Input by the Sri Lanka Tripitaka Project [PTS Vol M - 2] [\z M /] [\f II /] [PTS Page 001] [\q 1/] ------------------------- 1.Naparadhammavambhanā-machasaü,[PTS.] [BJT Page 332] [\x 332/] ÚÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŋ ŗ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! ŗ ŗ COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. ŗ ŗ ŗ ŗ Text converted to Classical Sanskrit Extended ŗ ŗ (CSX) encoding: ŗ ŗ ŗ ŗ description character = ASCII ŗ ŗ ŗ ŗ long a ā 224 ŗ ŗ long A â 226 ŗ ŗ long i ã 227 ŗ ŗ long I ä 228 ŗ ŗ long u å 229 ŗ ŗ long U æ 230 ŗ ŗ vocalic r į 231 ŗ ŗ vocalic R č 232 ŗ ŗ long vocalic r é 233 ŗ ŗ vocalic l ë 235 ŗ ŗ long vocalic l í 237 ŗ ŗ velar n ī 239 ŗ ŗ velar N đ 240 ŗ ŗ palatal n ¤ 164 ŗ ŗ palatal N Ĩ 165 ŗ ŗ retroflex t ņ 241 ŗ ŗ retroflex T ō 242 ŗ ŗ retroflex d ķ 243 ŗ ŗ retroflex D ô 244 ŗ ŗ retroflex n õ 245 ŗ ŗ retroflex N ö 246 ŗ ŗ palatal s ÷ 247 ŗ ŗ palatal S ø 248 ŗ ŗ retroflex s ų 249 ŗ ŗ retroflex S ú 250 ŗ ŗ anusvara ü 252 ŗ ŗ anusvara (overdot) § 167 ŗ ŗ capital anusvara ũ 253 ŗ ŗ visarga ū 254 ŗ ŗ (capital visarga 255) ŗ ŗ ŗ ŗ Other characters of the CSX encoding table are ŗ ŗ not included. Accents have been dropped in order ŗ ŗ to facilitate word search. ŗ ĀÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŲ 2.3.7 Mahāsakuludāyi suttaü Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sambahulā abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā paribbājakā moranivāpe paribbājakārāme paņivasanti. Seyyathãdaü: annahāro1 varadharo2 sakuludāyi ca paribbājako a¤¤eva abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā paribbājakā. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya rājagahaü piõķāya pāvisi. Atha kho bhagavato etadahosi: 'atippago kho tāva rājagahe piõķāya carituü. Yannånāhaü yena moranivāpo paribbājakārāmo yena sakuludāyi paribbājako tenupasaīkameyyanti. Atha kho bhagavā yena moranivāpo paribbājakārāmo tenupasaīkami. Tena kho pana samayena sakuludāyi paribbājako tena kho pana samayena sakuludāyi paribbājako mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiü nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya3 anekavihitaü tiracchānakathaü kathentiyā. Seyyathãdaü: 'rājakathaü corakathaü mahā mattakathaü senākathaü bhayakathaü yuddhakathaü annakathaü pānakathaü vatthakathaü yānakathaü sayanakathaü mālākathaü gandhakathaü ¤ātikathaü gāmakathaü nigamakathaü nagarakathaü janapadakathaü itthikathaü purisakathaü sårakathaü visikhākathaü kumbhaņņhānakathaü [PTS Page 002] [\q 2/] pubbapetakathaü nānattakathaü lokakkhāyikaü samuddakkhāyikaü iti bhavābhavakathaü' iti vā. Addasā kho sakuludāyi paribbājako bhagavantaü dåratova āgacchantaü. Disvāna sakaü parisaü saõņhapesi: 'appasaddā bhonto hontu mā bhonto saddamakattha. Ayaü samaõo gotamo āgacchati. Appasaddakāmo kho pana so āyasmā appasaddassa vaõõavādã, appevanāma appasaddaü parisaü viditvā upasaīkamitabbaü ma¤¤eyyā'ti. Atha kho te paribbājakā tuõhã ahesuü. Atha kho bhagavā yena sakuludāyi paribbājako tenupasaīkami. Atha kho sakuludāyi paribbājako bhagavantaü etadavoca: etu kho bhante bhagavā, svāgataü bhante bhagavato, cirassaü kho bhante bhagavā imaü pariyāyamakāsi yadidaü idhāgamanāya. Nisãdatu bhante bhagavā idamāsanaü pa¤¤attanti. Nisãdi bhagavā pa¤¤atte āsane. Sakuludāyi kho paribbājako a¤¤ataraü nãcaü āsanaü gahetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho sakuludāyiü paribbājakaü bhagavā etadavoca: --------------------------- 1. Annahārā-machasaü. Anugāro-sãmu,[PTS 2.] Varacaro-sãmu, varataro-syā 3. Uccāsaddāmahāsaddāya-sãmu, machasaü uccāsaddāya, mahāsaddāya-[PTS.] [BJT Page 334] [\x 334/] Kāyanuttha1 udāyi etarahi kathāya sannisinnā? Kā ca pana vo antarā kathā vippakatāti? Tiņņhatesā bhante kathā yāya mayaü etarahi kathāya sannisinnā, nesā bhante kathā bhagavato dullabhā bhavissati pacchāpi savaõāya. Purimāni bhante divasāni purimatarāni nānātitthiyānaü samaõabrāhmaõānaü kutåhalasālāyaü sannisinnānaü sannipatitānaü. Ayamantarā kathā udapādi: lābhā vata bho aīgamagadhānaü, suladdhaü2 vata bho aīgamagadhānaü, yatthime samaõabrāhmaõā saīghino gaõino gaõācariyā ¤ātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa, rājagahaü vassāvāsaü osaņā,3 ayampi kho påraõo kassapo saīghã ceva gaõã ca gaõācariyo [PTS Page 003] [\q 3/] ca ¤āto yasassã titthakaro Sādhusammato bahujanassa, sopi rājagahaü vassāvāsaü osaņo, ayampi kho makkhaligosālo saīghã ceva gaõã ca gaõācariyo ca ¤āto yasassã titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi rājagahaü vassāvāsaü osaņo. Ayampi kho ajito kesakambalã saīghã ceva gaõã ca gaõācariyo ca ¤āto yasassã titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi rājagahaü vassāvāsaü osaņo. Ayampi kho pakudho kaccāyano saīghã ceva gaõã ca gaõācariyo ca ¤āto yasassã titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi rājagahaü vassāvāsaü osaņo. Ayampi kho sa¤jayo bellaņņhiputto4 saīghã ceva gaõã ca gaõācariyo ca ¤āto yasassã titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi rājagahaü vassāvāsaü osaņo. Ayampi kho nigaõņho nātaputto5 saīghã ceva gaõã ca gaõācariyo ca ¤āto yasassã titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi rājagahaü vassāvāsaü osaņo, ayampi kho samaõo gotamo saīghã ceva gaõã ca gaõācariyo ca, ¤āto yasassã titthakaro sādhusammato bahujanassa, sopi rājagahaü vassāvāsaü osaņo. Konu kho imesaü bhavataü samaõabrāhmaõānaü saīghãnaü gaõãnaü gaõācariyānaü ¤ātānaü yasassãnaü titthakarānaü sādhusammatānaü bahujanassa. Sāvakānaü sakkato garukato mānito påjito. Katha¤ca pana sāvakā sakkatvā garukatvā6 upanissāya viharantã'ti.? Tatrekacce evamāhaüsu:'ayaü kho påraõo kassapo saīghã ceva gaõã ca gaõācariyo ca ¤āto yasassã titthakaro sādhusammato bahujanassa. So ca kho sāvakānaü na sakkato na garukato na mānito na påjito. Na ca pana påraõaü kassapaü sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Bhåtapubbaü påraõo kassapo anekasatāya parisāya dhammaü deseti. Tatra¤¤ataro påraõassa kassapassa sāvako Saddamakāsi: mā bhonto påraõaü kassapaü etamatthaü pucchittha. Neso etaü jānāti, mayametaü jānāma, amhe etamatthaü pucchatha. Mayametaü bhavantānaü7 byākarissāmāti. Bhåtapubbaü påraõo kassapo bāhā paggayha kandanto na labhati: appasaddā bhonto hontu mā bhonto saddamakattha. Nete bhavante pucchanti. Amhe ete pucchanti. Mayametesaü byākarissāmāti. Bahå kho pana påraõassa kassapassa sāvakā vādaü āropetvā apakkantā: 'na tvaü imaü dhammavinayaü ajānāsi. Ahaü imaü dhammavinayaü ajānāmi, kiü tvaü imaü dhammavinayaü ajānissasi? Micchāpaņipanno tvamasi, ------------------------- 1. Kāyanvattha-syā 2. Suladdhalābhā-sãmu, machasaü 3. Upagatā-syā 4. Belaņņhaputto- machasaü 5. Nāthaputto-sãmu nāņaputto-machasaü 6. Garuükatvā-machasaü. 7. Bhavataü-[PTS.] [BJT Page 336] [\x 336/] Ahamasmi sammāpaņipanno. Sahitaü me, asahitaü te. Purevacanãyaü pacchā avaca, pacchāvacanãyaü pure avaca, āciõõaü1 te viparāvattaü. âropito te vādo, niggahãtosi, cara vādappamokkhāya, nibbeņhehi2 vā sace pahosi'ti. Iti påraõo kassapo sāvakānaü na sakkato na garukato na mānito na påjito. Na ca pana påraõaü kassapaü sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Akkuņņho3 ca pana påraõo kassapo dhammakkosenāti. [PTS Page 004] [\q 4/] Ekacce evamāhaüsu: ayampi kho makkhali gosālo saīghã ceva gaõã ca. Gaõācariyo ca ¤āto yasassã titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakānaü na sakkato na garukato na mānito na påjito. Na ca pana makkhaliü gosālaü sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Bhåtapubbaü makkhalã gosālo anekasatāya parisāya dhammaü deseti. Tatra¤¤ataro makkhalissa gosālassa sāvako saddamakāsi: ' mā bhonto makkhaliü gosālaü etamatthaü pucchittha, neso etaü jānāti, mayametaü jānāma, amhe etamatthaü pucchatha, mayametaü bhavantānaü byākarissāmāti. Bhåtapubbaü makkhali gosālo bāhā paggayha kandanto na labhati. Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha, nete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti, mayametaü byākarissāmā'ti. Bahå kho pana makkhalissa gosālassa sāvakā vādaü āropetvā apakkantā: na tvaü imaü dhammavinayaü ajānāsi, ahaü imaü dhammavinayaü ajānāmi, kiü tvaü imaü dhammavinayaü ajānissasi? Micchāpaņipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaņipanno, sahitaü me, asahitaü te, purevacanãyaü pacchā avaca, pacchā vacanãyaü pure avaca, āciõõante viparāvattaü, āropito te vādo niggahãtosi, cara vādappamokkhāya, nibbeņhehi vā sace pahosãti. Iti makkhali gosālo sāvakānaü na sakkato na garukato na mānito na påjito na ca pana makkhaliü gosālaü sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Akkuņņho ca pana makkhali gosālo dhammakkosenā'ti. Ekacce evamāhaüsu: ayampi kho ajito kesakambalã saīghã ceva gaõã ca. Gaõācariyo ca ¤āto yasassã titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakānaü na sakkato na garukato na mānito na påjito. Na ca pana ajitaü kesakambaliü sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Bhåtapubbaü ajito kesakambalã anekasatāya parisāya dhammaü deseti. Tatra¤¤ataro ajitassa kesakambalissa sāvako saddamakāsi: ' mā bhonto ajitaü kesakambaliü etamatthaü pucchittha, neso etaü jānāti, mayametaü jānāma, amhe etamatthaü pucchatha, mayametaü bhavantānaü byākarissāmāti. Bhåtapubbaü ajito kesakambalã bāhā paggayha kandanto na labhati. Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha, nete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti, mayametaü byākarissāmā'ti. Bahå kho pana ajitassa kesakambalissa sāvakā vādaü āropetvā apakkantā: na tvaü imaü dhammavinayaü ajānāsi, ahaü imaü dhammavinayaü ajānāmi, kiü tvaü imaü dhammavinayaü ajānissasi? Micchāpaņipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaņipanno, sahitaü me, asahitaü te, purevacanãyaü pacchā avaca, pacchā vacanãyaü pure avaca, āciõõante viparāvattaü, āropito te vādo niggahãtosi, cara vādappamokkhāya, nibbeņhehi vā sace pahosãti. Iti ajito kesakambalã sāvakānaü na sakkato na garukato na mānito na påjito na ca pana ajitaü kesakambaliü sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Akkuņņho ca pana ajito kesakambalã dhammakkosenā'ti. Ekacce evamāhaüsu: ayampi kho pakudho kaccāyano saīghã ceva gaõã ca. Gaõācariyo ca ¤āto yasassã titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakānaü na sakkato na garukato na mānito na påjito. Na ca pana pakudhaü kaccāyanaü sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Bhåtapubbaü pakudho kaccāyano anekasatāya parisāya dhammaü deseti. Tatra¤¤ataro pakudhassa kaccāyanassa sāvako saddamakāsi: ' mā bhonto pakudhaü kaccāyanaü etamatthaü pucchittha, neso etaü jānāti, mayametaü jānāma, amhe etamatthaü pucchatha, mayametaü bhavantānaü byākarissāmāti. Bhåtapubbaü pakudho kaccāyano bāhā paggayha kandanto na labhati. Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha, nete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti, mayametaü byākarissāmā'ti. Bahå kho pana pakudhassa kaccāyanassa sāvakā vādaü āropetvā apakkantā: na tvaü imaü dhammavinayaü ajānāsi, ahaü imaü dhammavinayaü ajānāmi, kiü tvaü imaü dhammavinayaü ajānissasi? Micchāpaņipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaņipanno, sahitaü me, asahitaü te, purevacanãyaü pacchā avaca, pacchā vacanãyaü pure avaca, āciõõante viparāvattaü, āropito te vādo niggahãtosi, cara vādappamokkhāya, nibbeņhehi vā sace pahosãti. Iti pakudho kaccāyano sāvakānaü na sakkato na garukato na mānito na påjito na ca pana pakudhaü kaccāyanaü sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Akkuņņho ca pana pakudho kaccāyano dhammakkosenā'ti. Ekacce evamāhaüsu: ayampi kho sa¤jayo bellaņņhiputto saīghã ceva gaõã ca. Gaõācariyo ca ¤āto yasassã titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakānaü na sakkato na garukato na mānito na påjito. Na ca pana sa¤jayaü bellaņņhiputtaü sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Bhåtapubbaü sa¤jayo bellaņņhiputto anekasatāya parisāya dhammaü deseti. Tatra¤¤ataro sa¤jayassa bellaņņhiputtassa sāvako saddamakāsi: ' mā bhonto sa¤jayaü bellaņņhiputtaü etamatthaü pucchittha, neso etaü jānāti, mayametaü jānāma, amhe etamatthaü pucchatha, mayametaü bhavantānaü byākarissāmāti. Bhåtapubbaü sa¤jayo bellaņņhiputto bāhā paggayha kandanto na labhati. Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha, nete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti, mayametaü byākarissāmā'ti. Bahå kho pana sa¤jayassa bellaņņhiputtassa sāvakā vādaü āropetvā apakkantā: na tvaü imaü dhammavinayaü ajānāsi, ahaü imaü dhammavinayaü ajānāmi, kiü tvaü imaü dhammavinayaü ajānissasi? Micchāpaņipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaņipanno, sahitaü me, asahitaü te, purevacanãyaü pacchā avaca, pacchā vacanãyaü pure avaca, āciõõante viparāvattaü, āropito te vādo niggahãtosi, cara vādappamokkhāya, nibbeņhehi vā sace pahosãti. Iti sa¤jayo bellaņņhiputto sāvakānaü na sakkato na garukato na mānito na påjito na ca pana sa¤jayaü bellaņņhiputtaü sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Akkuņņho ca pana sa¤jayo bellaņņhiputto dhammakkosenā'ti. Ekacce evamāhaüsu: ayampi kho nigaõņho nātaputto saīghã ceva gaõã ca. Gaõācariyo ca ¤āto yasassã titthakaro sādhusammato bahujanassa. Sopi sāvakānaü na sakkato na garukato na mānito na påjito. Na ca pana nigaõņhaü nātaputtaü sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Bhåtapubbaü nigaõņho nātaputto anekasatāya parisāya dhammaü deseti. Tatra¤¤ataro nigaõņhassa nātaputtassa sāvako saddamakāsi: ' mā bhonto makkhaliü gosālaü etamatthaü pucchittha, neso etaü jānāti, mayametaü jānāma, amhe etamatthaü pucchatha, mayametaü bhavantānaü byākarissāmāti. Bhåtapubbaü nigaõņho nātaputto bāhā paggayha kandanto na labhati. Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha, nete bhavante pucchanti, amhe ete pucchanti, mayametaü byākarissāmā'ti. Bahå kho pana nigaõņhassa nātaputtassa sāvakā vādaü āropetvā apakkantā: na tvaü imaü dhammavinayaü ajānāsi, ahaü imaü dhammavinayaü ajānāmi, kiü tvaü imaü dhammavinayaü ajānissasi? Micchāpaņipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaņipanno, sahitaü me, asahitaü te, purevacanãyaü pacchā avaca, pacchā vacanãyaü pure avaca, āciõõante viparāvattaü, āropito te vādo niggahãtosi, cara vādappamokkhāya, nibbeņhehi vā sace pahosãti. Iti nigaõņho nātaputto sāvakānaü na sakkato na garukato na mānito påjito na ca pana nigaõņhaü nātaputtaü sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Akkuņņho ca pana nigaõņho nātaputto dhammakkosenā'ti. Ekacce evamāhaüsu: 'ayaü kho samaõo gotamo saīghã ceva gaõã ca gaõācariyo ca ¤āto yassasã titthakaro sādhusammato bahujanassa. So ca kho sāvakānaü sakkato garukato mānito påjito. Samaõa¤ca pana gotamaü sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Bhåtapubbaü samaõo gotamo anekasatāya parisāya dhammaü deseti. Tatra¤¤ataro samaõassa gotamassa sāvako ukkāsi. Tamena¤¤ataro sabrahmacārã jaõõuke5 ghaņņesi6 appasaddo [PTS Page 005] [\q 5/] āyasmā hotu, māyasmā saddamakāsi, satthā no bhagavā dhammaü desetã'ti. Yasmiü samaye samaõo gotamo anekasatāya parisāya dhammaü deseti. -------------------------- 1. Adiciõõaü-sãmu,machasaü 2. Nibbedhehi-syā. 3. Akkudho 4.Kesakambalo-machasaü 5. Jannukena-sãmu. 6. Ghaņesi-syā. [BJT Page 338] [\x 338/] Neva tasmiü samaye samaõassa gotamassa sāvakānaü khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā. Tamenaü janakāyo paccāsiüsamānaråpo paccupaņņhito hoti: 'yaü no bhagavā dhammaü bhāsissati, taü no sossāmā'ti. Seyyathāpi nāma Puriso cātummahāpathe khuddaü madhuü1 anelakaü papãëeyya2 tamenaü mahājanakāyo paccāsiüsamānaråpo paccupaņņhito assa. Evamevaü yasmiü samaye samaõo gotamo anekasatāya parisāya dhammaü deseti. Neva tasmiü samaye samaõassa gotamassa sāvakānaü khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā, tamenaü mahājanakāyo paccāsiüsamānaråpo paccupaņņhito hoti: yaü no bhagavā dhammaü bhāsissati, taü no sossāmāti. Yepi samaõassa gotamassa sāvakā sabrahmacārãhi sampayojetvā sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvattanti, tepi satthu vaõõavādino honti, dhammassa vaõõavādino honti, saīghassa vaõõavādino honti. Attagarahino yeva honti ana¤¤agarahino: mayamevettha3 alakkhikā, mayaü appapu¤¤ā ye mayaü evaü svākkhāte dhammavinaye pabbajitvā nāsakkhimha yāvajãvaü paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü caritunti. Te ārāmikabhåtā vā upāsakabhåtā vā pa¤casu sikkhāpadesu samādāya vattanti. Iti samaõo gotamo sāvakānaü sakkato garukato mānito påjito, samaõa¤ca pana gotamaü sāvakā sakkatvā garukatvā upanissāya viharantãti. Kati pana tvaü udāyi, dhamme samanupassasi yehi mama sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti påjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharantãti? Pa¤ca kho ahaü bhante bhagavati dhamme samanupassāmi yehi bhagavantaü sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti påjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Katame pa¤ca: Bhagavā hi bhante, appāhāro appāhāratāya ca vaõõavādã yampi bhante bhagavā appāhāro appāhāratāya ca vaõõavādã4 imaü kho ahaü bhante. Bhagavati paņhamaü dhammaü samanupassāmi yena bhagavantaü sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti påjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. [PTS Page 006] [\q 6/] Punaca paraü bhante bhagavā santuņņho itarãtarena cãvarena itarãtaracãvarasantuņņhiyā ca vaõõavādã. Yampi bhante, bhagavā santuņņho itarãtarena cãvarena itarãtaracãvarasantuņņhiyā ca vaõõavādã. Imaü kho ahaü bhante bhagavati dutiyaü dhammaü samanupassāmi yena bhagavantaü sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti påjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. --------------------------- 1.Khuddamadhuü-machasaü 2. Uppãëeyya-sãmu pãëeyya-machasaü.Syā.[PTS 3.] Mayamevamhā- i.Machasaü.Syā 4. Yampi bhante bhagavā appāhāro appāhāratāya vaõõavādã -[PTS] (ånaü) [BJT Page 340] [\x 340/] Puna ca paraü bhante, bhagavā santuņņho itarãtarena piõķapātena itarãtarapiõķapāta santuņņhiyā ca vaõõavādã. Yampi bhante, bhagavā santuņņho itarãtarena piõķapātena itarãtarapiõķapātasantuņņhiyā ca vaõõavādã. Imaü kho ahaü bhante bhagavati tatiyaü dhammaü samanupassāmi yena bhagavantaü sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti påjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Puna ca paraü bhante, bhagavā santuņņho itarãtarena senāsanena itarãtarasenāsanasantuņņhiyā ca vaõõavādã. Yampi bhante, bhagavā santuņņho itarãtarena senāsanena itarãtarasenāsanasantuņņhiyā ca vaõõavādã. Imaü kho ahaü bhante bhagavati catutthaü dhammaü samanupassāmi yena bhagavantaü sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti påjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Puna ca paraü bhante, bhagavā pavivitto pavivekassa ca vaõõavādã. Yampi bhante, bhagavā pavivitto pavivekassa ca vaõõavādã. Imaü kho ahaü bhante bhagavati pa¤camaü dhammaü samanupassāmi yena bhagavantaü sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti påjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Ime kho ahaü bhante Bhagavati pa¤cadhamme samanupassāmi yehi bhagavantaü sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti påjenti sakkatvā garukatvā upanissāya viharantãti. Appāhāro samaõo gotamo appāhāratāya ca vaõõavādãti iti ce maü udāyi sāvakā sakkareyyuü garukareyyuü1 māneyyuü påjeyyuü, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuü. Santi kho pana me udāyi, sāvakā kosakāhārāpi aķķhakosakāhārāpi beluvāhārāpi aķķhabeluvāhārāpi [PTS Page 007] [\q 7/] ahaü kho panudāyi, appekadā iminā pattena samatittikampi bhu¤jāmi, bhiyyopi bhu¤jāmi. Appāhāro samaõo gotamo appāhāratāya ca vaõõavādãti iti ce maü udāyi sāvakā sakkareyyuü garukareyyuü māneyyuü sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuü. Ye te udāyi, mama sāvakā kosakāhārāpi aķķhakosakāhārāpi beluvāhārāpi aķķhabeluvāhārāpi, na maü te iminā dhammena sakkareyyuü garukareyyuü māneyyuü påjeyyuü sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuü. Santuņņho samaõo gotamo itarãtarena cãvarena itarãtaracãvarasantuņņhiyā ca vaõõavādãti iti ce maü udāyi sāvakā sakkareyyuü garukareyyuü māneyyuü påjeyyuü sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuü. Santi kho pana me udāyi, sāvakā paüsukålikā låkhacãvaradharā te susānā vā saīkārakåņā vā pāpaõikā2 vā nantakāni uccinitvā3 saīghāņiü karitvā dhārenti. Ahaü kho panudāyi, appekadā gahapaticãvarāni4 dhāremi daëhāni yattha låkhāni alāpulomasāni5. Santuņņho samaõo gotamo itarãtarena cãvarena itarãtara cãvara santuņņhiyā. --------------------------- 1. Garuü kareyyuü- machasaü. 2. Pāpaõikāti-sãmu. 3. Ucciõitvā -sãmu. 4. Gahapatāni cãvarāni-syā.[PTS 5.] Satthalukhāni alābulomasāni-machasaü suttalukhāni alāpulomasāni-syā [BJT Page 342] [\x 342/] Ca vaõõavādãti. Iti ce maü udāyi sāvakā sakkareyyuü. Garukareyyuü māneyyuü påjeyyuü sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuü. Ye te udāyi, mama sāvakā paüsukålikā låkhacãvaradharā te susānā vā saīkārakåņā vā pāpaõikā vā nantakāni uccinitvā saīghāņiü karitvā dhārenti, na maü te iminā dhammena sakkareyyuü garukareyyuü māneyyuü påjeyyuü, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuü. Santuņņho samaõo gotamo itarãtarena piõķapātena itarãtarapiõķapātasantuņņhiyā ca vaõõavādãti iti ce maü udāyi sāvakā sakkareyyuü garukareyyuü māneyyuü påjeyyuü sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuü. Santi kho pana me udāyi, sāvakā piõķapātikā sapadānacārino u¤chepake1 vate ratā, te antaragharaü paviņņhā samānā āsanenapi nimantiyamānā na sādiyanti. Ahaü kho panudāyi, appekadā nimantanepi bhu¤jāmi sālãnaü odanaü [PTS Page 008] [\q 8/] vicitakāëakaü anekasåpaü anekabya¤janaü. Santuņņho samaõo gotamo itarãtarena piõķapātena itarãtarapiõķapātasantuņņhiyā ca vaõõavādãti iti ce maü udāyi sāvakā sakkareyyuü garukareyyuü māneyyuü påjeyyuü, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuü. Ye te udāyi mama sāvakā piõķapātikā sapadānacārino u¤chepake1 vate ratā, antaragharaü paviņņhā samānā āsanenapi nimantiyamānā na sādiyanti, na maü te iminā dhammena sakkareyyuü garukareyyuü māneyyuü påjeyyuü, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuü. Santuņņho samaõo gotamo itarãtarena senāsanena, itarãtarasenāsanasantuņņhiyā ca vaõõavādãti iti ce maü udāyi sāvakā sakkareyyuü garukareyyuü māneyyuü påjeyyuü, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuü. Santi kho pana me udāyi, sāvakā rukkhamålikā abbhokāsikā, te aņņhamāse channaü na upenti. Ahaü kho panudāyi, appekadā kåņāgāresupi viharāmi ullittāvalittesu nivātesu phussitaggalesu2 pihitavātapānesu. Santuņņho samaõo gotamo itarãtarena senāsanena itarãtarasenāsanasantuņņhiyā ca vaõõavādãti iti ce maü udāyi, sāvakā sakkareyyuü garukareyyuü māneyyuü påjeyyuü sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuü. Ye te udāyi mama sāvakā rukkhamålikā abbhokāsikā te aņņhamāse channaü na upenti. Na maü te iminā dhammena sakkareyyuü garukareyyuü māneyyuü påjeyyuü, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuü. -------------------------- 1.Ucchepake-[PTS.] U¤chāsake-machasaü. Uccāpake vatte-syā 2. Phusitaggalesu-machasaü. [BJT Page 344] [\x 344/] Pavivitto samaõo gotamo pavivekassa ca vaõõavādãti iti ce maü udāyi, sāvakā sakkareyyuü garukareyyuü māneyyuü påjeyyuü, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuü. Santi kho pana me udāyi sāvakā āra¤¤akā pantasenāsanā ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni ajjhogahetvā viharanti. Te anvaddhamāsaü2 saīghamajjhe osaranti pātimokkhuddesāya. Ahaü kho panudāyi appekadā ākiõõo viharāmi bhikkhå hi bhikkhunãhi upāsakehi upāsikāhi ra¤¤ā3 rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Pavivitto samaõo gotamo pavivekassa ca vaõõavādãti [PTS Page 009] [\q 9/] iti ce maü udāyi, sāvakā sakkareyyuü garukareyyuü mānyeü påjeyyuü, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyuü. Ye te udāyi mama sāvakā āra¤¤akā pantasenāsanā ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni ajjhogahetvā4 viharanti anvaddhamāsaü saīghamajjhe osaranti pātimokkhuddesāya. Na maü te iminā dhammena sakkareyyuü garukareyyuü māneyyuü påjeyyuü, sakkatvā garukatvā upanissāya vihareyyunti. Iti kho udāyi, na mamaü sāvakā imehi pa¤cahi dhammehi sakkaronti. Garukaronti mānenti påjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Atthi kho udāyi, a¤¤e ca pa¤ca dhammā yehi5 mamaü sāvakā6 sakkaronti garukaronti mānenti påjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Katame pa¤ca: Idhådāyi, mamaü sāvakā adhisãle sambhāventi: sãlavā samaõo gotamo paramena sãlakkhandhena samannāgatoti yampudāyi7 mamaü sāvakā8 adhisãle sambhāventi: sãlavā samaõo gotamo paramena sãlakkhandhena samannāgatoti. Ayaü kho udāyi, paņhamo dhammo yena mamaü sāvakā8 sakkaronti garukaronti. Mānenti påjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Puna ca paraü udāyi, mamaü sāvakā abhikkante ¤āõadassane sambhāventi. Jānaüyevāha samaõo gotamo jānāmãti, passaüyevāha samaõo gotamo passāmãti, abhi¤¤āya samaõo gotamo dhammaü deseti no anabhi¤¤āya, sanidānaü samaõo gotamo dhammaü deseti no anidānaü, sappāņihāriyaü samaõo gotamo dhammaü deseti no appāņihāriyanti. Yampudāyi mamaü sāvakā abhikkante ¤āõadassane sambhāventi. Jānaüyevāha samaõo gotamo. -------------------------- 1. âra¤¤avanapatthāni-[PTS. ,]Ara¤¤avanapatthāni - machasaü 2. Anvaķķhamāsaü-syā 3. Ra¤¤e-[PTS 4.] Ajjhogāhetvā-machasaü 5. Yehi pa¤cahi dhammehi-machasaü syā. 6. Mama sāvakā-[PTS] syā. 7. Yamudāyi-syā, yampanudāyi-[PTS 8.] Mama sāvakā-sãmu,syā,[PTS.] [BJT Page 346] [\x 346/] Jānāmãti. Passaüyevāha samaõo gotamo passāmãti. Abhi¤¤āya samaõo gotamo dhammaü deseti no anabhi¤¤āya, sanidānaü samaõo gotamo dhammaü deseti no anidānaü, sappāņihāriyaü samaõo gotamo dhammaü deseti no appaņihāriyanti. Ayaü kho udāyi, dutiyo dhammo yena mamaü [PTS Page 010] [\q 10/] sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti påjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Puna ca paraü udāyi, mamaü sāvakā1 adhipa¤¤āya sambhāventi: pa¤¤avā samaõo gotamo paramena pa¤¤ākkhandhena samannāgato. Taü vata anāgataü vā vādapathaü na dakkhati uppannaü vā parappavādaü na sahadhammena suniggahãtaü niggaõhissatãti2 netaü ņhānaü vijjati. Taü kiü ma¤¤asi udāyi? Api nu me sāvakā evaü jānantā evaü passantā antarantarā kathaü opāteyyunti? No hetaü bhante. Na kho panāhaü udāyi sāvakesu anusāsaniü paccāsiüsāmi a¤¤adatthu mamaüyeva sāvakā anusāsaniü paccāsiüsanti. Yampudāyi3 mamaü sāvakā adhipa¤¤āya samabhāventi pa¤¤avā samaõo gotamo paramena pa¤¤ākkhandhena samannāgato. Taü vata anāgataü vā vādapathaü na dakkhati uppannaü vā parappavādaü na sahadhammena suniggahãtaü niggaõhissatãti2 netaü ņhānaü vijjati. Ayaü kho udāyi, tatiyo dhammo yena mamaü sāvakā1 sakkaronti garukaronti mānenti påjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Puna ca paraü udāyi, mama sāvakā yena dukkhena dukkhotiõõā dukkhaparetā te maü upasaīkamitvā dukkhaü ariyasaccaü pucchanti. Tesāhaü dukkhaü ariyasaccaü puņņho vyākaromi, tesāhaü cittaü ārādhemi pa¤hassa veyyākaraõena. Te maü upasaīkamitvā dukkhasamudayaü ariyasaccaü pucchanti. Tesāhaü dukkhaü ariyasaccaü puņņho vyākaromi, tesāhaü cittaü ārādhemi pa¤hassa veyyākaraõena. Te maü upasaīkamitvā dukkhanirodhaü ariyasaccaü pucchanti. Tesāhaü dukkhanirodhaü ariyasaccaü puņņho vyākaromi, tesāhaü cittaü ārādhemi pa¤hassa veyyākaraõena. Te maü upasaīkamitvā dukkhanirodhagāminãpaņipadaü ariyasaccaü pucchanti. Tesāhaü dukkhanirodhagāminãpaņipadaü ariyasaccaü puņņho vyākaromi, tesāhaü cittaü ārādhemi pa¤hassa veyyākaraõena. Yampudāyi3, mamaü sāvakā yena dukkhena dukkhotiõõā dukkhaparetā te maü upasaīkamitvā dukkhaü ariyasaccaü pucchanti, tesāhaü dukkhaü ariyasaccaü puņņho vyākaromi. Tesāhaü cittaü ārādhemi pa¤hassa veyyākaraõena. Te maü upasaīkamitvā dukkhasamudayaü ariyasaccaü pucchanti. Tesāhaü dukkhaü ariyasaccaü puņņho vyākaromi, tesāhaü cittaü ārādhemi pa¤hassa veyyākaraõena. Te maü upasaīkamitvā dukkhanirodhaü ariyasaccaü pucchanti. Tesāhaü dukkhanirodhaü ariyasaccaü puņņho vyākaromi, tesāhaü cittaü ārādhemi pa¤hassa veyyākaraõena. Te maü upasaīkamitvā dukkhanirodhagāminãpaņipadaü ariyasaccaü pucchanti. Tesāhaü dukkhanirodhagāminãpaņipadaü ariyasaccaü puņņho vyākaromi, tesāhaü cittaü ārādhemi pa¤hassa veyyākaraõena. Ayaü kho udāyi, catuttho dhammo [PTS Page 011] [\q 11/] yena mamaü sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti påjenti, sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Puna ca paraü udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā yathāpaņipannā me sāvakā cattāro satipaņņhāne bhāventi. Idhådāyi bhikkhu kāye kāyānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Vedanāsu vedanānu passã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Citte cittānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. -------------------------- 1.Mama sāvakā-syā,[PTS 2.] Niggahissati-syā,[PTS 3.]Yamudāyi-syā. Yampanudāyi-[PTS.] [BJT Page 348] [\x 348/] Puna ca paraü udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā. Yathāpaņipannā me sāvakā cattāro sammappadhāne bhāventi. Idhådāyi, bhikkhu anuppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü anuppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Uppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti. Padahati. Anuppannānaü kusalānaü dhammānaü uppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Uppannānaü kusalānaü dhammānaü ņhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü udāyi akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā yathāpaņipannā me sāvakā cattāro iddhipāde bhāventi. Idhådāyi bhikkhu chandasamādhipadhānasaīkhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti. Viriyasamādhipadhānasaīkhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti. Cittasamādhi padhānasaīkhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti. Cittasamādhipadhānasaīkhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti. Vãmaüsāsamādhipadhānasaīkhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü udāyi, akkhātā mayā sāvānaü paņipadā. Yathāpaņipannā me sāvakā pa¤cindriyāni bhāventi. Idhådāyi [PTS Page 012] [\q 12/] bhikkhu saddhindriyaü bhāveti upasamagāmiü sambodhagāmiü. Viriyindriyaü bhāveti upasamagāmiü sambodhagāmiü. Satindriyaü bhaveti upasamagāmiü sambodhagāmiü. Samādhindriyaü bhāveti upasamagāmiü sambodhagāmiü. Pa¤¤indriyaü bhāveti upasamagāmiü sambodhagāmiü. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosāna pāramippattā viharanti. Puna ca paraü udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathāpaņipannā me sāvakā pa¤cabalāni bhāventi. Idhådāyi, bhikkhu saddhābalaü bhāveti upasamagāmiü sambodhagāmiü. Viriyabalaü bhāveti upasamagāmiü sambodhagāmiü. Satibalaü bhāveti upasamagāmiü sambodhagāmiü. Samādhibalaü bhāveti upasamagāmiü sambodhagāmiü. Pa¤¤ābalaü bhāveti upasamagāmiü sambodhagāmiü. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā yathāpaņipannā me sāvakā sattabojjhaīge bhāventi. Idhådāyi, bhikkhu satisambojjhaīgaü bhāveti vivekanissitaü virāganissitaü nirodhanissitaü vossaggapariõāmiü, dhammavicayasambojjhaīgaü bhāveti vivekanissitaü virāganissitaü nirodhanissitaü vossaggapariõāmiü. Viriyasambojjhaīgaü bhāveti vivekanissitaü virāganissitaü nirodhanissitaü vossaggapariõāmiü. Pãtisambojjhaīgaü bhāveti vivekanissitaü virāganissitaü nirodhanissitaü vossaggapariõāmiü. Passaddhi sambojjhaīgaü bhāveti vivekanissitaü virāganissitaü nirodhanissitaü vossaggapariõāmiü. Samādhisambojjhaīgaü bhāveti vivekanissitaü virāganissitaü nirodhanissitaü vossaggapariõāmiü. Upekkhāsambojjhaīgaü bhāveti vivekanissitaü virāganissitaü nirodhanissitaü vossaggapariõāmiü. Tatra ca pana me sāvakā bahu abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā yathāpaņipannā me sāvakā ariyaü aņņhaīgikaü maggaü bhāventi. Idhådāyi, bhikkhu sammādiņņhiü bhāveti, sammāsaīkappaü bhāveti, sammāvācaü bhāveti, sammākammantaü bhāveti, sammāājãvaü bhāveti, sammāvāyāmaü bhāveti, sammāsatiü bhāveti, sammāsamādhiü bhāveti. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. [BJT Page 350] [\x 350/] Puna ca paraü udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā yathāpaņipannā me sāvakā aņņha vimokkhe bhāventã. Råpã råpāni passati. Ayaü paņhamo vimokkho. Ajjhattaü aråpasa¤¤i bahiddhā råpāni passati. Ayaü dutiyo vimokkho. Subhanteva adhimutto hoti. Ayaü tatiyo vimokkho. Subhanteva adhimutto hoti. Ayaü tatiyo vimokkho. Sabbaso råpasa¤¤ānaü [PTS Page 013] [\q 13/] samatikkamma paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ' ananto ākāso'ti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Ayaü catuttho vimokkho. Sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma 'anantaü vi¤¤āõa'nti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Ayaü pa¤camo vimokkho. Sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma 'natthi ki¤ci'ti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Ayaü chaņņho vimokkho. Sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Ayaü sattamo vimokkho. Sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Ayaü aņņhamo vimokkho. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā yathā paņipannā me sāvakā aņņha abhihāyatanāni bhāventi. Ajjhattaü råpasa¤¤i eko bahiddhā råpāni passati parittāni suvaõõadubbaõõāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti evaüsa¤¤i hoti. Idaü paņhamaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü råpasa¤¤i eko bahiddhā råpāni passati appamāõāni suvaõõadubbaõõāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti evaüsa¤¤i hoti. Idaü dutiyaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü aråpasa¤¤i eko bahiddhā råpāni passati parittāni suvaõõadubbaõõāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmiti. Evaüsa¤¤i hoti. Idaü tatiyaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü aråpasa¤¤i eko bahiddhā råpāni passati appamāõāni suvaõõadubbaõõāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti evaüsa¤¤i hoti. Idaü catutthaü abhibhāyatanaü Ajjhattaü aråpasa¤¤i eko bahiddhā råpāni passati nãlāni nãlavaõõāni nãlanidassanāni nãlanibhāsāni. Seyyathāpi nāma ummāpupphaü nãlaü nãlavaõõaü nãlanidassanaü nãlanibhāsaü seyyathāpi vā pana taü vatthaü bārāõaseyyakaü ubhatobhāgavimaņņaü2 nãlaü nãlavaõõaü nãlanidassanaü nãlanibhāsaü3 evamevaü ajjhattaü aråpasa¤¤i eko bahiddhā råpāni passati nãlāni nãlavaõõāni nãlanidassanāni nãlanibhāsāni. Tāni abhibhuyya 'jānāmi passāmã'ti evaüsa¤¤i hoti. Idaü pa¤camaü [PTS Page 014] [\q 14/] abhibhāyatanaü. ------------------------- 1.Atthagamā-sãmu 2. Ubhatobhāgavimaddhaü - [PTS 3.] Nãladassanaü nãlahāsaü-[PTS.] [BJT Page 352] [\x 352/] Ajjhattaü aråpasa¤¤i eko bahiddhā råpāni passati pãtāni pãtavaõõāni pãtanidassanāni pãtanibhāsāni. Seyyathāpi nāma kaõikārapupphaü pãtaü pãtavaõõaü pãtanidassanaü pãtanibhāsaü. Seyyathāpi vā pana taü vatthaü bārāõaseyyakaü ubhatobhāgavimaņņaü pãtaü pãtavaõõaü pãtanidassanaü pãtanibhāsaü. Evamevaü ajjhattaü aråpasa¤¤i eko bahiddhā råpāni passati pãtāni pãtavaõõāni pãtanidassanāni pãtanibhāsāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti evaüsa¤¤i hoti. Idaü chaņņhaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü aråpasa¤¤i eko bahiddhā råpāni passati lohitakāni lohitakavaõõāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Seyyathāpi nāma bandhujivakapupphaü lohitakaü lohitakavaõõaü lohitakanidassanaü lohitakanibhāsaü. Seyyathāpi vā pana taü vatthaü bārāõaseyyakaü ubhatobhāgavimaņņaü lohitakaü lohitakavaõõaü lohitakanidassanaü lohitakanibhāsaü. Evamevaü ajjhattaü aråpasa¤¤i eko bahiddhā råpāni passati lohitakāni lohitakavaõõāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni. Tāni abhibhuyya 'jānāmi passāmã'ti evaüsa¤¤i hoti. Idaü sattamaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü aråpasa¤¤i eko bahiddhā råpāni passati odātāni odātavaõõāni odātanidassanāni odātanibhāsāni. Seyyathāpi nāma osadhãtārakā odātā odātavaõõā odātanidassanā odātanibhāsā. Seyyathāpi vā pana taü vatthaü bārāõaseyyakaü ubhatobhāgavimaņņaü odātaü odātavaõõaü odātanidassanaü odātanibhāsaü. Evamevaü ajjhattaü aråpasa¤¤i eko bahiddhā råpāni passati odātāni odātavaõõāti odātanidassanāni odātanibhāsāni. Tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti evaüsa¤¤i hoti. Idaü aņņhamaü abhibhāyatanaü. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤avosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā. Yathā paņipannā me sāvakā dasakasiõāyatanāni bhāventi. Paņhavikasiõameko sa¤jānāti uddhaü adho tiriyaü advayaü appamāõaü. âpo kasiõameko sa¤jānāti uddhaü adho tiriyaü advayaü appamāõaü. Tejokasiõameko sa¤jānāti uddhaü adho tiriyaü advayaü appamāõaü. Vāyokasiõameko sa¤jānāti uddhaü adho tiriyaü advayaü appamāõaü. Nãlakasiõameko sa¤jānāti uddhaü adho tiriyaü advayaü appamāõaü. Pãtakasiõameko sa¤jānāti uddhaü adho tiriyaü advayaü appamāõaü. Lohitakasiõameko sa¤jānāti uddhaü adho tiriyaü advayaü appamāõaü. Odātakasiõameko sa¤jānāti uddhaü adho tiriyaü advayaü appamāõaü. âkāsakasiõameko sa¤jānāti [PTS Page 015] [\q 15/] uddhaü adho tiriyaü advayaü appamāõaü. Vi¤¤āõakasiõameko sa¤jānāti uddhaü adho tiriyaü advayaü appamāõaü. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. [BJT Page 354] [\x 354/] Puna ca paraü udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā. Yathāpaņipannā me sāvakā cattāri jhānāni bhāventi. Idhudāyi, bhikkhå vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü1 upasampajja viharati. So imameva kāyaü vivekajena pãtisukhena abhisandeti parisandeti2 paripåreti parippharati. Nāssa ki¤ci sabbāvato kāyassa vivekajena pãtisukhena apphuņaü3 hoti. Seyyathāpi udāyi, dakkho nahāpako4 vā nahāpakantevāsivā kaüsathāle nāhānãyacuõõāni ākiritvā udakena paripphosakaü paripphosakaü5 sandeyya.6 Sāssa nahānãyapiõķi7 snehānugatā snehaparetā8 santarabāhirā9 phuņhā10 snehena, na ca pagagharaõã11 evameva kho udāyi, bhikkhå imameva kāyaü vivekajena pãtisukhena abhisandeti, parisandeti2 paripåreti parippharati. Nāssaki¤ci sabbāvato kāyassa vivekajena pãtisukhena apphuņaü3 hoti. Puna ca paraü udāyi, bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaüjhānaü upasampajja viharati. So imameva kāyaü samādhijena pãtisukhena abhisandeti parisandeti paripåreti parippharati, nāssa ki¤ci sabbāvato kāyassa samādhijena pãtisukhena apphuņaü hoti. Seyyathāpi udāyi, udakarahado12 ubbhidodako.13 Tassa nevassa puratthimāya disāya udakassāyamukhaü, na pacchimāya disāya udakassāyamukhaü, na uttarāya disāya udakassāyamukhaü, na dakkhiõāya disāya [PTS Page 016] [\q 16/] udakassāyamukhaü. Devo ca kālena kālaü na sammā dhāraü anuppaveccheyya. Atha kho tamhā ca udakarahadā sãtā vāridhārā ubhijjitvā tameva udakarahadaü sãtena vārinā abhisandeyya parisandeyya paripåreyya paripphareyya. Nāssa ki¤ci sabbāvato udakarahadassa sitena vārinā apphuņaü assa. Evameva kho udāyi, bhikkhu imameva kāyaü samādhijena pãtisukhena abhisandeti parisandeti paripåreti parippharati. Nāssa ki¤ci sabbāvato kāyassa samādhijena pãtisukhena apphuņaü hoti. Puna ca paraü udāyi, bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukha vihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. So imameva kāyaü nippitikena sukhena abhisandeti parisandeti paripåreti parippharati. Nāssa ki¤ci sabbāvato kāyassa nippãtikena sukhena apphuņaü hoti. Seyyathāpi udāyi, uppaliniyaü vā paduminiyaü vā puõķarãkiniyaü vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puõķarãkāni vā udake jātāni udake saüvaddhāni udakānuggatāni antonimuggaposinã.14 Tāni yāva caggā yāva ca -------------------------- 1. Paņhamajjhānaü-sãmu,[PTS 2.] Abhisanneti,parisanneti-syā 3. Apphutaü-sãmu,syā,[PTS 4.] Nhāpako-machasaü 5. Paripphosakaü-syā(ekaü padaü) 6. Abhisanneyya-syā 7. Sāyaü,nhānãyapiõķi-machasaü. 8. Subhānugatā subhaparetā-sãmu 9. Samanantarabāhirā-sãmu 10.Puņņhā-syā 11. Subhena ca paggharati-sãmu. -Na ca paggharinã-[PTS.]Syā na ca pagghariõã-machasaü 12. Gambhiro udakarahado-machasaü,syā 13. Ubbhitodako-syā 14. Nimuggapositāni-sãmu ,nimmuggapositāni-syā. [BJT Page 356] [\x 356/] Målā sãtena vārinā ahisannāni parisannāni1 paripårāni paripphuņāni.2 Na nesaü3 ki¤ci sabbāvataü uppalānaü vā padumānaü vā puõķarãkānaü vā sãtena vārinā apphuņaü assa.Evameva kho udāyi, bhikkhu imameva kāyaü nippãtikena sukhena abhisandeti parisandeti paripåreti parippharati. Nāssa ki¤ci sabbāvato kāyassa nippitikena sukhena apphuņaü hoti. Puna ca paraü udāyi, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā4 adukkhaü asukhaü upekkhā satipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. So imameva kāyaü parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa ki¤ci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuņaü hoti. Seyyathāpi udāyi, puriso odātena vatthena sasãsaü pārupitvā nisinno assa, nāssa ki¤ci sabbāvato kāyassa odātena vatthena apphuņaü assa. Evameva kho udāyi, bhikkhu imameva kāyaü parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa ki¤ci sabbāvato kāyassa parisuddhena [PTS Page 017] [\q 17/] cetasā pariyodātena apphuņaü hoti. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā yathāpaņipannā me sāvakā evaü pajānanti: ayaü kho me kāyo råpã cātummahābhåtiko5 mātāpettikasambhavo odanakummāsåpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaüsanadhammo, ida¤ca pana me vi¤¤āõaü ettha sitaü ettha paņibaddhaü6 seyyathāpi udāyi maõi vephariyo subho jātimā aņņhaüso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno, tatrassa suttaü āvutaü nãlaü vā pãtaü vā lohitaü vā odātaü vā paõķusuttaü vā. Tamena cakkhumā puriso hatthe karitvā paccavekkheyya: ayaü kho manã vephariyo subho jātimā aņņhaüso suparikammakato accho vippasanno sabbākārasampanno,tadidaü suttaü āvutaü nãlaü vā pãtaü vā lohitaü vā odātaü vā paõķusuttaü vāti. Evameva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā evaü jānanti: ayaü kho me kāyo råpã cātummahābhåtiko mātāpettikasambhavo odanakummāsåpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaüsanadhammo. Ida¤ca pana me vi¤¤āõaü ettha sitaü ettha paņibaddhanti. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. -------------------------- 1. Abhisandāni- parisandāni-sãmu, machasaü 2. Paripaphutāni-sãmu 3. Nāssa-machasaü,syā,[PTS.4.] Atthagamā-sãmu. 5. 5.Cātumahābhåtikomachasaü,syā 6. Paņibandhaü-syā. [BJT Page 358] [\x 358/] Puna ca paraü udāyi,akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathapaņipannā me sāvakā imamhā kāyā a¤¤aü kāyaü abhinimminanti råpiü manomayaü sabbaīgapaccaīgiü ahãnindriyaü1 seyyathāpi udāyi, tassa evamassa: ayaü mu¤jo ãsikaü pabbāheyya. äsikā3, a¤¤o mu¤jo a¤¤ā ãsikā3 mu¤jamhā tveva ãsikā pabbāëhāti. Seyyathāpi vā panudāyi puriso asiü kosiyā pabbāheyya4. Tassa evamassa: ayaü asi, ayaü kosi, a¤¤o asi, a¤¤ā kosi, kosiyā tveva asi pabbāëhoti. Seyyathāpi [PTS Page 018] [\q 18/] vā panudāyi, puriso ahiü karaõķā uddhareyya, tassa evamassa: ayaü ahi, ayaü karaõķo, a¤¤o ahi, a¤¤o karaõķo, karaõķā tveva ahi ubbhatoti. Evameva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā. Yathā paņipannā me sāvakā imamhā kāyā a¤¤aü kāyaü abhinimminanti. Råpiü manomayaü sabbaīgapaccaīgiü ahãnindriyaü. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathāpaņipannā me sāvakā anekavihitaü iddhividhaü paccanubhonti: ekopi hutvā bahudhā honti, bahudhāpi hutvā eko honiti.5 âvãbhāvaü6 tirobhāvaü tirokuķķaü7 tiropākāraü tiropabbataü asajjamānā gacchanti seyyathāpi ākāse, paņhaviyāpi ummujjanimujjaü karonti seyyathāpi udake, udakepi abhejjamāne gacchanti seyyathāpi paņhaviyaü, ākāsepi palliīkena kamanti seyyathāpi [PTS Page 019] [\q 19/] pakkhi sakuõo, imepi candimasåriye evaümahiddhike evaümahānubhāve pāninā parimasanti parimajjanti, yāva brahmalokāpi kāyena vasaü vattenti. Seyyathāpi udāyi dakkho kumbhakāro vā kumbhakārantevāsi vā suparikammakatāya mattikāya ya¤¤adeva bhājanavikatiü ākaīkheyya tantadeva kareyya abhinipphādeyya, seyyathāpi vā panudāyi dakkho dantakāro vā dantakārantevāsi vā suparikammakatasmiü dantasmiü ya¤¤adeva dantavikatiü ākaīkheyya tantadeva kareyya abhinipphādeyya, seyyathāpi vā panudāyi dakkho suvaõõakāro vā suvaõõakārantevāsi vā suparikammakatasmiü suvaõõasmiü ya¤¤adeva suvaõõavikatiü ākaīkheyya tantadeva kareyya abhinippādeyya, evameva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā yathāpaņipannā me sāvakā anekavihitaü iddhividhaü paccanubhonti: ekopi hutvā bahudhā honti, bahudhāpi hutvā eko honti5 āvãbhāvaü6 tirobhāvaü tirokuķķaü7 tiropākāraü tiropabbataü asajjamānā gacchanti seyyathāpi ākāse, paņhaviyāpi ummujjanimujjaü karonti seyyathāpi udake, udakepi abhejjamāne gacchanti seyyathāpi paņhaviyaü, ākāsepi pallaīkena kamanti seyyathāpi pakkhi sakuõo, imepi candimasåriye evaümahiddhike evaü mahānubhāve pāõinā parimasanti parimajjanti, yāva brahmalokāpi kāyena vasaü vattenti. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤ā abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. ------------------------- 1. Abhinnindriyaü-[PTS 2.] Isikaü-sãmu.[PTS 3.] Isikā-sãmu.[PTS 4.] Ubbāheyya- syā 5. Hoti-machasaü 6. âvibhāvaü-sãmu, machasaü,syā,[PTS 7.] Tirokuņņaü-machasaü. [BJT Page 360] [\x 360/] Puna ca paraü udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathāpaņipannā me sāvakā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya1 ubho sadde suõanti dibbe ca mānuse ca, ye dåre santike ca. Seyyathāpi udāyi, balavā saīkhadhamako2. Appakasireneva catuddisā vi¤¤āpeyya. Evameva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā yathāpaņipannā me sāvakā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suõanti dibbe ca mānuse ca ye dåre santike ca. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü udāyi,akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathāpaņipannā me sāvakā parasattānaü parapuggalānaü cetasā ceto paricca pajānanti sarāgaü vā cittaü .2 Sarāgaü cittanti pajānanti, vãtarāgaü vā cittaü vãtarāgaü cittanti pajānanti, sadosaü vā cittaü sadosaü cittanti pajānanti, vãtadosaü vā cittaü vãtadosaü cittanti pajānanti, samohaü vā cittaü samohaü cittanti pajānanti, vãtamohaü vā cittaü vãtamohaü cittanti pajānanti, saīkhittaü vā cittaü saīkhittaü cittanti pajānanti, vikkhittaü vā cittaü vikkhittaü cittanti pajānanti. Mahaggataü vā cittaü mahaggataü cittanti pajānanti, amahaggataü vā cittaü amahaggataü cittanti pajānanti, sauttaraü vā cittaü sauttaraü cittanti pajānanti, anuttaraü vā cittaü anuttaraü cittanti pajānanti, samāhitaü vā cittaü samāhitaü cittanti pajānanti, asamāhitaü vā cittaü asamāhitaü cittanti pajānanti,vimuttaü vā cittaü vimuttaü cittanti pajānanti, avimuttaü vā cittaü avimuttaü cittanti pajānanti. Seyyathāpi udāyi, itthi vā puriso vā daharo yuvā .2 Maõķanakajātiko3 ādāse vā parisuddhe pariyodāte acche vā udapatte4 sakaü mukhanimittaü paccavekkhamāno sakaõikaü vā sakaõikanti5 [PTS Page 020] [\q 20/] jāneyya. Akaõikaü vā akaõikanti6 jāneyya evameva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā yathā paņipannā me sāvakā parasattānaü parapuggalānaü cetasā ceto paricca pajānanti, sarāgaü vā cittaü sarāgaü cittanti pajānanti, vãtarāgaü vā cittaü vãtarāgaü cittanti pajānanti, sadosaü vā cittaü sadosaü cittanti pajānanti, vãtadosaü vā cittaü vãtadosaü cittanti pajānanti,samohaü vā cittaü samohaü cittanti pajānanti vãtamohaü vā cittaü vãtamohaü cittanti pajānanti, saīkhittaü vā cittaü saīkhittaü cittanti pajānanti, vikkhittaü vā cittaü vikkhittaü cittanti pajānanti. Mahaggataü vā cittaü mahaggataü gataü cittanti pajānanti,amahaggataü vā cittaü amahaggataü cittanti pajānanti, sauttaraü vā cittaü sauttaraü cittanti pajānanti, anuttaraü vā cittaü anuttaraü cittanti pajānanti, samāhitaü vā cittaü samāhitaü cittanti pajānanti, asamāhitaü vā cittaü asamāhitaü cittanti pajānanti,vimuttaü vā cittaü vimuttaü cittanti pajānanti, avimuttaü vā cittaü avimuttaü cittanti pajānanti. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. -------------------------- 1.Atikkantamānusakāya-syā 2. Sabbadhammo-[PTS 3. 3.]Maõķanajātiko-[PTS 4.]Udakapatte-sãmu,machasaü,syā,[PTS 5. 5.]Sakaõikaīgaü-sãmu. 6. Akaõikaīgaü-sãmu. [BJT Page 362] [\x 362/] Puna ca paraü udāyi, akkhatā mayā sāvakānaü paņipadā, yathāpaņipannā me sāvakā anekavihitaü pubbenivāsaü anussaranti, seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsatimpi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsamipi jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe amutrāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedi evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiü5 tatrāpāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedi evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapanno'ti. Iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. Seyyathāpi udāyi, puriso sakamhā gāmā a¤¤aü gāmaü gaccheyya, tamhāpi gāmā a¤¤aü gāmaü gaccheyya. So tamhā gāmā saka¤¤eva gāmaü paccāgaccheyya. Tassa evamassa: ahaü kho sakamhā gāmā amuü gāmaü aga¤chiü1 tatra evaü aņņhāsiü evaü nisãdiü. Evaü abhāsiü. Evaü tuõhã ahosiü. Tamhāpi gāmā amuü gāmaü aga¤chiü. Tatrāpi evaü aņņhāsiü [PTS Page 021] [\q 21/] evaü nisãdiü evaü abhāsiü evaü tuõhã ahosiü. Somhi tamhā gāmā saka¤¤eva gāmaü paccāgatoti. Evameva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā yathāpaņipannā me sāvakā anekavihitaü pubbe nivāsaü anussaranti. Seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsatimpi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi jātiyo pa¤¤āsampijātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe amutrāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedi evamā evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiü5 tatrāpāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedi evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapanno'ti. Iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü pubbe nivāsaü anussarati. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Puna ca paraü udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathāpaņinnā me sāvakā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hãne paõite suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti. Ime vata bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaü upavādakā micchadiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapannā'ti.Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanati cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti. Seyyathāpassudāyi2 dve agārā sadvārā. Tattha cakkhumā puriso majjhe ņhito passeyya manusse gehaü3 pavisantepi nikkhamantepi anusa¤carantepi4 anuvicarantepi. Eva meva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā. Yathāpaņipannā me sāvakā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passanti cavamāne upapajjamāne hãne paõite suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānanti. Tatra ca pana me sāvakā bahu abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. [PTS Page 022] [\q 22/] ------------------------- 1.Agacchiü- machasaü,syā. 2.Seyyathāpi udāyi-machasaü, 3.Manusse gehe syā,[PTS 4.] Anucaīkamantepi-machasaü,syā,[PTS.] [BJT Page 364] [\x 364/] Puna ca paraü udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā, yathā paņipannā me sāvakā āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharanti. Seyyathāpi udāyi, pabbatasaīkhepe udakarahado accho vippasanno anāvilo, tattha cakkhumā puriso tãre ņhito passeyya sippisambukāpi sakkharakaņhalampi macchagumbampi carantampi tiņņhantampi. Tassa evamassa: ayaü kho udakarahado accho vippasanno anāvilo. Tatrime sippisambukāpi sakkharakaņhalāpi macchagumbāpi carantipi tiņņhantipãti. Evameva kho udāyi, akkhātā mayā sāvakānaü paņipadā. Yathā paņipannā me sāvakā āsavānaü khayā anāsavaü ceto vimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharanti. Tatra ca pana me sāvakā bahå abhi¤¤āvosānapāramippattā viharanti. Ayaü kho udāyi, pa¤camo dhammo yena mamaü sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti påjenti. Sakkatvā garukatvā upanissāya viharanti. Ime kho udāyi, pa¤ca dhammā yehi mamaü1 sāvakā sakkaronti garukaronti mānenti påjenti. Sakkatvā garukatvā upanissāya viharantãti. Idamavoca bhagavā. Attamano sakuludāyi paribbājako bhagavato bhāsitaü abhinanditi. Mahāsakuludāyi suttaü sattamaü. ------------------------- 1.Mama-syā.[PTS.] [BJT Page 366] [\x 366/] 2.3.8. Samaõamaõķikā suttaü. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme. Tena kho pana samayena uggāhamāno paribbājako samaõamaõķikāputto samayappavādake tindukācãre ekasālake mallikāya ārāme [PTS Page 023] [\q 23/] paņivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiü sattamattehi1 paribbājakasatehi. Atha kho pa¤cakaīgo thapati sāvatthiyā nikkhami divā divassa bhagavantaü dassanāya. Atha kho pa¤cakaīgassa thapatissa etadahosi: akālo kho tāva bhagavantaü dassanāya, paņisallãno bhagavā, manobhāvanãyānampi bhikkhånaü asamayo dassanāya, paņisallãnā manobhāvanãyā2 bhikkhå, yannånāhaü yena samayappavādako tindukācãro3 ekasālako mallikāya ārāme yena uggāhamāno paribbājako samaõamaõķikāputto tenupasaīkameyyanti. Atha kho pa¤cakaīgo thapati yena samayappavādako tindukāciro ekasālako mallikāya ārāme yena uggāhamāno paribbājako samaõamaõķikāputto tenupasaīkami. Tena kho pana samayena uggāhamāno paribbājako samaõamaõķikāputto mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiü nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya anekavihitaü tiracchānakathaü kathentiyā. Seyyathãdaü: rājakathaü corakathaü mahāmattakathaü senākathaü bhayakathaü yuddhakathaü annakathaü pānakathaü vatthakathaü yānakathaü sayanakathaü mālākathaü gandhakathaü ¤ātikathaü gāmakathaü nigamakathaü nagarakathaü janapadakathaü itthikathaü sårakathaü visikhākathaü kumbhaņņhānakathaü pubbapetakathaü nānattakathaü lokakkhāyikaü samuddakkhāyikaü itibhavābhavakathaü iti vā. Addasā kho uggahamāno paribbājako samaõamaõķikāputto pa¤cakaīgaü thapatiü dåratova āgacchantaü. Disvāna sakaü parisaü saõņhapesi: " appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha. Ayaü samaõassa gotamassa sāvako āgacchati Pa¤cakaīgo thapati. Yāvatā kho pana samaõassa gotamassa sāvakā gihã odātavasanā sāvatthiyaü paņivasanti, ayaü tesaü a¤¤ataro pa¤cakaīgo thapati. Appasaddā kho pana te āyasmanto appasaddavinãtā appasaddassa vaõõavādino, appeva nāma appasaddaü parisaü viditvā upasaīkamitabbaü ma¤¤eyyā"ti. Atha kho te paribbājakā tuõhã ahesuü. -------------------------- 1.Timattehi-[PTS.] Pa¤camattehi -syā, machasaü. 2. 2..:Bhāvaniyyā-sãmu, ...Bhāvaniyā-machasaü,[PTS 3. 3.]Tindukācãraü-sãmu [BJT Page 468] [\x 468/] Atha kho pa¤cakaīgo thapati yena uggāhamāno paribbājako samaõamaõķikāputto tenupasaīkami. Upasaīkamitvā uggāhamānena paribbājakena samaõamaõķikāputtena saddhiü [PTS Page 024] [\q 24/] sammodi. Sammodanãyaü kathaü sārāõiyaü1 vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho pa¤cakaīgaü thapatiü uggāhamāno paribbājako samaõamaõķikāputto putto etadavoca: "Catåhi kho ahaü thapati, dhammehi samannāgataü purisapuggalaü pa¤¤āpemi sampannakusalaü paramakusalaü uttamapattipattaü samaõaü ayojjhaü. Katamehi catuhi: idha thapati na kāyena pāpakaü kammaü karoti, na pāpikaü vācaü bhāsati, na pāpakaü saīkappaü saīkappeti, na pāpakaü ājivaü ājivati. Imehi kho ahaü thapati, catuhi dhammehi samannāgataü purisapuggalaü pa¤¤āpemi sampannakusalaü paramakusalaü uttamapattipattaü samaõaü ayojjha"nti. Atha kho pa¤cakaīgo thapati uggahamānassa paribbājakassa samaõamaõķikāputtassa bhāsitaü neva abhinandi, nappaņikkosi. Anabhinanditvā appaņikkositvā uņņhāyāsanā pakkāmi. Bhagavato santike etassa bhāsitassa atthaü ājānissāmiti. Atha kho pa¤cakaīgo thapati yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisidi. Ekamantaü nisinno kho pa¤cakaīgo thapati yāvatako ahosi uggahamānena paribbājakena samaõamaõķikāputtena saddhiü kathāsallāpo, taü sabbaü bhagavato ārocesi. Evaü vutte bhagavā pa¤cakaīgaü thapatiü etadavoca: evaü sante kho thapati, daharo kumāro mando uttānaseyyako sampannakusalo bhavissati paramakusalo uttamapattipatto samaõo ayojjho, yathā uggāhamānassa paribbājakassa samaõamaõķikāputtassa vacanaü. Daharassahi thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa kāyotipi na hoti, kuto pana kāyena pāpakaü kammaü karissati a¤¤atra phanditamattā. Daharassa hi thapati kumārassa mandassa uttānaseyyakassa vācātipi na hoti. Kuto pana pāpikaü vācaü bhāsissati a¤¤atra roditamattā. Daharassa hi thapati kumārassa mandassa uttānaseyyakassa saīkappoti pina hoti, kuto pana pāpikaü saīkappaü saīkappissati a¤¤atra vikujitamattā2. Daharassa hi thapati, kumārassa mandassa uttānaseyyakassa ājivo tipi na hoti, kuto pana [PTS Page 25] [\q 25/] pāpakaü ājivaü ājivissati a¤¤atra mātutha¤¤ā. Evaü sante kho thapati, daharo kumāro mando uttānaseyyako sampannakusalo bhavissati paramakusalā uttamapattipatto samaõo ayojjho, yathā uggāhamānassa paribbājakassa samaõamaõķikāputtassa vacanaü. Catuhi kho ahaü thapati, dhammehi samannāgataü purisapuggalaü pa¤¤āpemi na ceva sampannakusalaü na paramakusalaü na uttamapattipattaü samaõaü ayojjhaü. Apicimaü daharaü kumāraü mandaü uttānaseyyakaü samadhigayha tiņņhati. Katamehi catuhi: idha thapati na kāyena pāpakaü kammaü karoti, na pāpikaü vācaü bhāsati, na pāpakaü saīkappaü saīkappeti. Na pāpakaü ājivaü ājivati. Imehi kho ahaü thapati, catuhi dhammehi samannāgataü purisapuggalaü pa¤¤āpemi na ceva sampannakusalaü na paramakusalaü na uttamapattipattaü samaõaü ayojjhaü. Apicimaü daharaü kumāraü mandaü uttānaseyyakaü samadhigayha tiņņhati. -------------------------- 1. Sāraõãyaü-machasaü 2. Vikujjantamattā-sãma ,vikujjitamattā-syā,[PTS.] [BJT Page 370] [\x 370/] Dasahi kho ahaü thapati, dhammehi samannāgataü purisapuggalaü pa¤¤āpemi sampannakusalaü paramakusalaü uttamapattipattaü samaõaü ayojjhaü. Ime akusalasãlā1. Tāhaü3 thapati, veditabbanti vadāmi. Ito samuņņhānā akusalāsãlā. Tāhaü thapati, veditabbanti vadāmi, idha akusalasãlā aparisesā nirujjhanti. Tāhaü thapati, veditabbanti vadāmi. Evaü paņipanno akusalānaü sãlānaü nirodhāya paņipanno hoti. Tāhaü thapati, veditabbanti vadāmi. Ime akusalasãlā3. Tāhaü3 thapati, veditabbanti vadāmi. Ito samuņņhānā kusalāsãlā. Tāhaü thapati, veditabbanti vadāmi, idha kusalasãlā aparisesā nirujjhanti. Tāhaü thapati, veditabbanti vadāmi. Evaü paņipanno kusalānaü sãlānaü nirodhāya paņipanno hoti. Tāhaü thapati, veditabbanti vadāmi. Ime akusalasaīkappā4.Tāhaü3 thapati, veditabbanti vadāmi. Ito samuņņhānā akusalasaīkappā. Tāhaü thapati,veditabbanti vadāmi, idha [PTS Page 026] [\q 26/] akusalasaīkappā aparisesā nirujjhanti. Tāhaü thapati, veditabbanti vadāmi.Evaü paņipanno akusalānaü saīkappānaü nirodhāya paņipanno hoti. Tāhaü thapati, veditabbanti vadāmi. Ime kusalasaīkappā5.Tāhaü3 thapati, veditabbanti vadāmi. Ito samuņņhānā kusalasaīkappā. Tāhaü thapati,veditabbanti vadāmi, idha kusalasaīkappā aparisesā nirujjhanti. Tāhaü thapati, veditabbanti vadāmi.Evaü paņipanno kusalānaü saīkappānaü nirodhāya paņipanno hoti. Tāhaü thapati, veditabbanti vadāmi. Katame ca thapati, akusalasãlā: akusala kāyakammaü, akusalaü vacãkammaü, pāpako ājivo. Ime vuccanti thapati, akusalasãlā. Ime va thapati, akusalasãlā kiüsamuņņhānā: samuņņhānampi nesaü vuttaü cittasamuņņhānātissa vacanãyā6. Katamaü cittaü: cittampi hi bahuü7 anekavidhaü nānappakārakaü. Taü cittaü sarāgaü sadosaü samohaü. Ito samuņņhānā akusalasãlā. Ime ca thapati, akusalasãlā kuhiü aparisesā nirujjhanti. Nirodhopi nesaü vutto. Idha thapati, bhikkhu kāyaduccaritaü pahāya kāyasucaritaü bhāveti, vacãduccaritaü pahāya vacãsucaritaü bhāveti, manoduccaritaü pahāya mano sucaritaü bhāveti. Micchāājivaü pahāya. ------------------------- 1.Akusalā sãlā- machasaü,syā. 2. Kahaü-sãmu.Tahaü-[PTS ,]tamahaü-machasaü,syā 3. Kusalā sãlā-machasaü,syā 4. Akusalā saīkappā-machasaü syā 5. Kusalā saīkappā-machasaü,syā 6. Vacaniyyā-sãmu. 7. Bahu-syā.[PTS.] [BJT Page 372] [\x 372/] Sammā ājivena jivikaü kappeti, etthete akusalasãlā aparisesā nirujjhanti kathaü paņipanno ca thapati akusalānaü sãlānaü nirodhāya paņipanno hoti: idha thapati bhikkhå anuppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü anuppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati, uppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti. Padahati, anuppannānaü kusalānaü dhammānaü uppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti. Padahati, uppannānaü kusalānaü dhammānaü ņhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Evaü paņipanno [PTS Page 027] [\q 27/] kho thapati akusalānaü sãlānaü nirodhāya paņipanno hoti. Katame ca thapati, akusalasãlā: kusalaü kāyakammaü, akusalaü vacãkammaü. âjãvapārisuddhipi suddhipi kho ahaü thapati, sãlasmiü vadāmi. Ime vuccanti thapati, kusalasãlā. Ime ca thapati, kusalasãlā kiüsamuņņhānā, samuņņhānampi nesaü vuttaü cittasamuņņhānātissa vacanãyā. Katamaü cittaü: cittampi hi bahuü anekavidhaü nānappakārakaü. Taü cittaü vãtarāgaü vãtadosaü vãtamohaü. Itosamuņņhānā akusalasãlā.Ime ca thapati,kusalasãlā kuhiü aparisesā nirujjhanti: nirodhopi nesaü vutto, idha thapati, bhikkhu sãlavā hoti no ca sãlamayo,ta¤ca cetovimuttiü pa¤¤ā vimuttiü yathābhåtaü pajānāti. Yatthassa te kusalasãlā aparisesā nirujjhanti. Kathaü paņipanno ca thapati kusalānaü sãlānaü nirodhāya paņipanno hoti: idha thapati anuppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü anuppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati, uppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti. Padahati, anuppannānaü kusalānaü dhammānaü uppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti. Padahati, uppannānaü kusalānaü dhammānaü ņhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Evaü paņipanno kho thapati kusalānaü sãlānaü nirodhāya paņipanno hoti. Katame ca thapati, akusalasaīkappā: kāmasaīkappo byāpādasaīkappo vihiüsāsaīkappo, ime vuccanti thapati akusalasaīkappā ime ca thapati. Akusalasaīkappā kiüsamuņņhānā: samuņņhānampi nesaü vuttaü. Sa¤¤āsamuņņhānātissa vacanãyā. Katamā sa¤¤ā: sa¤¤āpi hi bahå anekavidhā nānappakārakā1 kāmasa¤¤ā byāpādasa¤¤ā vihiüsā sa¤¤ā, ito samuņņhānā akusalaīkappā. Ime ca thapati, akusalasaīkappā kuhiü aparisosā nirujjhanti: nirodhopi nesaü vutto. Idha thapati bhikkhå vivicceva kāmehã [PTS Page 028] [\q 28/] vivicca akusalehã dhammehã savitakkaü savicāraü vivekajaü pitisukhaü paņhamaüjhānaü upasampajja viharati. Etthete akusalasaīkappā aparisesā nirujjhanti. Kathaü paņipanno ca thapati, akusalānaü saīkappānaü nirodhāya paņipanno hoti: idha thapati, bhikkhu anuppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü anuppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati, uppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti. Padahati,anuppannānaü kusalānaü dhammānaü uppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti. Padahati, uppannānaü kusalānaü dhammānaü ņhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā chanda janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Evaü paņipanno kho thapati, akusalānaü saīkappānaü nirodhāya paņipanno hoti. -------------------------- 1.Nānappakārikā-[PTS.] [BJT Page 374] [\x 374/] Katame ca thapati, kusalasaīkappā: nekkhammasaīkappo abyāpādasaīkappo avihiüsāsaīkappo, ime vuccanti thapati kusalasaīkappā. Ime ca thapati, kusalasaīkappā kiüsamuņņhānā: samuņņhānampi nesaü vuttaü. Sa¤¤āsamuņņhānātissa vacanãyā. Katamā sa¤¤ā:sa¤¤āpi hi bahå anekavidhā nānappakārakā1 nekkhammasa¤¤ā abyāpādasa¤¤ā avihiüsāsa¤¤ā,ito samuņņhānā kusalaīkappā. Ime ca thapati, kusalasaīkappā kuhiü aparisesā nirujjhanti: nirodhopi nesaü vutto. Idha thapati bhikkhå vitakka vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaüjhānaü upasampajja viharati. Etthete kusalasaīkappā aparisesā nirujjhanti. Kathaü paņipanno ca thapati, kusalānaü saīkappānaü nirodhāya paņipanno hoti: idha thapati, bhikkhu anuppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü anuppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati, uppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti. Padahati,anuppannānaü kusalānaü dhammānaü uppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti. Padahati, uppannānaü kusalānaü dhammānaü ņhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā chanda janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Evaü paņipanno kho thapati, kusalānaü saīkappānaü nirodhāya paņipanno hoti. Katamehi cāhaü2 thapati, dasahi dhammehi samannāgataü purisapuggalaü [PTS Page 029] [\q 29/] pa¤¤āpemi sampannakusalaü paramakusalaü uttamapattipattaü samaõaü ayojjhaü: idha thapati, bhikkhu asekhāya3 sammādiņņhiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsaīkappena samannāgato hoti, asekhāya sammāvācāya samannāgato hoti, asekhena sammākammantena samannāgato hoti, asekhena sammāājãvena samannāgato hoti, asekhena sammāvāyāmena samannāgato hoti, asekhāya sammāsatiyā samannāgato hoti, asekhena sammāsamādhinā samannāgato hoti, asekhena sammā¤āõena samannāgato hoti, asekhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti. Imehi kho ahaü thapati, dasahi dhammehi samannāgataü purisapuggalaü pa¤¤āpemi sampannakusalaü paramakusalaü uttamapattipattaü samaõaü ayojjhanti. Idamavoca bhagavā. Attamano pa¤cakaīgo thapati bhagavato bhāsitaü abhinanditi. Samaõamaõķikā suttaü4 aņņhamaü. -------------------------- 1.Nānappakārikā-[PTS 4.']Cāhaü' -syāmapotthake natthi, 3. Asekkhāya-sãmu: 4. Samaõamuõķakasuttaü-machasaü,syā [BJT Page 376] [\x 376/] 2.3.9 Cåëasakuludāyi suttaü Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā rājagahe viharati veëuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sakuludāyi paribbājako moranivāpe paribbājakārāme paņivasati mahatiyā paribbājakaparisāya saddhiü. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya rājagahaü piõķāya pāvisi. Atha kho bhagavato etadahosi: atippago kho tāva rājagahaü piõķāya carituü. Yannånāhaü yena moranivāpo paribbājakārāmo yena sakuludāyi paribbājako tenupasaīkameyyanti. Atha kho bhagavā yena moranivāpo paribbājakārāmo tenupasaīkami. Tena kho pana samayena sakuludāyi paribbājako mahatiyā paribbājaka parisāya saddhiü nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya1 [PTS Page 030] [\q 30/] anekavihitaü tiracchānakathaü kathentiyā, seyyathãdaü: rājakathaü corakathaü mahāmattakathaü senākathaü bhayakathaü yuddhakathaü annakathaü pānakathaü vatthakathaü yānakathaü sayanakathaü mālākathaü gandhakathaü ¤ātikathaü gāmakathaü nigamakathaü nagarakathaü janapadakathaü itthikathaü sårakathaü visikhākathaü kumbhaņņhānakathaü pubbapetakathaü nānattakathaü lokakkhāyikaü samuddakkhāyikaü itibhavābhavakathaü iti vā. Addasā kho sakuludāyi paribbājako bhagavantaü dåratoca āgacchantaü. Disvāna sakaü parisaü saõņhapesi: 'appasaddā honto hontu mā bhonto saddamakattha ayaü samaõo gotamo āgacchati, appasaddakāmo kho pana so āyasmā appasaddassa vaõõavādi, appevanāma appasaddaü parisaü viditvā upasaīkamitabbaü ma¤¤eyyā'ti. Atha kho te paribbājakā tuõhã ahesuü. Atha kho bhagavā yena sakuludāyi paribbājako tenupaīkami. Atha kho sakuludāyi paribbājako bhagavantaü etadavoca: etu kho bhante bhagavā: 'svāgataü bhante bhagavato. Cirassaü kho bhante bhagavā imaü pariyāyamakāsi yadidaü idhāgamanāya. Nisãdatu bhante bhagavā, idamāsanaü pa¤¤atta'nti. Nisãdi bhagavā pa¤¤atte āsane. Sakuludāyãpi kho paribbājako a¤¤ataraü nãcaü āsanaü gahetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho sakuludāyi paribbājakaü bhagavā etadavoca: Kāyanuttha udāyi, etarahi kathāya sannisinnā? Kā ca pana vo antarā kathā vippakatāti? Tiņņhatesā bhante kathā yāya mayaü etarahi kathāya sannisinnā. Nesā bhante kathā bhagavato dullabhā bhavissati pacchāpi savaõāya. Yadāhaü bhante imaü parisaü anupasaīkanto homi. Athāyaü parisā anekavihitaü tiracchānakathaü kathentã nisinnā -------------------------- 1. Uccāsaddāya mahāsaddāya-sãmu, [PTS] [BJT Page 378] [\x 378/] Hoti. Yadā ca kho ahaü bhante, imaü parisaü upasaīkanto homi. Athāyaü parisā mamaüyeva mukhaü ullokentã1 nisinnā hoti: yaü no samaõo udāyi dhammaü bhāsissati. Taü no sossāmāti. Yadā [PTS Page 031] [\q 31/] pana bhante bhagavā imaü parisaü upasaīkanto hoti, atha aha¤ceva aya¤ca parisā bhagavatova2 mukhaü ullokento1 nisinnā homa3: yaü no bhagavā dhammaü bhāsissati, taü sossāmā'ti. Tenahudāyi, ta¤¤evettha paņibhātu, yathā maü paņibhāseyyāti. Purimāni bhante divasāni purimatarāni sabba¤¤u sabbadassāvã aparisesaü ¤āõadassanaü paņijānamāno: 'carato ca me tiņņhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataü samitaü ¤āõadassanaü paccupaņņhita'nti, so mayā pubbantaü ārabbha pa¤haü puņņho samāno a¤¤ena¤¤aü paņicari. Bahiddhā kataü apanāmesi. Kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pātvākāsi. Tassa mayhaü bhante, bhagavantaüyeva ārabbha pãti udapādi: 'aho nåna bhagavā, aho nåna sugato, yo imesaü dhammānaü kusalo'ti. Ko paneso udāyi, sabba¤¤å sabbadassāvã aparisesaü ¤āõadassanaü paņijānamāno: 'carato ca me tiņņhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataü samitaü ¤āõadassanaü paccupaņņhita'nti, yo tayā4 pubbantaü ārabbha pa¤haü puņņho samāno a¤¤ena¤¤aü paņicari, bahiddhā kathaü apanāmesi. Kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pātvākāsã'ti? Nigaõņho bhante nātaputto'ti. Yo kho udāyi,anekavihitaü pubbenivāsaü anussareyya, seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsatimpi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe amutrāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedi evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiü5 tatrāpāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedi evamāyupariyanno. So tato cuto idhåpapanno'ti. Iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussareyya. So vā maü pubbantaü ārabbha pa¤haü puccheyya taü vāhaü pubbantaü ārabbha pa¤haü puccheyyaü. So vā me pubbantaü ārabbha pa¤hassa veyyākaraõena cittaü ārādheyya, tassa vāhaü pubbantaü ārabbha pa¤hassa veyyākaraõena cittaü ārādheyyaü. Yo kho5 udāyi, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passeyya: cavamāne upapajjamāne, hine paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammupage satte pajānāti. Ime vata bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaü upavādakā micchadiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti, so vā maü aparantaü ārabbha [PTS Page 032] [\q 32/] pa¤haü puccheyya. Taü vāhaü aparantaü ārabbha pa¤haü puccheyyaü. So vā me aparantaü ārabbha pa¤hassa veyyākaraõena cittaü ārādheyya. Tassa vāhaü aparantaü ārabbha pa¤hassa veyyākaraõena cittaü ārādheyyaü. Apicudāyi, tiņņhatu pubbanto tiņņhatu aparanto, dhammaü te desessāmi: ' imasmiü sati idaü hoti, imassuppādā idaü uppajjati, imasmiü asati idaü na hoti, imassa nirodhā imaü nirujjhatã'ti. Ahaü hi -------------------------- 1. Olokentã-syā. 2. Bhagavato-machasaü. 3. Hoti- sya 4. So tayā-syā 5. So kho-sãmu,[PTS.] [BJT Page 380] [\x 380/] Bhante1 yāvatakampi me iminā attabhāvena paccanubhåtaü, tampi nappahomi sākāraü2 sauddesaü anussarituü. Kuto panāhaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarissāmi, seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi dvepi jātiyo ekampi jātiü dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsatimpi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe amutrāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedi evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiü5 tatrāpāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedi evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapanno'ti. Iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarissāmi seyyathāpi bhagavā. Ahaü hi bhante etarahi paüsu pisācakampi na passāmi, kuto panāhaü dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hine paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammupage satte pajānāti. Ime vata bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaü upavādakā micchadiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānissāmi. Seyyathāpi bhagavā. Yaü pana maü bhante bhagavā evamāha: api cudāyi tiņņhatu pubbanto tiņņhatu aparanto,dhammaü te desessāmi: 'imasmiü sati idaü hoti, imassuppādā idaü upapajjati, imasmiü asati idaü na hoti, imassa nirodhā idaü nirujjhatã'ti. Ta¤ca pana me bhiyyosomattāya na pakkhāyati appevanāmāhaü bhante sake ācariyake bhagavato cittaü ārādheyyaü pa¤hassa veyyākaraõenā'ti. Kinti pana te udāyi, sake ācariyake hotãta? Ambhākaü bhante, sake ācariyake evaü hoti: 'ayaü paramo vaõõo, ayaü paramo vaõõo'ti. Yaü pana te etaü udāyi, sake ācariyake evaü hoti: 'ayaü paramo vaõõo, ayaü paramo vaõõo'ti. Katamo so paramo vaõõo'ti? Yasmā bhante, vaõõā a¤¤o vaõõo uttaritaro vā paõãtataro vā natthi, so paramo vaõõoti. Katamo pana so udāyi vaõõo,3 yasmā vaõõā a¤¤o vaõõo uttaritaro vā paõãtataro vā natthiti? [PTS Page 033] [\q 33/] Yasmā bhante vaõõā a¤¤o vaõõo uttaritaro vā paõãtataro vā natthi, so paramo vaõõoti. Dãghāpi kho te esā udāyi, phareyya. Yasmā bhante, vaõõā a¤¤o vaõõo uttaritaro vā paõãtataro vā natti, so paramo vaõõoti vadesi, ta¤ca vaõõaü na pa¤¤āpesi. Seyyathāpi udāyi puriso evaü vadeyya: ahaü yā imasmiü janapade janapadakalyāõã taü icchāmi taü kāmemã'ti. Tamenaü evaü vadeyyuü: ambho purisa, yaü tvaü janapadakalyāõãü icchasi kāmesi. Jānāsi tvaü janapadakalyāõiü khattiyã vā brāhmaõã vā vessã vā suddãvāti? Iti puņņho, noti vadeyya. Tamenaü evaü vadeyyuü: ambho purisa, yaü tvaü janapadakalyāõiü icchasi kāmesi jānāsi tvaü janapadakalyāõiü evannāmā evaīgottā iti vāti tamenaü evaü vadeyyuü: ambho purisa, yaü tvaü janapadakalyāõiü icchasi kāmesi jānāsi tvaü janapadakalyāõiü evannāmā evaīgottā itivāti dãghā vā rassā vā majjhimā vāti iti puņņho, noti vadeyya. Tamenaü evaü vadeyyuü: ambho purisa, yaü tvaü janapadakalyāõiü icchasi kāmesi jānāsi tvaü janapadakalyāõiü evannāmā evaīgottā iti vāti kāëã vā sāmā vā maīguracchavã vāti iti puņņho, noti vadeyya. Amukasmiü gāme vā nigame vā nagare vāti iti påņņho, noti vadeyya. Tamenaü evaü vadeyyuü: ambho purisa, yaü tvaü na jānāsi na passasi, taü tvaü icchasi kāmesiti iti puņņho āmāti vadeyya. Taü kiü ma¤¤asi udāyi, nanu evaü sante tassa purisassa appāņihãrakaü4 bhāsitaü sampajjatãti? ----------------------- 1. Ahaü bhante-sãmu,[PTS 2.] Iti sākāraü -sãmu,[PTS 3.] So paramo vaõõo- machasaü 4. Appāņihirãkataü-machasaü, [PTS] appāņihirikataü-syā. [BJT Page 382] [\x 382/] Addhā kho bhante, evaü sante tassa purisassa appāņihãrakaü bhāsitaü sampajjatãti. Evameva kho udāyi, yasmā bhante, vaõõā a¤¤o vaõõo uttarãtaro vā paõãtataro vā natthi, so paramo vaõõoti vadesi, ta¤ca vaõõaü na pa¤¤āpesãti. Seyyathāpi bhante, maõi veëuriyo subho jātimā aņņhaüso suparikammakato paõķukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca1. Evaü vaõõo attā hoti arogo parammaraõāti. Taü kiü ma¤¤asi udāyi, maõi veëuriyo subho jātimā aņņhaüso suparikammakato paõķukambale nikkhitto [PTS Page 034] [\q 34/] bhāsati ca tapati ca virocati ca1 yo vā rattandhakāratimisāyaü kimi khajjopaõako, imesaü ubhinnaü vaõõānaü katamo vaõõo abhikkantataro ca paõãtataro cāti? Yvāyambhante, rattandhakāratimisāyaü kimi khajjopaõako, ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cāti. Taü kiü ma¤¤asi udāyi, yo vā rattandhakāratimisāyaü2 kimi khajjopaõako. Yo vā rattandhakāratimisāyaü telappadipo, imesaü ubhinnaü vaõõānaü katamo vaõõo abhikkantataroca paõãtataro cāti? Yvāyaü bhante, rattandhakāratimisāyaü telappadãpo, ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cāti. Taü kiü ma¤¤asi udāyi, yo vā rattandhakāratimisāyaü telappadipo yo vā rattandhakāratimisāyaü mahāaggikkhandho, imesaü ubhinnaü vaõõānaü katamo vaõõo abhikkantataro ca paõãtataro cāti? Yvāyaü bhante, rattandhakāratimisāyaü mahāaggikkhandho, ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cāti. Taü kiü ma¤¤asi udāyi, yo vā rattandhakāratimisāyaü mahāaggikkhandho, yā vā rattiyā paccusasamayaü viddhe vigatavalāhake deve osadhãtārakā, imesaü ubhinnaü vaõõānaü katamo vaõõo abhikkantataro ca paõãtataro cāti.? Yāyaü bhante, rattiyā paccusasamayaü viddhe vigatavalāhake deve osadhãtārakā, ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cāti. Taü kiü ma¤¤asi udāyi, yā vā rattiyā paccusasamayaü viddhe vigatavalāhake deve osadãtārakā, yo vā tadahuposathe paõõarase viddhe vigatavalāhake deve abhido3 aķķharattasamayaü cando, imesaü ubhinnaü vaõõānaü katamo vaõõo abhikkantataro ca paõãtataro cāti 1. Bhāsate ca tapate ca-sãmu, machasaü virocate ca sãmu bhāsateva tapateva virocateca-syā 2. Rattandhakāratimisāya-machasaü,[PTS,] syā 3. Abhide-sãmu. 384 Yvāyaü bhante, tadahuposathe paõõarase viddhe vigatavalāhake deve abhido1 aķķharattasamayaü cando, ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cāti. [PTS Page 035] [\q 35/] Taü kiü ma¤¤asi udāyi, yo vā tadahuposathe paõõarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aķķharattasamayaü cando. Yo vā vassānaü pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikaü samayaü suriyo, imesaü ubhinnaü vaõõānaü katamo ca vaõõo abhikkantataro ca paõãtataro cāti. Yvāyaü bhante, vassānaü pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikaü samayaü suriyo, ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cāti. Ato2 kho te udāyi, bahå hi bahutarā devā ye imesaü candimasuriyānaü ābhā3 nānubhonti, tyāhaü pajānāmi. Atha ca panāhaü na vadāmi: yasmā vaõõā a¤¤o vaõõo uttaritaro vā paõãtataro vā natthi'ti. Atha ca pana tvaü udāyi: yvāyaü vaõõo kiminā khajjopaõakena hãnataro4ca patikiņņhataro ca, so paramo vaõõoti vadesi, ta¤ca vaõõaü na pa¤¤āpesiti. Acchidaü bhagavā kathaü, acchidaü sugato kathanti. Kiü pana tvaü udāyi, evaü vadesi: acchidaü bhagavā kathaü, acchidaü sugato kathanti Ambhākaü bhante, sake ācariyake evaü hoti: 'ayaü paramo vaõõo ayaü paramo vaõõo'ti. Te mayaü bhante, bhagavatā sake ācariyake samanuyu¤jiyamānā samanugāhiyamānā samanubhāsiyamānā rittā tucchā aparaddhā'ti. Kiü panudāyi, atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatã paņipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti? Ambhākaü bhante, sake ācariyake evaü hoti: atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatã paņipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā'ti. Katamā pana sā udāyi, ākāravatã paņipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti? Idha bhante, ekacco pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato hoti, kāmesu micchācāraü pahāya kāmesu micchācārā paņivirato [PTS Page 036] [\q 36/] hoti, musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato hoti, a¤¤ataraü vā pana tapoguõaü samādāya vattati, ayaü kho sā bhante, ākāravatã paņipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti. --------------------------- 1. Ahide-sãmu 2. Tato-syā 3. âbhā te-sãmu 4. Nihãnataro-machasaü,syā. [BJT Page 386] [\x 386/] Taü kiü ma¤¤asi udāyi, yasmi samaye pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato hoti, ekantasukhã vā tasmiü samaye attā hoti sukhadukkhã cāti? Sukhadukkhã bhante. Taü kiü ma¤¤asi udāyi, yasmiü samaye adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato hoti, ekantasukhã vā tasmiü samaye attā hoti sukhadukkhã vāti? Sukhadukkhã bhante. Taü kiü ma¤¤asi udāyi, yasmiü samaye kāmesu micchācāraü pahāya kāmesu micchācārā paņivirato hoti, ekantasukhã vā tasmiü samaye attā hoti sukhadukkhã vāti? Sukhadukkhã bhante Taü kiü ma¤¤asi udāyi, yasmiü samaye musāvādāü pahāya musāvādā paņivirato hoti, ekantasukhi vā tasmiü samaye attā hoti sukhadukkhã vāti? Sukhadukkhã bhante. Taü kiü ma¤¤asi udāyi, yasmiü samaye a¤¤ataraü tapoguõaü samādāya vattati, ekantasukhã vā tasmiü samaye attā hoti sukhadukkhã vāti? Sukhadukkhã bhante. Taü kiü ma¤¤asi udāyi, api nu kho vokiõõasukhadukkhaü paņipadaü āgamma ekantasukhassa lokassa sacchikiriyā hotãti? Acchidaü bhagavā kathaü, acchidaü sugato kathanti. Kiü pana tvaü udāyi, evaü vadesi: 'acchidaü bhagavā kathaü, acchidaü sugato katha'nti. Amhākaü bhante, sake ācariyake evaü hoti: 'atthi ekantasukho loko, atthi ākāravatã paņipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyā'ti. Te mayaü bhante, bhagavatā sake ācariyake samanuyu¤jiyamānā samanugāhiyamānā samanubhāsiyamānā rittā tucchā aparaddhāti. Kiü pana bhante, atthi ekantasukho loko atthi ākāravatã paņipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti? [PTS Page 037] [\q 37/] Atthi kho udāyi, ekantasukho loko, atthi ākāravatã paņipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti. Katamā pana sā bhante,ākāravatã paņipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti? -------------------------- 1.Aparaddhāpi-syā,[PTS] [BJT Page 388] [\x 388/] Vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaüjhānaü upasampajja viharati. Pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti:upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaüjhānaü upasampajja viharati. Ayaü kho sā udāyi, ākāravatã paņipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti Na kho1 sā bhante, ākāravatã paņipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāya. Sacchikato hissa bhante, ettāvatā ekantasukho loko hotãti. Nakhvāssa udāyi,ettāvatā ekantasukho loko sacchikato hoti, ākāravatãtveva sā paņipadā ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāyāti. Evaü vutte sakuludāyissa paribbājakassa parisā unnādinã uccāsadda mahāsaddā2 ahosi: ettha mayaü anassāma sācariyakā, ettha mayaü panassāma3 sācariyakā, na mayaü ito bhiyyo utatritaraü pajānāmāti. Atha kho sakuludāyissa paribbājakassa parisā unnādinã uccāsadda mahāsaddā2 ahosi: ettha mayaü anassāma sācariyakā , ettha mayaü panassāma3 sācariyakā, na mayaü ito bhiyyo uttarãtaraü pajānāmāti. Atha kho sakuludāyi paribbājako te paribbājake appasadde katvā bhagantaü etadavoca: ' kittāvatā panassa bhante ekantasukho loko sacchikato hotã'ti. Idhådāyi, bhikkhå sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā1 adukkhaü asukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Yāvatā devatā ekantasukhaü lokaü upapannā tāhi devatāhi saddhiü santiņņhati sallapati sākacchaü samāpajjati, ettāvatā khvāssa udāya, ekantasukho loko sacchikato hotã'ti. Etassa nåna bhante, ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhå bhagavati brahmacariyaü carantãti? Na kho udāyi, etassa4 ekantasukhassa lokassa sacchikiriyāhetu bhikkhå mayi brahmacariyaü caranti. Atthi kho udāyi, a¤¤e ca5 dhammā uttaritarā ca paõãtatarā ca, yesaü sacchikiriyāhetu bhikkhå mayi brahmacariyaü carantãti. [PTS Page 038] [\q 38/] Katame pana te bhante, dhammā uttarãtarā ca paõãtatarā ca, yesaü sacchikiriyāhetu bhikkhå bhagavati brahmacariyaü carantãti? Idhudāyi, tathāgato loke uppajjati arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavā so imaü lokaü sadevakaü samārakaü sabrahmakaü sassamaõabrāhmaõiü pajaü sadevamanussaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedeti,so dhammaü deseti:ādikalyāõaü majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti.Taü dhammaü suõāti. Gahapati vā gahapatiputto vā a¤¤atarasmiü vā kule paccājāto. So taü dhammaü sutvā tathāgate saddhaü paņilabhati. So tena saddhāpaņilābhena samannāgato itipaņisa¤cikkhati: sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā, nayidaü sukaraü agāraü ajjhāvasatā ekantaparipuõõaü ekantaparisuddaü saīkhalikhitaü brahmacariyaü carituü, yannånāhaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyyanti. So aparena samayena appaü vā bhogakkhandhaü pahāya mahantaü vā bhogakkhandhaü pahāya appaü vā ¤ātiparivaņņaü pahāya mahantaü vā ¤ātiparivaņņaü pahāya kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajati. So evaü pabbajito samāno bhikkhånaü sikkhāsājivasamāpanno pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato hoti, nihitadaõķo nihitasattho lajji dayāpanno sabbapāõabhåtahitānukampã viharati. Adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato hoti, dinnādāyã dinnapāņikaīkhã athenena sucibhåtena attanā viharati. Abrahmacariyaü pahāya brahmacārã hoti, ārācārã virato methunā gāmadhammā. Musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato hoti, saccavādã saccasandho theto paccayiko avisaüvādako lokassa. Pisunaü vācaü pahāya pisunāya vācāya paņivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaü bhedāya,amutra vā sutvā na imesaü akkhātā amåsaü bhedāya, iti bhinnānaü vā sandhātā sahitānaü vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandi samaggakaraõiü vācaü bhāsitā hoti. Pharusaü vācaü pahāya pharusāya vācāya paņivirato hoti, yā sā vācā nelā kaõõasukhā pemanãyā hadayaīgamā porã bahujanakantā bahujanamanāpā, tathāråpaü vācaü bhāsitā hoti. Samphappalāpaü pahāya samphappalāpā paņivirato hoti, kālavādã bhåtavādã atthavādã dhammavādã vinayavādã nidhānavatiü vācaü bhāsitā kālena sāpadesaü pariyantavatiü atthasaühitaü. So bãjagāmabhåtagāmasamārambhā paņivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattuparato virato vikālabhojanā. Naccagãtavāditavisåkadassanā paņivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraõamaõķanavibhåsanaņņhānā paņivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paņivirato hoti. Jātaråparajatapaņiggahanā paņivirato hoti āmakadha¤¤apaņiggahanā paņivirato hoti. âmakamaüsapaņiggahanā paņivirato hoti. Itthikumārikapaņiggahanā paņivirato hoti. Dāsidāsapaņiggahanā paņivirato hoti. Ajeëakapaņiggahanā paņivirato hoti. Kukkuņasåkarapaņiggahanā paņivirato hoti. Hatthigavāssavaëavāpaņiggahanā paņivirato hoti. Khettavatthupaņiggahanā paņivirato hoti. Dåteyyapahãnagamanānuyogā paņivirato hoti. Kayavikkayā paņivirato hoti. Tulākåņakaüsakuņamānakåņā paņivirato hoti. Ukkoņanava¤cananikatisāciyogā paņivirato hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paņivirato hoti. So santuņņho hoti kāyaparihārikena cãvarena, kucchiparihārikena piõķapātena, so yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhi sakuõo yena yeneva ķeti, sapattabhārova ķeti. Evamevaü bhikkhu santuņņho hoti kāyaparihārikena cãvarena, kucchiparihārikena piõķapātena. Yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā ariyena sãlakkhandhena samannāgato ajjhattaü anavajjasukhaü paņisaüvedeti. So cakkhunā råpaü disvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü,tassa saüvarāya paņipajjati,rakkhati cakkhundriyaü,cakkhundriyesaüvaraü āpajjati. So sotena saddaü sutvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã,yatvādhikaraõamenaü sotendriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü,tassa saüvarāya paņipajjati,rakkhati sotendriyaü, sotendri yesaüvaraü āpajjati. So ghānena gandhaü ghāyitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã,yatvādhikaraõamenaü ghānendriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü,tassa saüvarāya paņipajjati,rakkhati ghānendriyaü,ghānendri yesaüvaraü āpajjati. So jivhāya rasaü sāyitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã,yatvādhikaraõamenaü jivhendriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü,tassa saüvarāya paņipajjati,rakkhati jivhendriyaü,jivhendriye saüvaraü āpajjati. So kāyena phoņņhabbaü phåsitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü kāyendriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü,tassa saüvarāya paņipajjati,rakkhati kāyendriyaü,kāyendriye saüvaraü āpajjati. So manasā dhammaü vi¤¤āya na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã,yatvādhikaraõamenaü manendriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü,tassa saüvaraü paņipajjati,rakkhati manendriyaü,manendriye saüvaraü āpajjati. So iminā ariyena indriyasaüvarena samannāgato ajjhattaü abyāsekasukhaü paņisaüvedeti So abhikkante paņikkante sampajānakārã hoti, ālokite vilokite sampajānakārã hoti, sammi¤jite pasārite sampajānakārã hoti, saīghāņipattacãvaradhāraõe sampajānakārã hoti, asite pãte khāyite sāyite sampajānakārã hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārã hoti, gate ņhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuõhãbhāve sampajānakārã hoti. So iminā ca ariyena sãlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaüvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampaja¤¤ena samannāgato vivittaü senāsanaü bhajati. Ara¤¤aü rukkhamålaü pabbataü kandaraü giriguhaü susānaü vanapattaü abbhokāsaü palālapu¤jaü. So pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto nisãdati pallaīkaü ābhujitvā ujuü kāyaü panidhāya, parimukhaü satiü upaņņhapetvā. So abhijjhaü loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaü parisodheti. Byāpādapadosaü pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāõabhåtahitānukampã. Byāpādapadosā cittaü parisodheti, thãnamiddaü pahāya vigatatãnamiddo viharati ālokasa¤¤i sato sampajāno. Thãnamiddā cittaü parisodheti, uddhaccakukkuccaü pahāya anuddhato viharati ajjhattaü våpasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaü parisodheti. Vicikicchaü pahāya tiõõavicikiccho viharati akathaīkathi kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaü parisodheti. So ime pa¤ca nãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalãkaraõe, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Ayampi kho udāyi, dhammo uttarãtaro ca paõãtataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhå mayi brahmacariyaü caranti. -------------------------- 1. Kiü nu kho-syā 2. Uccāsaddā mahāsaddā-syā, machasaü 3 anassāma-machasaü,[PTS 4.] Etassa-machasaü(natthi) 5.A¤¤eva-machasaü,[PTS] [BJT Page 390] [\x 390/] Puna ca paraü udāyi, bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā1 adukkhaü asukhaü2 upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü3 upasampajja viharati.Ayampi kho udāyi,dhammo uttaritaro ca paõãtataro ca yassa sacchikiriyāhetu bhikkhå mayi brahmacariyaü caranti. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatupakkilese mudubhåte kammaniye ņhite āne¤jappatte pubbe nivāsānussati¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsatimpi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe amutrāsiü evannāmo evaīgotto evaü vaõõo evamāhāro evaü sukhadukkhapaņisaüvedi evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiü5 tatrāpāsiü evannāmo evaīgotto evaü vaõõo evamāhāro evaü sukhadukkhapaņisaüvedi evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapanno'ti. Iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, ayampi kho udāyi dhammo uttarãtaro ca paõãtataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhå mayi brahmacariyaü caranti. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte kammaniye ņhite āne¤jappatte sattānaü cåtupapāta¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: cavamāne upapajjamāne, hine paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammupage satte pajānāti. Ime vata bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaü upavādakā micchadiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti,ayampi kho udāyi, dhammo uttaritaro ca paõãtataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhå mayi brahmacariyaü caranti. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatupakkilese mudubhåte kammaniye ņhite āne¤jappatte āsavānaü khaya¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So idaü dukkhanti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü dukkhasamudayoti yatābhåtaü pajānāti. Ayaü dukkhanirodhoti yatābhåtaü pajānāti. Ayaü dukkhanirodhagāmiõãpaņipadāti yathābhåtaü pajānāti, ime āsavāti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü āsavasamudayoti [PTS Page 039] [\q 39/] yathābhåtaü pajānāti. Ayaü āsavanirodhoti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü āsavanirodhagāminãpaņipadāti yathābhåtaü pajānāti. Tassa eva¤jānato evampassato kāmāsavā pi cittaü vimuccati. Bhavāsavāpi cittaü vimuccati. Avijjāsavā pi cittaü vimuccati. Vimuttasmiü vimuttamiti ¤āõaü hoti. Khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü,kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyāti pajānāti. Ayaü kho udāyi, dhammo uttaritaro ca paõãtataro ca, yassa sacchikiriyāhetu bhikkhå mayi brahmacariyaü caranti. Ime kho udāyi, dhammā uttaritarā ca paõãtatarā ca yesaü sacchikiriyā hetu bhikkhå mayi brahmacariyaü carantãti. Evaü vutte sakuludāyi paribbājako bhagavantaü etadavoca: abhikkantaü bhante, abhikkantaü bhante. Seyyathāpi bhante, nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņiccannaü vā vicareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya cakkhumanto råpāni dakkhintãti. Evamevaü bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bhante, bhagavantaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca. Labheyyāhaü bhante, bhagavato santike pabbajjaü,labheyyaü upasampadanti. [BJT Page 392] [\x 392/] Evaü vutte sakuludāyissa paribbājakassa parisā sakuludāyiü paribbājakaü etadavoca: mā bhavaü udāyi, samaõe gotame brahmacariyaü cari, mā bhavaü udāyi, ācariyo hutvā antevāsãvāsaü vasi. Seyyathāpi nāma udakamaõãko1 hutvā uda¤caniko2 assa. Evaü sampadamidaü3 bhoto udāyissa bhavissati. Mā bhavaü udāyi samaõe gotame brahmacariyaü cari. Mā bhavaü udāyi ācariyo hutvā antevāsãvāsaü vasãti. Iti hidaü sakuludāyissa paribbājakassa parisā sakuludāyiü paribrabājakaü antarāyamakāsi bhagavati brahmacariyeti. [PTS Page 040] [\q 40/] Culasakuludāyisuttaü navamaü. ------------------------- 1.Maõiko-[PTS 2.] Uddekaniko-syā,[PTS 3.] Sampadamekaü - [PTS.] [BJT Page 394] [\x 394/] 2.3.10 Vekhanassa suttaü. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme. Atha kho vekhanasso1 paribbājako yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi. Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho vekhanasso1 paribbājako bhagavato santike udānaü udānesi: ' ayaü paramo vaõõo, ayaü paramo vaõõo'ti. Kiü pana tvaü kaccāna, evaü vadesi:'ayaü paramo vaõõo ayaü paramo vaõõo'ti. Katamo kaccāna, so paramo vaõõo'ti? Yasmā bho gotama vaõõā a¤¤o vaõõo uttaritaro vā paõãtataro vā natthi, so paramo vaõõoti. Katamo pana so kaccāna,vaõõo yasmā vaõõā a¤¤o vaõõo uttarãtaro vā paõãtataro vā natthiti? Yasmā bho gotama, vaõõā a¤¤o vaõõo uttarãtarovā paõãtataro vā natthi, so paramo vaõõoti. Dãghāpi kho te esā kaccāna, phareyya. Yasmā bho gotama, vaõõā a¤¤o vaõõo uttarãtaro vā paõitataro vā natthi. So paramo vaõõoti vadesi. Ta¤ca vaõõaü na pa¤¤āpesi. Seyyathāpi kaccāna, puriso evaü vadeyya: ahaü yā imasmiü janapade janapadakalyāõã, taü icchāmi taü kāmemã'ti. Tamenaü evaü vadeyyuü: ambho purisa, yaü tvaü janapadakalyāõiü icchasi kāmesi, jānāsi tvaü janapadakalyāõã khattiyi vā brāhmaõã vā vessã vā suddi vā'ti? Iti puņņho noti vadeyya. Tamenaü vadeyyuü: ambho purisa, yaü tvaü janapadakalyāõiü icchasi kāmesi, janāsi tvaü janapadakalyāõiü evannāmā evaügottā iti cā'ti. Tamenaü vadeyyuü: ambho purisa, yaü tvaü janapada kalyāõiü icchasi kāmesi, jānāsi tvaü janapadakalyāõiü evannāmā evaügottā iti cā'ti. Dãghā vā rassā vā majjhamā vā kāëi vā sāmā vā maīguracchavã vā'ti?Iti puņņho noti vadeyya. Amukasmiü gāme vā nigame vā nagare vā'ti? Iti påņņho noti vadeyya. Tamenaü evaü vadeyyuü: ambho purisa, yaü tvaü na jānāsi na passasi, taü tvaü icchasi kāmesãti? Iti puņņho āmāti vadeyya. Taü [PTS Page 041] [\q 41/] kiü ma¤¤asi kaccāna, nanu evaü sante tassa purisassa appāņihãrakataü bhāsitaü sampajjatã'ti? Addhā kho bho gotama, evaü sante tassa purisassa appāņihirakataü bhāsitaü sampajjatãti. -------------------------- 1. Vekhanaso-machasaü, vekhaõaso-syā [BJT Page 396] [\x 396/] Evameva kho tvaü kaccāna,yasmā bhante, vaõõā a¤¤o vaõõo uttarãtaro vā paõãtataro vā natthi,so paramo vaõõo'ti vadesi, ta¤ca vaõõaü na pa¤¤āpesãti. Seyyathāpi bho gotama,maõi veëuriyo subho jātimā aņņhaüso suparikammakato paõķukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca1. Evaü vaõõo attā hoti arogo parammaraõāti. Taü kiü ma¤¤asi kaccāna,yo vā maõi veëuriyo subho jātimā aņņhaüso suparikammakato paõķukambale nikkhitto bhāsati ca tapati ca virocati ca1 yo vā rattandhakāratimisāyaü2 kimi khajjopaõako, imesaü ubhinnaü vaõõānaü katamo vaõõo abhikkantataro ca paõãtataro cāti? Yvāyaü bho gotama, rattandhakāratimisāyaü2 kimi khajjopaõako, ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cāti. Taü kiü ma¤¤asi kaccāna, yo vā rattandhakāratimisāyaü kimi khajjopaõako, yo vā rattandhakāratimisāyaü telappadipo, imesaü ubhinnaü vaõõānaü katamo vaõõo abhikkantataroca paõãtataro cāti? Yvāyaü ho gotama,rattandhakāratimisāyaü telappadãpo, ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cāti. Taü kiü ma¤¤asi kaccāna, yo vā rattandhakāratimisāyaü telappadipo yo vā rattandhakāratimisāyaü mahāaggikkhandho, imesaü ubhinnaü vaõõānaü katamo vaõõo abhikkantataro ca paõãtataro cāti? Yvāyaü bho gotama, rattandhakāratimisāyaü mahāaggikkhandho,ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cāti. Taü kiü ma¤¤asi kaccāna, yo vā rattandhakāratimisāyaü mahāaggikkhandho, yā vā rattiyā paccusasamayaü [PTS Page 042] [\q 42/] viddhe vigatavalāhake deve osadhãtārakā, imesaü ubhinnaü vaõõānaü katamo vaõõo abhikkantataro ca paõãtataro cāti.? Yvāyaü bho gotama, rattiyā paccusasamayaü viddhe vigatavalāhake deve osadhãtārakā, ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cāti. -------------------------- 1. Bhāsate ca tapate ca- sãmu, machasaü , tapateca- sãma Bhāsateva tapateva virocateva-syā 2. Rattandhakāratimisāya-machasaü,syā,[PTS] [BJT Page 398] [\x 398/] Taü kiü ma¤¤asi ma¤¤asi kaccāna,yā vā rattiyā paccusasamayaü viddhe vigatavalāhake deve osadãtārakā, yo vā tadahuposathe paõõarase viddhe vigatavalāhake deve abhido1 aķķharattisamayaü cando, imesaü ubhinnaü vaõõānaü katamo vaõõo abhikkantataro ca paõãtataro cāti Yvāyaü bho gotamo,tadahuposathe paõõarase viddhe vigatavalāhake deve abhido1 aķķharattisamayaü cando, ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cāti. Taü kiü ma¤¤asi kaccāna, yo vā tadahuposathe paõõarase viddhe vigatavalāhake deve abhido aķķharattisamayaü cando, yo vā vassānaü pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaü suriyo, imesaü ubhinnaü vaõõānaü katamo vaõõo abhikkantataro ca paõãtataro cāti. Yvāyaü bho gotama, vassānaü pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve abhido majjhantikasamayaü suriyo, ayaü imesaü ubhinnaü vaõõānaü abhikkantataro ca paõãtataro cāti. Ato kho2 te kaccāna, bahå hi bahutarā devā, ye imesaü candimasuriyānaü ābhā nānubhonti, tyāhaü pajānāmi. Atha ca panāhaü na vadāmi: yasmā vaõõā a¤¤o vaõõo uttaritaro vā paõãtataro vā natthi'ti.Atha ca pana tvaü kaccāna, yvāyaü vaõõo kiminā khajjopaõakena hãnataro3ca patikiņņhataro ca, so paramo vaõõoti vadesi, ta¤ca vaõõaü na pa¤¤āpesi. Pa¤ca kho ime kaccāna, kāmaguõā. Katame pa¤ca: cakkhuvi¤¤eyyā råpā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Sotavi¤¤eyyā saddā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā ghānavi¤¤eyyā gandhā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Jivhāvi¤¤eyyā rasā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Kāyavi¤¤eyyā phoņņhabbā [PTS Page 043] [\q 43/] iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Ime kho kacchāna, pa¤ca kāmaguõā. Yaü kho kaccāna, ime pa¤ca kāmaguõe paņicca uppajjati sukhaü somanassaü, idaü vuccati kāmasukhaü. Iti kāmehi kāmasukhaü, kāmasukhā kāmaggasukhaü tattha aggamakkhāyatãti. Evaü vutte vekhanasso4 paribbājako bhagavantaü etadavoca: acchariyaü bho gotama, abbhutaü bho gotama, yāvasubhāsita¤cidaü5 bhotā gotamena: kāmehi kāmasukhaü, kāmasukhā kāmaggasukhaü tattha aggamakkhāyatãti. -------------------------- 1. Abhide-sãmu, 2. Atha kho- sãmu. Tato kho - syā 3. Nihinataro - machasaü,syā4. Vekhanaso-machasaü ,vekhaõaso - syā 5. Yāvasubhāsitamidaü-sãmu. [BJT Page 400] [\x 400/] Dujjānaü kho etaü kaccāna, tayā a¤¤adiņņhikena a¤¤akhantikena a¤¤arucikena a¤¤atrayogena1 a¤¤athācariyakena kāmā vā kāmasukhaü vā kāmaggasukhaü vā. Ye kho te kaccāna, bhikkhå arahanto khãõāsavā vusitavanto katakaraõiyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhãõabhavasaüyojanā sammada¤¤ā vimuttā, te kho etaü jāneyyuü kāmā vā kāmasukhaü vā kāmaggasukhaü vāti. Evaü vutte vekhanasso paribbājako kupito anattamano bhagavantaüyeva khuüsento bhagavantaüyeva vamhento bhagavantaü yeva vadamāno samaõo ca gotamo pāpito2 bhavissati'ti bhagavantaü etadavoca: evameva panidheke3 samaõabrāhmaõā ajānantā pubbantaü, apassantā aparantaü, atha ca pana: khiõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõiyaü nāparaü itthattāyā'ti pajānāmā'ti paņijānanti4 tesamidaü bhāsitaü hassakaüyeva sampajjati, lāmakaüyeva sampajjati, rittakaüyeva sampajjati,tucchakaüyeva sampajjatã'ti. Yo kho te kaccāna, samaõabrāhmaõā ajānantā pubbantaü [PTS Page 044] [\q 44/] apassantā aparantaü khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü,kataü karaõãyaü nāparaü itthattāyāni pajānāmā'ti paņijānanti, tesaü soyeva sahadhammiko niggaho hoti. Api ca kaccāna, tiņņhatu pubbanto, tiņņhatu aparanto. Etu vi¤¤å puriso asaņho amāyāvã ujujātiko ahamanusāsāmi, ahaü dhammaü desemi, yathānusiņņhaü tathā paņipajjamāno na cirasseva sāma¤¤eva ¤assati, sāmaü dakkhiti. Evaü kira sammā5 bandhanā vippamokkho hoti yadidaü avijjābandhanā6. Seyyathāpi kaccāna. Daharo kumāro mando uttānaseyyako kaõņhapa¤camehi bandhanehi baddho assa suttabandhanehi, tassa vuddhimanvāya indriyānaü paripākamanvāya tāni bandhanāni mucceyyuü7 so mokkhomhãti kho jāneyya no ca bandhanaü. Evameva kho kaccāna, etu vi¤¤å puriso asaņho amāyāvi ujujātiko. Ahamanusāsāmi, ahaü dhammaü desemi. Yathānusiņņhaü tathā paņipajjamāno na cirasseva sāma¤¤eva ¤assati. Sāmaü dakkhiti. Evaü kira sammā bandhanā vippamokkho hotã yadidaü avijjābandhanāti. -------------------------- 1. A¤¤atthayogena syā. 2. Pāpiko-sãmu. 3. Panidhekamme-machasaü,syā 4. Itthattayāti paņijānanti-[PTS 5.] Evaü kirāyasmā-syā. 6. Avijjābandhanaüti-sãmu.6. Mu¤ceyyuü-syā. [BJT Page 402] [\x 402/] Evaü vutte vekhanasso paribbājako bhagavantaü etadavoca: abhikkantaü bho gotama, abhikkantaü bho gotama,seyyathāpi bho gotama nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vãvareyya,måëhassa vā maggaü ācikkheyya'andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya,' cakkhumanto råpāni dakkhintã'ti, evamevaü bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bhavantaü gotamaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca. Upāsakaü maü bhavaü gotamo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaīgatanti. [PTS Page 045] [\q 45/] Vekhanassasuttaü dasamaü Paribbājakavaggo tatiyo Tassa vaggassa uddānaü Puõķarã aggi sahā katināmo, dãghanakho puna bhāradvājagotto sandaka uddāyi maõķikaputto, maõiko tathā kaccāno varavaggo. *Puõķarã aggi samākathināmo dãghanakho puna bhāradvāja gotto. Sandaka uddayi muõķikaputto maõiko tathā kaccāno varavaggo - machasaü. [BJT Page 404] [\x 404/] 4. Rājavaggo 2.4.1 Ghaņãkārasuttaü Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā kosalesu cārikaü carati mahatā bhikkhusaīghena saddhiü. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: ' ko nu kho hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya, na akāraõe1 tathāgatā sitaü pātukarontã'ti. Atha kho āyasmā ānando ekaüsaü cãvaraü2 katvā yena bhagavā tena¤jalimpaõāmetvā bhagavantaü etadavoca: 'ko nu kho bhante hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya, na akāraõe1 tathāgatā sitaü pātukarontã'ti. Bhåtapubbaü ānanda, imasmiü padese vehaliīgaü3 nāma gāmanigamo ahosi iddho ceva phãto ca bahujano ākiõõamanusso. Vehaliīgaü3 kho ānanda, gāmanigamaü kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho upanissāya vihāsi. Idha sudaü ānanda, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa ārāmo ahosi, idha sudaü ānanda kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho nisinnako bhikkhusaīghaü ovadatãti. Atha kho āyasmā ānando catugguõaü saīghāņiü pa¤¤āpetvā bhagavantaü etadavoca: tena hi bhante, bhagavā nisãdatu, evā'yaü bhåmippadeso dvãhi arahantehã sammāsambuddhehi paribhåtto bhavissatã'ti. Nisãdi bhagavā pa¤¤atte āsane. Nisajja kho bhagavā āyasmantaü ānandaü āmantesi: 'Bhåtapubbaü ānanda, imasmiü padese vehaliīgaü nāma gāmanigamo ahosi iddho ceva thito ca bahujano ākiõõamanusso. Vehaliīgaü kho ānanda, gāmanigamaü kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho upanissāya vihāsi. Idha sudaü ānanda, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa ārāmo ahosi. Idha sudaü ānanda, kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho nisinnako [PTS Page 046] [\q 46/] bhikkhusaīghaü ovadati. Vehaliīge kho ānanda gāmanigame ghaņãkāro nāma kumbhakāro kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa upaņņhāko ahosi aggupaņņhāko. Ghaņãkārassa kho ānanda, kumbhakārassa jotipālo nāma māõavo sahāyo ahosi piyasahāyo. Atha kho ānanda, ghaņãkāro kumbhakāro jotipālaü māõavaü āmantesi: 'āyāma samma ------------------------- 1. Na akāraõena-machasaü,syā[PTS 2.] Uttarāsaīgaü-syā 3. Vegaëiīgaü-machasaü vebhaëiīgaü-syā,[PTS] [BJT Page 406] [\x 406/] Jotipāla, kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü dassanāya upasaīkamissāma. Sādhusammataü hi me tassa bhagavato dassanaü arahato sammāsambuddhassā'ti. Evaü vutte ānanda, jotipālo māõavo ghaņãkāraü kumbhakāraü etadavoca: 'alaü samma ghaņãkāra, kiü pana tena muõķakena samaõakena diņņhenā'ti?'âyāma samma jotipāla, kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü dassanāya upasaīkamissāma. Sādhusammataü hi me tassa bhagavato dassanaü arahato sammāsambuddhassā'ti dutiyampi kho ānanda, jotipālo māõavo ghaņãkāra kumbhakāraü etadavoca: 'āyāma samma jotipāla, kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü dassanāya upasaīkamissāma. Sādhusammataü hi me tassa bhagavato dassanaü arahato sammāsambuddhassā'ti. Tatiyampi kho ānanda, jotipālo māõavo ghaņãkāraü kumbhakāraü etadavoca: 'alaü samma ghaņãkāra, kiü pana tena muõķakena samaõakena diņņhenā'ti. Tena hi samma jotipāla, sottiü sināniü1 ādāya nadiü gamissāma sināyitunti. Evaü sammā'ti kho ānanda, jotipālo māõavo ghaņãkārassa kumbhakārassa paccassosi. Atha kho ānanda, ghaņãkāro ca kumbhakāro jotipālo ca māõavo sottiü sināniü 1 ādāya nadiü agamaüsu sināyituü. Atha kho ānanda, ghaņãkāro kumbhakāro jotipālaü māõavaü āmantesi: ayaü samma jotipāla, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidåre ārāmo, āyāma samma jotipāla, kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü dassanāya upasaīkamissāma. Sādhu sammataü hi me tassa bhagavato dassanaü arahato sammāsambuddhassā'ti. Evaü vutte ānanda jotipālo māõavo ghaņãkāraü kumbhakāraü etadavoca: alaü samma ghaņãkāra, kiü pana tena muõķakena samaõakena diņņhenā'ti? Dutiyampi kho ānanda ghaņãkāro kumbhakāro jotipālaü māõavaü etadavoca:'āyāma samma jotipāla, kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü dassanāya upasaīkamissāma. Sādhusammataü hi me tassa bhagavato dassanaü arahato sammāsambuddhassa'ti. Dutiyampi kho ānanda, jotipālo māõavo ghaņãkāraü kumbhakāraü etadavoca: 'āyāma samma jotipāla, kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddha dassanāya upasaīkamissāma. Sādhusammataü hi me tassa bhagavato dassanaü arahato sammāsambuddhassā'ti.Tatiyampi kho ānanda ghaņãkāro kumbhakāro jotipālaü māõavaü etadavoca: ayaü samma jotipāla, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidåre ārāmo. âyāma samma jotipāla, kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü dassanāya upasaīkamissāma. Sādhusammataü hi me tassa bhagavato dassanaü arahato sammāsambuddhassā'ti. Tatiyampi kho ānanda, jotipālo māõavo ghaņãkāraü kumbhakāraü etadavoca: alaü samma ghaņãkāra, kiü pana tena muõķakena samaõakena diņņhenā'ti? Atha kho ānanda, ghaņãkāro kumabhakāro jotipālaü māõavaü ovaņņikāya2 parāmasitvā etadavoca: ayaü samma jotipāla, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidåre ārāmo, āyāma samma jotipāla, kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü dassanāya upasaīkamissāma sādhusammataü hi me tassa bhagavato dassanaü arahato sammāsambuddhassā'ti. Atha kho ānanda, jotipālo māõavo ovaņņikaü vinivedhetvā3 ghaņãkāraü kumbhakāraü etadavoca: alaü samma ghaņãkāra, kiü pana [PTS Page 047] [\q 47/] tena muõķakena samaõakena diņņhenāti? -------------------------- 1. Sottisināniü-machasaü 2. Ovaņņikāyaü-machasaü Sottisinānaü-syā 3. Vinivaņņetvā-machasaü. [BJT Page 408] [\x 408/] Atha kho ānanda, ghaņãkāro kumbhakāro jotipālaü māõavaü sasãsaü nahātaü1 kesesu parāmasitvā etadavoca: ayaü samma jotipāla, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa avidåre ārāmo. âyāma samma jotipāla, kassapaü bhagavantaü hi me tassa bhagavato dassanaü arahato sammāsambuddhassāti. Atha kho ānanda, jotipālassa māõavassa etadahosi: acchariyaü vata bho, abbhåtaü vata bho, yatra hi nāmāyaü ghaņãkāro kumbhakāro ittarajacco samāno ambhākaü sasãsaü nahātānaü2 kesesu parāmasitabbaü ma¤¤issati. Na vatidaü3 orakaü ma¤¤e bhavissatãti. Ghaņãkāraü kumbhakāraü etadavoca: yāvetadohipi4 samma ghaņãkārā'ti. Yāvetadohipi samma jotipāla, tathā [PTS Page 048] [\q 48/] hi pana me sādhusammataü tassa bhagavato dassanaü arahato sammāsambuddhassāti. Tena hi samma ghaņãkāra,mu¤ca gamissāmāti. Atha kho ānanda, ghaņãkāro ca kumbhakāro jotipālo ca māõavo yena kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā ghaņãkāro kumbhakāro kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Jotipālo pana māõavo kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho ānanda, ghaņãkāro kumbhakāro kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü etadavoca: ayaü me bhante, jotipālo māõavo sahāyo piyasahāyo, imassa bhagavā dhammaü desetu'ti. Atha kho ānanda, kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho ghaņãkāra¤ca kumbhakāraü jotipāla¤ca māõavaü dhammiyā kathāya sandassesi, samādapesi, samuttejesi, sampahaüsesi. Atha kho ānanda, ghaņãkāro ca kumbhakāraü jotipāla¤ca māõavaü dhammiyā kathāya sandassesi, samādapesi pesi, samuttejesi, sampahaüsesi. Atha kho ānanda, ghaņãkāro ca kumbhakāro jotipālo ca māõavo kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaüsitā kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāyāsanā kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkamiüsu. Atha kho ānanda,jotipālo māõavo ghaņãkāraü kumbhakāraü etadavoca: iīgha nu tvaü5 samma ghaņãkāra, dhammaü suõanto tā, atha ca pana agārasmā na anagāriyaü4 pabbajasãti7 Nanu maü samma jotipāla, jānāsi andhe jiõõe mātāpitaro posemã'ti? Tena hi samma ghaņãkāra, ahaü agārasmā anagāriyaü pabbajissāmãti. ------------------------- 1. Sãsaü nhātaü-machasaü. Sisanahātaü-[PTS] sãsanahātaü- syā 2. Sãsaü nahātānaü-machasaü sãsanahatānaü-[PTS,] sãsanahātānaü syā 3. Na vatidaü kira-machasaü, 4. Yāvatādohipi - machasaü 5. Imaü nu tvaü-syā,[PTS,]machasaü 6. âgārasmā anagāriyaü-sãmu, machasaü. 7.Pabbajissasãti-sãmu, machasaü, pabbajjasãti-syā. [BJT Page 410] [\x 410/] Atha kho ānanda, ghaņãkāro ca kumbhakāro jotipālo ca māõavo yena kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho [PTS Page 049] [\q 49/] tenupasaükamiüsu . Upasaükamitvā kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinno kho ānanda,ghaņãkāro kumbhakāro kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü etadavoca: ayaü me bhante, jotipālo māõavo sahāyo piyasahāyo, imaü bhagavā pabbājetu'ti. Alattha kho ānanda, jotipālo māõavo kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaü alattha upasampadaü. Atha kho ānanda, kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho aciråpasampanne jotipāle māõave addhamāsåpasampanne1 vehaliīge yathābhirantaü viharitvā yena bārāõasã tena cārikaü pakkāmi. Anupubbena cārikaü caramāno yena bāraõasã tadavasari. Tatra sudaü ānanda, kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho bāraõasiyaü viharati isipatane migadāye. Assosi kho ānanda, kikã kāsirājā: kassapo kira bhagavā arahaü sammāsambuddho bārāõasiü anuppatto, bārāõasiyaü viharati isipatane migadāyeti. Atha kho ānanda, kikã kāsirājā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraü yānaü abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi bārāõasiyā niyyāsi mahatā rājānubhāvena kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü dassanāya. Yāvatikā yānassa bhåmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yena kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho tenupasaīkami. Upasaīkamitvā kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho ānanda kikiü kāsirājānaü kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho dhammiyā kathāya sandessesi, samādapesi, samuttejesi, sampahaüsesi. Atha kho ānanda, kikã kāsirājā kassapena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaüsito kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü etadavoca: [PTS Page 050 [\q 50/] ']adhivāsetu me bhante, bhagavā svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhusaīghenā'ti. Adhivāsesi kho ānanda, kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho tuõhãbhāvena. Atha kho ānanda, kikã kāsirājā kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa adhivāsanaü viditvā uņņhāyāsanā kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. Atha kho ānanda, kikã kāsirājā tassa rattiyā accayena sake nivesane paõãtaü khādanãyaü bhojanãyaü paņiyādāpetvā paõķumuņikassa2 sālino vicitakālakaü anekasåpaü anekabya¤janaü, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa kālaü ārocāpesi: 'kālo bhante, niņņhitaü bhatta'nti. Atha kho ānanda, kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena kikissa kāsira¤¤o nivesanaü tenupasaīkami, upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi saddhiü bhikkhusaīghena. Atha kho ānanda, kikã kāsirājā buddhapamukhaü bhikkhusaīghaü paõãtena khādanãyena bhojanãyena sahatthā santappesi, sampavāresi. -------------------------- 1. Aciråpasampanno jotipālo māõavo addhamāsåpasampanno-sãmu. 2.Paõķumudikassa-syā. [BJT Page 412] [\x 412/] Atha kho ānanda, kikã kāsirājā kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü bhuttāviü oõitapattapāõiü a¤¤ataraü nãcaü āsanaü gahetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho ānanda, kikã kāsirājā kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü etadavoca: 'adhivāsetu me bhante, bhagavā bārāõasiyaü vassāvāsaü, evaråpaü saīghassa upaņņhānaü bhavissatã'ti. 'Alaü mahārāja, adhivuttho1 me vassāvāso'ti. Dutiyampi kho ānanda, kikã kāsirājā kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü etadavoca: 'adhivāsetu me bhante, bhagavā bārāõasiyaü vassāvāsaü evaråpaü saīghassa upaņņhānaü bhavissatã'ti. Tatiyampi kho ānanda, kikã kāsirājā kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü etadavoca: 'adhivāsetu me bhante, bhagavā bārāõasiyaü vassāvāsaü evaråpaü saīghassa upaņņhānaü bhavissatã'ti. 'Alaü mahārāja, adhivuttho me vassāvāso'ti. Atha kho ānanda, kikissa kāsira¤¤o: 'na me kassapo bhagavā [PTS Page 051] [\q 51/] arahaü sammāsambuddho adivāseti bārāõasiyaü vassāvāsa'nti ahudeva a¤¤athattaü, ahu domanassaü. Atha kho ānanda, kikã kāsirājā kassapaü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü etadavoca: 'atthi nu te bhante, a¤¤o koci mayā upaņņhākataro'ti. Atthi mahārāja, vehaliīgaü nāma gāmanigamo. Tattha ghaņãkāro nāma kumbhakāro. So me upaņņhāko aggupaņņhāko. Tuyhaü kho pana mahārāja:'na me kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho adivāseti bārāõasiyaü vassāvāsa'nti, atthi a¤¤athattaü atthi domanassaü. Tayidaü ghaņãkāre kumbhakāre natthi ca na ca bhavissati. Ghaņãkāro kho mahārāja, kumabhakāro buddhaü saraõaü gato, dhammaü saraõaü gato, saīghaü saraõaü gato. Ghaņãkāro kho mahārāja, kumbhakāro pāõātipātā paņivirato, adinnādāna paņivirato, kāmesu micchācārāpaņivirato, musāvādā paņivirato, surāmerayamajjapamādaņņhānā paņivirato. Ghaņãkāro kho mahārāja, kumbhakāro buddho aveccappasādena samannāgato, dhamme aveccappasādena samannāgato ariyakantehi sãlehi samannāgato saīghe aveccappasādena samannāgato, ariyakantehi sãlehi samannāgato. Ghaņãkāro kho mahārāja,kumabhakāro dukkhe nikkaīkho, dukkhasamudaye nikkaīkho, dukkhanirodhe nikkaīkho, dukkhanirodhagāminiyā paņipadāya nikkaīkho. Ghaņãkāro kho mahārāja, kumabhakāro ekabhattiko brahmacārã sãlavā kalyāõadhammo. Ghaņãkāro kho mahārāja, kumabhakāro nikkhittamaõisuvaõõo,apetajātaråparajato. --------------------------- 1.Adhivuņņho-syā. [BJT Page 414] [\x 414/] Ghaņãkāro kho mahārāja, kumbhakāro pannamusalo1. Na sahatthā paņhaviü2 khaõati. Yaü hoti kulapaluggaü vā yo hoti måsikukkāro vā3 taü kājena4 āharitvā bhājanaü karitvā evamāha: 'ettha yo icchati taõķulapaņibhastāni5 vā muggapaņibhastāni6 vā kalāya7 paņibhastāni8 vā nikkhipitvā yaü icchati taü haratuti. Ghaņãkāro kho mahārāja, kumbhakāro andhe [PTS Page 052] [\q 52/] jiõõe mātāpitaro poseti. Ghaņãkāro kho mahārāja, kumbhakāro pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā. Ekami'dāhaü mahārāja, samayaü vehaliīge gāmanigame viharāmi. Atha khvāhaü maharāja, pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena ghaņãkārassa kumbhakārassa mātāpitaro tenupasaīkamiü. Upasaīkamitvā ghaņãkārassa kumbhakārassa mātāpitaro etadavocaü: handa ko nu kho ayaü bhaggavo9 gatoti. Nikkhanto kho te bhante upaņņhāko, ato kumhiyā odanaü gahetvā pariyogā såpaü gahetvā paribhu¤jāti. Atha khvāhaü mahārāja, kumbhiyā odanaü gahetvā pariyogā såpaü gahetvā paribhu¤jitvā uņņhāyāsanā pakkamiü10 atha kho mahārāja, ghaņãkāro kumbhakāro yena mātāpitaro tenupasaīkami. Upasaīkamitvā mātāpitaro etadavoca: ko kumbhiyā odanaü gahetvā pariyogā såpaü gahetvā paribhu¤jitvā uņņhāyāsanā pakkanto'ti. Kassapo tāta, bhagavā arahaü sammāsambuddho kumbhiyā odanaü gahetvā pariyogā såpaü gahetvā paribhu¤jitvā uņņhāyāsanā pakkanto'ti. Atha kho maharāja, ghaņãkārassa kumbhakārassa etadahosi: lābhā vata me,suladdhaü vata me yassa me kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho evaü ahivissattho'ti11. Atha kho mahārāja, ghaņãkāraü kumbhakāraü addhamāsaü12 pãtisukhaü na vijahi13 sattāhaü mātāpitunnaü. Ekami'dāhaü mahārāja, samayaü tattheva vehaliīge gāmanigame viharāmi. Atha khvāhaü mahārāja, pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena ghaņãkārassa kumbhakārassa mātāpitaro tenupasaīkamiü, upasaīkamitvā ghaņãkārassa kumbhakārassa mātāpitaro etadavocaü: handa ko nu kho ayaü bhaggavo9 gato'ti. Nikkhanto kho te bhante, upaņņhāko, ato khaëopiyā kummāsaü gahetvā pariyogā [PTS Page 053] [\q 53/] såpaü gahetvā paribhu¤jāti. Atha khvāhaü mahārāja, khaëopiyā kummāsaü gahetvā pariyogā såpaü gahetvā paribhu¤jitvā uņņhāyāsanā pakkamiü. -------------------------- 1. Na musalena-syā,[PTS 2.] Paņhavi¤ca-syā 3. Måsikukkaro machasaü måsikukkuro - sãmu, syā,[PTS 4.] Kāmena sãmu.[PTS 5.] Taõķulapatibhastāni-syā taõķupabhivattāni-[PTS 6.] Muggapabhivattāni-[PTS 7.] Kālāya-sãmu. 8. Kāëāyapatibhastāni-syā kāëāyapabhivattāni-[PTS 10.] Pakkāmiü-syā,[PTS 11.] Abhivissaņņhoti-syā1. Aķķhamāsaü-syā 13. Na vijahati-machasaü. [BJT Page 416] [\x 416/] Atha kho mahārāja, ghaņãkāro kumbhakāro yena mātāpitaro tenupasaīkami, upasaīkamitvā mātāpitaro etadavoca: ko khaëopiyā kummāsaü gahetvā pariyogā såpaü gahetvā paribhu¤jitvā uņņhāyāsanā pakkanto'ti. Kassapo tāta, bhagavā arahaü sammāsambudadho khaëopiyā kummāsaü gahetvā pariyogā såpaü gahetvā paribhu¤jitvā uņņhāyāsanā pakkanto'ti. Atha kho mahārāja, ghaņãkārassa kumbhakārassa etadahosi: lābhā vata me, suladdhaü vata me, yassa me kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho evaü abhavissattho'ti. Atha kho mahārāja, ghaņãkāraü kumbhakāraü addhamāsaü pãtisukhaü na vijahi,1 sattāhaü mātāpitunnaü. Ekami'dāhaü mahārāja, samayaü tattheva vehaliīge gāmanigame viharāmi. Tena kho pana samayena gandhakuņi2 ovassati. Atha khvāhaü mahārāja, bhikkhå āmantesiü: gacchatha bhikkhave, ghaņãkārassa kumbhakārassa nivesane tiõaü jānāthā'ti.3 Evaü vutte mahārāja, bhikkhå maü etadavocuü: natthi kho bhante, ghaņãkārassa kumbhakārassa nivesane tiõaü, atthi ca khvāssa āvesanaü tiõacchadana'nti. Gacchatha bhikkhave ghaņãkārassa kumbhakārassa āvesanaü4 uttiõaü karothā'ti. Atha kho te mahārāja bhikkhå ghaņãkārassa kumabhakārassa āvesanaü uttiõamakaüsu. Atha kho mahārāja, ghaņãkārassa kumabhakārassa mātāpitaro bhikkhå etadavocuü: ke āvesanaü uttiõaü karontã'ti. Bhikkhå bhagini, kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa gandhakuņi2 ovassatã'ti haratha bhante, bhadramukhāti. Atha kho mahārāja, ghaņãkāro kumbhakāro yena mātāpitaro tenupasaīkami, upasaīkamitvā mātāpitaro etadavoca: ke āvesanaü uttiõamakaüså'ti. Bhikkhå tāta, kassapassa kira5 bhagavato arahato sammāsambuddhassa gandhakuņi2 ovassatã'ti.Atha kho mahārāja, ghaņãkārassa kumbhakārassa etadahosi: lābhā vata me, suladdhaü vata me, yassa me kassapo bhagavā arahaü sammāsambuddho evaü abhivissattho'ti. Atha kho mahārāja, ghaņãkāraü kumbhakāraü [PTS Page 054] [\q 54/] addhamāsaü pãtisukhaü na vijahi, sattāhaü mātāpitunnaü. Atha kho taü mahārāja āvesanaü sabbaü temāsaü ākāsacchadanaü aņņhāsi, na cātivassi6 evaråpo ca mahārāja, ghaņãkāro kumbhakāroti. Lābhā bhante, ghaņãkārassa kumbhakārassa, suladdhaü7. Bhante, ghaņãkārassa kumbhakārassa yassa bhagavā evaü abhivissatthoti. Atha kho ānanda, kikã kāsirājā ghaņãkārassa kumbhakārassa pa¤camattāni taõķulavāhasatāni pāhesi paõķumuņikassa sālino tadupiya¤ca tadupiya¤ceva såpeyyaü. Atha kho te ānanda, rājapurisā ghaņãkāraü kumbhakāraü upasaīkamitvā etadavocuü: imāni te bhante, pa¤camattāni taõķulavāhasatāni kikinā kāsirājena pahitāni paõķumuņikassa sālino tadupiya¤ca såpeyyaü. Tāni bhante, patigaõhātu'ti8. Rājā kho bhahukicco bahukaraõiyo, alaü me ra¤¤ova hotuti. -------------------------- 1. Na vijahati-machasaü 2. Kuņi-machasaü, syā,kuņi-[PTS 3.] Jānathāti-syā[PTS 4.] âvesane-machasaü 5. Kira-[PTS](natthi) 6. Na devo cātivassi-sãmu na devotivassi-machasaü 7. Suladdhalābhā-sãmu , suladdhā-machasaü. 8.Paņiggaõhāthāti-machasaü. [BJT Page 418] [\x 418/] Siyā kho pana te ānanda, evamassa: a¤¤o nåna tena samayena jotipālo māõavo ahosãti. Na kho panetaü ānanda, evaü daņņhabbaü, ahaü tena samayena jotipālo māõavo ahosinti. Idamavoca bhagavā attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaü abhinandãti. Ghaņãkārasuttaü paņhamaü. [BJT Page 420] [\x 420/] 2.4.2 Raņņhapālasuttaü. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā kuråsu cārikaü caramāno mahatā bhikkhusaīghena saddhiü yena thullakoņņhitaü1 nāma kurånaü nigamo tadavasari. Assosuü kho thullakoņņhitakā2 brāhmaõagahapatikā: samaõo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kuråsu [PTS Page 055] [\q 55/] cārikaü caramāno mahatā bhikkhusaīghena saddhiü thullakoņņhitaü anuppatto. Taü kho pana bhagavantaü gotamaü evaü kalyāõo kittisaddo abbhåggato: itipi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü buddho bhagavā'ti. So imaü lokaü sadevakaü samārakaü sabrahmakaü sassamaõabrāhmaõiü pajaü sadevamanussaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedeti, so dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü, kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti. Sādhu kho pana tathāråpānaü arahataü dassanaü hotã"ti. Atha kho thullakoņņhitakā2 brāhmaõagahapatikā yena bhagavā tenupasaīkamiüsu, upasaīkamitvā appekacce bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Appekacce bhagavatā saddhiü sammodiüsu, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü3 vãtisāretvā, ekamantaü nisidiüsu. Appekacce yena bhagavā tena¤jaliü paõāmetvā ekamantaü nisãdiüsu appekacce bhagavato santike nāmagottaü sāvetvā ekamantaü nisãdiüsu. Appekacce tuõhãbhåtā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinne kho thullakoņņhitake4 brāhmaõagahapatike bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaüsesi. Tena kho pana samayena raņņhapālo nāma kulaputto tasmiüyeva thullakoņņhite4 aggakulikassa5 putto tassaü parisāyaü nisinno hoti. Atha kho raņņhapālassa kulaputtassa etadahosi : yathā yathā kho bhagavā dhammaü deseti6 nayidaü sukaraü agāraü ajjhāvasatā ekantaparipuõõaü ekantaparisuddhaü saīkhalikhitaü brahmacariyaü carituü, yannånāhaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyya'nti. Atha kho thullakoņņhitakā2 brāhmaõagahapatikā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaüsitā bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāyāsanā [PTS Page 056] [\q 56/] bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkamiüsu. Atha kho raņņhapālo -------------------------- 1.Thullakoņņhikaü- machasaü 2. Thullakoņņhikā-macasaü 3.Sāraõãyaü -sãmu, machasaü 4. Thullakoņņhitake-sãmu. 5. Aggakulassa-machasaü Thullakoņņhike-machasaü 6. Khvāhaü bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi-machasaü,syā,[PTS.] [BJT Page 422] [\x 422/] Kulaputto acirapakkantesu thullakoņņhitakesu brāhmaõagahapatikesu yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho raņņhapālo kulaputto bhagavantaü etadavoca: 'yathā yathāhaü bhante, bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi, nayidaü såkaraü agāraü ajjhāvasatā ekantaparipuõõaü ekantaparisuddhaü saīkhalikhitaü brahmacariyaü carituü,1 labheyyāhaü bhante bhagavato santike pabbajjaü, labheyyaü upasampada'nti. Anu¤¤ātosi pana tvaü raņņhapāla, mātāpituhi agārasmā anagāriyaü pabbajjāyāti? Na kho ahaü bhante, anu¤¤āto mātāpituhi agārasmā anagāriyaü pabbajjāyāti. Na kho raņņhapāla, tathāgatā ananu¤¤ātaü mātāpituhi pabbājentãti. Svāhaü bhante tathā karissāmi yathā maü mātāpitaro anujānissanti agārasmā anagāriyaü pabbajjāyāti. Atha kho raņņhapālo kulaputto uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā yena mātāpitaro tenupasaīkami. Upasaīkamitvā mātāpitaro etadavoca: 'amma tāta,2 yathā yathāhaü bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi, nayidaü såkaraü agāraü ajjhāvasatā ekantaparipuõõaü ekantaparisuddhaü saīkhalikhitaü brahmacariyaü carituü, icchāmahaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajituü, anujānātha maü agārasmā anagāriyaü pabbajjāyā'ti. Evaü vutte raņņhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raņņhapālaü kulaputtaü etadavocuü: 'tvaü khosi3 tāta raņņhapāla, amhākaü ekaputtako piyo manāpo sukhedhito4 sukhaparibhato5 na tvaü tāta raņņhapāla, kassaci6 dukkhassa jānāsi. Ehi tvaü tāta raņņhapāla, bhu¤ja [PTS Page 057] [\q 57/] ca piva ca paricārehi ca, bhu¤janto pivanto paricārento kāmāni7 paribhu¤janto pu¤¤āni karonto abhiramassu. Na taü mayaü anujānāma agārasmā anagāriyaü pabbajjāya, maraõenapi te mayaü akāmakā vinā bhavissāma, kiü pana mayaü taü jivantaü anujānissāma agārasmā anagāriyaü pabbajjāyāti? ------------------------- 1. Icchāmahaü bhante, kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajituü(adhikaü) machasaü. [PTS.] Syā, potthakesu 2. Ammatātā-machasaü,[PTS 3.] Tvaü kho-[PTS 4.]Sukhe ņhito-[PTS 5.]Sukhaparihato-syā 6.Ki¤ci-syā 7. Kāme-machasaü, syā, [PTS.] [BJT Page 424] [\x 424/] Dutiyampi kho raņņhapālo kulaputto mātāpitaro etadavoca: 'amma tāta, yathā yathāhaü bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi. Nayidaü såkaraü agāraü ajjhāvasatā ekantaparipuõõaü ekantaparisuddhaü saīkhalikhitaü brahmacariyaü carituü. Icchāmahaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajituü, anujānātha maü agārasmā anagāriyaü pabbajjāyāti. Tatiyampi kho raņņhapālo kulaputto mātāpitaro etadavoca: 'amma tāta, yathā yathāhaü bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi. Nayidaü såkaraü agāraü ajjhāvasatā ekantaparipuõõaü ekantaparisuddhaü saīkhalikhitaü brahmacariyaü carituü. Icchāmahaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajituü, anujānātha maü agārasmā anagāriyaü pabbajjāyāti. Tatiyampi kho raņņhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raņņhapālaü kulaputtaü Etadavocuü:'tvaü khosi tāta raņņhapāla, amhākaü ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato na tvaü tāta raņņhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Ehi tvaü tāta raņņhapāla, bhu¤ja ca piva ca paricārehi ca, bhu¤janto pivanto paricārento kāmāni paribhu¤janto pu¤¤āni karonto abhiramassu na taü mayaü anujānāma agārasmā anagāriyaü pabbajjāya. Maraõenapi te mayā akāmakā vinā bhavissāma,kiü pana mayaü taü jivantaü anujānissāma agārasmā anagāriyaü pabbajjāyā'ti? Atha kho raņņhapālo kulaputto mātāpitusu pabbajjaü alabhamāno1 tattheva anantarahitāya bhumiyā nipajji, idheva me maraõaü bhavissati pabbajjā vāti2. [PTS Page 058] [\q 58/] Atha kho raņņhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raņņhapālaü kulaputtaü etadavocuü: 'tvaü khosi tāta raņņhapāla, amhākaü ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato,na tvaü tāta raņņhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi, uņņhehi tāta raņņhapāla, bhu¤ja ca piva ca parivārehi ca bhu¤janto pivanto paricārento kāmāni paribhu¤janto pu¤¤āni karonto abhiramassu, na taü mayaü anujānāma agārasmā anagāriyaü pabbajjāya, maraõenapi te mayaü akāmakā vinā bhavissāma, kiü pana mayaü taü jivantaü anujānissāma agārasmā anagāriyaü pabbajjāyāti? Evaü vutte raņņhapālo kulaputto tuõhã ahosi. Dutiyampi raņņhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raņņhapālaü kulaputtaü etadavocuü: 'tvaü khosi tāta raņņhapāla, amhākaü ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato. Na tvaü tāta raņņhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uņņhehã tāta raņņhapāla, bhu¤ja ca piva ca paricārehi ca, bhu¤janto pivanto paricārento kāmāni paribhu¤janto pu¤¤āni karonto abhiramassu. Na taü mayaü anujānāma agārasmā anagāriyaü pabbajjāya, maraõenapi te mayaü akāmakā vinā bhavissāma, kiü pana mayaü taü jivantaü anujānissāma agārasmā anagāriyaü pabbajjāyāti? Evaü vutte raņņhapālo kulaputto tuõhã ahosi. Tatiyampi raņņhapālassa kulaputtassa mātāpitaro raņņhapālaü kulaputtaü etadavocuü: 'tvaü khosi tāta raņņhapāla, amhākaü ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato. Na tvaü tāta raņņhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uņņhehi tāta raņņhapāla, bhu¤ja ca piva ca paricārehi ca, bhu¤janto pivanto paricārento kāmāni paribhu¤janto pu¤¤āni karonto abhiramassu. Na taü mayaü anujānāma agārasmā anagāriyaü pabbajjāya, maraõenapi te mayaü akāmakā vinā bhavissāma, kiü pana mayaü taü jivantaü anujānissāma agārasmā anagāriyaü pabbajjāyāti? Tatiyampi kho raņņhapālo kulaputto tuõahã ahosi. -------------------------- 1. Na maü mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaü pabbajjāyāti machasaü, syā. 2. 'Atha kho raņņhapālo kulaputto ekampi bhattaü na bhu¤ji - pe - sattapi bhattāni na bhu¤ji iti sudinnabhāõavāre viya - machasaü, syāma potthakesu disasati. [BJT Page 426] [\x 426/] Atha kho raņņhapālassa kulaputtassa mātāpitaro yena raņņhapālassa kulaputtassa sahāyakā tenupasaīkamiüsu, upasaīkamitvā raņņhapālassa kulaputtassa sahāyake etadavocuü: 'eso tātā, raņņhapālo kulaputto anantarahitāya bhumiyā nipanno: 'idheva me maraõaü bhavissati pabbajjā vā'ti. Etha1 tātā, yena raņņhapālo kulaputto tenupasaīkamatha, upasaīkamitvā raņņhapālaü kulaputtaü evaü vadetha: 'tvaü kho samma raņņhapāla, mātāpitunnaü ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato, na tvaü samma raņņhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uņņhehi samma raņņhapāla, bhu¤ja ca piva ca paricārehi ca, bhu¤janto pivanto paricārento kāmāni paribhu¤janto pu¤¤āni karonto abhiramassu. Na taü mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaü pabbajjāya, maraõenapi te mātāpitaro akāmakā [PTS Page 059] [\q 59/] vinā bhavissanti, kiü pana te taü jivantaü anujānissanti agārasmā anagāriyaü pabbajjāyā'ti?2 Atha kho raņņhapālassa kulaputtassa sahāyakā raņņhapālassa kulaputtassa matāpitunnaü paņissutvā3 yena raņņhapālo kulaputto tenupasaīkamiüsu, upasaīkamitvā raņņhapālaü kulaputtaü etadavocuü: 'tvaü kho sammaraņņhapāla, mātāpitunnaü ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato, na tvaü samma raņņhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uņņhehi samma raņņhapāla, bhu¤ja ca piva ca paricārehi ca, bhu¤janto pivanto paricārento kāmāni paribhu¤janto pu¤¤āni karonto abhiramassu. Na taü mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaü pabbajjāya, maraõenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti, kiü pana te jivantaü anujānissanti agārasmā anagāriyaü pabbajjāyāti? Evaü vutte raņņhapālo kulaputto tuõhã ahosi. Dutiyampi kho raņņhapālassa kulaputtassa sahāyakā raņņhapālaü kulaputtaü etadavocuü: tvaü kho samma raņņhapāla, mātāpitunnaü ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato, na tvaü samma raņņhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uņņhehi samma raņņhapāla, bhu¤ja ca piva ca paricārehi ca, bhu¤janto pivanto paricārento kāmāni paribhu¤janto pu¤¤āni karonto abhiramassu, na taü mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaü pabbajjāya, maraõenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti, kiü pana te taü jivantaü anujānissanti agārasmā anagāriyaü pabbajjāyā'ti. Evaü vutte raņņhapālo kulaputto tuõhã ahosi. Tatiyampi kho raņņhapālassa kulaputtassa sahāyakā raņņhapālaü kulaputtaü etadavocuü: tvaü kho samma raņņhapāla, mātāpitunnaü ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato, na tvaü samma raņņhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi. Uņņhehi samma raņņhapāla, bhu¤ja ca piva ca paricārehi ca, bhu¤janto pivanto paricārento kāmāni paribhu¤janto pu¤¤āni karonto abhiramassu, na taü mātāpitaro anujānanti agārasmā anagāriyaü pabbajjāya, maraõenapi te mātāpitaro akāmakā vinā bhavissanti, kiü pana te taü jivantaü anujānissanti agārasmā anagāriyaü pabbajjāyā'ti. Tatiyampi kho raņņhapālo kulaputto tuõahã ahosi. Atha kho raņņhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raņņhapālassa kulaputtassa mātāpitaro tenupasaīkamiüsu, upasaīkamitvā raņņhapālassa kulaputtassa mātāpitaro etadavocuü: 'amma tāta, eso raņņhapālo kulaputto tattheva anantarahitāya bhåmiyā nipanno idheva me maraõaü [PTS Page 060] [\q 60/] bhavissati pabbajjā vā'ti. Sace tumhe raņņhapālaü kulaputtaü -------------------------- 1. Ehã -[PTS] 2. Atha kho raņņhapālassa kulaputtassa -pe- pabbajjāyāti. Ayaü pāņho machasaü, syāmapotthakesu na dissati. 3. 'Raņņhapālassa kulaputtassa mātāpitunnaü paņissutvā' iti machasaü, syāma potthakesu natthi. [BJT Page 428] [\x 428/] Nānujānissatha agārasmā anagāriyaü pabbajjāya, tatthevassa1 maraõaü āgamissati. Sace pana tumhe raņņhapālaü kulaputtaü anujānissatha agārasmā anagāriyaü pabbajjāya, pabbajitampi naü dakkhissatha. Sace raņņhapālo kulaputto nābhiramissati agārasmā anagāriyaü pabbajjāya, kā cassa a¤¤ā gati bhavissati, idheva paccāgamissati. Anujānātha raņņhapālaü kulaputtaü agārasmā anagāriyaü pabbajjāyā'ti. Anujānāma tātā, raņņhapālaü kulaputtaü agārasmā anagāriyaü pabbajjāya, pabbajitena ca pana mātāpitaro uddassetabbāti. Atha kho raņņhapālassa kulaputtassa sahāyakā yena raņņhapālo kulaputto tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā raņņhapālaü kulaputtaü etadavocuü: tvaü kho samma raņņhapāla, mātāpitunnaü ekaputtako piyo manāpo sukhedhito sukhaparibhato, na tvaü samma raņņhapāla, kassaci dukkhassa jānāsi, uņņhehi samma raņņhapāla, bhu¤ja ca piva ca paricārehi ca. Bhu¤janto pivanto paricārento kāmāni paribhu¤janto pu¤¤āni karonto abhiramassu, anu¤¤ātosi mātāpituhi agārasmā anagāriyaü pabbajjāya. Pabbajitena ca te mātāpitaro uddassetabbā'ti. Atha kho raņņhapālo kulaputto uņņhahitvā balaü gāhetvā yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho raņņhapālo kulaputto bhagavantaü etadavoca: 'anu¤¤āto ahaü bhante, matāpituhi agārasmā anagāriyaü pabbajjāya, pabbājetu maü bhagavā'ti. Alattha kho raņņhapālo kulaputto bhagavato santike pabbajjaü, alattha upasampadaü. Atha kho bhagavā aciråpasampanne āyasmante raņņhapāle addhamāsåpasampanne, thullakoņņhite yathābhirantaü viharitvā yena sāvatthi tena cārikaü pakkāmi, anupubbena cārikaü caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaü [PTS Page 061] [\q 61/] bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme. Atha kho āyasmā raņņhapālo eko våpakaņņho appamatto ātāpi pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti, tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khiõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü,nāparaü itthattāyā'ti abbha¤¤āsi. A¤¤ataro kho panāyasmā raņņhapālo arahataü ahosi. Atha kho āyasmā raņņhapālo yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā raņņhapālo bhagavantaü etadavoca: 'icchāmahaü bhante, mātāpitaro uddassetuü, sace maü bhagavā anujānātã'ti. ------------------------- 1.Tattheva maraõaü - machasaü, syā,[PTS.] [BJT Page 430] [\x 430/] Atha kho bhagavā āyasmato raņņhapālassa cetasā ceto parivitakkaü1 manasākāsi. Yadā bhagavā a¤¤āsi: 'abhabbo kho raņņhapālo kulaputto sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvattitu'nti. Atha kho bhagavā āyasmantaü raņņhapālaü etadavoca: yassadāni tvaü raņņhapāla, kālaü ma¤¤asã'ti. Atha kho āyasmā raņņhapālo uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā senāsanaü saüsāmetvā pattacãvaraü ādāya yena thullakoņņhitaü tena cārikaü pakkāmi. Anupubbena cārikaü caramāno yena thullakoņņhitaü tadavasari. Tatra sudaü āyasmā raņņhapālo thullakoņņhite viharati ra¤¤o koravyassa migācãre. Atha kho āyasmā raņņhapālo pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya thullakoņņhitaü piõķāya pāvisi, thullakoņņhite sapadānaü piõķāya caramāno yena sakapitunivesanaü tenupasaīkami. Tena kho pana samayena āyasmato raņņhapālassa pitā majjhimāya dvārasālāya ullikhāpeti.2 Addasā kho āyasmato raņņhapālassa pitā āyasmantaü raņņhapālaü dåratova āgacchantaü, disvāna etadavoca: 'imehi muõķakehi samaõakehi amhākaü ekaputtako piyo manāpo [PTS Page 062] [\q 62/] pabbājito'ti. Atha kho āyasmā raņņhapālo sakapitunivesane neva dānaü alattha, na paccakkhānaü, a¤¤adatthu akkosameva alattha. Tena kho pana samayena āyasmato raņņhapālassa ¤ātidāsi ābhidosikaü kummāsaü chaķķetukāmā hoti. Atha kho āyasmā raņņhapālo taü ¤ātidāsiü etadavoca: 'sace taü bhagini, chaķķanãyadhammaü3 idha me patte ākirā'ti. Atha kho āyasmato raņņhapālassa ¤ātidāsi taü ābhidosikaü kummāsaü āyasmato raņņhapālassa patte ākirantã hatthāna¤ca pādāna¤ca sarassa ca nimittaü aggahesi. Atha kho āyasmato raņņhapālassa ¤ātidāsi yenāyasmato raņņhapālassa mātā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā āyasmato raņņhapālassa mātaraü etadavoca: 'yaggheyye4 jāneyyāsi. Ayyaputto raņņhapālo anuppatto'ti. Sace je, saccaü vadasi, adāsã bhavasã'ti.5 Atha kho āyasmato raņņhapālassa mātā yenāyasmato raņņhapālassa pitā tenupasaīkami, upasaīkamitvā āyasmato raņņhapālassa pitaraü etadavoca: yagghe gahapati jāneyyāsi, raņņhapālo kira kalaputto anuppatto'ti. Tena kho pana samayena āyasmā raņņhapālo taü ābhidosikaü kummāsaü a¤¤ataraü kuķķaü6 nissāya paribhu¤jati. Atha kho āyasmato raņņhapālassa pitā yenāyasmā raņņhapālo tenupasaīkami, upasaīkamitvā āyasmantaü raņņhapālaü etadavoca: atthi nāma tāta raņņhapāla, ābhidosikaü kummāsaü paribhu¤jissasi, nanu tāta raņņhapāla, sakaü gehaü gantabbanti. -------------------------- 1. Paricca-machasaü,syā 2. Ullikkhāpeti-syā 3. âbhidosikaü kummāsaü chaķķetakāmāsi-sãmu. 4. Yagaghayye-syā 5. Bhaõasi adāsiü taü karomãti-sãmu, machasaü,syā 6. Kuņņamålaü-machasaü. [BJT Page 432] [\x 432/] Kuto no gahapati, ambhākaü gehaü agārasmā anagāriyaü pabbajitānaü,anagārā mayaü gahapati, agamamhā [PTS Page 063] [\q 63/] kho te gahapati gehaü, tattha neva dānaü alatthambha ,na paccakkhānaü a¤¤adatthu1 akkosameva alatthamhā'ti. 'Ehi tāta raņņhapāla, gharaü gamissāmā'ti. 'Alaü gahapati, kataü me ajja bhattakicca'nti. 'Tena hi tāta raņņhapāla, adhivāsehi svātanāya bhatta'nti. Adhivāsesi kho āyasmā raņņhapālo tuõhãbhāvena. Atha kho āyasmato raņņhapālassa pitā āyasmato raņņhapālassa adhivāsanaü viditvā yena sakaü nivesanaü tenupasaīkami, upasaīkamitvā2 mahantaü hira¤¤asuvaõõassa pu¤jaü kārāpetvā kila¤jehi paņicchādāpetvā āyasmato raņņhapālassa purāõadutiyikā3 āmantesi: etha tamhe vadhuyo4 yena alaīkārena alaīkataü pubbe raņņhapālassa kulaputtassa piyā hotha manāpā, tena alaīkārena alaīkarothā'ti. Atha kho āyasmato raņņhapālassa pitā tassā rattiyā accayena sake nivesane paõãtaü khādanãyaü bhojanãyaü paņiyādāpetvā āyasmato raņņhapālassa kālaü ārocesi: 'kālo tāta raņņhapāla, niņņhitaü bhatta'nti atha kho āyasmā raņņhapālo pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya yena sakapitunivesanaü tenupasaīkami, upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Atha kho āyasmato raņņhapālassa pitā taü hira¤¤asuvaõõassa pu¤jaü vivarāpetvā āyasmantaü raņņhapālaü etadavoca: 'idaü te tāta raņņhapāla, mattikaü dhanaü, a¤¤aü pettikaü, a¤¤aü pitāmahaü. Sakkā tāta raņņhapāla, bhoge ca bhu¤jituü, pu¤¤āni ca kātuü, ehi tvaü tāta [PTS Page 064] [\q 64/] raņņhapāla, sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvattitvā bhoge ca bhu¤jassu, pu¤¤āni ca karohãti. Sace kho me tvaü gahapati vacanaü kareyyāsi, imaü hira¤¤asuvaõõassa pu¤jaü sakaņesu āropetvā nibbāhāpetvā majjhegaīgāya nadiyā sote osãdāpeyyāsi.5 Taü kissa hetu: 'uppajjissanti hi te gahapati, tato nidānaü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā'ti. ------------------------- 1. A¤¤adattuü-syā 2. Haritena gomayena paņhaviyā upalimpetvā mahantaü hãra¤¤asuvaõõassa pu¤jaü kārāpetvā, dve pu¤je kārāpetvā ekaü hira¤¤assa ekaü suvaõõassa, mahantā pu¤jā ahesuü orato ņhito puriso pārato ņhitaü purisaü na passati, tathā pārato ņhito puriso orato ņhitaü. Te pu¤je kila¤jehi paņicchādāpetvā majjhe āsanaü pa¤¤āpetvā tirokaraõãyaü parikkhipitvā āyasmato raņņhapālassa purāõadutiyike āmantesi - syāmapotthake dissate. 3. Purāõadutiyike-syā,[PTS 4.] Vadhuke-syā.[PTS 5.] Opilāpeyyāsi-sãmu. [BJT Page 434] [\x 434/] Atha kho āyasmato raņņhapālassa purāõadutiyikāyo paccekaü pādesu1 gahetvā āyasmantaü raņņhapālaü etadavocuü: 'kãdisā nāma tā2 ayyaputtaka, accharāyo, yāsaü tvaü hetu brahmacariyaü carasã'ti? 'Na kho mayaü bhaginã,accharānaü hetu brahmacariyaü carāmā'ti. Bhaginãvādena no ayyaputto raņņhapālo samudācaratã'ti tattheva mucchitā papatiüsu. Atha kho āyasmā raņņhapālo pitaraü etadavoca: sace gahapati, bhojanaü dātabbaü detha, mā no viheņhathā'ti. Bhu¤ja tāta raņņhapāla, niņņhitaü bhattanti. Atha kho āyasmato raņņhapālassa pitā āyasmantaü raņņhapālaü paõãtena khādanãyena bhojanãyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho āyasmā raņņhapālo bhåttāvã onãtapattapāõã ņhitakova imā gāthā abhāsi: "Passa cittakataü bimbaü arukāyaü samussitaü, âturaü bahusaīkappaü yassa natthi dhuvaü ņhiti. Passa cittakataü råpaü maõinā kuõķalena ca, Aņņhittacena3 onaddhaü saha vatthehi sobhati. Alattakakatā pādā mukhaü cuõõakamakkhitaü, Alaü bālassa mohāya no ca pāragavesino. [PTS Page 065] [\q 65/] Aņņhapādakatā kesā nettā a¤janamakkhitā, Alaü bālassa mohāya no ca pāragavesino. A¤janãva navā cittā påtikāyo alaīkato, Alaü bālassa mohāya no ca pāragavesino. Odahi migavo pāsaü nāsadā vākaraü migo, Bhåtvā nivāpaü gacchāma4 kandante migabandhake"ti. Atha kho āyasmā raņņhapālo ņhitakova imā gāthā bhāsitvā yena ra¤¤o korabyassa migāciraü tenupasaīkami, upasaīkamitvā a¤¤atarasmiü rukkhamåle divāvihāraü nisãdi. ------------------------- 1. Purāõadutiyikā paccekapādesu-[PTS 2.] Tāta-sya. 3. Aņņhitacena-machasaü,syā ,aņņhita¤cena-[PTS. 4.] Gacchāmi-sãmu,machasaü. [BJT Page 436] [\x 436/] Atha kho rājā korabyo migavaü āmantesi: sodhehi samma migava, migācãraü, uyyānabhåmiü gacchāma subhumiü dassanāyā'ti. Evaü devāti kho migavo ra¤¤o korabyassa paņissutvā migācãraü sodhento addasa āyasmantaü raņņhapālaü a¤¤atarasmiü rukkhamåle divāvihāraü nisinnaü,disvāna yena rājā korabyo tenupasaīkami. Upasaīkamitvā rājānaü korabyaü etadavoca: 'suddhaü kho deva migācãraü, atthi ca tattha raņņhapālo nāma kulaputto imasmiüyeva thullakoņņite aggakulikassa putto, yassa tvaü abhiõhaü kittayamāno ahosi, so a¤¤atarasmiü rukkhamåle divāvihāraü nisinnoti. Tena hi samma migava,alaü dānajja uyyānabhåmiyā, tamevadāni mayaü bhavantaü raņņhapālaü payirupāsissāmā'ti. Atha kho rājā korabyo 'yaü tattha khādanãyaü bhojanãyaü paņiyattaü taü sabbaü vissajjethā'ti vatvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraü yānaü abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi thullakoņņhitamhā niyyāsi mahacca rājānubhāvena1 āyasmantaü raņņhapālaü dassanāya. Yāvatikā yānassa bhåmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ussaņāya ussaņāya parisāya yenāyasmā raņņhapālo tenupasaīkami, upasaīkamitvā āyasmatā raņņhapālena [PTS Page 066] [\q 66/] saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü aņņhāsi, ekamantaü ņhito kho rājā korabyo āyasmantaü raņņhapālaü etadavoca: 'Idha bhavaü raņņhapālo vatthatthare nisãdatu'ti. 'Alaü mahārāja, nisãda tvaü, nisinno ahaü sake āsane'ti. Nisidi kho rājā korabyo pa¤¤atte āsane. Nisajja kho rājā korabyo āyasmantaü raņņhapālaü etadavoca: 'cattārimāni bho raņņhapāla, pāriju¤¤āni yehi pāriju¤¤ehi samannāgatā idhekacce kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajanti. Katamāni cattāri: jarāpāriju¤¤aü byādhipāriju¤¤aü bhogapāriju¤¤aü ¤ātipāriju¤¤aü. Katama¤ca pana bho raņņhapāla, jarāpāriju¤¤aü: idha bho raņņhapāla, ekacco jiõõo hoti vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto. So iti paņisa¤cikkhati: 'ahaü khomhi etarahi jiõõo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto, na kho pana mayā sukaraü anadhigataü vā bhogaü 2 adhigantuü, adigataü vā bhogaü phātikattuü, yannånāhaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajjeyya'nti. So tena jarāpāriju¤¤ena samannāgato kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajati. Idaü vuccati bho raņņhapāla, jarāpāripu¤¤aü. Bhavaü kho pana raņņhapālo etarahi daharo yuvā susukālakeso bhadrena yobbanena samannāgato paņhamena vayasā, taü bhoto raņņhapālassa jarāpāriju¤¤aü natthi. Kiü bhavaü raņņhapālo ¤atvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaü pabbajito? -------------------------- 1.Mahaccā rājānubhāvena-sãmu, machasaü 2.Anadhigatā vā bhogā-sãmu,[PTS] [BJT Page 438] [\x 438/] Katama¤ca pana bho raņņhapāla, byādhipāriju¤¤aü: idha bho raņņhapāla ekacco ābādhiko hoti dukkhito bāëhagilāno. So iti paņisa¤cikkhati: ahaü khomhi etarahi ābādhiko dukkhito bāëhagilāno na kho pana mayā sukaraü anadhigataü vā bhogaü1 adhigantuü adhigataü vā bhogaü phātikattuü. [PTS Page 067] [\q 67/] yannånāhaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyya'nti. So tena byādhipāriju¤¤ena samannāgato kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajati. Idaü vuccati bho raņņhapāla, byādhipāriju¤¤aü. Bhavaü kho pana raņņhapālo etarahi appābādho appātaīko samavepākiniyā gahaõiyā samannāgato nātisãtāya nāccuõhāya. Taü bhoto raņņhapālassa byādhipāriju¤¤aü natthi. Kiü bhavaü raņņhapālo ¤atvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaü pabbajito? Katama¤ca pana bho raņņhapāla, bhogapāriju¤¤aü: idha bho raņņhapāla, ekacco aķķho hoti mahaddhano mahābhogo. Tassa te bhogā anupubbena parikkhayaü gacchanti. So iti paņisa¤cikkhati: ahaü kho pubbe aķķho ahosiü mahaddhano mahābhogo tassa me te bhogā anupubbena parikkhayaü gatā, na kho pana mayā sukaraü anadhigataü vā bhogaü2 adhigantuü adhigataü vā bhogaü phātikattuü. Yannånāhaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyya'nti. So tena bhogapāriju¤¤ena samannāgato kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajati. Idaü vuccati bho raņņhapāla bhogapāriju¤¤aü. Bhavaü kho pana raņņhapālo imasmiüyeva thullakoņņhite aggakulikassa putto. Taü bhoto raņņhapālassa bhogapāriju¤¤aü natthi. Kiü bhavaü raņņhapālo ¤atvā vā disvā vā sutvā agārasmā anagāriyaü pabbajito? Katama¤ca pana bho raņņhapāla, ¤ātipāriju¤¤aü: idha bho raņņhapāla, ekaccassa bahå honti mittāmaccā ¤ātisāëohitā. Tassa te ¤ātakā anupubbena parikkhayaü gacchanti. So iti paņisa¤cikkhati: mamaü kho pubbe bahå ahesuü mittāmaccā ¤ātisāëohitā, tassa me te ¤ātakā anupubbena parikkhayaü gatā, na kho pana mayā sukaraü anadhigataü vā bhogaü adhigantuü, adhigataü vā bhogaü phātikattuü. Yannånāhaü [PTS Page 068] [\q 68/] kesamassu ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyya'nti. So tena ¤ātipāriju¤¤ena samannāgato kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajati. Idaü vuccati bho raņņhapāla,¤ātipāriju¤¤aü. Bhoto kho pana raņņhapālassa imasmiüyeva thullakoņņhite bahå mittāmaccā ¤ātisāëohitā taü bhoto raņņhapālassa ¤ātipāriju¤¤aü natthi. Kiü bhavaü raņņhapālo ¤atvā vā disvā vā sutvā vā agārasmā anagāriyaü pabbajito?. -------------------------- 1. Anadhigatā vā bhogā-sãmu,[PTS] 2. Anadhigatā vā bhogā-simu, [PTS] anadhigate vā bhoge-syā. [BJT Page 440] [\x 440/] Imāni kho bho raņņhapāla, cattāri pāriju¤¤āni yehi pāriju¤¤ehi samannāgatā idhekacce kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajanti. Tāni bhoto raņņhapālassa natthi. Kiü bhavaü raņņhapālo ¤atvā vā disvā sutvā vā agārasmā anagāriyaü pabbajitoti? Atthi kho mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammuddesā uddiņņhā ye'haü1 ¤atvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaü pabbajito. Katame cattāro: 'Upanãyati loko addhuvo'ti kho mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paņhamo dhammuddeso uddiņņho, yaü ahaü ¤atvā ca disvā ca sutā ca agārasmā anagāriyaü pabbajito. 'Attāõo loko anabhissaro'ti kho mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo dhammuddeso uddiņņho, yaü ahaü ¤atvā ca disvā ca sutā ca agārasmā anagāriyaü pabbajito. 'Assako loko sabbaü pahāya gamanãya'nati kho mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyo dhammuddeso uddiņņho, yaü ahaü ¤atvā ca disvā ca sutā ca agārasmā anagāriyaü pabbajito. 'æno loko atitto taõhādāso'ti kho mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena catuttho dhammuddeso uddiņņho, yaü ahaü ¤atvā ca disvā ca sutā ca agārasmā anagāriyaü pabbajito. Ime kho mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena [PTS Page 069] [\q 69/] cattāro dhammuddesā uddiņņhā, ye'haü1 ¤atvā ca disā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaü pabbajitoti. 'Upanãyati loko addhuvo'ti bhavaü raņņhapālo āha. Idha pana bho raņņhapāla, bhāsitassa kathaü attho daņņhabboti? Taü kimma¤¤asi mahārāja, ahosi tvaü vãsati vassuddesikopi pa¤cavãsati2 vassuddesikopi hatthismimpi katāvã assasmimpikatāvã rathasmimpi katāvã dhanusmimpi katāvã tharusmimpi katāvã årubalã bāhubalã alamatto saīgāmāvacaroti? Ahosiü ahaü bho raņņhapāla, vãsativassuddesikopi pa¤cavisativassuddesikopi hatthismimpi katāvã assasmimpi katāvã rathasmimpi katāvã dhanusmimpi katāvã tharusmimpi katāvã årubalã bāhubalã alamatto saīgāmāvacaro, appekadāhaü bho raņņhapāla,iddhimā va ma¤¤e3 na attano balena samasamaü4 samanupassāmãti. -------------------------- 1.Yamaü-sayyā, ye ahaü-[PTS,]machasaü, 2. Paõõavãsati-macasaü,syā paõõuvãsati-[PTS 3.] Iddhimā ca ma¤¤e-sãmu. Iddhimā ma¤¤e-syā. 4.Attano balena samaü-sãmu. [BJT Page 442] [\x 442/] Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, evameva tvaü etarahi årubalã bāhubalã alamatto saīgāmāvacaroti.? Nohidaü bho raņņhapāla, etarahi jiõõo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto, āsãtiko me vayo vattati. Appekadāhaü bho raņņhapāla, idha pādaü karissāmãti a¤¤eneva pādaü kāromãti. Idaü kho taü mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaü 'upanãyati loko addhuvo'ti. Yamahaü ¤atvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaü pabbajitoti. Acchariyaü bho raņņhapāla, abbhåtaü bho raņņhapāla, yāvasubhāsitamidaü tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena upanãyati loko addhuvoti. Upanãyati hi bho raņņhapāla, loko addhuvo. Saüvijjante kho bho raņņhapāla, imasmiü rājakule hatthikāyāpi assakāyāpi rathakāyāpi pattikāyāpi, ye amhākaü āpadāsu pariyodhāya [PTS Page 070] [\q 70/] vattissanti. 'Attāõo1 loko anabhissaro'ti bhavaü raņņhapālo āha. Imassa pana bho raņņhapāla ,bhāsitassa kathaü attho daņņhabboti?. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, atthi te koci anusāyiko ābādhoti? Atthi me bho raņņhapāla, anusāyiko ābādho. Appekadā maü bho raņņhapāla, mittāmaccā ¤ātisāëohitā parivāretvā ņhitā honti idāni rājā korabyo kālaü karissati, idāni rājā korabeyyā kālaü karissatã'ti. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, labhasi tvaü te mittāmacce ¤ātisāëohite 'āyantu me bhonto mittāmaccā ¤ātisāëohitā, sabbeva santā imaü vedanaü saüvibhajatha, yathāhaü lahukatarikaü vedanaü vediyeyya'nti, udāhu tvaüyeva taü vedanaü vediyasãti? Nāhaü bho raņņhapāla, labhāmi te mittāmacce ¤ātisālohite āyantu me bhonto mittāmaccā ¤ātisāëohitā, sabbeva santā imaü vedanaü saüvibhajatha, yathāhaü lahukatarikaü vedanaü vediyeyyanti. Atha kho ahameva taü vedanaü vediyāmãti. Idaü kho taü mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaü'attāõo1 loko anabhissaro'ti yamahaü ¤atvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaü pabbajitoti. Acchariyaü bho raņņhapāla, abbhåtaü bho raņņhapāla, yāvasubhāsitamidaü tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena 'attāõo loko anabhissaro'ti. Attāõo hi bho raņņhapāla, loko anabhissaro. -------------------------- 1.Atāõe-sãmu, machasaü,sya. [BJT Page 444] [\x 444/] Saüvijjati kho bho raņņhapāla, imasmiü rājakule pahåtaü hira¤¤asuvaõaõaü bhåmigata¤ceva vehāsagata¤ca, 'assako loko sabbaü pahāya gamanãya'ntã, bhavaü raņņhapālo āha. Imassa pana bho raņņhapāla, bhāsitassa kathaü attho daņņhabboti?. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, yathā tvaü etarahi pa¤cahi [PTS Page 071] [\q 71/] kāmaguõehi samappito samaīgãbhåto paricāresi. Lacchasi tvaü paratthāpi, evamevāhaü imeheva pa¤cahi kāmaguõehi samappito samaīgãbhåto paricāremãti. Udāhå a¤¤e imaü bhogaü paņipajjissanti, tvaü pana yathākammaü gamissasãti.? Yathāhaü bho raņņhapāla, etarahi pa¤cahi kāmaguõehi samappito samaīgãbhåto paricāremi. Nāhaü lacchāmi paratthāpi evamevāhaü imeheva pa¤cahi kāmaguõehi samappito samaīgãbhåto paricāremiti. Atha kho a¤¤e imaü bhogaü paņipajjissanti. Ahaü pana yathākammaü gamissāmãti. Idaü kho taü mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaü: 'assako loko sabbaü pahāya gamaõãya'nti. Yamahaü ¤ātvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaü pabbajitoti. Acchariyaü bho raņņhapāla, abbhåtaü bho raņņhapāla, yāva subhāsitamidaü tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena 'assako loko, sabbaü pahāya gamanãya'nti, assako hi bho raņņhapāla, loko sabbaü pahāya gamanãyaü. 'æno loko atitto taõhā dāso'ti bhavaü raņņhapālo āha. Imassa pana bho raņņhapāla, bhāsitassa kathaü attho daņņhabboti? Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, phãtaü kuruü ajjhāvasasãti? Evaü bho raņņhapāla, phãtaü kuruü ajjhāvasāmãti. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, idha te puriso āgaccheyya puratthimāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taü upasaīkamitvā evaü vadeyya: yagghe mahārāja, jāneyyāsi, ahaü āgacchāmi puratthimāya disāya, tatthaddasaü mahantaü janapadaü iddha¤ceva phãta¤ca bahujanaü ākiõõamanussaü, bahå tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā, bahuü tattha dhanadha¤¤aü1, bahuü tattha hira¤¤a suvaõõaü akata¤ceva kata¤ca, bahu tattha itthipariggaho. Sakkā ca tāvatakena balamattena2 abhivijinituü, abhivijina mahārājā'ti. Kinti naü kareyyāsãti? [PTS Page 072] [\q 72/] Tampi mayaü bho raņņhapāla, abhivijiya3 ajjhāvaseyyāmāti. ------------------------- 1.Bahu tattha dantājinaü-syā, [PTS 2.] Balatthena-[PTS,] tāvattakena balatthena syā. 3.Abhivijjiya-syā. [BJT Page 446] [\x 446/] Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, idha te puriso āgaccheyya pacchimāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taü upasaīkamitvā evaü vadeyya: yagghe mahārāja, jāneyyāsi, ahaü āgacchāmi pacchimāya disāya, tatthaddasaü mahantaü janapadaü iddha¤ceva phãta¤ca bahujanaü ākiõõamanussaü, bahå tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā, bahuü tattha dhanadha¤¤aü, bahuü tattha hira¤¤a suvaõõaü akata¤ceva kata¤ca, bahu tattha itthipariggaho. Sakkā ca tāvatakena balamattena abhivijinituü, abhivijina mahārājā'ti. Kinti naü kareyyāsãti? Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, idha te puriso āgacchayye uttarāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taü upasaīkamitvā evaü vadeyya: yagghe mahārāja, jāneyyāsi, ahaü āgacchāmi uttarāya disāya, tatthaddasaü mahantaü janapadaü iddha¤ceva phãta¤ca bahujanaü ākiõõamanussaü, bahå tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā, bahuü tattha dhanadha¤¤aü, bahuü tattha hira¤¤a suvaõõaü akata¤ceva kata¤ca, bahu tattha itthipariggaho. Sakkā ca tāvatakena balamattena abhivijinituü, abhivijina mahārājā'ti. Kinti naü kareyyāsãti? Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, idha te puriso āgaccheyya dakkhiõāya disāya saddhāyiko paccayiko. So taü upasaīkamitvā evaü vadeyya: yagghe mahārāja, jāneyyāsi, ahaü āgacchāmi dakkhiõāya disāya, tatthaddasaü mahantaü janapadaü iddha¤ceva phãta¤ca bahujanaü ākiõõamanussaü, bahå tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā, bahuü tattha dhanadha¤¤aü, bahuü tattha hira¤¤a suvaõõaü akata¤ceva kata¤ca, bahu tattha itthipariggaho. Sakkā ca tāvatakena balamattena abhivijinituü, abhivijina mahārājā'ti. Kinti naü kareyyāsãti? Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, idha te puriso āgaccheyya parasamuddato saddhāyiko paccayiko. So taü upasaīkamitvā evaü vadeyya: yagghe mahārāja, jāneyyāsi, ahaü āgacchāmi parasamuddato disāya, tatthaddasaü mahantaü janapadaü iddha¤ceva phãta¤ca bahujanaü ākiõõamanussaü, bahå tattha hatthikāyā assakāyā rathakāyā pattikāyā, bahuü tattha dhanadha¤¤aü, bahuü tattha hira¤¤a suvaõõaü akata¤ceva kata¤ca, bahu tattha itthipariggaho. Sakkā ca tāvatakena balamattena abhivijinituü, abhivijina mahārājā'ti. Kinti naü kareyyāsãti? Tampi mayaü bho raņņhapāla, abhivijiya ajjhāvaseyyāmāti. Idaü kho taü mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaü: 'åno loko atitto taõhādāso'ti. Yamahaü ¤atvā ca disvā ca sutvā ca agārasmā anagāriyaü pabbajitoti. Accariyaü bho raņņhapāla, abbhåtaü bho raņņhapāla, yāva subhāsitamidaü tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena 'åno loko atitto taõhādāso'ti. æno hi bho raņņhapāla loko atitto taõhādāsoti. Idamavocāyasmā raņņhapālo, idaü vatvā athāparaü etadavoca: Passāmi loke sadhane manusse Laddhāna cittaü na dadanti mohā, Luddhā dhanaü sannicayaü karonti Bhiyyova1 kāme abhipatthayanti. Rājā pasayha2 paņhaviü vijitvā3 Sasāgarantaü mahimāvasanto,4 Oraü samuddassa atittaråpo Pāraü samuddassapi patthayetha. [PTS Page 073] [\q 73/] Rājā ca a¤¤e ca bahå manussā Avãtataõhā5 maraõaü upenti, ænāva hutvāna jahanti dehaü Kāme hi lokamhi nahatthi titti. -------------------------- 1. Bhiyyo ca-syā 2. Pasayhā-sãmu, machasaü,[PTS 3.] Jinitvā-sãmu. 4. Mahiü āvasanto-[PTS] mahiyāvasanto-sãmu. 5. Atittataõhā-machasaü. [BJT Page 448] [\x 448/] Kandanti naü ¤ātã1 pakiriya kese Aho vatā no2 amarāti cāhu, Vatthena naü pārutaü nãharitvā Citaü samādhāya tato ķahanti. So ķayhati sålehi tujjamāno Ekena vatthena pahāya bhoge, Na mãyamānassa bhavanti tāõā Ĩātãdha mittā atha vā sahāyā. Dāyādakā tassa dhanaü haranti Satto pana gacchati yena kammaü, Na mãyamānaü dhanamanveti ki¤ci Puttā ca dārā ca dhana¤ca raņņhaü. Na dãghamāyuü labhate dhanena Na cāpi cittena jaraü vihanti, Appaü hidaü3 jãvitamāhu dhãrā Asassataü4 vipparināmadhammaü. Aķķhā daëiddā ca phåsanti phassaü Bālo ca dhãro ca tatheva phåņņho, Bālo hi bālyāvadhitova seti Dãro ca na vedhati phassaphåņņho. Tasmā hi pa¤¤āva dhanena seyyo Yāya vosānaü idhādhigacchati, Abyositattā5 hi bhavābhavesu Pāpāni kammāni karonti mohā. Upeti gabbha¤ca para¤ca lokaü Saüsāramāpajja paramparāya, Tassappapa¤¤o abhisaddahanto Upeti gabbha¤ca para¤ca lokaü. [PTS Page 074] [\q 74/] Coro yathā sandhimåkhe gahãto Sakammanā6 ha¤¤ati pāpadhammo, Evaü pajā pecca paraü hi loke Sakammanā ha¤¤ati pāpadhammo.7 ------------------------- 1. Taü ¤āti-sãmu. 2.Ne-[PTS 3.] Appaka¤cidaü- syā. 4. Assassataü-syā. 5. Asositattā-sãmu,[PTS 6.] Sakammunā-machasaü,syā 7. Pāpadhammā-syā. [BJT Page 450] [\x 450/] Kāmā hi citrā madhurā manoramā Viråparåpena mathenti cittaü, âdãnavaü kāmaguõesu disvā Tasmā ahaü pabbajitomhi rāja. Dumapphalānãca1 patanti mānavā Daharā ca vuddhā ca sarãrabhedā, Etampi disvā2 pabbajitomhi rāja Apaõõakaü sāma¤¤ameva seyyo"ti. Raņņhapālasuttaü dutiyaü. ------------------------- 1.Dåmapphalāneva-sãmu, machasaü,syā. 2. Etaü viditvā-syā evampi disvā-sãmu. [BJT Page 452] [\x 452/] 2.4.3. Makhādevasuttaü Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā mithilāyaü viharati makhādevambavane.1 Atha kho bhagavā a¤¤atarasmiü padese sitaü pātvākāsi. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: ko nu kho hetu, ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya, na akāraõe2 tathāgatā sitaü pātukarontã'ti. Atha kho āyasmā ānando ekaüsaü cãvaraü katvā yena bhagavā tena¤jalimpaõāmetvā bhagavantaü etadavoca: ko nu kho bhante,hetu ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya? Na akāraõe2 tathāgatā sitaü pātukarontã'ti. Bhåtapubbaü ānanda, imissāyeva mithilāya rājā ahosi makhādevo3 nāma dhammiko dhammarājā dhamme ņhito mahārājā dhammaü carati brāhmaõagahapatikesu negamesu4 cepi jānapadesu ca. Uposatha¤ca upavasati cātuddasiü [PTS Page 075] [\q 75/] pa¤cadasiü aņņhami¤ca pakkhassa. Atha kho ānanda, rājā makhādevo bahunnaü5 vassānaü bahunnaü vassasatānaü bahunnaü vassasahassānaü accayena kappakaü āmantesi: 'yadā me samma kappaka, passeyyāsi sirasmiü palitāni6 jātāni, atha me āroceyyāsã'ti. Evaü devāti kho ānanda, kappako ra¤¤o makhādevassa paccassosi. Addasā kho ānanda, kappako bahunnaü5 vassānaü bahunnaü vassasatānaü bahunnaü vassasahassānaü accayena ra¤¤o makhādevassa sirasmiü palitāni jātāni. Disvāna rājānaü makhādevaü etadavoca: pātubhåtā kho devassa devadåtā, dissanti sirasmiü palitāni6 jātānã'ti. Tena hi samma kappaka, tāni palitāni sādhukaü saõķāsena uddharitvā mama7 a¤jalismiü patiņņhāpehãti. Evaü devāti kho ānanda, kappako ra¤¤o makhādevassa paņissutvā tāni palitāni sādhukaü saõķāsena uddharitvā ra¤¤o makhādevassa a¤jalismiü patiņņhāpesi. Atha kho ānanda, rājā makhādevo kappakassa gāmavaraü datvā jeņņhaputtaü kumāraü āmantāpetvā etadavoca: pātubhåtā kho me tāta kumāra devadåtā, dissanti sirasmiü palitāni jātāni,bhåttā kho pana me mānusakā kāmā, samayo dibbe kāme pariyesituü. Ehi tvaü tāta kumāra, imaü rajjaü paņipajja, ahaü pana kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü ------------------------- 1.Maghadevambavane-machasaü,syā. 2. Na akāraõena-[PTS 3.] Maghadevo-machasaü,syā 4. Nigamesu-sãmu. 5. Bahånaü - machasaü,syā 6.Phalitāni-[PTS 7.]Mamaü-[PTS] [BJT Page 454] [\x 454/] Pabbajissāmi. Tena hi tāta kumāra, yadā tvampi passeyyāsi sirasmiü palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraü datvā jeņņhaputtaü kumāraü sādhukaü rajje samanusāsitvā kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyyāsi. Yena me idaü kalyāõaü vaņņaü1 nihitaü anuppavatteyyāsi. Mā kho me tvaü antimapuriso ahosi. Yasmiü kho tāta kumāra, purisayuge vattamāne evaråpassa kālyāõassa vaņņassa samucchedo hoti, so tesaü antimapuriso hoti. Taü tāhaü tāta kumāra, evaü vadāmi: 'yena me idaü kalyāõaü [PTS Page 076] [\q 76/] vaņņaü nihitaü anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaü antimapuriso ahosã'ti. Atha kho ānanda, rājā makhādevo kappakassa gāmavaraü datvā jeņņhaputtaü kumāraü sādhukaü rajje samanusāsitvā imasmiüyeva makhādevambavane kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü2, iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, karuõāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü, iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü karuõāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, muditāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü2, iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, upekkhāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaü,tathā tatiyaü, tathā catutthiü, iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, Rājā kho panānanda, makhādevo caturāsãtivassasahassāni kumārakãëitaü kãëi, caturāsãtivassasahassāni oparajjaü3 kāresi, caturāsãti vassasahassāni rajjaü kāresi, caturāsãtivassasahassāni imasmiü yeva makhādevambavane agārasmā anagāriyaü pabbajito brahmacariyaü cari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraõā brahmalokåpago ahosi. Atha kho ānanda, ra¤¤o makhādevassa putto bahunnaü vassānaü bahunnaü vassasatānaü bahunnaü vassasahassānaü accayena kappakaü āmantesi: 'yadā me samma kappaka, passeyyāsi sirasmiü palitāni jātāni. Atha me āroceyyāsã'ti. Evaü devāti kho ānanda, kappako ra¤¤o makhādevassa puttassa paccassosi. Addasā kho ānanda, kappako bahunnaü vassānaü bahunnaü vassasatānaü bahunnaü vassasahassānaü accayena ra¤¤o makhādevassa puttassa sirasmiü palitāni jātāni, disvāna ra¤¤o makhādevassa puttaü etadavoca: 'pātubhåtā kho devassa devadåtā, dissanti sirasmiü [PTS Page 077] [\q 77/] palitāni jātānã'ti. Tena hi samma kappaka, tāni palitāni sādhukaü saõķāsena uddharitvā mama a¤jalismiü patiņņhāpehã'ti. Evaü devāti kho ananda, kappako ra¤¤o makhādevassa puttassa paņissutvā tāni palitāni sādhukaü saõķāsena uddharitvā ra¤¤o makhādevassa a¤jalismiü patiņņhāpesi. ------------------------- 1.Vattaü-machasaü,syā 2. Catutthaü-machasaü,syā 3. Uparajjaü-syā. [BJT Page 456] [\x 456/] Atha kho ānanda, ra¤¤o makhādevassa putto kappakassa gāmavaraü datvā jeņņhaputtaü kumāraü āmantāpetvā etadavoca: 'pātubhåtā kho me tāta kumāra, devadåtā dissanti, sirasmiü palitāni jātāni, bhåttā kho pana me mānusakā kāmā, samayo dibbe kāme pariyesituü, ehi tvaü tāta kumāra, imaü rajjaü paņipajja, ahaü pana kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajissāmi. Tena hi tāta kumāra, yadā tvampi passeyyasi sirasmiü palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraü datvā, jeņņhaputtaü kumāraü sādhukaü rajje samanusāsitvā kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyyāsi. Yena me idaü kalyāõaü vaņņaü nihitaü anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaü antimapuriso ahosi. Yasmiü kho tāta kumāra, purisayuge vattamāne evaråpassa kalyāõassa vaņņassa samucchedo hoti, so tesaü antimapuriso hoti. Taü tāhaü tāta kumāra, evaü vadāmi: yena me idaü kalyāõaü vaņņaü nihitaü anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaü antimapuriso ahosã'ti. Atha kho ānanda,ra¤¤o makhādevo putto kappakassa gāmavaraü datvā jeņņhaputtaü kumāraü sādhukaü rajje samanusāsitvā imasmiüyeva makhādevambavane kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü2, iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya1 sabbāvantaü lokaü mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, karuõāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü, iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü karuõāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, muditāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü2, iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, upekkhāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaü,tathā tatiyaü, tathā catutthiü, iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena [PTS Page 078] [\q 78/] pharitvā vihāsi. Ra¤¤o kho panānanda, makhādevassa putto caturāsãtivassasahassāni kumārakiëitaü kãëi, caturāsãtivassasahassāni oparajjaü kāresi, caturāsãtivassasahassāni rajjaü kāresi, caturāsãtivassasahassāni imasmiüyeva makhādevambavane agārasmā anagāriyaü pabbajito brahmacariyaü cari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraõā brahmalokåpago ahosi. Ra¤¤o kho panānanda,makhādevassa puttappaputtakā2. Tassa paramparā caturāsãtikhattiyasahassāni3 imasmiüyeva makhādevambavane kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajiüsu. Te mettāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihariüsu. Tathā dutiyaü tathā tatiyaü, tathā catutthiü4. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena eritvā vihariüsu. Karuõāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü, iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü karuõāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, muditāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü2, iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, upekkhāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihariüsu. ------------------------- 1.Sabbatthatāya-sãmu. 2.Puttappaputtikā -sãmu. 3. Caturāsãtirājasahassāni-machasaü caturāsãtisahassāni-syā 4. Catutthaü-machasaü,syā. [BJT Page 458] [\x 458/] Tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü, iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā vihariüsu. Te caturāsãtivassasahassāni kumārakiëitaü kãëiüsu, caturāsãtivassasahassāni oparajjaü1 kāresuü,caturāsãtivassasahassāni rajjaü kāresuü, caturāsãtivassasahassāni imasmiüyeva makhādevambavane agārasmā anagāriyaü pabbajitā brahmacariyaü cariüsu. Te cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraõā brahmalokåpagā ahesuü. Nimi tesaü rājānaü2 pacchimako ahosi dhammiko dhammarājā, dhamme ņhito mahārājā dhammaü carati brāhmaõagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca, uposatha¤ca upavasati cātuddasiü pa¤cadasiü aņņhami¤ca pakkhassa. Bhåtapubbaü ānanda, devānaü tāvatiüsānaü [PTS Page 079] [\q 79/] sudhammāyaü sabhāyaü sannisinnānaü sannipatitānaü ayamantarā kathā udapādi: 'lābhā vata bho videhānaü, suladdhaü vata3 bho videhānaü. Yesaü nimirājā dhammiko dhammarājā dhamme ņhito mahārājā dhammaü carati brāhmaõagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca, uposatha¤ca upavasati cātuddasiü pa¤cadasiü aņņhami¤ca pakkhassāti. Atha kho ānanda, sakko devānamindo deve tāvatiüse āmantesi: 'iccheyyātha no tumhe mārisā, nimiü rājānaü daņņhu'nti. Icchāma mayaü mārisa, nimiü rājānaü daņņhunti. Tena kho pana samayena nimi rājā tadahuposathe paõõarase sasãsaü nahāto4 uposathiko upari pāsādavaragato nisinno hoti. Atha kho ānanda, sakko devānamindo seyyathāpi nāma balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü pasāreyya pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya, evamevaü devesu tāvatiüsesu antarahito nimissa ra¤¤o pamukhe5 pāturahosi. Atha kho ānanda, sakko devānamindo nimiü rājānaü etadavoca: 'lābhā te mahārāja,suladdhaü te mahārāja, devā te mahārāja tāvatiüsāsudhammāya sabhāyaü kittayamānaråpā sannisinnā: 'lābhā vata bho videhānaü, suladdhaü vata bho videhānaü yesaü nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ņhito mahārājā dhammaü carati brāhmaõagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca, uposatha¤ca upavasati cātuddasiü pa¤cadasiü aņņhami¤ca pakkhassā'ti. Devā te mahārāja, tāvatiüsā dassanakāmā, tassa te ahaü mahārāja, sahassayuttaü āja¤¤arathaü pahiõissāmi, abhiruheyyāsi mahārāja, dibbaü yānaü avikampamāno'ti. Adhivāsesi kho ānanda,nimirājā tuõhãbhāvena. Atha kho ānanda, sakko devānamindo nimissa ra¤¤o adhivāsanaü viditvā seyyathāpi nāma balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü pasāreyya, pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya. Evamevaü nimissa ra¤¤o pamukhe antarahito devesu tāvatiüsesu pāturahosi. ------------------------- 1.Uparajjaü-syā,machasaü. 2. Rājā-syā. 3. Suladdhalābhāvata-sãmu. 4. Sãsanahāto-syā sãsaü nahāto-[PTS 5.]Sammukhe-syā. [BJT Page 460] [\x 460/] Atha kho ānanda, sakko devānamindo mātalisaīgāhakaü āmantesi: ehi tvaü samma mātali, sahassayuttaü āja¤¤arathaü yojetvā nimiü rājānaü upasaīkamitvā evaü vadesi: 'ayaü te mahārāja, sahassayutto āja¤¤aratho sakkena devānamindena pesito. Abhirubheyyāsi mahārāja, dibbaü [PTS Page 080] [\q 80/] yānaü avikampamāno'ti. Evaü bhaddantavāti2 kho ānanda, mātali saīgāhako sakkassa devānamindassa paņissutvā sahassayuttaü āja¤¤arathaü yojetvā nimiü rājānaü upasaīkamitvā etadavoca: 'ayaü te mahārāja sahassayutto āja¤¤aratho sakkena devānamindena pesito, abhiruha mahārāja, dibbaü yānaü avikampamāno. Api ca mahārāja, katamena taü nemi, yena vā pāpakammā pāpakānaü kammānaü vipākaü paņisaüvedenti, yena vā kalyāõakammā kalyāõānaü kammānaü vipākaü paņisaüvedentã'ti?. Ubhayeneva maü mātali nehãti. Sampāpesi3 kho ānanda, mātalisaīgāhako nimiü rājānaü sudhammaü sabhaü4. Addasā kho ānanda, sakko devānamindo nimiü rājānaü dåratova āgacchantaü,disvāna nimiü rājānaü etadavoca: Ehi kho mahārāja, svāgataü5 mahārāja, devā te6 mahārāja, tāvatiüsā sudhammāyaü sabhāyaü kittayamānaråpā sannisinnā, 'lābhā vata bho videhānaü, suladdhaü vata7 bho videhānaü, yesaü nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ņhito mahārājā dhammaü carati brāhmaõagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca. Uposatha¤ca upavasati cātuddasiü pa¤cadasiü aņņhami¤ca pakkhassā'ti. Devā te mahārāja, tāvatiüsā dassanakāmā, abhirama mahārāja, devesu devānubhāvenāti. Alaü mārisa, tattheva maü mithilaü paņinetu. Tatthāhaü dhammaü carissāmi brāhmaõagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca, uposatha¤ca upavasissāmi cātuddasiü pa¤cadasiü aņņhami¤ca pakkhassāti atha kho ananda, sakko devānamindo mātali saīgāhakaü āmantesi: ehi tvaü samma mātali, sahassayuttaü āja¤¤arathaü yojetvā nimiü rājānaü tattheva mitilaü paņinehãti. Evaü bhaddantavāti kho ānanda, mātalisaīgāhako sakkassa devānamindassa paņissutvā sahassayuttaü āja¤¤arathaü yojetvā nimiü rājānaü tattheva mithilaü paņinesi. Tatra sudaü ānanda, nimirājā dhammaü carati brāhmaõagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu ca, uposatha¤ca [PTS Page 081] [\q 81/] upavasati cātuddasiü pa¤cadasiü aņņhami¤ca pakkhassa. Atha kho ānanda, nimirājā bahunnaü vassasahassānaü accayena kappakaü āmantesi, 'yadā me samma kappaka, passeyyāsi sirasmiü palitāni jātāni, atha me āroceyyāsã'ti. Evaü devāti kho ānanda, kappako nimissa ra¤¤o paccassosi. Addasā kho ānanda, kappako bahunnaü vassānaü bahunnaü vassasatānaü bahunnaü vassasahassānaü accayena nimissa ra¤¤o sirasmiü palitāni jātāni, disvāna nimiü rājānaü etadavoca: pātubhåtā kho devassa devadåtā, dissanti sirasmiü palitāni jātānã'ti. Tena hi samma -------------------------- 1. Mātaliü saīgāhakaü-machasaü,syā 2. Evaü hotu bhaddantavāti-[PTS 3.] Sampavesesi-syā,machasaü 4. Sudhammāyaü sabhāyaü-syā 5. Sāgataü-sãmu.[PTS 6.@]Ta dassanakāmā- machasaü. 7. Suladdhalābhā vata-sãmu. [BJT Page 462] [\x 462/] Kappaka,tāni palitāni sādhukaü saõķāsena uddharitvā mama a¤jalismiü patiņņhāpehã'ti. Evaü devāti kho ānanda, kappako nimissa ra¤¤o paņisutvā tāni palitāni sādhukaü saõķāsena uddharitvā nimissa ra¤¤o a¤jalismiü patiņņhāpesi. Atha kho ānanda, nimi rājā kappakassa gāmavaraü datvā jeņņhaputtaü kumāraü āmantāpetvā etadavoca: 'pātubhåtā kho me tāta kumāra, devadåtā, dissanti sirasmiü palitāni jātāni, bhuttā kho pana me mānusakā kāmā, samayo dibbe kāme pariyesituü. Ehi tvaü tāta kumāra, imaü rajjaü paņipajja, ahaü pana kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajissāmi. Tena hi tāta kumāra, yadā tvampi passeyyāsi sirasmiü palitāni jātāni, atha kappakassa gāmavaraü datvā jeņņhaputtaü kumāraü sādhukaü rajje samanusāsitvā kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyyāsi, yena me idaü kalyāõaü vaņņaü nihitaü anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaü antimapuriso ahosi. Yasmiü kho tāta kumāra, purisayuge vattamāne evaråpassa kalyāõassa vaņņassa samucchedo hoti, so tesaü antimapuriso hoti. Taü tāhaü tāta kumāra, evaü vadāmi: 'yena me idaü kalyāõaü vaņņaü nihita anuppavatteyyāsi, mā kho me tvaü antimapuriso ahosã'ti. Atha kho ānanda, rājā makhādevo kappakassa gāmavaraü datvā jeņņhaputtaü kumāraü sādhukaü rajje samanusāsitvā imasmiüyeva makhādevambavane kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbaji. So mettāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaü, tathā [PTS Page 082] [\q 82/] tatiyaü, tathā catutthiü2, iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, karuõāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü, iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü karuõāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, muditāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü2, iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, upekkhāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi. Tathā dutiyaü,tathā tatiyaü, tathā catutthiü, iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā vihāsi, Nimi kho panānanda, rājā caturāsãtivassasahassāni kumārakãëitaü kãëi, caturāsãtivassasahassāni oparajjaü kāresi, caturāsãtivassasahassāni rajjaü kāresi, caturāsãti vassasahassāni imasmiüyeva makhādevambavane agārasmā anagāriyaü pabbajito brahmacariyaü cari. So cattāro brahmavihāre bhāvetvā kāyassa bhedā parammaraõā brahmalokåpago ahosi. Nimissa kho panānanda, ra¤¤o kalārajanako nāma putto ahosi. So na agārasmā anagāriyaü pabbaji. So taü kalyāõaü vaņņaü samucchindi. So tesaü antimapuriso ahosi. Siyā kho pana te ānanda, evamassa: a¤¤o nåna tena samayena rājā makhādevo [BJT Page 464] [\x 464/] Ahosi yena1 taü kalyāõaü vaņņaü nihitanti2. Na kho panetaü ānanda, evaü daņņhabbaü. Ahaü tena samayena rājā makhādevo ahosiü., Ahaü taü kalyāõaü vaņņaü nihiniü3 mayā taü kalyāõaü vaņņaü nihitaü pacchimā janatā anuppavattesi. Taü kho panānanda, kalyāõaü vaņņaü na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattati, yāvadeva brahmalokåpapattiyā. Idaü kho panānanda, etarahi mayā kalyāõaü vaņņaü nihitaü ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya saüvattati. Katamā cānanda,etarahi mayā kalyāõaü vaņņaü nihitaü ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya saüvattati: ayameva ariyo aņņhaīgiko maggo. Seyyathãdaü: sammādiņņhi sammāsaīkappo sammāvācā sammākammanto sammāājivo [PTS Page 083] [\q 83/] sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Idaü kho ānanda, etarahi mayā kalyāõaü vaņņaü nihitaü ekkanta nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya saüvattati. Taü kho ahaü ānanda, evaü vadāmi: yena me idaü kalyāõaü vaņņaü nihitaü anuppavatteyyātha. Mā kho me tumhe antimasurisā ahuvattha. Yasmiü kho ānanda, purisayuge vattamāne evaråpassa kalyāõassa vaņņassa samucchedo hoti, so tesaü antimapuriso hoti. Taü vo ahaü ānanda, evaü vadāmi: yena me idaü kalyāõaü vaņņaü nihitaü anuppavatteyyātha. Mā kho me tumhe antimapurisā ahuvatthā'ti. Idamavoca bhagavā attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaü abhinanditi. Makhādeva4 suttaü tatiyaü. -------------------------- 1.Yo-sãmu. 2. Nihinãti-sãmu 3. Nihaniü-[PTS 4.] Maghadeva-machasaü,syā. [BJT Page 466] [\x 466/] 2.4.4. Madhurasuttaü Evaü me sutaü: ekaü samayaü āyasmā mahākaccāno madhurāyaü viharati gundāvane.1 Assosi kho rājā mādhuro2 avantiputto: samaõo khalu bho kaccāno madhurāyaü viharati gundāvane.1 Taü kho pana bhavantaü kaccānaü evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato: 'paõķito byatto medhāvã bahussuto cittakathi kalyāõapaņibhāno vuddho3 ceva arahā ca, sādhu kho pana tathāråpānaü arahataü dassanaü hotã'ti. Atha kho rājā mādhuro2 avantiputto bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraü yānaü abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi madhurāya niyyāsi mahaccarājānubhāvena4 āyasmantaü mahākaccānaü dassanāya, yāvatikā yānassa bhåmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yenāyasmā mahākaccāno tenupasaīkami. Upasaīkamitvā [PTS Page 084] [\q 84/] āyasmatā mahākaccānena saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõiyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho rājā mādhuro avantiputto āyasmantaü mahākaccānaü etadavoca: "brāhmaõā bho kaccāna, evamāhaüsu. Brāhmaõāva seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti, no abrāhmaõā. Brāhmaõāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā"ti. Idha5 bhavaü kaccāno kimāhāti6. Ghosoyeva kho eso mahārāja,lokasmiü: brāhmaõāva seņņho vaõõo,hãno a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti, no abrāhmaõā. Brāhmaõāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā'ti. Tadaminā petaü mahārāja, pariyāyena veditabbaü,yathā ghosoyeva eso lokasmiü: 'brāhmaõāva seņņho vaõõo,hãno a¤¤o vaõõo brāhmaõāva sukko vaõõo,kaõho a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti, no abrāhmaõā. Brāhmaõāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā'ti. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, khattiyassa cepi ijjheyya7 dhanena vā dha¤¤ena vā rajatena vā jātaråpena vā, khattiyopissāssa pubbuņņhāyi pacchānipātã kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādi, Brāhmaõopissāssa pubbuņņhāyi pacchānipātã kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādi, vessopissāssa pubbuņņhāyi pacchānipātã kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādi, suddopissāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādãti -------------------------- 1.Gundavane-sãmu, gundhuvane-syā 2. Madhuro-machasaü,syā,[PTS 3.] Vuķķho-syā 4. Mahaccā rājānubhāvena-sãmu. 5. Iti-sãmu, idaü-syā. 7. Iccheyya sãmu. [BJT Page 468] [\x 468/] Khattiyassa cepi bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dha¤¤ena vā rajatena vā jātaråpena vā,khattiyopissāssa pubbuņņhāyi pacchānipāti kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādã,brāhmaõopissāssa pubbuņņhāyi pacchānipātã kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādi, vessopissāssa pubbuņņhāyi pacchānipātã kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādi, suddopissāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādãti Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, brāhmaõassa cepi ijjheyya dhanena vā dha¤¤ena vā rajatena vā jātaråpena vā, brāhmaõopissāssa pubbuņņhāyi pacchānipātã kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādi, vessopissāssa pubbuņņhāyi pacchānipātã kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādi, suddopissāssa [PTS Page 085] [\q 85/] pubbuņņhāyã pacchānipātã kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādãti khattiyopissāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādãti. Brāhmaõassa cepi bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dha¤¤ena vā rajatena vā jātaråpena vā, brāhmaõopissāssa pubbuņņhāyi pacchānipātã kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādi, vessopissāssa pubbuņņhāyi pacchānipātã kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādi, suddopissāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādãti khattiyopissāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādãti. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, vessassa cepi ijjheyya dhanena vā dha¤¤ena vā rajatena vā jātaråpena vā, vessopissāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādã, suddopissāssa pubbuņņhāyi pacchānipātã kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādã, khattiyopissāssa brāhmaõopissāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādãti? Vessassa cepi bho kaccāna, ijjheyya dhanena vā dha¤¤ena vā rajatena vā jātaråpena vā. Vessopissāssa pubbuņņhāyã pacchānipāti kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādã, suddopissāssa pubbuņņhāyã pacchānipāti kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādi, kattiyopissāssa pacchānipāti kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādã, brāhmaõopissāssa pubbuņņhāyã pacchānipāti kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādãti. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, suddassa cepi ijjheyya dhanena vā dha¤¤ena vā rajatena vā jātaråpena vā, suddopissāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādã, khattiyopissāssa pubbuņņhāyi pacchānipātã kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādi, vessopissāssa pubbuņņhāyã paccānipāti kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādãti? [BJT Page 470] [\x 470/] Suddassa cepi bho kacacāna, ijjheyya dhanena vā dha¤¤ena vā rajatena vā jātaråpena vā, suddopissāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādã, khattiyopissāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiīkārapaņissāvã manāpacārã piyavādã, brāhmaõopissāssa pubbuņņhāyã pacchānipātã kiīkārapaņissāvi manāpacārã piyavādã vessopissāssa pubbuņņhāyã pacchānipāti kiīkārapaņissāvi manāpacārã piyavādãti. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, yadi evaü sante ime cattāro vaõõā samasamā1 honti, no vā, kathaü vā te ettha hotãti? [PTS Page 086] [\q 86/] Addhā kho bho kaccāna, evaü sante ime cattāro vaõõā samasamā1 honti. Nesaü2 ettha ki¤ci nānākaraõaü samanupassāmãti. Imināpi kho etaü mahārāja, pariyāyena veditabbaü: 'yathā ghosoyeveso lokasmiü, brāhmaõāva seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti, no abrāhmaõā. Brāhmaõāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā"ti. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, idhāssa khattiyo pāõātipātã adinnādāyã kāmesu micchācārã musāvādã pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpã abhijjhālå byāpannacitto micchādiņņhi, kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjeyya, no vā, kathaü vā te ettha hoti'ti? Khattiyopi hi bho kaccāna, pāõātipātã adinnādāyã kāmesumicchācārã musāvādã pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpã abhijjhālå byāpannacitto micchādiņņhi, kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjeyya3. Evaü me ettha hoti, eva¤ca pana me etaü arahataü sutanti. Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaü mahārāja, evaü hoti: sādhu ca pana te etaü arahataü sutaü, taü kiüma¤¤asi mahārāja, idhāssa brāhmaõo pāõātipātã adinnādāyã kāmesu micchācārã musāvādi pisunāvāco pharåsāvāco samphappalāpã abhijjhālå byāpannacitto micchādiņņhi,kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinãpātaü nirayaü upapajjeyya, no vā, kathaü vā te ettha voti'ti Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaü mahārāja, evaü hoti: sādhu ca pana te etaü arahataü sutaü, taü kiüma¤¤asi mahārāja, idhāssa vesso pāõātipātã adinnādāyã kāmesu micchācārã musāvādi pisunāvāco pharåsāvāco samphappalāpã abhijjhālå byāpannacitto micchādiņņhi,kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjeyya, no vā, kathaü vā te ettha hoti'ti Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaü mahārāja, evaü hoti: sādhu ca pana te etaü arahataü sutaü, taü kiüma¤¤asi mahārāja, idhāssa suddo pāõātipātã adinnādāyã kāmesumicchācārã musāvādã pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpi abhijjhālu byāpannacitto micchādiņņhi, kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjeyya, no vā, kathaü vā te ettha hotãti? Suddopi hi bho kaccāna, pāõātipātã adinnādāyã kāmesumicchācārã musāvādã pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpã abhijjhālå byāpannacitto micchādiņņhi, kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjeyya.2. Evaü me ettha hoti, eva¤ca pana me etaü arahataü sutanti. Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaü mahārāja, evaü hoti, sādhu ca pana te etaü arahataü sutaü. Taü kiüma¤¤asi mahārāja,yadi evaü sante ime cattāro vaõõā samasamā honti, no vā, kathaü vā te ettha hotãti? [PTS Page 087] [\q 87/] Addhā kho bho kaccāna, evaü sante ime cattāro vaõõā samasamā honti, nesaü ettha ki¤ci nānākaraõaü samanupassāmãti. -------------------------- 1. Samā honti-syā. 2. Nāhaü-syā 3.Uppajjeyya-[PTS.] [BJT Page 472] [\x 472/] Imināpi kho etaü mahārāja, pariyāyena veditabbaü: yathā ghoso yeveso lokasmiü 'brahmaõāva seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti,no abrāhmaõā. Brāhmaõāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā'ti. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, idhāssa khattiyo pāõātipātā paņivirato adinnādānā paņivirato kāmesu micchācārā paņivirato musāvādā paņivirato pisunāvācā1 paņivirato pharusāvācā2 paņivirato samphappalāpā paņivirato anabhijjhālå abyāpannacitto sammādiņņhi kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjeyya, no vā, kathaü vā te ettha hotãti? Khattiyopi hi bho kaccāna, pāõātipātā paņivirato adinnādānā paņivirato kāmesu micchācārā paņivirato musāvādā paņivirato pisunāvācā1 paņivirato pharusāvācā2 paņivirato samphappalāpā paņivirato anabhijjhālå abyāpannacitto sammādiņņhi, kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjeyya, evaü me ettha hoti, eva¤ca pana me etaü arahataü sutanti. Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaü mahārāja, evaü hoti. Sādhu ca pana te etaü arahataü sutaü. Taü kiüma¤¤asi mahārāja, idhāssa brāmaõo pāõātipātā paņivirato adinnādāna paņivirato kāmesu micchācārā paņivirato musāvādā paņivirato pisunāvācā1 paņivirato pharusāvācā2 paņivirato samphappalāpā paņivirato anabhijjhālå abyāpannacitto sammādiņņhi kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjeyya, no vā,kathaü vā te ettha hotãti? Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaü mahārāja, evaü hoti. Sādhu ca pana te etaü arahataü sutaü. Taü kiüma¤¤asi mahārāja, idhāssa vesso pāõātipātā paņivirato adinnādānā paņivirato kāmesu micchācārā paņivirato musāvādā paņivirato pisunāvācā1 paņivirato pharusāvācā2 paņivirato samphappalāpā paņivirato anabhijjhālå abyāpannacitto sammādiņņhi kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjeyya, no vā, kathaü vā te ettha hotãti? Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaü mahārāja, evaü hoti. Sādhu ca pana te etaü arahataü sutaü. Taü kiüma¤¤asi mahārāja,idhāssa suddo pāõātipātā paņivirato adinnādānā paņivirato kāmesu micchācārā paņivirato musāvādā paņivirato pisunāvācā1 paņivirato pharusāvācā2 paņivirato samphappalāpā paņivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiņņhi, kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjeyya, no vā, kathaü vā te ettha hotãti?. Suddopi hi bho kaccāna, pāõātipātā paņivirato adinnādānā paņivirato kāmesu micchācārā paņivirato musāvādā paņivirato pisunāvācā1 paņivirato pharusāvācā2 paņivirato samphappalāpā paņivirato anabhijjhālå abyāpannacitto sammādiņņhi, kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjeyya, evaü me ettha hoti, eva¤ca pana me etaü arahataü sutanti. Sādhu sādhu mahārāja, sādhu kho te etaü mahārāja, evaü hoti. Sādhu ca pana te etaü arahataü sutaü. Taü kiüma¤¤asi mahārāja, yadi evaü sante ime cattāro vaõõā samasamā honti, no vā, kathaü vā te ettha hotãti? Addhā kho bho kaccāna, evaü sante ime cattāro vaõõā samasamā honti. Nesaü2 ettha ki¤ci nānākaraõaü samanupassāmãti. Imināpi kho etaü mahārāja, pariyāyena veditabbaü: yathā ghoso yeveso lokasmiü,brāhmaõāva seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sukko vaõõo,kaõaho a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti, no abrāhmaõā. Brāhmaõāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā"ti. -------------------------- 1. Pisuõāya vācāya-machasaü,syā. - Pisunāvācāya-[PTS] 2. Pharusāya vācāya-machasaü,fasyā - pharusāvācāya-[PTS] 3. Nāsaü-sãmu. Nāhaü-syā. [BJT Page 474] [\x 474/] Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, idha khattiyo sandhiü vā chindeyya, nillopaü vā hareyya, ekāgārikaü vā kareyya, paripanthe vā, tiņņheyya, paradāraü vā gaccheyya. Taü cete purisā gahetvā dasseyyuü, 'ayaü te deva, coro āgucārã1, imassa yaü icchasi, taü daõķaü paõehã'ti kinti naü kareyyāsãti? Ghāteyyāma vā, bho kaccāna, jāpeyyāma2vā, pabbājeyyāma vā, yathāpaccayaü vā kareyyāma. Taü kissa hetu? Yā hissa bho kaccāna, pubbe khattiyoti sama¤¤ā, sāssa antarahitā, corotveva saīkhaü3 gacchatã'ti. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, idha brāhmaõo sandhiü vā chindeyya,nillopaü vā hareyya, ekāgārikaü vā kareyya, paripanthe vā, tiņņheyya, paradāraü vā gaccheyya. Taü cete purisā gahetvā dasseyyuü, 'ayaü te deva, coro āgucārã,imassa yaü icchasi, taü daõķaü paõehã'ti kinti naü kareyyāsãti? Ghāteyyāma vā, bho kaccāna, jāpeyyāma vā, pabbājeyyāma vā, yathāpaccayaü vā kareyyāma. Taü kissa hetu? Yā hissa bho kaccāna, pubbe brāhmaõoti sama¤¤ā, sāssa antarahitā, corotveva saīkhaü3 gacchatã'ti. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, idha vesso sandhiü vā chindeyya,nillopaü vā hareyya, ekāgārikaü vā kareyya, paripanthe vā, tiņņheyya, paradāraü vā gaccheyya. Taü cete purisā gahetvā dasseyyuü, 'ayaü te deva, coro āgucārã,imassa yaü icchasi, taü daõķaü paõehã'ti kinti naü kareyyāsãti? Ghāteyyāma vā, bho kaccāna, jāpeyyāma vā, pabbājeyyāma vā, yathāpaccayaü vā kareyyāma. Taü kissa hetu? Yā hissa bho kaccāna, pubbe vessoti sama¤¤ā, sāssa antarahitā, corotveva saīkhaü3 gacchatã'ti. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, idha suddo sandhiü vā chindeyya,nillopaü vā hareyya, ekāgārikaü vā kareyya, paripanthe vā, tiņņheyya, paradāraü vā gaccheyya. Taü cete purisā gahetvā dasseyyuü, 'ayaü te deva, coro āgucārã,imassa yaü icchasi, taü daõķaü paõehã'ti kinti naü kareyyāsãti? Ghāteyyāma vā, bho kaccāna, jāpeyyāma vā, pabbājeyyāma vā, yathāpaccayaü vā kareyyāma. Taü kissa hetu? Yā hissa bho kaccāna, pubbe suddoti sama¤¤ā, sāssa antarahitā, corotveva saīkhaü3 gacchatã'ti. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, yadi evaü sante, ime cattāro vaõõā samasamā honti, no vā, kathaü vā te ettha hotãti? [PTS Page 088] [\q 88/] Addhā kho bho kaccāna, evaü sante ime cattāro vaõõā samasamā honti nesaü ettha ki¤ci nānākaraõaü samanupassāmãti. Imināpi kho etaü mahārāja, pariyāyena veditabbaü: yathā ghosoyeveso lokasmiü, brāhmaõāva seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti, no abrāhmaõā, brāhmaõāva brahmuõo puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā"ti. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, idha khattiyo kesamasuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajito assa, virato pāõātipātā virato adinnādānā virato musāvādā ekabhattiko brahmacārã sãlavā kalyāõadhammo, kinti naü kareyyāsãti? Abhivādeyyāma vā bho kaccāna, paccuņņheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā naü cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, dhammikaü vā assa rakkhāvaraõaguttiü saüvidaheyyāma. Taü kissa hetu? Yā hissa bho kaccāna, pubbe khattiyoti sama¤¤ā, sāssa antarahitā, samaõotveva saīkhaü3 gacchatãti. -------------------------- 1.âguü cārã- syā. 2. Phāleyyāma-sya 3. Saīkhyaü - machasaü. [BJT Page 476] [\x 476/] Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, idha brāhmaõo kesamasuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajito assa, virato pāõātipātā virato adinnādānā virato musāvādā ekabhattiko brahmacārã sãlavā kalyāõadhammo, kinti naü kareyyāsãti? Abhivādeyyāma vā bho kaccāna, paccuņņheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā naü cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, dhammikaü vā assa rakkhāvaraõaguttiü saüvidaheyyāma. Taü kissa hetu? Yā hissa bho kaccāna, pubbe brāhmaõoti sama¤¤ā, sāssa antarahitā, samaõotveva saīkhaü gacchatãti. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, idha vesso kesamasuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajito assa, virato pāõātipātā virato adinnādānā virato musāvādā ekabhattiko brahmacārã sãlavā kalyāõadhammo, kinti naü kareyyāsãti? Abhivādeyyāma vā bho kaccāna, paccuņņheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā naü cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, dhammikaü vā assa rakkhāvaraõaguttiü saüvidaheyyāma. Taü kissa hetu? Yā hissa bho kaccāna, pubbe vessoti sama¤¤ā, sāssa antarahitā, samaõotveva saīkhaü gacchatãti. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, idha suddo kesamasuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajito assa, virato pāõātipātā virato adinnādānā virato musāvādā ekabhattiko brahmacārã sãlavā kalyāõadhammo, kinti naü kareyyāsãti? Abhivādeyyāma vā bho kaccāna, paccuņņheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāma vā naü cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, dhammikaü vā assa rakkhāvaraõaguttiü saüvidaheyyāma. Taü kissa hetu? Yā hissa bho kaccāna, pubbe suddoti sama¤¤ā, sāssa antarahitā, samaõotveva saīkhaü gacchatãti. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, yadi evaü sante ime cattāro vaõõā samasamā honti, no vā, kathaü vā te ettha hotãti? Addhā kho bho kaccāna, evaü sante ime cattāro vaõõā samasamā honti, nesaü ettha ki¤ci nānākaraü samanupassāmãti. Imināpi kho etaü mahārāja, pariyāyena veditabbaü: yathā ghosoyeveso lokasmiü brāhmaõāva seņņho vaõõo, [PTS Page 089] [\q 89/] hãno a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti, no abrāhmaõā. Brāhmaõāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādāti. [PTS Page 090] [\q 90/] Evaü vutte rājā mādhuro avantiputto āyasmantaü mahākaccānaü etadavoca: abhikkantaü bho kaccāna, abhikkantaü bho kaccāna, seyyathāpi bho kaccāna, nikkujjitaü vā ukkujjeyya paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya cakkhumanto råpāni dakkhintãti. Evamevaü bhotā kaccānena anekapariyāyena dhammo pakāsito, esāhaü bhavantaü kaccānaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ca bhikkhåsaīgha¤ca, upāsakaü maü bhavaü kaccāno dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatanti. Mā kho maü tvaü mahārāja, saraõaü agamāsi, tameva tvaü bhagavantaü saraõaü gaccha yamahaü saraõaü gatoti. Kahaü pana bho kaccāna, etarahi so bhagavā viharati arahaü sammāsambuddhoti? Parinibbuto kho mahārāja, etarahi so bhagavā arahaü sammāsambuddhoti. [BJT Page 478] [\x 478/] Sace hi mayaü bho kaccāna, suõeyyāma taü bhagavantaü dasasu yojanesu, dasapi mayaü yojanāni gaccheyyāma taü bhagavantaü dassanāya arahantaü sammāsambuddhaü. Sace hi mayaü bho kaccāna, suõeyyāma taü bhagavantaü vãsatiyā yojanesu, tiüsatiyā yojanesu, cattāëãsāya yojanesu, pa¤¤āsāya yojanesu, pa¤¤āsampi mayaü yojanāni gaccheyyāma taü bhagavantaü dassanāya arahantaü sammāsambuddhaü yojanasate cepi mayaü bho kaccāna, suõeyyāma taü bhagavantaü,yojanasatampi mayaü gaccheyyāma taü bhagavantaü dassanāya arahantaü sammāsambuddhaü. Yato ca kho bho kaccāna, parinibbuto so bhagavā, parinibbutampi mayaü taü bhagavantaü saraõaü gacchāma dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca. Upāsakaü maü bhavaü kaccāno dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatanti. [PTS Page 091] [\q 91/] Madhurasuttaü catutthaü. [BJT Page 480] [\x 480/] 2.4.5 Bodhirājakumārasuttaü. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā bhaggesu viharati suüsumāragire bhesakalāvane migadāye. Tena kho pana samayena bodhissa rājakumārassa kokanado1 nāma pāsādo acirakārito hoti anajjhāvuttho2 samaõena vā brāhmaõena vā kenaci vā manussabhåtena. Atha kho bodhi rājakumāro sa¤jikāputtaü māõavaü āmantesi: ehi tvaü samma sa¤jikāputta, yena bhagavā tenupasaīkama, upasaīkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vanda3, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü puccha, bodhi bhante, rājakumāro bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchatã'ti. Eva¤ca vadehi: 'adhivāsetu kira bhante, bhagavā bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhusaīghenā'ti evaü bhoti kho sa¤jikāputto māõavo bodhissa rājakumārassa paņissutvā yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü nisinno kho sa¤jikāputto māõavo bhagavantaü etadavoca: bodhi bho gotama, rājakumāro4 [PTS Page 092] [\q 92/] bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchati eva¤ca vadeti: adhivāsetu kira bhavaü gotamo bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhusaīghonāti. Adhivāsesi bhagavā tuõhãbhāvena. Atha kho sa¤jikāputto māõavo bhagavato adhivāsanaü viditvā uņņhāyāsanā yena bodhi rājakumāro tenupasaīkami, upasaīkamitvā bodhiü rājakumāraü etadavoca: " avocumhā kho mayaü bhoto vacanena taü bhavantaü gotamaü: bodhi bho gotama, rājakumāro bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchati. Eva¤ca vadeti: 'adhivāsetu kira bhavaü gotamo bodhissa rājakumārassa svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhusaīghenā"ti. Adhivuttha¤ca pana samaõena gotamenāti. ------------------------- 1. Kokanudo-syā 2.Anajjhāvuņņho - machasaü ,syā 3. Vandāhi-sãmu. 4. Bodhi kho rājakumāro-sãmu, machasaü. [BJT Page 482] [\x 482/] Atha kho bodhi rājakumāro tassā rattiyā accayena sake nivesane paõãtaü khādanãyaü bhojanãyaü paņiyādāpetvā kokanada¤ca pāsādaü odātehi dussehi santharāpetvā yāva pacchimā sopāõakaëeparā1 sa¤jikāputtaü māõavaü amantesi:'ehi tvaü samma sa¤jikāputta, yena bhagavā tenupasaīkama, upasaīkamitvā bhagavato kālaü ārocehi: 'kālo bhante, niņņhitaü bhatta'nti. Evaü bhoti kho sa¤jikāputto māõavo bodhissa rājakumārassa paņissutvā yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavato kālaü ārocasi: 'kālo bho gotama2, niņņhitaü bhattanti. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena bodhissa rājakumārassa nivesanaü tenupasaīkami tena kho pana samayena bodhi rājakumāro bahidvārakoņņhake ņhito hoti bhagavantaü āgamayamāno. Addasā kho bodhi rājakumāro bhagavantaü dåratova āgacchantaü, disvāna paccuggantvā bhagavantaü abhivādetvā purakkhatvā3 yena kokanado pāsādo tenupasaīkami. Atha kho bhagavā pacchimaü sopāõakaëeparaü nissāya aņņhāsi. Atha kho bodhi rājakumāro bhagavantaü etadavoca: 'abhiråhatu bhante, bhagavā dussāni, abhiråhatu sugato dusasāni, yaü mamaü asasa dãgharattaü hitāya sukhāyā'ti. Evaü vutte bhagavā tuõhã ahosi dutiyampi kho bodhi rājakumāro bhagavantaü etadavoca: 'abhiråhatu bhante, bhagavā dussāni, abhãråhatu sugato dussāni, yaü mamaü assa dãgharattaü hitāya sukhāyā'ti. Dutiyampi kho bhagavā tuõhã ahosi. Tatiyamipi kho bodhi rājakumāro bhagavantaü etadavoca: 'abhiråhatu bhante, bhagavā dussāni, abhãråhatu sugato dussāni, yaü mamaü assa dãgharattaü hitāya sukhāyā'ti. Atha kho bhagavā āyasmantaü ānandaü apalokesi. Atha [PTS Page 093] [\q 93/] kho āyasmā ānando bodhiü rājakumāraü etadavoca: 'saüharatu4 rājakumāra, dussāni. Na kho bhagavā celapattikaü5 akkamissati. Pacchimaü janataü tathāgato apaloketã'ti.6 Atha kho bodhi rājakumāro dussāni saüharāpetvā upari kokanade pāsāde7 āsanāni pa¤¤āpesi. Pa¤¤āpesi. Atha kho bhagavā kokanadaü pāsādaü abhiråhitvā pa¤¤atte āsane nisãdi saddhiü bhikkhusaīghena. Atha kho bodhi rājakumāro buddhapamukhaü bhikkhusaīgha paõãtena khādanãyena bhojanãyena sahatthā santappesi, sampavāresi. Atha kho bodhi rājakumāro bhagavantaü bhuttāviü oõãtapattapāõãü a¤¤ataraü nãcaü āsanaü gahetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho bodhi rājakumāro bhagavantaü etadavoca: 'mayhaü kho bhante, evaü hoti, 'na kho sukhena sukhaü adhigantabbaü, dukkhena kho sukhaü adhigantabba'nti. ------------------------- 1.Sopāõakaëevarā-machasaü, syā,[PTS 2.] Kālo bhante-sãmu 3. Purakkhitvā-[PTS 4.] Saüharantu-[PTS 5.] Telapaņikaü-sãmu, machasaü,syā. 6. Anukampatãti-machasaü 7. Kokanadapāsāde-machasaü. [BJT Page 484] [\x 484/] Mayhamipi kho rājakumāra, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sate etadahosi: " na kho sukhena sukhaü adhigantabbaü, dukkhena kho sukhaü adhigantatabba" nti. So kho ahaü rājakumāra, aparena samayena daharo'ca samāno susu kāëakeso bhadrena yobbanena samannāgato paņhamena vayasā, akāmakānaü mātāpitunnaü1 assumukhānaü rudantānaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajiü. So evaü pabbajito samāno kiükusalagavesã anuttaraü santivarapadaü pariyesamāno yena āëāro kālāmo tenupasaükamiü, upasaükamitvā āëāraü kālāmaü etadavocaü: 'icchāmahaü āvuso kālāma, imasmiü dhammavinaye brahmacariyaü caritu'nti. Evaü vutte rājakumāra, āëāro kālāmo maü etadavoca: 'viharatāyasmā, tādiso ayaü dhammo, yattha vi¤¤ā puriso na cirasse'va sakaü ācariyakaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyyā"ti. So kho ahaü rājakumāra, na cirasse'va khippameva taü dhammaü pariyāpuõiü. So kho ahaü rājakumāra, [PTS Page 094] [\q 94/] tāvatakeneva oņņhappahatamattena lapitalāpanamattena ¤āõavāda¤ca vadāmi. Theravāda¤ca, 'jānāmi, passāmã'ti ca paņijānāmi, aha¤ce va a¤¤e ca. Tassa mayhaü rājakumāra etadahosi: " na kho āëāro kālāmo imaü dhammaü kevalaü saddhāmattakena sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmã'ti pavedeti. Addhā āëāro kālāmo imaü dhammaü jānaü passaü viharati'ti. Atha khvāhaü rājakumāra, yena āëāro kālāmo tenupasaükamiü. Upasaükamitvā āëāraü kālāmaü etadavocaü: " kittāvatā no āvuso kālāma, imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmã'ti. Pavedesã"ti. Evaü vutte rājakumāra, āëāro kālāmo āki¤ca¤¤āyatanaü pavedesi. Tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: " na kho āëārasseva kālāmassa atthi saddhā, mayhampatthi saddhā. Na kho āëārasse'va kālāmassa atthi viriyaü, mayhampatthi viriyaü, na kho āëārasse'va kālāmassa atthi sati, mayhampatthi sati. Na kho āëārasseva kālāmassa atthi samādhi, mayhampatthi samādhi. Na kho āëārasse'va kālāmassa atthi pa¤¤ā, mayhampatthi pa¤¤ā, yannånāhaü yaü dhammaü āëāro kālāmo sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmã'ti pavedeti, tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyya"nti. So kho ahaü rājakumāra, na cirasse'va khippameva taü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihāsiü. Atha khvāhaü rājakumāra, yena āëāro kālāmo tenupasaükamiü. Upasaükamitvā āëāraü kālāmaü etadavocaü: "ettāvatā, no āvuso kālāma, imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmã'ti pavedesã"ti. Ettāvatā kho ahaü āvuso imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja pavedemã'ti. Ahampi kho āvuso ettāvatā imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmã'ti. -------------------------- 1.Mātāpitånaü-machasaü. [BJT Page 486] [\x 486/] Lābhā no āvuso, suladdhaü no āvuso, ye mayaü āyasmantaü tādisaü sabrahmacāriü passāma. Iti yāhaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja pavedemi, taü tvaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharasi. Taü tvaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharasi. Yaü tvaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharasi. Tamahaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja pavedemi. Iti yāhaü dhammaü jānāmi. Taü tvaü dhammaü jānāsi. Yaü tvaü dhammaü jānāsi. Tamahaü dhammaü jānāmi. Iti yādiso ahaü, tādiso tvaü yādiso tvaü, tādiso ahaü. Ehidāni āvuso ubho'va santā imaü gaõaü pariharāmā'ti. Iti kho rājakumāra āëāro kālāmo ācariyo me samāno antevāsiü maü samānaü attano.1 Samasamaü ņhapesi, uëārāya ca maü påjāya påjesi. Tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: " nāyaü dhamamo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattati. Yāvadeva āki¤ca¤¤āyatanåpapattiyā"ti. So kho ahaü rājakumāra, taü dhammaü analaü karitvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiü. So kho ahaü rājakumāra, kiükusalagavesã anuttaraü santivarapadaü pariyesamāno yena uddako2 rāmaputto tenupasaükamiü. Upasaükamitvā uddakaü rāmaputtaü etadavocaü: "icchāmahaü āvuso rāma3 imasmiü dhammavinaye brahmacariyaü caritu"nti. Evaü vutte rājakumāra, uddako rāmaputto maü etadavoca: " viharatāyasmā, tādiso ayaü dhammo, yattha vi¤¤å puriso na cirasse'va sakaü ācariyakaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyyā"ti so kho ahaü rājakumāra. Na cirasse'va khippameva taü dhammaü pariyāpuõiü. So kho ahaü rājakumāra, tāvatakeneva oņņhappahatamattena lapitalāpanamattena ¤āõavāda¤ca vadāmi. Theravāda¤ca, 'jānāmi passāmã'ti ca paņijānāmi aha¤ceva a¤¤e ca. Tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: " na kho rāmo imaü dhammaü kevalaü saddhāmattakena 'sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmã'ti pavedesi. Addhā rāmo imaü dhammaü jānaü passaü vihāsã"ti. Atha khvāhaü rājakumāra, yena uddako rāmaputto tenupasaükamiü, upasaükamitvā uddakaü rāmaputtaü etadavocaü: "kittāvatā no āvuso rāma4 imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmã'ti pavedesã"ti. Evaü vutte rājakumāra, uddako rāmaputto nevasa¤¤ā nāsa¤¤āyatanaü pavedesi. Tassa mayhaü rājakumāra etadahosi: " na kho rāmasse'va ahosi saddhā, mayhampatthi saddhā. Na kho rāmasse'va ahosi viriyaü, mayhampatthi viriyaü. Na kho rāmasse'va ahosi sati, mayhampatthi sati. Na kho rāmasse'va ahosi samādhi, mayhampatthi samādhi. Na kho rāmasse'va ahosi pa¤¤ā, mayhampatthi pa¤¤ā. Yannånāhaü yaü dhammaü rāmo 'sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmã'ti pavedesi. Tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyya"nti. So kho ahaü rājakumāra, na cirasse'va khippameva taü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā vihāsiü. ------------------------- 1.Attanā-machasaü 2.Udako-machasaü 3.âvuse-machasaü 4 rāmo-machasaü. [BJT Page 488] [\x 488/] Atha khvāhaü rājakumāra, yena uddako rāmaputto tenupasaükami, usaükamitvā uddakaü rāmaputtaü etadavocaü: 'ettāvatā no āvuso rāma1 imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja pavedesã"ti. Ettāvatā kho ahaü āvuso imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja pavedemi'ti2. 'Ahampi kho avuso ettāvatā imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmã'ti. Lābhā no āvuso, suladdhaü no āvuso, ye mayaü āyasmantaü tādisaü sabrahmacāriü passāma, iti yaü dhammaü rāmo sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja pavedesi, taü tvaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharasi. Yaü tvaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharasi, taü dhammaü rāmo a¤¤āsi, taü tvaü dhammaü jānāsi. Yaü tvaü dhammaü jānāsi, taü dhammaü rāmo a¤¤āsi, taü tvaü dhammaü jānāsi. Yaü tvaü dhammaü jānāsi, taü dhammaü rāmo a¤¤āsi. Iti yādiso rāmo ahosi, tādiso tvaü, yādiso tvaü tādiso rāmo ahosi. Ehidāni āvuso tvaü imaü gaõaü pariharā'ti. Iti kho rājakumāra uddako rāmaputto sabrahmacārã me samāno ācariyaņņhāne ca3 maü ņhapesi. Uëārāya ca maü påjāya påjesi. Tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: " nāyaü dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattati, yāvadeva nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanåpapattiyā'ti. So kho ahaü rājakumāra, taü dhammaü analaü karitvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiü. So kho ahaü rājakumāra, kiü kusalagavesã anuttaraü santivarapadaü pariyesamāno magadhesu anupubbena cārikaü caramāno yena uruvelā senānigamo tadavasariü. Tatthaddasaü ramaõiyaü bhåmibhāgaü pāsādika¤ca vanasaõķaü nadã¤ca sandantiü, setakaü supatitthaü ramaõãyaü, samantā ca gocaragāmaü. Tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: " ramaõãyo vata bhåmibhāgo, pāsādiko ca vanasaõķo nadã ca sandati. Setakā supatitthā ramaõãyā, samantā ca gocaragāmo. Alaü vatidaü kulaputtassa padhānatthikassa padhānāyā"ti. So kho ahaü rājakumāra, tatthe'va nisãdiü alamidaü padhānāyā'ti. Apissu maü rājakumāra, tisso upamāyo paņibhaüsu. Anacchariyā pubbe assutapubbā: " seyyathāpi rājakumāra,allaü kaņņhaü sasnehaü4 udake nikkhittaü, atha puriso āgaccheyya uttarāraõiü ādāya 'aggiü abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmã'ti. Taü kiü ma¤¤asi rājakumāra, apinu so puriso amuü allaü kaņņhaü sasnehaü4 udake nikkhittaü uttarāraõiü ādāya abhimanthento5 aggiü abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā'ti. No hidaü 6 bhante. Taü kissa hetu? Aduü hi bhante7 allaü kaņņhaü sasnehaü4 ta¤ca pana udake nikkhittaü, yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgã assā'ti. Evameva kho rājakumāra yehi keci8 samaõā vā brāhmaõā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi9 avupakaņņhā viharanti. Yo ca nesaü kāmesu kāmacchando kāmasineho10 kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariëāho, so ca ajjhattaü na suppahãno heti. Na -------------------------- 1. Rāmo-machasaü 2.Pavedesã'ti- machasaü 3. âcariyaņņhāne-macasaü 4. Sassinehaü-sãmu. 5. Abhimatthanto-syā 6. No hetaü-sãmu. 7. Bho gotama-sãmu. 8. Yekeci-sãmu. 9. Kāyena ceva kāmehi-syā. 10.Kāmasneho-machasaü [BJT Page 490] [\x 490/] Suppaņippassaddho. Opakkamikā cepi te bhonto samaõabrāhmaõā dukkhā tippā1 kaņukā vedanā vediyanti. Abhabbā ca te ¤āõāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto samaõabrāhmaõā opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti. Abhabbā'va te ¤āõāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaü kho maü rājakumāra, paņhamā upamā paņibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Aparā'pi kho maü rājakumāra, dutiyā upamā paņibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Seyyathā'pi rājakumāra, allaü kaņņhaü sasnehaü ārakā udakā thale nikkhittaü, atha puriso āgaccheyya uttarāraõiü ādāya aggiü abhinibbattessāmi2 tejo pātukarissāmã'ti. Taü kiü ma¤¤asi rājakumāra, apinu so puriso amuü allaü kaņņhaü sasnehaü ārakā udakā thale nikkhittaü uttarāraõiü ādāya abhimanthento aggiü abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā'ti? No hidaü bhante, taü kissa hetu? Aduü hi bhante allaü kaņņhaü sasnehaü ki¤cā'pi ārakā udakā thale nikkhittaü yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgã assā'ti. Evameva kho rājakumāra, yehi keci samaõā vā brāhmaõā vā kāyena kho kāmehi våpakaņņhā viharanti, yo ca tesaü kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariëāho so ca ajjhattaü na suppahãno3 hoti na suppaņippassaddho4 opakkamikā ce'pi te bhonto samaõabrāhmaõā dukkhā tippā1 kharā kaņukā vedanā vediyanti5 abhabbā'va te ¤āõāya dassanāya anuttarāya sambodhāya, no ce'pi te bhonto samaõabrāhmaõā opakkamikā dukkhā tippā kharā kaņukā vedanā vediyanti. Abhabbā'va te ¤āõāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaü kho maü rājakumāra, dutiyā upamā paņibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Aparā pi kho maü rājakumāra, tatiyā upamā paņibhāsi. Anacchariyā pubbe assutapubbā. Seyyathā'pi rājakumāra, sukkhaü kaņņhaü kolāpaü ārakā udakā thale nikkhittaü. Atha puriso āgaccheyya uttarāraõiü ādāya " aggiü abhinibbattessomi tejo pātukarissāmã" ti. Taü kiü ma¤¤asi rajakumāra,api nu so puriso amuü sukkhaü kaņņhaü kolāpaü ārakā udakā thale nikkhittaü uttarāraõiü ādāya abhimanthento aggiü abhinibbatteyya, tejo pātu kareyyāti. Evambhante, taü kissa hetu, aduü hi bhante sukkhaü kaņņhaü kolāpaü, ta¤ca pana ārakā udakā thale nikkhittanti. Evameva kho rājakumāra,ye hi keci samaõā vā brāhmaõā vā kāyena ceva cittena ca6 kāmehi våpakaņņhā viharanti. Yo ca nesaü kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariëāho, so ca ajjhattaü suppahãno hoti suppaņippassaddho opakkamikā ce'pi te bhonto samaõabrāhmaõā dukkhā tippā kharā kaņukā vedanā vediyanti, bhabbā'va te ¤āõāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto samaõabrāhmaõā opakkamikā dukkhā tippā kharā kaņukā vedanā vediyanti bhabbāva te ¤āõāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaü kho maü rājakumāra, tatiyā upamā paņibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Imā kho maü rājakumāra,tisso upamā paņibhaüsu anacchariyā pubbe assutapubbā. -------------------------- 1. Tibbā-machasaü 2.Aggi nibbattessāmi-machasaü 3. Supahãno-machasaü 4. Supaņippassaddho-machasaü. 5. Vedayanti-machasaü 6. Kāyena ceva-syā. [BJT Page 492] [\x 492/] Tassa mayhaü rājakumāra etadahosi: " yannånāhaü dantehi dantamādhāya jivhāya tāluü āhacca cetasā cittaü abhiniggaõheyyaü abhinippãëeyyaü abhisantāpeyya"nti. So kho ahaü rājakumāra, dantehidantamādhāya jivhāya tāluü āhacca cetasā cittaü abhiniggaõhāmi abhinippãëemi abhisantāpemi. Tassa mayhaü rājakumāra, dantebhidantamādhāya jivhāya tāluü āhacca cetasā cittaü abhiniggaõhayato abhinippãëayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti. Seyyathā'pi rājakumāra, balavā puriso dubbalataraü purisaü sãse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaõheyya abhinippãëeyya abhisantāpeyya, evameva kho me rājakumāra, dantehidantamādhāya jivhāya tāluü āhacca cetasā cittaü abhiniggaõhayato abhinippãëayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti. âraddhaü kho pana me rājakumāra, viriyaü hoti asallãnaü, upaņņhitā sati apammuņņhā1, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaņippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: " yannånāhaü appāõakaü jhānaü2 jhāyeyya"nti, yo kho ahaü rājakumāra, mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhiü,tassa mayhaü rājakumāra, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaõõasotehi vātānaü nikkhamantānaü adhimatto saddo hoti. Seyyathā'pi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya adhimatto saddo hoti evameva kho rājakumāra, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaõõasotehi vātānaü nikkhamantānaü adhimatto saddo hoti. âraddhaü kho pana me rājakumāra, viriyaü hoti asallãnaü upaņņhitā sati apammuņņhā sāraddho ca pana me kāyo hoti appaņippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: " yannånāhaü appāõakaüyeva jhānaü jhāyeyya"nti. So kho ahaü rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāse uparundhiü. Tassa mayhaü rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhānaü3 åhananti4 seyyathā'pi rājakumāra, balavā puriso tiõhena sikharena muddhānaü3 abhimantheyya, evameva kho me rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhānaü åhananti. âraddhaü kho pana me rājakumāra viriyaü hoti asallãnaü upaņņhitā sati apammåņņhā sāraddho ca pana me kāyo hoti appaņippassaddho tene'va dukkhappadhānena padhābhitunnassa sato. ------------------------- 1.Asammuņņhā- machasaü, appammuņņhā-syā 2. Appāõaüyeva jhānaü-machasaü 3.Muddhati-machasaü, 4. Ohananti-syā. [BJT Page 494] [\x 494/] Tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: " yannånāhaü appāõakaüyeva jhānaü jhāyeyya"nti. So kho ahaü rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāse uparundhiü. Tassa mayhaü rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sãse sãsavedanā honti. Seyyathā'pi rājakumāra, balavā puriso daëhena varattakabandhena1 sãse sãsavedhaü dadeyya, evameva kho rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sãse sãsavedanā honti. âraddhaü kho pana me rājakumāra viriyaü hoti asallãnaü, upaņņhitā sati apammuņņhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaņippassaddho tene'va dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. .1 Tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: " yannånāhaü appāõakaüyeva jhānaü jhāyeyya"nti. So kho ahaü rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāse uparundhiü. Tassa mayhaü rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiü parikantanti. Seyyathā'pi rājakumāra,dakkho goghātako vā goghātakantevāsi vā tiõhena govikantanena kucchiü parikanteyya evameva kho rājakumāra mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sãse sãsavedanā honti. âraddhaü kho pana me rājakumāra viriyaü hoti asallãnaü, upaņņhitā sati apammuņņhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaņippassaddho tene'va dukkhappadhānena nena padhānābhitunnassa sato. Tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: " yannånāhaü appāõakaüyeva jhānaü jhāyeyya"nti. So kho ahaü rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāse uparundhiü. Tassa mayhaü rājakumāra, mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiü ķāho hoti. Seyyathā'pi rājakumāra, dve balavanto purisā dubbalataraü purisaü nānā bāhāsu gahetvā aīgārakāsuyā santāpeyyuü, samparitāpeyyuü.Evameva kho me rāja kumāra, mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiü ķāho hoti. âraddhaü kho pana me rājakumāra viriyaü hoti asallãnaü, upaņņhitā sati apammuņņhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaņippassaddho tene'va dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Apissu maü rājakumāra, devatā disvā evamāhaüsu: " kālakato2 samaõo gotamo" ti ekaccā devatā evamāhaüsu: " na kālakato2 samaõo gotamo apica kālaükarotã"ti. Ekaccā devatā evamāhaüsu: " na kālakato2 samaõo gotamo na'pi kālaü karoti, arahaü samaõo gotamo, vihāro'tveveso3 arahato evaråpo hotã'ti. ------------------------- 1. Varattakkhaõķena-machasaü. Varattakkhandhena-syā 2. Kālaükato-machasaü 3. Vihāro'tvevaso-machasaü,syā. [BJT Page 496] [\x 496/] Tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: " yannånāhaü sabbaso āhāråpacchedāya paņipajjeyya"nti. Atha kho maü rājakumāra, devatā upasaīkamitvā etadavocuü: " mā kho tvaü mārisa sabbaso āhāråpacchedāya paņipajji, sace kho tvaü mārisa sabbaso āhāråpacchedāya paņipajjissasi, tassa te mayaü dibbaü ojaü lomakupehi ajjhoharissāma1 tāya tvaü yāpessasã"ti tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: " aha¤ceva kho pana sabbaso ajaddhukaü2 paņijāneyyaü imā ca me devatā dibbaü ojaü lomakåpehi ajjhohareyyuü3 tāya cāhaü yāpeyyaü, taü mamāssa musā"ti. So kho ahaü rājakumāra, tā devatā paccācikkhāmi halanti vadāmi. Tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: " yannånāhaü thokaü thokaü āhāraü āhāreyyaü pasataü pasataü, yadi vā muggayåsaü yadi vā kulatthayåsaü, yadi vā kalāyayåsaü yadi vā hareõukayåsanti, so kho ahaü rājakumāra thokaü thokaü āhāraü āhāresiü pasataü pasataü,yadi vā muggayåsaü yadi vā kulatthayåsaü yadi vā kalāyayåsaü yadi vā hareõukayåsaü. Tassa mayhaü rājakumāra, thokaü thokaü āhāraü āhārayato pasataü pasataü, yadi vā muggayåsaü yadi vā kulatthayåsaü yadi vā kalāyayusaü yadi vā hareõukayåsaü, adhimattakasãmānaü patto kāyo hoti seyyathā'pi nāma āsãtikapabbāni vā kākapabbāni vā. Evamevassu me aīgapaccaīgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathā'pi nāma oņņhapadaü evamevassu me ānisadaü hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathā'pi nāma vaņņanāvalã evamevassu me piņņhikaõņako unnatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathā'pi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti evamevassu me phāsuliyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathā'pi nāma gambhãre udapāne udakatārakā gambhãragatā okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikåpesu akkhitārakā gambhãragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathā'pi nāma tittikālābu āmakacchinno vātātapena samphuņito hoti sammilāto evamevassu me sãsacchavi samaphuņitā hoti sammilātā tāyevappahāratāya. So kho ahaü rājakumāra, 'udaracchaviü parāmasissā'mãti piņņhikaõņakaü yeva parigaõhāmi. Piņņhikaõņakaü parāmasissāmã'ti udaracchaviüyeva parigaõhāmi. Yāvassu me rājakumāra, udaracchavi piņņhikaõņakaü allãnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho ahaü rājakumāra, 'vaccaü vā muttaü vā karissāmã'ti, tatthe'va avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. So kho ahaü rājakumāra, imameva kāyaü assāsento pāõinā gattāni anumajjāmi. Tassa mayhaü rājakumāra, pāõinā gattāni anumajjato påtimålāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya. Apissu maü rājakumāra, manussā disvā evamāhaüsu: 'kāëo samaõo gotamo'ti ekacce manussā evamāhaüsu: 'na kāëo samaõo gotamo sāmo samaõo gotamo'ti. Ekacce manussā evamāhaüsu: " na kāëo samaõo gotamo na'pi sāmo, maīguracchavi samaõo gotamo'ti. Yāvassu me rājakumāra, tāva parisuddho chavivaõõo pariyodāto,upahato hoti tāyevappāhāratāya. -------------------------- 1. Ajjhohāressāma-machasaü 2. Ajajjitaü-machasaü 3. Ajjhohāreyyaü-machasaü. [BJT Page 498] [\x 498/] Tassa mayhaü rājakumāra etadahosi: " ye kho keci atãta maddhānaü samaõā vā brāhmaõā vā opakkamikā dukkhā tippā1 kaņukā vedanā vediyiüsu, etāvaparamaü nayito bhiyyo. Ye'pi hi keci anāgatamaddhānaü samaõā vā brāhmaõā vā opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyissanti, etāvaparamaü nayito bhiyyo. Ye'pi hi keci etarahi samaõā vā brāhmaõā vā opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti, etāva paramaü nayito bhiyyo. Na kho panā'haü imāya kaņukāya dukkarakārikāya adhigacchāmi uttarãmanussadhammā alamariya¤āõadassanavisesaü. Siyā nukho a¤¤o maggo bodhāyā'ti? Tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: " abhijānāmi,kho panā'haü pitu sakkassa kammante sãtāya jambucchāyāya nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharitā. Siyā nu kho eso maggo bodhāyā'ti? Tassa mayhaü rājakumāra, satānusārã vi¤¤āõaü ahosi: " eso'va maggo bodhāyā"ti. Tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: "kinnu kho ahaü tassa sukhassa bhāyāmi, yaü taü sukhaü a¤¤atre'va kāmehi a¤¤atra akusalehã dhammehi"ti. Tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: " na kho ahaü tassa sukhassa bhāyāmi, yaü taü sukhaü a¤¤atre'va kāmehi a¤¤atra akusalehi dhammehi"ti. Tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: "na kho taü sukaraü sukhaü adigantuü evaü adhimattakasãmānaü pattakāyena. Yannånāhaü oëārikaü āhāraü āhāreyyaü odanakummāsanti. Yo kho ahaü rājakumāra,oëārikaü āhāraü āhāresiü odanakummāsaü tena kho pana maü rājakumāra, samayena pa¤cavaggiyā bhikkhå paccupaņņhitā honti: " yaü kho samaõo gotamo dhammaü adhigamissati taü no ārocessatã"ti. Yato kho ahaü rājakumāra, oëārikaü āhāraü āhāresiü odanakummāsaü. Atha me te pa¤cavaggiyā bhikkhå nibbijja pakkamiüsu " bāhuliko2 samaõo gotamo padhānavibbhanto āvatto bāhullāyā"ti. So kho ahaü rājakumāra, oëārikaü āhāraü āhāretvā balaü gahetvā vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaüjhānaü upasampajja viharati. Pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaüjhānaü upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā1 adukkhaü asukhaü2 upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü3 upasampajja vihāsiü. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatupakkilese mudubhåte kammaniye ņhite āne¤jappatte4 pubbe nivāsānussati¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So anekavihitaü pubbenivāsaü anussarāmi, seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsatimpi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsamipi jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe amutrāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedi evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiü5 tatrāpāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedi evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapanno'ti. Iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarāmi. Ayaü kho me rājakumāra, rattiyā paņhame yāme paņhamā vijjā adhigatā avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taü appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. -------------------------- 1. Tibbā-machasaü. 2.Bāhulliko-machasaü,syā 3. Seyyathãdaü-machasaü. [BJT Page 500] [\x 500/] So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte kammaniye ņhite āne¤jappatte4 sattānaü cåtupapāta¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hine paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti. Ime vata bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaü upavādakā micchadiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāmi. Ayaü kho me rājakumāra, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taü appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mådubhåte kammaniye ņhite āne¤jappatte āsavānaü khaya¤āõāya cittaü abhininnāmesiü so 'idaü dukkha'nti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü ayaü dukkhasamudayoti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Ayaü dakkhanirodhoti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. 'Ime āsavā'ti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü 'ayaü āsava samudayoti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Ayaü āsava nirodhoti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Tassa me evaü jānato evaü passato kāmāsavā'pi cittaü vimuccittha, bhavāsavā'pi cittaü vimuccittha, avijjāsavā'pi cittaü vimuccittha. Vimuttasmiü vimuttamiti ¤āõaü ahosi. Khiõā jāti vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõiyaü nāparaü itthattāya'ti abbha¤¤āsiü. Ayaü kho me rājakumāra, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno,yathā taü appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Tassa mayhaü rājakumāra , etadahosi: " adhigato kho myāyaü dhammo gamhãro duddaso duranubodho santo paõito atakkāvacaro nipuõo paõķitavedanãyo, ālayarāmā kho panā'yaü pajā ālayaratā ālayasammuditā, ālayarāmāya kho pana pajāya ālaratāya ālayasammuditāya duddasaü idaü ņhānaü yadidaü idappaccayatā paņiccasamuppādo, idampi kho ņhānaü duddasaü yadidaü sabbasaükhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānaü. Aha¤ce'va kho pana dhammaü deseyyaü pare ca me na ājāneyyuü, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā"ti. Apissu maü rājakumāra, imā anacchāriyā gāthā1 paņibhaüsu pubbe assutapubbā. " Kicchena me adhigataü halaü dāni pakāsituü Rāgadosaparetehi nā'yaü dhammo susambudho Paņisotagāmiü nipuõaü gambhãraü duddasaü aõuü Rāgarattā na dakkhinti2 tamokkhandhena āvaņā3" ti. Itiha me rājakumāra, paņisaücikkhato appossukkatāya cittaü namati no dhammadesanāya. ------------------------- 1.Gāthāyo-machasaü 2. Dakkhanti-machasaü,syā 3. Tamokhandhena āvuņā-machasaü, tamokkhandhena āvutā-syā. [BJT Page 502] [\x 502/] Atha kho rājakumāra, brahmuõo sahampatissa mama cetasā cetoparivitakkama¤¤āya etadahosi. " Nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko, yatra hi nāma tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaü namati no dhammadesanāyā"ti. Atha kho rājakumāra, brahmā sahampati seyyathā'pi nāma balavā puriso sammi¤jitaü1 vā bāhaü pasāreyya, pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya2, evameva brahmaloke antarahito mama purato pāturahosi, atha kho rājakumāra, brahmā sahampati ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā yenā'haü tena¤jaliü paõāmetvā maü etadavoca: desetu bhante bhagavā dhammaü,desetu sugato dhammaü, santi sattā apparajakkhajātikā assavaõatā dhammassa parihāyanti. Bhavissanti dhammassa a¤¤ātāro"ti. Idamavoca rājakumāra, brahmā sahampati. Idaü vatvā athāparaü etadavoca: "Pāturahosi magadhesu pubbe dhammo asuddho samalehi cintito Avāpuretaü3 amatassa dvāraü suõantu dhammaü vimalenānubuddhaü. Sele yathā pabbatamuddhaniņņhito Yathā'pi passe janataü samantato Tathåpamaü dhammamayaü sumedha Pāsādamāruyha samantacakkhu Sokāvatiõõaü4 janatamapetasoko Avekkhassu jātijarābhibhåtaü Uņņhehi vãra vijitasaīgāma Satthavāha anaõa5 vicara loke Desassu6 bhagavā dhammaü A¤¤ātāro bhavissantã"ti. Atha khvāhaü rājakumāra, brahmuno ca ajjhesanaü viditvā sattesu ca kāru¤¤ataü paņicca buddhacakkhunā lokaü olokesiü. Addasaü kho ahaü rājakumāra, buddhacakkhunā lokaü volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre suvi¤¤āpaye7 appekacce paralokavajjabhayadassāvino8 viharante. Seyyathā'pi nāma uppaliniyaü vā paduminiyaü vā puõķarãkiniyaü vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puõķarãkāni vā udake jātāni udake saüvaddhāni udakānuggatāni anto nimuggaposinã9 appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puõķarãkāni uppalāni vā padumāni vā puõķarãkāni vā udake jātāni udake saüvaddhāni udakā accuggamma tiņņhanti anupalittāni udakena, evameva kho ahaü -------------------------- 1. Sami¤jitaü-machasaü 2.Sami¤jeyya-machasaü 3. Apāpuretaü-machasaü,syā 4.Sokāvakiõõaü-syā 5. Aõõa-machasaü 6. Desetu-syā 7. Svākāre dvākāre suvi¤¤āpaye duvi¤¤āpaye-machasaü,syā 8. Bhayadassāvine-syā. 9. Positāni-syā [BJT Page 504] [\x 504/] Rājakumāra, buddhacakkhunā lokaü volokento addasaü satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre suvi¤¤āpaye appekacce paralokavajjabhayadassāvino viharante, atha khvāhaü rājakumāra, brahmānaü sahampatiü gāthāya paccabhāsiü: "Apārutā tesaü amatassa dvārā Ye sotavanto pamu¤cantu saddhaü Vihiüsasa¤¤i paguõaü na bhāsiü Dhammaü panetaü manujesu brahme"ti. Atha kho rājakumāra, brahmā sahampati " katāvakāso khomhi bhagavatā dhammadesanāyā"ti maü abhivādetvā padakkhiõaü katvā tatthevantaradhāyi. Tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: " kassa nu kho ahaü paņhamaü dhammaü deseyyaü, ko imaü dhammaü khippameva ājānissatã"ti. Tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: " ayaü kho āëāro kālāmo paõķito byatto medhāvi dãgharattaü apparajakkhajātiko, yannånā"haü āëārassa kālāmassa paņhamaü dhammaü deseyyaü, so imaü dhammaü khippameva ājānissatã"ti. Atha kho maü rājakumāra, devatā upasaīkamitvā etadavoca: " sattāhakālakato1 bhante, āëāro kālāmo"ti ¤āõa¤ca pana me dassanaü udapādi: " sattāhakālakato āëāro kālāmo"ti. Tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: " mahājāniyo kho āëāro kālāmo, sace hi so imaü dhammaü suõeyya, khippameva ājāneyyā"ti. Tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: " kassa nu kho ahaü paņhamaü dhammaü deseyyaü, ko imaü dhammaü khippameva ājānissatã"ti. Tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: " ayaü kho uddako2 rāmaputto paõķito byatto medhāvi dãgharattaü apparajakkhajātiko, yannånāhaü uddakassa rāmaputtassa paņhamaü dhammaü deseyyaü, so imaü dhammaü khippameva ājānissatã"ti. Atha kho maü rājakumāra, devatā upasaīkamitvā etadavoca: " abhidosakālakato1 bhante, uddako rāmaputto"ti tassa mayhaü rājakumāra etadahosi: " mahājāniyo kho uddako rāmaputto, sace hi so imaü dhammaü suõeyya, khippameva ājāneyyā"ti. Tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: " kassa nu kho ahaü paņhamaü dhammaü deseyyaü, ko imaü dhammaü khippameva ājānissatã"ti tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: " bahukārā kho me pa¤cavaggiyā bhikkhu ye maü padhānapahitattaü upaņņhahiüsu yannånāhaü pa¤cavaggiyānaü bhikkhånaü paņhamaü dhammaü deseyya"nti. Tassa mayhaü rājakumāra, etadahosi: " kahannå kho etarahi pa¤cavaggiyā bhikkhå viharantã"ti. Addasaü kho ahaü rājakumāra, dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta mānusakena pa¤cavaggiye bhikkhå bārāõasiyaü viharante isipatane migadāye. Atha khvāhaü rājakumāra, uruvelāyaü yathābhirantaü viharitvā yena bārāõasã tena cārikaü pakkāmiü. Addasā kho maü rājakumāra, -------------------------- 1.Kālaükato-machasaü 2. Udako-machasaü. [BJT Page 506] [\x 506/] Upako ājãvako antarā ca gayaü antarā ca bodhiü addhānamaggapaņipannaü. Disvāna maü etadavoca: "vippasannāni kho te āvuso indriyāni, parisuddho chavivaõõo pariyodāto, kaüsi tvaü avuso uddissa pabbajito, ko vā te satthā, kassa vā tvaü dhammaü rocesã"ti. Evaü vutte ahaü rājakumāra, upakaü ājivakaü gāthāhi ajjhabhāsiü: "Sabbābhibhå sabbavidåhamasmi Sabbesu dhammesu anåpalitto Sabba¤jaho taõhakkhayo vimutto Sayaü abhi¤¤āya kamuddiseyyaü Na me ācariyo atthi sadiso me na vijjati Sadevakasmiü lokasmiü natthi me paņipuggalo Ahaü hi arahā loke ahaü satthā anuttaro Ekomhi sammāsamubuddho sitibhåtosmi nibbuto. Dhammacakkaü pavattetuü gacchāmi kāsinaü puraü Andhabhåtasmiü1 lokasmiü āha¤chaü2 amatadundubhiü"ti. Yathā kho tvaü āvuso paņijānāsi arahasi anantajino"ti, "Mādisā ve jinā honti ye pattā āsavakkhayaü Jitā me pāpakā dhammā tasmāhaü upakā jino"ti. Evaü vutte rājakumāra, upako ājivako " håveyya pāvuso"ti vatvā sãsaü okampetvā ummaggaü gahetvā pakkāmi. Atha khvāhaü rājakumāra, anupubbena cārikaü caramāno yena bārāõasã isipatanaü migadāyo yena pa¤cavaggiyā bhikkhå tenupasaükamiü. Addasaüsu kho maü rājakumāra, pa¤cavaggiyā bhikkhå dårato'va āgacchantaü disvāna a¤¤ama¤¤aü saõņhapesuü: " ayaü kho āvuso samaõo gotamo āgacchati bāhuliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya. So neva abhivādetabbo, na paccuņņhātabbo, nāssa pattacãvaraü paņiggahetabbaü, api ca kho āsanaü ņhapetabbaü sace ākaükhissati nisãdissatã"ti. Yathā yathā kho ahaü rājakumāra, upasaükamāmi, tathā tathā pa¤cavaggiyā bhikkhå nāsakkhiüsu sakāya katikāya saõņhātuü. Appekacce maü paccuggantvā pattacãvaraü paņiggahesuü. Appekacce āsanaü pa¤¤āpesuü. Appekacce pādodakaü upaņņhapesuü. Api ca kho maü nāmena ca āvusovādena ca samudācaranti. Evaü vutte ahaü rājakumāra, pa¤cavaggiye bhikkhå etadavocaü: 'mā bhikkhave tathāgataü nāmena ca āvusovādena ca samudācarittha3 arahaü bhikkhave tathāgato sammāsambuddho odahatha bhikkhave sotaü,amatamadhigataü,ahamanusāsāmi, ahaü dhammaü desemi, yathānusiņņhaü tathā paņipajjamānā na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anāgāriyaü pabbajanti. Tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharissathā"ti. -------------------------- 1. Andhibhåtasmiü-machasaü 2 āha¤¤iü-syā 3. Samudācaratha-machasaü. [BJT Page 508] [\x 508/] Evaü vutte rājakumāra, pa¤cavaggiyā bhikkhå maü etadavocuü: "tāya'pi kho tvaü āvuso gotama, iriyāya tāya paņipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassana visesaü, kimpana tvaü etarahi bāhuliko padhānavibbhanto āvaņņo bāhullāya adhigamissasi uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanavisesa"nti. Evaü vutte ahaü rājakumāra, pa¤cavaggiye bhikkhå etadavocaü: " na bhikkhave tathāgato bāhuliko na padhānavibbhanto na āvatto bāhullāya arahaü bhikkhave tathāgato sammāsambuddho odahatha bhikkhave sotaü, amatamadhigataü ahamanusāsāmi. Ahaü dhammaü desemi, yathānusiņņhaü tathā paņipajjamānā na cirasse'va yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti. Tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharissathā"ti. Dutiyampi kho rājakumāra, pa¤cavaggiyā bhikkhå maü etadavocuü: "tāya'pi kho tvaü āvuso iriyāya tāya paņipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassana visesaü. Kimpana tvaü etarahi bāhuliko padhānavibbhanto na āvatto bāhullāya adhigamissasi uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanavisesa'nti. Dutiyampi kho ahaü rājakumāra, pa¤cavaggiye bhikkhå etadavocaü: "na bhikkhave tathāgato bāhuliko na padhānavibbhanto na āvatto arahaü bāhullāya arahaü bhikkhave tathāgato sammāsambuddho odahatha bhikkhave sotaü amatamadhigataü, ahamanusāsāmi ahaü dhammaü desemi. Yathānusiņņhaü tathā paņipajjamānā na cirasse'va yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharissathā"ti. Tatiyampi kho rājakumāra, pa¤cavaggiyā bhikkhå maü etadavocuü: " tāya'pi kho tvaü āvuso iriyāya tāya paņipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttarimanussadhammā alamariya¤aõādassanavisesaü. Kimpana tvaü etarahi bāhuliko padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasã uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanavisesa"nti. Evaü vutte ahaü rājakumāra, pa¤cavagagiye bhikkhå etadavocaü: abhijānātha me no tumhe bhikkhave ito pubbe evaråpaü vabbhāvitameta'nti1 no hetaü bhante na bhikkhave tathāgato bāhuliko, na padhānavibbhanto na āvatto bāhullāya arahaü bhikkhave tathāgato sammāsambuddho, odahatha bhikkhave sotaü, Amatamadhigataü ahamanusāsāmi, ahaü dhammaü desemi. Yathānusiņņhaü tathā paņipajjamānā na cirasse'va yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti, tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharissathā"ti. Asakkhiü kho ahaü rājakumāra, pa¤cavaggiye bhikkhu sa¤¤āpetuü. Dve'pi sudaü rājakumāra, bhikkhå ovadāmi tayo bhikkhå piõķāya caranti. Yaü tayo bhikkhå piõķāya caritvā āharanti, tena chabbaggiyā yāpema. Tayo'pi sudaü rājakumāra, bhikkhå ovadāmi, dve bhikkhå pãõķāya caranti. Yaü dve bhikkhå piõķāya caritvā āharanti. Tena chabbaggiyā yāpema atha kho rājakumāra, pa¤cavaggiyā bhikkhå mayā evaü ovadiyamānā evaü anusāsiyamānā na cirasse'va yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihariüså'ti. -------------------------- 1. Pabhāvitametanti-machasaü, bhāsitametanti-syā. [BJT Page 510] [\x 510/] Evaü vutte bodhirājakumāro bhagavantaü etadavoca: 'kãvacãrena nu kho bhante, bhikkhå tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agarasmā anagāriyaü pabbajanti, tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Tena hi rājakumāra, ta¤¤evettha paņipucchissāmi yathā te khameyya, tathā naü byākareyyāsi taü kimma¤¤asi rājakumāra, kusalo tvaü hatthāruyhe1 aīkusagayhe2 sippeti? Evaü bhante, kusalo ahaü hatthāruyhe1 aīkusagayhe2 sippeti. Taü kimma¤¤asi rājakumāra, idha puriso āgaccheyya 'bodhirājakumāro hatthāruyhaü3 aīkusagayhaü4 sippaü jānāti. Tassāhaü santike hatthāruyhaü aīkusagayhaü sippaü sikkhissāmiti. So cassa assaddho. Yāvatakaü saddhena pattabbaü, taü na sampāpuõeyya. So cassa bavhābādho, yāvatakaü appābādhena pattabbaü, taü na sampāpuõeyya. So cassa saņho māyāvã, yāvatakaü asaņhena amāyāvinā pattabbaü, taü na sampāpuõeyya. So cassa kusãto, yāvatakaü āraddhaviriyena pattabbaü, taü na sampāpuõeyya, so cassa duppa¤¤o, yāvatakaü pa¤¤avatā pattabbaü, taü na sampāpuõeyya. Taü kimma¤¤asi rājakumāra, api nu so puriso tava santike hatthāruyhaü aīkusagayhaü sippaü sikkheyyāti? Ekamekenapi bhante, aīgena samannāgato so puriso na mama santike hatthāruyhaü aīkusagayhaü sippaü sikkheyya. Ko pana vādo pa¤cahaīgehãti. Taü kimma¤¤asi rājakumāra,idha puriso āgaccheyya [PTS Page 095 [\q 95/] '@]bādhirājakumāro hatthāruyhaü3 aīkusagayhaü4 sippaü jānāti. Tassāhaü santike hatthāruyhaü aīkusagayhaü sippaü sikkhissāmiti. So cassa saddho yāvatakaü saddhena pattabbaü, taü sampāpuõeyya. So cassa appābādho, yāvatakaü appābādhena pattabbaü, taü sampāpuõeyya. So cassa asaņho amāyāvã, yāvatakaü asaņhena amāyāvinā pattabbaü, taü sampāpuõeyya. So cassa āraddhaviriyo, yāvatakaü āraddhaviriyena pattabbaü, taü na sampāpuõeyya. So cassa pa¤¤avā, yāvatakaü pa¤¤avatā pattabbaü, taü sampāpuõeyya. Taü kimma¤¤asi rājakumāra, api nu so puriso tava santike hatthāruyhaü aīkusagayhaü sippaü sikkheyyāti? Ekamekenapi bhante, aīgena samannāgato so puriso mama santike hatthāruyhaü aīkusagayhaü sippaü sikkheyya. Ko pana vādo pa¤cahaīgehãti. ------------------------- 1: Hatthāråëhe-machasaü,syā. 2. Aīkusagaõhe-syā. 3. Hatthāråëhaü-machasaü,syā 4. Aīkusagaõhaü-syā. [BJT Page 512] [\x 512/] Eva meva kho rājakumāra, pa¤cimāni padhāniyaīgāni. Katamāni pa¤ca? Idha rājakumāra, bhikkhå saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiü 'itipi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü buddho bhagavā"ti. Appābādho hoti appātaīko samavepākiniyā gahaõiyā samannāgato nātisãtāya nāccuõhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Asaņho hoti amāyāvi yathābhåtaü attānaü āvikattā1 satthari vā vi¤¤åsu vā sabrahmacārãsu. âraddhaviriyo viharati akusalānaü dhammānaü pahānāya kusalānaü dhammānaü uppādāya2 thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā imāni kho rājakumāra, pa¤ca padhāniyaīgāni. Imehi kho rājakumāra, pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņhevadhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja [PTS Page 096] [\q 96/] vihareyya sattavassāni. Tiņņhantu3 rājakumāra, sattavassāni, imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņhevadhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya chaņņha vassāni. Tiņņhantu3 rājakumāra, sattavassāni, imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņhevadhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya pa¤ca vassāni. Tiņņhantu3 rājakumāra, sattavassāni, imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņhevadhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya cattāri vassāni. Tiņņhantu3 rājakumāra, sattavassāni, imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņhevadhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya tãõi vassāni. Tiņņhantu3 rājakumāra, sattavassāni, imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņhevadhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya dve vassāni. Tiņņhantu3 rājakumāra, sattavassāni, imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņhevadhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya ekaü vassaü. Tiņņhantu rājakumāra,ekaü vassaü. Imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņhevadhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya sattamāsāni. Tiņņhantu rājakumāra,ekaü vassaü. Imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņhevadhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya ekaü vassāni. Tiņņhantu rājakumāra,satta māsāni imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņhevadhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya sattavassāni. Tiņņhantu rājakumāra,satta māsāni imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņhevadhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya chaņņhavassāni. Tiņņhantu rājakumāra,chaņņha māsāni imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņhevadhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya pa¤ca vassāni. Tiņņhantu rājakumāra,pa¤ca māsāni imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņhevadhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya cattāri vassāni. Tiņņhantu rājakumāra,cattāri māsāni imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņhevadhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya tãõi vassāni. Tiņņhantu rājakumāra,tãõi māsāni imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņhevadhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya dvevassāni. Tiņņhantu rājakumāra,dve māsāni imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņhevadhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya ekaü māsaü vassāni. Tiņņhantu rājakumāra,ekaü māsaü māsāni imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņhevadhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya addhamāsaü vassāni. Tiņņhatu rājakumāra, addhamāso, imehã pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti. Tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņhevadhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya satta rattindivāni. Tiņņhantu rājakumāra,satta rattindivāni.Imehã pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti. Tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya chaņņha rattindivāni. Tiņņhantu rājakumāra,chaņņha rattindivāni.Imehã pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti. Tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya pa¤ca rattindivāni. Tiņņhantu rājakumāra,pa¤ca rattindivāni.Imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti. Tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya cattāri rattindivāni. Tiņņhantu rājakumāra,cattāri rattindivāni.Imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti. Tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya tãõi rattindivāni. Tiņņhantu rājakumāra,tãõi rattindivāni.Imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti. Tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya dve rattindivāni. Tiņņhantu rājakumāra,dve rattindivāni.Imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti. Tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya ekaü rattindivāni. -------------------------- 1.âvãkatvā-sãmu, āvãkatvā-sãmu, [PTS 2.] Upasampadāya-machasaü,syā,[PTS 3.] Tiņņhatu-[PTS.] [BJT Page 514] [\x 514/] Tiņņhatu rājakumāra, ekaü rattindivaü,1 imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgato bhikkhu tathāgataü vināyakaü labhamāno sāyamanusiņņho pāto visesaü adhigamissati. Pātamanusiņņho sāyaü visesaü adhigamissati. Evaü vutte bodhi rājakumāro bhagavantaü etadavoca: aho buddho, aho dhammo, aho dhammassa svākkhātatā, yatra hi nāma sāyamanusiņņho pāto visesaü adhigamissati, pātamanusiņņho sāyaü visesaü adhigamissatãti. Evaü vutte sa¤jikāputto māõavo bodhirājakumāraü etadavoca: evameva panāyaü bhavaü bodhi aho buddho, aho dhammo, aho dhammassa svākkhātatāti ca vadeti2. Atha ca pana bhavaü2 na taü bhavantaü gotamaü saraõaü gacchati4 dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤cāti. Mā hevaü samma sa¤jikāputta avaca, mā hevaü samma sa¤jikāputta avaca, sammukhāmetaü samma sa¤jikāputta, ayyāya sutaü [PTS Page 097] [\q 97/] sammukhā paņiggahãtaü ekamidaü samma sa¤jikāputta, samayaü bhagavā kosambiyaü viharati ghositārāme. Atha kho me ayyā kucchimati5 yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnā kho me ayyā bhagavantaü etadavoca: yo me ayaü bhante, kucchigato kumārako vā kumārikā vā, so bhagavantaü saraõaü gacchati dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca, upāsakaü taü bhagavā dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatanti. Ekamidaü samma sa¤jikāputta, samayaü bhagavā idheva bhaggesu viharati suüsumāragire bhesakalāvane migadāye atha kho mamaü dhātã aīkena vāhitvā6 yena bhagavā tenupasaīkami upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi ekamantaü ņhitā kho mamaü7 dhātã bhagavantaü etadavoca:ayaü bhante, bodhirājakumāro bhagavantaü saraõaü gacchati dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca upāsakaü taü bhagavā dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatanti. Esā'haü samma sa¤jikāputta, tatiyampi bhagavantaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca. Upāsakaü maü bhagavā dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatanti. Bodhirājakumārasuttaü pa¤camaü. -------------------------- 1. Eko rattindivo-machasaü,syā,[PTS 2.] Vadesi-sãmu, pavedeti-syā 3. Atha ca pana- machasaü,sãmu,[PTS. 4.] Gacchāmi-[PTS 5.] Kucchivatã-[PTS 6.] Pāyitvā-syā haritvā-machasaü, 7. Maü dhātã-machasaü,[PTS.] Ritvā-machasaü, 7. Maü dhātã-machasaü,[PTS.] [BJT Page 516] [\x 516/] 2.4.6 Aīgulimāla suttaü. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme. Tena kho pana samayena ra¤¤o pasenadissa kosalassa vijite coro aīgulimālo nāma hoti luddo lohitapāõã hatapahate niviņņho adayāpanno pāõabhutesu. Tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi [PTS Page 098] [\q 98/] anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā. So manusse vadhitvā vadhitvā aīgulãnaü mālaü dhāreti. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya sāvatthiü1 piõķāya pāvisi. Sāvatthiyaü piõķāya caritvā pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto senāsanaü saüsāmetvā pattacãvaraü ādāya yena coro aīgulimālo tena'ddhānamaggaü paņipajji. Addasaüsu2 kho gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino3 bhagavantaü yena coro aīgulimālo tenaddhānamaggaü paņipannaü disvāna bhagavantaü etadavocuü: mā samaõa, etaü maggaü paņipajji, etasmiü samaõa, magge coro aīgulimālo nāma luddo lohitapāõã hatapahate niviņņho adayāpanno pāõabhåtesu. Tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā. So manusse vadhitvā vadhitvā aīgulãnaü mālaü dhāreti. Etaü hi samaõa, maggaü dasapi purisā vãsatimpi purisā tiüsampi purisā cattārãsampi purisā pa¤¤āsampi purisā saüharitvā saüharitvā4 paņipajjanti. Tepi corassa aīgulimālassa hatthatthaīgacchantã'ti5. Evaü vutte bhagavā tuõhãbhåto agamāsi. Dutiyampi kho gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino3 bhagavantaü etadavocuü: mā samaõa, etaü maggaü paņipajji, etasmiü samaõa magge coro aīgulimālo nāma luddo lohitapāõã hatapahate niviņņho adayāpanno pāõabhutesu. Tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā. So manusse vadhitvā vadhitvā aīgulãnaü mālaü dhāreti. Etaü samaõa, maggaü dasapi purisā vãsatimpi purisā tiüsampi purisā vattārisampi purisā pa¤¤āsampi purisā saüharitvā saüharitvā4 paņipajjanti, tepi corassa aīgulimālassa hatthatthaīgacchantã'ti.5 Tatiyampi kho bhagavā tuõhãbhåto agamāsi. -------------------------- 1. Sāvatthiyaü-sãmu 2. Addasāsuü-machasaü,sãmu,[PTS 3.]Padhāvino-[PTS,]syā. 4. Saīkaritvā saīkaritvā-machasaü ,saīkaritvā saīkaritvā-syā. 5. Hatthattaü gacchanti-sãmu. Hatthatthaü gacchanti-machasaü,syā,[PTS.] [BJT Page 518] [\x 518/] Addasā kho coro aīgulimālo bhagavantaü dåratova āgacchantaü, disvānassa etadahosi: acchariyaü vata bho abbhåtaü vata bho. Imaü hi maggaü dasapi purisā, vãsatimpi [PTS Page 099] [\q 99/] purisā, tiüsampi purisā, cattārisampi purisā, pa¤¤āsampi purisā saüharitvā saüharitvā paņipajjanti, tepi mama hatthatthaīgacchanti. Atha ca panāyaü samaõo eko adutiyo pasayha ma¤¤e āgacchati. Yannånāhaü imaü samaõaü jãvitā voropeyya'nti. Atha kho coro aīgulimālo asicammaü gahetvā dhanukalāpaü sannayahitvā bhagavantaü piņņhito piņņhito anubandhi. Atha kho bhagavā tathāråpaü iddhābhisaīkhāraü abhiīkhāsi1. Yathā coro aīgulimālo bhagavantaü pakatiyā gacchantaü sabbatthāmena gacchanto na sakkoti sampāpuõituü. Atha kho corassa aīgulimālassa etadahosi: acchariyaü vata bho abbhåtaü vata bho, ahaü hi pubbe hatthimpi dhāvantaü anupatitvā gaõhāmi, assampi dhāvantaü anupatitvā gaõhāmi, rathampi dhāvantaü anupatitvā gaõhāmi, migampi dhāvantaü anupatitvā gaõhāmi. Atha ca panāhaü imaü samaõaü pakatiyā gacchantaü sabbatthāmena gacchanto na sakkomi sampāpuõitu'nti ņhito bhagavantaü etadavoca: tiņņha samaõa, tiņņha samaõāti. hito ahaü aīgulimāla, tva¤ca tiņņhāti. Atha kho corassa aīgulimālassa etadahosi: ime kho samaõā sakyaputtiyā saccavādino saccapaņi¤¤o, atha ca panāyaü samaõo gacchaüyeva samāno evamāha2 ņhito ahaü aīgulimāla, tva¤ca tiņņhā'ti. Yannånāhaü imaü samaõaü puccheyyanti. Atha kho coro aīgulimālo bhagavantaü gāthāya ajjhabhāsi: Gacchaü vadesi samaõa ņhitomhi Mama¤ca bråsi ņhitaü aņņhitoti, Pucchāmi taü samaõa etamatthaü Kathaü ņhito tvaü ahamaņņhitomhã'ti? hito ahaü 'aīgulimāla sabbadā Sabbesu bhåtesu nidhāya daõķaü, Tuva¤ca pāõesu asa¤¤atosi Tasmā ņhitohaü tuvamaņņhitosã'ti. [PTS Page 100] [\q 100/] Cirassaü vata me mahito mahesã Mahāvanaü samaõoyaü paccupādi3, Sohaü cirassāpi pahassaü4 pāpaü Sutvāna gāthaü tava dhammayuttaü. Itveva coro asiāvudha¤ca Sobbhe papāte narake anvakāri5, Avandi coro sugatassa pāde Tattheva naü pabbajjaü ayāci. -------------------------- 1. Abhisaīkhāresi-syā. 2. Gacchaüyevāha- machasaü,syā,[PTS] 3. Mahāvanaü pāpuõi saccavādi-machasaü mahāvanaü samaõa paccupādi-syā, mahāvanaü samaõoyaü paccavādi [PTS. 4.] Pahāya-machasaü. Pajahissa-syā pahāssaü-sãmu, [PTS 5.] Akiri-machasaü. Manvakāri-syā. [BJT Page 520] [\x 520/] Buddho ca kho kāruõiko mahesi Yo satthā lokassa sadevakassa, Tamehi bhikkhåti tadā avoca Esova tassa ahu bhikkhubhāvo'ti. Atha kho bhagavā āyasmatā aīgulimālena pacchāsamaõena yena sāvatthi tena cārikaü pakkāmi. Anupubbena cārikaü caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme. Tena kho pana samayena ra¤¤o pasenadissa kosalassa antepuradvāre mahājanakāyo santipatitvā uccāsaddo mahāsaddo hoti. Coro te deva, vijite aīgulimālo nāma luddo lohitapāõã hatapahate niviņņho adayāpanno pāõabhåtesu. Tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā, so manusse vadhitvā vadhitvā aīgulãnaü mālaü dhāreti. Taü devo paņisedhetu'ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo pa¤camattehi assasatehi sāvatthiyā nikkhami. Divādivassa yenārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā1 yānassa bhåmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā [PTS Page 101] [\q 101/] bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho rājānaü pasenadiü kosalaü bhagavā etadavoca: kinnu te maharāja, rājā māgadho seniyo bimbisāro kupito, vesālikā vā licchavã, a¤¤e vā paņirājāno'ti. Na kho me bhante, rājā māgadho seniyo bimbisāro kupito, napi vesālikā licchavã, napi a¤¤e paņirājāno. Coro me bhante, vijite aīgulimālo nāma luddo lohitapāõi hatapahate niviņņho adayāpanno pāõabhåtesu. Tena gāmāpi agāmā katā, nigamāpi anigamā katā, janapadāpi ajanapadā katā. So manusse vadhitvā vadhitvā aīgulãnaü mālaü dhāreti. Tāhaü bhante paņisedhissāmãti. Sace pana tvaü mahārāja, aīgulimālaü passeyyāsi kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajitaü, virataü pāõātipātā virataü adinnādānā virataü musāvādā ekabhattikaü brahmacāriü sãlavantaü kalyāõadhammaü, kinti naü kareyyāsãti? Abhivādeyyāma vā mayaü bhante, paccuņņheyyāma vā āsanena vā nimanteyyāma abhinimanteyyāmapi naü cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi, dhammikaü vā assa ra rakkhāvaraõaguttiü saüvidaheyyāma kuto panassa bhante, dussãlassa pāpadhammassa evaråpo sãlasaüyamo bhavissatãti? Tena kho pana samayena āyasmā aīgulimālo bhagavato avidåre nisinno hoti. Atha kho bhagavā dakkhiõaü bāhuü2 paggahetvā rājānaü pasenadiü kosalaü etadavoca: eso maharāja, aīgulimālo'ti. -------------------------- 1.Yāvatiko-[PTS. 2.] Dakkhiõabāhaü-[PTS.] [BJT Page 522] [\x 522/] Atha kho ra¤¤o pasenadissa kosalassa ahudeva bhayaü ahuchamhitattaü ahu lomahaüso. Atha kho bhagavā rājānaü pasenadiü kosalaü bhãtaü saüviggaü lomahaņņhajātaü viditvā rājānaü pasenadiü kosalaü etadavoca: mā bhāyi maharāja, mā bhāyi mahārāja, natthi te ato bhayanti. Atha kho ra¤¤o pasenadissa kosalassa yaü ahosi bhayaü [PTS Page 102] [\q 102/] vā chamhitattaü vā lomahaüso vā, so paņippassamhã. Atha kho rājā pasenadi kosalo yenāyasmā aīgulimālo tenupasaīkami. Upasaīkamitvā āyasmantaü aīgulimālaü etadavoca: ayyo no bhante, aīgulimāloti? Evaü mahārājāti. Kathaügotto bhante, ayyassa pitā, kathaügottā mātāti? Gaggo kho mahārāja, pitā, mantānã mātāti. Abhiramatu bhante, ayyo gaggo mantāniputto. Ahamayyassa gaggassa mantāniputtassa ussukkaü karissāmi cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānanti1. Tena kho pana samayena āyasmā aīgulimālo āra¤¤ako hoti piõķapātiko paüsukuliko tecãvariko. Atha kho āyasmā aīgulimālo rājānaü pasenadiü kosalaü etadavoca: alaü mahārāja, paripuõõaü me ticãvaranti atha kho rājā pasenadi kosalo yena bhagavā, tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaü etadavoca: acchariyaü bhante, abbhåtaü bhante, yāva¤cidaü bhante, bhagavā adantānaü dametā asantānaü2 sametā aparinibbutānaü3 parinibbāpetā. Yaü hi mayaü bhante, nāsakkhimhā daõķenapi satthenapi dametuü. So bhagavatā adaõķena asattheneva4 danto. Handa ca dāni5 mayaü bhante, gacchāma bahukiccā mayaü bahukaraõiyāti. Yassadāni tvaü mahārāja, kālaü ma¤¤asãti. Atha kho rājā pasenadi kosalo uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā aīgulimālo pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya sāvatthiü6 piõķāya pāvisi. Addasā kho āyasmā aīgulimālo sāvatthiyaü sapadānaü piõķāya caramāno a¤¤ataraü itthiü måëhagabbhaü vighātagabhaü7 disvānassa [PTS Page 103] [\q 103/] etadahosi: kilissanti vata bho sattā kilissanti vata bho sattā'ti. Atha kho āyasmā aīgulimālo sāvatthiyaü piõķāya caritvā pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü nisinno kho āyasmā aīgulimālo bhagavantaü etadavoca: idhāhaü bhante, pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya sāvatthiü6 piõķāya pāvisiü addasaü kho ahaü bhante, sāvatthiyaü sapadānaü piõķāya caramāno a¤¤ataraü itthiü måëhagabbhaü vighātagabbhaü7 disvāna me etadahosi: kilissanti vata bho sattā, kilissanti vata bho sattā'ti. ------------------------- 1. Parikkhārehãti-sãmu. 2. Asamentānaü-syā 3. Apparinibbutānaü-syā 4. Asatthena-syā 5. Handadāni-syā,[PTS 6.] Sāvatthiyaü-sãmu,machasaü 7. Visātagabbhaü-[PTS.] [BJT Page 524] [\x 524/] Tena hi tvaü aīgulimāla, yena sā itthi1 tenupasaīkama, upasaīkamitvā taü itthiü evaü vadehi: yatohaü bhagini jāto2 nābhijānāmi sa¤cicca pāõaü jãvitā voropetā. Tena saccena sotthi te hotu, sotthi gabbhassā'ti. So hã nåna me bhante, sampajānamusāvādo bhavissati, mayā hi bhante, bahå sa¤cicca pāõā jãvitā voropitāti. Tena hi tvaü aīgilimāla, yena sā itthi itthināparaü tenupasaīkama. Upasaīkamitvā taü itthiü evaü vadehi: yatohaü bhagini, ariyāya jātiyā jāto nābhijānāmi sa¤cicca pāõaü jãvitā voropetā. Tena saccena sotthi te hotu sotthi gabbhassā'ti. Evaü bhanteti kho āyasmā aīgulimālo bhagavato paņissutvā yena sā itthi1, tenupasaīkami, upasaīkamitvā taü itthiü etadavoca: yatohaü bhagini, āriyāya jātiyā jāto, nābhijānāmi sa¤cicca pāõaü jãvitā voropetā, tena saccena sotthi te hotu sotthi gabbhassā'ti. Atha kho sotthi itthiyā ahosi3 sotthi gabbhassa. Atha kho āyasmā aīgulimālo eko våpakaņņho appamatto ātāpã pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti. Tadanuttaraü brahmacariyaü pariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khãõā jāti, vusita brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü [PTS Page 104] [\q 104/] itthattāyāti abbha¤¤āsi. A¤¤ataro ca kho panāyasmā aīgulimālo arahataü ahosi. Atha kho āyasmā aīgulimālo pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya sāvatthiü piõķāya pāvisi, tena kho pana samayena a¤¤enapi leķķu khitto āyasmato aīgulimālassa kāye nipatati, a¤¤enapi daõķo khitto āyasmato aīgulimālassa kāye nipatati, a¤¤enapi sakkharā khittā āyasmato aīgulimālassa kāye nipatati. Atha kho āyasmā aīgalimālo bhinnena sãsena lohitena galantena bhinnena pattena vipphālitāya4 saīghāņiyā yena bhagavā tenupasaīkami. Addasā kho bhagavā āyasmantaü aīgulimālaü dåratova āgacchantaü, disvāna āyasmantaü aīgulimālaü etadavoca: adhivāsehi tvaü brāhmaõa, adhivāsehi tvaü brāhmaõa, yassa kho tvaü kammassa vipākena bahåni vassāni bahåni vassasatāni bahåni vassasahassāni niraye pacceyyāsi. Tassa tvaü brāhmaõa, kammassa vipākaü diņņheva dhamme paņisaüvedesã'ti. Atha kho āyasmā aīgulimālo rahogato paņisallãno vimuttisukhapaņisaüvedi tāyaü velāyaü imaü udānaü udānesi: Yo ca pubbe pamajjitvā pacchā so nappamajjati, So imaü lokaü pabhāseti abbhā muttova candimā. ------------------------- 1. Sāvatti- [PTS 2.] Jātiyā jāto-sãmu. 3. Atha khvāssā itthiyā sotthi ahosi- sãmu, machasaü 4. Vipphāritāya-sãmu. [BJT Page 526] [\x 526/] Yassa pāpaü kataü kammaü kusalena pithiyati, So imaü lokaü pabhāseti abbhā muttova candimā. Yo have daharo bhikkhu yu¤jati buddhasāsane, So imaü lokaü pabhāseti abbhā muttova candimā Disā hi me dhammakathaü suõantu Disā hi me yu¤jantu buddhasāsane, Disā hi me te manuje1 bhajantu Ye dhammamevādapayanti santo. [PTS Page 105] [\q 105/] Disā hi me khantivādānaü2 avirodhappasaüsinaü,3 Suõantu dhammaü kālena ta¤ca anuvidhãyantu. Na hi jātu so mamaü hiüse a¤¤aü vā pana ka¤canaü4, Pappuyya paramaü santiü rakkheyya tasathāvare. Udakaü hi nayanti nettikā usukārā namayanti tejanaü Dāruü namayanti tacchakā attānaü damayanti paõķitā. Daõķeneke damayanti aīkusehi kasāhi ca, Adaõķena asatthena ahaü dantomhi tādinā. Ahiüsakoti me nāmaü hiüsakassa pure sato, Ajjāhaü saccanāmomhi na naü hiüsāmi ka¤canaü5. Coro ahaü pure āsiü aīgulimālo ti vissuto, Vuyhamāno mahoghena buddhaü saraõamāgamaü. Lohitapāõi pure āsiü aīgulimāloti vissuto, Saraõāgamanaü passa bhavanetti samåhatā. Tādisaü kammaü katvāna bahuü6 duggatigāminaü, Phuņņho kammavipākena anaõo bhu¤jāmi bhojanaü. Pamādamanuyu¤janti bālā dummedhino janā, Appamāda¤ca medhāvã dhanaü seņņhaüva rakkhati. Mā pamādamanuyu¤jetha mā kāmaratisanthavaü, Appamatto hi jhāyanto pappoti vipulaü sukhaü. ------------------------- 1. Manussā-sãmu- manujā -machasaü,syā, manusse-[PTS 2.] Khantivodāniü-syā 3. Avirodhappasaüsanaü-syā, saüsinaü-machasaü. 4. Ki¤ci naü-machasaü 5. Ka¤ci naü - sãmu, [PTS,]syā. Ki¤ci naü - machasaü 6. Bahu-[PTS.] [BJT Page 528] [\x 528/] Sāgataü1 nāpagataü nayidaü dummantitaü mama, Saüvibhattesu2 dhammesu yaü seņņhaü tadupāgamaü. Sāgataü1 nāpagataü nayidaü dummantitaü mama, Tisso vijjā anuppattā kataü buddhassa sāsananti. [PTS Page 106] [\q 106/] Aīgulimālasuttaü jaņņhaü. ------------------------- 1. Svāgata1-machasaü,syā 2. Suvibhattesu-syā paņibhattesu[PTS.] [BJT Page 530] [\x 530/] 2.4.7 Piyajātika suttaü Evaü me sutaü: ekaü samaya1 bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme. Tena kho pana samayena a¤¤atarassa gahapatissa ekaputtako piyo manāpo kālakato1 hoti. Tassa kālakiriyāya neva kammantā paņibhanti, na bhattaü paņibhāti. So āëāhanaü2 gantvā gantvā kandati kahaü ekaputtaka, kahaü ekaputtakā'ti. Atha kho so gahapati yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi ekamantaü nisinnaü kho taü gahapatiü bhagavā etadavoca: na kho te gahapati, sake citte ņhitassa indriyāni, atthi te indriyānaü a¤¤athatta'nti. Kiü hi me bhante indriyānaü nā¤¤athattaü bhavissati? Mayhaü hi bhante, ekaputtako piyo manāpo kālakato tassa kālakiriyāya neva kammantā paņibhanti, na bhattaü paņibhāti. Sohaü āëāhanaü2 gantvā gantvā kandāmi kahaü ekaputtaka, kahaü ekaputtakā'ti. Evameva gahapati, piyajātikā hi gahapati , sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti3. Kissa nu kho4 nāmetaü bhante, evaü bhavissati: piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā, piyajātikā hi kho bhante, ānandasomanassā piyappabhavikāti. Atha kho so gahapati bhagavato bhāsitaü anabhinanditvā paņikkositvā5 uņņhāyāsanā pakkāmi. Tena kho pana samayena sambahulā akkhadhuttā bhagavato avidåre akkhehi dibbanti. Atha kho so gahapati yena te akkhadhuttā tenupasaīkami, upasaīkamitvā te akkhadhutte etadavoca: idhāhaü bhonto, yena samaõo [PTS Page 107] [\q 107/] gotamo tenupasaīkamiü. Upasaīkamitvā samaõaü gotamaü abhivādetvā ekamantaü nisidiü. Ekamantaü nisinnaü kho maü bhonto, samaõo gotamo etadavoca: na kho te gahapati, sake citte ņhitassa indriyāni atthi. Te indriyānaü a¤¤athatta'nti. Evaü vutte ahaü bhonto, samaõaü gotamaü etadavocaü: kiü hi me bhante, indriyānaü nā¤¤athattaü bhavissati, mayhaü hi bhante, ekaputtako piyo manāpo kālakato, tassa kālakiriyāya neva kammantā paņibhanti, na bhattaü paņibhāti. Sohaü āëāhanaü gantvā gantvā kandāmi: ' kahaü ekaputtaka, kahaü ekaputtakā'ti. Evametaü gahapati, evametaü gahapati, piyajātikā hi gahapati, sokaparidevadukkhadomassupāyāsā piyappabhavikāti. Kissa4nu. ------------------------- 1. Kālaükato-machasaü 2.âëāhaõaü-sãmu. 3. Piyappabhåtikāti-syā 4. Kassa kho-machasaü,[PTS.] Kassa kho-syā 5. Appaņikkositvā-syā. [BJT Page 532] [\x 532/] Kho nāmetaü bhante, evaü bhavissati: piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā, piyajātikā hi kho bhante, ānandasomanassā piyappabhavikāti. Atha khvāhaü1 bhonto, samaõassa gotamassa bhāsitaü anabhinanditvā paņikkositvā uņņhāyāsanā pakkami'nti. Evametaü gahapati, evametaü gahapati, piyajātikā hi gahapati, ānandasomanassā piyappabhavikā'ti. Atha kho so gahapati, sameti me akkhadhuttehãti pakkāmi. Atha kho idaü kathāvatthuü anupubbena rājantepuraü pāvisi. Atha kho pasenadi kosalo mallikaü deviü āmantesi: idante mallike, samaõena gotamena bhāsitaü: 'piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Sace taü mahārāja, bhagavatā bhāsitaü, evametanti. Evamevaü panāyaü mallikā ya¤¤adeva samaõo gotamo bhāsati taütadevassa abbhanumodati. Sace taü mahārāja, bhagavatā bhāsitaü evameta'nti. Seyyathāpi nāma ācariyo ya¤¤adeva antevāsissa2 bhāsati, taü tadevassa antevāsã abbhanumodati: evametaü ācariyā evametaü ācariyāti. Evamevaü kho tvaü mallike, ya¤¤adeva samaõo gotamo bhāsati. Taü tadevassa abbhanumodasi. Sace taü [PTS Page 108] [\q 108/] mahārāja, bhagavatā bhāsitaü evameta'nti. Cara pare3 mallike vinassāti. Atha kho mallikā devã nāëijaīghaü brāhmaõaü āmantesi: ehi tvaü brāhmaõa, yena bhagavā tenupasaīkama, upasaīkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirisā vandāhi, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü puccha: 'mallikā bhante, devã bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchatã'ti. Eva¤ca vadehi: " bhāsitā nu kho bhante, bhagavatā esā vācā: piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Yathā ca te bhagavā vyākaroti, tathā taü sādhukaü uggahetvā mamaü āroceyyāsi. Na hi tathāgatā vitathaü bhaõantã"ti. Evaü bhotãti kho nāëijaīgho brāhmaõo mallikāya deviyā paņissutvā yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho nāëijaīgho brāhmaõo bhagavantaü etadavoca: 'mallikā bho gotama, devã bhoto gotamassa pāde sirasā vandati, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchati. Eva¤ca vadeti: " bhāsitā nu kho bhante, bhagavatā esā vācā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā"ti. -------------------------- 1. Atha khohaü-syā 2. Antevāsiü-sãmu. 3.Cara pi re - [PTS] [BJT Page 534] [\x 534/] Evametaü brāhmaõa, evametaü brāhmaõa, piyajātikā hi kho brāhmaõa, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikāti. Tadamināpetaü brāhmaõa, pariyāyena veditabbaü: 'yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhåtapubbaü brāhmaõa, imissāyeva sāvatthiyā a¤¤atarassā1 itthiyā mātā kālamakāsi. Sā tassā kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya2 rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü upasaīkamitvā evamāha: 'api me mātaraü addasatha3 api me mātaraü addasathā'ti? [PTS Page 109] [\q 109/] Imināpi kho etaü brāhmaõa, pariyāyena veditabbaü: yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikāti. Bhåtapubbaü brāhmaõa, imissāyeva sāvatthiyā a¤¤atarassā1 itthiyā pitā kālamakāsi sā tassa kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya2 rathiyaü siīghāņakena siīgāņakaü upasaīkamitvā evamāha: api me pitaraü assasatha3 api me pitaraü addasathā'ti? Imināpi kho etaü brāhmaõa pariyāyena veditabbaü : yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikāti. Bhåtapubbaü brāhmaõa imissāyeva sāvatthiyā a¤¤atarassā1 itthiyā bhātā kālamakāsi. Sā tassa kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya2 rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü upasaīkamitvā evamāha: api me bhātaraü addasatha api me bhātaraü addasathā'ti? Imināpi kho etaü brāhmaõa pariyāyena veditabbaü : yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhåtapubbaü brāhmaõa, imissāyeva sāvatthiyā a¤¤atarassā itthiyā bhaginã kālamakāsi. Sā tassā kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya2 rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü upasaīkamitvā evamāha: 'api me bhaginiü addasatha3 api me bhaginiü addasathā'ti? Imināpi kho etaü brāhmaõa, pariyāyena veditabbaü : yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhåtapubbaü brāhmaõa, imissāyeva sāvatthiyā a¤¤atarassā itthiyā putto kālamakāsi. Sā tassā kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya2 rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü upasaīkamitvā evamāha: 'api me puttaü addasatha3 api me puttaü addasathā'ti? Imināpi kho etaü brāhmaõa, pariyāyena veditabbaü yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhåtapubbaü brāhmaõa, imissāyeva sāvatthiyā a¤¤atarassā itthiyā dhãtā kālamakāsi. Sā tassā kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya2 rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü upasaīkamitvā evamāha: 'api me dhãtaraü addasatha3 api me dhãtaraü addasathā'ti ? Imināpi kho etaü brāhmaõa, pariyāyena veditabbaü: yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhåtapubbaü brāhmaõa, imissāyeva sāvatthiyā a¤¤atarassā itthiyā sāmiko kālamakāsi. Sā tassa kālakiriyāya ummattikā khittacittā rathiyāya rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü upasaīkamitvā evamāha: 'api me sāmikaü addasatha3 api me sāmikaü addasathā'ti? Imināpi kho etaü brāhmaõa, pariyāyena veditabbaü: 'yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhåtapubbaü brāhmaõa, imissāyeva sāvatthiyā a¤¤atarassa purisassa mātā kālamakāsi. So tassā kālakiriyāya ummattako khittacitto rathiyāya2 rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü upasaīkamitvā evamāha: 'api me mātaraü addasatha, api me mātaraü addasathā'ti? Imināpi kho etaü brāhmaõa, pariyāyena veditabbaü: 'yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhåtapubbaü brāhmaõa, imissāyeva sāvatthiyā a¤¤atarassa purisassa pitā kālamakāsi. So tassa kālakiriyāya ummattako khittacitto rathiyāya rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü upasaīkamitvā evamāha: ' api me pitaraü addasatha api me pitaraü addasathā'ti? Imināpi kho etaü brāhmaõa, pariyāyena veditabbaü: yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhåtapubbaü brāhmaõa, imissāyeva sāvatthiyā a¤¤atarassa purisassa bhātā kālamakāsi. So tassa kālakiriyāya ummattako khittacitto rathiyāya2 rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü upasaīkamitvā evamāha:'api me bhātaraü addasathā api me bhātaraü addasathā'ti? Imināpi kho etaü brāhmaõa, pariyāyena veditabbaü: yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhåtapubbaü brāhmaõa, imissāyeva sāvatthiyā a¤¤atarassa purisassa bhaginã kālamakāsi. So tassā kālakiriyāya ummattako khittacitto rathiyāya2 rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü upasaīkamitvā evamāha: 'api me bhaginiü addasatha3 api me bhaginiü addasathā'ti? Imināpi kho etaü brāhmaõa, pariyāyena veditabbaü: yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhåtapubbaü brāhmaõa, imissāyeva sāvatthiyā a¤¤atarassa purisassa addasathā'ti? Putto kālamakāsi. So tassa kālakiriyāya ummattako khittacitto rathiyāya2 rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü upasaīkamitvā evamāha: 'api me puttaü addasatha3 api me puttaü addasathā'ti? Imināpi kho etaü brāhmaõa, pariyāyena veditabbaü yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhåtapubbaü brāhmaõa, imissāyeva sāvatthiyā a¤¤atarassa purisassa dhãtā kālamakāsi. So tassā kālakiriyāya ummattako khittacitto rathiyāya2 rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü upasaīkamitvā evamāha:'api me dhãtaraü addasatha3 api me dhãtaraü addasathā'ti? Imināpi kho etaü brāhmaõa, pariyāyena veditabbaü: yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhåtapubbaü brāhmaõa, imissāyeva sāvatthiyā a¤¤atarassa purisassa pajāpati kālamakāsi. So tassā kālakiriyāya ummattako khittacitto rathiyāya rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü upasaīkamitvā evamāha:'api me pajāpatiü addasatha3 api me pajāpatiü addasathā'ti? Imināpi kho etaü brāhmaõa, pariyāyena veditabbaü: 'yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Bhåtapubbaü brāhmaõa, imissāyeva sāvatthiyā a¤¤atarā itthi ¤ātikulaü āgamāsi. Tassā te ¤ātakā sāmikā4 acchinditvā a¤¤assa dātukāmā, sā ca taü na icchati. Atha kho sā itthi5 sāmikaü etadavoca: 'ime maü6 ayyaputta, ¤ātakā tayā7 acchinditvā a¤¤assa dātukāmā aha¤ca ------------------------- 1. A¤¤atarissā- machasaü 2. Rathikāya rathikaü-machasaü , rathiyā rathiyaü-sãmu. 3. Adassatha-syā , addassatha-machasaü 4. Sāmikaü-sãmu, machasaü, syā, [PTS. 5.] Sāvatthi-[PTS 6.] Mama-syā,mamaü-[PTS 7.] Taü- sãmu, syā,[PTS.] Tvaü-machasaü. [BJT Page 536] [\x 536/] Taü na icchāmi'ti. Atha kho so puriso taü itthiü dvidhā chetvā [PTS Page 110] [\q 110/] attānaü opādesi1, 'ubho pecca bhavissāmā'ti. Imināpi kho etaü brāhmaõa, pariyāyena veditabbaü: 'yathā piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā, piyappabhavikā'ti. Atha kho nāëijaīgho brāhmaõo bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāyāsanā yena mallikā devã tenupasaīkami, upasaīkamitvā yāvatako ahosi bhagavatā saddhiü kathāsallāpo, taü sabbaü mallikāya deviyā ārocesi. Atha kho mallikā devã yena rājā pasenadi kosalo tenupasaīkami,upasaīkamitvā rājānaü pasenadiü kosalaü etadavoca: Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, piyā te vajirã kumārãti? Evaü mallike,piyā me vajirã kumārãti. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, vajiriyā te kumāriyā vipariõāma¤¤athābhāvā uppajjeyyuü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā'ti? Vajiriyā me mallike, kumāriyā vipariõāma¤¤athābhāvā jãvitassapi siyā a¤¤athattaü,kimpana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā'ti? .2 Idaü kho taü mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaü:'piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, piyā te vāsabhā khattiyāti2?. Evaü mallike, piyā me vāsabhā khattiyāti.2 Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, vāsabhāya te khattiyāya viparināma¤¤athābhāvā uppajjeyyuü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? Vāsabhāya me mallike, khattiyāya vipariõāma¤¤athābhāvā jãvitassapi siyā a¤¤athattaü,kiü pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā'ti. Idaü kho taü mahārāja, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaü:'piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, piyo te viķåķabho3 senāpatã'ti?. Evaü mallike, piyo me viķåķabho senāpatã'ti. [PTS Page 111] [\q 111/] Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, viķåķabhassa te senāpatissa viparināma¤¤athābhāvā uppajjeyyuü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? ------------------------- 1.Upphālesi-machasaü,syā. ,Uppāņesi-sãmu,[PTS 2.]Vāsabhakhattiyāti-syā 3. Viņaņåbho machasaü. [BJT Page 538] [\x 538/] Viķåķabhassa me mallike, senāpatissa vipariõāma¤¤athābhāvā jãvitassapi siyā a¤¤athattaü. Kiü pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? Idaü kho taü mahārāja,tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaü: 'piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, piyā te ahanti? Evaü mallike, piyā mesi tvanti. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, mayhaü te vipariõāma¤¤athābhāvā uppajjeyyuü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā'ti? Tuyhaü hi me mallike, vipariõāma¤¤athābhāvā jãvitassapi siyā a¤¤athattaü. Kiü pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā'ti. Idaü kho taü mahārāja,tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaü: 'piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, piyā te kāsikosalāti? Evaü mallike, piyā me kāsikosalā. Kāsikosalānaü mallike,anubhāvena kāsikosalaü kāsikacandanaü paccanubhoma, mālāgandhavilepanaü dhāremā'ti. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, kāsikosalānaü te vipariõāma¤¤athābhāvā uppajjeyyuü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā'ti? Kāsikosalānaü hi me mallike, vipariõāma¤¤athābhāvā jãvitassapi siyā a¤¤athattaü. Kiü pana me na uppajjissanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā'ti. Idaü kho taü mahārāja,tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sandhāya bhāsitaü: 'piyajātikā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā piyappabhavikā'ti. Acchariyaü mallike, abbhåtaü mallike, yāva¤ca [PTS Page 112] [\q 112/] so bhagavā pa¤¤āya ativijjha ma¤¤e1 passati. Ehi mallike, ācāmehãti2 Atha kho rājā pasenadi kosalo uņņhāyāsanā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā yena bhagavā tena¤chaliü panāmetvā tikkhattuü udānaü udānesi: 'namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa, namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa, namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassā'ti. Piyajātikasuttaü sattamaü. -------------------------- 1. Ativijjha pa¤¤āya-[PTS 2.]âcamehãti- machasaü. [BJT Page 540] [\x 540/] 2.4.8. Bāhitika suttaü. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme. Atha kho ayasmā ānando pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya sāvatthiü1 piõķāya pāvisi. Sāvatthiyaü piõķāya caritvā pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto, yena pubbārāmo migāramātu2 pāsādo tenupasaīkami divāvihārāya. Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo ekapuõķarãkaü nāgaü abhiruhitvā sāvatthiyā niyyāsi divādivassa. Addasā kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaü ānandaü dåratova āgacchantaü. Disvāna sirivaķķhaü mahāmattaü āmantesi: 'āyasmā nu kho eso samma sirivaķķha, ānando'ti? Evaü mahārāja, āyasmā eso ānando'ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo a¤¤ataraü purisaü āmantesi: 'ehi tvaü ambho purisa, yenāyasmā ānando tenupasaīkama. Upasaīkamitvā mama vacanena āyasmato ānandassa pāde sirasā vandāhi: rājā bhante, pasenadi kosalo āyasmato ānandassa pāde sirasā vandatã'ti.3 Eva¤ca vadehi4: 'sace kira bhante, āyasmato ānandassa na ki¤ci accāyikaü karaõãyaü, āgametu kira bhante, āyasmā ānando [PTS Page 113] [\q 113/] muhuttaü anukampaü upādāyā'ti. Evaü devāti kho so puriso ra¤¤o pasenadissa kosalassa paņissutvā yenāyasmā ānando tenupasaīkami, upasaīkamitvā āyasmantaü ānandaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho so puriso āyasmantaü ānandaü etadavoca: " rājā bhante, pasenadi kosalo āyasmato ānandassa pāde sirasā vandati, eva¤ca vadeti: 'sace kira bhante, āyasmato ānandassa na ki¤ci accāyikaü karaõãyaü, āgametu kira bhante, āyasmā ānando muhuttaü anukampaü upādāyā"ti. Adivāsesi kho āyasmā ānando tuõhãbhāvena. Atha kho rājā pasenadi kosalo yāvatikā nāgassa bhåmi, nāgena gantvā nāgā paccorohitvā pattikova yenāyasmā ānando tenupasaīkami, upasaīkamitvā āyasmantaü ānandaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaü ānandaü etadavoca: 'sace bhante,āyasmato ānandassa na ki¤ci accāyikaü karaõãyaü, sādhu bhante, āyasmā ānando yena aciravatiyā nadiyā tãraü, tenupasaīkamatu anukampaü upādāyāti. Adhivāsesi kho āyasmā ānando tuõhãbhāvena. ------------------------- 1. Sāvatthiyaü-sãmu, machasaü 2. Migāramātuyā-syā 3. Vandati-sãmu. 4,Vadeti-sãmu. [BJT Page 542] [\x 542/] Atha kho āyasmā ānando yena aciravatiyā nadiyā tãraü, tenupasaīkami, upasaīkamitvā a¤¤atarasmiü rukkhamåle pa¤¤atte āsane nisãdi. Atha kho rājā pasenadi kosalo yāvatikā nāgassa bhåmi nāgena gantvā nāgā paccorohitvā pattikova yenāyasmā ānando tenupasaīkami. Upasaīkamitvā āyasmantaü ānandaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaü ānandaü etadavoca: idha bhante, āyasmā ānando hatthatthare nisãdatu'ti. Alaü mahārāja, nisãda tvaü, nisinno ahaü sake āsane'ti. Nisãdi kho rājā pasenadi kosalo pa¤¤atte āsane, nisajja kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaü ānandaü etadavoca: Kinnu kho bhante ānanda, so bhagavā tathāråpaü kāyasamācāraü samācareyya yvāssa1 kāyasamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehiti2? Na kho mahārāja, so bhagavā tathāråpaü kāyasamācāraü samācareyya yvāssa kāyasamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhã'ti. [PTS Page 114] [\q 114/] Kimpana bhante ānanda, so bhagavā tathāråpaü vacãsamācāraü samācareyya yvāssa vacãsamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehiti? Na kho mahārāja, so bhagavā tathāråpaü vacãsamācāraü samācareyya yvāssa vacãsamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhã'ti. Kimpana bhante ānanda, so bhagavā tathāråpaü manosamācāraü samācareyya yvāssa1 manosamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehãti2? Na kho mahārāja, so bhagavā tathāråpaü manosamācāraü samācareyya yvāssa manosamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhãti. Acchariyaü bhante,abbhåtaü bhante, yaü hi mayaü bhante, nāsakkhimhā pa¤hena paripåretuü, taü bhante, āyasmatā ānandena pa¤hassa veyyākaraõena paripåritaü. Ye te bhante, bālā abyattā ananuvicca apariyogāhetvā paresaü vaõõaü vā avaõõaü vā bhāsanti, na mayaü taü sārato paccāgacchāma. Ye ca kho te3 bhante, paõķitā byattā4 medhāvino anuvicca pariyogāhetvā paresaü vaõõaü vā avaõõaü vā bhāsanti, taü mayaü sārato paccāgacchāma. Katamo pana bhante ānanda, kāyasamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhãti?. Yo kho mahārāja, kāyasamācāro akusalo Katamo pana bhante, kāyasamācāro akusalo? Yo kho mahārāja, kāyasamācāro sāvajjo. Katamo pana bhante, kāyasamācāro sāvajjo? Yo kho mahārāja, kāyasamācāro sabyāpajjho5. Katamo pana bhante, kāyasamācāro sabyāpajjho? Yo kho mahārāja, kāyasamācāro dukkhavipāko. Katamo pana bhante, kāyasamācāro dukkhavipāko? -------------------------- 1. Yvāyaü-syā. 2.Brāhmaõehi vi¤¤åhãti-sãmu,[PTS 3.] Ye pana te-machasaü, 4. Viyattā-machasaü 5. Sabyābajjho-machasaü. [BJT Page 544] [\x 544/] Yo mahārāja, kāyasamācāro attavyābādhāyapi saüvattati, paravyābādhāyapi saüvattati, ubhayavyābādhāyapi saüvattati. Tassa akusalā dhammā abhivaķķhanti, kusalā dhammā parihāyanti. Evaråpo kho mahārāja,kāyasamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhiti. Katamo pana bhante ānanda, so bhagavā tathāråpaü vacãsamācāraü samācareyya yvāssa vacãsamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehiti? Na kho mahārāja, so bhagavā tathāråpaü vacãsamācāraü samācareyya yvāssa vacãsamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhã'ti.Katamo pana bhante ānanda, so bhagavā tathāråpaü manosamācāraü samācareyya yvāssa1 manosamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehãti2? Na kho mahārāja, so bhagavā tathāråpaü manosamācāraü samācareyya yvāssa manosamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhãti.? Yo kho mahārāja, manosamācāro akusalo Katamo pana bhante, manosamācāro akusalo? Yo kho mahārāja, manosamācāro sāvajjo. Katamo pana bhante, manosamācāro sāvajjo? Yo kho mahārāja, manosamācāro sabyāpajjho5. Katamo pana bhante, manosamācāro sabyāpajjho? Yo kho mahārāja, manosamācāro dukkhavipāko. Katamo pana bhante, manosamācāro dukkhavipāko? Yo kho mahārāja, manosamācāro attavyābādhāyapi saüvattati, paravyābādhāyapi saüvattati, ubhayavyābādhāyapi saüvattati. Tassa akusalā dhammā abhivaķķhanti, kusalā dhammā parihāyanti. Evaråpo kho mahārāja, manosamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhiti. Kinnu kho bhante ānanda, so bhagavā sabbesaüyeva akusalānaü dhammānaü pahānaü vaõõetãti? Sabbā'kusaladhammapahãno1 kho mahārāja, tathāgato kusaladhammasamannāgatoti. Katamo pana bhante ānanda, kāyasamācāro anopārambho samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhãti? Yo kho mahārāja, kāyasamācāro akusalo Katamo pana bhante, kāyasamācāro akusalo? [PTS Page 115] [\q 115/] Yo kho mahārāja, kāyasamācāro sāvajjo. Katamo pana bhante, kāyasamācāro sāvajjo? Yo kho mahārāja, kāyasamācāro sabyāpajjho5. Katamo pana bhante, kāyasamācāro sabyāpajjho? Yo kho mahārāja, kāyasamācāro dukkhavipāko. Katamo pana bhante, kāyasamācāro dukkhavipāko? -------------------------- 1. Sabbā akusalā dhammā pahãõo-sãmu. 2. Abyābajjho-machasaü. [BJT Page 546] [\x 546/] Yo kho mahā rāja, kāyasamācāro nevattavyābādhāyapisaüvattati, na paravyābādhāyapi saüvattati, na ubhayavyābādhāyapi saüvattati. Tassa akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaķķhanti. Evaråpo kho mahārāja, kāyasamācāro anopārambho samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhãti. Katamo pana bhante ānanda, vacãsamācāro Katamo pana bhante ānanda,so bhagavā tathāråpaü vacãsamācāro samācareyya yvāssa vacãsamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehiti? Na kho mahārāja, so bhagavā tathāråpaü vacãsamācāro samācareyya yvāssa vacãsamācāro anopārambho samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhã'ti.Katamo pana bhante ānanda, so bhagavā tathāråpaü manosamācāro samācareyya yvāssa1 manosamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehiti2? Na kho mahārāja,so bhagavā tathāråpaü manosamācāro samācareyya yvāssa manosamācāro opārambho samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhãti.? Yo kho mahārāja, manosamācāro kusalo [PTS Page 116] [\q 116/] Katamo pana bhante, manosamācāro kusalo? Yo kho mahārāja, manosamācāro anavajjo. Katamo pana bhante, manosamācāro anavajjo? Yo kho mahārāja, manosamācāro abyāpajjho5. Katamo pana bhante, manosamācāro abyāpajjho? Yo kho mahārāja, manosamācāro sukhavipāko. Katamo pana bhante, manosamācāro sukhavipāko? Yo kho mahā rāja, manosamācāro nevattavyābādhāyapisaüvattati, na paravyābādhāyapi saüvattati, na ubhayavyābādhāyapi saüvattati. Tassa akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaķķhanti. Evaråpo kho mahārāja, manosamācāro anopārambho samaõehi brāhmaõehi vi¤¤åhãti. Kiü pana1 bhante ānanda, so bhagavā sabbesaüyeva kusalānaü dhammānaü upasampadaü vaõõetãti? Sabbā'kusaladhammapahãno kho mahārāja, tathāgato kusaladhammasamannāgatoti. Acchariyaü bhante, abbhåtaü bhante, yāvasubhāsita¤cidaü2 bhante, āyasmatā ānandena. Iminā ca mayaü bhante, āyasmato ānandassa subhāsitena attamanābhiraddhā, evaü attamanābhiraddhā ca mayaü bhante, āyasmato ānandassa subhāsitena, sace bhante, āyasmato ānandassa hatthiratanaü kappeyya, hatthiratanampi mayaü āyasmato ānandassa dadeyyāma. Sace bhante, āyasmato ānandassa assa ratanaü kappeyya, assaratanampi mayaü āyasmato ānandassa dadeyyāma. Sace bhante, āyasmato ānandassa gāmavaraü kappeyya, gāmavarampi mayaü āyasmato ānandassa dadeyyāma. Api ca bhante, mayampetaü3 jānāma: netaü āyasmato ānandassa kappatãti. Ayaü me bhante, bāhitikā ra¤¤ā4 māgadhena ajātasattunā vedehiputtena vatthanāëiyā5 pakkhipitvā pahitā soëasasamā āyāmena, aņņhasamā vitthārena, taü bhante, āyasmā ānando patigaõhātu anukampaü upadāyāti. ------------------------- 1.Kiünukho pana-syā. 2,Subhāsitamidaü-sãmu. 3. Mayampetaü taü-sãmu 4. Ra¤¤o-[PTS 5.] Chattanāëiyā-syā,[PTS.] [BJT Page 548] [\x 548/] Alaü mahārāja, paripuõõaü me ticãvaranti. [PTS Page 117] [\q 117/] Ayaü bhante, aciravatã nadã diņņhā āyasmatā ceva ānandena amhehi ca, yadā upari pabbate mahāmegho ahippavuņņho hoti1 athāyaü aciravatã nadã ubhato kulāni saüvissandantã gacchati. Evameva kho bhante, āyasmā ānando imāya bāhitikāya attano ticãvaraü karissati. Yampanāyasmato ānandassa purāõaü ticãvaraü, taü sabrahmacārãhi saüvibhajissati. Evāya ambhākaü dakkhiõā saüvissandantã ma¤¤e gamissati. Patigaõhātu bhante, āyasmā ānando bāhitikanti. Paņiggahesi kho āyasmā ānando bāhitikaü. Atha kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaü ānandaü etadavoca: 'handa cadāni mayaü bhante ānanda, gacchāma, bahukiccā mayaü bahukaraõãyā'ti. Yassadāni tvaü mahārāja, kālaü ma¤¤asãti. Atha kho rājā pasenadi kosalo āyasmato ānandassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāyāsanā āyasmantaü ānandaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā ānando acirapakkantassa ra¤¤opasenadissa kosalassa yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ānando yāvatako ahosi ra¤¤ā pasenadinā kosalena saddhiü kathāsallāpo. Taü sabbaü bhagavato ārocesi. Ta¤ca bāhitikaü bhagavato pādāsi. Atha kho bhagavā bhikkhå āmantesi: 'lābhā bhikkhave, ra¤¤o pasenadissa kosalassa, suladdhalābhā bhikkhave, ra¤¤o pasenadissa kosalassa. Yaü rājā2 pasenadi kosalo labhati ānandaü dassanāya. Labhati payirupāsanāyāti. Idamavoca bhagavā, attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti. [PTS Page 118] [\q 118/] Bāhitikasuttaü aņņhamaü. -------------------------- 1.Abhippavāhoti-sãmu, 2.Ayaü rājā-sãmu. [BJT Page 550] [\x 550/] 2.4.9. Dhammacetiya suttaü Evaü me sutaü: eka samayaü bhagavā sakkesu viharati medataëumpaü1 nāma sakyānaü nigamo. Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo nagarakaü2 anuppatto hoti kenacideva karaõãyena. Atha kho rājā pasenadi kosalo dãghaü kārāyanaü āmantesi: ' yojehi samma kārāyana, bhadrāni bhadrāni yānāni, uyyānabhåmiü gacchāma subhumiü dassanāyā'ti. Evaü devāti kho dãgho kārāyano ra¤¤o pasenadissa kosalassa paņissutvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā ra¤¤o pasenadissa kosalassa paņivedesi: 'yuttāni kho deva bhadrāni bhadrāni yānāni, yassadāni kālaü ma¤¤asã'ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo bhadraü yānaü abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi nagaramhā niyyāsi mahacca3 rājānubhāvena yena ārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhåmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ārāmaü pāvisi. Addasā kho rājā pasenadi kosalo ārāme jaīghāvihāraü anucaīkamamāno anuvicaramāno rukkhamålāni pāsādikāni pasādanã yāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paņisallānasāruppāni. Disvāna bhagavantaüyeva ārabbha sati udapādi: 'imāni kho tāni4 rukkhamålāni pāsādikāni pasādanãyāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paņisallānasāruppāni, yattha sudaü mayaü taü bhagavantaü payirupāsāma arahantaü sammāsambuddhanti. Atha kho rājā pasenadi kosalo dighaü kārāyanaü āmantesi: imāni kho samma kārāyana, tāni rukkhamålāni pāsādāni pasādanãyāni appasaddāni appanigghosāni vijanavātāni manussarāhaseyyakāni paņisallānasāruppāni. Yattha sudaü5 mayaü taü bhagavanataü payirupāsāma arahantaü sammāsambuddhaü. Kahaü nu kho samma kārāyana, etarahi [PTS Page 119] [\q 119/] so bhagavā viharati arahaü sammāsambuddho'ti.? Atthi mahārāja, medataëumpaü1 nāma sakyānaü nigamo. Tattha so bhagavā etarahi arahaü sammāsambuddho viharatã'ti. Kãva dåro pana samma kārāyana, nagarakamhā6 medataëumpaü1 nāma sakyānaü nigamo hotãti? Na dåre mahārāja, tãõi yojanāni. Sakkā divasāvasesena gantunti. Tena hi samma kārāyana, yojehi bhadrāni bhadrāni yānāni gamissāma mayaü taü bhagavantaü dassanāya arahantaü sammāsambuddha'nti. -------------------------- 1. Medāëupaü- machasaü,syā, medaëumpaü-[PTS] metalupaü-sãmu. 2. Naīgarakaü-[PTS 3.] Mahaccā-sãmu,machasaü 4. Imāni khodāni-sãmu. 5. Yatthassudaü-[PTS 6.] Naīgaramhā-[PTS.] [BJT Page 552] [\x 552/] Evaü devāti kho digho kārāyano ra¤¤o pasenadissa kosalassa paņissutvā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā ra¤¤o pasenadissa kosalassa paņivedesi: yuttāni kho te deva, bhadrāni bhadrāni yānāni. Yassadāni kālaü ma¤¤asi'ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo bhadraü yānaü abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi nagarakamhā nikkhamitvā yena metaëumpaü nāma sakyānaü nigamo tena pāyāsi teneva divasāvasesena medataëumpaü nāma sakyānaü nigamaü sampāpuõi yena ārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhåmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova ārāmaü pāvisi. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhå abhokāse caīkamanti. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena te bhikkhu tenupasaīkami. Upasaīkamitvā te bhikkhu etadavoca: kahaü nu kho bhante, etarahi so bhagavā viharati arahaü sammāsambuddho, dassanakāmā hi mayaü taü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddha'nti. Eso mahārāja vihāro saüvutadvāro tena appasaddo upasaīkamitvā ataramāno ālindaü pavisitvā ukkāsitvā aggalaü ākoņehi, vivarissati te bhagavā dvāra'nti. Atha kho rājā pasenadi kosalo tattheva khagga¤ca uõhãsa¤ca dãghassa kārāyanassa pādāsi, atha kho dãghassa kārāyanassa etadahosi: rahāyati khodāni mahārājā tenidhevadāni1 mayā ņhātabba'nti. Atha kho rājā pasenadi kosalo yena so vihāro saüvutadvāro tena appasaddo upasaīkamitvā ataramāno ālindaü pavisitvā ukkāsitvā aggalaü ākoņesi. Vivari bhagavā dvāraü. Atha kho rājā pasenadi kosalo [PTS Page 120] [\q 120/] vihāraü pavisitvā bhagavato pāde sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati. Pāõãhi ca parisambāhati, nāma¤ca sāveti: rājāhaü bhante, pasenadi kosalo, rājāhaü bhante, pasenadi kosalo'ti. Kiü pana tvaü mahārāja, atthavasaü sampassamāno imasmiü sarãre evaråpaü paramanipaccākāraü karosi cittåpahāraü2 upadaüsesãti? Atthi kho me bhante, bhagavati dhammanvayo, hoti sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno3 bhagavato sāvakasaīgho'ti. Idhāhaü bhante, passāmi eke samaõabrāhmaõe pariyantakataü brahmacariyaü caranti. Dasapi vassāni, vãsatimpi vassāni, tiüsampi vassāni,cattārisampi vassāni. Te aparena samayena sunahātā suvilittā kappitakesamassu pa¤cahi kāmaguõehi samappitā samaīgãbhåtā paricārenti4 idha panāhaü bhante, bhikkhu passāmi yāvajãvaü apāõakoņikaü paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü carante, na kho panāhaü bhante, ito bahiddhā a¤¤aü evaü paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü samanupassāmi. Ayampi kho me bhante, bhagavatã dhammanvayo, hoti sammāsambuddho bhagavā,svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno saīghoti5. -------------------------- 1. Idhevadāni-sãmu, machasaü,syā,[PTS 2.] Mittåpahāraü-machasaü,syā,[PTS 3.] Suppaņipanno-machasaü 4. Parivārenti - [PTS 5.] Bhagavato sāvakasaīghoti-machasaü. [BJT Page 554] [\x 554/] Puna ca paraü bhante, rājānopi rājåhi vivadanti. Khattiyāpi khattiyehi vivadanti. Brāhmaõāpi brāhmaõehi vivadanti. Gahapatãpi gahapatãhi vivadanti. Mātāpi puttena vivadati. Puttopi mātarā vivadati. Pitāpi puttena vivadati. Puttopi pitarā vivadati. Bhātāpi bhātarā vivadati. Bhātāpi bhaginiyā vivadati. Bhaginiyāpi bhātarā vivadati. Sahāyopi sahāyena vivadati. Idha panāhaü bhante, bhikkhu passāmi samaggā sammodamānā avivadamānā khãrodakãbhåtā a¤¤ama¤¤aü [PTS Page 121] [\q 121/] piyacakkhåhi sampassantā viharanti1. Na kho panāhaü bhante, ito bahiddhā a¤¤aü evaü samaggaü parisaü samanupassāmi. Ayampi kho me bhante, bhagavati dhammanvayo hoti: sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno saīghoti. Puna ca parāhaü bhante, ārāmena ārāmaü uyyānena uyyānaü anucaīkamāmi anuvicarāmi. Sohaü tattha passāmi eke samaõabrāhmaõe kise låkhe dubbaõõe uppaõķuppaõķukajāte2 dhamanisanthatagatte na viya ma¤¤e cakkhuü bandhante janassa dassanāya. Tassa mayhaü bhante evaü hoti3 addhā ime āyasmanto anabhiratā4 vā brahmacariyaü caranti. Atthi vā nesaü ki¤ci pāpaü kammaü kataü paņicchannaü tathā ime āyasmanto kisā låkhā dubbaõõā uppaõķuppaõķukajātā dhamanisanthatagattā na viya ma¤¤e cakkhuü bandhanti janassa dassanāyāti. Tyāhaü upasaīkamitvā evaü vadāmi: kinnu tumhe āyasmanto kisā låkhā dubbaõõā uppaõķuppaõķukajātā dhamanisanthatagattā, na viya ma¤¤e cakkhuü bandhatha janassa dassanāyāti. Te evamāhaüsu: bandhukarogo no maharājā'ti. Idha panāhaü bhante, bhikkhå passāmi haņņhapahaņņhā udaggudaggā abhirataråpā pãõitindriyā appossukkā pannalomā paradavuttā migabhåtena cetasā viharanti5 tassa mayhaü bhante evaü hoti3. Addhā ime āyasmanto tassa bhagavato sāsane uëāraü pubbenāparaü visesaü sa¤jānanti, tathā ime āyasmanto haņņhapahaņņhā udaggudaggā abhirataråpā pãõitindriyā appossukkā pannalomā paradavuttā migabhåtena cetasā viharantã'ti. Ayampi kho me bhante, bhagavatã dhammanvayo hoti sammāsambuddho bhagavā svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno saīghoti. Puna ca parāhaü bhante, rājā khattiyo muddhāvasitto [PTS Page 122] [\q 122/] pahomi ghātetāyaü vā ghātetuü jāpetāyaü vā jāpetuü. Pabbājetāyaü vā pabbājetuü. Tassa mayhaü bhante, aņņakaraõe6 nisinnassa antarantarā kathaü opātenti. Sohaü na labhāmi: māme7 bhonto aņņakaraõe6 nisinnassa me antarantarā kathaü opātetha.8 Kathāpariyosānaü me bhavanto āgamentåti. Tassa mayhaü bhante, antarantarāva. -------------------------- 1. Samagge sammodamāne khãrodakãbhåte a¤¤ama¤¤aü piyacakkhåhi passante viharante-[PTS ,]machasaü. 2. Uppaõķupaõķukajāte-syā 3. Etadahosi-syā 4. Anabhirataü-sãmu. 5. Haņņhapahaņņhe udaggudagge abhirataråpe paõãtindriye appossukke paõõalome paradavutte migabhåtena cetasā viharante- [PTS.] Machasaü 6. Atthakaraõe-sãmu.[PTS 7.] Ime-sãmu. 8. Opātentu-sãmu. [BJT Page 556] [\x 556/] Kathaü opātenti. Idha panāhaü bhante bhikkhu pasasāmi yasmiü samaye bhagavā anekasatāya parisāya dhammaü deseti. Neva tasmiü samaye bhagavato sāvakānaü khipitasaddo vā hoti ukkāsitasaddo vā. Bhåtapubbaü bhante, bhagavā anekasatāya parisāya dhammaü desasi. Tatra¤¤ataro bhagavato sāvako ukkāsi. Tamena¤¤ataro sabrahmacārã jaõõukena ghaņņesi: ' appasaddo āyasmā hotu, māyasmā saddamakāsi. Satthā no bhagavā dhammaü desatã'ti, tassa mayhaü bhante, etadahosi: acchariyaü vata bho, abbhåtaü vata bho. Adaõķena vata kira bho asatthena evaü suvinãtā parisā bhavissatã'ti. Na kho panāhaü bhante, ito bahiddhā a¤¤aü evaü suvinãtaü parisaü samanupassāmi. Ayampi kho me bhante, bhagavati dhammanvayo hoti: 'sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo,supaņipanno saīgho'ti. .1 Puna ca parāhaü bhante, passāmi idhekacce khattiyapaõķite nipuõe kataparappavāde vāëavedhiråpe vobhindantā1 ma¤¤e caranti pa¤¤āgatena diņņhigatāni. Te suõanti samaõo khalu bho gotamo amukaü nāma gāmaü vā nigamaü vā osarissatãti. Te pa¤haü abhisaīkharonti. Imaü mayaü pa¤haü samaõaü gotamaü upasaīkamitvā pucchisasāma: 'evaü ce no puņņho evaü byākarissati,evamassa mayaü vādaü āropessāma. Evaü cepi no puņņho evaü byākarissati, evampissa mayaü vādaü āropessāmā'ti. Te suõanti 'samaõo khalu bho gotamo amukaü nāma gāmaü vā nigamaü vā osaņo'ti. Te yena bhagavā tenupasaīkamanti. Te bhagava dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti [PTS Page 123] [\q 123/] sampahaüseti: te bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaüsitā na ceva bhagavantaü pa¤haü pucchanti. Kuto2 vādaü āropessanti. A¤¤adatthu3 bhagavato sāvakā sampajjanti. Ayampi kho me bhante bhagavati dhammanvayo hoti. 'Sammāsambuddho bhagavā,svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno saīgho'ti. .1 Puna caparāhaü bhante, passāmi idhekacce brāhmaõapaõķite nipuõe kataparappavāde vāëavedhiråpe vobhindantā1 ma¤¤e caranti pa¤¤āgatena diņņhigatāni. Te suõanti samaõo khalu bho gotamo amukaü nāma gāmaü vā nigamaü vā osarissatãti. Te pa¤haü abhisaīkharonti. Imaü mayaü pa¤haü samaõaü gotamaü upasaīkamitvā pucchisasāma: 'evaü ce no puņņho evaü byākarissati,evamassa mayaü vādaü āropessāma. Evaü cepi no puņņho evaü byākarissati, evampissa mayaü vādaü āropessāmā'ti. Te suõanti 'samaõo khalu bho gotamo amukaü nāma gāmaü vā nigamaü vā osaņo'ti. Te yena bhagavā tenupasaīkamanti. Te bhagavā dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaseti: te bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaüsitā na ceva bhagavantaü pa¤haü pucchanti. Kuto2 vādaü āropessanti. A¤¤adatthu3 bhagavato sāvakā sampajjanti. Ayampi kho me bhante bhagavati dhammanvayo hoti. 'Sammāsambuddho bhagavā,svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno saīgho'ti. Puna ca parāhaü bhante, passāmi idhekacce gahapatipaõķite nipuõe kataparappavāde vāëavedhiråpe vobhindantā1 ma¤¤e caranti pa¤¤āgatena diņņhigatāni. Te suõanti samaõo khalu bho gotamo amukaü nāma gāmaü vā nigamaü vā osarissatãti. Te pa¤haü abhisaīkharonti. Imaü mayaü pa¤haü samaõaü gotamaü upasaīkamitvā pucchisasāma: 'evaü ce no puņņho evaü byākarissati,evamassa mayaü vādaü āropessāma. Evaü cepi no puņņho evaü byākarissati, evampissa mayaü vādaü āropessāmā'ti. Te suõanti 'samaõo khalu bho gotamo amukaü nāma gāmaü vā nigamaü vā osaņo'ti. Te yena bhagavā tenupasaīkamanti. Te bhagavā dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaseti: te bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaüsitā na ceva bhagavantaü pa¤haü pucchanti. Kuto2 vādaü āropessanti. A¤¤adatthu3 bhagavato sāvakā sampajjanti. Ayampi kho me bhante bhagavati dhammanvayo hoti. 'Sammāsambuddho bhagavā,svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno saīgho'ti. Puna ca parāhaü bhante, passāmi idhekacce samaõapaõķite nipuõe kataparappavāde vāëavedhiråpe vobhindantā1 ma¤¤e caranti pa¤¤āgatena diņņhigatāni. Te suõanti samaõo khalu bho gotamo amukaü nāma gāmaü vā nigamaü vā osarissatãti. Te pa¤haü abhisaīkharonti. Imaü mayaü pa¤haü samaõaü gotamaü upasaīkamitvā pucchisasāma: 'evaü ce no puņņho evaü byākarissati,evamassa mayaü vādaü āropessāma. Evaü cepi no puņņho evaü byākarissati, evampissa mayaü vādaü āropessāmā'ti. Te suõanti 'samaõo khalu bho gotamo amukaü nāma gāmaü vā nigamaü vā osaņo'ti. Te yena bhagavā tenupasaīkamanti. Te bhagavā dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaüseti: te bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaüsitā na ceva bhagavantaü pa¤haü pucchanti. Kuto2 vādaü āropessanti. A¤¤adatthu3 bhagavanta¤¤eva okāsaü yācanti agārasmā anagāriyaü pabbajjāya. Te bhagavā -------------------------- 1. Te bhindantā - syā, machasaü 2. Kutassa-syā 3. A¤¤adatthuü-syā. [BJT Page 558] [\x 558/] Pabbājeti. Te tathā pabbajitā samānā ekā våpakaņņhā appamattā ātāpino pahitattā viharantā na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti. Tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharanti. Te evamāhaüsu: 'manaü 1 vata bho anassāma, manaü1 vata bho panassāma. Mayaü hi pubbe assamaõāva samānā samaõamhāti paņijānimhā, abrāhmaõāva samānā brāhmaõamhāti paņijānimhā, anarahantova samānā arahantomhāti paņijānimhā. Idāni khomhā samaõā, idāni khomhā brāhmaõā, idāni khomhā arahanto'ti. Ayampi kho me bhante, bhagavati dhammanvayo hoti: 'sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno saīgho'ti. Puna ca paraü bhante, ime isidattapurāõā thapatayo mamabhattā mamayānā ahaü nesaü jãvitassa padātā2 yasassa āhattā atha ca pana no tathā mayi [PTS Page 124] [\q 124/] nipaccākāraü karonti yathā bhagavati. Bhåtapubbāhaü bhante senaü abbhåyyāno samāno imeva isidattapurāõā thapatayo vimaüsamāno a¤¤atarasmiü sambādhe āvasathe vāsaü upaga¤chiü. Atha kho bhante, ime isidattapurāõā thapatayo bahudeva rattiü dhammiyā kathāya vãtināmetvā yato ahosi bhagavā tato sãsaü katvā maü pādato karitvā nipajjiüsu. Tassa mayhaü bhante, etadahosi: 'acchariyaü vata bho, abbhåtaü vata bho,ime isidattapurāõā thapatayo mamabhattā mamayānā, ahaü tesaü jãvitassa padātā, yasassa āhattā. Atha ca pana no tathā mayi nipaccākāraü karonti yathā bhagavati. Addhā ime āyasmanto tassa bhagavato sāsane uëāraü pubbenāparaü visesaü sa¤jānantã'ti. Ayampi kho me bhante, bhagavati dhammanvayo hoti: 'sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo supaņipanno saīgho'ti. Puna ca paraü bhante, bhagavāpi khattiyo, ahampi khattiyo, bhagavāpi kosalako, ahampi kosalako, bhagavāpi āsãtiko, ahampi āsitiko yampi bhante, bhagavāpi khattiyo, ahampi khattiyo, bhagavāpi kosalako, ahampi kosalako, bhagavāpi āsãtiko, ahamipi āsãtiko, imināvārahāmevāhaü bhante, bhagavati paramanipaccākāraü kattuü. Cittåpavāraü upadaüsetuü. Handa ca dāni mayaü bhante, gacchāma. Bahukiccā mayaü bahukaraõiyā'ti. Yassadāni tvaü mahārāja, kālaü ma¤¤asãti:atha kho rājā pasenadi kosalo uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. ------------------------- 1.Mayaü-syā 2. Jivikāya,dātā-machasaü ,jãvitaü dātā-[PTS.] [BJT Page 560] [\x 560/] Atha kho bhagavā acirapakkantassa ra¤¤o pasenadissa kosalassa bhikkhå āmantesi: 'eso bhikkhave, rājā pasenadi kosalo dhammacetiyāni bhāsitvā uņņhāyāsanā pakkanto. Uggaõhātha1 bhikkhave, dhammacetiyāni. Pariyāpuõātha [PTS Page 125] [\q 125/] bhikkhave, dhammacetiyāni. Dhāretha bhikkhave, dhammacetiyāni. Atthasaühitāni bhikkhave, dhammacetiyāni ādibrahmacariyakānã'ti. Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhu bhagavato bhāsitaü abhinandunti. Dhammacetiyasuttaü navamaü. -------------------------- 1. Uggaõhatha -machasaü,syā. [BJT Page 562] [\x 562/] 2.4.10 Kaõõakatthala suttaü Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā ujukāyaü1 viharati kaõõakatthale migadāye. Tena kho pana samayena rājā pasenadi kosalo ujukaü anuppatto hoti kenacideva karaõãyena. Atha kho rājā pasenadi kosalo a¤¤ataraü purisaü āmantesi: 'ehi tvaü ambho purisā yena bhagavā tenupasaīkama, upasaīkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirisā vandāhi. Appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü puccha, 'rājā bhante, pasenadi kosalo bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchatã'ti. Eva¤ca vadehi: 'ajja kira bhante, rājā pasenadi kosalo pacchābhattaü bhåttapātarāso bhagavantaü dassanāya upasaīkamissatã'ti. Evaü devāti kho so puriso ra¤¤o pasenadissa kosalassa paņissutvā yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho so puriso bhagavantaü etadavoca: 'rājā bhante, pasenadi kosalo bhagavato pāde sirasā vandati. Appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchati. Eva¤ca vadeti: ajja kira bhante, rājā pasenadi kosalo pacchābhattaü bhuttapātarāso bhagavantaü dassanāya upasaīkamissatã'ti. Assosuü kho somā ca bhaginã sakulā ca bhaginã 'ajja [PTS Page 126] [\q 126/] kira rājā pasenadi kosalo pacchābhattaü bhuttapātarāso bhagavantaü dassanāya upasaīkamissatã'ti. Atha kho somā ca bhaginã sakulā ca bhaginã rājānaü pasenadiü kosalaü bhattābhihāre upasaīkamitvā etadavocuü: 'tena hi mahārāja, amhākampi vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi. Appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü puccha: 'somā ca bhante, bhaginã sakulā ca bhaginã bhagavato pāde sirasā vandanti, appābādhaü appataīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchanti'ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo pacchābhattaü bhuttapātarāso yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaü etadavoca: 'somā ca bhante, bhaginã sakulā ca bhaginã bhagavato pāde sirasā vandanti. Appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchantã'ti. Kimpana mahārāja, somā ca bhaginã sakulā ca bhaginã a¤¤aü dåtaü nālatthu'nti. [BJT Page 564] [\x 564/] Assosuü kho bhante, somā ca bhaginã sakulā ca bhaginã, ' ajja kira rājā pasenadi kosalo pacchābhattaü bhuttapātarāso bhagavantaü dassanāya upasaīkamissatã'ti. Atha kho bhante, somā ca bhaginã sakulā ca bhaginã maü bhattābhihāre upasaīkamitvā etadavocuü: tena hi mahārāja, amhākampi vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü puccha, somā ca bhante, bhaginã sakulā ca bhaginã bhagavato pāde sirasā vandanti, appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchantã'ti. Sukhiniyo hontu mahārāja, somā ca bhaginã sakulā ca bhaginãti. Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaü etadavoca: " sutaü metaü bhante samaõo gotamo evamāha: 'natthi so samaõo vā brāhmaõo vā yo sabba¤¤å sabbadassāvã aparisesaü ¤āõadassanaü paņijānissati, netaü ņhānaü vijjatã'ti. Ye te bhante evamāhaüsu: 'samaõo gotamo evamāha: [PTS Page 127] [\q 127/] natthi so samaõo vā brāhmaõo vā yo sabba¤¤å sabbadassāvã aparisesaü ¤āõadassanaü paņijānissati. Netaü ņhānaü vijjatãti. Kacci te bhante, bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaü abhåtena abbhācikkhanti. Dhammassa cānudhammaü byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaü ņhānaü āgacchatã'ti. Ye te mahārāja, evamāhaüsu: 'samaõo gotamo evamāha: natthi so samaõo vā brāhmaõo vā yo sabba¤¤u sabbadassāvã aparisesaü ¤āõadassanaü paņijānissati. Netaü ņhānaü vijjati. Na me tena vuttavādino abbhācikkhanti ca pana maü te asatā abhutenā'ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo viķåķabhaü1 senāpatiü āmantesi: 'ko nu khojja2 senāpati, imaü kathāvatthuü 3 rājantepure abbhudāhāsãti? 'Sa¤jayo mahārāja, brāhmaõo ākāsagotto'ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo a¤¤ataraü purisaü āmantesi,'ehi tvaü amho purisa, mama vacanena sa¤jayaü brāhmaõaü ākāsagottaü āmantesi. Rājā taü4 bhante, pasenadi kosalo āmantetã'ti. Evaü devāti kho so puriso ra¤¤o pasenadissa kosalassa paņissutvā yena sa¤jayo brāhmaõo ākāsagotto tenupasaīkami, upasaīkamitvā sa¤jayaü brāhmaõaü ākāsagottaü etadavoca: 'rājā taü bhante, pasenadi kosalo āmantetã'ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaü etadavoca: siyā nu kho bhante, bhagavatā a¤¤adeva ki¤ci sandhāya vācā bhāsitā5, ta¤ca jano a¤¤athā vipaccāgaccheyyāti?6. Abhijānāmi mahārāja vācaü bhāsitāti7. ------------------------- 1. Viņaņåbhaü-machasaü 2. Ko nu kho-machasaü,syā[PTS 3.] Kathāvatthu-sãmu 4. Rājā te-[PTS 5.] Sandhāya bhāsitaü-machasaü,syā,[PTS 6.] Paccāgaccheyya-machaü,syā,[PTS 7.] Abhijānāmi mahārāja vācaü bhāsitāti. Machasaü,syā,[PTS,]ånaü. [BJT Page 566] [\x 566/] Yathā kathampana bhante, bhagavā abhijānāti vācaü bhāsitāti?1. Evaü kho ahaü mahārāja, abhijānāmi vācaü bhāsitā1 'natthi so samaõo vā brāhmaõo vā, [PTS Page 128] [\q 128/] yo sakideva sabbaü ¤assati, sabbaü dakkhiti, netaü ņhānaü vijjatã'ti. Heturåpaü bhante, bhagavā āha saheturåpaü bhante bhagavā āha:'natthi so samaõo vā brāhmaõo vā,yo sakideva sabbaü ¤assati, sabbaü dakkhiti, netaü ņhānaü vijjatãti. Cattāro me bhante, vaõõā: khattiyā brāhmaõā vessā suddā. Imesaü nu kho bhante, catunnaü vaõõānaü siyā viseso, siyā nānākaraõa'nti? Cattāro 'me mahārāja, vaõõā. Khattiyā brāhmaõā vessā suddā. Imesaü kho mahārāja, catunnaü vaõõānaü dve vaõõā aggamakkhāyanti, khattiyā ca brāhmaõā ca. Yadidaü abhivādanapaccuņņhānaa¤jalikammasāmicãkammānanti2. Nāhaü bhante, bhagavantaü diņņhadhammikaü pucchāmi, samparāyikāhaü bhante, bhagavantaü pucchāmi. Cattāro me bhante, vaõõā: khattiyā brāhmaõā vessā suddā. Imesaü nu kho bhante, catunnaü vaõõānaü siyā viseso, siyā nānākaraõanti? Pa¤cimāni mahārāja, padhāniyaīgāni. Katamāni pa¤ca? Idha mahārāja, bhikkhå saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiü: 'itipi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü buddho bhagavā'ti. Appābādho hoti appātaīko samavepākiniyā gahaõiyā samannāgato nātisãtāya nāccuõhāya majjhimāya padhānakkhamāya asaņho hoti amāyāvã yathābhåtaü attānaü āvãkattā satthari vā vi¤¤åsu vā sabrahmacārãsu. âraddhaviriyo viharati akusalānaü dhammānaü pahānāya kusalānaü dhammānaü upasampadāya thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhåro kusalesu dhammesu. Pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhayagāminiyā imāni kho mahārāja, pa¤ca padhāniyaīgāni. Cattārome mahārāja, vaõõā: khattiyā brāhmaõā vessā suddā. Te cassu imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgatā, taü nesaü3 cassa dãgharattaü hitāya sukhāyāti. Cattāro me bhante vaõõā: khattiyā brāhmaõā vessā [PTS Page 129] [\q 129/] suddā,te cassu imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgatā ettha pana nesaü bhante, siyā viseso siyā nānākaraõanti?. -------------------------- 1.Vacā bhāsitā-sãmu. 2. Sāmãcikammānãti-machasaü ,sāmicikammanti-syā,[PTS. 3.]Ettha pana nesaü-machasaü [BJT Page 568] [\x 568/] Ettha kho pana nesāhaü mahārāja, padhānavemattataü1 vadāmi. Seyyathāpassu2 mahārāja, dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinãtā, dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā adantā avinãtā. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, ye te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinãtā, api nu te dantāva dantakāraõaü gaccheyyuü. Dantāva dantabhåmiü sampāpuõeyyunti? Evaü bhante. Ye pana te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā adantā avinãtā, api nu te adantāva dantakāraõaü gaccheyyuü. Adantāva dantabhåmiü sampāpuõeyyuü seyyathāpi te dve hatthidammā vā assadammā vā godammā vā sudantā suvinãtāti? Nohetaü bhante. Evameva kho mahārāja, yaütaü saddhena pattabbaü appābādhena asaņhena amāyāvinā āraddhaviriyena pa¤¤avatā, taü vata assaddho bavhābādho saņho māyāvã kusito duppa¤¤o pāpuõissatã'ti netaü ņhānaü vijjatãti. Heturåpaü bhante, bhagavā āha. Saheturåpaü bhante bhagavā āha. Cattāro me bhante, vaõõā: khattiyā brāhmaõā vessā suddā, te cassu imehi pa¤cahi padhāniyaīgehi samannāgatā, te cassu sammappadhānā. Ettha pana nesaü bhante, siyā viseso, siyā nānākaraõanti. Ettha kho pana nesāhaü3 mahārāja, na ki¤ci nānākaraõaü vadāmi, yadidaü vimuttiyā vimuttiü. Seyyathāpi mahārāja, puriso sukkhaü sākakaņņhaü ādāya aggiü abhinibbatteyya, tejo pātukareyya. Atha aparo puriso sukkhaü sālakaņņhaü [PTS Page 130] [\q 130/] ādāya, aggiü abhinibbatteyya, tejo pātukareyya. Atha aparo puriso sukkhaü ambakaņņhaü ādāya aggiü abhinibbatteyya. Tejo pātukareyya. Atha aparo puriso sukkhaü udumbarakaņņhaü ādāya aggiü abhinibbatteyya tejo pātukareyya. Taü kiü ma¤¤asi mahārāja, siyā nu kho tesaü aggãnaü nānādāruto abhinibbattānaü ki¤ci nānākaraõaü, acciyā vā acciü vaõõena vā vaõõaü, ābhāya vā ābhanti? No hetaü bhante. Evameva kho mahārāja, yaü taü tejaü viriyaü nippharati, taü4 padhānābhinibbattaü5 nāhaü tattha ki¤ci nānākaraõaü vadāmi yadidaü vimuttiyā vimuttinti. -------------------------- 1. Nānatthaü-sãmu, vemattaü-[PTS 2.] Seyyathāpissu-machasaü,[PTS 3.] Ettha kho nesāhaü- machasaü,[PTS 4.] Vãriyā nimmathitaü-machasaü 5. Pacchābhinibbattaü-sãmu. [BJT Page 570] [\x 570/] Heturåpaü bhante, bhagavā āha, saheturåpaü bhante, bhagavā āha kiü pana bhante, atthi devāti? Kiü pana tvaü mahārāja? Evaü vadesi: kiü pana bhante, atthi devāti? Yadi vā te bhante, devā āgantāro itthattaü, yadi vā anāgantāro itthattanti. Ye te mahārāja? Devā sabyāpajjhā te devā āgantāro itthattaü ye te devā abyāpajjhā, te devā anāgantāro itthattanti. Evaü vutte viķåķabho1 senāpati bhagavantaü etadavoca: 'ye te bhante devā sabyāpajjhā āgantāro itthattaü, te devā ye te devā abyāpajjhā anāgantāro itthattaü te deve tamhā ņhānā cāvessanti vā pabbājessanti vā'ti. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi: 'ayaü kho viķåķabho senāpati ra¤¤o pasenadissa kosalassa putto. Ahaü bhagavato putto. Ayaü kho kāloyaü putto puttena manteyyā'ti. Atha kho āyasmā ānando viķåķabhaü senāpatiü āmantesi: 'tenahi senāpati, taü yevettha paņipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naü byākareyyāsi. Taü kiü ma¤¤asi senāpati, yāvatā ra¤¤o pasenadissa kosalassa vijitaü, yattha ca rājā pasenadi kosalo issariyādhipaccaü rajjaü kāreti. Pahoti tattha rājā pasenadi kosalo samaõaü vā brāhmaõaü vā pu¤¤avantaü vā apu¤¤avantaü vā brahmacariyavantaü vā abrahmacariyavantaü vā tahmā ņhānā cāvetuü vā pabbājetuü vā'ti? Yāvatā bho ra¤¤o pasenadissa kosalassa vijitaü, yattha ca rājā pasenadi kosalo issariyādhipaccaü [PTS Page 131] [\q 131/] rajjaü kāreti. Pahoti tattha rājā pasenadi kosalo samaõaü vā brāhmaõaü vā pu¤¤avantaü vā apu¤¤avantaü vā brahmacariyavantaü vā abrahmacariyavantaü vā tamhā ņhānā cāvetuü vā pabbājetuü vā'ti Taü kiü ma¤¤asi senāpati, yāvatā ra¤¤o pasenadissa kosalassa avijitaü, yattha ca rājā pasenadi kosalo issariyādhipaccaü rajjaü na kāreti. Pahoti tattha rājā pasenadi kosalo samaõaü vā brāhmaõaü vā pu¤¤avantaü vā apu¤¤avantaü vā brahmacariyavantaü vā abrahmacariyavantaü vā tahmā ņhānā cāvetuü vā pabbājetuü vā'ti Yāvatā ra¤¤o pasenadissa kosalassa avijitaü, yattha ca rājā pasenadissa kosalo issariyādhipaccaü rajjaü na kāreti.Na tattha pahoti rājā pasenadi kosalo samaõaü vā brāhmaõaü vā pu¤¤avantaü vā apu¤¤avantaü vā brahmacariyavantaü vā abrahmacariyavantaü vā tahmā ņhānā cāvetuü vā pabbājetuü vā'ti Taü kiü ma¤¤asi senāpati, sutā te devā tāvatiüsāti? Evaü bho, sutaü me devā tāvatiüsā. Idhāpi bhotā ra¤¤ā pasenadinā kosalena sutā devā tāvatiüsā'ti. -------------------------- 1. Viņaņåbho-machasaü. [BJT Page 572] [\x 572/] Taü kiü ma¤¤asi senāpati, pahoti rājā pasenadi kosalo deve tāvatiüse tamhā ņhānā cāvetuü vā pabbājetuü vāti? Dassanāyapi bho rājā pasenadi kosalo deve tāvatiüse nappahoti. Kuto pana tamhā ņhānā cāvessati vā pabbājessati vā'ti. Evameva kho senāpati. Ye te devā sabyāpajjhā āgantāro itthattaü te devā, ye te devā abyāpajjhā anāgantāro itthattaü, te devā dassanāyapi nappahonti, kuto pana tamhā ņhānā vācessanti vā pabbājessanti vā'ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaü etadavoca: 'ko nāmo ayaü bhante bhikkhåti? ânando nāma mahārājāti. ânando vata bho ānandaråpo vata bho. Heturåpaü [PTS Page 132] [\q 132/] bhante āyasmā ānando āha. Saheturåpaü bhante, āyasmā ānando āha. Kiü pana bhante, atthi brahmāti? Kiü pana tvaü mahārāja evaü vadesi: kiü pana bhante, atthi brahmāti? Yadi vā so bhante, brahmā āgantā itthattaü. Yadi vā anāgantā itthattanti. Yo so mahārājā brahmā sabyāpajjho,so brahmā āgantā itthattaü, yo so brahmā abyāpajjho so brahmā anāgantā itthattanti. Atha kho a¤¤ataro puriso rājānaü pasenadiü kosalaü etadavoca: 'sa¤jayo mahārāja, brāhmaõo ākāsagotto āgato'ti. Atha kho rājā pasenadi kosalo sa¤jayaü brāhmaõaü ākāsagottaü etadavoca: 'ko nu kho brāhmaõa, imaü kathāvatthuü rājantepure abbhudāhāsãti? 'Viķåķabho mahārāja, senāpatã'ti. Viķåķabho senāpati evamāha: sa¤jayo mahārāja, brāhmaõo ākāsagotto'ti. Atha kho a¤¤ataro puriso rājānaü pasenadiü kosalaü etadavoca. Yānakālo mahārājāti. Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavantaü etadavoca: sabba¤¤åtaü mayaü bhante bhagavantaü apucchimhā sabba¤¤åtaü bhagavā vyākāsi. Ta¤ca panamhākaü ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā cātuvaõõiü suddhiü1 mayaü bhante, bhagavantaü apucchimhā cātuvaõõiü suddhiü bhagavā vyākāsi ta¤ca panamhākaü ruccati. Ceva khamati ca. Tena camhā attamanā adhideve mayaü -------------------------- 1.Cātuvaõõisuddhiü-machasaü. [BJT Page 574] [\x 574/] Bhante, bhagavantaü apucchimhā, adhideve bhagavā vyākāyi. Ta¤ca panamhākaü ruccati ceva khamati ca. Tena camhā attamanā. Adhibrahmānaü mayaü bhante, bhagavantaü apucchimhā, adhibrahmānaü bhagavā vyākāsi. Ta¤ca panamhākaü ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā. Yaü yadeva ca pana maya bhante, bhagavantaü apucchimhā tantadeva bhagavā vyākāsi. Ta¤ca panamhākaü ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā handa [PTS Page 133] [\q 133/] cadāni mayaü bhante, gacchāma bahukiccā mayaü bahukaraõãyāti. Yassadāni tvaü mahārāja, kālaü ma¤¤asiti. Atha kho rājā pasenadi kosalo bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmãti. Kaõõakatthala suttaü dasamaü. Rājavaggo catuttho Tassa vaggassa uddānaü. Ghaņãkāro raņņhapālo makhādevo madhuriyaü, Bodhi aīgilimālo ca piyajātaü bāhitikaü, Dhammacetiya suttaü ca dasamaü kaõõakatthalaü. [BJT Page 576] [\x 576/] 5. Brāhmaõavaggo 2.5.1 Brahmāyusuttaü. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā videhesu cārikaü carati mahatā bhikkhusaīghena saddhiü pa¤camattehi bhikkhåsatehi. Tena kho pana samayena brāhmāyu nāma brāhmaõo mithilāyaü paņivasati jiõõo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto vãsaüvassasatiko jātiyā, tiõõaü vedānaü pāragu sanighaõķukeņubhānaü sākkharappabhedānaü itihāsapa¤camānaü padako veyyākaraõo lokāyatamahāpurisalakkhaõesu anavayo. Assosi kho brahmāyu brāhmaõo: " samaõo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito videhesu cārikaü carati mahatā bhikkhusaīghena saddhiü pa¤camattehi bhikkhusatehi. Taü kho pana bhagavantaü gotamaü evaü kalyāõo kittisaddo .1 Abbhåggato 'itipi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõa sampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü buddho bhagavā. So imaü lokaü sadevakaü samārakaü sabrahmakaü sassamaõabrāhmaõiü pajaü sadevamanussaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedeti. So dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti. Sādhu kho pana tathāråpānaü arahataü dassanaü hoti'ti. [PTS Page 134] [\q 134/] .1 Tena kho pana samayena brahmāyussa brāhmaõassa uttaro nāma māõavo antevāsã hoti tiõõaü vedānaü pāragu sanighaõķukeņubhānaü sākkharappabhedānaü itihāsapa¤camānaü padako veyyākaraõo lokāyatamahāpurisalakkhaõesu anavayo. Atha kho brahmāyu brāhmaõo uttaraü māõavaü āmantesi: 'ayaü tāta uttara, samaõo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito videhesu cārikaü carati mahatā bhikkhåsaīghena saddhiü pa¤camattehi bhikkhusatehi. Taü kho pana bhagavantaü gotamaü evaü kalyāõo kittisaddo abbhåggato'itipi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõa sampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü buddho bhagavā.So imaü lokaü sadevakaü samārakaü sabrahmakaü sassamaõabrāhmaõiü pajaü sadevamanussaü sayaü abhi¤¤ā ¤¤ā sacchikatvā pavedeti. So dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti. Sādhu kho pana tathāråpānaü arahataü dassanaü hoti'ti. Ehi tvaü tāta uttara, yena samaõo gotamo tenupasaīkama. Upasaīkamitvā samaõaü gotamaü jānāhi yadi vā taü bhavantaü gotamaü tathā santaü yeva saddo abbhuggato. Yadi vā no tathā, yadi vā so bhavaü gotamo tādiso, yadi vā na tādiso, tayā mayaü taü bhavantaü gotamaü vedissāmā'ti. Yathā kathampanāhaü bho taü bhavantaü gotamaü jānissāmi: yadi vā taü bhavantaü gotamaü tathā santaü yeva saddo abbhuggato, yadi vā no tathā, yadi vā so bhavaü gotamo tādiso yadivā natādiso'ti. [BJT Page 578] [\x 578/] âgatāni kho tāta uttara, amhākaü mantesu dvattiüsa mahāpurisalakkhaõāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveyeva gatiyo bhavanti ana¤¤ā, sace agāraü ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattã dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvã janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni sattaratanāni bhavanti, seyyathãdaü: cakkaratanaü hatthiratanaü assaratanaü maõiratanaü itthiratanaü gahapatiratanaü parināyakaratanameva sattamaü. Parosahassaü kho panassa puttā bhavanti sårā vãraīgaråpā parasenappamaddanā. So imaü paņhaviü sāgarapariyantaü adaõķena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati: sace kho pana agārasmā anagāriyaü pabbajati, arahaü hoti sammāsambuddho loke vivattacchado1. Ahaü kho pana te tāta uttara,mantānaü dātā, tvaü me mantānaü paņiggahetāti. Evaü hoti kho uttaro māõavo brahmāyussa brāhmaõassa paņissutvā uņņhāyāsanā brahmāyuü brāhmaõaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā videhesu yena bhagavā tena [PTS Page 135] [\q 135/] cārikaü pakkāmi. Anupubbena cārikaü caramāno yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho uttaro māõavo bhagavato kāye dvattiüsa mahāpurisalakkhaõāni sammannesi. Addasā kho uttaro māõavo bhagavato kāye dvattiüsa mahāpurisalakkhaõāni yebhåyyena ņhapetvā dve. Dvãsu mahāpurisalakkhaõesu kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasãdati: ' kosohite ca vatthaguyhe pahåtajivhatāya cā'ti. Atha kho bhagavato etadahosi: 'passati kho me ayaü uttaro māõavo dvattiüsa mahāpurisalakkhaõāni yebhåyyena ņhapetvā dve. Dvãsu mahāpurisalakkhaõesu kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasidati kosohite ca catthaguyhe pahåtajivhatāya cā'ti. Atha kho bhagava tathāråpaü iddhābhisaīkhāraü abhisaīkhāsi2. Yathā addasa uttaro māõavo bhagavato kosohitaü vatthaguyhaü. Atha kho bhagavā jivhaü ninnāmetvā ubhopi kaõõasotāni anumasi parimasi3. Ubhopi nāsikāsotāni anumasi parimasi. Kevalampi4 lalāņamaõķalaü5 jivhāya chādesi. Atha kho uttarassa māõavassa etadahosi: samannāgato kho samaõo gotamodvattiüsa mahāpurisalakkhaõehi. Yannånāhaü samaõaü gotamaü anubandheyyaü iriyāpatha¤cassa passeyya'nti. Atha kho uttaro māõavo satta māsāni bhagavantaü anubandhi jāyāva anapāyinã atha kho uttaro māõavo sattannaü māsānaü accayena videhesu yena mithilā tena cārikaü pakkāmi. Anupubbena cārikaü caramāno yena mithilā yena brahmāyu brāhmaõo tenupasaīkami. Upasaīkamitvā brahmāyuü brāhmaõaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho uttaraü māõavaü brahmāyu brāhmaõo etadavoca: kacci tāta uttara, taü bhavantaü gotamaü tathā santaü yeva saddo [PTS Page 136] [\q 136/] abbhuggato no a¤¤atā, kacci ca pana so bhavaü gotamo tādiso, no a¤¤ādiso'ti. ------------------------- 1.Vãvattacchaddo-sãmu 2. Abhisaīkhāresi-syā 3. Paņimasi-machasaü,syā,[PTS 4.] Kevalakampi-[PTS 5.] Nalāņamaõķalaü-machasaü,syā,[PTS.] [BJT Page 580] [\x 580/] Tathāsantaüyeva bho taü bhavantaü gotamaü tathā saddo abbhuggato, no a¤¤athā, tādiso ca bho so bhavaü gotamo, na a¤¤ādiso. Samannāgato ca so bho bhavaü gotamo dvattiüsa mahāpurisalakkhaõehi. Suppatiņņhitapādo kho pana so bhavaü gotamo, idampi tassa1 bhoto gotamassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaõaü bhavati. Heņņhā kho panassa bhoto gotamassa pādatalesu cakkāni jātāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipårāõi. âyatapaõhã kho pana so bhavaü gotamo Dãghaīgulã kho pana so bhavaü gotamo Mudutaëuõahatthapādo kho pana so bhavaü gotamo Jālahatthapādo kho pana so bhavaü gotamo Ussaīkhapādo kho pana so bhavaü gotamo Eõijaīgho kho pana so bhavaü gotamo hitakova kho pana so bhavaü gotamo anonamanto ubhohi pāõitalehi jaõõukāni parimasati parimajjati. Kosohitavatthaguyho kho pana so bhavaü gotamo. Suvaõõavaõõo kho pana so bhavaü gotamo ka¤canasantibhattaco. Sukhumacchavi kho pana so bhavaü gotamo sukhumattā chaviyā rajojallaü kāye na upalippati.2 Ekekalomo kho pana so bhavaü gotamo,ekekāni lomāni lomakåpesu jātāni. Uddhaggalomo kho pana so bhavaü gotamo uddhaggāni lomāni jātāni nãlāni a¤janavaõõāni kuõķalāvattāni3 padakkhiõāvattakajātāni. Brahmujjugatto kho pana so bhavaü gotamo Sattussado kho pana so bhavaü gotamo Sãhapubbaddhakāyo kho pana so bhavaü gotamo Citantaraüso kho pana so bhavaü gotamo Nigrodhaparimaõķalo kho pana so bhavaü gotamo, yāvatakvassa kāyo tāvatakvassa vyāmo yāvatakvassa vyāmo tāvatakvassa kāyo ------------------------ 1. Idampissa-sãmu. 2. Upalimpati-sãmu, machasaü 3, kuõķalāvaņņāni-machasaü, syā. [BJT Page 582] [\x 582/] Samavattakkhandho kho pana so bhavaü gotamo Rasaggasaggi kho pana so bhavaü gotamo Sãhahanu kho [PTS Page 137] [\q 137/] pana so bhavaü gotamo Cattāëisadanto kho pana so bhavaü gotamo Samadanto kho pana so bhavaü gotamo Avivaradanto kho pana so bhavaü gotamo Susukkadāņho kho pana so bhavaü gotamo Pahutajivho kho pana so bhavaü gotamo Brahmassaro kho pana so bhavaü gotamo ,karavãkabhāõã. Abhinãlanetto kho pana so bhavaü gotamo Gopakhumo kho pana so bhavaü gotamo Uõõā kho panassa bhoto gotamassa bhamukantare jātā odātā mudutulasantibhā. Uõhãsasãso kho pana so bhavaü gotamo idampi tassa bhoto gotamassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaõaü bhavati. Imehi kho so bhavaü gotamo dvatiüsa mahāpurisalakkhaõehi samannāgato. Gacchanto kho pana so bhavaü gotamo dakkhiõeneva pādena paņhamaü pakkamati, so nātidåre pādaü uddharati, nāccāsanne pādaü nikkhipati, so nātisãghaü gacchati, nātisanikaü gacchati, na ca adduvena addåvaü saīghaņņento gacchati, na ca gopphakena gopphakaü gaīghaņņento gacchati, so gacchanto na satthiü unnāmeti, na satthiü onāmeti, na sattiü sannāmeti, na sattiü vināmeti. Gacchato kho panassa bhoto gotamassa adharakāyova1 i¤jati. Na ca kāyabalena gacchati. Avalokento kho pana so bhavaü gotamo sabbakāyeneva avaloketi. So na uddhaü ulloketi. Na adho oloketi. Na ca vipekkhamāno gacchati. Yugamatta¤ca pekkhati. Tato cassa uttariü anāvaņaü ¤āõadassanaü bhavati. So antaragharaü pavisanto na kāyaü unnāmeti. Na kāyaü onāmeti. Na kāyaü sannāmeti. [PTS Page 138] [\q 138/] na kāyaü vināmeti. So nātidåre nāccāsanne āsanassa parivattati. Na ca pāõinā ālambhitvā āsane nisãdati. Na ca āsanasmiü kāyaü pakkhipati. So antaraghare nisinno samāno na hatthakukkuccaü āpajjati. Na pādakukkuccaü āpajjati. Na ca adduvena adduvaü2 āropetvā nisãdati. Na ca gopphakena gopphakaü āropetvā nisãdati. Na ca pāõinā hanukaü upādiyitvā3 nisãdati. So antaraghare nisinnova samāno nacchambhati na kampati na vedhati na paritassati. Acchamahã akampã avedhã aparitassã vigatalomahaüso. Vivekāvatto ca4 so bhavaü gotamo antaraghare nisinno hoti. ------------------------- 1. âraddhakāyova-syā 2. Addhavena addhavaü-sya 3. Upadahitvā-machasaü upadahetvā-syā 4. Vivekavatto-sãmu. [BJT Page 584] [\x 584/] So pattodakaü patigaõhanto na pattaü unnāmeti. Na pattaü onāmeti. Na pattaü sannāmeti. Na pattaü vināmeti. So pattodakaü patigaõhāti nātithokaü nātibahuü. So na bulubulukārakaü1 pattaü dhovati. Na samparivattakaü pattaü dhovati. Na pattaü bhumiyaü nikkhipitvā hatthe dhovati. Hatthesu dhotesu patto dhoto hoti. Patte dhote hatthā dhotā honti. So pattodakaü chaķķheti nātidåre nāccāsanne na ca vicchaķķayamāno. So odanaü patigaõhanto2 na pattaü unnāmeti. Na pattaü onāmeti. Na pattaü sannāmeti na pattaü vināmeti. So odanaü patigaõhāti nātithokaü nātibahuü. Bya¤janaü kho pana so bhavaü gotamo bya¤janamattāya āhāreti, na ca bya¤janena ālopaü atimāneti3. Dvattikkhattuü kho pana so bhavaü gotamo mukhe ālopaü samparivattetvā ajjhoharati. Na cassa kāci odanami¤jā asambhinnaü kāyaü pavisati, na cassa kāci odanami¤jā mukhe avasiņņhā hoti. Athāparaü ālopaü upanāmeti. Rasapaņisaüvedi kho pana so bhavaü gotamo āhāraü āhāreti no ca rasarāgapaņisaüvedã. Aņņhaīgasamannāgataü kho pana so bhavaü gotamo āhāraü āhāreti. Neva davāya na madāya na maõķanāya na vibhåsanāya yāvadeva imassa kāyassa ņhitiyā yāpanāya vihiüsåparatiyā brahmacariyānuggahāya iti purāõa¤ca [PTS Page 139] [\q 139/] vedanaü paņihaīkhāmi. Nava¤ca vedanaü na uppādessāmi. Yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā'ti. So bhuttāvã pattodakaü patigaõhanto na pattaü unnāmeti na pattaü onāmeti. Na pattaü sannāmeti. Na pattaü vināmeti. So pattodakaü patigaõhāti nātithokaü nātibahuü. So na bulubulukārakaü1 pattaü dhovati na samparivattakaü pattaü dhovati. Na pattaü bhumiyaü nikkhipitvā hatthe dhovati. Hatthesu dhotesu patto dhoto hoti. Patte dhote hatthā dhotā honti. So pattodakaü chaķķeti nātidåre nāccāsanne, na ca vicchaķķayamāno. So bhuttāvã na pattaü4 bhumiyaü nikkhipati nātidure nāccāsanne. Na ca anattiko pattena hoti, na ca ativelānurakkhã pattasmiü. So bhuttāvã muhuttaü tuõhã nisidati. Na ca anumodanassa kālamatināmeti. So bhuttāvã anumodati. Na taü bhattaü garahati. Na a¤¤aü bhattaü pāņikaīkhati5 a¤¤adatthu dhammiyāva kathāya taü parisaü sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaüseti. So taü parisaü dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā uņņhāyāsanā pakkamati. -------------------------- 1.Khulukhulukārakaü-machasaü,syā,[PTS. 2.] Paņiggaõhantomachasaü,syā 3. Atināmeti-machasaü,syā,[PTS 4.] Bhuttāvã pattaü-[PTS 5.] Paņikaīkhã-sãmu. [BJT Page 586] [\x 586/] So nātisãghaü gacchati. Nātisanikaü gacchati. Na ca nimuccitukāmo1 gacchati na ca tassa bhoto gotamassa kāye cãvaraü accukkaņņhaü hoti, na ca accokkaņņhaü, na ca kāyasmiü allãnaü, na ca kāyasmā apakaņņhaü, na ca tassa bhoto gotamassa kāyamhā vāto cãvaraü apavahati2. Na ca tassa bhoto gotamassa kāye rajojallaü upalippati3 So ārāmagato nisãdati pa¤¤atte āsane. Nisajja pāde pakkhāleti. Na ca so bhavaü gotamo pādamaõķanānuyogamanuyutto viharati. So pāde pakkhāletvā nisãdati pallaīkaü ābhujitvā ujuü kāyaü paõidhāya parimukhaü satiü upaņņhapetvā. So neva attavyābādhāya ceteti na paravyābādhāya ceteti. Na ubhayavyābādhāya ceteti. Attahitaü parahitaü ubhayahitaü sabbalokahitameva [PTS Page 140] [\q 140/] so bhavaü gotamo cintento nisinno hoti. So ārāmagato parisatiü dhammaü deseti na taü parisaü ussādeti. Na taü parisaü apasādeti. A¤¤adatthu dhammiyāva kathāya taü parisaü sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaüseti. Aņņhaīgasamannāgato kho panassa bhoto gotamassa mukhato ghosoniccharati. Vissaņņhoca vi¤¤eyyo ca ma¤chu ca savanãyo ca bindu ca avisārã ca gambhãro ca ninnādi ca. Yathāparisaü kho pana so bhavaü gotamo sarena vi¤¤āpeti. Na cassa bahiddhā parisāya ghoso niccharati. Te tena bhotā gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaüsitā uņņhāyāsanā pakkamanti apalokayamānāyeva avijahantā bhāvena4. Addasāma kho mayaü bho taü bhavantaü gotamaü gacchantaü. Addasāma ņhitaü. Addasāma antaragharaü pavisantaü5 addasāma antaraghare nisinnaü tuõhãbhåtaü. Addasāma bhuttāviü anumodantaü. Addasāma ārāmaü gacchantaü6 addasāma āramagataü nisinnaü tuõhãbhåtaü. Addasāma āramagataü parisatiü dhammaü desentaü. Ediso ca ediso ca bho so bhavaü gotamo, tato ca bhiyyo'ti. Evaü vutte brahmāyu brāhmaõo uņņhāyāsanā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā yena bhagavā tena¤jaliü panāmetvā tikkhattuü udānaü udānesi: namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa, namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa, namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Appeva nāma mayaü kadāci karahaci tena bhotā gotamena saddhiü samāgaccheyyāma, appeva nāma siyā kocideva kathāsallāpo'ti. -------------------------- 1. Muccitukāmo-machasaü,syā,[PTS,] vimuccitukāmo-sãmu. 2. Asaüvahati-syā 3. Upalimpati-sãmu,syā,machasaü 4. Avijahantā-machasaü 5. Addasāma antaragharaü pavisantaü-[PTS,]ånaü 6.âgacchantaü-syā. [BJT Page 588] [\x 588/] Atha kho bhagavā videhesu anupubbena cārikaü caramāno yena mithilā tadavasari. Tatra sudaü bhagavā mithilāyaü viharati makhādevambavane assosuü kho methileyyakā1 brāhmaõagahapatikā samaõo khalu bho [PTS Page 141] [\q 141/] gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito videhesu cārikaü caramāno mahatā bhikkhå saīghena saddhiü pa¤camattehi bhikkhusatehi mithilaü anuppatto mithilāyaü viharati makhādevambavane. Taü kho pana bhagavantaü gotamaü evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato: 'itipi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü buddho bhagavā, so imaü lokaü sadevakaü samārakaü sabrahmakaü sassamaõabrāhmaõiü pajaü sadevamanussaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedeti. So dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti. Sādhu kho pana tathāråpānaü arahataü dassanaü hoti'ti. Atha kho methileyyakā1 appekacce bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu, appekacce bhagavatā saddhiü sammodiüsu, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü2 vãtisāretvā ekamantaü nisidiüsu. Appekacce yena bhagavā tena¤jaliü paõāmetvā ekamantaü nisidiüsu, appekacce bhagavato santike nāmagottaü sāvetvā ekamantaü nisãdiüsu. Appekacce tuõhãbhåtā ekamantaü nisãdiüsu. Assosi kho brahmāyu brāhmaõo,'samaõo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito mithilaü anuppatto, mithilāyaü viharati makhādevambavane'ti. Atha kho brahmāyu brāhmaõo sambahulehi māõavakehi saddhiü yena makhādevambavanaü tenupasaīkami, atha kho brahmāyuno brāhmaõassa avidåre ambavanassa etadahosi: 'na kho metaü patiråpaü yohaü pubbe appaņisaüvidito samaõaü gotamaü dassanāya upasaīkameyya'nti. Atha kho brahmāyu brāhmaõo a¤¤ataraü māõavakaü āmantesi: 'ehi tvaü māõavaka, yena samaõo gotamo tenupasaīkama, upasaīkamitvā mama vacanena samaõaü gotamaü appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü puccha, brahmāyu bho gotama brāhmaõo bhavantaü gotamaü appābādhaü appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchatã'ti. Evaü ca vadehi,brahmāyu bho gotama,brāhmaõo jiõõo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto vãsaüvassasatiko jātiyā tiõõaü vedānaü pāragu sanighaõķukeņubhānaü sākkharappabhedānaü itihāsapa¤camānaü padako veyyākaraõo lokāyatamahāpurisalakkhaõesu anavayo. Yāvatā kho brāhmaõagahapatikā mithilāyaü paņivasanti brahmāyu tesaü brāhmaõo aggamakkhāyati yadidaü bhogehi. Brahmāyu tesaü brāhmaõo aggamakkhāyati yadidaü mantehi. [PTS Page 142] [\q 142/] brahmāyu tesaü brāhmaõo aggamakkhāyati yadidaü āyunā ceva yasasā ca. So bhoto gotamassa dassanakāmo'ti. ------------------------- 1.Mithileyyakā-machasaü,sya 2.Sāraõiyaü-machasaü. [BJT Page 590] [\x 590/] Evaü bhoti kho so māõavako brahmāyussa brāhmaõassa paņissutvā yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho so māõavako bhagavantaü etadavoca: brahmāyu bho gotama, brāhmaõo bhagavantaü gotamaü appābādhaü appātaīkaü la lahuņņhānaü balaü phāsuvihāraü pucchati. Brahmāyu bho gotama, brāhmaõo jiõõo vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto vãsaüvassasatiko jātiyā tiõõaü vedānaü pāragu sanighaõķukeņubhānaü sākkharappabhedānaü itihāsapa¤camānaü padako veyyākaraõo lokāyatamahāpurisalakkhaõesu anavayo. Yāvatā bho brāhmaõagahapatikā mithilāyaü paņivasanti, brahmāyu tesaü brāhmaõo aggamakkhāyati yadidaü bhogehi. Brahmāyu tesaü brāhmaõo aggamakkhāyati yadidaü mantehi. Brahmāyu tesaü brāhmaõo aggamakkhāyati yadidaü āyunā ceva yasasā ca. So bhoto gotamassa dassanakāmo'ti. 'Yassadāni māõavaka, brahmāyu brāhmaõo kālaü ma¤¤atã'ti. Atha kho so māõavako yena brahmāyu brāhmaõo tenupasaīkami. Upasaīkamitvā brahmāyuü brāhmaõaü etadavoca: 'katāvakāso kho bhavaü samaõena gotamena, yassadāni bhavaü kālaü ma¤¤atã'ti. Atha kho brahmāyu brāhmaõo yena bhagavā tenupasaīkami. Addasā kho sā parisā brahmāyuü brāhmaõaü dåratova āgacchantaü, disvāna atha naü1 okāsamakāsi yathā taü ¤ātassa yasassino. Atha kho brahmāyu brāhmaõo taü parisaü etadavoca: alaü bho, nisãdatha tumhe sake āsane, idhāhaü samaõassa gotamassa santike nisãdissāmãti. Atha kho brahmāyu brāhmaõo yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi. Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho brahmāyu brāhmaõo bhagavato [PTS Page 143] [\q 143/] kāye dvattiüsa mahāpurisalakkhaõāni sammannesi. Addasā kho brahmāyu brāhmaõo bhagavato kāye dvattiüsa mahāpurisalakkhaõāni, yebhåyyena ņhapetvā dve dvãsu mahāpurisalakkhaõesu kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasãdati. Kosohite ca vatthaguyhe pahåtajivhatāya ca. Atha kho brahmāyu brāhmaõo bhagavantaü gāthāhi ajjhabhāsi: 'Ye me dvattiüsāti sutā mahāpurisalakkhaõā, Duve tesaü na passāmi bhoto kāyasmiü gotama. Kacci kosohitaü bhoto vatthaguyhaü naruttama, Nārãsahanāma savhayā2 kacci jivhā na rassikā3 Kacci pahutajivhosi? Yathā taü jāniyāmase, Ninnāmayetaü tanukaü kaīkhaü vinaya no ise, Diņņhadhammahitatthāya samparāya sukhāya ca, Katāvakāsā pucchemu4 yaü ki¤ci abhipatthita'nti. ------------------------- 1. Disvāna oramiya-machasa , disvā oramattha-syā , disvāna oramattha-[PTS 2.] Nārãsamānasavhayā-sãmu, machasaü 3. Tadassikā-sãmu, na dassakā-machasaü 4, pucchema-sãmu, pucchāma -machasaü,syā,[PTS] [BJT Page 592] [\x 592/] Atha kho bhagavato etadahosi: 'passati kho me ayaü brahmāyu brāhmaõo dvattiüsa mahāpurisalakkhaõāni yebhåyyena ņhapetvā dve dvãsu mahāpurisalakkhaõesu kaīkhati vicikicchati nādimuccati na sampasãdati kosohite ca catthaguyha pahåtajivhatāya cāti. Atha kho bhagavā tathāråpaü iddhābhisaīkhāraü abhisaīkhāsi. Yathā addasa brahmāyu brāhmaõo bhagavato kosohitaü catthaguyhaü. Atha kho bhagavā jivhaü ninnāmetvā ubhopi kaõõasotāni anumasi parimasi1, ubhopi nāsikāsotāni anumasi parimasi. Kevalampi2 lalāņamaõķalaü3 jivhāya chādesi4 atha kho bhagavā brahmāyuü brāhmaõaü gāthāhi paccabhāsi. Ye te dvattiüsāti sutā mahāpurisalakkhaõā, Sabbe te mama kāyasmiü mā te kaīkhāhu brāhmaõa. Abhi¤¤eyyaü abhi¤¤ātaü bhāvetabba¤ca bhāvitaü, Pahātabbaü pahãnaü me tasmā buddhosmi brāhmaõa. [PTS Page 144] [\q 144/] Diņņhadhammahitatthāya samparāya sukhāya ca, Katāvakāso pucchassu yaü ki¤ci abhipatthitanti. Atha kho brahmāyussa brāhmaõassa etadahosi: 'katāvakāso khomhi samaõena gotamena. Kinnu kho ahaü samaõaü gotamaü puccheyyaü diņņhadhammikaü vā atthaü samparāyikaü vāti. Atha kho brahmāyussa brāhmaõassa etadahosi: 'kusalo kho ahaü diņņhadhammikānaü atthānaü, a¤¤epi maü diņņhadhammikaü atthaü pucchanti. Yannånāhaü samaõaü gotamaü samparāyika¤¤eva atthaü puccheyya'nti. Atha kho brahmāyu brāhmaõo bhagavantaü gāthāhi ajjhabhāsi. 'Kathaü bho5 brāhmaõo hoti kathaü bhavati vedagu, Tevijjo bho kathaü hoti sottiyo6 kintivuccati. Arahaü bho kathaü hoti kathaü bhavati kevalã, Municca7 bho kathaü hoti buddho kinti pavuccatã'ti. Atha kho bhagavā brahmāyuü brāhmaõaü gāthāhi paccabhāsi. 'Pubbenivāsaü yo vedi saggāpāya¤ca passati, Atho jātikkhayaü patto abhi¤¤ā vosito muni. Cittaü visuddhaü jānāti muttaü rāgehi sabbaso, Pahãna jātimaraõo brahmacariyassa kevalã Pāragu sabbadhammānaü buddho tādi pavuccati'ti. -------------------------- 1.Paņimasi-machasaü,syā,[PTS 2.] Kevalakampi-[pts.] Kevalakappaü-syā. 3. Nalāņamaõķalaü-machasaü,syā,[PTS 4.] Pacchādesi-[PTS 5.] Kathaü kho-machasaü 6.Sotthiyo-sãmu,[PTS 7.] Muni ca-sãmu, machasaü,syā,[PTS] [BJT Page 594] [\x 594/] Evaü vutte brahmāyu brāhmaõo uņņhāyāsanā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati. Pāõãhi ca parisambāhati. Nāma¤ca sāveti: brahmāyu cāhaü1 bho gotama brāhmaõo, brahmāyu cāhaü1 bho gotama brāhmaõo'ti. Atha kho sā parisā acchariyabbhåtacittā jātā ahosi: 'acchariyaü vata bho, abbhåtaü vata bho, samaõassa mahiddhikatā mahānubhāvatā2. Yatrahi nāmāyaü brahmāyu brāhmaõo ¤āto yassasã evaråpaü paramanipaccakāraü3 karissatã'ti. Atha kho bhagavā brahmāyuü brāhmaõaü etadavoca: [PTS Page 145 [\q 145/] ']alaü brāhmaõa, uņņhaha, nisãda tvaü sake āsane, yato te mayi cittaü pasanna'nti. Atha kho brahmāyu brāhmaõo uņņhabhitvā sake āsane nisãdi. Atha kho bhagavā brahmāyussa brāhmaõassa ānupubbãkathaü kathesi. Seyyathãdaü: 'dānakathaü sãlakathaü saggakathaü kāmānaü ādãnavaü okāraü saīkilesaü nekkhamme ānisaüsaü pakāsesi yadā bhagavā a¤¤āsi brahmāyuü brāhmaõaü kallacittaü muducittaü vinãvaraõacittaü udaggacittaü pasannacittaü, atha yā buddhānaü sāmukkaüsikā dhammadesanā taü pakāsesi dukkhaü samudayaü nirodhaü maggaü. Seyyathāpi nāma suddhaü vatthaü apagatakāëakaü sammadeva rajanaü patigaõheyya, evamevaü brahmāyussa brāhmaõassa tasmi¤¤eva āsane virajaü vãtamalaü dhammacakkhuü udapādi, yaü ki¤ci samudayadhammaü sabbaü taü nirodhadhammanti. Atha kho brahmāyu brāhmaõo diņņhadhammo, pattadhammo, viditadhammo, pariyogāëhadhammo tiõõavicikiccho vigatakathaīkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaü etadavoca: " abhikkantaü ho gotama, abhikkantaü bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaü vā ukkujjeyya. Paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya 'cakkhåmanto råpāni dakkhinti'ti. Evamevaü bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito esāhaü bhagavantaü gotamaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca, upāsakaü maü bhavaü gotamamo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaīgataü. Adivāsetu ca me bhavaü gotamo svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhusaīghenā"ti. Adhivāsesi bhagavā tuõhãbhāvena. Atha kho brahmāyu brāhmaõo bhagavato adivāsanaü viditvā uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. Atha kho brahmāyu brāhmaõo tassā rattiyā accayena sake nivesane paõãtaü khādanãyaü bhojanãyaü paņiyādāpetvā bhagavato kālaü ārocāpesi: kālo bho gotama, niņņhitaü bhatta'nti. [PTS Page 146] [\q 146/] atha kho bhagavā pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena brahmāyussa brāhmaõassa nivesanaü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. -------------------------- 1. Brahmāyu ahaü- machasaü, ,brahmāyvāhaü-syā,[PTS , 2.] Samaõassa mahãddhikatā mahānubhāvatā-machasaü,ånaü 3. Paramanipaccākāraü-sãmu, paramaü nipaccākāraü-syā. [BJT Page 596] [\x 596/] Saddhiü bhikkhusaīghena. Atha kho brahmāyu brāhmaõo sattāhaü buddhapamukhaü bhikkhusaīghaü paõãtena khādanãyena bhojanãyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena videhesu cārikaü pakkāmi. Atha kho brahmāyu brāhmaõo acirapakkantassa bhagavato kālamakāsi. Atha kho sambahulā bhikkhå yena bhagavā tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho te bhikkhu bhagavantaü etadavocuü: 'brahmāyu bhante, brāhmaõo kālakato, tassa kā gati, ko abhisamparāyo'ti. Paõķito bhikkhave, brahmāyu brāhmaõo, paccapādi dhammassānudhammaü na ca maü1 dhammādhikaraõaü vihesesi. Brahmāyu bhikkhave, brāhmaõo pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokāti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti. Brahmāyusuttaü paņhamaü ------------------------- 1. Neva maü-syā. [BJT Page 598] [\x 598/] 2.5.2. Sela suttaü. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā aīguttarāpesu cārikaü caramāno māno mahatā bhikkhusaīghena saddhiü aķķhateëasehi bhikkhusatehi, yena āpaõaü nāma aīguttarāpānaü nigamo tadavasari. Assosi kho keõiyo jaņilo samaõo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aīguttarāpesu cārikaü caramāno mahatā bhikkhusaīghena saddhiü aķķhateëasehi bhikkhusatehi āpaõaü anuppatto. Taü kho pana bhagavantaü gotamaü evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato: 'itipi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü buddho bhagavāti. So imaü lokaü sadevakaü samārakaü sabrahmakaü sassamaõabrāhmaõiü pajaü sadevamanussaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedeti. So dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhe kalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti. Sādhu kho pana tathāråpānaü arahataü dassanaü hoti'ti. Atha kho keõiyo jaņilo yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi. Sammodanãyaü kathaü sārāõiyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho keõiyaü jaņilaü bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaüsesi. Atha kho keõiyojaņilo bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaüsito bhagavantaü etadavoca: ' adhivāsetu me bhavaü gotamo svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhusaīghenā'ti. Evaü vutte bhagavā keõiyaü jaņilaü etadavoca: mahā kho keõiya, bhikkhusaīgho aķķhateëasāni bhikkhusatāni. Tva¤ca kho brāhmaõesu abhippasanno'ti. Dutiyampi kho keõiyo jaņilo bhagavantaü etadavoca: 'ki¤cāpi bho gotama, mahā bhikkhusaīgho, aķķhateëasāni bhikkhusatāni, aha¤ca brāhmaõesu abhippasanno, adhivāsetu me bhavaü gotamo svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhusaīghonā'ti. Dutiyampi kho bhagavā keõiyaü jaņilaü etadavoca: 'mahā kho keõiya, bhikkhusaīgho aķķhateëasāni bhikkhusatāni. Tva¤ca kho brāhmaõesu abhippasanno'ti, tatiyampi kho keõiyo jaņilo bhagavantaü etadavoca: ' 'ki¤cāpi bho gotama mahā bhikkhusaīgho, aķķhateëasāni bhikkhusatāni. Aha¤ca brāhmaõesu abhippasanno, adivāsetu me bhavaü gotamo svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhusaīghenā'ti. Adhivāsesi bhagavā tuõhãbhāvena. [BJT Page 600] [\x 600/] Atha kho kheõiyo jaņilo bhagavato adivāsanaü viditvā uņņhāyāsanā yena sako assamo tenupasaīkami. Upasaīkamitvā mittāmacce ¤ātisālohite āmantesi: suõantu me bhonto mittāmaccā ¤ātisālohitā, samaõo me gotamo nimantito svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhusaīghena. Yena me kāyaveyyāvaņikaü1. Kareyyāthā'ti. Evaü bhoti kho keõiyassa jaņilassa mittāmaccā ¤ātisālohitā keõiyassa jaņilassa paņissutvā appekacce uddhanāni khaõanti, appekacce kaņņhāni phālenti, appekacce bhājanāni dhovanti, appekacce udakamaõikaü patiņņhāpenti, appekacce āsanāni pa¤¤āpenti, keõiyo pana jaņilo sāma¤¤eva maõķalamālaü paņiyādeti. Tena kho pana samayena selo brāhmaõo āpaõe paņivasati tiõõaü vedānaü pāragu sanighaõķukeņubhānaü sākkharappabhedānaü itihāsapa¤camānaü padako veyyākaraõo lokāyatamahāpurisalakkhaõesu anavayo. Tãõi ca māõavakasatāni mante vāceti. Tena kho pana samayena keõiyo jaņilo sele brāhmaõe abhippasanno hoti. Atha kho selo brāhmaõo tihi māõavakasatehã parivuto chaīghāvihāraü anucaīkamamāno anuvicaramāno yena keõiyassa jaņilassa assamo tenupasaīkami addasā kho selo brāhmaõo keõiyassa jaņilassa assame appekacce uddhanāni khaõante, appekacce kaņņhāni phālente, appekacce bhājanāni dhovante, appekacce udakamaõikaü patiņņhāpente, appekacce āsanāni pa¤¤āpente2, keõiyaü pana jaņilaü sāma¤¤eva maõķalamālaü paņiyādentaü. Disvāna keõiyaü jaņilaü etadavoca: kinnu bhoto keõiyassa āvāho vā bhavissati, vivāho vā bhavissati, mahāya¤¤o vā paccupaņņhito, rājā vā māgadho seniyo bimbisāro nimantito svātanāya saddhiü balakāyenā'ti. Na me bho sela āvāho bhavissati, napi vivābho bhavissati, napi rājā māgadho seniyo bimbisāro nimantito svātanāya saddhiü balakāyena. Api ca kho me mahāya¤¤o paccupaņņhito. Atthi bho samaõo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aīguttarāpesu cārikaü caramāno mahatā bhikkhusaīgena saddhiü aķķhateëasehi bhikkhusatehi āpaõaü anuppatto. Taü kho pana bhagavantaü3 gotamaü evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato: 'itipi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü buddho bhagavā'ti. So me nimantito svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhusaīghenā'ti. Buddhoti bho keõiya vadesi, buddhoti bho sela vadāmi. Buddhoti bho keõiya vadesi, buddhoti bho sela vadāmi. Buddhoti bho keõiya vadesi, buddhoti bho sela vadāmi'ti. Atha kho selassa brāhmaõassa etadahosi: ghosopi kho eso dullabho lokasmiü yadidaü buddhoti. âgatāni kho panasmākaü mantesu dvattiüsa mahāpurisalakkhaõāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva4 gatiyo bhavanti ana¤¤ā. Sace agāraü ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattã dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvã janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni sattaratanāni bhavanti. Seyyathãdaü: cakkaratanaü hatthiratanaü assaratanaü ------------------------- 1.Kāyaveyyāvattikaü-syā 2, pa¤¤apente-machasaü 3. Bhavantaümachasaü,syā 4. Dveyeva-machasaü. [BJT Page 602] [\x 602/] Maõiratanaü itthiratanaü gahapatiratanaü parināyakaratanameva sattamaü. Parosahassaü kho panassa puttā bhavanti sårā vãraīgaråpā parasenappamaddanā. So imaü paņhaviü sāgarapariyantaü adaõķena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace pana agārasmā anagāriyaü pabbajati, arahaü hoti sammāsambuddho loke vivaņņacchado1 kahaü pana bho keõiyaü etarahi so bhavaü gotamo viharati arahaü sammāsambuddho'ti. Evaü vutte keõiyo jaņilo dakkhiõaü bāhuü paggahetvā selaü brāhmaõaü etadavoca: yenesā bho sela nãlavanarājã'ti. Atha kho selo brāhmaõo tãhi māõavakasatehi saddhiü yena bhagavā tenupasaīkami. Atha kho selo brāhmaõo te māõavake āmantesi: appasaddā bhonto āgacchantu pāde pādaü2 nikkhipantā, durāsadā hi te bhagavanto sãhāva ekacarā,yadā cāhaü bho samaõena gotamena saddhiü manteyyaü, mā me bhonto antarantarā kathaü opātetha, kathāpariyosānaü me bhavanto āgamentu'ti. Atha kho selo brāhmaõo yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi. Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü nisinno kho selo brāhmaõo bhagavato kāye dvattiüsa mahāpurisalakkhaõāni sammannesi3 addasā ko selo brāhmaõo bhagavato kāye dvattiüsa mahāpurisa lakkhaõāni yebhåyyena ņhapetvā dve, dvisu mahāpurisalakkhaõesu kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasãdati, kosohite ca catthaguyhe pahåtajivhatāya cā'ti. Atha kho bhagavato etadahosi: passati kho me ayaü selo brāhmaõo dvattiüsa mahāpurisalakkhaõāni yebhåyyena ņhapetvā dve, dvisu mahāpurisalakkhaõesu kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasãdati, kosohite ca vatthaguyhe pahåtajivhatāya cāti. Atha kho bhagavā tathāråpaü iddhābhisaīkhāraü ahisaīkhāsi yathā addasa selo brāhmaõo bhagavato kosohitaü vatthaguyhaü. Atha kho bhagavā jivhaü ninnāmetvā ubhopi kaõõasotāni anumasi parimasi4. Ubhopi nāsikāsotāni5 anumasi parimasi. Kevalampi6 lalāņamaõķalaü7 jivhāya chādesi. Atha kho selassa brāhmaõassa etadahosi: samannāgato kho samaõo gotamo dvattiüsa mahāpurisalakkhaõehi paripuõõehi no aparipuõõehi, no va kho naü jānāmi buddho vā no vā. Sutaü kho pana metaü brāhmaõānaü vuddhānaü mahallakānaü ācariyapācariyānaü bhāsamānānaü. Ye te bhavanti arahanto sammāsambuddhā, te sake vaõõe bha¤¤amāne attānaü pātukaronti. Yannånāhaü samaõaü gotamaü sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyya'nti. Atha kho selo brāhmaõo bhagavantaü sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi. ------------------------- 1. Vivattacchaddo-sãmu. Vivaņacchado-syā 2. Pade padaü -machasaü,syā 3. Samannesi-machasaü 4. Paņimasi-macasaü 5. Nāsikasotāni-machasaü,syā, 6. Kevalakappaü-syā 7. Nalāņamaõķalaü-machasaü,syā. [BJT Page 604] [\x 604/] Paripuõõakāyo suruci sujāto cārudassano Suvaõõavaõõosi bhagavā susukkadāņhosi viriyavā1 Narassa hi sujātassa ye bhavanti viya¤janā2 Sabbe te tava kāyasmiü mahāpurisalakkhaõā. Pasannanetto sumukho brahā3 uju patāpavā, Majjhe samaõasaīghassa ādiccova virocasi. Kalyāõadassano bhikkhu ka¤canasannibhattaco, Kinte samaõabhāvena evaü uttamavaõõino Rājā arahasi bhavituü cakkavattã rathesabho, Cāturanto vijitāvã jambusaõķassa4 issaro Khattiyā bhogi rājāno5 anuyuttā6 bhavantu te, Rājābhirājā manujindo rajjaü kārehi gotama. Rājāhamasmi selā'ti dhammarājā anuttaro, Dhammena cakkaü vattemi cakkaü appativattiyaü7 Sambuddho paņijānāsi dhammarājā anuttaro. Dhammena cakkaü vattemi iti hāsasi gotama. Ko nu senāpati bhoto sāvako satthuranvayo8, Ko te imaü anuvatteti9 dhammacakkaü pavattitaü Mayā pavattitaü cakkaü(selāti bhagavā) dhammacakkaü anuttaraü, Sāriputto anuvatteti anujāto tathāgataü. Abhi¤¤eyyaü abhi¤¤ātaü bhāvetabba¤ca bhāvitaü, Pahātabbaü pahãnaü me tasmā buddhosmi brāhmaõa. Vinayassu mayi kaīkhaü adhimuccassu brāhmaõa, Dullabhaü dassanaü hoti sambuddhānaü abhiõhaso. Yesaü ve dullabho loke pātubhāvo abhiõhaso, Sohaü brāhmaõa sambuddho sallakatto anuttaro. Brahmabhåto atitulo mārasenappamaddano, Sabbāmitte10 vasã katvā modāmi akutobhayo. Imaü bhonto nisāmetha yathā bhāsati cakkhumā, Sallakatto mahāvãro sãhova nadatã vane. ------------------------- 1. Vãriyavā-machasaü, susukkadāņho saviriyavā-syā 2. Vya¤janā-sãmu, vissu¤janā-syā 3. Brahmā-syā. 4. Jambumaõķassa-sãmu. 5. Bhojarājāno-sãmu. 6. Anuyantā-machasaü 7. Appaņivaņņiyaü-machasaü,syā 8. Satthudanvayo-syā 9. Tamanuvatteti-machasaü 10.Sabbe mitte-sãmu. [BJT Page 604] [\x 604/] Brahmabhåtaü atitulaü mārasenappamaddanaü, Ko disvā nappasãdeyya api kaõhābhijātiko, Yo maü icchati anvetu yo vānicchati gacchatu, Idhāhaü pabbajissāmi varapa¤¤assa santike Eta¤ce1 ruccati bhoto sammāsambuddhasāsanaü2 Mayampi pabbajissāma varapa¤¤assa santike. Brāhmaõā tisatā ime yācanti pa¤jalãkatā, Brahmacariyaü carissāma bhagavā tava santike. Svākkhātaü brahmacariyaü ( selāti bhagavā) sandiņņhimakālikaü, Yattha amoghā pabbajjā appamattassa sikkhato'ti. Alattha kho selo brāhmaõo sapariso bhagavato santike pabbajjaü, alattha upasampadaü. Atha kho keõiyo jaņilo tassā rattiyā accayena sake assame paõãtaü khādanãyaü bhojanãyaü paņiyādāpetvā bhagavato kālaü ārocāpesi: 'kālo bho gotama, niņņhitaü bhatta'nti. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena keõiyassa jaņilassa assamo tenupasaīkami. Upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi saddhiü bhikkhusaīghena. Atha kho keõiyo jaņilo buddhapamukhaü3 bhikkhusaīghaü paõãtena khādanãyena bhojanãyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho keõiyo jaņilo bhagavantaü bhuttāviü onãtapattapāõiü a¤¤ataraü nãcaü asanaü gahetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho keõiyaü jaņilaü bhagavā imāhi gāthāhi anumodi. Aggihuttamukhā ya¤¤ā sāvittã chandaso mukhaü, Rājā mukhaü manussānaü nadinaü sāgaro mukhaü. Nakkhattānaü mukhaü cando ādicco tapataü mukhaü, Pu¤¤aü ākaīkhamānānaü saīgho ve yajataü mukha'nti. Atha kho bhagavā keõiyaü jaņilaü imāhi gāthāhi anumoditvā uņņhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmā selo sapariso eko våpakaņņho appamatto ātāpi pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti. Tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü,nāparaü itthattāyāti abbha¤¤āsi. A¤¤ataro ca kho panāyasmā selo sapariso arahataü ahosi. ------------------------- 1.Eva¤ce-machasa,syā, 2. Sāsane-macasa. 3. Buddhappamukhaü-machasaü. [BJT Page 608] [\x 608/] Atha kho āyasmā selo sapariso yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā ekaüsaü cãvaraü katvā yena bhagavā tena¤jalimpaõāmetvā bhagavantaü gāthāya ajjhabhāsi. Yantaü saraõamāgamma ito aņņhami cakkhumā1, Sattarattena2 bhagavā dantamhā3 tava sāsane. Tuvaü buddho tuvaü satthā tuvaü mārābhibhu muni, Tuvaü anusaye chetvā tiõõo tāresimaü pajaü. Upadhã te samatikkantā āsavā te padālitā, Sãhova anupādāno pahãnabhayabheravo. Bhikkhavo tisatā ime tiņņhanti pa¤jalãkatā, Pāde vãra pasārehi nāgā vandantu satthuno'ti. Selasuttaü [PTS Page 147] [\q 147/] dutiyaü. ------------------------- 1.Cakkhuma-syā 2. Anutrena-machasaü 3. Dantamha-sãmu,machasaü. [BJT Page 610] [\x 610/] 2.5.3. Assalāyanasuttaü Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme. Tena kho pana samayena nānāverajjakānaü brāhmaõānaü pa¤camattāni brāhmaõasatāni sāvatthiyaü paņivasanti kenacideva karaõãyena. Atha kho tesaü brāhmaõānaü etadahosi: 'ayaü kho samaõo gotamo cātuvaõõiü suddhiü pa¤¤āpeti1 ko nu kho pahoti samaõena gotamena saddhiü asmiü vacane patimantetu'nti. Tena kho pana samayena assalāyano nāma māõavo sāvatthiyaü paņivasati daharo vuttasiro soëasavassuddesiko jātiyā, tiõõaü vedānaü pāragu sanighaõķukeņubhānaü sākkharappabhedānaü itihāsapa¤camānaü padako veyyākaraõo lokāyatamahāpurisalakkhaõesu anavayo. Atha kho tesaü brāhmaõānaü etadahosi: 'ayaü kho assalāyano māõavo sāvatthiyaü paņivasati daharo vuttasiro soëasavassuddesiko jātiyā, tiõõaü vedānaü pāragu sanighaõķukeņubhānaü sākkharappabhedānaü itihāsapa¤camānaü, padako veyyākaraõo lokāyatamahāpurisalakkhaõesu anavayo. So kho pahoti samaõena gotamena saddhiü asmiü vacane patimantetu'nti. Atha kho te brāhmaõā yena assalāyano māõavo tenupasaīkamiüsu, upasaīkamitvā assalāyanaü māõavaü etadavocuü: 'ayaü bho assalāyana, samaõo gotamo cātuvaõõiü suddhiü pa¤¤āpeti1 etu bhavaü assalāyano samaõena gotamena saddhiü asmiü vacane patimantetu'ti. Evaü vutte assalāyano māõavo te brāhmaõe etadavoca: 'samaõo khalu bho gotamo dhammavādã, dhammavādino ca pana duppatimantiyā bhavanti. Nāhaü sakkomi samaõena gotamena saddhiü asamiü vacane patimantetu'nti. Dutiyampi kho te brāhmaõā assalāyanaü māõavaü etadavocuü: 'ayaü bho assalāyana, samaõo gotamo cātuvaõõiü suddhiü pa¤¤āpeti. Etu bhavaü assalāyano samaõena gotamena [PTS Page 148] [\q 148/] saddhiü asmiü vacane patimantetuü. Caritaü kho pana bhotā assalāyaõena paribbājaka'nti. Dutiyampi kho assalāyano māõavo te brāhmaõe etadavoca: 'samaõo khalu bho gotamo dhammavādi, dhammavādino ca pana duppatimantiyā bhavanti. Nāhaü sakkomi samaõena gotamena saddhiü asmiü vacane patimantetu'nti. Tatiyampi kho te brāhmaõā assalāyanaü māõavaü etadavocuü: 'ayaü bho assalāyana samaõo gotamo cātuvaõõiü suddhiü pa¤¤āpeti. Etu bhavaü asasalāyano samaõena gotamena saddhiü asmiü vacane patimantetuü. Caritaü kho pana bhotā assalāyanena paribbājakaü, mā bhavaü assalāyano ayuddhaparājitaü parājiyã'ti. -------------------------- 1.Pa¤¤apeti-machasaü. [BJT Page 612] [\x 612/] Evaü vutte assalāyano māõavo te brāhmaõe etadavoca: 'addhā kho ahaü bhavanto1 na labhāmi. Samaõo khalu bho gotamo dhammavādi, dhammavādino ca pana duppatimantiyā bhavanti. Nāhaü sakkomi samaõena gotamena saddhiü asmiü vacane patimantetuü. Api cāhaü bhavantānaü2 vacanena gamissāmi'ti. Atha kho assalāyano māõavo mahatā brāhmaõagaõena saddhiü yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi. Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho assalāyano māõavo bhagavantaü etadavoca: 'brāhmaõā bho gotama, evamāhaüsu: 'brāhmaõāva seņņho vaõõo. Hãno a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo, brāhmaõāva sujjhanti no abrāhmaõā, brāhmaõāva brahmuõo puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā'ti. Idha bhavaü gotamo kimāhā'ti? Dissante3 kho pana assalāyana, brāhmaõānaü brāhmaõiyo utuniyopi gabhiniyopi vijāyamānāpi pāyamānāpi te ca brāhmaõā, yonijāva samānā, evamāhaüsu: 'brāhmaõāva seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti no abrāhmaõā, brāhmaõāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā'ti. Ki¤cāpi bhavaü gotamo evamāha. Atha kho brāhmaõā evametaü ma¤¤anti. 'Brāhmaõāva seņņho vaõõo hãno a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti no abrāhmaõā, brāhmaõāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā'ti. [PTS Page 149] [\q 149/] Taü kiü ma¤¤asi assalāyana, sutaü te: 'yonakambojesu4 a¤¤esu ca paccantimesu janapadesu dveva vaõõā, ayyo ceva dāso ca. Ayyo hutvā dāso hoti, dāso hutvā ayyo hotã'ti. Evaü bho sutaü me yonakambojesu a¤¤esu ca paccantimesu janapadesu dveva vaõõā ayyo ceva dāso ca. Ayyo hutvā dāso hoti, dāso hutvā ayyo hoti'ti. Ettha assalāyana brāhmaõānaü kiü balaü ko assāso, yadettha brāhmaõā evamāhaüsu: 'brāhmaõāva seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo, brāhmaõāva sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti no abrāhmaõā, brahmaõāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā'ti. Ki¤cāpi bhavaü gotamo evamāha. Atha kho ettha brāhmaõā evametaü ma¤¤anti: 'brāhmaõāva seņņho vaõõo hãno a¤¤o vaõõo,brāhmaõāva sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti no abrāhmaõā, brāhmaõāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā'ti. Taü kiü ma¤¤asi assalāyana, khattiyova nu kho pāõātipāti adinnādāyi kāmesu micchācārã musāvādi pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpi abhijjhālu byāpannacitto micchādiņņhi, kāyassa bhedā parammaraõā, apāyaü duggatiü vinãpātaü nirayaü upapajjeyya, no brāhmaõo vessova nu kho pāõātipātã adinnādāyã kāmesu micchācārã musāvādã pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpã abhijjhālu byāpannacitto micchādiņņhi, kāyassa bhedā parammaraõā, apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjeyya, no brāhmaõo. Suddova nu kho pāõātipātã adinnādāyã kāmesu micchācārã musāvādã pisunāvāco parusāvāco samphappalāpi abhijjhālu byāpannacitto micchādiņņhi, kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinãpātaü nirayaü upapajjeyya, no brāhmaõoti. ------------------------- 1. Bhante-syā bhavante-[PTS 2.] Bhavataü-syā 3. Dissanti-machasaü 4. Yonakakambojesu-syā. [BJT Page 614] [\x 614/] No hidaü bho gotama, khattiyopi hi bho gotama, pāõātipātã adinnādāyã kāmesu micchācārã musāvādã pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpi abhijjhālu byāpannacitto micchādiņņhi, kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjeyya, brāhmaõopi hi bho gotama pāõātipātã Adinnādāyã kāmesu micchācārã musāvādã pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpi abhijjhālu byāpannacitto micchādiņņhi, kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjeyya, vessopi hi bho gotama pāõātipātã Adinnādāyã kāmesu micchācārã musāvādã pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpi abhijjhālu byāpannacitto micchādiņņhi, kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjeyya, suddopi hi bho gotama pāõātipātã Adinnādāyã kāmesu micchācārã musāvādã pisunāvāco pharusāvāco samphappalāpi abhijjhālu byāpannacitto micchādiņņhi, kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjeyya,sabbepi hi bho gotama,cattāro vaõõā pāõātipātã1 Adinnādāyã [PTS Page 150] [\q 150/] kāmesu micchācārã musāvādã pisunāvācā pharusāvācā samphappalāpã abhijjhālu byāpannacittā micchādiņņhã, kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjeyyu'nti. .1 Ettha assalāyana, brāhmaõānaü kiü balaü ko assāso,yadettha brāhmaõā evamāhaüsu: ' brāhmaõāva seņņho vaõõo ,hãno a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti no abrāhmaõā, brāhmaõāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā'ti. Ki¤cāpi bhavaü gotamo evamāha. Atha kho ettha [PTS Page 151] [\q 151/] brāhmaõā evametaü ma¤¤anti: 'brāhmaõāva seņņho vaõõo hãno a¤¤o vaõõo,brāhmaõāva sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti no abrāhmaõā, brāhmaõāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā'ti. .1 Taü kiü ma¤¤asi assalāyana, brāhmaõova nu kho pāõātipātā paņivirato adinnādānā paņivirato kāmesu micchācārā paņivirato musāvāda paņivirato pisunāvācā paņivirato pharusāvācā paņivirato samphappalāpā paņivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiņņhi kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjeyya. No khattiyo, no vesso, no suddo'ti. No hidaü bho gotama, khattiyopi hi bho gotama, pāõātipātā paņivirato adinnādānā paņivirato kāmesu micchācārā paņivirato musāvādā paņivirato pisunāvācā paņivirato pharusāvācā paņivirato samphappalāpā paņivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiņņhi kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjeyya. No khattiyo, no vesso, no suddo'ti. No hidaü bho gotama, brāhmaõopi hi bho gotama, pāõātipātā paņivirato adinnādānā paņivirato kāmesu micchācārā paņivirato musāvādā paņivirato pisunāvācā paņivirato pharusāvācā paņivirato samphappalāpā paņivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiņņhi kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjeyya. No hidaü bho gotama, vessopi hi bho gotama, pāõātipātā paņivirato adinnādānā paņivirato kāmesu micchācārā paņivirato musāvādā paņivirato pisunāvācā paņivirato pharusāvācā paņivirato samphappalāpā paņivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiņņhi kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjeyya. No hidaü bho gotama, suddopi hi bho gotama, pāõātipātā paņivirato adinnādānā paņivirato kāmesu micchācārā paņivirato musāvādā paņivirato pisunāvācā paņivirato pharusāvācā paņivirato samphappalāpā paņivirato anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiņņhi kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjeyya. No hidaü bho gotama,sabbepi hi bho gotama,cattāro vaõõā pāõātipātā paņiviratā adinnādānā paņiviratā kāmesu micchācārā paņiviratā musāvādā paņiviratā pisunāvācā paņiviratā pharusāvācā paņiviratā samphappalāpā paņiviratā anabhijjhālu abyāpannacitto sammādiņņhi kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjeyyu'nti. Ettha assalāyana, brāhmaõānaü kiü balaü ko assāso,yadettha brāhmaõā evamāhaüsu: ' brāhmaõāva seņņho vaõõo ,hãno a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti no abrāhmaõā, brāhmaõāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā'ti. Ki¤cāpi bhavaü gotamo evamāha. Atha kho ettha brāhmaõā evametaü ma¤¤anti: 'brāhmaõāva seņņho vaõõo hãno a¤¤o vaõõo,brāhmaõāva sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti no abrāhmaõā, brāhmaõāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā'ti. -------------------------- 1. Pāõātipātino-machasaü,syā,[PTS] [BJT Page 616] [\x 616/] Taü kiü ma¤¤asi assalāyana, brāhmaõova nu kho pahoti asmiü padese averaü abyāpajjhaü mettaü cittaü bhāvetuü no khattiyo no vesso no suddo'ti. No hidaü bho gotama, khattiyopi hi bho gotama, pahoti asmiü padese averaü abyāpajjhaü mettaü cittaü bhāvetuü, brāhmaõopi hi bho gotama ,pahoti asmiü padese averaü abyāpajjhaü mettaü cittaü bhāvetuü,vessopi hi bho gotama, pahoti asmiü padese averaü abyāpajjhaü mettaü cittaü bhāvetuü, suddopi hi bho gotama pahoti asmiü padese averaü abyāpajjhaü mettaü cittaü bhāvetuü, sabbepi hi bho gogatama, cattāro vaõõā pahonti asmiü padese averaü abyāpajjhaü mettaü cittaü bhāvetu'nti. .1 Ettha assalāyana,brāhmaõānaü kiü balaü ko assāso, yadettha brāhmaõā evamāhaüsu: 'brāhmaõāva seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti no abrāhmaõā, brāhmaõāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā'ti. .1 Ki¤cāpi bhavaü gotamo evamāha. Atha kho ettha brāhmaõā evametaü ma¤¤anti: 'brāhmaõāva seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti no abrāhmaõā, brāhmaõāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā'ti. Taü kiü ma¤¤asi assalāyana, brāhmaõova nu kho pahoti sottiü sināniü1 ādāya nadiü gantvā rajojallaü pavāhetuü,no khattiyo no vesso no suddo'ti. No hidaü bho gotama, khattiyopi hi bho gotama, pahoti sottiü sināniü1 ādāya nadiü gantvā rajojallaü pavāhetuü, brāhmaõopi hi bho gotama, pahoti sottiü sināniü1 ādāya nadiü gantvā rajojallaü pavāhetuü, vessopi hi bho gotama, pahoti sottiü sināniü1 ādāya nadiü gantvā rajojallaü pavāhetuü, suddopi hi bho gotama, pahoti sottiü sināniü1 ādāya nadiü gantvā rajojallaü pavāhetuü, sabbepi hi bho gotama, cattāro vaõõā pahonti sottiü sināniü ādāya nadiü gantvā rajojallaü pavāhetunti. Ettha assalāyana brāhmaõānaü kiü balaü ko assāso, yadettha brāhmaõā evamāhaüsu: 'brāhmaõāva seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti no abrāhmaõā, brāhmaõāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā'ti. Ki¤cāpi bhavaü gotamo evamāha, atha kho ettha brāhmaõā evametaü ma¤¤anti: 'brāhmaõāva seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti no abrāhmaõā, brāhmaõāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā'ti. Taü kiü ma¤¤asi assalāyana,idha rājā khattiyo [PTS Page 152] [\q 152/] muddhāvasitto nānājaccānaü purisānaü purisasataü sannipāteyya: āyantu bhonto, ye tattha khattiyakulā brāhmaõakulā rāja¤¤akulā uppannā sālassa vā salaëassa vā2 candanassa vā padumassa3 vā uttarāraõiü ādāya aggiü abhinibbattentu, tejo pātukarontu, āyantu puna bhonto, ye tattha caõķālakulā nesādakulā veõakulā4 rathakārakulā pukkusakulā uppannā sāpānadoõiyā vā såkaradoõiyā vā rajakadoõiyā vā eëaõķakaņņhassa vā uttarāraõiü ādāya aggiü abhinibbattentu, tejo pātukarontu'ti. -------------------------- 1. Sottisināniü-machasaü ,sotthiü sināniü-simu. 2, Sākassa vā sallassa vā-machasaü,syā 3. Padumakassa-machasaü,syā, [PTS 4.@]Vaõåkulā- syā . [BJT Page 618] [\x 618/] Taü kiü ma¤¤asi assalāyana yo evaü nu kho so khattiyakulā brāhmaõakulā rāja¤¤akulā uppannehi sālassa vā salaëassa vā candanassa vā padumassa vā uttarāraõiü ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato, so evanukhvāssa aggi accimā ca vaõõavā ca pabhassaro ca. Tena ca sakkā agginā aggikaraõãyaü kātuü. Yo pana so caõķālakulā nesādakulā veõakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoõiyā vā såkaradoõiyā vā rajakadoõiyā vā eëaõķakaņņhassa vā uttarāraõiü ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato, svāssa aggi na ceva accimā, na ca vaõõavā, na ca pabhassaro, na ca tena sakkā agginā aggikaraõãyaü kātu'nti. .2 No hidaü bho gotama, yo so bho gotama, khattiyakulā brāhmaõakulā rāja¤¤akulā uppannehi sālassa vā salaëassa vā candanassa vā padumassa vā uttarāraõiü ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato, svāssa aggi accimā ca vaõõavā ca pabhassaro ca. Tena ca sakkā agginā aggikaraõiyaü kātuü. Yopi so caõķālakulā nesāda kulā veõakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehi sāpānadoõiyā vā såkaradoõiyā vā rajakadoõiyā vā eëaõķakaņņhassa vā uttarāraõiü ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato, so cassa agginā accimā ca vaõõavā, ca pabhassaro ca, tena ca sakkā agginā aggikaraõãyaü kātuü sabbopi hi bho gotama, aggi accimā [PTS Page 153] [\q 153/] ca vaõõavā ca pabhassaro ca sabbenapi ca sakkā agginā aggikaraõãyaü kātu'nti. Ettha assalāyana, brāhmaõānaü kiü balaü ko assāso, yadettha brāhmaõā evamāhaüsu: brāhmaõāva seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo brāhmaõāva sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõaõo. Brāhmaõāva sujjhanti no abrāhmaõā. Brāhamaõāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādāti. Ki¤cāpi bhavaü gotamo evamāha, atha kho ettha brāhmaõā evametaü ma¤¤anti: 'brāhmaõāva seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti no abrāhmaõā, brāhmaõāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā'ti. Taü kiü ma¤¤asi assalāyana, idha khattiyakumāro brāhmaõaka¤¤āya saddhiü saüvāsaü kappeyya. Tesaü saüvāsamanvāya putto jāyetha, yo so khattikumārena brāhmaõaka¤¤āya putto uppanno siyā, so mātupi sadiso. Pitupi sadiso 'khattiyo' tipi vattabbo 'brāhmaõo' tipi vattabbo'ti. Yo so bho gotama, khattiyakumārena brāhmaõaka¤¤āya putto uppanno siyā, so mātupi sadiso, pitupi sadiso, 'khattiyo' tipi vattabbo, brāhmaõo' tipi vattabboti. Taü kiü ma¤¤asi assalāyana, idha brāhmaõakumāro khattiyaka¤¤āya saddhiü saüvāsaü kappeyya. Tesaü saüvāsamanvāya putto jāyetha. Yo so brāhmaõakumārena khattiyaka¤¤āya putto uppanno siyā, so mātupi sadiso,pitupi sadiso, khattiyotipi vattabbo, brāhmaõotipi vattabbo'ti. [BJT Page 620] [\x 620/] Yo so bho gotama, brāhmaõakumārena khattiyaka¤¤āya putto uppanno siyā, so mātupi sadiso, pitupi sadiso, khattiyo tipi vattabbo, brāhmaõotipi vattabbo'ti. Taü kiü ma¤¤asi assalāyana,idha vaëavaü gadrabhena sampayojeyyuü. Tesaü sampayogamanvāya kisoro jāyetha. Yo so vaëavāya gadrabhena kisoro uppanno siyā, so mātupi sadiso pitupi sadiso, assoti vattabbo, gadrabhoti vattabbo'ti. Vekura¤jāya hi1 so bho gotama, assataro hoti. Idaü [PTS Page 154] [\q 154/] hissa bho gotama, nānākaraõaü passāmi. Amutra ca panesānaü2 na ki¤ci nānākaraõaü3 passāmãti. Taü kiü ma¤¤asi assalāyana, idhassu dve māõavakā bhātaro saudariyā, eko ajjhāyako upanãto, eko anajjhāyako anupanãto. Kamettha brāhmaõā paņhamaü bhojeyyuü saddhe vā thālipāke vā ya¤¤e vā pāhune4 vāti? Yo so bho gotama, māõavako ajjhāyako upanãto tamettha brāhmaõā paņhamaü bhojeyyuü saddhe vā thālipāke vā ya¤¤e vā pāhune vā. Kiü hi bho gotama, anajjhāyake anupanãte dinnaü mahapphalaü bhavissatã'ti? Taü kiü ma¤¤asi assalāyana, idhassu dve māõavakā bhātaro saudariyā, eko ajjhāyako upanãto dussãlo pāpadhammo, eko anajjhāyako anupanãto sãlavā kalyāõadhammo. Kamettha brāhmaõā paņamaü bhojeyyuü saddhe vā thālipāke vā ya¤¤e vā pāhune vāti? Yo so bho gotama, māõavako anajjhāyako anupanãto sãlavā kalyāõadhammo, tamettha brāhmaõā paņhamaü bhojeyyuü saddho vā thālipāke vā ya¤¤e vā pāhune vā. Kiü hi bho gotama, dussãle papadhamme dinnaü mahapphalaü bhavissati'ti? Pubbe kho tvaü assalāyana, jātiü agamāsi. Jātiü gantvā mante agamāsi. Mante gantvā tape agamāsi. Tape gantvā cātuvaõõiü suddhiü paccāgato yamahaü pa¤¤āpemã'ti. Evaü vute assalāyano māõavo tuõhãbhåto maīkubhåto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaņibhāno nisãdi. Atha kho bhagavā assalāyanaü māõavaü tuõhãbhåtaü maīkubhåtaü pattakkhandhaü adhomukhaü pajjhāyantaü appaņibhānaü viditvā assalāyanaü māõavaü etadavoca. ------------------------- 1.Kuõķaühi-machasaü ,kumāraõķupihi-syā 2. Amutra ca pana - sānaü,syā 3. Nānākāraõaü-sãmu. 4. Pāhuõe-sãmu.[PTS 5.] Apaņibhāno-[PTS] [BJT Page 622] [\x 622/] Bhåtapubbaü assalāyana, sattannaü brāhmaõisãnaü ara¤¤āyatane paõõakuņãsu sammantānaü evaråpaü pāpakaü diņņhigataü uppannaü hoti: brāhmaõāva seņņho vaõõo, hãno [PTS Page 155] [\q 155/] a¤¤o vaõõo, brāhmaõāva sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti no abrāhmaõā, brāhmaõāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā'ti. Assosi kho assalāyana, asito devalo isi sattannaü kira brāhmaõisãnaü ara¤¤āyatane paõõakuņisu sammantānaü evaråpaü pāpakaü diņņhigataü uppannaü hoti:brāhmaõāva seņņho vaõõo hãno a¤¤o vaõõo brāhmaõāva sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti no abrāhmaõā, brāhmaõāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā'ti.Atha kho assalāyana, asito devalo isi kesamassuü kappetvā ma¤jeņņhavaõõāni dussāni nivāsetvā aņaliyo1 upāhanā āruhitvā jātaråpamayaü daõķaü gahetvā sattannaü brāhmaõisãnaü patthaõķile pāturahosi. Atha kho assalāyana, asito devalo isi sattannaü brāhmaõisãnaü patthaõķile caīkamamāno evamāha: handa kva nu kho2 ime bhavante brāhmaõisayo gatā.Handa kva nu kho2 ime bhavanto brāhmaõisayo gatā'ti3 atha kho assalāyana,sattannaü brāhmaõisãnaü etadahosi: konāyaü gāmaõķalaråpo viya sattannaü brāhmaõisãnaü patthaõķile caīkamamāno evamāha: handa kva nu kho ime bhavanto brāhmaõisayo gatā, handa kva nu kho ime bhavanto brāhmaõisayo gatā'ti. Handanaü abhisapāmāti4. Atha kho assalāyana, sattabrāhmaõisayo asitaü devalaü isiü abhisapiüsu: bhasmā vasala hohãti5. Yathā yathā kho assalāyana, satta brāhmaõisayo asitaü devalaü isiü abhisapiüsu. Tathā tathā asito devalo isi abhiråpataro ceva hoti dassanãyataro ca pāsādikataro ca. Atha kho assalāyana, sattannaü brāhmaõisãnaü etadahosi: moghaü vata no tapo, aphalaü brahmacariyaü, mayaü hi pubbe yaü abhisapāma bhasmā vasala hohã'ti bhasmāva bhavati ekacco. Imaü pana mayaü yathā yathā abhisapāma, tathā tathā abhiråpataro ceva hoti dassanãyataro ca pāsādikataro cā'ti. Na bhavantānaü moghaü tapo, nāphalaü6 brahmacariyaü. Iīgha bhavanto yo mayi manopadoso, taü pajahathāti. [PTS Page 156] [\q 156/] Yo bhavati manopadoso taü pajahāma. Ko nu kho bhavaü hotãti? Suto no bhavataü asito devalo isi'ti? Evaü bho. So khvāhaü homiti. ------------------------- 1. Paņaliyo-machasaü, agaliyo- syā 2. Handa ko nu kho-machasaü,syā,[PTS 3.] Gantā-syā. 4. Abhisapissāmāti-syā 5. Bhasmā vasaëa hotãti-sãmu. Bhasmā vasala hoti bhasmā vasala hohiti-machasaü bhasmā capali hoti bhasmā capalã hoti bhasmā capalã hohãti- syā , bhasmā vasalã hohãti[PTS 6.] Na panāphalaü-[PTS.] [BJT Page 624] [\x 624/] Atha kho assalāyana, satta brāhmaõisayo asitaü devalaü isiü abhivādetuü upasaīkamiüsu. Atha kho assalāyana, asito devalo isi satta brāhmaõisayo etadavoca:'sutaü metaü bho, sattannaü kira brāhmaõisãnaü ara¤¤āyatane paõõakuņãsu vasantānaü evaråpaü pāpakaü diņņhigataü uppannaü: 'brāhmaõāva seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo. Brāhmaõāva sujjhanti, no abrāhmaõā. Brāhmaõāva brahmuno puttā1 orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādāti. Evambho Jānanti pana bhonto yā janikā mātā2 brāhmaõaü yeva agamāsi. No abrāhmaõanti. No hidaü bho. Jānanti pana bhonto yā janikāmātumātā yāva sattamā mātāmahayugā brāhmaõaü yeva agamāsi, no abrāhmaõanti. No hidaü bho. Jānanti pana bhonto yo janako pitā3 brāhmaõiü yeva agamāsi no abrāhmaõinti. No hidaü bho. Jānanti pana bhonto yo janakapitupitā yāvasattamā pitāmahayugā brāhmaõiüyeva agamāsi, no abrāhmaõinti. No hidaü bho. Jānanti pana bhonto yathā gabbhassa avakkanti hotãti? Jānāma mayaü bho yathā gabbhassa avakkanti hoti. [PTS Page 157] [\q 157/] idha mātāpitaroca sannipatitā honti. Mātā ca utunã hoti, gandhabbo ca paccupaņņhito hoti. Evaü tiõõaü sannipātā gabbhassa avakkanti hotãti. Jānanti pana bhonto yagghe4 so gandhabbo khattiyo vā brāhmaõo vā vesso vā suddo vāti? Na mayaü bho, jānāma yagghe so gandhabbo khattiyo vā brahmaõo vā vesso vā suddo vāti. -------------------------- 1. Putto-[PTS 2.]Janimātā-syā. Janãmātā-[PTS 3.] Janãpitā-syā,[PTS 4.] Tagghe-machasaü. [BJT Page 626] [\x 626/] Evaü sante bho jānātha ke tumhe hothāti1 Evaü sante bho, na mayaü jānāma ke ca mayaü homāti. Tehi nāma assalāyana, satta brāhmaõisayo asitena devalena isinā sake jātivāde samanuyu¤jiyamānā samanubhāsiyamānā samanugāhiyamānā na sampāyissanti. Kiü pana tvaü etarahã mayā sakasmiü jātivāde samanuyu¤jiyamāno samanubhāsiyamāno samanugāhiyamāno sampāyissasi. Yesaü tvaü sācariyako na puõõo dabbigāhoti. Evaü vutte assalāyano māõavo bhagavantaü etadavoca: acchariyambhante, abbhåtambhante. Kappiyaü vata bhante bhikkhå āhāraü āhārenti. Anavajjaü vata bhante bhikkhå āhāraü āhārenti. Abhikkantaü bho gotama abhikkantaü bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya,måëhassa vā maggaü ācikkheyya' andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya, 'cakkhumanto råpāni dakkhintã'ti, evamevaü bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bhagavantaü gotamaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca. Upāsakaü maü bhavaü gotamo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatanti. Assalāyanasuttaü tatiyaü ------------------------- 1.Hotiti-simu, [BJT Page 628] [\x 628/] 2.5.4 Ghoņamukhasuttaü. Evaü me sutaü: ekaü samayaü āyasmā udeno bārāõasiyaü viharati khemiyambavane. Tena kho pana samayena ghoņamukho brāhmaõo bārāõasiü anuppatto hoti kenacideva karaõãyena. Atha kho ghoņamukho brāhmaõo [PTS Page 158] [\q 158/] chaīghāvihāraü anucaīkamamāno anuvicaramāno yena khemiyambavanaü tenupasaīkami. Tena kho pana samayena āyasmā udeno abbhokāse caīkamati. Atha kho so ghoņamukho brāhmaõo yenāyasmā udeno tenupasaīkami, upasaīkamitvā āyasmatā udenena saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā āyasmantaü udenaü caīkamantaü1 anucaīkamamāno evamāha: ambho samaõa, natthi dhammiko paribbājo, evaü me ettha hoti, ta¤ca kho bhavantaråpānaü vā adassanā, yo vā panettha dhammo'ti. Evaü vutte āyasmā udeno caīkamā orohitvā vihāraü pavisitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Ghoņamukhopi kho brāhmaõo caīkamā orohitvā vihāraü pavisitvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhitaü kho ghoņamukhaü brāhmaõaü āyasmā udeno etadavoca: saüvijjante kho brāhmaõa, āsanāni sace ākaīkhasi nisidā'ti. Etadeva ca kho pana mayaü bhoto udenassa āgamayamānā na nisãdāma. Kathaü hi nāma mādiso pubbe animantito āsane nisiditabbaü ma¤¤eyyā'ti. Atha kho ghoņamukho brāhmaõo a¤¤ataraü nãcaü āsanaü gahetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho ghoņamukho brāhmaõo āyasmantaü udenaü etadavoca: ambho samaõa, natthi dhammiko paribbājo, evaü me ettha hoti, ta¤ca kho bhavantaråpānaü vā adassanā, yo vā panettha dhammo'ti. Sace kho pana me tvaü brāhmaõa, anu¤¤eyyaü2 anujāneyyāsi, paņikkositabba¤ca paņikkoseyyāsi, yassa ca pana me bhāsitassa attha na jāneyyāsi, mamaüyeva tattha uttariü paņipuccheyyāsi: idaü bho udena kathaü, imassa kvatthoti? Evaü katvā sayā no ettha kathāsallāpoti. Anu¤¤eyyaü2 khvāhaü bhoto udenassa anujānissāmi, paņikkositabba¤ca paņikkosissāmi. Yassa ca panāhaü [PTS Page 159] [\q 159/] bhoto udenassa bhāsitassa atthaü na jānissāmi, bhavantaüyeva tattha udenaü uttariü paņipucchissāmi: idaü bho udena kathaü, imassa kvattho'ti? Evaü katvā hotu no ettha kathāsallāpoti. -------------------------- 1.Ekamantaü-[PTS 2.] Anuma¤¤eyyaü-[PTS.] [BJT Page 630] [\x 630/] Cattārome brāhmaõa, puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü, katame cattāro: idha brāhmaõa, ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto. Idha pana brāhmaõa, ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idha brāmhaõa, ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idha pana brāhmaõa, ekacco puggalo nevattantapo hoti nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diņņheva dhamme nicchāto nibbuto sãtibhåto sukhapaņisaüvedi brahmabhåtena attanā viharati. Imesaü brāhmaõa, catunnaü puggalānaü katamo te puggalo cittaü ārādhetã'ti.? Yvāyaü bho udena, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto, ayaü me puggalo cittaü nārādheti. Yopāyaü bho udena, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto, ayampi me puggalo cittaü nārādheti. Yopāyaü bho udena,puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto, ayampi me puggalo cittaü nārādheti. Yo ca kho ayaü bho udena, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diņņhevadhamme nicchāto nibbuto sãtãbhåto sukhapaņisaüvedi brahmabhåtena attanā viharati. Ayaü me puggalo cittaü ārādhetã'ti. Kasmā pana te brāhmaõa, ime tayo puggalā cittaü nārādhenti'ti? Yvāyaü bho udena, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto, so attānaü sukhakāmaü dukkhapaņikkålaü ātāpeti paritāpeti,iminā me ayaü puggalo cittaü nārādheti. [PTS Page 160] [\q 160/] yopāyaü bho udena, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto, so paraü sukhakāmaü dukkhapaņikkålaü ātāpeti paritāpeti, iminā me ayaü puggalo cittaü nārādheti. Yopāyaü bho udena, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto, so attāna¤ca para¤ca sukhakāmaü dukkhapaņikkålaü ātāpeti paritāpeti, iminā me ayaü puggalo cittaü nārādheti. Yo ca kho ayaü bho udena, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diņņhevadhamme nicchāto nibbuto sãtãbhåto sukhapaņisaüvedi brahmabhåtena attanā viharati. So attāna¤ca para¤ca sukhakāme dukkhapaņikkåle neva ātāpeti, na paritāpeti, iminā me ayaü puggalo cittaü ārādheti'ti. [BJT Page 632] [\x 632/] Dvemā brāhmaõa parisā, katamā dve: idha brāhmaõa, ekaccā parisā sārattarattā maõikuõķalesu puttabhariyaü pariyesati, dāsidāsaü pariyesati, khettavatthuü pariyesati, jātaråparajataü pariyesati. Idha pana brāhmaõa, ekaccā parisā asārattarattā maõikuõķalesu puttabhariyaü pahāya dāsidāsaü pahāya khettavatthuü pahāya jātaråparajataü pahāya agārasmā anagāriyaü pabbajitā. Yvāyaü brāhmaõa,puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diņņhevadhamme nicchāto nibbuto sãtãbhåto sukhapaņisaüvedi brahmabhåtena attanā viharati. Imaü tvaü brāhmaõā,puggalaü katamassa parisāyaü bahulaü samanupassasi:1 yā cāyaü2 parisā sārattarattā maõikuõķalesu puttabhariyaü pariyesati, dāsidāsaü pariyesati, khettavatthuü pariyesati, jātaråparajataü pariyesati. Yā cāyaü2 parisā asārattarattā maõikuõķalesu puttabhariyaü pahāya dāsidāsaü pahāya khettavatthuü pahāya jātaråparajataü pahāya agārasmā anagāriyaü pabbajitā'ti. [PTS Page 161] [\q 161/] Yvāyaü bho udena, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diņņhevadhamme nicchāto nibbuto sitãbhåto sukhapaņisaüvedi brahmabhåtena attanā viharati. Imāhaü puggalaü yāyaü parisā asārattarattā maõikuõķalesu puttabhariyaü pahāya dāsidāsaü pahāya khettavatthuü pahāya jātaråparajataü pahāya agārasmā anagāriyaü pabbājitā, imissaü parisāyaü bahulaü samanupassāmi'ti. Idāneva kho pana te brāhmaõa, bhāsitaü: mayaü evaü ājānāma, ambho samaõa, natthi dhammiko paribbājo, evaü me ettha hoti, ta¤ca kho bhavantaråpānaü vā adassanā, yo vā panettha dhammo'ti. Addhāmesā bho udena, sānuggahā vācā bhāsitā atthi dhammiko paribbājo, evaü me ettha hoti, eva¤ca pana maü bhavaü udeno dhāretu. Yecime bhotā udenena cattāro puggalo saīkhittena vuttā vitthārena avibhattā, sādhu me bhavaü udeno ime cattāro puggale vitthārena vibhajatu anukampaü upādāyāti. Tena hi brāhmaõa, suõāhi,sādhukaü manasi karohi, bhāsissāmiti. Evaü bhoti kho ghoņamukho brāhmaõo āyasmato udenassa paccassosi. âyasmā udeno etadavoca: -------------------------- 1. Idha katamaü tvaü brāhmaõa, puggalaü katamāya parisāya bahulaü samanupassasi-machasaü, 2. Yā vāyaü-[PTS.] [BJT Page 634] [\x 634/] Katamo ca brāhmaõa, puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto: idha brāhmaõa, ekacco puggalo acelako hoti muttācāro, hatthāvalekhano na ehibhadantiko na tiņņhabhadantiko nābhihaņaü na uddissa kaņaü na nimantanaü sādiyati, so na kumhimukhā patigaõhāti, na khalopimukhā patigaõhāti, na eëakamantaraü na daõķamantaraü na musalamantaraü na dvinnaü bhu¤jamānānaü na gabbhiniyā na pāyamānāya [PTS Page 162] [\q 162/] na purisantaragatāya na saīkittãsu na yattha sā upaņņhito hoti, na yattha makkhikā saõķasaõķacārinã, na macchaü na maüsaü na suraü na merayaü na thusodakaü pivati, so ekāgāriko vā hoti ekālopiko vā, dvāgāriko vā hoti dvālopiko vā sattāgāriko vā hoti sattālopiko vā,ekissāpi dattiyā yāpeti, dvãhipi dattãhi yāpeta sattahipi dattehi yāpeti. Ekāhikampi āhāraü āhāreti, dvãhikampi āhāraü āhāreti, sattāhikampi āhāraü āhāreti iti evaråpaü addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati. So sākabhakkho vā heti, sāmākabhakkho vā hoti, nãvārabhakkho vā hoti daddulabhakkho vā hoti, haņabhakkho vā hoti, kaõabhakkho vā hoti, ācāmabhakkho vā hoti, pi¤¤ākabhakkho vā hoti. Tiõabhakkho vā hoti, gomayabhakkho vā hoti, vanamålaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhoji. Se sāõānipi dhāreti, masāõānipi dhāreti, cavadussānipi dhāreti, paüsukulānipi dhāreti, tirãņānipi dhāreti, ajinānipi dhāreti, ajinakkhipampi dhāreti, kusacãrampi dhāreti, vākacãrampi dhāreti, phalakacãrampi dhāreti. Kesakambalampi dhāreti, vāëakambalampi dhāreti, ulåkapakkhampi dhāreti. Kesamassulocakopi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto, ubbaņņakopi1 hoti āsanapaņikkhitto, ukkuņikopi hoti ukkuņikappadhānamanuyutto, kaõņakāpassayikopi hoti kaõņakāpassaye seyyaü kappeti, sāyatatiyakampi udakorohaõānuyogamanuyutto viharati. Iti evaråpaü anekavihitaü kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. Ayaü vuccati brāhmaõa,puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto. Katamo ca brāhmaõa, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto: idha brāhmaõa, ekacco puggalo orabhiko hoti, såkariko sākuntiko2 māgaviko ëuddo macchaghātako coro coraghātako bandhanāgāriko, ye vā pana¤¤epi keci kurårakammantā,ayaü vuccati brāhmaõa, puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto. ------------------------- 1. Ubbaņņhakopi-machasaü ,ubbhatthakopi-syā 2. Sākuõiko-machasaü. [BJT Page 636] [\x 636/] Katamo ca brāhmaõa, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto: idha brāhmaõa, ekacco puggalo rājā vā hoti khattiyo muddhābhisitto1, brāhmaõā vā mahāsāëo, so puratthimena nagarassa navaü santhāgāraü kārāpetvā kesamassuü ohāretvā kharājinaü nivāsetvā sappitelena kāyaü abbha¤jitvā migavisāõena2 piņņhiü kaõaķåvamāno santhāgāraü pavisati saddhiü mahesiyā brāhmaõena ca purohitena. So tattha anantarahitāya bhåmiyā haritupattāya3 seyyaü kappeti, ekissā gāviyā saråpavacchāya yaü ekasmiü thane khiraü hoti, tena rājā yāpeti. Yaü dutiyasmiü thane khãraü hoti, tena mahesi yāpeti. Yaü tatiyasmiü thane khiraü hoti, tena brāhmaõo purohito yāpeti. Yaü catutthasmiü thane khãraü hoti, tena aggiü juhanti. Avasesena vacchako yāpeti. So evamāha: 'ettakā usabhā ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettakā vacchatarā ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettikā vacchatariyo ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettakā ajā ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettakā urabbhā ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettakā rukkhā chijjantu yåpatthāya, ettakā dabbā låyantu barihisatthāyā'ti.4 Yepissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi daõķatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti. Ayaü vuccati brāhmaõa, puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. Katamo ca brāhmaõa, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diņņhevadhamme nicchāto nibbuto sitãbhåto sukhapaņisaüvedi brahmabhåtena attanā viharati: 'idha brāhmaõa, tathāgato loke uppajjati arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü buddho bhagavā. So imaü lokaü sadevakaü samārakaü sabrahmakaü sassamaõabrāhmaõiü pajaü sadevamanussaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedeti. So dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti. Taü dhammaü suõāti gahapati vā gahapatiputto vā a¤¤atarasmiü kule paccājāto, so taü dhammaü sutvā tathāgate saddhaü paņilabhati. So tena saddhā paņilābhena samannāgato iti paņisa¤cikkhati: 'sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā, nayidaü sukaraü agāraü ajjhāvasatā ekantaparipuõõaü ekantaparisuddhaü saīkhalikhitaü brahmacariyaü carituü, yannånāhaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyya'nti. So aparena samayena appaü vā bhogakkhandhaü pahāya mahantaü vā bhogakkhandhaü pahāya appaü vā ¤āti parivaņņaü pahāya mahantaü vā ¤ātiparivaņņaü pahāya kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajati. ------------------------- 1.Muddhāvasitto-machasaü 2.Magavisāõena-machasaü 3. Haritåpalittāya-machasaü,syā 4. Parisatthāyāti-syā. [BJT Page 638] [\x 638/] So evaü pabbajito samāno bhikkhånaü sikkhāsājivasamāpanno pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato hoti, nihitadaõķo nihitasattho lajji dayāpanno sabbapāõabhåtahitānukampã viharati. Adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato hoti, dinnādāyã dinnapāņikaīkhã athenena sucibhåtena attanā viharati. Abrahmacariyaü pahāya brahmacārã hoti, ārācārã virato methunā gāmadhammā. Musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato hoti, saccavādã saccasandho theto paccayiko avisaüvādako lokassa. Pisunaü vācaü pahāya pisunāya vācāya paņivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaü bhedāya,amutra vā sutvā na imesaü akkhātā amåsaü bhedāya, iti bhinnānaü vā sandhātā sahitānaü vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandi samaggakaraõiü vācaü bhāsitā hoti. Pharusaü vācaü pahāya pharusāya vācāya paņivirato hoti, yā sā vācā nelā kaõõasukhā pemanãyā hadayaīgamā porã bahujanakantā bahujanamanāpā, tathāråpaü vācaü bhāsitā hoti. Samphappalāpaü pahāya samphappalāpā paņivirato hoti, kālavādã bhåtavādã atthavādã dhammavādã vinayavādã nidhānavatiü vācaü bhāsitā kālena sāpadesaü pariyantavatiü atthasaühitaü. So bãjagāmabhåtagāmasamārambhā paņivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattuparato virato vikālabhojanā. Naccagãtavāditavisåkadassanā paņivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraõamaõķanavibhåsanaņņhānā paņivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paņivirato hoti. Jātaråparajatapaņiggahanā paņivirato hoti āmakadha¤¤apaņiggahanā paņivirato hoti. âmakamaüsapaņiggahanā paņivirato hoti. Itthikumārikapaņiggahanā paņivirato hoti. Dāsidāsapaņiggahanā paņivirato hoti. Ajeëakapaņiggahanā paņivirato hoti. Kukkuņasåkarapaņiggahanā paņivirato hoti. Hatthigavāssavaëavāpaņiggahanā paņivirato hoti. Khettavatthupaņiggahanā paņivirato hoti. Dåteyyapahãnagamanānuyogā paņivirato hoti. Kayavikkayā paņivirato hoti. Tulākåņakaüsakuņamānakåņā paņivirato hoti. Ukkoņanava¤cananikatisāciyogā paņivirato hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paņivirato hoti. So santuņņho hoti kāyaparihārikena cãvarena, kucchiparihārikena piõķapātena, so yena yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhã sakuõo yena yeneva ķeti, sapattabhārova ķeti. Evamevaü bhikkhu santuņņho hoti kāyaparihāri kena cãvarena, kucchiparihārikena piõķapātena. Yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā ariyena sãlakkhandhena samannāgato ajjhattaü anavajjasukhaü paņisaüvedeti. So cakkhunā råpaü disvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü,tassa saüvarāya paņipajjati,rakkhati cakkhundriyaü,cakkhundriyesaüvaraü āpajjati. So sotena saddaü sutvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü sotendriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü,tassa saüvarāya paņipajjati,rakkhati sotendriyaü, sotendriyesaüvaraü āpajjati. So ghānena gandhaü ghāyitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü ghānendriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü,tassa saüvarāya paņipajjati,rakkhati ghānendriyaü,ghānendriye saüvaraü āpajjati. So jivhāya rasaü sāyitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü jivhendriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü,tassa saüvarāya paņipajjati,rakkhati jivhendriyaü,jivhendriye saüvaraü āpajjati. So kāyena phoņņhabbaü phåsitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü kāyendriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü,tassa saüvarāya paņipajjati,rakkhati kāyendriyaü,kāyendriye saüvaraü āpajjati. So manasā dhammaü vi¤¤āya na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü manendriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü,tassa saüvaraü paņipajjati,rakkhati manendriyaü,manendriye saüvaraü āpajjati. So iminā ariyena indriyasaüvarena samannāgato ajjhattaü abyāsekasukhaü paņisaüvedeti [BJT Page 640] [\x 640/] So abhikkante paņikkante sampajānakārã hoti, ālokite vilokite sampajānakārã hoti, sammi¤jite pasārite sampajānakārã hoti, saīghāņipattacãvaradhāraõe sampajānakārã hoti, asite pãte khāyite sāyite sampajānakārã hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārã hoti, gate ņhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuõhãbhāve sampajānakārã hoti. So iminā ca ariyena sãlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaüvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampaja¤¤ena samannāgato vivittaü senāsanaü bhajati. Ara¤¤aü rukkhamålaü pabbataü kandaraü giriguhaü susānaü vanapattaü abbhokāsaü palālapu¤jaü. So pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto nisãdati pallaīkaü ābhujitvā ujuü kāyaü panidhāya, parimukhaü satiü upaņņhapetvā. So abhijjhaü loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaü parisodheti. Byāpādapadosaü pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāõabhåtahitānukampã. Byāpādapadosā cittaü parisodheti, thãnamiddhaü pahāya vigatatãnamiddho viharati ālokasa¤¤i sato sampajāno. Thãnamiddhā cittaü parisodheti, uddaccakukkuccaü pahāya anuddhato viharati ajjhattaü våpasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaü parisodheti. Vicikicchaü pahāya tiõõavicikiccho viharati akathaīkathã kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaü parisodheti. So ime pa¤canãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalãkaraõe, vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti:upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā1 adukkhaü asukhaü2 upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü3 upasampajja viharati. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatupakkilese mudubhåte kammaniye ņhite āne¤jappatte4 pubbe nivāsānussati¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsatimpi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsamipi jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe amutrāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedi evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiü5 tatrāpāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedi evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapanno'ti. Iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. [BJT Page 642] [\x 642/] So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte kammaniye ņhite āne¤jappatte4 sattānaü cåtupapāta¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hine paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaü upavādakā micchadiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti, So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte kammaniye ņhite āne¤jappatte āsavānaü khaya¤āõāya cittaü abhininnāmeti, so idaü dukkhanti yathābhåtaü pajānāti, ayaü dukkhasamudayoti yathābhåtaü pajānāti, ayaü dukkhanirodhoti yathābhåtaü pajānāti, ayaü dukkhanirodhagāminãpaņipadāti yathābhåtaü pajānāti. Ime āsavāni yathābhåtaü pajānāti, ayaü āsavasamudayoti yathābhåtaü pajānāti, ayaü āsavanirodhoti yathābhåtaü pajānāti, ayaü āsavanirodhagāminãpaņipadāti yathābhåtaü pajānāti. Tassa evaü jānato evaü passato kāmāsavāpi cittaü vimuccati, bhavāsavāpi cittaü vimuccati, avijjāsavāpi cittaü vimuccati. Vimuttasmiü vimuttamiti ¤āõaü hoti: khãõā jāti vusitaü brahmacariyaü kataü karaõãyaü nāparaü itthattāyāti pajānāti. Ayaü vuccati brāhmaõa, puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diņņhevadhamme nicchāto nibbuto sãtibhåto sukhapaņisaüvedi brahmabhåtena attanā viharatã'ti. Evaü vutte ghoņamukho brāhmaõo āyasmantaü udenaü etadavoca: abhikkantaü bho udena, abhikkantaü bho udena, seyyathāpi bho udena, nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya, 'cakkhumanto råpāni dakkhintã'ti, evamevaü bhotā udenena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bhavantaü udenaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca. Upāsakaü maü bhavaü udeno dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gata'nti. Mā kho maü tvaü brāhmaõa,saraõaü agamāsi, tameva tvaü bhagavantaü saraõaü gaccha yamahaü saraõaü gatoti. Kahaü pana bho udena, etarahi so bhavaü gotamo viharati arahaü sammāsambuddhoti? Parinibbuto kho brāhmaõa, etarahi so bhagavā arahaü sammāsambuddhoti. [BJT Page 644] [\x 644/] Sace hi mayaü bho udena, suõeyyāma taü bhavantaü gotamaü dassu yojanesu, dasapi mayaü yojanāni gaccheyyāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya arahantaü sammāsambuddhaü. Sace mayaü bho udena, suõeyyāma taü bhavantaü gotamaü vãsatiyā yojanesu,vãsatipi mayaü yojanāni gaccheyyāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya arahantaü sammāsambuddhaü. Sace hi mayaü bho udena, suõeyyāma taü bhavantaü gotamaü tiüsāya yojanesu, tiüsmapi mayaü yojanāni gaccheyyāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya arahantaü sammāsambuddhaü. Sace mayaü bho udena, suõeyyāma taü bhavantaü gotamaü cattārisāya yojanesu, cattārismapi mayaü yojanāni gaccheyyāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya arahantaü sammāsambuddhaü. Sace mayaü bho udena, suõeyyāma taü bhavantaü gotamaü pa¤¤āsāya yojanesu, pa¤¤āsampi mayaü yojanāni gaccheyyāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya arahantaü sammāsambuddhaü. Yojanasatepi [PTS Page 163] [\q 163/] mayaü bho udena, suõeyyāma taü bhavantaü gotamaü, yojanasatampi mayaü gaccheyyāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya arahantaü sammāsambuddhaü. Yato ca kho bho udena, parinibbuto so bhavaü gotamo, parinibbutampi mayaü taü bhavantaü gotamaü saraõaü gacchāma dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca. Upāsakaü maü bhavaü udeno dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gataü. Atthi ca me bho udena, aīgarājā devasikaü niccabhikkhaü dadāti. Tatohaü bhoto udenassa ekaü niccabhikkhaü dadāmãti. Kiü pana te brāhmaõa, aīgarājā devasikaü niccabhikkhaü dadātãti? Pa¤ca bho udena, kahāpaõasatānãti na kho no brāhmaõa, kappati jātaråparajata paņiggahetunti. Sace taü bhoto udenassa na kappati, vihāraü bhoto udenassa kārāpessāmãti. Sace kho me tvaü brāhmaõa, vihāraü kārāpetukāmo,pāņalãputte saīghassa upaņņhānasālaü kārāpehãti. Imināpahaü1 bhoto udenassa bhiyyosomattāya attamano abhiraddho, yaü maü bhavaü udeno saīghe dāne2 samādapeti. Esāhaü3 bho udena, etissā ca niccabhikkhāya aparāya ca niccabhikkhāya pāņaliputte saīghassa upaņņhānasālaü kārāpessāmiti. Atha kho ghoņamukho brāhmaõo etissā ca niccabhikkhāya aparāya ca niccabhikkhāya pāņaliputte saīghassa upaņņhānasālaü kārāpesi. Sā etarahi ghoņamukhiti vuccatãti. [PTS Page 164] [\q 164/] Ghoņamukhasuttaü catutthaü ------------------------- 1.Imināhaü-syā,imināpavaü-[PTS 2.] Dānaü-[PTS 3.] Sohaü-sãmu [BJT Page 646] [\x 646/] 2.5.5. Caīkãsuttaü. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā kosalesu cārikaü caramāno mahatā bhikkhusaīghena saddhiü yena opasādaü1 nāma kosalānaü brāhmaõagāmo tadavasari. Tatra sudaü bhagavā opasāde viharati uttarena opasādaü1 devavane sālavane. Tena kho pana samayena caīkãbrāhmaõo opasādaü ajjhāvasati sattussadaü satiõakaņņhodakaü sadha¤¤aü rājabhoggaü ra¤¤ā pasenadinā kosalena dinnaü rājadāyaü brahmadeyyaü. Assosuü kho opasādakā brāhmaõagahapatikā: 'samaõo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaü caramāno mahatā bhikkhusaīghena saddhiü opasādaü anuppatto opasāde viharati uttarena opasādaü devavane sālavane Taü kho pana bhagavantaü gotamaü evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato: 'itipi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü buddho bhagavā'ti. So imaü lokaü sadevakaü samārakaü sabrahmakaü sassamaõabrāhmaõiü pajaü sadevamanussaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedeti, so dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti. Sādhu kho pana tathāråpānaü arahataü dassanaü hotã'ti. Atha kho opasādakā2 brāhmaõagahapatikā opasādā nikkhamitvā saīghāsaīghã3 gaõãbhåtā uttarena mukhā4 gacchanti yena devavanaü sālavanaü. Tena kho pana samayena caīkã brāhmaõo upari pāsāde divāseyyaü upagato hoti. Addasā kho caīkã brahmaõo opasādake brāhmaõagahapatike, opasādā nikkhamitvā saīghāsaīghã3 gaõãbhåte uttarena mukhe gacchante yena devavanaü sālavanaü5, disvāna khattaü āmantesi: kinnu kho bho khatte, opasādakā brāhmaõagahapatikā opasādā nikkhamitvā saīghāsaīghã3 gaõãbhåtā uttarena mukhā4 gacchanti yena devavanaü sālavananti. Atthi bho caīkã, samaõo bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaü caramāno mahatā bhikkhusaīghena saddhiü opasādaü anuppatto opasāde viharati uttarena opasādaü devavane sālavane. Taü kho pana bhagavantaü gotamaü evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato: itipi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü buddho bhagavā'ti. Tamete bhavantaü gotamaü dassanāya upasaīkamanti'ti. -------------------------- 1. Opāsādaü-machasaü,syā 2 opāsādakā-machasaü,syā 3. Saīghasaīghã-syā,machasaü, 4. Uttarena mukhe-[PTS 5.] Uttarena mukhaü yena devavanaü salavanaü tenusaīkamante-machasaü. [BJT Page 648] [\x 648/] Tena hi bho khatte, yena opasādakā brāhmaõagahapatikā tenupasaīkama, upasaīkamitvā opasādake brāhmaõagahapatike evaü vadehi: caīkã bho brāhmaõo evamāha: āgamentu kira bhavanto, caīkãpi brāhmaõo samaõaü getamaü dassanāya upasaīkamissati'ti. Evaü bhoti kho so khatto1 caīkissa brāhmaõassa [PTS Page 165] [\q 165/] paņissutvā yena opasādakā brāhmaõagahapatikā tenupasaīkami, upasaīkamitvā opasādake brāhmaõagahapatike etadavoca: caīkã bho brāhmaõo evamāha: āgamentu kira bhavanto, caīkãpi brāhmaõo samaõaü gotamaü dassanāya upasaīkamissati'ti. Tena kho pana samayena nānāverajjakānaü brāhmaõānaü pa¤camattāni brāhmaõasatāni opasāde paņivasanti kenacideva karaõãyena. Assosuü kho te brāhmaõā caīkã kira brāhmaõo samaõaü gotamaü dassanāya upasaīkamissati'ti. Atha kho te brāhmaõā yena caīkã brāhmaõo tenupasaīkamiüsu, upasaīkamitvā caīkiü brāhmaõaü etadavocuü: saccaü kira bhavaü caīkã samaõaü gotamaü dassanāya upasaīkamissatã'ti. Evaü kho me bho hoti,ahampi samaõaü gotamaü dassanāya upasaīkamissāmãti. Mā bhavaü caīkã samaõaü gotamaü dassanāya upasaīkami. Na arahati bhavaü caīkã samaõaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü, samaõotveva gotamo arahati bhavantaü caīkiü dassanāya upasaīkamituü. Bhavaü hã caīkã ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saüsuddhagahaõiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuņņho jātivādena, yampi bhavaü caīkã ubhato sujāto mātito ca pãtito ca, saüsuddhagahaõiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuņņho jātivādena. Imināpaīgena na arahati bhavaü caīkã samaõaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü, samaõotveva gotamo arahati bhavantaü caīkiü dassanāya upasaīkamituü. Yampi bhavaü hi caīkã aķķho mahaddhano mahābhogo imināpaīgena na arahati bhavaü caīkã samaõaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü, samaõotveva gotamo arahati bhavantaü caīkiü dassanāya upasaīkamituü. Yampi bhavaü hi caīkã tiõõaü vedanānaü pāragu sanighaõķukeņubhānaü sākkharappabhedānaü itihāsapa¤camānaü,padako veyyākaraõaõo lokāyatamahāpurisalakkhaõesu anavayo imināpaīgena na arahati bhavaü ķaīki samaõaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü, yampi bhavaü hi caīkã abhiråpo dassanãyo pāsādiko paramāya vaõõapokkharatāya samannāgato brahmavaõõã brahmavaccasã2 akkhuddāvakāso dassanāya imināpaīgena na arahati bhavaü caīkã samaõaü gotamaü dasnāya upasaīkamituü, samaõotveva gotamo arahati bhavantaü caīkiü dassanāya upasaīkamituü. Yampi bhavaü caīkã, sãlavā vuddhasãlã vuddhasãlena samannāgato imināpaīgena na arahati bhavaü caīkã samaõaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü. Yampi bhavaü hi caīkã kalyāõavāco kalyāõavākkaraõo [PTS Page 166] [\q 166/] poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya aneëagaëāya atthassa vi¤¤āpaniyā imināpaīgena na arahati bhavaü caīkã samaõaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü, yampi bhavaü caīkã, bahunnaü ācariyapācariyo tãõi māõavakasatāni mante vāceti imināpaīgena na arahati bhavaü caīkã samaõaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü, yampi bhavaü hi caīkã ra¤¤o pasenadissa kosalassa sakkato garukato mānito påjito apacito imināpaīgena na arahati bhavaü caīkã samaõaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü, yampi bhavaü caīkã brāhmaõassa pokkharasātissa sakkato garukato mānito påjito apacito imināpaīgena na arahati bhavaü caīkã samaõaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü, yampi bhavaü caīkã opasādaü ajjhāvasati sattussadaü satiõakaņņhodakaü sadha¤¤aü rājabhoggaü ra¤¤aü pasenadinā kosalena dinnaü rājadāyaü brahmadeyyaü. Yampi bhavaü caīkã opasādaü ajjhāvasati sattussadaü satiõakaņņhodakaü sadha¤¤aü rājabhoggaü ra¤¤ā pasenadinā kosalena dinnaü rājadāyaü brahmadeyyaü imināpaīgena na arahati bhavaü caīkã samaõaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü. Samaõo tveva gotamo arahati bhavantaü caīkiü dassanāya upasaīkamitu'nti. -------------------------- 1.Khattā-[PTS 2.] Brahmavacchasã-sãmu, machasaü,syā 3. Ra¤¤o-[PTS] [BJT Page 650] [\x 650/] Evaü vutte caīkã brāhmaõo te brāhmaõe etadavoca: tena hi bho, mamapi suõātha yathā mayameva arahāma taü bhavantaü gotamaü1 dassanāya upasaīkamituü. Na tveva arahati so bhavaü gātamo amhākaü dassanāya upasaīkamituü. Samaõo khalå bho gotamo ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saüsuddhagahaõiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuņņho jātivādena. Yampi bho samaõo gotamo ubhato sujāto mātito ca pitato ca, saüsuddhagahaõiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuņņho jātivādena, imināpaīgena na arahati so bhavaü gotamo amhākaü dassanāya upasaīkamituü, atha kho mayameva arahāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü. Samaõo khalå bho gotamo pahåtaü hira¤¤asuvaõõaü pahāya pabbajito bhumigata¤ca vehāsaņņha¤ca yampi bho samaõo gotamo pahutaü hira¤¤asuvaõõaü pahāya pabbajito bhåmigata¤ca vehāsaņņha¤ca imināpaīgena na arahati so bhavaü gotamo amhākaü dassanāya upasaīkamituü, atha kho mayameva arahāma taü bhavantaü dassanāya upasaīkamituü. Samaõo khalu bho gotamo daharo samāno susukālakeso bhadrena yobbanena samannāgato paņhamena vayasā agārasmā anagāriyaü pabbajito imināpaīgena na arahati so bhavaü gotamo amhākaü dassanāya upasaīkamituü, atha kho mayameva arahāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü. Samaõo khalu bho gotamo akāmakānaü mātāpitunnaü assumukhānaü rudantānaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajito imināpaīgena na arahati so bhavaü gotamo amhākaü dassanāya upasaīkamituü, atha kho mayameva arahāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü. Samaõo khalu bho gotamo abhiråpo dassanãyo pasādiko paramāya vaõõapokkharatāya samannāgato [PTS Page 167] [\q 167/] brahmavaõõã brahmavaccasã2 akkhuddāvakāso dassanāya imināpaīgena na arahati kho bhavaü gotamo amhākaü dassanāya upasaīkamituü, atha kho mayameva arahāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü. Samaõo khalu bho gotamo sãlavā ariyasilã kusalasãlã kusalasãlena samannāgato imināpaīgena na arahati so bhavaü gotamo amhākaü dassanāya upasaīkamituü, atha kho mayameva arahāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü. Samaõo khalu bho gotamo kalyāõavāco kalyāõavākkaraõo poriyā vācāya samannāgato vissaņņhāya aneëagaëāya atthassa vi¤¤āpaniyā imināpaīgena na arahati so bhavaü gotamo amhākaü dassanāya upasaīkamituü, atha kho mayameva arahāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü. Samaõo khalu bho gotamo bahunnaü ācariyapācariyo imināpaīgena na arahati so bhavaü gotamo amhākaü dassanāya upasaīkamituü, atha kho mayameva arahāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü. Samaõo khalu bho gotamo khãõakāmarāgo vigatacāpallo3 imināpaīgena na arahati so bhavaü gotamo amhākaü dassanāya upasaīkamituü, atha kho mayameva arahāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü. Samaõo khalu bho gotamo kammavādã kiriyavādã apāpapurekkhāro brahma¤¤āya pajāya imināpaīgena na arahati so bhavaü gotamo amhākaü dassanāya upasaīkamituü, atha kho mayameva arahāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü. Samaõo khalu bho gotamo uccākulā pabbajito asambhinnā khattiyakulā imināpaīgena na arahati so bhavaü gotamo amhākaü dassanāya upasaīkamituü, atha kho mayameva arahāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü. -------------------------- 1. Samaõaü gotamaü-syā 2.Brahmavacchasã- sãmu, machasaü,syā. 3. Vigatapapa¤co-sãmu. [BJT Page 652] [\x 652/] Samaõo khalu bho gotamo aķķhakulā1 pabbajito mahaddhanā mahābhogā imināpaīgena na arahati so bhavaü gotamo amhākaü dassanāya upasaīkamituü, atha kho mayameva arahāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü. Samaõaü khalu bho gotamaü tiroraņņhā tirojanapadā sampucchituü āgacchanti imināpaīgena na arahati so bhavaü gotamo amhākaü dassanāya upasaīkamituü, atha kho mayameva arahāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü. Samaõaü khalu bho gotamaü anekāni devatāsahassāni pāõehi saraõaü gatāni imināpaīgena na arahati so bhavaü gotamo amhākaü dassanāya upasaīkamituü, atha kho mayameva arahāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü. Samaõaü khalu bho gotamaü evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato: itipi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaranasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü1 buddho bhagavāti imināpaīgena na arahati so bhavaü gotamo amhākaü dassanāya upasaīkamituü, atha kho mayameva arahāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü. Samaõo khalu bho gotamo dvattiüsamahāpurisalakkhaõehi samannāgato imināpaīgena na arahati so bhavaü gotamo amhākaü dassanāya upasaīkamituü, atha kho mayameva arahāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü. Samaõaü khalu bho gotamaü rājā māgadho seniyo bimbisāro saputtadāro pāõehi saraõaü gato imināpaīgena na arahati so bhavaü gotamo amhākaü dassanāya upasaīkamituü, atha kho mayameva arahāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü. Samaõaü khalu bho gotamaü rāja pasenadi kosalo saputtadāro pāõehi saraõaü gato imināpaīgena na arahati so bhavaü gotamo amhākaü dassanāya upasaīkamituü, atha kho mayameva arahāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü. Samaõaü khalu bho gotamaü brāhmaõo pokkharasāti saputtadāro pāõehi saraõaü gato imināpaīgena na arahati so bhavaü gotamo amhākaü dassanāya upasaīkamituü , atha kho mayameva arahāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü. Samaõo khalu bho gotamo opasādaü anuppatto opasāde viharati uttarena opasādaü devavane sālavane. Ye pana kho keci samaõā vā brāhmaõā vā amhākaü gāmakkhettaü āgaccanti. Atithi no te honti. Atithi kho panamhehi sakkātabbā garukātabbā mānetabbā påjetabbā, yampi bho samaõo gotamo opasādaü anuppatto opasāde viharati uttarena opasādaü devavane sālavane. Atithi asmākaü2 samaõo gotamo. Atithi kho panambhehi sakkātabbā garukātabbo mānetabbo påjetabbo. [PTS Page 168] [\q 168/] iminā paīgena3 na arahati so bhavaü gotamo amhākaü dassanāya upasaīkamituü. Atha kho mayameva arahāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü. Ettakaü kho ahaü bho tassa bhoto gotamassa vaõõaü pariyāpuõāmi. Na ca so bhavaü gotamo ettakavaõõo, aparimāõavaõõo hi so bhavaügotamo. Ekamekenapi bho, aīgena samannāgato na arahati so bhavaü gotamo amhākaü dassanāya upasaīkamituü. Atha kho mayameva arahāma taü bhavantaü gotamaü dassanāya upasaīkamituü. Tena hi bho sabbeva mayaü samaõaü gotamaü dassanāya upasaīkamissāmā'ti. -------------------------- 1. Addhakulā-syā 2. Atithamhākaü-machasaü 2. Atithismākaü-[PTS 3.] Imināpanaīgena bho-sãmu. [BJT Page 654] [\x 654/] Atha kho caīkã brāhmaõo mahatā brāhmaõagaõena saddhiü yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Tena kho pana samayena bhagavā vuddhehi vuddhehi1 brāhmaõehi saddhiü ki¤ci ki¤ci kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā nisinno hoti. Tena kho pana samayena kāpaņiko2 nāma māõavo daharo vuttasiro soëasavassuddesiko jātiyā, tiõõaü vedānaü pāragu sanighaõķukeņubhānaü sākkharappabhedānaü itihāsapa¤camānaü padako veyyākaraõo lokāyatamahāpurisalakkhaõesu anavayo, tassaü parisāyaü nisinno hoti. So vuddhānaü brāhmaõānaü bhagavatā saddhiü mantayamānānaü antarantarā kathaü opāteti. Atha kho bhagavā kāpaņikaü māõavaü apasādesi: māyasmā bhāradvājo vuddhānaü vuddhānaü brāhmaõānaü mantayamānānaü antarantarā kathaü opātetu3, kathāpariyosānaü āyasmā bharadvājo āgametu'ti. Evaü vutte caīkã brāhmaõo bhagavantaü etadavoca: mā bhavaü gotamo kāpaņikaü māõavaü apasādesi, kulaputto ca kāpaņiko māõavo bahussuto ca kāpaņiko māõavo kalyāõavākkaraõo va kāpaņiko māõavo paõķito ca kāpaņiko māõavo, pahoti ca kāpaņiko māõavo bhotā gotamena saddhiü asmiü vacane patimantetu'nti. Atha kho bhagavato etadahosi :'addhā [PTS Page 169] [\q 169/] kho kāpaņikassa māõavassa tevijjake pāvacane kataü4 bhavissati. Tathā hi naü brāhmaõā sampurekkharontã'ti. Atha kho kāpaņikassa māõavassa etadahosi: 'yadā me samaõo gotamo cakkhunā cakkhuü upasaüharissati, athāhaü samaõaü gotamaü pa¤haü pucchissāmã'ti. Atha kho bhagavā kāpaņikassa māõavassa cetasā cetoparivitakkama¤¤āya yena kāpaņiko māõavo tena cakkhåni upasaühāsi. Atha kho kāpaņikassa māõavassa etadahosi: 'samannāharati kho maü samaõo gotamo, yannånāhaü samaõaü gotamaü pa¤haü puccheyyanti. Atha kho kāpaņiko māõavo bhagavantaü etadavoca: 'yamidaü bho gotama, brāhmaõānaü porāõānaü mantapadaü itihitiha paramparāya piņakasampadāya, tattha ca brāhmaõā ekaüsena niņņhaü gacchanti. ' Idameva saccaü moghama¤¤a'nti, idha bhavaü gotamo kimāhā'ti. Kiü pana bhāradvāja, atthi koci brāhmaõānaü ekabrāhmaõopi yo evamāhaü: 'ahametaü jānāmi, ahametaü passāmi: 'idameva saccaü moghama¤¤a'nti. No hidaü bho gotama. Kiü pana bhāradvāja, atthi koci brāhmaõānaü ekācariyopi ekācariyapācariyopi yāva sattamā ācariyamahayugāpi, yo evamāha: ahametaü jānāmi, ahametaü passāmi, idameva saccaü moghama¤¤anti. Nohidaü bho gotama. ------------------------- 1.Vuķķhehi vuķķhehi-syā 2. Kāpadiko-syā, kāpaņhãko-[PTS 3.] Opātetuü-sãmu, opātesi-syā 4. Kathaü-sãmu,kathā-machasaü. [BJT Page 656] [\x 656/] Kiü pana bhāradvāja, yepi te brāhmaõānaü pubbakā isayo mantānaü kattāro mantānaü pavattāro, yesamidaü etarahi brāhmaõā porāõaü mantapadaü gãtaü pavuttaü samihitaü tadanugāyanti tadanu bhāsanti, bhāsitamanubhāsanti, vācitamanuvācenti. Seyyathãdaü1: 'aņņako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aīgãraso bhāradvājo vāseņņho kassapo bhagu. Tepi evamāhaüsu: 'mayametaü jānāma, mayametaü passāma: 'idameva saccaü moghama¤¤a'nti. [PTS Page 170] [\q 170/] No hidaü bho gotama. Iti kira bhāradvāja, natthi koci brāhmaõānaü ekabrāhmaõopi yo evamāha: 'ahametaü jānāmi, ahametaü passāmi, idameva saccaü moghama¤¤a'nti. Natthi koci brāhmaõānaü ekācariyopi ekācariyapācariyopi yāva sattamā ācariyamahayugā, yo evamāha: 'ahametaü jānāmi, ahametaü passāmi, idameva saccaü moghama¤¤a'nti. Yepi te brāhmaõānaü pubbakā isayo mantānaü kattāro mantānaü pavattāro. Yesamidaü etarahi brāhmaõā porāõaü mantapadaü gãtaü pavuttaü samihitaü tadanugāyanti, tadanubhāsanti, bhāsitamanubhāsanti, vācitamanuvācenti. Seyyathãdaü: 'aņņako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aīgãraso bhāradvājo vāseņņho kassapo bhagu' tepi na evamāhaüsu: 'mayametaü jānāma, mayametaü passāma, idameva saccaü moghama¤¤a'nti. 'Seyyathāpi bhāradvāja, andhaveõi2 paramparāsaüsattā purimopi na passati, majjhimopi na passati, pacchimopi na passati. Evameva kho bhāradvāja, andhaveõåpamaü ma¤¤e brāhmaõānaü bhāsitaü sampajjati. Purimopi na passati, majjhimopi na passati, pacchimopi na passati. Taü kiü ma¤¤asi bhāradvāja, na nu evaü sante brāhmanānaü amålikā saddhā sampajjati'ti. Na khottha3 bho gotama, brāhmaõā saddhāyeva payirupāsanti, anussavāpettha brāhmaõā payirupāsantã'ti. Pubbeva kho tvaü bhāradvāja, saddhaü agamāsi, anussavaü idāni vadesi. Pa¤ca kho ime bhāradvāja, dhammā diņņhevadhamme dvidhā vipākā. Katame pa¤ca: saddhā ruci anussavo ākāraparivitakko diņņhinijjhānakkhanti. Ime kho bhāradvāja, pa¤ca dhammā diņņheva dhamme dvidhā vipākā. Api ca bhāradvāja, susaddahitaü yeva hoti, ta¤ca hoti rittaü tucchaü musā, no cepi susaddahitaü hoti, bhåtaü tacchaü ana¤¤athā. Api ca bhāradvāja, surucitaü yeva hoti. Ta¤ca hoti rittaü tucchaü musā, no cepi susaddahitaü hoti, bhåtaü tacchaü ana¤¤athā. Api ca bhāradvāja, svānussutaü yeva hoti. Ta¤ca hoti rittaü tucchaü musā, no cepi susaddahitaü hoti, bhåtaü tacchaü ana¤¤athā. Api [PTS Page 171] [\q 171/] ca bhāradvāja suparivitakkitaü yeva hoti. Ta¤ca hoti rittaü tucchaü musā, no cepi susaddahitaü hoti. Api ca bhāradvāja sunijjhāyitaü yeva hoti ta¤ca hoti rittaü tucchaü musā, no cepi sunijjhāyitaü hoti, bhåtaü tacchaü ana¤¤athā. Saccamanurakkhatā bhāradvāja, vi¤¤unā purisena nālamettha ekaüsena niņņhaü gantuü 'idameva sacchaü moghama¤¤a'nti. ------------------------- 1. Seyyathãdaü-chasaü 2.Andhaveõu-sãmu. 3. Na khvettha-sãmu,machasaü,syā. [BJT Page 658] [\x 658/] Kittāvatā pana bho gotama, saccānurakkhanā hoti, kittāvatā saccamanurakkhati? Saccānurakkhanaü mayaü bhavantaü gotamaü pucchāmā'ti. Saddhā cepi bhāradvāja, purisassa hoti, 'evaü me saddhā'ti iti vadaü saccamanurakkhati, na tveva tāva ekaüsena niņņhaü gacchati: 'idameva saccaü moghama¤¤a'nti. Ettāvatā kho bhāradvāja saccānurakkhanā hoti. Ettāvatā saccamanurakkhati. Ettāvatā ca mayaü saccānurakkhanaü pa¤¤āpema. Na tve tāva saccānubodho hoti.1 Ruci cepi bhāradvāja, purisassa hoti, 'evaü me ruci'ti iti vadaü saccamanurakkhati, na tveva tāva ekaüsena niņņhaü gacchati: 'idameva saccaü moghama¤¤a'nti. Ettāvatā kho bhāradvāja saccānurakkhanā hoti. Ettāvatā saccamanurakkhati. Ettāvatā ca mayaü saccānurakkhanaü pa¤¤āpema. Na tve tāva saccānubodho hoti.1 Anussavo cepi bhāradvāja,purisassa hoti,'evaü me anussavo'ti iti vadaü saccamanurakkhati, na tveva tāva ekaüsena niņņhaü gacchati: 'idameva saccaü moghama¤¤a'nti. Ettāvatā kho bhāradvāja saccānurakkhanā hoti. Ettāvatā saccamanurakkhati. Ettāvatā ca mayaü saccānurakkhanaü pa¤¤āpema. Na tve tāva saccānubodho hoti.1 âkāraparivitakko cepi bhāradvāja, purisassa hoti. 'Evaü me ākāraparivitakkana'ti iti vadaü saccamanurakkhati,na tveva tāva ekaüsena niņņhaü gacchati:'idameva saccaü moghama¤¤a'nti. Ettāvatā kho bhāradvāja saccānurakkhanā hoti. Ettāvatā saccamanurakkhati. Ettāvatā ca mayaü saccānurakkhanaü pa¤¤āpema. Na tve tāva saccānubodho hoti.1 Diņņhinijjhānakkhanti cepi bhāradvāja, purisassa hoti, 'evaü me diņņhinijjhānakkhantã'ti iti vadaü saccamanurakkhati, na tveva tāva ekaüsena niņņhaü gacchati:'idameva saccaü moghama¤¤a'nti. Ettāvatā kho bhāradvāja saccānurakkhanā hoti. Ettāvatā saccamanurakkhati. Ettāvatā ca mayaü saccānurakkhanaü pa¤¤āpema. Na tve tāva saccānubodho hoti.1 Ettāvatā bho gotama, saccānurakkhanā hoti, ettāvatā saccamanurakkhati, ettāvatā ca mayaü saccānurakkhanaü pekkhāma. Kittāvatā pana bho gotama, saccānubodho hoti, kittāvatā saccamanubujjhati? Saccānubodhaü mayaü bhavantaü gotamaü pucchamā'ti. Idha2 bhāradvāja bhikkhu a¤¤ataraü gāmaü vā nigamaü vā upanissāya viharati. Tamenaü3 gahapati vā gahapatiputto vā upasaīkamitvā tãsu dhammesu samannesati: [PTS Page 172] [\q 172/] lobhanãyesu dhammesu dosanãyesu dhammesu mohanãyesu dhammesu. Atthi nu kho imassa āyasmato tathāråpā lobhanãyā dhammā yathāråpehi lobhanãyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaü vā vadeyya jānāmãti, apassaü vā vadeyya passāmãti, paraü vā tathattāya4 samādapeyya yaü paresaü assa dãgharattaü ahitāya dukkhāyāti. Tamenaü samannesamāno evaü jānāti: natthi kho imassāyasmato tathāråpā lobhanãyā dhammā yathāråpehi lobhanãyehi dhammehã pariyādinnacitto ajānaü vā vadeyya jānāmãti apassaü vā vadeyya passāmãti, paraü vā tathattāya4 samādapeyya, yaü paresaü assa dãgharattaü ahitāya dukkhāyāti, tathā5 kho panimassāyasmato kāyasamācāro, tathā vacãsamācāro, yathā taü aluddhassa.Yaü kho pana ayamāyasmā dhammaü deseti, gambhãro so dhammo duddaso duranubodho santo paõãto atakkāvacaro nipuõo paõķitavedanãyo, na so dhammo sudesiyo luddhenāti. ------------------------- 1. Ettāvatā-pe- hoti-machasaü ånaü 2 idha kira-syā 3. Tameva-syā. 4 Tadatthāya-sãmu, machasaü 5. Tathāråpo-machasaü. [BJT Page 660] [\x 660/] Yato naü samannesamāno visuddhaü lobhanãyehi dhammehi samanupassati1. Tato naü uttariü samannesati dosanãyesu dhammesu: atthi nu kho imassa āyasmato tathāråpā dosanãyā dhammā yathāråpehi dosanãyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaü vā vadeyya jānāmãti, apassaü vā vadeyya passāmãti, paraü vā tathattāya samādapeyya, yaü paresaü assa digharattaü ahitāya dukkhāyāti. Tamenaü samannesamāno evaü jānāti: natthi kho imassāyasmato tathāråpā dosanãyā dhammā, yathāråpehi dosanãyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaü vā vadeyya jānāmãti, apassaü vā vadeyya passāmãti, paraü vā tathattāya2 samādapeyya yaü paresaü assa dãgharattaü ahitāya dukkhāyā'ti. Tathā3 kho panimassāyasmato kāyasamācāro, tathā vacãsamācāro, yathā taü aduņņhassa. Yaü kho pana ayamāyasmā dhammaü deseti. Gambhãro so dhammo duddaso duranubodho santo paõãto atakkāvacaro nipuõo paõķitavedanãyo, na so dhammo sudesiyo duņņhenāti. Yato naü samannesamāno visuddhiü dosanãyehi dhammehi [PTS Page 173] [\q 173/] samanupassati. Tato naü uttariü samannesati mohanãyesu dhammesu: atthi nu kho imassa āyasmato tathāråpā mohanãyā dhammā, yathā råpehi mohanãyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaü vā vadeyya jānāmãti, apassaü vā vadeyya passāmãti. Paraü vā tathattāya2 samādapeyya, yaü paresaü assa dãgharattaü ahitāya dukkhāyāti. Tamenaü samannesamāno evaü jānāti: natthi kho imassāyasmato tathāråpā mohanãyā dhammā, yathāråpehi mohanãyehi dhammehi pariyādinnacitto ajānaü vā vadeyya jānāmãti, apassaü vā vadeyya passāmãti. Paraü vā tathattāya2 samādapeyya yaü paresaü assa dãgharattaü ahitāya dukkhāya. Tathā3 kho panimassāyasmato kāyasamācāro, tathā vacãsamācāro, yathā taü amåëhassa. Yaü kho pana ayamāyasmā dhammaü deseti. Gambhãro so dhammo duddaso duranubodho santo paõãto atakkāvacaro nipuõo paõķitavedanãyo na so dhammo sudesiyo måëhenā'ti. Yato naü samannesamāno visuddhaü mohanãyehi dhammehi samanu passati. Atha tasmiü saddhaü niveseti. Saddhājāto upasaīkamati upasaīkamanto payirupāsati. Payirupāsanto sotaü odahati. Ohitasoto dhammaü suõāti. Sutvā dhammaü dhāreti. Dhatānaü dhammānaü atthaü upaparikkhati. Atthaü upaparikkhato dhammā nijjhānaü khamanti. Dhammanijjhānakkhantiyā sati chando jāyati. Chandajāto ussahati. Ussahitvā tulayati. Tulayitvā pahadati. Pahitatto samāno kāyena ceva paramasaccaü sacchikaroti. Pa¤¤āya ca naü ativijjha passati. Ettāvatā kho bhāradvāja, saccānubodho hoti. Ettāvatā saccamanubujjhati. Ettāvatā ca mayaü saccānubodhaü pa¤¤āpema. Na tveva tāva4 saccānupatti hotãti. ------------------------- 1. Passati samanupassati-syā. 2. Tadatthāya-sãmu. 3. Tathāråpo-machasaü. 4. Na tveva-[PTS.] [BJT Page 662] [\x 662/] Ettāvatā bho gotama, saccānubodho hoti, ettāvatā saccamanubujjhati, ettāvatā ca mayaü saccānubodhaü pekkhāma. Kittāvatā pana bho gotama, saccānupatti hoti? Kittāvatā saccamanupāpuõāti? Saccānupattiü mayaü bhavantaü gotamaü pucchamāti. [PTS Page 174] [\q 174/] Tesaüyeva kho bhāradvāja, dhammānaü āsevanā bhāvanā bahulã kammā saccānupatti hoti, ettāvatā kho bhāradvāja, saccānupatti hoti, ettāvatā saccamanupāpuõāti, ettāvatā ca mayaü saccānupattiü pa¤¤āpemāti. Ettāvatā bho gotama, saccānupatti hoti, ettāvatā saccamanupāpuõāti, ettāvatā ca mayaü saccānupattiü pekkhāma. Saccānupattiyā pana bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Saccānupattiyā bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü gotamaü pucchamāti. Saccānupattiyā kho bhāradvāja, padhānaü bahukāraü. No cetaü padaheyya, nayidaü saccaü anupāpuõeyya. Yasmā ca kho padahati, tasmā saccaü anupāpuõāti. Tasmā saccānupattiyā padhānaü bahukāranti. Padhānassa pana bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Padhānassa bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü gotamaü pucchāmāti. Padhānassa kho bhāradvāja, tulanā bahukārā. No cetaü tuleyya, nayidaü padaheyya. Yasmā ca kho tuleti, tasmā padahati. Tasmā padhānassa tulanā bahukārāti. Tulanāya pana bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Tulanāya bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü gotamaü pucchāmāti. Tulanāya kho bhāradvāja, ussāho bahukāro. No cetaü ussaheyya, nayidaü tuleyya. Yasmā ca kho ussahati, tasmā tuleti. Tasmā tulanāya ussāho bahukāroti. Ussāhassa pana bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Ussāhassa bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü gotamaü pucchāmāti. Ussāhassa kho bhāradvāja, chando bahukāro. No cetaü chando jāyetha, nayidaü ussaheyya. Yasmā ca kho chando jāyati, tasmā ussahati. Tasmā ussāhassa chando bahukāroti. Chandassa pana bho gotama, katamo dhammo bahukāro? [PTS Page 175] [\q 175/] chandassa bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü gotamaü pucchāmāti. Chandassa kho bhāradvāja, dhammanijjhānakkhanti bahukārā. No cetaü dhammanijjhānaü khameyyuü, nayidaü chando jāyetha. Yasmā ca kho dhammanijjhānaü khamanti, tasmā chando jāyati. Tasmā chandassa dhammanijjhānakkhanti bahukārāti. [BJT Page 664] [\x 664/] Dhammanijjhānakkhantiyā pana bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammanijjhānakkhantiyā bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü gotamaü pucchāmāti. Dhammanijjhānakkhantiyā kho bhāradvāja, atthåpaparikkhā bahukārā. No cetaü atthaü upaparikkheyya, nayidaü dhammanijjhānaü khameyyuü. Yasmā ca kho atthaü upaparikkhati, tasmā dhammanijjhānaü khamanti. Tasmā dhammanijjhānakkhantiyā atthupaparikkhā bahukārāti. Atthåpaparikkhāya pana bho gotama, katamo dhammo bahukāro atthåpaparikkhāya bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü gotamaü pucchāmāti. Atthåpaparikkhāya kho bhāradvāja, dhammadhāraõā bahukārā. No cetaü dhammaü dhāreyya, nayidaü atthaü upaparikkheyya. Yasmā ca kho dhammaü dhāreti, tasmā atthaü upaparikkhati. Tasmā atthupaparikkhāya dhammadhāraõā bahukārāti. Dhammadhāraõāya pana bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammadhāraõāya bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü gotamaü pucchāmāti. Dhammadhāraõāya kho bhāradvāja, dhammasavanaü bahukāraü no cetaü dhammaü suõeyya, nayidaü dhammaü dhāreyya. Yasmā ca kho dhammaü suõāti, tasmā dhammaü dhāreti tasmā dhammadhāraõāya dhammasavanaü bahukāranti. Dhammasavanassa pana bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Dhammasavanassa bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü gotamaü pucchāmāti. Dhammasavanassa kho bhāradvāja, sotāvadhānaü [PTS Page 176] [\q 176/] bahukāraü. No cetaü sotaü odaheyya, na idaü dhammaü suõeyya. Yasmā ca kho sotaü odahati, tasmā dhammaü suõāti tasmā dhammasavanassa sotāvadhānaü bahukāranti. Sotāvadhānassa pana bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Sotāvadhānassa bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü gotamaü pucchāmāti. Sotāvadhānassa kho bhāradvāja, payirupāsanā bahukārā. No cetaü payirupāseyya, nayidaü sotaü odaheyya. Yasmā ca kho payirupāsati. Tasmā sotaü odahati. Tasmā sotāvadhānassa payirupāsanā bahukārāti. Payirupāsanāya pana bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Payirupāsanāya bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü gotamaü pucchāmāti. Payirupāsanāya kho bhāradvāja, upasaīkamanaü bahukāraü. No cetaü upasaīkameyya, nayidaü payirupāseyya. Yasmā ca kho upasaīkamati, tasmā payirupāsati. Tasmā payirupāsanāya upasaīkamanaü bahukāranti. Upasaīkamanassa pana bho gotama, katamo dhammo bahukāro? Upasaīkamanassa bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü gotamaü pucchāmāti. [BJT Page 666] [\x 666/] Upasaīkamanassa kho bhāradvāja, saddhā bahukārā. No cetaü saddhā jāyetha, nayidaü upasaīkameyya. Yasmā ca kho saddhā jāyati, tasmā upasaīkamati. Tasmā upasaīkamanassa saddhā bahukārāti. Saccānurakkhanaü mayaü bhavantaü gotamaü apucchimha. Saccānurakkhanaü bhavaü gotamo byākāsi. Ta¤ca panamhākaü ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā. Saccānubodhaü1 mayaü bhavantaü gotamaü apucchimha. Saccānubodhaü1 bhavaü gotamo byākāsi. Ta¤ca panamhākaü ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā. Saccānupattiü mayaü bhavantaü gotamaü apucchimha. Saccānupattiü bhavaü gotamo byākāsi. Ta¤ca panamhākaü ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā. Saccānupattiyā bahukāraü dhammaü mayaü bhavantaü [PTS Page 177] [\q 177/] gotamaü apucchimha. Saccānupattiyā bahukāraü dhammaü bhavaü gotamo byākāsi. Ta¤ca panamhākaü ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā. Yaü yadeva ca pana mayaü bhavantaü gotamaü apucchimha, taü tadeva bhavaü gotamo byākāsi. Ta¤ca panamhākaü ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā. Mayaü hi bho gotama, pubbe evaü jānāma: ke ca muõķakā samaõakā ibbhā kaõhā bandhupādāpaccā, ke ca dhammassa a¤¤ātāroti. Ajanesi vata me bhavaü gotamo samaõesu samaõapemaü, samaõesu samaõapasādaü, samanesu samaõagāravaü. Abhikkantaü bho gotama abhikkantaü bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya,måëhassa vā maggaü ācikkheyya' andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya, 'cakkhumanto råpāni dakkhintã'ti, evamevaü bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bhagavantaü gotamaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca. Upāsakaü maü bhavaü gotamo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatanti. Caīkãsuttaü pa¤camaü. ------------------------- 1.Saccamanubodhaü-syā. [BJT Page 668] [\x 668/] 2.5.6. Phasukārãsuttaü. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme. Atha kho esukārã brāhmaõo yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisidi. Ekamantaü nisinno kho esukārã brāhmaõo bhagavantaü etadavoca: Brāhmaõā bho gotama, catasso pāricāriyā pa¤¤āpenti. Brāhmaõassa pāricariyaü pa¤¤āpenti, khattiyassa pāricariyaü pa¤¤āpenti, vessassa pāricariyaü pa¤¤āpenti, suddassa pāricariyaü pa¤¤āpenti. Tatridaü bho gotama, brāhmaõā brāhmaõassa [PTS Page 178] [\q 178/] pāricariyaü pa¤¤āpenti, brāhmaõo vā brāhmaõaü paricareyya, khattiyo vā brāhmaõaü paricareyya, vesso vā brāhmaõaü paricareyya, suddo vā brāhmaõaü paricareyyāti. Idaü kho bho gotama, brāhmaõā brāhmaõassa pāricariyaü pa¤¤āpenti. Tatãradaü bho gotama, brāhmaõā khattiyassa pāricariyaü pa¤¤āpenti. Khattiyo vā khattiyaü paricareyya, vesso vā khattiyaü paricareyya, suddo vā khattiyaü paricareyyāti. Idaü kho bho gotama, brāhmaõā khattiyassa pāricariyaü pa¤¤āpenti. Tatãradaü bho gotama brāhmaõā vessassa pāricariyaü pa¤¤āpenti. Vessā vā vessaü paricareyya, suddo vā vessaü paricareyyāti. Idaü kho bho gotama, brāhmaõā vessassa pāricariyaü pa¤¤āpenti. Tatãradaü bho gotama, brāhmaõā vessassa pāricariyaü pa¤¤āpenti. Tatãradaü bho gotama, brāhmaõā suddassa pāricariyaü pa¤¤āpenti. Suddo vā suddaü paricareyya. Ko vā pana¤¤o suddaü paricarissatã'ti. Idaü kho bho gotama, brāhmaõā suddassa pāricariyaü pa¤¤āpenti. Brāhmaõā bho gātama, imā catasso pāricariyā pa¤¤āpenti. Idha bhavaü gotamo kimāhāti? Kiü pana brāhmaõa, sabbo loko brāhmaõānaü etadabbhanåjānāti imā catasso pāricariyā pa¤¤āpentã'ti.1 Nohidaü bho gotama. Seyyathāpi brāhmaõa, puriso daëiddo assako anāëhiyo, tassa akāmakassa bilaü olaggeyyuü: idha te ambho purisa, maüsaü khāditabbaü, måla¤ca anuppadātabba'nti. Evameva kho brāhmaõa, brāhmaõā apaņi¤¤āya2 tesaü samaõabrāhmaõānaü. Atha ca panimā catasso paricariyā pa¤¤āpenti nāhaü brāhmaõa, sabbaü paricaritabbanti vadāmi. Na panāhaü brāhmaõa, sabbaü na paricaritabbanti vadāmi. Yaü hissa brāhmaõa, paricarato, pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo. Nāhantaü paricaritabbanti vadāmi. Ya¤ca khvāssa brāhmaõa, paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo, tamahaü paricaritabbanti vadāmi. ----------------------------- 1.Pa¤¤apentuti-machasaü,syā.- Pa¤¤āpentåti [PTS 2.] Appaņi¤¤āya-sãmu,machasaü, [BJT Page 670] [\x 670/] Khattiya¤cepi brāhmaõa, evaü puccheyyuü: yaü vā te paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, yaü vā te paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo. Kamettha paricareyyāsã'ti? Khattiyo'pi hi brāhmaõa, [PTS Page 179] [\q 179/] sammā byākaramāno evaü byākareyya: yaü hi me paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, nāhaü taü paricareyyaü. Ya¤ca kho me paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo, tamahaü paricareyya'nti. Brāhmaõa¤cepi brāhmaõa, evaü puccheyyuü: yaü vā te paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, yaü vā te paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo. Kamettha paricareyyāsã'ti? Brāhmaõo'pi hi brāhmaõa, sammā byākaramāno evaü byākareyya: yaü hi me paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, nāhaü taü paricareyyaü. Ya¤ca kho me paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo, tamahaü paricareyya'nti. Vessa¤cepi brāhmaõa, evaü puccheyyuü: yaü vā te paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, yaü vā te paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo. Kamettha paricareyyāsã'ti? Vesso'pi hi brāhmaõa, sammā byākaramāno evaü byākareyya: yaü hi me paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, nāhaü taü paricareyyaü. Ya¤ca kho me paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo, tamahaü paricareyya'nti. Sudda¤cepi brāhmaõa, evaü puccheyyuü: yaü vā te paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, yaü vā te paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo. Kamettha paricareyyāsã'ti? Suddo'pi hi brāhmaõa, sammā byākaramāno evaü byākareyya: yaü hi me paricarato pāricariyāhetu pāpiyo assa na seyyo, nāhaü taü paricareyyaü. Ya¤ca kho me paricarato pāricariyāhetu seyyo assa na pāpiyo, tamahaü paricareyya'nti. Nāhaü brāhmaõa, uccākulãnatā seyyaüsoti vadāmi. Na panāhaü brāhmaõa, uccākulãnatā pāpiyaüsoti vadāmi. Nāhaü brāhmaõa uëāravaõõatā seyyaüsoti vadāmi. Na panāhaü brāhmaõa, uëāravaõõatā pāpiyaüsoti vadāmi. Nāhaü brāhmaõa, uëārabhogatā seyyaüsoti vadāmi. Na panāhaü brāhmaõa, uëārabhogatā pāpiyaüsoti vadāmi. Uccākulãno'pi hi brāhmaõa, idhekacco pāõātipātã hoti, adinnādāyã hoti, kāmesu micchācārã hoti, musāvādo hoti, pisunāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpã hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiņņhi hoti, tasmā na uccākulãnatā seyyaüsoti vadāmi. Uccākulãno'pi hi brāhmaõa idhekacco pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, kāmesu micchācārā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisunāvācā paņivirato hoti, pharusāvācā paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiņņhi hoti. Tasmā na uccākulãnatā pāpiyaüsoti vadāmi. Uëāravaõõo'pi hi brāhmaõa, idhekacco pāõātipātã hoti, adinnādāyã hoti, kāmesu micchācārã hoti, musāvādo hoti, pisunāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpã hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiņņhi hoti, tasmā na uëāravaõõatā seyyaüsoti vadāmi. Uëāravaõõo'pi hi brāhmaõa idhekacco pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, kāmesu micchācārā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisunāvācā paņivirato hoti, pharusāvācā paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiņņhi hoti. Tasmā na uëāravaõõatā pāpiyaüsoti vadāmi. Uëārabhogo'pi hi brāhmaõa, idhekacco pāõātipātã hoti, adinnādāyã hoti, kāmesu micchācārã hoti, musāvādo hoti, pisunāvāco hoti, pharusāvāco hoti, samphappalāpã hoti, abhijjhālu hoti, byāpannacitto hoti, micchādiņņhi hoti, tasmā na uëārabhogatā seyyaüsoti vadāmi. Uëārabhogo'pi hi brāhmaõa idhekacco pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, kāmesu micchācārā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisunāvācā paņivirato hoti, pharusāvācā paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālu hoti, abyāpannacitto hoti, sammādiņņhi hoti. Tasmā na uëārabhogatā [PTS Page 180] [\q 180/] pāpiyaüsoti vadāmi. Nāhaü brāhmaõa, sabbaü paricaritabbanti vadāmi. Na panāhaü brāhmaõa, sabbaü na paricaritabbanti vadāmi. Yaü hissa brāhmaõa, paricarato pāricariyāhetu saddhā vaķķhati, sãlaü vaķķhati, sutaü vaķķhati, cāgo vaķķhati, pa¤¤ā vaķķhati. Tamahaü paricaritabbanti vadāmi. Yaü hissa brāhmaõa paricarato pāricariyāhetu na saddhā vaķķhati, na sãlaü vaķķhati, na sutaü vaķķhati, na cāgo vaķķhati, na pa¤¤ā vaķķhati. Nāhaü taü paricaritabbanti vadāmã'ti. [BJT Page 672] [\x 672/] Evaü vutte phasukārã brāhmaõo bhagavantaü etadavoca: brāhmaõā bho gotama, cattāri dhanāni pa¤¤āpenti. Brāhmaõassa sandhanaü pa¤¤āpenti. Khattiyassa sandhanaü pa¤¤āpenti. Vessassa sandhanaü pa¤¤āpenti. Suddassa sandhanaü pa¤¤āpenti. Tatridaü bho gotama, brāhmaõā brāhmaõassa sandhanaü pa¤¤āpenti bhikkhācariyaü. Bhikkhācariya¤ca pana brāhmaõo sandhanaü atima¤¤amāno akiccakārã hoti gopova adinnaü ādiyamānoti. Idaü kho bho gotama, brāhmaõā brāhmaõassa sandhanaü pa¤¤āpenti. Tatridaü bho gotama, brāhmaõā khattiyassa sandhanaü pa¤¤āpenti dhanukalāpaü. Dhanukalāpa¤ca pana khattiyo sandhanaü atima¤¤amāno akiccakārã hoti. Gopova adinnaü ādiyamāno'ti. Idaü kho bho gotama, brāhmaõā khattiyassa sandhanaü pa¤¤āpenti. Tatridaü bho gotama, brāhmaõā vessassa sandhanaü pa¤¤āpenti kasigorakkhaü. Kasigorakkha¤ca pana vesso sandhanaü atima¤¤amāno akiccakārã hoti gopova adinnaü ādiyamāno'ti. Idaü kho bho gotama, brāhmaõā vessassa sandhanaü pa¤¤āpenti. Tatridaü bho gotama, brāhmaõā suddassa sandhanaü pa¤¤āpenti asitabyābhaīgiü. Asitabyābhaīgi¤ca pana suddo sandhanaü atima¤¤amāno akiccakārã hoti gopova adinnaü ādiyamāno'ti. Idaü kho bho gotama, brāhmaõā suddassa sandhanaü pa¤¤āpenti brāhmaõā bho gotama, imāni cattāri dhanāni pa¤¤āpenti. Idha bhavaü gotamo kimāhāti. Kiü pana brāhmaõa, sabbo loko brāhmaõānaü etadabhanujānāti. Imāni cattāri1 dhanāni pa¤¤āpentã'ti2? [PTS Page 181] [\q 181/] no hidaü bho gotama. Seyyathāpi brāhmaõa, puriso daëiddo assako anāëhiyo tassa akāmassa bilaü olaggeyyuü: idaü te amho purisa, maüsaü khāditabbaü måla¤ca anuppadātabbanti. Evameva kho brāhmaõa, apaņi¤¤āya tesaü3 samaõabrāhmaõānaü. Atha ca panimāni cattāri dhanāni pa¤¤āpenti: Ariyaü kho ahaü brāhmaõa, lokuttaraü dhammaü purisassa sandhanaü pa¤¤āpemi. Porāõaü kho panassa mātāpettikaü kulavaüsaü anussarato yattha yattheva attabhāvassa abhinibbatti hoti, tena teneva saīkhaü gacchati. Khattiyakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti, khattiyotveva saīkhaü gacchati. Brāhmaõakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti, brāhmaõotveva saīkhaü gacchati. Vessakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti, vessotveva saīkhaü gacchati. Suddakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti, suddotveva saīkhaü gacchati. ----------------------- 1.Cattāri-[PTS,]ånaü 2. Pa¤¤āpetåti-machasaü,syā,[PTS 3.]Appaņi¤¤āye tesaü-[PTS] [BJT Page 674] [\x 674/] Seyyathāpi brāhmaõa ya¤¤adeva paccayaü paņicca aggi jalati, tena teneva saīkhaü gacchati. Kaņņha¤ce paņicca aggi jalati, kaņņhaggitveva saīkhaü gacchati. Sakalika¤ce paņicca aggi jalati, sakalikaggitveva saīkhaü gacchati. Tiõa¤ce paņicca aggi jalati, tiõaggitveva saīkhaü gacchati. Gomaya¤ce paņicca aggi jalati, gomayaggitveva saīkhaü gacchati. Evameva kho ahaü brāhmaõa, ariyaü lokuttaraü dhammaü purisassa sandhanaü pa¤¤āpemi. Porāõaü kho panassa mātāpettikaü kulavaüsaü anussarato yattha yattheva attabhāvassa abhinibbatti hoti, tena teneva saīkhaü gacchati. Khattiyakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti, khattiyotveva saīkhaü gacchati. Brāhmaõakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti, brāhmaõotveva saīkhaü gacchati. Vessakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti, vessotveva saīkhaü gacchati. Suddakule ce attabhāvassa abhinibbatti hoti, suddotveva saīkhaü gacchati. Khattiyakulā cepi brāhmaõa, agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, abrahmacariyā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisunāvācā paņivirato hoti, pharusāvācā paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālu hoti. Abyāpannacitto hoti, sammādiņņhi hoti, ārādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusalaü. Brāhmaõakulā cepi brāhmaõa, agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, abrahmacariyā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisunāvācā paņirato hoti, pharusāvācā paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālu hoti. Abyāpannacitto hoti, sammādiņņhi hoti. ârādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusalaü. Vessakulā cepi brāhmaõa, agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipātā paņivirato hoti adinnādānā paņivirato hoti, abrahmacariyā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisunāvācā paņivirato hoti, pharusāvācā paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālu hoti. Abyāpannacitto hoti, sammādiņņhi hoti, ārādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusalaü. Brāhmaõa,agārasmā [PTS Page 182] [\q 182/] Taü kiü ma¤¤asi brāhmaõa, brāhmaõova nu kho pahoti asmiü padese averaü abyāpajjhaü mettacittaü bhāvetuü. No khattiyo, no vesso, nosuddoti? No hidaü bho gotama, khattiyo pi hã bho gotama, pahoti asmiü padese averaü abyāpajjhaü mettacittaü bhāvetuü. Brāhmaõopi hã bho gotama, pahoti asmiü padese averaü abyāpajjhaü mettacittaü bhāvetuü . Vessopi hi bho gotama, pahoti asmiü padese averaü abyāpajjhaü mettacittaü bhāvetuü. Suddopi hi bho gotama, pahoti asmiü padese averaü abyāpajjhaü mettacittaü bhāvetu'nti. Sabbepi hi bho gotama, cattāro vaõõā pahonti asmiü padese averaü abyāpajjhaü mettacittaü bhāvetu'nti. Evameva kho brāhmaõa, khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, abrahmacariyā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisunāvācā paņivirato hoti, pharusāvācā paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālu hoti. Abyāpannacitto hoti, sammādiņņhi hoti, ārādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusalaü. Brāhmaõakulā cepi brāhmaõa, agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, abrahmacariyā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisunāvācā paņirato hoti, pharusāvācā paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālu hoti. Abyāpannacitto hoti, sammādiņņhi hoti, ārādhako hoti, ¤āyaü dhammaü kusalaü. Vessakulā cepi brāhmaõa, agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipātā paņivirato hoti adinnādānā paņivirato hoti, abrahmacariyā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisunāvācā paņivirato hoti, pharusāvācā paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālu hoti. Abyāpannacitto hoti, sammādiņņhi hoti, ārādhako hoti, ¤āyaü dhammaü kusalaü. Suddakulā cepi brāhmaõa, agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca [BJT Page 676] [\x 676/] Tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipātā paņivirato hoti adinnādānā paņivirato hoti, abrahmacariyā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisunāvācā paņivirato hoti, pharusāvācā paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālu hoti. Abyāpannacitto hoti, sammādiņņhi hoti, ārādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusalaü. Taü kiü ma¤¤asi brāhmaõa, brāhmaõova nu kho pahoti sottiü sināniü1 ādāya nadiü gantvā rajojallaü pavāhetuü. No khattiyo, no vesso, no suddo'ti? No hidaü bho gotama, khattiyopi hã bho gotama, pahoti sottiü sināniü ādāya nadiü gantvā rajojallaü pavāhetuü. Brāhmaõopi hi bho gotama, pahoti sottiü sināniü ādāya nadiü gantvā rajojallaü pavāhetuü. Vessopi hã bho gotama,pahoti [PTS Page 183] [\q 183/] sottiü sināniü ādāya nadiü ganatvā rajojallaü pavāhetuü. Suddopi hi bho gotama, pahoti sottiü sināniü ādāya nadiü gantvā rajojallaü pavāhetuü. Sabbepi hi bho gotama, cattāro vaõõā pahonti sottiü sināniü ādāya nadiü ganatvā rajojallaü pavāhetunti. Evameva kho brāhmaõa, khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, abrahmacariyā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisunāvācā paņivirato hoti, pharusāvācā paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālu hoti. Abyāpannacitto hoti, sammādiņņhi hoti, ārādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusalaü. Brāhmaõakulā cepi brāhmaõa, agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, abrahmacariyā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisunāvācā paņirato hoti, pharusāvācā paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālu hoti. Abyāpannacitto hoti, sammādiņņhi hoti, ārādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusalaü. Vessakulā cepi brāhmaõa, agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipātā paņivirato hoti adinnādānā paņivirato hoti, abrahmacariyā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisunāvācā paņivirato hoti, pharusāvācā paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālu hoti. Abyāpannacitto hoti, sammādiņņhi hoti, ārādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusalaü. * Suddakulā cepi brāhmaõa, agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, abrahmacariyā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisunāvācā paņivirato hoti, pharusāvācā paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālu hoti. Abyāpannacitto hoti, sammādiņņhi hoti, ārādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusalaü. * Taü kiü ma¤¤asi brāhmaõa, idha rājā khattiyo muddhāvasitto nānājaccānaü purisānaü purisasataü sannipāteyya, āyantu bhonto ye tattha khattiyakulā brāhmaõakulā rāja¤¤akulā uppannā sākassa vā2 sālassa vā, salaëassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraõiü ādāya aggiü abhinibbattentu tejo pātukarontu. âyantu pana bhonto ye tattha caõķālakulā nesādakulā veõakulā3 rathakārakulā pukkusakulā uppannā, sāpānadoõiyā vā såkaradoõiyā vā rajakadoõiyā vā eëaõķakaņņhassa vā uttarāraõiü ādāya aggiü abhinibbattentu tejo pātukarontu'ti. Taü kiü ma¤¤asi brāhmaõa, yo eva nu kho so khattiyakulā brāhmaõakulā rāja¤¤akulā uppannehã sākassa vā sālassa vā salaëassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraõiü ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato, sveva nu khvassa aggi accimā ceva vaõõimā ca pabhassaro vā, tena ca sakkā agginā aggikaraõãyaü kātuü. Yo pana so caõķālakulā nesādakulā veõakulā3 rathakārakulā pukkusakulā uppannehã sāpānadoõiyā vā såkaradoõiyā vā rajakadoõiyā vā eëaõķakaņņhassa vā uttarāraõiü ādāya aggi abhinibbatto tejo pātukato. Svāssa aggi na ceva accimā na ca vaõõimā na ca pabhassaro, na ca tena sakkā agginā aggikaraõãyaü kātunti. -------------------------- 1. Sottisināniü-machasaü,2.Sākassa vā -sãmu,natthi. 3.Veõukulā-sãmu. [BJT Page 678] [\x 678/] No hidaü bho gotama, yo so bho khattiyakulā brāhmaõakulā rāja¤¤akulā uppannehã sākassa [PTS Page 184] [\q 184/] vā sālassa vā salaëassa vā candanassa vā padumakassa vā uttarāraõiü ādāya aggi abhinibbatto, tejo pātukato. Svāssa aggi accimā ceva vaõõimā ca pabhassaro ca. Tena ca sakkā agginā aggikaraõiyaü kātuü. Yopi so caõķālakulā nesādakulā veõakulā rathakārakulā pukkusakulā uppannehã sāpānadoõiyā vā såkaradoõiyā vā rajakadoõiyā vā eëaõķakaņņhassa vā uttarāraõiü ādāya aggi abhinibbatto, tejo patukato. Svāssa aggi accimā ceva vaõõimā ca pabhassaro ca. Tenapi ca1 sakkā agginā aggikaraõãyaü kātuü. Sabbopi bho gotama, aggi accimā ceva vaõõimā ca pabhassaro ca sabbenapi ca2 sakkā agginā aggikaraõãyaü kātunti. Evameva kho brāhmaõa, khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, abrahmacariyā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisunāvācā paņivirato hoti, pharusāvācā paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālu hoti. Abyāpannacitto hoti, sammādiņņhi hoti, ārādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusalaü. Brāhmaõakulā cepi brāhmaõa, agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, abrahmacariyā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisunāvācā paņirato hoti, pharusāvācā paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālu hoti. Abyāpannacitto hoti, sammādiņņhi hoti ārādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusalaü. Vessakulā cepi brāhmaõa, agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipātā paņivirato hoti adinnādānā paņivirato hoti, abrahmacariyā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisunāvācā paņivirato hoti, pharusāvācā paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālu hoti. Abyāpannacitto hoti, sammādiņņhi hoti, ārādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusalaü. . Suddakulā cepi brāhmaõa, agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, abrahmacariyā paņivirato hoti, musāvādā paņivirato hoti, pisunāvācā paņivirato hoti, pharusāvācā paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālu hoti. Abyāpannacitto hoti, sammādiņņhi hoti, ārādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusalaü. Evaü vutte phasukārã brāhmaõo bhagavantaü etadavoca: abhikkantaü bho gotama abhikkantaü bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vãvareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya' andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya, 'cakkhumanto råpāni dakkhintã'ti, evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bhagavantaü gotamaü saraõaü gacchāmi, dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca. Upāsakaü maü bhavaü gotamo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatanti. Phasukārãsuttaü chaņņhamaü. --------------------------- 1.Tena ca- machasaü 2. Sabbenapi-machasaü. [BJT Page 680] [\x 680/] 2.5.7 Dhana¤jānisuttaü Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā rājagahe viharati veëuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto dakkhiõāgirismiü cārikaü carati mahatā bhikkhusaīghena saddhiü. Atha kho a¤¤ataro [PTS Page 185] [\q 185/] bhikkhu rājagahe vassaü vuttho yena dakkhiõāgiri yenāyasmā sāriputto tenupasaīkami, upasaīkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sāraõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü nisinnaü kho taü bhikkhuü āyasmā sāriputto etadavoca: Kaccāvuso, bhagavā arogo ca balavā cā'ti? Arogo cāvuso, bhagavā balavā cā'ti. Kacci panāvuso, bhikakkhusaīgho arogo ca balavā cā'ti? Bhikkhusaīghopi kho āvuso, arogo ca balavā cā'ti. Etthāvuso, taõķulapāladvārāyaü1 dhana¤jāni2 nāma brāhmaõo atthi. Kaccāvuso, dhana¤jāni nāma brāhmaõo arogo ca balavā cā'ti. Dhana¤jānipi kho avuso, brāhmaõo arogo ca balavā cā'ti. Kacci panāvuso dhana¤jāni brāhmaõo appamattoti. Kuto no āvuso, dhana¤jānissa brāhmaõassa appamādo? Dhana¤jāni āvuso, brāhmaõo rājānaü nissāya brāhmaõagahapatike vilumpati. Brāhmaõagahapatike nissāya rājānaü vilumpati. Yāpissa bhariyā saddhā saddhākulā3 ānãtā, sāpissa kālakatā, a¤¤a'ssa4 bhariyā assaddhā assaddhākulā5 ānãtā'ti. Dussutaü1 vatāvuso assumhā, dussutaü vatāvuso assumhā, ye mayaü dhana¤jāniü brāhmaõaü pamattaü assumhā. Appevanāma mayaü kadāci karahaci dhana¤jāninā brāhmaõena saddhiü samāgaccheyyāma. Appevanāma siyā kocideva kathāsallāpo'ti. ---------------------------- 1. Taõķulapālidvārāyaü-machasaü 2. Dhāna¤jāni-[PTS 3.]Saddhakulā-machasaü 4.A¤¤āssa-sãmu,machasaü, 5.Assaddhakulā-machasaü. [BJT Page 682] [\x 682/] Atha kho āyasmā sāriputto dakkhiõāgirismiü yathābhirantaü viharitvā yena rājagahaü tena cārikaü pakkāmi. Anupubbena cārikaü caramāno yena rājagahaü tadavasari. Tatra sudaü āyasmā sāriputto rājagahe viharati veëuvane kalandakanivāpe. Atha kho āyasmā sāriputto pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya rājagahaü piõķāya pāvisi. [PTS Page 186] [\q 186/] Tena kho pana samayena dhana¤jāni brāhmaõo bahinagare gāvo goņņhe dohāpeti1 atha kho āyasmā sāriputto rājagahe piõķāya caritvā pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto yena dhana¤jāni brāhmaõo tenupasaīkami. Addasā kho dhana¤jāni brāhmaõo āyasmantaü sāriputtaü dåratova āgacchantaü. Disvāna yenāsmā sāriputto tenupasaīkami. Upasaīkamitvā āyasmantaü sāriputtaü etadavoca: ito bho sāriputta, payo pãyataü tāva bhattassa kālo bhavissatã'ti. Alaü brāhmaõa, katamme ajja bhattakiccaü. Amukasmiü me rukkhamåle divāvihāro bhavissati. Tattha āgaccheyyāsã'ti. Evaü bhoti kho dhana¤jāni brāhmaõo āyasmato sāriputtassa paccassosi. Atha kho dhana¤jāni brāhmaõo pacchābhattaü bhuttapātarāso yenayasmā sāriputto tenupasaīkami, upasaīkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sāraõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho dhana¤jāniü brāhmaõaü āyasmā sāriputto etadavoca: Kaccisi dhana¤jāni, appamatto'ti? 'Kuto bho sāriputta, amhākaü appamādo yesaü no mātāpitaro posetabbā, puttadārā posetabbā, dāsakammakaraporisaü posetabbaü, mittāmaccānaü mittāmaccakaraõãyaü kātabbaü ¤ātisālo hitānaü ¤ātisālohitakaraõãyaü kātabbaü, atithãnaü atithikaraõãyaü kātabbaü, pubbapetānaü pubbapetakaraõãyaü kātabbaü, devatānaü devatākaraõãyaü kātabbaü, ra¤¤o rājakaraõãyaü kātabbaü, ayampi kāyo pãnetabbo bråhetabbo'ti. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, idhekacco mātāpitunnaü2 hetu adhammacārã visamacārã assa, tamenaü adhammacariyā visamacariyāhetu nirayaü nirayapālā upakaķķheyyuü. Labheyya nu kho so 'ahaü kho mātāpitunnaü hetu adhammacārã visamacārã ahosiü, mā maü nirayaü [PTS Page 187] [\q 187/] nirayapālā'ti. Mātāpitaro vā panassa labheyyuü 'eso kho amhākaü hetu adhammacārã visamacārã ahosi, mā naü nirayaü nirayapālā'ti. No hidaü bho sāriputta, atha kho naü vikkandantaü3 yeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuü. ------------------------ 1.Dåhāpeti-machasaü,syā. 2. Mātāpitunaü-syā,machasaü, 3.Vikandantaü-syā,[PTS.] [BJT Page 684] [\x 684/] Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, idhekacco puttadārassa hetu dhammacārã visamacārã assa, tamenaü adhammacariyā visamacariyāhetu nirayaü nirayapālā upakaķķheyyuü. Labheyya nu kho so 'ahaü kho puttadārassa hetu adhammacārã visamacārã ahosiü. Mā maü nirayaü nirayapālā'ti. Puttadārā vā panassa labheyyuü1 'eso kho amhākaü hetu adhammacārã visamacārã ahosi, mā naü nirayaü nirayapālā'ti? No hidaü bho sāriputta, atha kho naü vikkandantaüyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuü. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, idhekacco dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārã visamacārã assa, tamenaü adhammacariyā visamacariyāhetu nirayaü nirayapālā upakaķķheyyuü. Labheyya nu kho so 'ahaü kho dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārã visamacārã ahosiü. Mā maü nirayaü nirayapālā'ti. Dāsakammakaraporisaü vā panassa labheyya,'eso kho amhākaü hetu adhammacārã visamacārã ahosi, mā naü nirayaü nirayapālā'ti? No hidaü bho sāriputta, atha kho naü vikkandantaüyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuü. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, idhekacco mittāmaccānaü hetu adhammacārã visamacārã assa, tamenaü adhammacariyā visamacariyāhetu nirayaü nirayapālā upakaķķheyyuü. Labheyya nu kho so 'ahaü kho mittāmaccānaü hetu adhammacārã visamacārã ahosiü. Mā maü nirayaü nirayapālā'ti. Mittāmaccā vā panassa labheyyuü. 'Eso kho amhākaü hetu adhammacārã visamacārã ahosi, mā naü nirayaü nirayapālā'ti? No hidaü bho sāriputta, atha kho naü vikkandantaüyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuü. [PTS Page 188] [\q 188/] Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, idhekacco ¤ātisālohitānaü hetu adhammacārã visamacārã assa, tamenaü adhammacariyā visamacariyāhetu nirayaü nirayapālā upakaķķheyyuü. Labheyya nu kho so 'ahaü kho ¤ātisāëohitānaü hetu adhammacārã visamacārã ahosiü. Mā maü nirayaü nirayapālā'ti. Ĩātisāëohitā vā panassa labheyyuü. 'Eso kho amhākaü hetu adhammacārã visamacārã ahosi, mā naü nirayaü nirayapālā'ti? No hidaü bho sāriputta, atha kho naü vikkandantaüyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuü. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, idhekacco atithãnaü hetu adhammacārã visamacārã assa, tamenaü adhammacariyā visamacariyāhetu nirayaü nirayapālā upakaķķheyyuü. Labheyya nu kho so'ahaü kho atithãnaü hetu adhammacārã visamacārã ahosiü. Mā maü nirayaü nirayapālā'ti. Atithi vā panassa labheyyuü. 'Eso kho amhākaü hetu adhammacārã visamacārã ahosi, mā naü nirayaü nirayapālā'ti? No hidaü bho sāriputta, atha kho naü vikkandantaüyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuü. ------------------------ 1. Labheyya-sãmu. [BJT Page 886] [\x 886/] Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, idhekacco pubbapetānaü hetu adhammacārã visamacārã assa, tamenaü adhammacariyā visamacariyāhetu nirayaü nirayapālā upakaķķheyyuü. Labheyya nu kho so 'ahaü kho pubbapetānaü hetu adhammacārã visamacārã ahosi, mā maü nirayaü nirayapālā'ti. Pubbapetā vā panassa labheyyuü. 'Eso kho amhākaü hetu adhammacārã visamacārã ahosi, mā naü nirayaü nirayapālā'ti? No hidaü bho sāriputta, atha kho naü vikkandantaü yeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuü. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, idhekacco devatānaü hetu adhammacārã visamacārã assa, tamenaü adhammacariyā visamacariyāhetu nirayaü nirayapālā upakaķķheyyuü. Labheyya nu kho so'ahaü kho devatānaü hetu adhammacārã visamacārã ahosiü. Mā maü nirayaü nirayapālā'ti. Devatā vā panassa labheyyuü 'eso kho amhākaü hetu adhammacārã visamacārã ahosi, mā naü nirayaü nirayapālā'ti? No hidaü bho sāriputta, atha kho naü vikkandantaüyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuü. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, idhekacco ra¤¤o hetu adhammacārã visamacārã assa, tamenaü adhammacariyā visamacariyāhetu nirayaü nirayapālā upakaķķheyyuü. Labheyya nu kho so 'ahaü kho ra¤¤o hetu adhammacārã visamacārã ahosiü. Mā maü nirayaü nirayapālā'ti. Rājā vā panassa labheyya 'eso kho amhākaü hetu adhammacārã visamacārã ahosi, mā naü nirayaü nirayapālā'ti? No hidaü bho sāriputta, atha kho naü vikkandantaüyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuü. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, idhekacco kāyassa pãõanahetu1 bråhanahetu2 adhammacārã visamacārã assa, tamenaü adhammacariyā visamacariyāhetu nirayaü nirayapālā upakaķķheyyuü. Labheyya nu kho so'ahaü kho kāyassa pãõanahetu1 bråhanahetu2 adhammacārã visamacārã ahosiü. Mā maü nirayaü nirayapālā'ti. Pare vā panassa labheyyuü 'eso kho kāyassa pãõanahetu bråhanahetu adhammacārã visamacārã ahosi, mā naü nirayaü nirayapālā'ti? No hidaü bho sāriputta, atha kho naü vikkandantaüyeva niraye nirayapālā pakkhipeyyuü. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, yo vā mātāpitunnaü hetu adhammacārã visamacārã assa. Yo vā mātāpitunnaü hetu dhammacārã samacārã assa, katamaü seyyo'ti? Yo hi bho sāriputta, mātāpitunnaü hetu adhammacārã visamacārã assa, na taü seyyo yo ca kho bho sāriputta, mātāpitunnaü hetu dhammacārã samacārã assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyā visamacariyā hi bho sāriputta, brahmacariyā samacariyā seyyo'ti. --------------------- 1. Pãõanāhetu-machasaü,syā,[PTS 2.]Bråhanāhetu-machasaü,syā,[PTS.] [BJT Page 688] [\x 688/] Atthi kho dhana¤jāni, a¤¤e sahetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā mātāpitaro ceva posetuü. Na ca pāpaü kammaü kattuü1, pu¤¤a¤ca paņipadaü paņipajjituü. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, yo vā puttadārassa hetu adhammacārã visamacārã assa, yo vā puttadārassa hetu dhammacārã samacārã assa. Katamaü seyyo'ti? Yo hi bho sāriputta, puttadārassa hetu adhammacārã visamacārã assa, na taü seyyo. Yo ca kho bho sāriputta, puttadārassa hetu dhammacārã samacārã assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyā visamacariyā hi bho sāriputta, dhammacariyā samacariyā seyyo'ti. Atthi kho dhana¤jāni, a¤¤e sahetukā dhammikā kammantā, ye hi sakkā puttadāre2 ceva posetuü, na ca pāpaü kammaü kattuü, pu¤¤a¤ca paņipadaü paņipajjituü. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, yo vā dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārã visamacārã assa, yo vā dāsakammakaraporisassa hetu dhammacārã samacārã assa. Katamaü seyyo'ti.? [PTS Page 189] [\q 189/] Yo hi bho sāriputta, dāsakammakaraporisassa hetu adhammacārã visamacārã assa, na taü seyyo. Yo ca kho bho sāriputta, dāsakammakaraporisassa hetu dhammacārã samacārã assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyā visamacariyā hi bho sāriputta, dhammacariyā samacariyā seyyo'ti.? Atthi kho dhana¤jāni, a¤¤e sahetukā dhammikā kammantā, ye hi sakkā dāsakammakaraporisa¤ceva posetuü, na ca pāpaü kammaü kattuü, pu¤¤a¤ca paņipadaü paņipajjituü. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, yo vā mittāmaccānaü hetu adhammacārã visamacārã assa,yo vā mittāmaccānaü hetu dhammacārã samacārã assa. Katamaü seyyo'ti? Yo hi bho sāriputta, mittāmaccānaü hetu adhammacārã visamacārã assa, na taü seyyo. Yo ca kho bho sāriputta, mittāmaccānaü hetu dhammacārã samacārã assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyā visamacariyā hi bho sāriputta, dhammacariyā samacariyā seyyo'ti.? Atthi kho dhana¤jāni, a¤¤e sahetukā dhammikā kammantā, ye hi sakkā mittāmaccāna¤ceva mittāmaccakaraõãyaü kātuü, na ca pāpaü kammaü kattuü, pu¤¤a¤ca paņipadaü paņipajjituü. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, yo vā ¤ātisālohitānaü hetu adhammacārã visamacārã assa, yo vā ¤ātisālohitānaü hetu dhammacārã samacārã assa. Katamaü seyyo'ti.? [PTS Page 190] [\q 190/] Yo hi bho sāriputta, ¤ātisālehitānaü hetu adhammacārã visamacārã assa, na taü seyyo. Yo ca kho bho sāriputta, ¤ātisālohitānaü hetu dhammacārã samacārã assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyā visamacariyā hi bho sāriputta, dhammacariyā samacariyā seyyo'ti.? ----------------------- 1.Pāpakammaü kātuü-machasaü,[PTS. 2.]Puttadāraü-syā. [BJT Page 690] [\x 690/] Atthi kho dhana¤jāni, a¤¤e sahetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā ¤ātisālohitāna¤ceva ¤ātisālohitakaraõãyaü kātuü, na ca pāpaü kammaü kattuü, pu¤¤a¤ca paņipadaü paņipajjituü. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, yo vā atithãnaü hetu adhammacārã visamacārã assa, yo vā atithãnaü hetu dhammacārã samacārã assa. Katamaü seyyo'ti? Yo hi bho sāriputta, atithãnaü hetu adhammacārã visamacārã assa, na taü seyyo. Yo ca kho bho sāriputta, atithãnaü hetu dhammacārã samacārã assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyā visamacariyā hi bho sāriputta, dhammacariyā samacariyā seyyo'ti. Atthi kho dhana¤jāni, a¤¤e sahetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā atithãna¤ceva atithikaraõãyaü kātuü, na ca pāpaü kammaü kattuü, pu¤¤a¤ca paņipadaü paņipajjituü. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, yo vā pubbapetānaü hetu adhammacārã visamacārã assa, yo vā pubbapetānaü hetu dhammacārã samacarã assa. Katamaü seyyo'ti? Yo hi bho sāriputta, pubbapetānaü hetu adhammacārã visamacārã assa, na taü seyyo. Yo ca kho bho sāriputta, pubbapetānaü hetu dhammacārã samacārã assa, tadevettha seyyo adhammacariyā visamacariyā hi bho sāriputta, dhammacariyā samacariyā seyyo'ti. Atthi kho dhana¤ajāni , a¤¤e sahetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā pubbapetāna¤ceva pubbapetakaraõãyaü kātuü, na ca pāpaü kammaü kattuü, pu¤¤a¤ca paņipadaü paņipajjituü. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, yo vā devatānaü hetu adhammacārã visamacārã assa, yo vā devatānaü hetu dhammacārã samacārã assa. Katamaü seyyo'ti.? Yo hi bho sāriputta, devatānaü hetu adhammacārã visamacārã assa, na taü seyyo. Yo ca kho bho sāriputta, devatānaü hetu dhammacārã samacārã assa, tadevettha [PTS Page 191] [\q 191/] seyyo. Adhammacariyā visamacariyā hi bho sāriputta, dhammacariyā samacariyā seyyo'ti. Atthi kho dhana¤jāni , a¤¤e sahetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā devatāna¤ceva devatākaraõãyaü kātuü, na ca pāpaü kammaü kattuü, pu¤¤a¤ca paņipadaü paņipajjituü. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, yo vā ra¤¤o hetu adhammacārã visamacārã assa, yo vā ra¤¤o hetu dhammacārã samacārã assa. Katamaü seyyo'ti.? Yo hi bho sāriputta, ra¤¤o hetu adhammacārã visamacārã assa, na taü seyyo. Yo ca kho bho sāriputta, ra¤¤o hetu dhammacārã samacārã assa, tadevettha seyyo. Adhammacariyā visamacariyā hi bho sāriputta, dhammacariyā samacariyā seyyo'ti. Atthi kho dhana¤jāni, a¤¤o sahetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā ra¤¤o ceva rājakaraõãyaü kātuü, na ca pāpaü kammaü kattuü, pu¤¤a¤ca paņipadaü paņipajjituü. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, yo vā kāyassa pãõanahetu bråhanahetu adhammacārã visamacārã assa, yo vā kāyassa pãõanahetu bråhanahetu dhammacārã samacārã assa. Katamaü seyyo'ti.? [BJT Page 692] [\x 692/] Yo hi bho sāriputta, kāyassa piõanahetu bråhanahetu adhammacārã visamacārã assa, na taü seyyo. Yo ca kho bho sāriputta, kāyassa piõanahetu bråhanahetu dhammacārã samacārã assa, tadevettha seyyo, adhammacariyā visamacariyāhã bho sāriputta, dhammacariyā samacariyā seyyoti. Atthi kho dhana¤jāni, a¤¤e sahetukā dhammikā kammantā, yehi sakkā kāya¤ceva pãõetuü bråhetuü, na ca pāpaü kammaü kattuü, pu¤¤a¤ca paņipadaü paņipajjitunti. Atha kho dhana¤jāni brāhmaõo āyasmato sāriputtassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāyāsanā pakkāmi. Atha kho dhana¤jāni brāhmaõo aparena samayena ābādhiko ahosi dukkhito bāëhagilāno. Atha kho dhana¤jāni brāhmaõo a¤¤ataraü purisaü āmantesi: ehi tvaü amho [PTS Page 192] [\q 192/] purisa, yena bhagavā tenupasaīkama, upasaīkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhã,'dhana¤jāni bhante, brāhmaõo ābādhiko dukkhito bāëhagilāno, so bhagavato pāde sirasā vandatã'ti. Yena cāyasmā sāriputto tenupasaīkama, upasaīkamitvā mama vacanena āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandāhi,'dhana¤jāni bhante, brāhmaõo ābādhiko dukkhito bāëhagilāno. So āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandatã'ti. Eva¤ca vadehi: 'sādhu kira bhante, āyasmā sāriputto yena dhana¤jānissa brāhmaõassa nivesanaü tenupasaīkamatu anukampaü upādāyā'ti. Evaü bhanteti kho so puriso dhana¤jānissa brāhmaõassa paņissutvā yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü nisinno kho so puriso bhagavantaü etadavoca. 'Dhana¤jāni bhante, brāhmaõo ābādhiko dukkhito bāëhagilāno so bhagavato pāde sirasā vandatã'ti. Yena cāyasmā sāriputto tenupasaīkami, upasaīkamitvā āyasmantaü sāriputtaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho so puriso āyasmantaü sāriputtaü etadavoca: 'dhana¤jāni nte, brāhmaõo ābādiko dukkhito bāëhagilāno so āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandati, eva¤ca vadeti. 'Sādhu kira bhante, āyasmā sāriputto yena dhana¤jānissa brāhmaõassa nivesanaü tenupasaīkamatu anukampaü upādāyā'ti. Adhivāsesi kho āyasmā sāriputto tuõhãbhāvena. Atha kho āyasmā sāriputto nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena dhana¤jānissa brāhmaõassa nivesanaü tenupasaīkami, upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi, nisajja kho āyasmā sāriputto dhana¤jāniü brāhmaõaü etadavoca: 'kacci te dhana¤jāni, khamanãyaü kacci yāpanãyaü kacci dukkhā vedanā paņikkamanti no abhikkamanti, paņikkamosānaü pa¤¤āyati, no abhikkamoti? [BJT Page 694] [\x 694/] Na me bho sāriputta, khamanãyaü na yāpanãya, bāëhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paņikkamanti, abhikkamosānaü pa¤¤āyati no paņikkamoti. Seyyathāpi [PTS Page 193] [\q 193/] bho sāriputta, balavā puriso tiõhena sikharena muddhani1 abhimantheyya.2 Evameva kho me bho sāriputta, adimattā vātā muddhani1 åhananti3 na me ho sāriputta, khamanãyaü na yāpanãyaü. Bāëhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paņikkamanti, abhikkamosānaü pa¤¤āyati no paņikkamoti. Seyyathāpi bho sāriputta, balavā puriso daëhena varattabandhanena4 sãse sãsaveņhanaü5 bandheyya6, evameva kho me bho sāriputta, adhimattā sãse sãsavedanā hoti. Na me bho sāriputta, khamanãyaü na yāpanãyaü. Bāëhā me dukkhā vedanā. Abhikkamanti no paņikkamanti, abhikkamosānaü pa¤¤āyati no paņikkamoti. Seyyathāpi bho sāriputta, dakkho goghātako vā goghātakantevāsã vā tiõhena govikattanena kucchiü parikanteyya. Evameva kho me bho sāriputta, adhimattā vātā kucchiü parikantanti. Na me bho sāriputta, khamanãyaü na yāpanãyaü, bāëhā me dukkhā vedanā abhikkamanti no paņikkamanti, abhikkamosānaü pa¤¤āyati no paņikkamoti. Seyyathāpi bho sāriputta, dve balavanto purisā dubbalataraü purisaü nānābāhāsu gahetvā aīgārakāsuyā santāpeyyuü samparitāpeyyuü, evameva kho me bho sāriputta, adhimatto kāyasmiü dāho, na me bho sāriputta, khamanãyaü na yāpanãyaü bāëhā me dukkhā vedanā abhikkamantã no paņikkamanti, abhikkamosānaü pa¤¤āyati no paņikkamoti. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, katamaü seyyo, nirayo vā tiracchānayoni vā'ti? Nirayā bho sāriputta, tiracchānayoni seyyoti. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, katamaü seyyo, tiracchānayoni vā pettivisayo7 vā'ti? Tiracchānayoniyā bho sāriputta, pettivisayo seyyoti. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, katamaü seyyo, pettivisayo vā manusso vā'ti? Pettivisayā bho sāriputta, manussā seyyoti. [PTS Page 194] [\q 194/] Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, katamaü seyyo, manussā vā cātummahārājikā devā vā'ti? --------------------- 1.Muddhānaü-syā 2.Abhimattheyya-machasaü,[PTS 3.]Ohananti-syā 4.Varattakhandhena-syā 5.Sãsavedhanaü-syā,sãsaveņhaü-machasaü. 6.Dadeyya-machasaü,syā 7.Pittivisayo-syā. [BJT Page 696] [\x 696/] Manussehi bho sāriputta, cātummahārājikā devā seyyoti. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, katamaü seyyo, cātummahārājikā vā devā tāvatiüsā vā devā'ti? Cātummahārājikehi bho sāriputta, devehi tāvatiüsā devā seyyoti. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, katamaü seyyo,tāvatiüsā vā devā yāmā vā devā'ti? Tāvatiüsehi bho sāriputta, devehi yāmā devā seyyoti. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, katamaü seyyo,yāmā vā devā tusitā vā Devāti? Yāmehi bho sāriputta, devehi tusitā devā yyoti. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, katamaü seyyo, tusitā vā devā nimmānaratã vā devā'ti? Tusitehi bho sāriputta, devehi nimmānaratã devā seyyoti. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, katamaü seyyo, nimmānaratã vā devā paranimmitavasavattã vā devā'ti? Nimmānaratãhi bho sāriputta, devehi paranimamitavasavattã devā seyyoti. Taü kiü ma¤¤asi dhana¤jāni, katamaü seyyo, paranimmitavasavattã vā devā brahmaloko vā'ti? Brahmalokoti bhavaü sāriputte, āha, brahmalokoti bhavaü sāriputto āhāti. Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi: ime kho brāhmaõā brahmalokādhimuttā. Yannånāhaü dhana¤jānissa brāhmaõassa brahmānaü sahavyatāya maggaü deseyyanti. Brahmānaü te dhana¤jāni sahavyatāya maggaü desissāmi. Taü suõāhi sādhukaü manasi karohã bhāsissāmã'ti. Evambhoti kho dhana¤jāni brāhmaõo āyasmato sāriputtassa paccassosi. [PTS Page 195] [\q 195/] âyasmā sāriputto etadavoca: 'katamo ca dhana¤jāni, brahmānaü sahavyatāya maggo? Idha dhana¤jāni, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati. Tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya1 sabbāvantaü lokaü mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena eritvā viharati. Ayampi kho dhana¤jāni, brahmānaü sahavyatāya maggo. -------------------- 1.Sabbatthatāya-sãmu, syā. [BJT Page 698] [\x 698/] Puna ca paraü dhana¤jāni, bhikkhu karuõāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati. Tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü karuõāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena eritvā viharati. Ayampi kho dhana¤jāni, brahmānaü sahavyatāya maggo'ti. Puna ca paraü dhana¤jāni, bhikkhu muditāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati. Tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena eritvā viharati. Ayampi kho dhana¤āni, brāhmānaü sahavyatāya maggo'ti. Puna ca paraü dhana¤jāni , bhikkhu upekkhāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati. Tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena eritvā viharati. Ayampi kho dhana¤ajāni, brahmānaü sahavyatāya maggo'ti. Tena hi bho sāriputta, mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi, 'dhana¤jāni bhante, brāhmaõo ābādhiko dukkhito bāëhagilāno, so bhagavato pāde sirasā vandatã'ti. Atha kho āyasmā sāriputto dhana¤jāniü brāhmaõaü sati uttariü karaõiye hãne brahmaloke patiņņhāpetvā uņņhāyāsanā pakkāmi. Atha kho dhana¤jāni brāhmaõo acirapakkante āyasmante sāriputte kālamakāsi, brahmaloka¤ca upapajji1. Atha kho bhagavā bhikkhå āmantesi: eso bhikkhave, sāriputto dhana¤jāniü brāhmaõaü sati uttariü karaõãye, hãne brahmaloke patiņņhāpetvā uņņhāyāsanā pakkanto'ti. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaü etadavoca: dhana¤jāni bhante, brāhmaõo ābādiko dukkhito bāëhagilāno, so bhagavato pāde sirasā vandatã'ti. Kiü pana tvaü sāriputta, dhana¤jāniü brāhmaõaü [PTS Page 196] [\q 196/] sati uttariü kariõãye, hãne brahmaloke patiņņhāpetvā uņņhāyāsanā pakkantoti? Mayhaü kho bhante, evaü ahosi: ime kho brāhmaõā brahmalokādhimuttā yannånāhaü dhana¤jānissa brāhmaõassa brahmānaü sahavyatāya maggaü deseyyanti. Kālakato ca sāriputta, dhana¤jāni brāhmaõo brahmaloka¤ca upapannoti2. Dhana¤jānisuttaü3 sattamaü. --------------------------- 1.Uppajji -sãmu,[PTS 2,] uppannoti-sãmu,[PTS 3.]Dhāna¤jānisuttaü-[PTS.] [BJT Page 700] [\x 700/] 2.5.8. Vāseņņhasuttaü Evaü mesutaü: ekaü samayaü bhagavā icchānaīgale viharati icchānaīgalavanasaõķe. Tena kho pana samayena sambahulā abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā brāhmaõamahāsāëā icchānaīgale paņivasanti. Seyyathãdaü: caīkã brāhmaõo, tārukkho brāhmaõo, pokkharasāti brāhmaõo, jānussoõi brāhmaõo, todeyyo brāhmaõo, a¤¤o ca abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā brāhmaõamahāsāëā. Atha kho vāseņņhabhāradvājānaü māõavānaü jaīghāvihāraü anucaīkamamānānaü anuvicaramānānaü1 ayamantarā kathā udapādi: ' kathambho brāhmaõo hotã'ti. Bhāradvājo māõavo evamāha: yato kho bho ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca, saüsuddhagahaõiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuņņho jātivādena. Ettāvatā kho bho, brāhmaõo hoti'ti. Vāseņņho māõavo evamāha: 'yato kho bho, sãlavā ca hoti vatasampanno2 ca. Ettāvatā kho bho, brāhmaõo hotã'ti. Neva kho asakkhã bhāradvājo māõavo vāseņņhaü māõavaü sa¤¤āpetuü. Na pana asakkhi vāseņņho māõavo bhāradvājaü māõavaü sa¤¤āpetuü. Atha kho vāseņņho māõavo bhāradvājaü māõavaü āmantesi: 'ayaü kho bho bhāradvāja, samaõo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito icchānaīgale viharati icchānaīgalavanasaõķe. Taü kho pana bhagavantaü gotamaü evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato: itipi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavā'ti. âyāma bho bhāradvāja, yena samaõo gotamo tenupasaīkamissāma. Upasaīkamitvā samaõaü gotamaü etamatthaü pucchissāma. Yathā no samaõo gotamo byākarissati. Tathā naü dhāressāmā'ti. Evambhoti kho bhāradvājo māõavo vāseņņhassa māõavassa paccassosi. Atha kho vāseņņha, bhāradvājā māõavā yena bhagavā tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodiüsu, sammodanãyaü kathaü sārāõiyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinno kho vāseņņho māõavo bhagavantaü gāthāhã ajjhabhāsi: ------------------------- 1.Anucaīkamantānaü anuvicarantānaü- machasaü,syā. 2.Vattasampanno-machasaü,sãmu.Syā. [BJT Page 702] [\x 702/] Anu¤¤ātapaņi¤¤ātā tevijjā mayamassu bho Ahaü pokkharasātissa tārukkhassāyaü māõavo Tevijjānaü yadakkhātaü tattha kevalino'smase Padakasmā veyyākaraõā1 jappe ācariyasādisā. Tesaü no jātivādasmiü vivādo atthi gotama, Jātiyā brāhmaõo hoti bhāradvajo iti bhāsati Aha¤ca kammanā bråmi evaü jānāhi cakkhuma. Te na sakkoma ¤āpetuü a¤¤ama¤¤aü mayaü ubho Bhagavantaü puņņumāgamma2 sambuddhaü iti vissutaü. Candaü yathā khayātãtaü pecca pa¤jalikā janā Candamānā namassanti evaü lokasmiü gotamaü Cakkhuü loke samuppannaü mayaü pucchāma gotamaü. Jātiyā brāhmaõo hoti udāhu bhavati kammanā Ajānataü no pabråhi yathā jānemu brāhmaõanti. Tesaü vohaü vyācikkhissaü3(vāseņņhāti bhagavā) anupubbaü yathātathaü Jātivibhaīgaü pāõānaü a¤¤ama¤¤ā hi jātiyo. Tiõarukkhepi jānātha na cāpi paņijānare Liīgaü jātimayaü tesaü a¤¤ama¤¤ā hi jātiyo. Catuppadepi jānātha khuddake ca mahallake Liīgaü jātimayaü tesaü a¤¤ama¤¤ā hi jātiyo Pādådarepi jānātha urage dãghapiņņhike5 Liīgaü jātimayaü tesaü a¤¤ama¤¤ā hi jātiyo. Tato macchepi jānātha udake vārigocare Liīgaü jātimayaü tesaü a¤¤ama¤¤ā hã jātiyo. Tato pakkhãpi jānātha pattayāne vihaīgame Liīgaü jātimayaü tesaü a¤¤ama¤¤ā hi jātiyo. Yathā etāsu jātãsu liīgaü jātimayaü puthu Evaü natti manussesu liīgaü jātamayaü puthu. -------------------------- 1.No byākaraõā-sãmu 2.Puņņhumāgamā-machasaü, puņņhuü āgamma-syā 3.Vo ahaü byakkhissaü-machasaü 4.Pataīge-sãmu. 5.Dighapiņņhake-sãma. [BJT Page 704] [\x 704/] Na kesehi na sãsehi na kaõõehi na akkhãhi, Na mukhena na nāsāya na oņņhehi bhamuhi vā. Na gãvāya na aüsehi na udarena na piņņiyā Na soõiyā na urasā na sambādhena methune. Na hatthehi na pādehi nāīgulãhi nakhehi vā, Na jaīghāhi na åruhi na vaõõena sarena vā Liīgaü jātimayaü neva yathā a¤¤āsu jātisu. Paccattaü ca sarãresu manussesvetaü na vijjati Vokāra¤ca manussesu sama¤¤āya pavuccati. Yo hi koci manussesu gorakkhaü upajãvati Evaü vāseņņha jānāhi kassako so na brāhmaõo. Yo hi koci manussesu puthusippena jãvati Evaü vāseņņha jānāhi sippiko so na brāhmaõo. Yo hi koci manussesu vohāraü upajãvati Evaü vāseņņha jānāhi vāõijo so na brāhmaõo. Yo hi koci manussesu parapessena jãvati Evaü vāseņņha jānāhi pessiko so na brāhmaõo. Yo hi koci munussesu adinnaü upajãvati Evaü vāseņņha jānāhi coro eso na brāhmaõo Yo hi koci manussesu issatthaü upajãvati Evaü vāseņņha jānāhi yodhājivo na brāhmaõo. Yo hi koci manussesu porohiccena jãvati Evaü vāseņņha jānāhi yājako so na brāhmaõo. Yo hi koci manussesu gāmaü raņņha¤ca bhu¤jati Evaü vāseņņha jānāhi rājā eso na brāhmaõo. Na cāhaü brāhmaõaü bråmi yonijaü mattisambhavaü Bhovādi nāma so hoti sace hoti saki¤cano Aki¤canaü anādānaü tamahaü bråmi brāhmaõaü. Sabbasa¤¤ojanaü chetvā yo ve na paritassati Saīgātigaü visa¤¤uttaü tamahaü bråmi brāhmaõaü. Chetvā nandiü varatta¤ca sandānaü sahanukkamaü Ukkhittapaëighaü buddhaü tamahaü bråmi brāhmaõaü. [BJT Page 706] [\x 706/] Akkosaü vadhabandha¤ca aduņņho yo titikkhati Khantibalaü balāõikaü tamahaü bråmi brāhmaõaü. Akkodhanaü vatavantaü sãlavantaü anussadaü Dantaü antimasārãraü tamahaü bråmi brāhmaõaü. Vāri pokkharapatteva āraggeriva sāsapo Yo na lippati1 kāmesu tamahaü bråmi brāhmaõaü. Yo dukkhassa pajānāti idheva khayamattano Pannabhāraü visaüyuttaü tamahaü bråmi brāhmaõaü. Gambhãrapa¤¤aü medhāviü maggāmaggassa kovidaü Uttamatthamanuppattaü tamahaü bråmi brāhmaõaü. Asaüsaņņhaü gahaņņhehi anāgārehi cubhayaü Anokasāriü appicchaü tamahaü bråmi brāhmaõaü. Nidhāya daõķanaü bhåtesu tasesu thāvaresu ca Yo na hanti na ghāteti tamahaü bråmi brāhmaõaü Aviruddhaü viruddhesu attadaõķesu nibbutaü Sādānesu anādānaü tamahaü bråmi brāhmaõaü. Yassa rāgo ca doso ca māno makkho ca ohito Sāsaporiva āraggā tamahaü bråmi brāhmaõaü Akakkasaü vi¤¤apaniü2 giraü saccaü udãraye Yāya nābhisaje3 ki¤ci tamahaü bråmi brāhmaõaü Yo ca dãghaü ca rassaü vā aõuü thålaü subhāsubhaü Loke adinnaü nādiyati4 tamahaü bråmi brāhmaõaü âsā yassa na vijjanti asmiü loke paramhi ca Nirāsayaü5 visaüyuttaü tamahaü bråmi brāhmaõaü Yassālayā navijjanti a¤¤āya akathaīkathã6 Amatogadhaü anuppattaü tamahaü bråmi brāhmaõaü Yodha pu¤¤a¤ca pāpa¤ca ubhosaīgaü upaccagā Asokaü virajaü suddhaü tamahaü bråmi brāhmaõaü Candaüva vimalaü suddhaü vippasannamanāvilaü Nandãbhavaparikkhãõaü tamahaü bråmi brāhmaõaü ------------------------- 1.Limpati-sãmu,machasaü,syā 2.Vi¤¤āpaniü-sãmu,machasaü,syā 3.Nābhisajje-machasaü,syā 4.Nādeti-machasaü,syā 5.Nirāsāsaü-machasaü,syā 6.Akataīkathã-sãmu. [BJT Page 708] [\x 708/] Yo imaü paëipathaü duggaü saüsāraü mohamaccagā Tiõõo pāragato jhāyã anejo akathaīkathã Anupādāya nibbuto tamahaü bråmi brāhmaõaü. Yodha kāme pahatvāna anāgāro paribbaje Kāmabhavaparikkhãõaü tamahaü bråmi brāhmaõaü Yodha taõhaü pahatvāna anāgāro paribbaje Taõhā bhavaparikkhãõaü tamahaü bråmi brāhmaõaü. Hitvā mānusakaü yogaü dibbaü yogaü upaccagā Sabbayogavisaüyuttaü tamahaü bråmi brāhmaõaü Hitvā rati¤ca aratiü sãtãbhåtaü niråpadhiü Sabbālokābhibhåü vãraü tamahaü bråmi brāhmaõaü. Cutiü yo vedi sattānaü upapatti¤ca sabbaso Asattaü sugataü buddhaü tamahaü bråmi brāhmaõaü Yassa gatiü na jānanti devā gandhabbamānusā Khãõāsavaü arahantaü tamahaü bråmi brāhmaõaü. Yassa pure ca pacchā ca majjhe ca natthi ki¤canaü Aki¤canaü anādānaü tamahaü bråmi brāhmaõaü. Usabhaü pavaraü vãraü mahesiü vijitāvinaü Anejaü nahātakaü buddhaü tamahaü bråmi brāhmaõaü. Pubbenivāsaü yo vedi saggāpāya¤ca passati Atho jātikkhayaü patto tamahaü bråmi brāhmaõaü. Sama¤¤ā'hesā lokasmiü nāmagottaü pakappitaü Samucca1 samudāgataü tattha tattha pakappitaü Dãgharattamanusayitaü diņņhigatamajānataü Ajānantā2 no pabruvanti3 jātiyā hoti brāhmaõo. Na jaccā brāhmaõo4 hoti na jaccā hoti abrāhmaõo5 Kammanā brāhmaõo4 hoti kammanā hoti abrāhmaõo5 Kassako kammanā hoti sippiko hoti kammanā Vāõijo kammanā hoti pessiko hoti kammanā. Coropi kammanā hoti yodhājãvopi kammanā Yājako kammanā hoti rājāpi hoti kammanā. ---------------------------- 1.Sammuccā-sãmu. 2.Jānantā-sãmu. 3.Pabrunti-machasaü 4.Vasalo-syā 5.Brāhmaõo-syā. [BJT Page 710] [\x 710/] Evametaü yathābhåtaü kammaü passanti paõķitā Paņiccasamuppādadasā kammavipākakovidā Kammanā vattati loko kammanā vattati pajā Kammanibandhanā sattā rathassāõãva yāyato Tapena brahmacariyena saüyamena damena ca Etena brāhmaõo hoti etaü brāhmaõamuttamaü. Tãhi vijjāhi sampanno santo khãõapunabbhavo, Evaü vāseņņha jānāhi brahmā sakko vijānatanti. Evaü vutte vāseņņhabhāradvājā māõavā bhagavantaü etadavocuü: abhikkantaü bho gotama, abhikkantaü bho gotama, seyyathāpi bho gotama, nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya, cakkhumanto råpāni dakkhintã'ti. Evamevaü bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito, ete mayaü bhavantaü gotamaü saraõaü gacchāma, dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca. Upāsake no bhavaü gotamo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gateti. Vāseņņhasuttaü aņņhamaü. [BJT Page 712] [\x 712/] 2.5.9 Subhasuttaü Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvattiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme. Tena kho pana samayena subho māõavo todeyyaputto sāvatthiyaü paņivasati a¤¤atarassa gahapatissa nivesane kenacideva karaõãyena. Atha kho subho māõavo todeyyaputto yassa gahapatissa nivesane paņivasati, taü gahapatiü etadavoca: sutaü metaü gahapati, avãvittā sāvatthi arahantehã'ti. Kannu khvajja samaõaü vā brāhmaõaü vā payirupāseyyāmā'ti? [PTS Page 197] [\q 197/] Ayaü bhante, bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme. Taü bhante, bhagavantaü payirupāsasså'ti. Atha kho subho māõavo todeyyaputto tassa gahapatissa paņissutvā yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho subho māõavo tedeyyaputto bhagavantaü etadavoca: Brāhmaõā bho gotama, evamāhaüsu: gahaņņho ārādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusalaü, na pabbajito ārādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusala'nti. Idha bhavaü gotamo kimāhāti? Vibhajjavādo kho ahamettha māõava, nāhamettha ekaüsavādo, gihissa vāhaü māõava, pabbajitassa vā micchāpaņipattiü na vaõõemi. Gihã vā hã māõava, pabbajito vā micchāpaņipanno micchāpaņipannādhãkaraõahetu na ārādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusalaü. Gihissa vāhaü māõava, pabbajitassa vā sammāpaņipattiü vaõõemi. Gihã vā hã māõava, pabbajito vā sammāpaņipanno sammāpaņipannādhikaraõahetu ārādhako hoti ¤āyaü dhammaü kusala'nti. Brāhmaõā bho gotama, evamāhaüsu:'mahaņņhamidaü1 mahākiccaü mahādhikaraõaü mahāsamārambhaü gharāvāsakammaņņhānaü mahapphalaü hoti appaņņhamidaü appakiccaü appādhikaraõaü appasamārambhaü pabbajjākammaņņhānaü appaphalaü hotã'ti. Idha bhavaü gotamo kimāhāti? --------------------------- 1.Mahaņņhaü-syā. [BJT Page 714] [\x 714/] Etthāpi kho ahaü māõava, vibhajjavādo, nāhamettha ekaüsavādo. Atthi māõava, kammaņņhānaü mahaņņhaü mahākiccaü mahādhikaraõaü mahāsamārambhaü vipajjamānaü appaphalaü hoti. Atthi māõava, kammaņņhānaü mahaņņhaü mahākiccaü mahādhikaraõaü mahāsamārambhaü sampajjamānaü mahapphalaü hoti. Atthi māõava, kammaņņhānaü appaņņhaü appakiccaü appādhikaraõaü appasamārambhaü vipajjamānaü appaphalaü hoti. Atthi māõava, kammaņņhānaü appaņņhaü appakiccaü appādhikaraõaü appasamārambhaü sampajjamānaü mahapphalaü hoti. Katama¤ca1 [PTS Page 198] [\q 198/] māõava, kammaņņhānaü mahaņņhaü mahākiccaü mahādhikaraõaü mahāsamārambhaü vipajjamānaü appaphalaü hoti: kasã kho māõava, kammaņņhānaü mahaņņhaü mahākiccaü mahādhikaraõaü mahāsamārambhaü vipajjamānaü appaphalaü hoti. Katama¤ca māõava, kammaņņhānaü mahaņņhaü mahākiccaü mahādhikaraõaü mahāsamārambhaü sampajjamānaü mahappaphalaü hoti: kasiyeva kho māõava, kammaņņhānaü mahaņņhaü mahākiccaü mahādhikaraõaü mahāsamārambhaü vipajjamānaü appaphalaü hoti. Katama¤ca māõava, kammaņņhānaü appaņņhaü appakiccaü appādhikaraõaü appasamārambhaü vipajjamānaü appaphalaü hoti: vaõijjā kho māõava, kammaņņhānaü appaņņhaü appakiccaü appādhikaraõaü appasamārambhaü vipajjamānaü appaphalaü hoti. Katama¤ca māõava, kammaņņhānaü appaņņhaü appakiccaü appādhikaraõaü appasamārambhaü sampajjamānaü mahappaphalaü hoti: vaõijjāyeva kho māõava, kammaņņhānaü appaņņhaü appakiccaü appādhikaraõaü appasamārambhaü sampajjamānaü mahappaphalaü hoti. Seyyathāpi māõava, kasi kammaņņhānaü mahaņņhaü mahākiccaü mahādhikaraõaü mahāsamārambhaü vipajjamānaü appaphalaü hoti: evameva kho māõava, gharāvāsakammaņņhānaü mahaņņhaü mahākiccaü mahādhikaraõaü mahāsamārambhaü vipajjamānaü appaphalaü hoti. Seyyathāpi māõava, kasiyeva kammaņņhānaü mahaņņhaü mahākiccaü mahādhikaraõaü mahāsamārambhaü sampajjamānaü mahapphalaü hoti: evameva kho māõava, gharāvāsakammaņņhānaü mahaņņhaü mahākiccaü mahādhikaraõaü mahāsamārambhaü sampajjamānaü mahapphalaü hoti. ------------------------- 1.Katamaü-syā. [BJT Page 716] [\x 716/] Seyyathāpi māõava, vaõijjā kammaņņhānaü appaņņhaü appakiccaü appādhikaraõaü appasamārambhaü vipajjamānaü appaphalaü hoti. Evameva kho māõava, pabbajjākammaņņhānaü appaņņhaü appakiccaü appādhikaraõaü appasamārambhaü vipajjamānaü appaphalaü hoti. Seyyathāpi māõava, vaõijjāyeva kammaņņhānaü appaņņhaü appakiccaü appādhikaraõaü appasamārambhaü sampajjamānaü mahapphalaü hoti. Evameva [PTS Page 199] [\q 199/] kho māõava, pabbajjā kammaņņhānaü appaņņhaü appakiccaü appādhikaraõaü appasamārambhaü sampajjamānaü mahapphalaü hoti. Brāhmaõā bho gotama, pa¤ca dhamme pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāyāti. Ye te māõava, brāhmaõā pa¤ca dhamme pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Sace te agaru, sādhu te pa¤ca dhamme imasmiü parisatiü bhāsassåti. Na kho me bho gotama, garu yatthassu bhavanto vā nisinnā bhavantaråpā vā'ti. Tena hi māõava, bhāsassåti. Saccaü kho bho gotama, brāhmaõā paņhamaü dhammaü pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Tapaü kho bho gotama, brāhmaõā dutiyaü dhammaü pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Brahmacariyaü kho bho gotama, brāhmaõā tatiyaü dhammaü pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Ajjhesanaü kho bho gotama, brāhmaõā catutthaü dhammaü pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Cāgaü kho bho gotama, brāhmaõā pa¤camaü dhammaü pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Brāhmaõā bho gotama, ime pa¤ca dhamme pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāyāti. Idha bhavaü gotamo kimāhāti? Kiü pana māõava, atthi koci brāhmaõānaü ekabrāhmaõopi yo evamāha: 'ahaü imesaü pa¤cannaü dhammānaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā vipākaü pavedemã'ti? No hidaü bho gotama. Kiü pana māõava, atthi koci brāhmaõānaü ekācariyopi ekācariya pācariyopi yāvasattamā ācariyamahayugā, yo evamāha: ahaü imesaü pa¤cannaü dhammānaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā vipākaü pavedemã'ti. No hidaü bho gotama. [PTS Page 200] [\q 200/] [BJT Page 718] [\x 718/] Kiü pana māõava, yepi te brāhmaõānaü pubbakā isayo mantānaü kattāro mantānaü pavattāro, yesamidaü etarahi brāhmaõā porāõaü mantapadaü gãtaü pavuttaü samihitaü tadanugāyanti. Tadanubhāsanti, bhāsitamanubhāsanti, vācitamanuvācenti, seyyathãdaü: aņņako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aīgãraso bhāradvājo vāseņņho kassapo bhagu. Tepi evamāhaüsu: mayaü imesaü pa¤cannaü dhammānaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā vipākaü pavedemā'ti? No hidaü bho gotama. Iti kira māõava, natthi koci brāhmaõānaü ekabrāhmaõopi yo evamāha: ahaü imesaü pa¤cannaü dhammānaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā vipākaü pavedemã'ti. Natthi koci brāhmaõānaü ekācariyopi ekācariyapācariyopi yāvasattamā ācariyamahayugā, yo evamāha: 'ahaü imesaü pa¤cannaü dhammānaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā vipākaü pavedemã'ti. Yepi te brāhmaõānaü pubbakā isayo mantānaü kattāro mantānaü pavattāro, yesamidaü etarahi brāhmaõā porāõaü mantapadaü gãtaü pavuttaü samihitaü tadanugāyanti. Tadanubhāsanti, bhāsitamanubhāsanti, vācitamanuvācenti, seyyathãdaü: aņņako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aīgãraso bhāradvājo vāseņņho kassapo bhagu. Tepi evamāhaüsu: mayaü imesaü pa¤cannaü dhammānaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā vipākaü pavedemā'ti? No hetaü bho gotama. Seyyathāpi māõava, andhaveõiparamparā saüsattā:?1 Purimopi na passati, majjhamopi na passati, pacchimopi na passati. Evameva kho māõava, andhaveõåpamaü ma¤¤e brāhmaõānaü bhāsitaü sampajjati. Purimopi na passati, majjhamopi na passati, pacchimopi na passatãti. Evaü vutte subho māõavo todeyyaputto bhagavatā andhaveõåpamena vuccamāno kupito anattamano bhagavantaüyeva khuüsento bhagavantaüyeva vambhento bhagavantaüyeva vadamāno 'samaõo gotamo pāpito bhavissatã'ti. Bhagavantaü etadavoca: brāhmaõo bho gotama, pokkharasāti opama¤¤o subhagavaniko evamāha: evameva panimeke2 samaõabrāhmaõā uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanavisesaü paņijānanti. Tesamidaü bhāsitaü [PTS Page 201] [\q 201/] hassakaüyeva sampajjati, nāmakaüyeva sampajjati, rittakaüyeva sampajjati, tucchakaüyeva sampajjati. Kathaü hã nāma manussabhåto uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanavisesaü ¤assati vā dakkhiti3 vā sacchi vā karissati. Netaü ņhānaü vijjatã'ti. ------------------------- 1.Sambhattā-syā 2.Panimekacce-machasaü 3.Dakkhati-machasaü.Dakkhissati-sãmu. [BJT Page 720] [\x 720/] Kiü pana māõava, brāhmaõo pokkharasāti opama¤¤o subhagavaniko sabbesaüyeva samaõabrāhmaõānaü cetasā ceto paricca pajānāti'ti.? Sakāyapi hi bho gotama, puõõakāya dāsiyā brāhmaõo pokkharasāti opama¤¤o subhagavaniko na cetasā ceto paricca pajānāti, kuto pana sabbesaüyeva samaõabrāhmaõānaü cetasā ceto paricca pajānissatã'ti. Seyyathāpi māõava, jaccandho puriso na passeyya kaõhasukkāni råpāni, na passeyya nãlakāni råpāni, na passeyya pãtakāni råpāni, na passeyya lohãtakāni råpāni, na passeyya ma¤jeņņhakāni råpāni, na passeyya samavisamaü1, na passeyya tārakaråpāni, na passeyya candimasåriye. So evaü vadeyya: natthi kaõhasukkāni råpāni, natthi kaõhasukkānaü råpānaü dassāvi, natthi nãlakāni råpāni, natthi nãlakānaü råpānaü dassāvã, natthi pãtakāni råpāni, natthi pãtakānaü råpānaü dassāvi, natthi lohitakāni råpāni, natthi lohãtakānaü råpānaü dassāvi. Natthi ma¤jeņņhikāni råpāni, natthi ma¤jeņņhikānaü råpānaü dassāvi, natthi samavisamaü, natthi samavisamassa dassāvi, natthi tārakaråpāni, natthi tārakaråpānaü dassāvã, natthi candimasåriyā ,natthi candimasåriyānaü dassāvi, ahametaü na jānāmi, ahametaü na passāmi, tasmā natthã'ti. Sammā nu kho so māõava, vadamāno vadeyyāti? No hidaü bho gātama, atthi kaõhasukkāni råpāni, atthi kaõhasukkānaü råpānaü dassāvi, atthi nãlakāni råpāni, atthi nãlakānaü råpānaü dassāvi, atthi pãtakāni råpāni, atthi pãtakānaü råpānaü dassāvi, atthi lohitakāni råpāni, atthi lohitakānaü råpānaü dassāvi. Atthi ma¤jeņņhikāni råpāni, atthi ma¤jeņņhikānaü råpānaü dassāvi, atthi samavisamaü, atthi samavisamassa dassāvi, atthi tārakaråpāni, atthi tārakaråpānaü dassāvi, atthi candimasuriyā2, atthi candimasuriyānaü dassāvi, ahametaü [PTS Page 202] [\q 202/] na jānāmi, ahametaü na passāmi tasmā natthã'ti na hi so bho gotama, sammā vadamāno vadeyyāti. Evameva kho māõava, brāhmaõo pokkharasāti opama¤¤o subhagavaniko andho acakkhuko. So vata uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanavisesaü ¤assati vā dakkhiti3 vā sacchi vā karissatã'ti netaü ņhānaü vijjati. Taü kiü ma¤¤asi māõava, ye te kosalakā4 brāhmaõamahāsāëā seyyathãdaü: 'caīkã brāhmaõo tārukkho brāhmaõo pokkharasāti brāhmaõo jānussoõi brāhmaõo pitā vā te todeyyo. Katamā nesaü seyyā'yaü vā te sammuccā5 vācaü bhāseyyuü. Yaü vā asammuccāti6 Sammuccā bho gotama. ------------------------ 1.Samavisamāni-syā,[PTS 2.]Candimasuriyo-sãmu. 3.Dakkhati-machasaü 4.Ye pana te kosalikā-syā. 5.Sammusā-sãmu,[PTS,] sammucchā-syā 6.Asammusāti-sãmu,[PTS.] [BJT Page 722] [\x 722/] Katamā tesaü seyyo, yaü vā te mantā vācaü bhāseyyuü. Yaü vā amantāti? Mantā bho gotama Katamā tesaü seyyo, yaü vā te paņisaīkhāya vācaü bhāseyyuü yaü vā apaņisaīkhāya vācaü bhāseyyuü yaü vā apaņisaīkhāyāti? Paņisaīkhāya bho gotama. Katamā tesaü seyyo, yaü vā te atthasaühitaü vācaü bhāseyyuü. Yaü vā anatthasaühitanti? Atthasaühitaü bho gotama. Taü kiü ma¤¤asi māõava, yadi evaü sante brāhmaõena pokkharasātinā opama¤¤ena subhagavanikena sammuccā vācā bhāsitā, asammuccā vā'ti? Asammuccā bho gotama Mantā vācā bhāsitā, amantā vā'ti? Amantā bho gotama Paņisaīkhāya vācā bhāsitā, apaņisaīkhāya vā'ti? Apaņisaīkhāya bho gotama, Atthasaühitā vācā bhāsitā, anatthasaühitā vā'ti? Anatthasaühitā bho gotama. [PTS Page 203] [\q 203/] Pa¤ca kho ime māõava, nãvaraõā. Katame pa¤ca: kāmacchandanãvaraõaü byāpādanãvaraõaü thãnamiddhanãvaraõaü uddhaccakukkuccanãvaraõaü vicikicchānãvaraõaü. Ime kho māõava, pa¤canãvaraõā. Imehi kho māõava, pa¤cahi nãvaraõehi brāhmaõo pokkharasāti opama¤¤o subhagavaniko āvuto1 nivuto ovuto2 pariyonaddho. So vata uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanavisesaü ¤assati vā dakkhiti vā sacchi vā karissatãti. Netaü ņhānaü vijjati. ----------------------- 1.âvaņo-[PTS 2.]Ophuņo-machasaü,syā.Ophuto-[PTS] [BJT Page 724] [\x 724/] Pa¤ca kho ime māõava kāmaguõā, katame pa¤ca: cakkhuvi¤¤eyyā råpā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Sotavi¤¤eyyā saddā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Ghānavi¤¤eyyā gandhā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Jivhā vi¤¤eyyā rasā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Kāyavi¤¤eyyā phoņņhabbā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Ime kho māõava, pa¤ca kāmaguõā. Imehi kho māõava, pa¤cahi kāmaguõehi brāhmaõo pokkharasāti opama¤¤o subhagavaniko gathito1 mucchito ajjhopanno anādãnavadassāvã anissaraõapa¤¤o paribhu¤jati. So vata uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanavisesaü ¤assati vā dakkhiti vā sacchi vā karissatãti netaü ņhānaü vijjati. Taü kiü ma¤¤asi māõava, yaü vā tiõakaņņhåpādānaü paņicca aggiü jāleyya, yaü vā nissaņņhatiõakaņņhåpādānaü aggiü jāleyya, katamo nu khvāssa aggi accimā ca vaõõimā ca pabhassaro cāti? Sace taü bho gotama, ņhānaü nissaņņhatiõakaņņhåpādānaü aggiü jāletuü, svāssa aggi accimā ca vaõõimā ca pabhassaro cāti. Aņņhānaü kho etaü māõava, anavakāso, yaü nissaņņhatiõakaņņhåpādānaü aggiü jāleyya a¤¤atra iddhimatā. Seyyathāpi māõava, tiõakaņņhåpādānaü paņicca aggi jalati, tathåpamāhaü māõava, imaü pãtiü vadāmi. Yāyaü pãti pa¤cakāmaguõe paņicca: seyyathāpi māõava, nissaņņhatiõakaņņhåpādānaü paņicca aggi jalati. Tathåpamāhaü māõava, imaü pãtiü vadāmi, yāyaü pãti [PTS Page 204] [\q 204/] a¤¤atreva kāmehi a¤¤atra akusalehi dhammehi. Katamā ca māõava, pãti a¤¤atreva kāmehi a¤¤atra akusalehi dhammehi: idha māõava, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Ayampi kho māõava, pãti a¤¤atreva kāmehi a¤¤atra akusalehi dhammehi. Puna ca paraü māõava, bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Ayampi kho māõava, pãti a¤¤atreva kāmehi a¤¤atra akusalehi dhammehi. Ye te māõava, brāhmaõā pa¤ca dhamme pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Kamettha brāhmaõā dhammaü mahapphalataraü pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāyāti Yeme bho gotama, brāhmaõā pa¤ca dhamme pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, cāgamettha brāhmaõā dhammaü mahapphalataraü pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāyāti. -------------------------- 1.Gabhito-syā. [BJT Page 726] [\x 726/] Taü kiü ma¤¤asi māõava, idha¤¤atarassa brāhmaõassa mahāya¤¤o paccupaņņhito assa. Atha dve brāhmaõā āgaccheyyuü: 'itthannāmassa brāhmaõassa mahāya¤¤aü anubhavissāmā'ti. Tatrekassa brāhmaõassa evamassa: 'aho vata ahameva labheyyaü bhattagge aggāsanaü aggodakaü aggapiõķaü, nā¤¤o brāhmaõo labheyya1 bhattagge aggāsanaü aggodakaü aggapiõķanti. hānaü kho panetaü māõava, vijjati: 'yaü a¤¤o brāhmaõo labheyya bhattagge aggāsanaü aggodakaü aggapiõķaü, na so brāhmaõo labheyya bhattagge aggāsanaü aggodakaü aggapiõķaü. A¤¤o brāhmaõo labhati bhattagge aggāsanaü aggodakaü aggapiõķaü, nāhaü labhāmi bhattagge aggāsanaü aggodakaü aggapiõķa'nti, iti [PTS Page 205] [\q 205/] so kupito hoti anattamano. Imassa pana māõava, brāhmaõā kiü vipākaü pa¤¤āpentã'ti? Na khottha2 bho gotama, brāhmaõā evaü dānaü denti: iminā paro kupito hotu anattamano'ti atha khvettha brāhmaõā anukampājātikaüyeva dānaü denti'ti. Evaü sante kho māõava, brāhmaõānaü idaü chaņņhaü pu¤¤akiriyāvatthu hoti yadidaü anukampājātikanti. Evaü sante bho gotama, brāhmaõānaü idaü chaņņhaü pu¤¤akiriyāvatthu hoti yadidaü anukampājātikanti. Ye te māõava, brāhmaõā pa¤ca dhamme pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Ime tvaü pa¤ca dhamme kattha bahulaü samanupassasi3 gahaņņhesu vā pabbajitesuvā'ti? Yeme bho gotama, brāhmaõā pa¤ca dhamme pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya, imāhaü pa¤ca dhamme pabbajitesu bahulaü samanupassāmi appaü gahaņņhesu. Gahaņņho hi bho gotama, mahaņņho mahākicco mahādhikaraõo mahāsamārambho, na satataü samitaü saccavādã hoti. Pabbajito kho pana bho gotama, appaņņho appakicco appādhikaraõo appasamārambho, satataü samitaü saccavādã hoti. Gahaņņho hi bho gotama, mahaņņho mahākicco mahādhikaraõo mahāsamārambho, na satataü samitaü tapassã hoti. Pabbajito kho pana bho gotama, appaņņho appakicco appādhikaraõo appasamārambho, satataü samitaü tapassã hoti. Gahaņņho hi bho gotama, mahaņņho mahākicco mahādhikaraõo mahāsamārambho, na satataü samitaü brahmacārã hoti. Pabbajito kho pana bho gotama, appaņņho appakicco appādhikaraõo appasamārambho, satataü samitaü brahmacārã hoti. Gahaņņho hi bho gotama, mahaņņho mahākicco mahādhikaraõo mahāsamārambho na satataü samitaü sajjhāya bahulo hoti. Pabbajito kho pana bho gotama, appaņņho appakicco appādhikaraõo appasamārambho, satataü samitaü sajjhāya bahulo hoti. Gahaņņho hi bho gotama, mahaņņho mahākicco mahādhikaraõo mahāsamārambho, na satataü samitaü cāgabahulo hoti. Pabbajito kho pana bho gotama, appaņņho appakicco appādhikaraõo appasamārambho, satataü samitaü cāgabahulo hoti. Hoti. Yeme bho gotama, brāhmaõā4 pa¤ca dhamme pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya , imāhaü pa¤ca dhamme pabbajitesu bahulaü samanupassāmi appaü gahaņņhesåti. -------------------------- 1. Na a¤¤e brāhmaõā labheyyuü - sya 2. Nakhevattha-machasaü,syā.[PTS 3.] Samanupassati-sãmu. 4. Samaõabrāhmaõā-[PTS.] [BJT Page 728] [\x 728/] Ye te māõava, brāhmaõā pa¤ca dhamme pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Cittassāhaü [PTS Page 206] [\q 206/] ete parikkhāre vadāmi. Yadidaü cittaü averaü abyāpajjhaü tassa bhāvanāya. Idha māõava, bhikkhu saccavādã hoti. So saccavādãmhãti1 labhati atthavedaü labhati, dhammavedaü, labhati dhammåpasaühitaü pāmujjaü2 yantaü kusalåpasaühitaü pāmujjaü, cittassāhaü etaü parikkhāraü vadāmi. Yadidaü cittaü averaü abyāpajjhaü tassa bhāvanāya. Idha māõava, bhikkhu tapassã hoti. So tapassãmhãti labhati atthavedaü labhati, dhammavedaü, labhati dhammåpasaühitaü pāmujjaü2 yantaü kusalåpasaühitaü pāmujjaü, cittassāhaü etaü parikkhāraü vadāmi. Yadidaü cittaü averaü abyāpajjhaü tassa bhāvanāya. Idha māõava, bhikkhu brahmacārã hoti. So brahmacārãmhãti labhati atthavedaü labhati, dhammavedaü, labhati dhammåpasaühitaü pāmujjaü2 yantaü kusalåpasaühitaü pāmujjaü, cittassāhaü etaü parikkhāraü vadāmi. Yadidaü cittaü averaü abyāpajjhaü tassa bhāvanāya. Idha māõava, bhikkhu sajjhāyabahulo hoti. So sajjhāyabahulomhãti labhati atthavedaü labhati, dhammavedaü, labhati dhammåpasaühitaü pāmujjaü2 yantaü kusalåpasaühitaü pāmujjaü, cittassāhaü etaü parikkhāraü vadāmi. Yadidaü cittaü averaü abyāpajjhaü tassa bhāvanāya. Idha māõava, bhikkhu cāgabahulo hoti. So cāgabahulomhãti labhati atthavedaü labhati, dhammavedaü, labhati dhammåpasaühitaü pāmujjaü2 yantaü kusalåpasaühitaü pāmujjaü, cittassāhaü etaü parikkhāraü vadāmi. Yadidaü cittaü averaü abyāpajjhaü tassa bhāvanāya. Ye te māõava, brāhmaõā pa¤ca dhamme pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Cittassā'haü ete parikkhāre vadāmi yadidaü cittaü averaü abyāpajjhaü tassa bhāvanāyāti. Evaü vutte subho māõavo todeyyaputto bhagavantaü etadavoca: sutaü metaü bho gotama, samaõo gotamo brahmānaü sahavyatāya maggaü jānātãti.3. Taü kiü ma¤¤asi māõava, āsanne ito naëakāragāmo, nayito dåre naëakāragāmoti? Evaü bho. âsanne ito naëakāragāmo, nayito dåre naëakāragāmoti. Taü kiü ma¤¤asi māõava, idhassa4 puriso naëakāragāme jātavaddho5 tamenaü naëakāragāmato tāvadeva avasaņaü6 naëakāragāmassa maggaü puccheyyuü. Siyā nu kho māõava, tassa purisassa naëakāragāme jātavaddhassa naëakāragāmassa maggaü puņņhassa dandhāyitattaü vā vitthāyitattaü vāti? No hidaü bho gotama, taü kissa hetu: asu hi bho gotama, puriso naëakāragāme jātavaddho tassa sabbāneva naëakāragāmassa maggāni suviditānã'ti. ------------------------- 1.Saccavādãmhãti-sãmu,syā 2. Pāmojjaü-machasaü 3. Pajānātãti-syā 4. Idhakhvassa-syā. 5. Jātasaüvaķķho-syā. 6. Apasattaü-syā. [BJT Page 730] [\x 730/] Siyā nu kho māõava, tassa purisassa naëakāragāme jātavaddhassa naëakāragāmassa maggaü puņņhassa dandhāyitattaü [PTS Page 207] [\q 207/] vā vitthāyitattaü vā, na tveva tathāgatassa brahmalokaü vā brahmalokagāminiü vā paņipadaü puņņhassa dandhāyitattaü vā vitthāyitattaü vā. Brahmānaü cāhaü māõava, pajānāmi, brahmaloka¤ca brahmalokagāmini¤ca paņipadaü. Yathā paņipanno ca brahmā brahmalokaü upapanno, ta¤ca pajānamã'ti. 'Sutaü metaü bho gotama, samaõo gotamo brahmāõaü sahavyatāya maggaü desetã'ti. Sādhu me bhavaü gotamo brahmānaü sahavyatāya maggaü desetu'ti. Tena hi māõava, suõāhi, sādhukaü manasi karohi, bhāsissāmãti. Evaü bhoti kho subho māõavo todeyyaputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: 'katamo ca māõava, brahmānaü sahavyatāya maggo: idha māõava, bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati. Tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya1 sabbāvantaü lokaü mettā sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Evaü bhāvitāya kho māõava, mettāya cetovimuttiyā yaü pamāõakataü kammaü, na taü tatrāvasissati. Na taü tatrāvatiņņhati. Seyyathāpi māõava, balavā saīkhadhamo appakasireneva catuddisā2 vi¤¤āpeyya. Evameva kho māõava, evaü bhavitāya mettāya ceto vimuttiyā, yaü pamāõakataü kammaü na taü tatrāvasissati. Na taü tatrāvatiņņhati. Ayampi kho māõava, brahmāõaü sahavyatāya maggo. Punacaparaü māõava, bhikkhu karuõāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati. Tathā dutiyaü tathā tatiyaü tathā catutthiü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya4 sabbāvantaü lokaü karuõāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena [PTS Page 208] [\q 208/] appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Evaü bhāvitāya kho māõava, karuõāya cetovimuttiyā yaü pamāõakataü kammaü, na taü tatrāvasissati, na taü tatrāvatiņņhati. Seyyathāpi māõava, balavā saīkhadhamo appakasireneva catuddisā vi¤¤āpeyya. Evameva kho māõava, evaü bhāvitāya karuõāya cetovimuttiyā yaü pamāõakataü kammaü, na taü tatrāvasissati, na taü tatrāvatiņņhati. Ayampi kho māõava, brāhmānaü sahavyatāya maggoti. Punacaparaü māõava bhikkhu muditāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati. Tathā dutiyaü tathā tatiyaü tathā catutthiü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya4 sabbāvantaü lokaü muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Evaü bhāvitāya kho māõava, muditāya cetovimuttiyā yaü pamāõakataü kammaü, na taü tatrāvasissati, na taü tatrāvatiņņhati. Seyyathāpi māõava, balavā saīkhadhamo appakasireneva catuddisā vi¤¤āpeyya. Evameva kho māõava, evaü bhāvitāya muditāya cetovimuttiyā yaü pamāõakataü kammaü, na taü tatrāvasissati, na taü tatrāvatiņņhati. Ayampi kho māõava, brāhmāõaü sahavyatāya maggoti. Punacaparaü māõava, bhikkhu upekkhāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati. Tathā dutiyaü tathā tatiyaü tathā catutthiü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya4 sabbāvantaü lokaü upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā viharati. Evaü bhāvitāya kho māõava, upekkhāya cetovimuttiyā yaü pamāõakataü kammaü, na taü tatrāvasissati, na taü tatrāvatiņņhati. Seyyathāpi māõava, balavā saīkhadhamo appakasireneva catuddisā vi¤¤āpeyya. Evameva kho māõava, evaü bhāvitāya upekkhāya cetovimuttiyā yaü pamāõakataü kammaü, na taü tatrāvasissati, na taü tatrāvatiņņhati. Ayampi kho māõava, brāhmānaü sahavyatāya maggoti. ------------------------- 1.Sabbatthāya-sãmu,syā. 2.Cātuddisā-syā. [BJT Page 732] [\x 732/] Evaü vutte subho māõavo todeyyaputto bhagavantaü etadavoca: abhikkantaü bho gotama abhikkantaü bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya' andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya, 'cakkhumanto råpāni dakkhintã'ti, evamevaü bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bhavantaü gotamaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca. Upāsakaü maü bhavaü gotamo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gataü. Handa cadāni mayaü bho gotama, gacchāma, bahukiccā mayaü bahukaraõiyyāti. Yassadāni tvaü māõava, kālaü ma¤¤asãti. Atha kho subho māõavo todeyyaputto bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. Tena kho pana samayena jānussoõi brāhmaõo sabbasetena valabhãrathena2 sāvatthiyā niyyāti divādivassa. Addasā kho jānussoõi brāhmaõo subhaü māõavaü todeyyaputtaü dåratova āgacchantaü. Disvāna subhaü māõavaü todeyyaputtaü etadavoca: 'handa kuto nu bhavaü bhāradvājo āgacchati divādivassāti? Ito hi kho bho, ahaü āgacchāmi samaõassa gotamassa sannikāti. Taü kiü ma¤¤asi bhavaü bhāradvājo samaõassa gotamassa pa¤¤āveyyattiyaü paõķito ma¤¤eti? [PTS Page 209] [\q 209/] Ko cāhaü bho, ko ca samaõassa gotamassa pa¤¤āveyyattiyaü jānissāmi. Sopi nånassa tādisova, yo samaõassa gotamassa pa¤¤āveyyattiyaü jāneyyāti. Uëārāya khalu bhavaü bhāradvājo samaõaü gotamaü pasaüsāya pasaüsatãti. Ko cāhaü bho, ko ca samaõaü gotamaü pasaüsissāmi. Pasatthapasattho ca so bhavaü gotamo, seņņho devamanussānaü, ye cime bho brāhmaõa, pa¤ca dhamme pa¤¤āpenti pu¤¤assa kiriyāya kusalassa ārādhanāya. Cittassa te samaõo gotamo parikkhāre vadeti. Yadidaü cittaü averaü abyāpajjhaü tassa bhāvanāyāti. ---------------------------- 1. Dakkhantãti-syā 2. Vaëavābhirathena-machasaü,[PTS] [BJT Page 734] [\x 734/] Evaü vutte jāõussoõã brāhmaõo sabbasetā vaëabhãrathā1. Orohitvā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā yena bhagavā tena¤jaliü paõāmetvā udānaü udānesi. Lābhā ra¤¤o pasenadissa kosalassa suladdhalābhā ra¤¤o pasenadissa kosalassa, yassa vijite tathāgato viharati arahaü sammāsambuddho'ti. Subhasuttaü navamaü. ------------------------- 1.Vaëavāhirathā-machasaü,[PTS.] [BJT Page 736] [\x 736/] 2.5.10 Saīgāravasuttaü. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā kosalesu cārikaü carati mahatā bhikkhusaīghena saddhiü. Tena kho pana samayena dhana¤jānã1 nāma brāhmaõã maõķalakappe2 paņivasati abhippasannā buddhe ca dhamme ca saīghe ca. Atha kho dhana¤jānã brāhmaõã upakkhalitvā tikkhattuü udānaü udānesi: 'namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa, namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa, namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassā'ti. [PTS Page 210] [\q 210/] Tena kho pana samayena saīgāravo3 nāma māõavo maõķalakappe paņivasati tiõõaü vedānaü pāragå sanighaõķukeņubhānaü sākkharappabhedānaü itihāsapa¤camānaü padako veyyākaraõo lokāyatamahāpurisalakkhaõesu anavayo. Assosi kho saīgāravo māõavo dhana¤jāniyā brāhmaõiyā evaü vācaü bhāsamānāya, sutvā dhana¤jāniü brāhmaõiü etadavoca: avabhåtāva ayaü dhana¤jānã brāhmaõã paribhåtāva ayaü dhana¤jānã brāhmaõã vijjamānānaü brāhmaõānaü. Atha ca pana tassa muõķakassa samaõakassa vaõõaü bhāsatãti4 Na hi pana tvaü tāta bhadramukha, tassa bhagavato sãlapa¤¤āõaü jānāsi. Sace tvaü tāta bhadramukha, tassa bhagavato sãlapa¤¤āõaü jāneyyāsi, na tvaü tāta bhadramukha, taü bhagavantaü akkositabbaü paribhāsitabbaü ma¤¤eyyāsãti. Tena hi bhoti, yadā samaõo gotamo maõķalakappaü anuppatto hoti. Atha me5 āroceyyāsãti. Evaü bhadramukhāti kho dhana¤jānã brāhmaõã saīgāravassa māõavassa paccassosi. Atha kho bhagavā kosalesu anupubbena cārikaü caramāno yena maõķalakappaü tadavasari. Tatra sudaü bhagavā maõķalakappe viharati todeyyānaü brāhmaõānaü ambavane. Assosi kho dhana¤jānã brāhmaõã. 'Bhagavā kira maõķalakappaü anuppatto maõķalakappe viharati todeyyānaü brāhmaõānaü ambavane'ti. -------------------- 1. Dhāna¤jānã-[PTS 2.] Ca¤calikappe-machasaü , paccalakappesyā ,caõķalakappe-sãmu. 3. Sagāravo-syā 4. Bhāsissatãti-machasaü 5. Atha kho,me-sãmu. [BJT Page 738] [\x 738/] Atha kho dhana¤jānã brāhmaõã yena saīgāravo māõavo, tenupasaīkami, upasaīkamitvā saīgāravaü māõavaü etadavoca: 'ayaü tāta mudramukha, so bhagavā maõķalakappaü anuppatto, maõķalakappe viharati todeyyānaü brāhmaõānaü ambavane. Yassadāni tvaü1 tāta bhadramukha, kālaü ma¤¤asãti. 'Evaü bhotã'ti2 kho saīgāravo māõavo dhana¤jāniyā brāhmaniyā paņissutvā yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi, sammodanãyaü [PTS Page 211] [\q 211/] kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho saīgāravo māõavo bhagavantaü etadavoca: 'Santi kho bho gotama, eke samaõabrāhmaõā diņņhadhammābhi¤¤āvosānapāramippattā ādibrahmacariyaü paņijānanti. Tatra bho gotama, ye te samaõabrāhmaõā diņņhadhammābhi¤¤āvosānapāramippattā ādibrahmacariyaü paņijānanti, tesaü bhavaü gotamo katamo'ti.? Diņņhadhammābhi¤¤āvosānapāramippattānaü ādibrahmacariyaü paņijānantānampi kho ahaü bhāradvāja, vemattataü3 vadāmi. Santi bhāradvāja, eke samaõabrāhmaõā anussavikā, te anussavena diņņhadhammābhi¤¤āvosānapāramippattā ādibrahmacariyaü paņijānanti seyyathāpi brāhmaõā tevijjā. Santi pana bhāradvāja, eke samaõabrāhmaõā kevalaü saddhāmattakena diņņhadhammābhi¤¤āvosānapāramippattā ādibrahmacariyaü paņijānanti seyyathāpi takkã vãmaüsã. Santi bhāradvāja, eke samaõabrāhmaõā pubbe ananussutesu dhammesu sāma¤¤eva dhammaü abhi¤¤āya diņņhadhammābhi¤¤āvosānapāramippattā ādibrahmacariyaü paņijānanti. Tatra bhāradvāja, ye te samaõabrāhmaõā pubbe ananussutesu dhammesu sāma¤¤eva dhammaü abhi¤¤āya diņņhadhammābhi¤¤āvosānapāramippattā ādibrahmacariyaü paņijānanti. Tesāhamasmi. Tadamināpetaü bhāradvāja, pariyāyena veditabbaü: yathā ye te samaõabrāhmaõā pubbe ananussutesu dhammesu sāma¤¤eva dhammaü abhi¤¤āya diņņhadhammābhi¤¤āvosānapāramippattā ādibrahmacariyaü paņijānanti, tesāhamasmãti. ------------------------ 1.Yassadāni-machasaü 2.Evaü bhoti-machasaü 3. Vemattaü-machasaü. [BJT Page 740] [\x 740/] Idha me bhāradvāja, pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā, nayidaü sukaraü agāraü ajjhāvasatā ekantaparipuõõaü ekantaparisuddhaü saīkhalikhitaü brahmacariyaü carituü, yannånāhaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyya"nti. So kho ahaü bhāradvāja, aparena [PTS Page 212] [\q 212/] samayena daharova samāno susukāëakeso bhadrena yobbanena samannāgato paņhamena vayasā akāmakānaü mātāpitunnaü assumukhānaü rudantānaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajiü. So evaü pabbajito samāno kiükusalagavesã anuttaraü santivarapadaü pariyesamāno yena āëāro kālāmo tenupasaīkamiü, upasaīkamitvā āëāraü kālāmaü etadavocaü: "icchāmahaü āvuso kālāma, imasmiü dhammavinaye brahmacariyaü caritu"nti. Evaü vutte bhāradvāja, āëāro kālāmo maü etadavoca: " viharatāyasmā tādiso ayaü dhammo, yattha vi¤¤å puriso na cirasseva sakaü ācariyakaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyyā"ti. So kho ahaü bhāradvāja, nacirasseva khippameva taü dhammaü pariyāpuõiü. So kho ahaü bhāradvāja, tāvatakeneva oņņhappahatamattena lapitalāpanamattena ¤āõavāda¤ca vadāmi theravāda¤ca ' jānāmi passāmã" ti ca paņijānāmi aha¤ceva a¤¤e ca. Tassa mayhaü bhāradvāja, etadahosi: " na kho āëāro kālāmo imaü dhammaü kevalaü saddhāmattakena 'sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmi"ti pavedeti. Addhā āëāro kālāmo imaü dhammaü jānaü passaü viharatã"ti. Atha khvāhaü bhāradvāja, yena āëāro kālāmo tanupasaīkamiü. Upasaīkamitvā āëāraü kālāmaü etadavocaü: "kittāvatā no āvuso kālāma, imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmã'ti pavedemã"ti. Evaü vutte bhāradvāja, āëārokālāmo āki¤ca¤¤āyatanaü pavedesi. Tassa mayhaü bhāradvāja, etadahosi: " na kho āëārasseva kālāmassa atthi saddhā, mayhampatthi saddhā. Na kho āëārasseva kālāmassa atthi viriyaü ,mayhampatthi viriyaü. Na kho āëārasseva kālāmassa atthi sati, mayhampatthi sati. Na kho āëārasseva kālāmassa atthi samādhi, mayhampatthi samādhi. Na kho āëārasseva kālāmassa atthi pa¤¤ā, mayhampatthi pa¤¤ā, yannånāhaü yaü dhammaü āëāro kālāmo sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmã'ti pavedeti, tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyya"nti. So kho ahaü bhāradvāja, na cirasseva khippameva taü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchitvā upasampajja vihāsiü. -------------------------- 1.Udako-machasaü, 2attanā- machasaü. [BJT Page 742] [\x 742/] Atha khvāhaü bhāradvāja, yena āëāro kālāmo tenupasaīkamiü, upasaīkamitvā āëāraü kālāmaü etadavocaü: " ettāvatā no āvuso kālāma, imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja pavedesã"ti. Ettāvatā kho ahaü āvuso, imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja pavedemã'ti. Ahampi kho āvuso ettāvatā imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmã'ti. Lābhā no avuso, suladdhaü no āvuso ye mayaü āyasmantaü tādisaü sabrahmacāriü passāma iti, yāhaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja pavedemi, taü tvaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upayampajja viharasi. Yaü tvaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharasi, tamahaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja pavedemi. Iti yāhaü dhammaü jānāmi, taü tvaü dhammaü jānāsi. Yaü tvaü dhammaü jānāsi, tamahaü dhammaü jānāmi. Iti yādiso ahaü, tādiso tuvaü. Yādiso tuvaü, tādiso ahaü. Ehi dāni āvuso, ubho'va santā imaü gaõaü pariharāmā'ti. Iti kho bhāradvāja, āëāro kālāmo ācariyo me samāno attano antevāsiü maü samānaü attano samasamaü ņhapesi, uëārāya ca maü påjāya påjesi. Tassa mayhaü bhāradvāja, etadahosi: " nāyaü dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattati, yāvadeva āki¤ca¤¤āyanåpapattiyā"ti. So kho ahaü bhāradvāja, taü dhammaü analaīkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiü. So kho ahaü bhāradvāja, kiükusalagavesã anuttaraü santivarapadaü pariyesamāno yena uddako2 rāmaputto tenupasaīkamiü. Upasaīkamitvā uddakaü rāmaputtaü etadavocaü: " icchāmahaü āvuso rāma1 imasmiü dhammavinaye brahmacariyaü caritu"nti. Evaü vutte bhāradvāja, uddako rāmaputto maü etadavoca: 'viharatāyasmā, tādiso ayaü dhammo, yattha vi¤¤å puriso na cirasseva sakaü ācariyakaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyyā"ti. So kho ahaü bhāradvāja, na cirasseva khippameva taü dhammaü pariyāpuõiü. So kho ahaü bhāradvāja, tāvatakeneva oņņhappahatamattena lapita lāpanamattena ¤āõavāda¤ca vadāmi theravāda¤ca 'jānāmi passāmã'ti ca paņijānāmi aha¤ceva a¤¤e ca. Tassa mayhaü bhāradvāja, etadahosi: " na kho rāmo imaü dhammaü kevalaü saddhāmattakena sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmã"ti. Pavedesi, addhā rāmo imaü dhammaü jānaü passaü vihāsã'ti. Atha khvāhaü bhāradvāja, yena uddako2 rāmaputto tenupasaīkamiü. Upasaīkamitvā uddakaü rāmaputtaü etadavocaü: " kittāvatā no āvuso, rāmo imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmã'ti pavedesã"ti. Evaü vutte bhāradvāja, uddako rāmaputto nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü pavedesi. Tassa mayhaü bhāradvāja, etadahosi: " na kho rāmasseva ahosi saddhā, mayhampatthi saddhā. Na kho rāmasseva ahosi viriyaü, mayhampatthi virayaü. Na kho rāmasseva ahosi sati mayhampatthi sati. Na kho rāmasseva ahosi samādhi ,mayhampatthi samādhi. Na kho rāmasseva ahosi pa¤¤ā, mayhampatthi pa¤¤ā. Yannånāhaü yaü dhammaü rāmo sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmã'ti pavedesi. Tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyya"nti. So kho ahaü bhāradvāja, na cirasseva khippameva taü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihāsiü. ------------------------- 1.âvuso-machasaü 2. Udako-machasaü. [BJT Page 744] [\x 744/] Atha khvāhaü bhāradvāja, yena uddako rāmaputto tenupasaīkamiü, upasaīkamitvā uddakaü rāmaputtaü etadavocaü: " ettāvatā no avuso rāma1 imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja pavedesã"ti. Ettāvatā kho ahaü āvuso imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja pavedemã'ti2. 'Ahampi kho āvuso, ettāvatā imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmã'ti. Lābhā no āvuso, suladdhaü no āvuso, ye mayaü āyasmantaü tādisaü brahmacāriü passāma. Iti yaü dhammaü rāmo sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja pavedesi, taü tvaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharasi. Yaü tvaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharasi, taü dhammaü rāmo sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja pavedesi. Iti yaü dhammaü rāmo abhi¤¤āsi, taü tvaü dhammaü jānāsi. Yaü tvaü dhammaü jānāsi, taü dhammaü rāmo abhi¤¤āsi. Iti yādiso rāmo ahosi, tādiso tuvaü, yādiso tuvaü, tādiso rāmo ahosi. Ehi dāni āvuso, tuvaü imaü gaõaü pariharā'ti. Iti kho bhāradvāja, uddako rāmaputto sabrahmacārã me samāno ācariyaņņhāne maü ņhapesi, uëārāya ca maü påjāya påjesi. Tassa mayhaü bhāradvāja, etadahosi: " nāyaü dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhaya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattati, yāvadeva nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanåpapattiyā"ti. So kho ahaü bhāradvāja, taü dhammaü analaükaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiü. So kho ahaü bhāradvāja, kiükusalagavesã anuttaraü santivarapadaü pariyesamāno magadhesu anupubbena cārikaü caramāno yena uruvelā senānigamo tadavasariü. Tatthaddasaü ramaõãyaü bhåmibhāgaü pāsādika¤ca vaõasaõķaü nadã¤ca sandantiü setakaü supatitthaü ramaõãyaü samantā ca gocaragāmaü. Tassa mayhaü bhāradvāja, etadahosi: " ramaõãyo vata bho bhåmibhāgo, pāsādiko ca vanasaõķo ,nadã ca sandati setakā supatitthā ramaõãyā, samantā ca gocaragāmo, alaü vatidaü kulaputtassa padhānatthikassa padhānāyā"ti. So kho ahaü bhāradvāja, tattheva nisãdiü 'alamimaü padhānāyā'ti. Apissu maü bhāradvāja, tisso upamāyo paņibhaüsu anacchariyā pubbe assutapubbā: Seyyathā'pi bhāradvāja, allaü kaņņhaü sasnehaü udake nikkhittaü, atha puriso āgaccheyya uttarāraõiü ādāya aggiü abhinibbattessāmi, tejo pātukirissāmã'ti. Taü kiü ma¤¤asi bhāradvāja, api nu so puriso amuü allaü kaņņhaü sasnehaü udake nikkhittaü uttarāraõiü ādāya abhimanthento aggiü abhinibbatteyya tejo pātukareyyā'ti? ------------------------------- 3. Rāmo-machasaü 2. Ettāvatā kho āvuso rāmo imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja pavedesã'ti.Machasaü. [BJT Page 746] [\x 746/] No hidaü bho gotama, taü kissa hetu: aduü hi bho gotama, allaü kaņņhaü sasnehaü. Ta¤ca pana udake nikkhittaü. Yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgã assā'ti. Evameva kho bhāradvāja, ye hi keci samaõā vā brāhmaõā vā kāyena ceva kāmehi avupakaņņhā viharanti, yo ca nesaü kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariëāho, so ca ajjhattaü na suppahãno hoti, na suppaņippassaddho. Opakkamikā ce'pi te bhonto samaõabrāhmaõā dukkhā tippā1 kaņukā vedanā vediyanti, abhabbāva te ¤āõāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No ce'pi te bhonto samaõabrāhmaõā oppakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti, abhabbāva te ¤āõāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaü kho maü bhāradvāja, paņhamā upamā paņihāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Aparā'pi maü bhāradvāja dutiyā upamā paņibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā: seyyathā'pi bhāradvāja, allaü kaņņhaü sasnehaü ārakā udakā thale nikkhittaü, atha puriso āgaccheyya uttarāraõiü ādāya aggiü abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmã'ti. Taü kiü ma¤¤asi bhāradvāja, apinu so puriso amuü allaü kaņņhaü sasnehaü ārakā udakā thale nikkhittaü uttarāraõiü ādāya abhimanthento aggiü abhinibbatteyya tejo pātukareyyā'ti? No hidaü bho gotama, taü kissa hetu: aduü hi bho gotama, allaü kaņņhaü sasnehaü. Ki¤cāpi ārakā udakā thale nikkhittaü yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgã assā'ti. Evameva kho bhāradvāja, ye hi keci samaõā vā brāhmaõā vā kāyena kho kāmehi våpakaņņhā viharanti. Yo ca nesaü kāmesu kāmacchando kāmasineho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariëāho, so ca ajjhattaü na suppahãno hoti na suppaņippassaddho. Opakkamikā ce'pi te bhonto samaõabrāhmaõā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti. Abhabbā va te ¤āõaya dassanāya anuttarāya sambodhāya no ce'pi te bhonto samaõabrāhmaõā opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti2, ababbāva te ¤āõāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaü kho maü bhāradvāja, dutiyā upamā paņibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Aparā'pi kho maü bhāradvāja, tatiyā upamā paņibhāsi, anacchariyā pubbe assutapubbā: seyyathāpi bhāradvāja, sukkhaü kaņņhaü kolāpaü ārakā udakā thale nikkhittaü. Atha puriso āgaccheyya uttarāraõiü ādāya aggiü abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmã'ti. Taü kiü ma¤¤asi bhāradvāja, apinu so puriso amuü sukkhaü kaņņhaü kolāpaü ārakā udakā thale nikkhittaü uttarāraõiü ādāya abhimanthento aggiü abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā'ti? ------------------------ 1.Tibbā kharā -machasaü. 2.Vedayanti-machasaü. [BJT Page 748] [\x 748/] Evaü bho gotama, taü kissa hetu: aduü hi bho gotama, sukkhaü kaņņhaü kolāpaü, ta¤ca pana ārakā udakā thale nikkhitta'nti. Evameva kho bhāradvāja, ye hi keci samaõā vā brāhmaõā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi våpakaņņhā viharanti. Yo ca nesaü kāmesu kāmacchando kāmasineho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariëāho, so ca ajjhattaü suppahãno hoti suppaņippassaddho. Opakkamikā ce'pi te bhonto samaõabrāhmaõā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti. Bhabbā va te ¤āõāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaü kho maü bhāradvāja, tatiyā upamā paņibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Imā kho maü bhāradvāja, tisso upamā paņibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā. Tassa mayhaü bhāradvāja, etadahosi: " yannånāhaü dantebhidantamādhāya jivhāya tāluü āhacca cetasā cittaü abhiniggaõheyyaü abhinippãëeyyaü abhisantāpeyya"nti. So kho ahaü bhāradvāja, dantebhidantamādhāya jivhāya tāluü āhacca cetasā cittaü abhiniggaõhāmi abhinippãëemi abhisantāpemi. Tassa mayhaü bhāradvāja, dantebhidantamādhāya jivhāya tāluü āhacca cetasā cittaü abhiniggaõhato abhinippãëayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti. Seyyathāpi bhāradvāja, balavā puriso dubbalataraü purisaü sãse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaõheyya abhinippãëeyya abhisantāpeyya, evameva kho me bhāradvāja, dantebhidantamādhāya jivhāya tāluü āhacca cetasā cittaü abhiniggaõhato abhinippãëayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti. âraddhaü kho pana me bhāradvāja, viriyaü hoti asallãnaü, upaņņhitā sati apammuņņhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaņippassaddho teneva dukkhappadhānena pādhānābhitunnassa sato. Tassa mayhaü bhāradvāja, etadahosi: " yannånāhaü appāõakaü1 jhānaü jhāyeyya"nti. So kho ahaü bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhiü. Tassa mayhaü bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaõõasotehi vātānaü nikkhamantānaü adhimatto saddo hoti. Seyyathāpi nāma kammāragaggariyā dhammānāya adhimatto saddo hoti evameva kho me bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaõõasotehi vātānaü nikkhamantānaü adhimatto saddo hoti. âraddhaü kho pana me bhāradvāja, viriyaü hoti asallãnaü, upaņņhitā sati apammuņņhā2, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaņippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato ------------------------- 1. Appāõakaüyeva - machasaü 2.Asammuņņhā - machasaü. [BJT Page 750] [\x 750/] Tassa mayhaü bhāradvāja, etadahosi: " yannånāhaü appāõakaüyeva jhānaü jhāyeyya"nti. So kho ahaü bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāse uparundhiü. Tassa mayhaü bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhānaü1 åhananti. Seyyathāpi bhāradvāja, balavā puriso tiõhena sikharena muddhani abhimantheyya, evameva kho me bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani åhananti. âraddhaü kho pana me bhāradvāja, viriyaü hoti asallãnaü, upaņņhitā sati apammuņņhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaņippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Tassa mayhaü bhāradvāja, etadahosi: " yannånāhaü appāõakaüyeva jhānaü jhāyeyya"nti. So kho ahaü bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāse uparundhiü. Tassa mayhaü bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaõõatoca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sãse sãsavedanā honti. Seyyathāpi bhāradvāja, balavā puriso daëhena varattakabandhena2 sãse sãsaveņhaü dadeyya, evameva kho bhāradvāja mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sãse sãsavedanā honti. âraddhaü kho pana me bhāradvāja, viriyaü hoti asallãnaü, upaņņhitā sati apammuņņhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaņippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Tassa mayhaü bhāradvāja, etadahosi: " yannånāhaü appāõakaüyeva jhānaü jhāyeyya"nti. So kho ahaü bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāse uparundhiü. Tassa mayhaü bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiü parikantanti, seyyathāpi bhāradvāja, dakkho goghātako vā goghātakantevāsã vā tiõhena govikantanena kucchiü parikanteyya, evameva kho me bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiü parikantanti. âraddhaü kho pana me bhāradvāja, viriyaü hoti asallãnaü, upaņņhitā sati apammuņņhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaņippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Tassa mayhaü bhāradvāja, etadahosi: " yannånāhaü appaõakaüyeva jhānaü jhāyeyya"nti so kho ahaü bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāse uparundhiü. Tassa mayhaü bhāradvāja nāsato ca kaõõatoca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā kāyasmiü ķāho hoti, seyyathāpi bhāradvāja, dve balavanto purisā dubbalataraü purisaü nānābāhāsu gahetvā aīgārakāsuyā santāpeyya samparitāpeyya evameva kho me bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiü ķāho hoti. âraddhaü kho pana me bhāradvāja, viriyaü hoti asallãnaü, upaņņhitā sati apammuņņhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaņippassaddho teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. ------------------------- 1.Muddhani-machasaü 2.Varattakkhaõķena-machasaü. [BJT Page 752] [\x 752/] Apissu maü bhāradvāja, devatā disvā evamāhaüsu:" kālakato1 samaõo gotamo"ti ekaccā devatā evamāhaüsu: " na kālakato samaõo gotamo, api ca kālaīkarotã'ti. Ekaccā devatā evamāhaüsu: " na kālakato samaõo gotamo, na'pi2 kālaīkaroti. Arahaü samaõo gotamo, vihārotveveso3 arahato evaråpo hotã"ti. Tassa mayhaü bhāradvāja, etadahosi: " yannånāhaü sabbaso āhāråpacchedāya paņipajjeyya"nti. Atha kho maü bhāradvāja, devatā upasaīkamitvā etadavocuü: "mā kho tvaü mārisa, sabbaso āhāråpacchedāya paņipajji. Sace kho tvaü mārisa, sabbaso āhāråpacchedāya paņipajjissasi, tassa te mayaü dibbaü ojaü lomakåpehi ajjhohāressāma4 tāyaü tvaü yāpessatã'ti. Tassa mayhaü bhāradvāja, etadahosi: 'aha¤ceva kho pana sabbaso ajaddhukaü5 paņijāneyyaü, imā ca me devatā dibbaü ojaü lomakåpehi ajjhohāreyyuü, tāya cāhaü yāpeyyaü, taü mamassa musā"ti. So kho ahaü bhāradvāja, tā devatā paccācikkhāmi, halanti vadāmi. Tassa mayhaü bhāradvāja, etadahosi: "yannånāhaü thokaü thokaü āhāraü āhāreyyaü pasataü pasataü yadi vā muggayåsaü yadi vā kulatthayåsaü yadi vā kalāyayåsaü yadi vā hareõukayåsa"nti. So kho ahaü bhāradvāja, thokaü thokaü āhāraü āhāresiü pasataü pasataü yadi vā muggayåsaü yadi vā kulatthayåsaü yadi vā kalāyayåsaü yadi vā hareõukayåsaü. Tassa mayhaü bhāradvāja, thokaü thokaü āhāraü āhārayato pasataü pasataü yadi vā muggayåsaü yadi vā kulatthayåsaü yadi vā kalāyayåsaü yadi vā hareõukayåsaü adhimattakasãmānaü patto kāyo hoti seyyathāpi nāma āsãtikapabbāni vā kāëapabbāni vā, evamevassu me aīgapaccaīgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma vaņņanāvalã, evamevassu me piņņhikaõņako unnatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma jara sālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti, evamassu me phāsuliyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma gambhãre udapāne udakatārakā gambhãragatā okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikåpesu akkhitārakā gambhãragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma -------------------------- 1.Kālaīkato-machasaü 2.Nāpi-machasaü 3. Vihārotveva so - machasaü 4.Ajjhoha ressāma-machasaü 5. Ajajjitaü-machasaü. [BJT Page 754] [\x 754/] Tittakā lābu āmakacchinno vātātapena samphuņito hoti sammilāto, evamevassu me sãsacchavã samphuņitā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya. So kho ahaü bhāradvāja, udaracchaviü parāmasissāmã'ti piņņhikaõņakaüyeva parigaõhāmi. 'Piņņhikaõņakaü parāmasissāmã'ti udaracchaviüyeva parigaõhāmi. Yāvassu me bhāradvāja, udaracchavi piņņhikaõaņakaü allinā hoti tāyevappahāratāya, so kho ahaü bhāradvāja,'vaccaü vā muttaü vā karissāmã'ti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. So kho ahaü bhāradvāja, imameva kāyaü assāsento pāõãnā gattāni anumajjāmi. Tassa mayhaü bhāradvāja, pāõinā gattāni anumajjato påtimålāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya. Apissu maü bhāradvāja, manussā disvā evamāhaüsu: "kāëo samaõo gotamo"ti. Ekacce manussā evamāhaüsu: " na kāëo samaõo gotamo, sāmo samaõo gotamo"ti ekacce manussā evamāhaüsu: " na kāëo samaõo gotamo ,na'pi sāmo, maīguracchavi samaõo gotamo"ti. Yāvassu me bhāradvāja, tāva parisuddho chavivaõõo pariyodāto upahato hoti tāyevappāhāratāya. Tassa mayhaü bhārādvāja, etadahosi: " ye kho keci atãtamaddhānaü samaõā vā brāhmaõā vā opakkamikā dukkhā tippā1 kaņukā vedanā vediyiüsu,2 etāva paramaü nayito bhiyyo. Ye'pi hi keci anāgatamaddhānaü samaõā vā brāhmaõā vā opakkamikā dukkhā tippā1 kaņukā vedanā vediyissanti,3 etāva paramaü nayito bhiyyo. Ye'pi hi keci etarahi samaõā vā brāhmaõā vā opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti,4 etāva paramaü nayito bhiyyo. Na kho panāhaü imāya kaņukāya dukkarakāriyāya adhigacchāmi uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanavisesaü. Siyā nu kho a¤¤o maggo bodhāyā"ti.? Tassa mayhaü bhāradvāja, etadahosi: " abhijānāmi kho panā'haü pitusakkassa kammante sãtāya jambucchāyāya nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharitā. Siyā nukho eso maggo bodhāyā"ti. Tassa mayhaü bhāradvāja, satānusārã vi¤¤āõaü ahosi: " eso'va5 maggo bodhāyā"ti. Tassa mayhaü bhāradvāja, etadahosi: " kiü nukho ahaü tassa sukhassa bhāyāmi, yaü taü sukhaü a¤¤atreva kāmehi a¤¤atra akusalehi dhammehã"ti. Tassa mayhaü bhāradvāja, etadahosi: " na kho ahaü tassa sukhassa bhāyāmi, yaü taü sukhaü a¤¤atreva kāmehi a¤¤atra akusalehi dhammehã"ti. ------------------------- 1.Tibbā kharā-machasaü 2. Vedayiüsu-machasaü 3. Vedayissanti-machasaü 4. Vedayanti-machasaü 5. Eseva-machasaü. [BJT Page 756] [\x 756/] Tassa mayhaü bhāradvāja, etadahosi:" na kho taü sukaraü sukhaü adhigantuü evaü adhimattakasãmānaü pattakāyena, yannånāhaü oëārikaü āhāraü āhāreyyaü odanakummāsa"nti. So kho ahaü bhāradvāja, oëārikaü āhāraü āhāresiü odanakummāsaü. Tena kho pana maü bhāradvāja, samayena pa¤cavaggiyā bhikkhå paccupaņņhitā honti, " yaü kho samaõo gotamo dhammaü adhigamissati, taü no ārocessatã"ti yato kho ahaü bhāradvāja oëārikaü āhāraü āhāresiü odanakummāsaü. Atha me te pa¤cavaggiyā bhikkhå nibbijja pakkamiüsu " bāhuliko1 samaõo gotamo padhānavibbhanto āvatto bāhullāyā"ti. So kho ahaü bhāradvāja, oëārikaü āhāraü āhāretvā balaü gahetvā vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja vihāsiü. Vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaüjhānaü upasampajja vihāsiü. Pãtiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiü. Sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvediü. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja vihāsiü. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā1 adukkhaü asukhaü2 upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü3 upasampajja vihāsiü. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte kammaniye ņhite āne¤jappatte4 pubbenivāsānussati¤āõāya cittaü abhininnāmesiü. So anekavihitaü pubbenivāsaü anussarāmi, seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsatimpi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe amutrāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiü5 tatrāpāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapanno'ti. Iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarāmi. Ayaü kho me bhāradvāja, rattiyā paņhame yāme paņhamā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā tamo vihato aloko uppanno yathā taü appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte kammaniye ņhite āne¤jappatte4 sattānaü cutåpapāta¤āõāya cittaü abhininnāmesiü. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne, hine paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammupage satte pajānāmi. Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaü upavādakā micchadiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yatākammåpage satte pajānāmi, ayaü kho me bhāradvāja, rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taü appamattassa ātāpino pahãtattassa viharato. ------------------------ 1.Bāhulliko-machasaü. [BJT Page 758] [\x 758/] So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte kammaniye ņhite āne¤jappatte āsavānaü khaya¤āõāya cittaü abhininnāmesiü. So idaü dukkhanti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Ayaü dukkhasamudayoti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Ayaü dukkhanirodhoti yathābhåtaü abbhā¤¤āsiü. Ayaü dukkhanirodhagāmiõãpaņipadāti yathābhåtaü abbhā¤¤āsiü. Ime āsavāti yathābhåtaü abbhā¤¤āsiü. Ayaü āsavasamudayoti yathābhåtaü abbhā¤¤āsiü. Ayaü āsavanirodhoti yathābhåtaü abbhā¤¤āsiü ayaü āsavanirodhagāminãpaņipadāti yathābhåtaü abbhā¤¤āsiü. Tassa me evaü jānato evaü passato kāmāsavā pi cittaü vimuccittha. Bhavāsavāpi cittaü vimuccittha. Avijjāsavā pi cittaü vimuccittha. Vimuttasmiü vimuttamiti ¤āõaü ahosi. Khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyāti abbha¤¤āsiü. Ayaü kho me bhāradvāja, rattiyā pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato ,āloko uppanno, yathā taü appamattassa ātāpino pahãtattassa viharatoti. Evaü vutte saīgāravo māõavo bhagavantaü etadavoca: aņņhitavataü bhoto gotamassa padhānaü ahosi. Sappurisavataü bhoto gotamassa padhānaü ahosi, yathā taü arahato sammāsambuddhassa. Kinnu kho bho gotama, atthi devāti. hānaso metaü bhāradvāja, viditaü yadidaü atthi devāti. Kinnu kho bho gotama, atthi devāti puņņho samāno, ņhānaso metaü bhāradvāja, viditaü yadidaü atthi devāti1 vadesi? Na nu kho bho gotama, evaü sante tucchā2 musā hotã'ti. Atthi devā'ti bhāradvāja, puņņho samāno, atthi devā'ti [PTS Page 213] [\q 213/] yo vadeyya. hānaso me viditāti yo vadeyya, atha khevattha vi¤¤ånā purisena3 ekaüsena niņņhaü gantabbaü4 yadidaü atthi devāti. Kissa pana me bhavaü gotamo, ādikeneva na byākāsãti Uccena sammataü kho etaü bhāradvāja, lokasmiü yadidaü atthi devā'ti. --------------------------- 1.Adhidevāti-sãmu. 2.Tucchā-sãmu. 3.Vi¤¤åpurisena [PTS,]syā 4.Gantuüvā -syā. [BJT Page 760] [\x 760/] Evaü vutte saīgāravo māõavo bhagavantaü etadavoca: abhikkantaü bho gotama abhikkantaü bho gotama, seyyathāpi bho gotama, nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya' andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya, 'cakkhumanto råpāni dakkhintã'ti, evamevaü gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bhavantaü gotamaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca. Upāsakaü maü bhavaü gotamo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatanti. [PTS Page 214] [\q 214/] Saīgāravasuttaü dasamaü. Brāhmaõavaggo pa¤camo Tassa vaggassa uddānaü Brahmāyu selassalāyano ghoņamukho ca brāhmaõo Esu caīkã dhana¤jāni vāseņņho subha gāravoti. Idaü vaggāna'muddānaü Vaggo gahapati bhikkhu paribbājakanāmako Rājavaggo brāhmaõoti pa¤ca majjhimaāgame Majjhimapaõõāsakaü samattaü [BJT Vol M - 3] [\z M /] [\w III /] [BJT Page 002] [\x 2/] Suttantapiņake Majjhimanikāyo Uparipaõõāsako 1 Devadahavaggo Namo tassa bhagavato arahato sammā sambuddhassa 3.1.1. Devadaha suttaü Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sakkesu viharati devadahaü nāma sakyānaü nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi bhikkhavo'ti. Bhadanteti te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: Santi bhikkhave, eke samaõabrāhmaõā evaü vādino evaü diņņhino: 'yaīki¤cāyaü purisapuggalo paņisaüvedeti sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, sabbaü taü pubbekatahetu. Iti purāõānaü kammānaü tapasā vyantãbhāvā1 navānaü kammānaü akaraõā āyatiü anavassavo āyatiü anavassavā kammakkhayo kammakkhayā dukkhakkhayo dukkhakkhayā vedanākkhayo vedanākkhayā sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatã'ti evaüvādino bhikkhave nigaõņhā2. Evaü vādāhaü bhikkhave, nigaõņhe upasaīkamitvā evaü vadāmi: saccaü kira tumhe āvuso nigaõņhā evaüvādino evaüdiņņhino 'yaīki¤cāyaü purisapuggalo paņisaüvedeti sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, sabbaü taü pubbekatahetu. Iti purāõānaü kammānaü tapasā vyantãbhāvā1 navānaü kammānaü akaraõā āyatiü anavassavo āyatiü anavassavā kammakkhayo kammakkhayā dukkhakkhayo dukkhakkhayā vedanākkhayo vedanākkhayā sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatã'ti. Te ce me bhikkhave, nigaõņhā evaü puņņhā āmāti paņijānanti: tyāhaü evaü vadāmi: 'kiü pana tumhe āvuso nigaõņhā, jānātha. Ahuvamheva mayaü pubbe, na nāhuvamhā'ti. No hidaü āvuso. ------------------------- 1.Byantãbhāvā-majasaü. Byantibhāvā-syā. 2.Niganthā-syā. [BJT Page 004] [\x 4/] Kiü pana tumhe āvuso nigaõņhā, jānātha: akaramheva mayaü pubbe pāpaü kammaü na nākaramhā'ti. No hidaü āvuso. Kiü pana tumhe āvuso nigaõņhā jānātha evaråpaü vā pāpaü kammaü akaramhā'ti. No hidaü āvuso. Kiü pana tumhe āvuso nigaõņhā, jānātha: ettakaü vā dukkhaü nijjiõõaü, ettakaü vā dukkhaü nijjiretabbaü1 ettakamhi vā dukkhe nijjiõõe sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatã'ti. [PTS Page 215] [\q 215/] No hidaü āvuso. Kiü pana tumhe āvuso nigaõņhā, jānātha: diņņheva dhamme akusalānaü dhammānaü pahānaü kusalānaü dhammānaü upasampada'nti. No hidaü āvuso. Iti kira tumhe āvuso nigaõņhā, na jānātha: 'ahuvamheva mayaü pubbe na nāhuvamhā'ti. Na jānātha 'akaramheva mayaü pubbe pāpaü kammaü na nākaramhā'ti. Na jānātha, 'evaråpaü vā evaråpaü vā pāpaü kammaü akaramhā'ti. Na jānātha 'ettakaü vā dukkhaü nijjiõõaü, ettakaü vā dukkhaü nijjiretabbaü1, ettakamhi vā dukkhe nijjiõõe sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatã'ti. Na jānātha: diņņheva dhamme akusalānaü dhammānaü pahānaü, kusalānaü dhammānaü upasampadaü. Evaü sante āyasmantānaü nigaõņhānaü na kallamassa veyyākaraõāya: "yaīki¤cāyaü purisapuggalo paņisaüvedeti, sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā sabbaü taü pubbe katahetu. Iti purāõānaü kammānaü tapasā vyantãbhāvā navānaü kammānaü akaraõā āyatiü anavassavo āyatiü anavassavā kammakkhayo kammakkhayā dukkhakkhayo dukkhakkhayā vedanākkhayo vedanākkhayā sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatã"ti. Sace2 tumbhe āvuso nigaõņhā, jāneyyātha ahuvamheva mayaü pubbe na nāhuvamhā'ti. Jāneyyātha akaramheva mayaü pubbe pāpaü kammaü na nākaramhā'ti. Jāneyyātha 'evaråpaü vā evaråpaü vā pāpaü kammaü akaramhā'ti, jāneyyātha 'ettakaü vā dukkhaü nijjiõõaü ettakaü vā dukkhaü nijjiretabbaü,1 ettakamhi vā dukkhe nijjiõõe sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatã'ti. Jāneyyātha 'diņņheva dhamme akusalānaü dhammānaü pahānaü kusalānaü dhammānaü upasampadaü, evaü sante āyasmantānaü nigaõņhānaü kallamassa veyyākaraõāya: "yaīki¤cāyaü purisapuggalo paņisaüvedeti sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā sabbaü taü pubbekatahetu. Iti purāõānaü [PTS Page 216] [\q 216/] kammānaü tapasā vyantãbhāvā navānaü kammānaü akaraõā āyatiü anavassavo āyatiü anavassavā kammakkhayo kammakkhayā dukkhakkhayo dukkhakkhayā vedanākkhayo vedanākkhayā sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatã"ti. ------------------------ 1.Nijjiretabbaü-majasaü. 2.Sace pana-sãmu, majasaü, syā. [BJT Page 006] [\x 6/] Seyyathāpi āvuso nigaõņhā, puriso sallena viddho assa savisena gāëhåpalepanena, so sallassapi vedanāhetu1 dukkhā tippā2 kaņukā vedanā vediyeyya. Tassa mittāmaccā ¤ātisālohitā bhisakkaü sallakattaü upaņņhāpeyyuü. Tassa so bhisakko sallakatto satthena vaõamukhaü parikanteyya. So satthenapi vaõamukhassa parikantanahetu dukkhā tippā2 kaņukā vedanā vediyeyya. Tassa so bhisakko sallakatto esaniyā sallaü eseyya. So esaniyāpi sallassa esanā hetu3 dukkhā tippā2 kaņukā vedanā vediyeyya, tassa so bhisakko sallakatto sallaü abbaheyya4. So sallassapi abbahanahetu5 dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyeyya. Tassa so bhisakko sallakatto agadaīgāraü vaõamukhe odaheyya. So agadaīgārassapi vaõamukhe odahanahetu dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyeyya. So aparena samayena råëhena vaõena sa¤chavinā arogo assa sukhã serã sayaüvasã yena kāmaīgamo. Tassa evamassa: 'ahaü kho pubbe sallena viddho ahosiü savisena gāëhåpalepanena. So'haü sallassapi vedanāhetu dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyiü. Tassa me mittāmaccā ¤ātisālohitā bhisakkaü sallakattaü upaņņhāpesuü6. Tassa me so bhisakko sallakatto satthena vaõamukhaü parikanti. So'haü satthenapi7 vaõamukhassa parikantanahetu dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyiü. Tassa me so bhisakko sallakatto esaniyā sallaü esi. So'haü esaniyāpi sallassa esanāhetu3 dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyiü. Tassa me so bhisakko sallakatto sallaü abbahi8 so'haü sallassāpi abbahanahetu5 dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyiü tassa me so bhisakko sallakatto agadaīgāraü vaõamukhe odahi. So'haü agadaīgārassapi vaõamukhe odahanahetu dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyiü. [PTS Page 217] [\q 217/] so'mhi etarahi råëhena vaõena sa¤chavinā arogo sukhã serã sayaüvasã yena kāmaīgamo'ti. Evameva kho āvuso nigaõņhā, sace tumhe jāneyyātha ahuvamheva mayaü pubbe, na nānuvamhā'ti. Jāneyyātha evaråpaü vā evaråpaü vā pāpaü kammaü akaramhā'ti. Jāneyyātha ettakaü vā dukkhaü nijjiõõaü, ettakaü vā dukkhaü nijjiretabbaü. Ettakamhi vā dukkhe nijjiõõe sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatã'ti. Jāneyyātha 'diņņheva dhamme akusalānaü dhammānaü pahānaü, kusalānaü dhammānaü upasampadaü. Evaü sante āyasmantānaü nigaõņhānaü kallamassa veyyākaraõāya yaīki¤cāyaü purisapuggalo paņisaüvedeti sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā sabbaü taü pubbekatahetu: iti purāõānaü kammānaü tapasā vyantãbhāvā navānaü kammānaü akaraõā āyatiü anavassavo āyatiü anavassavā kammakkhayo kammakkhayā dukkhakkhayo dukkhakkhayā vedanākkhayo vedanākkhayā sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatã'ti. -------------------------- 1.Vedanahetu-syā 2.Tibbā-majasaü 3.Esanahetu-syā. Esaõāhetu-sãmu 4.Abbhuõheyya-syā abbyaheyya-[PTS] 5.Abbhuõhanahetu-syā. Abbyahanahetu-[PTS] 6.Upaņņhapesuü-majasaü,syā. 7.Sallenapi-[PTS] 8.Abbyahi-[PTS] Abbhuõhi-syā. [BJT Page 008] [\x 8/] Yasmā ca kho tumhe āvuso nigaõņhā, na jānātha 'ahuvamheva mayaü pubbe na nāhuvamhā'ti. Na jānātha 'akaramheva mayaü pubbe pāpaü kammaü, na nākaramhā'ti. Na jānātha 'evaråpaü vā evaråpaü vā pāpaü kammaü akaramhā'ti. Na jānātha ettakaü vā dukkhaü nijjiõõaü ettakaü vā dukkhaü nijjiretabbaü, ettakamhi vā dukkhe nijjiõõe sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatã'ti. Na jānātha diņņheva dhamme akusalānaü dhammānaü pahānaü kusalānaü dhammānaü upasampadaü. Tasmā āyasmantānaü nigaõņhānaü na kallamassa veyyākaraõāya: 'yaīki¤cāyaü purisapuggalo paņisaüvedeti sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā sabbaü taü pubbekatahetu. Iti purāõānaü kammānaü tapasā vyantãbhāvā navānaü kammānaü akaraõā āyatiü anavassavo. âyatiü anavassavā kammakkhayo kammakkhayā dukkhakkhayo dukkhakkhayā vedanākkhayo vedanākkhayā sabbaü dukkhaü1 nijjiõõaü bhavissatã'ti. Evaü vutte bhikkhave, te nigaõņhā maü etadavocuü: [PTS Page 218 [\q 218/] ']nigaõņho2 āvuso, nātaputto3 sabba¤¤å sabbadassāvã aparisesaü ¤āõadassanaü paņijānāti: 'carato ca me tiņņhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataü samitaü ¤āõadassanaü paccupaņņhita'nti. So evamāha: 'atthi kho vo āvuso nigaõņhā, pubbeva pāpaü kammaü kataü, taü imāya kaņukāya dukkarakārikāya nijjãretha4. Yampanettha etarahi kāyena saüvutā vācāya saüvutā manasā saüvutā, taü āyatiü pāpassa kammassa5 akaraõaü, iti purāõānaü kammānaü tapasā vyantãbhāvā navānaü kammānaü akaraõā āyatiü anavassavo āyatiü anavassavā kammakkhayo kammakkhayā dukkhakkhayo dukkhakkhayā vedanākkhayo vedanākkhayā sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatã'ti. Ta¤ca panamhākaü ruccati ceva khamati ca, tena camhā attamanā'ti Evaü vutte ahaü bhikkhave, te nigaõņhe etadavocaü: 'pa¤ca kho ime āvuso nigaõņhā, dhammā diņņhevadhamme dvidhā vipākā. Katame pa¤ca: saddhā ruci anussavo ākāraparivitakko diņņhi nijjhānakkhanti. Ime kho āvuso nigaõņhā, pa¤ca dhammā diņņheva dhamme dvidhā vipākā. Tatrāyasmantānaü nigaõņhānaü kā atãtaüse satthari saddhā, kā ruci, ko anussavo, ko ākāraparivitakko, kā diņņhinijjhānakkhantã'ti. Evaüvādi kho ahaü bhikkhave, nigaõņhesu na ki¤ci sahadhammikaü vādapaņihāraü6 samanupassāmi Punacaparāhaü bhikkhave, te nigaõņhe evaü vadāmi: 'taü kimma¤¤athāvuso nigaõņhā, yasmiü hi vo samaye tibbo upakammo hoti tibbaü padhānaü, tibbā7 tasmiü samaye opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vedãyetha. Yasmiü pana vo samayena na tibbo upakkamo hoti na nibbaü padhānaü, na tibbā tasmiü8 samaye opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vedãyethā'ti. -------------------------- 1.Sabbaü taü dukkhaü-[PTS] 2.Nigantho-syā. 3.Nāņaputto-majasaü,syā. 4.Nijjiretha-sãmu,majasaü 5.Pāpakammassa-majasaü. 6.Parihāraü-majasaü,sãmu,syā. 7.Tippaü,tippā-[PTS] 8.Tamhi-[PTS] [BJT Page 010] [\x 10/] Yasmiü no āvuso gotama, samaye tibbo upakkamo hoti tibbaü padhānaü, tibbā tasmiü samaye opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyāma. Yasmiü pana no [PTS Page 219] [\q 219/] samaye na tibbo upakkamo hoti, na tibbaü padhānaü,na tibbā tasmiü samaye opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyamā'ti. Iti kirāvuso1 nigaõņhā, yasmiü vo2 samaye tibbo upakkamo hoti tibbaü padhānaü, tibbā tasmiü samaye opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyetha. Yasmiü pana vo samaye na tibbo upakkamo hoti, na tibbaü padhānaü, na tibbā tasmiü samaye opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyetha. Evaü sante āyasmantānaü nigaõņhānaü na kallamassa veyyākaraõāya: 'yaīki¤cāyaü purisapuggalo paņisaüvedeti sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, sabbaü taü pubbe katahetu. Iti purāõānaü kammānaü tapasā vyantãbhāvā navānaü kammānaü akaraõā āyatiü anavassavo āyatiü anavassavā kammakkhayo kammakkhayā dukkhakkhayo dukkhakkhayā vedanākkhayo vedanākkhayā sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatã'ti. Sace āvuso nigaõņhā, yasmiü vo samaye tibbo upakkamo hoti tibbaü padhānaü, na tibbā tasmiü samaye opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyetha. Yasmiü pana vo samaye na tibbo upakkamo hoti na tibbaü padhānaü, tibbā yasmiü samaye opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyetha. Evaü sante āyasmantānaü nigaõņhānaü kallamassa veyyākaraõāya: 'yaīki¤cāyaü purisapuggalo paņisaüvedeti sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, sabbaü taü pubbekatahetu. Iti purāõānaü kammānaü tapasā vyantãbhāvā navānaü kammānaü akaraõā āyatiü anavassavo āyatiü Anavassavā kammakkhayo kammakkhayā dukkhakkhayo dukkhakkhayā vedanākkhayo vedanākkhayā sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatã'ti. Yasmā ca kho āvuso nigaõņhā, yasmiü vo samaye tibbo upakkamo hoti tibbaü padhānaü, tibbā tasmiü samaye opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyetha. Yasmiü pana vo samaye na tibbo upakkamo hoti na tibbaü padhānaü, na tibbā tasmiü samaye opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyetha. Te tumhe sāma¤¤eva opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyamānā avijjā a¤¤āõā sammohā [PTS Page 220] [\q 220/] vipaccetha: 'yaīki¤cāyaü purisapuggalo paņisaüvedeti sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, sabbaü taü pubbekatahetu. Iti purāõānaü kammānaü tapasā vyattãbhāvā navānaü kammānaü akaraõā āyatiü anavassavo. âyatiü anavassavā kammakkhayo kammakkhayā dukkhakkhayo dukkhakkhayā vedanākkhayo vedanākkhayā sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatã'ti. Evaü vādãpi kho ahaü bhikkhave, nigaõņhesu na ka¤ci3 sahadhammikaü vādapaņihāraü samanupassāmi. Punacaparāhaü4 bhikkhave, te nigaõņhe evaü vadāmi: 'taü kiü ma¤¤athāvuso nigaõņhā, 'yamidaü kammaü diņņhadhammavedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā samparāyavedanãyaü hotå'ti labbhameta'nti. No hidaü āvuso. -------------------------- 1.Kira āvuso-sãmu,majasaü. 2.Yasmiü vo pana-sãmu. 3.Ki¤ci-sãmu,[PTS] 4.Punacapanāhaü-[PTS'] [BJT Page 012] [\x 12/] Yaü panidaü kammaü samparāyavedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā diņņhadhammavedanãyaü hotå'ti labbhameta'nti. No hidaü āvuso Taü kiü ma¤¤athāvuso nigaõņhā, yamidaü kammaü sukhavedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā dukkhavedanãyaü hotå'ti labbhameta'nti. No hidaü āvuso. Yaü panidaü kammaü dukkhavedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā sukhavedanãyaü hotå'ti labbhameta'nti. No hidaü āvuso Taü kiü ma¤¤athāvuso nigaõņhā, yamidaü kammaü paripakkavedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā aparipakkavedanãyaü hotå'ti labbhameta'nti. No hidaü āvuso. Yaü panidaü kammaü aparipakkavedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā paripakkavedanãyaü hotå'ti labbhameta'nti No hidaü āvuso. Taü kiü ma¤¤athāvuso nigaõņhā, 'yamidaü kammaü [PTS Page 221] [\q 221/] bahuvedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā 'appavedanãyaü hotå'ti labbhameta'nti. No hidaü āvuso. Yaü panidaü kammaü appavedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā 'bahuvedanãyaü hotå'ti labbhameta'nti. No hidaü āvuso. Taü kiü ma¤¤athāvuso nigaõņhā, 'yamidaü kammaü vedanãyaü taü upakkamena vā padhānena vā 'avedanãyaü hotå'ti labbhameta'nti. No hidaü āvuso. Yaü panidaü kammaü avedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā vedanãyaü hotå'ti labbhametanti. No hidaü āvuso. [BJT Page 014] [\x 14/] Iti kirāvuso nigaõņhā, yamidaü kammaü diņņhadhammavedanãyaü taü upakkamena vā padhānena vā 'samparāyavedanãyaü hotå'ti alabbhametaü. Yamidaü1 kammaü samparāyavedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā 'diņņhadhammavedanãyaü hotå'ti alabbhametaü. Yamidaü kammaü sukhavedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā 'dukkhavedanãyaü hotå'ti alabbhametaü. Yamidaü kammaü dukkhavedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā sukhavedanãyaü hotå'ti alabbhametaü. Yamidaü kammaü paripakkavedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā aparipikkavedanãyaü hotå'ti alabbhametaü, yamidaü kammaü aparipakkavedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā 'paripakkavedanãyaü hotå'ti alabbhametaü. Yamidaü kammaü bahuvedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā appavedanãyaü hotå'ti. Yamidaü kammaü appavedanãyaü, taü upakkamena vā padhāne vā bahuvedanãyaü hotå'ti alabbhametaü. Yamidaü kammaü vedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā avedanãyaü hotå'ti alabbhametaü. Yamidaü kammaü avedanãyaü, taü upakkamena vā padhānena vā vedanãyaü hotå'ti alabbhametaü. Evaü sante āyasmantānaü nigaõņhānaü aphalo [PTS Page 222] [\q 222/] upakkamo hoti aphalaü padhānaü. Evaüvādi bhikkhave, nigaõņhā evaüvādãnaü bhikkhave nigaõņhānaü dasa sahadhammikā vādānuvādā gārayhaü ņhānaü2 āgacchanti. Sace bhikkhave sattā pubbekatahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, addhā bhikkhave, nigaõņhā pubbe dukkatakammakārino, yaü etarahi evaråpā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti. Sace bhikkhave, sattā issaranimmāõahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, addhā bhikkhave, nigaõņhā pāpakena issarena nimmitā, yaü etarahi evaråpā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti. Sace bhikkhave sattā saīgatibhāvahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, addhā bhikkhave nigaõņhā pāpasaīgatikā, yaü etarahi evaråpā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti. Sace bhikkhave, sattā abhijātihetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, addhā bhikkhave,nigaõņhā pāpābhijātikā, yaü etarahi evaråpā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti. Sace bhikkhave, sattā diņņhadhammåpakkamahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, addhā bhikkhave, nigaõņhā pāpadiņņhadhammåpakkamā3. Yaü etarahi evaråpā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti. -------------------------- 1.Yaü panidaü-sãmu.Majasaü. 2.Gārayhaņņhānaü-syā. 3.Evaråpā diņņhadhammupakkamā-sãmu,majasaü. [BJT Page 016] [\x 16/] Sace bhikkhave, sattā pubbekatahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti gārayhā nigaõņhā. No ce sattā pubbekatahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, gārayhā nigaõņhā. Sace bhikkhave, sattā issaranimmāõahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, gārayhā nigaõņhā. No ce sattā issaranimmāõahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, gārayhā nigaõņhā. Sace bhikkhave, sattā saīgatibhāvahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, gārayhā nigaõņhā. Sace bhikkhave sattā abhijātihetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, gārayhā nigaõņhā. No ce sattā abhijātihetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, gārayhā nigaõņhā. Sace bhikkhave sattā diņņhadhammåpakkamahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, gārayhā nigaõņhā. No ce sattā diņņhadhammåpakkamahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, [PTS Page 223] [\q 223/] gārayhā nigaõņhā. Evaüvādã bhikkhave nigaõņhā. Evaüvādãnaü bhikkhave, nigaõņhānaü ime dasa sahadhammikā vādānuvādā gārayhaü ņhānaü āgacchanti. Evaü kho bhikkhave, aphalo upakkamo hoti aphalaü padhānaü. Katha¤ca bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaü padhānaü. Idha bhikkhave, bhikkhu na heva anaddhabhåtaü attānaü dukkhena addhabhāveti dhammika¤ca sukhaü na pariccajati. Tasmi¤ca sukhe anadhimucchito1 hoti so evaü pajānāti: imassa kho me dukkhanidānassa saīkhāraü padahato saīkhārappadhānā virāgo hoti. Imassa pana me dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekkhaü2 bhāvayato virāgo hotãti. So yassa hi khvāssa3 dukkhanidānassa saīkhāraü padahato saīkhārappadhānā virāgo hoti. Saīkhāraü tattha padahati. Yassa panassa4 dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekkhaü bhāvayato virāgo hoti. Upekkhaü tattha bhāveti. Tassa tassa dukkhanidānassa saīkhāraü padahato saīkhārappadhānā virāgo hoti. Evampissa taü dukkhaü nijjiõõaü hoti. Tassa tassa dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekkhaü bhāvayato virāgo hoti. Evampissa taü dukkhaü nijjiõõaü hoti. Seyyathāpi bhikkhave puriso itthiyā sāratto paņibaddhacitto tibbacchando tibbāpekkho5. So taü itthiü passeyya a¤¤ena purisena saddhiü santiņņhantiü sallapantiü sa¤jagghantiü saühasantiü. Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave, api nu tassa purisassa amuü itthiü disvā a¤¤ena purisena saddhiü santiņņhantiü sallapantiü sa¤jagghantiü saühasantiü uppajjeyyuü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti. Evaü bhante, taü kissa hetu: asu hi6 bhante, puriso amussā itthiyā sāratto paņibaddhacitto tibbacchando tibbāpekkho5. [PTS Page 224] [\q 224/] tasmā taü itthiü disvā a¤¤ena purisena saddhiü santiņņhantiü sallapantiü sa¤jagghantiü saühasantiü uppajjeyyuü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti. ------------------------- 1.Anadhimucchite-[PTS.] 2.Upekhaü-[PTS.] 3.Yassa hi khopanassa-sãmu Yassa khavāssa-[PTS.] 4.Yassa hã khavāssa-sãmu. 5.Tibbāpekho-[PTS.] 6.Amuhi-[PTS.] [BJT Page 018] [\x 18/] Atha kho bhikkhave, tassa purisassa evamassa: ahaü kho amussā itthiyā sāratto paņibaddhacitto tibbacchando tibbāpekkho. Tassa me amuü itthiü disvā a¤¤ena purisena saddhiü santiņņhantiü sallapantiü sa¤jagghantiü saühasantiü uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Yannånāhaü so me amussā itthiyā chandarāgo taü pajaheyya'nti. So yo amussā itthiyā chandarāgo taü pajaheyya, so taü itthiü passeyya aparena samayena a¤¤ena purisena saddhiü santiņņhantiü sallapantiü sa¤jagghantiü saühasantiü. Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave api nu tassa purisassa amuü itthiü disvā a¤¤ena purisena saddhiü santiņņhantiü sallapantiü sa¤jagghantiü saühasantiü uppajjeyyuü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti. No hetaü bhante, taü kissa hetu: asu hi bhante, puriso amussā itthiyā vãtarāgo, tasmā taü itthiü disvā a¤¤ena purisena saddhiü santiņņhantiü sallapantiü sa¤jagghantiü saühasantiü na uppajjeyyuü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti. Evameva kho bhikkhave, bhikkhu na heva1 anaddhabhåtaü attānaü dukkhena addhabhāveti, dhammika¤ca sukhaü na pariccajati, tasmi¤ca sukhe anadhimucchito hoti. So evaü pajānāti: 'imassa kho me dukkhanidānassa saīkhāraü padahato saīkhārappadhānā virāgo hoti. Imassa pana me dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekkhaü bhāvayato virāgo hotã'ti. So yassa khvāssa dukkhanidānassa saīkhāraü padahato saīkhārappadhānā virāgo hoti. Saīkhāraü tattha padahati. Yassa panassa dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekkhaü bhāvayato virāgo hoti. Upekkhaü tattha bhāveti. Tassa tassa dukkhanidānassa saīkhāraü padahato saīkhārappadhānā virāgo hoti. Evampissa taü dukkhaü nijjiõõaü [PTS Page 225] [\q 225/] hoti. Tassa tassa dukkhanidānassa ajjhupekkhato upekkhaü bhāvayato virāgo hoti. Evampissa taü dukkhaü2 nijjiõõaü hoti. Evampi bhikkhave saphalo upakkamo hoti, saphalaü padhānaü. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu iti paņisa¤cikkhati: 'yathāsukhaü kho me viharato akusalā dhammā abhivaķķhanti, kusalā dhammā parihāyanti. Dukkhāya pana me attānaü padahato akusalā dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā abhivaķķhanti yannånāhaü dukkhāya attānaü padaheyya'nti. So dukkhāya attānaü padahati. Tassa dukkhāya attānaü padahato akusalā dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā abhivaķķhanti. So na aparena samayena dukkhāya attānaü padahati. Taü kissa hetu: yassa hi so bhikkhave, bhikkhu atthāya dukkhāya attānaü padaheyya, svāssa attho abhinipphanno hoti. Tasmā na aparena samayena dukkhāya attānaü padahati. Seyyathāpi bhikkhave, usukāro tejanaü dvãsu alātesu ātāpeti paritāpeti ujuü karoti kammaniyaü. Yato kho bhikkhave, usukārassa tejanaü dvãsu alātesu ātāpitaü hoti paritāpitaü hoti ujuü kataü hoti kamaniyaü. Na so taü aparena samayena usukāro tejanaü dvãsu alātesu ātāpeti ujuü karoti kammaniyaü. Taü kissa hetu: yassa hi so bhikkhave, atthāya usukāro tejanaü dvãsu alātesu ātāpeyya paritāpeyya ujuü kareyya kammaniyaü. Svāssa attho abhinipphanno hoti. Tasmā na aparena samayena usukāro tejanaü dvãsu alātesu ātāpeti paritāpeti ujuü karoti kammaniyaü. ------------------------- 1.Bhikkhave naheva-[PTS.] 2.Evampissa dukkhaü-[PTS.] [BJT Page 020] [\x 20/] Evameva kho bhikkhave, bhikkhu iti paņisa¤cikkhati: 'yathāsukhaü kho me viharato akusalā dhammā abhivaķķhanti kusalā dhammā parihāyanti. Dukkhāya pana me attānaü padahato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaķķhanti yannånāhaü dukkhāya attānaü padaheyya'nti. So dukkhāya attānaü padahati. Tassa dukkhāya attānaü padahato akusalā dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā abhivaķķhanti so na aparena samayena dukkhāya [PTS Page 226] [\q 226/] attānaü padahati. Taü kissa hetu: yassa hi so bhikkhave, bhikkhu atthāya dukkhāya attānaü padaheyya. Svāssa attho abhinipphanno hoti. Tasmā na aparena samayena dukkhāya attānaü padahati. Evampi bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaü padhānaü. Punacaparaü bhikkhave, idha tathāgato loke uppajjati arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü buddho bhagavā. So imaü lokaü sadevakaü samārakaü sabrahmakaü sassamaõabrāhmaõiü pajaü sadevamanussaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedeti. So dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü, kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti. Taü dhammaü suõāti gahapati vā gahapatiputto vā a¤¤atarasmiü vā kule paccājāto, so taü dhammaü sutvā tathāgate saddhaü paņilabhati. So tena saddhāpaņilābhena samannāgato iti paņisa¤cikkhati: 'sambādho gharāvāso rajāpatho abbhokāso pabbajjā, nayidaü sukaraü agāraü ajjhāvasatā ekantaparipuõõaü ekantaparisuddhaü saīkhalikhitaü brahmacariyaü carituü. Yannånāhaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyya'nti. So aparena samayena appaü vā bhogakkhandhaü pahāya mahantaü vā bhogakkhandhaü pahāya appaü vā ¤ātiparivaņņaü pahāya mahantaü vā ¤ātiparivaņņaü pahāya kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajati. So evaü pabbajito samāno bhikkhånaü sikkhāsājivasamāpanno pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato hoti, nihitadaõķo nihitasattho lajjã dayāpanno sabbapāõabhåtahitānukampã viharati. Adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato hoti, dinnādāyã dinnapāņikaīkhã athenena sucibhåtena attanā viharati. Abrahmacariyaü pahāya brahmacāri hoti ārācārã virato methunā gāmadhammā. Musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato hoti, saccavādã saccasandho theto paccayiko avisaüvādako lokassa. Pisunaü vācaü pahāya pisunāya vācāya paņivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaü bhedāya, amutra vā sutvā na imesaü akkhātā amåsaü bhedāya, iti bhinnānaü vā sandhātā sahitānaü vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandã samaggakaraõiü vācaü bhāsitaü hoti. Pharusaü vācaü pahāya pharusāya vācāya paņivirato hoti, yā sā vācā neëā kaõõasukhā pemanãyā hadayaīgamā porã bahujanakantā bahujanamanāpā, tathāråpiü vācaü bhāsitā hoti. Samphappalāpaü pahāya samphappalāpā paņivirato hoti, kālavādã bhåtavādã atthavādã vinayavādã nidhānavatiü vācaü bhāsitā kālena sāpadesaü pariyantavatiü atthasaühitaü. [BJT Page 022] [\x 22/] So bãjagāmabhåtagāmasamārambhā paņivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattåparato virato vikālabhojanā. Naccagãtavāditavisåkadassanā paņivirato hoti. Mālāgandhavilepanadhāraõamaõķanavibhåsanaņņhānā paņivirato hoti. Uccāsayanamahāsayanā paņivirato hoti. Jātaråparajatapaņiggahaõā paņivirato hoti. âmakadha¤¤apaņiggahaõā paņivirato hoti. âmakamaüsapaņiggahaõā paņivirato hoti. Itthikumārikā1 paņiggahaõā paņivirato hoti. Dāsidāsapaņiggahaõā paņivirato hoti. Ajeëakapaņiggahaõā paņivirato hoti. Kukkuņasåkarapaņiggahaõā paņivirato hoti. Hatthigavāssavaëavā2paņiggahaõā paņivirato hoti. Khettavatthupaņiggahaõā paņivirato hoti. Dåteyyapahinagamanānuyogā paņivirato hoti. Kayavikkayā paņivirato hoti. Tulākåņakaüsakåņamānakåņā paņivirato hoti. Ukkoņanava¤cananikatisāciyogā paņivirato hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paņivirato hoti. So santuņņho hoti kāyaparihārikena cãvarena kucchiparihārikena piõķapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati seyyathāpi nāma pakkhi sakuõo yena yeneva ķeti sapattabhārova ķeti. Evameva bhikkhu santuņņho hoti kāyaparihārikena cãvarena kucchiparihārikena piõķapātena. So yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā ariyena sãlakkhandhena samannāgato ajjhattaü anavajjasukhaü paņisaüvedeti. So cakkhunā råpaü disvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati rakkhati cakkhundriyaü cakkhundriye saüvaraü āpajjati. Sotena saddaü sutvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü sotindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati rakkhati sotindriyaü sotindriye saüvaraü āpajjati. Ghānena gandhaü ghāyitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü ghānindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati rakkhati ghānindriyaü ghānindriye saüvaraü āpajjati. Jivhāya rasaü sāyitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü jivhindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati rakkhati jivhindriyaü jivhindriye saüvaraü āpajjati. Kāyena phoņņhabbaü phusitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü kāyindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati rakkhati kāyindriyaü tāyindriye saüvaraü āpajjati. Manasā dhammaü vi¤¤āya na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã. Yatvādhikaraõamenaü manindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü. Tassa saüvarāya paņipajjati rakkhati manindriyaü manindriye saüvaraü āpajjati. So iminā ariyena indriyasaüvarena samannāgato ajjhattaü abyāsekasukhaü paņisaüvedeti. So abhikkante paņikkante sampajānakārã hoti ālokite vilokite sampajānakārã hoti. Sammi¤jite3 pasārite sampajānakārã hoti. Saīghāņipattacãvaradhāraõe sampajānakārã hoti. Asite pãte khāyite sāyite sampajānakārã hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārã hoti. Gate ņhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuõhãbhāve sampajānakārã hoti. So iminā ca ariyena sãlakkhandhena samannāgato imāya ca ariyāya santuņņhiyā samannāgato iminā ca ariyena indriyasaüvarena samannāgato iminā ca ariyena satisampaja¤¤ena samanāgato vivittaü senāsanaü bhajati ara¤¤aü rukkhamålaü pabbataü kandaraü giriguhaü susānaü vanapatthaü abbhokāsaü paëālapu¤jaü. -------------------------- 1.Itthikumārika-sãmu,machasaü. 2.Gavāssavaëava-sãmu,machasaü. 3.Sami¤jite-machasaü. [BJT Page 024] [\x 24/] So pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto nisãdati pallaīkaü ābhujitvā ujuü kāyaü paõidhāya parimukhaü satiü upaņņhapetvā. So abhijjhaü loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati. Abhijjhāya cittaü parisodheti. Byāpādapadosaü pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāõabhåtahitānukampã byāpādapadosā cittaü parisodheti. Thãnamiddhaü pahāya vigatathãnamiddho viharati ālokasa¤¤ã sato sampajāno thãnamiddhā cittaü parisodheti. Uddhaccakukkuccaü pahāya anuddhato viharati. Ajjhattaü våpasantacitto uddhaccakukkuccā cittaü parisodheti. Vicikicchaü pahāya tiõõavicikiccho viharati akathaīkathã kusalesu dhammesu vicikicchāya cittaü parisodheti. So ime pa¤ca nãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalãkaraõe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Evampi bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaü padhānaü. Punacaparaü bhikkhave, bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā,ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Evampi bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaü padhānaü. Punacaparaü bhikkhave, bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yaü taü ariyā ācikkhanti 'upekkhako satimā sukhavihārã'ti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Evampi bhikkhave saphalo upakkamo hoti saphalaü padhānaü. Punacaparaü bhikkhave, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhaü asukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Evampi bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaü padhānaü. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhute kammanãye ņhite āne¤jappatte pubbenivāsānussati¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. Seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo, dasapi jātiyo vãsampi jātiyo tiüsampi jātiyo cattāëãsampi jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe, amutrāsiü evaünāmo evaügotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiü. Tatrāpāsiü evaünāmo evaügotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto so tato cuto idhåpapannoti. Iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü pubbe nivāsaü anussarati. Evampi bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaü padhānaü. [BJT Page 026] [\x 26/] So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhute kammaniye ņhite āne¤jappatte sattānaü cutåpapāta¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti: 'ime vata bhonto sattā kāya duccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaü upavādakā micchādiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucariteta samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti. Evampi bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaü padhānaü. [PTS Page 227] [\q 227/] So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhute kammanãye ņhite āne¤jappatte āsavānaü khaya¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So idaü dukkhanti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü dukkhasamudayoti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü dukkhanirodhoti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadāti yathābhåtaü pajānāti. Ime āsavāti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü āsavasamudayoti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü āsavanirodhoti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü āsavanirodhagāminã paņipadāti yathābhåtaü pajānāti. Tassa evaü jānato evaü passato kāmāsavāpi cittaü vimuccati bhavāsavāpi cittaü vimuccati. Avijjāsavāpi cittaü vimuccati. Vimuttasmiü vimuttamiti ¤āõaü hoti. "Khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyā'ti pajānāti. Evampi kho1 bhikkhave, saphalo upakkamo hoti saphalaü padhānaü. Evaüvādã bhikkhave, tathāgato.2 Evaüvādiü3 bhikkhave tathāgataü4 dasa sahadhammikā pāsaüsaņņhānā āgacchanti: sace bhikkhave, sattā pubbekatahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, addhā bhikkhave tathāgato pubbe sukatakammakārã, yaü etarahi evaråpā anāsavā sukhā vedanā vedeti. Sace bhikkhave, sattā issaranimmāõahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, addhā bhikkhave, tathāgato bhaddakena issarena nimmito, yaü etarahi evaråpā anāsavā sukhā vedanā vedeti. Sace bhikkhave, sattā saīgatibhāvahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, addhā bhikkhave, tathāgato kalyāõasaīgatiko, yaü etarahi evaråpā anāsavā sukhā vedanā vedeti. Sace bhikkhave,sattā abhijātihetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, addhā bhikkhave, tathāgato kalyāõābhijātiko, yaü etarahi evaråpā anāsavā sukhā vedanā vedeti. Sace bhikkhave, sattā diņņhadhammåpakkamahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, addhā bhikkhave, tathāgato kalyāõadiņņhadhammåpakkamo, yaü etarahi evaråpā sukhā vedanā vedeti. ------------------------- 1.Evaü kho-[PTS.] 2.Tathāgato-sãmu,machasaü. 3.Evaü vādãnaü-sãmu,machasaü. 4.Tathāgatānaü-sãmu,machasaü. [BJT Page 028] [\x 28/] Sace bhikkhave, sattā pubbekatahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, pāsaüso tathāgato. No ce sattā pubbekatahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, pāsaüso tathāgato. Sace bhikkhave, sattā issaranimmāõahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, pāsaüso tathāgato. No ce sattā issaranimmāõahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, pāsaüso tathāgato. Sace bhikkhave, sattā saīgatibhāvahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, pāsaüso tathāgato.No ce sattā saīgatibhāvahetå sukhadukkhaü paņisaüvedenti, pāsaüso tathāgato. Sace bhikkhave, sattā abhijātihetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, pāsaüso tathāgato, no ce sattā abhijātihetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, pāsaüso tathāgato. Sace bhikkhave, sattā diņņhadhammåpakkamahetu [PTS Page 228] [\q 228/] sukhadukkhaü paņisaüvedenti, pāsaüso tathāgato. No ce sattā diņņhadhammupakkamahetu sukhadukkhaü paņisaüvedenti, pāsaüso tathāgato evaüvādi bhikkhave tathāgato1. Evaüvādiü2 bhikkhave, tathāgataü3 ime dasa sahadhammikā pāsaüsaņņhānā āgacchantãti. Idamoca bhagavā, attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti. Devadahasuttaü paņhamaü. -------------------------- 1.Tathāgatā-sãmu,machasaü. 2.Evaü vādãnaü-sãmu,machasaü. 3.Tathāgatānaü-sãmu,machasaü [BJT Page 030] [\x 30/] 3.1.2 Pa¤cattaya suttaü Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhu bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: Santi bhikkhave, eke samaõabrāhmaõā aparantakappikā aparantānudiņņhino aparantaü ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni1 abhivadanti sa¤¤ã attā hoti arogo parammaraõā'ti ittheke abhivadanti. 'Asa¤¤ã attā hoti arogo parammaraõā'ti ittheke abhivadanti. 'Nevasa¤¤ã nāsa¤¤ã attā hoti arogo parammaraõā'ti ittheke abhivadanti. Sato vā pana sattassa ucchedaü vināsaü vibhavaü pa¤¤āpenti. Diņņhadhammanibbānaü vā paneke abhivadanti iti santaü vā attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Sato vā pana sattassa ucchedaü vināsaü vibhavaü pa¤¤āpenti. Diņņhadhammanibbānaü vā paneke abhivadanti. Iti imāni pa¤ca hutvā tãõã honti tãõã hutvā pa¤ca honti. Ayamuddeso pa¤cattayassa. Tatra bhikkhave, ye te samaõabrāhmaõā sa¤¤iü attānaü2 [PTS Page 229] [\q 229/] pa¤¤āpenti3 arogaü parammaraõā. Råpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Aråpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Råpi¤ca aråpi¤ca vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Nevaråpiü nāråpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Ekattasa¤¤iü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Nānattasa¤¤iü vā te bhonto samaõabrahmaõā sa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Parittasa¤¤iü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā appamāõasa¤¤iü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Etaü vā panekesaü upātivattataü vi¤¤āõakasiõaü eke abhivadanti appamāõaü āne¤jaü. Tayidaü bhikkhave, tathāgato pajānāti. -------------------------- 1.Adhimuttipadāti-syā. 2.Sa¤¤ãmattānaü-sãmu. 3.Pa¤¤apenti-majasaü. [BJT Page 032] [\x 32/] Ye kho te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā, råpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Aråpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Råpi¤ca aråpi¤ca vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Nevaråpiü nāråpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Ekattasa¤¤iü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Nānattasa¤¤iü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Parittasa¤¤iü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Appamāõasa¤¤iü vā te bhonto samaõabrāhmaõā sa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Yā vā panetāsaü sa¤¤ānaü parisuddhā paramā aggā anuttariyā [PTS Page 230] [\q 230/] akkhāyati. Yadi råpasa¤¤ānaü yadi aråpasa¤¤ānaü yadi ekattasa¤¤ānaü yadi nānattasa¤¤ānaü natthi ki¤ci'ti āki¤ca¤¤āyatanaü eke abhivadanti appamāõaü āne¤jaü. Tayidaü saīkhataü oëārikaü. Atthi kho pana saīkhārānaü nirodho, atthetanti iti viditvā tassa nissaraõadassāvã tathāgato tadupātivatto Tatra bhikkhave, ye te samaõabrāhmaõā asa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā, råpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā asa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Aråpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā asa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Råpi¤ca aråpi¤ca vā te bhonto samaõabrāhmaõā asa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Nevaråpiü nāråpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā asa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Tatra bhikkhave, ye te samaõabrāhmaõā sa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā, tesaü eke paņikkosanti. Taü kissa hetu: sa¤¤ārogo, sa¤¤āgaõķo, sa¤¤āsallaü etaü sattaü etaü paõãtaü yadidaü asa¤¤anti. Tayidaü bhikkhave, tathāgato abhijānāti. Ye kho te bhonto samaõabrāhmaõā asa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā, råpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā asa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Aråpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā asa¤¤iü attānaü pa¤¤āpanti arogaü parammaraõā. Råpi¤ca aråpi¤ca vā te bhonto samaõabrāhmaõā asa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Nevaråpiü nāråpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā asa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Yo hi koci bhikkhave, samaõo vā brāhmaõo vā evaü vadeyya: 'ahama¤¤atra råpā a¤¤atra vedanāya a¤¤atra sa¤¤āya a¤¤atra saīkhārehi vi¤¤āõassa1 āgatiü vā gatiü vā cutiü vā upapattiü2 vā vuddhiü vā viråëhiü vā vepullaü vā pa¤¤āpessāmã'ti, netaü ņhānaü vijjati. Tayidaü saīkhataü oëārikaü. Atthi kho pana saīkhārānaü [PTS Page 231] [\q 231/] nirodho, atthetanti iti viditvā tassa nissaraõadassāvã tathāgato tadupātivatto. -------------------------- 1.A¤¤atra vi¤¤āõā-syā. A¤¤atra vi¤¤āõassa-[PTS.] 2.Uppattiü-sãmu,[PTS.] [BJT Page 034] [\x 34/] Tatra bhikkhave, ye te samaõabrāhmaõā nevasa¤¤iü nāsa¤¤iü1 attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā, råpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā nevasa¤¤iü nāsa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Aråpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā nevasa¤¤iü nāsa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Råpi¤ca aråpi¤ca vā te bhonto samaõabrāhmaõā nevasa¤¤iü nāsa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Nevaråpiü nāråpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā nevasa¤¤iü nāsa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Tatra bhikkhave, ye te samaõabrāhmaõā sa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā,tesaü eke paņikkosanti, yepi te bhonto samaõabrāhmaõā asa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Tesaü eke paņikkosanti. Taü kissa hetu: sa¤¤ā rogo, sa¤¤āgaõķo, sa¤¤ā sallaü, asa¤¤ā sammoho. Etaü sattaü etaü paõãtaü yadidaü nevasa¤¤ānāsa¤¤anti, tayidaü bhikkhave, tathāgato abhijānāti. Ye kho te bhonto, samaõabrāhmaõā nevasa¤¤iü nāsa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā, råpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā nevasa¤¤iü nāsa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Aråpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā nevasa¤¤iü nāsa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Råpi¤ca aråpi¤ca vā te bhonto samaõabrāhmaõā nevasa¤¤iü nāsa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Nevaråpiü nāråpiü vā te bhonto samaõabrāhmaõā nevasa¤¤iü nāsa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā. Ye hi keci bhikkhave, samaõā vā brāhmaõā vā diņņhasutamutavi¤¤ātabbassa saīkhāramattena2 etassa āyatanassa upasampadaü pa¤¤āpenti. Byasanaü hetaü bhikkhave, akkhāyati etassa āyatanassa upasampadāya. [PTS Page 232] [\q 232/] na hetaü bhikkhave, āyatanaü sasaīkhārasamāpatti3 pattabbamakkhāyati. Saīkhārāvasesa4 samāpattipattabbametaü bhikkhave āyatanaü akkhāyati. Tayidaü saīkhataü oëārikaü. Atthi kho pana saīkhārānaü nirodho, atthetanti iti viditvā tassa nissaraõadassāvã tathāgato tadupātivatto. Tatra bhikkhave, ye te samaõabrāhmaõā sato sattassa ucchedaü vināsaü vibhavaü pa¤¤āpenti. Tatra bhikkhave ye te samaõabrāhmaõā sa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā,tesameke paņikkosanti. Yepi te bhonto samaõabrāhmaõā asa¤¤iü attānaü pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā tesameke paņikkosanti. Yepi te bhonto samaõabrāhmaõā nevasa¤¤iü nāsa¤¤iü attānaü5 pa¤¤āpenti arogaü parammaraõā, tesameke paņikkosanti. Taü kissa hetu: sabbepime bhonto samaõabrāhmaõā uddhaüsarā6 āsattiü yeva abhivadanti. Iti pecca bhavissāma iti pecca bhavissāmā'ti. Seyyathāpi nāma vāõijassa gacchato evaü hoti: ito me idaü bhavissati, iminā idra lacchāmã'ti. Evameva ime7 bhonto samaõabrāhmaõā vāõijåpamā ma¤¤e paņibhanti iti pecca bhavissāma, iti pecca bhavissāmã'ti. Tayidaü bhikkhave, tathāgato abhijānāti. -------------------------- 1.Nevasa¤¤ãnāsa¤¤iü-majasaü. 2.Diņņhasutamuta vi¤¤ātabbasaīkhāramattena-sãmu,majasaü. 3.Saīkhārasamāpatti-majasaü. 4.Sasaīkhārāvasesa-sãmu. 5.Nevasa¤¤ãü nasa¤¤iü attānaü-majasaü. 6.Uddhaü saraü-sãmu,majasaü Uddhaü parāmasanti-syā. 7.Evamevime-majasaü. Evameva khome-syā. [BJT Page 036] [\x 36/] Ye kho te bhonto samaõabrāhmaõā sato sattassa ucchedaü vināsaü vibhavaü pa¤¤āpenti, te sakkāyabhayā sakkāyaparijegucchā sakkāya¤¤eva anuparidhāvanti anuparivattanti. Seyyathāpi nāma sā gaddulabaddho1 daëeha thambhe vā khãle vā upanibaddho2. [PTS Page 233] [\q 233/] thameva thambhaü vā khãlaü vā anuparidhāvati anuparivattati. Evamevime bhonto samaõabrāhmaõā sakkāyabhayā sakkāyaparijegucchā sakkāya¤¤eva anuparidhāvanti, anuparivattanti. Tayidaü saīkhataü oëārikaü, atthi kho pana saīkhārānaü nirodho atthetanti. Iti viditvā tassa nissaraõadassāvã tathāgato tadupātivatto. Ye hi keci bhikkhave, samaõā vā brāhmaõā vā aparantakappikā aparantānudiņņhino aparantaü ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti. Sabbe te imāneva pa¤cāyatanāni abhivadanti etesaü vā a¤¤ataraü. Santi bhikkhave, eke samaõabrāhmaõā pubbantakappikā pubbantānudiņņhino pubbantaü ārabbha anekavihitāni adhivuttipadāni abhivadanti. Sassato attā ca loko ca, idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Asassato attā Ca loko ca, idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Sassato ca asassato ca attā ca loko ca, idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Neva sassato nāsassato attā ca loko ca, idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti antavā attā ca loko ca, idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Anantavā attā ca loko ca, idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Antavā ca anantavā ca attā ca loko ca, idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti.Nevantavā nānantavā attā ca loko ca, idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Ekattasa¤¤ã attā ca loko ca, idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Nānattasa¤¤ã attā ca loko ca, idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Parittasa¤¤i attā ca loko ca, idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Appamāõasa¤¤ã attā ca loko ca, idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Ekantasukhã attā ca loko ca, idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Ekantadukkhã attā ca loko ca, idameva [PTS Page 234] [\q 234/] saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Sukhadukkhã attā ca loko ca, idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Adukkhamasukhã attā ca loko ca, idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. -------------------------- 1.Gaddulabandho-syā. 2.Upanibandho-syā [BJT Page 038] [\x 38/] Tatra bhikkhave, ye te samaõabrāhmaõā evaü vādino evaüdiņņhino: sassato attā ca loko ca, idameva saccaü moghama¤¤anti. Tesaü vata a¤¤atreva saddhāya a¤¤atra ruciyā a¤¤atra anussavā a¤¤atra ākāraparivitakkā a¤¤atra diņņhinijjhānakkhantiyā paccattaü yeva ¤āõaü bhavissati parisuddhaü pariyodātanti. Netaü ņhānaü vijjati. Paccattaü kho pana bhikkhave, ¤āõe asati parisuddhe pariyodāte, yadapi te bhonto samaõabrāhmaõā tattha ¤āõabhāgamattameva pariyodapenti, tadapi tesaü bhavataü samaõabrāhmaõānaü upādānamakkhāyati. Tayidaü saīkhataü oëārikaü, atthi kho pana saīkhārānaü nirodho, atthetanti iti viditvā tassa nissaraõadassāvã tathāgato tadupātivatto. Tatra bhikkhave, ye te samaõabrāhmaõā evaüvādino evaüdiņņhino: asassato attā ca loko ca, idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Sassato ca asassato attā ca loko ca, idameva saccaü moghama¤¤anti itteke abhivadanti.Neva sassato nāsassato attā ca loko ca idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti antavā attā ca loko ca, idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Anantavā attā ca loko ca, idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Antavā ca anantavā ca attā ca loko ca idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti.Nevantavā nānantavā attā ca loko ca idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Ekattasa¤¤ã attā ca loko ca idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Nānattasa¤¤i attā ca loko ca idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Parittasa¤¤ã attā ca loko ca idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Appamāõasa¤¤ã attā ca loko ca idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Ekantasukhã attā ca loko ca idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Ekantadukkhã attā ca loko ca idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Sukhadukkhã attā ca loko ca idameva saccaü moghama¤¤anti ittheke abhivadanti. Adukkhamasukhã attā ca loko ca idameva saccaü moghamasa¤¤anti. Tesaü vata a¤¤atreva saddhāya a¤¤atra ruciyā a¤¤atra anussavā a¤¤atra ākāraparivitakkā a¤¤atra diņņhinijjhānakkhantiyā paccattaüyeva ¤āõaü bhavissati parisuddhaü pariyodātanti netaü [PTS Page 235] [\q 235/] ņhānaü vijjati. Paccattaü kho pana bhikkhave, ¤āõe asati parisuddhe pariyodāte, yadipi te bhonto samaõabrāhmaõā tattha ¤āõabhāgamattameva pariyodapenti. Tadipi tesaü bhavataü samaõabrāhmaõānaü upādānamakkhāyati. Tayidaü saīkhataü oëārikaü. Atthi kho pana saīkhārānaü nirodho, atthetanti iti viditvā tassa nissaraõadassāvã tathāgato tadupātivatto. Idha bhikkhave, ekacco samaõo vā brāhmaõo vā pubbantānudiņņhina¤ca paņinissaggā aparantānudiņņhina¤ca paņinissaggā sabbaso kāmasa¤¤ojanānaü anadhiņņhānā pavivekaü pãtiü upasampajja viharati. 'Etaü santaü etaü paõãtaü, yadidaü pavivekaü pãtiü upasampajja viharāmã'ti. Tassa sā pavivekā pãti nirujjhati, pavivekāya pãtiyā nirodhā uppajjati domanassaü. Domanassassa nirodhā [PTS Page 236] [\q 236/] uppajjati pavivekā pãti. Seyyathāpi bhikkhave, yaü chāyā jahati taü ātapo pharati, yaü ātapo jahati, taü chāyā pharati. Evameva kho bhikkhave, pavivekāya pãtiyā nirodhā uppajjati domanassaü, domanassassa nirodhā uppajjati pavivekā pãti. Tayidaü bhikkhave, tathāgato abhijānāti:' ayaü kho bhavaü samaõo vā brāhmaõo vā pubbantānudiņņhina¤ca paņinissaggā aparantānudiņņhina¤ca paņinissaggā sabbaso- [BJT Page 040] [\x 40/] Kāmasa¤¤ojanānaü anadhiņņhānā, pavivekaü pãtiü upasampajja viharati: 'etaü santaü etaü paõãtaü, yadidaü pavivekaü pãtiü upasampajja viharāmã'ti. Tassa sā pavivekā pãti nirujjhati, pavivekāya pãtiyā nirodhā uppajjati domanassaü. Domanassassa nirodhā uppajjati pavivekā pãti. Tayidaü saīkhataü oëārikaü, atthi kho pana saīkhārānaü nirodho, attheta'nti iti viditvā tassa nissaraõadassāvã tathāgato tadupātivatto. Idha pana bhikkhave, ekacco samaõo vā brāhmaõo vā pubbantānudiņņhãna¤ca paņinissaggā aparantānudiņņhãna¤ca paņinissaggā sabbaso kāmasa¤¤ojanānaü anadhiņņhānā pavivekāya pãtiyā samatikkamā nirāmisaü sukhaü upasampajja viharati: 'etaü santaü etaü paõãtaü-yadidaü [PTS Page 237] [\q 237/] nirāmisaü sukhaü upasampajja viharāmã'ti tassa taü nirāmisaü sukhaü nirujjhati. Nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati pavivekā pãti. Pavivekāya pãtiyā nirodhā uppajjati nirāmisaü sukhaü. Seyyathāpi bhikkhave, yaü chāyā jahati, taü ātapo pharati. Yaü ātapo jahati, taü chāyā pharati. Evameva kho bhikkhave, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati pavivekā pãti , pavivekāya pãtiyā nirodhā uppajjati nirāmisaü sukhaü. Tayidaü bhikkhave, tathāgato abhijānāti: 'ayaü kho bhavaü samaõo vā brāhmaõo vā pubbantānudiņņhina¤ca paņinissaggā aparantānudiņņhãna¤ca paņinissaggā sabbaso kāmasa¤¤ojanānaü anadhiņņhānā pavivekāya pãtiyā samatikkamā nirāmisaü sukhaü upasampajja viharati: 'etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü nirāmisaü sukhaü upasampajja viharāmã'ti. Tassa taü nirāmisaü sukhaü nirujjhati. Nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati pavivekā pãti, pavivekāya pãtiyā nirodhā uppajjati nirāmisaü sukhaü. Tayidaü saīkhataü oëārikaü, atthi kho pana saīkhārānaü nirodho, atthetanti iti viditvā tassa nissaraõadassāvã tathāgato tadupātivatto. Idha pana bhikkhave, ekacco samaõo vā brāhmaõo vā pubbantānudiņņhãna¤ca paņinissaggā aparantānudiņņhãna¤ca paņinissaggā sabbaso kāmasa¤¤ojanānaü anadhiņņhānā pavivekāya pãtiyā samatikkamā nirāmisassa sukhassa samatikkamā adukkhamasukhaü vedanaü upasampajja viharati.' Etaü santaü eta paõãtaü yadidaü adukakhamasukhaü vedanaü upasampajja viharāmã'ti.Tassa sā adukkhamasukhā vedanā nirujjhati. Adukkhamasukhāya vedanāya nirodhā uppajjati nirāmisaü sukhaü. Nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati adukkhamasukhā vedanā. Seyyathāpi bhikkhave, yaü chāyā jahati, taü ātapo pharati. Yaü ātapo jahati, taü chāyā pharati. Evameva kho bhikkhave, adukkhamasukhāya vedanāya nirodhā uppajjati nirāmisaü sukhaü, nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati adukkhamasukhā vedanā. Tayidaü bhikkhave, tathāgato pajānāti: 'ayaü kho bhavaü samaõo vā brāhmaõo vā pubbantānudiņņhãna¤ca paņinissaggā aparantānudiņņhãna¤ca paņinissaggā sabbaso kāmasa¤¤ojanānaü anadhiņņhānā pavivekāya pãtiyā samatikkamā nirāmisassa sukhassa samatikkamā adukkhamasukhaü vedanaü upasampajja viharati: etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü adukkhamasukhaü vedanaü upasampajja viharāmã'ti. Tassa sā adukkhamasukhā vedanā nirujjhati. Adukkhamasukhāya vedanāya nirodhā uppajjati nirāmisaü sukhaü. Nirāmisassa sukhassa nirodhā uppajjati adukkhamasukhā vedanā. Tayidaü saīkhataü oëārikaü, atthi kho pana saīkhārānaü nirodho, atthetanti iti viditvā tassa nissaraõadassāvã tathāgato tadupātivatto. [BJT Page 042] [\x 42/] Idha pana bhikkhave, ekacco samaõo vā brāhmaõo vā pubbantānudiņņhãna¤ca paņinissaggā aparantānudiņņhãna¤ca paņinissaggā sabbaso kāmasa¤¤ojanānaü anadhiņņhānā pavivekāya pãtiyā samatikkamā nirāmisassa sukhassa samatikkamā adukkhamasukhāya vedanāya samatikkamā santohamasmi nibbutohamasmi anupādānohamasmã'ti samanupassati. Tayidaü bhikkhave, tathāgato pajānāti: 'ayaü kho bhavaü samaõo vā brāhmaõo vā pubbantānudiņņhãna¤ca paņinissaggā aparantānudiņņhãna¤ca paņinissaggā sabbaso kāmasa¤¤ojanānaü anadhiņņhānā pavivekāya pãtiyā samatikkamā nirāmisassa sukhassa samatikkamā adukkhamasukhāya vedanāya samatikkamā santohamasmi nibbutohamasmi anupādānohamasmã'ti samanupassati. Addhā ayamāyasmā nibbānasappāya¤¤eva paņipadaü abhivadati. Atha ca panāyaü bhavaü samaõo vā brāhmaõo vā pubbantānudiņņhiü vā upādiyamāno upādiyati. Aparantānudiņņhiü vā upādiyamāno upādiyati. Kāmasa¤¤ojanānaü vā upādiyamāno upādiyati. Pavivekaü vā pãtiü upādiyamāno upādiyati. Nirāmisaü vā sukhaü upādiyamāno upādiyati. Adukkhamasukhaü vā vedanaü upādiyamāno upādiyati. Ya¤ca kho ayamāyasmā 'santohamasmi, nibbutohamasmi anupādinohamasmã'ti samanupassati. Tadapi imassa bhoto samaõassa brāhmaõassa upādānamakkhāyati. Tayidaü saīkhataü oëārikaü, atthi kho pana saīkhārānaü nirodho, atthetanti iti viditvā tassa nissaraõadassāvã tathāgato tadupātivatto. Idaü kho pana bhikkhave, tathāgatena anuttaraü santivarapadaü1 [PTS Page 238] [\q 238/] abhisambuddhaü 'yadidaü channaü phassāyatanānaü samudaya¤ca atthaīgama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca yathābhåtaü viditvā anupādā vimokkho'ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti. Pa¤cattayasuttaü dutiyaü -------------------------- 1.Santaü varapadaü-syā. [BJT Page 044] [\x 44/] 3.1.3 Kinti suttaü Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā kusiõārāyaü1 viharati baliharaõe vanasaõķe. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhå bhagavato paccassosuü, bhagavā etadavoca: Kinti vo bhikkhave, mayi hoti: 'cãvarahetu vā samaõo gotamo dhammaü deseti, piõķapātahetu vā samaõo gotamo dhammaü deseti, senāsanahetu vā samaõo gotamo dhammaü deseti, iti bhavābhavahetu vā samaõo gotamo dhammaü desetã'ti. Na kho no bhante, bhagavati evaü hoti: 'cãvarahetu vā samaõo gotamo dhammaü deseti, piõķapātahetu vā samaõo gotamo dhammaü deseti, senāsanahetu vā samaõo gotamo dhammaü deseti, iti bhavābhavahetu vā samaõo gotamo dhammaü deseti'tã. Na ca kira vo bhikkhave, mayi evaü hoti : 'cãvarahetu vā samaõo gotamo dhammaü deseti, piõķapātahetu vā samaõo gotamo dhammaü deseti, senāsanahetu vā samaõo gotamo dhammaü deseti, iti bhavābhavahetu vā samaõo gotamo dhammaü desetã'ti. Atha kinti carahi vo bhikkhave mayi hotã'ti. Evaü kho no bhante, bhagavati hoti: 'anukampako bhagavā hitesã, anukampaü upādāya dhammaü desetã'ti Eva¤ca kira vo bhikkhave, mayi hoti: 'anukampako bhagavā hitesã, anukampaü upādāya dhammaü desetã'ti. Tasmātiha bhikkhave, ye vo mayā dhammā abhi¤¤ā desitā, Seyyathãdaü : 'cattāro satipaņņhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pa¤cindriyāni pa¤ca balāni satta [PTS Page 239] [\q 239/] bojjhaīgā ariyo aņņhaīgiko maggo. Tattha sabbeheva samaggehi sammodamānehi avivadamānehi sikkhitabbaü. ------------------------ 1.Pisinārāyaü-machasaü. [BJT Page 046] [\x 46/] Tesa¤ca vo bhikkhave, samaggānaü sammodamānānaü avivadamānānaü sikkhataü, tattha siyuü1 dve bhikkhå abhidhamme nānāvādā. Tatra ce tumhākaü evamassa: 'imesaü kho āyasmantānaü atthato ceva nānaü bya¤janato ca nāna'nti. Tattha yaü bhikkhuü suvacataraü ma¤¤eyyātha so upasaīkamitvā evamassa vacanãyo: 'āyasmantānaü kho atthato ceva nānaü. Byana¤janato ca nānaü. Tadamināpetaü āyasmanto jānātha yathā atthato ceva nānaü bya¤janato ca nānaü mā āyasmanto vivādaü āpajjitthā'ti. Athāparesaü ekato pakkhikānaü bhikkhånaü yaü bhikkhuü suvacataraü ma¤¤eyyātha, so upasaīkamitvā evamassa vacanãyo: ' āyasmantānaü kho atthato ceva nānaü bya¤janato ca nānaü. Tadamināpetaü āyasmanto jānātha yathā atthato ceva nānaü bya¤janato ca nānaü mā āyasmanto vivādaü āpajjitthā'ti. Iti duggahitaü duggahitato dhāretabbaü suggahitaü suggahitato dhāretabbaü duggahitaü duggahitato dhāretvā suggahitaü suggahitato dhāretvā yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo. Tatra ce tumhākaü evamassa. 'Imesaü kho āyasmantānaü atthato hi kho nānaü, bya¤janato sametã'ti. Tattha yaü bhikkhuü suvacataraü ma¤¤eyyātha, so upasaīkamitvā evamassa vacanãyo: 'āyasmantānaü atthato hi kho nānaü, bya¤janato sameti. Tadamināpetaü āyasmanto jānātha yathā atthato hi kho nānaü, bya¤janato sameti. Mā āyasmanto vivādaü āpajjitthā'ti. Athāparesaü ekato pakkhikānaü bhikkhånaü yaü bhikkhuü suvacataraü ma¤¤eyyātha, so upasaīkamitvā evamassa vacanãyo: 'āyasmantānaü kho atthato hi kho nānaü bya¤janato sameti. Tadamināpetaü āyasmanto jānātha 'yathā atthato hi kho nānaü, bya¤janato sameti. Mā āyasmanto vivādaü āpajjitthā'ti. [PTS Page 240] [\q 240/] iti duggahitaü duggahitato dhāretabbaü suggahitaü suggahitato dhāretabbaü. Duggahitaü duggahito dhāretvā suggahitaü suggahitato dhāretvā yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo. Tatra ce tumhākaü evamassa: 'imesaü kho āyasmantānaü atthato hi kho sameti. Bya¤janato nāna'nti. Tattha yaü bhikkhuü suvacataraü ma¤¤eyyātha, so upasaīkamitvā evamassa vacanãyo: 'āyasmantānaü kho atthato hi sameti. Bya¤janato nānaü. Tadamināpetaü āyasmanto jānātha 'yathā atthato hi kho sameti. Bya¤janato nānaü. Appamattakaü kho panetaü yadidaü bya¤janaü mā āyasmanto appamattake vivādaü āpajjitthā'ti. Athāparesaü ekato pakkhikānaü bhikkhunaü yaü bhikkhuü suvacataraü ma¤¤eyyātha, so upasaīkamitvā evamassa vacanãyo: āyasmantānaü kho atthato hi kho sameti. Bya¤janato nānaü. Tadamināpetaü āyasmanto jānātha 'yathā atthato hi kho sameti bya¤janato nānaü. Appamattakaü kho panetaü yadidaü bya¤janaü. Mā āyasmanto appamattake vivādaü āpajjitthā'ti. Iti suggahitaü suggahitato dharetabbaü duggahitaü duggahitato dhāretabbaü. Suggahitaü suggahitato dhāretvā duggahitaü duggahitato dhāretvā yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo. -------------------------- 1.Siyaüsu-machasaü,sãmå. [BJT Page 048] [\x 48/] Tatra ce tumhākaü evamassa: 'imesaü kho āyasmantānaü atthato ceva sameti. Bya¤janato ca sametã'ti. Tattha yaü bhikkhuü suvacataraü ma¤¤eyyātha so upasaīkamitvā evamassa vacanãyo: 'āyasmantānaü kho atthato ceva sameti. Bya¤janato ca sameti. Tadamināpetaü āyasmanto jānātha 'yathā atthato ceva sameti, bya¤janato ca sameti.Mā āyasmanto vivādaü āpajjitthā'ti. Athāparesaü ekato pakkhikānaü bhikkhånaü yaü bhikkhuü suvacataraü ma¤¤eyyātha, so upasaīkamitvā evamassa vacanãyo: 'āyasmantānaü kho attato ceva sameti. Bya¤janato ca sameti. Tadamināpetaü āyasmanto jānātha 'yathā atthato ceva sameti, bya¤janato ca sameti. Mā āyasmanto [PTS Page 241] [\q 241/] vivādaü āpajjitthā'ti. Iti suggahitaü suggahitato dhāretabbaü suggahitaü suggahitato dhāretvā yo dhammo yo vinayo so bhāsitabbo. Tesa¤ca vo bhikkhave, samaggānaü sammodamānānaü avivadamānānaü sikkhataü, siyā a¤¤atarassa bhikkhuno āpatti siyā vãtikkamo tatra bhikkhave, na codanāya taritabbaü, puggalo upaparikkhitabbo, iti mayha¤ca avihesā bhavissati. Parassa ca puggalassa anupaghāto, paro hi puggalo akkodhano anupanāhã adandhadiņņhã suppaņinissaggã, sakkomi cā' haü etaü puggalaü akusalā vuņņhāpetvā kusale patiņņhāpetu'nti. Sace bhikkhave, evamassa kallaü vacanāya. Sace pana bhikkhave, evamassa: 'mayhaü kho avihesā bhavissati. Parassa ca puggalassa upaghāto, paro hi puggalo kodhano upanāhã adandhadiņņhã suppaņinissaggã, sakkomi cāhaü etaü puggalaü akusalā vuņņhāpetvā kusale patiņņhāpetuü. Appamattakaü kho panetaü yadidaü parassa puggalassa upaghāto. Atha kho etadeva bahutaraü, 'sohaü1 sakkomi etaü puggalaü akusalā vuņņhāpetvā kusale patiņņhāpetu'nti. Sace bhikkhave,evamassa kallaü vacanāya. Sace pana bhikkhave, evamassa: 'mayhaü kho vihesā bhavissati. Parassa ca puggalassa Anupaghāto, paro hi puggalo akkodhano anupanāhã adandhadiņņhã duppaņinissaggã. Sakkomi cāhaü etaü puggalaü akusalā vuņņhāpetvā kusale patiņņhāpetuü. Appamattakaü kho panetaü 'yadidaü mayhaü vihesā. Atha kho etadeva bahutaraü, sohaü Sakkomi etaü puggalaü akusalā vuņņhāpetvā kusale patiņņhāpetu'nti. Sace bhikkhave,evamassa kallaü vacanāya. Sace pana bhikkhave, evamassa: mayha¤ca kho vihesā bhavissati. Parassa ca puggalassa Upaghāto, paro hi puggalo kodhano upanāhã adandhadiņņhã duppaņinissaggã. Sakkomi cāhaü etaü puggalaü akusalā vuņņhāpetvā kusale patiņņhāpetuü. Appamattakaü kho panetaü 'yadidaü mayha¤ca vihesā parassa ca puggalassa upaghāto, Atha kho etadeva bahutaraü, sohaü sakkomi etaü puggalaü akusalā Vuņņhāpetvā kusale patiņņhāpetu'nti. Sace bhikkhave, evamassa kallaü vacanāya. ------------------------- 1.Svāhaü-machasaü. [BJT Page 050] [\x 50/] Sace pana bhikkhave, evamassa: 'mayha¤ca kho vihesā bhavissati. Parassa ca puggalassa upaghāto, paro [PTS Page 242] [\q 242/] hi puggalo kodhano upanāhã dandhadiņņhã duppaņinissaggã. Na cāhaü sakkomi etaü puggalaü akusalā vuņņhāpetvā kusale patiņņhāpetu'nti. Evaråpe bhikkhave, puggale upekkhā nātima¤¤itabbā Tesa¤ca vo bhikkhave, samaggānaü sammodamānānaü avivadamānānaü sikkhataü a¤¤ama¤¤assa vacãsaüsāro1 uppajjeyya diņņhipalāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi. Tattha ekato pakkhikānaü bhikkhånaü yaü bhikkhuü suvacataraü ma¤¤eyyātha, so upasaīkamitvā evamassa vacanãyo: 'yaü no āvuso, amhākaü samaggānaü sammodamānānaü avivadamānānaü sikkhataü a¤¤ama¤¤assa vacãsaüsāro uppanno diņņhipalāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi. Taü jānamāno samāno2 garaheyyāti. Sammā byākaramāno [PTS Page 243] [\q 243/] bhikkhave, bhikkhu evaü byākareyya: yaü no āvuso amhākaü samaggānaü sammodamānānaü avivadamānānaü sikkhataü a¤¤ama¤¤assa vacãsaüsāro1 uppanno diņņhipalāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi. Taü jānamāno samāno2 garaheyyāti. Etaü panāvuso dhammaü appahāya nibbānaü sacchikareyyāti. Sammā byākaramāno bhikkhave, evaü byākareyya: etaü kho āvuso, dhammaü appahāya na nibbānaü sacchikareyyāti. Athāparesaü ekato pakkhikānaü bhikkhånaü yaü bhikkhuü suvacatarā ma¤¤eyyātha, so upasaīkamitvā evamassa vacanãyo: yaü no āvuso amhākaü samaggānaü sammodamānānaü avivadamānānaü sikkhataü a¤¤ama¤¤assa vacãsaüsaro1 uppanno diņņhipalāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi. Taü jānamāno samāno2 garaheyyāti. Sammā byākaramāno bhikkhave, bhikkhu evaü byākareyya: yaü no āvuso amhākaü samaggānaü sammodamānānaü avivadamānānaü sikkhataü a¤¤ama¤¤assa vacãsaüsāro uppanno diņņhipalāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhi. Taü jānamāno samāno garaheyyāti. Etaü panāvuso dhammaü appahāya na nibbānaü sacchikareyyāti. Sammā byākaramāno bhikkhave, bhikkhu evaü byākareyya: etaü kho āvuso, dhammaü appahāya na nibbānaü sacchikareyyā'ti. Ta¤ce bhikkhave, bhikkhuü pare evaü puccheyyuü: āyasmatā no ete bhikkhå akusalā vuņņhāpetvā kusale patiņņhāpitāti. Sammā byākaramāno bhikkhave, bhikkhu evaü byākareyya: idhāhaü āvuso, yena bhagavā tenupasaīkamiü, tassa me bhagavā dhammaü desesi, tāhaü dhammaü sutvā tesaü bhikkhånaü abhāsiü: taü te bhikkhå dhammaü sutvā akusalā vuņņhahiüsu. Kusale patiņņhahiüså'ti. Evaü byākaramāno kho bhikkhave, bhikkhu na ceva attānaü ukkaüseti, na paraü vambheti, dhammassa cānudhammaü byākaroti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaü ņhānaü āgacchatã'ti. Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti. Kinti suttaü tatiyaü -------------------------- 1.Vacãsaühāro-machasaü. Saükhāro-sãmu. 2.Samaõo-machasaü,[PTS.] [BJT Page 052] [\x 52/] 3.1.4 Sāmagāma suttaü Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sakkesu viharati sāmagāme. Tena kho pana samayena nigaõņho nātaputto1 pāvāyaü adhunā kālakato2 hoti. Tassa kālakiriyāya3 bhinnā nigaõņhā dvedhikajātā bhaõķanajātā kalahajātā vivādāpannā a¤¤ama¤¤aü mukhasattãhi vitudantā viharanti. 'Na tvaü imaü dhammavinayaü ājānāsi, ahaü imaü dhammavinayaü ājānāmi, kiü tvaü imaü dhammavinayaü ājānissasi? Micchā paņipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaņipanno. Sahitaü me, asahitaü te. Pure vacanãyaü pacchā [PTS Page 244] [\q 244/] avaca pacchā vacanãyaü pure avaca. âciõõaü4 te viparāvattaü, āropito te vādo, niggahitosi, cara vādappamokkhāya, nibbeņhehi vā sace pahosã'ti. Vadho yeva kho5 ma¤¤e nigaõņhesu nātaputtiyesu vattati. Yepi nigaõņhassa nātaputtassa sāvakā gihã odātavasanā, tepi nigaõņhesu nātaputtiyesu nibbinnaråpā virattaråpā paņivānaråpā, yathā taü durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyāõike anupasamasaüvattanike asammāsambuddhappavedite bhinnathåpe appaņisaraõe'ti. Atha kho cundo samaõuddeso pāvāyaü vassaü vuttho6 yena sāmagāmo yenāyasmā ānando tenupasaīkami, upasaīkamitvā āyasmantaü ānandaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü nisinno kho cundo samaõuddeso āyasmantaü ānandaü etadavoca: nigaõņho bhante, nātaputto pāvāyaü adhunā kālakato. Tassa kālakiriyāya bhinnā nigaõņhā dvedhikajātā bhaõķanajātā kalahajātā vivādāpantā a¤¤ama¤¤aü mukhasattãhi vitudantā viharanti 'na tvaü imaü dhammavinayaü ājānāsi ahaü Imaü dhammavinayaü ājānāmi, kiü tvaü imaü dhammavinayaü ājānissasi? Micchā paņipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaņipanno. Sahitaü me, asahitaü te. Pure vacanãyaü pacchā avaca pacchā vacanãyaü pure avaca. âciõõaü te viparāvattaü, āropito te vādo, niggahitosi, cara vādappamokkhāya, nibbeņhehi vā sace pahosã'ti. Vadho yeva kho ma¤¤e nigaõņhesu nātaputtiyesu vattati. Yepi nigaõņhassa nātaputtassa sāvakā gihã odātavasanā, tepi nigaõņhesu nātaputtiyesu nibbinnaråpā virattaråpā paņivānaråpā, yathā taü durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyāõike anupasamasaüvattanike asammāsambuddhappavedite bhinnathåpe appaņisaraõe'ti. Evaü vutte āyasmā ānando cundaü samaõuddesaü etadavoca: atthi kho idaü āvuso cunda, kathāpābhataü bhagavantaü dassanāya. âyāmāvuso cunda, yena bhagavā tenupasaīkamissāma, upasaīkamitvā etamatthaü bhagavato ārocessāmā'ti. Evaü bhanteti kho cundo samaõuddeso āyasmato ānandassa paccassosi. -------------------------- 1.Nāthaputto-machasaü,syā. 2.Kālaīkato-machasaü,simu. 3.Kālaīkiriyāya-machasaü, 4.Adhiviõõaü-machasaü. Aviciõõaü-sãmu. 5.Vadho yeveko-sãmu,[PTS.] 6.Vassaü vuņņho-machasaü. Vassavuttho-[PTS.] [BJT Page 054] [\x 54/] Atha kho āyassamā ca ānando cundo ca samaõuddeso yena bhagavā tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinno kho [PTS Page 245] [\q 245/] āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: ayaü bhante, cundo samaõuddeso evamāha: nigaõņho bhante, nātaputto pāvāyaü adhunā kālakato. Tassa kālakiriyāya bhinnā nigaõņhā dvedhikajātā bhaõķanajātā kalahajātā vivādāpantā a¤¤ama¤¤aü mukhasattãhi vitudantā viharanti 'na tvaü imaü dhammavinayaü ājānāsi ahaü imaü dhammavinayaü ājānāmi, kiü tvaü imaü dhammavinayaü ājānissasi? Micchā paņipanno tvamasi, ahamasmi sammāpaņipanno. Sahitaü me, asahitaü te. Pure vacanãyaü pacchā avaca pacchā vacanãyaü pure avaca. âciõõaü te viparāvattaü, āropito te vādo, niggahitosi, cara vādappamokkhāya, nibbeņhehi vā sace pahosã'ti. Vadho yeva kho ma¤¤e nigaõņhesu nātaputtiyesu vattati. Yepi nigaõņhassa nātaputtassa sāvakā gihã odātavasanā, tepi nigaõņhesu nātaputtiyesu nibbinnaråpā virattaråpā paņivānaråpā, yathā taü durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyāõike anupasamasaüvattanike asammāsambuddhappavedite bhinnathåpe appaņisaraõe'ti. Tassa mayhaü bhante, evaü hoti: māheva bhagavato accayena saīghe vivādo uppajji. Sossa1 vivādo bahu janāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussāna'nti. Taü kiü ma¤¤asi ānanda, ye vo mayā dhammā abhi¤¤ā desitā seyyathãdaü: cattāro satipaņņhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pa¤cindriyāni pa¤ca balāni satta bojjhaīgā ariyo aņņhaīgiko maggo. Passasi no tvaü ānanda, imesu dhammesu dvepi bhikkhå nānāvāde'ti. Yeme bhante, dhammā bhagavatā abhi¤¤ā desitā, seyyathãdaü: cattāro satipaņņhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pa¤cindriyāni pa¤ca balāni satta bojjhaīgā ariyo aņņhaīgiko maggo. Nāhaü passāmi imesu dhammesu dvepi bhikkhå nānāvāde. Ye ca kho2 bhante, puggalā bhagavantaü patissayamānaråpā viharanti. Tepi bhagavato accayena saīghe vivādaü janeyyuü ajjhājãve vā adhipātimokkhe vā. Sossa1 vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānanti. Appamattako so ānanda, vivādo yadidaü ajjhājãve vā adhipātimokkhe vā magge vāpi ānanda, paņipadāya vā saīghe vivādo uppajjamāno uppajjeyya. Sossa1 vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya dvemanussānanti. Chayimāni ānanda, vivādamålāni. Katamāni cha: idhānanda, bhikkhu kodhano hoti upanāhã, yo so ānanda bhikkhu kodhano hoti upanāhã, so sattharipi agāravo viharati appatisso. Dhammepi agāravo viharati appatisso. Saīghepi agāravo [PTS Page 246] [\q 246/] viharati appatisso. Sikkhāyapi na paripårakāri hoti. Yo so ānanda, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso. Dhamme agāravo viharati appatisso. Saīghe agāravo viharati appatisso. Sikkhāya na paripårakāri hoti. So saīghe vivādaü janeti, yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaü. Evaråpaü ce tumhe ānanda, vivādamålaü ajjhattaü vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe ānanda, tasseva pāpakassa vivādamålassa pahānāya vāyameyyātha. Evaråpaü ce tumhe ānanda, vivādamålaü ajjhattaü vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe ānanda, tasseva pāpakassa vivādamålassa āyatiü anavassavāya paņipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamålassa pahānaü hoti, evametassa pāpakassa vivādamålassa āyatiü anavassavo hoti. -------------------------- 1.Svāssa-machasaü,syā. 2.Santi ca kho-syā. [BJT Page 056] [\x 56/] Puna ca paraü ānanda, bhikkhu makkhã hoti palāsã Yo so ānanda bhikkhu kodhano hoti upanāhã, so sattharipi agāravo Viharati appatisso. Dhammepi agāravo viharati appatisso. Saīghepi agāravo viharati appatisso. Sikkhāyapi na paripårakāri hoti. Yo so ānanda, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso. Dhamme agāravo viharati appatisso. Saīghe agāravo viharati appatisso. Sikkhāya na paripurakāri hoti. So saīghe vivādaü janeti, yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaü. Evaråpaü ce tumhe ananda, vivādamålaü ajjhattaü vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe ānanda, tasseva pāpakassa vivādamålassa pahānāya vāyameyyātha. Evaråpaü ce tumhe ānanda, vivādamålaü ajjhattaü vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe ānanda, tasseva pāpakassa vivādamålassa āyatiü anavassavāya paņipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamålassa pahānaü [PTS Page 247] [\q 247/] hoti, evametassa pāpakassa vivādamålassa āyatiü anavassavo hoti. Issukã hoti maccharã yo so ānanda bhikkhu kodhano hoti upanāhã, so sattharipi agāravo viharati appatisso. Dhammepi agāravo viharati appatisso. Saīghepi agāravo viharati appatisso. Sikkhāyapi na paripårakāri hoti. Yo so ānanda, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso. Dhamme agāravo viharati appatisso. Saīghe agāravo viharati appatisso. Sikkhāya na paripurakāri hoti. So saīghe vivādaü janeti, yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaü. Evaråpaü ce tumhe ananda, vivādamålaü ajjhattaü vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe ānanda, tasseva pāpakassa vivādamålassa pahānāya vāyameyyātha. Evaråpaü ce tumhe ānanda, vivādamålaü ajjhattaü vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe ānanda, tasseva pāpakassa vivādamålassa āyatiü anavassavāya paņipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamålassa pahānaü hoti, evametassa pāpakassa vivādamålassa āyatiü anavassavo hoti. Saņho hoti māyāvi yo so ānanda bhikkhu kodhano hoti upanāhã, so sattharipi agāravo viharati appatisso. Dhammepi agāravo viharati appatisso. Saīghepi agāravo viharati appatisso. Sikkhāyapi na paripårakāri hoti. Yo so ānanda, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso. Dhamme agāravo viharati appatisso. Saīghe agāravo viharati appatisso. Sikkhāya na paripurakāri hoti. So saīghe vivādaü janeti, yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaü. Evaråpaü ce tumhe ananda, vivādamålaü ajjhattaü vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe ānanda, tasseva pāpakassa vivādamålassa pahānāya vāyameyyātha. Evaråpaü ce tumhe ānanda, vivādamålaü ajjhattaü vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe ānanda, tasseva pāpakassa vivādamålassa āyatiü anavassavāya paņipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamålassa pahānaü hoti, evametassa pāpakassa vivādamålassa āyatiü anavassavo hoti. Pāpiccho hoti Micchādiņņhi yo so ānanda bhikkhu kodhano hoti upanāhã, so sattharipi agāravo viharati appatisso. Dhammepi agāravo viharati appatisso. Saīghepi agāravo viharati appatisso. Sikkhāyapi na paripårakāri hoti. Yo so ānanda, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso. Dhamme agāravo viharati appatisso. Saīghe agāravo viharati appatisso. Sikkhāya na paripurakāri hoti. So saīghe vivādaü janeti, yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaü. Evaråpaü ce tumhe ananda, vivādamålaü ajjhattaü vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe ānanda, tasseva pāpakassa vivādamålassa pahānāya vāyameyyātha. Evaråpaü ce tumhe ānanda, vivādamålaü ajjhattaü vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe ānanda, tasseva pāpakassa vivādamålassa āyatiü anavassavāya paņipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamålassa pahānaü hoti, evametassa pāpakassa vivādamålassa āyatiü anavassavo hoti. Sandiņņhiparāmāsã hoti ādhānagāhi1 duppaņinissaggã. Yo so ānanda, bhikkhu sandiņņhiparāmāsã hoti ādhānagāhã duppaņinissaggã. So sattharipi agāravo viharati appatisso., Dhammepi agāravo viharati appatisso, saīghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripårakārã hoti. Yo so ānanda, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso., Dhamme agāravo viharati appatisso. Saīghe agāravo viharati appatisso. Sikkhāya na paripårakārã hoti. So saīghe vivādaü janeti. Yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaü. Evaråpaü ce tumhe ānanda, vivādamålaü ajjhattaü vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe ānanda, tasseva pāpakassa vivādamålassa pahānāya vāyameyyātha. Evaråpaü ce tumhe ānanda, vivādamålaü ajjhattaü vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe ānanda, tasseva pāpakassa vivādamålassa āyatiü anavassavāya paņipajjeyyātha evametassa pāpakassa vivādamålassa pahānaü hoti. Evametassa pāpakassa vivādamålassa āyatiü anavassavo hoti. Imāni kho ānanda, cha vivādamålāni. Cattārimāni ānanda, adhikaraõāni. Katamāni cattāri: vivādādhikaraõaü anuvādādhikaraõaü āpattādhikaraõaü kiccādhikaraõaü, imāni kho ānanda cattāri adhikaraõāni. Satta kho panime ānanda, adhikaraõasamathā upannuppannānaü adhikaraõānaü samathāya våpasamāya, sammukhāvinayo dātabbo sativinayo dātabbo amåëahavinayo dātabbo paņi¤¤āya kāretabbaü yebhuyyasikā tassapāpiyyasikā tiõavatthārako'ti. Katha¤ca ānanda, sammukhāvinayo hoti: idhānanda bhikkhu vivadanti dhammoti vā adhammoti vā vinayoti vā avinayoti vā. Tehānanda2 bhikkhuhi sabbeheva samaggehi sannipatitabbaü. Sannipatitvā dhammanetti samanumajjitabbā. Dhammanettiü samanumajjitvā yathā tattha sameti. Tathā taü adhikaraõaü våpasametabbaü. Evaü kho ānanda, sammukhāvinayo hoti. Eva¤ca panidhekaccānaü adhikaraõānaü vupasamo hoti, yadidaü sammukhāvinayena. Katha¤ca ānanda, yebhuyyasikā hoti: te ce ānanda, bhikkhu na sakkonti taü adhikaraõaü tasmiü āvāse våpasametuü. Tehānanda, bhikkhuhi yasmiü āvāse bahutarā bhikkhu, so āvāso gantabbo. Tattha sabbeheva samaggehi sannipatitabbaü. Sannipatitvā dhammanetti samanumajjitabbā. Dhammanettiü samanumajjitvā yathā tattha sameti, tathā taü adhikaraõaü våpasammetabbaü. Evaü kho ānanda, yebhuyyasikā hoti. Eva¤ca panidhekaccānaü adhikaraõānaü våpasamo hoti, yadidaü yebhuyyasikāya. -------------------------- 1.âdhānaggāhã-majasaü. 2.Teneva ānanda-sãmu,syā. [BJT Page 058] [\x 58/] Kata¤ca ānanda, sativinayo hoti: idhānanda, bhikkhu bhikkhuü evaråpāya garukāya āpattiyā codeti pārājikena vā pārājikasāmantena vā 'saratāyasmā evaråpiü1 garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā'ti. So evamāha: 'na kho ahaü āvuso, sarāmi evaråpiü garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü [PTS Page 248] [\q 248/] vā'ti. Tassa kho ānanda2, bhikkhuno sativinayo dātabbo. Evaü kho ānanda, sativinayo hoti. Eva¤ca panidhekaccānaü adhikaraõānaü våpasamo hoti, yadidaü sativinayena. Katha¤ca ānanda, amålhavinayo hoti: idhānanda, bhikkhu bhikkhuü evaråpāya garukāya āpattiyā codeti pārājikena vā pārājikasāmantena vā saratāyasmā evaråpiü1 garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vāti. So evamāha: 'na kho ahaü āvuso, sarāmi evaråpiü garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā'ti. Tamenaü so nibbeņhentaü ativeņheti3 iīghāyasmā sādhukameva jānāhi, yadi sarasi evaråpiü garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā'ti. So evamāha: 'ahaü kho āvuso, ummādaü pāpuõiü cetaso vipariyesaü4. Tena me ummattakena bahuü assāmaõakaü ajjhāciõõaü bhāsitaparikantaü5, nāhaü taü sarāmi. Måëhena me etaü katanti. Tassa kho ānanda, bhikkhuno amåëhavinayo dātabbo. Evaü kho ānanda, amåëhavinayo hoti. Eva¤ca panidhekaccānaü adhikaraõānaü våpasamo hoti, yadidaü amåëhavinayena. Katha¤ca ānanda, paņi¤¤ātakaraõaü hoti: idhānanda, bhikkhu codito vā acodito vā6 āpattiü sarati vivarati uttānãkaroti. Tenānanda, bhikkhunā buķķhataro bhikkhu7 upasaīkamitvā ekaüsaü cãvaraü katvā pāde vanditvā ukkuņikaü nisãditvā a¤jaliü paggahetvā evamassa vacanãyo 'ahaü bhante, itthannāmaü āpattiü āpanno, taü paņidesemã'ti. So evamāha: 'passasã'ti, 'passāmã'ti8. âyatiü saüvaraü āpajjeyyāsãti9 saüvaraü āpajjissāmãti10. Evaü kho ānanda, paņi¤¤ātakaraõaü hoti. Eva¤ca panidhekaccānaü adhikaraõānaü våpasamo hoti, yadidaü paņi¤¤ātakaraõena. [PTS Page 249] [\q 249/] Kata¤ca ānanda, tassapāpiyyasikā11 hoti: idhānanda, bhikkhu bhikkhuü evaråpāya garukāya āpattiyā codeti pārājikena vā pārājikasāmantena vā, 'saratāyasmā evaråpiü garukaü āpattiü -------------------------- 1.Evaråpaü-syā. 2.Tassa kho evaü ānanda-sãmu,syā.[PTS.] 3.Nibbedhentaü ativedheti-syā. 4.Vipariyāsaü-majasaü,[PTS.] 5.Parikkantaü-majasaü 6.Cudito vā acudito vā-syā. 7.Vuķķhataraü bhikkhuü-majasaü,sãmu. 8.âma passāmiti-sãmu, majasaü. 9.âyatiü saüvareyyāsãti-majasaü. 10.Saüvarissāmãti-majasaü. 11.Tassapāpiyasikā-majasaü,syā. [BJT Page 060] [\x 60/] âpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā'ti. So evamahā: 'na kho ahaü āvuso, sarāmi evaråpiü garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā'ti tamenaü so nibbaņhentaü ativeņheti. Iīghāyasmā sādhukameva jānāhi, yadi sarasi evaråpiü garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā'ti. So evamāha: 'na kho ahaü āvuso, sarāmi evaråpiü garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā, sarāmi kho ahaü āvuso evaråpiü appamattikaü āpattiü āpajjitā'ti tamenaü so nibbeņhentaü ativeņheti, iīghāyasmā sādhukameva jānāhi, yadi sarasi evaråpiü garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā'ti. So evamāha: 'imaü hi nāmāhaü āvuso, appamattikaü āpattiü āpajjitvā apuņņho paņijānissāmi. Kimpanāhaü evaråpiü garukaü āpattiü āpajjitvā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā puņņho na paņijānissāmã'ti. So evamāha: 'imaü hi nāma tvaü āvuso, appamattikaü āpattiü āpajjitvā apuņņho na paņijānissasi. Kimpana tvaü evaråpiü garukaü āpattiü āpajjitvā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā puņņho paņijānissasi, 'iīghāyasmā sādhukameva jānāhi, yadi sarasi evaråpiü garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā'ti. So evamāha: 'sarāmi kho ahaü āvuso , evaråpiü garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā 'davā me evaü vuttaü, ravā me evaü vuttaü, 'nāhaü taü sarāmi evaråpiü garukaü āpattiü āpajjitā pārājikaü vā pārājikasāmantaü vā'ti. Evaü kho ānanda, tassapāpiyyasikā hoti. Eva¤ca panidhekaccānaü adhikaraõānaü våpasamo hoti, yadidra tassapāpiyyasikāya. [PTS Page 250] [\q 250/] Katha¤ca ānanda, tiõavatthārako hoti: idhānanda, bhikkhunaü bhaõķanajātānaü kalahajātānaü vivādāpannānaü viharataü bahuü assāmaõakaü ajjhāciõõaü hoti bhāsitaparikantaü. Tehānanda, bhikkhuhi sabbeheva samaggehi sannipatitabbaü. Sannipatitvā ekato pakkhikānaü bhikkhunaü byattatarena1. Bhikkhunā uņņhāyāsanā ekaüsaü cãvaraü katvā a¤jalimpanāmetvā saīgho ¤āpetabbo. 'Suõātu me bhante, saīgho: idaü amhākaü bhaõķanajātānaü kalahajātānaü vivādāpannānaü viharataü bahuü assāmaõakaü ajjhāciõõaü bhāsiparikantaü. Yadi saīghassa pattakallaü, ahaü yā ceva imesaü āyasmantānaü āpatti, yā ca attano āpatti, imesa¤ceva āyasmantānaü atthāya attanoca atthāya saīghamajjhe tiõavatthārakena deseyyaü ņhapetvā thullavajjaü ņhapetvā gihãpaņisaüyutta'nti. Athāparesaü ekato pakkhikānaü bhikkhunaü byattatarena1 bhikkhunā uņņhāyāsanā ekaüsaü cãvaraü katvā a¤jalimpanāmetvā saīgho ¤āpetabbo: -------------------------- 1.Byattena-majasaü,syā. [BJT Page 062] [\x 62/] 'Suõātu me bhante, saīgho: idaü amhākaü1 bhaõķanajātānaü kalahajātānaü vivādāpannānaü viharataü bahuü assāmaõakaü ajjhāciõõaü bhāsitaparikantaü. Yadi saīghassa pattakallaü, ahaü yā ceva imesaü āyasmantānaü āpatti, yā ca attano āpatti, imesa¤ceva āyasmantānaü atthāya attanoca atthāya saīghamajjhe tiõavatthārakena deseyyaü ņhapetvā thullavajjaü ņhapetvā gihãpaņisaüyutta'nti. Evaü kho ānanda, tiõavatthārako hoti. Eva¤ca panidhekaccānaü adhikaraõānaü våpasamo hoti, yadidaü tiõavatthārakena. Chayime ānanda, dhammā sārāõãyā2 piyakaraõā garukaraõā saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattanti. Katame cha: idhānanda, bhikkhuno mettaü kāyakammaü paccuņņhitaü hoti sabrahmacārãsu āvãceva raho ca. Ayampi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati. Punacaparaü ānanda, bhikkhuno mettaü vacãkammaü paccupaņņhitaü hoti. Sabrahmacārisu āvã ceva raho ca. Ayampi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati. Punacaparaü ānanda, bhikkhuno mettaü manokammaü paccupaņņhitaü hoti. Sabrahmacārisu āvã ceva raho ca. Ayampi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo [PTS Page 251] [\q 251/] saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati. Punacaparaü ānanda, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi, tathāråpehi lābhehi appaņivibhattabhogi3 hoti sãlavantehi sabrahmacārãhi sādhāraõabhogã. Ayampi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati. Punacaparaü ānanda, bhikkhu yāni tāni sãlāni akhaõķāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni4 vi¤¤uppasatthāni aparāmaņņhāni samādhisaüvattanikāni. Tathāråpesu sãlesu sãlasāma¤¤agato viharati sabrahmacārãhi āvã ceva raho ca ayampi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati. Punacaparaü ānanda, bhikkhu yāyaü diņņhi ariyā niyyāõikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya. Tathāråpāya diņņhiyā diņņhisāma¤¤agato viharati sabrahmacārãhi āvã Ceva raho ca. Ayampi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati. Ime kho ānanda, cha sārāõãyā dhammā piyakaraõā garukaraõā saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattanti. -------------------------- 1.Idhamhākaü-syā. 2.Sārāõãyā-majasaü. 3.Apaņivibhattabhogã-sãmu. 4.Bhujjissāni-[PTS.] [BJT Page 064] [\x 64/] Ime ce tumhe ānanda, cha sārāõãye dhamme samādāya saüvatteyyātha. Passatha no tumhe, ānanda, taü vacanapathaü aõuü vā thulaü vā, yaü tumhe nādhivāseyyāthāti. No hetaü bhante, Tasmātihānanda, ime cha sārāõãye dhamme samādāya vattatha1. Taü vo bhavissati dãgharattaü hitāya sukhāyāti. Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaü abhinandãti. [PTS Page 252] [\q 252/] Sāmagāma suttaü catutthaü. -------------------------- 1.Saüvatteyyātha-syā. [BJT Page 066] [\x 66/] 3.1.5 Sunakkhatta suttaü Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā vesāliyaü viharati mahāvane kåņāgārasālāyaü. Tena kho pana samayena sambahulehi bhikkhåhi bhagavato santike a¤¤ā byākatā hoti 'khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyāti pajānāmā'ti. Assosi kho sunakkhatto licchaviputto 'sambahulehi kira bhikkhåhi bhagavato santike a¤¤ā byākatā hoti 'khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyā'ti pajānāmā'ti. Atha kho sunakkhatto licchaviputto yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü nisinno kho sunakkhatto licchaviputto bhagavantaü etadavoca: 'Sutaü metaü bhante sambhahulehi kira bhikkhåhi bhagavato santike a¤¤ā byākatā 'khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattayā'ti pajānāmā'ti. Ye te bhante, bhikkhå bhagavato santike a¤¤aü byākaüsu 'khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattayā'ti pajānāmā'ti. Kacci te bhante, bhikkhå sammadeva a¤¤aü byākaüsu udāhu santetthekacce bhikkhå adhimānena a¤¤aü byākaüså'ti.? Ye te sunakkhatta, bhikkhå mama santike a¤¤aü byākaüsu 'khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyāti pajānāmā'ti. Santetthekacce bhikkhå sammadeva a¤¤aü byākaüsu,santi panidhekacce bhikkhå adhimānenapi a¤¤aü byākaüsu. Tatra sunakkhatta, ye te bhikkhå sammadeva a¤¤aü byākaüsu tesaü taü tatheva hoti. Ye pana te bhikkhå adhimānena a¤¤aü byākaüsu, tatra sunakkhatta, tathāgatassa evaü hoti: 'dhammaü nesaü desessa'nti. Eva¤cettha sunakkhatta, tathāgatassa hoti: 'dhammaü nesaü desessa'nti. Atha ca panidhekacce moghapurisā pa¤haü abhisaīkharitvā abhisaīkharitvā tathāgataü upasaīkamitvā pucchanti. Tatra sunakkhatta, [PTS Page 253] [\q 253/] yampi tathāgatassa evaü hoti: 'dhammaü nesaü desessa'nti. Tassapi hoti a¤¤athattanti. Etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo. 'Yaü bhagavā dhammaü deseyya, bhagavato sutvā bhikkhå dhāressantã'ti. Tena hi sunakkhatta, suõohi sādhukaü manasi karohi bhāsissāmãti. Evaü bhantehi kho sunakkhatto licchaviputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca: [BJT Page 068] [\x 68/] Pa¤ca kho ime sunakkhatta, kāmaguõā. Katame pa¤ca: cakkhuvi¤¤eyyā råpā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, sotavi¤¤eyyā saddā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, ime kho sunakkhatta pa¤ca kāmaguõā. Ghānavi¤¤eyyā gandhā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, ime kho sunakkhatta pa¤ca kāmaguõā. Jivhāvi¤¤eyyā rasā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, ime kho sunakkhatta pa¤ca kāmaguõā. Kāyavi¤¤eyyā phoņņhabbā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, ime kho sunakkhatta pa¤ca kāmaguõā. hānaü kho panetaü sunakkhatta, vijjati yaü idhekacco purisapuggalo lokāmisādhimutto assa, lokāmisādhimuttassa kho sunakkhatta, purisapuggalassa tappatiråpã ceva kathā saõņhāti, tadanudhamma¤ca anuvitakketi, anuvicāreti, ta¤ca purisaü bhajati, tena ca vittiü āpajjati. âne¤japaņisaüyuttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussåsati, na sotaü odahati, na a¤¤ā cittaü upaņņhapeti1, na ca taü purisaü bhajati, na ca tena vittiü āpajjati. Seyyathāpi sunakkhatta, puriso sakammā gāmā vā nigamā vā ciravippavutto assa, so a¤¤ataraü purisaü passeyya tamhā gāmā vā nigamā vā acirapakkantaü, so taü purisaü tassa gāmassa vā nigamassa vā khemata¤ca subhikkhata¤ca appābādhata¤ca puccheyya, tassa so puriso tassa gāmassa vā nigamassa vā khemata¤ca subhikkhata¤ca [PTS Page 254] [\q 254/] appābādhata¤ca puccheyya, tassa so puriso tassa gāmassa vā nigamassa vā khemata¤ca subhikkhata¤ca appābādhata¤ca saüseyya. Taü kiü ma¤¤asi sunakkhatta, api nu so puriso tassa pårisassa sussåseyyā,2 sotaü odaheyya, a¤¤ā cittaü upaņņhapeyya, ta¤ca purisaü bhajeyya, tena ca vittiü āpajjeyyā'ti? Evaü bhante. Evameva kho, sunakkhatta, ņhānametaü3 vijjati: yaü idhekacco purisapuggalo lokāmisādhimutto assa, lokāmisādhimuttassa kho sunakkhatta, purisapuggalassa tappatiråpi ceva kathā saõņhāti. Tadanudhamama¤ca anuvitakketi, anuvicāreti, ta¤ca purisaü bhajati, tena ca vittiü āpajjati. âne¤japaņisa¤¤uttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussåsati, na sotaü odahati, na a¤¤ā cittaü upaņņhapeti,1 na ca taü purisaü bhajati, na ca tena vittiü āpajjati. So evamassa veditabbo: āne¤jasaüyojanena hi kho visaüyutto lokāmisādhimutto purisapuggaloti. hānaü kho panetaü sunakkhatta, vijjati: yaü idhekacco purisapuggalo āne¤jādhimutto assa, āne¤jādhimuttassa kho sunakkhatta, purisapuggalassa tappatiråpã ceva kathā saõņhāti, tadanudhamma¤ca anuvitakketi, anuvicāreti, ta¤ca purisaü bhajati, tena ca vittiü āpajjati. Lokāmisapaņisa¤¤uttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussåsati, na sotaü odahati, na a¤¤ā cittaü upaņņhapeti1, na ca taü purisaü bhajati, na ca tena vittiü āpajjati. -------------------------- 1.Upaņņhāpeti-majasaü. 2.Tassa sussåseyya-[PTS.] 3. hānaü etaü-sãmu. [BJT Page 070] [\x 70/] Seyyathāpi sunakkhatta, pāõķupalāso bandhanā pavutto abhabbo haritattāya. Evameva kho sunakkhatta, āne¤jādhimuttassa purisapuggalassa ye lokāmisasa¤¤ojane se pavutte. So evamassa veditabbo: lokāmisasa¤¤ojanena hi kho visa¤¤utto āne¤jādhimutto purisapuggalo'ti. hānaü kho panetaü sunakkhatta, vijjati: yaü idhekacco purisapuggalo āki¤ca¤¤āyatanādhimutto assa, āki¤ca¤¤āyatanādhimuttassa kho sunakkhatta, purisapuggalassa tappatiråpã ceva kathā saõņhāti, tadanudhamma¤ca anuvitakketi, anuvicāreti, ta¤ca purisaü bhajati, tena ca vittiü [PTS Page 255] [\q 255/] āpajjati. âne¤japaņisa¤¤uttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussåsati, na sotaü odahati, na a¤¤ā cittaü upaņņhapeti, na ca taü purisaü bhajati, na ca tena vittiü āpajjati. Seyyathāpi sunakkhatta, puthusilā dvedhā bhinnā appaņisandhikā hoti. Evameva kho sunakkhatta, āki¤ca¤¤āyatanādhimuttassa purisapuggalassa ye āne¤jasa¤¤ojane se bhinne. So evamassa veditabbo: āne¤jasa¤¤ojanena hi kho visa¤¤utto āki¤ca¤¤āyatanādhimutto purisapuggalo'ti. hānaü kho panetaü sunakkhatta, vijjati: yaü idhekacco purisapuggalo nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanādhimutto assa, nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanādhimuttassa kho sunakkhatta, purisapuggalassa tappatiråpã ceva kathā saõņhāti, tadanudhamma¤ca anuvitakketi, anuvicāreti, ta¤ca purisaü bhajati, tena ca vittiü āpajjati. âki¤ca¤¤āyatanapaņisa¤¤uttāya ca pana kathāya kacchamānāya na sussåsati, na sotaü odahati, na a¤¤ā cittaü upaņņhapeti, Na ca taü purisaü bhajati, na ca tena vittiü āpajjati. Seyyathāpi sunakkhatta, puriso manu¤¤abhojanaü bhuttāvi chaķķeyya. Taü kiü ma¤¤asi sunakkhatta, api nu tassa purisassa tasmiü bhante puna bhottukamyatā1 assā'ti? No hetaü bhante, taü kissa hetu: aduü hi bhante, bhattaü paņikkulasammatanti. Evameva kho sunakkhatta, nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanādhimuttassa purisapuggalassa ye āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ojane se vante. So evamassa veditabbo: āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ojanena hi kho visa¤¤utto nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanādhimutto purisapuggalo'ti. -------------------------- 1.Bhattakamyatā5-[PTS.] [BJT Page 072] [\x 72/] hānaü kho panetaü sunakkhatta, vijjati: yaü idhekacco purisapuggalo sammānibbānādhimutto assa, sammānibbānādhimuttassa kho sunakkhatta, Purisapuggalassa tappatiråpã ceva kathā saõņhāti, tadanudhamma¤ca anuvitakketi, anuvicāreti, ta¤ca purisaü bhajati, tena ca vittiü āpajjati. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanapaņisa¤¤uttāya ca pana kathāya [PTS Page 256] [\q 256/] kacchamānāya na sussåsati, na sotaü odahati, na a¤¤ā cittaü upaņņhapeti, na ca taü purisaü bhajati, na ca tena vittiü āpajjati. Seyyathāpi sunakkhatta, tālo matthakacchinno abhabbo puna viråëhiyā. Evameva kho sunakkhatta, sammānibbānādhimuttassa purisapuggalassa ye nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ojane se ucchinnamåle tālāvatthukate anabhāvakate1 āyatiü anuppādadhamme. So evamassa veditabbo: 'nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ojanena hi kho visa¤¤utto sammā nibbānādhimutto purisapuggalo'ti. hānaü kho panetaü sunakkhatta vijjati. Yaü idhekaccassa bhikkhuno evamassa: taõhā kho sallaü samaõena vuttaü avijjāvisadoso chandarāgabyāpādena ruppati. Taü me taõhāsallaü pahãnaü, apanãto avijjāvisadoso, sammānibbānādhimuttohamasmã'ti. Evaü mānã2 assa atathaü 'sa mānaü3. So yāni sammā nibbānādhimuttassa asappāyāni, tāni anuyu¤jeyya: asappāyaü cakkhunā råpadassanaü anuyu¤jeyya, asappāyaü sotena saddaü anuyu¤jeyya, asappāyaü ghānena gandhaü anuyu¤jeyya, asappāyaü jivhāya rasaü anuyu¤jeyya, asappāyaü kāyena phoņņhabbaü anuyu¤jeyya, asappāyaü manasā dhammaü anuyu¤jeyya. Tassa asappāyaü cakkhunā råpadassanaü anuyuttassa, asappāyaü sotena saddaü anuyuttassa, asappāyaü ghāneta gandhaü anuyuttassa, asappāyaü jivhāya rasaü anuyuttassa, asappāyaü kāyena phoņņhabbaü anuyuttassa, asappāyaü manasā dhammaü anuyuttassa rāgo cittaü anuddhaüseyya. So rāgānuddhaüsitena cittena maraõaü vā nigaccheyya maraõamattaü vā dukkhaü. Seyyathāpi sunakkhatta, puriso sallena viddho assa savisena gāëhupalepanena. Tassa mittāmaccā ¤ātisālohitā bhisakkaü sallakattaü upaņņhāpeyyuü4 tassa so bhisakko sallakatto satthena vaõamukhaü parikanteyya, satthena vaõamukhaü parikantetvā esaniyā sallaü eseyya, esaniyā sallaü esetvā [PTS Page 257] [\q 257/] sallaü abbaheyya5 apaneyya visadosaü saupādisesaü saupādisesoti6 ma¤¤amāno7 so evaü vadeyya: 'ambho purisa, ubbhataü kho te sallaü, apanãto ------------------------- 1.Anabhāvaü kate-sãmu,majasaü Anabhāvaü gate-syā. 2.Evaümāni-majasaü,evamāni-syā. 3.Atthaü samānaü-[PTS,]syā. 4.Upaņņhapeyyuü-sãmu,syā,majasaü. Atathaü samānaü-sãmu. 5.Abbuheyya-sãmu,majasaü. Abbāheyya-syā. 6.Anupādisesoti-syā,[PTS.] 7.Jānamāno-sãmu,majasaü.Syā. [BJT Page 074] [\x 74/] Visadoso saupādiseso1, anala¤ca2 te antarāyāya. Sappāyāni ceva bhojanāni bhu¤jeyyāsi, mā te asappāyāni bhojanāni bhu¤jato vaõo assāvi assa. Kālena ca kālaü vaõaü dhoveyyāsi, kālena ca kālaü vaõamukhaü ālimpeyyāsi, mā te na kālena kālaü vaõaü dhovato na kālena kālaü vaõamukhaü ālimpato pubbalohitaü vaõamukhaü pariyonandhi, mā ca vātātape cārittaü anuyu¤ji, mā te vātātape cārittaü anuyuttassa rājosåkaü3 vaõamukhaü anuddhaüsesi, vaõānurakkhã ca ambho purisa vihareyyāsi vaõasāropã'ti. Tassa evamassa: 'ubbhataü kho me sallaü, apanãto visadoso anupādiseso, anala¤ca me antarāyāyā'ti. So asappayāni ceva bhojanāni bhu¤jeyya. Tassa asappāyāni bhojanāni bhu¤jato vaõo assāvi assa. Na ca kālena kālaü vaõaü dhoveyya. Na ca kālena kālaü vaõamukhaü ālimpeyya. Tassa na kālena kālaü vaõaü dhovato na kālena kālaü vaõamukhaü ālimpato pubbalohitaü vaõamukhaü pariyonandheyya. Vātātape ca cārittaü anuyu¤jeyya. Tassa vātātape cārittaü anuyuttassa rajosåkaü3 vaõamukhaü anuddhaüseyya na ca vaõānurakkhã vihareyya na vaõasāropã. Tassa imissā ca4 asappāyakiriyāya, asu ca visadosā5 apanãto saupādiseso, tadubhayena vaõo puthuttaü gaccheyya, so puthuttaü gatena vaõena maraõaü vā nigaccheyya maraõamattaü vā dukkhaü. Evameva kho sunakkhatta, ņhānametaü vijjati yaü idhekaccassa bhikkhuno evamassa: taõhā kho sallaü samaõena vuttaü, avijjāvisadoso chandarāgabyāpādena6 ruppati, taü me taõhāsallaü pahãnaü, [PTS Page 258] [\q 258/] apanãto avijjāvisadoso, sammā nibbānādhimuttohama'smã'ti evaü māni assa. Atathaü'sa mānaü7. So yāni sammānibbānādhimuttassa asappāyāni tāni anuyu¤jeyya: asappāyaü cakkhunā råpadassanaü anuyu¤jeyya, asappāyaü sotena saddaü anuyu¤jeyya, asappāyaü ghānena gandhaü anuyu¤jeyya, asappāyaü jivhāya rasaü anuyu¤jeyya, asappāyaü kāyena phoņņhabbaü anuyu¤jeyya, asappāyaü manasā dhammaü anuyu¤jeyya. Tassa asappāyaü cakkhunā råpadassanaü anuyuttassa, asappāyaü sotena saddaü anuyuttassa, asappāyaü ghānena gandhaü anuyuttassa, asappāyaü jivhāya rasaü anuyuttassa, asappāyaü kāyena voņņhabbaü anuyuttassa, asappāyaü manasā dhammaü anuyuttassa rāgo cittaü anuddhaüseyya. So rāgānuddhaüsitena cittena maraõaü vā nigaccheyya, maraõa mattaü vā dukkhaü. Maraõaü hetaü sunakkhatta, ariyassa vinaye yo sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvattati. Maraõamattaü hetaü sunakkhatta, dukkhaü yo a¤¤ataraü saīkiliņņhaü āpattiü āpajjati. -------------------------- 1.Anupādiseso-syā,[PTS.] 2.Ala¤ca-syā,[PTS. 6.]Chandarāgavyāpādehi-[PTS,]syā 3.Rajosukaü-syā,[PTS, 7.]Atthaü samānaü-sabbattha. 4.Imissāva-syā. 5.Asuci visadoso-sabbattha. 6. Chandarāgavyāpādehi - [PTS,] syā. 7.Atthaü samānaü sabbattha. [BJT Page 076] [\x 76/] hānaü kho panetaü, sunakkhatta, vijjati yaü idhekaccassa bhikkhuno evamassa: 'taõhā kho sallaü samaõena vuttaü, avijjāvisadoso chandarāgabyāpādena ruppati. Taü me taõhāsallaü pahãnaü apanãto avijjāvisadoso. Sammā nibbānādhimuttohamasmã'ti sammā nibbānādhimuttasseva sato. So yāni sammānibbānādhimuttassa asappāyāni, tāni nānuyu¤jeyya, asappāyaü cakkhunā råpadassanaü nānuyu¤jeyya, asappāyaü sotena saddaü nānuyu¤jeyya, asappāyaü ghānena gandhaü nānuyu¤jeyya, asappāyaü jivhāya rasaü nānuyu¤ejayya, asappāyaü kāyena phoņņhabbaü nānuyu¤jeyya: asappāyaü manasā dhammaü nānuyu¤jeyya. Tassa asappāyaü cakkhunā råpadassanaü nānuyuttassa, asappāyaü sotena saddaü nānuyuttassa, asappāyaü ghānena gandhaü nānuyuttassa, asappāyaü jivhāya rasaü nānuyuttassa, asappāyaü kāyena phoņņhabbaü nānuyuttassa rāgo cittaü nānuddhaüseyya. So na [PTS Page 259] [\q 259/] rāgānuddhaüsitena cittena neva maraõaü vā nigaccheyya, na maraõamattaü vā dukkhaü. Seyyathāpi sunakkhatta, puriso sallena viddho assa savisena gāëhåpalepanena. Tassa mittāmaccā ¤ātisālohitā bhisakkaü sallakattaü upaņņhāpeyyuü. Tassa so bhisakko sallakatto satthena vaõamukhaü parikanteyya. Satthena vaõamukhaü parikantetvā esaniyā sallaü eseyya. Esaniyā sallaü esetvā sallaü abbaheyya1 apaneyya visadosaü anupādisesaü. Anupādisesoti jānamāno. So evaü vadeyya: amho purisa, ubbhataü kho te sallaü apanãto visadoso anupādiseso, anala¤ca te antarāyāya. Sappayāni ceva bhojanāni bhu¤jeyyāsi. Mā te asappāyāni bhojanāni bhu¤jato vaõo assāvã assa. Kālena ca kālaü vaõaü dhoveyyāsi. Kālena ca kālaü vaõamukhaü ālimpeyyāsi. Mā te na kālena kālaü vaõaü dhevato na kālena kālaü vaõamukhaü ālimpato pubbalohitaü vaõamukhaü pariyonandhi. Mā ca vātā tape cārittaü anuyu¤ji. Mā te vātātape cārittaü ananuyuttassa2 rajosåkaü vaõamukhaü anuddhaüsesi. Vaõānurakkhã ca ambho purisa, vihareyyāsi vaõasāropi'ti. Tassa evamassa: ubbhataü kho me sallaü apanãto visadoso anupādiseso, anala¤ca me antarāyāyā'ti. So sappāyāni ceva bhojanāni bhu¤jeyya, tassa sappāyāni bhojanāni bhu¤jato vaõo na assāvã assa. Kālena ca kālaü vaõaü dhoveyya, kālena ca kālaü vaõamukhaü ālimpeyya, tassa kālena kālaü vaõaü dhovato kālena kālaü vaõamukhaü ālimpato pubbalohitaü vaõamukhaü na pariyonandheyya, na ca vātātape cārittaü anuyu¤jeyya, tassa vātātape cārittaü ananuyuttassa rajosåkaü vaõamukhaü nānuddhaüseyya, vaõānurakkhã ca vihareyya vaõasāropã. Tassa imissā ca sappāya kiriyāya asu ca visadoso apanãto anupādiseso. Tadåbhayena vaõo viråheyya3 so råëhena vaõena sa¤chavinā neva maraõaü vā nigaccheyya, na maraõamattaü vā dukkhaü. ------------------------- 1.Abbuheyya-majasaü. 2.Anuyuttassa-[PTS.] Abbāheyya-syā 4.Paråheyya-[PTS.] [BJT Page 078] [\x 78/] Evameva kho sunakkhatta, ņhānametaü vijjati yaü idhekaccassa bhikkhuno evamassa: taõhā kho sallaü samaõena [PTS Page 260] [\q 260/] vuttaü. Avijjā visadoso chandarāgabyāpādena ruppati. Taü me taõhāsallaü pahãnaü, apanãto avijjāvisadoso. Sammā nibbānādhimuttohamasmã'ti sammā nibbānādhimuttasseva sato so yāni sammā nibbānādhimuttassa asappāyāni, tāni nānuyu¤jeyya: asappāyaü cakkhunā råpadassanaü nānuyu¤jeyya, asappāyaü sotena saddaü nānuyu¤jeyya, asappāyaü ghānena gandhaü nānuyu¤jeyya, asappāyaü jivhāya rasaü nānuyu¤jeyya, asappāyaü kāyena phoņņhabbaü nānuyu¤jeyya, asappāyaü manasā dhammaü nānuyu¤jeyya. Tassa asappāyaü cakkhunā råpadassanaü nānuyuttassa asappāyaü sotena saddaü nānuyuttassa asappāyaü ghānena gandhaü nānuyuttassa asappāyaü jivhāya rasaü nānuyuttassa asappāyaü kāyena phoņņhabbaü nānuyuttassa asappāyaü manasā dhammaü nānuyuttassa rāgo cittaü nānuddhaüseyya, so na rāgānuddhaüsitena cãttena neva maraõaü vā nigaccheyya, na maraõamattaü vā dukkhaü. Upamā kho me ayaü sunakkhatta, katā atthassa vi¤¤āpanāya. Ayamevettha attho: vaõoti kho sunakkhatta, channetaü ajjhattikānaü āyatanānaü adhivacanaü. Visadosoti kho sunakkhatta, avijjāyetaü adhivacanaü. Sallanti kho sunakkhatta, taõhāyetaü adhivacanaü. Esanãti kho sunakkhatta, satiyāyetaü adhivacanaü. Satthanti kho sunakkhatta, ariyāyetaü pa¤¤āya adhivacanaü.Bhisakko sallakattoti kho sunakkhatta, tathāgatassetaü adhivacanaü arahato sammāsambuddhassa. So vata sunakkhatta, bhikkhu chasu essāyatanesu saüvutakārã. Upadhi dukkhassa målanti1 iti vidatvā nirupadhi, upadhisaīkhaye vimutto upadhismiü vā kāyaü upasaüharissati cittaü vā uppādessatã'ti netaü ņhānaü vijjati. Seyyathāpi sunakkhatta, āpāniyakaüso vaõõasampanno gandhasampanno rasasampanno, so ca kho visena saüsaņņho. Atha puriso āgaccheyya jãvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaņikkålo. Taü kiü ma¤¤asi sunakkhatta, api nu so puriso amuü āpāniyakaüsa piveyya. Yaü ja¤¤ā imāhaü pivitvā maraõaü vā nigacchāmi, maraõamattaü vā dukkha'nti? No hetaü bhante. [PTS Page 261] [\q 261/] Evameva kho sunakkhatta, so vata bhikkhu chasu phassāyatanesu saüvutakārã upadhi dukkhassa målanti iti viditvā nirupadhi, upadhisaīkhaye vimutto upadhismiü vā kāyaü upasaüharissati, cittaü vā uppādessatãti netaü ņhānaü vijjati. ------------------------- 1.Dukkhamålaü-syā. [BJT Page 080] [\x 80/] Seyyathāpi sunakkhatta, āsãviso ghoraviso, atha puriso āgaccheyya jãvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaņikkulo. Taü kiü ma¤¤asi sunakkhatta, api nu so puriso amussa āsãvisassa ghoravisassa hatthaü aīguņņhaü vā yu¤jeyya yaü ja¤¤ā imināhaü daņņho maraõaü vā nigacchāmi, maraõamattaü vā dukkha'nti? No hetaü bhante. Evameva kho sunakkhatta, so vata bhikkhu chasu phassāyatanesu saüvutakārã, upadhi dukkhassa målanti iti viditvā nirupadhi, upadhi saīkhaye vimutto upadhismiü vā kāyaü upasaüharissati, cittaü vā uppādessatã'ti netaü ņhānaü vijjatãti. Idamavoca bhagavā attamano sunakkhatto licchaviputto bhagavato bhāsitaü abhinandã'ti. Sunakkhatta suttaü pa¤camaü [BJT Page 082] [\x 82/] 3.1.6 âne¤jasappāya suttaü Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā kuråsu viharati kammāsadammaü nāma kurånaü nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhu āmantesi bhikkhavoti, bhadanteti te bhikkhu bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca: Aniccā bhikkhave, kāmā tucchā mosadhammā. Māyākatametaü bhikkhave, bālalāpanaü. Ye ca diņņhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā, yā ca diņņhadhammikā [PTS Page 262] [\q 262/] kāmasa¤¤ā, yā ca samparāyikā kāmasa¤¤ā, ubhayametaü māradheyyaü, mārassesavisayo, marassesanivāpo, mārassesagocaro. Etthete pāpakā akusalā mānasā abhijjhāpi byāpādāpi sārambhāpi saüvattanti. Teva ariyasāvakassa idhamanusikkhato antarāyāya sambhavanti. Tatra bhikkhave ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: ye ca diņņhadhammikā kāmā ye ca samparāyikā kāmā, yā ca diņņhadhammikā kāmasa¤¤ā yā ca samparāyikā kāmasa¤¤ā, ubhayametaü māradheyyaü. Mārassesavisayo, mārassesanivāpo, mārassesagocaro. Etthete pāpakā akusalā mānasā abhijjhāpi byāpādāpi sārambhāpi saüvattanti. Teva ariyasāvakassa idhamanusikkhato antarāyāya sambhavanti. Yannånāhaü vipulena mahaggatena cetasā vihareyyaü abhibhuyya lokaü adhiņņhāya manasā. Vipulena hi me mahaggatena cetasā viharato abhibhuyya lokaü adhiņņhāya manasā. Ye pāpakā akusalā manasā abhijjhāpi Sārambhāpi, te na bhavissanti. Tesaü pahānā aparitta¤ca me cittaü bhavissati, appamāõaü subhāvita'nti. Tassa evaü paņipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaü pasãdati.Sampasāde sati etarahi vā āne¤jaü1 samāpajjati, pa¤¤āya vā adhimuccati. Kāyassa bhedā parammaraõā ņhānametaü vijjati: yaü taü saüvattanikaü vi¤¤āõaü assa āne¤jupagaü. Ayaü bhikkhave, paņhamā āne¤jasappāyā paņipadā akkhāyati. ------------------------ 1.ânejjaü-sãmu. [BJT Page 084] [\x 84/] Puna ca paraü bhikkhave, ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati, ye ca diņņhadhammikā kāmā ye ca samparāyikā kāmā, yā ca diņņhadhammikā kāmasa¤¤ā yā ca samparāyikā kāmasa¤¤ā, yaü ki¤ci råpaü1 cattāri ca mahābhåtāni catunna¤ca mahābhåtānaü råpa'nti. Tassa evaü paņipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaü pasãdati. Sampasāde sati etarahi vā āne¤jaü samāpajjati, pa¤¤āya vā adhimuccati. Kāyassa bhedā parammaraõā ņhānametaü vijjati: yaü taü saüvattanikaü vi¤¤āõaü assa āne¤jupagaü. Ayaü bhikkhave, dutiyā āne¤jasappāyā paņipadā akkhāyati. [PTS Page 263] [\q 263/] Puna ca paraü bhikkhave, ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati, ye ca diņņhadhammikā kāmā ye ca samparāyikā kāmā, yā ca diņņhadhammikā kāmasa¤¤ā yā ca samparāyikā kāmasa¤¤ā, yeca diņņhadhammikā råpā, ye ca samparāyikā råpā, yā ca diņņhadhammikā råpasa¤¤ā yā ca samparāyikā råpasa¤¤ā ubhayametaü aniccaü yadaniccaü taü nālaü abhinandituü, nālaü abhivadituü, nālaü ajjhositu'nti. Tassa evaü paņipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaü pasãdati. Sampasāde sati etarahi vā āne¤jaü samāpajjati, Pa¤¤āya vā adhimuccati. Kāyassa bhedā parammaraõā ņhānametaü vijjati: yaü taü saüvattanikaü vi¤¤āõaü assa āne¤jupagaü. Ayaü bhikkhave, tatiyā āne¤jasappāyā paņipadā akkhāyati. Puna ca paraü bhikkhave, ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati. Ye ca diņņhadhammikā kāmā ye ca samparāyikā kāmā, yā ca diņņhadhammikā kāmasa¤¤ā yā ca samparāyikā kāmasa¤¤ā, ye ca diņņhadhammikā råpā ye ca samparāyikā råpā, yā ca diņņhadhammikā råpasa¤¤ā yā ca samparāyikā råpasa¤¤ā yā ca āne¤jasa¤¤ā, sabbā sa¤¤ā yatthetā aparisesā nirujjhanti. Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü āki¤ca¤¤āyatana'nti. Tassa evaü paņipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaü pasãdati. Sampasāde sati etarahi vā āki¤ca¤¤āyatanaü samāpajjati. Pa¤¤āya vā adhimuccati. Kāyassa bhedā parammaraõā ņhānametaü vijjati: yaü taü saüvattanikaü vi¤¤āõaü assa āki¤ca¤¤āyatanåpagaü. Ayaü bhikkhave, paņhamā āki¤ca¤¤āyatanasappāyā paņipadā akkhāyati. Puna ca paraü bhikkhave, ariyasāvako ara¤¤agato vā rukkhamålagato vā su¤¤āgāragato vā iti paņisa¤cikkhati: su¤¤amidaü attena vā attaniyena vā'ti. Tassa evaü Paņipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaü pasãdati. Sampasāde sati etarahi vā āki¤ca¤¤āyatanaü samāpajjati. Pa¤¤āya vā adhimuccati. Kāyassa bhedā parammaraõā ņhānametaü vijjati: yaü taü saüvattanikaü vi¤¤āõaü assa āki¤ca¤¤āyatanåpagaü. Ayaü bhikkhave, dutiyā āki¤ca¤¤āyatanasappāyā paņipadā akkhāyati. ------------------------- 1.Yaü ki¤¤i råpaü sabbaü råpaü-majasaü,syā. [BJT Page 086] [\x 86/] Puna ca paraü bhikkhave, ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: nāhaü kvacani kassacã ki¤canattasmiü, na ca [PTS Page 264] [\q 264/] mama kvacani kismici ki¤canatatthi'ti1 tassa evaü paņipannassa tabbahulavihārino āyatane cittaü pasãdati. Sampasāde sati etarahi vā āki¤ca¤¤āyatanaü samāpajjati. Pa¤¤āya vā adhimuccati. Kāyassa bhedā parammaraõā ņhānametaü vijjati: yaü taü saüvattanikaü vi¤¤āõaü assa āki¤ca¤¤āyatanåpagaü. Ayaü bhikkhave, tatiyā āki¤ca¤¤āyatanasappāyā paņipadā akkhāyati. Puna ca paraü bhikkhave, ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: ye ca diņņhadhammikā kāmā ye ca samparāyikā kāmā, yā ca diņņhadhammikā kāmasa¤¤ā yā ca samparāyikā kāmasa¤¤ā, ye ca diņņhadhammikā råpā ye ca samparāyikā råpā, yā ca diņņhadhammikā råpasa¤¤ā yā ca samparāyikā råpasa¤¤ā, yā ca āne¤jasa¤¤ā, yā ca āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ā, sabbā sa¤¤ā yatthetā aparisesā nirujjhanti. Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatana'nti. Tassa evaü paņipannassa Tabbahulavihārino āyatane cittaü pasãdati. Sampasāde sati etarahi vā nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samāpajjati, pa¤¤āya vā adhimuccati. Kāyassa bhedā parammaraõā ņhānametaü vijjati: yaü taü saüvattanikaü vi¤¤āõaü assa nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanåpagaü, ayaü bhikkhave, nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasappāyā paņipadā akkhāyatãti. Evaü vutte āyasmā ānando bhavantaü etadavoca: 'idha bhante. Bhikkhu evaü paņipanno hoti, no cassa, no ca me siyā na bhavissati, na me bhavissati. Yadatthi yaü bhåtaü taü pajāhāmã'ti evaü upekkhaü paņilabhati. Parinibbāyeyya nu kho so bhante. Bhikkhu na vā parinibbāyeyyā'ti. Apetthekacco ānanda, bhikkhu parinibbāyeyya, apetthekacco bhikkhu na parinibbāyeyyā'ti. Ko nu kho bhante, hetu, ko paccayo, yenapetthekacco bhikkhu parinibbāyeyya, apetthekacco bhikkhu na parinibbāyeyyāti. Idhānanda bhikkhu evaü paņipanno hoti: 'no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati. Yadatthi [PTS Page 265] [\q 265/] yaü bhåtaü taü pajāhāmã'ti evaü upekkhaü paņilabhati. So taü upekkhaü abhinandati, abhivadati, ajjhosāya tiņņhati. Tassa taü upekkhaü abhinandato abhivadato ajjhosāya tiņņhato taü nissitaü hoti vi¤¤āõaü, tadupādānaü saupādāno ānanda, bhikkhu na parinibbāyatã'ti. -------------------------- 1.Ki¤canaü natthiti-sãmu,majasaü,[PTS.] [BJT Page 088] [\x 88/] 'Kahampana so bhante, bhikkhu upādiyamāno upādiyatã'ti. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü ānandāti. Upādānaseņņhaü kira so bhante, bhikkhu upādiyamāno upādiyatãti. Upādānaseņņhaü hi so ānanda, bhikkhu upādiyamāno upādiyati. Upādānaseņņhaü hetaü ānanda, yadidaü nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü. Idhānanda bhikkhu evaü paņipanno hoti: no cassa, no ca me siyā. Na bhavissati. Na me bhavissati. Yadatthi yaü bhåtaü taü pajahāmã'ti. Evaü upekkhaü paņilabhati. So taü upekkhaü nābhinandati, nābhivadati, nājjhosāya tiņņhati. Tassa taü upekkhaü anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiņņhato na taü nissitaü hoti vi¤¤āõaü, na tadupādānaü anupādāno ānanda, bhikkhu parinibbāyatãti. Acchariyaü bhante! Abbhutaü bhante! Nissāya nissāya kira no bhante, bhagavatā oghassa nittharaõā akkhātā. Katamo pana bhante, ariyo vimokkhoti Idhānanda, ariyasāvako bhikkhu itipaņisa¤cikkhati: ye ca diņņhadhammikā kāmā, ye ca samparāyikā kāmā, yā ca diņņhadhammikā kāmasa¤¤ā, yā ca samparāyikā kāmasa¤¤ā ye ca diņņhadhammikā råpā ye ca samparāyikā råpā yā ca diņņhadhammikā råpasa¤¤ā, yā ca samparāyikā råpasa¤¤ā, yā ca āne¤jasa¤¤ā, yā ca āki¤ca¤¤āyatanasa¤¤ā, yā ca nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasa¤¤ā, esa sakkāyo, yāvatā sakkāyo, etaü amataü yadidaü anupādā cittassa vimokkho. Iti kho ānanda, desitā mayā ane¤jasappayā paņipadā, desitā āki¤ca¤¤āyatanasappāyā paņipadā, desitā nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasappāyā paņipadā, desitā nissāya nissāya oghassa nittharaõā, desito ariyo vimokkho. Yaü kho ānanda, satthārā karaõãyaü sāvakānaü hitesinā anukampakena anukampaü upādāya. [PTS Page 266] [\q 266/] kataü vo taü mayā. Etāni ānanda, rukkhamålāni, etāni su¤¤āgārāni, jhāyatha ānanda, mā pamādattha, mā pacchā vippaņisārino ahuvattha. Ayaü vo amhākaü anusāsanãti. Idamavoca bhagavā, attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaü abhinandãti. âne¤jasappāya suttaü jaņaņhaü.