Dighanikaya 3

Input by the Sri Lanka Tripitaka Project


[PTS Vol M - 3] [\z M /] [\f III /]
[PTS Page 001] [\q 1/]
[BJT Page 090] [\x 90/]



THIS GRETIL TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!
COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE.

Text converted to Unicode (UTF-8).
(This file is to be used with a UTF-8 font and your browser's VIEW configuration
set to UTF-8.)

description:multibyte sequence:
long a ā
long A Ā
long i ī
long I Ī
long u ū
long U Ū
vocalic r
vocalic R
long vocalic r
vocalic l
vocalic L
long vocalic l
velar n
velar N
palatal n ñ
palatal N Ñ
retroflex t
retroflex T
retroflex d
retroflex D
retroflex n
retroflex N
palatal s ś
palatal S Ś
retroflex s
retroflex S
anusvara
visarga
long e ē
long o ō
l underbar
r underbar
n underbar
k underbar
t underbar

Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order
to facilitate word search.

For a comprehensive list of GRETIL encodings and formats see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf
and
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf

For further information see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm






3.1.7
Gaṇakamoggallāna suttaṃ
Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde.
Atha kho gaṇakamoggallāno brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā
bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ1 vītisāretvā ekamantaṃ
nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho gaṇakamoggallāno brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca:

Seyyathāpi bho gotama, imassa migāramātu pāsādassa dissati anupubbasikkhā
anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā, yadidaṃ yāca pacchimā sopānakaḷebarā2 imesampi hi
bho gotama brāhmaṇānaṃ dissati anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā,
yadidaṃ ajjhene. Imesampi hi bho gotama, issāsānaṃ dissati anupubbasikkhā anupubbakiriyā
anupubbapaṭipadā yadidaṃ issatthe. Ambhākampi hi bho gotama, gaṇakānaṃ
gaṇanajīvānaṃ3 dissati anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā, yadidaṃ
saṅkhāne. Mayaṃ hi bho gotama, antevāsī labhitvā paṭhamaṃ evaṃ gaṇāpema: ekaṃ ekakaṃ,
dve dukā, tīṇī tikā, cattāri catukkā, pañca pañcakā, cha chakkā, satta sattakā, aṭṭha
aṭṭhakā, nava navakā, dasa dasakāti; satampi mayaṃ bho gotama, gaṇāpema. Bhiyyopi
gaṇāpema sakkānu kho bho gotama, imasamimpi dhammavinaye evameva anupubbasikkhā
anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā paññāpetu'nti.
[PTS Page 002] [\q 2/]
Sakkā brāhmaṇa, imasamimpi dhammavinaye anupubbasikkhā anupubbakiriyā
anupubbapaṭipadā paññāpetuṃ. Seyyathāpi brāhmaṇa, dakkho assadamako bhadraṃ
assājānīyaṃ labhitvā paṭhameneva mukhādhāne kāraṇaṃ kāreti. Atha uttariṃ kāraṇaṃ
kāreti. Evameva kho brāhmaṇa, tathāgato purisadammaṃ4 labhitvā paṭhamaṃ evaṃ vineti:
'ehi tvaṃ bhikkhu,sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvutā viharāhi ācāragocarasampanno,
aṇumattesu vajjesu bhayadassāvi samādāya sikkhassu sikkhāpadesu'ti.

Yato kho brāhmaṇa, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati
ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvi samādāya sikkhati sikkhāpadesu.
Tamenaṃ tathāgato uttariṃ vineti: 'ehi tvaṃ bhikkhu, indriyesu guttadvāro hohi, cakkhunā
rūpaṃ disvā mā nimittaggāhī hohi mānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇametaṃ
cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjāhi. Rakkhāhi cakkhundriyaṃ. Cakkhundriye
saṃvaraṃ āpajjāhi. Sotena saddaṃ sutvā mā nimittaggāhī hohi mānubyāñjanaggāhī
yatvādhikaraṇamenaṃ sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjāhi. Rakkhāhi sotindriyaṃ.
Sotindriye saṃvaraṃ āpajjāhi. Ghānena ghandhaṃ ghāyitvā mā nimittaggāhī hohi
mānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā
domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjāhi. Rakkhāhi
ghānindriyaṃ. Ghānindriye saṃvaraṃ āpajjāhi. Jīvhāya rasaṃ sāyitvā mā nimittaggāhī hohi
mānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ jīvhindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā
domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjāhi. Rakkhāhi
jīvhindriyaṃ. Jīvhindriye saṃvaraṃ āpajjāhi. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā mā nimittaggāhī
hohi mānubyañjanaggāhī yatvādhikaraṇamenaṃ kāyindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā
domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjāhi. Rakkhāhi
kāyindriyaṃ. Kāyindriye saṃvaraṃ āpajjāhi. Manasā dhammaṃ viññāya mā nimittaggāhī
hohi mānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ
abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjāhi.
Rakkhāhi manindriyaṃ. Manindriye saṃvaraṃ āpajjihī'ti.

-------------------------
1.Sāraṇīyaṃ-majasaṃ. 3.Gaṇānaṃ gaṇānājīvānaṃ-[PTS.]
2.Pacchimasopānakalebarā-sīmu. 4.Purisadhammaṃ-sīmu.

[BJT Page 092] [\x 92/]

Yato kho brāhmaṇa, bhikkhu indriyesu guttadvāro hoti. Tamenaṃ tathāgato uttariṃ vineti:
'ehi tvaṃ bhikkhu, bhojane mattaññū hohi. Paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāreyyāsi. Neva
davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhusanāya yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā
yāpanāya vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya, iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi,
navañca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsu vihāro cā'ti.

Yato kho [PTS Page 003] [\q 3/] brāhmaṇa, bhikkhu bhojane mattaññū hoti. Tamenaṃ
tathāgato uttariṃ vineti: 'ehi tvaṃ bhikkhu, jāgariyaṃ anuyutto viharāhi, divasaṃ caṅkamena
nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhehi. Rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ caṅkamena
nisajjāya āvaraṇīye hi dhamme hi cittaṃ parisodhehi, rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ dakkhiṇena
passena sīhaseyyaṃ kappeyyāsi pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ
manasikaritvā, rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi
dhammehi cittaṃ parisodhehī'ti.

Yato kho brāhmaṇa, bhikkhu jāgariyaṃ anuyutto hoti tamenaṃ tathāgato uttariṃ vineti 'ehi
tvaṃ bhikkhu, satisampajjaññena samannāgato hohi 'abhikkante paṭikkante sampajānakārī,
ālokite vilokite sampajānakārī, sammiñjite pasārite samapajānakārī,
saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī,
uccārapassāvakamme sampajānakārī, gate ṭhite nisinne sutte jagārite bhāsite tuṇhīgāve
sampajānakārī'ti.

Yato kho brāhmaṇa, bhikkhu satisampajaññena samannāgato hoti. Tamenaṃ tathāgato
uttariṃ vineti: 'ehi tvaṃ bhikkhu, vivittaṃ senāsanaṃ bhaja1 araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ
kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñja'nti. So vivittaṃ senāsanaṃ
bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ
abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ.

So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya
parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, so abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati.
Abhijjhāya cittaṃ parisodheti, byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati
sabbapāṇabhūtahitānukampī. Byāpādapadosā cittaṃ parisodheti thīnamiddhaṃ pahāya
vigata thīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thīnamiddhā cittaṃ parisodheti
uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasantacitto. Uddhaccakukkuccā
cittaṃ parisodheti. Vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati. Akathaṅkathi kusalesu
dhammesu. Vicikicchāya cittaṃ parisodheti.
[PTS Page 004] [\q 4/]

--------------------------
1.Bhajāhi-sīmu,majasaṃ.

[BJT Page 094] [\x 94/]

So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe civicceva kāmehi
vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ1
upasampajja viharati vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso
ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ2 upasampajja
viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena
paṭisaṃvedeti. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti, upekkhako satimā sukhavihārīti. Taṃ tatiyaṃ
jhānaṃ3 upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva
somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ
jhānaṃ4 upasasampajja viharati.

Ye kho te brāhmaṇa, bhikkhū sekhā5 appattamānasā6 anuttaraṃ yogakkhemaṃ
patthayamānā viharanti. Tesu me ayaṃ evarūpī anusāsanī hoti: 'ye pana te bhikkhu
arahanto bīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā
parikkhīṇabhavasaññojanā sammadaññā vimuttā. Tesaṃ ime dhammā
diṭṭhadhammasukhavihārāya ceva saṃvattanti satisampajaññāya cā'ti.

Evaṃ vutte gaṇakamoggallāno brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: 'kinnu kho bhoto
gotamassa sāvakā bhotā gotamena evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā sabbeva
accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādhenti, udāhu ekacce nārādhentī'ti?.

Appekacce kho brāhmaṇa, mama sāvakā mayā evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā
accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādhenti, ekacce nārādhentī'ti.

Ko nu kho bhante, hetu, ko paccayo, yaṃ tiṭṭhateva nibbānaṃ, tiṭṭhati nibbānagāmimaggo,
tiṭṭhati bhavaṃ gotamo samādapetā, atha ca pana bhoto gotamassa sāvakā bhotā gotamena
evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā appekacce accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādhenti,
ekaceva nārādhentī'ti.

Tena hi brāhmaṇa, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya, tathā naṃ
byākareyyāsi. 'Taṃ kiṃ [PTS Page 005] [\q 5/] maññasi brāhmaṇa, kusalo tvaṃ
rājagahagāmissa maggassā'ti?
Evaṃ bho, kusalo ahaṃ rājagahagāmissa maggassā'ti.
Evaṃ bho, kusalo ahaṃ rājagahagāmissa maggassā'ti.
Taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa, idha puriso āgaccheyya rājagahaṃ gantukāmo, so taṃ
upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya: 'icchāmahaṃ bhante, rājagahaṃ gantuṃ, tassa me rājagahassa
maggaṃ upadisāti. Tamenaṃ tvaṃ evaṃ vadeyyāsi: 'ehambho purisa, ayaṃ maggo rājagahaṃ
gacchati, tena muhuttaṃ gaccha, tena muhuttaṃ ganatvā dakkhissasi amukaṃ nāma gāmaṃ,
tena muhuttaṃ gaccha, tena muhuttaṃ ganatvā dakkhissasi amukaṃ nāma nigamaṃ, tena
muhuttaṃ gaccha, tena muhuttaṃ gantvā dakkhissasi rājagahassa ārāmarāmaṇeyyakaṃ
vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyaka'nti. So tayā evaṃ
ovadiyamāno evaṃ anusāsiyamāno ummaggaṃ gahetvā pacchāmukho gaccheyya.

-------------------------
1.Paṭhamajjhānaṃ-sīmu,[PTS. 2.]Dutiyajjhānaṃ-sīmu,[PTS.]
3.Tatiyajjhānaṃ-sīmu,[PTS. 4.]Catutthajjhānaṃ-sīmu,[PTS.]
5.Sekkhā-sīmu,majasaṃ. 6.Apattamānasā-sīmu,majasaṃ.

[BJT Page 096] [\x 96/]

Atha dutiyo puriso āgaccheyyarājagahaṃ gantukāmo. So taṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya:
'icchāmahaṃ bhante, rājagahaṃ gantuṃ. Tassa me rājagahassa maggaṃ upadisā'ti. Tamenaṃ
tvaṃ evaṃ vadeyyāsi: ehambho purisa, ayaṃ maggo rājagahaṃ gacchati, tena muhuttaṃ
gaccha, tena muhuttaṃ gantavā dakkhissasi amukaṃ nāma gāmaṃ, tena muhuttaṃ gaccha,
tena muhuttaṃ gantvā dakkhissasi amukaṃ nāma nigamaṃ, tena muhuttaṃ gaccha, tena
muhuttaṃ gantvā dakkhissasi rājagahassa ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ
bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyaka'nti. So tayā evaṃ ovadiyamāno evaṃ
anusāsiyamāno sotthinā rājagahaṃ gaccheyya.
[PTS Page 006] [\q 6/]
Ko nu kho brāhmaṇa, hetu, ko paccayo, yaṃ tiṭṭhateva rājagahaṃ tiṭṭhati rājagahagāmī
maggo, tiṭṭhati tvaṃ samādapetā. Atha ca pana tayā evaṃ ovadiyamāno evaṃ
anusāsiyamāno eko puriso ummaggaṃ gahetvā pacchāmukho gaccheyya. Eko sotthinā
rājagahaṃ gaccheyyā'ti?
Ettha kyāhaṃ bho gotama karomi, maggakkhāyīhaṃ bho gotamā'ti.

Evameva kho brāhmaṇa, tiṭṭhateva nibbānaṃ, tiṭṭhati nibbānagāmimaggo, tiṭṭhāmahaṃ
samādapetā, atha ca pana mama sāvakā mayā evaṃ ovadiyamānā evaṃ anusāsiyamānā
appekacce accantaniṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādhenti, ekacce nārādhenti. Ettha kyāhaṃ brāhmaṇa,
karomi? Maggakkhāyīhaṃ, brāhmaṇa, tathāgato'ti.

Evaṃ vutte gaṇakamoggallāno brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: 'yeme bho gotama,
puggalā assaddhā jīvikatthā1 agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā saṭhā māyāvino keṭubhino2
uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā indriyesu aguttadvārā bhojane amattaññuno
jāgariyaṃ ananuyuttā sāmaññe anapekkhavanto3 sikkhāya na tibbagāravā bāhulikā4
sāthalikā okkamane pubbaṅgamā paviveke nikkhittadhurā kusītā hīnaviriyā muṭṭhassatino
asampajānā asamāhitā vibbhantacittā duppaññā eḷamugā, na tehi bhavaṃ gotamo saddhiṃ
saṃvasati.

Ye paname kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā asaṭhā amāyāvino akeṭubhino
anuddhatā anunnaḷā acapalā amukharā avikiṇṇavācā indriyesu guttadvārā bhojane
mattaññuno jāgariyaṃ anuyuttā sāmaññe apekkhavanto sikkhāya tibbagāravā na bāhulikā na
sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaṅgamā āraddhaviriyā pahitattā
upaṭṭhitasatino sampajānā samāhitā ekaggacittā paññavanto5 aneḷamūgā, tehi bhavaṃ
gotamo saddhiṃ saṃvasati.

--------------------------
1.Jīvikatthā na saddhā-majasaṃ. 2.Ketabino-majasaṃ
3.Anapekhavanto-[PTS. 4.]Bāhullikā-syā.
5.Paññāvanto-sīmu.

[BJT Page 098] [\x 98/]

Seyyathāpi bho gotama, ye keci mūlagandhā, kālānusārikaṃ1 tesaṃ aggamakkhāyati. Ye keci
sāragandhā, lohitacandanaṃ tesaṃ aggamakkhāyati. Ye keci pupphagandhā, [PTS Page 007]
[\q 7/] vassikaṃ tesaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho bhoto gotamassa ovādo
paramajjadhammesu.

'Abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama, nikkujjitaṃ vā
ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷahassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā
telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti evamevaṃ bhotā gotamena
anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi
dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge
pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.

Gaṇaka moggallāna suttaṃ sattamaṃ.

-------------------------
1.Kālānusāri-sīmu,majasaṃ.

[BJT Page 100] [\x 100/]

3.1.8

Gopakamoggallāna suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe
aciraparinibbute bhagavati. Tena kho pana samayena rājā māgadho ajātasattu vedehiputto
rājagahaṃ paṭisaṅkhārāpeti rañño pajjotassa āsaṅkamāno. Atha kho āyasmā ānando
pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi.

Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: 'atippago kho tāva rājagahaṃ1 piṇḍāya carituṃ,
yannunāhaṃ yena gopakamoggallānassa brāhmaṇassa tammanto, yena gopakamoggallāno
brāhmaṇo, tenupasaṅkameyya'nti. Atha kho āyasmā ānando yena gopakamoggallānassa
brāhmaṇassa kammanto, yena gopakamoggallāno brāhmaṇo, tenupasaṅkami. Addasā kho
gopakamoggallāno brāhmaṇo āyasmantaṃ ānandaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna
āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca:
'Etu kho bhavaṃ ānando, svāgataṃ bhoto ānandassa, cirassaṃ kho bhavaṃ ānando imaṃ
pariyāyamkāsi yadidaṃ idhāgamanāya. Nisīdatu bhavaṃ ānando, idamāsanaṃ paññatta'nti.
Nisīdi kho āyasmā ānando paññatte āsane. Gopakamoggallānopi [PTS Page 008] [\q 8/]
kho brāhmaṇo aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno
kho gopakamoggallāno brāhmaṇo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca:

Atthi nu kho bho ānanda2, ekabhikkhūpi tehi dhammehi sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ
samannāgato, yehi dhammehi samannāgato so bhavaṃ gotamo ahosi arahaṃ
sammāsambuddho'ti.

Natthi kho brāhmaṇa, ekabhikkhūpi tehi dhammehi sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ
samannāgato, yehi dhammehi samannāgato so bhagavā ahosi arahaṃ sammāsambuddho. So
hi brāhmaṇa, bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā
anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññu maggavidū maggakovido. Maggānugā ca pana
etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā'ti.

--------------------------
1.Rājagahe-sīmu,majasaṃ,syā.
2.Atthi kho ānanda-[PTS.]

[BJT Page 102] [\x 102/]

Ayañca hidaṃ āyasmato ānandassa gopakamoggallānena brāhmaṇena saddhiṃ antarākathā
vippakatā hoti1. Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto rājagahe kammante
anusaññāyamāno yena gopakamoggallānassa brāhmaṇassa kammanto yena āyasmā ānando
tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ
kathaṃ sārāṇīyaṃ2 vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho vassakāro
brāhmaṇo magadhamahāmatto āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: kāyanuttha bho ānanda3,
etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarā kathā vippakatā'ti?

Idha maṃ brāhmaṇa, gopakamoggallāno brāhmaṇo evamāha: 'atthi nu kho bho ānanda,
ekabhikkhūpi tehi dhammehi sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ samannāgato, yehi
dhammehi samannāgato so bhavaṃ gotamo ahosi arahaṃ sammāsambuddho'ti. Evaṃ vutte
ahaṃ brāhmaṇa, gopakamoggallānaṃ brāhmaṇaṃ etadavocaṃ: 'natthi kho brāhmaṇa,
ekabhikkhūpi tehi dhammehi sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ samannāgato, yehi
dhammehi samannāgato so bhagavā ahosi arahaṃ sammāsambuddho so hi brāhmaṇa,
bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā, [PTS Page 009] [\q 9/] asañjātassa
maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññu maggavidū maggakovido,
maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā'ti. Ayaṃ kho no
brāhmaṇa, gopakamoggallānena brāhmaṇena saddhiṃ antarā kathā vippakatā. Atha tvaṃ
anuppatto'ti.

Atthi nu kho bho ānanda, ekabhikkhūpi tena bhotā gotamena ṭhapito: ayaṃ vo
mamaccayena paṭisaraṇaṃ bhavissatī'ti yaṃ tumhe etarahi paṭidhāveyyāthāti4?
Natthi kho brāhmaṇa, ekabhikkhūpi tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena ṭhapito: 'ayaṃ vo mamaccayena paṭisaraṇaṃ bhavissatī'ti yaṃ mayaṃ
etarahi paṭidhāveyyāmā'ti.

Atthi pana kho bho ānanda, ekabhikkhūpi saṅghena sammato sambahulehi therehi
bhikkhūhi ṭhapito: 'ayaṃ no bhagavato accayena paṭisaraṇaṃ bhavissatī'ti, yaṃ tumhe
etarahi paṭidhāveyyāthā'ti4?

Natthi kho brāhmaṇa, ekabhikkhūpi saṅghena sammato sambahulehi therehi bhikkhuhi
ṭhapito, ayaṃ no bhagavato accayena paṭisaraṇaṃ bhavissatī'ti, yaṃ mayaṃ etarahi
paṭidhāveyyāmā'ti4.

Evaṃ appaṭisaraṇe ca pana bho ānanda, ko hetu sāmaggiyā'ti?

Na kho mayaṃ brāhmaṇa, appaṭisaraṇā, sappaṭisaraṇā mayaṃ brāhmaṇa
dhammapaṭisaraṇā'ti.

--------------------------
1.Vippakathā ahosi-sīmu,majasaṃ,syā.
2.Sāraṇīyaṃ-sīmu,majasaṃ. 4.Paṭipādeyyāthāti-majasaṃ
3.Kāyanuttha ānanda-[PTS.]

[BJT Page 104] [\x 104/]

'Atthi nu kho bho ānanda, ekabhikkhūpi tena bhotā gotamena ṭhapito: 'ayaṃ vo
mamaccayena paṭisaraṇaṃ bhavissatī'ti yaṃ tumhe etarahi paṭidhāveyyāthā'ti. Iti puṭṭho
samāno: 'natthi kho brāhmaṇa, ekabhikkhūpi tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena ṭhapito: 'ayaṃ vo mamaccayena paṭisaraṇaṃ bhavissatī'ti yaṃ mayaṃ
etarahi paṭidhāveyyāmā'ti vadesi. 'Atthi pana bho ānanda, ekabhikkhūpi saṅghena sammato
sambahulehi therehi [PTS Page 010] [\q 10/] bhikkhūhi ṭhapito: ayaṃ no bhagavato
accayena paṭisaraṇaṃ bhavissatī'ti yaṃ tumhe etarahi paṭidhāveyyāthā'ti. Iti puṭṭho
samāno: 'natthi kho brāhmaṇa, ekabhikkhūpi saṅghena sammato sambahulehi therehi
bhikkhuhi ṭhapito: 'ayaṃ no bhagavato accayena paṭisaraṇaṃ bhavissatī'ti yaṃ mayaṃ
etarahi paṭidhāveyyāmā'ti vadesi. 'Evaṃ appaṭisaraṇe ca pana bho ānanda, ko hetu
sāmaggiyā'ti. Iti puṭṭho samāno: "na kho mayaṃ brāhmaṇa, appaṭisaraṇā sappaṭisaraṇā
mayaṃ brāhmaṇa, dhammapaṭisaraṇā'ti vadesi. Imassa pana bho ānanda, bhāsitassa kathaṃ
attho daṭṭhabbo'ti?

Atthi kho brāhmaṇa, tena bhagavā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena bhikkhūnaṃ
sikkhāpadaṃ paññattaṃ, pātimokkhaṃ uddiṭṭhaṃ. Te mayaṃ tadahuposathe yāvatikā ekaṃ
gāmakkhettaṃ upanissāya viharāma. Te sabbe ekajjhaṃ sannipatāma, sannipatitvā yassa taṃ
pavattati. Taṃ ajjhasāma. Tasmiṃ ce bhaññamāne hoti bhikkhussa āpatti, hoti vītikkamo, taṃ
mayaṃ yathādhammaṃ yathānusiṭṭhaṃ kāremā'ti.

Na kira no bhavanto kārenti. Dhammo no kāretīti.

Atthi nu kho bho ānanda, ekabhikkhūpi yaṃ tumhe etarahi sakkarotha, garukarotha1,
mānetha, pūjetha, sakkatvā garukatvā upanissāya viharathā'ti?

'Natthi kho brāhmaṇa, ekabhikkhūpi yaṃ mayaṃ etarahi sakkaroma, garukaroma, mānema,
pūjema, sakkatvā garukatvā upanissāya viharāmā'ti.
'Atthi nu kho bho ānanda, ekabhikkhūpi tena bhotā gotamena ṭhapito: 'ayaṃ vo
mamaccayena paṭisaraṇaṃ bhavissatīti yaṃ tumhe etarahi paṭidhāveyyāthā'ti. Iti puṭṭho
samāno: 'natthi kho brāhmaṇa, ekabhikkhūpi tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena ṭhapito: 'ayaṃ vo mamaccayena paṭisaraṇaṃ bhavissatī'ti yaṃ mayaṃ
etarahi paṭidhāveyyāmā'ti vadesi. 'Atthi pana bho ānanda, eka bhikkhūpi saṅghena sammato
sambahulehi therehi bhikkhūhi ṭhapito:

--------------------------
1.Garuṃkarothā-sīmu,majasaṃ.

[BJT Page 106] [\x 106/]

'Ayaṃ no bhagavato accayena paṭisaraṇaṃ bhavissatī'ti yaṃ tumhe etarahi
paṭidhāveyyāthāti. [PTS Page 011] [\q 11/] iti puṭṭho samāno: 'natthi kho brāhmaṇa,
ekabhikkhūpi saṅghena sammato sambahulehi therehi bhikkhuhi ṭhapito: ayaṃ no
bhagavato accayena paṭisaraṇaṃ bhavissatī'ti, yaṃ mayaṃ etarahi paṭidhāveyyāmā'ti vadesi.
Atthi nu kho bho ānanda, ekabhikkhūpi yaṃ tumhe etarahi sakkarotha. Garukarotha,
mānetha, pūjetha, sakkatvā garukatvā upanissāya viharathā'ti iti puṭṭho samāno: 'natthi kho
brāhmaṇa, ekabhikkhūpi yaṃ mayaṃ etarahi sakkaroma garukaroma mānema pūjema.
Sakkatvā garukatvā upanissāya viharāmā'ti vadesi. Imassa pana bho ānanda, bhāsitassa
kathaṃ attho daṭṭhabboti.
Atthi kho brāhmaṇa, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa
pasādanīyā dhammā akkhātā, yasmiṃ no ime dhammā saṃvijjanti. Taṃ mayaṃ etarahi
sakkaroma garukaroma mānema pūjema. Sakkatvā garukatvā upanissāya viharāma. Katame
dasa:

Idha brāhmaṇa, bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati
ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu.
Bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā
pariyosānakalyāṇā sātthā sabyañjanā1 kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ
abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahusutā honti, dhatā2 vacasā parivitā
manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā.

Santuṭṭho hoti itarītarehi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi.

Catuṇṇaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī hoti
akicchalābhī akasiralābhī.

Akenavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti: ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko
hoti, āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati
seyyathāpi ākāse. Paṭhaviyāpi ummujjanimmujjaṃ3 karoti seyyathāpi udake. Udakepi
abhijjamāne4 gacchati seyyathāpi paṭhaviyaṃ. Ākāsepi [PTS Page 012] [\q 12/]
pallaṅkena caṅkamati5 seyyathāpi pakkhī sakuṇo. Imepi candimasuriye evaṃ mahiddhike
evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasati, parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti.

-------------------------
1.Sātthaṃ sabyañjanaṃ-sīmu,majasaṃ,[PTS.]
2.Dhātā-sīmu,majasaṃ. 4.Abhejjamāno-sī
3.Nimmujjaṃ-[PTS. 5.]Kamati-majasaṃ.

[BJT Page 108] [\x 108/]

Dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusakāya1 ubho sadde suṇāti dibbe ca
manuse ca ye dūre santike ca.

Parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti: sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti
pajānāti. Vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānāti. Sadosaṃ vā cittaṃ sadosaṃ cittanti
pajānāti. Vītadosaṃ vā cittaṃ vītadosaṃ cittanti pajānāti. Samohaṃ vā cittaṃ samohaṃ cittanti
pajānāti. Vītamohaṃ vā cittaṃ vītamohaṃ cittanti pajānāti. Saṅkhittaṃ vā cittaṃ saṅkhittaṃ
cittanti pajānāti. Vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānāti. Mahaggataṃ vā cittaṃ
mahaggataṃ cittanti pajānāti. Amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ cittanti pajānāti sauttaraṃ
vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānāti. Anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ cittanti pajānāti.
Samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānāti. Asamāhitaṃ vā cittaṃ asamāhitaṃ cittanti
pajānāti. Vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānāti. Avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ
cittanti pajānāti.

Anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo
catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo
paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe
anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo evaṅgotto
evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto
amutra udapādiṃ2, tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃ vaṇṇo evamāhāro
evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno'ti, iti sākāraṃ
sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati.

Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne
hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti.

Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā
sacchikatvā upasampajja viharati.

Ime kho brāhmaṇa, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dasa
pasādanīyā dhammā akkhātā. Yasmiṃ no ime dhammā saṃvijjanti, taṃ mayaṃ etarahi
sakkaroma garukaroma3 mānema pūjema, sakkatvā garukatvā upanissāya viharāmāti. [PTS
Page 013] [\q 13/]

-------------------------
1.Atikkanta mānusikāya-[PTS.]
2.Upapādiṃ-sīmu.
3.Garuṃkaroma-sīmu,majasaṃ.

[BJT Page 110] [\x 110/]

Evaṃ vutte vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto upanandaṃ senāpatiṃ āmantesi. Taṃ
kiṃ maññasi bhavaṃ senāpati1, yadime evaṃ bhonto2 sakkātabbaṃ sakkaronti, garukātabbaṃ
garukaronti. Mānetabbaṃ mānenti, pūjetabbaṃ pūjenti. Tagghime bhonto sakkātabbaṃ
sakkaronti, garukātabbaṃ garukaronti, mānetabbaṃ mānenti, pūjetabbaṃ pūjenti. Imañca hi
te bhonto na sakkareyyuṃ, na garukareyyuṃ, na māneyyuṃ, na pūjeyyuṃ, atha kiñcarahi te
bhonto sakkareyyuṃ, garukareyyuṃ, māneyyuṃ, pūjeyyuṃ, sakkatvā garukatvā upanissāya
vihareyyunti.
Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: 'kahaṃ
pana bhavaṃ ānando etarahi viharatī'ti.

Veluvane kho ahaṃ brāhmaṇa etarahi viharāmīti.

Kacci pana bho ānanda, veluvanaṃ ramaṇīyañceva appasaddañca appanigghosañca
vijanavātaṃ manussarāhaseyyakaṃ3 paṭisallānasāruppanti.

Taggha brāhmaṇa, veluvanaṃ ramaṇīyañceva appasaddañca appanigghosañca vijanavātaṃ
manussarāhaseyyakaṃ paṭisallānasāruppaṃ yathā taṃ tumhādisehi rakkhakehi gopakehīti.
Taggha bho ānanda, veluvanaṃ ramaṇīyañceva appasaddañca appanigghosañca vijanavātaṃ
manussarāhaseyyakaṃ paṭisallānasāruppaṃ yathā taṃ bhavantehi jhānasīlīhi. Jhāyino ceva
bhavanto jhānasilinoca.

Ekamidāhaṃ bho ānanda, samayaṃ so bhavaṃ gotamo vesāliyaṃ viharati mahāvane
kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho ahaṃ4 bho ānanda, yena mahāvanaṃ kūṭāgārasālā, yena so
bhavaṃ gotamo, tenupasaṅkamiṃ. Tatra ca pana so bhavaṃ gotamo anekapariyāyena
jhānakathaṃ kathesi. Jhāyī ceva so bhavaṃ gotamo ahosi jhānasīlī ca sabbañca pana so
bhavaṃ gotamo jhānaṃ vaṇṇesīti.

Na kho5 brāhmaṇa, so bhagavā sabbaṃ jhānaṃ vaṇṇesi. Nāpi so bhagavā sabbaṃ jhānaṃ na
vaṇṇesīti.

-------------------------
1.Evaṃ senāpati-syā,[PTS.]
2.Yadime bhoto-majasaṃ,[PTS.]
3.Manussarāhasseyyakaṃ-majasaṃ.
4.Atha khavāhaṃ-majasaṃ.
5.Na ca kho-majasaṃ.
6.Napi-majasaṃ.

[BJT Page 112] [\x 112/]

Kathaṃrūpañca [PTS Page 014] [\q 14/] brāhmaṇa, so bhagavā jhānaṃ na vaṇṇesi. Idha
brāhmaṇa, ekacco kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena. Uppannassa
ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. So kāmarāgaṃyeva antaraṃ karitvā
jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati. Byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati
byapādaparetena. Uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. So
byāpādaṃyeva antaraṃ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati.
Thīnamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thīnamiddhaparetena. Uppannassa ca
thīnamiddhassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. So thīnamiddhaṃyeva antaraṃ karitvā
jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati. Uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati
uddhaccakukkuccaparetena. Uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ
nappajānāti.So uddhaccakukkuccaṃyeva antaraṃ karitvā jhāyati pajjhāyati nijjhāyati
apajjhāyati. Vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena. Uppannāya ca
vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti so vicikicchaṃyeva antaraṃ karitvā jhāyati
pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati. Evarūpaṃ kho brāhmaṇa, so bhagavā jhānaṃ na vaṇṇesi.

Kathaṃ rūpañca brāhmaṇa, so bhagavā jhānaṃ vaṇṇesi. Idha brāhmaṇa, bhikkhu vivicceva
kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ
jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso
ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja
viharati. Pitiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena
paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārī'ti taṃ tatiyaṃ jhānaṃ
upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva
somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ
jhānaṃ upasampajja viharati. Evarūpaṃ kho brāhmaṇa so bhagavā jhānaṃ vaṇṇesīti.

Gārayhaṃ kira bho ānanda, so bhavaṃ gotamo jhānaṃ garahi. Pāsaṃsaṃ pasaṃsi. Handa
ca'dāni mayaṃ bho ānanda gacchāma bahukiccā mayaṃ bahukaraṇiyāti.

Yassadāni tvaṃ brāhmaṇa kālaṃ maññasīti.
[PTS Page 015] [\q 15/]
Atha kho vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto āyasmato ānandassa bhāsitaṃ
abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

Atha kho gopakamoggallano brāhmaṇo acīrapakkante vassakāre brāhmaṇe
magadhamahāmatte āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: 'yaṃ no mayaṃ bhavantaṃ ānandaṃ
apucchimha1 taṃ no bhavaṃ ānando na byākāsīti.

--------------------------
1.Apucchimho - machasaṃ.

[BJT Page 114] [\x 114/]

Api nu te1 brāhmaṇa, avocumha: natthi kho brāhmaṇa ekabhikkhūpi tehi dhammehi
sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ samannāgato, yehi dhammehi samannāgato so bhagavā
ahosi arahaṃ samāsambuddho. So hi brāhmaṇa, bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā,
asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññu maggavidu
maggakovido maggānugā ca pana etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatāti.

Gopakamoggallānasuttaṃ aṭṭhamaṃ.

--------------------------
1.Na nu te - sīmu, machasaṃ

[BJT Page 116] [\x 116/]

3.1.9

Mahāpuṇṇama suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde,
tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe paṇṇarase puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā
bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti.

Atha kho aññataro bhikkhu uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena bhagavā tenañjaliṃ
paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca: 'puccheyyāhaṃ bhante, bhagavantaṃ kiñcideva desaṃ
sace me bhagavā okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā'ti.

Tena hi tvaṃ bhikkhu sake āsane nisīditvā puccha yadākaṅkhasiti.

Atha kho so bhikkhu sake āsane nisīditvā bhagavantaṃ etadavoca:

'Ime nu kho bhante, pañcupādānakkhandhā, [PTS Page 016] [\q 16/] seyyathīdaṃ:
rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho
saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho'ti.

Ime kho bhikkhu, pañcupādānakkhandhā, seyyathīdaṃ: 'rūpūpādānakkhandho
vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho
viññāṇūpādānakkhandho'ti.

Sādhu bhanteti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā bhagavantaṃ
uttariṃ pañhaṃ pucchi.

'Ime pana bhante pañcupādānakkhandhā kimmūlakā'ti?

'Ime kho bhikkhu, pañcupādānakkhandhā chandamūlakā'ti.

Taṃyeva nu kho bhante, upādānaṃ te pañcupādānakkhandhā udāhu aññatra
pañcupādānakkhandhehi upādānaṃ'ti?

Na kho bhikkhu, taṃ yeva upādānaṃ te pañcupādānakkhandhā nāpi1 aññatra
pañcupādānakkhandhehi upādānaṃ. Yo kho bhikkhu, pañcupādānakkhandhesu chandarāgo,
taṃ tattha upādānanti.

Siyā pana bhante, pañcasu upādānakkhandhesu chandarāgavemattatāti?

--------------------------
1.Napi-[PTS.]

[BJT Page 118] [\x 118/]

Siyā bhikkhūti bhagavā avoca. Idha bhikkhu, ekaccassa evaṃ hoti. Evaṃrūpo siyaṃ
anāgatamaddhānaṃ, evaṃvedano siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃsañño siyaṃ
anāgatamaddhānaṃ, evaṃsaṅkhāro siyaṃ anāgatamaddhānaṃ, evaṃviññāṇo siyaṃ
anāgatamaddhānanti. Evaṃ kho bhikkhu, siyā pañcasu upādānakkhandhesu
chandarāgavemattatāti.

Kittāvatā pana bhante, khandhānaṃ khandhādhivacanaṃ hotīti?

Yaṃ kiñci bhikkhu rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā
sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santine vā, ayaṃ rūpakkhandho. [PTS Page
017] [\q 17/] yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikā
vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā yā dūre santike vā, ayaṃ vedanākkhandho. Yā kāci saññā
atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā
yā dūre santike vā, ayaṃ saññākkhandho. Ye keci saṅkhārā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ
vā bahiddhā vā oḷārikā vā sukhumā vā hīnā vā paṇītā vā ye dūre santike vā, ayaṃ
saṅkhārakkhandho. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā
oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, ayaṃ
viññāṇakkhandho. Ettāvatā kho bhikkhu, khandhānaṃ khandhādhivacanaṃ hotī'ti.

Ko nu kho bhante, hetu ko paccayo rūpakkhandhassa paññā panāya, ko hetu ko paccayo
vedanākkhandhassa paññāpanāya, ko hetu ko paccayo saññākkhandhassa paññāpanāya, ko
hetu ko paccayo saṅkhārakkhandhassa paññāpanāya, ko hetu ko paccayo
viññāṇakkhandhassa paññāpanāyāti?

Cattāro kho bhikkhu, mahābhūtā hetu cattāro mahābhūtā paccayo rūpakkhandhassa
paññāpanāya, phasso hetu phasso paccayo vedanakkhandhassa paññāpanāya, phasso hetu
phasso paccayo saññākkhandhassa paññāpanāya, phasso hetu phasso paccayo
saṅkhārakkhandhassa paññāpanāya, nāmarūpaṃ kho bhikkhu, hetu nāma rūpaṃ paccayo
viññāṇakkhandhassa paññāpanāyāti.

Kathaṃ pana bhante, sakkāyadiṭṭhi hotīti?

Idha bhikkhu , assutvā puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido
ariyadhamme avinīto, sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido
sappurisadhamma avinīto, rūpaṃ attato samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā
rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Vedanaṃ attato samanupassati, vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani
vā vedanaṃ, vedanāya vā attānaṃ. Saññaṃ attato samanupassati, saññāvantaṃ vā attānaṃ,
attani vā saññaṃ, saññāya vā attānaṃ. Saṅkhāre attato samanupassati, saṅkhāravantaṃ vā
attānaṃ, attani vā saṅkhāre, saṅkhāresu vā attānaṃ. Viññāṇaṃ attato samanupassati,
viññāṇavantaṃ vā attānaṃ. Viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavattaṃ vā attānaṃ [PTS
Page 018] [\q 18/] attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Evaṃ kho bhikkhu,
sakkāyadiṭṭhi hotīti.

[BJT Page 120] [\x 120/]

Kathaṃ pana bhante, sakkāyadiṭṭhi na hotīti?

Idha bhikkhu, sutavā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme
suvinīto, sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto,
na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ, nāttani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā
attānaṃ. Na vedanaṃ attato samanupassati, na vedanāvantaṃ vā attānaṃ, nāttani vā vedanaṃ,
na vedanāya vā attānaṃ. Na saññaṃ attato samanupassati, na saññāvantaṃ vā attānaṃ,
nāttani vā saññaṃ, na saññāya vā attānaṃ. Na saṅkhāre attato samanupassati, na
saṅkhāravantaṃ vā attānaṃ, nāttani vā saṅkhāre, na saṅkhāresu vā attānaṃ. Na viññāṇaṃ
attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, nāttani vā viññāṇaṃ na viññāṇasmiṃ
vā attānaṃ. Evaṃ kho bhikkhu, sakkāyadiṭṭhi na hotīti.


Ko nu kho bhante rūpe assādo ko ādīnavo kiṃ nissaraṇaṃ. Ko vedanāya assādo ko ādīnavo
kiṃ nissaraṇaṃ. Ko saññāya assādo ko ādīnavo kiṃ nissaraṇaṃ. Ko saṅkhāresu assādo ko
ādīnavo kiṃ nissaraṇaṃ. Ko viññāṇe assādo ko ādīnavo kiṃ nissaraṇanti.

Yaṃ kho bhikkhu, rūpaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ rūpe assādo, yaṃ rūpaṃ
aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ ayaṃ rūpe ādīnavo, yo rūpe chandarāgavinayo
chandarāgappahānaṃ idaṃ rūpe nissaraṇaṃ. Yaṃ kho bhikkhu, vedanaṃ paṭicca uppajjati
sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ vedanaṃ assādo, yaṃ vedanaṃ aniccaṃ dukkhaṃ
vipariṇāmadhammaṃ ayaṃ vedanā ādīnavo, yo vedano chandarāgavinayo
chandarāgappahānaṃ idaṃ vedano nissaraṇaṃ. Yaṃ kho bhikkhu, saññaṃ paṭicca uppajjati
sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ saññaṃ assādo, yaṃ yaṃ saññaṃ aniccaṃ dukkhaṃ
vipariṇāmadhammaṃ ayaṃ saññaṃ ādīnavo, yo sañño chandarāgavinayo
chandarāgappahānaṃ idaṃ sañño nissaraṇaṃ. Yaṃ kho bhikkhu, saṅkhāre paṭicca uppajjati
sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ saṅkhāre assādo, yaṃ saṅkhāraṃ aniccaṃ dukkhaṃ
viparināmadhammaṃ ayaṃ saṅkhāro ādīnavo, yo saṅkhāre chandarāgavinayo
chandarāgappahānaṃ idaṃ saṅkhāre nissaraṇanti. Yaṃ kho bhikkhu, viññāṇaṃ paṭicca
uppajjati sukhaṃ somanassaṃ ayaṃ viññāṇe assādo, yaṃ viññāṇaṃ aniccaṃ dukkhaṃ
vipariṇāmadhammaṃ ayaṃ viññāṇe ādīnavo, yo viññāṇe chandarāgavinayo
chandarāgappahānaṃ idaṃ viññāṇe nissaraṇanti.

Kathaṃ pana bhante, jānato kathaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca
sabbanimittesu ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā na hontīti?

Yaṃ kiñci bhikkhu, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā
sukhumaṃ vā hīnaṃ [PTS Page 019] [\q 19/] vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā,
'sabbaṃ rūpaṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ
sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannā ajjhattaṃ vā bahiddhā vā
oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, 'sabbaṃ vedanaṃ netaṃ
mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yā
kāci saññā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā
hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, 'sabbaṃ saññaṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na
meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Ye keci saṅkhārā
atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahaddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā
paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, 'sabbaṃ saṅkhāraṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na meso
attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ
atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā
paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, 'sabbaṃ viññāṇaṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na meso
attā'ti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Evaṃ kho bhikkhu jānato evaṃ
passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu
ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā1na hontī'ti.

-------------------------
1.Ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā-sīmu,majasaṃ,syā,[PTS.]

[BJT Page 122] [\x 122/]

Atha kho, aññatarassa bhikkhuno evaṃ cetaso parivitakko udapādi: 'iti kira bho, rūpaṃ
anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṃ anattā1 anattakatāni
kammāni kamattānaṃ phusissantīti.

Atha kho bhagavā tassa bhikkhuno cetasā coto parivitakkamaññāya bhikkhū āmantesi:
ṭhānaṃ kho panetaṃ bhikkhave, vijjati yaṃ idhekacco moghapuriso avidvā avijjāgato
taṇhādhipateyyena cetasā satthusāsanaṃ atidhāvitabbaṃ maññeyya: 'iti kira bho rūpaṃ
anattā, vedanā anattā, saññā anattā, saṅkhārā anattā, viññāṇaṃ anattā anattakatāni kammāni
kamattānaṃ phusissantī'ti. Paṭicca vinītā2 kho me tumhe bhikkhave, tatra tatra dhammesu3
taṃ kimmaññatha bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?
Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ

'Etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā'ti?

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃmaññatha bhikkhave, vedanā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante.
[PTS Page 020] [\q 20/]
Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ

'Etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā'ti?

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃmaññatha bhikkhave, saññā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ

'Etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā'ti?

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃmaññatha bhikkhave, saṅkhārā niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ

'Etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā'ti?

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃmaññatha bhikkhave, viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti?

Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti?

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ

'Etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā'ti?

No hetaṃ bhante.

Tasmātiha bhikkhave, yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā
oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, 'sabbaṃ rūpaṃ netaṃ
mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Yā kāci vedanā atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ
vā hīnaṃ vi paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, 'sabbaṃ vedanā netaṃ mama, nesohamasmi, na
meso attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yā kāci saññā
atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā
paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, 'sabbaṃ saññā netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti
evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Ye keci saṅkhārā
atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā
paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā,'sabbaṃ saṅkhāraṃ netaṃ mama, nosohamasmi, na meso
attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Yaṃ kiñci viññāṇaṃ
atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā
paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na meso
attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.

--------------------------
1.Viññāṇaṃ anattaṃ-sīmu.
2.Paṭivinītā-sīmu,majasaṃ.
Paṭipucchāvinītā-syā.
3.Tatra tatra tesu tesu dhammesu sīmu,[PTS.]

[BJT Page 124] [\x 124/]

Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmiṃ nibbindati, vedanāyapi nibbindati,
saññāyapi nibbindati, saṅkhāresupi nibbindati, viññāṇasmimpi nibbindati, nibbindaṃ
virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti, vusitaṃ
brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā'ti pajānātīti.

Idamoca bhagavā attamanā te bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Imasmiṃ kho pana1 veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne saṭṭhimattānaṃ bhikkhūnaṃ anupādāya
āsavehi cittāni vimucciṃsūti.

Mahāpuṇṇama suttaṃ navamaṃ.

------------------------
1.Imasmiṃ ca pana-majasaṃ,syā.

[BJT Page 126] [\x 126/]

3.1.10

Cūḷapuṇṇama suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātu pāsāde.
Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe paṇṇarase puṇṇāya [PTS Page 021] [\q
21/] puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṅghassaparivuto abbhokāse nisinno hoti. Atha kho
bhagavā tuṇhībhūtaṃ tuṇhī bhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā bhikkhū āmantesi:

Jāneyya nu kho bhikkhave, asappuriso asappurisaṃ, 'asappuriso ayaṃ bhava'nti.

No hetaṃ bhante.

Sādhu bhikkhave, aṭṭhānametaṃ bhikkhave, anavakāso yaṃ asappuriso asappurisaṃ jāneyya,
'asappuriso ayaṃ bhava'nti.

Jāneyya pana bhikkhave, asappuriso sappurisaṃ, 'sappuriso ayaṃ bhava'nti.

No hetaṃ bhante.

Sādhu bhikkhave, etampi kho bhikkhave, aṭṭhānaṃ anavakaso, yaṃ asappuriso sappurisaṃ
jāneyya 'sappuriso ayaṃ bhava'nti.

Asappuriso bhikkhave, asaddhammasamannāgato hoti, asappurisabhattī hoti,
asappurisacintī hoti, asappurisamantī hoti, asappurisavāco hoti, asappurisakammanto hoti,
asappurisadiṭṭhī hoti, asappurisadānaṃ deti.

Kathañca bhikkhave. Asappuriso asaddhammasamannāgato1 hoti: idha bhikkhave,
asappuriso asaddho hoti, ahiriko hoti, anottappī hoti, appassuto hoti, kusīto hoti,
muṭṭhassati hoti, duppañño hoti. 'Evaṃ kho bhikkhave asappuriso
asaddhammasamannāgato1 hoti.
Kathañca bhikkhave, asappuriso asappurisabhattī hoti: idha bhikkhave, asappurisassa ye te
samaṇabrāhmaṇā assaddhā ahirikā anottappino appassutā kusītā muṭṭhassatino duppaññā,
tyāssa mittā honti te sahāyā. Evaṃ kho bhikkhave, asappuriso asappurisabhattī hoti.

-------------------------
1.Assaddhammasamannāgato-majasaṃ.

[BJT Page 128] [\x 128/]

Kathañca bhikkhave, asappuriso asappurisacintī hoti: idha bhikkhave, asappuriso
attavyābādhāyapi ceteti, paravyābādhāyapi ceteti, ubhayavyābādhāyapi ceteti, evaṃ kho
bhikkhave asappuriso asappurisacintī hoti.

Kathañca bhikkhave, asappuriso asappurisamantī hoti: idha bhikkhave, asappuriso
attavyābādhāyapi manteti, paravyābādhāyapi manteti, ubhayavyābādhāyapi [PTS Page 022]
[\q 22/] manteti, evaṃ kho bhikkhave, asappuriso asappurisamantī hoti.

Kathañca bhikkhave, asappuriso asappurisavāco hoti: idha bhikkhave, asappuriso
Musāvādī1 hoti. Pisunavāco2 hoti. Parusavāco hoti. Samphappalāpī hoti. Evaṃ kho
bhikkhave, asappuriso asappurisavāco hoti.

Kathañca bhikkhave, asappuriso asappurisakammanto hoti: idha bhikkhave, asappuriso
pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesumicchācārī hoti. Evaṃ kho bhikkhave asappuriso
asappurisakammanto hoti.

Kathañca bhikkhave, asappuriso asappurisadiṭṭhī hoti: idha bhikkhave, asappuriso
evaṃdiṭṭhī3 hoti: 'natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ
kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi
sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammā paṭipannā ye imañca
lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī'ti. Evaṃ kho bhikkhave
asappuriso asappurisadiṭṭhī hoti.

Kathañca bhikkhave, asappuriso, asappurisadānaṃ deti: idha bhikkhave, asappuriso
asakkaccaṃ dānaṃ4 deti, asahatthā dānaṃ deti, acittīkatvā5 dānaṃ deti, apaviddhaṃ6 dānaṃ
deti,anāgamanadiṭṭhiko dānaṃ deti. Evaṃ kho bhikkhave asappuriso asappurisadānaṃ deti.

Sa kho so bhikkhave,7 asappuriso evaṃ asaddhammasamannāgato, evaṃ asappurisabhattī,
evaṃ asappurisacintī, evaṃ asappurisamantī, evaṃ asappurisavāco, evaṃ
asappurisakammanto, evaṃ asappurisadiṭṭhī, evaṃ asappurisadānaṃ datvā kāyassa bhedā
parammaraṇā yā asappurisānaṃ gati, tattha uppajjati. Kā ca bhikkhave, asappurisānaṃ gati,
nirayo vā tiracchānayoni vā.

Jāneyya nu kho bhikkhave, sappuriso sappurisaṃ 'sappuriso ayaṃ bhava'nti.
[PTS Page 023] [\q 23/]
Evaṃ bhante.

--------------------------
1.Musāvādo-sīmu, 2.Pisuṇavāco-sīmu,majasaṃ,syā.
3.Evaṃdiṭṭhiko-syā. 4.Asakkaccadānaṃ5[PTS.]
5.Acittikatvā-sīmu,majasaṃ,[PTS.]
Acittiṃ katvā-syā.
6.Apaviṭṭhaṃ-sīmu,majasaṃ,syā. 7.So bhikkhave-sīmu,majasaṃ

[BJT Page 130] [\x 130/]

Sādhu bhikkhave, ṭhānametaṃ bhikkhave, vijjati yaṃ sappuriso sappurisaṃ jāneyya
'sappuriso ayaṃ bhava'nti.

Jāneyya pana bhikkhave, sappuriso asappurisaṃ 'asappuriso ayaṃ bhava'nti.

Evaṃ bhante.

Sādhu bhikkhave, etampi kho bhikkhave, ṭhānaṃ vijjati yaṃ sappuriso asappurisaṃ jāneyya
'asappuriso ayaṃ bhava'nti.

Sappuriso bhikkhave, saddhammasamannāgato hoti, sappurisabhattī hoti, sappurisacintī
hoti, sappurisamantī hoti, sappurisavāco hoti, sappurisakammanto hoti, sappurisadiṭṭhī
hoti, sappurisadānaṃ deti.

Kathañca bhikkhave, sappuriso saddhammasamannāgato hoti: idha bhikkhave, sappuriso
saddho hoti, hirimā hoti, ottappī hoti, bahussuto hoti, āraddhaviriyo hoti, upaṭṭhitasatī
hoti, paññavā hoti. Evaṃ kho bhikkhave, sappuriso saddhammasamannāgato hoti.

Kathañca bhikkhave, sappuriso sappurisabhattī hoti: idha bhikkhave, sappurisassa ye te
samaṇabrāhmaṇā saddhā hirimanto ottappino bahussutā āraddhaviriyā upaṭṭhitasatino
paññavanto, tyāssa mittā honti te sahāyā.1 Evaṃ kho bhikkhave, sappuriso sappurisabhattī
hoti.

Kathañca bhikkhave, sappuriso sappurisacintī hoti: idha bhikkhave, sappuriso
nevattavyābādhāya ceteti, na paravyābādhāya ceteti, na ubhayavyābādhāya ceteti, evaṃ kho
bhikkhave, sappuriso sappurisacintī hoti.

Kathañca bhikkhave, sappuriso sappurisamantī hoti: idha bhikkhave, sappuriso
nevattavyābādhāya manteti, na paravyābādhāya manteti, na ubhayavyābādhāya manteti.
Evaṃ kho bhikkhave, sappuriso sappurisamantī hoti.

Kathañca bhikkhave, sappuriso sappurisavāco hoti: idha bhikkhave, sappuriso musāvādā
paṭivirato hoti, pisunāya vācāya2 paṭivirato hoti, pharusāya vācāya3 paṭivirato hoti.
Samphappalāpā paṭivirato hoti. Evaṃ kho bhikkhave, sappuriso sappurisavāco hoti.

Kathañca bhikkhave, sappuriso sappurisakammanto hoti, idha bhikkhave, sappuriso
pāṇātipātāpaṭivirato hoti, adinnādānā [PTS Page 024] [\q 24/] paṭivirato hoti, kāmesu
micchācārā paṭivirato hoti. Evaṃ kho bhikkhave, sappuriso sappurisakammanto hoti.

---------------------------
1.Te sahāyā honti-[PTS.]
2.Pisuṇāvācāya-[PTS.]
3.Pharusāvācāya-[PTS.]

[BJT Page 132] [\x 132/]

Kathañca bhikkhave, sappuriso sappurisadiṭṭhī hoti: idha bhikkhave, sappuriso evaṃdiṭṭhi
hoti: atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ
vipāko, atthi ayaṃ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke
samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ paraṃ ca lokaṃ sayaṃ
abhiññā sacchikatvā pavedentī'ti. Evaṃ kho bhikkhave, sappuriso sappurisadiṭṭhi hoti.
Kathañca bhikkhave, sappuriso sappurisadānaṃ deti: idha bhikkhave, sappuriso sakkaccaṃ
dānaṃ1 deti, sahatthā dānaṃ deti, cittīkatvā2 dānaṃ deti, parisuddhaṃ3 dānaṃ deti,
āgamanadiṭṭhiko dānaṃ deti. Evaṃ kho bhikkhave, sappuriso sappurisadānaṃ deti.

Sa kho so bhikkhave4, sappuriso evaṃ saddhammasamannāgato, evaṃ sappurisabhattī, evaṃ
sappurisamantī, evaṃ sappurisavāco, evaṃ sappurisakammanto, evaṃ sappurisadiṭṭhi, evaṃ
sappurisadānaṃ datvā kāyassa bhedā parammaraṇā yā sappurisānaṃ gati, tattha uppajjati.
Kā ca bhikkhave, sappurisānaṃ gati, devamahattatā vā manussamahattatā vāti.
Idamavoca bhagavā , attamanā te bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
[PTS Page 025] [\q 25/]
Cūḷapuṇṇama suttaṃ dasamaṃ

Devadaha vaggo paṭhamo.

Tassa vaggassa uddānaṃ

Devadahaṃ pañcattaya kinti sāma sunakkhattaka sappāyā.
Gaṇako gopaka puṇṇakā dve iti paṭhamo asamo varavaggo.

--------------------------
1.Sakkaccadānaṃ-[PTS.]
2.Cittikatvā-majasaṃ,[PTS.]
Cittiṃkatvā-syā.
3.Anapaviṭṭhaṃ-majasaṃ.
4.So bhikkhave-sīmu,majasaṃ.

[BJT Page 134] [\x 134/]

2 Anupadavaggo

3.2.1

Anupada suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato
paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Paṇḍito bhikkhave, sāriputto, mahāpañño bhikkhave, sāriputto puthupañño bhikkhave
sāriputto, hāsupañño1 bhikkhave sāriputto, javanapañño bhikkhave sāriputto, tikkhapañño
bhikkhave sāriputto, nibbedhikapañño bhikkhave sāriputto. Sāriputto bhikkhave,
addhamāsaṃ anupadadhammavipassanaṃ vipassati. Tatridaṃ bhikkhave, sāriputtassa
anupadadhammavipassanāya hoti.

Idha bhikkhave, sāriputto vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ
savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasammajja viharati. Ye ca paṭhame
jhāne3 dhammā vitakko ca vicāro ca pīti ca sukhañca cittekaggatā ca phasso vedanā saññā
cetanā cittaṃ chando adhimokkho viriyaṃ4 sati upekkhā5 manasikāro. Tyāssa dhammā
anupadavavatthitā honti, tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā
abbhatthaṃ gacchanti. So evaṃ pajānāti: evaṃ kira me dhammā ahutvā sambhonti, hutvā
paṭiventī'ti. So tesu dhammesu anupayo6 anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto
visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. So atthi uttariṃ7 nissaraṇa'nti pajānāti.
Tabbahulīkārā atthitvevassa8 hoti.

-------------------------
1.Hāsapañño-majasaṃ,syā. 2.Paṭhamajjhānaṃ-sīmu,[PTS.]
3.Paṭhamajjhāne5sīmu,[PTS. 4.]Vīriyaṃ-majasaṃ
5.Upekhā-[PTS. 6.]Anupāyo-simu.
7.Uttari-majasaṃ. 8.Atthitevassa-[PTS.]

[BJT Page 136] [\x 136/]

Puna ca paraṃ bhikkhave, sāriputto vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ
cetaso ekodibhāvaṃ [PTS Page 026] [\q 26/] avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pitisukhaṃ
dutiyaṃ jhānaṃ1 upasampajja viharati. Ye ca dutiye jhāne2 dhammā ajjhattaṃ sampasādo ca
pīti ca sukhañca cittekaggatā ca phasso vedanā saññā cetanā cittaṃ chando adhimokkho
viriyaṃ sati upekkhā manasikāro, tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti. Tyāssa dhammā
viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. So evaṃ pajānāti: 'evaṃ
kira me dhammā ahutvā sambhonti. Hutvā paṭiventī'ti. So tesu dhammesu anupayo
anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. So
atthi uttariṃ nissaraṇa'nti pajānāti. Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti.

Puna ca paraṃ bhikkhave, sāriputto pītiyā ca virāgā upekkhako ca3 viharati. Sato ca
sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti 'upekkhako satimā
sukhavihārī'ti taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ye ca tatiye jhāne dhammā sukhañca
sati ca sampajaññañca cittekaggatā ca phasso vedanā saññā cetanā cittaṃ chando
adhimokkho viriyaṃ sati upekkhā manasikāro,
Tyāssa dhammā anupadavavatthitā honti. Tyāssa dhammā
Viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. So evaṃ pajānāti: 'evaṃ
kira me dhammā ahutvā sambhonti. Hutvā paṭiventī'ti. So tesu dhammesu anupayo
anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. So
atthi uttariṃ nissaraṇa'nti pajānāti. Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti.

Puna ca paraṃ bhikkhave, sāriputto sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva
somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ
jhānaṃ upasampajja viharati, ye ca catutthe jhāne dhammā upekkhā adukkhamasukhā
vedanā passaddhattā4 cetaso anābhogo satipārisuddhi cittekaggatā ca phasso vedanā saññā
cetanā cittaṃ chando adhimokkho viriyaṃ sati upekkhā manasikāro. Tyāssa dhammā
anupadavavatthitā honti. Tyāssa dhammā
Viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, [PTS Page 027] [\q 27/] viditā abbhatthaṃ
gacchanti. So evaṃ pajānāti: 'evaṃ kira me dhammā ahutvā sambhonti. Hutvā paṭiventī'ti.
So tesu dhammesu anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṃyutto
vimariyādīkatena cetasā viharati. So atthi uttariṃ nissaraṇa'nti pajānāti. Tabbahulīkārā
atthitvevassa hoti.

--------------------------
1.Dutiyajjhānaṃ-sīmu.[PTS. 2.]Dutiyajjhāne-sīmu,[PTS.]
3.Upekhakoca-[PTS.]
4.Passaddhatā-sīmu.
Parisuddhattā-syā.
Passi vedanā-[PTS.]

[BJT Page 138] [\x 138/]

Puna ca paraṃ bhikkhave, sāriputto sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ
atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā 'ananto ākāso'ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja
viharati. Ye ca ākāsānañcāyatane dhammā ākāsānañcāyatanasaññā ca cittekaggatā ca phasso
vedanā saññā cetanā cittaṃ chando adhimokkho viriyaṃ sati upekkhā manasikāro, tyāssa
dhammā anupadavavatthitā honti. Tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti,
viditā abbhatthaṃ gacchanti. So evaṃ pajānāti: 'evaṃ kira me dhammā ahutvā sambhonti,
hutvā paṭiventī'ti. So tesu dhammesu anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto
visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharati. So atthi uttariṃ1 nissaraṇa'nti pajānāti.
Tabbahulīkārā atthitvevassa2 hoti.

Puna ca paraṃ bhikkhave, sāriputto sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma 'anantaṃ
viññāṇa'nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ye ca
Viññāṇañcāyatane dhammā viññāṇañcāyatanasaññā ca cittekaggatā ca phasso
Vedanā saññā cetanā cittaṃ chando adhimokkho viriyaṃ sati upekkhā manasikāro, tyāssa
dhammā anupadavavatthitā honti. Tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti,
viditā abbhatthaṃ gacchanti. So evaṃ pajānāti: 'evaṃ kira me dhammā ahutvā sambhonti,
hutvā paṭiventī'ti. So tesu dhammesu anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto
visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharati so atthi uttariṃ1 nissaraṇanti pajānāti.
Tabbahulīkārā atthitvevassa2 hoti.
[PTS Page 028] [\q 28/]
Puna ca paraṃ bhikkhave, sāriputto sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma 'natthi
kiñci'ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ye ca ākiñcaññāyatane dhammā
ākiñcaññāyatanasaññā ca cittekaggatā ca phasso
Vedanā saññā cetanā cittaṃ chando adhimokkhaṃ viriyaṃ sati upekkhā manasikāro, tyāssa
dhammā anupadavavatthitā honti. Tyāssa dhammā viditā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti,
viditā abbhatthaṃ gacchanti. So evaṃ pajānāti: 'evaṃ kira me dhammā ahutvā sambhonti,
hutvā paṭiventī'ti. So tesu dhammesu anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto
visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharati so atthi uttariṃ1 nissaraṇanti pajānāti.
Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti.

Puna ca paraṃ bhikkhave, sāriputto sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma
nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati, so tāya samāpattiyā sato vuṭṭhahati. So
tāya samāpattiyā sato vuṭṭhahitvā ye te dhammā3 atītā niruddhā vipariṇatā, te dhamme
samanupassati: 'evaṃ kira me dhammā ahutvā sambhonti,
Hutvā paṭiventī'ti. So tesu dhammesu anupayo anapāyo
Anissito appaṭibaddho vippamutto visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharati so atthi
uttariṃ nissaraṇanti pajānāti. Tabbahulīkārā atthitvevassa hoti.
--------------------------
1.Uttari-majasaṃ. 2.Atthitevassa-[PTS.]
3.Ye dhammā-majasaṃ,syā,[PTS.]

[BJT Page 140] [\x 140/]

Puna ca paraṃ bhikkhave, sāriputto sabbaso nevasaññā nāsaññāyatanaṃ samatikkamma
saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti.
So tāya samāpattiyā sato vuṭṭhahitvā ye te dhammā1 atītā niruddhā vipariṇatā, te dhamme
samanupassati: 'evaṃ kira me dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī'ti. So tesu
dhammesu anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṃyutto
vimariyādīkatena cetasā viharati so natthi uttariṃ nissaraṇanti pajānāti. Tabbahulīkārā
natthitvevassa2 hoti.

Yaṃ kho taṃ bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya: vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ
sīlasmiṃ, vasippatto [PTS Page 029] [\q 29/] pāramippatto ariyasmiṃ samādhismiṃ,
vasippatto pāramippatto ariyāya paññāya3, vasippatto pāramippatto ariyāya vimuttiyāti.
Sāriputtameva taṃ sammā vadamāno vadeyya vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ sīlasmiṃ,
vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ samādhismiṃ, vasippatto pāramippatto ariyāya paññāya,
vasippatto pāramippatto ariyāya vimuttiyā'ti.
Yaṃ kho taṃ bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya: bhagavato putto oraso mukhato jāto
dhammajo dhammanimmito dhammadāyādo no āmisadāyādo'ti sāriputtameva taṃ sammā
vadamāno vadeyya bhagavato putto oraso mukhato jāto dhammajo dhammanimmito
dhammadāyādo no āmisadāyādo'ti

Sāriputto bhikkhave, tathāgatena anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattikaṃ sammadeva
anuppavattetīti

Idamavoca bhagavā, attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Anupada suttaṃ paṭhamaṃ.

--------------------------
1.Ye dhammā-majasaṃ,syā,[PTS.]
2.Natthitevassa-[PTS.]
3.Saññāya-[PTS.]

[BJT Page 142] [\x 142/]

3.2.2

Chabbisodhana suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhu bhagavato
paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Idha bhikkhave, bhikkhu aññaṃ byākaroti: khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ
karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāmi'ti. Tassa bhikkhave, bhikkhuno bhāsitaṃ neva
abhinanditabbaṃ nappaṭikkositabbaṃ anabhinanditvā appaṭikkositvā pañho pucchitabbo:
cattāro me āvuso vohārā tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
sammadakkhātā. Katame cattāro: diṭṭhe diṭṭhavāditā, sute sutavāditā, mute mutavāditā,
viññāte [PTS Page 030] [\q 30/] viññātavāditā. Ime kho āvuso, cattāro vohārā tena
bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhato.

Kathaṃ jānato panāyasmato kathaṃ passato imesu catusu vohāresu anupādāya āsavehi cittaṃ
vimutta'nti: khīṇāsavassa bhikkhave, bhikkhuno vusitavato katakaraṇīyassa ohitabhārassa
anuppattasadatthassa parikkhīṇabhavasaññojanassa sammadaññā vimuttassa
ayamanudhammo hoti veyyākaraṇāya: diṭṭhe kho ahaṃ āvuso, anupayo anapāyo anissito
appaṭibaddho vippamutto visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā vihārāmi, sute kho ahaṃ
āvuso anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto visaṃyutto vimariyādīkatena
cetasā viharāmi. Mute kho ahaṃ āvuso anupayo anapāyo anissito appaṭibaddho vippamutto
visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharāmi, viññāte kho ahaṃ āvuso, anupayo anapāyo
anissito appaṭibaddho vippamutato visaṃyutto vimariyādīkatena cetasā viharāmī. Evaṃ kho
me āvuso, jānato evaṃ passato imesu catusu vohāresu anupādāya āsavehi cittaṃ vimutta'nti.

Tassa bhikkhave bhikkhuno sādhūti bhāsitaṃ abhinanditabbaṃ, anumoditabbaṃ. Sādhūti
bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uttariṃ pañho pucchitabbo: pañca kho ime1 āvuso,
upādānakkhandhā tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
sammadakkhatā. Katame pañca: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho
saññūpādānakkhandho saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime kho āvuso,
pañcupādānakkhandhā tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
sammadakkhātā. Kathaṃ jānato panāyasmato
-------------------------
1.Pañcime-sīmu,majasaṃ.

[BJT Page 144] [\x 144/]

Kathaṃ passato imesu pañcasūpādānakkhandhesu anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttanti:
khīṇāsavassa bhikkhave, bhikkhuno vusitavato katakaraṇīyassa ohitabhārassa
anuppattasadatthassa parikkhīṇabhavasaññojanassa sammadaññā vimuttassa
ayamanudhammo hoti veyyākaraṇāya: rūpaṃ kho ahaṃ āvuso, abalaṃ virāgaṃ anassāsika'nti
vidatvā ye rūpe upāyūpādānā1 [PTS Page 031] [\q 31/] cetaso
adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṃ me
citta'nti pajānāmi. Vedanaṃ kho āvuso abalaṃ virāgaṃ anassāsika'nti vidatvā ye vedanā
upāyūpādānā1 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā
paṭinissaggā vimuttaṃ me citta'nti pajānāmi. Saññaṃ kho ahaṃ āvuso abalaṃ virāgaṃ
anassāsika'nti vidatvā ye saññā upāyūpādānā1 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṃ
khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṃ me citta'nti pajānāmi.Saṅkhāre kho ahaṃ
āvuso abalaṃ virāgaṃ anassāsika'nti viditvā ye saṅkhārā upāyūpādānā1 cetaso
adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṃ me
citta'nti pajānāmi. Viññāṇaṃ kho ahaṃ āvuso abalaṃ virāgaṃ anassāsika'nti viditvā ye
viññāṇe upāyūpādānā1 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā
paṭinissaggā vimuttaṃ me citta'nti pajānāmi. Evaṃ kho me āvuso, jānato evaṃ passato imesu
pañcasūpādānakkhandhesu anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttanti.
Tassa bhikkhave, bhikkhuno sādhūti bhāsitaṃ [PTS Page 032] [\q 32/] abhinanditabbaṃ,
anumoditabbaṃ. Sādhūti bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uttariṃ pañho pucchitabbo:
chayimā2 āvuso, dhātuyo tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
sammadakkhatā. Katamā cha: paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu ākāsadhātu
viññāṇadhātu. Imā kho āvuso cha dhātuyo tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena sammadakkhatā. Kathaṃ jānato panāyasmato kathaṃ passato imāsu
chasu dhātusu anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttanti: khīṇāsavassa bhikkhave, bhikkhuno
vusitavato katakaraṇīyassa ohitabhārassa anupattasadatthassa
parikkhīṇabhavasaññojanassa sammadaññā vimutassa ayamanudhammo hoti
veyyākaraṇāya: paṭhavīdhātuṃ kho ahaṃ āvuso na attato upagacchiṃ, na ca
paṭhavīdhātunissitaṃ attānaṃ. Ye ca paṭhavīdhātunissitā upayūpādānā1 cetaso
adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṃ me
cittanti pajānāmi. Āpodhātuṃ kho ahaṃ āvuso na attato upagacchiṃ, na ca āpodhātunissitaṃ
attānaṃ ye ca upayūpādānā1 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesaṃ khayā virāgā nirodhā
cāgā paṭinissaggā vimuttaṃ me cittanti pajānāmi. Tejodhātuṃ kho ahaṃ āvuso na attato
upagacchiṃ, na ca tejodhātunissitaṃ attānaṃ. Ye ca tejodhātunissitā upayūpādānā1 cetaso
adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṃ me
cittanti pajānāmi. Vāyodhātuṃ kho ahaṃ āvuso na attato upagacchiṃ, na ca
vāyodhātunissitaṃ attānaṃ. Ye ca vāyodhātunissitā upayūpādānā1 cetaso
adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesaṃ khayā
Virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṃ me cittanti pajānāmi. Ākāsadhātuṃ kho ahaṃ
āvuso na attato upagacchiṃ, na ca ākāsadhātunissitaṃ attānaṃ. Ye ca ākāsadhātunissitā
upayūpādānā1 cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā
paṭinissaggā vimuttaṃ me cittanti pajānāmi. Viññāṇadhātuṃ kho ahaṃ āvuso na attato
upagacchiṃ, na ca viññāṇadhātunissitaṃ attānaṃ. Ye ca viññāṇadhātunissitā upayūpādānā
cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṃ
me cittanti pajānāmi. Evaṃ kho me āvuso, jānato evaṃ passato imāsu chasu dhātusu
anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttanti.

-------------------------
1.Upāyupādānā-sīmu,[PTS.]
Upāyūpādānā-majasaṃ.
Upādāyūpādāni-syā.
2.Cha kho panimāni-majasaṃ.
[BJT Page 146] [\x 146/]

Tassa bhikkhave, bhikkhuno sādhūti bhāsitaṃ abhinanditabbaṃ anumoditabbaṃ. Sādhūti
bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uttariṃ pañho pucchitabbo: cha kho panimāni āvuso
ajjhattikabāhirāni1 āyatanāni tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
sammadakkhātāni. Katamāni cha: cakkhuṃ ceva2 rūpā ca, sotaṃ ca saddā ca, ghānaṃ ca
ghandhā ca, jivhā ca rasā ca, kāyo ca phoṭṭhabbā ca, mano ca dhammā ca, imāni kho āvuso
cha ajjhattikabāhirāni āyatanāni tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
sammadakkhātāni. Kathaṃ jānato panāyasmato kathaṃ passato imesu chasu
ajjhattikabāhiresu āyatanesu anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttanti: khīṇāsavassa bhikkhave,
bhikkhuno vusitavato katakaraṇīyassa ohitabhārassa anupattasadatthassa
parikkhīṇabhavasaññojanassa sammadaññāvimuttassa ayamanudhammo hoti
veyyākaraṇāya: cakkhusmiṃ āvuso, rūpe cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu
dhammesu yo chando, yo rāgo, yā nandi, yā taṇhā, ye ca upayūpādānā cetaso
adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṃ me
cittanti pajānāmi. Sotasmiṃ āvuso, sadde sotaviññāṇe sotaviññāṇaviññātabbesu dhammesu
yo chando, yo rāgo, yā nandi, yā taṇhā, ye ca upayūpādānā cetaso
adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṃ me
cittanti pajānāmi. Ghānasmiṃ āvuso, gandhe ghānaviññāṇe ghānaviññāṇaviññātabbesu
dhammesu yo
Chando, yo rāgo, yā nandi, yā taṇhā, ye ca upayūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā,
tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṃ me cittanti pajānāmi. Jivhāya āvuso,
rase jivhāviññāṇe jivhāviññāṇaviññātabbesu dhammesu yo chando, yo rāgo, yā nandi, yā
taṇhā, ye ca upayūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṃ khayā virāgā nirodhā
cāgā paṭinissaggā vimuttaṃ me cittanti pajānāmi. Kāyasmiṃ āvuso, phoṭṭhabbe kāyaviññāṇe
kāyaviññāṇaviññātabbesu dhammesu yo chando, yo rāgo, yā nandi, yā taṇhā, ye ca
upayūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā
paṭinissaggā vimuttaṃ me cittanti pajānāmi. Manasmiṃ āvuso, dhamme manoviññāṇe
manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu yo chando, yo rāgo, yā nandi, yā taṇhā, ye ca
upayūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā, tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā
paṭinissaggā vimuttaṃ me cittanti pajānāmi. Evaṃ kho me āvuso jānato evaṃ passato imesu
chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttanti.

Tassa bhikkhave, bhikkhuno 'sādhū'ti bhāsitaṃ abhinanditabbaṃ anumoditabbaṃ. Sādhūti
bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uttariṃ pañho pucchitabbo: 'kathaṃ jānato panāyasmato
kathaṃ passato imasmiṃ ca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu
ahiṃkāramamiṅkāramānānusayā3 susamūhatāti4. [PTS Page 033] [\q 33/] khīṇāsavassa
bhikkhave, bhikkhuno vusitavato katakaraṇīyassa ohitabhārassa anuppattasadatthassa
parikkhīṇabhavasaññojanassa sammadaññāvimuttassa ayamanudhammo hoti
veyyākaraṇāya: 'pubbe kho ahaṃ āvuso agāriyabhuto samāno aviddasu ahosiṃ. Tassa me
tathāgato vā tathāgatasāvako vā dhammaṃ desesi. Tāhaṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ
paṭilabhiṃ. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhiṃ sambādho ghārāvāso
rajāpatho, abbhokāso pabbajjā, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ
ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā
kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyya'nti.

-------------------------
1.Ajjhattikāni bāhirāni-syā,[PTS.]
2.Cakkhu ceva-majasaṃ,syā,[PTS.]
3.Ahaṃkāramamaṃkāramānānusayā-majasaṃ,sīmu,syā.
4.Samūhatāti-majasaṃ.

[BJT Page 148] [\x 148/]

So kho ahaṃ āvuso, aparena samayena appaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya mahantaṃ vā
bhogakkhandhaṃ pahāya appaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ
pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajiṃ.
So evaṃ pabbajito samāno bhikkhūnaṃ sikkhāsājivasamāpanno pāṇātipātaṃ pahāya
pāṇātipātā paṭivirato ahosiṃ, nihitadaṇḍo nihitasattho lajjīdayāpanno
sabbapāṇabhūtahitānukampī vihāsiṃ. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato ahosiṃ.
Dinnādāyī dinnapāṭikaṅkhī athenena suvibhutena attanā vihāsiṃ. Abrahmacariyaṃ pahāya
brahmacārī ahosiṃ ārācārī virato methunā gāmadhammā. Musāvādaṃ pahāya musāvādi
paṭivirato ahosiṃ, saccavādī saccasandho theto paccayiko avisaṃvādako lokassa. Pisunaṃ
vācaṃ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato ahosiṃ, ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ
bhedāya, amutra vā sutvā na imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti bhinnānaṃ vā sandhātā
sahitānaṃ vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ
bhāsitā ahosiṃ. Pharusaṃ vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato ahosiṃ, yā sā vācā nelā
kaṇṇasukhā [PTS Page 034] [\q 34/] pemaṇīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā
bahujanamanāpā tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā ahosiṃ. Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā
paṭivirato ahosiṃ kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ
vācaṃ bhāsitā ahosiṃ kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ.

So bījagāmabhūtagāmasamāramhā paṭivirato ahosiṃ. Ekabhattiko ahosiṃ rattūparato
paṭivirato vikālabhojanā. Naccagītavādita visukadassanā paṭivirato ahosiṃ.
Mālāgandhavilepanadhāraṇamaṇḍana vibhusanaṭṭhānā paṭivirato ahosiṃ.
Uccāsayanamahāsayanā paṭivirato ahosiṃ. Jātarūparajatapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṃ.
Āmakadhañña paṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṃ. Āmakamaṃsapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṃ.
Itthikumārikapaṭiggahaṇā1 paṭivirato ahosiṃ. Dāsidāsapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṃ.
Ajeḷakapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṃ. Kukkuṭasūkarapaṭiggahaṇā paṭivirato
ahosiṃ.Hatthigavāssa vaḷavapaṭiggahaṇā paṭivirato ahosiṃ. Khettavatthupaṭiggahaṇā
paṭivirato ahosiṃ. Dūteyya pahinagamanānuyogā paṭivirato ahosiṃ. Kayavikkayā paṭivirato
ahosiṃ. Tulākūṭakaṃsakuṭamānakuṭā paṭivirato ahosiṃ. Ukkoṭanavañcananikatisāciyogo
paṭivirato ahosiṃ. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paṭivirato ahosiṃ.

So santuṭṭho ahosiṃ kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena
yeneva pakkamiṃ, samādāyeva pakkamiṃ. Seyyathāpi nāma pakkhī sakuṇo yena yeneva
ḍeti, sapattabhārova ḍeti. Evameva kho ahaṃ āvuso, santuṭṭho ahosiṃ, kāyaparihārikena
cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātena. So yena yeneva pakkamiṃ, samādāyeva
pakkamiṃ. So iminā ariyena silakkhandhena samannāgato ajjhattaṃ anavajjasukhaṃ
paṭisaṃvedesiṃ.

--------------------------
1.Itthikumārikāpaṭiggahaṇā-katthavī.

[BJT Page 150] [\x 150/]

So cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī ahosiṃ nānuvyañjanaggāhī.
Yatvādhikaraṇamenaṃ1 cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjiṃ, rakkhiṃ cakkhūndriyaṃ,
cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjiṃ. Sotena saddaṃ sutvā na nimittaggāhī ahosiṃ
nānuvyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ sotindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ
abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjiṃ,
rakkhiṃ sotindriyaṃ, sotindriye saṃvaraṃ āpajjiṃ. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā na
nimittaggāhī ahosiṃ nānuvyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ
viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya
paṭipajjiṃ, rakkhiṃ ghānindriyaṃ, ghānindriye saṃvaraṃ āpajjiṃ. Jivhāya rasaṃ sāyitvā na
nimittaggāhī ahosiṃ nānuvyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ
viharantaṃ abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya
[PTS Page 035] [\q 35/] paṭipajjiṃ, rakkhiṃ jivhindriyaṃ, jivhindriye
Saṃvaraṃ āpajjiṃ. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā na nimittaggāhī ahosiṃ
Nānuvyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ kāyindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhā
domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjiṃ,
Rakkhiṃ kāyindriyaṃ, kāyindriye saṃvaraṃ āpajjiṃ. Manasā dhammaṃ viññāya na
nimittaggāhī ahosiṃ nānuvyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ
viharantaṃ
Abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjiṃ,
rakkhiṃ manindriyaṃ, manindriye saṃvaraṃ āpajjiṃ. So iminā ariyena indriyasaṃvarena
samannāgato ajjhattaṃ abyāsekasukhaṃ paṭisaṃvedesiṃ.

So abhikkante paṭikkante sampajānakārī ahosiṃ. Ālokite vilokite sampajānakārī ahosiṃ.
Sammiñjite pasārite sampajānakārī ahosiṃ. Saṅghāṭipattacivaradhāraṇe sampajānakārī
ahosiṃ. Asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī ahosiṃ. Uccārapassāvakamme sampajākārī
ahosiṃ. Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī ahosiṃ.

So iminā ca ariyena sīlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaṃvarena
samannāgato iminā ca ariyena satisampajaññena samannāgato vivittaṃ senāsanaṃ bhajiṃ
araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ
palālapuñjaṃ. So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdiṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ
kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.

So abhijjhaṃ loke pahāya vigātābhijjhena cetasā vihāsiṃ, abhijjhāya cittaṃ parisodhesiṃ.
Byāpādapadosaṃ pahāya avyāpannacitto vihāsiṃ sabbapānabhūtahitānukampī,
byāpādapadosā cittaṃ parisodhesiṃ. Thīnamiddhaṃ pahāya vigatathīnamiddho vihāsiṃ
ālokasaññī sato sampajāno, thīnamiddhā cittaṃ parisodhesiṃ. Uddhaccakukkuccaṃ pahāya
anuddhato vihāsiṃ ajjhattaṃ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodhesiṃ.
Vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho vihāsiṃ akathaṅkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya
cittaṃ parisodhesiṃ.
[PTS Page 036] [\q 36/]
So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkīlese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi
vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ
upasampajja vihāsiṃ. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso
ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pitisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja vihāsiṃ.
Pītiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiṃ sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedesiṃ.
Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja
vihāsiṃ. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ
atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja
vihāsiṃ.

-------------------------
1.Yatodhikaraṇamenaṃ-katthaci.

[BJT Page 152] [\x 152/]

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatupakkilese mudubhute
kammanīye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmesiṃ. So idaṃ
dukkhanti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ,
ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ayaṃdukkhanirodhagāminīpaṭipadāti
yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Ime āsavāti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ayaṃ āsavasamudayoti
yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ, ayaṃ
āsavanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṃ abbhaññāsiṃ. Tassa me evaṃ jānato evaṃ
passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccittha1, bhavāsavāpi cittaṃ vimuccittha, avijjāsavāpi cittaṃ
vimuccittha. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ ahosi: 'khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ,
kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā'ti abbhaññāsiṃ. Evaṃ kho me āvuso, jānato evaṃ
passato imasmiṃ ca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu
ahiṅkāramamiṅkāramānānusayā susamūhatāti.

Tassa bhikkhave, bhikkhuno sādhūti bhāsitaṃ abhinanditabbaṃ anumoditabbaṃ. Sādhūti
bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā evamassa vacanīyo: 'lābhā no āvuso, suladdhaṃ [PTS
Page 037] [\q 37/] no āvuso, ye mayaṃ āyasmantaṃ tādisaṃ brahmacāriṃ passāmā'ti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Jabbisodhanasutaṃ dutiyaṃ.

-------------------------
1.Vimucci-katthaci

[BJT Page 154] [\x 154/]

3.2.3

Sappurisa suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhu bhagavato
paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Sappurisadhammañca vo bhikkhave, desessāmi asappurisadhammañca. Taṃ suṇātha
sādhukaṃ manasi karotha. Bhāsissāmīti.

Evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave, asappurisadhammo: idha bhikkhave, asappuriso uccākulā pabbajito
hoti. So iti paṭisañcikkhati: 'ahaṃ khombhi uccākulā pabbajito ime panaññe bhikkhū na
uccākulā pabbajitāti. So tāya uccākulīnatāya attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. Ayampi
bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho
uccākulīnatāya lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. Dosadhammā vā parikkhayaṃ
gacchanti. Mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. No cepi uccākulā pabbajito hoti, so ca
hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmicipaṭipanno [PTS Page 038] [\q 38/]
anudhammacārī. So tattha pujjo, so tattha pāsaṃsoti. So paṭipadaṃ yeva antaraṃ karitvā tāya
uccākulīnatāya nevattānukkaṃseti. Na paraṃ vambheti. Ayaṃ bhikkhave, sappurisadhammo.

Puna ca paraṃ bhikkhave, asappuriso mahākulā pabbajito hoti so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṃ
khombhi mahābhogakulā pabbajito ime panaññe bhikkhū na mahābhogakulā pabbajitāti. So
tāya mahābhogakulīnatāya attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave,
asappurisadhammo. Sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho
mahābhogakulīnatāya lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti.
Dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. Mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. No cepi
mahābhotakulā pabbajito hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmicipaṭipanno
anudhammacārī. So tattha pujjo, so tattha pāsaṃsoti. So paṭipadaṃ yeva antaraṃ karitvā tāya
mahābhogakulīnatāya nevattānukkaṃseti. Na paraṃ vambheti. Ayaṃ bhikkhave,
sappurisadhammo. Uḷārabhogakulā pabbajito hoti. So iti paṭisañcikkhati:
'Ahaṃ khombhi uḷārabhogakulā pabbajito, ime panaññe bhikkhū na uḷārabhogakulā
pabbajitā'ti. So tāya uḷārabhogatāya attānukkaṃseti, paraṃ vambheti.
Ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na
kho uḷārabhogatāya lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti.
Dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. Mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. No cepi
uḷārabhogakulā pabbajito hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmicipaṭipanno
anudhammacārī. So tattha pujjo, so tattha pāsaṃso'ti. So paṭipadaṃ yeva antaraṃ karitvā
tāya uḷārabhogatāya nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Ayaṃ bhikkhave,
sappurisadhammo.
[PTS Page 039] [\q 39/]
[BJT Page 156] [\x 156/]

Puna ca paraṃ bhikkhave, asappuriso ñāto hoti yasassasī. So iti paṭisañcikkhati: 'ahaṃ
khomhi ñāto yasassasī. Ime panaññe bhikkhū appaññātā1 appesakkhā'ti. So tena ñātattena2
attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca
bhikkhave, itipaṭisañcikkhati: 'na kho ñātattena lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti,
dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. No cepi
ñāto hoti yasassasī, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmicipaṭipanno
anudhammacārī. So tattha pujjo, so tattha pāsaṃso'ti. So paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tena
ñātattena. Nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambhoti. Ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.

Puna ca paraṃ bhikkhave, asappuriso lābhī hoti
cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. So iti paṭisañcikkhati: 'ahaṃ
khomhi lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Ime panaññe
bhikkhū na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna'nti. So tena
lābhena attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso
ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho lābhena lobhadhammā vā parikkhayaṃ
gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti.
No cepi lābhi hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ so ca hoti
dhammānudhammapaṭipanno sāmicipaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha
pāsaṃso'ti. Paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tena lābhena nevattānukkaṃseti, na paraṃ
vambheti. Ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.

Puna ca paraṃ bhikkhave, asappuriso bahussuto hoti. So iti paṭisañcikkhati: 'ahaṃ khomhi
bahussuto, ime panaññe bhikkhū na bahussutā'ti. So tena bāhusaccena attānukkaṃseti, paraṃ
vambheti. Ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho bhikkhave, iti
paṭisañcikkhati: 'na kho bāhusaccena lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā
vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. No cepi bahussuto hoti,
so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo,
so tattha pāsaṃsoti. So paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tena bāhusaccena neva
attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.

------------------------
1.Appañatā-syā.
2.Ñātena-sīmu.
Ñattena-majasaṃ.

[BJT Page 158] [\x 158/]

Puna ca paraṃ bhikkhave, asappuriso vinayadharo hoti. So iti paṭisañcikkhati: 'ahaṃ khomhi
vinayadharo, ime panaññe bhikkhū na vinayadharā'ti. So tena vinayadharattena
attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho
bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho vinayadharattena [PTS Page 040] [\q 40/]
lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti,
mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. No cepi vinayadharā hoti, so ca hoti
dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so ttatha
pāsaṃso'ti. So paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tena vinayadharattena neva attānukkaṃseti, na
paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.

Puna ca paraṃ bhikkhave, asappuriso dhammakathiko hoti. So iti paṭisañcikkhati: 'ahaṃ
khomhi dhammakathiko, ime panaññe bhikkhū na dhammakathikā'ti. So tena
dhammakathikattena attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave,
asappurisadhammo. Sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho
dhammakathikattena lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā vā
parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. No cepi dhammakathiko
hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudhammacārī, so tattha
pujjo, so ttatha pāsaṃso'ti. So paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tena dhammakathikattena neva
attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.
Puna ca paraṃ bhikkhave, asappuriso āraññiko hoti. So iti paṭisañcikkhati: 'ahaṃ khomhi
āraññiko ime panaññe bhikkhū na āraññikā'ti. So tena āraññikattena attānukkaṃseti, paraṃ
vambheti. Ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho bhikkhave, iti
paṭisañcikkhati: na kho āraññikattena lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti,
dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. No cepi
āraññiko hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudhammacārī,
so tattha pujjo, so ttatha pāsaṃso'ti. So paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tena āraññikattena
neva attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.

Puna ca paraṃ bhikkhave, asappuriso paṃsukūliko hoti. [PTS Page 041] [\q 41/] so iti
paṭisañcikkhati: 'ahaṃ khomhi paṃsukūliko, ime panaññe bhikkhū na paṃsukūlikā'ti. So tena
paṃsukūlikattena attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave, asappurisadhammo.
Sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho paṃsukūlikattena lobhadhammā vā
parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā
parikkhayaṃ gacchanti. No cepi paṃsakūliko hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno
sāmīcipaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so ttatha pāsaṃso'ti. So paṭipadaṃyeva
antaraṃ karitvā tena paṃsukūlikattena nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Ayampi
bhikkhave, sappurisadhammo.

[BJT Page 160] [\x 160/]

Puna ca paraṃ bhikkhave, asappuriso piṇḍapātiko hoti. So iti paṭisañcikkhati: 'ahaṃ khomhi
piṇḍapātiko, ime panaññe bhikkhū na piṇḍapātikā'ti. So tena piṇḍapātikattena
attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho
bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho piṇḍapātikattena lobhadhammā vā parikkhayaṃ
gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti.
No cepi piṇḍapātiko hoti, so ca hoti. Dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno
anudhammacārī. So tattha pujjo, so tattha pāsaṃso'ti. So paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tena
piṇḍapātikattena nevattānukkaṃseti. Na paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave,
sappurisadhammo.

Puna ca paraṃ bhikkhave, asappuriso rukkhamūliko hoti. So iti paṭisañcikkhati: 'ahaṃ
khomhi rukkhamūliko ime panaññe bhikkhū na rukkhamūlikā'ti. So tena
Rukkhamūlikattena attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave,
asappurisadhammo. Sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho
rukkhamūlikattena lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṃ
gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. No cepi rukkhamūliko hoti, so ca hoti
dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha
pāsaṃso'ti. So [PTS Page 042] [\q 42/] paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tena
rukkhamūlikattena nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave,
sappurisadhammo.

Puna ca paraṃ bhikkhave,
Asappuriso sosāniko hoti. So iti paṭisañcikkhati: 'ahaṃ
Khomhi sosāniko, ime panaññe bhikkhū na sosānikā'ti. So tena sosānikattena attānukkaṃseti,
paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho bhikkhave, iti
paṭisañcikkhati: 'na kho sosānikattena lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti,
dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. No cepi
sosāniko hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudhammacārī,
so tattha pujjo, so tattha pāsaṃso'ti. So paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tena sosānikattena
nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.

Puna ca paraṃ bhikkhave, asappuriso abbhokāsiko hoti. So iti paṭisañcikkhati: 'ahaṃ khomhi
abbhokāsiko
Ime panaññe bhikkhū na abbhokāsikā'ti. So tena abbhokāsikattena attānukkaṃseti, paraṃ
vambheti. Ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho bhikkhave, iti
paṭisañcikkhati: 'na kho abbhokāsikattena lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti,
dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. No cepi
abbhokāsiko hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno
anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha pāsaṃso'ti. So paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tena
abbhokāsikattena nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave,
sappurisadhammo. Puna ca paraṃ bhikkhave, asappuriso nesajjiko hoti. So iti
paṭisañcikkhati: 'ahaṃ khomhi nesajjiko, ime panaññe bhikkhū na nesajjikā'ti. So tena
nesajjikattena attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave, asappurisadhammo.
Sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho nesajjikattena lobhadhammā vā
parikkhayaṃ gacchanti,
Dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. No cepi
nesajjiko hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudhammacārī,
so tattha pujjo, so tattha pāsaṃso'ti. So paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tena nesajjikattena
nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.

Puna ca paraṃ bhikkhave, asappuriso yathāsanthatiko hoti. So iti paṭisañcikkhati: 'ahaṃ
khomhi yathāsanthatiko, ime panaññe bhikkhū na yathāsanthatikā'ti. So tena
yathāsanthanikattena attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave,
asappurisadhammo. Sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'na kho
yathāsanthatikattena lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, dosadhammā vā parikkhayaṃ
gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. No cepi yathāsanthatiko hoti, so ca hoti
dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudhammacārī, so tattha pujjo, so tattha
pāsaṃso'ti. So paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tena yathāsanthatikattena nevattānukkaṃseti,
na paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.

Puna ca paraṃ bhikkhave, ekāsaniko hoti so iti paṭisañcikkhati: 'ahaṃ khomhi ekāsaniko,
ime panaññe bhikkhū na ekāsanikā'ti. So tena ekāsanikattena attānukkaṃseti, paraṃ
vambheti. Ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho bhikkhave,
itipaṭisañcikkhati: 'na kho ekāsanikattena lobhadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti,
dosadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti, mohadhammā vā parikkhayaṃ gacchanti. No cepi
ekāsaniko hoti, so ca hoti dhammānudhammapaṭipanno sāmīcipaṭipanno anudhammacārī,
so tattha pujjo, so ttatha pāsaṃso'ti. So paṭipadaṃyeva antaraṃ karitvā tena ekāsanikattena
nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.

Puna ca paraṃ bhikkhave, asappuriso vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi
savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pitisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So iti
paṭisañcikkhati: 'ahaṃ khomhi paṭhamajjhānasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū na
paṭhamajjhānasamāpattiyā lābhino'ti. So tāya paṭhamajjhānasamāpattiyā attānukkaṃseti,
paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho bhikkhave, iti
paṭisañcikkhati: 'paṭhamajjhānasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā bhagavatā yena yena
hi maññanti, tato taṃ hoti aññathā'ti so [PTS Page 043] [\q 43/] atammayataṃyeva
antaraṃ karitvā tāya paṭhamajjhānasamāpattiyā neva attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti.
Ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.

[BJT Page 162] [\x 162/]

Puna ca paraṃ bhikkhave, asappuriso vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ
cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja
viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena
paṭisaṃvedeti. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti, tatiyaṃ jhānaṃ
upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva
somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ
jhānaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: 'ahaṃ khomhi catutthajjhānasamāpattiyā
lābhī, ime panaññe bhikkhū catutthajjhānasamāpattiyā na lābhino'ti. So tāya
catutthajjhānasamāpattiyā attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave,
asappurisadhammo. Sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati:
'catutthajjhānasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā bhagavatā. Yena yena hi maññanti tato
taṃ hoti aññathā'ti. So atammayataṃyeva antaraṃ karitvā tāya catutthajajhānasamāpattiyā
neva attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.

Puna ca paraṃ bhikkhave, asappuriso sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ
atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ananto ākāsoti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja
viharati. So iti paṭisañcikkhati: 'ahaṃ khomhi ākāsānañcāyatanasamāpattiyā lābhī. Ime
panaññe bhikkhū ākāsānañcāyatanasamāpattiyā na lābhino'ti. So tāya
ākāsānañcāyatanasamāpattiyā attānukkaṃseti, paraṃvambheti. Ayampi bhikkhave,
asappurisadhammo.

Sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati:
Ākāsānañcāyatanasamāpattiyā'pi atammayatā vuttā bhagavatā. Yena yena hi maññanti, tato
taṃ hoti aññathā'ti. So atammayataṃyeva antaraṃ karitvā tāya ākāsānañcāyatanasamāpattiyā
neva attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave, sappurisadhammo.

Puna ca paraṃ bhikkhave, asappuriso sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma1 anattaṃ
viññāṇanati viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: 'ahaṃ khomhi
viññāṇañcāyatanasamāpattiyā lābhī, ime panaññe [PTS Page 044] [\q 44/] bhikkhū
viññāṇañcāyatanasamāpattiyā na lābhino'ti. So tāya viññāṇañcāyatanasamāpattiyā
attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho
bhikkhave, iti paṭisañcikkhati: 'viññāṇañcāyatanasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā
bhagavatā, yena yena hi maññanti tato taṃ hoti aññathā'ti. So atammayataṃyeva antaraṃ
karitvā tāya viññāṇañcāyatanasamāpattiyā neva attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Ayampi
bhikkhave, sappurisadhammo.

Puna ca paraṃ bhikkhave, asappuriso sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma1 natthi
kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: 'ahaṃ khomhi
ākiñcaññāyatanasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū ākiñcaññāyatanasamāpattiyā na
lābhino'ti. So tāya ākiñcaññāyatanasamāpattiyā attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. Ayampi
bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati:
'ākiñcaññāyatanasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā bhagavatā. Yena yena hi maññanti
tato taṃ hoti aññathā'ti. So atammayataṃyeva antaraṃ karitvā tāya
ākiñcaññāyatanasamāpattiyā neva attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave,
sappurisadhammo.

-------------------------
1.Samatikkamā-[PTS.]

[BJT Page 164] [\x 164/]

Puna ca paraṃ bhikkhave, asappuriso sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma1
nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati: 'ahaṃ khomhi
nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhū
nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā na lābhino'ti. So tāya
nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. Ayampi bhikkhave,
asappurisadhammo. Sappuriso ca kho bhikkhave, iti paṭisañcikkhati:
'nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā bhagavatā. Yena yena hi
maññanti, tato taṃ hoti aññathā'ti. So atammayataṃyeva antaraṃ karitvā tāya
nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā neva attānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Ayampi
bhikkhave, sappurisadhammo.
[PTS Page 045] [\q 45/]
Puna ca paraṃ bhikkhave, sappuriso sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṃ samatikkamma1
saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Paññāya cassa disvā āsavā parikkhīṇā honti2
ayaṃ kho3 bhikkhave, bhikkhu na kiñci maññati, na kuhiñci maññati, na kenaci maññatī'ti.

Idamavoca bhagavā, attamanā te bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Sappurisa suttaṃ tatiyaṃ.

-------------------------
1.Samatikkamā-[PTS' 2.]Parikkhayāpenti-[PTS.]
3.Ayampi-sīmu,[PTS.]
Ayaṃ-majasaṃ.

[BJT Page 166] [\x 166/]

3.2.4

Sevitabbāsevitabba suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi bhikkhavoti: bhadanteti te bhikkhu bhagavato
paccassosuṃ, bhagavā etadavoca:

Sevitabbāsevitabbaṃ vo bhikkhave, dhammapariyāyaṃ desissāmi. Taṃ sunātha sādhukaṃ
manasi karotha. Bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ,
bhagavā etadavoca:

Kāyasamācārampahaṃ1 bhikkhave duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. Tañca
aññamaññaṃ kāyasamācāraṃ. Vacīsamācārampahaṃ bhikkhave, duvidhena vadāmi:
sevitabbampi asevitabbampi. Tañca aññamaññaṃ vacīsamācāraṃ. Manosamācārampahaṃ
bhikkhave, duvidhena vadāmi:sevitabbampi asevitabbampi. Tañca aññamaññaṃ
manosamācāraṃ. Cittuppādampahaṃ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi
asevitabbampi. Tañca [PTS Page 046] [\q 46/] aññamaññaṃ cittuppādaṃ.
Saññāpaṭilābhampahaṃ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. Tañca
aññamaññaṃ saññāpaṭilābhaṃ. Diṭṭhipaṭilābhampahaṃ bhikkhave duvidhena vadāmi:
sevitabbampi asevitabbampi. Tañca aññamaññaṃ diṭṭhipaṭilābhaṃ.
Attabhāvapaṭilābhampahaṃ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi.
Tañca aññamaññaṃ attabhāvapaṭilābha'nti.

Evaṃ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca: imassa kho ahaṃ bhante bhagavatā
saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi.


''Kāyasamācārampahaṃ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. Tañca
aññamaññaṃ kāyasamācāra''nti. Iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:
yathārūpaṃ bhante, kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti kusalā dhammā
parihāyanti. Evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo. Yathārūpañca kho bhante, kāyasamācāraṃ
sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Evarūpo kāyasamācāro
sevitabbo.

-------------------------
1.Kāyasamācārampahaṃ-sīmu,majasaṃ.

[BJT Page 168] [\x 168/]

Kathaṃ rūpaṃ bhante, kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Kusalā
dhammā parihāyanti. Idha bhante, ekacco pāṇātipātī hoti, luddo lohitapāṇī hatapahate
niviṭṭho adayāpanno pāṇabhutesu. Adinnādāyī kho pana hoti, yaṃ taṃ parassa
paravittupakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti.
Kāmesu micchācārī kho pana hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā
bhāturakkhitā bhaginī rakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā
saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi. Tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti. Evarūpaṃ
bhante [PTS Page 047] [\q 47/] kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti.
Kusalā dhammā parihāyanti.

Kathaṃ rūpaṃ bhante, kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā
abhivaḍḍhanti: idha bhante ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti.
Nihitadaṇḍo nihitasattho lajji dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.
Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yaṃ taṃ parassa paravittupakaraṇaṃ
gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ na ādātā hoti kāmesu
micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā
mātāpitu rakkhitā bhāturakkhitā bhaginīrakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā
dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi. Tathārūpāsu
cārittaṃ na āpajjitā hoti. Evarūpaṃ bhante kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā
parihāyanti. Kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.

''Kāyasamācārampahaṃ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. Tañca
aññamaññaṃ kāyasamācāra''nti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā. Idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

''Vacīsamācārampahaṃ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. Tañca
aññamaññaṃ vacīsamācāra''nti iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:
yathārūpaṃ bhante, vacīsamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā
parihāyanti. Evarūpo vacīsamācāro na sevitabbo. Yathārūpañca kho bhante vacīsamācāraṃ
sevato akusalā dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Evarūpo vacīsamācāro
sevitabbo.

[BJT Page 170] [\x 170/]

Kathaṃ rūpaṃ bhante, vacīsamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Kusalā
dhammā parihāyanti. Idha bhante ekacco musāvādī hoti. Sahaggato1 vā parisaggato2 [PTS
Page 048] [\q 48/] vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā
abhinīto sakkhipuṭṭho 'ehambho purisa, yaṃ jānāsi taṃ vadehī'ti. So ajānaṃ vā āha
'jānāmī'ti, jānaṃ vā āha 'na jānāmī'ti, apassaṃ vā āha 'passāmīti, passaṃ vā āha 'na
passāmī'ti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti.
Pisunāvāco3 kho pana hoti ito sutvā amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā
imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti samaggānaṃ vā bhettā4, bhinnānaṃ vā anuppadātā,
vaggārāmo vaggarato vagganadī vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Pharusavāco5 kho pana
hoti, yā sā vācā aṇḍakā6 kakkasā pharusā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā
asamādhisaṃvattanikā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Samphappalāpī kho pana hoti
akālavādī abhūtavādī anatthavādī adhammavādī avinayavādī anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā
hoti akālena anapadesaṃ apariyantavatiṃ anatthasaṃhitaṃ. Evarūpaṃ bhante, vacīsamācāraṃ
sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.
Kathaṃ rūpa bhante, vacīsamācaraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā
abhivaḍḍhanti: idha bhante, ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti.
Sahaggato vā parisaggato vā ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā
abhinīto sakkhipuṭṭho 'ehambho purisa, yaṃ jānāsi taṃ 'vadehī'ti, so ajānaṃ vā āha 'na
jānāmī'ti, apassaṃ vā āha [PTS Page 049 [\q 49/] ']na passāmī'ti iti attahetu vā parahetu
vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisunaṃ vācaṃ pahāya pisunāya
vācāya paṭivirato hoti ito sutvā na amutra akkhātā imesaṃ bhedāya amutra vā sutvā na
imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā,
samaggārāmo samaggarato samagganadī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Pharusaṃ
vācaṃ pahāya pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemaṇīyā
hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti.
Samphappalāpaṃ pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti. Kālavādī bhūtavādī atthavādī
dhammavādī vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ
atthasaṃhitaṃ evarūpaṃ bhante, vacīsamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā
dhammā abhivaḍḍhanti.

-------------------------
1.Sahāgato-syā. 5.Pharusavāco-sīmu,syā,
2.Parisagato-sīmu. 6.Kaṇṇakā-sīmu,majasaṃ
Parisāgato-majasaṃ,[PTS.]
3.Pisuṇavāco-majasaṃ,syā
Pisuṇāvāco-sīmu,[PTS.]
4.Bhedetā-syā.

[BJT Page 172] [\x 172/]

Vacīsamācārampahaṃ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. Tañca
aññamaññaṃ vacīsamācāra''nti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
Manosamācārampahaṃ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. Taṃ ca
aññamaññaṃ manosamācāranti iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:
yathārūpaṃ bhante, manosamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā
dhammā parihāyanti, evarūpo manosamācaro na sevitabbo. Yathārūpañca kho bhante,
manosamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaḍḍhanti,
evarūpo manosamācaro sevitabbo.

Kathaṃ rūpaṃ bhante, manosamācaraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā
dhammā parihāyanti: idha bhante ekacco abhijjhālu hoti, yaṃ taṃ parassa
paravittupakaraṇaṃ, taṃ abhijjhātā1 hoti: 'aho vata yaṃ parassa, taṃ mama assā'ti.
Vyāpannavitto kho pana hoti paduṭṭhamanasaṃkappo: [PTS Page 050 [\q 50/] ']ime
sattā haññantu vā vajjhantu vā ucchijjantu vā, vinassantu vā, mā vā ahesunti2. Evarūpaṃ
bhante, manosamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā
parihāyanti.

Kathaṃ rūpaṃ bhante, manosamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā
abhivaḍḍhanti: idha bhante, ekacco anabhijjhālu hoti: yaṃ taṃ parassa paravittupakaraṇaṃ,
taṃ nābhijjhātā hoti: aho vata yaṃ parassa, taṃ mama assā'ti. Avyāpannacitto kho pana hoti.
Appaduṭṭhamanasaṃkappo 'ime sattā averā abyāpajjhā anīghā sukhino attānaṃ3
pariharantu'ti. Evarūpaṃ bhante, manosamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā
dhammā abhivaḍḍhanti.

''Manosamācārampahaṃ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. Tañca
aññamaññaṃ manosamācāra''nti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
Cittuppādampahaṃ4 bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. Tañca
aññamaññaṃ cittuppāda''nti iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:
yathārūpaṃ bhante, cittuppādaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā
parihāyanti, evarūpo vittuppādo na sevitabbo. Yathārūpañca kho bhante, cittuppādaṃ sevato
akusalā dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo cittuppādo
sevitabbo.

--------------------------
1.Abhijjhatā-[PTS. 3.]Sukhī attānaṃ-majasaṃ.
2.Mā ahesuṃ vāti-syā. 4.Cittuppādampāhaṃ-sīmu,majasaṃ.

[BJT Page 174] [\x 174/]

Kathaṃ rūpaṃ bhante, cittuppādaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Kusalā dhammā
parihāyanti: idha bhante, ekacco abhijjhālu hoti, abhijjhāsahagatena cetasā viharati.
Vyāpādavā hoti, vyāpādasahagatena cetasā viharati. Vihesavā hoti. Vihesā sahagatena cetasā
viharati. Evarūpaṃ bhante, cittuppādaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Kusalā
dhammā parihāyanti.

Kathaṃrūpaṃ bhante, cittuppādaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, [PTS Page 051] [\q
51/] kusalā dhammā abhivaḍḍhanti: idha bhante ekacco anabhijjhālu hoti,
abhijjhāsahagatena cetasā viharati. Avyāpādavā hoti, avyādapādasahagatena cetasā viharati.
Avihesavā hoti, avihesāsahagatena cetasā viharati. Evarūpaṃ bhante cittuppādaṃ sevato
akusalā dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.

''Cittuppādampahaṃ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi, tañca
aññamaññaṃ cittupāda''nti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

''Saññāpaṭilābhampahaṃ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi, tañca
aññamaññaṃ saññāpaṭilābhanti'' iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:
yathārūpaṃ bhante, saññāpaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā
dhammā parihāyanti, evarūpo saññāpaṭilābho na sevitabbo, yathārūpaṃ ca kho bhante
saññāpaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.
Evarūpo saññāpaṭilābho sevitabbo.

Kathaṃrūpaṃ bhante, saññāpaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā
dhammā parihāyanti: idha bhante, ekacco abhijjhālu hoti. Abhijjhāsahagatāya saññāya
viharati. Vyāpādavā hoti. Vyāpādasahagatāya saññāya viharati. Vihesavā hoti.
Vihesāsahagatāya saññāya viharati. Evarūpaṃ bhante, saññāpaṭilābhaṃ sevato akusalā
dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, kathaṃrūpaṃ bhante saññā paṭilābhaṃ
sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti: idha bhante ekacco
anabhijjhālū hoti, anabhijjhāsahagatāya saññāya viharati. Avyāpādavā hoti,
avyāpādasahagatāya saññāya viharati. Avihesavā avihesāsahagatāya saññāya viharati.
Avihesavā hoti, avihesāsahagatāya saññāya viharati. Evarūpaṃ bhante saññāpaṭilābhaṃ
sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.

''Saññāpaṭilābhampahaṃ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi, taṃ ca
aññamaññaṃ saññāpaṭilābhanti'' iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā, idametaṃ paṭicca vuttaṃ. [PTS
Page 052] [\q 52/]
''Diṭṭhipaṭilābhampahaṃ1 bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi, taṃ
ca aññamaññaṃ diṭṭhipaṭilābhanti'' iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā, kiñcetaṃ paṭicca
vuttaṃ, yathārūpaṃ bhante diṭṭhipaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā
dhammā parihāyanti. Evarūpo diṭṭhipaṭilābho na sevitabbo, yathārūpañca kho bhante,
diṭṭhipaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti
evarūpo diṭṭhipaṭilābho sevitabbo.

-------------------------
1.Diṭṭhipaṭilābampāhaṃ-sīmu, majasaṃ.
[BJT Page 176] [\x 176/]

Kathaṃrūpaṃ bhante, diṭṭhipaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā
dhammā parihāyanti: idha bhante, ekacco evaṃdiṭṭhiko hoti: 'natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ,
natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi
paro loko, natthi mātā , natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaṇabrāhmaṇā
sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā
pavedentī'ti. Evarūpaṃ bhante diṭṭhipaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti,
kusalā dhammā parihāyanti. Kathaṃrūpaṃ bhante, diṭṭhipaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā
parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti? Idha bhante, ekacco evaṃ diṭṭhiko hoti: 'atthi
dinnaṃ. Atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi
ayaṃ loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke
samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ
abhiññā sacchikatvā pavedentī'ti. Evarūpaṃ bhante, diṭṭhipaṭilābhaṃ sevato akusalā
dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.

''Diṭṭhipaṭilābhampahaṃ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. Tañca
aññamaññaṃ diṭṭhipaṭilābha''nti. Iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā,idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
''Attabhāvapaṭilābhampahaṃ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi.
Tañca aññamaññaṃ attabhāvapaṭilābha''nti iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā kiñcetaṃ
paṭicca vuttaṃ: yathārūpaṃ bhante, [PTS Page 053] [\q 53/] attabhāvapaṭilābhaṃ sevato
akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti evarūpo attabhāvapaṭilābho
na sevitabbo. Yathārūpaṃ ca kho bhante, attabhāvapaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā
parihāyanti. Kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo attabhāvapaṭilābho sevitabbo.

Kathaṃrūpaṃ bhante, attabhāvapaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā
dhammā parihāyanti: sabyāpajjhaṃ bhante, attabhāvapaṭilābhaṃ abhinibbattayato
apariniṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.
Kathaṃrūpaṃ bhante, attabhāvapaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā
dhammā abhivaḍḍhanti. Abyāpajjhaṃ bhante, attabhāvapaṭilābhaṃ abhinibbattayato
pariniṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti,

''Attabhāvapaṭilābhampahaṃ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi.
Tañca aññamaññaṃ attabhāvapaṭilābha'nti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā, idametaṃ paṭicca
vuttaṃ.
Imassa kho ahaṃ bhante bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa
evaṃ vitthārena atthaṃ ajānāmīti.

Sādhu sādhu sāriputta, sādhu kho tvaṃ sāriputta, imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa
vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāsi.

[BJT Page 178] [\x 178/]

''Kāyasamācārampahaṃ bhikkhave, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. Tañca
aññamaññaṃ kāyasamācāra'nti iti kho panetaṃ vuttaṃ mayā, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ.
Yathārūpaṃ sāriputta, kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā
dhammā parihāyanti. Evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo. Yathārūpañca kho sāritta,
kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.
Evarūpo kāyasamācāro sevitabbo.
[PTS Page 054] [\q 54/]
Kathaṃrūpaṃ sāriputta, kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā
dhammā parihāyanti: idha sāriputta, ekacco pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate
niviṭṭho adayāpanno pāṇabhutesu. Adinnādāyī kho pana hoti, yaṃ taṃ parassa
paravittupakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādātā hoti.
Kāmesu micchācārī kho pana hoti, yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā
bhāturakkhitā bhaginī rakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā
saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi. Tathārūpāsu cārittaṃ āpajjitā hoti. Evarūpaṃ
sāriputta, kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Kusalā dhammā
parihāyanti. Kathaṃ rūpaṃ sāriputta, kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti,
kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Idha sāriputta, ekacco pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā
paṭivirato hoti. Nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī
viharati. Adinnādānaṃ pahāya adinnādānā paṭivirato hoti, yaṃ taṃ parassa
paravittupakaraṇaṃ gāmagataṃ vā araññagataṃ vā, taṃ adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ na ādātā
hoti kāmesu micchācāraṃ pahāya kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, yā tā māturakkhitā
piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginīrakkhitā ñātirakkhitā gottarakkhitā
dhammarakkhitā sassāmikā saparidaṇḍā antamaso mālāguḷaparikkhittāpi. Tathārūpāsu
cārittaṃ na āpajjitā hoti. Evarūpaṃ sāriputta kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā
parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. ''Kāyasamācārampahaṃ sāriputta, duvidhena
vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi, taṃ ca aññamaññaṃ kāyasamācāranti iti yaṃ taṃ
vuttaṃ mayā, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

''Vacīsamācārampahaṃ sāriputta, duvidhena [PTS Page 055] [\q 55/] vadāmi:
sevitabbampi asevitabbampi. Taṃ ca aññamaññaṃ vacīsamācāra'nti iti kho panetaṃ vuttaṃ
mayā. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Yathārūpaṃ sāriputta, vacī samācāraṃ sevato akusalā
dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. Evarūpo vacīsamācāro na sevitabbo,
yathārūpaṃ ca kho sāriputta, vacīsamācaraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti. Kusalā
dhammā abhivaḍḍhanti. Evarūpo vacīsamācāro sevitabbo.

Kathaṃrūpaṃ sāriputta, vacīsamācaraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā
dhammā parihāyanti. Idha sāriputta, ekacco musāvādī hoti. Sabhaggato1 vā parisaggato vā
ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinīto sakkhipuṭṭho
'ehambho purisa, yaṃ jānāsi taṃ vadehī'ti. So ajānaṃ vā āha 'jānāmī'ti. Jānaṃ vā āha 'na
jānāmī'ti, apassaṃ vā āha 'passāmīti, passaṃ vā āha 'na passāmi'ti. Iti attahetu vā parahetu
vā āmisakiñcikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisunāvāco3 kho pana hoti ito sutvā
amutra akkhātā imesaṃ bhedāya, amutra vā sutvā imesaṃ akkhātā amūsaṃ bhedāya, iti
samaggānaṃ vā bhettā4, bhinnānaṃ vā anuppadātā, vaggārāmo vaggarato vagganandī
vaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Pharusavāco5 kho pana hoti, yā sā vācā aṇḍakā6 kakkasā
pharusā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattikā, tathārūpiṃ vācaṃ
bhāsitā hoti. Samphappalāpī kho pana hoti akālavādī abhūtavādī anatthavādī
adhammavādī avinayavādī anidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti akālena anapadesaṃ
apariyantavatiṃ anatthasaṃhitaṃ. Evaṃrūpaṃ sāriputta, vacīsamācāraṃ sevato akusalā
dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. Kathaṃrūpaṃ sāriputta,
vacīsamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Idha
sāriputta, ekacco musāvādaṃ pahāya musāvādā paṭivirato hoti sahaggato vā parisaggato vā
ñātimajjhagato vā pūgamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinito sakkhipuṭṭho 'ehambho
purisa, yaṃ jānāsi taṃ 'vadehī'ti, so ajānaṃ vā āha 'na jānāmī'ti, apassaṃ vā āha 'na
passāmī'ti iti attahetu vā parahetu vā āmisakiñcikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā
hoti.Pisunaṃ vācaṃ pahāya pisunāya vācāya paṭivirato hoti ito sutvā na imesaṃ akkhātā
amūsaṃ bhedāya, iti bhinnānaṃ vā sandhātā sahitānaṃ vā anuppadātā, samaggārāmo
samaggarato samagganandī samaggakaraṇiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Pharusaṃ vācaṃ pahāya
pharusāya vācāya paṭivirato hoti. Yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemaṇiyā hadayaṅgamā
porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti. Samphappalāpaṃ
pahāya samphappalāpā paṭivirato hoti. Kālavādī bhūtavādī atthavādī dhammavādī
vinayavādī nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā hoti kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasaṃhitaṃ
evarūpaṃ sāriputta, vacīsamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā
abhivaḍḍhanti.

''Vacīsamācārampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. Tañca
aññamaññaṃ vacīsamācāra'nti iti yaṃ taṃ vuttaṃ mayā, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
''Manosamācārampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. Taṃ ca
aññamaññaṃ manosamācāra'nti iti kho panetaṃ vuttaṃ mayā, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ.
Yathārūpaṃ sāriputta, manosamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā
dhammā parihāyanti. Evarūpo manosamācāro na sevitabbo. Yathārūpañca kho sāriputta,
manosamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti,
evarūpo manosamācāro sevitabbo.

[BJT Page 180] [\x 180/]

Kathaṃrūpaṃ sāriputta, manosamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā
dhammā parihāyanti: idha sāriputta, ekacco abhijjhālū hoti yaṃ taṃ parassa
paravittupakaraṇaṃ, taṃ abhijjhātā1 hoti: 'aho vata yaṃ parassa, taṃ mama assā''ti.
Vyāpannacitto kho hoti paduṭṭhamanasaṃkappo: 'ime sattā haññantu vā vajjhantu vā
ucchijjantu vā, vinassantu vā , mā vā ahesunti2. Evaṃrūpaṃ sāriputta, manosamācāraṃ sevato
akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.

Kathaṃrūpaṃ sāriputta, manosamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā
dhammā abhivaḍḍhanti: idha sāriputta, ekacco anabhijjhālū hoti yaṃ taṃ parassa
paravittupakaraṇaṃ, taṃ nābhijjhātā1 hoti: 'aho vata yaṃ parassa, taṃ mama assā''ti.
Avyāpannacitto kho hoti appaduṭṭhamanasaṃkappo: 'ime sattā averā anīghā sukhino
attānaṃ pariharantū'ti. Evaṃrūpaṃ sāriputta, manosamācāraṃ sevato akusalā dhammā
parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.

''Manosamācārampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. Tañca
aññamaññaṃ manosamācāra''nti iti yaṃ taṃ vuttaṃ mayā idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
''Cittuppādampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. Tañca
aññamaññaṃ cittuppādanti iti kho panetaṃ vuttaṃ mayā, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:
yathārūpaṃ sāriputta, cittuppādaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Kusalā dhammā
parihāyanti, evarūpo cittuppādo na sevitabbo. Yathārūpañca kho sāriputta, cittuppādaṃ
sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo cittuppādo
sevitabbo.

Kathaṃrūpaṃ sāriputta, cittuppādaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā
parihāyanti: idha sāriputta, ekacco abhijjhālu hoti, abhijjhāsahagatena cetasā viharati.
Vyāpādavā hoti, vyāpādasahagatena cetasā viharati. Vihesavā hoti, vihesā sahagatena cetasā
viharati. Evarūpaṃ sāriputta, cittuppādaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā
dhammā parihāyanti. Kathaṃrūpaṃ sāriputta, cittuppādaṃ sevato akusalā dhammā
parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti: idha sāritta, ekacco anabhijjhālū hoti,
anabhijjhāsahagatena cetasā viharati. Avyāpādavā hoti, avyāpādasahagatena cetasā
viharati.Avihesavā hoti, avihesāsahagatena cetasā viharati evarūpaṃ sāriputta cittuppādaṃ
sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.

''Cittuppādampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. Taṃ ca
aññamaññaṃ cittuppāda''nti iti yaṃ taṃ vuttaṃ mayā, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

''Saññāpaṭilābhampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. Tañca
aññamaññaṃ saññā paṭilābhanti'' iti kho panetaṃ vuttaṃ mayā, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:
yathārūpaṃ sāriputta, saññāpaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā
dhammā parihāyanti, evarūpo saññāpaṭilābho na sevitabbo. Yathārūpaṃ ca kho sāriputta,
saññāpaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti,
evarūpo saññāpaṭilābho sevitabbo.

[BJT Page 182] [\x 182/]

Kathaṃrūpaṃ sāriputta, saññāpaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā
dhammā parihāyanti: idha sāriputta, ekacco abhijjhālū hoti, abhijjhāsahagatāya saññāya
viharati. Vyāpādavā hoti, vyāpādasahagatāya saññāya viharati. Vihesavā hoti vihesā
sahagatāya saññāya viharati. Evarūpaṃ sāriputta, saññāpaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā
abhivaḍḍhanti. Kusalā dhammā parihāyanti. Kathaṃrūpaṃ sāriputta, saññāpaṭilābhaṃ sevato
akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti: idha sāriputta, ekacco
anabhijjhālū hoti, anabhijjhā sahagatāya saññāya viharati. Avyāpādavā hoti,
avyāpādasahagatāya saññāya viharati. Avihesavā hoti, avihesāsahagatāya saññāya viharati.
Evarūpaṃ sāriputta, saññāpaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā
abhivaḍḍhanti.

''Saññāpaṭilābhampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi, tañca
aññamaññaṃ saññāpaṭilābhanti'' iti yaṃ taṃ vuttaṃ mayā, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

'Diṭṭhipaṭilābhampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. Tañca
aññamaññaṃ diṭṭhipaṭilābhanti' iti kho panetaṃ vuttaṃ mayā, kiñcetaṃ vuttaṃ? Yathārūpaṃ
sāriputta, diṭṭhipaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Kusalā dhammā
parihāyanti. Evarūpo diṭṭhipaṭilābho na sevitabbo. Yathārūpañca kho sāriputta,
diṭṭhipaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.
Evarūpo diṭṭhipaṭipalābho sevitabbo.

Kathaṃrūpaṃ sāriputta, diṭṭhipaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā
dhammā parihāyanti: idha sāriputta, ekacco evaṃdiṭṭhiko hoti: natthi dinnaṃ, natthi
yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko,
natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke
samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ
abhiññā sacchikatvā pavedentīti. Evarūpaṃ sāriputta, diṭṭhipaṭilābhaṃ sevato akusalā
dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. Kathaṃrūpaṃ sāriputta,
diṭṭhipaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti: idha
sāriputta, ekacco evaṃdiṭṭhiko hoti: atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi
sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ loko, atthi paro loko, atthi mātā,
atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā,
ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti. Evarūpaṃ sāriputta,
diṭṭhipaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.

''Diṭṭhipaṭilābhampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. Tañca
aññamaññaṃ diṭṭhipaṭilābhanti'' iti yaṃ taṃ vuttaṃ mayā, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Attabhāvapaṭilābhampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi,
tañca aññamaññaṃ attabhāvapaṭilābha''nti iti kho panetaṃ vuttaṃ mayā, kiñcetaṃ paṭicca
vuttaṃ: yathārūpaṃ sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti,
kusalā dhammā parihāyanti evarūpo attabhāvapaṭilābho na sevitabbo, yatharūpañca kho
sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā
abhivaḍḍhanti. Evarūpo attabhāvapaṭilābho sevitabbo.

[BJT Page 184] [\x 184/]

Kathaṃrūpaṃ sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā
dhammā parihāyanti: savyāpajjhaṃ sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṃ abhinibbattayato
apariniṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti.
Kathaṃrūpaṃ sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā
dhammā abhivaḍḍhanti? Avyāpajjhaṃ sāriputta, attabhāvapaṭilābhaṃ abhinibbattayato
parinaṭṭhitabhāvāya akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.
''Attabhāvapaṭilābhampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi,
tañca aññamaññaṃ attābhāvapaṭilābhanti'8 iti yaṃ taṃ vuttaṃ mayā, idametaṃ paṭicca
vuttaṃ.
Imassa kho sāriputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena attho daṭṭhabbo.
Cakkhuviññeyyaṃ rūpampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi.
Sotaviññeyyaṃ saddampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi.
Ghānaviññeyyaṃ gandhampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi.
Kāyaviññeyyaṃ phoṭṭhabbampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi
asevitabbampi. Manoviññeyyaṃ dhammampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi:
sevitabbampi asevitabbampi.
Evaṃ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca: imassa kho ahaṃ bhante, bhagavatā
saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi:

'Cakkhuviññeyyaṃ rūpampahaṃ sāriputta, [PTS Page 056] [\q 56/] duvidhena vadāmi:
sevitabbampi asevitabbampi' iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:
yathārūpaṃ bhante, cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā
dhammā parihāyanti. Evarūpaṃ cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ na sevitabbaṃ. Yathārūpañca kho
bhante, cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā
abhivaḍḍhanti. Evarūpaṃ cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ sevitabbaṃ. Cakkhuviññeyyaṃ
rūpampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampīti' iti yaṃ taṃ vuttaṃ
bhagavatā, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

'Sotaviññeyyaṃ saddampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti
iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: yathārūpaṃ bhante,
sotaviññeyyaṃ saddaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Kusalā dhammā parihāyanti.
Evarūpo sotaviññeyyo saddo na sevitabbo. Yathārūpañca kho bhante, sotaviññeyyaṃ saddaṃ
sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpo sotaviññeyyo
saddo sevitabbo. 'Sotaviññeyyaṃ saddampahaṃ sāriputta. Duvidhena vadāmi: sevitabbampi
asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

[BJT Page 186] [\x 186/]

'Ghānaviññeyyaṃ gandhampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi
asevitabbampī'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā. Kiñce taṃ paṭicca vuttaṃ yathārūpaṃ
bhante, ghānaviññeyyaṃ gandhaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Kusalā dhammā
parihāyanti. [PTS Page 057] [\q 57/] evarūpo ghānaviññeyyo gandho na sevitabbo.
Yathārūpañca kho bhante, ghānaviññeyyaṃ gandhaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti,
kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Evarūpo ghānaviññeyyo gandho sevitabbo 'ghānaviññeyyaṃ
gandhampahaṃ sāriputta. Duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ
vuttaṃ bhagavatā, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Jivhāviññeyyaṃ rasampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti
kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Yathārūpaṃ bhante, jivhāviññeyyaṃ
rasaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti. Evarūpo
jivhāviññeyyo raso na sevitabbo. Yathārūpañca kho bhante, jivhāviññeyyaṃ rasaṃ sevato
akusalā dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Evarūpo jivhāviññeyyo raso
sevitabbo jivhāviññeyyaṃ rasampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi
asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā,idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

'Kāyaviññeyyaṃ phoṭṭhabbampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi
asevitabbampī'ti' iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: yathārūpaṃ
bhante, kāyaviññeyyaṃ phoṭṭhabbaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā
dhammā parihāyanti. Evarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo na sevitabbo yathārūpañca kho
bhante, kāyaviññeyyaṃ phoṭṭhabbaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā
abhivaḍḍhanti, evarūpo kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo sevitabbo. 'Kāyaviññeyyaṃ
phoṭṭhabbampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ
vuttaṃ bhagavatā, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
'Manoviññeyyaṃ dhammampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi
asevitabbampī'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ bhagavatā, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: yathārūpaṃ
bhante, manoviññeyyaṃ dhammaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā
parihāyanti, [PTS Page 058] [\q 58/] evarūpo manoviññeyyo dhammo na sevitabbo.
Yathārūpañca kho bhante, manoviññeyyaṃ dhammaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti,
kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Evarūpo manoviññeyyo dhammo sevitabbo.
Manoviññeyyaṃ dhammampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi
asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Imassa kho ahaṃ bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa
evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmīti

[BJT Page 188] [\x 188/]

Sādhu sādhu sāriputta, sādhu kho tvaṃ sāriputta, imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa1
vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena atthaṃ ajānāsi.

'Cakkhuviññeyyaṃ rūpampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi
asevitabbampī'ti. Iti kho panetaṃ vuttaṃ mayā. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: yathārūpaṃ
sāriputta, cakkhuviññayyaṃ rūpaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā
parihāyanti. Evarūpaṃ cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ na sevitabbaṃ. Yathārūpañca kho sāriputta,
cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā
abhivaḍḍhanti. Evarūpaṃ cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ sevitabbaṃ. Cakkhuviññeyaṃ
rūpampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti. Iti yaṃ taṃ vuttaṃ
mayā, idametaṃ paṭicca vuttanti.

'Sotaviññeyyaṃ saddampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti
iti kho panetaṃ vuttaṃ mayā, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Yathārūpaṃ sāriputta, sotaviññeyyaṃ
saddaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Kusalā dhammā parihāyanti. Evarūpo
sotaviñañeyyo saddo na sevitabbo. Yathārūpañca kho bhante, sotaviññeyyā saddaṃ sevato
akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo sotaviññeyyo saddo
sevitabbo. Sotaviññeyyaṃ saddampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi
asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ mayā. Idametaṃ paṭicca vuttaṃ. Evarūpo ghānaviññeyyo
gandho na sevitabbo yathārūpañca kho mayā, ghānaviññeyyaṃ gandhaṃ sevato akusalā
dhammā parihāyanti,kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Evarūpo ghānaviññeyyo gandho
sevitabbo. 'Ghānaviññeyyaṃ gandhampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi
asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ mayā, idametaṃ paṭicca vuttaṃ. Evarūpo jivhāviññeyyo
raso na sevitabbo. Yathārūpañca kho mayā, jivhāviññeyyaṃ rasaṃ sevato akusalā dhammā
parihāyanti. Kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Evarūpo jivhāviññeyyo raso sevitabbo. Evarūpo
kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo na sevitabbo yathārūpañca kho mayā, kāyaviññeyyaṃ
phoṭṭhabbaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti, evarūpo
kāyaviññeyyo phoṭṭhabbo sevitabbo. 'Kāyaviññeyyaṃ phoṭṭhabbampahaṃ sāriputta,
duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ mayā, idametaṃ
paṭicca vuttaṃ.

Manoviññeyyaṃ dhammampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi
asevitabbampī'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ mayā, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ yathārūpaṃ bhante,
manoviññeyyaṃ dhammaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā
parihāyanti, evarūpo manoviññeyyo dhammo na sevitabbo. Yathārūpañca kho mayā,
manoviññeyyaṃ dhammaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā
abhivaḍḍhanti. Evarūpo manoviññeyyo dhammo sevitabbo. 'Manoviññeyyaṃ
dhammampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ
vuttaṃ mayā idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Imassa kho sāriputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ
vitthārena attho daṭṭhabbo.
Cīvarampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi.
Piṇḍapātampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi.
Senāsanampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. Gāmampahaṃ
sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. Nigamampahaṃ sāriputta,
duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. Nagarampahaṃ sāriputta, duvidhena
vadāmi: sevitabbampi asevitabbampi. Janapadampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi:
sevitabbampi asevitabbampi. Puggalampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi
asevitabbampīti.
[PTS Page 059] [\q 59/]
Evaṃ vutte āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca: 'imassa kho ahaṃ bhante, bhagavatā
saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi:
1 [BJT] bhāsitatsa [corrected to] bhāsitassa

[BJT Page 190] [\x 190/]

Civarampa'haṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho panetaṃ
vuttaṃ bhagavatā. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Yathārūpaṃ bhante, cīvaraṃ sevato akusalā
dhammā abhivaḍḍhanti. Kusalā dhammā parihāyanti. Evarūpaṃ cīvaraṃ na sevitabbaṃ.
Yathārūpañca kho bhante, cīvaraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā
abhivaḍḍhanti. Evarūpaṃ cīvaraṃ sevitabbaṃ. Cīvarampa'haṃ sāriputta, duvidhena vadāmi:
sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Piṇḍapātampa'haṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho
panetaṃ vuttaṃ bhagavatā. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Yathārūpaṃ bhante, cīvaraṃ sevato
akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Kusalā dhammā parihāyanti. Evarūpaṃ piṇḍapātaṃ na
sevitabbaṃ. Yathārūpañca kho bhante, piṇḍapātaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti,
kusalā
Dhammā abhivaḍḍhanti. Evarūpaṃ piṇḍapātaṃ sevitabbaṃ. Piṇḍapātampa'haṃ sāriputta,
duvidhena vadāmi:sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ
paṭicca vuttaṃ.

Senāsanampa'haṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho
panetaṃ vuttaṃ bhagavatā. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Yathārūpaṃ bhante, senāsanaṃ sevato
akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Kusalā dhammā parihāyanti. Evarūpaṃ senāsanaṃ na
sevitabbaṃ. Yathārūpañca kho bhante, senāsanaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā
dhammā abhivaḍḍhanti. Evarūpaṃ senāsanaṃ sevitabbaṃ. Senāsanampa'haṃ sāriputta,
duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ
paṭicca vuttaṃ.

Gāmampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho panetaṃ
vuttaṃ bhagavatā. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Yathārūpaṃ bhante, gāmaṃ sevato akusalā
dhammā abhivaḍḍhanti. Kusalā dhammā parihāyanti. Evarūpaṃ gāmaṃ na sevitabbaṃ.
Yathārūpañca kho bhante, gāmaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā
abhivaḍḍhanti. Evarūpaṃ gāmaṃ sevitabbaṃ. Gāmampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi:
sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Nigamampa'haṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho
panetaṃ vuttaṃ bhagavatā. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Yathārūpaṃ bhante, nigamaṃ sevato
akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Kusalā dhammā parihāyanti. Evarūpaṃ nigamaṃ na
sevitabbaṃ. Yathārūpañca kho bhante, nigamaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā
dhammā abhivaḍḍhanti. Evarūpaṃ nigamaṃ sevitabbaṃ. Nigamampa'haṃ sāriputta,
duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ
paṭicca vuttaṃ.

Nagarampa'haṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho panetaṃ
vuttaṃ bhagavatā. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Yathārūpaṃ bhante, nagaraṃ sevato akusalā
dhammā abhivaḍḍhanti. Kusalā dhammā parihāyanti. Evarūpaṃ nagaraṃ na sevitabbaṃ.
Yathārūpañca kho bhante, nagaraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā
abhivaḍḍhanti. Evarūpaṃ nagaraṃ sevitabbaṃ. Nagarampa'haṃ sāriputta, duvidhena vadāmi:
sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Janapadampa'haṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho
panetaṃ vuttaṃ bhagavatā. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Yathārūpaṃ bhante, janapadaṃ sevato
akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Kusalā dhammā parihāyanti. Evarūpaṃ janapadaṃ na
sevitabbaṃ. Yathārūpañca kho bhante, janapadaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā
dhammā abhivaḍḍhanti. Evarūpaṃ janapadaṃ sevitabbaṃ. Janapadampa'haṃ sāriputta,
duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ
paṭicca vuttaṃ.

Puggalampa'haṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho
panetaṃ vuttaṃ bhagavatā. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Yathārūpaṃ bhante, puggalaṃ sevato
akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Kusalā dhammā parihāyanti. Evarūpaṃ puggalaṃ na
sevitabbaṃ. Yathārūpañca kho bhante, puggalaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā
dhammā abhivaḍḍhanti. Evarūpaṃ puggalaṃ sevitabbaṃ. Puggalampa'haṃ sāriputta,
duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ
paṭicca vuttaṃ.

Imassa kho ahaṃ bhante, bhagavatā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa
evaṃ atthaṃ ājānāmīti.

Sādhu sādhu sāriputta, sādhu kho tvaṃ sāriputta, imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa
vitthārena atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāsi.

'Cīvarampa'haṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: [PTS Page 060] [\q 60/] sevitabbampi
asevitabbampī'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ mayā, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: yathārūpaṃ sāriputta,
cīvaraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti evarūpaṃ cīvaraṃ na sevitabbaṃ.
Cīvarampa'haṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ
vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
Piṇḍapātampa'haṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho
panetaṃ vuttaṃ mayā, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Yathārūpañca sāriputta, piṇḍapātaṃ sevato
akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Evarūpaṃ piṇḍapātaṃ na sevitabbaṃ. Piṇḍapātampa'haṃ
sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbapī'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā
idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
Senāsanampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho
panetaṃ vuttaṃ mayā, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Yathārūpaṃ sāriputta, senāsanaṃ sevato
akusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Evarūpaṃ senāsanaṃ na sevitabbaṃ yathārūpañca kho
bhante, senāsanaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.
Evarūpaṃ senāsanaṃ sevitabbaṃ. Senāsanampa'haṃ sāriputta, duvidhena vadāmi:
sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
Yathārūpañca kho sāriputta, gāmaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā
abhivaḍḍhanti. Evarūpo gāmo sevitabbo. Gāmampa'haṃ sāriputta, duvidhena vadāmi:
sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
Yathārūpañca kho sāriputta, nigamaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā
abhivaḍḍhanti. Evarūpo nigamo sevitabbo. Nagarampa'haṃ sāriputta, duvidhena vadāmi:
sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
Evarūpaṃ nagaraṃ na sevitabbaṃ. Yathārūpañca kho bhante, nagaraṃ sevato akusalā
dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti. Evarūpaṃ nagaraṃ sevitabbaṃ.
Nagarampa'haṃ sāriputta,duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ
vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ. Evarūpo janapado sevitabbo. Yathārūpañca kho
bhante, janapadaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhanti.
Evarūpo janapado sevitabbo. Janapadampahaṃ sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi
asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ. 'Puggalampa'haṃ
sāriputta, duvidhena vadāmi: sevitabbampi asevitabbampī'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ mayā,
kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Yathārūpaṃ sāriputta, puggalaṃ sevato akusalā dhammā
abhivaḍḍhanti. Evarūpo puggalaṃ sevitabbo. Puggalampa'haṃ sāriputta, duvidhena vadāmi:
sevitabbampi asevitabbampī'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ bhagavatā idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

[BJT Page 192] [\x 192/]

Imassa kho sāriputta, mayā saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa1 evaṃ
vitthārena attho daṭṭhabbo.

Sabbe pi ce sāriputta, khattiyā imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ
ājāneyyuṃ sabbesānampa'ssa khattiyānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Sabbepi ce sāriputta,
brāhmaṇā imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājāneyyuṃ
sabbesānampa'ssa brāhmaṇāṇaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Sabbepi ce sāriputta, vessā
imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājāneyyuṃ sabbesānampa'ssa
vessānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Sabbepi ce sāriputta, suddā imassa mayā saṅkhittena
bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājāneyyuṃ. Sabbesānampa'ssa suddānaṃ dīgharattaṃ
hitāya sukhāya sadevako pi ce sāriputta, loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇi
pajā sadevamanussā imassa mayā saṅkhittena bhāsitassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājāneyya.
Sadevakassapissa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇīyā pajāya
sadevamanussāya dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti.
[PTS Page 061] [\q 61/]
Idamavoca bhagavā attamano āyasmā sāriputto bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Sevitabbāsevitabbasuttaṃ catutthaṃ.

[BJT Page 194] [\x 194/]

3.2.5

Bahudhātuka suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato
paccassosuṃ bhagavā etadavoca:

Yāni kānici bhikkhave, bhayāni uppajjanti, sabbāni tāni bālato uppajjanti no paṇḍitato. Ye
keci upaddavā uppajjanti, sabbe te bālato uppajjanti no paṇḍitato. Ye keci upasaggā
uppajjanti. Sabbe te bālato uppajjanti no paṇḍitato. Seyyathāpi bhikkhave, naḷāgāro vā
tiṇāgāro vā1 aggimukko2 kūṭāgārāpi dahati3 ullittāvalittāni nivātāni phussitaggaḷāni4
pihitavātapānāni. Evameva kho bhikkhave, yāni kānici bhayāni uppajjanti, sabbāni tāni
bālato uppajjanti no paṇḍitato. Ye keci upasaggā uppajjanti, sabbe te bālato uppajjanti no
paṇḍitato. Iti kho bhikkhave, sappaṭibhayo bālo appaṭibhayo paṇḍito. Saupaddavo bālo
anupaddavo paṇḍito. Saupasaggo bālo anupasaggo paṇḍito. Natthi bhikkhave, paṇḍitato
bhayaṃ. Natthi paṇḍitato upaddavo. Natthi paṇḍitato upasaggo. Tasmātiha bhikkhave,
*evaṃ sikkhitabbaṃ: paṇḍitā bhavissāma vīmaṃsakāti5, evaṃ hi vo bhikkhave
sikkhitabbanti.
[PTS Page 062] [\q 62/]
Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: kittāvatā nu kho bhante, paṇḍito
bhikkhu vimaṃsakoti alaṃ vacanāyā'ti.

Yato kho ānanda, bhikkhu dhātukusalo ca hoti, āyatanakusalo ca hoti,
paṭiccasamuppādakusalo ca hoti, ṭhānaṭhānakusalo ca hoti, ettāvatā kho ānanda, paṇḍito
bhikkhu vimaṃsakoti alaṃ vacanāyāti.
Kittāvatā pana bhante, dhātukusalo bhikkhuti alaṃ vacanāyāti.

Aṭṭhārasa kho imā ānanda, dhātuyo: cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu,
sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu gandhadhātu ghānaviññāṇadhātu,
jīvhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu
manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātuti. Imā kho ānanda, aṭṭhārasa dhātuyo yato
jānāti passati, ettāvatāpi kho ānanda, dhātukusalo bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.

-------------------------
1.Naḷāgārā vā tiṇagārā vā-sīmu,majasaṃ.
2.Aggi mutto-syā,majasaṃ. 4.Phusitaggaḷāni-sīmu, majasaṃ.
3.Ḍahati-sīmu, 5.Paṇḍitā bhavissāmāti-syā.
* Evaṃ sikkhitabbaṃ'iti potthakesu na dissati.

[BJT Page 196] [\x 196/]

Siyā pana bhante, aññopi pariyāyo yathā dhātukusalo bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.

Siyā ānanda, chayimā ānanda, dhātuyo: paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhotu
ākāsadhātu viññāṇadhātu. Imā kho ānanda, cha dhātuyo yato jānāti passati. Ettāvatāpi kho
ānanda dhātukusalo bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.

Siyā pana bhante, aññopi pariyāyo yathā dhātukusalo bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.

Siyā ānanda, chayimā ānanda, dhātuyo: sukhadhātu dukkhadhātu somanassadhātu
domanassadhātu upekkhādhātu avijjādhātu. Imā kho ānanda, cha dhātuyo yato jānāti
passati. Ettāvatāpi kho ānanda, dhātukusalo bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.

Siyā pana bhante, aññopi pariyāyo yathā dhātukusalo bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.

Siyā ānanda, chayimā ānanda, dhātuyo: kāmadhātu nekkhammadhātu vyāpādadhātu
avyāpādadhātu [PTS Page 063] [\q 63/] vihiṃsādhātu avihiṃsādhātu1 imā kho ānanda,
cha dhātuyo yato jānāti passati. Ettāvatāpi kho ānanda, dhātukusalo bhikkhūti alaṃ
vacanāyāti.

Siyā pana bhante, aññopi pariyāyo yathā dhātukusalo bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.

Siyā ānanda, tisso imā ānanda, dhātuyo: kāmadhātu rūpadhātu arūpadhātu. Imā kho ānanda,
tisso dhātuyo yato jānāti passati. Ettāvatāpi kho ānanda, dhātukusalo bhikkhūti alaṃ
vacanāyāti.

Siyā pana bhante, aññopi pariyāyo yathā dhātukusalo bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.

Siyā ānanda, dve imā ānanda, dhātuyo: saṅkhatā ca dhātu asaṅkhatā ca dhātu. Imā kho
ānanda, dve dhātuyo yato jānāti passati. Ettāvatāpi kho ānanda, dhātukusalo bhikkhūti alaṃ
vacanāyāti.

Kittāvatā pana bhante, āyatanakusalo bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.

Cha kho panimāni ānanda, ajjhattikabāhirāni āyatanāni: cakkhuṃ ceva2 rūpā ca3, sotañca
saddā ca4, ghānañca gandhā ca5, jivhā ca rasā ca, kāyo ca phoṭṭhabbā ca6, mano ca
dhammā ca. Imāni kho ānanda, cha ajjhattikabāhirāni āyatanāni yato jānāti passati. Ettāvatā
kho ānanda, āyatanakusalo bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.

-------------------------
1.Vihesādhātu avihesādhātu-[PTS.]
2.Cakkhu ceva-sīmu, majasaṃ, syā. 3.Rūpañca-[PTS.]
4.Saddo ca-[PTS. 5.]Gandho ca-[PTS.]
6.Phoṭṭhabbo ca-[PTS.]

[BJT Page 198] [\x 198/]

Kittāvatā pana bhante, paṭiccasamuppādakusalo bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.

Idhānanda, bhikkhū evaṃ pajānāti: imasmiṃ sati idaṃ hoti. Imassuppādā idaṃ uppajjati.
Imasmiṃ asati idaṃ na hoti. Imassa nirodhā idhaṃ nirujjhati, yadidaṃ avijjā paccayā
saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā
saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā,
taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā [PTS Page 064] [\q 64/] bhavo, bhavapaccayā
jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, sokaparidevadukkhadomanassupāsāyā sambhavanti.
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Avijjayattheva
asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā
nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho,
phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā
upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā
jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa
dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Ettāvatā kho ānanda, paṭiccasamuppādakusalo bhikkhūti
alaṃ vacanāyāti.

Kittāvatā pana bhante, ṭhānaṭhānakusalo bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.

Idhānanda, bhikkhū: 'aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci
saṅkhāraṃ niccato upagaccheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti pajānāti. ' hānaṃ ca kho etaṃ vijjati
yaṃ puthujjano kañci saṅkhāraṃ niccato upagaccheyya, ṭhānametaṃ vijjatī'ti pajānāti.

'Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci saṅkhāraṃ sukhato
upagaccheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati yaṃ puthujjano kañci saṅkhāraṃ sukhato upagaccheyya,
ṭhānametaṃ vijjatī'ti pajānāti.

'Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo kañci dhammaṃ attato sukhato
upagaccheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjati yaṃ puthujjano kañci dhammaṃ attato upagaccheyya,
ṭhānametaṃ vijjatī'ti pajānāti.

'Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo mātaraṃ jīvitā voropeyya, netaṃ
ṭhānaṃ vijjatī'ti pajānāti. ' hānaṃ ca kho etaṃ vijjati yaṃ puthujjano mātaraṃ jīvitā
voropeyya, ṭhānametaṃ vijjatī'ti pajānāti.

[BJT Page 200] [\x 200/]

'Aṭṭhānametaṃ anavakāso, [PTS Page 065] [\q 65/] yaṃ diṭṭhisampanno puggalo
pitaraṃ jīvitā voropeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti pajānāti. hānañca kho etaṃ vijjati: yaṃ
puthujjano pitaraṃ jīvitā voropeyya, ṭhānametaṃ vijjatī'ti pajānāti.

'Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ diṭṭhisampanno puggalo arahantaṃ jīvitā voropeyya, netaṃ
ṭhānaṃ vijjatī'ti pajānāti. hānañca kho etaṃ vijjati: yaṃ puthujjano arahantaṃ jīvitā
voropeyya, ṭhānametaṃ vijjatī'ti pajānāti.

'Aṭṭhānametaṃ anavakāso: yaṃ diṭṭhisampanno puggalo duṭṭhacitto tathāgatassa lohitaṃ
uppādeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti pajānāti. hānañca kho etaṃ vijjati: yaṃ puthujjano
duṭṭhacitto tathāgatassa lohitaṃ uppādeyya, ṭhānametaṃ vijjatī'ti pajānāti.
'Aṭṭhānametaṃ anavakāso: yaṃ diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṃ bhindeyya, netaṃ ṭhānaṃ
vijjatī'ti pajānāti. ' hānaṃ ca kho etaṃ vijjati: yaṃ puthujjano saṅghaṃ bhindeyya, ṭhānametaṃ
vijjatī'ti pajānāti.

'Aṭṭhānametaṃ anavakāso: yaṃ diṭṭhisampanno puggalo aññaṃ satthāraṃ uddiseyya, netaṃ
ṭhānaṃ vijjatī'ti pajānāti. ' hānaṃ ca kho etaṃ vijjati: yaṃ puthujjano aññaṃ satthāraṃ
uddiseyya, ṭhānametaṃ vijjatī'ti pajānāti.

'Aṭṭhānametaṃ anavakāso: yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddho
apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti pajānāti. hānaṃ ca kho etaṃ vijjati:
yaṃ ekissā lokadhātuyā eko arahaṃ sammāsambuddho uppajjeyya, ṭhānametaṃ vijjatī'ti
pajānāti.

'Aṭṭhānametaṃ anavakāso: yaṃ ekissā lokadhātuyā dve rājāno cakkavattino apubbaṃ
acarimaṃ uppajjeyyuṃ, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti pajānāti. hānaṃ ca kho etaṃ vijjati: yaṃ ekissā
lokadhātuyā eko rājā cakkavattī uppajjeyya, ṭhānametaṃ vijjatī'ti pajānāti.

'Aṭṭhānametaṃ anavakāso: yaṃ itthī arahaṃ assa sammāsambuddho, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti
pajānāti. hānañca kho etaṃ vijjati: yaṃ puriso arahaṃ assa sammāsambuddho, ṭhānametaṃ
vijjatī'ti pajānāti.

'Aṭṭhānametaṃ anavakāso: yaṃ itthī rājā assa cakkavattī, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti pajānāti.
' hānañca kho etaṃ vijjati: yaṃ puriso rājā assa cakkavattī, ṭhānametaṃ vijjatī'ti pajānāti.

'Aṭṭhānametaṃ anavakāso: yaṃ itthī sakkattaṃ [PTS Page 066] [\q 66/] kareyya1, netaṃ
ṭhānaṃ vijjatī'ti pajānāti. hānañca kho etaṃ vijjati: yaṃ puriso sakkattaṃ kareyya,
ṭhānametaṃ vijjatī'ti pajānāti.

-------------------------
1.Kāreyya-syā.

[BJT Page 202] [\x 202/]

'Aṭṭhānametaṃ anavakāso: yaṃ itthī mārattaṃ kareyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti pajānāti.
hānañca kho etaṃ vijjati: yaṃ puriso mārattaṃ kareyya, ṭhānametaṃ vijjatī'ti pajānāti.

Aṭṭhānametaṃ anavakāso: yaṃ itthī brahmattaṃ kareyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti
Pajānāti. ' hānañca kho etaṃ vijjati: yaṃ puriso brahmattaṃ kareyya,ṭhānametaṃ vijjatī'ti
pajānāti.

Aṭṭhānametaṃ anavakāso: yaṃ kāyaduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya,
netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti pajānāti. hānañca kho etaṃ vijjati: yaṃ kāyaduccaritassa aniṭṭho
akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṃ
Vijjatī'ti pajānāti.

'Aṭṭhānametaṃ anavakāso: yaṃ vacīduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya,
netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti pajānāti. hānañca kho etaṃ vijjati: yaṃ vacīduccaritassa aniṭṭho
akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṃ vijjatī'ti pajānāti. Aṭṭhānametaṃ
anavakāso yaṃ manoduccaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, netaṃ ṭhānaṃ
vijjatī'ti pajānāti. ' hānañca kho etaṃ vijjati: yaṃ manoduccaritassa aniṭṭho akanto amanāpo
vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṃ vijjatī'ti pajānāti.
Aṭṭhānametaṃ anavakāso: yaṃ kāyasucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya,
netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti pajānāti. ' hānañca kho etaṃ vijjati: yaṃ kāyasucaritassa iṭṭho kanto
manāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṃ vijjatī'ti pajānāti.
'Aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ vacīsucaritassa aniṭṭho akanto amanāpo vipāko nibbatteyya,
netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti pajānāti. hānañca kho etaṃ vijjati: yaṃ vacīsucaritassa iṭṭho kanto
manāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṃ vijjatī'ti pajānāti.Yaṃ manosucaritassa aniṭṭho
akanto amanāpo vipāko nibbatteyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti pajānāti. hānañca kho etaṃ
vijjati: yaṃ manosucaritassa iṭṭho kanto manāpo vipāko nibbatteyya, ṭhānametaṃ vijjatī'ti
pajānāti.

Aṭṭhānametaṃ anavakāso: yaṃ kāyaduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā
parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti pajānāti. hānañca
kho etaṃ vijjati: yaṃ kāyaduccaritasamaṅgī [PTS Page 067] [\q 67/] tannidānā
tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjeyya,
ṭhānametaṃ vijjatī'ti pajānāti.
Aṭṭhānametaṃ anavakāso: yaṃ vacīduccaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā
parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjeyya, yaṃ manoduccaritasamaṅgī tannidānā
tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjeyya, netaṃ ṭhānaṃ
vijjatī'ti pajānāti. ' hānañca kho etaṃ vijjati: yaṃ mano duccaritasamaṅgī tannidānā
tappaccayā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjeyya,
ṭhānametaṃ vijjatī'ti pajānāti.

Aṭṭhānametaṃ anavakāso: yaṃ kāyasucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā
parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti
pajānāti. ' hānañca kho etaṃ vijjati: yaṃ kāyasucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa
bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjeyya, ṭhānametaṃ vijjatī'ti pajānāti.

[BJT Page 204] [\x 204/]

Aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ vacīsucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā
parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti
pajānāti. hānañca kho etaṃ vijjati: yaṃ vacīsucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa
bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjayya,ṭhānametaṃ vijjatī'ti pajānāti.
Aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ mano sucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa bhedā
parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjeyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatī'ti
pajānāti. hānañca kho etaṃ vijjati: yaṃ manosucaritasamaṅgī tannidānā tappaccayā kāyassa
bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppajjeyya, ṭhānametaṃ vijjatī'ti pajānāti.
Ettāvatā kho ānanda, ṭhānāṭhānakusalo bhikkhūti alaṃ vacanāyāti.

Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ bhante, ko
namo ayaṃ bhante, dhammapariyāyoti.

Tasmātiha tvaṃ ānanda, imaṃ dhammapariyāyaṃ bahudhātukotipi naṃ dhārehi,
catuparivaṭṭotipi naṃ dhārehi dhammādāsotipi naṃ dhārehi, amatadundubhītipi naṃ
dhārehi, anuttaro saṅgāmavijayotipi naṃ dhārehīti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
[PTS Page 068] [\q 68/]
Bahudhātukasuttaṃ pañcamaṃ.

[BJT Page 206] [\x 206/]

3.2.6

Isigili suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati isigilismiṃ pabbate. Tatra kho
bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti, bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.
Bhagavā etadavoca:

Passatha no tumhe bhikkhave, etaṃ vebhāraṃ pabbatanti.

Evaṃ bhante.

Etassapi kho bhikkhave, vebhārassa pabbatassa aññāva samaññā ahosi aññā paññatti,
passatha no tumhe bhikkhave, etaṃ paṇḍavaṃ pabbatanti.

Evaṃ bhante.

Etassapi kho bhikkhave, paṇḍavassa pabbatassa aññāva samaññā ahosi aññā paññatti.
Passatha no tumhe bhikkhave, etaṃ vepullaṃ pabbatanti.

Evaṃ bhante.

Etassapi kho bhikkhave, vepullassa pabbatassa aññāva samaññā ahosi aññā paññatti.
Passatha no tumhe bhikkhave, etaṃ gijjhakūṭaṃ pabbatanti.

Evaṃ bhante.

Etassapi kho bhikkhave, gijjhakūṭassa pabbatassa aññāva samaññā ahosi aññā paññatti.
Passatha no tumhe bhikkhave, imaṃ isagiliṃ pabbatanti.

Evaṃ bhante.

Imassa kho bhikkhave, isigilissa pabbatassa esāva samaññā ahosi esā paññatti.

Bhūtapubbaṃ bhikkhave, pañca paccekabuddhasatāni imasmiṃ isigilismiṃ pabbate
ciranivāsino ahesuṃ. Te imaṃ pabbataṃ pavisantā dissanti, paviṭṭhā na dissanti. Tamena1
manussā disvā evamāhaṃsu: 'ayaṃ pabbato ime isī gilatī'ti isigili isigilītveva samaññā
udapādi. Ācikkhissāmi bhikkhave, paccekabuddhānaṃ nāmāni. Kittayissāmi bhikkhave,
paccekabuddhānaṃ nāmāni. Desissāmi [PTS Page 069] [\q 69/] bhikkhave,
paccekabuddhānaṃ nāmāni. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti.

-------------------------
1.Tamenaṃ-sīmu,majasaṃ.

[BJT Page 208] [\x 208/]

Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Ariṭṭho nāma bhikkhave, paccekasambuddho1 imasmiṃ isigilismiṃ pabbate ciranivāsī ahosi.
Upariṭṭho nāma bhikkhave, paccekasambuddho imasmiṃ isigilismiṃ pabbate ciranivāsī
ahosi. Tagarasikhī nāma bhikkhave, paccekasambuddho imasmiṃ isigilismiṃ pabbate
cīranivāsī ahosi. Yasassī nāma bhikkhave, paccekasambuddho imasmiṃ isigilismiṃ pabbate
ciranivāsī ahosi. Sudassano nāma bhikkhave, paccekasambuddho imasmiṃ isigilismiṃ
pabbate ciranivāsī ahosi. Piyadassī nāma bhikkhave, paccekasambuddho imasmiṃ
isigilismiṃ pabbate ciranivāsī ahosi. Gandhāro nāma bhikkhave, paccekasambuddho
imasmiṃ isigilismiṃ pabbate ciranivāsī ahosi. Piṇḍolo nāma bhikkhave, paccekasambuddho
imasmiṃ isigilismiṃ pabbate ciranivāsī ahosi. Upāsabho nāma bhikkhave,
paccekasambuddho, imasmiṃ isigilismiṃ pabbate ciranivāsī ahosi. Nīto nāma bhikkhave,
paccekasambuddho imasmiṃ isigilismiṃ pabbate ciranivāsī ahosi. Tatho nāma bhikkhave,
paccekasambuddho imasmiṃ isigilismiṃ pabbate ciranivāsī ahosi. Sutavā nāma bhikkhave,
paccekasambuddho imasmiṃ isigilismiṃ pabbate ciranivāsī ahosi. Bhāvitatto nāma
bhikkhave, paccekasambuddho imasmiṃ isigilismiṃ pabbate ciranivāsī ahosīti.

Ye sattasārā anighā nirāsā
Paccekamevajjhagamuṃ subodhiṃ2,
Tesaṃ visallānaṃ naruttamānaṃ
Nāmāni me kittayato suṇātha.

Ariṭṭho upariṭṭho tagarasikhī yasassī
Sudassano piyadassī ca buddho3,
Gandhāro piṇḍolo upāsabho ca
Nīto tatho sutavā bhāvitatto.
[PTS Page 070] [\q 70/]
Sumbho subho methulo4 aṭṭhamo ca
Athassumegho anīgho sudāṭho,
Paccekabuddhā bhavanettikhīṇā
Hiṅgu ca hiṅgo ca mahānubhāvā.

Dve jālino munino aṭṭhako ca
Atha kosalo5 buddho atho subāhu,
Upanemiso nemiso santacitto
Sacco tatho virajo paṇḍito ca.

--------------------------
1.Paccekabuddho-[PTS. 2.]Gamaṃsu bodhiṃ-sīmu,majasaṃ
3.Sambuddho-majasaṃ,sīmu. 4.Matulo-majasaṃ,
5.Kosallo-majasaṃ.

[BJT Page 210] [\x 210/]

Kālupakālā vijito jito ca
Aṅgo ca paṅgo ca gutijjito1 ca,
Passī jahī upadhiṃ2 dukkhamūlaṃ
Aparājito mārabalaṃ ajesi.

Satthā pavattā sarabhaṅgo lomahaṃso
Uccaṅgamāyo asito anāsavo,
Manomayo mānacchido ca bandhumā
Tadādhimutto vimalo ca ketumā.

Ketumbarāgo ca mātaṅgo ariyo
Athaccuto accutagāmabyāmako,
Sumaṅgalo dabbilo suppatiṭṭhito3
Asayho khemabhirato ca sorato.

Dūrannayo saṅgho athopi uccayo4
Aparo munī5 sayho anomanikkamo,
Ānandanando6 upanando dvādasa
Bhāradvājo7 antimadehadhārī.

Bodhi mahānāmo athopi uttaro
Kesī sikhī sundaro bhāradvājo8
Tissūpatissā bhavabandhanacchidā
Upasīdarī9 taṇhacchido ca sīdarī10.

Buddho ahū maṅgalo vītarāgo
Usabhacchidā jāliniṃ dukkhamūlaṃ,
Santaṃ padaṃ ajjhagamūpanīto11.
Uposatho sundaro saccanāmo.

Jeto jayanto padumo uppalo ca
Padumuttaro rakkhito pabbato [PTS Page 071] [\q 71/] ca,
Mānatthaddho sobhito vītarāgo
Kaṇho ca buddho suvimuttacitto.

Ete ca aññe ca mahānubhāvā
Paccekabuddhā bhavanettīkhīṇā.
Te sabbasaṅgātigate12 mahesī
Parinibbute vandatha appameyye'ti.

Isigilisuttaṃ jaṭṭhaṃ

---------------------------
1.Guttilito-sīmu. Guttijito-majasaṃ. Guticchito-syā.
2.Passi jahi upadhi-majasaṃ. 3.Supatiṭṭhito-sīmu,majasaṃthasyā,[PTS.]
4.Ujjayo-[PTS.]
5.Muni-syā,majasaṃ.
6.Ānando nando-majasaṃ.
7.Bhāradvājā-[PTS.]
8.Dvārabhājo-majasaṃ.
9.Upasikhi-majasaṃ.
10.Sikharī-majasaṃ.
11.Ajjhagamopanīto-majasaṃ.
12.Sabbasaṅgādhigate-syā.

[BJT Page 212] [\x 212/]

3.2.7

Mahācattārīsaka suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhu bhagavato
paccassosuṃ, bhagavā etadavoca:

Ariyaṃ vo bhikkhave, sammāsamādhiṃ desissāmi saupanisaṃ saparikkhāraṃ. Taṃ suṇātha,
sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti.

Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave, ariyo sammāsamādhi saupaniso saparikkhāro, seyyathīdaṃ:
sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo
sammāsati. Yā kho bhikkhave, imehi sattaha'ṅgehi1 cittassa ekaggatā parikkhatā ayaṃ
vuccati bhikkhave, ariyo sammāsamādhi saupaniso itipi, saparikkhāro itipi.
Tatra bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti. Kathañca bhikkhave, sammādiṭṭhi
pubbaṅgamā hoti: micchādiṭṭhiṃ micchādiṭṭhīti pajānāti. Sammādiṭṭhiṃ sammādiṭṭhīti
pajānāti. Sāssa hoti sammādiṭṭhi.

Katamā ca bhikkhave, micchādiṭṭhi: natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi
sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi
mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, [PTS Page 072] [\q 72/] natthi loke
samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imaṃ ca lokaṃ paraṃ ca lokaṃ sayaṃ
abhiññā sacchikatvā pavedentīti. Ayaṃ bhikkhave, micchādiṭṭhi.

Katamā ca bhikkhave, sammādiṭṭhi: sammādiṭṭhimpahaṃ2 bhikkhave, dvayaṃ3 vadāmi:
atthi bhikkhave, sammādiṭṭhi sāsavā puññābhāgiyā upadhivepakkā atthi bhikkhave,
sammādiṭṭhi ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā.

Katamā ca bhikkhave, sammādiṭṭhi sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā: atthi dinnaṃ,
atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, atthi ayaṃ
loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaṇabrāhmaṇā
sammaggatā sammāpaṭipannā, ye imaṃ ca lokaṃ paraṃ ca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā
pavedentīti. Ayaṃ bhikkhave, sammādiṭṭhi sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā.

--------------------------
1.Sattaṅgehi-[PTS.]
2.Sammādiṭṭhimpāhaṃ-sīmu.
3.Dvāyaṃ-majasaṃ.

[BJT Page 214] [\x 214/]

Katamā ca bhikkhave, sammādiṭṭhi ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā: yā kho bhikkhave,
ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamaṅgino ariyamaggaṃ bhāvayato paññā
paññindriyaṃ paññābalaṃ dhammavicayasambojjhaṅgo sammādiṭṭhi maggaṅgaṃ1 ayaṃ
vuccati bhikkhave, sammādiṭṭhi ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā. So2 micchādiṭṭhiyā
pahānāya vāyamati sammādiṭṭhiyā upasampadāya. Svāssa3 hoti sammāvāyāmo. So sato
micchādiṭṭhiṃ pajahati. Sato sammādiṭṭhiṃ upasampajja viharati. Sāssa hoti sammāsati.
Itissime4 tayo dhammā sammādiṭṭhiṃ anuparidhāvanti anuparivattanti. Seyyathīdaṃ:
sammādiṭṭhi sammāvāyāmo sammāsati.

Tatra bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti. Kathañca bhikkhave sammādiṭṭhi
pubbaṅgamā hoti: micchāsaṅkappaṃ micchāsaṅkappoti pajānāti sammāsaṅkappaṃ
sammāsaṅkappoti pajānāti. Sāssa [PTS Page 073] [\q 73/] hoti sammādiṭṭhi.

Katamo ca bhikkhave, micchāsaṅkappo, vyāpādasaṅkappo, vihiṃsāsaṅkappo. Ayaṃ
bhikkhave, micchāsaṅkappo.

Katamo ca bhikkhave, sammāsaṅkappo: sammāsaṅkappampa'haṃ5 bhikkhave, dvayaṃ6
vadāmi. Atthi bhikkhave, sammāsaṅkappo sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko, atthi
bhikkhave, sammāsaṅkappo ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo.

Katamo ca bhikkhave, sammāsaṅkappo sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko:
nekkhammasaṅkappo avyāpādasaṅkappo avihiṃsā saṅkappo ayaṃ bhikkhave,
sammāsaṅkappo sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko.

Katamo ca bhikkhave, sammāsaṅkappo ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo: yo kho
bhikkhave, ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamaṅgino ariyamaggaṃ bhāvayato
takko vitakko saṅkappo appaṇā vyappaṇā cetaso abhiniropanā vacīsaṅkhāro. Ayaṃ
bhikkhave, sammāsaṅkappo ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo. So micchāsaṅkappassa
pahānāya vāyamati sammāsaṅkappassa upasampadāya. Svāssa3 hoti sammāvāyāmo. So sato
micchāsaṅkappaṃ pajahati. Sato sammāsaṅkappaṃ upasampajja viharati. Sā'ssa hoti
sammāsati. Itissi'me4 tayo dhammā sammāsaṅkappaṃ anuparidhāvanti. Anuparivattanti.
Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāvāyāmo sammāsati.

Tatra bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti kathañca bhikkhave, sammādiṭṭhi
pubbaṅgamā hoti: micchāvācaṃ micchāvācāti pajānāti. Sammāvācaṃ sammāvācāti pajānāti.
Sā'ssa hoti sammādiṭṭhi.

-------------------------
1.Maggaṅgā-sīmu,[PTS. 5.]Sammāsaṅkappampāhaṃ-sīmu.
2.Yo-[PTS. 6.]Dvāyaṃ-majasaṃ
3.Sāssa-sīmu. 7.Sāssa-sīmu,[PTS.]
4.Itiyime-majasaṃ.
Itime-sīmu.

[BJT Page 216] [\x 216/]

Katamā ca bhikkhave, micchāvācā: musāvādo pisunāvācā pharusāvācā samphappalāpo.
Ayaṃ bhikkhave micchāvācā.

Katamā ca bhikkhave sammāvācā: sammāvācampa'haṃ bhikkhave, dvayaṃ vadāmi. Atthi
bhikkhave, sammāvācā sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā, atthi [PTS Page 074] [\q 74/]
bhikkhave, sammāvācā ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā.

Katamā ca bhikkhave, sammāvācā sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā: musāvādā
veramaṇī, pisunāya vācāya veramaṇī. Pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā
veramaṇī. Ayaṃ bhikkhave, sammāvācā sāsavā puññabhāgiyā upadhivepakkā.

Katamā ca bhikkhave, sammāvācā ariyā anāsavā lokuttarā maggaṅgā: yā kho bhikkhave,
ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamaṅgīno ariyamaggaṃ bhāvayato catuhipi
vacīduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī. Ayaṃ bhikkhave, sammāvācā ariyā anāsavā
lokuttarā maggaṅgā. So micchāvācāya pahānāya vāyamatī, sammā vācāya upasampadāya.
Svāssa1 hoti sammāvāyāmo. So sato micchāvācaṃ pajahati. Sato sammāvācaṃ upasammajja
viharati. Sāssa hoti sammāsati. Itissime2 tayo dhammā sammāvācaṃ anuparidhāvanti
anuparivattanti. Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi, sammāvāyāmo, sammāsati.

Tatra bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti. Kathañca bhikkhave, sammādiṭṭhi
pubbaṅgamā hoti: micchākammantaṃ micchākammantoti pajānāti sammākammantaṃ
sammākammantoti pajānāti. Sāssa hoti sammādiṭṭhi.

Katamo ca bhikkhave, micchākammanto: pāṇātipāto, adinnādānaṃ, kāmesu micchācāro.
Ayaṃ bhikkhave, micchākammanto.

Katamo ca bhikkhave, sammākammanto: sammākammantampahaṃ bhikkhave, dvayaṃ
vadāmi. Atthi bhikkhave, sammākammanto sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko. Atthi
bhikkhave sammākammanto ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo.

Katamo ca bhikkhave, sammākammanto sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko: pāṇātipātā
veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, kāmesu micchācārā veramaṇī. Ayaṃ bhikkhave,
sammākammanto sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko.

Katamo ca bhikkhave, sammākammanto ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo: yā kho
bhikkhave, ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamaṅgīno ariyamaggaṃ bhāvayato
tīhipi kāyaduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī. Ayaṃ bhikkhave, sammākammanto
[PTS Page 075] [\q 75/] ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo. So micchākammantassa
pahānāya vāyamati, sammākammantassa upasampadāya. Svā'ssa hoti sammāvāyāmo. So
sato micchākammantaṃ pajahati. Sato sammākammantaṃ upasampajja viharati. Sā'ssa hoti
sammāsati. Iti'ssi me1 tayo dhammā sammākammantaṃ anuparidhāvanti anuparivattanti.
Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi, sammāvāyāmo sammāsati.

-------------------------
1.Sāssa-sīmu.
2.Itiyime-majasaṃ.

[BJT Page 218] [\x 218/]

Tatra bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti. Kathañca bhikkhave, sammādiṭṭhi
pubbaṅgamā hoti: micchāājīvaṃ micchāājīvoti pajānāti. Sammāājīvaṃ sammāājīvoti pajānāti.
Sāssa hoti sammādiṭṭhi.

Katamo ca bhikkhave, micchāājīvo: kuhanā lapanā nemittikatā nippesikatā lābhena lābhaṃ
nijigiṃsanātā1 ayaṃ bhikkhave, micchāājīvo.

Katamo ca bhikkhave, sammāājīvo: sammāājīvampahaṃ bhikkhave, dvayaṃ vadāmi. Atthi
bhikkhave, sammāājīvo sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko, atthi bhikkhave, sammāājīvo
ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo.

Katamo ca bhikkhave, sammāājīvo sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko: idha bhikkhave,
ariyasāvako micchāājīvaṃ pahāya sammā ājīvena jīvakaṃ kappeti. Ayaṃ bhikkhave, sammā
ājīvo sāsavo puññabhāgiyo upadhivepakko.

Katamo ca bhikkhave, sammā ājīvo ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo: yā kho bhikkhave,
ariyacittassa anāsavacittassa ariyamaggasamaṅgino ariyamaggaṃ bhāvayato micchāājīvā ārati
virati paṭivirati veramaṇī. Ayaṃ bhikkhave, sammāājīvo ariyo anāsavo lokuttaro maggaṅgo.
So micchāajīvassa pahānāya vāyamati. Sammā ājīvassa upasampadāya. Svāssa2 hoti
sammāvāyāmo. So sato micchāājīvaṃ pajahati. Sato sammāājīvaṃ upasampajja viharati .
Sā'ssa hoti sammāsati. Tassime tayo dhammā sammāājīvaṃ anuparidhāvanti anuparivattanti.
Seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi, sammāvāyāmo, sammāsati.

Tatra bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti. Kathañca bhikkhave, sammādiṭṭhi
pubbaṅgamā hoti: [PTS Page 076] [\q 76/] sammādiṭṭhissa bhikkhave, sammāsaṅkappo
pahoti sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti. Sammāvācassa sammākammanto pahoti.
Sammākammantassa sammāājīvo pahoti. Sammāājīvassa sammāvāyāmo pahoti.
Sammāvāyamassa sammāsati pahoti. Sammāsatissa sammāsamādhi pahoti.
Sammāsamādhissa sammāñāṇaṃ pahoti. Sammāñāṇassa sammāvimutti pahoti. Iti kho
bhikkhave, aṭṭhaṅgasamannāgato sekho3 dasaṅgasamannāgato arahā hoti.

Tatra bhikkhave, sammādiṭṭhi pubbaṅgamā hoti. Kathañca bhikkhave, sammādiṭṭhi
pubbaṅgamā hoti. Sammādiṭṭhissa bhikkhave,micchādiṭṭhi nijjiṇṇā hoti. Ye ca
micchādiṭṭhipaccayā aneka pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. Te cassa nijjiṇṇā honti.
Sammādiṭṭhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pārīpūriṃ gacchanti.

Sammāsaṅkappassa bhikkhave, micchāsaṅkappo nijjiṇṇo hoti, ye ca micchāsaṅkappapaccayā
aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. Te cassa nijjiṇṇā honti.
Sammāsaṅkappapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.
-------------------------
1.Nijigisanatā-majasaṃ. 2.Sossa-sīmu,[PTS.]
3.Sekkho-majasaṃ.
Sekho paṭipado-[PTS.]

[BJT Page 220] [\x 220/]

Sammāvācassa bhikkhave, micchāvācā nijjiṇṇā hoti. Ye ca micchāvācāpaccayā aneke [PTS
Page 077] [\q 77/] pāpakā akusalā dhammā sambhavanti te cassa nijjiṇṇā honti.
Sammāvācāpaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

Sammākammantassa bhikkhave, micchākammanto nijjiṇṇo hoti. Ye ca
micchākammantapaccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. Te cassa nijjiṇṇā
honti. Sammākammantapaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

Sammāājīvassa bhikkhave, micchāājīvo nijjiṇṇo hoti. Ye ca micchāājīvapaccayā aneke
pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa nijjiṇṇā honti. Sammāājīvapaccayā ca aneke
kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

Sammāvāyāmassa bhikkhave, micchāvāyāmo nijjiṇṇo hoti. Ye ca micchāvāyāmapaccayā
aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. Te cassa nijjiṇṇā honti. Sammāvāyāmapaccayā
ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pārīpūriṃ gacchanti.

Sammāsatissa bhikkhave, micchāsati nijjiṇṇā hoti. Ye ca micchāsatipaccayā aneke pāpakā
akusalā dhammā sambhavanti; te cassa nijjiṇṇā honti. Sammāsatipaccayā ca aneke kusalā
dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

Sammāsamādhissa bhikkhave, micchāsamādhi nijjiṇṇo hoti. Ye ca micchāsamādhipaccayā
aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te cassa nijjiṇṇā honti. Sammāsamādhipaccayā
ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

Sammāñāṇassa bhikkhave, micchāñāṇaṃ nijjiṇṇaṃ hoti. Ye ca micchāñāṇapaccayā aneke
pāpakā akusalā dhammā samabhavanti te cassa nijjiṇṇā honti. Sammāñāṇapaccayā ca aneke
kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

Sammāvimuttassa bhikkhave, micchāvimutti nijjiṇṇā hoti. Ye ca micchāvimuttipaccayā
aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. Te cassa nijjiṇṇā honti. Sammāvimuttipaccayā
ca aneke kusalā dhammā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

Iti kho bhikkhave, vīsati kusalapakkhā vīsati akusalapakkhā, mahācattārisako
dhammapariyāyo pavattito appativattiyo samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena
vā brahmunā vā kenaci vā lokasminti.

[BJT Page 222] [\x 222/]

Yo hi koci bhikkhave, samaṇo vā brāhmaṇo vā imaṃ mahācattārīsakaṃ dhammapariyāyaṃ
garahitabbaṃ paṭikkositabbaṃ maññeyya, tassa diṭṭheva dhamme dasa sahadhammikā
vādānuvādā gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchanti. Samamādiṭṭhiṃ ce bhavaṃ garahati. Ye ca
micchādiṭṭhi samaṇabrāhmaṇā, te bhoto pujjā. Te bhoto pāsaṃsā. Sammāsaṅkappaṃ ce
bhavaṃ [PTS Page 078] [\q 78/] garahati. Ye ca micchāsaṅkappā samaṇabrāhmaṇā, te
bhoto pujjā, te bhoto pāsaṃsā. Sammāvācaṃ ce bhavaṃ garahati, ye ca micchāvācā
samaṇabrāhmaṇā, te bhoto pujjā te bhoto pāsaṃsā. Sammākammantaṃ ce bhavaṃ garahati.
Ye ca micchākammantā samaṇabrāhmaṇā, te bhoto pujjā te bhoto pāsaṃsā. Sammāajīvaṃ ce
bhavaṃ garahati. Ye ca micchāājīvā samaṇabrāhmaṇā. Te bhoto pujjā te bhoto pāsaṃsā.
Sammāvāyāmaṃ ce bhavaṃ garahati. Ye ca micchāvāyāmā samaṇabrāhmaṇā, te bhoto pujjā
te bhoto pāsaṃsā. Sammāsatiṃ ce bhavaṃ garahati. Ye ca micchāsatī samaṇabrāhmaṇā, te
bhoto pujjā te bhoto pāsaṃsā. Sammāsamādhiñce bhavaṃ garahati. Ye ca micchāsamādhī
samaṇabrāhmaṇā, te bhoto pujjā te bhoto pāsaṃsā. Sammāñāṇaṃ ce bhavaṃ garahati. Ye ca
micchāñāṇī samaṇabrāhmaṇā, te bhoto pujjā te bhoto pāsaṃsā. Sammāvimuttiṃ ce bhavaṃ
garahati. Ye ca micchāvimuttī samaṇabrāhmaṇā, te bhoto pujjā te bhoto pāsaṃsā.

Yo hi koci bhikkhave samaṇo vā brāhmaṇo vā imaṃ mahācattārīsakaṃ dhammapariyāyaṃ
garahitabbaṃ paṭikkositabbaṃ maññeyya. Tassa diṭṭheva dhamme ime dasa sahadhammikā
vādānuvādā gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchanti.

Yepi te bhikkhave, ahesuṃ ukkalā vassabhaññā1 ahetuvādā akiriyavādā natthivādā, tepi
mahācattārīsakaṃ dhammapariyāyaṃ na garahitabbaṃ, na paṭikkositabbaṃ2 maññiṃsu.3 Taṃ
kissa hetu: nindābyārosaupārambhabhayāti.

Idamoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Mahācattārīsaka suttaṃ sattamaṃ.

--------------------------
1.Okkalā(vayabhiññā =majasaṃ.
2.Nappaṭikkositabbaṃ=majasaṃ.
3.Maññeyyuṃ majasaṃ-siya-[PTS.]
=Majasaṃ-siya-[PTS.]

[BJT Page 224] [\x 224/]

3.2.8

Ānāpānasati suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde
sambahulehi abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṃ, āyasmatā ca sāriputtena
āyasmatā ca mahā moggallānena āyasmatā ca mahākassapena āyasmatā ca mahā
kaccāyanena āyasmatā ca mahākoṭṭhitena āyasmatā ca mahākappinena āyasmatā ca
mahācundena āyasmatā [PTS Page 079] [\q 79/] ca anuruddhena āyasmatā ca revatena
āyasmatā ca ānandena aññehi ca abhiññātehi abhiññātehi therehi sāvakehi saddhiṃ.

Tena kho pana samayena therā bhikkhū nave bhikkhū ovadanti anusāsanti. Appekacce therā
bhikkhū dasapi bhikkhū ovadanti anusāsanti. Appekacce therā bhikkhū vīsampi1 bhikkhū
ovadanti anusāsanti. Appekacce therā bhikkhū tiṃsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti.
Appekacce therā bhikkhū cattarisampi bhikkhū ovadanti anusāsanti. Te ca navā bhikkhū
therehi bhikkhūhi ovadiyamānā anusāsiyamānā uḷāraṃ2 pubbenāparaṃ visesaṃ pajānāti.3

Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe pannarase pavāraṇāya puṇṇāya
puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti. Atha kho bhagavā
tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā bhikkhū āmantesi: 'āraddhosmi bhikkhave,
imāya paṭipadāya. Āraddhacittosmi bhikkhave, imāya paṭipadāya. Tasmātiha bhikkhave,
bhiyyosomattāya viriyaṃ ārabhatha appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya,
asacchikatassa sacchikiriyāya. Idhevāhaṃ sāvatthiyaṃ komudiṃ cātumāsiniṃ āgamessāmiti.
Assosuṃ kho jānapadā bhikkhū: bhagavā kira tattheva sāvatthiyaṃ komudiṃ cātumāsiniṃ
āgamessatīti. Te ca jānapadā bhikkhū sāvatthiṃ osaranti bhagavantaṃ dassanāya. Te ca kho
therā bhikkhū bhiyyosomattāya nave bhikkhū ovadanti anusāsanti. Appekacce therā bhikkhū
dasapi bhikkhū ovadanti anusāsanti. Appekacce therā bhikkhū visampi bhikkhū ovadanti.
Appekacce therā bhikkhū tiṃsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti. Appekacce therā bhikkhū
cattārīsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti. Te ca navā bhikkhū therehi bhikkhūhi
ovadiyamānā anusāsiyamānā [PTS Page 080] [\q 80/] uḷāraṃ pubbenāparaṃ visesaṃ
pajānanti.

-------------------------
1.Vīsatimpi-[PTS.]
2.Oḷāraṃ-syā.
3.Jānanti-sīmu,majasaṃ

[BJT Page 226] [\x 226/]

Tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe pannarase komudiyā cātumāsiniyā
puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti. Atha kho
bhagavā tuṇhībhūtaṃ tuṇhibhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ anuviloketvā bhikkhū āmantesi:
apalāpāyaṃ bhakkhave, parisā. Nippalāpāyaṃ bhikkhave, parisā suddhā sāre patiṭṭhitā.
Tathārūpo ayaṃ bhikkhave, bhikkhusaṅgho. Tathārūpāyaṃ bhikkhave, parisā. Yathārūpā
parisā āhuneyyā pāhuneyyā dakkhiṇeyyā añjalikaraṇīyā anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa.
Tathārūpo ayaṃ bhikkhave, bhikkhusaṅgho. Tathārūpāyaṃ bhikkhave, parisā. Yathārūpāya
parisāya appaṃ dinnaṃ bahuṃ1 hoti, bahuṃ1 dinnaṃ bahutaraṃ. Tathārūpo ayaṃ bhikkhave,
bhikkhusaṅgho. Tathārūpāyaṃ bhikkhave, parisā. Yathārūpā parisā dullabhā dassanāya
lokassa. Tathārūpo ayaṃ bhikkhave, bhikkhusaṅgho. Tathārūpāyaṃ bhikkhave, parisā.
Yathārūpaṃ parisaṃ alaṃ yojanagaṇanāni dassanāya gantuṃ puṭosenāpi2.

Santi bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe arahanto khīṇāsavā vusitavanto
katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaññojanā sammadaññā
vimuttā, evarūpāpi bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe. Santi bhikkhave,
bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saññojanānaṃ parikkhayā
opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā, evarūpāpi bhikkhave, santi
bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe. Santi bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe tiṇṇaṃ
saññojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmino sakideva imaṃ lokaṃ
āganatvā [PTS Page 081] [\q 81/] dukkhassantaṃ karissanti. Evarūpāpi bhikkhave, santi
bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe. Santi bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe tiṇṇaṃ
saññojanānaṃ parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā, evarūpāpi
bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe.

Santi bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ
bhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, evarūpāpi bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhu
saṅghe. Santi bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe catunnaṃ sammappadhānānaṃ
bhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, evarūpāpi bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ
bhikkhusaṅghe. Santi bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe. Catunnaṃ iddhipādānaṃ
bhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, evarūpāpi bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ
bhikkhusaṅghe. Santi bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe pañcannaṃ indriyānaṃ
bhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, evarūpāpi bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ
bhikkhusaṅghe pañcannaṃ balānaṃ bhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, evarūpāpi
bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe. Santi bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ
bhikkhusaṅghe sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ bhāvanānuyegamayuttā viharanti. Evarūpāpi
bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe. Santi bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ
bhikkhusaṅghe ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa bhāvanānuyogamanuyuttā viharanti.
Evarūpāpi bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe.

--------------------------
1.Bahu-majasaṃ,syā.
2.Puṭaṃsenāpi-pu.Syā.

[BJT Page 226] [\x 226/]

Santi bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe mettābhāvanānuyogamanuyuttā
viharanti. Evarūpāpi bhikkhave, santi bhikkhū [PTS Page 082] [\q 82/] imasmiṃ
bhikkhusaṅghe. Santi bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe
karuṇābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Evarūpāpi bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ
bhikkhusaṅghe. Santi bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe
muditābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Evarūpāpi bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ
bhikkhusaṅghe. Santi bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe
upekkhābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Evarūpāpi bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ
bhikkhusaṅghe. Santi bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe
asubhabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Evarūpāpi bhikkhave, santi bhikkhū imasmiṃ
bhikkhusaṅghe. Santi bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe
aniccasaññābhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. Evarūpāpi bhikkhave, santi bhikkhū
imasmiṃ bhikkhusaṅghe.

Santi bhikkhave, bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe ānāpānasati1bhāvanānuyogamanuyuttā
viharanti. Ānāpānasati bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā.
Ānāpānasati bhikkhave bhāvitā bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūreti2 cattāro
satipaṭṭhānā bhāvitā bahulīkatā satta bojjhaṅge paripūrenti satta bojjhaṅgā bhāvitā
bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrenti.

Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, ānāpānasati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā3 hoti
mahānisaṃsā. Idha bhikkhave, bhikkhū araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā
nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā so
satova assasati, sato4 passasati.

Dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti. Dīghaṃ vā passasanto dīghaṃ passasāmīti
pajānāti. Rassaṃ vā assasanto rassaṃ assasāmīti pajānāti. Rassaṃ vā passasanto rassaṃ
passasāmīti pajānāti. Sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Sabbakāyapaṭisaṃvedī
passasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ
kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati.

Pītipaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati. Pītipaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati.
Sukhapaṭisaṃvedī assasissāmīti [PTS Page 083] [\q 83/] sikkhati. Sukhapaṭisaṃvedī
passasissāmīti sikkhati. Cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati.
Cittasaṅkhārapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ
assasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati.
Cittapaṭisaṃvedi assasissāmīti sikkhati. Cittapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati.
Abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati. Abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmīti
sikkhati. Samādahaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati. Samādahaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati.
Vimocayaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati. Vimocayaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati.

--------------------------
1.Ānāpānassati-majasaṃ. 3.Kathaṃ mahamphalā-[PTS.]
2.Paripūrenti-majasaṃ,sīmu. 4.Satova-sīmu,majasaṃ.


[BJT Page 230] [\x 230/]

Aniccānupassī assasissāmīti sikkhati. Aniccānupassī passasissāmīti sikkhati. Virāgānupassī
assasissāmīti sikkhati. Virāgānupassī passasissāmīti sikkhati. Nirodhānupassī assasissāmīti
sikkhati. Nirodhānupassī passasissāmīti sikkhati. Paṭinissaggānupassī assasissāmīti
sikkhati. Paṭinissaggānupassī passasissāmīti sikkhati. Evaṃ bhāvitā kho
bhikkhave,ānāpānasati1 evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā.

Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, ānāpānasati1 kathaṃ bahulikatā cattāro satipaṭṭhāne
paripūreti: yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhū dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ assasāmīti
pajānāti, dīghaṃ vā passasanto dīghaṃ passasāmīti pajānāti, rassaṃ vā assasanto rassaṃ
assasāmīti pajānāti, rassaṃ vā passasanto rassaṃ passasāmīti pajānāti, sabbakāyapaṭisaṃvedī
assasissāmīti sikkhati. Sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ
kāyasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati, passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati,
kāye kāyānupassī bhikkhave, tasmiṃ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā
vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Kāyesu kāyaññatarāhaṃ bhikkhave, evaṃ vadāmī:
yadidaṃ assāsapassāsā. Tasmātiha bhikkhave, kāye kāyānupassī tasmiṃ samaye bhikkhu
viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

Yasmiṃ samaye bhikkhave, [PTS Page 084] [\q 84/] bhikkhu pītipaṭisaṃvedī
assasissāmīti sikkhati, pītipaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati, sukhapaṭisaṃvedī
assasissāmīti sikkhati, sukhapaṭisaṃvedi passasissāmiti sikkhati, cittasaṅkhāra paṭisaṃvedī
assasissāmīti sikkhati, cittasaṅkhāra paṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati, passambhayaṃ
cittasaṅkhāraṃ assasissāmīti sikkhati, passambhayaṃ cittasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati,
vedanāsu vedanānupassī bhikkhave, tasmiṃ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno
satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanaññatarāhaṃ bhikkhave, evaṃ
vadāmi: yadidaṃ assāsapassāsānaṃ sādhukaṃ manasikāraṃ. Tasmātiha bhikkhave, vedanāsu
vedanānupassī tasmiṃ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke
abhijjhādomanassaṃ.

Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu cittapaṭisaṃvedī assasissāmīti sikkhati,
cittapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati, abhippamodayaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati,
abhippamodayaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati, samādahaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati,
samādahaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati, vimocayaṃ cittaṃ assasissāmīti sikkhati,
vimocayaṃ cittaṃ passasissāmīti sikkhati, citte cittānupassī bhikkhave, tasmiṃ samaye
bhikkhu viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Nāhaṃ
bhikkhave, muṭṭhassatissa asampajānassa ānāpānasatibhāvanaṃ vadāmi. Tasmātiha
bhikkhave, citte cittānupassī tasmiṃ samaye bhikkhu viharati ātāpi sampajāno satimā
vineyya loke abhijjhā domanassaṃ.

--------------------------
1.Ānāpānassati-majasaṃ.

[BJT Page 232] [\x 232/]

Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu aniccānupassī assasissāmīti sikkhati, aniccānupassī
passasissāmīti sikkhati, virāgānupassī assasissāmīti sikkhati, virāgānupassī passasissāmīti
sikkhati, nirodhānupassī assasissāmīti sikkhati, nirodhānupassī passasissāmīti sikkhati,
paṭinissaggānupassi assasissāmīti sikkhati, paṭinissaggānupassī passasissāmīti sikkhati,
dhammesu dhammānupassī bhikkhave, tasmiṃ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno
satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. So yaṃ taṃ abhijjhādomanassānaṃ [PTS Page 085]
[\q 85/] pahānaṃ taṃ paññāya disvā sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Tasmātiha
bhikkhave, dhammesu dhammānupassī tasmiṃ samaye bhikkhu viharati ātāpī sampajāno
satimā vineyya loke abhijjhā domanassaṃ. Evaṃ bhāvitā kho bhikkhave, ānāpānasati evaṃ
bahulīkatā cattāro satipaṭṭhāne paripūreti.

Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā kathaṃ bahulīkatā satta bojjhaṅge
paripūrenti: yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno
satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, upaṭṭhitassa1 tasmiṃ samaye sati hoti
asammuṭṭhā2. Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā2,
satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye
bhikkhu bhāveti. Satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

So tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati, pavicayati, parivīmaṃsaṃ āpajjati.
Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati,
pavicayati,3 parivīmaṃsaṃ āpajjati, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno
āraddho hoti. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti.
Dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanā pāripūriṃ gacchati.

Tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicayato parivīmaṃsaṃ āpajjato āraddhaṃ hoti
viriyaṃ asallīnaṃ. Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato
pavicayato4 parivīmaṃsaṃ āpajjato āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ, viriyasambojjhaṅgo
tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Viriyasambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu
bhāveti. Viriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

Āraddhaviriyassa uppajjati pīti nirāmisā. Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno
araddhaviriyassa uppajjati [PTS Page 086] [\q 86/] pīti nirāmisā, pītisambojjhaṅgo
tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Pītisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti.
Pitisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

--------------------------
1.Upaṭṭhitāssa-majasaṃ. 4.Pavicarato-syā,[PTS.]
2.Appammuṭṭhā-syā.
3.Pavicarati-syā,[PTS.]

[BJT Page 234] [\x 234/]

Pītimanassa kāyopi passambhati. Cittampi passambhati. Yasmiṃ samaye bhikkhave,
bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati, passaddhisambojjhaṅgo
tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Passaddhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu
bhāveti. Passaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

Passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati. Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno
passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati, samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye
bhikkhuno āraddho hoti. Samādhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti.
Samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

So kathā samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṃ samaye bhikkhave bhikkhu
tathā samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye
bhikkhuno āraddho hoti. Upekkhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti.
Upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.
Yasmiṃ samaye bhikkhave bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno
satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ upaṭṭhitassa tasmiṃ samaye sati hoti asammuṭṭhā.
Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā, satisambojjhaṅgo
tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti.
Satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.
Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ
upaṭṭhitassa tasmiṃ samaye sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno
upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā, satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti.
Satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye
bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.
Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke
abhijjhādomanassaṃ upaṭṭhitassa tasmiṃ samaye sati hoti asammuṭṭhā. Yasmiṃ samaye
bhikkhave, bhikkhuno upaṭṭhitā sati hoti asammuṭṭhā, satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye
bhikkhuno āraddho hoti.
Satisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Satisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye
bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

So tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati, pavicayati, parivīmaṃsaṃ āpajjati.
Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu tathā sato viharanto taṃ dhammaṃ paññāya pavicinati,
pavicayati, parivīmaṃsaṃ āpajjati, dhammavicayasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno
āraddho hoti. Dhammavicayasambojjhaṅgaṃ [PTS Page 087] [\q 87/] tasmiṃ samaye
bhikkhu bhāveti. Dhammavicaya sambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ
gacchati.

Tassa taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato pavicayato parivimaṃsaṃ āpajjato āraddhaṃ hoti
viriyaṃ asallīnaṃ. Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno taṃ dhammaṃ paññāya pavicinato
pavicayato parivimaṃsaṃ āpajjato āraddhaṃ hoti viriyaṃ asallīnaṃ, viriyasambojjhaṅgo
tasmiṃ samaye bhikkhuno āraddho hoti. Viriyasambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno
bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

Āraddhaviriyassa uppajjati piti nirāmisā. Yasmiṃ samaye bhikkhave bhikkhuno
āraddhaviriyassa uppajjati pīti nirāmisā, pītisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno
āraddho hoti. Pitisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti. Pītisambojjhaṅgo tasmiṃ
samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

[BJT Page 236] [\x 236/]

Pītimanassa kāyopi passambhati cittampi passambhati. Yasmiṃ samaye bhikkhave,
bhikkhuno pītimanassa kāyopi passambhati, cittampi passambhati, passaddhisambojjhaṅgo
tasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno āraddho hoti. Passaddhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye
bhikkhu bhāveti. Pasmaddhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ
gacchati.

Passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati. Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhuno
passaddhakāyassa sukhino cittaṃ samādhiyati, samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye
bhikkhuno āraddho hoti. Samādhisambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti.
Samādhisambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

So tathā samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti. Yasmiṃ samaye bhikkhave, bhikkhu
tathā samāhitaṃ cittaṃ sādhukaṃ ajjhupekkhitā hoti, upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye
bhikkhuno āraddho hoti. Upekkhāsambojjhaṅgaṃ tasmiṃ samaye bhikkhu bhāveti .
Upekkhāsambojjhaṅgo tasmiṃ samaye bhikkhuno bhāvanāpāripūriṃ gacchati.
Evaṃ bhāvitā kho bhikkhave, cattāro satipaṭṭhānā evaṃ bahulīkatā satta sambojjhaṅge
paripūrenti.
[PTS Page 088] [\q 88/]
Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, satta sambojjhaṅgā kathaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ
paripūrenti: idha bhikkhave, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ
virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Dhammavijayasambojjhaṅgaṃ bhāveti
vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ
bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ
bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.
Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ
vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ
nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ
virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.

Evaṃ bhāvitā kho bhikkhave, satta bojjhaṅgā evaṃ bahulīkatā vijjāvimuttiṃ paripūrenti.

Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Ānāpānasati suttaṃ aṭṭhamaṃ

[BJT Page 238] [\x 238/]

3.2.9

Kāyagatāsati suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Atha kho sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ
upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarā kathā udapādi: acchariyaṃ
āvuso, abbhutaṃ āvuso, yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena kāyagatā sati bhāvitā bahulīkatā mahapphalā vuttā mahānisaṃsā'ti.
Ayaṃ ca hidaṃ1 tesaṃ bhikkhūnaṃ antarākathā vippakatā hoti.

Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā,
tenupasaṅkami.Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū
āmantesi: kāyanuttha bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā kā ca pana vo antarā kathā
vippakatā'ti.
[PTS Page 089] [\q 89/]
Idha bhante amhākaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ upaṭṭhānasālāyaṃ
sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamattarākathā udapādi: acchariyaṃ āvuso, abbhutaṃ āvuso,
yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena kāyagatā sati bhāvitā
bahulīkatā mahapphalā vuttā mahānisaṃsā'ti. Ayaṃ no2 bhante antarākathā vippakatā. Atha
bhagavā anuppatto'ti.

Kathaṃ bhāvitā ca bhikkhave, kāyagatā sati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti
mahānisaṃsā: idha bhikkhave, bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā
nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So
satova assasati, sato3 passasati. Dīghaṃ vā assasanto dīghaṃ assasāmīti pajānāti. Dīghaṃ vā
passasanto dīghaṃ passasāmīti pajānāti. Rassaṃ vā assasanto rassaṃ assasāmīti pajānāti,
rassaṃ vā passasanto rassaṃ passasāmīti pajānāti. Sabbakāyapaṭisaṃvedī assasissāmīti
sikkhati, sabbakāyapaṭisaṃvedī passasissāmīti sikkhati. Passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ
assasissāmīti sikkhati, passambhayaṃ kāyasaṅkhāraṃ passasissāmīti sikkhati. Tassa evaṃ
appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti. Tesaṃ
pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati, sannisīdati, ekodi hoti, samādhiyati. Evampi
bhikkhave, bhikkhu kāyagataṃ satiṃ4 bhāveti.

--------------------------
1.Ayañca kho hidaṃ-syā. 3.Satova-sīmu,majasaṃ.
2.Ayaṃ kho no-sīmu,majasaṃ. 4.Kāyagatā satiṃ-majasaṃ.

[BJT Page 240] [\x 240/]

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu gacchanto vā gacchāmīti pajānāti. hito vā ṭhitomhīti
pajānāti. Nisinno vā nisinnomhīti pajānāti. Sayāno vā sayānomhīti pajānāti. Yathā yathā vā
panassa kāyo paṇihito hoti. Tathā tathā naṃ pajānāti. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino
pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā, te pahīyanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva
cittaṃ santiṭṭhati, sannisīdati, ekodi hoti, samādhiyati. Evampi bhikkhave, bhikkhu
kāyagataṃ satiṃ bhāveti.
[PTS Page 090] [\q 90/]
Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti. Ālokite
vilokite sampajānakārī hoti.Sammiñjite pasārite sampajānakārī hoti.
Saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti. Asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī
hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti. Gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite
tuṇhibhāve sampajānakārī hoti. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye
gehasitā sarasaṅkappā te pahīyanti: tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati,
sannisīdati, ekodi hoti, samādhiyati. Evampi bhikkhave, bhikkhu kāyagataṃ satiṃ bhāvati.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā
tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhatī: atthi imasmiṃ kāye kesā lomā
nakhā dantā taco maṃsaṃ nahāru aṭṭhi aṭṭhimiñjā1 vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ
pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semahaṃ pubbo lohitaṃ sedo
medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā mutta'nti.

Seyyathāpi bhikkhave, ubhato mukhā mūtoḷi2 pūrā nānāvihitassa dhaññassa. Seyyathīdaṃ:
sālīnaṃ vīhīnaṃ mūggānaṃ māsānaṃ tilānaṃ taṇḍulānaṃ, tamenaṃ cakkhumā puriso
muñcitvā paccavekkheyya: ime sālī, ime vihī, ime muggā, ime māsā, ime tilā, ime
taṇḍulā'ti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho
kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati: atthi imasmiṃ
kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nahāru aṭṭhi aṭṭhamiñjā1 vakkaṃ hadayaṃ
yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ
pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā mutta'nti. Tassa evaṃ
appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā, te pahīyanti. Tesaṃ
pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati, sannisīdati, ekodi hoti samādhiyati, evampi
bhikkhave, bhikkhu kāyagataṃ satiṃ bhāveti.
[PTS Page 091] [\q 91/]
Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ dhātuso
paccavekkhati: atthi imasmiṃ kāye paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātuti.

-------------------------
1.Aṭṭhimiñjaṃ-majasaṃ.
2.Putoḷi-majasaṃ.

[BJT Page 242] [\x 242/]

Seyyathāpi bhikkhave, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviṃ vadhitvā
cātummahāpathe1 khilaso2 vibhajitvā3 nisinno assa, evameva kho bhikkhave, bhikkhu
imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ dhātuso paccavekkhati: atthi imasmiṃ kāye
paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu'ti. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino
pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā, te pahīyanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva
cittaṃ santiṭṭhati, sannisīdati, ekodi hoti, samādhiyati. Evampi bhikkhave, bhikkhu
kāyagataṃ satiṃ bhāveti.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍaḍitaṃ
ekāhamataṃ vā dvīhamataṃ vā tīhamataṃ vā uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakajātaṃ. So
imameva kāyaṃ upasaṃharati: 'ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī etaṃ anatīto'ti.4
Tassa evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā, te
pahīyanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati, sannisīdati, ekodi hoti,
samādhiyati. Evampi bhikkhave, bhikkhu kāyagataṃ satiṃ bhāveti.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍhataṃ
kākehi vā khajjamānaṃ kulalehi vā khajjamānaṃ gijjhehi vā khajjamānaṃ suvāṇehi5 vā
khajjamānaṃ sigālehi6 vā khajjamānaṃ vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṃ. So imameva
kāyaṃ upasaṃharati: 'ayampi kho kāyo evaṃ dhammo evaṃbhāvi etaṃ anatīto'ti. Tassa evaṃ
appamattassa ātāpito pahitatassa viharato ye gehasitā sarasaṃkappā, te pahīyanti. Tesaṃ
pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati, sannisīdati, ekodi hoti, samādhiyati. Evampi
bhikkhave, bhikkhu kāyagataṃ satiṃ bhāveti.
[PTS Page 092] [\q 92/]
Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍhitaṃ
aṭṭhikasaṅkhalikaṃ samaṃsalohitaṃ nahārusambandhaṃ. So imameva kāyaṃ upasaṃharati:
'ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī etaṃ anatīto'ti. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino
pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṃkappā, te pahīyanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva
cittaṃ santiṭṭhati, sannisīdati, ekodi hoti, samādhiyati. Evampi bhikkhave, bhikkhu
kāyagataṃ satiṃ bhāveti. Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ
sīvathikāya chaḍḍhitaṃ aṭṭhikasaṅkhalikaṃ nahārusambandhaṃ, so imameva kāyaṃ
upasaṃharati: 'ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī etaṃ anatīto'ti. Tassa evaṃ
appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṃkappā, te pahīyanti. Tesaṃ
pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati, sannisīdati, ekodi hoti, samādhiyati. Evampi
bhikkhave, bhikkhu kāyagataṃ satiṃ bhāveti. Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi
passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍhitaṃ aṭṭhikasaṅkhalikaṃ nimmaṃsalohitamakkhitaṃ
nahārusambandhaṃ, so imameva kāyaṃ upasaṃharati: 'ayampi kho kāyo
Evaṃdhammo evaṃbhāvī etaṃ anatīto'ti. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino
Pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṃkappā, te pahīyanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva
cittaṃ santiṭṭhati, sannisīdati, ekodi hoti, samādhiyati. Evampi bhikkhave, bhikkhu
kāyagataṃ satiṃ bhāveti. Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ
sīvathikāya chaḍḍhitaṃ aṭṭhikasaṅkhalikaṃ apagatamaṃsalohitaṃ nahārusambandhaṃ, so
imameva kāyaṃ upasaṃharati: 'ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī etaṃ anatīto'ti.
Tassa evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṃkappā, te
pahīyanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati, sannisīdati, ekodi hoti,
samādhiyati. Evampi bhikkhave, bhikkhu kāyagataṃ satiṃ bhāveti. Puna ca paraṃ
bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍhitaṃ aṭṭhikāni
apagatasambandhāni disāvidisāsu vikkhittāni7 aññena hatthaṭṭhikaṃ aññena pādaṭṭhikaṃ
aññena jaṅghaṭṭhikaṃ aññena ūraṭṭhikaṃ.8 Aññena kaṭaṭṭhikaṃ aññena piṭṭhikaṇṭhakaṃ9
aññena sisakaṭāhaṃ10 so imameva kāyaṃ upasaṃharati: ayampi kho kāyo evaṃdhammo
evaṃbhāvī etaṃ anatītoti. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā
sarasaṅkappā, te pahīyanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati, sannisīdati, ekodi
hoti, samādhiyati. Evampi bhikkhave, bhikkhu kāyagataṃ satiṃ bhāveti.

--------------------------
1.Catumahāpathe-majasaṃ. 4.Evaṃ anatītoti-sīmu,majasaṃ
2.Palaso-syā. 5.Sunakhehi-sīmu,majasaṃ.
3.Paṭivibhavijitvā-syā,[PTS. 6.]Siṅgālehi-majasaṃ,syā.
7.Disā vidisā vikkhitoti-syā.
8.Ūruṭṭhikaṃ-majasaṃ,syā.
9.Piṭṭhiṭṭhikaṃ-sīmu,majasaṃ.
10.Visadisapadāni majasaṃ potthake dissante.

[BJT Page 244] [\x 244/]

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍhitaṃ
aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇūpanibhāni1 so imeva kāyaṃ upasaṃharati: ayampi kho kāyo
evaṃdhammo evaṃbhāvī etaṃ anatītoti. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa
viharato ye gehasitā sarasaṅkappā, te pahīyanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ
santiṭṭhati, sannisīdati, ekodi hoti, samādhiyati. Evampi bhikkhave, bhikkhu kāyagataṃ
satiṃ bhāveti.
Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍhitaṃ
aṭṭhikāni puñjakitāni2, terovassikāni, so imeva kāyaṃ upasaṃharati: ayampi kho kāyo
evaṃdhammo evaṃbhāvī etaṃ anatītoti. Tassa evaṃ appamattassa
Ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā, te pahīyanti. Tesaṃ pahānā
ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati, sannisīdati, ekodi hoti, samādhiyati. Evampi bhikkhave,
bhikkhu kāyagataṃ satiṃ bhāveti.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍhitaṃ
aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni, so imeva kāyaṃ upasaṃharati: ayampi kho kāyo
evaṃdhammo evaṃbhāvī etaṃ anatītoti. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa
viharato ye gehasitā sarasaṅkappā, te pahīyanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ
santiṭṭhati, sannisīdati, ekodi hoti, samādhiyati. Evampi bhikkhave, bhikkhu kāyagataṃ
satiṃ bhāveti.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu vivicce va kāmehi vivicca akusalehi dhammehi
savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So
imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati.
Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pitisukhena apphuṭaṃ hoti. Seyyathāpi bhikkhave,
dakkho nahāpako3 vā nahāpakantevāsī vā kaṃsathāle nahānīyacuṇṇāni ākiritvā udakena
paripphosakaṃ sanneyya. Sāssa4 nahānīyapiṇḍī snehānugatā snehaparetā santarabāhirā
phuṭṭhā snehena, na ca pagghariṇī. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ
vivekajena pītisukhena [PTS Page 093] [\q 93/] abhisandeti, parisandeti, paripūreti,
parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa vivekajena pītisukhena apphuṭaṃ hoti. Tassa
evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā, te pahiyantī.
Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati, sannisīdati, ekodi hoti, samādhiyati evampi
bhikkhave, bhikkhu kāyagataṃ satiṃ bhāveti.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu vitakkavicāranaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ
cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja
viharati. So imeva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti, parisandeti, paripūreti,
parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pitisukhena apphuṭaṃ hoti.
Seyyathāpi bhikkhave, udakarahado gambhīro ubabhidodako, tassa nevassa puratthimāya
disāya udakassāyamukhaṃ, na pacchimāya disāya udakassāyamukhaṃ5, na uttarāya disāya
udakassāyamukhaṃ, na dakkhiṇāya disāya udakassāyamukhaṃ, devo ca na kālena kālaṃ
sammā dhāraṃ anuppaveccheyya. Atha kho tamhāva udakarahadā sītā vāridhārā
ubabhijjitvā6 tameva udakarahadaṃ sītena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripūreyya
paripphareyya, nāssa kiñci sabbāvato udakarahadassa sītena vārinā apphuṭaṃ assa.
Evameva kho bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ samādhijena pītisukhena abhisandeti
parisandeti paripūreti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa samādhijena pītisukhena
apphuṭaṃ hoti. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa virato ye gehasitā
sarasasaṅkappā te pahīyanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati, sannisīditi, ekodi
hoti, samādhiyati. Evampi bhikkhave, bhikkhu kāyagataṃ satiṃ bhāveti

------------------------
1.Saṅkhavaṇṇapaṭibhāgāni-majasaṃ. 3.Nahāpako-majasaṃ
2.Puñjakajātāni-syā. 4.Sāyaṃ-majasaṃ
5.Udakassāyumukhaṃ-[PTS. 6.]Ubbhijitvā-sīmu.

[BJT Page 246] [\x 246/]

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca
sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā
sukhavihārīti, taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ nippītikena
sukhena abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati. Nāssa kiñci sabbāvato kāyassa
nippītikena sukhena apphuṭaṃ hoti, seyyathāpi bhikkhave, uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā
puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni
udake saṃvaddhāni udakānuggatāni anto [PTS Page 094] [\q 94/] nimuggaposinī. Tāni
yāva ca aggā yāva ca mūlā sītena vārinā abhisannāni parisannāni paripūrāni paripphuṭāni.
Nāssa kiñci sabbāvataṃ uppalānaṃ vā padumānaṃ vā puṇḍarīkānaṃ vā sītena vārinā
apphuṭaṃ assa. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ nippītikena sukhena
abhisandeti parisandeti paripūreti parippharati, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa nippītikena
sukhena apphuṭaṃ hoti. Tassa evaṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato ye gehasitā
sarasaṅkappā te pahīyanti. Tesaṃ pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati, sannisīdati, ekodi
hoti, samādhiyati. Evampi bhikkhave, bhikkhu kāyagataṃ satiṃ bhāveti.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va
somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ
jhānaṃ upasampajja viharati. So imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā
nisinno hoti, nāssa kiñci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ
hoti. Seyyathāpi bhikkhave, puriso odātena vatthena sasīsaṃ pārupitvā nisinno assa, nāssa
kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuṭaṃ assa. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu
imameva kāyaṃ parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa tiñci
sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuṭaṃ hoti. Tassa evaṃ
appamattassa ātāpito pahitattassa viharato ye gehasitā sarasaṅkappā te pahiyanti. Tesaṃ
pahānā ajjhattameva cittaṃ santiṭṭhati, sannisīdati, ekodi hoti, samādhiyati. Evampi kho
bhikkhave, bhikkhu kāyagataṃ satiṃ bhāveti.

Yassa kassaci bhikkhave, kāyagatā sati bhāvitā bahulīkatā antogadhā tassa1 kusalā dhammā
ye keci vijjābhāgiyā. Seyyathāpi bhikkhave, yassa kassaci mahāsamuddo cetasā phuṭo,
antogadhā .Tassa1 kunnadiyo yā kāci samuddaṅgamā. Evameva kho bhikkhave, yassa
kassaci kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā antogadhā tassa kusalā dhammā ye keci
vijjābhāgiyā.

Yassa kassaci bhikkhave, bhikkhuno kāyagatā sati abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa māro
otāraṃ, labhati tassa māro ārammaṇaṃ.

-------------------------
1.Antogadhāvāssa-majasaṃ.

[BJT Page 248] [\x 248/]

Seyyathāpi bhikkhave, puriso garukaṃ silāgulaṃ allamattikāpuñje pakkhipeyya, taṃ
kimmaññatha bhikkhave, api nu taṃ garukaṃ silāgulaṃ allamattikāpuñje labhetha otāranti.
Evaṃ bhante.
[PTS Page 095] [\q 95/]
Evameva kho bhikkhave, yassa kassaci kāyagatā sati abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa
māro otāraṃ labhati tassa māro ārammaṇaṃ.

Seyyathāpi bhikkhave, sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ, atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṃ ādāya
aggiṃ abhinibbattessāmi1. Tejo pātukarissāmīti2. Taṃ kimmaññatha bhikkhave, api nu so
puriso amuṃ sukkhaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ uttarāraṇiṃ adāya abhimatthento aggiṃ
abhinibbatteyya tejo pātukareyyāti.

Evaṃ bhante.

Evameva kho bhikkhave, yassa kassaci kāyagatā sati abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa
māro otāraṃ labhati tassa māro ārammaṇaṃ.
Seyyathāpi bhikkhave, udakamaṇiko ritto tuccho ādhāre ṭhapito, atha puriso āgaccheyya
udakabhāraṃ ādāya. Taṃ kimmaññatha bhikkhave, api nu so puriso labhetha udakassa
nikkhepananti.

Evaṃ bhante.

Evameva kho bhikkhave, yassa kassaci kāyagatā sati abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa
māro otāraṃ labhati tassa māro ārammaṇaṃ.

Yassa kassaci bhikkhave, kāyagatā sati bhāvitā bahulīkatā, na tassa labhati māro otāraṃ, na
tassa labhati māro ārammaṇaṃ. Seyyathāpi bhikkhave,puriso lahukaṃ suttaguḷaṃ
sabbasāramaye aggalaphalake pakkhipeyya. Taṃ kimmaññatha, bhikkhave, api nu so puriso
taṃ lahukaṃ suttaguḷaṃ sabbasāramaye aggalaphalake labhetha otāranti.

No hetaṃ bhante,

Evameva kho bhikkhave, yassa kassaci kāyagatā sati abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa
māro otāraṃ labhati tassa māro ārammaṇaṃ.

Seyyathāpi bhikkhave, allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ, atha puriso āgaccheyya uttarāṇi ādāya aggiṃ
abhinibbattesasāmi tejo pātukarissāmiti.Taṃ [PTS Page 096] [\q 96/] kimmaññatha,
bhikkhave, api nu so puriso amuṃ allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ uttarāraṇiṃ ādāya
abhimanthento aggiṃ abhinibbatteyya tejo pātukareyyāti.

No hetaṃ bhante.

Evameva kho bhikkhave, yassa kassaci kāyagatā sati abhāvitā abahulīkatā, labhati tassa
māro otāraṃ labhati tassa māro ārammaṇaṃ.

--------------------------
1.Abhinibbattissāmi-syā.
2.Tejodhātuṃ karissāmīti-syā.

[BJT Page 250] [\x 250/]

Seyyathāpi bhikkhave, udakamaṇiko pūro udakassa samatittiko kākapeyyo ādhāre ṭhapito,
atha puriso āgaccheyya udakabhāraṃ ādāya. Taṃ kimmaññatha bhikkhave, api nu so puriso
labhetha udakassa nikkhepananti.

No hetaṃ bhante.

Evameva kho bhikkhave, yassa kassaci kāyagato sati bhāvitā bahulikatā, na tassa labhati
māro otāraṃ, na tassa labhati māro ārammaṇaṃ.

Yassa kassaci bhikkhave, kāyagatā sati bhāvitā bahulīkatā, so yassa yassa abhiññā
sacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññā sacchikiriyāya. Tatra tatrave
sakkhibhabbataṃ1 pāpuṇāti sati sati āyatane.

Seyyathāpi bhikkhave, udakamaṇiko pūro udakassa samatittiko kākapeyyo ādhāre ṭhapito,
tamenaṃ balavā puriso yato yato āvajjeyya2, āgaccheyya udakanti. [PTS Page 097] [\q 97/]

Evaṃ bhante.

Evameva kho bhikkhave, yassa kassaci kāyagatā sati bhāvitā bahulīkatā, so yassa yassa
abhiññā sacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeni abhiññā sacchikiriyāya. Tatra
tatrava sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.

Seyyathāpi bhikkhave, same bhūmibhāge caturassā pokkharaṇi3 assa āḷibaddhā4 pūrā
udakassa samatittikā kākapeyyā. Tamenaṃ balavā puriso yato yato āḷiṃ muñceyya5,
āgaccheyya udakanti.

Evaṃ bhante.

Evameva kho bhikkhave, yassa kassaci kāyagatā sati bhāvitā bahulīkatā, so yassa yassa
abhiññā sacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññā sacchikiriyāya. Tatra
tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane.

Seyyathāpi bhikkhave, subhūmiyaṃ cātummahāpathe ājaññaratho yutto assa ṭhito
odhastapatodo6. Tamenaṃ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhiruhitvā vāmena
hatthena rasmiyo gahetvā dakkhiṇena hatthena patodaṃ7 gahetvā yenicchakaṃ yadicchakaṃ
sāreyyāpi paccāsāreyyāpi8 evameva kho bhikkhave, yassa kassaci kāyagatā sati bhāvitā
bahulīkatā, so yassa yassa abhiññā sacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti
abhiññā sacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhi bhabbataṃ pāpuṇāti sati sati ayatane.

--------------------------
1.Sakkhibyataṃ-syā. 5.Āḷiṃ paccheyya-syā.
Sakkhivyataṃ-[PTS. 6.]Ubhantarapaṭodo-syā.
2.Āpajjeyya-syā. 7.Paṭodaṃ-syā.
Āvijjheyya-[PTS 8.]Yadicchakaṃ yadicchakaṃ sāreyya-syā. 3.Pokkharaṇi-sīmu.
4.Āḷibandhā-majasaṃ

[BJT Page 252] [\x 252/]

Kāyagatāya bhikkhave, satiyā āsevitāya bhāvitāya bahulīkatāya yānikatāya vatthukatāya
anuṭṭhitāya parivītāya susamāraddhāya ime dasānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Katame dasa:

Aratiratisaho hoti, na ca taṃ arati sahati, uppannaṃ aratiṃ abhibhuyya viharati,
bhayabheravasaho hoti, na ca taṃ bhayabheravaṃ sahati, uppannaṃ bhayabheravaṃ
ahibhuyya viharati, khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya
ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapa samphassānaṃ duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ
uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tippānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ
amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko hoti. Catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ
diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ [PTS Page 098] [\q 98/] nikāmalābhī hoti akicchalābhī
akasiralābhī.

So anekavihitaṃ iddhividhaṃ1 paccanubhoti. Ekopi hutvā bahudhā hoti. Bahudhāpi hutvā
eko hoti. Āvībhāvaṃ tirokuḍḍaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati seyyathāpi
ākāse. Paṭhaviyāpi ummujjanimmujjaṃ karoti seyyathāpi udake. Udakepi abhijjamāne2.
Gacchati seyyathāpi paṭhaviyaṃ. Ākāsepi pallaṅkena kamati seyyathāpi pakkhī sakuṇo.
Imepi candimasuriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasati parimajjati.
Yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti.
Dibbāya sotadhātuyā visuddhāyā atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti: dibbe ca mānuse
ca ye dūre santike ca. Parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti: sarāgaṃ vā
cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti. Vītarāgaṃ vā cittaṃ vītarāgaṃ cittanti pajānāti. Sadosaṃ vā
cittaṃ sadosaṃ cittanti pajānāti. Vītadosaṃ vā vītadosaṃ cittanti pajānāti. Samohaṃ vā cittaṃ
samohaṃ cittanti pajānāti. Vītamohaṃ vā cittaṃ vitamohaṃ cittanti pajānāti. Saṅkhittaṃ vā
cittaṃ saṅkhittaṃ cittanti pajānāti. Vikkhittaṃ vā cittaṃ vikkhittaṃ cittanti pajānāti.
Mahaggataṃ vā cittaṃ mahaggataṃ cittanti pajānāti. Amahaggataṃ vā cittaṃ amahaggataṃ
cittanti pajānāti. Sauttaraṃ vā cittaṃ sauttaraṃ cittanti pajānāti. Anuttaraṃ vā cittaṃ anuttaraṃ
cittanti pajānāti. Samāhitaṃ vā cittaṃ samāhitaṃ cittanti pajānāti. Asamāhitaṃ vā cittaṃ
asamāhitaṃ cittanti pajānāti. Vimuttaṃ vā cittaṃ vimuttaṃ cittanti pajānāti. Avimuttaṃ vā
cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāti.

--------------------------
1.Iddhividhiṃ-syā.
2.Abhijjamāno-sīmu.

[BJT Page 254] [\x 254/]

So anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: [PTS Page 099] [\q 99/] ekampi
jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo visampi jātiyo
tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi
jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi
saṃvaṭṭavivaṭṭakappe, amutrāsiṃ evannāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamahāro
evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādī2, tatrāpāsiṃ
evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamahāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī
evamāyupariyanto. So tato cuto idhupapanno'ti, iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ
pubbenivāsaṃ anussarati. Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati
cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage
satte pajānāti. Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
Kāyagatāya bhikkhave, satiyā āsevitāya bhāvitāya bahulikatāya yānīkatāya vatthukatāya
anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya ime dasānisaṃsā pāṭikaṅkhāti.

Idamavoca bhagavā. Attamānā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Kāyagatāsati suttaṃ navamaṃ.

[BJT Page 256] [\x 256/]

3.2.10

Saṅkhāruppatti suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato
paccassosuṃ bhagavā etadavoca:

Saṅkhāruppattiṃ1 vo bhikkhave, desissāmi. Taṃ suṇātha. Sādhukaṃ manasikarotha,
bhāsissāmīti evaṃ bhanteti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:
Idha bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti. Sīlena samannāgato hoti. Sutena
samannāgato hoti. Cāgena samannāgato hoti. Paññāya samannāgato hoti. Tassa evaṃ hoti:
aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā khattiyamahāsālānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti.
So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ [PTS Page 100] [\q 100/] bhāveti.
Tassa te saṅkhārā ca viharā ca evaṃ bhāvitā evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ
bhikkhave, maggo ayaṃ paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti. Sīlena samannāgato hoti.
Sutena samannāgato hoti. Cāgena samannāgato hoti. Paññāya samannāgato hoti. Tassa evaṃ
hoti: aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā brāhmaṇamahāsālānaṃ vā sahavyataṃ
upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te
saṅkhārā ca vihārā ca evaṃbhāvitā evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ
bhikkhave maggo ayaṃ paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati.

Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu saddhāya samannāgato hoti. Sīlena samannāgato hoti.
Sutena samannāgato hoti. Cāgena samannāgato hoti.Paññāya samannāgato hoti. Tassa evaṃ
hoti: aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā gahapatimahāsālānaṃ vā sahavyataṃ
upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati, cittaṃ taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te
saṅkhārā ca vihārā ca evaṃ bhāvitā evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ
bhikkhave maggo ayaṃ paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti. Sīlena samannāgato hoti.
Sutena samannāgato hoti. Cāgena samannāgato hoti. Paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṃ
hoti: cātummahārājikā2 devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabāhulā'ti tassa evaṃ hoti: aho
vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā cātummahārājikānaṃ devānaṃ sahavyataṃ
upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te
saṅkhārā ca vihārā ca evaṃbhāvitā evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ
bhikkhave maggo ayaṃ paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati.

-------------------------
1.Saṅkhārūpapattiṃ-sīmu,majasaṃ,syā.
2.Cātumahārājikā-majasaṃ.

[BJT Page 258] [\x 258/]

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti. Sīlena samannāgato hoti.
Sutena samannāgato hoti. Cāgena samannāgato hoti. Paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṃ
hoti: tāvatiṃsā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṃ hoti. Aho vatāhaṃ
kāyassa bhedā parammaraṇā tāvatiṃsānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ
dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṃbhāvitā
evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ kho bhikkhave maggo ayaṃ paṭipadā
tatrūpapattiyā saṃvattati.
Yāmā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṃ hoti. Aho vatāhaṃ kāyassa
bhedā parammaraṇā yāmānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati, taṃ
cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṃbhāvitā
evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ kho bhikkhave maggo ayaṃ paṭipadā
tatrūpapattiyā saṃvattati.
Tusitā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṃ hoti. Aho vatāhaṃ kāyassa
bhedā parammaraṇā tusitānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati, taṃ
cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṃbhāvitā
evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ kho bhikkhave maggo ayaṃ paṭipadā
tatrūpapattiyā saṃvattati.
Nimmāṇaratī devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṃ hoti. Aho vatāhaṃ
kāyassa bhedā parammaraṇā nimmānaratīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ
cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca
evaṃbhāvitā evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ kho bhikkhave maggo ayaṃ
paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati. Paranimmitavasavattino1 devā dīghāyukā vaṇṇavanto
sukhabahulāti. Tassa evaṃ hoti. Aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā
paranimmikavasavattīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati, taṃ
cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṃbhāvitā
evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ kho bhikikhave maggo ayaṃ paṭipadā
tatrūpapattiyā saṃvattati.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu saddhāya [PTS Page 101] [\q 101/] samannāgato
hoti. Sīlena samannāgato hoti. Sutena samannāgato hoti. Cāgena samannāgato hoti. Paññāya
samannāgato hoti. Tassa sutaṃ hoti: 'sahasso brahmā dīghāyuko vaṇṇavā sukhabahulo'ti.
Sahasso bhikkhave, brahmā sahassiṃ lokadhātuṃ pharitvā adhimuccitvā viharati. Yepi tattha
sattā upapannā, tepi pharitvā adhimuccitvā viharati. Seyyathāpi bhikkhave, cakkhumā
puriso ekaṃ āmaṇḍaṃ hatthe karitvā paccavekkheyya. Evameva kho bhikkhave, sahasso
brahmā sahassiṃ lokadhātuṃ2 pharitvā adhimuccitvā viharati. Yepi tattha sattā upapannā,
tepi pharitvā adhimuccitvā viharati. Tassa evaṃ hoti: aho vatāhaṃ kāyassa bhedā
parammaraṇā sahassassa brahmuno sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati, taṃ
cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṃbhāvitā
evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ kho bhikkhave maggo ayaṃ paṭipadā
tatrūpapattiyā saṃvattati.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena samannāgato hoti,
sutena samannāgato hoti. Cāgena samannāgato hoti, paññāya samannāgato hoti, tassa sutaṃ
hoti:dvīsahasso brahmā dīghāyuko vaṇṇavā sukhabahuloti. Dvisahassopi bhikkhave,
brahmā dvīsahassiṃ lokadhātuṃ pharitvā adhimuccitvā viharati. Yepi tattha sattā upapannā,
tepi pharitvā adhimuccitvā viharati. Seyyathāpi bhikkhave, cakkhumā puriso pañca
āmaṇḍāni hatthe karitvā paccavekkheyya. Evameva kho bhikkhave, dvīsahasso brahmā
dvīsahassiṃ lokadhātuṃ. Pharitvā adhimuccitvā viharati. Yepi tattha sattā upapannā, tepi
pharitvā adhimuccitvā viharati. Tassa evaṃ hoti: aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā
dvīsahassassa brahmuno sahavyataṃ
Upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati. Taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti. Taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te
saṅkhārā ca vihārā ca evaṃbhāvitā evaṃbahulīkatā tatrupapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ
bhikkhave, maggo ayaṃ paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati.
Tisahasso brahmā dīghāyuko vaṇṇavā sukhabahuloti.
Tisahassopi bhikkhave, brahmā tisahassiṃ lokadhātuṃ pharitvā adhimuccitvā viharati.
Yepi tattha sattā upapannā, tepi pharitvā adhimuccitvā viharati. Seyyathāpi bhikkhave,
cakkhumā purisopañca āmaṇḍāni hatthe karitvā paccavekkheyya. Evameva kho bhikkhave,
tisahasso brahmā tisahassiṃ lokadhātuṃ. Pharitvā adhimuccitvā viharati.
Yepi tattha sattā upapannā, tepi pharitvā adhimuccitvā viharati. Tassa evaṃ hoti: aho
vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā tisahassassa brahmuno sahavyataṃ upapajjeyyanti. So
taṃ cittaṃ dahati. Taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti. Taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca
evaṃbhāvitā evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ bhikkhave, maggo ayaṃ
paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati.
Catusahasso brahmā dīghāyuko vaṇṇavā sukhabahuloti.
Catusahassopi bhikkhave, brahmā catusahassiṃ lokadhātuṃ pharitvā adhimuccitvā viharati.
Yepi tattha sattā upapannā, tepi pharitvā adhimuccitvā viharati. Seyyathāpi bhikkhave,
cakkhumā purisopañca āmaṇḍāni hatthe karitvā paccavekkheyya. Evameva kho bhikkhave,
catusahasso brahmā catusahassiṃ lokadhātuṃ. Pharitvā adhimuccitvā viharati. Yepi tattha
sattā upapannā, tepi pharitvā adhimuccitvā viharati. Tassa evaṃ hoti: aho vatāhaṃ kāyassa
bhedā parammaraṇā catusahassassa brahmuno sahavyataṃ
Upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati. Taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti. Taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te
saṅkhārā ca vihārā ca evaṃbhāvitā evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ
bhikkhave, maggo ayaṃ paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati.

Pañcasahasso brahmā dīghāyuko vaṇṇavā sukhabahuloti.
Pañcasahassopi bhikkhave, brahmā pañcasahassiṃ lokadhātuṃ pharitvā adhimuccitvā
viharati. Yepi tattha sattā upapannā, tepi pharitvā adhimuccitvā viharati. Seyyathāpi
bhikkhave, cakkhumā purisopañca āmaṇḍāni hatthe karitvā paccavekkheyya. Evameva kho
bhikkhave, pañcasahasso brahmā pañcasahassiṃ lokadhātuṃ. Pharitvā adhimuccitvā viharati.
Yepi tattha sattā upapannā, tepi pharitvā adhimuccitvā viharati. Tassa evaṃ hoti: aho
vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā pañcasahassassa brahmuno sahavyataṃ
Upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati. Taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti. Taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te
saṅkhārā ca vihārā ca evaṃbhāvitā evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ
bhikkhave, maggo ayaṃ paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati.
-------------------------
1.Paranimmitavasavattī-sīmu,majasaṃ.
2.Sahassī lokadhātuṃ-majasaṃ.

[BJT Page 260] [\x 260/]

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti. Sīlena samannāgato hoti.
Sutena samannāgato hoti. Cāgena samannāgato hoti. Paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṃ
hoti: dasasahasso brahmā dīghāyuko vaṇṇavā sukhabahuloti. Dasasahasso bhikkhave,
brahmā dasasahassiṃ lokadhātuṃ pharitvā [PTS Page 102] [\q 102/] adhimuccitvā
viharati. Yepi tattha sattā upapannā, tepi pharitvā adhimuccitvā viharati. Seyyathāpi
bhikkhave, maṇi veluriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambalo
nikkhitto bhāsate ca, tapate ca,1 virocati ca. Evāmava kho bhikkhave, dasasahasso brahmā
dasasahassiṃ lokadhātuṃ pharitvā adhimuccitvā viharati. Yepi tattha sattā upapannā tepi
pharitvā adhimuccitvā viharati. Tassa evaṃ hoti: aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā
dasasahassassa brahmuno sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ
adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṃ bhāvitā evaṃ bahulīkatā
tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ bhikkhave, maggo ayaṃ paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti. Sīlena samannāgato hoti.
Sutena samannāgato hoti. Cāgena samannāgato hoti. Paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṃ
hoti: satasahasso brahmā dīghāyuko vaṇṇavā sukhabahuloti. Satasahasso bhikkhave,
brahmā satasahassiṃ lokadhātuṃ pharitvā adhimuccitvā viharati. Yepi tattha sattā upapannā
tepi pharitvā adhimuccitvā viharati. Seyyathāpi bhikkhave, nekkhaṃ jambonadaṃ dakkha
kammāraputta-ukkāmukhakusalasampahaṭṭhaṃ paṇḍukambale nikkhittaṃ bhāsate ca tapate
ca1 virocati ca. Evameva kho bhikkhave, satasahasso brahmā satasahassiṃ lokadhātuṃ
pharitvā adhimuccitvā viharati. Yepi tattha sattā upapannā, tepi pharitvā adhimuccitvā
viharati. Tassa evaṃ hoti: aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā satasahassassa
brahmuno sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ
bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca virāgā ca evaṃbhāvitā evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā
saṃvattanti. Ayaṃ bhikkhave, maggo ayaṃ paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti. Sīlena samannāgato hoti.
Sutena samannāgato hoti. Cāgena samannāgato hoti. Paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṃ
hoti: ābhā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṃ hoti: aho vatāhaṃ
kāyassa bhedā parammaraṇā ābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ
dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti, tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṃbhāvitā
evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ bhikkhave, maggo ayaṃ paṭipadā
tatrūpapattiyā saṃvattati.
Parittābhā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṃ hoti: aho vatāhaṃ
kāyassa bhedā parammaraṇā parittābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ
cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti, tassa te saṅkhārā ca vihārā ca
evaṃbhāvitā evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ bhikkhave, maggo ayaṃ
paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati.
Appamāṇābhā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṃ hoti: aho vatāhaṃ
kāyassa bhedā parammaraṇā appamāṇābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti. Sotaṃ
cittaṃ dahati, taṃcittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti, tassa te saṅkhārā ca vihārā ca
evaṃbhāvitā evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ bhikkhave, maggo ayaṃ
paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati.
Ābhassarā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṃ hoti: aho vatāhaṃ
kāyassa bhedā parammaraṇā ābhassarānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ
cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti, tassa te saṅkhārā ca vihārā ca
evaṃbhāvitā evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ bhikkhave, maggo ayaṃ
paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti. Sīlena samannāgato hoti.
Sutena samannāgato hoti. Cāgena samannāgato hoti. Paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṃ
hoti: parittasubhā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṃ hoti: aho vatāhaṃ
kāyassa bhedā parammaraṇā parittasubhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ
cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca
evaṃbhāvitā evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ bhikkhave, maggo ayaṃ
paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati.
Appamāṇasubhā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṃ hoti: aho vatāhaṃ
kāyassa bhedā parammaraṇā appamāṇasubhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti. So
taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca
evaṃbhāvitā evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ bhikkhave, maggo ayaṃ
paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati. Subhakiṇṇā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti.
Tassa evaṃ hoti: aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā subhakiṇṇānaṃ devānaṃ
sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti.
Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṃbhāvitā
Evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ bhikkhave, maggo ayaṃ paṭipadā
tatrūpapattiyā saṃvattati.

--------------------------
1.Bhāsati ca tapati ca-[PTS.]

[BJT Page 262] [\x 262/]

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu saddhāya [PTS Page 103] [\q 103/] samannāgato
hoti. Sīlena samannāgato hoti. Sutena samannāgato hoti. Cāgena samannāgato hoti. Paññāya
samannāgato hoti. Tassa sutaṃ hoti: vehapphalā devā dighāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti.
Tassa evaṃ hoti: aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā vehapphalānaṃ devānaṃ
sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti.
Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṃbhāvitā evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ
bhikkhave, maggo ayaṃ paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati.
Avihā devā dighāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṃ hoti: aho vatāhaṃ kāyassa
bhedā parammaraṇā avihānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati, taṃ
cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṃbhāvitā
evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ bhikkhave, maggo ayaṃ paṭipadā
tatrūpapattiyā saṃvattati. Atappā devā dighāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṃ
hoti: aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā atappānaṃ devānaṃ sahavyataṃ
upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te
saṅkhārā ca vihārā ca evaṃbhāvitā evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ
bhikkhave, maggo ayaṃ paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati. Sudassā devā dighāyukā
vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṃ hoti: aho vatāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā
sudassānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti,
taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṃbhāvitā evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā
saṃvattanti. Ayaṃ bhikkhave, maggo ayaṃ paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati. Sudassī devā
dighāyukā vaṇṇavatto sukhabahulāti. Tassa evaṃ hoti: aho vatāhaṃ kāyassa bhedā
parammaraṇā sudassīnaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati, taṃ
cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca evaṃbhāvitā
evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ bhikkhave, maggo ayaṃ paṭipadā
tatrūpapattiyā saṃvattati.
Akaṇiṭṭhā devā dighāyukā vaṇṇavanto sukhabahulāti. Tassa evaṃ hoti: aho vatāhaṃ
kāyassa bhedā parammaraṇā akaṇiṭṭhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ
cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca
evaṃbhāvitā evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ bhikkhave, maggo ayaṃ
paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti. Sīlena samannāgato hoti.
Sutena samannāgato hoti. Cāgena samannāgato hoti. Paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṃ
hoti: ākāsānañcāyatanūpagā devā dīghāyukā ciraṭṭhitikā sukhabahulāti. Tassa evaṃ hoti: aho
vātāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā ākāsānañcāyatanūpagaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti.
So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ
Ākāsānañcāyatanūpagānaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca
evaṃbhāvitā evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ bhikkhave, maggo ayaṃ
paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti. Sīlena samannāgato hoti.
Sutena samannāgato hoti. Cāgena samannāgato hoti. Paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṃ
hoti: viññāṇañcāyatanūpagā devā dīghāyukā ciraṭṭhitikā
Sukhabahulāti. Tassa evaṃ hoti: aho vātāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā
viññāṇañcāyatanūpagaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ
Viññāṇañcāyatanūpagānaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca
evaṃbhāvitā evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ bhikkhave, maggo ayaṃ
paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti. Sīlena samannāgato hoti.
Sutena samannāgato hoti. Cāgena samannāgato hoti. Paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṃ
hoti: ākiñcaññāyatanūpagā devā dīghāyukā ciraṭṭhitikā
Sukhabahulāti. Tassa evaṃ hoti: aho vātāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā
ākiñcaññāyatanūpagaṃ sahavyataṃ upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ
Ākiñcaññāyatanūpagānaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā ca
evaṃbhāvitā evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ bhikkhave, maggo ayaṃ
paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti. Sīlena samannāgato hoti.
Sutena samannāgato hoti. Cāgena samannāgato hoti. Paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṃ
hoti: nevasaññānāsaññāyatanūpagā devā dīghāyukā ciraṭṭhitikā sukhabahulāti. Tassa evaṃ
hoti: aho vātāhaṃ kāyassa bhedā parammaraṇā nevasaññānāsaññāyatanūpagaṃ sahavyataṃ
upapajjeyyanti. So taṃ cittaṃ dahati, taṃ cittaṃ
Nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ adhiṭṭhāti, taṃ cittaṃ bhāveti. Tassa te saṅkhārā ca vihārā
ca evaṃbhāvitā evaṃbahulīkatā tatrūpapattiyā saṃvattanti. Ayaṃ bhikkhave, maggo ayaṃ
paṭipadā tatrūpapattiyā saṃvattati.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bhikkhu saddhāya samannāgato hoti. Sīlena samannāgato hoti.
Sutena samannāgato hoti. Cāgena samannāgato hoti. Paññāya samannāgato hoti. Tassa sutaṃ
hoti: aho vatāhaṃ āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme
sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyanti. So āsavanaṃ khayā anāsavaṃ ceto
vimuttiṃ paññā vimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati.
Ayaṃ bhikkhave, bhikkhu na katthaci upapajjati, na kuhiñci upapajjatīti.
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
[PTS Page 104] [\q 104/]
Saṅkhāruppatti suttaṃ dasamaṃ.

Anupadavaggo dutiyo

Tassa vaggassa uddānaṃ.

Anupadasodhana porisa dhammā-sevitabba bahudhātu vibhatti.
Isigilikittitacattālīsaṃ-ānāpānasatī upapattiṃ.

[BJT Page 264] [\x 264/]

3 Suññatavaggo
3.3.1

Cūḷasuññata suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde.
Atha kho āyasmā ānando sāyanhasamayaṃ paṭisallānā1 vuṭṭhito yena bhagavā
tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca:

Ekamidaṃ bhante, samayaṃ bhagavā sakkesu viharati nāgarakaṃ2 nāma sakyānaṃ nigamo.
Tattha me bhante, bhagavatā sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ.
Suññatāvihārenāhaṃ ānanda, etarahi bahulaṃ viharāmīti. Kacci me taṃ bhante, sussutaṃ
suggahītaṃ3. Sumanasikataṃ sūpadhāritanti.

Taggha te etaṃ ānanda, sussutaṃ suggahītaṃ3. Sumanasikataṃ sūpadhāritaṃ. Pubbepāhaṃ4
ānanda, etarahi pi5 suññatāvihārena bahulaṃ viharāmi. Seyyathāpi ānanda, ayaṃ
migaramātupāsādo suñño hatthigavāssavaḷavena, suñño jātarūparajatena, suñño itthi
purisasannipātena, atthi cevidaṃ asuññataṃ yadidaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṭicca ekattaṃ.
Evameva kho ānanda, bhikkhu amanasikaritvā gāmasaññaṃ,amanasikaritvā manussasaññaṃ,
araññasaññaṃ paṭicca manasikaroti ekattaṃ. Tassa araññasaññāya cittaṃ pakkhandati
pasīdati santiṭṭhati adhimuccati6. So evaṃ pajānāti: 'ye assu darathā gāmasaññaṃ paṭicca,
tedha na santi. Ye assu darathā manussasaññaṃ paṭicca tedha na santi. Atthi cevāyaṃ
darathamattā yadidaṃ araññasaññaṃ paṭicca ekattanti. So suññamidaṃ saññāgataṃ
gāmasaññāyāti pajānāti. Suññamidaṃ saññāgataṃ manussasaññāyāti pajānāti. Atthi cevidaṃ
asuññataṃ yadidaṃ araññasaññaṃ paṭicca ekattanti. Iti yaṃ hi kho tattha na hoti, tena taṃ
suññaṃ samanupassati. Yaṃ pana tattha [PTS Page 105] [\q 105/] avasiṭṭhaṃ hoti taṃ
santamidaṃ atthīti pajānāti. Evampissa esā ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā
suññatāvakkanti bhavati.

---------------------------
1.Patisallānā-syā. 4.Pubbe cāhaṃ-[PTS,]syā.
2.Nagarakaṃ-majasaṃ. 5.Etarahi ca-[PTS,]syā.
3.Suggahitaṃ-sīmu,majasaṃ. 6.Vimuccati-[PTS.]
Sugahitaṃ-syā.

[BJT Page 266] [\x 266/]

Puna ca paraṃ ānanda, bhikkhu amasikaritvā manussasaññaṃ amanasikaritvā araññasaññaṃ
paṭhavisaññaṃ paṭicca manasikaroti ekattaṃ. Tassa paṭhavisaññāya cittaṃ pakkhandati
pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. Seyyathāpi ānanda, āsabhacammaṃ1 saṅkusatena
suvihataṃ vigatavalikaṃ evameva kho ānanda, bhikkhu yaṃ imissā paṭhaviyā
ukkūlavikūlaṃ2 nadīviduggaṃ khāṇukaṇṭakadhānaṃ3 pabbatavisamaṃ, taṃ sabbaṃ
amanasikaritvā paṭhavisaññaṃ paṭicca manasikaroti ekattaṃ. Tassa paṭhavisaññāya cittaṃ
pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. So evaṃ pajānāti: 'ye assu darathā
manussasaññaṃ paṭicca, tedha na santi. Ye assu darathā araññasaññaṃ paṭicca, tedha na
santi. Atthi cevāyaṃ darathamattā yadidaṃ paṭhavisaññaṃ paṭicca ekattanti. So puññamidaṃ
saññāgataṃ manussasaññāyāti pajānāti. Suññamidaṃ saññāgataṃ araññasaññāyāti pajānāti.
Atthi cevidaṃ asuññataṃ yadidaṃ paṭhavisaññaṃ paṭicca ekattanti. Iti yaṃ hi kho tattha na
hoti. Tena taṃ suññaṃ samanupassati. Yaṃ pana tattha avasiṭṭhaṃ hoti. Taṃ santamidaṃ
atthiti pajānāti. Evampissa esā ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti
bhavati.

Puna ca paraṃ ānanda, bhikkhu amanasikaritvā araññasaññaṃ amanasikaritvā
paṭhavisaññaṃ ākāsānañcāyatanasaññaṃ paṭicca manasikaroti ekattaṃ. Tassa
ākāsānañcāyatanasaññāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. So evaṃ
pajānāti: 'ye assu darathā araññasaññaṃ paṭicca, tedha na santi. Ye assu darathā [PTS Page
106] [\q 106/] paṭhavisaññaṃ paṭacca tedha na santi. Atthi cevāyaṃ darathamattā
yadidaṃ ākāsānañcāyatanasaññaṃ paṭicca ekatta'nti. So suññamidaṃ saññāgataṃ arañña
saññāyāti pajānāti. Suññamidaṃ saññāgataṃ paṭhavisaññāyāti pajānāti. Atthi cevidaṃ
asuññataṃ yadidaṃ ākāsānañcāyatanasaññaṃ paṭicca ekattanti. Iti yaṃ hi kho tattha na hoti.
Tena taṃ suññaṃ samanupassati. Yaṃ pana tattha avasiṭṭhaṃ hoti, taṃ santamidaṃ atthiti
pajānāti. Evampissa esā ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti
bhavati.

Puna ca paraṃ ānanda, bhikkhu amanasikaritvā paṭhavisaññaṃ, amanasikaritvā
ākāsānañcāyatanasaññaṃ, viññāṇañcāyatanasaññaṃ paṭicca manasikaroti ekattaṃ. Tassa
viññāṇañcāyatanasaññāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. So evaṃ
pajānāti: 'ye assu darathā paṭhavisaññaṃ paṭicca, tedha na santi. Ye assu darathā
ākāsānañcāyatanasaññaṃ paṭicca tedha na santi. Atthi cevāyaṃ darathamattā yadidaṃ
viññāṇañcāyatanasaññaṃ paṭicca ekatta'nti. So suññamidaṃ saññāgataṃ paṭhavisaññāyāti
pajānāti. Suññamidaṃ saññāgataṃ ākāsānañcāyatanasaññāyāti pajānāti. Atthi cevidaṃ
asuññataṃ yadidaṃ viññāṇañcāyatanasaññaṃ paṭicca ekattanti. Iti yaṃ hi kho tattha na hoti.
Tena taṃ suññaṃ samanupassati. Yaṃ pana tattha avasiṭṭhaṃ hoti. Taṃ santamidaṃ atthiti
pajānāti. Evampissa esā ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti
bhavati.

--------------------------
1.Usabhacammaṃ-[PTS,]
2.Ukkūlavikkūlaṃ-sīmu,majasaṃ.
3.Khānukaṇṭakaṭṭhānaṃ-majasaṃ. Khāṇukaṇṭakādhānaṃ-sīmu.

[BJT Page 268] [\x 268/]

Puna ca paraṃ ānanda, bhikkhu amanasikaritvā ākāsānañcāyatanasaññaṃ amanasikaritvā
viññāṇañcāyatanasaññaṃ ākiñcaññāyatanasaññaṃ paṭicca manasikaroti ekattaṃ. Tassa
ākiñcaññāyatanasaññāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. So evaṃ
pajānāti: 'ye assu darathā ākāsānañcāyatanasaññaṃ paṭicca tedha na santi. Ye assu darathā
viññāṇañcāyatanasaññaṃ paṭicca, tedha na santi. Atthi cevāyaṃ darathamattā, yadidaṃ
ākiñcaññāyatanasaññaṃ paṭicca ekatta'nti. So suññamidaṃ saññāgataṃ
ākāsānañcāyatanasaññāyāti pajānāti. [PTS Page 107] [\q 107/] suññamidaṃ saññāgataṃ
viññāṇañcāyatanasaññāyāti pajānāti. Atthi cevidaṃ asuññataṃ yadidaṃ
ākiñcaññāyatanasaññaṃ paṭicca ekattanti. Iti yaṃ hi kho tattha na hoti. Tena taṃ suññaṃ
samanupassati. Yaṃ pana tattha avasiṭṭhaṃ hoti. Taṃ santamidaṃ atthiti pajānāti. Evampissa
esā ānanda, yathābhuccā avipallattā parisuddhā suññatāvakkanti bhavati.

Puna ca paraṃ ānanda, bhikkhu amanasikaritvā viññāṇañcāyatanasaññaṃ amanasikaritvā
ākiñcaññāyatanasaññaṃ nevasaññānāsaññāyatanasaññaṃ paṭicca manasikaroti ekattaṃ. Tassa
nevasaññānāsaññāyatanasaññāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. So
evaṃ pajānāti: 'ye assu darathā viññāṇañcāyatanasaññaṃ paṭicca, tedha na santi. Ye assu
darathā ākiñcaññāyatanasaññaṃ paṭicca tedha na santi. Atthi cevāyaṃ darathamattā, yadidaṃ
nevasaññānāsaññāyatanasaññaṃ paṭicca ekatta'nti. So suññamidaṃ saññāgataṃ
viññāṇañcāyatanasaññāyāti pajānāti. Suññamidaṃ saññāgataṃ ākiñcaññāyatanasaññāyāti
pajānāti. Atthi cevidaṃ asuññataṃ yadidaṃ nevasaññānāsaññāyatanasaññaṃ paṭicca ekattanti.
Iti yaṃ hi kho tattha na hoti. Tena taṃ suññaṃ samanupassati. Yaṃ pana tattha avasiṭṭhaṃ
hoti. Taṃ santamidaṃ atthiti pajānāti. Evampissa esā ānanda, yathābhuccā avipallatthā
parisuddhā suññatāvakkanti bhavati.

Puna ca paraṃ ānanda, bhikkhu amanasikaritvā ākiñcaññāyatanasaññaṃ amanasikaritvā
nevasaññānāsaññāyatanasaññaṃ animittaṃ cetosamādhiṃ paṭicca manasikaroti ekattaṃ. Tassa
animittaṃ cetosamādhiṃ paṭicca manasikaroti ekattaṃ. Tassa animitte cetosamādhimhi cittaṃ
pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. So evaṃ pajānāti: ye assu darathā
ākiñcakaññāyatanasaññaṃ paṭicca, tedha na santi. 'Ye assu darathā
nevasaññānāsaññāyatanasaññaṃ paṭicca, tedha na santi. Atthi cevāyaṃ darathamattā
yadidaṃ imameva kāyaṃ paṭicca saḷāyatanikaṃ [PTS Page 108] [\q 108/] jīvitapaccayā'ti.
So suññamidaṃ saññāgataṃ ākiñcaññāyatanasaññāyāti pajānāti. Suññamidaṃ saññāgataṃ
nevasaññānāsaññāyatanasaññāyāti pajānāti. Atthi cevidaṃ asuññataṃ yadidaṃ imameva
kāyaṃ paṭicca saḷāyatanikaṃ jīvitapaccayāti. Iti yaṃ hi kho tattha na hoti. Tena taṃ suññaṃ
samanupassati. Yaṃ pana tattha avasiṭṭhaṃ hoti. Taṃ santamidaṃ atthiti pajānāti. Evampissa
esā ānanda, yathābhuccā avipallatthā parisuddhā suññatāvakkanti bhavati.

[BJT Page 270] [\x 270/]

Puna ca paraṃ ānanda, bhikkhu amanasikaritvā ākiñcaññāyatanasaññaṃ amanasikaritvā
nevasaññānāsaññāyatanasaññaṃ animittaṃ cetosamādhiṃ paṭicca manasikaroti ekattaṃ. Tassa
animitte cetosamādhimhi cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati. So evaṃ
pajānāti: 'ayampi kho animitto cetosamādhi abhisaṅkhato ābhisañcetasiko yaṃ kho pana
kiñci abhisaṅkhataṃ ābhisañcetasikaṃ, tadaniccaṃ nirodhadhamma'nti pajānāti. Tassa evaṃ
jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati. Bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati. Avijjāsavāpi
cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ,
kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. So evaṃ pajānāti: 'ye assu darathā kāmāsavaṃ
paṭicca, tedha na santi. Ye assu darathā bhavāsavaṃ paṭicca tedha na santi. Ye assu darathā
avijjāsavaṃ paṭicca, tedha na santi. Atthi cevāyaṃ darathamatthā, yadidaṃ imameva kāyaṃ
paṭicca saḷāyatanikaṃ jīvitapaccayā'ti. So suññamidaṃ saññāgataṃ kāmāsavenāti pajānāti.
Suññamidaṃ saññāgataṃ bhavāsavenāti pajānāti. Suññamidaṃ saññāgataṃ avijjāsavenāti
pajānāti. Atthi cevidaṃ asuññataṃ yadidaṃ imameva kāyaṃ paṭicca saḷāyatanikaṃ
jīvitapaccayāti. Iti yaṃ hi kho tattha na hoti. Tena taṃ suññaṃ samanupassati yaṃ pana
tattha avasiṭṭhaṃ hoti, taṃ santamidaṃ atthiti pajānāti. Evamassa esā ānanda, yathābhuccā
[PTS Page 109] [\q 109/] avipallatthā parisuddhā paramānuttarā suññatāvakkanti
bhavati.

Yepi hi keci ānanda, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā parisuddhaṃ
paramānuttaraṃ suññataṃ upasampajja vihariṃsu. Sabbe te imaṃ yeva parisuddhaṃ
paramānuttaraṃ suññataṃ upasampajja vihariṃsu. Yepi hi keci ānanda, anāgatamaddhānaṃ
samaṇā vā brāhmaṇā vā parisuddhaṃ paramānuttaraṃ suññataṃ upasampajja viharisasanti.
Sabbe te imaṃyeva parisuddhaṃ paramānuttaraṃ suññataṃ upasampajja viharissanti. Yepi hi
keci ānanda, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā parisuddhaṃ paramānuttaraṃ suññataṃ
upasampajajja viharanti. Sabbe te imaṃyeva parisuddhaṃ paramānuttaraṃ suññataṃ
upasampajja viharanti. Tasmātiha ānanda, parisuddhaṃ paramānuttaraṃ suññataṃ
upasampajja viharissāmāti. Evaṃ hi vo ānanda, sikkhitabbanti.

Idamavoca bhagavā attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Cūḷasuññatasuttaṃ paṭhamaṃ

[BJT Page 272] [\x 272/]

3.3.2

Mahāsuññata suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme.
Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya kapilavatthuṃ piṇḍāya
pāvisi. Kapilavatthusmiṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena
kāḷakhemakassa sakkassa vihāro, tenupasaṅkami divāvihārāya. Tena kho pana samayena
kāḷakhemakassa vihāre sambahulāni senāsanāni paññattāni honti. Addasā kho bhagavā
kāḷakhemakassa sakkassa vihāre sambahulāni [PTS Page 110] [\q 110/] senāsanāni
paññattāni. Disvāna bhagavato etadahosi: sambahulāni kho kāḷakhemakassa sakkassa vihāre
senāsanāni paññattāni sambahulā nu kho idha bhikkhu viharantīti.

Tena kho pana samayena āyasmā ānando sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ ghaṭāya sakkassa
vihāre civarakammaṃ karoti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito, yena
ghaṭāya sakkassa vihāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisidi. Nisajja kho
bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: sambahulāni kho ānanda kāḷakhemakassa sakkassa
vihāre senāsanāni paññattāni, samabahulā nu kho ettha bhikkhū viharantīti.

Sambahulāni bhante, kāḷakhemakassa sakkassa vihāre senāsanāni paññattāni, sambahulā
ettha bhikkhū viharanti. Cīvarakārasamayo no bhante, vattatīti.

Na kho ānanda, bhikkhu sobhani saṅgaṇikārāmo saṅgaṇikārato saṅgaṇikārāmataṃ anuyutto
gaṇārāmo gaṇarato gaṇasammudito. So vatānanda, bhikkhu saṅgaṇikārāmo saṅgaṇikārato
saṅgaṇikārāmataṃ anuyutto gaṇārāmo gaṇarato gaṇasammudito. Yaṃ taṃ
nekkhammasukhaṃ pavivekasukhaṃ upasamasukhaṃ sambodhasukhaṃ1 tassa sukhassa
nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yo ca kho so
ānanda, bhikkhu eko gaṇasmā vūpakaṭṭho viharati. Tassetaṃ bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ: yaṃ
taṃ nekkhammasukhaṃ pavivekasukhaṃ upasamasukhaṃ sambodhasukhaṃ1 tassa sukhassa
nikāmalābhī bhavissati akicchalābhī akasiralābhīti ṭhānametaṃ vijjati.

So vatānanda, bhikkhu saṅgaṇikārāmo saṅgaṇikārāmataṃ anuyutto gaṇārāmo gaṇarato
gaṇasammudito sāmayikaṃ2 vā kantaṃ cetovimuttiṃ upasampajja viharissati, asāmayikaṃ2
vā akuppanti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Yo ca kho so ānanda, bhikkhu eko gaṇasmā vūpakaṭṭho
viharati. Tassetaṃ bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ: sāmayikaṃ2 vā kantaṃ [PTS Page 111] [\q 111/]
cetovimuttiṃ upasampajja viharissati, asāmayikaṃ3 vā akuppanti ṭhānametaṃ vijjati.

-------------------------
1.Sambodhisukhaṃ-syā,majasaṃ. 2.Sāmāyikaṃ-majasaṃ.
3.Asāmāyikaṃ-majasaṃ.

[BJT Page 274] [\x 274/]

Nāhaṃ ānanda, ekarūpampi samanupassāmi: yattha rattassa1 yatthābhirattassa2 rūpassa
viparināmaññathābhāvā na uppajjeyyuṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.

Ayaṃ kho ānanda, vihāro tathāgatena3 abhisambuddho, yadidaṃ sabbanimittānaṃ
amanasikārā ajjhattaṃ suññataṃ upasampajja viharituṃ4 tatra ce ānanda, tathāgataṃ iminā
vihārena viharantaṃ bhavanti upasaṅkamitāro bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo
rājāno rājamahāmattā titthiyā titthiyasāvakā. Tatrānanda, tathāgato vivekaninneneva cittena
vivekapoṇena vivekapabbhārena vūpakaṭṭhena nekkhammābhirattena byantībhutena
sabbaso āsavaṭṭhāniyehi dhammehi aññadatthu uyyojanikapaṭisaṃyuttaṃyeva kathaṃ kattā
hoti. Tasmātiha ānanda, bhikkhu cepi ākaṅkheyya: ajjhattaṃ suññataṃ upasampajja
vihareyyanti. Tenānanda, bhikkhunā ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapetabbaṃ, sannisādetabbaṃ,
ekodi kātabbaṃ, samādahātabbaṃ

Kathañca ānanda, bhikkhu ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapeti sannisādeti ekodiṃ karoti
samādahati. Idhānanda, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ
savicāraṃ vivekajaṃ pitisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, vitakkavicāranaṃ
vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ
pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti. Yaṃ taṃ
ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārīti, catuttha jhānaṃ upasampajja viharati,
sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassaṃ atthaṅgamā
adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Evaṃ
kho ānanda, bhikkhu ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapeti, sannisādeti, ekodi karoti, samādahati.
[PTS Page 112] [\q 112/] so ajjhattaṃ suññataṃ manasikaroti. Tassa ajjhattaṃ suññataṃ
manasikaroto suññatāya cittaṃ na pakkhandati, nappasīdati, na santiṭṭhati, vimuccati. Evaṃ
santametaṃ ānanda, bhikkhu evaṃ pajānāti: ajjhattaṃ suññataṃ kho me manasikaroto
ajjhattaṃ suññatāya cittaṃ na pakkhandati, nappasidati, na santiṭṭhati, na vimuccatī'ti. Itiha
tattha sampajāno hoti. So bahiddhā suññataṃ manasikaroti. Tassa bahiddhā suññataṃ
manasikaroto suññatāya cittaṃ na pakkhandati, nappasidati, na santiṭṭhati, na vimuccati.
Evaṃ santametaṃ ānanda, bhikkhu evaṃ pajānāti: bahiddhā suññataṃ kho me manasikaroto
bahiddhā suññatāya cittaṃ na pakkhandati, nappasidati, na santiṭṭhati, na vimuccatī'ti. Itiha
tattha sampajāno hoti. So ajjhattabahiddhā suññataṃ manasikaroti. Tassa ajjhattabahiddhā
suññataṃ manasikaroto suññatāya cittaṃ na pakkhandati, nappasidati, na santiṭṭhati, na
vimuccati. Evaṃ santametaṃ ānanda, bhikkhu evaṃ pajānāti: ajjhattabahiddhā suññataṃ kho
me manasikaroto ajjhattabahiddhā suññatāya cittaṃ na pakkhandati, nappasidati, na
santiṭṭhati, na vimuccatī'ti. Itiha tattha sampajāno hoti.So āneñjaṃ manasikaroti.Tassa
āneñjaṃ manasikaroto āneñjāya cittaṃ na pakkhandati, nappasīdati, na santiṭṭhati, na
vimuccati. Evaṃ santametaṃ ānanda, bhikkhu evaṃ pajānāti: ānejjaṃ kho me manasikaroto
āneñjāya cittaṃ na pakkhandati nappasīdati na santiṭṭhati na vimuccatī'ti. Itiha tattha
sampajāno hoti.

Tenānanda, bhikkhunā tasmiṃyeva purimasmiṃ samādhinimittena ajjhattaṃ eva cittaṃ
saṇṭhapetabbaṃ, sannisādetabbaṃ, ekodikātabbaṃ, samādahātabbaṃ. So ajjhattaṃ suññataṃ
manasikaroti. Tassa ajjhattaṃ suññataṃ manasikaroto ajjhattaṃ suññatāya cittaṃ pakkhandati,
pasīdati, santiṭṭhati, vimuccati. Evaṃ santametaṃ ānanda, bhikkhu evaṃ pajānāti: ajjhattaṃ
suññataṃ kho me manasikaroto ajjhattaṃ suññatāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati
vimuccatīti.

--------------------------
1.Ratassa-sīmu,majasaṃ,[PTS. 3.]Tattha tathāgatena-syā.
2.Yatthābhiratassa-sīmu,majasaṃ,[PTS. 4.]Viharati-syā.

[BJT Page 276] [\x 276/]

Itiha tattha sampajāno hoti. So bahiddhā suññataṃ masikaroti. Tassa bahiddhā suññataṃ
manasikaroto suññatāya cittaṃ na pakkhandati, nappasīdati, na santiṭṭhati, na vimuccati.
Evaṃ santametaṃ pajānāti: bahiddhā suññataṃ kho me manasikaroto bahiddhā suññatāya
cittaṃ na pakkhanidati, nappasīdati, na santiṭṭhati, na vimuccatī'ti. Itiha tattha sampajāno
hoti. So ajjhattabahiddhā suññataṃ masikaroti. Tassa ajjhattabahiddhā suññataṃ
manasikaroto suññatāya cittaṃ na pakkhandati, nappasīdati, na santiṭṭhati, na vimuccati.
Evaṃ santametaṃ pajānāti: ajjhattabahiddhā suññataṃ kho me manasikaroto ajjhattabahiddhā
suññatāya cittaṃ na pakkhanidati, nappasīdati, na santiṭṭhati, na vimuccatī'ti. Itiha tattha
sampajāno hoti. So āneñjaṃ manasikaroti. Tassa āneñjaṃ
Manasikaroto āneñjāya cittaṃ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati vimuccati. Evaṃ santametaṃ
ānanda, bhikkhu evaṃ pajānāti: āneñjaṃ kho me manasikaroto āneñjāya cittaṃ pakkhandati
pasīdati santiṭṭhati vimuccatīti. Itiha tattha sampajāno hoti.

Tassa ce ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato caṅkamāya cittaṃ namati. So caṅkamati
evaṃ maṃ caṅkamantaṃ nābhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā [PTS Page 113] [\q
113/] anvāssavissantīti. Itiha tattha sampajāno hoti. Tassa ce ānanda, bhikkhuno iminā
vihārena viharato ṭhānāya cittaṃ namati. So tiṭṭhati: evaṃ maṃ tiṭṭhantaṃ1 nābhijjhā
domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssavissantīti. Itiha tattha sampajāno hoti.
Tassa ce ānanda, bhikkhuno iminā vihārena viharato kathāya3 cittaṃ namati. So yāyaṃ kathā
hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṃhitā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na
upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Seyyathīdaṃ: rājakathā
corakathā mahāmattakathā senākathā bhayakathā yuddhakathā annakathā pānakathā
vatthakathā sayanakathā mālākathā gandhakathā ñātikathā yānakathā gāmakathā
nigamakathā nagarakathā janapadakathā itthikathā purisakathā surākathā visikhākathā
kumbhaṭṭhānakathā pubbapetakathā nānatthakathā lokakkhāyikā samuddakkhāyikā
itibhavābhavakathā, iti vā iti evarūpiṃ kathaṃ na kathessāmiti. Itiha tattha sampajāno hoti.
Yā ca kho ayaṃ ānanda, kathā abhisallekhikā cetovinīvaraṇasappāyā ekantanibbidāya
virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Seyyathīdaṃ:
appicchakathā santuṭṭhikathā pavivekakathā, asaṃsaggakathā, viriyārambhakathā, sīlakathā,
samādhikathā, paññākathā, vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā, iti evarūpiṃ kathaṃ
kathessāmīti. Itiha tattha sampajāno hoti.

-------------------------
1. hitaṃ-sīmu,majasaṃ,syā. 3.Bhāsāya-syā.
2.Nisinnaṃ-sīmu.

[BJT Page 278] [\x 278/]

Tassa ce ānanda, bhikkhuno iminā vihārena [PTS Page 114] [\q 114/] viharato vitakkāya
cittaṃ namatī. So ye te vitakkā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṃhitā na
nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na
nibbānāya saṃvattanti. Seyyathīdaṃ: kāmavitakko vyāpādavitakko vihiṃsāvitakko, iti
evarūpe vitakke na1 vitakkessāmīti. Itiha tattha sampajāno hoti. Ye ca kho ime ānanda,
vitakkā ariyā niyyānikā niyyanti. Takkarassa sammā dukkhakkhayāya. Seyyathīdaṃ:
nekkhamma vitakko avyāpādavitakko avihiṃsāvitakko iti evarūpe vitakke vitakkessāmīti.
Itiha tattha sampajāno hoti.

Pañca kho ime ānanda, kāmaguṇā. Katame pañca: cakkhu viññeyyā rūpā iṭṭhā kantā
manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddhā iṭṭhā kantā manāpā
piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā
kāmūpasaṃhitā rajanīyā, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpaṃhitā
rajanīyā, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā.
Ime kho ānanda, pañcakāmaguṇā, yattha bhikkhunā abhikkhaṇaṃ sakaṃ cittaṃ
paccavekkhitabbaṃ. Atthi nu kho me imesu pañcasu kāmaguṇesu aññatarasmiṃ vā
aññatarasmiṃ vā āyatane uppajjati cetaso samudācāroti. Sace ānanda, bhikkhu
paccavekkhamāno evaṃ pajānāti: atthi kho me imesu pañcasu kāmaguṇesu aññatarasmiṃ vā
aññatarasmiṃ vā āyatane uppajjati cetaso samudācāroti. Evaṃ santametaṃ ānanda, bhikkhu
evaṃ pajānāti: yo kho imesu pañcasu kāmaguṇesu chandarāgo, so me appahīnoti.2 Itiha
tattha sampajāno hoti. Sace panānanda, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ pajānāti. Natthi
kho me imesu pañcasu kāmaguṇesu aññatarasmiṃ vā aññatarasmiṃ vā āyatane uppajjati
cetaso samudācāroti, evaṃ santametaṃ ānanda, bhikkhū evaṃ pajānāti: yo kho imesu pañcasu
kāmaguṇesu chandarāgo, so me pahīnoti. Itiha tattha sampajāno hoti.

Pañca kho ime ānanda, upādānakkhandhā, yattha bhikkhunā udayabbayānupassinā
vihātabbaṃ. Iti rūpaṃ iti rūpassa samudayo. Iti rūpassa atthaṅgamo. Iti vedanā [PTS Page
115] [\q 115/] iti vedanāya samudayo. Iti vedanāya atthaṅgamo, iti saññā iti saññāya
samudayo, iti saññāya atthaṅgamo, iti saṅkhārā iti saṅkhārassa samudayo. Iti saṅkhārassa
atthaṅgamo, iti viññāṇaṃ. Iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamoti. Tassa
imesu pañcasupādānakkhandhesu udayabbayānupassino viharato, yo
pañcasupādānakkhandhesu asmimāno, so pahīyati. Evaṃ santametaṃ ānanda, bhikkhu evaṃ
pajānāti: yo kho imesu pañcasupādānakkhandhesu asmimāno, so me pahīnoti. Itiha tattha
sampajāno hoti. Ime kho te ānanda, dhammā ekantakusalāyatikā3 ariyā lokuttarā
anavakkantā pāpimatā.

Taṃ kiṃ maññasi ānanda, kaṃ atthavasaṃ sampassamāno arahati sāvako satthāraṃ
anubandhituṃ api panujjamānoti.

--------------------------
1.Evarūpena vitakkena-sīmu.Syā. 2.Nappahīṇo-sīmu.
3.Ekantakusalāyātikā-sīmu.

[BJT Page 280] [\x 280/]

Bhagavammūlakā no bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavampapaṭisaraṇā. Sādhu vata
bhante, bhagavantaṃyeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho, bhagavato sutvā bhikkhū
dhāressantītī.
Na kho ānanda, arahati sāvako satthāraṃ anubandhituṃ yadidaṃ suttaṃ geyyaṃ
veyyākaraṇaṃ tassa hetu1 taṃ kissa hetu: dīgharattassa hi vo2 ānanda, dhammā sutā dhatā
vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. Yā ca kho ānanda, kathā
abhisallekhikā ceto vinīvaraṇasappāyā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya
abhiññāya sambhodhāya nibbānāya saṃvattati. Seyyathīdaṃ: appicchakathā santuṭṭhikathā
pavivekakathā asaṃsaggakathā viriyārambhakathā sīlakathā samādhikathā paññākathā
vimuttikathā vimuttiñāṇadassanakathā. Evarūpiyā kho ānanda kathāya hetu arahati sāvako
satthāraṃ anubandhituṃ api panujjamāno.

Evaṃ sante kho ānanda, ācariyūpaddavo hoti. Evaṃ sante antevāsūpaddavo hoti. Evaṃ sante
brahmacārūpaddavo hoti.

Kathaṃ cānanda, ācariyūpaddavo hoti: idhānanda, ekacco satthā vivittaṃ senāsanaṃ bhajati
araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ [PTS Page 116] [\q 116/]
vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. Tassa tathā vūpakaṭṭhassa viharato anvāvaṭṭanti
brāhamaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. So anvāvaṭṭantesu3
brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca mucchati, nikāyamati, gedhaṃ āpajjati,
āvaṭṭati bāhullāya. Ayaṃ vuccatānanda, upaddavo ācariyo. Ācariyūpaddavena avadhiṃsu
naṃ pāpakā akusalā dhammā saṃkilesikā ponobhavikā4 sadarā dukkhavipākā āyatiṃ
jātijarāmaraṇiyā, evaṃ kho ānanda, ācariyūpaddavo hoti.

Kathaṃ cānanda, antevāsūpaddavo hoti. Tasseva kho panānanda, satthu sāvako tassa satthu
vivekamanubrūhayamāno vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ
kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ, tassa tathā
vūpakaṭṭhassa viharato anvāvaṭṭanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. Yo
anvāvaṭṭantesu brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca mucchati, nikāyamati,
gedhaṃ āpajjati, āvaṭṭati bāhullāya. Ayaṃ vuccatānanda, upaddavo antevāsī.
Antevāsupaddavena avadhiṃsu naṃ pāpakā akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā
sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā. Evaṃ kho ānanda, antevāsūpaddavo hoti.

---------------------------
1.Suttageyyaveyyākaraṇassa sotuṃ-syā.
Suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇassa hetu-[PTS.]
2.Te-sīmu,majasaṃ.
3.Anvāvattantesu-sīmu,majasaṃ.
Anvāvaṭṭesu-syā,[PTS.]
4.Ponobbhavikā-majasaṃ. 5.Kāmayati-[PTS.]

[BJT Page 282] [\x 282/]

Kathaṃ cānanda, brahmacārūpaddavo hoti: idhānanda tathāgato loke upapajjati arahaṃ
sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī
satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ
rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ,
tassa tathā vūpakaṭṭhassa viharato anvāvaṭṭanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva
jānapadā ca. So anvāvaṭṭantesu brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca na
mucchati, na nikāmayati, na gedhaṃ āpajjati. [PTS Page 117] [\q 117/] na āvaṭṭati
bāhullāya. Tasse kho panānanda, satthu sāvako tassa satthu vivekamanubrūhayamāno
vivittaṃ senāsanaṃ bhajati āraññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ
vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ, tassa tathā vūpakaṭṭhassa viharato anvāvaṭṭanti
brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. So anvāvaṭṭantesu brāhmaṇagahapatikesu
negamesu ceva jānapadesu ca mucchati, nikāmayati, gedhaṃ āpajjati. Āvaṭṭati bāhullāya.
Ayaṃ vuccatānanda, upaddavo brahmacārī brahmacārūpaddavena avadhiṃsu naṃ pāpakā
akusalā dhammā saṅkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiṃ jātijarāmaraṇiyā.
Evaṃ kho ānanda, brahmacārūpaddavo hoti.

Tatrānanda, yo cevāyaṃ ācariyūpaddavo yo ca antevāsūpaddavo, ayaṃ tehi
brahmacārūpaddavo dukkhavipākataro ceva kaṭukavipākataroca, api ca vinipātāya
saṃvattati.

Tasmātiha maṃ ānanda, mittavatāya samudācaratha, mā sapattavatāya. Taṃ vo bhavissati
dīgharattaṃ hitāya sukhāya.

Kathaṃ cānanda, satthāraṃ sāvakā sapattavatāya samudācaranti no mittavatāya: idhānanda,
satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya idaṃ vo hitāya
idaṃ vo sukhāyāti. Tassa sāvakā na sussūsanti, na sotaṃ odahanti na aññā cittaṃ
upaṭṭhapenti. Vokkamma ca satthusāsanā vattanti. Evaṃ kho ānanda satthāraṃ sāvakā
sapattavatāya samudācaranti no mittavatāya.

Kathañcānanda, satthāraṃ sāvakā mittavatāya samudācaranti no sapattavatāya: idhānanda,
satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya: idaṃ vo hitāya
idaṃ vo sukhāyāti. Tassa sāvakā sussūsanti, sotaṃ odahanti, aññā cittaṃ1 upaṭṭhapenti, na
ca vokkamma satthusāsanā2 vattanti. Evaṃ kho ānanda, satthāraṃ

---------------------------
1.Aññaṃ cittaṃ-[PTS. 2.]Sāsanaṃ-syā.

[BJT Page 284] [\x 284/]

Sāvakā mittavatāya samudācaranti no sapattavatāya. Tasmātīha [PTS Page 118] [\q 118/]
maṃ ānanda, mittavatāya samudācaratha, mā sapattavatāya taṃ vo bhavissati dīgharattaṃ
hitāya sukhāya. Na kho ahaṃ ānanda, tathā parakkamissāmi. Yathā kumbhakāro āmake
āmakamatte. Niggayha niggayhāhaṃ ānanda vakkhāmi. Pavayha ānanda pavayha vakkhāmi.
Yo sāro so ṭhassatīti.

Idamavoca bhagavā attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Mahāsuññata suttaṃ dutiyaṃ

[BJT Page 286] [\x 286/]

3.3.3

Acchariyabbhuta suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Atha kho sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ
upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarā kathā udapādi: acchariyaṃ
āvuso abbhutaṃ āvuso, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvakatā1 yatra hī nāma
tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe
sabbadukkha vītivatte jānissati: evaṃjaccā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃnāmā te
bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃ gottā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃsīlā te bhagavanto
ahesuṃ itipi, evaṃdhammā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃ paññā te bhagavanto ahesuṃ
itipi, evaṃvihāri te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃvimuttā te bhagavanto ahesuṃ itipiti.

Evaṃ vutte āyasmā ānando te bhikkhū etadavoca: acchariyā ceva āvuso, tathāgatā
acchariyadhammasamannāgatā ca abbhutā ceva āvuso, tathāgatā
abbhutadhammasamannāgatā cāti.
[PTS Page 119] [\q 119/]
Ayañca hidaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ antarā kathā vippakatā hoti. Atha kho bhagavā
sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yenūpaṭṭhānasālā tenupasaṃkami. Upasaṅkamitvā
paññatte āsane nisīdi. Nissajja kho bhagavā bhikkhu āmantesi:
Kāyanuttha bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarā kathā vippakatāti.
Idha bhante, amhākaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ upaṭṭhānasālāyaṃ
sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarā kathā udapādi: acchariyaṃ āvuso abbhutaṃ āvuso,
tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvakatā1 yatra hī nāma tathāgato atīte buddhe
parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkha vītivatte jānissati:
evaṃjaccā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃnāmā te bhagavantato ahesuṃ itipi, evaṃ gottā te
bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃ sīlā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃdhammā te bhagavanto
ahesuṃ itipi, evaṃ paññā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃvihāri te bhagavanto ahesuṃ itipi,
evaṃvimuttā te bhagavanto ahesuṃ itipīti. Evaṃ vutte bhante, āyasmā ānando amhe
etadavoca: acchariyā ceva āvuso. Tathāgatā acchariyadhammasamannāgatā ca, abbhutā ceva
āvuso, tathāgatā abbhutadhammasamannāgatācāti. Ayaṃ kho no bhante, antarā kathā
vippakatā. Atha bhagavā anuppattoti.

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: tasmātiha taṃ ānanda, bhiyyosomattāya
paṭibhantu tathāgatassa acchariyā abbhutadhammāti.

--------------------------
1.Mahānubhāvatā-sīmu,majasaṃ, [PTS.]

[BJT Page 288] [\x 288/]

Sammukhā metaṃ bhante, bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ: sato sampajāno
ānanda1, bodhisatto tusitaṃ kāyaṃ upapajjīti yampi bhante, sato sampajāno bodhisatto
tusitaṃ kāyaṃ upapajji. Idamahaṃ bhante, bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.

Sammukhā metaṃ bhante, bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ: sato sampajāno
ānanda, bodhisatto tusite kāye aṭṭhāsīti. Yampi bhante sato sampajāno bodhisatto tusite
kāye aṭṭhāsi. Idampāhaṃ bhante, bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.

Sammukhā metaṃ bhante, bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ: yāvatāyukaṃ ānanda,
bodhisatto tusite kāye aṭṭhāsīti. Yampi bhante, yāvatāyukaṃ bodhisatto tusite kāye aṭṭhāsi.
Idampāhaṃ bhante, bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.

Sammukhā metaṃ bhante, bhagavato sutaṃ. Sammukhā paṭiggahitaṃ: sato sampajāno
ānanda, bodhisatto tusitā kāyā cavitvā mātukucchiṃ okkamīti. Yampi [PTS Page 120] [\q
120/] bhante, sato sampajāno bodhisatto tusitā kāyā cavitvā mātukucchiṃ okkami,
idampāhaṃ bhante, bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.
Sammukhā metaṃ bhante, bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ: yadā ānanda,
bodhisatto tusitā kāyā cavitvā mātukucchiṃ okkami. Atha sadevake loke samārake
sabrahmake
Sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro obhāso loke pātubhavati
atikkammeva devānaṃ devānubhāvaṃ. Yāpi tā lokantarikā aghā asaṃvutā andhakārā
andhakāratimisā, yatthapime candimasuriyā evaṃmahiddhikā evaṃmahānubhāvā ābhāya
nānubhonti tatthapi appamāṇo uḷāro obhāso loke pātubhavati atikkammeva devānaṃ
devānubhāvaṃ. Yepi tattha sattā upapannā, tepi tenobhāsena aññamaññaṃ sañjānanti: aññepi
kira bho santi sattā idhūpapannāti. Ayañca dasasahassī lokadhātu saṅkampati
sampakampati sampavedhati. Appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pātubhavati atikkammeva
devānaṃ devānubhāvanti. Yampi bhante, sato sampajāno bodhisatto tusitaṃ kāyaṃ upapajjī.
Idampāhaṃ bhante, bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.

Sammukhā metaṃ bhante, bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ: yadā ānanda.
Bodhisatto mātukucchiṃ okkanto hoti. Cattāro naṃ devaputtā2 catuddisaṃ ārakkhāya
upagacchanti: mā naṃ kho bodhisattaṃ vā bodhisattamātaraṃ vā manusso vā amanusso vā
koci vā viheṭhesīti3. Yampi bhante, sato sampajāno bodhisatto tusite kāyaṃ upapajjī.
Idampāhaṃ bhante, bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.

-------------------------
1.Upapajjamāno ānanda-[PTS.]
2.Cattāro devaputtā-majasaṃ,sīmu.
3.Vihesiti-syā

[BJT Page 290] [\x 290/]

Sammukhā metaṃ bhante, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ: yadā ānanda,
bodhisatto mātukucchiṃ okkanto hoti. Pakatiyā sīlavatī bodhisattamātā hoti. Viratā
pāṇātipātā, viratā adinnādānā. Viratā kāmesu micchācārā, viratā musāvādā, viratā
surāmerayamajjapamādaṭṭhānāti. Yampi bhante, yāvatāyukaṃ bodhisatto tusite kāye
aṭṭhāsi. Idampāhaṃ bhante, bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.
[PTS Page 121] [\q 121/]
Sammukhā metaṃ bhante, bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ: yadā ānanda,
bodhisatto mātukucchiṃ okkanto hoti. Na bodhisattamātu purisesu mānasaṃ upapajjati
kāmaguṇūpasaṃhitaṃ. Anatikkamanīyā ca bodhisattamātā hoti kenaci purisena rattacittenāti.
Yampi bhante, sato sampajāno bodhisatto tusitā kāyā cavitvā mātukucchiṃ okkami,
idampāhaṃ bhante, bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.

Sammukhā metaṃ bhante. Bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ: yadā ānanda,
bodhisatto mātukucchiṃ okkanto hoti. Lābhinī bodhisattamātā hoti pañcannaṃ
kāmaguṇānaṃ. Sā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricāretī'ti. Yampi
bhante, sato sampajāno bodhisatto tusitā kāyā cavitvā mātukucchiṃ okkami, idampāhaṃ
bhante, bhagavato acchariyaṃ abbhūtadhammaṃ dhāremi.

Sammukhā metaṃ bhante, bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ: yadā ānanda,
bodhisatto mātukucchiṃ okkanto hoti. Na bodhisattamātu kocideva ābādho upapajjati.
Sukhinī bodhisattamātā hoti akilantakāyā. Bodhisattañca bodhisattamātā tirokucchigataṃ
passati sabbaṅgapaccaṅgaṃ ahīnindriyaṃ. Seyyathāpi ānanda, maṇi veḷuriyo subho jātimā
aṭṭhaṃso suparikammakato. Tatrāssa suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ vā lohitaṃ vā odātaṃ vā
paṇḍusuttaṃ vā. Tamenaṃ cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya: ayaṃ kho maṇi
veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato. Tatridaṃ suttaṃ āvutaṃ nīlaṃ vā pītaṃ
vā lohitaṃ vā odātaṃ vā paṇḍusuttaṃ vāti. Evameva kho ānanda, yadā bodhisatto
mātukucchiṃ okkanto hoti. Na
Bodhisattamātu kocideva ābādho upapajjati. Sukhīnī bodhisattamātā hoti
Akilantakāyā. Bodhisattañca bodhisattamātā tirokucchigataṃ passati sabbaṅgapaccaṅgaṃ
ahīnindriyanti. Yampi bhante, sato sampajāno ānanda, bodhisatto tusitā
Kāyā cavitvā mātukucchiṃ okkami, idampāhaṃ bhante, bhagavato acchariyaṃ
abbhutadhammaṃ dhāremi.
[PTS Page 122] [\q 122/]
Sammukhā metaṃ bhante. Bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭaggahitaṃ: sattāhajāte ānanda,
bodhisatte bodhisattamātā kālaṃ karoti. Tusitaṃ kāyaṃ upapajjatī'ti. Yampi bhante, sato
sampajāno ānanda, bodhisatto tusitā kāyā cavitvā mātukucchiṃ okkami, idampāhaṃ bhante,
bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.

Sammukhā metaṃ bhante, bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ: yathā kho panānanda
aññā itthikā nava vā dasa vā māse gabbhaṃ kucchinā pariharitvā vijāyanti. Na hevaṃ
bodhisattaṃ bodhisattamātā vijāyati. Daseva māsāni bodhisattaṃ bodhisattamātā kucchinā
pariharitvā vijāyatī'ti. Yampi bhante, sato sampajāno ānanda, bodhisatto tusitā kāyā cavitvā
mātukucchiṃ okkami, idampāhaṃ bhante, bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.

[BJT Page 292] [\x 292/]

Sammukhā metaṃ bhante, bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ: yathā kho panānanda,
aññā itthikā nisinnā vā nipannā vā vijāyanti. Na hevaṃ bodhisattaṃ bodhisattamātā vijāyati.
hitāva kho bodhisattaṃ bodhisattamātā vijāyatīti. Yampi bhante, sato sampajāno ānanda,
bodhisatto tusitā kāyā cavitvā mātukucchiṃ okkami, idampāhaṃ bhante, bhagavato
acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.

Sammukhā metaṃ bhante, bhagavato sutaṃ. Sammukhā paṭiggahitaṃ: yadā ānanda,
bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, devā naṃ paṭhamaṃ paṭiggaṇhanti, pacchā
manussāti. Yampi bhante, sato sampajāno ānanda, bodhisatto tusitā kāyā cavitvā
mātukucchiṃ okkami, idampāhaṃ bhante, bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.

Sammukhā metaṃ bhante, bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ: yadā ānanda,
bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati appattova bodhisatto paṭhaviṃ hoti. Cattāro naṃ
devaputtā paṭiggahetvā mātu purato ṭhapenti: 'attamanā devi hohi, mahesakkho te putto
uppanno'ti. Yampi bhante, sato sampajāno ānanda, bodhisatto tusitā kāyā cavitvā
mātukucchiṃ okkami, idampāhaṃ bhante, bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.

Sammukhā metaṃ bhante, bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ: yadā ānanda,
bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati, visadova nikkhamati amakkhito uddena1 amakkhito
semhena, amakkhito ruhirena, amakkhito [PTS Page 123] [\q 123/] kenaci asucinā
suddho visado. Seyyathāpi ānanda, maṇiratanaṃ kāsike vatthe nikkhittaṃ, neva
maṇiratanaṃ kāsikaṃ vatthaṃ makkheti. Nāpi kāsikaṃ vatthaṃ maṇiratanaṃ makkheti. Taṃ
kissa hetu: ubhinnaṃ suddhattā. Evameva kho ānanda, yadā bodhisatto mātukucchimhā
nikkhamati, visadova nikkhamati amakkhito uddena amakkhito semhena amakkhito
ruhirena amakkhito kenaci asucīnā suddho visadoti. Yampi bhante, sato sampajāno ānanda,
bodhisatto tusitā kāyā cavitvā mātukucchiṃ okkami, idampāhaṃ bhante, bhagavato
acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.

Sammukhā metaṃ bhante, bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ: yadā ānanda,
bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati. Dve udakassa dhārā antalikkhā pātubhavanti ekā
sītassa ekā uṇhassa, yena bodhisattassa udakakiccaṃ karonti2 mātu cāti. Yampi bhante, sato
sampajāno ānanda, bodhisatto tusitā kāyā cavitvā mātukucchiṃ okkami, idampāhaṃ bhante,
bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.

Sammukhā metaṃ bhante, bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ: sampati jāto ānanda,
bodhisatto samehi pādehi paṭhaviyaṃ patiṭṭhahitvā uttarābhimukho sattapadavītihārena
gacchati. Setamhi chatte anuhīramāne3 sabbā ca disā viloketi āsabhiṃ ca vācaṃ bhāsati:
'aggohamasmi lokassa, seṭṭhohamasmi lokassa, jeṭṭhohamasmi lokassa, ayamantimājāti,
natthidāni punabbhavo'ti. Yampi bhante, sato sampajāno ānanda, bodhisatto tusitā kāyā
cavitvā mātukucchiṃ okkami, idampāhaṃ bhante, bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ
dhāremi.

--------------------------
1.Udena-majasaṃ. 2.Karoti-syā.
3.Anubhīramāne-[PTS.]
Anudhāriyamāne-sīmu,majasaṃ.

[BJT Page 294] [\x 294/]

Sammukhā metaṃ bhante, bhagavato sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ: yadā ānanda,
bodhisatto mātukucchimhā nikkhamati. Atha sadevake loke samārake sabrahmake
sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya appamāṇo uḷāro obhāso loke pātubhavati
atikkammeva devānaṃ devānubhāvaṃ. Yāpi tā lokantarikā aghā asaṃvutā andhakārā
andhakāratimisā, yatthapime candimasuriyā evaṃ mahiddhikā evaṃ mahānubhāvā ābhāya
nānubhonti. Tatthapi [PTS Page 124] [\q 124/] appamāṇo uḷāro obhāso loke
pātubhavati atikkammeva devānaṃ devānubhāvaṃ, yepi tattha sattā upapannā, tepi
tenobhāsena aññamaññaṃ sañjānanti: aññepi kira bho santi sattā idhūpapannāti. Ayañca
dasasahassī lokadhātu saṅkampati, sampakampati, sampavedhati. Appamāṇo ca uḷāro
obhāso loke pātubhavati atikkamme va devānaṃ devānubhāvanti. Yampi bhante, sato
sampajāno ānanda, bodhisatto tusitā kāyā cavitvā mātukucchiṃ okkami, idampāhaṃ bhante,
bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremīti.

Tasmātiha tvaṃ ānanda, idampi tathāgatassa acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārehi.
Idhānanda, tathāgatassa viditā vedanā uppajjanti. Viditā upaṭṭhahanti. Viditā abbhatthaṃ
gacchanti. Viditā saññā uppajjanti viditā upaṭṭhahanti. Viditā abbhatthaṃ gacchanti. Viditā
vitakkā uppajjanti. Viditā upaṭṭhahanti. Viditā abbhatthaṃ gacchanti. Idampi kho tvaṃ
ānanda, tathāgatassa acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremi.

Yampi bhante, bhagavato viditā vedanā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhanthaṃ
gacchanti, viditā saññā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Viditā
vitakkā uppajjanti, viditā upaṭṭhahanti, viditā abbhatthaṃ gacchanti. Idampāhaṃ bhante
bhagavato acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremīti.

Idamavoca āyasmā ānando, samanuñño satthā ahosi. Attamanā ca te bhikkhu āyasmato
ānandassa bhāsitaṃ abhinandunti.

Acchariyabbhuta suttaṃ tatiyaṃ

[BJT Page 296] [\x 296/]

3.3.4

Bakkula suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ āyasmā bakkulo1 rājagahe viharati veḷuvane
kalandakanivāpe. Atha kho acelakassapo2 āyasmato bakkulassa3 purāṇagihīsahāyo [PTS
Page 125] [\q 125/] yenāyasmā bakkulo1 tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā
bakkulena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ
nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho acelakassapo2 āyasmantaṃ bakkulaṃ etadavoca:
Kīvaciraṃ pabbajitosi, āvuso bakkulāti:

Asīti me āvuso vassāni pabbajitassāti.
Imehi pana te āvuso bakkula, asītiyā vassehi katikkhattuṃ methuno dhammo patisevitoti:

Na kho maṃ āvuso kassapa, evaṃ pucchitabbaṃ: 'imehi pana te āvuso bakkula, asītiyā
vassehi katikkhattuṃ methuno dhammo patisevito'ti. Evañca kho maṃ āvuso kassapa,
pucchitabbaṃ: 'imehi pana te āvuso bakkula, asītiyā vassehi katikkhattuṃ kāmasaññā
uppannapubbā'ti.

Imehi pana te āvuso, bakkula. Asītiyā vassehi katikkhattuṃ kāmasaññā uppannapubbāti.

Asīti me āvuso kassapa, vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi kāmasaññaṃ uppannapubbaṃ.
Yampāyasmā bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti kāmasaññaṃ uppannapubbaṃ, idampi
mayaṃ āyasmato bakkulassa acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema.

Asīti me āvuso, vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi byāpādasaññaṃ uppannapubbaṃ, idampi
mayaṃ āyasmanto bakkulassa accariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema.Vihiṃsāsaññaṃ
uppannapubbaṃ.

Yampāyasmā bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti vihiṃsāsaññaṃ uppannapubbaṃ, idampi
mayaṃ āyasmanto bakkulassa acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema.
Asīti me āvuso, vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi kāmavitakkaṃ uppannapubbaṃ,
yampāyasmā bakkulo asitiyā vassehi nābhijānāti byāpādavitakkaṃ uppannapubbaṃ, idampi
mayaṃ āyasmato bakkulassa acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema.

Asīti me āvuso, vassāni pabbajitassa nābhijānāmi byāpādavitakkaṃ uppannapubbaṃ,
yampāyasmā bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti vihiṃsāvitakkaṃ uppannapubbaṃ, idampi
mayaṃ āyasmato bakkulassa acchariyaṃ abbhūtadhammaṃ dhārema.
[PTS Page 126] [\q 126/]

--------------------------
1.Bākulo-majasaṃ. 2.Acelo kassapo-syā.
3.Bākulassa-majasaṃ.
[BJT Page 298] [\x 298/]

Asīti me āvuso, vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi gahapati civaraṃ sāditā. Yampāyasmā
bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti cīvaraṃ sāditā idampi mayaṃ āyasmato bakkulassa
acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema.

Asīti me āvuso, vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi satthena cīvaraṃ chinditā.
Yampāyasmā bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti cīvaraṃ chinditā idampi mayaṃ āyasmato
bakkulassa acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema.

Asīti me āvuso, vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi sūciyā cīvaraṃ sibbitā. Yampāyasmā
bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti cīvaraṃ sibbitā idampi mayaṃ āyasmato bakkulassa
acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema.

Asīti me āvuso, vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi rajanena cīvaraṃ rajitā. Yampāyasmā
bakkulo asitiyā vassehi nābhijānāti cīvaraṃ rajitā idampi mayaṃ āyasmato bakkulassa
acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema.

Asīti me āvuso, vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi kaṭhine1 cīvaraṃ sibbitā.
Yampāyasmā bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti cīvaraṃ sibbitā idampi mayaṃ āyasmato
bakkulassa acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema.

Asīti me āvuso, vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi sabrahmacārī cīvarakamme byāpāritā2
yampāyasmā bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti cīvaraṃ byāpāritā2 idampi mayaṃ
āyasmato bakkulassa acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema.

Asīti me āvuso, vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi nimantanaṃ sāditā. Yampāyasmā bakkulo
asītiyā vassehi nābhijānāti nimantanaṃ sāditā idampi mayaṃ āyasmato bakkulassa
acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema.

Asīti me āvuso, vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi evarūpaṃ cittaṃ uppannapubbaṃ: ahovata
maṃ koci nimanteyyāti. Yampāyasmā bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti cittaṃ
uppannapubbaṃ idampi mayaṃ āyasmato bakkulassa acchariyaṃ abbhutadhammaṃ
dhārema.

Asīti me āvuso, vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi antaraghare nisīditā. Yampāyasmā
bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti antaraghare nisīditā. Idampi mayaṃ āyasmanto
bakkulassa acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema. Asīti me āvuso vassāni pabbajitassa
nābhijānāmi antaraghare bhuñjitā. Yampāyasmā bakkulo
Asītiyā vassehi nābhijānāti antaraghare bhuñjitā. Idampi mayaṃ āyasmato bakkulassa
acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhadhadada
Dhārema.
Asīti me āvuso vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi mātugāmassa anubyañjenaso nimittaṃ
gahetā. Yampāyasmā bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti nimittaṃ gahetā idampi mayaṃ
āyasmato bakkulassa acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema. Asīti me āvuso vassāni
pabbajitassa nābhijānāmi mātugāmassa dhammaṃ desitā, antamaso
Catuppadampi gāthaṃ. Yampāyasmā bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti antamaso
catuppadampi gāthaṃ.
Idampi mayaṃ āyasmato bakkulassa acchariyaṃ abbhutaṃ dhammaṃ dhārema.
Asīti me āvuso vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi bhikkhuṇūpassayaṃ upasaṅkamitā.
Yampāyasmā bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti bhikkhuṇūpassayaṃ upasaṅkamitā idampi
mayaṃ āyasmato bakkulassa acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema.

Asīti me āvuso vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi bhikkhuṇīyā dhammaṃ desitā
yampāyasmā bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti bhikkhuṇīyā dhammaṃ desitā idampi
mayaṃ āyasmato bakkulassa acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema.
Asīti me āvuso vassāni pabbajitassa nābhijānāmi sikkhamānāya dhammaṃ desitā.
Yampāyasmā bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti sikkhamānāya dhammaṃ desitā idampi
mayaṃ āyasmato bakkulassa acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhammaṃ dhārema
Asīti me āvuso vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi sāmaṇeriyā dhammaṃ desitā.
Yampāyasmā bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti sāmaṇeriyā dhammaṃ desitā. Idampi
mayaṃ āyasmato bakkulassa acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema.

Asīti me āvuso, vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi pabbājetā yampāyasmā bakkulo asītiyā
vassehi nābhijānāti pabbājetā idampi mayaṃ āyasmato bakkulassa acchariyaṃ
abbhutadhammaṃ dhārema.
Asīti me āvuso, vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi upasampādetā. Yampāyasmā bakkulo
asītiyā vassehi nābhijānāti upasampādetā idampi mayaṃ āyasmato bakkulassa acchariyaṃ
abbhutadhammaṃ dhārema.
Asīti me āvuso, vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi nissayaṃ dātā. Yampāyasmā bakkulo
asītiyā vassehi nābhijānāti nissayaṃ dātā idampi mayaṃ āyasmato bakkulassa acchariyaṃ
abbhutadhammaṃ dhārema.
Asīti me āvuso, vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpetā. Yampāyasmā
bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti sāmaṇeraṃ upaṭṭhāpetā idampi mayaṃ āyasmato
bakkulassa acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema.

--------------------------
1.Kathine-majasaṃ.
2.Sabrahmacārīnaṃ cīvarakamme vicāritā-majasaṃ,syā.

[BJT Page 300] [\x 300/]

Asīti me āvuso, vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi jantāghare nahāyitā. Yampāyasmā
bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti jantāghare nahāyitā idampi mayaṃ āyasmato bakkulassa
acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema.

Asīti me āvuso, vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi cuṇṇena nahāyitā. Yampāyasmā bakkulo
asītiyā vassehi nābhijānāti cuṇṇena nahāyitā idampi mayaṃ āyasmato bakkulassa
acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema.

Asīti me āvuso vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi sabrahmacārī [PTS Page 127] [\q 127/]
gattaparikamme vyāpāritā1 yampāyasmā bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti
sabrahmacārī gattaparikamme vyāpāritā1 idampi mayaṃ āyasmato bakkulassa acchariyaṃ
abbhutadhammaṃ dhārema.

Asīti me āvuso vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi ābādhaṃ uppannapubbaṃ antamaso
gaddūhanamattampi. Yampāyasmā bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti ābādhaṃ
uppannapubbaṃ antamaso gaddūhanamattampi idampi mayaṃ āyasmato bakkulassa
acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema.

Asīti me āvuso vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi bhesajjaṃ pariharitā2 antamaso
harītakīkhaṇḍampi. Yampāyasmā bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti bhesajjaṃ pariharitā2
antamaso harītakīkhaṇḍampi idampi mayaṃ āyasmato bakkulassa acchariyaṃ
abbhutadhammaṃ dhārema.

Asīti me āvuso vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi apassenakaṃ apassetā3 yampāyasmā
bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti apassenakaṃ apassetā3 idampi mayaṃ āyasmato
bakkulassa acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema.

Asīti me āvuso vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi seyyaṃ kappetā. Yampāyasmā bakkulo
asītiyā vassehi nābhijānāti.
Seyyaṃ kappetā idampi mayaṃ āyasmato bakkulassa acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema.

Asīti me āvuso vassāni pabbajitassa, nābhijānāmi gāmantasenāsane vassaṃ upagantā.
Yampāyasmā bakkulo asītiyā vassehi nābhijānāti gāmantasenāsane vassaṃ upagantā. Idampi
mayaṃ ayasmato bakkulassa acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema.

Sattāhameva kho ahaṃ āvuso, saraṇo raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñjiṃ. Atha aṭṭhamiyaṃ aññā
udapādi. Yampāyasmā bakkulo sattāhameva saraṇo raṭṭhapiṇḍaṃ bhuñji, atha aṭṭhamiyaṃ
aññā udapādi. Idampi mayaṃ āyasmato bakkulassa acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema.

Labheyyāhaṃ āvuso bakkula, imasmiṃ dhammavinaye pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadanti.
Alattha kho acelakassapo imasmiṃ dhammavinaye pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ.
Acirūpasampanno kho panāyasmā kassapo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto
viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti.
Tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ
itthattāyāti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā kassapo arahataṃ ahosi.

-------------------------
1.Vicāritā-majasaṃ. 2.Upaharitā-majasaṃ.
3.Apassayitā-sīmu,majasaṃ.

[BJT Page 302] [\x 302/]
Atha kho āyasmā bakkulo aparena samayena apāpuraṇaṃ1 ādāya vihārena vihāraṃ
upasaṅkamitvā evamāha: abhikkamathāyasmanto, abhikkamathāyasmanto, ajja me
parinibbānaṃ bhavissatī'ti.

Yampāyasmā bakkulo apāpuraṇaṃ1 ādāya vihārena vihāraṃ upasaṅkamitvā evamāha:
'abhikkamathāyasmanto, abhikkamathāyasmanto, ajja me parinibbānaṃ bhavissatī'ti. Idampi
mayaṃ āyasmato bakkulassa acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhārema.
[PTS Page 128] [\q 128/]
Atha kho āyasmā bakkulo majjhe bhikkhusaṅghassa nisinnakova parinibbāyi.

Yampāyasmā bakkulo majjhe bhikkhusaṅghassa nisinnakova parinibbāyi. Idampi mayaṃ
āyasmato bakkulassa acchariyaṃ abbhutadhammaṃ dhāremāti.

Bakkulasuttaṃ catutthaṃ.

--------------------------
1.Avāpuraṇaṃ-majasaṃ.


[BJT Page 304] [\x 304/]

3.3.5

Dantabhūmi sutraya

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena
kho pana samayena aciravato samaṇuddeso araññakuṭikāyaṃ viharati. Atha kho jayaseno
rājakumāro jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno yena aciravato samaṇuddeso
tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā aciravatena samaṇuddesena saddhiṃ sammodi.
Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho
jayaseno rājakumāro aciravataṃ samaṇuddesaṃ etadavoca: sutaṃ metaṃ bho aggivessana,
idha bhikkhu appamatto ātāpī pahitatto viharanto phuseyya cittassa ekaggata'nti.

Evametaṃ rājakumāra, evametaṃ rājakumāra, idha bhikkhu appamatto ātāpī pahitatto
viharanto phuseyya cittassa ekaggatanti.

Sādhu me bhavaṃ aggivessano yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ desetūti.

Na kho te ahaṃ rājakumāra, sakkomi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ desetuṃ. Ahaṃ
carahi1 te rāja kumāra, yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ deseyyaṃ, tvañca me
bhāsitassa atthaṃ na ājāneyyāsi. So mamassa kilamatho, sā mamassa vihesāti.
[PTS Page 129] [\q 129/]
Desetu me bhavaṃ aggivessano yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ, appevanāmāhaṃ
bhoto aggivessanassa bhāsitassa atthaṃ ājāneyyanti.

Deseyyaṃ kho te ahaṃ rājakumāra, yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ, sace me tvaṃ
bhāsitassa atthaṃ ājāneyyāsi iccetaṃ kusalaṃ. No ce me tvaṃ bhāsitassa atthaṃ ājāneyyāsi.
Yathā sake tiṭṭheyyāsi na maṃ tattha uttariṃ paṭipuccheyyāsīti.
Desetu me bhavaṃ aggivessano yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ. Sace ahaṃ bhoto
aggivessanassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmi. Iccetaṃ kusalaṃ, no ce ahaṃ bhoto
aggivessanassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmi. Yathā sake tiṭṭhissāmi. Nāhaṃ tattha bhavantaṃ
aggivessanaṃ uttariṃ paṭipucchissāmīti.

Atha kho aciravato samaṇuddeso jayasenassa rājakumārassa yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ
dhammaṃ desesi. Evaṃ vutte jayaseno rājakumāro aciravataṃ samaṇuddesaṃ etadavoca:
'aṭṭhānametaṃ bho aggivessana, anavakāso yaṃ bhikkhu appamatto ātāpī pahitatto
viharanto phuseyya cittassa ekaggata'nti. Atha kho jayaseno rājakumāro aciravatassa
samaṇuddesassa aṭṭhānatañca anavakāsatañca pavedetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

-------------------------
1.Ahañca hi-sīmu,majasaṃ.

[BJT Page 306] [\x 306/]

Atha kho aciravato samaṇuddeso acirapakkante jayasene rājakumāre yena bhagavā
tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinno kho aciravato samaṇuddeso yāvatako ahosi jayasenena rājakumārena saddhiṃ
kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi.

Evaṃ vutte bhagavā aciravataṃ samaṇuddesaṃ etadavoca: 'taṃ kutettha aggivessana, labbhā
yaṃ taṃ nekkhammena ñātabbaṃ, nekkhammena daṭṭhabbaṃ, nekkhammena pattabbaṃ,
nekkhammena sacchikātabbaṃ, taṃ vata jayaseno rājakumāro kāmamajjhe vasanto kāme
paribhuñjanto kāmavitakkehi khajjamāno kāmapariḷāhena pariḍayhamāno [PTS Page 130]
[\q 130/] kāmapariyesanāya ussukko1 ñassati vā dakkhiti vā sacchī vā karissatī'ti netaṃ
ṭhānaṃ vijjati. Seyyathāpissu aggivessana, dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā
sudantā suvinītā, dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā adantā avinītā. Taṃ kiṃ
maññasi aggivessana, ye te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā
suvinītā, api nu te dantāva dantakāraṇaṃ gaccheyyuṃ, dantāva dantabhūmiṃ
sampāpuṇeyyunti.

Evaṃ bhante.

Ye pana te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā adantā avinītā, api nu te
adantāva dantakāraṇaṃ gaccheyyuṃ. Adantāva dantabhūmiṃ sampāpuṇeyyuṃ. Syethāpi te
dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinītāti:

No hetaṃ bhante.

Evameva kho aggivessana, yaṃ taṃ nekkhammena ñātabbaṃ nekkhammena daṭṭhabbaṃ
nekkhammena pattabbaṃ nekkhammena sacchikātabbaṃ, taṃ vata jayaseno rājakumāro
kāmamajjhe vasanto kāme paribhuñjanto kāmavitakkehi khajjamāno kāmapariḷāhena
pariḍayhamāno kāmapariyesanāya ussukko ñassati vā dakkhiti vā sacchī vā karissatīti
netaṃ ṭhānaṃ vijjati.

Syethāpi aggivessana, gāmassa vā nigamassa vā avidūre mahāpabbato, tamenaṃ dve
sahāyakā tamhā gāmā vā nigamā vā nikkhamitvā hatthavilaṅghakena yena so pabbato,
tenupasaṅkameyyuṃ. Upasaṅkamitvā eko sahāyako heṭṭhā pabbatapāde tiṭṭheyya. Eko
sahāyako uparipabbataṃ āroheyya. Tamenaṃ heṭṭhā pabbatapāde ṭhito sahāyako
uparipabbate ṭhitaṃ sahāyakaṃ evaṃ vadeyya: 'yaṃ samma kiṃ tvaṃ passasi uparipabbate
ṭhito'ti: so evaṃ vadeyya: 'passāmi

-------------------------
1.Ussuko-majasaṃ.

[BJT Page 308] [\x 308/]

Kho ahaṃ samma, upari pabbate ṭhito ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ
bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyanti. So evaṃ vadeyya: aṭṭhānaṃ kho etaṃ [PTS
Page 131] [\q 131/] samma, anavakāso yaṃ tvaṃ uparipabbate ṭhito pasesayyāsi
ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇī
rāmaṇeyyakanti. Tamenaṃ uparipabbate ṭhito sahāyako heṭṭhimapabbatapādaṃ orohitvā
taṃ sahāyakaṃ bāhāyaṃ gahetvā uparipabbataṃ āropetvā muhuttaṃ assāsetvā evaṃ vadeyya:
'yaṃ samma kiṃ tvaṃ passasi uparipabbate ṭhitoti. So evaṃ vadeya: 'passāmi kho ahaṃ
samma, uparipabbate ṭhito ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ
pokkharaṇīrāmaṇeyyakanti. So evaṃ vadeyya: 'idāneva kho te samma, bhāsitaṃ: 'mayaṃ
evaṃ ājānāma: aṭṭhānaṃ kho etaṃ samma, anavakāso yaṃ tvaṃ uparipabbate ṭhito
passeyyāsi ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ
pokkharaṇīrāmaṇeyyakanti. Idāneva ca pana te bhāsitaṃ: 'mayaṃ evaṃ ājānāma: passāmi
kho ahaṃ samma, uparipabbate ṭhito ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ
bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakanti. So evaṃ vadeyya: tathā hi panāhaṃ
samma, iminā mahatā pabbatena āvuto daṭṭheyyaṃ nāddasanti.

Evameva kho ato mahantatarena kho aggivessana, avijjā khandhena jayaseno rājakumaro
āvuto1 nivuto ovuto, pariyonaddho. So vata yaṃ taṃ nekkhammena ñātabbaṃ,
nekkhammena daṭṭhabbaṃ, nekkhammena pattabbaṃ, nekkhammena sacchikātabbaṃ, taṃ
vata jayaseno rājakumāro kāmamajjhe vasanto kāme paribhuñjanto kāmavitakkehi
khajjamāno kāmapariḷāhena pariḍayhamāno kāmapariyesanāya ussuko ñassati vā dakkhiti
vā sacchi vā karissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Sace kho taṃ aggivessana, jayasenassa
rājakumārassa imā dve upamā paṭibhāseyyuṃ anacchariyaṃ te jayaseno rājakumāro
pasīdeyya: pasanno ca te pasannākāraṃ kareyyāti.

Kuto pana maṃ bhante, jayasenassa rājakumārassa imā dve upamā paṭibhāsissanti
anacchariyā pubbe assutapubbā. Seyyathāpi bhagavantanti.
[PTS Page 132] [\q 132/]
Seyyathāpi aggivessana, rājā khattiyo muddhāvasitto nāgavanikaṃ āmanteti: tvaṃ samma
nāgavanika, rañño nāgaṃ abhiruhitvā nāgavanaṃ pavisitvā āraññakaṃ nāgaṃ atipassitvā
rañño nāgassa gīvāya2 upanibandhāhīti. Evaṃ devāti kho aggivessana, nāgavaniko rañño
khattiyassa muddhāvasittassa paṭissutvā rañño nāgaṃ abhiruhitvā nāgavanaṃ pavisitvā
āraññakaṃ nāgaṃ atipassitvā rañño nāgassa gīvāya2 upanibandhati. Tamenaṃ rañño nāgo
abbhokāsaṃ nīharati. Ettāvatā ca kho aggivessana, āraññako nāgo abbhokāsaṃ gato hoti.
Ettha gedhā hi aggivessana, āraññakā nāgā yadidaṃ nāgavanaṃ, tamenaṃ nāgavaniko rañño
khattiyassa muddhāvasittassa āroceti; abbhokāsagato kho deva, āraññako nāgoti.

--------------------------
1.Ovuṭo5majasaṃ. 2.Gīvāyaṃ-sīmu,majasaṃ.

[BJT Page 310] [\x 310/]

Atha kho aggivessana tamenaṃ rājā khattiyo muddhāvasitto hatthidamakaṃ āmantesi: ehi
tvaṃ samma hatthidamaka, āraññakaṃ nāgaṃ damayāhi āraññakānañceva sīlānaṃ
abhinimmadanāya, āraññakānañceva sarasaṅkappānaṃ abhinimmadanāya, āraññakānañceva
darathakilamathapariḷāhānaṃ abhinimmadanāya, gāmante abhiramāpanāya,
manussakantesu sīlesu samādapanāyāti. Evaṃ devāti kho aggivessana, hatthidamako rañño
khattiyassa muddhāvasittassa paṭissutvā mahantaṃ thamhaṃ paṭhaviyaṃ nikhaṇitvā
āraññakassa nāgassa gīvāyaṃ uparibandhati. Āraññakānañceva sīlānaṃ abhinimmadanāya,
āraññakānañceva sarasaṅkappānaṃ abhinimmadanāya, āraññakānañceva
darathakilamathapariḷāhānaṃ abhinimmadanāya, gāmante abhiramāpanāya manussa
kantesu sīlesu samādapanāya. Tamenaṃ hatthidamako yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā
pemanīyā hadayaṅgamā pori bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpāhi vācāhi
samudācarati. Yato kho aggivessana, āraññako nāgo hatthidamakassa yā sā vācā nelā
kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā [PTS Page 133] [\q 133/]
bahujanamanāpā, tathārūpāhi vācāhi samudācariyamāno sussūsati. Sotaṃ odahati. Aññā
cittaṃ upaṭṭhapeti. Tamenaṃ hatthidamako uttariṃ tiṇaghāsodakaṃ anuppavecchati.

Yato kho aggivessana āraññako nāgo hatthidamakassa tiṇaghāsodakaṃ patigaṇhāti.1 Tatra
hatthidamakassa evaṃ hoti: jivissati khodāni2 āraññako3 nāgo'ti. Tamenaṃ hatthidamako
uttariṃ kāraṇaṃ kāreti. Ādiya bho, nikkhipa bhoti. Yato kho aggivessana, āraññako nāgo
hatthidamakassa ādānanikkhepe vacanakaro hoti ovādapatikaro.4 Tamenaṃ hatthidamako
uttariṃ kāraṇaṃ kāreti. Abhikkama bho, paṭikkama bhoti. Yato kho aggivessana, āraññako
nāgo hatthidamakassa abhikkamapaṭikkame vacanakaro5 hoti, ovāda patikaro. Tamenaṃ
hatthidamako uttariṃ kāraṇaṃ kāreti. Uṭṭhaha bho, nisīda bhoti.6 Yato kho aggivessana,
āraññako nāgo hatthidamakassa uṭṭhānanisajjāya7 vacanakaro hoti, ovādapatikaro.
Tamenaṃ hatthidamako uttariṃ āneñjaṃ nāma kāraṇaṃ kāreti. Mahanta'ssa phalakaṃ
soṇḍāya upanibandhati. Tomārahattho ca puriso upari gīvāya nisinno hoti. Samantato ca
tomarahatthā purisā parivāretvā ṭhitā honti. Hatthidamako ca dīgha tomarayaṭṭhiṃ gahetvā
purato ṭhito hoti. So āneñjakaraṇaṃ kāriyamāno neva purime pāde copeti, na pacchime
pāde copeti, na purimaṃ kāyaṃ copeti, na pacchimaṃ kāyaṃ copeti. Na sīsaṃ

-------------------------
1.Paṭiggaṇhāti-majasaṃ,syā. 6.Nisajja bhoti-syā.
2.Jīvissati nukho dāni-sīmu,[PTS. 7.]Uṭṭhānanipajjāya-syā.
3.Rañño-[PTS.]
4.Ovādappaṭikaro-majasaṃ.
5.Abhikkamapaṭikkama vacanakaro-sīmu,majasaṃ.

[BJT Page 312] [\x 312/]

Copeti. Na kaṇṇe copeti. Na dante copeti. Na naṅguṭṭhaṃ copeti. Na soṇḍaṃ copeti. So
hoti āraññako nāgo khamo sattippahārānaṃ asippahārānaṃ usuppahārānaṃ
parasatthappahārānaṃ1 bheripaṇava2 vaṃsasaṅkhadeṇḍima3ninnādasaddānaṃ
sabbavaṅkadosanihitaninnītakasāvo rājaraho rājabhoggo rañño aṅganteva saṅkhaṃ gacchati.
[PTS Page 134] [\q 134/]
Evameva kho aggivessana, idha tathāgato loke upapajjati arahaṃ sammāsambuddho
vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ
buddho bhagavā. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrahmaṇiṃ
pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti
ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ
parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti.

Taṃ dhammaṃ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṃ vā kule paccājāto. So taṃ
dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhati. So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti
paṭisañcikkhati: "sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhākāso pabbajjā. Nayidaṃ sukaraṃ
agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ
carituṃ. Yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā
anagāriyaṃ pabbajeyya"nti: so aparena samayena appaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya
mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ pahāya appaṃ vā ñātiparivaṭṭaṃ pahāya mahantaṃ vā ñāti
parivaṭṭaṃ pahāya kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ
pabbajati.

Ettāvatā kho aggivessana, ariyasāvako abbhokāsagato hoti. Ettha gedhā hi aggivessana,
devamanussā, yadidaṃ pañcakāmaguṇā. Tamenaṃ tathāgato uttariṃ vineti: 'ehi tvaṃ bhikkhū
sīlavā hohi. Pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharāhi, ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu
bhayadassāvī samādāya sikkhassu sikkhāpadesū'ti.

Yato kho aggivessana, ariyasāvako sīlavā hoti. Pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati.
Ācāragocarasampanno, aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu.
Tamenaṃ tathāgato uttariṃ vineti. 'Ehi tvaṃ bhikkhu indriyesu guttadvāro hohi. Cakkhunā
rūpaṃ disvā mā nimittaggāhī. Mānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ
asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa
saṃvarāya paṭipajja. Rakkha cakkhundriyaṃ. Cakkhundriye saṃvaraṃ āpajja. Sotena saddaṃ
sutvā mā nimittaggāhī. Mānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ sotindriyaṃ asaṃvutaṃ
viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya
paṭipajja. Rakkha sotindiyaṃ. Sotindriye saṃvaraṃ āpajja. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā mā
nimittaggāhī. Mānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ ghānindriyaṃ asaṃvutaṃ
viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya
paṭipajja. Rakkha ghānindriyaṃ. Ghānindriye saṃvaraṃ āpajja. Jivhāya rasaṃ sāyitvā mā
nimittaggāhī. Mānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ jivhindriyaṃ asaṃvutaṃ
viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya
paṭipajja. Rakkha jivhindriyaṃ. Jivhindriye saṃvaraṃ āpajja. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā
mā nimittaggāhī. Mānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ kāyindriyaṃ asaṃvutaṃ
viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya
paṭipajja. Rakkha kāyindriyaṃ. Kāyindriye saṃvaraṃ āpajja. Manasā dhammaṃ viññāya mā
nimittaggāhī. Mānubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ
viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya
paṭipajja. Rakkha manindriyaṃ. Manindriye
Saṃvaraṃ āpajjā'ti.

--------------------------
1.Parasattuppahārānaṃ-siyā,[PTS.]
Sarasattappahārānaṃ-sīmu,majasaṃ.
2.Tinava-[PTS,]paṇḍa-syā.
3.Diṇḍima-sīmu,syā,ḍiṇḍima-majasaṃ.

[BJT Page 314] [\x 314/]

Yato kho aggivessana, ariyasāvako indriyesu guttadvāro hoti. Tamenaṃ tathāgato uttariṃ
vineti. Ehi tvaṃ bhikkhu, bhojane mattaññu hohi. Paṭisaṅkhāyoniso āhāraṃ āhāreyyāsi. Neva
davāya na madāya na maṇḍanāya na vibhusanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā
yāpanāya, vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi.
Navañca vedanaṃ na uppādessāmi. Yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti.

Yato [PTS Page 135] [\q 135/] kho aggivessana, ariyasāvako bhojane mattaññū hoti.
Tamenaṃ tathāgato uttariṃ vineti: ehi tvaṃ bhikkhu jāgariyaṃ anuyutto viharāhi. Divasaṃ
caṅkamena nisajjāya avaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhehi. Rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ
caṅkamena nisajjāya āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhehi. Rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ
dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappeyyāsi pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno
uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvā rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paccuṭṭhāya caṅkamena nisassāya
āvaraṇīyehi dhammehi cittaṃ parisodhehī'ti.

Yato kho aggivessana, ariyasāvako jāgariyaṃ anuyutto hoti. Tamenaṃ tathāgato uttariṃ
vineti: 'ehi tvaṃ bhikkhu satisampajaññena samannāgato hohi. Abhikkante paṭikkante
sampajānakārī ālokite vilokite sampajānakārī sammiñjite pasārite sampajānakārī
saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī
uccārapassāvakamme sampajānakārī gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve
sampajānakārī hohī'ti.

Yato kho aggivessana, ariyasāvako satisampajaññena samannāgato hoti, tamenaṃ tathāgato
uttariṃ vineti: ehi tvaṃ bhikkhu vivittaṃ senāsanaṃ bhaja, araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ
kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjanti. So vivittaṃ senāsanaṃ
bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ
abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ. So pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto nisīdati pallaṅkaṃ
ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So abhijjhaṃ loke pahāya
vigatābhijjhena cetasā viharati. Abhijjhāya cittaṃ parisodheti. Byāpādapadosaṃ pahāya
avyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī. Byāpādapadosā cittaṃ parisodheti.
Thīnamiddhaṃ pahāya vigatathīnamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno,
thīnamiddhā cittaṃ parisodheti. Uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ
vupasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti. Vicikicchaṃ [PTS Page 136] [\q 136/]
pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṅkathī kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaṃ
parisodheti.

[BJT Page 316] [\x 316/]

So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalikaraṇe kāye kāyānupassī
viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī
viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Citte cittānupassī
viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Dhammesu
dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
Seyyathāpi aggivessana, hatthidamako mahantaṃ thambhaṃ paṭhaviyaṃ nikhaṇitvā
āraññakassa nāgassa gīvāyaṃ upanibandhati. Āraññakānañceva sīlānaṃ abhinimmadanāya,
āraññakānañceva sarasaṅkappānaṃ abhinimmadanāya, āraññakānañceva
darathakilamathapariḷāhānaṃ abhinimmadanāya, gāmante abhiramāpanāya,
manussakantesu sīlesu sampādanāya1 evameva kho aggivessana, ariyasāvakassa ime cattāro
satipaṭṭhānā cetaso upanibandhanā honti. Gehasitānañceva sīlānaṃ abhinimmadanāya,
gehasitānañceva sarasaṅkappānaṃ abhinimmadanāya, gehasitānañceva
darathakilamathapariḷāhānaṃ abhinimmadanāya, ñāyassa adhigamāya nibbānassa
sacchikiriyāya.

Tamenaṃ tathāgato uttariṃ vineti: ehi tvaṃ bhikkhu, kāye kāyānupassī viharāhi. Mā ca
kāmūpasaṃhitaṃ1 vitakkaṃ vitakkesi. Vedanāsu vedanānupassī viharāhi. Mā ca
kāmūpasaṃhitaṃ1 vitakkaṃ vitakkesi. Citte cittānupassī viharāhi. Mā ca kāmūpasaṃhitaṃ1
vitakkaṃ vitakkesi. Dhammesu dhammānupassi viharāhi. Mā ca kāmūpasaṃhitaṃ2 vitakkaṃ
vitakkesī'ti. So vitakkavicāranaṃ vupasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ
avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca
virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvedeti. Yantaṃ
ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassa domanassānaṃ atthaṅgamā
adukkhaṃ asukhaṃ upekkhā sati pārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasmapajja viharati.

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese muhubhute
kammaṇiye ṭhite āneñjappatte pubbenivāsānussatiñāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So
anekavihitaṃ pubbe nivāsaṃ anussarati. Seyyathīdaṃ: ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo
pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsatimpi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi
jātiyo jātisatampi jātiyo jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi
vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe; 'amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo
evamāhāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī evamāyupariyanto, so tato vuto amutra upapādī,
tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamahāro evaṃsukhadukkhapaṭisaṃvedī
evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapanno'ti. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ
pubbenivāsaṃ anussarati.

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhute
kammaṇīye ṭhite āneñjappatte sattānaṃ cutūpapātañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati vacamāne uppajjamāne hīne
paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti: ime vata
bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā
micchādiṭṭhikammasamādānā te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ
nirayaṃ upapannā; ime vata pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena
samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anūpavādakā sammādiṭṭhikā
sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ
upapannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne
upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate, yathākammūpage satte
pajānāti.

So evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte
kammaṇīye ṭhite āneñjappatte āsavānaṃ khayañāṇāya cittaṃ abhininnāmeti. So idaṃ
dukkhanti yathābhūthaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ
dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminīpaṭipadāti yathābhūtaṃ
pajānāti. Ime āsavāti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti.
Ayaṃ āsavanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ āsavanirodhagāminīpaṭipadāti
yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa evaṃ jānato evaṃ passato kāmāsavāpi cittaṃ vimuccati.
Bhavāsavāpi cittaṃ vimuccati. Avijjāsavāpi cittaṃ vimuccati. Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ
hoti. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti.

--------------------------
1.Kāyūpasaṃhitaṃ-[PTS. 2.]Dhammūpasaṃhitaṃ-[PTS]

[BJT Page 318] [\x 318/]

So hoti, bhikkhu khamo sītassa uṇhassa jīghacchāya pipāsāya
ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ
uppannānaṃ sārīrikānaṃ [PTS Page 137] [\q 137/] vedanānaṃ dukkhānaṃ tippānaṃ
kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko hoti.
Sabbarāgadosamohanihataninnītakasāvo āhuṇeyyo pāhuṇeyyo dakkhiṇeyyo
añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti.

Mahallako cepi aggivessana, rañño nāgo adanto avinīto kālaṃkaroti. Adantamaraṇaṃ
mahallako rañño nāgo kālaṅkatotveva saṅkhaṃ gacchati. Majjhimo cepi aggivessana, rañño
nāgo adanto avinīto kālaṃkaroti. Adantamaraṇaṃ majjhimo rañño nāgo kālaṅkatotveva
saṅkhaṃ gacchati. Daharo cepi aggivessana, rañño nāgo adanto avinīto kālaṃkaroti.
Adantamaraṇaṃ daharo rañño nāgo kālaṅkakatotveva saṅkhaṃ gacchati. Evameva kho
aggivessana thero cepi bhikkhu akhīṇāsavo kālaṃkaroti. Adantamaraṇaṃ thero bhikkhu
kālaṅkakatotveva saṅkhaṃ gacchati. Majjhimo cepi aggivessana bhikkhu akhīṇāsavo
kālaṃkaroti. Adantamaraṇaṃ thero bhikkhu kālaṅkakatotveva saṅkhaṃ gacchati. Navo cepi
aggivessana, bhikkhu akhīṇāsavo kālaṃ karoti. Adantamaraṇaṃ navo bhikkhu
kālaṅkatotveva saṅkhaṃ gacchati.

Mahallako cepi aggivessana, rañño nāgo sudanto suvinīto kālaṃkaroti. Dantamaraṇaṃ
mahallako rañño nāgo kālaṅkatotveva saṅkhaṃ gacchati. Majjhimo cepi aggivessana, rañño
nāgo sudanto suvinīto kālaṃkaroti. Dantamaraṇaṃ majjhimo rañño nāgo kālaṅkatotveva
saṅkhaṃ gacchati.Daharo cepi aggivessana, rañño nāgo sudatto suvinīto kālaṃkaroti.
Dantamaraṇaṃ daharo rañño nāgo kālaṅkattotveva saṅkhaṃ gacchati. Evameva kho
aggivessana thero cepi bhikkhu khīṇāsavo kālaṃkaroti. Dantamaraṇaṃ thero bhikkhu
kālakaṅkatotveva saṅkhaṃ gacchati. Majjhimo cepi aggivessana, bhikkhu khīṇāsavo
kālaṃkaroti. Dantamaraṇaṃ thero bhikkhu kālaṅkakatotveva saṅkhaṃ gacchati. Navo cepi
aggivessana bhikkhu khīṇāsavo kālaṃ karoti. Dantamaraṇaṃ navo bhikkhu kālaṅkatotveva
saṅkhaṃ gacchati.
Idamavoca bhagavā attamano aciravato samaṇuddeso bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
[PTS Page 138] [\q 138/]
Dantabhūmi suttaṃ pañcamaṃ

[BJT Page 320] [\x 320/]

3.3.6

Bhūmija suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe, atha
kho āyasmā bhūmijo pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacivaramādāya yena jayasenassa
rājakumārassa nivesanaṃ, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññattena āsane nisīdi.

Atha kho jayaseno rājakumāro yenāyasmā bhūmijo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā
bhūmijena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vitisāretvā ekamantaṃ
nisīdī. Ekamantaṃ nisinno kho jayaseno rājakumāro āyasmantaṃ bhūmijaṃ etadavoca: santi
bho bhūmija. Eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino: āsañcepi karitvā
brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Anāsañcepi karitvā brahmacariyaṃ
caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Āsañca anāsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti,
abhabbā phalassa adhigamāya. Nevāsaṃ nānāsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, abhabbā
phalassa adhigamāyāti. Idha bhoto bhūmijassa satthā kiṃvādī kimakkhāyī'ti?

Na kho metaṃ rājakumāra, bhagavato sammukhā sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ. hānañca
kho etaṃ vijjati yaṃ bhagavā evaṃ vyākareyya: āsañcepi karitvā ayoniso brahmacariyaṃ
caranti, abhabbā phalassa adhigamāya anāsañcepi karitvā ayoniso brahmacariyaṃ caranti,
abhabbā phalassa adhigamāya. Āsañca anāsañcepi karitvā ayoniso brahmacariyaṃ caranti,
abhabbā phalassa adhigamāya. Nevāsaṃ nānāsañcepi karitvā ayoniso brahmacariyaṃ caranti,
abhabbā phalassa adhigamāya. Āsañcepi karitvā yoniso brahmacariyaṃ caranti, bhabbā
phalassa [PTS Page 139] [\q 139/] adhigamāya. Anāsañcepi karitvā yoniyo
brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Āsañca anāsañcepi karitvā yoniso
brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Nevāsaṃ nānāsañcepi karitvā yoniso
brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāyāti. Na kho metaṃ rājakumāra, bhagavato
sammukhā sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ, ṭhānañca kho etaṃ vijjati, yaṃ bhagavā evaṃ
vyākareyyāti.

Sace kho bhoto bhūmijassa satthā evaṃvādī evamakkhāyī, addhā bhoto bhūmijassa satthā
sabbesaṃyeva puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ muddhānaṃ maññe āhacca tiṭṭhatīti. Atha kho
jayaseno rājakumāro āyasmantaṃ bhūmijaṃ sakeneva thālipākena parivisi.

[BJT Page 322] [\x 322/]

Atha kho āyasmā bhūmijo pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā
tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinno kho āyasmā bhūmijo bhagavantaṃ etadavoca: 'idhāhaṃ bhante pubbanhasamayaṃ
nivāsetvā pattacīvaramādāya yena jayasenassa rājakumārassa nivesanaṃ, tenupasaṅkamiṃ.
Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṃ. Atha kho bhante jayaseno rājakumāro yenāhaṃ,
tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā mama saddhiṃ1 sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ
sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho bhante, jayaseno
rājakumāro maṃ etadavoca: 'santi bho bhūmija, eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino
evaṃdiṭṭhino āsañcepi karitvā buhmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya.
Anāsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Āsañca anāsañcepi
karitvā brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Nevāsaṃ nānāsañcepi karitvā
brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāyāti. Idha bhoto bhūmijassa satthā
kiṃvādī kimakkhāyīti?

Evaṃ vutte ahaṃ bhante, jayasenaṃ rājakumāraṃ etadavocaṃ: 'na kho metaṃ rājakumāra,
bhagavato sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ. hānaṃ ca kho etaṃ vijjati, yaṃ
bhagavā evaṃ vyākareyya: 'āsañcepi karitvā ayoniso brahmacariyaṃ caranti, abhabbā
phalassa adhigamāya. Āsañca anāsañcepi karitvā ayoniso brahmacariyaṃ caranti, abhabbā
phalassa adhigamāya. Sañcepi karitvā ayoniso brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa
adhigamāya. Āsañcepi karitvā yoniso brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya,
anāsañcepi karitvā yoniyo brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Āsañca
anāsañcepi karitvā yoniyo brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Āsañca
anāsañcepi karitvā yoniso brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Nevāsaṃ
nānāsañcepi karitvā yoniso brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāyā'ti. Na kho
metaṃ rājakumāra, bhagavato sammukhā sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ. hānañca kho etaṃ
vijjati: yaṃ bhagavā evaṃ byākareyyāti. Sace bhoto bhūmijassa satthā evaṃvādī evaṃdiṭṭhi
addhā bhoto bhūmijassa satthā sabbesaṃ yeva puthusamaṇabrāhmaṇānaṃ muddhānaṃ
maññe āhacca tiṭṭhatīti.

Kacci2 bhante, evaṃ puṭṭho evaṃ vyākaramāno vuttavādī ceva bhagavato homi, na ca
bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhāmī. Dhammassa cānudhammaṃ vyākaromi. Na ca koci
sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatīti.
[PTS Page 140] [\q 140/]
Taggha tvaṃ bhūmija, evaṃ puṭṭho evaṃ vyākaramāno vuttavādī ceva me hoyi, na ca maṃ
abhūtena abbhācikkhasi, dhammassa cānudhammaṃ vyākarosi. Na ca koci sahadhammiko
vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchati.

Ye hi keci bhūmija, samaṇā vā brāhmaṇā vā micchādiṭṭhino micchāsaṅkappā micchāvācā
micchākammantā micchāājīvā micchāvāyāmā micchāsatī micchāsamādhino, te āsañcepi
karitvā brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Anāsañcepi karitvā
brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Āsañca anāsañcepi karitvā
brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Nevāsaṃ nānāsañcepi karitvā
brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Taṃ kissa hetu: ayoni hesā bhūmija,
phalassa adhigamāya.

--------------------------
1.Mayā saddhiṃ-majasaṃ,syā. 2.Kaccāhaṃ-sīmu,majasaṃ,syā

[BJT Page 324] [\x 324/]

Seyyathāpi bhūmija, puriso telatthiko telagavesī telapariyesanaṃ caramāno vālikaṃ doṇiyā
ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ pīḷeyya, āsañcepi karitvā vālikaṃ doṇiyā
ākiritvā udakena paripphosakaṃ pīḷeyya, abhabbo telassa adhigamāya. Anāsañcepi karitvā
vālikaṃ doṇiyā ākaritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ pīḷeyya, abhabbo telassa
adhigamāya. Āsañca anāsañcepi karitvā vālikaṃ doṇiyā ākiritvā udakena paripphosakaṃ
paripphosakaṃ pīḷeyya, abhabbo telassa adhigamāya. Nevāsaṃ nānāsañcepi karitvā vālikaṃ
doṇiyā ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ pīḷeyya, abhabbo telassa
adhigamāya. Taṃ kissa hetu: ayoni hesā1 bhūmija, telassa adhigamāya. Evameva kho
bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā micchādiṭṭhino micchāsaṅkappā micchāvācā
micchākammantā micchāājīvā micchāvāyāmā micchāsatī micchāsamādhino, te āsañcepi
karitvā brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Anāsañcepi karitvā
brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Āsañca anāsañcepi karitvā
brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Nevāsaṃ nānāsañcepi karitvā
brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. [PTS Page 141] [\q 141/] taṃ
kissa hetu: ayoni hesā1 bhūmija, phalassa adhigamāya.

Seyyathāpi bhūmija, puriso khīratthiko khīragavesī khīrapariyesanaṃ caramāno gāviṃ
taruṇavacchaṃ visāṇato āviñjeyya, āsañcepi karitvā gāviṃ taruṇavacchaṃ visāṇato
āviñjeyya, abhabbo khīrassa adhigamāya. Anāsañcepi karitvā vālikaṃ doṇiyā ākiritvā
udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ pīḷeyya, abhabbo khīrassa adhigamāya. Āsañca
anāsañcepi karitvā vālikaṃ doṇiyā ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ pīḷeyya,
abhabbo khīrassa adhigamāya. Nevāsaṃ nānāsañcepi karitvā gāviṃ taruṇavacchaṃ visāṇato
āviñjeyaya, abhabbo khīrassa adhigamāya. Taṃ kissa hetu: ayoni hesā bhūmija, khīrassa
adhigamāya. Evameva kho bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā micchādiṭṭhino
micchāsaṅkappā micchāvācā micchākammantā micchāājīvā micchāvāyāmā micchāsatī
micchāsamādhino te āsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti. Abhabbā phalassa adhigamāya.
Āsañca anāsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Āsañca
anāsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Nevāsaṃ
nānāsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Taṃ kissa hetu:
ayoni hesā1 bhūmija, phalassa adhigamāya.

Seyyathāpi bhūmija, puriso nonītatthiko nonīta2gavesī nonītapariyesanaṃ caramāno
udakaṃ kalase āsiñcitvā manthena3 āviñjeyya, āsañcepi karitvā udakaṃ kalase āsiñcitvā
matthena3 āviñjeyya, abhabbo nonītassa adhigamāya. Anāsañcepi karitvā vālikaṃ doṇiyā
ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ pīḷeyya, abhabbo nonītassa adhigamāya.
Āsañca anāsañcepi karitvā vālikaṃ doṇiyā ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ
pīḷeyya, abhabbo nonītassa adhigamāya. Nevāsaṃ nānāsañcepi karitvā udakaṃ kalase
āsiñcitvā manthena āviñjeyya, abhabbo nonītassa adhigamāya. Taṃ kissa hetu: ayoni hesā1
bhūmija, nonītassa adhigamāya. Evameva kho bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā
micchādiṭṭhino micchāsaṅkappā micchāvācā micchākammantā micchāājīvā micchāvāyāmā
micchāsatī micchāsamādhino. Te āsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa
adhigamāya. Anāsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya.
Āsañca anāsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Nevāsaṃ
nānāsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya, taṃ kissa hetu:
ayoni hesā bhūmija, phalassa adhigamāya.

---------------------------
1.Ayoniso hesā-majasaṃ,sīmu. 2.Navanīta-sīmu,majasaṃ.
3.Matthena-sīmu,majasaṃ,syā,[PTS.]

[BJT Page 326] [\x 326/]

Seyyathāpi bhūmija, puriso aggatthiko1 aggigavesī aggipariyesanaṃ caramāno allaṃ kaṭṭhaṃ
sasnehaṃ uttarāraṇiṃ [PTS Page 142] [\q 142/] ādāya abhimantheyya2, āsañcepi karitvā
allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimantheyya, abhabbo aggissa adhigamāya.
Anāsañcepi karitvā vālikaṃ doṇiyā ākaritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ
pīḷeyya, abhabbo aggissa adhigamāya. Āsañca anāsañcepi karitvā vālikaṃ doṇiyā ākiritvā
udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ pīḷeyya, abhabbo aggissa adhigamāya. Nevāsaṃ
nānāsañcepi karitvā allaṃ kaṭṭhaṃ sasnehaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimantheyya, abhabbo
aggissa adhigamāya. Taṃ kissa hetu: ayoni hesā bhūmija, aggissa adhigamāya. Evameva kho
bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brahmaṇā vā micchādiṭṭhino micchāsaṅkappā micchāvācā
micchākammantā micchāājīvā micchāvāyāmā micchāsatī micchāsamādhino, te āsañcepi
karitvā brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Anāsañcepi karitvā
brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya, āsañca anāsañcepi karitvā
brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Nevāsaṃ nānāsañcepi karitvā
brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Taṃ kissa hetu: ayoni hesā bhūmija,
phalassa adhigamāya.

Ye ca kho keci3 bhūmija, samaṇā vā brāhmaṇā vā sammādiṭṭhikā sammāsaṅkappā
sammāvācā sammākammantā sammāājīvā sammāvāyāmā sammāsati sammāsamādhino, te
āsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Anāsañcepi karitvā
brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Āsañca anāsañcepi karitvā
brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Nevāsaṃ nānāsañcepi karitvā
brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Taṃ kissa hetu: yoni hesā bhūmija,
phalassa adhigamāya.

Seyyathāpi bhūmija, puriso telatthiko telagavesī telapariyesanaṃ caramāno tilapiṭṭhiṃ
doṇiyā ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ pīḷeyya, āsañcepi karitvā
tilapiṭṭhīṃ doṇiyā ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ pīḷeyya, bhabbo telassa
adhigamāya. Anāsañcepi karitvā vālikaṃ doṇiyā ākiritvā udakena paripphosakaṃ
paripphosakaṃ pīḷeyya, bhabbo telassa adhigamāya. Āsañca anāsañcepi karitvā vālikaṃ
doṇiyā ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ piḷeyya, bhabbo telassa
adhigamāya. Nevāsaṃ nānāsañcepi karitvā tilapiṭṭhiṃ doṇiyā ākiritvā udakena
paripphosakaṃ paripphosakaṃ pīḷeyya, bhabbo telassa adhigamāya. Taṃ kissa hetu: yoni
hesā bhūmija, telassa adhigamāya. Evameva kho bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā
vā sammādiṭṭhino sammāsaṅkappā sammāvācā sammākammantā sammāājīvā
sammāvāyāmā sammāsati sammāsamādhino, te āsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti,
[PTS Page 143] [\q 143/] bhabbā phalassa adhigamāya. Anāsañcepi karitvā
brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Āsañca anāsañcepi karitvā
brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Nevāsaṃ nānāsañcepi karitvā
brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Taṃ kissa hetu: yoni hesā bhūmija,
phalassa adhigamāya.

--------------------------
1.Aggitthiko-sīmu,majasaṃ,syā,[PTS.]
2.Abhimattheyya-simu,syā,[PTS.]
3.Yehi keci-sīmu,majasaṃ,[PTS.]

[BJT Page 328] [\x 328/]

Seyyathāpi bhūmija, puriso khīratthiko khīragavesī khīrapariyesanaṃ caramāno gāviṃ
taruṇavacchaṃ thanato āviñjeyya, āsañcepi karitvā gāviṃ taruṇavacchaṃ thanato āviñjeyya,
bhabbo khīrassa adhigamāya. Anāsañcepi karitvā vālikaṃ doṇiyā
Ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ pīḷeyya, bhabbo khīrassa adhigamāya.
Āsañca anāsañcepi karitvā vālikaṃ doṇiyā ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ
piḷeyya, bhabbo khīrassa adhigamāya. Nevāsaṃ nānāsañcepi karitvā gāviṃ taruṇavacchaṃ
thanato āviñjeyya, bhabbo khīrassa adhigamāya. Taṃ kissa hetu: yoni hesā bhūmija,
khīrassa adhigamāya. Evameva kho bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā
sammādiṭṭhino sammāsaṅkappā sammāvācā sammākammantā sammāājīvā sammāvāyāmā
sammāsati sammāsamādhino, te āsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa
adhigamāya. Anāsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya.
Āsañca anāsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Nevāsaṃ
nānāsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Taṃ kissa hetu:
yoni hesā bhūmija, phalassa adhigamāya.

Seyyathāpi bhūmija, puriso nonītatthiko nonītagavesī nonītapariyesanaṃ caramāno dadhiṃ
kalase āsiñcitvā manthena āviñjeyya, āsañcepi karitvā dadhiṃ kalase āsiñcitvā matthena
āviñjeyya, bhabbo nonītassa adhigamāya. Anāsañcepi
Karitvā vālikaṃ doṇiyā ākiritvā udakena paripphosakaṃ paripphosakaṃ pīḷeyya, bhabbo
nonītassa adhigamāya. Āsañca anāsañcepi karitvā vālikaṃ doṇiyā ākiritvā udakena
paripphosakaṃ paripphosakaṃ pīḷeyya, bhabbo nonītassa adhigamāya. Nevāsaṃ
nānāsañcepi karitvā dadhiṃ kalase āsiñcitvā manthena āviñjeyya, bhabbo nonītassa
adhigamāya. Taṃ kissa hetu: yoni hesā bhūmija, nonītassa
Adhigamāya. Evameva kho bhūmija, ye hi keci samaṇā vā brahmaṇā vā sammādiṭṭhino
sammāsaṅkappā sammāvācā sammākammantā sammāājīvā sammāvāyāmā sammāsati
sammāsamādhino. Te āsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya.
Anāsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Āsañca anāsañcepi
karitvā brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya. Nevāsaṃ nānāsañcepi karitvā
brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa adhigamāya, taṃ kissa hetu: yoni hesā bhūmija,
phalassa adhigamāya.

Seyyathāpi bhūmija, puriso aggatthiko aggigavesī aggipariyesanaṃ caramāno sukkaṃ
kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimantheyya, bhabbo aggissa āsañcepi karitvā
sukkaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimantheyya, bhabbo aggissa adhigamāya.
Anāsañcepi karitvā sukkaṃ kaṭṭhaṃ koḷāpaṃ [PTS Page 144] [\q 144/] uttarāṇiṃ ādāya
abhimatteyya, bhabbo aggissa adhigamāya. Āsañca anāsañcepi karitvā sukkaṃ kaṭṭhaṃ
koḷāpaṃ uttarāraṇiṃ ādāya abhimantheyya, bhabbo aggissa adhigamāya. Taṃ kissa hetu:
yoni hesā bhūmija, aggissa adhigamāya. Evameva kho bhūmija, ye hi keci samaṇā vā
brahmaṇā vā sammādiṭṭhino sammāsaṅkappā sammāvācā sammākammantā sammāājīvā
sammāvāyāmā sammāsati sammāsamādhino, te āsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti,
bhabbā phalassa adhigamāya. Anāsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa
Adhigamāya. Āsañca anāsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa
adhigamāya. Nevāsaṃ nānāsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, bhabbā phalassa
adhigamāya. Taṃ kissa hetu: yoni hesā bhūmija, phalassa adhigamāya.

[BJT Page 330] [\x 330/]

Sace kho taṃ bhūmija,1 jayasenassa rājakumārassa imā catasso upamā paṭibhāseyyuṃ,
anacchariyaṃ te jayaseno rājakumāro pasīdeyya. Pasanno ca te pasannākāraṃ kareyyāti.

Kuto pana maṃ bhante, jayasenassa rājakumārassa imā catasso upamā paṭibhāsissanti.
Anacchariyā pubbe assutapubbā, seyyathāpi bhagavantanti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā bhūmijo bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Bhūmijasuttaṃ jaṭṭhaṃ.

--------------------------
1.Sace kho bhūmija-syā,[PTS.]

[BJT Page 332] [\x 332/]

3.3.7

Anuruddha suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Atha kho pañcakaṅgo thapati aññataraṃ purisaṃ āmantesi: 'ehi tvaṃ ambho purisa,
yenāyasmā anuruddho tenupasaṅkama. Upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato [PTS Page
145] [\q 145/] anuruddhassa pāde sirasā vandāhi. Pañcakaṅgo bhante, thapati
āyasmanto anuruddhassa pāde sirasā vandatī'ti. Evañca vadehi: adhivāsetu kira bhante,
āyasmā anuruddho pañcakaṅgassa thapatissa svātanāya attacatuttho bhattaṃ, yena ca kira
bhante, āyasmā anuruddho pagevataraṃ āgaccheyya, pañcaṅgo bhante, thapati bahukicco
bahukaraṇīyo rājakaraṇīyenā'ti.

Evaṃ bhanteti kho so puriso pañcaṅgassa thapatissa paṭissutvā yenāyasmā anuruddho
tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ anuruddhaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho so puriso āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca: 'pañcaṅgo bhante,
thapati āyasmato anuruddhassa pāde sirasā vandati. Evaṃ ca vadeti: 'adhivāsetu kira bhante,
āyasmā anuruddho pañcakaṅgassa thapatissa svātanāya attacatuttho bhattaṃ. Yena ca kira
bhante, āyasmā anuruddho pagevataraṃ āgaccheyya. Pañcakaṅgo bhante, thapati bahukicco
bahukaraṇīyo rājakaraṇīyenā'ti. Adhivāsesi kho āyasmā anuruddho tuṇhībhāvena. Atha
kho āyasmā anuruddho tassā rattiyā accayena pubbanhasamayaṃ nivāsetvā
pattacīvaramādāya yena pañcakaṅgassa thapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami.
Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ
anuruddhaṃ paṇītena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho pañcakaṅgo
thapati āyasmantaṃ anuruddhaṃ bhuttāviṃ oṇītapattapāṇīṃ aññataraṃ nīcaṃ āsanaṃ
gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ
anuruddhaṃ etadavoca:

Idha maṃ bhante1 therā bhikkhū upasaṅkamitvā evamāhaṃsu: 'appamāṇaṃ gahapati,
cetovimuttiṃ bhāvehī'ti. Ekacce therā evamāhaṃsu: 'mahaggataṃ gahapati, cetovimuttiṃ
bhāvehī'ti. Yā cāyaṃ bhante, appamāṇā cetovimutti, yā ca mahaggatā cetovimutti, ime
dhammā nānatthā ceva [PTS Page 146] [\q 146/] nānābyañjanā ca? Udāhu ekatthā
byañjanameva nānanti?

Tena hi gahapati, taññevettha paṭibhātu apannakaṃ te ito bhavissatīti.

-------------------------
1.Idha bhante-[PTS.]

[BJT Page 334] [\x 334/]

Mayhaṃ kho bhante, evaṃ hoti. Yā cāyaṃ appamāṇā ceto vimutti, yā ca mahaggatā
cetovimutti, ime dhammā ekatthā byañjanameva nānanti.

Yā cāyaṃ gahapati, appamāṇā cetovimutti, yā ca mahaggatā cetovimutti, ime dhammā
nānatthā ceva nānābyañjanā ca. Tadamināpetaṃ gahapati, pariyāyena veditabbaṃ, yathā ime
dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca.

Katamā ca gahapati, appamāṇā cetovimutti? Idha gahapati bhikkhū mettāsahagatena cetasā
ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho
tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena
mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Karuṇāsahagatena cetasā
ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ. Iti
Uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā
vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati.
Muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā
catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ
muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā
viharati. Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ
tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ
upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjhena
pharitvā viharati. Tathā dutiyaṃ tathā tatiyaṃ tathā catutthiṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ
sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena
appamāṇena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Ayaṃ vuccati gahapati appamāṇā
cetovimutti.

Katamā ca gahapati mahaggatā cetovimutti? Idha gahapati bhikkhu yāvatā ekaṃ
rukkhamūlaṃ mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. Ayaṃ vuccati gahapati,
mahaggatā cetovimutti. Idha pana gahapati bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā rukkhamūlāni
mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati ayampi vuccati gahapati mahaggatā
cetovimutti. Idha pana gahapati, bhikkhu yāvatā ekaṃ gāmakkhettaṃ mahaggatanti pharitvā
adhimuccitvā viharati. Ayampi vuccati gahapati, mahaggatā ceto vimutti. Idha pana
gahapati, bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā gāmakkhettāni pharitvā adhimuccitvā viharati.
Ayampi vuccati gahapati, mahaggatā ceto vimutti. Idha pana gahapati, bhikkhu yāvatā ekaṃ
mahārajjaṃ mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. Ayampi vuccati gahapati,
mahaggatā cetovimutti. Idha [PTS Page 147] [\q 147/] pana gahapati, bhikkhu yāvatā
dve vā tīṇi vā mahārajjāni mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati, ayampi vuccati
gahapati, mahaggatā cetovimutti. Idha pana gahapati bhikkhu yāvatā samuddapariyantaṃ
paṭhaviṃ mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. Ayampi vuccati gahapati,
mahaggatā cetovimutti. Iminā kho etaṃ gahapati pariyāyena veditabbaṃ yathā ime dhammā
nānatthā ceva nānābyañjenā ca.
Catasso kho imā gahapati, bhavūpapattiyo, katamā catasso? Idha gahapati ekacco
parittābhāti pharitvā adhimuccitvā viharati. So kāyassa bhedā parammaraṇā parittābhānaṃ
devānaṃ sahavyataṃ upapajjati. Idha pana gahapati, ekacco appamāṇābhāti pharitvā
adhimuccitvā viharati. So kāyassa bhedā parammaraṇā appamāṇā bhānaṃ devānaṃ
sahavyataṃ upapajjati. Idha pana gahapati, ekacco saṅkiliṭṭhābhāti pharitvā adhimuccitvā
viharati. So kāyassa bhedā parammaraṇā saṅkiliṭṭhābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjati.
Idha pana gahapati, ekacco parisuddhābhāti pharitvā adhimuccitvā viharati. So kāyassa
bhedā parammaraṇā parisuddhābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjati. Imā kho gahapati,
catasso bhavūpapattiyo.

[BJT Page 336] [\x 336/]

Hoti khe so gahapati, samayo, yā tā devatā ekajjhaṃ sannipatanti. Tāsaṃ ekajjhaṃ
sannipatitānaṃ vaṇṇanānattaṃ hi kho paññāyati. No ca ābhānānattaṃ. Seyyathāpi gahapati,
puriso sambahulāni telappadīpāni ekaṃ gharaṃ paveseyya, tesaṃ ekaṃ gharaṃ pavesitānaṃ
accinānattaṃ hi kho paññāyetha no ca ābhānānattaṃ. Evameva kho gahapati, hoti kho so
samayo, yā tā devatā ekajjhaṃ sannipatanti, [PTS Page 148] [\q 148/] tāsaṃ ekajjhaṃ
sannipatitānaṃ vaṇṇanānattaṃ hi kho paññāyati. No ca ābhānānattaṃ. Hoti kho so gahapati
samayo, yā tā devatā tato vipakkamanti, tāsaṃ tato vipakkamantīnaṃ vaṇṇanānattaṃ ceva
paññāyati, ābhānānantañca. Seyyathāpi gahapati, puriso tāni sambahulāni telappadipāni
tamhā gharā nīhareyya tesaṃ tato niharantānaṃ accinānattaṃ ceva paññāyetha
ābhānānattañca. Evameva kho gahapati, hoti kho so samayo, yā tā devatā tato vipakkamanti.
Tāsaṃ tato vipakkamantīnaṃ vaṇṇanānattaṃ ceva paññāyati ābhānānattañca. Na kho
gahapati, tāsaṃ devatānaṃ evaṃ hoti: idaṃ amhākaṃ niccanti vā dhuvanti vā sassatanti vā.
Api ca yattha yattheva tā devatā adhivasanti1 tattha tattheva tā devatā abhiramanti.
Seyyathāpi gahapati, makkhikānaṃ kājena vā piṭakena vā harīyamānānaṃ na evaṃ hoti: idaṃ
amhākaṃ niccanti vā dhuvanti vā sassatanti vā, api ca yattha yattheva tā makkhikā
abhinivisanti, tattha tattheva tā makkhikā abhiramanti. Evameva kho gahapati tāsaṃ devatāṃ
na evaṃ hoti: idaṃ amhākaṃ niccanti vā dhuvanti vā sassatanti vā, api ca yattha yattheva tā
devatā adhivasanti, tattha tattheva tā devatā abhiramantīti.

Evaṃ vutte āyasmā sabhiyo kaccāno āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca: sādhu bhante
anuruddha, atthi ca me phattha uttariṃ paṭipucchitabbaṃ. Yā tā bhante devatā ābhā, sabbā
tā parittābhā? Udāhu santettha ekaccā devatā appamāṇābhāti?

Tadaṅgena kho āvuso kaccāna, santi pana ettha2 ekaccā devatā parittābhā, santi
panetthekaccā devatā appamāṇābhāti.

Ko nu kho bhante anuruddha, hetu, ko paccayo. Yena tāsaṃ devatānaṃ ekaṃ devanikāyaṃ
upapannānaṃ santetthekaccā [PTS Page 149] [\q 149/] devatā parittābhā? Santi
panetthekaccā devatā appamāṇābhāti?

Tena hāvuso kaccāna, taṃyevettha paṭipucchissāmi yathā te khameyya, tathā naṃ
vyākareyyāsi. Taṃ kimmaññasi āvuso kaccāna, yvāyaṃ bhikkhu yāvatā ekaṃ rukkhamūlaṃ
mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. Yo cāyaṃ bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā
rukkhamūlāni mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. Imāsaṃ ubhinnaṃ
cittabhāvanānaṃ katamā cittabhāvanā mahaggatatarāti?
--------------------------
1.Abhinivisanti-sīmu.[PTS]
2.Santettha-majasaṃ.

[BJT Page 338] [\x 338/]

Yvāyaṃ bhante bhikkhū yāvatā dve vā tīṇi vā rukkhamūlāni mahaggatanti pharitvā
adhimuccitvā viharati ayaṃ imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ mahaggatatarāti.

Taṃ kimmaññasi āvuso kaccāna, yvāyaṃ bhikkhu yāvatā dve vā tiṇi vā rukkhamūlāni
mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. Yo cāyaṃ bhikkhu yāvatā ekaṃ gāmakkhettaṃ
mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. Imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ katamā
cittabhāvanā mahaggatatarāti?

Yvāyaṃ bhante bhikkhu yāvatā ekaṃ gāmakkhettaṃ mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā
viharati ayaṃ imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ mahaggatatarāti.

Taṃ kimmaññasi āvuso kaccāna, yvāyaṃ bhikkhu yāvatā ekaṃ gāmakkhettaṃ mahaggatanti
pharitvā adhimuccitvā viharati. Yo cāyaṃ bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā gāmakkhettāni
mahaggatanti pharitvā [PTS Page 150] [\q 150/] adhimuccitvā viharati. Imāsaṃ ubhinnaṃ
cittabhāvanānaṃ katamā cittabhāvanā mahaggatatarāti?

Yvāyaṃ bhante bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā gāmakkhettāni mahaggatanti pharitvā
Adhimuccitvā viharati ayaṃ imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ mahaggatatarāti.

Taṃ kimmaññasi āvuso kaccāna, yvāyaṃ bhikkhu yāvatā dve vā tiṇi vā gāmakkhettāni
mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. Yo cāyaṃ bhikkhu yāvatā ekaṃ mahārajjaṃ
mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. Imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ katamā
cittabhāvanā mahaggatatarāti?

Yvāyaṃ bhante bhikkhu yāvatā ekaṃ mahārajjaṃ mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā
viharati. Ayaṃ imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ mahaggatatarāti.

Taṃ kimmaññasi āvuso kaccāna, yvāyaṃ bhikkhu yāvatā ekaṃ mahārajjaṃ mahaggatanti
pharitvā adhimuccitvā viharati. Yo cāyaṃ bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā mahārajjāni
mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. Imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ katamā
cittabhāvanā mahaggatatarāti?
Yvāyaṃ bhante bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā mahārajjāni mahaggatanti pharitvā
adhimuccitvā viharati. Ayaṃ imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ mahaggatatarāti.

Taṃ kimmaññasi āvuso kaccāna, yvāyaṃ bhikkhu yāvatā dve vā tīṇi vā mahārajjāni
mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. Yo cāyaṃ bhikkhu yāvatā samaddapariyantaṃ
paṭhaviṃ mahaggatanti pharitvā adhimuccitvā viharati. Imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ
katamā cittabhāvanā mahaggatatarāti?

[BJT Page 340] [\x 340/]

Yvāyaṃ bhante, bhikkhu yāvatā samaddapariyantaṃ paṭhaviṃ mahaggatanti pharitvā
adhimuccitvā viharati. Ayaṃ imāsaṃ ubhinnaṃ cittabhāvanānaṃ mahaggatatarāti.

Ayaṃ kho āvuso kaccāna, hetu ayaṃ paccayo, yena tāsaṃ devatānaṃ ekaṃ devanikāyaṃ
upapannānaṃ santetthekaccā devatā parittābhā, santi panetthekaccā devatā appamāṇābhāti.
Sādhu bhante anuruddha, atthi ca me ettha uttariṃ paṭipucchitabbaṃ. Yāvatā bhante, devatā
ābhā, sabbā tā saṅkiliṭṭhābhā? Udāhu santetthekaccā devatā parisuddhābhāti?
[PTS Page 151] [\q 151/]
Tadaṅgena kho āvuso kaccāna, santetthekaccā devatā saṅkaliṭṭhābhā santi panetthekaccā
devatā parisuddhābhāti.

Ko nu kho bhante anuruddha, hetu ko paccayo, yena tāsaṃ devatānaṃ ekaṃ devanikāyaṃ
upapannānaṃ santetthekaccā devatā saṅkaliṭṭhābhā santi panetthekaccā devatā
parisuddhabhāti.

Tena hāvuso kaccāna, upamaṃ te karissāmi. Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa
atthaṃ ājānanti. Seyyathāpi āvuso kaccāna, telappadīpassa jhāyato telampi aparisuddhaṃ,
vaṭṭipi aparisuddhā, so telassapi aparisuddhattā vaṭṭiyāpi aparisuddhattā andhandhaṃ viya
jhāyāti. Evameva kho āvuso kaccāna, idhekacco bhikkhu saṃkiliṭṭhābhāti pharitvā
adhimuccitvā viharati. Tassa kāyaduṭṭhullampi na suppaṭippassaddhaṃ hoti.
Thīnamiddhampi na susamūhataṃ hoti. Uddhaccakukkuccampi na suppaṭivinītaṃ hoti. So
kāyaduṭṭhullassapi na suppaṭippassaddhattā thīnamiddhassapi na susamūhattā
uddhaccakkuccassapi na suppaṭivinītattā andhandhaṃ viya jhāyati. So kāyassa bhedā
parammaraṇā saṃkiliṭṭhābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjati. Seyyathāpi āvuso kaccāna,
telappadīpassa jhāyato telampi parisuddhaṃ, vaṭṭipi parisuddhā, so telassapi parisuddhattā
vaṭṭiyāpi parisuddhattā na andhandhaṃ viya jhāyati. Evameva kho āvuso kaccāna,
idhekacco bhikkhu parisuddhābhāti pharitvā adhimuccitvā viharati. Tassa kāyaduṭṭhullampi
suppaṭippassaddhaṃ hoti. Thīnamiddhampi susamūhataṃ hoti. Uddhaccakukkuccampi
suppaṭivinītaṃ hoti. So kāyaduṭṭhullassapi suppaṭippassaddhattā thīnamiddhassapi
susamūhatattā uddhaccakukkuccassapi suppaṭivinītattā na andhandhaṃ viya jhāyati. So
kāyassa bhedā parammaraṇā parisuddhābhānaṃ devānaṃ sahavyataṃ upapajjati.
[PTS Page 152] [\q 152/]
Ayaṃ kho avuso kaccāna, hetu ayaṃ paccayo, yena tāsaṃ devatānaṃ ekaṃ devanikāyaṃ
upapannānaṃ santetthekaccā devatā saṅkiliṭṭhābhā, santi panetthekaccā devatā
parisuddhābhāti.

Evaṃ vutte āyasmā sabhiyo kaccāno āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca: 'sādhu bhante
anuruddha, na bhante, āyasmā anuruddho evamāha: evaṃ me sutanti vā, evaṃ arahati
bhavitunti vā.

[BJT Page 342] [\x 342/]

Atha ca pana bhante, āyasmā anuruddho 'evampi tā devatā itipi tā devatāttheva bhāsati.
Tassa mayhaṃ bhante, evaṃ hoti: addhāyasmatā anuruddhena tāhi devatāhi saddhiṃ
sannivutthapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbāti.

Addhā kho te ayaṃ āvuso kaccāna, āsajja upanīya vācā bhāsitā. Api ca te ahaṃ vyākarissāmi.
Dīgharattaṃ kho āvuso kaccāna, tāhi devatāhi saddhiṃ sannivutthapubbañceva
sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbāti.

Evaṃ vutte āyasmā sabhiyo kaccāno pañcakaṅgaṃ thapatiṃ etadavoca: 'lābhā te gahapati.
Suladdhaṃ te gahapati. Yaṃ tvaṃ ceva taṃ saṅkhādhammaṃ pahāsi. Mayañci'maṃ
dhammapariyāyaṃ alatthamhā savaṇāyā'ti.

Anuruddha suttaṃ sattamaṃ

[BJT Page 344] [\x 344/]

3.3.8

Upakkilesa suttaṃ
Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana
samayena kosambiyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ
mukhasattīhi vitudantā viharanti. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami.
[PTS Page 153] [\q 153/] upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
Ekamantaṃ ṭhito kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: idha bhante, kosambiyaṃ bhikkhū
bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Sādhu
bhante, bhagavā yena te bhikkhū tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyāti. Adhivāsesi
bhagavā tuṇhībhāvena.

Atha kho bhagavā yena te bhikkhū tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca:
'alaṃ bhikkhave, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivāda'nti.

Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca. Āgametu bhante, bhagavā
dhammassāmi. Appossukko bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto
viharatu. Mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmāti.

Dutiyampi kho bhagavā te bhikkhū etadavoca: 'alaṃ bhikkhave, mā bhaṇḍanaṃ, mā
kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivāda'nti.

Dutiyampi kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: āgametu bhante, bhagavā
dhammassāmi. Appossukko bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto
viharatu. Mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmāti.

Tatiyampi kho bhagavā te bhikkhū etadavoca: alaṃ bhikkhave, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ,
mā viggahaṃ, mā vivāda'nti.

Tatiyampi kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: 'āgametu bhante, bhagavā
dhammassāmi. Appossukkho bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto
viharatu mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena paññāyissāmāti.

[BJT Page 346] [\x 346/]

Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kosambiṃ piṇḍāya
pāvisi. Kosambiyaṃ1 piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto senāsanaṃ
saṃsāmetvā pattacīvaramādāya ṭhitakova imā gāthā abhāsi:
[PTS Page 154] [\q 154/]
Puthu saddo samajano na bālo koci maññatha,
Saṅghasmiṃ bhijjamānasmiṃ nāññaṃ bhiyyo amaññatha2

Parimuṭṭhā paṇḍitā bhāsā vācā gocarabhāṇino,
Yāvicchanti mukhāyāmaṃ yena nītā na taṃ vidū.

Akkocchi maṃ avadhi maṃ ajini maṃ ahāsi me,
Ye ca taṃ3 upanayhanti veraṃ tesaṃ na sammati.

Akkocchi maṃ avadhi maṃ ajini maṃ āhāsi me,
Ye taṃ na upanayhanti veraṃ tesūpasammati.

Na hi verena verāni sammantīdha kudācanaṃ,
Averena ca sammanti esa dhammo sanantano.

Pare ca na vijānanti mayamettha yamāmase,
Ye ca tattha vijānanti tato sammanti medhagā.
Aṭṭhicchidā4 pāṇaharā gavāssadhanahārino,
Raṭṭhaṃ vilumpamānānaṃ tesampi hoti saṅgati kasmā tumhāka no siyā?

Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ,
Abhibhuyya sabbāni parissayāni careyya tenattamano satīmā.

No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ,
Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya eko care mātaṅgaraññeva nāgo.

Ekassa caritaṃ seyyo natthi bāle sahāyatā,
Eko care na ca pāpāni kayirā appossukko mātaṅga
Raññeva nāgo'ti.

Atha kho bhagavā ṭhitakova imā gāthā bhāsitvā yena bālakaloṇakāragāmo tenupasaṅkami.
Tena kho pana [PTS Page 155] [\q 155/] samayena āyasmā bhagu bālakaloṇakāragāme
viharati. Addasā kho āyasmā bhagu bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna āsanaṃ
paññāpesi udakañca pādānaṃ5. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja pāde pakkhālesi.
Āyasmāpi kho bhagu bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho
āyasmantaṃ bhaguṃ bhagavā etadavoca:

Kacci bhikkhu, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci piṇḍakena na kilamasīti?

--------------------------
1.Kosambīṃ-[PTS. 2.]Amaññaṃ-sīmu. 3.Ye taṃ-[PTS.]
4.Aṭṭhicchinnā-sīmu,majasaṃ. 5.Pādānaṃ dhovanaṃ-sīmu,majasaṃ

[BJT Page 348] [\x 348/]

Khamanīyaṃ bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā, na cāhaṃ bhante piṇḍakena kilamāmī'ti.

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ bhaguṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā
samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā yena pācīnavaṃsadāyo tenupasaṅkami.

Tena kho pana samayena āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo1
pācīnavaṃsadāye viharanti. Addasā kho dāyapālo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ.
Disvāna bhagavantaṃ: 'mā mahāsamaṇa etaṃ dāyaṃ pāvisi, santettha tayo kulaputtā
attakāmarūpā viharanti, mā tesaṃ aphāsuṃ akāsī'ti. Assosi kho āyasmā anuruddho
dāyapālassa bhagavatā saddhiṃ mantayamānassa. Sutvāna dāyapālaṃ etadavoca:

'Mā āvuso dāyapāla, bhagavantaṃ vāresi. Satthā no bhagavā anuppatto'ti.

Atha kho āyasmā anuruddho yenāyasmā ca nandiyo yenāyasmā ca kimbilo tenupasaṅkami.
Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ca nandiyaṃ āyasmantaṃ ca kimbilaṃ etadavoca:
'abhikkamathāyasmanto, satthā no bhagavā anuppatto'ti. Atha kho āyasmā ca anuruddho
āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo bhagavantaṃ paccuggantvā eko bhagavato
pattacivaraṃ paṭiggahesi, eko āsanaṃ paññāpesi, eko pādodakaṃ upaṭṭhapesi. Nisīdi
bhagavā paññatte āsane. Nisajja pāde pakkhālesi. Tepi kho āyasmanto bhagavantaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ anuruddhaṃ
bhagavā etadavoca:

Kacci vo anurudhā, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci piṇḍakena na kilamathāti?
[PTS Page 156] [\q 156/]
'Khamanīyaṃ bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā. Na ca mayaṃ bhante, piṇḍakena kilamāmā'ti.

Kacci pana vo anuruddhā, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā
aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharathāti?

Taggha mayaṃ bhante, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ
piyacakkhūhi sampassantā viharāmā'ti.

Yathā kathaṃ pana tumhe anuruddhā, samaggā sammodamānā avivadamānā
khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharathā'ti.

Idha mayhaṃ bhante, evaṃ hoti: 'lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yohaṃ evarūpehi
sabrahmacārīhi saddhiṃ viharāmī'ti. Tassa mayhaṃ bhante, imesu āyasmantesu mettaṃ
kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvī ceva raho ca. Mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvī
ceva raho ca. Mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvī ceva raho ca. Tassa mayhaṃ bhante,
evaṃ hoti: yannūnāhaṃ sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena
vatteyya'nti. So kho ahaṃ bhante, sakaṃ cittaṃ nikkhapitvā imesaṃ yeva āyasmantānaṃ
cittassa vasena vattāmi. Nānā hi kho no bhante, kāyā, ekaṃ ca pana maññe cittanti.

-------------------------
1.Kimilo-majasaṃ.

[BJT Page 350] [\x 350/]

Āyasmāpi kho nandiyo 'lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yohaṃ
Evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṃ viharāmī'ti. Tassa mayhaṃ bhante, imesu āyasmantesu
mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvī ceva raho ca. Mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ
āvī ceva raho ca. Mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvī ceva raho ca. Tassa mayhaṃ
bhante, evaṃ hoti: yannūnāhaṃ sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa
vasena vatteyya'nti. So kho ahaṃ bhante, sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃ yeva
āyasmantānaṃ cittassa vasena vattāmi. Nānā hi kho no bhante, kāyā, ekaṃ ca pana maññe
cittanti.
Āyasmāpi kimbilo bhagavantaṃ etadavoca1. Mayhampi kho bhante, evaṃ hoti: 'lābhā vata
me, suladdhaṃ vata me, yohaṃ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṃ viharāmī'ti tassa mayhaṃ
bhante imesu āyasmantesu mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvī veva raho ca. Mettaṃ
vavīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvī veva raho ca. Tassa mayhaṃ bhante evaṃ hoti:
'yannūnāhaṃ sakaṃ cittaṃ nīkkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vatteyyanti.
So kho ahaṃ bhante sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena
vattāmi. Nānā hi kho no bhante kāyā. Ekañca pana maññe cittanti.

Evaṃ kho mayaṃ bhante, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā
aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharāmāti.

Sādhu sādhu anuruddhā, 'kacci pana vo anuruddhā, appamattā ātāpino pahitattā
viharathā'ti?
[PTS Page 157] [\q 157/]
'Taggha mayaṃ bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharāmā'ti.

'Yathā kathaṃ pana tumhe anuruddhā, appamattā ātāpino pahitattā viharathā'ti?

Idha bhante, amhākaṃ yo paṭhamaṃ gāmato piṇḍāya paṭikkamati. So āsanāni paññāpeti,
pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhapeti, avakkārapātiṃ upaṭṭhapeti. Yo pacchā gāmato
piṇḍāya paṭikkamati, sace hoti bhuttāvaseso, sace ākaṅkhati, bhuñjati. No ce ākaṅkhati
appaharite vā chaḍḍeti, appāṇake vā udake opilāpeti. So āsanāni paṭisāmeti, pānīyaṃ
paribhojanīyaṃ paṭisāmeti. Avakkārapātiṃ dhovitvā paṭisāmeti, bhattaggaṃ sammajjati. Yo
passati pānīyaghaṭaṃ vā paribhojanīyaghaṭaṃ vā vaccaghaṭaṃ vā rittaṃ tucchaṃ. So
upaṭṭhapeti. Sacassa hoti avisayhaṃ, hatthavikārena dutiyaṃ āmantetvā hatthavilaṅghakena
upaṭṭhapema. Natveva mayaṃ bhante tappaccayā vācaṃ bhindāma. Pañcāhikaṃ kho pana
mayaṃ bhante, sabbarattiyaṃ dhammiyā kathāya sannisīdāma. Evaṃ kho mayaṃ bhante,
appamattā ātāpino pahitattā viharāmā'ti.

Sādhu sādhu anuruddhā, atthi pana vo anuruddhā, evaṃ appamattānaṃ ātāpīnaṃ
pahitattānaṃ viharantānaṃ uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato
phāsuviharo'ti.

Idha mayaṃ bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharantā obhāsañceva sañjānāma
dassanañca rūpānaṃ. So kho pana no obhāso na cirasseva antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ.
Tañca nimittaṃ na paṭivijjhamā''ti.

Taṃ kho pana vo anuruddhā, nimittaṃpaṭivijjhitabbaṃ. Ahampi sudaṃ anuruddhā pubbeva
sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno obhāsañceva sañjānāmi dassanañca
rūpānaṃ. So kho pana me obhāso [PTS Page 158] [\q 158/] na cirasseva antaradhāyati
dassanañca rūpānaṃ. Tassa mayhaṃ anuruddhā etadahosi: 'ko nukho hetu ko paccayo, yena
me obhāso antaradhāyati dassanañca rūpāna'nti. Tassa mayhaṃ anuruddhāyati dassanañca
rūpāna'nti. Tassa mayhaṃ anuruddhā etadahosi: 'vicikicchā kho me udapādi. Vicikicchādhi

--------------------------
1.Etadavocuṃ-simū,[PTS.]

[BJT Page 352] [\x 352/]

Karaṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca
rūpānaṃ. Sohaṃ tathā karissāmi, yathā me puna na vicikicchā uppajjissatīti. So kho ahaṃ
anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi dassanañca
rūpānaṃ. So kho pana me obhāso na virasseva antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Tassa
mayhaṃ anuruddhā etadahosi: 'ko nu kho hetu ko paccayo, yena me obhāso antaradhāyāti
dassanañca rūpāna'nti. Tassa mayhaṃ anuruddhā etadahosi: 'amanasikāro kho me udapādi.
Amanasikārādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati
dassanañca rūpānaṃ. Sohaṃ tathā karissāmi. Yathā me puna na vicikicchā uppajjissati. Na
amanasikaroti.

So kho ahaṃ anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi
dassanañca rūpānaṃ. So kho pana me obhāso na cirasseva antaradhāyati dassanañca
rūpānaṃ. Tassa mayhaṃ anuruddhā etadahosi: thīnamiddhaṃ kho me udapādi.
Thinamiddhādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati
dassanañca rūpānaṃ. Sohaṃ tathā karissāmi [PTS Page 159] [\q 159/] yathā me puna na
vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thīnamiddhanti.

So kho ahaṃ anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi
dassanañca rūpānaṃ. So kho pana me obhāso na cirasseva antaradhāyati dassanañca
rūpānaṃ. Tassa mayhaṃ anuruddhā, etadahosi: chamhitattaṃ kho me udapādi.
Chambhitattādhikaraṇaṃ ca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati
dassanañca rūpānaṃ. Seyyathāpi anuruddhā. Puriso addhānamaggapaṭipanno, tassa ubhato
passe vadhakā1 uppateyyuṃ2 tassa tato nidānaṃ chambhitattaṃ uppajjeyya. Evameva kho
me anuruddhā, chambhitattaṃ udapādi. Chambhitattādhikaraṇañca pana me samādhi cavi.
Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Sohaṃ tathā karissāmi, yathā
me puna na vicikicchā uppajjissati na amanasikāro na thīnamiddhaṃ na chambhitattanti.

So kho ahaṃ anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi
dassanañca rūpānaṃ. So kho pana me obhāso na virasseva antaradhāyati dassanañca
rūpānaṃ. Tassa mayhaṃ anuruddhā, etadahosi: ubbillaṃ3 kho me udapādi.
Ubbillā4dhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati
dassanañca rūpānaṃ. Seyyathāpi anuruddhā puriso ekaṃ nidhimukhaṃ gavesanto sakideva
pañcanidhimukhāni adhigaccheyya. Tassa tato nidānaṃ ubbillaṃ uppajjeyya. Evameva kho
anuruddhā ubbillaṃ kho me udapādi. Ubbillādhikaraṇañca pana me samādhi cavi.
Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Sohaṃ tathā karissāmi, yathā
me puna na vicikicchā uppajjissati na amanasikāro na thīmiddhaṃ na chambhitattaṃ na
ubbillanti.
So kho ahaṃ anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi
dassanañca rūpānaṃ. So kho pana me obhāso na cirasseva antaradhāyati dassanañca
rūpānaṃ. Tassa mayhaṃ anuruddhā, etadahosi: duṭṭhullaṃ kho me udapādi.
Duṭṭhullādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati
dassanañca rūpānaṃ. Sohaṃ tathā karissāmi, yathā me puna na vicikicchā uppajjissati na
amanasikāro na thīnamiddhaṃ na chambhitattaṃ na ubbillaṃ na duṭṭhullanti.

--------------------------
1. Vaddhakā-majasaṃ. 3. Uppillaṃ-majasaṃ.
2. Uppajjeyyuṃ-syā. 4. Uppalla-na-ma.

[BJT Page 354] [\x 354/]

So kho ahaṃ anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi
dassanañca rūpānaṃ. So kho pana me obhāso na cirasseva antaradhāyati dassanañca
rūpānaṃ. Tassa mayhaṃ anuruddhā, etadahosi: accāraddhaviriyaṃ kho me udapādi.
Accāraddhaviriyādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso
antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Seyyathāpi anuruddhā puriso ubhogi hatthehi vaṭṭakaṃ
gāḷhaṃ gaṇheyya. So tattheva patameyya1. Evameva kho anuruddhā, accāraddhaviriyaṃ
kho me udapādi. Accāraddhaviriyādhikaraṇañca pana me rūpānaṃ samādhi cavi.
Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Sohaṃ tathā karissāmi yathā
me puna na vicikicchā uppajjissati na amanasikāro na thīnamiddhaṃ na chambhitattaṃ, na
ubbillaṃ, na duṭṭhullaṃ, na accāraddhaviriyanti.

So kho ahaṃ anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi
dassanañca rūpānaṃ. So kho pana me obhāso na cirasseva antaradhāyati dassanañca
rūpānaṃ. Tassa mayhaṃ anuruddhā, etadahosi: atilīnaviriyaṃ kho me [PTS Page 160] [\q
160/] udapādi. Atilīnaviriyādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute
obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Seyyathāpi anuruddhā puriso vaṭṭakaṃ sithilaṃ
gaṇheyya. So tattha hatthato uppateyya. Evameva kho me anuruddhā, atilīnaviriyaṃ
udapādi. Atilīnaviriyādhikaraṇañca pana me rūpānaṃ samādhi cavi. Samādhimhi cute
obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na
vicikicchā uppajjissati na amanasikāro na thīnamiddhaṃ na chambhitattaṃ na ubbillaṃ na
duṭṭhullaṃ na accāraddhaviriyaṃ na atilīnaviriyanti.

So kho ahaṃ anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi
dassanañca rūpānaṃ. So kho pana me obhāso na cirasseva antaradhāyati dassanañca
rūpānaṃ. Tassa mayhaṃ anuruddhā, etadahosi:'abhijappā kho me udapādi.
Abhijappādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati
dassanañca rūpānaṃ. Seyyathāpi anuruddhā, puriso ubhogi hatthehi vaṭṭakaṃ gāḷhaṃ
gaṇheyya. So tatteva patameyya1. Evameva kho anuruddhā, abhijappāviriyaṃ udapādi.
Abhijappādhikaraṇañca pana me rūpānaṃ samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso
antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā
uppajjissati na amanasikāro na thīnamiddhaṃ na chambhitattaṃ na ubbillaṃ na duṭṭhullaṃ
na accāraddhaviriyaṃ na atilīnaviriyaṃ, na abhijappāti.

So kho ahaṃ anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi
dassanañca rūpānaṃ. So kho pana me obhāso na cirasseva antaradhāyati dassanañca
rūpānaṃ. Tassa mayhaṃ anuruddhā, etadahosi: nānattasaññā kho me udapādi.
Nānattasaññādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati
dassanañca rūpānaṃ. Sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati na
amanasikāro, na thīnamiddhaṃ, na chambhitattaṃ, na ubbillaṃ, na duṭṭhullaṃ, na
accāraddhaviriyaṃ, na atilīnaviriyaṃ, na abhijappā, na nānattasaññā'ti.

So kho ahaṃ anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi
dassanañca rūpānaṃ, so kho pana me obhāso na cirasseva antaradhāyati dassanañca
rūpānaṃ. Tassa mayhaṃ anuruddhā, etadahosi: 'ko nu kho hetu, ko paccayo yena me obhāso
antaradhāyati dassanañca rūpāna'nti. Tassa mayhaṃ anuruddhā etadahosi: 'atinijjhāyitattaṃ
kho me rūpānaṃ udapādi. Atinijjhāyitattādhikaraṇañca pana me rūpānaṃ samādhi cavi.
Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ, sohaṃ tathā karissāmi, yathā
me puna na vicikicchā uppajjissati na amanasikāro na thīnamiddhaṃ na chambhitattaṃ na
ubbillaṃ na duṭṭhullaṃ na accāraddhaviriyaṃ na atilīnaviriyaṃ na abhijappā na
nānattasaññā na atinijjhāyitattaṃ rūpānanti.

-------------------------
1.Matameyya-sīmu.

[BJT Page 356] [\x 356/]

So kho ahaṃ anuruddhā, vicikicchā cittassa upakkilesoti iti viditvā vicikicchaṃ cittassa
upakkilesaṃ pajahiṃ. Amanasikāro cittassa upakkilesoti iti viditvā amanasikāraṃ cittassa
upakkilesaṃ pajahiṃ. Thīnamiddhaṃ cittassa upakkilesoti iti viditvā thīnamiddhaṃ cittassa
upakkilesaṃ pajahiṃ. Chambhitattaṃ cittassa upakkilesoti iti viditvā chambhitattaṃ cittassa
upakkilesaṃ pajahiṃ. Ubbillaṃ1 cittassa upakkilesoti iti viditvā ubbillaṃ1 cittassa upakkilesaṃ
pajahiṃ. Duṭṭhullaṃ cittassa upakkilesoti iti viditvā duṭṭhullaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ.
Accāraddhaviriyaṃ cittassa upakkilesoti iti viditvā accāraddhaviriyaṃ cittassa upakkilesaṃ
pajahiṃ. Atilīnaviriyaṃ cittassa upakkilesoti iti viditvā atilīnaviriyaṃ cittassa upakkilesaṃ
pajahiṃ. Abhijappā cittassa upakkilesoti iti viditvā abhijappaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ.
Nānattasaññaṃ cittassa upakkilosoti iti viditvā nānattasaññaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ.
Atinijjhāyitattaṃ rūpānaṃ cittassa [PTS Page 161] [\q 161/] upakkilesoti iti viditvā
atinijjhāyitattaṃ rūpānaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ.

So kho ahaṃ anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsampi hi kho sañjānāmi,
na ca rūpāni passāmi. Rūpāni hi kho passāmi, na ca obhāsaṃ sañjānāmi. Kevalampi rattiṃ
kevalampi divasaṃ2 kevalampi rattindivanti. Tassa mayhaṃ anuruddhā, etadahosi: ko nu
kho hetu, ko paccayo, sohaṃ3 obhāsampi kho sañjānāmi. Na ca rūpāni passāmi. Rūpāni hi
kho tasmiṃ samaye passāmi. Na ca obhāsaṃ sañjānāmi. Kevalampi rattiṃ kevalampi divasaṃ
kevalampi rattindivanti. Tassa mayhaṃ anuruddhā, etadahosi: yasmiṃ hi kho ahaṃ samaye
rūpanimittaṃ amanasikaritvā obhāsanimittaṃ manasikaromi. Obhāsaṃ hi kho tasmiṃ samaye
sañjānāmi na ca rūpāni passāmi. Yasmiṃ panāhaṃ samaye obhāsanimittaṃ amanasi karitvā
rūpanimittaṃ manasi karomi. Rūpāni hi kho tasmiṃ hi samaye passāmi. Na ca obhāsaṃ
sañjānāmi. Kevalampi rattiṃ kevalampi divasaṃ kevalampi rattindivanti

So kho ahaṃ anuruddhā appamatto ātāpī pahitatto viharanto parittaṃ ceva obhāsaṃ
sañjānāmi. Parittāni ca rūpāni passāmi. Appamānañceva obhāsaṃ sañjānāmi. Appamāṇāni
ca rūpāni passāmi, kevalampi rattiṃ kevalampi divasaṃ, kevalampi rattindiva'nti. Tassa
mayhaṃ anuruddhā, etadahosi: 'ko nu kho hetu, ko paccayo, sohaṃ3 parittaṃ ceva obhāsaṃ
sañjānāmi, parittāni ca rūpāni passāmi. Appamāṇañceva obhāsaṃ sañjānāmi, appamāṇi ca
rūpāni passāmi. Kevalampi rattiṃ kevalampi divasaṃ kevalampi rattindiva,nti. Tassa mayhaṃ
anuruddhā, etadahosi: yasmiṃ kho me samaye paritto, samādhi hoti, parittaṃ me tasmiṃ
samaye cakkhu hoti. Sohaṃ parittena cakkhunā parittañceva obhāsaṃ sañjānāmi. Parittāni ca
rūpāni passāmi. Yasmiṃ pana samaye appamāṇo4 me samādhi hoti. Appamāṇaṃ me tasmiṃ
samaye cakkhu hoti. Sohaṃ appamāṇena cakkhunā appamāṇañceva obhāsaṃ sañjānāmi,
appamāṇāni ca rūpāni passāmi kevalampi rattiṃ kevalampi divasaṃ kevalampi rattindiva,nti.

------------------------
1.Uppillaṃ-majasaṃ, 3.Yvāhaṃ-majasaṃ,
2.Divaṃ-majasaṃ, 4.Apparitto-[PTS.]

[BJT Page 358] [\x 358/]

Yato kho [PTS Page 162] [\q 162/] me anuruddhā, vicikicchā cittassa upakkilesoti iti
viditvā vicikicchā cittassa upakkileso pahīno ahosi. Amanasikāro cittassa upakkilesoti iti
viditvā amanasikāro cittassa upakkileso pahīno ahosi. Thīnamiddhaṃ cittassa upakkilesoti
iti viditvā thīnamiddhaṃ cittassa upakkileso pahīno ahosi. Chambhitattaṃ cittassa
upakkilesoti iti viditvā chambhitattaṃ cittassa upakkileso pahīno ahosi. Ubbillaṃ cittassa
upakkilesoti iti viditvā ubbillaṃ cittassa upakkileso pahīno ahosi. Duṭṭhullaṃ cittassa
upakkilesoti iti viditvā duṭṭhullaṃ cittassa upakkileso pahīno ahosi. Accāraddhaviriyaṃ
cittassa upakkilosoti iti viditvā accāraddhaviriyaṃ cittassa upakkileso pahīno ahosi.
Atilīnaviriyaṃ cittassa upakkilesoti iti viditvā atilīnaviriyaṃ cittassa upakkileso pahīno
ahosi. Abhijappā cittassa upakkilesoti iti viditvā abhijappā cittassa upakkileso pahīno ahosi.
Nānattasaññā cittassa upakkilesoti iti viditvā nānattasaññā cittassa upakkileso pahīno ahosi.
Atinijjhāyitattaṃ rūpānaṃ cittassa upakkilesoti iti viditvā atinijjhāyitattaṃ rūpānaṃ cittassa
upakkileso pahīno ahosi. Tassa mayhaṃ anuruddhā etadahosi. Ye kho me cittassa
upakkilesā, te me pahīnā handadānāhaṃ tividhena samādhiṃ bhāvemī'ti. So kho ahaṃ
anuruddhā savitakkampi savicāraṃ samādhiṃ bhāvesiṃ. Avitakkampi vicāramattaṃ
samādhiṃ bhāvesiṃ. Avitakkampi avicāraṃ samādhiṃ bhāvesiṃ. Sappītikampi samādhiṃ
bhāvesiṃ. Nippītikampi samādhiṃ bhāvesiṃ. Sātasahagatampi samādhiṃ bhāvesiṃ.
Upekkhāsahagatampi samādhiṃ bhāvesiṃ. Yato kho me anuruddhā, savitakkopi savicāro
samādhi bhāvito ahosi, avitakkopi vicāramanto samādhi bhāvito ahosi, avitakkopi avicāro
samādhi bhāvito ahosi, sappītikopi samādhi bhāvito ahosi. Nippītikopi samādhi bhāvito
ahosi, sātasahagatopi samādhi bhāvito ahosi. Upekkhāsahagatopi samādhi bhāvito ahosi.
Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi: akuppā me ceto vimutti, ayamantimā jāti, natthidāni
punabbhavoti.

Idamavoca bhagavā, attamano āyasmā anuruddho bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti. [PTS
Page 163] [\q 163/]
Upakkilesasuttaṃ aṭṭhamaṃ

[BJT Page 360] [\x 360/]

3.3.9

Bālapaṇḍita suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhu bhagavato
paccassosuṃ bhagavā etadavoca:

Tīṇimāni bhikkhave, bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni. Katamāni tīṇi:
idha bhikkhave, bālo duccintitacintī ca hoti dubbhāsitabhāsī ca dukkatakammakārī ca. No
cetaṃ bhikkhave, bālo duccintitacintī ca abhavissa dubbhāsitabhāsī ca dukkatakammakārī
ca kena naṃ paṇḍitā jāneyyuṃ: bālo ayaṃ bhavaṃ asappuriso'ti yasmā ca kho
bhikkhave,bālo duccintitacintī ca hoti dubbhāsitabhāsī ca dukkatakammakārī ca, tasmā naṃ
paṇḍitā jānanti: bālo ayaṃ bhavaṃ asappurisoti.
Sa kho so bhikkhave, bālo tividhaṃ diṭṭheva dhamme dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti.
Sace bhikkhave, bālo sabhāyaṃ vā nisinno hoti. Rathiyāya1vā nisinno hoti. Siṅghāṭake vā
nisinno hoti. Tatra ce jano tajjaṃ tassāruppaṃ kathaṃ manteti sace bhikkhave, bālo
pāṇātipātī hoti. Adinnādāyī hoti kāmesu micchācārī hoti musāvādī hoti.
Surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī hoti. Tatra bhikkhave bālassa evaṃ hoti: yaṃ kho jano tajjaṃ
tassāruppaṃ kathaṃ manteti. Saṃvijjante te ca dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu
sandissāmīti. Idaṃ bhikkhave, bālo paṭhamaṃ diṭṭheva dhamme dukkhaṃ domanassaṃ
paṭisaṃvedeti.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bālo passati rājāno coraṃ āgucāriṃ gahetvā vividhā kammakāraṇā
kārente: kasāhipi [PTS Page 164] [\q 164/] tāḷente, vettehipi tāḷente, addhadaṇḍakehepi
tāḷente, hatthampi chindante pādampi chindante, hatthapādampi chindante, kaṇṇampi
chindante, nāsampi chindante, kaṇṇanāsampi chindante, bilaṅgathālikampi karonte,
saṅkhamuṇḍikampi karonte, rāhumukhampi karonte, jotimālikampi karonte,
hatthapajjotikampi karonte, erakavattikampi karonte, cirakavāsikampi karonte, eṇeyyakampi
karonte, balisamaṃsikampi karonte, kahāpaṇakampi karonte, khārāpatacchikampi karonte,
palighaparivattikampi karonte, palālapīṭhakampi karonte, tattenapi telena osiñcante,
sunakhehipi khādāpente, jīvantampi sūle uttāsente, asināpi sīsaṃ chindante. Tatra
bhikkhave, bālassa evaṃ hoti: yathārūpānaṃ kho pāpakānaṃ kammānaṃ hetu rājāno coraṃ
āgucāriṃ

--------------------------
1.Rathikāya-majasaṃ,sīmu.

[BJT Page 362] [\x 362/]

Gahetvā vividhā kammakāraṇā karonti: kasāhipi tāḷenti. Vettehipi tāḷenti.
Addhadaṇḍakehipi tāḷenti. Hatthampi chindanti. Pādampi chindanti. Hatthapādampi
chindanti. Kaṇṇampi chindanti. Nāsampi chindanti. Kaṇṇanāsampi chindanti.
Bilaṅgathālikampi karonti. Saṅkhamuṇḍikampi karonti. Rāhumukhampi karonti.
Jotimālikampi karonti. Hatthapajjotikampi karonti. Cīrakavāsikampi karonti. Eṇeyyakampi
karonti. Balisamaṃsikampi karonti. Kahāpaṇakampi karonti. Khārāpatacchikampi karonti.
Palighaparivattikampi karonti. Palālapiṭṭhikampi karonti. Tattenapi telena osiñcanti.
Sunakhehipi khādāpenti. Jīvantampi sūle uttāsenti. Asināpi sīsaṃ chindanti. Saṃvijjante te
ca dhammā mayi, ahañca tesu dhammesu sandissāmi. Mañcepi rājāno ājāneyyuṃ mampi
rājāno gahetvā vividhā kammakāraṇā kāreyyuṃ: kasāhipi tāḷeyyuṃ. Vettehipi tāḷeyyuṃ.
Addhadaṇḍekehepi tāḷeyyuṃ hatthampi chindeyyuṃ. Pādampi chindeyyuṃ. Hatthapādampi
chindeyyuṃ. Kaṇṇampi chindeyyuṃ. Nāsampi chindeyyuṃ. Kaṇṇanāsampi chindeyyuṃ.
Bilaṅgathālikampi kareyyuṃ. Saṅkhamuṇḍikampi kareyyuṃ. Rāhumukhampi kareyyuṃ.
Jotimālikampi kareyyuṃ. Hatthapajjotikampi kareyyuṃ. Erakavattikampi
kareyyuṃ.Cīrakavāsikampi kareyyuṃ. Eṇeyyakampi kareyyuṃ. Balisamaṃsikampi kareyyuṃ.
Kahāpaṇakampi kareyyuṃ. Khārāpatacchikampi kareyyuṃ. Palighaparavattikampi kareyyuṃ.
Tattenapi telena osiñceyyuṃ. Sunakhehipi khādāpeyyuṃ. Jīvantampi sūle uttāseyyuṃ.
Asināpi sīsaṃ chindeyyunti. Idampi bhikkhave, bālo dutiyaṃ diṭṭheva dhamme dukkhaṃ
domanassaṃ paṭisaṃvedeti.

Puna ca paraṃ bhikkhave, bālaṃ pīṭhasamārūḷhaṃ vā mañcasamārūḷhaṃ vā chamāya1vā
semānaṃ yānissa pubbe pāpakāni kammāni katāni2 kāyena duccaritāni vācāya duccaritāni,
manasā duccaritāni, tānissa tamhi samaye olambanti, ajjholambanti, abhippalambanti.
Seyyathāpi bhikkhave, mahantānaṃ3 pabbatakuṭānaṃ chāyā sāyanahasamayaṃ paṭhaviyā
olambanti, ajjholambanti, abhippalambanti. Evameva kho bhikkhave, bālaṃ
pīṭhasamārūḷhaṃ vā mañcasamārūḷhaṃ vā chamāya1vā semānaṃ, yānissa pubbe pāpakāni
[PTS Page 165] [\q 165/] kammāni katāni kāyena duccaritāni vācāya duccaritāni manasā
duccaritāni, tānissa tamhi olambanti, ajjholambanti, abhippalambanti, tatra bhikkhave
bālassa evaṃ hoti: 'akataṃ vata me kalyāṇaṃ, akataṃ kusalaṃ, akataṃ bhīruttāṇaṃ. Kataṃ
pāpaṃ, kataṃ luddakaṃ, kataṃ kibbisaṃ. Yā ca hoti akatakalyāṇānaṃ akatakusalānaṃ
akatabhīruttāṇānaṃ katapāpānaṃ kataluddānaṃ katakibbisānaṃ gati. Taṃ gati pecca
gacchāmī'ti. So socati, kilamati, paridevati, urattāḷiṃ kandati, sammohaṃ āpajjati. Idampi
kho bhikkhave, bālo tatiyaṃ diṭṭheva dhamme dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvedeti.

-------------------------
1.Chamāyaṃ-majasaṃ,sīmu,syā. 2.Pāpakāni kammāni-[PTS.]
3.Mahataṃ-majasaṃ.

[BJT Page 364] [\x 364/]

Sa kho so bhikkhave bālo kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā
duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ
upapajjati. Yaṃ kho taṃ bhikkhave sammā vadamāno vadeyya: 'ekantaṃ aniṭṭhaṃ ekantaṃ
akantaṃ ekantaṃ amanāpa'nti. Nirayamevetaṃ1 sammā vadamāno vadeyya: ekantaṃ
aniṭṭhaṃ ekantaṃ akantaṃ ekantaṃ amanāpanti. Yāvañcidaṃ bhikkhave, upamāpi na2 sukarā
yāva dukkhā nirayāti.

Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: sakkā pana me bhante,* upamaṃ
kātunti?

Sakkā bhikkhūti bhagavā avoca. 'Seyyathāpi bhikkhu, coraṃ āgucāriṃ gahetvā raññe
dasseyyuṃ: 'ayaṃ kho deva, coro āgucārī, imassa yaṃ icchasi, taṃ daṇḍaṃ paṇehī'ti.
Tamenaṃ rājā evaṃ vadeyya: 'gacchatha bho, imaṃ purisaṃ pubbanhasamayaṃ sattisatena
hanathā'ti. Tamenaṃ pubbanhasamayaṃ sattisatena haneyyuṃ. Atha rājā majjhantikasamayaṃ
evaṃ vadeyya: 'ambho, kathaṃ so puriso'ti? 'Tatheva deva jīvatī'ti. Tamenaṃ rājā evaṃ
vadeyya: 'gacchatha, bho, taṃ purisaṃ majjhantikasamayaṃ sattisatena hanathā'ti. Tamenaṃ
majjhantikasamayaṃ sattisatena haneyyuṃ. Atha rājā sāyanhasamayaṃ evaṃ vadeyya:
'ambho, kathaṃ so puriso'ti? 'Tatheva deva jīvatī'ti, tamenaṃ rājā evaṃ vadeyya: 'gacchatha
bho, taṃ purisaṃ sāyanhasamayaṃ sattisatena hanathā'ti. Tamenaṃ sāyanhasamayaṃ [PTS
Page 166] [\q 166/] sattisatena haneyyuṃ. Taṃ kimmaññatha bhikkhave, api nu so
puriso tīhi sattisatena haññamāno tato nidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ paṭisaṃvediyethā'ti?

Ekissāpi bhante, sattiyā haññamāno puriso tato nidānaṃ dukkhaṃ domanassaṃ
paṭisaṃvediyetha. Ko pana vādo tīhi sattisatehīti.

Atha kho bhagavā parittaṃ pāṇimattaṃ pāsāṇaṃ gahetvā bhikkhū āmantesi: 'taṃ kiṃ
maññatha bhikkhave, katamo nu kho mahantaro, yo cāyaṃ mayā paritto pāṇimatto pāsāṇo
gahito, yo ca himavā pabbatarājā'ti?

Appamatto kho ayaṃ bhante, bhagavatā paritto pāṇimatto pāsāṇo gahito, himavantaṃ
pabbatarājānaṃ upanidhāya saṅkhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti, upanidhimpi3 na
upetī'ti.

Evameva kho bhikkhave, yaṃ so puriso tīhi sattisatehi haññamāno tato nidānaṃ dukkhaṃ
domanassaṃ paṭisaṃvedeti. Taṃ nerayikassa dukkhassa4 upanidhāya saṅkhampi na upeti.
Kalabhāgampi na upeti. Upanidhimpi na upeti.

-------------------------
1.Nirayameva taṃ-majasaṃ. 2.Upamāhipi-sīmu.
3.Upanidhampi-majasaṃ,syā. *"Sakkā pana bhante"aṭṭhakathāyaṃ.
4.Nirayakassa dukkhassa-majasaṃ.
Nerayikassa-[PTS.]

[BJT Page 366] [\x 366/]

Tamenaṃ bhikkhave, nirayapālā pañcavidhabandhanaṃ nāma kāraṇaṃ1 karonti: tattaṃ
ayokhīlaṃ hatthe gamenti. Tattaṃ ayokhīlaṃ dutiye hatthe gamenti. Tattaṃ ayokhīlaṃ pāde
gamenti. Tattaṃ ayokhīlaṃ dutiye pāde gamenti. Tattaṃ ayokhīlaṃ majjhe urasmiṃ gamenti.
So tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedeti. Na ca tāva kālaṃ karoti, yāva na taṃ pāpaṃ
kammaṃ byantīhoti.

Tamenaṃ bhikkhave, nirayapālā saṃvesetvā2 kuṭhārīhi tacchanti. So tattha dukkhā tippā
kaṭukā vedanā vedeti. Na ca tāva kālaṃ karoti, yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti.

Tamenaṃ bhikkhave, nirayapālā uddhapādaṃ3 adhosiraṃ gahetvā4 vāsīhi tacchanti so tattha
dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedeti. Na ca tāva kālaṃ taroti, yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ
byantīhoti.

Tamenaṃ bhikkhave, nirayapālā rathe yojetvā ādittāya paṭhaviyā sampajjalitāya
sajotibhūtāya sārentipi [PTS Page 167] [\q 167/] paccāsārentipi. So tattha dukkhā tippā
kaṭukā vedanā vedeti. Na ca tāva kālaṃ yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti.

Tamenaṃ bhikkhave, nirayapālā mahattaṃ aṅgārapabbataṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ
āropentipi oropentipi. So tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedeti. Na ca tāva kālaṃ karoti.
Yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti.

Tamenaṃ bhikkhave, nirayapālā uddhapādaṃ adhosiraṃ gahetvā tattāya lohakumbhiyā
pakkhipanti ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya. So tattha pheṇuddehakaṃ paccati. So
tattha pheṇuddehakaṃ paccamāno sakimpi uddhaṃ gacchati. Sakimpi adho gacchati.
Sakimpi tiriyaṃ gacchati. So tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedeti. Na ca tāva kālaṃ
karoti yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti.

Tamenaṃ bhikkhave, nirayapālā mahāniraye pakkhipanti. So kho pana bhikkhave,
mahānirayo.

Catukkaṇṇo catudvāro vibhatto bhāgaso mito,
Ayopākārapariyanto ayasā paṭikujjito.

Tassa ayomayā bhūmi jalitā tejasā yutā,
Samantā yojanasataṃ pharitvā tiṭṭhati sabbadā.

Anekapariyāyenapi kho ahaṃ bhikkhave, nirayakathaṃ katheyyaṃ, yāvañcidaṃ bhikkhave,
na sukaraṃ5 akkhānena pāpuṇituṃ yāva dukkhā nirayāti.

-------------------------
1.Kammakāraṇaṃ-majasaṃ,sīmu.
2.Saṃvedhetvā-syā. 4. hapetvā-[PTS.]
3.Uddhaṃ pādaṃ-syā 5.Sukarā-majasaṃ.Sīmu.

[BJT Page 368] [\x 368/]

Santi bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā tiṇabhakkhā. Te allānipi tiṇāni sukkhānipi tiṇāni
dantullehakaṃ khādanti. Katame ca bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā tiṇabhakkhā, assā goṇā
gadrabhā ajā migā, ye vā panaññepi keci tiracchānagatā pāṇā tiṇabhakkhā. Sa kho so
bhikkhave, bālo idha pubbe rasādo idha pāpāni kammāni karitvā kāyassa bhedā
parammaraṇā tesaṃ sattānaṃ sahavyataṃ upapajjati ye te sattā tiṇabhakkhā.

Santi bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā gūthabhakkhā, te dūratova gūthagandhaṃ [PTS Page
168] [\q 168/] ghāyitvā dhāvanti: 'ettha bhuñjissāma, ettha bhuñjissāmā'ti. Seyyathāpi
nāma brāhmaṇā āhutigandhena dhāvanti: 'ettha bhuñjissāma, ettha bhuñjissāmā'ti. Evameva
kho bhikkhave, santi tiracchānagatā pāṇā gūthabhakkhā, te dūratova ghāyitvā dhāvanti:
ettha bhuñjissāma, ettha bhuñjissāmāti. Katame ca bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā
gūthabhakkhā: kukkuṭā sukarā soṇā sigālā, ye vā panaññepi keci tiracchānagatā pāṇā
gūthabhakkhā. Sa kho so bhikkhave bālo idha pubbe rasādo idha pāpāni kammāni karitvā
kāyassa bhedā parammaraṇā tesaṃ sattānaṃ sahavyataṃ upapajjati ye te sattā gūthabhakkhā.

Santi bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā andhakāre jāyanti andhakāre jīyanti andhakāre
mīyanti. Katame ca bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā andhakāre jāyanti andhakāre jīyanti
andhakāre mīyanti: kīṭā pulavā gaṇḍuppādi, ye vā panaññepi keci tiracchānagatā pāṇā
andhakāre jāyanti andhakāre jīyanti andhakāre mīyanti. Sa kho so bhikkhave, bālo pubbe
rasādo idha pāpāni kammāni karitvā kāyassa bhedā parammaraṇā tesaṃ sattānaṃ
sahavyataṃ upapajjati, ye te sattā andhakāre jāyanti andhakāre jīyanti andhakāre mīyanti.
Santi bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā udakasmiṃ jāyanti udakasmiṃ jīyanti udakasmiṃ
mīyanti. Katame ca bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā udakasmiṃ jāyanti udakasmiṃ jīyanti
udakasmiṃ mīyanti: macchā kacchapā suṃsumārā2 ye vā panaññepi keci tiracchānagatā
pāṇā udakasmiṃ jāyanti udakasmiṃ jīyanti udakasmiṃ mīyanti. Sa kho so bhikkhave, bālo
idha pubbe rasādo idha pāpāni kammāni karitvā kāyassa bhedā parammaraṇā tesaṃ
sattānaṃ sahavyataṃ upapajjati, ye te sattā udakasmiṃ jāyanti udakasmiṃ jīyanti udakasmiṃ
mīyanti.

Santi bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā asucismiṃ jāyanti asucismiṃ jīyanti asucismiṃ mīyanti
katame ca bhikkhave, tiracchānagatā pāṇā asucismiṃ jāyanti asucismiṃ jīyanti asucismiṃ
mīyanti: ye te bhikkhave sattā pūtimacche vā jāyanti pūtimacche vā jīyanti pūtimacche vā
mīyanti. Pūtikuṇape vā jāyanti pūtikuṇape jīyanti pūtikuṇape mīyanti. Pūtikummāse vā
jāyanti pūtikummāse jīyanti pūtikummāse mīyanti. Candanikāya vā jāyanti candanikāya
vājīyanti candanikāya vā mīyanti. Oligalle vā jāyanti oligalle vā jīyanti oligalle vā mīyanti.
Sa kho so bhikkhave, [PTS Page 169] [\q 169/] bālo idha pubbe rasādo idha pāpāni
kammāni karitvā kāyassa bhedā parammaraṇā tesaṃ sattānaṃ sahavyataṃ upapajjati ye te
sattā asucismiṃ jāyanti asucismiṃ jīyanti asucismiṃ mīyanti.

-------------------------
1.Hatthi assā-majasaṃ.
2.Susumārā-majasaṃ.

[BJT Page 370] [\x 370/]

Anekapariyāyenapi kho ahaṃ bhikkhave, tiracchānayonikathaṃ katheyyaṃ, yāvañcidaṃ
bhikkhave, na sukaraṃ akkhānena pāpuṇituṃ yāva dukkhā tiracchānayonīti.

Seyyathāpi bhikkhave, puriso ekacchiggalaṃ yugaṃ mahāsamudde pakkhipeyya, tamenaṃ
puratthimo vāto pacchimena saṃhareyya. Pacchimo vāto puratthimena saṃhareyya. Uttaro
vāto dakkhiṇena saṃhareyya dakkhiṇo vāto uttarena saṃhareyya. Tatrāssa kāṇakacchapo,
so vassasatassa vassasatassa accayena sakiṃ ummujjeyya. Taṃ kimmaññatha bhikkhave, api
nu so kāṇo kacchapo amusmiṃ ekacchiggale yuge gīvaṃ paveseyyāti?

Yadi nu na1 bhante, kadācī karahaci dighassa addhuno accayenāti.

Khippataraṃ kho so bhikkhave, kāṇo kacchapo amusmiṃ ekacchiggale yuge gīvaṃ
paveseyya. Ato dullabhatarāhaṃ bhikkhave manussattaṃ vadāmi sakiṃ vinipātagatena
bālena. Taṃ kissa hetu: na hetthe bhikkhave, atthi dhammacariyā samacariyā kusalakiriyā
puññakiriyā, aññamaññakhādikā ettha bhikkhave, vattati dubbalakhādikā.

Sa kho so bhikkhave, bālo sace kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena manussattaṃ
āgacchati. Yāni tāni nīcakulāni: caṇḍālakulaṃ vā nesādakulaṃ vā veṇakulaṃ2 vā
rathakārakulaṃ vā pukkusakulaṃ vā tathārūpe kule paccājāyati daḷidde appannapānabhojane
kasiravuttike, yattha kasirena ghāsacchādo labbhati. So ca hoti dubbaṇṇo duddasiko
okoṭimako bavhābādho, kāṇo vā kuṇī vā khujjo vā pakkhahato vā, na lābhī annassa
pānassa vatthassa [PTS Page 170] [\q 170/] yānassa mālāgandhavilepanassa
seyyāvasathapadīpeyyassa. So kāyena duccaritaṃ carati vācāya duccaritaṃ carati manasā
duccaritaṃ carati. So kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ
caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.

Seyyathāpi bhikkhave, akkhadhutto paṭhameneva kaliggahena puttampi jīyetha dārampi
jīyetha sabbaṃ sāpateyyampi jīyetha uttarimpi anubandhaṃ3 nigaccheyya. Appamattako so
bhikkhave, kaliggaho yaṃ so akkhadhutto paṭhameneva kaliggahena puttampi jīyetha
dārampi jīyetha sabbaṃ sāpateyyampi jīyetha uttarimpi anubandhaṃ nigaccheyya. Atha kho
ayameva tato mahantataro kaliggaho: yaṃ so bālo kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya
duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ
vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ayampi bhikkhave kevalaparipūrā4 bālabhumīti.

------------------------
1.Yadi pana-majasaṃ,simu. 3.Andubandhaṃ-syā.
2.Venukulaṃ-syā 4.Kevalaṃ paripūrā-majasaṃ.

[BJT Page 372] [\x 372/]

Tīṇimāni bhikkhave, paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānāni.
Katamāni tiṇi: idha bhikkhave, paṇḍito sucintitacintī ca hoti subhāsitabhāsī ca
sukatakammakārī ca. No ce taṃ bhikkhave, paṇḍito sucintitacintī ca abhavissa
subhāsitabhāsī ca sukatakammakārī ca. Kena naṃ paṇḍitā jāneyyuṃ paṇḍito ayaṃ bhavaṃ
sappuriso'ti. Yasmā ca kho bhikkhave, paṇḍito sucintitacintī ca hoti subhāsitabhāsī ca
sukatakammakārī ca tasmā naṃ paṇḍitā jānanti paṇḍito ayaṃ bhavaṃ sappuriso'ti.

Sa kho so bhikkhave, ayaṃ paṇḍito tividhaṃ diṭṭheva dhamme sukhaṃ somanassaṃ
paṭisaṃvedeti. Sace bhikkhave paṇḍito sabhāya1 vā nisinno hoti, rathiyāya vā nisinno hoti.
Siṃghāṭake vā nisinno hoti. Tatra ce jāno tajjaṃ tassāruppaṃ kathaṃ manteti. Sāca bhikkhave,
paṇḍito pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā [PTS
Page 171] [\q 171/] paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato hoti
surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Tatra bhikkhave, paṇḍitassa evaṃ hoti: yaṃ
kho jāno tajjaṃ tassāruppaṃ kathaṃ manteti. Saṃvijjanteva te dhammā mayi, ahañca tesu
dhammesu sandissāmī'ti. Idaṃ bhikkhave paṇḍito paṭhamaṃ diṭṭheva dhamme sukhaṃ
somanassaṃ paṭisaṃvedeti.

Puna ca paraṃ bhikkhave, paṇḍito passati rājāno coraṃ āgucāriṃ gahetvā vividhā
kammakāraṇā kārente. Kasāhipi tāḷente vettehipi tāḷente, addhadaṇḍakehipi tāḷente,
hatthampi chindante pādampi chindante, hatthapādampi chindante, kaṇṇampi chindante,
nāsampi chindante, kaṇṇanāsampi chindante, bilaṅgathālikampi karonte,
saṅkhamuṇḍikampi karonte, rāhumukhampi karonte, jotimālikampi karonte,
hatthapajjotikampi karonte, erakavattikampi karonte, cīrakavāsikampi karonte,
eṇeyyakampi karonte, balisamaṃsikampi karonte, kahāpaṇakampi karonte,
khārāpatacchikampi karonte, palighaparivattikampi karonte, palālapīṭhakampi karonte,
tattenapi telena osiñcante, sunakhehipi khādāpente, jīvantampi sūle uttāsente, asināpi sisaṃ
chindante. Tatra bhikkhave paṇḍitassa evaṃ hoti: yathārūpānaṃ kho pāpakānaṃ kammānaṃ
hetu rājāno coraṃ āgucāriṃ gahetvā vividhā kammakāraṇā kārenti kasāhipi tāḷenti. Vettehipi
tāḷenti addhadaṇḍakehipi
Tāḷente, hatthampi chindante pādampi chindante, hatthapādampi chindante, kaṇṇampi
chindante, nāsampi chindante, kaṇṇanāsampi chindante, bilaṅgathālikampi karonte,
saṅkhamuṇḍikampi karonte, rāhumukhampi karonte, jotimālikampi karonte,
hatthapajjotikampi karonte, erakavattikampi karonte, cīrakavāsikampi karonte,
eṇeyyakampi karonte, balisamaṃsikampi karonte, kahāpaṇakampi karonte,
khārāpatacchikampi karonte, palighaparivattikampi karonte, palālapīṭhakampi karonte,
tattenapi telena osiñcante, sunakhehipi khādāpente, jīvantampi sūle uttāsente, asināpi sīsaṃ
chindanti na te dhammā mayi saṃvijjanti, ahañca na tesu dhammesu sandissāmiti. Idampi
bhikkhave paṇḍito dutiyaṃ diṭṭheva dhamme sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti.

Punacaparaṃ bhikkhave, paṇḍitaṃ pīṭhasamārūḷhaṃ vā mañcasamārūḷhaṃ vā chamāya2vā
semānaṃ. Yānissa pubbe kalyāṇāni kammāni katāni kāyena sucaritāni vācāya sucaritāni
manasā sucaritāni, tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambhanti.
Seyyathāpi bhikkhave, mahantinaṃ3 pabbatakūṭānaṃ chāyā sāyanhasamayaṃ paṭhaviyā
olambanti, ajjholambanti, abhippalambanti. Evameva kho bhikkhave, paṇḍitaṃ
pīṭhasamārūḷhaṃ vā mañcasamārūḷhaṃ vā chamāya vā semānaṃ yānissa pubbe kalyāṇāni
kammāni katāni kāyena sucaritāni vācāya sucaritāni manasā sucaritāni, tānissa tamhi samaye
olambanti, ajjholambanti, abhippalambanti. Tatra bhikkhave, paṇḍitassa evaṃ hoti: 'akataṃ
vata me pāpaṃ akataṃ luddaṃ akataṃ kibbisaṃ, kataṃ kalyāṇaṃ kataṃ kusalaṃ kataṃ
bhīruttāṇaṃ. Yāvatā hoti2 akatapāpānaṃ akataluddānaṃ akatakibbisānaṃ, katakalyāṇānaṃ
katakusalānaṃ katabhīruttāṇānaṃ gati, taṃ gatiṃ pecca gacchāmi'ti. So na socati, na kilamati.
Na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Idampi bhikkhave, paṇḍito
tatiyaṃ diṭṭheva dhamme sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti.

-------------------------
1.Sabhāyaṃ-sīmu,majasaṃ. 3.Mahataṃ-majasaṃ.
2.Chamāyaṃ-sīmu,majasaṃ. 4.Yāvatā bho-majasaṃ.

[BJT Page 374] [\x 374/]

Sa kho so bhikkhave, paṇḍito kāyena sucaritaṃ caritvā vācāya sucaritaṃ caritvā manasā
sucaritaṃ caritvā kāyassa [PTS Page 172] [\q 172/] bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ
lokaṃ upapajjati. Yaṃ kho taṃ bhikkhave, sammā vadamāno vadeyya'ekantaṃ iṭṭhaṃ
ekantaṃ kantaṃ ekantaṃ manāpa'nti. Saggameva taṃ sammā vadamāno vadeyya 'ekantaṃ
iṭṭhaṃ ekantaṃ kantaṃ ekantaṃ manāpa'nti. Yāvañcidaṃ bhikkhave, upamāpi na sukarā
yāvasukhā saggāti.

Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: sakkā, pana bhante, upamaṃ kātu'nti?

'Sakkā bhikkhū'ti bhagavā avoca. "Seyyathāpi bhikkhu1, rājā cakkavattī satta hi ratanehi
samannāgato catuhi ca iddhihi, tato nidānaṃ sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedetī. Katamehi
sattahi:

Idha bhikkhu rañño khattiyassa muddhāvasittassa tadahuposathe paṇṇarase sīsaṃ
nahātassa uposathikassa uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakkaratanaṃ pātubhavati
sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ sabbākāraparipūraṃ. Taṃ disvāna rañño khattiyassa
muddhāvasittassa evaṃ hoti: 'sutaṃ kho pana metaṃ: yassa rañño khattiyassa
muddhāvasittassa tadahuposathe paṇṇarase sīsaṃ nahātassa uposathikassa
uparipāsādavaragatassa dibbaṃ cakkaratanaṃ pātubhavati sahassāraṃ sanemikaṃ sanābhikaṃ
sabbākāraparipūraṃ, so hoti rājā cakkavattī. Assaṃ nu kho ahaṃ rājā cakkavattī'ti.

Atha kho bhikkhave, rājā khattiyo muddhāvasitto uṭṭhāyāsanā2 vāmena hatthena
bhiṅkāraṃ3 gahetvā dakkhiṇena hatthena cakkaratanaṃ abbhukkirati4, 'pavattatu bhavaṃ
cakkaratanaṃ, abhivijinātu bhavaṃ cakkaratana'nti. Atha kho taṃ bhikkhave, cakkaratanaṃ
puratthimaṃ disaṃ pavattati, anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya.
Yasmiṃ kho pana bhikkhave, padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāti. Tatra rājā cakkavattī vāsaṃ
upeti saddhiṃ caturaṅginiyā senāya.

Ye kho pana [PTS Page 173] [\q 173/] bhitakhave, puratthimāya disāya paṭirājāno, te
rājānaṃ cakkavattiṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu: ehi kho mahārāja, svāgataṃ mahārājā,
sakante mahārāja, anusāsa mahārājā'ti.

Rājā cakkavatti evamāha: 'pāṇo na hantabbo, adinnaṃ nādātabbaṃ, kāmesu micchā na
caritabbā, musā na bhāsitabbā, majjaṃ na pātabbaṃ, yathābhuttañca bhuñjathā'ti. Ye kho
pana bhikkhave, puratthimāya disāya paṭirājāno, na te rañño cakkavattissa anuyuttā5
bhavanti atha kho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ puratthimasamuddaṃ ajjhogahetvā
paccuttaritvā dakkhiṇaṃ disaṃ pavattati. Ye kho pana bhikkhave,dakkhiṇāya disāya
paṭirājāno, te rañño cakkavattissa anuyuttā5 bhavanti atha kho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ
dakkhiṇaṃ samuddaṃ ajjhogahetvā paccuttaritvā pacchimaṃ disaṃ pavattati. Ye kho pana
bhikkhave, pacchimāya disāya paṭirājāno. Te rañño cakkavattissa anuyuttā5 bhavanti atha
kho taṃ bhikkhave cakkaratanaṃ pacchimaṃ samuddaṃ ajjhogahetvā, paccuttaritvā uttaraṃ
disaṃ pavattati. Anvadeva rājā cakkavattī saddhiṃ caturaṅginiyā senāya.

-------------------------
1.Bhikkhave-majasaṃ.
2.Uṭṭhāyāsanā-majasaṃ natthi. 3.Bhiṅgāraṃ-syā.
4.Abbhukirati-syā. 5.Anuyantā-majasaṃ,sīmu.

[BJT Page 376] [\x 376/]

Yasmiṃ kho pana bhikkhave, padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāti. Tatra rājā cakkavattī vāsaṃ
upeti saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave, uttarāya disāya paṭirājāno te
rājānaṃ cakkavattiṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu: 'ehi kho mahārāja, svāgataṃ mahārāja,
sakaṃ te mahārāja, anusāya mahārāja'ti.

Rājā cakkavantī evamāha: 'pāṇo na hantabbo, adinnaṃ nādātabbaṃ, kāmesu micchā na
caritabbā,musā na bhāsitabbā, majjaṃ na pātabbaṃ, yathābhuttañca bhuñjathā'ti. Ye kho pana
bhikkhave, uttarāya disāya paṭirājāno te rañño cakkavattissa anuyuttā bhavanti.

Atha kho taṃ bhikkhave, cakkaratanaṃ samuddapariyantaṃ paṭhaviṃ abhivijīnitvā tameva
rājadhāniṃ paccāgantvā rañño cakkavattissa ante puradvāre akkhāhataṃ maññe tiṭṭhati,
rañño cakkavattissa antepuradvāraṃ upasobhayamānaṃ. Rañño bhikkhave, cakkavattissa
evarūpaṃ cakkaratanaṃ pātubhavati.

Punacaparaṃ bhikkhave, rañño cakkavattissa hatthiratanaṃ pātubhavati sabbaseto
sattappatiṭṭho iddhimā vehāsaṅgamo uposatho1 nāgarājā. Taṃ disvāna rañño cakkavattissa
cittaṃ pasiditi. Bhaddakaṃ vata bho hatthiyānaṃ, sace damathaṃ upeyyā'ti. Atha kho taṃ
bhikkhave, [PTS Page 174] [\q 174/] hatthiratanaṃ seyyathāpi nāma bhaddo
hatthājānīyo dīgharattaṃ suparidanto, evameva damathaṃ upeti. Bhūtapubbaṃ bhikkhave,
rājā cakkavattī tameva hatthiratanaṃ vīmaṃsamāno pubbanhasamayaṃ abhiruhitvā
samuddapariyantaṃ paṭhaviṃ anusaṃyāyitvā tameva rājadhāniṃ paccāgantvā pātarāsaṃ
akāsi. Rañño bhikkhave, cakkavattissa evarūpaṃ hatthiratanaṃ pātubhavati.

Punacaparaṃ bhikkhave,rañño cakkavattissa assaratanaṃ pātubhavati sabbaseto kākasīso2
muñjakeso iddhimā vehāsaṅgamo valāhako3 assarājā. Disvāna rañño cakkavattissa cittaṃ
pasīditi: bhaddakaṃ vata bho assayānaṃ, sace damathaṃ upeyyā'ti. Atha kho taṃ bhikkhave,
assaratanaṃ seyyathāpi nāma bhaddo assājānīyo dīgharattaṃ suparidanto, evameva
damathaṃ upeti. Bhūtapubbaṃ bhikkhave, rājā cakkavattī tameva assaratanaṃ vīmaṃsamāno
pubbanhasamayaṃ abhiruhitvā samuddapariyantaṃ paṭhaviṃ anusaṃyāyitvā tameva
rājadhāniṃ paccāgantvā pātarāsaṃ akāsi. Rañño bhikkhave, cakkavattissa evarūpaṃ
assaratanaṃ pātubhavati.

Punacaparaṃ bhikkhave. Rañño cakkavattissa maṇiratanaṃ pātubhavati so hoti maṇi
veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato tassa kho pana bhikkhave, rājā cakkavatti
tameva maṇiratanaṃ vīmaṃsamāno caturaṅginiṃ senaṃ sannayhitvā maṇiṃ dhajaggaṃ
āropetvā rattandhakāratimisāyaṃ pāyāsi. Ye kho pana bhikkhave, samantā gāmā ahesuṃ, te
tenobhāsena kammante payojesuṃ divāti maññamānā. Rañño bhikkhave, cakkavattissa
evarūpaṃ maṇiratanaṃ pātubhavati.

--------------------------
1.Uposathonāma-sīmu.
2.Kāḷasīso-majasaṃ. 3.Valāhakānāma-sīmu.

[BJT Page 378] [\x 378/]

Punacaparaṃ bhikkhave, rañño cakkavattissa itthiratanaṃ pātubhavati abhirūpā dassanīyā
pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā nātidīghā nātirassā nātikisā [PTS Page
175] [\q 175/] nātithūlā nātikāḷī1 nāccodātā atikkantā mānusaṃ vaṇṇaṃ appattā dibbaṃ
vaṇṇaṃ. Tassa kho pana bhikkhave, itthiratanassa evarūpo kāyasamphasso hoti: seyyathāpi
nāma tūlapicuno vā kappāsapicuno vā tassa kho pana bhikkhave, itthiratanassa sīte uṇhāni
gattāni honti. Uṇhe sītāni gattāni honti. Tassa kho pana bhikkhave, itthiratanassa kāyato
candanagandho vāyati. Mukhato uppalagandho vāyati. Taṃ kho pana bhikkhave,
itthiratanaṃ rañño cakkavattissa pubbuṭṭhāyinī hoti pacchānipātinī kiṃkārapaṭissāvinī
manāpacārinī piyavādinī. Taṃ kho pana bhikkhave, itthiratanaṃ rājānaṃ cakkavattiṃ
manasāpi no aticarati, kuto pana kāyena. Rañño bhikkhave, cakkavattissa evarūpaṃ
itthiratanaṃ pātubhavati.

Punacaparaṃ bhikkhave, rañño cakkavattissa gahapatiratanaṃ pātubhavati. Tassa
kammavipākajaṃ dibbaṃ cakkhuṃ pātubhavati, yena nidhiṃ passati sassāmikampi
assāmikampi. So rājānaṃ cakkavattiṃ upasaṅkamitvā evamāha: appossukko tvaṃ deva hohi.
Ahaṃ te dhanena dhanakaraṇīyaṃ karissāmī'ti. Bhūtapubbaṃ bhikkhave, rājā cakkavattī
tameva gahapatiratanaṃ vīmaṃsamāno nāvaṃ abhiruhitvā majjhegaṅgāya nadiyā sotaṃ
ogahetvā gahapatiratanaṃ etadavoca: attho me gahapati hiraññasuvaṇṇenā'ti. Tena hi
mahārāja ekaṃ tīraṃ nāvā upetū'ti. Idheva me gahapati, attho hiraññasuvaṇṇenā'ti. Atha
kho taṃ bhikkhave, gahapatiratanaṃ ubhohi hatthehi udake omasitvā pūraṃ
hiraññasuvaṇṇassa kumbhiṃ uddharitvā rājānaṃ cakkavattiṃ evamāha2: alaṃ ettāvatā
mahārāja, kataṃ ettāvatā mahārāja, pūjitaṃ ettāvatā mahārājā'ti. Rājā cakkavattī evamāha:
alaṃ ettāvatā gahapati, kataṃ ettāvatā gahapati, pūjitaṃ ettāvatā gahapatī'ti. Rañño
bhikkhave, cakkavattissa evarūpaṃ gahapatiratanaṃ pātubhavati.

Punacaparaṃ bhikkhave, rañño cakkavattissa parināyakaratanaṃ [PTS Page 176] [\q 176/]
pātubhavati. Paṇḍito vyatto medhāvī paṭibalo rājānaṃ cakkavattiṃ upaṭṭhāpetabbaṃ3
upaṭṭhāpetuṃ4apayāpetabbaṃ apayāpetuṃ. hapetabbaṃ ṭhapetuṃ. So rājānaṃ cakkavattiṃ
upasaṅkamitvā evamāha: appossukko tvaṃ deva hohi, ahaṃ anusāsissāmī'ti. Rañño
bhikkhave, cakkavattissa evarūpaṃ parināyakaratanaṃ pātubhavati.

Rājā bhikkhave, cakkavattī imehi sattahi ratanehi samannāgato hoti.

Katamāhi catuhi iddhīhi:

Idha bhikkhave, rājā cakkavattī abhirūpo hoti dassanīyo pāsādiko paramāya
vaṇṇapokkharatāya samannāgato ativiya aññehi manussehi. Rājā bhikkhave, cakkavattī
imāya paṭhamāya iddhiyā samannāgato hoti.

-------------------------
1.Nātikāḷikā-majasaṃ,sayā. 3.Upayāpetabbaṃ-sīmu,majasaṃ.
2.Etadavoca-sīmu,majasaṃ. 4.Upayāpetuṃ-sīmu,majasaṃ.

[BJT Page 380] [\x 380/]

Punacaparaṃ bhikkhave, rājā cakkavattī dīghāyuko hoti ciraṭṭhitiko ativiya aññehi
manussehi. Rājā bhikkhave, cakkavattī imāya dutiyāya iddhiyā samannāgato hoti.
Punacaparaṃ bhikkhave, rājā cakkavattī appābādho hoti appātaṅko samavepākiniyā
gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya ativiya aññehi manussehi. Rājā bhikkhave,
cakkavattī imāya tatiyāya iddhiyā samannāgato hoti.

Punacaparaṃ bhikkhave, rājā cakkavattī brāhmaṇagahapatikānaṃ piyo hoti manāpo.
Seyyathāpi bhikkhave, pitā puttānaṃ piyo hoti manāpo, evameva kho bhikkhave, rājā
cakkavattī, brāhmaṇagahapatikānaṃ piyo hoti manāpo. Raññopi bhikkhave, cakkavattissa
brāhmaṇagahapatikā piyā honti manāpā. Seyyathāpi bhikkhave, pituputtā piyā honti
manāpā. Evameva kho bhikkhave, raññopi cakkavattissa brāhmaṇagahapatikā piyā honti
manāpā. Bhūtapubbaṃ bhikkhave, rājā cakkavattī caturaṅginiyā senāya uyyānabhūmiṃ
niyyāsi. Atha kho bhikkhave, brāhmaṇagahapatikā rājānaṃ cakkavattiṃ upasaṅkamitvā
evamāhaṃsu: 'ataramāno deva, yāhi, yathā taṃ mayaṃ cirataraṃ passeyyāmā'ti. Rājāpi
bhikkhave, cakkavattī sārathiṃ āmantesi: [PTS Page 177 [\q 177/] ']ataramāno sārathi,
pesehi yathā maṃ brahmaṇagahapatikā cirataraṃ passeyya'nti. Rājā bhikkhave, cakkavattī
imāya catutthāya iddhiyā samannāgato hoti

Rājā bhikkhave, cakkavattī imāhi catuhi iddhīhi samannāgato hoti.

Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu kho rājā cakkavattī imehi sattahi ratanehi
samannāgato imāhi catuhi ca iddhīhi, tato nidānaṃ sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvediyethāti.

Ekamekenāpi tena bhante, ratanena samannāgato rājā cakkavattī tato nidānaṃ sukhaṃ
somanassaṃ paṭisaṃvediyetha. Ko pana vādo sattahi ratanehi catuhi ca iddhihīti.

Atha kho bhagavā parittaṃ pāṇimattaṃ pāsāṇaṃ gahetvā bhikkhū āmantesi: 'taṃ kiṃ
maññatha bhikkhave, katamo nu kho mahantataro: yo cāyaṃ mayā paritto pāṇimatto
pāsāṇo gahito, yo ca himavā pabbatarājāti.

Appamattako ayaṃ bhante, bhagavatā paritto pāṇimatto pāsāṇo gahito himavantaṃ
pabbatarājānaṃ upanidhāya saṅkhampi na upeti, kalahāgampi na upeti, upanidhimpi na
upeti.

Evameva kho bhikkhave, yaṃ rājā cakkavattī sattahi ratanehi catūhi ca iddhīhi samannāgato
tato nidānaṃ sukhaṃ somanassaṃ paṭisaṃvedeti. Taṃ dibbassa sukhassa upanidhāya
saṅkhampi na upeti, kalabhāgampi na upeti, upanidhimpi na upeti.

[BJT Page 382] [\x 382/]

Sa kho so bhikkhave, paṇḍito sace kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena
manussattaṃ āgacchati. Yāni tāni uccākulāni khattiyamahāsālakulaṃ vā
brāhmaṇamahāsālakulaṃ vā gahapatimahāsālakulaṃ vā, tathārūpe kule paccājāyati aḍḍhe
mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittupakaraṇe pahūtadhanadhaññe. So
ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato. Lābhī
annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandha vilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa. So
kāyena sucaritaṃ carati, vācāya sucaritaṃ carati, manasā sucaritaṃ carati. So [PTS Page 178]
[\q 178/] kāyena sucaritaṃ caritvā vācāya sucaritaṃ caritvā manasā sucaritaṃ caritvā
kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Seyyathāpi bhikkhave,
akkhadhutto paṭhameneva kaṭaggahena mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigaccheyya,
appamattako so bhikkhave, kaṭaggaho, yaṃ so akkhadhutto paṭhameneva kaṭaggahena
mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigaccheyya. Atha kho ayameva tato mahantataro kaṭaggaho,
yaṃ so paṇḍito kāyena sucaritaṃ caritvā vācāya sucaritaṃ caritvā manasā sucaritaṃ caritvā
kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ayaṃ bhikkhave,
kevalaparipūrā paṇḍitabhūmīti.

Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Bālapaṇḍitasuttaṃ navamaṃ.

[BJT Page 384] [\x 384/]

3.3.10

Devadūta suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato
paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Seyyathāpi bhikkhave, dve agārā sadvārā, tattha cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya
manusse gehaṃ pavisantepi nikkhamantepi, anusañcarantepi anuvicarantepi. Evameva kho
ahaṃ bhikkhave, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi
cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathā
kammūpage satte pajānāmi.

Ime vata bhonto sattā kāyasucaritena samannāgato vacīsucaritena samannāgatā
manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā
sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ
upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena
samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ [PTS Page 179] [\q 179/]
anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā
parammaraṇā manussesu upapannā.

Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā
manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā
micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā pettivisayaṃ upapannā. Ime
vā pana bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā
manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā
micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā tiracchānayoniṃ upapannā.
Ime vā pana bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā
manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā
micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ
nirayaṃ upapannāti.

Tamenaṃ bhikkhave, nirayapālā nānābāhāsu gahetvā yamassa rañño dassenti 'ayaṃ deva,
puriso amatteyyo apetteyyo asāmañño abrahmañño na kulejeṭṭhāpacāyī, imassa devo
daṇḍaṃ paṇetūti.

[BJT Page 386] [\x 386/]

Tamenaṃ bhikkhave, yamo rājā paṭhamaṃ devadūtaṃ samanuyuñjati samanugāhati
samanubhāsati: 'amho purisa, na tvaṃ addasa manussesu paṭhamaṃ devadūtaṃ
pātubhūta'nti? So evamāha: 'nāddasaṃ bhante'ti. Tamenaṃ bhikkhave, yamo rājā evamāha:
'amho purisa, na tvaṃ addasa manussesu daharaṃ kumāraṃ mandaṃ uttānaseyyakaṃ sake
muttakarīse palipannaṃ semāna'nti? So evamāha: 'addasaṃ bhante'ti. Tamenaṃ bhikkhave,
yamo rājā evamāha: 'amho purisa, tassa te viññūssa sato mahallakassa na etadahosi: 'ahampi
khomhi jātidhammo jātiṃ anatīto, handāhaṃ kalyāṇaṃ karomi kāyena vācāya manasā'ti? So
evamāha: 'nāsakkhissaṃ bhante, pamādassaṃ bhante'ti. Tamenaṃ bhikkhave, yamo rājā
evamāha: 'amho purisa pamādavatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā. Taggha
tvaṃ amho purisa, tathā karissanti yathā taṃ pamattaṃ. Taṃ kho pana te etaṃ pāpaṃ
kammaṃ neva mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ na bhaginiyā kataṃ, na
mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi
kataṃ. Tayāvetaṃ pāpaṃ kammaṃ kataṃ, tvaññevetassa vipākaṃ paṭisaṃvedissasī'ti.

Tamenaṃ bhikkhave, yamo rājā paṭhamaṃ devadūtaṃ samanuyuñjitvā samanugāhitvā
samanubhāsitvā dutiyaṃ devadūtaṃ samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati: 'amho
purisa, na tvaṃ addasa manussesu dutiyaṃ devadūtaṃ pātubhūtanti? So evamāha: 'nāddasaṃ
bhante'ti. Tamenaṃ bhikkhave, yamo rājā evamāha: 'amho purisa, na tvaṃ addasa
manussesu itthiṃ vā purisaṃ vā āsītikaṃ vā nāvutikaṃ vā vassasatikaṃ vā jātīyā jiṇṇaṃ
gopānasivaṅkaṃ bhoggaṃ daṇḍaparāyaṇaṃ pavedhamānaṃ gacchantaṃ āturaṃ
gatayobbanaṃ khaṇḍadantaṃ palitakesaṃ vilūnaṃ khalitasiraṃ valitaṃ tilakāhatagatta'nti? So
evamāha: 'addasaṃ bhante'ti. Tamenaṃ bhikkhave, yamo rājā evamāha: 'amho puriso, tassa
te viññūssa. Sato mahallakassa na etadahosi: 'ahampi khomhi jarā dhammo jaraṃ anatīto,
handāhaṃ kalyāṇaṃ karomi kāyena vācāya manasā'ti? So evamāha: 'nāsakkhissaṃ bhante,
pamādassaṃ bhante'ti. Tamenaṃ bhikkhave, yamo rājā evamāha: 'amho purisa,
pamādavatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā. Taggha tvaṃ ambho purisa, tathā
karissanti yathā taṃ pamattaṃ. Taṃ kho pana te etaṃ pāpaṃ kammaṃ neva mātarā kataṃ, na
pitarā [PTS Page 180] [\q 180/] kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na
mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi
kataṃ, tayā vetaṃ pāpaṃ kammaṃ kataṃ, tvaññeva etassa vipākaṃ paṭisaṃvedissasī'ti.

[BJT Page 388] [\x 388/]

Tamenaṃ bhikkhave, yamo rājā dutiyaṃ devadūtaṃ samanuyuñjitvā samanugāhitvā
samanubhāsitvā tatiyaṃ devadūtaṃ samanuyuñjati, samanugāhati. Samanubhāsati: [PTS Page
181] [\q 181/] amho purisa, na tvaṃ addasa, manussesu tatiyaṃ devadūtaṃ pātubhūta'nti.
So evamāha: 'nāddasaṃ bhante'ti. Tamenaṃ bhikkhave, yamorājā evamāha: 'amho purisa, na
tvaṃ addasa manussesu itthiṃ vā purisaṃ vā ābādhikaṃ dukkhitaṃ bāḷhagilānaṃ sake
muttakarīse palipannaṃ semānaṃ aññehi vuṭṭhāpiyamānaṃ aññehi saṃvesiyamāna'nti. So
evamāha: 'addasaṃ bhante'ti. Tamenaṃ bhikkhave yamo rājā evamāha: 'amho purisa, tassa
te viññussa sato mahallakassa na etadahosi: 'ahampi khomhi vyādhidhammo vyādhiṃ
anatīto, handāhaṃ kalyāṇaṃ karomi kāyena vācāya manasā'ti. So evamāha: 'nāsakkhissaṃ
bhante, pamādassaṃ bhante'ti. Tamenaṃ bhikkhave, yamo rājā evamāha: 'amho purisa,
pamādavatāya na kalyāṇamakāsi kāyena vācāya manasā. Taggha tvaṃ amho purisa, tathā
karissanti yathā taṃ pamattaṃ. Taṃ kho pana te etaṃ pāpaṃ kammaṃ neva mātarā kataṃ, na
pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ na ñātisālohitehi
kathaṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kathaṃ, na devatāhi kataṃ. Tayā vetaṃ pāpaṃ kammaṃ
kataṃ. Tvaṃññevetassa vipākaṃ paṭisaṃvedissasī'ti.

Tamenaṃ bhikkhave, yamo rājā tatiyaṃ devadūtaṃ samanuyuñjitvā samanugāhitvā
samanubhāsitvā catutthaṃ devadūtaṃ samanuyuñjati, samanugāhati, samanubhāsati: 'amho
purisa, na tvaṃ addasa manussesu catutthaṃ devadūtaṃ pātubhūta'nti. So evamāha:
'nāddasaṃ bhante'ti. Tamenaṃ bhikkhave, yamo rājā evamāha: 'amho purisa, na tvaṃ addasa
manussesu rājāno coraṃ āgucariṃ gahetvā vividhā kammakāraṇā kārente, kasāhipi tāḷente
vettehipi tāḷente addhadaṇḍakehipi taḷente hatthampi chindante pādampi chindante
hatthapādampi chindante kaṇṇampi chindante nāsampi chindante kaṇṇanāsampi
chindante bilaṅgathālikampi karonte saṅkhamuṇḍikampi karonte rāhumukhampi karonte
jotimālikampi karonte hatthapajjotikampi karonte erakavattikampi karonte cīrakavāsikampi
karonte eṇeyyakampi karonte balisamaṃsikampi karonte kahāpaṇakampi karonte
kārāpatacchikampi karonte palighaparivattikampi karonte palālapīṭhakampi karonte
tattenapi telena osiñcante sunakhehipi khādāpente jīvantampi sūle uttāsente asināpi sīsaṃ
chindante'ti. So evamāha: 'addasaṃ bhante'ti. Tamenaṃ bhikkhave yamo rājā evamāha: 'amho
purisa, tassa te viññussa sato mahallakassa na etadahosi: 'ye kira bho pāpakāni kammāni
karonti. Te diṭṭheva dhamme evarūpā vividhā kammakāraṇā karīyanti. Kimaṅga pana [PTS
Page 182] [\q 182/] parattha handāhaṃ kalyāṇaṃ karomi kāyena vācāya manasā'ti. So
evamāha: 'nāsakkhissaṃ bhante, pamādassaṃ bhante'ti. Tamenaṃ bhikkhave, yamo rājā
evamāha: 'amho purisa pamādavatāya na kalyāṇamakāsi. Kāyena vācāya manasā, taggha
tvaṃ amho purisa, tathā karissanti yathā taṃ pamattaṃ. Taṃ kho pana te etaṃ pāpaṃ
kammaṃ neva mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na bhaginiyā kataṃ, na
mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ, na devatāhi
kataṃ. Tayāvetaṃ pāpaṃ kammaṃ kataṃ, tvaññevetassa vipākaṃ paṭisaṃvedissasī'ti.

[BJT Page 390] [\x 390/]

Tamenaṃ bhikkhave, yamo rājā catutthaṃ devadūtaṃ samanuyuñjitvā samanugāhitvā
samanubhāsitvā pañcamaṃ devadutaṃ samanuyuñjati samanugāhati samanubhāsati: 'amho
purisa, na tvaṃ addasa manussesu pañcamaṃ devadūtaṃ pātubhūta'nti.. So evamāha:
'nāddasaṃ bhante'ti. Tamenaṃ bhikkhave yamo rājā evamāha: 'amho purisa na tvaṃ addasa
manussesu itthiṃ vā purisaṃ vā ekāhamataṃ vā dvīhamataṃ vā tīhamataṃ vā
uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakajāta'nti. So evamāha: 'addasaṃ bhante'ti. Tamenaṃ
bhikkhave, yamo rājā evamāha: 'amho purisa, tassa te viññussa sato mahallakassa na
etadahosi: 'ahampi khomhi maraṇadhammo maraṇaṃ anatīto, handāhaṃ kalyāṇaṃ karomi
kāyena vācāya manasā'ti. So evamāha: 'nāsakkhissaṃ bhante, pamādassaṃ bhante'ti.
Tamenaṃ bhikkhave, yamo rājā evamāha: 'amho purisa, pamādavatāya na kalyāṇamakāsi
kāyena vācāya manasā. Taggha tvaṃ amho purisa, tathā karissanti yathā taṃ pamattaṃ. Taṃ
kho na te etaṃ pāpaṃ kammaṃ neva mātarā kataṃ, na pitarā kataṃ, na bhātarā kataṃ, na
bhaginiyā kataṃ, na mittāmaccehi kataṃ, na ñātisālohitehi kataṃ, na samaṇabrāhmaṇehi
kataṃ, na devatāhi kataṃ, tayāvetaṃ pāpaṃ kammaṃ kataṃ, tvaññevetassa vipākaṃ
paṭisaṃvedissasī'ti.

Tamenaṃ bhikkhave, yamo rājā pañcamaṃ devadūtaṃ samanuyuñjitvā samanugāhitvā
samanubhāsitvā tuṇhi hoti.

Tamenaṃ bhikkhave nirayapālā pañcavidhabandhanaṃ [PTS Page 183] [\q 183/] nāma
kāraṇaṃ karonti. Tattaṃ ayokhīlaṃ hatthe gamenti, tattaṃ ayokhīlaṃ dutiye hatthe gamenti,
tattaṃ ayokhīlaṃ pāde gamenti. Tattaṃ ayokhīlaṃ dutiye pāde gamenti. Tattaṃ ayokhīlaṃ
majjhe urasmiṃ gamenti. So tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedeti. Na ca tāva kālaṃ
karoti, yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti. Tamenaṃ bhikkhave, nirayapālā saṃvesetvā
kuṭhārīhi tacchanti. So tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedeti. Na ca tāva kālaṃ karoti,
yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti. Tamenaṃ bhikkhave, nirayapālā
Saṃvesetvā kuṭhārīhi tacchanti. Tamenaṃ bhikkhave, nirayapālā uddhapādaṃ adhosiraṃ
gahetvā1 vāsīhi tacchanti2. So tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedeti. Na ca tāva kālaṃ
karoti, yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti. Tamenaṃ bhikkhave, nirayapālā saṃvesetvā
kuṭhārīhi tacchanti. Tamenaṃ bhikkhave, nirayapālā rathe yojetvā ādittāya paṭhaviyā
sampajjalitāya sajotibhūtāya sārentipi paccāsārentipi. So tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā
vedeti. Na ca tāva kālaṃ karoti, yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti. Tamenaṃ
bhikkhave, nirayapālā saṃvesetvā kuṭhārīhi tacchanti. Tamenaṃ bhikkhave, nirayapālā
mahantaṃ aṅgārapabbataṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ āropentipi oropentipi. So tattha
dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedeti. Na ca tāva kālaṃ karoti, yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ
byantīhoti. Tamenaṃ bhikkhave, nirayapālā saṃvesetvā kuṭhārīhi tacchanti. Tamenaṃ
bhikkhave, nirayapālā uddhapādaṃ adhosiraṃ gahetvā tattāya lohakumbhiyā pakkhipanti
ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya. So tattha pheṇuddehakaṃ paccati. So tattha
pheṇuddehakaṃ paccamāno sakimpi uddhaṃ gacchati, sakimpi adho gacchati, sakimpi
tiriyaṃ gacchati. So tattha dukkhā tippā kaṭukā3 vedanā vedeti. Na ca tāva kālaṃ karoti,
yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti.

--------------------------
1. hapetvā-sīmu,[PTS. 3.]Kharā kaṭukā-sīmu,majasaṃ
2.Tacchenti-sīmu,[PTS.]

[BJT Page 392] [\x 392/]

Tamenaṃ bhikkhave, nirayapālā mahāniraye pakkhipanti. So kho pana bhikkhave,
mahānirayo:

Catukkaṇṇo catudvāro vibhanto bhāgaso mito,
Ayopākārapariyanto ayasā paṭikujjito.

Tassa ayomayā bhūmi jalitā tejasā yutā,
Samantā yojanasataṃ pharitvā tiṭṭhati sabbadā

Tassa kho pana bhikkhave, mahānirayassa puratthimāya bhittiyā acci uṭṭhahitvā
pacchimāya bhittiyā, paṭihaññati.Pacchimāya bhittiyā acci uṭṭhahitvā puratthimāya [PTS
Page 184] [\q 184/] bhittiyā paṭihaññati. Uttarāya bhittiyā acci uṭṭhahitvā dakkhiṇāya
bhittiyā paṭihaññati. Dakkhiṇāya bhittiyā acci uṭṭhahitvā uttarāya bhittiyā paṭihaññati.
Heṭṭhā acci uṭṭhahitvā upari paṭihaññati. Uparito acci uṭṭhahitvā heṭṭhā paṭihaññati. So
tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedeti. Na ca tāva kālaṃ karoti. Yāva na taṃ
Pāpaṃ kammaṃ byantīhoti.
Hoti kho so bhikkhave, samayo yaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena tassa
mahānirayassa puratthimaṃ dvāraṃ avāpurīyati1. So tattha sīghena javena dhāvati. Tassa
sīghena javena dhāvato chavimpi ḍayhati, cammampi ḍayhati, maṃsampi ḍayhati,
nahārumpi ḍayhati. Aṭṭhīnipi sampadhūpāyanti. Ubbhataṃ tādisameva hoti. Yato ca kho so
bhikkhave, bahusampatto hoti, atha taṃ dvāraṃ pithīyati2. So tattha dukkhā tippā kaṭukā
vedanā vedeti. Na ca tāva kālaṃ karoti. Yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti.
Hoti kho so bhikkhave, samayo yaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena tassa
mahānirayassa pacchīmaṃ dvāraṃ avāpurīyati1. Hoti kho so bhikkhave, sāmayo yaṃ kadāci
karahaci dīghassa addhuno accayena tassa mahānirayassa uttaraṃ dvāraṃ avāpurīyati. Hoti
kho so bhikkhave, samayo yaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena tassa
mahānirayassa dakkhiṇaṃ dvāraṃ avāpurīyati. So tattha sīghena javena dhāvati. Tassa
sīghena javena dhāvato chavimpi ḍayhati, cammampi ḍayhati, maṃsampi ḍayhati,
nahārumpi ḍayhati. Aṭṭhīnipi sampadhūpāyanti. Ubbataṃ tādisameva hoti. Yato ca kho so
bhikkhave, bahusampatto hoti. Atha naṃ dvāraṃ pithīyati2. So tattha dukkhā tippā kaṭukā
vedanā vedeti. Na ca tāva kālaṃ karoti, yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ
Byantīhoti.

Hoti kho so bhikkhave, samayo yaṃ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena tassa
mahānirayassa puratthimaṃ dvāraṃ avāpurīyati. So tattha sīghena javena dhāvati. Tassa
sīghena javena dhāvato chavimpi ḍayhati, cammampi ḍayhati, maṃsampi ḍayhati,
nahārumpi ḍayhati. Aṭṭhīnipi sampadhūpāyanti. Ubbhataṃ tādisameva hoti. So tena
dvārena nikkhamati.

-------------------------
1.Apāpurīyati-[PTS.]
2.Pathīyati-majasaṃ.

[BJT Page 394] [\x 394/]

Tassa kho pana bhikkhave, mahānirayassa samanantarā [PTS Page 185] [\q 185/]
sahitameva mahanto gūthanirayo. So tattha papatati1 tasmiṃ kho pana bhikkhave,
gūthaniraye sūcimukhā pāṇā chaciṃ chindanti. Chaviṃ chetvā cammaṃ chindanti cammaṃ
chetvā maṃsaṃ chindanti maṃsaṃ chetvā nahāruṃ chindanti. Nahāruṃ chetvā aṭṭhiṃ
chindanti. Aṭṭhiṃ chetvā aṭṭhimiñjaṃ khādanti. So tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā
vedeti. Na ca tāva kālaṃ karoti, yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti.

Tassa kho pana bhikkhave, gūthanirayassa samanantarā sahitameva mahanto kukkulanirayo.
So tattha papatati1 so tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedeti. Na ca tāva kālaṃ karoti,
yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti.

Tassa kho pana bhikkhave, kukkulanirayassa samanantarā sahitameva mahantaṃ
simbalīvanaṃ uddhaṃ2 yojanamuggataṃ soḷasaṅgulakaṇṭakaṃ ādittaṃ sampajjalitaṃ
sajotibhūtaṃ, tattha āropentipi oropentipi. So tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā
Vedeti. Na ca tāva kālaṃ karoti, yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti.

Tassa kho pana bhikkhave, simbalīvanassa samanantarā sahitameva mahantaṃ
asipattavanaṃ. So tattha pavisati tassa vāteritāni pattāni patitāni hatthampi chindanti,
pādampi chindanti, hatthapādampi chindanti. Kaṇṇampi chindanti, nāsampi chindanti,
kaṇṇanāsampi chindanti. So tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedeti. Na ca tāva kālaṃ
karoti, yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti.

Tassa kho pana bhikkhave, asipattavanassa samanantarā sahitameva mahatī khārodikā3
nadī. So tattha papatati. So tattha anusotampi vuyhati. Paṭisotampi vuyhati.
Anusotapaṭisotampi vuyhati. So tattha dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedeti. Na ca tāva
kālaṃ karoti, yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti.

Tamenaṃ bhikkhave, nirayapālā baḷisena uddharitvā [PTS Page 186] [\q 186/] thale
patiṭṭhāpetvā evamāhaṃsu: 'amho purisa, kiṃ icchasī'ti. So evamāha: jighacchitosmī
bhante'ti. Tamenaṃ bhikkhave, nirayapālā tattena, ayosaṅkunā mukhaṃ vivaritvā ādittena
samapajjalitena sajotibhūtena tattaṃ lohaguḷaṃ mukhe pakkhipatanti ādittaṃ samapajjalitaṃ
sajotibhūtaṃ. So tassa4 oṭṭhampi ḍayhati,5 mukhampi ḍayhati, kaṇṭhampi ḍayhati,
urampi6 ḍayhati, antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgā nikkhamati. So tattha dukkhā
tippā kaṭukā vedanā
Vedeti. Na ca tāva kālaṃ karoti, yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ byantīhoti.

-------------------------
1.Patati-simu,majasaṃ. 2.Uccaṃ-syā.
3.Khārodakā-[PTS,]majasaṃ,simu. 4.Tassa-sīmu,[PTS.]
5.Dahati-majasaṃ. 6.Udarampi-[PTS.]

[BJT Page 396] [\x 396/]

Tamenaṃ bhikkhave, nirayapālā evamāhaṃsu: 'amho purisa, kiṃ icchasī'ti. So evamāha:
'pipāsitosmi bhante'ti. Tamenaṃ bhikkhave, nirayapālā tattena ayosaṅkunā mukhaṃ vivaritvā
ādittena sampajjalitena sajotibhūtena tattaṃ tambalohaṃ mukhe āsiñcanti ādittaṃ
sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ. Taṃ tassa oṭṭhampi ḍayhati, mukhampi ḍayhati, kaṇṭhampi
ḍayhati, urampi ḍayhati. Antampi antaguṇampi ādāya adhobhāgā nikkhamati. So tattha
dukkhā tippā kaṭukā vedanā vedeti. Na ca tāva kālaṃ karoti, yāva na taṃ pāpaṃ kammaṃ
byantīhoti.

Tamenaṃ bhikkhave, nirayapālā puna mahāniraye pakkhipanti.

Bhūtapubbaṃ bhikkhave, yamassa rañño etadahosi: 'ye kira bho loke pāpakāni akusalāni
kammāni karonti, te evarūpā vividhā kammakāraṇā karīyanti. Ahovatāhaṃ manussattaṃ
labheyyaṃ. Tathāgato ca loke upapajjeyya arahaṃ sammāsambuddho. Tañcāhaṃ bhagavantaṃ
payirupāseyyaṃ, so ca me bhagavā dhammaṃ deseyya, tassa cāhaṃ bhagavato dhammaṃ
ājāneyya'nti.

Taṃ kho pana ahaṃ bhikkhave, nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi. Api
ca yadeva me sāmaṃ ñātaṃ, sāmaṃ diṭṭhaṃ, sāmaṃ viditaṃ tamevāhaṃ vadāmīti.
[PTS Page 187] [\q 187/]
Idamova bhagavā, idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:

Coditā devadūtehi ye pamajjanti mānavā,
Te dīgharattaṃ socanti hinakāyūpagā narā.

Ye ca kho devadūtehi santo sappurisā idha,
Coditā nappamajjanti ariyadhamme kudācanaṃ.

Upādāne bhayaṃ disvā jātimaraṇa sambhave,
Anupādā vimuccanti jātimaraṇasaṅkhaye.

Te khemappattā1 sukhino diṭṭhadhammābhinibbutā,
Sabbaverabhayātītā sabbadukkhaṃ upaccagunti.

Devadūtasuttaṃ dasamaṃ.

Suññatavaggo tatiyo.

Tassa vaggassa udānaṃ.

Davidhā ca suññatā hoti-abbhutadhamma bāhulaṃ,
Aciravata bhūmija nāmo-anuruddhupakkilesaṃ
Bālapaṇḍito devadūtañca te dasāti.

-------------------------
1.Khemapattā-sīmu,[PTS.]

[BJT Page 398] [\x 398/]

4.Vibhaṅgavaggo

3.4.1

Bhaddekaratta suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi 'bhikkhavo'ti. 'Bhadante'ti te bhikkhū bhagavato
paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Bhaddekarattassa vo bhikkhave, uddesañca vibhaṅgañca desissāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ
manasi karotha. Bhāsissāmīti.

Evaṃ bhanteti kho bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Atītaṃ nānvāgameyya nappaṭikaṅkhe anāgataṃ,
Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ appattañca anāgataṃ.

Paccuppannañca yo dhammaṃ tattha tattha vipassatī,
Asaṃhīraṃ asaṅkuppaṃ taṃ viditvā manubrūhaye.

Ajje va kiccaṃ ātappaṃ ko jaññā maraṇaṃ suve,
Na hi no saṅgaraṃ tena mahāsenena maccunā.

Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ ahorattamatanditaṃ,
Taṃ ve bhaddekarottoti santo ācikkhate munīti.
[PTS Page 188] [\q 188/]
Kathañca bhikkhave, atītaṃ anvāgameti: evaṃrūpo ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ
samanvāneti. Evaṃvedano ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃsañño
ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃsaṅkhāro ahosiṃ
atītamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃviññāṇo ahosiṃ atītamaddhānanti tattha
nandiṃ samanvāneti. Evaṃ kho bhikkhave, atitaṃ anvāgameti.
Kathañca bhikkhave, atītaṃ nānvāgameti: evaṃrūpo ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ
na samanvāneti. Evaṃvedano ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti.
Evaṃsañño ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti. Evaṃsaṅkhāro ahosiṃ
atītamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti. Evaṃviññāṇo ahosiṃ
Atītamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti. Evaṃ kho bhikkhave, atītaṃ nānvāgameti.

[BJT Page 400] [\x 400/]

Kathañca bhikkhave, anāgataṃ paṭikaṅkhati: evaṃrūpo siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha
nandiṃ samanvāneti. Evaṃvedano siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti.
Evaṃsañño siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃsaṅkhāro siyaṃ
anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃviññāṇo siyaṃ
Anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃ kho bhikkhave, anāgataṃ
paṭikaṅkhati.
Kathañca bhikkhave, anāgataṃ nappaṭikaṅkhati: evaṃrūpo siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha
nandiṃ na samanvāneti. Evaṃvedano siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ na
samanvāneti. Evaṃsañño siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti.
Evaṃsaṅkhāro
Siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti. Evaṃviññāṇo siyaṃ
Anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti. Evaṃ kho bhikkhave, anāgataṃ
nappaṭikaṅkhati.

Kathañca bhikkhave, paccuppannesu dhammesu saṃhīrati: idha bhikkhave assutavā
puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ
adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato
samanupassati, rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Vedanaṃ attato
samanupassati, vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā vedanaṃ, vedanāya vā attānaṃ. Saññaṃ
attato samanupassati, saññāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā saññaṃ, saññāya vā attānaṃ.
Saṅkhāre attato samanupassati, [PTS Page 189] [\q 189/] saṅkhāravantaṃ vā attānaṃ,
attani vā saṅkhāre, saṅkhāresu vā attānaṃ. Viññāṇaṃ attato samanupassati viññāṇavantaṃ
vā attānaṃ,attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Evaṃ kho bhikkhave,
paccuppannesu dhammesu saṃhīrati.

Kathañca bhikkhave, paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati: idha bhikkhave sutavā
ariyasāvako ariyānaṃ dassāvi ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṃ
dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato
samanupassati. Na rūpavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ. Na
vedanaṃ attato samanupassati, vedanāvantaṃ vā attānaṃ, na attani vā vedanaṃ, na vedanāya
vā attānaṃ. Na saññaṃ attato samanupassati, na saññāvantaṃ vā attānaṃ, na attani vā
saññaṃ, na saññāya vā attānaṃ. Na saṅkhāre attato samanupassati, na saṅkhāravantaṃ vā
attānaṃ, na attani vā saṅkhāre, na saṅkhāresu vā attānaṃ. Na viññāṇaṃ attato samanupassati,
na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attati vā na viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Evaṃ
kho bhikkhave, paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati.
Atitaṃ nānvāgameyya nappaṭikaṅkhe anāgataṃ,
Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ appattañca anāgataṃ.

Paccuppannañca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati,
Asaṃhīraṃ asaṅkuppaṃ taṃ vidvā manubrūhaye.

[BJT Page 402] [\x 402/]

Ajjeva kiccaṃ ātappaṃ ko jaññā maraṇaṃ suve,
Na hi no saṅgaraṃ tena mahāsenena maccunā.

Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ ahorattamatanditaṃ,
Taṃ ve bhaddekarattoti santo ācikkhate munīti.

Bhaddekarattassa vo bhikkhave, uddesañca vibhaṅgañca desissā miti iti yaṃ taṃ vuttaṃ
idametaṃ paṭicca vuttanti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Bhaddekaratta suttaṃ paṭhamaṃ

[BJT Page 404] [\x 404/]

3.4.2

Ānanda bhaddekaratta suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā ānando upaṭṭhānasālayaṃ bhikkhū1 dhammiyā
kathāya sandasseti. Samādapeti samuttejeti [PTS Page 190] [\q 190/] sampahaṃseti
bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca bhāsati.

Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ patisallānaṃ vuṭṭhito yena upaṭṭhānasālā,
tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū
āmantesi 'ko nu kho bhikkhave upaṭṭhānasālāyaṃ bhikkhū1 dhammiyā kathāya sandassesi
samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca abhāsī'ti.

Āyasmā bhante, ānando upāṭṭhānasālāyaṃ bhikkhū dhammiyā kathāya sandassesi
samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca abhāsī'ti.
Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi 'yathā kathaṃ pana tvaṃ ānanda, bhikkhū
dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi bhaddekarattassa
uddesañca vibhaṅgañca abhāsī'ti?

Evaṃ kho ahaṃ bhante, bhikkhū dhammiyā kathāya sandassesiṃ samādapesiṃ samuttejesiṃ
sampahaṃsesiṃ bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca abhāsiṃ:

Atītaṃ nānvāgameyya nappaṭikaṅkhe anāgataṃ,
Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ appattañca anāgataṃ.

Paccuppannañca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati,
Asaṃhīraṃ asaṅkuppaṃ taṃ vidvā manubrūhaye.

Ajjeva kiccaṃ ātappaṃ ko jaññā maraṇaṃ suve,
Na hi no saṅgaraṃ tena mahāsenena maccunā.

Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ ahorattamatanditaṃ,
Taṃ ve bhaddekarattoti santo ācikkhate munīti.

Kathañcāvuso atītaṃ anvāgameti: evarūpo ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ
samanvāneti. Evaṃvedano ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃsañño
ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃsaṅkhāro ahosiṃ
atītamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃviññāṇo ahosiṃ atītamaddhānanti tattha
nandiṃ samanvāneti. Evaṃ kho āvuso atītaṃ anvāgameti.

--------------------------
1.Bhikkhūnaṃ-sīmu.

[BJT Page 406] [\x 406/]
Kathañcāvuso atītaṃ nānvāgameti: evaṃrūpo ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ na
samanvāneti. Evaṃvedano ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti.
Evaṃsañño ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti. Evaṃsaṅkhāro ahosiṃ
atītamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti. Evaṃviññāṇo ahosiṃ atītamaddhānanti
tattha nandiṃ na samanvāneti. Evaṃ kho āvuso atītaṃ nānvāgameti.
Kathañcāvuso anāgataṃ paṭikaṅkhati: evarūpo siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ
Samanvāneti. Evaṃvedano siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti.
Evaṃsañño siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃsaṅkhāro siyaṃ
anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃviññāṇo siyaṃ anāgatamaddhānanti
tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃ kho āvuso anāgataṃ paṭikaṅkhati.
Kathañcāvuso anāgataṃ nappaṭikaṅkhati: evaṃrūpo siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ
na samanvāneti. Evaṃvedano siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti.
Evaṃsañño siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti. Evaṃsaṅkhāro siyaṃ
anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti. Evaṃviññāṇo siyaṃ
anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti. Evaṃ kho āvuso anāgataṃ
nappaṭikaṅkhati1.

Kathañcāvuso paccuppannesu dhammesu saṃhīrati: idhāvuso assutavā puthujjano ariyānaṃ
adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī
sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati,
rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Vedanaṃ attato samanupassati,
vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā vedanaṃ, vedanāya vā attānaṃ. Saññaṃ attato
samanupassati, saññāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā saññaṃ, saññāya vā attānaṃ. Saṅkhāre
attato samanupassati, saṅkāravantaṃ vā attānaṃ, attani vā saṅkhāre, saṅkhāresu vā attānaṃ.
Viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ,
viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Evaṃ kho āvuso paccuppannesu dhammesu saṃhīrati.

Kathañcāvuso, paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati: idhāvuso, sutavā ariyasāvako
ariyānaṃ dassāvi ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto2 sappurisānaṃ dassāvī
sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto2 na rūpaṃ attato samanupassati.
Na rūpavantaṃ vā attānaṃ, nāttani vā rūpaṃ na rūpasmiṃ vā attānaṃ. Na vedanaṃ attato
samanupassati, vedanāvantaṃ vā attānaṃ, na attani vā vedanaṃ, na vedanāya vā attānaṃ. Na
saññaṃ attato samanupassati, na saññāvantaṃ vā attānaṃ, na attani vā saññaṃ, na saññāya
vā attānaṃ. Na saṅkhāre attato samanupassati, na saṅkāravantaṃ vā attānaṃ, na attani vā
saṅkhāre, na saṅkhāresu vā attānaṃ. Na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ
vā attānaṃ, na attani vā na viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Evaṃ kho āvuso
paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati. [PTS Page 191] [\q 191/] atītaṃ nānvāgameyya
nappaṭikaṅkhe anāgataṃ,
Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ appattañca anāgataṃ.

Paccuppannañca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati,
Asaṃhīraṃ asaṅkuppaṃ taṃ vidvā manubrūhaye.

Ajjeva kiccaṃ ātappaṃ ko jaññā maraṇaṃ suve,
Na hi no saṅgaraṃ tena mahāsenena maccunā.

Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ ahorattamatanditaṃ,
Taṃ ve bhaddekarattoti santo ācikkhate munīti.
Evaṃ kho ahaṃ bhante, bhikkhū dhammiyā kathāya sandassesiṃ samādapesiṃ samuttejesiṃ
sampahaṃsesiṃ, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca abhāsinti.

-------------------------
1.Na paṭikaṅkhati-sīmu. 2.Vinīto-[PTS.]

[BJT Page 408] [\x 408/]

Sādhu sādhu ānanda sādhu kho tvaṃ ānanda bhikkhū dhammiyā kathāya sandassesi
samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca abhāsi.

Atītaṃ nānvāgameyya nappaṭikaṅkhe anāgataṃ,
Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ appattañca anāgataṃ.

Paccuppannañca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati,
Asaṃhīraṃ asaṅkuppaṃ taṃ vidvā manubrūhaye.

Ajjeva kiccaṃ ātappaṃ ko jaññā maraṇaṃ suve,
Na hi no saṅgaraṃ tena mahāsenena maccunā.

Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ ahorattamatanditaṃ,
Taṃ ve bhaddekarattoti santo ācikkhate munīti.

Kathañcānanda, atītaṃ anvāgameti? Evaṃ rūpo ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ
samanvāneti. Evaṃvedano ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃsañño
ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃsaṅkhāro ahosiṃ atitamaddhānanti
tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃviññāṇo ahosiṃ atītāmaddhānanti tattha nandiṃ
samanvāneti. Evaṃ kho ānanda atītaṃ anvāgameti.
Kathañcānanda, atītā nānvāgameti? Evaṃrūpo ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ na
samanvāneti. Evaṃvedano ahosiṃ atitamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti.
Evaṃsañño ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti. Evaṃsaṅkhāro ahosiṃ
atītamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti. Evaṃviññāṇo ahosiṃ atītamaddhānanti
tattha nandiṃ na samanvāneti. Evaṃ kho ānanda, atitaṃ nānvāgameti.
Katañcānanda, anāgataṃ paṭikaṅkhati? Evaṃrūpo siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ
samanvāneti. Evaṃvedano siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃsañño
siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃsaṅkhāro siyaṃ
anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃviññāṇo siyaṃ anāgatamaddhānanti
tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃ kho ānanda, anāgataṃ paṭikaṅkhati.
Kathañcānanda, anāgataṃ nappaṭikaṅkhati? Evaṃrūpo siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha
nandiṃ na samanvāneti. Evaṃvedano siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ na
samanvāneti. Evaṃsañño siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti.
Evaṃsaṅkhāro siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti. Evaṃviññāṇo siyaṃ
anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti. Evaṃ kho ānanda, anāgataṃ
nappaṭikaṅkhati.

Kathañcānanda, paccuppannesu dhammesu saṃhīrati: idha bhikkhave assutavā puthujjano
ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī
sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati,
rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ.Vedanaṃ attato samanupassati,
vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā vedanaṃ. Vedanāya vā attānaṃ. Saññaṃ attato
samanupassati, saññavantaṃ vā attānaṃ, attani vā saññaṃ, saññāya vā attānaṃ. Saṅkhāre
attato samanupassati, saṅkhāravantaṃ vā attānaṃ, attani vā saṅkhāre, saṅkhāresu vā attānaṃ.
Viññāṇaṃ attato samanupassati viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ,
viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Evaṃ kho ānanda, paccuppannesu dhammesu saṃhīrati.

Kathañcānanda, paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati: idha bhikkhave sutavā ariyasāvako
ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto sappurisānaṃ dassāvī
sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto na rūpaṃ attato samanupassati. Na
rūpavantaṃ vā attānaṃ, na attanī vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ, na vedanaṃ attato
samanupassati. Na vedavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā vedanaṃ, na vedanāya vā attānaṃ.
Na saññaṃ attato samanupassati, na saññāvantaṃ vā attānaṃ, na attani vā saññaṃ, na
saññāya vā attānaṃ. Na saṅkhāre attato samanupassati, na saṅkhāravantaṃ vā attānaṃ, na
attani vā saṅkhāre, na saṅkhāresu vā attānaṃ. Na viññāṇaṃ attato samanupassati na
viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ.Evaṃ kho
ānanda, paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati.
Atītaṃ nānvāgameyya nappaṭikaṅkhe anāgataṃ,
Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ appattañca anāgataṃ.

Paccuppannañca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati,
Asaṃhīraṃ asaṅkuppaṃ taṃ vidvā manubrūhaye.

Ajjeva kiccaṃ ātappaṃ ko jaññā maraṇaṃ suve,
Na hi no saṅgaraṃ tena mahāsenena maccunā.

Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ ahorattamatanditaṃ,
Taṃ ve bhaddekarattoti santo ācikkhate munīti.

Idamavoca bhagavā, attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
[PTS Page 192] [\q 192/]
Ānanda bhaddekaratta suttaṃ dutiyaṃ

[BJT Page 410] [\x 410/]

3.4.3

Mahakaccānabhaddekaratta suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati tapodārāme. Atha kho āyasmā
samiddhi rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya yena tapodo1 tenupasaṅkami. Gattāni
parisiñcituṃ. Tapode gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni
pubbāpayamāno. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā
kevalakappaṃ tapodaṃ obhāsetvā yenāyasmā samiddhi, tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā
ekamattaṃ aṭṭhāsi, ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā āyasmantaṃ samiddhiṃ etadavoca:

'Dhāresi tvaṃ bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā'ti?

Na kho ahaṃ āvuso, dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca.

Tvaṃ panāvuso, dhāresi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcāti?

Ahampi kho bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca.

Dhāresi pana tvaṃ bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthāti.

Na kho ahaṃ āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthāti.

Tvaṃ panāvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthāti?

Ahampi kho bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattiyo gāthā.

Uggaṇhāhi tvaṃ bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Pariyāpuṇāhi tvaṃ
bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Atthasaṃhito bhikkhu, bhaddekarattassa
uddeso ca vibhaṅgo ca ādibrahmacariyako'ti.

Idamavoca sā devatā, idaṃ vatvā tatthevantaradhāyi. Atha kho āyasmā samiddhi tassā
rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā samiddhi bhagavantaṃ etadavoca.
Idhāhaṃ bhante, rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya yena tapodo1 tenupasaṅkami. Gattāni
parisiñcituṃ. [PTS Page 193] [\q 193/] tapode gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā
ekacīvaro aṭṭhāsiṃ gattāni pubbāpayamāno. Atha kho bhante, aññatarā devatā abhikkantāya
rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ tapodaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami.
Upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho bhante, sā devatā maṃ etadavoca:

-------------------------
1.Tapodā-simu.

[BJT Page 412] [\x 412/]

Dharesi tvaṃ bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcāti?

Evaṃ vutte ahaṃ bhante, taṃ devataṃ etadavocaṃ2: na kho ahaṃ āvuso, dhāremi
bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca.

Tvaṃ pana āvuso, dhāresi bhaddekaratassa uddesañca vibhaṅgañcāti?

Ahampi kho bhikkhu na dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅghañca.

Dhāresi pana tvaṃ bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthāti?

Na kho ahaṃ āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthāti.

Tvaṃ panāvuso, dhāresi bhaddekaratti gāthāti?

Ahampi kho bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattiyo gāthāti.

Uggaṇhāhi tvaṃ bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Pariyāpuṇāhi tvaṃ
bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca, vibhaṅgañca. Dhārehi tvaṃ bhikkhu,
bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca, atthasaṃhito bhikkhu, bhaddekarattassa uddeso
ca vibhaṅgo ca ādibrahmacariyakoti.

Idamavoca bhante, sā devatā. Idaṃ vatvā tatthevantaradhāyi. Sādhu me bhante, bhagavā
bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca desetuti.

Tena hi bhikkhu, suṇāhi, sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmīti.

Evaṃ bhanteti kho āyasmā samiddhi bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

Atītaṃ nānvāgameyya nappaṭikaṅkhe anāgataṃ,
Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ appattañca anāgataṃ.

Paccuppannañca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati,
Asaṃhīraṃ asaṅkuppaṃ taṃ vidvā manubrūhaye.

Ajjeva kiccaṃ ātappaṃ ko jaññā maraṇaṃ suve,
Na hi no saṅgaraṃ tena mahāsenena maccunā.

Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ ahorattamatanditaṃ,
Taṃ ve bhaddekarattoti santo ācikkhate munīti.

Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvā sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.

Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: 'idaṃ kho no āvuso,
bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ
paviṭṭho.

------------------------
1.Etadavoca-sīmu.

[BJT Page 414] [\x 414/]

Atītaṃ nānvāgameyya nappaṭikaṅkhe anāgataṃ,
Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ appattañca anāgataṃ.

Paccuppannañca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati,
Asaṃhīraṃ asaṅkuppaṃ taṃ vidvā manubrūhaye.

Ajjeva kiccaṃ ātappaṃ ko jaññā maraṇaṃ suve,
Na hi no saṅgaraṃ tena mahāsenena maccunā.

Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ ahorattamatanditaṃ,
Taṃ ve bhaddekarattoti santo ācikkhate munīti.

Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ
avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyāti.
[PTS Page 194] [\q 194/]
Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: 'ayaṃ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva
saṃvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ. Pahoti cāyasmā mahākaccāno
imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa
vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yannūna mayaṃ yenāyasmā mahākaccāno
tenupasaṅkameyyāma. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etamatthaṃ
paṭipuccheyyāmā'ti.

Atha kho te bhikkhū yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmatā
mahākaccānena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vitisāretvā
ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū āyasmantaṃ mahākaccānaṃ
etadavocuṃ: 'idaṃ kho no āvuso kaccāna, bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena
atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho:
Atītaṃ nānvāgameyya nappaṭikaṅkhe anāgataṃ,
Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ appattañca anāgataṃ.

Paccuppannañca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati,
Asaṃhīraṃ asaṅkuppaṃ taṃ vidvā manubrūhaye.

Ajjeva kiccaṃ ātappaṃ ko jaññā maraṇaṃ suve,
Na hi no saṅgaraṃ tena mahāsenena maccunā.

Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ ahorattamatanditaṃ,
Taṃ ve bhaddekarattoti santo ācikkhate munīti.

Tesaṃ no āvuso kaccāna, amhākaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: 'idaṃ kho no
āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā
vihāraṃ paviṭṭho.

Atītaṃ nānvāgameyya nappaṭikaṅkhe anāgataṃ,
Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ appattañca anāgataṃ.

Paccuppannañca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati,
Asaṃhīraṃ asaṅkuppaṃ taṃ vidvā manubrūhaye.

Ajjeva kiccaṃ ātappaṃ ko jaññā maraṇaṃ suve,
Na hi no saṅgaraṃ tena mahāsenena maccunā.

Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ ahorattamatanditaṃ,
Taṃ ve bhaddekarattoti santo ācikkhate munīti.

Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ
avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyā'ti. Tesaṃ no āvuso kaccāna, amhākaṃ etadahosi:
'ayaṃ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṃvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṃ
sabrahmacārīnaṃ, pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa
uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yannūna mayaṃ
yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ
etamatthaṃ paṭipuccheyyāmā'ti. Vibhajatāyasmā mahākaccānoti.

[BJT Page 416] [\x 416/]

Seyyathāpi āvuso, puriso sāratthiko sāgaravesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa
tiṭṭhato sāravato [PTS Page 195] [\q 195/] atikkammeva mūlaṃ atikkamma khandhaṃ
sākhāpalāse sāraṃ pariyesitabbaṃ maññeyya. Evaṃ sampadamidaṃ, āyasmantānaṃ satthari
sammukhībhute taṃ bhagavantaṃ atisitvā amhe etamatthaṃ paṭipucchitabbaṃ maññatha. So
'hāvuso bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto
brahmabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmi tathāgato. So ceva
panetassa kālo ahosi yaṃ bhagavantaṃ yeva etamatthaṃ paṭipuccheyyātha. Yathā vo
bhagavā vyākareyya, tathā naṃ dhāreyyāthāti.

Addhāvuso kaccāna, bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati cakkhubhūto ñāṇabhūto
dhammabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmi tathāgato. So
ceva panetassa kālo ahosi yaṃ bhagavantaṃ yeva etamatthaṃ paṭipuccheyya*ma. Yathā no
bhagavā vyākareyya, tathā naṃ dhāreyyāma. Apicāyasmā mahākaccāno satthuceva
saṃvaṇṇito. Sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ. Pahoti cāyasmā mahākaccāno
imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa
vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Vibhajatāyasmā mahākaccāno agaruṃ karitvāti.


Tena āvuso, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha, bhāsissāmīti.

Evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato mahākaccānassa paccassosuṃ. Āyasmā mahākaccāno
etadavoca:

Yaṃ kho no āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā
uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho:

Atītaṃ nānvāgameyya nappaṭikaṅkhe anāgataṃ,
Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ appattañca anāgataṃ.

Paccuppannañca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati,
Asaṃhīraṃ asaṅkuppaṃ taṃ vidvā manubrūhaye.

Ajjeva kiccaṃ ātappaṃ ko jaññā maraṇaṃ suve,
Na hi no saṅgaraṃ tena mahāsenena maccunā.

Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ ahorattamatanditaṃ,
Taṃ ve bhaddekarattoti santo ācikkhate munīti.

Imassa kho ahaṃ āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ
avibhattassa, evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi.

Kathañcāvuso, atītaṃ anvāgameti: iti me cakkhuṃ1 [PTS Page 196] [\q 196/] ahosi
atītamaddhānaṃ, iti rūpāti tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ.
Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati. Tadabhinandanto atītaṃ anvāgameti.
Iti me sotaṃ ahosi atītamaddānaṃ, iti saddāti tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ.
Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati. Tadabhinandanto atītaṃ anvāgameti.
Iti me ghānaṃ ahosi atītamaddhānaṃ, iti ghāndhāti tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti
viññāṇaṃ. Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati. Tadabhinandanto atītaṃ
anvāgameti. Iti me jivhā ahosi atītamaddhānaṃ, iti rasāti tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti
viññāṇaṃ. Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati. Tadabhinandanto atītaṃ
anvāgameti. Iti me kāyo ahosi atītamaddhānaṃ, iti me phoṭṭhabbāti tattha
chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa
tadabhinandati. Tadabhinandanto atītaṃ anvāgameti. Iti me mano ahosi atītamaddhānaṃ, iti
dhammāti tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Chandarāgapaṭibaddhattā
viññāṇassa tadabhinandati. Tadabhinandato atītaṃ anvāgameti. Evaṃ kho āvuso atītaṃ
anvāgameti.

-------------------------
1.Cakkhū-sīmu,majasaṃ.

[BJT Page 418] [\x 418/]
Kathañcāvuso, atītaṃ nānvāgameti: iti me cakkhuṃ ahosi atitamaddhānaṃ, iti rūpāti na tattha
chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Na chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa na
tadabhinandati. Na tadabhinandanto atītaṃ nānvāgameti. Iti me sotaṃ ahosi
Atītamaddhānaṃ, iti me saddāti na tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Na
chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati. Na tadabhinandanto atītaṃ
nānvāgameti. Iti me ghānaṃ ahosi atītamaddhānaṃ, iti gandhāti na tattha
chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Na chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa na
tadabhinandati. Na tadabhinandanto atītaṃ nānvāgameti. Iti me jivhā ahosi
atītamaddhānaṃ, iti rasāti tattha na chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Na
chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa na tadabhinandati. Na tadabhinandanto atītaṃ
nānvāgameti. Iti me kāyo ahosi atītamaddhānaṃ, iti me phoṭṭhabbāti na tattha
chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Na chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa na
Tadabhinandati. Na tadabhinandanto atītaṃ nānvāgameti. Iti me mano ahosi
atītamaddhānaṃ, iti dhammāti na tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Na
chandarāgapaṭibaddhattā
Viññāṇassa na tadabhinandati. Na tadabhinandato atītaṃ nānvāgameti. Evaṃ kho āvuso
atītaṃ nānvāgameti.Iti me saddāti na tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Na
chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati. Na tadabhinandanto atītaṃ
nānvāgameti. Iti me ghānaṃ ahosi atītamaddhānaṃ, iti gandhāti na tattha
chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Na chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa na
tadabhinandati. Na tadabhinandanto atītaṃ nānvāgameti. Iti me jivhā ahosi
atītamaddhānaṃ, iti rasāti tattha na chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Na
chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa na tadabhinandati. Na tadabhinandanto atītaṃ
nānvāgameti. Iti me kāyo ahosi atītamaddhānaṃ, iti me phoṭṭhabbāti na tattha
chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Na chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa na
Tadabhinandati. Na tadabhinandanto atītaṃ nānvāgameti. Iti me mano ahosi
atītamaddhānaṃ, iti dhammāti na tattha chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Na
chandarāgapaṭibaddhattā
Viññāṇassa na tadabhinandati. Na tadabhinandato atītaṃ nānvāgameti. Evaṃ kho āvuso
atītaṃ nānvāgameti.

Kathañcāvuso, anāgataṃ paṭikaṅkhati: iti me cakkhuṃ siyā anāgatamaddhānaṃ, iti rūpāti
appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ paṇidahati. Cetaso paṇidhānapaccayā tadabhinandati.
Tadabhinandanto anāgataṃ paṭikaṅkhati. Iti me sotaṃ siyā anāgatamaddhānaṃ, iti saddāti
appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ paṇidahati. Cetaso paṇidhānapaccayā tadabhinandati.
Tadabhinandanto anāgataṃ paṭikaṅkhati. Iti me ghānaṃ siyā anāgatamaddhānaṃ. Iti
gandhāti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ paṇidahati. Cetaso paṇidhānapaccayā
tadabhinandanti. Tadabhinandanto anāgataṃ paṭikaṅkhati. Iti me jivhā siyā
anāgatamaddhānaṃ, iti rasāti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ paṇidahati. Cetaso
paṇidhānapaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto anāgataṃ paṭikaṅkhati. Iti me kāyo
siyā anāgatamaddhānaṃ, iti phoṭṭhabbāti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ paṇidahati.
Paṇidhānapaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto anāgataṃ paṭikaṅkhati. Iti me mano
siyā anāgatamaddhānaṃ, [PTS Page 197] [\q 197/] iti dhammāti appaṭiladdhassa
paṭilābhāya cittaṃ paṇidahati. Paṇidhānapaccayā tadabhinandati. Tadabhinandanto
anāgataṃ paṭikaṅkhati. Evaṃ kho āvuso anāgataṃ paṭikaṅkhati.

Kathañcāvuso, anāgataṃ na paṭikaṅkhati1: iti me cakkhuṃ siyā anāgatamaddhānaṃ, iti rūpāti
appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ na paṇidahati2. Cetaso appaṇidhānapaccayā na
tadabhinandati. Na tadabhinandanto anāgataṃ na paṭikaṅkhati. Iti me sotaṃ siyā
anāgatamaddhānaṃ, itisaddāti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ na paṇidahati. Cetaso
appaṇidhānapaccayā na tadabhinandati. Na tadabhinandanto anāgataṃ na paṭikaṅkhati. Iti
me ghānaṃ siyā anāgatamaddhānaṃ. Iti gandhāti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ na
paṇidahati. Cetaso appaṇidhānapaccayā na tadabhinandanti. Na tadabhinandanto anāgataṃ
na paṭikaṅkhati. Iti me jivhā siyā anāgatamaddhānaṃ, iti rasāti appaṭiladdhassa paṭilābhāya
cittaṃ na paṇidahati. Cetaso appapaṇidhānapaccayā na tadabhinandati. Na tadabhinandanto
anāgataṃ na paṭikaṅkhati. Iti me kāyo siyā anāgatamaddhānaṃ, iti phoṭṭhabbāti
appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ na paṇidahati. Appaṇidhānapaccayā na tadabhinandati.
Na tadabhinandanto anāgataṃ na paṭikaṅkhati. Iti me mano siyā anāgatamaddhānaṃ, iti
dhammāti appaṭiladdhassa paṭilābhāya cittaṃ na paṇidahati. Appaṇidhānapaccayā na
tadabhinandati. Na tadabhinandanto anāgataṃ na paṭikaṅkhati. Evaṃ kho āvuso anāgataṃ na
paṭikaṅkhati.

--------------------------
1.Nappaṭikaṅkhati-majasaṃ. 2.Nappaṇidahati-majasaṃ.

[BJT Page 420] [\x 420/]

Kathañcāvuso paccuppannesu dhammesu saṃhīrati: yañcāvuso cakkhuṃ ye ca rūpā,
ubhayametaṃ paccuppannānaṃ, tasmiṃ ce paccuppanne chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti
viññāṇaṃ. Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati. Tadabhinandanto
paccuppannesu dhammesu saṃhīrati. Yañcāvuso sotaṃ ye ca saddā, ubhayametaṃ
paccuppannānaṃ. Tasmiṃ ce paccuppanne chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ.
Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandanti. Tadabhinandanto paccuppannesu
dhammesu saṃhīrati. Yañcāvuso ghānaṃ ye ca gandhā, ubhayametaṃ paccuppannānaṃ,
tasmiṃ ce paccuppanne chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Chandarāgapaṭibaddhattā
viññāṇassa tadabhinandati. Tadabhinandanto paccuppannesu dhammesu saṃhīrati. Yā
cāvuso, jivhā ye ca rasā, ubhayametaṃ paccuppannaṃ,tasmiṃ ce paccuppanne
chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa
tadabhinandati. Tadabhinandanto paccuppannesu dhammesu saṃhīrati. Yo cāvuso, kāyo ye
ca phoṭṭhabbo, ubhayametaṃ paccuppannaṃ, tasmiṃ ce paccuppanne
chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa
tadabhinandati. Tadabhinandanto paccuppannesu dhammesu saṃhīrati. Yo cāvuso, mano ye
ca dhammā, ubhayametaṃ paccuppannaṃ, tasmiṃ ce paccuppanne chandarāgapaṭibaddhaṃ
hoti viññāṇaṃ. Chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati. Tadabhinandanto
paccuppannesu dhammesu saṃhīrati evaṃ kho āvuso, paccuppannesu dhammesu saṃhīrati.

Kathañcāvuso paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati: yañcāvuso, cakkhuṃ, ye ca rūpā,
ubhayametaṃ paccuppannaṃ, tasmiṃ ce paccuppanne na chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti
viññāṇaṃ. Na chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa na tadabhinandati. Na tadabhinandanto
paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati. Yañcāvuso, sotaṃ ye ca saddā, ubhayametaṃ
paccuppannaṃ, tasmiṃ [PTS Page 198] [\q 198/] ce paccuppanne na
chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Na chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa na
tadabhinandanti. Na tadabhinandanto paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati.Yañcāvuso
ghānaṃ, ye ca gandhā, ubhayametaṃ paccuppannaṃ, tasmiṃ ce paccuppanne na
chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Na chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa na
tadabhinandati. Na tadabhinandanto paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati. Yā cāvuso,
jivhā ye ca rasā, ubhayametaṃ paccuppannaṃ, tasmiṃ ce paccuppanne na
chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Na chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa na
tadabhinandati. Na tadabhinandanto paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati. Yo cāvuso,
kāyo ye ca phoṭṭhabbo, ubhayametaṃ paccuppannaṃ, tasmiṃ ce paccuppanne na
chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Na chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa na
tadabhinandati. Na tadabhinandanto paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati. Yo cāvuso,
mano ye ca dhammā, ubhayametaṃ paccuppannaṃ, tasmiṃ ce paccuppanne na
Chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ. Na chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa na
tadabhinandati. Na tadabhinandanto paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati evaṃ kho
āvuso, paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati.

Yaṃ kho no āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā
uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho.

Atītaṃ nānvāgameyya nappaṭikaṅkhe anāgataṃ,
Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ appattañca anāgataṃ.

Paccuppannañca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati,
Asaṃhīraṃ asaṅkuppaṃ taṃ vidvā manubrūhaye.

Ajjeva kiccaṃ ātappaṃ ko jaññā maraṇaṃ suve,
Na hi no saṅgaraṃ tena mahāsenena maccunā.

Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ ahorattamatanditaṃ,
Taṃ ve bhaddekarattoti satto ācikkhate munīti.

Imassa kho ahaṃ āvuso, bhagavato saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ
avibhattassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi. Ākaṅkhamānā ca pana tumhe, āyasmanto,
bhagavantaṃ yeva upasaṅkamitvā etamatthaṃ paṭipuccheyyātha. Yathā vo bhagavā
vyākaroti. Tathā naṃ dhāreyyātāti.

Atha kho te bhikkhū āyasmato mahākaccānassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā
uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdiṃsu, ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: yaṃ kho
no bhante, bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā
uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho.

Atītaṃ nānvāgameyya nappaṭikaṅkhe anāgataṃ.
Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ appattañca anāgataṃ.

Paccuppannañca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati,
Asaṃhīraṃ asaṅkuppaṃ taṃ vidvā manubrūhaye.

Ajjeva kiccaṃ ātappaṃ ko jaññā maraṇaṃ suve,
Na hi no saṅgaraṃ tena mahāsenena maccunā.

Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ ahorattamatanditaṃ,
Taṃ ve bhaddekarattoti santo ācikkhate munīti.

[BJT Page 422] [\x 422/]

Tesaṃ no bhante, amhākaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: 'idaṃ kho no āvuso,
bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ
paviṭṭho:

Atītaṃ nānvāgameyya nappaṭikaṅkhe anāgataṃ.
Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ appattañca anāgataṃ.

Paccuppannañca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati,
Asaṃhīraṃ asaṅkuppaṃ taṃ vidvā manubrūhaye.

Ajjeva kiccaṃ ātappaṃ ko jaññā maraṇaṃ suve,
Na hi no saṅgaraṃ tena mahāsenena maccunā.

Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ ahorattamatanditaṃ,
Taṃ ve bhaddekarattoti santo ācikkhate munīti.
[PTS Page 199] [\q 199/]
Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ
avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyāti. Tesaṃ no bhante amhākaṃ etadahosi: 'ayaṃ kho
āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṃvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārinaṃ.
Pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa
vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yannūna mayaṃ yenāyasmā
mahākaccāno tenupasaṅkameyyāma. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etamatthaṃ
paṭipuccheyyāmā'ti. Atha kho mayaṃ bhante, yenāyasmā mahākaccāno tenupasaṅkamimha.
Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etamatthaṃ paṭipucchimha. Tesaṃ no bhante,
āyasmatā mahākaccānena imehi ākārehi imehi padehi imehi vyañjanehi attho vibhattoti.

Paṇḍito bhikkhave mahākaccāno. Mahāpañño bhikkhave mahākaccāno maṃ cepi tumhe
bhikkhave, etamatthaṃ paṭipuccheyyātha, ahampi taṃ evamevaṃ vyākareyyaṃ, yathā taṃ
mahākaccānena vyākataṃ. Eso ceva tassa attho evañca naṃ dhārethāti.

Idamavoca bhagavā, attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Mahākaccānabhaddekaratta suttaṃ tatiyaṃ.

[BJT Page 424] [\x 424/]

3.4.4

Lomasakaṅgiya bhaddekaratta suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā lomasakaṅgiyo sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ
nigrodhārāme. Atha kho candano devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo
kevalakappaṃ nigrodhārāmaṃ obhāsetvā yenāyasmā lomasakaṅgiyo tenupasaṅkami.
Upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho candano devaputto āyasmantaṃ
lomasakaṅgiyaṃ etadavoca:

Dhāresi tvaṃ bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcāti.
[PTS Page 200] [\q 200/]
Na kho ahaṃ āvuso, dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca.

Tvaṃ panāvuso, dhāresi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcāti.

Ahampi kho bhikkhu, na dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca.

Dhāresi pana tvaṃ bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthāti

Na kho ahaṃ āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā.

Tvaṃ panāvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthāti.

Dhāremi khohaṃ bhikkhu, bhaddekarattiyo gāthāti.

Yathā kathaṃ pana tvaṃ āvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthāti.

Ekamidāhaṃ bhikkhu samayaṃ bhagavā devesu tāvatiṃsesu viharati pāricchattakamūle
paṇḍukambalasilāyaṃ. Tatra bhagavā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ bhaddekarattassa uddesañca
vibhaṅgañca ābhāsi:

Atītaṃ nānvāgameyya nappaṭikaṅkhe anāgataṃ.
Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ appattañca anāgataṃ.

Paccuppannañca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati,
Asaṃhīraṃ asaṅkuppaṃ taṃ vidvā manubrūhaye.

Ajjeva kiccaṃ ātappaṃ ko jaññā maraṇaṃ suve,
Na hi no saṅgaraṃ tena mahāsenena maccunā.

Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ ahorattamatanditaṃ,
Taṃ ve bhaddekarattoti santo ācikkhate munīti.

[BJT Page 426] [\x 426/]

Evaṃ kho ahaṃ bhikkhu, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā. Uggaṇhāhi tvaṃ bhikkhu,
bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Pariyāpuṇāhi tvaṃ bhikkhu, bhaddekarattassa
uddesañca vibhaṅgañca. Dhārehi tvaṃ bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca.
Atthasaṃhito bhikkhu, bhaddekarattassa uddeso ca vibhaṅgo ca ādibrahmacariyakoti.
Idamavoca candano devaputto. Idaṃ vatvā tatthevantaradhāyi.

Atha kho āyasmā lomasakaṅgiyo tassā rattiyā accayena senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacivaraṃ
ādāya yena sāvatthi [PTS Page 201] [\q 201/] tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena
cārikaṃ caramāno yena sāvatthi jetavanaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmo, yena bhagavā
tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinno kho āyasmā lomasakaṅgiyo bhagavantaṃ etadavoca:

'Ekamidāhaṃ bhante, samayaṃ sakkesu viharāmi kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho
bhante, aññataro devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ
nigrodhārāmaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
Ekamantaṃ ṭhito kho bhante, so devaputto maṃ etadavoca: 'dhāresi tvaṃ bhikkhu,
bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā'ti. Evaṃ vutte ahaṃ bhante taṃ devaputtaṃ
etadavocaṃ: 'na kho ahaṃ āvuso, dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Tvaṃ
panāvuso dhāresi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañcā'ti ahampi kho bhikkhu, na
dhāremi bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca. Dhāresi pana tvaṃ bhikkhu,
bhaddekarattiyo gāthā'ti. Na kho ahaṃ āvuso, dhāremi bhaddekarattiyo gāthāti. Tvaṃ
panāvuso dhāresi bhaddekarattiyo gāthāti. Dhāremi kho ahaṃ bhikkhu, bhaddekarattiyo
gāthāti. Yathā kathaṃ pana tvaṃ āvuso, dhāresi bhaddekarattiyo gāthāti.

Ekamidāhaṃ bhikkhu, samayaṃ bhagavā devesu tāvatiṃsesu viharati pāricchattakamūle
paṇḍukambalasilāyaṃ. Tatra bhagavā devānaṃ tāvatiṃsānaṃ bhaddekarattassa uddesañca
vibhaṅgañca abhāsi:

Atītaṃ nānvāgameyya nappaṭikaṅkhe anāgataṃ.
Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ appattañca anāgataṃ.

Paccuppannañca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati,
Asaṃhīraṃ asaṅkuppaṃ taṃ vidvā manubrūhaye.

Ajjeva kiccaṃ ātappaṃ ko jaññā maraṇaṃ suve,
Na hi no saṅgaraṃ tena mahāsenena maccunā.

Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ ahorattamatanditaṃ,
Taṃ ve bhaddekarattoti santo ācikkhate munīti.
'Evaṃ kho ahaṃ bhikkhu, dhāremi bhaddekarattiyo gāthā. Uggaṇhāhi tvaṃ bhikkhu,
bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca, pariyāpuṇāhi tvaṃ bhikkhu, bhaddekarattassa
uddesañca vibhaṅgañca. Dhārehi tvaṃ bhikkhu, bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca.
Atthasaṃhito bhikkhu, bhaddekarattassa uddeso ca vibhaṅgo ca ādibrahmacariyakoti.
Idamavoca so bhante, devaputto, idaṃ vatvā tatthevantaradhāyi. Sādhu me bhante, bhagavā
bhaddekarattassa uddesañca vibhaṅgañca desetu'ti.

Jānāsi pana tvaṃ bhikkhu, taṃ devaputta'nti.

Na kho ahaṃ bhante, jānāmi taṃ devaputtanti.

[BJT Page 428] [\x 428/]

Candano nāma so bhikkhu, devaputto. Candano bhikkhu, devaputto aṭṭhikatvā
manasikatvā sabbacetaso1 samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇāti. Tena hi bhikkhu,
suṇāhi. Sādhukaṃ manasikarohi. Bhāsissāmīti. Evaṃ bhanteti kho āyasmā lomasakaṅgiyo
bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

Atītaṃ nānvāgameyya nappaṭikaṅkhe anāgataṃ.
Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ appattañca anāgataṃ.

Paccuppannañca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati,
Asaṃhīraṃ asaṅkuppaṃ taṃ vidvā manubrūhaye.

Ajjeva kiccaṃ ātappaṃ ko jaññā maraṇaṃ suve,
Na hi no saṅgaraṃ tena mahāsenena maccunā.

Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ ahorattamatanditaṃ,
Taṃ ve bhaddekarattoti santo ācikkhate munīti.

Kathañca bhikkhu, atītaṃ anvāgameti: evaṃrūpo ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ
samanvāneti. Evaṃvedano ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃ sañño
ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃ saṅkhāro ahosiṃ
atītamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃviññāṇo ahosiṃ atītamaddhānanti tattha
nandiṃ samanvāneti. Evaṃ kho bhikkhu atītaṃ anvāgameti.
[PTS Page 202] [\q 202/]
Kathañca bhikkhu, atītaṃ nānvāgameti: evaṃrūpo ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ na
samanvāneti. Evaṃvedano ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti. Evaṃ
sañño ahosiṃ atītamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti. Evaṃ saṅkhāro ahosiṃ
atītamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti. Evaṃviññāṇo ahosiṃ atītamaddhānanti
tattha nandiṃ na samanvāneti. Evaṃ kho bhikkhu atītaṃ nānvāgameti.

Kathañca bhikkhu, anāgataṃ paṭikaṅkhati: evaṃrūpo siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha
nandiṃ samanvāneti. Evaṃvedano siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti.
Evaṃsañño siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃsaṅkhāro siyaṃ
anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃviññāṇo siyaṃ anāgatamaddhānanti
tattha nandiṃ samanvāneti. Evaṃ kho bhikkhu, anāgataṃ paṭikaṅkhati.

Kathañca bhikkhu, anāgataṃ na paṭikaṅkhati: evaṃrūpo siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha
nandiṃ na samanvāneti. Evaṃvedano siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ na
samanvāneti.
Evaṃsañño siyaṃ anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti. Evaṃsaṅkhāro siyaṃ
anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti. Evaṃviññāṇo siyaṃ
anāgatamaddhānanti tattha nandiṃ na samanvāneti. Evaṃ kho bhikkhu, anāgataṃ na
paṭikaṅkhati.
Kathañca bhikkhu, paccuppannesu dhammesu saṃhīrati: idha bhikkhu, assutavā puthujjano
ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto sappurisānaṃ adassāvī
sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati,
rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Vedanaṃ attato samanupassati,
vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā vedanaṃ, vedanāya
Vā attānaṃ. Saññaṃ attato samanupassati, saññāvantaṃ vā attānaṃ. Attani vā saññaṃ,
saññāya vā attānaṃ. Saṅkhāre attato samanupassati, saṅkhāravantaṃ vā
Attānaṃ, attani vā saṅkhāre, saṅkhāresu vā attānaṃ. Viññāṇaṃ attato
Samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ.
Evaṃ kho bhikkhu, paccuppannesu dhammesu saṃhīrati.

------------------------
1.Sabbaṃ cetaso-sīmu.

[BJT Page 430] [\x 430/]

Kathañca bhikkhu, paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati: idha bhikkhu, sutavā
ariyasāvako. Ariyānaṃ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto
sappurisānaṃ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto. Na rūpaṃ
attato samanupassati, na rūpavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā rūpaṃ, na rūpasmiṃ vā attānaṃ.
Na vedanaṃ attato samanupassati, na vedanāvantaṃ vā attānaṃ, na attani vā vedanaṃ, na
vedanāya vā attānaṃ. Na saññaṃ attato samanupassati, na saññāvantaṃ vā attānaṃ. Na attani
vā saññaṃ, na saññāya vā attānaṃ. Na saṅkhāre attato samanupassati, na saṅkhāravantaṃ vā
attānaṃ, na attani vā saṅkhāre, na saṅkhāresu vā attānaṃ. Na viññāṇaṃ attato samanupassati,
na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Evaṃ kho
bhikkhu, paccuppannesu dhammesu na saṃhīrati.

Atītaṃ nānvāgameyya nappaṭikaṅkhe anāgataṃ.
Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ appattañca anāgataṃ.

Paccuppannañca yo dhammaṃ tattha tattha vipassati,
Asaṃhīraṃ asaṅkuppaṃ taṃ vidvā manubrūhaye.

Ajjeva kiccaṃ ātappaṃ ko jaññā maraṇaṃ suve,
Na hi no saṅgaraṃ tena mahāsenena maccunā.

Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ ahorattamatanditaṃ,
Taṃ ve bhaddekarattoti santo ācikkhate munīti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā lomasakaṅgiyo bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
Lomasakaṅgiya bhaddekaratta suttaṃ catutthaṃ.

[BJT Page 432] [\x 432/]

3.4.5

Cūḷakammavibhaṅga suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme, atha kho subho māṇavo todeyyaputto yena bhagavā,tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā
bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ
nisīdi ekamantaṃ nisinno kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṃ etadavoca:

Ko nu kho bho gotama, hetu ko paccayo, yena manussānaṃ yeva sataṃ manussabhūtānaṃ
dissanti hīnappaṇītatā. Dissanti hi bho gotama, manussā appāyukā, dissanti dīghāyukā.
Dissanti bavhābādhā, dissanti appābādhā. Dissanti dubbaṇṇā, dissanti vaṇṇavanto.
Dissanti appesakkhā, dissanti mahesakkhā. Dissanti appabhogā, dissanti mahābhogā,
dissanti nīcakulīnā, dissanti uccākulinā. Dissanti duppaññā, dissanti [PTS Page 203] [\q
203/] paññavanto. Ko nu kho gotama hetu ko paccayo, yena manussānaṃ yeva sataṃ
manussabhūtānaṃ dissanti hinappaṇītatāni.

Kammasakkā māṇava, sattā kammadāyādā kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇā.
Kammaṃ satte vibhajati yadidaṃ hīnappaṇītatāyāti.

Na kho ahaṃ imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa
vitthārena atthaṃ ājānāmi, sādhu me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ desetu, yathāhaṃ
imassa bhoto gotamassa saṅkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena
atthaṃ ājāneyyanti.

Tena hi māṇava, suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi, bhāsissāmīti.

Evaṃ hoti kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavato paccassosi bhagavā etadavoca:

Idha māṇava, ekacco itthi vā puriso vā pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇi hatapahate
niviṭṭho adayāpanno sabbapāṇabhutesu1 so tena kammena evaṃ samantena evaṃ
samādinnena kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.
No ce kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace
manussattaṃ āgacchati, yattha yattha paccājāyati, appāyuko hoti. Appāyukasaṃvattanikā esā
mānava paṭipadā, yadidaṃ pāṇātipātī hoti luddo lohitapāṇī hatapahate niviṭṭho
adayāpanno sabbapāṇabhutesu.

--------------------------
1.Pāṇabhutesu-majasaṃ,[PTS.]

[BJT Page 434] [\x 434/]

Idha pana māṇava, ekacco itthi vā puriso vā pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti,
nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. So tena
kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ
lokaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace
manussattaṃ āgacchati, yattha paccājāyati, dīghāyuko hoti. Dīghāyukasaṃvattanikā esā
māṇava paṭipadā yadidaṃ pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato [PTS Page 204] [\q
204/] hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī
viharati.

Idha māṇava, ekacco itthī vā puriso vā sattānaṃ viheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā
daṇḍena vā satthena vā. So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa
bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā
parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati,
yattha yattha paccājāyati, bavhābādho hoti. Bavhābādhasaṃvattanikā esā māṇava, paṭipadā
yadidaṃ sattānaṃ viheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.

Idha pana māṇava, ekacco itthī vā puriso vā sattānaṃ aviheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā
leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā. So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena
kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā
parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati, yattha yattha
paccājāyati, appābādho hoti. Appābādhasaṃvattanikā esā māṇava, paṭipadā yadidaṃ
sattānaṃ aviheṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā.
Idha pana māṇava, ekacco itthi vā puriso vā kodhano hoti upāyāsabahulo, appampi vutto
samāno abhisajjati kuppati vyāpajjati patitthīyati kopañca dosañca appaccayañca pātukaroti.
So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ
duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ
vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati, yattha yattha paccājāyati
dubbaṇṇo hoti. Dubbaṇṇasaṃvattanikā esā māṇava, paṭipadā yadidaṃ kodhano hoti
upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati kuppati vyāpajjati patitthīyati kopañca
dosañca appaccayañca pātukareti.

[BJT Page 436] [\x 436/]

Idha pana māṇava, ekacco itthī vā puriso vā akkodhano hoti anupāyāsabahulo, bahumpi
vutto samāno nābhisajjati, na kuppati na vyāpajjati na patitthīyati na kopañca dosañca
appaccayañca pātukaroti. So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa
Bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā parammaraṇā
sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati, yattha yattha paccājāyati
pāsādiko hoti. Pāsādikasaṃvattanikā esā māṇava, paṭipadā yadidaṃ akkodhano hoti
anupāyāsabahulo, bahumpi vutto samāno nābhisajjati na vyāpajjati na patitthīyati na
kopañca dosañca appaccayañca pātukareti.

Idha pana māṇava, ekacco itthī vā puriso vā issāmanako hoti,
paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati, upadussati issaṃ bandhati. So tena
kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ
vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ
nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati, yattha yattha paccājāyati appesakkho hoti.
Appesakkhasaṃvattanikā esā māṇava, paṭipadā yadidaṃ issāmanako hoti,
paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issaṃ bandhati.
[PTS Page 205] [\q 205/]
Idha pana māṇava, ekacco itthī vā puriso vā anissāmanako hoti,
Paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati, na upadussati issaṃ bandhati.
So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ
lokaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace
manussattaṃ āgacchati, yattha yattha paccājāyati mahesakkho hoti. Mahesakkhasaṃvattanikā
esā māṇava, paṭipadā yadidaṃ anissāmanako hoti,
Paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu na issati na upadussati na issaṃ
bandhati.

Idha pana māṇava, ekacco itthī vā puriso vā na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā
annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So tena
kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ
vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ
nirayaṃ upapajjati, sace manussataṃ āgacchati, yattha yattha paccājāyati appabhogo hoti.
Appabhogasaṃvattanikā esā māṇava, paṭipadā yadidaṃ na dātā hoti samaṇassa vā
brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ
seyyāvasathapadīpeyyaṃ.

[BJT Page 438] [\x 438/]

Idha pana māṇava, ekacco itthī vā puriso vā dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā
annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. So tena
kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ
lokaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace
manussattaṃ āgacchati, yattha yattha paccājāyati, mahābhogo hoti. Mahābhogasaṃvattanikā
esā māṇava, paṭipadā yadidaṃ dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ
vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ.
Idha pana māṇava, ekacco itthī vā puriso vā thaddho hoti atimānī. Abhivādetabbaṃ na
abhivādeti. Paccuṭṭhātabbaṃ na paccuṭṭheti, āsanārahassa āsanaṃ na deti, maggārahassa
maggaṃ na deti, sakkātabbaṃ na sakkaroti, garukātabbaṃ na garukaroti. Mānetabbaṃ na
māneti, pūjetabbaṃ na pūjeti. So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena kāyassa
bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā
parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati,
yattha yattha paccājāyati, nīcakulīno hoti. Nīcakulīnasaṃvattanikā esā māṇava, paṭipadā
yadidaṃ thaddho hoti atimānī, abhivādetabbaṃ na abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṃ na
paccuṭṭheti, āsanārahassa na āsanaṃ deti, maggārahassa na maggaṃ deti, sakkātabbaṃ na
sakkaroti, garukātabbaṃ na garukaroti, mānetabbaṃ na māneti, pūjetabbaṃ na pūjeti.

Idha pana māṇava, ekacco itthī vā puriso vā atthaddho hoti anatimānī. Abhivādetabbaṃ
abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṃ paccuṭṭheti, āsanārahassa āsanaṃ deti, maggārahassa maggaṃ
deti, sakkātabbaṃ sakkaroti, garukātabbaṃ garukāti.
Mānetabbaṃ māneti, pūjetabbaṃ pūjeti. So tena kammena evaṃ samattena evaṃ samādinnena
kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. No ce kāyassa bhedā
parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ āgacchati, yattha yattha
paccājāyati, uccākulīno hoti. Uccākulīnasaṃvattanikā esā māṇava, paṭipadā yadidaṃ
atthaddho hoti anatimānī, abhivādetabbaṃ abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṃ paccuṭṭheti,
āsanārahassa āsanaṃ deti, maggārahassa maggaṃ deti, sakkātabbaṃ sakkaroti, garukātabbaṃ
garukaroti, mānetabbaṃ māneti, pūjetabbaṃ pūjeti.

[BJT Page 440] [\x 440/]

Idha pana māṇava, ekacco itthī vā puriso vā samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā na
paripucchitā hoti: kiṃ bhante kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ, kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajjaṃ, kiṃ
sevitabbaṃ, kiṃ na sevitabbaṃ, kiṃ me karīyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti, kiṃ
vā pana me karīyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hotīti. So tena kammena evaṃ
samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ nirayaṃ
upapajjati. No ce kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ nirayaṃ upapajjati, sace
manussattaṃ āgacchati, yattha yattha paccājāyati, duppañño hoti. Duppaññasaṃvattatikā esā
māṇava, paṭipadā yadidaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā na paripucchitā hoti:
kiṃ bhante, kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ, kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajjaṃ, kiṃ sevitabbaṃ, kiṃ na
sevitabbaṃ, kiṃ me karīyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti, kiṃ vā pana me
karīyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hotīti.
[PTS Page 206] [\q 206/]
Idha pana māṇava, ekacco itthī vā puriso vā samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā
paripucchitā hoti: kiṃ bhante, kusalaṃ kiṃ akusalaṃ kiṃ sāvajjaṃ kiṃ anavajjaṃ, kiṃ
sevitabbaṃ kiṃ na sevitabbaṃ kiṃ me karīyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti, kiṃ
vā pana me karīyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hotīti. So tena kammena evaṃ
samattena evaṃ samādinnena kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati.
No ce kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati, sace manussattaṃ
āgacchati, yattha yattha paccājāyati, mahāpañño hoti. Mahāpaññasaṃvattatikā esā māṇava,
paṭipadā yadidaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā paripucchitā hoti: kiṃ bhante
kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ, kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajjaṃ, kiṃ sevitabbaṃ, kiṃ na sevitabbaṃ, kiṃ me
karīyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgharattaṃ
hitāya sukhāya hotīti.

Iti kho māṇava, appāyukasaṃvattanikā paṭipadā appāyukattaṃ upaneti.
Dīghāyukasaṃvattanikā paṭipadā dīghāyukattaṃ upaneti. Bavhābādhasaṃvattanikā paṭipadā
bavhābādhattaṃ upaneti. Appābādhasaṃvattanikā paṭipadā appābādhattaṃ upaneti.
Dubbaṇṇasaṃvattanikā paṭipadā dubbaṇṇattaṃ upaneti. Pāsādikasaṃvattanikā paṭipadā
pāsādikattaṃ upaneti. Appesakkhasaṃvattanikā paṭipadā appesakkhattaṃ upaneti.
Mahesakkhasaṃvattanikā paṭipadā mahesakkhattaṃ upaneti. Appabhogasaṃvattanikā
paṭipadā appabhogattaṃ upaneti. Mahābhogasaṃvattanikā paṭipadā mahābhogattaṃ upaneti.
Nīcakulīnasaṃvattanikā paṭipadānīcakulīnattaṃ upaneti. Uccākulīnasaṃvattanikā paṭipadā
uccākulīnattaṃ upaneti. Duppaññasaṃvattanikā paṭipadā duppaññattaṃ upaneti.
Mahāpaññasaṃvattanikā paṭipadā mahāpaññattaṃ upaneti.

Kammassakā māṇava, sattā kammadāyādā kammayoni kammabandhu kammapaṭisaraṇā,
kammaṃ satte vibhajati yadidaṃ hinappaṇītatāyāti.

[BJT Page 442] [\x 442/]

Evaṃ vutte subho māṇavo todeyyaputto bhagavantaṃ etadavoca. Abhikkantaṃ bho gotama,
abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama, nikkujjiṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā
vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya
cakkhumanto rūpāni dakkhintīti. Evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo
pakāsito esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca.
Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.
[PTS Page 207] [\q 207/]
Cūḷakammavibhaṅga suttaṃ pañcamaṃ.

[BJT Page 444] [\x 444/]

3.4.6

Mahākammavibhaṅga suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena
kho pana samayena āyasmā samiddhi araññakuṭikāyaṃ viharati.

Atha kho potaliputto paribbājako jaṅghāvihāraṃ anucaṅkamamāno anuvicaramāno
yenāyasmā samiddhi tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā samiddhinā saddhiṃ
sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinno kho potaliputto paribbājako āyasmantaṃ samiddhiṃ etadavoca: 'sammukhā metaṃ
āvuso samiddhi, samaṇassa gotamassa sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ: moghaṃ
kāyakammaṃ, moghaṃ vacīkammaṃ, manokammameva sacca'nti. Atthi ca sā samāpatti yaṃ
samāpattiṃ samāpanno na kiñci vediyatīti.

Mā evaṃ āvuso potaliputta avaca, mā evaṃ āvuso potaliputta avaca, mā bhagavantaṃ
abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya: 'moghaṃ
kāyakammaṃ, moghaṃ vacīkammaṃ, manokammameva sacca'nti. Atthi ca kho sā āvuso,
samāpatti yaṃ samāpattiṃ samāpanno na kiñci vediyatīti.

Kiva ciraṃ pabbajitosi āvuso, samiddhīti.

Na ciraṃ āvuso, tīṇi vassāniti.

Etthadāni mayaṃ there bhikkhu kiṃ vakkhāma, yatra hi nāmevaṃ navo bhikkhu satthāraṃ
parirakkhitabbaṃ maññissati. Sañcetanikaṃ āvuso samiddhi, kammaṃ katvā kāyena vācāya
manasā, kiṃ so vediyatīti.

Sañcetanikaṃ āvuso potaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā, dukkhaṃ so
vediyatīti.

Atha kho potaliputto paribbājako āyasmato samiddhissa bhāsitaṃ neva abhinandi na
paṭikkosi. Anabhinanditvā appaṭikkositvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

Atha kho āyasmā samiddhi acirapakkante potaliputte paribbājake yenāyasmā ānando
tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā [PTS Page 208] [\q 208/] āyasmatā ānandena saddhiṃ
sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinno kho āyasmā samiddhi yāvatako ahosi potaliputtena paribbājakena saddhiṃ
kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ āyasmato ānandassa ārocesi. Evaṃ vutte āyasmā ānando
āyasmantaṃ samiddhiṃ etadavoca: 'atthi kho idaṃ āvuso samiddhi, kathāpābhataṃ
bhagavantaṃ dassanāya. Āyāmāvuso samiddhi. Yena bhagavā tenupasaṅkameyyāma,
upasaṅkamitvā etamatthaṃ bhagavato āroceyyāma. Yathā no bhagavā vyākarissati, tathā naṃ
dhāreyyāmāti.

[BJT Page 446] [\x 446/]

Evamāvusoti kho āyasmā samiddhi āyasmato ānandassa paccassosi. Atha kho āyasmā ca
ānando āyasmā ca samiddhi yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ
abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando yāvatako ahosi
āyasmato samiddhissa potaliputtena paribbājakena saddhiṃ kathā sallāpo, taṃ sabbaṃ
bhagavato ārocesi.

Evaṃ vutte bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca: 'dassanampi kho ahaṃ ānanda,
potaliputtassa paribbājakassa nābhijānāmi. Kuto panevarūpaṃ kathāsallāpaṃ. Iminā ca
ānanda, samiddhinā moghapurisena potaliputtassa paribbājakassa vibhajja vayākaraṇīyo
pañho ekaṃsena vyākato'ti.

Evaṃ vutte āyasmā udāyī bhagavantaṃ etadavoca: 'sace pana bhante, āyasmatā samiddhinā
idaṃ sandhāya bhāsitaṃ,yaṃ kiñci vedayitaṃ taṃ dukkhasmi'nti.

Atha kho1 bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi: 'passa kho tvaṃ ānanda, imassa udāyissa
moghapurisassa ummaggaṃ2. Aññāsiṃ kho ahaṃ ānanda, idānevāyaṃ udāyī moghapuriso
ummujjamāno ayoniso ummujjissatī'ti. Ādiṃyeva ānanda, potaliputtena paribbājakena tisso
vedanā pucchitā. Sacāyaṃ ānanda, samiddhi moghapuriso [PTS Page 209] [\q 209/]
potaliputtassa paribbājakassa evaṃ puṭṭho evaṃ vyākareyya: 'sañcetanikaṃ āvuso
potaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā sukhavedaniyaṃ, sukhaṃ so vediyati.3
Sañcetanikaṃ āvuso potaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā dukkhavedaniyaṃ,
dukkhaṃ so vediyati3 sañcetanikaṃ āvuso potaliputta, kammaṃ katvā kāyena vācāya manasā
adukkhamasukhavedaniyaṃ, adukkhamasukhaṃ so vediyatiti. Evaṃ vyākaramāno kho
ānanda, samiddhi moghapuriso potaliputtassa paribbājakassa sammā vyākareyya.
Apicānanda, ke ca aññatitthiyā paribbājakā bālā avyattā, ke ca tathāgatassa
mahākammavibhaṅgaṃ jānissanti. Sace tumhe ānanda, suṇeyyātha tathāgatassa
mahākammavibhaṅgaṃ vibhajantassāti.

Etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo, yaṃ bhagavā mahākammavibhaṅgaṃ vibhajeyya.
Bhagavato sutvā bhikkhu dhāressantīti.

Tena hā'nanda, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmīti.

Evaṃ bhanteti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:
Cattāro me ānanda, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro: idhānanda,
ekacco puggalo idha pāṇātipātī hoti, adinnādāyī hoti, kāmesu micchācārī hoti, musāvādī
hoti, pisunāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti, abhijjhālū hoti, vyāpannacitto
hoti, micchādiṭṭhi hoti, so kāyassa bedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ
upapajjati.

--------------------------
1.Evaṃ vutte-syā. 2.Ummaṅgaṃ-majasaṃ.
3.Vedayati-majasaṃ.Sīmu.

[BJT Page 448] [\x 448/]

Idha pana ānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti, kāmesu
micchācārī hoti, musāvādī hoti, pisunāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpī hoti,
abhijjhālū hoti, vyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhī hoti. So kāyassa bhedā parammaraṇā
sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati.

Idhānanda ekacco puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti,
kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisunā vācā1 paṭivirato hoti,
[PTS Page 210] [\q 210/] pharusā vācā2 paṭivirato hoti, samphappalāpā paṭivirato hoti,
anabhijjhālū hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti, so kāyassa bhedā parammaraṇā
sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati.

Idhapanānanda, ekacco puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato hoti,
kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti, pisunā vācā paṭivirato hoti,
pharusā vācā paṭivirato hoti,
Samphappalāpā paṭivirato hoti, anabhijjhālū hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi hoti, so
kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati.
Idhānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya
anuyogamanvāya appamādamanvāya sammā manasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ
phusati. Yathā samāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṃ
puggalaṃ passati: 'idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ kāmesu micchācāriṃ musāvādiṃ pisunā
vācaṃ pharusāvācaṃ samphappalāpiṃ anabhijjhāluṃ vyāpannacittaṃ micchādiṭṭhiṃ. Kāyassa
bhedā parammaraṇā passati apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppannaṃ. So evamāha:
'atthi kira bho, pāpakāni kammāni, atthi duccaritassa vipāko, apāhaṃ puggalaṃ addasaṃ idha
pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ kāmesu micchācāriṃ musāvādiṃ pisunāvācaṃ pharusāvācaṃ
samphappalāpiṃ anabhijjhāluṃ vyāpannacittaṃ micchādiṭṭhiṃ kāyassa bhedā parammaraṇā
passāmi apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppannanti. So evamāha: 'yo kira bho
pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunāvācī pharusāvācī
samphappalāpī anabhijjhālū hoti, avyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā
parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ye evaṃ jānanti, te sammā
jānanti, ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇanti. Iti so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ
diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ, tadeva tattha thāmasā parāmassa3 abhinivissa voharati: idameva
saccaṃ moghamañña'nti.

--------------------------
1.Pisuṇāya vācāya-majasaṃ,sīmu. 3.Paramāsā-majasaṃ
2.Pharusāya vācāya-majasaṃ,sīmu.

[BJT Page 450] [\x 450/]

Idha panānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya
anuyogamanvāya appamādamanvāya sammā manasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ
phusati yathā samāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṃ
puggalaṃ passati. Idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ kāmesu micchācāriṃ musāvādiṃ pisunā
vācaṃ pharusāvācaṃ samphappalāpiṃ anabhijjhāluṃ vyāpannacittaṃ micchādiṭṭhiṃ, kāyassa
bhedā parammaraṇā passati sugatiṃ saggaṃ lokaṃ uppannaṃ. So evamāha: 'natthi kira bho,
pāpakāni kammāni, natthi duccaritassa vipāko, apāhaṃ puggalaṃ addasaṃ idha pāṇātipātiṃ
adinnādāyiṃ kāmesu micchācāriṃ musāvādiṃ pisunāvācaṃ pharusāvācaṃ samphappalāpiṃ
anabhijjhāluṃ vyāpannacittaṃ micchādiṭṭhiṃ kāyassa bhedā parammaraṇā passāmi sugatiṃ
saggaṃ lokaṃ uppannanti. So evamāha: 'yo kira bho pāṇātipātī
Adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunāvācī pharusāvācī samphappalāpī
anabhijjhālū hoti, avyāpannacitto hoti, micchādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā parammaraṇā
sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ye evaṃ jānanti, te sammā jānanti, ye aññathā jānanti,
micchā tesaṃ ñāṇanti. Iti so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ, tadeva
tattha thāmasā parāmassa1 abhinivissa voharati: idameva saccaṃ
Moghamañña'nti.

Idhānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo [PTS Page 211] [\q 211/] vā ātappamanvāya
padhānamanvāya
Anuyogamanvāya appamādamanvāya sammā manasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ
phusati. Yathā samāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṃ
Puggalaṃ passati 'idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ kāmesu micchācārā
paṭivirataṃ musāvādā paṭivirataṃ pisunā vācā2 paṭivirataṃ pharusā vācā3 paṭivirataṃ
samphappalāpā paṭivirataṃ anabhijjhāluṃ avyāpannacittaṃ sammādiṭṭhiṃ kāyassa bhedā
parammaraṇā passati sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannaṃ. So evamāha: 'atthi kira bho
kalyāṇāni kammāni, atthi sucaritassa vipāko. Apāhaṃ puggalaṃ addasaṃ idha pāṇātipātā
paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ kāmesu micchācārā paṭivirataṃ
Musāvādā paṭivirataṃ pisunāvācā paṭivirataṃ pharusāvācā paṭivirataṃ samphappalāpā
paṭivirataṃ anabhijjhāluṃ vyāpannacittaṃ sammādiṭṭhiṃ kāyassa bhedā parammaraṇā
passāmi sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanna'nti. So evamāha: 'yo kira bho pāṇātipātā paṭivirato
adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā
paṭivirato pharusāvācā paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālū hoti,
avyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi sabbo so kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ
lokaṃ upapajjati ye
Evaṃ jānanti, te sammā jānanti, ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇanti. Iti so yadeva tassa
sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ, tadeva tattha thāmasā parāmassa1 abhinivissa
voharati: 'idameva saccaṃ moghamañña'nti.

Idha panānanda, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ātappamanvāya padhānamanvāya
anuyogamanvāya appamādamanvāya sammā manasikāramanvāya tathārūpaṃ cetosamādhiṃ
phusati, yathā samāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena amuṃ
puggalaṃ [PTS Page 212] [\q 212/] passati. Idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā
paṭivirataṃ kāmesu micchācārā paṭivirataṃ musāvādā paṭivirataṃ pisunā vācā paṭivirataṃ
pharusā vācā paṭivirataṃ
Samphappalāpā paṭivirataṃ anabhijjhāluṃ avyāpannacittaṃ sammādiṭṭhiṃ kāyassa bhedā
parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannaṃ. So evamāha: 'natthi kira bho
kalyāṇāni kammāni,

--------------------------
1.Parāmāsā-majasaṃ.
2.Pisuṇāya vācāya-majasaṃ sīmu.
3.Pharusāya vācāya-majasaṃ,sīmu.

[BJT Page 452] [\x 452/]

Natthi sucaritassa vipāko. Apāhaṃ puggalaṃ addasaṃ idha pāṇātipātā paṭivirataṃ
adinnādānā paṭivirataṃ kāmesu micchācārā paṭivirataṃ musāvādā paṭivirataṃ pisunā vācā
paṭivirataṃ pharusāvācā paṭivirataṃ samphappalāpā paṭivirataṃ anabhijjhāluṃ
vyāpannacittaṃ sammādiṭṭhiṃ, kāyassa bhedā parammaraṇā passāmi apāyaṃ duggatiṃ
vinipātaṃ nirayaṃ upapanna'nti. So evamāha: 'yo kira bho pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā
paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato
Pisunāvācā paṭivirato pharusāvācā paṭivirato samphappalāpā paṭivirato anabhijjhālu hoti,
avyāpannacitto hoti sammādiṭṭhi. Sabbo so kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ
vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, ye evaṃ jānanti, te sammā jānanti, ye aññathā jānanti, micchā
tesaṃ ñāṇa'nti. Iti so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ, tadeva tattha
thāmasā parāmassa abhinivissa voharati: 'idameva saccaṃ moghamañña'nti.

Tatrānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha: atthi kira bho, pāpakāni kammāni,
atthi duccaritassa vipākoti. Idamassa anujānāmi. Yampi so evamāha: apāhaṃ puggalaṃ
addasaṃ idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ kāmesu micchācāriṃ musāvādiṃ pisunāvāciṃ
pharusāvāciṃ samphappalāpiṃ anabhijjhāluṃ avyāpannacittaṃ
Sammādiṭṭhiṃ kāyassa bhedā parammaraṇā passāmi apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ
upapanna'nti. Idampissa anujānāmi. Yañca kho so evamāha: 'yo kira bho pāṇātipātī
adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī pisunāvācī pharusāvācī samphappalāpī
anabhijjhālu hoti, avyāpannacitto hoti, sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā parammaraṇā
apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatī'ti. Idamassa nānujānāmi. Yampi so evamāha:
ye evaṃ jānanti, te sammā jānanti, ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇanti. Idampissa
nānujānāmi. Yampi so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ, tadeva
tattha thāmasā parāmassa abhinivissa voharati, 'idameva saccaṃ moghamañña'nti. Idampissa
nānujānāmi. Taṃ kissa hetu: aññathā hi ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṃ
hoti.

Tatrānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha: natthi kira bho, pāpakāni kammāni
natthi duccaritassa vipākoti. Idamassa nānujānāmi. Yampi kho so evamāha: apāhaṃ
puggalaṃ addasaṃ idha pāṇātipātiṃ adinnādāyiṃ kāmesu micchācāriṃ musāvādiṃ
pisunāvāciṃ pharusāvāciṃ samphappalāpiṃ anabhijjhāluṃ avyāpannacittaṃ sammādiṭṭhiṃ
kāyassa bhedā parammaraṇā passāmi sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanna'nti, idamassa
anujānāmi. Yañca kho so evamāha: 'yo kira bho pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī
musāvādī pisunāvācī pharusāvācī samphappalāpī anabhijjhālu hoti, avyāpannacitto hoti
sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatī'ti.
[PTS Page 213] [\q 213/] idamassa nānujānāmi. Yampi so evamāha: ye evaṃ jānanti, te
sammā jānanti ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇanti. Idampissa nānujānāmi. Yampi so
yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ, tadeva tattha thāmasā parāmassa
abhinivissa voharati: 'idameva saccaṃ moghamañña'nti. Idampissa nānujānāmi. Taṃ kissa
hetu: aññathā hi ānanda, tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṃ hoti.

[BJT Page 454] [\x 454/]

Tatrānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha: atthi kira bho kalyāṇāni kammāni,
atthi sucaritassa vipākoti. Idamassa anujānāmi. Yampi kho so evamāha: apāhaṃ puggalaṃ
addasaṃ idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ kāmesu micchācārā paṭivirataṃ
musāvādā paṭivirataṃ pisunā vācā paṭivirataṃ pharusā vācā paṭivirataṃ samphappalāpā
paṭivirataṃ anabhijjhāluṃ avyāpannacittaṃ sammādiṭṭhiṃ. Kāyassa bhedā parammaraṇā
passāmi sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanna'nti. Idampissa anujānāmi. Yañca kho so evamāha:
yo kira bho pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā paṭivirato
musāvādā paṭivirato pisunāvācā paṭivirato pharusāvācā paṭivirato anabhijjhāluṃ
avyapannacittaṃ sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ
upapajjatī'ti. Idamassa nānujānāmi yampi so evamāha: ye evaṃ jānanti te sammā jānanti, ye
aññathā jānanti micchā tesaṃ ñāṇanti. Idampissa nānujānāmi. Yampi so yadeva tassa sāmaṃ
ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ, tadeva tattha thāmasā parāmassa abhinivissa voharati:
idameva saccaṃ moghamañña'nti. Idampissa nānujānāmi. Taṃ kissa hetu: aññathā hi ānanda,
tathāgatassa mahākammavibhaṅge ñāṇaṃ hoti.

Tatrānanda, yvāyaṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā evamāha: natthi kira bho kalyāṇāni kammāni,
natthi sucaritassa vipākoti. Idamassa nānujānāmi. Yañca kho so evamāha: apāhaṃ puggalaṃ
addasaṃ idha pāṇātipātā paṭivirataṃ adinnādānā paṭivirataṃ kāmesu micchācārā paṭivirataṃ
musāvādā paṭivirataṃ pisunā vācā paṭivirataṃ pharusā vācā paṭivirataṃ samphappalāpā
paṭivirataṃ anabhijjhāluṃ avyāpannacittaṃ sammādiṭṭhiṃ. Kāyassa bhedā parammaraṇā
passāmi apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapanna'nti. Idamassa anujānāmi. Yañca kho
so evamāha: yo kira bho pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu micchācārā
paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā paṭivirato pharusāvācā paṭivirato anabhijjhāluṃ
avyapannacittaṃ sammādiṭṭhi, sabbo so kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ
vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatī'ti. Idamassa nānujānāmi yañca so kho evamāha: [PTS Page 214]
[\q 214/] ye evaṃ jānanti, te sammā jānanti, ye aññathā jānanti, micchā tesaṃ ñāṇanti.
Idampissa nānujānāmi. Yampi so yadeva tassa sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ,
tadeva tattha thāmasā parāmassa abhinivissa voharati: idameva saccaṃ moghamañña'nti.
Idampissa nānujānāmi. Taṃ kissa hetu: aññathā hi ānanda, tathāgatassa
mahākammavibhaṅge ñāṇaṃ hoti.

Tatrānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī
pisunāvācī pharusāvācī anabhijjhālū avyapannacittaṃ micchādiṭṭhi, kāyassa bhedā
parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Pubbe vāssa taṃ kataṃ hoti
pāpakammaṃ dukkhavedaniyaṃ. Pacchā vāssataṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ
dukkhavedaniyaṃ. Maraṇakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi samattā samādinnā.1 Tena so
kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Yañca kho so
idha pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti kāmesu micchācārī hoti musāvādī hoti pisunāvācī
hoti pharusāvācī hoti anabhijjhālū hoti avyapannacittaṃ micchādiṭṭhi hoti tassa diṭṭheva
dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti, upapajje2 vā, apare vā pariyāye.

-------------------------
1.Samādiṇṇā-[PTS.]
2.Upapajja-majasaṃ,sīmu.
Upapajjaṃ-[PTS.]

[BJT Page 456] [\x 456/]

Tatrānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātī adinnādāyī kāmesu micchācārī musāvādī
pisunāvācī pharusāvācī anabhijjhāluṃ avyapannacittaṃ micchādiṭṭhi, kāyassa bhedā
parammaraṇāsugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Pubbe vāssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ
sukhavedaniyaṃ. Pacchā vāssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ sukhavedaniyaṃ. Maraṇakāle
vāssa hoti sammādiṭṭhi samattā samādinnā, tena so kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ
saggaṃ lokaṃ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātī hoti adinnādāyī hoti kāmesu
micchācārī hoti musāvādī hoti pisunāvācī hoti pharusāvācī hoti
Anabhijjhāluṃ hoti avyapannacittaṃ micchādiṭṭhi hoti. Tassa diṭṭheva dhamme vipākaṃ
paṭisaṃvedeti, upapajje vā, apare vā, pariyāye.

Tatrānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu
micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā paṭivirato
Pharusāvācā paṭivirato anabhijjhāluṃ avyapannacittaṃ sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā
parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Pubbe vāssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃ
sukhavedaniyaṃ. Pacchā vāssa taṃ kataṃ hoti kalyāṇakammaṃsukhavedaniyaṃ. Maraṇakāle
vāssa hoti sammādiṭṭhi samattā samādinnā. Tena so kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ
saggaṃ lokaṃ upapajjati. Yañca kho so idha pāṇātipātā paṭivirato [PTS Page 215] [\q 215/]
hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā paṭivirato hoti musāvādā paṭivirato
hoti pisunāvācā paṭivirato hoti pharusāvācā paṭivirato hoti anabhijjhāluṃ hoti
avyapannacittaṃ sammādiṭṭhi hoti. Tassa diṭṭheva dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti,
upapajje vā, apare vā pariyāye.

Tatrānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātā paṭivirato adinnādānā paṭivirato kāmesu
micchācārā paṭivirato musāvādā paṭivirato pisunāvācā paṭivirato
Pharusāvācā paṭivirato anabhijjhāluṃ avyapannacittaṃ sammādiṭṭhi, kāyassa bhedā
parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Pubbe vāssa taṃ kataṃ hoti
pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ. Pacchā vāssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ
dukkhavedaniyaṃ. Maraṇa kāle vāssa hoti micchādiṭṭhi samattā samādinnā. Tena so
kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Yañca kho so
idha pāṇātipātā paṭivirato hoti adinnādānā paṭivirato hoti kāmesu micchācārā paṭivirato
hoti musāvādā paṭivirato hoti pisunāvācā paṭivirato hoti pharusāvācā
Paṭivirato hoti anabhijjhāluṃ hoti avyapannacittaṃ sammādiṭṭhi hoti, tassa diṭṭheva
dhamme vipākaṃ paṭisaṃvedeti, upapajje vā, apare vā, pariyāye.

Iti kho ānanda, atthi kammaṃ abhabbaṃ abhabbābhāsaṃ, atthi kammaṃ abhabbaṃ
bhabbābhāsaṃ. Atthi kammaṃ bhabbañceva bhabbābhāsañca, atthi kammaṃ bhabbaṃ
abhabbābhāsanti.

Idamoca: bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Mahākammavibhaṅga suttaṃ jaṭṭhaṃ

[BJT Page 458] [\x 458/]

3.4.7

Saḷāyatanavibhaṅga suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato
paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Saḷayatanavibhaṅgaṃ vo bhikkhave, desissāmi taṃ suṇātha sādhukaṃ manasi karotha
bhāsissāmīti.

Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:
[PTS Page 216] [\q 216/]
Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbāni. Cha bāhirāni āyatanāni veditabbāni. Cha
viññāṇakāyā veditabbā. Cha phassakāyā veditabbā. Aṭṭhārasa manopavicārā veditabbā.
Chattiṃsa sattapadā veditabbā. Tatridaṃ nissāya idaṃ pajahatha tayo satipaṭṭhānā yadiriyo
sevati, yadiriyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati, so vuccati yoggācariyānaṃ
anuttaro purisadammasārathī'ti. Ayamuddeso salāyatanavibhaṅgassa.

Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:
cakkhāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ jivhāyatanaṃ kāyāyatanaṃ manāyatanaṃ. Cha
ajjhattikāni āyatanāni veditabbānīti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
Cha bāhirāni āyatanāni veditabbānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:
rūpāyatanaṃ saddāyatanaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ
dhammāyatanaṃ. Cha bāhirāni āyatanāni veditabbānīti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca
vuttaṃ.

Cha viññāṇakāyā veditabbānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:
cakkhuviññāṇaṃ sotaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaṃ jivhāviññāṇaṃ kāyaviññāṇaṃ
manoviññāṇaṃ. Cha viññāṇakāyā veditabbānīti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Cha phassakāyā veditabbānīti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:
Cakkhusamphasso sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso
manosamphasso. Cha phassakāyā veditabbānīti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

[BJT Page 460] [\x 460/]

Aṭṭhārasa manopavīcārā veditabbāti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:
cakkhunā rūpaṃ disvā somanassaṭṭhāniyaṃrūpaṃ upavicarati. Domanassaṭṭhāniyaṃ rūpaṃ
upavicarati. Upekkhaṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicarati. Sotena saddaṃ sutvā somanassaṭṭhāniyaṃ
saddaṃ upavicarati. Domanassaṭṭhāniyaṃ saddaṃ upavicarati. Upekkhaṭṭhāniyaṃ saddaṃ
upavicarati. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā somanassaṭṭhāniyaṃ gandhaṃ upavicarati.
Domanassaṭṭhāniyaṃ gandhaṃ upavicarati. Upekkhaṭṭhāniyaṃ ghandhaṃ upavicarati.
Jivhāya rasaṃ sāyitvā somanassaṭṭhāniyaṃ rasaṃ upavicarati. Domanassaṭṭhāniyaṃ rasaṃ
upavicarati. Upekkhaṭṭhāniyaṃ rasaṃ upavicarati. Kāyena [PTS Page 217] [\q 217/]
phoṭṭhabbaṃ phusitvā somanassaṭṭhāniyaṃ phoṭṭhabbaṃ upavicarati. Domanassaṭṭhāniyaṃ
phoṭṭhabbaṃ upavicarati. Upekkhaṭṭhāniyaṃ phoṭṭhabbaṃ upavicarati.Manasā dhammaṃ
viññāya somanassaṭṭhānīyaṃ dhammaṃ upavicarati. Domanassaṭṭhāniyaṃ dhammaṃ
upavicarati. Upekkhaṭṭhāniyaṃ1 dhammaṃ upavicarati. Iti cha somanassūpavicārā, cha
domanassūpavicārā, cha upekkhūpavicārā. Aṭṭhārasa manopavicārā veditabbāti iti yaṃ taṃ
vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Chattiṃsa sattapadā veditabbāti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñce taṃ paṭicca vuttaṃ: cha
gehasitāni somanassāni, cha nekkhammasitāni somanassāni, cha gehasitāni domanassāni, cha
nekkhammasitāni domanassāni, cha gehasitā upekkhā, cha nekkhammasitā upekkhā

Tattha katamāni cha gehasitāni somanassāni: cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ
kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ paṭilābhaṃ vā paṭilābhato
samanupassato pubbe vā paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato
uppajjati somanassaṃ, yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ somanassaṃ.
Sotaviññeyyānaṃ saddānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ
lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ paṭilābhaṃ vā paṭilābhato samanupassato pubbe vā
paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati somanassaṃ, yaṃ
rūpānaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ somanassaṃ. Ghānaviññeyyānaṃ gandhānaṃ
iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ paṭilābhaṃ vā
paṭilābhato samanupassato pubbe vā paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ
samanussarato uppajjati somanassaṃ, yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ
somanassaṃ. Jivhāviññeyyānaṃ rasānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ
lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ paṭilābhaṃ vā paṭilābhato samanupassato pubbe vā
paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati somanassaṃ, yaṃ
evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ somanassaṃ.
Kāyaviññeyyānaṃ phoṭṭhabbānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ
lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ paṭilābhaṃ vā paṭilābhato samanupassato pubbe vā
paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati somanassaṃ, yaṃ
evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ somanassaṃ. Manoviññeyyānaṃ dhammānaṃ
iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ paṭilābhaṃ vā
paṭilābhato samanupassato pubbe vā paṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ
samanussarato uppajjati somanassaṃ, yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati gehasitaṃ
somanassaṃ. Imāni cha gehasitāni somanassāni.

Tattha katamāni cha nekkhammasitāni somanassāni: rūpānaṃ tveva aniccataṃ viditvā
vipariṇāmavirāganirodhaṃ, pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā
vipariṇāmadhammā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati
somanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ
somanassaṃ.Saddānaṃ tveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, pubbe ceva saddā
etarahi ca sabbe te saddā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ
sammappaññāya passato uppajjati somanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati
nekkhammasitaṃ somanassaṃ. Gandhānaṃ tveva aniccataṃ viditvā
vipariṇāmavirāganirodhaṃ, pubbe ceva gandhā etarahi ca sabbe te saddā aniccā dukkhā
vipariṇāmadhammā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati
somanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ somanassaṃ.
Rasānaṃ tveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, pubbe ceva rasā etarahi ca
sabbe te rasā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya
passato uppajjati somanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ
somanassaṃ. Phoṭṭhabbānaṃ tveva aniccataṃ viditvā
Vipariṇāmavirāganirodhaṃ, pubbe ceva phoṭṭhabbā etarahi ca sabbe te phoṭṭhabbā aniccā
dukkhā vipariṇāmadhammā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati
somanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ somanassaṃ, idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ somanassaṃ.
Dhammānaṃ [PTS Page 218] [\q 218/] tveva aniccataṃ viditvā
vipariṇāmavirāganirodhaṃ, pubbe ceva dhammā, etarahi ca sabbe te dhammā aniccā
dukkhā vipariṇāmadhammā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato uppajjati
somanassaṃ. Yaṃ evarūpā somanassaṃ, idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ somanassaṃ. Imāni
cha nekkhammasitāni somanassāni.

--------------------------
1.Upekkhāṭhānīyaṃ-majasaṃ.

[BJT Page 462] [\x 462/]

Tattha katamāni cha gehasitāni domanassāni: cakkhuviññeyyānaṃ rūpānaṃ iṭṭhānaṃ
kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ appaṭilābhaṃ vā
appaṭilābhato samanupassato pubbe vā appaṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ
samanussarato uppajjati domanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ. Idaṃ vuccati gehasitaṃ
domanassaṃ. Sotaviññeyyānaṃ saddānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ
lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ appaṭilābhaṃ vā appaṭilābhato samanupassato pubbe vā
appaṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati domanassaṃ.
Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ. Idaṃ vuccati gehasitaṃ domanassaṃ. Ghānaviññeyyānaṃ
gandhānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ
appaṭilābhaṃ vā appaṭilābhato samanupassato pubbe vā appaṭiladdhapubbaṃ atītaṃ
niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati domanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ.
Idaṃ vuccati gehasitaṃ domanassaṃ. Jivhāviññeyyānaṃ rasānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ
manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ appaṭilābhaṃ vā appaṭilābhato
samanupassato pubbe vā appaṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato
uppajjati domanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ. Idaṃ vuccati gehasitaṃ domanassaṃ.
Kāyaviññeyyānaṃ phoṭṭhabbānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ
lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ appaṭilābhaṃ vā appaṭilābhato samanupassato pubbe vā
appaṭiladdhapubbaṃ atītaṃ niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati domanassaṃ.
Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ. Idaṃ vuccati gehasitaṃ domanassaṃ. Manoviññeyyānaṃ
dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantānaṃ manāpānaṃ manoramānaṃ lokāmisapaṭisaṃyuttānaṃ
appaṭilābhaṃ vā appaṭilābhato samanupassato pubbe vā appaṭiladdhapubbaṃ atītaṃ
niruddhaṃ vipariṇataṃ samanussarato uppajjati
Domanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ. Idaṃ vuccati gehasitaṃ domanassaṃ. Imāni cha
gehasitāni domanassāni.

Tattha katamāni cha nekkhammasitāni domanassāni: rūpānaṃ tveva aniccataṃ viditvā
vipariṇāmavirāganirodhaṃ, pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā
vipariṇāmadhammāti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anuttaresu
vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpeti: kudassu1 nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmi.
Yadariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantī'ti. Iti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ
upaṭṭhāpayato upapajjati pihappaccayā domanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ, idaṃ
vuccati nekkhammasitaṃ domanassaṃ. Saddānaṃ tveva aniccataṃ viditvā
vipariṇāmavirāganirodhaṃ, pubbe ceva saddā etarahi ca sabbe te saddā aniccā dukkhā
vipariṇāmadhammāti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anuttaresu
vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpeti: kudassu1 nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmi.
Yadariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantī'ti. Iti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ
upaṭṭhāpayato upapajjati pihappaccayā domanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ, idaṃ
vuccati nekkhammasitaṃ domanassaṃ. Gandhānaṃ tveva aniccataṃ viditvā
vipariṇāmavirāganirodhaṃ, pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā
vipariṇāmadhammāti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anuttaresu
vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpeti: kudassu1 nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmi.
Yadariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantī'ti. Iti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ
upaṭṭhāpayato upapajjati pihappaccayā domanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ, idaṃ
vuccati nekkhammasitaṃ domanassaṃ. Rasānaṃ tveva aniccataṃ viditvā
vipariṇāmavirāganirodhaṃ, pubbe ceva rasā etarahi ca sabbe te rasā aniccā dukkhā
vipariṇāmadhammāti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anuttaresu
vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpeti: kudassu1 nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmi.
Yadariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantī'ti. Iti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ
upaṭṭhāpayato upapajjati pihappaccayā domanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ, idaṃ
vuccati nekkhammasitaṃ domanassaṃ. Phoṭṭhabbānaṃ tveva aniccataṃ viditvā
vipariṇāmavirāganirodhaṃ, pubbe ceva phoṭṭhabbā etarahi ca sabbe te phoṭṭhabbā aniccā
dukkhā vipariṇāmadhammāti. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anuttaresu
vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpeti: kudassu1 nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmi.
Yadariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantī'ti. Iti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ
upaṭṭhāpayato upapajjati pihappaccayā domanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ, idaṃ
vuccati nekkhammasitaṃ domanassaṃ. Dhammānaṃ tveva aniccataṃ viditvā
vipariṇāmavirāganirodhaṃ, pubbe ceva dhammā etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā
vipariṇāmadhammāti. [PTS Page 219] [\q 219/] evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya
disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpeti: kudassu1 nāmāhaṃ tadāyatanaṃ
Upasampajja viharissāmi. Yadariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantī'ti. Iti anuttaresu
vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato upapajjati pihappaccayā domanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ
domanassaṃ, idaṃ vuccati nekkhammasitaṃ domanassaṃ. Imāni cha nekkhammasitāni
domanassāni.

Tattha katamā cha gehasitā upekkhā: cakkhunā rūpaṃ disvā upapajjati upekkhā bālassa
mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato
puthujjanassa. Yā evarūpā upekkhā, rūpaṃ sā nātivattati. Tasmā sā upekkhā gehasitāni
vuccati. Sotena saddaṃ sutvā upapajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa
anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa. Yā evarūpā
upekkhā, saddā sā nātivattati. Tasmā sā upekkhā gehasitāni vuccati. Ghānena gandhaṃ
ghāyitvā upapajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa
anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa. Yā evarūpaṃ upekkhā, gandhā sā nātivattati.
Tasmā sā upekkhā gehasitāni vuccati. Jivhāya rasaṃ sāyitvā upapajjati upekkhā bālassa
mūḷhassa puthujjanassa anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato
puthujjanassa. Yā evarūpaṃ upekkhā, rasā sā nātivattati. Tasmā sā upekkhā gehasitāni
vuccati. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā upapajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa
anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino asutavato puthujjanassa. Yā evarūpaṃ
upekkhā, phoṭṭhabbaṃ sā nātivattati. Tasmā sā upekkhā gehasitāni vuccati. Manasā
dhammaṃ viññāya upapajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassa
Anodhijinassa avipākajinassa anādīnavadassāvino assutavato puthujjanassa. Yā evarūpā
upekkhā, dhammaṃ sā nātivattati. Tasmā sā upekkhā gehasitāni vuccati. Imā cha gehasitā
upekkhā.

--------------------------
1.Kudussu-majasaṃ.

[BJT Page 464] [\x 464/]

Tattha katamā cha nekkhammasitā upekkhā: rūpānaṃ tveva aniccataṃ viditvā
vipariṇāmavirāganirodhaṃ, pubbe ceva rūpā etarahi ca sabbe te rūpā aniccā dukkhā
vipariṇāmadhammā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato upapajjati upekkhā
yā evarūpā upekkhā rūpaṃ sā ativattati. Tasmā sā upekkhā nekkhammasitāti vuccati.
Saddhānaṃ tveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, pubbe ceva saddā etarahi ca
sabbe te saddā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ
sammappaññāya passato upapajjati upekkhā yā evarūpā upekkhā saddaṃ sā ativattati.
Tasmā sā upekkhā nekkhammasitāti vuccati. Gandhānaṃ tveva aniccataṃ viditvā
Vipariṇāmavirāganirodhaṃ, pubbe ceva gandhā etarahi ca sabbe te gandhā aniccā dukkhā
vipariṇāmadhammā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato upapajjati upekkhā
yā evarūpā upekkhā gandhaṃ sā ativattati. Tasmā sā upekkhā nekkhammasitāti vuccati.
Rasānaṃ tveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, pubbe ceva rasā etarahi ca
sabbe te rasā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya
passato upapajjati upekkhā yā evarūpā upekkhā rasaṃ sā ativattati. Tasmā sā upekkhā
nekkhammasitāti vuccati. Phoṭṭhabbānaṃ tveva aniccataṃ viditvā
Vipariṇāmavirāganirodhaṃ, pubbe ceva phoṭṭhabbā etarahi ca sabbe te phoṭṭhabbā aniccā
dukkhā vipariṇāmadhammā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passato upapajjati
upekkhā yā evarūpā upekkhā phoṭṭhabbaṃ sā ativattati. Tasmā sā upekkhā nekkhammasitāti
vuccati. Dhammā tveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ, pubbe ceva dhammā
etarahi ca sabbe te dhammā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ
sammappaññāya passato upapajjati upekkhā yā evarūpā upekkhā dhammaṃ sā ativattati.
Tasmā sā upekkhā nekkhammasitāti vuccati. Imā cha nekkhammasitā upekkhā. Chattiṃsa
sattapadā veditabbāti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
[PTS Page 220] [\q 220/]
Tatridaṃ nissāya idaṃ pajahathāti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: tatra
bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni, tāni nissāya tāni āgamma, yāni cha
gehasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. Evametesaṃ pahānaṃ hoti,
evametesaṃ samatikkamo hoti. Tatra bhikkhave yāni cha nekkhammasitāni domanassāni tāni
nissāya tāni āgamma yāni cha gehasitāni domanassāni, tāni pajahatha. Tāni samatikkamatha.
Evametesaṃ pahānaṃ hoti. Evametesaṃ samatikkamo hoti. Tatra bhikkhave yā cha
nekkhammasitā upekkhā, tā nissāya tā āgamma, yā cha gehasitā upekkhā tā pajahatha, tā
samatikkamatha evametāsaṃ pahānaṃ hoti, evametāsaṃ samatikkamo hoti. Tatra bhikkhave,
yāni cha nekkhammasitāni somanassāni, tāni nissāya tāni āgamma, yāni cha
nekkhammasitāni domanassāni. Tāni pajahatha, tāni samatikkamatha. Evametesaṃ pahānaṃ
hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti. Tatra bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā, tā
nissāya tā āgamma yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni
samatikkamatha. Evametesaṃ pahānaṃ hoti, evametesaṃ samatikkamo hoti.

Atthi bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā. Atthi upekkhā ekattā ekattasitā. Katamā ca
bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā: atthi bhikkhave, upekkhā rūpesu, atathi saddesu,
atathi gandhesu, atthi rasesu, atthi phoṭṭhabbesu. Ayaṃ bhikkhave upekkhā nānattā
nānattasitā.

[BJT Page 466] [\x 466/]

Katamā ca bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā: atthi bhikkhave, upekkhā
ākāsānañcāyatananissitā,atthi viññāṇañcāyatananissitā, ākiñcaññāyatananissitā, atthi
nevasaññānāsaññāyatananissitā. Ayaṃ bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā. Tatra
bhikkhave, yā'yaṃ upekkhā ekattā ekattasitā, taṃ nissāya taṃ āgamma, yā'yaṃ upekkhā
nānattā nānattasitā, taṃ pajahatha, taṃ samatikkamatha. Evametissā pahānaṃ hoti, evametissā
samatikkamo hoti. Atammayataṃ bhikkhave, nissāya atammayataṃ āgamma yā'yaṃ upekkhā
ekattā ekattasitā taṃ pajahatha. Taṃ samatikkamatha. Evametissā samatikkamo hoti. Tatridaṃ
[PTS Page 221] [\q 221/] nissāya idaṃ pajahathā'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca
vuttaṃ.

'Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati'ti iti
kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: idha bhikkhave, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ
deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya: 'idaṃ vo hitāya idaṃ vo sukhāyā'ti. Tassa
sāvakā na sussūsanti. Na sotaṃ odahanti. Na aññā cittaṃ upaṭṭhapenti. Vokkamma ca
satthusāsanaṃ vattanti. Tatra bhikkhave, tathāgato na ceva attamato hoti. Na ca attamanataṃ
paṭisaṃvedeti. Anavassuto ca viharati sato sampajāno. Idaṃ bhikkhave, paṭhamaṃ
satipaṭṭhānaṃ, yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati.

Puna ca paraṃ bhikkhave, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī
anukampaṃ upādāya: 'idaṃ vo hitāya, idaṃ vo sukhāyā'ti. Tassa ekacce sāvākā na sussūsanti,
na sotaṃ odahanti, na aññā cittaṃ upaṭṭhapenti. Vokkamma ca satthusāsanaṃ vattanti.
Ekacce sāvakā sussūsanti. Sotaṃ odahanti aññā cittaṃ upaṭṭhapenti. Na ca vokkamma
satthusāsanaṃ vattanti. Tatra bhikkhave, tathāgato na ceva attamato hoti, na ca attamanataṃ
paṭisaṃvedeti. Na ca anattamano hoti. Na ca anattamanataṃ paṭisaṃvedeti. Attamanatañca
anattamanatañca1 tadūbhayaṃ abhinivajjetvā so upekkhako viharati sato sampajāno. Idaṃ
vuccati bhikkhave, dutiyaṃ satipaṭṭhānaṃ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā
gaṇamanusāsitumarahati.

-------------------------
1.Attamanatā ca anattamanatā ca-majasaṃ.

[BJT Page 468] [\x 468/]

Puna ca paraṃ bhikkhave, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī
anukampaṃ upādāya: 'idaṃ vo hitāya, idaṃ vo sukhāyā'ti tassa sāvakā sussūsanti, sotaṃ
odahanti, aññā cittaṃ upaṭṭhapenti, na ca vokkamma satthusāsanaṃ vattanti. Tatra
bhikkhave, tathāgato attamano ceva hoti, attamanatañca paṭisaṃvedeti. Anavassuto ca
viharati sato sampajāno. Idaṃ vuccati bhikkhave, tatiyaṃ satipaṭṭhānaṃ yadariyo sevati
yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati.
[PTS Page 222] [\q 222/]
Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatīti iti
yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ, paṭicca vuttaṃ.

So vuccati yoggācariyānaṃ anuttaro purisadammasārathīti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ
paṭicca vuttaṃ: hatthidamakena bhikkhave, hatthidammo sārito ekaṃyeva disaṃ dhāvati,
puratthimaṃ vā pacchimaṃ vā uttaraṃ vā dakkhiṇaṃ vā. Assadamakena bhikkhave,
assadammo sārito ekaṃyeva disaṃ dhāvati, puratthimaṃ vā pacchimaṃ vā uttaraṃ vā
dakkhiṇaṃ vā. Godamakena bhikkhave, godammo sārito ekaṃyeva disaṃ dhāvati
puratthimaṃ vā pacchimaṃ vā uttaraṃ vā dakkhiṇaṃ vā. Tathāgatena hi bhikkhave, arahatā
sammāsambuddhena purisadammo sārito aṭṭhadisā vidhāvati rūpī rūpāni passati. Ayaṃ
paṭhamā disā1 ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati. Ayaṃ dutiyā disā. Subhantveva
adhimutto hoti. Ayaṃ tatiyā disā. Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ
atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā 'ananto ākāso'ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja
viharati. Ayaṃ catutthī disā. Sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma anantaṃ viññāṇanti
viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati ayaṃ pañcamī disā. Sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ
samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ chaṭṭhi disā.
Sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati.
Ayaṃ sattamī disā. Sabbaso nevasaññā nāsaññāyatanaṃ samatikkamma
saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ aṭṭhamī disā. Tathāgatena bhikkhave,
arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito. Imā aṭṭha disā vidhāvati. So vuccati
yoggācariyānaṃ anuttaro purisadammasārathīti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca
vuttanti.

Idamoca bhagavā attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
[PTS Page 223] [\q 223/]
Saḷāyatanavibhaṅgasuttaṃ sattamaṃ.

-------------------------
1.Ayaṃ ekādisā-majasaṃ.
[BJT Page 470] [\x 470/]

3.4.8

Uddesavibhaṅga suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato
paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Uddesavibhaṅgaṃ vo bhikkhave, desissāmi. Taṃ suṇātha. Sādhukaṃ manasikarotha,
bhāsissāmīti.

Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca: tathā tathā
bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya, yathā yathāssu1 upaparikkhato bahiddhā cassa
viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭaṃ ajjhattaṃ asaṇṭhitaṃ anupādāya na paritasseyya. Bahiddhā
bhikkhave. Viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṃ asaṇṭhite, anupādāya aparitassato
āyatiṃ jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo na hotī'ti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvā
sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.

Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi: 'idaṃ kho no āvuso,
bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ
paviṭṭho, tathā tathā bhikkhave bhikkhū upaparikkheyya, yathā yathāssu1 upaparikkhato
bahiddhā cassa viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭaṃ ajjhattaṃ asaṇṭhitaṃ anupādāya na
paritasseyya, bahiddhā bhikkhave viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṃ asaṇṭhite,
anupādāya aparitassato āyati jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo na hotī'ti. Ko nu
kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa
vitthārena atthaṃ vibhajeyyā'ti.

Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi: 'ayaṃ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva
saṃvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ, pahoti cāyasmā mahākaccāno
imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa
vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yannūna mayaṃ yenāyasmā mahākaccāno [PTS Page 224] [\q
224/] tenupasaṅkameyyāma, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etamatthaṃ
paṭipuccheyyāmā'ti. Atha kho te bhikkhū yenāyasmā mahākaccāno, tenupasaṅkamiṃsu.
Upasaṅkamitvā āyasmatā mahā kaccānena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ
sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhu āyasmantaṃ
mahākaccānaṃ etadavocuṃ:

--------------------------
1.Yathā yathāssa-syā,[PTS.]
Yathā yathā-majasaṃ,sīmu.

[BJT Page 472] [\x 472/]

Idaṃ kho no āvuso kaccāna, bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ
avibhajitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho. Tathā tathā bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya,
yathā yathāssu1 upaparikkhato bahiddhā tassa viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭaṃ ajjhattaṃ
asaṇṭhitaṃ anupādāya na paritasseyya, bahiddhā bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati
ajjhattaṃ asaṇṭhite, anupādāya aparitassato āyatiṃ
jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo na hotī'ti. Tesaṃ no āvuso kaccāna, amhākaṃ
acirapakkantassa bhagavato etadahosi:

Idaṃ kho no āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā
uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho: tathā tathā bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya, yathā
yathāssu1 upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭaṃ ajjhattaṃ
asaṇṭhitaṃ anupādāya na paritasseyya, bahiddhā bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati
ajjhattaṃ asaṇṭhite, anupādāya aparitassato āyatiṃ
jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo na hotī'ti. Ko nu kho imassa bhagavatā
saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhatthassa vittharena atthaṃ
avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyāti.

Tesaṃ no āvuso kaccāna, amhākaṃ etadahosi: ayaṃ kho āyasmā mahākaccāno satthu ceva
saṃvaṇṇito, sambhāvito ca viññūṇaṃ sabrahmacārīnaṃ. Pahoti cāyasmā mahākaccāno
imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ avibhattassa
vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Yannūna mayaṃ yenāyasmā mahākaccāno,
tenupasaṅkameyyāma. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etamatthaṃ
paṭipuccheyyāmāti. Vibhajatāyasmā mahākaccānoti.

Seyyathāpi āvuso puriso sāratthiko sāragavesī sārapariyesanaṃ caramāno mahato rukkhassa
tiṭṭhato sāravato atikkammeva mūlaṃ atikkamma khandhaṃ sākhāpalāse sāraṃ
pariyesitabbaṃ maññeyya,evaṃ sampadamidaṃ āyasmantānaṃ satthari sammukhībhute taṃ
bhagavantaṃ atisitvā amhe etamatthaṃ paṭipucchitabbaṃ maññatha. So hā'vuso. Bhagavā
jānaṃ jānāti, passaṃ pasasati, cakkhubhūto ñāṇabhūto dhammabhūto brahamabhūto vattā
pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato, so ceva panetassa kālo
ahosi yaṃ bhagavantaṃ yeva etamatthaṃ paṭipuccheyyātha. Yathā no bhagavā vayākareyya,
tathā naṃ dhāreyyāthā'ti.

-------------------------
1.Yathāyathātassa-syā,[PTS.]
2.Yathā yathā-majasaṃ,sīmu.

[BJT Page 474] [\x 474/]

Addhāvuso kaccāna. Bhagavā jānaṃ jānāti, passaṃ passati, cakkhubhūto ñāṇabhūto
dhammabhūto vattā pavattā atthassa ninnetā amatassa dātā dhammassāmī tathāgato. So
ceva panetassa kālo ahosi, yaṃ bhagavantaṃ yeva etamatthaṃ paṭipuccheyyāma, yathā no
bhagavā [PTS Page 225] [\q 225/] vyākareyya, tathā naṃ dhāreyyāma. Api cāyasmā
mahākaccāno satthu ceva saṃvaṇṇito sambhāvito ca viññūṇaṃ sabrahmacārīnaṃ pahoti
cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena
atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ. Vibhajatāyasmā mahākaccāno agaruṃ
karitvāti.

Tena hā'vuso, suṇātha sādhukaṃ manasikarotha bhāsissāmīti.

Evamāvusoti kho te bhikkhū āyasmato mahākaccānassa paccassosuṃ. Āyasmā mahākaccāno
etadavoca:

Yaṃ kho no āvuso bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddisitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā
uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho: tathā tathā bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya, yathā
yathāssu upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭaṃ ajjhattaṃ asaṇṭhitaṃ
anupādāya na paritasseyya. Bahiddhā bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṃ
asaṇṭhite, anupādāya aparitassato āyatiṃ jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo na
hoti'ti. Imassa kho ahaṃ āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena
atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena atthaṃ ājānāmi.

Kathañcāvuso, bahiddhā viññāṇaṃ vikkhittaṃ visaṭanti vuccati: idhāvuso bhikkhuno
cakkhunā rūpaṃ disvā rūpanimittānusāri viññāṇaṃ hoti. Rūpanimittassādagathitaṃ1
rūpanimittassādavinibaddhaṃ2 rūpanimittassādasaññojanasaṃyuttaṃ bahiddhā viññāṇaṃ
vikkhittaṃ visaṭanti vuccati.
Sotena saddaṃ sutvā saddanimittānusārī viññāṇaṃ hoti. Saddanimittassādagathitaṃ
saddanimittassādavinibaddhaṃ saddanimittassādasaññojanasaṃyuttaṃ bahiddhā viññāṇaṃ
vikkhittaṃ visaṭanti vuccati.
Ghānena gandhaṃ ghāyitvā gandhanimittānusāri viññāṇaṃ hoti.
Gandhanimittassādagathitaṃ gandhanimittassādavinibaddhaṃ
gandhanimittassādasaññojanasaṃyuttaṃ bahiddhā viññāṇaṃ vikkhittaṃ visaṭanti vuccati.
Jivhāya rasaṃ sāyitvā rasanimittānusāri viññāṇaṃ hoti. Rasanimittassādagathitaṃ
rasanimittassādavinibaddhaṃ rasanimittassādasaññojanasaṃyuttaṃ bahiddhā viññāṇaṃ
vikkhittaṃ visaṭanti vuccati.
Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā phoṭṭhabbanimittānusāri viññāṇaṃ hoti.
Phoṭṭhabbanimittassādagathitaṃ phoṭṭhabbanimittassādavinibaddhaṃ
phoṭṭhabbanimittassādasaññojanasaṃyuttaṃ bahiddhā viññāṇaṃ vikkhittaṃ visaṭanti
vuccati.
Manasā dhammaṃ viññāya dhammanimittānusāri viññāṇaṃ hoti.
Dhammanimittassādagathitaṃ dhammanimittassādavinibaddhaṃ
dhammanimittassādasaññojanasaṃyuttaṃ bahiddhā viññāṇaṃ vikkhittaṃ visaṭanti vuccati.
Evaṃ kho āvuso bahiddhā viññāṇaṃ vikkhattaṃ visaṭanti vuccati.

Kathañcāvuso, bahiddhā viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭanti vuccati: idhāvuso bhikkhuno
cakkhunā rūpaṃ disvā na rūpanimittānusāri viññāṇaṃ hoti. Na rūpanimittassādagathitaṃ na
rūpanimittassādavinibaddhaṃ na rūpanimittassādasaññojanasaṃyuttaṃ bahiddhā viññāṇaṃ
avikkhittaṃ avisaṭanti [PTS Page 226] [\q 226/] vuccati.
Sotena saddaṃ sutvā na saddanimittānusārī viññāṇaṃ hoti. Na saddanimittassādagathitaṃ
na saddanimittassādavinibaddhaṃ na Saddanimittassādasaññojanasaṃyuttaṃ bahiddhā
viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭanti vuccati.
Ghānena gandhaṃ ghāyitvā na gandhanimittānusāri viññāṇaṃ hoti. Na
gandhanimittassādagathitaṃ na gandhanimittassādavinibaddhaṃ na
gandhanimittassādasaññojanasaṃyuttaṃ bahiddhā viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭanti vuccati.
Jivhāya rasaṃ sāyitvā na rasanimittānusāri viññāṇaṃ hoti. Na rasanimittassādagathitaṃ na
rasanimittassādavinibaddhaṃ na rasanimittassādasaññojanasaṃyuttaṃ bahiddhā viññāṇaṃ
avikkhittaṃ avisaṭanti vuccati.
Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā na phoṭṭhabbanimittānusāri viññāṇaṃ hoti. Na
phoṭṭhabbanimittassādagathitaṃ na phoṭṭhabbanimittassādavinibaddhaṃ na
phoṭṭhabbanimittassādasaññojanasaṃyuttaṃ bahiddhā viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭanti
vuccati.
Manasā dhammaṃ viññāya na dhammanimittānusāri viññāṇaṃ hoti. Na
dhammanimittassādagathitaṃ na dhammanimittassādavinibaddhaṃ na
dhammanimittassādasaññojanasaṃyuttaṃ bahiddhā viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭanti vuccati.
Evaṃ kho āvuso, bahiddhā viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭanti vuccati.

-------------------------
1.Rūpanimittassādagadhitaṃ-majasaṃ.
2.Vinibandhaṃ-majasaṃ,syā

[BJT Page 476] [\x 476/]

Kathañcāvuso ajjhattaṃ cittaṃ saṇṭhitanti1 vuccati: idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi
vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ
upasampajja viharati. Tassa vivekajapītisukhānusāri viññāṇaṃ hoti.
Vivekajapītisukhassādagathitaṃ vivekajapītisukhassādavinibaddhaṃ
vivekajapītisukhassādasaññojanasaṃyuttaṃ ajjhattaṃ cittaṃ saṇṭhitanti vuccati.

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhū vitakkavicāranaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso
ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pitisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja
viharati. Tassa samādhijapītisukhānusāri viññāṇaṃ hoti samādhijapītisukhassādagathitaṃ
Samādhijapītisukhassādavinibaddhaṃ samādhijapītisukhassādasaññojanasaṃyuttaṃ ajjhattaṃ
cittaṃ saṇṭhitanti vuccati.
Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno.
Sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihāriti.
Taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Tassa upekkhāsukhānusāri3 viññāṇaṃ hoti,
upekkhāsukhassādagathitaṃ upekkhāsukhassādavinibaddhaṃ
Upekkhāsukhassādasaññojanasaṃyuttaṃ ajjhattaṃ cittaṃ saṇṭhitanti vuccati.

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva
somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ
jhānaṃ upasampajja viharati. Tassa adukkhamasukhānusāri viññāṇaṃ hoti.
Adukkhamasukhassādagathitaṃ adukkhamasukhassādavinibaddhaṃ
adukkhamasukhassādasaññojanasaṃyuttaṃ ajjhattaṃ cittaṃ saṇṭhitanti1 vuccati.
[PTS Page 227] [\q 227/]
Kathañcāvuso, ajjhattaṃ cittaṃ asaṇṭhitanti2 vuccati: idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi
vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ
upasampajja viharati tassa na vivekajapītisukhānusāri viññāṇaṃ hoti. Na
vivekajapītisukhassādagathitaṃ na vivekajapītisukhassādavinibaddhaṃ na
vivekajapītisukhassādasaññojanasaṃyuttaṃ ajjhattaṃ cittaṃ asaṇṭhitanti vuccati.

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu vitakkavicāranaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso
ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pitisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja
viharati. Tassa na samādhijapītisukhānusāri viññāṇaṃ hoti. Na
samādhijapītisukhassādagathitaṃ na
Samādhijapītisukhassādavinibaddhaṃ na samādhijapītisukhassādasaññojanasaṃyuttaṃ
ajjhattaṃ cittaṃ asaṇṭhitanti vuccati.

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca
Sampajāno. Sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā
sukhavihārīti. Taṃ tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Tassa na upekkhāsukhānusāri3
viññāṇaṃ hoti. Na upekkhāsukhassādagathitaṃ na upekkhāsukhassādavinibaddhaṃ na
Upekkhāsukhassādasaññojanasaṃyuttaṃ ajjhattaṃ cittaṃ asaṇṭhitanti vuccati.

-------------------------
1.Ajjhattaṃ saṇṭhitanti-majasaṃ.
2.Ajjhattaṃ asaṇṭhitanti-majasaṃ.
3.Upekkhā nusāri-sī.

[BJT Page 478] [\x 478/]

Puna ca paraṃ āvuso, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva
somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ
jhānaṃ upasampajja viharati. Tassa na adukkhamasukhānusāri viññānaṃ hoti. Na
adukkhamasukhassādagathitaṃ na adukkhamasukhassādavinibaddhaṃ na
adukkhamasukhassādasaññojanasaṃyuttaṃ ajjhattaṃ cittaṃ asaṇṭhitanti vuccati evaṃ kho
āvuso, ajjhattaṃ cittaṃ asaṇṭhitanti1 vuccati.

Kathañcāvuso, anupādā paritassanā hoti: idhāvuso, assutavā puthujjano ariyānaṃ adassāvī
ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto rūpaṃ attato samanupassati rūpavantaṃ vā
attānaṃ attani vā rūpaṃ rūpasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ rūpaṃ vipariṇamati. Aññathā hoti.
Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā rūpavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa
rūpavipariṇāmānuparivattajā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti.
Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti. Vighātavā ca apekkhavā2 ca anupādāya ca paritassati.
Vedanaṃ [PTS Page 228] [\q 228/] attato samanupassati vedanavantaṃ vā attānaṃ attani
vā vedanaṃ vedanasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ vedanaṃ
Vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā
vedanāvipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa vedanāvipariṇāmānuparivattajā
paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca
hoti. Vighātavā ca apekkhavā2 ca anupādāya ca paritassati. Saññaṃ attato samanupassati
saññāvantaṃ vā attānaṃ attani vā saññaṃ saññasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ saññaṃ
vipariṇamati. Aññathā hoti. Tassa saññavipariṇāmaññathābhāvā
saññavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa saññavipariṇāmānuparivattajā
paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca
hoti. Vighātavā ca apekkhavā2 ca anupādāya ca paritassati. Saṅkhāraṃ attato samanupassati
saṅkhāravantaṃ vā attānaṃ attani vā saṅkhāraṃ saṅkhārasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ
saṅkhāraṃ vipariṇamati. Aññathā hoti. Tassa saṅkhāravipariṇāmaññathābhāvā
saṅkhāravipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa saṅkhāravipariṇāmānuparivattajā
paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca
hoti. Vighātavā ca apekkhavā2 ca anupādāya ca paritassati. Viññāṇaṃ attato samanupassati
viññaṇavantaṃ vā attānaṃ attani vā
Viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ viññāṇaṃ vipariṇamati. Aññathā hoti. Tassa
viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa
viññāṇavipariṇāmānuparivattajā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya
tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā ca hoti. Vighātavā ca apekkhavā anupādāya ca
paritassati. Evaṃ kho āvuso, anupādā paritassanā hoti.

Kathañcāvuso, anupādā3 aparitassanā hoti: idhāvuso, sutavā ariyasāvako ariyānaṃ dassāvī
ariyadhammassa kovido ariyadhamme vinīto na rūpaṃ attato samanupassati, na rūpavantaṃ
vā attānaṃ na attani vā rūpaṃ na rūpasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ rūpaṃ vipariṇamati.
Aññathā hoti. Tassa rūpavipariṇāmaññathābhāvā na ca rūpavipariṇāmānuparivatti
viññāṇaṃ hoti. Tassa na rūpavipariṇāmānuparivattajā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ
na pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā na ceva uttāsavā4 hoti. Na ca vighātavā na ca
apekkhavā anupādāya ca na paritassati. Na vedanaṃ attato samanupassati, na vedanavantaṃ
vā attānaṃ na attani vā vedanaṃ, na vedanasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ vedanaṃ
vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa vedanāvipariṇāmaññathābhāvā na ca
Vedanāvipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa na vedanāvipariṇāmānuparivattajā
paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ na pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā uttāsavā4
hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā anupādāya ca na paritassati. Na saññaṃ attato
samanupassati na saññāvantaṃ vā attānaṃ na attani vā saññaṃ, na saññasmiṃ vā attānaṃ.
Tassa taṃ saññaṃ vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa saññavipariṇāmaññathābhāvā na ca
saññavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa na saññavipariṇāmānuparivattajā
Paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā na ceva
uttāsavā4 hoti na ca vighātavā na ca apekkhavā anupādāya ca na paritassati. Na saṅkhāre
attato samanupassati, na saṅkhāravantaṃ vā attānaṃ, na attani vā saṅkhāraṃ na
saṅkhārasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ saṅkhāraṃ vipariṇamati, aññathā hoti. Tassa
saṅkhāravipariṇāmaññathābhāvā na ca saṅkhāravipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa
na saṅkhāravipariṇāmānuparivattajā paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ na pariyādāya
tiṭṭhanti. Cetaso pariyādānā na ceva uttāsavā4 hoti na ca vighātavā na ca apekkha vā
anupādāya ca na paritassati. Na viññāṇaṃ attato samanupassati na viññaṇavantaṃ vā
attānaṃ, na attani vā viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ. Tassa taṃ viññāṇaṃ
vipariṇamati aññathā hoti. Tassa viññāṇavipariṇāmaññathābhāvā na ca
viññāṇavipariṇāmānuparivatti viññāṇaṃ hoti. Tassa na viññāṇavipariṇāmānuparivattajā
paritassanā dhammasamuppādā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, cetaso pariyādānā na ceva
uttāsavā hoti. Na ca vighātavā na ca apekkhavā anupādāya ca na paritassati. Evaṃ kho
āvuso, anupādā aparitassanā hoti.

-------------------------
1.Ajjhattaṃ asaṇṭhitanti-majasaṃ. 3.Anupādānā-majasaṃ.
2.Upekkhavā-[PTS. 4.]Na cevuttasāvā-majasaṃ.

[BJT Page 480] [\x 480/]
Yaṃ kho no āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddissitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā
uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho, tathā tathā bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya, yathā
yathāssu upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭaṃ ajjhattaṃ asaṇṭhitaṃ
anupādāya na paritasseyya, bahiddhā bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṃ
asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyatiṃ jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo na
hotīti. Imassa kho ahaṃ āvuso, bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena
atthaṃ avibhattassa evaṃ vitthārena [PTS Page 229] [\q 229/] atthaṃ ājānāmi.
Ākaṅkhamānā ca pana tumhe āyasmanto, bhagavantaṃyeva upasaṅkamitvā etamanthaṃ
paṭipuccheyyātha. Yathā vo bhagavā vyākaroti, tathā naṃ dhāreyyāthā'ti.

Atha kho te bhikkhū āyasmato mahākaccānassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā
uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdīṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: yaṃ kho
no bhante, bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddissitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā
uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho. Tathā tathā bhikkhave bhikkhu upaparikkheyya yathā
yathāssu upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭaṃ ajjhattaṃ asaṇṭhitaṃ
anupādāya na paritasseyya. Bahiddhā bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṃ
asaṇṭhite, anupādāya aparitassato āyatiṃ jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo na
hotī'ti. Tesaṃ no bhante, amhākaṃ acirapakkantassa bhagavato etadahosi:

'Idaṃ kho no āvuso, bhagavā saṅkhittena uddesaṃ uddissitvā vitthārena atthaṃ avibhajitvā
uṭṭhāyāsanā vihāraṃ paviṭṭho. Tathā tathā bhikkhave bhikkhu upaparikkheyya, yathā
yathāssu upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭaṃ ajjhattaṃ asaṇṭhitaṃ
anupādāya na paritasseyya, bahiddhā bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṃ
asaṇṭhite, anupādāya aparitassato āyatiṃ jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo na
hotī'ti.

Ko nu kho imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa vitthārena atthaṃ
avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajeyyāti: tesaṃ no bhante, amhākaṃ etadahosi: 'ayaṃ kho
āyasmā mahākaccāno satthu ceva saṃvaṇṇito, sambhāvito ca viññūnaṃ sabrahmacārīnaṃ,
pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saṅkhittena uddesassa uddiṭṭhassa
vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ vibhajituṃ, yannūna mayaṃ yenāyasmā
mahākaccāno, tenupasaṅkameyyāma. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etamatthaṃ
paṭipuccheyyāmā'ti.

[BJT Page 482] [\x 482/]

Atha kho mayaṃ bhante, yenāyasmā mahākaccāno, tenupasaṅkamimha. Upasaṅkamitvā
āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etamatthaṃ paṭipucchimha. Tesaṃ no bhante āyasmatā
mahākaccānena imehi ākārehi imehi padehi imehi byañjanehi attho vibhatto'ti.
Paṇḍito bhikkhave, mahākaccāno, mahāpañño bhikkhave, mahā kaccāno, mañcepi tumhe
bhikkhave, etamatthaṃ paṭipuccheyyātha, ahampi taṃ evamevaṃ vyākareyyaṃ, yathā taṃ
mahākaccānena byākataṃ eso cevetassa attho. Evaṃ ca naṃ dhāreyyāthāti.
Idamoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
[PTS Page 230] [\q 230/]
Uddesavibhaṅga suttaṃ aṭṭhamaṃ.

[BJT Page 484] [\x 484/]

3.4.9

Araṇavibhaṅga suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato
paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Araṇavibhaṅgaṃ vo bhikkhave, desissāmi. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasi karotha.
Bhāsissāmīti.

Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Na kāmasukhamanuyuñjeyya hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ ananthasaṃhitaṃ. Na
ca attakilamathānuyogaṃ anuyuñjeyya dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ. Ete te1
bhikkhave ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā
cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati.
Ussādanañca jaññā, apasādanañca jaññā. Ussādanañca ñatvā apasādanañca ñatvā
nevussādeyya nāpasādeyya dhammameva deseyya. Sukhavinicchayaṃ jaññā,
sukhavinicchayaṃ ñatvā ajjhattaṃ sukhamanuyuñjeyya, rahovādaṃ na bhāseyya, sammukhā
na khīṇaṃ2 bhaṇe, ataramāno ca bhāseyya, no taramāno. Janapadaniruttiṃ nābhiniveseyya,
samaññaṃ nāti dhāveyyāti. Ayamuddeso araṇavibhaṅgassa.

'Na kāmasukhamanuyuñjeyya hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, na
ca attakilamathānuyogaṃ anuyuñjeyya dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhita'nti iti kho panetaṃ
vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: yo kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogo hīno gammo
pothujjaniko anariyo anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo saupaghāto3 saupāyāso
sapariḷāho micchāpaṭipadā. Yo kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṃ [PTS Page 231]
[\q 231/] ananuyogo hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, adukkho
eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā. Yo attakilamathānuyogo
dukkho anariyo anatthasaṃhito, dukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho
micchāpaṭipadā yo attakilamathānuyogaṃ ananuyogo dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ,
adukkho eso dhammo anupaghāto dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, adukkho eso
dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā 'na kāmasukhamanuyuñjeyya
hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, na ca attakilamathānuyogaṃ
anuyuñjeyya dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhita'nti iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca
vuttaṃ.

-------------------------
1.Ete kho-majasaṃ,sīmū. 2.Nātikhīṇaṃ-syā.
Etetveva-katthaci. Sa vighāto-katthaci.

[BJT Page 486] [\x 486/]

'Ete te ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā
cakkhukaraṇi ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattatī'ti iti ko
panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathīdaṃ:
sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo
sammāsati sammāsamādhi. Ete te ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā tathāgatena
abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya
saṃvattatī'ti iti1 yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

'Ussādanañca jaññā apasādanañca jaññā, ussādanañca ñatvā apasādanañca ñatvā
nevussādeyya na apasādeyya dhammameva deseyyā'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ
paṭicca vuttaṃ: kathaṃ ca bhikkhave, ussādanā ca hoti apasādanā ca, no ca dhammadesanā:

Ye kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṃ anuyuttā hinaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ
anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, sabbe te sadukkhā saupaghātā saupāyāsā sapariḷāhā
micchāpaṭipannāti iti vadaṃ ittheke apasādeti. Ye kāmapaṭisandhisukhino
somanassānuyogaṃ ananuyuttā hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ,
sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannāti iti vadaṃ ittheke
ussādeti.

'Ye attakilamathānuyogaṃ anuyuttā dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, sabbe te sadukkhā
[PTS Page 232] [\q 232/] saupaghātā saupāyāsā sapariḷāhā micchāpaṭipannā'ti iti vadaṃ
ittheke apasādeti. 'Ye attakilamathānuyogaṃ ananuyuttā dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ,
sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannā'ti iti vadaṃ ittheke
ussādeti.

'Yesaṃ kesañci bhavasaññojanaṃ appahīnaṃ, sabbe te sadukkhā saupaghātā saupāyāsā
sapariḷāhā micchāpaṭipannā'ti iti vadaṃ ittheke apasādeti. 'Yesaṃ kesañci vibhavasaññojanaṃ
pahīnaṃ, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannā'ti iti vadaṃ
ittheke ussādeti. Evaṃ kho bhikkhave, ussādanā ca hoti apasādanā ca, no ca dhammadesanā.

Kathañca bhikkhave, neva ussādanā hoti na apasādanā, dhamma desanā ca: ye
kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṃ ananuyuttā hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ
anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, sabbe te sadukkhā saupaghātā saupāyāsā saparilāhā
micchāpaṭipannā'ti na evamāha: anuyogo ca kho sadukkho eso dhammo saupaghāto
saupāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā'ti iti vadaṃ dhammameva deseti.

-------------------------
1.Saṃvattati iti-sīmu.

[BJT Page 488] [\x 488/]

'Ye kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṃ anuyuttā hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ
anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā
sammāpaṭipannā'ti na evamāha. Ananuyogo ca kho adukkho eso dhammo anupaghāto
anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā'ti iti vadaṃ dhammameva deseti.
Ye attakilamathānuyogaṃ anuyuttā dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, sabbe te sadukkhā
saupaghātā saupāyāsā sapariḷāhā micchāpaṭipannā'ti na evamāha: anuyogo ca kho
sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadāti iti vadaṃ
dhammameva deseti.

Ye attakilamathānuyogaṃ anuyuttā dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, sabbe te adukkhā
anupaghātā anupāyāsā apariḷāhā sammāpaṭipannāti na evamāha: ananuyogo ca kho
adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā'ti iti vadaṃ
dhammameva deseti.

Yesaṃ kesañci bhavasaññojanaṃ appahīnaṃ, sabbe te sadukkhā saupaghātā saupāyāsā
sapariḷāhā micchāpaṭipannāti na [PTS Page 233] [\q 233/] evamāha. Bhavasaññojane ca
kho appahīne bhavopi appahīno hotī'ti iti vadaṃ dhammameva deseti.

Yesaṃ kesañci bhavasaññojanaṃ pahīnaṃ sabbe te adukkhā anupaghātā anupāyāsā
Apariḷāhā sammāpaṭipannāti na evamāha bhavasaññojane ca kho pahīne bhavopi
Pahīno hotīti iti vadaṃ dhammameva deseti. Evaṃ kho bhikkhave, nevussādanā hoti na
apasādanā dhammadesanā ca.

'Ussādanañca jaññā, apasādanañca jaññā, ussādanañca ñatvā apasādanañca ñatvā
nevussādeyya, na apasādeyya. Dhammameva deseyyā'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca
vuttaṃ.

Sukhavinicchayaṃ jaññā, sukhavinicchayaṃ ñatvā ajjhattaṃ sukhamanuyuñjeyyā'ti iti kho
panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: pañcime bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca:
cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kamūpasaṃhitā rajanīyā sotaviññeyyā
saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kamūpasaṃhitā rajanīyā
Ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kamūpasaṃhitā rajanīyā jivhāviññeyyā
rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kamūpasaṃhitā rajanīyā kāyaviññeyyā poṭṭhabbā iṭṭhā
kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave, pañcakāmaguṇā. Yaṃ
kho bhikkhave ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ idaṃ vuccati
kāmasukhaṃ mīḷhasukhaṃ puthujjanasukhaṃ anariyasukhaṃ. Na āsevitabbaṃ na
bhāvetabbaṃ na bahulīkātabbaṃ, bhāyitabbaṃ etassa sukhassāti vadāmi.

[BJT Page 490] [\x 490/]

Idha bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ
savicāraṃ vivekajaṃ pitisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicāranaṃ
vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ
pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicāranaṃ vūpasamā ajjhattaṃ
sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pitisukhaṃ cakutthaṃ
jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ vuccati nekkhammasukhaṃ pavivekasukhaṃ
upasamasukhaṃ sambodhisukhaṃ āsevitabbaṃ bhāvetabbaṃ bahulīkātabbaṃ. Na bhāyitabbaṃ
etassa sukhassāti [PTS Page 234] [\q 234/] vadāmi. 'Sukhavinicchayaṃ jaññā,
sukhavinicchayaṃ ñatvā ajjhattaṃ sukhamanuyuñjeyyā'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca
vuttaṃ.

'Rahovādaṃ na bhāseyya, sammukhā na khīṇaṃ bhaṇe'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ
paṭicca vuttaṃ: tatra bhikkhave, yaṃ jaññā rahovādaṃ abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ,
sasakkaṃ taṃ rahovādaṃ na bhāseyya. Yampi jaññā rahovādaṃ bhūtaṃ tacchaṃ
anatthasaṃhitaṃ, tassapi sikkheyya avacanāya. Yañca kho jaññā rahovādaṃ bhūtaṃ tacchaṃ
atthasaṃhitaṃ, tatra kālaññū assa tassa rahovādassa vacanāya. Yatra bhikkhave, yaṃjaññā
sammukhā khīṇavādaṃ abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ. Sasakkaṃ taṃ sammukhā
khīṇavādaṃ na bhāseyya. Yampi jaññā sammukhā khīṇavādaṃ bhūtaṃ tacchaṃ
anatthasaṃhitaṃ, tassapi sikkheyya avacanāya. Yañca kho jaññā sammukhā khīṇavādaṃ
bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ, tatra kālaññū assa tassa sammukhā khīṇavādassa vacanāya.
'Rahovādaṃ na bhāseyya, sammukhā na khīṇaṃ bhaṇe'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ
paṭicca vuttaṃ.

'Ataramānova bhāseyya, no taramāno'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: tatra
bhikkhave, taramānassa bhāsato kāyopi kilamati. Cittampi upahaññati. Saropi upahaññati.
Kaṇṭhopi āturīyati. Avissaṭṭhampi hoti aviññeyyaṃ taramānassa bhāsitaṃ, tatra bhikkhave,
ataramānassa bhāsato kāyopi na kilamati. Cittampi na upahaññati. Saropi na upahaññati.
Kaṇṭhopi na āturīyati. Vissaṭṭhampi hoti viññeyyaṃ ataramānassa bhāsitaṃ. 'Ataramāno va
bhāseyya, no taramāno'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

'Janapadaniruttiṃ nābhiniveseyya, samaññaṃ nātidhāveyyā'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ kiñcetaṃ
paṭicca vuttaṃ: kathañca bhikkhave, janapadaniruttiyā ca abhiniveso hoti samaññāya ca
atisāro: idha bhikkhave, tadavekaccesu janapadesu pātīti sañjānanti, [PTS Page 235] [\q
235/] pattanti sañjānanti, vitthanti1 sañjānanti. Sarāvanti sañjānanti, dhāropanti
sañjānanti,poṇanti sañjānanti. Pisīlavanti2 sañjānanti. Iti yathā yathā naṃ tesu tesu
janapadesu sañjānanti. Tathā tathā thāmasā parāmassa3 abhinivissa voharati: idameva
saccaṃ moghamaññanti. Evaṃ kho bhikkhave,

-------------------------
1.Vittanti-majasaṃ,sīmū. 3.Parāmāsa-majasaṃ,sīmū.
2.Pisīlanti-[PTS,]syā.

[BJT Page 492] [\x 492/]

Janapada niruttiyā ca abhiniveso hoti samaññāya ca atisāro. Katañca bhikkhave,
Janapadaniruttiyā ca anabhiniveso hoti, samaññāya ca atisāro: idha bhikkhave, tadeva
ekaccesu janapadesu pātīti sañjānanti. Pattanti sañjānanti, vitthanti sañjānanti. Sarāvanti
sañjānanti. Dhāropanti sañjānanti. Poṇanti sañjānanti. Pisīlavanti sañjānanti. Iti yathā yathā
naṃ tesu tesu janapadesu sañjānanti: idaṃ kira me āyasmanto sandhāya voharantīti. Tathā
tathā voharati aparāmasati1. Evaṃ kho bhikkhave janapadaniruttiyā ca anabhiniveso hoti.
Samaññāya ca anatisāro yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Tatra bhikkhave, yo kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogo hīno gammo pothujjaniko
anariyo anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho
micchāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo saraṇo.

Tatra bhikkhave, yo kāmapaṭisandhisukhino somanassānuyogaṃ ananuyogo hīnaṃ gammaṃ
pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, adukkho eso dhammo anupaghāto
Anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo araṇo.

Tatra bhikkhave, yo attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṃhito, sadukkho eso
dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo saraṇo.

Tatra bhikkhave, yo attakilamathānuyogaṃ ananuyogo dukkhaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ,
adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā. [PTS Page 236]
[\q 236/] tasmā eso dhammo araṇo.

Tatra bhikkhave, yā'yaṃ majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī
ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Adukkho eso
dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo araṇo.

Tatra bhikkhave, yā'yaṃ ussādanā ca apasādanā ca no ca dhammadesanā, sadukkho eso
dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo saraṇo.

Tatra bhikkhave, yā'yaṃ nevussādanā na apasādanā dhammadesanā ca. Adukkho eso
dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo araṇo.

Tatra bhikkhave, yamidaṃ kāmasukhaṃ mīḷhasukhaṃ pothujjanasukhaṃ anariyasukhaṃ,
sadukkho eso dhammo saupaghāto. Saupāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā. Tasmā eso
dhammo saraṇo.

Tatra bhikkhave, yamidaṃ nekkhammasukhaṃ pavivekasukhaṃ upasamasukhaṃ
sambodhisukhaṃ2 adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā.
Tasmā eso dhammo araṇo.

--------------------------
1.Aparāmasaṃ majasaṃ. 2.Sambodhisukhaṃ-[PTS.](Ūnaṃ)

[BJT Page 494] [\x 494/]

Tatra bhikkhave, yvāyaṃ rahovādo abhūto ataccho anatthasaṃhito, sadukkho eso dhammo
saupaghāto sapariḷāho micchāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo saraṇo.

Tatra bhikkhave, yvāyaṃ rahovādo bhūto taccho anatthasaṃhito sadukkho eso dhammo
saupaghāto saupāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo saraṇo.

Tatra bhikkhave, yvāyaṃ rahovādo bhūto taccho anatthasaṃhito, adukkho eso dhammo
anupaghāto anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo araṇo.

Tatra bhikkhave, yvāyaṃ sammukhā khīṇavādo abhūto ataccho anatthasaṃhito, sadukkho
eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo
saraṇo.

Tatra bhikkhave, yvāyaṃ sammukhā khīṇavādo bhūto taccho anatthasaṃhito, sadukkho eso
dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo saraṇo.

Tatra bhikkhave, yvāyaṃ sammukhā [PTS Page 237] [\q 237/] khīṇavādo bhūto taccho
anatthasaṃhito, adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā.
Tasmā eso dhammo araṇo.

Tatra bhikkhave, yamidaṃ taramānassa bhāsitaṃ, sadukkho eso dhammo saupaghāto
Saupāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo saraṇo.

Tatra bhikkhave, yamidaṃ ataramānassa bhāsitaṃ, adukkho eso dhammo anupaghāto
Anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo araṇo.

Tatra bhikkhave, yvāyaṃ janapadaniruttiyā ca abhiniveso samaññāya ca atisāro, sadukkho
eso dhammo saupaghāto saupāyāso sapariḷāho micchāpaṭipadā. Tasmā eso dhammo
saraṇo.

Tatra bhikkhave, yvāyaṃ janapadaniruttiyā ca anabhiniveso samaññāya ca anatisāro,
adukkho eso dhammo anupaghāto anupāyāso apariḷāho sammāpaṭipadā. Tasmā eso
dhammo araṇo.

Tasmātiha bhikkhave, saraṇañca dhammaṃ jānissāma. Araṇañca dhammaṃ jānissāma
saraṇañca dhammaṃ ñatvā araṇañca dhammaṃ ñatvā araṇapaṭipadaṃ paṭipajjissāmāti.
Evaṃ hi vo bhikkhave, sikkhitabbaṃ. Subhūti ca pana bhikkhave, kulaputto araṇapaṭipadaṃ
paṭipannoti.
Idamavoca bhagavā, attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Araṇavibhaṅgasuttaṃ navamaṃ.

[BJT Page 496] [\x 496/]

3.4.10

Dhātuvibhaṅga suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu cārikaṃ caramāno yena rājagahaṃ
tadavasari. Yena bhaggavo kumbhakāro tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhaggavaṃ
kumbhakāraṃ etadavoca: 'sace te bhaggava agaru, viharema āvesane1 ekarattinti.

Na kho me bhante garu, atthi cettha pabbajito paṭhamaṃ vāsūpagato. Sace so anujānāti
viharatha2 bhante, yathāsukhanti.
[PTS Page 238] [\q 238/]
Tena kho pana samayena pukkusāti nāma kulaputto bhagavantaṃ uddissa saddhā3
agārasmā anagāriyaṃ pabbajito. So tasmiṃ kumbhakārāvesane paṭhamaṃ vāsūpagato hoti.
Atha kho bhagavā yenāyasmā pukkusāti tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ
pukkusātiṃ etadavoca: 'sace te bhikkhū agaru, viharema āvesane ekarattinti. Ūrundaṃ āvuso,
kumbhakārāvesanaṃ. Viharatāyasmā yathāsukhanti.

Atha kho bhagavā kumbhakārāvesanaṃ pavisitvā ekamantaṃ tiṇasanthā rakaṃ paññāpetvā
nisīdi pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. Atha kho
bhagavā bahudeva rattiṃ nisajjāya vītināmesi. Āyasmāpi kho pukkusāti bahudeva rattiṃ
nisajjāya vītināmesi. Atha kho bhagavato etadahosi: 'pāsādikaṃ nu kho ayaṃ kulaputto
irīyati, yannūnāhaṃ puccheyyanti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ pukkusātiṃ etadavoca:
'kaṃsi tvaṃ bhikkhu uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaṃ dhammaṃ rocesī'ti.
Atthāvuso, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito. Taṃ kho pana bhagavantaṃ
gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: 'itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho
vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ
buddho bhagavā'ti. Tā'haṃ bhagavantaṃ uddissa pabbajito. So ca me bhagavā satthā,
tassāhaṃ4 bhagavato dhammaṃ rocemī'ti.

Kahaṃ pana bhikkhu etarahi so bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddho'ti:

Atthāvuso uttaresu janapadesu sāvatthi nāma nagaraṃ, tattha so bhagavā etarahi viharati
arahaṃ sammāsambuddho'ti.

Diṭṭhapubbo pana te bhikkhu, so bhagavā. Disvā ca pana jāneyyāsī'ti.
[PTS Page 239] [\q 239/]

-------------------------
1.Viharemu āvesane - machasaṃ.
Viharāma nivesane-syā. 3.Saddhāya-sīmu,majasaṃ,[PTS.]
2.Vihara-[PTS. 4.]Tassa cāhaṃ-majasaṃ.

[BJT Page 498] [\x 498/]

Na kho me āvuso, diṭṭhapubbo so bhagavā. Disvā cāhaṃ na jāneyya'nti.

Atha kho bhagavato etadahosi: 'mamaṃ khvāyaṃ1 kulaputto uddissa pabbajito.
Yannūnassāhaṃ dhammaṃ deseyya'nti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ pukkusātiṃ āmantesi:
'dhammaṃ te bhikkhu, desissāmi. Taṃ suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī'ti.

Evamāvusoti kho āyasmā pukkusāti bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

'Chaddhāturo2 ayaṃ bhikkhu, puriso chaphassāyatano aṭṭhārasamanopavicāro
caturādhiṭṭhāno, yattha ṭhitaṃ maññussavā nappavattanti, maññussave kho pana
nappavattamāne muni santoti vuccati. Paññaṃ nappamajjeyya. Saccamanurakkheyya.
Cāgamanubrūheyya. Santimeva so sikkheyyā'ti. Ayamuddeso chadhātu vibhaṅgassa.

'Chaddhāturo2 ayaṃ bhikkhu, puriso'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ.
Paṭhavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu ākāsadhātu viññāṇadhātu. 'Chaddhāturo2.
Ayaṃ bhikkhu, puriso'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
'Chaphassāyatano ayaṃ bhikkhu, puriso'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:
cakkhusamphassāyatanaṃ sotasamphassāyatanaṃ ghānasamphassāyatanaṃ
jivhāsamphassāyatanaṃ kāyasamphassāyatanaṃ manosamphassāyatanaṃ. 'Chaphassāyatano
ayaṃ bhikkhu, puriso'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
'Aṭṭhārasamanopavicāro ayaṃ bhikkhu, puriso'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca
vuttaṃ: cakkhunā rūpaṃ disvā somanassaṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicarati. Domanassaṭṭhāniyaṃ
rūpaṃ upavicarati. Upekkhaṭṭhāniyaṃ rūpaṃ upavicarati. Sotena saddaṃ sutvā
somanassaṭṭhāniyaṃ saddaṃ upavicarati. Domanassaṭṭhāniyaṃ saddaṃ upavicarati.
Upekkhaṭṭhāniyaṃ saddaṃ upavicarati. Ghānena [PTS Page 240] [\q 240/] gandhaṃ
ghāyitvā somanassaṭṭhāniyaṃ gandhaṃ upavicarati. Domanassaṭṭhāniyaṃ gandhaṃ
upavicarati. Upekkhaṭṭhāniyaṃ gandhaṃ upavicarati. Jivhāya rasaṃ sāyitvā
somanassaṭṭhāniyaṃ rasaṃ upavicarati. Domanassaṭṭhāniyaṃ rasaṃ upavicarati.
Upekkhaṭṭhāniyaṃ rasaṃ upavicarati. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā
Somanassaṭṭhāniyaṃ phoṭṭhabbaṃ upavicarati. Domanassaṭṭhāniyaṃ phoṭṭhabbaṃ
upavicarati. Upekkhaṭṭhāniyaṃ phoṭṭhabbaṃ upavicarati. Manasā dhammaṃ viññāya
somanassaṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati. Domanassaṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati.
Upekkhaṭṭhāniyaṃ dhammaṃ upavicarati. Iti cha somanassūpavicārā cha domanassūpavicārā
cha upekkhūpavicārā. 'Aṭṭhārasamanopavicāro ayaṃ bhikkhu, puriso'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ,
idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

'Caturādhiṭṭhāno ayaṃ bhikkhu, puriso'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ:
paññādhiṭṭhāno cāgādhiṭṭhāno upasamādhiṭṭhāno. 'Caturādhiṭṭhāno ayaṃ bhikkhu,
puriso'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

-------------------------
1.Mamañca khvāyaṃ-majasaṃ,sīmu.
Maṃ khvāyaṃ-[PTS.]
2.Chadhāturo-majasaṃ,sīmū,[PTS.]

[BJT Page 500] [\x 500/]

'Paññaṃ nappamajjeyya saccamanurakkheyya cāgamanubrūheyya santimeva so sikkheyyā'ti
iti kho panetaṃ vuttaṃ: kathañca bhikkhu. Paññaṃ nappamajjati: cha imā bhikkhu, dhātuyo:
paṭhavidhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhāto ākāsadhātu viññāṇadhātu.

Katamā ca bhikkhu, paṭhavidhātu: paṭhavidhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca
bhikkhu, ajjhattikā paṭhavidhātu: yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ kharigataṃ upādinnaṃ.
Seyyathīdaṃ: kesā lomā nakhā dattā taco maṃsaṃ nahārū aṭṭhi aṭṭhamiñjā1 vakkaṃ
hadayaṃ, yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ pappāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ yaṃ vā
panaññampi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ kharigataṃ upādinnaṃ. Ayaṃ vuccati
bhikkhu, ajjhattikā paṭhavīdhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā paṭhavīdhātu yā ca bāhirā
paṭhavīdhātu, paṭhavīdhāturevesā. Taṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti
evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ
sammappaññāya disvā paṭhavīdhātuyā nibbindati, paṭhavīdhātuyā cittaṃ virājeti.

Katamā ca bhikkhu, āpodhātu: āpodhātu siyā ajjhattikā [PTS Page 241] [\q 241/] siyā
bāhirā. Katamā ca bhikkhu, ajjhattikā āpodhātu: yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ āpo āpogataṃ
upādinnaṃ. Seyyathīdaṃ: pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo
siṅghānikā lasikāmuttaṃ. Yaṃ vā panaññampi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ āpo āpogataṃ
upādinnaṃ. Ayaṃ vuccati bhikkhu, ajjhattikā āpodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā
āpodhātu yā ca bāhirā āpodhātu, āpodhāturevesā. Taṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na meso
attā'ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ
sammappaññāya disvā āpodhātuyā nibbindati, āpodhātuyā cittaṃ virājeti.

Katamā ca bhikkhu, tejodhātu: tejodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca bhikkhu,
ajjhattikā tejodhātu: yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ upādinnaṃ. Seyyathīdaṃ: yena ca
santappati2 yena ca jīrīyati3, yena ca pariḍayhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā
pariṇāmaṃ gacchati, yaṃ vā panaññampi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ upādinnaṃ.
Ayaṃ vuccati bhikkhu, ajjhattikā tejodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā tejodhātu yā ca
bāhirā tejodhātu, tejodhāturevesā. Taṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attāti evametaṃ
yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā
tejodhātuyā nibbindati, tejodhātuyā cittaṃ virājeti.

--------------------------
1.Aṭṭhimiñjaṃ-majasaṃ.
2.Santapati-simū. 3.Jarīyati-sīmū,[PTS.]

[BJT Page 502] [\x 502/]

Katamā ca bhikkhu, vāyodhātu: vāyodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā katamā ca bhikkhu,
ajjhattikā vāyodhātu: yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ vāyo vāyogataṃ upādinnaṃ. Seyyathīdaṃ:
uddhaṅgamā vātā adhogamā vātā kucchisayā vātā koṭṭhasayā1 vātā aṅgamaṅgānusārino
vātā assāso, passāso, iti yaṃ vā panaññampi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ vāyo vāyogataṃ
upādinnaṃ. Ayaṃ vuccati bhikkhu, ajjhattikā vāyodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā
vāyodhātu yā ca bāhirā vāyodhātu, vāyodhāturevesā. Taṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na
meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. Evametaṃ yathābhūtaṃ
sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati, vāyodhātuyā cittaṃ virājeti.

Katamā ca bhikkhu, ākāsadhātu: ākāsadhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca bhikkhu,
ajjhattikā [PTS Page 242] [\q 242/] ākāsadhātu: yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ ākāsaṃ
ākāsagataṃ upādinnaṃ. Seyyathīdaṃ: kaṇṇacchiddaṃ nāsacchiddaṃ mukhadvāraṃ yena ca
asitapītakhāyitasāyitaṃ ajjhoharati, yattha ca asitapītakhāyitasāyitaṃ santiṭṭhati, yena ca
asitapītakhāyitasāyitaṃ adhobhāgā2 nikkhamati, yaṃ vā panaññampi kiñci ajjhattaṃ
paccattaṃ ākāsaṃ ākāsagataṃ aghaṃ aghagataṃ vivaraṃ vivaragataṃ asamphuṭṭhaṃ
maṃsalohitehi upādinnaṃ. Ayaṃ vuccati bhikkhu, ajjhattikā ākāsadhātu. Yā ceva kho pana
ajjhattikā ākāsadhātu, yā ca bāhirā ākāsadhātu, ākāsadhāturevesā. Taṃ netaṃ mama,
nesohamasmi, na meso attāti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ.
Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā ākāsadhātuyā nibbindati, ākāsadhātuyā cittaṃ
virājeti.

Athāparaṃ viññāṇaṃ yeva avasissati parisuddhaṃ pariyodātaṃ. Tena va viññāṇena kiṃ
jānāni: sukhantipi vijānāti, dukkhantipi vijānāti, adukkhamasukhantipi vijānāti.
Sukhavedaniyaṃ bhikkhu, phassaṃ paṭicca upapajjati sukhā vedanā, so sukhaṃ vedanaṃ
vediyamāno sukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. Tasseva sukhavedanissa phassassa
nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ sukhavedaniyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā sukhā vedanā sā
nirujjhanti, sā vūpasammatīti pajānāti.

Dukkhavedaniyaṃ bhikkhu. Phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā so dukkhā vedanaṃ
vediyamāno dukkhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. Tasseva dukkhavedaniyassa phassassa
nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ dukkhavedaniyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā dukkhā vedanā sā
nirujjhati. Sā vūpasammatīti pajānāti.

Adukkhamasukhavedaniyaṃ bhikkhu, phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā.
So adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno adukkhamasukhaṃ vediyāmīti pajānāti.
Tasseva adukkhamasukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ
adukkhamasukhavedaniyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā adukkhamasukhā vedanā sā
nirujjhati, sā vūpasammatīti pajānāti.

-------------------------
1.Koṭṭhāsayā-majasaṃ,simu
2.Adhobhāgaṃ-majasaṃ.

[BJT Page 504] [\x 504/]

Seyyathāpi bhikkhu dvinnaṃ kaṭṭhānaṃ samphassasamodhānā1 usmā jāyati, tejo
abhinibbattati. Tesaṃ yeva dvinnaṃ kaṭṭhānaṃ nānābhāvā vīnikkhepā yā tajjā usmā, sā
nirujjhati sā vūpasammati. Evameva kho bhikkhu, sukhavedanīyaṃ [PTS Page 243] [\q
243/] phassaṃ paṭicca uppajjati sukhā vedanā. So sukhaṃ vedanaṃ vediyamāno sukhaṃ
vedanaṃ vediyāmītipajānāti. Tasseva sukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ
vedayitaṃ sukhavedaniyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā sukhā vedanā sā nirujjhati, sā
vūpasammatīti pajānāti.

Dukkhavedaniyaṃ bhikkhu, phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā. So dukkhaṃ vedanaṃ
vediyamāno dukkhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. Tasseva dukkhavedaniyassa phassassa
nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ dukkhavedaniyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā dukkhā vedanā sā
nirujjhati sā vūpasammatīti pajānāti.

Adukkhamasukhavedaniyaṃ bhikkhu, phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā.
So adukkhasukhaṃ vedanaṃ vediyamāno adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti.
Tasseva
Adukkhamasukhavedaniyassa phassassa nirodhā yaṃ tajjaṃ vedayitaṃ
adukkhamasukhavedaniyaṃ phassaṃ paṭicca uppannā adukkhamasukhā vedanā sā nirujjhati
sā vūpasammatīti pajānāti.

Athāparaṃ upekkhāyeva avasissati parisuddhā pariyodātā mudu ca kammaññā ca
pabhassarā ca. Seyyathāpi bhikkhu, dakkho suvaṇṇakāro vā suvaṇṇakārantevāsī vā ukkaṃ
bandheyya, ukkaṃ bandhitvā ukkāmukhaṃ ālimpeyya, ukkāmukhaṃ ālimpetvā saṇḍāsena
jātarūpaṃ gahetvā ukkāmukhe pakkhipeyya. Tamenaṃ kālena kālaṃ abhidhameyya. Kālena
kālaṃ udakena paripphoseyya. Kālena kālaṃ ajjhupekkheyya. Taṃ hoti jātarūpaṃ dhantaṃ2
sudhantaṃ niddhantaṃ nīhaṭaṃ3 nīhaṭakasāvaṃ4 mudu ca kammaññaṃ ca pabhassarañca.
Yassā yassā ca piḷandhanavikatiyā ākaṅkhati, yadi pavaddhikāya yadi kuṇḍalāya yadi
gīveyyakāya yadi suvaṇṇamālāya, tañcassa atthaṃ anubhoti.

Evameva kho bhikkhu, athāparaṃ upekkhāyeva avasissati parisuddhā pariyodhātā mudu ca
kammaññā ca pabhassarā ca. So evaṃ pajānāti: 'imaṃ ce ahaṃ upekkhaṃ evaṃparisuddhaṃ
evaṃpariyodātaṃ ākāsānañcāyatanaṃ upasaṃhareyyaṃ, tadanudhammañca cittaṃ bhāveyyaṃ.
Evaṃ ayaṃ upekkhā tannissitā tadupādānā ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya. Imaṃ ce ahaṃ
upekkhaṃ evaṃparisuddhaṃ evaṃpariyodātaṃ viññāṇañcāyatanaṃ upasaṃhareyyaṃ,
tadanudhammañca cittaṃ bhāveyyaṃ. Evaṃ me ayaṃ upekkhā tannissitā tadupādānā ciraṃ
dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya. Imaṃ ce [PTS Page 244] [\q 244/] ahaṃ upekkhaṃ
evaṃparisuddhaṃ evaṃpariyodātaṃ ākiñcaññāyatanaṃ upasaṃhareyaṃ, tadanudhammañca
cittaṃ bhāveyyaṃ. Evaṃ me ayaṃ upekkhā tannissitā tadupādānā ciraṃ dīghamaddhānaṃ
tiṭṭheyya. Imaṃ ce ahaṃ upekkhaṃ evaṃparisuddhaṃ evaṃpariyodātaṃ
nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasaṃhareyyaṃ. Tadanudhammañca cittaṃ bhāveyyaṃ, evaṃ me
ayaṃ upekkhā tannissitā tadūpādānā ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyyā'ti.

-------------------------
1.Saṅghaṭṭā samodhānā-majasaṃ,sīmu. 3.Nihataṃ-sīmu.
2.Dhantaṃ-majasaṃ ūnaṃ. 4.Ninnitakasāvaṃ-sīmu,majasaṃ,[PTS.]

[BJT Page 506] [\x 506/]

So evaṃ pajānāti: 'imaṃ ce ahaṃ upekkhaṃ evaṃparisuddhaṃ evaṃpariyodātaṃ
ākāsānañcāyatanaṃ upasaṃhareyyaṃ, tadanudhammañca cittaṃ bhāveyyaṃ, saṅkhatametaṃ.
Imañce ahaṃ upekkhaṃ evaṃparisuddhaṃ evaṃpariyodātaṃ viññāṇañcāyatanaṃ
upasaṃhareyyaṃ, kadanudhammañca cittaṃ bhāveyyaṃ, saṅkhatametaṃ. Imaṃ ce ahaṃ
upekkhaṃ evaṃparisuddhaṃ evaṃpariyodātaṃ ākiñcaññāyatanaṃ upasaṃhareyyaṃ,
tadanudhammañca cittaṃ bhāveyyaṃ, saṅkhatametaṃ. Imañce ahaṃ upekkhaṃ evaṃ
parisuddhaṃ evaṃpariyodātaṃ nevasaññānāsañcāyatanaṃ upasaṃhareyyaṃ,
tadanudhammañca cittaṃ bhāveyyaṃ, saṅkhatametanti. So neva taṃ abhisaṅkharoti,
nābhisañcetayati bhavāya vā vibhavāya vā. So anabhisaṅkharonto anabhisañcetayanto
bhavāya vā vibhavāya vā na kiñci loke upādiyati. Anupādiyaṃ na paritassati, aparitassaṃ
paccattaṃyeva parinibbāyati. 'Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ
itthattāyā'ti pajānāti.

So sukhaṃ ce vedanaṃ vedeti. Sā aniccāti pajānāti, anajjhositāti pajānāti, anabhinanditāti
pajānāti. Dukkhaṃ ce vedanaṃ vedeti. Sā aniccāti pajānāti. Anajjhositāti pajānāti.
Abhinanditāti pajānāti, adukkhamasukhañce vedanaṃ vedeti, sā aniccāti pajānāti,
anajjhositāni pajānāti, anabhinanditāti pajānāti.

So sukhaṃ ce vedanaṃ vedeti, visaṃyutto taṃ na vedeti. So dukkhaṃ ce vedanaṃ vedeti,
visaṃyutto taṃ na vedeti.1 Adukkhamasukhaṃ ce vedanaṃ vedeti, visaṃyutto taṃ na vedeti.1
So kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vediyamāno kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti.
Jīvitapariyantikaṃ [PTS Page 245] [\q 245/] vedanaṃ vediyamāno jīvitapariyantikaṃ
vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. Kāyassa bhedā parammaraṇā uddhaṃ jīvitapariyādānā ideva
sabbavedayitāni anabhinanditāni sītībhavissantī'ti pajānāti.

Seyyathāpi bhikkhu, telañca paṭicca vaṭṭiñca paṭicca telappadīpo jhāyati, tasseva telassa ca
vaṭṭiyā ca pariyādānā aññassa ca anupāhārā2 anāhāro nibbāyati. Evameva kho bhikkhu.
Kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vediyamāno kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti.
Jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vediyamāno jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vediyāmiti pajānāti.
Kāyassa bhedā parammaraṇā uddhaṃ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni
anababhinanditāni sītībhavissatī'ti pajānāti. Tasmā evaṃ samannāgato bhikkhu iminā
paramena paññādhiṭṭhānena samannāgato hoti. Esā hi bhikkhu, paramā ariyā paññā
yadidaṃ sabbadukkhakkhaye ñāṇaṃ.

Tassa sā vimutti sacce ṭhitā akuppā hoti. Taṃ hi bhikkhu musā, yaṃ mosadhammaṃ. Taṃ
saccaṃ, yaṃ amosadhammaṃ nibbānaṃ. Tasmā evaṃ samannāgato bhikkhu iminā paramena
saccādhiṭṭhānena samannāgato hoti. Etaṃ hi bhikkhu, paramaṃ ariyasaccaṃ yadidaṃ
amosadhammaṃ nibbānaṃ.

-------------------------
1.Visaṃyutto naṃ vedeti-majasaṃ,[PTS.]
2.Anupādānā-majasaṃ simu.
Anupahārā-syā.

[BJT Page 508] [\x 508/]

Tasseva kho pana pubbe aviddasuno upadhī honti samattā samādinnā. Tyāssa pahīnā honti
ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā1 āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā evaṃ
samannāgato bhikkhu iminā paramena cāgādhiṭṭhānena samannāgato hoti. Eso hi bhikkhu,
paramo ariyo cāgo yadidaṃ sabbūpadhipaṭinissaggo. Tasseva kho pana pubbe aviddasuno
abhijjhā hoti chando sārāgo. Svāssa pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato
āyatiṃ anuppādadhammo.

Tasseva kho pana pubbe aviddasuno āghāto hoti byāpādo sampadoso, svāssa pahīno hoti
ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ anuppādadhammo.

Tasseva kho pana pubbe aviddasuno avijjā hoti sammoho sampadoso, svāssa pahīno hoti
ucchinnamūlo [PTS Page 246] [\q 246/] tālāvatthukato anabhāvakato āyatiṃ
anuppādadhammo. Tasmā evaṃ samannāgato bhikkhu iminā paramena
upasamādhiṭṭhānena samannāgato hoti eso hi bhikkhu, paramo ariyo upasamo yadidaṃ
rāgadosamohānaṃ upasamo.

'Paññaṃ nappamajjeyya. Saccamanurakkheyya, cāgamanubrūheyya, santimeva so
sikkheyyā'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Yattha ṭhitaṃ maññussavā nappavattanti. Maññussave kho pana appavattamāne muni
santoti vuccatī'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ: asmīti bhikkhu
maññitametaṃ. Ayamahamasmīti. Maññitametaṃ. Bhavissanti maññitametaṃ. Na bhavissanti
maññitametaṃ. Rūpī bhavissanti maññitametaṃ. Arūpī bhavissanti maññitametaṃ. Saññī
bhavissanti maññitametaṃ. Asaññī bhavissanti maññitametaṃ. Nevasaññīnāsaññī
bhavissanti maññitametaṃ. Maññitaṃ bhikkhu rogo, maññitaṃ gaṇḍo, maññitaṃ sallaṃ.
Sabbamaññitānaṃ tveva bhikkhu, samatikkamā muni santoti vuccati. Muni kho pana
bhikkhu, santo na jāyati na jīyati na mīyati na kuppati na vihesati. Tampissa bhikkhu
natthi. Yena jāyetha, ajāyamāno kiṃ jīyissati, ajīyamāno kiṃ mīyissati, amīyamāno kiṃ
kuppissati. Akuppamāno kissa vihessati. 'Yattha ṭhītaṃ maññussavā nappavattanti.
Maññussave kho pana nappavattamāne muni santoti vuccatī'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ
paṭicca vuttaṃ. Imaṃ kho me tvaṃ bhikkhu, saṅkhittena cha dhātuvibhaṅgaṃ dhārehīti.

--------------------------
1.Anabhāvaṃ katā-majasaṃ.

[BJT Page 510] [\x 510/]

Atha kho āyasmā pukkusāti 'satthā kira me anuppatto, sugato kira me anuppatto,
sammāsambuddho kira me anuppatto'ti uṭṭhāyāsanā ekaṃsā civaraṃ katvā bhagavato
pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca: 'accayo maṃ bhante, accagamā yathābālaṃ
yathāmūḷhaṃ [PTS Page 247] [\q 247/] yathāakusalaṃ, yohaṃ bhagavantaṃ āvusovādena
samudācaritabbaṃ amaññissaṃ. Tassa me bhante, bhagavā accayaṃ accayato patigaṇhātu
āyatiṃ saṃvarāyā'ti.

Taggha tvaṃ bhikkhu, accayo accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ, yaṃ maṃ
tvaṃ āvusovādena samudācaritabbaṃ amaññittha. Yato ca kho tvaṃ bhikkhu, accayaṃ
accayato disvā yathā dhammaṃ paṭikarosi. Taṃ te mayaṃ patigaṇhāma. Vuddhi hesā
bhikkhu. Ariyassa vinaye yo accayaṃ accayato disvā yathā dhammaṃ paṭikaroti, āyatiṃ
saṃvaraṃ āpajjatī'ti.

Labheyyāhaṃ bhante, bhagavato santike upasampadanti.
Paripuṇṇaṃ pana te bhikkhu, pattacīvaranti:
Na kho me bhante, paripuṇṇaṃ pattacīvaranti.
Na kho bhikkhu, tathāgatā aparipuṇṇapattacīvaraṃ upasampādentīti.

Atha kho āyasmā pukkusāti bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā
bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pattacīvarapariyesanaṃ pakkāmi.

Atha kho āyasmantaṃ pukkusātiṃ pattacīvarapariyesanaṃ carantaṃ bhantagāvī1 jīvitā
voropesi.

Atha kho sambahulā bhikkhu yena bhagavā, tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā
bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū
bhagavantaṃ etadavocuṃ: 'yo so bhante, pukkusāti nāma kulaputto bhagavatā saṅkhittena
ovādena ovadito, so kālaṅkato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo'ti.

Paṇḍito bhikkhave, pukkusāti kulaputto,paccapādi dhammassānudhammaṃ. Na ca maṃ
dhammādhikaraṇaṃ viheṭhesi. Pukkusāti bhikkhave, kulaputto pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ
saññojanānaṃ parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyī anāvattidhammo tasmā lokāti.

Idamavoca bhagavā, attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
[PTS Page 248] [\q 248/]
Dhātuvibhaṅgasuttaṃ dasamaṃ.

--------------------------
1.Vibhantagāvī-sīmu.
Vibhantā gāvī-majasaṃ.

[BJT Page 512] [\x 512/]

3.4.11

Saccavibhaṅga suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Tatra kho
bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.
Bhagavā etadavoca:

Tathāgatena bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye
anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appavattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā
mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ, yadidaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ ācikkhanā
desanā paññapanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ:
dukkhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññapanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā
uttānīkammaṃ, dukkhasamudayassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññapanā paṭṭhapanā
vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ. Dukkhanirodhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā
paññapanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ. Dukkhanirodhagāmiyā
paṭipadāya1 ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññapanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā
uttānīkammaṃ. Tathāgatena bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena bārāṇasiyaṃ isipatane
migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appavattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā
devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ, yadidaṃ imesaṃ catunnaṃ
ariyasaccānaṃ ācikkhanā desanā paññapanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ.

Sevetha bhikkhave, sāriputtamoggallāne. Bhajatha bhikkhave, sāriputtamoggallāne. Paṇḍitā
bhikkhū anuggāhakā sabrahmacārīnaṃ. Seyyathāpī bhikkhave, janetti2 evaṃ sāriputto.
Seyyathāpi jātassa āpādetā evaṃ kho moggallāno. Sāriputto bhikkhave, sotāpattiphale vineti.
Moggallāno uttamatthe. Sāriputto bhikkhave, pahoti cattāri ariyasaccāni vitthārena
ācikkhituṃ desetuṃ paññāpetuṃ paṭṭhapetuṃ vivarituṃ vibhajituṃ uttānīkātunti.

Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvā sugato uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.
[PTS Page 249] [\q 249/]
Tatra kho āyasmā sāriputto acirapakkantassa bhagavato bhikkhū āmantesi: āvuso
bhikkhavoti. Āvusoti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto
etadavoca:

--------------------------
1. ...Gāminī paṭipadā-simū.
2. Janetā5majasaṃ,sīmū.

[BJT Page 514] [\x 514/]

Tathāgatena āvuso, arahatā sammāsambuddhena bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ
dhammacakkaṃ pavattitaṃ appavattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā
brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ, yadidaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ ācikkhanā desanā
paññapanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ. Katamesaṃ catunnaṃ: dukkhassa
ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññapanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ.
Dukkhasamudayassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññapanā paṭṭhapanā vivaraṇā
vibhajanā uttānīkammaṃ. Dukkhanirodhassa ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññapanā
paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ. Dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya
ariyasaccassa ācikkhanā desanā paññapanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammaṃ.

Katamañcāvuso dukkhaṃ ariyasaccaṃ: jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, maraṇampi dukkhaṃ,
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ,
saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā.

Katamācāvuso jāti: yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jāti sañjāti okkanti
abhinibbatti1 khandhānaṃ pātubhāvo āyatanānaṃ paṭilābho, ayaṃ vuccatāvuso jāti.

Katamācāvuso jarā: yā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tamhi tamhi sattanikāye jarā jīraṇatā
khaṇḍiccaṃ pāliccaṃ valittacatā āyuno saṃhāni indriyānaṃ paripāko, ayaṃ vuccatāvuso jarā.

Katamañcāvuso2 maraṇaṃ: yaṃ tesaṃ tesaṃ3 sattānaṃ tamhā tamhā sattanikāyā cuti cavanatā
bhedo antaradhānaṃ maccu maraṇaṃ kālakiriyā khandhānaṃ bhedo kalebarassa nikkhepo,
jīvitindriyassa upacchedo idaṃ vuccatāvuso maraṇaṃ.

Katamo cāvuso soko: yo kho āvuso aññataraññatarena vyasanena samannāgatassa
aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa soko socanā socittaṃ anto soko anto
parisoko, ayaṃ vuttāvuso soko.

Katamo cāvuso paridevo: yo kho āvuso aññataraññatarena byasanena samannāgatassa
aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa ādevo paridevo [PTS Page 250] [\q 250/]
ādevanā paridevanā ādevitattaṃ paridevitattaṃ, ayaṃ vuccatāvuso paridevo.

Katamaṃ cāvuso dukkhaṃ: yaṃ kho āvuso kāyikaṃ dukkhaṃ kāyikaṃ asātaṃ
kāyasamphassajaṃ dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ, idaṃ vuccatāvuso dukkhaṃ.

Katamaṃ cāvuso domanassaṃ: yaṃ kho āvuso cetasikaṃ dukkhaṃ cetasikaṃ asātaṃ vedayitaṃ
manosamphassajaṃ dukkhaṃ asātaṃ vedayitaṃ, idaṃ vuccatāvuso domanassaṃ.

-------------------------
1.Nibbanti abhinibbatti-[PTS. 2.]Katamā cāvuso-sīmū.
3.Yā tesaṃ-majasaṃ.

[BJT Page 516] [\x 516/]

Katamo cāvuso upāyāso: yo kho āvuso aññataraññatarena byasanena samannāgatassa
aññataraññatarena dukkhadhammena phuṭṭhassa āyāso upāyāso āyāsitattaṃ upāyāsitattaṃ,
ayaṃ vuccatāvuso upāyāso.

Katamaṃ cāvuso yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ: jātidhammānaṃ āvuso, sattānaṃ
evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na jātidhammā assāma, na ca vata no jāti āgaccheyyāti.
Na kho panetaṃ icchāya pattabbaṃ idampi yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ.
Jarādhammānaṃ āvuso sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na jarādhammā
assāma, na ca vata no jarā āgaccheyyāti. Na kho panetaṃ icchāya pattabbaṃ idampi
yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ. Byādhidhammānaṃ āvuso, sattānaṃ evaṃ icchā
uppajjati: aho vata mayaṃ na byādhidhammā assāma, na ca vata no byādhi āgaccheyyāti. Na
kho panetaṃ icchāya pattabbaṃ idampi yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ.
Maraṇadhammānaṃ āvuso, sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho vata mayaṃ na
maraṇadhammā assāma, na ca vata no maraṇaṃ āgaccheyyāti. Na kho panetaṃ icchāya
pattabbaṃ idampi yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ.
Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammānaṃ āvuso, sattānaṃ evaṃ icchā uppajjati: aho
vata mayaṃ na sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā assāma, na ca vata no
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā āgaccheyyunti. Na kho panetaṃ icchāya pattabbaṃ,
idampi yampicchaṃ na labhati tampi dukkhaṃ.

Katame cāvuso saṅkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā: seyyathīdaṃ:
rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho
saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime vuccantāvuso saṅkhittena
pañcūpādānakkhandhā dukkhā. Idaṃ vuccatāvuso dukkhaṃ ariyasaccaṃ.

Katamañcāvuso, dukkhasamudayo1 ariyasaccaṃ: yā'yaṃ taṇhā ponobhavikā2
nandirāgasahagatā tatra tatrābhinandinī, seyyathīdaṃ: kāmataṇhā bhavataṇhā [PTS Page
251] [\q 251/] vibhavataṇhā. Idaṃ vuccatāvuso dukkhasamudayo ariyasaccaṃ.

Katamañcāvuso dukkhanirodho3 ariyasaccaṃ: yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo
paṭinissaggo mutti anālayo. Idaṃ vuccatāvuso dukkhanirodho ariyasaccaṃ.

Katamañcāvuso dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ: ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko
maggo, seyyathīdaṃ: sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto
sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

Katamā cāvuso sammādiṭṭhi: yaṃ kho āvuso dukkhe ñāṇaṃ dukkhasamudaye ñāṇaṃ
dukkhanirodhe ñāṇaṃ dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ. Ayaṃ vuccatāvuso
sammādiṭṭhi.

Katamo cāvuso sammāsaṅkappo: nekkhammasaṅkappo avyāpādasaṅkappo
avihiṃsāsaṅkappo. Ayaṃ vuccatāvuso sammāsaṅkappo.

Katamā cāvuso samāvācā: musāvādā veramaṇī, pisunāya vācāya veramaṇī, pharusāya
vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī. Ayaṃ vuccatāvuso sammāvācā.

-------------------------
1.Dukkhasamudayaṃ-sīmū,majasaṃ.[PTS.]
2.Ponobbhavikā-majasaṃ.
3.Dukkhanirodhaṃ-sīmū,majasaṃ,[PTS.]

[BJT Page 518] [\x 518/]

Katamo cāvuso sammākammanto: pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī kāmesu
micchācārā veramaṇī. Ayaṃ vuttāvuso sammākammanto.

Katamo cāvuso sammā ājīvo: idhāvuso ariyasāvako micchāājīvaṃ pahāya sammā ājīvena
jīvikaṃ kappeti. Ayaṃ vuccatāvuso sammāājīvo.

Katamo cāvuso sammāvāyāmo: idhāvuso, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ
dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyāmati viriyaṃ arabhati vittaṃ paggaṇhāti
padahati. Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti
vāyamati viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Anuppannānaṃ kusalānaṃ
dhammānaṃ [PTS Page 252] [\q 252/] uppādāya chandaṃ janeti vāyamati viriyaṃ
ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā
asammosāya1 bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati
viriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Ayaṃ vuccatāvuso sammāvāyāmo.

Katamā cāvuso sammāsati: idhāvuso bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno
satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno
satimā vineyya loke abhijjhā domanassaṃ. Citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā
vineyya loke abhijjhā domanassaṃ. Dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno
satimā vineyya loke abhijjhā domanassaṃ. Ayaṃ vuccatāvuso sammāsati.

Katamo cāvuso, sammāsamādhi: idhāvuso, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi
dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pitisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja
viharati.
Vitakkavicāranaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ
samādhijaṃ pitisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca
viharati. Sato ca sampajāno sukhaṃ ca kāyena paṭisaṃvesedeti. Yantaṃ ariyā ācikkhanti
upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā
dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassa domanassānaṃ atthaṃgamā adukkhaṃ asukhaṃ
upekkhā sati pārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccatāvuso
sammāsamādhi. Idaṃ vuccatāvuso dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ.

Tathāgatenāvuso, arahatā sammāsambuddhena bārāṇasiyaṃ isipatane migadāye anuttaraṃ
dhammacakkaṃ pavattitaṃ appavattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā
brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ, yadidaṃ imesaṃ catunnaṃ ariyasaccānaṃ ācikkhanā desanā
paññapanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammanti.

Idamavocāyasmā sāriputto, attamanā te bhikkhu āyasmato sāriputtassa bhāsitaṃ
abhinandunti.
[PTS Page 253] [\q 253/]
Saccavibhaṅga suttaṃ ekādasamaṃ

-------------------------
1.Asammohāya-[PTS.]

[BJT Page 520] [\x 520/]

3.4.12

Dakkhiṇāvibhaṅga suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme.
Atha kho mahāpajāpatī gotamī navaṃ dussayugaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami.
Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho
mahāpajāpatī gotamī bhagavantaṃ etadavoca:

Idaṃ me bhante, navaṃ dussayugaṃ bhagavantaṃ uddissa sāmaṃ kantaṃ sāmaṃ vāyitaṃ. Taṃ
me bhante, bhagavā patigaṇhātu anukampaṃ upādāyā'ti. Evaṃ vutte bhagavā mahāpajāpatiṃ
gotamiṃ etadavoca: saṅge gotamī dehi, saṅghe te dinnaṃ ahaṃ ceva pūjito bhavissāmi
saṅgho cā'ti. Dutiyampi kho mahāpajāpatī gotamī bhagavantaṃ etadavoca: idaṃ me bhante,
navaṃ dussayugaṃ bhagavantaṃ uddissa sāmaṃ kantaṃ sāmaṃ vāyitaṃ. Taṃ me bhante,
bhagavā patigaṇhātu anukampaṃ upādāyā'ti. Dutiyampi kho bhagavā mahāpajāpatiṃ
gotamiṃ etadavoca: saṅghe gotamī dehi, saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṅgho
cā'ti. Tatiyampi kho mahāpajāpatī gotamī bhagavantaṃ etadavoca: idaṃ me bhante, navaṃ
dussayugaṃ bhagavantaṃ uddissa sāmaṃ kantaṃ sāmaṃ vāyitaṃ. Taṃ me bhante, bhagavā
patigaṇhātu anukampaṃ upādāyā'ti. Tatiyampi kho bhagavā mahāpajāpatiṃ gotamiṃ
etadavoca: saṅghe gotamī dehi saṅghe te dinne ahañceva pūjito bhavissāmi saṅgho cā'ti.

Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: 'patigaṇhātu bhante, bhagavā
mahāpajāpatiyā gotamiyā navaṃ dussayugaṃ, bahūpakārā1 bhante, mahāpajāpatī gotamī
bhagavato mātucchā āpādikā posikā khīrassa dāyikā, bhagavantaṃ janettiyā kālakatāya2
thaññaṃ pāyesi. Bhagavāpi bhante, bahūpakāro mahāpajāpatiyā gotamiyā. Bhagavantaṃ
bhante, āgamma mahāpajāpatī gotamī buddhaṃ saraṇaṃ gatā, dhammaṃ saraṇaṃ gatā,
saṅghaṃ saraṇaṃ gatā. Bhagavantaṃ bhante. Āgamma mahāpajāpatī gotamī pāṇātipātā
paṭiviratā, adinnādānā paṭiviratā, kāmesumicchācārā paṭiviratā, musāvādā paṭiviratā,
surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā. Bhagavantaṃ bhante, āgamma mahāpajāpatī
gotamī buddhe aveccappasādena samannāgatā, dhamme aveccappasādena samannāgatā,
saṅghe aveccappasādena samannāgatā, ariyakantehi [PTS Page 254] [\q 254/] sīlehi
samannāgatā. Bhagavantaṃ bhante, āgamma mahāpajāpatī gotamī dukkhe nikkaṅkhā,
dukkhasamudaye nikkaṅkhā, dukkhanirodhe nikkaṅkhā, dukkhanirodhagāminiyā
paṭipadāya nikkaṅkhā. Bhagavāpi bhante bahūpakāro mahāpajāpatiyā gotamiyāti.

------------------------
1.Bahukārā-syā.
2.Kālaṅkatāya-majasaṃ,sīmū.

[BJT Page 522] [\x 522/]

Evametaṃ ānanda, evametaṃ ānanda, yaṃ hi ānanda, puggalo puggalaṃ āgamma buddhaṃ
saraṇaṃ gato hoti, dhammaṃ saraṇaṃ gato hoti, saṅghaṃ saraṇaṃ gato hoti.Imassānanda,
puggalassa iminā puggalena na suppatikāraṃ vadāmi, yadidaṃ
abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammacīvarapiṇḍapātasenāsanagilāna-
paccayabhesajjaparikkhārānuppadānena.

Yaṃ hānanda, puggalo puggalaṃ āgamma. Pāṇātipātā paṭivirato hoti, adinnādānā paṭivirato
hoti, kāmesu micchācārā paṭivirato hoti, musāvādā paṭivirato hoti,
surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato hoti. Imassānanda, puggalassa iminā puggalena
na suppatikāraṃ vadāmi. Yadidaṃ
abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammacīvarapiṇḍapātasenāsanagilāna-
paccayabhesajjaparikkhārānuppadānena.

Yaṃ hānanda, puggalo puggalaṃ āgamma buddhe aveccappasādena samannāgato hoti,
dhamme aveccappasādena samannāgato hoti, saṅghe aveccappasādena samannāgato hoti,
ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti. Imassānanda, puggalassa iminā puggalena na
suppatikāraṃ vadāmi. Yadidaṃ
abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammacīvarapiṇḍapātasenāsanagilāna-
paccayabhesajjaparikkhārānuppadānena.

Yaṃ hānanda, puggalo puggalaṃ āgamma dukkhe nikkaṅkho hoti, dukkhasamudaye
nikkaṅkho hoti, dukkhanirodhe nikkaṅkho hoti, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya
nikkaṅkho hoti. Imassānanda, puggalassa iminā puggalena na suppatikāraṃ vadāmi.
Yadidaṃ abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammacīvarapiṇḍapātasenāsanagilāna-
paccayabhesajjaparikkhārānuppadānena.

Cuddasa kho panimānanda, pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Katamā cuddasa: tathāgate arahante
sammāsambuddhe dānaṃ deti, ayaṃ paṭhamā pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Paccekabuddhe1
dānaṃ deti, ayaṃ dutiyā pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Tathāgatasāvake arahante dānaṃ deti,
ayaṃtatiyā pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṃ deti, ayaṃ
catutthī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Anāgāmissa dānaṃ deti, ayaṃ pañcamī pāṭipuggalikā
dakkhiṇā. [PTS Page 255] [\q 255/] anāgāmiphalasacchakiriyāya paṭipanne dānaṃ deti,
ayaṃ chaṭṭhi pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Sakadāgāmissa dānaṃ deti, ayaṃ sattamī
pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Sakadāgāmiphalasacchakiriyāya paṭipanne dānaṃ deti, ayaṃ
aṭṭhamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Sotāpanne dānaṃ deti, ayaṃ navamī pāṭipuggalikā
dakkhiṇā. Sotāpattiphalasacchakiriyāya paṭipanne dānaṃ deti, ayaṃdasamī pāṭipuggalikā
dakkhiṇā. Bāhirake kāmesu vītarāge dānaṃ deti, ayaṃ ekādasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.
Puthujjanasīlavante dānaṃ deti, ayaṃ dvādasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā.
Puthujjanadussīle dānaṃ deti, ayaṃ terasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇā. Tiracchānagate dānaṃ
deti, ayaṃ cuddasamī pāṭipuggalikā dakkhiṇāti.

-------------------------
1.Paccekasambuddhe-majasaṃ,sīmū.

[BJT Page 524] [\x 524/]

Tatrānanda, tiracchānagate dānaṃ datvā sataguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā.
Puthujjanadussīle dānaṃ datvā sahassaguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā. Puthujjanasīlavante
dānaṃ datvā satasahassaguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā. Bāhirake kāmesu vītarāge dānaṃ
datvā koṭisatasahassaguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā. Sotāpattiphalasacchikiriyāya
paṭipanne dānaṃ datvā asaṅkheyyā appameyyā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā. Ko pana vādo
sotāpanne, ko pana vādo sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanne, ko pana vādo
sakadāgāmissa, ko pana vādo anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanne, ko pana vādo
anāgāmissa, ko pana vādo arahattaphalasacchikiriyāya paṭipanne, ko pana vādo
tathāgatasāvake arahante, ko pana vādo paccekabuddhe, ko pana vādo tathāgate arahante
sammāsambuddheti.

Satta kho panimānanada, saṅghagatā dakkhiṇā. Katamā satta: buddhapamukhe ubhato
saṅghe dānaṃ deti, ayaṃ paṭhamā saṅghagatā dakkhiṇā. Tathāgate parinibbute ubhato
saṅghe dānaṃ deti, ayaṃ dutiyā saṅghagatā dakkhiṇā. Bhikkhusaṅghe dānaṃ deti, ayaṃ
tatiyā saṅghagatā dakkhiṇā. Bhikkhunīsaṅghe dānaṃ deti, ayaṃ catutthī saṅghagatā
dakkhiṇā. 'Ettakā me bhikkhū ca bhikkhuniyo [PTS Page 256] [\q 256/] ca saṅghato
uddissathā'ti dānaṃ deti. Ayaṃ pañcamī saṅghagatā dakkhiṇā. 'Ettakā me bhikkhū saṅghato
uddissathā'ti dānaṃ deti, ayaṃ chaṭṭhī saṅghagatā dakkhiṇā. 'Ettikā me bhikkhuniyo
saṅghato uddissathā'ti dānaṃ deti. Ayaṃ sattamī saṅghagatā dakkhiṇā.


Bhavissanti kho panānanda, anāgatamaddhānaṃ gotrabhuno kāsāvakaṇṭhā dussīlā
pāpadhammā, tesu dussīlesu saṅghaṃ uddissa dānaṃ dassanti. Tadāpahaṃ1 ānanda
saṅghagataṃ dakkhiṇaṃ asaṅkheyyaṃ appameyyaṃ vadāmi. Natvevāhaṃ ānanda, kenacī
pariyāyena saṅghagatāya dakkhiṇāya pāṭipuggalikaṃ dānaṃ mahapphalataraṃ vadāmi.

Catasso kho imā ānanda, dakkhiṇāvisuddhiyo. Katamā catasso: atthānanda, dakkhiṇā
dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. Atthānanda, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati. No
dāyakato. Atthānanda, dakkhīṇā neva dāyakato visujjhati nopaṭiggāhakato. Atthānanda,
dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca.
Kathañcānanda, dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato: idhānanda, dāyako hoti
silavā kalyāṇadhammo, paṭiggāhakā honti dussīlā pāpadhammā. Evaṃ kho ānanda,
dakkhiṇā dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato.
Kathañcānanda, dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato: idhānanda dāyako hoti
dussīlo pāpadhammo, paṭiggāhakā honti sīlavanto2 kalyāṇadhammā. Evaṃ kho ānanda,
dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati no dāyakato.

Kathañcānanda, dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato. Idhānanda, dāyako ca
hoti dussīlo pāpadhammo, paṭiggāhakā ca honti dussīlā pāpadhammā. Evaṃ kho ānanda,
dakkhiṇā neva dāyakato visujjhati no paṭiggāhakato.

-------------------------
1.Tadāpāhaṃ-majasaṃ. 2.Sīlavantā-sīmū.

[BJT Page 526] [\x 526/]

Kathañcānanda, dakkhiṇā dāyakatoceva visujjhati paṭiggāhakato ca: idhānanda, dāyako ca
hoti silavā kalyāṇadhammo, paṭiggāhakā ca honti silavanto kalyāṇadhammā. [PTS Page
257] [\q 257/] evaṃ kho ānanda, dakkhiṇā dāyakato ceva visujjhati paṭiggāhakato ca.
Imā kho ānanda, catasso dakkhiṇāvisuddhiyoti.

Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:

Yo sīlavā dussīlesu dadāti dānaṃ
Dhammena laddhā1 supasannacinto,
Abhisaddahaṃ kammaphalaṃ uḷāraṃ
Sā dakkhiṇā dāyakato visujjhati.

Yo dussīlo silavantesu dadāti dānaṃ
Adhammena laddhā1 appasannacītto,
Anabhisaddahaṃ kammaphalaṃ uḷāraṃ
Sā dakkhiṇā paṭiggāhakato visujjhati.

Yo dussīlo dadāti dānaṃ
Adhammena laddhā1 appasannacitto
Anabhisaddahaṃ kammaphalaṃ uḷāraṃ
Na taṃ dānaṃ vipulaphalanti2 brūmi.

Yo sīlavā silavantesu dadāti dānaṃ
Dhammena laddhā1 supasannacitto,
Abhisaddahaṃ kammaphalaṃ uḷāraṃ
Taṃ ve dānaṃ vipulaphalanti2 brūmi.

Yo vītarāgo vītarāgesu dadāti dānaṃ
Dhammena laddhā1 supasannacitto
Abhisaddahaṃ kammaphalaṃ uḷāraṃ
Taṃ ve dānaṃ āmisadānānamagganti3
[PTS Page 258] [\q 258/]
Dakkhiṇāvibhaṅga suttaṃ dvādasamaṃ

Vibhaṅgavaggo catuttho.

Tassa vaggassa uddānaṃ

Bhaddekānanda kaccāna lomasaṅgiyā subho,
Mahākamma saḷāyatana vibhaṅgā,
Uddesa araṇā dhātu saccaṃ
Dakkhiṇā vibhaṅga suttanti4.

-------------------------
1.Laddhaṃ-sīmū. 2.Vipulapphalanti-majasaṃ,
3.Cipulantibrūmi-sīmū.

[BJT Page 528] [\x 528/]

5.Saḷāyatanavaggo

3.5.1

Anāthapiṇḍikovāda suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tena kho pana samayena anāthapiṇḍiko gahapati ābādhiko hoti dukkhito
bāḷhagilāno. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati aññataraṃ purisaṃ āmantesi: 'ehi tvaṃ amho
purisa, yena bhagavā tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā
vandāhi. 'Anāthapiṇḍiko bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. 'So bhagavato
pāde sirasā vandatī'ti. Yena cāyasmā sāriputto tenupasaṅkama, upasaṅkamitvā mama
vacanena āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandāhi 'anāthapiṇḍiko bhante, gahapati
ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandatī'ti. Evañca
vadehi: 'sādhu kira bhante, āyasmā sāriputto yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ
tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā'ti.

'Evaṃ bhante'ti kho so puriso anāthapiṇḍikassa gahapatissa paṭissutvā yena bhagavā
tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinno kho so puriso bhagavantaṃ etadavoca: 'anāthapiṇḍiko bhante, gahapati ābādhiko
dukkhito bāḷhagilāno, so bhagavato pāde sirasā vandatī'ti. Yena cāyasmā sāriputto
tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho so puriso āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca: 'anāthapiṇḍiko bhante,
gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno, so āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandati.
Evañca vadeti: sādhu kira bhante, āyasmā sāriputto yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa
nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā'ti.

Adhivāsesi kho āyasmā sāriputto tuṇhībhāvena. Atha kho āyasmā sāriputto nivāsetvā
pattacīvaramādāya āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena yena anāthapiṇḍikassa
gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā [PTS Page 259] [\q 259/]
paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā sāriputto anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavoca:
'kacci te gahapati, khamanīyaṃ kacci te dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti,
paṭikkamosānaṃ paññāyanti no abhikkamo'ti.

[BJT Page 530] [\x 530/]

Na me bhante sāriputta khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ,bāḷhā me dukkhā vedanā.
Abhikkhamanti no paṭikkamanti. Abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamo'ti.

Seyyathāpi bhante sāriputta, balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimantheyya,
evameva kho bhante sāriputta, adhimattā vātā muddhani ūhananti. Na me bhante sāriputta,
khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti.
Abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamoti.

Seyyathāpi bhante sāriputta, balavā puriso daḷhena varattabandhena1 sīse sīsaveṭhanaṃ2
dadeyya, evameva kho me bhante sāriputta, adhimattā vātā sīsaṃ parikantanti3. Na me
bhante sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ, baḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no
paṭikkamanti. Abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamoti.

Seyyathāpi bhante sāriputta, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena
govikantanena kucchiṃ parikanteyya, evameva kho me bhante sāriputta, adhimattā vātā
kucchiṃ parikantanti. Na me bhante sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ, baḷhā me
dukkhā vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti. Abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamoti.

Seyyathāpi bhante sāriputta, dve balavanto purisā dubbalataraṃ purisaṃ nānābāhāsu gahetvā
aṅgārakāsuyā santāpeyyuṃ samparitāpyeṃ, evameva kho me bhante sāriputta, adhimatto
kāyasmiṃ ḍāho. Na me bhante sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ bāḷhā me dukkhā
vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamoti.

Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: 'na cakkhuṃ upādiyissāmī. Na ca me
cakkhunissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te
gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: 'na sotaṃ upādiyissāmi. Na ca me sotanissitaṃ viññāṇaṃ
bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ:
'na ghānaṃ upādiyissāmī. Na ca me ghānanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te
gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: 'na jivhaṃ upādiyissāmi.
Na ca me jivhanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ.
Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: 'na kāyaṃ upādiyissāmi. Na ca me kāyanissitaṃ
viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te gahapati, evaṃ
sikkhitabbaṃ: 'na manaṃ upādiyissāmī. Na ca me manonissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ
hi te gahapati, sikkhītabbaṃ.

Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabba: 'na rūpaṃ upādiyissāmi. Na ca me rūpanissitaṃ
viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te gahapati, evaṃ
sikkhitabbaṃ: 'na saddaṃ upādiyissāmī. Na ca me saddanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti.
Evaṃ hi te gahapati, sikkhītabbaṃ. Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabba: 'na gandhaṃ
upādiyissāmi. Na ca me gandhanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati,
sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: 'na rasaṃ upādiyissāmī. Na ca me
rasanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhītabbaṃ. Tasmātiha te
gahapati, evaṃ sikkhitabba: 'na phoṭṭhabbaṃ upādiyissāmi. Na ca me phoṭṭhabbanissitaṃ
viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te gahapati, evaṃ
sikkhitabbaṃ: 'na dhammaṃ upādiyissāmī. Na ca me dhammanissitaṃ viññāṇaṃ
bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhītabbaṃ.

-------------------------
1.Varattakhaṇḍena-sīmū.Majasaṃ.
2.Sīsaveṭhaṃ-majasaṃ.
3.Adhimattā sīse sīsavedanā-majasaṃ.

[BJT Page 532] [\x 532/]

Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabba: 'na cakkhu viññāṇaṃ upādiyissāmi. Na ca me
cakkhuviññāṇanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha
te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: 'na sotaviññāṇaṃ upādiyissāmī. Na ca me
Sotaviññāṇanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te
gahapati, evaṃ sikkhitabba: 'na ghānaviññāṇaṃ upādiyissāmi. Na ca me
ghānaviññāṇanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha
te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: 'na jivhāviññāṇaṃ upādiyissāmī. Na ca me
jivhāviññāṇanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha
te gahapati, evaṃ sikkhitabba: 'na kāyaviññāṇaṃ upādiyissāmi. Na ca me
kāyaviññāṇanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha
te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: 'na manoviññāṇaṃ upādiyissāmī. Na ca me mano
viññāṇanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ.

Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: 'na cakkhusamphassaṃ upādiyissāmi. Na ca me
cakkhusamphassanissitaṃ [PTS Page 260] [\q 260/] viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te
gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: 'na sotasamphassaṃ
upādiyissāmī. Na ca me
Sotasamphassanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhītabbaṃ. Tasmātiha
te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: 'na ghānasamphassaṃ upādiyissāmi. Na ca me
ghānasamphassanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ.
Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: 'na jivhāsamphassaṃ upādiyissāmi. Na ca me
jivhāsamphassanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha
te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: 'na kāyasamphassaṃ upādiyissāmi. Na ca me
kāyasamphassanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha
te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: 'na manosamphassaṃ upādiyissāmi. Na ca me
manosamphassanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ.

Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: 'na cakkhusamphassajaṃ vedanaṃ upādiyissāmi.
Na ca me cakkhusamphassajavedanānissitaṃ1 viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati,
sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: 'na sotasamphassajaṃvedanaṃ
upādiyissāmī. Na ca me sotasamphassajavedanānissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te
gahapati, sikkhītabbaṃ. Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabba: 'na ghānasamphassajaṃ
vedanaṃ upādiyissāmi. Na ca me ghānasamphassajavedanānissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti.
Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabba: 'na
jivhāsamphassajaṃ vedanaṃ upādiyissāmi.Na ca me jivhāsamphassajavedanānissitaṃ
viññāṇaṃ bhavissatī'ti.Evaṃ hi te gahapati sikkhitabbaṃ.Tasmātiha te gahapati, evaṃ
sikkhitabbaṃ: na kāyasamphassajaṃ vedanaṃ upādiyissāmi.Na ca me
kāyasamphassajavedanānissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ.
Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: 'na manosamphassajaṃ vedanaṃ upādiyissāmi. Na
ca me manosamphassajavedanānissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati,
sikkhitabbaṃ.

Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: na paṭhavīdhātuṃ upādiyissāmi. Na ca me
paṭhavīdhātunissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha
te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: na āpodhātuṃ upādiyissāmi. Na ca me āpodhātunissitaṃ
viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te gahapati, evaṃ
sikkhitabbaṃ: na tejodhātuṃ upādiyissāmi. Na ca me tejodhātunissitaṃ viññāṇaṃ
bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ:
na vāyedhātuṃ upādiyissāmi. Na ca me vayodhātunissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi
te gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: na ākāsadhātuṃ
Upādiyissāmi. Na ca me ākāsadhātunissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati,
sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: na viññāṇadhātuṃ upādiyissāmi.
Na ca me viññāṇadhātunissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ.

Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ na rūpaṃ upādiyissāmi. Na ca me rūpanissitaṃ
viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te gahapati, evaṃ
sikkhitabbaṃ: na vedanaṃ upādiyissāmi. Na ca me vedanānissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti.
Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: na saññaṃ
upādiyissāmi. Na ca me saññānissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati,
sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: na saṅkhāre upādiyissāmi. Na ca
me saṅkhāranissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te
gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: na viññāṇaṃ upādiyissāmi. Na ca me viññāṇanissitaṃ
viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ.

Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: na ākāsānañcāyatanaṃ upādiyissāmi. Na ca me
ākāsānañcāyatananissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ.
Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: na viññāṇañcāyatanaṃ upādiyissāmi, na ca me
viññāṇañcāyatananissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ.
Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: na ākiñcaññāyatanaṃ [PTS Page 261] [\q 261/]
upādiyissāmi. Na ca me
Ākiñcaññāyatananissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ.
Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: na nevasaññānāsaññāyatanaṃ upādiyissāmi. Na
ca me nevasaññānāsaññāyatananissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati,
sikkhitabbaṃ.

-------------------------
1.Cakkhusamphassajāvedanānissitaṃ-majasaṃ,sīmū.

[BJT Page 534] [\x 534/]

Tasmātiha te gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: na idha lokaṃ upādiyissāmi. Na ca me idha
lokanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te
gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: na paralokaṃ upādiyissāmi. Na ca me paralokanissitaṃ
viññāṇaṃ bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbaṃ.

Tasmātiha gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ: yampidaṃ1 diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ
pariyesitaṃ2 anuvicaritaṃ3 manasā. Tampi na upadiyissāmi. Na ca me tannissitaṃ viññāṇaṃ
bhavissatī'ti. Evaṃ hi te gahapati, sikkhitabbanti.

Evaṃ vutte anāthapiṇḍiko gahapati parodi, assūni pavattesi. Atha kho āyasmā ānando,
anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavoca: olīyasi kho tvaṃ gahapati, saṃsīdasi4. Kho tvaṃ
gahapatī'ti.

Nāhaṃ bhante ānanda, oliyyāmi, napi saṃsīdāmi. Api ca me dīgharattaṃ satthā
payirupāsito, manobhāvanīyā ca bhikkhu na ca me evarūpī dhammī kathā sutapubbā'ti.
Na kho gahapati, gihīnaṃ odātavasanānaṃ evarūpī dhammī kathā paṭibhāti. Pabbajitānaṃ
kho gahapati, evarūpī dhammī kathā paṭibhātī'ti.

Tena hi bhante sāriputta,gihīnaṃ odātavasanānaṃ evarūpī dhammī kathā paṭibhātu. Santi
hi bhante sāriputta, kulaputtā apparajakkhajātikā, assavaṇatā dhammassa parihāyanti.
Bhavissanti dhammassa aññātāro'ti.

Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca ānando, anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ iminā ovādena
ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu.

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati, acirapakkante āyasmante ca sāriputte āyasmante ca [PTS
Page 262] [\q 262/] ānande kāyassa bhedā parammaraṇā5 tusitaṃ kāyaṃ upapajji6.

Atha kho anāthapiṇḍiko devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ
jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho anāthapiṇḍiko devaputto bhagavantaṃ gāthāhi
ajjhabhāsi:

"Idaṃ hi taṃ jetavanaṃ isisaṅghanisevitaṃ,
Āvutthaṃ dhammarājena pītisañjananaṃ mama.

Kammaṃ vijjā ca dhammo ca silaṃ jīvitamuttamaṃ,
Etena maccā sujjhanti na gottena dhanena vā.

---------------------------
1.Yampi me-majasaṃ. 5.Kālamakāsi-majasaṃ,sīmu.
2.Viññātaṃ pariyesitaṃ-[PTS. 6.]Uppajjī-[PTS.]
3.Anupariyesitaṃ anuvicaritaṃ-majasaṃ,sīmu.
4.Saṃsīdati-sīmu.

[BJT Page 536] [\x 536/]

Tasmā hi paṇḍito poso sampassaṃ atthamattano,
Yoniso vicine dhammaṃ evaṃ tattha visujjhati.

Sāriputtova paññāya sīlena upasamena ca,
Yo hi1 pāragato bhikkhu etāva paramo siyā''ti.

Idamavoca anāthapiṇḍiko devaputto, samanuñño satthā ahosi. Atha kho anāthapiṇḍiko
devaputto samanuñño me satthāti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā
tatthevantaradhāyi.

Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhu āmantesi: imaṃ bhikkhave rattiṃ aññataro
devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā
yenāhaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ
ṭhito kho bhikkhave, so devaputto maṃ gāthāhi ajjhabhāsi:

"Idaṃ hi taṃ jetavanaṃ isisaṅghanisevitaṃ,
Āvutthaṃ dhammarājena pītisañjananaṃ mama.

Kammaṃ vijjā ca dhammo ca silaṃ jīvitamuttamaṃ,
Etena maccā sujjhanti na gottena dhanena vā.

Tasmā hi paṇḍito poso sampassaṃ atthamattano,
Yoniso vicine dhammaṃ evaṃ tattha visujjhati.

Sāriputtova paññāya sīlena upasamena ca,
Yo hi1 pāragato bhikkhu etāva paramo siyāti.
[PTS Page 263] [\q 263/]
Idamavoca bhikkhave, so devaputto. Samanuñño me satthāti maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ
katvā tatthevantaradhāyī'ti.

Evaṃ vutte āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca: 'so hi nūna so bhante, anāthapiṇḍiko
devaputto bhavissati, anāthapiṇḍiko bhante, gahapati āyasmante sāriputte abhippasanno2
ahosīti.

Sādhu sādhu, ānanda, yāvatakaṃ kho ānanda, takkāya pattabbaṃ, anuppattaṃ tayā.
Anāthapiṇḍiko so ānanda, devaputto nāññoti3.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Anāthapiṇḍikovāda suttaṃ paṭhamaṃ

--------------------------
1.Yo pi-majasaṃ.
2.Aveccappasanno-majasaṃ,sīmū,[PTS.]
3.Nāññoti-majasaṃ,ūnaṃ.

[BJT Page 538] [\x 538/]

3.5.2

Channovāda suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena
kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmā ca channo gijjhakūṭe
pabbate viharanti. Tena kho pana samayena āyasmā channo ābādhiko hoti dukkhito
bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yenāyasmā
mahācundo,tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahācundaṃ etadavoca: 'āyāma
āvuso cunda, yenāyasmā channo, tenupasaṅkameyyāma gilānapucchakā'ti. Evamāvusoti kho
āyasmā mahācundo āyasmato sāriputtassa paccassosi.
Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahācundo yenāyasmā channo, tenupasaṅkamiṃsu,
upasaṅkamitvā āyasmatā channena saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ [PTS Page 264]
[\q 264/] kathaṃ sārāṇīyaṃ vitisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho
āyasmā sāriputto āyasmantaṃ channaṃ etadavoca: 'kacci te āvuso channa, khamanīyaṃ kacci
yāpanīyaṃ kacci te dukkhā vedanā, paṭikkamanti no abhikkamanti. Paṭikkamosānaṃ
paññāyati no abhikkamo'ti.

Na me āvuso sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā.
Abhikkamanti, no paṭikkamanti. Abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo'ti. Seyyathāpi
āvuso sāriputta. Balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimantheyya, evameva kho
me āvuso sāriputta adhimattā vātā muddhani ūhananti. Na me āvuso sāriputta,
khamanīyaṃ, yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā, abhikkamanti no paṭikkamanti,
abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamoti.


Seyyathāpi āvuso sāriputta. Balavā puriso daḷhena varatta bandhena sīse sīsaveṭhanaṃ
dadeyya. Evameva kho me āvuso sāriputta, adhimattā vātā sīsaṃ parikantanti1 na me āvuso
sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ, baḷhā me dukkhā vedanā. Abhikkamanti no
paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamoti.

Seyyathāpi āvuso sāriputta, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena
govikantanena kucchiṃ parikanteyya. Evameva kho me āvuso sāriputta, adhimattā vātā
kucchiṃ parikantanti. Na me āvuso sāriputta, khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ bāḷhā me dukkhā
vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti. Abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamo'ti.

-------------------------
1.Sīse sīsavedanā-majasaṃ.

[BJT Page 540] [\x 540/]

Seyyathāpi āvuso sāriputta, dve balavanto purisā dubbalataraṃ purisaṃ nānābāhāsu gahetvā
aṅgārakāsuyā santāpeyyuṃ, samparitāpeyyuṃ. Evameva kho me āvuso sāriputta, adhimatto
kāyasmiṃ ḍāho. Na me āvuso sāriputta, khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā
vedanā abhikkamanti no paṭikkamanti, abhikkamosānaṃ paññāyati no paṭikkamo'ti. Satthaṃ
āvuso sāriputta, āharissāmi, nāvakaṅkhāmi jīvitanti.

'Māyasmā channo satthaṃ āharesi. Yāpetāyasmā channo, yāpentaṃ mayaṃ āyasmantaṃ
channaṃ icchāma. Sace āyasmato channassa natthi sappāyāni bhojanāni, ahaṃ āyasmato
channassa sappāyāni bhojanāni pariyesissāmi. Sace āyasmato channassa natthi sappāyāni
bhesajjāni, ahaṃ āyasmato channassa sappāyāni bhesajjāni pariyesissāmi. Sace āyasmato
channassa natthi patirūpo upaṭṭhāko, ahaṃ āyasmantaṃ channaṃ upaṭṭhahissāmi. Māyasmā
channo satthaṃ āharesi. Yāpetāyasmā channo, yāpentaṃ mayaṃ āyasmantaṃ channaṃ
icchāmā'ti.

Napi me āvuso sāriputta, natthi sappāyāni bhojanāni. Napi me natthi sappāyani bhesajjāni
napi me natthi patirūpā upaṭṭhākā. Api cāvuso sāriputta, pariciṇṇo me satthā dīgharattaṃ
manāpeneva no amanāpena. Etaṃ hi āvuso sāriputta, sāvakassa patirūpaṃ: yaṃ satthāraṃ
paricareyya manāpeneva no amanāpena, anupavajjaṃ channo bhikkhu satthaṃ āharissatī'ti.
Evametaṃ āvuso sāriputta, dhārehīti.

Puccheyyāma mayaṃ āyasmantaṃ channaṃ kañcideva desaṃ, sace āyasmā channo okāsaṃ
karoti pañhassa veyyākaraṇayā'ti. Pucchāvuso sāriputta, sutvā vedissāmāti.

Cakkhuṃ āvuso channa, cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme etaṃ mama,
esohamasmi, [PTS Page 265] [\q 265/] eso me attā'ti samanupassasi. Sotaṃ āvuso
channa, sotaviññāṇaṃ sotaviññāṇaviññātabbe dhamme etaṃ mama, esohamasmi, eso me
attā'ti samanupassasi. Ghānaṃ āvuso channa, ghānaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaviññātabbe
dhamme etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā'ti samanupassasi. Jivhaṃ āvuso channa,
jivhāviññāṇaṃ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā'ti
samanupassasi. Kāyaṃ āvuso channa, kāyaviññāṇaṃ kāyaviññāṇaviññātabbe dhamme etaṃ
mama,
Esohamasmi, eso me attā'ti samanupassasi. Manaṃ āvuso channa, manoviññāṇaṃ
manoviññāṇaviññātabbe dhamme etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā'ti samanupassasīti.

Cakkhuṃ āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme netaṃ
mama, nesohamasmi, na meso attā'ti samanupassāmi. Sotaṃ āvuso sāriputta, sotaviññāṇaṃ
sotaviññāṇaviññātabbe dhamme netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti
samanupassāmi. Ghānaṃ āvuso sāriputta, ghānaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaviññātabbe
dhamme netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti samanupassāmi. Jivhaṃ āvuso sāriputta,
jivhāviññāṇaṃ jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti
samanupassāmi. Kāyaṃ āvuso sāriputta, kāyaviññāṇaṃ
Kāyaviññāṇaviññātabbe dhamme netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti
samanupassāmi. Manaṃ āvuso sāriputta, manoviññāṇaṃ manoviññāṇaviññātabbe dhamme
netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti samanupassāmīti.

--------------------------
1.Vedissāmīti-keci.

[BJT Page 542] [\x 542/]

Cakkhusmiṃ āvuso channa, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṃ
disvā kiṃ abhiññāya cakkhuṃ cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe dhamme netaṃ
mama,
Nesohamasmi, na meso attā'ti samanupassasi. Sotasmiṃ āvuso channa, sotaviññāṇe
sotaviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṃ disvā kiṃ abhiññāya sotaṃ sotaviññāṇaṃ
sotaviññāṇaviññātabbe dhamme netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti samanupassasi.
Ghānasmiṃ āvuso channa, ghānaviññāṇe ghānaviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṃ disvā
kiṃ abhiññāya ghānaṃ ghānaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaviññātabbe dhamme netaṃ mama,
nesohamasmi, na meso attā'ti samanupassasi. Jivhāya āvuso channa, jivhāviññāṇe
jivhāviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṃ disvā kiṃ abhiññāya jivhaṃ jivhāviññāṇaṃ
jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti samanupassasi.
Kāyasmiṃ āvuso channa, kāyaviññāṇe kāyaviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṃ disvā kiṃ
abhiññāya kāyaṃ kāyaviññāṇaṃ kāyaviññāṇaviññātabbe dhamme netaṃ mama,
nesohamasmi, na meso attā'ti samanupassasi. Manasmiṃ āvuso channa, manoviññāṇe
manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu kiṃ disvā kiṃ abhiññāya manaṃ manoviññāṇaṃ
manoviññāṇaviññātabbe dhamme netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti
samanupassasīti.

Cakkhusmiṃ āvuso sāriputta, cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu
nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya cakkhuṃ cakkhuviññāṇaṃ cakkhuviññāṇaviññātabbe
dhamme netaṃ mama, nesohasmi, na meso attā'ti samanupassāmi. Sotasmiṃ āvuso sāriputta,
sotaviññāṇe sotaviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya sotaṃ
sotaviññāṇaṃ sotaviññāṇaviññātabbe dhamme netaṃ mama, nesohasmi, na meso attā'ti
samanupassāmi. Ghānasmiṃ āvuso sāriputta, ghānaviññāṇe
Ghānaviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya ghānaṃ
Ghānaviññāṇaṃ ghānaviññāṇaviññātabbe dhamme netaṃ mama, nesohasmi, na meso attā'ti
samanupassāmi. Jivhāya āvuso sāriputta, jivhā viññāṇe jivhāviññāṇaviññātabbesu
dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya jivhaṃ jivhāviññāṇaṃ
jivhāviññāṇaviññātabbe dhamme netaṃ mama, nesohasmi, na meso attā'ti samanupassāmi.
Kāyasmiṃ āvuso sāriputta, kāyaviññāṇe kāyaviññāṇaviññātabbesu dhammesu nirodhaṃ
disvā nirodhaṃ abhiññāya kāyaṃ kāyaviññāṇaṃ kāyaviññāṇaviññātabbe dhamme netaṃ
mama, nesohasmi, na meso attā'ti
Samanupassāmi. Manasmiṃ āvuso sāriputta, manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu
dhammesu nirodhaṃ disvā nirodhaṃ abhiññāya manaṃ manoviññāṇaṃ [PTS Page 266] [\q
266/] manoviññāṇaviññātabbe dhamme netaṃ mama, nesohasmi, na meso attā'ti
samanupassāmīti.

Evaṃ vutte āyasmā mahācundo, āyasmantaṃ channaṃ etadavoca: tasmātiha āvuso channa,
idampi tassa bhagavato sāsanaṃ niccakappaṃ manasi kātabbaṃ: nissitassa calitaṃ. Anissitassa
calitaṃ natthi. Calite asati passaddhi. Passaddhiyā sati nati na hoti. Natiyā asati āgatigati na
hoti. Āgatigatiyā asati cutūpapāto na hoti. Cutupapāte asati neva idha na huraṃ na
ubhayamantarena esevanto dukkhassā'ti.

Atha kho āyasmā sāriputto āyasmā ca mahācundo āyasmantaṃ channaṃ iminā ovādena
ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu. Atha kho āyasmā channo, acirapakkante āyasmante ca
sāriputte āyasmante ca mahācunde satthaṃ āharesi. Atha kho āyasmā sāriputto yena
bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca: āyasmatā bhante,
channena satthaṃ āharitaṃ, tassa kā gati no abhisamparāyoti:

[BJT Page 544] [\x 544/]

Nanu te sāriputta, channena bhikkhunā sammukhāyeva anupavajjatā byākatāti:

Atthi bhante, pubbajiraṃ nāma vajjigāmo. Tatrāyasmato1 channassa mittakulāni
suhajjakulāni upavajjakulānī'ti. Honti hete sāriputta, channassa bhikkhuno mittakulāni
sahajjakulāni upavajjakulāni. Nāhaṃ sāriputta, ettāvatā saupavajjoti vadāmi. Yo kho
sāriputta,imañca kāyaṃ nikkhipati. Aññaṃ ca kāyaṃ upādiyati, tamahaṃ saupavajjo'ti
vadāmi. Taṃ channassa bhikkhuno natthi. Anupavajjo, channo bhikkhu satthaṃ āharesīti2.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā sāriputto bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
[PTS Page 267] [\q 267/]
Channovāda suttaṃ dutiyaṃ

--------------------------
1.Tatthāyasmato-majasaṃ.
2.Evametaṃ sāriputta dhārehiti-majasaṃ, adhikaṃ.

[BJT Page 546] [\x 546/]

3.5.3

Puṇṇovāda suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Atha kho āyasmā puṇṇo sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yena bhagavā,
tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinno kho āyasmā puṇṇo bhagavantaṃ etadavoca:

Sādhu maṃ bhante, bhagavā saṅkhittena ovādena ovadatu, 'yamahaṃ bhagavato dhammaṃ
sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyya'nti.

Tena hi puṇṇa, suṇohi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmīti.

Evaṃ bhantehi kho āyasmā puṇṇo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

Santi kho puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā
rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati, abhivadati, ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṃ abhinandato
abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandi samudayā dukkhasamudayo puṇṇāti
vadāmi.

Santi kho puṇṇa, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā
rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati, abhivadati, ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṃ abhinandato
abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandi samudayā dukkhasamudayo puṇṇāti
vadāmi. Santi kho puṇṇa, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā
Kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati, abhivadati, ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa
taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandi samudayā
dukkhasamudayo puṇṇāti vadāmi. Santi kho puṇṇa, jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā
manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati, abhivadati, ajjhosāya
tiṭṭhati. Tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandi
samudayā dukkhasamudayo puṇṇāti vadāmi. Santi kho puṇṇa, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā
iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu abhinandati,
abhivadati, ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati
nandi, nandi samudayā dukkhasamudayo puṇṇāti vadāmi. Santi kho puṇṇa,
manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce
bhikkhu abhinandati, abhivadati, ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṃ abhinandato abhivadato
ajjhosāya tiṭṭhato uppajjati nandi, nandi samudayā dukkhasamudayo puṇṇāti vadāmi.

Santi kho puṇṇa, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā
rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati. Nābhivadati, nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṃ
Anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandinirujjhati. Nandi nirodhā
dukkhanirodho puṇṇāti vadāmi.

Santi kho puṇṇa, sotaviññeyyā saddā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā
rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati, nābhivadati, nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṃ
Anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandi nirodhā
dukkhanirodho puṇṇāti vadāmi. Santi kho puṇṇa, ghānaviññeyyā gandhā iṭṭhā kantā
manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati, nābhivadati,
nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi
nirujjhati, nandi nirodhā dukkhanirodho puṇṇāti vadāmi. Santi kho puṇṇa,
Jivhāviññeyyā rasā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu
nābhinandati, nābhivadati, nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṃ anabhinandato anabhivadato
anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandi nirodhā dukkhanirodho puṇṇāti vadāmi. Santi
kho puṇṇa, kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā
Kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Tañce bhikkhu nābhinandati, nābhivadati, nājjhosāya tiṭṭhati.
Tassa taṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandi nirodhā
dukkhanirodho puṇṇāti vadāmi. Santi kho puṇṇa, manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā
manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā [PTS Page 268] [\q 268/] rajanīyā. Tañce bhikkhu
nābhinandati, nābhivadati, nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa taṃ anabhinandato anabhivadato
anajjhosāya tiṭṭhato nandi nirujjhati, nandinirodhā dukkhanirodho puṇṇāti vadāmi.

[BJT Page 548] [\x 548/]

Iminā ca tvaṃ puṇṇa, mayā saṅkhittena ovādena ovadito katarasmiṃ janapade viharissasīti.
Imināhaṃ bhante, bhagavatā saṅkhittena ovādena ovadito atthi suṇāparanno nāma janapado
tatthāhaṃ viharissāmi.

Caṇḍā kho puṇṇa, suṇāparantakā manussā. Pharusā kho puṇṇa, suṇāparantakā manussā.
Sace taṃ puṇṇa, suṇāparantakā manussā akkosissanti paribhāsissanti, tattha te puṇṇa kinti
bhavissatī'ti,

Sace maṃ bhante, suṇāparantakā manussā akkosissanti. Paribhāsissanti, tattha me evaṃ
bhavissati: 'bhaddakā vatime suṇāparantakā manussā, subhaddakā vatime suṇāparantakā
manussā, subhaddakā vatime suṇāparantakā manussā. Yaṃ me nayime pāṇinā pahāraṃ
dentī'ti. Evamettha bhagavā, bhavissati. Evamettha sugata, bhavissatī'ti.

Sace pana te puṇṇa, suṇāparantakā manussā pāṇinā pahāraṃ dassanti, tattha pana te
puṇṇa, kinti bhavissatī'ti.

Sace me1 bhante, suṇāparantakā manussā pāṇinā pahāraṃ dassanti. Tattha me evaṃ
bhavissati: 'bhaddakā vatime suṇāparantakā manussā, subhaddakā vatime suṇāparantakā
manussā, yaṃ me nayime leḍḍunā pahāraṃ dentī'ti. Evamettha bhagavā, bhavissati.
Evamettha sugata, bhavissatī'ti.

Sace pana te puṇṇa, suṇāparantakā manussā leḍḍunā pahāraṃ dassanti. Tattha pana te
puṇṇa, kinti bhavissatī'ti. Sace me bhante, suṇāparantakā manussā leḍḍunā pahāraṃ
dassanti, tattha me evaṃ bhavissati: 'bhaddakā vatime suṇāparantakā manussā, subhaddakā
vatime suṇāparantakā manussā, yaṃ me nayime daṇḍena pahāraṃ dentī'ti. Evamettha
bhagavā, bhavissati. Evamettha sugata, bhavissatī'ti.
[PTS Page 269] [\q 269/]
Sace pana te puṇṇa, suṇāparantakā manussā daṇḍena pahāraṃ dassanti. Tattha pana te
puṇṇa, kinti bhavissatī'ti. 'Sace pana me bhante suṇāparantakā manussā daṇḍena pahāraṃ
dassanti. Tattha me evaṃ bhavissati: bhaddakā vatime suṇāparantakā manussā, subhaddakā
vatime suṇāpantakā manussā, yaṃ me nayime satthena pahāraṃ dentī'ti. Evamettha
bhagavā, bhavissati evamettha sugata, bhavissatī'ti.

Sace pana te puṇṇa, suṇāparantakā manussā satthena pahāraṃ dassanti. Tattha pana te
puṇṇa kinti bhavissatī'ti. 'Sace me bhante suṇāparantakā manussā satthena pahāraṃ
dassanti. Tattha me evaṃ bhavissati: 'bhaddakā vatime suṇāparantakā manussā, subhaddakā
vatime suṇāparantakā manussā, yaṃ maṃ2 nayime tiṇhena satthena jīvitā voropenti.
Evamettha bhagavā, bhavissati. Evamettha sugata, bhavissatī'ti.

-------------------------
1.Sace maṃ-sīmu. 2.Yaṃ me-sīmu.

[BJT Page 550] [\x 550/]

Sace pana taṃ puṇṇa1, suṇāparantakā manussā tiṇhena satthena jīvitā voropessanti. Tattha
pana te puṇṇa, kinti bhavissatī'ti. Sace maṃ bhante, suṇāparantakā manussā tiṇhena
satthena jīvitā voropenti. Tattha pana me evaṃ bhavissati: santi kho bhagavato sāvakā
kāyena ca jīvitena ca aṭṭiyamānā harāyamānā jigucchamānā satthahārakaṃ pariyesanti, taṃ
me idaṃ apariyiṭṭhaṃyeva satthahārakaṃ laddhanti. Evamettha bhagavā, bhavissati.
Evamettha sugata, bhavissatī'ti.

Sādhu sādhu puṇṇa, sakkhissasi kho tvaṃ puṇṇa, iminā damūpasamena samannāgato
suṇāparantasmiṃ janapade viharituṃ. Yassadāni tvaṃ puṇṇa, kālaṃ maññasiti.

Atha kho āyasmā puṇṇo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā
bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaraṃ ādāya
yena suṇāparanto janapado, tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena
suṇāparanto janapado, tadavasari. Tatra sudaṃ āyasmā puṇṇo suṇāparantasmiṃ janapade
viharati.
Atha kho āyasmā puṇṇo tenevantaravassena pañcamattāni upāsakatāni paṭipādesi.2
Tenevantara vassena pañcamattāni upāsikāsatāni paṭipādesi. Tenevantaravassena tisso vijjā
sacchākāsi. Atha kho āyasmā puṇṇo aparena samayena parinibbāyi. Atha kho sambahulā
bhikkhū yena bhagavā, tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā
ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ: yo so
bhante, puṇṇo [PTS Page 270] [\q 270/] nāma kulaputto bhagavatā saṅkhittena ovādena
ovadito, so kālaṅkato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo'ti

Paṇḍito bhikkhave, puṇṇo kulaputto, paccapādī dhammassānudhammaṃ, na ca maṃ
dhammādhikaraṇaṃ viheṭhesi. Parinibbuto bhikkhave, puṇṇo kulaputtoti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Puṇṇovāda suttaṃ tatiyaṃ

-------------------------
1.Sace pana te puṇṇa-majasaṃ.
2.Upāsakasatāni paṭivedesi-majasaṃ.

[BJT Page 552] [\x 552/]

3.5.4

Nandakovāda suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Atha kho mahāpajāpatī gotamī pañcamattehi bhikkhunīsatehi saddhiṃ yena
bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
Ekamantaṃ ṭhitā kho mahāpajāpatī gotamī bhagavantaṃ etadavoca: 'ovadatu bhante,
bhagavā bhikkhuniyo, anusāsatu bhante, bhagavā bhikkhuniyo, karotu bhante, bhagavā
bhikkhunīnaṃ dhammiṃ katha'nti.

Tena kho pana samayena therā bhikkhū bhikkhuniyo ovadanti pariyāyena. Āyasmā pana
nandako na icchati bhikkhuniyo ovadituṃ pariyāyena. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ
ānandaṃ āmantesi: 'kassa nu kho ānanda, ajja pariyāyo bhikkhuniyo ovadituṃ pariyāyenā'ti

Nandakassa bhante. Pariyāyo bhikkhuniyo ovadituṃ pariyāyena1, ayaṃ bhante, āyasmā
nandako na icchati bhikkhuniyo ovadituṃ pariyāyenā'ti.

Atha kho bhagavā āyasamantaṃ nandakaṃ āmantesi: 'ovada nandaka, bhikkhuniyo. Anusāsa
nandaka, bhikkhuniyo, karohi tvaṃ brāhmaṇa. Bhikkhunīnaṃ dhammiṃ katha'nti.

Evaṃ bhantehi kho so [PTS Page 271] [\q 271/] āyasmā nandako bhagavato paṭissutvā
pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi, sāvatthiyaṃ
piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto attadutiyo yena rājakārāmo
tenupasaṅkami. Addasaṃsu2 kho tā bhikkhuniyo āyasmantaṃ nandakaṃ dūratova
āgacchantaṃ. Disvāna āsanaṃ paññāpesuṃ, udakañca pādānaṃ upaṭṭhapesuṃ. Nisidi kho
āyasmā nandako paññatte āsane, nisajja pāde pakkhālesi. Tāpi kho bhikkhuniyo āyasmantaṃ
nandakaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, ekamantaṃ nisinnā kho tā bhikkhuniyo āyasmā
nandako etadavoca: paṭipucchakathā kho bhaginiyo, bhavissati. Tattha ājānantīhi
ājānāmātissa vacanīyaṃ, na ājānantīhi na ājānāmātissa vacaniyaṃ. Yassā vā panassa kaṅkhā
vā vimati vā, ahameva tattha paṭipucchitabbo: 'idaṃ bhante, kathaṃ imassa kvattho'ti.

Ettakenapi mayaṃ bhante, ayyassa nandakassa attamanā abhiraddhā. Yaṃ no ayyo nandako
pavāretī'ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, cakkhuṃ3 niccaṃ vā aniccaṃ vāti? Aniccaṃ bhante.

------------------------
1.Sabbeheva bhante, kato pariyāyo bhikkhuniyo ovadituṃ-majasaṃ,sīmu.
2.Addasāsuṃ-[PTS. 3.]Cakkhu-majasaṃ,sīmu.

[BJT Page 554] [\x 554/]

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti. Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, ghānaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.
[PTS Page 272] [\q 272/]

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, jihvā niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti.

Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā'ti.
No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, kāyo nicco vā anicco vā'ti.

Anicco bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ viparināmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, mano nicco vā anicco vā,ti.

Anicco bhante.

Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama,
Esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante. Taṃ kissa hetu: pubbeva no hetaṃ bhante. Yathābhūtaṃ sammappaññāya
sudiṭṭhaṃ: 'itipime cha ajjhattikā āyatanā aniccā'ti.

Sādhu sādhu bhaginiyo, evaṃ hetaṃ bhaginiyo. Hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṃ
sammappaññāya passato. Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo. Rūpā niccā vā aniccā vā'ti.
Aniccā bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama,
Esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo. Saddā niccā vā aniccā vā'ti.

Aniccā bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama,
Esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo.

[BJT Page 556] [\x 556/]

Gandhā niccā vā aniccā vā'ti.

Aniccā bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama,
Esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo. Rasā niccā vā aniccā vā'ti.

Aniccā bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama,
Esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo. Phoṭṭhabbā niccā vā aniccā vā'ti.

Aniccā bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama,
Esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo. Dhammā niccā vā aniccā vā'ti.

Aniccā bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama,
Esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante. Taṃ kissa hotu: pubbeva no hetaṃ bhante, yathābhūtaṃ sammappaññāya
sudiṭṭhaṃ: itipi me cha bāhirā āyatanā aniccā'ti.

Sādhu sādhu bhaginiyo, evaṃ hetaṃ bhaginiyo. Hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṃ
sammappaññāya passato. Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, cakkhuviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ
vāti.

Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama,
Esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.
[PTS Page 273] [\q 273/]
Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, sotaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ
Vāti.

Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama,
Esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, ghānaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ
Vāti.

Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama,
Esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, jihvāviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ
Vāti.

Aniccaṃ bhante.
Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama,
Esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, kāyaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ
Vāti.

Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama,
Esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, manoviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti.

Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vātī.

Dukkhaṃ bhante.

[BJT Page 558] [\x 558/]

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ. Etaṃ mama,
Esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante. Taṃ kissa hetu: pubbeva no hetaṃ bhante, yathābhūtaṃ sammappaññāya
sudiṭṭhaṃ: itipi me cha viññāṇakāyā aniccā'ti.

Sādhu sādhu bhaginiyo, evaṃ hetaṃ bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṃ
sammappaññāya passato.

Seyyathāpī bhaginiyo. Telappadīpassa jhāyato telampi aniccaṃ vipariṇāmadhammaṃ,
vaṭṭipi aniccā vipariṇāmadhammā, accipi aniccā vipariṇāmadhammā, ābhāpi aniccā
vipariṇāmadhammā. Yo nu kho bhaginiyo evaṃ vadeyya. 'Amussa telappadīpassa jhāyato
telampi aniccaṃ vipariṇāmadhammaṃ, vaṭṭipi aniccā vipariṇāmadhammā. Accipi aniccā
vipariṇāmadhammā, yā khvāssa ābhā, sā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā'ti.
Sammā nu kho so bhaginiyo, vadamāno vadeyyāti.

Nesā hetaṃ bhante. Taṃ kissa hetu: amussa hi bhante, telappadīpassa jhāyato telampi
aniccaṃ vipariṇāmadhammaṃ, vaṭṭipi aniccā vipariṇāmadhammā, accipi aniccā
vipariṇāmadhammā, pagevassa ābhā aniccā vipariṇāmadhammā'ti.

Evameva kho bhaginiyo, yo nu kho evaṃ vadeyya, cha hi kho imā ajjhattikā āyatanā aniccā,
yañca kho cha ajjhattike āyatane paṭicca paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā dukakhaṃ vā
adukkhamasukhaṃ vā, taṃ niccaṃ dhuvaṃ sassataṃ avipariṇāmadhammanti. Sammā1 nu
kho so bhaginiyo, vadamāno vadeyyā'ti.

No hetaṃ bhante. Taṃ kissa hetu, 'tajjaṃ tajjaṃ bhante. Paccayā paṭicca tajjā tajjā vedanā
uppajjanti. [PTS Page 274] [\q 274/] tajjassa tajjassa paccayassa nirodhā tajjā tajjā vedanā
nirujjhantī'ti.

Sādhu sādhu bhaginiyo, evaṃ hetaṃ bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṃ
sammappaññāya passato.

Seyyathāpī bhaginiyo, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato mūlampi aniccaṃ
vipariṇāmadhammaṃ, khandhopi anicco vipariṇāmadhammo, sākhāpalāsampi aniccaṃ
vipariṇāmadhammaṃ, chāyāpi aniccā vipariṇāmadhammā. Yo nu kho bhaginiyo, evaṃ
vadeyya: 'amussa mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato mūlampi aniccaṃ
vipariṇāmadhammaṃ, khandhopi anicco vipariṇāmadhammo, sākhāpalāsampi aniccaṃ
vipariṇāmadhammaṃ, yā ca khvāssa chāyā sā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā'ti.
Sammā nu kho so bhaginiyo, vadamāno vadeyyā'ti.

No hetaṃ bhante. Taṃ kissa hetu: 'amussa hi bhante, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato
mūlampi aniccaṃ vipariṇāmadhammaṃ, khandhopi anicco vipariṇāmadhammo,
sākhāpalāsampi aniccaṃ vipariṇāmadhammaṃ, pagevassa chāyā aniccā
vipariṇāmadhammā'ti.

-------------------------
1.Yaṃ sammā-sīmu.

[BJT Page 560] [\x 560/]

Evameva kho bhaginiyo, yo nu kho evaṃ vadeyya: cha kho me bāhirā āyatanā aniccā
vipariṇāmadhammā. Yañca kho cha bāhire āyatane paṭicca paṭisaṃvedemi sukhaṃ vā
dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, taṃ niccaṃ dhuvaṃ sassataṃ avipariṇāmadhammanti,
sammā nu kho so bhaginiye, vadamāno vadeyyā'ti.

No hetaṃ bhante. Taṃ kissa hetu: tajjaṃ tajjaṃ bhante. Paccayaṃ paṭicca tajjā tajjā vedanā
nirujjhantī'ti.

Sādhu sādhu bhaginiyo, evaṃ hetaṃ bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṃ
sammappaññāya passato.

Seyyathāpi bhaginiyo, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviṃ vadhitvā tiṇhena.
Govikantanena gāviṃ vikanteyya,1 anupahacca antaraṃ maṃsakāya, anupahacca bāhiraṃ
cammakāyaṃ, yaṃ yadeva tattha antarā vilīmaṃsaṃ, antarā nahārū, antarā bandhanaṃ, taṃ
tadeva tiṇhena [PTS Page 275] [\q 275/] govikantanena sañchindeyya saṅkanteyya
sampakanteyya. Samparikanteyya. Sañchinditvā, saṅkantitvā samparikantitvā vidhunitvā
bāhiraṃ cammakāyaṃ teneva cammena taṃ gāviṃ paṭicchādetvā evaṃ vadeyya: 'tathevāyaṃ
gāvī saṃyuttā imināva cammenā'ti. Sammā nu kho so bhaginiyo, vadamāno vadeyyā'ti.

No hetaṃ bhante. Taṃ kissa hetu: amu hi bhante, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā
gāviṃ vadhitvā tiṇhena govikantanena gāviṃ saṅkanteyya anupahacca antaraṃ maṃsakāyaṃ.
Anupahacca bāhiraṃ cammakāyaṃ, yaṃ yadeva tattha antarā vilīmaṃsaṃ, antarā nahārū,
antarā bandhanaṃ, taṃ tadeva tiṇhena govikantanena sañchindeyya, saṅkanteyya,
sampakanteyya, samparikanteyya. Sañchinditvā saṅkantitvā samparikantitvā vidhunitvā
bāhiraṃ cammakāyaṃ teneva cammena taṃ gāviṃ paṭicchādetvā kiñcāpi so evaṃ vadeyya:
'tathevāyaṃ gāvī saṃyuttā imināva cammenā'ti. Atha kho sā gāvī visaṃyuttā teneva
cammenā'ti.

Upamā kho me ayaṃ bhaginiyo, katā atthassa viññāpanāya. Ayamevettha attho: 'antarā
maṃsakāyoti kho bhaginiyo channetaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ. Bāhiro
cammakāyoti kho bhaginiyo, channetaṃ bāhirānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ. Antarā
vilīmaṃsaṃ antarā nahārū antarā bandhananti kho bhaginiyo, nandirāgassetaṃ adhivacanaṃ.
Tiṇhaṃ govikantananti kho bhaginiyo, ariyāyetaṃ paññāya adhivacanaṃ yā'yaṃ ariyā paññā
antarā kilesaṃ antarā saññojanaṃ antarā bandhanaṃ sañchindati saṅkantati sampakantati
samparikantati.

------------------------
1.Saṅkanteyya-majasaṃ,sīmu.

[BJT Page 562] [\x 562/]

Satta kho ime bhaginiyo, bojjhaṅgā yesaṃ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavanaṃ khayā
anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja viharati. Katame satta: idha bhaginiyo, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti
vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ,
dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ
vossaggapariṇāmiṃ,
Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ
vossaggapariṇāmiṃ, pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ
vossaggapariṇāmiṃ, passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ
Nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ
virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ, upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti
vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Ime kho bhaginiyo, satta
bojjhaṅgā: yesaṃ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ
paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī'ti
[PTS Page 276] [\q 276/]
Atha kho āyasmā nandako tā bhikkhuniyo iminā ovādena ovaditvā uyyojesi: 'gacchatha
bhaginiyo, kālo'ti

Atha kho tā bhikkhuniyo āyasmato nandakassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā
uṭṭhāyāsanā āyasmantaṃ nandakaṃ abhivādetvā padakkhīṇaṃ katvā yena bhagavā,
tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu.
Ekamantaṃ ṭhitā kho tā bhikkhuniyo bhagavā etadavoca: 'gacchatha bhikkhuniyo kālo'ti.

Atha kho tā bhikkhuniyo bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhīṇaṃ katvā pakkamiṃsu.

Atha kho bhagavā acirapakkantīsu tāsu bhikkhunīsu bhikkhū āmantesi: 'seyyathāpi
bhikkhave, tadahuposathe cātuddase na hoti bahuno janassa kaṅkhā vā vimati vā: 'ūno nu
kho cando, puṇṇo nu kho cando'ti. Atha kho ūno cando tveva hoti. Evameva kho
bhikkhave, tā bhikkhuniyo nandakassa dhammadesanāya attamanā ceva honti, no ca kho
paripuṇṇa saṅkappā'ti.

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ nandakaṃ āmantesi: 'tena hi tvaṃ nandaka, svepi tā
bhikkhuniyo tenevovādena ovadeyyāsīti. Evaṃ bhanteti kho āyasmā nandako bhagavato
paccassosi.

Atha kho āyasmā nandako tassā rattiyā accayena pubbanha samayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ
ādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ
piṇḍapātapaṭikkanto attadutiyo yena rājakārāmo tenupasaṅkami. Addasaṃsu kho tā
bhikkhuniyo āyasmantaṃ nandakaṃ dūratoca āgacchantaṃ, disvāna āsanaṃ paññāpesuṃ
udakañca pādānaṃ upaṭṭhapesuṃ. Nisīdi kho āyasmā nandako paññatte āsane, nisajja pāde
pakkhālesi. Tāpi kho bhikkhuniyo āyasmantaṃ nandakaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
Ekamantaṃ nisinnā kho tā bhikkhuniyo āyasmā nandako etadavoca: 'paṭipucchakathā kho
bhaginiyo, bhavissati. Tattha ājānantīhi ājānāmātissa vacanīyaṃ. Na ājānantīhi na
ājānāmātissa vacanīyaṃ. Yassā vā panassa kaṅkhā vā vimati vā, ahameva tattha [PTS Page
277] [\q 277/] paṭipucchitabbo: 'idaṃ bhante kathaṃ imassa kvattho'ti.

[BJT Page 564] [\x 564/]

Ettakenapi mayaṃ bhante, ayyassa nandakassa attamanā abhiraddhā, yaṃ no ayyo nandako
pavāretī'ti.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti.

Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti.

Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, ghānaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti.

Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, jivhā niccaṃ vā aniccaṃ vāti.
Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, kāyo nicco vā anicco vāti.

Anicco bhante.

Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, mano nicco vā anicco vāti.

Anicco bhante.

Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante. Taṃ kissa hetu: pubbeva no hetaṃ bhante, yathābhūtaṃ sammappaññāya
sudiṭṭhaṃ: 'itipi me cha ajjhattikā āyatanā aniccā'ti.

Sādhu sādhu bhaginiyo, evaṃ hetaṃ bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṃ
sammappaññāya passato. Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, rūpā niccā vā aniccā vāti.
Aniccā bhante.

Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama.
Esohamasmi, eso me attāti.

No hetaṃ bhante.

[BJT Page 566] [\x 566/]

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, saddā niccā vā aniccā vāti.

Aniccā bhante.

Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama.
Esohamasmi, eso me attāti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, gandhā niccā vā aniccā vāti.

Aniccā bhante.

Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama.
Esohamasmi, eso me attāti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, rasā niccā vā aniccā vāti.

Aniccā bhante.

Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama.
Esohamasmi, eso me attāti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, phoṭṭhabbā niccā vā aniccā vāti.

Aniccā bhante.

Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama.
Esohamasmi, eso me attāti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, dhammā niccā vā aniccā vāti.
Aniccā bhante.

Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante. Taṃ kissa hetu: pubbeva no hetaṃ bhante, yathābhūtaṃ sammappaññāya
sudiṭṭhaṃ: 'itipime cha bāhirā āyatanā aniccā'ti.

Sādhu sādhu bhaginiyo, evaṃ hetaṃ bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṃ
sammappaññāya passato.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo, cakkhu viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti.

Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama.
Esohamasmi, eso me attāti?

No hetaṃ bhante.


Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo. Sotaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti.

Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā'ti?

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo. Ghānaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti.

Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā'ti?

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo. Jivhāviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti.

Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā'ti?

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo. Kāyaviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti.

Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā'ti?

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññatha bhaginiyo. Manoviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti.

Aniccaṃ bhante.

[BJT Page 568] [\x 568/]

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante, taṃ kissa hetu: pubbeva no hetaṃ bhante. Yathābhūtaṃ sammappaññāya
sudiṭṭhaṃ: 'itipi me cha viññāṇakāyā aniccā'ti.

Sādhu sādhu bhaginiyo, evaṃ hetaṃ bhaginiyo hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṃ
sammappaññāya passato.

Seyyathāpi bhaginiyo, telappadīpassa jhāyato telampi aniccaṃ vipariṇāmadhammaṃ, vaṭṭipi
aniccā vipariṇāmadhammā, accipi aniccā vipariṇāmadhammā, ābhāpi aniccā
vipariṇāmadhammā. Yo nu kho, bhaginiyo, evaṃ vadeyya: 'amussa telappadīpassa jhāyato
telampi aniccaṃ vipariṇāmadhammaṃ, vaṭṭipi aniccā vipariṇāmadhammā, accipi aniccā
vipariṇāmadhammā, yā ca khvāssa ābhā sā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā'ti.
Sammā nu kho so bhaginiyo, vadamāno vadeyyāti.
No hetaṃ bhante, taṃ kissa hetu: 'amussa hi bhante, telappadīpassa jhāyato telampi aniccaṃ
vipariṇāmadhammaṃ, vaṭṭipi aniccā vipariṇāmadhammā, accipi aniccā
vipariṇāmadhammā, pagevassa ābhā aniccā vipariṇāmadhammā'tī.

Eva meva kho bhaginiyo, yo nu kho evaṃ vadeyya: 'cha kho me ajjhattikā āyatanā aniccā,
yañca kho cha ajjhattike āyatane paṭicca paṭisaṃvedemi sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
adukkhamasukhaṃ vā. Taṃ niccaṃ dhuvaṃ sassataṃ avipariṇāmadhamma'nti. Sammā nu
kho so bhaginiyo, vadamāno vadeyyā'ti.

No hetaṃ bhante. Taṃ kissa hetu: 'tajjaṃ tajjaṃ bhante, paccayaṃ paṭicca tajjā tajjā vedanā
uppajjanti. Tajjassa tajjassa paccayassa nirodhā tajjā tajjā vedanā nirujjhantī'ti

Sādhu sādhu bhaginiyo, evaṃ hetaṃ bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṃ
sammappaññāya passato.

Seyyathāpi bhaginiyo, mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato mūlampi aniccaṃ
vipariṇāmadhammaṃ, khandhopi anicco vipariṇāmadhammo, sākhāpalāsampi aniccaṃ
vipariṇāmadhammaṃ, chāyāpi aniccā vipariṇāmadhammā. Yo nu kho bhaginiyo, evaṃ
vadeyya: 'amussa mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato mūlampi aniccaṃ
vipariṇāmadhammaṃ, khandhopi anicco vipariṇāmadhammo, sākhāpalāsampi aniccaṃ
vipariṇāmadhammaṃ, yā ca khvāssa chāyā sā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammo'ti.
'Sammā nu kho so bhaginiyo, vadamāno vadeyyā'ti.

[BJT Page 570] [\x 570/]

No hetaṃ bhante. Taṃ kissa hetu: 'amussa hi bhante mahato rukkhassa tiṭṭhato sāravato
mūlampi aniccaṃ vipariṇāmadhammaṃ, khandhopi anicco vipariṇāmadhammo,
sākhāpalāsampi aniccaṃ vipariṇāmadhammaṃ, pagevassa chāyā aniccā
vipariṇāmadhammā'ti.

Evameva kho bhaginiyo, yo nu kho evaṃ vadeyya: 'cha kho me bāhirā āyatanā aniccā
vipariṇāmadhammā, yañca kho cha bāhire āyatane paṭicca paṭisaṃvedeti sukhaṃ vā
dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, taṃ niccaṃ dhuvaṃ sassataṃ avipariṇāmadhamma'nti.
Sammā nu kho so bhaginiyo, vadamāno vadeyyā'ti.

No hetaṃ bhante. Taṃ kissa hetu 'tajjaṃ tajjaṃ bhante, paccayaṃ paṭicca tajjā tajjā vedanā
uppajjanti. Tajjassa tajjassa paccayassa nirodhā tajjā tajjā vedanā nirujjhantī'ti.

Sādu sādhu bhaginiyo, evaṃ hetaṃ bhaginiyo, hoti ariyasāvakassa yathābhūtaṃ
sammappaññāya passato.

Seyyathāpi bhaginiyo, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviṃ vadhitvā tiṇhena
govikantanena gāviṃ vikanteyya, anupahacca antaraṃ maṃsakāyaṃ, anupahacca bāhiraṃ
cammakāyaṃ, yaṃ yadeva tattha antarā vilīmaṃsaṃ, antarā nahārū, antarā bandhanaṃ, taṃ
tadeva tiṇhena govikantanena sañchindeyya saṅkanteyya sampakanteyya samparikanteyya,
sañchinditvā saṅkantitvā sampakantitvā samparikantitvā vidhunitvā bāhiraṃ cammakāyaṃ,
teneva cammena taṃ gāviṃ paṭicchādetvā evaṃ vadeyya: 'tathevāyaṃ gāvī saṃyuttā iminā
cammenā'ti. 'Sammā nu kho so bhaginiyo, vadamāno vadeyyā'ti.

No hetaṃ bhante, taṃ kissa hetu. 'Asu hi bhante dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā
gāviṃ vadhitvā tiṇhena govikantanena gāviṃ vikanteyya, anupahacca antaraṃ maṃsakāyaṃ,
anupahacca bāhiraṃ cammakāyaṃ, yaṃ yadeva tattha antarā vilīmaṃsaṃ, antarā nahārū,
antarā bandhanaṃ, taṃ tadeva tiṇhena govikantanena sañchindeyya saṅkanteyya
sampakanteyya samparikanteyya, sañchinditvā saṅkantitvā sampakantitvā samparikantitvā
vidhunitvā bāhiraṃ cammakāyaṃ teneva cammena taṃ gāviṃ paṭicchādetvā kiñcāpi so evaṃ
vadeyya: 'tathevāyaṃ gāvī saṃyuttā iminā cammenā'ti. Atha kho sā gāvī visaṃyuttā teneva
cammenā'ti.

Upamā kho me ayaṃ bhaginiyo, katā atthassa viññāpanāya. Ayamevettha attho: 'antarā
maṃsakāyoti kho bhaginiyo, channetaṃ ajjhattikānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ. Bāhiro
cammakāyoti kho bhaginiyo, channetaṃ bāhirānaṃ āyatanānaṃ adhivacanaṃ. Antarā
vilīmaṃsaṃ antarā nahārū antarā bandhananti kho bhaginiyo, nandirāgassetaṃ adhivacanaṃ.
Tiṇhaṃ govikantanti kho bhaginiyo, ariyāyetaṃ paññāya adhivacanaṃ, yāyaṃ ariyā paññā
antarā kilesaṃ antarā saññojanaṃ antarā bandhanaṃ sañchindati saṅkantati sampakantati
samparikantati.

[BJT Page 572] [\x 572/]

Satta kho panime bhaginiyo, bojjhaṅgā yesaṃ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhu āsavānaṃ
khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā
upasampajja viharati katame satta: idha bhaginiyo, bhikkhu satisambojjhaṅgaṃ bhāveti
vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ.
Dhammavijayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ
vossaggapariṇāmiṃ. Viriyasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ
nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Pītisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ
nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ
Virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti
vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Upekkhāsambojjhaṅgaṃ
bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Ime kho
bhaginiyo satta bojjhaṅgo yesaṃ bhāvitattā bahulīkatattā bhikkhū āsavānaṃ khayā anāsavaṃ
ceto vimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja
viharatī'ti.

Atha kho āyasmā nandako tā bhikkhuniyo iminā ovādena ovaditvā uyyojesi: 'gacchatha
bhaginiyo, kālo'ti.

Atha kho tā bhikkhuniyo āyasmato nandakassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā
uṭṭhāyāsanā āyasmantaṃ nandakaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena bhagavā.
Tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu.
Ekamantaṃ ṭhitā kho tā bhikkhuniyo bhagavā etadavoca: 'gacchatha bhikkhuniyo, kālo'ti.
Atha kho tā bhikkhuniyo bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Atha
kho bhagavā acirapakkantīsu tāsu bhikkhunīsu bhikkhū āmantesi: 'seyyathāpi bhikkhave,
tadahuposathe paṇṇarase na hoti bahuno janassa kaṅkhā vā vimati vā: ūno nu kho cando
puṇṇo nu kho cando'ti, atha kho puṇṇo candotveva hoti. Evameva kho bhikkhave, tā
bhikkhuniyo nandakassa dhammadesanāya attamanā ceva paripuṇṇasaṅkappā ca. Tāsaṃ
bhikkhave, pañcannaṃ bhikkhunīsatānaṃ yā pacchimā1 bhikkhunī, sā sotāpannā2
avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇāti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Nandakovādasuttaṃ catutthaṃ.

--------------------------
1.Pacchimikā-majasaṃ. 2.Tā bhikkhūniyo sotāpannā-majasaṃ

[BJT Page 574] [\x 574/]

3.5.5

Cūḷarāhulovāda suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Atha kho bhagavato rahogatassa patisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi.
Paripakkā kho rāhulassa vimuttiparipācanīyā dhammā. Yannūnāhaṃ rāhulaṃ uttariṃ
āsavānaṃ khaye vineyyanti.

Atha kho bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaraṃ ādāya sāvatthiṃ piṇḍāya
pāvisi. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṃ
rāhulaṃ āmantesi: 'gaṇhāhi rāhula nisīdanaṃ, yena andhavanaṃ tenupasaṅkamissāma [PTS
Page 278] [\q 278/] divāvihārāyā'ti.

Evaṃ bhanteti kho āyasmā rāhulo bhagavato paṭissutvā nisīdanaṃ ādāya bhagavantaṃ1
piṭṭhato anubandhi.

Tena kho pana samayena anekāni devatāsahassāni bhagavantaṃ anubandhāni honti. 'Ajja
bhagavā āyasmantaṃ rāhulaṃ uttariṃ āsavānaṃ khaye vinessatī'ti.

Atha kho bhagavā andhavanaṃ ajjhogahetvā aññatarasmiṃ rukkhamūle paññatte āsane
nisīdi. Āyasmāpi kho rāhulo bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ
nisinnaṃ kho āyasmantaṃ rāhulaṃ bhagavā etadavoca:

'Taṃ kiṃ maññasi rāhula, cakkhuṃ niccaṃ2vā aniccaṃ vāti.

Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññasi rāhula. Rūpā niccā vā aniccā vāti.

Aniccā bhante.

Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
eso hamasmi, eso me attā'ti.
No hetaṃ bhante.

----------------------------
1.Bhagavato-sīmū. 2.Cakkhu niccaṃ-majasaṃ,sīmū.

[BJT Page 576] [\x 576/]

Taṃ kiṃ maññasi rāhula, cakkhuviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ cāti.
Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
eso hamasmi. Eso me attā'ti.
[PTS Page 279] [\q 279/]
No etaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññasi rāhula, cakkhusamphasso nicco vā anicco vāti.

Anicco bhante.

'Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā'ti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ, vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ
mama, eso hamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññasi rāhula, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ
saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ. Tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti.

Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ. Dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
eso hamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññasi rāhula, sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti.

Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ. Dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
eso hamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññasi rāhula, ghānaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā'ti.

Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ. Dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
eso hamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññasi rāhula, jivhā niccā vā aniccā vā'ti.

Aniccā bhante.

Yaṃ panāniccaṃ. Dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
eso hamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññasi rāhula, kāyo nicco vā anicco vā'ti.

Anicco bhante.

Yaṃ panāniccaṃ. Dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
eso hamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññasi rāhula, mano nicco vā anicco vāti.

Anicco bhante.

Yaṃ panāniccaṃ. Dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

[BJT Page 578] [\x 578/]

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
eso hamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññasi rāhula, dhammā niccā vā aniccā vāti.
Aniccā bhante.

Yaṃ panāniccaṃ. Dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññasi rāhula, manoviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vāti.

Aniccaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.
Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
eso hamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññasi rāhula, manosamphasso nicco vā anicco vāti.

Anicco bhante.

Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

Taṃ kiṃ maññasi rāhula, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ
saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ. Tampi niccaṃ vā aniccaṃ vāti.

Aniccaṃ bhante.

Yampanāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vāti.

Dukkhaṃ bhante.

Yampanāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ: 'etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā'ti.

No hetaṃ bhante.

[BJT Page 580] [\x 580/]

Evaṃ passaṃ rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusmiṃ nibbindati, rūpesu nibbindati,
cakkhuviññāṇe nibbindati. Cakkhusamphasse nibbindati, yampidaṃ1
cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ,
tasmimpi nibbindati. Sotasmiṃ nibbindati, saddesu nibbindati, sotaviññāṇe nibbindati.
Sotasamphasse nibbindati, yampidaṃ1 sotasamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ
saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ, tasmimpi nibbindati. Ghānasmiṃ nibbindati,
gandhesu nibbindati, ghānaviññāṇe nibbindati. Ghānasamphasse nibbindati, yampidaṃ1
ghānasamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ,
tasmimpi nibbindati. Jivhāya nibbindati, rasesu nibbindati, rasaviññāṇe nibbindati.
Rasasamphasse nibbindati, yampidaṃ1 rasasamphassapaccayā uppajjati vedanāgataṃ
saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ, tasmimpi nibbindati. Kāyasmīṃ nibbindati,
poṭṭhabbesu nibbindati, poṭṭhabbaviññāṇe nibbindati.
Phoṭṭhabbasamphasse nibbindati, yampidaṃ1 phoṭṭhabbasamphassapaccayā uppajjati
vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ, tasmimpi nibbindati. Manasmiṃ
nibbindati, dhammesu nibbindati, manoviññāṇe nibbindati. Manosamphasse nibbindati,
yampidaṃ1
Manosamphassapaccayā [PTS Page 280] [\q 280/] uppajjati vedanāgataṃ saññāgataṃ
saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ, tasmimpi nibbindati. Nibbindaṃ virajjati, virāgā vimuccati.
Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti: khīṇā jāti. Vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ,
nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti.

Idamavoca bhagavā, attamano āyasmā rāhulo bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Imasmiṃ ca pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne āyasmato rāhulassa anupādāya āsavehi
cittaṃ vimucci. Tāsañca anekānaṃ devatāsahassānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ
udapādi: 'yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma'nti.

Cūḷarāhulovāda suttaṃ pañcamaṃ.

-------------------------
1.Yamidaṃ-sīmu,majasaṃ.

[BJT Page 582] [\x 582/]

3.5.6

Cha chakka suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi: 'bhikkhavo'ti. Bhadanteti te bhikkhu bhagavato
paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Dhammaṃ vo bhikkhave, desissāmi ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ
sātthaṃ savyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsissāmi. Yadidaṃ
cha chakkāni. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasikarotha. Bhāsissāmī'ti.

Evaṃ bhantehi kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbāni. Cha bāhirāni āyatanāni vedinabbāni. Cha
viññāṇakāyā veditabbā. Cha phassakāyā veditabbā. Cha vedanākāyā veditabbā. Cha
taṇhākāyā veditabbā.

Cha ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ. Kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ.
Cakkhāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ jivhāyatanaṃ kāyāyatanaṃ manāyatanaṃ. 'Cha
ajjhattikāni āyatanāni veditabbānī'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ. Idaṃ
paṭhamaṃ chakkaṃ.
[PTS Page 281] [\q 281/]
'Cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ.
Rūpāyatanaṃ saddāyatanaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ
dhammāyatanaṃ. Cha bāhirāni āyatanāni veditabbānī'ti. Iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca
vuttaṃ. Idaṃ dutiyaṃ chakkaṃ.

'Cha viññāṇakāyā veditabbā'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Cakkhuñca
paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ. Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ
ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṃ. Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati
jivhāviññāṇaṃ. Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ. Manañca paṭicca
dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ. 'Cha viññāṇakāyā veditabbā'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ,
idametaṃ paṭicca vuttaṃ. Idaṃ tatiyaṃ chakkaṃ

[BJT Page 584] [\x 584/]

'Cha phassakāyā veditabbā'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Cakkhuñca
paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Sotañca paṭicca sadde ca
uppajjati sotaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati
ghānaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṃ,
tiṇṇaṃ saṅgati phasso. Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ
saṅgati phasso. Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso.
'Cha phassakāyā veditabbā'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ. Idaṃ catutthaṃ
chakkaṃ.

'Cha vedanākāyā veditabbā'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Cakkhuñca
paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassa paccayā vedanā.
Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassa paccayā
vedanā ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso,
phassa paccayā vedanā. Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati
phasso, phassa paccayā vedanā. Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ,
tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassa paccayā vedanā. Manañca paṭicca dhamme ca uppajjati
manoviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassa paccayā vedanā. 'Cha vedanākāyā
veditabbā'ti iti yaṃ [PTS Page 282] [\q 282/] taṃ vuttaṃ. Idametaṃ paṭicca vuttaṃ. Idaṃ
pañcamaṃ chakkaṃ.
'Cha taṇhākāyā veditabbā'ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Cakkhuñca
paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā,
vedanāpaccayā taṇhā. Sotañca paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati
phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā. Ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati
ghānaviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā.
Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā
vedanā, vedanāpaccayā taṇhā. Kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ,
tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā. Manañca paṭicca
dhamme ca uppajjati manoviññāṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā,
vedanāpaccayā taṇhā. 'Cha taṇhākāyā veditabbā'ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca
vuttaṃ. Idaṃ chaṭṭhaṃ chakkaṃ.

Cakkhuṃ1 attāti yo vadeyya taṃ na upapajjati.2 Cakkhussa uppādopi vayopi paññāyati.
Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, 'attā me uppajjati ca veti cā'ti iccassa
evamāgataṃ hoti. Tasmā taṃ na upapajjati, cakkhuṃ attāti yo vadeyya. Iti cakkhuṃ anattā.

'Rūpā attā'ti yo vadeyya taṃ na upapajjati. Rūpānaṃ uppādopi vayopi paññāyati. Yassa kho
pana uppādopi vayopi paññāyati, 'attā me uppajjati ca veti cā'ti iccassa evamāgataṃ hoti.
Tasmā taṃ na upapajjati rūpā attāti yo vadeyya. Iti cakkhuṃ anattā. Rūpā anattā.

-------------------------
1.Cakkhu-majasaṃ,sīmu.
2.Uppajjati-[PTS.]

[BJT Page 586] [\x 586/]

Cakkhuviññāṇaṃ attā'ti yo vadeyya taṃ na upapajjati. Cakkhuviññāṇassa uppādopi vayopi
paññāyati. Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, 'attā me uppajjati ca veti cā'ti iccassa
evamāgataṃ hoti. Tasmā taṃ na upapajjati 'cakkhuviññāṇaṃ attā'ti yo vadeyya. Iti cakkhuṃ
anattā rūpā anattā cakkhuviññāṇaṃ anattā.

Cakkhusamphasso attā'ti yo vadeyya taṃ na upapajjati. Cakkhusamphassassa uppādopi
vayopi paññāyati. Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati. 'Attā me uppajjati ca veti
cā'ti iccassa evamāgataṃ hoti. Tasmā taṃ na upapajjati cakkhusamphasso attā'ti yo vadeyya.
Iti cakkhuṃ anattā, rūpā anattā, cakkhuviññāṇaṃ anattā, cakkhusamphasso anattā.

'Vedanā attā'ti yo vadeyya [PTS Page 283] [\q 283/] taṃ na upapajjati. Vedanāya
uppādopi vayopi paññāyati. Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, 'attā me uppajjati
ca veti cā'ti iccassa evamāgataṃ hoti. Tasmā taṃ na upapajjati, vedanā attāti yo vadeyya. Iti
cakkhuṃ anattā rūpā anattā cakkhuviññāṇaṃ anattā cakkhusamphasso anattā. Vedanā anattā.

'Taṇhā attā'ti yo vadeyya taṃ na upapajjati. Taṇhāya uppādopi vayopi paññāyati. Yassa kho
pana uppādopi vayopi paññāyati, 'attā me uppajjati ca veti cā'ti iccassa evamāgataṃ hoti.
Tasmā taṃ na upapajjati, 'taṇhā attā'ti yo vadeyya. Iti cakkhuṃ anattā rūpā anattā
cakkhuviññāṇaṃ anattā cakkhusamphasso anattā, vedanā anattā. Taṇhā anattā.

Sotaṃ attāti yo vadeyya taṃ na upapajjati. Sotassa uppādopi vayopi paññāyati. Yassa kho
pana uppādopi vayopi paññāyati, 'attā me uppajjati ca veti cā'ti iccassa evamāgataṃ hoti.
Tasmā taṃ na upapajjati, sotaṃ attāti yo vadeyya. Iti sotaṃ anattā.
Ghānaṃ attāti yo vadeyya taṃ na upapajjati. Ghānassa uppādopi vayopi paññāyati. Yassa
kho pana uppādopi vayopi paññāyati, 'attā me uppajjati ca veti cā'ti iccassa evamāgataṃ
hoti. Tasmā taṃ na upapajjati, ghānaṃ attāti yo vadeyya. Iti ghānaṃ anattā.
Jivhā attāti yo vadeyya taṃ na upapajjati. Jivhassa uppādopi vayopi paññāyati. Yassa kho
pana uppādopi vayopi paññāyati, 'attā me uppajjati ca veti cā'ti iccassa evamāgataṃ hoti.
Tasmā taṃ na upapajjati, jivhā attāti yo vadeyya. Iti jivhā anattā.
Kāyo attāti yo vadeyya taṃ na upapajjati. Kāyassa uppādopi vayopi paññāyati. Yassa kho
pana uppādopi vayopi paññāyati, 'attā me uppajjati ca veti cā'ti iccassa evamāgataṃ hoti.
Tasmā taṃ na upapajjati, kāyaṃ attāti yo vadeyya. Iti kāyaṃ anattā.
Mano attāti yo vadeyya. Taṃ na upapajjati. Manassa uppādopi vayopi paññāyati. Yassa kho
pana uppādopi vāyopi paññāyati. 'Attā me uppajjati ca ceti cāti iccassa evamāgataṃ hoti.
Tasmā taṃ na upapajjati mano attāti yo vadeyya. Iti mano anattā.
'Dhammā attā'ti yo vadeyya. Taṃ na upapajjati. Dhammānaṃ uppādopi vayopi paññāyati.
Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, 'attā me uppajjati ca veti cā'ti iccassa
evamāgataṃ hoti. Tasmā taṃ na upapajjati. 'Dhammā attā'ti yo vadeyya. Iti mano anattā
dhammā anattā.

'Manoviññāṇaṃ attā'ti yo vadeyya. Taṃ na upapajjati. Manoviññāṇassa uppādopi vayopi
paññāyati. Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, 'attā me uppajjati ca veti cā'ti iccassa
evamāgataṃ hoti. Tasmā taṃ na upapajjati. 'Dhammā attā'ti yo vadeyya. Iti mano anattā
dhammā anattā, mano viññāṇaṃ anattā.

[BJT Page 588] [\x 588/]

'Manosamphasso attā'ti yo vadeyya. Taṃ na upapajjati. Manosamphassassa uppādopi vayopi
paññāyati. Yassa kho pana uppādopi vayopi paññāyati, 'attā me uppajjati ca veti cā'ti iccassa
evamāgataṃ hoti. Tasmā taṃ na upapajjati. 'Manosamphasso attā'ti yo vadeyya. Iti mano
anattā, dhammā anattā, manoviññāṇaṃ anattā, manosamphasso anattā.

'Vedanā attā'ti yo vadeyya. Taṃ na upapajjati. Vedanāya uppādopi vayopi paññāyati. Yassa
kho pana [PTS Page 284] [\q 284/] uppādopi vayopi paññāyati, 'attā me uppajjati ca veti
cā'ti iccassa evamāgataṃ hoti. Tasmā taṃ na upapajjati. 'Vedanā attā'ti yo vadeyya. Iti mano
anattā, dhammā anattā, manoviññāṇaṃ anattā, manosamphasso anattā, vedanā anattā.

'Taṇhā attā'ti yo vadeyya. Taṃ na upapajjati. Taṇhāya uppādopi vayopi paññāyati. Yassa
kho pana uppādopi vayopi paññāyati, 'attā me uppajjati ca veti cā'ti iccassa evamāgataṃ
hoti. Tasmā taṃ na upapajjati. 'Taṇhā attā'ti yo vadeyya. Iti mano anattā, dhammā anattā,
manoviññāṇaṃ anattā, manosamphasso anattā, vedanā anattā, taṇhā anattā.

Ayaṃ kho pana bhikkhave, sakkāya samudayagāminī paṭipadā: cakkhuṃ 'etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā'ti samanupassati. Rūpe 'etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā'ti
samanupassati. Cakkhuviññāṇaṃ 'etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā'ti samanupassati.
Cakkhusamphassaṃ etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā'ti samanupassati. Vedanaṃ 'etaṃ
mama, esohamasmi, eso me attā'ti samanupassati. Taṇhaṃ 'etaṃ mama, esohamasmi, eso me
attā'ti samanupassati. Sotaṃ 'etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā'ti samanupassati. Ghānaṃ
'etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā'ti samanupassati. Jivhaṃ 'etaṃ mama, esohamasmi, eso
me attā'ti samanupassati. Kāyaṃ 'etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā'ti samanupassati.
Manaṃ 'etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā'ti samanupassati. Dhamme 'etaṃ mama,
esohamasmi, eso me attā'ti samanupassati. Manoviññāṇaṃ 'etaṃ mama, esohamasmi, eso me
attā'ti samanupassati. Manosamphassaṃ etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā'ti
samanupassati. Vedanaṃ 'etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā'ti samanupassati. Taṇhaṃ
'etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā'ti samanupassati.

Ayaṃ kho pana bhikkhave, sakkāya nirodhagāminīpaṭipadā: cakkhuṃ 'netaṃ mama,
nesohamasmi, na meso attā'ti samanupassati. Rūpe 'netaṃ mama, nesohamasmi, na meso
attā'ti samanupassati. Cakkhuviññāṇaṃ 'netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti
samanupassati. Cakkhusamphassaṃ 'netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti
samanupassati. Vedanaṃ 'netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti samanupassati.
Taṇhaṃ 'netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti samanupassati. Sotaṃ 'netaṃ mama,
nesohamasmi, na meso attā'ti samanupassati. Ghānaṃ 'netaṃ mama, nesohamasmi, na meso
attā'ti samanupassati. Jivhaṃ 'netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti samanupassati.
Kāyaṃ 'netaṃ mama, nesohamasmi, na neso attā'ti samanupassati. Manaṃ 'netaṃ mama,
nesohamasmi, na meso attā'ti samanupassati. Dhamme 'netaṃ mama,

[BJT Page 590] [\x 590/]

Nesohamasmi, na meso attā'ti samanupassati. Manoviññāṇaṃ 'netaṃ mama, nesohamasmi,
na meso attā'ti samanupassati. Manosamphassaṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti
samanupassati. Vedanaṃ [PTS Page 285 [\q 285/] '@]nataṃ mama, nesohamasmi, na
meso attā'ti samanupassati. Taṇhaṃ 'netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā'ti
samanupassati.

Cakkhuñca bhikkhave, paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso.
Phassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā. So
sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa
rāgānusayo anuseti. Dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati
urattāḷiṃkandati sammohaṃ āpajjati. Tassa paṭighānusayo anuseti. Adukkhamasukhāya
vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca atthaṅgamañca assādañca
ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Tassa avijjānusayo anuseti. So vata
bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusayaṃ appahāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayaṃ
appaṭivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṃ asamūhanitvā avijjaṃ
appahāya vijjaṃ anuppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti netaṃ
ṭhānaṃ vijjati.

Sotañca bhikkhave paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso.
Phassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā. So
sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa
rāgānusayo anuseti. Dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati
urattāḷiṃkandati sammohaṃ āpajjati. Tassa paṭighānusayo anuseti. Adukkhamasukhāya
vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca atthaṅgamañca assādañca
ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Tassa avijjānusayo anuseti. So vata
bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusayaṃ appahāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayaṃ
appaṭivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṃ asamūhanitvā avijjaṃ
appahāya vijjaṃ anuppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti netaṃ
ṭhānaṃ vijjati.
Ghānañca bhikkhave, paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso.
Phassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā. So
sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa
rāgānusayo anuseti. Dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati
urattāḷiṃkandati sammohaṃ āpajjati. Tassa paṭighānusayo anuseti. Adukkhamasukhāya
vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca atthaṅgamañca assādañca
ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Tassa avijjānusayo anuseti. So vata
bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusayaṃ appahāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayaṃ
appaṭivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṃ asamūhanitvā avijjaṃ
appahāya vijjaṃ anuppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti netaṃ
ṭhānaṃ vijjati.
Jivhañca bhikkhave, paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso.
Phassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā. So
sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa
rāgānusayo anuseti. Dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati
urattāḷiṃkandati sammohaṃ āpajjati. Tassa paṭighānusayo anuseti. Adukkhamasukhāya
vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca atthaṅgamañca assādañca
ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Tassa avijjānusayo anuseti. So vata
bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusayaṃ appahāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayaṃ
appaṭivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṃ asamūhanitvā avijjaṃ
appahāya vijjaṃ anuppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti netaṃ
ṭhānaṃ vijjati.
Kāyañca bhikkhave, paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso.
Phassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā. So
sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa
rāgānusayo anuseti. Dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati
urattāḷiṃkandati sammohaṃ āpajjati. Tassa paṭighānusayo anuseti. Adukkhamasukhāya
vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca atthaṅgamañca assādañca
ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Tassa avijjānusayo anuseti. So vata
bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusayaṃ appahāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayaṃ
appaṭivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṃ asamūhanitvā avijjaṃ
appahāya vijjaṃ anuppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti netaṃ
ṭhānaṃ vijjati.
Manañca bhikkhave, paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso.
Phassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā. So
sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Tassa
rāgānusayo anuseti. Dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati
urattāḷiṃkandati sammohaṃ āpajjati, tassa paṭighānusayo anuseti. Adukkhamasukhāya
vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca atthaṅgamañca assādañca
ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ nappajānāti. Tassa avijjānusayo anuseti. So vata
bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusayaṃ appahāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayaṃ
appaṭivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṃ asamūhanitvā avijjaṃ
appahāya vijjaṃ anuppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti netaṃ
ṭhānaṃ vijjati.
[PTS Page 286] [\q 286/]
Cakkhuñca kho bhikkhave, paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati
phasso. Phassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā. So
sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno nābhinandati, nābhivadati, nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa
Rāgānusayo nānuseti. Dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati, na kilamati, na
paridevati, na urattāḷiṃkandati, na sammohaṃ āpajjati, tassa paṭighānusayo nānuseti.
Adukkhamasukhāya vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca
atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa avijjānusayo
nānuseti. So vata bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusayaṃ pahāya dukkhāya vedanāya
paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṃ samūhanitvā
avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti
ṭhānametaṃ vijjati.

[BJT Page 592] [\x 592/]

Sotañca bhikkhave, paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso,
phassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā. So
sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno nābhinandati, nābhivadati, nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa
Rāgānusayo nānuseti. Dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati, na kilamati, na
paridevati, na urattāḷiṃkandati, na sammohaṃ āpajjati. Tassa paṭighānusayo nānuseti.
Adukkhamasukhāya vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca
atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa avijjānusayo
nānuseti. So vata bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusayaṃ pahāya dukkhāya vedanāya
paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṃ samūhanitvā
avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti
ṭhānametaṃ vijjati.
Ghānañca bhikkhave, paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso,
phassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā. So
sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno nābhinandati, nābhivadati, nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa
Rāgānusayo nānuseti. Dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati, na kilamati, na
paridevati, na urattāḷiṃkandati, na sammohaṃ āpajjati. Tassa paṭighānusayo nānuseti.
Adukkhamasukhāya vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca
atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa avijjānusayo
nānuseti. So vata bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusayaṃ pahāya dukkhāya vedanāya
paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṃ samūhanitvā
avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti
ṭhānametaṃ vijjati.
Jivhañca bhikkhave, paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso,
phassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā. So
sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno nābhinandati, nābhivadati, nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa
Rāgānusayo nānuseti. Dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati, na kilamati, na
paridevati, na urattāḷiṃkandati, na sammohaṃ āpajjati. Tassa paṭighānusayo nānuseti.
Adukkhamasukhāya vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca
atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa avijjānusayo
nānuseti. So vata bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusayaṃ pahāya dukkhāya vedanāya
paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṃ samūhanitvā
avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti
ṭhānametaṃ vijjati.
Kāyañca bhikkhave, paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso,
phassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā. So
sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno nābhinandati, nābhivadati, nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa
Rāgānusayo nānuseti. Dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati, na kilamati, na
paridevati, na urattāḷiṃkandati, na sammohaṃ āpajjati. Tassa paṭighānusayo nānuseti.
Adukkhamasukhāya vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca
atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa avijjānusayo
nānuseti. So vata bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusayaṃ pahāya dukkhāya vedanāya
paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṃ samūhanitvā
avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti
ṭhānametaṃ vijjati.

Manañca bhikkhave, paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ. Tiṇṇaṃ saṅgati phasso,
phassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā. So
sukhāya vedanāya phuṭṭho samāno nābhinandati, nābhivadati, nājjhosāya tiṭṭhati. Tassa
Rāgānusayo nānuseti. Dukkhāya vedanāya phuṭṭho samāno na socati, na kilamati, na
paridevati, na urattāḷiṃkandati, na sammohaṃ āpajjati. Tassa paṭighānusayo nānuseti.
Adukkhamasukhāya vedanāya phuṭṭho samāno tassā vedanāya samudayañca
atthaṅgamañca assādañca ādīnavañca nissaraṇañca yathābhūtaṃ pajānāti. Tassa avijjānusayo
nānuseti. So vata bhikkhave, sukhāya vedanāya rāgānusayaṃ pahāya dukkhāya vedanāya
paṭighānusayaṃ paṭivinodetvā adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayaṃ samūhanitvā
avijjaṃ pahāya vijjaṃ uppādetvā diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro bhavissatīti
ṭhānametaṃ vijjati.

Evaṃ passaṃ bhikkhave, sutavā ariyasāvako cakkhusmiṃ nibbindati. Rūpesu nibbindati.
Cakkhuviññāṇe nibbindati. Cakkhusamphasse nibbindati. Vedanāya nibbindati taṇhāya
nibbindati. Sotasmiṃ nibbindati. Saddesu nibbindati. Sotaviññāṇe nibbindati. Sotasamphasse
nibbindati. Vedanāya nibbindati taṇhāya nibbindati. Ghānasmiṃ nibbindati. Gandhesu
nibbindati. Ghānaviññāṇe nibbindati. Ghānasamphasse nibbindati. Vedanāya nibbindati
taṇhāya nibbindati. Jivhāya nibbindati. Rasesu nibbindati. Jivhāviññāṇe nibbindati.
Jivhāsamphasse nibbindati. Vedanāya nibbindati taṇhāya nibbindati. Kāyasmiṃ nibbindati.
Phoṭṭhabbesu nibbindati. Kāyaviññāṇe nibbindati. Kāyasamphasse nibbindati. Vedanāya
nibbindati taṇhāya nibbindati. Manasmiṃ nibbindati. Dhammesu nibbindati. Manoviññāṇe
nibbindati. Manosamphasse nibbindati. Vedanāya nibbindati taṇhāya nibbindati. Nibbindaṃ
[PTS Page 287] [\q 287/] virajjati, virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ
hoti: 'khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā'ti pajānātīti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Imasmiñca kho
pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne saṭṭhimattānaṃ bhikkhūnaṃ anupādāya āsavehi cittāni
vimucciṃsūti.

Cha chakka suttaṃ chaṭṭhaṃ.

[BJT Page 594] [\x 594/]

3.5.7

Mahāsaḷāyatanika suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi bhikkhavo'ti. 'Bhadante'ti te bhikkhū bhagavato
paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Mahāsaḷāyatanikaṃ vo bhikkhave, desissāmi. Taṃ suṇātha sādhukaṃ manasi karotha
bhāsissāmīti.

Evaṃ bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca:

Cakkhuṃ bhikkhave, ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, rūpe ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ,
cakkhuviññāṇaṃ ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, cakkhusamphassaṃ ajānaṃ apassaṃ
yathābhūtaṃ, yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ
vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, cakkhusmiṃ sārajjati, rūpesu
sārajjati, cakkhuviññāṇe sārajjati, cakkhusamphasse sārajjati, yampidaṃ1
cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā,
tasmimpi sārajjati.

Tassa sārattassa saṃyuttassa sammūḷhassa assādānupassino viharato āyatiṃ
pañcupādānakkhandhā upacayaṃ gacchanti. Taṇhā cassa ponobhavikā nandirāgasahagatā
tatra tatrābhinandinī, sā cassa pavaḍḍhati. Tassa kāyikāpi darathā pavaḍḍhanti, [PTS Page
288] [\q 288/] cetasikāpi darathā pavaḍḍhanti, kayikāpi santāpā pavaḍḍhanti,
cetasikāpi santāpā pavaḍḍhanti, kāyikāpi pariḷāhā pavaḍḍhanti, cetasikāpi pariḷāhā
pavaḍḍhanti, so kāyadukkhampi cetodukkhampi paṭisaṃvedeti.

Sotaṃ bhikkhave, ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, sadde ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ,
sotaviññāṇaṃ ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, sotasamphassaṃ ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ,
yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
adukkhamasukhaṃ vā, tampi ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, sotasmiṃ sārajjati, saddesu
sārajjati, sotaviññāṇe sārajjati, sotasamphasse sārajjati, yampidaṃ sotasamphassapaccayā
uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tasmimpi sārajjati.


Ghānaṃ bhikkhave, ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, gandhe ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ,
ghānaviññāṇaṃ ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, ghānasamphassaṃ ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ,
yampidaṃ gandhasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
adukkhamasukhaṃ vā, tampi ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, ghānasmiṃ sārajjati, gandhesu
sārajjati, ghānaviññāṇe sārajjati, ghānasamphasse sārajjati, yampidaṃ
ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā,
tasmimpi sārajjati.
Jivhaṃ bhikkhave, ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, rasā ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ,
jivhāviññāṇaṃ ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, jivhāsamphassaṃ ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ,
yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
adukkhamasukhaṃ vā, tampi ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, jivhasmiṃ sārajjati, rasesu
sārajjati, jivhāviññāṇe sārajjati, jivhāsamphasse sārajjati, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā
uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tasmimpi sārajjati.
Kāyaṃ bhikkhave, ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, phoṭṭhabbe ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ,
kāyaviññāṇaṃ ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, kāyasamphassaṃ ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ,
yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
adukkhamasukhaṃ vā, tampi ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, kāyasmiṃ sārajjati, phoṭṭhabbesu
sārajjati, kāyaviññāṇe sārajjati, kāyasamphasse sārajjati, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā
uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tasmimpi sārajjati. Manaṃ
bhikkhave, ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, dhamme ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ,
manoviññāṇaṃ ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, manosamphassaṃ ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ,
yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
Adukkhamasukhaṃ vā, tampi ajānaṃ apassaṃ yathābhūtaṃ, manasmiṃ sārajjati, dhammesu
sārajjati, manoviññāṇe sārajjati, manosamphasse sārajjati, yampidaṃ manosamphassapaccayā
uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tasmimpi sārajjati.

-------------------------
1.Yamidaṃ-majasaṃ,sīmu.

[BJT Page 596] [\x 596/]

Tassa sārattassa saṃyuttassa sammūḷhassa assādānupassino viharato āyatiṃ
pañcupādānakkhandhā upacayaṃ gacchanti. Taṇhā cassa ponobhavikā nandirāgasahagatā
tatratatrābhinandinī, sā cassa pavaḍḍhati. Tassa kāyikāpi darathā pavaḍḍhanti, cetasikāpi
darathā pavaḍḍhanti, kāyikāpi santāpā pavaḍḍhanti, cetasikāpi santāpā pavaḍḍhanti,
kāyikāpi pariḷāhā pavaḍḍhanti, cetasikāpi pariḷāhā pavaḍḍhanti, so kāyadukkhampi
cetodukkhampi paṭisaṃvedeti.

Cakkhuñca kho bhikkhave, jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, rūpe jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ,
cakkhuviññāṇaṃ jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, cakkhusamphassaṃ jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ,
yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
adukkhamasukhaṃ vā, tampi jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, cakkhusmiṃ na sārajjati, rūpesu na
sārajjati, cakkhuviññāṇe na sārajjati, cakkhusamphasse na sārajjati, yampidaṃ
cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā,
tasmimpi na sārajjati.

Tassa asārattassa asaṃyuttassa asammūḷhassa ādīnavānupassino viharato āyatiṃ
pañcupādānakkhandhā apacayaṃ gacchanti. Taṇhā cassa ponobhavikā nandirāgasahagatā
tatratatrābhinandinī, sā cassa pahīyati. Tassa kāyikāpi darathā pahīyanti, cetasikāpi darathā
pahīyanti, kāyikāpi santāpā pahīyanti, cetasikāpi santāpā pahīyanti, kāyikāpi pariḷāhā [PTS
Page 289] [\q 289/] pahīyanti, cetasikāpi pariḷāhā pahīyanti, so kāyadukkhampi
cetodukkhampi paṭisaṃvedeti.
Yā yathābhūtassa diṭṭhi, sāssa hoti sammādiṭṭhi. Yo tathābhūtassa saṅkappo, svāssa hoti
sammāsaṅkappo. Yo tathābhūtassa vāyāmo, svāssa hoti sammāvāyāmo. Yā tathābhūtassa
sati, sāssa hoti sammāsati. Yo tathābhūtassa samādhi, svāssa hoti sammāsamādhi. Pubbeva
kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hoti. Evamassāyaṃ ariyo
aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāparipūriṃ gacchati.

Tassa evaṃ imaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanā
pāripūriṃ gacchanti. Cattāropi sammappadhānā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Cattāropi
iddhipādā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Pañcapi indriyāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti
pañcapi balāni bhāvanā pāripūriṃ gacchanti. Sattapi bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ gacchanti.

Tassime dve dhammā yuganaddhā1 vattanti samatho ca vipassanā ca. So ye dhammā
abhiññā pariññeyyā, te dhamme abhiññā parijānāti. Ye dhammā abhiññā pahātabbā, te
dhamme abhiññā pajahatī. Ye dhammā abhiññā bhāvetabbā, te dhamme abhiññā bhāveti.
Ye dhammā abhiññā sacchikātabbā, te dhamme abhiññā sacchikaroti.

Katame ca bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā: pañcupādānakkhandhātissa vacanīyaṃ.
Seyyathīdaṃ: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho
saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime dhammā abhiññā pariññeyyā.

------------------------
1.Yuganandhā-majasaṃ.

[BJT Page 598] [\x 598/]

Katame ca bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā: avijjā ca bhavataṇhā ca. Ime dhammā
abhiññā pahātabbā.

Katame ca bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā: samatho ca vipassanā ca. Ime dhammā
abhiññā bhāvetabbā.

Katame [PTS Page 290] [\q 290/] ca bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā: vijjā ca
vimutti ca. Ime dhammā abhiññā sacchikātabbā.

Sotaṃ bhikkhave, jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, sadde jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, sotaviññāṇaṃ
jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, sotasamphassaṃ jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, yampidaṃ
Sotasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā,
tampi jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, sotasmiṃ na sārajjati. Saddesu na sājjati. Sotaviññāṇe na
sārajjati. Sotasamphasse na sārajjati. Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ
sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā. Tasmimpi na sārajjati. Ghānaṃ bhikkhave,
jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, gandhe jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, ghānaviññāṇaṃ jānaṃ passaṃ
yathābhūtaṃ, ghānasamphassaṃ jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, yampidaṃ
ghānasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā,
tampi jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, ghānasmiṃ na sārajjati. Gandhesu na sājjati.
Ghānaviññāṇena sārajjati. Ghānasamphasse na sārajjati. Yampidaṃ ghānasamphassapaccayā
uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
Adukkhamasukhaṃ vā. Tasmimpi na sārajjati. Jivhaṃ bhikkhave, jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ,
rasā jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, jivhāviññāṇaṃ jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, jivhāsamphassaṃ
jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, yampidaṃ jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā
dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā, tampi jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, jivhasmiṃ na sārajjati.
Rasesu na sārajjati. Jivhāviññāṇe na sārajjati. Jivhāsamphasse na sārajjati. Yampidaṃ
jivhāsamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā.
Tasmimpi na sārajjati. Kāyaṃ bhikkhave, jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, poṭṭhabbe jānaṃ passaṃ
yathābhūtaṃ, kāyaviññāṇaṃ jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, kāyasamphassaṃ jānaṃ passaṃ
yathābhūtaṃ, yampidaṃ kāyasamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
adukkhamasukhaṃ vā, tampi jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, kāyasmiṃ na sārajjati. Poṭṭhabbesu
na sājjati. Kāyaviññāṇe na sārajjati. Kāyasamphasse na sārajjati. Yampidaṃ
kayesamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā.
Tasmimpi na sārajjati. Manaṃ bhikkhave, jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, dhamme jānaṃ passaṃ
yathābhūtaṃ, manoviññāṇaṃ jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, manosamphassaṃ jānaṃ passaṃ
yathābhūtaṃ, yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
adukkhamasukhaṃ vā, tampi jānaṃ passaṃ yathābhūtaṃ, manasmiṃ na
Sārajjati. Dhammesu na sājjati. Manoviññāṇe na sārajjati. Manosamphasse na sārajjati.
Yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā
adukkhamasukhaṃ vā. Tasmimpi na sārajjati.


Tassa asāratassa asaṃyuttassa asammūḷhassa ādīnavānupassino viharato āyatiṃ
pañcupādānakkhandhā apacayaṃ gacchanti. Taṇhā cassa ponobhavikā nandirāgasahagatā
tatra tatrābhinandīnī, sā cassa pahīyati. Tassa kāyikāpi darathā pahīyanti kāyikāpi santāpā
pahīyanti. Cetasikāpi santāpā pahīyanti. Kāyikāpi pariḷāhā pahīyanti. Cetasikāpi pariḷāhā
pahīyanti. So kāyasukhampi cetosukhampi paṭisaṃvedeti.

Yā tathābhūtassa diṭṭhi, sāssa hoti sammādiṭṭhi. Yo tathābhūtassa saṅkappo, svāssa hoti
sammāsaṅkappo. Yo tathābhūtassa vāyāmo, svāssa hoti sammāvāyāmo. Yā tathābhūtassa
sati, sāssa hoti sammāsati. Yo tathābhūtassa samādhi. Svāssa hoti sammāsamādhi. Pubbeva
kho panassa kāyakammaṃ vacikammaṃ ājīvo suparisuddho hoti. Evamassāyaṃ ariyo
aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati.

Tassa evaṃ imaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato cattāropi satipaṭṭhānā
bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Cattāropi sammappadhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti.
Cattāropi iddhipādā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Pañcapi indriyāni bhāvanāpāripūriṃ
gacchanti. Pañcapi balāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Sattapi bojjhaṅgā bhāvanā pāripūriṃ
gacchanti.

Tassime dve dhammā yuganaddhā vattanti samatho ca vipassanā ca. So ye dhammā
abhiññā pariññeyyā, te dhamme abhiññā parijānāti. Ye dhammā abhiññā pahātabbā. Te
dhammā abhiññā pajahati. Ye dhammā abhiññā bhāvetabbā, te dhamme abhiññā bhāveti. Ye
dhammā abhiññā sacchikātabbā, te dhamme abhiññā sacchikaroti.

[BJT Page 600] [\x 600/]
Katame ca bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā: pañcupādānakkhandho'tissa vacanīyaṃ
seyyathīdaṃ: rūpūpādānakkhandho vedanūpādānakkhandho saññūpādānakkhandho
saṅkhārūpādānakkhandho viññāṇūpādānakkhandho. Ime dhammā abhiññā pariññeyyā.
Katame ca bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā: avijjā ca bhavataṇhā ca. Ime dhammā
abhiññā pahātabbā.

Katame ca bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā: samatho ca vipassanā ca. Ime dhammā
abhiññā bhāvetabbā.

Katame ca bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā: vijjā ca vimutti ca. Ime dhammā
abhiññā sacchikātabbāti.

Idamo ca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.

Mahāsaḷāyatanika suttaṃ sattamaṃ.

[BJT Page 602] [\x 602/]

3.5.8

Nagaravindeyya suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena
saddhiṃ yena nagaravindaṃ nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo, tadavasari. Assosuṃ kho
nagaravindeyyakā brāhmaṇagahapatikā: 'samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā
pabbajito kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena [PTS Page 291] [\q 291/]
saddhiṃ nagaravindaṃ anuppatto. Taṃ kho pana bhagavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo
kittisaddo abbhuggato: 'itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddo vijjācaraṇasampanno
sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathī satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā'ti.
So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ
sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ
majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañchanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ
brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī'ti.

Atha kho nagaravindeyyakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā, tenupasaṅkamiṃsu.
Upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, appekacce
bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ
nisīdiṃsu. Appekacce yena bhagavā, tenañjaliṃ paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce
bhagavato santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Appekacce tuṇhībhūtā
ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho nagaravindeyyake brāhmaṇagahapatike
bhagavā etadavoca:

Sace vo gahapatayo, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: kathaṃrūpā gahapatayo,
samaṇabrāhmaṇā na sakkātabbā na garukātabbā na mānetabbā na pūjetabbāti. Evaṃ puṭṭhā
tumhe gahapatayo, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha: ye te
samaṇabrāhmaṇā cakkhuviññeyyesu rūpesu avītarāgā avitadosā avitamohā ajjhattaṃ
avupasantacittā samavisamaṃ caranti kāyena vācāya manasā, evarūpā samaṇabrāhmaṇā na
sakkātabbā, na garukātabbā, na mānetabbā, na pūjetabbā. Taṃ kissa hetu: mayampihi
cakkhuviññeyyesu rūpesu avītarāgā avitadosā avitamohā ajjhattaṃ avupasantacittā
samavisamaṃ carāma kāyena vācāya manasā. Tesaṃ no samacariyampi hetaṃ uttariṃ
apassataṃ. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā na sakkātabbā na garukātabbā na mānetabbā
na pūjetabbā. Ye te samaṇabrāhmaṇā

[BJT Page 604] [\x 604/]

Sotaviññeyyesu saddesu, avītarāgā avītadosā avītamohā ajjhattaṃ avupasantacittā
samavisamaṃ caranti kāyena vācāya manasā. Ghānaviññeyyesu gandhesu, avītarāgā
avītadosā avītamohā ajjhattaṃ avupasantacittā samavisamaṃ caranti kāyena vācāya manasā.
Jivhāviññeyyesu rasesu, avītarāgā avītadosā avītamohā ajjhattaṃ
Avupasantacittā samavisamaṃ caranti kāyena vācāya manasā. Kāyaviññeyyesu poṭṭhabbesu,
avītarāgā avītadosā avītamohā ajjhattaṃ avupasantacittā samavisamaṃ caranti kāyena
vācāya manasā. Manoviññeyyesu dhammesu, avītarāgā avītadosā avītamohā ajjhattaṃ
avupasantacittā samavisamaṃ caranti kāyena vācāya manasā. Evarūpā samaṇabrāhmaṇā na
sakkātabbā na garukātabbā na mānetabbā. Na pūjetabbā. Taṃ kissa hetu: mayampi hi
manoviññeyyesu dhammesu avītarāgā avītadosā avītamohā [PTS Page 292] [\q 292/]
ajjhattaṃ avupasantacittā samavisamaṃ carāma kāyena vācāya manasā. Tesaṃ no
samacariyampi hetaṃ uttariṃ apassataṃ. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā na sakkātabbā
na garukātabbā na manetabbā na pūjetabbāti. Evaṃ puṭṭhā tumhe gahapatayo, tesaṃ
aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyyātha.

Sace pana vo gahapatayo aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: kathaṃrūpā1
gahapatayo samaṇabrāhmaṇā sakkātabbā, garukātabbā, mānetabbā, pūjetabbā'ti. Evaṃ
puṭṭhā tumhe gahapatayo tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyayātha: ye te
samaṇabrāhmaṇā cakkhuviññeyyesu rūpesu vītarāgā vītadosā vītamohā ajjhattaṃ
vūpasantacittā samacariyaṃ caranti kāyena vācāya manasā. Evarūpā samaṇabrāhmaṇā
sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā. Taṃ kissa hetu: mayampi hi
cakkhuviññeyyesu rūpesu avītarāgā avītadosā avītamohā ajjhattaṃ avupasantacittā
samavisamaṃ carāma kāyena vācāya manasā. Tesaṃ no samacariyampi hetaṃ uttariṃ
passataṃ. Tasmā te bhonto samaṇabrāhmaṇā sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā.
Ye te samaṇabrāhmaṇā sotaviññeyyesu saddesu vītarāgā vītadosā vītamohā ajjhattaṃ
vupasantacittā samacariyaṃ caranti kāyena vācāya manasā. Ghānaviññeyyesu gandhesu
vītarāgā vītadosā vītamohā ajjhattaṃ vupasantacittā samacariyaṃ caranti kāyena vācāya
manasā. Jivhāviññeyyesu rasesu vītarāgā vītadosā vītamohā ajjhattaṃ vupasantacittā
samacariyaṃ caranti kāyena vācāya manasā. Kāyaviññeyyesu poṭṭhabbesu vītarāgā vītadosā
vītamohā ajjhattaṃ vupasantacittā samacariyaṃ caranti kāyena vācāya manasā.
Manoviññeyyesu dhammesu vītarāgā vītadosā vītamohā ajjhattaṃ vupasantacittā
samacariyaṃ caranti kāyena vācāya manasā. Evarūpā samaṇabrāhmaṇā sakkātabbā
garukātabbā mānetabbā pūjetabbā. Taṃ kissa hetu: mayampi hi mano viññeyyesu dhammesu
avītarāgā avītadosā avītamohā ajjhattaṃ avupasantacittā samavisamaṃ carāma kāyena
vācāya manasā. Tesaṃ no samacariyampi hetaṃ uttariṃ passataṃ. Tasmā te bhonto
samaṇabrāhmaṇā sakkātabbā garukātabbā mānetabbā pūjetabbā'ti. Evaṃ puṭṭhā tumhe
gahapatayo, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyyātha.

-------------------------
1.Kathaṃbhūtā-majasaṃ.

[BJT Page 606] [\x 606/]

Sace pana vo gahapatayo, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ: ke panāyasmantānaṃ
ākārā ke anvayā, yena tumhe āyasmanto evaṃ vadetha: addhā te āyasmanto [PTS Page 293]
[\q 293/] vītarāgā rāgavinayāya vā paṭipannā, vītadosā vā dosavinayāya vā paṭipannā
vītamohā vā mohavinayāya vā paṭipannā'ti. Evaṃ puṭṭhā tumhe gahapatayo, tesaṃ
aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyyātha: tathā hi te āyasmanto araññe
vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paṭisevanti. Natthi kho pana tattha tathā rūpā
cakkhuviññeyyā rūpā, ye disvā disvā abhirameyyuṃ. Natthi kho pana tattha tathārūpā
sotaviññeyyā saddā, ye sutvā sutvā abhirameyyuṃ. Natthi kho pana tattha tathārūpā
ghānaviññeyyā gandhā, ye ghāyitvā ghāyitvā abhirameyyuṃ. Natthi kho pana tattha tathā
rūpā jivhāviññeyyā rasā, ye sāyitvā sāyitvā abhirameyyuṃ. Natthi kho pana tattha tathārūpā
kāyaviññeyyā poṭṭhabbā, ye phusitvā phusitvā abhirameyyuṃ. Ime kho no āvuso, ākārā ime
anvayā, yena mayaṃ āyasmanto evaṃ vadema. Addhā te āyasmanto vītarāgā vā
rāgavinayāya vā paṭipannā, vītadosā vā dosavinayāya vā paṭipannā, vītamohā vā
mohavinayāya vā paṭipannāti. Evaṃ puṭṭhā tumhe gahapatayo, tesaṃ aññatitthiyānaṃ
paribbājakānaṃ evaṃ vyākareyyāthā'ti.

Evaṃ vutte nagaravindeyyakā brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ etadavocuṃ: 'abhikkantaṃ
bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya,
paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ
dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintī'ti. Evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena
dhammo pakāsito. Ete mayaṃ bhagavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca
bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ gate'ti.

Nagaravindeyya suttaṃ aṭṭhamaṃ.

-------------------------
1.Araññavanapatthāni-majasaṃ.

[BJT Page 608] [\x 608/]

3.5.9

Piṇḍapātapārisuddhi suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha
kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami.
Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho
āyasmantaṃ sāriputtaṃ bhagavā etadavoca:

[PTS Page 294] [\q 294/]
Vippasannāni kho te sāriputta, indriyāni parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto. Katamena kho
tvaṃ sāriputta, vihārena etarahi bahulaṃ viharasīti:

Suññatā vihārena kho ahaṃ bhante, etarahi bahulaṃ viharāmī'ti.

Sādhu sādhu sāriputta, mahāpurisavihārena kira tvaṃ sāriputta, ekarahi bahulaṃ viharasi.
'Mahāpurisavihāro hesa sāriputta, yadidaṃ suññatā. Tasmātiha sāriputta, bhikkhu sace
ākaṅkheyya, suññatā vihārena etarahi bahulaṃ vihareyya'nti. Tena sāriputta, bhikkhunā iti
paṭisañcikkhitabbaṃ: 'yena cāhaṃ maggena gāmaṃ piṇḍāya pāvisiṃ, yasmiñca padese
piṇḍāya avariṃ, yena ca maggena gāmato piṇḍāya paṭikkamiṃ atthi nu kho me tattha
cakkhuviññeyyesu rūpesu chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṃ vāpi cetaso'ti.

Sace sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: 'yena cāhaṃ maggena gāmaṃ
piṇḍāya pāvisiṃ. Yasmiñca padese piṇḍāya acariṃ, yena ca maggena gāmato piṇḍāya
paṭikkamiṃ. Atthi me tattha cakkhuviññeyyesu rūpesu chando vā rāgo vā doso vā moho vā
paṭighaṃ vāpi cetaso'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ
dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ.

Sace pana sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: yena cāhaṃ maggena gāmaṃ
piṇḍāya pāvisiṃ, yasmañca padese piṇḍāya acariṃ, yena ca maggena gāmato piṇḍāya
paṭikkamiṃ. Natthi me tattha cakkhuviññeyyesu rūpesu chando vā rāgo vā doso vā moho
vā paṭighaṃ vāpi cetaso'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā teneva pitipāmojjena vihātabbaṃ
ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.
[BJT Page 610] [\x 610/]

Puna ca paraṃ sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: 'yena cāhaṃ maggena gāmaṃ
piṇḍāya pāvisiṃ, yasmiñca padese piṇḍāya acariṃ, yena ca maggena gāmato piṇḍāya
paṭikkamiṃ. Atthi nu kho me tattha sotaviññeyyesu saddesu chando vā rāgo vā doso vā
moho vā paṭighaṃ vāpi cetaso'ti.

Sace sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: 'yena cāhaṃ maggena gāmaṃ
piṇḍāya pāvisiṃ. Yasmiñca padese piṇḍāya acariṃ, yena ca maggena gāmato piṇḍāya
paṭikkamiṃ. Atthi me tattha sotaviññeyyesu saddesu chando vā rāgo vā doso vā moho vā
paṭighaṃ vāpi cetaso'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ
dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ.
Sace pana sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: yena cāhaṃ maggena gāmaṃ
piṇḍāya pāvisiṃ, yasmiñca padese piṇḍāya acariṃ, yena ca maggena gāmato piṇḍāya
paṭikkamiṃ. Natthi me tattha sotaviññeyyesu saddesu chando vā rāgo vā doso vā moho vā
paṭighaṃ vāpi cetaso'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā teneva pitipāmojjena vihātabbaṃ
ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.
Puna ca paraṃ sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: 'yena cāhaṃ maggena gāmaṃ
piṇḍāya pāvisiṃ, yasmiṃ ca padese piṇḍāya acariṃ, yena ca maggena gāmato piṇḍāya
paṭikkamiṃ. Atthi nu kho me tattha ghānaviññeyyesu gandhesu chando vā rāgo vā doso vā
moho vā paṭighaṃ vāpi cetaso'ti. Sace sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti:
'yena cāhaṃ maggena gāmaṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Yasmiñca padese piṇḍāya acariṃ, yena ca
maggena gāmato piṇḍāya paṭikkamiṃ. Atthi me tattha ghānaviññeyyesu gandhesu chando
vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṃ vāpi cetaso'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā tesaṃyeva
pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace pana sāriputta, bhikkhu
paccavekkhamāno evaṃ jānāti: yena cāhaṃ maggena gāmaṃ piṇḍāya pāvisiṃ, yasmiṃ ca
padese piṇḍāya acariṃ, yena ca maggena gāmato piṇḍāya paṭikkamiṃ. Natthi me tattha
ghānaviññeyyesu gandhesu chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṃ vāpi cetaso'ti.
Tena sāriputta, bhikkhunā teneva pitipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu
dhammesu.
Puna ca paraṃ sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: 'yena cāhaṃ maggena gāmaṃ
piṇḍāya pāvisiṃ, yasmiñca padese piṇḍāya acariṃ, yena ca maggena gāmato piṇḍāya
paṭikkamiṃ. Atthi nu kho me tattha jivhāviññeyyesu rasesu chando vā rāgo vā doso vā
moho vā paṭighaṃ vāpi cetaso'ti. Sace sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti:
'yena cāhaṃ maggena gāmaṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Yasmiñca padese piṇḍāya acariṃ, yena ca
maggena gāmato piṇḍāya paṭikkamiṃ. Atthi me tattha jivhāviññeyyesu rasesu chando vā
rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṃ vāpi cetaso'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā tesaṃyeva
pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ. Sace pana sāriputta, bhikkhu
paccavekkhamāno evaṃ jānāti: yena cāhaṃ maggena gāmaṃ piṇḍāya pāvisiṃ, yasmiñca
padese piṇḍāya acariṃ, yena ca maggena gāmato piṇḍāya paṭikkamiṃ. Natthi me tattha
jivhāviññeyyesu rasesu chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṃ vāpi cetaso'ti. Tena
sāriputta, bhikkhunā teneva pitipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu
dhammesu.
Puna ca paraṃ sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: 'yena cāhaṃ maggena gāmaṃ
piṇḍāya pāvisiṃ, yasmiñca padese piṇḍāya acariṃ, yena ca maggena gāmato piṇḍāya
paṭikkamiṃ. Atthi nu kho me tattha kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu chando vā rāgo vā doso
vā moho vā paṭighaṃ vāpi cetaso'ti. [PTS Page 295] [\q 295/] sace sāriputta, bhikkhu
paccavekkhamāno evaṃ jānāti: 'yena cāhaṃ maggena gāmaṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Yasmiñca
padese piṇḍāya acariṃ, yena ca maggena gāmato piṇḍāya paṭikkamiṃ. Atthi me tattha
kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṃ vāpi cetaso'ti.
Tena sāriputta, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya
vāyamitabbaṃ. Sace pana sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: yena cāhaṃ
maggena gāmaṃ piṇḍāya pāvisiṃ, yasmiñca padese piṇḍāya acariṃ, yena ca maggena
gāmato piṇḍāya paṭikkamiṃ. Natthi me tattha kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu chando vā
rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṃ vāpi cetaso'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā teneva
pitipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Puna ca paraṃ sāriputta,
bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: 'yena cāhaṃ maggena gāmaṃ piṇḍāya pāvisiṃ, yasmiñca
padese piṇḍāya acariṃ, yena ca maggena gāmato piṇḍāya paṭikkamiṃ. Atthi nu kho me
tattha manoviññeyyesu dhammesu chando vā rāgo vā doso vā moho vā paṭighaṃ vāpi
cetaso'ti. Sace sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: 'yena cāhaṃ maggena gāmaṃ
piṇḍāya pāvisiṃ, yasmiñca padese piṇḍāya acariṃ, yena ca maggena gāmato piṇḍāya
paṭikkamiṃ. Atthi me tattha manoviññeyyesu dhammesu chando vā rāgo vā doso vā moho
vā paṭighaṃ vāpi cetaso'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ
dhammānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ.

Sace pana sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: yena cāhaṃ maggena gāmaṃ
piṇḍāya pāvisiṃ, yasmiñca padese piṇḍāya acariṃ, yena maggena gāmato piṇḍāya
paṭikkamiṃ. Natthi me tattha manoviññeyyesu dhammesu chando vā rāgo vā doso vā moho
vā paṭighaṃ vāpi cetaso'ti. Yena sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ
ahorattānusikkhinā kulesu dhammesu.

Puna ca paraṃ sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: pahīnā nu kho me pañca
kāmaguṇā'ti, sace sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: appahīnā kho me pañca
kāmaguṇā'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ.
Sace pana sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: pahīnā kho me pañca
kāmaguṇā'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ
ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

Puna ca paraṃ sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: 'pahīnā nu kho me pañca
nīvaraṇā'ti. Sace sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: appahīnā kho me pañca
nīvaraṇā'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā pañcannaṃ nivaraṇānaṃ pahānāya vāyamitabbaṃ.
Sace pana sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: pahīnā kho me pañca
nīvaraṇā'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā
kusalesu dhammesu.

Puna ca paraṃ sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: pariññātā nu kho me
pañcupādānakkhandhā'ti, sace sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: apariññātā
kho me pañcupādānakkhandhā'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā pañcannaṃ
upādānakkhandhānaṃ pariññāya vāyamitabbaṃ. Sace pana sāriputta, bhikkhu [PTS Page
296] [\q 296/] paccavekkhamāno evaṃ jānāti: pariññātā kho me
pañcupādānakkhandhā'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ
ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

[BJT Page 612] [\x 612/]

Puna ca paraṃ sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: bhāvitā nu kho me cattāro
satipaṭṭhānā'ti. Sace sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: abhāvitā kho me
cattāro satipaṭṭhānā'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ bhāvanāya
vāyamitabbaṃ. Sace pana sāriputta, bhikkhunā paccavekkhamāno evaṃ jānāti: bhavitā kho
me cattāro satipaṭṭhānā'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ
ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

Puna ca paraṃ sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: bhāvitā nu kho me cattāro
sammappadhānā'ti. Sace sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: abhāvitā kho me
cattāro sammappadhānā'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā catunnaṃ sammappadhānānaṃ
bhāvanāya vāyamitabbaṃ. Sace pana sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti:
bhāvitā kho me cattāro sammappadhānā'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā teneva
Pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

Puna ca paraṃ sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: bhāvitā nu kho me cattāro
iddhipādā'ti. Sace sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: abhāvitā kho me cattāro
iddhipādā'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā catunnaṃ iddhipādānaṃ bhāvanāya vāyamitabbaṃ.
Sace pana sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: bhāvitā kho me cattāro
iddhipādā'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā
kusalesu dhammesu.

Puna ca paraṃ sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: bhāvitā nu kho me
pañcindriyānī'ti. Sace sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: abhāvitā kho me
Pañcindriyānī'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā pañcannaṃ indriyānaṃ bhāvanāya
vāyamitabbaṃ. Sace pana sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: bhāvitā kho me
Pañcindriyānī'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ
Ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

Puna ca paraṃ sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: bhāvitā nu kho me
pañcabalānī'ti. Sace sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: abhāvitā kho me
pañcabalānī'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā pañcannaṃ balānaṃ bhāvanāya vāyamitabbaṃ.
Sace pana sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: bhāvitā kho me pañcabalānī'ti.
Tena sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu
dhammesu.

Puna ca paraṃ sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: bhāvitā nu kho me
sattabojjhaṅgā'ti. Sace sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: abhāvitā kho me
sattabojjhaṅgā'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā sattannaṃ bojjhaṅgānaṃ bhāvanāya
vāyamitabbaṃ. Sace pana sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: bhāvitā kho me
sattabojjhaṅgā'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ,
ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

[BJT Page 614] [\x 614/]

Puna ca paraṃ sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: 'bhāvito nu kho me ariyo
aṭṭhaṅgiko maggo'ti. Sace sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: 'abhāvito kho
me ariyo aṭṭhaṅgiko maggo'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa
bhāvanāya vāyamitabbaṃ. Sace pana sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti:
'bhāvito kho me ariyo aṭṭhaṅgiko [PTS Page 297] [\q 297/] maggo'ti. Tena sāriputta,
bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

Puna ca paraṃ sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: 'bhāvitā nu kho me samatho ca
vipassanā cā'ti. Sace sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: 'abhāvitā kho me
samatho ca vipassanā cā'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā samathavipassanānaṃ bhāvanāya
vāyamitabbaṃ. Sace pana sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: 'bhāvitā kho me
samatho ca vipassanā cā'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ
ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

Puna ca paraṃ sāriputta, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ: 'sacchikatā nu kho me vijjā ca
vimutti1 cā'ti. Sace sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: 'asacchikatā kho me
vijjā ca vimutti cā'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā vijjāya ca vimuttiyā ca sacchikiriyāya
vāyamitabbaṃ. Sace pana sāriputta, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti: 'sacchikatā kho
me vijjā ca vimutti cā'ti. Tena sāriputta, bhikkhunā teneva
Pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

Ye hi keci sāriputta, atītamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā piṇḍapātaṃ parisodhesuṃ.
Sabbe te evameva paccavekkhitvā paccavekkhitvā piṇḍapātaṃ parisodhesuṃ. Yepi hi keci
sāriputta, anāgatamaddhānaṃ samaṇā vā brāhmaṇā vā piṇḍapātaṃ parisodhessanti, sabbe
te evameva paccavekkhitvā paccavekkhitvā piṇḍapātaṃ parisodhessanti. Yepi hi keci
sāriputta, etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā piṇḍapātaṃ parisodhenti, sabbe te evameva
paccavekkhitvā paccavekkhitvā piṇḍapātaṃ parisodhenti. Tena hi vo2 sāriputta, evaṃ
sikkhitabbaṃ: 'paccavekkhitvā paccavekkhitvā piṇḍapātaṃ parisodhessāmā'ti. Evaṃ hi vo
sāriputta. Sikkhitabbanti.

Idamavoca: bhagavā. Attamano āyasmā sāriputto bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Piṇḍapātapārisuddhi suttaṃ navamaṃ.

--------------------------
1.Vipassanā-sīmu.
2.Tasmātiha sāriputta-sīmu,majasaṃ.

[PTS Page 298] [\q 298/]
[BJT Page 616] [\x 616/]

3.5.10

Indriyabhāvanā suttaṃ

Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā kajaṅgalāyaṃ1 viharati mūkheluvane2. Atha kho
uttaro māṇavo pārāsariyantevāsī3 yena bhagavā, tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā
saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi.
Ekamantaṃ nisinnaṃ kho uttaraṃ māṇavaṃ pārāsariyantevāsiṃ bhagavā etadavoca:

Deseti uttara, pārāsariyo4 brāhmaṇo sāvakānaṃ indriyabhāvananti.

Deseti bho gotama, pārāsariyo4 brāhmaṇo sāvakānaṃ indriyabhāvananti.

Yathā kathaṃ pana uttara, deseti pārāsariyo brāhmaṇo sāvakānaṃ indriyabhāvananti.
Idha bho gotama, cakkhunā rūpaṃ na passati, sotena saddaṃ na suṇāti. Evaṃ bho gotama,
deseti pārāsariyo4 brāhmaṇo sāvakānaṃ indriyabhāvananti.

Evaṃ sante kho uttara, andho bhāvitindriyo bhavissati, badhiro bhāvitindriyo bhavissati.
Yathā pārāsariyassa brāhmaṇassa vacanaṃ. Andho hi uttara, cakkhunā rūpaṃ na passati.
Badhiro sotena saddaṃ na suṇātī'ti.

Evaṃ vutte uttaro māṇavo pārāsariyantevāsī tuṇhībhuto maṅkubhuto pattakkhandho
adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno nisīdi.

Atha kho bhagavā uttaraṃ māṇavaṃ pārāsariyantevāsiṃ tuṇhībhūtaṃ maṅkubhūtaṃ
pattakkhandhaṃ adhomukhaṃ pajjhāyantaṃ appaṭibhānaṃ viditvā āyasmantaṃ ānandaṃ
āmantesi: 'aññathā kho ānanda, deseti pārāsariyo brāhmaṇo sāvakānaṃ indriyabhāvanaṃ,
aññathā ca panānanda ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā hotī'ti.

Etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo, yaṃ bhagavā [PTS Page 299] [\q 299/] ariyassa
vinaye anuttaraṃ indriyabhāvanaṃ deseyya, bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī'ti.

Tena'hānanda, suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmī'ti.

Evaṃ bhanteti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:
------------------------
1.Gajaṅgalāyaṃ-majasaṃ
2.Sukheluvane-sīmu. Sukheḷuvane-machasaṃ 3.Pārāsiviyantevāsī-majasaṃ.
4.Pārāsiviyo-majasaṃ.
[BJT Page 618] [\x 618/]

Kathañcānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā hoti: idhānanda, bhikkhuno
cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjati manāpaṃ, uppajjati amanāpaṃ, uppajjati manāpāmanāpaṃ.
So evaṃ pajānāti: 'uppannaṃ kho me idaṃ manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ
manāpāmanāpaṃ. Tañca kho saṅkhataṃ oḷārikaṃ paṭiccasamuppannaṃ, etaṃ santaṃ etaṃ
paṇītaṃ yadidaṃ upekkhā'ti. Tassa taṃ uppannaṃ manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ
manāpāmanāpaṃ nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti. Seyyathāpi ānanda, cakkhumā puriso
ummīletvā vā nimīleyya nimīletvā vā ummīleyya. Evameva kho ānanda, yassa kassaci
evaṃ sīghaṃ evaṃ tuvaṭaṃ evaṃ appakasirena uppannaṃ manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ
uppannaṃ manāpāmanāpaṃ nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti. Ayaṃ vuccatānanda, ariyassa
vinaye anuttarā indriyabhāvanā cakkhuviññeyyesu rūpesu.

Puna ca paraṃ ānanda, bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā uppajjati manāpaṃ, uppajjati
amanāpaṃ, uppajjati manāpāmanāpaṃ. So evaṃ pajānāti: uppannaṃ kho me idaṃ manāpaṃ,
uppannaṃ amanāpaṃ, uppannaṃ manāpāmanāpaṃ. Tañca kho saṅkhataṃ oḷārikaṃ
paṭiccasamuppannaṃ. Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ upekkhā'ti. Tassa taṃ uppannaṃ
manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti
seyyathāpi ānanda, balavā puriso appakasireneva accharaṃ pahareyya. Evameva kho
ānanda, yassa kassaci evaṃ sīghaṃ evaṃ tuvaṭaṃ evaṃ appakasirena uppannaṃ manāpaṃ
uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti. Ayaṃ
vuccatānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā sotaviññeyyesu saddesu.

Puna ca paraṃ ānanda, bhikkhuno ghānena gandhaṃ ghāyitvā uppajjati manāpaṃ, uppajjati
amanāpaṃ, uppajjati manāpāmanāpaṃ. So evaṃ pajānāti: 'uppannaṃ kho me idaṃ manāpaṃ
uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ. Tañca kho saṅkhataṃ oḷārikaṃ
paṭiccasamuppannaṃ. Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ upekkhā'ti. Tassa taṃ uppannaṃ
manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti.
Seyyathāpi [PTS Page 300] [\q 300/] ānanda, īsakapoṇe1, paduminīpatte2
udakaphusitāni pavattanti, na saṇṭhahanti.3 Evameva kho ānanda, yassa kassaci evaṃ
sīghaṃ evaṃ tuvaṭaṃ evaṃ appakasirena uppannaṃ manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ
uppannaṃ manāpāmanāpaṃ nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti. Ayaṃ vuccatānanda, ariyassa
vinaye anuttarā indriyabhāvanā ghānaviññeyyesu gandhesu.
--------------------------
1.Īsakaṃ poṇe-sīmū,majasaṃ. 2.Padumapalāse-majasaṃ.
3.Saṇṭhanti-majasaṃ.

[BJT Page 620] [\x 620/]

Puna ca paraṃ ānanda, bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā uppajjati manāpaṃ, uppajjati
amanāpaṃ, uppajjati manāpāmanāpaṃ. So evaṃ pajānāti: 'uppannaṃ kho me idaṃ manāpaṃ
uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ. Tañca kho saṅkhataṃ oḷārikaṃ
paṭiccasamuppannaṃ. Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ upekkhā'ti. Tassa taṃ uppannaṃ
manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti.
Seyyathāpi ānanda, balavā puriso jivhagge kheḷapiṇḍaṃ saṃyuhitvā appakasirena vameyya.
Evameva kho ānanda, yassa kassaci evaṃ sīghaṃ evaṃ tuvaṭaṃ evaṃ appakasirena
uppannaṃ manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ nirujjhati, upekkhā
saṇṭhāti. Ayaṃ vuccatānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā jivhāviññeyyesu
rasesu.

Puna ca paraṃ ānanda, bhikkhuno kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā uppajjati manāpaṃ,
uppajjati amanāpaṃ, uppajjati manāpāmanāpaṃ. So evaṃ pajānāti: 'uppannaṃ kho me idaṃ
manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ. Tañca kho saṅkhataṃ oḷārikaṃ
paṭiccasamuppannaṃ. Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ upekkhā'ti. Tassa taṃ uppannaṃ
manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti.
Seyyathāpi ānanda, balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ
sammiñjeyya1. Evameva kho ānanda, yassa kassaci evaṃ sīghaṃ evaṃ tuvaṭaṃ evaṃ
appakasirena uppannaṃ manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ
nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti. Ayaṃ vuccatānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā
kāyaviññeyyesu phoṭṭhabbesu.

Puna ca paraṃ ānanda, bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya uppajjati manāpaṃ, uppajjati
amanāpaṃ, uppajjati manāpāmanāpaṃ. So evaṃ pajānāti: 'uppannaṃ kho me idaṃ manāpaṃ
uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ. Tañca kho saṅkhataṃ oḷārikaṃ
paṭiccasamūppannaṃ. Etaṃ santaṃ etaṃ paṇītaṃ yadidaṃ upekkhā'ti. Tassa taṃ uppannaṃ
manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti.
Seyyathāpi ānanda, balavā puriso divasasantatte2 ayokaṭāhe dve vā tīṇī vā udakaphusitāni
nipāteyya. Dandho ānanda, udakaphusitānaṃ nipāto, atha kho naṃ khippameva parikkhayaṃ
pariyādānaṃ gaccheyya. Evameva kho ānanda, yassa kassaci evaṃ sīghaṃ evaṃ tuvaṭaṃ
evaṃ appakasirena uppannaṃ manāpaṃ uppannaṃ amanāpaṃ uppannaṃ manāpāmanāpaṃ
nirujjhati, upekkhā saṇṭhāti. Ayaṃ vuccatānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā
manoviññeyyesu dhammesu. Evaṃ kho ānanda, ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā
hoti.
-------------------------
1.Samiñjeyya-majasaṃ.
2.Divasaṃ santatte-majasaṃ.

[BJT Page 622] [\x 622/]

Kathañcānanda, sekho hoti pāṭipado. Idānanda, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjati
manāpaṃ, uppajjati amanāpaṃ, uppajjati manāpāmanāpaṃ. So tena uppannena manāpena
uppannena amanāpena uppannena manāpāmanāpena aṭṭīyati harāyati jīgucchati. Sotena
[PTS Page 301] [\q 301/] saddaṃ sutvā uppajjati manāpaṃ, uppajjati amanāpaṃ, uppajjati
manāpāmanāpaṃ. So tena uppannena manāpena uppannena amanāpena uppannena
manāpāmanāpena aṭṭīyati harāyati jīgucchati. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā uppajjati
manāpaṃ, uppajjati amanāpaṃ, uppajjati manāpāmanāpaṃ. So tena uppannena manāpena
uppannena amanāpena uppannena manāpāmanāpena aṭṭīyati harāyati jīgucchati. Jivhāya
rasaṃ sāyitvā uppajjati manāpaṃ, uppajjati amanāpaṃ, uppajjati manāpāmanāpaṃ. So tena
uppannena manāpena uppannena amanāpena uppannena manāpāmanāpena aṭṭīyati
harāyati jīgucchati. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā uppajjati manāpaṃ, uppajjati amanāpaṃ,
uppajjati manāpāmanāpaṃ. So tena uppannena manāpena uppannena amanāpena
uppannena manāpāmanāpena aṭṭīyati harāyati jīgucchati. Manasā dhammaṃ viññāya
uppajjati manāpaṃ, uppajjati amanāpaṃ, uppajjati manāpāmanāpaṃ. So tena uppannena
manāpena uppannena amanāpena uppannena manāpāmanāpena aṭṭīyati harāyati jigucchati.
Evaṃ kho ānanda, sekho hoti pāṭipado.

Kathañcānanda, ariyo hoti bhāvitindriyo. Idhānanda, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā
uppajjati manāpaṃ. Uppajjati amanāpaṃ. Uppajjati manāpāmanāpaṃ. So sace ākaṅkhati:
'paṭikkūle1 appaṭikkūlasaññī vihareyya'nti. Appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace
ākaṅkhati: appaṭikkule paṭikkulasaññī vihareyya'nti. Paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace
ākaṅkhati: 'paṭikkūle ca appaṭikkūle ca appaṭikkūlasaññī vihareyya'nti. Appaṭikkūlasaññī
tattha viharati. Sace ākaṅkhati: appaṭikkūle ca paṭikkūle ca paṭikkūlasaññī vihareyya'nti.
Paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: 'paṭikkūlaṃ ca appaṭikkūlaṃ ca tadūbhayaṃ
abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno'ti. Upekkhako tattha viharati sato
sampajāno.

Puna ca paraṃ ānanda, bhikkhuno sotena saddaṃ sutvā uppajjati manāpaṃ. Uppajjati
amanāpaṃ. Uppajjati manāpāmanāpaṃ. So sace ākaṅkhati: 'paṭikkūle appaṭikkūlasaññī
vihareyya'nti. Appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: appaṭikkule paṭikkulasaññī
vihareyya'nti. Paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: 'paṭikkūle ca appaṭikkūle ca
appaṭikkūlasaññī vihareyya'nti. Appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati:
appaṭikkūle ca paṭikkūle ca paṭikkūlasaññī vihareyya'nti. Paṭikkūlasaññī tattha viharati.
Sace ākaṅkhati: 'paṭikkūlaṃ ca appaṭikkūlaṃ ca tadūbhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako
vihareyyaṃ sato sampajāno'ti. Upekkhako tattha viharati sato sampajāno.

Puna ca paraṃ ānanda, bhikkhuno ghānena gandhaṃ ghāyitvā uppajjati manāpaṃ. Uppajjati
amanāpaṃ. Uppajjati manāpāmanāpaṃ. So sace ākaṅkhati: 'paṭikkūle appaṭikkūlasaññī
vihareyya'nti. Appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: appaṭikkule paṭikkulasaññī
vihareyya'nti. Paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: 'paṭikkūle ca appaṭikkūle ca
appaṭikkūlasaññī vihareyya'nti. Appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati:
appaṭikkūle ca paṭikkūle ca paṭikkūlasaññī vihareyya'nti. Paṭikkūlasaññī tattha viharati.
Sace ākaṅkhati: 'paṭikkūlaṃ ca appaṭikkūlaṃ ca tadūbhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako
vihareyyaṃ sato sampajāno'ti. Upekkhako tattha viharati sato sampajāno.

Puna ca paraṃ ānanda, bhikkhuno jivhāya rasaṃ sāyitvā uppajjati manāpaṃ. Uppajjati
amanāpaṃ. Uppajjati manāpāmanāpaṃ. So sace ākaṅkhati: 'paṭikkūle appaṭikkūlasaññī
vihareyya'nti. Appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: appaṭikkule paṭikkulasaññī
vihareyya'nti. Paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace
Ākaṅkhati: 'paṭikkūle ca appaṭikkūle ca appaṭikkūlasaññī vihareyya'nti. Appaṭikkūlasaññī
tattha viharati. Sace ākaṅkhati: appaṭikkūle ca paṭikkūle ca paṭikkūlasaññī vihareyya'nti.
Paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: 'paṭikkūlaṃ ca appaṭikkūlaṃ ca tadūbhayaṃ
abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno'ti. Upekkhako tattha viharati sato
sampajāno.

Puna ca paraṃ ānanda, bhikkhuno kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā uppajjati manāpaṃ.
Uppajjati amanāpaṃ. Uppajjati manāpāmanāpaṃ. So sace ākaṅkhati: 'paṭikkūle
appaṭikkūlasaññī vihareyya'nti. Appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati:
appaṭikkule paṭikkulasaññī vihareyya'nti. Paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati:
'paṭikkūle ca appaṭikkūle ca appaṭikkūlasaññī vihareyya'nti. Appaṭikkūlasaññī tattha
viharati. Sace ākaṅkhati: appaṭikkūle ca paṭikkūle ca paṭikkūlasaññī vihareyya'nti.
Paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: 'paṭikkūlaṃ ca appaṭikkūlaṃ ca tadūbhayaṃ
abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno'ti. Upekkhako tattha viharati sato
sampajāno.

Puna ca paraṃ ānanda, bhikkhuno manasā dhammaṃ viññāya uppajjati manāpaṃ. Uppajjati
amanāpaṃ uppajjati manāpāmanāpaṃ. So sace ākaṅkhati: paṭikkūle appaṭikkūlasaññī
vihareyya'nti. Appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: 'appaṭikkule paṭikkulasaññī
vihareyya'nti. Paṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati: 'paṭikkūle ca appaṭikkūle ca
appaṭikkūlasaññī vihareyya'nti. Appaṭikkūlasaññī tattha viharati. Sace ākaṅkhati:
'appaṭikkūle ca paṭikkūle ca paṭikkūlasaññī vihareyya'nti. Paṭikkūlasaññī tattha viharati.
Sace ākaṅkhati: paṭikkūlaṃ ca appaṭikkūlaṃ [PTS Page 302] [\q 302/] ca tadūbhayaṃ2
abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno'ti. Upekkhako tattha viharati sato
sampajāno. Evaṃ kho ānanda, ariyo hoti bhāvitindriyo.
-----------------------
1.Paṭikūle-majasaṃ
2.Tadubhayampi-majasaṃ.

[BJT Page 624] [\x 624/]

Iti kho ānanda, desitā mayā ariyassa vinaye anuttarā indriyabhāvanā. Desitā sekho
paṭipado. Desito ariyo bhāvitindriyo. Yaṃ kho ānanda, satthārā karaṇīyaṃ sāvakānaṃ
hitesinā anukampakena anukampaṃ upādāya, kataṃ vo taṃ mayā. Etāni ānanda,
rukkhamūlāni, etāni suññāgārāni, jhāyathānanda, mā pamādattha. Mā pacchā vippaṭisārino
ahuvattha. Ayaṃ vo amhākaṃ anusāsanīti.

Idamavoca bhagavā, attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.

Indriyabhāvanā suttaṃ dasamaṃ.

Saḷāyatana vaggo pañcamo

Uparipaṇṇāsakaṃ samattaṃ.

Tassa vaggassa uddānaṃ.

Anāthapiṇḍiko channo puṇṇo nandaka rāhulā,
Cha chakkaṃ saḷāyatanikaṃ nagaravindeyya suddhikā,
Indriyabhāvanā cāpi vaggo ovāda pañcamoti.1

Idaṃ vaggānamuddānaṃ.

Devadaho'nupado ca suññato ca vibhaṅgako,
Saḷāyatanoti vaggā uparipaṇṇāsake ṭhitā'ti.

Tīhi paṇṇāsakehi patimaṇḍito sakalo
Majjhamanikāyo samatto.
----------------------------
1.Anātha piṇḍiko channo
Puṇṇo nanda rāhula chakkañca saḷāyatanikaṃ nagaravindeyyaṃ suddhike
indriyabhāvanañcāpi
Vaggo ovādapañcamoti-majasaṃ.
*******************************