatikkamā, nirāmisaü sukhaü upasampajja viharati: Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü nirāmisaü sukhaü upasampajja viharāmãti. Tassa taü nirāmisaü sukhaü nirujjhati, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati pavivekā pãti, pavivekāya pãtiyā nirodhā uppajjati nirāmisaü sukhaü. Tayidaü saükhataü oëārikaü, atthi kho pana saükhārānaü nirodho, atth' etan ti iti viditvā tassa nissaraõadassāvã Tathāgato tad upātivatto. Idha, bhikkhave, ekacco samaõo vā brāhmaõo vā pubbantānudiņņhãnā¤ ca paņinissaggā aparantānudiņņhãna¤ ca paņinissaggā, sabbaso kāmasaüyojanānaü anadhiņņhānā, pavivekāya pãtiyā samatikkamā, nirāmisassa sukhassa samatikkamā, adukkhamasukhaü vedanaü upasampajja viharati: Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü adukkhamasukhaü vedanaü upasampajja viharāmãti. Tassa sā adukkhamasukhā vedanā nirujjhati, adukkhamasukhāya vedanāya nirodhā uppajjati nirāmisaü sukhaü, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati adukkhamasukhā vedanā. Seyyathāpi, bhikkhave, yaü chāyā jahati taü ātapo pharati; yaü ātapo jahati, taü chāyā pharati; -- evam eva kho, bhikkhave, adukkhamasukhāya vedanāya nirodhā uppajjati nirāmisaü sukhaü, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati adukkhamasukhā vedanā. Tayidaü, bhikkhave, Tathāgato pajānāti: Ayaü kho bhavaü samaõo vā brāhmaõo vā pubbantānudiņņhãna¤ ca paņinissaggā aparantānudiņņhãna¤ ca paņinissaggā, sabbaso kāmasaüyojanānaü anadhiņņhānā, pavivekāya pãtiyā samatikkamā, nirāmisassa sukhassa samatikkamā, adukkhamasukhaü vedanaü upasampajja viharati: Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü adukkhamasukhaü vedanaü upasampajja viharāmãti. #<[page 237]># %< 1. 2. PAĨCATTAYASUTTAũ (102). 237>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tassa sā adukkhamasukhā {vedanā} nirujjhati, adukkhamasukhāya vedanāya nirodhā uppajjati nirāmisaü sukhaü, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati adukkhamasukhā vedanā. Tayidaü saükhataü oëārikaü, atthi kho pana saükhārānaü nirodho atth' etan ti iti viditvā tassa nissaraõadassāvã Tathāgato tad upātivatto. Idha pana, bhikkhave, ekacco samaõo vā brāhmaõo vā pubbantānudiņņhãna¤ ca paņinissaggā aparantānudiņņhãna¤ ca paņinissaggā, sabbaso kāmasaüyojanānaü anadhiņņhānā, pavivekāya pãtiyā samatikkamā, nirāmisassa sukhassa samatikkamā, adukkhamasukhāya vedanāya samatikkamā, Santo 'ham asmi, nibbuto 'ham asmi, anupādāno 'ham asmãti samanupassati. Tayidaü, bhikkhave, Tathāgato pajānati: Ayaü kho bhavaü samaõo vā brāhmaõo vā . . . asmãti samanupassati; addhā ayam āyasmā nibbānaü sappāyam eva paņipadaü abhivadati. Atha ca panāyaü bhavaü samaõo vā brāhmaõo vā pubbantānudiņņhiü vā upādiyamāno upādiyati, aparantānudiņņhiü vā upādiyamāno upādiyati, kāmasaüyojanaü vā upādiyamāno upādiyati, pavivekaü vā pãtiü upādiyamāno upādiyati, nirāmisaü vā sukhaü upādiyamāno upādiyati, adukkhamasukhaü vā vedanaü upādiyamāno upādiyati. Ya¤ ca kho ayam āyasmā: Santo 'ham asmi, nibbuto 'ham asmi, anupādāno 'ham asmãti samanupassati, tad ap' imassa bhoto samaõabrāhmaõassa upādānam akkhāyati. Tayidaü saükhataü oëārikaü, atthi kho pana saükhārānaü nirodho atth' etan ti iti viditvā tassa nissaraõadassāvã Tathāgato tad upātivatto. Idaü kho pana, bhikkhave, Tathāgatena anuttaraü santivarapadaü abhisambuddhaü yadidaü channaü phassāyatanānaü samudaya¤ ca atthaīgama¤ ca assāda¤ ca ādãnava¤ ca nissaraõa¤ ca yathābhåtaü viditvā anupādā vimokkho. Tayidaü, bhikkhave, Tathāgatena anuttaraü santivarapadaü abhisambuddhaü yadidaü channaü phassāyatanānaü samudaya¤ ca atthaīgama¤ ca assāda¤ ca ādãnava¤ ca nissaraõa¤ ca yathābhåtaü viditvā anupādā vimokkho ti. #<[page 238]># %<238 III. {UPARIPAööâSAũ}.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhå Bhagavato bhāsitaü abhinandun ti. PAĨCATTAYASUTTAũ DUTIYAũ. 103. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Kusinārāyaü viharati Baliharaõe vanasaõķe. Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca: Kinti vo, bhikkhave, mayi hoti? Cãvarahetu vā samaõo Gotamo dhammaü deseti, piõķapātahetu vā samaõo Gotamo dhammaü deseti, senāsanahetu vā samaõo Gotamo dhammaü deseti, iti bhavābhavahetu vā samaõo {Gotamo} dhammaü desetãti? Na kho no, bhante, {Bhagavati} evaü hoti: Cãvarahetu vā samaõo Gotamo . . . dhammaü desetãti. Na ca kira vo, bhikkhave, mayi evaü hoti: Cãvarahetu vā samaõo . . . dhammaü desetãti. Atha kinti vo bhikkhave mayi hotãti? Evaü kho no, bhante, Bhagavati hoti: Anukampako Bhagavā hitesã anukampaü upādāya dhammaü desetãti. Evaü kira vo bhikkhave, mayi hoti: Anukampako Bhagavā hitesã anukampaü upādāya dhammaü desetãti. Tasmātiha, bhikkhave, ye vo mayā dhammā abhi¤¤ā desitā, seyyathãdaü: Cattāro satipaņņhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pa¤c' indriyāni, pa¤ca balāni, satta bojjhaīgā, #<[page 239]># %< 1. 3. KINTISUTTAũ (103.) 239>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ariyo aņņhaīgiko maggo, -- tattha sabbeh' eva samaggehi sammodamānehi avivadamānehi sikkhitabbaü; tesa¤ ca vo, bhikkhave, samaggānaü sammodamānānaü avivadamānānaü sikkhataü, siyaüsu dve bhikkhå abhidhamme nānāvādā. Tatra ce tumhākaü evam assa: Imesaü kho āyasmantānaü atthato c' eva nānaü bya¤janato ca nānan ti; tattha yaü bhikkhuü suvacataraü ma¤¤eyyātha, so upasaükamitvā evam assa vacanãyo: âyasmantānaü kho atthato c' eva nānaü bya¤janato ca nānaü, tad aminā p' etaü āyasmanto jānātha, yathā atthato c' eva nānaü bya¤janato ca nānaü; mā āyasmanto vivādaü āpajjitthāti. Athāparesaü ekato pakkhikānaü bhikkhånaü yaü bhikkhuü suvacataraü ma¤¤eyyātha, so upasaükamitvā evam assa vacanãyo: âyasmantānaü kho atthato c' eva nānaü bya¤janato ca nānaü, tad aminā p' etaü āyasmanto jānātha, yathā atthato c' eva nānaü bya¤janato ca nānaü; mā āyasmanto vivādaü āpajjitthāti. Iti duggahãtaü duggahãtato dhāretabbaü; duggahãtaü duggahãtato dhāretvā yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo. Tatra ce tumhākaü evam assa: Imesaü kho āyasmantānaü atthato hi kho nānaü bya¤janato sametãti, tattha yaü bhikkhuü suvacataraü ma¤¤eyyātha, so upasaükamitvā evam assa vacanãyo: âyasmantānaü kho atthato hi nānaü bya¤janato sameti, tad iminā p' etaü āyasmanto jānātha, yathā atthato hi kho nānaü bya¤janato sameti; mā āyasmanto vivādaü āpajjitthāti. Athāparesaü ekato pakkhikānaü yaü bhikkhuü suvacataraü ma¤¤eyyātha, so upasaükamitvā evam assa vacanãyo: âyasmantānaü kho atthato hi kho nānaü bya¤janato sameti, tad iminā p' etaü āyasmanto jānātha, yathā atthato hi kho nānaü bya¤janato sameti. Mā āyasmanto vivādaü āpajjitthāti. #<[page 240]># %<240 III. UPARIPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Iti duggahãtaü duggahãtato dhāretabbaü, sugahãtaü sugahãtato dhāretabbaü, duggahãtaü duggahãtato dhāretvā sugahãtaü sugahãtato dhāretvā yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo. Tatra ce tumhākaü evam assa: Imesaü kho āyasmantānaü atthato hi kho sameti, bya¤janato nānan ti, tattha yaü bhikkhuü suvacataram ma¤¤eyyātha so upasaükamitvā evam assa vacanãyo: âyasmantānaü kho atthato hi sameti, bya¤janato nānaü, tad iminā p' etaü āyasmanto jānātha, yathā atthato hi kho sameti bya¤janato nānaü; appamattakaü kho pan' etaü yadidaü bya¤janaü; mā āyasmanto appamattakehi vivādaü āpajjitthāti. Athāparesaü ekato pakkhikānaü bhikkhånaü yaü bhikkhuü suvacataraü ma¤¤eyyātha, so upasaükamitvā evam assa vacanãyo: âyasmantānaü kho atthato hi kho sameti bya¤janato nānaü, tad iminā p' etaü āyasmanto jānātha, yathā atthato hi kho sameti bya¤janato nānaü; appamattakaü kho pan' etaü yadidaü bya¤janaü; mā āyasmanto appamattakehi vivādaü āpajjitthāti. Iti sugahãtaü sugahãtato dhāretabbaü, duggahãtaü duggahãtato dhāretabbaü, sugahãtaü sugahãtato dhāretvā duggahãtaü duggahãtato dhāretvā yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo. Tatra ce tumhākaü evam assa: Imesaü kho āyasmantānaü atthato c' eva sameti bya¤janato ca sametãti, tattha yaü bhikkhuü suvacataraü ma¤¤eyyātha, so upasaükamitvā evam assa vacanãyo: âyasmantānaü kho atthato c' eva sameti bya¤janato ca sameti, tad iminā p' etaü āyasmanto jānātha, yathā atthato c' eva sameti bya¤janato ca sameti; mā āyasmanto vivādaü āpajjitthāti, Atthāparesaü ekato pakkhikānaü bhikkhånaü yaü bhikkhuü suvacataraü ma¤¤eyyātha, so upasaükamitvā evam assa vacanãyo: âyasmantānaü kho atthato c' eva sameti bya¤janato ca sameti, tad iminā p' etaü āyasmanto jānātha, yathā atthato c' eva sameti bya¤janato ca sameti; mā āyasmanto vivādaü āpajjitthāti. #<[page 241]># %< 1. 3. KINTISUTTAũ (103). 241>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Iti sugahãtaü sugahãtato dhāretabbaü sugahãtaü sugahãtato dhāretvā yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo. Tesa¤ ca vo, bhikkhave, samaggānaü sammodamānaü avivadamānānaü sikkhataü, siyā a¤¤atarassa bhikkhuno āpatti, siyā vãtikkamo. Tatra, bhikkhave, na codanāya taritabbaü; puggalo upaparikkhitabbo: Iti mayha¤ ca avihesā bhavissati, parassa ca puggalassa anupaghāto; paro hi puggalo akkodhano anupanāhã adandhadiņņhã suppaņinissaggã, sakkomi cāhaü etaü puggalaü akusalā vuņņhāpetvā kusale {patiņņhāpetun} ti. Sace, bhikkhave, evam assa, kallaü vacanāya. Sace pana, bhikkhave, evam assa: Mayhaü kho avihesā bhavissati parassa ca puggalassa upaghāto; paro hi puggalo kodhano upanāhã dandhadiņņhã suppaņinissaggã, sakkomi cāhaü etaü puggalaü akusalā vuņņhāpetvā kusale patiņņhāpetuü. Appamattakaü kho pan' etaü yadidaü parassa puggalassa upaghāto. Atha kho etad eva bahutaraü, so 'haü sakkomi etaü puggalaü akusalā vuņņhāpetvā kusale patiņņhāpetun ti. Sace, bhikkhave, evam assa, kallaü vacanāya. Sace pana bhikkhave, evam assa: Mayhaü kho vihesā bhavissati parassa ca puggalassa anupaghāto; paro hi puggalo akkodhano anupanāhã adandhadiņņhã duppaņinissaggã, sakkomi cāhaü etaü puggalaü akusalā vuņņhāpetvā kusale patiņņhāpetuü. Appamattakaü kho pan' etaü yadidaü mayhaü vihesā. Atha kho etad eva bahutaraü, so 'haü sakkomi etaü puggalaü akusalā vuņņhāpetvā kusale patiņņhāpetun ti. Sace, bhikkhave, evam assa, kallaü vacanāya. Sace pana, bhikkhave, evam assa: Mayhaü kho vihesā bhavissati parassa ca puggalassa upaghāto; {pāro} hi puggalo kodhano upanāhã dandhadiņņhã duppaņinissaggã, #<[page 242]># %<242 III. UPARIPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sakkomi cāhaü etaü puggalaü akusalā vuņņhāpetvā kusale patiņņhāpetuü. Appamattakaü kho pan' etaü yadidaü mayhaü vihesā parassa ca puggalassa upaghāto. Atha kho etad eva bahutaraü, so 'haü sakkomi etaü puggalaü akusalā vuņņhāpetvā kusale patiņņhāpetun ti. Sace, bhikkhave, evam assa kallaü vacanāya. Sace pana, bhikkhave, evam assa: Mayhaü kho vihesā bhavissati parassa ca puggalassa upaghāto, paro hi puggalo kodhano upanāhã dandhadiņņhã duppaņinissaggã, na cāhaü sakkomi etaü puggalaü akusalā vuņņhāpetvā kusale paņitthāpetun ti. Evaråpe, bhikkhave, puggale upekhā nātima¤¤itabbā. Tesa¤ ca vo, bhikkhave, samaggānaü sammodamānānaü avivadamānānaü sikkhataü, a¤¤ama¤¤assa vacãsaükhāro uppajjeyya diņņhipaëāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi. Tattha ekato pakkhikānaü bhikkhånaü yaü bhikkhuü suvacataraü ma¤¤eyyātha, so upasaükamitvā evam assa vacanãyo: Yan no, āvuso, amhākaü samaggānaü sammodamānānaü avivadamānānaü sikkhataü, a¤¤ama¤¤assa vacãsaükhāro uppanno diņņhipaëāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi, tam jānamāno samaõo garaheyyāti. Sammā vyākaramāno, bhikkhave, bhikkhu evaü vyākareyya: Yan no, āvuso, amhākaü . . . samaõo garaheyyāti. Etaü pan', āvuso, dhammaü appahāyā nibbānaü sacchikareyyāti. Sammā vyākaramāno, bhikkhave, bhikkhu evaü vyākareyya: Etaü kho, āvuso, dhammaü appahāya na nibbānaü sacchikareyyāti. Athāparesaü ekato pakkhikānaü bhikkhånaü yaü bhikkhuü suvacataraü ma¤¤eyyātha, so upasaükamitvā evam assa vacanãyo: Yan no, āvuso, amhākaü . . . samaõo garaheyyāti. Sammā vyākaramāno, bhikkhave, bhikkhu evaü vyākareyya: Yan no, āvuso, amhākaü . . . garaheyyāti. Etaü pan', āvuso, dhammaü appahāya na nibbānaü sacchikareyyāti. Sammā vyākaramāno, bhikkhave, bhikkhu evaü vyākaramāno vyākareyya: #<[page 243]># %< 1. 4. SâMAGâMASUTTAũ (104). 243>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Etaü kho, āvuso, dhammaü appahāya na nibbānaü sacchikareyyāti. Ta¤ ce, bhikkhave, bhikkhuü pare evaü puccheyyuü: âyasmatā no ete bhikkhå akusalā vuņņhāpetvā kusale patiņņhāpitā ti, sammā vyākaramāno, bhikkhave, bhikkhu evaü vyākareyya: Idhāhaü, āvuso, yena Bhagavā ten' upasaükamiü; tassa me Bhagavā dhammaü desesi; tāhaü dhammaü sutvā tesaü bhikkhånaü abhāsiü; taü te bhikkhå dhammaü sutvā akusale vuņņhahiüsu kusale patiņņhahiüsåti. Evaü vyākaramāno kho, bhikkhave, bhikkhu na c' ev' attānaü ukkaüseti, na paraü vamheti, dhammassa cānudhammaü vyākaroti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaü ņhānaü āgacchatãti. Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhå Bhagavato bhāsitaü abhinandun ti. KINTISUTTAũ TATIYAũ. 104. Evaü me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Sakkesu viharati Sāmagāme. Tena kho pana samayena Nigaõņho Nātaputto Pāvāyaü adhunā kālakato hoti. Tassa kālakiriyāya bhinnā Nigaõņhā dvedhikajātā bhaõķanajātā kalahajātā vivādāpannā a¤¤ama¤¤aü mukhasattãhi vitudantā viharanti: Na tvaü imaü dhammavinayaü ājānāsi, ahaü imaü dhammavinayaü ājānāmi; kiü tvaü imaü dhammavinayaü ājānissasi, micchāpaņipanno tvam asi, aham asmi sammāpaņipanno; sahitam me, asahitan te; pure vacanãyaü pacchā avaca, #<[page 244]># %<244 III. UPARIPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ pacchā vacanãyaü pure avaca; aviciõõan te viparāvattaü; āropito te vādo; niggahãto sã; cara vādappamokkhāya; nibbeņhehi vā sace pahosãti. Vadho yev' eko ma¤¤e Nigaõņhesu Nātaputtiyesu vattati. Ye pi Nigaõņhassa Nātaputtassa sāvakā gihã odātavasanā, te pi Nigaõņhesu Nātaputtiyesu nibbindaråpā virattaråpā paņivāõaråpā yathā taü durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaüvattanike asammāsambuddhappavedite bhinnatthåpe appaņisaraõe. Atha kho Cundo samaõuddeso Pāvāyaü vassavuttho yena Sāmagāmo yen' āyasmā ânando ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmantaü ânandaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Cundo samaõuddeso āyasmantaü ânandaü etad avoca: Nigaõņho, bhante, Nātaputto Pāvāyaü adhunā kālakato. Tassa kālakiriyāya bhinnā Nigaõņhā dvedhikajātā bhaõķanajātā kalahajātā vivādapannā a¤¤ama¤¤aü 'mukhasattãhi vitudantā viharanti --pe-- bhinnatthåpe appaņisaraõe ti. Evaü vutte āyasmā ânando Cundaü samaõuddesaü etad avoca: Atthi kho idaü, āvuso Cunda, kathāpābhataü Bhagavantaü dassanāya; āyām', āvuso Cunda, yena Bhagavā ten' upasaükamissāma, upasaükamitvā etam atthaü Bhagavato ārocessāmāti. Evam bhante ti kho Cundo samaõuddeso āyasmato ânandassa paccassosi. Atha kho āyasmā ânando Cundo ca samaõuddeso yena Bhagavā ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca: #<[page 245]># %< 1. 4. SâMAGâMASUTTAũ. (104). 245>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ayaü, bhante, Cundo samaõuddeso evam āha:-- Nigaõņho, bhante, . . . appaņissaraõe ti. Tassa mayhaü bhante evam hoti: Mā heva Bhagavato accayena saīghe vivādo uppajji, so vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānan ti. Taü kiü ma¤¤asi, ânanda? Ye vo mayā dhammā abhi¤¤ā desitā, seyyathãdam, cattāro satipaņņhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, pa¤c' indriyāni, pa¤ca balāni, satta bojjhaīgā, ariyo aņņhaīgiko maggo -- passasi no tvaü, ânanda, imesu dhammesu dve pi bhikkhå nānā vāde ti? Ye me, bhante, dhammā Bhagavatā abhi¤¤ā desitā, -- seyyathãdaü: cattāro satipaņņhānā . . . maggo -nāhaü passāmi imesu dhammesu dve pi bhikkhå nānāvāde. Ye ca kho, bhante, puggalā Bhagavantaü patissayamānānaråpā viharanti, te Bhagavato accayena saüghe vivādaü janeyyuü ajjhājãve vā adhipātimokkhe vā. So 'ssa vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānan ti. Appamattako so, ânanda, vivādo yadidaü ajjhājãve vā adhipātimokkhe vā. Magge vā pi, ânanda, paņipadāya vā saüghe vivādo uppajjamāno uppajjeyya, so 'ssa vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānan ti. Chayimāni, ânanda, vivādamålāni. Katamāni cha? Idh', ânanda, bhikkhu kodhano hoti upanāhã. Yo so, ânanda, {bhikkhu} kodhano hoti upanāhã, so Satthari pi agāravo viharati appatisso, dhamme pi agāravo viharati appatisso, saüghe pi agāravo viharati appatisso, sikkhāya pi na paripårakārã hoti. Yo so, ânanda, bhikkhu Satthari agāravo viharati appatisso, dhamme -- pe -- saüghe pi agāravo viharati appatisso, #<[page 246]># %<246 III. UPARIPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sikkhāya pi na paripårakārã, so saüghe vivādaü janeti. Yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaü, evaråpa¤ ce tumhe, ânanda, vivādamålaü ajjhattaü vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe. {ânanda}, tass' eva pāpakassa vivādamålassa pahānāya vāyameyyātha. Evaråpa¤ ce tumhe, ânanda, vivādamålaü ajjhattaü vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe, ânanda, tass' eva pāpakassa vivādamålassa āyatiü anavassavāya paņipajjeyyātha. Evam etassa pāpakassa vivādamålassa pahānaü hoti, evam etassa pāpakassa vivādamålassa āyatiü anavassavo hoti. Puna ca paraü, ânanda, bhikkhu makkhã hoti phaëāsã -- pe --, issukã hoti maccharã -- pe --, saņho hoti māyāvã -- pe --, pāpiccho hoti micchādiņņhã -- pe --, sandiņņhã parāmāsã hoti ādhānagāhã duppaņinissaggã. Yo so, ânanda, bhikkhu sandiņņhã parāmāsi hoti {ādhānagāhã} duppaņinissaggã, so Satthari pi agāravo viharati appatisso, dhamme pi agāravo viharati appatisso, saüghe pi agāravo viharati appatisso, sikkhāya pi na paripårakārã hoti. Yo so, ânanda, bhikkhu Satthari agāravo viharati appatisso, dhamme, saüghe, sikkhāya na paripårakārã hoti, so saüghe vivādaü janeti. Yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaü, evaråpa¤ ce tumhe, ânanda, vivādamålaü ajjhattaü vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe, ânanda, tass' eva pāpakassa vivādamålassa pahānāya vāyameyyātha. Evaråpa¤ ce tumhe, ânanda, vivādamålaü ajjhattaü vā bahiddhā vā nā samanupasseyyātha, tatra tumhe, ânanda, tass' eva pāpakassa vivādamålassa āyatiü anavassavāya paņipajjeyyātha. Evam etassa pāpakassa vivādamålassa pahānaü hoti, #<[page 247]># %< 1.4. SâMAGâMASUTTAũ (104). 247>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ evam etassa pāpakassa vivādamålassa āyatiü anavassavo hoti. Imāni kho, ânanda, cha vivādamålāni. Cattār' imāni, ânanda, adhikaraõāni. Katamāni cattāri? -- Vivādādhikaraõaü, anuvādādhikaraõaü, āpattādhikaraõaü, kiccādhikaraõaü. Imāni kho, ânanda, cattāri adhikaraõāni. Satta kho pan' ime, ânanda, adhikaraõasamathā uppannuppannānaü adhikaraõānaü samathāya våpasamāya. Sammukhāvinayo dātabbo sativinayo dātabbo amåëhavinayo dātabbo paņi¤¤āya kāretabbaü yebhuyyassikā tassa pāpiyyasikā tiõavatthārako. Katha¤ ca ânanda, sammukhāvinayo hoti? Idh', ânanda, bhikkhå vivadanti: dhammo ti vā adhammo ti vā, vinayo ti vā avinayo ti vā. Teh', ânanda, bhikkhåhi sabbeh' eva samaggehi sannipatitabbaü sannipatitvā dhammanetti samanumajjitabbā; dhammanettiü samanumajjitvā yathā tattha sameti, tathā taü adhikaraõaü våpasametabbaü. Evaü kho, ânanda, sammukhāvinayo hoti; eva¤ ca pan idh' ekaccānaü adhikaraõānaü våpasamo hoti yadidaü sammukhāvinayena. Katha¤ c', ânanda, yebhuyyasikā hoti? Te ce, ânanda, bhikkhå na sakkonti taü adhikaraõaü tasmiü āvāse våpasametuü, teh', ânanda, bhikkhåhi yasmiü āvāse bahutarā bhikkhå, so āvāso gantabbo, tattha sabbeh' eva samaggehi sannipatitabbaü; sannipatitvā dhammanetti samanumajjitabbā, dhammanettiü samanumajjitvā yathā tattha sameti, tathā taü adhikaraõaü våpasametabbaü;-- evaü kho, ânanda, yebhuyyasikā hoti, eva¤ ca pan' idh' ekaccānaü adhikaraõānaü våpasamo hoti yadidaü yebhuyyasikāya. Katha¤ c', ânanda, sativinayo hoti? Idh', ânanda, bhikkhå bhikkhuü evaråpāya garukāya āpattiyā codenti pārājikena vā pārājikasāmantena vā: Sarat' āyasmā evaråpaü garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā ti? So evam āha: Na kho ahaü, āvuso, sarāmi evaråpaü garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā ti. #<[page 248]># %<248 III. UPARIPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tassa kho evaü, {ânanda}, bhikkhuno sativinayo dātabbo. Evaü kho, ânanda, sativinayo hoti, eva¤ ca pan' idh' ekaccānaü adhikaraõānaü våpasamo hoti yadidaü sativinayena. Katha¤ c', ânanda, amåëhavinayo hoti? Idh', ânanda, bhikkhå bhikkhuü evaråpāya garukāya āpattiyā codenti pārājikena vā pārājikasāmantena vā: Sarat' āyasmā evaråpaü garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā ti? So evam āha: Na kho 'haü, āvuso, sarāmi evaråpaü garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā ti. Tam enaü so nibbeņhentaü ativeņheti: Iīgh' āyasmā sādhukam eva jānāhi, yadi sarasi evaråpaü garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā ti? So evam āha: Ahaü kho, āvuso, ummādaü pāpuõiü cetaso vipariyāsaü tena me ummatakena bahuü assāmaõakaü ajjhāciõõaü bhāsitaparikantaü; nāhan taü sarāmi måëhena me etaü katan ti. Tassa kho, ânanda, bhikkhuno amåëhavinayo dātabbo. Evaü kho, ânanda, amåëhavinayo hoti, eva¤ ca pan' idh' ekaccānaü adhikaraõānaü våpasamo hoti yadidaü amåëhavinayena. Katha¤ c', ânanda, pati¤¤ātakaraõaü hoti? Idh', ânanda, bhikkhu codito vā acodito vā āpattiü sarati vivarati uttānãkaroti. Ten', ânanda, bhikkhunā buķķhataro bhikkhu upasaükamitvā ekaüsaü cãvaraü katvā pāde vanditvā ukkuņikaü nisãditvā a¤jalim paggahetvā evam assa vacanãyo: Ahaü, bhante, itthannāmaü āpattiü āpanno,taü paņidesemãti. So evam āha: Passasãti? Passāmãti. âyatiü saüvaraü āpajjeyyāsãti? Saüvaraü āpajjissāmãti. Evaü kho, ânanda, paņi¤¤ātakaraõaü hoti, eva¤ ca pan' idh' ekaccānaü adhikaraõānaü våpasamo hoti yadidaü pati¤¤ātakaraõena. #<[page 249]># %< 1. 4. SâMAGâMASUTTAũ (104). 249>% Katha¤ c', ânanda, tassapāpiyyasikā hoti? Idh', ânanda, bhikkhå bhikkhuü evaråpāya garukāya āpattiyā codenti pārājikena vā pārājikasāmantena vā: Sarat' āyasmā evaråpaü garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā ti? So evam āha: Na kho ahaü, āvuso, sarāmi evaråpaü garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā ti. Tam enaü so nibbeņhentaü ativeņheti: {Iīgh'} āyasmā sādhukam eva jānāhi yadi sarasi evaråpaü garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā ti; so evam āha: Na kho ahaü āvuso sarāmi evaråpaü garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā; sarāmi kho āvuso evaråpaü appamattikaü āpattiü āpajjitā ti. Tam enaü kho nibbeņhentaü ativeņheti: Iīgh' āyasmā sādhukam eva jānāhi yadi sarasi evaråpaü garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā ti? So evam āha: Imaü hi nāmāhaü, āvuso, appamattikaü āpattiü āpajjitā apuņņho paņijānissāmi; kim panāhaü evaråpaü garukaü āpattiü āpajjitvā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā puņņho na paņijānissāmãti. So evam āha: Imaü hi nāma tvaü, āvuso, appamattikaü āpattiü āpajjitvā apuņņho na paņijānissasi, kiü pana tvaü evaråpaü garukaü āpattiü āpajjitvā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā puņņho paņijānissasi? Iīgh' āyasmā sādhukam eva jānāhi yadi sarasi evaråpaü garukaü āpattiü āpajjitvā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā ti? So evam āha: Sarāmi kho ahaü, āvuso, evaråpaü garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā; davā me evaü vuttaü, ravā me etam vuttaü: Nāhan taü sarāmi evaråpaü garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā ti. Evaü kho, ânanda, tassapāpiyyasikā hoti, eva¤ ca pan' idh' ekaccānaü adhikaraõānaü våpasamo hoti, yadidaü tassapāpiyyasikāya. #<[page 250]># %<250 III. UPARIPAööâSAũ>% Katha¤ c', ânanda, tiõavatthārako hoti? Idh', ânanda, bhikkhånaü bhaõķanajātānaü kalahajātānaü vivādāpannānaü viharataü bahuü assāmaõakaü ajjhāciõõaü hoti bhāsitaparikantaü; teh', ânanda, bhikkhåhi sabbeh' eva samaggehi sannipatitabbaü, sannipatitvā ekato pakkhikānaü bhikkhånaü byattatarena bhikkhunā uņņhāy' āsanā ekaüsaü cãvaraü katvā a¤jalim paõāmetvā saügho ¤āpetabbo: Suõātu me, bhante, saügho. Idam amhakaü bhaõķanajātānaü kalahajātānaü vivādāpannānaü viharataü bahuü assāmaõakaü ajjhāciõõaü bhāsitaparikantaü. Yadi saüghassa pattakallaü, ahaü yā c' eva imesaü āyasmantānaü āpatti yā ca attano āpatti, imesaü c' eva āyasmantānaü atthāya attano ca atthāya saüghamajjhe tiõavatthārakena deseyyaü, ņhapetvā thullavajjaü ņhapetvā gihipaņisaüyuttan ti. Athāparesaü ekato pakkhikānaü bhikkhånaü byattatarena bhikkhunā uņņhāy' āsanā ekaüsaü cãvaraü katvā a¤jalim paõāmetvā saügho ¤āpetabbo: Suõātu me, bhante, saügho: Idam amhākaü bhaõķanajātānaü kalahajātānaü . . . thullavajjaü ņhapetvā gihipaņisaüyuttan ti. Evaü kho, ânanda, tiõavatthārako hoti, eva¤ ca pan' idh' ekaccānaü adhikaraõānaü våpasamo hoti yadidaü tiõavatthārakena. Chayime, ânanda, dhammā sārāõãyā piyakaraõā garukaraõā saügahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattanti. Katame cha? Idh', ânanda, bhikkhuno mettaü kāyakammaü paccupaņņhitaü hoti sabrahmacārãsu āvã c' eva raho ca. Ayam pi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo saügahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati. Puna ca paraü, ânanda, bhikkhuno mettaü vacãkammaü paccupaņņhitaü hoti --pe-- ekãbhāvāya saüvattati. Puna ca paraü, ânanda, bhikkhuno mettaü manokammaü paccupaņņhitaü hoti sabrahmacārãsu āvã c' eva raho ca. Ayam pi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo saügahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati. #<[page 251]># %< 1. 4. SâMAGâMASUTTAũ (104). 251>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Puna ca paraü, ânanda, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattam pi, tathāråpehi lābhehi appaņivibhattabhogã hoti sãlavantehi sabrahmacārãhi sādhāraõabhogã. Ayam pi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo saügahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati. Puna ca paraü, ânanda, bhikkhu yāni tāni sãlāni akhaõķāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujjissāni vi¤¤uppasatthāni aparāmāņņhāni samādhisaüvattanikāni, tathāråpesu sãlesu sãlasāma¤¤agato viharati sabrahmacārãhi āvã c' eva raho ca. Ayam pi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo saügahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati. Puna ca paraü, ânanda, bhikkhu yāyaü diņņhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammādukkhakkhayāya, tathāråpāya diņņhiyā diņņhisāma¤¤agato viharati sabrahmacārãhi āvã c' eva raho ca. Ayam pi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo saügahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati. Ime kho, ânanda, cha sārāõãyā dhammā piyakaraõā garukaraõā saügahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattanti. Ime ce tumhe, ânanda, cha sārāõãye dhamme samādāya saüvatteyyātha, passatha no tumhe, ânanda, vacanapathaü aõuü vā thålaü vā yaü tumhe nādhivāseyyāthāti? No h' etaü, bhante. Tasmātih', ânanda, ime cha sārāõãye dhamme samādāya vattatha, taü vo bhavissati dãgharattaü hitāya sukhāyāti. Idam avoca Bhagavā. Attamano āyasmā ânando Bhagavato bhāsitaü abhinandãti. SâMAGâMASUTTAũ CATUTTHAũ. #<[page 252]># %<252 III. UPARIPAööâSAũ.>% 105. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Vesāliyaü viharati Mahāvane Kåņāgārasālāyaü. Tena kho pana samayena sambahulehi bhikkhåhi Bhagavato santike a¤¤ā vyākatā hoti: Khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyāti pajānāmāti. Assosi kho Sunakkhatto Licchaviputto:-- Sambahulehi kira bhikkhåhi . . . pajānāmāti. Atha kho Sunakkhatto Licchaviputto yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Sunakkhatto Licchaviputto Bhagavantaü etad avoca: Sutam m' etaü, bhante: Sambahulehi kira bhikkhåhi . . . pajānāmāti. Ye te, bhante, bhikkhå Bhagavato santike a¤¤aü vyākaüsu: Khãõā jāti, vusitaü {brahmacariyaü}, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyāti pajānāmāti, -- Kacci te, bhante, bhikkhå sammadeva a¤¤aü vyākaüsu udāhu sant' etth' ekacce bhikkhå adhimānena a¤¤aü vyākaüsåti? Ye te, Sunakkhatta, bhikkhå mama santike a¤¤aü vyākaüsu: Khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyāti pajānāmāti, -- sant' etth' ekacce bhikkhå sammadeva a¤¤aü vyākaüsu; santi pan' idh' ekacce bhikkhå adhimānena pi a¤¤aü vyākaüsu. Tatra, Sunakkhatta, ye te bhikkhå sammadeva a¤¤aü vyākaüsu, tesaü taü tath' eva hoti. Ye pana te bhikkhå adhimānena a¤¤aü vyākaüsu, tatra, Sunakkhatta, Tathāgatassa evam hoti: Dhammaü nesaü deseyyan ti; evaü c' etha, Sunakkhatta, Tathāgatassa hoti: Dhammaü nesaü deseyyan ti. Atha ca pan' idh' ekacce moghapurisā pa¤haü abhisaīkharitvā Tathāgataü {upasaükamitvā} pucchanti. Tatra, Sunakkhatta, yam pi Tathāgatassa evaü hoti: #<[page 253]># %< 1. 5. SUNAKKHATTASUTTAũ (105). 253>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Dhammaü nesaü deseyyan ti, tassa pi hoti a¤¤athattan ti. Etassa Bhagavā kālo, etassa Sugata kālo. Yaü Bhagavā dhammaü deseyya, Bhagavato sutvā bhikkhå dhāressantãti. Tena hi, Sunakkhatta, suõohi sādhukaü manasikarohi, bhāsissāmãti. Evaü bhante ti kho Sunakkhatto Licchaviputto Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad avoca:-- Pa¤ca kho ime, Sunakkhatta, kāmaguõā. Katame pa¤ca? -- Cakkhuvi¤¤eyyā råpā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, sotavi¤¤eyyā saddā -- pe --, ghānavi¤¤eyyā gandhā, jivhāvi¤¤eyyā rasā, kāyavi¤¤eyyā phoņņhabbā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Ime kho, Sunakkhatta, pa¤ca kāmaguõā. ōhānaü kho pan' etaü, Sunakkhatta, vijjati yaü idh' ekacco purisapuggalo lokāmisādhimutto assa. Lokāmisādhimuttassa kho, Sunakkhatta, purisapuggalassa tappatiråpã c' eva kathā saõņhāti, tadanudhamma¤ ca anuvitakketi anuvicāreti, ta¤ ca purisaü bhajati, tena ca vittiü āpajjati, āõa¤japaņisaüyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussåsati na sotaü odahati, na a¤¤ā cittaü upaņņhapeti, na ca taü purisaü bhajati, na ca tena vittiü āpajjati. Seyyathāpi, Sunakkhatta, puriso sakamhā gāmā vā nigamā vā ciravippavuttho assa; so a¤¤ataraü purisaü passeyya tamhā gāmā vā nigamā vā acirakapakkantaü; so taü purisaü tassa gāmassa vā nigamassa vā khematta¤ ca subhikkhatta¤ ca appābādhatta¤ ca puccheyya; tassa so puriso tassa gāmassa vā nigamassa vā khematta¤ ca subhikkhatta¤ ca appābādhatta¤ ca saüseyya; #<[page 254]># %<254 III. UPARIPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ -- taü kim ma¤¤asi, Sunakkhatta? Api nu so puriso tassa sussåseyya, sotaü odaheyya, a¤¤ā cittaü upaņņhapeyya, ta¤ ca purisaü bhajeyya, tena ca vittiü āpajjeyyāti? Evam, bhante. Evam eva kho, Sunakkhatta, ņhānaü etaü vijjati yaü idh' ekacco purisapuggalo lokāmisādhimutto assa; lokāmisādhimuttassa kho, Sunakkhatta, purisapuggalassa tappatiråpã c' eva kathā saõņhāti, tad anudhamma¤ ca anuvitakketi anuvicāreti, ta¤ ca purisaü bhajati, tena ca vittiü āpajjati, āõa¤japaņisaüyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussåsati, na sotaü odahati na a¤¤ā cittaü upaņņhapeti na c' etaü purisaü bhajati, na ca tena vittiü āpajjati. So evam assa veditabbo: Lokāmisādhimutto purisapuggalo ti. ōhānaü kho pan' etam, Sunakkhatta, vijjati yaü idh' ekacco purisapuggalo āõa¤jādhimutto assa. âõa¤jādhimuttassa kho, Sunakkhatta, purisapuggalassa tappatiråpã c' eva kathā saõņhāti, tad anudhamma¤ ca anuvitakketi anuvicāreti, ta¤ ca purisaü bhajati, tena ca vittiü āpajjati, lokāmisapaņisaüyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussåsati na sotaü odahati, na a¤¤ā cittaü upaņņhapeti, na ca taü purisaü bhajati, na ca tena vittiü āpajjati. Seyyathāpi, Sunakkhatta, paõķupalāso bandhanā pavutto abhabbo haritattāya, evam eva kho, Sunakkhatta, āõa¤jādhimuttassa purisapuggalassa ye lokāmisasaüyojane se pavutte, so evam assa veditabbo: Lokāmisasaüyojanena hi kho visaüyutto āõa¤jādhimutto purisapuggalo ti. Thānaü kho pan' etaü, Sunakkhatta, vijjati yaü idh' ekacco purisapuggalo āki¤ca¤¤ādhimutto assa. {âki¤ca¤¤āyatanādhimuttassa} kho, Sunakkhatta, purisapuggalassa tappatiråpã c' eva kathā saõņhāti, tad anudhamma¤ ca anuvitakketi anuvicāreti, ta¤ ca purisaü bhajati, tena ca vittiü āpajjati, #<[page 255]># %< 1. 5. SUNAKKHATTASUTTAũ (105). 255>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ āõa¤japaņisaüyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussåsati na sotaü odahati, na a¤¤ā cittaü upaņņhapeti, na ca taü purisaü bhajati na ca tena vittiü āpajjati. Seyyathāpi, Sunakkhatta, puthusilā dvedhā bhinnā appaņisandhikā hoti, evam eva kho, Sunakkhatta, āki¤ca¤¤āyatanādhimuttassa purisapuggalassa ye āõa¤jasaüyojane se bhinne, so evam assa veditabbo: âõa¤jasaüyojanena hi visaüyutto āki¤ca¤¤āyatanādhimutto purisapuggalo ti. ōhānaü kho pan' etaü, Sunakkhatta, vijjati yaü idh' ekacco purisapuggalo nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanādhimutto assa. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanādhimuttassa kho, Sunakkhatta, purisapuggalassa tappatiråpã c' eva kathā saõņhāti, tad anudhamma¤ ca anuvitakketi anuvicāreti, ta¤ ca purisaü bhajati, tena ca vittiü āpajjati, āki¤ca¤¤āyatanapaņisaüyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussåsati na sotaü odahati, na a¤¤ā cittaü upaņņhapeti, na ca taü purisaü bhajati, na ca tena vittiü āpajjati. Seyyathāpi, Sunakkhatta, puriso manu¤¤abhojanaü bhuttāvã chaķķeyya. Taü kim ma¤¤asi, Sunakkhatta? Api nu tassa purisassa tasmiü bhatte puna bhattakamyatā assāti? No h' etaü bhante. Taü kissa hetu? Aduü hi, bhante, bhattaü paņikkålasammatan ti. Evam eva kho, Sunakkhatta, nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanādhimuttassa purisapuggalassa ye āki¤ca¤¤āyatanasaüyojane, se vante; so evam assa veditabbo: âki¤ca¤¤āyatanasaüyojanena hi kho visaüyutto nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanādhimutto purisapuggalo ti. ōhānaü kho pan' etaü, Sunakkhatta, vijjati yaü idh' ekacco purisapuggalo sammānibbānādhimutto assa. Sammānibbānādhimuttassa kho, Sunakkhatta, purisapuggalassa tappatiråpã c' eva kathā saõņhāti, tad anudhamma¤ ca anuvitakketi anuvicāreti, ta¤ ca purisaü bhajati, tena ca vittiü āpajjati nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanapaņisaüyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussåsati na sotaü odahati na a¤¤ā cittaü upaņņhapeti, #<[page 256]># %<256 III. UPARIPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ na ca taü purisaü bhajati, na ca tena vittiü āpajjati. Seyyathāpi, Sunakkhatta, tālo matthakacchinno abhabbo puna viråëhiyā, -- evam eva kho, Sunakkhatta, sammānibbānādhimuttassa purisapuggalassa ye nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasaüyojane se ucchinne ucchinnamåle tālāvatthukate anabhāvakate āyatiü anuppādadhamme; so evam assa veditabbo: Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasaüyojanena hi kho visaüyutto sammānibbānādhimutto purisapuggalo ti. ōhānaü kho pan' etaü, Sunakkhatta, vijjati yaü idh' ekaccassa bhikkhuno evam assa: Taõhā kho sallaü Samaõena vuttaü, avijjāvisadoso chandarāgabyāpādena ruppati; tam me taõhāsallaü pahãnaü, apanãto avijjāvisadoso, sammānibbānādhimutto 'ham asmãti evaümānã assa atthaü samānaü. So yāni sammānibbānādhimuttassa asappāyāni, tāni anuyu¤jeyya, asappāyaü cakkhunā råpadassanaü anuyu¤jeyya, asappāyaü sotena saddaü anuyu¤jeyya, asappāyaü ghānena gandhaü anuyu¤jeyya, asappāyaü jivhāya rasaü anuyu¤jeyya, asappāyaü kāyena phoņņhabbaü anuyu¤jeyya, asappāyaü manasā dhammaü anuyu¤jeyya. Tassa asappāyaü cakkhunā råpadassanaü anuyuttassa, asappāyaü sotena saddaü anuyuttassa, asappāyaü ghānena gandhaü anuyuttassa, asappāyaü jivhāya rasaü anuyuttassa, asappāyaü kāyena phoņņhabbaü anuyuttassa, manasā dhammaü anuyuttassa, rāgo cittaü anuddhaüseyya; so rāgānuddhaüsitena cittena maraõaü vā nigaccheyya maraõamattaü vā dukkhaü. Seyyathāpi, Sunakkhatta, puriso sallena viddho assa savisena gāëhåpalepanena; tassa mittāmaccā ¤ātisālohitā bhisakkaü sallakattaü upaņņhapeyyuü; tassa so bhisakko sallakatto satthena vaõamukhaü parikanteyya, satthena vaõamukhaü parikantetvā esaniyā sallaü eseyya, esaniyā sallaü esetvā sallaü abbaheyya apaneyya visadosaü sa-upādisesaü anupādiseso ti ma¤¤amāno; #<[page 257]># %< 1. 5. SUNAKKHATTASUTTAũ (105). 257>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ so evaü vadeyya: Ambho purisa, ubbhataü kho te sallaü, apanãto visadoso anupādiseso, ala¤ ca te antarāyāya; sappāyāni c' eva bhojanāni bhu¤jeyyāsi, mā te asappāyāni bhojanāni bhu¤jato vaõo assāvã assa, kālena kālaü ca vaõaü dhoveyyāsi, kālena kālaü vaõamukhaü ālimpeyyāsi, mā tena kālena kālaü vaõaü dhovato, kālena kālaü vaõamukhaü ālimpato, pubbalohitaü vaõamukhaü pariyonandhi, mā ca vātātape cārittaü anuyu¤ji, mā te vātātape cārittaü anuyuttassa, rajosukaü vaõamukhaü anuddhaüsesi, vaõānurakkhã ca ambho purisa vihareyyāsi vaõasāropã ti. Tassa evam assa: Ubbhatam kho me sallaü, apanãto visadoso anupādiseso, anala¤ ca me antarāyāyāti; so asappāyāni c' eva bhojanāni bhu¤jeyya, tassa asappāyāni bhojanāni bhu¤jato vaõo assāvã assa, na ca kālena kālaü vaõaü dhoveyya, na ca kālena kālaü vaõamukhaü ālimpeyya; tassa na kālena kālaü vaõaü dhovato na kālena kālaü vaõamukhaü ālimpato pubbalohitaü vaõamukhaü pariyonandheyya, vātātape ca cārittaü anuyu¤jeyya, tassa vātātape cārittaü anuyuttassa rajosukaü vaõamukhaü anuddhaüseyya, na ca vaõānurakkhã vihareyya na vaõasāropã; tassa imissā va asappāyakiriyāya asuci visadoso apanãto sa-upādiseso tad ubhayena vaõo puthuttaü gaccheyya; so puthuttagatena vaõena maraõaü vā nigaccheyya maraõamattaü vā dukkhaü;-- evam eva kho, Sunakkhatta, ņhānaü etaü vijjati yaü idh' ekaccassa bhikkhuno evam assa: Taõhā kho sallaü Samaõena vuttaü, avijjāvisadoso chandarāgavyāpādehi ruppati; tam me taõhāsallaü pahãnaü, apanãto avijjāvisadoso sammānibbānādhimutto 'ham asmãti, #<[page 258]># %<258 III. UPARIPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ evaümānã assa atthaü samānaü. So yāni sammānibbānādhimuttassa asappāyāni tāni anuyu¤jeyya, asappāyaü cakkhunā råpadassanaü anuyu¤jeyya, asappāyaü sotena saddaü anuyu¤jeyya, asappāyaü ghānena gandhaü anuyu¤jeyya, asappāyaü jivhāya rasaü anuyu¤jeyya, asappāyaü kāyena phoņņhabbaü anuyu¤jeyya, asappāyaü manasā dhammaü anuyu¤jeyya; tassa asappāyaü cakkhunā råpadassanaü anuyuttassa, asappāyaü sotena saddaü anuyuttassa, asappāyaü ghānena gandhaü anuyuttassa, asappāyaü jivhāya rasaü anuyuttassa, asappāyaü kāyena phoņņhabbaü anuyuttassa, asappāyaü manasā dhammaü anuyuttassa, rāgo cittaü anuddhaüseyya; so rāgānuddhaüsitena cittena maraõaü vā nigaccheyya maraõamattaü vā dukkhaü. Maraõaü h' etaü, Sunakkhatta, ariyassa vinaye yo sikkhaü paccakkhāya hãnāy' āvattati; maraõamattaü h' etaü, Sunakkhatta, dukkhaü yo a¤¤ataraü saükiliņņhaü āpattiü āpajjati. ōhānaü kho pan' etaü, Sunakkhatta, vijjati yaü idh' ekaccassa bhikkhuno evam assa: Taõhā kho sallaü Samaõena vuttaü, avijjāvisadoso chandarāgavyāpādehi ruppati, tam me taõhāsallaü pahãnaü, apanãto avijjāvisadoso, sammānibbānādhimutto 'ham asmãti. Sammānibbānādhimuttassa eva sato so yāni sammānibbānādhimuttassa asappāyāni tāni nānuyu¤jeyya, asappāyaü cakkhunā råpadassanaü nānuyu¤jeyya, asappāyaü sotena saddam nānuyu¤jeyya, asappāyaü ghānena gandhaü nānuyu¤jeyya, asappāyaü {jivhāya} rasaü nānuyu¤jeyya, asappāyaü kāyena phoņņhabbam nānuyu¤jeyya, asappāyaü manasā dhammaü nānuyu¤jeyya; tassa asappāyaü cakkhunā råpadassanaü ananuyuttassa asappāyaü sotena saddaü ananuyuttassa asappāyaü ghānena gandhaü ananuyuttassa asappāyaü jivhāya rasaü ananuyuttassa asappāyaü kāyena phoņņhabbaü ananuyuttassa asappāyaü manasā dhammaü ananuyuttassa rāgo cittaü nānuddhaüseyya, so na rāgānuddhasitena cittena n' eva maraõaü vā nigaccheyya na maraõamattaü vā dukkhaü. #<[page 259]># %< 1. 5. SUNAKKHATTASUTTAũ (105). 259>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Seyyathāpi, Sunakkhatta, puriso sallena viddho assa savisena gāëhupalepanena; tassa mittāmaccā ¤ātisālohitā bhisakkaü sallakattaü upaņņhapeyyuü; tassa so bhisakko sallakatto satthena vaõamukhaü parikanteyya, satthena vaõamukhaü vaõamukhaü parikantetvā esaniyā sallaü eseyya, esaniyā sallaü esetvā sallaü abbaheyya apaneyya visadosaü anupādisesaü anupādiseso ti jānamāno so evaü vadeyya: Ambho purisa, ubbhataü kho te sallaü, apanãto visadoso anupādiseso, anala¤ ca te antarāyāya; sappāyāni c' eva bhojanāni bhu¤jeyyāsi, mā te asappāyāni bhojanāni bhu¤jato vaõo assāvã assa, kālena kālaü ca vaõaü dhoveyyāsi, kālena kālaü vaõamukhaü ālimpeyyāsi, mā te na kālena kālaü vaõaü dhovato kālena kālaü vaõamukhaü ālimpato pubbalohitaü vaõamukhaü pariyonandhi, mā ca vātātape cārittaü anuyu¤ji, mā te vātātape cārittaü anuyuttassa rajosukaü vaõamukhaü anuddhaüsesi, vanānurakkhã ca ambho purisa vihareyyāsi vaõasāropã ti. Tassa evam assa: Ubbhataü kho me sallaü, apanãto visadoso anupādiseso, anala¤ ca me antarāyāyāti; so sappāyāni c' eva bhojanāni bhu¤jeyya; tassa sappāyāni bhojanāni bhu¤jato vaõo na assāvã assa, kālena kālaü ca vaõaü dhoveyya, kālena kālaü vaõaü dhovato kālena kālaü vaõamukhaü ālimpato pubbalohitaü vaõamukhaü na pariyonandheyya, na ca vātātape cārittaü anuyu¤jeyya; tassa vātātape cārittaü ananuyuttassa rajosukaü vaõamukhaü nānuddhaüseyya, vaõānurakkhã ca vihareyya vaõasāropã; tassa imissā va sappāyakiriyāya asuci visadoso apanãto anupādiseso, tadubhayena vaõo viråheyya, so råëhena vaõena sa¤chavinā n' eva maraõaü vā nigaccheyya na maraõamattaü vā dukkhaü;-evam eva kho, Sunakkhatta, ņhānaü etaü vijjati yaü idh' ekaccassa bhikkhuno evam asa: Taõhā kho sallaü Samaõena avijjāvisadoso #<[page 260]># %<260 III. UPARIPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . . tāni nānuyu¤jeyya, -- asappāyaü cakkhunā råpaü disvā nānuyu¤jeyya, asappāyaü sotena saddaü sutvā nānuyu¤jeyya, asappāyaü ghānena gandhaü nānuyu¤jeyya, asappāyaü jivhāya rasaü nānuyu¤jeyya, asappāyaü kāyena phoņņhabbaü nānuyu¤jeyya, asappāyaü manasā dhammaü nānuyu¤jeyya; tassa asappāyaü cakkhånā råpadassanaü ananuyuttassa, asappāyaü sotena saddaü ananuyuttassa, asappāyaü ghānena gandhaü ananuyuttassa, asappāyaü jivhāya rasaü ananuyuttassa, asappāyaü kāyena phoņņhabbaü ananuyuttassa, asappāyaü manasā dhammaü ananuyattassa, rāgo cittaü nānuddhaüseyya, so na rāgānuddhaüsitena cittena n' eva maraõaü nigaccheyya na maraõamattaü vā dukkhaü. Upamā kho me ayaü, Sunakkhatta, katā atthassa vi¤¤āpanāya. Ayam ev' ettha attho: Vaõo ti kho, Sunakkhatta, chann' etaü ajjhattikānaü āyatanānaü adhivacanaü. Visadoso ti kho, Sunakkhatta, avijjāy' etaü adhivacanaü. Sallan ti kho, Sunakkhatta, taõhāy' etaü adhivacanaü. Esanã ti kho, Sunakkhatta, satiyāy' etaü adhivacanaü. Satthan ti kho, Sunakkhatta, ariyāy' etaü pa¤¤āya adhivacanaü. Bhisakko sallakatto ti kho, Sunakkhatta, Tathāgatass' etaü adhivacanaü arahato sammāsambuddhassa. So vata, Sunakkhatta, bhikkhu chasu phassāyatanesu saüvutakārã: Upadhi dukkhassa målan ti iti viditvā nirupadhi upadhisaükhaye vimutto, upadhismiü vā kāyaü upasaüharissati cittaü vā uppadessatãti, n' etaü ņhānaü vijjati. Seyyathāpi, Sunakkhatta, āpānãyakaüso vaõõasampanno gandhasampanno, so ca kho visena saüsaņņho; atha puriso āgaccheyya jãvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaņikkålo. Taü kiü ma¤¤asi, Sunakkhatta? Api nu so puriso amuü āpānãyakaüsaü piveyya, yaü ja¤¤ā: Imāhaü pitvā maraõaü vā nigacchāmi maraõamattaü vā dukkhan ti? No h' etaü, bhante. #<[page 261]># %< 1. 6. âöAĨJASAPPâYASUTTAũ (106). 261>% Evam eva kho, Sunakkhatta, so vata bhikkhu chasu phassāyatanesu saüvutakārã: Upadhi dukkhassa målan ti iti viditvā nirupadhi upadhisaükhaye vimutto upadhismiü vā kāyaü upasaüharissati cittaü vā {uppādessatãti}, -- n' etaü ņhānaü vijjati. Seyyathāpi, Sunakkhatta, āsãviso ghoraviso, atha puriso āgaccheyya jãvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaņikkålo. Taü kiü ma¤¤asi, Sunakkhatta? Api nu so puriso amussa āsãvisassa ghoravisassa hatthaü vā aīguņņhaü vā dajjā, yaü ja¤¤ā: Iminā 'haü daņņho maraõaü vā nigacchāmi maraõamattaü vā dukkhan ti? No h' etaü, bhante. Evam eva kho, Sunakkhatta, so vata bhikkhu chasu phassāyatanesu saüvutakārã: Upadhi dukkhassa målan ti iti viditvā nirupadhi upadhisaükhaye vimutto upadhismiü vā kāyaü upasaüharissati cittaü vā uppādessatãti -- n' etaü thānaü vijjatãti. Idam avoca Bhagavā. Attamano Sunakkhatto Licchaviputto Bhagavato bhāsitaü abhinandãti. SUNAKKHATTASUTTAũ PAĨCAMAũ. 106. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Kuråsu viharati. Kammassadhamman nāma Kurånaü nigamo. Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: Bhikkhavo ti. Bhadante ti te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca: Aniccā, bhikkhave, kāmā tucchā musā moghadhammā; māyākatam etaü, bhikkhave, bālalāpanaü. Ye ca diņņhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā, yā ca diņņhadhammikā kāmasa¤¤ā, #<[page 262]># %<262 III. UPARIPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yā ca samparāyikā kāmasa¤¤ā, ubhayam etaü Māradheyyaü, Mārass' esa visayo, Mārass' esa nivāpo, Mārass' esa gocaro. Etth' ete pāpakā akusalā mānasā abhijjhā pi vyāpādā pi sārambhā pi saüvattanti, te ca ariyasāvakassa idhamanusikkhato antarāyāya {sambhavanti}. Tatra bhikkhave ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: Ye ca diņņhadhammikā kāmā ye ca samparāyikā . . . {sambhavanti}. Yannunāhaü vipulena mahaggatena cetasā vihareyyaü abhibhuyya lokaü adhiņņhāya manasā. Vipulena hi me mahaggatena cetasā viharato abhibhuyya lokaü adhiņņhāya manasā, ye pāpakā akusalā mānasā abhijjhā pi vyāpādā pi sārambhā pi, te na bhavissanti, tesaü pahānā aparitta¤ ca me cittaü bhavissati, appamāõaü subhāvitan ti. Tassa evaü paņipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaü pasãdati sampasāde sati, etarahi vā āõa¤jaü samāpajjati, pa¤¤āya vā adhimuccati. Kāyassa bhedā param maraõā ņhānam etaü vijjati yaü taü saüvattanikaü vi¤¤āõaü assa āõa¤jåpagaü. Ayaü, bhikkhave, paņhamā āõa¤jasappāya paņipadā akkhāyati. Puna ca paraü, bhikkhave, ariyasāvako iti patisa¤cikkhati: Ye ca diņņhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā, yā ca diņņhadhammikā kāmasa¤¤ā, yā ca samparāyikā kāmasa¤¤ā, yaü ki¤ci råpaü cattāri ca mahābhåtāni catunna¤ ca mahābhåtānaü upādāya {sabbaü} råpan ti. Tassa evaü paņipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaü pasãdati sampasāde sati etarahi vā āõa¤jaü samāpajjati, pa¤¤āya vā adhimuccati. Kāyassa bhedā param maraõā ņhānam etaü vijjati yaü, taü saüvattanikaü vi¤¤āõaü assa āõa¤jåpagaü. Ayaü, bhikkhave, dutiyā āõa¤jasappāyā paņipadā akkhāyati. #<[page 263]># %< 1. 6. âöAĨJASAPPâYASUTTAũ. (106.) 263>% Puna ca paraü, bhikkhave, ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: Ye ca diņņhadhammikā kāmā ye ca samparāyikā kāmā, yā ca diņņhadhammikā kāmasa¤¤ā, yā ca samparāyikā kāmasa¤¤ā, ye ca diņņhadhammikā råpā ye ca samparāyikā råpā, yā ca {diņņhadhammikā} {råpasa¤¤ā}, yā ca samparāyikā råpā, yā ca diņņhadhammikā råpasa¤¤ā, yā ca samparāyikā råpasa¤¤ā, ubhayam etaü aniccaü. Yad aniccaü taü nālaü abhinandituü, nālaü abhivadituü, nālaü ajjhositun ti. Tassa evaü paņipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaü pasãdati sampasāde sati etarahi vā āõa¤jaü samāpajjati, pa¤¤āya vā adhimuccati. Kāyassa bhedā parammaraõā ņhānam etaü vijjati yaü taü saüvattanikaü vi¤¤āõaü assa āõa¤jåpagaü. Ayaü, bhikkhave, tatiyā āõa¤jasappāyā paņipadā akkhāyati. Puna ca paraü, bhikkhave, ariyasāvako ti paņisa¤cikkhati: Ye ca diņņhadhammikā . . . yā ca sampararāyikā råpasa¤¤ā, yā ca āõa¤jasa¤¤ā, sabbā sa¤¤ā yatth' etā aparisesā nirujjhanti, etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü āki¤ca¤¤āyatanan ti. Tassa evaü paņipaõõassa tabbahulavihārino āyatane cittaü pasãdati sampasāde sati etarahi vā āki¤ca¤¤āyatanaü samāpajjati, pa¤¤āya vā adhimuccati. Kāyassa bhedā param maraõā ņhānam etaü vijjati yaü taü saüvattanikaü vi¤¤āõaü assa āki¤ca¤¤āyatanåpagaü. Ayaü, bhikkhave, paņhamā āki¤ca¤¤āyatanasappāyā paņipadā akkhāyati. Puna ca paraü, bhikkhave, ariyasāvako ara¤¤agato vā rukkhamålagato vā iti paņisa¤cikkhati: {Su¤¤am} idaü attena vā attaniyena vā ti. Tassa evaü paņipaõõassa tabbahulavihārino āyatane cittaü pasãdati sampasāde sati etarahi vā āki¤ca¤¤āyatanaü samāpajjati, pa¤¤āya vā adhimuccati. Kāyassa bhedā param maraõā ņhānaü etaü vijjati yaü taü saüvattanikaü vi¤¤āõaü assa āki¤ca¤¤āyatanåpagaü. Ayaü, bhikkhave, dutiyā āki¤ca¤¤āyatanasappāyā paņipadā akkhāyati. Puna ca paraü, bhikkhave, ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: Nāhaü kvacani, kassaci ki¤canatasmiü, na ca mama kvacani kismi¤ci ki¤canaü na 'tthãti. #<[page 264]># %<264 III. UPARIPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tassa evaü paņipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaü pasãdati sampasāde sati etarahi vā āki¤ca¤¤āyatanaü samāpajjati, pa¤¤āya vā adhimuccati. Kāyassa bhedā param maraõā ņhānaü etaü vijjati yaü taü saüvattanikaü vi¤¤āõaü assa āki¤ca¤¤āyatanåpagaü. Ayaü, bhikkhave, tatiyā āki¤ca¤¤āyatanasappāyā paņipadā akkhāyati. Puna ca paraü, bhikkhave, ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: Ye ca diņņhadhammikā . . . råpasa¤¤ā yā ca āõa¤jasa¤¤ā, yā ca āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ā, sabbā sa¤¤ā yatth' etā aparisesā nirujjhanti, etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanan ti. Tassa evaü paņipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaü pasãdati sampasāde sati etarahi vā nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samāpajjati, pa¤¤āya vā adhimuccati. Kāyassa bhedā param maraõā ņhānaü etaü vijjati yaü taü saüvattanikaü vi¤¤āõaü assa nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanåpagaü. Ayaü, bhikkhave, nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasappāyā paņipadā akkhāyatãti. Evaü vutte āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca: Idha, bhante, bhikkhu evaü paņipanno hoti: No c' assa, no ca me siyā, na bhavissati, na me bhavissati, yad atthi yaü bhåtaü taü pajahāmãti evaü upekhaü paņilabhati. Parinibbāyi nu kho eso, bhante, bhikkhåti? Ap' etth' ekacco, ânanda, bhikkhu parinibbāyeyya. Ap' etth' ekacco bhikkhu na parinibbāyeyyāti. Ko nu kho, bhante, hetu, ko paccayo, yena ap' etth' ekacco bhikkhu parinibbāyeyya, ap' etth' ekacco bhikkhu na parinibbāyeyyāti? Idh', ânanda, bhikkhu evam paņipanno hoti: No c' assa, no ca me siyā, na bhavissati, na me bhavissati, yad atthi yaü bhåtaü taü pajahāmãti evaü upekhaü paņilabhati. #<[page 265]># %< 1. 6. âöAĨJASAPPâYASUTTAũ (106). 265>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ So taü upekhaü abhinandati abhivadati ajjhosāya tiņņhati. Tassa taü upekkhaü abhinandato abhivadato ajjhosāya tiņņhato {tan-nissitaü} hoti vi¤¤āõaü {tad-upādānaü}. Sa-upādāno, ânanda, bhikkhu na parinibbāyatãti. Kahaü pana so, bhante, bhikkhu upādiyamāno upādiyatãti? Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü, ânandāti. Upādānaseņņhaü kira so, bhante, bhikkhu upādiyamāno upādiyatãti. Upādānaseņņhaü so, ânanda, bhikkhu upādiyamāno upādiyati. Upādānaseņņhaü h' etaü, ânanda, yadidaü {nevasa¤¤anāsa¤¤āyatanaü}. Idh', ânanda, bhikkhu evaü paņipanno hoti: No c' assa, no ca me siyā, na bhavissati, na me bhavissati, yad atthi yaü bhåtaü taü pajahāmãti evaü upekhaü paņilabhati. So taü upekhaü nābhinandati, nābhivadati, na ajjhosāya tiņņhati. Tassa taü upekhaü anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiņņhato na {tan-nissitaü} hoti vi¤¤āõaü na {tad-upādānaü}. Anupādāno, ânanda, bhikkhu parinibbāyatãti. Acchariyaü, bhante, abbhutaü, bhante. Nissāya nissāya kira no, bhante, Bhagavatā oghassa nittharaõā akkhātā. Katamo pana, bhante, ariyo vimokho ti? Idh', ânanda, ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: Ye ca diņņhadhammikā kāmā ye ca samparāyikā kāmā, yā ca diņņhadhammikā kāmasa¤¤ā yā ca samparāyikā kāmasa¤¤ā, ye ca diņņhadhammikā råpā ye ca samparāyikā råpā, yā ca diņņha dhammikā råpasa¤¤ā yā ca samparāyikā råpasa¤¤ā, yā ca āõa¤jasa¤¤ā, yā ca āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ā, yā ca nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ā, esa sakkāyo yāvatā sakkāyo etaü amataü yadidaü anupādā cittassa vimokho. Iti kho, ânanda, desitā mayā āõa¤jasappāyā paņipadā, desitā āki¤ca¤¤āyatanasappāyā paņipadā, desitā nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasappāyā paņipadā, desitā nissāya nissāya oghassa nittharaõā, desito ariyo vimokho. Yaü kho, ânanda, Satthārā karaõãyaü sāvakānaü hitesinā anukampakena anukampaü upādāya, kataü vo tam mayā. #<[page 266]># %<266 III. UPARIPAööâSAũ.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Etāni, ânanda, rukkhamålāni, etāni su¤¤āgārāni, Jhāyath', ânanda, mā pamādattha, mā pacchā vippaņisārino ahuvattha. Ayaü vo amhākaü anusāsanãti. Idam avoca Bhagavā. Attamano āyasmā ânando Bhagavato bhāsitaü abhinandãti. âöAĨJASAPPâYASUTTAũ CHAōōHAũ.