Input by the Sri Lanka Tripitaka Project

[BJT Vol M - 1] [\z M /] [\w I /]    
[BJT Page 002] [\x   2/]     
[PTS Vol M - 1] [\z M /] [\f I /]    
[PTS Page 001] [\q   1/]     

Suttantapiņake
Majjhimanikāyo

Målapaõõāsako

ÚÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŋ
ŗ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!   ŗ
ŗ COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. ŗ
ŗ						   ŗ
ŗ Text converted to Classical Sanskrit Extended    ŗ
ŗ (CSX) encoding:				   ŗ
ŗ 						   ŗ
ŗ description             character  =	ASCII	   ŗ
ŗ  						   ŗ
ŗ long a                  ā             224	   ŗ
ŗ long A                  â             226	   ŗ
ŗ long i                  ã             227	   ŗ
ŗ long I                  ä             228	   ŗ
ŗ long u                  å             229	   ŗ
ŗ long U                  æ             230	   ŗ
ŗ vocalic r               į             231	   ŗ
ŗ vocalic R               č             232	   ŗ
ŗ long vocalic r          é             233	   ŗ
ŗ vocalic l               ë             235	   ŗ
ŗ long vocalic l          í             237	   ŗ
ŗ velar n                 ī             239	   ŗ
ŗ velar N                 đ             240	   ŗ
ŗ palatal n               ¤             164	   ŗ
ŗ palatal N               Ĩ             165	   ŗ
ŗ retroflex t             ņ             241	   ŗ
ŗ retroflex T             ō             242	   ŗ
ŗ retroflex d             ķ             243	   ŗ
ŗ retroflex D             ô             244	   ŗ
ŗ retroflex n             õ             245	   ŗ
ŗ retroflex N             ö             246	   ŗ
ŗ palatal s               ÷             247	   ŗ
ŗ palatal S               ø             248	   ŗ
ŗ retroflex s             ų             249	   ŗ
ŗ retroflex S             ú             250	   ŗ
ŗ anusvara                ü             252	   ŗ
ŗ anusvara (overdot)      §             167	   ŗ
ŗ capital anusvara        ũ             253	   ŗ
ŗ visarga                 ū             254	   ŗ
ŗ (capital visarga                      255)	   ŗ
ŗ 						   ŗ
ŗ Other characters of the CSX encoding table are   ŗ
ŗ not included. Accents have been dropped in order ŗ
ŗ to facilitate word search.			   ŗ
ĀÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄÄŲ


1.Målapariyāyavaggo

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

1.1.

Målapariyāyasuttaü

1. Evaü me1 sutaü ekaü samayaü bhagavā ukkaņņhāyaü viharati subhagavane sālarājamåle.
Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi bhikkhavo'ti. Bhadante'ti te bhikkhå bhagavato
paccassosuü. Bhagavā etadavoca.

2. Sabbadhammamålapariyāyaü vo bhikkhave desessāmi2. Taü suõātha. Sādhukaü manasi
karotha. Bhāsissāmã'ti. Evaü bhante'ti3 kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā
etadavoca.

(1)
3. Idha bhikkhave assutavā puthujjano ariyānaü adassāvã4 ariyadhammassa akovido
ariyadhamme avinãto sappurisānaü adassāvã4 sappurisadhammassa akovido
sappurisadhamme avinãto paņhaviü paņhavito5 sa¤jānāti. Paņhaviü paņhavito5 sa¤¤atvā
paņhaviü ma¤¤ati paņhaviyā ma¤¤ati paņhavito ma¤¤ati paņhaviü me'ti6 ma¤¤ati. Paņhaviü
abhinandati. Taü kissa hetu? Apari¤¤ātaü 7 tassā'ti vadāmi.(1)

--------------------
1. Evamme syā,[PTS], sã.1,Sã.2
2. Desissāmi syā 
3. Evambhanteti syā, [PTS], sã.1,Sã.2 
4. Adassāvã sã.1 
5. Pathaviü pathavito machasaü 
6. Paņhavimmeti syā,[PTS], sã.1,Sã.2 
7. Apari¤¤āõaü sã.1 
[Note] apari¤¤ātaü [as the past participle passive form is preferably the better] 
[Reading, taking] assa ( [which goes along with it as the genitive of agent.] Karaõatthe 
Sāmivacanaü [Ed.]) 

[BJT Page 004] [\x   4/]     

4. âpaü āpato sa¤jānāti. âpaü āpato sa¤¤atvā āpaü ma¤¤ati āpasmiü ma¤¤ati āpato ma¤¤ati
āpaü me'ti ma¤¤ati. âpaü abhinandati. Taü kissa hetu? Apari¤¤ātaü 1 tassā'ti vadāmi.(2)

5. Tejaü tejato sa¤jānāti. Tejaü tejato sa¤¤atvā tejaü ma¤¤ati tejasmiü ma¤¤ati tejato ma¤¤ati
tejaü me'ti ma¤¤ati. Tejaü abhinandati. Taü kissa hetu? Apari¤¤ātaü1 tassā'ti vadāmi.(3)

6. Vāyaü vāyato sa¤jānāti. Vāyaü vāyato sa¤¤atvā vāyaü ma¤¤ati vāyasmiü ma¤¤ati vāyato
ma¤¤ati vāyaü me'ti ma¤¤ati. Vāyaü abhinandati. Taü kissa hetu? Apari¤¤ātaü1 [PTS Page
002] [\q   2/]      tassā'ti vadāmi.(4)

7. Bhåte bhåtato sa¤jānāti. Bhåte bhåtato sa¤¤atvā bhåte ma¤¤ati bhåtesu ma¤¤ati bhåtato
ma¤¤ati bhåte me'ti ma¤¤ati. Bhåte abhinandati. Taü kissa hetu? Apari¤¤ātaü 1 tassā'ti
vadāmi.(5)

8. Deve devato sa¤jānāti. Deve devato sa¤¤atvā deve ma¤¤ati devesu ma¤¤ati devato
ma¤¤ati deve me'ti ma¤¤ati. Deve abhinandati. Taü kissa hetu? Apari¤¤ātaü1 tassā'ti
vadāmi.(6)

9. Pajāpatiü pajāpatito sa¤jānāti. Pajāpatiü pajāpatito sa¤¤atvā pajāpatiü ma¤¤ati
pajāpatismiü ma¤¤ati pajāpatito ma¤¤ati pajāpatiü me'ti ma¤¤ati. Pajāpatiü abhinandati.
Taü kissa hetu? Apari¤¤ātaü1 tassā'ti vadāmi.(7)

10. Brahmaü brahmato sa¤jānāti. Brahmaü brahmato sa¤¤atvā brahmaü ma¤¤ati. Brahmani2
ma¤¤ati. Brahmato ma¤¤ati. Brahmaü me'ti ma¤¤ati. Brahmaü abhinandati. Taü kissa hetu?
Apari¤¤ātaü1 tassā'ti vadāmi.(8)

-------------------
1.Apari¤¤āõaü sã.1 
2.Brahmasmiü machasaü.

[BJT Page 006] [\x   6/]      

11. âbhassare ābhassarato sa¤jānāti. âbhassare ābhassarato sa¤¤atvā ābhassare ma¤¤ati
ābhassaresu ma¤¤ati ābhassarato ma¤¤ati ābhassare me'ti ma¤¤ati. âbhassare abhinandati.
Taü kissa hetu? Apari¤¤ātaü1 tassā'ti vadāmi.(9) 

12. Subhakiõõe2 subhakiõõato3 sa¤jānāti. Subhakiõõe subhakiõõato sa¤¤atvā
subhakiõõe ma¤¤ati subhakiõõesu ma¤¤ati subhakiõõato ma¤¤ati subhakiõõe me'ti
ma¤¤ati. Subhakiõõe abhinandati. Taü kissa hetu. Apari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.(10)

13. Vehapphale vehapphalato sa¤jānāti. Vehapphale vehapphalato sa¤¤atvā vehapphale
ma¤¤ati vehapphalesu ma¤¤ati vehapphalato ma¤¤ati vehapphale me'ti ma¤¤ati.
Vehapphale abhinandati. Taü kissa hetu? Apari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.(11) 

14. Abhibhuü abhibhuto4 sa¤jānāti. Abhibhuü abhibhuto sa¤¤atvā abhibhuü ma¤¤ati
abhibhusmiü ma¤¤ati abhibhuto ma¤¤ati abhibhuü me'ti ma¤¤ati. Abhibhuü abhinandati.
Taü kissa hetu? Apari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.(12)

15. âkāsāna¤cāyatanaü ākāsāna¤cāyatanato sa¤jānāti. âkāsāna¤cāyatanaü ākāsāna¤cāyatanato
sa¤¤atvā ākāsāna¤cāyatanaü ma¤¤ati. âkāsāna¤cāyatanasmiü ma¤¤ati. âkāsāna¤cāyatanato
ma¤¤ati. âkāsāna¤cāyatanaü me'ti ma¤¤ati. âkāsāna¤cāyatanaü abhinandati. Taü kissa hetu?
Apari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.(13) 

16. Vi¤¤āõa¤cāyatanaü vi¤¤āõa¤cāyatanato sa¤jānāti. Vi¤¤āõa¤cāyatanaü
vi¤¤āõa¤cāyatanato sa¤¤atvā [PTS Page 003] [\q   3/]      vi¤¤āõa¤cāyatanaü ma¤¤ati.
Vi¤¤āõa¤cāyatanasmiü ma¤¤ati. Vi¤¤āõa¤cāyatanato ma¤¤ati. Vi¤¤āõa¤cāyatanaü me' ti
ma¤¤ati. Vi¤¤āõa¤cāyatanaü abhinandati. Taü kissa hetu? Apari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.(14)

--------------------
1.Apari¤¤āõaü sã.1 
2.Subhakiõhe machasaü, syā, sã,1, sã.2.A. 
3.Subhakiõhato machasaü, syā, sã.1, Sã.2
4.[Ed.] Abhibhåto [PTS]. [Nld also reads ] abhibhåto [but records as var.Lect.] Abhibhuto
[from] ma [and] sã

[BJT Page 008] [\x   8/]     

17. âki¤ca¤¤āyatanaü āki¤ca¤¤āyatanato sa¤jānāti. âki¤ca¤¤āyatanaü āki¤ca¤¤āyatanato
sa¤¤atvā āki¤ca¤¤āyatanaü ma¤¤ati. âki¤ca¤¤āyatanasmiü ma¤¤ati. âki¤ca¤¤āyatanato
ma¤¤ati. âki¤ca¤¤āyatanaü me'ti ma¤¤ati. âki¤ca¤¤āyatanaü abhinandati. Taü kissa hetu?
Apari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.(15)

18. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato sa¤jānāti.
Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato sa¤¤atvā nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü
ma¤¤ati. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasmiü ma¤¤ati. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato ma¤¤ati.
Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü me'ti ma¤¤ati. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü abhinandati. Taü kissa
hetu? Apari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.(16) 

19. Diņņhaü diņņhato sa¤jānāti. Diņņhaü diņņhato sa¤¤atvā diņņhaü ma¤¤ati. Diņņhasmiü
ma¤¤ati. Diņņhato ma¤¤ati. Diņņhaü me'ti ma¤¤ati. Diņņhaü abhinandati. Taü kissa hetu?
Apari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.(17)

20. Sutaü sutato sa¤jānāti. Sutaü sutato sa¤¤atvā sutaü ma¤¤ati. Sutasmiü ma¤¤ati. Sutato
ma¤¤ati. Sutaü me'ti ma¤¤ati. Sutaü abhinandati. Taü kissa hetu? Apari¤¤ātaü tassā'ti
vadāmi.(18)

21. Mutaü mutato sa¤jānāti. Mutaü mutato sa¤¤atvā mutaü ma¤¤ati. Mutasmiü ma¤¤ati.
Mutato ma¤¤ati. Mutaü me'ti ma¤¤ati. Mutaü abhinandati. Taü kissa hetu? Apari¤¤ātaü
tassā'ti vadāmi.(19)

22. Vi¤¤ātaü vi¤¤ātato sa¤jānāti. Vi¤¤ātaü vi¤¤ātato sa¤¤atvā vi¤¤ātaü ma¤¤ati.
Vi¤¤ātasmiü ma¤¤ati. Vi¤¤ātato ma¤¤ati. Vi¤¤ātaü me'ti ma¤¤ati. Vi¤¤ātaü abhinandati.
Taü kissa hetu? Apari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.(20)

[BJT Page 010] [\x  10/]     

23. Ekattaü ekattato sa¤jānāti. Ekattaü ekattato sa¤¤atvā ekattaü ma¤¤ati. Ekattasmiü
ma¤¤ati. Ekattato ma¤¤ati. Ekattaü me'ti ma¤¤ati. Ekattaü abhinandati. Taü kissa hetu?
Apari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.(21)

24. Nānattaü nānattato sa¤jānāti. Nānattaü nānattato sa¤¤atvā nānattaü ma¤¤ati.
Nānattasmiü ma¤¤ati. Nānattato ma¤¤ati. Nānattaü me'ti ma¤¤ati. Nānattaü abhinandati.
Taü kissa hetu? Apari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.(22)

25. Sabbaü sabbato sa¤jānāti. Sabbaü sabbato sa¤¤atvā sabbaü ma¤¤ati. Sabbasmiü [PTS
Page 004] [\q   4/]      ma¤¤ati. Sabbato ma¤¤ati. Sabbaü me'ti ma¤¤ati. Sabbaü
abhinandati. Taü kissa hetu? Apari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi (23)

26. Nibbānaü nibbānato sa¤jānāti. Nibbānaü nibbānato sa¤¤atvā nibbānaü ma¤¤ati.
Nibbānasmiü ma¤¤ati. Nibbānato ma¤¤ati. Nibbānaü me'ti ma¤¤ati. Nibbānaü abhinandati.
Taü kissa hetu? Apari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.(24)

(Assutavantaputhujjanaha vaseni paņhamakabhåmi 1 paricchedi2)*
(2)

27. Yopi so bhikkhave bhikkhu sekho3 appattamānaso anuttaraü yogakkhemaü
patthayamāno viharati, sopi paņhaviü paņhavito abhijānāti. Paņhaviü paņhavito abhi¤¤āya4
paņhaviü māma¤¤i5. Paņhaviyā māma¤¤i. Paņhavito māma¤¤i. Paņhaviü me'ti māma¤¤i.
Paņhaviü mābhinandi.6. Taü kissa hetu? Pari¤¤eyyaü7 tassā'ti vadāmi.

--------------------
1. Puthujjanavasena paņhamanayabhåmi, machasaü. Syā. Puthujjanahavaseni
paņhamakabhåmi sã.1 
2. Paricchedo syā. Paricchedo niņņhitoti, machasaü. 
3. Sekkho machasaü. 
4. Abhi¤¤atvā sã.1.
5. Vā ma¤¤ati, sã.1.
6. Vā abhinandati, sã.1. Mābhinandati, machasaü. 
7. Apari¤¤eyyaü, sã.1. Sã.2. 

* Imasmiü pāņhe ceva ãdisesu a¤¤esu pāņhesu ca vessagirisilālipiādisu dissamānehi
porāõikasãhalapadehi sadisāni padāni dissante. Tasmā ete pāņhā laīkāyaü porāõikehi
sãhalakattherehi nikkhittāti anumātuü sakkā.

[BJT Page 012] [\x  12/]     

28. âpaü āpato abhijānāti. âpaü āpato abhi¤¤āya āpaü māma¤¤i. âpasmiü māma¤¤i. âpato
māma¤¤i. âpaü me'ti māma¤¤i. âpaü mābhinandi. Taü kissa hetu? Pari¤¤eyyaü tassā'ti
vadāmi. 

Tejaü tejato abhijānāti. Tejaü tejato abhi¤¤āya tejaü māma¤¤i. Tejasmiü māma¤¤i. Tejato
māma¤¤i. Tejaü me'ti māma¤¤i. Tejaü mābhinandi. Taü kissa hetu? Pari¤¤eyyaü tassā'ti
vadāmi.

Vāyaü vāyato abhijānāti. Vāyaü vāyato abhi¤¤āya vāyaü māma¤¤i. Vāyasmiü māma¤¤i.
Vāyato māma¤¤i. Vāyaü me'ti māma¤¤i. Vāyaü mābhinandi. Taü kissa hetu? Pari¤¤eyyaü
tassā'ti vadāmi.

Bhåte bhåtato abhijānāti. Bhåte bhåtato abhi¤¤āya bhåte māma¤¤i. Bhåtesu māma¤¤i.
Bhåtato māma¤¤i. Bhåte me'ti māma¤¤i. Bhåte mābhinandi. Taü kissa hetu? Pari¤¤eyyaü
tassā'ti vadāmi.

Deve devato abhijānāti. Deve devato abhi¤¤āya deve māma¤¤i. Devesu māma¤¤i. Devato
māma¤¤i. Deve me'ti māma¤¤i. Deve mābhinandi. Taü kissa hetu? Pari¤¤eyyaü tassā'ti
vadāmi.

Pajāpatiü pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiü pajāpatito abhi¤¤āya pajāpatiü māma¤¤i.
Pajāpatismiü māma¤¤i. Pajāpatito māma¤¤i. Pajāpatiü me'ti māma¤¤i. Pajāpatiü
mābhinandi. Taü kissa hetu? Pari¤¤eyyaü tassā'ti vadāmi.

Brahmaü brahmato abhijānāti. Brahmaü brahmato abhi¤¤āya brahmaü māma¤¤i. Brahmani
māma¤¤i. Brahmato māma¤¤i. Brahmaü me'ti māma¤¤i. Brahmaü mābhinandi. Taü kissa
hetu? Pari¤¤eyyaü tassā'ti vadāmi.

âbhassare ābhassarato abhijānāti. âbhassare ābhassarato abhi¤¤āya ābhassare māma¤¤i.
âbhassaresu māma¤¤i. âbhassarato māma¤¤i. âbhassare me'ti māma¤¤i. âbhassare
mābhinandi. Taü kissa hetu? Pari¤¤eyyaü tassā'ti vadāmi.

Subhakiõõe subhakiõõato abhijānāti. Subhakiõõe subhakiõõato abhi¤¤āya subhakiõõe
māma¤¤i. Subhakiõõesu māma¤¤i. Subhakiõõato māma¤¤i. Subhakiõõe me'ti māma¤¤i.
Subhakiõõe mābhinandi. Taü kissa hetu? Pari¤¤eyyaü tassā'ti vadāmi.

Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhi¤¤āya vehapphale
māma¤¤i. Vehapphalesu māma¤¤i. Vehapphalato māma¤¤i. Vehapphale me'ti māma¤¤i.
Vehapphale mābhinandi. Taü kissa hetu? Pari¤¤eyyaü tassā'ti vadāmi.

Abhibhuü abhibhuto abhijānāti. Abhibhuü abhibhuto abhi¤¤āya abhibhuü māma¤¤i.
Abhibhusmiü māma¤¤i. Abhibhuto māma¤¤i. Abhibhuü me'ti māma¤¤i. Abhibhuü
mābhinandi. Taü kissa hetu? Pari¤¤eyyaü tassā'ti vadāmi.

âkāsāna¤cāyatanaü ākāsāna¤cāyatanato abhijānāti. âkāsāna¤cāyatanaü ākāsāna¤cāyatanato
abhi¤¤āya ākāsāna¤cāyatanaü māma¤¤i. âkāsāna¤cāyatanasmiü māma¤¤i.
âkāsāna¤cāyatanato māma¤¤i. âkāsāna¤cāyatanaü me'ti māma¤¤i. âkāsāna¤cāyatanaü
mābhinandi. Taü kissa hetu? Pari¤¤eyyaü tassā'ti vadāmi.

Vi¤¤āõa¤cāyatanaü vi¤¤āõa¤cāyatanato abhijānāti. Vi¤¤āõa¤cāyatanaü
vi¤¤āõa¤cāyatanato abhi¤¤āya vi¤¤āõa¤cāyatanaü māma¤¤i. Vi¤¤āõa¤cāyatanasmiü
māma¤¤i. Vi¤¤āõa¤cāyatanato māma¤¤i. Vi¤¤āõa¤cāyatanaü me'ti māma¤¤i.
Vi¤¤āõa¤cāyatanaü mābhinandi. Taü kissa hetu? Pari¤¤eyyaü tassā'ti vadāmi.

âki¤ca¤¤āyatanaü āki¤ca¤¤āyatanato abhijānāti. âki¤ca¤¤āyatanaü āki¤ca¤¤āyatanato
abhi¤¤āya āki¤ca¤¤āyatanaü māma¤¤i. âki¤ca¤¤āyatanasmiü māma¤¤i. âki¤ca¤¤āyatanato
māma¤¤i. âki¤ca¤¤āyatanaü me'ti māma¤¤i. âki¤ca¤¤āyatanaü mābhinandi. Taü kissa hetu?
Pari¤¤eyyaü tassā'ti vadāmi.

Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato abhijānāti.
Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato abhi¤¤āya nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü
māma¤¤i. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasmiü māma¤¤i. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato māma¤¤i.
Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü me'ti māma¤¤i. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü mābhinandi. Taü
kissa hetu? Pari¤¤eyyaü tassā'ti vadāmi. 

Diņņhaü diņņhato abhijānāti. Diņņhaü diņņhato abhi¤¤āya diņņhaü māma¤¤i. Diņņhasmiü
māma¤¤i. Diņņhato māma¤¤i. Diņņhaü me'ti māma¤¤i. Diņņhaü mābhinandi. Taü kissa
hetu? Pari¤¤eyyaü tassā'ti vadāmi.

Sutaü sutato abhijānāti. Sutaü sutato abhi¤¤āya sutaü māma¤¤i. Sutasmiü māma¤¤i. Sutato
māma¤¤i. Sutaü me'ti māma¤¤i. Sutaü mābhinandi. Taü kissa hetu? Pari¤¤eyyaü tassā'ti
vadāmi.

Mutaü mutato abhijānāti. Mutaü mutato abhi¤¤āya mutaü māma¤¤i. Mutasmiü māma¤¤i.
Mutato māma¤¤i. Mutaü me'ti māma¤¤i. Mutaü mābhinandi. Taü kissa hetu? Pari¤¤eyyaü
tassā'ti vadāmi.

Vi¤¤ātaü vi¤¤ātato abhijānāti. Vi¤¤ātaü vi¤¤ātato abhi¤¤āya vi¤¤ātaü māma¤¤i.
Vi¤¤ātasmiü māma¤¤i. Vi¤¤ātato māma¤¤i. Vi¤¤ātaü me'ti māma¤¤i. Vi¤¤ātaü mābhinandi.
Taü kissa hetu? Pari¤¤eyyaü tassā'ti vadāmi.

Ekattaü ekattato abhijānāti. Ekattaü ekattato abhi¤¤āya ekattaü māma¤¤i. Ekattasmiü
māma¤¤i. Ekattato māma¤¤i. Ekattaü me'ti māma¤¤i. Ekattaü mābhinandi. Taü kissa hetu?
Pari¤¤eyyaü tassā'ti vadāmi.

Sabbaü sabbato abhijānāti. Sabbaü sabbato abhi¤¤āya sabbaü māma¤¤i. Sabbasmiü
māma¤¤i. Sabbato māma¤¤i. Sabbaü me'ti māma¤¤i. Sabbaü mābhinandi. Taü kissa hetu?
Pari¤¤eyyaü tassā'ti vadāmi.

Nibbānaü nibbānato abhijānāti. Nibbānaü nibbānato abhi¤¤āya nibbānaü māma¤¤i1.
Nibbānato māma¤¤i. Nibbānaü me'ti māma¤¤i. Nibbānaü mābhinandi2. Taü kissa hetu?
Pari¤¤eyyaü 3 tassā'ti vadāmi.

(Sekhaha4 vivaņņavaseni dutiyakabhåmi5 paricchedi6)

(3)

29. Yo'pi so bhikkhave bhikkhu arahaü khãõāsavo vusitavā katakaraõãyo ohitabhāro
anuppattasadattho parikkhãõabhavasaüyojano sammada¤¤ā vimutto so'pi paņhaviü
paņhavito abhijānāti. Paņhaviü paņhavito abhi¤¤āya paņhaviü na ma¤¤ati. Paņhaviyā na
ma¤¤ati. Paņhavito na ma¤¤ati. Paņhaviü me'ti na ma¤¤ati. Paņhaviü nābhinandati. Taü
kissa hetu? Pari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.

30. âpaü āpato abhijānāti. âpaü āpato abhi¤¤āya āpaü na ma¤¤ati. âpasmiü na ma¤¤ati.
âpato na ma¤¤ati. âpaü me'ti na ma¤¤ati. âpaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü
tassā'ti vadāmi.

Tejaü tejato abhijānāti. Tejaü tejato abhi¤¤āya tejaü na ma¤¤ati. Tejasmiü na ma¤¤ati. Tejato
na ma¤¤ati. Tejaü me'ti na ma¤¤ati. Tejaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü tassā 'ti
vadāmi.

Vāyaü vāyato abhijānāti. Vāyaü vāyato abhi¤¤āya vāyaü na ma¤¤ati. Vāyasmiü na ma¤¤ati.
Vāyato na ma¤¤ati. Vāyaü me'ti na ma¤¤ati. Vāyaü nābhinandati. Taü kissa hetu?
Pari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.

Bhåte bhåtato abhijānāti. Bhåte bhåtato abhi¤¤āya bhåte na ma¤¤ati. Bhåtesu na ma¤¤ati.
Bhåtato na ma¤¤ati. Bhåte me'ti na ma¤¤ati. Bhåte nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü
tassā'ti vadāmi.

Deve devato abhijānāti. Deve devato abhi¤¤āya deve na ma¤¤ati. Devesu na ma¤¤ati.
Devato na ma¤¤ati. Deve me'ti na ma¤¤ati. Deve nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü
tassā'ti vadāmi.

Pajāpatiü pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiü pajāpatito abhi¤¤āya pajāpatiü na ma¤¤ati.
Pajāpatismiü na ma¤¤ati. Pajāpatito na ma¤¤ati. Pajāpatiü me'ti na ma¤¤ati. Pajāpatiü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.

Brahmaü brahmato abhijānāti. Brahmaü brahmato abhi¤¤āya brahmaü na ma¤¤ati.
Brahmato na ma¤¤ati. Brahmani na ma¤¤ati. Brahmaü me'ti na ma¤¤ati. Brahmaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.

âbhassare ābhassarato abhijānāti. âbhassare ābhassarato abhi¤¤āya ābhassare na ma¤¤ati.
âbhassaresu na ma¤¤ati. âbhassarato na ma¤¤ati. âbhassare me'ti na ma¤¤ati. âbhassare
nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi. 

Subhakiõõe subhakiõõato abhijānāti. Subhakiõõe subhakiõõato abhi¤¤āya subhakiõõe
na ma¤¤ati. Subhakiõõato na ma¤¤ati. Subhakiõõesu na ma¤¤ati. Subhakiõõe me'ti na
ma¤¤ati. Subhakiõõe nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.

Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhi¤¤āya vehapphale na
ma¤¤ati. Vehapphalesu na ma¤¤ati. Vehapphalato na ma¤¤ati. Vehapphale me'ti na
ma¤¤ati. Vehapphale nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.

Abhibhuü abhibhuto abhijānāti. Abhibhuü abhibhuto abhi¤¤āya abhibhuü na ma¤¤ati.
Abhibhusmiü na ma¤¤ati. Abhibhuto na ma¤¤ati. Abhibhuü me'ti na ma¤¤ati. Abhibhuü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.

âkāsāna¤cāyatanaü ākāsāna¤cāyatanato abhijānāti. âkāsāna¤cāyatanaü ākāsāna¤cāyatanato
abhi¤¤āya ākāsāna¤cāyatanaü na ma¤¤ati. âkāsāna¤cāyatanasmiü na ma¤¤ati.
âkāsāna¤cāyatanato na ma¤¤ati. âkāsāna¤cāyatanaü me'ti na ma¤¤ati. âkāsāna¤cāyatanaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.

Vi¤¤āõa¤cāyatanaü vi¤¤āõa¤cāyatanato abhijānāti. Vi¤¤āõa¤cāyatanaü
vi¤¤āõa¤cāyatanato abhi¤¤āya vi¤¤āõa¤cāyatanaü na ma¤¤ati. Vi¤¤āõa¤cāyatanasmiü na
ma¤¤ati. Vi¤¤āõa¤cāyatanato na ma¤¤ati. Vi¤¤āõa¤cāyatanaü me'ti na ma¤¤ati.
Vi¤¤āõa¤cāyatanaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.

âki¤ca¤¤āyatanaü āki¤ca¤¤āyatanato abhijānāti. âki¤ca¤¤āyatanaü āki¤ca¤¤āyatanato
abhi¤¤āya āki¤ca¤¤āyatanaü na ma¤¤ati. âki¤ca¤¤āyatanasmiü na ma¤¤ati.
âki¤ca¤¤āyatanato na ma¤¤ati. âki¤ca¤¤āyatanaü me'ti na ma¤¤ati. âki¤ca¤¤āyatanaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.

Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato abhijānāti.
Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato abhi¤¤āya nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü
na ma¤¤ati. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasmiü na ma¤¤ati. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato na
ma¤¤ati. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü me'ti na ma¤¤ati. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.

Diņņhaü diņņhato abhijānāti. Diņņhaü diņņhato abhi¤¤āya diņņhaü na ma¤¤ati. Diņņhasmiü
na ma¤¤ati. Diņņhato na ma¤¤ati. Diņņhaü me'ti na ma¤¤ati. Diņņhaü nābhinandati. Taü
kissa hetu? Pari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.

Sutaü sutato abhijānāti. Sutaü sutato abhi¤¤āya sutaü na ma¤¤ati. Sutasmiü na ma¤¤ati.
Sutato na ma¤¤ati. Sutaü me'ti na ma¤¤ati. Sutaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü
tassā'ti vadāmi.

Mutaü mutato abhijānāti. Mutaü mutato abhi¤¤āya mutaü na ma¤¤ati. Mutasmiü na
ma¤¤ati. Mutato na ma¤¤ati. Mutaü me'ti na ma¤¤ati. Mutaü nābhinandati. Taü kissa hetu?
Pari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.

Vi¤¤ātaü vi¤¤ātato abhijānāti. Vi¤¤ātaü vi¤¤ātato abhi¤¤āya vi¤¤ātaü na ma¤¤ati.
Vi¤¤ātasmiü na ma¤¤ati. Vi¤¤ātato na ma¤¤ati. Vi¤¤ātaü me'ti na ma¤¤ati. Vi¤¤ātaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.

Ekattaü ekattato abhijānāti. Ekattaü ekattato abhi¤¤āya ekattaü na ma¤¤ati. Ekattasmiü na
ma¤¤ati. Ekattato na ma¤¤ati. Ekattaü me'ti na ma¤¤ati. Ekattaü nābhinandati. Taü kissa
hetu? Pari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.

Sabbaü sabbato abhijānāti. Sabbaü sabbato abhi¤¤āya sabbaü na ma¤¤ati. Sabbasmiü na
ma¤¤ati. Sabbato na ma¤¤ati. Sabbaü me'ti na ma¤¤ati. Sabbaü nābhinandati. Taü kissa
hetu? Pari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.

Nibbānaü nibbānato abhijānāti. Nibbānaü nibbānato abhi¤¤āya nibbānaü na ma¤¤ati.
Nibbānasmiü na ma¤¤ati. Nibbānato na ma¤¤ati. Nibbānaü me'ti na ma¤¤ati. Nibbānaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü tassā'ti vadāmi.

(Khãõāsavaha* paņhamakanaye tatiyakabhåmi7 paricchedi)

---------------------
1. Vā ma¤¤ati sã.1. 
2. Vā + abhinandati sã.1, + Mābhinandati machasaü 
3. Apari¤¤eyyaü sã.1,Sã.11 
4. Sekhaha= sekhassa 
5. Sekhavasena dutiyanayabhåmi machasaü, syā. Sekhāha vivaņņavaseni dutiyakaü 
Bhåmi sã.1 
6. Paricchedo syā. Paricchedo niņņhito machasaü 
7. Khãõāsavavasena tatiyanayabhåmi machasaü, syā. Khãõāsavāhapaņhamakanaye 
Tatiyakabhåmi sã.1 *Khãõāsavaha=khãõāsavassa
8. [Ed.] Abhibhåto [PTS]. [Nld also reads ] abhibhåto [but records as var.Lect.]
Abhibhuto [from] ma [and] sã

[BJT Page 014  [\x  14/]     ]

31. Yo'pi so bhikkhave bhikkhu arahaü khãõāsavo vusitavā katakaraõãyo ohitabhāro
anuppattasadattho parikkhãõabhavasaüyojano sammada¤¤ā vimutto so'pi paņhaviü [PTS
Page 005] [\q   5/]      paņhavito abhijānāti. Paņhaviü paņhavito abhi¤¤āya paņhaviü na
ma¤¤ati paņhaviyā na ma¤¤ati paņhavito na ma¤¤ati paņhaviü me'ti na ma¤¤ati. Paņhaviü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā rāgassa vãtarāgattā.

32. âpaü āpato abhijānāti. âpaü āpato abhi¤¤āya āpaü na ma¤¤ati āpasmiü na ma¤¤ati āpato
na ma¤¤ati āpaü me'ti na ma¤¤ati. âpaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā rāgassa
vãtarāgattā.

Tejaü tejato abhijānāti. Tejaü tejato abhi¤¤āya tejasmiü na ma¤¤ati tejato na ma¤¤ati tejaü
me'ti na ma¤¤ati. Tejaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā rāgassa vãtarāgattā.

Vāyaü vāyato abhijānāti. Vāyaü vāyato abhi¤¤āya vāyaü na ma¤¤ati vāyasmiü na ma¤¤ati
vāyato na ma¤¤ati vāyaü me'ti na ma¤¤ati. Vāyaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā
rāgassa vãtarāgattā.

Bhåte bhåtato abhijānāti. Bhåte bhåtato abhi¤¤āya bhåte na ma¤¤ati bhåtesu na ma¤¤ati
bhåtato na ma¤¤ati bhåte me'ti na ma¤¤ati. Bhåte nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā
rāgassa vãtarāgattā.

Deve devato abhijānāti, deve devato abhi¤¤āya deve na ma¤¤ati devesu na ma¤¤ati devato
na ma¤¤ati deve me'ti na ma¤¤ati. Deve nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā rāgassa
vãtarāgattā.

Pajāpatiü pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiü pajāpatito abhi¤¤āya pajāpatiü na ma¤¤ati
pajāpatismiü na ma¤¤ati pajāpatito na ma¤¤ati pajāpatiü me'ti na ma¤¤ati. Pajāpatiü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā rāgassa vãtarāgattā.

Brahmaü brahmato abhijānāti. Brahmaü brahmato abhi¤¤āya brahmaü na ma¤¤ati brahmato
na ma¤¤ati brahmani na ma¤¤ati brahmaü me'ti na ma¤¤ati. Brahmaü nābhinandati. Taü
kissa hetu? Khayā rāgassa vãtarāgattā.

âbhassare ābhassarato abhijānāti. âbhassare ābhassarato abhi¤¤āya ābhassare na ma¤¤ati
ābhassaresu na ma¤¤ati ābhassarato na ma¤¤ati ābhassare me'ti na ma¤¤ati. âbhassare
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā rāgassa vãtarāgattā. 

Subhakiõõe subhakiõõato abhijānāti. Subhakiõõe subhakiõõato abhi¤¤āya subhakiõõe
na ma¤¤ati subhakiõõato na ma¤¤ati subhakiõõesu na ma¤¤ati subhakiõõe me'ti na
ma¤¤ati. Subhakiõõe nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā rāgassa vãtarāgattā.

Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhi¤¤āya vehapphale na
ma¤¤ati vehapphalesu na ma¤¤ati vehapphalato na ma¤¤ati vehapphale me'ti na ma¤¤ati.
Vehapphale nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā rāgassa vãtarāgattā.

Abhibhuü abhibhuto abhijānāti. Abhibhuü abhibhuto abhi¤¤āya abhibhuü na ma¤¤ati
abhibhusmiü na ma¤¤ati abhibhuto na ma¤¤ati abhibhuü me'ti na ma¤¤ati. Abhibhuü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā rāgassa vãtarāgattā.

âkāsāna¤cāyatanaü ākāsāna¤cāyatanato abhijānāti. âkāsāna¤cāyatanaü ākāsāna¤cāyatanato
abhi¤¤āya ākāsāna¤cāyatanaü na ma¤¤ati ākāsāna¤cāyatanasmiü na ma¤¤ati
ākāsāna¤cāyatanato na ma¤¤ati ākāsāna¤cāyatanaü me'ti na ma¤¤ati. âkāsāna¤cāyatanaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā rāgassa vãtarāgattā.

Vi¤¤āõa¤cāyatanaü vi¤¤āõa¤cāyatanato abhijānāti. Vi¤¤āõa¤cāyatanaü
vi¤¤āõa¤cāyatanato abhi¤¤āya vi¤¤āõa¤cāyatanaü na ma¤¤ati vi¤¤āõa¤cāyatanasmiü na
ma¤¤ati vi¤¤āõa¤cāyatanato na ma¤¤ati vi¤¤āõa¤cāyatanaü me'ti na ma¤¤ati.
Vi¤¤āõa¤cāyatanaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā rāgassa vãtarāgattā.

âki¤ca¤¤āyatanaü āki¤ca¤¤āyatanato abhijānāti, āki¤ca¤¤āyatanaü āki¤ca¤¤āyatanato
abhi¤¤āya āki¤ca¤¤āyatanaü na ma¤¤ati āki¤ca¤¤āyatanasmiü na ma¤¤ati
āki¤ca¤¤āyatanato na ma¤¤ati āki¤ca¤¤āyatanaü me'ti na ma¤¤ati. âki¤ca¤¤āyatanaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā rāgassa vãtarāgattā.

Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato abhijānāti.
Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato abhi¤¤āya nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü
na ma¤¤ati nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasmiü na ma¤¤ati nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato na
ma¤¤ati nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü me'ti na ma¤¤ati. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā rāgassa vãtarāgattā.

Diņņhaü diņņhato abhijānāti. Diņņhaü diņņhato abhi¤¤āya diņņhaü na ma¤¤ati diņņhasmiü
na ma¤¤ati diņņhato na ma¤¤ati diņņhaü me'ti na ma¤¤ati. Diņņhaü nābhinandati. Taü kissa
hetu? Khayā rāgassa vãtarāgattā.

Sutaü sutato abhijānāti. Sutaü sutato abhi¤¤āya sutaü na ma¤¤ati sutasmiü na ma¤¤ati
sutato na ma¤¤ati sutaü me'ti na ma¤¤ati. Sutaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā
rāgassa vãtarāgattā.

Mutaü mutato abhijānāti. Mutaü mutato abhi¤¤āya mutaü na ma¤¤ati mutasmiü na
ma¤¤ati mutato na ma¤¤ati mutaü me'ti na ma¤¤ati. Mutaü nābhinandati. Taü kissa hetu?
Khayā rāgassa vãtarāgattā.

Vi¤¤ātaü vi¤¤ātato abhijānāti. Vi¤¤ātaü vi¤¤ātato abhi¤¤āya vi¤¤ātaü na ma¤¤ati
vi¤¤ātasmiü na ma¤¤ati vi¤¤ātato na ma¤¤ati vi¤¤ātaü me'ti na ma¤¤ati. Vi¤¤ātaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā rāgassa vãtarāgattā.

Ekattaü ekattato abhijānāti. Ekattaü ekattato abhi¤¤āya ekattaü na ma¤¤ati ekattasmiü na
ma¤¤ati ekattato na ma¤¤ati ekattaü me'ti na ma¤¤ati. Ekattaü nābhinandati. Taü kissa
hetu? Khayā rāgassa vãtarāgattā.

Sabbaü sabbato abhijānāti. Sabbaü sabbato abhi¤¤āya sabbaü na ma¤¤ati sabbasmiü na
ma¤¤ati sabbato na ma¤¤ati sabbaü me'ti na ma¤¤ati. Sabbaü nābhinandati. Taü kissa hetu?
Khayā rāgassa vãtarāgattā.

Nibbānaü nibbānato abhijānāti. Nibbānaü nibbānato abhi¤¤āya nibbānaü na ma¤¤ati
nibbānasmiü na ma¤¤ati nibbānato na ma¤¤ati nibbānaü me'ti na ma¤¤ati. Nibbānaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā rāgassa vãtarāgattā.

( Khãõāsavaha dutiyakanaye cataravanaka*bhåmi2 paricchedi2)

(5)

33. Yo'pi so bhikkhave bhikkhu arahaü khãõāsavo vusitavā katakaraõãyo ohitabhāro
anuppattasadattho parikkhãõabhavasaüyojano sammada¤¤ā vimutto so'pi paņhaviü
paņhavito abhijānāti. Paņhaviü paņhavito abhi¤¤āya paņhaviü na ma¤¤ati paņhaviyā na
ma¤¤ati paņhavito na ma¤¤ati paņhaviü me'ti na ma¤¤ati. Paņhaviü nābhinandati. Taü kissa
hetu? Khayā dosassa vãtadosattā. 

34. âpaü āpato abhijānāti. âpaü āpato abhi¤¤āya āpaü na ma¤¤ati āpasmiü na ma¤¤ati āpato
na ma¤¤ati āpaü me'ti na ma¤¤ati. âpaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā dosassa
vãtadosattā.

Tejaü tejato abhijānāti. Tejaü tejato abhi¤¤āya tejaü na ma¤¤ati tejasmiü na ma¤¤ati tejato
na ma¤¤ati tejaü me'ti na ma¤¤ati. Tejaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā dosassa
vãtadosattā.

Vāyaü vāyato abhijānāti. Vāyaü vāyato abhi¤¤āya vāyaü na ma¤¤ati vāyasmiü na ma¤¤ati
vāyato na ma¤¤ati vāyaü me'ti na ma¤¤ati. Vāyaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā
dosassa vãtadosattā.

Bhåte bhåtato abhijānāti. Bhåte bhåtato abhi¤¤āya bhåte na ma¤¤ati bhåtesu na ma¤¤ati
bhåtato na ma¤¤ati bhåte me'ti na ma¤¤ati. Bhåte nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā
dosassa vãtadosattā.

Deve devato abhijānāti. Deve devato abhi¤¤āya deve na ma¤¤ati devesu na ma¤¤ati devato
na ma¤¤ati deve me'ti na ma¤¤ati. Deve nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā dosassa
vãtadosattā.

Pajāpatiü pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiü pajāpatito abhi¤¤āya pajāpatiü na ma¤¤ati
pajāpatismiü na ma¤¤ati pajāpatito na ma¤¤ati pajāpatiü me'ti na ma¤¤ati. Pajāpatiü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā dosassa vãtadosattā.

Brahmaü brahmato abhijānāti. Brahmaü brahmato abhi¤¤āya brahmaü na ma¤¤ati brahmato
na ma¤¤ati brahmani na ma¤¤ati brahmaü me'ti na ma¤¤ati. Brahmaü nābhinandati. Taü
kissa hetu? Khayā dosassa vãtadosattā.

âbhassare ābhassarato abhijānāti. âbhassare ābhassarato abhi¤¤āya ābhassare na ma¤¤ati
ābhassaresu na ma¤¤ati ābhassarato na ma¤¤ati ābhassare me'ti na ma¤¤ati. âbhassare
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā dosassa vãtadosattā. 

Subhakiõõe subhakiõõato abhijānāti. Subhakiõõe subhakiõõato abhi¤¤āya subhakiõõe
na ma¤¤ati subhakiõõato na ma¤¤ati subhakiõõesu na ma¤¤ati subhakiõõe me'ti na
ma¤¤ati. Subhakiõõe nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā dosassa vãtadosattā.

Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhi¤¤āya vehapphale na
ma¤¤ati vehapphalesu na ma¤¤ati vehapphalato na ma¤¤ati vehapphale me'ti na ma¤¤ati.
Vehapphale nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā dosassa vãtadosattā. 

Abhibhuü abhibhuto abhijānāti. Abhibhuü abhibhuto abhi¤¤āya abhibhuü na ma¤¤ati
abhibhusmiü na ma¤¤ati abhibhuto na ma¤¤ati abhibhuü me'ti na ma¤¤ati. Abhibhuü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā dosassa vãtadosattā.

âkāsāna¤cāyatanaü ākāsāna¤cāyatanato abhijānāti. âkāsāna¤cāyatanaü ākāsāna¤cāyatanato
abhi¤¤āya ākāsāna¤cāyatanaü na ma¤¤ati ākāsāna¤cāyatanasmiü na ma¤¤ati
ākāsāna¤cāyatanato na ma¤¤ati ākāsāna¤cāyatanaü me'ti na ma¤¤ati. âkāsāna¤cāyatanaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā dosassa vãtadosattā.

Vi¤¤āõa¤cāyatanaü vi¤¤āõa¤cāyatanato abhijānāti. Vi¤¤āõa¤cāyatanaü
vi¤¤āõa¤cāyatanato abhi¤¤āya vi¤¤āõa¤cāyatanaü na ma¤¤ati vi¤¤āõa¤cāyatanasmiü na
ma¤¤ati vi¤¤āõa¤cāyatanato na ma¤¤ati vi¤¤āõa¤cāyatanaü me'ti na ma¤¤ati.
Vi¤¤āõa¤cāyatanaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā dosassa vãtadosattā.

âki¤ca¤¤āyatanaü āki¤ca¤¤āyatanato abhijānāti. âki¤ca¤¤āyatanaü āki¤ca¤¤āyatanato
abhi¤¤āya āki¤ca¤¤āyatanaü na ma¤¤ati āki¤ca¤¤āyatanasmiü na ma¤¤ati
āki¤ca¤¤āyatanato na ma¤¤ati āki¤ca¤¤āyatanaü me'ti na ma¤¤ati. âki¤ca¤¤āyatanaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā dosassa vãtadosattā.

Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato abhijānāti.
Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato abhi¤¤āya nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü
na ma¤¤ati nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasmiü na ma¤¤ati nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato na
ma¤¤ati nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü me'ti na ma¤¤ati. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā dosassa vãtadosattā.

Diņņhaü diņņhato abhijānāti. Diņņhaü diņņhato abhi¤¤āya diņņhaü na ma¤¤ati diņņhasmiü
na ma¤¤ati diņņhato na ma¤¤ati diņņhaü me'ti na ma¤¤ati. Diņņhaü nābhinandati. Taü kissa
hetu? Khayā dosassa vãtadosattā.

Sutaü sutato abhijānāti. Sutaü sutato abhi¤¤āya sutaü na ma¤¤ati sutasmiü na ma¤¤ati
sutato na ma¤¤ati sutaü me'ti na ma¤¤ati. Sutaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā
dosassa vãtadosattā.

Mutaü mutato abhijānāti. Mutaü mutato abhi¤¤āya mutaü na ma¤¤ati mutasmiü na
ma¤¤ati mutato na ma¤¤ati mutaü me'ti na ma¤¤ati. Mutaü nābhinandati. Taü kissa hetu?
Khayā dosassa vãtadosattā.

Vi¤¤ātaü vi¤¤ātato abhijānāti. Vi¤¤ātaü vi¤¤ātato abhi¤¤āya vi¤¤ātaü na ma¤¤ati
vi¤¤ātasmiü na ma¤¤ati vi¤¤ātato na ma¤¤ati vi¤¤ātaü me'ti na ma¤¤ati. Vi¤¤ātaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā dosassa vãtadosattā.

Ekattaü ekattato abhijānāti. Ekattaü ekattato abhi¤¤āya ekattaü na ma¤¤ati ekattasmiü na
ma¤¤ati ekattato na ma¤¤ati ekattaü me'ti na ma¤¤ati. Ekattaü nābhinandati. Taü kissa
hetu? Khayā dosassa vãtadosattā.

Sabbaü sabbato abhijānāti. Sabbaü sabbato abhi¤¤āya sabbaü na ma¤¤ati sabbasmiü na
ma¤¤ati sabbato na ma¤¤ati sabbaü me'ti na ma¤¤ati. Sabbaü nābhinandati. Taü kissa hetu?
Khayā dosassa vãtadosattā.

Nibbānaü nibbānato abhijānāti. Nibbānaü nibbānato abhi¤¤āya nibbānaü na ma¤¤ati
nibbānasmiü na ma¤¤ati nibbānato na ma¤¤ati nibbānaü me'ti na ma¤¤ati. Nibbānaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā dosassa vãtadosattā.

(Khãõāsavaha tatiyakanaye pa¤cakavanaka* bhåmi3 paricchedi2 ) 
--------------------- 
1. Khiõāsavavasena catutthanayabhåmi machasaü, syā 
2. Paricchedo syā. Paricchedo niņņhito machasaü 
3. Khãõāsavavasena pa¤camanaya bhåmi machasaü, syā * 'cattāravānaka, pa¤cavānaka, 
Iti 'avānaka' 'saddo sabbesu paņipotthakesu dissati. Tathāpi purātana sãhalasilālipisu
'doavanaka sisaü 4. 221, Tiõavanaka sisaü 3. 177, Cataravanaka sisaü 5. 85, Iccādisu
'avanaka, saddova āgato.
4. Eda. Abhibhåto [PTS]. [Nld also reads] abhibhåto [but records as var. Lect.] 
Abhibhuto [from] ma [and] sã

[BJT Page 016] [\x  16/]     

35. Yo'pi so bhikkhave bhikkhu arahaü khãõāsavo vusitavā katakaraõãyo ohitabhāro
anuppattasadattho parikkhãõabhavasaüyojano sammada¤¤ā vimutto so'pi paņhaviü
paņhavito abhijānāti. Paņhaviü paņhavito abhi¤¤āya paņhaviü na ma¤¤ati paņhaviyā na
ma¤¤ati paņhavito na ma¤¤ati paņhaviü me'ti na ma¤¤ati. Paņhaviü nābhinandati. Taü kissa
hetu? Khayā mohassa vãtamohattā.

36. âpaü āpato abhijānāti. âpaü āpato abhi¤¤āya āpaü na ma¤¤ati āpasmiü na ma¤¤ati āpato
na ma¤¤ati āpaü me'ti na ma¤¤ati. âpaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā mohassa
vãtamohattā.

Tejaü tejato abhijānāti. Tejaü tejato abhi¤¤āya tejaü na ma¤¤ati tejasmiü na ma¤¤ati tejato
na ma¤¤ati tejaü me'ti na ma¤¤ati. Tejaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā mohassa
vãtamohattā.

Vāyaü vāyato abhijānāti. Vāyaü vāyato abhi¤¤āya vāyaü na ma¤¤ati vāyasmiü na ma¤¤ati
vāyato na ma¤¤ati vāyaü me'ti na ma¤¤ati. Vāyaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā
mohassa vãtamohattā.

Bhåte bhåtato abhijānāti. Bhåte bhåtato abhi¤¤āya bhåte na ma¤¤ati bhåtesu na ma¤¤ati
bhåtato na ma¤¤ati bhåte me'ti na ma¤¤ati. Bhåte nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā
mohassa vãtamohattā.

Deve devato abhijānāti. Deve devato abhi¤¤āya deve na ma¤¤ati devesu na ma¤¤ati devato
na ma¤¤ati deve me'ti na ma¤¤ati. Deve nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā mohassa
vãtamohattā.

Pajāpatiü pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiü pajāpatito abhi¤¤āya pajāpatiü na ma¤¤ati
pajāpatismiü na ma¤¤ati pajāpatito na ma¤¤ati pajāpatiü me'ti na ma¤¤ati. Pajāpatiü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā mohassa vãtamohattā.

Brahmaü brahmato abhijānāti. Brahmaü brahmato abhi¤¤āya brahmaü na ma¤¤ati brahmato
na ma¤¤ati brahmani na ma¤¤ati brahmaü me'ti na ma¤¤ati. Brahmaü nābhinandati. Taü
kissa hetu? Khayā mohassa vãtamohattā.

âbhassare ābhassarato abhijānāti. âbhassare ābhassarato abhi¤¤āya ābhassare na ma¤¤ati
ābhassaresu na ma¤¤ati ābhassarato na ma¤¤ati ābhassare me'ti na ma¤¤ati. âbhassare
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā mohassa vãtamohattā. 

Subhakiõõe subhakiõõato abhijānāti. Subhakiõõe subhakiõõato abhi¤¤āya subhakiõõe
na ma¤¤ati subhakiõõato na ma¤¤ati subhakiõõesu na ma¤¤ati subhakiõõe me'ti na
ma¤¤ati. Subhakiõõe nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā mohassa vãtamohattā.

Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhi¤¤āya vehapphale na
ma¤¤ati vehapphalesu na ma¤¤ati vehapphalato na ma¤¤ati vehapphale me'ti na ma¤¤ati.
Vehapphale nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā mohassa vãtamohattā. 

Abhibhuü abhibhuto7 abhijānāti. Abhibhuü abhibhuto abhi¤¤āya abhibhuü na ma¤¤ati
abhibhusmiü na ma¤¤ati abhibhuto na ma¤¤ati abhibhuü me'ti na ma¤¤ati. Abhibhuü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā mohassa vãtamohattā.

âkāsāna¤cāyatanaü ākāsāna¤cāyatanato abhijānāti. âkāsāna¤cāyatanaü ākāsāna¤cāyatanato
abhi¤¤āya ākāsāna¤cāyatanaü na ma¤¤ati ākāsāna¤cāyatanasmiü na ma¤¤ati
ākāsāna¤cāyatanato na ma¤¤ati ākāsāna¤cāyatanaü me'ti na ma¤¤ati. âkāsāna¤cāyatanaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā mohassa vãtamohattā.

Vi¤¤āõa¤cāyatanaü vi¤¤āõa¤cāyatanato abhijānāti. Vi¤¤āõa¤cāyatanaü
vi¤¤āõa¤cāyatanato abhi¤¤āya vi¤¤āõa¤cāyatanaü na ma¤¤ati vi¤¤āõa¤cāyatanasmiü na
ma¤¤ati vi¤¤āõa¤cāyatanato na ma¤¤ati vi¤¤āõa¤cāyatanaü me'ti na ma¤¤ati.
Vi¤¤āõa¤cāyatanaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā mohassa vãtamohattā.

âki¤ca¤¤āyatanaü āki¤ca¤¤āyatanato abhijānāti. âki¤ca¤¤āyatanaü āki¤ca¤¤āyatanato
abhi¤¤āya āki¤ca¤¤āyatanaü na ma¤¤ati āki¤ca¤¤āyatanasmiü na ma¤¤ati
āki¤ca¤¤āyatanato na ma¤¤ati āki¤ca¤¤āyatanaü me'ti na ma¤¤ati. âki¤ca¤¤āyatanaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā mohassa vãtamohattā.

Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato abhijānāti.
Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato abhi¤¤āya nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü
na ma¤¤ati nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasmiü na ma¤¤ati nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato na
ma¤¤ati nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü me'ti na ma¤¤ati. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā mohassa vãtamohattā.

Diņņhaü diņņhato abhijānāti. Diņņhaü diņņhato abhi¤¤āya diņņhaü na ma¤¤ati diņņhasmiü
na ma¤¤ati diņņhato na ma¤¤ati diņņhaü me'ti na ma¤¤ati. Diņņhaü nābhinandati. Taü kissa
hetu? Khayā mohassa vãtamohattā.

Sutaü sutato abhijānāti. Sutaü sutato abhi¤¤āya sutaü na ma¤¤ati sutasmiü na ma¤¤ati
sutato na ma¤¤ati sutaü me'ti na ma¤¤ati. Sutaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā
mohassa vãtamohattā.

Mutaü mutato abhijānāti. Mutaü mutato abhi¤¤āya mutaü na ma¤¤ati mutasmiü na
ma¤¤ati mutato na ma¤¤ati mutaü me'ti na ma¤¤ati. Mutaü nābhinandati. Taü kissa hetu?
Khayā mohassa vãtamohattā.

Vi¤¤ātaü vi¤¤ātato abhijānāti. Vi¤¤ātaü vi¤¤ātato abhi¤¤āya vi¤¤ātaü na ma¤¤ati
vi¤¤ātasmiü na ma¤¤ati vi¤¤ātato na ma¤¤ati vi¤¤ātaü me'ti na ma¤¤ati. Vi¤¤ātaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā mohassa vãtamohattā.

Ekattaü ekattato abhijānāti. Ekattaü ekattato abhi¤¤āya ekattaü na ma¤¤ati ekattasmiü na
ma¤¤ati ekattato na ma¤¤ati ekattaü me'ti na ma¤¤ati. Ekattaü nābhinandati. Taü kissa
hetu? Khayā mohassa vãtamohattā.

Sabbaü sabbato abhijānāti. Sabbaü sabbato abhi¤¤āya sabbaü na ma¤¤ati sabbasmiü na
ma¤¤ati sabbato na ma¤¤ati sabbaü me'ti na ma¤¤ati. Sabbaü nābhinandati. Taü kissa hetu?
Khayā mohassa vãtamohattā.

Nibbānaü nibbānato abhijānāti. Nibbānaü nibbānato abhi¤¤āya nibbānaü na ma¤¤ati
nibbānasmiü na ma¤¤ati nibbānato na ma¤¤ati nibbānaü me'ti na ma¤¤ati. Nibbānaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Khayā mohassa vãtamohattā.

(Khãõāsavaha catutthakanaye javanaka1 bhåmi 2 paricchedi 3)

(7)

37. Tathāgato'pi bhikkhave arahaü sammāsambuddho paņhaviü paņhavito abhijānāti.
Paņhaviü paņhavito abhi¤¤āya paņhaviü na ma¤¤ati paņhaviyā na ma¤¤ati paņhavito na
ma¤¤ati paņhaviü me'ti na ma¤¤ati. Paņhaviü nābhinandati. [PTS Page 006] [\q   6/]      taü
kissa hetu? Pari¤¤ātaü taü 4 tathāgatassā'ti vadāmi.

38. âpaü āpato abhijānāti. âpaü āpato abhi¤¤āya āpaü na ma¤¤ati āpasmiü na ma¤¤ati āpato
na ma¤¤ati āpaü me'ti na ma¤¤ati. âpaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü taü 4
tathāgatassā'ti vadāmi.

Tejaü tejato abhijānāti. Tejaü tejato abhi¤¤āya tejaü na ma¤¤ati tejasmiü na ma¤¤ati tejato
na ma¤¤ati tejaü me'ti na ma¤¤ati. Tejaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü taü 4
tathāgatassā'ti vadāmi.

Vāyaü vāyato abhijānāti. Vāyaü vāyato abhi¤¤āya vāyaü na ma¤¤ati vāyasmiü ma¤¤ati
vāyato na ma¤¤ati vāyaü me'ti na ma¤¤ati. Vāyaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü
taü4 tathāgatassā'ti vadāmi. 

Bhåte bhåtato abhijānāti. Bhåte bhåtato abhi¤¤āya bhåte na ma¤¤ati bhåtesu na ma¤¤ati
bhåtato na ma¤¤ati bhåte me'ti na ma¤¤ati. Bhåte nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü
taü tathāgatassā'ti vadāmi.

Deve devato abhijānāti. Deve devato abhi¤¤āya deve na ma¤¤ati devesu na ma¤¤ati devato
na ma¤¤ati deve me'ti na ma¤¤ati. Deve nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü taü
tathāgatassā'ti vadāmi.

Pajāpatiü pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiü pajāpatito abhi¤¤āya pajāpatiü na ma¤¤ati
pajāpatismiü na ma¤¤ati pajāpatito na ma¤¤ati pajāpatiü me'ti na ma¤¤ati.Pajāpatiü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü taü 4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Brahmaü brahmato abhijānāti. Brahmaü brahmato abhi¤¤āya brahmaü na ma¤¤ati brahmani
na ma¤¤ati brahmato na ma¤¤ati brahmaü me'ti na ma¤¤ati. Brahmaü nābhinandati. Taü
kissa hetu? Pari¤¤ātaü taü4 tathāgatassā'ti vadāmi.

âbhassare ābhassarato abhijānāti. âbhassare ābhassarato abhi¤¤āya ābhassare na ma¤¤ati
ābhassaresu na ma¤¤ati ābhassarato na ma¤¤ati ābhassare me'ti na ma¤¤ati. âbhassare
nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü taü4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Subhakiõõe subhakiõõato abhijānāti. Subhakiõõe subhakiõõato abhi¤¤āya subhakiõõe
na ma¤¤ati subhakiõõesu na ma¤¤ati subhakiõõato na ma¤¤ati subhakiõõe me'ti na
ma¤¤ati. Subhakiõõe nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü taü4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhi¤¤āya vehapphale na
ma¤¤ati vehapphalesu na ma¤¤ati vehapphalato na ma¤¤ati vehapphale me'ti na ma¤¤ati.
Vehapphale nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü taü 4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Abhibhuü abhibhuto7 abhijānāti. Abhibhuü abhibhuto abhi¤¤āya abhibhuü na ma¤¤ati
abhibhusmiü na ma¤¤ati abhibhuto na ma¤¤ati abhibhuü me'ti na ma¤¤ati. Abhibhuü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü taü4 tathāgatassā'ti vadāmi.

âkāsāna¤cāyatanaü ākāsāna¤cāyatanato abhijānāti. âkāsāna¤cāyatanaü ākāsāna¤cāyatanato
abhi¤¤āya ākāsāna¤cāyatanaü na ma¤¤ati ākāsāna¤cāyatanasmiü na ma¤¤ati
ākāsāna¤cāyatanato na ma¤¤ati ākāsāna¤cāyatanaü me'ti na ma¤¤ati. âkāsāna¤cāyatanaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü taü4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Vi¤¤āõa¤cāyatanaü vi¤¤āõa¤cāyatanato abhijānāti. Vi¤¤āõa¤cāyatanaü
vi¤¤āõa¤cāyatanato abhi¤¤āya vi¤¤āõa¤cāyatanaü na ma¤¤ati vi¤¤āõa¤cāyatanasmiü na
ma¤¤ati vi¤¤āõa¤cāyatanato na ma¤¤ati vi¤¤āõa¤cāyatanaü me'ti na ma¤¤ati.
Vi¤¤āõa¤cāyatanaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü taü4 tathāgatassā'ti vadāmi.

âki¤ca¤¤āyatanaü āki¤ca¤¤āyatanato abhijānāti. âki¤ca¤¤āyatanaü āki¤ca¤¤āyatanato
abhi¤¤āya āki¤ca¤¤āyatanaü na ma¤¤ati āki¤ca¤¤āyatanasmiü na ma¤¤ati
āki¤ca¤¤āyatanato na ma¤¤ati āki¤ca¤¤āyatanaü me'ti na ma¤¤ati. âki¤ca¤¤āyatanaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü taü4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato abhijānāti.
Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato abhi¤¤āya nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü
na ma¤¤ati nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasmiü na ma¤¤ati nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato na
ma¤¤ati nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü me'ti na ma¤¤ati. Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü taü4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Diņņhaü diņņhato abhijānāti. Diņņhaü diņņhato abhi¤¤āya diņņhaü na ma¤¤ati diņņhasmiü
na ma¤¤ati diņņhato na ma¤¤ati diņņhaü me'ti na ma¤¤ati. Diņņhaü nābhinandati. Taü kissa
hetu? Pari¤¤ātaü taü4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Sutaü sutato abhijānāti. Sutaü sutato abhi¤¤āya sutaü na ma¤¤ati sutasmiü na ma¤¤ati
sutato na ma¤¤ati sutaü me'ti na ma¤¤ati. Sutaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü
taü4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Mutaü mutato abhijānāti. Mutaü mutato abhi¤¤āya mutaü na ma¤¤ati mutasmiü na
ma¤¤ati mutato na ma¤¤ati mutaü me'ti na ma¤¤ati. Mutaü nābhinandati. Taü kissa hetu?
Pari¤¤ātaü taü4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Vi¤¤ātaü vi¤¤ātato abhijānāti. Vi¤¤ātaü vi¤¤ātato abhi¤¤āya vi¤¤ātaü na ma¤¤ati
vi¤¤ātasmiü na ma¤¤ati vi¤¤ātato na ma¤¤ati vi¤¤ātaü me'ti na ma¤¤ati. Vi¤¤ātaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü taü4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Ekattaü ekattato abhijānāti. Ekattaü ekattato abhi¤¤āya ekattaü na ma¤¤ati ekattasmiü na
ma¤¤ati ekattato na ma¤¤ati ekattaü me'ti na ma¤¤ati. Ekattaü nābhinandati. Taü kissa
hetu? Pari¤¤ātaü taü4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Sabbaü sabbato abhijānāti. Sabbaü sabbato abhi¤¤āya sabbaü na ma¤¤ati sabbasmiü na
ma¤¤ati sabbato na ma¤¤ati sabbaü me'ti na ma¤¤ati. Sabbaü nābhinandati. Taü kissa hetu?
Pari¤¤ātaü taü4 tathāgatassā'ti vadāmi.

Nibbānaü nibbānato abhijānāti. Nibbānaü nibbānato abhi¤¤āya nibbānaü na ma¤¤ati
nibbānasmiü na ma¤¤ati nibbānato na ma¤¤ati nibbānaü me'ti na ma¤¤ati. Nibbānaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Pari¤¤ātaü taü4 tathāgatassā'ti vadāmi.

(Satthāraha paņhamakanaye sattavanaka5 bhåmi paricchedi3)

(8)

39. Tathāgato'pi bhikkhave arahaü sammāsambuddho paņhaviü paņhavito abhijānāti.
Paņhaviü paņhavito abhi¤¤āya paņhaviü na ma¤¤ati paņhaviyā na ma¤¤ati paņhavito na
ma¤¤ati paņhaviü me'ti na ma¤¤ati. Paņhaviü nābhinandati. Taü kissa hetu ? Nandi6
dukkhassa målanti iti viditvā bhavā jāti bhåtassa jarāmaraõanti. Tasmātiha bhikkhave
tathāgato sabbaso taõhānaü khayā virāgā nirodhā cāgā paņinissaggā anuttaraü
sammāsambodhiü abhisambuddho'ti vadāmi.

----------------------
1. Chavānaka bahusu 
2.Khãõāsavavasena chaņņhanayabhåmi machasaü , syā 
3.Paricchedo syā. Paricchedo niņņhito machasaü 
4.Pari¤¤ātaü sã.1, Sã.11, [PTS.] 
5.Sattavānaka bahusu. Satthuvasena sattamanaya bhåmi machasaü, syā 
6.Nandã machasaü, [PTS] 
7.Eda. Abhibhåto [PTS]. [Nld also reads Abhibh?To but records as var.Lect.] Abhibhuto 
[From] ma [and] sã

[BJT Page 018] [\x  18/]     

40. âpaü āpato abhijānāti. âpaü āpato abhi¤¤āya āpaü na ma¤¤ati āpasmiü na ma¤¤ati āpato
na ma¤¤ati āpaü me'ti na ma¤¤ati. âpaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Nandi6 dukkhassa
målanti iti viditvā bhavā jāti bhåtassa jarāmaraõanti.Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso
taõhānaü khayā virāgā nirodhā cāgā paņinissaggā anuttaraü sammā sambodhiü
abhisambuddho'ti vadāmi.

Tejaü tejato abhijānāti. Tejaü tejato abhi¤¤āya tejaü na ma¤¤ati tejasmiü na ma¤¤ati tejato
na ma¤¤ati tejaü me'ti na ma¤¤ati. Tejaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Nandi6 dukkhassa
målanti iti viditvā bhavā jāti bhåtassa jarāmaraõanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso
taõhānaü khayā virāgā nirodhā cāgā paņinissaggā anuttaraü sammā sambodhiü
abhisambuddho'ti vadāmi.

Vāyaü vāyato abhijānāti. Vāyaü vāyato abhi¤¤āya vāyaü na ma¤¤ati vāyasmiü ma¤¤ati
vāyato na ma¤¤ati vāyaü me'ti na ma¤¤ati. Vāyaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Nandi6
dukkhassa målanti iti viditvā bhavā jāti bhåtassa jarāmaraõanti. Tasmātiha bhikkhave
tathāgato sabbaso taõhānaü khayā virāgā nirodhā cāgā paņinissaggā anuttaraü sammā
sambodhiü abhisambuddho'ti vadāmi.

Bhåte bhåtato abhijānāti. Bhåte bhåtato abhi¤¤āya bhåte na ma¤¤ati bhåtesu na ma¤¤ati
bhåtato na ma¤¤ati bhåte me'ti na ma¤¤ati. Bhåte nābhinandati. Taü kissa hetu? Nandi6
dukkhassa målanti iti viditvā bhavā jāti bhåtassa jarāmaraõanti. Tasmātiha bhikkhave
tathāgato sabbaso taõhānaü khayā virāgā nirodhā cāgā paņinissaggā anuttaraü sammā
sambodhiü abhisambuddho'ti vadāmi.

Deve devato abhijānāti. Deve devato abhi¤¤āya deve na ma¤¤ati devesu na ma¤¤ati devato
na ma¤¤ati deve me'ti na ma¤¤ati. Deve nābhinandati. Taü kissa hetu? Nandi6 dukkhassa
målanti iti viditvā bhavā jāti bhåtassa jarāmaraõanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso
taõhānaü khayā virāgā nirodhā cāgā paņinissaggā anuttaraü sammāsambodhiü
abhisambuddho'ti vadāmi.

Pajāpatiü pajāpatito abhijānāti. Pajāpatiü pajāpatito abhi¤¤āya pajāpatiü na ma¤¤ati
pajāpatismiü na ma¤¤ati pajāpatito na ma¤¤ati pajāpatiü me'ti na ma¤¤ati.Pajāpatiü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Nandi6 dukkhassa målanti iti viditvā bhavā jāti bhåtassa
jarāmaraõanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taõhānaü khayā virāgā nirodhā cāgā
paņinissaggā anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddho'ti vadāmi.

Brahmaü brahmato abhijānāti. Brahmaü brahmato abhi¤¤āya brahmaü na ma¤¤ati brahmato
na ma¤¤ati brahmani na ma¤¤ati brahmaü me'ti na ma¤¤ati. Brahmaü nābhinandati. Taü
kissa hetu? Nandi6 dukkhassa målanti iti viditvā bhavā jāti bhåtassa jarāmaraõanti.
Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taõhānaü khayā virāgā nirodhā cāgā paņinissaggā
anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddho'ti vadāmi.

âbhassare ābhassarato abhijānāti. âbhassare ābhassarato abhi¤¤āya ābhassare na ma¤¤ati
ābhassaresu na ma¤¤ati ābhassarato na ma¤¤ati ābhassare me'ti na ma¤¤ati. âbhassare
nābhinandati. Taü kissa hetu? Nandi6 dukkhassa målanti iti viditvā bhavā jāti bhåtassa
jarāmaraõanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taõhānaü khayā virāgā nirodhā cāgā
paņinissaggā anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddho'ti vadāmi.

Subhakiõõe subhakiõõato abhijānāti. Subhakiõõe subhakiõõato abhi¤¤āya subhakiõõe
na ma¤¤ati subhakiõõato na ma¤¤ati subhakiõõesu na ma¤¤ati subhakiõõe me'ti na
ma¤¤ati. Subhakiõõe nābhinandati. Taü kissa hetu? Nandi6 dukkhassa målanti iti viditvā
bhavā jāti bhåtassa jarāmaraõanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taõhānaü khayā
virāgā nirodhā cāgā paņinissaggā anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddho'ti vadāmi.

Vehapphale vehapphalato abhijānāti. Vehapphale vehapphalato abhi¤¤āya vehapphale na
ma¤¤ati vehapphalesu na ma¤¤ati vehapphalato na ma¤¤ati vehapphale me'ti na ma¤¤ati.
Vehapphale nābhinandati. Taü kissa hetu? Nandi6 dukkhassa målanti iti viditvā bhavā jāti
bhåtassa jarāmaraõanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taõhānaü khayā virāgā
nirodhā cāgā paņinissaggā anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddho'ti vadāmi.

Abhibhuü abhibhåto14 abhijānāti. Abhibhuü abhibhuto abhi¤¤āya abhibhuü na ma¤¤ati
abhibhusmiü na ma¤¤ati abhibhåto na ma¤¤ati abhibhuü me'ti na ma¤¤ati. Abhibhuü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Nandi6 dukkhassa målanti iti viditvā bhavā jāti bhåtassa
jarāmaraõanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taõhānaü khayā virāgā nirodhā cāgā
paņinissaggā anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddho'ti vadāmi.

âkāsāna¤cāyatanaü ākāsāna¤cāyatanato abhijānāti. âkāsāna¤cāyatanaü ākāsāna¤cāyatanato
abhi¤¤āya ākāsāna¤cāyatanaü na ma¤¤ati ākāsāna¤cāyatanasmiü na ma¤¤ati
ākāsāna¤cāyatanato na ma¤¤ati ākāsāna¤cāyatanaü me'ti na ma¤¤ati.âkāsāna¤cāyatanaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Nandi6 dukkhassa målanti iti viditvā bhavā jāti bhåtassa
jarāmaraõanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taõhānaü khayā virāgā nirodhā cāgā
paņinissaggā anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddho'ti vadāmi.

Vi¤¤āõa¤cāyatanaü vi¤¤āõa¤cāyatanato abhijānāti. Vi¤¤āõa¤cāyatanaü
vi¤¤āõa¤cāyatanato abhi¤¤āya vi¤¤āõa¤cāyatanaü na ma¤¤ati vi¤¤āõa¤cāyatanasmiü na
ma¤¤ati vi¤¤āõa¤cāyatanato na ma¤¤ati vi¤¤āõa¤cāyatanaü me'ti na ma¤¤ati.
Vi¤¤āõa¤cāyatanaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Nandi6 dukkhassa målanti iti viditvā
bhavā jāti bhåtassa jarāmaraõanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taõhānaü khayā
virāgā nirodhā cāgā paņinissaggā anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddho'ti vadāmi.

âki¤ca¤¤āyatanaü āki¤ca¤¤āyatanato abhijānāti. âki¤ca¤¤āyatanaü āki¤ca¤¤āyatanato
abhi¤¤āya āki¤ca¤¤āyatanaü na ma¤¤ati āki¤ca¤¤āyatanasmiü na ma¤¤ati
āki¤ca¤¤āyatanato na ma¤¤ati āki¤ca¤¤āyatanaü me'ti na ma¤¤ati. âki¤ca¤¤āyatanaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Nandi6 dukkhassa målanti iti viditvā bhavā jāti bhåtassa
jarāmaraõanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taõhānaü khayā virāgā nirodhā cāgā
paņinissaggā anuttaraü sammā sambodhiü abhisambuddho'ti vadāmi.

Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato abhijānāti.
Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato abhi¤¤āya nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü
na ma¤¤ati nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanasmiü na ma¤¤ati nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanato na
ma¤¤ati nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü me'ti na ma¤¤ati.Nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Nandi6 dukkhassa målanti iti viditvā bhavā jāti bhåtassa
jarāmaraõanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taõhānaü khayā virāgā nirodhā cāgā
paņinissaggā anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddho'ti vadāmi.

Diņņhaü diņņhato abhijānāti. Diņņhaü diņņhato abhi¤¤āya diņņhaü na ma¤¤ati diņņhasmiü
na ma¤¤ati diņņhato na ma¤¤ati diņņhaü me'ti na ma¤¤ati. Diņņhaü nābhinandati. Taü kissa
hetu? Nandi6 dukkhassa målanti iti viditvā bhavā jāti bhåtassa jarāmaraõanti. Tasmātiha
bhikkhave tathāgato sabbaso taõhānaü khayā virāgā nirodhā cāgā paņinissaggā anuttaraü
sammāsambodhiü abhisambuddho'ti vadāmi.

Sutaü sutato abhijānāti. Sutaü sutato abhi¤¤āya sutaü na ma¤¤ati sutasmiü na ma¤¤ati
sutato na ma¤¤ati sutaü me'ti na ma¤¤ati. Sutaü nābhinandati. Taü kissa hetu? Nandi6
dukkhassa målanti iti viditvā bhavā jāti bhåtassa jarāmaraõanti. Tasmātiha bhikkhave
tathāgato sabbaso taõhānaü khayā virāgā nirodhā cāgā paņinissaggā anuttaraü sammā
sambodhiü abhisambuddho'ti vadāmi.

Mutaü mutato abhijānāti. Mutaü mutato abhi¤¤āya mutaü na ma¤¤ati mutasmiü na
ma¤¤ati mutato na ma¤¤ati mutaü me'ti na ma¤¤ati. Mutaü nābhinandati. Taü kissa hetu?
Nandi6 dukkhassa målanti iti viditvā bhavā jāti bhåtassa jarāmaraõanti. Tasmātiha
bhikkhave tathāgato sabbaso taõhānaü khayā virāgā nirodhā cāgā paņinissaggā anuttaraü
sammāsambodhiü abhisambuddho'ti vadāmi.

Vi¤¤ātaü vi¤¤ātato abhijānāti. Vi¤¤ātaü vi¤¤ātato abhi¤¤āya vi¤¤ātaü na ma¤¤ati
vi¤¤ātasmiü na ma¤¤ati vi¤¤ātato na ma¤¤ati vi¤¤ātaü me'ti na ma¤¤ati. Vi¤¤ātaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Nandi6 dukkhassa målanti iti viditvā bhavā jāti bhåtassa
jarāmaraõanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taõhānaü khayā virāgā nirodhā cāgā
paņinissaggā anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddho'ti vadāmi.

Ekattaü ekattato abhijānāti. Ekattaü ekattato abhi¤¤āya ekattaü na ma¤¤ati ekattasmiü na
ma¤¤ati ekattato na ma¤¤ati ekattaü me'ti na ma¤¤ati. Ekattaü nābhinandati. Taü kissa
hetu? Nandi6 dukkhassa målanti iti viditvā bhavā jāti bhåtassa jarāmaraõanti. Tasmātiha
bhikkhave tathāgato sabbaso taõhānaü khayā virāgā nirodhā cāgā paņinissaggā anuttaraü
sammāsambodhiü abhisambuddho'ti vadāmi.

Sabbaü sabbato abhijānāti. Sabbaü sabbato abhi¤¤āya sabbaü na ma¤¤ati sabbasmiü na
ma¤¤ati sabbato na ma¤¤ati sabbaü me'ti na ma¤¤ati. Sabbaü nābhinandati. Taü kissa hetu?
Nandi6 dukkhassa målanti iti viditvā bhavā jāti bhåtassa jarāmaraõanti. Tasmātiha
bhikkhave tathāgato sabbaso taõhānaü khayā virāgā nirodhā cāgā paņinissaggā anuttaraü
sammāsambodhiü abhisambuddho'ti vadāmi.

Nibbānaü nibbānato abhijānāti. Nibbānaü nibbānato abhi¤¤āya nibbānaü na ma¤¤ati
nibbānasmiü na ma¤¤ati nibbānato na ma¤¤ati nibbānaü me'ti na ma¤¤ati. Nibbānaü
nābhinandati. Taü kissa hetu? Nandi2 dukkhassa målanti iti viditvā bhavā jāti bhåtassa
jarāmaraõanti. Tasmātiha bhikkhave tathāgato sabbaso taõhānaü khayā virāgā nirodhā cāgā
paņinissaggā anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddho'ti vadāmãti.

(Satthāraha dutiyakanaye aņņhavānakabhåmi3 paricchedi.)

Idamavoca bhagavā.4 Na te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti.5

Målapariyāyasuttaü paņhamaü6
1.1.2.

Sabbāsavasuttaü

1. Evaü me7sutaü. Ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi bhikkhavo'ti. Bhadante'ti te bhikkhå bhagavato
paccassosuü. Bhagavā etadavoca.

2. Sabbāsavasaüvarapariyāyaü vo bhikkhave desissāmi.8 Taü [PTS Page 007] [\q   7/]     
suõātha sādhukaü manasikarotha bhāsissāmã'ti. Evaü bhante'ti kho te bhikkhå bhagavato
paccassosuü. Bhagavā etadavoca.

3. Jānato ahaü bhikkhave passato āsavānaü khayaü vadāmi no ajānato no apassato. Ki¤ca
bhikkhave jānato kiü9 passato āsavānaü khayo hoti?10 Yoniso ca manasikāraü11 ayoniso ca
manasikāraü. Ayoniso bhikkhave manasikaroto anuppannā ceva āsavā uppajjanti uppannā
ca āsavā pavaķķhanti. Yoniso12 ca kho bhikkhave manasikaroto anuppannā ceva āsavā na
uppajjanti, uppannā ca āsavā pahãyanti.13.

----------------
1. -Pe- āpaü syā, āpaü-pe-, [PTS] 
2. Nandã machasaü, [PTS] 
3. Tathāgatavasena aņņhamanayabhåmi - machasaü, syā 
4. Na attamanā te bhikkhå syā. Attamanā te bhikkhå [PTS] 
5. Nābhinandunti katthaci 
6. Målapariyāyasuttaü niņņhitaü paņhamaü machasaü 
7. Evamme syā, [PTS] 
8. Desessā, sãmu. 
9. Ki¤ca, machasaü. 
10. Khayaü vadāmi, machasaü. 
11. Manasikāro, katthaci. 
12. Yoniso ca bhikkhave, syā. 
13. Pahiyyanti, syā.
14. [Ed.] Abhibhåto [PTS]. [Nld also reads ] abhibhåto [but records as var.Lect.] 
Abhibhuto [from] ma [and] sã

[BJT Page 020] [\x  20/]     

4. Atthi bhikkhave āsavā dassanā pahātabbā atthi āsavā saüvarā pahātabbā atthi āsavā
paņisevanā pahātabbā atthi āsavā adhivāsanā pahātabbā atthi āsavā parivajjanā pahātabbā
atthi āsavā vinodanā pahātabbā atthi āsavā bhāvanā pahātabbā.

5. Katame ca bhikkhave āsavā dassanā pahātabbā? Idha bhikkhave assutavā puthujjano
ariyānaü adassāvã ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinãto sappurisānaü adassāvã
sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinãto manasikaraõãye dhamme
nappajānāti amanasikaraõãye dhamme nappajānāti. So manasikaraõãye dhamme
appajānanto amanasikaraõãye dhamme appajānanto ye dhammā na manasikaraõãyā te
dhamme manasi karoti, ye dhammā manasikaraõãyā te dhamme na manasi karoti.

6. Katame ca bhikkhave dhammā na manasikaraõãyā ye dhamme manasi karoti? Yassa
bhikkhave dhamme manasi karoto anuppanno vā kāmāsavo uppajjati, uppanno vā
kāmāsavo pavaķķhati, anuppanno vā bhavāsavo uppajjati, uppanno vā bhavāsavo
pavaķķhati, anuppanno vā avijjāsavo uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pavaķķhati. Ime
dhammā na manasikaraõãyā ye dhamme manasi karoti.

7. Katame ca bhikkhave dhammā na manasikaraõãyā ye dhamme na manasi karoti? Yassa
bhikkhave dhamme manasi karoto anuppanno vā kāmāsavo na uppajjati, uppanno
kāmāsavo pahãyati1, anuppanno vā bhavāsavo na uppajjati, uppanno vā bhavāsavo
pahãyati, anuppanno vā avijjāsavo na uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pahãyati. Ime
dhammā manasikaraõãyā ye dhamme na manasi karoti.

8. Tassa [PTS Page 008] [\q   8/]      amanasikaraõãyānaü dhammānaü manasikārā
manasikaraõãyānaü dhammānaü amanasikārā anuppannā ceva āsavā uppajjanti, uppannā
ca āsavā pavaķķhanti.

---------------
1. Pahiyyati syā.

[BJT Page 022] [\x  22/]     

9. So evaü ayoniso manasi karoti: ahosiü nu kho ahaü atãtamaddhānaü. Na nu kho ahosiü
atãtamaddhānaü. Kinnu kho ahosiü atãtamaddhānaü. Kathannu kho ahosiü
atãtamaddhānaü. Kiü hutvā kiü ahosiü nu kho ahaü atãtamaddhānaü. Bhavissāmi nu kho
ahaü anāgatamaddhānaü. Na nu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaü. Kinnu kho bhavissāmi
anāgatamaddhānaü. Kathannu kho bhavissāmi anāgatamaddhānaü. Kiü hutvā kiü
bhavissāmi nu kho ahaü anāgatamaddhānanti.1 Etarahi vā paccuppannaü2 addhānaü
ajjhattaü kathaükathã hoti: ahaü nu kho'smi no nu kho'smi kinnu kho'smi kathaü nu
kho'smi ayaü nu kho satto kuto āgato so kuhiü gāmã bhavissatã'ti.

10. Tassa evaü ayoniso manasi karoto channaü diņņhãnaü a¤¤atarā diņņhi uppajjati: atthi me
attā'ti vā'ssa saccato thetato diņņhi uppajjati, natthi me attā'ti vā'ssa saccato thetato diņņhi
uppajjati, attanā' va attānaü sa¤jānāmã'ti vā'ssa saccato thetato diņņhi uppajjati, attanā'va
anattānaü sa¤jānāmã'ti vā'ssa saccato thetato diņņhi uppajjati, anattanā'va attānaü
sa¤jānāmã'ti vā'ssa saccato thetato diņņhi uppajjati. Atha vā pana'ssa evaü diņņhi hoti. Yo3
me ayaü attā vado vedeyyo4 tatra tatra kalyāõapāpakānaü kammānaü vipākaü
paņisaüvedeti. So kho pana me ayaü attā nicco dhuvo sassato avipariõāmadhammo
sassatisamaü tatheva ņhassatã'ti. Idaü vuccati bhikkhave diņņhigataü diņņhigahanaü5
diņņhikantāro6 diņņhivisåkaü diņņhivipphanditaü diņņhisaüyojanaü.
Diņņhisaüyojanasaüyutto bhikkhave assutavā puthujjano na parimuccati jātiyā
jarāmaraõena7 sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,8 na parimuccati
dukkhasmā'ti vadāmi.

11. Sutavā ca kho bhikkhave ariyasāvako ariyānaü dassāvã ariyadhammassa kovido
ariyadhamme suvinãto sappurisānaü dassāvã sappurisadhammassa kovido
sappurisadhamme suvinãto manasikaraõãye dhamme pajānāti amanasikaraõãye dhamme
pajānāti. So manasikaraõãye dhamme pajānanto amanasikaraõãye dhamme pajānanto ye
dhammā [PTS Page 009] [\q   9/]      na manasikaraõãyā te dhamme na manasi karoti, ye
dhammā manasikaraõãyā te dhamme manasi karoti.

-------------------
1.Anāgatamaddhānaü katthaci. 
2. Paccuppannamaddhānaü machasaü. 
3. So, katthaci. 
4. Attāva vedeyyo, syā. 
5. Diņņhigahaõaü, syā. 
6. Diņņhikantāraü siü, [PTS] 
7. Jarāya maraõena, machasaü. Syā. 
8. Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi, syā. 

[BJT Page 024] [\x  24/]     

12. Katame ca bhikkhave dhammā na manasikaraõãyā ye dhamme na manasi karoti? Yassa
bhikkhave dhamme manasi karoto anuppanno vā kāmāsavo uppajjati, uppanno vā
kāmāsavo pavaķķhati. Anuppanno vā bhavāsavo1 uppajjati, uppanno vā bhavāsavo
pavaķķhati. Anuppanno vā avijjāsavo uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pavaķķhati. Ime
dhammā na manasikaraõãyā ye dhamme na manasi karoti.

13. Katame ca bhikkhave dhammā manasikaraõãyā ye dhamme manasi karoti? Yassa
bhikkhave dhamme manasi karoto anuppanno vā kāmāsavo na uppajjati, uppanno vā
kāmāsavo pahãyati. Anuppanno vā bhavāsavo2 na uppajjati, uppanno vā bhavāsavo
pahãyati. Anuppanno vā avijjāsavo na uppajjati, uppanno vā avijjāsavo pahãyati. Ime
dhammā manasikaraõãyā ye dhamme manasi karoti.

14. Tassa amanasikaraõãyānaü dhammānaü amanasikārā manasikaraõãyānaü dhammānaü
manasikārā anuppannā ceva āsavā na uppajjanti, uppannā ca āsavā pahãyanti. So idaü
dukkhanti yoniso manasi karoti, ayaü dukkhasamudayo'ti yoniso manasi karoti, ayaü
dukkhanirodho'ti yoniso manasi karoti, ayaü dukkhanirodhagāminãpaņipadā'ti yoniso
manasi karoti. Tassa evaü yoniso manasikaroto tãõi saüyojanāni pahãyanti: sakkāyadiņņhi
vicikicchā sãlabbataparāmāso.3 Ime vuccanti bhikkhave āsavā dassanā pahātabbā.

15. Katame ca bhikkhave āsavā saüvarā pahātabbā? Idha bhikkhave bhikkhu paņisaīkhā
yoniso cakkhundriyasaüvarasaüvuto viharati. Yaü4 hi'ssa bhikkhave cakkhundriyasaüvaraü
asaüvutassa viharato uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā cakkhundriyasaüvarasaüvutassa
viharato evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti. Paņisaīkhā yoniso
sotindriyasaüvarasaüvuto viharati. Yaü hi'ssa bhikkhave sotindriyasaüvaraü asaüvutassa
viharato uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā sotindriyasaüvarasaüvutassa viharato evaüsa te
āsavā vighātapariëāhā na honti. Paņisaīkhā yoniso ghānindriyasaüvarasaüvuto viharati. Yaü
hi'ssa bhikkhave ghānindriyasaüvaraü asaüvutassa viharato uppajjeyyuü āsavā
vighātapariëāhā ghānindriyasaüvarasaüvutassa viharato evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na
honti. Paņisaīkhā yoniso jivhindriyasaüvarasaüvuto viharati. Yaü4 hi'ssa bhikkhave
jivhindriyasaüvaraü asaüvutassa viharato uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā
jivhindriyasaüvarasaüvutassa viharato evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti. Paņisaīkhā
yoniso kāyindriyasaüvarasaüvuto viharati. Yaü hi'ssa bhikkhave kāyindriyasaüvaraü
asaüvutassa viharato uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā kāyindriyasaüvarasaüvutassa
viharato evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti. Paņisaīkhā yoniso
manindriyasaüvarasaüvuto viharati. Yaü hi'ssa bhikkhave manindriyasaüvaraü asaüvutassa
viharato uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā manindriyasaüvarasaüvutassa viharato evaüsa
te āsavā vighātapariëāhā na honti. Yaü hi'ssa bhikkhave saüvaraü asaüvutassa viharato
uppajjeyyuü āsavā [PTS Page 010] [\q  10/]      vighātapariëāhā saüvarasaüvutassa viharato
evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā saüvarā pahātabbā.

-------------------
1.Uppajjati, uppanno vā bhavāsavo pavaķķhati, anuppanno vā, machasaü. Syā. 2. Na
uppajjati, uppanno vā bhavāsavo pahãyati. Anuppanno vā, machasaü. Syā 
3. Sãlabbatta syā. 
4. Ya¤hi'ssa, machasaü. Syā.

[BJT Page 026] [\x  26/]     

16. Katame ca bhikkhave āsavā paņisevanā pahātabbā? Idha bhikkhave bhikkhu paņisaīkhā
yoniso cãvaraü paņisevati: yāvadeva sãtassa paņighātāya uõhassa paņighātāya
ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassānaü1 paņighātāya yāvadeva
hirikopãnapaņicchādanatthaü. Paņisaīkhā yoniso piõķapātaü paņisevati: neva davāya na
madāya na maõķanāya na vibhåsanāya yāvadeva imassa kāyassa ņhitiyā yāpanāya
vihiüsåparatiyā2 brahmacariyānuggahāya. Iti purāõa¤ca vedanaü paņihaīkhāmi nava¤ca
vedanaü na uppādessāmi yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā'ti3. Paņisaīkhā
yoniso senāsanaü paņisevati: yāvadeva sãtassa paņighātāya uõhassa paņighātāya
ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassānaü paņighātāya yāvadeva
utuparissayavinodanaü4 paņisallānārāmatthaü. 
Paņisaīkhā yoniso gilānapaccayabhesajjaparikkhāraü paņisevati: yāvadeva uppannānaü
veyyābādhikānaü vedanānaü paņighātāya abyāpajjhaparamatāya.5, Yaü hissa bhikkhave
apaņisevato6 uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā. Paņisevato evaüsa te āsavā vighātapariëāhā
na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā paņisevanā pahātabbā.

17. Katame ca bhikkhave āsavā adhivāsanā pahātabbā? Idha bhikkhave bhikkhu paņisaīkhā
yoniso khamo hoti sãtassa uõhassa jighacchāya pipāsāya
ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassānaü duruttānaü durāgatānaü vacanapathānaü
uppannānaü sārãrikānaü vedanānaü dukkhānaü tippānaü7 kharānaü kaņukānaü asātānaü
amanāpānaü pāõaharānaü adhivāsakajātiko 8 hoti. Yaü hissa bhikkhave anadhivāsayato
uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā adhivāsayato evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti.
Ime vuccanti bhikkhave āsavā adhivāsanā pahātabbā.

18. Katame ca bhikkhave āsavā parivajjanā pahātabbā? Idha bhikkhave bhikkhu paņisaīkhā
yoniso caõķaü hatthiü parivajjeti. Caõķaü assaü parivajjeti. Caõķaü goõaü parivajjeti.
Caõķaü kukkuraü parivajjeti ahiü khāõuü [PTS Page 011] [\q  11/]      kaõņakādhānaü9
sobbhaü papātaü candanikaü oëigallaü. Yathāråpe anāsane nisinnaü yathāråpe agocare
carantaü yathāråpe pāpake mitte bhajantaü vi¤¤å sabrahmacārã pāpakesu ņhānesu
okappeyyuü. So ta¤ca anāsanaü ta¤ca agocaraü te ca pāpake mitte paņisaīkhā yoniso
parivajjeti. Yaü hissa bhikkhave aparivajjayato uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā.
Parivajjayato evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā
parivajjanā pahātabbā.

---------------------
1. Sarãsapa machasaü. 
2. Vihiüsuparatiyā syā 
3. Phāsuvihāro ca, machasaü 
4. Vinodana, machasaü. 
Ca1. Vinodanaü paņisallānārāmatthaü [BJT], [PTS]. Vinodanapaņisallānārāmatthaü [Nld]
5. Abyāpajja katthaci 
Ca2. Abyāpajjha [BJT]. Abyābajjha [PTS], abyābajjha [Nld] 
( [Note. We correct the 'p' in ] abyāpajjha [of the BJT text to 'b' in agreement with the PTS
and Nld readings. We regard] abyābajjha [as the correct reading because it is derived from
the basic Pali word] vyābādha vyābādhya vyābajjha.( [In view of this process of derivation,
we opt the final reading to be ] avyābajjha. [At the same time it is astonishing to find the
derivative from the Pali word ] vyāpāda [written as] -vyāpajjha( [with an unjustifiable 'jjh'
in the combination ] avyāpajjha. [The two words appear to be the result of a considerable
amount of mutual confusion]. 
6. Appaņisevato machasaü, syā 
7. Tibbānaü machasaü
8. Adhivāsikajātiko syā 
9. Kaõņakaņņhānaü machasaü, syā 

[BJT Page 028] [\x  28/]     

19. Katame ca bhikkhave āsavā vinodanā pahātabbā? Idha bhikkhave bhikkhu paņisaīkhā
yoniso uppannaü kāmavitakkaü nādhivāseti pajahati vinodeti byantãkaroti1. Anabhāvaü
gameti. Uppannaü vyāpādavitakkaü2 nādhivāseti pajahati vinodeti byantãkaroti anabhāvaü
gameti. Uppannaü vihiüsāvitakkaü nādhivāseti pajahati vinodeti byantãkaroti anabhāvaü
gameti. Uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantãkaroti
anabhāvaü gameti. Yaü hissa bhikkhave avinodayato uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā.
Vinodayato evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā
vinodanā pahātabbā. 

20. Katame ca bhikkhave āsavā bhāvanā pahātabbā? Idha bhikkhave bhikkhu paņisaīkhā
yoniso satisambojjhaīgaü bhāveti vivekanissitaü virāganissitaü nirodhanissitaü
vossaggapariõāmiü3. Paņisaīkhā yoniso dhammavicayasambojjhaīgaü bhāveti
vivekanissitaü virāganissitaü nirodhanissitaü vossaggapariõāmiü. Paņisaīkhā yoniso
viriyasambojjhaīgaü bhāveti vivekanissitaü virāganissitaü nirodhanissitaü
vossaggapariõāmiü3. Paņisaīkhā yoniso pãtisambojjhaīgaü bhāveti vivekanissitaü
virāganissitaü nirodhanissitaü vossaggapariõāmiü. Paņisaīkhā yoniso
passaddhisambojjhaīgaü bhāveti vivekanissitaü virāganissitaü nirodhanissitaü
vossaggapariõāmiü. Paņisaīkhā yoniso samādhisambojjhaīgaü bhāveti vivekanissitaü
virāganissitaü nirodhanissitaü vossaggapariõāmiü. Paņisaīkhā yoniso upekkhā
sambojjhaīgaü bhāveti vivekanissitaü virāganissitaü nirodhanissitaü vossaggapariõāmiü.
Yaü hissa bhikkhave abhāvayato uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā bhāvayato evaüsa te
āsavā vighātapariëāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā bhāvanā pahātabbā.

21. Yato5 ca bhikkhave bhikkhuno ye āsavā dassanā pahātabbā te dassanā pahãnā honti. Ye
āsavā saüvarā pahātabbā te saüvarā pahãnā honti. Ye āsavā paņisevanā pahātabbā te
paņisevanā pahãnā honti. Ye āsavā adhivāsanā pahātabbā te adhivāsanā pahãnā honti. Ye
āsavā parivajjanā [PTS Page 012] [\q  12/]      pahātabbā te parivajjanā pahãnā honti. Ye
āsavā vinodanā pahātabbā te vinodanā pahãnā honti. Ye āsavā bhāvanā pahātabbā te
bhāvanā pahãnā honti. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu sabbāsavasaüvarasaüvuto viharati,
acchecchi taõhaü, vāvattayi saüyojanaü, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā'ti.

22. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti.

Sabbasavasuttaü dutiyaü.

-----------------
1. Byantiü karoti katthaci, byantikaroti [PTS] 
Ca1 byantãkaroti [BJT], byantãkaroti [Nld]
2. Byāpādavitakkaü machasaü, [PTS], syā 
3. Vossaggapariõāmaü syā 
4. Upekhā sãmu 
5. Yato kho machasaü, [PTS]


[BJT Page 030] [\x  30/]     

1.1.3.

Dhammadāyādasuttaü

1. Evaü me sutaü. Ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi bhikkhavo'ti. Bhadante'ti te bhikkhå bhagavato
paccassosuü. Bhagavā etadavoca.

2. Dhammadāyādā me bhikkhave bhavatha mā āmisadāyādā. Atthi me tumhesu anukampā
kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuü no āmisadāyādā'ti. Tumhe ca me bhikkhave
āmisadāyādā bhaveyyātha no dhammadāyādā. Tumhe'pi tena ādissā bhaveyyātha
āmisadāyādā satthusāvakā viharanti no dhammadāyādā. Ahampi tena ādisso bhaveyyaü
āmisadāyādā satthusāvakā viharanti no dhammadāyādā1'ti. Tumhe ca me bhikkhave
dhammadāyādā bhaveyyātha no āmisadāyādā. Tumhe'pi tena na ādissā bhaveyyātha
dhammadāyādā satthusāvakā viharanti no āmisadāyādā'ti. Ahampi tena na ādisso
bhaveyyaü dhammadāyādā satthusāvakā viharanti no āmisadāyādā'ti. Tasmā tiha me
bhikkhave dhammadāyādā bhavatha mā āmisadāyādā. Atthi me tumhesu anukampā kinti
me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuü no āmisadāyādā'ti.

3. Idhāhaü bhikkhave bhuttāvã assaü pavārito paripuõõo pariyosito suhito yāvadattho. Siyā
ca me piõķapāto atirekadhammo chaķķiyadhammo. Atha dve bhikkhå āgaccheyyuü [PTS
Page 013] [\q  13/]      jighacchādubbalyaparetā. Tyāhaü evaü vadeyyaü. Ahaü kho'mhi
bhikkhave bhuttāvã pavārito paripuõõo pariyosito suhito yāvadattho. Atthi ca me ayaü
piõķapāto atirekadhammo chaķķiyadhammo. Sace ākaīkhatha bhu¤jatha. Sace tumhe na
bhu¤jissatha idānāhaü appaharite vā chaķķessāmi appāõake vā udake opilāpessāmã'ti.

4. Tatrekassa bhikkhuno evamassa. Bhagavā kho bhuttāvã pavārito paripuõõo pariyosito
suhito yāvadattho. Atthi cāyaü bhagavato piõķapāto atirekadhammo chaķķiyadhammo.
Sace mayaü na bhu¤jissāma idāni bhagavā appaharite vā chaķķessati appāõake vā udake
opilāpessati. Vuttaü kho panetaü bhagavatā dhammadāyādā me bhikkhave bhavatha mā
āmisadāyādā'ti. âmisa¤¤ataraü kho panetaü yadidaü piõķāpāto. Yannånāhaü imaü
piõķapātaü abhu¤jitvā iminā'va jighacchādubbalyena evaü imaü rattindivaü
vãtināmeyyanti. So taü piõķapātaü abhu¤jitvā teneva jighacchādubbalyena evaü taü
rattindivaü vãtināmeyya.

[BJT Page 032] [\x  32/]     

5. Atha dutiyassa bhikkhuno evamassa. Bhagavā kho bhuttāvã pavārito paripuõõo
pariyosito suhito yāvadattho. Atthi cāyaü bhagavato piõķapāto atirekadhammo
chaķķiyadhammo. Sace mayaü na bhu¤jissāma idāni bhagavā appaharite vā chaķķessati
appāõake vā udake opilāpessati. Yannånāhaü imaü piõķapātaü bhu¤jitvā
jighacchādubbalyaü paņivinetvā evaü imaü rattindivaü vãtināmeyyanti. So naü piõķapātaü
bhu¤jitvā jighacchādubbalyaü paņivinetvā evaü rattindivaü vãtināmeyya. Ki¤cāpi so
bhikkhave bhikkhu naü piõķapātaü bhu¤jitvā jighacchādubbalyaü paņivinetvā evaü taü
rattindivaü vãtināmeyya, atha kho asuyeva me purimo bhikkhu pujjataro ca pāsaüsataro ca.
Taü kissa hetu: taü hi tassa bhikkhave bhikkhuno dãgharattaü appicchatāya santuņņhiyā
sallekhāya subharatāya viriyārambhāya saüvattissati. Tasmātiha bhikkhave dhammadāyādā
bhavatha mā āmisadāyādā. Atthi me tumhesu anukampā: 'kinti me sāvakā dhammadāyādā
bhaveyyuü, no āmisadāyādā'ti.

6. Idamavoca bhagavā. Idaü vatvā sugato uņņhāyāsanā vihāraü pāvisi.

7. Tatra kho āyasmā sāriputto acirapakkantassa bhagavato bhikkhå āmantesi: 'āvuso
bhikkhavo'ti. 'âvuso'ti kho [PTS Page 014] [\q  14/]      te bhikkhå āyasmato sāriputtassa
paccassosuü. âyasmā sāriputto etadavoca.

8. Kittāvatā nu kho āvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaü nānusikkhantãti,
kittāvatā ca pana satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhantã ti. Dårato pi kho
mayaü āvuso āgaccheyyāma āyasmato sāriputtassa santike etassa bhāsitassa atthama¤¤ātuü.
Sādhu vatāyasmantaü yeva sāriputtaü paņibhātu etassa bhāsitassa attho. âyasmato
sāriputtassa sutvā bhikkhå dhāressantãti. " Tenahāvuso suõātha sādhukaü manasi karotha
bhāsissāmãti." Evamāvuso ti kho te bhikkhå āyasmato sāriputtassa paccassosuü. âyasmā
sāriputto etadavoca:

[BJT Page 034] [\x  34/]     

9. Kittāvatā nu kho āvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaü nānusikkhanti?
Idhāvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaü nānusikkhanti. Yesa¤ca dhammānaü
satthā pahānamāha, te ca dhamme nappajahanti. Bāhulikā ca honti sāthalikā okkamane
pubbaīgamā paviveke nikkhittadhurā. Tatrāvuso therā bhikkhå tãhi ņhānehi gārayhā
bhavanti: 'satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaü nānusikkhantã'ti iminā paņhamena
ņhānena therā bhikkhå gārayhā bhavanti. 'Yesa¤ca dhammānaü satthā pahānamāha, te ca
dhamme nappajahantã'ti iminā dutiyena ņhānena therā bhikkhå gārayhā bhavanti. 'Bāhulikā
ca sāthalikā okkamane pubbaīgamā paviveke nikkhittadhurā'ti iminā tatiyena ņhānena therā
bhikkhå gārayhā bhavanti. Therā hāvuso bhikkhå imehi tãhi ņhānehi gārayhā bhavanti.

10. Tatrāvuso majjhimā bhikkhå tãhi ņhānehi gārayhā bhavanti: 'satthu pavivittassa viharato
sāvakā vivekaü nānusikkhantã'ti iminā paņhamena ņhānena majjhimā bhikkhå gārayhā
bhavanti. 'Yesa¤ca dhammānaü satthā pahānamāha, te ca dhamme nappajahantã'ti iminā
dutiyena ņhānena majjhimā bhikkhå gārayhā bhavanti. 'Bāhulikā ca sāthalikā ca okkamane
pubbaīgamā paviveke nikkhittadhurā'ti iminā tatiyena ņhānena majjhimā bhikkhå gārayhā
bhavanti. Majjhimā hāvuso bhikkhå imehi tãhi ņhānehi gārayhā bhavanti.

Tatrāvuso navā bhikkhå tãhi ņhānehi gārayhā bhavanti: 'satthu pavivittassa viharato sāvakā
vivekaü nānusikkhantã'ti iminā paņhamena ņhānena navā bhikkhå gārayhā bhavanti.
'Yesa¤ca dhammānaü satthā pahānamāha, te ca dhamme nappajahantã'ti iminā dutiyena
ņhānena navā bhikkhå gārayhā bhavanti. 'Bāhulikā ca sāthalikā ca okkamane pubbaīgamā
paviveke nikkhittadhurā'ti iminā tatiyena ņhānena navā bhikkhå gārayhā bhavanti. Navā
hāvuso bhikkhå imehi tãhi ņhānehi gārayhā bhavanti.

Ettāvatāvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekaü nānusikkhanti.

11. Kittāvatā ca panāvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā [PTS Page 015] [\q  15/]     
vivekamanusikkhanti? Idhāvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhanti.
Yesa¤ca dhammānaü satthā pahānamāha, te ca dhamme pajahanti. Na ca bāhulikā honti na
sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaīgamā. Tatrāvuso therā bhikkhå tãhi
ņhānehi pāsaüsā bhavanti: 'satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhantã'ti iminā
paņhamena ņhānena therā bhikkhå pāsaüsā bhavanti. 'Yesa¤ca dhammānaü satthā
pahānamāha, te ca dhamme pajahantã'ti. Iminā dutiyena ņhānena therā bhikkhå pāsaüsā
bhavanti. 'Na ca bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaīgamā'ti
iminā tatiyena ņhānena therā bhikkhå pāsaüsā bhavanti. Therā hāvuso bhikkhå imehi tãhi
ņhānehi pāsaüsā bhavanti.

[BJT Page 036] [\x  36/]     

12. Tatrāvuso majjhimā bhikkhå tãhi ņhānehi pāsaüsā bhavanti: 'satthu pavivittassa viharato
sāvakā vivekamanusikkhantã'ti iminā paņhamena ņhānena majjhimā bhikkhå pāsaüsā
bhavanti. 'Yesa¤ca dhammānaü satthā pahānamāha, te ca dhamme pajahantã'ti. Iminā
dutiyena ņhānena majjhimā bhikkhå pāsaüsā bhavanti. 'Na ca bāhulikā na sāthalikā
okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaīgamā'ti iminā tatiyena ņhānena majjhimā bhikkhå
pāsaüsā bhavanti. Majjhimā hāvuso bhikkhå imehi tãhi ņhānehi pāsaüsā bhavanti.

Tatrāvuso navā bhikkhå tãhi ņhānehi pāsaüsā bhavanti:'satthu pavivittassa viharato sāvakā
vivekamanusikkhantã'ti iminā paņhamena ņhānena navā bhikkhå pāsaüsā bhavanti. 'Yesa¤ca
dhammānaü satthā pahānamāha, te ca dhamme pajahantã'ti iminā dutiyena ņhānena navā
bhikkhå pāsaüsā bhavanti. 'Na ca bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke
pubbaīgamā'ti iminā tatiyena ņhānena navā bhikkhå pāsaüsā bhavanti. Navā hāvuso
bhikkhå imehi tãhi ņhānehi pāsaüsā bhavanti.

Ettāvatā kho āvuso satthu pavivittassa viharato sāvakā vivekamanusikkhanti.

13. Tatrāvuso lobho ca pāpako, doso ca pāpako. Lobhassa ca pahānāya dosassa ca pahānāya
atthi majjhimā paņipadā cakkhukaraõã ¤āõakaraõã upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya
nibbāõāya saüvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paņipadā cakkhukaraõã ¤āõakaraõã
upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbāõāya saüvattati? Ayameva ariyo aņņhaīgiko
maggo. Seyyathãdaü sammādiņņhi sammāsaīkappo sammāvācā sammākammanto sammā
ājãvo sammāvāyāmo sammāsati sammā samādhi. Ayaü kho sā āvuso majjhimā paņipadā
cakkhukaraõã ¤āõakaraõã upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbāõāya saüvattati.

14. Tatrāvuso kodho ca pāpako, upanāho ca pāpako. Kodhassa ca pahānāya upanāhassa ca
pahānāya atthi majjhimā paņipadā cakkhukaraõã ¤āõakaraõã upasamāya abhi¤¤āya
sambodhāya nibbāõāya saüvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paņipadā cakkhukaraõã
¤āõakaraõã upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbāõāya saüvattati? Ayameva ariyo
aņņhaīgiko maggo. Seyyathãdaü sammādiņņhi sammāsaīkappo sammāvācā
sammākammanto sammā ājãvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaü kho sā
āvuso majjhimā paņipadā cakkhukaraõã ¤āõakaraõã upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya
nibbāõāya saüvattati.

Tatrāvuso makkho ca pāpako, palāso ca pāpako. Makkhassa ca pahānāya palāsassa ca
pahānāya atthi majjhimā paņipadā cakkhukaraõã ¤āõakaraõã upasamāya abhi¤¤āya
sambodhāya nibbāõāya saüvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paņipadā cakkhukaraõã
¤āõakaraõã upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbāõāya saüvattati? Ayameva ariyo
aņņhaīgiko maggo. Seyyathãdaü sammādiņņhi sammāsaīkappo sammāvācā
sammākammanto sammā ājãvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaü kho sā
āvuso majjhimā paņipadā cakkhukaraõã ¤āõakaraõã upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya
nibbāõāya saüvattati.

Tatrāvuso issā ca pāpikā, macchera¤ca ca pāpakaü. Issāya ca pahānāya maccherassa ca
pahānāya atthi majjhimā paņipadā cakkhukaraõã ¤āõakaraõã upasamāya abhi¤¤āya
sambodhāya nibbāõāya saüvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paņipadā cakkhukaraõã
¤āõakaraõã upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbāõāya saüvattati? Ayameva ariyo
aņņhaīgiko maggo. Seyyathãdaü sammādiņņhi sammāsaīkappo sammāvācā
sammākammanto sammā ājãvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaü kho sā
āvuso majjhimā paņipadā cakkhukaraõã ¤āõakaraõã upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya
nibbāõāya saüvattati.

Tatrāvuso māyā ca pāpikā sāņheyya¤ca ca pāpakaü. Māyāya ca pahānāya sāņheyyassa ca
pahānāya atthi majjhimā paņipadā cakkhukaraõã ¤āõakaraõã upasamāya abhi¤¤āya
sambodhāya nibbāõāya saüvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paņipadā cakkhukaraõã
¤āõakaraõã upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbāõāya saüvattati? Ayameva ariyo
aņņhaīgiko maggo. Seyyathãdaü sammādiņņhi sammāsaīkappo sammāvācā
sammākammanto sammā ājãvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaü kho sā
āvuso majjhimā paņipadā cakkhukaraõã ¤āõakaraõã upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya
nibbāõāya saüvattati.

Tatrāvuso thambho ca pāpako [PTS Page 016] [\q  16/]      sārambho ca pāpako.
Thambhassa ca pahānāya sārambhassa ca pahānāya atthi majjhimā paņipadā cakkhukaraõã
¤āõakaraõã upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbāõāya saüvattati. Katamā ca sā āvuso
majjhimā paņipadā cakkhukaraõã ¤āõakaraõã upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya
nibbāõāya saüvattati? Ayameva ariyo aņņhaīgiko maggo. Seyyathãdaü sammādiņņhi
sammāsaīkappo sammāvācā sammākammanto sammā ājãvo sammāvāyāmo sammāsati
sammāsamādhi. Ayaü kho sā āvuso majjhimā paņipadā cakkhukaraõã ¤āõakaraõã
upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbāõāya saüvattati.

Tatrāvuso māno ca pāpako, atimāno ca pāpako. Mānassa ca pahānāya atimānassa ca
pahānāya atthi majjhimā paņipadā cakkhukaraõã ¤āõakaraõã upasamāya abhi¤¤āya
sambodhāya nibbāõāya saüvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paņipadā cakkhukaraõã
¤āõakaraõã upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbāõāya saüvattati? Ayameva ariyo
aņņhaīgiko maggo. Seyyathãdaü sammādiņņhi sammāsaīkappo sammāvācā
sammākammanto sammā ājãvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaü kho sā
āvuso majjhimā paņipadā cakkhukaraõã ¤āõakaraõã upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya
nibbāõāya saüvattati.

Tatrāvuso mado ca pāpako, pamādo ca pāpako. Madassa ca pahānāya pamādassa ca
pahānāya atthi majjhimā paņipadā cakkhukaraõã ¤āõakaraõã upasamāya abhi¤¤āya
sambodhāya nibbāõāya saüvattati. Katamā ca sā āvuso majjhimā paņipadā cakkhukaraõã
¤āõakaraõã upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbāõāya saüvattati? Ayameva ariyo
aņņhaīgiko maggo. Seyyathãdaü sammādiņņhi sammāsaīkappo sammāvācā
sammākammanto sammā ājãvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Ayaü kho sā
āvuso majjhimā paņipadā cakkhukaraõã ¤āõakaraõã upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya
nibbāõāya saüvattati.

15. Idamavoca āyasmā sāriputto attamanā te bhikkhå āyasmato sāriputtassa bhāsitaü
abhinandunti.

Dhammadāyādasuttaü tatiyaü.

[BJT Page 038] [\x  38/]     

1.1.4.
Bhayabheravasuttaü

1. Evaü me sutaü ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Atha kho jāõussoõi brāhmaõo yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā
bhagavatā saddhiü sammodi. Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü
nisãdi. Ekamantaü nisinno kho jāõussoõã brāhmaõo bhagavantaü etadavoca.

2. Ye'me bho gotama kulaputtā bhavantaü gotamaü uddissa saddhā agārasmā anagāriyaü
pabbajitā bhavaü tesaü gotamo pubbaīgamo. Bhavaü tesaü gotamo bahukāro bhavaü tesaü
gotamo samādapetā. Bhoto ca gotamassa sā janatā diņņhānugatiü āpajjatãti.

3. "Evametaü brāhmaõa, evametaü brāhmaõa. Ye te brāhmaõa, kulaputtā mamaü uddissa
saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajitā ahaü tesaü pubbaīgamo. Ahaü tesaü bahukāro. Ahaü
tesaü samādapetā. Mama¤ca pana sā janatā diņņhānugatiü āpajjatãti.

4. Durabhisambhavāni hi bho gotama, ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni. Dukkaraü
pavivekaü. Durabhiramaü ekatte. Haranti ma¤¤e mano vanāni samādhiü alabhamānassa
bhikkhunoti.

5. Evametaü brāhmaõa, evametaü brāhmaõa. Durabhisambhavāni hi brāhmaõa ara¤¤e
vanapatthāni pantāni senāsanāni. Dukkaraü pavivekaü. Durabhiramaü ekatte. Haranti
ma¤¤e mano vanāni samādhiü alabhamānassa bhikkhunoti. Mayhampi kho brāhmaõa,
pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi: "
durabhisambhavāni hi kho ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni. Dukkaraü pavivekaü.
Durabhiramaü ekatte. Haranti ma¤¤e mano vanāni samādhiü alabhamānassa [PTS Page 017]
[\q  17/]      bhikkhuno"ti.

[BJT Page 040] [\x  40/]     

6. Tassa mayhaü brāhmaõa etadahosi: ye kho keci samaõā vā brāhmaõā vā
aparisuddhakāyakammantā ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevanti.
Aparisuddha2 kāyakammantasandosahetu have te bhonto samaõabrāhmaõā akusalaü
bhayabheravaü avhayanti3, na kho panāhaü aparisuddha2 kāyakammanto ara¤¤e
vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevāmi, parisuddhakāyakammantohamasmi. Ye hi vo
ariyā parisuddhakāyakammantā ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevanti,
tesamahaü a¤¤atamo4. Etamahaü brāhmaõa parisuddhakāyakammantataü5 attani
sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiü ara¤¤e vihārāya.

7. Tassa mayhaü brāhmaõa etadahosi: ye kho keci samaõā vā brāhmaõā vā
aparisuddhavacãkammantā ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevanti.
Aparisuddha2 vacãkammantasandosahetu have te bhonto samaõabrāhmaõā akusalaü
bhayabheravaü avhayanti3, na kho panāhaü aparisuddha2 vacãkammanto ara¤¤e
vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevāmi, parisuddhavacãkammantohamasmi. Ye hi vo
ariyā parisuddhavacãkammantā ara¤¤e vanapatthāni 1 pantāni senāsanāni paņisevanti,
tesamahaü a¤¤atamo4. Etamahaü brāhmaõa parisuddhavacãkammantanaü5 attani
sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiü ara¤¤e vihārāya.

Tassa mayhaü brāhmaõa etadahosi: ye kho keci samaõā vā brāhmaõā vā
aparisuddhamanokammantā ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevanti.
Aparisuddha2 manokammantasandosahetu have te bhonto samaõabrāhmaõā akusalaü
bhayabheravaü avhayanti3, na kho panāhaü aparisuddha2 manokammanto ara¤¤e
vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevāmi, parisuddhamanokammantohamasmi. Ye hi vo
ariyā parisuddhamanokammantā ara¤¤e vanapatthāni 1 pantāni senāsanāni paņisevanti,
tesamahaü a¤¤atamo4. Etamahaü brāhmaõa parisuddhamanokammantataü5 attani
sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiü ara¤¤e vihārāya.

Tassa mayhaü brāhmaõa, etadahosi: ye kho keci samaõā vā brāhmaõā vā aparisuddhājãvā
ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevanti, aparisuddhājãvasandosahetu have te
bhonto samaõabrāhmaõā akusalaü bhayabheravaü avhayanti, na kho panāhaü
aparisuddhājãvo ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevāmi,
parisuddhājãvohamasmi. Ye hi vo ariyā parisuddhājãvā ara¤¤e vanapatthāni pantāni
senāsanāni paņisevanti, tesamahaü a¤¤atamo. Etamahaü brāhmaõa parisuddhājãvataü attani
sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiü ara¤¤e vihārāya.

8. Tassa mayhaü brāhmaõa etadahosi: ye kho keci samaõā vā brāhmaõā vā abhijjhālå
kāmesu tibbasārāgā ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevanti, abhijjhālå kāmesu
tibbasārāgasandosahetu have te bhonto samaõabrāhmaõā akusalaü bhayabheravaü
avhayanti3. Na kho panāhaü abhijjhālå kāmesu tibbasārāgo ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni
senāsanāni paņisevāmi, anabhijjhāluhamasmi. Ye hi vo ariyā anabhijjhālå ara¤¤e [PTS Page
018] [\q  18/]      vanapatthāni 1 pantāni senāsanāni paņisevanti, tesamahaü a¤¤atamo4.
Etamahaü brāhmaõa anabhijjhālutaü5 attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiü ara¤¤e
vihārāya.

-----------------
1." Ara¤¤avanapatthāni" syā. Machasaü. 2. "Apparisuddha" syā. 3. "Avhāyanti" machasaü,
4. "A¤¤ataro" machasaü. Syā 5."Parisuddhakāyakammataü" machasaü.

[BJT Page 042] [\x  42/]     

9. Tassa mayhaü brāhmaõa etadahosi: ye kho keci samaõā vā brāhmaõā vā byāpannacittā
paduņņhamanasaīkappā ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevanti,
vyāpannacittapaduņņhamanasaīkappasandosahetu have te bhonto samaõabrāhmaõā
akusalaü bhayabheravaü avhayanti3. Na kho panāhaü byāpannacitto
paduņņhamanasaīkappo ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevāmi, mettacitto
hamasmi. Ye hi vo ariyā mettacittā ara¤¤e vanapatthāni 1 pantāni senāsanāni paņisevanti,
tesamahaü a¤¤atamo4. Etamahaü brāhmaõa mettacittataü attani sampassamāno bhiyyo
pallomamāpādiü ara¤¤e vihārāya.

10. Tassa mayhaü brāhmaõa etadahosi: ye kho keci samaõā vā brāhmaõā vā
thãnamiddhapariyuņņhitā ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevanti,
thãnamiddhapariyuņņhānasandosahetu have te bhonto samaõabrāhmaõā akusalaü
bhayabheravaü avhayanti3. Na kho panāhaü thãnamiddhapariyuņņhito ara¤¤e
vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevāmi, vigatathãnamiddhohamasmi. Ye hi vo ariyā
vigatathãnamiddhā ara¤¤e vanapatthāni 1 pantāni senāsanāni paņisevanti, tesamahaü
a¤¤atamo4. Etamahaü brāhmaõa vigatathãnamiddhataü attani sampassamāno bhiyyo
pallomamāpādiü ara¤¤e vihārāya.

11. Tassa mayhaü brāhmaõa etadahosi: ye kho keci samaõā vā brāhmaõā vā uddhatā
avupasanta1 cittā ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevanti,
uddhataavupasannacittasandosahetu have te bhonto samaõabrāhmaõā akusalaü
bhayabheravaü avhayanti3. Na kho panāhaü uddhato avupasantacitto ara¤¤e vanapatthāni1
pantāni senāsanāni paņisevāmi, våpasantacittohamasmi. Ye hi vo ariyā våpasantacittā ara¤¤e
vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevanti, tesamahaü a¤¤atamo4. Etamahaü brāhmaõa
våpasantacittataü attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiü ara¤¤e vihārāya.

12. Tassa mayhaü brāhmaõa etadahosi: ye kho keci samaõā vā brāhmaõā vā kaīkhã
vecikicchã2 ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevanti, kaīkhāvicikicchā3
sandosahetu have te bhonto samaõabrāhmaõā akusalaü bhayabheravaü avhayanti3. Na kho
panāhaü kaīkhã vecikicchã4 ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevāmi,
tiõõavicikicchohamasmi. Ye hi vo ariyā tiõõavicikicchā ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni
senāsanāni paņisevanti, tesamahaü a¤¤atamo4. Etamahaü brāhmaõa tiõõavicikicchataü
attani [PTS Page 019] [\q  19/]      sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiü ara¤¤e vihārāya.

------------------
1." Uddhatāvupasanta" syā. 2. "Vicikicchã" machasaü syā 3."Kaīkhivicikicchi" machasaü 4.
"Kaīkhivicikicchã" syā.

[BJT Page 044] [\x  44/]     

13. Tassa mayhaü brāhmaõa etadahosi: ye kho keci samaõā vā brāhmaõā vā attukkaüsakā1
paravambhã ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevanti, attukkaüsana2
paravambhanasandosahetu have te bhonto samaõabrāhmaõā akusalaü bhayabheravaü
avhayanti3. Na kho panāhaü attukkaüsako3 paravambhã ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni
senāsanāni paņisevāmi, anattukaüsako aparavambhãhamasmi. Ye hi vo ariyā
anattukkaüsakā3 aparavambhã ara¤¤e vanapatthāni 1 pantāni senāsanāni paņisevanti,
tesamahaü a¤¤atamo4. Etamahaü brāhmaõa anattukkaüsakataü4 aparavambhitaü attani
sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiü ara¤¤e vihārāya.

14. Tassa mayhaü brāhmaõa etadahosi: ye kho keci samaõā vā brāhmaõā vā chambhã
bhãruka 5 jātikā ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevanti, chambhã
bhãrukajātikasandosahetu have te bhonto samaõabrāhmaõā akusalaü bhayabheravaü
avhayanti3. Na kho panāhaü chambhã bhãrukajātiko ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni
senāsanāni paņisevāmi, vigatalomahaüsohamasmi. Ye hi vo ariyā vigatalomahaüsā ara¤¤e
vanapatthāni 1 pantāni senāsanāni paņisevanti, tesamahaü a¤¤atamo4. Etamahaü brāhmaõa
vigatalomahaüsataü attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiü ara¤¤e vihārāya.

15. Tassa mayhaü brāhmaõa etadahosi: ye kho keci samaõā vā brāhmaõā vā
lābhasakkārasilokaü nikāmayamānā ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevanti,
lābhasakkārasilokaü nikāmayamāna6 sandosahetu have te bhonto samaõabrāhmaõā
akusalaü bhayabheravaü avhayanti3. Na kho panāhaü lābhasakkārasilokaü nikāmayamāno
ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevāmi, appicchohamasmi. Ye hi vo ariyā
appicchā ara¤¤e vanapatthāni 1 pantāni senāsanāni paņisevanti, tesamahaü a¤¤atamo4.
Etamahaü brāhmaõa appicchataü attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiü ara¤¤e
vihārāya. 

-------------
1.Attukkaüsanakā, katthaci 2. Attukkaüsanakā,katthaci 
3. Attukkaüsanako, katthaci. Attukkaüsanakā, katthaci 
4. Anattukkaüsanakā, katthaci. Anattukkaüsanakataü, katthaci. 5.Chambhãbhiruka, syā. 6.
Nikāmayamānā,[PTS.] Nikāmana,machasaü.

[BJT Page 046] [\x  46/]     

16. Tassa mayhaü brāhmaõa etadahosi: ye kho keci samaõā vā brāhmaõā vā kusãtā
hãnaviriyā1 ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevanti, kusãtahãna
viriyasandosahetu have te bhonto samaõabrāhmaõā akusalaü bhayabheravaü avhayanti3.
Na kho panāhaü kusãto hãnaviriyo2 ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevāmi,
āraddhaviriyohamasmi. Ye hi vo ariyā āraddhaviriyā ara¤¤e vanapatthāni 1 pantāni
senāsanāni paņisevanti, tesamahaü a¤¤atamo4. Etamahaü brāhmaõa āraddhaviriyataü attani
sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiü ara¤¤e vihārāya.

17. Tassa mayhaü brāhmaõa etadahosi [PTS Page 020] [\q  20/]      ye kho keci samaõā vā
brāhmaõā vā muņņhassati asampajānā ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevanti,
muņņhassati asampajānasandosahetu have te bhonto samaõabrāhmaõā akusalaü
bhayabheravaü avhayanti3. Na kho panāhaü muņņhassati asampajāno ara¤¤e vanapatthāni1
pantāni senāsanāni paņisevāmi, upaņņhitasatihamasmi.3 Ye hi vo ariyā upaņņhitasatã ara¤¤e
vanapatthāni 1 pantāni senāsanāni paņisevanti, tesamahaü a¤¤atamo4. Etamahaü brāhmaõa
upaņņhisatitaü attani sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiü ara¤¤e vihārāya.

18. Tassa mayhaü brāhmaõa etadahosi: ye kho keci samaõā vā brāhmaõā vā asamāhitā
vibbhantacittā ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevanti,
asamāhitavibbhantacittasandosahetu have te bhonto samaõabrāhmaõā akusalaü
bhayabheravaü avhayanti3. Na kho panāhaü asamāhito vibbhantacitto ara¤¤e vanapatthāni1
pantāni senāsanāni paņisevāmi, samādhisampannohamasmi. Ye hi vo ariyā
samādhisampannā ara¤¤e vanapatthāni 1 pantāni senāsanāni paņisevanti, tesamahaü
a¤¤atamo4. Etamahaü brāhmaõa samādhisampadaü attani sampassamāno bhiyyo
pallomamāpādiü ara¤¤e vihārāya.

19. Tassa mayhaü brāhmaõa etadahosi: ye kho keci samaõā vā brāhmaõā vā duppa¤¤ā
elamågā4 ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevanti, duppa¤¤a
elamågasandosahetu have te bhonto samaõabrāhmaõā akusalaü bhayabheravaü avhayanti3.
Na kho panāhaü duppa¤¤o elamågo ara¤¤e vanapatthāni1 pantāni senāsanāni paņisevāmi,
pa¤¤āsampannohamasmi. Ye hi vo ariyā pa¤¤āsampannā ara¤¤e vanapatthāni 1 pantāni
senāsanāni paņisevanti, tesamahaü a¤¤atamo4. Etamahaü brāhmaõa pa¤¤āsampadaü attani
sampassamāno bhiyyo pallomamāpādiü ara¤¤e vihārāya.

Soëasapariyāyaü5.

-------------------
1.Hãnavãriyā-machasaü 2 hãnavãriyo - machasaü 
3. Upaņaņhitassatihamasami - machasaü. 4 Eëamågā - machasaü 
5. Soëasapariyāyaü niņņhitaü - machasaü. Syā.

[BJT Page 048] [\x  48/]     

20. Tassa mayhaü brāhmaõa etadahosã: yannånāhaü yā tā rattiyo abhi¤¤ātā abhilakkhitā
cātuddasã pa¤cadasã aņņhamã ca pakkhassa, tathāråpāsu rattisu1 yāni tāni ārāmacetiyāni
vanacetiyāni rukkhacetiyāni bhiüsanakāni2 salomahaüsāni, tathāråpesu senāsanesu
vihareyyaü, appevanāma3 taü bhayabheravaü passeyyanti. So kho ahaü brāhmaõa aparena
samayena yā tā rattiyo abhi¤¤ātā abhilakkhitā cātuddasã pa¤cadasã aņņhamã ca pakkhassa,
tathāråpāsu rattisu yāni tāni ārāmacetiyāni vanacetiyāni rukkhacetiyāni bhiüsanakāni
salomahaüsāni, tathāråpesu senāsanesu viharāmi. Tatra ca me4 brāhmaõa viharato mago5
vā āgacchati, moro vā [PTS Page 021] [\q  21/]      kaņņhaü pāteti, vāto vā paõõasaņaü6
ereti,7 tassa mayhaü8 evaü hoti:9 etaü nåna taü bhayabheravaü āgacchatãti.

21. Tassa mayhaü brāhmaõa etadahosi: kinnu kho ahaü a¤¤adatthu bhayapāņikaīkhã
viharāmi, yannånāhaü yathābhåtayathābhåtassa10 me taü bhayabheravaü āgacchati,
tathābhåtatathābhåto va taü bhayabheravaü paņivineyyanti. Tassa mayhaü brāhmaõa
caīkamantassa taü bhayabheravaü āgacchati, so kho ahaü brāhmaõa neva tāva tiņņhāmi, na
nisãdāmi, na nipajjāmi, yāva caīkamantova taü bhayabheravaü paņivinemi. Tassa mayhaü
brāhmaõa ņhitassa taü bhayabheravaü āgacchati, so kho ahaü brāhmaõa neva tāva
caīkamāmi, na nisãdāmi, na nipajjāmi, yāva ņhitova taü bhayabheravaü paņivinemi. Tassa
mayhaü brāhmaõa nisinnassa taü bhayabheravaü āgacchati, so kho ahaü brāhmaõa neva
tāva nipajjāmi, na tiņņhāmi, na caīkamāmi, yāva nisinnova taü bhayabheravaü paņivinemi.
Tassa mayhaü brāhmaõa nipannassa taü bhayabheravaü āgacchati, so kho ahaü brāhmaõa
neva tāva nisãdāmi, na tiņņhāmi, na caīkamāmi, yāva nipannova taü bhayabheravaü
paņivinemi.

22. Santi kho pana brāhmaõa eke samaõabrāhmaõā rattiüyeva samānaü divāti sa¤jānanti,
divāyeva samānaü rattãti sa¤jānanti, idamahaü tesaü samaõabrāhmaõānaü
sammohavihārasmiü vadāmi. Ahaü kho pana brāhmaõa rattiüyeva samānaü rattãti
sa¤jānāmi, divāyeva samānaü divāti sa¤jānāmi. Yaü kho taü brāhmaõa sammā vadamāno
vadeyya asammohadhammo satto loke uppanno bahujanahitāya bahujanasukhāya
lokānukampāya12 atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti, mameva naü sammā
vadamāno vadeyya asammohadhammo satto loke uppanno bahujanahitāya
bahujanasukhāya lokānukampāya12 atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti.

----------------------
1. Rattãsu-machasaü.Syā. 2. Hãsanakāni-machasaü, 3.Appevanāmāhaü-machasaü 4. Tattha
ca me, machasaü. Syā. 5. Migo vā, syā. 6. Paõõakasaņaü-machasaü.
7. Pāteti-katthaci 8.Tassa mayhaü brāhmaõa-machasaü. Syā. 9. Etadahosi-machasaü, 10.
Yathābhåtaü yathābhåtassa-machasaü.[PTS.] Yathābhåtassa yathābhåtassa-syā. 
11. Tathābhåtaü tathābhåtova-machasaü.[PTS] tathābhåto tathābhåtova -syā. 12.
Lokānukampakāya-sãmu.[PTS]

[BJT Page 050] [\x  50/]     

23. âraddhaü kho pana me brāhmaõa viriyaü ahosi asallãnaü. Upaņņhitā sati asammuņņhā.1
Passaddho kāyo asāraddho. Samāhitaü cittaü ekaggaü. So kho ahaü brāhmaõa vivicceva
kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü
jhānaü2 upasampajja vihāsiü. Vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso
ekodibhāvaü [PTS Page 022] [\q  22/]      avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü
dutiyaü jhānaü3 upasampajja vihāsiü. Pãtiyā ca virāgā upekhako4 ca vihāsiü sato ca
sampajāno, sukha¤ca kāyena paņisaüvedesiü, yaü taü ariyā ācikkhanti 'upekhako4 satimā
sukhavihārãti tatiyaü jhānaü5 upasampajja vihāsiü. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca
pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhaü6 asukhaü upekhā7
satipārisuddhiü catutthaü jhānaü8 upasampajja vihāsiü

24. So evaü samāhite citte - parisuddhe, pariyodāte, anaīgaõe, vigatåpakkilese, mudubhåte,
kammaniye, ņhite, āne¤jappatte9, pubbenivāsānussati¤āõāya10 cittaü abhininnāmesiü. So11
anekavihitaü pubbenivāsaü anussarāmi. Seyyathãdaü: ekampi jātiü, dvepi jātiyo, tissopi
jātiyo, catassopi jātiyo, pa¤capi jātiyo, dasapi jātiyo, vãsampi12 jātiyo, tiüsampi jātiyo,
cattārãsampi13 jātiyo, pa¤¤āsampi jātiyo, jātisatampi jātisahassampi, jātisatasahassampi,
anekepi saüvaņņakappe, anekepi vivaņņakappe, anekepi saüvaņņavivaņņakappe, 'amutrāsiü
evannāmo evaü gotto evaü vaõõo evamāhāro evaü sukhadukkhapaņisaüvedã
evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiü.14 Tatrāpāsiü evannāmo evaü gotto evaü
vaõõo evamāhāro evaü sukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto
idhåpapanno'ti. Iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarāmi. Ayaü kho me
brāhmaõa rattiyā paņhame yāme paņhamā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo
vihato, āloko uppanno, yathā taü appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

--------------------
1. Apammuņņhā-syā. 2. Paņhamajjhānaü-sãmu 
3. Dutiyajjhānaü-sãmu 4. Upekkhako-machasaü.Syā 5.Tatiyajjhānaü-sãmu. 6.
Adukkhamasukhaü-machasaü syā 7.Upekkhā - machasaü.Syā 8.Catutthajjhānaü-sãmu. 
9. ânejjappatte-sãmu11. 
10. Pubbenivāsānussati¤¤āõāya-machasaü 11. Sohaü, katthaci 
12. Vãsatimapi-sãmu.13. Cattāëãsampi - syā. Cattālãsampi - machasaü 14. Uppādiü -
katthaci.

[BJT Page 052] [\x  52/]     

25. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte sattānaü cutåpapāta¤āõāya1 cittaü abhininnāmesiü, so
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne
hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate. Yathākammåpage satte pajānāmi: ime
vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā, vacãduccaritena samannāgatā,
manoduccaritena samannāgatā, ariyānaü upavādakā, micchādiņņhikā,
micchādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü
nirayaü upapannā2. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena [PTS Page 023] [\q  23/]     
samannāgatā, vacãsucaritena samannāgatā, manosucaritena samannāgatā, ariyānaü
anupavādakā, sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā
parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapannāti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe
dubbaõõe sugate duggate. Yathākammåpage satte pajānāmi. Ayaü kho me brāhmaõa
rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko
uppanno, yathā taü appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

26. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte āsavānaü khaya¤āõāya3 cittaü abhininnāmesiü. So idaü
dukkhanti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Ayaü dukkhasamudayoti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü.
Ayaü dukkhanirodhoti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadāti
yathābhåtaü abbha¤¤āsiü: ime āsavāti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Ayaü āsavasamudayoti
yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Ayaü āsavanirodhoti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Ayaü
āsavanirodhagāminã paņipadāti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Tassa me evaü jānato evaü
passato kāmāsavāpi cittaü vimuccittha. Bhavāsavāpi cittaü vimuccittha. Avijjāsavāpi cittaü
vimuccittha. Vimuttasmiü vimuttamiti ¤āõaü ahosi. 'Khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü,
kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyā'ti abbha¤¤āsiü. Ayaü kho me brāhmaõa rattiyā
pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā tamo vihato, āloko uppanno,
yathā taü appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

-----------------
1. Cutupapāta¤¤āõāya - katthaci 2.Uppannā- katthaci. 3. Khaya¤¤āõāya-katthaci. 

[BJT Page 054] [\x  54/]     

27. Siyā kho pana te brāhmaõa evamassa: ajjāpi nåna samaõo gotamo avãtarāgo avãtadoso
avãtamoho, tasmā ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevatãti. Na kho panetaü
brāhmaõa evaü daņņhabbaü. Dve kho ahaü brāhmaõa atthavase sampassamāno ara¤¤e
vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevāmi: attano ca diņņhadhammasukhavihāraü
sampassamāno, pacchima¤ca janataü anukampamānoti. 

28. Anukampitaråpāyaü1 bhotā gotamena pacchimā [PTS Page 024] [\q  24/]      janatā,
yathā taü arahatā sammāsambuddhena. Abhikkantaü bho gotama. Abhikkantaü bho gotama.
Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā
maggaü ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya cakkhumanto råpāni dakkhintãti2
evamevaü bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bhavantaü3 gotamaü
saraõaü gacchāmi dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca. Upāsakaü maü bhavaü gotamo dhāretu
ajjatagge pāõupetaü saraõaü4 gatanti.

Bhayabheravasuttaü catutthaü.

1.1.5

Anaīgaõasuttaü.

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhå āmantesi: āvuso bhikkhavoti.5 âvusoti kho te
bhikkhå āyasmato sāriputtassa paccassosuü. âyasmā sāriputto etadavoca:

2. Cattāro'me āvuso puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame cattāro? Idhāvuso ekacco
puggalo sāīgaõo'va 6 samāno 'atthi me ajjhattaü aīgaõa'nti yathābhåtaü nappajānāti. Idha
panāvuso ekacco puggalo sāīgaõo'va 6 samāno 'atthi me ajjhattaü aīgaõa'nti yathābhåtaü
pajānāti. -

-------------------
1. Anukampitaråpā vatāyaü - machasaü. Syā. 2. Dakkhantãti machasaü syā 3. Bhagavantaü
- machasaü 4. Saraõagatanti - katthaci. 5. Bhikkhaveti - machasaü. 6. Saīgaõova - syā.
[BJT Page 056] [\x  56/]     

Idhāvuso ekacco puggalo anaīgaõova samāno 'natthi me ajjhattaü aīgaõa'nti yathābhåtaü
nappajānāti. Idha panāvuso ekacco puggalo anaīgaõova samāno 'natthi me ajjhattaü
aīgaõa'nti yathābhåtaü pajānāti. Tatrāvuso 'yvāyaü puggalo sāīgaõova samāno 'atthi me
ajjhattaü aīgaõa'nti yathābhåtaü nappajānāti, ayaü imesaü dvinnaü puggalānaü
sāīgaõānaüyeva sataü hãnapuriso akkhāyati. Tatrāvuso yvāyaü puggalo sāīgaõova samāno
'atthi me ajjhattaü aīgaõa'nti yathābhåtaü pajānāti, ayaü imesaü dvinnaü puggalānaü
sāīgaõānaüyeva sataü seņņhapuriso akkhāyati. Tatrāvuso yvāyaü puggalo anaīgaõova [PTS
Page 025] [\q  25/]      samāno'natthi me ajjhattaü aīgaõa'nti yathābhåtaü nappajānāti, ayaü
imesaü dvinnaü puggalānaü anaīgaõānaüyeva sataü hãnapuriso akkhāyati. Tatrāvuso
yvāyaü puggalo anaīgaõova samāno 'natthi me ajjhattaü aīgaõa'nti yathābhåtaü pajānāti,
ayaü imesaü dvinnaü puggalānaü anaīgaõānaüyeva sataü seņņhapuriso akkhāyatãti.

3. Evaü vutte āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaü sāriputtaü etadavoca: ko nu kho āvuso
sāriputta hetu ko paccayo, yenimesaü dvinnaü puggalānaü sāīgaõānaüyeva sataü eko
hãnapuriso akkhāyati? Eko seņņhapuriso akkhāyati? Ko panāvuso sāriputta hetu ko paccayo,
yenimesaü dvinnaü puggalānaü anaīgaõānaüyeva sataü eko hãnapuriso akkhāyati? Eko
seņņhapuriso akkhāyatãti? 

4. Tatrāvuso yvāyaü puggalo sāīgaõova samāno 'atthi me ajjhattaü aīgaõa'nti yathābhåtaü
nappajānāti, tasse taü pāņikaīkhaü: na chandaü janessati, na vāyamissati, na viriyaü1
ārabhissati tassaīgaõassa pahānāya. So sarāgo sadoso samoho sāīgaõo saīkiliņņhacitto
kālaü karissati. Seyyathāpi āvuso kaüsapāti2 ābhatā āpaõā vā kammārakulā vā rajena ca
malena ca pariyonaddhā, tamenaü sāmikā na ceva paribhu¤jeyyuü, na ca pariyodapeyyuü,
rajāpathe ca naü nikkhipeyyuü, evaü hi sā āvuso kaüsapāti aparena samayena
saīkiliņņhatarā assa malaggahãtāti.3 Evamāvusoti. Evameva kho āvuso yvāyaü puggalo
sāīgaõova samāno 'atthi me ajjhattaü aīgaõa'nti yathābhåtaü nappajānāti, tassetaü
pāņikaīkhaü: na chandaü janessati, na vāyamissati, na viriyaü ārabhissati tassaīgaõassa
pahānāya. So sarāgo sadoso samoho sāīgaõo saīkiliņņhacitto kālaü karissati.

-------------------
1.Vãriyaü - machasaü 2. Kaüsapātã-[PTS. 3.] Malaggahitāti-syā.

[BJT Page 058] [\x  58/]     

5. Tatrāvuso yvāyaü puggalo sāīgaõova samāno 'atthi me ajjhattaü aīgaõa'nti yathābhåtaü
pajānāti, tassetaü pāņikaīkhaü: chandaü janessati, vāyamissati viriyaü ārabhissati
tassaīgaõassa pahānāya. So arāgo adoso amoho anaīgaõo asaīkiliņņhacitto kālaü karissati.
Seyyathāpi āvuso kaüsapāti1 ābhatā āpaõā vā kammārakulā vā rajena ca malena ca
pariyonaddhā, tamenaü sāmikā paribhu¤jeyyu¤ceva pariyodapeyyu¤ca, na ca naü2
rajāpathe nikkhipeyyuü [PTS Page 026] [\q  26/]      evaü hi sā āvuso kaüsapāti aparena
samayena parisuddhā3 assa pariyodātāti. Evamāvusoti. Evameva kho āvuso yvāyaü puggalo
sāīgaõova samāno 'atthi me ajjhattaü aīgaõa'nti yathābhåtaü pajānāti, tassetaü
pāņikaīkhaü: chandaü janessati, vāyamissati, viriyaü ārabhissati tassaīgaõassa pahānāya. So
arāgo adoso amoho anaīgaõo asaīkiliņņhacitto kālaü karissati.

6.Tatrāvuso yvāyaü puggalo anaīgaõova samāno 'natthi me ajjhattaü aīgaõa'nti
yathābhåtaü nappajānāti, tassetaü pāņikaīkhaü: subhanimittaü manasi karissati. Tassa
subhanimittassa manasikārā rāgo cittaü anuddhaüsessati. So sarāgo sadoso samoho sāīgaõo
saīkiliņņhacitto kālaü karissati. Seyyathāpi āvuso kaüsapāti ābhatā āpaõā vā kammārakulā
vā parisuddhā pariyodātā, tamenaü sāmikā na ceva paribhu¤jeyyuü, na ca pariyodapeyyuü,
rajāpathe ca naü nikkhipeyyuü, evaü hi sā āvuso kaüsapāti aparena samayena saīkiliņņhā
assa malaggahãtāti. Evamāvusoti. Evameva kho āvuso yvāyaü puggalo anaīgaõova samāno
'natthi me ajjhattaü aīgaõa'nti yathābhåtaü nappajānāti, tassetaü pāņikaīkhaü:
subhanimittaü manasi karissati. Tassa subhanimittassa manasikārā rāgo cittaü
anuddhaüsessati. So sarāgo sadoso samoho sāīgaõo saīkiliņņhacitto kālaü karissati.

7. Tatrāvuso yvāyaü puggalo anaīgaõova samāno'natthi me ajjhattaü aīgaõa'nti
yathābhåtaü pajānāti, tassetaü pāņikaīkhaü: subhanimittaü na manasi karissati. Tassa
subhanimittassa amanasikārā4 rāgo cittaü nānuddhaüsessati. So arāgo adoso amoho
anaīgaõo asaīkiliņņhacitto kālaü karissati. Seyyathāpi āvuso kaüsapāti ābhatā āpaõā vā
kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā, tamenaü sāmikā paribhu¤jeyyu¤ceva
pariyodapeyyu¤ca, na ca naü rajāpathe nikkhipeyyuü, evaü hi sā āvuso kaüsapāti aparena
samayena parisuddhatarā assa pariyodātāti. Evamāvusoti.

--------------------
1. Kaüsapāti-[PTS 2.]Neva naü-katthaci. 
3. Parisuddhatarā-machasaü[PTS 3.]Na manasikarā - syā.

[BJT Page 060] [\x  60/]     

Evameva kho āvuso1 yvāyaü puggalo anaīgaõova samāno 'natthi me ajjhattaü aīgaõa'nti
yathābhåtaü pajānāti, tassetaü pāņikaīkhaü: subhanimittaü na manasi karissati, tassa
subhanimittassa amanasikārā rāgo cittaü nānuddhaüsessati, so arāgo adoso amoho
anaīgaõo asaīkiliņņhacitto kālaü karissati.

8. Ayaü kho āvuso [PTS Page 027] [\q  27/]      moggallāna, hetu, ayaü paccayo, yenimesaü
dvinnaü puggalānaü sāīgaõānaüyeva sataü eko hãnapuriso akkhāyati, eko seņņhapuriso
akkhāyati. Ayaü panāvuso moggallāna hetu, ayaü paccayo, yenimesaü dvinnaü puggalānaü
anaīgaõānaüyeva sataü eko hãnapuriso akkhāyati, eko seņņhapuriso akkhāyatãti.

9. Aīgaõaü aīgaõanti āvuso vuccati. Kissa nu kho etaü āvuso adhivacanaü yadidaü
aīgaõanti? Pāpakānaü kho etaü āvuso akusalānaü icchāvacarānaü adhivacanaü yadidaü
aīgaõanti.

10.  hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü idhekaccassa bhikkhuno evaü icchā uppajjeyya:
āpatti¤ca vata2 āpanno assaü, na ceva maü bhikkhå jāneyyuü: āpattiü āpannoti.  hānaü kho
panetaü āvuso vijjati - yaü taü bhikkhuü bhikkhå jāneyyuü: āpattiü āpannoti, 'jānanti maü3
bhikkhå āpattiü āpanno'ti, iti so kupito hoti appatãto. Yo ceva kho āvuso kopo yo ca
appaccayo ubhayametaü aīgaõaü.

11.  hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü idhekaccassa bhikkhuno evaü icchā uppajjeyya:
āpatti¤ca vata āpanno assaü, anuraho maü bhikkhå codeyyuü, no saīghamajjheti.  hānaü
kho panetaü āvuso vijjati - yaü taü bhikkhuü bhikkhå saīghamajjhe codeyyuü, no anuraho,
'saīghamajjhe maü bhikkhå codenti, no anuraho'ti. Iti so kupito hoti appatãto. Yo ceva kho
āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaü aīgaõaü.

12.  hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü idhekaccassa bhikkhuno evaü icchā uppajjeyya:
āpatti¤ca vata āpanno assaü, sappaņipuggalo maü codeyya, no appaņipuggaloti.  hānaü kho
panetaü āvuso vijjati - yaü taü bhikkhuü appaņipuggalo codeyya, no sappaņipuggalo,
'appaņipuggalo maü codeti, no sappaņipuggalo'ti, iti so kupito hoti appatãto. Yo ceva kho
āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaü aīgaõaü.

------------------
1.Panāvuso-syā. 2. Vatāhaü-katthaci 3. Na ca maü - machasaü. Syā
[BJT Page 062] [\x  62/]     

13.  hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü idhekaccassa bhikkhuno evaü icchā uppajjeyya:
"aho vata mameva satthā paņipucchitvā paņipucchitvā bhikkhånaü dhammaü deseyya, na
a¤¤aü bhikkhuü satthā paņipucchitvā paņipucchitvā bhikkhånaü dhammaü deseyyā"ti.
 hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü a¤¤aü bhikkhuü satthā paņipucchitvā paņipucchitvā
bhikkhånaü dhammaü deseyya, na taü [PTS Page 028] [\q  28/]      bhikkhuü satthā
paņipucchitvā paņipucchitvā bhikkhånaü dhammaü deseyya. "A¤¤aü bhikkhuü satthā
paņipucchitvā paņipucchitvā bhikkhånaü dhammaü deseti. Na maü satthā paņipucchitvā
paņipucchitvā bhikkhånaü dhammaü desetã"ti iti so kupito hoti appatãto. Yo ceva kho āvuso
kopo yo ca appaccayo ubhayametaü aīgaõaü.

14.  hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü idhekaccassa bhikkhuno evaü icchā uppajjeyya:
"aho vata mameva bhikkhå purakkhatvā purakkhatvā gāmaü bhattāya paviseyyuü, na
a¤¤aü bhikkhuü bhikkhå purakkhatvā purakkhatvā gāmaü bhattāya paviseyyu"nti.  hānaü
kho panetaü āvuso vijjati - yaü a¤¤aü bhikkhuü bhikkhå purakkhatvā purakkhatvā gāmaü
bhattāya paviseyyuü, na taü bhikkhuü bhikkhå purakkhatvā purakkhatvā gāmaü bhattāya
paviseyyuü. " A¤¤aü bhikkhuü bhikkhå purakkhatvā purakkhatvā gāmaü bhattāya
pavisanti. Na maü bhikkhå purakkhatvā purakkhatvā gāmaü bhattāya pavisantã"ti. Iti so
kupito hoti appatãto. Yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaü aīgaõaü.

15.  hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü idhekaccassa bhikkhuno evaü icchā uppajjeyya:
" aho vata ahameva labheyyaü bhattagge aggāsanaü aggodakaü aggapiõķaü. Na a¤¤o
bhikkhu labheyya bhattagge aggāsanaü aggodakaü aggapiõķa"nti.  hānaü kho panetaü
āvuso vijjati - yaü a¤¤o bhikkhu labheyya bhattagge aggāsanaü aggodakaü aggapiõķaü, na
so bhikkhu labheyya bhattagge aggāsanaü aggodakaü aggapiõķaü. "A¤¤o bhikkhu labhati
bhattagge aggāsanaü aggodakaü aggapiõķaü. Nāhaü labhāmi bhattagge aggāsanaü
aggodakaü aggapiõķa"nti. Iti so kupito hoti appatãto. Yo ceva kho āvuso kopo yo ca
appaccayo ubhayametaü aīgaõaü.

[BJT Page 064] [\x  64/]     

16.  hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü idhekaccassa bhikkhuno evaü icchā uppajjeyya:
'aho vata ahameva bhattagge bhuttāvã anumodeyyaü. Na a¤¤o bhikkhu bhattagge bhuttāvã
anumodeyyā'ti.  hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü a¤¤o bhikkhu bhattagge bhuttāvã
anumodeyya, na so bhikkhu bhattagge bhuttāvã anumodeyya. 'A¤¤o bhikkhu bhattagge
bhuttāvã anumodati. Nāhaü bhattagge bhuttāvã anumodāmã'ti iti so kupito hoti appatãto.
Yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaü aīgaõaü.

17.  hānaü kho panetaü āvuso vijjati -yaü idhekaccassa bhikkhuno evaü icchā uppajjeyya:
'aho vata ahameva ārāmagatānaü bhikkhånaü dhammaü deseyyaü. Na a¤¤o bhikkhu
ārāmagatānaü bhikkhånaü dhammaü deseyyā'ti.  hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü
a¤¤o bhikkhu ārāmagatānaü bhikkhånaü dhammaü deseyya, na so bhikkhu [PTS Page 029]
[\q  29/]      ārāmagatānaü bhikkhånaü dhammaü deseyya. 'A¤¤o bhikkhu ārāmagatānaü
bhikkhånaü dhammaü deseti. Nāhaü ārāmagatānaü bhikkhånaü dhammaü desemã'ti iti so
kupito hoti appatãto. Yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaü aīgaõaü.

18.  hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü idhekaccassa bhikkhuno evaü icchā uppajjeyya:
'aho vata ahameva ārāmagatānaü bhikkhunãnaü dhammaü deseyyaü na a¤¤o bhikkhu
ārāmagatānaü bhikkhunãnaü dhammaü deseyyā'ti.  hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü
a¤¤o bhikkhu ārāmagatānaü bhikkhunãnaü dhammaü deseyya, na so bhikkhu
ārāmagatānaü " a¤¤o bhikkhu ārāmagatānaü bhikkhunãnaü dhammaü deseti. Nāhaü
ārāmagatānaü bhikkhunãnaü dhammaü desemã" ti iti so kupito hoti appatãto. Yo ceva kho
āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaü aīgaõaü 

 hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü idhekaccassa bhikkhuno evaü icchā uppajjeyya : 'aho
vata ahameva ārāmagatānaü upāsakānaü dhammaü deseyyaü na a¤¤o bhikkhu
ārāmagatānaü upāsakānaü dhammaü deseyyā'ti.  hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü
a¤¤o bhikkhu ārāmagatānaü upāsakānaü dhammaü deseyya. Na so bhikkhu ārāmagatānaü
upāsakānaü dhammaü deseyya. " A¤¤o bhikkhu ārāmagatānaü upāsakānaü dhammaü
deseti nāhaü ārāmagatānaü upāsakānaü dhammaü desemã" ti iti so kupito hoti appatãto. Yo
ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaü aīgaõaü. 

 hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü idhekaccassa bhikkhuno evaü icchā uppajjeyya: ' aho
vata ahameva ārāmagatānaü upāsikānaü dhammaü deseyyaü na a¤¤o bhikkhu
ārāmagatānaü upāsikānaü dhammaü deseyyā'ti.  hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü
a¤¤o bhikkhu ārāmagatānaü upāsikānaü dhammaü deseyya, na so bhikkhu ārāmagatānaü
upāsikānaü dhammaü deseyya. 'A¤¤o bhikkhå ārāmagatānaü upāsikānaü dhammaü deseti.
Nāhaü ārāmagatānaü upāsikānaü dhammaü desemã'ti iti so kupito hoti appatãto. Yo ceva
kho āvuso kopo yo ca appaccayo ubhayametaü aīgaõaü.

[BJT Page 066] [\x  66/]     

19.  hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü idhekaccassa bhikkhuno evaü icchā uppajjeyya:
'aho vata mameva bhikkhå sakkareyyuü garu kareyyuü1 māneyyuü påjeyyuü, na a¤¤aü
bhikkhuü bhikkhå sakkareyyuü garukareyyuü māneyyuü påjeyyu'nti.  hānaü kho panetaü
āvuso vijjati - yaü a¤¤aü bhikkhuü bhikkhå sakkareyyuü garukareyyuü māneyyuü
påjeyyuü, na taü bhikkhuü bhikkhå sakkareyyuü garukareyyuü māneyyuü påjeyyuü.'A¤¤aü
bhikkhuü bhikkhå sakkaronti garukaronti mānenti påjenti. Na maü bhikkhå sakkaronti
garukaronti mānenti påjentã'ti iti so kupito hoti appatãto. Yo ceva kho āvuso kopo yo ca
appaccayo, ubhayametaü aīgaõaü.

20.  hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü idhekaccassa bhikkhuno evaü icchā uppajjeyya:
' aho vata mameva bhikkhuniyo sakkareyyuü garu kareyyuü 1 māneyyuü påjeyyuü, na
a¤¤aü bhikkhuniü bhikkhunã sakkareyyuü garu kareyyuü māneyyuü påjeyyu'nti.  hānaü
kho panetaü āvuso vijjati - yaü a¤¤aü bhikkhuniü bhikkhunã sakkareyyuü garukareyyuü
māneyyuü påjeyyuü , na taü bhikkhuniü bhikkhunã sakkareyyuü garukareyyuü māneyyuü
påjeyyuü. ' A¤¤aü bhikkhuniü bhikkhunã sakkaronti garu karonti mānenti påjenti, na maü
bhikkhunã sakkaronti garukaronti mānenti påjentã'ti. Iti so kupito hoti appatãto. Yo ceva
kho āvuso kopo yo ca appaccayo ,ubhayametaü aīgaõaü.

 hānaü kho panetaü āvuso vijjati -yaü idhekaccassa bhikkhuno evaü icchā uppajjeyya: ' aho
vata mameva upāsakā sakkareyyuü garu kareyyuü māneyyuü påjeyyuü, na a¤¤aü bhikkhuü
upāsakā sakkareyyuü garukareyyuü māneyyuü påjeyyu'nti.  hānaü kho panetaü āvuso
vijjati - yaü a¤¤aü bhikkhuü upāsakā sakkareyyuü garukareyyuü māneyyuü påjeyyuü, na
taü bhikkhuü upāsakā sakkareyyuü garu kareyyuü māneyyuü påjeyyuü. ' A¤¤aü bhikkhuü
upāsakā sakkaronti garukaronti mānenti påjenti, na maü upāsakā sakkaronti garukaronti
mānenti påjentã'tã iti so kupito hoti appatãto. Yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo,
ubhayametaü aīgaõaü.

21.  hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü idhekaccassa bhikkhuno evaü icchā uppajjeyya:
' aho vata ahameva lābhã assaü3 paõãtānaü cãvarānaü, na a¤¤o bhikkhu lābhã assa
paõãtānaü cãvarāna'nti.  hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü [PTS Page 030] [\q  30/]   
  a¤¤o bhikkhu lābhã assa paõãtānaü cãvarānaü, na so bhikkhu lābhã assa paõãtānaü
cãvarānaü. ' A¤¤o bhikkhu lābhã 3 paõãtānaü cãvarānaü, nāhaü lābhã paõãtānaü
cãvarāna'nti iti so kupito hoti appatãto. Yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo,
ubhayametaü aīgaõaü.
-----------------------
1. Garuü kareyyuü, machasaü. 2.Upāsikāyo, syā. 3. Lābhã assa, katthaci.

[BJT Page 068] [\x  68/]     

22.  hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü idhekaccassa bhikkhuno evaü icchā uppajjeyya:
' aho vata ahameva lābhã assaü paõãtānaü piõķapātānaü , na a¤¤o bhikkhu lābhã assa
paõãtānaü piõķapātāna'nti.  hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü a¤¤o bhikkhu lābhã
assa paõãtānaü piõķapātānaü, na so bhikkhu lābhã assa paõãtānaü piõķapātānaü.'A¤¤o
bhikkhu lābhã3 paõãtānaü piõķapātānaü nāhaü lābhã paõãtānaü piõķapātāna'nti iti so
kupito hoti appatãto. Yo ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo, ubhaya metaü aīgaõaü.

 hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü idhekaccassa bhikkhuno evaü icchā uppajjeyya: 'aho
vata ahameva lābhã assaü paõãtānaü senāsanānaü ,na a¤¤o bhikkhu lābhã assa paõãtānaü
snosana'nti.  hānaü kho panetaü āvuso vijjati -yaü a¤¤o bhikkhu lābhã assa paõãtānaü
senāsanānaü, na so bhikkhu lābhã assa paõãtānaü senāsanānaü. 'A¤¤o bhikkhu lābhã3
paõãtānaü senāsanānaü, nāhaü lābhã paõãtānaü senāsana'nti iti so kupito hoti appatãto. Yo
ceva kho āvuso kopo yo ca appaccayo, ubhayametaü aīgaõaü.

 hānaü kho panetaü āvuso vijjati - yaü idhekaccassa bhikkhuno evaü icchā uppajjeyya: ' aho
vata ahameva lābhã assaü paõãtānaü gilānapaccaya bhesajjaparikkhārānaü, na a¤¤o
bhikkhu lābhã assa paõãtānaü gilānapaccayabhesajjaparikkhārāna'nti.  hānaü kho panetaü
āvuso vijjati yaü a¤¤o bhikkhu lābhã assa paõãtānaü gilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü,
na so bhikkhu lābhã assa paõãtānaü gilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü. 'A¤¤o bhikkhu
lābhã assa paõãtānaü gilānapaccayabhesajjaparikkhārānaü, nāhaü lābhã assaü paõãtānaü
gilānapaccayabhesajjaparikkhārāna'nti iti so kupito hoti appatãto. Yo ceva kho āvuso kopo
yo ca appaccayo, ubhayametaü aīgaõaü.

23. Imesaü kho etaü āvuso pāpakānaü akusalānaü icchāvacarānaü adhivacanaü yadidaü
aīgaõanti.

24. Yassa kassaci āvuso bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā appahãnā dissanti ceva
såyanti ca, ki¤cāpi so hoti āra¤¤ako pantasenāsano, piõķapātiko sapadānacārã, paüsukåliko
låkhacãvaradharo, atha kho naü sabrahmacārã neva sakkaronti, na [PTS Page 031] [\q  31/] 
    garukaronti, na mānenti, na påjenti. Taü kissa hetu? Te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā
icchāvacarā appahãnā dissanti ceva såyanti ca. Seyyathāpi āvuso kaüsapāti ābhatā āpaõā vā
kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā, tamenaü sāmikā ahikuõapaü vā kukkurakuõapaü
vā manussakuõapaü vā racayitvā a¤¤issā kaüsapātiyā paņikujjitvā antarāpaõaü
paņipajjeyyuü, tamenaü jano disvā evaü vadeyya: ambho kimevidaü harãyati1 ja¤¤aja¤¤aü2
viyāti. Tamenaü uņņhahitvā avāpuritvā olokeyya. Tassa sahadassanena amanāpatā ca
saõņhaheyya. Paņikkålatā3 ca saõņhaheyya. Jigucchatā4 ca saõņhaheyya. Jighacchitānampi
na bhottukamyatā assa, pageva suhitānaü. Evameva kho āvuso yassa kassaci bhikkhuno ime
pāpakā akusalā icchāvacarā appahãnā dissanti ceva såyanti ca, ki¤cāpi so hoti āra¤¤ako
pantasenāsano, piõķapātiko sapadānacārã,5 paüsukåliko låkhacãvaradharo, atha kho naü
sabrahmacārã neva6 sakkaronti, na garukaronti, na mānenti, na påjenti. Taü kissa hetu? Te
hi tassa āyasmato pāpakā akusalā icchāvacarā appahãnā dissanti ceva såyantã ca.

----------------------
1. Hariyyati, syā 2. Ja¤¤aüja¤¤aü, syā. 
3. Pāņikulyatā, syā machasaü paņikulyatā[PTS 4.]Jegucchitā, [PTS 5.] Sāpadānacārã, katthaci.
6. Na ceva, machasaü. 

[BJT Page 070] [\x  70/]     
25. Yassa kassaci āvuso bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā pahãnā dissanti ceva
såyanti ca, ki¤cāpi so hoti gāmantavihārã nemantaniko gahapaticãvaradharo, atha kho naü
sabrahmacārã sakkaronti. Garukaronti. Mānenti. Påjenti. Taü kissa hetu? Tehi tassa āyasmato
pāpakā akusalā icchāvacarā pahãnā dissanti ceva såyanti ca. Seyyathāpi āvuso kaüsapāti
ābhatā āpaõā vā kammārakulā vā parisuddhā pariyodātā, tamenaü sāmikā sālãnaü odanaü
vicitakāëakaü1 anekasåpaü anekabya¤janaü racayitvā a¤¤issā kaüsapātiyā paņikujjitvā
antarāpaõaü paņipajjeyyuü, tamenaü jano disvā evaü vadeyya: ambho kimevidaü harãyati
ja¤¤aja¤¤aü viyāti. Tamenaü uņņhahitvā avāpuritvā olokeyya. Tassa sahadassanena
manāpatā ca saõņhaheyya. Appakkuņilatā2 ca saõņhaheyya. Ajegucchatā3 ca saõņhaheyya.
Suhitānampi bhottukamyatā assa, pageva jighacchitānaü. Evameva kho āvuso yassa kassaci
bhikkhuno ime pāpakā akusalā icchāvacarā pahãnā dissanti ceva såyanti ca, ki¤cāpi so hoti
gāmantavihārã nemantaniko gahapaticãvaradharo, atha kho naü sabrahmacārã sakkaronti.
Garukaronti. Mānenti. Påjenti. Taü kissa hetu? Te hi tassa āyasmato pāpakā akusalā
icchāvacarā pahãnā dissanti ceva såyanti cāti.

26. Evaü vutte āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaü sāriputtaü etadavoca: " upamā maü
āvuso sāriputta paņibhātã"ti. "Paņibhātu taü āvuso moggallānā"ti.

Ekamidāhaü āvuso samayaü rājagahe viharāmi giribbaje. Atha khvāhaü āvuso
pubbanhasamayaü4 nivāsetvā pattacãvaramādāya rājagahaü piõķāya pāvisiü. Tena kho
pana samayena sāmãtiyānakāraputto5 rathassa nemiü tacchati.6 Tamenaü paõķuputto
ājãvako7 purāõayānakāraputto paccupaņņhito hoti. Atha kho āvuso paõķuputtassa
ājãvakassa purāõayānakāraputtassa evaü cetaso parivitakko udapādi: aho vatāyaü
sāmãtiyānakāraputto imissā nemiyā ima¤ca vaīkaü ima¤ca jimhaü ima¤ca dosaü taccheyya,
evāyaü nemi apagatavaīkā apagatajimhā apagatadosā suddhāssa8 sāre [PTS Page 032] [\q 
32/]      patiņņhitāti. Yathā yathā kho āvuso paõķuputtassa ājãvakassa
purāõayānakāraputtassa cetaso parivitakkitaü9 hoti, tathā tathā sāmãtiyānakāraputto tassā
nemiyā ta¤ca vaīkaü ta¤ca jimhaü ta¤ca dosaü tacchati.

-----------------------
1.Vicinitakāëakā, katthaci. 2. Appāņikulyatā, machasaü, 
3. Ajegucchitā, [PTS 4.]Pubbaõhasamayaü, machasaü syā 
5. Samãtiyānakāraputto, machasaü. Syā 6. Taccheti, syā 
7. âjãvako, machasaü syā 8. Suddhā assa, machasaü syā 
9. Parivitakko, machasaü. Syā.

[BJT Page 072] [\x  72/]     

Atha kho āvuso paõķuputto ājãvako purāõayānakāraputto attamano attamanavācaü
nicchāresi: 'hadayā hadayaü ma¤¤e a¤¤āya tacchatã'ti. Evameva kho āvuso ye te puggalā
assaddhā jãvikatthā na saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajitā, saņhā māyāvino keņubhino,1
uddhatā unnaëā capalā mukharā vikiõõavācā indriyesu aguttadvārā bhojane amatta¤¤uno
jāgariyaü ananuyuttā sāma¤¤e anapekkhavanto2 sikkhāya na tibbagāravā bāhulikā sāthalikā
okkamane pubbaīgamā paviveke nikkhittadhurā kusãtā hãnaviriyā muņņhassatã asampajānā
asamāhitā vibbhantacittā duppa¤¤ā elamågā, tesaü āyasmā sāriputto iminā
dhammapariyāyena hadayaü ma¤¤e a¤¤āya tacchati.

27. Ye pana te kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajitā asaņhā amāyāvino
akeņubhino anuddhatā anunnaëā acapalā amukharā avikiõõavācā indriyesu guttadvārā
bhojane matta¤¤uno jāgariyaü anuyuttā sāma¤¤e apekkhavanto sikkhāya tibbagāravā na
bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaīgamā āraddhaviriyā
pahitattā upaņņhitasatã sampajānā samāhitā ekaggacittā pa¤¤āvanto anelamågā, te āyasmato
sāriputtassa imaü dhammapariyāyaü sutvā pivanti ma¤¤e ghasanti ma¤¤e vacasā manasā
ca sādhu vata bho sabrahmacārã akusalā vuņņhāpetvā kusale patiņņhāpetãti.

28. Seyyathāpi āvuso itthã vā puriso vā daharo yuvā maõķanakajātiko sãsaü nahāto
uppalamālaü vā vassikamālaü vā atimuttakamālaü vā labhitvā ubhohi hatthehi paņiggahetvā
uttamaīge sirasmiü patiņņhāpeyya.

---------------------
1. Ketubhino, machasaü. 2. Punapekhavanto ,[PTS]

[BJT Page 074] [\x  74/]     

Evameva kho āvuso ye te kulaputtā saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajitā, asaņhā
amāyāvino akeņubhino anuddhatā anunnaëā acapalā amukharā avikiõõavācā indriyesu
guttadvārā bhojane matta¤¤uno jāgariyaü anuyuttā sāma¤¤e apekkhavanto sikkhāya
tibbagāravā na bāhulikā na sāthalikā okkamane nikkhittadhurā paviveke pubbaīgamā
āraddhaviriyā pahitattā upaņņhitasatã sampajānā samāhitā ekaggacittā pa¤¤āvanto
anelamågā, te āyasmato sāriputtassa imaü dhammapariyāyaü sutvā pivanti ma¤¤e ghasanti
ma¤¤e vacasā ceva manasā ca. Sādhu vata bho sabrahmacārã akusalā vuņņhāpetvā kusale
patiņņhāpetãti.

Iti ha te ubho mahānāgā a¤¤ama¤¤assa subhāsitaü samanumodiüsåti.

Anaīgaõasuttaü pa¤camaü [PTS Page 033] [\q  33/]     

1.1.6

âkaīkheyyasuttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhå bhagavato
paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

Sampannasãlā bhikkhave viharatha sampannapātimokkhā. Pātimokkhasaüvarasaüvutā
viharatha ācāragocarasampannā. Aõumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhatha
sikkhāpadesu. 

2. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu 'sabrahmacārãnaü piyo cassaü manāpo garu bhāvanãyo
cā'ti sãlesvevassa paripårakārã ajjhattaü cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya
samannāgato bråhetā su¤¤āgārānaü.(1)

[BJT Page 076] [\x  76/]     

3. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu "lābhã assaü
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna"nti, sãlesvevassa paripårakārã
ajjhattaü ceto samathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato bråhetā
su¤¤āgārānaü.(2)

4. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu " yesāhaü
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraü paribhu¤jāmi, tesaü te kārā
mahapphalā assu mahānisaüsā"ti, sãlesvevassa paripårakārã ajjhattaü cetosamathamanuyutto
anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato bråhetā su¤¤āgārānaü (3)

5. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu "ye me ¤ātisālohitā petā kālakatā pasannacittā
anussaranti, tesaü taü mahapphalaü assa mahānisaüsanti, " .1Sãlesvevassa paripårakārã
ajjhattaü cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato bråhetā
su¤¤āgārānaü.(4)

6. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu "aratiratisaho assaü, na ca maü arati saheyya,
uppannaü aratiü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya"nti, sãlesvevassa paripårakārã ajjhattaü
cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato bråhetā su¤¤āgārānaü.(5)

7. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu " bhayabheravasaho assaü, na ca maü bhayabheravaü
saheyya, uppannaü bhayabheravaü abhibhuyya abhibhuyya vihareyya"nti, sãlesvevassa
paripårakārã ajjhattaü cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato
bråhetā su¤¤āgārānaü.(6)

8. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu " catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü1
diņņhadhammasukhavihārānaü1 nikāmalābhã assaü akicchalābhã akasiralābhã"ti,
sãlesvevassa paripårakārã ajjhattaü cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya
samannāgato bråhetā su¤¤āgārānaü.(7)

9. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu " ye te santā vimokkhā2 atikkamma råpe āruppā, te
kāyena phassitvā3 vihareyya"nti, sãlesvevassa paripårakārã [PTS Page 034] [\q  34/]     
ajjhattaü cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato bråhetā
su¤¤āgārānaü.(8)

------------------
1. Abhicetasikānaü, katthaci, 2. Vimokhā, [PTS] 3.Phusitvā, machasaü, syā.

[BJT Page 078] [\x  78/]     

10. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu " tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā sotāpanno assaü
avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaõo"ti sãlesvevassa paripårakārã ajjhattaü
cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato bråhetā su¤¤āgārānaü.(9)

11. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu "tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā rāgadosamohānaü
tanuttā sakadāgāmã assaü, sakideva imaü lokaü āgantvā dukkhassantaü kareyya"nti
sãlesvevassa paripårakārã ajjhattaü cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya
samannāgato bråhetā su¤¤āgārānaü.(10)

12. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu " pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü
parikkhayā opapātiko assaü, tattha parinibbāyã anāvatti dhammo tasmā lokā"ti sãlesvevassa
paripårakārã ajjhattaü cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato
bråhetā su¤¤āgārānaü.(11)

13. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu " anekavihitaü iddhividhaü paccanubhaveyyaü, ekopi
hutvā bahudhā assaü, bahudhāpi hutvā eko assaü, āvãbhāvaü tirobhāvaü tirokuķķaü
tiropākāraü tiropabbataü asajjamāno gaccheyyaü seyyathāpi ākāse, paņhaviyāpi
ummujjanimujjaü1 kareyyaü seyyathāpi udake, udakepi abhijjamāne2 gaccheyyaü
seyyathāpi paņhaviyaü, ākāsepi pallaīkena kameyyaü seyyathāpi pakkhã sakuõo, imepi
candimasuriye evaü mahiddhike mahānubhāve pāõinā parimaseyyaü3 parimajjeyyaü, yāva
brahmalokāpi kāyena vasaü vatteyya"nti sãlesvevassa paripårakārã ajjhattaü
cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato bråhetā su¤¤āgārānaü.(12)

14. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu: 'dibbāya sotadhātuyā visuddhāya
atikkantamānusakāya4 ubho sadde suõeyyaü: dibbe ca mānuse ca, ye dåre santike cā"ti
sãlesvevassa paripårakārã ajjhattaü ceto samathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya
samannāgato bråhetā su¤¤āgārānaü.(13)
15. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu " parasattānaü parapuggalānaü cetasā ceto paricca
pajāneyyaü: sarāgaü vā cittaü sarāgaü cittanti pajāneyyaü, vãtarāgaü vā cittaü vãtarāgaü
cittanti pajāneyyaü, sadosaü vā cittaü sadosaü cittanti pajāneyyaü, vãtadosaü vā cittaü
vãtadosaü cittanti pajāneyyaü, samohaü vā cittaü samohaü cittanti pajāneyyaü, vãtamohaü
vā cittaü vãtamohaü cittanti pajāneyyaü, - 

----------------------
1. Ummujjanimmujjaü, syā 2. Abhijjamāno, machasaü 
3. Parāmaseyyaü, machasaü, syā. 4. Attikkantamānusikāya, machasaü. Syā,[PTS.]

[BJT Page 080] [\x  80/]     

Saīkhittaü vā cittaü saīkhittaü cittanti pajāneyyaü, vikkhittaü vā cittaü vikkhittaü cittanti
pajāneyyaü, mahaggataü vā cittaü mahaggataü cittanti pajāneyyaü, amahaggataü vā cittaü
amahaggataü cittanti pajāneyyaü, sauttaraü vā cittaü sauttaraü cittanti pajāneyyaü,
anuttaraü vā cittaü anuttaraü cittanti pajāneyyaü, samāhitaü vā cittaü [PTS Page 035] [\q 
35/]      samāhitaü cittanti pajāneyyaü, asamāhitaü vā cittaü asamāhitaü cittanti pajāneyyaü,
vimuttaü vā cittaü vimuttaü cittanti pajāneyyaü, avimuttaü vā cittaü avimuttaü cittanti
pajāneyya"nti, sãlesvevassa paripårakārã ajjhattaü cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno
vipassanāya samannāgato bråhetā su¤¤āgārānaü.(14)

16. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu " anekavihitaü pubbenivāsaü anussareyyaü,
seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi
jātiyo vãsatimpi jātiyo tiüsampi jātiyo cattālãsampi jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi
jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi
saüvaņņavivaņņakappe 'amutrāsiü evannāmo evaü gotto evaü vaõõo evamāhāro evaü
sukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiü1. Tatrāpāsiü
evannāmo evaü gotto evaü vaõõo evamāhāro evaü sukhadukkhapaņisaüvedã
evamāyupariyanto. So tato cuto idhuppanno'ti iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü
pubbenivāsaü anussareyya"nti, sãlesvevassa paripårakārã ajjhattaü cetosamathamanuyutto
anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato bråhetā su¤¤āgārānaü.(15)

17. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu: " dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena satte passeyyaü - cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe
dubbaõõe sugate duggate, yathākammåpage satte pajāneyyaü: 'ime vata bhonto sattā
kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā
ariyānaü upavādakā micchādiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā
parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā, ime vā pana bhonto sattā
kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā
ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā -

------------------
1.Udapādiü, machasaü, syā, [PTS]

[BJT Page 082] [\x  82/]     

Te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapannāti, iti dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena satte passeyyaü - cavamāne upapajjamāne hãne paõãte
suvaõõe dubbaõõe, sugate duggate, yathākammåpage satte pajāneyya"nti sãlesvevassa
paripårakārã ajjhattaü cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato
bråhetā su¤¤āgārānaü.(16)

18. âkaīkheyya ce bhikkhave bhikkhu "āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü
pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā1 [PTS Page 036] [\q  36/]      sacchikatvā
upasampajja vihareyya"nti, sãlesvevassa paripårakārã ajjhattaü cetosamathamanuyutto
anirākatajjhāno vipassanāya samannāgato bråhetā su¤¤āgārānaü(17)

19 "Sampannasãlā bhikkhave viharatha sampannapātimokkhā. Pātimokkhasaüvarasaüvutā
viharatha ācāragocarasampannā aõumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhatha
sikkhāpadeså"ti iti yantaü vuttaü idametaü paņicca vuttanti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti.

âkaīkheyyasuttaü chaņņhaü.

1.1.7

Vatthåpamasuttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhå bhagavato
paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

2. Seyyathāpi bhikkhave vatthaü saīkiliņņhaü malaggahitaü, tamenaü rajako yasmiü yasmiü
raīgajāte upasaühareyya yadi nãlakāya yadi pãtakāya yadi lohitakāya yadi ma¤jeņņhakāya,2
durattavaõõamevassa. Aparisuddhavaõõamevassa. Taü kissa hetu?Aparisuddhattā
bhikkhave vatthassa. Evameva kho bhikkhave citte saīkiliņņhe duggati pāņikaīkhā.

--------------------
1. Abhi¤¤āya, [PTS] 2. Ma¤jaņņhakāya, machasaü

[BJT Page 084] [\x  84/]     

3. Seyyathāpi bhikkhave vatthaü parisuddhaü pariyodātaü, tamenaü rajako yasmiü yasmiü
raīgajāte upasaühareyya yadi nãlakāya yadi pãtakāya yadi lohitakāya yadi ma¤jeņņhakāya,
surattavaõõamevassa. Parisuddhavaõõamevassa. Taü kissa hetu? Parisuddhattā bhikkhave
vatthassa. Evameva kho bhikkhave citte asaīkiliņņhe sugati pāņikaīkhā.

4. Katame ca bhikkhave cittassa upakkilesā: abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso.
Byāpādo cittassa upakkileso. Kodho cittassa upakkileso. Upanāho cittassa upakkileso.
Makkho cittassa upakkileso. Paëāso cittassa upakkileso. Issā cittassa upakkileso.
Macchariyaü cittassa upakkileso. Māyā cittassa upakkileso. Sāņheyyaü cittassa upakkileso.
Thambho cittassa upakkileso. Sārambho cittassa upakkileso. Māno cittassa upakkileso.
Atimāno cittassa upakkileso. Mado [PTS Page 037] [\q  37/]      cittassa upakkileso. Pamādo
cittassa upakkileso.

5. Sa kho so bhikkhave bhikkhu abhijjhāvisamalobho cittassa upakkilesoti iti viditvā
abhijjhāvisamalobhaü cittassa upakkilesaü pajahati. Byāpādo cittassa upakkilesoti iti viditvā
byāpādaü cittassa upakkilesaü pajahati. Kodho cittassa upakkilesoti iti viditvā kodhaü
cittassa upakkilesaü pajahati. Upanāho cittassa upakkilesoti iti viditvā upanāhaü cittassa
upakkilesaü pajahati. Makkho cittassa upakkilesoti iti viditvā makkhaü cittassa upakkilesaü
pajahati. Paëāso cittassa upakkilesoti iti viditvā paëāsaü cittassa upakkilesaü pajahati. Issā
cittassa upakkilesoti iti viditvā issaü cittassa upakkilesaü pajahati. Macchariyaü cittassa
upakkilesoti iti viditvā macchariyaü cittassa upakkilesaü pajahati. Māyā cittassa upakkilesoti
iti viditvā māyaü cittassa upakkilesaü pajahati. Sāņheyyaü cittassa upakkilesoti iti viditvā
sāņheyyaü cittassa upakkilesaü pajahati. Thambho cittassa upakkilesoti iti viditvā thambhaü
cittassa upakkilesaü pajahati. Sārambho cittassa upakkilesoti iti viditvā sārambhaü cittassa
upakkilesaü pajahati. Māno cittassa upakkilesoti iti viditvā mānaü cittassa upakkilesaü
pajahati. Atimāno cittassa upakkilesoti iti viditvā atimānaü cittassa upakkilesaü pajahati.
Mado cittassa upakkilesoti iti viditvā madaü cittassa upakkilesaü pajahati. Pamādo cittassa
upakkilesoti iti viditvā pamādaü cittassa upakkilesaü pajahati.

[BJT Page 086] [\x  86/]     

6. Yato ca kho bhikkhave bhikkhuno abhijjhāvisamalobho cittassa upakkilesoti iti viditvā
abhijjhāvisamalobho cittassa upakkileso pahãno hoti, byāpādo cittassa upakkilesoti iti viditvā
byāpādo cittassa upakkileso pahãno hoti, kodho cittassa upakkilesoti iti viditvā kodho
cittassa upakkileso pahãno hoti, upanāho cittassa upakkilesoti iti viditvā upanāho cittassa
upakkileso pahãno hoti, makkho cittassa upakkilesoti iti viditvā makkho cittassa upakkileso
pahãno hoti, paëāso cittassa upakkilesoti iti viditvā paëāso cittassa upakkileso pahãno hoti,
issā cittassa upakkilesoti iti viditvā issā cittassa upakkileso pahãno hoti, macchariyaü cittassa
upakkilesoti iti viditvā macchariyaü cittassa upakkileso pahãno hoti, māyā cittassa
upakkilesoti iti viditvā māyā cittassa upakkileso pahãno hoti, sāņheyyaü cittassa upakkilesoti
iti viditvā sāņheyyaü cittassa upakkileso pahãno hoti, thambho cittassa upakkilesoti iti
viditvā thambho cittassa upakkileso pahãno hoti, sārambho cittassa upakkilesoti iti viditvā
sārambho cittassa upakkileso pahãno hoti, māno cittassa upakkilesoti iti viditvā māno
cittassa upakkileso pahãno hoti, atimāno cittassa upakkilesoti iti viditvā atimāno cittassa
upakkileso pahãno hoti, mado cittassa upakkilesoti iti viditvā mado cittassa upakkileso
pahãno hoti, pamādo cittassa upakkilesoti iti viditvā pamādo cittassa upakkileso pahãno
hoti.

7. So buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: itipi so bhagavā arahaü
sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã
satthā devamanussānaü buddho bhagavāti. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti:
svākkhāto bhagavatā dhammo sandiņņhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaü
veditabbo vi¤¤åhãti. Saīghe aveccappasādena samannāgato hoti: supaņipanno bhagavato
sāvakasaīgho, ujupaņipanno bhagavato sāvakasaīgho, ¤āyapaņipanno bhagavato
sāvakasaīgho, sāmãcipaņipanno bhagavato sāvakasaīgho, yadidaü cattāri purisayugāni
aņņha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaīgho āhuneyyo pāhuõeyyo dakkhiõeyyo
a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassāti.

[BJT Page 088] [\x  88/]     

8. Yatopi1 kho panassa cattaü hoti vantaü muttaü pahãnaü paņinissaņņhaü. So buddhe
aveccappasādena samannāgatomahãti labhati atthavedaü. Labhati dhammavedaü. Labhati
dhammåpasaühitaü pāmujjaü. Pamuditassa pãti jāyati. Pãtimanassa kāyo passambhati.
Passaddhakāyo sukhaü vedeti. Sukhino cittaü samādhiyati. Dhamme aveccappasādena
samannāgatomhãti labhati atthavedaü. Labhati dhammavedaü. Labhati dhammåpasaühitaü
pāmujjaü. Pamuditassa pãti jāyati. Pãtimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaü
vedeti. Sukhino cittaü [PTS Page 038] [\q  38/]      samādhiyati. Saīghe aveccappasādena
samannāgatomhãti labhati atthavedaü. Labhati dhammavedaü. Labhati dhammåpasaühitaü
pāmujjaü. Pamuditassa pãti jāyati. Pãtimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaü
vedeti. Sukhino cittaü samādhiyati. 'Yatopi1 kho pana me cattaü vantaü pahãnaü
paņinissaņņha'nti labhati atthavedaü. Labhati dhammavedaü. Labhati dhammåpasaühitaü
pāmujjaü. Pamuditassa pãti, jāyati. Pãtimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaü
vedeti. Sukhino cittaü samādhiyati.

9. Sa kho so bhikkhave bhikkhu evaü sãlo evaü dhammo evaü pa¤¤o sālãna¤cepi
piõķapātaü bhu¤jati vicitakāëakaü anekasåpaü anekabya¤janaü, nevassa naü hoti
antarāyāya. Seyyathāpi bhikkhave vatthaü saīkiliņņhaü malaggahitaü acchaü udakaü
āgamma parisuddhaü hoti pariyodātaü, ukkāmukhaü vā panāgamma jātaråpaü parisuddhaü
hoti pariyodātaü, evameva kho bhikkhave bhikkhu evaü sãlo evaü dhammo evaü pa¤¤o
sālãna¤cepi piõķapātaü bhu¤jati vicitakāëakaü anekasåpaü anekabya¤janaü, nevassa naü
hoti antarāyāya.

10. So mettāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati. Tathā dutiyaü. Tathā tatiyaü.
Tathā catutthiü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü
mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjena pharitvā
viharati. Karuõāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati. Tathā dutiyaü. Tathā
tatiyaü. Tathā catutthiü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü
karuõāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjena pharitvā
viharati. Muditāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati. Tathā dutiyaü. Tathā tatiyaü.
Tathā catutthiü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü
muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjena pharitvā
viharati. Upekkhāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati. Tathā dutiyaü. Tathā
tatiyaü. Tathā catutthiü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü
upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjena pharitvā
viharati.

------------------
1. Yathodhi - sãmu " aņņhakathāyaü 'yathodhi'iti pāņhantaravasena niddiņņhaü.

[BJT Page 090] [\x  90/]     

11. 'So atthi idaü, atthi hãnaü, atthi paõãtaü, atthi imassa sa¤¤āgatassa uttariü nissaraõa'nti
pajānāti. Tassa evaü jānato evaü passato kāmāsavāpi cittaü vimuccati. Bhavāsavāpi cittaü
vimuccati. Avijjāsavāpi cittaü vimuccati. Vimuttasmiü vimuttamiti ¤āõaü hoti. Khãõā jāti.
Vusitaü brahmacariyaü. Kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyāti [PTS Page 039] [\q  39/]    
 pajānāti. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu sināto antarena sinānenāti. 

12. Tena kho pana samayena sundarikabhāradvājo brāhmaõo bhagavato avidåre nisinno
hoti. Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaõo bhagavantaü etadavoca: gacchati pana
bhavaü gotamo bāhukaü nadiü sināyitunti?

13. Kiü brāhmaõa bāhukāya nadiyā? Kiü bāhukā nadã karissatãti? Lobyasammatā hi bho
gotama bāhukā nadã bahujanassa. Pu¤¤asammatā hi bho gotama bāhukā nadã bahujanassa.
Bāhukāya ca pana nadiyā bahujano pāpakaü kataü kammaü pavāhetãti.

Atha kho bhagavā sundarãkabhāradvājaü brāhmaõaü gāthāhi ajjhabhāsi:

Bāhukaü adhikakka¤ca gayaü sundarikāmapã,
Sarassatiü payāga¤ca atho bāhumatiü nadiü.

Niccampi bālo pakkhanno kaõhakammo na sujjhati,
Kiü sundarikā karissati kiü payāgo kiü bāhukā nadã,
Veriü katakibbisaü naraü na hi naü sodhaye pāpakamminaü.

Suddhassa ve sadā phaggu suddhassuposatho sadā,
Suddhassa sucikammassa sadā sampajjate vataü,
Idhe va sināhi brāhmaõa sabbabhåtesu karohi khemataü.

Sace musā na bhaõasi sace pāõaü na hiüsasi,
Sace adinnaü nādiyasi saddahāno amaccharã,
Kiü kāhasi gayaü gantvā udapānopi te gayāti.

[BJT Page 092] [\x  92/]      

14. Evaü vutte sundarikabhāradvājo brāhmaõo bhagavantaü etadavoca: abhikkantaü bho
gotama. Abhikkantaü bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaü vā ukkujjeyya,
paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaü
dhāreyya: cakkhumanto råpāni dakkhintãti, evamevaü bhotā gotamena anekapariyāyena
dhammo pakāsito. Esāhaü bhavantaü gotamaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ca
bhikkhusaīgha¤ca. Labheyyāhaü bhoto gotamassa santike pabbajjaü labheyyaü
upasampadanti.

15. Alattha kho sundarikabhāradvājo brāhmaõo bhagavato santike pabbajjaü. Alattha
upasampadaü [PTS Page 040] [\q  40/]      aciråpasampanno kho panāyasmā bhāradvājo
eko våpakaņņho appamatto ātāpã pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā
sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti, tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü
diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khãõā jāti. Vusitaü
brahmacariyaü. Kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyāti abbha¤¤āsi. A¤¤ataro kho panāyasmā
bhāradvājo arahataü ahosãti.

Vatthåpamasuttaü sattamaü.

1.1.8.

Sallekha suttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Atha kho āyasmā mahācundo sāyanhasamayaü paņisallānā vuņņhito yena bhagavā
tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü
nisinno kho āyasmā mahācundo bhagavantaü etadavoca:

2. Yā imā bhante anekavihitā diņņhiyo loke uppajjanti attavādapaņisaüyuttā vā
lokavādapaņisaüyuttā vā, ādimeva nu kho bhante bhikkhuno manasi karoto evametāsaü
diņņhãnaü pahānaü hoti? Evametāsaü diņņhãnaü paņinissaggo hotãti?

[BJT Page 094] [\x  94/]     

Yā imā cunda anekavihitā diņņhiyo loke uppajjanti attavādapaņisaüyuttā vā
lokavādapaņisaüyuttā vā, yattha cetā diņņhiyo uppajjanti, yattha cetā anusenti, yattha cetā
samudācaranti, taü netaü mama, neso'hamasmi, na me'so attāti evametaü yathābhåtaü
sammappa¤¤āya passato evametāsaü diņņhãnaü pahānaü hoti. Evametāsaü diņņhãnaü
paņinissaggo hoti.

3.  hānaü kho panetaü cunda vijjati - yaü idhekacco bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca
akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü
upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: sallekhena viharāmãti, na kho panete cunda
ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Diņņhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti.

4.  hānaü kho panetaü cunda vijjati - yaü idhekacco bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā
ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü
dutiyaü jhānaü upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: sallekhena viharāmãti. Na kho
panete cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Diņņhadhammasukhavihārā [PTS Page 041]
[\q  41/]      ete ariyassa vinaye vuccanti.

5.  hānaü kho panetaü cunda vijjati - yaü idhekacco bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca
vihareyya, sato ca sampajāno, sukha¤ca kāyena paņisaüvedeyya, yaü taü ariyā ācikkhanti
upekkhako satimā sukhavihārãti, tatiyaü jhānaü upasampajja vihareyya, tassa evamassa:
sallekhena viharāmãti. Na kho panete cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti.
Diņņhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti.

6.  hānaü kho panetaü cunda vijjati - yaü idhekacco bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa
ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhaü asukhaü
upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajjavihareyya, tassa evamassa: sallekhena
viharāmãti. Na kho panete cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti.
Diņņhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccanti.

[BJT Page 096] [\x  96/]     

7.  hānaü kho panetaü cunda vijjati - yaü idhekacco bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü
samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti
ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja vihareyya. Tassa evamassa: sallekhena viharāmãti. Na kho
panete cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti.

8.  hānaü kho panetaü cunda vijjati - yaü idhekacco bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü
samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja vihareyya. Tassa
evamassa: sallekhena viharāmãti. Na kho panete cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti.
Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti.

9.  hānaü kho panetaü cunda vijjati - yaü idhekacco bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü
samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja vihareyya tassa evamassa:
sallekhena viharāmãti. Na kho panete cunda ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Santā ete
vihārā ariyassa vinaye vuccanti.

10.  hānaü kho panetaü cunda vijjati - yaü idhekacco bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü
samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja vihareyya. Tassa evamassa:
sallekhena viharāmãti [PTS Page 042] [\q  42/]      na kho panete cunda ariyassa vinaye
sallekhā vuccanti. Santā ete vihārā ariyassa vinaye vuccanti.

(1. Sallekhapariyāyo:)

1. Idha kho pana vo cunda sallekho karaõãyo: pare vihiüsakā bhavissanti. Mayamettha
avihiüsakā bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

2. Pare pāõātipātã bhavissanti, mayamettha pāõātipātā paņiviratā bhavissāmāti sallekho
karaõãyo.

3. Pare adinnādāyã bhavissanti, mayamettha adinnādānā paņiviratā bhavissāmāti sallekho
karaõãyo.

4. Pare abrahmacārã bhavissanti, mayamettha brahmacārã bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

5. Pare musāvādã bhavissanti, mayamettha musāvādā paņiviratā bhavissāmāti sallekho
karaõãyo.

6. Pare pisuõavācā bhavissanti: mayamettha pisuõā vācā paņiviratā bhavissāmāti sallekho
karaõãyo.

[BJT Page 098] [\x  98/]     

7. Pare pharusāvācā1 bhavissanti, mayamettha pharusāvācā2 paņiviratā bhavissāmāti
sallekho karaõãyo.
8. Pare samphappalāpã3 bhavissanti, mayamettha samphappalāpā paņiviratā bhavissāmāti
sallekho karaõãyo.

9. Pare abhijjhālu bhavissanti, mayamettha anabhijjhālå bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

10. Pare byāpannacittā bhavissanti, mayamettha abyāpannacittā bhavissāmāti sallekho
karaõãyo.

11. Pare micchādiņņhã4 bhavissanti, mayamettha sammādiņņhi5 bhavissāmāti sallekho
karaõãyo

12. Pare micchāsaīkappā bhavissanti, mayamettha sammāsaīkappā bhavissāmāti sallekho
karaõãyo.

13. Pare micchāvācā bhavissanti, mayamettha sammāvācā bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

14. Pare micchākammantā bhavissanti, mayamettha sammākammantā bhavissāmāti sallekho
karaõãyo.

15. Pare micchāājãvā bhavissanti, mayamettha sammāājãvā bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

16. Pare micchāvāyāmā bhavissanti, mayamettha sammāvāyāmā bhavissāmāti sallekho
karaõãyo.

17. Pare micchāsatã bhavissanti, mayamettha sammāsatã bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

18. Pare micchāsamādhã bhavissanti, mayamettha sammāsamādhã bhavissāmāti sallekho
karaõãyo.

19. Pare micchā¤āõã bhavissanti, mayamettha sammā¤āõã bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

20. Pare micchāvimuttã bhavissanti, mayamettha sammāvimuttã bhavissāmāti sallekho
karaõãyo.

21. Pare thãnamiddhapariyuņņhitā bhavissanti, mayamettha vigatathãnamiddhā bhavissāmāti
sallekho karaõãyo.

22. Pare uddhatā bhavissanti, mayamettha anuddhatā bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

23. Pare vecikicchã 6 bhavissanti, mayamettha tiõõavicikicchā bhavissāmāti sallekho
karaõãyo.

-----------------
1.Pharusavācā, machasaü 2.Pharusāya vācāya, machasaü, syā 
3. Samaphappalāpā, katthaci 4. Micchādiņņhikā, syā. 
5. Sammādiņaņhikā, syā. 6. Vicikicchã, machasaü.

[BJT Page 100] [\x 100/]     

24. Pare kodhanā bhavissanti, mayamettha akkodhanā bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

25. Pare upanāhã bhavissanti, mayamettha anupanāhã bhavissāmāti [PTS Page 043] [\q 
43/]      sallekho karaõãyo.

26. Pare makkhã bhavissanti, mayamettha amakkhã bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

27. Pare paëāsã bhavissanti, mayamettha apaëāsã bhavissāmāti sallekho karaõãyo.
28. Pare issukã bhavissanti, mayamettha anissukã bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

29. Pare maccharã bhavissanti , mayamettha amaccharã bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

30. Pare saņhā bhavissanti, mayamettha asaņhā bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

31. Pare māyāvã bhavissanti, mayamettha amāyāvã bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

32. Pare thaddhā bhavissanti, mayamettha atthaddhā1 bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

33. Pare atimānã bhavissanti, mayamettha anatimānã bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

34. Pare dubbacā bhavissanti, mayamettha subbacā2 bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

35. Pare pāpamittā bhavissanti, mayamettha kalyāõamittā bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

36. Pare pamattā bhavissanti, mayamettha appamattā bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

37. Pare assaddhā3 bhavissanti, mayamettha saddhā bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

38. Pare ahirikā bhavissanti, mayamettha hirimanā bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

39. Pare anottāpã4 bhavissanti, mayamettha ottāpã5 bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

40. Pare appassutā6 bhavissanti, mayamettha bahussutā bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

---------------------
1.Athaddhā, syā 2. Suvacā, machasaü 3. Asaddhā, syā. 4. Anottappã, syā. 5.Ottappã, syā. 6.
Appasutā, syā

[BJT Page 102] [\x 102/]     

41. Pare kusãtā bhavissanti, mayamettha āraddhaviriyā bhavissāmāti sallekho karaõãyo.

42. Pare muņņhassatã bhavissanti, mayamettha upaņņhitasatã1 bhavissāmāti sallekho
karaõãyo.

43. Pare duppa¤¤ā bhavissanti, mayamettha pa¤¤āsampannā bhavissāmāti sallekho
karaõãyo.

44. Pare sandiņņhiparāmāsã2 ādhānagāhã3 duppaņinissaggã bhavissanti, mayamettha
asandiņņhiparāmāsã4 anādhānagāhã5 suppaņinissaggã bhavissāmāti sallekho karaõãyo. 
2.( Cittuppādapariyāyo:)

1. Cittuppādampi kho ahaü cunda kusalesu dhammesu bahukāraü6 vadāmi. Ko pana vādo
kāyena vācāya7 anuvidhãyanāsu.8.

2. Tasmātiha cunda pare vihiüsakā bhavissanti, mayamettha avihiüsakā bhavissāmāti. Cittaü
uppādetabbaü. Pare pāõātipātã bhavissanti, mayamettha pāõātipātā paņiviratā bhavissāmāti
cittaü uppādetabbaü

3. Pare adinnādāyã bhavissanti, mayamettha adinnādānā paņiviratā bhavissāmāti cittaü
uppādetabbaü

4. Pare abrahmacārã bhavissanti, mayamettha brahmacārã bhavissāmāti cittaü uppādetabbaü
5. Pare musāvādã bhavissanti, mayamettha musāvādā paņiviratā bhavissāmāti cittaü
uppādetabbaü

6. Pare pisuõāvācā bhavissanti: mayamettha pisuõāvācā paņiviratā bhavissāmāti cittaü
uppādetabbaü

7. Pare pharusāvācā1 bhavissanti, mayamettha pharusāvācā2 paņiviratā bhavissāmāti cittaü
uppādetabbaü

8. Pare samphappalāpã3 bhavissanti, mayamettha samphappalāpā paņiviratā bhavissāmāti
cittaü uppādetabbaü

9. Pare abhijjhālå bhavissanti, mayamettha anabhijjhālå bhavissāmāti cittaü uppādetabbaü

10. Pare byāpannacittā bhavissanti, mayamettha abyāpannacittā bhavissāmāti cittaü
uppādetabbaü.

11. Pare micchādiņņhã4 bhavissanti, mayamettha sammādiņņhi5 bhavissāmāti cittaü
uppādetabbaü

12. Pare micchāsaīkappā bhavissanti, mayamettha sammāsaīkappā bhavissāmāti cittaü
uppādetabbaü.

13. Pare micchāvācā bhavissanti, mayamettha sammāvācā bhavissāmāti cittaü uppādetabbaü.

14. Pare micchākammantā bhavissanti, mayamettha sammākammantā bhavissāmāti cittaü
uppādetabbaü.

15. Pare micchāājãvā bhavissanti, mayamettha sammāājãvā bhavissāmāti cittaü
uppādetabbaü.

16. Pare micchāvāyāmā bhavissanti, mayamettha sammāvāyāmā bhavissāmāti cittaü
uppādetabbaü.

17. Pare micchāsatã bhavissanti, mayamettha sammāsatã bhavissāmāti cittaü uppādetabbaü.

18. Pare micchāsamādhã bhavissanti, mayamettha sammāsamādhã bhavissāmāti cittaü
uppādetabbaü.

19. Pare micchā¤āõã bhavissanti, mayamettha sammā¤āõã bhavissāmāti cittaü
uppādetabbaü.

20. Pare micchāvimuttã bhavissanti, mayamettha sammāvimuttã bhavissāmāti cittaü
uppādetabbaü.

21. Pare thãnamiddhapariyuņņhitā bhavissanti, mayamettha vigatathãnamiddhā bhavissāmāti
cittaü uppādetabbaü.

22. Pare uddhatā bhavissanti, mayamettha anuddhatā bhavissāmāti cittaü uppādetabbaü.

23. Pare vecikicchã 6 bhavissanti, mayamettha tiõõavicikicchā bhavissāmāti cittaü
uppādetabbaü.

24. Pare kodhanā bhavissanti, mayamettha akkodhanā bhavissāmāti cittaü uppādetabbaü.

25. Pare upanāhã bhavissanti, mayamettha anupanāhã bhavissāmāti cittaü uppādetabbaü.

26. Pare makkhã bhavissanti, mayamettha amakkhã bhavissāmāti cittaü uppādetabbaü.

27. Pare paëāsã bhavissanti, mayamettha apaëāsã bhavissāmāti cittaü uppādetabbaü.

28. Pare issukã bhavissanti, mayamettha anissukã bhavissāmāti cittaü uppādetabbaü.

29. Pare maccharã bhavissanti , mayamettha amaccharã bhavissāmāti cittaü uppādetabbaü.

30. Pare saņhā bhavissanti, mayamettha asaņhā bhavissāmāti cittaü uppādetabbaü.

31. Pare māyāvã bhavissanti, mayamettha amāyāvã bhavissāmāti cittaü uppādetabbaü.

32. Pare thaddhā bhavissanti, mayamettha atthaddhā bhavissāmāti cittaü uppādetabbaü.

33. Pare atimānã bhavissanti, mayamettha anatimānã bhavissāmāti cittaü uppādetabbaü.

34. Pare dubbacā bhavissanti, mayamettha subbacā bhavissāmāti cittaü uppādetabbaü.

35. Pare pāpamittā bhavissanti, mayamettha kalyāõamittā bhavissāmāti cittaü
uppādetabbaü.

36. Pare pamattā bhavissanti, mayamettha appamattā bhavissāmāti cittaü uppādetabbaü.

37. Pare assaddhā bhavissanti, mayamettha saddhā bhavissāmāti cittaü uppādetabbaü.

38. Pare ahirikā bhavissanti, mayamettha hirimanā bhavissāmāti cittaü uppādetabbaü.

39. Pare anottāpã bhavissanti, mayamettha ottāpã bhavissāmāti cittaü uppādetabbaü.

40. Pare appassutā bhavissanti, mayamettha bahussutā bhavissāmāti cittaü uppādetabbaü.

41.. Pare kusãtā bhavissanti, mayamettha āraddhaviriyā bhavissāmāti cittaü uppādetabbaü.

42. Pare muņņhassatã bhavissanti, mayamettha upaņņhitasatã bhavissāmāti cittaü
uppādetabbaü.

43. Pare duppa¤¤ā bhavissanti, mayamettha pa¤¤āsampannā bhavissāmāti cittaü
uppādetabbaü.

44. Pare sandiņņhiparāmāsã ādhānagāhã duppaņinissaggã bhavissanti, mayamettha
asandiņņhiparāmāsã anādhānagāhã suppaņinissaggã bhavissāmāti cittaü uppādetabbaü. (44)

3.( Parikkamanapariyāyo:)

1. Seyyathāpi cunda visamo9 maggo, tassāssa10 a¤¤o samo maggo parikkamanāya,
seyyathāpi11 pana cunda visamaü titthaü 12, tassāssa a¤¤aü samaü titthaü parikkamanāya
[PTS Page 044] [\q  44/]     

2. Evameva kho cunda vihiüsakassa purisapuggalassa avihiüsā hoti parikkamanāya,
pāõātipātissa purisapuggalassa pāõātipātā veramaõã hoti parikkamanāya. Adinnādāyissa
purisapuggalassa adinnādānā veramaõã hoti parikkamanāya. Abrahmacārissa
purisapuggalassa abrahmacariyā veramaõã13 hoti parikkamanāya. Musāvādissa
purisapuggalassa musāvādā veramaõã hoti parikkamanāya. Pisuõavācassa14
purisapuggalassa pisuõāyavācāya15 veramaõã hoti parikkamanāya. Pharusavācassa16
purisapuggalassa pharusāya vācāya17 veramaõã hoti parikkamanāya. Samphappalāpissa
purisapuggalassa samphappalāpā veramaõã hoti parikkamanāya. Abhijjhālussa
purisapuggalassa anabhijjhā hoti parikkamanāya. Byāpannacittassa purisapuggalassa
abyāpādo hoti parikkamanāya. (1-10)

--------------------
1. Upaņņhitassatã, machasaü. 2. Sandiņņhiparāmāsi, syā.[PTS 3.] âdhānagāhã, syā.[PTS.]
âdhānaggāhã, machasaü. 4.Asandiņņhiparāmāsi, syā.[PTS.] 5. Anādhānagāhã, syā. 6.
Bahåpakāraü, katthaci. 7.Vācā, katthaci. 
8. Anuvidhãyamānāsu, katthaci. Anuvidhiyanāsu, syā. 9. Maggo assa, machasaü. 10. Tassa,
machasaü 11.Seyyathā vā, machasaü. 12. Nitthaü assa, machasaü. 13.Brahmacariyaü, sãmu.
14.Pisuõāvācassa, sãmu. 15. Pisuõāvācā, sãmu. 
16. Pharusāvācassa, sãmu. 17. Pharusāvācā sãmu.

[BJT Page 104] [\x 104/]     

3. Micchādiņņhissa purisapuggalassa sammādiņņhi hoti parikkamanāya. Micchāsaīkappassa
purisapuggalassa sammāsaīkappo hoti parikkamanāya. Micchāvācassa purisapuggalassa
sammāvācā hoti parikkamanāya. Micchākammantassa purisapuggalassa sammākammanto
hoti parikkamanāya. Micchāājãvassa purisapuggalassa sammāājãvo hoti parikkamanāya.
Micchāvāyāmassa purisapuggalassa sammāvāyāmo hoti parikkamanāya micchā satissa
purisapuggalassa sammāsati hoti parikkamanāya micchāsamādhissa purisapuggalassa
sammāsamādhi hoti parikkamanāya. Micchā¤āõissa purisapuggalassa sammā¤āõaü hoti
parikkamanāya. Micchāvimuttissa purisapuggalassa sammāvimutti hoti parikkamanāya.
(11-20)

4. Thãnamiddhapariyuņņhitassa purisapuggalassa vigatathãnamiddhatā hoti parikkamanāya.
Uddhatassa purisapuggalassa anuddhaccaü hoti parikkamanāya. Vecikicchissa1
purisapuggalassa tiõõavicikicchatā hoti parikkamanāya. Kodhanassa purisapuggalassa
akkodho hoti parikkamanāya. Upanāhissa purisapuggalassa anupanāho hoti parikkamanāya.
Makkhissa purisapuggalassa amakkho hoti parikkamanāya. Paëāsissa purisapuggalassa
apaëāso hoti parikkamanāya. Issukissa purisapuggalassa anissā2 hoti parikkamanāya.
Maccharissa purisapuggalassa amacchariyaü hoti parikkamanāya. Saņhassa purisapuggalassa
asāņheyyaü hoti parikkamanāya. Māyāvissa purisapuggalassa amāyā hoti parikkamanāya.
Thaddhassa purisapuggalassa atthaddhiyaü hoti parikkamanāya. Atimānissa
purisapuggalassa anatimāno hoti parikkamanāya. Dubbacassa purisapuggalassa sovacassatā
hoti parikkamanāya. Pāpamittassa purisapuggalassa kalyāõamittatā hoti parikkamanāya.
Pamattassa purisapuggalassa appamādo hoti parikkamanāya. Assaddhassa purisapuggalassa
saddhā hoti parikkamanāya. Ahirikassa purisapuggalassa hiri3 hoti parikkamanāya.
Anottāpissa purisapuggalassa ottappaü hoti parikkamanāya. Appassutassa purisapuggalassa
bāhusaccaü hoti parikkamanāya. Kusãtassa purisapuggalassa viriyārambho hoti
parikkamanāya. Muņņhassatissa purisapuggalassa upaņņhitasatitā hoti parikkamanāya.
Duppa¤¤assa purisapuggalassa pa¤¤āsampadā hoti parikkamanāya.
Sandiņņhiparāmāsiādhānagāhiduppaņinissaggissa purisapuggalassa
asandiņņhiparāmāsianādhānagāhisuppaņinissaggitā hoti parikkamanāya. (21-44)

(4.Uparibhāvapariyāyo:)

1. Seyyathāpi cunda ye keci akusalā dhammā sabbe te adhobhāvaü gamanãyā4 yo keci
kusalā dhammā sabbe te uparibhāvaü5 gamanãyā.

Evameva kho cunda vihiüsakassa purisapuggalassa avihiüsā hoti uparibhāvāya.
Pāõātipātissa purisapuggalassa pāõātipātā veramaõã hoti uparibhāvāya. Adinnādāyissa
purisapuggalassa adinnādānā veramaõã hoti uparibhāvāya. Abrahmacārissa
purisapuggalassa abrahmacariyā veramaõã13 hoti uparibhāvāya. Musāvādissa
purisapuggalassa musāvādā veramaõã hoti uparibhāvāya. Pisuõavācassa14
purisapuggalassa pisuõāyavācāya15 veramaõã hoti uparibhāvāya. Pharusavācassa16
purisapuggalassa pharusāya vācāya17 veramaõã hoti uparibhāvāya. Samphappalāpissa
purisapuggalassa samphappalāpā veramaõã hoti uparibhāvāya. Abhijjhālussa
purisapuggalassa anabhijjhā hoti uparibhāvāya. Byāpannacittassa purisapuggalassa
abyāpādo hoti uparibhāvāya. (1-10)

Micchādiņņhissa purisapuggalassa sammādiņņhi hoti uparibhāvāya. Micchāsaīkappassa
purisapuggalassa sammāsaīkappo hoti uparibhāvāya. Micchāvācassa purisapuggalassa
sammāvācā hoti uparibhāvāya. Micchākammantassa purisapuggalassa sammākammanto hoti
uparibhāvāya. Micchāājãvassa purisapuggalassa sammāājãvo hoti uparibhāvāya.
Micchāvāyāmassa purisapuggalassa sammāvāyāmo hoti uparibhāvāya micchā satissa
purisapuggalassa sammāsati hoti uparibhāvāya. Micchāsamādhissa purisapuggalassa
sammāsamādhi hoti uparibhāvāya. Micchā¤āõissa purisapuggalassa sammā¤āõaü hoti
uparibhāvāya. Micchāvimuttissa purisapuggalassa sammāvimutti hoti uparibhāvāya. (11-20)

Thãnamiddhapariyuņņhitassa purisapuggalassa vigatathãnamiddhatā hoti uparibhāvāya.
Uddhatassa purisapuggalassa anuddhaccaü hoti uparibhāvāya. Vecikicchissa1
purisapuggalassa tiõõavicikicchatā hoti uparibhāvāya. Kodhanassa purisapuggalassa
akkodho hoti uparibhāvāya. Upanāhissa purisapuggalassa anupanāho hoti uparibhāvāya.
Makkhissa purisapuggalassa amakkho hoti uparibhāvāya. Paëāsissa purisapuggalassa
apaëāso hoti uparibhāvāya. Issukissa purisapuggalassa anissā2 hoti uparibhāvāya.
Maccharissa purisapuggalassa amacchariyaü hoti uparibhāvāya. Saņhassa purisapuggalassa
asāņheyyaü hoti uparibhāvāya. Māyāvissa purisapuggalassa amāyā hoti uparibhāvāya.
Thaddhassa purisapuggalassa atthaddhiyaü hoti uparibhāvāya. Atimānissa purisapuggalassa
anatimāno hoti uparibhāvāya. Dubbacassa purisapuggalassa sovacassatā hoti uparibhāvāya.
Pāpamittassa purisapuggalassa kalyāõamittatā hoti uparibhāvāya. Pamattassa
purisapuggalassa appamādo hoti uparibhāvāya. Assaddhassa purisapuggalassa saddhā hoti
uparibhāvāya. Ahirikassa purisapuggalassa hiri3 hoti uparibhāvāya. Anottāpissa
purisapuggalassa ottappaü hoti uparibhāvāya. Appassutassa purisapuggalassa bāhusaccaü
hoti uparibhāvāya. Kusãtassa purisapuggalassa viriyārambho hoti uparibhāvāya.
Muņņhassatissa purisapuggalassa upaņņhitasatitā hoti uparibhāvāya. Duppa¤¤assa
purisapuggalassa pa¤¤āsampadā hoti uparibhāvāya. Sandiņņhiparāmāsi ādhānagāhi
duppaņinissaggissa [PTS Page 045] [\q  45/]      purisapuggalassa asandiņņhiparāmāsã
anādhānagāhã suppaņinissaggitā hoti uparibhāvāya. (44)

-------------------
1. Vicikicachissa, machasaü 2. Anissukitā, machasaü. 3. Hiri, machasaü. [PTS.] 4. Gamaniyā,
katthaci. 5. Uparibhāvāya -pe-machasaü.

[BJT Page 106] [\x 106/]     

(5 Parinibbānapariyāyo:)

1. So vata cunda attanā palipapalipanno paraü palipapalipannaü uddharissatãti netaü
ņhānaü vijjati. So vata cunda, attanā apalipapalipanno paraü palipapalipannaü
uddharissatãti ņhānametaü vijjati. So vata cunda attanā adanto avinãto aparinibbuto paraü
damessati vinessati parinibbāpessatãti netaü ņhānaü vijjati. So vata cunda attanā danto
vinãto parinibbuto paraü damessati vinessati parinibbāpessatãti ņhānametaü vijjati.

2. Evameva kho cunda vihiüsakassa purisapuggalassa avihiüsā hoti parinibbānāya.
Pāõātipātissa purisapuggalassa pāõātipātā veramaõã hoti parinibbānāya. Adinnādāyissa
purisapuggalassa adinnādānā veramaõã hoti parinibbānāya. Abrahmacārissa
purisapuggalassa abrahmacariyā veramaõã hoti parinibbānāya. Musāvādissa
purisapuggalassa musāvādā veramaõã hoti parinibbānāya. Pisuõavācassa purisapuggalassa
pisuõāyavācāya veramaõã hoti parinibbānāya. Pharusavācassa purisapuggalassa pharusāya
vācāya veramaõã hoti parinibbānāya. Samphappalāpissa purisapuggalassa samphappalāpā
veramaõã hoti parinibbānāya. Abhijjhālussa purisapuggalassa anabhijjhā hoti parinibbānāya.
Byāpannacittassa purisapuggalassa abyāpādo hoti parinibbānāya. (1-10)

3. Micchādiņņhissa purisapuggalassa sammādiņņhi hoti parinibbānāya. Micchāsaīkappassa
purisapuggalassa sammāsaīkappo hoti parinibbānāya. Micchāvācassa purisapuggalassa
sammāvācā hoti parinibbānāya. Micchākammantassa purisapuggalassa sammākammanto
hoti parinibbānāya. Micchāājãvassa purisapuggalassa sammāājãvo hoti parinibbānāya.
Micchāvāyāmassa purisapuggalassa sammāvāyāmo hoti parinibbānāya micchā satissa
purisapuggalassa sammāsati hoti parinibbānāya micchāsamādhissa purisapuggalassa
sammāsamādhi hoti parinibbānāya. Micchā¤āõissa purisapuggalassa sammā¤āõaü hoti
parinibbānāya. Micchāvimuttissa purisapuggalassa sammāvimutti hoti parinibbānāya. (11-20)

[BJT Page 108] [\x 108/]     

4. Thãnamiddhapariyuņņhitassa purisapuggalassa vigatathãnamiddhatā hoti parinibbānāya.
Uddhatassa purisapuggalassa anuddhaccaü hoti parinibbānāya. Vecikicchissa1
purisapuggalassa tiõõavicikicchatā hoti parinibbānāya. Kodhanassa purisapuggalassa
akkodho hoti parinibbānāya. Upanāhissa purisapuggalassa anupanāho hoti parinibbānāya.
Makkhissa purisapuggalassa amakkho hoti parinibbānāya. Paëāsissa purisapuggalassa
apaëāso hoti parinibbānāya. Issukissa purisapuggalassa anissā2 hoti parinibbānāya.
Maccharissa purisapuggalassa amacchariyaü hoti parinibbānāya. Saņhassa purisapuggalassa
asāņheyyaü hoti parinibbānāya. Māyāvissa purisapuggalassa amāyā hoti parinibbānāya.
Thaddhassa purisapuggalassa atthaddhiyaü hoti parinibbānāya. Atimānissa
purisapuggalassa anatimāno hoti parinibbānāya. Dubbacassa purisapuggalassa sovacassatā
hoti parinibbānāya. Pāpamittassa purisapuggalassa kalyāõamittatā hoti parinibbānāya.
Pamattassa purisapuggalassa appamādo hoti parinibbānāya. Assaddhassa purisapuggalassa
saddhā hoti parinibbānāya. Ahirikassa purisapuggalassa hiri3 hoti parinibbānāya.
Anottāpissa purisapuggalassa ottappaü hoti parinibbānāya. Appassutassa purisapuggalassa
bāhusaccaü hoti parinibbānāya. Kusãtassa purisapuggalassa viriyārambho hoti
parinibbānāya. Muņņhassatissa purisapuggalassa upaņņhitasatitā hoti parinibbānāya.
Duppa¤¤assa [PTS Page 046] [\q  46/]      purisapuggalassa pa¤¤āsampadā hoti
parinibbānāya. Sandiņņhiparāmāsiādhānagāhiduppaņinissaggissa purisapuggalassa
asandiņņhiparāmāsianādhānagāhisuppaņinissaggitā hoti parinibbānāya. (21-44)
5. Iti kho cunda desito mayā sallekhapariyāyo. Desito cittuppādapariyāyo. Desito
parikkamanapariyāyo. Desito uparibhāvapariyāyo. Desito parinibbānapariyāyo. Yaü kho
cunda satthārā karaõãyaü sāvakānaü hitesinā anukampakena anukampaü upādāya, kataü
vo taü mayā. Etāni cunda rukkhamålāni, etāni su¤¤āgārāni. Jhāyatha cunda mā pamādattha.
Mā pacchā vippaņisārino ahuvattha. Ayaü vo amhākaü anusāsanã "ti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā mahācundo bhagavato bhāsitaü abhinandã "ti.

*Catuttārãsa1 padā vuttā sandhayo2 pa¤ca desitā
Suttanto sallekho3 nāma gambhãro sāgaråpamo.4

Sallekhasuttaü aņņhamaü.

-----------------------
1. Catuttālãsa, machasaü catuttāëãsa, syā. 2. Sandhiyo, katthaci. 3. Sallekho nāma suttatto,
machasaü syā. 
4. Sāgaråpamo'ti machasaü syā. *(Iīgalãsapotthake esā gāthā na dissate.)

[BJT Page 110  [\x 110/]     ]

1.1.9.

Sammādiņņhisuttaü.

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhå āmantesi: āvuso bhikkhavoti. âvusoti kho te
bhikkhå āyasmato sāriputtassa paccassosuü. âyasmā sāriputto etadavoca:

2. Sammādiņņhi sammādiņņhãti āvuso vuccati, kittāvatā nu kho āvuso ariyasāvako
sammādiņņhi1 hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaü
saddhammanti ? 2.

3. Dåratopi kho mayaü āvuso āgaccheyyāma āyasmato sāriputtassa santike etassa bhāsitassa
atthama¤¤ātuü, sādhu vatāyasmantaü yeva sāriputtaü paņibhātu etassa bhāsitassa attho,
āyasmato sāriputtassa sutvā bhikkhå dhāressantãti. Tenahāvuso3 suõātha sādhukaü manasi
karotha bhāsissāmãti. Evamāvusoti kho te bhikkhå āyasmato sāriputtassa paccassosuü.
âyasmā sāriputto etadavoca:

4. Yato kho āvuso ariyasāvako akusala¤ca pajānāti, akusalamåla¤ca pajānāti. Kusala¤ca
pajānāti, kusalamåla¤ca [PTS Page 047] [\q  47/]      pajānāti. Ettāvatāpi kho āvuso
ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato
āgato imaü saddhammanti.

5. Katamaü panāvuso akusalaü? Katamaü akusalamålaü? Katamaü kusalaü 4 ? Katamaü
kusalamålanti 6 ?

6. Pāõātipāto kho āvuso akusalaü, adinnādānaü akusalaü, kāmesumicchācāro akusalaü,
musāvādo akusalaü, pisuõāvācā akusalaü, pharusāvācā akusalaü, samphappalāpo akusalaü,
abhijjhā akusalaü, byāpādo akusalaü, micchādiņņhi akusalaü, idaü vuccatāvuso akusalaü.

7. Katama¤cāvuso akusalamålaü ? Lobho akusalamålaü, doso akusalamålaü, moho
akusalamålaü. Idaü vuccatāvuso akusalamålaü.

---------------------
1. Sammādiņņhi, syā. 2. Saddhammaü, machasaü 3. Tena hi āvuso, machasaü. Syā 4.
Katamaü panāvuso kusalaü, syā. 5. Kusalamålaü, machasaü. [T.]

[BJT Page 112  [\x 112/]     ]

8. Katama¤cāvuso kusalaü ? Pāõātipātā veramaõã kusalaü, adinnādānā veramaõã kusalaü,
kāmesu micchācārā veramaõã kusalaü, musāvādā veramaõã kusalaü, pisuõāvācā veramaõã
kusalaü, pharusāvācā veramaõã kusalaü, samphappalāpā veramaõã kusalaü, anabhijjhā
kusalaü, abyāpādo kusalaü, sammādiņņhi kusalaü, idaü vuccatāvuso kusalaü.

9. Katama¤cāvuso kusalamålaü ? Alobho kusalamålaü, adoso kusalamålaü, amoho
kusalamålaü, idaü vuccatāvuso kusalamålaü.

10. Yato kho āvuso ariyasāvako evaü akusalaü pajānāti, evaü akusalamålaü pajānāti, evaü
kusalaü pajānāti, evaü kusalamålaü pajānāti, so sabbaso rāgānusayaü pahāya
paņighānusayaü paņivinodetvā asmãti diņņhimānānusayaü samåhanitvā avijjaü pahāya vijjaü
uppādetvā diņņheva dhamme dukkhassantaīkaro 1 hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako
sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaü
saddhammanti.

11. Sādhāvusoti 2 kho te bhikkhå āyasmato sāriputtassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā
āyasmantaü sāriputtaü uttariü pa¤haü āpucchuü 3: siyā panāvuso a¤¤opi pariyāyo yathā
ariyasāvako sammādiņņhi hoti, ujugatāssa diņņhi, dhamme aveccappasādena samannāgato
'āgato imaü saddhammanti?.

12. Siyā āvuso 4 yato kho āvuso ariyasāvako āhāra¤ca pajānāti, āhārasamudaya¤ca pajānāti,
āhāranirodha¤ca pajānāti, āhāranirodhagāminiü 5 paņipada¤ca pajānāti. Ettāvatāpi kho
āvuso ariyasāvako sammādiņņhi hoti, ujugatāssa diņņhi, dhamme aveccappasādena
samannāgato [PTS Page 048] [\q  48/]      āgato imaü saddhammanti. 

13. Katamo panāvuso āhāro ? Katamo āhārasamudayo ? Katamo āhāranirodho ? Katamo
āhāra nirodhagāminã paņipadāti 6 ?.

14. Cattāro me āvuso āhārā bhåtānaü vā sattānaü ņhitiyā sambhavesãnaü vā anuggahāya.
Katame cattāro ? Kabaliīkāro 7 āhāro oëāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo,
manosa¤cetanā tatiyā 3, vi¤¤āõaü catutthaü 9. Taõhāsamudayā āhārasamudayo,
taõhānirodhā āhāranirodho, ayameva ariyo aņņhaīgiko maggo āhāra nirodhagāminã
paņipadā. Seyyathãdaü: sammādiņņhi sammāsaīkappo sammāvācā sammākammanto
sammāājãvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. 

--------------------
1. Dukkhassantakaro, machasaü syā.[Pps.] 2. Sādhu āvusoti, katthaci. 3. Apucchuü,
machasaü. Apucchiüsu, syā. 4. Siyāvuso'ti āyasmā sāriputto avoca, syā. 
5. Nirodhagāmini, [PTS] 
6. Paņipadā, machasaü [PTS] 
7. Kabaëãkāro, machasaü kavaëiükāro, syā. 8. Tativo, [PTS] 9. Catuttho. [PTS.] 

[BJT Page 114  [\x 114/]     ]

15. Yato kho āvuso ariyasāvako evaü āhāraü pajānāti, evaü āhārasamudayaü pajānāti, evaü
āhāranirodhaü pajānāti, evaü āhāranirodhagāminiü paņipadaü pajānāti, so sababaso
rāgānusayaü pahāya paņighānusayaü paņivinodetvā asmãti diņņhimānānusayaü samåhanitvā
avijjaü pahāya vijjaü uppādetvā diņņheva dhamme dukkhassantaīkaro hoti. Ettāvatāpi kho
āvuso ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme aveccappasādena
samannāgato āgato imaü saddhammanti. 
(2. âhāravāro.)

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhå āyasmato sāriputtassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā
āyasmantaü sāriputtaü uttariü pa¤haü āpucchuü :1 " siyā panāvuso a¤¤opi pariyāyo yathā
ariyasāvako sammādiņņhi hoti ujugatāssa diņņhi, dhamme aveccappasādena samannāgato
'āgato imaü saddhammanti ?

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako dukkha¤ca pajānāti, dukkhasamudaya¤ca
pajānāti, dukkhanirodha¤ca pajānāti, dukkhanirodhagāminiü paņipada¤ca pajānāti,
ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme
aveccappasādena samannāgato āgato imaü saddhammanti.

3. Katamaü panāvuso dukkhaü 5 katamo dukkhasamudayo ? Katamo dukkhanirodho ?
Katamā dukkhanirodhagāminã paņipadā'ti.

Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, vyādhipi dukkho, maraõampi dukkhaü,
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, yampicchaü na labhati tampi dukkhaü,
saīkhittena pa¤cupādānakkhandhā dukkhā. Idaü vuccatāvuso dukkhaü.*

Katamo cāvuso dukkhasamudayo ? Yāyaü taõhā ponobhavikā nandirāgasahagatā tatra
tatrābhinandinã - seyyathãdaü: kāmataõhā [PTS Page 049] [\q  49/]      bhavataõhā
vibhavataõhā - ayaü vuccatāvuso dukkhasamudayo.

Katamo cāvuso dukkhanirodho ? Yo tassāyeva taõhāya asesavirāganirodho cāgo
paņinissaggo mutti anālayo - ayaü vuccatāvuso dukkhanirodho.

Katamā cāvuso dukkhanirodhagāminã paņipadā ? Ayameva ariyo aņņhaīgi komaggo
dukkhanirodhagāminã paņipadā - seyyathãdaü: sammādiņņhi, sammāsaīkappo, sammāvācā,
sammākammanto, sammāājãvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.

-------------------
1. âpucchiüsu, aņņhakathā
* Asmiü dukkhasaccaniddese pariyāya dukkhadhammāva vuttā. Tathāpi" appiyehi
sampayogo dukkho - piyehi vippayogo dukkho"ti a¤¤atra niddiņņhāni pariyāya dukkhāni
idha aniddiņņhāni. Tānipi syāma - maramma potthakesu dissanti. Tesu pana " vyādhipi
dukkho" ti na dissati.

[BJT Page 116] [\x 116/]     

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaü dukkhaü pajānāti, evaü dukkhasamudayaü pajānāti,
evaü dukkhanirodhaü pajānāti, evaü dukkhanirodhagāminiü paņipadaü pajānāti, so sabbaso
rāgānusayaü pahāya paņighānusayaü paņivinodetvā asmãti diņņhimānānusayaü samåhanitvā
avijjaü pahāya vijjaü uppādetvā diņņheva dhamme dukkhassantaīkaro hoti. Ettāvatāpi kho
āvuso ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme aveccappasādena
samannāgato āgato imaü saddhammanti.

(3 Saccavāro.)

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhå āyasmato sāriputtassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā
āyasmantaü sāriputtaü uttariü pa¤haü āpucchuü: " siyā panāvuso a¤¤opi pariyāyo yathā
ariyasāvako sammādiņņhi hoti ujugatāssa diņņhi, dhamme aveccappasādena samannāgato'
āgato imaü saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako jarāmaraõa¤ca pajānāti, jarāmaraõasamudaya¤ca
pajānāti, jarāmaraõanirodha¤ca pajānāti, jarāmaraõanirodhagāminiü paņipada¤ca pajānāti,
ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme
aveccappasādena samannāgato āgato imaü saddhammanti. 

3. Katamaü panāvuso jarāmaraõaü? Katamo jarāmaraõasamudayo? Katamo
jarāmaraõanirodho? Katamā jarāmaraõanirodhagāminã paņipadā?Ti. Yā tesaü sattānaü
tamhi tamhi sattanikāye jarā, jãraõatā, khaõķiccaü, pāliccaü, valittacatā, āyuno saühāni,
indriyānaü paripāko ayaü vuccatāvuso jarā. Katama¤cāvuso maraõaü? Yā tesaü tesaü
sattānaü tamhā tamhā sattanikāyā cuti, cavanatā, bhedo, antaradhānaü, maccumaraõaü,
kālakiriyā, khandhānaü bhedo, kalebarassa nikkhepo idaü vuccatāvuso maraõaü. Iti aya¤ca
jarā, ida¤ca maraõaü - idaü vuccatāvuso jarāmaraõaü. Jāti samudayā jarāmaraõasamudayo.
Jātinirodhā jarāmaraõanirodho. Ayameva ariyo aņņhaīgiko maggo jarāmaraõa
-nirodhagāminã paņipadā - seyyathãdaü: sammādiņņhi, sammāsaīkappo, sammāvācā,
sammākammanto, sammāājãvo, sammāvāyāmo sammāsati, sammāsamādhi. 

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaü jarāmaraõaü pajānāti, evaü jarāmaraõasamudayaü
pajānāti, evaü jarāmaraõanirodhaü pajānāti, evaü jarāmaraõanirodhagāminiü paņipadaü
pajānāti, so sabbaso rāgānusayaü pahāya paņighānusayaü paņivinodetvā asmãti
diņņhimānānusayaü samåhanitvā avijjaü pahāya vijjaü uppādetvā diņņheva dhamme
dukkhassantaīkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa
diņņhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaü saddhammanti.

(4 Jarāmaraõavāro.)

[BJT Page 118] [\x 118/]     

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhå āyasmato sāriputtassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā
āyasmantaü sāriputtaü uttariü pa¤haü āpucchuü: " siyā panāvuso [PTS Page 050] [\q  50/] 
    a¤¤opi pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiņņhi hoti ujugatāssa diņņhi, dhamme
aveccappasādena samannāgato' āgato imaü saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako jāti¤ca pajānāti, jātisamudaya¤ca pajānāti,
jātinirodha¤ca pajānāti, jātinirodhagāminiü paņipada¤ca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso
ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato
āgato imaü saddhammanti. 

3. Katamā panāvuso jāti? Katamo jātisamudayo? Katamo jātinirodho? Katamā
jātinirodhagāminã paņipadā?Ti. Yā tesaü tesaü sattānaü tamhi tamhi sattanikāye jāti, sa¤jāti,
okkanti, abhinibbatti, khandhānaü, pātubhāvo, āyatanānaü paņilābho - ayaü vuccatāvuso jāti.
Bhavasamudayā jāti samudayo. Bhavanirodhā jātinirodho. Ayameva ariyo aņņhaīgiko
maggo jātinirodhagāminã paņipadā seyyathãdaü: sammādiņņhi, sammāsaīkappo,
sammāvācā, sammākammanto, sammāājãvo sammā vāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaü jātiü pajānāti, evaü jātisamudayaü pajānāti, evaü
jātinirodhaü pajānāti, evaü jātinirodhagāminiü paņipadaü pajānāti, so sabbaso rāgānusayaü
pahāya paņighānusayaü paņivinodetvā asmãti diņņhimānānusayaü samåhanitvā avijjaü
pahāya vijjaü uppādetvā diņņheva dhamme dukkhassantaīkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso
ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato
āgato imaü saddhammanti.

(5. Jātivāro.)

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhå āyasmato sāriputtassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā
āyasmantaü sāriputtaü uttariü pa¤haü āpucchuü: " siyā panāvuso a¤¤opi pariyāyo yathā
ariyasāvako sammādiņņhi hoti ujugatāssa diņņhi, dhamme aveccappasādena samannāgato'
āgato imaü saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako bhava¤ca pajānāti, bhavasamudaya¤ca pajānāti,
bhavanirodha¤ca pajānāti, bhavanirodhagāminiü paņipada¤ca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso
ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato
āgato imaü saddhammanti. 

[BJT Page 120] [\x 120/]     

3. Katamo panāvuso bhavo? Katamo bhavasamudayo? Katamo bhavanirodho? Katamā
bhavanirodhagāminã paņipadā?Ti. Tayo me āvuso bhavā: kāmabhavo råpabhavo
aråpabhavo. Upādānasamudayā bhavasamudayo. Upādāna nirodhā bhavanirodho. Ayameva
ariyo aņņhaīgiko maggo bhavanirodhagāminã paņipadā seyyathãdaü: sammādiņņhi
sammāsaīkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājãvo sammāvāyāmo sammāsati,
sammāsamādhi.
4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaü bhavaü pajānāti, evaü bhavasamudayaü pajānāti, evaü
bhavanirodhaü pajānāti, evaü bhavanirodhagāminiü paņipadaü pajānāti, so sabbaso
rāgānusayaü pahāya paņighānusayaü paņivinodetvā asmãti diņņhimānānusayaü samåhanitvā
avijjaü pahāya vijjaü uppādetvā diņņheva dhamme dukkhassantaīkaro hoti. Ettāvatāpi kho
āvuso ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme aveccappasādena
samannāgato āgato imaü saddhammanti.

(6. Bhava vāro.)

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhå āyasmato sāriputtassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā
āyasmantaü sāriputtaü uttariü pa¤haü āpucchuü: " siyā panāvuso a¤¤opi pariyāyo yathā
ariyasāvako sammādiņņhi hoti ujugatāssa diņņhi, dhamme aveccappasādena samannāgato'
āgato imaü saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako upādāna¤ca pajānāti, upādānasamudaya¤ca
pajānāti, upādānanirodha¤ca pajānāti, upādānanirodhagāminiü paņipada¤ca pajānāti,
ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme
aveccappasādena samannāgato āgato imaü saddhammanti. 

3. Katamaü panāvuso upādānaü? Katamo upādānasamudayo? Katamo upādānanirodho?
Katamā upādānanirodhagāminã paņipadā?Ti. Cattārimāni [PTS Page 051] [\q  51/]      āvuso
upādānāni: kāmåpādānaü diņņhåpādānaü sãlabbatåpādānaü attavādåpādānaü.
Taõhāsamudayā upādānasamudayo. Taõhā nirodhā upādāna nirodho. Ayameva ariyo
aņņhaīgiko maggo upādānanirodhagāminã paņipadā seyyathãdaü:
Sammādiņņhi sammāsaīkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājãvo sammāvāyāmo
sammāsati, sammāsamādhi.

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaü upādānaü pajānāti, evaü upādānasamudayaü pajānāti,
evaü upādānanirodhaü pajānāti, evaü upādānanirodhagāminiü paņipadaü pajānāti, so
sabbaso rāgānusayaü pahāya paņighānusayaü paņivinodetvā asmãti diņņhimānānusayaü
samåhanitvā avijjaü pahāya vijjaü uppādetvā diņņheva dhamme dukkhassantaīkaro hoti.
Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme
aveccappasādena samannāgato āgato imaü saddhammanti.

(7.Upādānavāro.)

[BJT Page 122] [\x 122/]     

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhå āyasmato sāriputtassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā
āyasmantaü sāriputtaü uttariü pa¤haü āpucchuü: " siyā panāvuso a¤¤opi pariyāyo yathā
ariyasāvako sammādiņņhi hoti ujugatāssa diņņhi, dhamme aveccappasādena samannāgato'
āgato imaü saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako taõha¤ca pajānāti, taõhāsamudaya¤ca pajānāti,
taõhānirodha¤ca pajānāti, taõhānirodhagāminiü paņipada¤ca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso
ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato
āgato imaü saddhammanti. 

3. Katamā panāvuso taõhā? Katamo taõhāsamudayo? Katamo taõhānirodho? Katamā
taõhānirodhagāminã paņipadā? Chayime āvuso taõhākāyā: råpataõhā saddataõhā
gandhataõhā rasataõhā poņņhabbataõhā dhammataõhā. Vedanāsamudayā taõhāsamudayo.
Vedanānirodhā taõhānirodho. Ayameva ariyo aņņhaīgiko maggo taõhārodhagāminã
paņipadā seyyathãdaü: sammādiņņhi sammāsaīkappo, sammāvācā, sammākammanto,
sammāājãvo sammāvāyāmo sammāsati, sammāsamādhi.

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaü taõhaü pajānāti, evaü taõhāsamudayaü pajānāti, evaü
taõhānirodhaü pajānāti, evaü taõhānirodhagāminiü paņipadaü pajānāti, so sabbaso
rāgānusayaü pahāya paņighānusayaü paņivinodetvā asmãti diņņhimānānusayaü samåhanitvā
avijjaü pahāya vijjaü uppādetvā diņņheva dhamme dukkhassantaīkaro hoti. Ettāvatāpi kho
āvuso ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme aveccappasādena
samannāgato āgato imaü saddhammanti.

(8.Taõhāvāro.)

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhå āyasmato sāriputtassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā
āyasmantaü sāriputtaü uttariü pa¤haü āpucchuü: " siyā panāvuso a¤¤opi pariyāyo yathā
ariyasāvako sammādiņņhi hoti ujugatāssa diņņhi, dhamme aveccappasādena samannāgato'
āgato imaü saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako vedana¤ca pajānāti, vedanāsamudaya¤ca pajānāti,
vedanānirodha¤ca pajānāti, vedanānirodhagāminiü paņipada¤ca pajānāti, ettāvatāpi kho
āvuso ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme aveccappasādena
samannāgato āgato imaü saddhammanti. 

3. Katamā panāvuso vedanā? Katamo vedanāsamudayo? Katamo vedanānirodho? Katamā
vedanānirodhagāminã paņipadā?Ti. Chayime āvuso vedanākāyā: cakkhusamphassajā
vedanā, sotasamphassajā vedanā, ghānasampassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā,
kāyasamphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā. Phassasamudayā vedanāsamudayo.
Phassa nirodhā vedanānirodho. Ayameva ariyo aņņhaīgiko maggo vedanānirodhagāminã
paņipadā seyyathãdaü: sammādiņņhi sammāsaīkappo, sammāvācā, sammākammanto,
sammāājãvo sammāvāyāmo sammāsati, sammāsamādhi [PTS Page 052] [\q  52/]     

[BJT Page 124] [\x 124/]     

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaü vedanaü pajānāti, evaü vedanāsamudayaü pajānāti,
evaü vedanānirodhaü pajānāti, evaü vedanānirodhagāminiü paņipadaü pajānāti, so sabbaso
rāgānusayaü pahāya paņighānusayaü paņivinodetvā asmãti diņņhimānānusayaü samåhanitvā
avijjaü pahāya vijjaü uppādetvā diņņheva dhamme dukkhassantaīkaro hoti. Ettāvatāpi kho
āvuso ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme aveccappasādena
samannāgato āgato imaü saddhammanti.

(9. Vedanāvāro.)

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhå āyasmato sāriputtassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā
āyasmantaü sāriputtaü uttariü pa¤haü āpucchuü: " siyā panāvuso a¤¤opi pariyāyo yathā
ariyasāvako sammādiņņhi hoti ujugatāssa diņņhi, dhamme aveccappasādena samannāgato'
āgato imaü saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako phassa¤ca pajānāti, phassasamudaya¤ca pajānāti,
phassanirodha¤ca pajānāti, phassanirodhagāminiü paņipada¤ca pajānāti, ettāvatāpi kho
āvuso ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme aveccappasādena
samannāgato āgato imaü saddhammanti. 

3. Katamo panāvuso phasso? Katamo phassasamudayo? Katamo phassanirodho? Katamā
phassanirodhagāminã paņipadā'ti?. Chayime āvuso phassakāyā: cakkhusamphasso
sotasamphasso ghānasamphasso jivhāsamphasso kāyasamphasso manosamphasso.
Saëāyatanasamudayā phassasamudayo. Saëāyatananirodhā phassanirodho. Ayameva ariyo
aņņhaīgiko maggo phassanirodhagāminã - paņipadā seyyathãdaü: sammādiņņhi
sammāsaīkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājãvo sammāvāyāmo sammāsati,
sammāsamādhi.

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaü phassaü pajānāti, evaü phassasamudayaü pajānāti, evaü
phassanirodhaü pajānāti, evaü phassanirodhagāminiü paņipadaü pajānāti, so sabbaso
rāgānusayaü pahāya paņighānusayaü paņivinodetvā asmãti diņņhimānānusayaü samåhanitvā
avijjaü pahāya vijjaü uppādetvā diņņheva dhamme dukkhassantaīkaro hoti. Ettāvatāpi kho
āvuso ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme aveccappasādena
samannāgato āgato imaü saddhammanti.

(10.Phassavāro.)

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhå āyasmato sāriputtassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā
āyasmantaü sāriputtaü uttariü pa¤haü āpucchuü: " siyā panāvuso a¤¤opi pariyāyo yathā
ariyasāvako sammādiņņhi hoti ujugatāssa diņņhi, dhamme aveccappasādena samannāgato'
āgato imaü saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako saëāyatana¤ca pajānāti, saëāyatanasamudaya¤ca
pajānāti, saëāyatananirodha¤ca pajānāti, saëāyatananirodhagāminiü paņipada¤ca pajānāti,
ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme
aveccappasādena samannāgato āgato imaü saddhammanti. 

[BJT Page 126] [\x 126/]     

3. Katamaü panāvuso saëāyatanaü? Katamo saëāyatanasamudayo? Katamo
saëāyatananirodho? Katamā saëāyatananirodhagāminã paņipadā?Ti. Chayimāni āvuso
āyatanāni: cakkhāyatanaü, sotāyatanaü, ghānāyatanaü, jivhāyatanaü, kāyāyatanaü,
manāyatanaü. Nāmaråpasamudayā saëāyatanasamudayo. Nāmaråpanirodhā
saëāyatananirodho. Ayameva ariyo aņņhaīgiko maggo saëāyatananirodhagāminã paņipadā
seyyathãdaü: sammādiņņhi sammāsaīkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājãvo
sammā vāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaü saëāyatanaü pajānāti, evaü saëāyatanasamudayaü
pajānāti, evaü saëāyatananirodhaü [PTS Page 053] [\q  53/]      pajānāti, evaü
saëāyatananirodhagāminiü paņipadaü pajānāti, so sabbaso rāgānusayaü pahāya
paņighānusayaü paņivinodetvā asmãti diņņhimānānusayaü samåhanitvā avijjaü pahāya vijjaü
uppādetvā diņņheva dhamme dukkhassantaīkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako
sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaü
saddhammanti.

(11. Saëāyatanavāro.)

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhå āyasmato sāriputtassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā
āyasmantaü sāriputtaü uttariü pa¤haü āpucchuü: " siyā panāvuso a¤¤opi pariyāyo yathā
ariyasāvako sammādiņņhi hoti ujugatāssa diņņhi, dhamme aveccappasādena samannāgato'
āgato imaü saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako nāmaråpa¤ca pajānāti, nāmaråpasamudaya¤ca
pajānāti, nāmaråpanirodha¤ca pajānāti, nāmaråpanirodhagāminiü paņipada¤ca pajānāti,
ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme
aveccappasādena samannāgato āgato imaü saddhammanti.

3. Katamaü panāvuso nāmaråpaü? Katamo nāmaråpasamudayo? Katamo nāmaråpanirodho?
Katamā nāmaråpanirodhagāminã paņipadā?Ti. Vedanā, sa¤¤ā, cetanā, phasso, manasikāro -
idaü vuccatāvuso nāmaü. Cattāri ca mahābhåtāni catunna¤ca mahābhåtānaü upādāya råpaü.
Idaü vuccatāvuso råpaü. Iti ida¤ca nāmaü ida¤ca råpaü - idaü vuccatāvuso nāmaråpaü.
Vi¤¤āõasamudayā nāmaråpasamudayo. Vi¤¤āõanirodhā nāmaråpanirodho ayameva ariyo
aņņhaīgiko maggo nāmaråpanirodhagāminã paņipadā -seyyathãdaü: sammādiņņhi
sammāsaīkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājãvo sammāvāyāmo sammāsati,
sammāsamādhi. 

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaü nāmaråpaü pajānāti, evaü nāmaråpasamudayaü
pajānāti, evaü nāmaråpanirodhaü pajānāti, evaü nāmaråpanirodhagāminiü paņipadaü
pajānāti, so sabbaso rāgānusayaü pahāya paņighānusayaü paņivinodetvā asmãti
diņņhimānānusayaü samåhanitvā avijjaü pahāya vijjaü uppādetvā diņņheva dhamme
dukkhassantaīkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa
diņņhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaü saddhammanti.

(12. Nāmaråpavāro.)

[BJT Page 128] [\x 128/]     

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhå āyasmato sāriputtassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā
āyasmantaü sāriputtaü uttariü pa¤haü āpucchuü: " siyā panāvuso a¤¤opi pariyāyo yathā
ariyasāvako sammādiņņhi hoti ujugatāssa diņņhi, dhamme aveccappasādena samannāgato'
āgato imaü saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako vi¤¤āõa¤ca pajānāti, vi¤¤āõasamudaya¤ca
pajānāti, vi¤¤āõanirodha¤ca pajānāti, vi¤¤āõanirodhagāminiü paņipada¤ca pajānāti,
ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme
aveccappasādena samannāgato āgato imaü saddhammanti. 

3. Katamaü panāvuso vi¤¤āõaü? Katamo vi¤¤āõasamudayo? Katamo vi¤¤āõanirodho?
Katamā vi¤¤āõanirodhagāminã paņipadā?Ti. Chayime āvuso vi¤¤āõakāyā:
cakkhuvi¤¤āõaü, sotavi¤¤āõaü, ghānavi¤¤āõaü, jivhāvi¤¤āõaü, kāyavi¤¤āõaü,
manovi¤¤āõaü, saīkhārasamudayā vi¤¤āõasamudayo saīkhāranirodhā vi¤¤āõanirodho.
Ayameva ariyo aņņhaīgiko maggo vi¤¤āõanirodhagāminã paņipadā - seyyathãdaü
:sammādiņņhi sammāsaīkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājãvo sammāvāyāmo
sammāsati, sammāsamādhi.

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaü vi¤¤āõaü pajānāti, evaü vi¤¤āõasamudayaü pajānāti,
evaü vi¤¤āõanirodhaü pajānāti, evaü vi¤¤āõanirodhagāminiü paņipadaü [PTS Page 054]
[\q  54/]      pajānāti, so sabbaso rāgānusayaü pahāya paņighānusayaü paņivinodetvā asmãti
diņņhimānānusayaü samåhanitvā avijjaü pahāya vijjaü uppādetvā diņņheva dhamme
dukkhassantaīkaro hoti. Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa
diņņhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato āgato imaü saddhammanti.

(13. Vi¤¤āõavāro.)

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhå āyasmato sāriputtassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā
āyasmantaü sāriputtaü uttariü pa¤haü āpucchuü: " siyā panāvuso a¤¤opi pariyāyo yathā
ariyasāvako sammādiņņhi hoti ujugatāssa diņņhi, dhamme aveccappasādena samannāgato'
āgato imaü saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako saīkhāre ca pajānāti, saīkhārasamudaya¤ca
pajānāti, saīkhāranirodha¤ca pajānāti, saīkhāranirodhagāminiü paņipada¤ca pajānāti,
ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme
aveccappasādena samannāgato āgato imaü saddhammanti. 

3. Katame panāvuso saīkhārā? Katamo saīkhārasamudayo? Katamo saīkhāranirodho?
Katamā saīkhāranirodhagāminã paņipadā?Ti. Tayome āvuso saīkhārā: kāyasaīkhāro
vacãsaīkhāro cittasaīkhāro. Avijjāsamudayā saīkhārasamudayo. Avijjānirodhā
saīkhāranirodho. Ayameva ariyo aņņhaīgiko maggo saīkhāranirodhagāminã paņipadā
seyyathãdaü: sammādiņņhi sammāsaīkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājãvo
sammāvāyāmo sammāsati, sammāsamādhi. 

[BJT Page 130] [\x 130/]     

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaü saīkhāre pajānāti, evaü saīkhārasamudayaü pajānāti,
evaü saīkhāranirodhaü pajānāti, evaü saīkhāranirodhagāminiü paņipadaü pajānāti, so
sabbaso rāgānusayaü pahāya paņighānusayaü paņivinodetvā asmãti diņņhimānānusayaü
samåhanitvā avijjaü pahāya vijjaü uppādetvā diņņheva dhamme dukkhassantakaro hoti.
Ettāvatāpi kho āvuso ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme
aveccappasādena samannāgato āgato imaü saddhammanti.

(14.Saīkhāravāro.)

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhå āyasmato sāriputtassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā
āyasmantaü sāriputtaü uttariü pa¤haü āpucchuü: " siyā panāvuso a¤¤opi [PTS Page 55] [\q 
55/]      pariyāyo yathā ariyasāvako sammādiņņhi hoti ujugatāssa diņņhi, dhamme
aveccappasādena samannāgato' āgato imaü saddhammanti?"

2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako avijja¤ca pajānāti, avijjāsamudaya¤ca pajānāti,
avijjānirodha¤ca pajānāti, avijjānirodhagāminiü paņipada¤ca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso
ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato
āgato imaü saddhammanti. 

3. Katamā panāvuso avijjā? Katamo avijjāsamudayo? Katamo avijjānirodho? Katamā
avijjānirodhagāminã paņipadāti? Yaü kho āvuso dukkhe a¤¤āõaü, dukkhasamudaye
a¤¤āõaü, dukkhanirodhe a¤¤āõaü, dukkhanirodhagāminiyā paņipadāya a¤¤āõaü - ayaü
vuccatāvuso avijjā. âsavasamudayā avijjāsamudayo. âsavanirodhā avijjānirodho. Ayameva
ariyo aņņhaīgiko maggo avijjā nirodhagāminã paņipadā seyyathãdaü: sammādiņņhi
sammāsaīkappo, sammāvācā, sammākammanto sammāājãvo sammāvāyāmo, sammāsati,
sammāsamādhi.

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaü avijjaü pajānāti, evaü avijjāsamudayaü pajānāti, evaü
avijjānirodhaü pajānāti, evaü avijjānirodhagāminiü paņipadaü pajānāti, so sabbaso
rāgānusayaü pahāya paņighānusayaü paņivinodetvā asmãti diņņhimānānusayaü samåhanitvā
avijjaü pahāya vijjaü uppādetvā diņņheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Ettāvatāpi kho
āvuso ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme aveccappasādena
samannāgato āgato imaü saddhammanti.

(15Avijjāvāro.)

[BJT Page 132] [\x 132/]     

1. Sādhāvusoti kho te bhikkhå āyasmato sāriputtassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā
āyasmantaü sāriputtaü uttariü pa¤haü āpucchuü: " siyā panāvuso a¤¤opi pariyāyo yathā
ariyasāvako sammādiņņhi hoti ujugatāssa diņņhi, dhamme aveccappasādena samannāgato'
āgato imaü saddhammanti?"
2. Siyā āvuso. Yato kho āvuso ariyasāvako āsava¤ca pajānāti, āsavasamudaya¤ca pajānāti,
āsavanirodha¤ca pajānāti, āsavanirodhagāminiü paņipada¤ca pajānāti, ettāvatāpi kho āvuso
ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme aveccappasādena samannāgato
āgato imaü saddhammanti. 

3. Katamo panāvuso āsavo? Katamo āsavasamudayo? Katamo āsavanirodho? Katamā
āsavanirodhagāminã paņipadāti.? Tayo'me āvuso āsavā: kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo.
Avijjāsamudayā āsavasamudayo. Avijjānirodhā āsavanirodho. Ayameva ariyo aņņhaīgiko
maggo āsavanirodhagāminã paņipadā -seyyathãdaü: sammādiņņhi sammāsaīkappo,
sammāvācā, sammākammanto, sammāājãvo, sammāvāyāmo sammāsati, sammāsamādhi.

4. Yato kho āvuso ariyasāvako evaü āsavaü pajānāti, evaü āsavasamudayaü pajānāti, evaü
āsavanirodhaü pajānāti, evaü āsavanirodhagāminiü paņipadaü pajānāti, so sabbaso
rāgānusayaü pahāya paņighānusayaü paņivinodetvā asmãti diņņhimānānusayaü samåhanitvā
avijjaü pahāya vijjaü uppādetvā diņņheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Ettāvatāpi kho
āvuso ariyasāvako sammādiņņhi hoti. Ujugatāssa diņņhi. Dhamme aveccappasādena
samannāgato āgato imaü saddhammanti.

(16 âsavavāro.)

Idamavoca āyasmā sāriputto. Attamanā te bhikkhå āyasmato sāriputtassa bhāsitaü
abhinandunti,

Sammādiņņhisuttaü navamaü.

(Bhāõakatherānaü uddānagāthā:)

Dukkhaü jarāmaraõaü upādānaü saëāyatanaü nāmaråpaü
Vi¤¤āõaü chapade 'katamaü panāvuso' vadānake.

Jāti taõhā ca vedanā avijjāto catukkamo
Yā cattāripade 'katamā panāvuso' vadānake.

âhāro ca bhavo phasso saīkhāro āsavapa¤camo
Yo pa¤capade 'katamo panāvuso' vadānake.

Katamanti chabbidhaü vuttaü katamāti catubbidhā
Katamo pa¤cavidho vutto sabbasaīkhānaü1 pa¤cadasa padāni cāti. 

----------------------
1. Saīkhārānaü, sãmu.

[BJT Page 134] [\x 134/]     

1.1.10

Satipaņņhānasuttaü.

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā kuråsu viharati kammāssadammaü nāma kurånaü
nigamo. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhå bhagavato
paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

2. Ekāyano ayaü bhikkhave maggo sattānaü visuddhiyā [PTS Page 056] [\q  56/]     
sokapariddavānaü samatikkamāya dukkhadomanassānaü atthagamāya ¤āyassa adhigamāya
nibbānassa sacchikiriyāya - yadidaü cattāro satipaņņhānā. Katame cattāro?

Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke
abhijjhādomanassaü. Vedanāsu vedanānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke
abhijjhādomanassaü. Citte cittānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke
abhijjhādomanassaü. Dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya
loke abhijjhādomanassaü.

(Uddesavāro,)

(1.Kāyānupassanāsatipaņņhānaü:)

Katha¤ca bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati?

1. Idha bhikkhave bhikkhu ara¤¤agato vā rukkhamålagato vā su¤¤āgāragato vā nisãdati
pallaīkaü ābhujitvā ujuü kāyaü paõidhāya parimukhaü satiü upaņņhapetvā. So satova
assasati, sato passasati. Dãghaü vā assasanto dãghaü assasāmãti pajānāti. Dãghaü vā
passasanto dãghaü passasāmãti pajānāti. Rassaü vā assasanto rassaü assasāmãti pajānāti.
Rassaü vā passasanto rassaü passasāmãti pajānāti. Sabbakāyapaņisaüvedã assasissāmãti
sikkhati. Sabbakāyapaņisaüvedã passasissāmãti sikkhati . Passambhayaü kāyasaīkhāraü
assasissāmãti sikkhati. Passambhayaü kāyasaīkhāraü passasissāmãti sikkhati. 

[BJT Page 136] [\x 136/]     

Seyyathāpi bhikkhave dakkho bhamakāro vā bhamakārantevāsã vā dãghaü vā a¤chanto
dãghaü a¤chāmãti pajānāti, rassaü vā a¤chanto rassaü a¤chāmãti pajānāti, evameva kho
bhikkhave bhikkhu dãghaü vā assasanto dãghaü assasāmãti pajānāti. Dãghaü vā passasanto
dãghaü passasāmãti pajānāti. Rassaü vā assasanto rassaü assasāmãti pajānāti. Rassaü vā
passasanto rassaü passasāmãti pajānāti. Sabbakāyapaņisaüvedã assasissāmãti sikkhati.
Sabbakāyapaņisaüvedã passasissāmãti sikkhati. Passambhayaü kāyasaīkhāraü assasissāmãti
sikkhati. Passambhayaü kāyasaīkhāraü passasissāmãti sikkhati. Iti ajjhattaü vā kāye
kāyānupassã viharati. Bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati. Ajjhattabahiddhā vā kāye
kāyānupassã viharati. Samudayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati.
Vayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati. Samudayavayadhammānupassã vā kāyasmiü
viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati paccupaņņhitā hoti yāvadeva ¤āõamattāya
patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca ki¤ci loke upādiyati. Evampi bhikkhave
bhikkhu kāye kāyānupassã viharati.

(1. ânāpānapabbaü.)

2. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu gacchanto vā gacchāmãti pajānāti.  hito vā ņhitomhãti
pajānāti. Nisinno [PTS Page 057] [\q  57/]      vā nisinnomhãti pajānāti. Sayāno vā
sayānomhãti pajānāti. Yathā yathā vā panassa kāyo paõihito hoti tathā tathā naü pajānāti.
Iti ajjhattaü vā kāye kāyānupassã viharati. Bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati.
Ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati. Samudayadhammānupassã vā kāyasmiü
viharati. Vayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati. Samudayavayadhammānupassã vā
kāyasmiü viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati paccupaņņhitā hoti yāvadeva ¤āõamattāya
patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca ki¤ci loke upādiyati. Evampi bhikkhave
bhikkhu kāye kāyānupassã viharati.

(2.Iriyāpathapabbaü)

3. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu abhikkante paņikkante sampajānakārã hoti. âlokite
vilokite sampajānakārã hoti. Sammi¤jite pasārite sampajānakārã hoti.
Saīghāņipattacãvaradhāraõe sampajānakārã hoti. Asite pãte khāyite sāyite sampajānakārã
hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārã hoti. Gate ņhite nisinne sutte jāgarite bhāsite
tuõhãbhāve sampajānakārã hoti. Iti ajjhattaü vā kāye kāyānupassã viharati bahiddhā vā kāye
kāyānupassã viharati. Ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati.
Samudayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati. Vayadhammānupassã vā kāyasmiü
viharati. Samudayavayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati
paccupaņņhitā hoti yāvadeva ¤āõamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca ki¤ci
loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati.

(3.Sampaja¤¤apabbaü)

[BJT Page 138] [\x 138/]     

4. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu imameva kāyaü uddhaü pādatalā adho kesamatthakā
tacapariyantaü påraü nānappakārassa asucino paccavekkhati: atthi imasmiü kāye kesā lomā
nakhā dantā taco maüsaü nahāru aņņhi aņņhimi¤jaü1 vakkaü hadayaü yakanaü kilomakaü
pãhakaü papphāsaü antaü antaguõaü udariyaü karãsaü pittaü semhaü pubbo lohitaü sedo
medo assu vasā kheëo siīghāõikā lasikā muttanti.

Seyyathāpi bhikkhave ubhatomukhā måtoëã2 pårā nānāvihitassa dha¤¤assa-seyyathãdaü:
sālãnaü vãhãnaü muggānaü māsānaü tilānaü taõķulānaü, tamenaü cakkhumā puriso
mu¤citvā paccavekkheyya: ime sālã ime vãhã ime muggā ime māsā ime tilā ime taõķulāti,
evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaü uddhaü pādatalā adho kesamatthakā
tacapariyantaü påraü nānappakārassa asucino paccavekkhati: atthi imasmiü kāye kesā lomā
nakhā dantā taco maüsaü nahāru aņņhi aņņhimi¤jaü vakkaü hadayaü yakanaü kilomakaü
pãhakaü papphāsaü antaü antaguõaü udariyaü karãsaü pittaü semhaü pubbo lohitaü sedo
medo assu vasā kheëo siīghāõikā lasikā muttanti. Iti ajjhattaü vā kāye kāyānupassã viharati.
Bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati. Ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati.
Samudayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati. Vayadhammānupassã vā kāyasmiü
viharati. Samudayavayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati
paccupaņņhitā hoti yāvadeva ¤āõamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca ki¤ci
loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati.

(4 Paņikkålamanasikārapabbaü.)

5. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu imameva kāyaü yathāņhitaü yathāpaõihitaü dhātuso
paccavekkhati: atthi imasmiü kāye paņhavãdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātåti [PTS Page
058] [\q  58/]      seyyathāpi bhikkhave dakkho goghātako vā goghātakantevāsã vā gāviü
vadhitvā cātummahāpathe bilaso paņivibhajitvā nisinno assa, evameva kho bhikkhave
bhikkhu imameva kāyaü yathāņhitaü yathāpaõihitaü dhātuso paccavekkhati: atthi imasmiü
kāye paņhavãdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātåti. Iti ajjhattaü vā kāye kāyānupassã
viharati. Bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati. Ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassã
viharati. Samudayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati. Vayadhammānupassã vā
kāyasmiü viharati. Samudayavayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati. Atthi kāyoti vā
panassa sati paccupaņņhitā hoti yāvadeva ¤āõamattāya patissati mattāya. Anissito ca
viharati. Na ca ki¤ci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati.

(5. Dhātumanasikārapabbaü)

(Navasãvathikāpabbaü:)

6. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarãraü sãvathikāya chaķķitaü
ekāhamataü vā dvãhamataü vā tãhamataü vā uddhumātakaü vinãlakaü vipubbakajātaü, so
imameva kāyaü upasaüharati: 'ayampi kho kāyo evaü dhammo evambhāvã evaü anatãto'ti.
Iti ajjhattaü vā kāye kāyānupassã viharati bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati.
Ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati. Samudayadhammānupassã vā kāyasmiü
viharati. Vayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati. Samudayavayadhammānupassã vā
kāyasmiü viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati paccupaņņhitā hoti yāvadeva ¤āõamattāya
patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca ki¤ci loke upādiyati. Evampi bhikkhave
bhikkhu kāye kāyānupassã viharati.(1)

---------------------
1.Aņņhimi¤jā, bahusu. 2. Mutoli, katthaci. Mutoëi, [PTS.]

[BJT Page 140] [\x 140/]     

7. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarãraü sãvathikāya chaķķitaü
kākehi vā khajjamānaü kulalehi vā khajjamānaü gijjhehi vā khajjamānaü supāõehi vā
khajjamānaü sigālehi vā khajjamānaü vividhehi vā pāõakajātehi khajjamānaü, so imameva
kāyaü upasaüharati: ayampi kho kāyo evaü dhammo evambhāvã etaü anatãtoti. Iti ajjhattaü
vā kāye kāyānupassã viharati. Bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati. Ajjhattabahiddhā vā
kāye kāyānupassã viharati. Samudayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati.
Vayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati. Samudayavayadhammānupassã vā kāyasmiü
viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati paccupaņņhitā hoti yāvadeva ¤āõamattāya
patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca ki¤ci loke upādiyati. Evampi bhikkhave
bhikkhu kāye kāyānupassã viharati.(2)

8. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarãraü sãvathikāya chaķķitaü
aņņhikasaīkhalikaü samaüsalohitaü nahārusambandhaü, so imameva kāyaü upasaüharati:
ayampi kho kāyo evaü dhammo evambhāvã etaü anatãtoti. Iti ajjhattaü vā kāye kāyānupassã
viharati. Bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati. Ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassã
viharati. Samudayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati. Vayadhammānupassã vā
kāyasmiü viharati. Samudayavayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati. Atthi kāyoti vā
panassa sati paccupaņņhitā hoti yāvadeva ¤āõamattāya patissatimattāya. Anissito ca
viharati. Na ca ki¤ci loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã
viharati.(3)

9. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarãraü sãvathikāya chaķķitaü
aņņhikasaīkhalikaü nimmaüsalohitamakkhittaü nahārusambandhaü, so imameva kāyaü
upasaüharati: ayampi kho kāyo evaü dhammo evambhāvã etaü anatãtoti. Iti ajjhattaü vā
kāye kāyānupassã viharati. Bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati. Ajjhattabahiddhā vā
kāye kāyānupassã viharati. Samudayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati.
Vayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati. Samudayavayadhammānupassã vā kāyasmiü
viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati paccupaņņhitā hoti yāvadeva ¤āõamattāya
patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca ki¤ci loke upādiyati. Evampi bhikkhave
bhikkhu kāye kāyānupassã viharati.(4)

10. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarãraü sãvathikāya chaķķitaü
aņņhikasaīkhalikaü apagatamaüsalohitaü nahārusambandhaü, so imameva kāyaü
upasaüharati: ayampi kho kāyo evaü dhammo evambhāvã etaü anatãtoti. Iti ajjhattaü vā
kāye kāyānupassã viharati. Bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati. Ajjhattabahiddhā vā
kāye kāyānupassã viharati. Samudayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati.
Vayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati. Samudayavayadhammānupassã vā kāyasmiü
viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati paccupaņņhitā hoti yāvadeva ¤āõamattāya
patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca ki¤ci loke upādiyati. Evampi bhikkhave
bhikkhu kāye kāyānupassã viharati.(5)

11. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarãraü sãvathikāya chaķķitaü
- aņņhikāni apagatasambandhāni disā vidisāsu vikkhittāni a¤¤ena hatthaņņhikaü a¤¤ena
pādaņņhikaü a¤¤ena jaīghaņņhikaü a¤¤ena åraņņhikaü a¤¤ena kaņaņņhikaü a¤¤ena
piņņhikaõņakaü a¤¤ena sãsakaņāhaü, so imameva kāyaü upasaüharati : ayampi kho kāyo
evaü dhammo evambhāvã etaü anatãtoti. Iti ajjhattaü vā kāye kāyānupassã viharati.
Bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati. Ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati.
Samudayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati. Vayadhammānupassã vā kāyasmiü
viharati. Samudayavayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati
paccupaņņhitā hoti yāvadeva ¤āõamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca ki¤ci
loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati.(6)

12. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarãraü sãvathikāya chaķķitaü
aņņhikāni setāni saīkhavaõõåpanibhāni, so imameva kāyaü upasaüharati: ayampi kho kāyo
evaü dhammo evambhāvã etaü anatãtoti. Iti ajjhattaü vā kāye kāyānupassã viharati.
Bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati. Ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati.
Samudayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati. Vayadhammānupassã vā kāyasmiü
viharati. Samudayavayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati
paccupaņņhitā hoti yāvadeva ¤āõamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca ki¤ci
loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati.(7)

[BJT Page 142] [\x 142/]     

13. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarãraü sãvathikāya chaķķitaü
aņņhikāni pu¤jakitāni terovassikāni , so imameva kāyaü upasaüharati: ayampi kho kāyo
evaü dhammo evambhāvã etaü anatãto'ti. Iti ajjhattaü vā kāye kāyānupassã viharati.
Bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati. Ajjhattabahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati.
Samudayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati. Vayadhammānupassã vā kāyasmiü
viharati. Samudayavayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati
paccupaņņhitā hoti yāvadeva ¤āõamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca ki¤ci
loke upādiyati. Evampi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati.(8)

14. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarãraü sãvathikāya chaķķitaü
aņņhikāni påtãni [PTS Page 059] [\q  59/]      cuõõakajātāni , so imameva kāyaü
upasaüharati: 'ayampi kho kāyo evaü dhammo evambhāvã etaü anatãto'ti. Iti ajjhattaü vā
kāye kāyānupassã viharati. Bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati. Ajjhattabahiddhā vā
kāye kāyānupassã viharati. Samudayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati.
Vayadhammānupassã vā kāyasmiü viharati. Samudayavayadhammānupassã vā kāyasmiü
viharati. Atthi kāyoti vā panassa sati paccupaņņhitā hoti yāvadeva ¤āõamattāya
patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca ki¤ci loke upādiyati. Evampi bhikkhave
bhikkhu kāye kāyānupassã viharati.(9)

Evaü kho bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati.

(Kāyānupassanā satipaņņhānaü)

(2. Vedanānupassanāsatipaņņhānaü:)

Katha¤ca bhikkhave bhikkhu vedanāsu vedanānupassã viharati?

1. Idha bhikkhave bhikkhu sukhaü vedanaü vediyamāno 'sukhaü vedanaü vediyāmã'ti
pajānāti. Dukkhaü vedanaü vediyamāno 'dukkhaü vedanaü vediyāmã'ti pajānāti.
Adukkhamasukhaü vedanaü vediyamāno 'adukkhamasukhaü vedanaü vediyāmã'ti pajānāti.
Sāmisaü vā sukhaü vedanaü vediyamāno 'sāmisaü sukhaü vedanaü vediyāmã'ti pajānāti.
Nirāmisaü vā sukhaü vedanaü vediyamāno 'nirāmisaü sukhaü vedanaü vediyāmã'ti pajānāti.
Sāmisaü vā dukkhaü vedanaü vediyamāno 'sāmisaü dukkhaü vedanaü vediyāmã'ti pajānāti.
Nirāmisaü vā dukkhaü vedanaü vediyamāno 'nirāmisaü dukkhaü vedanaü vediyāmã'ti
pajānāti. Sāmisaü vā adukkhamasukhaü vedanaü vediyamāno 'sāmãsaü adukkhamasukhaü
vedanaü vediyāmã'ti pajānāti. Nirāmisaü vā adukkhamasukhaü vedanaü vediyamāno
'nirāmisaü adukkhamasukhaü vedanaü vediyāmã'ti pajānāti. (1-9) 

Iti ajjhattaü vā vedanāsu vedanānupassã viharati. Bahiddhā vā vedanāsu vedanānupassã
viharati. Ajjhattabahiddhā vā vedanāsu vedanānupassã viharati. Samudayadhammānupassã
vā vedanāsu viharati. Vayadhammānupassã vā vedanāsu viharati.
Samudayavayadhammānupassã vā vedanāsu viharati. Atthi vedanāti vā panassa sati
paccupaņņhitā hoti yāvadeva ¤āõamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca ki¤ci
loke upādiyati. 
Evaü kho bhikkhave bhikkhu vedanāsu vedanānupassã viharati.

(Vedanānupassanāsatipaņņhānaü.)

[BJT Page 144] [\x 144/]     

(3. Cittānupassanāsatipaņņhānaü:)
Katha¤ca bhikkhave bhikkhu citte cittānupassã viharati?

1. Idha bhikkhave bhikkhu sarāgaü vā cittaü sarāgaü cittanti pajānāti. Vãtarāgaü vā cittaü
vãtarāgaü cittanti pajānāti. Sadosaü vā cittaü sadosaü cittanti pajānāti. Vãtadosaü vā cittaü
vãtadosaü cittanti pajānāti samohaü vā cittaü samohaü cittanti pajānāti. Vãtamohaü vā cittaü
vãtamohaü cittanti pajānāti. Saīkhittaü vā cittaü saīkhittaü cittanti pajānāti. Vikkhittaü vā
cittaü vikkhittaü cittanti pajānāti. Mahaggataü vā cittaü mahaggataü cittanti pajānāti.
Amahaggataü vā cittaü amahaggataü cittanti pajānāti. Sauttaraü vā cittaü sauttaraü cittanti
pajānāti. Anuttaraü vā cittaü anuttaraü cittanti pajānāti. Samāhitaü vā cittaü samāhitaü
cittanti pajānāti. Asamāhitaü vā cittaü asamāhitaü cittanti pajānāti. Vimuttaü vā cittaü
vimuttaü cittanti pajānāti. Avimuttaü vā cittaü avimuttaü cittanti pajānāti. (1-16)

Iti ajjhattaü vā citte cittānupassã viharati. Bahiddhā vā citte cittānupassã viharati.
Ajjhattabahiddhā vā citte cittānupassã viharati. Samudayadhammānupassã vā cittasmiü
viharati. Vayadhammānupassã vā cittasmiü viharati [PTS Page 060] [\q  60/]     
samudayavayadhammānupassã vā cittasmiü viharati. Atthi cittanti vā panassa sati
paccupaņņhitā hoti yāvadeva ¤āõamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca ki¤ci
loke upādiyati.

Evaü kho bhikkhave bhikkhu citte cittānupassã viharati.

(Cittānupassanāsatipaņņhānaü)

(4. Dhammānupassanāsatipaņņhānaü:)

Katha¤ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati?

1. Idha bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati pa¤casu nãvaraõesu.
Katha¤ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati pa¤casu nãvaraõesu?

Idha bhikkhave bhikkhu santaü vā ajjhattaü kāmacchandaü 'atthi me ajjhattaü
kāmacchando'ti pajānāti. Asantaü vā ajjhattaü kāmacchandaü 'natthi me ajjhattaü
kāmacchando'ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa kāmacchandassa uppādo hoti, ta¤ca
pajānāti. Yathā ca uppannassa kāmacchandassa pahānaü hoti, ta¤ca pajānāti. Yathā ca
pahãnassa kāmacchandassa āyatiü anuppādo hoti, ta¤ca pajānāti.(1)

Santaü vā ajjhattaü byāpādaü 'atthi me ajjhattaü byāpādo'ti pajānāti. Asantaü vā ajjhattaü
byāpādaü 'natthi me ajjhattaü byāpādo'ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa byāpādassa
uppādo hoti, ta¤ca pajānāti. Yathā ca uppannassa byāpādassa pahānaü hoti, ta¤ca pajānāti.
Yathā ca pahãnassa byāpādassa āyatiü anuppādo hoti, ta¤ca pajānāti,(2)

[BJT Page 146] [\x 146/]     

Santaü vā ajjhattaü thãnamiddhaü'atthi me ajjhattaü thãnamiddhanti' pajānāti. Asantaü vā
ajjhattaü thãnamiddhaü 'natthi me ajjhattaü thãnamiddhanti, pajānāti. Yathā ca
anuppannassa thãnamiddhassa uppādo hoti, ta¤ca pajānāti. Yathā ca uppannassa
thãnamiddhassa pahānaü hoti, ta¤ca pajānāti. Yathā ca pahãnassa thãnamiddhassa āyatiü
anuppādo hoti, ta¤ca pajānāti.(3)

Santaü vā ajjhattaü uddhaccakukkuccaü 'atthi me ajjhattaü uddhaccakukkucca'nti pajānāti.
Asantaü vā ajjhattaü uddhaccakukkuccaü'natthi me ajjhattaü uddhaccakukkucca'nti pajānāti.
Yathā ca anuppannassa uddhaccakukkuccassa uppādo hoti, ta¤ca pajānāti. Yathā ca
uppannassa uddhaccakukkuccassa pahānaü hoti, ta¤ca pajānāti. Yathā ca pahãnassa
uddhaccakukkuccassa āyatiü anuppādo hoti, ta¤ca pajānāti,(4)

Santaü vā ajjhattaü vicikicchaü 'atthi me ajjhattaü vicikicchā'ti pajānāti. Asantaü vā ajjhattaü
vicikicchaü'natthi me ajjhattaü vicikicchā'ti pajānāti. Yathā ca anuppannāya vicikicchāya
uppādo hoti, ta¤ca pajānāti. Yathā ca uppannāya vicikicchāya pahānaü hoti, ta¤ca pajānāti.
Yathā ca pahãnāya vicikicchāya āyatiü anuppādo hoti, ta¤ca pajānāti.(5)

Iti ajjhattaü vā dhammesu dhammānupassã viharati. Bahiddhā vā dhammesu
dhammānupassã viharati. Ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassã viharati.
Samudayadhammānupassã vā dhammesu viharati. Vayadhammānupassã vā dhammesu
viharati. Samudayavayadhammānupassã vā dhammesu viharati. Atthi dhammāti vā panassa
sati paccupaņņhitā hoti yāvadeva ¤āõamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca
ki¤ci loke upādiyati. Evaü kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati
pa¤casu nãvaraõesu.

(Nãvaraõa pabbaü.)

2. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu dhammesu [PTS Page 061] [\q  61/]     
dhammānupassã viharati pa¤casupādānakkhandhesu. Katha¤ca bhikkhave bhikkhu
dhammesu dhammānupassã viharati pa¤casupādānakkhandhesu.?

Idha bhikkhave bhikkhu " iti råpaü, iti råpassa samudayo, iti råpassa atthagamo. Iti vedanā,
iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthagamo. Itisa¤¤ā, iti sa¤¤āya samudayo, iti sa¤¤āya
atthagamo. Iti saīkhārā, iti saīkhārānaü samudayo, iti saīkhārānaü. Atthagamo. Iti
vi¤¤āõaü, iti vi¤¤āõassa samudayo, iti vi¤¤āõassa atthagamo"ti.(1-5).

Iti ajjhattaü vā dhammesu dhammānupassã viharati. Bahiddhā vā dhammesu
dhammānupassã viharati. -

[BJT Page 148] [\x 148/]     

Ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassã viharati. Samudayadhammānupassã vā
dhammesu viharati. Vayadhammānupassã vā dhammesu viharati. Samudaya
-vayadhammānupassã vā dhammesu viharati. Atthi dhammāti vā panassa sati paccupaņņhitā
hoti yāvadeva ¤āõamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati na ca ki¤ci loke upādiyati.
Evaü kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati
pa¤casupādānakkhandhesu.
(Khandhapabbaü)

3. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati chasu
ajjhattikabāhiresu āyatanesu. Katha¤ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã
viharati chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu?

Idha bhikkhave bhikkhu cakkhu¤ca pajānāti. Råpe ca pajānāti. Ya¤ca tadubhayaü paņicca
uppajjati saüyojanaü, ta¤ca pajānāti. Yathā ca anuppannassa saüyojanassa uppādo hoti,
ta¤ca pajānāti. Yathā ca uppannassa saüyojanassa pahānaü hoti. Ta¤ca pajānāti. Yathā ca
pahãnassa saüyojanassa āyatiü anuppādo hoti, ta¤ca pajānāti. Sota¤ca pajānāti. Sadde ca
pajānāti ya¤ca tadubhayaü paņicca uppajjati saüyojanaü, ta¤ca pajānāti. Yathā ca
anuppannassa saüyojanassa uppādo hoti, ta¤ca pajānāti. Yathā ca uppannassa saüyojanassa
pahānaü hoti. Ta¤ca pajānāti. Yathā ca pahãnassa saüyojanassa āyatiü anuppādo hoti, ta¤ca
pajānāti. Ghāõa¤ca pajānāti. Gandhe ca pajānāti ya¤ca tadubhayaü paņicca uppajjati
saüyojanaü, ta¤ca pajānāti. Yathā ca anuppannassa saüyojanassa uppādo hoti, ta¤ca pajānāti.
Yathā ca uppannassa saüyojanassa pahānaü hoti. Ta¤ca pajānāti. Yathā ca pahãnassa
saüyojanassa āyatiü anuppādo hoti, ta¤ca pajānāti. Jivha¤ca pajānāti. Rase ca pajānāti ya¤ca
tadubhayaü paņicca uppajjati saüyojanaü, ta¤ca pajānāti. Yathā ca anuppannassa
saüyojanassa uppādo hoti, ta¤ca pajānāti. Yathā ca uppannassa saüyojanassa pahānaü hoti.
Ta¤ca pajānāti. Yathā ca pahãnassa saüyojanassa āyatiü anuppādo hoti, ta¤ca pajānāti.
Kāya¤ca pajānāti. Phoņņhabbe ca pajānāti ya¤ca tadubhayaü paņicca uppajjati saüyojanaü,
ta¤ca pajānāti. Yathā ca anuppannassa saüyojanassa uppādo hoti, ta¤ca pajānāti. Yathā ca
uppannassa saüyojanassa pahānaü hoti. Ta¤ca pajānāti. Yathā ca pahãnassa saüyojanassa
āyatiü anuppādo hoti, ta¤ca pajānāti. Mana¤ca pajānāti. Dhamme ca pajānāti ya¤ca
tadubhayaü paņicca uppajjati saüyojanaü, ta¤ca pajānāti. Yathā ca anuppannassa
saüyojanassa uppādo hoti, ta¤ca pajānāti. Yathā ca uppannassa saüyojanassa pahānaü hoti.
Ta¤ca pajānāti. Yathā ca pahãnassa saüyojanassa āyatiü anuppādo hoti, ta¤ca pajānāti.
(1-6)

Iti ajjhattaü vā dhammesu dhammānupassã viharati. Bahiddhā vā dhammesu
dhammānupassã viharati. Ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassã viharati.
Samudayadhammānupassã vā dhammesu viharati. Vayadhammānupassã vā dhammesu
viharati. Samudayavayadhammānupassã vā dhammesu viharati. Atthi dhammāti vā panassa
sati paccupaņņhitā hoti yāvadeva ¤āõamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca
ki¤ci loke upādiyati. Evaü kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati
chasu ajjhattikabāhiresu āyatanesu.

(âyatanapabbaü)

4. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati sattasu
bojjhaīgesu. Katha¤ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati sattasu
bojjhaīgesu?

Idha bhikkhave bhikkhu santaü vā ajjhattaü satisambojjhaīgaü atthi me ajjhattaü
satisambojjhaīgo'ti pajānāti. Asantaü vā ajjhattaü satisambojjhaīgaü [PTS Page 062] [\q  62/] 
    'natthi me ajjhattaü satisambojjhaīgo'ti pajānāti -

[BJT Page 150] [\x 150/]     

Yathā ca anuppannassa satisambojjhaīgassa uppādo hoti, ta¤ca pajānāti. Yathā ca
uppannassa satisambojjhaīgassa bhāvanāpāripårã hoti, ta¤ca pajānāti.(1)

Santaü vā ajjhattaü dhammavicayasambojjhaīgaü 'atthi me ajjhattaü
dhammavicayasambojjhaīgo'ti pajānāti. Asantaü vā ajjhattaü dhammavicayasambojjhaīgaü
'natthi me ajjhattaü dhammavicayasambojjhaīgo'ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa
dhammavicayasambojjhaīgassa uppādo hoti, ta¤ca pajānāti. Yathā ca uppannassa
dhammavicayasambojjhaīgassa bhāvanāpāripårã hoti, ta¤ca pajānāti.(2)

Santaü vā ajjhattaü viriyasambojjhaīgaü atthi me 'ajjhattaü viriyasambojjhaīgo'ti pajānāti.
Asantaü vā ajjhattaü viriyasambojjhaīgaü 'natthi me ajjhattaü viriyasambojjhaīgo'ti pajānāti.
Yathā ca anuppannassa viriyasambojjhaīgassa uppādo hoti, ta¤ca pajānāti. Yathā ca
uppannassa viriyasambojjhaīgassa bhāvanāpāripårã hoti ta¤ca pajānāti.(3)

Santaü vā ajjhattaü pãtisambojjhaīgaü atthi me 'ajjhattaü pãtisambojjhaīgo'ti pajānāti.
Asantaü vā ajjhattaü pãtisambojjhaīgaü 'natthi me ajjhattaü pãtisambojjhaīgo'ti pajānāti.
Yathā ca anuppannassa pãtisambojjhaīgassa uppādo hoti, ta¤ca pajānāti. Yathā ca
uppannassa pãtisambojjhaīgassa bhāvanāpāripårã hoti ta¤ca pajānāti.(4)

Santaü vā ajjhattaü passaddhisambojjhaīgaü atthi me' ajjhattaü passaddhisambojjhaīgo'ti
pajānāti. Asantaü vā ajjhattaü passaddhisambojjhaīgaü 'natthi me ajjhattaü
passaddhisambojjhaīgo'ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa passaddhisambojjhaīgassa
uppādo hoti, ta¤ca pajānāti. Yathā ca uppannassa passaddhisambojjhaīgassa
bhāvanāpāripårã hoti ta¤ca pajānāti.(5)

Santaü vā ajjhattaü samādhisambojjhaīgaü atthi me ajjhattaü samādhisambojjhaīgo'ti
pajānāti. Asantaü vā ajjhattaü samādhisambojjhaīgaü 'natthi me ajjhattaü
samādhisambojjhaīgo'ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa samādhisambojjhaīgassa uppādo
hoti, ta¤ca pajānāti. Yathā ca uppannassa samādhisambojjhaīgassa bhāvanāpāripårã hoti
ta¤ca pajānāti.(6)

Santaü vā ajjhattaü upekkhāsambojjhaīgaü atthi me' ajjhattaü upekkhāsambojjhaīgo'ti
pajānāti. Asantaü vā ajjhattaü upekkhāsambojjhaīgaü 'natthi me ajjhattaü
upekkhāsambojjhaīgo'ti pajānāti. Yathā ca anuppannassa upekkhāsambojjhaīgassa uppādo
hoti, ta¤ca pajānāti. Yathā ca uppannassa upekkhāsambojjhaīgassa bhāvanāpāripårã hoti
ta¤ca pajānāti.(7)

Iti ajjhattaü vā dhammesu dhammānupassã viharati. Bahiddhā vā dhammesu
dhammānupassã viharati. Ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassã viharati.
Samudayadhammānupassã vā dhammesu viharati. Vayadhammānupassã vā dhammesu
viharati. Samudayavayadhammānupassã vā dhammesu viharati. Atthi dhammāti vā panassa
sati paccupaņņhitā hoti yāvadeva ¤āõamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca
ki¤ci loke upādiyati. Evampi kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati
sattasu bojjhaīgesu.

(Bojjhaīgapabbaü.)

[BJT Page 152] [\x 152/]     

5. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati catusu
ariyasaccesu. Katha¤ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati catusu
ariyasaccesu?

Idha bhikkhave bhikkhu 'idaü dukkhanti yathābhåtaü pajānāti' ayaü dukkhasamudayo'ti
yathābhåtaü pajānāti. 'Ayaü dukkhanirodho'ti yathābhåtaü pajānāti. 'Ayaü
dukkhanirodhagāminã paņipadā'ti yathābhåtaü pajānāti.

Iti ajjhattaü vā dhammesu dhammānupassã viharati. Bahiddhā vā dhammesu
dhammānupassã viharati. Ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassã viharati.
Samudayadhammānupassã vā dhammesu viharati, vayadhammānupassã vā dhammesu
viharati. Samudayavayadhammānupassã vā dhammesu viharati. Atthi dhammāti vā panassa
sati paccupaņņhitā hoti yāvadeva ¤āõamattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati. Na ca
ki¤ci loke upādiyati. Evampi kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati
catusu ariyasaccesu.

(Saccapabbaü)

1. Yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro satipaņņhāne evaü bhāveyya satta vassāni, tassa
dvinnaü phalānaü a¤¤ataraü phalaü pāņikaīkhaü: diņņheva dhamme a¤¤ā, sati vā upādisese
anāgāmitā. Tiņņhantu bhikkhave satta vassāni, yo hi [PTS Page 063] [\q  63/]      ko ci
bhikkhave ime cattāro satipaņņhāne evaü bhāveyya chabbassāni1 tassa dvinnaü phalānaü
a¤¤ataraü phalaü pāņikaīkhaü: diņņheva dhamme a¤¤ā, sati vā upādisese anāgāmitā.
Tiņņhantu bhikkhave chabbassāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro satipaņņhāne evaü
bhāveyya pa¤cavassāni1 tassa dvinnaü phalānaü a¤¤ataraü phalaü pāņikaīkhaü: diņņheva
dhamme a¤¤ā, sati vā upādisese anāgāmitā. Tiņņhantu bhikkhave pa¤cavassāni, yo hi ko ci
bhikkhave ime cattāro satipaņņhāne evaü bhāveyya cattāri vassāni tassa dvinnaü phalānaü
a¤¤ataraü phalaü pāņikaīkhaü: diņņheva dhamme a¤¤ā, sati vā upādisese anāgāmitā.
Tiņņhantu bhikkhave cattāri vassāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro satipaņņhāne evaü
bhāveyya tãõi vassāni tassa dvinnaü phalānaü a¤¤ataraü phalaü pāņikaīkhaü: diņņheva
dhamme a¤¤ā, sati vā upādisese anāgāmitā. Tiņņhantu bhikkhave tãõi vassāni, yo hi ko ci
bhikkhave ime cattāro satipaņņhāne evaü bhāveyya dve vassāni1 tassa dvinnaü phalānaü
a¤¤ataraü phalaü pāņikaīkhaü: diņņheva dhamme a¤¤ā, sati vā upādisese anāgāmitā.
Tiņņhantu bhikkhave dve vassāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro satipaņņhāne evaü
bhāveyya ekaü vassaü tassa dvinnaü phalānaü a¤¤ataraü phalaü pāņikaīkhaü: diņņheva
dhamme a¤¤ā, sati vā upādisese anāgāmitā. Tiņņhantu bhikkhave ekaü vassaü, yo hi ko ci
bhikkhave ime cattāro satipaņņhāne evaü bhāveyya satta māsāni, tassa dvinnaü phalānaü
a¤¤ataraü phalaü pāņikaīkhaü: diņņheva dhamme a¤¤ā, sati vā upādisese anāgāmitā.
Tiņņhantu bhikkhave satta māsāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro sati satipaņņhāne evaü
bhāveyya cha māsāni tassa dvinnaü phalānaü a¤¤ataraü phalaü pāņikaīkhaü: diņņheva
dhamme a¤¤ā, sati vā upādisese anāgāmitā. Tiņņhantu bhikkhave cha māsāni, yo hi ko ci
bhikkhave ime cattāro sati satipaņņhāne evaü bhāveyya' pa¤ca māsāni tassa dvinnaü
phalānaü a¤¤ataraü phalaü pāņikaīkhaü: diņņheva dhamme a¤¤ā, sati vā upādisese
anāgāmitā. Tiņņhantu bhikkhave pa¤ca māsāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro sati
satipaņņhāne evaü bhāveyya' cattāri māsāni tassa dvinnaü phalānaü a¤¤ataraü phalaü
pāņikaīkhaü: diņņheva dhamme a¤¤ā, sati vā upādisese anāgāmitā. Tiņņhantu bhikkhave
cattāri māsāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro sati satipaņņhāne evaü bhāveyya' tãõi
māsāni tassa dvinnaü phalānaü a¤¤ataraü phalaü pāņikaīkhaü: diņņheva dhamme a¤¤ā, sati
vā upādisese anāgāmitā. Tiņņhantu bhikkhave tãõi māsāni, yo hi ko ci bhikkhave ime
cattāro sati satipaņņhāne evaü bhāveyya' dve māsāni tassa dvinnaü phalānaü a¤¤ataraü
phalaü pāņikaīkhaü: diņņheva dhamme a¤¤ā sati vā upādisese anāgāmitā. Tiņņhantu
bhikkhave dve māsāni, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro sati satipaņņhāne evaü bhāveyya'
māsaü2 tassa dvinnaü phalānaü a¤¤ataraü phalaü pāņikaīkhaü: diņņheva dhamme a¤¤ā sati
vā upādisese anāgāmitā. Tiņņhatu bhikkhave māsaü , yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro sati
satipaņņhāne evaü bhāveyya' addhamāsaü , tassa dvinnaü phalānaü a¤¤ataraü phalaü
pāņikaīkhaü: diņņheva dhamme a¤¤ā, sati vā upādisese anāgāmitā, tiņņhatu bhikkhave
addhamāso, yo hi ko ci bhikkhave ime cattāro satipaņņhāne evaü bhāveyya sattāhaü, tassa
dvinnaü phalānaü a¤¤ataraü phalaü pāņikaīkhaü: diņņheva dhamme a¤¤ā, sati vā upādisese
anāgāmitā.

"Ekāyano ayaü bhikkhave maggo sattānaü visuddhiyā sokapariddavānaü samatikkamāya
dukkhadomanassānaü atthagamāya ¤āyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya yadidaü
cattāro satipaņņhānā"ti, iti yantaü vuttaü idametaü paņicca vuttanti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti.

Satipaņņhānasuttaü3 dasamaü.

Målapariyāyavaggo paņhamo.

--------------------
1.Chavassāni,[PTS.] Machasaü. 2, Ekaü māsaü,machasaü 3.
Mahāsatipaņņhānasuttaü,machasaü 

[BJT Page 154] [\x 154/]     

(Tassavaggassa1 uddānaü:)

1. Ajaraü amaraü amatādhigamaü phalamagganidassana dukkhanudaü,
Sahitatthamahārahabhassakarabbhutapãtikaraü thavato suõatha.

2. Taëakāva supåritaghammapathe tividhaggipalepitanibbapanā,
Bhavabyādhipanodanaosadhiyo dhuva majjhimasuttavaraņņhapitā.

3. Madhavãva mandarasā amarānaü khiķķaratãjananaü samarånaü,
Tā sutaveyyakaraņņhapitāsuü sakyasutānamabhãramaõatthā

4. Pa¤¤asatyādi sata¤ca diyaķķhaü veyyakarāna duve apare ca,
Tesamahaü anupubba bravãmi ekamanā nisametha mudaggā.

5. Pabhavāsavadāyadapubbagamo agatãgatiaīgaõasabbhayako,
Piyagāravapaõķarasallikhano tathadiņņhi satã dasamo paņhamo.*

1.2.1.

Cåëasãhanādasuttaü.

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhå bhagavato
paccassosuü, bhagavā etadavoca:

2. Idheva bhikkhave samaõo, idha dutiyo samaõo, idha tatiyo samaõo, idha catuttho
samaõo, su¤¤ā parappavādā [PTS Page 064] [\q  64/]      samaõehi a¤¤eti2. Evameva3
bhikkhave sammā sãhanādaü nadatha.  hānaü kho panetaü bhikkhave vijjati yaü idha
a¤¤atitthiyā paribbājakā evaü vadeyyuü: ko panāyasmantānaü assāso? Kiü balaü? Yena
tumhe āyasmanto4 evaü vadetha: idheva samaõo, idha dutiyo samaõo, idha tatiyo samaõo,
idha catuttho samaõo su¤¤ā parappavādā samaõehi a¤¤e'ti.

--------------------
1. Tassuddānaü syā, machasaü. *Gāthāyo panetā sabbattha vyākulā dissanti. 2. "A¤¤ehãti"
syā machasaü. 3. 'Evamevaü'sãmu. 4. 'âyasmanto attani sampassamānā' syā.

[BJT Page 156] [\x 156/]     

3. Evaü vādino bhikkhave a¤¤atitthiyā paribbājakā evamassu vacanãyā: atthi kho no āvuso
tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā akkhātā ye
mayaü attani sampassamānā evaü vadema: 'idheva samaõo, idha dutiyo samaõo, idha
tatiyo samaõo, idha catuttho samaõo, su¤¤ā parappavādā samaõehi a¤¤e'ti. Katame
cattāro? Atthi kho no āvuso satthari pasādo. Atthi dhamme pasādo. Atthi sãlesu
paripårakāritā sahadhammikā kho pana piyā1 manāpā gahaņņhā ceva pabbajitā ca. Ime kho
no āvuso tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro dhammā
akkhātā ye mayaü attani sampassamānā evaü vadema: 'idheva samaõo, idha dutiyo
samaõo, idha tatiyo samaõo, idha catuttho samaõo, su¤¤ā parappavādā samaõehi a¤¤e'ti.

4.  hānaü kho panetaü bhikkhave vijjati yaü a¤¤atitthiyā paribbājakā evaü vadeyyuü:
amhākampi kho āvuso atthi satthari pasādo yo amhākaü satthā. Amhākampi atthi dhamme
pasādo yo amhākaü dhammo. Mayampi sãlesu paripårakārino yāni amhākaü sãlāni.
Amhākampi sahadhammikā piyā manāpā gahaņņhā ceva pabbajitā ca. Idha no āvuso ko
viseso ko adhippāyo2 kiü nānākaraõaü yadidaü tumhāka¤ceva amhāka¤cāti.

5. Evaü vādino bhikkhave a¤¤atitthiyā paribbājakā evamassu vacanãyā: kimpanāvuso ekā
niņņhā? Udāhu puthu tiņņhā'ti? Sammā vyākaramānā bhikkhave a¤¤atitthiyā paribbājakā
evaü vyākareyyuü: ekā hāvuso niņņhā, na puthu niņņhā'ti.

6. Sā panāvuso niņņhā sarāgassa? Udāhu vãtarāgassāti? Sammā vyākaramānā bhikkhave
a¤¤atitthiyā paribbājakā evaü vyākareyyuü: vãtarāgassāvuso sā niņņhā, na sā niņņhā
sarāgassāti.

Sā panāvuso niņņhā sadosassa? Udāhu vãtadosassāti? Sammā vyākaramānā bhikkhave
a¤¤atitthiyā paribbājakā evaü vyākareyyuü: vãtadosassāvuso sā niņņhā, na sā niņņhā
sadosassāti.

------------------
1. No piyā -[PTS 2.] Adhippāyaso - aņņhakathā.

[BJT Page 158] [\x 158/]     

Sā panāvuso niņņhā samohassa? Udāhu vãtamohassāti? Sammā vyākaramānā bhikkhave
a¤¤atitthiyā paribbājakā evaü vyākareyyuü: vãtamohassāvuso sā niņņhā, na sā niņņhā
samohassāti.

Sā panāvuso niņņhā sataõhassa? Udāhu vãtataõhassāti? [PTS Page 065] [\q  65/]      sammā
vyākaramānā bhikkhave a¤¤atitthiyā paribbājakā evaü vyākareyyuü: vãtataõhassāvuso sā
niņņhā, na sā niņņhā sataõhassāti.

Sā panāvuso niņņhā saupādānassa? Udāhu anupādānassāti? Sammā vyākaramānā bhikkhave
a¤¤atitthiyā paribbājakā evaü vyākareyyuü: anupādānassāvuso sā niņņhā, na sā niņņhā
saupādānassāti.

Sā panāvuso niņņhā viddasuno? Udāhu aviddasuno'ti? Sammā vyākaramānā bhikkhave
a¤¤atitthiyā paribbājakā evaü vyākareyyuü: viddasuno āvuso sā niņņhā, na sā niņņhā
aviddasuno'ti.

Sā panāvuso niņņhā anuruddhapaņiviruddhassa? Udāhu ananuruddha appaņiviruddhassāti?
Sammā vyākaramānā bhikkhave a¤¤atitthiyā paribbājakā evaü vyākareyyuü:
ananuruddhaappaņiviruddhassāvuso sā niņņhā, na sā niņņhā anuruddhapaņiviruddhassāti.

Sā panāvuso niņņhā papa¤cārāmassa papa¤caratino? Udāhu nippapa¤cārāmassa
nippapa¤caratino?'Ti. Sammā vyākaramānā bhikkhave a¤¤atitthiyā paribbājakā evaü
vyākareyyuü: nippapa¤cārāmassāvuso sā niņņhā nippapa¤caratino papa¤caratino. Na sā
niņņhā papa¤cārāmassa papa¤caratino "ti. 

7. Dvemā bhikkhave diņņhiyo: bhavadiņņhi ca vibhavadiņņhi ca. Ye hi ke ci bhikkhave
samaõā vā brāhmaõā vā bhavadiņņhiü allãnā bhavadiņņhiü upagatā bhavadiņņhiü ajjhositā,
vibhavadiņņhiyā te paņiviruddhā. Ye hi ke ci bhikkhave samaõā vā brāhmaõā vā
vibhavadiņņhiü allãnā vibhavadiņņhiü upallãgatā vibhavadiņņhiü ajjhositā, bhavadiņņhiyā te
paņiviruddhā. Ye hi ke ci bhikkhave samaõā vā brāhmaõā vā imāsaü dvinnaü diņņhãnaü
samudaya¤ca atthagama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca yathābhåtaü nappajānanti,
te sarāgā te sadosā te samohā te sataõhā te saupādānā te aviddasuno te
anuruddhapaņiviruddhā te papa¤caratino te na parimuccanti jātiyā jarāya maraõena sokehi
paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi1. Na parimuccanti dukkhasmāti vadāmi.

--------------------
1.'Jarāmaraõena sokaparideva dukkhadomanassupāyāsehi', syā 'jarāmaraõena'si. 

[BJT Page 160] [\x 160/]     

8. Ye ca kho keci1 bhikkhave samaõā vā brāhmaõā vā imāsaü dvinnaü diņņhãnaü
samudaya¤ca atthagama¤ca2 assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca yathābhåtaü pajānanti, te
vãtarāgā te vãtadosā te vãtamohā te vãtataõhā te anupādānā te viddasuno te
ananuruddhaappaņiviruddhā te nippapa¤cārāmā nippapa¤caratino te parimuccanti jātiyā
jarāya maraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi. Parimuccanti
dukkhasmāti [PTS Page 066] [\q  66/]      vadāmi.

Cattārimāni bhikkhave upādānāni. Katamāni cattāri? Kāmåpādānaü diņņhåpādānaü
sãlabbatåpādānaü attavādåpādānaü. Santi bhikkhave eke samaõabrāhmaõā
sabbåpādānapari¤¤āvādā paņijānamānā te na sammā sabbåpādānapari¤¤aü pa¤¤āpenti.
Kāmåpādānassa pari¤¤aü pa¤¤āpenti na diņņhåpādānassa pari¤¤aü pa¤¤āpenti.3Na
sãlabbatåpādānassa pari¤¤aü pa¤¤āpenti. Na attavādåpādānassa pari¤¤aü pa¤¤āpenti. Taü
kissa hetu? Imāni hi te bhonto samaõabrāhmaõā tãõi ņhānāni yathābhåtaü nappajānanti.
Tasmā te bhonto samaõabrāhmaõā sabbåpādānapari¤¤āvādā paņijānamānā te na sammā
sabbåpādānapari¤¤aü pa¤¤āpenti. Kāmåpādānassa pari¤¤aü pa¤¤āpenti na diņņhåpādānassa
pari¤¤aü pa¤¤āpenti. Na sãlabbatåpādānassa pari¤¤aü pa¤¤āpenti. Na attavādåpādānassa
pari¤¤aü pari¤¤āpenti.

10. Santi bhikkhave eke samaõabrāhmaõā sabbåpādānapari¤¤āvādā paņijānamānā te na
sammā sabbåpādānapari¤¤aü pa¤¤āpenti. Kāmåpādānassa pari¤¤aü pa¤¤āpenti.
Diņņhåpādānassa pari¤¤aü pa¤¤āpenti. Na sãlabbatupādānassa pari¤¤aü pa¤¤āpenti. Na
attavādåpādānassa pari¤¤aü pa¤¤āpenti. Taü kissa hetu? Imāni hi te bhonto
samaõabrāhmaõā dve ņhānāni yathābhåtaü nappajānanti. Tasmā te bhonto
samaõabrāhmaõā sabbåpādānapari¤¤āvādā paņijānamānā te na sammā sabbåpādāna4
pari¤¤aü pa¤¤āpenti. Kāmåpādānassa pari¤¤aü pa¤¤āpenti. Diņņhåpādānassa pari¤¤aü
pa¤¤āpenti. Na sãlabbatupādānassa pari¤¤aü pa¤¤āpenti. Na attavādåpādānassa pari¤¤aü
pa¤¤āpenti.

11. Santi bhikkhave eke samaõabrāhmaõā sabbåpādānapari¤¤āvādā paņijānamānā te na
sammā sabbåpādāna4 pari¤¤aü pa¤¤āpenti. Kāmåpādānassa pari¤¤aü pa¤¤āpenti.
Diņņhåpādānassa pari¤¤aü pa¤¤āpenti. Sãlabbatupādānassa pari¤¤aü pa¤¤āpenti. Na
attavādåpādānassa pari¤¤aü pa¤¤āpenti. Taü kissa hetu? Imaü hi te bhonto
samaõabrāhmaõā ekaü ņhānaü yathābhåtaü nappajānanti. Tasmā te bhonto
samaõabrāhmaõā sabbåpādānapari¤¤āvādā paņijānamānā te na sammā sabbåpādāna4
pari¤¤aü pa¤¤āpenti. Kāmupādānassa pari¤¤aü pa¤¤āpenti diņņhåpādānassa pari¤¤aü
pa¤¤āpenti. Sãlabbatupādānassa pari¤¤aü pa¤¤āpenti. Na attavādåpādānassa pari¤¤aü
pa¤¤āpenti.

-------------------
1. Ye ca keci samaõā cā'sã. 2. 'Atthaīgama¤ca' machasaü, syā. 3. 'Pa¤¤apenti' machasaü 4.
'Sabbupādānassa' syā.

[BJT Page 162] [\x 162/]     

12. Evaråpe kho bhikkhave dhammavinaye yo satthari pasādo, so na sammaggato akkhāyati.
Yo dhamme pasādo, so na sammaggato akkhāyati. Yā sãlesu paripårakāritā, sā na
sammaggatā akkhāyati. Yā sahadhammikesu piyamanāpatā, sā na sammaggatā akkhāyati.
Taü kissa hetu: evaü hetaü bhikkhave hoti yathā taü [PTS Page 067] [\q  67/]     
durakkhāte dhammavinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaüvattanike
asammāsambuddhappavedite.

13. Tathāgato ca kho bhikkhave arahaü sammāsambuddho sabbåpādānapari¤¤āvādo
paņijānamāno sammā sabbåpādānapari¤¤aü pa¤¤āpeti. Kāmåpādānassa pari¤¤aü pa¤¤āpeti.
Diņņhåpādānassa pari¤¤aü pa¤¤āpeti. Sãlabbatåpādānassa pari¤¤aü pa¤¤āpeti.
Attavādåpādānassa pari¤¤aü pa¤¤āpeti.

14. Evaråpe kho bhikkhave dhammavinaye yo satthari pasādo, so sammaggato akkhāyati.
Yo dhamme pasādo, so sammaggato akkhāyati. Yā sãlesu paripårakāritā, sā sammaggatā
akkhāyati. Yā sahadhammikesu piyamanāpatā, sā sammaggatā akkhāyati. Taü kissa hetu:
evaü hetaü bhikkhave hoti yathā taü svākkhāte dhammavinaye suppavedite niyyānike
upasamasaüvattanike sammāsambuddhappavedite.

15. Ime ca bhikkhave cattāro upādānā kiünidānā? Kiüsamudayā? Kiüjātikā? Kiüpabhavā?
Ime cattāro upādānā taõhānidānā taõhāsamudayā taõhājātikā taõhāpabhavā. Taõhā cāyaü
bhikkhave kiünidānā? Kiüsamudayā? Kiüjātikā? Kiüpabhavā? Taõhā vedanānidānā
vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā. Vedanā cāyaü bhikkhave kiünidānā?
Kiüsamudayā? Kiüjātikā? Kiüpabhavā? Vedanā phassanidānā phassasamudayā phassajātikā
phassapabhavā. Phasso cāyaü bhikkhave kiü nidāno? Kiüsamudayo? Kiüjātiko?
Kiüpabhavo? Phasso saëāyatananidāno saëāyatanasamudayo. - 

[BJT Page 164] [\x 164/]      

Saëāyatanajātiko saëāyatanapabhavo. Saëāyatana¤cidaü bhikkhave kiünidānaü?
Kiüsamudayaü? Kiüjātikaü? Kiüpabhavaü? Saëāyatanaü nāmaråpanidānaü
nāmaråpasamudayaü nāmaråpajātikaü nāmaråpapabhavaü. Nāmaråpa¤cidaü bhikkhave
kiünidānaü? Kiüsamudayaü? Kiüjātikaü? Kiüpabhavaü? Nāmaråpaü vi¤¤āõanidānaü
vi¤¤āõasamudayaü vi¤¤āõajātikaü vi¤¤āõapabhavaü. Vi¤¤āõa¤cidaü bhikkhave
kiünidānaü? Kiüsamudayaü? Kiüjātikaü? Kiüpabhavaü? Vi¤¤āõaü saīkhāranidānaü
saīkhārasamudayaü saīkhārajātikaü saīkhārapabhavaü. Saīkhārācime bhikkhave kiünidānā?
Kiüsamudayā? Kiüjātikā? Kiüpabhavā? Saīkhārā avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā
avijjāpabhavā.

16. Yato ca kho bhikkhave bhikkhuno avijjā pahãõā hoti vijjā uppannā. So avijjāvirāgā
vijjuppādā neva kāmåpādānaü upādiyati. Na diņņhåpādānaü upādiyati. Na
sãlabbatåpādānaü upādiyati. Na attavādupādānaü upādiyati. Anupādiyaü na paritassati.
Aparitassaü paccattaüyeva parinibbāyati. Khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü
karaõãyaü, nāparaü itthattāyāti pajānātãti. [PTS Page 068] [\q  68/]     

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti.

Cåëasãhanādasuttaü paņhamaü.

1.2.2.

Mahāsãhanādasuttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā vesāliyaü viharati bahi nagare avarapure 1
vanasaõķe, tena kho pana samayena sunakkhatto licchaviputto acirapakkanto hoti imasmā
dhammavinayā. So vesāliyaü parisatiü2 evaü3 vācaü bhāsati: " natthi samaõassa gotamassa
uttari manussadhammā alamariya¤āõadassanaviseso. Takkapariyāhataü samaõo gotamo
dhammaü deseti vãmaüsānucaritaü sayampaņibhānaü. Yassa ca khvāssa atthāya dhammo
desito, so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā"ti.

-----------------------
1. Aparapure, machasaü 2.Parisati, machasaü 3. Ekaü, [stp.]

[BJT Page 166] [\x 166/]     

2. Atha kho āyasmā sāriputto pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya vesāliü
piõķāya pāvisi. Assosi kho āyasmā sāriputto sunakkhattassa licchaviputtassa vesāliyaü
parisatiü evaü vācaü bhāsamānassa: " natthi samaõassa gotamassa uttari manussadhammā
alamariya¤āõadassanaviseso. Takkapariyāhataü samaõo gotamo dhammaü deseti
vãmaüsānucaritaü sayampaņibhānaü. Yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito, so niyyāti
takkarassa sammā dukkhakkhayāyā"ti.

3. Atha kho āyasmā sāriputto vesāliyaü piõķāya caritvā pacchābhattaü
piõķapātapaņikkanto yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü
abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaü
etadavoca: sunakkhatto bhante licchaviputto acirapakkanto imasmā dhammavinayā, so
vesāliyaü parisatiü evaü vācaü bhāsati:" natthi samaõassa gotamassa uttari
manussadhammā alamariya¤āõadassanaviseso. Takkapariyāhataü samaõo gotamo
dhammaü deseti vãmaüsānucaritaü sayampaņibhānaü. Yassa ca khvāssa atthāya dhammo
desito, so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā"ti.

4. Kodhano1 sāriputta sunakkhatto moghapuriso. Kodhā ca panassa esā vācā bhāsitā
'avaõõaü bhāsissāmã'ti. So sāriputta sunakkhatto moghapuriso vaõõaüyeva tathāgatassa
[PTS Page 069] [\q  69/]      bhāsati. Vaõõo heso sāriputta tathāgatassa, yo evaü vadeyya:
'yassa ca khvāssa atthāya 'dhammo desito, so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā'ti.

5. Ayampi hi nāma sāriputta, sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na
bhavissati: " itipi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato
lokavidå anuttaro purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavā"ti.

6. Ayampi hi nāma sāriputta sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na
bhavissati: " itipi so bhagavā anekavihitaü iddhividhaü paccanubhoti: ekopi hutvā bahudhā
hoti. Bahudhāpi hutvā eko hoti. âvãbhāvaü tirobhāvaü tirokuķķaü tiropākāraü tiropabbataü
asajjamāno gacchati. Seyyathāpi ākāse. Paņhaviyampi2 ummujjanimujjaü karoti. Seyyathāpi
udake. Udakepi abhijjamāne gacchati seyyathāpi paņhaviyaü. âkāsepi pallaīkena kamati
seyyathāpi pakkhãsakuõo. Imepi candimasuriye evaü mahiddhike evaü mahānubhāve
pāõinā parimasati parimajjati. Yāva brahmalokāpi kāyena vasaü vattetã "ti.

--------------------
1. ' Kodhano heso' - machasaü, 'kodhano kho' - syā 2. Paņhaviyāpi, syā. Paņhaviyāpi,
machasaü.

[BJT Page 168] [\x 168/]     

7. Ayampi hi nāma sāriputta, sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na
bhavissati: " itipi so bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho
sadde suõāti dibbe ca mānuse ca ye dåre santike cā"ti.

8. Ayampi hi nāma sāriputta, sunakkhattassa moghapurisassa mayi dhammanvayo na
bhavissati: "itipi so bhagavā parasattānaü parapuggalānaü cetasā ceto paricca pajānāti:
sarāgaü vā cittaü sarāgaü cittanti pajānāti. Vãtarāgaü vā cittaü vãtarāgaü cittanti pajānāti.
Sadosaü vā cittaü sadosaü cittanti pajānāti. Vãtadosaü vā cittaü vãtadosaü cittanti pajānāti.
Samohaü vā cittaü samohaü cittanti pajānāti. Vãtamohaü vā cittaü vãtamohaü cittanti
pajānāti. Saīkhittaü vā cittaü saīkhittaü cittanti pajānāti. Vikkhittaü vā cittaü vikkhittaü
cittanti pajānāti. Mahaggataü vā cittaü mahaggataü cittanti pajānāti. Amahaggataü vā cittaü
amahaggataü cittanti pajānāti. Sauttaraü vā cittaü sauttaraü cittanti pajānāti. Anuttaraü vā
cittaü anuttaraü cittanti pajānāti. Samāhitaü vā cittaü samāhitaü cittanti pajānāti. Asamāhitaü
vā cittaü asamāhitaü cittanti pajānāti. Vimuttaü vā cittaü vimuttaü cittanti pajānāti.
Avimuttaü vā cittaü avimuttaü cittanti pajānāti."

9. Dasa kho panimāni sāriputta tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato
tathāgato āsabhaü ņhānaü paņijānāti, parisāsu sãhanādaü nadati, brahmacakkaü pavatteti.
Katamāni dasa? Idha sāriputta, tathāgato ņhāna¤ca ņhānato aņņhāna¤ca aņņhānato
yathābhåtaü pajānāti. Yampi sāriputta, tathāgato ņhāna¤ca ņhānato aņņhāna¤ca aņņhānato
yathābhåtaü pajānāti, idampi sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaü hoti yaü balaü āgamma
tathāgato āsabhaü ņhānaü paņijānāti, parisāsu sãhanādaü nadati, brahmacakkaü pavatteti.

10. Puna ca paraü sāriputta tathāgato atãtānāgatapaccuppannānaü kammasamādānānaü
ņhānaso hetuso vipākaü yathābhåtaü pajānāti. Yampi sāriputta, tathāgato
atãtānāgatapaccuppannānaü kammasamādānānaü ņhānaso hetuso vipākaü yathābhåtaü
pajānāti, idampi sāriputta, [PTS Page 070] [\q  70/]      tathāgatassa tathāgatabalaü hoti yaü
balaü āgamma tathāgato āsabhaü ņhānaü paņijānāti, parisāsu sãhanādaü nadati,
brahmacakkaü pavatteti. 

[BJT Page 170] [\x 170/]     

11. Puna ca paraü sāriputta, tathāgato sabbatthagāminiü paņipadaü yathābhåtaü pajānāti.
Yampi sāriputta, tathāgato sabbatthagāminiü paņipadaü yathābhåtaü pajānāti. Idampi
sāriputta, tathāgatassa tathāgata balaü hoti yaü balaü āgamma tathāgato āsabhaü ņhānaü
paņijānāti, parisāsu sãhanādaü nadati, brahmacakkaü pavatteti.

12. Puna ca paraü sāriputta, tathāgato anekadhātunānādhātulokaü yathābhåtaü pajānāti.
Yampi sāriputta, tathāgato anekadhātu nānādhātulokaü yathābhåtaü pajānāti, idampi
sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaü hoti yaü balaü āgamma tathāgato āsabhaü ņhānaü
paņijānāti, parisāsu sãhanādaü nadati, brahmacakkaü pavatteti. 

13. Puna ca paraü sāriputta, tathāgato sattānaü nānādhimuttikataü yathābhåtaü pajānāti.
Yampi sāriputta tathāgato sattānaü nānādhimuttikataü yathābhåtaü pajānāti, idampi
sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaü hoti yaü balaü āgamma tathāgato āsabhaü ņhānaü
paņijānāti, parisāsu sãhanādaü nadati, brahmacakkaü pavatteti. 

14. Puna ca paraü sāriputta, tathāgato parasattānaü parapuggalānaü indriyaparopariyattaü
yathābhåtaü pajānāti. Yampi sāriputta tathāgato parasattānaü parapuggalānaü
indriyaparopariyattaü yathābhåtaü pajānāti, idampi sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaü
hoti yaü balaü āgamma tathāgato āsabhaü ņhānaü paņijānāti, parisāsu sãhanādaü nadati,
brahmacakkaü pavatteti.

15. Puna ca paraü sāriputta, tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattãnaü saīkilesaü
vodānaü vuņņhānaü yathābhåtaü pajānāti. Yampi sāriputta, tathāgato
jhānavimokkhasamādhisamāpattãnaü saükilesaü vodānaü vuņņhānaü yathābhåtaü pajānāti,
idampi sāriputta, tathāgatassa tathāgatabalaü, hoti yaü balaü āgamma tathāgato āsabhaü
ņhānaü paņijānāti, parisāsu sãhanādaü nadati, brahmacakkaü pavatteti.

16. Puna ca paraü sāriputta, tathāgato anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. Seyyathãdaü:
ekampi jātiü dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo
vãsatimpi1 jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi
jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi
saüvaņņavivaņņakappe, " amutrāsiü evaü nāmo evaü gotto evaü vaõõo evamāhāro evaü
sukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto, so tato cuto amutra upapādiü.

----------------------
1.Visampi, machasaü.

[BJT Page 172] [\x 172/]     

Tatrāpāsiü evaü nāmo evaü gotto evaü vaõõo evamāhāro evaü sukhadukkhapaņisaüvedã
evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapanno"ti. Iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü
pubbenivāsaü anussarati. Yampi sāriputta, tathāgato anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati.
Seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi
jātiyo vãsatimpi1 jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi
jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi
saüvaņņavivaņņakappe, " amutrāsiü evaü nāmo evaü gotto evaü vaõõo evamāhāro evaü
sukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto, so tato cuto amutra upapādiü.Tatrāpāsiü evaü
nāmo evaü gotto evaü vaõõo evamāhāro evaü sukhadukkhapaņisaüvedã
evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapanno"ti. Iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü
pubbenivāsaü anussarati, idampi sāriputta tathāgatassa tathāgatabalaü hoti, yaü balaü
āgamma tathāgato āsabhaü ņhānaü paņijānāti, parisāsu sãhanādaü nadati, brahmacakkaü
pavatteti.

17. Puna ca paraü sāriputta, tathāgato dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena
satte passati: cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate.
Yathākammåpage satte pajānāti: " ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā
vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaü upavādakā
micchādiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā. Te kāyassa [PTS Page 071] [\q  71/]     
bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā, ime vā pana bhonto
sattā kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā
ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā
parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapannā"ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe
sugate duggate. Yathākammåpage satte pajānāti. Yampi sāriputta, tathāgato dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: cavamāne uppajjamāne hãne
paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti: " ime vata
bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena
samannāgatā ariyānaü upavādakā micchādiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā. Te kāyassa
bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā. Ime vā bhonto sattā
kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā
ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā
parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapannā" ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe
sugate duggate. Yathākammåpage satte pajānāti, idampi sāriputta tathāgatassa
tathāgatabalaü hoti. Yaü balaü āgamma tathāgato āsabhaü ņhānaü paņijānāti, parisāsu
sãhanādaü nadati. Brahmacakkaü pavatteti.

18. Puna ca paraü sāriputta tathāgato āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü
diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Yampi sāriputta
tathāgato āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü
abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati, idampi sāriputta tathāgatassa tathāgatabalaü hoti
yaü balaü āgamma tathāgato āsabhaü ņhānaü paņijānāti, parisāsu sãhanādaü nadati,
brahmacakkaü pavatteti.

19. Imāni kho sāriputta dasa tathāgatassa tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato tathāgato
āsabhaü ņhānaü paņijānāti, parisāsu sãhanādaü nadati, brahmacakkaü pavatteti. 

[BJT Page 174] [\x 174/]     

20. Yo kho maü sāriputta evaü jānantaü evaü passantaü evaü vadeyya:" natthi samaõassa
gotamassa uttari manussadhammā alamariya¤āõadassanaviseso, takkapariyāhataü samaõo
gotamo dhammaü deseti vãmaüsānucaritaü sayampaņibhāna"nti. Taü sāriputta vācaü
appahāya taü cittaü appahāya taü diņņhiü appaņinissajjitvā yathābhataü nikkhitto evaü
niraye. Seyyathāpi sāriputta bhikkhu sãlasampanno samādhisampanno diņņheva dhamme
a¤¤aü ārādheyya, evaü sampadamidaü sāriputta vadāmi: taü vācaü appahāya taü cittaü
appahāya taü diņņhiü appaņinissajjitvā yathābhataü nikkhitto evaü niraye.

21. Cattārimāni sāriputta tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato
āsabhaü ņhānaü paņijānāti, parisāsu sãhanādaü nadati, brahmacakkaü pavatteti, katamāni
cattāri?

22. " Sammāsambuddhassa te paņijānato ime dhammā anabhisambuddhā "ti, tatra vata maü
samaõo vā brāhmaõo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiü [PTS Page 072] [\q 
72/]      sahadhammena paņicodessatãti nimittametaü sāriputta na samanupassāmi.
Etampahaü sāriputta nimittaü asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto
viharāmi.

23. " Khãõāsavassa te paņijānato ime āsavā aparikkhãõā" ti, tatra vata maü samaõo vā
brāhmaõo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiü sahadhammena paņicodessatãti
nimittametaü sāriputta na samanupassāmi. Etampahaü sāriputta nimittaü asamanupassanto
khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

24. " Ye kho pana te antarāyikā dhammā vuttā te paņisevato nālaü antarāyāyā"ti, tatra vata
maü samaõo vā brāhmaõo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiü
sahadhammena paņicodessatãti nimittametaü sāriputta na samanupassāmi. Etampahaü
sāriputta nimittaü asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

25. "Yassa kho pana te atthāya dhammo desito so na niyyāti takkarassa sammā
dukkhakkhayāyā"ti, tatra vata maü samaõo vā brāhmaõo vā devo vā māro vā brahmā vā
koci vā lokasmiü sahadhammena paņicodessatãti nimittametaü sāriputta na samanupassāmi.
Etampahaü sāriputta nimittaü asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto
viharāmi.

[BJT Page 176] [\x 176/]     

26. Imāni kho sāriputta cattāri tathāgatassa vesārajjāni yehi vesārajjehi samannāgato
tathāgato āsabhaü ņhānaü paņijānāti, parisāsu sãhanādaü nadati, brahmacakkaü pavatteti.

27. Yo kho maü sāriputta evaü jānantaü evaü passantaü evaü vadeyya:" natthi samaõassa
gotamassa uttari manussadhammā alamariya¤āõadassanaviseso, takkapariyāhataü samaõo
gotamo dhammaü deseti vãmaüsānucaritaü sayampaņibhāna"nti. Taü sāriputta vācaü
appahāya taü cittaü appahāya taü diņņhiü appaņinissajjitvā yathābhataü nikkhitto evaü
niraye. Seyyathāpi sāriputta bhikkhu sãlasampanno samādhisampanno diņņheva dhamme
a¤¤aü ārādheyya, evaü sampadamidaü sāriputta vadāmi: taü vācaü appahāya taü cittaü
appahāya taü diņņhiü appaņinissajjitvā yathābhataü nikkhitto evaü niraye.

28. Aņņha kho imā sāriputta parisā: katamā aņņha? Khattiyaparisā brāhmaõaparisā
gahapatiparisā samaõaparisā cātummahārājikaparisā tāvatiüsaparisā māraparisā
brahmaparisā. Imā kho sāriputta aņņha parisā. Imehi kho sāriputta catåhi vesārajjehi
samannāgato tathāgato imā aņņha parisā upasaīkamati ajjhogāhati.
29. Abhijānāmi kho panāhaü sāriputta anekasataü khattiyaparisaü upasaīkamitā. Tatrapi
mayā sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata
maü bhayaü vā sārajjaü vā okkamissatãti nimittametaü sāriputta na samanupassāmi.
Etampahaü sāriputta nimittaü asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto
viharāmi.

30. Abhijānāmi kho panāhaü sāriputta anekasataü brāhmaõaparisaü upasaīkamitā. Tatrapi
mayā sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata
maü bhayaü vā sārajjaü vā okkamissatãti nimittametaü sāriputta na samanupassāmi.
Etampahaü sāriputta nimittaü asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto
viharāmi.

Abhijānāmi kho panāhaü sāriputta anekasataü gahapatiparisaü upasaīkamitā. Tatrapi mayā
sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maü
bhayaü vā sārajjaü vā okkamissatãti nimittametaü sāriputta na samanupassāmi. Etampahaü
sāriputta nimittaü asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

Abhijānāmi kho panāhaü sāriputta anekasataü samaõaparisaü upasaīkamitā. Tatrapi mayā
sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maü
bhayaü vā sārajjaü vā okkamissatãti nimittametaü sāriputta na samanupassāmi. Etampahaü
sāriputta nimittaü asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

Abhijānāmi kho panāhaü sāriputta anekasataü cātummahārājikaparisaü upasaīkamitā.
Tatrapi mayā sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra
vata maü bhayaü vā sārajjaü vā okkamissatãti nimittametaü sāriputta na samanupassāmi.
Etampahaü sāriputta nimittaü asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto
viharāmi.

Abhijānāmi kho panāhaü sāriputta anekasataü tāvatiüsaparisaü upasaīkamitā. Tatrapi mayā
sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maü
bhayaü vā sārajjaü vā okkamissatãti nimittametaü sāriputta na samanupassāmi. Etampahaü
sāriputta nimittaü asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

Abhijānāmi kho panāhaü sāriputta anekasataü māraparisaü upasaīkamitā. Tatrapi mayā
sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maü
bhayaü vā sārajjaü vā okkamissatãti nimittametaü sāriputta na samanupassāmi. Etampahaü
sāriputta nimittaü asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi.

Abhijānāmi kho panāhaü sāriputta anekasataü brahmaparisaü upasaīkamitā. Tatrapi mayā
sannisinnapubba¤ceva sallapitapubba¤ca sākacachā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maü
bhayaü vā sārajjaü vā okkamissatãti nimittametaü sāriputta na samanupassāmi. Etampahaü
sāriputta nimittaü asamanupassanto khemappatto abhayappatto [PTS Page 073] [\q  73/]  
   vesārajjappatto viharāmi.

31. Yo kho maü sāriputta evaü jānantaü evaü passantaü evaü vadeyya:" natthi samaõassa
gotamassa uttari manussadhammā alamariya¤āõadassanaviseso, takkapariyāhataü samaõo
gotamo dhammaü deseti vãmaüsānucaritaü sayampaņibhāna"nti. Taü sāriputta vācaü
appahāya taü cittaü appahāya taü diņņhiü appaņinissajjitvā yathābhataü nikkhitto evaü
niraye. Seyyathāpi sāriputta bhikkhu sãlasampanno samādhisampanno diņņheva dhamme
a¤¤aü ārādheyya, evaü sampadamidaü sāriputta vadāmi: taü vācaü appahāya taü cittaü
appahāya taü diņņhiü appaņinissajjitvā yathābhataü nikkhitto evaü niraye.

[BJT Page 178] [\x 178/]     

32. Catasso kho imā sāriputta yoniyo. Katamā catasso? Aõķajā yoni, jalābujā yoni, saüsedajā
yoni, opapātikā yoni, katamā ca sāriputta aõķajā yoni? Ye kho te sāriputta sattā aõķakosaü
abhinibbhijja jāyanti, ayaü vuccati sāriputta aõķajā yoni. Katamā ca sāriputta jalābujā yoni?
Ye kho te sāriputta sattā vatthikosaü abhinibbhijja jāyanti, ayaü vuccati sāriputta jalābujā
yoni. Katamā ca sāriputta saüsedajā yoni? Ye kho te sāriputta sattā påtimacche vā jāyanti
påtikuõape vā påtikummāse vā candanikāya vā oëigalle vā jāyanti, ayaü vuccati sāriputta
saüsedajā yoni. Katamā ca sāriputta opapātikā yoni? Devā nerayikā ekacce ca manussā
ekacce ca vinipātikā. Ayaü vuccati sāriputta opapātikā yoni. Imā kho sāriputta catasso
yoniyo.

33. Yo kho maü sāriputta evaü jānantaü evaü passantaü evaü vadeyya: natthi samaõassa
gotamassa uttari manussadhammā alamariya¤āõadassanaviseso, takkapariyāhataü samaõo
gotamo dhammaü deseti vãmaüsānucaritaü sayampaņibhānanti. Taü sāriputta vācaü
appahāya taü cittaü appahāya taü diņņhiü appaņinissajjitvā yathābhataü nikkhitto evaü
niraye. Seyyathāpi sāriputta bhikkhu sãlasampanno samādhisampanno pa¤¤āsampanno
diņņheva dhamme a¤¤aü ārādheyya, evaü sampadamidaü sāriputta vadāmi: taü vācaü
appahāya taü cittaü appahāya taü diņņhiü appaņinissajjitvā yathābhataü nikkhitto evaü
niraye.

34. Pa¤ca kho imā sāriputta gatiyo. Katamā pa¤ca? Nirayo tiracchānayoni pettivisayo
manussā devā. Niraya¤cāhaü sāriputta pajānāmi, nirayagāmi¤ca maggaü, nirayagāmini¤ca
paņipadaü. Yathāpaņipanno ca kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü
nirayaü upapajjati, ta¤ca pajānāmi. Tiracchānayoni¤cāhaü sāriputta pajānāmi
tiracchānayonigāmi¤ca ca maggaü , tiracchānayonigāmini¤ca paņipadaü. Yathā paņipanno
ca kāyassa bhedā parammaraõā tiracchānayoniü upapajjati, ta¤ca pajānāmi.
Pettivisaya¤cāhaü sāriputta pajānāmi pettivisayagāmi¤ca maggaü pettivisayagāmini¤ca
paņipadaü. Yathāpaņipanno ca kāyassa bhedā parammaraõā pettivisayaü upapajjati, ta¤ca
pajānāmi. Manusse cāhaü sāriputta pajānāmi, manussalokagāmi¤ca maggaü,
manussalokagāmini¤ca paņipadaü, yathāpaņipanno ca kāyassa bhedā parammaraõā
manussesu upapajjati, ta¤ca pajānāmi. Deve cāhaü sāriputta pajānāmi. Devalokagāmi¤ca
maggaü, devalokagāmini¤ca paņipadaü. Yathāpaņipanno ca kāyassa bhedā parammaraõā
sugatiü saggaü lokaü uppajjati, ta¤ca pajānāmi-

[BJT Page 180] [\x 180/]     

Nibbāna¤cāhaü sāriputta pajānāmi nibbānagāmi¤ca maggaü [PTS Page 074] [\q  74/]     
nibbānagāmini¤ca paņipadaü. Yathāpaņipanno ca āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü
pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati, ta¤ca
pajānāmi.

35. Idāhaü sāriputta ekaccaü puggalaü evaü cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaü puggalo
paņipanno tathā ca irãyati ta¤ca maggaü samāråëho yathā kāyassa bhedā parammaraõā
apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjissatãti. Tamenaü passāmi aparena samayena
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü
duggatiü vinipātaü nirayaü upapannaü ekantadukkhā tippā kaņukā vedanā vediyamānaü.
Seyyathāpi sāriputta aīgārakāsu sādhikaporisā påraīgārānaü vãtaccikānaü vãtadhåmānaü,
atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena
maggena tameva aīgārakāsuü paõidhāya. Tamenaü cakkhumā puriso disvā evaü vadeyya:
tathāyaü bhavaü puriso paņipanno tathā ca irãyati ta¤ca maggaü samāråëho yathā imaü
yeva aīgārakāsuü āgamissatãti. Tamenaü passeyya aparena samayena tassā aīgārakāsuyā
patitaü ekantadukkhā tippā kaņukā vedanā vediyamānaü. Evameva kho ahaü sāriputta
idhekaccaü puggalaü evaü cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaü puggalo paņipanno tathā
ca irãyati ta¤ca maggaü samāråëho yathā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü
vinipātaü nirayaü upapajjissatãti. Tamenaü passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā
visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü
nirayaü upapannaü ekantadukkhā tippā kaņukā vedanā vediyamānaü.

36. Idha panāhaü sāriputta ekaccaü puggalaü evaü cetasā ceto paricca pajānāmi: 'tathāyaü
puggalo paņipanno tathā ca irãyati ta¤ca maggaü samāråëho yathā kāyassa bhedā
parammaraõā tiracchānayoniü upapajjissatãti. Tamenaü passāmi aparena samayena dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraõā tiracchānayoniü
uppannaü dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyamānaü. Seyyathāpi sāriputta gåthakåpo
sādhikaporiso påro gåthassa, atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto
tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva gåthakåpaü paõidhāya. Tamenaü cakkhumā
puriso disvā evaü vadeyya: tathāyaü bhavaü puriso paņipanno tathā ca irãyati ta¤ca maggaü
samāråëho yathā imaü yeva gåthakåpaü āgamissatãti. Tamenaü passeyya aparena samayena
tasmiü gåthakåpe patitaü dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyamānaü -

[BJT Page 182] [\x 182/]     

Evameva kho ahaü sāriputta idhekaccaü puggalaü evaü cetasā ceto paricca pajānāmi:
tathāyaü puggalo paņipanno tathā ca irãyati, ta¤ca maggaü samāråëho, yathā kāyassa bhedā
parammaraõā tiracchānayoniü upapajajissatãti. Tamenaü passāmi aparena samayena
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraõā
tiracchānayoniü upapannaü dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyamānaü.

37. Idha panāhaü sāriputta ekaccaü puggalaü evaü cetasā ceto paricca pajānāmi:'tathāyaü
puggalo paņipanno tathā ca irãyati ta¤ca maggaü samāråëho yathā kāyassa bhedā
parammaraõā pettivisayaü upapajjissatãti. Tamenaü passāmi aparena samayena dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraõā pettivisayaü
uppannaü dukkhabahulā vedanā vediyamānaü.Seyyathāpi sāriputta rukkho visame
bhåmibhāge jāto tanupattapalāso kabaracchāyo, atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto
[PTS Page 075] [\q  75/]      ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena
tameva rukkhaü paõidhāya. Tamenaü cakkhumā puriso disvā evaü vadeyya: tathāyaü
bhavaü puriso paņipanno tathā ca irãyati ta¤ca maggaü samāråëho yathā imaü yeva
rukkhaü āgamissatãti. Tamenaü passeyya aparena samayena tassa rukkhassa chāyāya
nisinnaü vā nipannaü vā dukkhabahulā vedanā vediyamānaü. Evameva kho ahaü sāriputta
idhekaccaü puggalaü evaü cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaü puggalo paņipanno tathā
ca irãyati, ta¤ca maggaü samāråëho, yathā kāyassa bhedā parammaraõā pettivisayaü
upapajajissatãti. Tamenaü passāmi aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraõā pettivisayaü upapannaü dukkhabahulā
vedanā vediyamānaü.

38. Idha panāhaü sāriputta ekaccaü puggalaü evaü cetasā ceto paricca pajānāmi: 'tathāyaü
puggalo paņipanno tathā ca irãyati ta¤ca maggaü samāråëho yathā kāyassa bhedā
parammaraõā manussesu upapajjissatãti. Tamenaü passāmi aparena samayena dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraõā manussesu
uppannaü sukhabahulā vedanā vediyamānaü. Seyyathāpi sāriputta rukkho same
bhåmibhāge jāto bahalapattapalāso sandacchāyo, atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto
ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva rukkhaü paõidhāya.
Tamenaü cakkhumā puriso disvā evaü vadeyya: tathāyaü bhavaü puriso paņipanno tathā ca
irãyati ta¤ca maggaü samāråëho yathā imaü yeva rukkhaü āgamissatãti. Tamenaü passeyya
aparena samayena tassa rukkhassa chāyāya nisinnaü vā nipannaü vā sukhabahulā vedanā
vediyamānaü.

[BJT Page 184] [\x 184/]     

Evameva kho ahaü sāriputta idhekaccaü puggalaü evaü cetasā ceto paricca pajānāmi:
tathāyaü puggalo paņipanno tathā ca irãyati, ta¤ca maggaü samāråëho, yathā kāyassa bhedā
parammaraõā manussesu upapajajissatãti. Tamenaü passāmi
Aparena samayena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā
parammaraõā manussesu upapannaü sukhabahulā vedanā vediyamānaü. [PTS Page 076]
[\q  76/]     
39. Idha panāhaü sāriputta ekaccaü puggalaü evaü cetasā ceto paricca pajānāmi: 'tathāyaü
puggalo paņipanno tathā ca irãyati ta¤ca maggaü samāråëho yathā kāyassa bhedā
parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjissatãti. Tamenaü passāmi aparena samayena
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü
saggaü lokaü uppannaü ekantasukhā vedanā vediyamānaü. 

Seyyathāpi sāriputta pāsādo tatrassa kåņāgāraü ullittāvalittaü nivātaü phussitaggaëaü
pihitavātapānaü. Tatrassa pallaīko gonakatthato paņikatthato paņalikatthato
kādalimigapavarapaccattharaõo sauttaracchado ubhatolohita kåpadhāno. Atha puriso
āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena
tameva pāsādaü paõidhāya. Tamenaü cakkhumā puriso disvā evaü vadeyya: tathāyaü
bhavaü puriso paņipanno tathā ca irãyati ta¤ca maggaü samāråëho yathā imaü yeva
pāsādaü āgamissatãti.Tamenaü passeyya aparena samayena tasmiü pāsāde tasmiü kåņāgāre
tasmiü pallaīke nisinnaü vā nipannaü vā ekantasukhā vedanā vediyamānaü. Evameva kho
ahaü sāriputta idhekaccaü puggalaü evaü cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaü puggalo
paņipanno tathā ca irãyati, ta¤ca maggaü samāråëho, yathā kāyassa bhedā parammaraõā
sugatiü saggaü lokaü upapajajissatãti. Tamenaü passāmi aparena samayena dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü
lokaü upapannaü ekantasukhā vedanā vediyamānaü.

40. Idha panāhaü sāriputta ekaccaü puggalaü evaü cetasā ceto paricca pajānāmi: tathāyaü
puggalo paņipanno tathā ca irãyati ta¤ca maggaü samāråëho yathā āsavānaü khayā
anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā
upasampajja viharissatãti. Tamenaü passāmi aparena samayena āsavānaü khayā anāsavaü
cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja
viharantaü ekantasukhā vedanā vediyamānaü.

[BJT Page 186] [\x 186/]     

Seyyathāpi sāriputta pokkharaõã acchodikā sātodikā sãtodikā setakā supatitthā ramaõãyā,
avidåre cassā tãre vanasaõķo, atha puriso āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto
kilanto tasito pipāsito ekāyanena maggena tameva pokkharaõiü paõidhāya. Tamenaü
cakkhumā puriso disvā evaü vadeyya: tathāyaü bhavaü puriso paņipanno tathā ca irãyati,
ta¤ca maggaü samāråëho, yathā imaüyeva pokkharaõiü āgamissatãti. Tamenaü passeyya
aparena samayena taü pokkharaõiü ogāhetvā nahāyitvā pãtvā ca
sabbadarathakiëamathapariëāhaü paņippassamhetvā paccuttaritvā tasmiü vanasaõķe
nisinnaü [PTS Page 077] [\q  77/]      vā nipannaü vā ekantasukhā vedanā vediyamānaü.
Evameva kho ahaü sāriputta idhekaccaü puggalaü evaü cetasā ceto paricca pajānāmi:
tathāyaü puggalo paņipanno tathā ca irãyati, ta¤ca maggaü samāråëho, yathā āsavānaü
khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā
upasampajja viharissatãti. Tamenaü passāmi aparena samayena āsavānaü khayā anāsavaü
cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja
viharantaü ekantasukhā vedanā vediyamānaü. Imā kho sāriputta pa¤ca gatiyo.

41. Yo kho maü sāriputta evaü jānantaü evaü passantaü evaü vadeyya:" natthi samaõassa
gotamassa uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanaviseso. Takkapariyāhataü samaõo
gotamo dhammaü deseti vãmaüsānucaritaü sayampaņibhānanti." Taü sāriputta vācaü
appahāya taü cittaü appahāya taü diņņhiü appaņinissajjitvā yathābhataü nikkhitto evaü
niraye. Seyyathāpi sāriputta bhikkhu sãlasampanno samādhisampanno pa¤¤āsampanno
diņņheva dhamme a¤¤aü ārādheyya, evaü sampadamidaü sāriputta vadāmi: taü vācaü
appahāya taü cittaü appahāya taü diņņhiü appaņinissajjitvā yathābhataü nikkhitto evaü
niraye

42. Abhijānāmi kho panāhaü sāriputta caturaīgasamannāgataü brahmacariyaü caritā:
tapassissudaü homi paramatapassã. Låkhassudaü homi paramalåkho. Jegucchã sudaü homi
paramajegucchã. Pavivittassudaü homi paramapavivitto.

[BJT Page 188] [\x 188/]     

43. Tatrassu me idaü sāriputta tapassitāya hoti: acelako homi muttācāro hatthāpalekhano, na
ehibhadantiko na tiņņhabhadantiko. Na abhihaņaü na uddissakaņaü na nimantanaü
sādiyāmi. So na kumbhimukhā patigaõhāmi, na kaëopimukhā patigaõhāmi, na
eëakamantaraü na daõķamantaraü na musalamantaraü, na dvinnaü bhu¤jamānānaü, na
gabbhiniyā, na pāyamānāya, na purisantaragatāya, na saīkittãsu, na yattha sā upaņņhito
hoti, na yattha makkhikā saõķasaõķacārinã, na macchaü na maüsaü. Na suraü na merayaü
na thusodakaü pivāmi.

So ekāgāriko vā homi ekālopiko, [PTS Page 078] [\q  78/]      dvāgāriko vā homi dvālopiko,
sattāgāriko vā homi sattālopiko. Ekissāpi dattiyā yāpemi. Dvãhipi dattãhi yāpemi. Sattahipi
dattãhi yāpemi. Ekāhikampi āhāraü āhāremi. Dvãhikampi āhāraü āhāremi sattāhikampi
āhāraü āhāremi. Iti evaråpaü addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto
viharāmi.

So sākabhakkho vā homi, sāmākabhakkho vā homi, nãvārabhakkho vā homi,
daddulabhakkho vā homi, haņabhakkho vā homi, kaõabhakkho vā homi, ācāmabhakkho vā
homi, pi¤¤ākabhakkho vā homi, tiõabhakkho vā homi, gomayabhakkho vā homi.
Vanamålaphalāhāro vā yāpemi pavattaphalabhojã.

So sāõānipi dhāremi, masāõānipi dhāremi, tirãņānipi dhāremi, ajinampi dhāremi,
ajinakkhipampi dhāremi, kusacãrampi dhāremi, vākacãrampi dhāremi. Phalakacãrampi
dhāremi, kesakambalampi dhāremi, vālakambalampi dhāremi, ulåkapakkhampi dhāremi.

So kesamassulocakopi homi, kesamassulocanānuyogamanuyutto. Ubbhaņņhakopi1 homi
āsanapaņikkhitto. Ukkuņikopi homi ukkuņikappadhānamanuyutto. Kaõņakāpassayiko pi
homi kaõņakāpassaye seyyaü kappemi. Sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto
viharāmi.

Iti evaråpaü anekavihitaü kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharāmi. Idaü su
me sāriputta tapassitāya hoti.

------------------------
1.Ubbhaņaņhiko pi, katthaci.

[BJT Page 190] [\x 190/]     

44. Tatrassu me idaü sāriputta låkhasmiü hoti: nekavassagaõikaü rajojallaü kāye sannicitaü
hoti papaņikajātaü. Seyyathāpi sāriputta tindukakhāõu nekavassagaõiko sannicito hoti
papaņikajāto, evamevassu me sāriputta nekavassagaõikaü rajojallaü kāye sannicitaü hoti
papaņikajātaü. Tassa mayhaü sāriputta na evaü hoti: ahovatāhaü imaü rajojallaü pāõinā
parimajjeyyaü, a¤¤e vā pana me imaü rajojallaü pāõinā parimajjeyyunti. Evampi me
sāriputta na hoti. Idaü su me sāriputta låkhasmiü hoti.

45. Tatrassu me idaü sāriputta jegucchismiü hoti: so kho ahaü sāriputta satova abhikkamāmi
sato paņikkamāmi. Yāva udabindumhipi me dayā paccupaņņhitā hoti: māhaü khuddake
pāõe visamagate saīghātaü āpādessanti idaü su me sāriputta jegucchismiü hoti.

46. Tatrassu me idaü sāriputta pavivittasmiü hoti: [PTS Page 079] [\q  79/]      so kho ahaü
sāriputta a¤¤ataraü ara¤¤āyatanaü ajjhogahetvā viharāmi, yadā passāmi gopālakaü vā
pasupālakaü vā tiõahārakaü vā kaņņhahārakaü vā vanakammikaü vā, vanena vanaü gahane
na gahanaü ninnena ninnaü thalena thalaü papatāmi. Taü kissa hetu: mā maü te addasaüsu,
aha¤ca vā ne addasanti. Seyyathāpi sāriputta āra¤¤ako migo manusse disvā vanena vanaü
gahanena gahanaü ninnena ninnaü thalena thalaü papatati, evameva kho ahaü sāriputta
yadā passāmi gopālakaü vā pasupālakaü vā tiõahārakaü vā kaņņhahārakaü vā
vanakammikaü vā, vanena vanaü gahanena gahanaü ninnena ninnaü thalena thalaü
papatāmi. Taü kissa hetu: mā maü te addasaüsu, aha¤ca vā ne addasanti. Idaü su me
sāriputta pavivittasmiü hoti.

47. (Tatrassu me idaü sāriputta mahāvikaņa bhojanasmiü hoti:) so kho ahaü sāriputta ye te
goņņhā paņņhitagāvo apagatagopālā tattha catukuõķiko upasaīkamitvā yāni tāni
vacchakānaü taruõakānaü dhenupakānaü gomayāni, tāni sudaü āhāremi yāvakãva¤ca me
sāriputta sakaü muttakarãsaü apariyādiõõaü hoti, sakaü yeva sudaü muttakarãsaü āhāremi.
Idaü su me sāriputta mahāvikaņabhojanasmiü hoti.

[BJT Page 192] [\x 192/]     

48. So kho ahaü sāriputta a¤¤ataraü bhiüsanakaü vanasaõķaü ajjhogāhetvā viharāmi. Tatra
sudaü sāriputta bhiüsanakassa vanasaõķassa bhiüsanakatasmiü hoti: yo ko ci avãtarāgo taü
vanasaõķaü pavisati yebhuyyena lomāni haüsanti. So kho ahaü sāriputta yā tā rattiyo sãtā
hemantikā antaraņņhake himapātasamaye, tathāråpāsu rattisu rattiü abbhokāse viharāmi
divā vanasaõķe. Gimhānaü pacchime māse divā abbhokāse viharāmi rattiü vanasaõķe.
Apissu maü sāriputta ayaü anacchariyā gāthā paņibhāsi pubbe assutapubbā:

Sotatto sosãno eko bhiüsanake vane.
Naggo na vaggimāsãno esanā pasuto munãti.

48. So kho ahaü sāriputta, susāne seyyaü kappemi chavaņņhikāni upadhāya. Apissu maü
sāriputta gomaõķalā upasaīkamitvā oņņhubhantipi, omuttentipi, paüsukenapi okiranti.
Kaõõasotesu'pi salākaü pavesenti. Na kho panāhaü sāriputta abhijānāmi tesu pāpakaü
cittaü uppādetā. Idaü su me sāriputta upekkhāvihārasmiü hoti. 
[PTS Page 080] [\q  80/]      

50. Santi kho pana sāriputta eke samaõabrāhmaõā evaü vādino evaü diņņhino: āhārena
suddhãti. Te evamāhaüsu: kolehi yāpemāti. Te kolampi khādanti, kolacuõõampi khādanti,
kolodakampi pivanti, anekavihitampi kolavikatiü paribhu¤janti. Abhijānāmi kho panāhaü
sāriputta ekaüyeva kolaü āhāraü āharitā. Siyā kho pana te sāriputta evamassa: mahā nåna
tena samayena kolo ahosãti. Na kho panetaü sāriputta evaü daņņhabbaü. Tadāpi eta
paramoyeva kolo ahosi, seyyathāpi etarahi. Tassa mayhaü sāriputta ekaüyeva kolaü āhāraü
āhārayato adhimattakasimānaü patto kāyo hoti: seyyathāpi nāma āsãtikapabbāni vā
kāëapabbāni vā, evamevassu me aīgapaccaīgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi
nāma oņņhapadaü, evamevassu me ānisadaü hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma
vaņņanāvaëã, evamevassu me piņņhikaõņako uõõatāvanato hoti tāyevappāhāratāya.
Seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuëiyo
oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma gambhãre udapāne
udakatārakā gambhãragatā okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikåpesu akkhitārakā
gambhãragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālābu
āmakacchinno vātātapena samphuņito hoti sammilāto, evamevassu me sãsacchavi
samaphuņãtā hoti sammilātā, tāyevappāhāratāya.

[BJT Page 194] [\x 194/]     

51. So kho ahaü sāriputta udaracchaviü parimasissāmãti piņņhikaõņakaü yeva parigaõhāmi.
Piņņhikaõņakaü parimasissāmiti udaracchaviüyeva parigaõhāmi. Yāvassu me sāriputta
udaracchavi piņņhikaõņakaü allãnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho ahaü sāriputta, vaccaü
vā muttaü vā karissāmãti tattheva avakujjo papatāmi. Tāyevappāhāratāya. So kho ahaü
sāriputta tameva kāyaü assāsento pāõinā gattāni anomajjāmi. Tassa mayhaü sāriputta
pāõinā gattāni anomajjato påtimålāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya.

52. Santi kho pana sāriputta eke samaõabrāhmaõā evaü vādino evaü diņņhino: āhārena
suddhãti. Te evamāhaüsu: muggehi yāpemāti. Te muggampi khādanti, [PTS Page 081] [\q 
81/]      muggacuõõampi khādanti, muggodakampi pivanti, anekavihitampi muggavikatiü
paribhu¤janti. Abhijānāmi kho panāhaü sāriputta ekaüyeva muggaü āhāraü āharitā. Siyā
kho pana te sāriputta evamassa: mahā nåna tena samayena muggo ahosãti. Na kho panetaü
sāriputta evaü daņņhabbaü.Tadāpi eta paramoyeva muggo ahosi, seyyathāpi etarahi. Tassa
mayhaü sāriputta ekaüyeva muggaü āhāraü āhārayato adhimattakasimānaü patto kāyo hoti:
seyyathāpi nāma āsãtikapabbāni vā kāëapabbāni vā, evamevassu me aīgapaccaīgāni
bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma oņņhapadaü, evamevassu me ānisadaü hoti
tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma vaņņanāvaëã, evamevassu me piņņhikaõņako
uõõatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo
oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuëiyo oluggaviluggā bhavanti
tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma gambhãre udapāne udakatārakā gambhãragatā
okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikåpesu akkhitārakā gambhãragatā okkhāyikā
dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena
samphuņito hoti sammilāto, evamevassu me sãsacchavi samphuņitā hoti sammilātā,
tāyevappāhāratāya. So kho ahaü sāriputta, udaracchaviü parimasissāmãti piņņhikaõņakaü
yeva parigaõhāmi. Piņņhikaõņakaü parimasissāmãti udaracchaviü yeva parigaõhāmi.
Yāvassu me sāriputta udaracchavi piņņhikaõņakaü allãnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho
ahaü sāriputta vaccaü vā muttaü vā karissāmãti tattheva avakujjo papatāmi
tāyevappāhāratāya. So kho ahaü sāriputta , tameva kāyaü assāsento pāõinā gattāni
anomajjāmi. Tassa mayhaü sāriputta pāõinā gattāni anomajjato påtimålāni lomāni kāyasmā
papatanti tāyevappāhāratāya.

Santi kho pana sāriputta eke samaõabrāhmaõā evaü vādino evaü diņņhino: āhārena
suddhãti. Te evamāhaüsu: tilehi yāpemāti. Te tilampi khādanti, tilacuõõampi khādanti,
tilokampi pivanti, anekavihitampi tilehivikatiü paribhu¤janti. Abhijānāmi kho panāhaü
sāriputta ekaüyeva tilaü āhāraü āharitā. Siyā kho pana te sāriputta evamassa: mahā nåna
tena samayena tilo ahosãti. Na kho panetaü sāriputta evaü daņņhabbaü. Tadāpi eta
paramoyeva tilo ahosi, seyyathāpi etarahi. 

Tassa mayhaü sāriputta ekaüyeva tilaü āhāraü āhārayato adhimattakasimānaü patto kāyo
hoti: seyyathāpi nāma āsãtikapabbāni vā kāëapabbāni vā, evamevassu me aīgapaccaīgāni
bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma oņņhapadaü, evamevassu me ānisadaü hoti
tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma vaņņanāvaëã, evamevassu me piņņhikaõņako
uõõatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo
oluggaviluggā bhavanti,evamevassu me phāsuëiyo oluggaviluggā bhavanti
tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma gambhãre udapāne udakatārakā gambhãragatā
okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikåpesu akkhitārakā gambhãragatā okkhāyikā
dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena
samphuņito hoti sammilāto, evamevassu me sãsacchavi samphuņitā hoti sammilātā,
tāyevappāhāratāya. So kho ahaü sāriputta, udaracchaviü parimasissāmãti
piņņhikaõņakaüyeva parigaõhāmi. Piņņhikaõņakaü parimasissāmãti udaracchaviü yeva
parigaõhāmi. Yāvassu me sāriputta udaracchavi piņņhikaõņakaü allãnā hoti
tāyevappāhāratāya. So kho ahaü sāriputta, vaccaü vā muttaü vā karissāmãti tattheva
avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya. So kho ahaü sāriputta, tameva kāyaü assāsento
pāõinā gattāni anomajjāmi. Tassa mayhaü sāriputta pāõinā gattāni anomajjato påtimålāni
lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya.

Santi kho pana sāriputta eke samaõabrāhmaõā evaü vādino evaü diņņhino: āhārena
suddhãti. Te evamāhaüsu: taõķulehi yāpemāti. Te taõķulampi khādanti,
taõķulacuõõampikhādanti, taõķulodakampi pivanti, anekavihitampi taõķulavikatiü
paribhu¤janti. Abhijānāmi kho panāhaü sāriputta ekaüyeva taõķulaü āhāraü āharitā. Siyā
kho pana te sāriputta evamassa: mahā nåna tena samayena taõķulo ahosãti. Na kho
panetaü sāriputta evaü daņņhabbaü.Tadāpi eta paramoyeva taõķulo ahosi, seyyathāpi
etarahi. 

53. Tassa mayhaü sāriputta ekaüyeva taõķulaü āhāraü āhārayato adhimattakasãmānaü
patto kāyo hoti: seyyathāpi nāma āsãtikapabbāni vā kāëapabbāni vā, evamevassu me
aīgapaccaīgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma oņņhapadaü, evamevassu me
ānisadaü hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma vaņņanāvaëã, evamevassu me
piņņhikaõņako uõõatāvanato hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma jarasālāya
gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuëiyo oluggaviluggā bhavanti
tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma gambhãre udapāne udakatārakā gambhãragatā
okkhāyikā dissanti, evamevassu me akkhikåpesu akkhitārakā gambhãragatā okkhāyikā
dissanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena
samphuņito hoti sammilāto, evamevassu me sãsacchavi samphuņitā hoti sammilātā,
tāyevappāhāratāya. So kho ahaü sāriputta udaracchaviü parimasissāmãti piņņhikaõņakaü
yeva parigaõhāmi. Piņņhikaõņakaü parimasissāmiti udaracchaviüyeva parigaõhāmi.
Yāvassu me sāriputta udaracchavi piņņhikaõņakaü allãnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho
ahaü sāriputta, vaccaü vā muttaü vā karissāmãti tattheva avakujjo papatāmi
tāyevappāhāratāya. So kho ahaü sāriputta tameva kāyaü assāsento pāõinā gattāni
anomajjāmi. Tassa mayhaü sāriputta pāõinā gattāni anomajjato påtimålāni lomāni kāyasmā
papatanti tāyevappāhāratāya.

[BJT Page 196] [\x 196/]     

54. Tāyapi kho ahaü sāriputta iriyāya tāya paņipadāya tāya dukkarakārikāya na ajjhagamaü
uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanavisesaü. Taükissahetu: imissāyeva ariyāya
pa¤¤āya anadhigamā yāyaü ariyā pa¤¤ā adhigatā ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā
dukkhakkhayāya.

55. Santi kho pana sāriputta eke samaõabrāhmaõā evaü vādino evaü diņņhino: saüsārena
suddhãti. Na kho paneso sāriputta saüsāro sulabharåpo yo mayā [PTS Page 082] [\q  82/] 
    asaüsaritapubbo iminā dãghena addhunā, a¤¤atra suddhāvāsehi devehi. Suddhāvāse
cāhaü sāriputta deve saüsareyyaü, nayimaü lokaü punarāgaccheyyaü.

56. Santi kho pana sāriputta eke samaõabrāhmaõā evaü vādino evaü diņņhino: upapattiyā
suddhãti. Na kho panesā sāriputta upapatti sulabharåpā yā mayā anupapannapubbā iminā
dãghena addhunā, a¤¤atra suddhāvāsehi devehi. Suddhāvāse cāhaü sāriputta deve
upapajjeyyaü, nayimaü lokaü punarāgaccheyyaü.

57. Santi kho pana sāriputta eke samaõabrāhmaõā evaü vādino evaü diņņhino: āvāsena
suddhãti. Na kho paneso sāriputta āvāso sulabharåpo yo mayā anāvutthapubbo iminā
dãghena addhunā, a¤¤atra suddhāvāsehi devehi. Suddhāvāse cāhaü sāriputta deve
vaseyyaü, nayimaü lokaü punarāgaccheyyaü.

58. Santi kho pana sāriputta eke samaõabrāhmaõā evaü vādino evaü diņņhino: ya¤¤ena
suddhãti. Na kho paneso sāriputta ya¤¤o sulabharåpo yo mayā ayiņņhapubbo iminā
dãghena addhunā, ta¤ca kho ra¤¤āva satā khattiyena muddhāvasittena, brāhmaõena vā
mahāsālena.

59. Santi kho pana sāriputta eke samaõabrāhmaõā evaü vādino evaü diņņhino:
aggiparicariyāya suddhãti.Na kho paneso sāriputta aggi sulabharåpo yo mayā
apariciõõapubbo iminā dãghena addhunā, ta¤ca kho ra¤¤āva satā khattiyena
muddhāvasittena, brāhmaõena vā mahāsālena.

60. Santi kho pana sāriputta eke samaõabrāhmaõā evaü vādino evaü diņņhino:
yāvadevāyaü bhavaü puriso daharo hoti yuvā susukāëakeso bhadrena yobbanena
samannāgato paņhamena vayasā, tāvadeva paramena pa¤¤āveyyattiyena samannāgato hoti.
Yato ca kho ayaü bhavaü puriso jiõõo hoti vuddho mahallako addhagato vayo anuppatto:
āsãtiko vā nāvutiko vā vassasatiko vā jātiyā, atha tamhā pa¤¤āveyyattiyā parihāyatã ti. Na
kho panetaü sāriputta evaü daņņhabbaü. Ahaü kho pana sāriputta etarahi jiõõo vuddho
mahallako addhagato vayo anuppatto, āsãtiko me vayo vattati.

[BJT Page 198] [\x 198/]     

61. Idha me assu sāriputta cattāro sāvakā vassasatāyukā vassasatajãvino paramāya gatiyā
satiyā ca dhitiyā ca samannāgatā paramena ca pa¤¤āveyyattiyena. Seyyathāpi sāriputta
daëhadhammo dhanuggāho sikkhito katahattho katupāsano lahukena asanena
appakasireneva tiriyaü tālacchāyaü atipāteyya, evaü adhimattasatimanto evaü
adhimattagatimanto [PTS Page 083] [\q  83/]      evaü adhimattadhitimanto evaü paramena
pa¤¤āveyyattiyena samannāgatā. Te maü catunnaü satipaņņhānānaü upādāyupādāya pa¤haü
puccheyyuü, puņņho puņņho cāhaü tesaü vyākareyyaü. Vyākata¤ca me vyātato dhāreyyuü.
Na ca maü dutiyakaü uttariü paņipuccheyyuü a¤¤atra asitapãtakhāyitasāyitā, a¤¤atra
uccārapassāvakammā, a¤¤atra niddākiëamathapaņivinodanā, apariyādiõõā yevassa
sāriputta tathāgatassa dhammadesanā. Apariyādiõõaü yevassa tathāgatassa dhammapada
bya¤janaü. Apariyādiõõaü yevassa tathāgatassa pa¤hapaņibhānaü. Atha me te cattāro
sāvakā vassasatāyukā vassasatajãvino vassasatassa accayena kālaü kareyyuü. Ma¤cakena
cepi maü sāriputta pariharissatha nevatthi tathāgatassa pa¤¤āveyyattiyassa a¤¤athattaü.

62. Yaü kho panetaü sāriputta sammā vadamāno vadeyya: asammohadhammo satto loke
upapanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya
devamanussānanti, mameva taü sammā vadamāno vadeyya: asammohadhammo satto loke
upapanno bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya
devamanussānanti.

63. Tena kho pana samayena āyasmā nāgasamālo bhagavato piņņhito ņhito hoti bhagavantaü
vãjayamāno. Atha kho āyasmā nāgasamālo bhagavantaü etadavoca: " acchariyaü bhante,
abbhutaü bhante. Api ca me bhante imaü dhammapariyāyaü sutvā lomāni haņņhāni. Ko
nāmo ayaü bhante dhammapariyāyo"ti. Tasmātiha tvaü nāgasamāla imaü dhammapariyāyaü
lomahaüsanapariyāyo tveva naü dhārehãti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā nāgasamālo bhagavato bhāsitaü abhinandãti. 

Mahāsãhanādasuttaü dutiyaü.

[BJT Page 200] [\x 200/]     

1.2.3.
Mahādukkhakkhandha suttaü.

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Atha kho sambahulā bhikkhå pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü [PTS Page
084] [\q  84/]      ādāya sāvatthiyaü piõķāya pavisiüsu. Atha kho tesaü bhikkhånaü
etadahosi: atippago kho tāva sāvatthiyaü piõķāya carituü, yannåna mayaü
yena¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo tenupasaīkameyyāmāti.

2. Atha kho te bhikkhå yena¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo tenupasaīkamiüsu.
Upasaīkamitvā tehi a¤¤atitthiyehi paribbājakehi saddhiü sammodiüsu. Sammodanãyaü
kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinne kho te bhikkhå te
a¤¤atitthiyā paribbājakā etadavocuü: samaõo āvuso gotamo kāmānaü pari¤¤aü pa¤¤āpeti.
Mayampi kāmānaü pari¤¤aü pa¤¤āpema. Samaõo āvuso gotamo råpānaü pari¤¤aü
pa¤¤āpeti. Mayampi råpānaü pari¤¤aü pa¤¤āpema. Samaõo āvuso gotamo vedanānaü
pari¤¤aü pa¤¤āpeti. Mayampi vedanānaü pari¤¤aü pa¤¤āpema. Idha no āvuso ko viseso ko
adhippāyo kiü nānākaraõaü, samaõassa vā gotamassa amhākaü vā yadidaü
dhammadesanāya vā dhammadesanaü, anusāsaniyā vā anusāsaninti?

3. Atha kho te bhikkhå tesaü a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü bhāsitaü neva abhinandiüsu.
Nappaņikkosiüsu anabhinanditvā appaņikkositvā uņņhāyāsanā pakkamiüsu bhagavato
santike etassa bhāsitassa atthaü ājānissāmāti.

4. Atha kho te bhikkhå sāvatthiyaü piõķāya caritvā pacchābhattaü piõķapātapaņikkantā
yena bhagavā tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü
nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho te bhikkhå bhagavantaü etadavocuü: idha mayaü bhante
pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya sāvatthiyaü piõķāya pāvisimha. Tesaü no
bhante amhākaü etadahosi: " atippago kho tāva sāvatthiyaü piõķāya carituü, yannåna
mayaü yena¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo tenupasaīkameyyāmā"ti. Atha kho mayaü
bhante yena¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü ārāmo tenupasaīkamimha. Upasaīkamitvā tehi
a¤¤atitthiyehi paribbājakehi saddhiü sammodimha sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü
vãtisāretvā ekamantaü nisãdimha. Ekamantaü nisinne kho bhante te a¤¤atitthiyā paribbājakā
amhe etadavocuü: samaõo āvuso gotamo kāmānaü pari¤¤aü pa¤¤āpeti. Mayampi kāmānaü
pari¤¤aü pa¤¤āpema. Samaõo āvuso gotamo råpānaü pari¤¤aü pa¤¤āpeti. Mayampi
råpānaü pari¤¤aü pa¤¤āpema.

[BJT Page 202] [\x 202/]     

Samaõo āvuso gotamo vedanānaü pari¤¤aü pa¤¤āpeti. Mayampi vedanānaü pari¤¤aü [PTS
Page 085] [\q  85/]      pa¤¤āpema. Idha no āvuso ko viseso ko adhippāyo kiü
nānākaraõaü, samaõassa vā gotamassa amhākaü vā yadidaü dhammadesanāya vā
dhammadesanaü, anusāsaniyā vā anusāsaninti? Atha kho mayaü bhante tesaü
a¤¤atitthiyānaü paribbājakānaü bhāsitaü neva abhinandimha. Nappaņikkosimha.
Anabhinanditvā appaņikkositvā uņņhāyāsanā pakkamimha " bhagavato santike etassa
bhāsitassa atthaü ājānissāmā"ti.

5. Evaü vādino bhikkhave a¤¤atitthiyā paribbājakā evamassu vacanãyā: ko panāvuso
kāmānaü assādo? Ko ādãnavo? Kiü nissaraõaü ko råpānaü assādo? Ko ādãnavo? Kiü
nissaraõaü? Ko vedanānaü assādo? Ko ādãnavo? Kiü nissaraõanti? Evaü puņņhā bhikkhave
a¤¤atitthiyā paribbājakā na ceva sampāyissanti. Uttari¤ca vighātaü āpajjissanti. Taü kissa
hetu? Yathā taü bhikkhave avisayasmiü. Nāhaü taü bhikkhave passāmi sadevake loke
samārake sabrahmake, sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya yo imesaü
pa¤hānaü veyyākaraõena cittaü ārādheyya, a¤¤atra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito
vā pana sutvā.

6. Ko ca bhikkhave kāmānaü assādo? Pa¤cime bhikkhave kāmāguõā. Katame pa¤ca ?
Cakkhuvi¤¤eyyā råpā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Sotavi¤¤eyyā.
Saddā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā ghānavi¤¤eyyā gandhā iņņhā
kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā jivhāvi¤¤eyyā rasā iņņhā kantā manāpā
piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā. Kāyavi¤¤eyyā phoņņhabbā iņņhā kantā manāpā piyaråpā
kāmåpasaühitā rajanãyā ime kho bhikkhave pa¤ca kāmaguõā. Yaü kho bhikkhave ime
pa¤ca kāmaguõe paņicca uppajjati sukhaü somanassaü, ayaü kāmānaü assādo.

7. Ko ca bhikkhave kāmānaü ādãnavo? Idha bhikkhave kulaputto yena sippaņņhānena1
jãvikaü kappeti: yadi muddāya, yadi gaõanāya, yadi saīkhānena, yadi kasiyā, yadi
gorakkhena, yadi issatthena, yadi rājaporisena, yadi sippa¤¤atarena, sãtassa purakkhato
uõhassa purakkhato, ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassehi rissamāno2, khuppipāsāya
mãyamāno.3 Ayampi bhikkhave kāmānaü ādãnavo sandiņņhiko dukkhakkhandho kāmahetu
kāmanidānaü [PTS Page 086] [\q  86/]      kāmādhikaraõaü kāmānameva hetu.
-----------------------
1. Sippuņņhānena, syā, 2. ärayamāno, katthaci, 3. Miyyamāno syā.

[BJT Page 204] [\x 204/]     

8. Tassa ce bhikkhave kulaputtassa evaü uņņhahato ghaņato vāyamato bhogā
nābhinipphajjanti, so socati kilamati paridevati urattāëiü kandati sammohaü āpajjati: "
moghaü vata me uņņhānaü, aphalo vata me vāyāmoti." Ayampi bhikkhave kāmānaü
ādãnavo sandiņņhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaü kāmādhikaraõaü
kāmānameva hetu.

9. Tassa ce bhikkhave kulaputtassa evaü uņņhahato ghaņato vāyamato te bhogā
abhinipphajjanti, so tesaü bhogānaü ārakkhādhikaraõaü dukkhaü domanassaü
paņisaüvedeti: " kinti me bhoge neva rājāno hareyyuü na corā hareyyuü na aggi ķaheyya na
udakaü vaheyya1 na appiyā dāyādā hareyyu"nti. Tassa evaü ārakkhato gopayato te bhoge
rājāno vā haranti, corā vā haranti, aggi vā ķahati, appiyā vā dāyādā haranti. So socati
kilamati paridevati urattāëiü kandati sammohaü āpajjati: 'yampi me ahosi tampi no natthã'ti.
Ayampi bhikkhave kāmānaü ādãnavo sandiņņhiko dukkhakkhandho kāmahetu
kāmanidānaü kāmādhikaraõaü kāmānameva hetu.

10. Puna ca paraü bhikkhave kāmahetu kāmanidānaü kāmādhikaraõaü kāmānameva hetu
rājānopi rājåhi vivadanti. Khattiyāpi khattiyehi vivadanti. Brāhmaõāpi brāhmaõehi
vivadanti. Gapahatãpi gahapatãhi vivadanti. Mātāpi puttena vivadati. Puttopi mātarā
vivadati. Pitāpi puttena vivadati. Bhātāpi bhātarā vivadati. Bhātāpi bhaginiyā vivadati.
Bhaginãpi bhātarā vivadati. Sahāyopi sahāyena vivadati. Te tattha
kalahaviggahavivādāpannā a¤¤ama¤¤aü pāõãhipi upakkamanti. Leķķåhipi upakkamanti.
Daõķehipi upakkamanti. Satthehipi upakkamanti. Te tattha maraõampi nigacchanti
maraõamattampi dukkhaü. Ayampi bhikkhave kāmānaü ādãnavo sandiņņhiko
dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaü kāmādhikaraõaü kāmānameva hetu.

-----------------------
1. Vāheyya, katthaci.

[BJT Page 206] [\x 206/]     

11. Puna ca paraü bhikkhave kāmahetu kāmanidānaü kāmādhikaraõaü kāmānameva hetu
asicammaü gahetvā dhanukalāpaü sannayhitvā ubhato viyåëhaü saīgāmaü pakkhandanti
usåsupi khippamānesu sattãsupi khippamānāsu asãsupi vijjotalantesu. Te tattha usåhipi
vijjhanti. Sattiyāpi vijjhanti, asināpi sãsaü chindanti. Te tattha maraõampi nigacchanti
maraõamattampi dukkhaü ayampi bhikkhave kāmānaü ādãnavo sandiņņhiko
dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaü kāmādhikaraõaü kāmānameva hetu.

12. Puna ca paraü bhikkhave kāmahetu kāmanidānaü kāmādhikaraõaü kāmānameva hetu
asicammaü gahetvā dhanukalāpaü sannayhitvā addāvalepanā1 upakāriyo pakkhandanti
usåsupi khippamānāsu sattãsupi [PTS Page 087] [\q  87/]      khippamānāsu asãsupi
vijjotalantesu. Te tattha usåhipi vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, pakkaņņhiyāpi2 osi¤canti,
ahivaggenapi omaddanti, asināpi sãsaü chindanti. Te tattha maraõampi nigacchanti,
maraõamattampi dukkhaü. Ayampi bhikkhave kāmānaü ādãnavo sandiņņhiko
dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaü kāmādhirakaraõaü kāmānameva hetu.

13. Puna ca paraü bhikkhave kāmahetu kāmanidānaü kāmādhikaraõaü kāmānameva hetu
sandhimpi chindanti, nillopampi haranti, ekāgārikampi karonti, paripanthepi tiņņhanti,
paradārampi gacchanti. Tamenaü rājāno gahetvā vividhā kammakāraõā3 kārenti: kasāhipi
tāëenti, vettehipi tāëenti, addhadaõķakehipi tāëenti, hatthampi chindanti, pādampi
chindanti, hatthapādampi chindanti, kaõõampi chindanti, nāsampi chindanti,
kaõõanāsampi chindanti, bilaīgathālikampi karonti, saīkhamuõķikampi karonti,
rāhumukhampi karonti, jotimālikampi karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi
karonti, cãrakavāsikampi karonti eõeyyakampi karonti, baëisamaüsikampi karonti
kahāpaõakampi karonti -

-------------------
1. Aņņāvalepanā, syā, 2. Chākaõakāyapi, machasaü 3. Vividhāni kammakaraõāni, syā.

[BJT Page 208] [\x 208/]     

Khārāpatacchikampi karonti. Palighaparivattikampi karonti. Palālapãņhakampi karonti.
Tattenapi telena osi¤canti. Sunakhehipi khādāpenti. Jãvantampi såle uttāsenti. Asināpi sãsaü
chindanti. Te tattha maraõampi nigacchanti maraõamattampi dukkhaü. Ayampi bhikkhave
kāmānaü ādãnavo sandiņņhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaü kāmādhikaraõaü
kāmānameva hetu.

14. Puna ca paraü bhikkhave kāmahetu kāmanidānaü kāmādhikaraõaü kāmānameva hetu
kāyena duccaritaü caranti, vācāya duccaritaü caranti, manasā duccaritaü caranti. Te kāyena
duccaritaü caritvā vācāya duccaritaü caritvā manasā duccaritaü caritvā kāyassa bhedā
parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjanti. Ayaü1 bhikkhave kāmānaü
ādãnavo samparāyiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaü kāmādhikaraõaü
kāmānameva hetu.

15. Ki¤ca bhikkhave kāmānaü nissaraõaü? Yo kho 2 bhikkhave kāmesu chandarāgavinayo,
chandarāgappahānaü, idaü kāmānaü nissaraõaü.

16. Ye hi keci bhikkhave samaõā vā brāhmaõā vā evaü kāmānaü assāda¤ca assādato
ādãnava¤ca ādãnavato nissaraõa¤ca nissaraõato yathābhåtaü nappajānanti. Te vata sāmaü
vā kāme parijānissanti paraü vā tathattāya samādapessanti yathā paņipanno kāme
parijānissatãti netaü ņhānaü vijjati. Ye ca kho ke ci bhikkhave samaõā vā brāhmaõā [PTS
Page 088] [\q  88/]      vā evaü kāmānaü assāda¤ca assādato ādãnava¤ca ādãnavato
nissaraõa¤ca nissaraõato yathābhåtaü pajānanti. Te vata sāmaü vā kāme parijānissanti,
paraü vā tathattāya samādapessanti yathā paņipanno kāme parijānissatãti ņhānametaü vijjati.

17. Ko ca bhikkhave råpānaü assādo? Seyyathāpi bhikkhave khattiyaka¤¤ā vā
brāhmaõaka¤¤ā vā gahapatika¤¤ā vā paõõarasa vassuddesikā vā soëasa vassuddesikā vā
nātidãghā nātirassā nātikisā nātithålā nātikāëã3 nāccodātā, paramā sā bhikkhave tasmiü
samaye subhā vaõõanibhāti? Evaü bhante. Yaü kho bhikkhave subhaü vaõõanibhaü
paņicca uppajjati sukhaü somanassaü. Ayaü råpānaü assādo.

-----------------------
1.Ayampi, machasaü. 2. Yoca kho, katthaci 3. Nātikāëikā, syā.

[BJT Page 210] [\x 210/]     

18. Ko ca bhikkhave råpānaü ādãnavo? Idha bhikkhave tameva bhaginiü passeyya aparena
samayena āsãtikaü vā nāvutikaü vā vassasatikaü vā jātiyā, jiõõaü gopānasivaīkaü bhoggaü
daõķaparāyanaü pavedhamānaü gacchantiü āturaü gatayobbanaü khaõķadantaü1
palitakesaü2 vilånaü khalitaü siraü3 valitaü4 tilakāhata gattaü.5 Taü kiü ma¤¤atha
bhikkhave yā purimā subhā vaõõanibhā sā antarahitā, ādãnavo pātubhåto'ti? Evaü bhante.
Ayampi bhikkhave råpānaü ādãnavo.

19. Puna ca paraü bhikkhave tameva bhaginiü passeyya ābādhikaü dukkhitaü bāëhagilānaü
sake muttakarãse palipannaü semānaü a¤¤ehi vuņņhāpiyamānaü a¤¤ehi saüvesiyamānaü6
taü kiü ma¤¤atha bhikkhave yā purimā subhā vaõõanibhā sā antarahitā, ādãnavo
pātubhåto'ti? Evaü bhante. Ayampi bhikkhave råpānaü ādãnavo.

20. Puna ca paraü bhikkhave tameva bhaginiü passeyya sarãraü sãvathikāya chaķķitaü
ekāhamataü vā dvãhamataü vā tãhamataü vā, uddhumātakaü vinãlakaü vipubbakajātaü.
Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave yā purimā subhā vaõõanibhā sā antarahitā, ādãnavo
pātubhåto'ti? Evaü bhante. Ayampi bhikkhave råpānaü ādãnavo.

21. Puna ca paraü bhikkhave tameva bhaginiü passeyya sarãraü sãvathikāya chaķķitaü
kākehi vā khajjamānaü kulalehi vā khajjamānaü gijjhehi vā khajjamānaü7 suvāõehi vā8
khajjamānaü sigālehi vā8 khajjamānaü vividhehi vā pāõakajātehi khajjamānaü. Taü kiü
ma¤¤atha [PTS Page 089] [\q  89/]      bhikkhave yā purimā subhā vaõõanibhā sā
antarahitā, ādãnavo pātubhåto'ti? Evaü bhante. Ayampi bhikkhave råpānaü ādãnavo.

22. Puna ca paraü bhikkhave tameva bhaginiü passeyya sarãraü sãvathikāya chaķķitaü
aņņhikasaīkhalikaü samaüsalohitaü nahārusambandhaü taü kiü ma¤¤atha bhikkhave yā
purimā subhā vaõõanibhā sā antarahitā, ādãnavo pātubhåto'ti? Evaü bhante. Ayampi
bhikkhave råpānaü ādãnavo.

Puna ca paraü bhikkhave tameva bhaginiü passeyya sarãraü sãvathikāya chaķķitaü
aņņhisaīkhalikaü nimmaüsalohitamakkhitaü nahārusambandhaü. Taü kiü ma¤¤atha
bhikkhave yā purimā subhā vaõõanibhā sā antarahitā, ādãnavo pātubhåto'ti? Evaü bhante.
Ayampi bhikkhave råpānaü ādãnavo. 

Puna ca paraü bhikkhave tameva bhaginiü passeyya sarãraü sãvathikāya chaķķitaü
aņņhikasaīkhalikaü apagatamaüsalohitaü nahārusambandhaü. Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave
yā purimā subhā vaõõanibhā sā antarahitā, ādãnavo pātubhåto'ti? Evaü bhante. Ayampi
bhikkhave råpānaü ādãnavo. 

Puna ca paraü bhikkhave tameva bhaginiü passeyya sarãraü sãvathikāya chaķķitaü
aņņhikāni apagatasambandhāni disā vidisā vikkhittāni10 a¤¤ena hatthaņņhikaü a¤¤ena
pādaņņhikaü a¤¤ena jaīghaņņhikaü a¤¤ena åraņņhikaü11 a¤¤ena kaņaņņhikaü12 a¤¤ena
piņņhikaõņakaü13 a¤¤ena sãsakaņāhaü. Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave yā purimā subhā
vaõõanibhā sā antarahitā, ādãnavo pātubhåto'ti? Evaü bhante. Ayampi bhikkhave råpānaü
ādãnavo.

-----------------------
1. Khaõķadantiü sãmu: 2. Palitakesiü,sãmu. 3. Khalitasãraü, sãmu. Khalalitasãraü, syā 4.
Valinaü, sãmu' 5. Tilakaühatagattiü, sãmu:
6.Sampavesiyamānaü, syā 7. Kaīkehi vā khajjamānaü, machasaü. 8. Supāõehi, sãmu,
sunakhehi vā khajjamānaü byagghehi vā khajjamānaü, dãpãhi vā khajjamānaü, machasaü, 9.
Siīgālehi, machasaü. 10. Disāvidisāsu vikkhittāni, katthaci, 11. æruņņhikaü, machasaü. 12.
Kaņiņņhakaü, machasaü, 13. Piņņhiņņhikaü .. Dantaņņhikaü, machasaü.

[BJT Page 212] [\x 212/]     

23. Puna ca paraü bhikkhave tameva bhaginiü passeyya sarãraü sãvathikāya chaķķitaü
aņņhikāni setāni saīkhavaõõåpanibhāni1 taü kiü ma¤¤atha bhikkhave yā purimā subhā
vaõõanibhā sā antarahitā, ādãnavo pātubhåto1ti? Evaü bhante. Ayampi bhikkhave råpānaü
ādãnavo. 

Puna ca paraü bhikkhave tameva bhaginiü passeyya sarãraü sãvathikāya chaķķitaü
aņņhikāni på¤jakitāni terovassikāni. Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave yā purimā subhā
vaõõanibhā sā antarahitā, ādãnavo pātubhåtoti? Evaü bhante. Ayampi bhikkhave råpānaü
ādãnavo. 

Puna ca paraü bhikkhave tameva bhaginiü passeyya sarãraü sãvathikāya chaķķitaü
aņņhikāni påtãni cuõõakajātāni. Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave yā purimā subhā vaõõanibhā
sā antarahitā, ādãnavo pātubhåto'ti? Evaü bhante ayampi bhikkhave råpānaü ādãnavo.

24. Ki¤ca bhikkhave råpānaü nissaraõaü? Yo bhikkhave råpesu chandarāgavinayo
chandarāgappahānaü. Idaü råpānaü nissaraõaü

25. Ye hi ke ci bhikkhave samaõā vā brāhmaõā vā evaü råpānaü assāda¤ca assādato
ādãnava¤ca ādãnavato nissaraõa¤ca nissaraõato yathābhåtaü nappajānanti, te vata sāmaü
vā råpe parijānissanti, paraü vā tathattāya samādapessanti yathā paņipanno råpe
parijānissatãti netaü ņhānaü vijjati. Ye ca kho ke ci bhikkhave samaõā vā brāhmaõā vā evaü
råpānaü assāda¤ca assādato ādãnava¤ca ādãnavato nissaraõa¤ca nissaraõato yathābhåtaü
pajānanti, te vata sāmaü vā råpe parijānissanti paraü vā tathattāya samādapessanti yathā
paņipanno råpe parijānissatãti ņhānametaü vijjati.

26. Ko ca bhikkhave vedanānaü assādo? Idha bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca
akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü
upasampajja viharati. Yasmiü samaye bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca
akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü
upasampajja viharati, neva tasmiü samaye attavyābādhāya ceteti. Na paravyābādhāya ceteti.
Na ubhaya [PTS Page 090] [\q  90/]      vyābādhāya ceteti. Abyāpajjhaüyeva tasmiü samaye
vedanaü vedeti. Abyāpajjhaparamāhaü bhikkhave vedanānaü assādaü vadāmi.

27. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü
cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja
viharati.Yasmiü samaye bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü
sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü
jhānaü upasampajja viharati, neva tasmiü samaye attavyābādhāya ceteti. Na paravyābādhāya
ceteti. Na ubhayavyābādhāya ceteti. Abyāpajjhaüyeva tasmiü samaye vedanaü vedeti.
Abyāpajjhaparamāhaü bhikkhave vedanānaü assādaü vadāmi.

Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno
sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yaü taü ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārãti,
taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Yasmiü samaye bhikkhave bhikkhu pãtiyā ca virāgā
upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yaü taü ariyā
ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihirãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati, neva
tasmiü samaye attavyābādhāya ceteti. Na paravyābādhāya ceteti. Na ubhayavyābādhāya
ceteti. Abyāpajjhaüyeva tasmiü samaye vedanaü vedeti. Abyāpajjhaparamāhaü bhikkhave
vedanānaü assādaü vadāmi. 

Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva
somanassadomanassānaü atthagamā adukkhaü asukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü
jhānaü upasampajja viharati. Yasmiü samaye bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā
dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthagamā adukkhaü asukhaü
upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati, neva tasmiü samaye
attavyābādhāya ceteti. Na paravyābādhāya ceteti. Na ubhayavyābādhāya ceteti.
Abyāpajjhaüyeva tasmiü samaye vedanaü vedeti. Abyāpajjhaparamāhaü bhikkhave
vedanānaü assādaü vadāmi.

-----------------------
1. Saīkhavaõõa paņibhāgāti, machasaü.

[BJT Page 214] [\x 214/]     

28. Ko ca bhikkhave vedanānaü ādãnavo? Yaü1 bhikkhave vedanā aniccā dukkhā
vipariõāmadhammā, ayaü vedanānaü ādãnavo.

29. Ki¤ca bhikkhave vedanānaü nissaraõaü? Yo bhikkhave vedanāsu chandarāgavinayo
chandarāgappahānaü, idaü vedanānaü nissaraõaü.

30. Ye hi ke ci bhikkhave samaõā vā brāhmaõā vā evaü vedanānaü assāda¤ca assādato
ādãnava¤ca ādãnavato nissaraõa¤ca nissaraõato yathābhåtaü nappajānanti, te vata sāmaü
vā vedanā2 parijānissanti, paraü vā tathattāya samādapessanti, yathā paņipanno vedanā
parijānissatãti netaü ņhānaü vijjati. Ye ca kho ke ci bhikkhave samaõā vā brāhmaõā vā evaü
vedanānaü assāda¤ca assādato ādãnava¤ca ādãnavato nissaraõa¤ca nissaraõato yathābhåtaü
pajānanti, te vata sāmaü vā vedanā parijānissanti, paraü vā tathattāya samādapessanti yathā
paņipanno vedanā parijānissatãti ņhānametaü vijjatãti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti. [PTS Page 091]
[\q  91/]     

Mahādukkhakkhandhasuttaü tatiyaü.

1.2.4.

Cåëadukkhakkhandha suttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiü nigrodhārāme.
Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü
abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho mahānāmo sakko bhagavantaü
etadavoca:

2. Dãgharattāhaü bhante bhagavatā evaü dhammaü desitaü ajānāmi: lobho cittassa
upakkileso, doso cittassa upakkileso, moho cittassa upakkileso'ti. Eva¤cāhaü bhante
bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi: lobho cittassa upakkileso, doso cittassa upakkileso,
moho cittassa upakkilesoti. Atha ca pana me ekadā lobhadhammāpi cittaü pariyādāya
tiņņhanti. Dosadhammāpi cittaü pariyādāya tiņņhanti. Mohadhammāpi cittaü pariyādāya
tiņņhanti. Tassa mayhaü bhante evaü hoti: ko su nāma me dhammo ajjhattaü appahãno yena
me ekadā lobhadhammāpi cittaü pariyādāya tiņņhanti, dosadhammāpi cittaü pariyādāya
tiņņhanti, mohadhammāpi cittaü pariyādāya tiņņhantãti.

----------------------
1. Yā, katthaci, 2.Vedanaü, machasaü.

[BJT Page 216] [\x 216/]     

3. So eva kho te mahānāma dhammo ajjhattaü appahãno yena te ekadā lobhadhammāpi
cittaü pariyādāya tiņņhanti, dosadhammāpi cittaü pariyādāya tiņņhanti, mohadhammāpi
cittaü pariyādāya tiņņhanti so ca hi te mahānāma dhammo ajjhattaü pahãno abhavissa, na
tvaü agāraü ajjhāvaseyyāsi, na kāme paribhu¤jeyyāsi. Yasmā ca kho te mahānāma so eva
dhammo ajjhattaü appahãno, tasmā tvaü agāraü ajjhāvasasi, kāme paribhu¤jasi.

4. Appassādā kāmā bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyoti iti cepi mahānāma
ariyasāvakassa yathābhåtaü sammappa¤¤āya sudiņņhaü hoti, so ca a¤¤atreva kāmehi
a¤¤atra akusalehi dhammehi pãtisukhaü nādhigacchati a¤¤aü vā tato santataraü, atha kho
so neva tāva anāvaņņã kāmesu hoti.

5. Yato ca kho mahānāma ariyasāvakassa appassādā kāmā bahudukkhā bahåpāyāsā,
ādãnavo ettha bhiyyoti evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya sudiņņhaü hoti, so ca
a¤¤atreva kāmehi a¤¤atra akusalehi dhammehi pãtisukhaü adhigacchati a¤¤aü vā tato
santataraü, atha kho so anāvaņņã kāmesu hoti.

6. Mayhampi [PTS Page 092] [\q  92/]      kho mahānāma pubbeva sambodhā
anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato: " appassādā kāmā bahudukkhā bahåpāyāsā,
ādãnavo ettha bhiyyoti evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya sudiņņhaü ahosi,1 so ca
a¤¤atreva kāmehi a¤¤atra akusalehi dhammehi pãtisukhaü nājjhagamaü a¤¤aü vā tato
santataraü, atha khvāhaü neva tāva anāvaņņã. Kāmesu pacca¤¤āsiü.

----------------------
1.Hoti, machasaü. Syā

[BJT Page 218] [\x 218/]     

7. Yato ca kho me mahānāma: " appassādā kāmā bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha
bhiyyo" ti evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya sudiņņhaü ahosi, so ca a¤¤atreva kāmehi
a¤¤atra akusalehi dhammehi pãtisukhaü ajjhagamaü a¤¤a¤ca tato santataraü, athāhaü
anāvaņņã kāmesu pacca¤¤āsiü.

8. Ko ca mahānāma kāmānaü assādo? Pa¤cime mahānāma kāmaguõā. Katame pa¤ca?
Cakkhuvi¤¤eyyā råpā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, sotavi¤¤eyyā
saddā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, ghānavi¤¤eyyā gandhā iņņhā
kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, jivhāvi¤¤eyyā rasā iņņhā kantā manāpā
piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, kāyavi¤¤eyyā phoņņhabbā iņņhā kantā manāpā piyaråpā
kāmåpasaühitā rajanãyā. Ime kho mahānāma pa¤ca kāmaguõā. Yaü kho mahānāma ime
pa¤ca kāmaguõe paņicca uppajjati sukhaü somanassaü, ayaü kāmānaü assādo.

9. Ko ca mahānāma kāmānaü ādãnavo? Idha mahānāma kulaputto yena sippaņņhānena
jãvikaü kappeti: yadi muddāya yadi gaõanāya yadi saüīkhātena yadi kasiyā yadi vaõijjāya
yadi gorakkhena yadi issatthena yadi rājaporisena yadi sippa¤¤atarena, sãtassa purakkhato
uõhassa purakkhato, ķaüsamakasavātātapasiriüsapasamphassehi rissamāno, khuppipāsāya
mãyamāno. Ayampi mahānāma kāmānaü ādãnavo sandiņņhiko dukkhakkhandho kāmahetu
kāmanidānaü kāmādhikaraõaü kāmānameva hetu.

10. Tassa ce mahānāma kulaputtassa evaü uņņhahato ghaņato vāyamato te bhogā
nābhinipphajjanti, so socati kilamati paridevati, urattāëiü kandati, sammohaü āpajjati: "
moghaü vata me uņņhānaü. Aphalo vata me vāyāmoti". Ayampi mahānāma kāmānaü
ādãnavo sandiņņhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaü kāmādhikaraõaü
kāmānameva hetu.

11. Tassa ce mahānāma kulaputtassa evaü uņņhahato ghaņato vāyamato te bhogā
abhinipphajjanti, so tesaü bhogānaü ārakkhādhikaraõaü dukkhaü domanassaü
paņisaüvedeti: " kinti me bhoge neva rājāno hareyyuü, na corā hareyyuü, na aggi ķaheyya,
na udakaü vaheyya, na appiyā dāyādā hareyyunti."

[BJT Page 220] [\x 220/]     

12. Tassa evaü ārakkhato gopayato te bhoge rājāno vā haranti. Corā vā haranti. Aggi vā
ķahati. Udakaü vā vahati. Appiyā vā dāyādā haranti. So socati kilamati paridevati urattāëiü
kandati sammohaü āpajjati: yampi me ahosi tampi no natthãti. Ayampi mahānāma kāmānaü
ādãnavo.Sandiņņhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaü kāmādhikaraõaü
kāmānameva hetu.

13. Puna ca paraü mahānāma kāmahetu kāmanidānaü kāmādhikaraõaü kāmānameva hetu
rājānopi rājåhi vivadanti. Khattiyāpi khattiyehi vivadanti. Brāhmaõāpi brāhmaõehi
vivadanti. Gahapatãpi gahapatãhi vivadanti. Mātāpi puttena vivadati. Puttopi mātarā
vivadati. Pitāpi puttena vivadati. Puttopi pitarā vivadati. Bhātāpi bhātarā vivadati. Bhātāpi
bhaginiyā vivadati. Bhaginãpi bhātarā vivadati. Sahāyopi sahāyena vivadati. Te tattha
kalahaviggahavivādāpannā a¤¤ama¤¤aü pāõãhipi upakkamanti. Leķķåhipi upakkamanti.
Daõķehipi upakkamanti. Satthehipi upakkamanti. Te tattha maraõampi nigacchanti
maraõamattampi dukkhaü. Ayampi mahānāma kāmānaü ādãnavo sandiņņhiko
dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaü kāmādhikaraõaü kāmānameva hetu.

14. Puna ca paraü mahānāma kāmahetu kāmanidānaü kāmādhikaraõaü kāmānameva hetu
asicammaü gahetvā dhanukalāpaü sannayhitvā ubhato viyåëhaü saīgāmaü pakkhandanti
usåsupi khippamānesu sattãsupi khippamānāsu asãsupi vijjotalantesu. Te tattha usåhipi
vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, asināpi sãsaü chindanti. Te tattha maraõampi nigacchanti
maraõamattampi dukkhaü. Ayampi mahānāma kāmānaü ādãnavo sandiņņhiko
dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaü kāmādhikaraõaü kāmānameva hetu.

15. Puna ca paraü mahānāma kāmahetu kāmanidānaü kāmādhikaraõaü kāmānameva hetu
asicammaü gahetvā dhanukalāpaü sannayhitvā addāvalepanā1 upakāriyo pakkhandanti
usåsupi khippamānesu sattãsupi khippamānāsu asãsupi vijjotalantesu. Te tattha usåhipi
vijjhanti, sattiyāpi vijjhanti, pakkaņņhiyāpi2 osi¤canti, abhivaggenapi omaddanti, asināpi
sãsaü chindanti. Te tattha maraõampi nigacchanti maraõamattampi dukkhaü. Ayampi
mahānāma kāmānaü ādãnavo sandiņņhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaü
kāmādhikaraõaü kāmānameva hetu.

----------------------
1.Aņņāvalepatā, syā 2. Chakaõakāyapi, machasaü.

[BJT Page 222] [\x 222/]     

16. Puna ca paraü mahānāma kāmahetu kāmanidānaü kāmādhikaraõaü kāmānameva hetu
sandhimpi chindanti, nillopampi haranti, ekāgārikampi karonti, paripanthepi tiņņhanti,
paradārampi gacchanti. Tamenaü rājāno gahetvā vividhā1 kammakāraõā2 kārenti. Kasāhipi
tāëenti, vettehipi tāëenti, addhadaõķakehipi tāëenti, hatthampi chindanti, pādampi
chindanti, hatthapādampi chindanti. Kaõõampi chindanti, nāsampi chindanti,
kaõõanāsampi chindanti, biëaīgathālikampi karonti, rāhumukhampi karonti, jotimālikampi
karonti, hatthapajjotikampi karonti, erakavattikampi karonti, cãrakavāsikampi karonti,
khārāpatacchikampi karonti, palighaparivattikampi karonti, palālapãņhakampi karonti,
tattenapi telena osi¤canti, sunakhehipi khādāpenti, jãvantampi såle uttāsenti, asināpi sãsaü
chindanti. Te tattha maraõampi nigacchanti maraõamattampi dukkhaü. Ayampi mahānāma
kāmānaü ādãnavo sandiņņhiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaü kāmādhikaraõaü
kāmānameva hetu.

17. Puna ca paraü mahānāma kāmahetu kāmanidānaü kāmādhikaraõaü kāmānameva hetu
kāyena duccaritaü caranti, vācāya duccaritaü caranti, manasā duccaritaü caranti. Te kāyena
duccaritaü caritvā vācāya duccaritaü caritvā manasā duccaritaü caritvā kāyassa bhedā
parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjanti. Ayaü mahānāma kāmānaü
ādãnavo samparāyiko dukkhakkhandho kāmahetu kāmanidānaü kāmādhikaraõaü
kāmānameva hetu.

18. Ekamidāhaü mahānāma samayaü rājagahe viharāmi gijjhakåņe pabbate. Tena kho pana
samayena sambahulā nigaõņhā isigilipasse kāëasilāyaü ubbhaņņhakā honti āsanapaņikkhittā.
Opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti. Atha khohaü mahānāma
sāyanhasamayaü paņisallānā vuņņhito yena isigili passe kāëasilā yena te nigaõņhā
tenupasaīkamiü. Upasaīkamitvā te nigaõņhe etadavocaü: kinnu tumhe āvuso nigaõņhā,
ubbhaņņhakā āsanapaņikkhittā opakkamikā tippā kaņukā vedanā vediyathāti? Evaü vutte
mahānāma te nigaõņhā maü etadavocuü: nigaõņho āvuso nātaputto sabba¤¤å sabbadassāvã
aparisesaü ¤āõadassanaü paņijānāti: carato ca me tiņņhato ca suttassa [PTS Page 093] [\q 
93/]      ca jāgarassa ca satataü samitaü ¤āõadassanaü paccupaņņhitanti -
---------------------
1. Vividhāni. 2. Kammakarāõāni, syā.

[BJT Page 224] [\x 224/]     

So evamāha: "atthi vo nigaõņhā, pubbe pāpaü kammaü kataü taü imāya kaņukāya
dukkarakārikāya nijjaretha. Yaü panettha etarahi kāyena saüvutā vācāya saüvutā manasā
saüvutā taü āyatiü pāpassa kammassa akaraõaü. Iti purāõānaü kammānaü tapasā
vyantãbhāvā, navānaü kammānaü akaraõā āyatiü anavassavo. âyatiü anavassavā
kammakkhayo. Kammakkhayā dukkhakkhayo. Dukkhakkhayā vedanākkhayo.
Vedanākkhayā sabbaü dukkhaü nijjiõõaü bhavissatã"ti. Ta¤ca panamhākaü ruccati ceva
khamati ca tena camhā attamanāti.

19. Evaü vutte ahaü mahānāma te nigaõņhe etadavocuü: kimpana tumhe āvuso nigaõņhā
jānātha: 'ahuvamheva mayaü pubbe na nāhuvamhāti ? No hidaü āvuso. Kimpana tumhe
āvuso nigaõņhā jānātha: akaramheva mayaü pubbe pāpaü kammaü. Nākaramhāti? No
hidaü āvuso. Kimpana tumhe āvuso nigaõņhā jānātha: evaråpaü vā pāpaü kammaü
akaramhāti? No hidaü āvuso. Kimpana tumhe āvuso nigaõņhā jānātha: ettakaü vā dukkhaü
nijjiõõaü, ettakaü vā dukkhaü nijjaretabbaü, ettakamhi vā dukkhe nijjiõõe sabbaü dukkhaü
nijjiõõaü bhavissatãti? No hidaü āvuso. Kimpana tumhe āvuso nigaõņhā jānātha: diņņheva
dhamme akusalānaü dhammānaü pahānaü, kusalānaü dhammānaü upasampadanti? No
hidaü āvuso. Iti kira tumhe āvuso nigaõņhā na jānātha: ahuvamheva mayaü pubbe na
nāhuvamhāti. Na jānātha: akaramheva mayaü pubbe pāpaü kammaü na nākaramhāti. Na
jānātha: evaråpaü vā evaråpaü vā pāpaü kammaü akaramhāti. Na jānātha: ettakaü vā
dukkhaü nijjiõõaü, ettakaü vā dukkhaü nijjaretabbaü, ettakamhi vā dukkhe nijjiõõe sabbaü
dukkhaü nijjiõõaü bhavissatãti. Na jānātha: diņņheva dhamme akusalānaü dhammānaü
pahānaü kusalānaü dhammānaü upasampadaü. Evaü sante āvuso nigaõņhā ye loke luddā
lohitapāõino kurårakammantā manussesu paccājātā, te nigaõņhesu pabbajantãti. 

20. Na kho āvuso gotama sukhena sukhaü adhigantabbaü, dukkhena kho sukhaü
adhigantabbaü. Sukhena [PTS Page 094] [\q  94/]      ca hāvuso gotama sukhaü
adhigantabbaü abhavissa, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhaü adhigaccheyya. Rājā
māgadho seniyo bimbisāro sukhavihāritaro āyasmatā gotamenāti.

[BJT Page 226] [\x 226/]     

21. Addhāyasmantehi nigaõņhehi sahasā appaņisaīkhā vācā bhāsitā: " na kho āvuso gotama,
sukhena sukhaü adhigantabbaü. Dukkhena kho sukhaü adhigantabbaü. Sukhena ca hāvuso
gotama, sukhaü adhigantabbaü abhavissa, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhaü
adhigaccheyya. Rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhavihāritaro āyasmatā gotamenā"ti.

22. Api ca ahameva tattha paņipucchitabbo: ko nu kho āyasmantānaü sukhavihāritaro rājā
vā māgadho seniyo bimbisāro āyasmā vā gotamoti? 

23. Addhāvuso gotama amhehi sahasā appaņisaīkhā vācā bhāsitā: "na kho āvuso gotama
sukhena sukhaü adhigantabbaü. Dukkhena kho sukhaü adhigantabbaü sukhena ca hāvuso
gotama, sukhaü adhigantabbaü abhavissa, rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhaü
adhigaccheyya. Rājā māgadho seniyo bimbisāro sukhavihāritaro āyasmatā gotamenā"ti. Api
ca tiņņhatetaü, idānipi mayaü āyasmantaü gotamaü pucchāma: ko nu kho āyasmantānaü
sukhavihāritaro rājā vā māgadho seniyo bimbisāro āyasmā vā gotamoti?

24. Tena hāvuso nigaõņhā tumheva tattha paņipucchissāmi. Yathā vo khameyya, tathā naü
byākareyyātha: taü kiü ma¤¤athāvuso nigaõņhā, pahoti rājā māgadho seniyo bimbisāro.
Ani¤jamāno kāyena abhāsamāno vācaü satta rattindivāni ekantasukhapaņisaüvedi1
viharitunti? No hidaü āvuso. Taü kiü ma¤¤athāvuso nigaõņhā, pahoti rājā māgadho seniyo
bimbisāro ani¤jamāno kāyena abhāsamāno vācaü charattindivāni ekantasukhapaņisaüvedã1
viharitunti? No hidaü āvuso. Taü kiü ma¤¤athāvuso nigaõņhā, pahoti rājā māgadho seniyo
bimbisāro ani¤jamāno kāyena abhāsamāno vācaü pa¤ca rattindivāni
ekantasukhapaņisaüvedã1 viharitunti? No hidaü āvuso. Taü kiü ma¤¤athāvuso nigaõņhā,
pahoti rājā māgadho seniyo bimbisāro ani¤jamāno kāyena abhāsamāno vācaü cattāri
rattindivāni ekantasukhapaņisaüvedã1 viharitunti? No hidaü āvuso. Taü kiü ma¤¤athāvuso
nigaõņhā, pahoti rājā māgadho seniyo bimbisāro ani¤jamāno kāyena abhāsamāno vācaü tãõi
rattindivāni ekantasukhapaņisaüvedã1 viharitunti? No hidaü āvuso. Taü kiü ma¤¤athāvuso
nigaõņhā, pahoti rājā māgadho seniyo bimbisāro ani¤jamāno kāyena abhāsamāno vācaü dve
rattindivāni ekantasukhapaņisaüvedã1 viharitunti? No hidaü āvuso. Taü kiü ma¤¤athāvuso
nigaõņhā, pahoti rājā māgadho seniyo bimbisāro ani¤jamāno kāyena abhāsamāno vācaü
ekaü rattindivaü ekantasukhapaņisaüvedã viharitunti? No hidaü āvuso.

25. Ahaü kho āvuso nigaõņhā, pahomi ani¤jamāno kāyena abhāsamāno vācaü ekaü
rattindivaü ekantasukhapaņisaüvedã viharituü. Ahaü kho āvuso nigaõņhā, pahomi
ani¤jamāno kāyena abhāsamāno vācaü dve rattindivāni ekantasukhapaņisaüvedã viharituü.
Ahaü kho āvuso nigaõņhā, pahomi ani¤jamāno kāyena abhāsamāno vācaü tãõi rattindivāni
ekantasukhapaņisaüvedã viharituü. Ahaü kho āvuso nigaõņhā, pahomi ani¤jamāno kāyena
abhāsamāno vācaü cattāri rattindivāni ekantasukhapaņisaüvedã viharituü. Ahaü kho āvuso
nigaõņhā, pahomi ani¤jamāno kāyena abhāsamāno vācaü pa¤ca rattindivāni
ekantasukhapaņisaüvedã viharituü. Ahaü kho āvuso nigaõņhā, pahomi ani¤jamāno kāyena
abhāsamāno vācaü cha rattindivāni ekantasukhapaņisaüvedã viharituü. Ahaü kho āvuso
nigaõņhā, pahomi ani¤jamāno kāyena abhāsamāno vācaü satta rattindivāni
ekantasukhapaņisaüvedã viharituü. Taü kiü ma¤¤athāvuso nigaõņhā, evaü sante ko
sukhavihāritaro rājā vā māgadho seniyo bimbisāro ahaü vāti? Evaü sante āyasmāva [PTS
Page 095] [\q  95/]      gotamo sukhavihāritaro ra¤¤ā māgadhena seniyena bimbisārenāti.

Idamavoca bhagavā. Attamano mahānāmo sakko bhagavato bhāsitaü abhinandãti.

Cåëadukkhakkhandhasuttaü catutthaü.

---------------------
1. Ekantasukhaü paņisaüvedi, machasaü.

[BJT Page 228] [\x 228/]     

1.2.5.

Anumānasuttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü āyasmā mahāmoggallāno bhaggesu viharati suüsumāragire
bhesakalāvane 2 migadāye. Tatra kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhå āmantesi: āvuso
bhikkhavoti. âvusoti kho te bhikkhå āyasmato mahāmoggallānassa paccassosuü. âyasmā
mahāmoggallāno etadavoca: pavāreti cepi āvuso bhikkhå vadantu maü āyasmanto,
vacanãyomhi āyasmantehãti. So ca hoti dubbaco dovacassakaraõãyehi dhammehi
samannāgato akkhamo appadakkhiõaggāhã anusāsaniü. Atha kho naü sabrahmacārã na
ceva vattabbaü ma¤¤anti. Na ca anusāsitabbaü ma¤¤anti na ca tasmiü puggale vissāsaü
āpajjitabbaü ma¤¤anti.

2. Katame cāvuso dovacassakaraõā dhammā?

Idhāvuso bhikkhu pāpiccho hoti pāpikānaü icchānaü vasaü gato. Yampāvuso bhikkhu
pāpiccho hoti pāpikānaü icchānaü vasaü gato, ayampi dhammo dovacassakaraõo.(1)

3. Puna ca paraü āvuso bhikkhu attukkaüsako hoti paravambhã. Yampāvuso bhikkhu
attukkaüsako hoti paravambhã, ayampi dhammo dovacassakaraõo. (2)

4. Puna ca paraü āvuso bhikkhu kodhano hoti kodhābhibhåto. Yampāvuso bhikkhu
kodhano hoti kodhābhibhåto, ayampi dhammo dovacassakaraõo. (3) 

5. Puna ca paraü āvuso bhikkhu kodhano hoti kodhahetu upanāhã.Yampāvuso bhikkhu
kodhano hoti kodhahetu upanāhã, ayampi dhammo dovacassakaraõo. (4) 

6. Puna ca paraü āvuso bhikkhu kodhano hoti kodhahetu abhisaīgã yampāvuso bhikkhu
kodhano hoti kodhahetu abhisaīgã, ayampi dhammo dovacassakaraõo. (5) 

7. Puna ca paraü āvuso bhikkhu kodhano hoti kodhasāmantā vācaü nicchāretā.Yampāvuso
bhikkhu kodhano hoti kodhasāmantā vācaü nicchāretā, ayampi dhammo dovacassakaraõo.
(6)

----------------------
1. Susumāragire, machasaü, 2. Bhesakaëāvane, machasaü. Syā. Bhesalāvane - aņņha. 

[BJT Page 230] [\x 230/]     

8. Puna ca paraü āvuso bhikkhu cudito1 codakena codakaü paņippharati. Yampāvuso
bhikkhu cudito codakena codakaü paņippharati, ayampi dhammo dovacassakaraõo. (7)

9. Puna ca paraü āvuso bhikkhu cudito1 codakena codakaü apasādeti. Yampāvuso bhikkhu
cudito codakena codakaü apasādeti, ayampi dhammo dovacassakaraõo. (7)

10. Puna [PTS Page 096] [\q  96/]      ca paraü āvuso bhikkhu cudito1 codakena codakassa
paccāropeti. Yampāvuso bhikkhu cudito codakena codakassa paccāropeti, ayampi dhammo
dovacassakaraõo. (9)

11. Puna ca paraü āvuso bhikkhu cudito codakena a¤¤ena¤¤aü paņicarati, bahiddhā kathaü
apanāmeti, kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pātukaroti. Yampāvuso bhikkhu cudito codakena
a¤¤ena¤¤aü paņicarati, bahiddhā kataü apanāmeti, kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca
pātukaroti, ayampi dhammo dovacassakaraõo.(10)

12. Puna ca paraü āvuso bhikkhu codakena apadāne na sampāyati. Yampāvuso bhikkhu
cudito codakena apadāne na sampāyati, ayampi dhammo dovacassakaraõo.(11) 

13. Puna ca paraü āvuso bhikkhu makkhã hoti paëāsã. Yampāvuso bhikkhu makkhã hoti
paëāsã, ayampi dhammo dovacassakaraõo.(12)

14. Puna ca paraü āvuso bhikkhu issukã hoti maccharã. Yampāvuso bhikkhu issukã hoti
maccharã, ayampi dhammo dovacassakaraõo.(13)

15. Puna ca paraü āvuso bhikkhu saņho hoti māyāvã.Yampāvuso bhikkhu saņho hoti
māyāvã, ayampi dhammo dovacassakaraõo.(14)

16. Puna ca paraü āvuso bhikkhu thaddho hoti atimānã. Yampāvuso bhikkhu thaddho hoti
atimānã, ayampi dhammo dovacassakaraõo.(15)

17. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sandiņņhiparāmāsã hoti ādhānagāhã2. Duppaņinissaggã.
Yampāvuso bhikkhu sandiņņhiparāmāsã hoti ādhānagāhã duppaņinissaggã, ayampi dhammo
dovacassakaraõo. (16)

---------------------
1. Codito, machasaü 2. âdhānaggāhã, machasaü

[BJT Page 232] [\x 232/]     

Ime vuccantāvuso dovacassakaraõā dhammā.

18. No cepi āvuso bhikkhu pavāreti: vadantu maü āyasmanto, vacanãyomhi āyasmantehãti.
So ca hoti suvaco sovacassakaraõehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiõaggāhã
anusāsaniü. Atha kho naü sabrahmacārã vattabba¤ceva ma¤¤anti. Anusāsitabba¤ca
ma¤¤anti. Tasmi¤ca puggale vissāsaü āpajjitabbaü ma¤¤anti.

19. Katame cāvuso sovacassakaraõā dhammā?

Idhāvuso bhikkhu na pāpiccho hoti na pāpikānaü icchānaü vasaü gato. Yampāvuso bhikkhu
na pāpiccho hoti na pāpikānaü icchānaü vasaü gato, ayampi dhammo sovacassakaraõo.

20. Puna ca paraü āvuso bhikkhu anattukkaüsako hoti aparavambhã. Yampāvuso bhikkhu
anattukkaüsako hoti aparavambhã, ayampi dhammo sovacassakaraõo.

21. Puna ca paraü āvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhābhibhåto. Yampāvuso bhikkhu
na kodhano hoti na kodhābhibhåto, ayampi dhammo sovacassakaraõo. 

22. Puna ca paraü āvuso bhikkhu kodhano hoti na kodhahetu upanāhã. Yampāvuso bhikkhu
na kodhano hoti na kodhahetu upanāhã, ayampi dhammo sovacassakaraõo.

23. Puna ca paraü āvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu abhisaīgã. Yampāvuso
bhikkhu na kodhano hoti na kodhahetu abhisaīgã, ayampi dhammo sovacassakaraõo.

24. Puna ca paraü āvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhasāmantā sāmantā vācaü
nicchāretā.Yampāvuso bhikkhu na kodhano hoti na kodhasāmantā vācaü nicchāretā, ayampi
dhammo sovacassakaraõo.

25. Puna ca paraü āvuso bhikkhu cudito codakena codakaü na paņippharati.Yampāvuso
bhikkhu cudito codakena codakaü na paņippharati, ayampi dhammo sovacassakaraõo.

[BJT Page 234] [\x 234/]     

26. Puna ca paraü āvuso bhikkhu cudito codakena codakaü na apasādeti. Yampāvuso [PTS
Page 097] [\q  97/]      bhikkhu cudito codakena codakaü na apasādeti, ayampi dhammo
sovacassakaraõo.

27. Puna ca paraü āvuso bhikkhu cudito codakena codakassa na paccāropeti, yampāvuso
bhikkhu cudito codakena codakassa na paccāropeti ayampi dhammo sovacassakaraõo.

28. Puna ca paraü āvuso bhikkhu cudito codakena na a¤¤ena¤¤aü paņicarati, na bahiddhā
kathaü apanāmeti, na kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pātukaroti. Yampāvuso bhikkhu
cudito codakena na a¤¤ena¤¤aü paņicarati, na bahiddhā kathaü apanāmeti, na kopa¤ca
dosa¤ca appaccaya¤ca pātukaroti, ayampi dhammo sovacassakaraõo.

29. Puna ca paraü āvuso bhikkhu cudito codakena apadāne sampāyati. Yampāvuso bhikkhu
cudito codakena apadāne sampāyati. Ayampi dhammo sovacassakaraõo.

30. Puna ca paraü āvuso bhikkhu amakkhã hoti apaëāsã. Yampāvuso bhikkhu amakkhã hoti
apaëāsã. Ayampi dhammo sovacassakaraõo. 

31. Puna ca paraü āvuso bhikkhu anissukã hoti amaccharã. Yampāvuso bhikkhu anissukã
hoti amaccharã, ayampi dhammo sovacassakaraõo.

32. Puna ca paraü āvuso bhikkhu asaņho hoti amāyāvã. Yampāvuso bhikkhu asaņho hoti
amāyāvã. Ayampi dhammo sovacassakaraõo.

33. Puna ca paraü āvuso bhikkhu atthaddho hoti anatimānã. Yampāvuso bhikkhu atthaddho
hoti anatimānã, ayampi dhammo sovacassakaraõo.

[BJT Page 236] [\x 236/]     

34. Puna ca paraü āvuso bhikkhu asandiņņhiparāmāsã hoti anādhānagāhã suppaņinissaggã.
Yampāvuso bhikkhu asandiņņhiparāmāsã hoti anādhānagāhã suppaņinissaggã, ayampi
dhammo sovacassakaraõo,

Ime vuccantāvuso sovacassakaraõā dhammā.

35. Tatrāvuso bhikkhunā attanāva attānaü evaü anuminitabbaü:1 " yo khvāyaü puggalo
pāpiccho pāpikānaü icchānaü vasaü gato, ayaü me puggalo appiyo amanāpo. Aha¤ceva kho
panassaü pāpiccho pāpikānaü icchānaü vasaü gato, ahampassaü2 paresaü appiyo
amanāpo"ti evaü jānantenāvuso bhikkhunā na pāpiccho bhavissāmi na pāpikānaü icchānaü
vasaü gatoti cittaü uppādetabbaü.

36. "Yo khvāyaü puggalo attukkaüsako paravambhã, ayaü me puggalo appiyo amanāpo.
Aha¤ceva kho panassaü attukkaüsako paravambhã, ahampassaü paresaü appiyo
amanāpo"ti. Evaü jānantenāvuso bhikkhunā 'anattukkaüsako bhavissāmi aparavambhã 'ti
cittaü uppādetabbaü.

37. "Yo khvāyaü puggalo kodhano kodhābhibhåto ayaü me puggalo appiyo amanāpo.
Aha¤ceva kho panassaü kodhano kodhābhibhåto, ahampassaü paresaü appiyo amanāpo"ti.
Evaü jānantenāvuso bhikkhunā 'na kodhano bhavissāmi na kodhābhibhåto'ti cittaü
uppādetabbaü.

38. "Yo khvāyaü puggalo kodhano kodhahetu upanāhã, ayaü me puggalo appiyo amanāpo.
Aha¤ceva kho panassaü kodhano kodhahetu upanāhã, ahampassaü paresaü appiyo
amanāpo"ti. Evaü jānantenāvuso bhikkhunā 'na kodhano bhavissāmi na kodhahetu
upanāhã'ti cittaü uppādetabbaü.

39. "Yo khvāyaü puggalo kodhano kodhahetu abhisaīgã, ayaü me puggalo appiyo amanāpo.
Aha¤ceva kho panassaü kodhano kodhahetu abhisaīgã, ahampassaü paresaü appiyo
amanāpo"ti. Evaü jānantenāvuso bhikkhunā 'na kodhano bhavissāmi na kodhahetu
abhisaīgã'ti cittaü uppādetabbaü.

--------------------
1. Anumānitabbaü, syā. 2. Ahampāssaü, machasaü.

[BJT Page 238] [\x 238/]     

40. "Yo khvāyaü puggalo kodhano kodhasāmantā vācaü nicchāretā, ayaü me puggalo appiyo
amanāpo. Aha¤ceva kho panassaü kodhano kodhasāmantā vācaü nicchāretā, ahampassaü
paresaü appiyo amanāpo"ti. Evaü jānantenāvuso bhikkhunā 'na kodhano bhavissāmi. Na
kodhasāmantā vācaü nicchāressāmã"ti cittaü uppādetabbaü.

41. "Yo khvāyaü puggalo cudito codakena paņippharati ayaü [PTS Page 098] [\q  98/]     
me puggalo appiyo amanāpo, aha¤ceva kho pana cudito codakena codakaü paņipphareyyaü,
ahampassaü paresaü appiyo amanāpo"ti, evaü jānantenāvuso bhikkhunā 'cudito codakena
codakaü na paņippharissāmã"ti cittaü uppādetabbaü.

42. "Yo khvāyaü puggalo cudito codakena codakaü apasādeti. Ayaü me puggalo appiyo
amanāpo, aha¤ceva kho pana cudito codakena codakaü apasādeyyaü, ahampassaü paresaü
appiyo amanāpo"ti, evaü jānantenāvuso bhikkhunā 'cudito codakena codakaü na
apasādessāmã"ti cittaü uppādetabbaü.

43. "Yo khvāyaü puggalo cudito codakena codakassa paccāropeti, ayaü me puggalo appiyo
amanāpo, aha¤ceva kho pana cudito codakena codakassa paccāropeyyaü, ahampassaü
paresaü appiyo amanāpo"ti, evaü jānantenāvuso bhikkhunā 'cudito codakena codakassa na
paccāropessāmã"ti cittaü uppādetabbaü.

44. "Yo khvāyaü puggalo cudito codakena a¤¤ena¤¤aü paņicarati, bahiddhā kathaü
apanāmeti, kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pātukaroti, ayaü me puggalo appiyo amanāpo,
aha¤ceva kho pana cudito codakena a¤¤ena¤¤aü paņicareyyaü bahiddhā kathaü
apanāmeyyaü kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pātukareyyaü, ahampassaü paresaü appiyo
amanāpo"ti evaü jānantenāvuso bhikkhunā "cudito codakena na a¤¤ena¤¤aü paņicarissāmi.
Na bahiddhā kathaü apanāmessāmi. Na kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pātukarissāmã"ti
cittaü uppādetabbaü.

[BJT Page 240] [\x 240/]     

45. " Yo khvāyaü puggalo cudito codakena apadāne na sampāyati, ayaü me puggalo appiyo
amanāpo. Aha¤ceva kho pana cudito codakena apadāne na sampāyeyyaü, ahampassaü
paresaü appiyo amanāpo"ti evaü jānantenāvuso bhikkhunā "cudito codakena apadāne
sampāyissāmi"ti cittaü uppādetabbaü.

46. "Yo khvāyaü puggalo makkhã paëāsi, ayaü me puggalo appiyo amanāpo, aha¤ceva kho
panassaü makkhã paëāsã, ahampassaü paresaü appiyo amanāpo"ti evaü jānantenāvuso
bhikkhunā " amakkhã bhavissāmi apaëāsã"ti cittaü uppādetabbaü.

47. "Yo khvāyaü puggalo issukã maccharã, ayaü me puggalo appiyo amanāpo, aha¤ceva kho
panassaü issukã maccharã , ahampassaü paresaü appiyo amanāpo"ti evaü jānantenāvuso
bhikkhunā "anissukã bhavissāmi amaccharã"ti cittaü uppādetabbaü.

48. "Yo khvāyaü puggalo saņho māyāvã , ayaü me puggalo appiyo amanāpo, aha¤ceva kho
panassaü saņho māyāvã, ahampassaü paresaü appiyo amanāpo"ti evaü jānantenāvuso
bhikkhunā "asaņho bhavissāmi amāyāvã"ti cittaü uppādetabbaü.
49. "Yo khvāyaü puggalo thaddho atimānã , ayaü me puggalo appiyo amanāpo, aha¤ceva
kho panassaü thaddho atimānã , ahampassaü paresaü appiyo amanāpo"ti evaü
jānantenāvuso bhikkhunā "atthaddho bhavissāmi anatimānã"ti cittaü uppādetabbaü.

50. "Yo khvāyaü puggalo sandiņņhiparāmāsã ādhānagāhã duppaņinissaggã, ayaü me
puggalo appiyo amanāpo, aha¤ceva kho panassaü sandiņņhiparāmāsã ādhānagāhã
duppaņinissaggã, ahampassaü paresaü appiyo amanāpo"ti evaü jānantenāvuso bhikkhunā"
asandiņņhiparāmāsã bhavissāmi anādhānagāhã suppaņinissaggãti" cittaü uppādetabbaü.

[BJT Page 242] [\x 242/]     

51. Tatrāvuso bhikkhunā attanāva attānaü evaü paccavekkhitabbaü: " kinnu khomhi
pāpiccho pāpikānaü icchānaü vasaü gato"ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaü
jānāti: "pāpiccho khomhi pāpikānaü icchānaü vasaü gato"ti. Tenāvuso bhikkhunā tesaü yeva
pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya vāyamitabbaü. Sace panāvuso bhikkhu
paccavekkhamāno evaü jānāti: " na khomhi pāpiccho na pāpikānaü icchānaü vasaü gato"ti,
tenāvuso bhikkhunā teneva pãtipāmojjena vihātabbaü ahorattānusikkhinā kusalesu
dhammesu.

52. Puna ca paraü āvuso bhikkhunā attanāva attānaü evaü paccavekkhitabbaü: " kinnu
khomhi attukkaüsako paravambhã "ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti: "
attukkaüsako khomhi paravambhã "ti. Tenāvuso bhikkhunā tesaü yeva pāpakānaü
akusalānaü dhammānaü pahānāya vāyamitabbaü sace panāvuso [PTS Page 099] [\q  99/]  
   bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti: " anattukkaüsako khomhi aparavambhã "ti,
tenāvuso bhikkhunā teneva pãtipāmojjena vihātabbaü ahorattānusikkhinā kusalesu
dhammesu.

53. Puna ca paraü āvuso bhikkhunā attanāva attānaü evaü paccavekkhitabbaü: "kinnu
khomhi kodhano kodhābhibhåto 'ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti:
"kodhano khomhi kodhābhibhåto"ti. Tenāvuso bhikkhunā tesaü yeva pāpakānaü akusalānaü
dhammānaü pahānāya vāyamitabbaü. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaü
jānāti: "na khomhi kodhano na kodhābhibhåto"ti,1 tenāvuso bhikkhunā teneva pãtipāmojjena
vihātabbaü ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

54. Puna ca paraü āvuso bhikkhunā attanāva attānaü evaü paccavekkhitabbaü: " kinnu
khomhi kodhano kodhahetu upanāhã"ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti:
"kodhano khomhi kodhahetu upanāhã"ti. Tenāvuso bhikkhunā tesaü yeva pāpakānaü
akusalānaü dhammānaü pahānāya vāyamitabbaü. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno
evaü jānāti: "na khomhi kodhano na kodhahetu upanāhã"ti, tenāvuso bhikkhunā teneva
pãtipāmojjena vihātabbaü ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

-------------------
1. Na khomhi kodhano kodhābhibhåtoti, sãmu. Machasaü.

[BJT Page 244] [\x 244/]     

55. Puna ca paraü āvuso bhikkhunā attanāva attānaü evaü paccavekkhitabbaü: " kinnu
khomhi kodhahetu abhisaīgã"ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti:
"kodhano khomhi kodhahetu abhisaīgã"ti, tenāvuso bhikkhunā tesaü yeva pāpakānaü
akusalānaü dhammānaü pahānāya vāyamitabbaü.Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno
evaü jānāti: "na khomhi kodhano na kodhahetu abhisaīgã"ti, tenāvuso bhikkhunā
Teneva pãtipāmojjena vihātabbaü ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

56. Puna ca paraü āvuso bhikkhunā attanāva attānaü evaü paccavekkhitabbaü: "kinnu
khomhi kodhano kodhasāmantā vācaü nicchāretā"ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno
evaü jānāti: "kodhano khomhi kodhasāmantā vācaü nicchāretā"ti, tenāvuso bhikkhunā tesaü
yeva pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya vāyamitabbaü. Sace panāvuso bhikkhu
paccavekkhamāno evaü jānāti: "na khomhi kodhano na kodhasāmantā vācaü nicchāretā"ti
tenāvuso bhikkhunā teneva pãtipāmojjena vihātabbaü ahorattānusikkhinā kusalesu
dhammesu.

57. Puna ca paraü āvuso bhikkhunā attanāva attānaü evaü paccavekkhitabbaü: "kinnu
khomhi cudito codakena codakaü paņippharāmã "ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno
evaü jānāti: "cudito khomhi codakena codakaü paņippharāmi "ti, tenāvuso bhikkhunā tesaü
yeva pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya vāyamitabbaü. Sace panāvuso bhikkhu
paccavekkhamāno evaü jānāti: " cådito khomhi codakena codakaü na paņipparāmi"ti
tenāvuso bhikkhunā teneva pãtipāmojjena vihātabbaü ahorattānusikkhinā kusalesu
dhammesu.

58. Puna ca paraü āvuso bhikkhunā attanāva attānaü evaü paccavekkhitabbaü: "kinnu
khomhi cudito codakena codakaü apasādemã"ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaü
jānāti: "cådito khomhi codakena codakaü apasādemã"ti, tenāvuso bhikkhunā tesaü yeva
pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya vāyamitabbaü. Sace panāvuso bhikkhu
paccavekkhamāno evaü jānāti: "cudito khomhi codakena codakaü na apasādemã"ti tenāvuso
bhikkhunā teneva pãtipāmojjena vihātabbaü ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

[BJT Page 246] [\x 246/]     

59. Puna ca paraü āvuso bhikkhunā attanāva attānaü evaü paccavekkhitabbaü: "kinnu
khomhi cudito codakena codakassa paccāropemi"ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno
evaü jānāti: "cudito khomhi codakena codakassa paccāropemã "ti, tenāvuso bhikkhunā tesaü
yeva pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya vāyamitabbaü. Sace panāvuso bhikkhu
paccavekkhamāno evaü jānāti: " cudito khomhi codakena codakassa na paccāropemã"ti
tenāvuso bhikkhunā teneva pãtipāmojjena vihātabbaü ahorattānusikkhinā kusalesu
dhammesu.

60. Puna ca paraü āvuso bhikkhunā attanāva attānaü evaü paccavekkhitabbaü: "kinnu
khomhi cudito codakena a¤¤ena¤¤aü paņicarāmi, bahiddhā kathaü apanāmemi, kopa¤ca
dosa¤ca appaccaya¤ca pātukaromã "ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti:
"cudito khomhi codakena a¤¤ena¤¤aü paņicarāmi, bahiddhā kathaü apanāmemi, kopa¤ca
dosa¤ca appaccaya¤ca pātukaromã "ti, tenāvuso bhikkhunā tesaü yeva pāpakānaü
akusalānaü dhammānaü pahānāya vāyamitabbaü. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno
evaü jānāti: "cudito khomhi codakena na a¤¤ena¤¤aü paņicarāmi. Na bahiddhā kathaü
apanāmemi. Na kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pātukaromã "ti, tenāvuso bhikkhunā teneva
pãtipāmojjena vihātabbaü ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

61. Puna ca paraü āvuso bhikkhunā attanāva attānaü evaü paccavekkhitabbaü: "kinnu
khomhi cudito codakena apadāne na sampāyāmã "ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno
evaü jānāti: "cudito khomhi codakena apadāne na sampāyāmã"ti, tenāvuso bhikkhunā tesaü
yeva pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya vāyamitabbaü. Sace panāvuso bhikkhu
paccavekkhamāno evaü jānāti: " cudito khomhi codakena apadāne sampāyāmã "ti, tenāvuso
bhikkhunā teneva pãtipāmojjena vihātabbaü ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

[BJT Page 248] [\x 248/]     

62. Puna ca paraü āvuso bhikkhunā attanāva attānaü evaü paccavekkhitabbaü: " kinnu
khomhi makkhã paëāsã "ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti: "makkhã
khomhi paëāsã"ti, tenāvuso bhikkhunā tesaü yeva pāpakānaü akusalānaü dhammānaü
pahānāya vāyamitabbaü. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti: " amakkhã
khomhi apaëāsã" ti. Tenāvuso bhikkhunā teneva pãtipāmojjena vihātabbaü
ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.
63. Puna ca paraü āvuso bhikkhunā attanāva attānaü evaü paccavekkhitabbaü: "kinnu
khomhi issukã maccharã "ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti: " issukã
khomhi maccharã" ti, tenāvuso bhikkhunā tesaü yeva pāpakānaü akusalānaü dhammānaü
pahānāya vāyamitabbaü. Sace panāvuso bhikkhå paccavekkhamāno evaü jānāti:" anissukã
khomhi amaccharã "ti. Tenāvuso bhikkhunā teneva pãtipāmojjena vihātabbaü
ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

64. Puna ca paraü āvuso bhikkhunā attanāva attānaü evaü paccavekkhitabbaü: " kinnu
khomhi saņho māyāvã "ti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti: " saņho
khomhi māyāvã "ti, tenāvuso bhikkhunā tesaü yeva pāpakānaü akusalānaü dhammānaü
pahānāya vāyamitabbaü. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti: " asaņho
khomhi amāyāvã "ti, tenāvuso bhikkhunā teneva pãtipāmojjena vihātabbaü
ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

65. Puna ca paraü āvuso bhikkhunā attanāva attānaü evaü paccavekkhitabbaü: " kinnu
khomhi thaddho atimānãti. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti: " thaddho
khomhi atimānã "ti, tenāvuso bhikkhunā tesaü yeva pāpakānaü akusalānaü dhammānaü
pahānāya vāyamitabbaü. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaü jānāti: " atthaddho
khomhi anatimānã "ti, tenāvuso bhikkhunā teneva pãti pāmojjena vihātabbaü
ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

[BJT Page 250] [\x 250/]     

66. Puna ca paraü āvuso bhikkhunā attanāva attānaü evaü paccavekkhitabbaü: "kinnu
khomhi sandiņņhiparāmāsã ādhānagāhã duppaņinissaggã "ti. Sace āvuso bhikkhu
paccavekkhamāno evaü jānāti: " sandiņņhiparāmāsã khomhi ādhānagāhã duppaņinissaggã "ti,
tenāvuso [PTS Page 100] [\q 100/]      bhikkhunā tesaü yeva pāpakānaü akusalānaü
dhammānaü pahānāya vāyamitabbaü. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno evaü
jānāti: " asandiņņhiparāmāsã khomhi anādhānagāhã suppaņinissaggã "ti, tenāvuso bhikkhunā
teneva pãtipāmojjena vihātabbaü ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

67. Sace āvuso bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime pāpake akusale dhamme appahãne
attani samanupassati, tenāvuso bhikkhunā sabbesaü yeva imesaü pāpakānaü akusalānaü
dhammānaü pahānāya vāyamitabbaü. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime
pāpake akusale dhamme pahãne attani samanupassati, tenāvuso bhikkhunā teneva
pãtipāmojjena vihātabbaü ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu.

68. Seyyathāpi āvuso itthã vā puriso vā daharo yuvā maõķanakajātiko1 ādāse vā pariyodāte
acche vā udapatte2 sakaü mukhanimittaü paccavekkhamāno sace tattha passati rajaü vā
aīgaõaü vā, tasseva rajassa vā aīgaõassa vā pahānāya vāyamati. No ce tattha passati rajaü
vā aīgaõaü vā teneva attamano hoti: " lābhā vata me, parisuddhaü vata me"ti. Evameva kho
āvuso sace bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime pāpake akusale dhamme appahãne attani
samanupassati, tenāvuso bhikkhunā sabbesaü yeva imesaü pāpakānaü akusalānaü
dhammānaü pahānāya vāyamitabbaü. Sace panāvuso bhikkhu paccavekkhamāno sabbepime
pāpake akusale dhamme pahãne attani samanupassati, tenāvuso bhikkhunā teneva
pãtipāmojjena vihātabbaü ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesåti.

Idamavocāyasmā mahāmoggallāno, attamanā te bhikkhå āyasmato mahāmoggallānassa
bhāsitaü abhinandunti. [PTS Page 101] [\q 101/]     

Anumānasuttaü pa¤camaü.

--------------------
1. Maõķanajātiko, machasaü 2. Udakapatte, machasaü.
[BJT Page 252] [\x 252/]     

1.2.6

Cetokhilasuttaü

Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhå bhagavato
paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

2. Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhuno pa¤ca cetokhilā1 appahãnā, pa¤ca cetaso
vinibandhā2 asamucchinnā, so vatimasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü
āpajjissatãti netaü ņhānaü vijjati.

3. Katamassa3 pa¤ca cetokhilā appahãnā honti ?

Idha bhikkhave bhikkhu satthari kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasãdati. Yo so
bhikkhave bhikkhu satthari kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasãdati, tassa cittaü
na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü na namati ātappāya
anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaü paņhamo cetokhilo appahãno hoti.

4. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu dhamme kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na
sampasãdati. Yo so bhikkhave bhikkhu dhamme kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na
sampasãdati, tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü
na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaü dutiyo cetokhilo
appahãno hoti.

5. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu saīghe kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na
sampasãdati. Yo so bhikkhave bhikkhu saīghe kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na
sampasãdati, tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü
na namati, ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaü tatiyo cetokhilo
appahãno hoti.

---------------------
1. Cetokhãlā, syā. 2.Vinibaddhā, sãmu. 3. Katamāssa, machasaü.

[BJT Page 254] [\x 254/]     

6. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu sikkhāya kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na
sampasãdati. Yo so bhikkhave bhikkhu sikkhāya kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na
sampasãdati, tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü
na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaü catuttho cetokhilo
appahãno hoti.

7. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu sabrahmacārãsu kupito hoti anattamano āhatacitto
khilajāto1. Yo so bhikkhave bhikkhu sabrahmacārãsu kupito hoti anattamano āhatacitto
khilajāto, tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, yassa cittaü na
namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaü pa¤camo cetokhilo
appahãno hoti.

Imassa2 pa¤ca cetokhilā appahãnā honti.

8. Katamassa pa¤ca cetaso vinibandhā asamucchinnā honti?

Idha bhikkhave bhikkhu kāme avãtarāgo hoti avigatachando3 avigatapemo avigatapipāso
avigatapariëāho avigatataõho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāme avãtarāgo hoti avigatachando
avigatapemo avigatapipāso avigatapariëāho avigatataõho, tassa cittaü na namati ātappāya
anuyogāya sātaccāya padhātāya. Yassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya
padhānāya, evamassāyaü paņhamo cetaso vinibandho asamucchinno hoti. [PTS Page 102]
[\q 102/]     

9. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu kāye avãtarāgo hoti avigatachando avigatapemo
avigatapipāso avigatapariëāho avigatataõho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāye avãtarāgo hoti
avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariëāho avigatataõho, tassa cittaü na
namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü na namati ātappāya
anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaü dutiyo cetaso vinibandho asamucchinno hoti.

-----------------------
1. Khãlajāto, syā. 2. Imāssa, machasaü. 3.Avigatacchando, machasaü.

[BJT Page 256] [\x 256/]     

10. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu råpe avãtarāgo hoti avigatachando avigatapemo
avigatapipāso avigatapariëāho avigatataõho. Yo so bhikkhave bhikkhu råpe avãtarāgo hoti
avigatachando avigatapemo avigatapipāso avigatapariëāho avigatataõho, tassa cittaü na
namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü na namati ātappāya
anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaü tatiyo cetaso vinibandho asamucchinno hoti.

11. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu yāvadatthaü udarāvadehakaü bhu¤jitvā seyyasukhaü
passasukhaü1 middhasukhaü anuyutto viharati. Yo so bhikkhave bhikkhu yāvadatthaü
udarāvadehakaü bhu¤jitvā seyyasukhaü passasukhaü middhasukhaü anuyutto viharati,
tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü na namati
ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaü catuttho cetaso vinibandho
asamucchinno hoti.

12. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü devanikāyaü paõidhāya brahmacariyaü
carati: imināhaü sãlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi
deva¤¤ataro vāti. Yo so bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü devanikāyaü paõidhāya
brahmacariyaü carati: imināhaü sãlena vā vatena vā tapena vā brahmacariye vā devo vā
bhavissāmi deva¤¤ataro vāti, tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya
padhānāya. Yassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaü
pa¤camo cetaso vinibandho asamucchinno hoti.

Imassa pa¤ca cetaso vinibandhā asamucchinnā honti.

13. Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhuno ime pa¤ca cetokhilā appahãnā, ime pa¤ca cetaso
vinibandhā asamucchinnā, so vatimasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü āpajjissatãti
netaü ņhānaü vijjati.

---------------------
1.Phassasukhaü, katthaci.

[BJT Page 258] [\x 258/]     

14. Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhuno pa¤ca cetokhilā pahãnā, pa¤ca cetaso vinibandhā
susamucchinnā, so vatimasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatãti
ņhānametaü vijjati.

15. Katamassa pa¤ca cetokhilā pahãnā honti?

Idha bhikkhave bhikkhu satthari na kaīkhati na vicikicchati adhimuccati sampasãdati. Yo so
bhikkhave bhikkhu satthari na kaīkhati na vicikicchati. Adhimuccati, sampasãdati, tassa
cittaü namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü namati ātappāya
anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaü paņhamo cetokhilo pahãno hoti.

16. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu dhamme na kaīkhati na vicikicchati adhimuccati
sampasãdati. Yo so bhikkhave bhikkhu dhamme na kaīkhati na vicikicchati adhimuccati
sampasãdati, tassa cittaü namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü
namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaü dutiyo cetokhilo pahãno
hoti.

17. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu saīghe na kaīkhati na vicikicchati adhimuccati
sampasãdati. Yo so bhikkhave bhikkhu saīghe na kaīkhati na vicikicchati adhimuccati
sampasãdati, tassa cittaü namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü
namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaü tatiyo cetokhilo pahãno
hoti.

18. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu sikkhāya na kaīkhati na vicikicchati adhimuccati
sampasãdati. Yo so bhikkhave bhikkhu sikkhāya na kaīkhati na vicikicchati adhimuccati
sampasãdati, tassa cittaü namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü
namati [PTS Page 103] [\q 103/]      ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya,
evamassāyaü catuttho cetokhilo pahãno hoti.

[BJT Page 260] [\x 260/]     

19. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu sabrahmacārãsu na kupito hoti attamano anāhatacitto
akhilajāto.1 Yo so bhikkhave bhikkhu sabrahmacārãsu na kupito hoti attamano anāhatacitto
akhilajāto, tassa cittaü namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü namati
ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaü pa¤camo cetokhilo pahãno hoti.

Imassa pa¤ca cetokhilā pahãnā honti.

20. Katamassa pa¤ca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti?

Idha bhikkhave bhikkhu kāme vãtarāgo hoti vigatachando vigatapemo vigatapipāso
vigatapariëāho vigatataõho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāme vãtarāgo hoti vigatachando
vigatapemo vigatapipāso vigatapariëāho vigatataõho, tassa cittaü namati ātappāya
anuyogāya sātacacāya padhānāya. Yassa cittaü namati ātappāya anuyogāya sātaccāya
padhānāya. Evamassāyaü paņhamo cetaso vinibandho susamucchinno hoti.

21. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu kāye vãtarāgo hoti vigatachando vigatapemo
vigatapipāso vigatapariëāho vigatataõho. Yo so bhikkhave bhikkhu kāye vãtarāgo hoti
vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariëāho vigatataõho, tassa cittaü namati
ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü namati ātappāya anuyogāya
sātaccāya padhānāya. Evamassāyaü dutiyo cetaso vinibandho susamucchinno hoti.

22. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu råpe vãtarāgo hoti vigatachando vigatapemo
vigatapipāso vigatapariëāho vigatataõho. Yo so bhikkhave bhikkhu råpe vãtarāgo hoti
vigatachando vigatapemo vigatapipāso vigatapariëāho vigatataõho, tassa cittaü namati
ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü namati ātappāya anuyogāya
sātaccāya padhānāya. Evamassāyaü tatiyo cetaso vinibandho susamucchinno hoti. 

----------------------
1. Na anattamano anāhatacitto akhilajāto, machasaü. Na anattamano na āhatacitto na
akhilajāto, sasa syā, 
[BJT Page 262] [\x 262/]     

23. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu na yāvadatthaü udarāvadehakaü bhu¤jitvā
seyyasukhaü passasukhaü1 middhasukhaü anuyutto viharati. Yo so bhikkhave bhikkhu na
yāvadatthaü udarāvadehakaü bhu¤jitvā seyyasukhaü passasukhaü middhasukhaü anuyutto
viharati, tassa cittaü namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü namati
ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Evamassāyaü catuttho cetaso vinibandho
susamucchinno hoti.

24. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu na a¤¤ataraü devanikāyaü paõidhāya brahmacariyaü
carati: imināhaü sãlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi
deva¤¤ataro vāti. Yo so bhikkhave bhikkhu na a¤¤ataraü devanikāyaü paõidhāya
brahmacariyaü carati: imināhaü sãlena vā vatena vā tapena vā brahmacariye vā devo vā
bhavissāmi deva¤¤ataro vāti, tassa cittaü namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya.
Yassa cittaü namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, evamassāyaü pa¤camo cetaso
vinibandho susamucchinno hoti.

Imassa pa¤ca cetaso vinibandhā susamucchinnā honti.

25. Yassa kassa ci bhikkhave bhikkhuno ime pa¤ca cetokhilā pahãnā, ime pa¤ca cetaso
vinibandhā susumucchinnā, so vatimasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü
āpajjissatãti ņhānametaü vijjati.

26. So chandasamādhipadhānasaīkhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti.
Viriyasamādhipadhānasaīkhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti.
Cittasamādhipadhānasaīkhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti.
Vãmaüsāsamādhipadhānasaīkhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti. Ussoëhiyeva1
pa¤camã.

27. Sa kho so bhikkhave evaü ussoëhã [PTS Page 104] [\q 104/]     
pannarasaīgasamannāgato bhikkhu bhabbo abhinibbhidāya,2 bhabbo sambodhāya, bhabbo
anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya. Seyyathāpi bhikkhave kukkuņiyā aõķāni aņņha vā
dasa va dvādasa vā, tānassu kukkuņiyā sammā adhisayitāni, sammā pariseditāni, sammā
paribhāvitāni, ki¤cāpi tassā kukkuņiyā na evaü icchā uppajjeyya: aho vatime kukkuņapotakā
pādanakhasikhāya vā mukhatuõķakena vā aõķakosaü padāletvā sotthinā
abhinibbhijjeyyunti. Atha kho bhabbāva te kukkuņa potakā pādanakhasikhāya vā
mukhatuõķakena vā aõķakosaü padāletvā sotthinā abhinibbhijjituü. Evameva kho
bhikkhave evaü ussoëhã pannarasaīgasamannāgato bhikkhu bhabbo sambodhāya, bhabbo
abhinibbhidāya, bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāyāti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti.

Cetokhilasuttaü chaņņhaü.

---------------------
1. Ussoëhãyeva, machasaü 2.Abhinibbidāya, machasaü.

[BJT Page 264] [\x 264/]     

1.2.7

Vanapatthasuttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhå bhagavato
paccassosuü. Bhavā etadavoca:

2. Vanapatthapariyāyaü vo bhikkhave desissāmi taü suõātha, sādhukaü manasi karotha,
bhāsissāmãti. Evaü bhanteti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

3. Idha bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü vanapatthaü upanissāya viharati. Tassa taü
vanapatthaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü
na samādhiyati.Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü
yogakkhemaü nānupāpuõāti. Ye ca khome 1 pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti.
Tena bhikkhave bhikkhunā iti [PTS Page 105] [\q 105/]      paņisa¤cikkhitabbaü: " ahaü kho
imaü vanapatthaü upanissāya viharāmi. Tassa me imaü vanapatthaü upanissāya viharato
anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü na samādhiyati. Aparikkhãõā ca
āsavā na parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü nānupāpuõāmi.
Ye ca khome pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchantã"ti.
Tena bhikkhave bhikkhunā rattibhāgaü vā divasa bhāgaü vā tamhā vanapatthā
pakkamitabbaü, na vatthabbaü.

4. Idha pana bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü vanapatthaü upanissāya viharati. Tassa taü
vanapatthaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü
na samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca
anuttaraü yogakkhemaü nānupāpuõāti. Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā
samudānetabbā: cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena
samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü,"ahaü kho imaü
vanapatthaü upanissāya viharāmi.Tassa me imaü vanapatthaü upanissāya viharato
anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü na samādhiyati. Aparikkhãõā ca
āsavā na parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü nānupāpuõāmi.

----------------------
1.Yecime katthaci.

[BJT Page 266] [\x 266/]      

Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena
samudāgacchanti. Na kho panāhaü cãvarahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na
piõķapātahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaü
pabbajito. Na gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Atha ca
pana me imaü vanapatthaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti.
Asamāhita¤ca cittaü na samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü gacchanti.
Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü nānupāpuõāmã"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā
saīkhāpi tamhā vanapatthā pakkamitabbaü, na vatthabbaü.

5. Idha pana bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü vanapatthaü upanissāya viharati. Tassa taü
vanapatthaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü
samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü
yogakkhemaü anupāpuõāti ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā , te kasirena
samudāgacchanti.Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü: [PTS Page 106] [\q
106/]      "ahaü kho imaü vanapatthaü upanissāya viharāmi. Tassa me imaü vanapatthaü
upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü samādhiyati.
Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü
anupāpuõāmi. Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Na
kho panāhaü cãvarahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na piõķapātahetu agārasmā
anagāriyaü pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na
gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Atha ca pana me imaü
vanapatthaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü
samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü
yogakkhemaü anupāpuõāmã"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saīkhāpi tasmiü vanapatthe
vatthabbaü, na pakkamitabbaü.

6. Idha pana bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü vanapattha upanissāya viharati. Tassa taü
vanapatthaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü
samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti, ananuppatta¤ca anuttaraü
yogakkhemaü anupāpuõāti. Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena
samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü.

[BJT Page 268] [\x 268/]     

"Ahaü kho imaü vanapatthaü upanissāya viharāmi. Tassa me imaü vanapatthaü upanissāya
viharato anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü samādhiyati. Aparikkhãõā ca
āsavā parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāmi. Ye
ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā: cãvarapiõķapātasenāsana
gilānapaccayabhesajjaparikkhārā te appakasirena samudāgacchantã"ti. Tena bhikkhave
bhikkhunā yāvajãvampi tasmiü vanapatthe vatthabbaü, na pakkamitabbaü.

7. Idha pana bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü gāmaü upanissāya viharati. Tassa taü gāmaü
upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü na
samādhiyati.Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü
yogakkhemaü nānupāpuõāti. Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti.
Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü: " ahaü kho imaü gāmaü upanissāya
viharāmi. Tassa me imaü gāmaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti.
Asamāhita¤ca cittaü na samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü gacchanti.
Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü nānupāpuõāmi. Ye ca kho ime pabbajitena
jãvitaparikkhārā samudānetabbā: cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā,
te kasirena samudāgacchantã"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā rattibhāgaü vā divasa bhāgaü
vā tamhā gāmā pakkamitabbaü, na vatthabbaü 

Idha pana bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü gāmaü upanissāya viharati. Tassa taü gāmaü
upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü na
samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü
yogakkhemaü nānupāpuõāti. Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena
samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü,"ahaü kho imaü
gāmaü upanissāya viharāmi.Tassa me imaü gāmaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva
sati na upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü na samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā na
parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü nānupāpuõāmi. Ye ca kho
ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena
samudāgacchanti. Na kho panāhaü cãvarahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na
piõķapātahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaü
pabbajito. Na gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Atha ca
pana imaü gāmaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti. Asamāhita¤ca
cittaü na samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca
anuttaraü yogakkhemaü nānupāpuõāmã"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saīkhāpi tamhā
gāmantā pakkamitabbaü, na vatthabbaü.

Idha pana bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü gāmaü upanissāya viharati. Tassa taü gāmaü
upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü samādhiyati.
Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü
anupāpuõāti. Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena
samudāgacchanti.Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü: "ahaü kho imaü
gāmaü upanissāya viharāmi. Tassa me imaü gāmaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva
sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü
gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāmi. Ye ca kho ime
pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Na
kho panāhaü cãvarahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na piõķapātahetu agārasmā
anagāriyaü pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na
gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Atha ca pana imaü
gāmaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü
samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü
yogakkhemaü anupāpuõāmã"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saīkhāpi tasmiü gāme
vatthabbaü, na pakkamitabbaü.

Idha pana bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü gāmaü upanissāya viharati. Tassa taü gāmaü
upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü samādhiyati.
Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti, ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü
anupāpuõāti. Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena
samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü.

"Ahaü kho imaü gāmaü upanissāya viharāmi. Tassa me imaü gāmaü upanissāya viharato
anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā
parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāmi. Ye ca kho
ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā: cãvarapiõķapātasenāsana
gilānapaccayabhesajjaparikkhārā te appakasirena samudāgacchantã"ti. Tena bhikkhave
bhikkhunā yāvajãvampi tasmiü gāme vatthabbaü, na pakkamitabbaü.

Idha bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü nigamaü upanissāya viharati. Tassa taü nigamaü
upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü na
samādhiyati.Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü
yogakkhemaü nānupāpuõāti. Ye ca kho ime 1 pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti.
Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü: " ahaü kho imaü nigamaü upanissāya
viharāmi. Tassa me imaü nigamaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti.
Asamāhita¤ca cittaü na samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü gacchanti.
Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü nānupāpuõāmi. Ye ca kho ime pabbajitena
jãvitaparikkhārā samudānetabbā: cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā,
te kasirena samudāgacchantã"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā rattibhāgaü vā divasabhāgaü vā
tamhā nigamā pakkamitabbaü, na vatthabbaü.

Idha pana bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü nigamaü upanissāya viharati. Tassa taü nigamaü
upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü na
samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü
yogakkhemaü nānupāpuõāti. Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena
samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü,"ahaü kho imaü
nigamaü upanissāya viharāmi.Tassa me imaü nigamaü upanissāya viharato anupaņņhitā
ceva sati na upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü na samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā na
parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü nānupāpuõāmi. Ye ca kho
ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena
samudāgacchanti. Na kho panāhaü cãvarahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na
piõķapātahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaü
pabbajito. Na gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Atha ca
pana me imaü nigamaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti.
Asamāhita¤ca cittaü na samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü gacchanti.
Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü nānupāpuõāmã " ti. Tena bhikkhave bhikkhunā
saīkhāpi tamhā nigamā pakkamitabbaü, na vatthabbaü.

Idha pana bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü nigamaü upanissāya viharati. Tassa taü nigamaü
upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü samādhiyati.
Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü
anupāpuõāti. Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena
samudāgacchanti.Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü: "ahaü kho imaü
nigamaü upanissāya viharāmi. Tassa me imaü nigamaü upanissāya viharato anupaņņhitā
ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü
gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāmi. Ye ca kho ime
pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Na
kho panāhaü cãvarahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na piõķapātahetu agārasmā
anagāriyaü pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na
gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Atha ca pana me imaü
nigamaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü
samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü
yogakkhemaü anupāpuõāmã"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saīkhāpi tasmiü nigame
vatthabbaü, na pakkamitabbaü.

Idha pana bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü nigamaü upanissāya viharati. Tassa taü nigamaü
upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü samādhiyati.
Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti, ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü
anupāpuõāti. Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena
samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü.

"Ahaü kho imaü nigamaü upanissāya viharāmi. Tassa me imaü nigamaü upanissāya
viharato anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü samādhiyati. Aparikkhãõā ca
āsavā parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāmi. Ye
ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā: cãvarapiõķapātasenāsana
gilānapaccayabhesajjaparikkhārā te appakasirena samudāgacchantã"ti. Tena bhikkhave
bhikkhunā yāvajãvampi tasmiü nigame vatthabbaü, na pakkamitabbaü.

Idha bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü nagaraü upanissāya viharati. Tassa taü nagaraü
upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü na
samādhiyati.Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü
yogakkhemaü nānupāpuõāti. Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti.
Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü: " ahaü kho imaü nagaraü upanissāya
viharāmi. Tassa me imaü nagaraü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti.
Asamāhita¤ca cittaü na samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü gacchanti.
Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü nānupāpuõāmi. Ye ca kho ime pabbajitena
jãvitaparikkhārā samudānetabbā: cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā,
te kasirena samudāgacchantã"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā rattibhāgaü vā divasabhāgaü vā
tamhā nagarā pakkamitabbaü, na vatthabbaü.

Idha pana bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü nagaraü upanissāya viharati. Tassa taü nagaraü
upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü na
samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü
yogakkhemaü nānupāpuõāti. Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena
samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü,"ahaü kho imaü
nagaraü upanissāya viharāmi. Tassa me imaü nagaraü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva
sati na upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü na samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā na
parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü nānupāpuõāmi. Ye ca kho
ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena
samudāgacchanti. Na kho panāhaü cãvarahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na
piõķapātahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaü
pabbajito. Na gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Atha ca
pana me imaü nagaraü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti.
Asamāhita¤ca cittaü na samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü gacchanti.
Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü nānupāpuõāmã " ti. Tena bhikkhave bhikkhunā
saīkhāpi tamhā nagarā pakkamitabbaü, na vatthabbaü.

Idha pana bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü nagaraü upanissāya viharati. Tassa taü nagaraü
upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü samādhiyati.
Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü
anupāpuõāti. Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena
samudāgacchanti.Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü: "ahaü kho imaü
nagaraü upanissāya viharāmi. Tassa me imaü nagaraü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva
sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü
gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāmi. Ye ca kho ime
pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Na
kho panāhaü cãvarahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na piõķapātahetu agārasmā
anagāriyaü pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na
gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Atha ca pana me imaü
nagaraü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü
samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü
yogakkhemaü anupāpuõāmã"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saīkhāpi tasmiü nagare
vatthabbaü, na pakkamitabbaü.

Idha pana bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü nagaraü upanissāya viharati. Tassa taü nagaraü
upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü samādhiyati.
Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti, ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü
anupāpuõāti. Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena
samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü. "Ahaü kho imaü
nagaraü upanissāya viharāmi. Tassa me imaü nagaraü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva
sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü
gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāmi. Ye ca kho ime
pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā: cãvarapiõķapātasenāsana
gilānapaccayabhesajjaparikkhārā te appakasirena samudāgacchantã"ti. Tena bhikkhave
bhikkhunā yāvajãvampi tasmiü nagare vatthabbaü, na pakkamitabbaü.
Idha bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü janapadaü upanissāya viharati. Tassa taü janapadaü
upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü na
samādhiyati.Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü
yogakkhemaü nānupāpuõāti. Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti.
Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü: " ahaü kho imaü janapadaü upanissāya
viharāmi. Tassa me imaü janapadaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti.
Asamāhita¤ca cittaü na samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü gacchanti.
Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü nānupāpuõāmi. Ye ca kho ime pabbajitena
jãvitaparikkhārā samudānetabbā: cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā,
te kasirena samudāgacchantã"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā rattibhāgaü vā divasabhāgaü vā
tamhā janapadā pakkamitabbaü, na vatthabbaü.

Idha pana bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü janapadaü upanissāya viharati. Tassa taü
janapadaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü na
samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü
yogakkhemaü nānupāpuõāti. Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena
samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü,"ahaü kho imaü
janapadaü upanissāya viharāmi.Tassa me imaü janapadaü upanissāya viharato anupaņņhitā
ceva sati na upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü na samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā na
parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü nānupāpuõāmi. Ye ca kho
ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena
samudāgacchanti. Na kho panāhaü cãvarahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na
piõķapātahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaü
pabbajito. Na gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Atha ca
pana me imaü janapadaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti.
Asamāhita¤ca cittaü na samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü gacchanti.
Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü nānupāpuõāmã" ti tena bhikkhave bhikkhunā
saīkhāpi tamhā janapadā pakkamitabbaü, na vatthabbaü.

Idha pana bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü janapadaü upanissāya viharati. Tassa taü
janapadaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü
samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü
yogakkhemaü anupāpuõāti. Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena
samudāgacchanti.Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü: "ahaü kho imaü
janapadaü upanissāya viharāmi. Tassa taü janapadaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva
sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü
gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāmi. Ye ca kho ime
pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Na
kho panāhaü cãvarahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na piõķapātahetu agārasmā
anagāriyaü pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na
gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Atha ca pana me imaü
janapadaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü
samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü
yogakkhemaü anupāpuõāmã"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saīkhāpi tasmiü janapade
vatthabbaü, na pakkamitabbaü.

Idha pana bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü janapadaü upanissāya viharati. Tassa taü
janapadaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü
samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti, ananuppatta¤ca anuttaraü
yogakkhemaü anupāpuõāti. Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena
samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü.
"Ahaü kho imaü janapadaü upanissāya viharāmi. Tassa me imaü janapadaü upanissāya
viharato anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü samādhiyati. Aparikkhãõā ca
āsavā parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāmi. Ye
ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā: cãvarapiõķapātasenāsana
gilānapaccayabhesajjaparikkhārā te appakasirena samudāgacchantã"ti. Tena bhikkhave
bhikkhunā yāvajãvampi tasmiü janapade vatthabbaü, na pakkamitabbaü.

8. Idha pana pana bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü puggalaü upanissāya viharati. Tassa taü
puggalaü upanissāya viharato [PTS Page 107] [\q 107/]      anupaņņhitā ceva sati na
upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü na samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü
gacchanti, ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü nānupāpuõāti. Ye ca kho ime
pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķāpātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti.
Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü: " ahaü kho imaü puggalaü upanissāya
viharāmi. Tassa me imaü puggalaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti.
Asamāhita¤ca cittaü na samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü gacchanti.
Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü nānupāpuõāmi. Ye ca kho ime pabbajitena
jãvitaparikkhārā samudānetabbā: cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā,
te kasirena samudāgacchantã"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā rattibhāgaü vā divasabhāgaü vā
puggalo anāpucchā pakkamitabbaü1 nānubandhitabbo.

9. Idha pana bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü puggalaü upanissāya viharati. Tassa taü
puggalaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü na
samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü
yogakkhemaü nānupāpuõāti. Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķāpātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena
samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü:

-------------------
1. Pakkamitabbo, syā pu ci

[BJT Page 270] [\x 270/]     

"Ahaü kho imaü puggalaü upanissāya viharāmi tassa me imaü puggalaü upanissāya
viharato anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü na samādhiyati.
Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü
nānupāpuõāmi. Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā.
Cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccaya bhesajjaparikkhārā, te appakasirena
samudāgacchanti. Na kho panāhaü cãvarahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na
piõķapātahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaü
pabbajito. Na gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Atha ca
pana me imaü puggalaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati na upaņņhāti.
Asamāhita¤ca cittaü na samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā na parikkhayaü gacchanti.
Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü nānupāpuõāmã"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā
saīkhāpi so puggalo āpucchā pakkamitabbaü1 nānubandhitabbo.

10. Idha pana bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü puggalaü upanissāya viharati. Tassa taü
puggalaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü
samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti.Ananuppatta¤ca anuttaraü
yogakkhemaü anupāpuõāti. Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te kasirena
samudāgacchanti.Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü: "ahaü kho imaü
puggalaü upanissāya [PTS Page 108] [\q 108/]      viharāmi tassa me imaü puggalaü
upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü samādhiyati.
Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü
anupāpuõāmi. Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccaya bhesajjaparikkhārā, te kasirena samudāgacchanti. Na
kho panāhaü cãvarahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na piõķapātahetu agārasmā
anagāriyaü pabbajito. Na senāsanahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Na
gilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu agārasmā anagāriyaü pabbajito. Atha ca pana me imaü
puggalaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü
samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü
yogakkhemaü anupāpuõāmã"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā saīkhāpi so puggalo
anubandhitabbo, na pakkamitabbaü1

--------------------
1. Anāpucchā pakkamitabbo,syā,

[BJT Page 272] [\x 272/]     

10. Idha pana bhikkhave bhikkhu a¤¤ataraü puggalaü upanissāya viharati. Tassa taü
puggalaü upanissāya viharato anupaņņhitā ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü
samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü
yogakkhemaü anupāpuõāti. Ye ca kho ime pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā:
cãvarapiõķāpātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārā, te appakasirena
samudāgacchanti. Tena bhikkhave bhikkhunā iti paņisa¤cikkhitabbaü: "ahaü kho imaü
puggalaü upanissāya viharāmi. Tassa me imaü puggalaü upanissāya viharato anupaņņhitā
ceva sati upaņņhāti. Asamāhita¤ca cittaü samādhiyati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü
gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü nānupāpuõāmi. Ye ca kho ime
pabbajitena jãvitaparikkhārā samudānetabbā: cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccaya
bhesajjaparikkhārā, te appakasirena samudāgacchanti"ti. Tena bhikkhave bhikkhunā
yāvajãvampi so puggalo anubandhitabbo, na pakkamitabbaü api panujjamānenapãti:

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti.

Vanapatthasuttaü sattamaü.

1.2.8.

Madhupiõķikasuttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiü nigrodhārāme.
Atha kho bhagavā pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya kapilavatthuü piõķāya
pāvisi, kapilavatthusmiü piõķāya caritvā pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto yena
mahāvanaü tenupasaīkami divāvihārāya. Mahāvanaü ajjhogahetvā1 beluvalaņņhikāya2 måle
divāvihāraü nisãdi. Daõķapāõãpi kho sakko jaīghāvihāraü anucaīkamamāno
anuvicaramāno yena mahāvanaü tenupasaīkami. Mahāvanaü ajjhogahetvā yena
beluvalaņņhikā yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi.
Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā daõķamolubbha ekamantaü aņņhāsi.
Ekamantaü ņhito kho daõķapāõã sakko bhagavantaü etadavoca:

--------------------
1. Ajjhogāhetvā, machasaü. 2. Veluvalaņņhikāya, syā.

[BJT Page 274] [\x 274/]     

" Kiüvādã samaõo, kimakkhāyã"ti?

" Yathāvādã kho āvuso sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaõabrāhmaõiyā pajāya
sadevamanussāya na kenaci loke viggayha tiņņhati, yathā ca pana kāmehi visaüyuttaü
viharantaü taü brāhmaõaü akathaīkathiü chinnakukkuccaü bhavābhave vãtataõhaü sa¤¤ā
nānusenti. Evaü vādã kho ahaü āvuso evamakkhāyã"ti. Evaü vutte daõķapāõã sakko sãsaü
[PTS Page 109] [\q 109/]      okampetvā jivhaü nillāëetvā1 tivisākhaü naëāņikaü naëāņe
vuņņhāpetvā daõķamolubbha pakkāmi.

2. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaü patisallāõā vuņņhito yena nigrodhārāmo
tenupasaīkami. Upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhå
āmantesi: idhāhaü bhikkhave pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya
kapilavatthuü piõķāya pāvisiü. Kapilavatthusmiü piõķāya caritvā pacchābhattaü
piõķapātapaņikkanto yena mahāvanaü tenupasaīkamiü divāvihārāya. Mahāvanaü
ajjhogahetvā beluvalaņņhikāya måle divāvihāraü nisãdiü. Daõķapāõãpi kho bhikkhave
sakko jaīghāvihāraü anucaīkamamāno anuvicaramāno yena mahāvanaü tenupasaīkami.
Mahāvanaü ajjhogahetvā yena beluvalaņņhikā yenāhaü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā
mama saddhiü2 sammodi. Sammodanãyaü kathaü sārāõiyaü vãtisāretvā daõķamolubbha
ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho bhikkhave daõķapāõã sakko maü etadavoca: " ki
vādã samaõo, kimakkhāyã"ti?

3. Evaü vutte ahaü bhikkhave daõķapāõiü sakkaü etadavocaü: "yathāvādã kho āvuso
sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya na
kenaci loke viggayha tiņņhati, yathā ca pana kāmehi visaüyuttaü viharantaü taü brāhmaõaü
akathaīkathiü chinnakukkuccaü bhavābhave vãtataõhaü sa¤¤ā nānusenti, evaü vādã kho
ahaü āvuso evamakkhāyã"ti. Evaü vutte bhikkhave daõķapāõã sakko sãsaü okampetvā
jivhaü nillāëetvā tivisākhaü naëāņikaü naëāņe vuņņhāpetvā daõķamolubbha pakkāmãti.

4. Evaü vutte a¤¤ataro bhikkhu bhagavantaü etadavoca: " kiüvādã pana bhante bhagavā
sadevake loke samārake sabrahmake, sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya na
kenaci loke viggayha tiņņhati? Katha¤ca pana bhante bhagavantaü kāmehi visaüyuttaü
viharantaü taü brāhmaõaü akathaīkathiü chinnakukkuccaü bhavābhave vãtataõhaü sa¤¤ā
nānusentã"ti.

-------------------
1. Nillāņetvā, machasaü 2. Mayā saddhiü,machasaü

[BJT Page 276] [\x 276/]     

5 Yatonidānaü bhikkhu purisaü papa¤casa¤¤āsaīkhā samudācaranti, ettha ce natthi
abhinanditabbaü abhivaditabbaü ajjhosetabbaü,1 esevanto rāgānusayānaü. Esevanto
paņighānusayānaü. Esevanto [PTS Page 110] [\q 110/]      diņņhānusayānaü. Esevanto
vicikicchānusayānaü. Esevanto mānānusayānaü. Esevanto bhavarāgānusayānaü. Esevanto
avijjānusayānaü. Esevanto daõķādānasatthādānakalahaviggahavivāda
tuvantuvampesu¤¤amusāvādānaü. Etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantãti.
Idamavoca bhagavā, idaü vatvā2 sugato uņņhāyāsanā vihāraü pāvisi.

6. Atha kho tesaü bhikkhånaü acirapakkantassa bhagavato etadahosi: " idaü kho no āvuso
bhagavā saīkhittena uddesaü uddisitvā vitthārena atthaü avibhajitvā uņņhāyāsanā vihāraü
paviņņho: yatonidānaü bhikkhu purisaü papa¤casa¤¤āsaīkhā samudācaranti, ettha ce natthi
abhinanditabbaü abhivaditabbaü ajjhosetabbaü,1 esevanto rāgānusayānaü. Esevanto
paņighānusayānaü. Esevanto diņņhānusayānaü. Esevanto vicikicchānusayānaü. Esevanto
mānānusayānaü. Esevanto bhavarāgānusayānaü. Esevanto avijjānusayānaü. Esevanto
daõķādānasatthādānakalahaviggahavivāda tuvantuvampesu¤¤amusāvādānaü. Etthete
pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantã "ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saīkhittena
uddesassa uddiņņhassa vitthārena atthaü avibhattassa vitthārena atthaü vibhajeyyā"ti.

7. Atha kho tesaü bhikkhånaü etadahosi: " ayaü ceva āyasmā mahākaccāno satthu ceva
saüvaõõito sambhāvito ca vi¤¤ånaü sabrahmacārãnaü. Pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa
bhagavatā saīkhittena uddesassa uddiņņhassa vitthārena atthaü avibhattassa vitthārena
atthaü vibhajituü. Yannåna mayaü yenāyasmā mahākaccāno tenupasaīkameyyāma,
upasaīkamitvā āyasmantaü mahākaccānaü etamatthaü paņipuccheyyāmā"ti.

------------------
1.Ajjhositabbaü, machasaü 2. Vatvāna, machasaü.

[BJT Page 278] [\x 278/]     

8. Atha kho te bhikkhå yenāyasmā mahākaccāno tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā
āyasmatā mahākaccānena saddhiü sammodiüsu. Samamodanãyaü kathaü sārāõãyaü
vãtisāretvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho te bhikkhå āyasmantaü
mahākaccānaü etadavocuü: idaü kho no āvuso kaccāna bhagavā saīkhittena uddesaü
uddisitvā vitthārena atthaü avibhajitvā uņņhāyāsanā vihāraü paviņņho. " Yatonidānaü
bhikkhu purisaü papa¤casa¤¤āsaīkhā samudācaranti, ettha ce natthi abhinanditabbaü
abhivaditabbaü ajjhosetabbaü, esevanto rāgānusayānaü. Esevanto paņighānusayānaü.
Esevanto diņņhānusayānaü esevanto vicikicchānusayānaü. Esevanto mānānusayānaü.
Esevanto bhavarāgānusayānaü. Esevanto avijjānusayānaü. Esevanto daõķādānasatthādāna
kalahaviggahavivāda tuvantuvampesu¤¤amusāvādānaü.Etthete pāpakā akusalā dhammā
aparisesā nirujjhantã"ti. Tesaü no āvuso kaccāna amhākaü acirapakkantassa bhagavato
etadahosi: "idaü kho no āvuso bhagavā saīkhittena uddesaü uddisitvā vitthārena atthaü
avibhajitvā uņņhāyāsanā vihāraü paviņņho: yatonidānaü bhikkhu purisaü
papa¤casa¤¤āsaīkhā samudācaranti, ettha ce natthi abhinanditabbaü abhivaditabbaü
ajjhosetabbaü, esevanto rāgānusayānaü. Esevanto paņighānusayānaü. Esevanto
diņņhānusayānaü. Esevanto vicikicchānusayānaü. Esevanto mānānusayānaü. Esevanto
bhavarāgānusayānaü. Esevanto avijjānusayānaü. Esevanto daõķādānasatthādāna
kalahaviggahavivāda tuvantuvampesu¤¤amusāvādānaü.Etthete pāpakā akusalā dhammā
aparisesā nirujjhantã "ti. Ko nu kho imassa bhagavatā saīkhittena uddesassa uddiņņhassa
vitthārena atthaü vibhajeyyāti? Tesaü no āvuso kaccāna amhākaü etadahosi: ayaü kho
āyasmā mahākaccāno satthu ceva saüvaõõito sambhāvito ca vi¤¤ånaü sabrambhacārãnaü.
[PTS Page 111] [\q 111/]      pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saīkhittena
uddesassa uddiņņhassa vitthārena atthaü avibhattassa vitthārena atthaü vibhajituü. Yannåna
mayaü yenāyasmā mahākaccāno tenupasaīkameyyāma, upasaīkamitvā āyasmantaü
mahākaccānaü etamatthaü paņipuccheyyāmā "ti. Vibhajatāyasmā mahākaccānoti.

9. Seyyathāpi āvuso puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno mahato
rukkhassa tiņņhato sāravato atikkammeva målaü atikkamma khandhaü sākhāpalāse sāraü
pariyesitabbaü ma¤¤eyya, evaü sampadamidaü, āyasmantānaü satthari sammukhãbhåte taü
bhagavantaü atisitvā amhe etamatthaü paņipucchitabbaü ma¤¤atha. So hāvuso bhagavā
jānaü jānāti, passaü passati, cakkhubhåto ¤āõabhåto dhammabhåto brahmabhåto, vattā,
pavattā, atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammassāmi, tathāgato. So ceva panetassa kālo
ahosi yaü bhagavantaü yeva etamatthaü paņipuccheyyātha. Yathā no bhagavā vyākareyya,
tathā naü dhāreyyāthāti.

10. Addhāvuso kaccāna bhagavā jānaü jānāti, passaü passati. Cakkhubhåto ¤āõabhåto,
dhammabhåto brahmabhåto, vattā pavattā, atthassa ninnetā, amatassa dātā, dhammassāmi.
Tathāgato. So ceva panetassa kālo ahosi yaü bhagavantaü yeva etamatthaü
paņipuccheyyāma. Yathā no bhagavā vyākareyya, tathā naü dhāreyyāma.

[BJT Page 280] [\x 280/]      

Api cāyasmā mahākaccāno satthu ceva saüvaõõito sambhāvito ca vi¤¤ånaü
sabrahmacārãnaü. Pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa bhagavatā saīkhittena uddesassa
uddiņņhassa vitthārena atthaü avibhattassa vitthārena atthaü vibhajituü. Vibhajatāyasmā
mahākaccāno agarukatvāti.

11. Tenahāvuso suõātha, sādhukaü manasi karotha, bhāsisasāmã ti. Evamāvusoti kho te
bhikkhå āyasmato mahākaccānassa paccassosuü āyasmā mahākaccāno etadavoca: yaü kho
no āvuso bhagavā saīkhittena uddesaü uddisitvā vitthārena atthaü avibhajitvā uņņhāyāsanā
vihāraü paviņņho, " yatonidānaü bhikkhu purisaü papa¤casa¤¤āsaīkhā samudācaranti, ettha
ce natthi abhinanditabbaü abhivaditabbaü ajjhosetabbaü, esevanto rāgānusayānaü. Esevanto
paņighānusayānaü. Esevanto diņņhānusayānaü. Esevanto vicikicchānusayānaü. Esevanto
mānānusayānaü. Esevanto bhavarāgānusayānaü. Esevanto avijjānusayānaü. Esevanto
daõķādānasatthādāna kalahaviggahavivāda tuvantuvampesu¤¤amusāvādānaü. Etthete
pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantã "ti. Imassa kho ahaü āvuso bhagavatā
saīkhittena uddesassa uddiņņhassa vitthārena atthaü avibhattassa evaü vitthārena atthaü
ājānāmi:

12. Cakkhu¤cāvuso paņicca råpe ca uppajjati cakkhuvi¤¤āõaü. Tiõõaü saīgati phasso.
Phassapaccayā vedanā. Yaü vedeti, taü [PTS Page 112] [\q 112/]      sa¤jānāti. Yaü sa¤jānāti
taü vitakketi. Yaü vitakketi taü papa¤ceti. Yaü papa¤ceti tato nidānaü purisaü
papa¤casa¤¤āsaīkhā samudācaranti atãtānāgatapaccuppannesu cakkhuvi¤¤eyyesu råpesu.
Sota¤cāvuso paņicca sadde ca uppajjati sotavi¤¤āõaü tiõõaü saīgati phasso. Phassapaccayā
vedanā. Yaü vedeti, taü sa¤jānāti. Yaü sa¤jānāti taü vitakketi. Yaü vitakketi taü papa¤ceti.
Yaü papa¤ceti. Tatonidānaü purisaü papa¤casa¤¤āsaīkhā samudācaranti
atãtānāgatapaccuppannesu sotavi¤¤eyyesu saddesu. Ghāna¤cāvuso paņicca gandhe ca
uppajjati ghānavi¤¤āõaü. Tiõõaü saīgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Yaü vedeti, taü
sa¤jānāti. Yaü sa¤jānāti taü vitakketi. Yaü vitakketi taü papa¤ceti. Yaü papa¤ceti.
Tatonidānaü purisaü papa¤casa¤¤āsaīkhā samudācaranti atãtānāgatapaccuppannesu
ghānavi¤¤eyyesu gandhesu. Jivha¤cāvuso paņicca rase ca uppajjati jivhāvi¤¤āõaü. Tiõõaü
saīgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Yaü vedeti, taü sa¤jānāti. Yaü sa¤jānāti taü vitakketi.
Yaü vitakketi taü papa¤ceti. Yaü papa¤ceti. Tatonidānaü purisaü papa¤casa¤¤āsaīkhā
samudācaranti atãtānāgatapaccuppannesu jivhāvi¤¤eyyesu rasesu. Kāya¤cāvuso paņicca
phoņņhabbe ca uppajjati kāyavi¤¤āõaü. Tiõõaü saīgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Yaü
vedeti, taü sa¤jānāti. Yaü sa¤jānāti taü vitakketi. Yaü vitakketi taü papa¤ceti. Yaü papa¤ceti
tato nidānaü purisaü papa¤casa¤¤āsaīkhā samudācaranti atãtānāgatapaccuppannesu
kāyavi¤¤eyyesu phoņņhabbesu. Mana¤cāvuso paņicca dhamme ca uppajjati manovi¤¤āõaü.
Tiõõaü saīgati phasso. Phassapaccayā vedanā. Yaü vedeti taü sa¤jānāti. Yaü sa¤jānāti taü
vitakketi. Yaü vitakketi taü papa¤ceti. Yaü papa¤ceti tatonidānaü purisaü
papa¤casa¤¤āsaīkhā samudācaranti. Atãtānāgatapaccuppannesu manovi¤¤eyyesu
dhammesu.

13. So vatāvuso cakkhusmiü sati råpe sati cakkhuvi¤¤āõe sati phassapa¤¤attiü
pa¤¤āpessatãti ņhānametaü vijjati. Phassapa¤¤attiyā sati vedanāpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti
ņhānametaü vijjati. Vedanāpa¤¤attiyā sati sa¤¤āpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti ņhānametaü vijjati
sa¤¤āpa¤¤attiyā sati vitakkapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti ņhānametaü vijjati, vitakkapa¤¤attiyā
sati papa¤casa¤¤āsaīkhāsamudācaraõapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti ņhānametaü vijjati.

[BJT Page 282] [\x 282/]     

14. So vatāvuso sotasmiü sati sadde sati sotavi¤¤āõe sati phassapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti
ņhānametaü vijjati. Phassapa¤¤attiyā sati vedanāpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti ņhānametaü vijjati.
Vedanāpa¤¤attiyā sati sa¤¤āpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti ņhānametaü vijjati. Sa¤¤āpa¤¤attiyā
sati vitakkapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti ņhānametaü vijjati, vitakkapa¤¤attiyā sati
papa¤casa¤¤āsaīkhāsamudācaraõapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti ņhānametaü vijjati.

So vatāvuso ghānasmiü sati gandhe sati ghānavi¤¤āõe sati phassapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti
ņhānametaü vijjati. Phassapa¤¤attiyā sati vedanāpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti ņhānametaü vijjati.
Vedanāpa¤¤attiyā sati sa¤¤āpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti ņhānametaü vijjati. Sa¤¤āpa¤¤attiyā
sati vitakkapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti ņhānametaü vijjati, vitakkapa¤¤attiyā sati
papa¤casa¤¤āsaīkhāsamudācaraõapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti ņhānametaü vijjati.

So vatāvuso jivhāya sati rase sati jivhāvi¤¤āõe sati phassapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti
ņhānametaü vijjati. Phassapa¤¤attiyā sati vedanāpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti ņhānametaü vijjati.
Vedanāpa¤¤attiyā sati sa¤¤āpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti ņhānametaü vijjati. Sa¤¤āpa¤¤attiyā
sati vitakkapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti ņhānametaü vijjati, vitakkapa¤¤attiyā sati
papa¤casa¤¤āsaīkhāsamudācaraõapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti ņhānametaü vijjati.

So vatāvuso kāyasmiü sati phoņņhabbe sati kāyavi¤¤āõe sati phassapa¤¤attiü
pa¤¤āpessatãti ņhānametaü vijjati. Phassapa¤¤attiyā sati vedanāpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti
ņhānametaü vijjati. Vedanāpa¤¤attiyā sati sa¤¤āpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti ņhānametaü vijjati.
Sa¤¤āpa¤¤attiyā sati vitakkapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti ņhānametaü vijjati, vitakkapa¤¤attiyā
sati papa¤casa¤¤āsaīkhāsamudācaraõapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti ņhānametaü vijjati. 

So vatāvusomanasmiü sati dhamme sati manovi¤¤āõe sati phassapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti
ņhānametaü vijjati. Phassapa¤¤attiyā sati vedanāpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti ņhānametaü vijjati.
Vedanāpa¤¤attiyā sati sa¤¤āpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti ņhānametaü vijjati sa¤¤āpa¤¤attiyā
sati vitakkapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti ņhānametaü vijjati. Vitakkapa¤¤attiyā sati
papa¤casa¤¤āsaīkhāsamudācaraõapa¤¤attiü pa¤¤ā pessatãti ņhānametaü vijjati.

15. So vatāvuso cakkhusmiü asati råpe asati cakkhuvi¤¤āõe asati phassapa¤¤attiü
pa¤¤āpessatãti netaü ņhānaü vijjati. Phassapa¤¤attiyā asati vedanāpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti
netaü ņhānaü vijjati. Vedanāpa¤¤attiyā asati sa¤¤āpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti netaü ņhānaü
vijjati. Sa¤¤āpa¤¤attiyā asati vitakkapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti netaü ņhānaü vijjati,
vitakkapa¤¤attiyā asati papa¤casa¤¤āsaīkhāsamudācaraõapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti netaü
ņhānaü vijjati. 

16. So vatāvuso sotasmiü asati sadde asati sotavi¤¤āõe asati phassapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti
netaü ņhānaü vijjati. Phassapa¤¤attiyā asati vedanāpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti netaü ņhānaü
vijjati. Vedanāpa¤¤attiyā asati sa¤¤āpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti netaü ņhānaü vijjati.
Sa¤¤āpa¤¤attiyā asati vitakkapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti netaü ņhānaü vijjati,
vitakkapa¤¤attiyā asati papa¤casa¤¤āsaīkhāsamudācaraõapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti netaü
ņhānaü vijjati. 

So vatāvuso ghānasmiü asati gandhe asati ghānavi¤¤āõe asati phassapa¤¤attiü
pa¤¤āpessatãti netaü ņhānaü vijjati. Phassapa¤¤attiyā asati vedanāpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti
netaü ņhānaü vijjati. Vedanāpa¤¤attiyā asati sa¤¤āpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti netaü ņhānaü
vijjati. Sa¤¤āpa¤¤attiyā asati vitakkapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti netaü ņhānaü vijjati,
vitakkapa¤¤attiyā asati papa¤casa¤¤āsaīkhāsamudācaraõapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti netaü
ņhānaü vijjati. 

So vatāvuso jivhāya asati rase asati jivhāvi¤¤āõe asati phassapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti netaü
ņhānaü vijjati. Phassapa¤¤attiyā asati vedanāpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti netaü ņhānaü vijjati.
Vedanāpa¤¤attiyā asati sa¤¤āpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti netaü ņhānaü vijjati. Sa¤¤āpa¤¤attiyā
asati vitakkapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti netaü ņhānaü vijjati, vitakkapa¤¤attiyā asati
papa¤casa¤¤āsaīkhāsamudācaraõapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti netaü ņhānaü vijjati. 

So vatāvuso kāyasmiü asati phoņņhabbe asati kāyavi¤¤āõe asati phassapa¤¤attiü
pa¤¤āpessatãti netaü ņhānaü vijjati. Phassapa¤¤attiyā asati vedanāpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti
netaü ņhānaü vijjati. Vedanāpa¤¤attiyā asati sa¤¤āpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti netaü ņhānaü
vijjati. Sa¤¤āpa¤¤attiyā asati vitakkapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti netaü ņhānaü vijjati,
vitakkapa¤¤attiyā asati papa¤casa¤¤āsaīkhāsamudācaraõapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti netaü
ņhānaü vijjati. 

So vatāvuso manasmiü asati dhamme asati manovi¤¤āõe asati phassapa¤¤attiü
pa¤¤āpessatãti netaü ņhānaü vijjati. Phassapa¤¤attiyā asati vedanāpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti
netaü ņhānaü vijjati. Vedanāpa¤¤attiyā asati sa¤¤āpa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti netaü ņhānaü
vijjati. Sa¤¤āpa¤¤attiyā asati vitakkapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti netaü ņhānaü vijjati.
Vitakkapa¤¤attiyā asati papa¤casa¤¤āsaīkhāsamudācaraõapa¤¤attiü pa¤¤āpessatãti netaü
ņhānaü vijjati. 

[BJT Page 284] [\x 284/]     

17. Yaü kho no āvuso bhagavā [PTS Page 113] [\q 113/]      saīkhittena uddesaü uddisitvā
vitthārena atthaü avibhajitvā uņņhāyāsanā vihāraü paviņņho, " yatho nidānaü bhikkhu
purisaü papa¤casa¤¤āsaīkhā samudācaranti, ettha ce natthi abhinanditabbaü abhivaditabbaü
ajjhosetabbaü, esevanto rāgānusayānaü esevanto paņighānusayānaü. Esevanto
diņņhānusayānaü. Esevanto vicikicchānusayānaü. Esevanto mānānusayānaü. Esevanto
bhavarāgānusayānaü. Esevanto avijjānusayānaü. Esevanto daõķādānasatthādāna
kalahaviggahavivāda tuvantuvampesu¤¤amusāvādānaü. Etthete pāpakā akusalā dhammā
aparisesā nirujjhantã 'ti. Imassa kho ahaü āvuso bhagavatā saīkhittena uddesassa
uddiņņhassa vitthārena atthaü avibhattassa evaü vitthārena atthaü ājānāmi. âkaīkhamānā ca
pana tumhe āyasmanto bhagavantaü yeva upasaīkamitvā etamatthaü paņipuccheyyātha.
Yathā no bhagavā vyākaroti tathā naü dhāreyyāthāti.

18. Atha kho te bhikkhå āyasmato mahākaccānassa bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā
uņņhāyāsanā yena bhagavā tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā
ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho te bhikkhå bhagavantaü etadavocuü:

19. " Yaü kho no bhante bhagavā saīkhittena uddesaü uddisitvā vitthārena atthaü
avibhajitvā uņņhāyāsanā vihāraü paviņņho, " yatho nidānaü bhikkhu purisaü
papa¤casa¤¤āsaīkhā samudācaranti, ettha ce natthi abhinanditabbaü abhivaditabbaü
ajjhosetabbaü, esevanto rāgānusayānaü esevanto paņighānusayānaü. Esevanto
diņņhānusayānaü. Esevanto vicikicchānusayānaü. Esevanto mānānusayānaü. Esevanto
bhavarāgānusayānaü. Esevanto avijjānusayānaü. Esevanto daõķādānasatthādāna
kalahaviggahavivāda tuvantuvampesu¤¤amusāvādānaü. Etthete pāpakā akusalā dhammā
aparisesā nirujjhantã 'ti. Tesaü no bhante amhākaü acirapakkantassa bhagavato etadahosi: "
idaü kho no āvuso bhagavā saīkhittena uddesaü uddisitvā vitthārena atthaü avibhajitvā
uņņhāyāsanā vihāraü paviņņho, ' yatho nidānaü bhikkhu purisaü papa¤casa¤¤āsaīkhā
samudācaranti, ettha ce natthi abhinanditabbaü abhivaditabbaü ajjhosetabbaü, esevanto
rāgānusayānaü esevanto paņighānusayānaü. Esevanto diņņhānusayānaü esevanto
vicikicchānusayānaü. Esevanto mānānusayānaü. Esevanto bhavarāgānusayānaü. Esevanto
avijjānusayānaü. Esevanto daõķādānasatthādāna kalahaviggahavivāda
tuvantuvampesu¤¤amusāvādānaü. Etthete pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhantã 'ti.
Ko nu kho imassa bhagavatā saīkhittena uddesassa uddiņņhassa vitthārena atthaü
avibhattassa vitthārena atthaü vibhajeyyā"ti.

[BJT Page 286] [\x 286/]     

" Tesaü no bhante amhākaü etadahosi: ayaü kho āyasmā mahā kaccāno satthu ceva
saüvaõõito. Sambhāvito ca vi¤¤ånaü sabrahmacārãnaü pahoti cāyasmā mahākaccāno imassa
bhagavatā saīkhittena uddesassa uddiņņhassa vitthārena atthaü avibhattassa vitthārena
atthaü vibhajituü. Yannåna mayaü yenāyasmā mahākaccāno tenupasaīkameyyāma,
upasaīkamitvā āyasmantaü mahākaccānaü etamatthaü paņipuccheyyāmā"ti.

21. " Atha kho mayaü bhante yenāyasmā mahākaccāno tenupasaīkamimha. Upasaīkamitvā
āyasmantaü [PTS Page 114] [\q 114/]      mahākaccānaü etamatthaü paņipucchimha. Tesaü
no bhante āyasmatā mahākaccānena imehi ākārehi imehi padehi bya¤janehi attho
vibhatto"ti.

22. Paõķito bhikkhave mahākaccāno, mahāpa¤¤o bhikkhave mahākaccāno. Ma¤cepi tumhe
bhikkhave etamatthaü paņipuccheyyātha, ahampi naü evamevaü vyākareyyaü, yathā taü
mahākaccānena vyākataü eso cevetassa attho, eva¤ca naü dhārethāti.

23. Evaü vutte āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: seyyathāpi bhante puriso
jighacchādubbalyapareto madhupiõķikaü adhigaccheyya, so yato yato sāyeyya labhetheva
sāduü rasaü asecanakaü, evameva kho bhante cetaso bhikkhu dabbajātiko yato yato imassa
dhammapariyāyassa pa¤¤āya atthaü upaparikkheyya labhetheva attamanataü labhetha
cetaso pasādaü. Ko nāmo ayaü bhante dhammapariyāyoti? Tasmātiha tvaü ānanda, imaü
dhammapariyāyaü madhupiõķikapariyāyotveva naü dhārehãti. 

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaü abhinandãti.

Madhupiõķikasuttaü aņņhamaü.

[BJT Page 288] [\x 288/]     

1.2.9

Dvedhāvitakkasuttaü

Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhå bhagavato
paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

2. Pubbeva me bhikkhave sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi:
yannånāhaü dvedhā1 katvā dvedhā katvā vitakke vihareyyanti. So kho ahaü bhikkhave yo
cāyaü kāmavitakko yo ca byāpādavitakko yo ca vihiüsāvitakko, imaü ekaü bhāgamakāsiü.
Yo cāyaü nekkhammavitakko yo ca abyāpādavitakko yo ca avihiüsāvitakko, imaü dutiyaü
bhāgamakāsiü.

3. Tassa mayhaü bhikkhave evaü appamattassa ātāpino pahitattassa viharato [PTS Page 115]
[\q 115/]      uppajjati kāmavitakko. So evaü pajānāmi: uppanno kho me ayaü kāmavitakko.
So ca kho attavyābādhāyapi saüvattati, paravyābādhāyapi saüvattati, ubhayavyābādhāyapi
saüvattati, pa¤¤ānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaüvattaniko. Attavyābādhāya
saüvattatãtipi me bhikkhave paņisa¤cikkhato abbhatthaü gacchati. Paravyābādhāya
saüvattatãtipi me bhikkhave paņisa¤cikkhato abbhatthaü gacchati ubhayavyābādhāya
saüvattatãtipi me bhikkhave paņisa¤cikkhato abbhatthaü gacchati, pa¤¤ānirodhiko
vighātapakkhiko anibbānasaüvattanikotipi me bhikkhave paņisa¤cikkhato abbhatthaü
gacchati. So kho ahaü bhikkhave uppannuppannaü kāmavitakkaü pajahameva2
vinodameva'3 byanteva 4 naü akāsiü.

4. Tassa mayhaü bhikkhave evaü appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati
byāpādavitakko. So evaü pajānāmi: uppanno kho me ayaü byāpādavitakko. So ca kho
attavyābādhāyapi saüvattati, paravyābādhāyapi saüvattati, ubhayavyābādhayapi saüvattati,
pa¤¤ānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaüvattaniko. Attavyābādhāya saüvattatãtipi me
bhikkhave paņisa¤cikkhato abbhatthaü gacchati. Paravyābādhāya saüvattatãtipi me
bhikkhave paņisa¤cikkhato abbhatthaü gacchati ubhayavyābādhāya saüvattatãtipi me
bhikkhave paņisa¤cikkhato abbhatthaü gacchati, pa¤¤ānirodhiko vighātapakkhiko
anibbānasaüvattanikotipi me bhikkhave paņisa¤cikkhato abbhatthaü gacchati. So kho ahaü
bhikkhave uppannuppannaü byāpādavitakkaü pajahameva2 vinodameva'3 byanteva 4 naü
akāsiü.

Tassa mayhaü bhikkhave evaü appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati
vihiüsāvitakko. So evaü pajānāmi: uppanno kho me ayaü vihiüsāvitakko. So ca kho
attavyābādhāyapi saüvattati, paravyābādhāyapi saüvattati, ubhayavyābādhāyapi saüvattati,
saüvattati, pa¤¤ānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaüvattaniko. Attavyābādhāya
saüvattatãtipi me bhikkhave paņisa¤cikkhato abbhatthaü gacchati. Paravyābādhāya
saüvattatãtipi me bhikkhave paņisa¤cikkhato abbhatthaü gacchati ubhayavyābādhāya
saüvattatãtipi me bhikkhave paņisa¤cikkhato abbhatthaü gacchati, pa¤¤ānirodhiko
vighātapakkhiko anibbānasaüvattanikotipi me bhikkhave paņisa¤cikkhato abbhatthaü
gacchati. So kho ahaü bhikkhave uppannuppannaü vihiüsāvitakkaü pajahameva2
vinodameva'3 byanteva 4 naü akāsiü.

------------------
1. Dvidhā, machasaü, 2 pajahāmeva, sãmu. Pajjahameva, syā. 3. Vinodemeva, sãmu.
Vinodanameva, syā. 4. Byantameva, machasaü, syā.

[BJT Page 290] [\x 290/]     

5. Ya¤¤adeva bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti tathā tathā nati hoti
cetaso. Kāmavitakka¤ce bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi
nekkhammavitakkaü. Kāmavitakkaü bahulamakāsi. Tassa taü kāmavitakkāya cittaü namati.
Byāpādavitakka¤ce bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi
abyāpādavitakkaü. Byāpādavitakkaü bahulamakāsi. Tassa taü byāpādavitakkāya cittaü
namati. Vihiüsāvitakka¤ce bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi
avihiüsāvitakkaü. Vihiüsāvitakkaü bahulamakāsi. Tassa taü vihiüsāvitakkāya cittaü namati.

6. Seyyathāpi bhikkhave vassānaü pacchime māse saradasamaye kiņņhasambādhe gopālako
gāvo rakkheyya, so tā gāvo tato tato daõķena ākoņeyya patikoņeyya1 sannirundheyya2
sannivāreyya. Taü kissa hetu? Passati hi so bhikkhave gopālako tatonidānaü vadhaü vā
bandhaü3 vā jāniü vā garahaü vā. Evameva kho ahaü bhikkhave addasaü akusalānaü
dhammānaü ādãnavaü okāraü saīkilesaü, kusalānaü dhammānaü nekkhamme ānisaüsaü
vodānapakkhaü. 
[PTS Page 116] [\q 116/]     

7. Tassa mayhaü bhikkhave evaü appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati
nekkhammavitakko. So evaü pajānāmi: uppanno kho me ayaü nekkhammavitakko. So ca
kho nevattavyābādhāya saüvattati, na paravyābādhāya saüvattati, na ubhayavyābādhāya
saüvattati, pa¤¤āvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaüvattaniko. Ratti¤cepi naü bhikkhave
anuvitakkeyyaü anuvicāreyyaü neva tatonidānaü bhayaü samanupassāmi. Divasa¤cepi naü
bhikkhave anuvitakkeyyaü anuvicāreyyaü neva tatonidānaü bhayaü samanupassāmi.
Rattindiva¤cepi naü bhikkhave anuvitakkeyyaü anuvicāreyyaü neva tatonidānaü bhayaü
samanupassāmi. Api ca kho me aticiraü anuvitakkayato anuvicārayato kāyo kilameyya.
Kāye kilante4 cittaü åha¤¤eyya.5 æhate 6 citte ārā cittaü samādhimhāti. So kho ahaü
bhikkhave ajjhattameva cittaü saõņhapemi sannisādemi7 ekodiü8 karomi samādahāmi. Taü
kissa hetu: mā me cittaü åha¤¤ã ti.9

-------------------
1. Paņikoņeyya, machasaü, paņikoņņeyya, syā, 2 .Sanniruddheyya, syā. 3.
Bandhanaü,machasaü 4. Kilamatte, katthaci 5. Oha¤¤eyya,syā. 6. Ohate,syā 7.Sannisãdemi.
Syā 8. Ekodi,[PTS 9.] Ugghāņãti, syā. Uhanãti,[PTS] 

[BJT Page 292] [\x 292/]     

8. Tassa mayhaü bhikkhave evaü appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati
abyāpādavitakko. So evaü pajānāmi: uppanno kho me ayaü abyāpādavitakko. So ca kho
nevattavyābādhāya saüvattati, na paravyābādhāya saüvattati, na ubhayavyābādhāya
saüvattati, pa¤¤āvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaüvattaniko. Ratti¤cepi naü bhikkhave
anuvitakkeyyaü anuvicāreyyaü neva tatonidānaü bhayaü samanupassāmi. Divasa¤cepi naü
bhikkhave anuvitakkeyyaü anuvicāreyyaü neva tatonidānaü bhayaü samanupassāmi.
Rattindiva¤cepi naü bhikkhave anuvitakkeyyaü anuvicāreyyaü neva tatonidānaü bhayaü
samanupassāmi. Api ca kho me ciraü anuvitakkayato anuvicārayato kāyo kilameyya. Kāye
kilante cittaü åha¤¤eyya. Citte åhate ārā cittaü samādhimhāti. So kho ahaü bhikkhave
ajjhattameva cittaü saõņhapemi sannisādemi ekodiü karomi samādahāmi. Taü kissa hetu:
mā me cittaü åha¤¤ã ti. 

Tassa mayhaü bhikkhave evaü appamattassa ātāpino pahitattassa viharato uppajjati
avihiüsāvitakko. So evaü pajānāmi: uppanno kho me ayaü avihiüsāvitakko. So ca kho
nevattavyābādhāya saüvattati, na paravyābādhāya saüvattati, na ubhayavyābādhāya
saüvattati, pa¤¤āvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaüvattaniko. Ratti¤cepi naü bhikkhave
anuvitakkeyyaü anuvicāreyyaü neva tatonidānaü bhayaü samanupassāmi. Divasa¤cepi naü
bhikkhave anuvitakkeyyaü anuvicāreyyaü neva tatonidānaü bhayaü samanupassāmi.
Rattindiva¤cepi naü bhikkhave anuvitakkeyyaü anuvicāreyyaü neva tatonidānaü bhayaü
samanupassāmi. Api ca kho me aticiraü anuvitakkayato anuvicārayato kāyo kilameyya.
Kāye kilante cittaü åha¤¤eyya, åhate citte ārā cittaü samādhimhāti. So kho ahaü bhikkhave
ajjhattameva cittaü saõņhapemi sannisādemi7 ekodiü8 karomi samādahāmi. Taü kissa hetu:
mā me cittaü åha¤¤ã ti.9

9. Ya¤¤adeva bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti tathā tathā nati hoti
cetaso nekkhammavitakka¤ce bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi
kāmavitakkaü. Nekkhammavitakkaü bahulamakāsi. Tassa taü nekkhammavitakkāya cittaü
namati. Abyāpāda vitakka¤ce bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti, pahāsi
byāpādavitakkaü. Abyāpādavitakkaü bahulamakāsi. Tassa taü abyāpādavitakkāya cittaü
namati. Avihiüsāvitakka¤ce bhikkhave bhikkhu bahulamanuvitakketi anuvicāreti pahāsi
vihiüsāvitakkaü. Avihiüsāvitakkaü bahulamakāsi. Tassa taü avihiüsāvitakkāya cittaü namati.
Seyyathāpi bhikkhave gimhānaü pacchime māse sabbasassesu gāmantasambhatesu gopālako
gāvo [PTS Page 117] [\q 117/]      rakkheyya. Tassa rukkhamålagatassa vā abbhokāsagatassa
vā satikaraõãyameva hoti: etaü1 gāvoti. Evameva2 kho bhikkhave satikaraõãyameva ahosi:
ete dhammāti.

10. âraddhaü kho pana me bhikkhave viriyaü ahosi asallãnaü. Upaņņhitā sati asammuņņhā3.
Passaddho kāyo asāraddho. Samāhitaü cittaü ekaggaü. So kho ahaü bhikkhave vivicceva
kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü
jhānaü upasampajja vihāsiü.-

--------------------
1. Ete, katthaci. 2. Evamevaü, machasaü 3. Apammuņņhaü, syā

[BJT Page 294] [\x 294/]     

Vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü
samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja vihāsiü. Pãtiyā ca virāgā upekkhako1 ca
vihāsiü sato ca sampajāno. Sukha¤ca kāyena paņisaüvedesiü. Yaü taü ariyā ācikkhanti:
upekkhako satimā sukhavihārãti tatiyaü jhānaü upasampajja vihāsiü. Sukhassa ca pahānā
dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthagamā adukkhamasukhaü
upekkhā satipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja vihāsiü.

11. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte pubbenivāsānussati¤āõāya cittaü abhininnāmesiü. So
anekavihitaü pubbenivāsaü anussarāmi. Seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi jātiyo tissopi jātiyo
catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsatimpi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi
jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi
saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe " amutrāsiü evannāmo
evaü gotto evaü vaõõo evamāhāro evaü sukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So
tato cuto amutra upapādiü. Tatrāpāsiü evannāmo evaü gotto evaü vaõõo evamāhāro evaü
sukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapanno"ti. Iti sākāraü
sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarāmi. Ayaü kho me bhikkhave rattiyā
paņhame yāme paņhamā vijjā adhigatā avijjā vihatā. Vijjā uppannā tamo vihato āloko
uppanno yathā taü appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

12. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte sattānaü cutåpapāta¤āõāya cittaü abhininnāmesiü. So
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne uppajjamāne
hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate, yathākammåpage satte pajānāmi:-

------------------
1.Upekhako,samu.

[BJT Page 296] [\x 296/]     

"Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā, vacãduccaritena samannāgatā,
manoduccaritena samannāgatā, ariyānaü upavādakā, micchādiņņhikā
micchādiņņhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü
nirayaü upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā, vacãsucaritena
samannāgatā, manosucaritena samannāgatā, ariyānaü anupavādakā, sammādiņņhikā
sammādiņņhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü
upapannā"ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi
cavamāne uppajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe suggate duggate,
yathākammåpage satte pajānāmi. Ayaü kho me bhikkhave rattiyā majjhime yāme dutiyā
vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taü
appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

13. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte āsavānaü khaya¤āõāya cittaü abhininnāmesiü. So idaü
dukkhanti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Ayaü dukkhasamudayoti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü.
Ayaü dukkhanirodhoti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadāti
yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Ime āsavāti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Ayaü āsavasamudayoti
yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Ayaü āsavanirodhoti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Ayaü
āsavanirodhagāminã paņipadāti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Tassa me evaü jānato evaü
passato kāmāsavāpi cittaü vimuccittha. Bhavāsavāpi cittaü vimuccittha. Avijjāsavāpi cittaü
vimuccittha. Vimuttasmiü vimuttamiti ¤āõaü ahosi. 'Khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü,
kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyā'ti abbha¤¤āsiü. Ayaü kho me bhikkhave rattiyā
pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko
uppanno, yathā taü appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

14. Seyyathāpi bhikkhave ara¤¤e pavane mahantaü ninnaü pallalaü, tamenaü
mahāmigasaīgho upanissāya vihareyya. Tassa kocideva puriso uppajjeyya anatthakāmo
ahitakāmo ayogakkhemakāmo, so yvāssa maggo khemo sovatthiko pãtigamanãyo, taü
maggaü pidaheyya vivareyya kummaggaü odaheyya okacaraü, ņhapeyya okacārikaü. -

[BJT Page 298] [\x 298/]     

Evaü hi so bhikkhave mahāmigasaīgho aparena samayena anayavyasanaü1 tanuttaü2
āpajjeyya. Tasseva kho pana bhikkhave mahato migasaīghassa kocideva puriso uppajjeyya
atthakāmo hitakāmo yogakkhemakāmo, so yvāssa maggo khemo sovatthiko pãtigamanãyo,
taü maggaü vivareyye pidaheyya kummaggaü, åhaneyya okacaraü, nāseyya okacārikaü.
Evaü hi so bhikkhave mahāmigasaīgho aparena samayena vuddhiü viråëhiü vepullaü
āpajjeyya.

15. Upamā kho me ayaü bhikkhave katā atthassa vi¤¤āpanāya. [PTS Page 118] [\q 118/]   
  aya¤cevettha attho: mahantaü ninnaü pallalanti kho bhikkhave kāmānametaü adhivacanaü
mahāmigasaīghoti kho bhikkhave sattānametaü adhivacanaü puriso anatthakāmo ahitakāmo
ayogakkhemakāmoti kho bhikkhave mārassetaü pāpimato adhivacanaü. Kummaggoti kho
bhikkhave aņņhaīgikassetaü micchāmaggassa adhivacanaü seyyathãdaü: micchādiņņhiyā
micchāsaīkappassa micchāvācāya micchākammantassa micchāājãvassa micchāvāyāmassa
micchāsatiyā micchāsamādhissa. Okacaroti kho bhikkhave nandirāgassetaü adhivacanaü.
Okacārikāti kho bhikkhave avijjāyetaü adhivacanaü. Puriso atthakāmo yogakkhemakāmoti
kho bhikkhave tathāgatassetaü adhivacanaü arahato sammāsambuddhassa. Khemo maggo
sovatthiko pãtigamanãyoti kho bhikkhave ariyassetaü aņņhaīgikassa maggassa adhivacanaü.
Seyyathãdaü: sammādiņņhiyā sammāsaīkappassa sammāvācāya sammākammantassa
sammāājãvassa sammāvāyāmassa sammāsatiyā sammāsamādhissa.

16. Iti kho bhikkhave vivaņo mayā khemo maggo sovatthiko pãtigamanãyo, pihito
kummaggo, åhato okacaro, nāsitā okacārikā. Yaü bhikkhave satthārā karaõãyaü sāvakānaü
hitesinā anukampaü upādāya, kataü vo taü mayā. Etāni bhikkhave rukkhamålāni, etāni
su¤¤āgārāni. Jhāyatha bhikkhave, mā pamādattha, mā pacchā vippaņisārino ahuvattha. Ayaü
vo amhākaü anusāsanãti.

Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti.

Dvedhāvitakkasuttaü navamaü.

----------------------
1.Anayavyasanaü , machasaü. 
2. Tanuttanti padaü marammachaņņhasaīgãti piņaka potthake na dissate. 

[BJT Page 300] [\x 300/]     

1.2.10
Vitakkasaõņhānasuttaü

Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti [PTS Page 119] [\q
119/]      te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

2. Adhicittamanuyuttena bhikkhave bhikkhunā pa¤ca nimittāni kālena kālaü
manasikātabbāni. Katamāni pa¤ca?

3. Idha bhikkhave bhikkhunā yaü nimittaü āgamma yaü nimittaü manasikaroto uppajjanti
pāpakā akusalā vitakkā chandåpasaühitāpi dosåpasaühitāpi mohåpasaühitāpi, tena
bhikkhave bhikkhunā tamhā nimittā a¤¤aü nimittaü manasikātabbaü kusalåpasaühitaü.
Tassa tamhā nimittā a¤¤aü nimittaü manasikaroto kusalåpasaühitaü, ye pāpakā akusalā
vitakkā chandåpasaühitāpi dosåpasaühitāpi mohåpasaühitāpi, te pahãyanti. Te abbhatthaü
gacchanti. Tesaü pahānā ajjhattameva cittaü santiņņhati sannisãdati ekodi hoti1, samādhiyati.
Seyyathāpi bhikkhave dakkho palagaõķo vā palagaõķantevāsã vā sukhumāya āõiyā
oëārikaü āõiü abhinãhaneyya2 abhinãhareyya abhinivajjeyya,3 evameva kho bhikkhave
bhikkhuno yaü nimittaü āgamma yaü nimittaü manasikaroto uppajjanti pāpakā akusalā
vitakkā chandåpasaühitāpi dosåpasaühitāpi mohåpasaühitāpi, tena bhikkhave bhikkhunā
tamhā nimittā a¤¤aü nimittaü manasikātabbaü kusalåpasaühitaü. Ye pāpakā akusalā vitakkā
chandåpasaühitāpi dosåpasaühitāpi mohåpasaühitāpi te pahãyanti. Te abbhatthaü gacchanti.
Tesaü pahānā ajjhattameva cittaü santiņņhati sannisãdati ekodi hoti samādhiyati.
(1.A¤¤animittapabbaü)

4. Tassa ce bhikkhave bhikkhuno tamhā nimittā a¤¤aü nimittaü manasikaroto
kusalåpasaühitaü uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandåpasaühitāpi dosåpasaühitāpi
mohåpasaühitāpi, tena bhikkhave bhikkhunā tesaü vitakkānaü ādãnavo upaparikkhitabbo:
itipime vitakkā akusalā, itipime vitakkā sāvajjā, itipime vitakkā dukkhavipākāti. Tassa tesaü
vitakkānaü ādãnavaü upaparikkhato ye pāpakā akusalā vitakkā chandåpasaühitāpi
dosåpasaühitāpi mohåpasaühitāpi, te pahãyanti. Te abbhatthaü gacchanti, tesaü pahānā
ajjhattameva cittaü santiņņhati sannisãdati ekodi hoti samādhiyati - 

---------------------------
1. Hosi, machasaü, 2. Abhinihaneyya, machasaü, 3. Abhinivatteyya, machasaü,

[BJT Page 302] [\x 302/]     

Seyyathāpi bhikkhave itthã vā vā puriso vā daharo yuvā maõķanakajātiko ahikuõapena vā
kukkurakuõapena vā manussakuõapena [PTS Page 120] [\q 120/]      vā kaõņhe āsattena
aņņãyeyya harāyeyya jiguccheyya, evameva kho bhikkhave tassa ce bhikkhuno tamhāpi1
nimittā a¤¤aü nimittaü manasikaroto kusalåpasaühitaü uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā
chandåpasaühitāpi dosåpasaühitāpi mohåpasaühitāpi, tena bhikkhave bhikkhunā tesaü
vitakkānaü ādãnavo upaparikkhitabbo: itipime vitakkā akusalā, itipime vitakkā sāvajjā,
itipime vitakkā dukkhavipākāti. Tassa tesaü vitakkānaü ādãnavaü upaparikkhato ye pāpakā
akusalā vitakkā chandåpasaühitāpi dosåpasaühitāpi mohåpasaühitāpi, te pahãyanti. Te
abbhatthaü gacchanti tesaü pahānā ajjhattameva cittaü santiņņhati sannisãdati ekodi hoti
samādhiyati. 
(2. âdãnavapabbaü)

5. Tassa ce bhikkhave bhikkhuno tesaü2 vitakkānaü ādãnavaü upaparikkhato uppajjanteva
pāpakā akusalā vitakkā chandåpasaühitāpi dosåpasaühitāpi mohåpasaühitāpi, tena
bhikkhave bhikkhunā tesaü3 vitakkānaü asati amanasikāro āpajjitabbo. Tassa tesaü
vitakkānaü asati amanasikāraü āpajjato ye pāpakā akusalā vitakkā chandåpasaühitāpi
dosåpasaühitāpi mohåpasaühitāpi, te pahãyanti. Te abbhatthaü gacchanti. Tesaü pahānā
ajjhattameva cittaü santiņņhati sannisãdati ekodi hoti samādhiyati. Seyyathāpi bhikkhave
cakkhumā puriso āpāthagatānaü råpānaü adassanakāmo assa, so nimãleyya4 vā a¤¤ena vā
apalokeyya. Evameva kho bhikkhave tassa ce bhikkhuno tesampi vitakkānaü ādãnavaü
upaparikkhato uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandåpasaühitāpi dosåpasaühitāpi
mohåpasaühitāpi, tena bhikkhave bhikkhunā tesaü vitakkānaü asati amanasikāro āpajjitabbo.
Tassa tesaü vitakkānaü asati amanasikāraü āpajjato ye pāpakā akusalā vitakkā
chandåpasaühitāpi dosåpasaühitāpi mohåpasaühitāpi* te pahãyanti te abbhatthaü gacchanti,
tesaü pahānā ajjhattameva cittaü santiņņhati sannisãdati ekodi hoti samādiyati.(3
Asatipabbaü)

6. Tassa ce bhikkhave bhikkhuno tesampi vitakkānaü asati amanasikāraü āpajjato
uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandåpasaühitāpi dosåpasaühitāpi mohåpasaühitāpi,
tena bhikkhave bhikkhunā tesaü vitakkānaü vitakkasaīkhārasaõņhānaü5 manasi kātabbaü
tassa tesaü vitakkānaü vitakkasaīkhārasaõņhānaü manasikaroto ye pāpakā akusalā vitakkā
chandåpasaühitāpi dosåpasaühitāpi mohåpasaühitāpi, te pahãyanti te abbhatthaü gacchanti.
Tesaü pahānā ajjhattameva cittaü santiņņhati sannisãdati ekodi hoti samādhiyati.

-------------------
1. Tamhā va,syā. 2. Tesampi, machasaü, 3. Tesaü yeva avi 4. Nimmileyyā syā, 5. Vitakka
saīkhāra santhānaü, syā. Aņņhakathā *'tena bhikkhave -pe- mohupasaühitāpi' pāņhoyaü
marammachaņņhasaīgãtipiņakapotthake na dissate.

[BJT Page 304] [\x 304/]      

Seyyathāpi bhikkhave puriso sãghaü gaccheyya, tassa evamassa: kinnu kho ahaü sãghaü
gacchāmi, yannånāhaü saõikaü gaccheyyanti. So saõikaü gaccheyya. Tassa evamassa: kinnu
kho ahaü saõikaü gacchāmi, yannånāhaü tiņņheyyanti. So tiņņheyya. Tassa evamassa: kinnu
kho ahaü ņhito yannånāhaü nisãdeyyanti.,So nisãdeyya. Tassa evamassa: kinnu kho ahaü
nisinno, yannånāhaü nipajjeyyanti. So nipajjeyya. Evaü hi so bhikkhave puriso oëārikaü
oëārikaü iriyāpathaü abhinivajjetvā1 sukhumaü sukhumaü iriyāpathaü kappeyya. Evameva
kho bhikkhave tassa ce bhikkhuno tesampi vitakkānaü asati amanasikāraü āpajjato
uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandåpasaühitāpi dosåpasaühitāpi mohåpasaühitāpi,
tena bhikkhave bhikkhunā tesaü vitakkānaü vitakkasaīkhārasaõņhānaü manasikātabbaü.
Tassa tesaü vitakkānaü vitakkasaīkhārasaõņhānaü manasikaroto ye pāpakā akusalā vitakkā
chandåpasaühitāpi dosåpasaühitāpi mohåpasaühitāpi, te pahãyanti te abbhatthaü gacchanti.
Tesaü pahānā ajjhattameva cittaü santiņņhati sannisãdati ekodi hoti samādhiyati.(4.
Vitakkamålabhedapabbaü)

7. Tassa ce bhikkhave bhikkhuno tesampi vitakkānaü vitakkasaīkhārasaõņhānaü
manasikaroto uppajjanteva pāpakā akusalā vitakkā chandåpasaühitāpi dosåpasaühitāpi
mohåpasaühitāpi, tena bhikkhave bhikkhunā dante'bhidantamādhāya2 jivhāya tāluü āhacca
cetasā cittaü abhiniggaõhitabbaü [PTS Page 121] [\q 121/]      abhinippãëetabbaü
abhisantāpetabbaü. Tassa dante'bhidantamādhāya jivhāya tāluü āhacca cetasā cittaü
abhiniggaõhato abhinippãëayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā
chandåpasaühitāpi dosåpasaühitāpi mohåpasaühitāpi, te pahãyanti. Te abbhatthaü
gacchantã. Tesaü pahānā ajjhattameva cittaü santiņņhati sannisãdati ekodi hoti samādhiyati.
Seyyathāpi bhikkhave balavā puriso dubbalataraü purisaü sãsevā gahetvā khandhe vā
gahetvā abhiniggaõheyya abhinippãëeyya abhisantāpeyya, evameva kho bhikkhave tassa ce
bhikkhuno tesampi vitakkānaü vitakkasaīkhārasaõņhānaü manasikaroto uppajjanteva
pāpakā akusalā vitakkā chandåpasaühitāpi dosåpasaühitāpi mohåpasaühitāpi, tena
bhikkhave bhikkhunā dante'bhidantamādhāya jivhāya tāluü āhacca cetasā cittaü
abhiniggaõhato abhinippãëayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā
chandåpasaühitāpi dosåpasaühitāpi mohåpasaühitāpi, te pahãyanti. Te abbhatthaü gacchanti.
Tesaü pahānā ajjhattameva cittaü santiņņhati sannisãdati ekodi hoti samādhiyati.
(5.Abhiniggaõhanapabbaü)

--------------------
1. Abhinissajjetvā,syā, 2. Dantehi dantamādhāya, bahusu. " Dante+abhidantaü+ādhāyāti
ņãkāyaü padacchedo. Dantehãti panettha karaõattho vutto viya dissati" - machasaü. "
Dante'bhidantamādhāyāti heņņhā dante uparidantaü ņhapetvā" aņņhakathā -siridhammārāma
suddhi.

[BJT Page 306] [\x 306/]     

7. Yato kho bhikkhave bhikkhuno yaü nimittaü āgamma yaü nimittaü manasikaroto
uppajjanti pāpakā akusalā vitakkā chandåpasaühitāpi dosåpasaühitāpi mohåpasaühitāpi,
tassa tamhā nimittā a¤¤aü nimittaü manasikaroto kusalåpasaühitaü ye pāpakā akusalā
vitakkā chandåpasaühitāpi dosåpasaühitāpi mohåpasaühitāpi te pahãyanti. Te abbhatthaü
gacchanti. Tesaü pahānā ajjhattameva cittaü santiņņhati sannisãdati ekodi hoti samādhiyati.

Tesampi vitakkānaü ādãnavaü upaparikkhato ye pāpakā akusalā vitakkā chandåpasaühitāpi
dosåpasaühitāpi mohåpasaühitāpi te pahãyanti. Te abbhatthaü gacchanti tesaü pahānā
ajjhattameva cittaü santiņņhati sannisãdati ekodi hoti samādhiyati.
Tesampi vitakkānaü asati amanasikāraü āpajjato ye pāpakā akusalā vitakkā
chandåpasaühitāpi dosåpasaühitāpi mohåpasaühitāpi te pahãyanti.Te abbhatthaü gacchanti
tesaü pahānā ajjhattameva cittaü santiņņhati sannisãdati ekodi hoti samādhiyati. 
Tesampi vitakkānaü vitakkasaīkhārasanthānaü manasikaroto ye pāpakā akusalā vitakkā
chandåpasaühitāpi dosåpasaühitāpi mohåpasaühitāpi te pahãyanti. Te abbhatthaü gacchanti
tesaü pahānā ajjhattameva cittaü santiņņhati sannisãdati ekodi hoti samādhiyati.

Dante'bhidantamādhāya1 jivahāya tāluü āhacca cetasā cittaü abhiniggaõhato
abhinippãëayato abhisantāpayato ye pāpakā akusalā vitakkā chandåpasaühitāpi
dosåpasaühitāpi mohåpasaühitāpi te pahãyanti. Te abbhatthaü gacchanti tesaü pahānā
ajjhattameva cittaü santiņņhati sannisãdati [PTS Page 122] [\q 122/]      ekodi hoti
samādhiyati.

Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu vasã vitakkapariyāyapathesu: yaü vitakkaü ākaīkhissati
taü vitakkaü vitakkessati, yaü vitakkaü nākaīkhissati na taü vitakkaü vitakkessati, acchecchi
taõhaü, vāvattayi2 saüyojanaü, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassāti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti.

Vitakkasaõņhānasuttaü dasamaü.

Sãhanādavaggo dutiyo.

--------------------
1. Dantehi dantamādhāya, syā, machasaü[PTS 2.] Vivantayi. Machasaü.

[BJT Page 308] [\x 308/]     

Tassa vaggassa uddānaü.

Cåëamahāmigapopamanādā dukkha duve'pi sahattanumānā
Khãlapathā madhudvedhavitakkā pa¤canimittakathesa dutiyo:*

3. Opammavaggo

1.3.1

Kakacåpamasuttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā moliyaphagguno bhikkhunãhi saddhiü ativelaü
saüsaņņho viharati evaü saüsaņņho āyasmā moliyaphagguno bhikkhunãhi saddhiü viharati.
Sace koci bhikkhu āyasmato moliyaphaggunassa sammukhā tāsaü bhikkhunãnaü avaõõaü
bhāsati. Tenāyasmā moliyaphagguno kupito anattamano adhikaraõampi karoti. Sace pana
koci bhikkhu tāsaü bhikkhunãnaü sammukhā āyasmato moliyaphaggunassa avaõõaü
bhāsati. Tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraõampi karonti. Evaü saüsaņņho
āyasmā moliyaphagguno bhikkhunãhi saddhiü viharati.

-------------------
* " Potthakāgatā pana uddānagāthā sabbathā visadisā aparisuddhā ca"
Siri dhammārāma suddhi-adholipi:
"Cåëasãhanāda lomahaüsa varo
Mahācåëadukkhakkhandhaanumānikasuttaü
Khilapattha madhupiõķika dvidhāvitakka
Pa¤canimittakathā puna vaggo"-machasaü . Sãmu.2

[BJT Page 310] [\x 310/]     

2. Atha kho a¤¤ataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü
abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho so bhikkhu bhagavantaü etadavoca:
" āyasmā bhante moliyaphagguno bhikkhunãhi saddhiü ativelaü saüsaņņho viharati. Evaü
saüsaņņho bhante āyasmā moliyaphagguno bhikkhunãhi saddhiü viharati: sace koci bhikkhu
āyasmato moliyaphaggunassa sammukhā tāsaü bhikkhunãnaü avaõõaü bhāsati, tenāyasmā
moliyaphagguno kupito anattamano adhikaraõampi karoti. Sace pana koci bhikkhu tāsaü
bhikkhunãnaü sammukhā āyasmato moliyaphaggunassa avaõõaü bhāsati, tena tā
bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraõampi karonti. Evaü saüsaņņho bhante āyasmā
moliyaphagguno bhikkhunãhã saddhiü viharatã "ti.

3. Atha kho bhagavā a¤¤ataraü bhikkhuü āmantesi: [PTS Page 123] [\q 123/]      ehi tvaü
bhikkhu mama vacanena moliyaphaggunaü bhikkhuü āmantehi: 'satthā taü āvuso phagguna
āmantetã'ti.'Evambhante'ti kho so bhikkhu bhagavato paņissutvā yenāyasmā
moliyaphagguno tenupasaīkami. Upasaīkamitvā āyasmantaü moliyaphaggunaü etadavoca:
satthā taü āvuso phagguna āmantetãti. Evamāvusoti kho āyasmā moliyaphagguno tassa
bhikkhuno paņissutvā yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü
abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho āyasmantaü moliyaphaggunaü
bhagavā etadavoca:

4. Saccaü kira tvaü phagguna bhikkhunãhi saddhiü ativelaü saüsaņņho viharasi? Evaü
saüsaņņho kira tvaü phagguna bhikkhunãhi saddhiü viharasi: "sace koci bhikkhu tuyhaü
sammukhā tāsaü bhikkhunãnaü avaõõaü bhāsati, tena tvaü kupito anattamano
adhikaraõampi karosi. Sace pana koci bhikkhu tāsaü bhikkhunãnaü sammukhā tuyhaü
avaõõaü bhāsati. Tena tā bhikkhuniyo kupitā anattamanā adhikaraõampi karonti. Evaü
saüsaņņho kira tvaü phagguna bhikkhunãhi saddhiü viharasã"ti. 'Evambhante' nanu tvaü
phagguna kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajitoti?' Evambhante'.

5. Na kho te etaü phagguna patiråpaü, kulaputtassa saddhā agārasmā anagāriyaü
pabbajitassa, yaü tvaü bhikkhunãhã saddhiü ativelaü saüsaņņho vihareyyāsi. Tasmātiha
phagguna tava cepi koci sammukhā tāsaü bhikkhunãnaü avaõõaü bhāseyya, tatrāpi tvaü
phagguna ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi. Tatrāpi te phagguna evaü
sikkhitabbaü: " na ceva me cittaü vipariõataü bhavissati, na ca pāpikaü vācaü nicchāressāmi,
hitānukampã ca viharissāmi, mettacitto na dosantaro "ti evaü hi te phagguna sikkhitabbaü.

[BJT Page 312] [\x 312/]     

6. Tasmātiha phagguna tava cepi koci sammukhā tāsaü bhikkhunãnaü pāõinā pahāraü
dadeyya, leķķunā pahāraü dadeyya, daõķena pahāraü dadeyya, satthena pahāraü
dadeyya, tatrāpi tvaü phagguna ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi.
Tatrāpi te phagguna evaü sikkhitabbaü: na ceva me cittaü vipariõataü bhavissati na ca
pāpikaü vācaü nicchāressāmi. Hitānukampã ca viharissāmi mettacitto na dosantaroti. Evaü
hi te phagguna sikkhitabbaü.

7. Tasmātiha phagguna tava cepi koci sammukhā avaõõaü bhāseyya, tatrāpi tvaü phagguna
ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi. Tatrāpi te phagguna evaü
sikkhitabbaü: na ceva me cittaü vipariõataü bhavissati na ca pāpikaü vācaü nicchāressāmi.
Hitānukampã ca viharissāmi mettacitto na dosantaroti. Evaü hi te phagguna sikkhitabbaü.

8. Tasmātiha phagguna tava cepi koci pāõinā pahāraü dadeyya, leķķunā pahāraü dadeyya,
daõķena pahāraü dadeyya, satthena [PTS Page 124] [\q 124/]      pahāraü dadeyya, tatrāpi
tvaü phagguna ye gehasitā chandā ye gehasitā vitakkā te pajaheyyāsi. Tatrāpi te phagguna
evaü sikkhitabbaü: na ceva me cittaü vipariõataü bhavissati na ca pāpikaü vācaü
nicchāressāmi. Hitānukampã ca viharissāmi mettacitto na dosantaroti. Evaü hi te phagguna
sikkhitabbaü.

9. Atha kho bhagavā bhikkhu āmantesi: ārādhayiüsu vata me bhikkhave bhikkhå ekaü
samayaü cittaü. Idhāhaü bhikkhave bhikkhå āmantesiü, 'ahaü kho bhikkhave
ekāsanabhojanaü bhu¤jāmi. Ekāsanabhojanaü kho ahaü bhikkhave bhu¤jamāno
appābādhata¤ca sa¤jānāmi appātaīkata¤ca lahuņņhāna¤ca bala¤ca phāsuvihāra¤ca. Etha
tumhepi bhikkhave ekāsana bhojanaü bhu¤jatha. Ekāsanabhojanaü kho bhikkhave tumhepi
bhu¤jamānā appābādhata¤ca sa¤jānissatha appātaīkata¤ca lahuņņhāna¤ca bala¤ca
phāsuvihāra¤cā'ti. Na me bhikkhave tesu bhikkhåsu anusāsanã karaõãyā ahosi.
Satuppādakaraõãyameva me1 bhikkhave tesu bhikkhusu2 ahosi.

10. Seyyathāpi bhikkhave subhåmiyaü cātummahāpathe āja¤¤aratho yutto3 assa ņhito
odhastapatodo, tamenaü dakkho yoggācariyo assadammasārathã abhiråhitvā vāmena
hatthena rasmiyo gahetvā dakkhiõena hatthena patodaü gahetvā yenicchakaü yadicchakaü
sāreyyāpi4 paccāsāreyyāpi,5 evameva kho bhikkhave na me tesu bhikkhusu anusāsanã
karaõãyā ahosi. Satuppādakaraõãyameva me bhikkhave tesu bhikkhusu2 ahosi. Tasmātiha
bhikkhave tumhepi6 akusalaü pajahatha. Kusalesu dhammesu āyogaü karotha. Evaü hi
tumhepi imasmiü dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatha.

------------------
1. Bhikkhave,syā, 2. Bhikkhåsu, machasaü syā, 3. Sudanto yutto, syā, 4. Sāreyyapi,
machasaü. [PTS 5.] Paccāsāreyyapi, machasaü [PTS 6.] Tumhe, [PTS:]

[BJT Page 314] [\x 314/]     

11. Seyyathāpi bhikkhave gāmassa vā nigamassa avidåre mahantaü sālavanaü, ta¤cassa
phalaõķehi sa¤channaü, tassa kocideva puriso1 uppajjeyya atthakāmo hitakāmo
yogakkhemakāmo, so yā tā sālalaņņhiyo kuņilā ojāpaharaõãyo2 tā tacchetvā 3 bahiddhā
nãhareyya, antovanaü suvisodhitaü4 visodheyya, yā pana tā sālalaņņhiyo ujukā tā sammā5
parihareyya, evaü hetaü6 bhikkhave sālavanaü aparena samayena vuddhiü viråëhiü
vepullaü āpajjeyya. Evameva kho bhikkhave tumhepi akusalaü pajahatha. Kusalesu
dhammesu āyogaü karotha. [PTS Page 125] [\q 125/]      evaü hi tumhepi imasmiü
dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissatha7.

12. Bhåtapubbaü bhikkhave imissāyeva sāvatthiyā vedehikā nāma gahipatānã ahosi.
Vedehikāya bhikkhave gahapatāniyā evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato: soratā vedehikā
gahapatānã, nivātā vedehikā gahapatānã, upasantā vedehikā gahapatānãti. Vedehikāya kho
pana bhikkhave gahapatāniyā kāëã nāma dāsã ahosi, dakkhā analasā susaüvihitakammantā.

13. Atha kho bhikkhave kāëiyā dāsiyā etadahosi: mayhaü kho ayyāya evaü kalyāõo
kittisaddo abbhuggato: soratā vedehikā gahapatānã, nivātā vedehikā gahapatānã, upasantā
vedehikā gahapatānãti. Kinnu kho me ayyā santaüyeva nu kho ajjhattaü kopaü na
pātukaroti? Udāhu asantaü? Udāhu mayhevete8 kammantā susaüvihitā, yena me ayyā
santaüyeva ajjhattaü kopaü na pātukaroti? No asantaü? Yannånāhaü ayyaü vãmaüseyyanti.
Atha kho bhikkhave kāëã dāsã divā uņņhāsi. Atha kho bhikkhave vedehikā gahapatānã
kāëiü dāsiü etadavoca: he je kāëãti.9 Kiü ayyeti?10 Kiü je divā uņņhāsãti? 'Na kho ayye11
ki¤cãti.'12 No vata re ki¤ci pāpidāsã13 divā uņņhāsã'ti kupitā anattamanā bhākuņiü 14 akāsi.

14. Atha kho bhikkhave kāëiyā dāsiyā etadahosi: santaüyeva kho me ayyā ajjhattaü kopaü
na pātukaroti no asantaü. Mayhevete kammantā susaüvihitā, yena me ayyā santaüyeva
ajjhattaü kopaü na pātukaroti no asantaü. Yannånāhaü bhiyyosomattāya ayyaü
vãmaüseyyanti atha kho bhikkhave kāëãdāsã divātaraü uņņhāsi.
-------------------
1. Manusso,katthaci. 2. Ojasāraõiyo,syā. 3. Chetvā,machasaü 4.Susodhitaü,syā 5. Sammā,syā.
6. Hi taü,syā. 7. âpajjatha,syā. 8. Mayhamevete, machasaü. Mayhaüpete, syā. 9. Kāëi,[PTS] sã.
10. Ayye,syā. 11. Nakhvayye, machasaü. Syā. 12. Ki¤ci,[PTS] sã. 13. Pāpadāsã, syā, 14.
Bhakuņiü,aņņhakathā bhukuņi,[PTS.S?]Mu 2. Bhakuņimakāsi, syā

[BJT Page 316] [\x 316/]     

15. Atha kho bhikkhave vedehikā gahapatānã kāëiü dāsiü etadavoca: he je kāëãti. 'Kiü
ayye'ti? Kiü je divātaraü uņņhāsãti? 'Na kho ayye ki¤ci'ti. No vata re ki¤ci pāpã dāsi,
divātaraü1 uņņhāsãti kupitā anattamanā anattamanavācaü nicchāresi. Atha kho bhikkhave
kāëiyā dāsiyā etadahosi: santaüyeva kho me ayyā ajjhattaü kopaü na pātukaroti no asantaü,
mayhevete kammantā susaüvihitā yena me ayyā santaüyeva ajjhattaü kopaü na pātukaroti
no asantaü, yannånāhaü bhiyyosomattāya ayyaü vãmaüseyyanti atha kho bhikkhave kāëã
dāsã divātaraüyeva uņņhāsi. Atha kho bhikkhave vedehikā gahapatānã kāëiü dāsiü [PTS
Page 126] [\q 126/]      etadavoca: he je kāëãti. 'Kiü ayyeti? Kiü je divātaraü uņņhāsãti? Na
kho ayye ki¤cãti. No vata re ki¤ci pāpã dāsi, divātaraü uņņhāsãti kupitā anattamanā
aggaëasåciü gahetvā sãse pahāraü adāsi. Sãsaü vobhindi.2 Atha kho bhikkhave kāëã dāsã
bhinnena sãsena lohitena gaëantena3 paņivissakānaü ujjhāpesi: 'passathayyā, soratāya
kammaü passathayyā, nivātāya kammaü. Passathayyā, upasantāya kammaü kathaü hi nāma
ekadāsikāya 'divā uņņhāsã'ti kupitā anattamanā aggaëasåciü gahetvā sãse pahāraü dassati.
Sãsaü vobhindissatãti?

Atha kho bhikkhave vedehikāya gahapatāniyā aparena samayena evaü pāpako kittisaddo
abbhugga¤chi:4 caõķã vedehikā gahapatānã, anivātā vedehikā gahapatānã, anupasantā
vedehikā gahapatānãti.

16. Evameva kho bhikkhave idhekacco bhikkhu tāvadeva soratasorato hoti nivātanivāto hoti
upasantupasanto hoti yāva na naü amanāpā5 vacanapathā phusanti. Yato ca kho bhikkhave
bhikkhuü amanāpā vacanapathā phusanti, atha bhikkhu6 soratoti veditabbo nivātoti
veditabbo. Upasantoti veditabbo. Nāhaü taü bhikkhave bhikkhuü suvacoti7 vadāmi, yo
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārahetu suvaco hoti. Sovacassataü
āpajjati. Taü kissa hetu: taü hi so bhikkhave bhikkhu
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraü alabhamāno na suvaco hoti. Na
sovacassataü āpajjati. Yo ca kho bhikkhave bhikkhu dhammaüyeva sakkaronto dhammaü
garukaronto8 dhammaü apacāyamāno suvaco hoti sovacassataü āpajjati, tamahaü suvacoti
vadāmi. Tasmātiha bhikkhave evaü sikkhitabbaü: dhammaüyeva sakkarontā dhammaü
garukarontā dhammaü apacāyamānā suvacā bhavissāma, sovacassataü āpajjissāmāti. Evaü
hi vo bhikkhave sikkhitabbaü.

---------------------
1.Divā, syā[PTS] ca 2. Sãsaü te bhindissāmãti, syā 3. Galantena, katthaci. 4.Abbhuggacchi,syā
5. Na amanāpā, machasaü syā[PTS. 6.] Kho bhikkhu,[PTS 7.] Subbacoti ,katthaci. 8.
Dhammaü garuü karonto.. Mānento... Påjento,machasaü

[BJT Page 318] [\x 318/]     

17. Pa¤cime bhikkhave vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuü: kālena vā akālena
vā, bhåtena vā abhåtena vā, saõhena vā pharusena vā, atthasaühitena vā anatthasaühitena
vā, mettacittā vā dosantarā vā. Kālena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuü akālena vā.
Bhåtena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuü abhåtena vā. Saõhena vā bhikkhave pare
vadamānā, vadeyyuü pharusena vā, atthasaühitena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuü
[PTS Page 127] [\q 127/]      anatthasaühitena vā, mettacittā vā bhikkhave pare vadamānā.
Vadeyyuü dosantarā vā. Tatrāpi vo1 bhikkhave evaü sikkhitabbaü: na ceva no cittaü
vipariõataü bhavissati. Na ca pāpikaü vācaü nicchāressāma. Hitānukampã ca viharissāma
mettacittā na dosantarā. Ta¤ca puggalaü mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma.
Tadārammaõa¤ca sabbāvantaü lokaü mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena
appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā viharissāmāti. Evaü hi vo bhikkhave
sikkhitabbaü.


18. Seyyathāpi bhikkhave puriso āgaccheyya kuddālapiņakaü2 ādāya, so evaü vadeyya: ahaü
imaü mahāpaņhaviü apaņhaviü karissāmãti, so tatra tatra khaõeyya,3 tatra tatra vikireyya,
tatra tatra oņņhubheyya, tatra tatra omutteyya: apaņhavã bhavasi apaņhavã bhavasãti. Taü
kiü ma¤¤atha bhikkhave: api nu so puriso imaü mahāpaņhaviü apaņhaviü kareyyāti? 'No
hetaü bhante'. Taü kissa hetu? Ayaü hi bhante mahāpaņhavã gambhãrā appameyyā. Sā na
sukarā apaņhaviü kātuü. Yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgã assā'ti.
Evameva kho bhikkhave pa¤cime vacanapathā, yehi vo pare vadamānā vadeyyuü: kālena vā
akālena vā, bhåtena vā abhåtena vā saõhena vā pharusena vā, atthasaühitena vā
anatthasaühitena vā, mettacittā vā dosantarā vā.Kālena vā bhikkhave pare vadamānā
vadeyyuü akālena vā bhåtena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuü abhåtena vā.
Saõhena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuü pharusena vā. Atthasaühitena vā
bhikkhave pare vadamānā vadeyyuü anatthasaühitena vā. Mettacittā vā bhikkhave pare
vadamānā vadeyyuü dosantarā vā. Tatrāpi vo1 bhikkhave evaü sikkhitabbaü: na ceva no
cittaü vipariõataü bhavissati. Na ca pāpikaü vācaü nicchāressāma. Hitānukampã ca
viharissāma mettacittā na dosantarā. Ta¤ca puggalaü mettāsahagatena cetasā pharitvā
viharissāma -

------------------
1.Kho,[PTS 2.] Kudāla piņakaü,machasaü. 3.Vikhaõeyya,machasaü.

[BJT Page 320] [\x 320/]     

Tadārammaõa¤ca sabbāvantaü lokaü paņhavãsamena cetasā vipulena mahaggatena
appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā viharissāmāti. Evaü hi vo bhikkhave
sikkhitabbaü. 

19. Seyyathāpi bhikkhave puriso āgaccheyya lākhaü vā haliddiü1 vā nãlaü vā ma¤jiņņhaü2
vā ādāya. So evaü vadeyya: ahaü imasmiü ākāse råpāni3 likhissāmi råpapātubhāvaü
karissāmãti. Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave, api nu so puriso imasmiü ākāse råpāni likheyya
råpapātubhāvaü kareyyāti? 'No hetaü bhante' taü kissahetu? 'Ayaü hi bhante ākāso aråpã
anidassano. Tattha na sukaraü råpaü likhituü råpapātubhāvaü kātuü. Yāvadeva [PTS Page
128] [\q 128/]      ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgã assā'ti.Evameva kho
bhikkhave pa¤cime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuü: kālena vā akālena vā,
bhåtena vā abhåtena vā, saõhena vā pharusena vā, atthasaühitena vā anatthasaühitena vā,
mettacittā vā dosantarā vā. Kālena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuü akālena vā.
Bhåtena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuü abhåtena vā. Saõhena vā bhikkhave pare
vadamānā, vadeyyuü pharusena vā, atthasaühitena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuü
anatthasaühitena vā, mettacittā vā bhikkhave pare vadamānā. Vadeyyuü dosantarā vā.
Tatrāpi vo1 bhikkhave evaü sikkhitabbaü: na ceva no cittaü vipariõataü bhavissati. Na ca
pāpikaü vācaü nicchāressāma. Hitānukampã ca viharissāma mettacittā na dosantarā. Ta¤ca
puggalaü mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma. Tadārammaõa¤ca sabbāvantaü
lokaü ākāsasamena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena
pharitvā viharissāmāti. Evaü hi vo bhikkhave sikkhitabbaü.

20. Seyyathāpi bhikkhave puriso āgaccheyya ādittaü tiõukkaü ādāya, so evaü vadeyya: ahaü
imāya ādittāya tiõukkāya gaīgaü nadiü santāpessāmi samaparitāpessāmãti. Taü kiü
ma¤¤atha bhikkhave: api nu so puriso ādittāya tiõukkāya gaīgaü nadiü santāpeyya
samparitāpeyyāti? 'No hetaü bhante'. Taü kissa hetu? 'Gaīgā hi bhante nadã gambhãrā
appameyyā. Sā na sukarā ādittāya tiõukkāya santāpetuü samparitāpetuü. Yāvadeva ca pana
so puriso kilamathassa vighātassa bhāgã assā'ti. Evameva kho bhikkhave pa¤cime
vacanapathā, yehi vo pare vadamānā vadeyyuü kālena vā akālena vā, bhåtena vā abhåtena
vā, saõhena vā pharusena vā, atthasaühitena vā anatthasaühitena vā, mettacittā vā
dosantarā vā. Kālena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuü akālena vā. Bhåtena vā
bhikkhave pare vadamānā vadeyyuü abhåtena vā. Saõhena vā bhikkhave pare vadamānā,
vadeyyuü pharusena vā, atthasaühitena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuü
anatthasaühitena vā, mettacittā vā bhikkhave pare vadamānā. Vadeyyuü dosantarā vā.
Tatrāpi vo1 bhikkhave evaü sikkhitabbaü: na ceva no cittaü vipariõataü bhavissati. Na ca
pāpikaü vācaü nicchāressāma. Hitānukampã ca viharissāma mettacittā na dosantarā. Ta¤ca
puggalaü mettāsahagatena cetasā pharitvā viharissāma. Tadārammaõa¤ca sabbāvantaü
lokaü gaīgāsamena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena
pharitvā viharissāmāti. Evaü hi vo bhikkhave sikkhitabbaü.

21. Seyyathāpi bhikkhave biëārabhastā madditā sumadditā suparimadditā mudukā tulinã
chinnasassarā chinnababbharā,4 atha puriso āgaccheyya kaņņhaü vā kaņhalaü vā ādāya, so
evaü vadeyya: ahaü imaü biëārabhastaü madditaü sumadditaü suparimadaditaü mudukaü
tuliniü chinnasassaraü chinnababbharaü kaņņhena vā kaņhalena vā sarasaraü karissāmi
bharabharaü karissāmãti.-

-------------------
1.Haliddaü,syā. 2. Ma¤jeņņhaü,syā. 3. Råpaü, machasaü 4. Chinnabhabbharā, katthaci.

[BJT Page 322] [\x 322/]     

22. Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave, api nu so puriso amuü biëārabhastaü madditaü
sumadditaü suparimadditaü mudukaü tuliniü chinnasassaraü chinnabhabbharaü kaņņhena
vā kaņhalena vā sarasaraü kareyya bharabharaü kareyyāti? 'No hetaü bhante'. Taü kissa
hetu? Asu hi1 bhante biëārabhastā madditā sumadditā suparimadditā mudukā tulinã
chinnasassarā chinnabhabbharā, sā na sukarā kaņņhena vā kaņhalena vā sarasaraü kātuü
bharabharaü kātuü. Yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgã assā'ti.
Evameva kho bhikkhave pa¤cime vacanapathā yehi vo pare vadamānā vadeyyuü: kālena
[PTS Page 129] [\q 129/]      vā akālena vā, bhåtena vā abhåtena vā, saõhena vā pharusena
vā, atthasaühitena vā anatthasaühitena vā, mettacittā vā dosantarā vā. Kālena vā bhikkhave
pare vadamānā vadeyyuü akālena vā. Bhåtena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuü
abhåtena vā. Saõhena vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuü pharusena vā, atthasaühitena
vā bhikkhave pare vadamānā vadeyyuü anatthasaühitena vā. Mettacittā vā bhikkhave pare
vadamānā vadeyyuü dosantarā vā. Tatrāpi vo bhikkhave evaü sikkhitabbaü: "na ceva no
cittaü vipariõataü bhavissati. Na ca pāpikaü vācaü nicchāressāma . Hitānukampã ca
viharissāma mettacittā na dosantarā. Ta¤ca puggalaü mettāsahagatena cetasā pharitvā
viharissāma. Tadārammaõa¤ca sabbāvantaü lokaü biëārabhastāsamena2 cetasā vipulena
mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā viharissāmā"ti. Evaü hi vo
bhikkhave sikkhitabbaü.

23. Ubhatodaõķakena pi ce3 bhikkhave kakacena corā ocarakā4 aīgamaīgāni okanteyyuü,
tatrāpi yo mano padåseyya, na me so tena sāsanakaro. Tatrāpi vo5 bhikkhave evaü
sikkhitabbaü: " naceva no cittaü vipariõataü bhavissati. Na ca pāpikaü vācaü nicchāressāma.
Hitānukampã ca viharissāma mettacittā na dosantarā. Ta¤ca puggalaü mettāsahagatena
cetasā pharitvā viharissāma. Tadārammaõa¤ca sabbāvantaü lokaü mettāsahagatena cetasā
vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā viharissāmā"ti. Evaü hi
vo bhikkhave sikkhitabbaü.

24. Ima¤ca tumhe bhikkhave kakacåpamaü ovādaü abhikkhaõaü manasikareyyātha.
Passatha no tumhe bhikkhave taü vacanapathaü aõuü vā thålaü vā yaü tumhe
nādhivāseyyathāti? 'No hetaü bhante.' Tasmātiha bhikkhave imaü kakacåpamaü ovāda
abhikkhaõaü manasi karotha. Taü vo bhavissati dãgharattaü hitāya sukhāyāti.
Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti. [PTS Page 130]
[\q 130/]     

Kakacåpamasuttaü paņhamaü.

--------------------
1. Amu hi, machasaü. Aya¤hi, syā. 2. Viëārabhastasamena, syā 3. Ce pi, machasaü[PTS 4.]
Vocarakā,syā, 5. Kho,machasaü [PTS]

[BJT Page 324] [\x 324/]     

1.3.2

Alagaddåpamasuttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Tena kho pana samayena ariņņhassa nāma bhikkhuno gaddhabādhi1 pubbassa
evaråpaü pāpakaü diņņhigataü uppannaü hoti: tathāhaü bhagavatā dhammā desitaü ājānāmi
- yathā yeme antarāyikā dhammaü antarāyikā vuttā2 bhagavatā, te paņisevato nālaü
antarāyāyāti. Assosuü kho sambahulā bhikkhå: ariņņhassa kira nāma bhikkhuno
gaddhabādhipubassa evaråpaü pāpakaü diņņhigataü uppannaü: tathāhaü bhagavatā
dhammaü desitaü ājānāmi - yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, te
paņisevato nālaü antarāyāyāti.

2. Atha kho te bhikkhå yena ariņņho bhikkhu gaddhabādhipubbo tenupasaīkamiüsu.
Upasaīkamitvā ariņņhaü bhikkhuü gaddhabādhipubbaü etadavocuü: saccaü kira te āvuso
ariņņha evaråpaü pāpakaü diņņhigataü uppannaü: tathāhaü bhagavatā dhammaü desitaü
ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, te paņisevato nālaü
antarāyāyāti?

3. "Evaü vyā3 kho ahaü āvuso bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi - yathā yeme antarāyikā
dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, te paņisevato nālaü antarāyāyā"ti.

4. Atha kho te bhikkhå ariņņhaü bhikkhuü gaddhabādhipubbaü etasmā pāpakā diņņhigatā
vivecetukāmā samanuyu¤janti samanugāhanti samanubhāsanti: " mā hevaü4 āvuso ariņņha
avaca,5 mā hevaü āvuso ariņņha avaca. Mā bhagavantaü abbhācikkhi.6 Na hi sādhu
bhagavato abbhakkhānaü.7 Na hi bhagavā evaü vadeyya. Anekapariyāyenahāvuso8 ariņņha
antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā. Ala¤ca pana te paņisevato antarāyāya.

-------------------
1. Gandhavādhi, syā. 
2. Dhammā vuttā, machasaü. Syā [PTS] 
3. Byā, machasaü, syā.[PTS ]
4. Evaü, [PTS] sã. 
5. Avaca, mā bhagavantaü, machasaü syā. [PTS] 
6. Abbhācikkha, syā. 
7. Abbhācikkhanaü, machasaü 
8. Anekapariyāyenāvuso. Machasaü.

[BJT Page 326] [\x 326/]     

5. Appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhãyyo.
Aņņhikaīkhalåpamā kāmāvuttā bhagavatā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Maüsapesåpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Tiõukkåpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Aīgārakāsåpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Supinakåpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Yācitakåpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Rukkhaphalåpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Asisånåpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Sattisålåpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahådukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Sappasiråpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo"ti.

6. Evampi kho ariņņho bhikkhu gaddhabādhipubbo1 tehi bhikkhåhi samanuyu¤jiyamāno
samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tameva2 pāpakaü diņņhigataü thāmasā parāmassa3
voharati: " evaü vyā4 kho ahaü āvuso bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi. Yathā yeme
antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā te paņisevato nālaü antarāyāya"ti.

7. Yato kho te bhikkhå nāsakkhiüsu ariņņhaü bhikkhuü [PTS Page 131] [\q 131/]     
gaddhabādhipubbaü etasmā pāpakā diņņhigatā vivecetuü, atha te bhikkhå yena bhagavā
tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu.
Ekamantaü nisinnā kho te bhikkhå bhagavantaü etadavocuü:

8. "Ariņņhassa nāma bhante bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evaråpaü pāpakaü
diņņhigataü uppannaü: tathāhaü bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi, yathā yeme
antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā te paņisevato nālaü antarāyāyāti. Assumha
kho mayaü bhante, ariņņhassa kira nāma bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evaråpaü
pāpakaü diņņhigataü uppannaü: tathāhaü bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi, yathā yeme
antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, te paņisevato nālaü antarāyāyā"ti.

-------------------
1. Gandhavādhi,syā. 2. Tadeva,machasaü.Syā.[PTS. 3.] Parāmāsā, machasaü, 4. Byā.
Machasaü.Syā. 

[BJT Page 328] [\x 328/]     

9. Atha kho mayaü bhante yena ariņņho bhikkhå gaddhabādhipubbo tenupasaīkamimha.
Upasaīkamitvā ariņņhaü bhikkhuü gaddhabādhipubbaü etadavocumha: saccaü kira te āvuso
ariņņha evaråpaü pāpakaü diņņhigataü uppannaü: tathāhaü bhagavatā dhammaü desitaü
ājānāmi yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, te paņisevato nālaü
antarāyāyāti?

10. Evaü vutte bhante ariņņho bhikkhu gaddhabādipubbo amhe etadavoca: evaü vyā1 kho
ahaü āvuso bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā
antarāyikā vuttā bhagavatā, te paņisevato nālaü antarāyāyāti,

11. Atha kho mayaü bhante ariņņhaü bhikkhuü gaddhabādhipubbaü etasmā pāpakā
diņņhigatā vivecetukāmā samanuyu¤jimha samanugāhimha samanubhāsimbha: " mā hevaü4
āvuso ariņņha avaca,5 mā hevaü āvuso ariņņha avaca. Mā bhagavantaü abbhācikkhi.3 Na hi
sādhu bhagavato abbhakkhānaü.7 Na hi bhagavā evaü vadeyya. Anekapariyāyena hāvuso8
ariņņha antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā. Ala¤ca pana te paņisevato
antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha
bhiyyo. Aņņhikaīkhalåpamā kāmāvuttā bhagavatā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha
bhiyyo. Maüsapesåpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha
bhiyyo. Tiõukkåpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha
bhiyyo aīgārakāsåpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha
bhiyyo. Supinakåpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha
bhiyyo. Yācitakåpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha
bhiyyo. Rukkhaphalåpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha
bhiyyo.Asisånåpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Sattisålåpamā kāmā vuttā bhagavatā, bahådukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Sappasiråpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo"ti.

12. Evampi kho bhante ariņņho bhikkhu gaddhabādipubbo1 amhehi samanuyu¤jiyamāno
samanugāhiyamāno samanubhāsiyamāno tadeva2 pāpakaü diņņhigataü thāmasā parāmassa3
abhinivissa voharati: "evaü vyā4 kho ahaü āvuso bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi.
Yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā te paņisevato nālaü antarāyāyā
"ti. Yato kho mayaü bhante nāsakkhimha ariņņhaü bhikkhuü gaddhabādhipubbaü etasmā
pāpakā diņņhigatā vivecetuü. Atha mayaü etamatthaü bhagavato ārocemāti. 

---------------------
1. Byā, machasaü.[PTS 2.] Avaca, mā bhagavantaü, machasaü, 3. Abbhācikkha,syā. 4.
Parāmāsā, machasaü.

[BJT Page 330] [\x 330/]     

13. Atha kho bhagavā a¤¤ataraü bhikkhuü āmantesi: ehi tvaü bhikkhu, mama vacanena
ariņņhaü bhikkhuü gaddhabādhipubbaü āmantehi " satthā taü āvuso ariņņha āmantetã"ti.
[PTS Page 132] [\q 132/]      'evaü bhante'ti kho so bhikkhu bhagavato paņissutvā yena
ariņņho bhikkhu gaddhabādipubbo tenupasaīkami. Upasaīkamitvā ariņņhaü bhikkhuü
gaddhabādhipubbaü etadavoca: 'satthā taü āvuso ariņņha āmantetã'ti.

14. 'Evamāvuso'ti kho ariņņho bhikkhu gaddhabādipubbo tassa bhikkhuno paņissutvā yena
bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi.
Ekamantaü nisinnaü kho ariņņhaü bhikkhuü gaddhabādhipubbaü bhagavā etadavoca:
saccaü kira te ariņņha, evaråpaü pāpakaü diņņhigataü uppannaü - tathāhaü bhagavatā
dhammaü desitaü ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, te
paņisevato nālaü antarāyāyā'ti?

15. " Evaü vyā kho ahaü bhante bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi, yathā yeme
antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, te paņisevato nālaü antarāyāyā"ti.

16. Kassa kho nāma tvaü moghapurisa, mayā evaü dhammaü desitaü ājānāsi? Nanu mayā
moghapurisa, anekapariyāyena antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā. Ala¤ca pana te
paņisevato antarāyāya ? Appassādā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo
ettha bhiyyo. Aņņhikaīkhalåpamā kāmāvuttā mayā, bahudukkhā bahåpāyāsā ādãnavo ettha
bhiyyo. Maüsapesåpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Tiõukkåpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahåpāyāsā ādãnavo ettha bhiyyo.
Aīgārakāsåpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Supinakåpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Yācitakåpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Rukkhaphalåpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Asisånåpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Sattisålåpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Sappasiråpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo"ti. Atha ca
pana tvaü moghapurisa, attanā duggahãtena amhe ceva abbhācikkhasi. Attāna¤ca khaõasi.
Bahu¤ca apu¤¤aü pasavasi. Taü hi te moghapurisa, bhavissati dãgharattaü ahitāya
dukkhāyāti.

[BJT Page 332] [\x 332/]     

17. Atha kho bhagavā bhikkhå āmantesi: taü kiü ma¤¤atha bhikkhave api nāyaü ariņņho
bhikkhu gaddhabādhipubbo usmãkatopi imasmiü dhammavinayeti? 'Kiü hi siyā bhante, no
hetaü bhante'ti. Evaü vutte ariņņho bhikkhu gaddhabādhipubbo tuõhãbhåto maīkubhåto
pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaņibhāno nisãdi. Atha kho bhagavā ariņņhaü
bhikkhuü gaddhabādhipubbaü tuõhãbhåtaü maīkubhåtaü pattakkhandhaü adhomukhaü
pajjhāyantaü appaņibhānaü viditvā ariņņhaü bhikkhuü gaddhabādhipubbaü etadavoca:
'pa¤¤āyissasi kho tvaü moghapurisa etena sakena pāpakena diņņhigatena. Idhāhaü bhikkhå
paņipucchissāmã'ti.

18. Atha kho bhagavā bhikkhå āmantesi: tumhepi [PTS Page 133] [\q 133/]      me
bhikkhave evaü dhammaü desitaü ājānātha, yathāyaü ariņņho bhikkhu gaddhabādhipubbo
attanā duggahãtena amhe ceva abbhācikkhati. Attāna¤ca khaõati bahu¤ca apu¤¤aü
pasavatãti? " No hetaü bhante, anekapariyāyena hi no bhante antarāyikā dhammā antarāyikā
vuttā bhagavatā. Ala¤ca pana te paņisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā bhagavatā
bahudukkhā bahåpāyāsā ādãnavo ettha bhiyyo. Aņņhikaīkhalåpamā kāmāvuttā bhagavatā,
bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo. Maüsapesåpamā kāmā vuttā bhagavatā,
bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo. Tiõukkåpamā kāmā vuttā bhagavatā,
bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo aīgārakāsåpamā kāmā vuttā bhagavatā,
bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo. Supinakåpamā kāmā vuttā bhagavatā,
bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo. Yācitakåpamā kāmā vuttā bhagavatā,
bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo. Rukkhaphalåpamā kāmā vuttā bhagavatā,
bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.Asisånåpamā kāmā vuttā bhagavatā,
bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo. Sattisålåpamā kāmā vuttā bhagavatā,
bahådukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo. Sappasiråpamā kāmā vuttā bhagavatā
bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo"ti.

19. Sādhu bhikkhave, sādhu kho me tumhe bhikkhave evaü dhammaü desitaü ājānātha
anekapariyāyena hi vo bhikkhave antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā mayā. Alaü ca pana
te paņisevato antarāyāya. Appassādā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahåpāyāsā ādãnavo
ettha bhiyyo, aņņhikaīkhalåpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha
bhiyyo. Maüsapesåpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Tiõukkåpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Aīgārakāsåpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Supinakåpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Yācitakåpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Rukkhaphalåpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Asisånåpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Sattisålåpamā kāmā vuttā mayā, bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo.
Sappasiråpamā kāmā vuttā mayā bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyo. Atha ca
panāyaü ariņņho bhikkhu gaddhabādhipubbo attanā duggahãtena amhe ceva abbhācikkhati.
Attāna¤ca khaõati.2 Bahu¤ca apu¤¤aü pasavati. Taü hi tassa moghapurisassa bhavissati
dãgharattaü ahitāya dukkhāya. So vata bhikkhave a¤¤atreva kāmehi a¤¤atra kāmasa¤¤āya
a¤¤atra kāmavitakkehi kāme paņisevissatãti netaü ņhānaü vijjati.

[BJT Page 334] [\x 334/]     

20. Idha bhikkhave ekacce moghapurisā dhammaü pariyāpuõanti: suttaü geyyaü
veyyākaraõaü gāthaü udānaü itivuttakaü jātakaü abbhutadhammaü vedallaü. Te taü
dhammaü pariyāpuõitvā tesaü dhammānaü pa¤¤āya atthaü na upaparikkhanti. Tesaü te
dhammā pa¤¤āya atthaü anupaparikkhataü na nijjhānaü khamanti. Te upārambhānisaüsā
ceva dhammaü pariyāpuõanti itivādappamokkhānisaüsā ca. Yassa catthāya1 dhammaü
pariyāpuõanti ta¤cassa atthaü nānubhonti. Tesaü te dhammā duggahãtā dãgharattaü
ahitāya dukkhāya saüvattanti. Taü kissa hetu: duggahãtattā bhikkhave dhammānaü.

21. Seyyathāpi bhikkhave puriso alagaddatthiko alagaddagavesã alagaddapariyesanaü
caramāno- so passeyya mahantaü alagaddaü, tamenaü bhoge vā naīguņņhe vā gaõheyya,
tassa so alagaddo paņiparivattitvā2 hatthe vā bāhāya vā a¤¤atarasmiü vā aīgapaccaīge
ķaseyya,3 so [PTS Page 134] [\q 134/]      tatonidānaü maraõaü vā nigaccheyya
maraõamattaü vā dukkhaü. Taü kissa hetu: duggahãtattā bhikkhave alagaddassa. Evameva
kho bhikkhave idhekacce moghapurisā dhammaü pariyāpuõanti: suttaü geyyaü
veyyākaraõaü gāthaü udānaü itivuttakaü jātakaü abbhutadhammaü vedallaü. Te taü
dhammaü pariyāpuõitvā tesaü dhammānaü pa¤¤āya atthaü na upaparikkhanti. Tesaü te
dhammā pa¤¤āya atthaü anupaparikkhataü na nijjhānaü khamanti. Te upārambhānisaüsā
ceva dhammaü pariyāpuõanti itivādappamokkhānisaüsā ca. Yassa catthāya dhammaü
pariyāpuõanti ta¤cassa atthaü nānubhonti. Tesaü te dhammā duggahãtā dãgharattaü
ahitāya dukkhāya saüvattanti. Taü kissa hetu: duggahãtattā bhikkhave dhammānaü.

22. Idha pana bhikkhave ekacce kulaputtā dhammaü pariyāpuõanti: suttaü geyyaü
veyyākaraõaü gāthaü udānaü itivuttakaü jātakaü abbhutadhammaü vedallaü. Te taü
dhammaü pariyāpuõitvā tesaü dhammānaü pa¤¤āya atthaü upaparikkhanti. Tesaü te
dhammā pa¤¤āya atthaü upaparikkhataü nijjhānaü khamanti. Te na ceva upārambhānisaüsā
dhammaü pariyāpuõanti itivādappamokkhānisaüsā ca. Yassa catthāya dhammaü
pariyāpuõanti ta¤cassa atthaü anubhonti. Tesaü te dhammā suggahãtā dãgharattaü hitāya
sukhāya saüvattanti. Taü kissa hetu: suggahãtattā bhikkhave dhammānaü.

---------------------
1.Yassatthāya, syā. 2. Paņinivattitvā, syā 3.ôaüseyya, machasaü,syā.

[BJT Page 336] [\x 336/]     

24. Seyyathāpi bhikkhave puriso alagaddatthiko alagaddagavesã alagaddapariyesanaü
caramāno - so passeyya mahantaü alagaddaü, tamenaü ajapadena daõķena suniggahãtaü
niggaõheyya, ajapadena daõķena suniggahãtaü niggahetvā1 gãvāya2 suggahãtaü
gaõheyya, ki¤cāpi so bhikkhave alagaddo tassa purisassa hatthaü vā bāhaü vā a¤¤ataraü vā
aīgapaccaīgaü bhogehi paliveņheyya,3 atha kho so neva tatonidānaü maraõaü vā
nigaccheyya maraõamattaü vā dukkhaü. Taü kissa hetu: suggahãtattā bhikkhave
alagaddassa, evameva kho bhikkhave idhekacce kulaputtā dhammaü pariyāpuõanti, suttaü
geyyaü veyyākaraõaü gāthaü udānaü itivuttakaü jātakaü ababhåtadhammaü vedallaü. Te
taü dhammaü pariyāpuõitvā tesaü dhammānaü pa¤¤āya atthaü upaparikkhanti. Tesaü te
dhammā pa¤¤āya atthaü upaparikkhataü nijjhānaü khamanti. Te na ceva upārambhānisaüsā
dhammaü pariyāpuõanti na itivādappamokkhānisaüsā ca. Yassa catthāya dhammaü
pariyāpuõanti ta¤cassa atthaü anubhonti tesaü te dhammā suggahãtā dãgharattaü hitāya
sukhāya saüvattanti taü kissa hetu: suggahãtattā bhikkhave dhammānaü. Tasmātiha
bhikkhave yassa me bhāsitassa atthaü ājāneyyātha athā naü dhāreyyātha. Yassa ca pana me
bhāsitassa atthaü na ājāneyyātha ahaü vā4 paņipucchitabbo ye vā panassu viyattā bhikkhå. 

24. Kullåpamaü vo bhikkhave dhammaü desissāmi 5 nittharaõatthāya no gahaõatthāya. Taü
suõātha, sādhukaü manasi karotha. Bhāsissāmãti. Evambhanteti ko te bhikkhå bhagavato
paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

25. Seyyathāpi bhikkhave puriso addhānamaggapaņipanno - so passeyya mahantaü
udakaõõavaü, orimaü tãraü6 sāsaīkaü sappaņibhayaü, pārimaü tãraü7 khemaü
appaņibhayaü, na cassa8 nāvā santāraõã uttarasetu vā apārāpāraü gamanāya, tassa
evamassa: [PTS Page 135] [\q 135/]      " ayaü kho mahā udakaõõavo orimaü tãraü
sāsaīkaü sappaņibhayaü. Pārimaü tãraü khemaü appaņibhayaü. Natthi ca nāvā santāraõã
uttarasetu vā apārāpāraü gamanāya. Yannånāhaü tiõakaņņhasākhāpalāsaü saīkaķķhitvā
kullaü bandhitvā taü kullaü nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraü
uttareyyanti."

--------------------
1.Niggahitvā, machasaü, 2.Gãvāyaü,syā. 3. Palivedheyya,syā. 4. Tattheva, syā. 5.
Desessāmi,katthaci. 6. Orimatãraü, syā 7. Pārimatãraü,syā. 8 Na cāssa,syā.

[BJT Page 338] [\x 338/]     

26. Atha kho so bhikkhave puriso tiõakaņņhasākhāpalāsaü saīkaķķhitvā kullaü bandhitvā
taü kullaü nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraü uttareyya. Tassa
purisassa1 uttiõõassa2 pāraü gatassa3 evamassa: 'bahukāro kho me ayaü kullo. Imāhaü
kullaü nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraü uttiõõo. Yannånāhaü
imaü kullaü sãse vā āropetvā khandhe vā uccāretvā yena kāmaü pakkameyya'nti. Taü kiü
ma¤¤atha bhikkhave, api nu so puriso evaü kārã tasmiü kulle kiccakārã assāti? 'No hetaü
bhante.

27. Kathaükārã ca so bhikkhave puriso tasmiü kulle kiccakārã assa? Idha bhikkhave tassa
purisassa uttiõõassa pāraü gatassa evamassa: bahukāro kho me ayaü kullo, imāhaü kullaü
nissāya hatthehi ca pādehi ca vāyamamāno sotthinā pāraü uttiõõo, yannånāhaü imaü
kullaü thale vā ussādetvā4 udake vā opilāpetvā yena kāmaü pakkameyyanti. Evaü kārã kho
so bhikkhave puriso tasmiü kulle kiccakārã assa. Evameva kho bhikkhave kullåpamo mayā
dhammo desito nittharaõatthāya no gahaõatthāya. Kullåpamaü vo bhikkhave dhammaü
desitaü ājānantehi dhammāpi vo pahātabbā, pageva adhammā.

28. Chayimāni bhikkhave diņņhiņņhānāni. Katamāni cha? Idha bhikkhave assutavā
puthujjano ariyānaü adassāvã ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinãto, sappurisānaü
adassāvã sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinãto -

Råpaü 'etaü mama, esohamasmi, eso me attā'ti samanupassati. Vedanaü 'etaü mama,
esohamasmi, eso me attā'ti samanupassati. Sa¤¤aü 'etaü mama, esohamasmi, eso me attā'ti
samanupassati. Saīkhāre 'etaü mama, esohamasmi, eso me attā'ti samanupassati. Yampidaü
diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, tampi 'etaü mama,
esohamasmi, eso me attā'ti samanupassati. Yampidaü diņņhiņņhānaü 'so loko so attā, so
pecca bhavissāmi: nicco dhuvo sassato avipariõāmadhammo, sassatisamaü tatheva
ņhassāmã'ti tampi 'etaü mama, esohamasmi, eso me attā'ti samanupassati.

-----------------
1. Tassa, syā[PTS 2.] Tiõõassa,[PTS] sã 3. Pāragatassa, syā. 4. Ussāpetvā, syā

[BJT Page 340] [\x 340/]     

29. Sutavā ca kho bhikkhave ariyasāvako ariyānaü dassāvã ariyadhammassa kovido
ariyadhamme suvinãto, sappurisānaü dassāvã sappurisadhammassa kovido
sappurisadhamme suvinãto -

Råpaü 'netaü mama, nesohamasmi, na meso me attā'ti samanupassati. Vedanaü 'netaü
mama, nesohamasmi, na meso attā'ti samanupassati. Sa¤¤aü 'netaü mama, nesohamasmi, na
meso attā'ti samanupassati. Saīkhāre 'netaü mama, nesohamasmi, na meso attā'ti
samanupassati. Yampidaü diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü
manasā, tampi 'netaü mama, nesohamasmi, na meso attā'ti samanupassati. Yampidaü
diņņhiņņhānaü 'so loko so attā, so pecca bhavissāmi: nicco dhuvo sassato
avipariõāmadhammo, [PTS Page 136] [\q 136/]      sassatisamaü tatheva ņhassāmã'ti tampi
'netaü mama, nesohamasmi, nameso attā'ti samanupassati.So evaü samanupassanto asati na
paritassatãti.

30. Evaü vutte a¤¤ataro bhikkhu bhagavantaü etadavoca: siyā nu kho bhane bahiddhā asati
paritassanāti? Siyā bhikkhåti bhagavā avoca: " idha bhikkhu ekaccassa evaü hoti ahu1 vata
me, taü vata me natthi, siyā vata me, taü vatāhaü na labhāmãti. So socati kilamati
paridevati, urattāëiü kandati, na sammohaü āpajjati. Evaü kho bhikkhu bahiddhā asati
paritassanā hotã"ti.

31. Siyā pana bhante bahiddhā asati aparitassānāti? Siyā bhikkhåti bhagavā avoca: " idha
bhikkhu ekaccassa na evaü hoti 'ahu vata me, taü vata me natthi, siyā vata me, taü vatāhaü
na labhāmã'ti. So na socati na kilamati na paridevati, na urattāëiü kandati, na sammohaü
āpajjati. Evaü kho bhikkhu bahiddhā asati aparitassanā hotã"ti.

32. Siyā nukho bhante ajjhattaü asati paritassanāti? Siyā bhikkhåti bhagavā avoca:

---------------------
1. Ahå,[PTS]

[BJT Page 342] [\x 342/]     

"Idha bhikkhu ekaccassa evaü diņņhi hoti: 'so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo
sassato avipariõāmadhammo. Sassatisamaü tatheva ņhassāmã'ti. So suõāti tathāgatassa vā
tathāgatasāvakassa vā sabbesaü diņņhiņņhānādhiņņhānapariyuņņhānābhinivesānusayānaü
samugghātāya sabbasaīkhārasamathāya sabbåpadhipaņinissaggāya taõhakkhayāya virāgāya
nirodhāya nibbānāya dhammaü desentassa. Tassa 1 evaü hoti: 'ucchijjissāmi nāma su,2
vinassissāmi nāma su, na su nāma3 bhavissāmã'ti. So socati kilamati paridevati, urattāëiü
kandati, sammohaü āpajjati. Evaü kho bhikkhu ajjhattaü asati paritassanā hotã"ti.

33. Siyā pana bhante ajjhattaü asati aparitassanāti? Siyā bhikkhåti bhagavā avoca: " idha
bhikkhu ekaccassa na evaü diņņhi hoti: 'so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo
sassato avipariõāmadhammo. Sassatisamaü tatheva ņhassāmã'ti. So suõāti tathāgatassa vā
tathāgatasāvakassa vā sabbesaü diņņhiņņhānādhiņņhānapariyuņņhānābhinivesānusayānaü
samugghātāya sabbasaīkhārasamathāya sabbåpadhipaņinissaggāya taõhakkhayāya virāgāya
nirodhāya nibbānāya dhammaü desentassa. Tassa [PTS Page 137] [\q 137/]      na evaü hoti:
'ucchijjissāmi nāma su, vinassissāmi nāma su, na su nāma bhavissāmã'ti. So na socati na
kilamati na paridevati, na urattāëiü kandati. Na sammohaü āpajjati. Evaü kho bhikkhu
ajjhattaü asati aparitassanā hoti."

34. Taü bhikkhave pariggahaü parigaõheyyātha yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato
avipariõāmadhammo, sassatisamaü tatheva tiņņheyya. Passatha no tumhe bhikkhave taü
pariggahaü yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato avipariõāmadhammo, sassatisamaü
tatheva tiņņheyyāti? 'No hetaü bhante.' Sādhu bhikkhave, ahampi kho taü bhikkhave
pariggahaü na samanupassāmi yvāssa pariggaho nicco dhuvo sassato avipariõāmadhammo,
sassatisamaü tatheva tiņņheyya.

-----------------------
1. Tassevaü,syā. 2. Nāmassu, machasaü,syā. 3. Nassu,machasaü.Syā.

[BJT Page 344] [\x 344/]     

35. Taü bhikkhave attavādåpādānaü upādiyetha yaüsa attavādåpādānaü upādiyato na
uppajjeyyuü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Passatha no tumhe bhikkhave taü
attavādupādānaü yaüsa1 attavādåpādānaü upādiyato na uppajjeyyuü
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāti? 'No hetaü bhante'. Sādhu bhikkhave, ahampi kho
taü bhikkhave attavādåpādānaü na samanupassāmi yaüsa attavādåpādānaü upādiyato na
uppajjeyyuü soka parideva dukkhadomanassupāyāsā. 

36. Taü bhikkhave diņņhinissayaü nisseyyātha yaüsa diņņhinissayaü nissayato na
uppajjeyyuü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Passatha no tumhe bhikkhave taü
diņņhinissayaü yaüsa diņņhinissayaü nissayato na uppajjeyyuü
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā' ti5 'no hetaü bhante.' Sādhu bhikkhave, ahampi kho
taü bhikkhave diņņhinissayaü na samanupassāmi yaüsa diņņhinissayaü [PTS Page 138] [\q
138/]      nissayato na uppajjeyyuü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā.

37. Attani vā bhikkhave sati' attaniyaü me'ti assāti? 'Evaü bhante.' Attaniye vā bhikkhave
sati 'attā me'ti assāti? Evaü bhante. Attani ca bhikkhave attaniye ca saccato thetato
anupalabbhamāne2 yampidaü3 diņņhiņņhānaü 'so loko so attā, so pecca bhavissāmi nicco
dhuvo sassato avipariõāmadhammo, sassatisamaü tatheva ņhassāmã'ti, nanāya bhikkhave
kevalo paripåro bāladhammoti? 'Kiü hi no siyā bhante, kevalo paripåro4 bāladhammo'ti.

38. Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave råpaü niccaü vā aniccaü vāti? 'Aniccaü bhante.'
Yampanāniccaü dukkhaü vā taü sukhaü vāti? 'Dukkhaü bhante.' Yampanāniccaü dukkhaü
vipariõāmadhammaü kallannu taü samanupassituü: 'etaü mama, esohamasmi, eso me
attā'ti? 'No hetaü bhante.'

39. Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave vedanā niccā vā aniccā vāti? 'Aniccā bhante.'
Yampanāniccaü dukkhaü vā taü sukhaü vāti? 'Dukkhaü bhante.' Yampanāniccaü dukkhaü
vipariõāmadhammaü kallannu taü samanupassituü: 'etaü mama, esohamasmi, eso me
attā'ti? 'No hetaü bhante.'

-----------------------
1. Yassa, syā. 2. Anupalabbhiyamāne, syā. Sã 3. Yampi taü, machasaü 4. Kevalo hi bhante
paripåro, machasaü.

[BJT Page 346] [\x 346/]     

40. Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave sa¤¤ā niccā vā aniccā vāti? 'Aniccā bhante.' Yampanāniccaü
dukkhaü vā taü sukhaü vāti? 'Dukkhaü bhante.' Yampanāniccaü dukkhaü
vipariõāmadhammaü kallannu taü samanupassituü: 'etaü mama, esohamasmi, eso me
attā'ti? 'No hetaü bhante.'

41. Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave saīkhārā niccā vā aniccā vāti? 'Aniccā bhante.'
Yampanāniccaü dukkhaü vā taü sukhaü vāti? 'Dukkhaü bhante.' Yampanāniccaü dukkhaü
vipariõāmadhammaü kallannu taü samanupassituü: 'etaü mama, esohamasmi, eso me
attā'ti? 'No hetaü bhante.'

42. Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave vi¤¤āõaü niccaü vā aniccaü vāti? 'Aniccaü bhante.'
Yampanāniccaü dukkhaü vā taü sukhaü vāti? 'Dukkhaü bhante.' Yampanāniccaü dukkhaü
vipariõāmadhammaü kallannu taü samanupassituü: 'etaü mama, esohamasmi, eso me
attā'ti? 'No hetaü bhante.'

43. Tasmātiha bhikkhave yaü ki¤ci råpaü atãtānāgatapaccuppannaü, ajjhattaü vā bahiddhā
vā, oëārikaü vā sukhumaü vā, hãnaü vā paõãtaü vā, yaü dåre santike vā, sabbaü råpaü
'netaü mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya
daņņhabbaü.

Yā kāci vedanā atãtānāgatapaccuppannā, ajjhattaü vā bahiddhā vā, oëārikā vā sukhumā vā,
hãnā vā paõãtā vā, yā dåre santike vā, sabbā vedanā 'netaü mama, nesohamasmi, na meso
attāti evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya daņņhabbaü.

Yā kāci sa¤¤ā atãtānāgatapaccuppannā, ajjhattaü vā bahiddhā vā, oëārikā vā sukhumā vā,
hãnā vā paõãtā vā, yā dåre santike vā, sabbā sa¤¤ā 'netaü mama, nesohamasmi, na meso
attā'ti evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya daņņhabbaü.
Ye keci saīkhārā atãtānāgatapaccuppannā, ajjhattaü vā bahiddhā [PTS Page 139] [\q 139/] 
    vā, oëārikā vā sukhumā vā, hãnā vā paõãtā vā, yaü dåre santike vā, sabbe saīkhārā 'nete
mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya daņņhabbaü.

Yaü ki¤ci vi¤¤āõaü atãtānāgatapaccuppannaü, ajjhattaü vā bahiddhā vā, oëārikaü vā
sukhumaü vā, hãnaü vā paõãtaü vā, yaü dåre santike vā, sabbaü vi¤¤āõaü 'netaü mama,
nesohamasmi, na meso attā'ti evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya daņņhabbaü.

44. Evaü passaü bhikkhave sutavā ariyasāvako råpasmiü1 nibbindati, vedanāya2 nibbindati,
sa¤¤āya nibbindati, saīkhāresu nibbindati, vi¤¤āõasmiü nibbindati nibbindaü virajjati,
virāgā vimuccati. Vimuttasmiü vimuttamiti ¤āõaü hoti 'khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü,
kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyā'ti pajānāti. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu
ukkhittapaligho itipi, saīkiõõaparikho3 itipi, abbåëhesiko itipi, niraggaëo itipi, ariyo
pannaddhajo pannabhāro visaüyutto itipi.

------------------
1. Råpasmimpi, syā. 2. Vedanāyapi, syā. 3. Parikkho,machasaü.Syā

[BJT Page 348] [\x 348/]     

45. Katha¤ca bhikkhave bhikkhu ukkhittapaligho hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno avijjā
pahãnā hoti ucchinnamålā tālāvatthukatā1 anabhāvakatā2 āyatiü anuppādadhammā. Evaü
kho bhikkhave bhikkhu ukkhittapaligho hoti.

46. Katha¤ca bhikkhave bhikkhu saīkiõõaparikho3 hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno
ponobhaviko jātisaüsāro pahãno hoti ucchinnamålo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiü
anuppādadhammo. Evaü kho bhikkhave bhikkhu saīkiõõaparikho hoti.

47. Katha¤ca bhikkhave bhikkhu abbåëhesiko hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno taõhā
pahãnā hoti ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā. Evaü kho
bhikkhave bhikkhu abbåëhesiko hoti.

48. Katha¤ca bhikkhave bhikkhu niraggaëo hoti? Idha bhikkhave bhikkhuno
pa¤corambhāgiyāni saüyojanāni pahãnāni honti ucchinnamålāni tālāvatthukatāni
anabhāvakatāni āyatiü anuppādadhammāni. Evaü kho bhikkhave bhikkhu niraggaëo hoti. 

49. Katha¤ca bhikkhave bhikkhu ariyo pannaddhajo pannabhāro visaüyutto hoti? Idha
bhikkhave bhikkhuno asmimāno pahãno hoti ucchinnamålo tālāvatthukato anabhāvakato
āyatiü [PTS Page 140] [\q 140/]      anuppādadhammo. Evaü kho bhikkhave bhikkhu ariyo
pannaddhajo pannabhāro visaüyutto hoti.

50. Evaü vimuttacittaü kho bhikkhave bhikkhuü saindā devā sabrahmakā4 sapajāpatikā
anvesaü nādhigacchanti: 'idaü nissitaü tathāgatassa vi¤¤āõa'nti. Taü kissa hetu: diņņhevāhaü
bhikkhave dhamme tathāgataü ananuvejjoti5 vadāmi.

-------------------
1. Tālavatthukatā,sã. 2. Anabhāvaü katā, machasaü. Anabhāvaü gatā, syā. 3. Parikkho,
machasaü.Syā. 4. Sabrahmā, syā. 5. Ananuvijjoti, machasaü. Syā.Sã. 

[BJT Page 350] [\x 350/]     

51. Evaü vādiü kho maü bhikkhave evamakkhāyiü eke samaõabrāhmaõā asatā tucchā musā
abhåtena abbhācikkhanti: venayiko samaõo gotamo, sato sattassa ucchedaü vināsaü
vibhavaü pa¤¤āpetãti. Yathā vāhaü1 bhikkhave na,2 yathā vāhaü na vadāmi, tathā maü te
bhonto samaõabrāhmaõā asatā tucchā musā abhåtena abbhācikkhanti: venayiko samaõo
gotamo, sato sattassa ucchedaü vināsaü vibhavaü pa¤¤āpetãti.

52. Pubbe cāhaü bhikkhave etarahi ca dukkha¤ceva pa¤¤āpemi dukkhassa ca nirodhaü.
Tatra ce bhikkhave pare tathāgataü akkosanti paribhāsanti rosenti, vihesenti, ghaņņenti,3
tatra bhikkhave tathāgatassa na hoti āghāto na appaccayo na cetaso anabhiraddhi4 tatra ce
bhikkhave pare tathāgataü sakkaronti garukaronti5 mānenti påjenti, tatra bhikkhave
tathāgatassa na hoti ānando somanassaü na cetaso ubbilāvitattaü.6 Tatra ce bhikkhave pare
tathāgataü sakkaronti garukaronti mānenti påjenti, tatra bhikkhave tathāgatassa evaü hoti:
yaü kho idaü pubbe pari¤¤ātaü, tatrime evaråpā kārā karãyantãti.

53. Tasmātiha bhikkhave tumhe cepi pare akkoseyyuü paribhāseyyuü roseyyuü viheseyyuü,
ghaņņeyyuü.7 Tatra tumhehipi8 na āghāto na appaccayo na cetaso anabhiraddhi9 karaõãyā.
Tasmātiha bhikkhave tumhe cepi pare sakkareyyuü garukareyyuü māneyyuü påjeyyuü tatra
tumhehipi na ānando na somanassaü na cetaso ubbilāvitattaü karaõãyaü. Tasamātiha
bhikkhave tumhe cepi pare sakkareyyuü garukareyyuü māneyyuü påjeyyuü tatra tumhepi10
evamassa: yaü kho idaü pubbe pari¤¤ātaü, tatrime evaråpā kārā karãyantãti.

54. Tasmātiha bhikkhave yaü na tumhākaü taü pajahatha. Taü vo pahãnaü dãgharattaü
hitāya sukhāya bhavissati. Ki¤ca bhikkhave na tumhākaü? Råpaü bhikkhave na tumhākaü.
Taü pajahatha. Taü vo pahãnaü dãgharattaü hitāya sukhāya bhavissati. Vedanā bhikkhave
na tumhākaü [PTS Page 141] [\q 141/]      taü pajahatha. Sā vo pahãnā dãgharattaü hitāya
sukhāya bhavissati. Sa¤¤ā bhikkhave na tumhākaü. Taü pajagahatha. Sā vo pahãnā
dãgharattaü hitāya sukhāya bhavissati. Saīkhārā bhikkhave na tumhākaü. Te pajahatha.-

-------------------
1. Cāhaü, syā, 2. Na bhikkhave, machasaü 3. 'Ghaņņenti'iti na dissati, sãmu. 4. Anabhinandi
syā. 5. Garuü, machasaü. 6. Upapilāvitattaü, machasaü, 7. 'Ghaņņayyuü' na dissati,sãmu. 8.
Tumhehi, syā. 9.Anabhinandi, syā. 10.Tumhākaü, syā. [PTS] machasaü.

[BJT Page 352] [\x 352/]     

Te vo pahãnā dãgharattaü hitāya sukhāya bhavisasanti. Vi¤¤āõaü bhikkhave na tumhākaü.
Taü pajahatha. Taü vo pahãnaü dãgharattaü hitāya sukhāya bhavissati.

55. Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave, yaü imasmiü jetavane tiõakaņņhasākhāpalāsaü, taü jano
hareyya vā ķaheyya vā yathāpaccayaü vā kareyya, api nu tumhākaü evamassa: amhe jano
harati vā ķahati vā yathāpaccayaü karotãti? 'No hetaü bhante.' Taü kissa hetu? 'Na hi no
etaü bhante attā attaniyaü vā'tã. Evameva kho bhikkhave yaü na tumhākaü taü pajahatha.
Taü vo pahãnaü dãgharattaü hitāya sukhāya bhavissati. Ki¤ca bhikkhave na tumhākaü?
Råpaü bhikkhave na tumhākaü. Taü pajahatha. Taü vo pahãnaü dãgharattaü hitāya sukhāya
bhavissati. Vedanā bhikkhave na tumhākaü. Taü pajahatha. Sā vo pahãnā dãgharattaü hitāya
sukhāya bhavissati. Sa¤¤ā bhikkhave na tumhākaü. Taü pajahatha. Sā vo pahãnā
dãgharattaü hitāya sukhāya bhavissati. Saīkhārā bhikkhave na tumhākaü. Te pajahatha. Te
vo pahãnā dãgharattaü hitāya sukhāya bhavissanti. Vi¤¤āõaü bhikkhave na tumhākaü. Taü
pajahatha. Taü vo pahãnaü dãgharattaü hitāya sukhāya bhavissati. 

56. Evaü svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaņo pakāsito chinnapilotiko. Evaü
svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaņe pakāsite chinnapilotike, ye te bhikkhå
arahanto khãõāsavā vusitavanto katakaraõãyā ohitabhārā anuppattasadatthā
parikkhãõabhavasa¤¤ojanā sammada¤¤ā vimuttā, vaņņaü tesaü natthi pa¤¤āpanāya.

57. Evaü svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaņo pakāsito chinnapilotiko. Evaü
svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaņe pakāsite chinnapilotike, yesaü
bhikkhånaü pa¤corambhāgiyāni saüyojanāni pahãnāni, sabbe te opapātikā tattha
parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā.

58. Evaü svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaņo pakāsito chinnapilotiko. Evaü
svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaņe pakāsite chinnapilotike, yesaü
bhikkhånaü tãõi saüyojanāni pahãnāni rāgadosamohā tanubhåtā, sabbe te sakadāgāmino,
sakideva imaü lokaü āgantvā dukkhassantaü karissanti. 

[BJT Page 354] [\x 354/]     

59. Evaü svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaņo pakāsito chinnapilotiko. Evaü
svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaņe pakāsite chinnapilotike, yesaü
bhikkhånaü tãõi saüyojanāni pahãnāni sabbe te sotāpannā [PTS Page 142] [\q 142/]     
avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyanā.

60. Evaü svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaņo pakāsito chinnapilotiko. Evaü
svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaņe pakāsite chinnapilotike, ye te bhikkhå
dhammānusārino saddhānusārino sabbe te sambodhiparāyanā.

61. Evaü svākkhāto bhikkhave mayā dhammo uttāno vivaņo pakāsito chinnapilotiko. Evaü
svākkhāte bhikkhave mayā dhamme uttāne vivaņe pakāsite chinnapilotike, yesaü mayi
saddhāmattaü pemamattaü sabbe te saggaparāyanāti.

62. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti.

Alagaddåpamasuttaü dutiyaü.

1.3.3.

Vammikasuttaü *

1. Evaü me sutaü. Ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā kumārakassapo andhavane viharati. Atha kho
a¤¤atarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaõõā kevalakappaü andhavanaü
obhāsetvā yenāyasmā kumārakassapo tenupasaīkami. Upasaīkamitvā ekamantaü aņņhāsi.
Ekamantaü ņhitā kho sā devatā āyasmantaü kumārakassapaü etadavoca. 

[BJT Page 356] [\x 356/]     

2. Bhikkhu, bhikkhu, ayaü vammiko1 rattiü dhåpāyati2. Divā pajjalati. Brāhmaõo evamāha.
Abhikkhaõa sumedha satthaü ādāyā'ti. Abhikkhaõanto sumedho satthaü ādāya addasa
laīgiü3. 'Laīgã bhadante'ti. Brāhmaõo evamāha. Ukkhipa laīgiü. Abhikkhaõa sumedha
satthaü ādāyā'ti. Abhikkhaõanto sumedho satthaü ādāya addasa uddhumāyikaü.
'Uddhumāyikā bhadante'ti. Brāhmaõo evamāha. Ukkhipa uddhumāyikaü. Abhikkhaõa
sumedha satthaü ādāyā'ti. Abhikkhaõanto sumedho satthaü ādāya addasa dvidhāpathaü.
'Dvidhāpatho bhadante'ti. Brāhmaõo evamāha [PTS Page 143] [\q 143/]     . Ukkhipa
dvidhāpathaü. Abhikkhaõa sumedha satthaü ādāyā'ti. Abhikkhaõanto sumedho satthaü
ādāya addasa caīgavāraü.4 'Caīgavāraü bhadante'ti. Brāhmaõo evamāha. Ukkhipa
caīgavāraü. Abhikkhaõa sumedha satthaü ādāyā'ti. Abhikkhaõanto sumedho satthaü ādāya
addasa kummaü. 'Kummo bhadante'ti. Brāhmaõo evamāha.Ukkhipa kummaü. Abhikkhaõa
sumedha satthaü ādāyā'ti. Abhikkhaõanto sumedho satthaü ādāya addasa asisånaü. 'Asisånā
bhadante'ti. Brāhmaõo evamāha. Ukkhipa asisånaü. Abhikkhaõa sumedha satthaü ādāyā'ti.
Abhikkhaõanto sumedho satthaü ādāya addasa maüsapesiü. 'Maüsapesã bhadante'ti.
Brāhmaõo evamāha. Ukkhipa maüsapesiü. Abhikkhaõa sumedha satthaü ādāyā'ti.
Abhikkhaõanto sumedho satthaü ādāya addasa nāgaü. 'Nāgo bhadante'ti. Brāhmaõo
evamāha. Tiņņhatu nāgo. Mā nāgaü ghaņņesi. Namo karohi nāgassā'tã.

3. Ime kho tvaü bhikkhu pa¤he bhagavantaü upasaīkamitvā puccheyyāsi. Yathā5 te bhagavā
byākaroti tathā naü dhāreyyāsi. Nāhaü taü bhikkhu passāmi sadevake loke samārake
sabrahmake sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya yo imesaü pa¤hānaü
veyyākaraõena cittaü ārādheyya a¤¤atra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana
sutvā'ti. Idamavoca sā devatā idaü vatvā tatthe'vantaradhāyi6.

4. Atha kho āyasmā kumārakassapo tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaīkami
upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā
kumārakassapo bhagavantaü etadavoca. Imaü bhante rattiü a¤¤atarā devatā abhikkantāya
rattiyā abhikkantavaõõā kevalakappaü andhavanaü obhāsetvā yenāhaü tenupasaīkami.
Upasaīkamitvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhitā kho bhante sā devatā maü etadavoca.

--------------------
* Vammãkasutta ( [PTS, Nld ] 
1.Vammãko sãmu 1, ( [PTS, Nld ] 
2.Dhumāyati machasaü, syā, [PTS]
3.Palighaü, syā 
4.Paīkavāraü, syā. Caīkavāraü, katthaci
5.Yathāca, machasaü
6.Tattheva antaradhāyi syā, [PTS]

[BJT Page 358] [\x 358/]     

Bhikkhu, bhikkhu, ayaü vammiko rattiü dhåpāyati divā pajjalati. Brāhmaõo evamāha.
Abhikkhaõa sumedha satthaü ādāyā'ti. Abhikkhaõanto sumedho satthaü ādāya addasa
laīgiü. 'Laīgã bhadante'ti. Brāhmaõo evamāha. Ukkhipa laīgiü. Abhikkhaõa sumedha
satthaü ādāyā'ti. Abhikkhaõanto sumedho satthaü ādāya addasa uddhumāyikaü.
'Uddhumāyikā bhadante'ti. Brāhmaõo evamāha. Ukkhipa uddhumāyikaü. Abhikkhaõa
sumedha satthaü ādāyā'ti. Abhikkhaõanto sumedho satthaü ādāya addasa dvidhāpathaü.
'Dvidhāpatho bhadante'ti. Brāhmaõo evamāha.Ukkhipa dvidhāpathaü. Abhikkhaõa
sumedha satthaü ādāyā'ti. Abhikkhaõanto sumedho satthaü ādāya addasa caīgavāraü.
'Caīgavāraü bhadante'ti. Brāhmaõo evamāha. Ukkhipa caīgavāraü. Abhikkhaõa sumedha
satthaü ādāyā'ti. Abhikkhaõanto sumedho satthaü ādāya addasa kummaü. 'Kummo
bhadante'ti. Brāhmaõo evamāha.Ukkhipa kummaü. Abhikkhaõa sumedha satthaü ādāyā'ti.
Abhikkhaõanto sumedho satthaü ādāya addasa asisånaü. 'Asisånā bhadante'ti.
Abhikkhaõanto sumedho satthaü ādāya addasa maüsapesiü. 'Maüsapesi bhadante'ti.
Brāhmaõo evamāha.Ukkhipa maüsapesiü. Abhikkhaõa sumedha satthaü ādāyā'ti.
Abhikkhaõanto sumedho satthaü ādāya addasa nāgaü. 'Nāgo bhadante'ti. Brāhmaõo
evamāha. Tiņņhatu nāgo. Mā nāgaü ghaņņesi. Namo karohi nāgassā'ti.

"Ime kho tvaü bhikkhu pa¤he bhagavantaü upasaīkamitvā puccheyyāsi. Yathā5 te bhagavā
byākaroti, tathā naü dhāreyyāsi. Nāhaü taü bhikkhu passāmi sadevake loke samārake
sabrahmake sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya yo imesaü pa¤hānaü
veyyākaraõena cittaü ārādheyya a¤¤atra tathāgatena vā tathāgatasāvakena vā ito vā pana
sutvā'ti. Idamavoca sā devatā. Idaü vatvā tatthe'vantaradhāyãti.

5. Ko nu kho bhante vammiko? Kā rattiü dhåpāyanā1? Kā divā pajjalanā? Ko brāhmaõo? Ko
sumedho? Kiü satthaü? Kiü abhikkhaõaü? Kā laīgã? Kā uddhumāyikā? Ko dvidhāpatho?
Kiü caīgavāraü? Ko kummo? Kā asisånā? Kā maüsapesi? Ko nāgoti? [PTS Page 144] [\q
144/]     

6. Vammiko'ti kho bhikkhu imasse'taü cātummahābhåtikassa kāyassa adhivacanaü
mātāpettikasambhavassa odanakummāsåpacayassa aniccucchādana
parimaddanabhedanaviddhaüsanadhammassa. 

Yaü kho bhikkhu divā kammante2 ārabbha rattiü anuvitakketi anuvicāreti ayaü rattiü
dhåpāyanā.

Yaü kho bhikkhu rattiü anuvitakketvā anuvicāretvā divā kammante payojeti kāyena vācāya
manasā ayaü divā pajjalanā.

-------------------
1.Dhåmāyanā machasaü, syā, [PTS]
2.Kammantaü katthaci.

[BJT Page 360] [\x 360/]     

Brāhmaõo'ti kho bhikkhu tathāgatassetaü adhivacanaü arahato sammā sambuddhassa.

Sumedho'ti kho bhikkhu sekhassetaü bhikkhuno adhivacanaü.

Satthanti kho bhikkhu ariyāye'taü pa¤¤āya adhivacanaü.

Abhikkhaõanti kho bhikkhu viriyārambhassetaü adhivacanaü.

Laīgãti kho bhikkhu avijjāyetaü adhivacanaü. 

Ukkhipa laīgiü, pajaha avijjaü, abhikkhaõa sumedha satthaü ādāyā'ti ayametassa attho.

Uddhumāyikā1'ti kho bhikkhu kodhåpāyāsassetaü adhivacanaü. Ukkhipa uddhumāyikaü
pajaha kodhåpāyāsaü abhikkhaõa sumedha satthaü ādāyā'ti ayametassa attho.

Dvidhāpatho'ti kho bhikkhu vicikicchāyetaü adhivacanaü. Ukkhipa dvidhāpathaü pajaha
vicikicchaü abhikkhaõa sumedha satthaü ādāyā'ti ayametassa attho.

Caīgavāranti kho bhikkhu pa¤cannetaü nãvaraõānaü adhivacanaü
kāmacchandanãvaraõassa byāpādanãvaraõassa thãnamiddhanãvaraõassa
uddhaccakukkuccanãvaraõassa vicikicchānãvaraõassa. Ukkhipa caīgavāraü pajaha pa¤ca
nãvaraõe abhikkhaõa sumedha satthaü ādāyā'ti ayametassa attho.

Kummo'ti kho bhikkhu pa¤cannetaü upādānakkhandhānaü adhivacanaü seyyathãdaü
råpåpādānakkhandhassa vedanåpādānakkhandhassa sa¤¤åpādānakkhandhassa
saīkhāråpādānakkhandhassa vi¤¤āõåpādānakkhandhassaca2. Ukkhipa kummaü pajaha
pa¤cupādānakkhandhe abhikkhaõa sumedha satthaü ādāyā'ti ayametassa attho.

Asisånā'ti kho bhikkhu pa¤cannetaü kāmaguõānaü adhivacanaü: cakkhuvi¤¤eyyānaü
råpānaü iņņhānaü kantānaü manāpānaü piyaråpānaü kāmåpasaühitānaü rajanãyānaü,
sotavi¤¤eyyānaü saddānaü iņņhānaü kantānaü manāpānaü piyaråpānaü kāmåpasaühitānaü
rajanãyānaü, ghānavi¤¤eyyānaü gandhānaü iņņhānaü kantānaü manāpānaü piyaråpānaü
kāmåpasaühitānaü rajanãyānaü, jivhāvi¤¤eyyānaü rasānaü iņņhānaü kantānaü manāpānaü
piyaråpānaü kāmåpasaühitānaü [PTS Page 145] [\q 145/]      rajanãyānaü, kāyavi¤¤eyyānaü
phoņņhabbānaü iņņhānaü kantānaü manāpānaü piyaråpānaü kāmåpasaühitānaü
rajanãyānaü. Ukkhipa asisånaü pajaha pa¤cakāmaguõe abhikkhaõa sumedha satthaü
ādāyā'ti ayametassa attho.

Maüsapesã' ti kho bhikkhu nandirāgassetaü adhivacanaü. Ukkhipa maüsapesiü pajaha
nandirāgaü abhikkhaõa sumedha satthaü ādāyā'ti ayametassa attho.

Nāgo'ti kho bhikkhu khãõāsavassetaü bhikkhuno adhivacanaü. Tiņņhatu nāgo mā nāgaü
ghaņņesi namo karohi nāgassā'ti ayametassa attho'ti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā kumārakassapo bhagavato bhāsitaü abhinandãti. 
Vammikasuttaü tatiyaü.


[BJT Page 362] [\x 362/]     

1.3.4.

Rathavinãta suttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Atha
kho sambahulā jātibhåmakā bhikkhå jātibhåmiyaü vassaü vutthā yena bhagavā
tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu.
Ekamantaü nisinne kho te bhikkhå bhagavā etadavoca:

2." Ko nu kho bhikkhave jātibhåmiyaü jātibhåmakānaü bhikkhånaü sabrahmacārãnaü evaü
sambhāvito: " attanā ca appiccho appicchakatha¤ca bhikkhånaü kattā, attanā ca santuņņho
santuņņhikatha¤ca bhikkhånaü kattā, attanā ca pavivitto pavivekakatha¤ca bhikkhånaü
kattā, attanā ca asaüsaņņho asaüsaggakatha¤ca bhikkhånaü kattā, attanā ca āraddhaviriyo
viriyārambhakatha¤ca bhikkhånaü kattā, attanā ca sãlasampanno sãlasampadākatha¤ca
bhikkhånaü kattā, attanā ca samādhisampanno samādhi sampadākatha¤ca bhikkhånaü kattā,
attanā ca pa¤¤āsampanno pa¤¤āsampadākatha¤ca bhikkhånaü kattā, attanā ca
vimuttisampanno vimuttisampadākatha¤ca bhikkhånaü kattā, attanā ca
vimutti¤āõadassanasampanno vimutti¤āõadassanasampadākatha¤ca bhikkhånaü kattā,
ovādako vi¤¤āpako sandassako samādapako [PTS Page 146] [\q 146/]      samuttejako
sampahaüsako sabrahmacārãna"nti? 

3. Puõõo nāma bhante āyasmā mantāõiputto jātibhåmiyaü jātibhåmakānaü bhikkhånaü
sabrahmacārãnaü evaü sambhāvito: attanā ca appiccho appicchakatha¤ca bhikkhånaü kattā,
attanā ca santuņņho santuņņhikatha¤ca bhikkhånaü kattā, attanā ca pavivitto
pavivekakatha¤ca bhikkhånaü kattā, attanā ca asaüsaņņho asaüsaggakatha¤ca bhikkhånaü
kattā, attanā ca āraddhaviriyo viriyārambhakatha¤ca bhikkhånaü kattā, attanā ca
sãlasampanno sãlasampadākatha¤ca bhikkhånaü kattā, attanā ca samādhisampanno
samādhisampadākatha¤ca bhikkhånaü kattā, attanā ca pa¤¤āsampanno
pa¤¤āsampadākatha¤ca bhikkhånaü kattā, attanā ca vimuttisampanno
vimuttisampadākatha¤ca bhikkhånaü kattā, attanā ca vimutti¤āõadassanasampanno
vimutti¤āõadassanasampadākatha¤ca bhikkhånaü kattā, ovādako vi¤¤āpako sandassako
samādapako samuttejako sampahaüsako sabrahmacārãna"nti. 

[BJT Page 364] [\x 364/]     

4. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato avidåre nisinno hoti. Atha kho
āyasmato sāriputtassa etadahosi:" lābhā āyasmato puõõassa mantāõiputtassa, yassa vi¤¤å
sabrahmacārã satthu sammukhā anumāssa anumāssa1 vaõõaü bhāsanti, ta¤ca satthā
abbhanumodati, appevanāma mayaü kadāci karahaci āyasmatā puõõena mantāõiputtena
saddhiü samāgaccheyyāma, appevanāma siyā koci deva kathāsallāpo"ti.

5. Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaü viharitvā yena sāvatthi tena cārikaü pakkāmi.
Anupubbena cārikaü caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaü bhagavā sāvatthiyaü
viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme. Assosi kho āyasmā puõõo mantāõiputto "
bhagavā kira sāvatthiü anuppatto sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme"ti.

6. Atha kho āyasmā puõõo mantāõiputto senāsanaü saüsāmetvā pattacãvaraü ādāya yena
sāvatthi tena cārikaü pakkāmi. Anupubbena cārikaü caramāno yena sāvatthi jetavanaü
anāthapiõķikassa ārāmo yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü
abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho āyasmantaü puõõaü
mantāõiputtaü bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi
sampahaüsesi. Atha kho āyasmā puõõo mantāõi putto bhagavatā dhammiyā kathāya
sandassito samādapito samuttejito sampahaüsito bhagavato bhāsitaü abhinanditvā
anumoditvā uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā yena andhavanaü
tena pakkāmi divāvihārāya.

7. Atha kho a¤¤ataro bhikkhu yenāyasmā sāriputto tenupasaīkami. Upasaīkamitvā
āyasmantaü sāriputtaü etadavoca: " yassa kho tvaü āvuso sāriputta puõõassa nāma
bhikkhuno mantāõiputtassa abhinhaü kittayamāno [PTS Page 147] [\q 147/]      ahosi, so
bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaüsito bhagavato
bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāyāsanā bhagavanta abhivādetvā padakkhiõaü
katvā yena andhavanaü tena pakkanto divāvihārāyā"ti.

------------------
1.Anumassa anumassa, machasaü,

[BJT Page 366] [\x 366/]     

8. Atha kho āyasmā sāriputto taramānaråpo nisãdanaü ādāya āyasmantaü puõõaü
mantāõiputtaü piņņhito piņņhito anubandhi sãsānu lokã. Atha kho āyasmā puõõo
mantāõiputto andhavanaü ajjhogahetvā a¤¤atarasmiü rukkhamåle divāvihāraü nisãdi.
âyasmāpi kho sāriputto andhavanaü ajjhogahetvā a¤¤atarasmiü rukkhamåle divāvihāraü
nisãdi. Atha kho āyasmā sāriputto sāyanhasamayaü patisallāõā vuņņhito yenāyasmā puõõo
mantāõiputto tenupasaīkami. Upasaīkamitvā āyasmatā puõõena mantāõiputtena saddhiü
sammodi. Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü
nisinno kho āyasmā sāriputto āyasmantaü puõõaü mantāõiputtaü etadavoca:

9. Bhagavati no āvuso brahmacariyaü vussatã'ti? 'Evamāvuso'ti. Kinnu kho āvuso
sãlavisuddhatthaü bhagavati brahmacariyaü vussatãti? 'No hidaü āvuso'. Kimpanāvuso
cittavisuddhatthaü bhagavati brahmacariyaü vussatãti? 'No hidaü āvuso'. Kinnu kho āvuso
diņņhivisuddhatthaü bhagavati brahmacariyaü vussatãti? 'No hidaü āvuso' kimpanāvuso
kaīkhāvitaraõavisuddhatthaü bhagavati brahmacariyaü vussatãti? 'No hidaü āvuso'. Kinnu
kho āvuso maggāmagga¤āõadassanavisuddhatthaü bhagavati brahmacariyaü vussatãti? 'No
hidaü āvuso.' 'Kampanāvuso paņipadā¤āõadassanavisuddhatthaü bhagavati brahmacariyaü
vussatãti? 'No hidaü āvuso'. Kinnu kho āvuso ¤āõadassanavisuddhatthaü bhagavati
brahmacariyaü vussatãti? 'No hidaü āvuso.'.

10. " Kinnu kho āvuso sãlavisuddhatthaü bhagavati brahmacariyaü vussatã"ti iti puņņho
samāno 'no hidaü āvuso'ti vadesi. "Kimpanāvuso cittavisuddhatthaü bhagavati
brahmacariyaü vussatã"ti iti puņņho samāno'no hidaü āvuso'ti vadesi "kinnu kho āvuso
diņņhivisuddhatthaü bhagavati brahmacariyaü vussatã"ti iti puņņho samāno 'no hidaü
āvuso'ti vadesi. "Kimpanāvuso kaīkhāvitaraõavisuddhatthaü bhagavati brahmacariyaü
vussatã"ti iti puņņho samāno'no hidaü āvuso'ti vadesi. " Kinnu kho āvuso
maggāmagga¤āõadassanavisuddhatthaü bhagavati brahmacariyaü vussatã " ti iti puņņho
samāno ' no hidaü āvuso ' ti vadesi. " Kinnu kho āvuso paņipadā¤āõadassanavisuddhatthaü
bhagavati brahmacariyaü vussatã" iti puņņho samāno ' no hidaü āvuso 'ti vadesi. " Kinnu
kho āvuso ¤āõadassanavisuddhatthaü bhagavati brahmacariyaü vussatã" ti iti puņņho
samāno'no hidaü āvuso'ti vadesi. Kimatthaü carahāvuso bhagavati [PTS Page 148] [\q 148/] 
    brahmacariyaü vussatãti? 'Anupādāparinibbānatthaü kho āvuso bhagavati brahmacariyaü
vussatã'ti.

11. Kinnu kho āvuso sãlavisuddhi anupādāparinibbānanti?'No hidaü āvuso.'Kimpanāvuso
cittavisuddhi anupādāparinibbānanti? 'No hidaü āvuso.' Kinnu kho āvuso diņņhivisuddhi
anupādāparinibbānanti? 'No hidaü āvuso.' Kimpanāvuso kaīkhāvitaraõavisuddhi
anupādāparinibbānanti? 'No hidaü āvuso.' Kinnu kho āvuso
maggāmagga¤āõadassanavisuddhi anupādāparinibbānanti?. 'No hidaü āvuso' kimpanāvuso
paņipadā¤āõadassanavisuddhi anupādāparinibbānanti? 'No hidaü āvuso.' Kinnu kho āvuso
¤āõadassanavisuddhi anupādāparinibbānanti? 'No hidaü āvuso' a¤¤atra imehi dhammehi
anupādāparinibbānanti? 'No hidaü āvuso.'

[BJT Page 368] [\x 368/]     

12. " Kinnu ko āvuso sãlavisuddhi anupādāparinibbānanti iti puņņho samāno 'no hidaü
āvuso'ti vadesi. Kimpanāvuso cittavisuddhi, anupādāparinibbānanti iti puņņho samāno'no
hidaü āvuso'ti vadesi. Kinnu kho āvuso diņņhivisuddhi, anupādāparinibbānanti iti puņņho
samāno 'no hidaü āvuso'ti vadesi. Kinnu kho āvuso kaīkhāvitaraõavisuddhi
anupādāparinibbānanti iti puņņho samāno ' no hidaü āvuso 'ti vadesi. Kimpanāvuso
maggāmagga¤āõadassanavisuddhi anupādāparinibbānanti iti puņņho samāno ' no hidaü
āvuso' ti vadesi. Kimpanāvuso paņipadā¤āõadassanavisuddhi, anupādāparinibbānanti iti
puņņho samāno 'no hidaü āvuso'ti iti vadesi. Kinnu kho āvuso ¤āõadassanavisuddhi
anupādāparinibbānanti iti puņņho samāno'no hidaü āvuso'ti vadesi. Kimpanāvuso a¤¤atra
imehi dhammehi anupādāparinibbānanti iti puņņho samāno 'no hidaü āvuso'ti vadesi." Yathā
kathaü panāvuso imassa bhāsitassa attho daņņhabboti?

(Puõõatthero:)

13. Sãlavisuddhi¤ce āvuso bhagavā anupādāparinibbānaü pa¤¤āpessa, saupādānaüyeva
samānaü anupādāparinibbānaü pa¤¤āpessa. Cittavisuddhi¤ce āvuso bhagavā
anupādāparinibbānaü pa¤¤āpessa, saupādānaüyeva samānaü anupādāparinibbānaü
pa¤¤āpessa. Diņņhivisuddhi¤ce āvuso bhagavā anupādāparinibbānaü pa¤¤āpessa,
saupādānaüyeva samānaü anupādāparinibbānaü pa¤¤āpessa. Kaīkhāvitaraõavisuddhi¤ce
āvuso bhagavā anupādāparinibbānaü pa¤¤āpessa. Saupādānaüyeva samānaü
anupādāparinibbānaü pa¤¤āpessa. Maggāmagga¤āõadassanavisuddhi¤ce āvuso bhagavā
anupādāparinibbānaü pa¤¤āpessa, saupādānaüyeva samānaü anupādāparinibbānaü
pa¤¤āpessa. Paņipadā¤āõadassanavisuddhi¤ce āvuso bhagavā anupādāparinibbānaü
pa¤¤āpessa. Saupādānaüyeva samānaü anupādāparinibbānaü pa¤¤āpessa.
Ĩāõadassanavisuddhi¤ce āvuso bhagavā anupādāparinibbānaü pa¤¤āpessa,
saupādānaüyeva samānaü anupādāparinibbānaü pa¤¤āpessa. A¤¤atra ce āvuso imehi
dhammehi anupādāparinibbānaü abhavissa, puthujjano parinibbāyeyya. Puthujjano hi āvuso
a¤¤atra imehi dhammehi.

14. Tena hāvuso upamaü te karissāmi. Upamāyapidhekacce vi¤¤å purisā bhāsitassa atthaü
ājānanti. Seyyathāpi āvuso ra¤¤o pasenadissa kosalassa sāvatthiyaü [PTS Page 149] [\q
149/]      paņivasantassa sākate ki¤cideva accāyikaü karaõãyaü uppajjeyya, tassa antarā ca
sāvatthiü antarā ca sāketaü satta rathavinãtāni upaņņhapeyuü. Atha kho āvuso rājā pasenadi
kosalo sāvatthiyā nikkhamitvā antepuradvārā paņhamaü rathavinãtaü abhiråheyya
paņhamena rathavinãtena dutiyaü rathavinãtaü pāpuõeyya, paņhamaü rathavinãtaü
vissajjeyya, dutiyaü rathavinãtaü abhiråheyya. Dutiyena rathavinãtena tatiyaü rathavinãtaü
pāpuõeyya, dutiyaü rathavinãtaü vissajjeyya, tatiyaü rathavinãtaü abhiråheyya. Tatiyena
rathavinãtena catutthaü rathavinãtaü pāpuõeyya, tatiyaü rathavinãtaü vissajjeyya,

[BJT Page 370] [\x 370/]     

Catutthaü rathavinãtaü abhiråheyya. Catutthena rathavinãtena pa¤camaü rathavinãtaü
pāpuõeyya, catutthaü rathavinãtaü vissajjeyya, pa¤camaü rathavinãtaü abhiråheyya.
Pa¤camena rathavinãtena chaņņhaü rathavinãtaü pāpuõeyya, pa¤camaü rathavinãtaü
vissajjeyya, chaņņhaü rathavinãtaü abhiråheyya. Chaņņhena rathavinãtena sattamaü
rathavinãtaü pāpuõeyya, chaņņhaü rathavinãtaü vissajjeyya, sattamaü rathavinãtaü
abhiråheyya. Sattamena rathavinãtena sāketaü anupāpuõeyya antepuradvāraü.

15. Tamenaü antepuradvāragataü samānaü mittāmaccā¤ātisālohitā evaü puccheyyuü "iminā
tvaü mahārāja rathavinãtena sāvatthiyā sāketaü anuppatto antepuradvāranti?" Kathaü
byākaramāno nu kho āvuso rājā pasenadi kosalo sammā byākaramāno byākareyyāti? Evaü
byākaramāno kho āvuso rājā pasenadi kosalo sammā byākaramāno byākareyya: "idha me
sāvatthiyaü paņivasantassa sākete ki¤ci deva accāyikaü karaõãyaü uppajji. Tassa me antarā
ca sāvatthiü antarā ca sāketaü sattarathavinãtāni upaņņhapesuü. Atha khvāhaü sāvatthiyā
nikkhamitvā antepuradvārā1 paņhamaü rathavinãtaü abhiråhiü. Paņhamena rathavinãtena
dutiyaü rathavinãtaü pāpuõiü. Paņhamaü rathavinãtaü nissajiü2. Dutiyaü rathavinãtaü
abhiråhiü. Dutiyena rathavinãtena tatiyaü rathavinãtaü pāpuõiü. Dutiyaü rathavinãtaü
nissajiü. Tatiyaü rathavinãtaü abhiråhiü. Tatiyena rathavinãtena catutthaü rathavinãtaü
pāpuõiü. Tatiyaü rathavinãtaü nissajiü. Catutthaü rathavinãtaü abhiråhiü. Catutthena
rathavinãtena pa¤camaü rathavinãtaü pāpuõiü. Catutthaü rathavinãtaü nissajiü. Pa¤camaü
rathavinãtaü abhiråhiü. Pa¤camena rathavinãtena chaņņhaü rathavinãtaü pāpuõiü.
Pa¤camaü rathavinãtaü nissajiü. Chaņņhaü rathavinãtaü abhiråhiü. Chaņņhena rathavinãtena
sattamaü rathavinãtaü pāpuõiü chaņņhaü rathavinãtaü nissajiü. Sattamaü rathavinãtaü
abhiråhiü. Sattamena hi rathavinãtena3 sāketaü anuppatto antepuradvāranti. Evaü
byākaramāno kho āvuso rājā pasenadi kosalo sammā byākaramāno byākareyyāti.

16. Evameva kho āvuso sãlavisuddhi yāvadeva cittavisuddhatthā. Cittavisuddhi yāvadeva
diņņhivisuddhatthā. Diņņhivisuddhi yāvadeva kaīkhāvitaraõavisuddhatthā.
Kaīkhāvitaraõavisuddhi [PTS Page 150] [\q 150/]      yāvadeva
maggāmagga¤āõadassanavisuddhatthā. Maggāmagga¤āõadassanavisuddhi yāvadeva
paņipadā¤āõadassanavisuddhatthā. Paņipadā¤āõadassanavisuddhi yāvadeva
¤āõadassanavisuddhatthā. Ĩāõadassanavisuddhi yāvadeva anupādāparinibbānatthā.
Anupādāparinibbānatthaü kho āvuso bhagavati brahmacariyaü vussatãti.

-------------------
1. Antepuradavāre, syā. 2. Vissajjiü, machasaü, nissajjiü. Syā. 3. Sattamena rathavinãtena,
machasaü.[PTS.]

[BJT Page 372] [\x 372/]     

17. Evaü vutte āyasmā sāriputto āyasmantaü puõõaü mantāõiputtaü etadavoca: " ko nāmo
āyasmā? Katha¤ca pana āyasmantaü1 sabrahmacārã jānanti"tã? 'Puõõo'ti kho me āvuso
nāmaü. 'Mantāõiputto'ti ca pana maü sabrahmacārã jānantãti.

18. "Acchariyaü āvuso, abbhutaü āvuso. Yathā taü sutavatā sāvakena sammadeva
satthusāsanaü ājānantena, evamevaü2 āyasmatā puõõena mantāõiputtena gambhãrā
gambhãrā pa¤hā3 anumāssa4 anumāssa byākatā. Lābhā sabrahmacārãnaü, suladdha lābhā5
sabrahmacārãnaü, ye āyasmantaü puõõaü mantāõiputtaü labhanti dassanāya. Labhanti
payirupāsanāya. Celaõķukena cepi6 sabrahmacārã āyasmantaü puõõaü mantāõiputtaü
muddhanā pariharantā labheyyuü dassanāya, labheyyuü payirupāsanāya, tesampi lābhā.
Tesampi suladdhaü, amhākampi lābhā, amhākampi suladdhaü, ye mayaü āyasmantaü
puõõaü mantāõiputtaü labhāma dassanāya, labhāma payirupāsanāyā "ti.

19. Evaü vutte āyasmā puõõo mantāõiputto āyasmantaü sāriputtaü etadavoca: ko nāmo
āyasmā? Katha¤ca pana āyasmantaü sabrahmacārã jānantãti? 'Upatisso'ti kho me āvuso
nāmaü.'Sāriputto'ti ca pana maü sabrahmacārã jānantãti.

20. " Satthukappena vata kira bho sāvakena saddhiü mantayamānā na jānimha 'āyasmā
sāriputto'ti. Sace hi mayaü jāneyyāma 'āyasmā sāriputto'ti ettakampi no nappaņibhāseyya.
Acchariyaü āvuso, abbhutaü āvuso, yathā taü sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaü
ājānantena, evamevaü āyasmatā sāriputtena gambhãrā gambhãrā pa¤hā anumāssa anumāssa
pucchitā. Lābhā sabrahmacārãnaü, suladdhalābhā sabrahmacārãnaü, ye āyasmantaü
sāriputtaü labhanti dassanāya. Labhanti payirupāsanāya. Celaõķukena cepi6 sabrahmacārã
āyasmantaü sāriputtaü muddhanā pariharantā labheyyuü dassanāya, labheyyuü
payirupāsanāya, [PTS Page 151] [\q 151/]      tesampi lābhā, tesampi suladdhaü.
Amhākampi lābhā, amhākampi suladdhaü, ye mayaü āyasmantaü sāriputtaü labhāma
dassanāya. Labhāma payirupāsanāyā"ti.

Itiha te ubho mahānāgā a¤¤ama¤¤assa subhāsitaü samanumodiüsuti.

Rathavinãtasuttaü catutthaü.

---------------------
1. Panāyasmantaü, machasaü. Syā [PTS 2.] Evameva, machasaü. 3. Gambhãrā
gambhãrapa¤hā, machasaü sã. Katthaci 4. Anumassa, machasaü 5. Suladadhaü
sabrahmacārãnaü, syā. 6. Celaõķukena, syā.

[BJT Page 374] [\x 374/]     

1.3.5

Nivāpasuttaü.

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi 'bhikkhavo'ti. 'Bhadante'ti te bhikkhå bhagavato
paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

2. Na bhikkhave nevāpiko nivāpaü nivapati migajātānaü " imaü me nivāpaü nivuttaü
migajātā paribhu¤jantā dãghāyukā vaõõavanto ciraü dãghamaddhānaü yāpentu"ti. Eva¤ca
kho bhikkhave nevāpiko nivāpaü nivapati migajātānaü " imaü me nivāpaü nivuttaü migajātā
anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jissanti. Anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jamānā
madaü āpajjissanti. Mattā samānā pamādaü āpajjissanti. Pamattā samānā
yathākāmakaraõãyā bhavissanti imasmiü nivāpe"ti.

3. Tatra bhikkhave paņhamā migajātā amuü nivāpaü nivuttaü nevāpikassa anupakhajja
mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jamānā
madaü āpajjiüsu. Mattā samānā pamādaü āpajjiüsu. Pamattā samānā yathākāmakaraõãyā
ahesuü nevāpikassa amusmiü nivāpe. Evaü hi te bhikkhave paņhamā migajātā na
parimucciüsu nevāpikassa iddhānubhāvā.

4. Tatra bhikkhave dutiyā migajātā evaü samacintesuü: " ye kho te paņhamā migajātā amuü
nivāpaü nivuttaü nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu. Te tattha
anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jamānā madaü āpajjiüsu. Mattā samānā [PTS Page 152]
[\q 152/]      pamādaü āpajjiüsu. Pamattā samānā yathākāmakaraõãyā ahesuü nevāpikassa
amusmiü nivāpe. Evaü hi te paņhamā migajātā na parimucciüsu nevāpikassa iddhānubhāvā.
Yannåna mayaü sabbaso nivāpabhojanā paņivirameyyāma, bhayabhogā paņiviratā
ara¤¤āyatanāni ajjhogahetvā1 vihareyyāmā"ti. Te sabbaso nivāpabhojanā paņiviramiüsu.
Bhayabhogā paņiviratā ara¤¤āyatanāni ajjhogahetvā1 vihariüsu. Tesaü gimhānaü pacchime
māse tiõodakasaīkhaye adhimattakasimānaü patto kāyo hoti. Tesaü adhimattakasimānaü
pattakāyānaü balaviriyaü parihāyi. Balaviriye parihãne tameva nivāpaü nivuttaü
nevāpikassa paccāgamiüsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu. Te tattha
anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jamānā madaü āpajjiüsu. Mattā samānā pamādaü
āpajjiüsu. Pamattā samānā yathākāmakaraõãyā ahesuü nevāpikassa amusmiü nivāpe. Evaü
hi te bhikkhave dutiyāpi migajātā na parimucciüsu nevāpikassa iddhānubhāvā.

---------------------
1. Ajjhegāhetvā, machasaü. Ajjhogāhitvā, [PTS]

[BJT Page 376] [\x 376/]     

5. Tatra bhikkhave tatiyā migajātā evaü samacintesuü: " ye kho te paņhamā migajātā amuü
nivāpaü nivuttaü nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu. Te tattha
anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jamānā madaü āpajjiüsu. Mattā samānā pamādaü
āpajjiüsu. Pamattā samānā yathākāmakaraõãyā ahesuü nevāpikassa amusmiü nivāpe. Evaü
hi te paņhamā migajātā na parimucciüsu nevāpikassa iddhānubhāvā.-

" Yepi te dutiyā migajātā evaü samacintesuü: 'ye kho te paņhamā migajātā amuü nivāpaü
nivuttaü nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu. Te tattha anupakhajja
mucchitā bhojanāni bhu¤jamānā madaü āpajjiüsu. Mattā samānā pamādaü āpajjiüsu.
Pamattā samānā yathākāmakaraõãyā ahesuü nevāpikassa amusmiü nivāpe. Evaü te
paņhamā migajātā na parimucciüsu nevāpikassa iddhānubhāvā. Yannåna mayaü sabbaso
nivāpabhojanā paņivirameyyāma, bhayabhogā paņiviratā ara¤¤āyatanāni ajjhogahetvā
vihareyyāmā'ti. Te sabbaso nivāpabhojanā paņiviramiüsu. Bhayabhogā paņiviratā
ara¤¤āyatanāni ajjhogahetvā vihariüsu. Tesaü gimhānaü pacchime māse tiõodakasaīkhaye
adhimattakasimānaü patto kāyo hoti. Tesaü adhimattakasimānaü pattakāyānaü balaviriyaü
parihāyi.Balaviriye parihãne tameva nivāpaü nivuttaü nevāpikassa paccāgamiüsu. Te tattha
anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni
bhu¤jamānā madaü āpajjiüsu. Mattā samānā pamādaü āpajjiüsu. Pamattā samānā
yathākāmakaraõãyā ahesuü nevāpikassa amusmiü nivāpe. Evaü hi te dutiyāpi migajātā na
parimucciüsu nevāpikassa iddhānubhāvā. - 

"Yannåna mayaü amuü nivāpaü nivuttaü nevāpikassa [PTS Page 153] [\q 153/]     
upanissāya āsayaü kappeyyāma, tatrāsayaü kappetvā amuü nivāpaü nivuttaü nevāpikassa
ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhu¤jissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni
bhu¤jamānā na madaü āpajjissāma, amattā samānā nappamādaü āpajjissāma, appamattā
samānā na yathākāmakaraõãyā bhavissāma nevāpikassa amusmiü nivāpe"ti. Te amuü
nivāpaü nivuttaü nevāpikassa upanissāya āsayaü kappayiüsu. Tatrāsayaü kappetvā amuü
nivāpaü nivuttaü nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu. Te tattha
ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhu¤jamānā na madaü āpajjiüsu. Amattā samānā
nappamādaü āpajjiüsu. Appamattā samānā na yathākāmakaraõãyā ahesuü nevāpikassa
amusmiü nivāpe.

6. Tatra bhikkhave nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: ' saņhassu nāmime tatiyā
migajātā keņubhino. Iddhimantassu1 nāmime tatiyā migajātā parajanā. Ima¤ca nāma nivāpaü
nivuttaü paribhu¤janti. Na ca nesaü jānāma āgatiü vā gatiü vā - 

-----------------------
1.Iddhimattāsu, machasaü. Syā.
[BJT Page 378] [\x 378/]     

Yannåna mayaü imaü nivāpaü nivuttaü mahatãhi daõķavākarāhi1 samantā sappadesaü
anuparivāreyyāma, appevanāma tatiyānaü migajātānaü āsayaü passeyyāma yattha te gāhaü2
gaccheyyunti. Te amu nivāpaü nivuttaü mahatãhi daõķavākarāhi samantā sappadesaü
anuparivāresuü. Addasāsuü kho bhikkhave nevāpiko ca nevāpikaparisā ca tatiyānaü
migajātānaü āsayaü yattha te gāhaü agamaüsu. Evaü hi te bhikkhave tatiyāpi migajātā na
parimucciüsu nevāpikassa iddhānubhāvā,

7. Tatra bhikkhave catutthā migajātā evaü samacintesuü:" yo kho te paņhamā migajātā amuü
nivāpaü nivuttaü nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu. Te tattha
anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jamānā madaü āpajjiüsu. Mattā samānā pamādaü
āpajjiüsu. Pamattā samānā yathākāmakaraõãyā ahesuü nevāpikassa amusmiü nivāpe. Evaü
hi te paņhamā migajātā na parimucciüsu nevāpikassa iddhānubhāvā.
"Yepi te dutiyā migajātā evaü samacintesuü:'ye kho te paņhamā migajātā amuü nivāpaü
nivuttaü nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu. Te tattha anupakhajja
mucchitā bhojanāni bhu¤jamānā madaü āpajjiüsu. Mattā samānā pamādaü āpajjiüsu.
Pamattāsamānā yathākāmakaraõãyā ahesuü nevāpikassa amusmiü nivāpe. Evaü hi te
paņhamā migajātā na parimucciüsu nevāpikassa iddhānubhāvā. Yannåna mayaü sabbaso
nivāpabhojanā paņivirameyyāma. Bhayabhogā paņiviratā ara¤¤āyatanāni ajjhogahetvā
vihareyyāmā'ti. Te sabbaso nivāpabhojanā paņiviramiüsu. Bhayabhogā paņiviratā
ara¤¤āyatanāni ajjhogahetvā vihariüsu. Tesaü gimhānaü pacchime māse tiõodakasaīkhaye
adhimattakasimānaü patetā kāyo hoti. Tesaü adhimattakasimānaü pattakāyānaü balaviriyaü
parihāyi. Balaviriye parihãne tameva nivāpaü nivuttaü nevāpikassa paccāgamiüsu. Te tattha
anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni
bhu¤jamānā madaü āpajjiüsu. Mattā samānā pamādaü āpajjiüsu. Pamattā samānā
yathākāmakaraõãyā ahesuü nevāpikassa amusmiü nivāpe. Evaü hi te dutiyāpi migajātā na
parimucciüsu nevāpikassa iddhānubhāvā. -

---------------------
1.Daõķavāgurāhã, syā. 2. Gāhaü,syā.

[BJT Page 380] [\x 380/]     

"Yepi te tatiyā migajātā evaü samacintesuü: [PTS Page 154] [\q 154/]      ye kho te paņhamā
migajātā amuü nivāpaü nivuttaü nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu. Te
tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jamānā madaü āpajjiüsu. Mattā samānā
pamādaü āpajjiüsu. Pamattāsamānā yathākāmakaraõãyā ahesuü nevāpikassa amusmiü
nivāpe. Evaü hi te paņhamā migajātā na parimucciüsu nevāpikassa iddhānubhāvā ye pi te
dutiyā migajātā evaü samacintesuü: 'ye kho te paņhamā migajātā amuü nivāpaü nivuttaü
nevāpikassa anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu. Te tattha anupakhajja mucchitā
bhojanāni bhu¤jamānā madaü āpajjiüsu. Mattā samānā pamādaü āpajjiüsu. Pamattāsamānā
yathākāmakaraõãyā ahesuü nevāpikassa amusmiü nivāpe. Evaü hi te paņhamā migajātā na
parimucciüsu nevāpikassa iddhānubhāvā. Yannåna mayaü sabbaso nivāpabhojanā
paņivirameyyāma. Bhayabhogā paņiviratā ara¤¤āyatanāni ajjhogahetvā vihareyyāmā'ti. Te
sabbaso nivāpabhojanā paņiviramiüsu. Bhayabhogā paņiviratā ara¤¤āyatanāni ajjhogahetvā
vihariüsu. Tesaü gimhānaü pacchime māse tiõodakasaīkhaye adhimattakasimānaü patto
kāyo hoti. Tesaü adhimattakasimānaü pattakāyānaü balaviriyaü parihāyi. Balaviriye
parihãne tameva nivāpaü nivuttaü nevāpikassa paccāgamiüsu. Te tattha anupakhajja
mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jamānā
madaü āpajjiüsu. Mattā samānā pamādaü āpajjiüsu. Pamattā samānā yathākāmakaraõãyā
ahesuü nevāpikassa amusmiü nivāpe. Evaü hi te dutiyāpi migajātā na parimucciüsu
nevāpikassa iddhānubhāvā. 'Yannåna mayaü amuü nivāpaü nivuttaü nevāpikassa
upanissāya āsayaü kappeyyāma. Tatrāsayaü kappetvā amuü nivāpaü nivuttaü nevāpikassa
ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhu¤jissāma. Ananupakhajja amucchitā bhojanāni
bhu¤jamānā na madaü āpajjissāma. Amattā samānā nappamādaü āpajjissāma appamattā
samānā, na yathākāmakaraõãyā bhavissāma nevāpikassa amusmiü nivāpe'ti. Te amuü
nivāpaü nivuttaü nevāpikassa upanissāya āsayaü kappayiüsu. Tatrāsayaü kappetvā amuü
nivāpaü nivuttaü nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhu¤jamānā na madaü
āpajjiüsu. Amattā samānā nappamādaü āpajjiüsu. Appamattā samānā na
yathākāmakaraõãyā ahesuü nevāpikassa amusmiü nivāpe. Tatra nevāpikassa ca
nevāpikaparisāya ca etadahosi. 'Saņhassu nāmime tatiyā migajātā keņubhino. Iddhimantassu
nāmime tatiyā migajātā parajanā. Ima¤ca nāma nivāpaü nivuttaü paribhu¤janti. Na ca nesaü
jānāma āgatiü vā gatiü vā. Yannåna mayaü imaü nivāpaü nivuttaü mahatãhi daõķavākarāhi
samantā sappadesaü anuparivāreyyāma, appevanāma tatiyānaü migajātānaü āsayaü
passeyyāma yattha te gāhaü gaccheyyu'nti. Te amuü nivāpaü nivuttaü mahatãhi
daõķavākarāhi samantā sappadesaü anuparivāresuü. Addasāsuü kho nevāpiko ca
nevāpikaparisā ca tatiyānaü migajātānaü āsayaü yattha te gāhaü agamaüsu. Evaü hi te
tatiyāpi migajātā na parimucciüsu nevāpikassa iddhānubhāvā. -

---------------------
* Ketacino,machasaü.

[BJT Page 382] [\x 382/]     

"Yannåna mayaü yattha agati nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca, tatrāsayaü kappeyyāma,
tatrāsayaü kappetvā amuü nivāpaü nivuttaü nevāpikassa ananupakhajja amucchitā
bhojanāni bhu¤jissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhu¤jamānā na madaü
āpajjissāma, amattā samānā nappamādaü āpajjissāma, appamattā samānā na
yathākāmakaraõãyā [PTS Page 155] [\q 155/]      bhavissāma nevāpikassa amuü nivāpe"ti.
Te yattha agati nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca tatrāyaü kappayiüsu. Tatrāsayaü
kappetvā amuü nivāpaü nivuttaü nevāpikassa ananupakhajja amucchitā bhojanāni
bhu¤jiüsu. Te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhu¤jamānā na madaü ājjiüsu.
Amattā samānā nappamādaü āpajjiüsu appamattā samānā na yathākāmakaraõãyā ahesuü
nevāpikassa amusmiü nivāpe.

8. Tatra bhikkhave nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: " saņhassu nāmime
catutthā migajātā keņubhino. Iddhimantassu nāmime catutthā migajātā parajanā. Ima¤ca
nāma nivāpaü nivuttaü paribhu¤janti. Na ca nesaü jānāma āgatiü vā gatiü vā. Yannåna
mayaü imaü nivāpaü nivuttaü mahatãhi daõķavākarāhi samantā sappadesaü
anuparivāreyyāma appevanāma catutthānaü migajātānaü āsayaü passeyyāma yattha te
gāhaü gaccheyyu"nti. Te amuü nivāpaü nivuttaü mahatãhi daõķavākarāhi samantā
sappadesaü anuparivāresuü. Neva kho bhikkhave addasāsuü nevāpiko ca nevāpikaparisā ca
catutthānaü migajātānaü āsayaü yattha te gāhaü gaccheyyuü.

Tatra bhikkhave nevāpikassa ca nevāpikaparisāya ca etadahosi: "sace kho mayaü catutthe
migajāte ghaņņessāma, te ghaņņitā a¤¤e ghaņņessanti. Tepi ghaņņitā a¤¤e ghaņņessanti. Evaü
imaü nivāpaü nivuttaü sabbaso migajātā ri¤cissanti. Yannåna mayaü catutthe migajāte
ajjhupekkheyyāmā'ti ajjhupekkhiüsu kho bhikkhave nevāpiko ca nevāpikaparisā ca catutthe
migajāte. Evaü hi te bhikkhave catutthā migajātā parimucciüsu nevāpikassa iddhānubhāvā.

9. Upamā kho me ayaü bhikkhave katā atthassa vi¤¤āpanāya aya¤cettha1 attho: nivāpoti
kho bhikkhave pa¤cannetaü kāmaguõānaü adhivacanaü. Nevāpikoti kho bhikkhave
mārassetaü pāpimato adhivacanaü. Nevāpikaparisāti kho bhikkhave māraparisāyetaü
adhivacanaü. Migajātāti kho bhikkhave samaõabrāhmaõānetaü adhivacanaü.

10. Tatra bhikkhave paņhamā samaõabrāhmaõā amuü nivāpaü nivuttaü mārassa amåni ca
lokāmisāni anupakhajja [PTS Page 156] [\q 156/]      mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu. Te
tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jamānā madaü āpajjiüsu,-

---------------------
1. Aya¤cacettha, syā.[PTS]

[BJT Page 384] [\x 384/]     

Mattā samānā pamādaü āpajjiüsu. Pamattā samānā yathākāmakaraõãyā ahesuü mārassa
amusmiü nivāpe amusmi¤ca lokāmise. Evaü hi te bhikkhave paņhamā samaõabrāhamaõā
na parimucciüsu mārassa iddhānubhāvā. Seyyathāpi te bhikkhave paņhamā migajātā,
tathåpame ahaü ime paņhame samaõabrāhmaõe vadāmi.

10. Tatra bhikkhave dutiyā samaõabrāhmaõā. Evaü samacintesuü: " ye kho te paņhamā
samaõabrāhamaõā amuü nivāpaü nivuttaü mārassa amåni ca lokāmisāni anupakhajja
mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu, te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jamānā madaü
āpajjiüsu. Mattā samānā pamādaü āpajjiüsu, pamattā samānā yathā kāmakaraõãyā ahesuü
mārassa amusmiü nivāpe amusmi¤ca lokāmise. Evaü hi te paņhamā samaõabrāhmaõā na
parimucciüsu mārassa iddhānubhāvā. Yannåna mayaü sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā
paņivirameyyāma, bhayabhogā paņiviratā ara¤¤āyatanāni ajjhogahetvā1 vihareyyāmā"ti. Te
sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paņiviramiüsu. Bhayabhogā paņiviratā ara¤¤āyatanāni
ajjhogahetvā1 vihariüsu. Te tattha sākabhakkhāpi ahesuü, sāmāka bhakkhāpi ahesuü,
nãvarabhakkhāpi ahesuü, daddulabhakkhāpi ahesuü, haņabhakkhāpi ahesuü,
kaõabhakkhāpi ahesuü, ācāmabhakkhāpi ahesuü, pi¤¤ākabhakkhāpi ahesuü, tiõabhakkhāpi
ahesuü, gomayabhakkhāpi ahesuü, vanamålaphalāhārā yāpesuü pavattaphalabhojã tesaü
gimhānaü pacchime māse tiõodakasaīkhaye adhimattakasimānaü patto kāyo hoti. Tesaü
adhimattakasimānaü pattakāyānaü balaviriyaü parihāyi. Balaviriye parihãne cetovimutti
parihāyi. Cetovimuttiyā parihãnāya tameva nivāpaü nivuttaü mārassa paccāgamiüsu tāni ca
lokāmisāni. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu. Te tattha anupakhajja
mucchitā bhojanāni bhu¤jamānā madaü āpajjiüsu. Mattā samānā pamādaü āpajjiüsu.
Pamattā samānā yathākāmakaraõãyā ahesuü mārassa amusmiü nivāpe amusmi¤ca lokāmise.
Evaü hi te bhikkhave dutiyāpi samaõabrāhmaõā na parimucciüsu [PTS Page 157] [\q 157/] 
    mārassa iddhānubhāvā. Seyyathāpi te bhikkhave dutiyā migajātā tathåpame ahaü ime
dutiye samaõabrāhmaõe vadāmi.

11. Tatra bhikkhave tatiyā samaõabrāhmaõā. Evaü samacintesuü: " ye kho te paņhamā
samaõabrāhmaõā amuü nivāpaü nivuttaü mārassa amåni ca lokāmisāni anupakhajja
mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu, te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jamānā madaü
āpajjiüsu. Mattā samānā pamādaü āpajjiüsu, pamattā samānā yathākāmakaraõãyā ahesuü
mārassa amusmiü nivāpe amusmi¤ca lokāmise. Evaü hi te paņhamā samaõabrāhmaõā na
parimucciüsu mārassa iddhānubhāvā. Yepi te dutiyā samaõabrāhmaõā evaü samacintesuü
- 

--------------------
1.Ajjhogāhetvā, machasaü syā. Ajjhogāhitvā, [PTS]

[BJT Page 386] [\x 386/]     

" Ye kho te paņhamā samaõabrāhamaõā amuü nivāpaü nivuttaü mārassa amåni ca
lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu, te tattha anupakhajja mucchitā
bhojanāni bhu¤jamānā madaü āpajjiüsu. Mattā samānā pamādaü āpajjiüsu, pamattā samānā
yathā kāmakaraõãyā ahesuü mārassa amusmiü nivāpe amusmi¤ca lokāmise. Evaü hi te
paņhamaü samaõabrāhmaõā na parimucciüsu mārassa iddhānubhāvā.'Yannåna yaü sabbaso
nivāpabhojanā lokāmisā paņivirameyyāma, bhayabhogā paņiviratā ara¤¤āyatanāni
ajjhogahetvā vihareyyāmā'ti. Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paņiviramiüsu. Te tattha
sākabhakkhāpi ahesuü, sāmākabhakkhāpi ahesuü, nãvārabhakkhāpi ahesuü,
daddulabhakkhāpi ahesuü. Haņabhakkhāpi ahesuü, kaõabhakkhāpi ahesuü,
ācāmabhakkhāpi ahesuü, pi¤¤ākabhakkhāpi ahesuü, tiõabhakkhāpi ahesuü,
gomayabhakkhāpi ahesuü, vanamålaphalāhārā yāpesuü pavattaphalabhojã. Tesaü gimhānaü
pacchime māse tiõodakasaīkhaye adhimattakasimānaü patto kāyo hoti. Tesaü
adhimattakasimānaü pattakāyānaü balaviriyaü parihāyi. Balaviriye parihãne cetovimutti
parihāyi. Cetovimuttiyā parihãnāya tameva nivāpaü nivuttaü mārassa paccāgamiüsu tāni ca
lokāmisāni. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu. Mattā samānā pamādaü
āpajjiüsu. Pamattā samānā yathākāmakaraõãyā ahesuü mārassa amusmiü nivāpe
amusmi¤ca lokāmise. Evaü hi te dutiyāpi samaõabrāhmaõā na parimucciüsu mārassa
iddhānubhāvā. 'Yannåna mayaü amuü nivāpaü nivuttaü mārassa amåni ca lokāmisāni
upanissāya āsayaü kappeyyāma, tatrāsayaü kappetvā amuü nivāpaü nivuttaü mārassa
amåni ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhu¤jissāma, ananupakhajja
amucchitā bhojanāni bhu¤jamānā na madaü āpajjissāma, amattā samānā nappamādaü
āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraõãyā bhavissāma mārassa amusmiü
nivāpe amusmi¤ca lokāmise'ti. Te amuü nivāpaü nivuttaü mārassa amåni ca lokāmisāni
upanissāya āsayaü kappayiüsu. Tatrāsayaü kappetvā amuü nivāpaü nivuttaü mārassa amåni
ca lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu. Te tattha ananupakhajja
amucchitā bhojanāni bhu¤jamānā na madaü āpajjiüsu. Amattā samānā nappamādaü
āpajjiüsu. Appamattā samānā na yathākāmakaraõãyā ahesuü mārassa amusmiü nivāpe
amusmi¤ca lokāmise. Api ca kho evaü diņņhikā ahesuü: 'sassato loko itipi, asassato loko
itipi, antavā loko itipi, anantavā loko itipi, taü jãvaü taü sarãraü itipi, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü
sarãra itipi, hoti tathāgato parammaraõā [PTS Page 158] [\q 158/]      itipi, na hoti tathāgato
parammaraõā itipi, neva bhoti na na hoti tathāgato parammaraõā itipi. -

[BJT Page 388] [\x 388/]     

Evaü hi te bhikkhave tatiyāpi samaõabrāhmaõā na parimucciüsu mārassa iddhānubhāvā.
Seyyathāpi te bhikkhave tatiyā migajātā tathåpame ahaü ime tatiye samaõabrāhmaõe
vadāmi.

12. Tatra bhikkhave catutthā samaõabrāhmaõā. Evaü samacintesuü: " ye kho te paņhamā
samaõabrāhamaõā amuü nivāpaü nivuttaü mārassa amåni ca lokāmisāni anupakhajja
mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu, te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jamānā madaü
āpajjiüsu. Mattā samānā pamādaü āpajjiüsu, pamattā samānā yathā kāmakaraõãyā ahesuü
mārassa amusmiü nivāpe amusmi¤ca lokāmise. Evaü hi te paņhamā samaõabrāhmaõā na
parimucciüsu mārassa iddhānubhāvā. Yepi te dutiyā samaõabrāhmaõā evaü samacintesuü:
" ye kho te paņhamā samaõabrāhamaõā amuü nivāpaü nivuttaü mārassa amåni ca
lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu, te tattha anupakhajja mucchitā
bhojanāni bhu¤jamānā madaü āpajjiüsu. Mattā samānā pamādaü āpajjiüsu, pamattā samānā
yathā kāmakaraõãyā ahesuü mārassa amusmiü nivāpe amusmi¤ca lokāmise. Evaü hi te
paņhamā samaõabrāhmaõā na parimucciüsu mārassa iddhānubhāvā. 'Yannåna mayaü
sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paņivirameyyāma. Bhayabhogā paņiviratā ara¤¤āyatanāni
ajjhogahetvā1 vihareyyāmā"ti. Te sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paņiviramiüsu.
Bhayabhogā paņiviratā ara¤¤āyatanāni ajjhogahetvā1 vihariüsu. Te tattha sākabhakkhāpi
ahesuü, sāmāka bhakkhāpi ahesuü, nãvarabhakkhāpi ahesuü, daddulabhakkhāpi ahesuü,
haņabhakkhāpi ahesuü, kaõabhakkhāpi ahesuü, ācāmabhakkhāpi ahesuü,
vanamålaphalāhārā yāpesuü pavattaphalabhojã.Tesaü gimhānaü pacchime māse
tinodakasaīkhaye adhimattakasimānaü patto kāyo hoti tesaü adhimattakasimānaü
pattakāyānaü balaviriyaü parihāyi. Balaviriye parihãne cetovimutti parihāyi. Cetovimuttiyā
parihãnāya tameva nivāpaü nivuttaü mārassa paccāgamiüsu tāni ca lokāmisāni. Te tattha
anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni
bhu¤jamānā madaü āpajjiüsu. Mattā samānā pamādaü āpajjiüsu. Pamattā samānā
yathākāmakaraõãyā ahesuü mārassa amusmiü nivāpe amusmi¤ca lokāmise. Evaü hi te
dutiyāpi samaõabrāhmaõā na parimucciüsu mārassa iddhānubhāvā. Yepi te tatiyā
samaõabrāhmaõā evaü samacintesuü: " " ye kho te paņhamā samaõabrāhamaõā amuü
nivāpaü nivuttaü mārassa amåni ca lokāmisāni anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu,
te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jamānā madaü āpajjiüsu. Mattā samānā
pamādaü āpajjiüsu, pamattā samānā yathā kāmakaraõãyā ahesuü mārassa amusmiü nivāpe
amusmi¤ca lokāmise. Evaü hi te paņhamā samaõabrāhmaõā na parimucciüsu mārassa
iddhānubhāvā. Yepi te dutiyā samaõabrāhmaõā evaü samacintesuü " ye kho te paņhamā
samaõabrāhmaõā amuü nivāpaü nivuttaü mārassa amåni ca lokāmisāni anupakhajja
mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu, te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jamānā madaü
āpajjiüsu. Mattā samānā pamādaü āpajjiüsu, pamattā samānā yathākāmakaraõãyā ahesuü
mārassa amusmiü nivāpe amusmi¤ca lokāmise. Evaü hi te paņhamā samaõabrāhmaõā na
parimucciüsu mārassa iddhānubhāvā. Yannåna mayaü sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā
paņivirameyyāma, bhayabhogā paņiviratā ara¤¤āyatanāni ajjhogahetvā vihareyyāmā" ti. Te
sabbaso nivāpabhojanā lokāmisā paņiviramiüsu. Bhayabhogā paņiviratā ara¤¤āyatanāni
ajjhogahetvā vihariüsu. Te tattha sākabhakkhāpi ahesuü sāmāka bhakkhāpi ahesuü,
nãvarabhakkhāpi ahesuü, daddulabhakkhāpi ahesuü, haņabhakkhāpi ahesuü,
kaõabhakkhāpi ahesuü, ācāmabhakkhāpi ahesuü, pi¤¤ākabhakkhāpi ahesuü, tiõabhakkhāpi
ahesuü, gomayabhakkhāpi ahesuü, vanamålaphalāhārā yāpesuü pavattaphalabhojã. Tesaü
gimhānaü pacchime māse tiõodakasaīkhaye adhimattakasimānaü patto kāyo hoti. Tesaü
adhimattakasimānaü pattakāyānaü balaviriyaü parihāyi. Balaviriye parihãne cetovimutti
parihāyi. Cetovimuttiyā parihãnāya tameva nivāpaü nivuttaü mārassa paccāgamiüsu tāni ca
lokāmisāni. Te tattha anupakhajja mucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu, te tattha anupakhajja
mucchitā bhojanāni bhu¤jamānā madaü āpajjiüsu. Mattā samānā pamādaü āpajjiüsu,
pamattā samānā yathā kāmakaraõãyā ahesuü mārassa amusmiü nivāpe amusmi¤ca
lokāmise. Evaü hi te dutiyāpi samaõabrāhmaõā na parimucciüsu mārassa iddhānubhāvā.
'Yannåna mayaü amuü nivāpaü nivuttaü mārassa amåni ca lokāmisāni upanissāya āsayaü
kappeyyāma, tatrāsayaü kappetvā amuü nivāpaü nivuttaü mārassa amåni ca lokāmisāni
ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhu¤jissāma, ananupakhajja amucchitā bhojanāni
bhu¤jamānā na madaü āpajjissāma, amattā, samānā nappamādaü āpajjissāma, appamattā
samānā na yathākāmakaraõãyā bhavissāma mārassa amusmiü nivāpe amusmi¤ca
lokāmise'ti. Te amuü nivāpaü nivuttaü mārassa amåni ca lokāmisāni upanissāya āsayaü
kappayiüsu. Tatrāsayaü kappetvā amuü nivāpaü nivuttaü mārassa amåni ca lokāmisāni
ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu. Te tattha ananupakhajja amucchitā bhojanāni
bhu¤jamānā na madaü āpajjiüsu. Amattā samānā nappamādaü āpajjiüsu, appamattā samānā
na yathākāmakaraõãyā ahesuü mārassa amusmiü nivāpe amusmi¤ca lokāmise. Api ca kho
evaü diņņhikā ahesuü: sassato loko itipi asassato loko itipi, antavā loko itipi, anantavā loko
itipi, taü jãvaü taü sarãraü itipi, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü itipi, hoti tathāgato
parammaraõā itipi, na hoti tathāgato parammaraõā itipi, neva hoti na na hoti tathāgato
parammaraõā itipi. Evaü hi te tatiyāpi samaõabrāhmaõā na parimucciüsu mārassa
iddhānubhāvā.

[BJT Page 390] [\x 390/]     

'Yannåna mayaü yattha agati mārassa ca māraparisāyā ca tatrāsayaü kappeyyāma,
tatrāsayaü kappetvā amuü [PTS Page 159] [\q 159/]      nivāpaü nivuttaü mārassa amåni ca
lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhu¤jamānā na madaü āpajjissāma, amattā
samānā nappamādaü āpajjissāma, appamattā samānā na yathākāmakaraõãyā bhavissāma
mārassa amusmiü nivāpe amusmi¤ca lokāmise'ti. Te yattha agati mārassa ca māraparisāya
ca tatrāsayaü kappayiüsu. Tatrāsayaü kappetvā amuü nivāpaü nivuttaü mārassa amåni ca
lokāmisāni ananupakhajja amucchitā bhojanāni bhu¤jiüsu. Te tattha ananupakhajja
amucchitā bhojanāni bhu¤jamānā na madaü āpajjiüsu. Amattā samānā nappamādaü
āpajjiüsu. Appamattā samānā na yathākāmakaraõãyā ahesuü mārassa amusmiü nivāpe
amusmi¤ca lokāmise. Evaü hi te bhikkhave catutthā1 samaõabrāhmaõā pamucciüsu
mārassa iddhānubhāvā. Seyyathāpi te bhikkhave catutthā migajātā tathåpame ahaü ime
catutthe samaõabrāhmaõe vadāmi.

13. Katha¤ca bhikkhave agati mārassa ca māraparisāya ca? Idha bhikkhave bhikkhu
vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehã savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü
paņhamaü jhānaü2 upasampajja viharati. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu " andhamakāsi
māraü, apadaü vadhitvā māracakkhuü adassanaü gato pāpimato."
14. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü
cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja
viharati. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu "andhamakāsi māraü, apadaü vadhitvā
māracakkhuü adassanaü gato pāpimato"

15. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca
sampajāno. Sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti' upekkhako satimā
sukhavihārã'ti tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu, "
andhamakāsi māraü, apadaü vaditvā māracakkhuü adassanaü gato pāpimato."

16. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva
somanassadomanassānaü atthagamā3 adukkhaü asukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü
jhānaü upasampajja viharati. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu " andhamakāsi māraü,
apadaü vadhitā māracakkhuü adassanaü gato pāpimato."

----------------------
1.Catutthāpi, syā. 2. Paņhamajhānaü,machasaü, syā[PTS. 3.] Atthaīgamā, machasaü, sã .
Katthaci. 

[BJT Page 392] [\x 392/]     

17. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü
atthagamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā 'ananto ākāso'ti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja
viharati.Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu " andhamakāsi māraü, apadaü vadhitvā
māracakkhuü adassanaü gato pāpimato."

18. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma 'anantaü
vi¤¤āõanti' vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu "
andhamakāsi māraü, apadaü vadhitvā māracakkhuü adassanaü gato pāpimato."

19. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü [PTS Page 160] [\q 160/] 
    samatikkamma ' natthi ki¤cã 'ti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Ayaü vuccati
bhikkhave bhikkhu " andhamakāsi māraü, apadaü vadhitvā māracakkhuü adassanaü gato
pāpimato."

20. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma
nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu "
andhamakāsi māraü, apadaü vadhitvā māracakkhuü adassanaü gato pāpimato."

21. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma
sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti.
Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu " andhamakāsi māraü, apadaü vadhitvā māracakkhuü
adassanaü gato pāpimato, tiõõo loke 1 visattikanti."

22. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti.

Nivāpasuttaü pa¤camaü.

---------------------
1. Loko, syā.

[BJT Page 394] [\x 394/]     

1.3.6

Ariyapariyesanasuttaü.*

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya sāvatthiü
piõķāya pāvisi. Atha kho sambahulā bhikkhå yenāyasmā ānando tenupasaīkamiüsu.
Upasaīkamitvā āyasmantaü ānandaü etadavocuü: " cirassutā no āvuso ānanda bhagavato
sammukhā dhammã kathā. Sādhu mayaü āvuso ānanda labheyyāma bhagavato sammukhā
dhammiü kathaü savaõāyā"ti. Tenahāyasmanto yena rammakassa brāhmaõassa assamo
tenupasaīkamatha. Appevanāma labheyyātha bhagavato sammukhā dhammiü kathaü
savaõāyāti. Evamāvusoti kho te bhikkhå āyasmato ānandassa paccassosuü.

2. Atha kho bhagavā sāvatthiyaü piõķāya caritvā pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto
āyasmantaü ānandaü āmantesi: āyāmānanda yena pubbārāmo migāramātu pāsādo
tenupasaīkamissāma divā vihārāyāti. Evambhanteti kho āyasmā ānando bhagavato
paccassosi. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiü yena pubbārāmo migāramātu
pāsādo tenupasaīkami divāvihārāya. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaü patisallāõā
vuņņhito āyasmantaü ānandaü āmantesi: āyāmānanda yena pubbakoņņhako
tenupasaīkamissāma gattāni parisi¤citunti. Evambhanteti kho āyasmā ānando bhagavato
paccassosi. [PTS Page 161] [\q 161/]      

3. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiü yena pubbakoņņhako tenupasaīkami
gattāni parisi¤cituü. Pubbakoņņhake gattāni parisi¤citvā paccuttaritvā ekacãvaro aņņhāsi
gattāni pubbāpayamāno.

4. Atha kho āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: ayaü bhante rammakassa brāhmaõassa
assamo avidåre. Ramaõãyo bhante rammakassa brāhmaõassa assamo pāsādiko bhante
rammakassa brāhmaõassa assamo. Sādhu bhante bhagavā yena rammakassa brāhmaõassa
assamo tenupasaīkamatu anukampaü upādāyāti. Adhivāsesi bhagavā tuõhãbhāvena.

-------------------
*Pāsarāsi sutta, aņņhakathā, machasaü.

[BJT Page 396] [\x 396/]     

5. Atha kho bhagavā yena rammakassa brāhmaõassa assamo tenupasaīkami. Tena kho pana
samayena sambahulā bhikkhå rammakassa brāhmaõassa assame dhammiyā kathāya
sannisinnā honti. Atha kho bhagavā bahidvārakoņņhake aņņhāsi kathāpariyosānaü
āgamayamāno. Atha kho bhagavā kathāpariyosānaü viditvā ukkāsitvā aggaëaü ākoņesi.
Vivariüsu kho te bhikkhå bhagavato dvāraü.

6. Atha kho bhagavā rammakassa brāhmaõassa assamaü pavisitvā pa¤¤attena āsane nisãdi.
Nisajja kho bhagavā bhikkhå āmantesi 'kāyanuttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā, kā
ca pana vo antarā kathā vippakatā'ti. 'Bhagavantameva kho no bhante ārabbha dhammã
kathā vippakatā, atha bhagavā anuppatto'ti. Sādhu bhikkhave, etaü kho bhikkhave
tumhākaü patiråpaü kulaputtānaü saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajitānaü yaü tumhe
dhammiyā kathāya sannisãdeyyātha. Sannipatitānaü vo bhikkhave dvayaü karaõãyaü:
dhammã vā kathā, ariyo vā tuõhãbhāvo.

7. Dvemā bhikkhave pariyesanā: ariyā ca pariyesanā anariyā ca pariyesanā.

Katamā ca bhikkhave anariyā pariyesanā? Idha bhikkhave ekacco attanā jātidhammo samāno
jātidhamma¤¤eva pariyesati, attanā jarādhammo samāno [PTS Page 162] [\q 162/]     
jarādhamma¤¤eva pariyesati, attanā byādhidhammo samāno byādhidhamma¤¤eva
pariyesati, attanā maraõadhammo samāno maraõadhamma¤¤eva pariyesati, attanā
sokadhammo samāno sekādhamma¤¤eva pariyesati, attanā saīkilesadhammo samāno
saīkilesadhamma¤¤eva pariyesati.

8. Ki¤ca bhikkhave jātidhammaü vadetha? Puttabhariyaü bhikkhave jātidhammaü,
dāsidāsaü jātidhammaü, ajeëakaü jātidhammaü, kukkuņasåkaraü jātidhammaü,
hatthigavāssavaëavaü jātidhammaü, jātaråparajataü jātidhammaü. Jātidhammāhete
bhikkhave upadhayo. Etthāyaü gathito mucchito ajjhāpanno attanā jātidhammo samāno
jātidhamma¤¤eva pariyesati.

9. Ki¤ca bhikkhave jarādhammaü vadetha? Puttabhariyaü bhikkhave jarādhammaü,
dāsidāsaü jarādhammaü, ajeëakaü jarādhammaü, kukkuņasåkaraü jarādhammaü,
hatthigavāssavaëavaü jarādhammaü, jātaråparajataü jarādhammaü. Jarādhammāhete
bhikkhave upadhayo. Etthāyaü gathito mucchito ajjhāpanno attanā jarādhammo samāno
jarādhamma¤¤eva parisesati.

[BJT Page 398] [\x 398/]     

10. Ki¤ca bhikkhave byādhidhammaü vadetha? Puttabhariyaü bhikkhave byādhidhammaü,
dāsidāsaü byādhidhammaü, ajeëakaü byādhidhammaü, kukkuņasåkaraü byādhidhammaü,
hatthigavāssavaëavaü byādhidhammaü. Byādhidhammā hete bhikkhave upadhayo. Etthāyaü
gathito mucchito ajjhāpanno attanā byādhidhammo samāno byādhidhamma¤¤eva pariyesati.

11. Ki¤ca bhikkhave maraõadhammaü vadetha? Puttabhariyaü bhikkhave
maraõadhammaü, dāsidāsaü maraõadhammaü, ajeëakaü maraõadhammaü, kukkuņa
såkaraü maraõadhammaü, hatthigavāssavaëavaü maraõadhammaü. Maraõadhammā hete
bhikkhave upadhayo. Etthāyaü gathito mucchito ajjhāpanno attanā maraõadhammo samāno
maraõadhamma¤¤eva pariyesati.

12. Ki¤ca bhikkhave sokadhammaü vadetha? Puttabhariyaü bhikkhave sokadhammaü,
dāsidāsaü sokadhammaü, ajeëakaü sokadhammaü, kukkuņasåkaraü sokadhammaü,
hatthigavāssavaëavaü sokadhammaü. Sokadhammā hete bhikkhave upadhayo etthāyaü
gathito mucchito ajjhāpanno attanā sokadhammo samāno sokadhamma¤¤eva pariyesati.

13. Ki¤ca bhikkhave saīkilesadhammaü vadetha? Puttabhariyaü bhikkhave
saīkilesadhammaü, dāsidāsaü saīkilesadhammaü, ajeëakaü saīkilesadhammaü,
kukkuņasåkaraü saīkilesadhammaü, hatthigavāssavaëavaü saīkilesadhammaü,
jātaråparajataü saīkilesadhammaü. Saīkilesadhammā hete bhikkhave upadhayo. Etthāyaü
gatito mucchito ajjhāpanno attanā saīkilesadhammo samāno saīkilesadhamma¤¤eva
pariyesati. Ayaü bhikkhave anariyā pariyesanā.

13. Katamā ca bhikkhave ariyā pariyesanā? Idha bhikkhave ekacco attanā jātidhammo
sāmāno jātidhamme ādãnavaü [PTS Page 163] [\q 163/]      viditvā ajātaü anuttaraü
yogakkhemaü nibbānaü pariyesati, attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādãnavaü
viditvā ajaraü anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü pariyesati, attanā byādhidhammo samāno
byādhidhamme ādãnavaü viditvā abyādhiü anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü pariyesati,
attanā maraõadhammo samāno maraõadhamme ādãnavaü viditvā amataü anuttaraü
yogakkhemaü nibbānaü pariyesati, attanā sokadhammo samāno sokadhamme ādãnavaü
viditvā asokaü anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü pariyesati. Attanā saīkilesadhammo
samāno saīkilesadhamme ādãnavaü viditvā asaīkiliņņhaü anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü
pariyesati. Ayaü bhikkhave ariyā pariyesanā.

[BJT Page 400] [\x 400/]     

15. Ahampi sudaü bhikkhave pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno
attanā jātidhammo samāno jātidhamma¤¤eva pariyesāmi, attanā jarādhammo samāno
jarādhamma¤¤eva pariyesāmi, attanā byādhidhammo samāno byādhidhamma¤¤eva
pariyesāmi, attanā maraõadhammo samāno maraõadhamma¤¤eva pariyesāmi, attanā
sokadhammo samāno sokadhamma¤¤eva pariyesāmi, attanā saīkilesadhammo samāno
saīkilesadhamma¤¤eva pariyesāmi.

16. Tassa mayhaü bhikkhave etadahosi: "kinnu kho ahaü attanā jātidhammo samāno
jātidhamma¤¤eva pariyesāmi, attanā jarādhammo samāno jarādhamma¤¤eva pariyesāmi,
attanā byādhidhammo samāno byādhidhamma¤¤eva pariyesāmi, attanā maraõadhammo
samāno maraõadhamma¤¤eva pariyesāmi, attanā sokadhammo samāno sokadhamma¤¤eva
pariyesāmi, attanā saīkilesadhammo samāno saīkilesadhamma¤¤eva pariyesāmi,
yannånāhaü attanā jātidhammo samāno jātidhamme ādãnavaü viditvā ajātaü anuttaraü
yogakkhemaü nibbānaü pariyeseyyaü, attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādãnavaü
viditvā ajaraü anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü pariyeseyyaü, attanā byādhidhammo
samāno byādhidhamme ādãnavaü viditvā abyādhiü anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü
pariyeseyyaü, attanā maraõadhammo samāno maraõadhamme ādãnavaü viditvā amataü
anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü pariyeseyyaü, attanā sokadhammo samāno sokadhamme
ādãnavaü viditvā asokaü anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü pariyeseyyaü, attanā
saīkilesadhammo samāno saīkilesadhamme ādãnavaü viditvā asaīkiliņņhaü anuttaraü
yogakkhemaü nibbānaü pariyeseyya"nti.

17. So kho ahaü bhikkhave aparena samayena daharova samāno susukāëakeso bhadrena
yobbanena samannāgato paņhamena vayasā, akāmakānaü mātāpitunnaü assumukhānaü
rudantānaü, kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü
pabbajiü. So evaü pabbajito samāno kiükusalagavesã anuttaraü santivarapadaü
pariyesamāno yena āëāro kālāmo tenupasaīkamiü, upasaīkamitvā āëāraü kālāmaü
etadavocaü: 'icchāmahaü āvuso kālāma imasmiü dhammavinaye brahmacariyaü caritu'nti.

18. Evaü vutte bhikkhave āëāro kālāmo maü etadavoca: " viharatāyasmā, tādiso ayaü
dhammo yattha vi¤¤å [PTS Page 164] [\q 164/]      puriso nacirasseva sakaü ācariyakaü
sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyyā"ti. So kho ahaü bhikkhave nacirasseva
khippameva taü dhammaü pariyāpuõiü. So kho ahaü bhikkhave tāvatakeneva
oņņhapahatamattena lapitalāpanamattena ¤āõavāda¤ca vadāmi theravāda¤ca. 'Jānāmi
passāmã'ti ca paņijānāmi aha¤ceva a¤¤e ca . Tassa mayhaü bhikkhave etadahosi:

[BJT Page 402] [\x 402/]     

" Na kho āëāro kālāmo imaü dhammaü kevalaü saddhāmattakena sayaü abhi¤¤ā
sacchikatvā upasampajja viharāmãti pavedeti. Addhā āëāro kālāmo imaü dhammaü jānaü
passaü viharatã"ti. Atha khvāhaü bhikkhave yena āëāro kālāmo tenupasaīkamiü.
Upasaīkamitvā āëāraü kālāmaü etadavoca: " kittāvatā no āvuso kālāma imaü dhammaü
sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja pavedesã "ti. Evaü vutte bhikkhave āëāro kālāmo
āki¤ca¤¤āyatanaü pavedesi. Tassa mayhaü bhikkhave etadahosi: " na kho āëārasseva
kālāmassa atthi saddhā, mayhampatthi saddhā, na kho āëārasseva kālāmassa atthi viriyaü,
mayhampatthi viriyaü, na kho āëārasseva kālāmassa atthi sati, mayhampatthi sati. Na kho
āëārasseva kālāmassa atthi samādhi, mayhampatthi samādhi. Na kho āëārasseva kālāmassa
atthi pa¤¤ā, mayhampatthi pa¤¤ā. Yannånāhaü yaü dhammaü āëāro kālāmo 'sayaü abhi¤¤ā
sacchikatvā upasampajja viharāmã'ti pavedeti tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyya
"nti. So kho ahaü bhikkhave nacirasseva khippameva taü dhammaü sayaü abhi¤¤ā
sacchikatvā upasampajja vihāsiü.

19. Atha khvāhaü bhikkhave yena āëāro kālāmo tenupasaīkamiü. Upasaīkamitvā āëāraü
kālāmaü etadavocaü: " ettāvatā no āvuso kālāma imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā
upasampajja pavedesã"ti. 'Ettāvatā kho ahaü āvuso imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā
sacchikatvā upasampajja pavedemã'ti. " Ahampi kho āvuso ettāvatā imaü dhammaü sayaü
abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmãti 'ti 'lābhā no āvuso, suladdhaü no āvuso, ye
mayaü āyasmantaü tādisaü sabrahmacāriü passāma, iti yāhaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā
sacchikatvā upasampajja pavedemi, taü tvaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā
upasampajja viharasi [PTS Page 165  [\q 165/]     ] yaü tvaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā
sacchikatvā upasampajja viharasi, tamahaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā
upasampajja pavedemi. Iti yāhaü dhammaü jānāmi, taü tvaü dhammaü jānāsi. Yaü tvaü
dhammaü jānāsi, tamahaü dhammaü jānāmi. Iti yādiso ahaü, tādiso tvaü. Yādiso tvaü,
tādiso ahaü. Ehidāni āvuso, ubhova santā imaü gaõaü pariharāmā'ti . Iti kho bhikkhave
āëāro kālāmo ācariyo me samāno antevāsiü maü samānaü attano1 samasamaü ņhapesi,
uëārāya ca maü påjāya påjesi. Tassa mayhaü bhikkhave etadahosi: " nāyaü dhammo
nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na
nibbānāya saüvattati, yāvadeva āki¤ca¤¤āyatanåpapattiyā"ti. So kho ahaü bhikkhave taü
dhammaü analaükaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiü.

--------------------
1.Attanā,machasaü.

[BJT Page 404] [\x 404/]     

20. So kho ahaü bhikkhave kiükusalagavesã anuttaraü santivarapadaü pariyesamāno yena
uddako1 rāmaputto tenupasaīkamiü. Upasaīkamitvā uddakaü rāmaputtaü etadavocaü: "
icchāmahaü āvuso imasmiü dhammavinaye brahmacariyaü caritu"nti. Evaü vutte bhikkhave
uddako rāmaputto maü etadavoca 'viharatāyasmā, tādiso ayaü dhammo yattha vi¤¤å puriso
nacirasseva sakaü ācariyakaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyyā'ti. So kho
ahaü bhikkhave nacirasseva khippameva taü dhammaü pariyāpuõiü. So kho ahaü
bhikkhave tāvatakeneva oņņhapahatamattena lapitalāpanamattena ¤āõavāda¤ca vadāmi
theravāda¤ca. 'Jānāmi, passāmã'ti ca paņijānāmi aha¤ceva a¤¤e ca.

21. Tassa mayhaü bhikkhave etadahosi: " na kho rāmo imaü dhammaü kevalaü
saddhāmattakena sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmãti vedesi. Addhā rāmo
imaü dhammaü jānaü passaü vihāsã"ti. Atha khvāhaü bhikkhave yena uddako rāmaputto
tenupasaīkamiü. Upasaīkamitvā uddakaü rāmaputtaü etadavocaü: " kittāvatā no āvuso
rāmo imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja pavedesã"ti. Evaü vutte
bhikkhave uddako rāmaputto nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü pavedesi. Tassa mayhaü bhikkhave
etadahosi: " na kho rāmasseva ahosi saddhā, mayhampatthi saddhā. Na kho rāmasseva [PTS
Page 166] [\q 166/]      ahosi viriyaü, mayhampatthi viriyaü. Na kho rāmasseva ahosi sati,
mayhampatthi sati. Na kho rāmasseva ahosi samādhi, mayhampatthi samādhi. Na kho
rāmasseva ahosi pa¤¤ā, mayhampatthi pa¤¤ā. Yannånāhaü yaü dhammaü rāmo sayaü
abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmãti pavedesi, tassa dhammassa sacchikiriyāya
padaheyya"nti. So kho ahaü bhikkhave nacirasseva khippameva taü dhammaü sayaü
abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihāsiü.

22. Atha khvāhaü bhikkhave yena uddako rāmaputto tenupasaīkamiü. Upasaīkamitvā
uddakaü rāmaputtaü etadavocaü: "ettāvatā no āvuso rāmo imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā
sacchikatvā upasampajja pavedesãti? 'Ettāvatā kho rāmo āvuso imaü dhammaü sayaü
abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja pavedesã'ti. Ahampi kho āvuso ettāvatā imaü dhammaü
sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmã"ti.

--------------------
1. Udako, machasaü.

[BJT Page 406] [\x 406/]     

" Lābhā no āvuso, suladdhaü no āvuso, ye mayaü āyasmantaü tādisaü sabrahmacāriü
passāma. Iti yaü dhammaü rāmo sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja pavedesi, taü tvaü
dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharasi. Yaü tvaü dhammaü sayaü
abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharasi, taü dhammaü rāmo sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā
upasampajja pavedesi. Iti yaü dhammaü rāmo a¤¤āsi, taü tvaü dhammaü jānāsi. Yaü tvaü
dhammaü jānāsi. Taü dhammaü rāmo a¤¤āsi. Iti yādiso rāmo ahosi. Tādiso tvaü, yādiso
tvaü, tādiso rāmo ahosi. Ehidāni āvuso, tvaü imaü gaõaü pariharā"ti. Iti kho bhikkhave
uddako rāmaputto sabrahmacārã me samāno ācariyaņņhāne va maü ņhapesi. Uëārāya ca
maü påjāya påjesi. Tassa mayhaü bhikkhave etadahosi: nāyaü dhammo nibbidāya na
virāgāya na nirodhāya na nibbānāya saüvattati, yāvadeva
nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanåpapattiyāti. So kho ahaü bhikkhave taü dhammaü analaükaritvā
tasmā dhammā nibbijja apakkamiü.

23. So kho ahaü bhikkhave kiükusalagavesã anuttaraü santivarapadaü pariyesamāno
magadhesu anupubbena cārikaü caramāno yena uruvelā senānigamo tadavasariü. [PTS Page
167] [\q 167/]      tatthaddasaü ramaõãyaü bhåmibhāgaü, pāsādika¤ca vanasaõķaü,
nadi¤ca sandantiü1 setakaü supatitthaü ramaõãyaü, samantā ca gocaragāmaü.Tassa mayhaü
bhikkhave etadahosi: "ramaõãyo vata2 bhåmibhāgo pāsādiko ca vanasaõķo, nadã ca sandati
setakā supatitthā ramaõãyā, samantā ca gocaragāmo. Alaü vatidaü kulaputtassa
padhānatthikassa padhānāyā"ti.So kho ahaü bhikkhave tattheva nisãdiü " alamidaü
padhānāyā"ti.

24. So kho ahaü bhikkhave attanā jātidhammo samāno jātidhamme ādãnavaü viditvā ajātaü
anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü pariyesamāno ajātaü anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü
ajjhagamaü. Attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādãnavaü viditvā ajaraü anuttaraü
yogakkhemaü nibbānaü pariyesamāno ajaraü anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü ajjhagamaü.
Attanā byādhidhammo samāno byādhidhamme ādãnavaü viditvā abyādhiü anuttaraü
yogakkhemaü nibbānaü pariyesamāno abyādhiü anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü
ajjhagamaü. Attanā maraõadhammo samāno maraõadhamme ādãnavaü viditvā amataü
anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü pariyesamāno amataü anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü
ajjhagamaü.-

-----------------------
1. Sanditiü, machasaü. 2. Vata bho, machasaü.

[BJT Page 408] [\x 408/]     

Attanā sokadhammo samāno sokadhamme ādãnavaü viditvā asokaü anuttaraü
yogakkhemaü nibbānaü pariyesamāno asokaü anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü
ajjhagamaü. Attanā saīkilesadhammo samāno saīkilesa dhamme ādãnavaü viditvā
asaīkiliņņhaü anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü pariyesamāno asaīkiliņņhaü anuttaraü
yogakkhemaü nibbānaü ajjhagamaü. Ĩāõa¤ca pana me dassanaü udapādi: 'akuppā me
vimutti. Ayamantimā jāti. Natthidāni punabbhavo'ti.

25. Tassa mayhaü bhikkhave etadahosi: adhigato kho myāyaü dhammo gambhãro duddaso
duranubodho santo paõãto atakkāvacaro nipuõo paõķitavedanãyo. âlayarāmā kho panāyaü
pajā ālayaratā ālayasammuditā. âlayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya
duddasaü idaü ņhānaü yadidaü idappaccayatāpaņiccasamuppādo. Idampi kho ņhānaü
duddasaü yadidaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo
nirodho nibbānaü. [PTS Page 168] [\q 168/]      aha¤ceva kho pana dhammaü deseyyaü
pare ca me na ājāneyyuü, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesāti. Apissu maü
bhikkhave imā anacchariyā gāthā paņibhaüsu pubbe assutapubbā: 

Kiccena me adhigataü halandāni pakāsituü,
Rāgadosaparetehi nāyaü dhammo susambudho.
Paņisotagāmiü nipuõaü gambhãraü duddasaü aõuü
Rāgarattā na dakkhinti1 tamokkhandhena āvaņāti2.
26. Itiha me bhikkhave paņisa¤cikkhato appossukkatāya cittaü namati, no dhammadesanāya.
Atha kho bhikkhave brahmuno sahampatissa mama cetasā cetoparivitakkama¤¤āya
etadahosi: nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko, yatra hi nāma tathāgatassa arahato
sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaü namati, no dhammadesanāyāti. Atha kho
bhikkhave brahmā sahampati seyyathāpi nāma balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü
pasāreyya, pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya, evamevaü3 brahmaloke antarahito mama
purato pāturahosi.

-----------------------
1. Na dakkhanti, machasaü, syā 2. âvuņāti, machasaü. âvutā, syā. 3. Evameva machasaü kho,
syā.

[BJT Page 410] [\x 410/]     

27. Atha kho bhikkhave brahmā sahampati ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā * yenāhaü
tena¤jaliü paõāmetvā maü etadavoca: " desetu bhante bhagavā dhammaü. Desetu sugato
dhammaü. Sanni sattā apparajakkhajātikā, assavaõatā dhammassa parihāyanti. Bhavissanti
dhammassa a¤¤ātāro"ti. Idamavoca bhikkhave brahmā sahampati. Idaü vatvā athāparaü
etadavoca:

"Pāturahosi magadhesu pubbe,
Dhammo asuddho samalehi cintito.
Avāpuretaü1 amatassa dvāraü,
Suõantu dhammaü vimalenānubuddhaü.

Sele yathā pabbatamuddhaniņņhito,
Yathāpi passe janataü samantato,
Tathåpamaü dhammamayaü sumedha,
Pāsādamāruyha samantacakkhu,

Sokāvatiõõaü2 janatamapetasoko,
Avekkhassu3 jātijarābhibhåtaü [PTS Page 169] [\q 169/]     

Uņņhehi vãra vijitasaīgāma satthavāha anaõa vicara loke,
Desassu4 bhagavā dhammaü a¤¤ātāro bhavissantã"ti.

28. Atha khvāhaü bhikkhave brahmuno ca ajjhesanaü viditvā sattesu ca kāru¤¤ataü paņicca
buddhacakkhunā lokaü volokesiü. Addasaü kho ahaü bhikkhave buddhacakkhunā lokaü
volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe, tikkhindriye mudindriye, svākāre dvākāre
suvi¤¤āpaye (duvi¤¤āpaye),appekacce paralokavajjabhayadassāvine5 viharante, ( appekacce
na paralokavajjabhayadassāvine viharante).

Seyyathāpi nāma uppaliniyaü vā paduminiyaü vā puõķarãkiniyaü vā appekaccāni uppalāni
vā padumāni vā puõķarãkāni vā udake jātāni udake saüvaddhāni udakānuggatāni
antonimuggaposãni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puõķarãkāni vā udake jātāni
udake saüvaddhāni samodakaü ņhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puõķarãkāni
vā udake jātāni udake saüvaddhāni udakā accuggamma tiņņhanti6 anupalittāni udakena.
Evameva kho ahaü bhikkhave buddhacakkhunā lokaü volokento addasaü satte
apparajakkhe mahārajakkhe, tikkhindriye mudindriye, svākāre (dvākāre), suvi¤¤āpaye
(duvi¤¤āpaye), appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, ( appekacce na
paralokavajjabhayadassāvine viharante)* atha khvāhaü bhikkhave brahmānaü sahampatiü
gāthāya paccabhāsiü:

---------------------
*Dakkhiõaü jāõumaõķalaü puthuviyaü nihantvā yenāhaü, mahāvaggapāëi.
1. Apāpureta, machasaü. 2. Sokāvakiõõaü syā 3. Avekkhasu,syā. 4. Desetu,syā.
Paralokāvajjadassavino,syā.6.  hitāni,machasaü *(-) antarita padāni sãmu. Potthakesu na
dissante.

[BJT Page 412] [\x 412/]     

Apārutā tesaü amatassa dvārā
Ye sotavanto pamu¤cantu saddhaü
Vihiüsasa¤¤i paguõaü nabhāsiü,
Dhammaü paõãtaü manujesu brahme ti.

29. Atha kho bhikkhave brahmā sahampati 'katāvakāso khomhi bhagavatā
dhammadesanāyāti maü abhivādetvā padakkhiõaü katvā tatthevantaradhāyi.

30. Tassa mayhaü bhikkhave etadahosi: kassa nu kho ahaü paņhamaü dhammaü desayyaü,
ko imaü dhammaü khippameva ājānissatãti? Tassa mayhaü bhikkhave etadahosi: 'ayaü kho
āëāro kālāmo paõķito byatto medhāvã, dãgharattaü apparajakkhajātiko. Yannånāhaü
āëārassa [PTS Page 170] [\q 170/]      kālāmassa paņhamaü dhammaü deseyyaü, so imaü
dhammaü khippameva ājānissatã'ti. Atha kho maü bhikkhave devatā upasaīkamitvā
etadavoca: 'sattāhakālakato1 bhante āëāro kālāmo'ti. Ĩāõa¤ca pana me dassanaü udapādi:
'sattāhakālakato1 āëāro kālāmo'ti. Tassa mayhaü bhikkhave etadahosi: 'mahājāniyo kho āëāro
kālāmo. Sace hi so imaü dhammaü suõeyya khippameva ājāneyyā'ti.

31. Tassa mayhaü bhikkhave etadahosi: kassa nu kho ahaü paņhamaü dhammaü deseyyaü,
ko imaü dhammaü khippameva ājānissatãti? Tassa mayhaü bhikkhave etadahosi: 'ayaü kho
uddako2 rāmaputto paõķito byatto medhāvã, dãgharattaü apparajakkhajātiko. Yannånāhaü
uddakassa rāmaputtassa paņhamaü dhammaü deseyyaü, so imaü dhammaü khippameva
ājānissatã'ti. Atha kho maü bhikkhave devatā upasaīkamitvā etadavoca: 'abhidosakālakato3
bhante uddako rāmaputtoti. Ĩāõa¤ca pana me dassanaü udapādi: 'abhidosakālakato3
uddako rāmaputto'ti.Tassa mayhaü bhikkhave etadahosi: 'mahājāniyo kho uddako
rāmaputto. Sace hi so imaü dhammaü suõeyya khippameva ājāneyyā'ti.

32. Tassa mayhaü bhikkhave etadahosi: kassa nu kho ahaü paņhamaü dhammaü deseyyaü,
ko imaü dhammaü khippameva ājānissatãti? Tassa mayhaü bhikkhave etadahosi:

----------------------
1. Sattāhakālaīkato, machasaü 2. Udako, machasaü 3. Abhidosakālaīkato,machasaü.

[BJT Page 414] [\x 414/]     

" Bahukārā kho me pa¤cavaggiyā bhikkhå ye maü padhānapahitattaü upaņņhahiüsu.
Yannånāhaü pa¤cavaggiyānaü bhikkhånaü paņhamaü dhammaü deseyya"nti. Tassa mayhaü
bhikkhave etadahosi: kahannukho etarahi pa¤cavaggiyā bhikkhå viharantãti. Addasaü kho
ahaü bhikkhave dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena pa¤cavaggiye bhikkhå
bārāõasiyaü viharante isipatane migadāye.

33. Atha khvāhaü bhikkhave uruvelāyaü yathābhirantaü viharitvā yena bārāõasã tena
cārikaü pakkamiü1. Addasā kho maü bhikkhave upako ājãvako2 antarā ca gayaü antarā ca
bodhiü addhānamaggapaņipannaü. Disvāna maü etadavoca: vippasannāni kho te āvuso
indriyāni, parisuddho chavivaõõo pariyodāto. Kaüsi tvaü āvuso uddissa pabbajito? Ko vā
te satthā? Kassa vā tvaü dhammaü [PTS Page 171] [\q 171/]      rocesãti? Evaü vutte ahaü
bhikkhave upakaü ājãvakaü gāthāhi3 ajjhabhāsiü:

Sabbāhibhå sabbavidåhamasmã
Sabbesu dhammesu anåpalitto,
Sabba¤jaho taõhakkhaye vimutto
Sayaü abhi¤¤āya kamuddiseyyaü?

Na me ācariyo atthi sadiso me na vijjati,
Sadevakasmiü lokasmiü natthi me paņipuggalo,

Ahaü hi arahā loke ahaü satthā anuttaro,
Ekomhi sammāsambuddho sãtibhåtosmi nibbuto.

Dhammacakkaü pavattetuü gacchāmi kāsinaü puraü,
Andhabhåtasmiü4 lokasmiü āha¤chaü5 amatadundubhinti.

34. 'Yathā kho tvaü āvuso paņijānāsi anantajino'ti?

" Mādisā ve jinā honti ye pattā āsavakkhayaü,
Jitā me pāpakā dhammā tasmāhaü upakā jino"ti.

Evaü vutte bhikkhave upako ājãvako 'huveyyapāvuso'ti6 vatvā sãsaü okampetvā ummaggaü
gahetvā pakkāmi.

--------------------
1. Pakkāmiü,syā 2.âjãviko, sãmu.[PTS 3.] Gāthāya, syā 4. Andhãbhåtasmiü, machasaü. 5.
âha¤¤iü, syā. 6 Håpeyyapāvusoti, machasaü. Håveyyāvuso, syā.

[BJT Page 416] [\x 416/]     

35. Atha khvāhaü bhikkhave anupubbena cārikaü caramāno yena bārāõasã isipatanaü
migadāyo yena pa¤cavaggiyā bhikkhå tenupasaīkamiü. Addasāsuü kho maü bhikkhave
pa¤cavaggiyā bhikkhå dåratova āgacchantaü. Disvāna a¤¤ama¤¤aü saõņhapesuü: " ayaü
kho āvuso samaõo gotamo āgacchati bāhuliko1 padhānavibbhanto āvatto bāhullāya. So neva
abhivādetabbo, na paccuņņhātabbo nāssa pattacãvaraü paņiggahetabbaü. Api ca kho āsanaü
ņhapetabbaü sace ākaīkhissati nisãdissatã 'ti yathā yathā kho ahaü bhikkhave
upasaīkamāmi, tathā tathā pa¤cavaggiyā bhikkhå nāsakkhiüsu sakāya katikāya saõņhātuü.
Appekacce maü paccuggantvā pattacãvaraü paņiggahesuü. Appekacce āsanaü pa¤¤āpesuü.
Appekacca pādodakaü upaņņhapesuü. Api ca kho maü nāmena ca āvusovādena ca
samudācaranti.

36. Evaü vutte ahaü bhikkhave pa¤cavaggiye bhikkhå etadavocaü: " mā bhikkhave
tathāgataü nāmena ca āvusovādena ca samudācarittha.2 Arahaü bhikkhave tathāgato
sammāsambuddho. [PTS Page 172] [\q 172/]      odahatha bhikkhave sotaü.
Amatamadhigataü. Ahamanusāsāmi. Ahaü dhammaü desemi. Yathānusiņņhaü tathā
paņipajjamānā3 nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü
pabbajanti, tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā
sacchikatvā upasampajja viharissathā"ti.

37. Evaü vutte bhikkhave pa¤cavaggiyā bhikkhå maü etadavocuü: "tāya'pi kho tvaü āvuso
gotama iriyāya tāya paņipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā uttarimanussadhammā
alamariya¤āõadassanavisesaü. Kimpana tvaü etarahi bāhuliko padhānavibbhanto āvatto
bāhullāya adhigamissasi uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanavisesanti." Evaü vutte
ahaü bhikkhave pa¤cavaggiye bhikkhå etadavocaü: " na bhikkhave tathāgato bāhuliko, na
padhānavibbhanto, na āvatto bāhullāya. Arahaü bhikkhave tathāgato sammāsambuddho.
Odahatha bhikkhave sotaü. Amatamadhigataü. Ahamanusāsāmi. Ahaü dhammaü desemi.
Yathānusiņņhaü tathā paņijānamānā nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā
anagāriyaü pabbajanti, tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü
abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharissathā"ti.

----------------------
1. Bāhulliko, machasaü. 2. Samudācaratha.Machasaü. 3. Yathānusiņņhaü paņipajjamānā, syā.

[BJT Page 418] [\x 418/]     

38. Dutiyampi kho bhikkhave pa¤cavaggiyā bhikkhå maü etadavocuü: "tāyapi kho tvaü
āvuso gotama iriyāya tāya paņipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā
uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanavisesaü. Kimpana tvaü etarahi bāhuliko1
padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttarimanussadhammā
alamariya¤āõadassanavisesanti? " Visesanti?"

39. Dutiyampi kho ahaü bhikkhave pa¤cavaggiye bhikkhå etadavocaü:" na bhikkhave
tathāgato bāhuliko1 na padhānavibbhanto, na āvatto bāhullāya. Arahaü bhikkhave tathāgato
sammāsambuddho. Odahatha bhikkhave sotaü. Amatamadhigataü. Ahamanusāsāmi. Ahaü
dhammaü desemi. Yathānusiņņhaü tathā paņipajjamānā nacirasseva yassatthāya kulaputtā
sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti, tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü
diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharissathā"ti.

40. Tatiyampi kho bhikkhave pa¤cavaggiyā bhikkhå maü etadavocuü: "tāyapi kho tvaü
āvuso gotama iriyāya tāya paņipadāya tāya dukkarakārikāya nājjhagamā
uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanavisesaü. Kimpana tvaü etarahi bāhuliko
padhānavibbhanto āvatto bāhullāya adhigamissasi uttarimanussadhammā
alamariya¤āõadassanavisesanti?"

41. Evaü vutte ahaü bhikkhave pa¤cavaggiye bhikkhå etadavocaü" abhijānātha me no tumhe
bhikkhave ito pubbe evaråpaü vabbhāvitametanti 2. No hetaü bhante. Na bhikkhave
tathāgato bāhuliko, na padhānavibbhanto, na āvatto bāhullāya. Arahaü bhikkhave tathāgato
sammāsambuddho. Odahatha bhikkhave sotaü. Amatamadhigataü. Ahamanusāsāmi. Ahaü
dhammaü desemi. Yathānusiņņhaü tathā paņipajjamānā nacirasseva yassatthāya kulaputtā
sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti, tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü
diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā [PTS Page 173] [\q 173/]      upasampajja
viharissathā"ti.

--------------------
1. Bāhulliko,machasaü. 2 Bhāsitametanti, sãmu. Bhāvitametanti, katthaci, pabhāvitametanti,
machasaü.

[BJT Page 420] [\x 420/]     

42. Asakkhiü kho ahaü bhikkhave pa¤cavaggiye bhikkhå sa¤¤āpetuü. Dvepi sudaü
bhikkhave ovadāmi. Tayo bhikkhå piõķāya caranti. Yaü tayo bhikkhå piõķāya caritvā
āharanti, tena chabbaggā1 yāpema tayopi sudaü bhikkhave bhikkhå ovadāmi. Dve bhikkhå
piõķāya caranti. Yaü dve bhikkhå piõķāya caritvā āharanti, tena chabbaggā yāpema. 

43. Atha kho bhikkhave pa¤cavaggiyā bhikkhå mayā evaü ovadiyamānā evaü
anusāsiyamānā attanā jātidhammā samānā jātidhamme ādãnavaü viditvā ajātaü anuttaraü
yogakkhemaü nibbānaü pariyesamānā ajātaü anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü
ajjhagamaüsu. Attanā jarādhammā samānā jarādhamme ādãnavaü viditvā ajaraü anuttaraü
yogakkhemaü nibbānaü pariyesamānā ajaraü anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü
ajjhagamaüsu. Attanā byādhidhammā samānā byādhidhamme ādãnavaü viditvā abyādhiü
anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü pariyesamānā abyādhiü anuttaraü yogakkhemaü
nibbānaü ajjhagamaüsu. Attanā maraõadhammā samānā maraõadhamme ādãnavaü viditvā
amataü anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü pariyesamānā amataü anuttaraü yogakkhemaü
nibbānaü ajjhagamaüsu. Attanā sokadhammā samānā sokadhamme ādãnavaü viditvā asokaü
anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü pariyesamānā asokaü anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü
ajjhagamaüsu. Attanā saīkilesadhammā samānā saīkilesadhamme ādãnavaü viditvā
asaīkiliņņhaü anuttaraü yogakkhemaü nibbānaü pariyesamānā asaīkiliņņhaü anuttaraü
yogakkhemaü nibbānaü ajjhagamaüsu. Ĩāõa¤ca pana nesaü3 dassanaü udapādi: " akuppā
no vimutti, ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavo"ti.

44. Pa¤cime bhikkhave kāmaguõā katame pa¤ca? Cakkhu vi¤¤eyyā råpā iņņhā kantā
manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, sotavi¤¤eyyā saddā iņņhā kantā manāpā piyaråpā
kāmåpasaühitā rajanãyā, ghānavi¤a¤eyyā gandhā iņņhā kantā manāpā piyaråpā
kāmåpasaühitā rajanãyā, jivhā vi¤¤eyyā rasā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā
rajanãyā, kāyavi¤¤eyyā phoņņhabbā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā.
Ime kho bhikkhave pa¤ca kāmaguõā.

45. Ye hi keci 4 bhikkhave samaõā vā brāhmaõā vā ime pa¤ca kāmaguõe gathitā5 mucchitā
ajjhāpannā6 anādãnavadassāvino anissaraõapa¤¤ā paribhu¤janti, te evamassu veditabbā:
anayamāpannā byasanamāpannā yathākāmakaraõãyā pāpimato.

-------------------
1. Chabbaggiyā, machasaü chabbaggo, [PTS 2.] Evaü yāpema,machasaü. 3. Tesaü, katthaci.
4. Ye keci, syā 6. Ajjhopannā, machasaü[PTS]

[BJT Page 422] [\x 422/]     

46. Seyyathāpi bhikkhave āra¤¤ako migo1 baddho pāsarāsiü adhisayeyya, so evamassa
veditabbo: anayamāpanno byasanamāpanno yathākāmakaraõãyo luddassa, āgacchante ca
pana ludde2 na yena kāmaü pakkamissatãti. Evameva kho bhikkhave ye hi keci samaõā vā
brāhmaõā vā ime pa¤ca kāmaguõe gathitā mucchitā ajjhāpannā anādãnavadassāvino
anissaraõapa¤¤ā paribhu¤janti. Te evamassu veditabbā: anayamāpannā byasanamāpannā
yathākāmakaraõãyā pāpimato.

47. Ye ca3 kho keci bhikkhave samaõā vā brāhmaõā vā ime pa¤ca kāmaguõe agathitā
amucchitā anajjhāpannā ādãnavadassāvino [PTS Page 174] [\q 174/]      nissaraõapa¤¤ā
paribhu¤janti, te evamassu veditabbā: na anayamāpannā na byasanamāpannā na
yathākāmakaraõãyā pāpimato.

48. Seyyathāpi bhikkhave āra¤¤ako migo abaddho pāsarāsiü adhisayeyya, so evamassa
veditabbo: na anayamāpanno na byasanamāpanno na yathākāmakaraõãyo luddassa,
āgacchante ca pana ludde yena kāmaü pakkamissatãti. Evameva kho bhikkhave ye keci
samaõā vā brāhmaõā vā ime pa¤ca kāmaguõe agathitā amucchitā anajjhāpannā
ādãnavadassāvino nissaraõapa¤¤ā paribhu¤janti, te evamassu veditabbā: na anayamāpannā
na byasanamāpannā na yathākāmakaraõãyā pāpimato.

49. Seyyathāpi bhikkhave āra¤¤ako migo ara¤¤e pavane vissattho gacchati vissattho tiņņhati
vissattho nisãdati vissattho seyyaü kappeti, taü kissa hetu? Anāpāthagato bhikkhave
luddassa. Evameva kho bhikkhave bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi
savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Ayaü
vuccati bhikkhave bhikkhu 'andhamakāsi māraü, apadaü vadhitvā māracakkhuü adassanaü
gato pāpimato.'

------------------
1.Mago, machasaü.[PTS 2.] âgacchantevaludde, syā.[PTS 3.] Yehi ca, machasaü. 

[BJT Page 424] [\x 424/]     

50. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü
cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja
viharati. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu 'andhamakāsi māraü, apadaü vadhitvā
māracakkhuü adassanaü gato pāpimato.'

51. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca
sampajāno, sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā
sukhavihārãti tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu
'andhamakāsi māraü, apadaü vadhitvā māracakkhuü adassanaü gato pāpimato.'

52. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva
somanassadomanassānaü atthagamā adukkhaü asukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü
jhānaü upasampajja viharati. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu 'andhamakāsi māraü, apadaü
vadhitvā māracakkhuü adassanaü gato pāpimato.'

53. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü
atthagamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja
viharati. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu 'andhamakāsi māraü, apadaü vadhitvā
māracakkhuü adassanaü gato pāpimato.' Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu sabbaso
ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja
viharati ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu 'andhamakāsi māraü, apadaü vadhitvā
māracakkhuü adassanaü gato pāpimato'. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu sabbaso
vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti (āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati.
Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu' andhamakāsi māraü, apadaü vadhitvā māracakkhuü
adassanaü gato pāpimato'.Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu sabbaso ) āki¤ca¤¤āyatanaü
[PTS Page 175] [\q 175/]      samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti (nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü
upasampajja viharati ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu 'andhamakāsi māraü, apadaü
vadhitvā māracakkhuü adassanaü gato pāpimato.' Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu
sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja
viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu
andhamakāsi māraü, apadaü vadhitvā māracakkhuü adassanaü gato pāpimato, tiõõo loke
visattikaü. So vissattho gacchati, vissattho tiņņhati, vissattho nisãdati, vissattho seyyaü
kappeti. Taü kissa hetu? Anāpāthagato bhikkhave pāpimatoti. 

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti.

Ariyapariyesanasuttaü chaņņhaü.

[BJT Page 426] [\x 426/]     

1.3.7.

Cåëahatthipadopamasuttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Tena kho pana samayena jāõussoõi brāhmaõo sabbasetena vaëabhãrathena1
sāvatthiyā niyyāti divā divassa.

2. Addasā kho jāõussoõi brāhmaõo pilotikaü paribbājakaü dåratova āgacchantaü. Disvāna
pilotikaü paribbājakaü etadavoca:

" Handa kuto nu bhavaü vacchāyano āgacchati divā divassā"ti.

Ito hi kho ahaü bho āgacchāmi samaõassa gotamassa santikāti.

"Taü kiü ma¤¤ati bhavaü vacchāyano samaõassa gotamassa pa¤¤āveyyattiyaü, paõaķito
ma¤¤e"ti.

Ko cāhaü bho, ko ca samaõassa gotamassa pa¤¤āveyyattiyaü jānissāmi. Sopi nånassa
tādisova yo samaõassa gotamassa pa¤¤āveyyattiyaü jāneyyāti.

'Uëārāya khalu bhavaü vacchāyano samaõaü gotamaü pasaüsāya pasaüsatã"ti.

Ko vāhaü bho, ko ca samaõaü gotamaü pasaüsissāmi. Pasatthapasatthova so bhavaü
gotamo, seņņho devamanussānanti.

" Kampana bhavaü vacchāyano atthavasaü sampassamāno samaõe gotame evaü
abhippasanno"ti.2

3. Seyyathāpi bho kusalo nāgavaniko nāgavanaü paviseyyā, so passeyya nāgavane [PTS
Page 176] [\q 176/]      mahantaü hatthipadaü dãghato ca āyataü tiriya¤ca vitthataü. So
niņņhaü gaccheyya: 'mahā vata bho nāgo'ti. Evameva kho ahaü bho yato3 addasaü samaõe
gotame cattāri padāni, athāhaü niņņhamagamaü: " sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto
bhagavatā dhammo, supaņipanno bhagavato sāvakasaīgho"ti.

-----------------
1. Vaëavābhirathena,machasaü, 2. Abhippassanno hotãti, syā. 3. Ahaüyato,syā. 4.
Suppaņipanto,machasaü.

[BJT Page 428] [\x 428/]     

4. Katamāni cattāri?

Idhāhaü bho passāmi ekacce khattiyapaõķite nipuõe kataparappavāde vālavedhiråpe,
vobhindantā1 ma¤¤e caranti pa¤¤āgatena diņņhigatāni. Te suõanti: samaõo khalu bho
gotamo amukaü nāma gāmaü vā nigamaü vā osarissatãti. Te pa¤haü abhisaīkharonti: imaü
mayaü pa¤haü samaõaü gotamaü upasaīkamitvā pucchissāma, eva¤ce no puņņho evaü
vyākarissati, evamassa mayaü vādaü āropessāma. Eva¤cepi no puņņho evaü vyākarissati,
evampissa mayaü vādaü āropessāmāti.

Te suõanti: samaõo khalu bho gotamo amukaü nāma gāmaü vā nigamaü vā osaņoti. Te
yena samaõo gotamo tenupasaīkamanti. Te samaõo gotamo dhammiyā kathāya sandasseti
samādapeti samuttejeti sampahaüseti. Te samaõena gotamena dhammiyā kathāya sandassitā
samādapitā samuttejitā sampahaüsitā na ceva samaõaü gotamaü pa¤haü pucchanti, kutassa
vādaü āropessanti, a¤¤adatthu samaõasseva gotamassa sāvakā sampajjanti. Yadāhaü bho
samaõe gotame imaü paņhamaü padaü addasaü, athāhaü niņņhamagamaü:
sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno bhagavato
sāvakasaīghoti (paņhamaü ¤āõapadaü)

5. Puna ca parāhaü bho passāmi idhekacce brāhmaõapaõķite nipuõe kataparappavāde
vālavedhiråpe, vobhindantā ma¤¤e caranti pa¤¤āgatena diņņhigatāni. Te suõanni: samaõo
khalu bho gotamo amukaü nāma gāmaü vā nigamaü vā osarissatãti. Te pa¤haü
abhisaīkharonti: imaü mayaü pa¤haü samaõaü gotamaü upasaīkamitvā pucchissāma,
eva¤ce no puņņho evaü vyākarissati, evamassa mayaü vādaü āropessāma, eva¤cepi no
puņņho evaü vyākarissati. Evampissa mayaü vādaü āropessāmāti. 

Te suõanti: samaõo khalu bho gotamo amukaü nāma gāmaü vā nigamaü vā osaņoti, te
yena samaõo gotamo tenupasaīkamanti. Te samaõo gotamo dhammiyā kathāya sandasseti
samādapeti samuttejeti sampahaüseti.-

------------------------
1.Te bhindantā, machasaü. Syā.

[BJT Page 430] [\x 430/]     

Te samaõena gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaüsitā
na ceva samaõaü gotamaü pa¤haü pucchanti kutassa vādaü āropessanti. A¤¤adatthu
samaõasseva gotamassa sāvakā sampajjanti. Yadāhaü bho samaõe gotame imaü dutiyaü
padaü addasaü, athāhaü niņņhamagamaü: sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā
dhammo, supaņipanno bhagavato sāvakasaīghoti. (Dutiyaü ¤āõapadaü)

6. Puna ca parāhaü bho passāmi idhekacce gahapatipaõķite nipuõe kataparappavāde
vālavedhiråpe, vobhindantā ma¤¤e caranti pa¤¤āgatena diņņhigatāni. Te suõanti: samaõo
khalu bho gotamo amukaü [PTS Page 177] [\q 177/]      nāma gāmaü vā nigamaü vā
osarissatãti. Te pa¤haü abhisaükharonti: " imaü mayaü pa¤haü samaõaü gotamaü
upasaīkamitvā pucchissāma. Eva¤ce no puņņho evaü vyākarissati. Evamassa mayaü vādaü
āropessāma. Eva¤cepi no puņņho evaü vyākarissati. Evampissa mayaü vādaü āropessāmā"ti.

Te suõanti: samaõo khalu bho gotamo amukaü nāma gāmaü vā nigamaü vā osaņoti. Te
yena samaõo gotamo tenupasaīkamanti. Te samaõo gotamo dhammiyā kathāya sandasseti
samādapeti samuttejeti sampahaüseti. Te samaõena gotamena dhammiyā kathāya sandassitā
samādapitā samuttejitā sampahaüsitā na ceva samaõaü gotamaü pa¤haü pucchanti. Kutassa
vādaü āropessanti. A¤¤adatthu samaõasseva gotamassa sāvakā sampajjanti. Yadāhaü bho
samaõe gotame imaü tatiyaü padaü addasaü, athāhaü niņņhamagamaü: sammāsambuddho
bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno bhagavato sāvakasaīghoti. ( Tatiyaü
¤āõapadaü.)

7. Puna ca parāhaü bho passāmi idhekacce samaõapaõķite nipuõe kataparappavāde
vālavedhiråpe, vobhindantā ma¤¤e caranti pa¤¤āgatena diņņhigatāni. Te suõanti: samaõo
khalu bhe gotamo amukaü nāma gāmaü vā nigamaü vā osarissatãti, te pa¤haü
abhisaükharonti: " imaü mayaü pa¤haü samaõaü gotamaü upasaīkamitvā pucchissāma,
eva¤cepi no puņņho evaü vyākarissati. Evampissa mayaü vādaü āropessāmā"ti.

[BJT Page 432] [\x 432/]     

8. Te suõanti: samaõo khalu bho gotamo amukaü nāma gāmaü vā nigamaü vā osaņoti. Te
yena samaõo gotamo tenupasaīkamanti. Te samaõo gotamo dhammiyā kathāya sandasseti
samādapeti samuttejeti sampahaüseti. Te samaõena gotamena dhammiyā kathāya sandassitā
samādapitā samuttejitā sampahaüsitā na ceva samaõaü gotamaü pa¤haü pucchanti, kutassa
vādaü āropessanti. A¤¤adatthu samaõa¤¤eva gotamaü okāsaü yācanti agārasmā anagāriyaü
pabbajjāya. Te samaõo gotamo pabbājeti upasampādeti. Te tattha pabbajitā samānā eko
våpakaņņhā appamattā. Nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü
pabbajanti. Tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā
sacchikatvā upasampajja viharanti. Te evamāhaüsu: manaü vata bho anassāma, manaü vata
bho panassāma, mayaü hi pubbe assamaõāva samānā samaõamhāti paņijānimha,
abrāhmaõāva samānā brāhmaõamhāti paņijānimha, anarahantova samānā arahantamhāti
paņijānimha. Idāni khomha samaõā. Idāni khomha brāhmaõā. Idāni khomha arahantoti.
Yadāhaü bho samaõe gotame imaü catutthaü padaü addasaü, athāhaü niņņhamagamaü:
sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno bhagavato
sāvakasaīghoti. ( Catutthaü ¤āõapadaü)
9. Yato kho ahaü bho samaõe gotame imāni cattāri padāni addasaü, athāhaü
niņņhamagamaü: sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņinno
bhagavato sāvakasaīghoti.
10. Evaü vutte jāõussoõi brāhmaõo sabbasetā vaëabhãrathā orohitvā ekaüsaü uttarāsaīgaü
karitvā yena bhagavā tena¤jaliü paõāmetvā tikkhattuü udānaü udānesi. " Namo tassa
bhagavato arahato sammāsambuddhassa, namo tassa bhagavato arahato
sammāsambuddhassa, namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa" appevanāma
mayaü kadāci [PTS Page 178] [\q 178/]      karahaci tena bhotā gotamena saddhiü
samāgaccheyyāma, appevanāma siyā kocideva kathāsallāpoti.

[BJT Page 434] [\x 434/]     

Atha kho jāõussoõi brāhmaõo yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavatā
saddhiü sammodi. Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi.
Ekamantaü nisinno kho jāõussoõi brāhmaõo yāvatako ahosi pilotikāya paribbājakena
saddhiü kathāsallāpo, taü sabbaü bhagavato ārocesi.

14. Evaü vutte bhagavā jāõussoõiü brāhmaõaü etadavoca: 'na kho brāhmaõa, ettāvatā
hatthipadopamo vitthārena paripåro hoti api ca brāhmaõa, yathā hatthipadopamo vitthārena
paripåro hoti, taü suõāhi, sādhukaü manasi karohi, bhāsissāmã'ti. Evaü bhoti kho jāõussoõi
brāhmaõo bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

15. Seyyathāpi brāhmaõa, nāgavaniko nāgavanaü paviseyya, so passeyya nāgavane
mahantaü hatthipadaü dãghato ca āyataü tiriya¤ca vitthataü, yo hoti kusalo nāgavaniko
neva tāva niņņhaü gacchati: 'mahā vata bho nāgo'ti. Taü kissa hetu: santi hi brāhmaõa,
nāgavane vāmanikā nāma hatthiniyo mahāpadā, tāsampetaü padaü assāti. So
tamanugacchati. Tamanugacchanto passati nāgavane mahantaü hatthipadaü dãghato ca
āyataü tiriya¤ca vitthataü uccā ca nisevitaü, yo hoti kusalo nāgavaniko neva tāva niņņhaü
gacchati 'mahā vata bho nāgo'ti. Taü kissa hetu: santi hi brāhmaõa, nāgavane uccā kāëārikā
nāma hatthiniyo mahāpadā, tāsampetaü padaü assāti so tamanugacchati, tamanugacchanto
passati nāgavane mahantaü hatthipadaü dãghato ca āyataü tiriya¤ca vitthataü uccā ca
nisevitaü uccā ca dantehi āra¤jitāni, yo hoti kusalo nāgavaniko neva tāva niņņhaü gacchati
'mahā vata bho nāgo'ti. Taü kissa hetu: santi hi brāhmaõa, nāgavane uccā kaõerukā nāma
hatthiniyo mahāpadā, tāsampetaü padaü assāti. So tamanugacchati, tamanugacchanto passati
nāgavane mahantaü hatthipadaü dãghato ca āyataü, tiriya¤ca vitthataü, uccā ca nisevitaü,
uccā ca dantehi āra¤jitāni, uccā ca sākhābhaīgaü. Ta¤ca nāgaü passati rukkhamålagataü vā
abbhokāsagataü vā gacchantaü vā ņhitaü vā nisinnaü vā nipannaü vā, so niņņhaü gacchati:
ayameva1 so mahānāgoti.

----------------------
1.Ayaüva -[PTS.]

[BJT Page 436] [\x 436/]     

Evameva [PTS Page 179] [\q 179/]      kho brāhmaõa, idha tathāgato loke upapajjati: arahaü
sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã
satthā devamanussānaü buddho bhagavā. So imaü lokaü sadevakaü samārakaü
sabrahmakaü, sassamaõabrāhmaõiü pajaü sadevamanussaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā
pavedeti. So dhammaü deseti: ādikalyāõaü majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü
sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü, brahmacariyaü pakāseti.

17. Taü dhammaü suõāti gahapati vā gahapatiputto vā a¤¤atarasmiü vā kule paccājāto. So
taü dhammaü sutvā tathāgate saddhaü paņilabhati. So tena saddhāpaņilābhena samannāgato
iti paņisa¤cikkhati: sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā, nayidaü sukaraü
agāraü ajjhāvasatā ekantaparipuõõaü ekantaparisuddhaü saīkhalikhitaü brahmacariyaü
carituü, yannånāhaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā
anagāriyaü pabbajeyyanti. So aparena samayena appaü vā bhogakkhandhaü pahāya
mahantaü vā bhogakkhandhaü pahāya appaü vā ¤ātiparivaņņaü pahāya mahantaü cā
¤ātiparivaņņaü pahāya kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā
anagāriyaü pabbajati.

18. So evaü pabbajito samāno bhikkhånaü sikkhāsājãvasamāpanno pāõātipātaü pahāya
pāõātipātā paņivirato hoti. Nihitadaõķo nihitasattho lajjã dayāpanno
sabbapāõabhåtahitānukampã viharati. Adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato hoti.
Dinnādāyã dinnapāņikaīkhã athenena sucibhåtena attanā viharati. Abrahmacariyaü pahāya
brahmacārã hoti ārācārã virato methunā gāmadhammā. Musāvādaü pahāya musāvādā
paņirato hoti saccavādã saccasandho theto paccayiko avisaüvādako lokassa. Pisunaü vācaü
pahāya pisunā vācā1 paņivirato hoti: ito sutvā na amutra akkhātā imesaü bhedāya, amutra
vā sutvā na imesaü akkhātā amåsaü bhedāya, iti bhinnānaü vā sandhātā sahitānaü vā
anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandã samaggakaraõiü vācaü bhāsitā hoti.
Pharusaü vācaü pahāya pharusā vācā2 paņivirato hoti: yā sā vācā neëā kaõõasukhā
pemanãyā hadayaīgamā porã bahujanakantā bahujanamanāpā, [PTS Page 180] [\q 180/]   
  tathāråpiü vācaü bhāsitā hoti. Samphappalāpaü pahāya samphappalāpā paņivirato hoti:
kālavādã bhåtavādã atthavādã dhammavādã vinayavādã nidhānavatiü vācaü bhāsitā kālena
sāpadesaü pariyantavatiü atthasaühitaü.

---------------------
1. Pisuõāya vācāya - machasaü,syā.[PTS 2.] Pharusāya vācāya - machasaü syā,[PTS.]

[BJT Page 438] [\x 438/]     

19. So bãjagāmabhåtagāmasamārambhā paņivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattåparato virato
vikālabhojanā. Naccagãtavāditavisåkadassanā paņivirato hoti.
Mālāgandhavilepanadhāraõamaõķanavibhåsanaņņhānā paņivirato hoti.
Uccāsayanamahāsayanā paņivirato hoti. Jātaråparajatapaņiggahaõā paņivirato hoti.
âmakadha¤¤apaņiggahaõā paņivirato hoti. âmakamaüsapaņiggahaõā paņivirato hoti.
Itthikumārikapaņiggahaõā paņivirato hoti. Dāsidāsapaņiggahaõā paņivirato hoti.
Ajeëakapaņiggahaõā paņivirato hoti. Kukkuņasåkarapaņiggahaõā paņivirato hoti.
Hatthigavāssavaëavāpaņiggahaõā paņivirato hoti. Khettavatthupaņiggahaõā paņivirato hoti.
Dåteyyapahiõagamanānuyogā paņivirato hoti. Kayavikkayā paņivirato hoti.
Tulākåņakaüsakåņa mānakåņā paņivirato hoti. Ukkoņanava¤cananikatisāciyogā paņivirato
hoti, chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paņivirato hoti.

20. So santuņņho hoti kāyaparihārikena cãvarena kucchiparihārikena piõķapātena. So yena
yeneva1 pakkamati samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhãsakuõo yena yeneva
ķeti sapattabhārova ķeti, evameva kho bhikkhu2 santuņņho hoti kāyaparihārikena cãvarena
kucchiparihārikena piõķapātena, so yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So
iminā ariyena sãlakkhandhena samannāgato ajjhattaü anavajjasukhaü paņisaüvedeti.

21. So cakkhunā råpaü disvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã.
Yatvādhikaraõamenaü cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuü. Tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati cakkhundriyaü,
cakkhundriye saüvaraü āpajjati. Sotena saddaü sutvā na nimittaggāhã hoti
nānubya¤janaggāhã. Yatvādhikaraõamenaü sotindriyaü asaüvutaü viharantaü
abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü. Tassa saüvarāya paņipajjati,
rakkhati sotindriyaü sotindriye saüvaraü āpajjati.Ghānena gandhaü ghāyitvā na
nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã. Yatvādhikaraõamenaü ghānindriyaü asaüvutaü
viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü tassa saüvarāya
paņipajjati, rakkhati ghānindriyaü ghānindriye saüvaraü āpajjati. Jivhāya rasaü sāyitvā na
nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã. Yatvādhikaraõamenaü jivihindriyaü asaüvutaü
viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü. Tassa saüvarāya
paņipajjati, rakkhati jivhindriyaü jivhindriye saüvaraü āpajjati.Kāyena phoņņhabbaü phusitvā
na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã. Yatvādhikaraõamenaü kāyindriyaü asaüvutaü
viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü. Tassa saüvarāya
paņipajjati, rakkhati kāyindriyaü kāyindriye saüvaraü āpajjati. Manasā dhammaü vi¤¤āya na
nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã. Yatvādhikaraõamenaü manindriyaü asaüvutaü
viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü. Tassa saüvarāya
paņipajjati, [PTS Page 181] [\q 181/]      rakkhati manindriyaü manindriye saüvaraü āpajjati.
So iminā ariyena indriyasaüvarena samannāgato ajjhattaü abyāsekasukhaü paņisaüvedeti.

---------------------
1.Yena - syā,[PTS 2.] Evameva bhikkhu - machasaü, syā,[PTS]

[BJT Page 440] [\x 440/]     

22. So abhikkante paņikkante sampajānakārã hoti, ālokite vilokite sampajānakārã hoti,
sammi¤jite pasārite sampajānakārã hoti, saīghāņipattacãvaradhāraõe sampajānakārã hoti,
asite pãte khāyite sāyite sampajānakārã hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārã hoti, gate
ņhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuõhãbhāve sampajānakārã hoti.

23. So iminā ca ariyena sãlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaüvarena
samannāgato iminā ca ariyena satisampaja¤¤ena samannāgato vivittaü senāsanaü bhajati
ara¤¤aü rukkhamålaü pabbataü kandaraü giriguhaü susānaü vanapatthaü abbhokāsaü
palālapu¤jaü.

24. So pacchābhattaü piõķapāta paņikkanto nisãdati pallaīkaü ābhujitvā ujuü kāyaü
paõidhāya parimukhaü satiü upaņņhapetvā. So abhijjhaü loke pahāya vigatābhijjhena cetasā
viharati. Abhijjhāya cittaü parisodheti. Byāpādapadosaü pahāya abyāpannacitto viharati
sabbapāõabhåtahitānukampã. Byāpādapadosā cittaü parisodheti. Thãnamiddhaü pahāya
vigatathãnamiddho viharati ālokasa¤¤ã sato sampajāno. Thãnamiddhā cittaü parisodheti.
Uddhaccakukkuccaü pahāya anuddhato viharati ajjhattaü våpasantacitto. Uddhaccakukkuccā
cittaü parisodheti. Vicikicchaü pahāya tiõõavicikiccho viharati akathaīkathã kusalesu
dhammesu. Vicikicchāya cittaü parisodheti.

25. So ime pa¤ca nãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalãkaraõe, vivicceva
kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü
jhānaü1 upasampajja viharati. Idampi vuccati brāhmaõa, tathāgatapadaü itipi,
tathāgatanisevitaü itipi, tathāgatāra¤jitaü2 itipi. Na tveva tāva ariyasāvako niņņhaü gacchati:
'sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno bhagavato
sāvakasaīgho'ti.

---------------------
1. Paņhamajjhānaü - sãmu. 2. Tathāgatara¤jitaü - sãmu. 1-2

[BJT Page 442] [\x 442/]     

26. Puna ca paraü brāhmaõa, bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü
cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü1 upasampajja
viharati. Idampi vuccati brāhmaõa, tathāgatapadaü itipi, tathāgatanisevitaü itipi,
tathāgatāra¤jitaü itipi. Na tveva tāva ariyasāvako [PTS Page 182] [\q 182/]      niņņhaü
gacchati: 'sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno
bhagavato sāvakasaīgho'ti. 
27. Puna ca paraü brāhmaõa, bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca
sampajāno, sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yaü taü ariyā ācikkhanti: 'upekkhako satimā
sukhavihārã'ti tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Idampi vuccati brāhmaõa,
tathāgatapadaü itipi, tathāgatanisevitaü itipi, tathāgatāra¤jitaü itipi. Na tveva tāva
ariyasāvako niņņhaü gacchati: 'sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo,
supaņipanno bhagavato savakasaīgho'ti.

28. Puna ca paraü brāhmaõa, bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva
somanassadomanassānaü atthaīgamā2 adukkhaü asukhaü upekkhāsatipārisuddhiü
catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Idampi vuccati brāhmaõa tathāgatapadaü itipi,
tathāgatanisevitaü itipi, tathāgatāra¤jitaü itipi. Na tveva tāva ariyasāvako niņņhaü gacchati:
'sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo,supaņipanno bhagavato
sāvakasaīgho 'ti. 

29. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte3 pubbenivāsānussati¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So
anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati: seyyathãdaü- ekampi jātiü dvepi jātiyo tissopi jātiyo
catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsatimpi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi
jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi
saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe, 'amutrāsiü evaü nāmo
evaü gotto evaüvaõõo evamāhāro evaü sukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto,-

----------------------
1.Dutijjhānaü- sãmu 2. Atthagamā - sãmu. 3 ânejjappatte-sãmu.

[BJT Page 444] [\x 444/]     

So tato cuto amutra upapādiü, tatrāpāsiü evaünāmo evaügotto evaü vaõõo evamāhāro evaü
sukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto, so tato cuto idhåpapanno'ti. Iti sākāraü
sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, idampi vuccati brāhmaõa, tathāgatapadaü
itipi, tathāgatanisevitaü itipi, tathāgatāra¤jitaü itipi. Na tveva tāva ariyasāvako niņņhaü
gacchati: 'sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno
bhagavato sāvakasaīgho'ti. [PTS Page 183] [\q 183/]      

30. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte sattānaü cutåpapāta¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hãne
paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti: 'ime vata
bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena
samannāgatā ariyānaü upavādakā micchādiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā, te kāyassa
bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā, ime vā pana bhonto
sattā kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā
ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā
parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe
dubbaõõe sugate duggate, yathākammåpage satte pajānāti. Idampi vuccati brāhmaõa,
tathāgatapadaü itipi, tathāgatanisevitaü itipi, tathāgatāra¤jitaü itipi. Na tveva tāva
ariyasāvako niņņhaü gacchati: 'sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo,
supaņipasanno bhagavato sāvakasaīgho'ti 

31. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte āsavānaü khaya¤āõāya cittaü abhininnāmeti. 

[BJT Page 446] [\x 446/]      

So idaü dukkhanti yathābhåtaü pajānāti, ayaü dukkhasamudayoti yathābhåtaü pajānāti,
ayaü dukkhanirodhoti yathābhåtaü pajānāti, ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadāti
yathābhåtaü pajānāti, ime āsavāti yathābhåtaü pajānāti, ayaü āsavasamudayoti yathābhåtaü
pajānāti, ayaü āsavanirodhoti yathābhåtaü pajānāti, ayaü āsavanirodhagāminã paņipadāti
yathābhåtaü pajānāti. Idampi vuccati brāhmaõa, tathāgatapadaü itipi, tathāgatanisevitaü
itipi, tathāgatāra¤jitaü itipi. Na tveva tāva ariyasāvako niņņhaü gato hoti. Api ca kho
niņņhaü gacchati: sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno
bhagavato sāvakasaīghoti.

32. Tassa evaü jānato evaü passato kāmasāvāpi cittaü [PTS Page 184] [\q 184/]     
vimuccati, bhavāsavāpi cittaü vimuccati, avijjāsavāpi cittaü vimuccati, vimuttasmiü
vimuttamiti ¤āõaü hoti. Khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü
itthattāyāti pajānāti. Idampi vuccati brāhmaõa, tathāgatapadaü itipi, tathāgatanisevitaü itipi,
tathāgatāra¤jitaü itipi. Ettāvatā kho brāhmaõa, ariyasāvako niņņhaü gato hoti:
'sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno bhagavato
sāvakasaīgho'ti. Ettāvatā brahmaõa, hatthipadopamo vitthārena paripåro hotãti.

33. Evaü vutte jāõussoõi brāhmaõo bhagavantaü etadavoca: 'abhikkantaü bho gotama,
abhikkantaü bho gotama, seyyathāpi bho gotama, nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü
vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya:
'cakkhumanto råpāni dakkhintã'ti. Evamevaü bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo
pakāsito esāhaü bhavantaü1 gotamaü saraõaü gacchāmi, dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca.
Upāsakaü maü bhavaü gotamo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatanti2.

Cåëahatthipadopamasuttaü sattamaü.3

----------------------
1. Bhagavantaü-syā. 2. Saraõagatanti-[PTS 3.] Niņņhaü sattamaü-syā.

[BJT Page 448] [\x 448/]     

1.3.8

Mahāhatthipadopamasuttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhå āmantesi: 'āvuso bhikkhavo'ti. âvusoti kho te
bhikkhå āyasmato sāriputtassa paccassosuü. âyasmā sāriputto etadavoca.

2. Seyyathāpi āvuso yāni kānici jaīgalānaü1 pāõānaü padajātāni sabbāni tāni hatthipade
samodhānaü gacchanti, hatthipadaü tesaü aggamakkhāyati yadidaü mahattanena2, evameva
kho āvuso ye keci kusalā dhammā sabbe te catusu ariyasaccesu saīgahaü gacchanti.
Katamesu catusu: dukkhe [PTS Page 185] [\q 185/]      ariyasacce, dukkhasamudaye
ariyasacce, dukkhanirodhe ariyasacce, dukkhanirodhagāminiyā paņipadāya ariyasacce.

3. Katama¤cāvuso dukkhaü ariyaccaü: jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, maraõampi dukkhaü,
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, yampicchaü na labhati tampi dukkhaü,
saīkhittena pa¤cupādānakkhandho dukkhā.

4. Katame cāvuso pa¤cupādānakkhandho: seyyathãdaü3 råpåpādānakkhandho
vedanåpādānakkhandho sa¤¤åpādānakkhandho saīkhāråpādānakkhandho
vi¤¤āõåpādānakkhandho.

5. Katamo cāvuso råpåpādānakkhandho: cattārã ca mahābhåtāni catunna¤ca mahābhåtānaü
upādāya4 råpaü. Katame cāvuso cattāro mahābhåtā: paņhavãdhātu āpodhātu tejodhātu
vāyodhātu.

6. Katamā cāvuso paņhavãdhātu: paņhavãdhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā cāvuso
ajjhattikā paņhavãdhātu: yaü ajjhattaü paccattaü kakkhaëaü kharigataü upādinnaü:
seyyathãdaü kesā lomā nakhā dantā taco maüsaü nahāru 5 aņņhi aņņhimi¤jaü6 vakkaü
hadayaü yakanaü kilomakaü pihakaü papphāsaü antaü antaguõaü udariyaü karãsaü, yaü
vā pana¤¤ampi ki¤ci ajjhattaü paccattaü kakkhaëaü kharigataü upādinnaü, ayaü
vuccatāvuso ajjhattikā paņhavãdhātu.

--------------------
1.Jaīgamānaü-a1.[PTS. 2.] Mahantanteta-sãmu 1-2. Machasaü 3. Seyyathãdaü-machasaü 4.
Upādā-syā. 5. Nahāru-machasaü 6. Aņņhimi¤jā - sãmu.

[BJT Page 450] [\x 450/]     

Yā ceva kho pana ajjhattikā paņhavãdhātu yā ca bāhirā paņhavãdhātu paņhavãdhāturevesā.
'Taü netaü mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya
daņņhabbaü. Evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya disvā paņhavãdhātuyā nibbindati.
Paņhavãdhātuyā cittaü virājeti.

7. Hoti kho so āvuso samayo yaü bāhirā āpodhātu pakuppati. Antarahitā tasmiü samaye
bāhirā paņhavãdhātu hoti. Tassā hi nāma āvuso bāhirāya paņhavãdhātuyā tāva mahallikāya
aniccatā pa¤¤āyissati, khayadhammatā pa¤¤āyissati, vayadhammatā pa¤¤āyissati,
viparināmadhammatā, pa¤¤āyissati. Kimpanimassa mattaņņhakassa kāyassa
taõahåpādinnassa'ahanti vā, mamanti vā, asmãti vā'. Atha khvassa1 no cevettha2 hoti.

8. Ta¤ce āvuso bhikkhuü pare akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti, so evaü pajānāti:
uppannā kho me ayaü sotasamphassajā dukkhā vedanā. Sā ca kho paņicca no appaņicca. Kiü
[PTS Page 186] [\q 186/]      paņicca? Phassaü paņicca. So phasso3 aniccoti passati. Vedanā
aniccāti passati. Sa¤¤ā aniccāti passati. Saīkhārā aniccāti passati. Vi¤¤āõaü aniccanti passati.
Tassa dhātārammaõameva cittaü pakkhandati pasãdati santiņņhati adhimuccati.4.

9. Ta¤ce āvuso bhikkhuü pare aniņņhehi akantehi amanāpehi samudācaranti:
pāõisamphassenapi, leķķusamphassenapi, daõķasamphassenapi, satthasamphassenapi, so
evaü pajānāti: " tathābhåto kho ayaü kāyo yathābhåtasmiü kāye pāõisamphassāpi kamanti,
leķķusamphassāpi kamanti, daõķasamphassāpi kamanti, satthasamphassāpi kamanti.
Vuttaü kho panetaü bhagavatā kakacåpamovāde:5 'ubhato daõķakena cepi bhikkhave
kakacena corā ocarakā aīgamaīgāni okanteyyuü,6 tatrāpi yo mano padoseyya na me so tena
sāsanakaro'ti. âraddhaü kho pana me viriyaü bhavissati asallãnaü. Upaņņhitā sati
apammuņņhā.7 Passaddho kāyo asāraddho. Samāhitaü cittaü ekaggaü. Kāmaüdāni imasmiü
kāye pāõisamphassāpi kamantu, leķķusamphassāpi kamantu, daõķasamphassāpi kamantu,
satthasamphassāpi kamantu karãyati hidaü buddhānaü sāsana"nti.

-----------------------
1. Athakhvāssa- machasaü, 2. No tevettha- machasaü, syā. Notvettha-[PTS 3.] Sopi kho
phasso-syā 4. Vimuccati-syā. 5 Kakacåpame ovāde-syā. 6 Okkanteyyuü-syā.7. Asammuņņhā
- sãmu. Machasaü

[BJT Page 452] [\x 452/]     

10. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaü buddhaü anussarato evaü dhammaü anussarato evaü
saīghaü anussarato upekkhā kusalanissitā na saõņhāti. So tena saüvijjati, saüvegaü āpajjati:
'alābhā vata me, na vata me lābhā, dulladdhaü vata me, na vata me suladdhaü, yassa me
evaü buddhaü anussarato evaü dhammaü anussarato evaü saīghaü anussarato upekkhā
kusalanissitā na saõņhātã'ti.

11. Seyyathāpi āvuso suõisā sasuraü1 disvā saüvijjati saüvegaü āpajjati, evameva kho āvuso
tassa ce bhikkhuno evaü buddhaü anussarato evaü dhammaü anussarato evaü saīghaü
anussarato upekkhā2 kusalanissitā na saõņhāti, so tena saüvijjati, saüvegaü āpajjati: 'alābhā
vata me, na vata me lābhā, dulladdhaü vata me, na vata me suladdhaü, yassa me evaü
buddhaü anussarato evaü dhammaü anussarato evaü saīghaü anussarato upekkhā2
kusalanissitā na saõņhātã'ti.

12. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaü buddhaü anussarato evaü dhammaü anussarato evaü
saīghaü anussarato upekkhā kusalanissitā saõņhāti, so tena [PTS Page 187] [\q 187/]     
attamano hoti. Ettāvatāpi kho āvuso bhikkhuno bahukataü hoti. 

13. Katamā cāvuso āpodhātu? âpodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā cāvuso ajjhattikā
āpodhātu? Yaü ajjhattaü paccattaü āpo āpogataü upādinnaü: seyyathãdaü -pittaü 1 semhaü
pubbo lohitaü sedo medo assu vasā kheëo siüghāõikā lasikā muttaü, yaü vā pana¤¤ampi
ki¤ci ajjhattaü paccattaü āpo āpogataü upādinnaü - ayaü vuccatāvuso ajjhattikā āpodhātu.
Yā ceva kho pana ajjhattikā āpodhātu yā ca bāhirā āpodhātu āpodhāturevesā. Taü 'netaü
mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya daņņhabbaü.
Evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya disvā āpodhātuyā nibbindati, āpodhātuyā cittaü
virājeti.

14. Hoti kho so āvuso samayo yaü bāhirā āpodhātu pakuppati. Sā gāmampi vahati,
nigamampi vahati, nagarampi vahati, janapadampi vahati, janapadapadesampi vahati. Hoti
kho so āvuso samayo yaü mahāsamudde yojanasatikānipi udakāni ogacchanti,
dviyojanasatikānipi udakāni ogacchanti, tiyojanasatikānipi udakāni ogacchanti,
catuyojanasatikānipi udakāni ogacchanti, pa¤cayojanasatikānipi udakāni ogacchanti,
chayojanasatikānipi udakāni ogacchanti, sattayojanasatikānipi udakāni ogacchanti. - 

-----------------------
1 Sassuraü - syā, upekhā - [PTS]

[BJT Page 454] [\x 454/]     

Hoti kho so āvuso samayo yaü mahāsamudde sattatālampi udakaü saõņhāti, chatālampi
udakaü saõņhāti, pa¤catālampi udakaü saõņhāti, catutālampi udakaü saõņhāti, titālampi
udakaü saõņhāti, dvitālampi udakaü saõņhāti, tālampi1 udakaü saõņhāti. Hoti kho so
āvuso samayo yaü mahāsamudde sattaporisampi udakaü saõņhāti, chaporisampi udakaü
saõņhāti, pa¤caporisampi udakaü saõņhāti, catuporisampi udakaü saõņhāti, tiporisampi
udakaü saõņhāti, dviporisampi udakaü saõņhāti, porisampi2 udakaü saõņhāti. Hoti kho so
āvuso samayo yaü mahāsamudde addhaporisampi udakaü saõņhāti, kaņimattampi udakaü
saõņhāti, jaõõumattampi3 udakaü saõņhāti, gopphakamattampi udakaü saõņhāti. Hoti kho
so āvuso samayo yaü mahāsamudde aīgulipabbatemanamattampi udakaü na hoti. Tassā hi
nāma āvuso bāhirāya āpodhātuyā tāva mahallikāya [PTS Page 188] [\q 188/]      aniccatā
pa¤¤āyissati. Khayadhammatā pa¤¤āyissati, vayadhammatā pa¤¤āyissati,
viparināmadhammatā. Pa¤¤āyissati. Kimpanimassa mattaņņhakassa kāyassa
taõahåpādinnassa 'ahanti vā, mamanti vā, asmãti vā'. Atha khvassa no cevettha hoti.

15. Tassa ce āvuso bhikkhuno (evaü buddhaü anussarato evaü dhammaü anussarato) evaü
saīghaü anussarato upekkhā kusalanissitā saõņhāti, so tena attamano hoti. Ettāvatāpi kho
āvuso bhikkhuno bahukataü hoti.

16. Katamā cāvuso tejodhātu? Tejodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā cāvuso ajjhattikā
tejodhātu? Yaü ajjhattaü paccattaü tejo tejogataü upādinnaü - seyyathãdaü: yena ca
santappati, yena ca jarãyati4, yena ca pariķayhati, yena ca asitapãtakhāyitasāyitaü sammā
pariõāmaü gacchati, yaü vā pana¤¤ampi ki¤ci ajjhattaü paccattaü tejo tejogataü upādinnaü
- ayaü vuccatāvuso ajjhattikā tejodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā tejodhātu yā ca bāhirā
tejodhātu tejodhāturevesā. Taü 'netaü mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaü
yathābhåtaü sammappa¤¤āya daņņhabbaü. Evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya disvā
tejodhātuyā nibbindati. Tejo dhātuyā cittaü virājeti.

17. Hoti kho so āvuso samayo yaü bāhirā tejodhātu pakuppati. Sā gāmampi ķahati,5
nigamampi ķahati, nagarampi ķahati, janapadampi ķahati, janapadapadesampi ķahati.
Sāharitantaü vā panthantaü vā selantaü vā udakantaü vā ramaõãyaü vā bhåmibhāgaü
āgamma anāhārā nibbāyati. Hoti kho so āvuso samayo yaü kukkuņapattenapi
nahārudaddulenapi6 aggiü gavesanti. Tassā hi nāma āvuso bāhirāya tejodhātuyā tāva
mallikāya aniccatā pa¤¤āyissati khayadhammatā pa¤¤āyissati, vayadhammatā pa¤¤āyissati,
viparināmadhammatā, pa¤¤āyissati. Kimpanimassa mattaņņhakassa kāyassa
taõahåpādinnassa 'ahanti vā, mamanti vā, asmãti vā.'Atha khvassa no cevettha hoti.

----------------------
1. Tālamattampi - machasaü, syā, [PTS 2.] Porisamantampi - machasaü.Syā.[PTS 3.]
Jāõukamatta - machasaü. Jannumattampi - syā. 4. Jãrãyati - machasaü. Jãrati - syā. Jãriyati
-[PTS 5.] Dahati - machasaü 6. Nhārudadadulenapi - machasaü. Nhārudaddalepi -syā. 

[BJT Page 456] [\x 456/]     

18. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaü buddhaü anussarato evaü dhammaü anussarato evaü
saīghaü anussarato upekkhā kusalanissitā saõņhāti, so tena attamano hoti. Ettāvatāpi kho
āvuso bhikkhuno bahukataü hoti.

19. Katamā cāvuso vāyodhātu? Vāyodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā cāvuso
ajjhattikā vāyodhātu? Yaü ajjhattaü, paccattaü vāyo vāyogataü upādinnaü - seyyathãdaü:
uddhaīgamā vātā, adhogamā vātā, kucchisayā vātā, koņņhasayā1 vātā, aīgamaīgānusārino
vātā, assāso passāso iti vā, yaü vā pana¤¤ampi ki¤ci ajjhattaü paccattaü vāyo vāyogataü
upādinnaü - ayaü vuccatāvuso ajjhattikā vāyodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā vāyodhātu
yā ca bāhirā vāyodhātu vāyodhāturevesā. Taü 'netaü mama, nesohamasmi, na meso attā'ti
evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya daņņhabbaü. Evametaü yathābhåtaü
sammappa¤¤āya disvā vāyodhātuyā nibbindati, vāyodhātuyā cittaü virājeti. [PTS Page 189]
[\q 189/]     

20. Hoti kho so āvuso samayo yaü bāhirā vāyodhātu pakuppati, sā gāmampi vahati,
nigamampi vahati, nagarampi vahati, janapadampi vahati, janapadapadesampi vahati. Hoti
kho so āvuso samayo yaü gimhānaü pacchime māse tālavaõņenapi vidhåpanenapi vātaü
pariyesanti, ossāvanepi2 tiõāni na i¤janti.3 Tassā hi nāma āvuso bāhirāya vāyodhātuyā tāva
mahallikāya aniccatā pa¤¤āyissati, khayadhammatā pa¤¤āyissati, vayadhammatā
pa¤¤āyissati, vipariõāmadhammatā pa¤¤āyissati. Kimpanimassa mattaņņhakassa kāyassa
taõahåpādinnassa 'ahanti vā mamanti vā asmãti vā,' atha khvassa4 no cevettha5 hoti.

21. Ta¤ce āvuso bhikkhuü pare akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti, so evaü pajānāti:
uppannā kho me ayaü sotasamphassajā dukkhā vedanā, sā ca kho paņicca no appaņicca. Kiü
paņicca? Phassaü paņicca. So phasso6 aniccoti passati, vedanā aniccāti passati, sa¤¤ā aniccāti
passati, saīkhārā aniccā passati, vi¤¤āõaü aniccanti passati. Tassa dhātārammaõameva
cittaü pakkhandati pasãdati santiņņhati adhimuccati.7

-----------------------
1. Koņņhāsayā-machasaü. 2. Ossavanepi - machasaü. Syā. [PTS 3.] Icchanti-machasaü,[PTS 4.]
Khvāssa-machasaü. 5. No tevettha - machasaü. Syā. Notvettha-[PTS 6.] Yopi kho phasso -
syā. Sopi phasso -machasaü 7.Vimuccati-syā.

[BJT Page 458] [\x 458/]     

22. Ta¤ce āvuso bhikkhuü pare aniņņhehi akantehi amanāpehi samudācaranti:
pāõisamphassenapi leķaķusamphassenapi daõķasamphassenapi satthasamphassenapi. So
evaü pajānāti: tathābhåto kho ayaü kāyo yathābhåtasmiü kāye pāõisamphassāpi kamanti,
leķaķusamphassāpi kamanti, daõķasamphassāpi kamanti, satthasamphassāpi kamanti.
Vuttaü kho panetaü bhagavatā kakacåpamovāde: " ubhatodaõķakena cepi bhikkhave
kakacena corā ocarakā aīgamaīgāni okanteyyuü,1 tatrāpi yo mano padoseyya na me so tena
sāsanakaro'ti. âraddhaü kho pana me viriyaü bhavissati asallãnaü, upaņņhitā sati
apammuņņhā2, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaü cittaü ekaggaü. Kāmaü dāni imasmiü
kāye pāõisamphassāpi kamantu, leķaķusamphassāpi kamantu, daõķasamphassāpi
kamantu, satthasamphassāpi kamantu, karãyati hidaü buddhānaü sāsananti.

23. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaü buddhaü anussarato evaü dhammaü anussarato evaü
saīghaü anussarato upekkhā kusalanissitā na saõņhāti, so tena saüvijjati saüvegaü āpajjati:
'alābhā vata me na vata me lābhā, dulladdhaü vata me na vata me suladdhaü, yassa me
evaü [PTS Page 190] [\q 190/]      buddhaü anussarato evaü dhammaü anussarato evaü
saīghaü anussarato upekkhā kusalanissitā na saõņhātã'ti.

24. Seyyathāpi āvuso suõisā sasuraü3 disvā saüvijjati saüvegaü āpajjati, evameva kho āvuso
tassa ce bhikkhuno evaü buddhaü anussarato evaü dhammaü anussarato evaü saīghaü
anussarato upekkhā kusalanissitā na saõņhāti, so tena saüvijjati saüvegaü āpajjati: 'alābhā
vata me na vata me lābhā, dulladdhaü vata me na vata me suladdhaü, yassa me evaü
buddhaü anussarato evaü dhammaü anussarato evaü saīghaü anussarato upekkhā
kusalanissitā na saõņhātã'ti.

25. Tassa ce āvuso bhikkhuno evaü buddhaü anussarato evaü dhammaü anussarato evaü
saīghaü anussarato upekkhā kusalanissitā saõņhāti, so tena attamano hoti ettāvatāpi kho
āvuso bhikkhuno bahukataü hoti.

26. Seyyathāpi āvuso kaņņha¤ca paņicca valli¤ca paņicca tiõa¤ca paņicca mattika¤ca paņicca
ākāso parivārito agāranteva4 saīkhaü5 gacchati, evameva kho āvuso aņņhi¤ca paņicca
nahāru¤ca paņicca maüsa¤ca paņicca camma¤ca paņicca ākāso parivārito råpanteva 6
saīkhaü gacchati.-

-----------------------
1. Okkanteyyuü - syā. 2 Asammuņņhā -sãmu, machasaü 3. Sassuraü-syā. 4.
Agārantveva-machasaü, syā. 5. Saīkhyaü -syā. 6. Råpantveva machasaü.Syā.

[BJT Page 460] [\x 460/]     

Ajjhattika¤ce1 āvuso cakkhuü aparibhinnaü hoti, bāhirā ca råpā na āpāthaü āgacchanti, no
ca tajjo samannāhāro hoti. Neva tāva tajjassa vi¤¤āõabhāgassa pātubhāvo hoti.
Ajjhattika¤ce1 āvuso cakkhuü aparibhinnaü hoti, bāhirā ca råpā āpāthaü āgacchanti, no ca
tajjo samannāhāro hoti, nevatāva tajjassa vi¤¤āõabhāgassa pātubhāvo hoti. Yato ca kho
āvuso ajjhattika¤ce2 cakkhuü aparibhinnaü hoti. Bāhirā ca råpā āpāthaü āgacchanti, tajjo ca
samannāhāro hoti, evaü tajjassa vi¤¤āõabhāgassa pātubhāvo hoti. Yaü tathābhåtassa råpaü,
taü råpåpādānakkhandhe saīgahaü gacchati. Yā tathābhåtassa vedanā, sā
vedanåpādānakkhandhe saīgahaü gacchati. Ya tathābhåtassa sa¤¤ā, sā
sa¤¤åpādānakkhandhe saīgahaü gacchati. Ye tathābhåtassa saīkhārā, te
saīkhāråpādānakkhandhe saīgahaü gacchanti. Yaü tathābhåtassa vi¤¤āõaü, taü
vi¤¤āõåpādānakkhandhe saīgahaü gacchati. So evaü pajānāti: " evaü kiramesaü3 pa¤cannaü
upādānakkhandhānaü saīgaho sannipāto samavāyo hoti. Vuttaü kho panetaü bhagavatā: 'yo
paņiccasamuppādaü [PTS Page 191] [\q 191/]      passati. So dhammaü passati. Yo
dhammaü passati. So paņiccasamuppādaü passatã'ti. Paņiccasamuppannā kho panime
yadidaü pa¤cupādānakkhandhā. Yo imesu pa¤casupādānakkhandhesu chando ālayo
anunayo ajjhosānaü, so dukkhasamudayo. Yo imesu pa¤casupādānakkhandhesu
chandarāgavinayo chandarāgappahānaü, so dukkhanirodho"ti. Ettāvatāpi kho āvuso
bhikkhuno bahukataü hoti.

Ajjhattika¤ce āvuso sotaü aparibhinnaü hoti, bāhirā ca saddā na āpāthaü āgacchanti, no ca
tajjo samannāhāro hoti, neva tāva tajjassa vi¤¤āõabhāgassa pātubhāvo hoti. Ajjhattika¤ce1
āvuso sotaü aparibhinnaü hoti, bāhirā ca saddā āpāthaü āgacchanti, no ca tajjo samannāhāro
hoti, nevatāva tajjassa vi¤¤āõabhāgassa pātubhāvo hoti.Yato ca kho āvuso ajjhattika¤ce2
sotaü aparibhinnaü hoti. Bāhirā ca saddā āpāthaü āgacchanti, tajjo ca samannāhāro hoti,
evaü tajjassa vi¤¤āõabhāgassa pātubhāvo hoti. Yaü tathābhåtassa råpaü, taü
råpåpādānakkhandhe saīgahaü gacchati. Yā tathābhåtassa vedanā, sā
vedanåpādānakkhandhe saīgahaü gacchati. Yaü tathābhåtassa sa¤¤ā, sā
sa¤¤åpādānakkhandhe saīgahaü gacchati.Ye tathābhåtassa saīkhārā, te
saīkhāråpādānakkhandhe saīgahaü gacchanti. Yaü tathābhåtassa vi¤¤āõaü, taü
vi¤¤āõåpādānakkhandhe saīgahaü gacchati. So evaü pajānāti: " evaü kiramesaü3 pa¤cannaü
upādānakkhandhānaü saīgaho sannipāto samavāyo hoti. Vuttaü kho panetaü bhagavatā: 'yo
paņiccasamuppādaü passati. So dhammaü passati. Yo dhammaü passati. So
paņiccasamuppādaü passatã'ti. Paņiccasamuppannā kho panime yadidaü
pa¤cupādānakkhandhā. Yo imesu pa¤casupādānakkhandhesu chando ālayo anunayo
ajjhosānaü, so dukkhasamudayo. Yo imesu pa¤casupādānakkhandhesu chandarāgavinayo
chandarāgappahānaü, so dukkhanirodho"ti. Ettāvatāpi kho āvuso bhikkhuno bahukataü hoti.

Ajjhattika¤ce āvuso ghānaü aparibhinnaü hoti, bāhirā ca gandhā na āpāthaü āgacchanti, no
ca tajjo samannāhāro hoti, neva tāva tajjassa vi¤¤āõabhāgassa pātubhāvo hoti.
Ajjhattika¤ce1 āvuso ghānaü aparibhinnaü hoti, bāhirā ca gandhā āpāthaü āgacchanti, no ca
tajjo samannāhāro hoti, nevatāva tajjassa vi¤¤āõabhāgassa pātubhāvo hoti. Yato ca kho
āvuso ajjhattika¤ce2 ghānaü aparibhinnaü hoti. Bāhirā ca gandhā āpāthaü āgacchanti, tajjo
ca samannāhāro hoti, evaü tajjassa vi¤¤āõabhāgassa pātubhāvo hoti. Yaü tathābhåtassa
råpaü, taü råpåpādānakkhandhe saīgahaü gacchati. Yā tathābhåtassa vedanā, sā
vedanåpādānakkhandhe saīgahaü gacchati. Ya tathābhåtassa sa¤¤ā, sā
sa¤¤åpādānakkhandhe saīgahaü gacchati. Ye tathābhåtassa saīkhārā, te
saīkhāråpādānakkhandhe saīgahaü gacchanti. Yaü tathābhåtassa vi¤¤āõaü, taü
vi¤¤āõåpādānakkhandhe saīgahaü gacchati. So evaü pajānāti: " evaü kiramesaü3 pa¤cannaü
upādānakkhandhānaü saīgaho sannipāto samavāyo hoti. Vuttaü kho panetaü bhagavatā: 'yo
paņiccasamuppādaü passati. So dhammaü passati. Yo dhammaü passati. So
paņiccasamuppādaü passatã'ti. Paņiccasamuppannā kho panime yadidaü
pa¤cupādānakkhandhā. Yo imesu pa¤casupādānakkhandhesu chando ālayo anunayo
ajjhosānaü, so dukkhasamudayo. Yo imesu pa¤casupādānakkhandhesu chandarāgavinayo
chandarāgappahānaü, so dukkhanirodho"ti. Ettāvatāpi kho āvuso bhikkhuno bahukataü hoti.

Ajjhattikā ce āvuso jivhā aparibhinnā hoti, bāhirā ca rasā na āpāthaü āgacchanti, no ca tajjo
samannāhāro hoti, neva tāva tajjassa vi¤¤āõabhāgassa pātubhāvo hoti. Ajjhattikā ce āvuso
jivhā aparibhinnā hoti, bāhirā ca rasā āpāthaü āgacchanti, no ca tajjo samannāhāro hoti,
nevatāva tajjassa vi¤¤āõabhāgassa pātubhāvo hoti. Yato ca kho āvuso ajjhattikā ce jivhā
aparibhinnā hoti. Bāhirā ca råpā āpāthaü āgacchanti, tajjo ca samannāhāro hoti, evaü tajjassa
vi¤¤āõabhāgassa pātubhāvo hoti. Yaü tathābhåtassa råpaü, taü råpåpādānakkhandhe
saīgahaü gacchati. Yā tathābhåtassa vedanā, sā vedanåpādānakkhandhe saīgahaü gacchati.
Ya tathābhåtassa sa¤¤ā, sā sa¤¤åpādānakkhandhe saīgahaü gacchati. Ye tathābhåtassa
saīkhārā, te saīkhāråpādānakkhandhe saīgahaü gacchanti. Yaü tathābhåtassa vi¤¤āõaü, taü
vi¤¤āõåpādānakkhandhe saīgahaü gacchati. So evaü pajānāti: " evaü kiramesaü3 pa¤cannaü
upādānakkhandhānaü saīgaho sannipāto samavāyo hoti. Vuttaü kho panetaü bhagavatā: 'yo
paņiccasamuppādaü passati. So dhammaü passati. Yo dhammaü passati. So
paņiccasamuppādaü passatã'ti. Paņiccasamuppannā kho panime yadidaü
pa¤cupādānakkhandhā. Yo imesu pa¤casupādānakkhandhesu chando ālayo anunayo
ajjhosānaü, so dukkhasamudayo. Yo imesu pa¤casupādānakkhandhesu chandarāgavinayo
chandarāgappahānaü, so dukkhanirodho"ti. Ettāvatāpi kho āvuso bhikkhuno bahukataü hoti.

Ajjhattiko ce āvuso kāyo aparibhinno hoti, bāhirā ca poņņhabbā na āpāthaü āgacchanti, no
ca tajjo samannāhāro hoti, neva tāva tajjassa vi¤¤āõabhāgassa pātubhāvo hoti. Ajjhattiko ce
āvuso kāyo aparibhinno hoti, bāhirā ca poņņhabbā āpāthaü āgacchanti, no ca tajjo
samannāhāro hoti, nevatāva tajjassa vi¤¤āõabhāgassa pātubhāvo hoti. Yato ca kho āvuso
ajjhattiko ce kāyo aparibhinno hoti, bāhirā ca poņņhabbā āpāthaü āgacchanti, tajjo ca
samannāhāro hoti, evaü tajjassa vi¤¤āõabhāgassa pātubhāvo hoti. Yaü tathābhåtassa råpaü
taü råpåpādānakkhandhe saīgahaü gacchati. Yā tathābhåtassa vedanā sā
vedanåpādānakkhandhe saīgahaü gacchati. Yā tathābhåtassa sa¤¤ā sā
sa¤¤åpādānakkhandhe saīgahaü gacchati. Ye tathābhåtassa saīkhārā te
saīkhāråpādānakkhandhe saīgahaü gacchanti. Yaü tathābhåtassa vi¤¤āõaü taü
vi¤¤āõåpādānakkhandhe saīgahaü gacchati. So evaü pajānāti: " evaü kiramesaü pa¤cannaü
upādānakkhandhānaü saīgaho sannipāto samavāyo hoti. Vuttaü kho panetaü bhagavatā: 'yo
paņiccasamuppādaü passati so dhammaü passati, yo dhammaü passati so
paņiccasamuppādaü passatã'ti. Paņiccasamuppannā kho panime yadidaü
pa¤cupādānakkhandhā. Yo imesu pa¤casupādānakkhandhesu chando ālayo anunayo
ajjhosānaü, so dukkhasamudayo. Yo imesu pa¤casupādānakkhandhesu chandarāgavinayo
chandarāgappahānaü, so dukkhanirodho " ti. Ettāvatāpi kho āvuso bhikkhuno bahukataü
hoti. Ajjhattiko ce āvuso mano aparibhinno hoti. Bāhirā ca dhammā na āpāthaü āgacchanti,
no ca tajjo samannāhāro hoti, nevatāva tajjassa vi¤¤āõabhāgassa pātubhāvo hoti. Ajjhattiko
ce āvuso mano aparibhinno hoti, bāhirā ca dhammā āpāthaü āgacchanti, no ca tajjo
samannāhāro hoti, nevatāva tajjassa vi¤¤āõabhāgassa pātubhāvo hoti. -

----------------------
1. Ajjhattika¤ceva - machasaü. 2. Ajjhantika¤ceva-sãmu. 3. Evaü hi kira imesaü - machasaü.
Evaü kirimesaü - syā

[BJT Page 462] [\x 462/]     

Yato ca kho āvuso ajjhattiko ce1 mano aparibhinno hoti, bāhirā ca dhammā āpāthaü
āgacchanti, tajjo ca samannāhāro hoti, evaü tajjassa vi¤¤āõabhāgassa pātubhāvo hoti. Yaü
tathābhåtassa råpaü, taü råpåpādānakkhandhe saīgahaü gacchati yā tathābhåtassa vedanā,
sā vedanåpādānakkhandhe saīgahaü gacchati. Ya tathābhåtassa sa¤¤ā, sā
sa¤¤åpādānakkhandhe saīgahaü gacchati. Ye tathābhåtassa saīkhārā, te
saīkhāråpādānakkhandhe saīgahaü gacchanti. Yaü tathābhåtassa vi¤¤āõaü, taü
vi¤¤āõåpādānakkhandhe saīgahaü gacchati. So evaü pajānāti: " evaü kiramesaü3 pa¤cannaü
upādānakkhandhānaü saīgaho sannipāto samavāyo hoti. Vuttaü kho panetaü bhagavatā: 'yo
paņiccasamuppādaü passati. So dhammaü passati. Yo dhammaü passati. So
paņiccasamuppādaü passatã'ti. Paņiccasamuppannā kho panime yadidaü
pa¤cupādānakkhandhā. Yo imesu pa¤casupādānakkhandhesu chando ālayo anunayo
ajjhosānaü, so dukkhasamudayo. Yo imesu pa¤casupādānakkhandhesu chandarāgavinayo
chandarāgappahānaü, so dukkhanirodho"ti. Ettāvatāpi kho āvuso bhikkhuno bahukataü hoti.

Idamavocāyasmā sāriputto. Attamanā te bhikkhu āyasmato sāriputtassa bhāsitaü
abhinandunti. [PTS Page 192] [\q 192/]     

Mahāhatthipadopamasuttaü aņņhamaü.

1.3.9.

Mahāsāropamasuttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā rājagahe viharati gijjhakåņe pabbate acirapakkante
devadatte. Tatra kho bhagavā devadattaü ārabbha bhikkhå āmantesi.

2. Idha bhikkhave ekacco kulaputto saddhā āgārasmā anagāriyaü pabbajito hoti: 'otiõõomhi
jātiyā jarāmaraõena2 sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,3 dukkhotiõõo
dukkhapareto. Appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā pa¤¤āyethā'ti.

----------------------
1.Ceva-machasaü syā.[PTS 2.] Jarāya maraõena - machasaü - syā. 3.
Sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi - syā.

[BJT Page 464] [\x 464/]     

3. So evaü pabbajito samāno lābhasakkārasilokaü abhinibbatteti. So tena
lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuõõasaīkappo. So tena lābhasakkārasilokena
attānukkaüseti paraü vamheti: 'ahamasmi lābhã silokavā.1 Ime pana¤¤e bhikkhå appa¤¤ātā
appesakkhā'ti. So tena lābhasakkārasilokena majjati, pamajjati, pamādaü āpajjati. Pamatto
samāno dukkhaü viharati.

4. Seyyathāpi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno mahato
rukkhassa tiņņhato sāravato atikkammeva sāraü atikkamma phegguü atikkamma tacaü
atikkamma papaņikaü sākhāpalāsaü chetvā ādāya pakkameyya sāranti ma¤¤amāno,
tamenaü cakkhumā puriso disvā evaü vadeyya: 'na vatāyaü bhavaü puriso a¤¤āsi sāraü, na
a¤¤āsi phegguü, na a¤¤āsi tacaü, na a¤¤āsi papaņikaü, na a¤¤āsi sākhāpalāsaü. Tathā hayaü
bhavaü puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyeyanaü caramāno mahato rukkhassa tiņņhato
sāravato abhikkammeva sāraü atikkamma phegguü atikkamma tacaü atikkamma papaņikaü
sākhāpalāsaü chetvā ādāya pakkhanto sāranti ma¤¤amāno. Ya¤cassa sārena sārakaraõãyaü
ta¤cassa atthaü nānubhavissatã'ti.

5. Evameva kho bhikkhave idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti:
'otiõõomhi jātiyā jarāmaraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,
dukkhotiõõo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā
pa¤¤āyethā'ti. So evaü pabbajito samāno lābhasakkārasilokaü abhinibbatteti. So tena
lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuõõasaīkappo. So tena lābhasakkārasilokena
attānukkaüseti. Paraü [PTS Page 193] [\q 193/]      vamheti: 'ahamasmi lābhã silokavā1 ime
pana¤¤e bhikkhå appa¤¤ātā appesakkhāti. So tena lābhasakkārasilokena majjati pamajjati
pamādaü āpajjati. Pamatto samāno dukkhaü viharati. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu
sākhāpalāsaü aggahesi brahmacariyassa, tena ca vosānaü āpādi.

6. Idha pana bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti:
'otiõõomhi jātiyā jarāmaraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,
dukkhotiõõo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā
pa¤¤āyethā'ti so evaü pabbajito samāno lābhasakkārasilokaü abhinibbatteti.-

--------------------------
1.Lābhasakkārasilokavā - machasaü, lābhã sakkārasilokavā - syā.

[BJT Page 466] [\x 466/]     

So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuõõasaīkappo. So tena
lābhasakkārasilokena na attānukkaüseti, na paraü vamheti. So tena lābhasakkārasilokena na
majjati nappamajjati nappamādaü āpajjati. Appamatto samāno sãlasampadaü ārādheti. So
tāya sãlayampadāya attamano hoti paripuõõasaīkappo. So tāya sãlasampadāya
attānukkaüseti paraü vambheti: ahamasmi sãlavā kalyāõadhammo, ime pana¤¤e bhikkhå
dussãlā pāpadhammāti. So tāya sãlasampadāya majjati pamajjati pamādaü āpajjati. Pamatto
samāno dukkhaü viharati.

7. Seyyathāpi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno mahato
rukkhassa tiņņhato sāravato atikkammeva sāraü atikkamma phegguü atikkamma tacaü
papaņikaü chetvā ādāya pakkameyya sāranti ma¤¤amāno, tamenaü cakkhumā puriso disvā
evaü vadeyya: 'na vatāyaü bhavaü puriso a¤¤āsi sāraü, na a¤¤āsi phegguü, na a¤¤āsi tacaü,
na a¤¤āsi papaņikaü, na a¤¤āsi sākhāpalāsaü. Tathā hayaü bhavaü puriso sāratthiko
sāragavesã sārapariyesanaü caramāno mahato rukkhassa tiņņhato sāravato atikkammeva
sāraü atikkamma phegguü atikkamma tacaü papaņikaü chetvā ādāya pakkanto sāranti
ma¤¤amāno. Ya¤cassa sārena sārakaraõãyaü ta¤cassa atthaü nānubhavissatã'ti.

8.Evameva kho bhikkhave idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti:
otiõõomhi jātiyā jarāmaraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,
dukkhotiõõo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā
pa¤¤āyethāti. So evaü pabbajito samāno lābhasakkārasilokaü abhinibbatteti. So tena
lābhasakkārasilokena na attamano hoti na puripuõõasaīkappo. So tena
lābhasakkārasilokena na attānukkaüseti na paraü vamheti. So tena lābhasakkārasilokena na
majjati nappamajjati nappamādaü āpajjati. Appamatto samāno sãlasampadaü ārādheti. So
tāya sãlasampadāya attamano hoti paripuõõasaīkappo, so tāya sãlasampadāya
attānukkaüseti paraü vambheti: ahamasmi sãlavā kalyāõadhammo, ime pana¤¤e bhikkhå
dussãlā pāpadhammāti. So tāya sãlasampadāya majjati pamajjati pamādaü āpajjati. Pamatto
samāno dukkhaü viharati. [PTS Page 194] [\q 194/]      ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu
papaņikaü aggahesi brahmacariyassa, tena ca vosānaü āpādi. 

[BJT Page 468] [\x 468/]     

9. Idha pana bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti:
otiõõomhi jātiyā jarāmaraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,
dukkhotiõõo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā
pa¤¤āyethāti. So evaü pabbajito samāno lābhasakkārasilokaü abhinibbatteti. So tena
lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuõõasaīkappo. So tena
lābhasakkārasilokena na attānukkaüseti na paraü vamheti. So tena lābhasakkārasilokena na
majjati nappamajjati nappamādaü āpajjati. Appamatto samāno sãlasampadaü ārādheti. So
tāya sãlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuõõasaīkappo. So tāya sãlasampadāya
na attānukkaüseti na paraü vamheti. So tāya sãlasampadāya na majjati nappamajjati
nappamādaü āpajjati. Appamatto samāno samādhisampadaü ārādheti. So tāya
samādhisampadāya attamano hoti paripuõõasaīkappo. So tāya samādhisampadāya
attānukkaüseti paraü vamheti: ahamasmi samāhito ekaggacitto, ime pana¤¤e bhikkhå
asamāhitā vibbhantacittāti. So tāya samādhisampadāya majjati pamajjati pamādaü āpajjati.
Pamatto samāno dukkhaü viharati.

10. Seyyathāpi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno mahato
rukkhassa tiņņhato sāravato atikkammeva sāraü atikkamma phegguü tacaü chetvā ādāya
pakkameyya sāranti ma¤¤amāno, tamenaü cakkhumā puriso disvā evaü vadeyya: 'na
vatāyaü bhavaü puriso a¤¤āsi sāraü, na a¤¤āsi phegguü, na a¤¤āsi tacaü, na a¤¤āsi
papaņikaü, na a¤¤āsi sākhāpalāsaü. Tathā hayaü bhavaü puriso sāratthiko sāragavesã
sārapariyesanaü caramāno mahato rukkhassa tiņņhato sāravato atikkammeva sāraü
atikkamma phegguü tacaü chetvā ādāya pakkanto sāranti ma¤¤amāno, ya¤cassa sārena
sārakaraõãyaü ta¤cassa atthaü nānubhavissatã'ti. 

11. Evameva kho bhikkhave idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajito
hoti: otiõõomhi jātiyā jarāmaraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,
dukkhotiõõo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā
pa¤¤āyethāti. So evaü pabbajito samāno lābhasakkārasilokaü abhinibbatteti. So tena
lābhasakkārasilokena na attamano hoti.-

[BJT Page 470] [\x 470/]     

Na paripuõõasaīkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaüseti na paraü vamheti.
So tena lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati nappamādaü āpajjati. Appamatto
samāno sãlasampadaü ārādheti. So tāya sãlasampadāya attamano hoti no ca kho
paripuõõasaīkappo. So tāya sãlasampadāya na attānukkaüseti na paraü vamheti. So tāya
sãlasampadāya na majjati nappamajjati nappamādaü āpajjati. Appamatto samāno
samādhisampadaü ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti paripuõõasaīkappo.
So tāya samādhisampadāya attānukkaüseti, paraü vambheti: ahamasmi samāhito
ekaggacitto, ime pana¤¤e bhikkhå asamāhitā vibbhantacittāti. So tāya samādhisampadāya
majjati pamajjati pamādaü āpajjati pamatto samāno dukkhaü viharati. [PTS Page 195] [\q
195/]      vuccati bhikkhave bhikkhu tacaü aggahesi brahmacariyassa, tena ca vosānaü
āpādi.

12. Idha pana bhikkhave ekacco kulaputto saddhā āgārasmā anagāriyaü pabbajito hoti:
otiõõomhi jātiyā jarāmaraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,
dukkhotiõõo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā
pa¤¤āyethāti. So evaü pabbajito samāno lābhasakkārasilokaü abhinibbatteti. So tena
lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuõõasaīkappo. So tena
lābhasakkārasilokena na attānukkaüseti na paraü vamheti. So tena lābhasakkārasilokena na
majjati nappamajjati nappamādaü āpajjati. Appamatto samāno sãlasampadaü ārādheti. So
tāya sãlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuõõasaīkappo. So tāya sãlasampadāya
na attānukkaüseti na paraü vamheti. So tāya sãlasampadāya na majjati nappamajjati
nappamādaü āpajjati. Appamatto samāno samādhisampadaü ārādheti. So tāya
samādhisampadāya attamano hoti no ca kho paripuõõasaīkappo. So tāya
samādhisampadāya na attānukkaüseti na paraü vamheti. So tāya samādhisampadāya na
majjati nappamajjati nappamādaü āpajjati appamatto samāno ¤āõadassanaü ārādheti. So
tena ¤āõadassanena attamano hoti paripuõõasaīkappo. So tena ¤āõadassanena
attānukkaüseti paraü vamheti: ahamasmi jānaü passaü viharāmi. Ime pana¤¤e bhikkhå
ajānaü apassaü viharantãti. So tena ¤āõadassanena majjati pamajjati pamādaü āpajjati.
Pamatto samāno dukkhaü viharati.

[BJT Page 472] [\x 472/]     

13. Seyyathāpi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno mahato
rukkhassa tiņņhato sāravato atikkammeva sāraü phegguü chetvā ādāya pakkameyya sāranti
ma¤¤amāno, tamenaü cakkhumā puriso disvā evaü vadeyya: 'na vatāyaü bhavaü puriso
a¤¤āsi sāraü, na a¤¤āsi phegguü, na a¤¤āsi tacaü, na a¤¤āsi papaņikaü, na a¤¤āsi
sākhāpalāsaü. Tathā hayaü bhavaü puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno
mahato rukkhassa tiņņhato sāravato atikkammeva sāraü phegguü chetvā ādāya pakkanto
sāranti ma¤¤amāno, ya¤cassa sārena sārakaraõãyaü ta¤cassa atthaü nānubhavissatã'ti. [PTS
Page 196] [\q 196/]      

14. Evameva kho bhikkhave idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajito
hoti: otiõõomhi jātiyā jarāmaraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,
dukkhotiõõo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā
pa¤¤āyethāti. So evaü pabbajito samāno lābhasakkārasilokaü abhinibbatteti. So tena
lābhasakkārasilokena na attamano hoti na puripuõõasaīkappo. So tena
lābhasakkārasilokena na attānukkaüseti na paraü vamheti. So tena lābhasakkārasilokena na
majjati nappamajjati nappamādaü āpajjati. Appamatto samāno sãlasampadaü ārādheti. So
tāya sãlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuõõasaīkappo. So tāya sãlasampadāya
na attānukkaüseti na paraü vambheti: so tāya sãlasampadāya na majjati nappamajjati
nappamādaü āpajjati. Appamatto samāno samādhisampadaü ārādheti. So tāya
samādhisampadāya attamano hoti no ca kho paripuõõasaīkappo. So tāya
samādhisampadāya na attānukkaüseti na paraü vamheti. So tāya samādhisampadāya na
majjati nappamajjati nappamādaü āpajjati, appamatto samāno ¤āõadassanaü ārādheti. So
tena ¤āõadassanena attamano hoti paripuõõasaīkappo. So tena ¤āõadassanena
attānukkaüseti paraü vamheti: ahamasmi jānaü passaü viharāmi, ime pana¤¤e bhikkhå
ajānaü apassaü viharantãti. So tena ¤āõadassanena majjati pamajjati pamādaü āpajjati.
Pamatto samāno dukkhaü viharati. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu phegguü aggahesi
brahmacariyassa, tena ca vosānaü āpādi.

[BJT Page 474] [\x 474/]     

15. Idha pana bhikkhave ekacco kulaputto saddhā āgārasmā anagāriyaü pabbajito hoti:
otiõõomhi jātiyā jarāmaraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,
dukkhotiõõo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā
pa¤¤āyethāti. So evaü pabbajito samāno lābhasakkārasilokaü abhinibbatteti. So tena
lābhasakkārasilokena na attamano hoti no ca kho paripuõõasaīkappo. So tena
lābhasakkārasilokena na majjati nappamajjati nappamādaü āpajjati.Appamatto samāno
sãlasampadaü ārādheti.So tāya sãlasampadāya attamano hoti.No ca kho
paripuõõasaīkappo.So tāya sãlasampadāya na attānukkaüseti na paraü vamheti. So tāya
sãlasampadāya na majjati nappamajjati nappamādaü āpajjati. Appamatto samāno
samādhisampadaü ārādheti . So tāya samādhisampadāya attamano hoti no ca kho
paripuõõasaīkappo. So tāya samādhisampadāya na attānukkaüseti na paraü vamheti. So
tāya samādhisampadāya na majjati nappamajjati nappamādaü āpajjati. Appamatto samāno
¤āõadassanaü ārādheti.So tena ¤āõadassanena attamano hoti no ca kho
paripuõõasaīkappo. So tena ¤āõadassanena na attānukkaüseti na paraü vamheti: so tena
¤āõadassanena majjati nappamajjati nappamādaü āpajjati. Appamatto samāno
asamayavimokkhaü ārādheti. Aņņhānametaü bhikkhave anavakāso yaü so bhikkhu tāya
asamayavimuttiyā parihāyetha.

16. Seyyathāpi bhikkhave puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno mahato
rukkhassa tiņņhato sāravato sāra¤¤eva chetvā ādāya pakkameyya sāranti jānamāno, tamenaü
cakkhumā puriso disvā evaü vadeyya: a¤¤āsi vatāyaü bhavaü puriso sāraü a¤¤āsi phegguü,
a¤¤āsi tacaü, a¤¤āsi papaņikaü, a¤¤āsi sākhāpalāsaü. Tathā hayaü bhavaü puriso sāratthiko
sāragavesã sārapariyesanaü caramāno [PTS Page 197] [\q 197/]      mahato rukkhassa
tiņņhato sāravato sāra¤¤eva chetvā ādāya pakkanto sāranti jānamāno, ya¤cassa sārena
sārakaraõãyaü ta¤cassa atthaü anubhavissatã'ti.

[BJT Page 476] [\x 476/]     

17. Evameva kho bhikkhave idhekacco kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajito
hoti: otiõõomhi jātiyā jarāmaraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,
dukkhotiõõo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā
pa¤¤āyethāti. So evaü pabbajito samāno lābhasakkārasilokaü abhinibbatteti. So tena
lābhasakkārasilokena na attamano hoti na puripuõõasaīkappo. So tena
lābhasakkārasilokena na attānukkaüseti na paraü vamheti. So tena lābhasakkārasilokena na
majjati nappamajjati nappamādaü āpajjati. Appamatto samāno sãlasampadaü ārādheti. So
tāya sãlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuõõasaīkappo. So tāya sãlasampadāya
na attānukkaüseti na paraü vambheti: so tāya sãlasampadāya na majjati nappamajjati
nappamādaü āpajjati. Appamatto samāno samādhisampadaü ārādheti. So tāya
samādhisampadāya attamano hoti no ca kho paripuõõasaīkappo. So tāya
samādhisampadāya na attānukkaüseti na paraü vamheti. So tāya samādhisampadāya na
majjati nappamajjati nappamādaü āpajjati, appamatto samāno ¤āõadassanaü ārādheti. So
tena ¤āõadassanena attamano hoti no ca kho paripuõõasaīkappo. So tena ¤āõadassanena
na attānukkaüseti na paraü vamheti: so tena ¤āõadassanena na majjati nappamajjati
nappamādaü āpajjati.Appamatto samāno asamayavimokkhaü ārādheti. Aņņhānametaü
bhikkhave anavakāso yaü so bhikkhu tāya asamayavimuttiyā parihāyetha. 

18. Iti kho bhikkhave nayidaü brahmacariyaü lābhasakkārasilokānisaüsaü, na silasampadā
nisaüsaü, na samādhisampadānisaüsasaü, na ¤āõadassanānisaüsaü. Yā ca kho ayaü
bhikkhave akuppā cetovimutti, etadatthamidaü bhikkhave brahmacariyaü. Etaü sāraü. Etaü
pariyosānanti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti. [PTS Page 198]
[\q 198/]     

Mahāsāropamasuttaü navamaü.

[BJT Page 478] [\x 478/]     

1.3.10

Cåëasāropamasuttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samasaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Atha kho piīgalakoccho, brāhmaõo yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā
bhagavatā saddhiü sammodi. Sammādanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü
nisãdi. Ekamantaü nisinno kho piīgalakoccho brāhmaõo bhagavantaü etadavoca:

2. Yeme bho gotama samaõabrāhmaõā saīghino gaõino gaõācariyā ¤ātā yasassino
titthakarā2 sādhusammatā bahujanassa, seyyathãdaü: påraõo kassapo, makkhalã gosālo,
ajito kesakambalo,3 pakudho4 kacchāyano, sa¤jayo belaņņhiputto, nigaõņho nātaputto, sabbe
te sakāya paņi¤¤āya abbha¤¤aüsu: sabbeva nābbha¤¤aüsu, udāhu ekacce abbha¤¤aüsu,
ekacce nābbha¤¤aüsåti.

3. Alaü brāhmaõa, tiņņhatetaü: sabbe te sakāya paņi¤¤āya abbha¤¤aüsu, sabbeva
nābbha¤¤aüsu, udāhu ekacce abbha¤¤aüsu, ekacce nābbha¤¤aüsåti.7 Dhammaü te
brāhmaõa desissāmi, taü suõāhi, sādhukaü manasi karohi, bhāsissāmãti. Evaü bhoti kho
piīgalakoccho brāhmaõo bhagavato paccassosi bhagavā etadavoca:

4. Seyyathāpi brāhmaõa puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno mahato
rukkhassa tiņņhato sāravato atikkammeva sāraü atikkamma phegguü atikkamma tacaü
atikkamma papaņikaü sākhāpalāsaü chetvā ādāya pakkameyya sāranti ma¤¤amāno,
tamenaü cakkhumā puriso disvā evaü vadeyya: na vatāyaü bhavaü puriso a¤¤āsi sāraü, na
a¤¤āsi phegguü, na a¤¤āsi tacaü, na a¤¤āsi papaņikaü, na a¤¤āsi sākhāpalāsaü, tathā hayaü
bhavaü puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno mahato rukkhassa tiņņhato
sāravato atikkammeva sāraü atikkamma phegguü atikkamma tacaü atikkamma papaņikaü
sākhāpalāsaü chetvā ādāya pakkanto sāranti ma¤¤amāno, ya¤cassa sārena sārakaraõãyaü
ta¤cassa atthaü nānubhavissatãti.

-----------------------
1. Piīgali-katthaci. 2. Titthaīkarā - syā. 3. Kesakambalã - katthaci. 4. Kakudho - aņņhakathā
sãmu. 5. Belaņņha - katthaci. 6. Nāthaputto - sãmu 7.Nabbha¤¤aüsu-[PTS.]

[BJT Page 480] [\x 480/]     

5. Seyyathāpi vā pana brāhmaõa puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno
mahato rukkhassa tiņņhato sāravato atikkammeva sāraü atikkamma phegguü atikkamma
[PTS Page 199] [\q 199/]      tacaü papaņikaü chetvā ādāya pakkameyya sāranti
ma¤¤amāno, tamenaü cakkhumā puriso disvā evaü vadeyya: na vatāyaü bhavaü puriso
a¤¤āsi sāraü, na a¤¤āsi phegguü, na a¤¤āsi tacaü, na a¤¤āsi papaņikaü, na a¤¤āsi
sākhāpalāsaü, tathā hayaü bhavaü puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno
mahato rukkhassa tiņņhato sāravato atikkammeva sāraü atikkamma phegguü atikkamma
tacaü papaņikaü chetvā ādāya pakkanto sāranti ma¤¤amāno, ya¤cassa sārena sārakaraõãyaü
ta¤cassa atthaü nānubhavissatãti.

6. Seyyathāpi vā pana brāhmaõa puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno
mahato rukkhassa tiņņhato sāravato atikkammeva sāraü atikkamma phegguü tacaü chetvā
ādāya pakkameyya sāranti ma¤¤amāno, tamenaü cakkhumā puriso disvā evaü vadeyya: na
vatāyaü bhavaü puriso a¤¤āsi sāraü, na a¤¤āsi phegguü, na a¤¤āsi tacaü, na a¤¤āsi
papaņikaü, na a¤¤āsi sākhāpalāsaü, tathā hayaü bhavaü puriso sāratthiko sāragavesã
sārapariyesanaü caramāno mahato rukkhassa tiņņhato sāravato atikkammeva sāraü
atikkamma phegguü tacaü chetvā ādāya pakkanto sāranti ma¤¤amāno, ya¤cassa sārena
sārakaraõãyaü ta¤cassa atthaü nānubhavissatãti.

7. Seyyathāpi vā pana brāhmaõa puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno
mahato rukkhassa tiņņhato sāravato atikkammeva sāraü phegguü chetvā ādāya pakkameyya
sāranti ma¤¤amāno, tamenaü cakkhumā puriso disvā evaü vadeyya: na vatāyaü bhavaü
puriso a¤¤āsi sāraü, na a¤¤āsi phegguü, na a¤¤āsi tacaü, na a¤¤āsi papaņikaü, na a¤¤āsi
sākhāpalāsaü, tathā hayaü bhavaü puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno
mahato rukkhassa tiņņhato sāravato atikkammeva sāraü phegguü chetvā ādāya pakkanto
sāranti ma¤¤amāno, ya¤cassa sārena sārakaraõãyaü ta¤cassa atthaü nānubhavissatãti.

[BJT Page 482] [\x 482/]     

8. Seyyathāpi vā pana brāhmaõa puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno
mahato rukkhassa tiņņhato sāravato sāra¤¤eva chetvā [PTS Page 200] [\q 200/]      ādāya
pakkameyya sāranti jānamāno, tamenaü cakkhumā puriso disvā evaü vadeyya: 'a¤¤āsi
vatāyaü bhavaü puriso sāraü, a¤¤āsi phegguü, a¤¤āsi tacaü, a¤¤āsi papaņikaü, a¤¤āsi
sākhāpalāsaü, tathā hayaü bhavaü puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno
mahato rukkhassa tiņņhato sāravato sāra¤¤eva chetvā ādāya pakkanto sāranti jānamāno.
Ya¤cassa sārena sārakaraõãyaü ta¤cassa atthaü nānubhavissatãti. 

9. Evameva kho brāhmaõa idhekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti:
otiõõomhi jātiyā jarāmaraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,
dukkho tiõõo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā
pa¤¤āyethāti. So evaü pabbajito samāno lābhasakkārasilokaü abhinibbatteti. So tena
lābhasakkārasilokena attamano hoti paripuõõasaīkappo. So tena lābhasakkārasilokena
attānukkaüseti paraü vamheti: ' ahamasmi lābhã silokavā1. Ime pana¤¤e bhikkhå appa¤¤ātā
appesakkhā'ti. Lābhasakkārasilokena ca ye a¤¤e dhammā uttaritarā ca paõãtatarā ca tesaü
dhammānaü sacchikiriyāya na chandaü janeti na vāyamati. Olãnavuttiko ca hoti sāthaliko.
Seyyathāpi so brāhmaõa puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno mahato
rukkhassa tiņņhato sāravato atikkammeva sāraü atikkamma phegguü atikkamma tacaü
atikkamma papaņikaü sākhāpalāsaü chetvā ādāya pakkanto sāranti ma¤¤amāno, ya¤cassa
sārena sārakaraõãyaü ta¤cassa atthaü nānubhavissati'2 tathåpamāhaü brāhmaõa imaü
puggalaü vadāmi.

10. Idha pana brāhmaõa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti:
otiõõomhi jātiyā jarāmaraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,
dukkhotiõõo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā
pa¤¤āyethāti. So evaü pabbajito samāno lābhasakkārasilokaü abhinibbatteti. So tena
lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuõõasaīkappo. So tena
lābhasakkārasilokena na attānukkaüseti na paraü vambheti. Lābhasakkārasilokena ca ye
a¤¤e dhammā uttaritarā ca paõãtatarā ca tesaü dhammānaü sacchikiriyāya chandaü janeti
vāyamati.-

-------------------------
1. Lābhasakkārasilokavā, machasaü. Lābhã sakkārasilokavā, syā 2. Nānubhavissatãti, syā.

[BJT Page 484] [\x 484/]     

Anolãnavuttiko ca hoti asāthaliko. So sãlasampadaü ārādheti. So tāya sãlasampadāya
attamano hoti paripuõõasaīkappo. So tāya sãlasampadāya attānukkaüseti paraü vamheti:
'ahamasmi sãlavā kalyāõadhammo, ime pana¤¤e bhikkhå dussãlā pāpadhammāti.
Sãlasampadāya ca ye a¤¤e dhammā uttaritarā ca paõãtatarā ca tesaü dhammānaü
sacchikiriyāya na chandaü janeti na vāyamati. Olãnavuttiko ca hoti sāthaliko. Seyyathāpi so
brāhmaõa puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno mahato rukkhassa
tiņņhato sāravato atikkammeva sāraü atikkamma phegguü atikkamma tacaü papaņikaü
chetvā ādāya pakkanto sāranti ma¤¤amāno, ya¤cassa sārena sārakaraõãyaü ta¤cassa atthaü
nānubhavissati. Tathåpamāhaü brāhmaõa imaü puggalaü vadāmi.

11. Idha pana brāhmaõa ekacco1 puggalo saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti:
otiõõomhi jātiyā jarāmaraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,
dukkhotiõõo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā
pa¤¤āyethāti. So evaü pabbajito samāno lābhasakkārasilokaü abhinibbatteti. So tena
lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuõõasaīkappo. So tena
lābhasakkārasilokena na attānukkaüseti na paraü vambheti. Lābhasakkārasilokena ca ye
a¤¤e dhammā uttaritarā ca paõãtatarā ca tesaü dhammānaü sacchikiriyāya chandaü janeti
vāyamati. Anolãnavuttiko ca hoti asāthaliko. So sãlasampadaü ārādheti. So tāya
sãlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuõõasaīkappo. So tāya sãlasampadāya
attānukkaüseti na paraü vamheti: sãlasampadāya ca ye a¤¤e dhammā uttaritarā ca
paõãtatarā ca tesaü dhammānaü sacchikiriyāya chandaü janeti vāyamati. Anolãnavuttiko ca
hoti asāthaliko. So samādhisampadaü ārādheti. So tāya samādhisampadāya attamano hoti
paripuõõasaīkappo. So tāya samādhisampadāya attānukkaüseti paraü vamheti: ahamasmi
samāhito ekaggacitto, ime pana¤¤e bhikkhå asamāhitā vibbhantacittāti. Samādhisampadāya
ca ye a¤¤e dhammā uttaritarā ca paõãtatarā ca tesaü dhammānaü sacchikiriyāya na
chandaü janeti na vāyamati. Olãnavuttiko ca hoti sāthaliko. -

-----------------------
1.Ekacco - pe - antakiriyā, syā.

[BJT Page 486] [\x 486/]     

Seyyathāpi so brāhmaõa puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno mahato
rukkhassa tiņņhato sāravato atikkammeva sāraü atikkamma phegguü tacaü chetvā ādāya
pakkanto sāranti ma¤¤amāno, ya¤cassa sārena sārakaraõãyaü ta¤cassa atthaü
nānubhavissati. Tathåpamāhaü brāhmaõa imaü puggalaü vadāmi.

12. Idha pana brāhmaõa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti:
otiõõomhi jātiyā jarāmaraõena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi,
dukkhotiõõo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā
pa¤¤āyethāti. So evaü pabbajito samāno lābhasakkārasilokaü abhinibbatteti. So tena
lābhasakkārasilokena na attamano hoti na paripuõõasaīkappo. So tena
lābhasakkārasilokena na attānukkaüseti na paraü vamheti. Lābhasakkārasilokena ca ye a¤¤e
dhammā uttaritarā ca paõãtatarā ca tesaü dhammānaü sacchikiriyāya chandaü janeti
vāyamati. Anolãnavuttiko ca hoti asāthaliko. So sãlasampadaü ārādheti. So tāya
sãlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuõõasaīkappo.So tāya sãlasampadāya na
attānukkaüseti na paraü vambheti. Sãlasampadāya ca ye a¤¤e dhammā uttaritarā ca
paõãtatarā ca tesaü dhammānaü sacchikiriyāya chandaü janeti vāyamati. Anolãnavuttiko ca
hoti asāthaliko. So ¤āõadassanaü ārādheti so tena ¤āõadassanena attamano hoti
paripuõõasaīkappo. So tena ¤āõadassanena attānukkaüseti paraü vamheti: ahamasmi jānaü
passaü viharāmi. Ime pana¤¤e bhikkhå ajānaü apassaü viharantãti. Ĩāõadassanena ca ye
a¤¤e dhammā uttaritarā ca paõãtatarā ca tesaü [PTS Page 201] [\q 201/]      dhammānaü
sacchikiriyāya na chandaü janeti na vāyamati. Olãnavuttiko ca hoti sāthaliko. Seyyathāpi so
brāhmaõa puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno mahato rukkhassa
tiņņhato sāravato atikkammeva sāraü phegguü chetvā ādāya pakkanto sāranti ma¤¤amāno,
ya¤cassa sārena sārakaraõãyaü ta¤cassa atthaü nānubhavissati. Tathåpamāhaü brāhmaõa
imaü puggalaü vadāmi.

----------------------
1. Jarāya maraõena, machasaü.- Pe - antakiriyā, syā.

[BJT Page 488] [\x 488/]     

13. Idha pana brāhmaõa ekacco puggalo saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti:
otiõõomhi jātiyā jarāmaraõena [PTS Page 202] [\q 202/]      sokehi paridevehi dukkhehi
domanassehi upāyāsehi, dukkhotiõõo dukkhapareto, appevanāma imassa kevalassa
dukkhakkhandhassa antakiriyā pa¤¤āyethāti. So evaü pabbajito [PTS Page 203] [\q 203/]  
   samāno lābhasakkārasilokaü abhinibbatteti. So tena lābhasakkārasilokena na attamano hoti
na paripuõõasaīkappo. So tena lābhasakkārasilokena na attānukkaüseti na paraü vambheti.
Lābhasakkārasilokena ca ye a¤¤e dhammā uttaritarā ca paõãtatarā ca tesaü dhammānaü
sacchikiriyāya chandaü janeti vāyamati. Anolãnavuttiko ca hoti asāthaliko. So sãlasampadaü
ārādheti. So tāya sãlasampadāya attamano hoti no ca kho paripuõõasaīkappo.So tāya
sãlasampadāya na attānukkaüseti na paraü vambheti: sãlasampadāya ca ye a¤¤e dhammā
uttaritarā ca paõãtatarā ca tesaü dhammānaü sacchikiriyāya chandaü janeti vāyamati.
Anolãnavuttiko ca hoti asāthaliko. So samādhisampadaü ārādheti.So tāya
samādhisampadāya attamano hoti no ca kho paripuõõasaīkappo. So tāya
samādhisampadāya na attānukkaüseti na paraü vamheti: samādhisampadāya ca ye a¤¤e
dhammā uttaritarā ca paõãtatarā ca tesaü dhammānaü sacchikiriyāya chandaü janeti
vāyamati. Anolãnavuttiko ca hoti asāthaliko. So ¤āõadassanaü ārādheti. So tena
¤āõadassanena attamano hoti no ca kho paripuõõasaīkappo. So tena ¤āõadassanena na
attānukkaüseti na paraü vamheti. Ĩāõadassanena ca ye a¤¤e dhammā uttaritarā ca
paõãtatarā ca tesaü dhammānaü sacchikiriyāya chandaü janeti vāyamati. Anolãnavuttiko ca
hoti asāthaliko.

14. Katame ca brāhmaõa dhammā ¤āõadassanena uttaritarā ca paõãtatarā ca?

Idha brāhmaõa bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü
vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Ayampi kho brāhmaõa
dhammo ¤āõadassanena uttaritaro ca paõãtatarā ca.

[BJT Page 490] [\x 490/]     

15. Puna ca paraü brāhmaõa bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü
cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja
viharati. Ayampi kho brāhmaõa dhammo ¤āõadassanena uttaritaro ca paõãtataro ca. 

16. Puna ca paraü brāhmaõa bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca
sampajāno. Sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: 'upekkhako satimā
sukhavihārã'ti tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Ayampi [PTS Page 204] [\q 204/]     
kho brāhmaõa dhammo ¤āõadassanena uttaritaro ca paõãtataro ca.

17. Puna ca paraü brāhmaõa bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva
somanassadomanassānaü atthagamā1 adukkhaü asukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü
jhānaü upasampajja viharati. Ayampi kho brāhmaõa dhammo ¤āõadassanena uttaritaro ca
paõãtataro ca.

18. Puna ca paraü brāhmaõa bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü
atthagamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā 'ananto ākāso'ti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja
viharati. Ayampi kho brāhmaõa dhammo ¤āõadassanena uttaritaro ca paõãtataro ca.

19. Puna ca paraü brāhmaõa bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma 'anantaü
vi¤¤āõanti' vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Ayampi kho brāhmaõa dhammo
¤āõadassanena uttaritaro ca paõãtataro ca.

20. Puna ca paraü brāhmaõa bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma 'natthi
ki¤cã'ti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Ayampi kho brāhmaõa dhammo
¤āõadassanena uttaritaro ca paõãtataro ca.

21. Puna ca paraü brāhmaõa bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma
nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Ayampi kho brāhmaõa dhammo
¤āõadassanena uttaritaro ca paõãtataro ca.

-------------------------
1. Atthaīgamā, machasaü - syā.

[BJT Page 492] [\x 492/]     

22. Puna ca paraü brāhmaõa bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma
sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Pa¤¤āya cassa disvā āsavā parikkhãõā honti.
Ayampi kho brāhmaõa dhammo ¤āõadassanena uttaritaro ca paõãtataro ca. 

Ime kho brāhmaõa dhammā ¤āõadassanena uttaritarā ca paõãtatarā ca.

Seyyathāpi so brāhmaõa puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno mahato
rukkhassa tiņņhato sāravato sāra¤¤eva chetvā ādāya pakkanto sāranti jānamāno, ya¤cassa
sārena sārakaraõãyaü ta¤cassa atthaü anubhavissati. Tathåpamāhaü brāhmaõa imaü
puggalaü vadāmi.

23. Iti kho brāhmaõa nayidaü brahmacariyaü lābhasakkārasilokānisaüsaü, na
sãlasampadānisaüsaü, na samādhisampadānisaüsaü, na ¤āõadassanānisaüsaü. Yā [PTS Page
205] [\q 205/]      ca kho ayaü brāhmaõa akuppā cetovimutti, etadatthamidaü brāhmaõa
brahmacariyaü, etaü sāraü, etaü pariyosānanti.

24. Evaü vutte piīgalakoccho brāhmaõo bhagavantaü etadavoca: abhikkantaü bho gotama,
abhikkantaü bho gotama1 seyyathāpi bho gotama nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü
vā vivareyya, måëhassa vā magga ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya:
cakkhumanto råpāni dakkhintãti. Evamevaü bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo
pakāsito. Esāhaü bhavantaü gotamaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca.
Upāsakaü maü bhavaü gotamo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatanti.

Cåëasāropamasuttaü dasamaü.

Opammavaggo tatiyo.

Tassa vaggassa uddānaü:

Moliyaphaggunariņņha ca nāmo andhavane kathi puõõanivāpā
Rāsi kaõeru mahāgajanāmā sārupamo2 puna piīgalakoccho,
Esa varo ņhapito asamoyaü cārutaro tatiyo varavaggoti.*

-----------------------
1. Gotama-pe - upāsakaü, machasaü. Syā. 2. Sāravaro, sãmu.Syā. *Pādoyaü machasaü
potthake nadissati.

[BJT Page 494] [\x 494/]     

4. Mahāyamakavaggo 

1.4.1.

Cåëagosiīgasuttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā nādike1 viharati gi¤jakāvasathe. Tena kho pana
samayena āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo2
gosiīgasālavanadāye viharanti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaü patisallāõā3 vuņņhito
yena gosiīgasālavanadāyo tenupasaīkami.

2. Addasā kho dāyapālo bhagavantaü dåratova āgacchantaü disvāna bhagavantaü etadavoca:
" mā samaõa, etaü dāyaü pāvisi. Santettha tayo kulaputtā attakāmaråpā viharanti mā tesaü
aphāsumakāsã"ti.

3. Assosi kho āyasmā anuruddho dāyapālassa bhagavatā saddhiü mantayamānassa. Sutvāna
dāyapālaü etadavoca: 'mā āvuso dāyapāla, bhagavantaü vāresi. Satthā no bhagavā
anuppatto'ti.

4. Atha kho āyasmā anuruddho yenāyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo tenupasaīkami
upasaīkamitvā āyasmanta¤ca nandiyaü āyasmanta¤ca kimbilaü etadavoca:
'abhikkamathāyasmanto, abhikkamathāyasmanto, satthā [PTS Page 206] [\q 206/]      no
bhagavā anuppatto'ti.

5. Atha kho āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo bhagavantaü
paccuggantvā eko bhagavato pattacãvaraü paņiggahesi. Eko āsanaü pa¤¤āpesi. Eko
pādodakaü upaņņhapesi. Nisãdi bhagavā pa¤¤atte āsane. Nisajja4 kho bhagavā pāde
pakkhālesi. Tepi kho āyasmanto bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu.

6. Ekamantaü nisinnaü kho āyasmantaü anuruddhaü bhagavā etadavoca: kacci vo
anuruddhā khamanãyaü? Kacci yāpanãyaü? Kacci piõķakena na kilamathā"ti. "Khamanãyaü
bhagavā, yāpanãyaü bhagavā, na ca mayaü bhante piõķakena kilamāmā "ti. 

-----------------------


1. Nātike, machasaü 2. Kimilo, machasaü. Syā, 3. Paņisallāõā, machasaü syā. 4. Nisajja pāde,
syā. 5. Kilamitthāti, syā. 6. Kilamimha,syā.

[BJT Page 496] [\x 496/]     

8. Kacci pana vo anuruddhā samaggā sammodamānā avivadamānā khãrodakãbhåtā
a¤¤ama¤¤aü piyacakkhåhi sampassantā viharathāti?

9. "Taggha mayaü bhante samaggā sammodamānā avivadamānā khãrodakãbhåtā
a¤¤ama¤¤aü piyacakkhåhi sampassantā viharāmā"ti.

10. Yathākathaü pana tumhe anuruddhā samaggā sammodamānā avivadamānā
khãrodakãbhåtā a¤¤ama¤¤aü piyacakkhåhi sampassantā viharathāti?

11. " Idha mayhaü bhante evaü hoti: 'lābhā vata me suladdhaü vata me, yohaü eva råpehi
sabrahmacārãhi saddhiü viharāmã'ti. Tassa mayhaü bhante imesu āyasmantesu mettaü
kāyakammaü paccupaņņhitaü āvã 1 ceva raho ca. Mettaü vacãkammaü paccupaņņhitaü āvã
ceva raho ca. Mettaü manokammaü paccupaņņhitaü āvã ceva raho ca. Tassa mayhaü bhante
evaü hoti: 'yannånāhaü sakaü cittaü nikkhipitvā imesaüyeva āyasmantānaü cittassa vasena
vatteyya'nti. So kho ahaü bhante sakaü cittaü nikkhipitvā imesaüyeva āyasmantānaü cittassa
vasena vattāmi. Nānā hi kho no bhante kāyā. Eka¤ca pana ma¤¤e citta"nti.
âyasmāpi kho nandiyo bhagavantaü etavoca: mayhampi kho bhante evaü hoti: 'lābhā vata
me, suladdhaü vata me, yohaü evaråpehi sabrahmacārãhi saddhiü viharāmã'ti. Tassa
mayhaü bhante imesu āyasmantesu mettaü kāyakammaü paccupaņņhitaü āvã ceva raho ca.
Mettaü vacãkammaü paccupaņņhitaü āvã ceva raho ca. Tassa mayhaü bhante evaü hoti:
'yannånāhaü sakaü cittaü nikkhipitvā imesaüyeva āyasmantānaü cittassa vasena vatteyyanti.
So kho ahaü bhante sakaü cittaü nikkhipitvā imesaüyeva āyasmantānaü cittassa vasena
vattāmi. Nānā hi kho no bhante kāyā. Eka¤ca pana ma¤¤e citta'nti. Evaü kho mayaü bhante
samaggā sammodamānā avivadamānā khãrodakãbhåtā a¤¤ama¤¤aü piyacakkhåhi
sampassantā viharāmā"ti. 

12. âyasmāpi kho kimbilo bhagavantaü etavoca: mayhampi kho bhante evaü hoti: 'lābhā vata
me, suladdhaü vata me, yohaü evaråpehi sabrahmacārãhi saddhiü viharāmã'ti. Tassa
mayhaü bhante imesu āyasmantesu mettaü kāyakammaü paccupaņņhitaü āvã ceva raho ca.
Mettaü vacãkammaü paccupaņņhitaü āvã ceva raho ca. Mettaü manokammaü
paccupaņņhitaü āvã ceva raho ca. Tassa mayhaü bhante evaü hoti: 'yannånāhaü [PTS Page
207] [\q 207/]      sakaü cittaü nikkhipitvā imesaüyeva āyasmantānaü cittassa vasena
vatteyyanti. So kho ahaü bhante sakaü cittaü nikkhipitvā imesaüyeva āyasmantānaü cittassa
vasena vattāmi. Nānā hi kho no bhante kāyā. Eka¤ca pana ma¤¤e citta'nti. Evaü kho mayaü
bhante samaggā sammodamānā avivadamānā khãrodakãbhåtā a¤¤ama¤¤aü piyacakkhåhi
sampassantā viharāmā"ti. 

13. Sādhu, sādhu, anuruddhā. Kacci pana vo anuruddhā, appamattā ātāpino pahitattā
viharathāti?

14. "Taggha mayaü bhante appamattā ātāpino pahitattā viharāmā"ti.

15. Yathākathampana tumhe anuruddhā appamattā ātāpino pahitattā viharathāti? 

---------------------

1. âviü, syā. âvã, i.

[BJT Page 498] [\x 498/]     

16. "Idha pana bhante amhākaü yo paņhamaü gāmato piõķāya paņikkamati, so āsanāni
pa¤¤āpeti. Pānãyaü paribhojanãyaü upaņņhapeti1. Avakkārapātiü upaņņhapeti. Yo pacchā
gāmato piõķāya paņikkamati, sace hoti bhuttāvaseso, sace ākaīkhati, bhu¤jati. No ce
ākaīkhati, appaharite vā chaķķeti. Appāõake vā udake opilāpeti. So āsanāni paņisāmeti.
Pānãyaü paribhojanãyaü paņisā meti. Avakkārapātiü paņisāmeti. Bhattaggaü sammajjati. Yo
passati pānãyaghaņaü vā paribhojanãyaghaņaü vā vaccaghaņaü vā rittaü tucchaü, so
upaņņhapeti. Sacassa2 hoti avisayhaü, hatthavikārena dutiyaü āmantetvā hatthavilaīghakena
upaņņhapema. Natveva mayaü bhante tappaccayā vācaü bhindāma. Pa¤cāhikaü kho pana
mayaü bhante sabbarattikaü3 dhammiyā kathāya sannisãdāma. Evaü kho mayaü bhante
appamattā ātāpino pahitattā viharāmā"ti.

17. Sādhu, sādhu, anuruddhā. Atthi pana vo anuruddhā, evaü appamattānaü ātāpãnaü
pahitattānaü viharataü4 uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanaviseso adhigato
phāsuvihāroti?

18. " Kiü hi no siyā bhante. Idha mayaü bhante yāvadeva ākaīkhāma, vivicceva kāmehi
vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü5
upasampajja viharāma. Ayaü kho no bhante amhākaü appamattānaü ātāpãnaü pahitattānaü
viharataü uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanaviseso adhigato phāsuvihāro"ti.

19. Sādhu, sādhu, anuruddhā. Etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa
[PTS Page 208] [\q 208/]      vihārassa paņippassaddhiyā attha¤¤o uttarimanussadhammā
alamariya¤āõadassanaviseso adhigato phāsuvihāroti?

20. "Kiü hi no siyā bhante, idha mayaü bhante yāvadeva ākaīkhāma, vitakkavicārānaü
våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü
pãtisukhaü dutiyaü jhānaü 6 upasampajja viharāma. Etassa bhante vihārassa samatikkamāya
etassa vihārassa paņippassaddhiyā ayama¤¤o uttarimanussadhammā
alamariya¤āõadassanaviseso adhigato phāsuvihāro"ti.

------------------------
1. Upaņņhāpeti,[PTS 2.]Sacāssa,machasaü.Syā. 3. Sabbarattiyā,[PTS 4.] Viharantānaü,
machasaü 5. Paņhamajjhānaü,sã 6. Dutiyajjhānaü,sã.

[BJT Page 500] [\x 500/]     

21. Sādhu, sādhu, anuruddhā. Etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa
vihārassa paņippassaddhiyā attha¤¤o uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanaviseso
adhigato phāsuvihāroti?

22. "Kiü hi no siyā bhante, idha mayaü bhante yāvadeva ākaīkhāma pãtiyā ca virāgā
upekkhakā ca viharāma satā ca sampajānā. Sukha¤ca kāyena paņisaüvedema. Yantaü ariyā
ācikkhanti: 'upekkhako satimā sukhavihārã'ti tatiyaü jhānaü upasampajja viharāma. Etassa
bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paņippassaddhiyā ayama¤¤o
uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanaviseso adhigato phāsuvihāro"ti. 

23. Sādhu, sādhu, anuruddhā. Etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa
vihārassa paņippassaddhiyā attha¤¤o uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanaviseso
adhigato phāsuvihāroti?

24. "Kiü hi no siyā bhante, idha mayaü bhante yāvadeva ākaīkhāma sukhassa ca pahānā
dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthagamā adukkhaü asukhaü
upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharāma. Etassa bhante vihārassa
samatikkamāya etassa vihārassa paņippassaddhiyā ayama¤¤o uttarimanussadhammā
alamariya¤āõadassanaviseso adhigato phāsuvihāro"ti.

25. Sādhu, sādhu, anuruddhā. Etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa
vihārassa paņippassaddhiyā attha¤¤o uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanaviseso
adhigato phāsuvihāroti?

26. "Kiü hi no siyā bhante. Idha mayaü bhante yāvadeva ākaīkhāma sabbaso råpasa¤¤ānaü
samatikkamā paņighasa¤¤ānaü atthagamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti
ākāsāna¤cāyatanaü [PTS Page 209] [\q 209/]      upasampajja viharāma. Etassa bhante
vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paņippassaddhiyā ayama¤¤o
uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanaviseso adhigato phāsuvihāro"ti.

27. Sādhu, sādhu, anuruddhā. Etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa
vihārassa paņippassaddhiyā attha¤¤o uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanaviseso
adhigato phāsuvihāroti?

[BJT Page 502] [\x 502/]     

28. "Kiü hi no siyā bhante, idha mayaü bhante yāvadeva ākaīkhāma, sabbaso
ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja
viharāma. Etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paņippassaddhiyā
ayama¤¤o uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanaviseso adhigato phāsuvihāro "ti.

Sādhu, sādhu, anuruddhā, etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa
vihārassa paņippassaddhiyā attha¤¤o uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanaviseso
adhigato phāsuvihāro"ti. ? 

Kiü hi no siyā bhante, idha mayaü bhante yāvadeva ākaīkhāma, sabbaso
vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharāma.
Etassa bhante vihārassa samatikkamāya etassa vihārassa paņippassaddhiyā ayama¤¤o
uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanaviseso adhigato phāsuvihāro "ti.

Sādhu, sādhu, anuruddhā, etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa
vihārassa paņippassaddhiyā attha¤¤o uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanaviseso
adhigato phāsuvihāro ti? 

Kiü hi no siyā bhante, idha mayaü bhante yāvadeva ākaīkhāma, sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü
samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharāma. Etassa bhante vihārassa
samatikkamāya etassa vihārassa paņippassaddhiyā ayama¤¤o uttarimanussadhammā
alamariya¤āõadassanaviseso adhigato phāsuvihāro"ti.

29. Sādhu, sādhu, anuruddhā, etassa pana vo anuruddhā vihārassa samatikkamāya etassa
vihārassa paņippassaddhiyā attha¤¤o uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanaviseso
adhigato phāsuvihāroti?

30. "Kiü hi no siyā bhante, idha mayaü bhante yāvadeva ākaīkhāma, sabbaso
nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharāma.
Pa¤¤āya ca no disvā āsavā parikkhãõā.1 Etassa bhante vihārassa samatikakamāya etassa
vihārassa paņippassaddhiyā ayama¤¤o uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanaviseso
adhigato phāsuvihāro.2 Imasmā ca3 mayaü bhante phāsuvihārā a¤¤aü phāsuvihāraü
uttaritaraü vā paõãtataraü vā na samanupassāmā"ti.

31. Sādhu, sādhu, anuruddhā, etasmā anuruddhā phāsuvihārā a¤¤o phāsuvihāro uttaritaro
vā paõãtataro vā natthãti.

32. Atha kho bhagavā āyasmanta¤ca anuruddhaü āyasmanta¤ca nandiyaü āyasmanta¤ca
kimbilaü dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā
uņņhāyāsanā pakkāmi.4

33. Atha kho āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo bhagavantaü
anusaüsāvetvaü5 tato paņinivattitvā āyasmā [PTS Page 210] [\q 210/]      ca nandiyo āyasmā
ca kimbilo āyasmantaü anuruddhaü etadavocuü:

"Kinnu6 mayaü āyasmato anuruddhassa evamārocimha:7 'imāsa¤ca imāsa¤ca
vihārasamāpattãnaü mayaü lābhino'ti yaü no āyasmā anuruddho bhagavato sammukhā yāva
āsavānaü khayā pakāsesã"ti?

----------------------
1. Parikkhãõā honti, syā. 2. Phāsuvihāroti, syā 3. Imasmā, machasaü. 4. Pakkami,machasaü.
5. Anusaüyāyitvā, syā. Machasaü. 6. Kinnu kho mayaü, machasaü, syā. [PTS.] Sãmu, 7.
Evamārocimhā, syā.

[BJT Page 504] [\x 504/]     

34. Na kho me āyasmanto evamārocesuü: imāsa¤ca imāsa¤ca vihārasamāpattãnaü mayaü
lābhinoti, api ca1 me āyasmantānaü cetasā ceto paricca vidito: imāsa¤ca imāsa¤ca
vihārasamāpattãnaü ime āyasmanto lābhinoti. Devatāpi me etamatthaü ārocesuü: imāsa¤ca
imāsa¤ca vihārasamāpattãnaü āyasmanto lābhinoti. Taü2 me bhagavatā pa¤hābhi puņņhena
byākatanti.

35. Atha kho dãgho parajano yakkho yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā
bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho dãgho parajano yakkho
bhagavantaü etadavoca: " lābhā bhante3 vajjãnaü, suladdhalābhā vajjipajāya,4 yattha
tathāgato viharati arahaü sammāsambuddho, ime ca tayokulaputtā, āyasmā ca anuruddho
āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo"ti.

36. Dãghassa parajanassa yakkhassa saddaü sutvā bhummā devā saddamanussāvesuü:
"lābhā vata bho vajjãnaü, suladdhalābhā vajjipajāya, yattha tathāgato viharati arahaü
sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā
ca kimbilo"ti. Bhummānaü devānaü saddaü sutvā cātummahārājikā devā
saddamanussāvesuü: "lābhā vata bho vajjãnaü, suladdhalābhā vajjipajāya, yattha tathāgato
viharati arahaü sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā āyasmā ca anuruddho āyasmā ca
nandiyo āyasmā ca kimbilo"ti cātummahārājikānaü devā saddaü sutvā tāvatiüsā devā
saddamanussāvesuü: " lābhā vata bho vajjãnaü, suladdhalābhā vajjipajāya, yattha tathāgato
viharati arahaü sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā āyasmā ca anuruddho āyasmā ca
nandiyo āyasmā ca kimbilo"ti. Tāvatiüsānaü devānaü saddaü sutvā yāmā devā
saddamanussāvesuü: "lābhā vata bho vajjãnaü, suladdhalābhā vajjipajāya, yattha tathāgato
viharati arahaü sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā āyasmā ca anuruddho āyasmā ca
nandiyo āyasmā ca kimbilo"ti. Yāmānaü devānaü saddaü sutvā tusitā devā
saddamanussāvesuü: " lābhā vata bho vajjãnaü, suladdhalābhā vajjipajāya, yattha tathāgato
viharati arahaü sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā āyasmā ca anuruddho āyasmā ca
nandiyo āyasmā ca kimbilo"ti. Tusitānaü devānaü saddaü sutvā nimmānaratã devā
saddamanussāvesuü: "lābhā vata bho vajjãnaü, suladdhalābhā vajjipajāya, yattha tathāgato
viharati arahaü sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā āyasmā ca anuruddho āyasmā ca
nandiyo āyasmā ca kimbilo"ti. Nimmānaratãnaü devānaü saddaü sutvā
paranimmitavasavattino devā saddamanussāvesuü: " lābhā vata bho vajjãnaü, suladdhalābhā
vajjipajāya, yattha tathāgato viharati arahaü sammāsambuddho, ime ca tayo kulaputtā
āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo"ti. Paranimmitavasavattãnaü
devānaü5 saddaü sutvā brahmakāyikā devā saddamanussāvesuü:" lābhā vata bho vajjãnaü,
suladdhalābhā vajjipajāya, yattha tathāgato viharati arahaü sammāsambuddho, ime ca tayo
kulaputtā āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimbilo"ti. Itiha te āyasmanto
tena khaõena tena muhuttena yāva brahmalokā viditā ahesuü.

37. Evametaü dãgha, evametaü dãgha yasmāpi dãgha, kulā ete tayo kulaputtā agārasmā
anagāriyaü pabbajitā, ta¤cepi kulaü ete tayo kulaputte pasannacittaü anussareyya,
tassapassa6 kulassa dãgharattaü hitāya sukhāya.

38. Dãgha, yasmāpi kulaparivaņņā ete tayo kulaputtā agārasmā [PTS Page 211] [\q 211/]   
  anagāriyaü pabbajitā, so cepi kulaparivaņņo ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya,
tassapassa kulaparivaņņassa dãgharattaü hitāya sukhāya.

-----------------------------

1. Api kho, syā. 2. Tamenaü, machasaü, [PTS.S? 3.] Lābhā vata bhante, machasaü. 4.
Suladdha lābhā vata bho vajjãnaü pajāya, syā. 5 Paranimmitavasavatti devā, machasaü syā.
6 Tassapāssa, machasaü.

[BJT Page 506] [\x 506/]     

39. Yasmā pi dãgha, gāmā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaü pabbajitā, so cepi gāmo
ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapassa 1 gāmassa dãgharattaü hitāya
sukhāya.

40. Yasmā pi dãgha, nigamā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaü pabbajitā, so cepi
nigamo ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapassa 1 nigamassa dãgharattaü
hitāya sukhāya.

41. Yasmā pi dãgha, nagarā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaü pabbajitā, ta¤cepi
nagaraü ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapassa 1 nagarassa dãgharattaü
hitāya sukhāya.

42. Yasmā pi dãgha, janapadā ete tayo kulaputtā agārasmā anagāriyaü pabbajitā, so cepi
janapado ete tayo kulaputte pasannacitto anussareyya, tassapassa 1 janapadassa dãgharattaü
hitāya sukhāya.

43. Sabbe cepi dãgha, khattiyā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuü,
sabbesānampassa2 khattiyānaü dãgharattaü hitāya sukhāya.

44. Sabbe cepi dãgha, brāhmaõā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuü,
sabbesānampassa2 brāhmaõānaü dãgharattaü hitāya sukhāya.

45. Sabbe cepi dãgha, vessā3 ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuü,
sabbesānampassa2 vessānaü dãgharattaü hitāya sukhāya.

46. Sabbe cepi dãgha, suddā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyyuü,
sabbesānampassa2 suddānaü dãgharattaü hitāya sukhāya.

47. Sadevako cepi dãgha, loko samārako sabrahmako, sassamaõabrāhmaõã pajā
sadevamanussā ete tayo kulaputte pasannacittā anussareyya, sadevakassa passa lokassa
samārakassa sabrahmakassa, sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya dãgharattaü
hitāya sukhāya.

48. Passa dãgha, yāva¤cete tayo kulaputtā bahujanahitāya paņipannā bahujanasukhāya
lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānanti.

Idamavoca bhagavā. Attamano dãgho parajano yakkho bhagavato bhāsitaü abhinandãti.
[PTS Page 212] [\q 212/]     
Cåëagosiīgasuttaü paņhamaü.

----------------------
1.Pāssa, machasaü, 2. Sabbesānaü pāssa, machasaü. Sabbesaü passa, syā. 3. Sabbecepi dãgha
brāhmaõā -pe-, sabbe cepi dãgha vessā pe - machasaü.Syā.

[BJT Page 508] [\x 508/]     

1.4.2.

Mahāgosiīgasuttaü dutiyaü.

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā gosiīgasālavanadāye viharati sambahulehi
abhi¤¤ātehi abhi¤¤ātehi therehi sāvakehi saddhiü: āyasmatā ca sāriputtena āyasmatā ca
mahāmoggallānena āyasmatā ca anuruddhena āyasmatā ca revatena āyasmatā ca ānandena
- a¤¤ehi ca abhi¤¤ātehi therehi sāvakehi saddhiü.

2. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sāyanhasamayaü paņisallāõā vuņņhito yenāyasmā
mahākassapo tenupasaīkami. Upasaīkamitvā āyasmantaü mahākassapaü etadavoca:
āyāmāvuso kassapa yenāyasmā sāriputto tenupasaīkamissāma dhammasavaõāyāti.
Evamāvusoti kho āyasmā mahākassapo āyasmato mahāmoggallānassa paccassosi.

3. Atha kho āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca mahākassapo āyasmā ca anuruddho
yenāyasmā sāriputto tenupasaīkamiüsu dhammasavaõāya. Addasā kho āyasmā ānando
āyasmanta¤ca mahāmoggallānaü āyasmanta¤ca mahākassapaü āyasmanta¤ca anuruddhaü
yenāyasmā sāriputto tenupasaīkamante dhammasavaõāya. Disvāna yenāyasmā revato
tenupasaīkami. Upasaīkamitvā āyasmantaü revataü etadavoca: upasaīkamantā kho amå
āvuso revata sappurisā yenāyasmā sāriputto tena dhammasavaõāya. âyāmāvuso revata
yenāyasmā sāriputto tenusaīkamissāma dhammasavaõāyāti. Evamāvusoti kho āyasmā
revato āyasmato ānandassa paccassosi. Atha kho āyasmā ca revato āyasmā ca ānando
yenāyasmā sāriputto tenupasaīkamiüsu dhammasavaõāya.

4. Addasā kho āyasmā sāriputto āyasmanta¤ca revataü āyasmanta¤ca ānandaü dåratova
āgacchante. Disvāna āyasmantaü ānandaü etadavoca: " etu kho āyasmā ānando, sāgataü
āyasmato ānandassa bhagavato upaņņhākassa bhagavato santikāvacarassa. Ramaõãyaü
āvuso ānanda gosiīgasālavanaü, dosinā ratti, sabbapāliphullā1 sālā, dibbā ma¤¤e gandhā
sampavanti. Kathaüråpena āvuso ānanda bhikkhunā gosiīgasālavanaü sobheyyā"tã?.

--------------------------
1.Sabbaphāliphullā[PTS]

[BJT Page 510] [\x 510/]     

(âyasmā ānando:)

5. "Idhāvuso [PTS Page 213] [\q 213/]      sāriputta bhikkhu bahussuto hoti sutadharo
sutasannivayo. Ye te dhammā ādikalyāõā majjhekalyāõā pariyosānakalyāõā sātthā
sabya¤janā kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti, tathāråpāssa
dhammā bahussutā honti, dhatā, vacasā paricitā, manusānupekkhitā, diņņhiyā
suppaņividdhā. So catassannaü1 parisānaü dhammaü deseti parimaõķalehi padabya¤janehi
appabaddhehi2 anusayasamugghātāya. Evaråpena kho āvuso sāriputta bhikkhunā
gosiīgasālavanaü sobheyyā"ti.

6. Evaü vutte āyasmā sāriputto āyasmantaü revataü etadavoca: byākataü kho āvuso revata
āyasmatā ānandena yathā sakaü paņibhānaü. Tatthadāni mayaü āyasmantaü revataü
pucchāma. Ramaõãyaü āvuso revata gosiīgasālavanaü, dosinā ratti, sabbapāliphullā sālā,
dibbā ma¤¤e gandhā sampavanti. Kathaüråpena āvuso revata bhikkhunā gosiīgasālavanaü
sobheyyāti?

(âyasmā revato:)

7. "Idhāvuso sāriputta, bhikkhu paņisallāõārāmo hoti paņisallāõarato, ajjhattaü
cetosamathamanuyutto, anirākatajjhāno, vipassanāya samannāgato, bråhetā su¤¤āgārānaü.
Evaråpena kho āvuso sāriputta bhikkhunā gosiīgasālavanaü sobheyyā"ti.

8. Evaü vutte āyasmā sāriputto āyasmantaü anuruddhaü etadavoca: byākataü kho āvuso
anuruddha āyasmatā revatena yathā sakaü paņibhānaü. Tatthadāni mayaü āyasmantaü
anuruddhaü pucchāma: ramaõãyaü āvuso anuruddha gosiīgasālavanaü, dosinā ratti,
sabbapāliphullā sālā, dibbā ma¤¤e gandhā sampavanti. Kathaü råpena āvuso anuruddha
bhikkhunā gosiīgasālavanaü sobheyyāti.?

(âyasmā anuruddho:)

9. "Idhāvuso sāriputta, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena
sahassaü lokānaü oloketi3. Seyyathāpi āvuso sāriputta cakkhumā puriso
uparipāsādavaragato sahassaü nemimaõķalānaü olokeyya, evameva kho āvuso sāriputta
bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaü lokānaü oloketi.
Evaråpena kho āvuso sāriputta bhikkhunā gosiīgasālavanaü sobheyyā"ti.

-------------------------
1.Catunnaü,machasaü.I. 2. Anuppabaddhehi, machasaü, syā. 3. Voloketi, machasaü.Syā.

[BJT Page 512] [\x 512/]     

10. Evaü vutte āyasmā sāriputto āyasmantaü mahākassapaü etadavoca: byākataü kho āvuso
kassapa āyasmatā anuruddhena yathā sakaü paņibhānaü. Tatthadāni mayaü āyasmantaü
mahākassapaü pucchāma: ramaõãyaü āvuso kassapa gosiīgasālavanaü, dosinā ratti,
sabbapāliphullā sālā, dibbā ma¤¤e gandhā sampavanti. Kathaüråpena āvuso kassapa [PTS
Page 214] [\q 214/]      bhikkhunā gosiīgasālavanaü sobheyyāti?

(âyasmā mahākassapo:)

11. "Idhāvuso sāriputta bhikkhu attanā ca āra¤¤ako hoti āra¤¤akattassa ca vaõõavādã.
Attanā ca piõķapātiko hoti piõķapātikattassa ca vaõõavādã. Attanā ca paüsukåliko hoti
paüsukålikattassa ca vaõõavādã. Attanā ca tecãvariko hoti tecãvarikattassa ca vaõõavādã.
Attanā ca appiccho hoti appicchatāya ca vaõõavādã. Attanā ca santuņņho hoti santuņņhiyā
ca vaõõavādã.Attanā ca pavivitto hoti pavivekassa ca vaõõavādã. Attanā ca asaüsaņņho
hoti asaüsaggassa ca vaõõavādã. Attanā ca āraddhaviriyo1 hoti viriyārambhassa ca
vaõõavādã. Attanā ca sãlasampanno hoti sãlasampadāya ca vaõõavādã. Attanā ca
samādhisampanno hoti samādhisampadāya ca vaõõavādã. Attanā ca pa¤¤āsampanno hoti
pa¤¤āsampadāya ca vaõõavādã. Attanā ca vimuttisampanno hoti vimuttisampadāya ca
vaõõavādã. Attanā ca vimutti¤āõadassanasampanno hoti vimutti¤āõadassanasampadāya
ca vaõõavādã. Evaråpena kho āvuso sāriputta bhikkhunā gosiīgasālavanaü sobheyyā"ti.

12. Evaü vutte āyasmā sāriputto āyasmantaü mahāmoggallānaü etadavoca: byākataü kho
āvuso moggallāna āyasmatā mahākassapena yathā sakaü paņibhānaü. Tatthadāni mayaü
āyasmantaü mahāmoggallānaü pucchāma: ramaõãyaü āvuso moggallāna gosiīgasālavanaü,
dosinā ratti, sabbapāliphullā sālā, dibbā ma¤¤e gandhā sampavanti. Kathaüråpena āvuso
moggallāna bhikkhunā gosiīgasālavanaü sobheyyāti?

(âyasmā mahāmoggallāno:)

13. " Idhāvuso sāriputta dve bhikkhå abhidhammakathaü kathenti. Te a¤¤ama¤¤aü pa¤haü
pucchanti.2 A¤¤ama¤¤assa pa¤haü puņņhā vissajjenti no ca saüsādenti.3 Dhammã ca nesaü
kathā pavattanã hoti. Evaråpena kho āvuso sāriputta bhikkhunā gosiīgasālavanaü
sobheyyā"ti.

-----------------------
1. Viriyo - viriyārambhe, machasaü. 2. A¤¤ama¤¤aü pucchanti, syā. 3. Saüsārenti, machasaü.

[BJT Page 514] [\x 514/]     

14. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaü sāriputtaü etadavoca: "byākataü kho
āvuso sāriputta amhehi sabbeheva yathā sakaü paņibhānaü. Tatthadāni mayaü āyasmantaü
sāriputtaü pucchāma: ramaõãyaü āvuso sāriputta gosiīgasālavanaü. Dosinā ratti.
Sabbapālipullā sālā. Dibbā ma¤¤e gandhā sampavanti. Kathaüråpena āvuso sāriputta
bhikkhunā gosiīgasālavanaü sobheyyā"ti. 

(âyasmā sāriputto:)

15. " Idhāvuso moggallāna bhikkhu cittaü vasaü vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena
vattati. So yāya vihārasamāpattiyā [PTS Page 215] [\q 215/]      ākaīkhati
pubbanhasamayaü viharituü tāya vihārasamāpattiyā pubbanhasamayaü viharati. Yāya
vihārasamāpattiyā ākaīkhati majjhantikaü1 samayaü viharituü tāya vihārasamāpattiyā
majjhantikaü samayaü viharati. Yāya vihārasamāpattiyā ākaīkhati sāyanhasamayaü
viharituü tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaü viharati. Seyyathāpi āvuso moggallāna
ra¤¤o vā rājamahāmattassa vā nānārattānaü dussānaü dussakaraõķako påro assa, so
ya¤¤adeva dussayugaü ākaīkheyya pubbanhasamayaü pārupituü taü tadeva dussayugaü
pubbanhasamayaü pārupeyya, ya¤¤adeva dussayugaü ākaīkheyya majjhantikaü samayaü
pārupituü taü tadeva dussayugaü majjhantikaü samayaü pārupeyya, ya¤¤adeva dussayugaü
ākaīkheyya sāyanhasamayaü pārupituü taü tadeva dussayugaü sāyanhasamayaü
pārupeyya, evameva kho āvuso moggallāna bhikkhu cittaü vasaü vatteti, no ca bhikkhu
cittassa vasena vattati . So yāya vihārasamāpattiyā ākaīkhati pubbanhasamayaü viharituü
tāya vihārasamāpattiyā pubbanhasamayaü viharati. Yāya vihārasamāpattiyā ākaīkhati
majjhantikaü samayaü viharituü tāya vihārasamāpattiyā majjhantikaü samayaü viharati.
Yāya vihārasamāpattiyā ākaīkhati sāyanhasamayaü viharituü tāya vihārasamāpattiyā
sāyanhasamayaü viharati. Evaråpena kho āvuso moggallāna bhikkhunā gosiīgasālavanaü
sobheyyā"ti.

16. Atha kho āyasmā sāriputto te āyasmante etadavoca: byākataü kho āvuso amhehi
sabbeheva yathā sakaü paņibhānaü. âyāmāvuso yena bhagavā tenupasaīkamitvā etamatthaü
bhagavato ārocessāma, yathā no bhagavā byākarissati tathā naü dhāressāmā'ti. Evamāvusoti
kho te āyasmanto āyasmato sāriputtassa paccassosuü.

------------------------
1. Majjhanhikasamayaü-machasaü.

[BJT Page 516] [\x 516/]     

17. Atha kho te āyasmanto yena bhagavā tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā bhagavantaü
abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaü
etadavoca: " idha bhante āyasmā ca revato āyasmā ca ānando yenāhaü tenupasaīkamiüsu
dhammasavaõāya. Addasaü kho ahaü bhante āyasmanta¤ca revataü āyasmanta¤ca ānandaü
dåratova āgacchante. Disvāna [PTS Page 216] [\q 216/]      āyasmantaü ānandaü
etadavocaü: etu kho āyasmā ānando sāgataü āyasmato ānandassa bhagavato upaņņhākassa
bhagavato santikāvacarassa. Ramaõãyaü āvuso ānanda gosiīgasālavanaü. Dosinā ratti.
Sabbapāliphullā sālā. Dibbā ma¤¤e gandhā sampavanti. Kathaüråpena āvuso ānanda
bhikkhunā gosiīgasālavanaü sobheyyā"ti.

18. Evaü vutte bhante āyasmā ānando maü etadavoca: "idhāvuso sāriputta bhikkhå
bahussuto hoti sutadharo* sutasannicayo. Ye* te dhammā ādikalyāõā majjhekalyāõā
pariyosānakalyāõā sātthā sabya¤janā kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü
abhivadanti, tathāråpāssa dhammā bahussutā honti dhatā1 vacasā paricitā,
manasānupekkhitā, diņņhiyā suppaņividdhā. So catassannaü parisānaü dhammaü deseti
parimaõķalehi padabya¤janehi appabaddhehi anusayasamugghātāya. Evaråpena kho āvuso
sāriputta bhikkhunā gosiīgasālavanaü sobheyyā"ti.

19. "Sādhu sādhu sāriputa, yathā taü ānandova sammā byākaramāno byākareyya. ânando hi
sāriputta bahussuto sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāõā majjhekalyāõā
pariyosānakalyāõā sātthā sabya¤janā kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü
abhivadanti, tathāråpāssa dhammā bahussutā honti, dhatā,3 vacasā paricitā
manasānupekkhitā, diņņhiyā suppaņividdhā. So catassannaü parisānaü dhammaü deseti
parimaõķalehi padabya¤janehi appabaddhehi anusayasamugghātāyā"ti.

20. Evaü vutte ahaü bhante āyasmantaü revataü etadavocaü: "byākataü kho āvuso revata
āyasmatā ānandena yathā sakaü paņibhānaü. Tatthadāni mayaü āyasmantaü revataü
pucchāma: ramaõãyaü āvuso revata gosiīgasālavanaü. Dosinā ratti. Sabbapāliphullā sālā.
Dibbā ma¤¤e gandhā sampavanti. Kathaüråpena āvuso revata bhikkhunā gosiīgasālavanaü
sobheyyā"ti.

--------------------------
*Sutadharo - pe- anusayasamugghātāya, machasaü * ye -pe- anusayamugghātā, syā, 1.
Dhātā-machasaü.

[BJT Page 518] [\x 518/]     

21. Evaü vutte bhante āyasmā revato maü etadavoca: "idhāvuso sāriputta bhikkhu
paņisallāõārāmo hoti, paņisallāõarato, ajjhattaü cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno,
vipassanāya samannāgato bråhetā su¤¤āgārānaü. Evaråpena kho āvuso sāriputta bhikkhunā
gosiīgasālavanaü sobheyyā"ti.

22. "Sādhu sādhu sāriputta, yathā taü revatova sammā byākaramāno byākareyya. Revato hi
sāriputta paņisallāõārāmo paņisallāõarato, ajjhattaü cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno,
vipassanāya samannāgato bråhetā su¤¤āgārāna"nti. [PTS Page 217] [\q 217/]     

23. Evaü vutte ahaü bhante āyasmantaü anuruddhaü etadavocaü: " byākataü kho āvuso
anuruddha āyasmatā revatena* yathā sakaü paņibhānaü. Tatthadāni mayaü āyasmantaü
anuruddhaü pucchāma: ramaõãyaü āvuso anuruddha gosiīgasālavanaü. Dosinā ratti.
Sabbapāliphullā sālā. Dibbā ma¤¤e gandhā sampavanti. Kathaüråpena āvuso anuruddha
bhikkhunā gosiīgasālavanaü sobheyyā"ti.

24. Evaü vutte bhante āyasmā anuruddho maü etadavoca: " idhāvuso sāriputta bhikkhu
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaü lokānaü oloketi.1 Seyyathāpi
āvuso sāriputta cakkhumā puriso* uparipāsādavaragato sahassaü nemimaõķalānaü
olokeyya2, evameva kho āvuso sāriputta bhikkhu visuddhena atikkantamānusakena
sahassaü lokānaü oloketi. Evaråpena kho āvuso sāriputta bhikkhunā gosiīgasālavanaü
sobheyyā"ti.
25. " Sādhu sādhu sāriputta, yathā taü anuruddhova sammā byākaramāno byākareyya.
Anuruddho hi sāriputta dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sahassaü
lokānaü oloketã"ti.

26. Evaü vutte ahaü bhante āyasmantaü mahākassapaü etadavocaü: " byākataü kho āvuso
kassapa āyasmatā anuruddhena yathā sakaü paņibhānaü. Tatthadāni mayaü āyasmantaü
mahākassapaü pucchāma: ramaõãyaü āvuso kassapa gosiīgasālavanaü. Dosinā ratti.
Sabbapāliphullā sālā. Dibbā ma¤¤e gandhā sampavanti. Kathaüråpena āvuso kassapa
bhikkhunā gosiīgasālavanaü sobheyyā"ti.?

-----------------------
* Revatena - pe- kathaüråpena, machasaü. Syā 1. Voloketi, sãmu.
* Cakkhumā puriso - pe- evaråpena, machasaü. 2. Volokeyya, sãmu.

[BJT Page 520] [\x 520/]     

Evaü vutte bhante āyasmā mahākassapo maü etadavoca: "idhāvuso sāriputta bhikkhu attanā
ca āra¤¤ako hoti āra¤¤akattassa ca vaõõavādã. Attanā ca piõķapātiko hoti
piõķapātikattassa ca vaõõavādã. Attanā ca paüsukåliko hoti paüsukålikattassa ca
vaõõavādã. Attanā ca tecãvariko hoti tecãvarikattassa ca vaõõavādã. Attanā ca appiccho
hoti appicchatāya ca vaõõavādã. Attanā ca santuņņho hoti santuņņhiyā ca vaõõavādã.
Attanā ca pavivitto hoti pavivekassa ca vaõõavādã. Attanā ca asaüsaņņho hoti asaüsaggassa
ca vaõõavādã. Attanā ca āraddhaviriyo hoti viriyārambhassa ca vaõõavādã. Attanā ca
sãlasampanno hoti sãlasampadāya ca vaõõavādã. Attanā ca samādhisampanno hoti
samādhisampadāya ca vaõõavādã. Attanā ca pa¤¤āsampanno hoti pa¤¤āsampadāya ca
vaõõavādã. Attanā ca vimuttisampanno hoti vimuttisampadāya ca vaõõavādã. Attanā ca
vimutti¤āõadassanasampanno hoti vimutti¤āõadassanasampadāya ca vaõõavādã.
Evaråpena kho āvuso sāriputta bhikkhunā gosiīgasālavanaü [PTS Page 218] [\q 218/]     
sobheyyā"ti.

27. " Sādhu sādhu sāriputta, yathā taü1 kassapova sammā byākaramāno byākareyya.
Kassapo hi sāriputta attanā ca āra¤¤ako āra¤¤akattassa ca vaõõavādã. Attanā ca
piõķapātiko piõķapātikattassa ca vaõõavādã. Attanā ca paüsukåliko paüsukålikattassa ca
vaõõavādã. Attanā ca tecãvariko tecãvarikattassa ca vaõõavādã. Attanā ca appiccho
appicchatāya ca vaõõavādã. Attanā ca santuņņho santuņņhiyā ca vaõõavādã. Attanā ca
pavivitto pavivekassa ca vaõõavādã. Attanā ca asaüsaņņho asaüsaggassa ca vaõõavādã.
Attanā ca āraddhaviriyo viriyārambhassa ca vaõõavādã. Attanā ca sãlasampanno
sãlasampadāya ca vaõõavādã, attanā ca samādhisampanno samādhisampadāya ca
vaõõavādã. Attanā ca pa¤¤āsampanno pa¤¤āsampadāya ca vaõõavādã. Attanā ca
vimuttisampanno vimuttisampadāya ca vaõõavādã. Attanā ca
vimutti¤āõadassanasampanno vimutti¤āõadassanasampadāya ca vaõõavādã"ti.

[BJT Page 522] [\x 522/]     

28. Evaü vutte ahaü bhante āyasmantaü mahāmoggallānaü etadavocaü: " byākataü kho
āvuso moggallāna āyasmatā mahākassapena yathā sakaü paņibhānaü. Tatthadāni mayaü
āyasmantaü mahāmoggallānaü pucchāma: ramaõãyaü āvuso moggallāna gosiīgasālavanaü.
Dosinā ratti. Sabbapāliphullā sālā. Dibbā ma¤¤e gandhā sampavanti. Kathaüråpena āvuso
moggallāna bhikkhunā gosiīgasālavanaü sobheyyā"ti.?

29. Evaü vutte bhante āyasmā mahāmoggallāno maü etadavoca: "idhāvuso sāriputta dve
bhikkhå abhidhammakathaü kathenti, te a¤¤ama¤¤aü pa¤haü pucchanti, a¤¤ama¤¤assa
pa¤haü puņņhā vissajjenti no ca saüsādenti,1 dhammã ca nesaü kathā pavattanã hoti.
Evaråpena kho āvuso sāriputta bhikkhunā gosiīgasālavanaü sobheyyā"ti.

30. "Sādhu sādhu sāriputta, yathā taü moggallānova sammā byākaramāno byākareyya.
Moggallāno hi sāriputta dhammakathiko'ti.

31. Evaü vutte āyasmā mahāmoggallāno bhagavantaü etadavoca: atha khvāhaü bhante
āyasmantaü sāriputtaü etadavocaü: " byākataü kho āvuso sāriputta amhehi sabbaheva yathā
sakaü paņibhānaü. Tatthadāni mayaü āyasmantaü sāriputtaü pucchāma: ramaõãyaü āvuso
sāriputta gosiīgasālavanaü. Dosinā ratti. Sabbapāliphullā sālā. Dibbā ma¤¤e gandhā
sampavanti. Kathaüråpena āvuso sāriputta bhikkhunā gosiīgasālavanaü sobheyyā"ti.?

32. Evaü vutte bhante āyasmā sāriputto maü etadavoca: "idhāvuso moggallāna bhikkhu
cittaü vasaü vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. So yāya vihārasamāpattiyā
ākaīkhati pubbanhasamayaü viharituü tāya vihārasamāpattiyā pubbanhasamayaü viharati.
Yāya vihārasamāpattiyā ākaīkhati majjhantikaü samayaü viharituü tāya vihārasamāpattiyā
majjhantikaü samayaü viharati. Yāya vihārasamāpattiyā ākaīkhati sāyanhasamayaü
viharituü tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaü viharati. -

----------------------
1. Saüsārenti, machasaü.

[BJT Page 524] [\x 524/]     

Seyyathāpi āvuso moggallāna, ra¤¤o vā rājamahāmattassa vā nānārattānaü dussānaü
dussakaraõķako påro assa, so ya¤¤adeva dussayugaü ākaīkheyya pubbanhasamayaü [PTS
Page 219] [\q 219/]      pārupituü taü tadeva dussayugaü pubbanhasamayaü pārupeyya,
ya¤¤adeva dussayugaü ākaīkheyya majjhantikaü samayaü pārupituü taü tadeva
dussayugaü majjhantikaü samayaü pārupeyya, ya¤¤adeva dussayugaü ākaīkheyya
sāyanhasamayaü pārupituü taü tadeva dussayugaü sāyanhasamayaü pārupeyya, evameva
kho āvuso moggallāna bhikkhu cittaü vasaü vatteti, no ca bhikkhu cittassa vasena vattati. So
yāya vihārasamāpattiyā ākaīkhati pubbanhasamayaü viharituü tāya vihārasamāpattiyā
pubbanhasamayaü viharati. Yāya vihārasamāpattiyā ākaīkhati majjhantikaü samayaü
viharituü tāya vihārasamāpattiyā majjhantikaü samayaü viharati. Yāya vihārasamāpattiyā
ākaīkhati sāyanhasamayaü viharituü, tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaü viharati.
Evaråpena kho āvuso moggallāna bhikkhunā gosiīgasālavanaü sobheyyā"ti.

32. "Sādhu sādhu moggallāna, yathā taü sāriputtova sammā byākaramāno byākareyya.
Sāriputto hi moggallānaü3 cittaü vasaü vatteti. No ca sāriputto cittassa vasena vattati. So
yāya vihārasamāpattiyā. âkaīkhati pubbanhasamayaü viharituü tāya vihārasamāpattiyā
pubbanhasamayaü viharati. Yāya vihārasamāpattiyā ākaīkhati majjhantikaü samayaü
viharituü tāya vihārasamāpattiyā majjhantikaü samayaü viharati yāya vihārasamāpattiyā
ākaīkhati sāyanhasamayaü viharituü tāya vihārasamāpattiyā sāyanhasamayaü viharati"ti.

33. Evaü vutte āyasmā sāriputto bhagavantaü etadavoca: kassa nu kho bhante subhāsitanti?

34. Sabbesaü vo sāriputta subhāsitaü pariyāyena: api ca mamapi1 suõātha yathāråpena
bhikkhunā gosiīgasālavanaü sobheyya.2 Idha sāriputta bhikkhu pacchābhattaü
piõķapātapaņikkanto nisãdati pallaīkaü ābhujitvā ujuü kāyaü paõidhāya parimukhaü satiü
upaņņhapetvā 'na tāvāhaü imaü pallaīkaü bhindissāmi yāva me nānupādāya āsavehi cittaü
vimuccissatã'ti. Evaråpena kho sāriputta bhikkhunā gosiīgasālavanaü sobheyyāti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te āyasmanto bhagavato bhāsitaü abhinandunti. [PTS Page
220] [\q 220/]     

Mahāgosiīgasuttaü dutiyaü.
------------------------
1.Mama vacanaü, syā. 
2. Sobheyyāti, syā. 
3 [BJT] mognallānaü [corrected to] moggallānaü

[BJT Page 526] [\x 526/]     

1.4.3.

Mahāgopālakasuttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi: bhikkhavoti. Bhadante'ti te bhikkhå bhagavato
paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

2. Ekādasahi bhikkhave aīgehi samannāgato gopālako abhabbo gogaõaü pariharituü
phātikattuü.1 Katamehi ekādasahi?

Idha bhikkhave gopālako na råpa¤¤å hoti. Na lakkhaõakusalo hoti. Na āsāņikaü sāņetā hoti.
Na vaõaü paņicchādetā hoti. Na dhåmaü kattā hoti. Na titthaü jānāti. Na pãtaü jānāti. Na
vãthiü jānāti. Na gocarakusalo hoti. Anavasesadohã ca hoti. Ye te usabhā gopitaro
gopariõāyakā te na atireka påjāya påjetā hoti. Imehi kho bhikkhave ekādasahi aīgehi
samannāgato gopālako abhabbo gogaõaü pariharituü phātikattuü.

3. Evameva ko bhikkhave ekādasahi dhammehi2 samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiü
dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjituü. Katamehi ekādasahi?

Idha bhikkhave bhikkhu na råpa¤¤å hoti. Na lakkhaõakusalo hoti.Na āsāņikaü sāņetā hoti.
Na vaõaü paņicchādetā hoti. Na dhåmaü kattā hoti. Na titthaü jānāti. Na pãtaü jānāti. Na
vãthiü jānāti. Na gocarakusalo hoti. Anavasesadohã ca hoti. Ye te bhikkhå ratta¤¤å
cirapabbajitā saīghapitaro saīghapariõāyakā tena na atirekapåjāya påjetā hoti.

(1) Katha¤ca bhikkhave bhikkhu na råpa¤¤å hoti? Idha bhikkhave bhikkhu "yaü ki¤ci råpaü
sabbaü råpaü cattāri mahābhåtāni catunna¤ca mahābhåtānaü upādāya råpanti" yathābhåtaü
nappajānāti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu na råpa¤¤å hoti.

(2) Katha¤ca bhikkhave bhikkhu na lakkhaõakusalo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu "
kammalakkhaõo bālo, kammalakkhaõo paõķito"ti yathābhåtaü nappajānāti. Evaü kho
bhikkhave bhikkhu na lakkhaõakusalo hoti.

----------------------
1. Phātiü kātuü, machasaü. Phātikātuü - syā. 2. Aīgehi, syā.

[BJT Page 528] [\x 528/]     

(3) Katha¤ca bhikkhave bhikkhu na āsāņikaü sāņetā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu
uppannaü kāmavitakkaü adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantãkaroti na anabhāvaü
gameti. Uppannaü byāpādavitakkaü adhivāseti nappajahati na vinodeti na byantãkaroti na
anabhāvaü gameti. Uppannaü vihiüsāvitakkaü adhivāseti nappajahati na vinodeti na
byantãkaroti na anabhāvaü gameti. Uppannuppanne pāpake akusale dhamme adhivāseti
[PTS Page 221] [\q 221/]      nappajahati na vinodeti na byantãkaroti na anabhāvaü gameti.
Evaü kho bhikkhave bhikkhu na āsāņikaü sāņetā hoti.

(4) Katha¤ca bhikkhave bhikkhu na vaõaü paņicchādetā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu
cakkhunā råpaü disvā nimittaggāhã hoti anubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü
cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuü tassa saüvarāya na paņipajjati, na rakkhati cakkhundriyaü, cakkhundriye na
saüvaraü āpajjati. Sotena saddaü sutvā nimittaggāhã hoti anubya¤janaggāhã,
yatvādhikaraõamenaü sotindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā
dhammā anvāssaveyyuü tassa saüvarāya na paņipajjati, na rakkhati sotindriyaü, sotindriye
na saüvaraü āpajjati. Ghānena gandhaü ghāyitvā nimittaggāhã hoti anubya¤janaggāhã,
yatvādhikaraõamenaü ghānindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuü tassa saüvarāya na paņipajjati, na rakkhati ghānindriyaü,
ghānindriye na saüvaraü āpajjati. Jivhāya rasaü sāyitvā nimittaggāhã hoti anubya¤janaggāhã,
yatvādhikaraõamenaü jivhindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuü tassa saüvarāya na paņipajjati, na rakkhati jivhindriyaü,
jivhindriye na saüvaraü āpajjati. Kāyena phoņņhabbaü phusitvā nimittaggāhã hoti
anubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü kāyindriyaü asaüvutaü viharantaü
abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü tassa saüvarāya na paņipajjati,
na rakkhati kāyindriyaü, kāyindriye na saüvaraü āpajjati. Manasā dhammaü vi¤¤āya
nimittaggāhã hoti anubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü manindriyaü asaüvutaü
viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü tassa saüvarāya na
paņipajjati, na rakkhati manindriyaü, manindriye na saüvaraü āpajjati. Evaü kho bhikkhave
bhikkhu na vaõaü paņicchādetā hoti.

(5) Katha¤ca bhikkhave bhikkhu na dhåmaü kattā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu yathāsutaü
yathāpariyattaü dhammaü na vitthārena paresaü desetā hoti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu
na dhåmaü kattā hoti.

(6) Katha¤ca bhikkhave bhikkhu na titthaü jānāti? Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhå
bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaü
upasaīkamitvā na paripucchati na paripa¤hati: idaü bhante kathaü, imassa ko atthoti? Tassa
te āyasmanto avivaņa¤ceva na vivaranti, anuttānãkata¤ca na uttānãkaronti,1 anekavihitesu
ca kaīkhāņhānãyesu dhammesu kaīkhaü na paņivinodenti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu na
titthaü jānāti.

(7) Katha¤ca bhikkhave bhikkhu na pãtaü jānāti? Idha bhikkhave bhikkhu
tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne na labhati atthavedaü, na labhati
dhammavedaü, na labhati dhammåpasaühitaü pāmojjaü2. Evaü kho bhikkhave bhikkhu na
pãtaü jānāti.

----------------------
1. Uttāni karonti, machasaü uttāni [PTS. 2.] Pāmujjaü - sãmu.

[BJT Page 530] [\x 530/]     

(8) Katha¤ca bhikkhave bhikkhu na vãthiü jānāti? Idha bhikkhave bhikkhu ariyaü
aņņhaīgikaü maggaü yathābhåtaü nappajānāti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu na vãthiü
jānāti.

(9) Katha¤ca bhikkhave bhikkhu na gocarakusalo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu cattāro
satipaņņhāne yathābhåtaü nappajānāti. Evaü [PTS Page 222] [\q 222/]      kho bhikkhave
bhikkhu na gocarakusalo hoti.

(10) Katha¤ca bhikkhave bhikkhu anavasesadohã1 hoti? Idha bhikkhave bhikkhuü saddhā
gahapatikā abhihaņņhuü pavārenti
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. Tatra bhikkhu na mattaü
jānāti2 paņiggahaõāya. Evaü kho bhikkhave bhikkhu anavasesadohã hoti.

(11) Katha¤ca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhå therā ratta¤¤å cirapabbajitā saīghapitaro
saīghapariõāyakā, te na atirekapåjāya påjetā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhå
therā ratta¤¤å cirapabbajitā saīghapitaro saīghapariõāyakā, tesu na mettaü kāyakammaü
paccupaņņhāpeti āvã3 ceva raho ca, na mettaü vacãkammaü paccupaņņhāpeti āvã ceva raho
ca, na mettaü manokammaü paccupaņņhāpeti āvã ceva raho ca evaü kho bhikkhave bhikkhu
ye te bhikkhå therā ratta¤¤å cirapabbajitā saīghapitaro saīghapariõāyakā, te na
atirekapåjāya påjetā hoti.

Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu abhabbo imasmiü
dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjituü. 

4. Ekādasahi bhikkhave aīgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaõaü pariharituü
phātikattuü. Katamehi ekādasahi?

Idha bhikkhave gopālako råpa¤¤å hoti, lakkhaõakusalo hoti, āsāņikaü sāņetā4 hoti, vaõaü
paņicchādetā hoti, dhåmaü kattā hoti, titthaü jānāti, pãtaü jānāti, vãthiü jānāti, gocarakusalo
hoti, sāvassedohã ca hoti, ye te usabhā gopitaro gopariõāyakā, te atirekapåjāya påjetā hoti.
Imehi kho bhikkhave ekādasahi aīgehi samannāgato gopālako bhabbo gogaõaü pariharituü
phātikattuü.

----------------------
1.Anavasesadohã ca, syā. 2. Mattaü na jānāti, [PTS 3.] âvi, sãmu 4. Hāretā, machasaü.

[BJT Page 532] [\x 532/]     

5. Evameva kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiü
dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjituü. Katamehi ekādasahi?

Idha bhikkhave bhikkhu råpa¤¤å hoti, lakkhaõakusalo hoti, āsāņikaü sāņetā hoti, vaõaü
paņicchādetā hoti, dhåmaü kattā hoti, titthaü jānāti, pãtaü jānāti, vãthãü jānāti, gocarakusalo
hoti, sāvasesadohã ca hoti, ye te bhikkhå therā ratta¤¤å cirapabbajitā saīghapitaro
saīghapariõāyakā te atirekapåjāya påjetā hoti.

(1) Katha¤ca bhikkhave bhikkhu råpa¤¤å hoti? Idha bhikkhave bhikkhu yaü ki¤ci råpaü,
sabbaü råpaü cattāri [PTS Page 223] [\q 223/]      mahābhåtāni catunna¤ca mahābhåtānaü
upādāya råpanti yathābhåtaü pajānāti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu råpa¤¤å hoti.

(2) Katha¤ca bhikkhave bhikkhu lakkhaõakusalo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu
'kammalakkhaõo bālo, kammalakkhaõo paõķito'ti yathābhåtaü pajānāti. Evaü kho
bhikkhave bhikkhu lakkhaõakusalo hoti.

(3) Katha¤ca bhikkhave bhikkhu āsāņikaü sāņetā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu uppannaü
kāmavitakkaü nādhivāseti pajahati vinodeti byantãkaroti anabhāvaü gameti. Uppannaü
byāpādavitakkaü nādhivāseti pajahati vinodeti byantãkaroti anabhāvaü gameti. Uppannaü
vihiüsāvitakkaü nādhivāseti pajahati vinodeti byantãkaroti anabhāvaü gameti.
Uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti byantãkaroti
anabhāvaü gameti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu āsāņikaü sāņetā hoti.

(4) Katha¤ca bhikkhave bhikkhu vaõaü paņicchādetā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu
cakkhunā råpaü disvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã. Yatvādhikaraõamenaü
cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati cakkhundriyaü, cakkhundriye saüvaraü
āpajjati. Sotena saddaü sutvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã.
Yatvādhikaraõamenaü sotindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā
dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati sotindriyaü, sotindriye
saüvaraü āpajjati. Ghānena gandhaü ghāyitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã.
Yatvādhikaraõamenaü ghānindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati ghānindriyaü,
ghānindriye saüvaraü āpajjati. Jivhāya rasaü sāyitvā na nimittaggāhã hoti
nānubya¤janaggāhã. Yatvādhikaraõamenaü jivhindriyaü asaüvutaü viharantaü
abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati,
rakkhati jivhindriyaü, jivhindriye saüvaraü āpajjati. Kāyena phoņņhabbaü phusitvā na
nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã. Yatvādhikaraõamenaü kāyindriyaü asaüvutaü
viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya
paņipajjati, rakkhati kāyindriyaü, kāyindriye saüvaraü āpajjati. Manasā dhammaü vi¤¤āya
na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã. Yatvādhikaraõamenaü manindriyaü asaüvutaü
viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya
paņipajjati. Rakkhati manindriyaü, manindriye saüvaraü āpajjati. Evaü kho bhikkhave
bhikkhu vaõaü paņicchādetā hoti.

(5) Katha¤ca bhikkhave bhikkhu dhåmaü kattā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu yathāsutaü
yathāpariyattaü dhammaü vitthārena paresaü desetā hoti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu
dhåmaü kattā hoti.

[BJT Page 534] [\x 534/]     

(6) Katha¤ca bhikkhave bhikkhu titthaü jānāti? Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhå
bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, te kālena kālaü
upasaīkamitvā paripucchati paripa¤hati: idaü bhante kathaü, imassa ko atthoti? Tassa te
āyasmanto avivaņa¤ceva vivaranti, anuttānãkata¤ca uttānãkaronti, anekavihitesu ca
kaīkhāņhānãyesu dhammesu kaīkhaü paņivinodenti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu titthaü
jānāti.

(7) Katha¤ca bhikkhave [PTS Page 224] [\q 224/]      bhikkhu pãtaü jānāti? Idha bhikkhave
bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne labhati atthavedaü, labhati
dhammavedaü, labhati dhammåpasaühitaü pāmojjaü2. Evaü kho bhikkhave bhikkhå pãtaü
jānāti.

(8) Katha¤ca bhikkhave bhikkhu vãthiü jānāti? Idha bhikkhave bhikkhu ariyaü aņaīgikaü
maggaü yathābhåtaü pajānāti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu vãthiü jānāti.

(9) Katha¤ca bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti? Idha bhikkhave bhikkhu cattāro
satipaņņhāne yathābhåtaü pajānāti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu gocarakusalo hoti.

(10) Katha¤ca bhikkhave bhikkhu sāvasesadohã1 hoti? Idha bhikkhave bhikkhuü saddhā
gahapatikā abhihaņņhuü pavārenti
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. Tatra bhikkhu mattaü jānāti2
paņiggahaõāya. Evaü kho bhikkhave bhikkhu sāvasesadohã hoti.

(11) Katha¤ca bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhå therā ratta¤¤å cirapabbajitā saīghapitaro
saīghapariõāyakā, te atãrekapåjāya påjetā hoti? Idha bhikkhave bhikkhu ye te bhikkhå therā
ratta¤¤å cirapabbajitā saīghapitaro saīghapariõāyakā, tesu mettaü kāyakammaü
paccupaņņhāpeti āvã3 ceva raho ca, mettaü vacãkammaü paccupaņņhāpeti āvã ceva raho ca,
mettaü manokammaü paccupaņņhāpeti āvã ceva raho ca evaü kho bhikkhave bhikkhu ye te
bhikkhå therā ratta¤¤å cirapabbajitā saīghapitaro saīghapariõāyakā, te atirekapåjāya påjetā
hoti.

Imehi kho bhikkhave ekādasahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhabbo imasmiü
dhammavinaye vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjitunti. 
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti. [PTS Page 225]
[\q 225/]     

Mahāgopālakasuttaü tatiyaü.

[BJT Page 536] [\x 536/]     

1.4.4.

Cåëagopālakasuttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā vajjãsu viharati ukkacelāyaü1 gaīgāya nadiyā
tãre. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi bhikkhavo'ti. 'Bhadante'ti te bhikkhå bhagavato
paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

2. Bhåtapubbaü bhikkhave māgadhako gopālako duppa¤¤ajātiko vassānaü pacchime māse
saradasamaye asamavekkhitvā gaīgāya nadiyā orimaü tãraü asamavekkhitvā pārimaü tãraü
atittheneva gāvo patāresi uttaraü tãraü suvidehānaü.2 Atha kho bhikkhave gāvo
majjhegaīgāya nadiyā sote āmaõķaliyaü3 karitvā tattheva anayabyasanaü āpajjiüsu. Taü
kissa hetu? Tathā hi so bhikkhave māgadhako gopālako duppa¤¤ajātiko vassānaü pacchime
māse saradasamaye asamavekkhitvā gaīgāya nadiyā orimaü tãraü asamavekkhitvā pārimaü
tãraü atittheneva gāvo patāresi uttaraü tãraü suvidehānaü.

3. Evameva kho bhikkhave ye keci4 samaõā vā brāhmaõā vā akusalā imassa lokassa,
akusalā parassa lokassa, akusalā māradheyyassa, akusalā amāradheyyassa, akusalā
amaccudheyyassa, tesaü ye sotabbaü saddahātabbaü ma¤¤issanti, tesaü taü bhavissati
dãgharattaü ahitāya dukkhāya.

4. Bhåtapubbaü bhikkhave māgadhako gopālako sappa¤¤ajātiko vassānaü pacchime māse
saradasamaye samavekkhitvā gaīgāya nadiyā orimaü tãraü samavekkhitvā pārimaü tãraü
tittheneva gāvo patāresi uttaraü tãraü suvidehānaü. So paņhamaü patāresi ye te usabhā
gopitaro gopariõāyakā. Te tiriyaü gaīgāya sotaü chetvā sotthinā pāraü agamaüsu. Athāpare
patāresi balavagāvo, dammagāvo.5 Tepi tiriyaü gaīgāya sotaü chetvā sotthinā pāraü
agamaüsu. Athāpare patāresi vacchatare6 vacchatariyo. Tepi tiriyaü gaīgāya sotaü chetvā
sotthinā pāraü agamaüsu. Athāpare patāresi vacchake kisabalake7 tepi tiriyaü gaīgāya sotaü
chetvā sotthinā pāraü agamaüsu. -

-----------------------
1.Ukkācelāya, machasaü [PTS 2.] Videhānaü, yā. 3. âmaõķalikaü, syā 4. Yehi keci,
machasaü. [PTS 5.] Balavagāve dammagāve, syā. [PTS 6.] Vacchatare ca,sã 7. Kisābalake,
machasaü.

[BJT Page 538] [\x 538/]     

Bhåtapubbaü bhikkhave vacchako taruõako tāvadeva jātako mātugoravakena vuyhamāno,
sopi tiriyaü gaīgāya sotaü chetvā sotthinā pāraü agamāsi. Taü kissa hetu? Tathā hi so
bhikkhave māgadhako gopālako [PTS Page 226] [\q 226/]      sappa¤¤ajātiko vassānaü
pacchime māse saradasamaye samavekkhitvā gaīgāya nadiyā orimaü tãraü samavakkhitvā
pārimaü tãraü tittheneva gāvo patāresi uttaraü tãraü suvidehānaü.

5. Evameva kho bhikkhave ye keci samaõā vā brāhmaõā vā kusalā imassa lokassa, kusalā
parassa lokassa, kusalā māradheyyassa, kusalā amāradheyyassa, kusalā maccudheyyassa,
kusalā amaccudheyyassa, tesaü ye sotabbaü saddahātabbaü ma¤¤issanti, tesaü taü
bhavissati dãgharattaü hitāya sukhāya.
6. Seyyathāpi bhikkhave ye te usabhā gopitaro gopariõāyakā tiriyaü gaīgāya sotaü chetvā
sotthinā pāraü agamaüsu, evameva kho bhikkhave ye te bhikkhå arahanto khãõāsavā
vusitavanto katakaraõãyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhãõabhavasa¤¤ojanā
sammada¤¤āvimuttā, te1 tiriyaü mārassa sotaü chetvā sotthinā pāraü gatā.2.

7. Seyyathāpi te bhikkhave balavagāvo dammagāvo tiriyaü gaīgāya sotaü chetvā sotthinā
pāraü agamaüsu, evameva kho bhikkhave ye te bhikkhå pa¤cannaü orambhāgiyānaü
sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokā, tepi
tiriyaü mārassa sotaü chetvā sotthinā pāraü gamissanti. 

8. Seyyathāpi te bhikkhave vacchatarā vacchatariyo tiriyaü gaīgāya sotaü chetvā sotthinā
pāraü agamaüsu, evameva kho bhikkhave ye te bhikkhå tiõõaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā
rāgadosamohānaü tanuttā sakadāgāmino sakideva imaü lokaü āgantvā dukkhassantaü
karissanti, tepi tiriyaü mārassa sotaü chetvā sotthinā pāraü gamisanti.

9. Seyyathāpi te bhikkhave vacchakā kisabalakā tiriyaü gaīgāya sotaü chetvā sotthinā pāraü
agamaüsu, evameva kho bhikkhave ye te bhikkhå tiõõaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā
sotāpannā avinipātadhammā sambodhiparāyanā, tepi tiriyaü mārassa sotaü chetvā sotthinā
pāraü gamissanti.

---------------------
1.Tepi, syā[PTS 2.]Gamissanti, sãmu.

[BJT Page 540] [\x 540/]     

10. Seyyathāpi so bhikkhave vacchako taruõako tāvadeva jātako mātugoravakena
vuyhamāno tiriyaü gaīgāya sotaü chetvā sotthinā pāraü agamāsi, evameva kho bhikkhave
ye te bhikkhå dhammānusārino saddhānusārino, tepi tiriyaü mārassa sotaü chetvā sotthinā
pāraü gamissanti.

11. Ahaü kho pana bhikkhave [PTS Page 227] [\q 227/]      kusalo imassa lokassa, kusalo
parassa lokassa, kusalo māradheyyassa, kusalo amāradheyyassa, kusalo maccudheyyassa,
kusalo amaccudheyyassa tassa mayhaü bhikkhave ye sotabbaü saddahātabbaü ma¤¤issanti,
tesaü taü bhavissati dãgharattaü hitāya sukhāyāti.

12. Idamavoca bhagavā idaü vatvā sugato athāparaü etadavoca satthā:

" Ayaü loko paro loko1 jānatā suppakāsito,
Ya¤ca mārena samappattaü appattaü ya¤ca maccunā,
Sabbaü lokaü abhi¤¤āya sambuddhena pajānatā,
Vivaņaü amatadvāraü khemaü nibbānapattiyā.
Chinnaü pāpimato sotaü viddhastaü vinaëãkataü,2
Pāmujjabahulā hotha khemaü patthetha3 bhikkhavo"ti.

Cåëagopālakasuttaü catutthaü.

1.4.5.

Cåëasaccakasuttaü.

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā vesāliyaü viharati mahāvane kuņāgārasālāya. Tena
kho pana samayena saccako nigaõņhaputto vesāliyaü paņivasati bhassappavādiko4
paõķitavādo sādhusammato bahujanassa. So vesāliyaü parisatiü5 evaü vācaü bhāsati: "
nāhaü taü passāmi samaõaü vā brāhmaõaü vā saīghiü gaõiü gaõācariyaü, api6 arahantaü
sammāsambuddhaü paņijānamānaü, yo mayā vādena vādaü samāraddho na saīkampeyya
na sampakampeyya na sampavedheyya, yassa na kacchehi sedā mucceyyuü.-

----------------------
1. Paraloko sãmu.[PTS 2.] Vinaņņhikataü,machasaü. 3. Pattatthā"tipi pāņho aņņhakathā,
pattattha, machasaü.[PTS 4.] Bhassappavādako, machasaü 5. Parisati,machasaü. 6. Api ca,
machasaü. Syā.

[BJT Page 542] [\x 542/]     

Thåõa¤ce pahaü1 acetanaü vādena vādaü samārabheyyaü, sāpi mayā vādena vādaü
samāraddhā2 saīkampeyya sampakampeyya sampavedheyya. Ko pana vādo
manussabhåtassā"ti.

2. Atha kho āyasmā assaji pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya vesāliü piõķāya
pāvisi. Addasā kho saccako nigaõņhaputto vesāliyaü jaīghāvihāraü anucaīkamamāno [PTS
Page 228] [\q 228/]      anuvicaramāno āyasmantaü assajiü dåratova āgacchantaü. Disvāna
yenāyasmā assaji tenupasaīkami. Upasaīkamitvā āyasmatā assajinā saddhiü sammodiü.
Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü3 vãtisāretvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho
saccako nigaõņhaputto āyasmantaü assajiü etadavoca:

"Kathaü pana bho assaji samaõo gotamo sāvake vineti, kathambhāgā ca pana samaõassa
gotamassa sāvakesu anusāsanã bahulā pavattatã"ti.

Evaü kho aggivessana bhagavā sāvake vineti, evambhāgā ca pana bhagavato sāvakesu
anusāsanã bahulā pavattati:

"Råpaü bhikkhave aniccaü, vedanā aniccā, sa¤¤ā aniccā, saīkhārā aniccā, vi¤¤āõaü aniccaü.
Råpaü bhikkhave anattā, vedanā anattā, sa¤¤ā anattā, saīkhārā anattā, vi¤¤āõaü anattā.
Sabbe saīkhārā aniccā, sabbe dhammā anattā"ti.

Evaü kho aggivessana bhagavā sāvake vineti. Evambhāgā ca pana bhagavato sāvakesu
anusāsanã bahulā pavattatãti. 

" Dussutaü vata bho assaji assumha, ye mayaü evaü vādiü samaõaü gotamaü assumha.
Appevanāma mayaü kadāci karahaci tena bhotā gotamena saddhiü samāgaccheyyāma,
appevanāma siyā kocideva kathāsallāpo, appevanāma tasmā pāpakā diņņhigatā
viveceyyāmā"ti.

3. Tena kho pana samayeta pa¤camattāni licchavisatāni santhāgāre sannipatitāni honti
kenacideva karaõãyena. Atha kho saccako nigaõņhaputto yena te licchavã tenupasaīkami.
Upasaīkamitvā te licchavã etadavoca:

" Abhikkamantu bhonto licchavã! Abhikkamantu bhonto licchavã! Ajja me samaõena
gotamena saddhiü kathāsallāpo bhavissati. Sace me samaõo gotamo tathā patiņņhissati,
yathāssa4 me ¤āta¤¤atarena sāvakena assajinā nāma bhikkhunā patiņņhitaü, seyyathāpi
nāma balavā puriso dãghalomikaü eëakaü lomesu gahetvā ākaķķheyya parikaķķheyya
samparikaķķeyya, evamevāhaü samaõaü gotamaü vādena vādaü ākaķķhissāmi
parikaķķhissāmi samparikaķķhissāmi. -

----------------------
1. Thånaü pāhaü, machasaü. 2. Sopi mayā vādena vādaü samāraddho, machasaü, 3.
Sāraõãyaü, machasaü 4. Yathāca me, machasaü - syā.

[BJT Page 544] [\x 544/]     
Seyyathāpi nāma balavā soõķikākammakaro mahantaü soõķikākila¤jaü gambhãre
udakarahade pakkhipitvā kaõõe gahetvā ākaķķheyya parikaķķheyya samparikaķķheyya,
evamevāhaü samaõaü gotamaü vādena vādaü ākaķķhissāmi parikaķķhissāmi
samparikaķķhissāmi. Seyyathāpi nāma balavā soõķikādhutto [PTS Page 229] [\q 229/]    
 vālaü kaõõe gahetvā odhuneyya niddhuneyya nicchodeyya,1 evamevāhaü samaõaü
gotamaü vādena vādaü odhunissāmi niddhunissāmi nicchodessāmi. Seyyathāpi nāma
ku¤jaro saņņhihāyano gambhãraü pokkharaõiü ogahetvā2. Saõadhovikaü3 nāma kãëitajātaü
kãëati, evamevāhaü samaõaü gotamaü saõadhovikaü ma¤¤e kãëitajātaü kãëissāmi.
Abhikkamantu bhonto licchavã! Abhikkamantu bhonto licchavã! Ajja me samaõena
gotamena saddhiü kathāsallāpo bhavissatã "ti.

4. Tatrekacce licchavã evamāhaüsu: " kiü samaõo gotamo saccakassa nigaõņhaputtassa
vādaü āropessati, atha kho saccako nigaõņhaputto samaõassa gotamassa vādaü
āropessatã"ti. Ekacce licchavã evamāhaüsu: " kiü so bhavamāno saccako nigaõņhaputto4
bhagavato vādaü āropessati, atha kho bhagavā saccakassa nigaõņhaputtassa vādaü
āropessatã"tã.

5. Atha kho saccako nigaõņhaputto pa¤camattehi licchavisatehi parivuto yena mahāvanaü
kåņāgārasālā tenupasaīkami. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhå abbhokāse
caīkamanti. Atha kho saccako nigaõņhaputto yena te bhikkhå tenupasaīkami.
Upasaīkamitvā te bhikkhå etadavoca: kahaü nu kho bho etarahi so bhavaü gotamo viharati?
Dassanakāmā hi mayaü taü bhavantaü gotamanti. " Esaggivessana bhagavā mahāvanaü
ajjhogahetvā a¤¤atarasmiü rukkhamåle divāvihāraü nisinno"ti.

6. Atha kho saccako nigaõņhaputto mahatiyā licchaviparisāya saddhiü mahāvanaü
ajjhogahetvā yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi.
Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Tepi kho licchavã
appekacce bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Appekacce bhagavatā saddhiü
sammodiüsu. Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdiüsu.
Appekacce yena bhagavā tena¤jaliü panāmetvā ekamantaü nisãdiüsu. Appekacce bhagavato
santike nāmagottaü sāvetvā ekamantaü nisãdiüsu. Appekacce tuõhãbhåtā ekamantaü
nisãdiüsu. Ekamantaü nisinno kho saccako nigaõņhaputto bhagavantaü etadavoca:
puccheyyāhaü bhavantaü gotamaü ka¤cideva desaü, sace me bhavaü gotamo okāsaü karoti
pa¤hassa veyyākaraõāyāti. " Pucchaggivessana [PTS Page 230] [\q 230/]     
yadākaīkhasã"ti.

-----------------------
1. Nipphoņeyya machasaü - nippoņeyya, syā. - Nicchādeyya, [PTS 2.] Ogāhetvā, machasaü.
Ogahitvā,[PTS 3.] Saõadhopikaü, sã. 4. Kiü so bhavamāno saccako nigaõņhaputto yo,
machasaü,syā. Kiü so bhavamāno saccako nigaõņhaputto so.Sã.

[BJT Page 546] [\x 546/]     

7. "Kathaü pana bhavaü gotamo sāvake vineti, kathambhāgā ca pana bhoto gotamassa
sāvakesu anusāsanã bahulā pavattatã"tã.

Evaü kho ahaü aggivessana sāvake vinemi, evambhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanã
bahulā pavattati: råpaü bhikkhave aniccaü, vedanā aniccā, sa¤¤ā aniccā, saīkhārā aniccā,
vi¤¤āõaü aniccaü. Råpaü bhikkhave anattā, vedanā anattā, sa¤¤ā anattā, saīkhārā anattā,
vi¤¤āõaü anattaü. Sabbe saīkhārā aniccā, sabbe dhammā anattāti. Evaü kho ahaü
aggivessana sāvake vinemi, evambhāgā ca pana me sāvakesu anusāsanã bahulā pavattatãti.

8. " Upamā maü bho gotama paņibhātã"ti. "Paņibhātu taü aggivessanā"ti bhagavā avoca.

"Seyyathāpi bho gotama ye kecime bãjagāmabhåtagāmā vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjanti,
sabbe te paņhaviü nissāya paņhaviyaü patiņņhāya evamete bãjagāmabhåtagāmā vuddhiü
viråëhiü vepullaü āpajjanti. Seyyathāpi vā pana bho gotama ye kecime balakaraõãyā
kammantā karãyanti, sabbe te paņhaviü nissāya paņhaviyaü patiņņhāya evamete
balakaraõãyā kammantā karãyanti. Evameva kho bho gotama råpattāyaü purisapuggalo
råpe patiņņhāya pu¤¤aü vā apu¤¤aü vā pasavati. Vedanattāyaü purisapuggalo vedanāyaü
patiņņhāya pu¤¤aü vā apu¤¤aü vā pasavati. Sa¤¤attāyaü purisapuggalo sa¤¤āyaü
patiņņhāya pu¤¤aü vā apu¤¤aü vā pasavati. Saīkhārattāyaü purisapuggalo saīkhāresu
patiņņhāya pu¤¤aü vā apu¤¤aü vā pasavati. Vi¤¤āõattāyaü purisapuggalo vi¤¤āõe
patiņņhāya pu¤¤aü vā apu¤¤aü vā pasavatã"ti. 

9. Nanu tvaü aggivessana evaü vadesi: " råpaü me attā, vedanā me attā, sa¤¤ā me attā,
saīkhārā me attā, vi¤¤āõaü me attā" ti.

"Ahaü hi bho gotama evaü vadāmi: råpaü me attā, vedanā me attā, sa¤¤ā me attā, saīkhārā
me attā, vi¤¤āõaü me attāti. Aya¤ca mahatã janatā"ti.

Kiü hi te aggivessana mahatã janatā karissati iīgha tvaü aggivessana sakaüyeva vādaü
nibbeņhehã'ti.

"Ahaü hi bho gotama evaü vadāmi: råpaü me attā, vedanā me attā, sa¤¤ā me attā, saīkhārā
me attā, vi¤¤āõaü me attā"ti.

[BJT Page 548] [\x 548/]     

10. Tena hi aggivessana taü yevettha paņipucchissāmi. Yathā te khameyya, tathā naü
byākareyyāsi. Taü [PTS Page 231] [\q 231/]      kiü ma¤¤asi aggivessana, vatteyya ra¤¤o
khattiyassa muddhāvasittassa1 sakasmiü vijite vaso: ghātetāyaü vā ghātetuü, jāpetāyaü vā
jāpetuü, pabbājetāyaü vā pabbājetuü- seyyathāpi ra¤¤o pasenadissa kosalassa, seyyathāpi vā
pana ra¤¤o māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassāti?

"Vatteyya bho gotama ra¤¤o khattiyassa muddhāvasittassa sakasmiü vijite vaso: ghātetāyaü
vā ghātetuü, jāpetāyaü vā jāpetuü, pabbājetāyaü vā pabbājetuü - seyyathāpi ra¤¤o
pasenadissa kosalassa, seyyathāpi vā pana ra¤¤o māgadhassa ajātasattussa vedehiputtassa.
Imesampi hi bho gotama saīghānaü gaõānaü - seyyathãdaü: vajjãnaü, mallānaü vattati
sakasmiü vijite vaso: ghātetāyaü vā ghātetuü, jāpetāyaü vā jāpetuü, pabbājetāyaü vā
pabbājetuü. Kiü pana ra¤¤o khattiyassa muddhāvasittassa seyyathāpi ra¤¤o pasenadissa
kosalassa seyyathāpi vā pana ra¤¤o māgadhassa ajātasattussa vedehi puttassa?Vatteyya bho
gotama, vattitu¤ca marahatã"ti.

11. Taü kiü ma¤¤asi aggivessana, yaü tvaü evaü vadesi: råpaü me attāti, vattati te tasmiü
råpe vaso: evaü me råpaü hotu, evaü me råpaü mā ahosãti? Evaü vutte saccako
nigaõņhaputto tuõhã ahosi.

Dutiyampi kho bhagavā saccakaü nigaõņhaputtaü etadavoca: taü kiü ma¤¤asi aggivessana,
yaü tvaü evaü vadesi: råpaü me attāti, vattati te tasmiü råpe vaso: evaü me råpaü hotu,
evaü me råpaü mā ahosãti? Dutiyampi kho saccako nigaõņhaputto tuõhã ahosi.

Atha kho bhagavā saccakaü nigaõņhaputtaü etadavoca: byākarohi'dāni aggivessana, nadāni
te tuõhãbhāvassa kālo. Yo koci aggivessana tathāgatena yāvatatiyaü sahadhammikaü
puņņho na byākaroti, etthevassa sattadhā muddhā phalatãti.

12. Tena kho pana samaye vajirapāõã yakkho āyasaü vajiraü ādāya ādittaü sampajjalitaü
sajotibhåtaü saccakassa nigaõņhaputtassa uparivehāsaü ņhito hoti: " sacāyaü saccako
nigaõņhaputto bhagavatā yāvatatiyaü sahadhammikaü pa¤haü puņņho na byākarissati.
Etthevassa sattadhā muddhaü phālessāmã"ti.
------------------------
1.Muddhābhisittassa, machasaü.

[BJT Page 550] [\x 550/]     

Taü kho pana vajirapāõiü yakkhaü bhagavā ceva passati, saccako ca nigaõņhaputto. Atha
kho saccako nigaõņhaputto bhãto saüviggo lomahaņņhajāto [PTS Page 232] [\q 232/]     
bhagavantaüyeva tāõaü gavesã, bhagavantaü etadavoca: pucchatu maü bhavaü gotamo,
byākarissāmãti. 

13. Taü kiü ma¤¤asi aggivessana, yaü tvaü evaü vadesi: råpaü me attāti, vattati te tasmiü
råpe vaso " evaü me råpaü hotu. Evaü me råpaü mā ahosi" ti. " No hidaü bho gotama."
Manasi karohi aggivessana, manasi karitvā kho aggivessana byākarohi, na kho te sandhãyati
purimena vā pacchimaü, pacchimena vā purimaü.

Taü kiü ma¤¤asi aggivessana, yaü tvaü evaü vadesi: vedanā me attāti, vattati te tāyaü
vedanāyaü vaso " evaü me vedanā hotu. Evaü me vedanā mā ahosi"ti. " No hidaü bho
gotama." Manasi karohi aggivessana, manasi karitvā kho aggivessana byākarohi. Na kho te
sandhãyati purimena vā pacchimaü, pacchimena vā purimaü.

Taü kiü ma¤¤asi aggivessana, yaü tvaü evaü vadesi: sa¤¤ā me attāti, vattati te tāyaü
sa¤¤āyaü vaso " evaü me sa¤¤ā hotu. Evaü me sa¤¤ā mā ahosi"ti. " No hidaü bho gotama."
Manasi karohi aggivessana, manasi karitvā kho aggivessana byākarohi. Na kho te
sandhãyati purimena vā pacchimaü, pacchimena vā purimaü.

Taü kiü ma¤¤asi aggivessana, yaü tvaü evaü vadesi: saīkhārā me attāti, vattati te tāsu
saīkhāresu vaso "evaü me saīkhārā hontu. Evaü me saīkhārā mā ahesunti. " No hidaü bho
gotama." Manasi karohi aggivessana, manasi karitvā kho aggivessana byākarohi. Na kho te
sandhãyati purimena vā pacchimaü, pacchimena vā purimaü.

Taü kiü ma¤¤asi aggivessana, yaü tvaü evaü vadesi: vi¤¤āõaü me attāti, vattati te tasmiü
vi¤¤āõe vaso " evaü me vi¤¤āõaü hotu. Evaü me vi¤¤āõaü mā ahosi"ti. " No hidaü bho
gotama." Manasi karohi aggivessana, manasi karitvā kho aggivessana byākarohi. Na kho te
sandhãyati purimena vā pacchimaü, pacchimena vā purimaü.

[BJT Page 552] [\x 552/]     

14. Taü kiü ma¤¤asi aggivessana, råpaü niccaü vā aniccaü vāti aniccaü bho gotama.' Yaü
panāniccaü dukkhaü vā taü sukhaü vāti. 'Dukkhaü bho gotama.' Yaü panāniccaü dukkhaü
vipariõāmadhammaü kallannu taü samanupassituü: etaü mama, esohamasmi, eso me attāti.
'No hidaü bho gotama.' Taü kiü ma¤¤asi aggivessana, vedanā niccā vā aniccā vāti ' aniccā
bho gotama.' Yaü panāniccaü dukkhaü vā taü sukhaü vāti. 'Dukkhaü bho gotama.' Yaü
panāniccaü dukkhaü vipariõāmadhammaü kallannu taü samanupassituü: etaü mama,
esohamasmi, eso me attāti.'No hidaü bho gotama. Taü kiü ma¤¤asi aggivessana, sa¤¤ā niccā
vā aniccā vāti 'aniccā bho gotama.' Yaü panāniccaü dukkhaü vā taü sukhaü vāti. 'Dukkhaü
bho gotama.' Yaü panāniccaü dukkhaü vipariõāmadhammaü kallannu taü samanupassituü:
etaü mama, esohamasmi, eso me attāti. 'No hidaü bho gotama.' Taü kiü ma¤¤asi
aggivessana, saīkhārā niccā vā aniccā vāti ' aniccā bho gotama.' Yaü panāniccaü dukkhaü vā
taü sukhaü vāti. 'Dukkhaü bho gotama.' Yaü panāniccaü dukkhaü vipariõāmadhammaü
kallannu taü samanupassituü: etaü mama, esohamasmi, eso me attāti.'No hidaü bho
gotama.Taü kiü ma¤¤asi aggivessana, vi¤¤āõaü niccaü vā aniccaü vāti 'aniccaü bho
gotama.' Yaü panāniccaü dukkhaü vā taü sukhaü vāti. 'Dukkhaü bho gotama.' Yaü
panāniccaü dukkhaü vipariõāmadhammaü kallannu taü samanupassituü: etaü mama,
esohamasmi, [PTS Page 233] [\q 233/]      eso me attāti. 'No hidaü bho gotama.

15. Taü kiü ma¤¤asi aggivessana, yo nu kho dukkhaü allãno dukkhaü upagato dukkhaü
ajjhosito, dukkhaü " etaü mama, eso hamasmi, eso me attā"ti samanupassati, api nu kho so
sāmaü vā dukkhaü parijāneyya, dukkhaü vā parikkhepetvā vihareyyāti. " Kiü hi siyā bho
gotama, no hidaü bho gotamā"ti. Taü kiü ma¤¤asi aggivessana, na nu tvaü evaü sante
dukkhaü allãno dukkhaü upagato dukkhaü ajjhosito, dukkhaü " etaü mama, esohamasmi,
eso me attā"ti samanupassasãti? " Kiü hi no siyā bho gotama, evamidaü bho gotamā"ti.1

16. Seyyathāpi aggivessana, puriso sāratthiko sāragavesã sārapariyesanaü caramāno
tikhiõaü2 kuņhāriü ādāya vanaü paviseyya so tattha passeyya mahantaü kadalikkhandhaü
ujuü navaü akukkukajātaü,3 tamenaü måle chindeyya, måle chetvā agge chindeyya, agge
chetvā pattavaņņiü vinibbhujeyya, so tattha pattavaņņiü vinibbhujanto, pheggumpi
nādhigaccheyya, kuto sāraü. Evameva kho tvaü aggivessana mayā sakasmiü vāde
samanuyu¤jiyamāno samanugāhiyamāno4 samanubhāsiyamāno ritto tuccho aparaddho.

17. Bhāsitā kho pana te esā aggivessana vesāliyaü parisatiü5 vācā" nāhantaü passāmi
samaõaü vā brāhmaõaü vā saīghiü gaõiü gaõācariyaü api6 arahantaü sammāsambuddhaü
paņijānamānaü, ye mayā vādena vādaü samāraddho na saīkampeyya na sampakampeyya
na sampavedheyya, yassa na kacchehi sedā mucceyyuü. Thånaü cepahaü7 acetanaü vādena
vādaü samārabheyyaü, sāpi mayā vādena vādaü samāraddhā saīkampeyya sampakampeyya
sampavedheyya, ko pana vādo manussabhåtassā"ti.

----------------------
1. Kiü hi siyā bho gotama nohidaü bho gotamāti, sã, 2. Tiõhaü, machasaü syā. - [PTS 3.]
Akukkuņajātaü - syā. 4. Samanugāsiyamāno, - syā 5. Parisati, machasaü - syā 6. Api ca,
machasaü, - syā 7. Thåõa.Pāhaü,machasaü - thåõa¤cepāhaü - syā.

[BJT Page 554] [\x 554/]     

Tuyhaü kho panaggivessana appekaccāni sedaphusitāni nalāņā muttāni1 uttarāsaīgaü
vinibhinditvā2 bhåmiyaü patiņņhitāni. " Mayhaü kho panaggivessana, natthi etarahi
kāyasmiü sedo"ti. - Iti bhagavā tasmiü parisatiü suvaõõavaõõaü kāyaü vivari. [PTS Page
234] [\q 234/]      
Evaü vutte saccako nigaõņhaputto tuõhãbhåto maīkubhåto pattakkhandho adhomukho
pajjhāyanto appaņibhāno nisãdi.

18. Atha kho dummukho licchaviputto saccakaü nigaõņhaputtaü tuõhãbhåtaü maīkubhåtaü
pattakkhandhaü adhomukhaü pajjhāyantaü appaņibhānaü viditvā bhagavantaü etadavoca:
upamā maü bhagavā paņibhātãti. 'Paņibhātu taü dummukhā'ti bhagavā avoca:

"Seyyathāpi bhante gāmassa vā nigamassa vā avidåre pokkharaõã, tatrassa kakkaņako, atha
kho bhante sambahulā kumārakā vā kumārikā vā tamhā gāmā vā nigamā vā nikkhamitvā
yena sā pokkharaõã tenupasaīkameyyuü, upasaīkamitvā taü pokkharaõiü ogahetvā taü
kakkaņakaü udakā uddharitvā thale patiņņhāpeyyuü, ya¤¤adeva hi so bhante kakkaņako
aëaü abhininnāmeyya, tantadeva te kumārakā vā kumārikā vā kaņņhena vā kaņhalena vā
saüchindeyyuü sambha¤jeyyuü sampalibha¤jeyyuü, evaü hi so bhante kakkaņako sabbehi
aëehi saüchinnehi sambhaggehi sampalibhaggehi abhabbo taü pokkharaõiü puna otarituü
seyyathāpi pubbe. Evameva kho bhante yāni saccakassa nigaõņhaputtassa visåkāyitāni
visevitāni vipphanditāni kānici kānici, tāni bhagavatā saüchinnāni sambhaggāni
sampalibhaggāni. Abhabbovadāni bhante saccako nigaõņhaputto puna bhagavantaü
upasaīkamituü yadidaü vādādhippāyo"ti,

19 Evaü vutte saccako nigaõņhaputto dummukhaü licchaviputtaü etadavoca:" āgamehi tvaü
dummukha, mukharosi tvaü dummukha.3 Na mayaü tayā saddhiü mantema. Idha mayaü
bhotā gotamena saddhiü mantema."

"Tiņņhatesā bho gotama, amhāka¤ceva a¤¤esa¤ca puthusamaõabrāhmaõānaü vācā. Vilāpaü
vilapitaü ma¤¤e. Kittāvatā nu kho bhoto gotamassa sāvako sāsanakaro hoti ovādapatikaro
tiõõavicikiccho vigatakathaīkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane viharatã "ti.?

-----------------------
1. Nalāņamuttāni, syā. 2. Vinibbhinditvā, syā. 3. âgamehi tvaü dummukha, āgamehi tvaü
dummukha-sãmu.

[BJT Page 556] [\x 556/]     

20. Idha aggivessana mama sāvako yaü ki¤ci råpaü atãtānāgata paccuppannaü ajjhattaü vā
bahiddhā vā oëārikaü vā sukhumaü vā hãnaü vā paõãtaü vā yaü dåre santike vā, sabbaü
råpaü " netaü mama, neso hamasmi, na meso attā"ti [PTS Page 235] [\q 235/]      evametaü
yathābhåtaü sammappa¤¤āya passati. Yā kāci vedanā atãtānāgatapaccuppannā ajjhattaü vā
bahiddhā vā oëārikā vā sukhumā vā hãnā vā paõãtā vā yā dåre santike vā, sabbā vedanā "
netaü mama, neso hamasmi, na meso attā"ti evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya passati.
Yā kāci sa¤¤ā atãtānāgatapaccuppannā ajjhattaü vā bahiddhā vā oëārikā vā sukhumā vā
hãnā vā paõãtā vā yā dåre santike vā, sabbā sa¤¤ā " netaü mama, neso hamasmi, na meso
attā"ti evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya passati. Ye keci saīkhārā
atãtānāgatapaccuppannā ajjhattaü vā bahiddhā vā oëārikā vā sukhumā vā hãnā vā paõãtā vā
ye dåre santike vā, sabbe saīkhārā " netaü mama, neso hamasmi, na meso attā"ti evametaü
yathābhåtaü sammappa¤¤āya passati. Yaü ki¤ci vi¤¤āõaü atãtānāgata paccuppannaü
ajjhattaü vā bahiddhā vā oëārikaü vā sukhumaü vā hãnaü vā paõãtaü vā yaü dåre santike
vā, sabbaü vi¤¤āõaü " netaü mama, neso hamasmi, na meso attā"ti evametaü yathābhåtaü
sammappa¤¤āya passati. Ettāvatā kho aggivessana mama sāvako sāsanakaro hoti
ovādapatikaro. Tiõõavicikiccho vigatakathaīkatho vesārajjappatto aparappaccayo
satthusāsane viharatãti. 

21. "Kittāvatā pana bho gotama bhikkhu arahaü hoti khãõāsavo vusitavā katakaraõãyo
ohitabhāro anuppattasadattho parikkhãõabhavasa¤¤ojano sammada¤¤ā vimutto"ti?

Idha aggivessana bhikkhu yaü ki¤ci råpaü atãtānāgata paccuppannaü ajjhattaü vā bahiddhā
vā oëārikaü vā subumaü vā hãnaü vā paõãtaü vā yaü dåre sannike vā, sabbaü råpaü 'netaü
mama, neso hamasmi, na meso attā'ti, evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya disvā
anupādā vimutto hoti. Yā kāci vedanā atãtānāgata paccuppannā ajjhattaü vā bahiddhā vā
oëārikā vā sukhumā vā hãnā vā paõãtā vā yā dåre sannike vā, sabbā vedanā 'netaü mama,
neso hamasmi, na meso attā'ti, evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya disvā anupādā
vimutto hoti. Yā kāci sa¤¤ā atãtānāgata paccuppannā ajjhattaü vā bahiddhā vā oëārikā vā
sukhumā vā hãnā vā paõãtā vā yā dåre sannike vā, sabbā sa¤¤ā 'netaü mama, neso
hamasmi, na meso attā'ti, evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya disvā anupādā vimutto
hoti. Ye keci saīkhārā atãtānāgata paccuppannā ajjhattaü vā bahiddhā vā oëārikā vā
sukhumā vā hãnā vā paõãtā vā ye dåre sannike vā, sabbe saīkhārā 'netaü mama, neso
hamasmi, nameso attā 'ti, evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya disvā anupādā vimutto
hoti. Yaü ki¤ci vi¤¤āõaü atãtānāgata paccuppannaü ajjhattaü vā bahiddhā vā oëārikaü vā
sukhumaü vā hãnaü vā paõãtaü vā yaü dåre vā santike vā, sabbaü vi¤¤āõaü ' netaü mama
neso hamasmi, na meso attā'ti, evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya disvā anupādā
vimutto hoti. Ettāvatā kho aggivessana bhikkhu arahaü hoti khãõāsavo vusitavā
katakaraõãyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhãõabhavasa¤¤ojano sammada¤¤ā
vimutto.

22. Evaü vimutta citto1 kho aggivessana bhikkhu tãhi anuttariyehi samannāgato hoti:
dassanānuttariyena paņipadānuttariyena vimuttānuttariyena. -
-----------------------
1. Vimutto, sãmu.

[BJT Page 558] [\x 558/]     

Evaü vimuttacitto kho aggivessana bhikkhu tathāgata¤¤eva sakkaroti, garukaroti, māneti,
påjeti " buddho so bhagavā bodhāya dhammaü deseti. Danto so bhagavā damathāya
dhammaü deseti. Santo so bhagavā samathāya dhammaü deseti. Tiõõo so bhagavā
taraõāya dhammaü deseti. Parinibbuto so bhagavā parinibbānāya dhammaü desetã "ti.

23. Evaü vutte saccako nigaõņhaputto bhagavantaü [PTS Page 236] [\q 236/]      etadavoca:
" mayameva bho gotama dhaüsã, mayaü pagabbhā, ye mayaü bhavantaü gotamaü vādena
vādaü āsādetabbaü ama¤¤imha. Siyā hi bho gotama hatthippabhinnaü āsajja purisassa
sotthibhāvo, na tveva bhavantaü gotamaü āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Siyā hi bho
gotama pajjalitaü aggikkhandhaü āsajja purisassa sotthibhāvo, na tveva bhavantaü gotamaü
āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Siyā hi bho gotama āsivisaü ghoravisaü āsajja purisassa
sotthibhāvo, na tveva bhavantaü gotamaü āsajja siyā purisassa sotthibhāvo. Mayameva bho
gotama dhaüsã mayaü pagabbhā ye mayaü bhavantaü gotamaü vādena vādaü āsādetabbaü
ama¤¤imha. Adhivāsetu me bhavaü gotamo svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhusaīghenā"ti.
Adhivāsesi bhagavā tuõhãbhāvena. 

24. Atha kho saccako nigaõņhaputto bhagavato adhivāsanaü viditvā te licchavã āmantesi: "
suõantu me bhonto licchavã, samaõo me gotamo nimannito svātanāya bhattena saddhiü
bhikkhusaīghena. Tena me abhihareyyātha yamassa patiråpaü ma¤¤eyyāthā"ti. Atha kho te
licchavã tassā rattiyā accayena saccakassa nigaõņhaputtassa pa¤camattāni thālipākasatāni
bhattābhihāraü abhihariüsu. Atha kho saccako nigaõņhaputto sake ārāme paõãtaü
khādanãyaü bhojanãyaü paņiyādāpetvā bhagavato kālaü ārocāpesi: kālo bho gotama,
niņņhitaü bhattanti.

25. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya yena saccakassa
nigaõņhaputtassa ārāmo tenupasaīkami upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi saddhiü
bhikkhusaīghena. Atha kho saccako nigaõņhaputto buddhapamukhaü bhikkhusaīghaü
paõãtena khādanãyena bhojanãyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho saccako
nigaõņhaputto bhagavantaü bhuttāviü onãtapattapāõiü a¤¤ataraü nãcaü āsanaü gahetvā
ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho saccako nigaõņhaputto bhagavantaü etadavoca:
yamidaü bho gotama dāne pu¤¤aü pu¤¤amahã ca, taü dāyakānaü sukhāya hotåti. " Yaü kho
aggivessana tādisaü dakkhiõeyyaü āgamma avãtarāgaü avãtadosaü avãtamohaü, [PTS Page
237] [\q 237/]      taü dāyakānaü bhavissati. Yaü kho aggivessana mādisaü dakkhiõeyyaü
āgamma vãtarāgaü vãtadosaü vãtamohaü, taü tuyhaü bhavisasatã"ti.

Cålasaccakasuttaü pa¤camaü.

[BJT Page 560] [\x 560/]     

1.4.6. 

Mahāsaccakasuttaü 

Evamme sutaü: ekaü samayaü bhagavā vesāliyaü viharati mahāvane kåņāgārasālayaü. Tena
kho pana yamayena bhagavā pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya vesāliü
piõķāya pavisitukāmo hoti. Atha kho saccako nigaõņhaputto jaīghāvihāraü
anucaīkamamāno anuvicaramāno yena mahāvanaü kåņāgarasālā tenupasaīkami. Addasā
kho āyasmā ānando saccakaü nigaõņhaputtaü dåratova āgacchantaü. Disvāna bhagavantaü
etadavoca: " ayaü bhante saccako nigaõņhaputto āgacchati bhassappavādiko paõķitavādo
sādhusammato bahujanassa. Eso kho bhante avaõõakāmo buddhassa, avaõõakāmo
dhammassa, avaõõakāmo saīghassa. Sādhu bhante bhagavā muhuttaü nisãdatu
anukampaü upādāyā"ti. Nisãdi bhagavā pa¤¤atte āsane. Atha kho saccako nigaõķaputto
yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi. Sammodanãyaü
kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho saccako
nigaõņhaputto bhagavantaü etadavoca:

2. Santi bho gotama eke samaõabrāhmaõā kāyabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti. No
cittabhāvanaü. Phusanti hi te bho gotama sārãrikaü dukkhaü vedanaü. Bhåtapubbaü bho
gotama sārãrikāya dukkhāya vedanāya puņņhassa sato årukkhambhopi nāma bhavissati.
Hadayampi nāma phālissati, uõhampi lohitaü mukhato uggamissati, ummādampi
pāpuõissati cittakkhepaü. Tassa kho etaü bho gotama kāyanvayaü cittaü hoti, kāyassa
vasena vattati. Taü kissa hetu? [PTS Page 238] [\q 238/]      abhāvitattā cittassa. Santi pana
bho gotama eke samaõabrāhmaõā cittabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, no
kāyabhāvanaü. Phusanti hi te bho gotama cetasikaü dukkhaü vedanaü. Bhåtapubbaü bho
gotama cetasikāya dukkhāya vedanāya phuņņhassa sato årukkhambhopi nāma bhavissati,
hadayampi nāma phālissati, uõhampi lohitaü mukhato uggamissati, ummādampi
pāpuõissati cittakkhepaü.Tassa kho eso bho gotama cittanvayo kāyo hoti, cittassa vasena
vattati. Taü kissa hetu? Abhāvitattā kāyassa. Tassa mayhaü bho gotama evaü hoti: addhā
bhoto gotamassa sāvakā cittabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, no kāyabhāvananti.

[BJT Page 562] [\x 562/]     

3. Kinti pana te aggivessana kāyabhāvanā sutāti?

"Seyyathãdaü: nando vaccho, kiso saükicco makkhali gosālo - ete hi bho gotama acelakā
muttācārā hatthāpalekhanā,1 na ehi bhadantikā, na tiņņha bhadantikā, na abhihaņaü na
uddissakaņaü na nimantaõaü sādiyanti. Te na kumbhimukhā patigaõhanti, na kaëopimukhā
patigaõhanti, na eëakamantaraü, na daõķamantaraü, na musalamantaraü, na dvinnaü
bhu¤jamānānaü, na gabbhiniyā, na pāyamānāya, na purisantaragatāya, na saīkittãsu, na
yattha sā upaņņhito hoti, na yattha makkhikā saõķacārinã, na macchaü, na maüsaü. Na
suraü na merayaü na thusodakaü pivanti. Te ekāgārikā vā honti ekālopikā, dvāgārikā vā
honti dvālopikā,2 sattāgārikā vā honti sattālopikā. Ekissāpi dattiyā yāpenti, dvãhipi dattãhi
yāpenti,3 sattahipi dantãhi yāpenti. Ekāhikampi āhāraü āhārenti, dvãhikampi āhāraü
āhārenti,4 sattāhikampi āhāraü āhārenti. Iti evaråpaü addhamāsikampi
pariyāyabhattabhojanānu yogamanuyuttā viharantã"ti.

4. Kiü pana te aggivessana tāvatakeneva yāpentãti?

"No hidaü bho gotama. Appekadā bho gotama uëārāni uëārāni khādanãyānã khādanni.
Uëārāni uëārāni bhojanãyāni bhu¤janti. Uëārāni uëārāni sāyaniyāni sāyanti. Uëārāni uëārāni
pānāni pivanti. Te imaü5 kāyaü gāhenti nāma, bråhenti nāma, medenti nāmā"ti.

Yaü kho te aggivessana purimaü pahāya pacchā upacinanti, evaü imassa kāyassa
ācayāpacayo hoti.

5. Kinni pana te aggivessana cittabhāvanā sutāti? Cittabhāvanāya [PTS Page 239] [\q 239/] 
    kho saccako nigaõņhaputto bhagavatā puņņho samāno na sampāyāsi.

----------------------
1. Hatthāvalekhanā,syā. 2 Dvālopikā -- ,machasaü .Syā 3. Yāpenti - pe-, machasaü.Syā 4.
âharenti - pe-, machasaü. Syā 5. Imehi, [PTS]

[BJT Page 564] [\x 564/]     

6. Atha kho bhagavā saccakaü nigaõņhaputtaü etadavoca: yāpi kho te esā aggivessana
purimā kāyabhāvanā bhāsitā, sāpi ariyassa vinaye no dhammikā kāyabhāvanā.
Kāyabhāvanaü hi1 kho tvaü aggivessana na a¤¤āsi, kuto pana tvaü cittabhāvanaü jānissasi?
Api ca aggivessana yathā abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca, bhāvitakāyo ca bhāvitacitto
ca, taü suõāhi, sādhukaü manasikarohi, bhāsissāmãti. Evaü bho'ti kho saccako
nigaõņhaputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

7. Katha¤ca aggivessana abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca?

Idha aggivessana assutavato puthujjanassa uppajjati sukhā vedanā. So sukhāya vedanāya
phuņņho samāno sukhasārāgã ca hoti, sukhasārāgita¤ca āpajjati. Tassa sā sukhā vedanā
nirujjhati. Sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā. So dukkhāya vedanāya
phuņņho samāno socati kilamati paridevati urattāëiü kandati, sammohaü āpajjati. Tassa kho
esā aggivessana uppannāpi sukhā vedanā cittaü pariyādāya tiņņhati abhāvitattā kāyassa.
Uppannāpi dukkhā vedanā cittaü pariyādāya tiņņhati abhāvitattā cittassa. Yassa kassaci
aggivessana evaü ubhatopakkhaü uppannāpi sukhā vedanā cittaü pariyādāya tiņņhati
abhāvitattā kāyassa, uppannāpi dukkhā vedanā cittaü pariyādāya tiņņhati abhāvitattā
cittassa, evaü kho aggivessana abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca.

8. Katha¤ca aggivessana abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca?

Idha aggivessana sutavato ariyasāvakassa uppajjati sukhā vedanā. So sukhāya vedanāya
phuņņho samāno na sukhasārāgã ca hoti, na sukhasārāgita¤ca āpajjati. Tassa sā sukhā
vedanā nirujjhati. Sukhāya vedanāya nirodhā uppajjati dukkhā vedanā. So dukkhāya
vedanāya phuņņho samāno na socati na kilamati na paridevati na urattāëiü kandati, na
sammohaü āpajjati. Tassa kho esā aggivessana uppannāpi sukhā vedanā cittaü na
pariyādāya tiņņhati bhāvitattā kāyassa. Uppannāpi dukkhā vedanā cittaü na pariyādāya
tiņņhati bhāvitattā cittassa. Yassa kassaci aggivessana evaü ubhatopakkhaü uppannāpi sukhā
vedanā [PTS Page 240] [\q 240/]      cittaü na pariyādāya tiņņhati bhāvitattā kāyassa,
uppannāpi dukkhā vedanā cittaü na pariyādāya tiņņhati bhāvitattā cittassa, evaü kho
aggivessana bhāvitakāyo ca hoti bhāvitacitto cāti.

----------------------
1. Kāyabhāvanampi, machasaü. 2. Sukhasārāhã hoti, syā.[PTS 3:] sukhasārāhitaü, syā. 4.
Evaü sā, syā.

[BJT Page 566] [\x 566/]     

9. " Evaü pasanno ahaü bhoto gotamassa: bhavaü hi gotamo bhāvitakāyo ca bhāvitacitto
cā"ti. Addhā kho te ayaü aggivessana āsajja upanãya vācā bhāsitā. Api ca te ahaü
byākarissāmi: yato kho ahaü aggivessana kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaü pabbajito, taü vata me uppannā vā sukhā vedanā cittaü pariyādāya
ņhassati, uppannā vā dukkhā vedanā cittaü pariyādāya ņhassatãti netaü kho ņhānaü1
vijjatãti. " Nahanåna2 bhoto gotamassa uppajjati tathāråpā sukhā vedanā yathāråpā uppannā
sukhā vedanā cittaü pariyādāya tiņheyya, nahanåna2 bhoto gotamassa uppajjati tathāråpā
dukkhā vedanā, yathāråpā uppannā dukkhā vedanā cittaü pariyādāya tiņņheyyāti". Kiü hi no
siyā aggivessana?

10. Idha me aggivessana pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato
etadahosi: sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Nayidaü sukaraü agāraü
ajjhāvasatā ekantaparipuõõaü ekantaparisuddhaü saükhalikhitaü brahmacariyaü carituü.
Yannånāhaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü
pabbajeyyanti. So kho ahaü aggivessana aparena samayena daharova samāno susukāëakeso
bhadrena yobbanena samannāgato paņhamena vayasā akāmakānaü mātāpitunnaü
assumukhānaü rudantānaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā
anagāriyaü pabbajiü.
11. So evaü pabbajito3 samāno kiükusalagavesã anuttaraü santivarapadaü pariyesamāno
yena āëāro kālāmo tenupasaīkamiü. Upasaīkamitvā āëāraü kālāmaü etadavocaü:4
icchāmahaü āvuso kālāma imasmiü dhammavinaye brahmacariyaü caritunti. Evaü vutte
aggivessana āëāro kālāmo maü etadavoca: 'viharatāyasmā, tādiso ayaü dhammo yattha
vi¤¤å puriso nacirasseva sakaü ācariyakaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja
vihareyyā'ti. So kho ahaü aggivessana nacirasse va khippameva taü dhammaü pariyāpuõiü.
So kho ahaü aggivessana tāvatakeneva oņņhapahatamattena lapitalāpanamattena
¤āõavāda¤ca vadāmi, theravāda¤ca. 'Jānāmi passāmi'ti ca paņijānāmi, aha¤ceva a¤¤e ca.

12. Tassa mayhaü aggivessana etadahosi: na kho āëāro kālāmo imaü dhammaü kevalaü
saddhāmattakena sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmãti pavedeti. Addhā āëāro
kālāmo imaü dhammaü jānaü passaü viharatãti. Ati khvāhaü aggivessana yena āëāro
kālāmo tenupasaīkamiü. Upasaīkamitvā āëāraü kālāmaü etadavocaü: kittāvatā no āvuso
kālāma imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja pavedesãti? Evaü vutte
aggivessana āëāro kālāmo āki¤ca¤¤āyatanaü pavedesi:

-----------------------
1. Netaü ņhāna , machasaü syā. 2. Nahinåna, machasaü 3. So pabbajitā ,syā 4. Etadavoca,syā.

[BJT Page 568] [\x 568/]     

13. Tassa mayhaü aggivessana etadahosi: " na kho āëārasse va kālāmassa atthi saddhā,
mayhampatthi saddhā, na kho āëārasse va kālāmassa atthi viriyaü, mayhampatthi viriyaü,
na kho āëārasseva kālāmassa atthi sati, mayhampatthi sati, na kho āëārasseva kālāmassa
atthi samādhi, mayhampatthi samādhi, na kho āëārasse va kālāmassa atthi pa¤¤ā,
mayhampatthi pa¤¤ā. Yannånāhaü yaü dhammaü āëāro kālāmo sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā
upasampajja viharāmãti pavedeti, tassa dhammassa sacchikiriyāya padaheyyanti," so kho
ahaü aggivessana na cirasseva khippameva taü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā
upasampajja vihāsiü.

14. Atha khvāhaü aggivessana yena āëāro kālāmo tenupasaīkamiü. Upasaīkamitvā āëāraü
kālāmaü etadavocaü: ettāvatā no āvuso kālāma imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā
upasampajja pavedesãti. "Ettāvatā kho ahaü āvuso imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā
sacchikatvā upasampajja pavedemã"ti. " Ahampi kho āvuso ettāvatā imaü dhammaü sayaü
abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmã"ti. 

15. "Lābhā no āvuso, suladdhaü no āvuso, ye mayaü āyasmantaü tādisaü sabrahmacāriü
passāma: iti yāhaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja pavedemi, taü tvaü
dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharasi. Yaü tvaü dhammaü sayaü
abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharasi, tamahaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā
upasampajja pavedemi. Iti yāhaü dhammaü jānāmi, taü tvaü dhammaü jānāsi. Yaü tvaü
dhammaü jānāsi, tamahaü dhammaü jānāmi. Iti yādiso ahaü, tādiso tvaü. Yādiso tvaü,
tādiso ahaü. Ehidāni āvuso, ubhova santā imaü gaõaü pariharāmā"ti.

16. Iti kho aggivessana āëāro kālāmo ācariyo me samāno antevāsiü1 maü samānaü attano2
samasamaü ņhapesi. Uëārāya ca maü påjāya påjesi. Tassa mayhaü aggivessana etadahosi:
nāyaü dhammo nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na
sambodhāya na nibbānāya saüvattati, yāvadeva āki¤ca¤¤āyatanuppattiyāti. So kho ahaü
aggivessana taü dhammaü analaīkaritvā tasmā dhammā nibbijja apakkamiü.

-------------------------
1. Attano antevāsiü, machasaü 2. Attanā,machasaü.

[BJT Page 570] [\x 570/]     
17. So kho ahaü aggivessana kiükusalagavesã anuttaraü santivarapadaü pariyesamāno yena
uddako1 rāmaputto tenupasaīkamiü. Upasaīkamitvā uddakaü2 rāmaputtaü etadavocaü:
icchāmahaü āvuso imasmiü dhammavinaye brahmacariyaü caritunti. Evaü vutte aggivessana
uddako3 rāmaputto maü etadavoca: " viharatāyasmā. Tādiso ayaü dhammo yattha vi¤¤å
puriso4 na cirasseva sakaü ācariyakaü sayaü abhi¤¤ā5 sacchikatvā upasampajja vihareyyā"ti.
So kho ahaü aggivessana na cirasseva khippameva taü dhammaü pariyāpuõiü. So kho ahaü
aggivessana tāvatakeneva oņņhapahatamattena lapitalāpanamattena ¤āõavāda¤ca vadāmi
theravāda¤ca. 'Jānāmi passāmã'ti ca paņijānāmi, aha¤ceva a¤¤e ca.

18. Tassa mayhaü aggivessana etadahosi: na kho rāmo imaü dhammaü kevalaü
saddhāmattakena sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmãti6 pavedesi. Addhā
rāmo imaü dhammaü jānaü passaü vihāsãti. Atha khvāhaü aggivessana yena uddako7
rāmaputto tenupasaīkamiü. Upasaīkamitvā uddakaü rāmaputtaü etadavocaü: kittāvatā no
āvuso rāmo imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmãti pavedesãti.
Evaü vutte aggivessana uddako rāmaputto nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü pavedesi.

19. Tassa mayhaü aggivessana etadahosi: na kho rāmasseva ahosi saddhā, mayhampatthi
saddhā, na kho rāmasseva ahosi viriyaü, mayhampatthi viriyaü, na kho rāmasseva ahosi
sati, mayhampatthi sati, na kho rāmasseva ahosi samādhi, mayhampatthi samādhi, na kho
rāmasseva ahosi pa¤¤ā, mayhampatthi pa¤¤ā. Yannånāhaü yaü dhammaü rāmo sayaü
abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmãti pavedesi,8 tassa dhammassa sacchikiriyāya
padaheyyanti. So kho ahaü aggivessana na cirasseva khippameva taü dhammaü sayaü
abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihāsiü.

20. Atha khvāhaü aggivessana yena uddako rāmaputto tenupasaīkamiü. Upasaīkamitvā
uddakaü rāmaputtaü etadavocaü: ettāvatā9 no āvuso rāmo imaü dhammaü sayaü abhi¤¤ā
sacchikatvā upasampajja pavedesãti. " Ettāvatā kho āvuso rāmo imaü dhammaü sayaü
abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja pavedesã"ti.10 Ahampi kho āvuso ettāvatā imaü dhammaü
sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharāmãti.

------------------------
1. Udako, machasaü 2. Udakaü,machasaü 3. Udako, machasaü, 4. Vi¤¤åpuriso syā. 5.
Abhi¤¤āya, katthaci. 6. Viharatãti, syā. 7. Udako, machasaü. 8. Pavedeti, syā. 9.Kittāvatā, syā.
10. Pavedemãti, syā.Sãmu,

[BJT Page 572] [\x 572/]     

21. "Lābhā no āvuso, suladdhaü no āvuso, ye mayaü āyasmantaü tādisaü sabrahmacāriü
passāma: iti yaü dhammaü rāmo sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja pavedesi, taü tvaü
dhammaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharasi. Yaü tvaü dhammaü sayaü
abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharasi, taü dhammaü rāmo sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā
upasampajja pavedesi. Iti yaü dhammaü rāmo a¤¤āsi, taü tvaü dhammaü jānāsi. Yaü tvaü
dhammaü jānāsi, taü dhammaü rāmo a¤¤āsi. Iti yādiso rāmo ahosi, tādiso tvaü. Yādiso tvaü,
tādiso rāmo ahosi. Ehidāni āvuso, tvaü imaü gaõaü pariharā1"ti. Iti kho aggivessana uddako
rāmaputto sabrahmacārã me samāno ācariyaņņhāne ca maü ņhapesi, uëārāya ca maü påjāya
påjesi. Tassa mayhaü aggivessana etadahosi: nāyaü dhammā nibbidāya na virāgāya na
nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattati, yāvadeva
nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanåpapattiyāti. So kho ahaü aggivessana taü dhammaü analaīkaritvā
tasmā dhammā nibbijja apakkamiü.

22. So kho ahaü aggivessana kiükusalagavesã anuttaraü santivarapadaü pariyesamāno
magadhesu anupubbena cārikaü caramāno yena uruvelā senā-nigamo tadavasariü.
Tatthaddasaü ramaõãyaü2 bhåmibhāgaü pāsādika¤ca vanasaõķaü, nadi¤ca sandantiü
setakaü supatitthaü ramaõãyaü, samantā ca gocaragāmaü.3 Tassa mayhaü aggivessana
etadahosi: ramaõãyā4 vata bhåmibhāgo, pāsādiko ca vanasaõķo. Nadã ca sandati setakā
supatitthā ramaõãyā,5 samantā ca gocaragāmo. Alaü6 vatidaü kulaputtassa
padhānatthikassa7 padhānāyāti. So kho ahaü aggivessana tattheva nisãdiü alamidaü
padhānāyāti.

23. Apissu maü aggivessana tisso upamā8 paņibhaüsu anacchariyā pubbe assutapubbā:

Seyyathāpi aggivessana allaü kaņņhaü sasnehaü udake nikkhittaü, atha puriso āgaccheyya
uttarāraõiü ādāya 'aggiü abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmã'ti. Taü kiü ma¤¤asi
aggivessana, api nu so puriso amuü allaü kaņņhaü sasnehaü udake nikkhittaü uttarāraõiü
ādāya abhimanthento9 aggiü abhinibbatteyya, tejo pātu kareyyāti? " No hidaü bho gotama."
Taü kissa hetu.? " Aduü hi bho gotama allaü kaņņhaü sasnehaü. Ta¤ca pana [PTS Page 241]
[\q 241/]      udake nikkhittaü. Yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgã
assā"ti.

------------------------
1. Ubho vasantā imā gaõaü pariharamāti, syā. 2. Ramaõiyyaü, katthaci. 3. Samantā
gocaragāmaü, syā. 4. Ramaõiyyo, katthaci. 5. Ramaõiyyā, katthaci 6. Alamidaü, syā. 7.
Padhānikassa, syā. 8. Upamāyo,syā. 9.Abhimatthento, syā.

[BJT Page 574] [\x 574/]     

Evameva kho aggivessana ye hi keci samaõā vā brāhmaõā vā kāyena 1 ceva kāmehi
avåpakaņņhā viharanti, yo ca nesaü kāmesu kāmacchando kāmasneho2 kāmamucchā
kāmapipāsā kāma pariëāho, so ca ajjhattaü na suppahãno hoti na suppaņippassaddho.
Opakkamikā cepi te bhonto samaõabrāhmaõā dukkhā tippā3 kaņukā4 vedanā vediyanti.
Abhabbā'va te ¤āõāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto
samaõabrāhmaõā opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti, abhabbāva te
¤āõāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaü kho maü aggivessana paņhamā upamā
paņibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.

24. Aparāpi kho maü aggivessana dutiyā upamaü paņibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā:
seyyathāpi aggivessana allaü kaņņhaü sasnehaü ārakā udakā thale nikkhittaü, atha puriso
āgaccheyya uttarāraõiü ādāya 'aggiü abhinibbattessāmi, tejo pātu karissāmã'ti. Taü kiü
ma¤¤asi aggivessana, api nu so puriso amuü allaü kaņņhaü sasnehaü ārakā udakā thale
nikkhittaü uttarāraõiü ādāya abhimanthento aggiü abhinibbatteyya, tejo pātu kareyyāti? "
No hidaü bho gotama" taü kissa hetu? " Aduü hi bho gotama allaü kaņņhaü sasnehaü
ki¤cāpi ārakā udakā thale nikkhittaü, yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa
bhāgã assā"ti. Evameva kho aggivessana ye hi keci samaõā vā brāhmaõā vā kāyena5 kho
kāmehi våpakaņņhā6 viharanti, yo ca nesaü kāmesu kāmacchando kāmasneho7 kāmamucchā
kāmapipāsā kāmapariëāho so ca ajjhattaü na suppahãno hoti na suppaņippassaddho.
Opakkamikā cepi te bhonto samaõabrāhmaõā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti.
Abhabbāva te ¤āõāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto
samaõabrāhmaõā opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti, abhabbāva te
¤āõāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaü kho maü aggivessana dutiyā upamā
paņibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.

25. Aparāpi kho maü aggivessana tatiyā upamā paņibhāsi [PTS Page 242] [\q 242/]     
anacchariyā pubbe assutapubbā: seyyathāpi aggivessana sukkhaü kaņņhaü koëāpaü8 ārakā
udakā thale nikkhittaü, atha puriso āgaccheyya uttarāraõiü ādāya 'aggiü abhinibbattessāmi,
tejo pātu karissāmã'ti. Taü kiü ma¤¤asi aggivessana, api nu9 so puriso amuü sukkhaü
kaņņhaü koëāpaü ārakā udakā thale nikkhittaü uttarāraõiü ādāya abhimanthento10 aggiü
abhinibbatteyya, tejo pātu kareyyāti? " Evaü bho gotama" taü kissa hetu? " Aduü hi bho
gotama sukkhaü kaņņhaü koëāpaü, ta¤ca pana ārakā udakā thale nikkhittanti."-

----------------------
1. Kāyena ceva cittena ca, machasaü, 2. Kāmasineho, katthaci. 3. Tibbā, machasaü. 4. Kharā
kaņukā, machasaü. 5. Kāyena ceva cittena ca kāmehi, machasaü kāyena ceva kāmehi,
syā.[PTS 6.] Avupaņņhā,[PTS 7.] Kāmasineho, sãmu.Katthaci. 8. Kolāpaü, sãmu. 9. Api nu
kho, syā. 10. Abhimatthento, syā.

[BJT Page 576] [\x 576/]     

Evameva kho aggivessana ye hi keci samaõā vā brāhmaõā vā kāyena 1 ceva kāmehi
våpakaņņhā viharanti, yo ca nesaü kāmesu kāmacchando kāmasneho2 kāmamucchā
kāmapipāsā kāma pariëāho, so ca ajjhattaü suppahãno hoti suppaņippassaddho.
Opakkamikā cepi te bhonto samaõabrāhmaõā dukkhā tippā3 kaņukā4 vedanā vediyanti.
Bhabbā'va te ¤āõāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto
samaõabrāhmaõā opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti, bhabbāva te ¤āõāya
dassanāya anuttarāya sambodhāya. Ayaü kho maü aggivessana tatiyā upamā paņibhāsi
anacchariyā pubbe assutapubbā.

Imā kho maü aggivessana tisso upamā5 paņibhaüsu anacchariyā pubbe assutapubbā.

26. Tassa mayhaü aggivessana etadahosi: yannånāhaü dante'bhidantamādhāya6 jivhāya
tāluü āhacca cetasā cittaü abhiniggaõheyyaü abhinippãëeyyaü abhisantāpeyyanti. So kho
ahaü aggivessana dante'bhidantamādhāya jivhāya tāluü āhacca cetasā cittaü abhiniggaõhāmi
abhinippãëemi abhisantāpemi. Tassa mayhaü aggivessana dante'bhidantamādhāya jivhāya
tāluü āhacca cetasā cittaü abhiniggaõhayato7 abhinippãëayato abhisantāpayato kacchehi
sedā muccanti. Seyyathāpi aggivessana balavā puriso dubbalataraü purisaü sãse vā gahetvā
khandhe vā gahetvā abhiniggaõheyya abhinippãëeyya abhisantāpeyya, evameva kho me
aggivessana dante'bhidantamādhāya jivhāya tāluü āhacca cetasā cittaü abhiniggaõhayato
abhinippãëayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti, āraddhaü kho pana me
aggivessana viriyaü hoti asallãnaü. Upaņņhitā sati asammuņņhā.8 Sāraddho ca pana [PTS
Page 243] [\q 243/]      me kāyo hoti appaņippassaddho teneva dukkhappadhānena
padhānābhitunnassa sato. Evaråpāpi kho me aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaü na
paridāya tiņņhati. 
27. Tassa mayhaü aggivessana etadahosi: yannånāhaü appāõakaü9 jhānaü jhāyeyyanti. So
kho ahaü aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhiü. Tassa mayhaü
aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu10 kaõõasotehi vātānaü
nikkhamantānaü adhimatto saddo hoti. Seyyathāpi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya
adhimatto saddo hoti, evameva kho me aggivessana mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu
uparuddhesu kaõõasotehi vātānaü nikkhamantānaü adhimatto saddo hoti. âraddhaü kho
pana me aggivessana viriyaü hoti asallãnaü. Upaņņhitā sati asammuņņhā.11 Sāraddho ca
pana me kāyo hoti appaņippassaddho tena ca dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.
Evaråpāpi kho me aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaü na pariyādāya tiņņhati. 

--------------------------
1. Kāyena ceva cittena ca, machasaü. 2. Kāmasineho, katapuriso tibbā, machasaü. 4. Kharā
kaņukā, machasaü. Syā. 5. Upamāyo, syā. 6. Dantehi dantamādhāya, sãmu. Katthaci 7.
Abhiniggaõhato, machasaü [PTS.] Sãmu. Katthaci. 8. Appammuņņhā, syā 9 appāõakaü yeva
machasaü syā. Appānanaü [PTS] sã katthaci. 10. Uparundhesu, machasaü. 11. Appamuņņhā,
syā.

[BJT Page 578] [\x 578/]     

28. Tassa mayhaü aggivessana etadahosi: yannånāhaü appāõaka¤¤eva jhānaü jhāyeyyanti.
So kho ahaü aggivessana mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāse uparundhiü.
Tassa mayhaü aggivessana mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāsesu
uparuddhesu10 adhimattā vātā muddhāni åhananti,1 seyyathāpi aggivessana balavā puriso
tiõhena sikharena muddhāni2 abhimantheyya,3 evameva kho me aggivessana mukhato ca
nāsato ca kaõõato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhāni åhananti.
âraddhaü kho pana me aggivessana viriyaü hoti asallãnaü. Upaņņhitā sati asammuņņhā.11
Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaņippassaddho tene ca dukkhappadhānena
padhānābhitunnassa sato. Evaråpāpi kho me aggivessana uppannā dukkhā vedanā cittaü na
pariyādāya tiņņhati.

29. Tassa mayhaü aggivessana etadahosi: yannånāhaü appāõaka¤¤eva jhānaü jhāyeyyanti.
So kho ahaü aggivessana mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāse uparundhiü.
Tassa mayhaü aggivessana mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāsesu
uparuddhesu10 adhimattā sãse sãsavedanā honti. Seyyathāpi aggivessana balavā puriso [PTS
Page 244] [\q 244/]      daëhena varattakabandhanena4 sãse sãsaveņhaü dadeyya, evameva
kho me aggivessana mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāsesu uparuddhesu
adhimattā sãse sãsavedanā honti. âraddhaü kho pana me aggivessana viriyaü hoti asallãnaü.
Upaņņhitā sati asammuņņhā.11 Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaņippassaddho tene ca
dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.Evaråpāpi kho me aggivessana uppannā
dukkhā vedanā cittaü na pariyādāya tiņņhati.

30. Tassa mayhaü aggivessana etadahosi: yannånāhaü appāõaka¤¤eva jhānaü jhāyeyyanti.
So kho ahaü aggivessana mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāse uparundhiü.
Tassa mayhaü aggivessana mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāsesu uparuddhesu
adhimattā vātā kucchiü parikantanti. Seyyathāpi aggivessana dakkho goghātako vā
goghātakantevāsã vā tiõhena govikantanena kucchiü parikanteyya, evameva kho me
aggivessana mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā
kucchiü parikantanti. âraddhaü kho pana me aggivessana viriyaü hoti asallãnaü. Upaņņhitā
sati asammuņņhā. Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaņippassaddho teneva
dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Evaråpāpi kho me aggivessana uppannā
dukkhā vedanā cittaü na pariyādāya tiņņhati.

-----------------------
1. Muddhānaü åhanti - sãmu. Muddhani åhannati, machasaü. 2. Muddhānaü-sãmu.Syā. [PTS
3.] Muddhani abhimantheyya - machasaü 4. Varattakkhaõķena-machasaü.

[BJT Page 580] [\x 580/]     

31. Tassa mayhaü aggivessana etadahosi: yannånāhaü appāõaka¤¤eva jhānaü jhāyeyyanti.
So kho ahaü aggivessana mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāse uparundhiü.
Tassa mayhaü aggivessana mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāsesu uparuddhesu
adhimatto kāyasmiü ķāho hoti. Seyyathāpi aggivessana, dve balavanto purisā dubbalataraü
purisaü nānābāhāsu gahetvā aīgārakāsuyā santāpeyyuü samparitāpeyyuü. Evameva kho me
aggivessana mukhato ca nāsato ca kaõõato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto
kāyasmiü ķāho hoti. âraddhaü kho pana me aggivessana viriyaü hoti asallãnaü. Upaņņhitā
sati asammuņņhā. Sāraddho ca pana me kāyo hoti appaņippassaddho tene va
dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato. Evaråpāpi kho me aggivessana uppannā
dukkhā vedanā cittaü na pariyādāya tiņņhati. Apissu maü aggivessana [PTS Page 245] [\q
245/]      devatā disvā evamāhaüsu: kālakato samaõo gotamoti. Ekaccā devatā evamāhaüsu:
na kālakato samaõo gotamo, api ca kālaü karotã 'ti. Ekaccā devatā evamāhaüsu: 'na kālakato
samaõo gotamo, napi kālaü karoti. Arahaü samaõo gotamo. Vihārotveveso1 arahato
evaråpo hotã 'ti.

32. Tassa mayhaü aggivessana etadahosi: yannånāhaü sabbaso āhāråpacchedāya
paņipajjeyyanti. Atha kho maü aggivessana devatā upasaīkamitvā etadavocuü: mā kho tvaü
mārisa sabbaso āhāråpacchedāya paņipajji, sace kho tvaü mārisa sabbaso āhāråpacchedāya
paņipajjissasi, tassa te mayaü dibbaü ojaü2 lomakåpehi ajjhohāressāma tāva tvaü yāpessasãti.
Tassa mayhaü aggivessana etadahosi: aha¤ceva kho pana sabbaso ajaddhukā3 paņijāneyyaü,
imā ca me devatā dibbaü ojaü lomakåpehi ajjhohāreyyuü, tāya cāhaü yāpeyyaü, taü mama
assa musāti. So kho ahaü aggivessana tā devatā paccācikkhāmi, halanti vadāmi.

33. Tassa mayhaü aggivessana etadahosi: yannånāhaü thokaü thokaü āhāraü āhāreyyaü
pasataü pasataü- yadi vā muggayåsaü yadi vā kulatthayåsaü yadi vā kaëāyayåsaü yadi vā
hareõukayåsanti. So kho ahaü aggivessana thokaü thokaü āhāraü āhāresiü pasataü pasataü
- yadi vā muggayåsaü yadi vā kulatthayåsaü yadi vā kaëāyayåsaü yadi vā hareõukayåsaü.
Tassa mayhaü aggivessana thokaü thokaü āhāraü āhārayato pasataü pasataü- yadi vā
muggayåsaü yadi vā kulatthayåsaü yadi vā kaëāyayåsaü yadi vā hareõukayåsaü,
adhimattakasimānaü patto kāyo hoti. Seyyathāpināma āsãtikapabbāni vā kāëapabbāni vā,
evamevassu me aīgapaccaīgāni bhavanti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma oņņhapadaü,
evamevassu me ānisadaü hoti tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma vaņņanāvaëã,
evamevassu me piņņhikaõņako unnatāvanato hoti, tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma
jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti, evamevassu me phāsuëiyo oluggaviluggā
bhavanti tāyevappāhāratāya. -

------------------------
1. Vihārotveva so - machasaü. 2. Dibbojaü - machasaü 3. Ajajjitaü - machasaü.

[BJT Page 582] [\x 582/]     

Seyyathāpi nāma gambhãre udapāne udakatārakā gambhãragatā okkhāyikā dissanti,
evamevassu me akkhikåpesu akkhitārakā gambhãragatā okkhāyikā dissanti
tāyevappāhāratāya. Seyyathāpi nāma tittakālāpu1 [PTS Page 246] [\q 246/]     
āmakacchinno vātātapena sampuņito2 hoti sammilāto, evamevassu me sãsacchavi sampuņitā
hoti sammilātā tāyevappāhāratāya.

34. So kho ahaü aggivessana udaracchaviü parāmasissāmãti piņņhikaõņakaüyeva
parigaõhāmi. Piņņhikaõņakaü parāmasissāmãti udaracchavi¤¤eva parigaõhāmi . Yāvassu
me aggivessana udaracchavi piņņhikaõņakaü allãnā hoti tāyevappāhāratāya. So kho ahaü
aggivessana vaccaü vā muttaü vā karissāmãti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya.
So kho ahaü aggivessana imameva kāyaü assāsento pāõinā gattāni anumajjāmi. Tassa
mayhaü aggivessana pāõinā gattāni anumajjato påtimålāni lomāni kāyasmā papatanti
tāyevappāhāratāya. Apissu maü aggivessana manussā disvā evamāhaüsu: kāëo samaõo
gotamoti. Ekacce manussā evamāhaüsu: na kāëo samaõo gotamo, sāmo samaõo gotamoti.
Ekacce manussā evamāhaüsu: na kāëo samaõo gotamo napi sāmo, maīguracchavã samaõo
gotamoti. Yāvassu me aggivessana tāva parisuddho chavivaõõo pariyodāto upahato hoti
tāyevappāhāratāya.

35. Tassa mayhaü aggivessana etadahosi: " ye kho keci atãtamaddhānaü samaõā vā
brāhmaõā vā opakkamikā dukkhā tippā3 kaņukā4 vedanā vediyiüsu, etāvaparamaü, nayito
bhiyyo. Yepi hi keci anāgatamaddhānaü samaõā vā brāhmaõā vā opakkamikā dukkhā tippā
kaņukā vedanā vediyissanti, etāvaparamaü, nayito bhiyyo. Yepi hi keci etarahi samaõā vā
brāhmaõā vā opakkamikā dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti, etāvaparamaü, nayito
bhiyyo. Na kho panāhaü imāya kaņukāya dukkarakārikāya adhigacchāmi
uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanavisesaü. Siyā nu kho a¤¤o maggo bodhāyā"ti.

36. Tassa mayhaü aggivessana etadahosi: abhijānāmi kho paõāhaü pitusakkassa kammante
sãtāya jambucchāyāya nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü
savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharitā. Siyā nu kho eso
maggo bodhāyāti. Tassa mayhaü aggivessana satānusārivi¤¤āõaü ahosi: esova maggo
bodhāyāti. -

-----------------------
1. Tittakālābu- machasaü 2.Samphuņito - machasaü 3. Tibbā-machasaü. 4.
Kharā,kaņukā-machasaü.

[BJT Page 584] [\x 584/]     

Tassa mayhaü aggivessana etadahosi: kinnu [PTS Page 247] [\q 247/]      kho ahaü tassa
sukhassa bhāyāmi yantaü sukhaü a¤¤atreva kāmehi a¤¤atra akusalehi dhammehãti.

37. Tassa mayhaü aggivessana etadahosi: na kho ahaü tassa sukhassa bhāyāmi yantaü
sukhaü a¤¤atreva kāmehi a¤¤atra akusalehi dhammehãti. Tassa mayhaü aggivessana
etadahosi: na taü sukaraü sukhaü adhigantuü evaü adhimattakasimānaü pattakāyena,
yannånāhaü oëārikaü āhāraü āhāreyya odanakummāsanti. So kho ahaü aggivessana
oëārikaü āhāraü āhāresiü odanakummāsaü. Tena kho pana maü aggivessana samayena
pa¤ca bhikkhå paccupaņņhitā honti: " yaü kho samaõo gotamo dhammaü adhigamissati taü
no ārocessatã "ti. Yato kho ahaü aggivessana oëārikaü āhāraü āhāresiü odanakummāsaü,
atha kho te1 pa¤ca bhikkhå nibbijja pakkamiüsu: 'bāhuliko samaõo gotamo
padhānavibbhanto āvatto bāhullāyā'ti.

38. So kho ahaü aggivessana oëārikaü āhāraü āhārito2 balaü gahetvā vivicceva kāmehi
vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü
upasampajja vihāsiü. Evaråpāpi kho me aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaü na
pariyādāya tiņņhati.

39. Vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü
avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja vihāsiü. Evaråpāpi kho me
aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaü na pariyādāya tiņņhati.

40. Pãtiyā ca virāgā upekkhako ca vihāsiü sato ca sampajāno. Sukha¤ca kāyena
paņisaüvedesiü. Yaü taü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti tatiyaü jhānaü
upasampajja vihāsiü. Evaråpāpi kho me aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaü na
pariyādāya tiņņhati.

41. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthagamā
adukkhaü asukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja vihāsiü.
Evaråpāpi kho me aggivessana uppannā sukhā vedanā cittaü na pariyādāya tiņņhati. 
42. Se: evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte 3 [PTS Page 248] [\q 248/]      pubbe nivāsānussati¤āõāya
cittaü abhininnāmesiü. So anekavihitaü pubbenivāsaü anussarāmi seyyathãdaü:-

-----------------------
1.Atha mete-machasaü. 2.âhāretvā - machasaü 3.Anejjappatte - sãmu.

[BJT Page 586] [\x 586/]     

" Ekampi jātiü dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo
vãsatimpi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi
jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi
saüvaņņavivaņņakappe, " amutrāsiü evaünāmo evaüvaõõo evamāhāro
evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto amutra uppādiü. Tatrāpāsiü
evaü nāmo evaü gotto evaü vaõõo evamāhāro evaü sukhadukkhapaņisaüvedã
evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapanno"ti - iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü
pubbenivāsaü anussarāmi. Ayaü kho pana me1 aggivessana rattiyā paņhame yāme paņhamā
vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno, yathā taü
appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Evaråpāpi kho me aggivessana uppannā sukhā
vedanā cittaü na pariyādāya tiņņhati.

43. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte2 sattānaü cutåpapāta¤āõāya cittaü abhininnāmesiü. So
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi: cavamāne, uppajjamāne3
hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāmi: 'ime
vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā
manoduccaritena samannāgatā ariyānaü upavādakā micchādiņņhikā
micchādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü
nirayaü uppannā, ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena
samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā
sammādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü
upapannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi
cavamāne uppajjamāne. Hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage
satte pajānāmi: ayaü kho pana me aggivessana rattiyā majjhime yāme dutiyā vijjā adhigatā,
avijjā vihatā vijjā uppannā, [PTS Page 249] [\q 249/]      tamo vihato āloko uppanno, yathā
taü appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Evaråpāpi kho me aggivessana uppannā
sukhā vedanā cittaü na pariyādāya tiņņhati.

---------------------
1. Ayaü kho me - machasaü. 2. ânejjappante - sãmu. 3. Upapajjamānemachasaü, syā [PTS]

[BJT Page 588] [\x 588/]     

44. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte2 āsavānaü khaya¤āõāya cittaü abhininnāmesiü. So idaü
dukkhanti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü, ayaü dukkhasamudayoti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü,
ayaü dukkhanirodhoti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü, ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadāti
yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Ime āsavāti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü, ayaü āsavasamudayoti
yathābhåtaü abbha¤¤āsiü ayaü āsavanirodhoti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü, ayaü
āsavanirodhagāminã paņipadāti yathābhåtaü abbha¤¤āsiü. Tassa me evaü jānato evaü
passato kāmāsavāpi cittaü vimuccittha. Bhavāsavāpi cittaü vimuccittha. Avijjāsavāpi cittaü
vimuccittha. Vimuttasmiü vimuttamiti ¤āõaü ahosi: 'khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü ,
kataü karaõãyaü nāparaü itthattāyā'ti abbha¤¤āsiü. Ayaü kho pana me aggivessana rattiyā
pacchime yāme tatiyā vijjā adhigatā, avijjā vihatā vijjā uppannā, tamo vihato āloko uppanno,
yathā taü appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Evaråpāpi kho me aggivessana
uppannā sukhā vedanā cittaü na pariyādāya tiņņhati.

45. Abhijānāmi kho panāhaü aggivessana anekasatāya parisāya dhammaü desetā. Apissu
maü ekameko evaü ma¤¤ati: mameva ārabbha samaõo gotamo dhammaü desetãti. Na kho
panetaü aggivessana evaü daņņhabbaü. Yāvadeva vi¤¤āpanatthāya tathāgato paresaü
dhammaü deseti. So kho ahaü aggivessana tassāyeva kathāya pariyosāne tasmiüyeva
purimasmiü samādhinimitte ajjhattameva cittaü saõņhapemi sannisãdāpemi1 ekodiü karomi
samādahāmi, yena sudaü niccakappaü viharāmãti.

46. "Okappaniyametaü bhoto gotamassa yathātaü arahato sammā sambuddhassa. Abhijānāti
pana2 bhavaü gotamo divā supitā"ti. Abhijānāmahaü aggivessana gimhānaü pacchime māse
pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto catugguõaü saīghāņiü pa¤¤āpetvā3 dakkhiõena
passena sato sampajāno niddaü okkamitāti. " Etaü kho bho gotama eke samaõabrahmaõā
sammohavihārasmiü [PTS Page 250] [\q 250/]      vadantã"ti. Na kho aggivessana ettāvatā
sammåëho vā hoti asammåëho vā. Api ca aggivessana yathā ca sammåëho hoti asammåëho
ca, taü suõāhi, sādhukaü manasi karohi, bhāsissāmãti. Evaü bho gotamāti kho4 saccako
nigaõņhaputto bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

--------------------------
1. Sannisādemi - machasaü 2. Kho pana - machasaü. 3. Pa¤¤apetvā-machasaü 4. Evaü bhoti
kho - machasaü.

[BJT Page 590] [\x 590/]     
47. Yassa kassaci aggivessana ye āsavā saīkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiü
jātijarāmaraõãyā appahãnā, tamahaü sammåëhoti vadāmi. âsavānaü hi aggivessana
appahānā sammåëho hoti. Yassa kassaci aggivessana ye āsavā saīkilesikā ponobhavikā
sadarā dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõãyā pahãnā, tamahaü asammåëhoti vadāmi.
âsavānaü hi aggivessana pahānā asammåëho hoti. Tathāgatassa kho aggivessana ye āsavā
saīkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõãyā pahãnā ucchinnamålā
tālavatthukatā anabhāvakatā1 āyati anuppādadhammā. Seyyathāpi aggivessana tālo
matthakacchinno abhabbo puna viråëhiyā, evameva kho aggivessana tathāgatassa ye āsavā
saīkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiü jāti jarāmaraõãyā pahãnā
ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammāti.

48. Evaü vutte saccako nigaõņhaputto bhagavantaü etadavoca: " acchariyaü bho gotama,
abbhutaü bho gotama, yāva¤cidaü bhoto gotamassa evaü āsajja āsajja vuccamānassa
upanãtehi upanãtehi2 vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaõõo ceva pariyodāyati,
mukhavaõõo ca vippasãdati, yathā taü arahato sammā sambuddhassa."

49. "Abhijānāmahaü bho gotama påraõaü kassapaü vādena vādaü samārabhitā. Sopi mayā
vādena vādaü samāraddho a¤¤ena a¤¤aü paņicari, bahiddhā kathaü apanāmesi, kopa¤ca
dosa¤ca appaccaya¤ca pātvākāsi. Bhoto kho pana3 gotamassa evaü āsajja āsajja
vuccamānassa upanãtehi upanãtehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaõõo ceva
pariyodāyati, mukhavaõõo ca vippasãdati, yathā taü arahato sammāsambuddhassa.

50. "Abhijānāmahaü bho gotama makkhaliü gosālaü vādena vādaü samārabhitā. Sopi mayā
vādena vādaü samāraddho a¤¤ena a¤¤aü paņicari, bahiddhā kathaü apanāmesi, kopa¤ca
dosa¤ca appaccaya¤ca pātvākāsi. Bhoto kho pana3 gotamassa evaü āsajja āsajja
vuccamānassa upanãtehi upanãtehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaõõo ceva
pariyodāyati, mukhavaõõo ca vippasãdati, yathā taü arahato sammāsambuddhassa.

"Abhijānāmahaü bho gotama ajitaü kesakambalaü vādena vādaü samārabhitā. Sopi mayā
vādena vādaü samāraddho a¤¤ena a¤¤aü paņicari, bahiddhā kathaü apanāmesi, kopa¤ca
dosa¤ca appaccaya¤ca pātvākāsi. Bhoto kho pana3 gotamassa evaü āsajja āsajja
vuccamānassa upanãtehi upanãtehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaõõo ceva
pariyodāyati, mukhavaõõo ca vippasãdati, yathā taü arahato sammāsambuddhassa.

"Abhijānāmahaü bho gotama pakudhaü kaccāyanaü vādena vādaü samārabhitā. Sopi mayā
vādena vādaü samāraddho a¤¤ena a¤¤aü paņicari, bahiddhā kathaü apanāmesi, kopa¤ca
dosa¤ca appaccaya¤ca pātvākāsi. Bhoto kho pana3 gotamassa evaü āsajja āsajja
vuccamānassa upanãtehi upanãtehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaõõo ceva
pariyodāyati, mukhavaõõo ca vippasãdati, yathā taü arahato sammāsambuddhassa.

"Abhijānāmahaü bho gotama sa¤jayaü belaņņhiputtaü vādena vādaü samārabhitā. Sopi mayā
vādena vādaü samāraddho a¤¤ena a¤¤aü paņicari, bahiddhā kathaü apanāmesi, kopa¤ca
dosa¤ca appaccaya¤ca pātvākāsi. Bhoto kho pana3 gotamassa evaü āsajja āsajja
vuccamānassa upanãtehi upanãtehi vacanapathehi samudācariyamānassa chavivaõõo ceva
pariyodāyati, mukhavaõõo ca vippasãdati, yathā taü arahato sammāsambuddhassa.

"Abhijānāmahaü bho gotama nigaõņhaü nātaputtaü5 vādena vādaü samārabhitā. Sopi mayā
vādena vādaü samāraddho a¤¤ena [PTS Page 251] [\q 251/]      a¤¤aü paņicari, bahiddhā
kathaü apanāmesi, kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pātvākāsi. Bhoto kho pana3 gotamassa
evaü āsajja āsajja vuccamānassa upanãtehi upanãtehi vacanapathehi samudācariyamānassa
chavivaõõo ceva pariyodāyati, mukhavaõõo ca vippasãdati, yathā taü arahato
sammāsambuddhassa.

-------------------------
1. Anabhāvaü katā-machasaü 2. Upanãtehi vacanapathehi - sãmu. Bhoto pana-machasaü 4.
Belaņņhaputtaü - machasaü 5. Nāņaputtaü-machasaü.

[BJT Page 592] [\x 592/]     

51. Handa ca dāni mayaü bho gotama gacchāma, bahukiccā mayaü bahukaraõãyātã.

"Yassadāni tvaü aggivessana kālaü ma¤¤asã"ti.

Atha kho saccako nigaõņhaputto bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāyāsanā
pakkāmãti.

Mahāsaccakasuttaü chaņņhaü.

1.4.7.

Cåëataõhāsaīkhayasuttaü.

Evamme sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati pubbārāme migāramātupāsāde.
Atha kho sakko devānamindo yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü
abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho sakko devānamindo bhagavantaü
etadavoca:

2. "Kittāvatā nu kho bhante bhikkhu saīkhittena taõhāsaīkhayavimutto hoti accantaniņņho
accantayogakkhemã accantabrahmacārã accantapariyosāno seņņho devamanussānanti."

3. Idha devānaminda bhikkhuno sutaü hoti: sabbe dhammā nālaü abhinivesāyāti. Eva¤ca taü
devānaminda bhikkhuno sutaü hoti: sabbe dhammā nālaü abhinivesāyāti, so sabbaü
dhammaü abhijānāti. Sabbaü dhammaü abhi¤¤āya sabbaü dhammaü parijānāti. Sabbaü
dhammaü pari¤¤āya yaü ki¤ci vedanaü vedeti sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü
vā, so tāsu vedanāsu aniccānupassã viharati, virāgānupassã viharati, nirodhānupassã
viharati, paņinissaggānupassã viharati. So tāsu vedanāsu aniccānupassã viharanto,
virāgānupassã viharanto, nirodhānupassã viharanto, paņinissaggānupassã viharanto na ca
ki¤ci 1 loke upādiyati. Anupādiyaü na paritassati. Aparitassaü paccatta¤¤eva [PTS Page 252]
[\q 252/]      parinibbāyati. 'Khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü
itthattāyā'ti pajānāti. Ettāvatā kho devānaminda bhikkhu saīkhittena taõhāsaīkhayavimutto
hoti accantaniņņho accantayogakkhemã accantabrahmacārã accantapariyosāno seņņho
devamanussānanti.

----------------------
1. Na ki¤ci,machasaü, syā.[PTS]

[BJT Page 594] [\x 594/]     

Atha kho sakko1 devānamindo bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā bhagavantaü
abhivādetvā padakkhiõaü katvā tatthevantaradhāyi.

4. Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno bhagavato avidåre nisinno hoti. Atha
kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: 'kinnu kho so yakkho bhagavato bhāsitaü
abhisamecca anumodi,2 udāhu no. Yannånāhaü taü yakkhaü jāneyyaü: yadivā so yakkho
bhagavato bhāsitaü abhisamecca anumodi, yadivā no'ti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno
seyyathāpi nāma balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü pasāreyya, pasāritaü vā bāhaü
sammi¤jeyya, evamevaü3 pubbārāme migāramātupāsāde antarahito devesu tāvatiüsesu
pāturahosi.

5. Tena kho pana samayena sakko devānamindo ekapuõķarãke uyyāne dibbehi pa¤cahi
turiyasatehi samappito samaīgãbhåto paricāreti. Addasā kho sakko devānamindo
āyasmantaü mahāmoggallānaü dårato va āgacchantaü. Disvāna tāni dibbāni pa¤ca
turiyasatāni paņippaõāmetvā yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaīkami. Upasaīkamitvā
āyasmantaü mahāmoggallānaü etadavoca: ehi kho mārisa moggallāna, sāgataü4 mārisa
moggallāna. Cirassaü kho mārisa moggallāna, imaü pariyāyamakāsi yadidaü idhāgamanāya.
Nisãda mārisa moggallāna, idamāsanaü pa¤¤attanti. Nisãdi kho āyasmā mahā moggallāno
pa¤¤atte āsane. Sakkopi kho devānamindo a¤¤ataraü nãcaü āsanaü gahetvā ekamantaü
nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho sakkaü devānamindaü āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:
yathākathaü pana te kosiya bhagavā saīkhittena taõhāsaīkhayavimuttiü abhāsi? Sādhu
mayampi etissā kathāya bhāgino assāma savaõāyāti.

6. "Mayaü kho mārisa moggallāna bahukiccā, mayaü bahukaraõãyā,5 appeva6 sakena
karaõãyena, api ca devānaüyeva tāvatiüsānaü karaõãyena. Api ca mārisa moggallāna
,sussutaüyeva hoti suggahãtaü [PTS Page 253] [\q 253/]      sumanasikataü såpadhāritaü
yaü no7 khippameva antaradhāyati. Bhåtapubbaü mārisa moggallāna, devāsurasaīgāmo
samåpabbuëho8 ahosi. Tasmiü kho pana mārisa moggallāna saīgāme devā vijiniüsu.9 Asurā
parājiniüsu. So kho ahaü mārisa moggallāna taü saīgāmaü10 abhivijinitvā vijitasaīgāmo tato
paņinivattitvā vejayantaü nāma pāsādaü māpesiü. Vejayantassa kho pana mārisa moggallāna
pāsādassa niyyuhasataü. Ekamekasmiü niyyuhe satta satta kåņāgārasatāni.11 Ekamekasmiü
kåņāgāre satta satta accharāyo. Ekamekissā accharāya satta satta paricārikāyo. Iccheyyāsi no
tvaü mārisa moggallāna vejayantassa pāsādassa rāmaõeyyakaü daņņhunti. Adhivāsesi kho
āyasmā mahāmoggallāno tuõhã bhāvena.

------------------------
1. Atha kho pana sakko, syā atha sakko, katthaci. 2. Anumodati, syā 3. Evameva, katthaci.
4. Svāgataü,machasaü syā. 5. Bahukiccā bahukaraõãyā, machasaü syā 6. Appevanāma, syā.
Appena, [PTS] mu.Si.
7.Yanno kho, syā. 8. Samupabyuëho, machasaü. Samåpabyuëho, syā. 9. Devā jiniüsu,
machasaü. Syā [PTS. 10.] Devāsurasaīgāmaü, syā. 11. Kåņāgārasatāni, sãmu.

[BJT Page 596] [\x 596/]     

7. Atha kho sakko ca devānamindo vessavaõo ca mahārājā āyasmantaü mahāmoggallānaü
purakkhatvā yena vejayanto pāsādo tenupasaīkamiüsu. Addasaüsu1 kho sakkassa
devānamindassa paricārikāyo āyasmantaü mahāmoggallānaü dåratova āgacchantaü.
Disvāna2 ottappamānā hirãyamānā3 sakasakaü4 ovarakaü pavisiüsu. Seyyathāpi nāma
suõisā sasuraü5 disvā ottapati hirãyati,6 evamevaü7 sakkassa devānamindassa paricārikāyo
āyasmantaü mahāmoggallānaü disvā ottappamānā hirãyamānā sakasakaü ovarakaü
pavisiüsu. Atha kho sakko ca devānamindo vessavaõo ca mahārājā āyasmantaü
mahāmoggallānaü vejayante pāsāde anucaīkamāpenti anuvicarāpenti: idampi mārisa
moggallāna passa vejayantassa pāsādassa rāmaõeyyakaü, idampi mārisa moggallāna passa
vejayantassa pāsādassa rāmaõeyyakanti. " Sobhativatidaü8 āyasmato kosiyassa yathā taü
pubbe katapu¤¤assa. Manussāpi ki¤cideva rāmaõeyyakaü daņņhā9 evamāhaüsu: sobhati
vata bho devānaü tāvatiüsānanti. Tayidaü āyasmato kosiyassa sobhati yathātaü pubbe
katapu¤¤assā"ti.

8. Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: atibāëhaü kho ayaü yakkho pamatto
viharati. Yannånāhaü imaü yakkhaü saüvejeyyanti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno
tathāråpaü iddhābhisaükhāraü abhisaükhāsi10 yathā vejayantaü pāsādaü pādaīguņņhakena
saīkampesi sampakampesi sampavedhesi. [PTS Page 254] [\q 254/]      atha kho sakko ca
11 devānamindo vessavaõo ca mahārājā devā ca tāvatiüsā acchariyabbhutacittā12 ahesuü:
acchariyaü vata bho, abbhutaü vata bho, samaõassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi
nāma dibbaü bhavanaü13 pādaīguņņhakena saīkampessati sampakampessati
sampavedhessatãti.

9. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sakkaü devānamindaü saüviggaü lomahaņņhajātaü
viditvā sakkaü devānamindaü etadavoca: " yathākathaü pana te kosiya14 bhagavā
saīkhittena taõhāsaükhayavimuttiü abhāsi? Sādhu. Mayampi etissā kathāya bhāgino assāma
savaõāyā"ti.

10. " Idhāhaü mārisa moggallāna, yena bhagavā tenupasaīkamiü. Upasaīkamitvā
bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsiü. Ekamantaü ņhito kho ahaü mārisa
moggallāna bhagavantaü etadavocaü: kittāvatā nu kho bhante bhikkhu saīkhittena
taõhāsaīkhayavimutto hoti accantaniņņho accantayogakkhemã accantabrahmacārã
accantapariyosāno seņņho devamanussānanti. Evaü vutte mārisa moggallāna bhagavā maü
etadavoca:-

-------------------------
1. Addasāsuü, katthaci 2.Disvā, machasaü 3. Hiriyamānā, katthaci 4. Sakaü sakaü, machasaü
syā.[PTS]mu.Sã. 5. Sassuraü, syā. 6 .Hiriyati, katthaci. 7. Evameva, katthaci. 8. Sobhati idaü,
machasaü. Sobhatidaü syā[PTS. 9.] Diņņhā, sãmu. Disvā, machasaü.Syā.10.Abhiīkhāreti, syā.
11.Sakko, sãmu. 12. Acchariyabbhuta cittajātā, machasaü.Syā. 13. Dibbabhavanaü,
machasaü.Syā.[PTS. 14.] Pana kho kosiya, machasaü. Pana kosiya, syā.

[BJT Page 598] [\x 598/]     

'Idha devānaminda bhikkhuno sutaü hoti: sabbe dhammā nālaü abhinivesāyāti. Eva¤cetaü
devānaminda bhikkhuno sutaü hoti: sabbe dhammā nālaü abhinivesāyāti. So sabbaü
dhammaü abhijānāti. Sabbaü dhammaü abhi¤¤āya sabbaü dhammaü parijānāti. Sabbaü
dhammaü pari¤¤āya yaü ki¤ci vedanaü vedeti sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü
vā, so tāsu vedanāsu aniccānupassã viharati, virāgānupassã viharati, nirodhānupassã
viharati, paņinissaggānupassã viharati. So tāsu vedanāsu aniccānupassã viharanto,
virāgānupassã viharanto, nirodhānupassã viharanto, paņinissaggānupassã viharanto na ca1
ki¤ci loke upādiyati. Anupādiyaü na paritassati. Aparitassaü paccatta¤¤eva parinibbāyati. '
Khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü nāparaü itthattāyā'ti pajānāti. Ettāvatā
kho devānaminda bhikkhu saīkhittena taõhāsaīkhayavimutto hoti accantaniņņho
accantayogakkhemã accantabrahmacārã accantapariyosāno seņņho devamanussānanti.' Evaü2
kho me mārisa moggallāna bhagavā saīkhittena taõhāsaīkhayavimuttiü abhāsi"ti.

11. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno sakkassa devānamindassa [PTS Page 255] [\q 255/] 
    bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā seyyathāpi nāma balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü
pasāreyya pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya, evameva3 devesu tāvatiüsesu antarahito
pubbārāme migāramātupāsāde pāturahosi.

12. Atha kho sakkassa devānamindassa paricārikāyo acirapakkante āyasmante
mahāmoggallāne sakkaü devānamindaü etadavocuü: eso nu kho te mārisa so bhagavā
satthāti. Na kho me mārisā4 so bhagavā satthā, sabrahmacārã me eso āyasmā
mahāmoggallānoti. Lābhā te mārisa, yassa5 te sabrahmacārã evaü mahiddhiko
mahānubhāvo,6 aho nåna 7 te so bhagavā satthāti.

13. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā
bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā
mahāmoggallāno bhagavantaü etadavoca:

------------------------
1. Na ki¤ci, machasaü syā.[PTS. 2.] Evameva kho, sã, katthaci. 3. Evamevaü, sãmu. 4. Mārisa,
katthaci. Mārisa, machasaü. Syā[PTS 5.] Lābhā te mārisa, suladdhaü te mārisa, syā. 6. Evaü
mahānubhāvo, machasaü. Syā.[PTS 7.] âhu nåna , sã.Katthaci.

[BJT Page 600] [\x 600/]     

" Abhijānāti no bhante bhagavā ahu ¤āta¤¤atarassa1 mahesakkhassa yakkhassa saükhittena
taõhāsaīkhayavimuttiü bhāsitā".

14. "Abhijānāmahaü moggallāna: idha sakko devānamindo yenāhaü tenupasaīkami.
Upasaīkamitvā maü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho moggallāna
sakko devānamindo maü etadavoca: kittāvatā nu kho bhante bhikkhu saükhittena
taõhāsaīkhayavimutto hoti accantaniņņho accantayogakkhemã accantabrahmacārã
accantapariyosāno seņņho devamanussānanti. Evaü vutte ahaü moggallāna sakkaü
devānamindaü etadavocaü: idha devānaminda bhikkhuno sutaü hoti: sabbe dhammā nālaü
abhinivesāyāti. Eva¤cetaü devānaminda bhikkhuno sutaü hoti sabbe dhammā nālaü
abhinivesāyāti, so sabbaü dhammaü abhijānāti, sabba1 dhammaü abhi¤¤āya sabbaü
dhammaü parijānāti. Sabbaü dhammaü pari¤¤āya yaü ki¤ci vedanaü vedeti sukhaü vā
dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā. So tāsu vedanāsu aniccānupassã viharati, virāgānupassã
viharati, nirodhānupassã viharati, paņinissaggānupassã viharati. So tāsu vedanāsu
aniccānupassã viharanto, virāgānupassã viharanto, nirodhānupassã viharanto,
paņinissaggānupassã viharanto na ca ki¤ci2 loke upādiyati. Anupādiyaü na paritassati.
Aparitassaü paccatta¤¤eva 3 parinibbāyati. 'Khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, [PTS Page
256] [\q 256/]      kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāya'ti pajānāti. Ettāvatā kho
devānaminda bhikkhu saükhittena taõhāsaīkhayavimutto hoti accantaniņņho
accantayogakkhemã accantabrahmacārã accantapariyosāno seņņho devamanussānanti. Evaü
kho ahaü moggallāna abhijānāmi sakkassa devānamindassa saükhittena
taõhāsaīkhayavimuttiü bhāsitā"ti. 4.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā mahāmoggallāno bhagavato bhāsitaü abhinandãti.

Cåëataõhāsaīkhayasuttaü sattamaü.

-----------------------
1. Ahu¤¤ata¤¤atarassa, machasaü, āhuna¤¤eva a¤¤atarassa, sã-katthaci. Ahu nā¤¤e ca
a¤¤atarassa, sãmu.[PTS] a¤¤āta¤¤atarassa, sãmu. Aņņhakathā 2. Na ki¤ci machasaü.Syā.[PTS
3.] Paccattaü yeva, sã.Katthaci. 4. Abhāsitthāti, sã-katthaci.

[BJT Page 602] [\x 602/]      

1.4.8.

Mahātaõhāsaīkhayasuttaü

Evamme sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Tena kho pana samayena sātissa nāma bhikkhuno kevaņņaputtassa evaråpaü
pāpakaü diņņhigataü uppannaü hoti: tathāhaü bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi yathā
tadevidaü vi¤¤āõaü sandhāvati saüsarati, ana¤¤anti.

2. Assosuü kho sambahulā bhikkhå: sātissa kira nāma1 bhikkhuno kevaņņaputtassa evaråpaü
pāpakaü diņņhigataü uppannaü: " tathāhaü bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi yathā
tadevidaü vi¤¤āõaü sandhāvati saüsarati, ana¤¤anti." Atha kho te bhikkhå yena sāti
bhikkhu kevaņņaputto tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā sātiü bhikkhuü kevaņņaputtaü
etadavocuü: "saccaü kira te āvuso sāti evaråpaü pāpakaü diņņhigataü uppannaü: tathāhaü
bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi yathā tadevidaü vi¤¤āõaü sandhāvati saüsarati,
ana¤¤anti." "Evaü byā kho ahaü āvuso bhagavatā dhammaü desitaü ajānāmi yathā
tadevidaü vi¤¤āõaü sandhāvati saüsarati, ana¤¤anti."

3. Atha kho te bhikkhå sātiü bhikkhu kevaņņaputtaü etasmā pāpakā diņņhigatā
vivecetukāmā samanuyu¤janti samanugāhanti samanubhāsanti: mā evaü āvuso2 sāti avaca,
mā bhagavantaü abbhācikkhi3. Nahi sādhu bhagavato abbhakkhānaü nahi bhagavā evaü
vadeyya. Anekapariyāyena hāvuso4 sāti paņiccasamuppannaü vi¤¤āõaü [PTS Page 257] [\q
257/]      vuttaü bhagavatā a¤¤atra paccayā natthi vi¤¤āõassa samhavoti. Evampi kho sāti
bhikkhu kevaņņaputto tehi bhikkhåhi samanuyu¤jiyamāno samanugāhiyamāno 5
samanubhāsiyamāno tadeva pāpakaü diņņhigataü thāmasā parāmassa6 abhinivissa voharati:
evaü byā kho ahaü āvuso bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi yathā tadevidaü vi¤¤āõaü
sandhāvati saüsarati, ana¤¤anti. Yato kho te bhikkhå nāsakkhiüsu sātiü bhikkhuü
kevaņņaputtaü etasmā pāpakā diņņhigatā vivecetuü, atha7 yena bhagavā tenupasaīkamiüsu.
Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho te
bhikkhå bhagavantaü etadavocuü:

----------------------
1. Sātissa nāma, syā.Machasaü 2.Evamāvuso, syā, 3.Abbhācikkha, syā.
4. Anekapariyāyenāvuso machasaü. Anekapariyāyena āvuso, syā. 5. Samanuggāhiyamāno,
syā. 6 Parāmāsā,machasaü. 7. Atha kho te bhikkhå, machasaü. Syā.

[BJT Page 604] [\x 604/]     

4. Sātissa nāma bhante bhikkhuno kevaņņaputtassa evaråpaü pāpakaü diņņhigataü
uppannaü: 'tathāhaü bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi yathā tadevidaü vi¤¤āõaü
sandhāvati saüsarati, ana¤¤anti.' Assumha* kho mayaü bhante: sātissa kira nāma bhikkhuno
kevaņņaputtassa evaråpaü pāpakaü diņņhigataü uppannaü: tathāhaü bhagavatā dhammaü
desitaü ājānāmi yathā tadevidaü vi¤¤āõaü sandhāvati saüsarati, ana¤¤anti. Atha kho mayaü
bhante yena sāti bhikkhu kevaņņaputto tenupasaīkamimha. Upasaīkamitvā sātiü bhikkhuü
kevaņņaputtaü etadavocumha: saccaü kira te āvuso sāti evaråpaü pāpakaü diņņhigataü
uppannaü: tathāhaü bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi tadevidaü vi¤¤āõaü sandhāvati
saüsarati, ana¤¤anti. Evaü vutte bhante sāti bhikkhu kevaņņaputto amhe etadavoca: evaü
byā kho ahaü āvuso bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi yathā tadevidaü vi¤¤āõaü
sandhāvati saüsarati, ana¤¤anti. Atha kho mayaü bhante sātiü bhikkhuü kevaņņaputtaü
etasmā pāpakā diņņhigatā vivecetukāmā samanuyu¤jimha samanugāhimha1
samanubhāsimha: mā evaü āvuso sāti avaca. Mā bhagavantaü abbhācikkhi. 2 Na hi sādhu
bhagavato abbhakkhānaü. Na hi bhagavā evaü vadeyya. Anekapariyāyena hāvuso3 sāti
paņiccasamuppannaü vi¤¤āõaü vuttaü bhagavatā, a¤¤atra paccayā natthi vi¤¤āõassa
sambhavoti. Evampi kho bhante sāti bhikkhu kevaņņaputto amhehi samanuyu¤jiyamāno
samanugāhiyamāno4 samanubhāsiyamāno tadeva pāpakaü diņņhigataü thāmasā parāmassa5
abhinivissa voharati: " evaü byā kho ahaü āvuso bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi yathā
tadevidaü vi¤¤āõaü sandhāvati saüsarati, ana¤¤anti." Yato kho mayaü bhante
nāsakkhimha6 sātiü bhikkhuü kevaņņaputtaü etasmā pāpakā diņņhigatā vivecetuü, atha
mayaü etamatthaü bhagavato ārocemāti.

5. Atha kho bhagavā a¤¤ataraü bhikkhuü āmantesi: [PTS Page 258] [\q 258/]      ehi tvaü
bhikkhu mama vacanena sātiü bhikkhuü kevaņņaputtaü āmantesi: ' satthā taü āvuso sāti
āmantetã'ti. Evaü bhanteti kho so bhikkhu bhagavato paņissutvā7 yena sāti bhikkhu
kevaņņaputto tenupasaīkami. Upasaīkamitvā sātiü bhikkhuü kevaņņaputtaü etadavoca:
'satthā taü āvuso sāti āmanteti'ti. Evamāvusoti kho sāti bhikkhu kevaņņaputto tassa
bhikkhuno paņissutvā yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü
abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho sātiü bhikkhuü kevaņņaputtaü
bhagavā etadavoca: saccaü kira te sāti evaråpaü pāpakaü diņņhigataü uppannaü: tathāhaü
bhagavatā dhammaü desitaü ajānāmi yathā tadevidaü vi¤¤āõaü sandhāvati saüsarati,
ana¤¤anti. " Evaü byā kho ahaü bhante bhagavatā dhammaü desitaü ājānāmi yathā
tadevidaü vi¤¤āõaü sandhāvati saüsarati, ana¤¤anti."

----------------------
* Assumha kho mayaü .. Ana¤¤anti ayaü sabbo pāņho syā. Machasaü. Potthakesu na dissati.

1. Samanuggāhimha, machasaü .Syā. 2. Abbhācikkha, syā. 3. Anekapariyāyenāvuso,
machasaü anekapariyāyena āvuso, syā.
4. Samanuggāhiyamāno, machasaü syā 5. Parāmāsā, machasaü. 6. Nāsakkhamhā ,syā. 7.
Paņisutvā,machasaü.

[BJT Page 606] [\x 606/]     

6. Katamaü taü sāti vi¤¤āõanti?

" Yvāyaü bhante vado vedeyyo tatra tatra kalyāõapāpakānaü kammānaü vipākaü
paņisaüvedetã"ti.

Kassa nu kho nāma tvaü moghapurisa mayā evaü dhammaü desitaü ājānāsi? Nanu mayā
moghapurisa anekapariyāyena paņiccasamuppannaü vi¤¤āõaü vuttaü a¤¤atra paccayā
natthi vi¤¤āõassa sambhavoti. Atha ca pana tvaü moghapurisa attanā duggahãtena amhe
ceva abbhācikkhasi, attāna¤ca khaõasi1, khahu¤ca apu¤¤aü pasavasi. Taü hi te
moghapurisa bhavissati dãgharattaü ahitāya dukkhāyāti.

7. Atha kho bhagavā bhikkhå āmantesi: taü kiü ma¤¤atha bhikkhave, api nayaü2 sāti
bhikkhu kevaņņaputto usmãkatopi imasmiü dhammavinayeti. " Kiü hi siyā bhante, no hetaü
bhante"ti. Evaü vutte sāti bhikkhu kevaņņaputto tuõhãbhåto maīkubhåto pattakkhandho
adhomukho pajjhāyanto appaņibhāno3 nisãdi. Atha kho bhagavā sātiü bhikkhuü
kevaņņaputtaü tuõhãbhåtaü maīkubhåtaü pattakkhandhaü adhomukhaü pajjhāyantaü
appaņibhānaü 4 viditvā sātiü bhikkhuü kevaņņaputtaü etadavoca: " pa¤¤āyissasi kho tvaü5
moghapurisa etena sakena pāpakena diņņhigatena. Idhāhaü bhikkhå paņipucchissāmi"ti. 

8. Atha kho bhagavā bhikkhå āmantesi: tumhepi me bhikkhave evaü dhammaü desitaü
ājānātha yathāyaü sāti bhikkhu [PTS Page 259] [\q 259/]      kevaņņaputtā attanā
duggahãtena amhe ceva abbhācikkhati, attāna¤ca khaõati,6 bahu¤ca apu¤¤aü pasavatãti. "
No hetaü bhante, anekapariyāyena hi no bhante paņiccasamuppannaü vi¤¤āõaü vuttaü
bhagavatā, a¤¤atra paccayā natthi vi¤¤āõassa sambhavo"ti. Sādhu7 bhikkhave, sādhu kho
me tumhe bhikkhave evaü dhammaü desitaü ājānātha. Anekapariyāyena hi vo bhikkhave
paņiccasamuppannaü vi¤¤āõaü vuttaü mayā, a¤¤atra paccayā natthi vi¤¤āõassa
sambhavoti. Atha ca panāyaü sāti bhikkhu kevaņņaputto attanā duggahãtena amhe ceva
abbhācikkhati, attāna¤ca khaõati,8 bahu¤ca apu¤¤aü pasavati. Taü hi tassa moghapurisassa
bhavissati dãgharattaü [PTS Page 260] [\q 260/]      ahitāya dukkhāya.

(Sātikaõķaü.)

----------------------
1. Khanasi, syā. 2. Nāyaü, sãmu. Machasaü.Syā.[PTS 3.] Appaņibhāõo, syā sã katthaci 4.
Appaņibhāõaü, syā.Sã.Katthaci. 5. Tvaü ,sã.Katthaci 6. Khanati, syā. 7.Sādhu sādhu,
machasaü. 8. Khanati.Syā.

[BJT Page 608] [\x 608/]     

9. Ya¤¤adeva1 bhikkhave paccayaü paņicca uppajjati vi¤¤āõaü tena teneva saīkhaü2
gacchati: cakkhu¤ca paņicca råpe ca uppajjati vi¤¤āõaü, cakkhuvi¤¤āõanteva3 saīkhaü
gacchati. Sota¤ca paņicca sadde ca uppajjati vi¤¤āõaü, sotavi¤¤āõanteva4 saīkhaü gacchati.
Ghāna¤ca paņicca gandhe ca uppajjati vi¤¤āõaü, ghānavi¤¤āõanteva5 saīkhaü gacchati,
jivha¤ca paņicca rase ca uppajjati vi¤¤āõaü, jivhāvi¤¤āõanteva 6 saīkhaü gacchati. Kāya¤ca
paņicca phoņņhabbe ca uppajjati vi¤¤āõaü, kāyavi¤¤āõanteva7 saīkhaü gacchati. Mana¤ca
paņicca dhamme ca uppajjati vi¤¤āõaü, manovi¤¤āõanteva 8 saīkhaü gacchati. 

Seyyathāpi bhikkhave ya¤¤adevāpaccayaü paņicca aggi jalati, tena teneva saīkhaü gacchati:
kaņņha¤ca paņicca aggi jalati, kaņņhaggiteva9 saīkhaü gacchati. Sakalika¤ca paņicca aggi
jalati, sakalikaggiteva saīkhaü gacchati. Tiõa¤ca paņicca aggi jalati, tiõaggiteva saīkhaü
gacchati. Gomaya¤ca paņicca aggi jalati, gomayaggiteva saīkhaü gacchati. Thusa¤ca paņicca
aggi jalati, thusaggiteva saīkhaü gacchati. Saīkāra¤ca paņicca aggi jalati, saīkāraggiteva
saīkhaü gacchati. Evameva kho bhikkhave ya¤¤adeva paccayaü paņicca uppajjati vi¤¤āõaü
tena teneva saīkhaü gacchati: cakkhu¤ca paņicca råpe ca uppajjati vi¤¤āõaü,
cakkhuvi¤¤āõanteva saīkhaü gacchati. Sota¤ca paņicca sadde ca uppajjati vi¤¤āõaü,
sotavi¤¤āõanteva saīkhaü gacchati. Ghāna¤ca paņicca gandhe ca uppajjati vi¤¤āõaü,
ghānavi¤¤āõanteva saīkhaü gacchati. Jivha¤ca paņicca rase ca uppajjati vi¤¤āõaü,
jivhāvi¤¤āõanteva saīkhaü gacchati. Kāya¤ca paņicca phoņņhabbe ca uppajjati vi¤¤āõaü,
kāyavi¤¤āõanteva saīkhaü gacchati. Mana¤ca paņicca dhamme ca uppajjati vi¤¤āõaü,
manovi¤¤āõanteva saīkhaü gacchati.

10. Bhåtamidanti10 bhikkhave passathāti? Evambhante. Tadāhārasambhavanti bhikkhave
passathāti.? Evambhante. Tadāhāranirodhā yaü bhåtaü taü nirodhadhammanti bhikkhave
passathāti? Evambhante.

11. Bhåtamidaü nossåti bhikkhave kaīkhāto11 uppajjati vicikicchā'ti? Evambhante.
Tadāhārasambhavaü nossåti bhikkhave kaīkhāto uppajjati vicikicchāti? Evambhante.
Tadāhāranirodhā yaü bhåtaü taü nirodhadhammaü nossåti bhikkhave kaīkhāto uppajjati
vicikicchāti? Evambhante.

------------------------
1. Yaüyadeva, machasaü 2. Saīkhyaü, machasaü, syā. 3. Cakkhuvi¤¤āõaütveva, machasaü
.Syā. 4. Sotavi¤¤āõaütveva, machasaü.Syā. 5. Ghāõavi¤¤āõaütveva, machasaü.Syā. 6.
Jivhāvi¤¤āõatveva, machasaü .Syā.7. Kāyavi¤¤āõaütveva, machasaü syā 8.
Manovi¤¤āõaütveva, machasaü. Syā. 9. Kaņņhaggitveva, machasaü syā. 10. Bhåtamidaü
bhikkhave, syā.11. Kaīkhato, machasaü.Sãmu. 

[BJT Page 610] [\x 610/]     

12. Bhåtamidanti bhikkhave yathābhåtaü sammappa¤¤āya passato yā vicikicchā sā
pahãyatãti? Evambhante. Tadāhārasambhavanti bhikkhave yathā bhåtaü sammappa¤¤āya
passato yā vicikicchā sā pahãyatãti? Evambhante. Tadāhāranirodhā yaü bhåtaü taü
nirodhadhammanti bhikkhave yathābhåtaü sammappa¤¤āya passato yā vicikicchā sā
pahãyatãti? Evambhante.

13. Bhåtamidanti bhikkhave itipi vo ettha nibbicikicchāti1.? Evambhante.
Tadāhārasambhavanti bhikkhave itipi vo ettha nibbicikicchāti? Evambhante.
Tadāhāranirodhā yaü bhåtaü taü nirodhadhammanti bhikkhave itipi vo ettha
nibbicikicchāti.? Evambhante.

14. Bhåtamidanti bhikkhave yathābhåtaü sammappa¤¤āya sudiņņhanti? Evambhante.
Tadāhārasambhavanti bhikkhave yathā bhåtaü sammappa¤¤āya sudiņņhanti?. Evambhante.
Tadāhāranirodhā yaü bhåtaü taü nirodhadhammanti bhikkhave yathābhåtaü
sammappa¤¤āya sudiņņhanti? Evambhante.

15. Ima¤ce tumhe bhikkhave diņņhiü evaü parisuddhaü evaü pariyodātaü allãyetha
keëāyetha dhanāyetha2 mamāyetha, api nu tumhe bhikkhave kullåpamaü dhammaü desitaü
ājāneyyātha nittharaõatthāya no gahaõatthāyāti? No hetambhante. Ima¤ce tumhe bhikkhave
diņņhiü evaü parisuddhaü evaü pariyodātaü [PTS Page 261] [\q 261/]      na allãyetha na
keëāyetha na dhanāyetha3 na mamāyetha, api nu tumhe4 bhikkhave kullåpamaü dhammaü
desitaü ājāneyyātha nittharaõatthāya no gahaõatthāyāti? Evambhante.

16. Cattārome bhikkhave āhārā bhåtānaü vā sattānaü ņhitiyā sambhavesãnaü vā anuggahāya.
Katame cattāro? Kabaliīkāro5 āhāro oëāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosa¤cetanā
tatiyā, vi¤¤āõaü catutthaü.

17. Ime ca bhikkhave cattāro āhārā kinnidānā kiüsamudayā ki¤jātikā kimpabhavā? Ime
cattāro āhārā taõhānidānā taõhāsamudayā taõhājātikā taõhāpabhavā,

18. Taõhā cāyaü bhikkhave kinnidānā kiüsamudayā ki¤jātikā kimpabhavā? Taõhā
vedanānidānā vedanāsamudayā vedanājātikā vedanāpabhavā.

-----------------------
1. Nivicikicchā, sã.Katthaci. 2. Dhaneyyātha, syā. 3. Na dhaneyyātha, syā. 4. Me tumhe, syā.
5. Kabaëãkāro, machasaü. Kavaëiīkāro, syā.[PTS]

[BJT Page 612] [\x 612/]      

Vedanā cāyaü bhikkhave kinnidānā kiüsamudayā ki¤jātikā kimpabhavā? Vedanā
phassanidānā phassasamudayā phassajātikā phassa pabhavā.1

20. Phasso cāyaü bhikkhave kinnidāno kiüsamudayo ki¤jātiko kimpabhavo? Phasso
saëāyatananidāno saëasāyatanasamudayo saëasāyatanajātiko saëāyatanappabhavo.2 

21. Saëāyatana¤cidaü bhikkhave kinnidānaü kiüsamudayaü ki¤jātikaü
kimpabhavaü?Saëāyatanaü nāmaråpanidānaü nāmaråpasamudayaü nāmaråpajātikaü
nāmaråpappabhavaü3 .

22. Nāmaråpa¤cidaü bhikkhave kiü nidānaü kiü samudayaü kiü jātikaü kiü pabhavaü?
Nāmaråpaü vi¤¤āõanidānaü vi¤¤āõasamudayaü vi¤¤āõajātikaü vi¤¤āõappabhavaü.4

23. Vi¤¤āõa¤cidaü bhikkhave kinnidānaü kiüsamudayaü ki¤jātikaü kimpabhavaü?
Vi¤¤āõaü saīkhāranidānaü saīkhārasamudayaü saīkhārajātikaü saīkhārappabhavaü.5.

24. Saīkhārā cime bhikkhave kinnidānā kiüsamudayā ki¤jātikā kimpabhavā? Saīkhārā
avijjānidānā avijjāsamudayā avijjājātikā avijjāpabhavā.6.

25. Iti kho bhikkhave avijjāpaccayā saīkhārā, saīkhārapaccayā vi¤¤āõaü, vi¤¤āõapaccayā
nāmaråpaü, nāmaråpapaccayā saëāyatanaü saëāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā
vedanā, vedanāpaccayā taõhā, taõhāpaccayā upādānaü, upādānapaccayā bhavo,
bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraõaü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā
sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

26. Jātipaccayā jarāmaraõanti iti kho panetaü vuttaü. Jātipaccayā nu kho bhikkhave
jarāmaraõaü no vā, kathaü vo ettha hotãti? Jātipaccayā bhante jarāmaraõaü, evaü no ettha
hoti: jātipaccayā jarāmaraõanti.

27. Bhavapaccayā jātãti iti kho panetaü vuttaü. Bhavapaccayā nu kho bhikkhave jāti no vā,
kathaü vo ettha hotãti? Bhavapaccayā bhante jāti. Evaü no ettha hoti: bhavapaccayā [PTS
Page 262] [\q 262/]      jātãti.
-----------------------
1. Phassappabhavā, machasaü. 2. Saëāyatanapabhavo, syā. 3. Nāmaråpapabhavaü, syā. 4.
Vi¤¤āõapabhavaü, syā. 5. Saīkhārapabhavaü, syā. 6. Avijjāppabhavā, machasaü.

[BJT Page 614] [\x 614/]     

28. Upādānapaccayā bhavoti iti kho panetaü vuttaü. Upādānapaccayā nu kho bhikkhave
bhavo no vā, kathaü vo ettha hotãti? Upādānapaccayā bhante bhavo. Evaü no ettha hoti:
upādānapaccayā bhavoti.

29. Taõhāpaccayā upādānanti iti kho panetaü vuttaü. Taõhāpaccayā nu kho bhikkhave
upādānaü no vā, kathaü vo ettha hotãti?. Taõhāpaccayā bhante upādānaü. Evaü no ettha
hoti: taõhāpaccayā upādānanti.

30. Vedanāpaccayā taõhāti iti kho panetaü vuttaü. Vedanāpaccayā nu kho bhikkhave taõhā
no vā, kathaü vo ettha hotãti? Vedanāpaccayā bhante taõhā. Evaü no ettha hoti:
vedanāpaccayā taõhāti.

31. Phassapaccayā vedanāti iti kho panetaü vuttaü. Phassapaccayā nu kho bhikkhave vedanā
no vā, kathaü vo ettha hotãti? Phassapaccayā bhante vedanā. Evaü no ettha hoti:
phassapaccayā vedanāti.

32. Saëāyatanapaccayā phassoti iti kho panetaü vuttaü. Saëāyatanapaccayā nu kho
bhikkhave phasso no vā, kathaü vo ettha hotãti?. Saëāyatanapaccayā bhante phasso. Evaü no
ettha hoti: saëasāyatanapaccayā phassoti.

33. Nāmaråpapaccayā saëāyatananti iti kho panetaü vuttaü. Nāmaråpapaccayā nu kho
bhikkhave saëāyatanaü no vā, kathaü vo ettha hotãti?. Nāmaråpapaccayā bhante
saëāyatanaü. Evaü no ettha hoti: nāmaråpapaccayā saëāyatananti.

34. Vi¤¤āõapaccayā nāmaråpanti iti kho panetaü vuttaü. Vi¤¤āõapaccayā nu kho bhikkhave
nāmaråpaü no vā, kathaü vo ettha hotãti? Vi¤¤āõapaccayā bhante nāmaråpaü. Evaü no
ettha hoti: vi¤¤āõapaccayā nāmaråpanti.

35. Saīkhārapaccayā vi¤¤āõanti iti kho panetaü vuttaü. Saīkhārapaccayā nu kho bhikkhave
vi¤¤āõaü no vā, kathaü vo ettha hotãti?. Saīkhārapaccayā bhante vi¤¤āõaü, evaü no ettha
hoti: saīkhārapaccayā vi¤¤āõanti.

[BJT Page 616] [\x 616/]     

36. Avijjāpaccayā saīkhārāti iti kho panetaü vuttaü avijjā paccayā nu kho bhikkhave
saīkhārā no vā, kathaü vo ettha hotãti? Avijjāpaccayā bhante saīkhārā. Evaü no ettha hoti:
avijjāpaccayā saīkhārāti.

37. Sādhu bhikkhave. Iti kho bhikkhave tumhepi evaü vadetha. Ahampi evaü vadāmi:
imasmiü 1 sati idaü hoti, [PTS Page 263] [\q 263/]      imassuppādā idaü uppajjati - yadidaü
avijjāpaccayā saīkhārā, saīkhārapaccayā vi¤¤āõaü, vi¤¤āõapaccayā nāmaråpaü,
nāmaråpapaccayā saëāyatanaü, saëāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā,
vedanāpaccayā taõhā, taõhāpaccayā upādānaü, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti,
jātipaccayā jarāmaraõaü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa
kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

38. Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saīkhāranirodho, saīkhāranirodhā vi¤¤āõanirodho,
vi¤¤āõanirodhā nāmaråpanirodho, nāmaråpanirodhā saëāyatananirodho, saëāyatananirodhā
phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taõhānirodho, taõhānirodhā
upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā
jarāmaraõaü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa
dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

39. Jātinirodhā jarāmaraõanirodhoti iti kho panetaü vuttaü. Jātinirodhā nu kho bhikkhave
jarāmaraõanirodho no vā, kathaü vo ettha hotãti? Jātinirodhā bhante jarāmaraõanirodho.
Evaü no ettha hoti: jātinirodhā jarāmaraõanirodhoti.

40. Bhavanirodhā jātinirodhoti iti kho panetaü vuttaü. Bhavanirodhā nu kho bhikkhave
jātinirodho no vā, kathaü vo ettha hotãti? Bhavanirodhā bhante jātinirodho. Evaü no ettha
hoti. Bhavanirodhā jātinirodhoti.

-----------------------
1. Iti imasmiü, sãmu.

[BJT Page 618] [\x 618/]     

41. Upādānanirodhā bhavanirodhoti iti kho panetaü vuttaü. Upādānanirodhā nu kho
bhikkhave bhavanirodho no vā, kathaü vo ettha hotãti? Upādānanirodhā bhante
bhavanirodho. Evaü no ettha hoti: upādānanirodhā bhavanirodhoti.

42. Taõhānirodhā upādānanirodhoti iti kho panetaü vuttaü. Taõhānirodhā nu kho
bhikkhave upādānanirodho no vā, kathaü vo ettha hotãti? Taõhānirodhā bhante
upādānanirodho. Evaü no ettha hoti: taõhānirodhā upādānanirodhoti.

43. Vedanānirodhā taõhānirodhoti iti kho panetaü vuttaü vedanānirodhā nu kho bhikkhave
taõhānirodho no vā, kathaü vo ettha hotãti? Vedanānirodhā bhante taõhānirodho. Evaü no
ettha hoti: vedanānirodhā taõhānirodhoti. 

44. Phassanirodhā vedanā nirodhoti iti kho panetaü vuttaü. Phassanirodhā nu kho
bhikkhave vedanānirodho no vā, kathaü vo ettha hotãti? Phassanirodhā bhante
vedanānirodho. Evaü no ettha hoti: phassanirodhā [PTS Page 264] [\q 264/]     
vedanānirodhoti.

45. Saëāyatananirodhā phassanirodhoti iti kho panetaü vuttaü. Saëāyatananirodhā nu kho
bhikkhave phassanirodho no vā, kathaü vo ettha hotãti? Saëāyatananirodhā bhante
phassanirodho. Evaü no ettha hoti: saëāyatananirodhā phassanirodhoti.

46. Nāmaråpanirodhā saëāyatananirodhoti iti kho panetaü vuttaü. Nāmaråpanirodhā nu kho
bhikkhave saëāyatananirodho no vā, kathaü vo ettha hotãti? Nāmaråpanirodhā bhante
saëāyatananirodho. Evaü no ettha hoti: nāmaråpanirodhā saëāyatananirodhoti.

47. Vi¤¤āõanirodhā nāmaråpanirodhoti iti kho panetaü vuttaü. Vi¤¤āõanirodhā nu kho
bhikkhave nāmaråpanirodho no vā, kathaü vo ettha hotãti? Vi¤¤āõanirodhā bhante
nāmaråpanirodho. Evaü no ettha hoti: vi¤¤āõanirodhā nāmaråpanirodhoti.

[BJT Page 620] [\x 620/]     

48. Saīkhāranirodhā vi¤¤āõanirodhoti iti kho panetaü vuttaü. Saīkhāranirodhā nu kho
bhikkhave vi¤¤āõanirodho no vā, kathaü vo ettha hotãti? Saīkhāranirodhā bhante
vi¤¤āõanirodho. Evaü no ettha hoti: saīkhāranirodhā vi¤¤āõanirodhoti.

49. Avijjānirodhā saīkhāranirodhoti iti kho panetaü vuttaü. Avijjānirodhā nu kho bhikkhave
saīkhāranirodho no vā, kathaü vo ettha hotãti? Avijjānirodhā bhante saīkhāranirodho. Evaü
no ettha hoti: avijjānirodhā saīkhāranirodhoti.

50. Sādhu bhikkhave. Iti kho bhikkhave tumhepi evaü vadetha. Ahampi evaü vadāmi:
imasmiü asati idaü na hoti, imassa nirodhā idaü nirujjhati - yadidaü avijjānirodhā
saīkhāranirodho, saīkhāranirodhā vi¤¤āõanirodho, vi¤¤āõanirodhā nāmaråpanirodho,
nāmaråpanirodhā saëāyatananirodho, saëāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā
vedanānirodho, vedanānirodhā taõhānirodho, taõhā nirodhā upādānanirodho,
upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarā maraõaü
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa
dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

51. Api nu tumhe bhikkhave evaü jānantā evaü passantā [PTS Page 265] [\q 265/]     
pubbantaü vā paņidhāveyyātha: ahosimha1 nu kho mayaü atãtamaddhānaü, na nukho
ahosimha atãtamaddhānaü, kinnu kho ahosimha atãtamaddhānaü, kathannu kho ahosimha
atãtamaddhānaü, kiü hutvā kiü ahosimha nu kho mayaü atãtamaddhānanti. No hetaü
bhante.

52. Api nu tumhe bhikkhave evaü jānantā evaü passantā aparantaü vā ādhāveyyātha:2
bhavissāma nu kho mayaü anāgatamaddhānaü na nu kho bhavissāma anāgatamaddhānaü,
kinnu kho bhavissāma anāgatamaddhānaü, kathannu kho bhavissāma anāgatamaddhānaü,
kiü hutvā kiü bhavissāma nu kho mayaü anāgatamaddhānanti. No hetaü bhante.

53. Api nu tumhe bhikkhave evaü jānantā evaü passantā etarahi vā paccuppannaü
addhānaü3 ajjhattaü kathaīkathã assatha:4 ahannukhosmi, no nu khosmi, kinnu khosmi,
kathannu khosmi, ayannu kho satto kuto āgato, so kuhiīgāmã bhavissatãti. No hetaü
bhante.

-----------------------
1. Ahesumhā, syā. Ahesumha - a¤¤atra 2. Paņidhāveyyātha. Machasaü, syā. 3.
Paccuppannaddhānaü ārabbha, syā. Paccuppanna maddhānaü ajjhattaü, machasaü. 4.
Kathaü kathittha, syā.

[BJT Page 622] [\x 622/]     

54. Api nu tumhe bhikkhave evaü jānantā evaü passantā evaü vadeyyātha: satthā no garu,
satthugāravena ca1 mayaü evaü vademāti.2 No hetaü bhante.

55. Api nu tumhe bhikkhave evaü jānantā evaü passantā evaü vadeyyātha: samaõo no
evamāha,3 samaõavacanena ca mayaü4 evaü vademāti. No hetaü bhante. 

56. Api nu tumhe bhikkhave evaü jānantā evaü passantā a¤¤aü satthāraü uddiseyyāthāti.
No hetaü bhante.

57. Api nu tumhe bhikkhave evaü jānantā evaü passantā yāni tāni
puthusamaõabrāhmaõānaü vatakotuhalamaīgalāni, tāni sārato paccāgaccheyyāthāti. No
hetaü bhante.

58. Nanu bhikkhave5 yadeva tumhākaü sāmaü ¤ātaü sāmaü diņņhaü sāmaü viditaü tadeva
tumhe vadethāti.6 Evambhante.

59. Sādhu bhikkhave, upanãtā kho me tumhe bhikkhave iminā sandiņņhikena dhammena
akālikena ehipassikena opanayikena paccattaü veditabbena vi¤¤åhi. Sandiņņhiko " ayaü
bhikkhave dhammo akāliko ehipassiko opanayiko paccattaü veditabbo vi¤¤åhã"ti. Iti yantaü
vuttaü, idametaü paņicca vuttaü.
60. Tiõõaü kho pana bhikkhave sannipātā gabbhassāvakkanti hoti: idha mātāpitaro
sannipatitā honti, mātā ca na utunã hoti, gandhabbo ca na paccupaņņhito hoti, neva tāva
gabbhassāvakkanti [PTS Page 266] [\q 266/]      hoti. Idha mātāpitaro ca sannipatitā honti,
mātā ca utunã hoti, gandhabbo ca na paccupaņņhito hoti, neva tāva gabbhassāvakkanti hoti.
Yato ca kho bhikkhave mātāpitaro sannipatitā honti, mātā ca utunã hoti, gandhabbo ca
paccupaņņhito hoti, evaü tiõõaü sannipātā gabbhassāvakkanti hoti.

61. Tamenaü bhikkhave mātā nava vā dasa vā māse gabbhaü kucchinā pariharati mahatā
saüsayena garumbhāraü7. Tamenaü bhikkhave mātā navannaü vā dasannaü cā māsānaü
accayena vijāyati mahatā saüsayena garumbhāraü. Tamenaü jātaü samānaü sakena lohitena
poseti. Lohitaü hetaü bhikkhave8 ariyassa vinaye yadidaü mātutha¤¤aü. 

1. Satthugāraveneva, syā 2 vadeyyāmāti, syā. Mayaü vademāti.[PTS.] Si-katthaci. 3. Samaõo
evamāha, syā. Machasaü. 4. Samaõā ca nāma mayaü , machasaü. Samaõā ca na ca mayaü,
syā[PTS] samaõā ca vata mayaü, sã katthaci. 5.Nanu kho bhikkhave, sãmu. 6. Vadeyyāthāti,
syā. 7. Garubhāraü, syā. 8. Lohitaü bhikkhave, sã -katthaci.

[BJT Page 624] [\x 624/]     

62. Sa kho so bhikkhave kumāro vuddhimanvāya1 indriyānaü paripākamanvāya yāni tāni2
kumārakānaü kãëāpanakāni tehi kãëati: seyyathãdaü-vaīkakaü3 ghaņikaü mokkhacikaü4
ciīgulakaü5 pattāëhakaü rathakaü dhanukaü.

63. Sa kho so bhikkhave kumāro vuddhimanvāya6 indriyānaü paripākamanvāya pa¤cahi
kāmaguõehi samappito samaīgibhåto7 parivāreti: cakkhu vi¤¤eyyehi råpehi iņņhehi kantehi
manāpehi piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi,8 sotavi¤¤eyyehi saddehi iņņhehi kantehi
manāpehi piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi,8 ghānavi¤¤eyyehi gandhehi iņņhehi
kantehi manāpehi piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi, jivhāvi¤¤eyyehi rasehi iņņhehi
kantehi manāpehi piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi, kāyavi¤¤eyyehi phoņņhabbehi
iņņhehi kantehi manāpehi piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi.

64. So cakkhunā råpaü disvā piyaråpe9 råpe sārajjati, appiyaråpe råpe byāpajjati.10
Anupaņņhitakāyasati ca viharati paritta cetaso, ta¤ca cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü
yathābhåtaü nappajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaü
anurodhavirodhaü samāpanno yaü ki¤ci vedanaü vedeti sukhaü vā dukkhaü vā
adukkhamasukhaü vā, so taü vedanaü abhinandati abhivadati ajjhosāya tiņņhati, tassa taü
vedanaü abhinandato abhivadato ajjhosāya tiņņhato uppajjati nandã. Yā vedanāsu nandã
tadupadānaü. Tassupādāna paccayā11 bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraõaü
soka parideva dukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa
dukkhakkhandhassa samudayo hoti. - Sotena saddaü sutvā piyaråpe9 sadde sārajjati,
appiyaråpe sadde byāpajjati. Anupaņņhitakāyasati ca viharati paritta cetaso, ta¤ca
cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü yathābhåtaü nappajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā
aparisesā nirujjhanti. So evaü anurodhavirodhaü samāpanno yaü ki¤ci vedanaü vedeti
sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, so taü vedanaü abhinandati abhivadati
ajjhosāya tiņņhati, tassa taü vedanaü abhinandato abhivadato ajjhosāya tiņņhato uppajjati
nandã. Yā vedanāsu nandã tadupadānaü. Tassupādāna paccayā bhavo, bhavapaccayā jāti,
jātipaccayā jarāmaraõaü soka parideva dukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa
kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. - Ghānena gandhaü ghāyitvā piyaråpe9
gandhe sārajjati, appiyaråpe gandhe byāpajjati. Anupaņņhitakāyasati ca viharati paritta
cetaso, ta¤ca cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü yathābhåtaü nappajānāti yatthassa te pāpakā
akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaü anurodhavirodhaü samāpanno yaü ki¤ci
vedanaü vedeti sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, so taü vedanaü abhinandati
abhivadati ajjhosāya tiņņhati, tassa taü vedanaü abhinandato abhivadato ajjhosāya tiņņhato
uppajjati nandã. Yā vedanāsu nandã tadupadānaü. Tassupādāna paccayā bhavo,
bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraõaü soka parideva dukkhadomanassupāyāsā
sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. - Jivhāya rasaü
sāyitvā piyaråpe rase sārajjati, appiyaråpe rase byāpajjati. Anupaņņhitakāyasati ca viharati
paritta cetaso, ta¤ca cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü yathābhåtaü nappajānāti yatthassa te
pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaü anurodhavirodhaü samāpanno yaü
ki¤ci vedanaü vedeti sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, so taü vedanaü
abhinandati abhivadati ajjhosāya tiņņhati, tassa taü vedanaü abhinandato abhivadato
ajjhosāya tiņņhato uppajjati nandã. Yā vedanāsu nandã tadupadānaü. Tassupādāna paccayā
bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraõaü soka parideva dukkhadomanassupāyāsā
sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. - Kāyena
phoņņhabbaü phusitvā piyaråpe phoņņhabbe sārajjati, appiyaråpe phoņņhabbe byāpajjati.
Anupaņņhitakāyasati ca viharati paritta cetaso, ta¤ca cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü
yathābhåtaü nappajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaü
anurodhavirodhaü samāpanno yaü ki¤ci vedanaü vedeti sukhaü vā dukkhaü vā
adukkhamasukhaü vā, so taü vedanaü abhinandati abhivadati ajjhosāya tiņņhati, tassa taü
vedanaü abhinandato abhivadato ajjhosāya tiņņhato uppajjati nandã. Yā vedanāsu nandã
tadupadānaü. Tassupādāna paccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraõaü soka
parideva dukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa
samudayo hoti. - Manasā dhammaü vi¤¤āya piyaråpe [PTS Page 267] [\q 267/]      dhamme
sārajjati, appiyaråpe dhamme byāpajjati. Anupaņņhitakāyasati ca viharati paritta cetaso,
ta¤ca cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü yathābhåtaü nappajānāti yatthassa te pāpakā akusalā
dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaü anurodhavirodhaü samāpanno yaü ki¤ci vedanaü
vedeti sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, so taü vedanaü abhinandati abhivadati
ajjhosāya tiņņhati, tassa taü vedanaü abhinandato abhivadato ajjhosāya tiņņhato uppajjati
nandã. Yā vedanāsu nandã tadupadānaü. Tassupādāna paccayā bhavo, bhavapaccayā jāti,
jātipaccayā jarāmaraõaü soka parideva dukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa
kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 

------------------------
1. Vuķķhimanvāya, syā. 2. Yāni, sã. 3. Vaīkaü, syā.Sã.Katthaci. 4. Mokkhalikā.Sã. 5.
Ciīgulikaü, syā. 6.Vuķaķhimanvāya, syā. 7. Samaīgãbhåto, syā. 8.: Rajanãyehi pemanãyehi,
syā. 9. Piyaråpe sārajjati,sãmu. 10. Appiyaråpe byāpajjati,sãmu. 11. Tassa upādānapaccayā,
syā.

[BJT Page 626] [\x 626/]     

65. Idha bhikkhave tathāgato loke uppajjati arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno
sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavā. So
imaü lokaü sadevakaü samārakaü sabrahmakaü, sassamaõabrāhmaõiü pajaü
sadevamanussaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedeti. So dhammaü deseti ādikalyāõaü
majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü, kevalaparipuõõaü parisuddhaü
brahmacariyaü pakāseti. Taü dhammaü suõāti gahapati vā gahapatiputto vā a¤¤atarasmiü
vā kule paccājāto.1 So taü dhammaü sutvā tathāgate saddhaü paņilabhati. So tena
saddhāpaņilābhena samannāgato itipaņisa¤cikkhati: sambādho gharāvāso rajāpatho,
abbhokāso pabbajjā, nayidaü sukaraü agāraü ajjhāvasatā ekantaparipuõõaü
ekantaparisuddhaü saīkhalikhitaü brahmacariyaü carituü, yannånāhaü kesamassuü ohāretvā
kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyyanti. So aparena samayena
appaü vā bhogakkhandhaü pahāya, mahantaü vā bhogakkhandhaü pahāya, appaü vā
¤ātiparivaņņaü pahāya, mahantaü vā ¤ātiparivaņņaü pahāya, kesamassuü ohāretvā kāsāyāni
vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajati.

66. So evaü pabbajito samāno bhikkhånaü sikkhāsājãvasamāpanno pāõātipātaü pahāya
pāõātipātā paņivirato hoti. Nihitadaõķo nihitasattho lajjã dayāpanno
sabbapāõabhåtahitānukampã viharati adinnādānaü pahāya adinnādānā [PTS Page 268] [\q
268/]      paņivirato hoti dinnādāyã dinnapāņikaīkhã athenena sucibhåtena attanā viharati.
Abrahmacariyaü pahāya brahmacārã hoti ārācārã virato methunā gāmadhammā. Musāvādaü
pahāya musāvādā paņivirato hoti saccavādã saccasandho theto2 paccayiko avisaüvādako
lokassa. Pisuõaü3 vācaü pahāya pisuõāya vācāya4 paņivirato hoti: ito sutvā na amutra
akkhātā imesaü bhedāya, amutra sutvā na imesaü akkhātā amåsaü bhedāya. Iti bhinnānaü
vā sandhātā sahitānaü vā anuppadātā samaggārāmo samaggarato samagganandã
samaggakaraõiü vācaü bhāsitā hoti. Pharusaü vācaü pahāya pharusāya vācāya5 paņivirato
hoti: yā sā vācā nelā kaõõasukhā pemanãyā hadayaīgamā porã bahujanakantā
bahujanamanāpā, tathāråpiü vācaü bhāsitā hoti. Samphappalāpaü pahāya samphappalāpā
paņivirato hoti: kālavādã bhåtavādã atthavādã dhammavādã vinayavādã nidhānavatiü vācaü
bhāsitā6 kālena sāpadesaü pariyantavatiü atthasaühitaü. 

1. Pacchājāto, syā 2.Theto, syā 3. Pãsuõā, sã.Katthaci 4. Pisuõāvācā, sã, katthaci 5.
Pharusāvācā, sã katthaci, 6. Bhāsitā hoti, syā.

[BJT Page 628] [\x 628/]     

67. So bãjagāmabhåtagāmasamārambhā paņivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattuparato1 virato
vikālabhojanā. Naccagãtavāditavisåkadassanā paņivirato hoti.
Mālāgandhavilepanadhāraõamaõķanavibhåsanaņņhānā paņivirato hoti.
Uccāsayanamahāsayanā paņivirato hoti. Jātaråparajatapaņiggahaõā paņivirato hoti.
âmakadha¤¤apaņiggahaõā paņivirato hoti. âmakamaüsapaņiggahaõā paņivirato hoti.
Itthikumārikapaņiggahaõā2 paņivirato hoti. Dāsidāsapaņiggahaõā paņivirato hoti.
Ajeëakapaņiggahaõā paņivirato hoti. Kukkuņasåkarapaņiggahaõā paņivirato hoti.
Hatthigavāssavaëavāpaņiggahaõā paņivirato hoti. Khettavatthupaņiggahaõā paņivirato hoti.
Dåteyyapahiõagamanānuyogā paņivirato hoti. Kayavikkayā paņivirato hoti. Tulākåņa -
kaüsakåņa - mānakåņā paņivirato hoti. Ukkoņana - va¤cana - nikati - sāciyogā3 paņivirato
hoti. Chedana - vadha - bandhana - viparāmosa4 - ālopa - sahasākārā paņivirato hoti.

68. So santuņņho hoti kāyaparihāriyena 5 cãvarena kucchiparihāriyena piõķapātena yena
yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhisakuõo6 yena yeneva
ķeti, sapattabhārova ķeti, evameva bhikkhu santuņņho hoti kāyaparihāriyena cãvarena
kucchiparihāriyena piõķapātena. Yena yeneva7 pakkamati, samādāyeva pakkamati.

So iminā [PTS Page 269] [\q 269/]      ariyena silakkhandhena samannāgato ajjhattaü
anavajjasukhaü paņisaüvedeti.

69. So cakkhunā råpaü disvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã.
Yatvādhikaraõamenaü cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati cakkhundriyaü,
cakkhundriye saüvaraü āpajjati.

Sotena saddaü sutvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã. Yatvādhikaraõamenaü
sotindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati sotindriyaü, sotindriye saüvaraü
āpajjati.

Ghānena gandhaü ghāyitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã.
Yatvādhikaraõamenaü ghānindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati ghānindriyaü,
ghānindriye saüvaraü āpajjati.

Jivhāya rasaü sāyitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã. Yatvādhikaraõamenaü
jivhindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati jivhindriyaü, jivhindriye saüvaraü
āpajjati.

Kāyena phoņņhabbaü phusitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã.
Yatvādhikaraõamenaü kāyindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati kāyindriyaü,
kāyindriye saüvaraü āpajjati.

Manasā dhammaü vi¤¤āya na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã. Yatvādhikaraõamenaü
manindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati manindriyaü, manindriye saüvaraü
āpajjati. So iminā ariyena indriyasaüvarena samannāgato ajjhattaü abyāsekasukhaü
paņisaüvedeti.

------------------------
1. Rattåparato, machasaü syā. [PTS 2.] Itthikumāri paņiggahaõā, sã-katthaci. 3. Sāviyogā, syā.
4. Viparāmāsā, sã-katthaci 5. Kāyaparihārikena, machasaü. Syā.[PTS] sã-katthaci. 6.
Pakkhãsakuõo, machasaü.Syā 7. So yena yeneva, machasaü.

[BJT Page 630] [\x 630/]     

70. So abhikkante paņikkante sampajānakārã hoti. âlokite vilokite sampajānakārã hoti.
Sammi¤jite pasārite sampajānakārã hoti. Saīghāņipattacãvaradhāraõe sampajānakārã hoti.
Asitena pite khāyite sāyite sampajānakārã hoti. Uccārapassāvakamme sampajānakārã hoti,
gate ņhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuõhãbhāve sampajānakārã hoti.

71. So iminā ca ariyena sãlakkhandhena samannāgato, iminā ca ariyena indriyasaüvarena
samannāgato, iminā ca satisampaja¤¤ena1 samannāgato vivittaü senāsanaü bhajati: ara¤¤aü
rukkhamålaü pabbataü kandaraü giriguhaü susānaü vanapatthaü abbhokāsaü palālapu¤jaü.
So pacchābhattaü piõķāpātapaņikkanto nisãdati pallaīkaü ābhujitvā, ujuü kāyaü paõidhāya,
parimukhaü satiü upaņņhapetvā.

72. So abhijjhaü loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaü parisodheti
byāpādapadosaü pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāõabhåtahitānukampã.
Byāpādapadosā cittaü parisodheti. Thãnamiddhaü2 pahāya vigatathãnamiddho viharati
ālokasa¤¤ã sato sampajāno. Thãnamiddhā cittaü parisodheti. Uddhaccakukkuccaü pahāya
anuddhato viharati ajjhattaü våpasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaü parisodheti.
Vicikicchaü pahāya tiõõavicikiccho viharati akathaīkathã kusalesu dhammesu. Vicikicchāya
cittaü parisodheti.

[PTS Page 270] [\q 270/]      

73. So ime pa¤canãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalãkaraõe vivicceva
kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü
jhānaü3 upasampajja viharati. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā
ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü
dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca
sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yaü taü ariyā ācikkhanti upekkhako satimā
sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca
pahānā pubbeva somanassa domanassānaü atthagamā adukkhaü asukhaü
upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati.

74. So cakkhunā råpaü disvā piyaråpe råpe na sārajjati.4 Appiyaråpe råpe na byāpajjati.
Upaņņhitakāyasati ca viharati appamāõacetaso. Ta¤ca cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü yathā
bhåtaü pajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaü
anurodhavirodhavippahãno yaü ki¤ci vedanaü vedeti sukhaü vā dukkhaü vā
adukkhamasukhaü vā, so taü vedanaü nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiņņhati. Tassa
taü vedanaü anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiņņhato yā vedanāsu nandã sā
nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho,
bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraõaü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā
nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

----------------------
1. Ariyena satisampaja¤¤ena, machasaü, 2. Thãnamiddhaü, machasaü. 3. Paņhamajjhānaü,
sãmu. 4. Piyaråpe na sārajjati.Sã.

[BJT Page 632] [\x 632/]     

75. Sotena saddaü sutvā piyaråpe sadde na sārajjati.4 Appiyaråpe sadde na byāpajjati.
Upaņņhitakāyasati ca viharati appamāõacetaso. Ta¤ca cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü yathā
bhåtaü pajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaü
anurodhavirodhavippahãno yaü ki¤ci vedanaü vedeti sukhaü vā dukkhaü vā
adukkhamasukhaü vā, so taü vedanaü nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiņņhati. Tassa
taü vedanaü anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiņņhato yā vedanāsu nandã sā
nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho,
bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraõaü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā
nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

- Ghānena gandhaü ghāyitvā piyaråpe gandhe na sārajjati.4 Appiyaråpe gandhe na
byāpajjati. Upaņņhitakāyasati ca viharati appamāõacetaso. Ta¤ca cetovimuttiü
pa¤¤āvimuttiü yathā bhåtaü pajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā
nirujjhanti. So evaü anurodhavirodhavippahãno yaü ki¤ci vedanaü vedeti sukhaü vā
dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, so taü vedanaü nābhinandati nābhivadati nājjhosāya
tiņņhati. Tassa taü vedanaü anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiņņhato yā vedanāsu
nandã sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho , upādānanirodhā bhavanirodho,
bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraõaü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā
nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

- Jivhāya rasaü sāyitvā piyaråpe rase na sārajjati.4 Appiyaråpe rase na byāpajjati.
Upaņņhitakāyasati ca viharati appamāõacetaso. Ta¤ca cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü yathā
bhåtaü pajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti. So evaü
anurodhavirodhavippahãno yaü ki¤ci vedanaü vedeti sukhaü vā dukkhaü vā
adukkhamasukhaü vā, so taü vedanaü nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiņņhati. Tassa
taü vedanaü anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiņņhato yā vedanāsu nandã sā
nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho,
bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraõaü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā
nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

- Kāyena phoņņhabbaü phusitvā piyaråpe phoņņhabbe na sārajjati.4 Appiyaråpe phoņņhabbe
na byāpajjati. Upaņņhitakāyasati ca viharati appamāõacetaso. Ta¤ca cetovimuttiü
pa¤¤āvimuttiü yathā bhåtaü pajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā
nirujjhanti. So evaü anurodhavirodhavippahãno yaü ki¤ci vedanaü vedeti sukhaü vā
dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, so taü vedanaü nābhinandati nābhivadati nājjhosāya
tiņņhati. Tassa taü vedanaü anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiņņhato yā vedanāsu
nandã sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho,
bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraõaü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā
nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

- Manasā dhammaü vi¤¤āya piyaråpe dhamme na sārajjati.4 Appiyaråpe dhamme na
byāpajjati. Upaņņhitakāyasati ca viharati appamāõacetaso. Ta¤ca cetovimuttiü
pa¤¤āvimuttiü yathā bhåtaü pajānāti yatthassa te pāpakā akusalā dhammā aparisesā
nirujjhanti. So evaü anurodhavirodhavippahãno yaü ki¤ci vedanaü vedeti sukhaü vā
dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, so taü vedanaü nābhinandati nābhivadati nājjhosāya
tiņņhati. Tassa taü vedanaü anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiņņhato yā vedanāsu
nandã sā nirujjhati. Tassa nandinirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho,
bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraõaü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā
nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti.

76. Imaü kho me tumhe bhikkhave saīkhittena taõhāsaīkhayavimuttiü dhāretha. Sātiü pana
[PTS Page 271] [\q 271/]      bhikkhuü2 kevaņņaputtaü mahātaõhājāla - taõhā - saīghāņa3
paņimukkanti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti.

Mahātaõhāsaīkhayasuttaü aņņhamaü.

1.4.9.

Mahāassapurasuttaü.

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā aīgesu viharati assapuraü nāma aīgānaü nigamo.
Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi: bhikkhavo'ti. Bhadanteti te bhikkhå bhagavato
paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

2. Samaõāti vo bhikkhave jano sa¤jānāti. Tumhe ca pana ke tumheti puņņhā samānā
samaõamhāti paņijānātha. Tesaü vo bhikkhave evaü sama¤¤ānaü sataü evampaņi¤¤ānaü
sataü " ye dhammā samaõakaraõā ca brāhmaõakaraõā ca te dhamme samādāya vattissāma,
evaü no amhākaü sama¤¤ā ca ayaü saccā bhavissati paņi¤¤ā ca bhåtā. Yesa¤ca mayaü
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraü4 paribhu¤jāma, tesaü te kārā
amhesu mahapphalā bhavissanti mahānisaüsā. Amhāka¤cevāyaü pabbajjā ava¤jhā bhavissati
saphalā saudrayāti 5" evaü hi vo bhikkhave sikkhitabbaü.

-----------------------
1.Ki¤ca,[PTS 2.] Sāniü bhikkhuü, sã. 3. Saīghāņi, sã 4. Parikkhāre, syā, sã.-Katthaci. 5
Saudayāti, sãmu.

[BJT Page 634] [\x 634/]     

3. Katame ca bhikkhave dhammā samaõakaraõā ca brāhmaõakaraõā ca?

4. Hirottappena samannāgatā bhavissāmāti evaü hi vo bhikkhave sikkhitabbaü.1 

5. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaü evamassa: hirottappenamhā2 samannāgatā.
Alamettāvatā, katamettāvatā. Anuppatto no sāma¤¤attho natthi no ki¤ci uttariü karaõãyanti
tāvatakeneva tuņņhiü āpajjeyyātha.

6. ârocayāmi vo bhikkhave, paņivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāma¤¤atthikānaü sataü
sāma¤¤attho parihāyi sati uttariü karaõãye. Ki¤ca bhikkhave uttariü karaõãyaü?
'Parisuddho no kāyasamācāro bhavissati uttāno vivaņo na ca chiddavā saüvuto ca tāya ca
pana parisuddhakāyasamācāratāya nevattānukkaüsissāma, na paraü vambhissāmā'ti evaü hi
vo bhikkhave sikkhitabbaü.

7. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaü evamassa: hirottappenamhā samannāgatā,
parisuddho no kāyasamācāro. Alamettāvatā, katamettāvatā. Anuppatto no sāma¤¤attho.
Natthi no ki¤ci3 uttariü karaõãyanti tāvatakeneva tuņņhiü āpajjeyyātha.

8. ârocayāmi vo bhikkhave, paņivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāma¤¤atthikānaü sataü
sāma¤¤attho parihāyi sati uttariü karaõãye. Ki¤ca bhikkhave uttariü karaõãyaü?
'Parisuddho [PTS Page 272] [\q 272/]      no vacãsamācāro bhavissati uttāno vivaņo na ca
chiddavā saüvuto ca. Tāya ca pana parisuddhavacãsamācāratāya nevattānukkaüsissāma na
paraü vambhissāmā'ti5 evaü hi vo bhikkhave sikkhitabbaü.

9. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaü evamassa: hirottappenamhā samannāgatā,
parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacãsamācāro. Alamettāvatā, katamettāvatā.
Anuppatto no sāma¤¤attho. Natthi no ki¤ci uttariü karaõãyanti tāvatakeneva tuņņhiü
āpajjeyyātha.

10. ârocayāmi vo bhikkhave, paņivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāma¤¤atthikānaü sataü
sāma¤¤attho parihāyi sati uttariü karaõãye. Ki¤ca bhikkhave uttariü karaõãyaü?
'Parisuddho no manosamācāro bhavissati uttāno vivaņo na ca chiddavā saüvuto ca tāya ca
pana parisuddhamanosamācāratāya nevattānukkaüsissāma, na paraü vambhissāmā'ti evaü
hi vo bhikkhave sikkhitabbaü.

11. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaü evamassa: hirottappenamhā samannāgatā,
parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacãsamācāro, parisuddho manosamācāro.
Alamettāvatā, katamettāvatā. Anuppatto no sāma¤¤attho. Natthi no ki¤ci uttariü
karaõãyanti tāvatakeneva tuņņhiü āpajjeyyātha.

-------------------------
1.Sikkhitabbanti, syā. 2.Hirottappenamha, machasaü. Syā.[PTS 3.] Natthi ki¤ci, syā. 4.
Nevattānukkaüseyyāma, machasaü, 5. Vambhessāma, machasaü.

[BJT Page 636] [\x 636/]     

12. ârocayāmi vo bhikkhave, paņivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāma¤¤atthikānaü sataü
sāma¤¤attho parihāyi sati uttariü karaõãye. Ki¤ca bhikkhave uttariü karaõãyaü?
'Parisuddho no ājãvo bhavissati uttāno vivaņo na ca chiddavā saüvuto ca. Tāya ca pana
parisuddhājãvatāya nevattānukkaüsissāma, na paraü vambhissāmā'ti evaü hi vo bhikkhave
sikkhitabbaü.

13. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaü evamassa: hirottappenamhā samannāgatā,
parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacãsamācāro, parisuddho manosamācāro.
Parisuddho ājãvo [PTS Page 273] [\q 273/]      alamettāvatā, katamettāvatā. Anuppatto no
sāma¤¤attho. Natthi no ki¤ci uttariü karaõãyanti tāvatakeneva tuņņhiü āpajjeyyātha.

14. ârocayāmi vo bhikkhave, paņivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāma¤¤atthikānaü sataü
sāma¤¤attho parihāyi sati uttariü karaõãye. Ki¤ca bhikkhave uttariü karaõãyaü? 'Indriyesu
guttadvārā bhavissāma: cakkhunā råpaü disvā na nimittaggāhã nānubya¤janaggāhã,
yatvādhikaraõamenaü cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjissāma, rakkhissāma
cakkhundriyaü, cakkhundriye saüvaraü āpajjissāma. Sotena saddaü sutvā na nimittaggāhã
nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü sotindriyaü asaüvutaü viharantaü
abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjissāma,
rakkhissāma sotindriyaü, sotindriye saüvaraü āpajjissāma. Ghānena gandhaü ghāyitvā na
nimittaggāhã nānubya¤janaggāhã. Yatvādhikaraõamenaü ghānindriyaü asaüvutaü
viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya
paņipajjissāma, rakkhissāma ghānindriyaü, ghānindriye saüvaraü āpajjissāma. Jivhāya rasaü
sāyitvā na nimittaggāhã nānubya¤janaggāhã. Yatvādhikaraõamenaü jivhindriyaü asaüvutaü
viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya
paņipajjissāma, rakkhissāma jivhindriyaü, jivhindriye saüvaraü āpajjissāma. Kāyena
phoņņhabbaü phusitvā na nimittaggāhã nānubya¤janaggāhã. Yatvādhikaraõamenaü
kāyindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjissāma, rakkhissāma kāyindriyaü, kāyindriye
saüvaraü āpajjissāma. Manasā dhammaü vi¤¤āya na nimittaggāhã nānubya¤janaggāhã.
Yatvādhikaraõamenaü manindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjissāma, rakkhissāma manindriyaü,
manindriye saüvaraü āpajjissāmā'ti evaü hi vo bhikkhave sikkhitabbaü.

15. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaü evamassa: hirottappenamhā samannāgatā,
parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacãsamācāro, parisuddho
manosamācāro.Parisuddho ājãvo. Alamettāvatā, katamettāvatā. Anuppatto no sāma¤¤attho.
Natthi no ki¤ci uttariü karaõãyanti tāvatakeneva tuņņhiü āpajjeyyātha.

16. ârocayāmi vo bhikkhave, paņivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāma¤¤atthikānaü sataü
sāma¤¤attho parihāyi sati uttariü karaõãye. Ki¤ca bhikkhave uttariü karaõãyaü? 'Bhojane
matta¤¤uno bhavissāma. Paņisaīkhā yoniso āhāraü āharissāma: 'neva davāya na madāya na
maõķanāya na vibhåsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ņhitiyā yāpanāya vihiüsåparatiyā
brahmacariyānuggahāya. 'Iti purāõa¤ca vedanaü paņihaīkhāmi1 nava¤ca vedanaü na
uppādessāmi.2 Yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihārocā'ti evaü hi vo bhikkhave
sikkhitabbaü,

----------------------
1. Paņihaīkhāma, machasaü. Syā 2 na uppādessāma, machasaü. Syā.

[BJT Page 638] [\x 638/]     

17. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaü evamassa: hirottappenamhā1 samannāgatā,
parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacãsamācāro, parisuddho manosamācāro,
parisuddho ājãvo, indriyesumhā guttadvārā, bhojane matta¤¤uno. Alamettāvatā,
katamettāvatā. Anuppatto no sāma¤¤attho. Natthi no ki¤ci uttariü karaõãyanti tāvatakeneva
tuņņhiü āpajjeyyātha.

18. ârocayāmi vo bhikkhave, paņivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāma¤¤atthikānaü sataü
sāma¤¤attho parihāyi sati uttariü karaõãye. Ki¤ca bhikkhave uttariü karaõãyaü? Jāgariyaü
anuyuttā bhavissāma: divasaü caīkamena nisajjāya āvaraõãyehi dhammehi cittaü
parisodhessāma, rattiyā paņhamaü yāmaü [PTS Page 274] [\q 274/]      caīkamena nisajjāya
āvaraõãyehi dhammehi cittaü parisodhessāma, rattiyā majjhimaü yāmaü dakkhiõena
passena sãhaseyyaü kappessāma pāde pādaü accādhāya satā sampajānā2 uņņhānasa¤¤aü
manasikaritvā, rattiyā pacchimaü yāmaü paccuņņhāya caīkamena nisajjāya āvaraõãyehi
dhammehi cittaü parisodhessāmāti3 evaü hi vo bhikkhave sikkhitabbaü.

19. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaü evamassa: hirottappenamhā samannāgatā,
parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacãsamācāro parisuddho manosamācāro,
parisuddho ājãvo, indriyesumhā guttadvārā, bhojane matta¤¤uno, jāgariyaü anuyuttā.
Alamettāvatā, katamettāvatā. Anuppatto no sāma¤¤attho. Natthi no ki¤ci uttariü
karaõãyanti tāvatakeneva tuņņhiü āpajjeyyātha.

20. ârocayāmi vo bhikkhave, paņivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāma¤¤atthikānaü sataü
sāma¤¤attho parihāyi sati uttariü karaõãye. Ki¤ca bhikkhave uttariü karaõãyaü?
Satisampaja¤¤ena samannāgatā bhavissāma: abhikkante paņikkante sampajānakārã, ālokite
vilokite sampajānakārã, sammi¤jite pasārite sampajānakārã, saīghāņipattacãvaradhāraõe
sampajānakārã, asite pãte khāyite sāyite sampajānakārã, uccārapassāvakamme
sampajānakārã, gate ņhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuõhãbhāve sampajānakārãti evaü hi
vo bhikkhave sikkhitabbaü.

21. Siyā kho pana bhikkhave tumhākaü evamassa: hirottappenamhā samannāgatā,
parisuddho no kāyasamācāro, parisuddho vacãsamācāro, parisuddho manosamācāro,
parisuddho ājãvo, indriyesumhā guttadvārā, bhojane matta¤¤uno, jāgariyaü anuyuttā,
satisampaja¤¤ena samannāgatā. Alamettāvatā, katamettāvatā. Anuppatto no sāma¤¤attho.
Natthi no ki¤ci uttariü karaõãyanti tāvatakeneva tuņņhiü āpajjeyyātha,

-----------------------
1. Hirottappenamha, machasaü. Syā.[PTS 2.] Sato sampajāno, machasaü, 3 parisodhissāmāti,
katthaci.

[BJT Page 640] [\x 640/]     

22. ârocayāmi vo bhikkhave, paņivedayāmi vo bhikkhave: mā vo sāma¤¤atthikānaü sataü
sāma¤¤attho parihāyi sati uttariü karaõãye. Ki¤ca bhikkhave uttariü karaõãyaü? Idha
bhikkhave bhikkhu vivittaü senāsanaü bhajati: ara¤¤aü rukkhamålaü pabbataü kandaraü
giriguhaü susānaü vanapatthaü abbhokāsaü palālapu¤jaü. So pacchābhattaü
piõķapātapaņikkanto nisãdati pallaīkaü ābhujitvā, ujuü kāyaü paõidhāya, parimukhaü
satiü upaņņhapetvā. So abhijjhaü loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati. Abhijjhāya
cittaü parisodheti. Byāpādapadosaü pahāya abyāpannacitto viharati
sabbapāõabhåtahitānukampã. [PTS Page 275] [\q 275/]      byāpādapadosā cittaü
parisodheti. Thãnamiddhaü pahāya vigatathãnamiddho viharati ālokasa¤¤ã sato sampajāno.
Thãnamiddhā cittaü parisodheti. Uddhaccakukkuccaü pahāya anuddhato viharati ajjhattaü
våpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaü parisodheti. Vicikicchaü pahāya tiõõavicikiccho
viharati akathaīkathã kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaü parisodheti. 

23. Seyyathāpi bhikkhave puriso iõaü ādāya kammante payojeyya, tassa te kammantā
samijjheyyuü, so yāni ca porāõāni iõamålāni tāni ca byantãkareyya, siyā cassa uttariü
avasiņņhaü dārābharaõāya, tassa evamassa: " ahaü kho pubbe iõaü ādāya kammante
payojesiü. Tassa me kammantā samijjhiüsu. So ahaü yāni ca porāõāni iõamålāni, tāni ca
byantã akāsiü. Atthi ca me uttariü avasiņņhaü dārābhāraõāyā"ti,1 so tatonidānaü labhetha
pāmujjaü,2 adhigaccheyya somanassaü - 

24. Seyyathāpi bhikkhave puriso ābādhiko assa dukkhito bāëhagilāno, bhatta¤cassa
nacchādeyya,3 na cassa kāye balamattā, so aparena samayena tamhā ābādhā mucceyya,
bhatta¤cassa chādeyya, siyā cassa kāye balamattā, tassa evamassa: " ahaü kho pubbe
ābādhiko ahosiü dukkhito bāëhagilāno. Bhatta¤ca me nacchādesi. Na ca me āsi kāye
balamattā. Somhi etarahi tamhā ābādhā mutto bhatta¤ca me chādeti. Atthi ca me kāye
balamattāti." So tatonidānaü labhetha pāmujjaü, adhigaccheyya4 somanassaü-

25. Seyyathāpi bhikkhave puriso bandhanāgāre baddho5 assa, so aparena samayena tamhā
bandhanā mucceyya sotthinā abyayena, 6 na cassa koci bhogānaü vayo, tassa evamassa: "
ahaü kho pubbe bandhanāgāre baddho ahosiü. Somhi etarahi tamhā bandhanā mutto
sotthinā abyayena. Natthi ca me koci7 bhogānaü vayo"ti. So tatonidānaü labhetha pāmujjaü,
adhigaccheyya somanassaü.

----------------------
1. Dārabharaõayāti, machasaü. 2. Pāmojjaü, machasaü. 3. Na chādeyya, syā. 4. Adhigacche,
sã katthaci [PTS 5.] Bandho, machasaü.Syā 6. Abbhayena, machasaü. Abhayena, syā. 7 Ki¤ci,
machasaü.Syā .[PTS]

[BJT Page 642] [\x 642/]     

16. Seyyathāpi bhikkhave puriso dāso assa anattādhãno parādhãno na yenakāmaīgamo, so
aparena samayena tamhā dāsavyā mucceyya attādhãno aparādhãno bhujisso yena
kāmaīgamo. Tassa evamassa: ahaü kho pubbe dāso āhosiü anattādhãno parādhãno na yena
kāmaīgamo, somhi etarahi tamhā dāsavyā mutto attādhãno [PTS Page 276] [\q 276/]     
aparādhãno bhujisso yenakāmaīgamoti. So tatonidānaü labhetha pāmujjaü, adhigaccheyya
somanassaü,

17. Seyyathāpi bhikkhave puriso sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaü paņipajjeyya, so
aparena samayena tamhā kantārā nitthareyya sotthinā abyayena1 na cassa ki¤ci bhogānaü
vayo. Tassa evamassa: ahaü kho pubbe sadhano sabhogo kantāraddhānamaggaü paņipajjiü
somhi etarahi tamhā kantārā nitthiõõo sotthinā abyayena,1 natthi ca me ki¤ci bhogānaü
vayoti so tatonidānaü labhetha pāmujjaü, adhigaccheyya somanassaü, 

18. Evameva kho2 bhikkhave bhikkhu yathā iõaü, yathā rogaü, yathā bandhanāgāraü, yathā
dāsavyaü, yathā kantāraddhānamaggaü, ime pa¤canãvaraõe appahãne attani samanupassati.
Seyyathāpi bhikkhave, yathā ānaõayaü3 yathā ārogyaü, yathā bandhanā mokkhaü, yathā
bhujissaü, yathā khemantabhåmiü, evameva4 bhikkhu ime pa¤canãvaraõe pahãne attani
samanupassati.

19. So ime pa¤canãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalãkaraõe vivicceva
kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü
jhānaü upasampajja viharati. So imameva kāyaü vivekajena pãtisukhena abhisandeti
parisandeti paripåreti parippharati. Nāssa ki¤ci sabbāvato kāyassa vivekajena pãtisukhena
apphuņaü5 hoti. Seyyathāpi bhikkhave dakkho nahāpako6 vā nāhāpakantevāsã vā
kaüsathāle nahānãyacuõõāni7 ākiritvā udakena paripphosakaü paripphosakaü sanneyya8,
sāssa9 nahānãyapiõķi snehānugatā snehaparetā santarabāhirā phuņā10 snehena na ca
paggharaõã. Evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva kāyaü vivekajena pãtisukhena
abhisandeti parisandeti paripåreti parippharati. Nāssa ki¤ci sabbāvato kāyassa vivekajena
pãtisukhena apphuņaü hoti.

----------------------
1. Abbhayena, machasaü, abhayena, syā 2. Evaü kho, syā 3. Yathā anaõayā, syā. 4. Evameva
kho, syā. 5. Apphutaü, sãmu. 6. Nahāpako, machasaü syā. 7Nhāniyacuõõāni, machasaü
8.Sandeyya, machasaü 9. Sāyaü, machasaü 109. Phuņņhā, syā. 

[BJT Page 644] [\x 644/]     

20. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü
cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja
viharati. So imameva kāyaü samādhijena pãtisukhena abhisandeti parisandeti1 paripåreti
parippharati. Nāssa ki¤ci sabbāvato kāyassa samādhijena pãtisukhena apphuņaü2 hoti.
Seyyathāpi bhikkhave udakarahado3 [PTS Page 277] [\q 277/]      ubbhidodako, tassa
nevassa puratthimāya disāya udakassāyamukhaü,4 na pacchimāya disāya
udakassāyamukhaü, na uttarāya disāya udakassāyamukhaü. Na dakkhiõāya disāya
udakassāyamukhaü. Devo ca kālena kālaü sammā dhāraü nānuppaveccheyya. Atha kho
tamhāva5 udakarahadā sãtā vāridhārā ubbhijjitvā tameva udakarahadaü sãtena cārinā
abhisandeyya parisandeyya paripåreyya paripphareyya, nāssa ki¤ci sabbāvato
udakarahadassa sãtena cārinā apphuņaü assa. Evameva kho bhikkhave bhikkhu imameva
kāyaü samādhijena pãtisukhena abhisandeti parisandeti paripåreti parippharati. Nāssa ki¤ci
sabbāvato kāyassa samādhijena pãtisukhena apphuņaü hoti. 

21. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca
sampajāno, sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: 'upekkhako satimā
sukhavihārã'ti tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. So imameva kāyaü nippãtikena sukhena
abhisandeti parisandeti paripåreti parippharati. Nāssa ki¤ci sabbāvato kāyassa nippãtikena
sukhena apphuņaü hoti. Seyyathāpi bhikkhave uppaliniyaü vā paduminiyaü vā
puõķarãkiniyaü vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puõķarãkāni vā udake jātāni
udake saüvaddhāni6 udakānuggatāni antonimuggaposãni, tāni yāva caggā7 yāva ca målā
sãtena vārinā abhisannāni parisannāni paripårāni paripphuņāni. Na nesaü8 ki¤ci sabbāvataü
uppalānaü vā padumānaü vā puõķarãkānaü vā sãtena vārinā apphuņaü assa. Evameva kho
bhikkhave bhikkhu imameva kāyaü nippãtikena sukhena abhisandeti parisandeti paripåreti
parippharati. Nāssa ki¤ci sabbāvato kāyassa nippãtikena sukhena apphuņaü hoti.

22. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva
somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhamasukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü
jhānaü upasampajja viharati. So imameva kāyaü parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā
nisinno hoti. Nāssa ki¤ci sabbāvato kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuņaü
hoti.

-------------------------
1.Abhisanneti parisanneti, syā, 2.Apphutaü, sãmu. 3. Udakarahado gambhãro, syā 4.
Udakassa āyamukhaü, machasaü. Syā, 5. Tamhā ca, syā. 6.Saüvaķķhāni, syā
7. Yāva ca aggā, syā. 8.Nāssa, syā.

[BJT Page 646] [\x 646/]     

Seyyathāpi bhikkhave puriso odātena vatthena sasãsaü1 pārupitvā2 nisinno assa, nāssa ki¤ci
sabbāvato kāyassa odātena vattena apphuņaü assa, evameva kho bhikkhave bhikkhu
imameva kāyaü parisuddhena cetasā pariyodātena pharitvā nisinno hoti. Nāssa ki¤ci
sabbāvato [PTS Page 278] [\q 278/]      kāyassa parisuddhena cetasā pariyodātena apphuņaü
hoti.

23. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte pubbenivāsānussati¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So
anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. Seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi jātiyo tissopi jātiyo
catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsatimpi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi
jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi
saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe 'amutrāsiü evannāmo
evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaü sukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato
cuto amutra upapādiü. Tatrāpāsiü evannāmo evaü gotto evaü vaõõo evamāhāro evaü
sukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapanno'ti. Iti sākāraü
sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. Seyyathāpi bhikkhave puriso sakamhā
gāmā a¤¤aü gāmaü gaccheyya,3 tamhāpi gāmā a¤¤aü gāmaü gaccheyya, so tamhā4 gāmā
sakaüyeva gāmaü paccāgaccheyya, tassa evamassa: 'ahaü kho sakamhā gāmā amuü gāmaü
aga¤chiü.5 Tatra evaü aņņhāsiü, evaü nisãdiü, evaü abhāsiü, evaü tuõhã ahosiü, tamhāpi
gāmā amuü gāmaü aga¤chiü. Tatrāpi evaü aņņhāsiü, evaü nisãdiü, evaü abhāsiü, evaü
tuõhã ahosiü. Somhi tamhā gāmā sakaüyeva gāmaü paccāgato'ti. Evameva kho bhikkhave
bhikkhu anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. Seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi jātiyo
tissopi jātiyo catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsatimpi jātiyo tiüsampi jātiyo
cattārãsampi jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi, anekepi
saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe 'amutrāsiü evannāmo
evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaü sukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato
cuto amutra upapādiü. Tatrāpāsiü evannāmo evaü gotto evaü vaõõo evamāhāro evaü
sukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapanno'ti. Iti sākāraü
sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. 

24. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte sattānaü cutåpapāta¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati: cavamāne uppajjamāne hãne
paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate. Yathākammåpage satte pajānāti:-

-------------------------
1. Sãsaü, syā. 2. Pārupetvā, machasaü. 3. âgaccheyya, sãmu. 4. Tamhāpi, syā. 5. âga¤chiü,
sãmu. âgacchiü, machasaü.

[BJT Page 648] [\x 648/]     

"Ime vata [PTS Page 279] [\q 279/]      bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā
vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaü upavādakā
micchādiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü
duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena
samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaü
anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā
parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapannā"ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hãne paõãte suvaõaõe
dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti. Seyyathāpassu bhikkhave dve
agārā sadvārā, tattha cakkhumā puriso majjhe ņhito passeyya manusse gehaü pavisantepi
nikkhamantepi anucaīkamantepi anuvicarantepi, evameva kho bhikkhave bhikkhu dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hãne
paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate. Yathākammåpage satte pajānāti.

"Ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā
manoduccaritena samannāgatā ariyānaü upavādakā micchādiņņhikā
micchādiņņhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü
nirayaü upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena
samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā
sammādiņņhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü
upapannā"ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne
uppajjamāne hãne paõãte suvaõaõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte
pajānāti. 

25. So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte āsavānaü khaya¤āõāya cittaü abhininnāmeti: so idaü
dukkhanti yathābhåtaü pajānāti, ayaü dukkhasamudayoti yathābhåtaü pajānāti, ayaü
dukkhanirodhoti yathābhåtaü pajānāti, ayaü dukkhanirodhagāminãpaņipadāti yathābhåtaü
pajānāti. Ime āsavāti yathābhåtaü pajānāti, ayaü āsavasamudayoti yathābhåtaü pajānāti, ayaü
āsavanirodhoti yathābhåtaü pajānāti, ayaü āsavanirodhagāminã paņipadāti yathābhåtaü
pajānāti. Tassa evaü jānato evaü passato kāmāsāvāpi cittaü vimuccati, bhavāsavāpi cittaü
vimuccati, avijjāsavāpi cittaü vimuccati. Vimuttasmiü vimuttamiti ¤āõaü hoti. 'Khãõā jāti,
vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyā'ti pajānāti. Seyyathāpi
bhikkhave pabbatasaīkhepe udakarahado accho vippasanno anāvilo, tattha cakkhumā
puriso tãre ņhito passeyya sippisambukampi sakkharakaņhalampi macchagumbampi
carantampi tiņņhantampi, tassa evamassa: ayaü kho udakarahado accho vippasanno anāvilo.
Tatrime sippisambukāpi [PTS Page 280] [\q 280/]      sakkharakaņhalāpi macchagumbāpi
carantipi tiņņhantipã'ti.1 Evameva kho bhikkhave bhikkhu idaü dukkhanti yathābhåtaü
pajānāti, ayaü dukkhasamudayoti yathābhåtaü pajānāti, ayaü dukkhanirodhoti yathābhåtaü
pajānāti, ayaü dukkhanirodhagāminãpaņipadāti yathābhåtaü pajānāti. Ime āsavāti
yathābhåtaü pajānāti, ayaü āsavasamudayoti yathābhåtaü pajānāti, ayaü āsavanirodhoti
yathābhåtaü pajānāti, ayaü āsavanirodhagāminãpaņipadāti yathābhåtaü pajānāti.

-----------------------
1.Tiņņhantampi-syā.

[BJT Page 650] [\x 650/]     

Tassa evaü jānato evaü passato kāmāsavāpi cittaü vimuccati bhavāsavāpi cittaü vimuccati.
Avijjāsavāpi cittaü vimuccati. Vimuttasmiü vimuttamiti ¤āõaü hoti. 'Khãõā jāti, vusitaü
brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyā'ti pajānāti.

26. Ayaü vuccati bhikkhave bhikkhu samaõo itipi, brāhmaõo itipi, nahātako itipi, vedagå
itipi, sottiyo itipi, ariyo itipi, arahaü1 itipi.

27. Katha¤ca bhikkhave bhikkhu samaõo hoti? Samitāssa honti pāpakā akusalā dhammā
saīkilesikā2 ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõãyā. Evaü kho
bhikkhave bhikkhu samaõo hoti.

28. Katha¤ca bhikkhave bhikkhu brāhmaõo hoti? Bāhitāssa honti pāpakā akusalā dhammā
saīkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõãyā. Evaü kho bhikkhave
bhikkhu brāhmaõo hoti.

29. Katha¤ca bhikkhave bhikkhu nahātako hoti? Nahātāssa honti pāpakā akusalā dhammā
saīkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõãyā. Evaü kho bhikkhave
bhikkhu nahātako hoti.

30. Katha¤ca bhikkhave bhikkhu vedagå hoti? Viditāssa honti pāpakā akusalā dhammā
saīkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõãyā. Evaü kho bhikkhave
bhikkhu vedagå hoti.

31. Katha¤ca bhikkhave bhikkhu sottiyo hoti? Nissutāssa honti pāpakā akusalā dhammā
saīkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõãyā. Evaü kho bhikkhave
bhikkhu sottiyo hoti.

32. Katha¤ca bhikkhave bhikkhu ariyo hoti? ârakāssa honti pāpakā akusalā dhammā
saīkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõãyā. Evaü kho bhikkhave
bhikkhu ariyo hoti.

33. Katha¤ca bhikkhave bhikkhu arahaü hoti? ârakāssa honti pāpakā akusalā dhammā
saīkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõãyā. Evaü kho bhikkhave
bhikkhu arahaü hoti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti.
[PTS Page 281] [\q 281/]      
Mahāassapurasuttaü navamaü.

-----------------------
1. Arahā - syā. 2. Ponobbhavikā - machasaü, syā.

[BJT Page 652] [\x 652/]     

1.4.10

Cåëaassapurasuttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā aīgesu viharati assapuraü nāma aīgānaü nigamo.
Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhå bhagavato
paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

2. Samaõā samaõāti vo bhikkhave jano sa¤jānāti. Tumhe ca pana ke tumheti puņņhā
samānā samaõamhāti paņijānātha. Tesaü vo bhikkhave evaü sama¤¤ānaü sataü evaü
paņi¤¤ānaü sataü 'yā samaõasāmãcipaņipadā, taü paņipadaü paņipajjissāma, evaü no ayaü
amhākaü sama¤¤ā ca saccā bhavissati, paņi¤¤ā ca bhåtā. Yesa¤ca mayaü
cãvarapiõķapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraü1 paribhu¤jāma, tesaü te kārā
amhesu mahapphalā bhavissanti mahānisaüsā. Amhāka¤cevāyaü pabbajjā ava¤jhā bhavissati
saphalā saudrayā'ti evaü hi vo bhikkhave sikkhitabbaü.

3. Katha¤ca bhikkhave bhikkhu na samaõasāmãcipaņipadaü paņipanno hoti? Yassa kassaci
bhikkhave bhikkhuno abhijjhālussa abhijjhā appahãnā hoti, byāpannacittassa byāpādo
appahãno hoti, kodhanassa kodho appahãno hoti, upanāhissa upanāho appahãno hoti,
makkhissa makkho appahãno hoti, paëāsissa paëāso appahãno hoti, issukissa issā appahãnā
hoti, maccharissa macchariyaü appahãnaü hoti, saņhassa sāņheyyaü appahãnaü hoti,
māyāvissa māyā appahãnā hoti, pāpicchassa pāpikā icchā appahãnā hoti, micchādiņņhissa2
micchādiņņhi appahãnā hoti, imesaü kho ahaü bhikkhave samaõamalānaü samaõadosānaü
samaõakasaņānaü3 āpāyikānaü ņhānānaü duggativedanãyānaü appahānā na
samaõasāmãcipaņipadaü paņipannoti vadāmi. Seyyathāpi bhikkhave maņajaü nāma4
āvudhajātaü ubhato dhāraü pãtanisitaü, tadassa saīghāņiyā sampārutaü sampaliveņhitaü5,
tathåpamāhaü bhikkhave imassa bhikkhuno pabbajjaü vadāmi. 

------------------------
1. Parikkhāre - syā. 2. Micchādiņņhakassa - machasaü 3. Samaõakasāvānaü -syā. 4.
Matajannāma - syā. 5. Sampalivedhitaü - syā.

[BJT Page 654] [\x 654/]     

4. Nāhaü bhikkhave saīghāņikassa saīghāņidhāraõamattena sāma¤¤aü vadāmi. Nāhaü
bhikkhave acelakassa acelakamattena sāma¤¤aü vadāmi. Nāhaü bhikkhave rajojallikassa
rajojallikamattena sāma¤¤aü vadāmi. Nāhaü bhikkhave udakorohakassa
udakorohakamattena sāma¤¤aü vadāmi. Nāhaü bhikkhave rukkhamålikassa [PTS Page 282]
[\q 282/]      rukkhamålikamattena sāma¤¤aü vadāmi. Nāhaü bhikkhave abbhokāsikassa
abbhokāsikamattena sāma¤¤aü vadāmi. Nāhaü bhikkhave ubbhaņņhakassa
ubbhaņņhakamattena sāma¤¤aü vadāmi. Nāhaü bhikkhave pariyāyabhattikassa
pariyāyabhattikamattena sāma¤¤aü vadāmi. Nāhaü bhikkhave mantajjhāyakassa
mantajjhāyakamattena sāma¤¤aü vadāmi. Nāhaü bhikkhave jaņilakassa jaņādhāraõamattena
sāma¤¤aü vadāmi. 

5. Saīghāņikassa ce bhikkhave saīghāņidhāraõamattena abhijjhālussa3 abhijjhā pahãyetha,
byāpannacittassa byāpādo pahãyetha, kodhanassa kodho pahãyetha, upanāhissa upanāho
pahãyetha, makkhissa makkho pahãyetha, paëāsissa paëāso pahãyetha, issukissa issā
pahãyetha, maccharissa macchariyaü pahãyetha, saņhassa sāņheyyaü pahãyetha, māyāvissa
māyā pahãyetha, pāpicchassa pāpikā icchā, pahãyetha, micchādiņņhikassa micchādiņņhi
pahãyetha, tamenaü mittāmaccā ¤ātisālohitā jātameva naü saīghāņikaü kareyyuü,
saīghāņikattameva samādapeyyuü: " ehi tvaü bhadramukha, saīghāņiko hohi saīghāņikassa
te sato saīghāņidhāraõamattena abhijjhālussa abhijjhā pahãyissati, byāpannacittassa byāpādo
pahãyissati, kodhanassa kodho pahãyissati, upanāhissa upanāho pahãyissati, makkhissa
makkho pahãyissati, paëāsissa paëāso pahãyissati, issukissa issā pahãyissati, maccharissa
macchariyaü pahãyissati, saņhassa sāņheyyaü pahãyissati, māyāvissa māyā pahãyissati,
pāpicchassa pāpikā icchā pahãyissati, micchādiņņhikassa micchādiņņhi pahãyissatã"ti, yasmā
ca kho ahaü bhikkhave saīghāņikampi idhekaccaü passāmi abhijjhāluü byāpannacittaü
kodhanaü upanāhiü makkhiü paëāsiü issukiü macchariü saņhaü māyāviü pāpicchaü
micchādiņņhiü, tasmā na saīghāņikassa saīghāņidhāraõamattena sāma¤¤aü vadāmi. 
------------------------

1. Udakorohaõamattena - machasaü, syā. 2. Mannajjhāyikassa - syā. 3. Abhijjhālussa
puggalassa - syā,4. [BJT] samādapeyyyuü [corrected to] samādapeyyuü
[BJT Page 656] [\x 656/]     

6. Acelakassa ce bhikkhave acelakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahãyetha,
byāpannacittassa byāpādo pahãyetha, kodhanassa kodho pahãyetha, upanāhissa upanāho
pahãyetha, makkhissa makkho pahãyetha, paëāsissa paëāso pahãyetha, issukissa issā
pahãyetha, maccharissa macchariyaü pahãyetha, saņhassa sāņheyyaü pahãyetha, māyāvissa
māyā pahãyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahãyetha, micchādiņņhikassa micchādiņņhi
pahãyetha, tamenaü mittāmaccā ¤ātisālohitā jātameva naü acelakaü kareyyuü,
acelakamattameva samādapeyyuü: " ehi tvaü bhadramukha, acelako hohi, acelakassa te sato
acelakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahãyissati, byāpannacittassa [PTS Page 283] [\q 283/] 
    byāpādo pahãyissati, kodhanassa kodho pahãyissati, upanāhissa upanāho pahãyissati,
makkhissa makkho pahãyissati, paëāsissa paëāso pahãyissatã, issukissa issā pahãyissati,
maccharissa macchariyaü pahãyissati, saņhassa sāņheyyaü pahãyissati, māyāvissa māyā
pahãyissati. Pāpicchassa pāpikā icchā pahãyissati, micchādiņņhikassa micchā diņņhi
pahãyissatã"ti. Yasmā ca kho ahaü bhikkhave acelakampi idhekaccaü passāmi abhijjhāluü
byāpannacittaü kodhanaü upanāhiü makkhiü paëāsiü issukiü macchariü saņhaü māyāviü
pāpicchaü micchādiņņhiü, tasmā na acelakassa acelakamattena sāma¤¤aü vadāmi.

Rajojallikassa ce bhikkhave rajojallikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahãyetha,
byāpannacittassa byāpādo pahãyetha, kodhanassa kodho pahãyetha, upanāhissa upanāho
pahãyetha, makkhissa makkho pahãyetha, paëāsissa paëāso pahãyetha, issukissa issā
pahãyetha, maccharissa macchariyaü pahãyetha, saņhassa sāņheyyaü pahãyetha, māyāvissa
māyā pahãyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahãyetha, micchādiņņhikassa micchādiņņhi
pahãyetha, tamenaü mittāmaccā ¤ātisālohitā jātameva naü rajojallikaü kareyyuü,
rajojallikattameva samādapeyyuü: "ehi tvaü bhadramukha, rajojalliko hohi, rajojallikassa te
sato rajojallikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahãyissati, byāpannacittassa byāpādo
pahãyissati, kodhanassa kodho pahãyissati, upanāhissa upanāho pahãyissati, makkhissa
makkho pahãyissati, paëāsissa paëāso pahãyissatã, issukissa issā pahãyissati, maccharissa
macchariyaü pahãyissati, saņhassa sāņheyyaü pahãyissati, māyāvissa māyā pahãyissati.
Pāpicchassa pāpikā icchā pahãyissati, micchādiņņhikassa micchā diņņhi pahãyissatã"ti. Yasmā
ca kho ahaü bhikkhave rajojallikampi idhekaccaü passāmi abhijjhāluü byāpannacittaü
kodhanaü upanāhiü makkhiü paëāsiü issukiü macchariü saņhaü māyāviü pāpicchaü
micchādiņņhiü, tasmā na rajojallikassa rajojallikamattena sāma¤¤aü vadāmi.

Udakorohakassa ce bhikkhave udakorohakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahãyetha,
byāpannacittassa byāpādo pahãyetha, kodhanassa kodho pahãyetha, upanāhissa upanāho
pahãyetha, makkhissa makkho pahãyetha, paëāsissa paëāso pahãyetha, issukissa issā
pahãyetha, maccharissa macchariyaü pahãyetha, saņhassa sāņheyyaü pahãyetha, māyāvissa
māyā pahãyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahãyetha, micchādiņņhikassa micchādiņņhi
pahãyetha, tamenaü mittāmaccā ¤ātisālohitā jātameva naü udakorohakaü kareyyuü,
udakorohakamattameva samādapeyyuü: "ehi tvaü bhadramukha,udakorohako
hohi,udakorohakassa te sato udakorohakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahãyissati,
byāpannacittassa byāpādo pahãyissati, kodhanassa kodho pahãyissati, upanāhissa upanāho
pahãyissati, makkhissa makkho pahãyissati, paëāsissa paëāso pahãyissatã, issukissa issā
pahãyissati, maccharissa macchariyaü pahãyissati, saņhassa sāņheyyaü pahãyissati,
māyāvissa māyā pahãyissati. Pāpicchassa pāpikā icchā pahãyissati, micchādiņņhikassa micchā
diņņhi pahãyissatã"ti. Yasmā ca kho ahaü bhikkhave udakorohakampi idhekaccaü passāmi
abhijjhāluü byāpannacittaü kodhanaü upanāhiü makkhiü paëāsiü issukiü macchariü saņhaü
māyāviü pāpicchaü micchādiņņhiü, tasmā na udakorohakassa udakorohakamattena
sāma¤¤aü vadāmi.

Rukkhamålikassa ce bhikkhave rukkhamålikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahãyetha,
byāpannacittassa byāpādo pahãyetha, kodhanassa kodho pahãyetha, upanāhissa upanāho
pahãyetha, makkhissa makkho pahãyetha, paëāsissa paëāso pahãyetha, issukissa issā
pahãyetha, maccharissa macchariyaü pahãyetha, saņhassa sāņheyyaü pahãyetha, māyāvissa
māyā pahãyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahãyetha, micchādiņņhikassa micchādiņņhi
pahãyetha, tamenaü mittāmaccā ¤ātisālohitā jātameva naü rukkhamålikaü kareyyuü,
rukkhamålikattameva samādapeyyuü: " ehi tvaü bhadramukha, rukkhamåliko hohi,
rukkhamålikassa te sato rukkhamålikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahãyissati,
byāpannacittassa byāpādo pahãyissati, kodhanassa kodho pahãyissati, upanāhissa upanāho
pahãyissati, makkhissa makkho pahãyissati, paëāsissa paëāso pahãyissatã, issukissa issā
pahãyissati, maccharissa macchariyaü pahãyissati, saņhassa sāņheyyaü pahãyissati,
māyāvissa māyā pahãyissati. Pāpicchassa pāpikā icchā pahãyissati, micchādiņņhikassa micchā
diņņhi pahãyissatã"ti. Yasmā ca kho ahaü bhikkhave rukkhamålikampi idhekaccaü passāmi
abhijjhāluü byāpannacittaü kodhanaü upanāhiü makkhiü paëāsiü issukiü macchariü saņhaü
māyāviü pāpicchaü micchādiņņhiü, tasmā na rukkhamålikassa rukkhamålikamattena
sāma¤¤aü vadāmi.

Abbhokāsikassa ce bhikkhave abbhokāsikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahãyetha,
byāpannacittassa byāpādo pahãyetha, kodhanassa kodho pahãyetha, upanāhissa upanāho
pahãyetha, makkhissa makkho pahãyetha, paëāsissa paëāso pahãyetha, issukissa issā
pahãyetha, maccharissa macchariyaü pahãyetha, saņhassa sāņheyyaü pahãyetha, māyāvissa
māyā pahãyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahãyetha, micchādiņņhikassa micchādiņņhi
pahãyetha, tamenaü mittāmaccā ¤ātisālohitā jātameva naü abbhokāsikaü kareyyuü,
abbhokāsikattameva samādapeyyuü: "ehi tvaü bhadramukha, abbhokāsiko hohi,
abbhokāsikassa te sato abbhokāsikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahãyissati,
byāpannacittassa byāpādo pahãyissati, kodhanassa kodho pahãyissati, upanāhissa upanāho
pahãyissati, makkhissa makkho pahãyissati, paëāsissa paëāso pahãyissatã, issukissa issā
pahãyissati, maccharissa macchariyaü pahãyissati, saņhassa sāņheyyaü pahãyissati,
māyāvissa māyā pahãyissati. Pāpicchassa pāpikā icchā pahãyissati, micchādiņņhikassa micchā
diņņhi pahãyissatã"ti. Yasmā ca kho ahaü bhikkhave abbhokāsikampi idhekaccaü passāmi
abhijjhāluü byāpannacittaü kodhanaü upanāhiü makkhiü paëāsiü issukiü macchariü saņhaü
māyāviü pāpicchaü micchādiņņhiü, tasmā na abbhokāsikassa abbhokāsikamattena sāma¤¤aü
vadāmi.

Ubbhaņņhakassa ce bhikkhave ubbhaņņhakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahãyetha,
byāpannacittassa byāpādo pahãyetha, kodhanassa kodho pahãyetha, upanāhissa upanāho
pahãyetha, makkhissa makkho pahãyetha, paëāsissa paëāso pahãyetha, issukissa issā
pahãyetha, maccharissa macchariyaü pahãyetha, saņhassa sāņheyyaü pahãyetha, māyāvissa
māyā pahãyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahãyetha, micchādiņņhikassa micchādiņņhi
pahãyetha, tamenaü mittāmaccā ¤ātisālohitā jātameva naü ubbhaņņhakaü kareyyuü,
ubbhaņņhakattameva samādapeyyuü: "ehi tvaü bhadramukha, ubbhaņņhako hohi,
ubbhaņņhakassa te sato ubbhaņņhakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahãyissati,
byāpannacittassa byāpādo pahãyissati, kodhanassa kodho pahãyissati, upanāhissa upanāho
pahãyissati, makkhissa makkho pahãyissati, paëāsissa paëāso pahãyissatã, issukissa issā
pahãyissati, maccharissa macchariyaü pahãyissati, saņhassa sāņheyyaü pahãyissati,
māyāvissa māyā pahãyissati. Pāpicchassa pāpikā icchā pahãyissati, micchādiņņhikassa micchā
diņņhi pahãyissatã"ti. Yasmā ca kho ahaü bhikkhave ubbhaņņhakampi idhekaccaü passāmi
abhijjhāluü byāpannacittaü kodhanaü upanāhiü makkhiü paëāsiü issukiü macchariü saņhaü
māyāviü pāpicchaü micchādiņņhiü, tasmā na ubbhaņņhakassa ubbhaņņhakamattena
sāma¤¤aü vadāmi.

Pariyāyabhattikassa ce bhikkhave pariyāyabhattikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahãyetha,
byāpannacittassa byāpādo pahãyetha, kodhanassa kodho pahãyetha, upanāhissa upanāho
pahãyetha, makkhissa makkho pahãyetha, paëāsissa paëāso pahãyetha, issukissa issā
pahãyetha, maccharissa macchariyaü pahãyetha, saņhassa sāņheyyaü pahãyetha, māyāvissa
māyā pahãyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahãyetha, micchādiņņhikassa micchādiņņhi
pahãyetha, tamenaü mittāmaccā ¤ātisālohitā jātameva naü pariyāyabhattikaü kareyyuü,
pariyāyabhattakattameva samādapeyyuü: "ehi tvaü bhadramukha, pariyāyabhattiko hohi,
pariyāyabhattikassa te sato pariyāyabhattikamattena abhijjhālussa abhijjhā pahãyissati,
byāpannacittassa byāpādo pahãyissati, kodhanassa kodho pahãyissati, upanāhissa upanāho
pahãyissati, makkhissa makkho pahãyissati, paëāsissa paëāso pahãyissatã, issukissa issā
pahãyissati, maccharissa macchariyaü pahãyissati, saņhassa sāņheyyaü pahãyissati,
māyāvissa māyā pahãyissati.Pāpicchassa pāpikā icchā pahãyissati, micchādiņņhikassa micchā
diņņhi pahãyissatã"ti. Yasmā ca kho ahaü bhikkhave pariyāyabhattikampi idhekaccaü
passāmi abhijjhāluü byāpannacittaü kodhanaü upanāhiü makkhiü paëāsiü issukiü macchariü
saņhaü māyāviü pāpicchaü micchā diņņhiü, tasmā na pariyāyabhattikassa
pariyāyabhattikamattena sāma¤¤aü vadāmi.

Mantajjhāyakassa ce bhikkhave mantajjhāyakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahãyetha,
byāpannacittassa byāpādo pahãyetha, kodhanassa kodho pahãyetha, upanāhissa upanāho
pahãyetha, makkhissa makkho pahãyetha, paëāsissa paëāso pahãyetha, issukissa issā
pahãyetha, maccharissa macchariyaü pahãyetha, saņhassa sāņheyyaü pahãyetha, māyāvissa
māyā pahãyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahãyetha, micchādiņņhikassa micchādiņņhi
pahãyetha, tamenaü mittāmaccā ¤ātisālohitā jātameva naü mantajjhāyakaü kareyyuü,
mantajjhāyakattameva samādapeyyuü: "ehi tvaü bhadramukha, mantajjhāyako hohi,
mantajjhāyakassa te sato mantajjhāyakamattena abhijjhālussa abhijjhā pahãyissati,
byāpannacittassa byāpādo pahãyissati, kodhanassa kodho pahãyissati, upanāhissa upanāho
pahãyissati, makkhissa makkho pahãyissati, paëāsissa paëāso pahãyissatã, issukissa issā
pahãyissati, maccharissa macchariyaü pahãyissati, saņhassa sāņheyyaü pahãyissati,
māyāvissa māyā pahãyissati.Pāpicchassa pāpikā icchā pahãyissati, micchādiņņhikassa micchā
diņņhi pahãyissatã"ti. Yasmā ca kho ahaü bhikkhave mantajjhāyakampi idhekaccaü passāmi
abhijjhāluü byāpannacittaü kodhanaü upanāhiü makkhiü paëāsiü issukiü macchariü saņhaü
māyāviü pāpicchaü micchā diņņhiü, tasmā na mantajjhāyakassa mantajjhāyakamattena
sāma¤¤aü vadāmi.

Jaņilakassa ce bhikkhave jaņādhāraõamattena abhijjhālussa abhijjhā pahãyetha,
byāpannacittassa byāpādo pahãyetha, kodhanassa kodho pahãyetha, upanāhissa upanāho
pahãyetha, makkhissa makkho pahãyetha, paëāsissa paëāso pahãyetha, issukissa issā
pahãyetha, maccharissa macchariyaü pahãyetha, saņhassa sāņheyyaü pahãyetha, māyāvissa
māyā pahãyetha, pāpicchassa pāpikā icchā pahãyetha, micchādiņņhikassa micchādiņņhi
pahãyetha, tamenaü mittāmaccā ¤ātisālohitā jātameva naü jaņilakaü kareyyuü,
jaņilakattameva samādapeyyuü: "ehi tvaü bhadramukha, jaņilako hohi, jaņilakassa te sato
jaņādhāraõamattena abhijjhālussa abhijjhā pahãyissati, byāpannacittassa byāpādo
pahãyissati,kodhanassa kodho pahãyissati, upanāhissa upanāho pahãyissati, makkhissa
makkho pahãyissati, paëāsissa paëāso pahãyissatã, issukissa issā pahãyissati, maccharissa
macchariyaü pahãyissati, saņhassa sāņheyyaü pahãyissati, māyāvissa māyā
pahãyissati.Pāpicchassa pāpikā icchā pahãyissati, micchādiņņhikassa micchā diņņhi
pahãyissatã"ti. Yasmā ca kho ahaü bhikkhave jaņilakampi idhekaccaü passāmi abhijjhāluü
byāpannacittaü kodhanaü upanāhiü makkhiü paëāsiü issukiü macchariü saņhaü māyāviü
pāpicchaü micchā diņņhiü, tasmā na jaņilakassa jaņādhāraõamattena sāma¤¤aü vadāmi.

7. Katha¤ca bhikkhave bhikkhu samaõasāmãcipaņipadaü paņipanno hoti? Yassa kassaci
bhikkhave bhikkhuno abhijjhālussa abhijjhā pahãnā hoti, byāpannacittassa byāpādo pahãno
hoti, kodhanassa kodho pahãno hoti, upanāhissa upanāho pahãno hoti, makkhissa makkho
pahãno hoti, paëāsissa paëāso pahãno hoti, issukissa issā pahãnā hoti, maccharissa
macchariyaü pahãnaü hoti, saņhassa sāņheyyaü pahãnaü hoti, māyāvissa māyā pahãnā hoti,
pāpicchassa pāpikā icchā pahãnā hoti, micchādiņņhissa2 micchādiņņhi pahãnā hoti, imesaü
kho ahaü bhikkhave samaõamalānaü samaõadosānaü samaõakasaņānaü3 āpāyikānaü
ņhānānaü duggativedanãyānaü pahānā samaõasāmãcipaņipadaü paņipannoti vadāmi.

[BJT Page 658] [\x 658/]     
8. So sabbehi imehi pāpakehi akusalehi dhammehi visuddhamattānaü samanupassati. Tassa
sabbehi imehi pāpakehi akusalehi dhammehi visuddhamattānaü samanupassato pāmujjaü
jāyati. Pamuditassa pãti jāyati. Pãtimanassa kāyo passambhati. Passaddhakāyo sukhaü
vedeti. Sukhino cittaü samādhiyati.

9. So mettāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā
catutthiü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü mettāsahagatena
cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena1 pharitvā viharati.
Karuõāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati. Tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā
catutthiü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü
karuõāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā
viharati. Muditāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü,
tathā catutthiü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü
muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā
viharati. Upekkhāsahagatena2 cetasā ekaü disaü pharitvā viharati, tathā dutiyaü, tathā
tatiyaü, tathā catutthiü.3 Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü
upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena
pharitvā viharati.

10. Seyyathāpi bhikkhave pokkharaõã acchodikā sātodikā sãtodikā4 setakā supatitthā
ramaõãyā, puratthimāya [PTS Page 284] [\q 284/]      cepi disāya puriso5 āgaccheyya
ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. - So taü pokkharaõiü āgamma
vineyya udakapipāsaü, vineyya ghammapariëāhaü. Pacchimāya cepi disāya puriso
āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. So taü pokkharaõiü
āgamma vineyya udakapipāsaü, vineyya ghammapariëāhaü. Uttarāya cepi disāya puriso
āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito. So taü pokkharaõiü
āgamma vineyya udakapipāsaü, vineyya ghammapariëāhaü. Dakkhiõāya cepi disāya puriso
āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito so taü pokkharaõiü
āgamma vineyya udakapipāsaü, vineyya ghammapariëāhaü. Yato kuto cepi naü puriso5
āgaccheyya ghammābhitatto ghammapareto kilanto tasito pipāsito, so taü pokkharaõiü
āgamma vineyya udakapipāsaü, vineyya ghammapariëāhaü.

11. Evameva kho bhikkhave khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca
tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma evaü mettaü karuõaü muditaü upekkhaü6
bhāvetvā labhati ajjhattaü våpasamaü. Ajjhattaü våpasamā samaõasāmãcipaņipadaü7
paņipannoti vadāmi. Brāhmaõakulā cepi agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca
tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma evaü mettaü karuõaü muditaü upekkhaü6
bhāvetvā labhati ajjhattaü våpasamaü. Ajjhattaü våpasamā samaõasāmãcipaņipadaü7
paņipannoti vadāmi. Vessakulā cepi agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca
tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma evaü mettaü karuõaü muditaü upekkhaü6
bhāvetvā labhati ajjhattaü våpasamaü. Ajjhattaü våpasamā samaõasāmãcipaņipadaü7
paņipannoti vadāmi.Suddakulā cepi kulā agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca
tathāgatappaveditaü dhammavinayaü āgamma evaü mettaü karuõā muditaü upekkhaü6
bhāvetvā labhati ajjhattaü våpasamaü. Ajjhattaü våpasamā samaõasāmãcipaņipadaü7
paņipannoti8 vadāmi.

----------------------
1. Abyāpajjena, machasaü. 2. Upekhāsahagatena, sãmu machasaü syā [PTS 3.] Catutthaü,
machasaü. Syā catutthiü uddhamadho,[PTS 4.] Acchodakā, sātodakā, sãtodakā,
machasaü.Syā[PTS. 5.] Cepi puriso,syā 6. Upekhaü, katthaci 7. Tamahaü
samaõasāmãcipaņipadaü. Machasaü syā 8. Paņipanno hotãti vadāmi, syā

[BJT Page 660] [\x 660/]     
12. Khattiyakulā cepi agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca āsavānaü khayā anāsavaü
cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja
viharati. âsavānaü khayā samaõo hoti. Brāhmaõakulā cepi agārasmā anagāriyaü pabbajito
hoti, so ca āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü
abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. âsavānaü khayā samaõo hoti.Vessakulā cepi
agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü
pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. âsavānaü
khayā samaõo hoti. Suddakulā cepi agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, so ca āsavānaü
khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā
upasampajja viharati. âsavānaü khayā samaõo hoti. Yasmā kasmā cepi kulā agārasmā
anagāriyaü pabbajito hoti, so ca āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü
diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. âsavānaü khayā samaõo
hoti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti.
[PTS Page 285] [\q 285/]      

Cåëaassapurasuttaü dasamaü.

Mahāyamakavaggo catuttho.

Tassa vaggassa uddānaü.

Gi¤jakasālavanaü1 parihātuü pāpimato2 punasaccanisedho3
Vaõõapasãdanatādi ca4 indo kevaņa assapuraü jaņilenāti.5*

--------------------
1. Gi¤jaka chakkasālavanaü, sã. Gi¤jakasālavanā, syā. 2.Parihātuü pa¤¤āvato sã. Pariharituü
pa¤¤avato. Machasaü. 3. Puna saccanipasevo, sã: punasaccakanisedho, machasaü 4.
Mukhavaõõa pasãdattādi, sã mukhavaõõapasãdantā, machasaü. 5. Tasito kevaņņassapura
jaņilenāti, sã syā. Cindokevaņņaassapura jaņilena,machasaü.

* Gi¤jakachakka sālavanaü pariharituü pa¤¤āvato saccakanisabho
mukhavaõõapasãdanādinā tiņņhakevaņņa assapura jaņilenāti, sãmu.

[BJT Page 662] [\x 662/]     

5. Cåëayamakavaggo

1.5.1

Sāleyyakasuttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā kosalesu cārikaü caramāno mahatā
bhikkhusaīghena saddhiü yena sālā nāma kosalānaü brāhmaõagāmo tadavasari.

2. Assosuü kho sāleyyakā brāhmaõagahapatikā: " samaõo khalu bho gotamo sakyaputto
sakyakulā pabbajito kosalesu cārikaü caramāno mahatā bhikkhusaīghena saddhiü sālaü
anuppatto. Taü kho pana bhavantaü1 gotamaü evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato: itipi so
bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro
purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavā. So imaü lokaü sadevakaü
samārakaü sabrahmakaü, sassamaõabrāhmaõiü pajaü sadevamanussaü sayaü abhi¤¤ā2
sacchikatvā pavedeti. So dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü
sātthaü sabya¤janaü. Kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti. Sādhu kho
pana tathāråpānaü arahataü dassanaü hotã"ti.

3. Atha kho sāleyyakā brāhmaõagahapatikā yena bhagavā tenupasaīkamiüsu.
Upasaīkamitvā appekacce bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Appekacce
bhagavatā saddhiü sammodiüsu, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü3 vãtisāretvā ekamantaü
nisãdiüsu. Appekacce yena bhagavā tena¤jaliü panāmetvā ekamantaü nisãdiüsu. Appekacce
bhagavato sannike nāmagottaü sāvetvā ekamantaü nisãdiüsu. Appekacce tuõhãbhåtā
ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho sāleyyakā brāhmaõagahapatikā bhagavannaü
etadavocuü:

4. Ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā kāyassa bhedā
parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjanti?4 Ko pana bho gotama hetu
ko paccayo yenamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü
upapajjantãti?.

5. Adhammacariyā visamacariyā hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā
parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjanti. Dhammacariyā samacariyā
hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü
lokaü [PTS Page 286] [\q 286/]      upapajjantãti.

----------------------
1. Bhagavantaü, sã. 2. Abhi¤¤āya, sã. Katthaci. 3. Sāraõãyaü, machasaü. 4. Uppajjanti, sã. 5.
Kho pana bhavaü, syā.

[BJT Page 664] [\x 664/]     

6. Na kho mayaü imassa bhoto gotamassa saīkhittena bhāsitassa vitthārena atthaü
avibhattassa vitthārena atthaü ājānāma. Sādhu no bhavaü gotamo tathā dhammaü desetu
yathā mayaü imassa bhoto gotamassa saīkhittena bhāsitassa vitthārena atthaü avibhattassa
vitthārena atthaü ājāneyyāmāti. Tena hi gahapatayo suõātha, sādhukaü manasi karotha,
bhāsissāmãti. Evaü bhoti kho sāleyyakā brāhmaõagahapatikā bhagavato paccassosuü
bhagavā etadavoca:

7. Tividhaü kho gahapatayo kāye adhammacariyā visamacariyā hoti. Catubbidhaü vācāya
adhammacariyā visamacariyā hoti. Tividhaü manasā adhammacariyā visamacariyā hoti. 

8. Katha¤ca gahapatayo tividhaü kāyena adhammacariyā visamacariyā hoti? Idha
gahapatayo ekacco pāõātipātã hoti luddo1 lohitapāõã hatapahate niviņņho adayāpanno2
pāõabhåtesu.3 Adinnādāyã kho pana hoti, yaü taü parassa paravittåpakaraõaü gāmagataü
vā ara¤¤agataü vā adinnaü4 theyyasaīkhātaü ādātā hoti. Kāmesu micchācārã kho pana hoti,
yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā5 bhāturakkhitā bhaginirakkhitā
¤ātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā6 sassāmikā saparidaõķā, antamaso
mālāguõaparikkhittāpi, tathāråpāsu cārittaü āpajjitā hoti. Evaü kho gahapatayo tividhaü
kāyena adhammacariyā visamacariyā hoti.

9. Katha¤ca gahapatayo catubbidhaü vācāya adhammacariyā visamacariyā hoti? Idha
gahapatayo ekacco musāvādã hoti sabhāgato7 vā parisagato8 vā ¤ātimajjhagato vā
pågamajjhagato vā abhinãto sakkhipuņņho:9 'ehambho10 purisa yaü jānāsi taü vadehã'ti. So
ajānaü vā āha jānāmãti, jānaü vā āha na jānāmãti, apassaü vā āha passāmãti, passaü vā āha
na passāmãti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisa ki¤cikkhahetu vā sampajānamusā bhāsitā
hoti. Pisuõāvāco11 kho pana hoti: ito sutvā amutra akkhātā imesaü bhedāya, amutra vā
sutvā imesaü akkhātā amåsaü bhedāya. Iti samaggānaü vā bhettā12 bhinnānaü vā
anuppadātā, vaggārāmo vaggarato vagganandã vaggakaraõiü13 vācaü bhāsitā hoti.
Pharusāvāco14 kho pana hoti. Yā sā vācā aõķakā15 kakkasā parakaņukā parābhisajjanã
kodhasāmantā asamādhisaüvattanikā, [PTS Page 287] [\q 287/]      tathāråpiü vācaü bhāsitā
hoti. Samphappalāpi kho pana hoti: akālavādã abhåtavādã anatthavādã adhammavādã
avinayavādã anidhānavatiü vācaü16 bhāsitā17 akālena anapadesaü apariyantavatiü
anatthasaühitaü. Evaü kho gahapatayo catubbidhaü vācāya adhammacariyā visamacariyā
hoti.

---------------------
1.Luddo dāruõo, machasaü 2. Alajjã adayāpanno, syā 3. Sabbapāõabhåtesu, machasaü. Syā
4. Taü adinnaü, machasaü. Syā.[PTS 5,] mātāpiturakkhitā sãmu.[PTS] potthakesu natthi 6.
Dhammarakkhitā, sãmu. Natthi. 7. Sabhaggato, syā 8. Parisaggato, syā. 9. Sakkhiü puņņho,
syā . 10. Evaü bho,[PTS,] sã katthaci. 11.Pisuõavāco, syā machasaü.Pisuõavāco pana, sã.
Katthaci. 12 Bhedako, machasaü. 13. Vaggakaraõivācaü,sã katthaci. 14. Pharusavāco,
machasaü. Syā 15. Kaõņakā, machasaü. 16. Anidhānavatãvācaü, sã. Katthaci. 17. Bhāsitā hoti.
Syā. 

[BJT Page 666] [\x 666/]     

10. Katha¤ca gahapatayo tividhaü manasā adhammacariyā visamacariyā hoti? Idha
gahapatayo ekacco abhijjhālu hoti: yaü taü parassa paravittåpakaraõaü taü abhijjhitā1 hoti.
'Aho vata yaü parassa taü mama assā'ti. Byāpannacitto kho pana hoti
paduņņhamanasaīkappo: ime sattā ha¤¤antu vā vajjhantu vā ucchijjantu vā vinassantu vā
mā vā ahesuü2 iti vā'ti. Micchādiņņhi 3 kho pana hoti viparãtadassano: natthi dinnaü, natthi
yiņņhaü, natthi hutaü, natthi sukaņadukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko, natthi ayaü loko,
natthi paro4 loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke
samaõabrāhmaõā sammaggatā5 sammā paņipannā ye ima¤ca lokaü para¤ca lokaü sayaü
abhi¤¤ā sacchikatvā pavedentã'ti. Evaü kho gahapatayo tividhaü manasā adhammacariyā
visamacariyā hoti.

11. Evaü adhammacariyā visamacariyā hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa
bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjanti.6

12. Tividhaü kho gahapatayo kāyena dhammacariyā samacariyā hoti. Catubbidhaü vācāya
dhammacariyā samacariyā hoti. Tividhaü manasā dhammacariyā samacariyā hoti.

13. Katha¤ca gahapatayo tividhaü kāyena dhammacariyā samacariyā hoti? Idha gahapatayo
ekacco pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato hoti: nihitadaõķo nihitasattho lajjã
dayāpanno sabbapāõabhåtahitānukampã viharati. Adinnādānaü pahāya adinnādānā
paņivirato hoti: yaü taü parassa paravittåpakaraõaü gāmagataü vā ara¤¤agataü vā taü
nādinnaü7 theyyasaīkhātaü ādātā hoti. Kāmesu micchācāraü pahāya kāmesu micchācārā
paņivirato hoti: yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā
bhaginirakkhitā ¤ātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaõķā,
antamaso mālāguõaparikkhittāpi, tathāråpāsu na cārittaü āpajjitā hoti. Evaü kho gahapatayo
tividhaü kāyena dhammacariyā [PTS Page 288] [\q 288/]      samacariyā hoti.

-----------------------
1. Abhijjhātā, machasaü.[PTS 2.] Mā vā ahesunti, syā. 3. Micchādiņņhiko, machasaü, syā.
Sã.Katthaci 4. Paraloko, sã.Katthaci. 5. Samaggatā, machasaü.Sã. Katthaci 6. Uppajjanti.Sã 7.
Na taü adinnaü,syā.

[BJT Page 668] [\x 668/]     

14. Katha¤ca gahapatayo catubbidhaü vācāya dhammacariyā samacariyā hoti? Idha
gahapatayo ekacco musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato hoti: sabhāgato1 vā parisagato2
vā ¤ātimajjhagato vā pågamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinãto sakkhipuņņho:3
'ehambho4 purisa yaü jānāsi taü vadehã'ti. So ajānaü5 vā āhaü na jānāmãti, jānaü vā āha
jānāmãti, apassaü vā āha na passāmãti,6 passaü vā āha passāmãti. Iti attahetu vā parahetu
vā āmisaki¤cikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisuõaü vācaü7 pahāya pisuõāya
vācāya 8 paņivirato hoti: ito sutvā na amutra akkhātā imesaü bhedāya, amutra vā sutvā na
imesaü akkhātā amåsaü bhedāya iti bhinnānaü vā sandhātā sahitānaü vā anuppadātā,
samaggārāmo samaggarato samaggakaraõiü vācaü9 bhāsitā hoti. Pharusaü vācaü10 pahāya
pharusāya vācāya11 paņivirato hoti: yāsā vācā nelā kaõõasukhā pemanãyā hadayaīgamā
porã bahujanakantā bahujanamanāpā tathāråpiü vācaü bhāsitā hoti. Samphappalāpaü
pahāya samphappalāpā paņivirato hoti: kālavādã bhåtavādã atthavādã dhammavādã
vinayavādã, nidhānavatiü vācaü bhāsitā12 kālena sāpadesaü pariyantavatiü atthasaühitaü.
Evaü kho gahapatayo catubbidhaü vācāya dhammacariyā samacariyā hoti.

15. Katha¤ca gahapatayo tividhaü manasā dhammacariyā samacariyā hoti? Idha gahapatayo
ekacco anabhijjhālu hoti: yaü taü parassa paravittåpakaraõaü taü nābhijjhitā13 hoti. 'Aho
vata yaü parassa taü mama assā'ti. Abyāpannacitto kho pana hoti
appaduņņhamanasaīkappo: ime sattā averā abyāpajjhā14anãghā sukhi attānaü pariharantå'ti.
Sammādiņņhi15 kho pana hoti aviparãtadassano: 'atthi dinnaü, atthi yiņņhaü, atthi hutaü,
atthi sukaņadukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko, atthi ayaü loko, atthi paro4 loko, atthi
mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaõabrāhmaõā sammaggatā5 sammā
paņipannā ye ima¤ca lokaü para¤ca lokaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedentã'ti. Evaü kho
gahapatayo tividhaü manasā dhammacariyā samacariyā hoti.

16. Evaü dhammacariyā samacariyā hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa
bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjanti.17

[PTS Page 289] [\q 289/]      
-----------------------
1. Sabhaggato, syā. Sãmu. Katthaci. 2. Parisaggato, syā. Sãmu. Katthaci. 3. Sakkhiü puņņho,
syā. 4. Evaü bho [PTS] sãmu. Katthaci. 5. Na jānaü. Sã. 6. Apassāmãti, sã 7. Pisuõāvācaü, sã.
Katthaci 8. Pisuõāvācā,sã.Katthaci 9. Samaggakaraõãvācaü, sã katthaci. 10. Pharusāvācaü, sã.
Katthaci. 11. Pharusāvācā, sã katthaci. 12 Bhāsitā hoti, syā.13. Nābhijjhātā, machasaü [PTS
14.]Abyāpajjā ,machasaü.15. Sammādiņņhiko kho, machasaü syā. Sã.Katthaci 16. Samaggatā,
machasaü syā. 17. Uppajjanti, sã.

[BJT Page 670] [\x 670/]     

17. âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā khattiyamahāsālānaü vā sahavyataü1 upapajjeyyanti,2 ņhānaü kho panetaü
vijjati yaü so kāyassa bhedā parammaraõā khattiyamahāsālānaü vā sahavyataü upapajjeyya.
Taü kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã
samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā brāhmaõamahāsāëānaü vā sahavyataü1
upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü so kāyassa bhedā parammaraõā
brāhmaõamahāsāëānaü vā sahavyataü upapajjeyya. Taü kissa hetu? Tathā hi so
dhammacārã samacārã. âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü
kāyassa bhedā parammaraõā gahapatimahāsālānaü vā sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü
kho panetaü vijjati yaü so kāyassa bhedā parammaraõā gahapatimahāsālānaü vā sahavyataü
upapajjeyya taü kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã.

18. âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā cātummahārājikānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho
panetaü vijjati yaü so kāyassa bhedā parammaraõā cātummahārājikānaü devānaü
sahavyataü upapajjeyya. Taü kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. âkaīkheyya ce
gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā tāvatiüsānaü
devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü so kāyassa bhedā
parammaraõā tāvatiüsānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so
dhammacārã samacārã. 
âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā
yāmānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü so kāyassa
bhedā parammaraõā yāmānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya. Taü kissa hetu? Tathā hi
so dhammacārã samacārã. 
âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā
tusitānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü so kāyassa
bhedā parammaraõā tusitānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so
dhammacārã samacārã. 
âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā
nimmānaratãnaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü so
kāyassa bhedā parammaraõā nimmānaratãnaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa
hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 
âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā
paranimmitavasavattãnaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati
yaü so kāyassa bhedā parammaraõā paranimmitavasavattãnaü devānaü sahavyataü
upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

19. âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā brahmakāyikānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü
vijjati yaü so kāyassa bhedā parammaraõā brahmakāyikānaü devānaü sahavyataü
upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā
ābhānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü so kāyassa
bhedā parammaraõā ābhānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so
dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā
parittābhānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü so
kāyassa bhedā parammaraõā parittābhānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa
hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā
appamāõābhānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü so
kāyassa bhedā parammaraõā appamāõābhānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa
hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā
ābhassarānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü so
kāyassa bhedā parammaraõā ābhassarānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa
hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā
subhānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü so kāyassa
bhedā parammaraõā subhānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi
so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā
parittasubhānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü so
kāyassa bhedā parammaraõā parittasubhānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa
hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā
appamāõasubhānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü so
kāyassa bhedā parammaraõā appamāõasubhānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü
kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā
subhakiõõakānaü 5 devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü so
kāyassa bhedā parammaraõā subhakiõõakānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa
hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā
vehapphalānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü so
kāyassa bhedā parammaraõā vehapphalānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa
hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā
avihānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü so kāyassa
bhedā parammaraõā avihānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so
dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā
atappānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü so kāyassa
bhedā parammaraõā atappānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi
so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā
sudassānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü so kāyassa
bhedā parammaraõā sudassānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi
so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā
sudassãnaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü so kāyassa
bhedā parammaraõā sudassãnaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi
so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā
akaniņņhakānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü so
kāyassa bhedā parammaraõā akaniņņhakānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa
hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā
ākāsāna¤cāyatanåpagānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati
yaü so kāyassa bhedā parammaraõā ākāsāna¤cāyatanåpagānaü devānaü sahavyataü
upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā
vi¤¤āõa¤cāyatanåpagānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati
yaü so kāyassa bhedā parammaraõā vi¤¤āõa¤cāyatanåpagānaü devānaü sahavyataü
upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā
āki¤ca¤¤āyatanåpagānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati
yaü so kāyassa bhedā parammaraõā āki¤ca¤¤āyatanåpagānaü devānaü sahavyataü
upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā
nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanåpagānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü
vijjati yaü so kāyassa bhedā parammaraõā nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanåpagānaü devānaü
sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

-----------------------
1. Sabyataü machasaü syā [PTS.]
2. Uppajjeyyanti, sã 
3. âbhānaü devānaü, machasaü [PTS] potthakesu na dissati. 
4. Subhānaü devānaü sãmu.1. Machasaü potthakesu na dissati. 
5. Subhakiõhānaü, machasaü subhakiõhakānaü syā. Subhakiõõānaü[PTS.]

[BJT Page 672] [\x 672/]     

20. âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacāri 'aho vatāhaü āsavānaü khayā anāsavaü
cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja
vihareyyanti.  hānaü kho panetaü vijjati yaü so āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü
pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya. Taü
kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārãti.1.

[PTS Page 290] [\q 290/]      

21. Evaü vutte sāleyyakā brāhmaõagahapatikā bhagavantaü etadavocuü: " abhikkantaü bho
gotama, abhikkantaü bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaü vā ukkujjeyya.
Paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaü
dhāreyya 'cakkhumanto råpāni dakkhintã'ti, evamevaü2 bhotā gotamena anekapariyāyena
dhammo pakāsito. Ete mayaü bhavantaü3 gotamaü saraõaü gacchāma dhamma¤ca
bhikkhusaīgha¤ca. Upāsake no bhavaü gotamo dhāretu ajjatagge pāõupete saraõaü
gate"ti.4.

Sāleyyakasuttaü paņhamaü.

1.5.2

Vera¤jaka suttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Tena kho pana samayena vera¤jakā brāhmaõagahapatikā sāvatthiyaü paņivasanti
kenacideva karaõãyena.

2. Assosuü kho vera¤jakā brāhmaõagahapatikā. " Samaõo khalu bho gotamo sakyaputto
sakyakulā pabbajito sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa ārāme. Taü kho pana
bhavantaü5 gotamaü evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato: itipi so bhagavā arahaü
sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã
satthā devamanussānaü buddho bhagavā. So imaü lokaü sadevakaü samārakaü
sabrahmakaü, sassamaõabrāhmaõiü pajaü sadevamanussaü sayaü abhi¤¤ā6 sacchikatvā
pavedeti. So dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü
sabya¤janaü. Kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāseti. Sādhu kho pana
tathāråpānaü arahataü dassanaü hotã"ti.

------------------------
1. Samacārã, machasaü. 2. Evameva, machasaü.Syā. 3. Bhagavantaü, sã. Katthaci. 4
Saraõagateti, sã.Katthaci 5. Bhagavantaü sã.Katthaci. 6. Abhi¤¤āya katthaci.

[BJT Page 674] [\x 674/]     
3. Atha kho vera¤jakā brāhmaõagahapatikā yena bhagavā tenupasaīkamiüsu.
Upasaīkamitvā appekacce bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Appekacce
bhagavatā saddhiü sammodiüsu. Sammodanãyaü [PTS Page 291] [\q 291/]      kathaü
sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdiüsu. Appekacce yena bhagavā tena¤jaliü paõāmetvā
ekamantaü nisãdiüsu appekacce tuõhãbhåtā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho
vera¤jakā brāhmaõagahapatikā bhagavantaü etadavocuü:

4. Ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo yenamidhekacce sattā kāyassa bhedā
parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjanti? Ko pana bho gotama hetu ko
paccayo yenamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü
upapajjantãti?

5. Adhammacariyā visamacariyā hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā
parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjanti, dhammacariyā samacariyā
hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü
lokaü upapajjanti.

6. " Na kho mayaü imassa bhoto gotamassa saīkhittena bhāsitassa vitthārena atthaü
avibhattassa vitthārena atthaü ājānāma. Sādhu no bhavaü gotamo tathā dhammaü desetu,
yathā mayaü imassa bhoto gotamassa saīkhittena bhāsitassa vitthārena atthaü avibhattassa
vitthārena atthaü ājāneyyāmā"ti.

7. Tena hi gahapatayo suõātha, sādhukaü manasi karotha, bhāsissāmãti. Evaü bhoti kho
vera¤jakā brāhmaõagahapatikā bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

8. Tividhaü kho gahapatayo kāyena adhammacārã visamacārã hoti. Catubbidhaü vācāya
adhammacārã visamacārã hoti. Tividhaü manasā adhammacārã visamacārã hoti.

[BJT Page 676] [\x 676/]     

9. Katha¤ca gahapatayo tividhaü kāyena adhammacārã visamacārã hoti? Idha gahapatayo
ekacco pāõātipātã hoti luddo lohitapāõã hatapahate niviņņho adayāpanno pāõabhåtesu.
Adinnādāyã kho pana hoti: yantaü parassa paravittåpakaraõaü gāmagataü vā ara¤¤agataü
vā adinnaü theyyasaīkhātaü ādātā hoti. Kāmesu micchācārã kho pana hoti: yā tā
māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā bhaginirakkhitā ¤ātirakkhitā
gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaõķā, antamaso mālāguõaparikkhittāpi,
tathāråpāsu cārittaü āpajjitā hoti. Evaü kho gahapatayo tividhaü kāyena adhammacārã
visamacārã hoti.

10. Katha¤ca gahapatayo catubbidhaü vācāya dhammacārã visamacārã hoti? Idha
gahapatayo ekacco musāvādã hoti: sabhāgato vā parisagato2 vā ¤ātimajjhagato vā
pågamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinãto sakkhipuņņho:3 'ehambho purisa yaü
jānāsi taü vadehã'ti. So ajānaü5 vā āha jānāmãti, jānaü vā āha na jānāmãti, apassaü vā āha
passāmãti, passaü vā āha na passāmãti. Iti attahetu vā parahetu vā āmisaki¤cikkhahetu vā
sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisunāvāco kho pana hoti: ito sutvā amutra akkhātā imesaü
bhedāya, amutra vā sutvā imesaü akkhātā amåsaü bhedāya, iti samaggānaü vā bhettā
bhintānaü vā anuppadātā, vaggārāmo vaggarato vagganandã vaggakaraõiü vācaü bhāsitā
hoti. Pharusāvāco kho pana hoti: yā sā vācā aõķakā1 kakkasā parakaņukā parābhisajjanã
kodhasāmantā asamādhi saüvattanikā, tathāråpiü vācaü bhāsitā hoti. Samphappalāpã kho
pana hoti: akālavādã abhåtavādã anatthavādã adhammavādã avinayavādã, anidhānavatiü
vācaü bhāsitā2 akālena anapadesaü apariyantavatiü anatthasaühitaü. Evaü kho gahapatayo
catubbidhaü vācāya adhammacārã visamacārã hoti.

11. Katha¤ca gahapatayo tividhaü manasā adhammacārã visamacārã hoti? Idha gahapatayo
ekacco abhijjhālu hoti: yaü taü parassa paravittåpakaraõaü taü abhijjhitā hoti: 'aho vata yaü
parassa taü mama assā'ti.
--------------------------
1.Kaõķakā -machasaü, 2.Bhāsitā hoti-syā.

[BJT Page 678] [\x 678/]     

Byāpannacitto kho pana hoti paduņņhamanasaīkappo: 'ime sattā ha¤¤antu vā vajjhantu vā
ucchijjantu vā vinassantu vā, mā vā ahesuü iti vā,ti. Micchādiņņhi1 kho pana hoti
viparãtadassano: 'natthi dinnaü, natthi yiņņhaü, natthi hutaü, natthi sukaņadukkaņānaü
kammānaü phalaü vipāko, natthi ayaü loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi
sattā opapātikā, natthi loke samaõabrāhmaõā sammaggatā sammā paņipannā ye ima¤ca
lokaü para¤ca lokaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedentã'ti. Evaü kho gahapatayo tividhaü
manasā adhammacārã visamacārã hoti. 

12. Evaü adhammacariyā visamacariyā hetu kho gahapatayo evamidhekacce sattā kāyassa
bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjanti.

13. Tividhaü kho gahapatayo kāyena dhammacārã samacārã hoti. Catubbidhaü vācāya
dhammacārã samacārã hoti. Tividhaü manasā dhammacārã samacārã hoti.

14. Katha¤ca gahapatayo tividhaü kāyena dhammacārã samacārã hoti? Idha gahapatayo
ekacco pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato hoti, nihitadaõķo nihitasattho lajjã
dayāpanno sabbapāõabhåtahitānukampã viharati. Adinnādānaü pahāya adinnādānā
paņivirato hoti: yantaü parassa paravittåpakaraõaü gāmagataü vā ara¤¤agataü vā, taü
nādinnaü theyyasaīkhātaü nā ādātā hoti. Kāmesu micchācāraü pahāya kāmesu micchācārā
paņivirato hoti. Yā tā māturakkhitā piturakkhitā mātāpiturakkhitā bhāturakkhitā
bhaginirakkhitā ¤ātirakkhitā gottarakkhitā dhammarakkhitā sassāmikā saparidaõķā,
antamaso mālāguõaparikkhittāpi, tathāråpāsu na cārittaü āpajjitā hoti. Evaü kho gahapatayo
tividhaü kāyena dhammacārã samacārã hoti.

15. Katha¤ca gahapatayo catubbidhaü vācāya dhammacārã samacārã hoti?. Idha gahapatayo
ekacco musāvādaü pahāya musāvādā paņivirato hoti: sabhāgato cā parisaggato cā
¤ātimajjhagato vā pågamajjhagato vā rājakulamajjhagato vā abhinãto sakkhipuņņho:
'ehambho purisa, yaü jānāsi taü vadehã'ti so ajānaü vā āha na jānāmãti, jānaü vā āha
jānāmãti, apassaü vā āha na passāmãti, passaü vā āha passāmã'ti.-

---------------------
3.Micchādiņņhiko- machasaü.

[BJT Page 680] [\x 680/]     

Iti attahetu vā parahetu vā āmisaki¤cikkhahetu vā na sampajānamusā bhāsitā hoti. Pisunaü
vācaü pahāya pisunāya vācāya paņivirato hoti: ito sutvā na amutra akkhātā imesaü bhedāya,
amutra vā sutvā na imesaü akkhātā amåsaü bhedāya, iti bhinnānaü vā sandhātā sahitānaü
vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandã samaggakaraõiü vācaü bhāsitā
hoti. Pharusaü vācaü pahāya pharusāya vācāya paņivirato hoti: yā sā vācā nelā kaõõasukhā
pemanãyā hadayaīgamā porã bahujanakantā bahujanamanāpā, tathāråpiü vācaü bhāsitā hoti.
Samphappalāpaü pahāya samphappalāpā paņivirato hoti1 kālavādã bhåtavādã attavādã
dhammavādã vinayavādã, nidhānavatiü vācaü bhāsitā1 kālena sāpadesaü pariyantavatiü
atthasaühitaü. Evaü kho gahapatayo catubbidhaü vācāya dhammacārã samacārã hoti.

16. Katha¤ca gahapatayo tividhaü manasā dhammacārã samacārã hoti? Idha gahapatayo
ekacco anabhijjhālu hoti: yaü taü parassa paravittåpakaraõaü taü nābhijjhitā hoti: aho vata
yaü parassa taü mama assā'ti. Abyāpannacitto kho pana hoti appaduņņhamanasaīkappo:
ime sattā averā abyāpajjhā anãghā sukhã attānaü pariharantåti. Sammādiņņhi2 kho pana hoti
aviparãtadassano: atthi dinnaü, atthi yiņņhaü, atthi hutaü, atthi sukaņadukkaņānaü
kammānaü phalaü vipāko, atthi ayaü loko, atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā
opapātikā, atthi loke samanabrāhmaõā sammaggatā sammāpaņipannā ye ima¤ca lokaü
paraü ca lokaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedentã'ti. Evaü kho gahapatayo tividhaü
manasā dhammacārã samacārã hoti.

17. Evaü dhammacariyā samacariyā hetu kho gahapatayo evamidekacce sattā kāyassa bhedā
parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjanti.

18. âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā khattiyamahāsālānaü vā sahavyataü3 upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü
vijjati yaü so kāyassa bhedā parammaraõā khattiyamahāsālānaü vā sahavyataü upapajjeyya.
Taü kissa hetu? Tathāhi so dhammacārã samacārã. 

-----------------------
1.Bhāsitā hoti - syā 2. Sammādiņņhiko - machasaü 3. Sahabyataü - machasaü .Syā.

[BJT Page 682] [\x 682/]     

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā brāhmaõamahāsālānaü vā sahavyataü3 upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü
vijjati yaü so kāyassa bhedā parammaraõā gahapatimahāsālānaü vā sahavyataü upapajjeyya.
Taü kissa hetu? Tathāhi so dhammacārã samacārã. âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã
samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā gahapatimahāsālānaü vā sahavyataü3
upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü so kāyassa bhedā parammaraõā
gahapatimahāsālānaü vā sahavyataü upapajjeyya. Taü kissa hetu? Tathāhi so dhammacārã
samacārã. 

19. âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã ' aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā cātummahārājikānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho
panetaü vijjati yaü so kāyassa bhedā parammaraõā cātummahārājikānaü devānaü
sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. âkaīkheyya ce
gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā parammaraõā tāvatiüsānaü
devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü so kāyassa bhedā
parammaraõā tāvatiüsānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so
dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā yāmānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü
so kāyassa bhedā parammaraõā yāmānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa hetu?
Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā tusitānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü vijjati yaü
so kāyassa bhedā parammaraõā tusitānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa hetu?
Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā nimmānaratãnaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti, ņhānaü kho panetaü
vijjati yaü so kāyassa bhedā parammaraõā nimmānaratãnaü devānaü sahavyataü
upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā paranimmitavasavattãnaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti' ņhānaü kho
panetaü vijjati yaü so kāyassa bhedā parammaraõā paranimmitavasavattãnaü devānaü
sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā brahmakāyikānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti' ņhānaü kho panetaü
vijjati yaü so kāyassa bhedā parammaraõā brahmakāyikānaü devānaü sahavyataü
upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

20. âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā ābhānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti' ņhānaü kho panetaü vijjati yaü
so kāyassa bhedā parammaraõā ābhānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa hetu?
Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā parittābhānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti' ņhānaü kho panetaü vijjati
yaü so kāyassa bhedā parammaraõā parittābhānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü
kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā appamāõābhānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti' ņhānaü kho panetaü
vijjati yaü so kāyassa bhedā parammaraõā appamāõābhānaü devānaü sahavyataü
upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā ābhassarānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti' ņhānaü kho panetaü vijjati
yaü so kāyassa bhedā parammaraõā ābhassarānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü
kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā subhānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti' ņhānaü kho panetaü vijjati yaü
so kāyassa bhedā parammaraõā subhānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa hetu?
Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā parittasubhānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti' ņhānaü kho panetaü
vijjati yaü so kāyassa bhedā parammaraõā parittasubhānaü devānaü sahavyataü
upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā appamāõasubhānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti' ņhānaü kho panetaü
vijjati yaü so kāyassa bhedā parammaraõā appamāõasubhānaü devānaü sahavyataü
upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā subhakiõõakānaü1 devānaü sahavyataü upapajjeyyanti' ņhānaü kho panetaü
vijjati yaü so kāyassa bhedā parammaraõā subhakiõõakānaü devānaü sahavyataü
upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā vehapphalānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti' ņhānaü kho panetaü
vijjati yaü so kāyassa bhedā parammaraõā vehapphalānaü devānaü sahavyataü
upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā avihānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti' ņhānaü kho panetaü vijjati yaü
so kāyassa bhedā parammaraõā avihānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa hetu?
Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā atappānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti' ņhānaü kho panetaü vijjati
yaü so kāyassa bhedā parammaraõā atappānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa
hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā sudassānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti' ņhānaü kho panetaü vijjati
yaü so kāyassa bhedā parammaraõā sudassānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa
hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā sudassãnaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti' ņhānaü kho panetaü vijjati
yaü so kāyassa bhedā parammaraõā sudassãnaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa
hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā akaniņņhakānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti' ņhānaü kho panetaü
vijjati yaü so kāyassa bhedā parammaraõā akaniņņhakānaü devānaü sahavyataü
upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā ākāsāna¤cāyatanåpagānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti' ņhānaü kho
panetaü vijjati yaü so kāyassa bhedā parammaraõā ākāsāna¤cāyatanåpagānaü devānaü
sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā vi¤¤āõa¤cāyatanåpagānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti' ņhānaü kho
panetaü vijjati yaü so kāyassa bhedā parammaraõā vi¤¤āõa¤cāyatanåpagānaü devānaü
sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã.

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā āki¤ca¤¤āyatanåpagānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti' ņhānaü kho
panetaü vijjati yaü so kāyassa bhedā parammaraõā āki¤ca¤¤āyatanåpagānaü devānaü
sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārã. 

âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacārã 'aho vatāhaü kāyassa bhedā
parammaraõā nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanåpagānaü devānaü sahavyataü upapajjeyyanti'
ņhānaü kho panetaü vijjati yaü so kāyassa bhedā parammaraõā
nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanåpagānaü devānaü sahavyataü upapajjeyya.Taü kissa hetu? Tathā hi
so dhammacārã samacārã. 

------------------------
1.Subhakiõõakānaü- sãmu. Subhakiõhānaü-machasaü.

[BJT Page 684] [\x 684/]     

21. âkaīkheyya ce gahapatayo dhammacārã samacāri 'aho vatāhaü āsavānaü khayā anāsavaü
cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja
vihareyyanti' ņhānaü kho panetaü vijjati yaü so āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü
pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyya. Taü
kissa hetu? Tathā hi so dhammacārã samacārãti.

22. Evaü vutte vera¤jakā brāhmaõagahapatikā bhagavantaü etadavocuü: abhikkantaü bho
gotama, abhikkantaü bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaü vā ukkujjeyya.
Paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaü
dhāreyya: 'cakkhumanto råpāni dakkhintã'ti, evamevaü bhotā gotamena anekapariyāyena
dhammā pakāsito. Ete mayaü bhavantaü3 gotamaü saraõaü gacchāma dhamma¤ca
bhikkhusaīgha¤ca. Upāsake no bhavaü gotamo dhāretu ajjatagge pāõupete saraõaü gate"ti.

[PTS Page 292] [\q 292/]      

Vera¤jakasuttaü dutiyaü.

1.5.3.

Mahāvedalla suttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Atha kho āyasmā mahākoņņhito sāyanhasamayaü patisallānā vuņņhito yenāyasmā
sāriputto tenupasaīkami. Upasaīkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiü sammodi.
Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü1 vãtisāretvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü nisinno kho
āyasmā mahākoņņhito āyasmantaü sāriputtaü etadavoca:

2. " Duppa¤¤o duppa¤¤oti āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso duppa¤¤oti vuccatã" ti?

Nappajānāti nappajānātãti kho āvuso, tasmā duppa¤¤oti vuccati. Ki¤ca nappajānāti? Idaü
dukkhanti nappajānāti, ayaü dukkhasamudayoti nappajānāti, ayaü dukkhanirodhoti
nappajānāti, ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadāti nappajānāti. Nappajānāti, nappajānātãti
kho āvuso, tasmā duppa¤¤oti vuccati.

----------------------
1.Sāraõiyaü,machasaü.

[BJT Page 686] [\x 686/]     

3. Sādhāvusoti kho āyasmā mahākoņņhito āyasmato sāriputtassa bhāsitaü abhinanditvā
anumoditvā āyasmantaü sāriputtaü uttariü pa¤haü āpucchi:

"Pa¤¤avā pa¤¤avāti āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso pa¤¤avāti vuccatã"ti?

Pajānāti pajānātãti kho āvuso, tasmā pa¤¤avāti vuccati. Ki¤ca pajānāti?. Idaü dukkhanti
pajānāti, ayaü dukkhasamudayoti pajānāti, ayaü dukkhanirodhoti, pajānāti. Ayaü
dukkhanirodhagāminã paņipadāti pajānāti. Pajānāti pajānātãti kho āvuso, tasmā pa¤¤avāti
vuccati.

4. "Vi¤¤āõaü vi¤¤āõanti āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso vi¤¤āõanti vuccatã"ti?

Vijānāti vijānātãti kho āvuso, tasmā vi¤¤āõanti vuccati. Ki¤ca vijānāti: sukhantipi vijānāti,
dukkhantipi vijānāti, adukkhamasukhantipi vijānāti. Vijānāti vijānātãti kho āvuso, tasmā
vi¤¤āõanti vuccatãti.

5. " Yā cāvuso pa¤¤ā, ya¤ca vi¤¤āõaü ime dhammā saüsaņņhā udāhu visaüsaņņhā, labbhā
ca panime dhammānaü vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraõaü pa¤¤āpetunti? 
Yā cāvuso pa¤¤ā ya¤ca vi¤¤āõaü ime dhammā saüsaņņhā no visaüsaņņhā. Na ca labbhā
imesaü dhammānaü vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraõaü pa¤¤āpetuü. Ya¤cāvuso
pajānāti taü vijānāti. Yaü vijānāti taü pajānāti. [PTS Page 293] [\q 293/]      tasmā ime
dhammā saüsaņņhā no visaüsaņņhā. Na ca labbhā imesaü dhammānaü vinibbhujitvā
vinibbhujitvā nānākaraõaü pa¤¤āpetunti.

6. "Yā cāvuso pa¤¤ā, ya¤ca vi¤¤āõaü imesaü dhammānaü saüsaņņhānaü no visaüsaņņhānaü
kiü nānākaraõa"nti?

Yā cāvuso pa¤¤ā, ya¤ca vi¤¤āõaü imesaü dhammānaü saüsaņņhānaü no visaüsaņņhānaü
pa¤¤ā bhāvetabbā, vi¤¤āõaü pari¤¤eyyaü. Idaü nesaü nānākaraõanti. 

7. " Vedanā vedanāti āvuso vuccati. Kittāvatā nu kho āvuso vedanāti vuccatã"ti.

[BJT Page 688] [\x 688/]     

Vedeti vedetãti kho āvuso, tasmā vedanāti vuccati ki¤ca vedeti?. Sukhampi vedeti,
dukkhampi vedeti, adukkhamasukhampi vedeti. Vedeti vedetãti kho āvuso, tasmā vedanāti
vuccatãti.

8. "Sa¤¤ā sa¤¤āti āvuso vuccati kittāvatā nu kho āvuso sa¤¤āti vuccatã"ti?

Sa¤jānāti sa¤jānātãti kho āvuso, tasmā sa¤¤āti vuccati. Ki¤ca sa¤jānāti? Nãlakampi sa¤jānāti,
pãtakampi sa¤jānāti, lohitakampi sa¤jānāti, odātampi sa¤jānāti, sa¤jānāti sa¤jānātãti kho
āvuso, tasmā sa¤¤āti vuccati. 

9. " Yā cāvuso vedanā yā ca sa¤¤ā ya¤ca vi¤¤āõaü ime dhammā saüsaņņhā udāhu
visaüsaņņhā, labbhā ca panimesaü dhammānaü vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraõaü
pa¤¤āpetu"nti?

Yā cāvuso vedanā yā ca sa¤¤ā ya¤ca vi¤¤āõaü ime dhammā saüsaņņhā no visaüsaņņhā. Na
ca labbhā imesaü dhammānaü vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraõaü pa¤¤āpetuü.
Ya¤cāvuso vedeti taü sa¤jānāti, yaü sa¤jānāti taü vijānāti, tasmā ime dhammā sasaüņņhā no
visaüsaņņhā. Na ca labbhā imesaü dhammānaü vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraõaü
pa¤¤āpetunti.

10. "Nissaņņhena hāvuso pa¤cahi indriyehi parisuddhena manovi¤¤āõena kiü neyya"nti?

Nissaņņhena hāvuso pa¤cahi indriyehi parisuddhena manovi¤¤āõena ananto ākāsoti
ākāsāna¤cāyatanaü neyyaü, anantaü vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü neyyaü, natthi ki¤cãti
āki¤ca¤¤āyatanaü neyyanti.

11. "Neyyaü panāvuso dhammaü kena pajānātã"ti.

Neyyaü kho āvuso dhammaü pa¤¤ācakkhunā pajānātãti.

12. "Pa¤¤ā panāvuso kimatthiyā"ti?

Pa¤¤ā kho āvuso abhi¤¤atthā pari¤¤atthā pahānatthāti.

[PTS Page 294] [\q 294/]      
[BJT Page 690] [\x 690/]     

13. Kati panāvuso paccayā sammādiņņhiyā uppādāyāti?
Dve kho āvuso paccayā sammādiņņhiyā uppādāya: parato ca ghoso, yoniso ca manasikāro.
Ime kho āvuso dve paccayā sammādiņņhiyā uppādāyāti.
14. Katãhi panāvuso aīgehi anuggahãtā sammādiņņhi cetovimuttiphalā ca hoti
cetovimuttiphalānisaüsā ca. Pa¤¤āvimuttiphalā ca hoti pa¤¤āvimuttiphalānisaüsā cāti? 

Pa¤cahi kho āvuso aīgehi anuggahãtā sammādiņņhi cetovimuttiphalā ca hoti
cetovimuttiphalānisaüsā ca. Pa¤¤āvimuttiphalā ca hoti pa¤¤āvimuttiphalānisaüsā ca:
idhāvuso sammādiņņhi sãlānuggahãtā ca hoti, sutānuggahitā ca hoti, sākacchānuggahãtā ca
hoti, samathānuggahãtā ca hoti, vipassanānuggahãtā ca hoti. Imehi kho āvuso pa¤cahi
aīgehi anuggahãtā sammādiņņhi cetovimuttiphalā ca hoti cetovimuttiphalānisaüsā ca
pa¤¤āvimuttiphalā ca hoti pa¤¤āvimuttiphalānisaüsā cāti. 

15. Kati panāvuso bhavāti?
Tayo me āvuso bhavā: kāma bhavo råpabhavo aråpabhavoti.

16. Kathaü panāvuso āyatiü punabbhavābhinibbatti hotãti?

Avijjānãvaraõānaü kho āvuso sattānaü taõhāsa¤¤ojanānaü tatra tatrābhinandanā evaü
āyatiü punabbhavābhinibbatti hotãti.

17. Kathaü panāvuso āyatiü punabbhavābhinibbatti na hotãti?

Avijjāvirāgā kho āvuso vijjuppādā taõhānirodhā evaü āyatiü punabbhavābhinibbatti na
hotãti.

18. Katamaü panāvuso paņhamaü jhānanti?

Idhāvuso bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü
vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Idaü vuccatāvuso paņhamaü
jhānanti.

19. Paņhamaü panāvuso jhānaü kataīgikanti1?

Paņhamaü kho āvuso jhānaü pa¤caīgikaü: idhāvuso paņhamaü jhānaü samāpannassa
bhikkhuno vitakko ca vattati vicāro ca. Pãti ca sukha¤ca cittekaggatā ca. Paņhamaü kho
āvuso jhānaü evaü pa¤caīgikanti.

------------------------
1. Kati aīganti, machasaü.

[BJT Page 692] [\x 692/]     

20. Paņhamaü panāvuso jhānaü kataīgavippahãnaü kataīgasamannāgatanti?

Paņhamaü kho āvuso jhānaü pa¤caīgavippahãnaü pa¤caīgasamannāgataü: idhāvuso
paņhamaü jhānaü samāpannassa bhikkhuno kāmacchando pahãno hoti, byāpādo pahãno
hoti, thãnamiddhaü pahãnaü hoti, uddhaccakukkuccaü [PTS Page 295] [\q 295/]     
pahãnaü hoti, vicikicchā pahãnā hoti. Vitakko ca vattati vicāro ca pãti ca sukha¤ca
cittekaggatā ca. Paņhamaü kho āvuso jhānaü evaü pa¤caīgavippahãnaü
pa¤caīgasamannāgatanti.

21. Pa¤cimānã āvuso indriyāni nānāvisayāni nānāgocarāni, na a¤¤ama¤¤assa gocaravisayaü
paccanubhonti. Seyyathãdaü: cakkhundriyaü sotindriyaü ghānindriyaü jivhindriyaü
kāyindriyaü. Imesaü kho āvuso pa¤cannaü indriyānaü nānāvisayānaü nānāgocarānaü na
a¤¤ama¤¤assa gocaravisayaü paccanubhontānaü kiü paņisaraõaü, ko ca nesaü
gocaravisayaü paccanubhotãti?

Pa¤cimānã āvuso indriyāni nānāvisayāni nānāgocarāni, na a¤¤ama¤¤assa gocaravisayaü
paccanubhonti. Seyyathãdaü: cakkhundriyaü sotindriyaü ghānindriyaü jivhindriyaü
kāyindriyaü. Imesaü kho āvuso pa¤cannaü indriyānaü nānāvisayānaü nānāgocarānaü na
a¤¤ama¤¤assa gocaravisayaü paccanubhontānaü mano ca nesaü gocaravisayaü
paccanubhotãti

22. Pa¤cimānã āvuso indriyāni seyyathãdaü: cakkhundriyaü sotindriyaü ghānindriyaü
jivhindriyaü kāyindriyaü. Imāni kho āvuso pa¤cindriyāni kiü paņicca tiņņhantãti? 
Pa¤cimāni āvuso indriyāni seyyathãdaü: cakkhundriyaü sotindriyaü ghānindriyaü
jivhindriyaü kāyindriyaü. Imāni kho āvuso pa¤cindriyāni āyuü paņicca tiņņhantãti? 

23. âyu panāvuso kiü paņicca tiņņhatãti.

âyu usmaü paņicca tiņņhatãti

24. Usmā panāvuso kiü paņicca tiņņhatãti?

Usmā āyuü paņicca tiņņhatãti.

25. Idāneva kho mayaü āvuso āyasmato sāriputtassa bhāsitaü evaü ājānāma: āyu usmaü
paņicca tiņņhatãti. Idāneva kho mayaü āvuso āyasmato sāriputtassa bhāsitaü evaü ājānāma:
usmā āyuü paņicca tiņņhatãti. Yathākataü panāvuso imassa bhāsitassa attho daņņhabboti?

[BJT Page 694] [\x 694/]     

Tena hāvuso upamaü te karissāmi. Upamāyapidhekacce vi¤¤å purisā bhāsitassa atthaü
ājānanti. Seyyathāpi āvuso telappadãpassa jhāyato acciü paņicca ābhā pa¤¤āyati, ābhaü
paņicca acci pa¤¤āyati, evameva kho āvuso āyu usmaü paņicca tiņņhati. Usmā ca āyuü
paņicca tiņņhatãti.

26. Teva nu kho āvuso āyusaīkhārā teva vedanãyā dhammā, udāhu a¤¤e āyusaīkhārā a¤¤e
vedanãyā dhammāti?

Na [PTS Page 296] [\q 296/]      kho āvuso teva āyusaīkhārā teva vedanãyā dhammā. Teva
kho āvuso āyusaīkhārā abhaviüsu teva vedanãyā dhammā, nayidaü sa¤¤āvedayitanirodhaü
samāpannassa bhikkhuno vuņņhānaü pa¤¤āyetha. Yasmā ca kho āvuso a¤¤e āyusaīkhārā,
a¤¤e vedanãyā dhammā, tasmā sa¤¤āvedayitanirodhaü samāpannassa bhikkhuno
vuņņhānaü pa¤¤āyatãti.

27. Yadā nu kho āvuso imaü kāyaü kati dhammā jahanti, athāyaü kāyo ujjhito avakkhitto
seti yathā kaņņhaü acetananti?.

Yadā kho āvuso imaü kāyaü tayo dhammā jahanti, āyu usmā ca vi¤¤āõaü, athāyaü kāyo
ujjhito avakkhitto seti yathā kaņņhaü acetananti?.

28. Yvāyaü āvuso mato kālakato, yo cāyaü bhikkhu sa¤¤āvedayitanirodhaü samāpanno,
imesaü kiü nānākaraõanti?

Yvāyaü āvuso mato kālakato tassa kāyasaīkhārā niruddhā paņippassaddhā. Vacãsaīkhārā
niruddhā paņippassaddhā. Cittasaīkhārā niruddhā paņippassaddhā. âyu parikkhãõo. Usmā
våpasantā. Indriyāni viparibhinnāni. Yo cāyaü bhikkhu sa¤¤āvedayitanirodhaü samāpanno,
tassapi kāyasaīkhārā niruddhā paņippassaddhā. Vacãsaīkhārā niruddhā paņippassaddhā,
cittasaīkhārā niruddhā paņippassaddhā. âyu aparikkhãõo. Usmā avåpasantā. Indriyāni
vippasannāni. Yvāyaü āvuso mato kālakato yo cāyaü bhikkhu sa¤¤āvedayitanirodhaü
samāpanno, idaü tesaü nānākaraõanti.

29. Kati panāvuso paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyāti?

[BJT Page 696] [\x 696/]     

Cattāro kho āvuso paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpatatiyā: idhāvuso
bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaü
atthaīgamā adukkhaü asukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja
viharati. Ime kho āvuso cattāro paccayā adukkhamasukhāya cetovimuttiyā samāpattiyāti. 

30. Kati panāvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyāti?

Dve kho āvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā samāpattiyā: sabbanimittāna¤ca
amanasikāro, animittāya ca dhātuyā manasikāro. Ime kho āvuso dve paccayā animittāya
cetovimuttiyā samāpattiyāti.
31. Kati panāvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā ņhitiyāti?

Tayo kho āvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā [PTS Page 297] [\q 297/]      ņhitiyā:
sabbanimittāna¤ca amanasikāro, animittāya ca dhātuyā manasikāro pubbeva abhisaīkhāro
ime kho āvuso tayo paccayā animittāya cetovimuttiyā ņhitiyāti. 
32. Kati panāvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā vuņņhānāyāti?

Dve kho āvuso paccayā animittāya cetovimuttiyā vuņņhānāya: sabbanimittāna¤ca
manasikāro, animittāya ca dhātuyā amanasikāro. Ime kho āvuso dve paccayā animittāya
cetovimuttiyā vuņņhānāyāti.

33. Yā cāyaü āvuso appamāõā cetovimutti, yā ca āki¤ca¤¤ā cetovimutti, yā ca su¤¤atā
cetovimutti, yā ca animittā ceto vimutti, ime dhammā nānaņņhā ceva nānābya¤janā ca,
udāhu ekaņņhā bya¤janameva nānanti.?

[BJT Page 698] [\x 698/]     

Yā cāyaü āvuso appamāõā cetovimutti yā ca āki¤ca¤¤ā cetovimutti yā ca su¤¤atā
cetovimutti, yā ca animittā cetovimutti, atthi kho āvuso pariyāyo yaü pariyāyaü āgamma
ime dhammā nānaņņhā ceva nānābya¤janā ca, atthi ca kho āvuso pariyāyo yaü pariyāyaü
āgamma ime dhammā ekaņņhā bya¤janameva nānaü.

34. Katamo cāvuso pariyāyo yaü pariyāyaü āgamma ime dhammā nānaņņhā ceva
nānābya¤janā ca?

Idhāvuso bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati tathā dutiyaü tathā
tatiyaü tathā catutthiü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü
mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā
viharati.

Karuõāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati tathā dutiyaü tathā tatiyaü tathā
catutthiü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü
karuõāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā
viharati.

Muditāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati tathā dutiyaü tathā tatiyaü tathā
catutthiü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü
muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā
viharati.

Upekkhāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati tathā dutiyaü tathā tatiyaü tathā
catutthiü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü
upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena
pharitvā viharati. Ayaü vuccatāvuso appamāõā ceto vimutti.

Katamā cāvuso āki¤ca¤¤ā cetovimutti?

Idhāvuso bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti
āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Ayaü vuccatāvuso āki¤ca¤¤ā cetovimutti. 

Katamā cāvuso su¤¤atācetovimutti?

Idhāvuso bhikkhu ara¤¤agato vā rukkhamålagato vā su¤¤āgāragato vā iti paņisa¤cikkhati:
su¤¤amidaü attena vā attaniyena [PTS Page 298] [\q 298/]      vāti . Ayaü vuccatāvuso
su¤¤atā cetovimutti.

Katamā cāvuso animittā cetovimutti?

Idhāvuso bhikkhu sabbanimittānaü amanasikārā animittaü ceto samādhiü upasampajja
viharati. Ayaü vuccatāvuso animittā cetovimutti.

Ayaü kho āvuso pariyāyo yaü pariyāyaü āgamma ime dhammā nānāņņhā ceva
nānābya¤janā ca.

[BJT Page 700] [\x 700/]     

35. Katamo cāvuso pariyāyo yaü pariyāyaü āgamma ime dhammā ekaņņhā bya¤janameva
nānaü?

Rāgo kho āvuso pamāõakaraõo, doso pamāõakaraõo, moho pamāõakaraõo. Te
khãõāsavassa bhikkhuno pahãnā ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü
anuppādadhammā. Yāvatā kho āvuso appamāõā ceto vimuttiyo, akuppā tāsaü cetovimutti
aggamakkhāyati. Sā kho panākuppā cetovimutti su¤¤ā rāgena su¤¤ā dosena su¤¤ā mohena.

Rāgo kho āvuso ki¤cano, doso ki¤cano, moho ki¤cano. Te khãõāsavassa bhikkhuno pahãnā
ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā. Yāvatā kho āvuso
āki¤ca¤¤ā cetovimuttiyo, akuppā tāsaü cetovimutti aggamakkhāyati. Sā kho panākuppā
cetovimutti su¤¤ā rāgena, su¤¤ā dosena, su¤¤ā mohena.

Rāgo kho āvuso nimittakaraõo, doso nimittakaraõo, moho nimittakaraõo. Te khãõāsavassa
bhikkhuno pahãnā ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā.
Yāvatā kho āvuso animittā cetovimuttiyo akuppā tāsaü cetovimutti aggamakkhāyati. Sā kho
panākuppā cetovimutti su¤¤ā rāgena, su¤¤ā dosena su¤¤ā mohena.

Ayaü kho āvuso pariyāyo yaü pariyāyaü āgamma ime dhammā ekaņņhā, bya¤janameva
nānanti.

Idamavocāyasmā sāriputto. Attamano āyasmā mahā koņņhito āyasmato sāriputtassa bhāsitaü
abhinandãti.
[PTS Page 299] [\q 299/]      

Mahāvedallasuttaü tatiyaü.

[BJT Page 702] [\x 702/]     
1.5.4

Cåëavedalla suttaü

Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Atha
kho visākho upāsako yena dhammadinnā bhikkhunã tenupasaīkami. Upasaīkamitvā
dhammadinnaü bhikkhuniü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho visākho
upāsako dhammadinnaü bhikkhuniü etadavoca:

1. Sakkāyo sakkāyoti ayye vuccati. Katamo nu kho ayye sakkāyo vutto bhagavatāti?

Pa¤ca kho ime āvuso visākha upādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatā. Seyyathãdaü:
råpåpādānakkhandho vedanåpādānakkhandho sa¤¤åpādānakkhandho
saīkhāråpādānakkhandho vi¤¤āõåpādānakkhandho. Ime kho āvuso visākha
pa¤cupādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatāti.

2. Sādhu ayyeti kho visākho upāsako dhammadinnāya bhikkhuniyā bhāsitaü abhinanditvā
anumoditvā dhammadinnaü bhikkhuniü uttariü pa¤haü āpucchi: sakkāyasamudayo
sakkāyasamudayoti ayye vuccati. Katamo nu kho ayye sakkāyasamudayo vutto bhagavatāti?

Yāyaü āvuso visākha taõhā ponobhavikā nandirāgasahagatā tatra tatrābhinandinã.
Seyyathãdaü: kāmataõhā bhavataõhā vibhavataõhā. Ayaü kho āvuso visākha
sakkāyasamudayo vutto bhagavatāti.

3. Sakkāyanirodho sakkāyanirodhoti ayye vuccati. Katamo nu kho ayye sakkāyanirodho
vutto bhagavatāti?

Yo kho āvuso visākha tassāyeva taõhāya asesavirāganirodho cāgo paņinissaggo mutti
anālayo, ayaü kho āvuso visākha sakkāyanirodho vutto bhagavatāti.

4. Sakkāyanirodhagāminã paņipadā sakkāyanirodhagāminãpaņipadāti ayye vuccati. Katamā
nu kho ayye sakkāyanirodhagāminãpaņipadā vuttā bhagavatāti?

[BJT Page 704] [\x 704/]     

Ayameva kho āvuso visākha ariyo aņņhaīgiko maggo sakkāyanirodhagāminãpaņipadā vuttā
bhagavatā seyyathãdaü: sammādiņņhi sammā saīkappo sammāvācā sammākammanto
sammāājãvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhiti. 

5. Ta¤¤eva nu kho ayye upādānaü te ca pa¤cupādānakkhandhā, udāhu a¤¤aü nu kho
pa¤cahupādānakkhandhehi upādānanti?

Na kho āvuso visākha ta¤¤eva upādānaü, teva pa¤cupādānakkhandhā, [PTS Page 300] [\q
300/]      napi a¤¤atra pa¤cahupādānakkhandhehi upādānaü yo kho āvuso visākha
pa¤casupādānakkhandhesu chandarāgo, taü tattha upādānanti.

6. Kathaü panayye sakkāyadiņņhi hotãti?

Idhāvuso visākha assutavā puthujjano ariyānaü adassāvã ariyadhammassa akovido
ariyadhamme avinãto, sappurisānaü adassāvã sappurisadhammassa akovido
sappurisadhamme avinãto råpaü attato samanupassati, råpavantaü vā attānaü, attani vā
råpaü, råpasmiü vā attānaü. Vedanaü attato samanupassati, vedanāvantaü vā attānaü, attani
vā vedanaü, vedanāya vā attānaü sa¤¤aü attato samanupassati, sa¤¤ā vantaü vā attānaü,
attani vā sa¤¤aü, sa¤¤āya vā attānaü. Saükhāre attato samanupassati, saükhāravantaü vā
attānaü, attani vā saükhāre, saīkhāresu vā attānaü vi¤¤āõaü attato samanupassati,
vi¤¤āõavantaü vā attānaü, attani vā vi¤¤āõaü, vi¤¤āõasmiü vā attānaü. Evaü kho āvuso
visākha sakkāyadiņņhi hotãti.

7. Kathaü panayye sakkāyadiņņhi na hotãti?.

Idhāvuso visākha sutavā ariyasāvako ariyānaü dassāvã ariyadhammassa kovido
ariyadhamme suvinãto, sappurisānaü dassāvã sappurisadhammassa kovido
sappurisadhamme suvinãto na råpaü attato samanupassati, na råpavantaü vā attānaü, na
attani vā råpaü, na råpasmiü vā attānaü.Na vedanaü attato samanupassati, na vedanāvantaü
vā attānaü, na attani vā vedanaü, vedanāya vā attānaü na sa¤¤aü attato samanupassati, na
sa¤¤ā vantaü vā attānaü, na attani vā sa¤¤aü, na sa¤¤āya vā attānaü.Na saükhāre attato
samanupassati, na saükhāravantaü vā attānaü, na attani vā saükhāre, na saīkhāresu vā
attānaü na vi¤¤āõaü attato samanupassati, na vi¤¤āõavantaü vā attānaü, na attani vā
vi¤¤āõaü, na vi¤¤āõasmiü vā attānaü. Evaü kho āvuso visākha sakkāyadiņņhi na hotãti.

[BJT Page 706] [\x 706/]     

8. Katamo panayye ariyo aņņhaīgiko maggoti?

Ayameva kho āvuso visākha ariyo aņņhaīgiko maggo. Seyyathãdaü: sammādiņņhi
sammāsaīkappo sammāvācā sammākammanto sammā ājãvo sammāvāyāmo sammāsati
sammāsamādhãti.

9. Ariyo panayye aņņhaīgiko maggo saīkhato udāhu asaīkhatoti?

Ariyo kho āvuso visākha aņņhaīgiko maggo [PTS Page 301] [\q 301/]      saīkhatoti.

10. Ariyena nu kho ayye aņņhaīgikena maggena tayo khandhā saīgahãtā, udāhu tãhi
khandhehi ariyo aņņhaīgiko maggo saīgahãtoti?

Na kho āvuso visākha ariyena aņņhaīgikena maggena tayo khandhā saīgahãtā. Tãhi ca kho
āvuso visākha khandhehi ariyo aņņhaīgiko maggo saīgahãto: yā cāvuso visākha sammāvācā
yo ca sammākammanto yo ca sammāājãvo, ime dhammā sãlakkhandhe saīgahãtā. Yo ca
sammāvāyāmo yā ca sammāsati yo ca sammāsamādhi, ime dhammā samādhikkhandhe
saīgahãtā. Yā ca sammādiņņhi yo ca sammāsaīkappo, ime dhammā pa¤¤ākkhandhe
saīgahãtāti.

11. Katamo panayye samādhi. Katamo samādhinimittā, katamo samādhiparikkhārā, katamā
samādhibhāvanāti?

Yā kho āvuso visākha cittassa ekaggatā ayaü samādhi. Cattāro satipaņņhānā samādhinimittā.
Cattāro sammappadhānā samādhiparikkhārā. Yā tesaüyeva dhammānaü āsevanā bhāvanā
bahulãkammaü, ayaü tattha samādhi bhāvanāti.

12. Kati panayye saīkhārāti?

Tayome āvuso visākha saīkhārā: kāyasaīkhāro vacãsaīkhāro cittasaīkhāroti.

13. Katamo panayye kāyasaīkhāro, katamo vacãsaīkhāro, katamo cittasaīkhāroti?

Assāsapassāsā kho āvuso visākha kāyasaīkhāro. Vitakkavicārā vacãsaīkhāro. Sa¤¤ā ca
vedanā ca cittasaīkhāroti.
[BJT Page 708] [\x 708/]     

14. Kasmā panayye assāsapassāsā kāyasaīkhāro? Kasmā vitakkavicārā vacãsaīkhāro, kasmā
sa¤¤ā ca vedanā ca cittasaīkhāroti?

Assāsapassāsā kho āvuso visākha kāyikā ete dhammā kāyapaņibaddhā. Tasmā assāsapassāsā
kāyasaīkhāro. Pubbe kho āvuso visākha vitakketvā vicāretvā pacchā vācaü bhindati. Tasmā
vitakkavicārā vacãsaīkhāro. Sa¤¤ā ca vedanā ca cetasikā ete dhammā cittapaņibaddhā.
Tasmā sa¤¤ā ca vedanā ca cittasaīkhāroti.

15. Kathaü ca panayye sa¤¤āvedayitanirodhasamāpatti hotãti?

Na kho āvuso visākha sa¤¤āvedayitanirodhaü samāpajjantassa bhikkhuno evaü hoti: ahaü
sa¤¤āvedayitanirodhaü samāpajjissanti vā, ahaü sa¤¤āvedayitanirodhaü samāpajjāmãti vā,
ahaü sa¤¤āvedayitanirodhaü samāpannoti vā. Atha khvāssa pubbeva tathā cittaü bhāvitaü
hoti yantaü tathattāya upanetãti.

16. Sa¤¤āvedayitanirodhaü [PTS Page 302] [\q 302/]      samāpajjantassa panayye
bhikkhuno katame dhammā paņhamaü nirujjhanti: yadi vā kāyasaīkhāro yadi vā
vacãsaīkhāro yadivā cittasaīkhāroti? 
Sa¤¤āvedayitanirodhaü samāpajjantassa kho āvuso visākha bhikkhuno paņhamaü nirujjhati
vacãsaīkhāro, tato kāyasaīkhāro, tato cittasaīkhāroti.

17. Kathaü panayye sa¤¤āvedayitanirodhasamāpattiyā vuņņhānaü hoti?

Na kho āvuso visākha, sa¤¤āvedayitanirodhasamāpattiyā vuņņhahantassa bhikkhuno evaü
hoti: ahaü sa¤¤āvedayitanirodhasamāpattiyā vuņņhahissanti vā, ahaü sa¤¤āvedayita
nirodhasamāpattiyā vuņņhahāmãti vā, ahaü sa¤¤āvedayitanirodhasamāpattiyā vuņņhitoti vā.
Atha khvāssa pubbeva tathā cittaü bhāvitaü hoti yantaü tathattāya upanetãti.

[BJT Page 710] [\x 710/]     

18. Sa¤¤āvedayitanirodhasamāpattiyā vuņņhahantassa panayye bhikkhuno katame dhammā
paņhamaü uppajjanti, yadi vā kāyasaīkhāro, yadivā vacãsaīkhāro, yadi vā cittasaīkhāroti?

Sa¤¤āvedayitanirodhasamāpattiyā vuņņhahantassa kho āvuso visākha bhikkhuno paņhamaü
uppajjati cittasaīkhāro, tato kāyasaīkhāro, tato vacãsaīkhāroti.

19. Sa¤¤āvedayitanirodhasamāpattiyā vuņņhitaü panayye bhikkhuü kati phassā phusantãti? 

Sa¤¤āvedayitanirodhasamāpattiyā vuņņhitaü kho āvuso visākha bhikkhuü tayo phassā
phusanti: su¤¤ato phasso, animitto phasso, appaõihito phassoti.

20. Sa¤¤āvedayitanirodhasamāpattiyā vuņņhitassa panayye bhikkhuno kinninnaü cittaü hoti
kimpoõaü kimpabbhāranti?

Sa¤¤āvedayitanirodhasamāpattiyā vuņņhitassa kho āvuso visākha bhikkhuno vivekaninnaü
cittaü hoti vivekapoõaü vivekapabbhāranti.

21. Kati panayye vedanāti?

Tisso kho imā āvuso visākha vedanā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā
vedanāti.

22. Katamā panayye sukhā vedanā, katamā dukkhā vedanā, katamā adukkhamasukhā
vedanāti?.

Yaü kho āvuso visākha kāyikaü vā cetasikaü vā sukhaü sātaü vedayitaü, ayaü sukhā
vedanā. Yaü kho āvuso visākha kāyikaü vā cetasikaü vā dukkhaü asātaü vedayitaü, ayaü
dukkhā vedanā. Yaü kho āvuso visākha kāyikaü vā cetasikaü vā nevasātaü nāsātaü
vedayitaü, ayaü adukkhamasukhā [PTS Page 303] [\q 303/]      vedanāti.

23. Sukhā panayye vedanā kiüsukhā, kiüdukkhā? Dukkhā vedanā kiüdukkhā kiüsukhā?
Adukkhamasukhā vedanā kiüsukhā kiüdukkhāti?.

[BJT Page 712] [\x 712/]     

Sukhā kho āvuso visākha vedanā ņhitisukhā vipariõāmadukkhā, dukkhā vedanā
ņhitidukkhā vipariõāmasukhā, adukkhamasukhā vedanā ¤āõasukhā a¤¤āõadukkhāti.

24. Sukhāya panayye vedanāya kiü anusayo anuseti? Dukkhāya vedanāya kiü anusayo
anuseti? Adukkhamasukhāya vedanāya kiü anusayo anusetãti?

Sukhāya kho āvuso visākha vedanāya rāgānusayo anuseti. Dukkhāya vedanāya
paņighānusayo anuseti. Adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetãti. 
25. Sabbāya nu kho ayye sukhāya vedanāya rāgānusayo anuseti? Sabbāya dukkhāya
vedanāya paņighānusayo anuseti? Sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo
anusetãti?

Na kho āvuso visākha sabbāya sukhāya vedanāya rāgānusayo anuseti. Na sabbāya
dukkhāya vedanāya paņighānusayo anuseti. Na sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya
avijjānusayo anusetãti,

26. Sukhāya panayye vedanāya kiü pahātabbaü? Dukkhāya vedanāya kiü pahātabbaü?
Adukkhamasukhāya vedanāya kiü pahātabbanti?

Sukhāya kho āvuso visākha vedanāya rāgānusayo pahātabbo . Dukkhāya vedanāya
paņighānusayo pahātabbo. Adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabboti.

27. Sabbāya nu kho ayye sukhāya vedanāya rāgānusayo pahātabbo? Sabbāya dukkhāya
vedanāya paņighānusayo pahātabbo ? Sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo
pahātabboti?

Na kho āvuso visākha sabbāya sukhāya vedanāya rāgānusayo pahātabbo. Na sabbāya
dukkhāya vedanāya paņighānusayo pahātabbo.Na sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya
avijjānusayo pahātabbo.

[BJT Page 714] [\x 714/]     

Idhāvuso visākha bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü
savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja virahati. Rāgaü tena pajahati.
Na tattha rāgānusayo anuseti.

Idhāvuso visākha bhikkhu iti paņisa¤cikkhati: 'kudassu nāmāhaü tadāyatanaü upasampajja
viharissāmi, yadariyā etarahi āyatanaü upasampajja viharantã'ti. Iti anuttaresu vimokkhesu
pihaü [PTS Page 304] [\q 304/]      upaņņhāpayato uppajjati, pihappaccayā domanassaü.
Paņighaü tena pajahati. Na tattha paņighānusayo anuseti.

Idhāvuso visākha bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva
somanassadomanassānaü atthagamā adukkhaü asukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü
jhānaü upasampajja viharati. Avijjaü tena pajahati. Na tattha avijjānusayo anusetãti.

28. Sukhāya panayye vedanāya kiü paņibhāgoti?.

Sukhāya kho āvuso visākha vedanāya dukkhā vedanā paņibhāgoti.

29. Dukkhāya panayye vedanāya kiü paņibhāgoti?
Dukkhāya kho āvuso visākha vedanāya sukhā vedanā paņibhāgoti.

30. Adukkhamasukhāya panayye vedanāya kiü paņibhāgoti?
Adukkhamasukhāya kho āvuso visākha vedanāya avijjā paņibhāgoti.

31. Avijjāya panayye kiü paņibhāgoti?
Avijjāya kho āvuso visākha vijjā paņibhāgoti.

32. Vijjāya panayye kiü paņibhāgoti?
Vijjāya kho āvuso visākha vimutti paņibhāgoti.

33. Vimuttiyā panayye kiü paņibhāgoti?
Vimuttiyā kho āvuso visākha nibbānaü paņibhāgoti.

[BJT Page 716] [\x 716/]     

34. Nibbānassa panayye kiü paņibhāgoti?

Accasarāvuso1 visākha pa¤haü. Nāsakkhi pa¤hānaü pariyantaü gahetuü. Nibbānogadhaü hi
āvuso visākha brahmacariyaü nibbāna parāyanaü nibbāna pariyosānaü. âkaīkhamāno ca
tvaü2 āvuso visākha bhagavantaü upasaīkamitvā etamatthaü puccheyyāsi, yathā ca te
bhagavā byākaroti tathā naü dhāreyyāsãti.

Atha kho visākho upāsako dhammadinnāya bhikkhuniyā bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā
uņņhāyāsanā dhammadinnaü bhikkhuniü abhivādetvā padakkhiõaü katvā yena bhagavā
tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü
nisinno kho visākho upāsako yāvatako ahosi dhammadinnāya bhikkhuniyā saddhiü
kathāsallāpo, taü sabbaü bhagavato ārocesi.

Evaü vutte bhagavā visākhaü upāsakaü etadavoca: paõķitā visākha dhammadinnā
bhikkhunã, mahāpa¤¤ā visākha dhammadinnā bhikkhunã. Mama¤cepi tvaü visākha
etamatthaü puccheyyāsi, ahampi taü evamevaü3 byākareyyaü [PTS Page 305] [\q 305/]    
 yathā taü dhammadinnāya bhikkhuniyā byākataü. Eso cevetassa4 attho. Evametaü
dhārehãti.

Idamavoca bhagavā. Attamano visākho upāsako bhagavato bhāsitaü abhinandãti.

Cåëavedallasuttaü catutthaü

-------------------------
1. Accayāsi āvuso, machasaü 2. âkaīkhamāno tvaü,sã 3. Evameva,syā, 4. Eso vetassa, syā.

[BJT Page 718] [\x 718/]     

1.5.5.

Cåëadhammasamādāna suttaü
1. Evaü me sutaü ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhå bhagavato
paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

2. Cattārimāni bhikkhave dhammasamādānāni. Katamāni cattāri?

Atthi bhikkhave dhammasamādānaü paccuppannasukhaü āyatiü dukkhavipākaü. Atthi
bhikkhave dhammasamādānaü paccuppannadukkha¤ceva āyati¤ca dukkhavipākaü. Atthi
bhikkhave dhammasamādānaü paccuppannadukkhaü āyatiü sukhavipākaü. Atthi bhikkhave
dhammasamādānaü paccuppannasukha¤ceva āyati¤ca sukhavipākaü.

3. Katama¤ca bhikkhave dhammasamādānaü paccuppannasukhaü āyatiü dukkhavipākaü?

Santi bhikkhave eke samaõabrāhmaõā evaü vādino evaü diņņhino: natthi kāmesu dosoti. Te
kāmesu pātavyataü1 āpajjanti te kho moëibaddhāhi2 paribbājikāhi paricārenti. Te
evamāhaüsu: 'kiü su nāma te bhonto samaõabrāhmaõā kāmesu anāgatabhayaü
sampassamānā kāmānaü pahānamāhaüsu, kāmānaü pari¤¤aü pa¤¤āpenti3? Sukho imissā
paribbājikāya taruõāya mudukāya lomasāya bāhāya samphasso'ti. Te kāmesu pātavyataü
āpajjanti. Te kāmesu pātavyataü āpajjitvā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü
vinipātaü nirayaü upapajjanti.4 Te tattha dukkhā tippā5 kaņukā vedanā vediyanti. Te
evamāhaüsu: 'idaü kho te bhonto samaõabrāhmaõā kāmesu anāgatabhayaü sampassamānā
kāmānaü pahānamāhaüsu, kāmānaü pari¤¤aü pa¤¤āpenti imehi6 mayaü kāmahetu [PTS
Page 306] [\q 306/]      kāmanidānaü dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyāmā'ti.

Seyyathāpi bhikkhave gimhānaü pacchime māse māluvāsipāņikā phaleyya, atha kho taü
bhikkhave māluvābãjaü a¤¤atarasmiü sālamåle nipateyya, atha kho bhikkhave yā tasmiü
sāle adhivatthā devatā sā bhãtā saüviggā santāsaü āpajjeyya. Atha kho bhikkhave tasmiü
sāle adhivatthāya devatāya mittāmaccā ¤ātisālohitā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā
osadhitiõavanaspatãsu adhivatthā devatā saīgamma samāgamma evaü samassāseyyuü:

-----------------------
1. Pātabyataü, machasaü. Syā.[PTS 2.] Te moëibandhāhi, syā. 3. Pa¤¤āpenti, machasaü. 4.
Uppajjanti, sã. 5. Tibbā kharā, machasaü 6. Kāmehi, sã,katthaci.

[BJT Page 720] [\x 720/]     

'Mā bhavaü bhāyi, mā bhavaü bhāyi. Appeva nāmetaü māluvā bãjaü moro vā gileyya, mago
vā1 khādeyya, davaķāho2 vā ķaheyya, vanakammikā vā uddhareyyuü, upacikā vā
udrabheyyuü3, abãjaü vā panassā'ti. Atha kho taü bhikkhave māluvābãjaü neva moro
gileyya, na mago khādeyya, na davaķāho ķaheyya, na vanakammikā uddhareyyuü, na
upacikā udrabheyyuü, bãjaüva4 panassa. Taü pāvussakena meghena abhippavaņņhaü
sammadeva viråëheyya. Sāssa māluvālatā taruõā mudukā lomasā vilambinã, sā taü sālaü
upaniseveyya.

Atha kho bhikkhave tasmiü sāle adhivatthāya devatāya evamassa: " kiüsu nāma te bhonto
mittāmaccā ¤ātisālohitā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiõavanaspatãsu
adhivatthā devatā māluvābãje anāgatabhayaü sampassamānā saīgamma samāgamma evaü
samassāsesuü: mā bhavaü bhāyi. Mā bhavaü bhāyi. Appeva nāmetaü māluvābãjaü moro vā
gileyya [PTS Page 307] [\q 307/]      mago vā khādeyya davaķāho vā ķaheyya,
vanakammikā vā uddhareyyuü, upacikā vā udrabheyyuü, abãjaü vā panassāti. Sukho imissā
māluvālatāya taruõāya mudukāya lomasāya vilambiniyā samphasso"ti. Sā taü sālaü
anuparihareyya, sā taü sālaü anupariharitvā upari viņabhiü kareyya, upari viņabhiü karitvā
oghanaü janeyya, oghanaü janetvā ye tassa sālassa mahantā mahantā khandhā te padāleyya.
Atha kho bhikkhave tasmiü sāle adhivatthāya devatāya evamassa: "idaü kho te bhonto
mittāmaccā ¤ātisālohitā ārāmadevatā vanadevatā rukkhadevatā osadhitiõavanaspatãsu
adhivatthā devatā māluvābãje anāgatabhayaü sampassamānā saīgamma samāgamma evaü
samassāsesuü: mā bhavaü bhāyi, mā bhavaü bhāyi. Appeva nāmetaü māluvābãjaü moro vā
gileyya mago vā khādeyya davaķāho vā ķaheyya vanakammikā vā uddhareyyuü upacikā
vā udrabheyyuü, abãjaü vā panassāti, ya¤cāhaü māluvābãjahetu dukkhā tippā kaņukā
vedanā vediyāmã"ti.

Evameva kho bhikkhave santi eke samaõa brāhmaõā evaü vādino evaü diņņhino: natthi
kāmesu dosoti. Te kāmesu pātavyataü āpajjanti. Te moëibaddhāhi paribbājikāhi paricārenti.
Te evamāhaüsu:

----------------------
1.Mãgo, syā. Sã katthaci 2. Vanadāho, machasaü 3. Udraheyyuü. Sã.Katthaci 4. Bãja,
machasaü bãja¤ca, syā. Bãjaü vā, sã.

[BJT Page 722] [\x 722/]     

Kiü - suü nāma te bhonto samaõabrāhmaõā kāmesu anāgatabhayaü sampassamānā
kāmānaü pahānamāhaüsu, kāmānaü pari¤¤aü pa¤¤āpenti? 'Sukho imissā paribbājikāya
taruõāya mudukāya lomasāya bāhāya samphasso'ti. Te kāmesu pātavyataü āpajjanti. Te
kāmesu pātavyataü āpajjitvā kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü
nirayaü upapajjanti. Te tattha dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyanti. Te evamāhaüsu: idaü
kho bhonto samaõabrāhmaõā kāmesu anāgatabhayaü sampassamānā kāmānaü
pahānamāhaüsu. Kāmānaü pari¤¤aü pa¤¤āpenti. Ime hi mayaü kāmahetu kāmanidānā
dukkhā tippā kaņukā vedanā vediyāmā'ti. Idaü vuccati bhikkhave dhammasamādānaü
paccuppannasukhaü āyatiü dukkhavipākaü.

4. Katama¤ca bhikkhave dhammasamādānaü paccuppannadukkha¤ceva āyati¤ca
dukkhavipākaü? 

Idha bhikkhave ekacco acelako hoti muttācāro hatthāvalekhano. Na ehibhadantiko na
tiņņhabhadantiko, na abhihaņaü na uddissakaņaü na nimantaõaü sādiyati. So na
kumbhimukhā patigaõhāti, na khalopimukhā patigaõhāti, na eëakamantaraü na
daõķamantaraü na musalamantaraü na dvinnaü bhu¤jamānānaü, na gabbhiniyā na
pāyamānāya na purisantaragatāya, na saīkittãsu, na yattha sā upaņņhito hoti, na yattha
makkhikā saõķasaõķacārinã, na macchaü na maüsaü. Na suraü na merayaü na thusodakaü
pibati. -

So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko, sattāgāriko vā hoti sattālopiko.
Ekissāpi dattiyā yāpeti, dvãhipi dattãhi yāpeti sattahipi dattãhi yāpeti, ekāhikampi āhāraü
āhāreti, dvāhikampi āhāraü āhāreti, sattāhikampi āhāraü āhāreti. Iti evaråpaü
addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati.

[BJT Page 724] [\x 724/]     

So sākabhakkho [PTS Page 308] [\q 308/]      vā hoti sāmākabhakkho vā hoti
nãvārabhakkho vā hoti daddulabhakkho1 vā hoti haņabhakkho vā hoti kaõabhakkho vā hoti
ācāmabhakkho vā hoti pi¤¤ākabhakkho vā hoti tiõabhakkho vā hoti gomayabhakkho vā
hoti. Vanamålaphalāhāro vā yāpeti pavattaphalabhojã.

So sāõānipi dhāreti masāõānipi dhāreti chavadussānipi dhāreti paüsukålānipi dhāreti
tirãņānipi dhāreti ajinānipi2 dhāreti ajinakkhipampi3 dhāreti kusacãrampi dhāreti
vākacãrampi dhāreti phalakacãrampi dhāreti kesakambalampi dhāreti vāëakambalampi
dhāreti ulåkapakkhampi dhāreti. Kesamassulocakopi hoti
kesamassulocanānuyogamanuyutto. Ubbhaņņhakopi hoti āsanapaņikkhitto.4 Ukkuņikopi hoti
ukkuņikappadhānānuyogamanuyutto,5 kaõņakāpassayikopi hoti. Kaõņakāpassaye seyyaü
kappeti. Sāyatatiyakampi udakorohaõānuyogamanuyutto viharati.

Iti evaråpaü anekavihitaü kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. So kāyassa
bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati.6 Idaü vuccati
bhikkhave dhammasamādānaü paccuppannadukkha¤ceva āyati¤ca dukkhavipākaü.

6. Katama¤ca bhikkhave dhammasamādānaü paccuppannadukkhaü āyatiü sukhavipakaü?

Idha bhikkhave ekacco pakatiyā tibbarāgajātiko hoti. So abhikkhaõaü rāgajaü dukkhaü
domanassaü7 paņisaüvedeti. Pakatiyā tibbadosajātiko hoti, so abhikkhaõaü dosajaü dukkhaü
domanassaü paņisaüvedeti. Pakatiyā tibbamohajātiko hoti, so abhikkhaõaü mohajaü
dukkhaü domanassaü7 paņisaüvedeti. So sahāpi dukkhena sahāpi domanassena8
assumukho9 rudamāno10 paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü carati. So kāyassa bhedā
parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjati. Idaü vuccati bhikkhave dhammasamādānaü
paccuppannadukkhā āyatiü sukhavipākaü.

7. Katama¤ca bhikkhave dhammasamādānaü paccuppannasukha¤ceva āyati¤ca
sukhavipākaü?

--------------------------
1. Gaddula, sã, 2.Ajinampi, machasaü, ajjinānipi, syā. 3. Ajanakkhãkampi, sã.
Ajjinakkhipampi, syā. 4. âsanapaņikkhittopi, syā. 5. Ukkuņikappadhānamanuyutto, sã,
katthaci. 6. Uppajjati, sã. 7. Dukkhadomanassaü, sã. Katthaci. 8. Domanassena puņņho
samāno, syā. 9. Assumukhopi, machasaü. Syā. 10. Rodamāno,syā.

[BJT Page 726] [\x 726/]     

Idha bhikkhave ekacco pakatiyā na tibbarāgajātiko hoti, so na abhikkhaõaü rāgajaü
dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Pakatiyā na tibbadosajātiko hoti, so na abhikkhaõaü
dosajaü dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Pakatiyā na tibbamohajātiko [PTS Page 309]
[\q 309/]      hoti, so na abhikkhaõaü mohajaü dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti.

So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü
paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü
cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü1 upasampajja
viharati. Pãtiyā ca virāgā upekhako ca viharati sato ca sampajāno, sukha¤ca kāyena
paņisaüvedeti yaü taü ariyaü ācikkhanti 'upekkhako2 satimā sukhavihārã'ti tatiyaü jhānaü
upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassa
domanassānaü atthaīgamā3 adukkhaü asukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü
upasampajja viharati. So kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjati. Idaü
vuccati bhikkhave dhammasamādānaü paccuppannasukha¤ceva āyati¤ca sukhavipākaü.

Imāni kho bhikkhave cattāri dhammasamādānānãti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti.

Cåëadhammasamādānasuttaü pa¤camaü.

------------------------
1.Dutiyajjhānaü - pe -catujjhānaü,syā. 2. Upekhako, machasaü. Syā. [PTS 3.] Atthagamā,
machasaü.

[BJT Page 728] [\x 728/]     

1.5.6

Mahādhammasamādānasuttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi: bhikkhavo'ti. Bhadante'ti te bhikkhå bhagavato
paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

2. Yebhuyyena bhikkhave sattā evaü kāmā evaü chandā evaü adhippāyā: aho vata aniņņhā
akantā amanāpā dhammā parihāyeyyuü, iņņhā kantā manāpā dhammā abhivaķķheyyunti.
Tesaü bhikkhave sattānaü evaü kāmānaü evaü chandānaü evaü adhippāyānaü aniņņhā
akantā amanāpā dhammā abhivaķķhanti, iņņhā kantā manāpā dhammā parihāyanti. Tatra
tumhe bhikkhave1 kaü hetuü paccethāti2. " Bhagavaümålakā [PTS Page 310] [\q 310/]     
no bhante dhammā bhagavaünettikā bhagavaüpaņisaraõā. Sādhu vata bhante3
bhagavantaüyeva4 paņibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhå
dhāressantã"ti. Tena hi bhikkhave suõātha, sādhukaü manasi karotha, bhāsissāmãti. Evaü
bhanteti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

3. Idha bhikkhave assutavā puthujjano ariyānaü adassāvã ariyadhammassa akovido
ariyadhamme avinãto, sappurisānaü adassāvã sappurisadhammassa akovido
sappurisadhamme avinãto sevitabbe dhamme na jānāti, asevitabbe dhamme na jānāti,
bhajitabbe dhamme na jānāti, abhajitabbe dhamme na jānāti.So sevitabbe dhamme ajānanto
asevitabbe dhamme ajānanto, bhajitabbe dhamme ajānanto abhajitabbe dhamme ajānanto,
asevitabbe dhamme sevati sevitabbe dhamme na sevati, abhajitabbe dhamme bhajati,
bhajitabbe dhamme na bhajati. Tassa asevitabbe dhamme sevato sevitabbe dhamme asevato,
abhajitabbe dhamme bhajato bhajitabbe dhamme abhajato aniņņhā akantā amanāpā dhammā
abhivaķķhanti. Iņņhā kantā manāpā dhammā parihāyanti. Taü kissa hetu? Evaü hetaü
bhikkhave hoti yathā taü aviddasuno.

-----------------------
1. Tatra bhikkhave, sã 2. Taü kissahetu, syā 3. Sādhu bhante, sã 4. Bhagavanta¤¤eva, må .Sã
machasaü. Syā [PTS.]

[BJT Page 730] [\x 730/]     

4. Sutavā ca kho bhikkhave ariyasāvako ariyānaü dassāvã ariyadhammassa kovido
ariyadhamme suvinãto, sappurisānaü dassāvã sappurisadhammassa kovido
sapapurisadhamme suvinãto sevitabbe dhamme pajānāti1 asevitabbe dhamme pajānāti,
bhajitabbe dhamme pajānāti abhajitabbe dhamme pajānāti. So sevitabbe dhamme pajānanto2
asevitabbe dhamme pajānanto, bhajitabbe dhamme pajānanto abhajitabbe dhamme
pajānanto, asevitabbe dhamme na sevati, sevitabbe dhamme sevati. Abhajitabbe dhamme na
bhajati, bhajitabbe dhamme bhajati. Tassa asevitabbe dhamme asevato sevitabbe dhamme
sevato, abhajitabbe dhamme abhajato bhajitabbe dhamme bhajato, aniņņhā akantā amanāpā
dhammā parihāyanti. Iņņhā kantā manāpā dhammā abhivaķķhanti. Taü kissa hetu? Evaü
hetaü bhikkhave hoti yathā taü viddasuno.

5. Cattārimāni bhikkhave dhammasamādānāni. Katamāni cattāri?

Atthi bhikkhave dhammasamādānaü paccuppannadukkha¤ceva āyati¤ca dukkha vipākaü.
Atthi bhikkhave dhammasamādānaü paccuppannasukhaü āyatiü dukkhavipākaü. Atthi
bhikkhave dhammasamādānaü paccuppannasukhaü āyatiü dukkhavipākaü. Atthi bhikkhave
[PTS Page 311] [\q 311/]      dhammasamādānaü paccuppannadukkhaü āyatiü
sukhavipākaü. Atthi bhikkhave dhammasamādānaü paccuppannasukha¤ceva āyati¤ca
sukhavipākaü.
6. Tatra bhikkhave yadidaü3 dhammasamādānaü paccuppannadukkha¤ceva āyati¤ca
dukkhavipākaü, taü avidvā4 avijjāgato yathābhåtaü nappajānāti. Idaü kho
dhammasamādānaü paccuppannadukkha¤ceva āyati¤ca dukkhavipākanti. Taü avidvā
avijjāgato yathābhåtaü appajānanto taü sevati, taü na parivajjeti. Tassa taü sevato taü
aparivajjayato aniņņhā akantā amanāpā dhammā abhivaķķhanti. Iņņhā kantā manāpā
dhammā parihāyanti taü kissahetu? Evaü hetaü bhikkhave hoti yathā taü aviddasuno.

7. Tatra bhikkhave yadidaü3 dhammasamādānaü paccuppannasukhaü āyatiü
dukkhavipākaü, taü avidvā4 avijjāgato yathābhåtaü nappajānāti. Idaü kho
dhammasamādānaü paccuppannasukhaü āyatiü dukkhavipākanti. Taü avidvā avijjāgato
yathābhåtaü appajānanto taü sevati, taü na parivajjeti. Tassa taü sevato taü aparivajjayato
aniņņhā akantā amanāpā dhammā abhivaķķhanti. Iņņhā kantā manāpā dhammā parihāyanti
taü kissa hetu? Evaü hetaü bhikkhave hoti yathā taü aviddasuno.

------------------------
1. Jānāti, machasaü. Syā 2. Jānanto, machasaü. Syā 3. Yamidaü, machasaü. Syā[PTS. 4.]
Aviddhā, syā. 5.Aviddasunoti, syā.

[BJT Page 732] [\x 732/]     

8. Tatra bhikkhave yadidaü3 dhammasamādānaü paccuppannadukkhaü āyatiü
sukhavipākaü, taü avidvā2 avijjāgato yathābhåtaü nappajānāti. Idaü kho dhammasamādānaü
paccuppannadukkhaü āyatiü sukhavipākanti. Taü avidvā avijjāgato yathābhåtaü
appajānanto taü na sevati, taü parivajjeti. Tassa taü asevato taü parivajjayato aniņņhā akantā
amanāpā dhammā abhivaķķhanti. Iņņhā kantā manāpā dhammā parihāyanti taü kissahetu?
Evaü hetaü bhikkhave hoti yathā taü aviddasuno.

9. Tatra bhikkhave yadidaü3 dhammasamādānaü paccuppanna sukha¤ceva āyati¤ca
sukhavipākaü,3 taü avidvā avijjāgato yathābhåtaü nappajānāti. Idaü kho dhammasamādānaü
paccuppannasukha¤ceva āyati¤ca sukhavipākanti. Taü avidvā avijjāgato yathābhåtaü
appajānanto taü na sevati, taü parivajjeti. Tassa taü asevato taü parivajjayato aniņņhā akantā
amanāpā dhammā abhivaķķhanti. Iņņhā kantā manāpā dhammā parihāyanti taü kissahetu?
Evaü hetaü bhikkhave hoti yathā taü aviddasuno.

10. Tatra bhikkhave yadidaü dhammasamādānaü paccuppannadukkha¤ceva āyati¤ca
dukkhavipākaü, taü vidvā4 vijjāgato yathābhåtaü pajānāti. Idaü kho dhammasamādānaü
paccuppannadukkha¤ceva āyati¤ca dukkhavipākanti. Taü vidvā vijjāgato yathābhåtaü
pajānanto taü na sevati, taü parivajjeti. Tassa taü asevato taü parivajjayato [PTS Page 312]
[\q 312/]      aniņņhā akantā amanāpā dhammā parihāyanti. Iņņhā kantā manāpā dhammā
abhivaķķhanti taü kissahetu? Evaü hetaü bhikkhave hoti yathā taü viddasuno.

11. Tatra bhikkhave yadidaü dhammasamādānaü paccuppannasukhaü āyatiü
dukkhavipākaü, taü vidvā vijjāgato yathābhåtaü pajānāti. Idaü kho dhammasamādānaü
paccuppannasukhaü āyatiü dukkhavipākanti. Taü vidvā vijjāgato yathābhåtaü pajānanto taü
na sevati, taü parivajjeti. Tassa taü asevato taü parivajjayato aniņņhā akantā amanāpā
dhammā parihāyanti. Iņņhā kantā manāpā dhammā abhivaķķhanti. Taü kissahetu? Evaü
hetaü bhikkhave hoti yathā taü viddasuno.

------------------------
1.Yamidaü, machasaü. Syā [PTS. 2.] Aviddhā, syā. 3. Sukhavipākanti, machasaü 4. Viddhā,
syā 5. Viddasunoti, syā.

[BJT Page 734] [\x 734/]     
12. Tatra bhikkhave yadidaü3 dhammasamādānaü paccuppannadukkhaü āyatiü
sukhavipākaü, taü vidvā4 vijjāgato yathābhåtaü pajānāti. Idaü kho dhammasamādānaü
paccuppannadukkhaü āyatiü sukhavipākanti. Taü vidvā vijjāgato yathābhåtaü pajānanto taü
sevati, taü na parivajjeti. Tassa taü sevato taü aparivajjayato aniņņhā akantā amanāpā
dhammā parihāyanti. Iņņhā kantā manāpā dhammā abhivaķķhanti taü kissahetu? Evaü
hetaü bhikkhave hoti yathā taü viddasuno.

13. Tatra bhikkhave yadidaü3 dhammasamādānaü paccuppannasukha¤ceva āyati¤ca
sukhavipākaü, taü vidvā4 vijjāgato yathābhåtaü pajānāti. Idaü kho dhammasamādānaü
paccuppannasukha¤ceva āyati¤ca sukhavipākanti. Taü vidvā vijjāgato yathābhåtaü
pajānanto taü sevati, taü na parivajjeti. Tassa taü sevato taü aparivajjayato aniņņhā akantā
amanāpā dhammā parihāyanti. Iņņhā kantā manāpā dhammā abhivaķķhanti taü kissahetu?
Evaü hetaü bhikkhave hoti yathā taü viddasuno.

[PTS Page 313] [\q 313/]      
14. Katama¤ca bhikkhave dhammasamādānaü paccuppannadukkha¤ceva āyati¤ca
dukkhavipākaü? 
Idha bhikkhave ekacco sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pāõātipātã hoti
pāõātipātapaccayā ca dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi
domanassena adinnādāyã hoti adinnādānapaccayā ca dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti.
Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena kāmesu micchācārã hoti. Kāmesu micchācārapaccayā
ca dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena musāvādã
hoti. Musāvādapaccayā ca dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi
domanassena pisunāvāco2 hoti. Pisunāvācapaccayā ca3 dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti.
Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pharusāvāvo4 hoti pharusāvācapaccayā ca5 dukkhaü
domanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena samphappalāpã hoti.
Samphappalāpapaccayā ca dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi
domanassena abhijjhālu hoti. Abhijjhāpaccayā ca dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti.
Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena byāpannacitto hoti. Byāpādapaccayā ca dukkhaü
domanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena micchādiņņhi hoti.
Micchādiņņhipaccayā ca dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. So kāyassa bhedā
parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati6. Idaü vuccati bhikkhave
dhammasamādānaü paccuppannadukkha¤ceva āyati¤ca dukkhavipākaü.

------------------------
1. Viddhā, syā 2.Pisuõavāco, machasaü, syā. 3. Pisuõāvācāpaccayā, sãmu.
Pisuõavācāpaccayā, machasaü syā. 4. Pharusavāco, machasaü. Syā 5. Pharusāvācapaccayā,
sãmu. Pharusavācāpaccayā, machasaü. Syā. 6 Uppajjati, sã.

[BJT Page 736] [\x 736/]     

15. Katama¤ca bhikkhave dhammasamādānaü paccuppannasukhaü āyatiü dukkhavipākaü?

Idha bhikkhave ekacco sahāpi sukhena sahāpi somanassena pāõātipātã hoti.
Pāõātipātapaccayā ca sukhaü somanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi
somanassena adinnādāyã hoti adinnādānapaccayā ca sukhaü somanassaü paņisaüvedeti.
Sahāpi sukhena sahāpi somanassena kāmesu micchācārã hoti kāmesu micchācārapaccayā ca
sukhaü somanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena musāvādã hoti.
Musāvādapaccayā ca sukhaü somanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi
somanassena pisunāvāco1 hoti. Pisunāvācapaccayā [PTS Page 314] [\q 314/]      ca2 sukhaü
somanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena pharusāvāco3 hoti.
Pharusāvācapaccayā4 ca sukhaü somanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi
somanassena samphappalāpã hoti. Samphappalāpapaccayā ca sukhaü somanassaü
paņisaüvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena abhijjhālu hoti. Abhijjhāpaccayā ca
sukhaü somanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena byāpannacitto hoti.
Byāpādapaccayā ca sukhaü somanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena
micchādiņņhi hoti. Micchādiņņhipaccayā ca sukhaü somanassaü paņisaüvedeti. So kāyassa
bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati. Idaü vuccati bhikkhave
dhammasamādānaü paccuppannasukhaü āyatiü dukkhavipākaü.

16. Katama¤ca bhikkhave dhammasamādānaü paccuppannadukkhaü āyatiü sukhavipākaü?

Idha bhikkhave ekacco sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pāõātipātā paņivirato hoti.
Pāõātipātā veramaõãpaccayā ca dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi dukkhena
sahāpi domanassena adinnādānā paņivirato hoti. Adinnādānā veramaõãpaccayā ca dukkhaü
domanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena kāmesu micchācārā
paņivirato hoti. Kāmesu micchācārā veramaõãpaccayā ca dukkhaü domanassaü
paņisaüvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena musāvādā paņivirato hoti. Musāvādā
veramaõãpaccayā ca dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi
domanassena pisunāya vācāya5 paņivirato hoti. Pisunāya vācāya veramaõãpaccayā ca
dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena pharusāya
vācāya6 paņivirato hoti. Pharusāya vācāya veramaõãpaccayā ca dukkhaü domanassaü
paņisaüvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena samphappalāpā paņivirato hoti.
Samphappalāpā veramaõãpaccayā ca dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti.-

--------------------------
1.Pisuõavāco, machasaü.Syā 2. Pisuõāvācāpaccayā. Sãmu. Pisuõavācā paccayā, machasaü
syā. 3. Pharusavāco, machasaü syā 4. Pharusāvācāpaccayā, sãmu. Pharusavāpaccayā,
machasaü syā 5. Pisuõāvācā, sãmu. 6. Pharusāvācā, sãmu.

[BJT Page 738] [\x 738/]     

Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena anabhijjhālu hoti. Anabhijjhāpaccayā ca dukkhaü
domanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi dukkhena sahāpi domanassena abyāpannacitto hoti.
Abyāpādapaccayā ca dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi [PTS Page 315] [\q 315/] 
    dukkhena sahāpi domanassena sammādiņņhi hoti. Sammādiņņhipaccayā ca dukkhaü
domanassaü paņisaüvedeti. So kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü
upapajjati.1 Idaü vuccati bhikkhave dhammasamādānaü paccuppannadukkhaü āyatiü
sukhavipākaü.

17. Katama¤ca bhikkhave dhammasamādānaü paccuppannasukha¤ceva āyati¤ca
sukhavipākaü?

Idha bhikkhave ekacco sahāpi sukhena sahāpi somanassena pāõātipātā paņivirato hoti.
Pāõātipātā veramaõãpaccayā ca sukhaü somanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi
somanassena adinnādānā paņivirato hoti. Adinnādānā veramaõãpaccayā ca sukhaü
somanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena kāmesu micchācārā
paņivirato hoti. Kāmesu micchācārā veramaõãpaccayā ca sukhaü somanassaü paņisaüvedeti.
Sahāpi sukhena sahāpi somanassena musāvādā paņivirato hoti. Musāvādā veramaõãpaccayā
ca sukhaü somanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena pisunāya vācāya2
paņivirato hoti. Pisunāya vācāya veramaõãpaccayā ca sukhaü somanassaü paņisaüvedeti.
Sahāpi sukhena sahāpi somanassena pharusāya vācāya3 paņivirato hoti. Pharusāya vācāya
veramaõãpaccayā ca sukhaü somanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi
somanassena samphappalāpā paņivirato hoti. Samphalāpā veramaõãpaccayā ca sukhaü
somanassaü paņisaüvedeti. Sahāpi sukhena sahāpi somanassena anabhijjhālu hoti.
Anabhijjhāpaccayā ca sukhaü somanassaü paņisaü vedeti. Sahāpi sukhena sahāpi
somanassena abyāpannacitto hoti. Abyāpādapaccayā ca sukhaü somanassaü paņisaüvedeti.
Sahāpi sukhena sahāpi somanassena sammādiņņhi hoti. Sammādiņņhipaccayā ca sukhaü
somanassaü paņisaüvedeti. So kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjati.
Idaü vuccati bhikkhave dhammasamādānaü paccuppannasukha¤ceva āyati¤ca
sukhavipākaü.

Imāni kho bhikkhave cattāri dhammasamādānāni.

18. Seyyathāpi bhikkhave tittakālāpu4 visena saüsaņņho, atha puriso āgaccheyya jãvitukāmo
amaritukāmo, sukhakāmo dukkhapaņikkålo, tamenaü evaü vadeyyuü: 'ambho purisa, ayaü
tittakālāpuvisena saüsaņņho. Sace ākaükhasi piva 5. [PTS Page 316] [\q 316/]      tassa te
pivato6 ceva nacchādessati vaõõenapi gandhenapi rasenapi. -

------------------------
1. Uppajjati. Sã 2. Pisuõāvāca,sã - katthaci 3. Pharusāvācā, sã katthaci. 4. Tittakālābu,
machasaü[PTS] sã.Katthaci. Tittikālābå, syā. 5. Pãpa,sãmu. 6. Pi to, sãmu.

[BJT Page 740] [\x 740/]     

Pivitvā1 ca pana maraõaü vā nigacchasi2 maraõamattaü vā dukkhanti. So taü
apaņisaīkhāya3 piveyya, na paņinissajjeyya.4 Tassa taü pivato ceva nacchādeyya vaõõenapi
gandhenapi rasenapi. Pivitvā ca pana maraõaü vā nigaccheyya maraõamattaü vā dukkhaü.
Tathåpamāhaü bhikkhave imaü dhammasamādānaü vadāmi yamidaü 5 ,dhammasamādānaü
paccuppannadukkha¤ceva āyati¤ca dukkhavipākaü.(1)

19. Seyyathāpi bhikkhave āpānãyakaüso vaõõasampanno gandhasampanno rasasampanno,
so ca kho visena saüsaņņho, atha puriso āgaccheyya jãvitukāmo amaritukāmo, sukhakāmo
dukkha paņikkålo. Tamenaü evaü vadeyyuü: 'ambho purisa, ayaü āpānãyakaüso6
vaõõasampanno gandhasampanno rasasampanno, so ca kho visena saüsaņņho. Sace
ākaīkhasi piva. Tassa te pivato hi kho chādessati vaõõenapi gandhenapi rasenapi. Pivitvā
ca pana maraõaü vā nigacchasi maraõamattaü vā dukkhanti. So taü apaņisaīkhāya piveyya,
na paņinissajjeyya. Tassa taü pivato hi kho chādeyya vaõõenapi gandhenapi rasenapi.
Pivitvā ca pana maraõaü vā nigaccheyya maraõamattaü vā dukkhaü. Tathåpamāhaü
bhikkhave imaü dhammasamādānaü vadāmi yamidaü dhammasamādānaü
paccuppannasukhaü āyatiü dukkhavipākaü.(2)

20. Seyyathāpi bhikkhave påtimuttaü nānābhesajjehi saüsaņņhaü, atha puriso āgaccheyya
paõķurogã. Tamenaü evaü vadeyyuü: 'ambho purisa, idaü påtimuttaü nānābhesajjehi
saüsaņņhaü. Sace ākaīkhasi piva. Tassa te pivato hi kho nacchādessati vaõõenapi
gandhenapi rasenapi, pivitvā ca pana sukhã bhavissasã'ti. So taü paņisaīkhāya piveyya na
paņinissajjeyya. Tassa taü pivato hi kho nacchādeyya vaõõenapi gandhenapi rasenapi.
Pivitvā ca pana sukhã assa. Tathåpamāhaü bhikkhave imaü dhammasamādānaü vadāmi
yamidaü dhammasamādānaü paccuppannadukkhaü āyatiü sukhavipākaü.(3)

21. Seyyathāpi bhikkhave dadhi ca madhu ca sappi ca7 phāõita¤ca ekajjhaü saüsaņņhaü.
Atha puriso āgaccheyya lohitapakkhandiko. Tamenaü evaü vadeyyuü: ambho purisa, [PTS
Page 317] [\q 317/]      imaü dadhi ca madhu ca sappi ca phāõita¤ca ekajjhaü saüsaņņhaü,
sace ākaīkhasi piva. Tassa te pivato ceva chādessati vaõõenapi gandhenapi rasenapi pivitvā
ca pana sukhã bhavissasãti. So taü paņisaīkhāya piveyya, na paņinissajjeyya.4 Tassa taü
pivato ceva chādeyya vaõõenapi gandhenapi rasenapi. Pivitvā ca pana sukhã assa.
Tathåpamāhaü bhikkhave imaü dhammasamādānaü vadāmi yamidaü dhammasamādānaü
paccuppannasukha¤ceva āyati¤ca sukhavipākaü.(4)

-----------------------
1. Pãtvā, sãmu. 2. Niggacchasi, syā. 3. Appaņisaīkhāya, machasaü syā. 4.Nappaņinissajjeyya,
sã machasaü syā.[PTS. 5.] Yadidaü, syā. 6. âpāniyaka so, syā 7. Dadhi¤ca madhu¤ca
sapapi¤ca,sãmu.

[BJT Page 742] [\x 742/]     

22. Seyyathāpi bhikkhave vassānaü pacchime māse saradasamaye viddhe vigatavalāhake
deve ādicco nabhaü abbhussukkamāno sabbaü ākāsagataü tamagataü abhivihacca bhāsati ca
tapati ca virocati ca, evameva kho bhikkhave yamidaü dhammasamādānaü
paccuppannasukha¤ceva āyati¤ca sukhavipākaü, tada¤¤e1
puthusamaõabrāhmaõaparappavāde abhivihacca bhāsati ca tapati ca virocati cāti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti.

Mahādhammasamādānasutta1 chaņņhaü.

------------------------
1. Tada¤¤e ca, sã.Katthaci.

[BJT Page 744] [\x 744/]     

1.5.7.

Vãmaüsakasuttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhå bhagavato
paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

2. Vãmaüsakena bhikkhave bhikkhunā parassa cetopariyāyaü ajānantena tathāgate
samannesanā kātabbā 'sammāsambuddho vā no vā' iti vi¤¤āõāyāti.

"Bhagavaümålakā no bhante dhammā bhagavaünettikā bhagavaüpaņisaraõā. Sādhu vata
bhante bhagavantaü yeva paņibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhå
dhāressantãti.".1.

Tena hi bhikkhave suõātha, sādhukaü manasi karotha, [PTS Page 318] [\q 318/]     
bhāsissāmãti. Evaü bhanteti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

3. Vãmaüsakena bhikkhave bhikkhunā parassa cetopariyāyaü ajānantena dvãsu dhammesu
tathāgato samannesitabbo: cakkhusotavi¤¤eyyesu dhammesu-

Ye saīkiliņņhā cakkhusotavi¤¤eyyā dhammā, saüvijjanti vā te tathāgatassa no vā'ti. Tamenaü
samannesamāno evaü jānāti: ye saīkiliņņhā cakkhusotavi¤¤eyyā dhammā, na te tathāgatassa
saüvijjantã 'ti.(1)

Yato naü samannesamāno evaü jānāti: ye saīkiliņņhā cakkhusotavi¤¤eyyā dhammā, na te
tathāgatassa saüvijjantãti. Tato naü uttariü samannesati: ye vãtimissā2 cakkhusotavi¤¤eyyā
dhammā, saüvijjanti vā te tathāgatassa no vā'ti. Tamenaü samannesamāno evaü jānāti: ye
vãtimissā2 cakkhusotavi¤¤eyyā dhammā, na te tathāgatassa saüvijjantãti.(2)

-------------------------
1. Dhārissantãti, machasaü, 2. Vetimissā, sã. Katthaci.

[BJT Page 746] [\x 746/]     
Yato naü samannesamāno evaü jānāti: ye vãtimissā cakkhusotavi¤¤eyyā dhammā, na te
tathāgatassa saüvijjantãti. Tato naü uttariü samannesati: ye vodātā cakkhusotavi¤¤eyyā
dhammā, saüvijjanti vā te tathāgatassa no vāti. Tamenaü samannesamāno evaü jānāti: ye
vodātā cakkhusotavi¤¤eyyā dhammā, saüvijjanti te tathāgatassāti.(3)

Yato naü samannesamāno evaü jānāti: ye vodātā cakkhusotavi¤¤eyyā dhammā, saüvijjanti
te tathāgatassāti. Tato naü uttariü samannesati: dãgharattaü samāpanno ayamāyasmā1 imaü
kusalaü dhammaü, udāhu ittarasamāpannoti. Tamenaü samannesamāno evaü jānāti:
dãgharattaü samāpanno ayamāyasmā imaü kusalaü dhammaü, nāyamāyasmā
ittarasamāpannoti.(4)

Yato naü samannesamāno evaü jānāti: dãgharattaü samāpanno ayamāyasmā imaü kusalaü
dhammaü, nāyamāyasmā ittarasamāpannoti. Tato naü uttariü samannesati: ¤attajjhāpanno
2 ayamāyasmā bhikkhu yasampatto,3 saüvijjantassa idhekacce ādãnavāti.

"Na tāva bhikkhave bhikkhuno idhekacce ādãnavā saüvijjanti yāva na ¤attajjhāpanno2 hoti
yasampatto3. Yato ca kho bhikkhave bhikkhu ¤attajjhāpanno hoti yasampatto, athassa
idhekacce ādãnavā saüvijjanti."

Tamenaü samannesamāno evaü jānāti. Ĩattajjhāpanno2 ayamāyasmā bhikkhu yasampatto,3
nāssa idhekacce ādãnavā saüvijjantãti,(5)

Yato naü samannesamāno evaü jānāti: ¤attajjhāpanno [PTS Page 319] [\q 319/]     
ayamāyasmā bhikkhu yasampatto, nāssa idhekacce ādãnavā saüvijjantãti tato naü uttariü
samantesati: abhayåparato ayamāyasmā nāyamāyasmā bhayåparato, vãtarāgattā kāme na
sevati khayā rāgassāti. Tamenaü samannesamāno evaü jānāti: abhayåparato ayamāyasmā,
nāyamāyasmā bhayåparato, vãtarāgattā kāme na sevati khayā rāgassāti.(6)

------------------------
1.Ayaü ayasmā, sã. 2. Ĩātajjhāpanto, syā. 3. Yasappatto,

[BJT Page 748] [\x 748/]     

Ta¤ce bhikkhave bhikkhuü pare evaü puccheyyuü: " ko panāyasmato ākārā ke anvayā
yenāyasmā evaü vadeti:1 abhayåparato ayamāyasmā nāyamāyasmā bhayåparato, vãtarāgattā
kāme na sevati khayā rāgassā"ti. Sammā byākaramāno2 bhikkhave bhikkhu evaü
byākareyya:3 tathā hi pana ayamāyasmā saīghe vā viharanto eko vā viharanto, ye ca tattha
sugatā, ye ca tattha duggatā, ye ca tattha gaõamanusāsanti, ye ca idhekacce āmisesu
sandissanti, ye ca idhekacce āmisena anupalittā, nāyamāyasmā taü tena avajānāti.
Sammukhā kho pana me taü bhagavato sutaü sammukhā paņiggahãtaü: "
abhayåparatohamasmi, nāhamasmi bhayåparato, vãtarāgattā kāme na sevāmi khayā
rāgassā"ti.

4. Tatra bhikkhave tathāgatova uttariü paņipucchitabbo:

" Ye saīkiliņņhā cakkhusotavi¤¤eyyā dhammā, saüvijjanti vā te tathāgatassa no vā"ti.
Byākaramāno bhikkhave tathāgato evaü byākareyya: ye saīkiliņņhā cakkhusotavi¤¤eyyā
dhammā na te tathāgatassa saüvijjantãti.(1)

"Ye vãtimissā cakkhusotavi¤¤eyyā dhammā, saüvijjanti vā te tathāgatassa no vā'ti.
Byākaramāno bhikkhave tathāgato evaü byākareyya: ye vãtimissā cakkhusotavi¤¤eyyā
dhammā na te tathāgatassa saüvijjantãti.(2)

"Ye vodātā cakkhusotavi¤¤eyyā dhammā, saüvijjanti vā te tathāgatassa no vā'ti.
Byākaramāno bhikkhave tathāgato evaü byākareyya: ye vodātā cakkhusotavi¤¤eyyā
dhammā saüvijjanti te tathāgatassa etapathohamasmi4 etagocaro, no ca tena tammayoti(3)

-------------------------
1. Vadesi, sãmu, machasaü. 2. Vyākaramāno, sã. 3. Vyākareyya, sã 4. Etāpathohamasmi- itipi
pāņho, aņņhakathā.

[BJT Page 750] [\x 750/]     

5. Evaü vādiü kho bhikkhave satthāraü arahati sāvako upasaīkamituü dhammasavaõāya.
Tassa satthā dhammaü deseti uttaruttariü paõãtapaõãtaü kaõhasukkasappaņibhāgaü. Yathā
yathā kho bhikkhave bhikkhuno satthā dhammaü deseti uttaruttariü paõãtapaõãtaü
kaõhasukkasappaņibhāgaü, tathā tathā so tasmiü dhamme abhi¤¤āya idhekaccaü dhammaü
[PTS Page 320] [\q 320/]      dhammesu niņņhaü gacchati, satthari pasãdati:
sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno saīghoti.

6. Ta¤ca bhikkhave bhikkhuü pare evaü puccheyyuü: ke panāyasmato ākārā ke anvayā
yenāyasmā evaü vadeti: sammā sambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo,
supaņipanno saīgho'ti. Sammā byākaramāno bhikkhave bhikkhu evaü byākareyya: idhāhaü
āvuso yena bhagavā tenupasaīkamiü dhammasavaõāya. Tassa me bhagavā dhammaü deseti
uttaruttariü paõãtapaõãtaü kaõhasukkasappaņibhāgaü. Yathā yathā me āvuso bhagavā
dhammaü deseti uttaruttariü paõãtapaõãtaü kaõhasukkasappaņibhāgaü, tathā tathāhaü
tasmiü dhamme abhi¤¤āya idhekaccaü dhammaü dhammesu niņņhamagamaü, satthari
pasãdiü: sammā sambuddho bhagavā, svākkhāto bhagavatā dhammo, supaņipanno
saīgho'ti. 

7. Yassa kassa ci bhikkhave imehi ākārehi imehi padehi imehi bya¤janehi tathāgate saddhā
niviņņhā hoti målajātā patiņņhitā, ayaü vuccatã bhikkhave ākāravatã saddhā dassanamålikā
daëhā, asaühāriyā samaõena vā brāhmaõena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci
vā lokasmiü.

Evaü kho bhikkhave tathāgate dhammasamannesanā hoti. Eva¤ca pana tathāgato
dhammatāsusamanniņņho hotãti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti.

Vãmaüsakasuttaü sattamaü.

[BJT Page 752] [\x 752/]     

1.5.8.

Kosambiyasuttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā kosambiyaü viharati ghositārāme. Tena kho
samayena kosambiyaü bhikkhå bhaõķanajātā kalahajātā vivādāpannā a¤¤ama¤¤aü
mukhasattãhi vitudantā viharanti. Te na ceva a¤¤ama¤¤aü sa¤¤apenti, na ca sa¤¤attiü
upenti, na ca a¤¤ama¤¤aü nijjhāpenti, na ca nijjhattiü upenti.

2. Atha kho [PTS Page 321] [\q 321/]      a¤¤ataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaīkami.
Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho so
bhikkhu bhagavantaü etadavoca: idha bhante kosambiyaü bhikkhå bhaõķanajātā kalahajātā
vivādāpannā a¤¤ama¤¤aü mukhasattãhi vitudantā viharanti. Te na ceva a¤¤ama¤¤aü
sa¤¤āpenti, na ca sa¤¤attiü upenti, na ca a¤¤ama¤¤aü nijjhāpenti, na ca nijjhattiü upentãti.

3. Atha kho bhagavā a¤¤ataraü bhikkhuü āmantesi: ehi tvaü bhikkhu mama vacanena te
bhikkhå āmantehi 'satthāyasmante āmantetã'ti. Evambhanteti kho so bhikkhu bhagavato
paņissutvā yena te bhikkhå tenupasaīkami. Upasaīkamitvā te bhikkhå etadavoca: satthā
āyasmante āmantetãti. Evamāvusoti kho te bhikkhå tassa bhikkhuno paņissutvā yena
bhagavā tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu.
Ekamantaü nisinne kho te bhikkhå bhagavā etadavoca: saccaü kira tumhe bhikkhave
bhaõķanajātā kalahajātā vivādāpannā a¤¤ama¤¤aü mukhasattãhi vitudantā viharatha, te na
ceva a¤¤ama¤¤aü sa¤¤āpetha, na ca sa¤¤attiü upetha, te naceva a¤¤ama¤¤aü nijjhāpetha,
na ca nijjhattiü upethāti. " Evambhante". 

4. Taü kiü ma¤¤atha bhikkhave yasmiü tumhe samaye bhaõķanajātā kalahajātā
vivādāpannā a¤¤ama¤¤aü mukhasattãhi vitudantā viharatha, api nu tumhākaü tasmiü
samaye mettaü kāyakammaü paccupaņņhitaü hoti sabrahmacārãsu āvã ceva raho ca, mettaü
vacãkammaü paccupaņņhitaü hoti sabrahmacārãsu āvã ceva raho ca, mettaü manokammaü
paccupaņņhitaü hoti sabrahmacārãsu āvã ceva raho cāti ' no hetambhante'. Ca ca 

[BJT Page 754] [\x 754/]     

Iti kira bhikkhave yasmiü tumhe bhaõķanajātā kalahajātā vivādāpannā a¤¤ama¤¤aü
mukhasattãhi vitudantā viharatha, neva tumhākaü tasmiü samaye mettaü kāyakammaü
paccupaņņhitaü hoti sabrahmacārãsu āvã ceva raho ca. Na mettaü vacãkammaü
paccupaņņhitaü hoti sabrahmacārãsu āvã ceva raho ca. Na mettaü manokammaü
paccupaņņhitaü hoti sabrahmacārãsu āvã ceva raho ca. Atha kiü carahi tumhe moghapurisā
kiü jānantā kiü passantā bhaõķanajātā kalahajātā vivādāpannā a¤¤ama¤¤aü [PTS Page 322]
[\q 322/]      mukhasattãhi vitudantā viharatha, te na ceva a¤¤ama¤¤aü sa¤¤āpetha, na ca
sa¤¤attiü upetha, na ca a¤¤ama¤¤aü nijjhāpetha, na ca nijjhattiü upetha. Taü hi tumhākaü
moghapurisā bhavissati dãgharattaü ahitāya dukkhāyāti.

5. Atha kho bhagavā bhikkhå āmantesi: chayime bhikkhave dhammā sārāõãyā piyakaraõā
garukaraõā saīgahāya avivādāya sāmāggiyā ekãbhāvāya saüvattanti. Katame cha?

Idha bhikkhave bhikkhuno mettaü kāyakammaü paccupaņņhitaü hoti sabrahmacārãsu āvã
ceva raho ca. Ayampi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo saīgahāya avivādāya
sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati.(1)

Puna ca paraü bhikkhave bhikkhuno mettaü vacãkammaü paccupaņņhitaü hoti
sabrahmacārãsu āvã ceva raho ca. Ayampi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo
saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati.(2)

Puna ca paraü bhikkhave bhikkhuno mettaü manokammaü paccupaņņhitaü hoti
sabrahmacārãsu āvã ceva raho ca. Ayampi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo
saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati.(3)

Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso
pattapariyāpannamattampi, tathāråpehi lābhehi appaņivibhattabhogã hoti sãlavantehi
sabrahmacārãhi sādhāraõa bhogã. Ayampi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo
saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvaya saüvattati.(4)

[BJT Page 756] [\x 756/]     

Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu yāni tāni sãlāni akhaõķāni acchiddāni asabalāni
akammāsāni bhujissāni vi¤¤uppasatthāni aparāmaņņhāni samādhisaüvattanikāni,
tathāråpesu sãlesu sãlasāma¤¤agato viharati sabrahmacārãhi āvã ceva raho ca. Ayampi
dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya
saüvattati.(5)

Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu yāyaü diņņhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā
dukkhakkhayāya, tathāråpāya diņņhiyā diņņhisāma¤¤agato viharati sabrahmacārãhi āvã ceva
raho ca. Ayampi dhammo sārāõãyo piyakaraõo garukaraõo saīgahāya avivādāya
sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati.(6)

Ime kho bhikkhave cha sārāõãyā dhammā piyakaraõā garukaraõā saīgahāya avivādāya
sāmaggiyā ekãbhāvaya saüvattanti.

Imesaü kho bhikkhave channaü sārāõãyānaü dhammānaü etaü aggaü etaü saīgāhikaü etaü
saüghātanikaü yadidaü yāyaü diņņhi ariyā niyyātikā niyyāti takkarassa sammā
dukkhakkhayāya. Seyyathāpi bhikkhave kåņāgārassa etaü aggaü etaü saīgāhakaü etaü
saüghātanikaü yadidaü kåņaü, evameva kho [PTS Page 323] [\q 323/]      bhikkhave imesaü
channaü sārāõãyānaü dhammānaü etaü aggaü etaü saīgāhikaü etaü saüghātanikaü yadidaü
yāyaü diņņhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya.

6. Katha¤ca bhikkhave yāyaü diņņhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā
dukkhakkhayāya?

Idha bhikkhave bhikkhu ara¤¤agato vā rukkhamålagato vā su¤¤āgāragato vā iti
paņisa¤cikkhati: atthi nu kho me taü pariyuņņhānaü ajjhattaü appahãnaü yenāhaü
pariyuņņhānena pariyuņņhitacitto yathābhåtaü na jāneyyaü na passeyyanti.

[BJT Page 758] [\x 758/]     

"Sace bhikkhave bhikkhu kāmarāga pariyuņņhito hoti, pariyuņņhitacittova hoti. Sace
bhikkhave bhikkhu byāpādapariyuņņhito hoti, pariyuņņhitacittova hoti. Sace bhikkhave
bhikkhu thãnamiddhapariyuņņhito hoti, pariyuņņhitacittova hoti. Sace bhikkhave bhikkhu
uddhaccakukkuccapariyuņņhito hoti, pariyuņņhitacittova hoti. Sace bhikkhave bhikkhu
vicikicchāpariyuņņhito hoti, pariyuņņhitacittova hoti. Sace bhikkhave bhikkhu
idhalokacintāya pasuto hoti, pariyuņņhitacittova hoti. Sace bhikkhave bhikkhu
paralokacintāya pasuto hoti, pariyuņņhitacittova hoti. Sace bhikkhave bhikkhu bhaõķanajāto
kalahajāto vivādāpanno a¤¤ama¤¤aü1 mukhasattãhi vitudanto viharati, pariyuņņhitacittova
hoti."

So evaü pajānāti: natthi kho me taü pariyuņņhānaü ajjhattaü appahãnaü yenāhaü
pariyuņņhānena pariyuņņhitacitto yathābhåtaü na jāneyyaü na passeyyaü. Suppaõihitaü me
mānasaü saccānaü bodhāyāti. Idamassa paņhamaü ¤āõaü adhigataü hoti ariyaü lokuttaraü
asādhāraõaü puthujjanehi.(1)

7. Puna ca paraü bhikkhave ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: imaü nu kho ahaü diņņhiü
āsevanto bhāvento bahulãkaronto labhāmi paccattaü samathaü, labhāmi paccattaü nibbutinti.
So evaü pajānāti: imaü kho ahaü diņņhiü āsevanto bhāvento bahulãkaronto labhāmi
paccattaü samathaü, labhāmi paccattaü nibbutinti. Idamassa dutiyaü ¤āõaü adhigataü hoti
ariyaü lokuttaraü asādhāraõaü puthujjanehi.(2) 

8. Puna ca paraü bhikkhave ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: yathāråpāyāhaü diņņhiyā
samannāgato, atthi nu kho ito bahiddhā a¤¤o samaõo vā brāhmaõo vā tathāråpāya diņņhiyā
samannāgatoti. So evaü pajānāti: yathāråpāyāhaü diņņhiyā samannāgato, natthi ito bahiddhā
a¤¤o samaõo vā brāhmaõo [PTS Page 324] [\q 324/]      vā tathāråpāya diņņhiyā
samannāgatoti. Idamassa tatiyaü ¤āõaü adhigataü hoti ariyaü lokuttaraü asādhāraõaü
puthujjanehi.(3)

------------------------
1.'A¤¤ama¤¤aü' iti sãmu potthake ånaü.
[BJT Page 760] [\x 760/]     

9. Puna ca paraü bhikkhave ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: yathāråpāya dhammatāya
diņņhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathāråpāya dhammatāya samannāgatoti. 

"Kathaüråpāya ca bhikkhave dhammatāya diņņhisampanno puggalo samannāgato?
Dhammatā esā bhikkhave diņņhisampannassa puggalassa: ki¤cāpi tathāråpiü āpattiü1
āpajjati yathāråpāya āpattiyā uņņhānaü2 pa¤¤āyati, atha kho khippameva satthari vā
vi¤¤åsu vā sabrahmacārãsu deseti vivarati uttānã3 karoti. Desetvā vivaritvā uttānã karitvā4
āyatiü saüvaraü āpajjati. Seyyathāpi bhikkhave daharo kumāro mando uttānaseyyako
hatthena vā pādena vā aīgāraü akkamitvā khippameva paņisaüharati, evameva kho
bhikkhave dhammatā esā diņņhisampannassa puggalassa: ki¤cāpi tathāråpiü āpattiü1 āpajjati
yathāråpāya āpattiyā uņņhānaü2 pa¤¤āyati, atha kho naü khippameva satthari vā vi¤¤åsu vā
sabrahmacārãsu deseti vivarati uttānã3 karoti. Desetvā vivaritvā uttānã karitvā4 āyatiü
saüvaraü āpajjati."

So evaü pajānāti: yathāråpāya dhammatāya diņņhisampanno puggalo samannāgato, ahampi
tathāråpāya dhammatāya samannāgatoti. Idamassa catutthaü ¤āõaü adhigataü hoti ariyaü
lokuttaraü asādhāraõaü puthujjanehi.(4)

10. Puna ca paraü bhikkhave ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: yathāråpāya dhammatāya
diņņhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathā råpāya dhammatāya samannāgatoti. 

"Kathaü råpāya ca bhikkhave dhammatāya diņņhisampanno puggalo samannāgato?
Dhammatā esā bhikkhave diņņhisampannassa puggalassa: ki¤cāpi yāni tāni
sabrahmacārãnaü uccāvacāni kiīkaraõãyāni, tattha ussukkaü āpanno5 hoti. Atha khvāssa6
tibbāpekkhā7 hoti adhisãlasikkhāya adhicittasikkhāya adhipa¤¤āsikkhāya. Seyyathāpi
bhikkhave gāvã taruõavacchā thamba¤ca8 ālumpati9 vacchaka¤ca apavãõati,10 evameva
kho bhikkhave dhammatā esā diņņhisampannassa puggalassa: ki¤cāpi yāni tāni
sabrahmacārãnaü uccāvacāni kiīkaraõãyāni tattha ussukkaü āpanno hoti. Atha khvāssa
tibbāpekkhā hoti adhisãlasikkhāya adhicittasikkhāya adhipa¤¤āsikkhāya."
So evaü pajānāti: yathāråpāya dhammatāya diņņhisampanno puggalo samannāgato, ahampi
tathāråpāya dhammatāya samannāgatoti. Idamassa pa¤camaü ¤āõaü adhigataü hoti ariyaü
lokuttaraü asādhāraõaü puthujjanehi.(5)

[PTS Page 325] [\q 325/]      
--------------------------
1. Tathāråpiāpattiü, si kanthaci 2 vuņņhānaü sã 3. Uttāniü, machasaü 4. Uttāniü katvā,
machasaü, uttānã katvā, syā.[PTS] uttāni katvā, sã. 5. Usasukkamāpanno, machasaü 6.
Athakhvassa, syā 7. Tibbāpekhā, sã katthaci. 8. Dabba¤ca, machasaü. 9. âluppati, syā 10.
Apacinati, machasaü syā. Apaciõāti, sã katthaci.

[BJT Page 762] [\x 762/]     

11. Puna ca paraü bhikkhave ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: yathāråpāya balatāya
diņņhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathāråpāya balatāya samannāgatoti. 

"Kathaü råpāya ca bhikkhave balatāya diņņhisampanno puggalo samannāgato? Balatā esā
bhikkhave diņņhisampannassa puggalassa: yaü tathāgatappavedite dhammavinaye
desiyamāne aņņhikatvā1 manasi katvā sabbacetaso samannāharitvā ohitasoto dhammaü
suõāti."

So evaü pajānāti: yathāråpāya balatāya diņņhisampanno puggalo samannāgato, ahampi
tathāråpāya balatāya samannāgatoti. Idamassa chaņņhaü ¤āõaü adhigataü hoti ariyaü
lokuttaraü asādhāraõaü puthujjanehi.(6)

12. Puna ca paraü bhikkhave ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: yathāråpāya balatāya
diņņhisampanno puggalo samannāgato, ahampi tathāråpāya balatāya samannāgatoti. 

"Kathaü råpāya ca bhikkhave balatāya diņņhisampanno puggalo samannāgato? Balatā esā
bhikkhave diņņhisampannassa puggalassa: yaü tathāgatappavedite dhammavinaye
desiyamāne labhati atthavedaü, labhati dhammavedaü, labhati dhammåpasaühitaü
pāmujjaü."

So evaü pajānāti: yathāråpāya balatāya diņņhisampanno puggalo samannāgato, ahampi
tathāråpāya balatāya samannāgatoti. Idamassa sattamaü ¤āõaü adhigataü hoti ariyaü
lokuttaraü asādhāraõaü puthujjanehi.(7)

Evaü sattaīgasamannāgatassa kho bhikkhave ariyasāvakassa dhammatā susamanniņņhā hoti
sotāpattiphalasacchikiriyāya. Evaü sattaīgasamannāgato kho bhikkhave ariyasāvako
sotāpattiphalasamannāgato hotãti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti.
[PTS Page 326] [\q 326/]      
Kosambiyasuttaü aņņhamaü.

-------------------------
1. Aņņhiükatvā, machasaü.

[BJT Page 764] [\x 764/]     

1.5.9
Brahmanimantanikasuttaü

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi: bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhå bhagavato
paccassosuü. Bhagavā etadavoca:

2. Ekamidāhaü bhikkhave samayaü ukkaņņhāyaü viharāmi subhagavane sālarājamåle. Tena
kho pana bhikkhave samayena bakassa brahmuno evaråpaü pāpakaü diņņhigataü uppannaü
hoti: idaü niccaü idaü dhuvaü idaü sassataü idaü kevalaü idaü acavanadhammaü. Idaü hi
na jāyati na jãyati na cavati na uppajjati. Ito ca pana¤¤aü uttariü nissaraõaü natthãti. Atha
khvāhaü bhikkhave bakassa brahmuno cetasā cetoparivitakkama¤¤āya seyyathāpi nāma
balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü pasāreyya, pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya,
evamevaü1 ukkaņņhāyaü subhagavane sālarājamåle antarahito tasmiü brahmaloke
pāturahosiü.

3. Addasā kho maü bhikkhave bako brahmā dåratova āgacchantaü. Disvāna maü etadavoca:
ehi kho mārisa, sāgataü2 mārisa, cirassaü kho mārisa imaü pariyāyamakāsi yadidaü
idhāgamanāya. Idaü hi mārisa niccaü idaü dhuvaü idaü sassataü idaü kevalaü idaü
acavanadhammaü. Idaü hi na jāyati na jãyati na mãyati na cavati na uppajjati.3 Ito ca
pana¤¤aü uttariü nissaraõaü natthãti.

4. Evaü vutte ahaü bhikkhave bakaü brahmānaü4 etadavocaü: avijjāgato vata bho bako
brahmā, avijjāgato vata bho bako brahmā: yatra hi nāma aniccaüyeva samānaü niccanti
vakkhati, addhuvaüyeva samānaü dhuvanti vakkhati, asassataüyeva samānaü sassatanti
vakkhati, akevalaüyeva samānaü kevalanti vakkhati, cavanadhammaü yeva samānaü
acavanadhammanti vakkhati. Yattha ca pana jāyati ca jãyati ca mãyati ca cavati ca uppajjati
ca, taü tathā vakkhati: idaü hi na jāyati na jãyati na mãyati na cavati na uppajjatãti. Santa¤ca
pana¤¤aü uttariü nissaraõaü nattha¤¤aü uttariü nissaraõanti vakkhatãti.

-----------------------
1. Evameva, machasaü, syā. Sã,katthaci, 2.Svāgataü, machasaü, syā. 3. Upapajjati, sã. [PTS.
4.] Bakabrahmānaü,sã. 5. Adhuvaüyeva,syā.

[BJT Page 766] [\x 766/]     

5. Atha kho bhikkhave māro pāpimā a¤¤ataraü brahmapārisajjaü anvāvisitvā maü
etadavoca: bhikkhu, bhikkhu, metamāsado, metamāsado. Eso hi bhikkhu brahmā
mahābrahmā1 [PTS Page 327] [\q 327/]      abhibhå anabhibhåto a¤¤adatthudaso vasavattã
issaro kattā nimmātā seņņho sajjitā2 vasã pitā bhåtabhavyānaü.3

Ahesuü kho bhikkhu tayā pubbe samaõabrāhmaõā lokasmiü paņhavigarahakā
paņhavijigucchakā, āpagarahakā āpajigucchakā, tejagarahakā tejajigucchakā, vāyagarahakā
vāyajigucchakā, bhåtagarahakā bhåtajigucchakā, devagarahakā devajigucchakā,
pajāpatigarahakā pajāpatijigucchakā, brahmagarahakā brahmajigucchakā. Te kāyassa bhedā
pāõupacchedā hãne kāye patiņņhitā. Ahesuü pana bhikkhu tayā pubbe samaõabrāhmaõā
lokasmiü paņhavippasaüsakā4 paņhavābhinandino, āpappasaüsakā5 āpābhinandino,
tejappasaüsakā tejābhinandino, vāyappasaüsakā vāyābhinandino, bhåtappasaüsakā
bhåtābhinandino, devappasaüsakā devābhinandino, pajāpatippasaüsakā pajāpatābhinandino,
brahmappasaüsakā brahmābhinandino. Te kāyassa bhedā pāõupacchedā paõãte kāye
patiņņhitā.

Tantāhaü6 bhikkhu evaü vadāmi: iīgha tvaü mārisa yadeva te brahmā āha, tadeva tvaü
karohi. Mā tvaü brahmuno vacanaü upātivattittho. Sace kho tvaü bhikkhu brahmuno
vacanaü upātivattissasi, seyyathāpi nāma puriso siriü āgacchantiü daõķena
paņippaõāmeyya, seyyathāpi vā pana bhikkhu puriso narakappapāte7 papatanto hatthehi ca
pādehi ca paņhaviü virādheyya,8 evaü sampadamidaü bhikkhu tuyhaü bhavissati. Iīgha
tvaü mārisa yadeva te brahmā āha, tadeva tvaü karohi. Mā tvaü brahmuno vacanaü
upātivattittho. Nanu tvaü bhikkhu passasi brahmaü parisaü sannisinnanti. Iti kho maü
bhikkhave māro pāpimā brahmaü parisaü9 upanesi.

6. Evaü vutte ahaü bhikkhave māraü pāpimantaü etadavocaü: jānāmi kho tāhaü10 pāpima.
Mā tvaü ma¤¤ittho na maü jānātãti. Māro tvamasi pāpima. Yo ceva pāpima brahmā yā ca
brahmaparisā ye ca brahmapārisajjā sabbeva tava hatthagatā, sabbeva tava vasaügatā.11
Tuyhaü hi pāpima evaü hoti: esopi me assa hatthagato, esopi me assa vasaügatoti.11 Ahaü
kho pana pāpima neva tava hatthagato, neva tava vasaügatoti.

-----------------------
1. Bakabramhā, sã 2. Sa¤jitā, sã, [PTS.] Syā 3. Bhåtabhabyānaü, machasaü 4. Paņhaviü
pasaüsakā,sã 5. âpapasaüsakā,sã. 6. Tannyāhaü,sã 7. Narakappapātaü. Sã. 8. Virāgeyya,
sãmu. 9, Brahmaparisaü, machasaü, syā. 10. Tyāhaü, sã. Katthaci, 11. Vasagatā, sã, [PTS.]
Vasagatoti, sã,[PTS.]

[BJT Page 768] [\x 768/]     

7. Evaü vutte bhikkhave bako brahmā maü etadavoca: " ahaü hi mārisa niccaüyeva samānaü
niccanti vadāmi, [PTS Page 328] [\q 328/]      dhuvaüyeva samānaü dhuvanti vadāmi,
sassataüyeva samānaü sassatanti vadāmi, kevalaüyeva samānaü kevalanti vadāmi,
acavanadhammaüyeva samānaü acavanadhammanti vadāmi. Yattha ca pana na jāyati na
jãyati na mãyati na cavati na uppajjati1 tadevāhaü vadāmi: idaü hi na jāyati na jãyati na
mãyati na cavati na uppajjati. Asanta¤ca pana¤¤aü uttariü nissaraõaü, nattha¤¤aü uttariü
nissaraõanti vadāmi. Ahesuü kho bhikkhu tayā pubbe samaõabrāhmaõā lokasmiü,
yāvatakaü tuyhaü kasiõaü āyu2 tāvatakaü tesaü3 tapokammameva ahosi. Te kho evaü
jāneyyuü: santaü vā a¤¤aü uttariü nissaraõaü attha¤¤aü uttariü nissaraõanti, asantaü vā
a¤¤aü uttariü nissaraõaü nattha¤¤aü uttariü nissaraõanti. Taü tāhaü bhikkhu evaü vadāmi:
na ceva a¤¤aü uttariü nissaraõaü dakkhissasi, yāvadeva ca pana kilamathassa vighātassa
bhāgã bhavissasã. Sace kho tvaü bhikkhu paņhaviü ajjhosissasi, opasāyiko me bhavissasi
vatthusāyiko yathākāma karaõãyo bāhiteyyo. Sace kho tvaü bhikkhu āpaü ajjhosissasi,
opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko yathākāmakaraõãyo bāhiteyyo. Sace kho tvaü
bhikkhu tejaü ajjhosissasi, opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko yathākāmakaraõãyo
bāhiteyyo. Sace kho tvaü bhikkhu vāyaü ajjhosissasi, opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko
yathākāmakaraõãyo bāhiteyyo. Sace kho tvaü bhikkhu bhåte ajjhosissasi, opasāyiko me
bhavissasi vatthusāyiko yathākāmakaraõãyo bāhiteyyo. Sace kho tvaü bhikkhu deve
ajjhosissasi, opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko yathākāmakaraõãyo bāhiteyyo. Sace kho
tvaü bhikkhu pajāpatiü ajjhosissasi, opasāyiko me bhavissasi vatthusāyiko
yathākāmakaraõãyo bāhiteyyo. Sace kho tvaü bhikkhu brahmaü ajjhosissasi, opasāyiko me
bhavissasi vatthusāyiko yathākāmakaraõãyo bāhiteyyo"ti.

8. " Ahampi kho etaü bramhe jānāmi: sace paņhaviü ajjhosissāmi, opasāyiko te bhavissāmi
vatthusāyiko yathākāmakaraõãyo bāhiteyyo. Sace āpaü ajjhosissāmi, opasāyiko te
bhavissāmi vatthusāyiko yathākāmakaraõãyo bāhiteyyo. Sace tejaü ajjhosissāmi, opasāyiko
te bhavissāmi vatthusāyiko yathākāmakaraõãyo bāhiteyyo. Sace vāyaü ajjhosissāmi,
opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko yathākāmakaraõãyo bāhiteyyo. Sace bhåte
ajjhosissāmi, opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko yathākāmakaraõãyo bāhiteyyo. Sace
deve ajjhosissāmi, opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko yathākāmakaraõãyo bāhiteyyo.
Sace pajāpatiü ajjhosissāmi, opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko yathākāmakaraõãyo
bāhiteyyo. Sace brahmaü ajjhosissāmi, opasāyiko te bhavissāmi vatthusāyiko
yathākāmakaraõãyo bāhiteyyo. Api ca te ahaü brahme gati¤ca pajānāmi juti¤ca5 pajānāmi:
evaü mahiddhiko bako brahmā, evaü mahesakkho bako brahmā"ti.

9. Yathā kathaü pana me tvaü mārisa gati¤ca pajānāsi juti¤ca pajānāsi: evaü mahiddhiko
bako brahmā, evaü mahānubhāvo bako brahmā, evaü mahesakkho bako brahmāti?

10. Yāvatā candimasuriyā pariharanti disā bhanti virocanā,
Tāva sahassadhā loko ettha te vattatã6 vaso.
Parovara¤ca7 jānāsi atho rāgavirāginaü,
Itthabhāva¤¤athābhāvaü sattānaü āgatiü gatinti.

Evaü kho te ahaü brahme gati¤ca8 pajānāmi juti¤ca 9 pajānāmi: evaü mahiddhiko bako
brahmā, evaü mahānubhāvo [PTS Page 329] [\q 329/]      bako brahmā, evaü mahesakkho
bako brahmāti.

----------------------------
1. Upapajjati, sãmu. [PTS 2.] âyuü, syā 3. Te, syā. 4. Sace pana, syā. 5. Cuti¤ca, sã, katthaci.
6. Vattate, machasaü. 7. Paropara¤ca, machasaü. Sã katthaci 8. âgati¤ca sã katthaci. 9.
Gati¤ca, sã.Katthaci.

[BJT Page 770] [\x 770/]     

11. Atthi kho brahme a¤¤e tayo kāyā. 1 Taü tvaü na jānāsi napassasi. Tyāhaü jānāmi
passāmi. Atthi kho brahme ābhassarā nāma kāyo yato tvaü cuto idhåpapanno. Tassa te
aticiranivāsena sā sati muņņhā2. Tena taü tvaü3 na jānāsi na passasi. Tamahaü jānāmi
passāmi. Evampi kho ahaü brahme neva te samasamo abhi¤¤āya, kuto nãceyyaü. Atha kho
ahameva tayā bhiyyo. Atthi kho brahme subhakiõõā4 nāma kāyo yato tvaü cuto
idhåpapanno. Tassa te aticiranivāsena sā sati muņņhā2. Tena taü tvaü3 na jānāsi na passasi.
Tamahaü jānāmi passāmi.Evampi kho ahaü brahme neva te samasamo abhi¤¤āya, kuto
nãceyyaü. Atha kho ahameva tayā bhiyyo. Atthi kho brahme vehapphalā nāma kāyo, taü
tvaü na jānāsi na passasi. Tamahaü jānāmi passāmi. Evampi kho ahaü brahme neva te
samasamamo abhi¤¤āya, kuto nãceyyaü atha kho ahameva tayā bhiyyo.

Paņhaviü kho ahaü brahme paņhavito abhi¤¤āya yāvatā paņhaviyā paņhavittena 5
ananubhåtaü tadabhi¤¤āya paņhaviü nāhosiü.6 Paņhaviyā7 nāhosiü, paņhavito
Nāhosiü, paņhaviü meti8 nā hosiü, paņhaviü nābhivadiü. Evampi kho ahaü brahme neva te
samasamo abhi¤¤āya, kuto nãceyyaü, atha kho ahameva tayā bhiyyo. 

âpaü kho ahaü brahme āpato abhi¤¤āya yāvatā āpassa āpattena 5 ananubhåtaü
tadabhi¤¤āya āpaü nāhosiü.6 âpasmiü nāhosiü, āpato nāhosiü, āpaü meti8 nā hosiü, āpaü
nābhivadiü. Evampi kho ahaü brahme neva te samasamo abhi¤¤āya, kuto nãceyyaü, atha
kho ahameva tayā bhiyyo. 

Tejaü kho ahaü brahme tejato abhi¤¤āya yāvatā tejassa tejattena 5 ananubhåtaü
tadabhi¤¤āya tejaü nāhosiü.6 Tejasmiü nāhosiü, tejato nāhosiü, tejaü meti8 nā hosiü, tejaü
nābhivadiü. Evampi kho ahaü brahme neva te samasamo abhi¤¤āya, kuto nãceyyaü, atha
kho ahameva tayā bhiyyo. 

Vāyaü kho ahaü brahme vāyato abhi¤¤āya yāvatā vāyassa vāyattena 5 ananubhåtaü
tadabhi¤¤āya vāyaü nāhosiü.6 Vāyasmiü nāhosiü, vāyato nāhosiü, vāyaü meti8 nā hosiü,
vāyaü nābhivadiü. Evampi kho ahaü brahme neva te samasamo abhi¤¤āya, kuto nãceyyaü,
atha kho ahameva tayā bhiyyo. 

Bhåte kho ahaü brahme bhåtato abhi¤¤āya yāvatā bhåtānaü bhåtattena ananubhåtaü
tadabhi¤¤āya bhåtaü nāhosiü.6 Bhåtesu nāhosiü, bhåtato nāhosiü, bhåtaü meti8 nā hosiü,
bhåtaü nābhivadiü. Evampi kho ahaü brahme neva te samasamo abhi¤¤āya, kuto nãceyyaü,
atha kho ahameva tayā bhiyyo. 

Deve kho ahaü brahme devato abhi¤¤āya yāvatā devatānaü devattena 5 ananubhåtaü
tadabhi¤¤āya deve nāhosiü.6 Devesu nāhosiü, devato
Nāhosiü, deve meti8 nā hosiü, deve nābhivadiü. Evampi kho ahaü brahme neva te
samasamo abhi¤¤āya, kuto nãceyyaü, atha kho ahameva tayā bhiyyo. 

Pajāpatiü kho ahaü brahme pajāpatito abhi¤¤āya yāvatā pajāpatissa pajāpatittena 5
ananubhåtaü tadabhi¤¤āya pajāpatiü nāhosiü.6 Pajāpatismiü nāhosiü, pajāpatito nāhosiü,
pajāpatiü meti8 nā hosiü, pajāpatiü nābhivadiü. Evampi kho ahaü brahme neva te
samasamo abhi¤¤āya, kuto nãceyyaü, atha kho ahameva tayā bhiyyo. 

Brahmaü kho ahaü brahme brahmato abhi¤¤āya yāvatā brahmassa brahmattena
ananubhåtaü tadabhi¤¤āya brahmaü nāhosiü.6 Brahmasmiü nāhosiü, brahmato nāhosiü,
brahmaü meti nā hosiü, brahmaü nābhivadiü. Evampi kho ahaü brahme neva te samasamo
abhi¤¤āya, kuto nãceyyaü, atha kho ahameva tayā bhiyyo. 

âbhassare kho ahaü brahme ābhassarato abhi¤¤āya yāvatā ābhassarānaü ābhassarattena 5
ananubhåtaü tadabhi¤¤āya ābhassaraü nāhosiü. âbhassarasmiü nāhosiü, ābhassarato
nāhosiü, ābhassaraü meti8 nā hosiü, ābhassaraü nābhivadiü. Evampi kho ahaü brahme neva
te samasamo abhi¤¤āya, kuto nãceyyaü, atha kho ahameva tayā bhiyyo. 

Subhakiõõe9 kho ahaü brahme subhakiõõato abhi¤¤āya yāvatā subhakiõõanānaü
subhakiõõattena ananubhåtaü tadabhi¤¤āya subhakiõõe nāhosiü. Subhakiõõesu nāhosiü,
subhakiõõato nāhosiü, subhakiõõe meti nāhosiü, subhakiõõe nābhivadiü. Evampi kho
ahaü brahme neva te samasamo abhi¤¤āya, kuto nãceyyaü, atha kho ahameva tayā bhiyyo. 

Vehapphale kho ahaü brahme vehapphalato abhi¤¤āya yāvatā vehapphalānaü
vehapphalattena 5 ananubhåtaü tadabhi¤¤āya vehapphale nāhosiü. Vehapphalesu nāhosiü,
vehapphalato nāhosiü, vehapphale meti8 nā hosiü, vehapphale nābhivadiü. Evampi kho
ahaü brahme neva te samasamo abhi¤¤āya, kuto nãceyyaü, atha kho ahameva tayā bhiyyo. 

Abhibhuü kho ahaü brahme abhibhuto abhi¤¤āya yāvatā abhibhussa abhibhuttena 5
ananubhåtaü tadabhi¤¤āya abhibhuü nāhosiü.6 Abhibhusmiü nāhosiü, abhibhuto nāhosiü,
abhibhuü meti nā hosiü, abhibhuü nābhivadiü. Evampi kho ahaü brahme neva te samasamo
abhi¤¤āya, kuto nãceyyaü, atha kho ahameva tayā bhiyyo. 

Sabbaü kho ahaü brahme sabbato abhi¤¤āya yāvatā sabbassa sabbattena ananubhåtaü
tadabhi¤¤āya sabbaü nāhosiü.6 Sabbasmiü nāhosiü, sabbato nāhosiü, sabbaü meti nā hosiü,
sabbaü nābhivadiü. Evampi kho ahaü brahme neva te samasamo abhi¤¤āya, kuto nãceyyaü,
atha kho ahameva tayā bhiyyo. 

12. "Sace kho mārisa11 sabbassa sabbattena ananubhåtaü12, māheva te rittakameva ahosi,
tucchakameva ahosi."13.

Vi¤¤āõaü anidassanaü anantaü sabbato pabhaü. Taü paņhaviyā14 paņhavittena
ananubhåtaü, āpassa āpattena ananubhåtaü, tejassa tejattena ananubhåtaü, vāyassa vāyattena
ananubhåtaü, bhåtānaü bhåtattena ananubhåtaü, devānaü devattena ananubhåtaü,
pajāpatissa pajāpatittena ananubhåtaü, brahmassa15 brahmattena ananubhåtaü,
ābhassarānaü ābhassarattena ananubhåtaü, subhakiõõānaü16 subhakiõõattena17
ananubhåtaü, vehapphalānaü vehapphalattena [PTS Page 330] [\q 330/]      ananubhåtaü,
abhibhussa abhibhuttena ananubhåtaü, sabbassa sabbattena ananubhåtaü."

--------------------------
1. A¤¤o kāyo, machasaü 2. Pamuņņhā, syā 3. Tena tvaü, sã. Katthaci. 4. Subhakiõho nāma
kāyo, vehapphalo nāma kāyo, abhibhå nāma kāyo, machasaü. Subhakiõhā nāma kāyo
vehapphalā nāma kāyo, syā. 5. Pathavattena, machasaü 6. Na pahosiü machasaü.
Nāhosi[PTS. 7.] Paņhavi, syā.[PTS. 8.] Paņhavã meti syā. [PTS. 9.] Subhakiõhe, machasaü,
syā. Sã.Katthaci. 10. Evaü kho, syā. Evaü ahaü sã, katthaci. 11. Te mārisa, syā. [PTS]
sã.Katthaci. 12.Ananubhåtaü tadabhi¤¤āya, machasaü. Syā. 13. Ahosãti, machasaü. Syā. 14.
Paņhaviyā, syā. 15. Brahmānaü, sãmu. Machasaü. 16. Subhakiõhānaü, machasaü. Syā. 17.
Subhakiõhattena,machasaü.Syā.

[BJT Page 772] [\x 772/]     

14. " Handa ca hi1 te mārisa antaradhāyāmi"ti. Handa ca hi me tvaü brahme antaradhāyassu
sace visahasãti. Atha kho bhikkhave bako brahmā " antaradhāyissāmi samaõassa gotamassa,
antaradhāyissāmi samaõassa gotamassā"ti nevassu me sakkoti antaradhāyituü.

15. Evaü vutte ahaü bhikkhave bakaü brahmānaü etadavocaü: handa ca hi te brahme
antaradhāyāmãti. "Handa ca hi me tvaü mārisa antaradhāyassu sace visahasã"ti.Atha
khvāhaü bhikkhave tathāråpaü iddhābhisaīkhāraü abhisaīkhāsiü2 ettāvatā bramhā ca
brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca sadda¤ca me sossanti3. Na ca maü dakkhintãti4
antarahito imaü gāthaü abhāsi1:

"Bhavevāhaü5 bhayaü disvā bhava¤ca vibhavesinaü,
Bhavaü nābhivadiü ki¤ci6 nandi¤ca na upādiyinti."

16. Atha kho bhikkhave brahmā ca brahmaparisā ca brahmapārisajjā ca acchariyabbhutacittā
jātā ahesuü: acchariyaü vata bho, abbhutaü vata bho, samaõassa gotamassa mahiddhikatā
mahānubhāvatā. Na vata no ito pubbe diņņho vā suto vā a¤¤o samaõo vā brāhmaõo vā
evaü mahiddhiko evaü mahānubhāvo yathāyaü7 samaõo gotamo sakyaputto sakyakulā8
pabbajito. Bhavarāmāya vata bho pajāya bhavaratāya bhavasammuditāya9 samålaü bhavaü
udabbahãti.

17. Atha kho bhikkhave māro pāpimā a¤¤ataraü brahmapārisajjaü anvāvisitvā maü
etadavoca: " sace kho tvaü mārisa evaü jānāsi, sace tvaü evamanubuddho, mā sāvake
upanesi mā pabbajite. Mā sāvakānaü dhammaü desesi mā pabbajitānaü. Mā sāvakesu
gedhimakāsi mā pabbajitesu. Ahesuü kho bhikkhu tayā pubbe samaõabrāhmaõā lokasmiü
arahanto sammāsambuddhā paņijānamānā. Te sāvake upanesuü pabbajite. Sāvakānaü
dhammaü desesuü pabbajitānaü.-

--------------------------
1. Handa carahi, machasaü, sã.Katthaci 2. Abhisaīkharosi, syā. 3. Suyyanti, syā. 4.
Dakkhantãti, machasaü syā. 5. Bhave cāhaü, sã.Katthaci. 6. Ka¤ci, [PTS] sã katthaci. 7.
Yathācāya, syā.9 Gotamo sakyakulā, syā. 9.Bhavasamuditāya.Sãmu.

[BJT Page 774] [\x 774/]     

Sāvakesu gedhimakaüsu pabbajitesu. Te sāvake1 upanetvā pabbajite, sāvakānaü dhammaü
desetvā pabbajitānaü, sāvakesu gedhikatacittā2 pabbajitesu, kāyassa bhedā pāõupacchedā
hãne kāye patiņņhitā. Ahesuü pana3 bhikkhu tayā pubbe samaõabrāhmaõā lokasmiü
arahanto sammā [PTS Page 331] [\q 331/]      sambuddhā paņijānamānā. Te na sāvake
upanesuü na pabbajite, na sāvakānaü dhammaü desesuü na pabbajitānaü, na sāvakesu
gedhimakaüsu na pabbajitesu. Te na sāvake upanetvā na pabbajite, na sāvakānaü dhammaü
desetvā na pabbajitānaü, na sāvakesu gedhikatacittā na pabbajitesu, kāyassa bhedā
pāõupacchedā paõãte kāye patiņņhitā. Tantāhaü bhikkhu evaü vadāmi: iīgha tvaü mārisa
appossukko diņņhadhammasukhavihāramanuyutto viharassu. Anakkhātaü4 kusalaü hi
mārisa, mā paraü ovadāhã"ti.

18. Evaü vutte ahaü bhikkhave māraü pāpimantaü etadavocaü: jānāmi kho tāhaü pāpima,
mā tvaü ma¤¤ittho'na maü jānātã' ti. Māro tvamasi pāpima. Na maü tvaü pāpima
hitānukampã evaü vadesi. Ahitānukampã maü tvaü pāpima evaü vadesi. Tuyhaü hi pāpima
evaü hoti: yesaü samaõo gotamo dhammaü desissati5 te me visayaü upātivattissantitã.
Asammāsambuddhā ca pana te pāpima samaõabrāhmaõā samānā 'sammāsambuddhamhā'ti
paņijāniüsu. Ahaü kho pana pāpima sammāsambuddhova samāno 'sammāsambuddhomhã'ti
paņijānāmi. Desentopi hi pāpima tathāgato sāvakānaü dhammaü tādisova. Adesentopi hi
pāpima tathāgato sāvakānaü dhammaü tādisova. Upanentopi hi pāpima tathāgato sāvake
tādisova. Anupanentopi hi pāpima tathāgato sāvake tādisova. Taü kise hetu? Tathāgatassa
pāpima ye āsavā saīkilesikā ponobhavikā6 sadarā dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõãyā, te
pahãnā ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā7 āyatiü anuppādadhammā. Seyyathāpi
pāpima tālo matthakacchinno abhabbo puna viråëhiyā, evameva kho pāpima tathāgatassa ye
āsavā saīkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõãyā, te pahãnā
ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammāti.

19. Iti hidaü mārassa ca anālapanatāya, brahmuno ca abhinimantanatāya tasmā imassa
veyyākaraõassa brahmanimantanikanteva adhivacananti.
[PTS Page 332] [\q 332/]      

Brahmanimantanikasuttaü navamaü.

------------------------
1. Sāvake, syā. 2. Gedhitacittā, machasaü. 3. Ye pana machasaü, kho pana syā. 4.
Anakkhānaü, aņņhakathā.5. Desessati, machasaü. Syā. 6. Ponobbhavikā, machasaü, syā. 7.
Anabhāvaü, katā machasaü,syā.

[BJT Page 776] [\x 776/]     

1.5.10

Māratajjaniyasuttaü.

1. Evaü me sutaü: ekaü samayaü āyasmā mahāmoggallāno1 bhaggesu viharati
suüsumāragire2 bhesakalāvane migadāye. Tena kho pana samayena āyasmā
mahāmoggallāno abbhokāse caīkamati.

2. Tena kho pana samayena māro pāpimā āyasmato mahāmoggallānassa kucchigato hoti
koņņhamanupaviņņho. Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa etadahosi: kinnu kho me
kucchi garugaru3 viya māsācitaü ma¤¤eti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno caīkamā
orohitvā vihāraü pavisitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Nisajja kho āyasmā mahāmoggallāno
paccattaü4 yoniso manasākāsi5.

3. Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno māraü pāpimantaü kucchigataü
koņņhamanupaviņņhaü. Disvāna māraü pāpimantaü etadavoca: nikkhama pāpima, mā
tathāgataü vihesesi6 mā tathāgatasāvakaü. Mā te ahosi dãgharattaü ahitāya dukkhāyāti.

4. Atha kho mārassa pāpimato etadahosi: " ajānameva kho maü ayaü samaõo7 apassaü
evamāhaü: 'nikkhama pāpima, nikkhama pāpima, mā tathāgataü vihesesi mā
tathāgatasāvakaü. Mā te ahosi dãgharattaü ahitāya dukkhāyā'ti. Yopissa so satthā, sopi maü
neva khippaü jāneyya, kuto pana8 maü ayaü sāvako jānissatã"ti.

5. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno māraü pāpimantaü etadavoca: "etasmiü9 kho tāhaü10
pāpima jānāmi mā tvaü ma¤¤ittho: na maü jānātãti. Māro tvamasi pāpima. Tuyhaü11 hi
pāpima evaü hoti: ' ajānameva kho maü 12 ayaü samaõo apassaü evamāha: nikkhama
pāpima, nikkhama pāpima, mā tathāgataü vihesesi, mā tathāgatasāvakaü. Mā te ahosi
dãgharattaü ahitāya dukkhāyā'ti. Yopissa so satthā sopi maü neva khippaü jāneyya, kuto
pana maü ayaü sāvako jānissatã"ti. 

-------------------------
1. Bhagavā, syā. 2. Susumārahire, machasaü. Suüsumāgire, syā. 3. Garugaro viya, machasaü,
garugarutaro viya, syā. 4. Māraü pāpimantaü paccattaü, syā. 5. Manasikāsi, sã. 6. Viheņhasi,
sã.Katthaci. 7 Ayaü. Syā. 8. Kuto ca pana,syā. 9. Evampi kho, machasaü.[PTS] syā. 10.
Tyāhaü,sã 11.Tassa, sã 12. Ajānameva maü,syā.

[BJT Page 778] [\x 778/]     

6. Atha kho mārassa pāpimato etadahosi: jānameva kho maü ayaü samaõo passaü evamāha:
nikkhama pāpima, nikkhama pāpima, mā tathāgataü vihesesi, mā tathāgatasāvakaü. Mā te
ahosi dãgharattaü ahitāya dukkhāyāti. Atha kho māro pāpimā [PTS Page 333] [\q 333/]    
 āyasmato mahāmoggallānassa mukhato uggantvā paccaggaëe aņņhāsi.

7. Addasā kho āyasmā mahāmoggallāno māraü pāpimantaü paccaggaëe ņhitaü. Disvāna
māraü pāpimantaü etadavoca: etthapi1 kho tāhaü, pāpima passāmi. Mā tvaü ma¤¤attho: na
maü passatãti. Eso tvaü pāpima paccaggaëe ņhito.

8. Bhåtapubbāhaü pāpima dåsã nāma māro ahosiü. Tassa me kāëã nāma bhaginã tassā2 tvaü
putto. So me tvaü bhāgineyyo hosi.3 Tena kho pana pāpima samayena4 kakusandho5
bhagavā arahaü sammāsambuddho loke uppanno hoti. Kakusandhassa6 kho pana pāpima
bhagavato arahato sammāsambuddhassa vidhura- sa¤jãva nāma sāvakayugaü7 ahosi aggaü
bhaddayugaü. Yāvatā kho pana pāpima kakusandhassa bhagavato arahato
sammāsambuddhassa sāvakā, nāssudha koci8 āyasmatā vidhurena samasamo hoti yadidaü
dhammadesanāya. Iminā kho etaü pāpima pariyāyena āyasmato vidhurassa vidhuro
vidhurotveva 10 sama¤¤ā udapādi.

âyasmā pana pāpima sa¤jãvo ara¤¤agatopi rukkhamålagatopi su¤¤āgāragatopi
appakasireneva sa¤¤āvedayitanirodhaü samāpajjati. Bhåtapubbaü pāpima āyasmā sa¤jãvo
a¤¤atarasmiü rukkhamåle sa¤¤ā vedayitanirodhaü samāpanno nisinno hoti addasaüsu11
kho pāpima gopālakā pasupālakā kassakā12 pathāvino āyasmantaü sa¤jãvaü a¤¤atarasmiü
rukkhamåle sa¤¤āvedayitanirodhaü samāpajjitvā13 nisinnaü. Disvāna nesaü etadahosi:
acchariyaü vata bho. Abbhutaü vata bho, ayaü samaõo nisinnakova14 kālakato15, handa
naü16 dahāmāti atha kho te pāpima gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino tiõa¤ca
kaņņha¤ca gomaya¤ca saīkaķķhitvā āyasmato sa¤jãvassa kāye upacinitvā aggiü datvā
pakkamiüsu. Atha kho pāpima āyasmā sa¤jãvo tassā rattiyā accayena tāya samāpattiyā
vuņņhahitvā cãvarāni 17 papphoņetvā pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü 18 ādāya
gāmaü piõķāya pāvisi. Addasaüsu kho te pāpima gopālakā pasupālakā kassakā pathāvino
āyasmantaü sa¤jãvaü piõķāya carantaü. Disvāna nesaü etadahosi: acchariyaü vata bho,
abbhutaü vata bho. Ayaü samaõo nisinnakova kālakato svāyaü patisa¤jãvitoti. 19 [PTS Page
334] [\q 334/]      iminā kho etaü20 pāpima pariyāyena āyasmato sa¤jãvassa sa¤jãvo21
sa¤jãvotveva sama¤¤ā udapādi.

-----------------------
1. Etthāpi, machasaü, syā. 2. Tassā bhaginiyā, syā. 3. Ahosi, machasaü, syā, hosãti sã. 4. Tena
samayena pāpima, sã, tena kho pana samayena, syā. 5. Kakusando,syā. 6. Kakusandassa,
syā. 7. Mahāsāvakayugaü, syā. 8. Tesu na ca koci, machasaü. 9. Evaü, machasaü 10.
Vidhuroteva sama¤¤ā, machasaü, vidhuro vidhuroteva,[PTS 11.] Addasāsuü,sã. 12.
Kasakā,syā. 13. Samāpannaü, machasaü, syā. [PTS 14.] Nisinnako, syā. 15. Kālaīkato,
machasaü, 16. Handahi naü,sã. 17. Tāni cãvarāni, sã 18. Pattacãvaramādāya, machasaü. Syā.
19. Paņisa¤¤iņhitoti, syā. 20. Evaü,sã 21. Sa¤jãvoteva sama¤¤ā, machasaü,
sa¤jãvosa¤jãvoteva,[PTS.]

[BJT Page 780] [\x 780/]      

9. Atha kho pāpima dåsissa mārassa1 etadahosi: imesaü kho ahaü bhikkhånaü sãlavantānaü
kalyāõadhammānaü neva jānāmi āgatiü vā gatiü vā. Yannånāhaü brāhmaõagahapatike
anvāviseyyaü: etha tumhe bhikkhå sãlavante kalyāõadhamme akkosatha paribhāsatha
rosetha vihesetha. Appevanāma tumhehi akkosiyamānānaü paribhāsiyamānānaü
rosiyamānānaü vihesiyamānānaü siyā cittassa a¤¤athattaü, yathā taü2 dåsã māro labhetha
otāranti. Atha kho te pāpima dåsã māro brāhmaõa gahapatike anvāvisi: etha tumhe,
bhikkhå sãlavante kalyāõadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha. Appevanāma
tumhehi akkosiyamānānaü paribhāsiyamānānaü rosiyamānānaü vihesiyamānānaü siyā
cittassa a¤¤athattaü, yathā taü dåsã māro labhetha otāranti.

10. Atha kho te pāpima brāhmaõagahapatikā anvāviņņhā3 dåsinā mārena bhikkhå sãlavante
kalyāõadhamme akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti: "ime pana muõķakā samaõakā
ibbhā kiõhā4 bandhupādāpaccā 'jhāyinosmā jhāyinosmā'ti pattakkhandhā adhomukhā
madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti. Seyyathāpi nāma ulåko
rukkhasākhāya5 måsikaü magayamāno6 jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati, evamevime
muõķakā samaõakā ibbhā kiõhā bandhupādāpaccā 'jhāyinosmā jhāyinosmā'ti
pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti.
Seyyathāpi nāma kotthu7 nadãtãre macche magayamāno jhāyati pajjhāyati nijjhāyati
apajjhāyati, evamevime muõķakā samaõakā ibbhā kiõhā bandhupādāpaccā 'jhāyinosmā
jhāyinosmā'ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti
apajjhāyanti. Seyyathāpi nāma biëāro sandhisamalasaīkaņãre måsikaü magayamāno jhāyati
pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati, evamevime muõķakā samaõakā ibbhā kiõhā
bandhupādāpacca 'jhāyinosmā jhāyinosmā'ti pattakkhandhā adhomukhā madhurakajātā
jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyanti. Seyyathāpi nāma gadrabho vahacchinno
sandhisamalasaīkaņãre jhāyati pajjhāyati nijjhāyati apajjhāyati, evamevime muõķakā
samaõakā ibbhā kiõhā bandhupādāpaccā 'jhāyinosmā, jhāyinosmā'ti pattakkhandhā
adhomukhā madhurakajātā jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti apajjhāyantã"ti.

Ye kho pana pāpima tena samayena manussā kālaü karonti, yebhuyyena kāyassa bhedā
parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjanti.
[PTS Page 335] [\q 335/]      

-----------------------
1. Dåsimārassa, sã. 2. Yathā naü, sã, syā.[PTS 3.] Anvāvisiņņhā, machasaü, syā. 4 Kaõhā, syā.
Kiõõā, sã, katthaci, 5. Rukkhasākhāyaü, machasaü, syā. [PTS 6.] Maggayamāno, machasaü,
syā. 7. Koņņho, syā.

[BJT Page 782] [\x 782/]     

11. Atha kho pāpima kakusandho1 bhagavā arahaü sammāsambuddho bhikkhå āmantesi:
anvāviņņhā kho bhikkhave brāhmaõagahapatikā dåsinā mārena: 'etha tumhe, bhikkhå,
sãlavante kalyāõadhamme akkosatha paribhāsatha rosetha vihesetha. Appevanāma tumhehi
akkosiyamānānaü paribhāsiyamānānaü rosiyamānānaü vihesiyamānānaü siyā cittassa
a¤¤athattaü yathā taü 2 dåsã māro labhetha otāranti etha tumhe bhikkhave mettāsahagatena
cetasā ekaü disaü pharitvā viharatha, tathā dutiyaü tathā tatiyaü tathā catutthiü3 iti
uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü mettāsahagatena cetasā
vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā viharatha.
Karuõāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharatha, tathā dutiyaü tathā tatiyaü tathā
catutthiü3 iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü
karuõāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā
viharatha. Muditāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharatha, tathā dutiyaü tathā
tatiyaü tathā catutthiü3 iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü
muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā
viharatha. Upekkhāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharatha, tathā dutiyaü tathā
tatiyaü tathā catutthiü3 iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü
upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena
pharitvā viharathāti.

12. Atha kho te pāpima bhikkhå kakusandhena5 bhagavatā arahatā sammā sambuddhena
evaü ovadiyamānā evaü anusāsiyamānā ara¤¤agatāpi rukkhamålagatāpi su¤¤āgāragatāpi
mettāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihariüsu. Tathā dutiyaü tathā tatiyaü tathā
catutthiü iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü mettāsahagatena
cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā vihariüsu.
Karuõāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihariüsu. Tathā dutiyaü tathā tatiyaü tathā
catutthiü iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü
karuõāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā
vihariüsu. Muditāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihariüsu. Tathā dutiyaü tathā
tatiyaü tathā catutthiü iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü
muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā
vihariüsu. Upekkhāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihariüsu. Tathā dutiyaü tathā
tatiyaü tathā catutthiü iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü
upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena
pharitvā vihariüsu. 

13. Atha kho pāpima dåsissa mārassa etadahosi: "evampi kho ahaü karonto imesaü
bhikkhånaü sãlavantānaü kalyāõadhammānaü neva jānāmi āgatiü vā gatiü vā. Yannånāhaü
brāhmaõagahapatike anvāviseyyaü: etha tumhe, bhikkhå sãlavante kalyāõadhamme
sakkarotha garukarotha mānetha [PTS Page 336] [\q 336/]      påjetha appevanāma tumhehi
sakkarãyamānānaü garukarãyamānānaü māniyamānānaü påjiyamānānaü siyā cittassa
a¤¤attaü yathā taü dåsã māro labhetha otāranti.

-----------------------
1. Kakusando, syā. 2. Yathā naü, sã, syā. [PTS 3.] Catutthaü, machasaü, syā. 4. Karuõā
sahagatena cetasā -pemuditāsahagatena, cetasā -pe- machasaü, 5. Kakusandena, syā.

[BJT Page 784] [\x 784/]     

14. Atha kho te pāpima, dåsãmāro brāhmaõagahapatike anvāvisi: etha tumhe, bhikkhå
sãlavante kalyāõadhamme sakkarotha garukarotha mānetha påjetha. Appevanāma tumhehi
sakkarãyamānānaü garukarãyamānānaü māniyamānānaü påjiyamānānaü siyā cittassa
a¤¤athattaü yathā taü1 dåsã māro labhetha otāranti. Atha kho te pāpima
brāhmaõagahapatikā anvāviņņhā2 dåsinā mārena bhikkhå sãlavante kalyāõadhamme
sakkaronti garukaronti mānenti påjenti.

Ye kho pana pāpima tena samayena manussā kālaü karonti, yebhuyyena kāyassa bhedā
parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjanti.

15. Atha kho pāpima, kakusandho3 bhagavā arahaü sammāsambuddho bhikkhå āmantesi:
anvāviņņhā kho bhikkhave brāhmaõagahapatikā dåsinā mārena " etha tumhe, bhikkhå
sãlavante kalyāõadhamme sakkarotha garukarotha mānetha påjetha. Appevanāma tumhehi
sakkarãyamānānaü garukarãyamānānaü māniyamānānaü påjiyamānānaü siyā cittassa
a¤¤athattaü yathā taü1 dåsã māro labhetha otāranti. " Etha tumhe bhikkhave,
asubhānupassã4 kāye viharatha. âhāre paņikkålasa¤¤ino sabbaloke anabhiratasa¤¤ino,5
sabbasaīkhāresu aniccānupassinoti.

16. Atha kho te pāpima, bhikkhå kakusandhena6 bhagavatā arahatā sammāsambuddhena
evaü ovadiyamānā evaü anusāsiyamānā ara¤¤agatāpi rukkhamålagatāpi su¤¤āgāragatāpi
asubhānupassã4 kāye vihariüsu, āhāre paņikkålasa¤¤ino, sabbaloke anabhiratasa¤¤ino5
sabbasaükhāresu aniccānupassino.

17. Atha kho pāpima, kakusandho bhagavā arahaü sammāsambuddho pubbanhasamayaü
nivāsetvā pattacãvaraü ādāya āyasmatā vidhurena pacchā samaõena gāmaü piõķāya pāvisi.
Atha kho pāpima dåsã māro a¤¤ataraü kumāraü7 anvāvisitvā sakkharaü gahetvā āyasmato
vidhurassa sãse pahāraü adāsi.8 Sisaü9 vobhindi. Atha kho pāpima āyasmā vidhuro
bhinnena sãsena lohitena galantena kakusandhaüyeva10 [PTS Page 337] [\q 337/]     
bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü piņņhito piņņhito anubandhi. Atha kho pāpima
kakusandho11 bhagavā arahaü sammāsambuddho nāgāpalokitaü apalokesi: na cāyaü12 dåsã
māro mattama¤¤āsãti. Sahāpalokanāya 13 ca pana pāpima dåsã māro tamhā ca 14 ņhānā
cavi. Mahāniraya¤ca upapajjã.

-----------------------
1. Yathā naü,sã.Syā.[PTS. 2.] Anvāvisiņņhā, machasaü, syā 3.Kakusano, syā. 4.
Asubhānupassino, machasaü, 5. Anabhiratisa¤¤ino, machasaü. 6 Kakusandena, syā. 7.
Kumārakaü, machasaü, syā 8. Pahāramadāsi, machasaü, syā. 9. Sãsaü te bhindissāmãti,
katthaci. 10. Kakusandaü yeva, syā. 11. Kakasando,syā. 12.Nacāyaü,[PTS]syā.A. 13.
Nāgāpalokanāya, sã - sabhāpalokanā, a. 14. Tamhāva, sã.

[BJT Page 786] [\x 786/]     

18. Tassa kho pana pāpima mahānirayassa tayo nāmadheyyā honti: chaphassāyataniko itipi,
saīkusamāhato itipi, paccattavedaniyo itipi. Atha kho maü1 pāpima nirayapālā
upasaīkamitvā etadavocuü: yadā kho te mārisa saīkunā saīku hadaye samāgaccheyya, atha
naü ājāneyyāsi2 'vassasahassaü me niraye paccamānassā'ti. So kho ahaü pāpima bahåni
vassāni3 bahåni vassasatāni bahåni vassasahassāni tasmiü mahāniraye apacciü.
Dasavassasahassāni4 tasseva mahānirayassa ussade apacciü vuņņhānimaü nāma vedanaü5
vediyamāno. Tassa mayhaü pāpima evaråpo kāyo hoti seyyathāpi manussassa. Evaråpaü
sãsaü hoti seyyathāpi macchassa.-

1. Kãdiso nirayo āsi yattha dåsã apaccatha.
Vidhuraü sāvakamāsajja kakusandha¤ca6 brāhmaõaü:

2. Sataü āsi ayosaīku sabbe paccattavedanā,
ädiso nirayo āsi yattha dåsã apaccatha,
Vidhuraü sāvakamāsajja kakundha¤ca brāhmaõaü.

3. Yo etamabhijānāti7 bhikkhu buddhassa sāvako,
Tādisaü bhikkhumāsajja kaõha dukkhaü nigacchasi.

4. Majjhe sarassa tiņņhanti vimānā kappaņhāyino,8
Veluriyavaõõā rucirā accimanto pabhassarā,
Accharā tattha naccanti puthu nānattavaõõiyo.

5. Yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako,
Tādisaü bhikkhumāsajja kaõha dukkhaü nigacchasi.

6. Yo ve buddhena cudito bhikkhusaīghassa pekkhato,
Migāramātupāsādaü pādaīguņņhena kampayã.

7. Yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako,
Tādisaü bhikkhumāsajja kaõha dukkhaü nigacchasi.

8. Yo vejayantaü pāsādaü9 pādaīguņņhena kampayã,
Iddhibalenupatthaddho10 saüvejesi ca devatā.
[PTS Page 338] [\q 338/]      
9. Yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako,
Tādisaü bhikkhumāsajja kaõha dukkhaü nigacchasi.

10. Yo vejayante11 pāsāde sakkaü so paripucchati,
Api āvuso12 jānāsi taõhakkhayavimuttiyo
Tassa sakko viyākāsi13 pa¤haü puņņho yathātathaü.14

11. Yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako,
Tādisaü bhikkhumāsajja kaõha dukkhaü nigacchasi.

------------------------
1. Atha naü tvaü, syā 2. Atha naü tvaü jāneyyāsi, machasaü. 3. Bahunivassasatāni, sã. 4.
Dasasahassāni, syā. 5. Vuņņhānavedanaü, syā 6. Kakusanda¤ca, syā. 7. So etamabhijānāmi,
sã.
8. Kappaņņhāyino, syā, sã.Katthaci. 9. Vejayantapāsādaü, syā.
10. Iddhibalena patthaddho, syā. 11. Vejayantapāsāde, machasaü, syā. 12. Api vāsava,
machasaü, 13. Vyākāsi, sã 14. Yathākathaü, syā.

[BJT Page 788] [\x 788/]     

12. Yo brahmānaü1 paripucchati2 sudhammāyaü3 abhito sabhaü
'Ajjāpi te āvuso4 diņņhi yā te diņņhi pure ahå,
Passasi5 vãtivattantaü brahmaloke pabhassaraü'.

13. Tassa brahmā viyākāsi anupubbaü yathātathaü,
'Na me mārisa sā diņņhi yā me diņņhi pure ahu.

14. Passāmi vãtivattantaü brahmaloke pabhassaraü,
Sohaü ajja kathaü vajjaü ahaü niccomhi sassato.'

15. Yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako,
Tādisaü bhikkhumāsajja kaõha dukkhaü nigacchasi.

16. Yo mahāneruno kåņaü vimokhena6 aphassayi,
Vanaü pubbavidehānaü ye ca bhåmisayā narā.

17. Yo etamabhijānāti bhikkhu buddhassa sāvako,
Tādisaü bhikkhumāsajja kaõha dukkhaü nigacchasi.

18. Na ve aggi veņhayati 7 ahaü bālaü ķahāmitã, 8 
Bālova9 jalitaü aggiü āsajjana sa ķayhati.10

19. Evameva tuvaü māra āsajjana11 tathāgataü,
Sayaü ķahissasi attānaü bālo aggiüva samphusaü.

20. Apu¤¤aü pasavã māro āsajjana12 tathāgataü,
Kinnu ma¤¤asi pāpima na me pāpaü vipaccati.

21. Karoto cãyati13 pāpaü cirarattāya kandati,14
Māra nibbinda buddhamhā āsaü mākāsi bhikkhusu.

22. Iti māraü atajjesi15 bhikkhu bhesakalāvane,
Tato so dummano yakkho tatthevantaradhāyathāti.
[PTS Page 339] [\q 339/]      
Māratajjaniyasuttaü dasamaü.

Cåëayamakavaggo pa¤camo.

1. Brahmaü, machasaü, 
2. Paripucchi, sã 
3. Sudhammāya, sã. Sudhammāyābhito, machasaü, 
4. Ajjāpi tyāvuso, machasaü. 
5. Passa.Mã,sã 
6. Vimokkhena, machasaü, syā. [PTS] ,sã. 
7. Cetayati, machasaü, syā, [PTS,]. 
8. Dahāmãti, [PTS] sã. 
9. Bālo ca, machasaü, syā.[PTS] 
10. âsajja naü sa ķayhati, sãmu.Machasaü
11. âsajjanaü, sãmu. Machasaü. 
12. âsajja naü, sãmu. Machasaü, 
13. Ca yati, sã. 
14. Dantaka,sã sãmu. Machasaü 
15. Tajjesi, sãmu.

[BJT Page 790] [\x 790/]     

Tassa vaggassa uddānaü:

Sāleyyavera¤ja duve ca vedā cåëa1mahādhammasamādanaü ca,
Vãmaüsakosambiyatho ca brahmā dåsã ca māro pa¤camo ca vaggo.

Målapaõõāsakaü niņņhitaü.

-------------------------

" Bahåni deva vatthåti puna vera¤jiyā bahudeva kathā aparo visākho ca sālapadāvana
dhamma¤ca nāmo vãmaüsana kālagomaka¤ca dåsite puthāroņhāpitā jināssantāti"*

* Sãhaëatālapaõõamayapotthakesu ayameva pāņho dissate.

" Sāleyya vera¤ja vedassa cåëamahā dhammasamādānaü,
Vãmaüsakā ca brahmā dåsã ca māro pa¤camo varavaggo". Syā.

( Bahuni deva sāleyyavatthu puna 1 vera¤jiyā,
Bahu devakathā aparā visākho sālapādapo

Dhamma¤ca nāmaü vãmaüsakalahā nimantaü dåsiko,
Puna thero ca ņhapito paõõāsa¤cāttataü gatanti.) Sãmu.

1. Vatthunatha, sãmu.Katthaci.

( Sāleyya vera¤jaduve ca tuņņhi cåëa mahādhammasamādāna¤ca,
Vãmaüsakā kosambi ca brāhmaõo dåsã ca māro dasamo ca vaggo

Målapariyāyo ceva sãhanādo ca uttamo,
Kakaco ceva gosiīgo sāleyyo ca ime pa¤ca) machasaü 


[BJT Vol M - 2] [\z M /] [\w II /]     
[PTS Page 339] [\q 339/]      
[BJT Page 002] [\x   2/]     
Suttantapiņake
Majjhimanikāyo
Majjhimapaõõāsako

1. Gahapati vaggo

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.

2.1.1.

Kandaraka suttaü

Evaü me sutaü ekaü samayaü bhagavā campāyaü viharati gaggarāya pokkharaõiyā tãre
mahatā bhikkhusaīghena saddhiü. Atha kho pesso ca hatthārohaputto kandarako ca
paribbājako yena bhagavā tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā pesso hatthārohaputto
bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Kandarako pana paribbājako bhagavatā
saddhiü sammodi. Sammodanãyaü kathaü sārāõiyaü1 vãtisāretvā ekamantaü aņņhāsi.
Ekamantaü ņhito kho kandarako paribbājako tuõhãbhåtaü tuõhãbhåtaü bhikkhåsaīghaü
anuviloketvā bhagavantaü etadavoca: acchariyaü bho gotama, abbhutaü bho gotama,
yāva¤cidaü bhotā gotamena sammā bhikkhusaīgho paņipādito: yepi te bho gotama ahesuü
atãtamaddhānaü arahanto sammāsambuddhā, tepi bhagavanto etaparamaüyeva sammā
bhikkhusaīghaü paņipādesuü seyyathāpi etarahi bhotā gotamena sammā bhikkhusaīgho
paņipādito. Yepi te bho gotama bhavissanti anāgatamaddhānaü arahanto sammāsambuddhā,
tepi bhagavanto etaparamaüyeva sammā bhikkhusaīghaü paņipādessanti seyyathāpi etarahi
bhotā gotamena sammā bhikkhusaīgho paņipāditoti. 
Evametaü kandaraka, evametaü kandaraka, yepi te kandaraka ahesuü atãtamaddhānaü
arahanto sammāsambuddhā, tepi bhagavanto etaparamaüyeva sammā bhikkhusaīghaü
paņipādesuü seyyathāpi etarahi mayā sammā bhikkhusaīgho paņipādito. Yepi te kandaraka
bhavissanti anāgatamaddhānaü arahanto sammāsambuddhā, tepi bhagavanto
etaparamaüyeva sammā bhikkhusaīghaü paņipādessanti seyyathāpi etarahi mayā sammā
bhikkhusaīgho paņipādito.

--------------------------
1. Sāraõãyaü - machasaü,

[BJT Page 004] [\x   4/]     
Santi hi kandaraka bhikkhå imasmiü bhikkhusaīghe arahanto khãõāsavā vusitavanto
katakaraõãyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhãõabhavasaüyojanā sammada¤¤ā
vimuttā. Santi pana1 kandaraka bhikkhå imasmiü bhikkhåsaīghe sekhā2 santatasãlā
santatavuttino nipakā nipakavuttino. Te catusu satipaņņhānesu såpaņņhitacittā3 viharanti,
katamesu catusu: idha kandaraka [PTS Page 340] [\q 340/]      bhikkhå kāye kāyānupassã
viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü, vedanāsu vedanānupassã
viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü,citte cittānupassã viharati
ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü, dhammesu dhammānupassã
viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassa'nti.

Evaü vutte pesso hatthārohaputto bhagavantaü etadavoca: acchariyaü bhante, abbhutaü
bhante, yāva supa¤¤attācime bhante bhagavatā cattāro satipaņņhānā sattānaü visuddhiyā
sokapariddavānaü4 samatikkamāya dukkhadomanassānaü atthaīgamāya5 ¤āyassa
adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya. Mayampi hi bhante gihã odātavasanā kālena kālaü
imesu catusu satipaņņhānesu såpaņņhitacittā3 viharāma, idha mayaü bhante kāye
kāyānupassino viharāma, ātāpino sampajānā satimanto vineyya loke abhijjhādomanassaü,
vedanāsu vedanānupassino viharāma ātāpino sampajānā satimanto vineyya loke
abhijjhādomanassaü, citte cittānupassino viharāma ātāpino sampajānā satimanto vineyya
loke abhijjhādomanassaü, dhammesu dhammānupassino viharāma ātāpino sampajānā
satimanto vineyya loke abhijjhādomanassaü.

Acchariyaü bhante, abbhutaü bhante, yāva¤cidaü bhante bhagavā evaü manussagahane
evaümanussakasaņe evaümanussasāņheyye vattamāne sattānaü hitāhitaü jānāti. Gahanaü
hetaü bhante yadidaü manussā, uttānakaü hetaü bhante yadidaü pasavo. Ahaü hi bhante
pahomi hatthidammaü sāretuü yāvatakena antarena campaü gatāgataü karissati sabbāni tāni
sāņheyyāni kåņeyyāni vaīkeyyāni jimheyyāni pātukarissati. Amhākaü pana bhante dāsāti vā
pessāti vā kammakarāti vā a¤¤athā va kāyena samudācaranti, a¤¤athā va vācāya6
samudācaranti, a¤¤athā va nesaü cittaü hoti. Acchariyaü bhante, abbhutaü bhante,
yāva¤cidaü bhante bhagavā evaü manussagahane evaü manussakasaņe evaü
manussasāņheyye vattamāne sattānaü hitāhitaü jānāti. Gahanaü hetaü bhante yadidaü
manussā, uttānakaü7 hetaü bhante yadidaü pasavo ti.

-------------------------
1.Santi hi-machasaü, 2. Sekkhā-machasaü, 3. Suppatiņņhita cittā-machasaü. Supatiņņhita...
Syā. 4. Soka paridevānaü-machasaü, syā, 5. Atthagamāya-[PTS 6.] A¤¤athā va
vācāya-a¤¤athā va nesaü-[PTS 7]uttānaka¤hetaü9 machasaü. 

[BJT Page 006] [\x   6/]     
Evametaü pessa, evametaü pessa, [PTS Page 341] [\q 341/]      gahanaü hetaü pessa
yadidaü manussā, uttānakaü hetaü pessa yadidaü pasavo. Cattārome pessa puggalā santo
saüvijjamānā lokasmiü,katame cattāro: idha pessa ekacco puggalo attantapo hoti
attaparitāpanānuyogamanuyutto. Idha pana pessa ekacco puggalo parantapo hoti
paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idha pana pessa ekacco puggalo attantapo ca hoti
attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo na ca paraparitāpanānuyogamanuyutto. Idha
pana pessa ekacco puggalo nevattantapo hoti nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na
parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diņņheva
dhamme nicchāto nibbuto sãtibhåto sukhapaņisaüvedã brahmabhåtena attanā viharati.
Imesaü pessa catunnaü puggalānaü katamo te puggalo cittaü ārādhetã'ti.

Yvāyaü bhante puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto, ayaü me puggalo cittaü
nārādheti. Yopāyaü bhante puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto, ayampi me
puggalo cittaü nārādheti. Yopāyaü bhante puggalo attantapo ca
attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto, ayampi me
puggalo cittaü nārādheti. Yo ca kho ayaü puggalo nevattantapo
nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so
anattantapo aparantapo diņņheva dhamme nicchāto nibbuto sãtãbhåto sukhapaņisaüvedi1
brahmabhåtena attanā viharati. Ayaü me2 puggalo cittaü ārādhetã'ti.

Kasmā pana te pessa ime tayo puggalā cittaü nārādhentã'ti.

Yvāyaü bhante puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto, so attānaü sukhakāmaü
dukkhapaņikkålaü ātāpeti, paritāpeti. Iminā me ayaü puggalo cittaü nārādheti. Yopāyaü
bhante puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto, so paraü sukhakāmaü
dukkhapaņikkålaü ātāpeti, paritāpeti. Iminā me ayaü puggalo cittaü nārādheti. Yopāyaü
bhante puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca
paraparitāpanānuyogamanuyutto, so attāna¤ca para¤ca sukhakāmaü dukkha paņikkålaü3
ātāpeti, paritāpeti. Iminā me ayaü puggalo cittaü nārādheti. Yo [PTS Page 342] [\q 342/]   
  ca kho ayaü bhante puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo
na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diņņheva dhamme nicchāto
nibbuto sitãbhåto sukhapaņisaüvedã brahmabhåtena attanā viharati. So attānaü ca para¤ca
sukhakāmaü dukkhapaņikkålaü neva ātāpeti, na paritāpeti. Iminā me ayaü puggalo cittaü
ārādheti. Handa ca dāni mayaü bhante gacchāma bahukiccā mayaü bahu karaõãyā'ti.

Yassa dāni tvaü pessa kālaü ma¤¤asã'ti. Atha kho pesso hatthārohaputto bhagavato bhāsitaü
abhinanditvā anumoditvā uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā
pakkāmi.

------------------------
1. Sukhappaņisaüvedã-machasaü. 2. Ayameva me -machasaü 3. Sukhakāme
dukkhapaņikkåle-sãmu,[PTS.]

[BJT Page 008] [\x   8/]     

Atha kho bhagavā acirapakkante pesse hatthārohaputte bhikkhå āmantesi. Paõķito
bhikkhave pesso hatthārohaputto mahā pa¤¤o bhikkhave pesso hatthārohaputto, sace
bhikkhave pesso hatthārohaputto muhuttaü nisãdeyya yāvassāhaü ime cattāro puggale
vitthārena vibhajāmi. Mahatā atthena sa¤¤utto1 agamissa. Api ca bhikkhave ettāvatāpi pesso
hatthārohaputto mahatā atthena sa¤¤utto'ti.

Etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo, yaü bhagavā ime cattāro puggale vitthārena
vibhajeyya, bhagavato sutvā bhikkhu dhāressantã'ti. Tena hi bhikkhave suõātha sādhukaü
manasikarotha bhāsissāmã'ti. Evaü bhante'ti kho te bhikkhu bhagavato paccassosuü.
Bhagavā etadavoca:

Katamo ca bhikkhave puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto: idha bhikkhave
ekacco puggalo acelako hoti muttācāro, hatthāpalekhano2, na ehibhadantiko, na
tiņņhabhadantiko, nābhihaņaü,na uddissa kaņaü3, na nimantanaü sādiyati. So na
kumbhimukhā patigaõhāti. Na khaëopimukhā4 patigaõhāti5. Na eëakamantaraü na
daõķamantaraü na musalamantaraü, na dvinnaü bhu¤jamānānaü, na gabbhiniyā, na
pāyamānāya, na purisantaragatāya, na saīkittãsu, na yattha sā upaņņhito hoti, na yattha
makkhikā saõķasaõķacārinã, na macchaü, na maüsaü,na suraü,na merayaü,na thusodakaü
pibati6.

So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko sattāgāriko vā hoti sattālopiko.
Ekissāpi dattiyā yāpeti, dvãhipi dattãhi yāpeti, sattahipi dattãhi yāpeti, ekāhikampi āhāraü
āhāreti, [PTS Page 343] [\q 343/]      dvãhikampi7 āhāraü āhāreti sattāhikampi āhāraü
āhāreti. Iti evaråpaü addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati so
sākabhakkho vā hoti, sāmākabhakkho vā hoti. Nãvārabhakkho vā hoti. Daddulabhakkho vā
hoti. Haņabhakkho vā hoti, kaõabhakkho vā hoti. âcāmabhakkho vā hoti. Pi¤¤ākabhakkho
vā hoti. Tiõabhakkho vā hoti. Gomayabhakkho vā hoti. Vanamålaphalāhāro yāpeti
pavattaphalabhoji.

So sāõānipi dhāreti. Masāõānipi dhāreti. Chavadussānipi dhāreti. Paüsukålānipi dhāreti.
Tirãņānipi dhāreti. Ajinānipi dhāreti. Ajinakkhipampi dhāreti. Kusacãrampi dhāreti.
Vākacãrampi dhāreti. Phalakacãrampi dhāreti. Kesakambalampi dhāreti. Vāëakambalampi
dhāreti. Ulåkapakkhampi dhāreti. Kesamassulocakopi hoti
kesamassulocanānuyogamanuyutto. Ubbaņņakopi8 hoti āsanapaņikkhitto. Ukkuņikopi hoti
ukkuņikappadhānamanuyutto. Kaõņakāpassayikopi hoti kaõņakāpassaye seyyaü kappeti.
Sāyatatiyakampi udakorohaõānuyogamanuyutto viharati. Iti evaråpaü anekavihitaü kāyassa
ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. Ayaü vuccati bhikkhave puggalo attantapo
attaparitāpanānuyogamanuyutto. 
--------------------------
1. Saüyutto machasaü 2. Hatthāvalekhano-syā. 3. Kataü -machasaü 4. Khalopimukhā-sãmu.
5. Paņigaõhāti-machasaü 6. Pivati machasaü 7.Dvāhikaü-sãmu 8. Ubbhaņņhakopi- sãmu
ubbhaņņhakopi - machasaü
Ubbhatthakopi - syā

[BJT Page 010] [\x  10/]     

Katamo ca bhikkhave puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto: idha bhikkhave
ekacco puggalo orabbhiko hoti, såkariko sākuntiko1 māgaviko ëuddo macchaghātako coro
coraghātako2 bandhanāgāriko, ye vā pana¤¤epi keci kurårakammantā, ayaü vuccati
bhikkhave puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto.

Katamo ca bhikkhave puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca
paraparitāpanānuyogamanuyutto: idha bhikkhave ekacco puggalo rājā vā hoti khattiyo
muddhābhisitto3, brāhmaõo vā mahāsāëo ,so puratthimena nagarassa navaü santhāgāraü
kārāpetvā kesamassuü ohāretvā kharājinaü nivāsetvā sappitelena kāyaü abbha¤jitvā
migavisāõena4 piņņhiü kaõķåvamāno santhāgāraü pavisati saddhiü mahesiyā brāhmaõena
ca purohitena. So tattha anantarahitāya bhumiyā haritupattāya5 seyyaü kappeti, ekissā
gāviyā saråpavacchāya yaü ekasmiü thane khãraü [PTS Page 344] [\q 344/]      hoti, tena
rājā yāpeti. Yaü dutiyasmiü thane khãraü hoti, tena mahesã yāpeti. Yaü tatiyasmiü thane
khãraü hoti tena brāhmaõo purohito yāpeti. Yaü catutthasmiü thane khãraü hoti, tena aggiü
juhanti. Avasesena vacchako yāpeti, so evamāha: ettakā usabhā ha¤¤antu ya¤¤atthāya,
ettakā vacchatarā ha¤¤antu ya¤¤atthāya,6 ettikā vacchatariyo ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettakā
ajā ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettakā urabbhā ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettakā rukkhā chijjantu
yåpatthāya, ettakā dabbā låyantu barihisatthāyāti.7 Yepassa te honti dāsāti vā pessāti vā
kammakarāti vā, tepi daõķatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti.
Ayaü vuccati bhikkhave puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca
paraparitāpanānuyogamanuyutto.

Katamo ca bhikkhave puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na parantapo
na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diņņheva dhamme nicchāto
nibbuto sitãbhåto sukhapaņisaüvedi brahmabhåtena attanā viharati: idha bhikkhave
tathāgato loke uppajjati arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå
anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü buddho bhagavā, so imaü lokaü
sadevakaü samārakaü sabrahmakaü sassamaõabrāhmaõiü pajaü sadevamanussaü sayaü
abhi¤¤ā sacchikatvā pavedeti, so dhammaü deseti: ādikalyāõaü majjhekalyāõaü
pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü
pakāseti. Taü dhammaü suõāti.

------------------------
1.Sākuõiko- machasaü 2. Goghātako - machasaü (adhikaü)
3.Muddhāvasitto-machasaü 4. Magavisāõena-machasaü
5.Haritåpalittāya-machasaü,syā 7. Parisatthāyati-syā
6.(Ettakā assā ha¤¤antu ya¤¤atthāya) machasaü (adhikaü)

[BJT Page 012] [\x  12/]     

Gahapati vā gahapatiputto vā a¤¤atarasmiü vā kule paccājāto. So taü dhammaü sutvā
tathāgate saddhaü paņilabhati. So tena saddhāpaņilābhena samannāgato itipaņisa¤cikkhati:
sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā, nayidaü sukaraü agāraü ajjhāvasatā
ekantaparipuõõaü ekantaparisuddhaü saīkhalikhitaü brahmacariyaü carituü, yannånāhaü
kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyyanti. So
aparena samayena appaü vā bhogakkhandhaü pahāya mahantaü vā bhogakkhandhaü
pahāya [PTS Page 345] [\q 345/]      appaü vā ¤ātiparivaņņaü pahāya mahantaü vā
¤ātiparivaņņaü pahāya kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā
anagāriyaü pabbajati.
So evaü pabbajito samāno bhikkhånaü sikkhāsājãvasamāpanno pāõātipātaü pahāya
pāõātipātā paņivirato hoti, nihitadaõķo nihitasattho lajjã dayāpanno
sabbapāõabhåtahitānukampã viharati. Adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato hoti,
dinnādāyã dinnapāņikaīkhã athenena sucibhåtena attanā viharati. Abrahmacariyaü pahāya
brahmacārã hoti, ārācārã virato methunā gāmadhammā. Musāvādaü pahāya musāvādā
paņivirato hoti, saccavādã saccasandho theto paccayiko avisaüvādako lokassa. Pisunaü vācaü
pahāya pisunāya vācāya paņivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaü
bhedāya,amutra vā sutvā na imesaü akkhātā amåsaü bhedāya, iti bhinnānaü vā sandhātā
sahitānaü vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandã samaggakaraõiü vācaü
bhāsitā hoti. Pharusaü vācaü pahāya pharusāya vācāya paņivirato hoti, yā sā vācā nelā
kaõõasukhā pemanãyā hadayaīgamā porã bahujanakantā bahujanamanāpā, tathāråpaü
vācaü bhāsitā hoti. Samphappalāpaü pahāya samphappalāpā paņivirato hoti, kālavādã
bhåtavādã atthavādã dhammavādã vinayavādã nidhānavatiü vācaü bhāsitā kālena sāpadesaü
pariyantavatiü atthasaühitaü.

So bãjagāmabhåtagāmasamārambhā paņivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattåparato virato
vikālabhojanā. Naccagãtavāditavisåkadassanā paņivirato hoti.
Mālāgandhavilepanadhāraõamaõķanavibhåsanaņņhānā paņivirato hoti.
Uccāsayanamahāsayanā paņivirato hoti. Jātaråparajatapaņiggahanā paņivirato hoti
āmakadha¤¤apaņiggahanā paņivirato hoti. âmakamaüsapaņiggahanā paņivirato hoti.
Itthikumārikapaņiggahanā paņivirato hoti. Dāsidāsapaņiggahanā paņivirato hoti.
Ajeëakapaņiggahanā paņivirato hoti. Kukkuņasåkarapaņiggahanā paņivirato hoti.
Hatthigavāssavaëavāpaņiggahanā paņivirato hoti. Khettavatthupaņiggahanā paņivirato hoti.
Dåteyyapahãnagamanānuyogā paņivirato hoti. Kayavikkayā paņivirato hoti.
Tulākåņakaüsakuņamānakåņā [PTS Page 346] [\q 346/]      paņivirato hoti.
Ukkoņanava¤cananikatisāciyogā paņivirato hoti.
Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paņivirato hoti. 

[BJT Page 014] [\x  14/]     

So santuņņho hoti kāyaparihārikena cãvarena, kucchiparihārikena piõķapātena, so yena
yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhãsakuõo yena yeneva
ķeti, sapattabhārova ķeti. Evamevaü bhikkhu santuņņho hoti kāyaparihārikena cãvarena,
kucchiparihārikena piõķapātena. Yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā
ariyena sãlakkhandhena samannāgato ajjhattaü anavajjasukhaü paņisaüvedeti.

So cakkhunā råpaü disvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü
cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati cakkhundriyaü, cakkhundriye saüvaraü
āpajjati. 
Sotena saddaü sutvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü
sotindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati sotindriyaü, sotindriye saüvaraü
āpajjati.

Ghānena gandhaü ghāyitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã,
yatvādhikaraõamenaü ghānindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati ghānindriyaü
ghānindriye saüvaraü āpajjati. 

Jivhāya rasaü ghāyitvā sāyitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã,
yatvādhikaraõamenaü jivhindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati jivhindriyaü,
jivhindriye saüvaraü āpajjati. 

Kāyena phoņņhabbaü phusitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã,
yatvādhikaraõametaü kāyindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati kāyindriyaü,
kāyindriye saüvaraü āpajjati. 

Manasā dhammaü vi¤¤āya na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõametaü
manindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati manindriyaü, manindriye saüvaraü
āpajjati. So iminā ariyena indriyasaüvarena samannāgato ajjhattaü abyāsekasukhaü
paņisaüvedeti. 

So abhikkante paņikkante sampajānakārã hoti, ālokite vilokite sampajānakārã hoti,
sammi¤jite pasārite sampajānakārã hoti, saīghāņipattacãvaradhāraõe sampajānakārã hoti,
asite pãte khāyite sāyite sampajānakārã hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārã hoti, gate
ņhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuõhãbhāve sampajānakārã hoti.

So iminā ca ariyena sãlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaüvarena
samannāgato iminā ca ariyena satisampaja¤¤ena samannāgato vivittaü senāsanaü bhajati.
Ara¤¤aü rukkhamålaü pabbataü kandaraü giriguhaü susānaü vanapatthaü abbhokāsaü
palālapu¤jaü.

So pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto nisãdati pallaīkaü ābhujitvā ujuü kāyaü panidhāya,
parimukhaü satiü upaņņhapetvā. [PTS Page 347] [\q 347/]      so abhijjhaü loke pahāya
vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaü parisodheti. Byāpādapadosaü pahāya
abyāpannacitto viharati sabbapāõabhåtahitānukampã. Byāpādapadosā cittaü parisodheti,
thãnamiddhaü pahāya vigatathãnamiddho viharati ālokasa¤¤ã sato sampajāno.
Thãnamiddhā cittaü parisodheti, uddhaccakukkuccaü pahāya anuddhato viharati ajjhattaü
våpasantacitto. Uddhaccakukkuccā cittaü parisodheti. Vicikicchaü pahāya tiõõavicikiccho
viharati akathaīkathã kusalesu dhammesu. Vicikicchāya cittaü parisodheti.

[BJT Page 016] [\x  16/]     

So ime pa¤ca nãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalãkaraõe, vivicceva kāmehi
vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü
upasampajja viharati. Vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso
ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja
viharati. Pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena
paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti:upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü
upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva
somanassadomanassānaü atthaīgamā1 adukkhaü asukhaü2 upekkhāsati pārisuddhiü
catutthaü jhānaü3 upasampajja viharati.

So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte4 pubbe nivāsānussati¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So
anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi jātiyo, tissopi jātiyo
catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsatimpi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi
jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi
saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe amutrāsiü evannāmo
evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã [PTS Page 348] [\q 348/] 
    evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiü5 tatrāpāsiü evannāmo evaīgotto
evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto
idhåpapanno'ti. Iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati.

So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte4 sattānaü cutåpapāta¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hine
paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti. Ime vata
bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena
samannāgatā ariyānaü upavādakā micchādiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā, te kāyassa
bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā, ime vā pana bhonto
sattā kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā
ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā
parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe
dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti,

1. Atthagamā-[PTS 2.] Adukkhamasukhaü-machasaü 3. Catutthajjhānaü-sãmu
4. ânejjappatte-machasaü,sãmu 5. Uppādiü-sãmu.

[BJT Page 018] [\x  18/]     

So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte āsavānaü khaya¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So idaü
dukkhanti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü dukkhasamudayoti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü
dukkhanirodhoti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü dukkhanirodhagāminãpaņipadāti yathābhåtaü
pajānāti, ime āsavāti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü āsavasamudayoti yathābhåtaü pajānāti.
Ayaü āsavanirodhoti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü āsavanirodhagāminãpaņipadāti
yathābhåtaü pajānāti. Tassa evaü jānato evaü passato kāmāsavā pi cittaü vimuccati.
Bhavāsavāpi cittaü vimuccati. Avijjāsavā pi cittaü vimuccati. Vimuttasmiü vimuttamiti
¤āõaü hoti. Khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü,kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyāti
pajānāti.
Ayaü vuccati bhikkhave puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na
parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, [PTS Page 349] [\q 349/]      so anattantapo
aparantapo diņņheva dhamme nicchāto nibbuto sãtãbhuto sukhapaņisaüvedi brahmabhåtena
attanā viharatã'ti.

Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhu bhagavato bhāsitaü abhinandunti.

Kandaraka suttaü paņhamaü.

[BJT Page 020] [\x  20/]     


2.1.2.
Aņņhakanāgara suttaü.

Evaü me sutaü ekaü samayaü āyasmā ānando vesāliyaü viharati beluvagāmake. Tena kho
pana samayena dasamo gahapati aņņhakanāgaro pāņaliputtaü anuppatto hoti kenacideva
karaõãyena. Atha kho dasamo gahapati aņņhakanāgaro yena kukkuņārāmo yena a¤¤ataro
bhikkhu tenupasaīkami. Upasaīkamitvā taü bhikkhuü abhivādetvā ekamantaü nisãdi.
Ekamantaü nisinno kho dasamo gahapati aņņhakanāgaro taü bhikkhuü etadavoca: kahannu
kho bhante āyasmā ānando etarahi viharati. Dassanakāmā hi mayaü taü āyasmantaü
ānandanti. Eso gahapati āyasmā ānando vesāliyaü viharati beluvagāmake'ti. Atha kho
dasamo gahapati aņņhakanāgaro pāņaliputte taü karaõãyaü tãretvā yena vesālã yena
beluvagāmako yenāyasmā ānando tenupasaīkami upasaīkamitvā āyasmantaü ānandaü
abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho dasamo gahapati aņņhakanāgaro
āyasmantaü ānandaü etadavoca:

Atthi nu kho bhante ānanda tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
ekadhammo akkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato
avimuttaü vā1 cittaü vimuccati, aparikkhãõā2 vā āsavā parikkhayaü gacchanti.
Ananuppattaü vā3 anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõātã'ti. Atthi kho gahapati tena
bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, [PTS Page 350]
[\q 350/]      yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimutta¤ceva
cittaü vimuccati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü
yogakkhemaü anupāpuõātã'ti. Katamo pana bhante ānanda tena bhagavatā jānatā passatā
arahatā sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino
pahitattassa viharato avimutta¤ceva cittaü vimuccati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü
gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõātã'ti.

1. Avimuttaü ceva-machasaü,syā 2. Apparikkhãõā vā-syā aparikkhãõā ca -machasaü. 3.
Ananuppattaüva -machasaü, syā.
[BJT Page 022] [\x  22/]     

Idha gahapati bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü
vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. So iti paņisa¤cikkhati. Idampi
kho paņhamaü jhānaü abhisaīkhataü abhisa¤cetayitaü, yaü kho pana ki¤ci abhisaīkhataü
abhisa¤cetayitaü tadaniccaü nirodhadhammanti pajānāti. So tattha ņhito āsavānaü khayaü
pāpuõāti, no ce āsavānaü khayaü pāpuõāti; teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā
pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã
anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino
pahitattassa viharato avimutta¤ceva cittaü vimuccati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü
gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāti.
Puna ca paraü gahapati bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso
ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja
viharati. So iti paņisa¤cikkhati: idampi kho dutiyaü jhānaü abhisaīkhataü abhisa¤cetayitaü
yaü kho pana ki¤ci abhisaīkhataü abhisa¤cetayitaü tadaniccaü nirodhadhammanti pajānāti.
So tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce āsavānaü khayaü pāpuõāti; teneva
dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā
opapātiko hoti tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho gahapati tena
bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena [PTS Page 351] [\q 351/]     
ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato
avimutta¤ceva cittaü vimuccati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti.
Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāti.

Puna ca paraü gahapati bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno
sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti
taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. So itipaņisa¤cikkhati: idampi kho tatiyaü jhānaü
abhisaīkhataü abhisa¤cetayitaü, yaü kho pana ki¤ci abhisaīkhataü abhisa¤cetayitaü
tadaniccaü nirodhadhammanti pajānāti. So tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce
āsavānaü khayaü pāpuõāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü
orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã
anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino
pahitattassa viharato avimutta¤ceva cittaü vimuccati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü
gacchanti, ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāti.

Puna ca paraü gahapati bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva
somanassadomanassānaü atthaīgamā1 adukkhaü asukhaü2 upekkhāsati pārisuddhiü
catutthaü jhānaü3 upasampajja viharati. So itipaņisa¤cikkhati: idampi kho catutthaü jhānaü
abhisaīkhataü abhisa¤cetayitaü, yaü kho pana ki¤ci abhisaīkhataü abhisa¤cetayitaü
tadaniccaü nirodhadhammanti pajānāti, so tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce
āsavānaü khayaü pāpuõāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü
orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã
anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino
pahitattassa viharato avimutta¤ceva cittaü vimuccati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü
gacchanti, ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāti.

Puna ca paraü gahapati bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati. Tathā
dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya1
sabbāvantaü lokaü mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena
abyāpajjhena pharitvā viharati. So iti paņisa¤cikkhati: ayampi kho mettācetovimutti2
abhisaīkhatā abhisa¤cetayitā, yaü kho pana ki¤ci abhisaīkhataü abhisa¤cetayitaü tadaniccaü
nirodhadhammanti pajānāti, so tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce āsavānaü
khayaü pāpuõāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü
saüyojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā.
Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa virato
avimutta¤ceva cittaü vimuccati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti,
ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāti.

------------------------
1.Sabbatthatāya-sãmu. 2. Cetasovimutti-sãmu.

[BJT Page 024] [\x  24/]     
Puna ca paraü gahapati bhikkhu karuõāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati.
Tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü, iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya1
sabbāvantaü lokaü karuõāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena
abyāpajjhena pharitvā viharati. So iti paņisa¤cikkhati: ayampi kho karuõācetovimutti2
abhisaīkhatā abhisa¤cetayitā, yaü kho pana ki¤ci abhisaīkhataü abhisa¤cetayitaü tadaniccaü
[PTS Page 352] [\q 352/]      nirodhadhammanti pajānāti, so tattha ņhito āsavānaü khayaü
pāpuõāti. No ce āsavānaü khayaü pāpuõāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā
pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã
anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino
pahitattassa viharato avimutta¤ceva cittaü vimuccati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü
gacchanti, ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāti.

Puna ca paraü gahapati bhikkhu muditāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati.
Tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya1
sabbāvantaü lokaü muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena
abyāpajjhena pharitvā viharati. So iti paņisa¤cikkhati: ayampi kho muditācetovimutti2
abhisaīkhatā abhisa¤cetayitā, yaü kho pana ki¤ci abhisaīkhataü abhisa¤cetayitaü tadaniccaü
nirodhadhammanti pajānāti, so tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce āsavānaü
khayaü pāpuõāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü
saüyojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā.
Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato
avimutta¤ceva cittaü vimuccati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti,
ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāti.

Puna ca paraü gahapati bhikkhu upekkhāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati.
Tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya1
sabbāvantaü lokaü upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena
abyāpajjhena pharitvā viharati. So iti paņisa¤cikkhati: ayampi kho upekkhācetovimutti2
abhisaīkhatā abhisa¤cetayitā, yaü kho pana ki¤ci abhisaīkhataü abhisa¤cetayitaü tadaniccaü
nirodhadhammanti pajānāti, so tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce āsavānaü
khayaü pāpuõāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü
saüyojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā.
Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato
avimutta¤ceva cittaü vimuccati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti,
ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāti.

Puna ca paraü gahapati bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü
atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāso ti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja
viharati. So iti paņisa¤cikkhati: ayampi kho pana ākāsāna¤cāyatanasamāpatti abhisaīkhatā
abhisa¤cetayitā, yaü kho pana ki¤ci abhisaīkhataü abhisa¤cetayitaü tadaniccaü
nirodhadhammanti pajānāti, so tattha ņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce āsavānaü
khayaü pāpuõāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü
saüyojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā.
Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato
avimutta¤ceva cittaü vimuccati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü gacchanti,
ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāti.

Puna ca paraü gahapati bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü
vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. So iti paņisa¤cikkhati: ayampi kho
vi¤¤āõa¤cāyatana samāpatti abhisaīkhatā abhisa¤cetayitā, yaü kho pana ki¤ci
abhisaīkhataü abhisa¤cetayitaü tadaniccaü nirodhadhammanti pajānāti. So tattha ņhito
āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce āsavānaü khayā pāpuõāti, teneva dhammarāgena tāyaü
dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātiko hoti
tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā
passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa
ātāpino pahitattassa virato viharato avimutta¤ceva cittaü vimuccati. Aparikkhãõā ca āsavā
parikkhayaü gacchanti, ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāti.

Puna ca paraü gahapati bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti
āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. So iti paņisa¤cikkhati: ayampi kho
āki¤ca¤¤āyatanasamāpatti abhisaīkhatā abhisa¤cetayitā, yaü kho pana ki¤ci abhisaīkhataü
abhisa¤cetayitaü tadaniccaü nirodhadhammanti pajānāti, so tattha ņhito āsavānaü khayaü
pāpuõāti. No ce āsavānaü khayaü pāpuõāti, teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā
pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã
anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho gahapati tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino
pahitattassa viharato avimutta¤ceva cittaü vimuccati. Aparikkhãõā ca āsavā parikkhayaü
gacchanti. Ananuppatta¤ca anuttaraü yogakkhemaü anupāpuõāti.

-------------------------
1. Sabbatthatāya-sãmu.
2. Cetasovimutti-sãmu.
3. Ayaü kho-sãmu.

[BJT Page 026] [\x  26/]     

Evaü vutte dasamo gahapati aņņhakanāgaro āyasmantaü ānandaü etadavoca: " seyyathāpi
bhante ānanda puriso ekaü nidhimukhaü gavesanto sakideva ekādasa [PTS Page 353] [\q
353/]      nidhimukhāni adhigaccheyya, evameva kho ahaü bhante ekaü amatadvāraü
gavesanto sakideva ekādasa amatadvārāni alatthaü savaõāya1. Seyyathāpi bhante purisassa
agāraü ekādasadvāraü, so tasmiü agāre āditte ekamekenapi dvārena sakkuõeyya attānaü
sotthiü kātuü, evameva kho ahaü bhante imesaü ekādasannaü amatadvārānaü ekamekenapi
amatadvārena sakkuõissāmi attānaü sotthiü kātuü. Ime hi nāma bhante a¤¤atitthiyā
ācariyassa ācariyadhanaü pariyesissanti. Kiüpanāhaü2 āyasmato ānandassa påjaü na
karissāmã"ti.

Atha kho dasamo gahapati aņņhakanāgaro pāņaliputta¤ca vesālika¤ca bhikkhusaīghaü
sannipātāpetvā3 paõãtena khādanãyena bhojanãyena sahatthā santappesi sampavāresi.
Ekameka¤ca bhikkhuü paccekadussayugena acchādesi, āyasmantaü ānandaü ticãvarena
acchādesi. âyasmato ca ānandassa pa¤casataü vihāraü4 kārāpesã'ti.

Aņņhakanāgarasuttaü dutiyaü.

--------------------------
1. Bhāvanāya- machasaü 2. Kimaīgaü panāhaü- machasaü, syā 3. Sannipātetvā-machasaü,syā
4. Pa¤casatavihāraü - machasaü,syā.

[BJT Page 028] [\x  28/]     

2.1.3.
Sekha suttaü.

Evaü me sutaü ekaü samayaü bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiü nigrodhārāme.
Tena kho pana samayena kāpilavatthavānaü sakyānaü navaü santhāgāraü acirakāritaü hoti
anajjhāvutthaü1 samaõena vā brāhmaõena vā kenaci vā manussabhåtena. Atha kho
kāpilavatthavā sakyā yena bhagavā tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā bhagavantaü
abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho kāpilavatthavā sakyā
bhagavantaü etadavocuü: idha bhante kāpilavatthavānaü sakyānaü navaü santhāgāraü
acirakāritaü2 anajjhāvutthaü samaõena vā brāhmaõena vā kenaci vā manussabhåtena, taü
bhante bhagavā paņhamaü paribhu¤jatu, bhagavatā paņhamaü paribhuttaü pacchā
kāpilavatthavā sakyā paribhu¤jissanti. Tadassa kāpilavatthavānaü sakyānaü dãgharattaü
hitāya [PTS Page 354] [\q 354/]      sukhāyā'ti. Adhivāsesi bhagavā tuõhãbhāvena.

Atha kho kāpilavatthavā sakyā bhagavato adhivāsanaü viditvā uņņhāyāsanā bhagavantaü
abhivādetvā padakkhiõaü katvā yena santhāgāraü tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā
sabbasanthariü santhāgāraü santharitvā āsanāni pa¤¤āpetvā udakamaõikaü patiņņhāpetvā3
telappadãpaü āropetvā yena bhagavā tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā bhagavantaü
abhivādetvā ekamantaü aņņhaüsu. Ekamantaü ņhitā kho kāpilavatthavā sakyā bhagavantaü
etadavocuü: sabbasanthariü santhataü bhante santhāgāraü āsanāni pa¤¤attāni, udakamaõiko
patiņņhāpito,4 telappadãpo āropito, yassadāni bhante bhagavā kālaü ma¤¤atã'ti. Atha kho
bhagavā nivāsetvā pattacãvaraü ādāya saddhiü bhikkhusaīghena yena santhāgāraü
tenupasaīkami. Upasaīkamitvā pāde pakkhāletvā santhāgāraü pavisitvā majjhimaü
thambhaü nissāya puratthābhimukho nisãdi, bhikkhu saīghopi kho pāde pakkhāletvā
santhāgāraü pavisitvā pacchimaü bhittiü nissāya puratthābhimukho nisãdi bhagavantaü
yeva purakkhatvā. Kāpilavatthavā pi kho sakyā pāde pakkhāletvā santhāgāraü pavisitvā
puratthimaü bhittiü nissāya pacchāmukhā6 nisãdiüsu bhagavantaüyeva purakkhatvā. Atha
kho bhagavā kāpilavatthave sakye bahudevarattiü dhammiyā kathāya sandassetvā
samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā āyasmantaü ānandaü āmantesi: paņibhātu taü
ānanda kāpilavatthavānaü sakyānaü sekho pāņipado7 piņņhimme8 āgilāyati. Tamahaü
āyamissāmãti. Evaü bhanteti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā
catugguõaü saīghāņiü pa¤¤āpetvā dakkhiõena passena sãhaseyyaü kappesi pāde pādaü
accādhāya sato sampajāno uņņhānasa¤¤aü manasikaritvā.

-------------------------
1. Anajjhāvuņņhapubbaü - syā. Anajjhāvuņņhaü - machasaü. 2. Acirakāritaü hoti-syā. 3.
Upaņņhapetvā-machasaü. 4. Upaņņhāpito-machasaü. 5. Navaü santhāgāraü - machasaü. 6.
Pacchimābhimukhā-machasaü 7. Paņipado-syā 8. Piņņhi me-machasaü,syā.

[BJT Page 030] [\x  30/]     

Atha kho āyasmā ānando mahānāmaü sakyaü āmantesi. Idha mahānāma ariyasāvako
sãlasampanno hoti. Indriyesu guttadvāro hoti. Bhojane matta¤¤å hoti. Jāgariyaü anuyutto
hoti. Sattahi saddhammehi samannāgato hoti. Catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü
diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã.

Katha¤ca [PTS Page 355] [\q 355/]      mahānāma ariyasāvako sãlasampanno hoti: idha
mahānāma ariyasāvako sãlavā hoti. Pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati
ācāragocarasampanno, aõumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu,
evaü kho mahānāma ariyasāvako sãlasampanno hoti.

Katha¤ca mahānāma ariyasāvako indriyesu guttadvāro hoti: idha mahānāma ariyasāvako
cakkhunā råpaü disvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã. Yatvādhikaraõamenaü
cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuü. Tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati cakkhundriyaü, cakkhundriye
saüvaraü āpajjati. 

Sotena saddaü sutvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõametaü
sotindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati sotindriyaü, sotindriye saüvaraü
āpajjati.

Ghānena gandhaü ghāyitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã,
yatvādhikaraõamenaü ghānindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati ghānindriyaü,
ghānindriye saüvaraü āpajjati. 
Jivhāya rasaü sāyitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõametaü
jivhindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati jivhindriyaü, jivhindriye saüvaraü
āpajjati. 
Kāyena phoņņhabbaü phåsitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã,
yatvādhikaraõamenaü kāyindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati kāyindriyaü,
kāyindriye saüvaraü āpajjati. 
Manasā dhammaü vi¤¤āya na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõametaü
manendriyaü manindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā
dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvaraü paņipajjati, rakkhati manindriyaü, manindriye
saüvaraü āpajjati. Evaü kho mahānāma ariyasāvako indriyesu guttadvāro hoti.

Katha¤ca mahānāma ariyasāvako bhojane matta¤¤å hoti: idha mahānāma ariyasāvako
paņisaīkhāyoniso āhāraü āhāreti, neva davāya na madāya na maõķanāya na vibhåsanāya
yāvadeva imassa kāyassa ņhitiyā yāpanāya, vihiüsåparatiyā brahmacariyānuggahāya. Iti
purāõa¤ca vedanaü paņihaīkhāmi. Nava¤ca vedanaü na uppādessāmi, yātrā ca me
bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti. Evaü kho mahānāma ariyasāvako bhojane
matta¤¤å hoti.

Katha¤ca mahānāma ariyasāvako jāgariyaü anuyutto hoti: idha mahānāma ariyasāvako
divasaü caīkamena nisajjāya āvaraõãyehi dhammehi cittaü parisodheti, rattiyā paņhamaü
yāmaü caīkamena nisajjāya āvaraõãyehi dhammehi cittaü parisodheti, rattiyā majjhimaü
yāmaü dakkhiõena passena sãhaseyyaü kappeti pāde pādaü accādhāya sato sampajāno
uņņhānasa¤¤aü manasikaritvā. Rattiyā pacchimaü yāmaü paccuņņhāya caīkamena nisajjāya
āvaraõãyehi dhammehi cittaü parisodheti. Evaü kho mahānāma ariyasāvako jāgariyaü
anuyutto hoti.

[BJT Page 032] [\x  32/]     
Katha¤ca mahānāma [PTS Page 356] [\q 356/]      ariyasāvako sattahi saddhammehi
samannāgato hoti: idha mahānāma ariyasāvako saddho hoti. Saddahati tathāgatassa
bodhiü."Itipi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå
anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaü buddho bhagavā"ti. Hirimā hoti.
Hirãyati kāyaduccaritena vacãduccaritena manoduccaritena. Hirãyati pāpakānaü akusalānaü
dhammānaü samāpattiyā. Ottāpã hoti, ottappati1 kāyaduccaritena vacãduccaritena
manoduccaritena. Ottappati pāpakānaü akusalānaü dhammānaü samāpattiyā. Bahussuto
hoti sutadharo sutasannicayo. Ye te dhammā ādikalyāõā majjhekalyāõā pariyosānakalyāõā
sātthā sabya¤janā kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti. Tathāråpāssa
dhammā bahussutā honti dhatā2 vacasā paricitā manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā.
âraddhaviriyo viharati akusalānaü dhammānaü pahānāya kusalānaü dhammānaü
upasampadāya, thāmavā daëhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Satimā hoti
paramena satinepakkena samannāgato. Cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā
pa¤¤avā hoti udayatthagāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya
sammādukkhakkhayagāminiyā. Evaü kho mahānāma ariyasāvako sattahi saddhammehi
samannāgato hoti.

Katha¤ca mahānāma ariyasāvako catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü3
diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã, idha mahānāma
ariyasāvako vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü
pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati.Vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü
sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü
jhānaü upasampajja viharati. Pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati.Sato ca sampajāno
sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti.Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü
tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva
somanassadomanassānaü atthaīgamā1 adukkhaü asukhaü2 upekkhāsati pārisuddhiü
catutthaü jhānaü3 upasampajja viharati. Evaü kho mahānāma ariyasāvako catunnaü
jhānānaü ābhicetasikānaü3 diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã
akasiralābhã.

Yato kho mahānāma ariyasāvako evaü sãlasampanno hoti. Evaü indriyesu guttadvāro hoti.
Evaü bhojane matta¤¤å hoti, evaü jāgariyaü anuyutto hoti. Evaü sattahi saddhammehi [PTS
Page 357] [\q 357/]      samannāgato hoti. Evaü catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü
diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã, akasiralābhã. Ayaü vuccati
mahānāma ariyasāvako sekho pāņipado4 apuccaõķatāya samāpanno bhabbo abhinibhidāya
bhabbo sambodhāya bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.

-------------------------
1. Ottapati-sãmu,syā. 2 Dhātā-machasaü, 3. Abhicetasikānaü-sãmu 4. Paņipado-syā.

[BJT Page 034] [\x  34/]     

Seyyathāpi mahānāma kukkuņiyā aõķāni aņņha vā dasa vā dvādasa vā, tānassu kukkuņiyā
sammā adhisayitāni sammā pariseditāni sammā paribhāvitāni, ki¤cāpi tassā kukkuņiyā na
evaü icchā uppajjeyya: aho vatime kukkuņapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuõķakena
vā aõķakosaü padāëetvā sotthinā abhinibbhijjeyyu'nti. Atha kho bhabbāva te
kukkuņapotakā pādanakhasikhāya vā mukhatuõķakena vā aõķakosaü padāëetvā sotthinā
abhinibbhijjituü. Evameva kho mahānāma yato ariyasāvako evaü sãlasampanno hoti, evaü
indriyesu guttadvāro hoti, evaü bhojane matta¤¤å hoti, evaü jāgariyaü anuyutto hoti, evaü
sattahi saddhammehi samannāgato hoti, evaü catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü
diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã. Ayaü vuccati
mahānāma ariyasāvako sekho pāņipado apuccaõķatāya samāpanno bhabbo abhinibhidāya
bhabbo sambodhāya bhabbo anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya.

Sa kho so mahānāma ariyasāvako imaüyeva anuttaraü upekkhāsati pārisuddhiü āgamma
anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. Seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi jātiyo, tissopi jātiyo
catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsatimpi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi
jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi
saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe amutrāsiü evannāmo
evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato
cuto amutra udapādiü5 tatrāpāsiü evannāmo evaügotto evaüvaõõo evamāhāro
evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapanno'ti. Iti sākāraü
sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. Ayamassa paņhamā'bhinibhidā hoti
kukkuņacchāpakasseva aõķakosamhā.

Sa kho so mahānāma ariyasāvako imaüyeva anuttaraü upekkhāsati pārisuddhiü āgamma
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne,
hine paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti. Ayamassa
dutiyā'bhinibhidā hoti kukkuņacchāpakasseva aõķakosamhā. 

Sa kho so mahānāma ariyasāvako imaüyeva anuttaraü upekkhā satipārisuddhiü āgamma
āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā
sacchikatvā [PTS Page 358] [\q 358/]      upasampajja viharati ayamassa tatiyā'bhinibhidā
hoti kukkuņacchāpakasseva aõķakosamhā.

Yampi kho1 mahānāma ariyasāvako sãlasampanno hoti, idampissa hoti caraõasmiü. Yampi
mahānāma ariyasāvako indriyesu guttadvāro hoti idampissa hoti caraõasmiü. Yampi
mahānāma ariyasāvako bhojane matta¤¤å hoti idampissa hoti caraõasmiü. Yampi
mahānāma ariyasāvako jāgariyaü anuyutto hoti idampissa hoti caraõasmiü. Yampi
mahānāma ariyasāvako sattahi saddhammehi samannāgato hoti, idampissa hoti caraõasmiü.
Yampi mahānāma ariyasāvako catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü
diņņhadhammasukhavihārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã, idampissa hoti
caraõasmiü.

------------------------
1. Yampi-machasaü, syā.

[BJT Page 036] [\x  36/]     

Yampi kho mahānāma ariyasāvako anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. Seyyathãdaü:
ekampi jātiü, dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsatimpi
jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi
jātisatasahassampi anekepi saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi
saüvaņņavivaņņakappe amutrāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro
evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiü5 tatrāpāsiü
evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã
evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapanno'ti. Iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü
pubbenivāsaü anussarati. Idampissa hoti vijjāya. Yampi mahānāma ariyasāvako dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hãne
paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate - yathākammåpage satte pajānāti, idampissa
hoti vijjāya. Yampi mahānāma ariyasāvako āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü
pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati,
idampissa hoti vijjāya. Ayaü vuccati mahānāma ariyasāvako vijjāsampanno itipi,
caraõasampanno itipi, vijjācaraõasampanno itipi, brahmunā kho panesā1 mahānāma
sanaīkumārena gāthā bhāsitā.

Khattiyo seņņho janetasmiü ye gottapaņisārino,
Vijjācaraõasampanno so seņņho devamānuse'ti.

Sā kho panesā mahānāma brahmunā sanaīkumārena gāthā sugãtā na duggãtā, subhāsitā na
dubbhāsitā, atthasaühitā no anatthasaühitā anumatā bhagavatāti.

Atha kho bhagavā uņņhahitvā āyasmantaü ānandaü āmantesi: sādhu sādhu ānanda, sādhu
kho tvaü ānanda kāpilavatthavānaü sakyānaü sekhaü pāņipadaü abhāsãti.
[PTS Page 359] [\q 359/]      
Idamavocāyasmā ānando. Samanu¤¤o satthā ahosi. Attamanā kāpilavatthavā sakyā
āyasmato ānandassa bhāsitaü abhinandu'nti.

Sekhasuttaü tatiyaü.

-------------------------
1.Brahmunā pesā-machasaü,syā.

[BJT Page 038] [\x  38/]     

2.1.4
Potaliya suttaü.

Evaü me sutaü ekaü samayaü bhagavā aīguttarāpesu viharati āpaõaü nāma aīguttarāpānaü
nigamo. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya āpaõaü
piõķāya pāvisi. âpaõe piõķāya caritvā pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto yena¤¤ataro
vanasaõķo tenupasaīkami divāvihārāya. Taü vanasaõķaü ajjhogahetvā1 a¤¤atarasmiü
rukkhamåle divāvihāraü nisãdi.2.

Potaliyopi kho gahapati sampannanivāsanapāpuraõo3 chattupāhanāhi jaīghāvihāraü
anuvicaramāno anucaīkamamāno yena so vanasaõķo tenupasaīkami. Taü vanasaõķaü
ajjhogahetvā1 yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi.
Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhitaü kho
potaliyaü gahapatiü bhagavā etadavoca: 'saüvijjante4 kho gahapati āsanāni sace ākaīkhasi
nisãdā'ti. Evaü vutte potaliyo gahapati 'gahapativādena maü samaõo gotamo
samudācaratã'ti kupito anattamano tuõhã ahosi. Dutiyampi kho bhagavā potaliyaü
gahapatiü etadavoca 'saüvijjante4 kho gahapati āsanāni, sace ākaīkhasi nisãdā'ti. Dutiyampi
kho potaliyo gahapati 'gahapativādena maü samaõo gotamo samudācaratã'ti kupito
anattamano tuõhã ahosi. Tatiyampi kho bhagavā potaliyaü gahapatiü etadavoca: 'saüvijjante
kho gahapati āsanāni, sace ākaīkhasi nisidā'ti. Evaü vutte potaliyo gahapati 'gahapativādena
maü samaõo gotamo samudācarati'ti kupito anattamano bhagavantaü etadavoca: 'tayidaü
[PTS Page 360] [\q 360/]      bho gotama nacchannaü,tayidaü nappatiråpaü, yaü maü tvaü
gahapati vādena samudācarasã'ti.

Te hi te gahapati ākārā te liīgā te nimittā yathā taü gahapatissāti. Tathāhi pana me bho
gotama sabbe kammantā paņikkhittā, sabbe vohārā samucchinnāti. 'Yathā kathaü pana te
gahapati sabbe kammantā paņikkhittā,sabbe vohārā samucchinnā'ti. 'Idha me bho gotama
yaü ahosi dhanaü vā dha¤¤aü vā rajataü vā jātaråpaü vā sabbaü taü puttānaü dāyajjaü
niyyātaü, tatthāhaü anovādã anupavādã ghāsacchādanaparamo viharāmi. Evaü kho me bho
gotama sabbe kammantā paņikkhittā sabbe vohārā samucchinnā'ti.

-------------------------
1. Ajjhogāhetvā - machasaü. Ajjhogāhitvā-[PTS 2.] Rukkhamåle nisãdi-[PTS 3.] Pāvuraõe-ma
4. Saüvijjanti-machasaü.Syā.

[BJT Page 040] [\x  40/]     

A¤¤athā kho tvaü gahapati vohārasamucchedaü vadesi1 a¤¤athā ca pana ariyassa vinaye
vohārasamucchedo hotã'ti. Yathā kathaü pana bhante ariyassa vinaye vohārasamucchedo
hoti. Sādhu me bhante bhagavā tathā dhammaü desetu. Yathā ariyassa vinaye
vohārasamucchedo hotã'ti. Tena hi gahapati suõāhi sādhukaü manasikarohi bhāsissāmãti.
Evaü bhanteti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

Aņņha kho ime gahapati dhammā ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saüvattanti. Katame
aņņha apāõātipātaü nissāya pāõātipāto pahātabbo, dinnādānaü nissāya adinnādānaü
pahātabbaü, saccaü vācaü2 nissāya musāvādo pahātabbo,apisunaü vācaü nissāya pisunā
vācā pahātabbā, agiddhilobhaü nissāya giddhilobho pahātabbo, anindārosaü nissāya
nindāroso pahātabbo, akodhåpāyāsaü nissāya kodhåpāyāso pahātabbo,anatimānaü nissāya
atimāno pahātabbo. Ime kho gahapati aņņhadhammā saīkhittena vuttā vitthārena avibhattā
ariyassa vinaye vohārasamucchedāya saüvattantã'ti.
Yeme3 bhante bhagavatā aņņha dhammā saīkhittena vuttā vitthārena avibhattā ariyassa
vinaye vohārasamucchedāya saüvattanti. Sādhu me bhante bhagavā ime aņņha dhamme
vitthārena vibhajatu anukampaü upādāyāti. Tena hi gahapati suõāhi sādhukaü
manasikarohi. Bhāsissāmãti. Evaü bhanteti kho potaliyo gahapati bhagavato paccassosi
bhagavā etadavoca:
[PTS Page 361  [\q 361/]     ']apāõātipātaü nissāya pāõātipāto pahātabbo'ti iti kho panetaü
vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü: idha gahapati ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: yesaü kho
ahaü saüyojanānaü hetu pāõātipāti assaü,tesāhaü saüyojanānaü pahānāya samåcchedāya
paņipanno, aha¤ceva kho pana pāõātipāti assaü attāpi maü upavadeyya pāõātipātapaccayā,
anuvicca vi¤¤å garaheyyuü pāõātipātapaccayā, kāyassa bhedā parammaraõā duggati
pāņikaīkhā pāõātipātapaccayā. Etadeva kho pana saüyojanaü etaü nãvaraõaü yadidaü
pāõātipāto, ye ca pāõātipātapaccayā uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā, pāõātipātā
paņiviratassa evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti. ' Apāõātipātaü nissāya pāõātipāto
pahātabbo'ti iti yaü taü vuttaü, idametaü paņicca vuttaü.

'Dinnādānaü nissāya adinnādānaü pahātabba'nti iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca
vuttaü: idha gahapati ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: yesaü kho ahaü saüyojanānaü hetu
adinnādāyã assaü, tesāhaü saüyojanānaü pahānāya samucchedāya paņipanno aha¤ceva kho
pana adinnādāyã assaü, attāpi maü upavadeyya adinnādānapaccayā.

------------------------
1.Vadasi-sãmu. 2.Sammavācaü-machasaü. 3. Yeme pana -syā.

[BJT Page 042] [\x  42/]     

Anuvicca vi¤¤å garaheyyuü adinnādānapaccayā. Kāyassa bhedā parammaraõā duggati
pāņikaīkhā adinnādānapaccayā. Etadeva etadeva kho pana saüyojanaü etaü nãvaraõaü
yadidaü adinnādānaü, ye ca adinnādānapaccayā uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā.
Adinnādānā paņiviratassa evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti. 'Dinnādānaü nissāya
adinnādānaü pahātabba'nti iti yaü taü vuttaü, idametaü paņicca vuttaü.

'Saccaü1 vācaü nissāya musāvādo pahātabbo'ti iti kho panetaü vuttaü ki¤cetaü paņicca
vuttaü: idha gahapati ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: yesaü kho ahaü saüyojanānaü hetu
musāvādã assaü. Tesāhaü saüyojanānaü pahānāya samucchedāya paņipanno. Aha¤ceva kho
pana musāvādã assaü, attāpi maü upavādeyya musāvādapaccayā, anuvicca vi¤¤å
garaheyyuü musāvādapaccayā, kāyassa bhedā parammaraõā duggati pāņikaīkhā
musāvādapaccayā etadeva kho pana saüyojanaü etaü nãvaraõaü yadidaü musāvādo, [PTS
Page 362] [\q 362/]      ye ca musāvādapaccayā uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā.
Musāvādā paņiviratassa evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti. 'Saccaü vācaü nissāya
musāvādo pahātabbo'ti iti yaü taü, vuttaü idametaü paņicca vuttaü.

'Apisunaü vācaü nissāya pisunā vācā pahātabbā'ti iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca
vuttaü: idha gahapati ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: yesaü kho ahaü saüyojanānaü hetu
pisunāvāco assaü, tesāhaü saüyojanānaü pahānāya samucchedāya paņipanno aha¤ceva kho
pana pisunāvāco assaü, attāpi maü upavādeyya pisunā vācapaccayā2, anuvicca vi¤¤å
garaheyyuü pisunāvācapaccayā, kāyassa bhedā parammaraõā duggati pāņikaīkhā
pisunāvācapaccayā2. Etadeva kho pana saüyojaganaü etaü nãvaraõaü yadidaü suna pisunā
vācā, ye ca pisunāvācapaccayā uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā pisunā vācā3
paņiviratassa evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti. 'Apisunaü vācaü nissāya pisunā vācā
pahātabbā'ti iti yaü taü vuttaü, idametaü paņicca vuttaü.

Agiddhilobhaü nissāya giddhilobho pahātabbo'ti iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca
vuttaü: idha gahapati ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: yesaü kho ahaü saüyojanānaü hetu
giddhilobhã assaü,tesāhaü saüyojanānaü pahānāya samucchedāya paņipanno aha¤ceva kho
pana giddhilobhã assaü, attāpi maü upavadeyya giddhilobhapaccayā, anuvicca vi¤¤å
garaheyyuü giddhilobhapaccayā'kāyassa bhedā parammaraõā duggati pāņikaīkhā
giddhilobhapaccayā etadeva etadeva kho pana saüyojanaü etaü nãvaraõaü yadidaü
giddhilobho, ye ca giddhilobhapaccayā uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā.
Agiddhilobhissa4 evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti. ' Agiddhilobhaü nissāya
giddhilobho pahātabbo'ti iti yaü taü vuttaü,idametaü paņicca vuttaü.

--------------------------
1.Saccavācaü-machasaü 2. Pisuõāvācā paccayā- [PTS 3.] Pisuõāya vācāya-[PTS 4.]
Giddhãlobhā paņiviratassa-machasaü.

[BJT Page 044] [\x  44/]     

'Anindārosaü nissāya nindāroso pahātabbo'ti iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü:
idha gahapati ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: yesaü kho ahaü saüyojanānaü hetu nindārosã
assaü, tesāhaü saüyojanānaü [PTS Page 363] [\q 363/]      pahānāya samucchedāya
paņipanno. Aha¤ceva kho pana nindārosã assaü, attāpi maü upavadeyya nindārosapaccayā
anuvicca vi¤¤å1 garaheyyuü nindārosapaccayā, kāyassa bhedā parammaraõā duggati
pāņikaīkhā nindārosapaccayā. Etadeva kho pana saüyojanaü etaü nãvaraõaü yadidaü
nindāroso. Ye ca nindārosapaccayā uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā. Anindārosissa
evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti. 'Anindārosaü nissāya nindāroso pahātabbo'ti iti
yaü taü vuttaü,idametaü paņicca vuttaü.

'Akodhåpāyāsaü nissāya kodhåpāyāso pahātabbo,ti iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca
vuttaü: idha gahapati ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: yesaü kho ahaü saüyojanānaü hetu
kodhåpāyāsã assaü, tesāhaü saüyojanānaü pahānāya samucchedāya paņipanno. Aha¤ceva
kho pana kodhåpāyāsã assaü, attāpi maü upavadeyya kodhåpāyāsapaccayā, anuvicca vi¤¤å
garaheyyuü kodhåpāyāsa paccayā,kāyassa hedā parammaraõā duggati pāņikaīkhā
kodhåpāyāsapaccayā. Etadeva kho pana saüyojanaü etaü nãvaraõaü yadidaü kodhåpāyāso,
ye ca kodhåpāyāsapaccayā uppajjeyyuü āsavā vighātapariëāhā. Akodhåpāyāsissa evaüsa te
āsavā vighātapariëāhā na honti 'akodhåpāyāsaü nissāya kodhåpāyāso pahātabbo'ti iti yaü taü
vuttaü, idametaü paņicca vuttaü.

'Anatimānaü nissāya atimāno pahātabbo'ti iti kho panetaü vuttaü, ki¤cetaü paņicca vuttaü:
idha gahapati ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: yesaü kho ahaü saüyojanānaü hetu atimānã
assaü, tesāhaü saüyojanānaü pahānāya samucchedāya paņipanno. Aha¤ceva kho pana
atimānã assaü,attāpi maü upavadeyya atimānapaccayā, anuvicca vi¤¤å garaheyyuü
atimānapaccayā, kāyassa bhedā parammaraõā duggati pāņikaīkhā atimānapaccayā. Etadeva
kho pana saüyojanaü etaü nãvaraõaü yadidaü atimāno, ye ca atimānapaccayā uppajjeyyuü
āsavā vighātapariëāhā, anatimānissa evaüsa te āsavā vighātapariëāhā na honti. 'Anatimānaü
nissāya atimāno pahātabbo'ti iti yaü taü vuttaü idametaü paņicca vuttaü.
[PTS Page 364] [\q 364/]      
Ime kho gahapati aņņha dhammā saīkhittena vuttā vitthārena vibhattā2 ye ariyassa vinaye
vohārasamucchedāya saüvattanti. Na tveva tāva ariyassa vinaye sabbena sabbaü sabbathā
sabbaü vohārasamucchedo hotãti. Yathā kathaü pana bhante ariyassa vinaye sabbena sabbaü
sabbathā sabbaü vohārasamucchedo hoti sādhu me bhante bhagavā tathā dhammaü desetu
yathā ariyassa vinaye sabbena sabbaü sabbathā sabbaü vohārasamucchedo hotãti. Tena hi
gahapati suõāhi. Sādhukaü manasikarohi. Bhāsissāmiti. Evaü bhanteti kho potaliyo gahapati
bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

-------------------------
1.Anuviccāpi maü vi¤¤å - machasaü. 2. Avibhattā-syā.

[BJT Page 046] [\x  46/]     

Seyyathāpi gahapati kukkuro jighacchādubbalyapareto goghātakasåõaü paccupaņņhito assa.
Tamenaü dakkho goghātako vā goghātakantevāsã vā aņņhikaīkalaü sunikantanikantaü1
nimmaüsaü lohitamakkhittaü upacchubheyya2. Taü kimma¤¤asi gahapati: api nu so
kukkuro amuü aņņhikaīkalaü sunikantanikantaü nimmaüsaü lohitamakkhittaü
paëikhādento3 jighacchādubbalyaü paņivineyyāti. No hetaü bhante, taü kissa hetu: aduü hi
bhante aņņhikaīkalaü sunikantanikantaü nimmaüsaü lohitamakkhittaü, yāvadeva ca pana so
kukkuro kilamathassa vighātassa bhāgã assāti. Evameva kho gahapati ariyasāvako iti
paņisa¤cikkhati, aņņhikaīkalåpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo
ettha bhiyyo'ti. Evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya disvā yāyaü upekkhā nānattā
nānattasitā, taü abhinivajjetvā yāyaü upekkhā ekattā ekattasitā, yattha sabbaso
lokāmisåpādānā aparisesā nirujjhanti. Tamevupekkhaü bhāveti.

Seyyathāpi gahapati gijjho vā kaīko vā kulalo vā maüsapesiü ādāya uķķiyeyya,4 tamenaü
gijjhāpi kaīkāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitaccheyyuü virājeyyuü5, taü kimma¤¤asi
gahapati, sace so gijjho vā kaīko vā kulalo vā taü maüsapesiü na khippameva
paņinissajjeyya. So tato nidānaü maraõaü vā nigaccheyya maraõamattaü vā dukkhanti.
Evaü bhante, evameva kho gahapati ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: maüsapesåpamā kāmā
vuttā bhagavatā bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyoti [PTS Page 365] [\q 365/] 
    evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya disvā yāyaü upekkhā nānattā nānattasitā, taü
abhinivajjetvā yāyaü upekkhā ekattā ekattasitā. Yattha sabbaso lokāmisåpādānā aparisesā
nirujjhanti. Tamevupekkhaü bhāveti.

Seyyathāpi gahapati puriso ādittaü tiõukkaü ādāya paņivātaü gaccheyya. Taü kimma¤¤asi
gahapati, sace so puriso taü ādittaü tiõukkaü na khippameva paņinissajjeyya. Tassa sā ādittā
tiõukkā hatthaü vā daheyya bāhaü vā daheyya. A¤¤ataraü vā aīgapaccaīgaü daheyya. So
tato nidānaü maraõaü vā nigaccheyya maraõamattaü vā dukkhanti. Evaü bhante. Evameva
kho gahapati ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: tiõukkåpamā kāmā vuttā bhagavatā
bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyoti. Evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya
disvā yāyaü upekkhā nānattā nānattasitā, taü abhinivajjetvā yāyaü upekkhā ekattā ekattasitā.
Yattha sabbaso lokāmisåpādānā aparisesā nirujjhanti. Tamevupekkhaü bhāveti.

-------------------------
1. Sunikantaü nikantaü-sãmu. 2. Upacchåbheyya-syā 3. Palehanto-machasaü syā. 4.
Uķķayeyya-[PTS,]syā 5. Vissajjeyyuü -machasaü. 6. A¤¤ataraü vā a¤¤ataraü vā -machasaü.

[BJT Page 048] [\x  48/]     

Seyyathāpi gahapati aīgārakāsu sādhikaporisā pårā aīgārānaü vãtaccikānaü vãtadhåmānaü,
atha puriso āgaccheyya jãvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaņikkålo2. Tamenaü
dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā aīgārakāsuü upakaķķheyyuü. Taü kimma¤¤asi
gahapati, api nu so puriso iticiticeva kāyaü sannāmeyyāti, evaü bhante taü kissa hetu:
viditaü hi bhante tassa purisassa ima¤cehaü aīgārakāsuü patissāmi, tato nidānaü maraõaü
vā nigacchāmi maraõamattaü vā dukkhanti. Evameva kho gahapati ariyasāvako iti
paņisa¤cikkhati: aīgārakāsåpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādãnavo
ettha bhiyyoti evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya disvā yāyaü upekkhā nānattā
nānattasitā, taü abhinivajjetvā yāyaü upekkhā ekattā ekattasitā. Yattha sabbaso
lokāmisåpādānā aparisesā nirujjhanti. Tamevupekkhaü bhāveti.

Seyyathāpi gahapati puriso supinakaü passeyya ārāmarāmaõeyyakaü vanarāmaõeyyakaü
bhåmirāmaõeyyakaü pokkharaõãrāmaõeyyakaü so paņibuddho na ki¤ci passeyya,3
evameva kho gahapati ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: supinakåpamā kāmā vuttā bhagavatā
bahudukkhā bahupāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyoti. Evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya
disvā yāyaü upekkhā nānattā nānattasitā, taü abhinivajjetvā yāyaü upekkhā ekattā ekattasitā.
Yattha sabbaso lokāmisåpādānā aparisesā nirujjhanti. Tamevupekkhaü bhāveti.

Seyyathāpi gahapati puriso yācitakaü bhogaü yācitvā [PTS Page 366] [\q 366/]      yānaü
vā4 poroseyyaü5 pavaramaõikuõķalaü. So tehi yācitakehi bhogehi purakkhato parivuto
antarāpaõaü paņipajjeyya. Tamenaü jano disvā evaü vadeyya: bhogã vata bho puriso, evaü
kira bhogino bhogāni bhu¤jantãti. Tamenaü sāmikā yattha yattheva passeyyuü. Tattha
tattheva sāni hareyyuü. Taü kimma¤¤asi gahapati, alannu kho tassa purisassa
a¤¤athattāyāti. Evaü bhante, taü kissa hetu: sāmino hi bhante sāni arahantãti. Evameva kho
gahapati ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati: yācitakåpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā
bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyoti. Evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya disvā yāyaü
upekkhā nānattā nānattasitā, taü abhinivajjetvā yāyaü upekkhā ekattā ekattasitā, yattha
sabbaso lokāmisåpādānā aparisesā nirujjhanti. Tamevupekkhaü bhāveti.

Seyyathāpi gahapati gāmassa vā nigamassa vā avidåre tibbo vanasaõķo, tatrassa rukkho
sampannaphalo ca uppannaphalo ca, na cassu kānici phalāni bhåmiyaü patitāni, atha puriso
āgaccheyya phalatthiko phalagavesi phalapariyesanaü caramāno, so taü vanasaõķaü
ajjhogahetvā6 taü rukkhaü passeyya sampannaphala¤ca upapannaphala¤ca, natthi ca kānici
phalāni bhåmiyaü patitāni, jānāmi kho panāhaü rukkhaü āruhituü7 yannånāhaü imaü
rukkhaü āruhitvā8 yāvadattha¤ca khādeyyaü ucchaīga¤ca påreyyanti. So taü rukkhaü
āruhitvā8 yāvadattha¤ca

-------------------------
2:Dukkhappaņikkålo-machasaü 3. Paņipasseyya-machasaü 4. Yānaü-syā.[PTS]
5.Poriseyyaü-machasaü. 6. Ajjhogāhetvā - machasaü. 7. ( ârohituü-machasaü,[PTS]
( Abhiruyhituü-syā.
8. ( ârohitvā- machasaü,[PTS] abhiruyhitvā-syā.

[BJT Page 050] [\x  50/]     

Khādeyya ucchaīga¤ca påreyya. Atha dutiyo puriso āgaccheyya phalatthiko phalagavesi
phalapariyesanaü caramāno tiõhaü kuņhāriü ādāya. So taü vanasaõķaü ajjhogahetvā taü
rukkhaü passeyya sampanna phala¤ca uppannaphala¤ca tassa evamassa: ayaü kho rukkho
sampannapalo ca, uppannaphalo ca, natthi ca kānici phalāni bhumiyaü patitāni na kho
panāhaü jānāmi rukkhaü āruhituü,yannånāhaü imaü rukkhaü målato chetvā yāvadattha¤ca
khādeyyaü ucchaīga¤ca påreyyanti. So taü rukkhaü målato chindeyya. Taü kimma¤¤asi
gahapati, asu yo1 so puriso paņhamaü rukkhaü āråëho, sace so na khippameva oroheyya2
tassa so rukkho papatanto hatthaü vā bha¤jeyya. A¤¤ataraü vā aīgapaccaīgaü bha¤jeyya,
so tato [PTS Page 367] [\q 367/]      nidānaü maraõaü vā nigaccheyya maraõamattaü vā
dukkhanti. Evaü bhante, evameva kho gahapati ariyasāvako iti paņisa¤cikkhati
rukkhaphalåpamā kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahåpāyāsā, ādãnavo ettha bhiyyoti.
Evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya disvā yāyaü upekkhā ekattā ekattasitā yattha
sabbaso lokāmisåpādānā aparisesā nirujjhanti. Tamevupekkhaü bhāveti.

Sa kho so gahapati ariyasāvako imaüyeva anuttaraü upekkhāsatipārisuddhiü āgamma
anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. Seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi jātiyo, tissopi jātiyo
catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsatimpi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi
jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi
saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe amutrāsiü evannāmo
evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato
cuto amutra udapādiü5 tatrāpāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro
evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapanno'ti. Iti sākāraü
sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati.

Sa kho so gahapati ariyasāvako imaüyeva anuttaraü upekkhā satipārisuddhiü āgamma
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne.
Hãne paõãte suvaõaõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti,

Sa kho so gahapati ariyasāvako imaüyeva anuttaraü upekkhā satipārisuddhiü āgamma
āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā
sacchikatvā upasampajja viharati.
Ettāvatā kho gahapati ariyassa vinaye sabbena sabbaü sabbathā sabbaü vohārasamucchedo
hoti. Taü kimma¤¤asi gahapati,yathā ariyassa vinaye sabbena sabbaü vohārasamucchedo
hoti, api nu tvaü evaråpaü vohārasamucchedaü attani samanupassasãti, ko cāhaü bhante ko
ca ariyassa vinaye sabbena sabbaü sabbathā sabbaü vohārasamucchedo. Mayaü hi bhante
pubbe a¤¤atitthiye paribbājake anājānãyeva samāne ājānãyāti ama¤¤imha. Anājānãyeva
samāne ājānãyabhojanaü bhojimha. Anājānãyeva samāne ājānãyaņņhāne ņhapimha. Bhikkhå
pana mayaü bhante ājānãyeva samāne anājānãyāti ama¤¤imha. âjānãyeva samāne
anājānãyabhojanaü bhojimha. 

---------------------------
1: Amuko yo -machasaü amuko-syā. 2. Oruheyya-sãmu,syā.

[BJT Page 052] [\x  52/]     


âjānãyeva samāne anājānãyaņņhāne ņhapimha. Idāni pana mayaü bhante a¤¤atitthiye [PTS
Page 368] [\q 368/]      paribbājake anājāniyeva samāne anājānãyāti jānissāma. Anājānãyeva
samāne anājānãyabhojanaü bhojessāma1 anājānãyeva samāne anājānãyaņņhāne ņhapessāma
bhikkhå pana mayaü bhante ājānãyeva samāne ājānãyāti jānissāma ājānãyeva samāne
ājānãyabhojanaü bhojessāma, ājānãyeva samāne ājānãyaņņhāne ņhapessāma2 ajanesi vata me
bhante bhagavā samaõesu samaõapemaü3 samaõesu samaõappasādaü samaõesu
samaõagāravaü.

Abhikkantaü bhante, abhikkantaü bhante, seyyathāpi bhante nikkujjitaü4 vā ukkujjeyya,
paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaü
dhāreyya, cakkhumanto råpāni dakkhintãti, evamevaü5 bhagavatā anekapariyāyena
dhammo pakāsito. Esāhaü bhante bhagavantaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ca
bhikkhusaīgha¤ca. Upāsakaü maü bhagavā dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatanti.

Potaliya suttaü catutthaü.

-------------------------
1.Bhojissāma-sãmu,syā. 2.  hapissāma-sãmu 3.Samaõappemaümachasaü samaõappemaü
machasaü 4.Nikujjitaü-2[PTS 5.] Evamevaü kho bhante-machasaü

[BJT Page 054] [\x  54/]     

2.1.5
Jãvaka suttaü

Evaü me sutaü ekaü samayaü bhagavā rājagahe viharati jãvakassa komārabhaccassa
ambavane. Atha kho jãvako komārabhacco yena bhagavā tenupasaīkami upasaīkamitvā
bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho jãvako komārabhacco
bhagavantaü etadavoca:

Sutaü metaü bhante, samaõaü gotamaü uddissa pāõaü ārabhanti, taü samaõo gotamo jānaü
uddissakaņaü1 maüsaü paribhu¤jati paņiccakammanti. Ye te bhante evamāhaüsu: samaõaü
gotamaü uddissa pāõaü ārabhanti. Taü samaõo gotamo jānaü uddissakaņaü maüsaü
paribhu¤jati paņiccakammanti. Kacci te bhante bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaü
abhåtena abbhācikkhanti. Dhammassa cānudhammaü byākaronti. Na ca koci sahadhammiko
vādānuvādo gārayhaü ņhānaü2 āgacchatãti. [PTS Page 369] [\q 369/]      
Ye te jãvaka evamāhaüsu: samaõaü gotamaü uddissa pāõaü ārabhanti. Taü samaõo gotamo
jānaü uddissakaņaü maüsaü paribhu¤jati paņiccakammanti, na me te vuttavādino,
abbhācikkhanti ca pana3 mante asatā abhåtena. Tãhi kho ahaü jãvaka ņhānehi maüsaü
aparibhoganti vadāmi: diņņhaü sutaü parisaīkitaü, imehi kho ahaü jãvaka tãhi ņhānehi
maüsaü aparibhoganti vadāmi. Tãhi kho ahaü jãvaka ņhānehi maüsaü paribhoganti vadāmi:
adiņņhaü asutaü aparisaīkitaü, imehi kho ahaü jãvaka tãhi ņhānehi maüsaü paribhoganti
vadāmi.

Idha jãvaka, bhikkhu a¤¤ataraü gāmaü vā nigamaü vā upanissāya viharati,so
mettāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati. Tathā dutiyaü tathā tatiyaü tathā
catutthiü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya4 sabbāvantaü lokaü
mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā
viharati. Tamenaü gahapati vā gahapatiputto vā upasaīkamitvā svātanāya bhattena
nimanteti. âkaīkhamānova5 jãvaka bhikkhu adhivāseti. So tassā rattiyā accayena
pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya yena tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa
vā nivesanaü tenupasaīkamati upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdati. Tamenaü so gahapati
vā gahapatiputto vā paõãtena piõķapātena parivisati. Tassa na evaü hoti: sādhu vata
māyaü gahapati vā gahapatiputto vā paõãtena piõķapātena parivisati. Aho vata māyaü
gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evaråpena paõãtena piõķapātena pariviseyyāti.

-------------------------
1. Uddissakataü-machasaü 2.Gārayhaņņhānaü-syā. 3. Abbhācikkhanti ca-machasaü. 4.
Sabbatthatāya-sãma. 5. âkaīkhamāno-syā.
[BJT Page 056] [\x  56/]     

Evampissa na hoti. So taü piõķapātaü agathito amucchito anajjhopanno1 ādãnavadassāvã
nissaraõapa¤¤o paribhu¤jati. Taü kimma¤¤asi jãvaka, api nu so bhikkhu tasmiü samaye
attavyābādhāya vā ceteti, paravyābādhāya vā ceteti, ubhayavyāvādhāya vā ceteti? No hetaü
bhante. Nanu so jãvaka bhikkhu tasmiü samaye anavajjaüyeva āhāraü āhāreti. Evaü bhante.
Sutaü metaü bhante, brahmā mettāvihārãti. Tamme idaü bhante bhagavā sakkhidiņņho,
bhagavā hi bhante mettāvihārãti. Yena kho jãvaka rāgena yena [PTS Page 370] [\q 370/]    
 dosena yena mohena byāpādavā assa, so rāgo so doso so moho tathāgatassa pahãno
ucchinnamålo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiü anuppādadhammo. Sace kho te jãvakaü
idaü sandhāya bhāsitaü, anujānāmi te etanti. Etadeva kho pana me bhante sandhāya
bhāsitaü.

Idha jãvaka bhikkhu a¤¤ataraü gāmaü vā nigamaü vā upanissāya viharati,so
karuõāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati. Tathā dutiyaü tathā tatiyaü tathā
catutthiü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya4 sabbāvantaü lokaü
karuõāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā
viharati. Tamenaü gahapati vā gahapatiputto vā upasaīkamitvā svātanāya bhattena
nimanteti. âkaīkhamānova5 jãvaka bhikkhu adhivāseti. So tassā rattiyā accayena
pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya yena tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa
vā nivesanaü tenupasaīkamati upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdati. Tamenaü so gahapati
vā gahapatiputto vā paõãtena piõķapātena parivisati. Tassa na evaü hoti: sādhu vata
māyaü gahapati vā gahapatiputto vā paõãtena piõķapātena parivisati. Aho vata māyaü
gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evaråpena paõãtena piõķapātena pariviseyyāti.
Evampissa na hoti. So taü piõķapātaü agathito amucchito anajjhopanno1 ādãnavadassāvã
nissaraõapa¤¤o paribhu¤jati. Taü kimma¤¤asi jãvaka, api nu so bhikkhu tasmiü samaye
attavyābādhāya vā ceteti, paravyābādhāya vā ceteti, ubhayavyāvādhāya vā ceteti? No hetaü
bhante. Nanu so jãvaka bhikkhu tasmiü samaye anavajjaüyeva āhāraü āhāreti. Evaü bhante.
Sutaü me taü bhante, brahmā mettāvihārãti. Tamme idaü bhante bhagavā sakkhidiņņho,
bhagavā hi bhante karuõāvihārãti. Yena kho jãvaka rāgena yena dosena yena mohena
byāpādavā assa, so rāgo so doso so moho tathāgatassa pahãno ucchinnamålo tālāvatthukato
anabhāvakato āyatiü anuppādadhammo. Sace kho te jãvakaü idaü sandhāya
bhāsitaü,anujānāmi te etanti. Etadeva kho pana me bhante sandhāya bhāsitaü.

Idha jãvaka bhikkhu a¤¤ataraü gāmaü vā nigamaü vā upanissāya viharati, so
muditāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati. Tathā dutiyaü tathā tatiyaü tathā
catutthiü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya4 sabbāvantaü lokaü
muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena pharitvā
viharati. Tamenaü gahapati vā gahapatiputto vā upasaīkamitvā svātanāya bhattena
nimanteti. âkaīkhamānova5 jãvaka bhikkhu adhivāseti. So tassā rattiyā accayena
pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya yena tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa
vā nivesanaü tenupasaīkamati upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdati. Tamenaü so gahapati
vā gahapatiputto vā paõãtena piõķapātena parivisati. Tassa na evaü hoti: sādhu vata
māyaü gahapati vā gahapatiputto vā paõãtena piõķapātena parivisati. Aho vata māyaü
gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evaråpena paõãtena piõķapātena pariviseyyāti.
Evampissa na hoti. So taü piõķapātaü agathito amucchito anajjhopanno1 ādãnavadassāvã
nissaraõapa¤¤o paribhu¤jati. Taü kimma¤¤asi jãvaka, api nu so bhikkhu tasmiü samaye
attavyābādhāya vā ceteti, paravyābādhāya vā ceteti, ubhayavyābādhāya vā ceteti? No hetaü
bhante. Nanu so jãvaka bhikkhu tasmiü samaye anavajjaüyeva āhāraü āhāreti. Evaü bhante.
Sutaü me taü bhante, brahmā muditāvihārãti. Tamme idaü bhante bhagavā sakkhidiņņho,
bhagavā hi bhante muditāvihārãti. Yena kho jãvaka rāgena yena dosena yena mohena
byāpādavā assa, so rāgo so doso so moho tathāgatassa pahãno ucchinnamålo tālāvatthukato
anabhāvakato āyatiü anuppādadhammo. Sace kho te jãvaka idaü sandhāya bhāsitaü,
anujānāmi te etanti. Etadeva kho pana me bhante sandhāya bhāsitaü.

Idha jãvaka bhikkhu a¤¤ataraü gāmaü vā nigamaü vā upanissāya viharati, so
upekkhāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati. Tathā dutiyaü tathā tatiyaü tathā
catutthiü. Iti uddhamadho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya4 sabbāvantaü lokaü
upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena abyāpajjhena
pharitvā viharati. Tamenaü gahapati vā gahapatiputto vā upasaīkamitvā svātanāya bhattena
nimanteti. âkaīkhamānova5 jãvaka bhikkhu adhivāseti. So tassā rattiyā accayena
pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaramādāya yena tassa gahapatissa vā gahapatiputtassa
vā nivesanaü tenupasaīkamati upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane nisãdati. Tamenaü so gahapati
vā gahapatiputto vā paõãtena piõķapātena parivisati. Tassa na evaü hoti: sādhu vata
māyaü gahapati vā gahapatiputto vā paõãtena piõķapātena parivisati. Aho vata māyaü
gahapati vā gahapatiputto vā āyatimpi evaråpena paõãtena piõķapātena pariviseyyāti.
Evampissa na hoti. So taü piõķapātaü agathito amucchito anajjhopanno1 ādãnavadassāvã
nissaraõapa¤¤o paribhu¤jati. Taü kimma¤¤asi jãvaka, api nu so bhikkhu tasmiü samaye
attavyābādhāya vā ceteti, paravyābādhāya vā ceteti, ubhayavyāvādhāya vā ceteti? No hetaü
bhante. Nanu so jãvaka bhikkhu tasmiü samaye anavajjaüyeva āhāraü āhāreti. Evaü bhante.
Sutaü me taü bhante, brahmā upekkhāvihārãti. Tamme idaü bhante bhagavā sakkhidiņņho,
bhagavā hi bhante upekkhāvihārãti. Yena kho jãvaka rāgena yena dosena yena mohena
byāpādavā vihesavā assa; assa, arati vā assa , paņighavā assa , so rāgo so doso so moho
tathāgatassa pahãno ucchinnamålo tālāvatthukato anabhāvakato āyatiü anuppādadhammo.
Sace kho te jãvakaü idaü sandhāya bhāsitaü, anujānāmi [PTS Page 371] [\q 371/]      te
etanti. Etadeva kho pana me bhante sandhāya bhāsitaü.

-------------------------
1.Anajjhāpanno-machasaü.

[BJT Page 058] [\x  58/]     

Yo kho jãvaka tathāgataü vā tathāgatasāvakaü vā uddissa pāõaü ārabhati. So pa¤cahi
ņhānehi bahuü apu¤¤aü pasavati: yampi so1 evamāha: gacchatha amukaü nāma pāõaü
ānethāti. Iminā paņhamena ņhānena bahuü apu¤¤aü pasavati. Yampi so pāõo
galappavedhakena ānãyamāno dukkhaü domanassaü paņisaüvedeti. Iminā dutiyena ņhānena
bahuü apu¤¤aü pasavati. Yampi so evamāha: gacchatha imaü pāõaü ārabhatāti. Iminā
tatiyena ņhānena bahuü apu¤¤aü pasavati. Yampi so pāõo ārabhiyamāno dukkhaü
domanassaü paņisaüvedeti. Iminā catutthena ņhānena bahuü apu¤¤aü pasavati. Yampi so
tathāgataü vā tathāgatasāvakaü vā akappiyena āsādeti. Iminā pa¤camena ņhānena bahuü
apu¤¤aü pasavati. Yo kho jãvaka tathāgataü vā tathāgatasāvakaü vā uddissa pāõaü
ārabhati. So imehi pa¤cahi ņhānehi bahuü apu¤¤aü pasavatã'ti.

Evaü vutte jãvako komārabhacco bhagavantaü etadavoca: acchariyambhante,
abbhutambhante. Kappiyaü vata bhante bhikkhå āhāraü āhārenti. Anavajjaü vata bhante
bhikkhå āhāraü āhārenti. Abhikkantaü bhante abhikkantaü bho gotama abhikkantaü bho
gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā
vãvareyya,måëhassa vā maggaü ācikkheyya' andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya,
'cakkhumanto råpāni dakkhintã'ti, evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo
pakāsito. Esāhaü bhavantaü gotamaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca.
Upāsakaü maü bhavaü gotamo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatanti.

Jãvakasuttaü pa¤camaü.

-------------------------
1.Yampi so gahapati-machasaü.

[BJT Page 060] [\x  60/]     

2.1.6.
Upāli suttaü

Evaü me sutaü ekaü samayaü bhagavā nālandāyaü viharati pāvārikambavane. Tena kho
pana samayena nigaõņho1 nātaputto nālandāyaü paņivasati mahatiyā nigaõņhaparisāya
saddhiü. Atha kho dãghatapassã nigaõņho nālandāyaü piõķāya caritvā pacchābhattaü
piõķapātapaņikkanto yena pāvārikambavanaü, yena bhagavā tenupasaīkami, [PTS Page
372] [\q 372/]      upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi. Sammodanãyaü kathaü
sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhitaü kho dãghatapassiü nigaõņhaü
bhagavā etadavoca: saüvijjanta2 saüvijjaneta2 kho tapassi āsanāni, sace ākaīkhasi nisãdāti.
Evaü vutte dãghatapassã nigaõņho a¤¤ataraü nãcaü āsanaü gahetvā ekamantaü nisãdi.
Ekamantaü nisinnaü kho dãghatapassiü nigaõņhaü bhagavā etadavoca:


Kati pana tapassi nigaõņho1 nātaputto3 kammāni pa¤¤āpeti4 pāpassa kammassa kiriyāya
pāpassa kammassa pavattiyāti. Na kho āvuso gotama āciõõaü nigaõņhassa nātaputtassa
kammaü kammanti pa¤¤āpetu. Daõķaü daõķanti kho āvuso gotama āciõõaü nigaõņhassa
nātaputtassa pa¤¤āpetunti. Kati pana tapassi nigaõņho nātaputto daõķāni pa¤¤āpeti
pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyāti. Tãõi kho āvuso gotama
nigaõņho nātaputto daõķāni pa¤¤āpeti pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa
pavattiyā seyyathãdaü: kāyadaõķaü vacãdaõķaü manodaõķanti. Kimpana tapassi
a¤¤adeva kāyadaõķaü a¤¤aü vacãdaõķaü a¤¤aü manodaõķanti. A¤¤adeva āvuso gotama
kāyadaõķaü a¤¤aü vacãdaõķaü a¤¤aü manodaõķanti.

Imesaü pana tapassi tiõõaü daõķānaü evaü paņivibhattānaü evaü paņivisiņņhānaü katamaü
daõķaü nigaõņho nātaputto mahāsāvajjataraü pa¤¤āpeti pāpassa kammassa kiriyāya
pāpassa kammassa pavattiyā yadi vā kāyadaõķaü yadi vā vacãdaõķaü yadi vā
manodaõķanti. Imesaü kho āvuso gotama tiõõaü daõķānaü evaü paņivibhattānaü evaü
paņivisiņņhānaü kāyadaõķaü nigaõņho nātaputto mahāsāvajjataraü pa¤¤āpeti pāpassa
kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. No tathā vacãdaõķaü no tathā
manodaõķanti. Kāyadaõķanti tapassi vadesi. Kāyadaõķanti āvuso gotama vadāmi.
Kāyadaõķanti tapassi vadesi. Kāyadaõķanti āvuso gotama vadāmi. Kāyadaõķanti tapassi
vadesi. Kāyadaõķanti āvuso gotama vadāmãti. Itiha bhagavā dãghatapassiü nigaõņhaü
imasmiü kathāvatthusmiü yāvatatiyakaü patiņņhāpesi.
[PTS Page 373] [\q 373/]      
1. Nigantho-syā 2. Saüvijjanti-machasaü,syā 3. Nāņaputto - machasaü,syā, 4.
Pa¤¤apeti-machasaü.

[BJT Page 062] [\x  62/]     

Evaü vutte dãghatapassã nigaõņho bhagavantaü etadavoca: tvaü panāvuso gotama kati
daõķāni pa¤¤āpesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyāti. Na kho
tapassã āciõõaü tathāgatassa daõķaü daõķanti pa¤¤āpetuü, kammaü kammanti kho
tapassi āciõõaü tathāgatassa pa¤¤āpetunti. Tvaü panāvuso gotama kati kammāni pa¤¤āpesi
pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyāti. Tãõi kho ahaü tapassi kammāni
pa¤¤āpemi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. Seyyathãdaü:
kāyakammaü vacãkammaü manokammanti. Kiü panāvuso gotama a¤¤adeva kāyakammaü
a¤¤aü vacãkammaü a¤¤aü manokammanti. A¤¤adeva tapassi kāyakammaü a¤¤aü
vacãkammaü a¤¤aü manokammanti.

Imesaü panāvuso gotama tiõõaü kammānaü evaü paņivibhattānaü evaü paņivisiņņhānaü
katamaü kammaü mahāsāvajjataraü pa¤¤āpesi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa
kammassa pavattiyā, yadi vā kāyakammaü yadi vā vacãkammaü yadi vā manokammanti.
Imesaü kho ahaü tapassi tiõõaü kammānaü evaü paņivibhattānaü evaü paņivisiņņhānaü
manokammaü mahāsāvajjataraü pa¤¤āpemi pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa
pavattiyā. No tathā kāyakammaü no tathā vacãkammanti manokammanti āvuso gotama
vadesi. Manokammanti tapassi vadāmi. Manokammanti āvuso gotama vadesi.
Manokammanti tapassi vadāmi. Manokammanti āvuso gotama vadesi. Manokammanti
tapassi vadāmãti. Itiha dãghatapassã nigaõņho bhagavantaü imasmiü kathāvatthusmiü
yāvatatiyakaü patiņņhapetvā uņņhāyāsanā yena nigaõņho nātaputto tenupasaīkami.

Tena kho pana samayena nigaõņho nātaputto mahatiyā1 gihãparisāya saddhiü nisinno hoti
bālakiniyā upāli pamukhāya. Addasā kho nigaõņho nātaputto dãghatapassiü nigaõņhaü
dåratova āgacchantaü, disvāna dãghatapassiü nigaõņhaü etadavoca: handa kuto nu tvaü
tapassi āgacchasi divā divassāti. Ito hi kho ahambhante āgacchāmi samaõassa gotamassa
santikāti. Ahu pana te tapassi samaõena gotamena saddhiü kocideva kathāsallāpoti. [PTS
Page 374] [\q 374/]      ahu kho me bhante samaõena gotamena saddhiü kocideva
kathāsallāpoti. Yathā kathaü pana te tapassi ahu samaõena gotamena saddhiü kocideva
kathāsallāpoti. Atha kho dãghatapassã nigaõņho yāvatako ahosi bhagavatā saddhiü
kathāsallāpo, taü sabbaü nigaõņhassa nātaputtassa ārocesi. Evaü vutte nigaõņho nātaputto
dãghatapassiü nigaõņhaü etadavoca: sādhu sādhu tapassi, yathā taü sutavatā sāvakena
sammadeva satthusāsanaü ājānantena. Evamevaü dãghatapassinā nigaõņhena samaõassa
gotamassa byākataü, kiü hi sobhati chavo manodaõķo imassa evaü oëārikassa
kāyadaõķassa upanidhāya. Atha kho kāyadaõķova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa
kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā no tathā vacãdaõķo no tathā manodaõķoti.

----------------------------
1.Mahatiyā mahatiyā-[PTS]

[BJT Page 064] [\x  64/]     

Evaü vutte upāli gahapati nigaõņhaü nātaputtaü etadavoca: sādhu sādhu bhante tapassã1
yathā taü sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaü ājānantena, evamevaü bhadantena
tapassinā2 samaõassa gotamassa byākataü, kiü hi sobhati chavo manodaõķā imassa evaü
oëārikassa kāyadaõķassa upanidhāya. Atha kho kāyadaõķova mahā sāvajjataro pāpassa
kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. No tathā vacãdaõķo no tathā
manodaõķo. Handa cāhaü bhante gacchāmi. Samaõassa gotamassa imasmiü
kathāvatthusmiü vādaü āropessāmi. Sace me samaõo gotamo tathā patiņņhissati yathā
bhadantena tapassinā patiņņhāpitaü. Seyyathāpi nāma balavā puriso dãghalomikaü eëakaü
lomesu gahetvā ākaķķheyya, parikaķķheyya, samparikaķķheyya, evamevāhaü samaõaü
gotamaü vādena vādaü ākaķķhassāmi. Parikaķķhissāmi. Samparikaķķhissāmi. Seyyathāpi
nāma balavā soõķikākammakaro mahantaü soõķikākila¤jaü gambhãre udakarahade
pakkhipitvā kaõõe gahetvā ākaķķheyya, parikaķķheyya, samparikaķķheyya, evamevāhaü
samaõaü gotamaü vādena vādaü ākaķķhissāmi, parikaķķhissāmi, samparikaķķhissāmi.
Seyyathāpi nāma balavā soõķikādhutto vālaü3 kaõõe gahetvā odhuneyya, niddhuneyya,
nicchodeyya4 evamevāhaü samaõaü gotamaü vādena vādaü [PTS Page 375] [\q 375/]     
odhunissāmi, niddhunissāmi, nicchodessāmi5 seyyathāpi nāma ku¤jaro saņņhihāyano
gambhãraü pokkharaõãü ogāhetvā saõadhovikaü6 nāma kãëitajātaü kãëati. Evamevāhaü
samaõaü gotamaü saõadhovikaü6 nāma kãëitajātaü kãëati. Evamevāhaü samaõaü gotamaü
saõadhovikaü6 ma¤¤e kãëitajātaü kãëissāmi. Handa vāhaü cāhaü bhante gacchāmi
samaõassa gotamassa imasmiü kathāvatthusmiü vādaü āropessāmãti. Gaccha tvaü gahapati
samaõassa gotamassa imasmiü kathāvatthusmiü vādaü āropehi. Ahaü vā hi gahapati
samaõassa gotamassa vādaü āropeyyaü dãghatapassã vā nigaõņho tvaü vāti.

Evaü vutte dãghatapassã nigaõņho nigaõņhaü nātaputtaü etadavoca: 'na kho metaü bhante
ruccati, yaü upāli gahapati samaõassa gotamassa vādaü āropeyya. Samaõo hi bhante
gotamo māyāvã, āvaņņaniü māyaü jānāti. Yāya a¤¤atitthiyānaü sāvake āvaņņetã'ti. Aņņhānaü
kho etaü tapassi anavakāso yaü upāli gahapati samaõassa gotamassa sāvakattaü
upagaccheyya.  hāna¤ca kho etaü vijjati yaü samaõo gotamo upālissa gahapatissa
sāvakattaü upagaccheyya. Gaccha tvaü gahapati samaõassa gotamassa imasmiü
kathāvatthusmiü vādaü āropehi. Ahaü vā hi gahapati samaõassa gotamassa vādaü
āropeyyaü dãghatapassã vā nigaõņho tvaü vāti. Dutiyampi kho dãghatapassã nigaõņho
nigaõņhaü nātaputtaü etadavoca: na kho metaü bhante ruccati yaü upāli gahapati
samaõassa gotamassa vādaü āropeyya. Samaõo hi bhante gotamo māyāvã, āvaņņaniü
māyaü jānāti. Yāya a¤¤atitthiyānaü sāvake āvaņņetã'ti. Aņņhānaü kho etaü tapassã
anavakāso yaü upāli gahapati samaõassa gogamassa sāvakattaü upagaccheyya.  hāna¤ca
kho etaü vijjati yaü samaõo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaü upagaccheyya. Gaccha
tvaü gahapati samaõassa gotamassa imasmiü kathāvatthusmiü vādaü āropehi. âhaü vā hi
gahapati samaõassa gotamassa vādaü āropeyyaü dãghatapassã vā nigaõņho tvaü vāti.
Tatiyampi kho dãghatapassã nigaõņho nigaõņhaü nātaputtaü etadavoca: na kho metaü
bhante ruccati yaü upāli gahapati samaõassa gotamassa vādaü āropeyya. Samaõo hi bhante
gotamo māyāvã, āvaņņaniü māyā māyaü jānāti. Yāya a¤¤atitthiyānaü sāvake āvaņņetã'ti.
Aņņhānaü kho etaü tapassi anavakāso yaü upāli gahapati samaõassa gotamassa sāvakattaü
upagaccheyya.  hāna¤ca kho etaü vijjati, yaü samaõo gotamo upālissa gahapatissa
sāvakattaü upagaccheyya. Gaccha tvaü gahapati samaõassa gotamassa imasmiü
kathāvatthusmiü vādaü āropehi. Ahaü vā hi gahapati samaõassa gotamassa imasmiü
kathāvatthusmiü vādaü āropehi. Ahaü vā hi gahapati samaõassa gotamassa vādaü
āropeyyaü dãghatapassã vā nigaõņho tvaü vāti.

--------------------------
1. Dãghatapassã-machasaü 2. Dãghatapassanā dãghatapassinā - machasaü. 3. Thālaü-syā. 4.
Nicchādeyya-sãmu.[PTS 5.] Nicchādessāmi-sãmu.[PTS 6.] Sāõadhovikaü -machasaü.

[BJT Page 066] [\x  66/]     

Evaü bhanteti kho upāli gahapati nigaõņhassa nātaputtassa paņissutvā uņņhāyāsanā
nigaõņhaü nātaputtaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā yena pāvārikambavanaü, [PTS Page
376] [\q 376/]      yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā
ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho upāli gahapati bhagavantaü etadavoca: āgamā nu
khvidha bhante dãghatapassã nigaõņhoti. âgamā khvidha gahapati dãghatapassã
nigaõņhoti. Ahu pana te bhante dãghatapassinā nigaõņhena saddhiü kocideva
kathāsallāpoti. Ahu kho me gahapati dãghatapassinā nigaõņhena saddhiü kocideva
kathāsallāpoti. Yathā kathaü pana te bhante ahu dãghatapassinā nigaõņhena saddhiü
kocideva kathāsallāpoti. Atha kho bhagavā yāvatako ahosi dãghatapassinā nigaõņhena
saddhiü kathāsallāpo taü sabbaü upālissa gahapatissa ārocesi.
Evaü vutte upāli gahapati bhagavantaü etadavoca: sādhu sādhu bhante tapassã, yathā taü
sutavatā sāvakena sammadeva satthusāsanaü ājānantena, evamevaü dãghatapassinā
nigaõņhena bhagavato byākataü, kiü hi sobhati chavo manodaõķo imassa evaü oëārikassa
kāyadaõķassa upanidhāya. Atha kho kāyadaõķova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa
kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. No tathā vacãdaõķo, no tathā manodaõķoti. Sace
kho tvaü gahapati sacce patiņņhāya manteyyāsi, siyā no ettha kathāsallāpoti sacce ahaü
bhante patiņņhāya mantessāmi. Hotu no ettha kathāsallāpoti.

Taü kimma¤¤asi gahapati, idhassa nigaõņho ābādhiko dukkhito bāëhagilāno
sãtodakapaņikkhitto uõahodakapaņisevi. So sãtodakaü alabhamāno kālaü kareyya. Imassa
pana gahapati nigaõņho nātaputto katthåpapattiü pa¤¤āpetã'ti. Atthi bhante manosattā
nāma devā, tattha so upapajjati, taü kissa hetu: asu hi bhante manopaņibaddho kālaü
karotãti. Gahapati gahapati, manasi karitvā kho gahapati byākarovi. Na kho te sandhiyati
purimena vā pacchimaü pacchimena vā purimaü. Bhāsitā kho pana te gahapati esā vācā:
sacce ahaü bhante patiņņhāya mantessāmi. Hotu no ettha kathāsallāpoti. Ki¤cāpi bhante
bhagavā evamāha, atha kho kāyadaõķova mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya
pāpassa kammassa pavattiyā no tathā vacãdaõķo no tathā manodaõķoti.

Taü kimma¤¤asi [PTS Page 377] [\q 377/]      gahapati, idhassa nigaõņho1
cātuyāmasaüvarasaüvuto sabbavārivārito sabbavāriyuto2 sabbavāridhuto sabbavāriphuņo, so
abhikkamanto paņikkamanto bahå khuddake pāõe saīghātaü āpādeti. Imassa pana gahapati
nigaõņho nātaputto kaü vipākaü pa¤¤āpetãti. Asa¤cetanikaü bhante nigaõņho nātaputto no
mahāsāvajjaü pa¤¤āpetãti. Sace pana gahapati, cetetãti. Mahā sāvajjaü bhante hotãti. Cetanaü
pana gahapati nigaõņho nātaputto.

--------------------------
1. Nigaõņho nāņaputto- machasaü 2. Sabbavāriyutto-machasaü,syā.

[BJT Page 068] [\x  68/]     

Kismiü pa¤¤āpetãti. Manodaõķasmiü bhanteti. Gahapati gahapati, manasikaritvā kho
gahapati byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaü pacchimena vā purimaü.
Bhāsitā kho pana te gahapati esā vācā, sacce ahaü bhante patiņņhāya mantessāmi. Hotu no
ettha kathā sallāpoti. Ki¤cāpi bhante bhagavā evamāha, atha kho kāyadaõķova
mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. No tathā
vacãdaõķo no tathā manodaõķoti.

Taü kiü ma¤¤asi gahapati, ayaü nālandā iddhā ceva phãtā ca, bahujanā ākiõõamanussāti.
Evaü bhante, ayaü nālandā iddhā ceva phãtā ca, bahujanā ākiõõamanussāti. Taü
kimma¤¤asi gahapati: idha puriso āgaccheyya ukkhittāsiko. So evaü vadeyya: ahaü yāvatikā
imissā nālandāya pāõā, te ekena khaõena ekena muhuttena ekamaüsakhalaü
ekamaüsapu¤jaü karissāmãti. Taü kimma¤¤asi gahapati, pahoti nu kho so puriso yāvatikā
imissā nālandāya pāõā te ekena khaõena ekena muhuttena ekamaüsakhalaü
ekamaüsapu¤jaü kātunti. Dasapi bhante purisā vãsampi1 purisā tiüsampi2 purisā
cattārisampi purisā pa¤¤āsampi purisā nappahonti, yāvatikā imissā nālandāya pāõā, te
ekena khaõena ekena muhuttena ekamaüsakhalaü ekamaüsapu¤jaü kātuü. Kiü hi sobhati
eko chavo purisoti.

Taü kimma¤¤asi gahapati, idhāgaccheyya samaõo vā brāhmaõo vā iddhimā cetovasippatto.
So evaü vadeyya: ahaü imaü nālandaü ekena manopadosena bhasmaü [PTS Page 378] [\q
378/]      karissāmãti. Taü kimma¤¤asi gahapati, pahoti nu kho so samaõo vā brāhmaõo vā
iddhimā cetovasippatto imaü nālandaü ekena manopadosena bhasmaü kātunti. Dasapi
bhante nālandā vãsatimpi nālandā tiüsampi nālandā cattārãsampi nālandā pa¤¤āsampi
nālandā pahoti so samaõo vā brāhmaõovā iddhimā cetovasippatto ekena manopadosena
bhasmaü kātuü kiü hi sobhati ekā chavā nālandāti. Gahapati3 gahapati manasi karitvā kho
gahapati byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaü pacchimena vā purimaü.
Bhāsitā kho pana te gahapati esā vācā: sacce ahaü bhante patiņņhāya mantessāmi. Hotu no
ettha kathāsallāpoti. Ki¤cāpi bhante bhagavā evamāha, atha kho kāyadaõķova
mahāsāvajjataro pāpassa kammassa kiriyāya pāpassa kammassa pavattiyā. No tathā
vacãdaõķo no tathā manodaõķoti.

Taü kimma¤¤asi gahapati, sutaü te daõķakāra¤¤aü4 kāliīgāra¤¤aü mejjhāra¤¤aü5
mātaīgāra¤¤aü ara¤¤aü ara¤¤abhåtanti. Evambhante. Sutaü me daõķakāra¤¤aü
kāliīgāra¤¤aü mejjhāra¤¤aü mātaīgāra¤¤aü ara¤¤aü ara¤¤abhåtanti. Taü kimma¤¤asi
gahapati,

-------------------------
1.Vãsatimpi bhante-sãmu. 2. Bhante-machasaü.(Adhikaü)
3. Tena hi gahapati-macasaü 4. Daõķakira¤¤aü-machasaü,syā 5. Majjhāra¤¤aü-machasaü. 

[BJT Page 070] [\x  70/]     

Kinti te sutaü: kena taü daõķakāra¤¤aü kāliīgāra¤¤aü mejjhāra¤¤aü mātaīgāra¤¤aü
ara¤¤aü ara¤¤abhåtanti. Sutaü metaü bhante isãnaü manopadosena taü daõķakāra¤¤aü
kāliīgāra¤¤aü mejjhāra¤¤aü mātaīgāra¤¤aü ara¤¤aü ara¤¤abhåtanti. Gahapati gahapati,
manasikaritvā kho gahapati byākarohi. Na kho te sandhiyati purimena vā pacchimaü,
pacchimena vā purimaü. Bhāsitā kho pana te gahapati esā vācā: sacce ahaü bhante
patiņņhāya mantessāmi. Hotu no ettha kathāsallāpoti.

Purimenevāhaü bhante opammena bhagavato attamano abhiraddho api cāhaü imāni
bhagavato vicitrāni pa¤hapaņibhāõāni sotukāmo evā'haü bhagavantaü paccanãkātabbaü
ama¤¤issaü. Abhikkantaü bhante, abhikkantaü bhante, seyyathāpi bhante nikkujjitaü vā
ukkujjeyya. Paņicchannaü vā vicareyya. Måëhassa vā maggaü ācikkheyya. Andhakāre vā
telapajjotaü dhāreyya: cakkhumanto råpāni dakkhintãti. Evamevaü bhagavatā
anekapariyāyena dhammo pakāsito esāhaü bhante bhagavantaü saraõaü gacchāmi [PTS
Page 379] [\q 379/]      dhamma¤ca bhikkhåsaīgha¤ca. Upāsakaü maü bhagavā dhāretu
ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatanti.

Anuviccakāraü kho gahapati karohi. Anuviccakāro tumhādisānaü ¤ātamanussānaü sādhu
hotãti. Iminā'pahaü bhante bhagavato bhiyyosomattāya attamano abhiraddho, yaü maü
bhagavā evamāha: anuviccakāraü kho gahapati karohi. Anuviccakāro tumhādisānaü
¤ātamanussānaü sādhu hotãti. Maü hi bhante a¤¤atitthiyā sāvakaü labhitvā kevalakappaü
nālandaü paņākaü parihareyyuü: upāli amhākaü gahapati sāvakattupagatoti. Atha ca pana
maü bhagavā evamāha: anuviccakāraü kho gahapati karohi, anuviccakāro tumhādisānaü
¤ātamanussānaü sādhu hotãti. Esāhambhante dutiyampi bhagavantaü saraõaü gacchāmi
dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca. Upāsakaü maü bhagavā dhāretu ajjatagge pāõupetaü
saraõaü gatanti.

Dãgharattaü kho te gahapati nigaõņhānaü opānabhåtaü kulaü, yena nesaü upagatānaü
piõķakaü dātabbaü ma¤¤eyyāsãti. Imināpahaü bhante bhagavato bhiyyosomattāya
attamano abhiraddho, yaü maü bhagavā evamāha: dãgharattaü kho te gahapati
nigaõņhānaü opānabhåtaü kulaü, yena nesaü upagatānaü piõķakaü dātabbaü ma¤¤eyyāsãti
sutaü metaü bhante. Samaõo gotamo evamāha: mayhameva dānaü dātabbaü, nā¤¤esaü
dānaü dātabbaü, mayhameva sāvakānaü dānaü dātabbaü, nā¤¤esaü sāvakānaü dānaü
dātabbaü, mayhameva dinnaü mahapphalaü, nā¤¤esaü dinnaü mahapphalaü, mayhameva
sāvakānaü dinnaü mahapphalaü, nā¤¤esaü sāvakānaü dinnaü mahapphalanti. Atha ca pana
maü bhagavā nigaõņhesupi dāne samādapeti. Api ca bhante mayamettha kālaü jānissāma.
Esāhambhante tatiyampi bhagavantaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca.
Upāsakaü maü bhagavā dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatanti.

[BJT Page 072] [\x  72/]     

Atha kho bhagavā upālissa gahapatissa ānupubbãkathaü kathesi. Seyyathãdaü: dānakathaü,
sãlakathaü, saggakathaü, kāmānaü ādãnavaü, okāraü saīkilesaü, nekkhamme ānisaüsaü
pakāsesi. Yadā bhagavā a¤¤āsi upāliü gahapatiü [PTS Page 380] [\q 380/]      kallacittaü
muducittaü vinãvaraõacittaü udaggacittaü pasannacittaü, atha yā buddhānaü sāmukkaüsikā
dhammadesanā, taü pakāsesi: dukkhaü samudayaü nirodhaü maggaü. Seyyathāpi nāma
suddhaü vatthaü apagatakāëakaü sammadeva rajanaü patigaõheyya. Evamevaü upālissa
gahapatissa tasmiüyeva āsane virajaü vãtamalaü dhammacakkhuü udapādi: yaīki¤ci
samudayadhammaü sabbantaü nirodhadhammanti. Atha kho upāli gahapati diņņhadhammo
pattadhammo viditadhammo pariyogāëha dhammo tiõõavicikiccho vigatakathaīkatho
vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaü etadavoca: handa ca'dāni mayaü
bhante gacchāma. Bahukicchā mayaü bahukaraõãyāti. Yassadāni tvaü gahapati kālaü
ma¤¤asãti.

Atha kho upāli gahapati bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāyāsanā
bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā yena sakaü nivesanaü tenupasaīkami.
Upasaīkamitvā dovārikaü āmantesi: ajjatagge samma dovārika,āvarāmi dvāraü nigaõņhānaü
nigaõņhãnaü, anāvaņaü dvāraü bhagavato bhikkhunaü bhikkhunãnaü upāsakānaü
upāsikānaü, sace koci nigaõņho āgacchati. Tamenaü tvaü evaü vadeyyāsi: tiņņha bhante, mā
pāvisi, ajjatagge upāli gahapati samaõassa gotamassa sāvakattaü upagato. âvaņaü dvāraü
nigaõņhānaü, nigaõņhãnaü, anāvaņaü dvāraü bhagavato bhikkhunaü bhikkhunãnaü,
upāsakānaü upāsikānaü. Sace te bhante piõķakena attho ettheva tiņņha ettheva te
āharissantãti. Evaü bhanteti kho dovāriko upālissa gahapatissa paccassosi.

Assosi kho dãghatapassã nigaõņho upāli kira gahapati samaõassa gotamassa sāvakattaü
upagatoti. Atha kho dãghatapassã nigaõņho yena nigaõņho nātaputto tenupasaīkami.
Upasaīkamitvā nigaõņhaü nātaputtaü etadavoca: sutaü metaü bhante upāli kira gahapati
samaõassa gotamassa sāvakattaü upagatoti. Aņņhānaü kho etaü tapassi anavakāso yaü upāli
gahapati samaõassa gotamassa sāvakattaü upagaccheyya.  hāna¤ca kho etaü vijjati yaü
samaõo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaü upagaccheyyāti. [PTS Page 381] [\q 381/] 
    dutiyampi kho dãghatapassã nigaõņho nigaõņhaü nātaputtaü etadavoca:

Sutaü metaü bhante, upāli kira gahapati samaõassa gotamassa sāvakattaü upagatoti.
Aņņhānaü kho etaü tapassã anavakāso yaü upāli gahapati samaõassa gotamassa sāvakattaü
upagaccheyya.  hāna¤ca kho etaü vijjati yaü samaõo gotamo upālissa gahapatissa
sāvakattaü upagaccheyyāti. Tatiyampi kho dãghatapassã nigaõņho nigaõņhaü nātaputtaü
etadavoca: sutaü metaü bhante, upāli kira gahapati samaõassa gotamassa sāvakattaü
upagatoti. Aņņhānaü kho etaü tapassã anavakāso yaü upāli gahapati samaõassa gotamassa
sāvakattaü upagaccheyya.  hāna¤ca kho etaü vijjati yaü samaõo gotamo upālissa
gahapatissa sāvakattaü upagaccheyyāti.Handa cāhaü bhante gacchāmi yāva jānāmi yadi vā
upāli gahapati samaõassa gotamassa sāvakattaü upagato yadi vā noti. Gaccha tvaü tapassi
jānāhi yadi vā upāli gahapati samaõassa gotamassa sāvakattaü upagato yadi vā noti.

[BJT Page 074] [\x  74/]     

Atha kho dãghatapassã nigaõņho yena upālissa gahapatissa nivesanaü tenupasaīkami.
Addasā kho dovāriko dãghatapassiü nigaõņhaü dåratova āgacchantaü. Disvāna
dãghatapassiü nigaõņhaü etadavoca. Tiņņha bhante, mā pāvisi. Ajjatagge upāli gahapati
samaõassa gotamassa sāvakattaü upagato, āvaņaü dvāraü nigaõņhānaü nigaõņhãnaü,
anāvaņaü dvāraü bhagavato bhakkhunaü bhikkhunãnaü upāsakānaü upāsikānaü sace te
bhante piõķakena attho, ettheva tiņņha. Ettheva te āharissantãti. Na me āvuso piõķakena
atthoti vatvā tato paņinivattitvā yena nigaõņho nātaputto tenupasaīkami. Upasaīkamitvā
nigaõņhaü nātaputtaü etadavoca:
Saccaüyeva kho bhante yaü upāli gahapati samaõassa gotamassa sāvakattaü upagato. Etaü
kho te ahaü bhante nālatthaü: na kho metaü bhante ruccati yaü upāli gahapati samaõassa
gotamassa vādaü āropeyya. Samaõo hi bhante gotamo māyāvã, āvaņņaniü māyaü jānāti,
yāya a¤¤atitthiyānaü sāvake āvaņņetãti. âvaņņo kho te bhante upāli gahapati samaõena
gotamena āvaņņaniyā māyāyāti.Aņņhānaü kho etaü tapassi anavakāso yaü upāli gahapati
samaõassa gotamassa sāvakattaü upagaccheyya.  hāna¤ca kho etaü vijjati yaü samaõo
gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaü upagaccheyyāti. Dutiyampi kho dãghatapassã
nigaõņho nigaõņhaü nātaputtaü etadavoca: saccaü yeva kho bhante yaü upāli gahapati
samaõassa gotamassa sāvakattaü [PTS Page 382] [\q 382/]      upagato: etaü kho te ahaü
bhante nālatthaü: na kho metaü bhante ruccati, yaü upāli gahapati samaõassa gotamassa
vādaü āropeyya. Samaõo hi bhante gotamo māyāvã, āvaņņaniü māyaü jānāti. Yāya
a¤¤atitthiyānaü sāvake āvaņņetãti. âvaņņo kho te bhante upāli gahapati samaõena gotamena
āvaņņaniyā māyāyāti. Aņņhānaü kho etaü tapassi anavakāso yaü upāli gahapati samaõassa
gotamassa sāvakattaü upagaccheyya ņhāna¤ca kho etaü vijjati yaü samaõo gotamo upālissa
gahapatissa sāvakattaü upagaccheyya. Tatiyampi kho dãgha tapassã nigaõņho nigaõņhaü
nātaputtaü etadavoca: saccaü yeva kho bhante yaü upāli gahapati samaõassa gotamassa
sāvakattaü upagato:etaü kho te ahaü bhante nālatthaü: na kho metaü bhante ruccati,yaü
upāli gahapati samaõassa gotamassa vādaü āropeyya. Samaõo hi bhante gotamo māyāvã,
āvaņņaniü māyaü jānāti. Yāya a¤¤atitthiyānaü sāvake āvaņņetãti. âvaņņo kho te bhante upāli
gahapati samaõena gotamena āvaņņaniyā māyāyāti. Aņņhānaü kho etaü tapassi anavakāso
yaü upāli gahapati samaõassa gotamassa sāvakattaü upagaccheyya ņhāna¤ca kho etaü vijjati
yaü samaõo gotamo upālissa gahapatissa sāvakattaü upagaccheyya. Handa cāhaü tapassi
gacchāmi yāya sāmaü yeva jānāmi. Yadi vā upāli gahapati samaõassa gotamassa sāvakattaü
upagato yadi vā noti.

Atha kho nigaõņho nātaputto mahatiyā nigaõņhaparisāya saddhiü yena upālissa
gahapatissa nivesanaü tenupasaīkami. Addasā kho dovāriko nigaõņhaü nātaputtaü
dåratova āgacchantaü, disvāna nigaõņhaü nātaputtaü etadavoca: tiņņha bhante, mā pāvisi.
Ajjatagge upāli gahapati samaõassa gotamassa sāvakattaü upagato, āvaņaü dvāraü
nigaõņhānaü nigaõņhãnaü, anāvaņaü dvāraü bhagavato bhikkhånaü bhikkhunãnaü
upāsakānaü upāsikānaü sace te bhante piõķakena attho ettheva tiņņha. Ettheva te
āharissantãti. Tena hi sammadovārika,yena upāli gahapati tenupasaīkama. Upasaīkamitvā
upāliü gahapatiü evaü vadehi: nigaõņho bhante nātaputto mahatiyā nigaõņhaparisāya
saddhiü bahidvārakoņņhake ņhito. So te dassanakāmoti. Evaü bhanteti kho dovāriko
nigaõņhassa nātaputtassa paņissutvā yena upāli gahapati tenupasaīkami. Upasaīkamitvā
upāliü

[BJT Page 076] [\x  76/]     

Gahapatiü etadavoca: nigaõņho bhante nātaputto mahatiyā nigaõņhaparisāya saddhiü
bahidvārakoņņhake ņhito, so te dassanakāmoti. Tena hi samma dovārika, majjhamāya
dvārasālāya āsanāni pa¤¤āpehãti. Evaü bhanteti kho dovāriko upālissa gahapatissa
paņissutvā majjhamāya dvārasālāya āsanāni pa¤¤āpetvā yena upāli gahapati tenupasaīkami.
Upasaīkamitvā upāliü gahapatiü etadavoca: pa¤¤attāni kho te bhante majjhamāya
dvārasālāya āsanāni. Yassadāni kālaü ma¤¤asãti.

Atha kho upāli gahapati yena [PTS Page 383] [\q 383/]      majjhamā dvārasālā
tenupasaīkami. Upasaīkamitvā yaü tattha āsanaü agga¤ca seņņha¤ca uttama¤ca paõãta¤ca
tattha nisãditvā dovārikaü āmantesi: tena hi sammadovārika yena nigaõņho nātaputto
tenupasaīkama. Upasaīkamitvā nigaõņhaü nātaputtaü evaü vadehi: upāli bhante gahapati
evamāha: pavisa kira bhante sace ākaīkhasãti. Evaü bhanteti kho dovāriko upālissa
gahapatissa paņissutvā yena nigaõņho nātaputto tenupasaīkami. Upasaīkamitvā nigaõņhaü
nātaputtaü etadavoca: upāli bhante gahapati evamāha: pavisa kira bhante sace ākaīkhasãti.
Atha kho nigaõņho nātaputto mahatiyā nigaõņhaparisāya saddhiü yena majjhamā dvārasālā
tenupasaīkami. Atha kho upāli gahapati yaü sudaü pubbeva yato passati nigaõņhaü
nātaputtaü dåratova āgacchantaü. Disvāna tato paccugantvā yaü tattha āsanaü agga¤ca
seņņha¤ca uttama¤ca paõãta¤ca, taü uttarāsaīgena pamajjitvā pariggahetvā nisãdāpeti.
So'dāni yaü tattha āsanaü agga¤ca seņņha¤ca uttama¤ca paõãta¤ca tattha sāmaü nisãditvā
nigaõņhaü nātaputtaü etadavoca: saüvijjante1 kho bhante āsanāni, sace ākaīkhasi nisãdāti.
Evaü vutte nigaõņho nātaputto upāliü gahapatiü etadavoca: ummattosi tvaü gahapati,
dattosi tvaü gahapati. Gacchāmahaü bhante samaõassa gotamassa vādaü āropessāmãti
gantvā mahatāsi vādasaīghāņena paņimukko āgato. Seyyathāpi gahapati puriso aõķahārako
gantvā ubbhatehi aõaķehi āgaccheyya, seyyathāpi vā pana gahapati puriso akkhikahārako
gantvā ubbhatehi akkhãhi āgaccheyya. Evameva kho tvaü gahapati gacchāmahaü bhante
samaõassa gotamassa vādaü āropessāmãti gantvā mahatāsi vādasaīghāņena paņimukko
āgato. âvaņņosi kho tvaü gahapati samaõena gotamena āvaņņaniyā māyāyāti.

Bhaddikā bhante āvaņņanã māyā, kalyāõã bhante āvaņņanã māyā, piyā me bhante
¤ātisālohitā imāya āvaņņaniyā āvaņņeyyuü,piyānampi me assa ¤ātisālohitānaü dãgharattaü
hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante khattiyā imāya āvaņņaniyā āvaņņeyyuü. Sabbesānampissa
khattiyānaü dãgharattaü [PTS Page 384] [\q 384/]      hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante
brāhmaõā imāya āvaņņaniyā āvaņņeyyuü. Sabbesānampissa brāhmaõānaü dãgharattaü
hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante vessā imāya āvaņņaniyā āvaņņeyyuü. Sabbesānampissa
vessānaü dãgharattaü hitāya sukhāya sabbe chepi bhante suddā imāya āvaņņaniyā
āvaņņeyyuü, sabbesānampissa suddānaü dãgharattaü hitāya sukhāya. Sadevako cepi.

--------------------------
1.Saüvijjanti-machasaü. 2. Sabbesānampassa-sãmu.

[BJT Page 078] [\x  78/]     

Bhante loko samārako sabrahmako sassamaõabrāhmaõã pajā sadevamanussā imāya
āvaņņaniyā āvaņņeyya, sadevakassapissa1 lokassa samārakassa sabrahmakassa
sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya dãgharattaü hitāya sukhāya. Tena hi
bhante upamante karissāmi. Upamāyapidhekacce vi¤¤å purisā bhāsitassa atthaü ājānanti.

Bhåtapubbaü bhante a¤¤atarassa brāhmaõassa jiõõassa vuddhassa mahallakassa daharā
māõavikā pajāpatã ahosi gabbhinã upavija¤¤ā. Atha kho bhante sā māõavikā taü
brāhmaõaü etadavoca: gaccha tvaü brāhmaõa, āpaõā makkaņacchāpakaü kiõitvā ānehi yo
me kumārakassa kãëāpanako bhavissatãti. Evaü vutte bhante so brāhmaõo taü māõavikaü
etadavoca: āgamehi tāva bhoti yāva vijāyasi. Sace tvaü bhoti kumārakaü vijāyissasi, tassa te
ahaü āpaõā makkaņacchāpakaü kiõitvā ānessāmi.2 Yo te kumārakassa kãëāpanako
bhavissati. Sace pana tvaü bhoti kumārikaü vijāyissasi, tassā te ahaü āpaõā
makkaņacchāpikaü kiõitvā ānessāmi. Yā te kumārikāya kãëāpanikā bhavissatãti. Dutiyampi
kho bhante sā māõavikā taü brāhmaõaü etadavoca: gaccha tvaü brāhmaõa, āpaõā
makkaņacchāpakaü kiõitvā ānehi yo me kumārakassa kãëāpanako bhavissatãti. Evaü vutte
bhante so brāhmaõo taü māõavikaü etadavoca: āgamehi tāva hoti yāva vijāyasi. Sace tvaü
hoti kumārakaü vijāyissasi, tassa te ahaü āpaõā makkaņacchāpakaü kiõitvā ānessāmi.2 Yo
te kumārakassa kãëāpanako bhavissati. Sace pana tvaü bhoti kumārikaü vijāyissasi, tassā te
ahaü āpaõā makkaņacchāpikaü kiõitvā ānessāmi. Yā te kumārikāya kãlāpanikā bhavissatãti.
Tatiyampi kho bhante sā māõavikā taü brāhmaõaü etadavoca: gaccha tvaü brāhmaõa
āpaõā makkaņacchāpakaü kiõitvā ānehi yo me kumārakassa kãëāpanako bhavissatãti. Atha
kho bhante se brāhmaõo tassā māõavikāya sāratto paņibaddhacitto āpaõā
makkaņacchāpakaü kiõitvā ānetvā taü māõavikaü etadavoca: ayaü te bhoti āpaõā
makkaņacchāpako [PTS Page 385] [\q 385/]      kiõitvā ānãto yo te kumārakassa
kãëāpanako bhavissatãti. Evaü vutte bhante sā māõavikā taü brāhmaõaü etadavoca: gaccha
tvaü brāhmaõa,imaü makkaņacchāpakaü ādāya yena rattapāõã rajakaputto tenupasaīkami.
Upasaīkamitvā rattapāõiü rajakaputtaü evaü vadehi: icchāmahaü samma rattapāõã, imaü
makkaņacchāpakaü pãtāvalepanaü nāma raīgajātaü ra¤jitaü ākoņitapaccākoņitaü
ubhatobhāgavimaņņhanti. Atha kho bhante so brāhmaõo tassā māõavikāya sāratto
paņibaddhacitto taü makkaņacchāpakaü ādāya yena rattapāõã rajakaputto tenupasaīkami.
Upasaīkamitvā rattapāõiü rajakaputtaü etadavoca: icchāmahaü samma rattapāõã, imaü
makkaņacchāpakaü pãtāvalepanaü nāma raīgajātaü3 ra¤jitaü ākoņitapaccākoņitaü
ubhatobhāgavimaņņhanti. Evaü vutte bhante rattapāõã rajakaputto taü brāhmaõaü
etadavoca: ayaü kho te bhante makkaņacchāpako raīgakkhamo hi kho, no ākoņanakkhamo
no vimajjanakkhamoti. Evameva kho bhante bālānaü nigaõņhānaü vādo raīgakkhamo hi
kho bālānaü no paõķitānaü, no anuyogakkhamo, no vimajjanakkhamo. Atha kho bhante so
brāhmaõo aparena samayena navaü dussayugaü ādāya yena rattapāõã rajakaputto
tenupasaīkami. Upasaīkamitvā rattapāõiü rajakaputtaü etadavoca: icchāmahaü
sammarattapāõi, imaü navaü dussayugaü pitāvalepanaü nāma raīgajātaü ra¤jitaü3
ākoņitapaccākoņitaü ubhatobhāgavimaņņhanti. Evaü vutte bhante rattapāõã rajakaputto taü
brāhmaõaü etadavoca: idaü kho te bhante navaü dussayugaü raīgakkhama¤ceva
ākoņanakkhama¤ca vimajjanakkhama¤cāti. Evameva kho bhante tassa bhagavato vādo
arahato sammāsambuddhassa raīgakkhamo ceva paõķitānaü no bālānaü, anuyogakkhamo
ca vimajjanakkhamo cāti.

---------------------------
1. Devakassa passa-sãmu. 2. âõissāmi-sãmu. 3.Rajitaü-machasaü.Syā.

[BJT Page 080] [\x  80/]     

Sarājikā kho taü gahapati parisā evaü jānāti: upāli gahapati nigaõņhassa nātaputtassa
sāvakoti. Kassa taü gahapati sāvakaü dhāremāti. Evaü vutte upāli gahapati uņņhāyāsanā
ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā yena bhagavā [PTS Page 386] [\q 386/]     
tena¤jalimpanāmetvā nigaõņhaü nātaputtaü etadavoca: tena hi bhante suõāhi yassā'haü
sāvako:

1. Dhãrassa vigatamohassa pabhinnakhãlassa vijitavijayassa,
Anãghassa susamacittassa vuddhasãlassa sādhupa¤¤assa,
Vessantarassa1 vimalassa bhagavato tassa sāvako'hamasmi.

2. Akathaīkathissa tusitassa vantalokāmisassa muditassa,
Katasamaõassa manujassa antimasarãrassa narassa,
Anopamassa virajassa bhagavato tassa sāvako'hamasmi.

3. Asaüsayassa kulassa venayikassa sārathivarassa,
Anuttarassa ruciradhammassa nikkaīkhassa pabhāsakarassa,
Mānacchidassa vãrassa bhagavato tassa sāvako'hamasmi.

4. Nisabhassa appameyyassa gambhãrassa monapattassa,
Khemaīkarassa devassa dhammaņņhassa saüvutattassa,
Saīgātigassa muttassa bhagavato tassa sāvako'hamasmi.

5. Nāgassa pantasenassa khãõasaüyojanassa muttassa,
Paņimantakassa dhonassa pannaddhajassa vãtarāgassa,
Dantassa nippapa¤cassa bhagavato tassa sāvako'hamasmi.

6. Isisattamassa akuhassa tevijjassa brahmapattassa,
Nahātakassa2 padakassa passaddhassa viditavedassa,
Purindadassa sakkassa bhagavato tassa sāvako'hamasmi.

7. Ariyassa bhāvitattassa pattipattassa veyyākaraõassa,
Satãmato vipassissa anabhinatassa no apanatassa,
Anejassa vasippattassa bhagavato tassa sāvako'hamasmi.

8. Sammaggatassa jhāyissa ananugatantarassa suddhassa,
Asitassa appahãnassa4 pavivittassa aggapattassa,
Tiõõassa tārayantassa bhagavato tassa sāvako'hamasmi.

9. Santassa bhåripa¤¤assa mahāpa¤¤assa vãtalobhassa,
Tathāgatassa sugatassa appaņipuggalassa asamassa,
Visāradassa nipuõassa bhagavato tassa sāvako'hamasmi.

10. Taõhacchidassa buddhassa vãtadhåmassa anupalittassa,
âhuõeyyassa yakkhassa uttamapuggalassa atulassa,
Mahato yasaggapattassa bhagavato tassa sāvako'hamasmãti.

--------------------------
1. Vesamantarassa-machasaü,syā. 2. Nhātakassa-machasaü. 3. Samuggatassa-machasaü 4.
Appahitassa-machasaü 5. Aggappattassa-machasaü.

[BJT Page 082] [\x  82/]     

Kadā sa¤¤åëhā pana te gahapati ime samaõassa gotamassa vaõõāti. Seyyathāpi bhante
nānāpupphānaü mahāpuppharāsã, [PTS Page 387] [\q 387/]      tamenaü dakkho mālākāro
vā mālākārantevāsã vā vicittaü mālaü gantheyya evameva kho bhante so bhagavā
anekavaõõo anekasatavaõõo ko hi bhante vaõõārahassa vaõõaü na karissatãti.

Atha kho nigaõņhassa bhagavato sakkāraü asahamānassa tattheva uõhaü lohitaü mukhato
ugga¤jãti1.

Upālisuttaü chaņņhaü.

---------------------
1. Uggacchiti-machasaü

[BJT Page 084] [\x  84/]     

2.1.7
Kukkuravatiya* suttaü

Evaü me sutaü ekaü samayaü bhagavā koliyesu viharati haliddavasanaü nāma koliyānaü
nigamo. Atha kho puõõo ca koliyaputto govatiko, acelo ca seniyo kukkuravatiko yena
bhagavā tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā puõõo koliyaputto govatiko bhagavantaü
abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Acelo pana seniyo kukkuravatiko bhagavatā saddhiü
sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā kukkurova paëikujjitvā1 ekamantaü
nisãdi. Ekamantaü nisinno kho puõõo koliyaputto govatiko bhagavantaü etadavoca, ayaü
bhante acelo seniyo kukkuravatiko dukkarakārako, chamānikkhittaü2 bhu¤jati. Tassa taü
kukkuravataü dãgharattaü samattaü samādinnaü, tassa kā gati, ko abhisamparāyoti. Alaü
puõõa, tiņņhatetaü, mā maü etaü pucchãti.

Dutiyampi kho puõõo koliyaputto govatiko bhagavantaü etadavoca, ayaü bhante acelo
seniyo kukkuravatiko dukkarakārako, chamānikkhittaü2 bhu¤jati. Tassa taü kukkuravataü
dãgharattaü samattaü samādinnaü, tassa kā gati, ko abhisamparāyoti. Alaü puõõa,
tiņņhatetaü mā maü etaü pucchãti. 

Tatiyampi kho puõõo koliyaputto govatiko bhagavantaü etadavoca, ayaü bhante acelo
seniyo kukkuravatiko dukkarakārako, chamānikkhittaü2 bhu¤jati. Tassa taü kukkuravataü
dãgharattaü samattaü samādinnaü, tassa kā gati, ko abhisamparāyoti. Addhā kho te ahaü
puõõa na labhāmi, alaü puõõa, tiņņhatetaü, mā maü etaü pucchãti. Api ca kho tyāhaü
byākarissāmi.

Idha puõõa, ekacco kukkuravataü bhāveti paripuõõaü abbokiõõaü, kukkurasãlaü bhāveti
paripuõõaü abbokiõõaü, kukkuracittaü bhāveti paripuõõaü [PTS Page 388] [\q 388/]    
 abbokiõõaü, kukkurākappaü bhāveti paripuõõaü abbokiõõaü, so kukkuravataü bhāvetvā
paripuõõaü abbokiõõaü, kukkurasãlaü bhāvetvā paripuõõaü abbokiõõaü, kukkuracittaü
bhāvetvā paripuõõaü abbokiõõaü, kukkurākappaü bhāvetvā paripuõõaü abbokiõõaü,
kāyassa bhedā parammaraõā kukkurānaü sahavyataü upapajjati, sace kho panassa evaü
diņņhi hoti: imināhaü sãlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi
deva¤¤ataro vāti. Sāssa hoti micchādiņņhi, micchādiņņhikassa3 kho ahaü puõõa dvinnaü
gatãnaü a¤¤ataraü gatiü vadāmi: nirayaü vā tiracchānayoniü vā. Iti kho puõõa
sampajjamānaü kukkuravataü kukkurānaü sahavyataü upaneti. Vipajjamānaü4 nirayanti. 
-----------------------
* Kukkuravatika-machasaü, kukkurovāda-syā
1. Palikuõķitvā-syā.
2. Chamānikkhittaü bhojanaü-machasaü, chamāyaü nikkhittaü bhojanaü-syā.
3. Micchādiņņhissa-machasaü,syā.[PTS 4.] Vijjamānaü-sãmu.

[BJT Page 086] [\x  86/]     

Evaü vutte acelo seniyo kukkuravatiko parodi, assåni pavattesi. Atha kho bhagavā puõõaü
koliyaputtaü govatikaü etadavoca: etaü kho te ahaü puõõa nālatthaü: alaü puõõa,
tiņņhatetaü mā maü etaü pucchãti. Nāhaü bhante etaü rodāmi, yaü maü bhagavā evamāha.
Api ca me idaü bhante kukkuravataü dãgharattaü samattaü samādinnaü. Aya¤ca bhante
puõõo koliyaputto govatiko tassa taü govataü dãgharattaü samattaü samādinnaü. Tassa kā
gati. Ko abhisamparāyoti. Alaü seniya, tiņņhatetaü, mā maü etaü pucchãti.

Dutiyampi kho acelo seniyo kukkuravatiko bhagavantaü etadavoca: ayaü bhante puõõo
koliyaputto govatiko tassa taü govataü dãgharattaü samattaü samādinnaü. Tassa kā gati. Ko
abhisamparāyoti. Alaü seniya, tiņņhatetaü, mā maü etaü pucchãti.

Tatiyampi kho acelo seniyo kukkuravatiko bhagavantaü etadavoca: ayaü bhante puõõo
koliyaputto govatiko, tassa taü govataü dãgharattaü samattaü samādinnaü, tassa kā gati, ko
abhisamparāyoti. Addhā kho te ahaü seniya na labhāmi: alaü seniya, tiņņhatetaü. Māmaü
etaü pucchãti. Api ca kho tyāhaü byākarissāmi.

Idha seniya, ekacco govataü bhāveti paripuõõaü abbokiõõaü, gosãlaü bhāveti paripuõõaü
abbokiõõaü, gocittaü bhāveti paripuõõaü abbokiõõaü. Gavākappaü bhāveti paripuõõaü
abbokiõõaü. So govataü bhāvetvā paripuõõaü abbokiõõaü, gosãlaü bhāvetvā paripuõõaü
abbokiõõaü, gocittaü bhāvetvā paripuõõaü abbokiõõaü, gavākappaü bhāvetvā
paripuõõaü abbokiõõaü, kāyassa bhedā parammaraõā gunnaü sahavyataü upapajjati. Sace
[PTS Page 389] [\q 389/]      kho panassa evaü diņņhi hoti: iminā'haü sãlena vā vatena vā
tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi deva¤¤ataro vāti. Sāssa hoti micchādiņņhi
micchādiņņhikassa1 kho ahaü seniya dvinnaü gatãnaü a¤¤ataraü gatiü vadāmi: nirayaü vā
tiracchānayoniü vā. Iti kho seniya sampajjamānaü govataü gunnaü sahavyataü upaneti
vipajjamānaü2 nirayanti.

Evaü vutte puõõo koliyaputto govatiko parodi. Assåni pavattesi. Atha kho bhagavā acelaü
seniyaü kukkaravatikaü etadavoca: etaü kho te ahaü seniya, nālatthaü: alaü seniya,
tiņņhatetaü, mā maü etaü pucchãti. Nāhaü bhante etaü rodāmi, yaü maü bhagavā evamāha.
Api ca me idaü bhante govataü dãgharattaü samattaü samādinnaü. Evaü pasanno ahaü
bhante bhagavati: pahoti bhagavā tathā dhammaü desetuü yathā aha¤cevimaü govataü
pajaheyyaü. Aya¤ca acelo seniyo kukkuravatiko taü kukkuravataü pajaheyyāti. Tena hi
puõõa suõāhi. Sādhukaü manasikarohi, bhāsissāmãti. Evaü bhanteti kho puõõo
koliyaputto govatiko bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

Cattārimāni puõõa kammāni mayā sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā paveditāni, katamāni cattāri:
atthi puõõa kammaü kaõhaü kaõhavipākaü, atthi puõõa kammaü sukkaü sukkavipākaü,
atthi puõõa kammaü kaõhasukkaü kaõhasukkavipākaü, atthi puõõa kammaü akaõhaü
asukkaü akaõhāsukkavipākaü kammaü kammakkhayāya saüvattati.

---------------------
1.Micchādiņņhissa-machasaü,[PTS 2.] Vijjamānaü-sãmu.

[BJT Page 088] [\x  88/]     

Katama¤ca puõõa kammaü kaõhaü kaõhavipākaü: idha puõõa ekacco sabyāpajjhaü
kāyasaīkhāraü abhisaīkharoti. Sabyāpajjhaü vacãsaīkhāraü abhisaīkharoti. Sabyāpajjhaü
manosaīkhāraü abhisaīkharoti. So sabyāpajjhaü kāyasaīkhāraü abhisaīkharitvā sabyāpajjhaü
vacãsaīkhāraü abhisaīkharitvā sabyāpajjhaü mano saīkhāraü abhisaīkharitvā sabyāpajjhaü
lokaü upapajjati. Tamenaü sabyāpajjhaü lokaü upapannaü samānaü sabyāpajjhā phassā
phusanti. So sabyāpajjhehi phassehi phuņņho samāno sabyāpajjhaü vedanaü vedeti
ekantadukkhaü. Seyyathāpi sattā [PTS Page 390] [\q 390/]      nerayikā. Iti kho puõõa
bhåtā bhåtassa upapatti hoti, yaü karoti tena upapajjati, upapannamenaü phassā phusanti.
Evaümpahaü1 puõõa kammadāyādā sattāti vadāmi. Idaü vuccati puõõa kammaü kaõhaü
kaõhavipākaü.

Katama¤ca puõõa kammaü sukkaü sukkavipākaü: idha puõõa ekacco abyāpajjhaü
kāyasaīkhāraü abhisaīkharoti. Abyāpajjhaü vacãsaīkhāraü abhisaīkharoti. Abyāpajjhaü
Manosaīkhāraü abhisaīkharoti. So abyāpajjhaü kāyasaīkhāraü abhisaīkharitvā abyāpajjhaü
vacãsaīkhāraü abhisaīkharitvā abyāpajjhaü manosaīkhāraü abhisaīkharitvā abyāpajjhaü
lokaü upapajjati tamenaü abyāpajjhaü lokaü upapannaü samānaü abyāpajjhā phassā
phusanti. So abyāpajjhehi phassehi phuņņho samāno abyāpajjhaü vedanaü vedeti
ekantasukhaü. Seyyathāpi devā subhakiõõā. Iti kho puõõa bhåtā bhåtassa upapatti hoti.
Yaü karoti tena upapajjati. Upapannamenaü phassā phusanti. Evampahaü1 puõõa
kammadāyādā sattāti vadāmi. Idaü vuccati puõõa kammaü sukkaü sukkavipākaü. 

Katama¤ca puõõa kammaü kaõhasukkaü kaõhasukkavipākaü: idha puõõa ekacco
sabyāpajjhampi abyāpajjhampi kāyasaīkhāraü abhisaīkharoti sabyāpajjhampi abyāpajjhampi
vacãsaīkhāraü abhisaīkharoti. Sabyāpajjhampi abyāpajjhampi manosaīkhāraü
abhisaīkharoti. So sabyāpajjhampi abyāpajjhampi kāyasaīkhāraü abhisaīkharitvā
sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vacãsaīkhāraü abhisaīkharitvā sabyāpajjhampi
abyāpajjhampi manosaīkhāraü abhisaīkharitvā sabyāpajjhampi abyāpajjhampi lokaü
upapajjati. Tamenaü sabyāpajjhampi abyāpajjhampi lokaü upapannaü samānaü
sabyāpajjhāpi abyāpajjhāpi phassā phusanti. So sabyāpajjhehipi abyāpajjhehipi phassehi
phuņņho samāno sabyāpajjhampi abyāpajjhampi vedanaü vedeti vokiõõasukhadukkhaü,
seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Iti kho puõõa bhåtā bhåtassa
upapatti hoti. Yaü karoti tena upapajjati. Upapannamenaü phassā phusanti. Evampahaü1
puõõa kammadāyādā sattāti vadāmi. Idaü vuccati puõõa, kammaü kaõhasukkaü
kaõhasukkavipākaü.

Katama¤ca [PTS Page 391] [\q 391/]      puõõa kammaü akaõhaü asukkaü
akaõhasukkavipākaü kammakkhayāya2 saüvattati, tatra puõõa yamidaü kammaü kaõhaü
kaõhavipākaü tassa pahānāya yā cetanā, yampidaü3 kammaü sukkaü sukkavipākaü tassa
pahānāya yā cetanā, yampidaü3 kammaü kaõhasukkaü

------------------------
1. Evaüpāhaü-machasaü.Syā 2. Kammaü kammakkhayāya-sãmu. 3.Yamidaü -machasaü,syā. 

[BJT Page 090] [\x  90/]     

Kaõhasukkavipākaü tassa pahānāya yā cetanā, idaü vuccati puõõa kammaü akaõhaü
asukkaü akaõhāsukkavipākaü kammakkhayāya saüvattati. Imāni kho puõõa cattāri
kammāni mayā sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā paveditānãti.

Evaü vutte puõõo koliyaputto govatiko bhagavantaü etadavoca: abhikkantaü bhante,
abhikkantaü bhante. Seyyathāpi bhante nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā
vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya,
cakkhumanto råpāni dakkhintãti, evamevaü bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito.
Esāhaü bhante bhagavantaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca. Upāsakaü
maü bhagavā dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatanti.

Acelo pana seniyo kukkuravatiko bhagavantaü etadavoca: abhikkantaü bhante, abhikkantaü
bhante. Seyyathāpi bhante nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa
vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya, cakkhumanto råpāni
dakkhintãti, evamevaü bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bhante
bhagavantaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca. Labheyyāhaü bhante
bhagavato santike pabbajjaü. Labheyyaü upasampadanti. 

Yo kho seniya a¤¤atitthiyapubbo imasmiü dhammavinaye ākaīkhati pabbajjaü, ākaīkhati
upasampadaü. So cattāro māse parivasati catunnaü māsānaü accayena āraddhacittā bhikkhå
pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mettha puggalavemattatā viditāti. Sace
bhante a¤¤atitthiyapubbā imasmiü dhammavinaye ākaīkhantā pabbajjaü, ākaīkhantā
upasampadaü, cattāro1 māse parivasanti. Catunnaü māsānaü accayena āraddhacittā bhikkhå
pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. Ahaü cattāri vassāni parivasissāmi. Catunnaü
maü vassānaü accayena āraddhacittā bhikkhå pabbājentu, upasampādentu
bhikkhubhāvāyāti. Alattha kho acelo seniyo kukkuravatiko bhagavato santike pabbajjaü,
alattha upasampadaü. Aciråpasampanno kho panāyasmā seniyo eko våpakaņņho [PTS Page
392] [\q 392/]      appamatto ātāpã pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā
sammadeva agārasmā anāgāriyaü pabbajanti. Tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü
diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khãõā jāti, vusitaü
brahmacariyaü kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyāti abbha¤¤āsi a¤¤ataro kho panāyasmā
seniyo arahataü ahosãti.

Kukkuravatiya2 suttaü sattamaü.

-------------------------
1. Te cattāro- machasaü
2. Kukkuravatika-machasaü,[PTS]

[BJT Page 092] [\x  92/]     

2.1.8.
Abhayarājakumāra suttaü.

Evaü me sutaü, ekaü samayaü bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Atha
kho abhayo rājakumāro yena nigaõņho nātaputto1 tenupasaīkami. Upasaīkamitvā
nigaõņhaü nātaputtaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho abhayaü
rājakumāraü nigaõņho nātaputto1 etadavoca: ehi tvaü rājakumāra, samaõassa gotamassa
vādaü āropehi. Evaü te kalyāõo kittisaddo ababhuggacchati2 abhayena rājakumārena
samaõassa gotamassa evaü mahiddhikassa evaü mahānubhāvassa vādo āropitoti. Yathā
kathaü panā'haü bhante samaõassa gotamassa evaü mahiddhikassa evaü mānubhāvassa
vādaü āropessāmãti.

Ehi tvaü rājakumāra, yena samaõo gotamo tenupasaīkama, upasaīkamitvā samaõaü
gotamaü evaü vadehi: bhāseyya nu kho bhante tathāgato taü vācaü yā sā vācā paresaü
appiyā amanāpāti. Sace te samaõo gotamo evaü puņņho evaü byākaroti: bhāseyya
rājakumāra, tathāgato taü vācaü yā sā vācā paresaü appiyā amanāpāti. Tamenaü tvaü evaü
vadeyyāsi: atha ki¤carahi te bhante puthujjanena nānākaraõaü, puthujjanopi hi taü vācaü
bhāseyya, yā sā vācā [PTS Page 393] [\q 393/]      paresaü appiyā amanāpāti. Sace pana te
samaõo gotamo evaü puņņho evaü byākaroti: na rājakumāra tathāgato taü vācaü bhāseyya
yā sā vācā paresaü appiyā amanāpāti. Tamenaü tvaü evaü vadeyyāsi: atha ki¤carahi te
bhante devadatto byākato: āpāyiko devadatto, nerayiko devadatto, kappaņņho devadatto,
atekiccho devadattoti. Tāya ca pana te vācāya devadatto kupito ahosi anattamanoti. Imaü
kho te rājakumāra, samaõo gotamo ubhato koņikaü pa¤haü puņņho samāno neva sakkhiti
uggilituü. Neva sakkhiti ogilituü3. Seyyathāpi nāma purisassa ayosiīghāņakaü4 kaõņhe
vilaggaü, so neva sakkuõeyya uggilituü, neva sakuõeyya ogilituü. Evameva kho te
rājakumāra samaõo gotamo imaü ubhatokoņikaü pa¤haü puņņho samāno neva sakkhiti
uggilituü, neva sakkhiti ogilitunti.

Evaü bhanteti kho abhayo rājakumāro nigaõņhassa nātaputtassa paņissutvā uņņhāyāsanā
nigaõņhaü nātaputtaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā yena bhagavā tenupasaīkami,
upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnassa kho
abhayassa rājakumārassa suriyaü oloketvā5 etadahosi. Akālo kho ajja bhagavato vādaü
āropetuü, svedānāhaü sake nivesane bhagavato vādaü āropessāmãti bhagavantaü etadavoca:
adhivāsetu me bhante

----------------------
1. Nāņaputto-machasaü 2. Abbhuggacchissati-machasaü 3. Oggilituü-syā 4.
Ayasiīghāņakaü-syā 5.Suriyaü ulloketvā-machasaü.

[BJT Page 094] [\x  94/]     

Bhagavā svātanāya attacatuttho bhattanti. Adhivāsesi bhagavā tuõhãbhāvena. Atha kho
abhayo rājakumāro bhagavato adhivāsanaü viditvā uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā
padakkhiõaü katvā pakkāmi.

Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya
yena abhayassa rājakumārassa nivesanaü tenupasaīkami, upasaīkamitvā pa¤¤atte āsane
nisãdi. Atha kho abhayo rājakumāro bhagavantaü paõãtena khādanãyena bhojanãyena
sahatthā santappesi. Sampavāresi. Atha kho abhayo rājakumāro bhagavantaü bhuttāviü
onãtapattapāõiü a¤¤ataraü nãcaü āsanaü gahetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho
abhayo rājakumāro bhagavantaü etadavoca: 

'Bhāseyya nu kho bhante tathāgato taü vācaü yā sā vācā paresaü appiyā amanāpā'ti. Na
kho'ttha1 rājakumāra ekaüsenāti. Ettha bhante anassuü nigaõņhāti. Kimpana tvaü
rājakumāra evaü vadesi: [PTS Page 394  [\q 394/]     ']ettha bhante anassuü nigaõņhā'ti.
Idāhaü bhante yena nigaõņho nātaputto tenupasaīkami. Upasaīkamitvā nigaõņhaü
nātaputtaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiü. Ekamantaü nisinnaü kho maü bhante nigaõņho
nātaputto etadavoca: ehi tvaü rājakumāra, samaõassa gotamassa vādaü āropehi evaü te
kalyāõo kittisaddo abbhuggacchati " abhayena rājakumārena samaõassa gotamassa evaü
mahiddhikassa evaü mahānubhāvassa vādo āropito"ti. Evaü vutte ahaü bhante nigaõņhaü
nātaputtaü etadavocaü. Yathā kathampanāhaü bhante samaõassa gotamassa evaü
mahiddhikassa evaü mahānubhāvassa vādaü āropessāmãti. Ehi tvaü rājakumāra, yena
samaõo gotamo tenupasaīkama. Upasaīkamitvā samaõaü gotamaü evaü vadehi: 'bhāseyya
nu kho bhante tathāgato taü vācaü, yā sā vācā paresaü appiyā amanāpā'ti. Sace te samaõo
gotamo evaü puņņho evaü byākaroti: bhāseyya rājakumāra tathāgato taü vācaü, yā sā vācā
paresaü appiyā amanāpāti. Tamenaü tvaü evaü vadeyyāsi: atha ki¤carahi te bhante
puthujjanena nānākaraõaü, puthujjanopi hi taü vācaü bhāseyya, yā sā vācā paresaü appiyā
amanāpāti. Sace pana te samaõo gotamo evaü puņņho evaü byākaroti: 'na rājakumāra
tathāgato taü vācaü bhāseyya, yā sā vācā paresaü appiyā amanāpā'ti. Tamenaü tvaü evaü
vadeyyāsi: atha ki¤carahi te bhante devadatto byākato: āpāyiko devadatto, nerayiko
devadatto, kappaņņho devadatto atekiccho devadattoti. Tāya ca pana te vācāya devadatto
kupito ahosi anattamano'ti. Imaü kho te rājakumāra samaõo gotamo ubhatokoņikaü pa¤haü
puņņho samāno neva sakkhiti uggilituü. Neva sakkhiti ogilituü. Seyyathāpi nāma purisassa
ayosiīghāņakaü kaõņhe vilaggaü, so neva sakkuõeyya uggilituü, neva sakkuõeyya ogilituü
evameva kho te rājakumāra samaõo gotamo imaü ubhatokoņikaü pa¤haü puņņho samāno
neva sakkhiti uggilituü, neva sakkhiti ogilitunti.

------------------------
1. Nakhvettha-machasaü. Syā.

[BJT Page 096] [\x  96/]     

Tena kho pana samayena daharo kumāro mando uttānaseyyako abhayassa rājakumārassa
aīke nisinno hoti. Atha kho bhagavā abhayaü rājakumāraü etadavoca: taü kiü [PTS Page
395] [\q 395/]      ma¤¤asi rājakumāra, svā'yaü kumāro tuyhaü vā pamādamanvāya dhātiyā
vā pamādamanvāya kaņņhaü vā kaņhalaü vā mukhe āhareyya, kinti naü kareyyāsãti.
âhareyyassāhaü bhante. Sace ahaü bhante na sakkuõeyyaü ādikeneva āhattuü vāmena
hatthena sãsaü paggahetvā1 dakkhiõena hatthena vaīkaīguliü karitvā salohitampi
āhareyyaü. Taü kissa hetu: atthi me bhante kumāre anukampāti. Evameva kho rājakumāra,
yaü tathāgato vācaü jānāti abhåtaü atacchaü anatthasaühitaü, sā ca paresaü appiyā amanāpā,
na taü tathāgato vācaü bhāsati. Yampi tathāgato vācaü jānāti bhåtaü tacchaü
anatthasaühitaü. Sā ca paresaü appiyā amanāpā, tampi tathāgato vācaü na bhāsati. Ya¤ca
kho tathāgato vācaü jānāti bhåtaü tacchaü atthasaühitaü sā ca paresaü appiyā amanāpā, tatra
kāla¤¤å tathāgato hoti tassā vācāya veyyākaraõāya. Yaü tathāgato vācaü jānāti abhåtaü
atacchaü anatthasaühitaü sā ca paresaü piyā manāpā, na taü tathāgato vācaü bhāsati. Yampi
tathāgato vācaü jānāti bhåtaü tacchaü anatthasaühitaü. Sā ca paresaü piyā manāpā, tampi
tathāgato vācaü na bhāsati. Ya¤ca kho tathāgato vācaü jānāti bhåtaü tacchaü atthasaühitaü.
Sā ca paresaü piyā manāpā, tatra kāla¤¤å tathāgato hoti tassā vācāya veyyākaraõāya. Taü
kissa hetu: atthi rājakumāra tathāgatassa sattesu anukampāti.

Yeme bhante khattiyapaõķitāpi brāhmaõapaõķitāpi gahapatipaõķitāpi samaõapaõķitāpi
pa¤haü abhisaīkharitvā tathāgataü upasaīkamitvā pucchanti. Pubbeva nu kho etaü bhante
bhagavato cetaso parivitakkitaü hoti: 'ye maü upasaīkamitvā evaü pucchissanti. Tesāhaü
evaü puņņho evaü byākarissāmã'ti udāhu ņhānaso etaü tathāgataü paņibhātãti. Tena hi
rājakumāra ta¤¤evettha paņipucchissāmi. Yathā te khameyya. Tathā naü byākareyyāsi. Taü
kiü ma¤¤asi rājakumāra: kusalo tvaü rathassa aīgapaccaīgānanti. Evaü bhante, kusalo ahaü
rathassa aīgapaccaīgānanti, taü kimma¤¤asi rājakumāra: ye taü upasaīkamitvā evaü
puccheyyuü: kiü nāmidaü rathassa aīgapaccaīganti, pubbe nu kho te etaü cetaso
parivitakkitaü [PTS Page 396] [\q 396/]      assa: ye maü upasaīkamitvā evaü pucchissanti
tesāhaü evaü puņņho evaü byākarissāmãti. Udāhu ņhānasovetaü taü paņibhāseyyāti. Ahaü
hi bhante rathiko sa¤¤ato kusalo rathassa aīgapaccaīgānaü, sabbāni me rathassa
aīgapaccaīgāni suviditāni, ņhānasovetaü maü paņibhāseyyāti.

------------------------
1.Pariggahetvā-[PTS]

[BJT Page 098] [\x  98/]     

Evameva kho rājakumāra ye te khattiyapaõķitāpi brāhmaõapaõķitāpi gahapatipaõķitāpi
samaõapaõķitāpi pa¤haü abhisaīkharitvā tathāgataü upasaīkamitvā pucchanti.
 hānasovetaü tathāgataü paņibhāti. Taü kissa hetu: sāhi rājakumāra tathāgatassa
dhammadhātu suppaņividdhā yassā dhammadhātuyā suppaņividdhattā ņhānasovetaü
tathāgataü paņibhātãti.

Evaü vutte abhayo rājakumāro bhagavantaü etadavoca: abhikkantaü bhante abhikkantaü
bhante abhikkantaü bho gotama abhikkantaü bho gotama, seyyathāpi bho gotama
nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya,
andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya, 'cakkhumanto råpāni dakkhintã'ti, evamevaü bhotā
gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bhavantaü gotamaü saraõaü
gacchāmi dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca. Upāsakaü maü bhavaü gotamo dhāretu ajjatagge
pāõupetaü saraõaü gatanti.

Abhayarājakumārasuttaü aņņhamaü.

[BJT Page 100] [\x 100/]     

2.1.9.

Bahuvedaniya1 suttaü.

Evaü me sutaü, ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Atha kho pa¤cakaīgo thapati yenāyasmā udāyi tenupasaīkami. Upasaīkamitvā
āyasmantaü udāyiü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho pa¤cakaīgo
thapati āyasmantaü udāyiü etadavoca:

'Kati nu kho bhante udāyi vedanā vuttā bhagavatā'ti. Tisso kho thapati.2 Vedanā vuttā
bhagavatā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. [PTS Page 397] [\q
397/]      imā kho thapati tisso vedanā vuttā bhagavatāti. Na kho bhante udāyi tisso vedanā
vuttā bhagavatā, dve vedanā vuttā bhagavatā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā, yāyaü bhante
adukkhamasukhā vedanā, santasmiü esā paõãte sukhe vuttā bhagavatāti.

Dutiyampi kho āyasmā udāyi pa¤cakaīgaü thapatiü etadavoca: na kho thapati2 dve vedanā
vuttā bhagavatā, tisso vedanā vuttā bhagavatā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā,
adukkhamasukhā vedanā. Imā kho thapati, tisso vedanā vuttā bhagavatāti. Dutiyampi kho
pa¤cakaīgo thapati āyasmantaü udāyiü etadavoca: na kho bhante udāyi tisso vedanā vuttā
bhagavatā, dve vedanā vuttā bhagavatā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā. Yāyaü bhante
adukkhamasukhā vedanā, santasmiü esā paõãte sukhe vuttā bhagavatāti.

Tatiyampi kho āyasmā udāyi pa¤cakaīgaü thapatiü etadavoca: na kho thapati2 dve vedanā
vuttā bhagavatā, tisso vedanā vuttā bhagavatā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā,
adukkhamasukhā vedanā. Imā kho thapati, tisso vedanā vuttā bhagavatāti. Tatiyampi kho
pa¤cakaīgo thapati āyasmantaü udāyiü etadavoca: na kho bhante udāyi tisso vedanā vuttā
bhagavatā, dve vedanā vuttā bhagavatā: sukhā vedanā, dukkhā vedanā. Yāyaü bhante
adukkhamasukhā vedanā, santasmiü esā paõãte sukhe vuttā bhagavatāti. Neva kho asakkhi
āyasmā udāyi pa¤cakaīgaü thapatiü sa¤¤āpetuü. Na panāsakkhi pa¤cakaīgo thapati
āyasmantaü udāyiü sa¤¤āpetuü.

Assosi kho āyasmā ānando āyasmato udāyissa pa¤cakaīgena thapatinā saddhiü imaü kathā
sallāpaü. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā
bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ānando
yāvatako ahosi. âyasmato udāyissa pa¤cakaīgena thapatinā saddhiü kathāsallāpo, taü
sabbaü bhagavato ārocesi. Evaü vutte bhagavā āyasmantaü ānandaü etadavoca:

------------------------
1. Bahuvedanãya-machasaü 2. Gahapati-syā.[PTS]

[BJT Page 102] [\x 102/]     

Santaüyeva kho ānanda pariyāyaü pa¤cakaīgo thapati udāyissa nābbhanumodi. Santaü yeva
ca pana pariyāyaü udāyi pa¤cakaīgassa thapatissa nābbhanumodi. Dvepānanda vedanā
vuttā mayā [PTS Page 398] [\q 398/]      pariyāyena, tissopi vedanā vuttā mayā pariyāyena,
pa¤capi vedanā vuttā mayā pariyāyena, chapi vedanā vuttā mayā pariyāyena. Aņņhārasapi
vedanā vuttā mayā pariyāyena, chattiüsāpi vedanā vuttā mayā pariyāyena, aņņhasatampi
vedanā vuttā mayā pariyāyena, evaü pariyāya desito kho ānanda mayā dhammo. Evaü
pariyāyadesite kho ānanda mayā dhamme ye a¤¤ama¤¤assa subhāsitaü sulapitaü na
samanujānissanti, na samanuma¤¤issanti, na samanumodissanti, tesametaü pāņikaīkhaü:
bhaõķanajātā kalahajātā vivādāpannā a¤¤ama¤¤aü mukhasattãhi vitudantā viharissanti.
Evaü pariyāya desito kho ānanda mayā dhammo. Evaü pariyāya desite kho ānanda mayā
dhamme ye a¤¤ama¤¤assa subhāsitaü sulapitaü samanujānissanti, samanuma¤¤issanti,
samanumodissanti, tesametaü pāņikaīkhaü: samaggā sammodamānā avivadamānā
khãrodakãbhåtā a¤¤ama¤¤aü piyacakkhåhi sampassantā viharissantãti.

Pa¤ca kho ime ānanda kāmaguõā, katame pa¤ca: cakkhuvi¤¤eyyā råpā iņņhā kantā manāpā
piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā, sotavi¤¤eyyā saddā iņņhā kantā manāpā piyaråpā
kāmåpasaühitā rajanãyā, ghānavi¤¤eyyā gandhā iņņhā kantā manāpā piyaråpā
kāmåpasaühitā rajanãyā, jivhāvi¤¤eyyā rasā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā
rajanãyā, kāyavi¤¤eyyā phoņņhabbā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā
ime kho ānanda pa¤ca kāmaguõā. Yaü kho ānanda ime pa¤cakāmaguõe paņicca uppajjati
sukhaü somanassaü idaü vuccati kāmasukhaü.

Yo kho ānanda evaü vadeyya: etaparamaü sattā sukhaü somanassaü paņisaüvedentãti.
Idamassa nānujānāmi. Taü kissa hetu: atthānanda etamhā sukhā a¤¤aü sukhaü
abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca. Katama¤cānanda etamhā sukhā a¤¤aü sukhaü
abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca: idhānanda bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi
dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja
viharati, idaü kho ānanda etamhā sukhā a¤¤aü sukhaü abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca.

Yo kho ānanda evaü vadeyya: etaparamaü sattā sukhaü somanassaü paņisaüvedentãti,
idamassa nānujānāmi. [PTS Page 399] [\q 399/]      taü kissa hetu: atthānanda etamhā sukhā
a¤¤aü sukhaü abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca. Katama¤cānanda etamhāsukhā a¤¤aü
sukhaü abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca: idhānanda bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā
ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü
dutiyaü jhānaü upasampajja viharati, idaü kho ānanda etamhā sukhā a¤¤aü sukhaü
abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca.

[BJT Page 104] [\x 104/]     

Yo kho ānanda evaü vadeyya: etaparamaü sattā sukhaü somanassaü paņisaüvedentãti,
idamassa nānujānāmi. Taü kissa hetu: atthānanda etamhā sukhā a¤¤aü sukhaü
abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca. Katama¤cānanda etamhāsukhā a¤¤aü sukhaü
abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca: idhānanda bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca
viharati sato ca sampajāno, sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti:
upekkhako satimā sukhavihārãti. Taü1 tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Idaü kho
ānanda etamhā sukhā a¤¤aü sukhaü abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca.

Yo kho ānanda evaü vadeyya: etaparamaü sattā sukhaü somanassaü paņisaüvedentãti,
idamassa nānujānāmi. Taü kissa hetu: atthānanda etamhā sukhā a¤¤aü sukhaü
abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca. Katama¤cānanda etamhāsukhā a¤¤aü sukhaü
abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca: idhānanda bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca
pahānā pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhaü asukhaü
upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Idaü kho ānanda etamhā
sukhā a¤¤aü sukhaü abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca.

Yo kho ānanda evaü vadeyya: etaparamaü sattā sukhaü somanassaü paņisaüvedentãti,
idamassa nānujānāmi. Taü kissa hetu: atthānanda etamhā sukhā a¤¤aü sukhaü
abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca. Katama¤cānanda etamhāsukhā a¤¤aü sukhaü
abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca: idhānanda bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā
paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā 'ananto ākāso'ti
ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Idaü kho ānanda etamhā sukhā a¤¤aü sukhaü
abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca.

Yo kho ānanda evaü vadeyya: etaparamaü sattā sukhaü somanassaü paņisaüvedentãti,
idamassa nānujānāmi. Taü kissa hetu: atthānanda etamhā sukhā a¤¤aü sukhaü
abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca. Katama¤cānanda etamhāsukhā a¤¤aü sukhaü
abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca: idhānanda bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü
samatikkamma 'anantaü vi¤¤āõa'nti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Idaü kho
ānanda etamhā sukhā a¤¤aü sukhaü abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca.

Yo kho ānanda evaü vadeyya: etaparamaü sattā sukhaü somanassaü paņisaüvedentãti,
idamassa nānujānāmi. Taü kissa hetu: atthānanda etamhā sukhā a¤¤aü sukhaü
abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca. Katama¤cānanda etamhāsukhā a¤¤aü sukhaü
abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca: idhānanda bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü
samatikkamma 'natthi ki¤cã'ti āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Idaü kho ānanda
etamhā sukhā a¤¤aü sukhaü abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca. [PTS Page 400] [\q 400/]   
 

Yo kho ānanda evaü vadeyya: etaparamaü sattā sukhaü somanassaü paņisaüvedentãti,
idamassa nānujānāmi. Taü kissa hetu: atthānanda etamhā sukhā a¤¤aü sukhaü
abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca. Katama¤cānanda etamhāsukhā a¤¤aü sukhaü
abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca: idhānanda bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü
samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Idaü kho ānanda etamhā
sukhā a¤¤aü sukhaü abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca.

Yo kho ānanda evaü vadeyya: etaparamaü sattā sukhaü somanassaü paņisaüvedentãti,
idamassa nānujānāmi. Taü kissa hetu: atthānanda etamhā sukhā a¤¤aü sukhaü
abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca. Katama¤cānanda etamhāsukhā a¤¤aü sukhaü
abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca: idhānanda bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü
samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü upasampajja viharati. Idaü kho ānanda etamhā
sukhā a¤¤aü sukhaü abhikkantatara¤ca paõãtatara¤ca.

-------------------------
1.Tatiyajjhānaü-sãmu.

[BJT Page 106] [\x 106/]     

 hānaü kho panetaü ānanda vijjati yaü a¤¤atitthiyā paribbājakā evaü vadeyyuü:
sa¤¤āvedayitanirodhaü samaõo gotamo āha. Ta¤ca sukhasmiü pa¤¤āpeti. Tayidaü kiüsu,
tayidaü kathaüsåti. Evaü vādino ānanda a¤¤atitthiyā paribbājakā evamassu vacanãyā: na
kho āvuso bhagavā sukhaüyeva vedanaü sandhāya sukhasmiü pa¤¤āpeti. Api cāvuso yattha
yattha sukhaü upalabbhati. Yahiü yahiü taü taü tathāgato sukhasmiü pa¤¤āpetãti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaü abhinandãti.

Bahuvedaniya1 suttaü navamaü.

------------------------
1.Bahu vedanãya-machasaü.

[BJT Page 108] [\x 108/]     

2.1.10

Apaõõaka suttaü.

Evaü me sutaü. Ekaü samayaü bhagavā kosalesu cārikaü caramāno mahatā
bhikkhusaīghena saddhiü yena sālā nāma kosalānaü brāhmaõagāmo tadavasari. Assosuü
kho sāleyyakā brāhmaõa gahapatikā: samaõo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā
pabbajito kosalesu cārikaü caramāno [PTS Page 401] [\q 401/]      mahatā bhikkhu saīghena
saddhiü sālaü1 anuppatto. Taü kho pana bhagavantaü gotamaü evaü kalyāõo kittisaddo
abbhuggato: itipi so bhagavā arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato
lokavidå anuttaro purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavāti. So imaü
lokaü sadevakaü samārakaü sabrahmakaü sassamaõabrāhmaõiü pajaü sadevamanussaü
sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedeti. So dhammaü deseti ādikalyāõaü majjhekalyāõaü
pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü. Kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü
pakāseti. Sādhu kho pana tathāråpānaü arahataü dassanaü hotã'ti.

Atha kho sāleyyakā brāhmaõagahapatikā yena bhagavā tenupasaīkamiüsu: upasaīkamitvā
appekacce bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Appekacce bhagavatā saddhiü
sammodiüsu. Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdiüsu.
Appekacce yena bhagavā tena¤jaliü panāmetvā ekamantaü nisãdiüsu. Appekacce bhagavato
santike nāmagottaü sāvetvā ekamantaü nisãdiüsu. Appekacce tuõhãbhåtā ekamantaü
nisãdiüsu. Ekamantaü nisinne kho sāleyyake brāhmaõagahapatike bhagavā etadavoca: atthi
pana vo gahapatayo koci manāpo satthā yasmiü vo ākāravatã saddhā paņiladdhāti. Natthi
kho no bhante koci manāpo satthā, yasmiü no ākāravatã saddhā paņiladdhāti. Manāpaü vo
gahapatayo satthāraü alabhantehi ayaü apaõõako dhammo samādāya vattitabbo apaõõako
hi gahapatayo dhammo samatto sāmādinno so vo bhavissati dãgharattaü hitāya sukhāya. 

Katamo ca gahapatayo apaõõako dhammo: santi gahapatayo eke samaõabrāhmaõā
evaüvādino evaüdiņņhino: natthi dinnaü natthi yiņņhaü, natthi hutaü, natthi
sukaņadukkaņānaü2 kammānaü phalaü vipāko, natthi ayaü loko, natthi paro loko, natthi
mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke samaõabrāmhaõā sammaggatā
sammāpaņipannā ye ima¤ca lokaü para¤ca lokaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedentãti.
Tesaüyeva kho gahapatayo

------------------------
1.Sāëā-sãmu. 2. Sukatadukkaņānaü-machasaü.

[BJT Page 110] [\x 110/]     

Samaõabrāhmaõānaü eke [PTS Page 402] [\q 402/]      samaõabrāhmaõā
ujuvipaccanãkavādā, te evamāhaüsu: atthi dinnaü, atthi yiņņhaü, atthi hutaü, atthi
sukaņadukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko, atthi ayaü loko, atthi paro loko, atthi mātā,
atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaõabrāhmaõā sammaggatā sammāpaņipannā
ye ima¤ca lokaü para¤ca lokaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedentãti. Taü kiü ma¤¤atha
gahapatayo nanu'me samaõabrāhmaõā a¤¤ama¤¤assa ujuvipaccanãkavādāti. Evaü bhante.

Tatra gahapatayo ye te samaõabrāhmaõā evaüvādino evaü diņņhino natthi dinnaü, natthi
yiņņhaü, natthi hutaü, natthi sukaņadukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko, natthi ayaü loko,
natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā, natthi loke
samaõabrāhmaõā sammaggatā sammāpaņipannā ye ima¤ca lokaü para¤ca lokaü sayaü
abhi¤¤ā sacchikatvā pavedentãti. Tesametaü pāņikaīkhaü: yamidaü kāyasucaritaü
vacãsucaritaü manosucaritaü, ime tayo kusale dhamme abhinivajjetvā yamidaü
kāyaduccaritaü vacãduccaritaü manoduccaritaü, ime tayo akusale dhamme samādāya
vattissanti. Taü kissa hetu: na hi te bhonto samaõabrāhmaõā passanti akusalānaü
dhammānaü ādãnavaü okāraü saīkilesaü. Kusalānaü dhammānaü nekkhamme ānisaüsaü
vodānapakkhaü. Santaüyeva kho pana paraü lokaü natthi paro lokotissa diņņhi hoti, sāssa
hoti micchādiņņhi, santaü yeva kho pana paraü lokaü natthi paro lokoti saīkappeti, svāssa
hoti micchāsaīkappo. Santaüyeva kho pana paraü lokaü natthi paro lokoti vācaü bhāsati,
sāssa hoti micchāvācā. Santaüyeva kho pana paraü lokaü natthi paro lokoti āha. Ye te
arahanto paralokaviduno tesamayaü paccanãkaü karoti. Santaüyeva kho pana paraü lokaü
natthi paro lokoti āha. Ye te arahanto paralokaviduno tesamayaü paccanãkaü karoti.
Santaüyeva kho pana paraü lokaü natthi paro lokoti paraü sa¤¤āpeti.1 Sāssa hoti
asaddhammasa¤¤atti tāya ca pana asaddhammasa¤¤attiyā attānukkaüseti. Paraü vambheti.
Iti pubbeva kho panassa susãlyaü pahãnaü hoti, dussãlyaü paccupaņņhitaü, aya¤ca
micchādiņņhi micchāsaīkappo micchāvācā ariyānaü paccanãkatā asaddhammasa¤¤atti
attukkaüsanā paravambhanā. Evaüsime2 aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti
micchādiņņhipaccayā. 
[PTS Page 403] [\q 403/]     

Tatra gahapatayo vi¤¤å puriso iti paņisa¤cikkhati: sace kho natthi paro loko evamayaü
bhavaü purisapuggalo kāyassa bhedā sotthimattānaü karissati. Sace kho atthi paro loko
evamayaü bhavaü purisapuggalo kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinãpātaü
nirayaü upapajjissati. Kāmaü kho panamāhu: paro loko hotu nesaü bhavataü
samaõabrāhmaõānaü saccaü vacanaü. Atha ca panā'yaü bhavaü purisapuggalo diņņheva
dhamme vi¤¤ånaü gārayho: dussãlo purisapuggalo micchādiņņhi natthikavādoti. Sace kho
attheva paro loko, evaü imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaliggaho: ya¤ca
diņņheva dhamme vi¤¤ånaü gārayho, ya¤ca kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü
vinãpātaü nirayaü upapajjissati. Evamassā'yaü apaõõako dhammo dussamatto samādinno
ekaüsaü pharitvā tiņņhati. Ri¤cati kusalaü ņhānaü. 

-------------------------
1. Sa¤¤apeti-sãmu.Syā 2. Evamassime-machasaü.

[BJT Page 112] [\x 112/]     

Tatra gahapatayo ye te samaõabrāhmaõā evaüvādino evaü diņņhino: atthi dinnaü, atthi
yiņņhaü, atthi hutaü, atthi sukaņadukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko, atthi ayaü loko,
atthi paro loko, atthi mātā, atthi pitā, atthi sattā opapātikā, atthi loke samaõabrāhmaõā
sammaggatā sammāpaņipannā ye ima¤ca lokaü para¤ca lokaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā
pavedentãti. Tesametaü pāņikaīkhaü: yamidaü kāyaduccaritaü vacãduccaritaü
manoduccaritaü ime tayo akusale dhamme abhinivajjetvā yamidaü kāyasucaritaü.
Vacãsucaritaü manosucaritaü, ime tayo kusale dhamme samādāya vattissanti taü kissa hetu:
passanti hi te bhonto samaõabrāhmaõā akusalānaü dhammānaü ādãnavaü okāraü
saīkilesaü kusalānaü dhammānaü nekkhamme ānisaüsaü vodānapakkhaü. Santaüyeva kho
pana paraü lokaü 'atthi paro loko' tissa diņņhi hoti. Sāssa hoti sammādiņņhi. Santaüyeva kho
pana paraü lokaü 'atthi paro loko'ti saīkappeti, svāssa hoti sammāsaīkappo. Santaüyeva kho
pana paraü lokaü 'atthi paro loko'ti vācaü bhāsati, sāssa hoti sammāvācā. Santaüyeva kho
pana paraü lokaü 'atthi paro loko'ti āha. Ye te arahanto paralokaviduno tesamayaü na
paccanãkaü karoti. Santaüyeva kho pana paraü lokaü 'atthi paro loko'ti [PTS Page 404] [\q
404/]      paraü sa¤¤āpeti, sāssa hoti saddhammasa¤¤atti. Tāya ca pana
saddhammasa¤¤attiyā nevattānukkaüseti. Na paraü vambheti. Iti pubbeva kho panassa
dussãlyaü pahãnaü hoti. Susãlyaü paccupaņņhitaü, aya¤ca sammādiņņhi sammāsaīkappo
sammāvācā ariyānaü apaccanãkatā saddhammasa¤¤atti. Anattukkaüsanā aparavambhanā.
Evaüsime1 aneke kusalā dhammā sambhavanti sammādiņņhipaccayā.

Tatra gahapatayo vi¤¤å puriso iti paņisa¤cikkhati: sace kho atthi paro loko evamayaü
bhavaü purisapuggalo kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjissati.
Kāmaü kho panamāhu paro loko, hotu nesaü bhavataü samaõabrāhmaõānaü saccaü
vacanaü. Atha ca panāyaü bhavaü purisapuggalo diņņheva dhamme vi¤¤ånaü pāsaüso
'sãlavā purisapuggalo sammādiņņhã atthikavādo'ti. Sace kho attheva paro loko, evaü imassa
bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaņaggaho: ya¤ca diņņheva dhamme vi¤¤ånaü pāsaüso,
ya¤ca kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjissati. Evamassāyaü
apaõõako dhammo susamatto samādinno ubhayaüsaü pharitvā tiņņhati. Ri¤cati akusalaü
ņhānaü.

Santi gahapatayo eke samaõabrāhmaõā evaüvādino evaü diņņhino: karoto2 kārayato
chindato chedāpayato pacato pācayato3 socayato socāpayato kilamato kilamāpayato
phandato phandāpayato pāõamatipātayato4 adinnaü ādiyato sandhiü chindato nillopaü
harato ekāgārikaü karoto paripanthe tiņņhato paradāraü

--------------------------
1. Evamassime-machasaü 2. Karato - sãmu.Syā. 3. Pācāpayato-machasaü ,pacāpayato-syā. 4.
Pāõamatipāpayato-sãmu. Pāõamatipātāpayato-syā.

[BJT Page 114] [\x 114/]     

Gacchato musā bhaõato, karoto na karãyati pāpaü, khurapariyantena cepi cakkena yo imissā
paņhaviyā1 pāõe ekamaüsakhalaü ekamaüsapu¤jaü kareyya. Natthi tato nidānaü pāpaü,
natthi pāpassa āgamo. Dakkhiõa¤cepi gaīgāya tãraü gaccheyya hananto ghātento chindanto
chedāpento pacanto pācento. Natthi tato nidānaü pāpaü, natthi pāpassa āgamo, uttara¤cepi
gaīgāya tãraü gaccheyya dadanto dāpento yajanto yājento2. Natthi tato nidānaü pu¤¤aü,
natthi pu¤¤assa āgamo. Dānena damena sa¤¤amena saccavajjena natthi pu¤¤aü, natthi
pu¤¤assa āgamoti. Tesaüyeva kho gahapatayo samaõabrāhmaõānaü eke samaõabrāhmaõā
[PTS Page 405] [\q 405/]      ujuvipaccanãkavādā. Te evamāhaüsu: karoto kārayato chindato
chedāpayato pacato pācayato socayato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato
phandāpayato pāõamatipātayato adinnaü ādiyato sandhiü chindato nillopaü harato
ekāgārikaü karoto paripanthe tiņņhato paradāraü gacchato musā bhaõato. Karoto karãyati
pāpaü, khurapariyantena cepi cakkena yo imissā paņhaviyā pāõe ekamaüsakhalaü
ekamaüsapu¤jaü kareyya, atthi tato nidānaü pāpaü, atthi pāpassa āgamo. Dakkhiõa¤cepi
gaīgāya tãraü gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento. Atthi
tato nidānaü pāpaü atthi pāpassa āgamo. Uttara¤cepi gaīgāya tãraü gaccheyya dadanto
dāpento yajanto yājento dānena damena saüyamena saccavajjena.3 Atthi pu¤¤aü, atthi
pu¤¤assa āgamoti. Taü kimma¤¤atha gahapatayo: nanume samaõabrāhmaõā
a¤¤ama¤¤assa ujuvipaccanãkavādāti. Evaü bhante.

Tatra gahapatayo ye te samaõabrāhmaõā evaüvādino evaü diņņhino: karoto kārayato
chindato chedāpayato pacato pācayato socayato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato
phandāpayato pāõamatipātayato adinnaü ādiyato sandhiü chindato nillopaü harato
ekāgārikaü karoto paripanthe tiņņhato paradāraü gacchato musā bhaõato. Karoto na
karãyati pāpaü, khurapariyantena cepi cakkena yo imissā paņhaviyā pāõe ekamaüsakhalaü
ekamaüsapu¤jaü kareyya, natthi tato nidānaü pāpaü, natthi pāpassa āgamo, dakkhiõa¤cepi
gaīgāya tãraü gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento natthi
tato nidānaü pāpaü, natthi pāpassa āgamo. Uttara¤cepi gaīgāya tãraü gaccheyya, dadanto
dāpento yajanto yājento, natthi tato nidānaü pu¤¤aü, natthi pu¤¤assa āgamo. Dānena
damena saüyamena saccavajjena natthi pu¤¤aü, natthi pu¤¤assa āgamoti. Tesametaü
pāņikaīkhaü: yamidaü kāyasucaritaü vacãsucaritaü manosucaritaü, ime tayo kusale dhamme
abhinivajjetvā yamidaü kāyaduccaritaü vacãduccaritaü

--------------------------
1.Pathaviyā-machasaü.
2.Yājāpento-machasaü. Syā. 3. Saccavācena-machasaü.

[BJT Page 116] [\x 116/]     

Manoduccaritaü, ime tayo akusale dhamme samādāya vattissanti. Taü kissa hetu: na hi te
bhonto samaõabrāhmaõā passanti akusalānaü dhammānaü ādãnavaü okāraü saīkilesaü.
Kusalānaü dhammānaü nekkhamme ānisaüsaü vodānapakkhaü. Santaüyeva kho pana
kiriyaü 'natthi kiriyā'tissa diņņhi hoti. Sāssa hoti micchādiņņhi. Santaüyeva kho pana kiriyaü
natthi kiriyā'ti saīkappeti, svāssa hoti micchā saīkappo. Santaüyeva kho pana kiriyaü 'natthi
kiriyā'ti vācaü bhāsati, sāssa hoti micchāvācā. Santaü yeva kho pana kiriyaü 'natthi kiriyā'ti
āha. Ye te arahanto kiriyavādā tesamayaü paccanãkaü karoti. Santaüyeva kho pana kiriyaü
natthi kiriyāti paraü sa¤¤āpeti. Sāssa hoti asaddhammasa¤¤atti. Tāya ca pana
asaddhammasa¤¤attiyā attānukkaüseti. Paraü vambheti. Iti pubbe kho panassa susãlyaü
pahãnaü hoti, dussãlyaü paccupaņņhitaü. Aya¤ca [PTS Page 406] [\q 406/]      micchādiņņhi
micchāsaīkappo micchāvācā ariyānaü paccanãkatā asaddhammasa¤¤atti attukkaüsanā
paravambhanā evaüsime aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti micchādiņņhipaccayā.

Tatra gahapatayo vi¤¤å puriso iti paņisa¤cikkhati: sace kho natthi kiriyā. Evamayaü bhavaü
purisapuggalo kāyassa bhedā sotthimattānaü karissati. Sace so atthi kiriyā. Evamayaü
bhavaü purisapuggalo kāyassa hedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinãpātaü nirayaü
upapajjissati. Kāmaü kho panamāhu kiriyā hotu nesaü bhavataü samaõabrāhmaõānaü
saccaü vacanaü, atha ca panāyaü bhavaü purisapuggalo diņņheva dhamme vi¤¤ånaü
gārayho, dussãlo purisapuggalo micchādiņņhi akiriyavādoti. Sace kho attheva kiriyā. Evaü
imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaliggaho, ya¤ca diņņheva dhamme vi¤¤ånaü
gārayho, ya¤ca kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinãpātaü nirayaü
upapajjissati. Evamassāyaü apaõõako dhammo dussamatto samādinno ekaüsaü pharitvā
tiņņhati. Ri¤cati kusalaü ņhānaü.

Tatra gahapatayo ye te samaõabrāhmaõā evaüvādino evaü diņņhino: karoto kārayato
chindato chedāpayato pacato pācayato socayato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato
phandāpayato pāõamatipātayato adinnaü ādiyato sandhiü chindato nillopaü harato
ekāgārikaü karoto paripanthe tiņņhato paradāraü gacchato musā bhaõato karoto karãyati
pāpaü. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā paņhaviyā pāõe ekamaüsakhalaü
ekamaüsapu¤jaü kareyya. Atthi tato nidānaü pāpaü atthi pāpassa āgamo. Dakkhiõa¤cepi
gaīgāya tãraü gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento, atthi tato
nidānaü pāpaü, atthi pāpassa āgamo. Uttara¤cepi gaīgāya tãraü gaccheyya dadanto dāpento
yajanto yājento, atthi tato nidānaü pu¤¤aü, atthi pu¤¤assa āgamo. Dānena damena
saüyamena saccavajjena atthi pu¤¤aü, atthi pu¤¤assa āgamoti. Tesametaü.

[BJT Page 118] [\x 118/]     

Pāņikaīkhaü: yamidaü kāyaduccaritaü vacãduccaritaü manoduccaritaü, ime tayo akusale
dhamme abhinivajjetvā yamidaü kāyasucaritaü vacãsucaritaü manosucaritaü, ime tayo
kusale dhamme samādāya vattissanti. Taü kissa hetu: passanti hi te bhonto
samaõabrāhmaõā akusalānaü dhammānaü ādãnavaü okāraü saīkilesaü. Kusalānaü
dhammānaü nekkhamme ānisaüsaü vodānapakkhaü. Santaüyeva kho pana kiriyaü 'atthi
kiriyā'tissa diņņhi hoti. Sāssa hoti sammādiņņhi. Santaüyeva kho pana kiriyaü 'atthi kiriyā'ti
saīkappeti. Svāssa hoti sammāsaīkappo. Santaüyeva kho pana kiriyaü 'atthi kiriyā'ti vācaü
bhāsati. Sāssa hoti sammāvācā. Santaüyeva kho pana atthi kiriyāti āha. Ye te arahanto
kiriyavādā tesamayaü na paccanãkaü karoti. Santaü yeva kho pana kiriyaü 'atthi kiriyā'ti
paraü sa¤¤apeti. Sāssa hoti saddhammasa¤¤atti. [PTS Page 407] [\q 407/]      tāya ca pana
saddhammasa¤¤attiyā nevattānukkaüseti. Na paraü vambheti. Iti pubbeva kho panassa
dussãlyaü pahãnaü hoti. Susãlyaü paccupaņņhitaü. Aya¤ca sammādiņņhi sammāsaīkappo
sammāvācā ariyānaü apaccanãkatā saddhammasa¤¤atti anattukkaüsanā aparavambhanā.
Evaüsime aneke kusalā dhammā sambhavanti sammādiņņhipaccayā.

Tatra gahapatayo vi¤¤å puriso iti paņisa¤cikkhati. Sace kho atthi kiriyā evamayaü bhavaü
purisapuggalo kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjissati. Kāmaü kho
panamāhu kiriyā, hotu nesaü bhavataü samaõabrāhmaõānaü saccaü vacanaü. Atha ca
panā'yaü bhavaü purisapuggalo diņņheva dhamme vi¤¤ånaü pāsaüso sãlavā purisapuggalo
sammādiņņhi kiriyavādoti. Sace kho attheva kiriyā, evaü imassa bhoto purisapuggalassa
ubhayattha kaņaggaho, ya¤ca diņņheva dhamme vi¤¤ånaü pāsaüso, ya¤ca kāyassa bhedā
parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjissati. Evamassāyaü apaõõako dhammo
susamatto samādinno ubhayaüsaü pharitvā tiņņhati. Ri¤cati akusalaü ņhānaü.

Santi gahapatayo eke samaõabrāhmaõā evaüvādino evaü diņņhino: natthi hetu natthi
paccayo sattānaü saīkilesāya, ahetu appaccayā sattā saīkilissanti natthi hetu, natthi paccayo
sattānaü visuddhiyā ahetu appaccayā sattā visujjhanti. Natthi balaü natthi viriyaü natthi
purisathāmo natthi purisaparakkamo. Sabbe sattā sabbe pāõā sabbe bhåtā sabbe jãvā avasā
abalā aviriyā niyati saīgatibhāvapariõatā1 chassevābhijātisu sukhadukkhaü
paņisaüvedentãti. Tesaü yeva kho gahapatayo samaõabrāhmaõānaü eke samaõabrāhmaõā
ujuvipaccanãkavādā, te evamāhaüsu: atthi hetu atthi paccayo sattānaü saīkilesāya, sahetu
sappaccayā sattā saīkilissanti. Atthi paccayo sattānaü visuddhiyā. Sahetu sappaccayā sattā
visujjhanti. Atthi balaü atthi viriyaü atthi purisathāmo atthi purisaparakkamo, na sabbe2
sattā sabbe pāõā sabbe bhåtā sabbe jãvā avasā abalā aviriyā3 niyatisaīgatibhāvapariõatā
chassevābhijātisu sukhadukkhaü paņisaüvedentãti. Taü kiü ma¤¤atha gahapatayo: [PTS Page
408] [\q 408/]      nanume samaõabrāhmaõā a¤¤ama¤¤assa ujuvipaccanãkavādāti. Evaü
bhante.

-------------------------
1. Niyatisaīgati sabhāvaparinatā-sãmu. 2, Sabbe-syā. 3.Savasā sabalā savirayā-syā
avãriyā-machasaü.

[BJT Page 120] [\x 120/]     

Tatra gahapatayo ye te samaõabrāhmaõā evaüvādino evaü diņņhino: natthi hetu natthi
paccayo sattānaü saīkilesāya, ahetu appaccayā sattā saīkilissanti natthi hetu, natthi paccayo
sattānaü visuddhiyā ahetu appaccayā sattā visujjhanti. Natthi balaü natthi viriyaü natthi
purisathāmo natthi purisaparakkamo. Sabbe sattā sabbe pāõā sabbe bhåtā sabbe jãvā avasā
abalā aviriyā niyati saīgatibhāvapariõatā chassevābhijātisu sukhadukkhaü paņisaüvedentãti.
Tesametaü pāņikaīkhaü: yamidaü kāyasucaritaü vacãsucaritaü manosucaritaü ime tayo
kusale dhamme abhinivajjetvā yamidaü kāyaduccaritaü vacãduccaritaü manoduccaritaü. Ime
tayo akusale dhamme samādāya vattissanti. Taü kissa hetu: na hi te bhonto
samaõabrāhmaõā passanti akusalānaü dhammānaü ādãnavaü okāraü saīkilesaü kusalānaü
dhammānaü nekkhamme ānisaüsaü vodānapakkhaü. Santaüyeva kho pana hetu natthi
hetå'tissa diņņhi hoti. Sāssa hoti micchādiņņhi. Santaü yeva kho pana hetu natthi hetå'ti
saīkappeti. Svāssa hoti micchāsaīkappo. Santaüyeva kho pana hetu natthi hetå'ti vācaü
bhāsati. Sāssa hoti micchāvācā. Santaü yeva kho pana hetu natthi hetå'ti āha. Ye te arahanto
hetuvādā tesamayaü paccanãkaü karoti, santaüyeva kho pana hetu natthi hetå'ti paraü
sa¤¤apeti. Sāssa hoti asaddhammasa¤¤atti. Tāya ca pana asaddhammasa¤¤attiyā
attānukkaüseti. Paraü vambheti. Iti pubbe va kho panassa susãlyaü pahãnaü hoti, dussãlyaü
paccupaņņhitaü. Aya¤ca micchādiņņhi micchāsaīkappo micchāvācā ariyānaü paccanãkatā
asaddhammasa¤¤atti attukkaüsanā paravambhanā: evaüsime aneke pāpakā akusalā dhammā
sambhavanti micchādiņņhipaccayā.

Tatra gahapatayo vi¤¤å puriso iti paņisa¤cikkhati: sace kho natthi hetu, evamayaü bhavaü
purisapuggalo kāyassa bhedā sotthimattānaü karissati, sace kho atthi hetu, evamayaü
bhavaü purisapuggalo kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinãpātaü nirayaü
upapajjissati. Kāmaü kho pana māhu hetu. Hotu nesaü bhavataü samaõabrāhmaõānaü
saccaü vacanaü. Atha ca panāyaü bhavaü purisapuggalo diņņheva dhamme vi¤¤ånaü
gārayho dussãlo purisapuggalo micchādiņņhi ahetuvādo'ti1 sace kho attheva hetu. Evaü
imassa bhoto purisapuggalassa ubhayattha [PTS Page 409] [\q 409/]      kaliggaho: ya¤ca
diņņheva dhamme vi¤¤ånaü gārayho, ya¤ca kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü.
Vinãpātaü nirayaü upapajjissati. Evamassā'yaü apaõõako dhammo dussamatto samādinno
ekaüsaü pharitvā tiņņhati. Ri¤cati kusalaü ņhānaü2.

Tatra gahapatayo ye te samaõabrāhmaõā evaüvādino evaü diņņhino:atthi hetu atthi paccayo
sattānaü saīkilesāya, sahetu sappaccayā sattā saīkilissanti. Atthi paccayo sattānaü
visuddhiyā. Sahetu sappaccayā sattā visujjhanti. Atthi balaü atthi viriyaü atthi purisathāmo
atthi purisaparakkamo, na sabbe2 sattā sabbe pāõā sabbe bhåtā sabbe jãvā avasā abalā
aviriyā niyatisaīgatibhāvapariõatā chassevābhijātisu sukhadukkhaü paņisaüvedentãti.
Tesametaü pāņikaīkhaü: yamidaü kāyaduccaritaü vacãduccaritaü mano duccaritaü, ime tayo
akusale dhamme abhinivajjetvā. Yamidaü kāyasucaritaü vacãsucaritaü manosucaritaü, ime
tayo kusale dhamme samādāya vattissanti taü kissa hetu: passanti hi te bhonto
samaõabrāhmaõā akusalānaü dhammānaü ādãnavaü okāraü saīkilesaü, kusalānaü
dhammānaü nekkhamme ānisaüsaü vodānapakkhaü santaüyeva kho pana hetu atthi
hetutissa diņņhi hoti, sāssa hoti sammādiņņhi.

---------------------------
1. Ahetukavādoti-machasaü,syā 2. Kusalaņņhānaü-syā.

[BJT Page 122] [\x 122/]     

Santaüyeva kho pana hetu atthi hetå'ti saīkappeti. Svāssa hoti sammāsaīkappo. Santaüyeva
kho pana hetu atthi hetåti vācaü bhāsati, sāssa hoti sammāvācā. Santaüyeva kho pana hetuü
atthi hetåti āha. Ye te arahanto hetuvādā tesama'yaü na paccanãkaü karoti. Santaüyeva kho
pana hetuü atthi hetåti paraü sa¤¤apeti. Sāssa hoti saddhammasa¤¤atti. Tāya ca pana
saddhammasa¤¤attiyā nevattānukkaüseti, na paraü vambheti iti pubbeva kho panassa
dussãlyaü pahãnaü hoti. Susãlaü paccupaņņhitaü aya¤ca sammādiņņhi sammāsaīkappo
sammāvācā ariyānaü apaccanãkatā saddhammasa¤¤atti anattukkaüsanā aparavambhanā.
Evaüsime1 aneke kusalā dhammā sambhavanti sammādiņņhipaccayā.

Tatra gahapatayo vi¤¤å puriso iti paņisa¤cikkhati: sace kho atthi hetu, evamayaü bhavaü
purisapuggalo kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjissati. Kāmaü kho
pana māhu hetu. Hotu nesaü bhavataü samaõabrāhmaõānaü saccaü vacanaü. Atha ca
panāyaü bhavaü purisapuggalo diņņheva dhamme vi¤¤ånaü pāsaüso: sãlavā purisapuggalo
sammādiņņhi hetuvādo'ti. Sace kho attheva [PTS Page 410] [\q 410/]      hetu.2 Evaü imassa
bhoto purisapuggalassa ubhayattha kaņaggaho: ya¤ca diņņheva dhamme vi¤¤ånaü pāsaüso,
ya¤ca kāyassa bhedā parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjissati. Evamassāyaü
apaõõako dhammo susamatto samādinno ubhayaüsaü pharitvā tiņņhati. Ri¤cati kusalaü
ņhānaü.

Santi gahapatayo eke samaõabrāhmaõā evaüvādino evaü diņņhino: 'natthi sabbaso
āruppā'ti. Tesaüyeva kho gahapatayo samaõabrāhmaõānaü eke samaõabrāhmaõā
ujuvipaccanãkavādā. Te evaü māhaüsu: 'atthi sabbaso āruppā'ti. Taü kiü ma¤¤atha
gahapatayo nanume samaõabrāhmaõā a¤¤ama¤¤assa ujuvipaccanãkavādāti - evambhante.

Tatra gahapatayo vi¤¤å puriso iti paņisa¤cikkhati: ye kho te bhonto samaõabrāhmaõā
evaüvādino evaüdiņņhino 'natthi sabbaso āruppā'ti. Idamme adiņņhaü, yepi te bhonto
samaõabrāhmaõā evaüvādino evaüdiņņhino 'atthi sabbaso āruppā'ti. Idamme aviditaü.
Aha¤ceva kho pana ajānanto apassanto ekaüsena ādāya vohareyyaü: 'idameva saccaü
moghama¤¤anti. Nametaü assa patiråpaü. Ye kho te bhonto samaõabrāhmaõā evaü vādino
evaüdiņņhino 'natthi sabbaso āruppā'ti. Sace tesaü bhavataü samaõabrāhmaõānaü saccaü
vacanaü.  hānametaü vijjati. Ye te devā råpino manomayā apaõõakamme tatruppatti
bhavissati. Ye pana te bhonto samaõabrāhmaõā evaü vādino evaü diņņhino 'atthi sabbaso
āruppā'ti. Sace tesaü bhavataü samaõabrāhmaõānaü saccaü vacanaü.  hānametaü vijjati ye
te devā aråpino sa¤¤āmayā, apaõõakamme tatruppatti bhavissati. Dissante3 kho pana
råpādhikaraõaü daõķādānasatthādāna -kalaha - viggaha -
vivādatuvantuvampesu¤¤amusāvādā. Natthi kho panetaü sabbaso aråpeti. So iti
paņisaīkhāya råpānaüyeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paņipanno hoti.

-------------------------
1. Evamassime-machasaü 2.Atthi hetu-machasaü 3. Dissanti-machasaü.

[BJT Page 124] [\x 124/]     

Santi gahapatayo eke samaõabrāhmaõā evaü vādino evaü diņņhino: natthi sabbaso
bhavanirodho'ti. Tesaüyeva kho gahapatayo samaõabrāhmaõānaü eke samaõabrāhmaõā
ujuvipaccanãkavādā te evamāhaüsu: atthi [PTS Page 411] [\q 411/]      sabbaso
bhavanirodho'ti. Taü kimma¤¤atha gahapatayo nanume samaõabrāhmaõā a¤¤ama¤¤assa
ujuvipaccanãkavādāti. Evaü bhante.

Tatra gahapatayo vi¤¤å puriso iti paņisa¤cikkhati: ye kho te bhonto samaõabrāhmaõā
evaüvādino: evaüdiņņhino: natthi sabbaso bhavanirodho'ti. Idaü me adiņņhaü, yepi te bhonto
samaõabrāhmaõā evaü vādino evaü diņņhino: 'atthi sabbaso bhavanirodho'ti. Idamme
aviditaü. Ahaü¤ceva kho pana ajānanto apassanto ekaüsena ādāya vohareyyaü: 'idameva
saccaü moghama¤¤a'nti. Na metaü assa patiråpaü ye kho te bhonto samaõabrāhmaõā evaü
vādino evaü diņņhino 'natthi sabbaso bhava bhavanirodho'ti sace tesaü bhavataü
samaõabrāhmaõānaü saccaü vacanaü.  hānametaü vijjati. Ye te devā aråpino sa¤¤āmayā
apaõõakamme tatruppatti bhavissati. Ye pana te bhonto samaõabrāhmaõā evaüvādino
evaüdiņņhino 'atthi sabbaso bhavanirodho'ti. Sace tesaü bhavataü samaõabrāhmaõānaü
saccaü vacanaü.  hānametaü vijjati yaü diņņheva dhamme parinibbāyissāmi. Ye kho te
bhonto samaõabrāhmaõā evaü vādino evaü diņņhino: 'natthi sabbaso bhavanirodho'ti.
Tesamayaü diņņhi sārāgāya1 santike, saüyogāya santike, abhinandanāya santike, ajjhosānāya
santike, upādānāya santike. Ye pana te bhonto samaõabrāhmaõā evaüvādino evaüdiņņhino:
'atthi sabbaso bhavanirodho'ti. Tesamayaü diņņhi asārāgāya santike asaüyogāya santike
anabhinandanāya santike anajjhosānāya santike anupādānāya santiketi. So itipaņisaīkhāya
bhavānaüyeva nibbidāya virāgāya nirodhāya paņipanno hoti.

Cattārome gahapatayo puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü, katame cattāro: idha
gahapatayo ekacco puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogaü anuyutto. Idha
gahapatayo ekacco puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogaü anuyutto. Idha
gahapatayo ekacco puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogaü anuyutto. Parantapo ca
paraparitāpanānuyogaü anuyutto. Idha gahapatayo ekacco puggalo nevattantapo hoti
nāttaparitāpanānuyogaü anuyutto. Na parantapo na paraparitāpanānuyogaü anuyutto. [PTS
Page 412] [\q 412/]      so anattantapo aparantapo diņņheva dhamme nicchāto nibbuto
sãtibhåto sukhapaņisaüvedã brahmabhåtena attanā viharati.

------------------------
1.Sarāgāya-syāü

[BJT Page 126] [\x 126/]     

Katamo ca gahapatayo puggalo attantapo attaparitāpanānuyogamanuyutto: idha gahapatayo
ekacco puggalo acelako hoti muttācāro, hatthāpalekhano, na ehibhadantiko, na
tiņņhabhadantiko, nābhihaņaü, na uddissa kaņaü, na nimantanaü sādiyati. So na
kumbhimukhā patigaõhāti. Na khaëopimukhā patigaõhāti. Na eëakamantaraü na
daõķamantaraü na musalamantaraü, na dvinnaü bhu¤jamānānaü, na gabbhiniyā, na
pāyamānāya, na purisantaragatāya, na saīkittãsu, na yattha sā upaņņhito hoti, na yattha
makkhikā saõķasaõķacārãnã, na macchaü, na maüsaü, na suraü, na merayaü, na
thusodakaü pibati.

So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko. Sattāgāriko vā hoti sattālopiko.
Ekissāpi dattiyā yāpeti, dvãhipi dattãhi yāpeti, sattahipi dattãhi yāpeti, ekāhikampi āhāraü
āhāreti, dvãhikampi āhāraü āhāreti sattāhikampi āhāraü āhāreti. Iti evaråpaü
addhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati so sākabhakkho vā hoti,
sāmākabhakkho vā hoti. Nãvārabhakkho vā hoti. Daddulabhakkho vā hoti. Haņabhakkho vā
hoti, kaõabhakkho vā hoti. âcāmabhakkho vā hoti. Pi¤¤ākabhakkho vā hoti. Tiõabhakkho
vā hoti. Gomayabhakkho vā hoti. Vanamålaphalāhāro yāpeti pavattapalabhojã.

So sāõānipi dhāreti. Masāõānipi dhāreti. Chavadussānipi dhāreti. Paüsukålānipi dhāreti.
Tirãņānipi dhāreti. Ajinānipi dhāreti. Ajinakkhipampi dhāreti. Kusacãrampi dhāreti.
Vākacãrampi dhāreti. Eëakacãrampi dhāreti. Kesakambalampi dhāreti. Vāëakambalampi
dhāreti. Ulåkapakkhampi dhāreti. Kesamassulocakopi hoti
kesamassulocanānuyogamanuyutto. Ubbaņņakopi hoti āsanapaņikkhitto. Ukkuņikopi hoti
ukkuņikappadhānamanuyutto. Kaõņakāpassayikopi hoti kaõņakāpassaye seyyaü kappeti.
Sāyatatiyakampi udakorohaõānuyogamanuyutto viharati. Iti evaråpaü anekavihitaü kāyassa
ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati. Ayaü vuccati gahapatayo puggalo attantapo
attaparitāpanānuyogamanuyutto. 

Katamo ca gahapatayo puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto: idha
gahapatayo ekacco puggalo orabbhiko hoti, såkariko sākuntiko māgaviko luddo
macchaghātako coro coraghātako bandhanāgāriko, ye vā pana¤¤epi keci kurårakammantā,
ayaü vuccati gahapatayo puggalo parantapo paraparitāpanānuyogamanuyutto.

Katamo ca gahapatayo puggalo attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca
paraparitāpanānuyogamanuyutto: idha gahapatayo ekacco puggalo rājā vā hoti khattiyo
muddhāvasitto, brāhmaõo vā mahāsāëo ,so puratthimena nagarassa navaü santhāgāraü
kārāpetvā kesamassuü ohāretvā kharājinaü nivāsetvā sappitelena kāyaü abbha¤jitvā
migavisāõena piņņhiü kaõķåvamāno santhāgāraü pavisati saddhiü mahesiyā brāhmaõena
ca purohitena. So tattha anantarahitāya bhåmiyā haritupattāya seyyaü kappeti, ekissā gāviyā
saråpavacchāya yaü ekasmiü thane khãraü hoti, tena rājā yāpeti. Yaü dutiyasmiü thane
khãraü hoti, tena mahesã yāpeti. Yaü tatiyasmiü thane khãraü hoti tena brāhmaõo purohito
yāpeti. Yaü catutthasmiü thane khãraü hoti, tena aggiü juhanti. Avasesena vacchako yāpeti,
so evamāha: ettakā usabhā ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettakā vacchatarā ha¤¤antu ya¤¤atthāya,
ettakā vacchatariyo ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettakā ajā ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettakā urabbhā
ha¤¤antu ya¤¤atthāya, ettakā rukkhā chijjantu yåpatthāya, ettakā dabbā låyantu
barihisatthāyāti. Yepassa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi daõķatajjitā
bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti. Ayaü vuccati gahapatayo puggalo
attantapo ca attaparitāpanānuyogamanuyutto parantapo ca
paraparitāpanānuyogamanuyutto.

Katamo ca gahapatayo puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto na
parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diņņheva
dhamme nicchāto nibbuto sitabhåto sukhapaņisaüvedã brahmabhåtena attanā viharati: idha
gahapatayā tathāgato loke uppajjati arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato
lokavidå anuttaro purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavā, so imaü
lokaü sadevakaü samārakaü sabrahmakaü sassamaõabrāhmaõiü pajaü sadevamanussaü
sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedeti, so dhammaü deseti: ādikalyāõaü majjhekalyāõaü
pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü
pakāseti. Taü dhammaü suõāti gahapati vā gahapatiputto vā a¤¤atarasmiü vā kule
paccājāto. So taü dhammaü sutvā tathāgate saddhaü paņilabhati. So tena saddhāpaņilābhena
samannāgato itipaņisa¤cikkhati: sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā,
nayidaü sukaraü agāraü ajjhāvasatā ekantaparipuõõaü ekantaparisuddhaü saīkhalikhitaü
brahmacariyaü carituü, yannånāhaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaü pabbajeyyanti. So aparena samayena appaü vā bhogakkhandhaü
pahāya mahantaü vā bhogakkhandhaü pahāya appaü vā ¤ātiparivaņņaü pahāya mahantaü
vā ¤ātiparivaņņaü pahāya kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā
anagāriyaü pabbajati.

So evaü pabbajito samāno bhikkhånaü sikkhāsājãvasamāpanno pāõātipātaü pahāya
pāõātipātā paņivirato hoti, nihitadaõķo nihitasattho lajjã dayāpanno
sabbapāõabhåtahitānukampã viharati. Adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato hoti,
dinnādāyã dinnapāņikaīkhã athenena sucibhåtena attanā viharati. Abrahmacariyaü pahāya
brahmacārã hoti, ārācārã virato methunā gāmadhammā. Musāvādaü pahāya musāvādā
paņivirato hoti, saccavādã saccasandho theto paccayiko avisaüvādako lokassa. Pisunaü vācaü
pahāya pisunāya vācāya paņivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaü bhedāya,
amutra vā sutvā na imesaü akkhātā amåsaü bhedāya, iti bhinnānaü vā sandhātā sahitānaü
vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandã samaggakaraõiü vācaü bhāsitā
hoti. Pharusaü vācaü pahāya pharusāya vācāya paņivirato hoti, yā sā vācā nelā kaõõasukhā
pemanãyā hadayaīgamā porã bahujanakantā bahujanamanāpā, tathāråpaü vācaü bhāsitā
hoti. Samphappalāpaü pahāya samphappalāpā paņivirato hoti, kālavādã bhåtavādã
atthavādã dhammavādã vinayavādã nidhānavatiü vācaü bhāsitā kālena sāpadesaü
pariyantavatiü atthasaühitaü.

So bãjagāmabhåtagāmasamārambhā paņivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattåparato virato
vikālabhojanā. Naccagãtavāditavisåkadassanā paņivirato hoti.
Mālāgandhavilepanadhāraõamaõķanavibhåsanaņņhānā paņivirato hoti.
Uccāsayanamahāsayanā paņivirato hoti. Jātaråparajatapaņiggahanā paņivirato hoti
āmakadha¤¤apaņiggahanā paņivirato hoti. âmakamaüsapaņiggahanā paņivirato hoti.
Itthikumārikapaņiggahanā paņivirato hoti. Dāsidāsapaņiggahanā paņivirato hoti.
Ajeëakapaņiggahanā paņivirato hoti. Kukkuņasåkarapaņiggahanā paņivirato hoti.
Hatthigavāssavaëavāpaņiggahanā paņivirato hoti. Khettavatthupaņiggahanā paņivirato hoti.
Dåteyyapahãnagamanānuyogā paņivirato hoti. Kayavikkayā paņivirato hoti.
Tulākåņakaüsakuņamānakåņā paņivirato hoti. Ukkoņanava¤cananikatisāciyogā paņivirato
hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paņivirato hoti. 

So santuņņho hoti kāyaparihārikena cãvarena, kucchiparihārikena piõķapātena, so yena
yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhãsakuõo yena yeneva
ķeti, sapattabhārova ķeti. Evamevaü bhikkhu santuņņho hoti kāyaparihārikena cãvarena,
kucchiparihārikena piõķapātena. Yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā
ariyena sãlakkhandhena samannāgato ajjhattaü anavajjasukhaü paņisaüvedeti.
So cakkhunā råpaü disvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü
cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati cakkhundriyaü, cakkhundriye saüvaraü
āpajjati. 
Sotena saddaü sutvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü
sotindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati sotindriyaü, sotindriye saüvaraü
āpajjati.
Ghānena gandhaü ghāyitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã,
yatvādhikaraõamenaü ghānindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati ghānindriyaü,
ghānindriye saüvaraü āpajjati. 
Jivhāya rasaü sāyitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü
jivhindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati jivhindriyaü, jivhindriye saüvaraü
āpajjati. 
Kāyena phoņņhabbaü phusitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã,
yatvādhikaraõamenaü kāyindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati kāyindriyaü,
kāyindriye saüvaraü āpajjati. 
Manasā dhammaü vi¤¤āya na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü
manindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuü, tassa saüvaraü paņipajjati, rakkhati manindriyaü, manindriye saüvaraü
āpajjati. So iminā ariyena indriyasaüvarena samannāgato ajjhattaü abyāsekasukhaü
paņisaüvedeti.

So abhikkante paņikkante sampajānakārã hoti, ālokite vilokite sampajānakārã hoti,
sammi¤jite pasārite sampajānakārã hoti, saīghāņipattacãvaradhāraõe sampajānakārã hoti,
asite pãte khāyite sāyite sampajānakārã hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārã hoti, gate
ņhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuõhãbhāve sampajānakārã hoti.

So iminā ca ariyena sãlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaüvarena
samannāgato iminā ca ariyena satisampaja¤¤ena samannāgato vivittaü senāsanaü bhajati.
Ara¤¤aü rukkhamålaü pabbataü kandaraü giriguhaü susānaü vanapatthaü abbhokāsaü
palālapu¤jaü.

So pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto nisãdati pallaīkaü ābhujitvā ujuü kāyaü panidhāya,
parimukhaü satiü upaņņhapetvā. So abhijjhaü loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati,
abhijjhāya cittaü parisodheti. Byāpādapadosaü pahāya abyāpannacitto viharati
sabbapāõabhåtahitānukampã. Byāpādapadosā cittaü parisodheti, thãnamiddhaü pahāya
vigatathãnamiddho viharati ālokasa¤¤ã sato sampajāno. Thãnamiddhā cittaü parisodheti,
uddhaccakukkuccaü pahāya anuddhato viharati ajjhattaü våpasantacitto. Uddhaccakukkuccā
cittaü parisodheti. Vicikicchaü pahāya tiõõavicikiccho viharati akathaīkathã kusalesu
dhammesu. Vicikicchāya cittaü parisodheti.

So ime pa¤ca nãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalãkaraõe, vivicceva kāmehi
vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü
upasampajja viharati. Vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso
ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja
viharati. Pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena
paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü
upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva
somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhaü asukhaü upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü
jhānaü upasampajja viharati.

So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte pubbenivāsānussati¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So
anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi jātiyo, tissopi jātiyo
catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsatimpi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi
jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi
saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe amutrāsiü evannāmo
evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato
cuto amutra udapādiü tatrāpāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro
evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapanno'ti. Iti sākāraü
sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati.

So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte sattānaü cutåpapāta¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hine
paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti. Ime vata
bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena
samannāgatā ariyānaü upavādakā micchādiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā, te kāyassa
bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā, ime vā pana bhonto
sattā kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā
ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā
parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe
dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti,

[BJT Page 128] [\x 128/]     

So evaü samāhite citte parisuddhe [PTS Page 413] [\q 413/]      pariyodāte anaīgaõe
vigatåpakkilese mudubhåte kammaniye ņhite āne¤jappatte āsavānaü khaya¤āõāya cittaü
abhininnāmeti. So idaü dukkhanti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü dukkhasamudayoti
yathābhåtaü pajānāti. Ayaü dukkhanirodhoti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü
dukkhanirodhagāminãpaņipadāti yathābhåtaü pajānāti, ime āsavāti yathābhåtaü pajānāti.
Ayaü āsavasamudayoti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü āsavanirodhoti yathābhåtaü pajānāti.
Ayaü āsavanirodhagāminãpaņipadāti yathābhåtaü pajānāti. Tassa evaü jānato evaü passato
kāmāsavāpi pi cittaü vimuccati. Bhavāsavāpi cittaü vimuccati. Avijjāsavā pi cittaü vimuccati.
Vimuttasmiü vimuttamiti ¤āõaü hoti. Khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü,
nāparaü itthattāyāti pajānāti.

Ayaü vuccati gahapatayo puggalo nevattantapo nāttaparitāpanānuyogamanuyutto, na
parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto, so anattantapo aparantapo diņņheva
dhamme nicchāto nibbuto sãtãbhuto sukhapaņisaüvedi brahmabhåtena attanā viharatã'ti.

Evaü vutte sāleyyakā brāhmaõagahapatikā bhagavantaü etadavocuü: abhikkantaü bho
gotama, abhikkantaü bho gotama. Seyyathāpi bho gotama nikkujjitaü vā ukkujjeyya,
paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaü
dhāreyya. Cakkhumanto råpāni dakkhintãti. Evamevaü bhotā gotamena anekapariyāyena
dhammo pakāsito. Ete mayaü bhavantaü gotamaü saraõaü gacchāma dhamma¤ca
bhikkhusaīgha¤ca. Upāsake no bhavaü gotamo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gateti.
[PTS Page 414] [\q 414/]     

Apaõõaka suttaü dasamaü.

Gahapati vaggo paņhamo

Tassa vaggassa uddānaü

Kandaranāgarasekhavato ca potaliyo puna jãvakabhacco,
Upāli damatho kukkura abhayo bahuvedaniyāpaõõakato dasamo.

[BJT Page 130] [\x 130/]     
2.2.1

Ambalaņņhika1 rāhulovāda suttaü

Evaü me sutaü. Ekaü samayaü bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Tena
kho pana samayena āyasmā rāhulo ambalaņņhikāyaü viharati. Atha kho bhagavā
sāyanhasamayaü patisallānā vuņņhito yena ambalaņņhikā yenāyasmā rāhulo tenupasaīkami.
Addasā kho āyasmā rāhulo bhagavantaü dåratova āgacchantaü. Disvāna āsanaü pa¤¤āpesi2
udaka¤ca pādānaü. Nisãdi bhagavā pa¤¤atte āsane. Nisajja pāde pakkhālesi. âyasmāpi kho
rāhulo bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi.

Atha kho bhagavā parittaü udakāvasesaü udakādhāne ņhapetvā āyasmantaü rāhulaü
āmantesi 'passasi no tvaü rāhula imaü parittaü udakāvasesaü udakādhāne ņhapita'nti.
Evambhante, evaü parittaü3 kho rāhula tesaü sāma¤¤aü yesaü natthi sampajānamusāvāde
lajjāti.

Atha kho bhagavā taü parittaü udakāvasesaü chaķķetvā āyasmantaü rāhulaü āmantesi.
'Passasi no tvaü rāhula taü parittaü udakāvasesaü chaķķita'nti. Evambhanteti. Evaü
chaķķitaü kho rāhula tesaü sāma¤¤aü yesaü natthi sampajānamusāvāde lajjāti.

Atha kho bhagavā taü udakādhānaü nikkujjitvā āyasmantaü rāhulaü āmantesi passasi no
tvaü rāhula imaü udakādhānaü nikkujjita'nti. Evambhante, evaü nikkujjitaü kho rāhula tesaü
sāma¤¤aü, yesaü natthi sampajānamusāvāde lajjāti.

Atha kho bhagavā taü udakādhānaü ukkujjitvā āyasmantaü rāhulaü āmantesi. Passasi no
tvaü rāhula imaü udakādhānaü rittaü tucchanti. Evambhante. Evaü rittaü tucchaü kho
rāhula tesaü sāma¤¤aü yesaü natthi sampajānamusāvāde lajjāti. 

Seyyathāpi rāhula ra¤¤o nāgo ãsādanto ubbåëhavā4 abhijāto saīgāmāvacaro. So5
saīgāmagato purimehipi pādehi kammaü karoti, pacchimehipi pādehi kammaü karoti,
purimenapi kāyena kammaü karoti, pacchimenapi kāyena kammaü karoti, sãsenapi kammaü
karoti, kaõõehipi kammaü karoti, dantehipi kammaü karoti, naīguņņhenapi [PTS Page 415]
[\q 415/]      kammaü karoti, rakkhateva soõķaü. Tattha hatthārohassa evaü hoti: ayaü kho
ra¤¤o nāgo ãsādanto ubbåëhavā4 abhijāto saīgāmāvacaro saīgāmagato purimehipi pādehi
kammaü karoti, pacchimehipi pādehi kammaü karoti, purimenapi kāyena kammaü karoti,
pacchimenapi kāyena kammaü karoti, sãsenapi kammaü karoti, kaõõehipi kammaü karoti,
dantehipi kammaü karoti, naīguņņhenapi kammaü karoti, rakkhateva soõķaü, apariccattaü
kho ra¤¤o nāgassa jãvitanti. Yato kho rāhula

------------------------
1. Ambalaņņhakā-[PTS 2.] Pa¤¤apesi-sãmu. 3. Parittakaü-machasaü 4.
Uråëhavā-machasaü,syā. 5. So-machasaü (ånaü)

[BJT Page 132] [\x 132/]     

Ra¤¤o nāgo ãsādanto ubbåëhavā4 abhijāto saīgāmāvacaro. So saīgāmagato purimehipi
pādehi kammaü karoti, pacchimehipi pādehi kammaü karoti, purimenapi kāyena kammaü
karoti, pacchimenapi kāyena kammaü karoti, sãsenapi kammaü karoti, kaõõehipi kammaü
karoti, dantehipi kammaü karoti, naīguņņhenapi kammaü karoti, soõķāyapi kammaü
karoti. Tattha hatthārohassa evaü hoti: ayaü kho ra¤¤o nāgo ãsādanto ubbåëhavā1 abhijāto
saīgāmāvacaro saīgāmagato ayaü kho ra¤¤o nāgo ãsādanto ubbåëhavā abhijāto
saīgāmāvacaro saīgāmagato purimehipi pādehi kammaü karoti, pacchimehi pi pādehi
kammaü karoti, purimenapi kāyena kammaü karoti, pacchimenapi kāyena kammaü karoti,
sãsenapi kammaü karoti, kaõõehipi kammaü karoti, dantehipi kammaü karoti,
naīguņņhenapi kammaü karoti, soõķāyapi kammaü karoti. Pariccattaü kho ra¤¤o nāgassa
jãvitaü, natthidāni ki¤ci ra¤¤o nāgassa karaõãyanti. Evameva kho rāhula yassa kassaci
sampajānamusāvāde natthi lajjā, nāhaü tassa ki¤ci pāpaü2 akaraõãyanti vadāmi. Tasmātiha
rāhula3 hassāpi na musā bhaõissāmã'ti evaü hi te rāhula sikkhitabbaü. 
Taü kimma¤¤asi rāhula kimatthiyo ādāsoti. Paccavekkhanattho bhanteti. Evameva kho
rāhula paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyena kammaü kātabbaü, paccavekkhitvā
paccavekkhitvā vācāya kammaü kātabbaü, paccavekkhitvā paccavekkhitvā manasā kammaü
kātabbaü4

Yadeva tvaü rāhula kāyena kammaü kattukāmo ahosi5 tadeva te kāyakammaü
paccavekkhitabbaü: yannu kho ahaü idaü kāyena kammaü kattukāmo, idaü me
kāyakammaü attavyābādhāyapi saüvatteyya, paravyābādhāyapi saüvatteyya,
ubhayavyābādhāyapi saüvatteyya, akusalaü idaü kāyakammaü dukkhudrayaü
dukkhavipākanti. Sace tvaü rāhula paccavekkhamāno evaü jāneyyāsi: yaü kho ahaü idaü
kāyena kammaü kattukāmo, idamme kāyakammaü attavyābādhāyapi saüvatteyya,
paravyābādhāyapi saüvatteyya, ubhayavyābādhāyapi saüvatteyya, akusalaü idaü
kāyakammaü dukkhudrayaü dukkhavipākanti. Evaråpaü te rāhula kāyena kammaü
sasakkaü na karaõãyaü [PTS Page 416] [\q 416/]      sace pana tvaü rāhula
paccavekkhamāno evaü jāneyyāsi: yaü kho ahaü idaü kāyena kammaü kattukāmo, idaü me
kāyakammaü nevattavyābādhāya saüvatteyya, na paravyābādhāya saüvatteyya, na
ubhayavyābādhāya saüvatteyya, kusalaü idaü kāyakammaü sukhudrayaü sukhavipākanti.
Evaråpaü te rāhula kāyena kammaü karaõãyaü.

Karontenapi te rāhula kāyena kammaü tadeva te kāyakammaü paccavekkhitabbaü: yannu
kho ahaü idaü kāyena kammaü karomi. Idamme kāyakammaü attavyābādhāyapi saüvattati,
paravyābādhāyapi saüvattati, ubhayavyābādhāyapi saüvattati, akusalaü idaü kāyakammaü
dukkhudrayaü dukkhavipākanti. Sace tvaü rāhula paccavekkhamāno evaü jāneyyāsi: yaü
kho ahaü idaü kāyena kammaü karomi, idamme kāyakammaü attavyābādhāyapi saüvattati,
paravyābādhāyapi saüvattati, ubhayavyābādhāyapi saüvattati, akusalaü idaü kāyakammaü
dukkhudrayaü dukkhavipākanti. Paņisaühareyyāsi tvaü rāhula evaråpaü kāyakammaü. Sace
pana tvaü rāhula paccavekkhamāno evaü jāneyyāsi: yaü kho ahaü idaü kāyena kammaü
karomi, idamme kāyakammaü nevattavyābādhāya saüvattati, na paravyābādhāya saüvattati,
na ubhayavyābādhāya saüvattati, kusalaü idaü kāyakammaü sukhudrayaü sukhavipākanti.
Anupadajjeyyāsi tvaü rāhula evaråpaü kāyakammaü. 

------------------------
1.Uråëhavā-machasaü,syā 2. Pāpaü kammaü- sãmu, syā 3. Tasmā pana rāhula-sãmu.
4.Kattabbaü-machasaü 5. Hosi-sãmu.

[BJT Page 134] [\x 134/]     

Katvāpi te rāhula kāyena kammaü tadeva te kāyakammaü paccavekkhitabbaü: yannu kho
ahaü idaü kāyena kammaü akāsiü, idamme kāyakammaü attavyābādhāyapi saüvattati,
paravyābādhāyapi saüvattati, ubhayavyābādhāyapi saüvattati, akusalaü idaü kāyakammaü
dukkhudrayaü dukkhavipākanti. Sace tvaü rāhula paccavekkhamāno evaü jāneyyāsi: yaü
kho ahaü idaü kāyena kammaü akāsiü, idamme kāyakammaü attavyābādhāyapi saüvattati,
paravyābādhāyapi saüvattati, ubhayavyābādhāyapi saüvattati, akusalaü idaü kāyakammaü
dukkhudrayaü dukkhavipākanti. Evaråpaü te rāhula kāyakammaü satthari vā vi¤¤åsu vā
sabrahmacārãsu desetabbaü, vivaritabbaü, uttānãkātabbaü, desetvā vãvaritvā uttānãkatvā
āyatiü [PTS Page 417] [\q 417/]      saüvaraü āpajjitabbaü. Sace pana tvaü rāhula
paccavekkhamāno evaü jāneyyāsi: yaü kho ahaü idaü kāyena kammaü akāsiü idamme
kāyakammaü nevattavyābādhāya saüvattati, na paravyābādhāya saüvattati, na
ubhayavyābādhāya saüvattati, kusalaü idaü kāyakammaü sukhudrayaü sukhavipākanti.
Teneva tvaü rāhula pãtipāmojjena vihareyyāsi ahorattānusikkhã kusalesu dhammesu.

Yadeva tvaü rāhula vācāya kammaü kattukāmo ahosi.1 Tadeva te vacãkammaü
paccavekkhitabbaü: yannu kho ahaü idaü vācāya kammaü kattukāmo, idamme vacãkammaü
attavyābādhāyapi saüvatteyya, paravyābādhāyapi saüvatteyya, ubhayavyābādhāyapi
saüvatteyya, akusalaü idaü vacãkammaü dukkhudrayaü dukkhavipākanti. Sace tvaü rāhula
paccavekkhamāno evaü jāneyyāsi: yaü kho ahaü idaü vācāya kammaü kattukāmo, idamme
vacãkammaü attavyābādhāyapi saüvatteyya, paravyābādhāyapi saüvatteyya,
ubhayavyābādhāyapi saüvatteyya, akusalaü idaü vacãkammaü dukkhudrayaü
dukkhavipākanti. Evaråpaü te rāhula vācāya kammaü sasakkaü na karaõãyaü. Sace pana
tvaü rāhula paccavekkhamāno evaü jāneyyāsi: yaü kho ahaü idaü vācāya kammaü
kattukāmo, idamme vacãkammaü nevattavyābādhāya saüvatteyya, na paravyābādhāya
saüvatteyya, na ubhayavyābādhāya saüvatteyya, kusalaü idaü vacãkammaü sukhudrayaü
sukhavipākanti. Evaråpaü te rāhula vācāya kammaü karaõãyaü.

Karontenapi te rāhula vācāya kammaü tadeva te vacãkammaü paccavekkhitabbaü: yannu
kho ahaü idaü vācāya kammaü karomi, idamme vacãkammaü attavyābādhāyapi saüvattati,
paravyābādhāyapi saüvattati, ubhayavyābādhāyapi saüvattati, akusalaü idaü vacãkammaü
dukkhudrayaü dukkhavipākanti. Sace tvaü rāhula paccavekkhamāno evaü jāneyyāsi: yaü
kho ahaü idaü vācāya kammaü karomi, idamme vacãkammaü attavyābādhāyapi saüvattati,2
paravyābādhāyapi saüvattati, ubhayavyābādhāyapi saüvattati, akusalaü idaü vacãkammaü
dukkhudrayaü dukkhavipākanti. Paņisaühareyyāsi tvaü rāhula evaråpaü vacãkammaü. Sace
pana tvaü rāhula paccavekkhamāno evaü jāneyyāsi: yaü kho ahaü idaü vācāya kammaü
karomi. Idamme vacãkammaü nevattavyābādhāya [PTS Page 418] [\q 418/]      saüvattati,
na paravyābādhāya saüvattati, na ubhayavyābādhāya saüvattati, kusalaü idaü vacãkammaü
sukhudrayaü sukhavipākanti. Anupadajjeyyāsi tvaü rāhula evaråpaü vacãkammaü.

------------------------
1.Hosi-sãmu. 2.Saüvatti-[PTS.]

[BJT Page 136] [\x 136/]     

Katvāpi te rāhula vācāya kammaü tadeva te vacãkammaü paccavekkhitabbaü: yannu kho
ahaü idaü vācāya kammaü akāsiü, idamme vacãkammaü attavyābādhāyapi saüvattati.1
Paravyābādhāyapi saüvattati. Ubhayabyābādhāyapi saüvattati, akusalaü idaü vacãkammaü
dukkhudrayaü dukkhavipākanti. Sace tvaü rāhula paccavekkhamāno evaü jāneyyāsi: yaü
kho ahaü idaü vācāya kammaü akāsiü, idamme vacãkammaü attavyābādhāyapi saüvattati,
paravyābādhāyapi saüvattati, ubhayavyābādhāyapi saüvattati, akusalaü idaü vacãkammaü
dukkhudrayaü dukkhavipākanti. Evaråpaü te rāhula vacãkammaü satthari vā vi¤¤åsu vā
sabrahmacārãsu desetabbaü, vivaritabbaü uttānãkātabbaü. Desetvā vivaritvā uttānãkatvā
āyatiü saüvaraü āpajjitabbaü. Sace pana tvaü rāhula paccavekkhamāno evaü jāneyyāsi: yaü
kho ahaü idaü vācāya kammaü akāsiü, idamme vacãkammaü nevattavyābādhāya saüvattati.
Na paravyābādhāya saüvattati, na ubhayavyābādhāya saüvattati, kusalaü idaü vacãkammaü
sukhudrayaü sukhavipākanti. Teneva tvaü rāhula pãtipāmujjena vihareyyāsi aho
rattānusikkhã kusalesu dhammesu.

Yadeva tvaü rāhula manasā kammaü kattukāmo ahosi.2 Tadeva te manokammaü
paccavekkhitabbaü: yannu kho ahaü idaü manasā kammaü kattukāmo, idamme
manokammaü attavyābādhāyapi saüvatteyya, paravyābādhāyapi saüvatteyya,
ubhayavyābādhāyapi saüvatteyya, akusalaü idaü manokammaü dukkhudrayaü
dukkhavipākanti. Sace tvaü rāhula paccavekkhamāno evaü jāneyyāsi: yaü kho ahaü idaü
manasā kammaü kattukāmo, idamme manokammaü attavyābādhāyapi saüvatteyya,
paravyābādhāyapi saüvatteyya, ubhayavyābādhāyapi saüvatteyya akusalaü idaü
manokammaü dukkhudrayaü dukkhavipākanti. Evaråpaü te rāhula manasā kammaü
sasakkaü na karaõãyaü. Sace pana tvaü rāhula paccavekkhamāno evaü jāneyyāsi: yaü kho
pana ahaü idaü manasā kammaü kattukāmo, idaü me manokammaü nevattavyābādhāya
saüvatteyya, na paravyābādhāya saüvatteyya, na ubhayavyābādhāya saüvatteyya, kusalaü
idaü manokammaü [PTS Page 419] [\q 419/]      sukhudrayaü sukhavipākanti. Evaråpaü te
rāhula manasā kammaü karaõãyaü.

Karontenapi te rāhula manasā kammaü tadeva te manokammaü paccavekkhitabbaü: yannu
kho ahaü idaü manasā kammaü karomi, idamme manokammaü attavyābādhāyapi
saüvattati, paravyābādhāyapi saüvattati, ubhayavyābādhāyapi saüvattati, akusalaü idaü
manokammaü dukkhudrayaü dukkhavipākanti. Sace tvaü rāhula paccavekkhamāno evaü
jāneyyāsi: yaü kho ahaü idaü manasā kammaü karomi, idamme manokammaü
attavyābādhāyapi saüvattati, paravyābādhāyapi saüvattati, ubhayavyābādhāyapi saüvattati,
akusalaü idaü manokammaü dukkhudrayaü dukkhavipākanti. Paņisaühareyyāsi tvaü rāhula
evaråpaü manokammaü.

------------------------
1.Saüvatti-[PTS 2.] Hosi-sãmu.

[BJT Page 138] [\x 138/]     

Sace pana tvaü rāhula paccavekkhamāno evaü jāneyyāsi: yaü kho ahaü idaü manasā
kammaü karomi. Idamme manokammaü nevattavyābādhāya saüvattati, na paravyābādhāya
saüvattati, na ubhayavyābādhāya saüvattati, kusalaü idaü manokammaü sukhudrayaü
sukhavipākanti. Anupadajjeyyāsi tvaü rāhula evaråpaü manokammaü.

Katvāpi te rāhula manasā kammaü tadeva te manokammaü paccavekkhitabbaü: yannu kho
ahaü idaü manasā kammaü akāsiü. Idamme manokammaü attavyābādhāyapi saüvattati,
paravyābādhāyapi saüvattati, ubhayavyābādhāyapi saüvattati, akusalaü idaü manokammaü
dukkhudrayaü dukkhavipākanti. Sace tvaü rāhula paccavekkhamāno evaü jāneyyāsi: yaü
kho ahaü idaü manasā kammaü akāsiü. Idamme manokammaü attavyābādhāyapi saüvattati,
paravyābādhāyapi saüvattati, ubhayavyābādhāyapi saüvattati, akusalaü idaü manokammaü
dukkhudrayaü dukkhavipākanti.
Evaråpe2 te rāhula manokamme3 aņņãyitabbaü, harāyitabbaü, jigucchitabbaü, aņņãyitvā
harāyitvā jigucchitvā āyatiü saüvaraü āpajjitabbaü. Sace pana tvaü rāhula paccavekkhamāno
evaü jāneyyāsi: yaü kho ahaü idaü manasā kammaü akāsiü. Idamme manokammaü
nevattavyābādhāya saüvattati, na paravyābādhāya saüvattati, na ubhayavyābādhāya
saüvattati, kusalaü idaü manokammaü sukhudrayaü sukhavipākanti. Teneva tvaü rāhula
pãtipāmujjena vihareyyāsi ahorattānusikkhã kusalesu dhammesu. 
[PTS Page 420] [\q 420/]     

Ye hi keci rāhula atãtamaddhānaü samaõā vā brāhmaõā vā kāyakammaü parisodhesuü,
vacãkammaü parisodhesuü, manokammaü parisodhesuü, sabbe te evamevaü paccavekkhitvā
paccavekkhitvā kāyakammaü parisodhesuü. Paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacãkammaü
parisodhesuü. Paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaü parisodhesuü.

Ye hi keci rāhula anāgatamaddhānaü samaõā vā brāhmaõā vā kāyakammaü
parisodhessanti, vacãkammaü parisodhessanti, manokammaü parisodhessanti, sabbe te
evamevaü paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaü parisodhessanti. Paccavekkhitvā
paccavekkhitvā vacãkammaü parisodhessanti. Paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaü
parisodhessanti.

Yehipi keci rāhula etarahi samaõā vā brahmaõā vā kāyakammaü parisodhenti, vacãkammaü
parisodhenti, manokammaü parisodhenti, sabbe te evamevaü paccavekkhitvā
paccavekkhitvā kāyakammaü parisodhenti. Paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacãkammaü
parisodhenti. Paccavekkhitvā paccavekkhitvā manokammaü parisodhenti.

------------------------
1.Saüvattatãti-sãmu, saüvatti-[PTS 2.] Evaråpaü pana -machasaü, evaråpaü pana-syā 3.
Manokammaü-machasaü.

[BJT Page 140] [\x 140/]     

Tasmātiha rāhula, paccavekkhitvā paccavekkhitvā kāyakammaü parisodhessāma1
paccavekkhitvā paccavekkhitvā vacãkammaü parisodhessāma.1 Paccavekkhitvā
paccavekkhitvā manokammaü parisodhessāmāti2 evaü hi vo 3 rāhula sikkhitabbannati. 

Idamavoca bhagavā attamano āyasmā rāhulo bhagavato bhāsitaü abhinandãti.

Ambalaņņhika rāhulovāda suttaü paņhamaü.

------------------------
1. Parisodhessāmi-machasaü,syā 2. Parisodhessāmãti-machasaü.Sya 3. Evaü hi te -machasaü.
Syā

[BJT Page 142] [\x 142/]     

2.2.2.

Mahārāhulovāda suttaü.

Evaü me sutaü. Ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya sāvatthiyaü
piõķāya pāvisi. âyasmāpi kho rāhulo pubbanhasamayaü [PTS Page 421] [\q 421/]     
nivāsetvā pattacãvaraü ādāya bhagavantaü piņņhito piņņhito anubandhi. Atha kho bhagavā
apaloketvā āyasmantaü rāhulaü āmantesi:

Yaü ki¤ci rāhula råpaü atãtānāgatapaccuppannaü ajjhattaü vā bahiddhā vā oëārikaü vā
sukhumaü vā hãnaü vā paõãtaü vā yaü dåre santike vā sabbaü råpaü netaü mama
nesohamasmi na meso attā'ti evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya daņņhabbanti.
Råpameva nu kho bhagavā, råpameva nu kho sugatāti. Råpampi rāhula, vedanāpi rāhula,
sa¤¤āpi rāhula, saīkhārāpi rāhula, vi¤¤āõampi rāhulāti,

Atha kho āyasmā rāhulo 'kona'jja bhagavatā sammukhā ovādena ovadito gāmaü piõķāya
pavisissatã'ti tato paņinivattitvā a¤¤atarasmiü rukkhamåle nisãdi pallaīkaü ābhujitvā ujuü
kāyaü paõidhāya parimukhaü satiü upaņņhapetvā. Addasā kho āyasmā sāriputto
āyasmantaü rāhulaü a¤¤atarasmiü rukkhamåle nisinnaü pallaīkaü ābhujitvā ujuü kāyaü
paõidhāya parimukhaü satiü upaņņhapetvā. Disvāna āyasmantaü rāhulaü āmantesi:
ānāpānasatiü rāhula bhāvanaü bhāvehi. ânāpānasati rāhula bhāvitā bahulãkatā mahapphalā
hoti mahānisaüsāti.

Atha kho āyasmā rāhulo sāyanhasamayaü patisallānā vuņņhito yena bhagavā
tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü
nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaü etadavoca: kathaü bhāvitā nu kho bhante
ānāpānasati kathaü bahulãkatā mahapphalā hoti mahānisaüsāti.

Yaü ki¤ci rāhula ajjhattaü paccattaü kakkhalaü kharigataü upādinnaü, seyyathãdaü: kesā
lomā nakhā dantā taco maüsaü nahārå aņņhã aņņhimi¤jā vakkaü hadayaü yakanaü
kilomakaü pihakaü papphāsaü antaü antaguõaü udariyaü karãsaü yaü vā pana¤¤ampi ki¤ci
ajjhattaü paccattaü kakkhalaü kharigataü upādinnaü, ayaü vuccati rāhula ajjhattikā
paņhavãdhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā paņhavãdhātu yā ca bāhirā paņhavãdhātu
paņhavãdhāturevesā. Taü 'netaü mama, nesohamasmi, na meso attā'ti evametaü yathābhåtaü
sammappa¤¤āya daņņhabbaü. [PTS Page 422] [\q 422/]      evametaü yathābhåtaü
sammappa¤¤āya disvā paņhavãdhātuyā nibbindati. Paņhavãdhātuyā cittaü virājeti.

[BJT Page 144] [\x 144/]     

Katamā ca rāhula āpodhātu: āpodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca rāhula ajjhattikā
āpodhātu: yaü ajjhattaü paccattaü āpo āpogataü upādinnaü, seyyathãdaü: pittaü semhaü
pubbo lohitaü sedo medo assu vasā khelo siīghānikā lasikā muttaü, yaü vā pana¤¤ampi
ki¤ci ajjhattaü paccattaü āpo āpogataü upādinnaü, ayaü vuccati rāhula ajjhattikā āpodhātu.
Yā ceva kho pana ajjhattikā āpodhātu, yā ca bāhirā āpodhātu āpodhāturevesā. Taü netaü
mama, nesohamasmi, na meso attāti evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya daņņhabbaü.
Evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya disvā āpodhātuyā nibbindati. âpodhātuyā cittaü
virājeti.

Katamā ca rāhula tejodhātu: tejodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca rāhula ajjhattikā
tejodhātu: yaü ajjhattaü paccattaü tejo tejogataü upādinnaü, seyyathãdaü: yena ca
santappati, yena ca jãrãyati, yena ca pariķayhati, yena ca asitapãtakhāyitasāyitaü sammā
pariõāmaü gacchati. Yaü vā pana¤¤ampi ki¤ci ajjhattaü paccattaü tejo tejogataü upādinnaü,
ayaü vuccati rāhula ajjhattikā tejodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā tejodhātu, yā ca bāhirā
tejodhātu tejodhātu revesā. Taü netaü mama, nesohamasmi, na meso attāti evametaü
yathābhåtaü sammappa¤¤āya daņņhabbaü. Evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya disvā
tejodhātuyā nibbindati. Tejodhātuyā cittaü virājeti.

Katamā ca rāhula vāyodhātu: vāyodhātu siyā ajjhattikā siyā bāhirā. Katamā ca rāhula
ajjhattikā vāyodhātu: yaü ajjhattaü paccattaü vāyo vāyogataü upādinnaü, seyyathãdaü:
uddhaīgamā vātā adhogamā vātā kucchisayā vātā koņņhasayā1 vātā aīgamaīgānusārino
vātā assāso passāso iti. Yaü vā pana¤¤ampi ki¤ci ajjhattaü paccattaü vāyo vāyogataü
upādinnaü, ayaü vuccati rāhula ajjhattikā vāyodhātu. Yā ceva kho pana ajjhattikā vāyodhātu,
yā ca bāhirā vāyodhātu vāyodhāturevesā. Taü netaü mama, nesohamasmi, na meso attāti
evametaü yathābhåtaü [PTS Page 423] [\q 423/]      sammappa¤¤āya daņņhabbaü.
Evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya disvā vāyodhātuyā nibbindati. Vāyodhātuyā cittaü
virājeti.

Katamā ca rāhula ākāsadhātu: ākāsadhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā. Katamā ca rāhula
ajjhattikā ākāsadhātu: yaü ajjhattaü paccattaü ākāsaü ākāsagataü upādinnaü, seyyathãdaü
kaõõacchiddaü nāsacchiddaü mukhadvāraü, yena ca asitapãtakhāyitasāyitaü ajjhoharati
yattha ca asitapãtakhāyitasāyitaü santiņņhati, yena ca asitapãtakhāyitasāyitaü sāyitaü
adhobhāgā2 nikkhamati. Yaü vā pana¤¤ampi ki¤ci ajjhattaü paccattaü ākāsaü ākāsagataü
upādinnaü3 ayaü vuccati rāhula

-----------------------
1. Koņņhāsayā-machasaü 2. Adhobhāgaü-machasaü. 3. Aghaü aghagataü cãvaraü
cãvaragataü asaüphuņņhaü maüsalohitehi upādinnaü-machasaü.Syā.

[BJT Page 146] [\x 146/]     

Ajjhattikā ākāsadhātu. Yāceva kho pana ajjhattikā ākāsadhātu yā ca bāhirā ākāsadhātu,
ākāsadhāturevesā. Taü 'netaü mama, ne'sohamasmi. Na meso attā'ti evametaü yathābhåtaü
sammappa¤¤āya daņņhabbaü. Evametaü yathābhåtaü sammappa¤¤āya disvā ākāsadhātuyā
nibbindati. âkāsadhātuyā cittaü virājeti.

Paņhavãsamaü rāhula bhāvanaü bhāveti, paņhavãsamaü hi te rāhula bhāvanaü bhāvayato
uppannā manāpā'manāpā phassā cittaü na pariyādāya ņhassanti. Seyyathāpi rāhula
paņhaviyā sucimpi nikkhipanti, asucimpi nikkhipanti, gåthagatampi nikkhipanti,
muttagatampi nikkhipanti, kheëagatampi nikkhipanti, pubbagatampi nikkhipanti,
lohitagatampi nikkhipanti. Na ca tena paņhavã aņņãyati vā harāyati vā jigucchati vā
evameva kho tvaü rāhula paņhavãsamaü bhāvanaü bhāvehi. Paņhavãsamaü hi te rāhula
bhāvanaü bhāvayato uppannā manāpā'manāpā phassā cittaü na pariyādāya ņhassanti.

âposamaü rāhula bhāvanaü bhāvehi, āposamaü hi te rāhula bhāvanaü bhāvayato uppannā
manāpā'manāpā phassā cittaü na pariyādāya ņhassanti. Seyyathāpi rāhula āpasmiü sucimpi
dhovanti, asucimpi dhovanti, gåthagatampi dhovanti, muttagatampi dhovanti, kheëagatampi
dhovanti, pubbagatampi dhovanti, lohitagatampi dhovanti. Na ca tena āpo aņņãyati vā
harāyati vā jigucchati vā evameva [PTS Page 424] [\q 424/]      kho tvaü rāhula āposamaü
bhāvanaü bhāvehi. âposamaü hi te rāhula bhāvanaü bhāvayato uppannā manāpā'manāpā
phassā cittaü na pariyādāya ņhassanti.

Tejosamaü rāhula bhāvanaü bhāvehi, tejosamaü hi te rāhula bhāvanaü bhāvayato uppannā
manāpā'manāpā phassā cittaü na pariyādāya ņhassanti. Seyyathāpi rāhula tejo sucimpi
ķahati,1 asucimpi ķahati, gåthagatampi ķahati, muttagatampi ķahati, kheëagatampi ķahati,
pubbagatampi ķahati. Lohitagatampi ķahati . Na ca tena tejo aņņãyati vā harāyati vā
jigucchati vā evameva kho tvaü rāhula tejosamaü bhāvanaü bhāvehi. Tejosamaü hi te rāhula
bhāvanaü bhāvayato uppannā manāpā'manāpā phassā cittaü na pariyādāya ņhassanti.

Vāyosamaü rāhula bhāvanaü bhāvehi, vāyosamaü hi te rāhula bhāvanaü bhāvayato2
uppannā manāpā'manāpā phassā cittaü na pariyādāya ņhassanti. Seyyathāpi rāhula vāyo
sucimpi upavāyati, asucimpi upavāyati, gåthagatampi upavāyati, muttagatampi upavāyati,
kheëagatampi upavāyati, pubbagatampi upavāyati, lohitagatampi upavāyati . Na ca tena
vāyo aņņãyati vā harāyati vā jigucchati vā evameva kho tvaü rāhula vāyosamaü bhāvanaü
bhāvehi. Vāyosamaü hi te rāhula bhāvanaü bhāvayato uppannā manāpā'manāpā phassā
cittaü na pariyādāya ņhassanti.

âkāsasamaü rāhula bhāvanaü bhāvehi ākāsasamaü hi te rāhula bhāvanaü bhāvayato
uppannā manāpāmanāpā phassā cittaü na pariyādāya ņhassanti, seyyathāpi rāhula ākāso na
katthaci patiņņhito, evameva kho tvaü rāhula ākāsasamaü bhāvanaü bhāvehi. âkāsasamaü hi
te rāhula bhāvanaü bhāvayato uppannā manāpā'manāpā phassā cittaü na pariyādāya
ņhassanti.

------------------------
1.Dahati-machasaü 2.Cittaü bhāvayato [PTS.]

[BJT Page 148] [\x 148/]     

Mettaü rāhula bhāvanaü bhāvehi. Mettaü hi te rāhula bhāvanaü bhāvayato yo vyāpādo so
pahãyissati. Karuõaü rāhula bhāvanaü bhāvehi. Karuõaü hi te rāhula bhāvanaü bhāvayato
yā vihesā sā pahãyissati. Muditaü rāhula bhāvanaü bhāvehi. Muditaü hi te rāhula bhāvanaü
bhāvayato yā arati sā pahãyissati. Upekkhaü rāhula bhāvanaü bhāvehi. Upekkhaü hi te
rāhula bhāvanaü bhāvayato yo paņigho so pahãyissati.

Asubhaü rāhula bhāvanaü bhāvehi. Asubhaü hi te rāhula bhāvanaü bhāvayato yo rāgo so
pahãyissati. Aniccasa¤¤aü rāhula bhāvanaü bhāvehi. [PTS Page 425] [\q 425/]     
aniccasa¤¤aü hi te rāhula bhāvanaü bhāvayato yo asmimāno so pahãyissati.

ânāpānasatiü1 rāhula bhāvanaü bhāvehi. ânāpānasati rāhula2 bhāvitā bahulãkatā
mahapphalā hoti mahānisaüsā. Kathaü bhāvitā ca rāhula ānāpānasati kathaü bahulãkatā
mahapphalā hoti mahānisaüsā: idha rāhula bhikkhu ara¤¤agato vā rukkhamålagato vā
su¤¤āgāragato vā nisãdati pallaīkaü ābhujitvā ujuü kāyaü paõidhāya parimukhaü satiü
upaņņhapetvā. So satova assasati, sato passasati, dãghaü vā assasanto dãghaü assasāmãti
pajānāti, dãghaü cā passasanto dãghaü passasāmãti pajānāti, rassaü vā assasanto rassaü
assasāmãti pajānāti, rassaü vā passasanto rassaü passasāmãti pajānāti, sabbakāyapaņisaüvedã
assasissāmãti sikkhati, sabbakāyapaņisaüvedã passasissāmãti sikkhati, passambhayaü
kāyasaīkhāraü assasissāmãti sikkhati, passambhayaü kāyasaīkhāraü passasissāmãti sikkhati,
pãtipaņisaüvedã assasissāmãti sikkhati, pãtipaņisaüvedã passasissāmãti sikkhati.
Sukhapaņisaüvedã assasissāmãti sikkhati, sukhapaņisaüvedã passasissāmãti sikkhati,
cittasaīkhārapaņisaüvedã assasissāmãti sikkhati, cittasaīkhārapaņisaüvedã passasissāmiti
sikkhati, passambhayaü cittasaīkhāraü assasissāmãti sikkhati, passambhayaü cittasaīkhāraü
passasissāmãti sikkhati, cittapaņisaüvedã assasissāmãti sikkhati, cittapaņisaüvedã
passasissāmãti sikkhati, abhippamodayaü cittaü assasissāmãti sikkhati, abhippamodayaü
cittaü passasissāmãti sikkhati, samādahaü cittaü assasissāmãti sikkhati, samādahaü.

--------------------------
1.ânāpānassatiü-machasaü, 2. ânāpānassati hi te rāhula -machasaü.

[BJT Page 150] [\x 150/]     

Cittaü passasissāmãti sikkhati, vimocayaü cittaü assasissāmãti sikkhati, vimocayaü cittaü
passasissāmãti sikkhati, aniccānupassã assasissāmãti sikkhati, aniccānupassã passasissāmãti
sikkhati, virāgānupassã assasissāmãti sikkhati, virāgānupassã passasissāmãti sikkhati,
nirodhānupassã assasissāmãti sikkhati, nirodhānupassã passasissāmãti sikkhati,
paņinissaggānupassã assasissāmãti sikkhati, paņinissaggānupassã passasissāmãti sikkhati.
Evaü bhāvitā kho rāhula ānāpānasati evaü bahulãkatā mahapphalā hoti mahānisaüsā, evaü
bhāvitāya kho rāhula ānāpānasatiyā [PTS Page 426] [\q 426/]      evaü bahulãkatāya yepi te
carimakā assāsapassāsā1 tepi viditāva nirujjhanti no aviditāti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā rāhulo bhagavato bhāsitaü abhinandãti.

Mahārāhulovādasuttaü dutiyaü.

------------------------
1.Assāsā-machasaü.

[BJT Page 152] [\x 152/]     

2.2.3

Cåëamāluīkya suttaü.

Evaü me sutaü. Ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Atha kho āyasmato māluīkyaputtassa rahogatassa patisallãnassa evaü cetaso
parivitakko udapādi: yāni'māni diņņhigatāni bhagavatā abyākatāni ņhapitāni paņikkhittāni.
Sassato loko itipi, asassato loko itipi, antavā loko itipi, anantavā loko itipi, taü jãvaü taü
sarãraü itipi, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü itipi, hoti tathāgato parammaraõā itipi, na hoti
tathāgato parammaraõā itipi, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā itipi, neva hoti na
na hoti tathāgato parammaraõā itipi, tāni me bhagavā na byākaroti. Yāni me bhagavā na
byākaroti, tamme na ruccati, tamme na khamati, so'haü bhagavantaü upasaīkamitvā
etamatthaü pucchissāmi. Sace me bhagavā byākarissati: sassato lokoti vā, asassato lokoti vā,
antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taü jãvaü taü sarãranti vā, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãranti
vā, hoti tathāgato parammaraõāti vā, na hoti tathāgato parammaraõāti vā, hoti ca na ca hoti
tathāgato parammaraõāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõāti vā evā'haü
bhagavati brahmacariyaü carissāmi. No ce me bhagavā byākaroti: sassato lokoti vā, asassato
lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taü jãvaü taü sarãranti vā, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü
sarãranti vā, hoti tathāgato parammaraõāti vā, na hoti tathāgato parammaraõāti vā, hoti ca
na ca hoti tathāgato parammaraõāti vā, evāhaü sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvattissāmãti.
[PTS Page 427] [\q 427/]     
Atha kho āyasmā māluīkyaputto sāyanhasamayaü patisallānā vuņņhito yena bhagavā
tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü
nisinno kho āyasmā māluīkyaputto bhagavantaü etadavoca:

Idha mayhaü bhante rahogatassa patisallãnassa evaü cetaso parivitakko udapādi: yānimāni
diņņhigatāni bhagavatā abyākatāni ņhapitāni paņikkhittāni: sassato loko itipi, asassato loko
itipi antavā loko itipi, anantavā loko itipi, taü jãvaü taü sarãraü itipi, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü
sarãraü itipi,hoti tathāgato parammaraõā itipi, na hoti tathāgato parammaraõā itipi, hoti ca
na ca hoti tathāgato parammaraõā itipi, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā itipi,
tāni me bhagavā na byākaroti. Yāni me bhagavā na byākaroti, tamme na ruccati, tamme na
khamati. Sohaü bhagavantaü upasaīkamitvā etamatthaü pucchissāmi. Sace me bhagavā
byākarissati. Sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taü
jãvaü taü sarãranti vā, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãranti vā, hoti tathāgato parammaraõāti vā, na
hoti tathāgato parammaraõāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõāti vā, neva hoti
na na hoti tathāgato parammaraõāti vā, evāhaü bhagavati brahmacariyaü carissāmi. No ce
me bhagavā byākarissati: sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā
lokoti vā, taü jãvaü taü sarãranti vā, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãranti vā, hoti tathāgato
parammaraõāti vā, na hoti tathāgato parammaraõāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato
parammaraõāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõāti vā, evāhaü sikkhaü
paccakkhāya hãnāyāvattissāmãti. 

[BJT Page 154] [\x 154/]     

Sace bhagavā jānāti, 'sassato loko'ti, sassato lokoti me bhagavā byākarotu. Sace bhagavā
jānāti, 'asassato loko'ti asassato lokoti me bhagavā byākarotu. No ce bhagavā jānāti, 'sassato
lokoti vā asassato lokoti vā, ajānato kho pana apassato etadeva ujukaü hoti yadidaü, 'na
jānāmi na passāmã'ti.

Sace bhagavā jānāti, 'antavā loko'ti, antavā lokoti me bhagavā byākarotu. Sace bhagavā
jānāti, 'anantavā loko'ti anantavā lokoti me bhagavā byākarotu. No ce bhagavā jānāti, 'antavā
lokoti vā anantavā lokoti vā, ajānato kho pana apassato etadeva ujukaü hoti yadidaü, 'na
jānāmi na passāmã'ti.

Sace bhagavā jānāti 'taü jãvaü taü sarãra'nti. Taü jãvaü taü sarãranti me bhagavā byākarotu.
Sace bhagavā jānāti 'a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãra'nti. A¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãranti me bhagavā
byākarotu. No ce bhagavā jānāti 'taü jãvaü taü sarãranti vā a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãra'nti vā,
ajānato kho pana apassato etadeva ujukaü hoti yadidaü 'na jānāmi na passāmã'ti.

Sace bhagavā jānāti 'hoti tathāgato parammaraõā'ti. Hoti tathāgato parammaraõāti [PTS
Page 428] [\q 428/]      me bhagavā byākarotu. Sace bhagavā jānāti 'na hoti tathāgato
parammaraõā'ti. Na hoti tathāgato parammaraõāti me bhagavā byākarotu. No ce bhagavā
jānāti hoti tathāgato parammaraõāti vā na hoti tathāgato parammaraõāti vā ajānato kho
pana apassato etadeva ujukaü hoti yadidaü 'na jānāmi na passāmã'ti.

Sace bhagavā jānāti 'hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā'ti. Hoti ca na ca hoti
tathāgato parammaraõāti me bhagavā byākarotu. Sace bhagavā jānāti 'neva hoti na na hoti
tathāgato parammaraõā'ti. Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõāti me bhagavā
bākarotu. No ce bhagavā jānāti hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõāti vā, neva hoti na
na hoti tathāgato parammaraõāti vā, ajānato kho pana apassato etadeva ujukaü hoti,
yadidaü na jānāmi na passāmã'ti.

Kinnu1 tāhaü māluīkyaputta evaü avacaü: ehi tvaü māluīkyaputta mayi brāhmacariyaü
cara, ahante byākarissāmi: sassato lokoti vā asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā
lokoti vā, taü jãvaü taü sarãranti vā, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãranti vā, hoti tathāgato
parammaraõāti vā, na hoti tathāgato parammaraõāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato
parammaraõāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõāti vāti. - No hetaü bhante.
Tvaü vā pana maü evaü avaca: ahaü bhante bhagavati brahmacariyaü carissāmi, bhagavā
me byākarissati: sassato lokoti vā asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taü
jãvaü taü sarãranti vā, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãranti vā, hoti tathāgato parammaraõāti vā, na
hoti tathāgato parammaraõāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõāti vā, neva hoti
na na hoti tathāgato parammaraõāti vāti no hetaü bhante.

-------------------------
1. Kinnu kho -syā.

[BJT Page 156] [\x 156/]     

Iti kira māluīkyaputta nevāhantaü vadāmi: ehi tvaü māluīkyaputta mayi brahmacariyaü
cara, ahaü te byākarissāmi: sassato lokoti vā asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā
lokoti vā, taü jãvaü taü sarãranti vā, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãranti vā, hoti tathāgato
parammaraõāti vā, na hoti tathāgato parammaraõāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato
parammaraõāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõāti vāti. Napi kira maü tvaü
vadesi: ahaü bhante bhagavati brahmacariyaü carissāmi bhagavā me byākarissati: sassato
lokoti vā asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taü jãvaü taü sarãranti vā,
a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãranti vā, hoti tathāgato parammaraõāti vā, na hoti tathāgato
parammaraõāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõāti vā, neva hoti na na hoti
tathāgato parammaraõāti vāti. Evaü sante moghapurisa ko santo kaü paccācikkhasi.

Yo kho māluīkyaputta evaü vadeyya: na tāvāhaü bhagavati brahmacariyaü carissāmi, yāva
me bhagavā na byākarissati: sassato lokoti vā asassato lokoti vā antavā lokoti vā, anantavā
lokoti vā, taü jãvaü taü sarãranti vā, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãranti vā, hoti tathāgato
parammaraõāti vā, na hoti tathāgato parammaraõāti [PTS Page 429] [\q 429/]      vā, hoti
ca na ca hoti tathāgato parammaraõāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõāti
vāti. Abyākatameva taü māluīkyaputta tathāgatena assa. Atha so puggalo kālaü kareyya,
seyyathāpi māluīkyaputta puriso sallena viddho assa savisena gāëhapalepanena. Tassa
mittāmaccā ¤ātisālohitā bhisakkaü sallakattaü upaņņhapeyyuü, so evaü vadeyya: na tāvāhaü
imaü sallaü āharissāmi. Yāva na taü purisaü jānāmi, yenamhi viddho: khattiyo vā brāhmaõo
vā vesso vā suddovāti.

So evaü vadeyya: na tāvāhaü imaü sallaü āharissāmi. Yāva na taü purisaü jānāmi, yenamhi
viddho: evaünāmo evaügotto itivāti.

So evaü vadeyya: na tāvāhaü imaü sallaü āharissāmi. Yāva na taü purisaü jānāmi, yenamhi
viddho dãgho vā rasso vā majjhimo vāti.

So evaü vadeyya: na tāvāhaü imaü sallaü āharissāmi yāva na taü purisaü jānāmi yenamhi
viddho: kālo vā sāmo vā maīguracchavi vāti.

So evaü vadeyya: na tāvāhaü imaü sallaü āharissāmi, yāva na taü purisaü jānāmi, yenamhi
viddho: asukasmiü gāme vā nigame vā nagare vāti. 
So evaü vadeyya: na tāvāhaü imaü sallaü āharissāmi yāva na taü dhanuü jānāmi, yenamhi
viddho: yadi vā cāpo yadivā kodaõķoti.

So evaü vadeyya: na tāvāhaü imaü sallaü āharissāmi, yāva na taü jiyaü jānāmi yāyamhi
viddho: yadi vā akkassa yadi vā saõņhassa1 yadi vā nahārussa yadi vā maruvāya yadi vā
khãrapaõõinoti.

-------------------------
1. Saõhassa - machasaü.

[BJT Page 158] [\x 158/]     

So evaü vadeyya: na tāvāhaü imaü sallaü āharissāmi. Yāva na taü kaõķaü jānāmi. Yenamhi
viddho: yadi vā kacchaü yadi vā ropimanti.

So evaü vadeyya: na tāvāhaü imaü sallaü āharissāmi. Yāva na taü kaõķaü jānāmi yenamhi
viddho: yassa pattehi vājitaü, yadi vā gijjhassa yadi vā kaīkassa yadi vā kulalassa yadi vā
morassa yadi vā sithilahaõunoti.

So evaü vadeyya: na tāvāhaü imaü sallaü āharissāmi. Yāva na taü kaõķaü jānāmi. Yenamhi
viddho: yassa nahārunā2 parikkhittaü, yadi vā gavassa yadi vā mahisassa2 yadi vā
roruvassa. Yadi vā semhārassāti.

So evaü vadeyya: na tāvāhaü imaü sallaü āharissāmi. Yāva na taü sallaü jānāmi. Yenamhi
viddho: yadi vā sallaü yadi vā khurappaü yadi vā vekaõķaü yadi vā nārācaü yadi vā
vacchadantaü yadi vā karavãrapattanti. [PTS Page 430] [\q 430/]      a¤¤ātameva taü
māluīkyaputta tena purisena assa. Atha so puriso kālaü kareyya.

Evameva kho māluīkyaputta yo evaü vadeyya: na tāvāhaü bhagavati brahmacariyaü
carissāmi, yāva me bhagavā na byākarissati: sassato lokoti vā asassato lokoti vā, antavā
lokoti vā, anantavā lokoti vā, taü jãvaü taü sarãranti vā, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãranti vā, hoti
tathāgato parammaraõāti vā, na hoti tathāgato parammaraõāti vā, hoti ca na ca hoti
tathāgato parammaraõāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõāti vāti.
Abyākatameva taü māluīkyaputta tathāgatena assa. Atha so puggalo kālaü kareyya. 

Sassato lokoti vā māluīkyaputta diņņhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti. Evaü no.
Asassato lokoti māluīkyaputta diņņhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti. Evampi no.
Sassato lokoti māluīkyaputta diņņhiyā sati asassato lokoti vā diņņhiyā sati attheva jāti, atthi
jarā, atthi maraõaü, santi sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā yesāhaü diņņheva dhamme
nighātaü pa¤¤āpemi.

Antavā lokoti māluīkyaputta diņņhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti. Evaü no.
Anantavā lokoti māluīkyaputta diņņhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti. Evampi no.
Antavā lokoti māluīkyaputta diņņhiyā sati anantavā lokoti vā diņņhiyā sati attheva jāti, atthi
jarā, atthi maraõaü, santi sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā yesā'haü diņņheva dhamme
nighātaü pa¤¤āpemi. 
------------------------
2.Nahārånā-machasaü. 2. Mahiüsassa -machasaü.

[BJT Page 160] [\x 160/]     

Taü jãvaü taü sarãranti māluīkyaputta diņņhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti. Evaü no.
A¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãranti maluīkyaputta diņņhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti.
Evampi no. Taü jãvaü taü sarãranti māluīkyaputta diņņhiyā sati a¤¤aü jãvaü a¤¤aü
sarãranti vā diņņhiyā sati attheva jāti, atthi jarā, atthi maraõaü, santi
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā yesāhaü diņņheva dhamme nighātaü pa¤¤āpemi.

Hoti tathāgato parammaraõāti māluīkyaputta diņņhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti.
Evaü no. Na hoti tathāgato parammaraõāti māluīkyaputta diņņhiyā sati brahmacariyavāso
abhavissāti. Evampi no. Hoti tathāgato parammaraõāti māluīkyaputta diņņhiyā sati. Na hoti
tathāgato parammaraõāti vā diņņhiyā sati attheva jāti, atthi jarā, atthi maraõaü, [PTS Page
431] [\q 431/]      santi sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Yesā'haü diņņheva dhamme
nighātaü pa¤¤āpemi.

Hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõāti māluīkyaputta diņņhiyā sati brahmacariyavāso
abhavissāti. Evaü no. Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõāti māluīkyaputta
diņņhiyā sati brahmacariyavāso abhavissāti, evampi no. Hoti ca na ca hoti tathāgato
parammaraõāti māluīkyaputta diņņhiyā sati neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõāti
vā diņņhiyā sati attheva jāti atthi jarā, atthi maraõaü, santi
sokaparidevadukkhadomanassupāsāyā, yesā'haü diņņheva dhamme nighātaü pa¤¤āpemi.

Tasmātiha māluīkyaputta abyākata¤ca me abyākatato dhāretha. Byākata¤ca me byākato
dhāretha. Ki¤ca māluīkyaputta mayā abyākataü: sassato lokoti maluīkyaputta mayā
abyākataü, asassato lokoti mayā abyākataü, antavā lokoti mayā abyākataü, anantavā lokoti
mayā abyākataü, taü jãvaü taü sarãranti mayā abyākataü, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãranti mayā
abyākataü, hoti tathāgato parammaraõāti mayā abyākataü, na hoti tathāgato parammaraõāti
mayā abyākataü, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõāti mayā abyākataü, neva hoti na
na hoti tathāgato parammaraõāti mayā abyākataü kasmā cetaü māluīkyaputta mayā
abyākataü: na hetaü māluīkyaputta atthasaühitaü, nādibrahmacariyakaü, netaü1 nibbidāya.
Na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya. Na nibbānāya
saüvattati. Tasmā taü mayā abyākataü,
-------------------------
1. Na nibbidāya-[PTS -]machasaü.

[BJT Page 162] [\x 162/]     

Ki¤ca māluīkyaputta mayā byākataü: idaü dukkhanti māluīkyaputta mayā byākataü, ayaü
dukkhasamudayoti mayā byākataü, ayaü dukkhanirodhoti mayā byākataü, ayaü
dukkhanirodhagāminãpaņipadāti mayā byākataü. Kasmā cetaü māluīkyaputta mayā
byākataü: eta¤hi māluīkyaputta atthasaühitaü, etaü ādibrahmacariyakaü etaü nibbidāya
virāgāya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya saüvattati. Tasmā taü
mayā byākataü. Tasmātiha māluīkyaputta [PTS Page 432] [\q 432/]      abyākata¤ca me
abyākatato dhāretha. Byākata¤ca me byākatato dhārethāti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā māluīkyaputto bhagavato bhāsitaü abhinandãti.

Cåëamāluīkyasuttaü tatiyaü.

[BJT Page 164] [\x 164/]     

2.2.4.

Mahāmāluīkyasuttaü

Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme, tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi bhikkhavoti, bhadanteti te bhikkhå bhagavato
paccassosuü. Bhagavā etadavoca: dhāretha no tumhe bhikkhave mayā desitāni
pa¤corambhāgiyāni saüyojanānãti.

Evaü vutte āyasmā māluīkyaputto bhagavantaü etadavoca: 'ahaü kho bhante dhāremi
bhagavatā desitāni pa¤corambhāgiyāni saüyojanānã'ti, yathā kathaü pana tvaü
māluīkyaputta dhāresi mayā desitāni pa¤corambhāgiyāni saüyojanānã'ti. Sakkāyadiņņhiü
kho ahaü bhante bhagavatā orambhāgiyaü saüyojanaü desitaü dhāremi. Vicikicchaü kho
ahaü bhante bhagavatā orambhāgiyaü saüyojanaü desitaü dhāremi. Sãlabbataparāmāsaü kho
ahaü bhante bhagavatā orambhāgiyaü saüyojanaü desitaü dhāremi, kāmacchandaü kho ahaü
bhante bhagavatā orambhāgiyaü saüyojanaü desitaü dhāremi, byāpadaü kho ahaü bhante
bhagavatā orambhāgiyaü saüyojanaü desitaü dhāremi. Evaü kho ahaü bhante dhāremi
bhagavatā desitāni pa¤corambhāgiyāni saüyojanānãti.

Kassa kho nāma tvaü māluīkyaputta mayā evaü pa¤corambhāgiyāni saüyojanāni desitāni
dhāresi. Nanu māluīkyaputta a¤¤atitthiyā paribbājakā iminā taruõåpamena upārambhena
upārambhissanti. Daharassa hi māluīkyaputta kumārassa mandassa uttānaseyyakassa
sakkāyotipi na hoti [PTS Page 433] [\q 433/]      kuto panassa uppajjissati sakkāyadiņņhi.
Anusetitvevassa sakkāyadiņņhānusayo,

Daharassa hi māluīkyaputta kumārassa mandassa uttānaseyyakassa dhammātipi na hoti.
Kuto panassa uppajjissati dhammesu vicikicchā, anusetitvevassa vicikicchānusayo,

Daharassa hi māluīkyaputta kumārassa mandassa uttānaseyyakassa sãlātipi na hoti. Kuto
panassa uppajjissati silesu sãlabbataparāmāso. Anusetitvevassa sãlabbataparāmāsānusayo.

Daharassa hi māluīkyaputta kumārassa mandassa uttānaseyyakassa kāmātipi na hoti. Kuto
panassa uppajjissati kāmesu kāmacchando, anusetitvevassa kāmarāgānusayo.

Daharassa hi māluīkyaputta kumārassa mandassa uttānaseyyakassa sattātipi na hoti, kuto
panassa uppajjissati sattesu byāpādo, anusetitvevassa byāpādānusayo. Nanu māluīkyaputta
a¤¤atitthiyā paribbājakā iminā taruõåpamena upārambhena upārambhissantãti.

[BJT Page 166] [\x 166/]     

Evaü vutte āyasmā ānando bhagavantaü etadavoca: etassa bhagavā kālo, etassa sugata kālo,
yaü bhagavā pa¤corambhāgiyāni saüyojanāni deseyya. Bhagavato sutvā bhikkhå
dhāressantãti, tena hānanda suõāhi sādhukaü manasi karohi bhāsissāmãti. Evaü bhanteti.
Kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

Idhānanda assutavā puthujjano ariyānaü adassāvã ariyadhammassa akovido ariyadhamme
avinãto, sappurisānaü adassāvã sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinãto
sakkāyadiņņhipariyuņņhitena, cetasā viharati sakkāyadiņņhiparetena, uppannāya ca
sakkāyadiņņhiyā nissaraõaü yathābhåtaü nappajānāti. Tassa sā sakkāyadiņņhi thāmagatā
appaņivinãtā orambhāgiyaü saüyojanaü, vicikicchāpariyuņņhitena cetasā viharati
vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraõaü yathābhåtaü nappajānāti, tassa sā
vicikicchā thāmagatā appaņivinãtā orambhāgiyaü sa¤¤ojanaü.
Sãlabbataparāmāsapariyuņņhitena cetasā viharati sãlabbataparāmāsaparetena, uppannassa ca
sãlabbataparāmāsassa nissaraõaü yathābhåtaü nappajānāti. Tassa so sãlabbataparāmāso
thāmagato appaņivinãto orambhāgiyaü saüyojanaü. Kāmarāgapariyuņņhitena cetasā viharati
kāmarāgaparetena, [PTS Page 434] [\q 434/]      uppannassa ca kāmarāgassa nissaraõaü
yathābhåtaü nappajānāti, tassa so kāmarāgo thāmagato appaņivinãto orambhāgiyaü
saüyojanaü. Byāpādapariyuņņhitena cetasā viharati byāpādaparetena, uppannassa ca
byāpādassa nissaraõaü yathābhåtaü nappajānāti, tassa so byāpādo thāmagato appaņivinãto
orambhāgiyaü saüyojanaü.

Sutavā ca kho ānanda ariyasāvako ariyānaü dassāvã ariyadhammassa kovido ariyadhamme
suvinãto, sappurisānaü dassāvã sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinãto,
na sakkāyadiņņhipariyuņņhitena cetasā viharati na sakkāyadiņņhiparetena, uppannāya ca
sakkāyadiņņhiyā nissaraõaü yathābhåtaü pajānāti, tassa sā sakkāyadiņņhi sānusayā
pahãyati.1.

Na vicikicchāpariyuņņhitena cetasā viharati na vicikicchāparetena. Uppannāya ca
vicikicchāya nissaraõaü yathābhåtaü pajānāti. Tassa sā vicikicchā sānusayā pahãyati1.

Na sãlabbataparāmāsapariyuņņhitena cetasā viharati na sãlabbataparāmāsaparetena,
uppannassa ca sãlabbataparāmāsassa nissaraõaü yathābhåtaü pajānāti, tassa so
sãlabbataparāmāso sānusayo pahãyati. 

Na kāmarāgapariyuņņhitena cetasā viharati na kāmarāgaparetena, uppannassa ca
kāmarāgassa nissaraõaü yathābhåtaü pajānāti, tassa so kāmarāgo sānusayo pahãyati1. 

Na byāpādapariyuņņhitena cetasā viharati na byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa
nissaraõaü yathābhåtaü pajānāti, tassa so byāpādo sānusayo pahãyati1. 
-------------------------
1. Pahãyissati- sãmu.

[BJT Page 168] [\x 168/]     

Yo ānanda maggo yā paņipadā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü pahānāya, taü
maggaü taü paņipadaü anāgamma pa¤corambhāgiyāni sa¤¤ojanāni ¤assati vā dakkhiti1,vā
pajahissati2 vāti netaü ņhānaü vijjati. Seyyathāpi ānanda mahato rukkhassa tiņņhato sāravato
tacaü acchetvā phegguü acchetvā sāracchedo bhavissatãti netaü ņhānaü vijjati. Evameva kho
ānanda yo maggo yā paņipadā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü pahānāya taü
maggaü taü paņipadaü anāgamma pa¤corambhāgiyāni sa¤¤ojanāni ¤assati vā dakkhiti1 vā
pajahissati vāti netaü ņhānaü vijjati. Yo ca kho ānanda maggo yā paņipadā pa¤cannaü
orambhāgiyānaü saüyojanānaü pahānāya [PTS Page 435] [\q 435/]      taü maggaü taü
paņipadaü āgamma pa¤corambhāgiyāni sa¤¤ojanāni ¤assati vā dakkhiti1 vā pajahissati vāti
ņhānametaü vijjati. Seyyathāpi ānanda mahato rukkhassa tiņņhato sāravato tacaü chetvā
phegguü chetvā sāracchedo bhavissatãti ņhānametaü vijjati. Evameva kho ānanda yo maggo
yā paņipadā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü pahānāya taü maggaü taü paņipadaü
āgamma pa¤corambhāgiyāni saüyojanāni ¤assati vā dakkhiti vā pajahissati vāti ņhānametaü
vijjati.

Seyyathāpi ānanda gaīgā nadã pårā udakassa samatittikā kākapeyyo, atha dubbalako puriso
āgaccheyya ahaü imissā gaīgāya nadiyā tiriyaü bāhāya sotaü chetvā sotthinā pāraü
gacchāmã'ti3. So na sakkuõeyya gaīgāya nadiyā tiriyaü bāhāya sotaü chetvā sotthinā pāraü
gantuü. Evameva kho ānanda yassa kassaci sakkāya nirodhāya dhamme desiyamāne cittaü
na pakkhandati, nappasãdati, na santiņņhati, na vimuccati. Seyyathāpi so dubbalako puriso
evamete daņņhabbā.

Seyyathāpi ānanda gaīgā nadã pårā udakassa samatittikā kākapeyyo. Atha balavā puriso
āgaccheyya ahaü imissā gaīgāya nadiyā tiriyaü bāhāya sotaü chetvā sotthinā pāraü
gacchāmã'ti.3 So sakkuõeyya gaīgāya nadiyā tiriyaü bāhāya sotaü chetvā sotthinā pāraü
gantuü. Evameva kho ānanda yassa kassaci sakkāya nirodhāya dhamme desiyamāne cittaü
pakkhandati, pasãdati, santiņņhati, vimuccati. Seyyathāpi so balavā puriso evamete
daņņhabbā.

Katamo cānanda maggo katamā paņipadā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü
pahānāya: idhānanda bhikkhu upadhivivekā akusalānaü dhammānaü pahānā sabbaso
kāyaduņņhullānaü paņipassaddhiyā vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi
savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. So
yadeva tattha hoti råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü.

-------------------------
1. Dakkhãti. 2.Pahãyissati-sãmu. 3. Gacchissāmãti - machasaü, syā.

[BJT Page 170] [\x 170/]     

Te dhamme aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato
su¤¤ato anattato samanupassati, so tehi dhammehi cittaü paņivāpeti.1. So tehi dhammehi
cittaü paņivāpetvā2 amatāya dhātuyā cittaü upasaüharati. Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü
sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti. So
tatthaņņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti, no ce āsavānaü khayaü pāpuõāti. Teneva
dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā
opapātiko hoti tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā ayampi kho ānanda maggo
ayaü paņipadā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü pahānāya.

Puna ca paraü ānanda bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso
ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyajjhānaü upasampajja viharati.
So yadeva tattha hoti råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü te
dhamme aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato
su¤¤ato anattato samanupassati, so tehi dhammehi cittaü paņivāpeti.1. So tehi dhammehi
cittaü paņivāpetvā2 amatāya [PTS Page 436] [\q 436/]      dhātuyā cittaü upasaüharati. Etaü
santaü etaü paõãtaü yadidaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhi paņinissaggo taõhakkhayo
virāgo nirodho nibbānanti. So tatthaņņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti, no ce āsavānaü
khayaü pāpuõāti. Teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü
sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā
ayampi kho ānanda maggo ayaü paņipadā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü
pahānāya.
Puna ca paraü ānanda bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso
ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü tatiyajhānaü upasampajja viharati.
So yadeva tattha hoti råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü te
dhamme aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato
su¤¤ato anattato samanupassati, so tehi dhammehi cittaü paņivāpeti.1. So tehi dhammehi
cittaü paņivāpetvā2 amatāya dhātuyā cittaü upasaüharati. Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü
sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti. So
tatthaņņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce āsavānaü khayaü pāpuõāti. Teneva
dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā
opapātiko hoti tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā ayampi kho ānanda maggo
ayaü paņipadā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü pahānāya.

Punaca paraü ānanda bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā paņighasa¤¤ānaü
atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja
viharati. So yadeva tattha hoti råpagataü vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü
vi¤¤āõagataü te dhamme aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato
palokato su¤¤ato anattato samanupassati, so tehi dhammehi cittaü paņivāpeti.1. So tehi
dhammehi cittaü paņivāpetvā2 amatāya dhātuyā cittaü upasaüharati. Etaü santaü etaü
paõãtaü yadidaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo taõhakkhayo virāgo
nirodho nibbānanti. So tatthaņņhito āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce āsavānaü khayaü
pāpuõāti. Teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü
sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā
ayampi kho ānanda maggo ayaü paņipadā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü
pahānāya.

Punaca paraü ānanda bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü
vi¤¤āõanti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti råpagataü
vedanāgataü sa¤¤āgataü saīkhāragataü vi¤¤āõagataü te dhamme aniccato dukkhato rogato
gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato su¤¤ato anattato samanupassati, so tehi
dhammehi cittaü paņivāpeti.1. So tehi dhammehi cittaü paņivāpetvā2 amatāya dhātuyā cittaü
upasaüharati. Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhi
paņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti. So tatthaņņhito āsavānaü khayaü
pāpuõāti. No ce āsavānaü khayaü pāpuõāti. Teneva dhammarāgena tāya dhammanandiyā
pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã
anāvattidhammo tasmā lokā. Ayampi kho ānanda maggo ayaü paņipadā pa¤cannaü
orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü pahānāya.

Puna ca paraü ānanda bhikkhu sabbaso vi¤¤āna¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti
āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti vedanāgataü sa¤¤āgataü
saīkhāragataü vi¤¤āõagataü te dhamme aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato
ābādhato parato palokato su¤¤ato anattato samanupassati, so tehi dhammehi cittaü
paņivāpeti.1. So tehi dhammehi cittaü paņivāpetvā2 amatāya dhātuyā cittaü upasaüharati.
Etaü santaü etaü paõãtaü yadidaü sabbasaīkhārasamatho sabbåpadhipaņinissaggo
taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānanti. So tatthaņņhito [PTS Page 437] [\q 437/]     
āsavānaü khayaü pāpuõāti. No ce āsavānaü khayaü pāpuõāti. Teneva dhammarāgena tāya
dhammanandiyā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko hoti
tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā ayampi kho ānanda maggo ayaü paņipadā
pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü pahānāyāti.

-------------------------
1. Paņipāpeti-syā. 2. Paņipāpetvā-syā.

[BJT Page 172] [\x 172/]     

Eso ce bhante maggo esā paņipadā pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü pahānāya atha
ki¤carahi idhekacce bhikkhå cetovimuttino ekacce bhikkhå pa¤¤āvimuttinoti. Ettha kho
tesāhaü1 ānanda indriyavemattataü vadāmãti.

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaü abhinandãti.

Mahāmāluīkyasuttaü catutthaü.

-------------------------
1.Panesāhaü-machasaü.

[BJT Page 174] [\x 174/]     

2.2.5.

Bhaddālisuttaü.

Evaü me sutaü ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi bhikkhavoti. Bhadanteti te bhikkhå bhagavato
paccassosuü. Bhagavā etadavoca: ahaü kho bhikkhave ekāsanabhojanaü bhu¤jāmi.
Ekāsanabhojanaü kho ahaü bhikkhave bhu¤jamāno appābādhata¤ca sa¤jānāmi
appātaīkata¤ca lahuņņhāna¤ca bala¤ca phāsuvihāra¤ca. Etha tumhepi bhikkhave
ekāsanabhojanaü bhu¤jatha, ekāsanabhojanaü kho bhikkhave tumhepi bhu¤jamānā
appābādhata¤ca sa¤jānissatha appātaīkata¤ca lahuņņhāna¤ca bala¤ca phāsuvihāra¤cāti.

Evaü vutte āyasmā bhaddāli bhagavantaü etadavoca: ' ahaü kho bhante na ussahāmi
ekāsanabhojanaü bhu¤jituü. Ekāsanabhojanaü hi me bhante bhu¤jato siyā kukkuccaü, siyā
vippaņisāroti. Tena hi tvaü bhaddāli yattha nimantito assasi tattha ekadesaü bhu¤jitvā
ekadesaü nãharitvāpi bhu¤jeyyāsi. Evampi [PTS Page 438] [\q 438/]      kho tvaü bhaddāli
bhu¤jamāno2 yāpessasãti. Evampi kho ahaü bhante na ussahāmi bhu¤jituü. Evampi hi me
bhante bhu¤jato siyā kukkuccaü siyā vippaņisāroti. Atha kho āyasmā bhaddāli bhagavatā
sikkhāpade pa¤¤āpiyamāne3 bhikkhusaīghe sikkhaü samādiyamāne anussāhaü pavedesi.
Atha kho āyasmā bhaddāli sabbantaü temāsaü na bhagavato sammukhãbhāvaü adāsi yathā
taü satthusāsane sikkhāya aparipårakārã.

Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhå bhagavato cãvarakammaü karonti,
niņņhitacãvaro bhagavā temāsaccayena cārikaü pakkamissatãti. Atha kho āyasmā bhaddāli
yena te bhikkhå tenupasaīkami. Upasaīkamitvā tehi bhikkhåhã saddhiü sammodi,
sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho
āyasmantaü bhaddāliü te bhikkhå etadavocuü: 'idaü kho āvuso bhaddāli bhagavato
cãvarakammaü karãyati. Niņņhitacãvaro bhagavā temāsaccayena cārikaü pakkamissatã'ti.
Iīghāvuso bhaddāli etaü desakaü4 sādhukaü manasi karohi. Mā te pacchā dukkarataraü
ahosãti.

-------------------------
2.Bhu¤jamāno ekāsano- machasaü. 3. Pa¤¤āpayamāne-sãmu. 4. Dosakaü -sãmu,machasaü.
Desaü-syā.

[BJT Page 176] [\x 176/]     

Evamāvusoti kho āyasmā bhaddāli tesaü bhikkhånaü paņissutvā yena bhagavā
tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü
nisinno kho āyasmā bhaddāli bhagavantaü etadavoca: accayo maü bhante accagamā
yathābālaü yathāmåëhaü yathā akusalaü, yohaü bhagavatā sikkhāpade pa¤¤āpiyamāne
bhikkhusaīghe sikkhaü samādiyamāne anussāhaü pavedesiü. Tassa me bhante bhagavā
accayaü accayato patigaõhātu āyatiü saüvarāyāti.

Taggha tvaü bhaddāli accayo accagamā yathābālaü yathāmåëhaü yathā akusalaü, yaü tvaü
mayā sikkhāpade pa¤¤āpiyamāne bhikkhusaīghe sikkhaü samādiyamāne anussāhaü
pavedesi.

Samayopi kho te bhaddāli appaņividdho ahosi, bhagavā kho sāvatthiyaü viharati. Bhagavāpi
maü jānissati bhaddāli nāma bhikkhu satthu sāsane sikkhāya aparipårakārãti. Ayampi kho
te bhaddāli samayo appaņividdho ahosi.

Samayopi kho te bhaddāli appaņividdho ahosi. Sambahulā [PTS Page 439] [\q 439/]      kho
bhikkhå sāvatthiyaü vassaü upagatā, tepi maü jānissanti: 'bhaddāli nāma bhikkhu
satthusāsane sikkhāya aparipårakārã'ti. Ayampi kho te bhaddāli samayo appaņividdho ahosi.
Samayopi kho te bhaddāli appaņividdho ahosi. Sambahulā kho bhikkhuniyo sāvatthiyaü
vassaü upagatā, tāpi maü jānissanti: 'bhaddāli nāma bhikkhu satthusāsane sikkhāya
aparipårakārã'ti. Ayampi kho te bhaddāli samayo appaņividdho ahosi.

Samayopi kho te bhaddāli appaņividdho ahosi. Sambahulā kho upāsakā sāvatthiyaü
paņivasanti. Tepi maü jānissanti: 'bhaddāli nāma bhikkhu satthusāsane sikkhāya
aparipårakārã'ti. Ayampi kho te bhaddāli samayo appaņividdho ahosi. 

Samayo pi kho te bhaddāli appaņividdho ahosi: sambahulā kho upāsikā sāvatthiyaü
paņivasanti. Tāpi maü jānissanti: bhaddāli nāma bhikkhu satthusāsane sikkhāya
aparipårakārã'ti. Ayampi kho te bhaddāli samayo appaņividdho ahosi.

Samayopi kho te bhaddāli appaņividdho ahosi: sambahulā kho nānā titthiyā
samaõabrāhmaõā sāvatthiyaü vassaü upagatā, tepi maü jānissanti: 'bhaddāli nāma bhikkhu
samaõassa gotamassa sāvako thera¤¤ataro satthusāsane sikkhāya aparipårakārã'ti. Ayampi
kho te bhaddāli samayo appaņividdho ahosãti.

Accayo maü bhante accagamā yathābālaü yathāmåëhaü yathā akusalaü, yo'haü bhagavatā
sikkhāpade pa¤¤āpiyamāne bhikkhusaīghe sikkhaü samādiyamāne anussāhaü pavedesiü.
Tassa me bhante bhagavā accayaü accayato patigaõhātu āyatiü saüvarāyāti, taggha tvaü
bhaddāli accayo accagamā yathābālaü yathāmåëhaü yathāakusalaü yaü tvaü mayā
sikkhāpade pa¤¤āpiyamāne bhikkhusaīghe sikkhaü samādiyamāne anussāhaü pavedesi.

[BJT Page 178] [\x 178/]     

Taü kiü ma¤¤asi bhaddāli: idhassa bhikkhu ubhatobhāgavimutto, tamahaü evaü vadeyyaü:
'ehi me tvaü bhikkhu paīke saīkamo hohã'ti. Apinu so saīkameyya vā a¤¤ena vā kāyaü
sannāmeyya, noti vā vadeyyāti. No hetaü bhante. Taü kiü ma¤¤asi bhaddāli: 'idhassa
bhikkhu pa¤¤āvimutto , tamahaü evaü vadeyyaü: 'ehi me tvaü bhikkhu paīke saīkamo
hohã'ti. Apinu so saīkameyya vā a¤¤ena vā kāyaü sannāmeyya, noti vā vadeyyāti. No hetaü
bhante. Taü kiü ma¤¤asi bhaddāli:
Idhassa bhikkhu kāyasakkhã, tamahaü evaü vadeyyaü: 'ehi me tvaü bhikkhu paīke saīkamo
hohã'ti. Apinu so saīkameyya vā a¤¤ena vā kāyaü sannāmeyya, noti vā vadeyyāti. No hetaü
bhante. Taü kiü ma¤¤asi bhaddāli: idhassa bhikkhu diņņhappatto, tamahaü evaü vadeyyaü:
'ehi me tvaü bhikkhu paīke saīkamo hohã'ti. Apinu so saīkameyya vā a¤¤ena vā kāyaü
sannāmeyya, noti vā vadeyyāti. No hetaü bhante. Taü kiü ma¤¤asi bhaddāli: idhassa
bhikkhu saddhāvimutto, tamahaü evaü vadeyyaü: 'ehi me tvaü bhikkhu paīke saīkamo
hohã'ti. Apinu so saīkameyya vā a¤¤ena vā kāyaü sannāmeyya, noti vā vadeyyāti. No hetaü
bhante. Taü kiü ma¤¤asi bhaddāli: idhassa bhikkhu dhammānusārã, tamahaü evaü
vadeyyaü: 'ehi me tvaü bhikkhu paīke saīkamo hohã'ti. Apinu so saīkameyya vā a¤¤ena vā
kāyaü sannāmeyya, noti vā vadeyyāti. No hetaü bhante. Taü kiü ma¤¤asi bhaddāli: idhassa
bhikkhu saddhānusārã, tamahaü evaü vadeyyaü: 'ehi me tvaü bhikkhu paīke saīkamo
hohã'ti. Apinu so saīkameyya vā a¤¤ena vā kāyaü sannāmeyya, noti vā vadeyyāti. No hetaü
bhante. Taü kiü ma¤¤asi bhaddāli: 'api nu tvaü bhaddāli tasmiü samaye ubhato
bhāgavimutto vā hosi, pa¤¤āvimutto [PTS Page 440] [\q 440/]      cā kāyasakkhã vā
diņņhappatto vā saddhāvimutto vā dhammānusārã cā saddhānusārã vāti. No hetaü bhante.
Nanu tvaü bhaddāli tasmiü samaye ritto tuccho aparaddhoti. Evaü bhante. Accayo maü
bhante accagamā yathābālaü yathāmåëhaü yathā akusalaü, yohaü bhagavatā sikkhāpade
pa¤¤āpiyamāne bhikkhusaīghe sikkhaü samādiyamāne anussāhaü pavedesi. Tassa me
bhante bhagava accayaü accayato patigaõhātu āyatiü saüvarāyāti.

Taggha tvaü bhaddāli accayo accagamā yathābālaü yathāmåëhaü yathā akusalaü yaü tvaü
mayā sikkhāpade pa¤¤āpiyamāne bhikkhusaīghe sikkhaü samādiyamāne anussāhaü
pavedesi. Yato ca kho tvaü bhaddāli accayaü accayato disvā yathādhammaü paņikarosi. Taü
te mayaü patigaõhāma. Vuddhi hesā bhaddāli ariyassa vinaye yo accayaü accayato disvā
yathādhammaü paņikaroti, āyatiü saüvaraü āpajjati.

Idha bhaddāli ekacco bhikkhu satthusāsane sikkhāya aparipårakārã1 hoti, tassa evaü hoti:
yannånāhaü vivittaü senāsanaü bhajeyyaü, ara¤¤aü rukkhamålaü pabbataü kandaraü
giriguhaü susānaü vanapatthaü abbhokāsaü paëālapu¤jaü. Appevanāmāhaü
uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanavisesaü sacchikareyyanti. So vivittaü
senāsanaü bhajati, ara¤¤aü rukkhamålaü pabbataü kandaraü giriguhaü susānaü vanapatthaü
abbhokāsaü paëālapu¤jaü. Tassa tathā våpakaņņhassa viharato satthāpi upavadati. Anuvicca
pi vi¤¤å sabrahmacārã upavadanti. Devatāpi upavadanti. Attāpi attānaü upavadati. So
satthārāpi upavadito anuvicca vi¤¤åhi sabrahmacārãhi upavadito devatāhipi upavadito
attanāpi attānaü upavadito na uttarimanussadhammā2 alamariya¤āõadassanavisesaü
sacchikaroti. Taü kissa hetu: evaü hetaü bhaddāli hoti, yathā taü satthusāsane sikkhāya
aparipårakārissa.

--------------------------
1. Satthusāsane aparipårakārã hoti- [PTS 2.] Uttariü manussadhammā-syā.

[BJT Page 180] [\x 180/]     

Idha bhaddāli ekacco bhikkhu satthusāsane sikkhāya paripårakārã hoti, tassa evaü hoti:
yannånāhaü vivittaü senāsanaü bhajeyyaü, ara¤¤aü rukkhamålaü pabbataü kandaraü
giriguhaü susānaü vanapatthaü abbhokāsaü [PTS Page 441] [\q 441/]      paëālapu¤jaü.
Appevanāmāhaü uttarimanussadhammā alamariya¤āõadassanavisesaü sacchikareyyanti. So
vivittaü senāsanaü bhajati, ara¤¤aü rukkhamålaü pabbataü kandaraü giriguhaü susānaü
vanapatthaü abbhokāsaü paëālapu¤jaü. Tassa tathā våpakaņņhassa viharato satthāpi na
upavadati. Anuvicca pi vi¤¤å sabrahmacārã na upavadanti. Na devatāpi na upavadanti.
Attāpi attānaü na upavadati. So satthārāpi anupavadito anuvicca vi¤¤åhi sabrahmacārãhi
anupavadito devatāhipi anupavadito attanāpi attānaü anupavadito uttarimanussadhammā2
alamariya¤āõadassanavisesaü sacchikaroti.

So vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtisukhaü
paņhamaü jhānaü upasampajja viharati taü kissa hetu: evaü hetaü bhaddāli hoti yathātaü
satthusāsane sikkhāya paripårakārissa.

Puna ca paraü bhaddāli bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso
ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja
viharati. Taü kissa hetu: evaü hetaü bhaddāli hoti yathā taü satthusāsane sikkhāya
paripårakārissa.

Puna ca paraü bhaddāli bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno
sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārãti,
tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Taü kissa hetu: evaü hetaü bhaddāli hoti yathātaü
satthusāsane sikkhāya paripårakārissa.

Puna ca paraü bhaddāli bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva
somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhaü asukhaü upekkhā satipārisuddhiü catutthaü
jhānaü upasampajja viharati. Taü kissa hetu: evaü hetaü bhaddāli hoti yathātaü satthusāsane
sikkhāya paripårakārissa.

So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte4 pubbenivāsānussati¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So
anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi jātiyo, tissopi jātiyo
catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsatimpi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi
jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi
saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe amutrāsiü evannāmo
evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato
cuto amutra udapādiü5 tatrāpāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro
evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapanno'ti. Iti sākāraü
sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. Taü kissa hetu: evaü [PTS Page 442] [\q
442/]      hetaü bhaddāli hoti yathā taü satthusāsane sikkhāya paripårakārissa. 

[BJT Page 182] [\x 182/]     

So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte sattānaü cåtåpapāta¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hine
paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti. Ime vata
bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena
samannāgatā ariyānaü upavādakā micchādiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā, te kāyassa
bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā, ime vā pana bhonto
sattā kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā
ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā
parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe
dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti. Taü kissa hetu: evaü hetaü
bhaddāli hoti yathā taü satthusāsane sikkhāya paripårakārissa.

So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte āsavānaü khaya¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So idaü
dukkhanti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü dukkhasamudayoti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü
dukkhanirodhoti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü dukkhanirodhagāminãpaņipadāti yathābhåtaü
pajānāti. Ime āsavāti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü āsavasamudayoti yathābhåtaü pajānāti.
Ayaü āsavanirodhoti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü āsavanirodhagāminãpaņipadāti
yathābhåtaü pajānāti. Tassa evaü jānato evaü passato kāmāsavā pi cittaü vimuccati.
Bhavāsavāpi cittaü vimuccati. Avijjāsavā pi cittaü vimuccati. Vimuttasmiü vimuttamiti
¤āõaü hoti. Khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyāti
pajānāti. Taü kissa hetu: evaü hetaü bhaddāli hoti yathā taü satthusāsane sikkhāya
paripårakārissāti.

Evaü vutte āyasmā bhaddāli bhagavantaü etadavoca: konu kho bhante hetu ko paccayo
yenamidhekaccaü bhikkhuü pavayha pavayha kāraõaü karonti. Ko pana bhante hetu ko
paccayo yenamidhekaccaü bhikkhuü no tathā pavayha pavayha1 kāraõaü karontãti.

Idha bhaddāli ekacco bhikkhu abhiõhāpattiko hoti āpattibahulo. So bhikkhåhi vuccamāno
a¤¤ena¤¤aü paņicarati. Bahiddhā kathaü apanāmeti. Kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca
pātukaroti. Na sammā vattati. Na lomaü pāteti. Na netthāraü vattati. Yena saīgho attamano
[PTS Page 443] [\q 443/]      hoti taü karomãti nāha. Tatra bhaddāli bhikkhånaü evaü hoti:
ayaü kho āvuso bhikkhu abhiõhāpattiko āpattibahulo, so bhikkhåhi vuccamāno a¤¤ena¤¤aü
paņicarati. Bahiddhā kathaü apanāmeti. Kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pātukaroti. Na
sammā vattati. Na lomaü pāteti. Na netthāraü vattati. Yena saīgho attamano hoti taü
karomãti nāha. Sādhu vatāyasmanto imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha
yathāssidaü2 adhikaraõaü na khippameva våpasameyyāti. Tassa kho etaü bhaddāli
bhikkhuno bhikkhå tathā tathā upaparikkhanti yathāssidaü2 adhikaraõaü na khippameva
våpasammati.

Idha pana baddāli ekacco bhikkhu abhiõhāpattiko hoti āpatti bahulo. So bhikkhåhi
vuccamāno nā¤¤ena¤¤aü paņicarati. Na bahiddhā kathaü apanāmeti. Na kopa¤ca dosa¤ca
appaccaya¤ca pātukaroti. Sammā vattati, lomaü pāteti. Netthāraü vattati. Yena saīgho
attamano hoti taü karomãti āha. Tatra bhaddāli bhikkhånaü evaü hoti: 'ayaü kho āvuso
bhikkhu abhiõhāpattiko āpattibahulo, so bhikkhåhi vuccamāno nā¤¤ena¤¤aü paņicarati.

--------------------------
1.Pasayha pasayha-machasaü. 2. Yathayidaü-syā.

[BJT Page 184] [\x 184/]     

Na bahiddhā kathaü apanāmeti. Na kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pātukaroti. Sammā
vattati. Lomaü pāteti netthāraü vattati. Yena saīgho attamano hoti taü karomãti āha. Sādhu
vatāyasmanto imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha yathāssidaü1 adhikaraõaü
khippameva våpasameyyāti. Tassa kho etaü bhaddāli bhikkhuno bhikkhå tathā tathā
upaparikkhanti yathāssidaü1 adhikaraõaü khippameva våpasammati.

Idha bhaddāli ekacco bhikkhu adhiccāpattiko hoti anāpattibahulo. So bhikkhåhi vuccamāno
a¤¤ena¤¤aü paņicarati. Bahiddhā kathaü apanāmeti kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca
pātukaroti. Na sammā vattati. Na lomaü pāteti. Na netthāraü vattati, yena saīgho attamano
hoti taü karomãti nāha. Tatra bhaddāli bhikkhånaü evaü hoti: ayaü kho āvuso bhikkhu
adhiccāpattiko anāpattibahulo, so bhikkhåhi vuccamāno a¤¤ena¤¤aü paņicarati. Bahiddhā
kathaü apanāmeti. Kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pātukaroti. Na sammā vattati. Na lomaü
pāteti. Na netthāraü vattati yena saīgho attamano hoti taü karomãti nāha. Sādhu
vatāyasmanto imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha yathāssidaü adhikaraõaü na
khippameva våpasameyyāti. Tassa kho etaü bhaddāli bhikkhuno bhikkhå tathā tathā
upaparikkhanti yathāssidaü adhikaraõaü [PTS Page 444] [\q 444/]      na khippameva
våpasammati.

Idha pana bhaddāli ekacco bhikkhå adhiccāpattiko hoti anāpatti bahulo. So bhikkhåhi
vuccamāno nā¤¤ena¤¤aü paņicarati. Na bahiddhā kathaü apanāmeti. Na kopa¤ca dosa¤ca
appaccaya¤ca pātukaroti. Sammā vattati. Lomaü pāteti. Netthāraü vattati. Yena saīgho
attamano hoti taü karomãti āha, tatra bhaddāli bhikkhånaü evaü hoti: 'ayaü kho āvuso
bhikkhu adhiccāpattiko anāpatti bahulo. So bhikkhåhi vuccamāno nā¤¤ena¤¤aü paņicarati.
Na bahiddhā kathaü apanāmeti. Na kopa¤ca dosa¤ca appaccaya¤ca pātukaroti. Sammā
vattati. Lomaü pāteti. Netthāraü vattati. Yena saīgho attamano hoti taü karomãti āha.
Sādhuvatāyasmanto imassa bhikkhuno tathā tathā upaparikkhatha yathāssidaü adhikaraõaü
khippameva våpasameyyāti. Tassa kho etaü bhaddāli bhikkhuno bhikkhå tathā tathā
upaparikkhanti yathāssidaü adhikaraõaü khippameva våpasammati.

Idha bhaddāli ekacco bhikkhu saddhāmattakena vahati pemamattakena. Tatra bhaddāli
bhikkhånaü evaü hoti: 'ayaü kho āvuso bhikkhu saddhā mattakena vahati pemamattakena.
Sace mayaü imaü bhikkhuü pavayha: pavayha2 kāraõaü karissāma. Mā'yampissa taü
saddhāmattakaü pemamattakaü tamhāpi parihāyãti. Seyyathāpi bhaddāli purisassa ekaü
cakkhuü tassa mittāmaccā ¤ātisālohitā taü ekaü cakkhuü rakkheyyuü: mā yampissa taü ekaü
cakkhuü tamhāpi parihāyã'ti. Evameva kho bhaddāli idhekacco bhikkhu saddhāmattakena
vahati pemamattakena. Tatra bhaddāli bhikkhånaü evaü hoti: ' ayaü kho āvuso bhikkhu
saddhāmattakena vahati pemamattakena. Sace maya1 imaü bhikkhuü pavayha pavayha1

---------------------------
1. Yathayidaü-syā. 2. Pasayha pasayha-machasaü.

[BJT Page 186] [\x 186/]     

Kāraõaü karissāma, māyampissa taü saddhāmattakaü pemamattakaü tamhāpi parihāyã'ti.
Ayaü kho bhaddāli hetu ayaü paccayo yenamidhekaccaü bhikkhuü pavayha pavayha
kāraõaü karonti. Ayaü pana bhaddāli hetu ayaü paccayo yenamidhekaccaü bhikkhuü no
tathā pavayha pavayha kāraõaü karontãti.

Ko nu kho bhante hetu, ko paccayo, yena pubbe appatarāni [PTS Page 445] [\q 445/]     
ceva sikkhāpadāni ahesuü, bahutarā ca bhikkhå a¤¤āya saõņhahiüsu. Ko pana bhante hetu
ko paccayo yenetarahi bahutarāni ceva sikkhāpadāni honti. Appatarā ca bhikkhå a¤¤āya
saõņhahantãti.

Evaü hetaü bhaddāli hoti: sattesu hāyamānesu saddhamme antaradhāyamāne bahutarāni
ceva sikkhāpadāni honti. Appatarā ca bhikkhå a¤¤āya saõņhahanti.

Na tāva bhaddāli satthā sāvakānaü sikkhāpadaü pa¤¤āpeti. Yāva na idhekacce
āsavaņņhānãyā dhammā saīghe pātubhavanti. Yato ca kho bhaddāli idhekacce
āsavaņņhānãyā dhammā saīghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaü sikkhāpadaü pa¤¤āpeti.
Tesaü yeva āsavaņņhānãyānaü dhammānaü paņighātāya.

Na tāva bhaddāli idhekacce āsavaņņhānãyā dhammā saīghe pātubhavanti, yāva na saīgho
mahattaü patto hoti. Yato ca kho bhaddāli saīgho mahattaü patto hoti. Atha idhekacce
asavaņņhāniyā dhammā saīghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaü sikkhāpadaü pa¤¤āpeti
tesaü yeva āsavaņņhānãyānaü dhammānaü paņighātāya.

Na tāva bhaddāli idhekacce āsavaņņhānãyā dhammā saīghe pātubhavanti, yāva na saīgho
lābhaggaü patto hoti. Yato ca kho bhaddāli saīgho lābhaggaü patto hoti. Atha idhekacce
asavaņņhāniyā dhammā saīghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaü sikkhāpadaü pa¤¤āpeti
tesaü yeva āsavaņņhānãyānaü dhammānaü paņighātāya.

Na tāva bhaddāli idhekacce āsavaņņhānãyā dhammā saīghe pātubhavanti, yāva na saīgho
yasaggaü patto hoti. Yato ca kho bhaddāli saīgho yasaggaü patto hoti. Atha idhekacce
asavaņņhāniyā dhammā saīghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaü sikkhāpadaü pa¤¤āpeti
tesaü yeva āsavaņņhānãyānaü dhammānaü paņighātāya.

Na tāva bhaddāli idhekacce āsavaņņhānãyā dhammā saīghe pātubhavanti, yāva na saīgho
bāhusaccaü patto hoti. Yato ca kho bhaddāli saīgho bāhusaccaü patto hoti. Atha idhekacce
asavaņņhāniyā dhammā saīghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaü sikkhāpadaü pa¤¤āpeti
tesaü yeva āsavaņņhānãyānaü dhammānaü paņighātāya.

Na tāva bhaddāli idhekacce āsavaņņhānãyā dhammā saīghe pātubhavanti, yāva na saīgho
ratta¤¤utaü patto hoti. Yato ca kho bhaddāli saīgho ratta¤¤utaü patto hoti. Atha idhekacce
asavaņņhāniyā dhammā saīghe pātubhavanti, atha satthā sāvakānaü sikkhāpadaü pa¤¤āpeti
tesaü yeva āsavaņņhānãyānaü dhammānaü paņighātāya.

Appakā kho tumhe bhaddāli tena samayena ahuvattha yadā vo ahaü ājānãyasusåpamaü
dhammapariyāyaü desesiü, sarasi tvaü1 bhaddālãti. No hetaü bhante. Tatra bhaddāli kaü
hetuü paccesãti. So hi nånāhaü bhante dãgharattaü satthusāsane sikkhāya aparipårakārã
ahosinti. Na kho bhaddāli eseva hetu esa paccayo, api ca me tvaü bhaddāli dãgharattaü
cetasā ceto paricca vidito. Nacāyaü2 moghapuriso mayā dhammaü desiyamāne aņņhikatvā3
manasikatvā sabbacetaso samannāharitvā ohitasoto dhammaü suõātãti. Api ca te ahaü
bhaddāli ājānãyasusåpamaü dhammapariyāyaü desissāmi taü suõāhi, sādhukaü
manasikarohi, [PTS Page 446] [\q 446/]      bhāsissāmãti, evaü bhanteti kho āyasmā
bhaddāli bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

--------------------------
1. Taü sarasi-machasaü,syā. 2. Na cāyaü-[PTS 3.] Aņņhiü katvā-machasaü.

[BJT Page 188] [\x 188/]     

Seyyathāpi bhaddāli dakkho assadamako bhadraü assājānãyaü labhitvā paņhameneva
mukhādhāne kāraõaü kāreti. Tassa mukhādhāne kāraõaü kāriyamānassa hontiyeva
visåkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici, yathā taü akāritapubbaü kāraõaü
kāriyamānassa. So abhiõhakāraõā anupubbakāraõā tasmiü ņhāne parinibbāyati. Yato kho
bhaddāli bhadro assājānãyo abhiõhakāraõā anupubbakāraõā tasmiü ņhāne parinibbuto hoti.
Tamenaü assadamako uttariü1 kāraõaü kāreti yugādhāne. Tassa yugādhāne kāraõaü
kāriyamānassa hontiyeva visåkāyitāni visevitāni vipphanditāni kānici kānici, yathā taü
akāritapubbaü kāraõaü kāriyamānassa. So abhiõhakāraõā anupubbakāraõā tasmiü ņhāne
parinibbāyati. Yato kho bhaddāli bhadro assājānãyo abhiõhakāraõā anupubbakāraõā tasmiü
ņhāne parinibbuto hoti. Tamenaü assadamako uttariü1 kāraõaü kāreti anukkame maõķale
khurakāse2 dhāve3 ravatthe4 rājaguõe rājavaüse uttame jave uttame haye uttame sākhalye.
Tassa uttame jave uttame haye uttame sākhalye kāraõaü kāriyamānassa hontiyeva
visåkāyitāni visevitāni vipphanditāti kānici kānici, yathā taü akāritapubbaü kāraõaü
kāriyamānassa. So abhiõhakāraõā anupubbakāraõā tasmiü ņhāne parinibbāyati. Yato ca kho
bhaddāli bhadro assājānãyo abhiõhakāraõā anupubbakāraõā tasmiü ņhāne parinibbuto hoti,
tamenaü assadamako uttariü1 vaõõiya¤ca valiya¤ca5. Anuppavecchati imehi kho bhaddāli
dasahaīgehi samannāgato bhadro assājānãyo rājāraho hoti rājabhoggo ra¤¤o aīganteva
saīkhaü gacchati.

Evameva kho bhaddāli dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuõeyyo hoti pāhuneyyo
dakkhiõeyyo a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassa. Katamehi dasahi: idha
bhaddāli bhikkhu asekkhāya sammādiņņhiyā samannāgato hoti. Asekkhena
sammāsaīkappena samannāgato hoti. Asekkhāya sammāvācāya samannāgato hoti.
Asekkhena sammākammantena samannāgato hoti. Asekkhena sammāājivena samannāgato
hoti asekkhena sammāvāyāmena samannāgato hoti. Asekkhāya [PTS Page 447] [\q 447/]   
  sammāsatiyā samannāgato hoti. Asekkhena sammāsamādhinā samannāgato hoti.
Asekkhena sammā¤āõena samannāgato hoti. Asekkhāya sammāvimuttiyā samannāgato hoti.
Imehi kho bhaddāli dasahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuõeyyo hoti, pāhuõeyyo
dakkhiõeyyā a¤jalikaraõãyo anuttaraü pu¤¤akkhettaü lokassāti.

Idamavoca bhagavā attamano āyasmā bhaddāli bhagavato bhāsitaü abhinandãti. 

Bhaddāli suttaü pa¤camaü

-------------------------
1. Uttari-machasaü 2.Khurakāye-sãmu,[PTS]
3. Dhāvane - pu 4.Davatthe-sãmu,machasaü 5. Pāõiya¤ca-machasaü,

[BJT Page 190] [\x 190/]     

2.2.6
Laņukikopama suttaü

Evaü me sutaü ekaü samayaü bhagavā aīguttarāpesu viharati āpaõaü nāma aīguttarāpānaü
nigamo. Atha kho bhagavā pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya āpaõaü
piõķāya pāvisi. âpaõe piõķāya caritvā pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto yena¤¤ataro
vanasaõķo tenupasaīkami divāvihārāya. Taü vanasaõķaü ajjhogahetvā1 a¤¤atarasmiü
rukkhamåle divāvihāraü nisãdi.

âyasmāpi kho udāyi pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya āpaõaü piõķāya
pāvisi. âpaõe piõķāya caritvā pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto yena so vanasaõķo
tenupasaīkami divāvihārāya, taü vanasaõķaü ajjhogahetvā1 a¤¤atarasmiü rukkhamåle
divāvihāraü nisãdi. Atha kho āyasmato udāyissa rahogatassa patisallãnassa evaü cetaso
parivitakko udapādi: 'bahunnaü vata no bhagavā dukkhadhammānaü apahattā bahunnaü
vata no bhagavā sukhadhammānaü upahattā, bahunnaü2 vata no bhagavā akusalānaü
dhammānaü apahattā bahunnaü2 vata no bhagavā kusalānaü dhammānaü upahattā'ti.

Atha kho āyasmā udāyi sāyanhasamayaü patisallānā vuņņhito yena bhagavā tenupasaīkami,
upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü [PTS Page 448] [\q 448/]      nisãdi.
Ekamantaü nisinno kho āyasmā udāyi bhagavantaü etadavoca. " Idha mayhaü bhante
rahogatassa patisallãnassa evaü cetaso parivitakko udapādi: ' bahunnaü vata no bhagavā
dukkhadhammānaü apahattā bahunnaü vata no bhagavā sukhadhammānaü upahattā,
bahunnaü vata no bhagavā akusalānaü dhammānaü apahattā bahunnaü2 vata no bhagavā
kusalānaü dhammānaü upahattā'ti.

Mayaü hi bhante pubbe sāya¤ceva bhu¤jāma pāto ca divā ca vikāle. Ahuü kho so bhante
samayo yaü bhagavā bhikkhå āmantesi: 'iīgha tumhe bhikkhave etaü divāvikālabhojanaü
pajahathā'ti. Tassa mayhaü bhante ahudve a¤¤athattaü ahu3 domanassaü. Yampi no saddhā
gahapatikā4 divā vikāle paõãtaü khādanãyaü bhojanãyaü denti. Tassapi no bhagavā
pahānamāha. Tassapi no sugato paņinissaggamāhāti. 
---------------------------
1.Ajjhogāhetvā- machasaü,[PTS 2.] Bahånaü-machasaü 3. Ahudeva-machasaü,syā
4.Gahapati-sãmu.
[BJT Page 192] [\x 192/]     

Te mayaü bhante bhagavati pema¤ca gārava¤ca hiri¤ca ottappa¤ca sampassamānā evaü taü
divāvikālabhojanaü pajahimhā1. Te mayā bhante sāya¤cava bhu¤jāma pāto ca. Ahu kho so
bhante samayo yaü bhagavā bhikkhå āmantesi: iīgha tumhe bhikkhave etaü rattiü
vikālabhojanaü pajahathā'ti. Tassa mayhaü bhante ahudeva a¤¤athattaü. Ahu2 domanassaü
yampi no imesaü dvinnaü bhattānaü paõãtasaīkhātataraü tassapi no bhagavā pahānamāha.
Tassapi no sugato paņinissaggamāhā'ti.

Bhåtapubbaü bhante a¤¤ataro puriso divā såpeyyaü labhitvā evamāha: 'handa ca imaü
nikkhipatha, sāyaü sabbeva samaggā bhu¤jissāmā'ti. Yā kāci bhante saīkhatiyo sabbā tā
rattiü, appā divā. Te mayaü bhante bhagavati pema¤ca gārava¤ca hiri¤ca ottappa¤ca
sampassamānā evaü taü rattiü vikālabhojanaü pajahimhā.

Bhåtapubbaü bhante bhikkhå rattandhakāratimisāyaü piõķāya carantā candanikampi
pavisanti. Oligallepi papatanti. Kaõņakāvaņņampi2 ārohanti, suttampi gāviü ārohantiü
māõavehipi samāgacchanti katakammehipi akatakammehipi. Mātugāmopi te
asaddhammena nimanteti.

Bhåtapubbāhaü bhante rattandhakāratimisāyaü piõķāya carāmi. Addasā kho maü bhante
a¤¤atarā itthã vijjantarikāya bhājanaü dhovantã, disvā maü bhãtā vissaramakāsi: 'abbhuü
me3, pisāco vata ma'nti. Evaü vutte ahaü bhante taü itthiü etadavocaü: nāhaü bhagini,
pisāco, bhikkhu [PTS Page 449] [\q 449/]      piõķāya ņhito'ti. Bhikkhussa ātumāri,
bhikkhussa mātumāri, varante bhikkhu tiõhena govikantanena kucchi parikanto natveva4
yaü5 rattandhakāratimisāyaü kucchihetu piõķāya carasãti6.

Tassa mayhaü bhante tadanussarato evaü hoti: 'bahunnaü vata no bhagavā
dukkhadhammānaü apahattā, bahunnaü vata no bhagavā sukhadhammānaü upahattā,
bahunnaü vata no bhagavā akusalānaü dhammānaü apahattā. Bahunnaü vata no bhagavā
kusalānaü dhammānaü upahattā'ti.

Evameva panudāyi idhekacce moghapurisā: 'idaü pajahathā'ti mayā vuccamānā te
evamāhaüsu: 'kimpanimassa appamattakassa oramattakassa adhisallikhatevāyaü samaõo'ti.
Te ta¤ceva nappajahanti. Mayi ca appaccayaü upaņņhāpenti. Ye ca bhikkhå sikkhākāmā,
tesaü taü udāyi hoti balavaü bandhanaü daëhaü bandhanaü thiraü bandhanaü apåtikaü
bandhanaü thullo7 kaliīgaro,

-------------------------
1. Pajahimha-sãmu. 2. Kaõikavāņampi- sãmu, machasaü. Kaõikarājimpi-syā. 3.
Abhuüme-machasaü. 4. Natvevavaraü-machasaü. 5. Natvavayā-sãmu 6. Carasāti-sãmu. 7.
Thulo-machasaü,syā.[PTS.]

[BJT Page 194] [\x 194/]     

Seyyathāpi udāyi laņukikā sakuõikā påtilatāya bandhanena baddhā tattheva vadhaü vā
bandhaü vā maraõaü vā āgameti. Yo nu kho udāyi evaü vadeyya: 'yena sā laņukikā
sakuõikā påtilatāya bandhanena baddhā tattheva vadhaü vā bandhaü vā maraõaü vā
āgameti, taü hi tassā abalaü bandhanaü dubbalaü bandhanaü påtikaü bandhanaü asārakaü
bandhana'nti. Sammā nu kho so udāyi vadamāno vadeyyā'ti. No hetaü bhante. Yena sā
bhante laņukikā sakuõikā påtilatāya bandhanena baddhā tattheva vadhaü vā bandha vā
maraõaü vā āgameti. Taü hi tassā balavaü bandhanaü daëhaü bandhanaü thiraü bandhanaü
apåtikaü bandhanaü thullo1 kaliīgaro'ti.

Evameva panudāyi idhekacce moghapurisā: 'idaü pajahathā'ti mayā vuccamānā te
evamāhaüsu: kiü panimassa appamattakassa oramattakassa adhisallikhatevāyaü samaõo'ti.
Te ta¤ceva nappajahanti. Mayi ca appaccayaü upaņņhāpenti. Ye ca bhikkhå sikkhākāmā,
tesaü taü udāyi hoti balavaü bandhanaü daëhaü bandhanaü thiraü bandhanaü apåtikaü
bandhanaü thullo kaliīgaro.

Idha panudāyi ekacce kulaputtā: 'idaü pajahathā'ti [PTS Page 450] [\q 450/]      mayā
vuccamānā te evamāhaüsu: 'kimpanimassa appamattakassa oramattakassa pahātabbassa
yassa no bhagavā pahānamāha. Yassa no sugato paņinissaggamāhā'ti. Te ta¤ceva pajahanti.
Mayi ca na appaccayaü upaņņhāpenti. Ye ca bhikkhå sikkhākāmā. Te taü pahāya
appossukkā pannalomā paradavuttā2 migabhåtena cetasā viharanti. Tesantaü udāyi hoti
abalaü bandhanaü dubbalaü bandhanaü påtikaü bandhanaü asārakaü bandhanaü.
Seyyathāpi udāyi ra¤¤o nāgo ãsādanto ubbuëhavābhijāto3 saīgāmāvacaro daëhehi varattehi4
bandhanehi baddho ãsaka¤¤eva kāyaü sannāmetvā tāni bandhanāni sa¤chinditvā
sampadāëetvā yena kāmaü pakkamati. Yo nu kho udāyi evaü vadeyya: yehi so ra¤¤o nāgo
ãsādanto ubbuëhavābhijāto3 saīgāmāvacaro daëhehi varattehi bandhanehi baddho
ãsaka¤¤eva kāyaü sannāmetvā tāni bandhanāni sa¤chinditvā sampadāëetvā yena kāmaü
pakkamati. Taü hi tassa balavaü bandhanaü daëhaü bandhanaü thiraü bandhanaü apåtikaü
bandhanaü thullo1 kaliīgaroti, sammā nu kho so udāyi vadamāno vadeyyāti no hetaü
bhante. Yehi so bhante ra¤¤o nāgo ãsādanto ubbuëhavābhijāto3 saīgāmāvacaro daëhehi
varattehi bandhanehi baddho ãsaka¤¤eva kāyaü sannāmetvā tāni bandhanāni sa¤chinditvā
sampadāëetvā yena kāmaü pakkamati. Taü hi tassa abalaü bandhanaü dubbalaü bandhanaü
påtikaü bandhanaü asārakaü bandhananti.

------------------------
1. Thålo-macasaü,syā 2. Paradattavuttā-machasaü. 3. Uruëhavāabhijāto-machasaü.
Uruëhavābhijāto- syā. 4. Vārattehi-sãmu.

[BJT Page 196] [\x 196/]     

Evameva kho udāyi idhekacce kulaputtā idaü pajahathā'ti mayā vuccamānā te evamāhaüsu:
kiü panimassa appamattakassa oramattakassa pahātabbassa yassa no bhagavā pahānamāha.
Yassa no sugato paņinissaggamāhāti. Te ta¤ceva pajahanti. Mayi ca na appaccayaü
upaņņhāpenti. Ye ca bhikkhå sikkhākāmā te tampahāya appossukkā pannalomā
paradavuttā1 migabhåtena cetasā viharanti. Tesaü taü udāyi hoti abalaü bandhanaü
dubbalaü bandhanaü påtikaü bandhanaü asārakaü bandhanaü.

Seyyathāpi udāyi puriso daëiddo assako anāëhiyo2 tassassa ekaü agārakaü oluggaviluggaü
kākātidāyiü na paramaråpaü. Ekā khaņopikā oluggaviluggā na paramaråpā, ekissā [PTS Page
451] [\q 451/]      kumbhiyā dha¤¤asamavāpakaü na paramaråpaü, ekā jāyikā na
paramaråpā. So ārāmagataü bhikkhuü passeyya sudhotahatthapādaü manu¤¤aü bhojanaü
bhuttāviü sitāya chāyāya nisinnaü adhicitte yuttaü. Tassa evamassa: sukhaü vata bho
sāma¤¤aü, ārogyaü vata bho sāma¤¤aü, so vatassaü3 yohaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni
vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyyanti. So na sakkuõeyya ekaü agārakaü
oluggaviluggaü kākātidāyiü na paramaråpaü pahāya, ekaü khaņopikaü oluggaviluggaü na
paramaråpaü pahāya, ekissā kumbhiyā dha¤¤asamavāpakaü na paramaråpaü pahāya, ekaü
jāyikaü na paramaråpaü pahāya, kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaü pabbajituü.

Yo nu kho udāyi evaü vadeyya: yehi so puriso bandhanehi baddhona sakkoti, ekaü
agārakaü olugga-viluggaü kākātidāyiü na paramaråpaü. Ekaü khaņopikaü oluggaviluggaü
na paramaråpā, ekissā kumbhiyā dha¤¤asamavāpakaü na paramaråpaü, ekaü jāyikaü na
paramaråpaü pahāya kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā
anagāriyaü pabbajituü. Taü hi tassa abalaü bandhanaü dubbalaü bandhanaü påtikaü
bandhanaü asārakaü bandhananti. Sammā nu 4 kho so udāyi vadamāno vadeyyāti. No
hetaü bhante . Yehi so bhante puriso bandhanehi baddho na sakkoti ekaü agārakaü
oluggaviluggaü kākātidāyiü na paramaråpaü pahāya, ekaü khaņopikaü oluggaviluggaü na
paramaråpaü pahāya, ekissā kumbhiyā dha¤¤asamavāpakaü na paramaråpaü pahāya, ekaü
jāyikaü na paramaråpaü pahāya kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaü pabbajituü. Taü hi tassa balavaü bandhanaü daëhaü bandhanaü thiraü
bandhanaü apåtikaü bandhanaü thullo kaliīgaroti. Ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā 

Evameva kho udāyi idhekacce moghapurisā idaü pajahathā'ti mayā vuccamānā te
evamāhaüsu: kiü panimassa appamattakassa oramattakassa. Adhisallikhatevāyaü samaõo'ti.
Te ta¤ceva nappajahanti. Mayi ca appaccayaü upaņņhāpenti ye ca bhikkhå sikkhākāmā
tesantaü udāyi hoti balavaü bandhanaü daëhaü bandhanaü thiraü bandhanaü apåtikaü
bandhanaü thullo kaliīgaro.

--------------------------
1.Paradattavuttā-machasaü 2. Anāëiyo - syā 3. Vatassa-paså. 4. Sammannuko-musã.

[BJT Page 198] [\x 198/]     

Seyyathāpi udāyi gahapati vā gahapatiputto vā aķķho [PTS Page 452] [\q 452/]     
mahaddhano mahābhogo, nekānaü nikkhagaõānaü cayo nekānaü dha¤¤agaõānaü cayo
nekānaü khettagaõānaü cayo nekānaü vatthugaõānaü cayo nekānaü bhariyāgaõānaü cayo
nekānaü dāsagaõānaü cayo nekānaü dāsigaõānaü cayo, so ārāmagataü bhikkhuü passeyya
sudhotahatthapādaü manu¤¤aü bhojanaü bhuttāviü sãtāya chāyāya nisinnaü adhicitte
yuttaü, tassa evamassa: sukhaü vata bho sāma¤¤aü, ārogyaü vata bho sāma¤¤aü, so
vatassaü yohaü kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü
pabbajeyya'nti. So sakkuõeyya nekāni nikkhagaõāni pahāya, nekāni dha¤¤agaõāni pahāya,
nekāni khettagaõāni pahāya, nekāni vatthugaõāni pahāya, nekāni bhariyāgaõāni pahāya,
nekāni dāsagaõāni pahāya, nekāni dāsi gaõāni pahāya kesamassuü ohāretvā kāsāyāni
vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajituü.

Yo nu kho udāyi evaü vadeyya: yehi so gahapati vā gahapati putto vā bandhanehi baddho
sakkoti nekāni nikkhagaõāni pahāya, nekāni dha¤¤agaõāni pahāya, nekāni khettagaõāni
pahāya, nekāni vatthugaõāni pahāya, nekāni bhariyāgaõāni pahāya, nekāni dāsagaõāni
pahāya, nekāni dāsigaõāni pahāya kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā
agārasmā anagāriyaü pabbajituü taü hi tassa balavaü bandhanaü daëhaü bandhanaü thiraü
bandhanaü apåtikaü bandhanaü thullo kaliīgaroti. Sammā nu1 kho so udāyi vadamāno
vadeyyā'ti. No hetaü bhante. Yehi so bhante gahapati vā gahapatiputto vā bandhanehi
baddho sakkoti nekāni nikkhagaõāni pahāya, nekāni dha¤¤agaõāni pahāya, nekāni
khettagaõāni pahāya, nekāni vatthugaõāni pahāya, nekāni bhariyāgaõāni pahāya, nekāni
dāsagaõāni pahāya, nekāni dāsigaõāni pahāya kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni
acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajituü. Taü hi tassa abalaü bandhanaü dubbalaü
bandhanaü påtikaü bandhanaü asārakaü bandhananti. Evameva kho udāyi idhekacce
kulaputtā, idaü pajahathāti mayā vuccamānā te evamāhaüsu: ' kiü panimassa
appamattakassa oramattakassa pahātabbassa yassa no bhagavā pahānamāha. Yassa no
sugato paņinissaggamāhā'ti te ta¤ceva pajahanti. Mayi ca na appaccayaü upaņņhāpenti. Ye
ca bhikkhå sikkhākāmā [PTS Page 453] [\q 453/]      te taü pahāya appossukkā pannalomā
paradavuttā migabhåtena cetasā viharanti. Tesaü taü udāyi hoti abalaü bandhanaü dubbalaü
bandhanaü påtikaü bandhanaü asārakaü bandhanaü.

Cattāro me udāyi puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü, katame cattāro: idhådāyi ekacco
puggalo upadhipahānāya paņipanno hoti upadhipaņinissaggāya. Tamenaü upadhipahānāya
paņipannaü upadhipaņinissaggāya upadhipaņisa¤¤uttā sarasaīkappā samudācaranti. So te
adhivāseti, nappajahati, na vinodeti. Na byantãkaroti. Na anabhāvaü gameti. Imaü kho ahaü
udāyi puggalaü sa¤¤utto'ti vadāmi no visa¤¤utto. Taü kissa hetu: indriyavemattatā hi me
udāyi imasmiü puggale viditā.
-------------------------
1. Sammannu-sãmu.

[BJT Page 200] [\x 200/]     

Idha panudāyi ekacco puggalo upadhipahānāya paņipanno hoti upadhipaņinissaggāya.
Tamenaü upadhipahānāya paņipannaü upadhipaņinissaggāya, upadhipaņisa¤¤uttā
sarasaīkappā samudācaranti. So te nādhivāseti, pajahati, vinodeti, byantãkaroti, anabhāvaü
gameti. Imampi kho ahaü udāyi puggalaü sa¤¤uttoti vadāmi no visa¤¤utto. Taü kissa hetu:
indriyavemattatā hi me udāyi imasmiü puggale viditā.

Idha panudāyi ekacco puggalo upadhipahānāya paņipanno hoti upadhipaņinissaggāya.
Tamenaü upadhipahānāya paņipannaü upadhipaņinissaggāya kadāci karahaci satisammosā
upadhipaņisa¤¤uttā sarasaīkappā samudācaranti. Dandho udāyi satuppādo. Atha kho naü
khippameva pajahati, vinodeti, byantãkaroti, anabhāvaü gameti. Seyyathāpi udāyi puriso
divasasantatte ayokaņāhe dve vā tãõi vā udakaphusitāni nipāteyya. Dandho udāyi
udakaphusitānaü nipāto. Atha kho naü khippameva parikkhayaü pariyādānaü gaccheyya.
Evameva kho udāyi idhekacco puggalo upadhipahānāya paņipanno hoti
upadhipaņinissaggāya. Tamenaü upadhipahānāya paņipannaü upadhipaņinissaggāya, kadāci
karahaci satisammosā upadhipaņisa¤¤uttā sarasaīkappā samudācaranti. Dandho udāyi
satuppādo. Atha kho naü khippameva pajahati, vinodeti, byantãkaroti, anabhāvaü gameti.
Imampi kho ahaü udāyi puggalaü sa¤¤utto'ti vadāmi no visa¤¤utto, [PTS Page 454] [\q
454/]      taü kissa hetu: indriyavemattatā hi me udāyi imasmiü puggale viditā.

Idha panudāyi ekacco puggalo 'upadhi dukkhassa måla'nti iti viditvā nirupadhi hoti
upadhisaīkhaye vimutto, imaü kho ahaü udāyi puggalaü visa¤¤utto'ti vadāmi no sa¤¤utto.
Taü kissa hetu: indriyavemattatā hi me udāyi imasmiü puggale viditā.

Pa¤ca kho ime udāyi kāmaguõā. Katame pa¤ca: cakkhuvi¤¤eyyā råpā iņņhā kantā manāpā
piyaråpā kāmåpasaühitā rajanãyā1. Sotavi¤¤eyyā saddā iņņhā kantā manāpā piyaråpā
kāmåpasaühitā rajanãyā1. Ghānavi¤¤eyyā gandhā iņņhā kantā manāpā piyaråpā
kāmåpasaühitā rajanãyā1. Jivhāvi¤¤eyyā rasā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā
rajanãyā1. Kāyavi¤¤eyyā phoņņhabbā iņņhā kantā manāpā piyaråpā kāmåpasaühitā
rajanãyā1. Ime kho udāyi pa¤ca kāmaguõā. Yaü kho udāyi ime pa¤cakāmaguõe paņicca
uppajjati sukhaü somanassaü, idaü vuccati kāmasukhaü mãëhasukhaü puthujjanasukhaü
anariyasukhaü na sevitabbaü2 na bhāvetabbaü na bahulãkātabbaü. Bhāyitabbaü etassa
sukhassāti vadāmi.

Idhådāyi bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü
vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Vitakkavicārānaü våpasamā
ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü
dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca
sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti upekkhako satimā
sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca
pahānā pubbeva somanassa domanassānaü atthaügamā adukkhaü asukhaü upekkhā sati
pārisuddhiü catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Idaü vuccati nekkhammasukhaü
pavivekasukhaü upasamasukhaü sambodhasukhaü āsevitabbaü bhāvetabbaü
bahulãkātabbaü. Na bhāyitabbaü etassa sukhassāti vadāmi.

--------------------------
1.Rajaniyyā-sãmu. 2. âsevitabbaü-[PTS.]

[BJT Page 202] [\x 202/]     

Idhådāyi bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü
vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Idaü kho ahaü udāyi
i¤jitasmiü vadāmi. Ki¤ca tattha i¤jitasmiü: yadeva tattha vitakkavicārā aniruddhā honti, idaü
tattha i¤jitasmiü.


Idhådāyi bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü
avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Idampi kho
ahaü udāyi i¤jitasmiü vadāmi. Ki¤ca tattha i¤jitasmiü: yadeva tattha pãtisukhaü aniruddhaü
hoti, idaü tattha i¤jitasmiü.

Idhådāyi bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukha¤ca
kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü
jhānaü upasampajja viharati. Idampi kho ahaü udāyi i¤jitasmiü vadāmi ki¤ca tattha
i¤jitasmiü: yadeva tattha upekkhāsukhaü [PTS Page 455] [\q 455/]      aniruddhaü hoti.
Idaü tattha i¤jitasmiü.

Idhådāyi bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva
somanassadomanassānaü atthaīgamā1 adukkhaü asukhaü2 upekkhāsatipārisuddhiü
catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Idaü kho ahaü udāyi ani¤jitasmiü vadāmi.

Idhådāyi bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü
vivekajaü pãtisukhaü paņhamaü jhānaü upasampajja viharati. Idaü kho ahaü udāyi analanti
vadāmi. Pajahathāti vadāmi. Samatikkamathāti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo: idhådāyi
bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü
avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja viharati. Ayaü tassa
samatikkamo. Idampi kho ahaü udāyi analanti vadāmi, pajahathāti vadāmi,
samatikkamathāti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo: idhådāyi bhikkhu pãtiyā ca virāgā
upekkhako ca viharati. Sato ca sampajāno sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā
ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Ayaü
tassa samatikkamo. Idampi kho ahaü udāyi analanti vadāmi. Pajahathāti vadāmi.
Samatikkamathāti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo: idhådāyi bhikkhu sukhassa ca pahānā
dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaü atthaīgamā1 adukkhaü asukhaü2
upekkhāsatipārisuddhiü catutthaü jhānaü3 upasampajja viharati. Ayaü tassa samatikkamo.
Idampi kho ahaü udāyi analanti vadāmi. Pajahathāti vadāmi. Samatikkamathāti vadāmi. Ko
ca tassa samatikkamo: idhådāyi bhikkhu sabbaso råpasa¤¤ānaü samatikkamā
paņighasa¤¤ānaü atthaīgamā nānattasa¤¤ānaü amanasikārā ananto ākāsoti
ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Ayaü tassa samatikkamo. Idampi kho ahaü udāyi
analanti vadāmi, pajahathāti vadāmi, samatikkamathāti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo:
idhådāyi bhikkhu sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma anantaü vi¤¤āõanti
vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati, ayaü tassa samatikkamo, idampi kho ahaü udāyi
analanti vadāmi, pajahathāti vadāmi, samatikkamathāti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo:
idhådāyi bhikkhu sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma natthi ki¤cãti
āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Ayaü tassa samatikkamo. Idampi kho ahaü udāyi
analanti vadāmi, pajahathāti vadāmi, samatikkamathāti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo:
idhådāyi bhikkhu sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü [PTS
Page 456] [\q 456/]      upasampajja viharati. Ayaü tassa samatikkamo, idampi kho ahaü
udāyi

[BJT Page 204] [\x 204/]     

Analanti vadāmi, pajahathāti vadāmi, samatikkamathāti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo:
idhådāyi bhikkhu sabbaso nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤āvedayitanirodhaü
upasampajja viharati. Ayaü tassa samatikkamo. Iti kho ahaü udāyi
nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanassapi pahānaü vadāmi. Passasi no tvaü udāyi taü saüyojanaü anuü
vā thålaü vā, yassāhaü no pahānaü vadāmãti. No hetaü bhanteti.

Idamavoca bhagavā attamano āyasmā udāyi bhagavato bhāsitaü abhinandãti. 

Laņukikopama suttaü chaņņhaü.

[BJT Page 206] [\x 206/]     

2.2.7

Cātuma suttaü

Evaü me sutaü ekaü samayaü bhagavā cātumāyaü viharati āmalakãvane tena kho pana
samayena sāriputtamoggallānapamukhāni pa¤camattāni bhikkhusatāni cātumaü anuppattāni
honti bhagavantaü dassanāya. Te ca āgantukā bhikkhå nevāsikehi bhikkhåhi saddhiü
paņisammodamānā senāsanāni pa¤¤āpayamānā pattacãvarāni paņisāmayamānā uccāsaddā
mahāsaddā ahesuü. Atha kho bhagavā āyasmantaü ānandaü āmantesi1: 'ke panete ānanda
uccāsaddā mahāsaddā kevaņņā ma¤¤e maccavilope'ti. 

'Etāni bhante sāriputtamoggallānapamukhāni pa¤camattāni bhikkhusatāni cātumaü
anuppattāni bhagavantaü dassanāya. Te āgantukā bhikkhå nevāsikehi bhikkhåhi saddhiü
paņisammodamānā senāsanāni pa¤¤āpayamānā pattacãvarāni paņisāmayamānā uccāsaddā
mahāsaddā'ti. Tena hānanda mama vacanena te bhikkhå āmantehi. Satthāyasmante
āmantetã'ti. Evaü bhanteti kho āyasmā ānando bhagavato paņissutvā yena te bhikkhå
tenupasaīkami. Upasaīkamitvā te bhikkhå etadavoca: 'satthāyasmante āmantetã'ti.
Evamāvusoti kho [PTS Page 457] [\q 457/]      te bhikkhå āyasmato ānandassa paņissutvā
yena bhagavā tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü
nisãdiüsu. Ekamantaü nisinne kho te bhikkhå bhagavā etadavoca: 'kinnu tumhe bhikkhave
uccāsaddā mahāsaddā kevaņņā ma¤¤e macchavilope'ti.

Imāni bhante sāriputtamoggallānapamukhāni pa¤camattāni bhikkhusatāni cātumaü
anuppattāni bhagavantaü dassanāya. Teme āgantukā bhikkhå nevāsikehi bhikkhåhi saddhiü
paņisammodamānā senāsanāni pa¤¤āpayamānā pattacãvarāni paņisāmayamānā uccāsaddā
mahāsaddā'ti. 'Gacchatha bhikkhave paõāmemi vo, na vo mama santike vatthabba'nti. Evaü
bhanteti kho te bhikkhå bhagavato paņissutvā uņņhāyāsanā bhagavantaü abhivādetvā
padakkhiõaü katvā senāsanaü saüsāmetvā pattacãvaraü ādāya pakkamiüsu.

Tena kho pana samayena cātumeyyakā sakyā santhāgāre sannipatitā honti kenacideva
karaõãyena, addasaüsu1 kho cātumeyyakā sakyā te bhikkhå dåratova gacchante, disvāna
yena te bhikkhå tenupasaīkamiüsu, upasaīkamitvā te bhikkhå etadavocuü: 'handa kahaü
pana tumhe āyasmanto gacchathā'ti. Bhagavatā kho āvuso bhikkhusaīgho paõāmito'ti. 'Tena
hāyasmanto muhuttaü nisãdatha, appeva nāma mayaü sakkuõeyyāma bhagavantaü
pasādetu'nti. Evamāvusoti kho te bhikkhå cātumeyyakānaü sakyānaü paccassosuü.

--------------------------
1. Addasāsuü-sãmu,[PTS.]

[BJT Page 208] [\x 208/]     

Atha kho cātumeyyakā sakyā yena bhagavā tenupasaīkamiüsu, upasaīkamitvā bhagavantaü
abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu, ekamantaü nisinnā kho cātumeyyakā sakyā bhagavantaü
etadavocuü: 'abhinandatu bhante bhagavā bhikkhusaīghaü, abhivadatu bhante bhagavā
bhikkhusaīghaü, seyyathāpi bhante bhagavatā pubbe bhikkhusaīgho anuggahito, evameva1
bhagavā etarahi anugaõhātu bhikkhusaīghaü. Santettha bhante bhikkhå navā acirapabbajitā
adhunāgatā imaü dhammavinayaü, tesaü bhagavantaü dassanāya alabhantānaü siyā
a¤¤athattaü , siyā viparināmo. Seyyathāpi bhante bãjānaü taruõānaü udakaü alabhantānaü
siyā a¤¤athattaü, siyā viparināmo, evameva kho bhante santettha bhikkhå navā
acirapabbajitā adhunāgatā imaü dhammavinayaü, tesaü bhagavantaü dassanāya
alabhantānaü siyā a¤¤athattaü, siyā viparināmo.

Seyyathāpi bhante bãjānaü taruõānaü udakaü alabhantānaü siyā a¤¤athattaü, siyā
viparināmo. Evameva kho bhante santettha [PTS Page 458] [\q 458/]      bhikkhå navā
acirapabbajitā adhunāgatā imaü dhammavinayaü, tesaü bhagavantaü dassanāya
alabhantānaü siyā a¤¤athattaü, siyā viparināmo.

Seyyathāpi bhante vacchassa taruõassa mātaraü apassantassa siyā a¤¤athattaü, siyā
viparināmo. Evameva kho bhante santettha bhikkhå navā acirapabbajitā adhunāgatā imaü
dhammavinayaü, tesaü bhagavantaü apassantānaü siyā a¤¤athattaü, siyā viparināmo.
Abhinandatu bhante bhagavā bhikkhusaīghaü, abhivadatu bhante bhagavā bhikkhusaīghaü.
Seyyathāpi bhante bhagavatā pubbe bhikkhusaīgho [PTS Page 459] [\q 459/]     
anuggahito, evameva bhagavā etarahi anugaõhātu bhikkhu saīgha'nti.

--------------------------
1.Evamevaü-sãmu.

[BJT Page 210] [\x 210/]     

Asakkhiüsu kho cātumeyyakā ca sakyā brahmā ca sahampati bhagavantaü pasādetuü
bãjåpamena ca taruõåpamena ca. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhå āmantesi:
'uņņhahathāvuso, gaõhātha pattacãvaraü, pasādito bhagavā cātumeyyakehi ca sakyehi
brahmuõā ca sahampatinā bãjåpamena ca taruõåpamena cā'ti. Evamāvusoti kho te bhikkhå
āyasmato mahāmoggallānassa paņissutvā uņņhāyāsanā pattacãvaraü ādāya yena bhagavā
tenupasaīkamiüsu, upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu,
ekamantaü nisinnaü kho āyasmantaü sāriputtaü bhagavā etadavoca: kinti te sāriputta ahosi
mayā bhikkhusaīghe paõāmite'ti. Evaü kho me bhante ahosi bhagavatā bhikkhusaīghe
paõāmite1. Appossukko'dāni bhagavā diņņhadhammasukhavihāraü anuyutto viharissati.
Mayampidāni appossukkā diņņhadhammasukhavihāraü anuyuttā viharissāmā'ti. âgamehi
tvaü sāriputta, āgamehi tvaü sāriputta, diņņhadhammasukhavihāranti na kho te sāriputta
punapi evaråpaü cittaü uppādetabbanti2. 

Atha kho bhagavā āyasmantaü mahāmoggallānaü āmantesi. 'Kinti te moggallāna ahosi mayā
bhikkhusaīghe paõāmiteti. Evaü kho me bhante ahosi bhagavatā bhikkhusaīghe paõāmite
appossukko'dāni bhagavā diņņhadhammasukhavihāraü anuyutto viharissati. Aha¤cadāni
āyasmā ca sāriputto bhikkhusaīghaü pariharissāmā'ti. Sādhu sādhu moggallāna, ahaü vā hi
moggallāna bhikkhusaīghaü parihareyyaü sāriputta moggallānā vāti.

Atha kho bhagavā bhikkhå āmantesi: cattārimāni bhikkhave bhayāni udakorohante
pāņikaīkhitabbāni, katamāni cattāri: åmãbhayaü kumbhãëabhayaü āvaņņabhayaü
susukābhayaü. Imāni kho bhikkhave cattāri bhayāni udakorohante pāņikaīkhitabbāni.
Evameva kho bhikkhave cattārimāni bhayāni idhekacce puggale imasmiü dhammavinaye
agārasmā anagāriyaü pabbajite pāņikaīkhitabbāni. Katamāni [PTS Page 460] [\q 460/]     
cattāri: åmãbhayaü kumbhãlabhayaü āvaņņabhayaü susukābhayaü.

Katama¤ca bhikkhave åmãbhayaü: idha bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā
anagāriyaü pabbajito hoti, 'otiõõomhi jātiyā jarāya maraõena sokehi paridevehi dukkhehi
domanassehi upāyāsehi, dukkhotiõõo dukkhapareto. Appeva nāma imassa kevalassa
dukkhakkhandhassa antakiriyā pa¤¤āyethā'ti. Tamenaü tathā pabbajitaü samānaü
sabrahmacārã ovadanti anusāsanti: 'evante abhikkamitabbaü. Evante paņikkamitabbaü.
Evante ālokitabbaü. Evante vilokitabbaü. Evante sammi¤jitabbaü. Evante pasāretabbaü.3
Evante saīghāņipattacãvaraü dhāretabba'nti. Tassa evaü hoti:

--------------------------
1. Bhikkhusaīgho paõāmito-machasaü 2. Na kho te - pe- uppādetabbaü -machasaü natthi 3.
Pasāritabbaü-machasaü.

[BJT Page 212] [\x 212/]     
Mayaü kho pubbe agāriyabhåtā samānā a¤¤e ovadāmapi1 anusāsāmapi2 ime panamhākaü
puttamattā ma¤¤e, nattamattā ma¤¤e, amhe ovaditabbaü anusāsitabbaü ma¤¤antãti. So
sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvattati. Ayaü vuccati bhikkhave åmãbhayassa bhãto sikkhaü
paccakkhāya hãnāyāvatto åmãbhayanti kho bhikkhave kodhåpāyāsassetaü adhivacanaü. 

Katama¤ca bhikkhave kumbhãlabhayaü: idha bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā
anagāriyaü pabbajito hoti, otiõõomhi jātiyā jarāya maraõena sokehi paridevehi dukkhehi
domanassehi upāyāsehi, dukkhotiõõo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa
dukkhakkhandhassa antakiriyā pa¤¤āyethā'ti.

Tamenaü tathā pabbajitaü samānaü sabrahmacārã ovadanti. Anusāsanti: 'idaü te
khāditabbaü idaü te na khāditabbaü, idaü te bhu¤jitabbaü, idaü te na bhu¤jitabbaü, idaü te
sāyitabbaü, idaü te na sāyitabbaü, idaü te pātabbaü, idaü te na pātabbaü, kappiyaü te
khāditabbaü, akappiyaü te na khāditabbaü, kappiyaü te bhu¤jitabbaü, akappiyaü te na
bhu¤ajitabbaü, kappiyaü te sāyitabbaü, akappiyaü te na sāyitabbaü, kappiyaü te pātabbaü,
akappiyaü te na pātabbaü, kāle te khāditabbaü, vikāle te na khāditabbaü, kāle te
bhu¤jitabbaü, vikāle te na bhu¤jitabbaü, kāle te sāyitabbaü, vikāle te na sāyitabbaü, kāle te
pātabbaü, vikāle te na pātabba'nti. Tassa [PTS Page 461] [\q 461/]      evaü hoti: mayaü kho
pubbe agāriyabhåtā samānā yaü icchāma taü khādāma, yaü na icchāma na taü khādāma,
yaü icchāma taü bhu¤jāma, yaü na icchāma na taü bhu¤jāma, yaü icchāma taü sāyāma, yaü
na icchāma na taü sāyāma, yaü icchāma taü pivāma3 yaü na icchāma na taü pivāma.
Kappiyampi khādāma, akappiyampi khādāma, kappiyampi bhu¤jāma, akappiyampi
bhu¤jāma, kappiyampi sāyāma, akappiyampi sāyāma, kappiyampi pivāma, akappiyampi
pivāma. Kālepi khādāma, vikālepi khādāma, kālepi bhu¤jāma vikālepi bhu¤jāma, kālepi
sāyāma, vikālepi sāyāma, kālepi pivāma, vikālepi pivāma. Yampi no saddhā gahapatikā divā
vikāle paõãtaü khādanãyaü bhojanãyaü denti, tatthapi me mukhāvaraõaü ma¤¤e karontã'ti.
So sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvattati. Ayaü vuccati bhikkhave kumbhãlabhayassa bhãto
sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvatto. Kumbhãlabhayanti kho bhikkhave odarikattassetaü
adhivacanaü.

--------------------------
1.Ovadāma-machasaü. 2. Anusāsāma-machasaü 3. Pipāma-sãmu.[PTS]

[BJT Page 214] [\x 214/]     

Katama¤ca bhikkhave āvaņņabhayaü, idha bhikkhave ekacco kulaputto saddhā agārasmā
anagāriyaü pabbajito hoti. Otiõõomhi jātiyā jarāya maraõena sokehi paridevehi dukkhehi
domanassehi upāyāsehi, dukkhotiõõo dukkhapareto. Appevanāma imassa kevalassa
dukkhakkhandhassa antakiriyā pa¤¤āyethā'ti. So evaü pabbajito samāno pubbanhasamayaü
nivāsetvā pattacãvaraü ādāya gāmaü vā nigamaü vā piõķāya pavisati arakkhiteneva
kāyena, arakkhitāya vācāya, anupaņņhitāya satiyā asaüvutehi indriyehi. So tattha passati
gahapatiü vā gahapatiputtaü vā pa¤cahi kāmaguõehi samappitaü samaīgãbhåtaü
paricārayamānaü. Tassa evaü hoti: mayaü kho pubbe agāriyabhåtā samānā pa¤cahi
kāmaguõehi samappitā samaīgãbhåtā paricārimha. Saüvijjante1 kho kule2 bhogā, sakkā
bhoge ca bhu¤jituü pu¤¤āni ca kātu'nti. So sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvattati. Ayaü
vuccati bhikkhave āvaņņabhayassa bhãto sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvatto. âvaņņabhayanti
kho bhikkhave pa¤cannetaü kāmaguõānaü adhivacanaü.

Katama¤ca bhikkhave susukābhayaü, idha bhikkhave [PTS Page 462] [\q 462/]      ekacco
kulaputto saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajito hoti, otiõõomhi jātiyā jarāya maraõena
sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiõõo dukkhapareto,
appevanāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā pa¤¤āyethā'ti. So evaü
pabbajito samāno pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya gāmaü vā nigamaü vā
piõķāya pavisati arakkhiteneva kāyena, arakkhitāya vācāya, anupaņņhitāya satiyā,
asaüvutehi indriyehi. So tattha passati mātugāmaü dunnivatthaü vā duppārutaü vā. Tassa
mātugāmaü disvā dunnivatthaü vā duppārutaü vā rāgo cittaü anuddhaüseti, so
rāgānuddhastena3 cittena sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvattati. Ayaü vuccati bhikkhave
susukābhayassa bhãto sikkhaü paccakkhāya hãnāyāvatto. Susukābhayanti kho bhikkhave
mātugāmassetaü adhivacanaü.

Imāni kho bhikkhave cattāri bhayāni idhekacce puggale imasmiü dhammavinaye agārasmā
anagāriyaü pabbajite pāņikaīkhitabbānãti.

Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti.

Cātuma suttaü sattamaü.

--------------------------
1. Saüvijjanti-machasaü. 2. Pana me kule-machasaü. 3. Rāgānuddhaüsena-machasaü. 

[BJT Page 216] [\x 216/]     

2.2.8.

Naëakapāna suttaü

Evaü me sutaü ekaü samayaü bhagavā kosalesu viharati naëakapāne palāsavane. Tena kho
pana samayena sambahulā abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā kulaputtā bhagavantaü uddissa saddhā
agārasmā anagāriyaü pabbajitā honti. âyasmā ca anuruddho āyasmā ca bhaddiyo āyasmā ca
kimbilo1 āyasmā ca bhagu āyasmā kuõķadhāno2 āyasmā ca revato āyasmā ca ānando: a¤¤e
ca abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā kulaputtā.

Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhusaīghaparivuto [PTS Page 463] [\q 463/]     
abbhokāse nisinno hoti. Atha kho bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhu āmantesi, ye te
bhikkhave kulaputtā mamaü uddissa saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajitā, kacci te
bhikkhave bhikkhå abhiratā brahmacariye'ti. Evaü vutte te bhikkhå tuõhã ahesuü.
Dutiyampi kho bhagavā te kulaputte ārabbha bhikkhå āmantesi, ye te bhikkhave kulaputtā
mamaü uddissa saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajitā, kacci te bhikkhave bhikkhå abhiratā
brahmacariye'ti. Evaü vutte te bhikkhå tuõhã ahesuü. Tatiyampi kho bhagavā te kulaputte
ārabbha bhikkhå āmantesi, ye te bhikkhave kulaputtā mamaü uddissa saddhā agārasmā
anagāriyaü pabbajitā, kacci te bhikkhå abhiratā brahmacariye'ti. Tatiyampi kho te bhikkhå
tuõhã ahesuü.

Atha kho bhagavato etadahosi: yannånāhaü teva3 kulaputte puccheyya'nti. Atha kho
bhagavā āyasmantaü anuruddhaü āmantesi: kacci tumhe anuruddhā abhiratā
brahmacariye'ti. Taggha mayaü bhante abhiratā brahmacariyeti. Sādhu sādhu anuruddhā
etaü kho anuruddhā tumhākaü patiråpaü kulaputtānaü saddhā agārasmā anagāriyaü
pabbajitānaü yaü tumhe abhirameyyātha brahmacariye. Yena tumhe anuruddhā bhadrena
yobbanena samannāgatā paņhamena vayasā susu kālakesā kāme paribhu¤jeyyātha. Tena
tumhe anuruddhā bhadrena4 yobbanena samannāgatā paņhamena vayasā susu kālakesā
agārasmā anagāriyaü pabbajitā. Te kho5 pana tumhe anuruddhā neva rājābhinãtā agārasmā
anagāriyaü pabbajitā, na corābhinãtā agārasmā anagāriyaü pabbajitā, na iõaņņā agārasmā
anagāriyaü pabbajitā, na bhayaņņā agārasmā anagāriyaü pabbajitā, na ājãvikāpakatā
agārasmā anagāriyaü pabbajitā. Api ca khomhi otiõõo jātiyā jarāya maraõena sokehi
paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi, dukkhotiõõo dukkhapareto appevanāma
imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā pa¤¤āyethā'ti. Nanu tumhe anuruddhā
evaü saddhā agārasmā anagāriyaü pabbajitā'ti. Evaü bhante. Evaü pabbajitena ca pana
anuruddhā kulaputtena kimassa.

--------------------------
1. Kimilo-machasaü 2. Koõķa¤¤o-machasaü. 3. Te- machasaü 4. Bhadrenapi-machasaü. 5. Te
ca kho-machasaü.

[BJT Page 218] [\x 218/]     

Karaõãyaü: 'vivekaü anuruddhā kāmehi vivekaü akusalehi dhammehi pãtisukhaü
nādhigacchati a¤¤aü vā tato santataraü. Tassa abhijjhāpi cittaü pariyādāya tiņņhati.
Byāpādopi cittaü pariyādāya tiņņhati. Thãnamiddhampi cittaü pariyādāya tiņņhati.
Uddhaccakukkuccampi cittaü pariyādāya tiņņhati. Vicikicchāpi [PTS Page 464] [\q 464/]    
 cittaü pariyādāya tiņņhati. Aratãpi cittaü pariyādāya tiņņhati. Tandãpi cittaü pariyādāya
tiņņhati. Vivekaü anuruddhā kāmehi vivekaü akusalehi dhammehi pãtisukhaü nādhigacchati
a¤¤aü vā tato santataraü. Vivekaü anuruddhā kāmehi vivekaü akusalehi dhammehi
pãtisukhaü adhigacchati a¤¤aü vā tato santataraü. Tassa abhijjhāpi cittaü na pariyādāya
tiņņhati. Byāpādopi cittaü na pariyādāya tiņņhati. Thãnamiddhampi cittaü na pariyādāya
tiņņhati. Uddhaccakukkuccampi cittaü na pariyādāya tiņņhati. Vicikicchāpi cittaü na
pariyādāya tiņņhati. Aratãpi cittaü na pariyādāya tiņņhati. Tandãpi cittaü na pariyādāya
tiņņhati. Vivekaü anuruddhā kāmehi vivekaü akusalehi dhammehi pãtisukhaü adhigacchati
a¤¤aü vā tato santataraü.

Kinti vo anuruddhā mayi hoti: ye āsavā saīkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā
āyatiü jātijarāmaraõãyā, appahãnā te tathāgatassa. Tasmā tathāgato saīkhāyekaü paņisevati,
saīkhāyekaü adhivāseti, saīkhāyekaü parivajjeti, saīkhāyekaü vinodetã'ti.

Na kho no bhante bhagavati evaü hoti: 'ye āsavā saīkilesikā ponobhavikā sadarā
dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõãyā, appahãnā te tathāgatassa. Tasmā tathāgato
saīkhāyekaü paņisevati, saīkhāyekaü adhivāseti, saīkhāyekaü parivajjeti, saīkhāyekaü
vinodetã'ti.

Evaü kho no bhante bhagavati hoti: ye āsavā saīkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā
āyatiü jātijarāmaraõãyā, pahãnā te tathāgatassa. Tasmā tathāgato saīkhāyekaü paņisevati,
saīkhāyekaü adhivāseti, saīkhāyekaü parivajjeti, saīkhāyekaü vinodetã'ti. Sādhu sādhu
anuruddhā, tathāgatassa anuruddhā, ye āsavā saīkilesikā ponobhavikā sadarā dukkhavipākā
āyatiü jātijarāmaraõãyā, pahãnā te ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā1 āyatiü
anuppādadhammā. Seyyathāpi anuruddhā tālo matthakacchinno abhabbo punaviråëhiyā
evameva kho anuruddhā tathāgatassa ye āsavā saīkilesikā ponobhavikā sadarā
dukkhavipākā āyatiü jātijarāmaraõãyā. Pahãnā te ucchinnamålā tālāvatthukatā
anabhāvakatā1 āyatiü anuppādadhammā. Tasmā tathāgato saīkhāyekaü paņisevati,
saīkhāyekaü adhivāseti, saīkhāyekaü parivajjeti, saīkhāyekaü vinodetã'ti.

---------------------------
1. Anabhāvaü katā - machasaü.

[BJT Page 220] [\x 220/]     
Taü kimma¤¤asi anuruddhā kaü atthavasaü sampassamāno tathāgato sāvake abbhatãte
kālakate upapattãsu byākaroti: 'asu amutra upapanno, asu amutra upapanno'ti. [PTS Page
465] [\q 465/]     

Bhagavammålakā no bhante dhammā, bhagavannettikā, bhagavampaņisaraõā. Sādhu vata
bhante bhagavanta¤¤eva paņibhātu etassa bhāsitassa attho. Bhagavato sutvā bhikkhå
dhāressanti'ti.

Na kho anuruddhā tathāgato janakuhanatthaü na janalapanatthaü na
lābhasakkārasilokānisaüsatthaü, na iti maü jano jānātå'ti sāvake abbhatãte kālakate
upapattãsu byākaroti: 'asu amutra upapanno, asu amutra upapanno'ti. Santi ca kho
anuruddhā kulaputtā saddhā uëāravedā uëārapāmojjā1 'te taü sutvā tathattāya cittaü
upasaüharanti. Tesantaü anuruddhā hoti dãgharattaü hitāya sukhāya. 

Idhānuruddhā bhikkhu suõāti: 'itthannāmo bhikkhu kālakato2 so bhagavatā byākato
'a¤¤āya saõņhahã'ti. So kho panassa āyasmā sāmaü diņņho vā hoti anussavasuto vā,
'evaüsãlo so āyasmā ahosi itipi, evaüdhammo so āyasmā ahosi itipi, evampa¤¤o so āyasmā
ahosi itipi, evaüvihārã so āyasmā ahosi itipi, evaü vimutto so āyasmā ahosi itipãti. So tassa
saddha¤ca sãla¤ca suta¤ca cāga¤ca pa¤¤a¤ca anussaranto tathattāya [PTS Page 466] [\q
466/]      cittaü upasaüharati. Evampi kho anuruddhā bhikkhuno phāsuvihāro hoti.

Idhānuruddhā bhikkhu suõāti: 'itthannāmo bhikkhu kālakato, so bhagavatā byākato:
pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyã
anāvattidhammo tasmā lokā'ti. So kho panassa āyasmā sāmaü diņņho vā hoti anussavasuto3
vā: 'evaüsãlo so āyasmā ahosi itipi, evaüdhammo so āyasmā ahosi itipi, evampa¤¤o so
āyasmā ahosi itipi, evaüvihārã so āyasmā ahosi itipi, evaü vimutto so āyasmā ahosi itipãti.
So tassa saddha¤ca sãla¤ca suta¤ca cāga¤ca pa¤¤a¤ca anussaranto tathattāya cittaü
upasaüharati. Evampi kho anuruddhā bhikkhuno phāsuvihāro hoti.

Idhānuruddhā bhikkhu suõāti: 'itthannāmo bhikkhu kālakato, so bhagavatā byākato tiõõaü
saüyojanānaü parikkhayā rāgadosamohānaü tanuttā sakadāgāmã, sakideva imaü lokaü
āgantvā dukkhassantaü karissatã'ti. So kho panassa āyasmā sāmaü diņņho vā hoti
anussavasuto3 vā. Evaüsãlo so āyasmā ahosi itipi, evaüdhammo so āyasmā ahosi itipi,
evampa¤¤o so āyasmā ahosi itipi, evaüvihārã so āyasmā ahosi itipi, evaü vimutto so āyasmā
ahosi itipãti. So tassa saddha¤ca sãla¤ca suta¤ca cāga¤ca pa¤¤a¤ca anussaranto tathattāya
cittaü upasaüharati. Evampi kho anuruddhā bhikkhuno phāsuvihāro hoti.

--------------------------
1.Pāmujjā-sãmu. 2. Kālaükato-machasaü 3. Anussavassuto-machasaü.

[BJT Page 222] [\x 222/]     

Idhānuruddhā bhikkhu suõāti: 'itthannāmo bhikkhu kālakato, so bhagavatā byākato tiõõaü
saüyojanānaü parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaõo'ti. So kho
panassa āyasmā sāmaü diņņho vā hoti anussavasuto vā: 'evaüsãlo so āyasmā ahosi itipi,
evaüdhammo so āyasmā ahosi itipi, evampa¤¤o so āyasmā ahosi itipi, evaüvihārã so āyasmā
ahosi itipi, evaü vimutto so āyasmā ahosi itipãti. So tassa saddha¤ca sãla¤ca suta¤ca cāga¤ca
pa¤¤a¤ca anussaranto tathattāya cittaü upasaüharati. Evampi kho anuruddhā bhikkhuno
phāsuvihāro hoti.

Idhānuruddhā bhikkhunã suõāti: 'itthannāmā bhikkhunã kālakatā, sā bhagavatā byākatā :
'a¤¤āya saõņhahã'ti. Sā kho panassā bhaginã sāmaü diņņhā vā hoti anussavasutā vā:
'evaüsãlā sā bhaginã ahosi itipi, evaüdhammā sā ahosi itipi, evampa¤¤ā sā bhaginã ahosi
itipi, evaüvihārinã sā bhaginã ahosi itipi, evaü vimuttā sā bhaginã ahosi itipãti. Sā tassā
saddha¤ca sãla¤ca suta¤ca cāga¤ca pa¤¤a¤ca anussarantã tathattāya cittaü upasaüharati.
Evampi kho anuruddhā bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.

Idhānuruddhā bhikkhunã suõāti: 'itthannāmā bhikkhunã kālakatā1, sā bhagavatā byākatā
pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinã
anāvattidhammā tasmā lokā'ti. Sā kho panassā bhaginã sāmaü diņņhā vā hoti anussavasutā
vā. 'Evaüsãlā sā bhaginã ahosi itipi, evaüdhammā sā ahosi itipi, evampa¤¤ā sā bhaginã ahosi
itipi, evaüvihārinã sā bhaginã ahosi itipi, evaü vimuttā sā bhaginã ahosi itipãti. Sā tassa
saddha¤ca sãla¤ca suta¤ca cāga¤ca pa¤¤a¤ca anussarantã tathattāya cittaü upasaüharati.
Evampi kho anuruddhā bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.

Idhānuruddhā bhikkhunã suõāti: 'itthannāmā bhikkhunã kālakatā, sā bhagavatā byākatā:
'tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā rāgadosamohānaü tanuttā sakadāgāminã, sakideva imaü
lokaü āgantvā dukkhassantaü karissatã'ti. Sā kho panassā bhaginã sāmaü diņņhā vā hoti
anussavasutā vā. 'Evaüsãlā sā bhaginã ahosi itipi, evaüdhammā sā ahosi itipi, evampa¤¤ā sā
bhaginã ahosi itipi, evaüvihārinã sā bhaginã ahosi itipi, evaü vimuttā sā bhaginã ahosi
itipãti'ti. Sā tassā saddha¤ca sãla¤ca suta¤ca cāga¤ca pa¤¤a¤ca anussarantã tathattāya cittaü
upasaüharati. Evampi kho anuruddhā bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.

Idhānuruddhā bhikkhunã suõāti: 'itthannāmā bhikkhunã kālakatā, sā bhagavatā byākatā
'tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaõā'ti.
[PTS Page 467] [\q 467/]      sā kho panassā bhaginã sāmaü diņņhā vā hoti anussavasutā vā.
'Evaüsãlā sā bhaginã ahosi itipi, evaüdhammā sā ahosi itipi, evaüpa¤¤ā sā bhaginã ahosi
itipi, evaüvihārinã sā bhaginã ahosi itipi, evaü vimuttā sā bhaginã ahosi itipãti. Sā tassa
saddha¤ca sãla¤ca suta¤ca cāga¤ca pa¤¤a¤ca anussarantã tathattāya cittaü upasaüharati.
Evampi kho anuruddhā bhikkhuniyā phāsuvihāro hoti.

-------------------------
1.Kālaükatā -machasaü.

[BJT Page 224] [\x 224/]     

Idhānuruddhā upāsako suõāti:'itthannāmo upāsako kālakato, so bhagavatā byākato:
pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyã
anāvattidhammo tasmā lokā'ti. So kho panassa āyasmā sāmaü diņņho vā hoti anussavasuto
vā: 'evaüsãlo so āyasmā ahosi itipi. Evaüdhammo so āyasmā ahosi itipi. Evaüpa¤¤o so
āyasmā ahosi itipi, evaüvihārã so āyasmā ahosi itipi, evaü vimutto so āyasmā ahosi itipãti.
So tassa saddha¤ca sãla¤ca suta¤ca cāga¤ca pa¤¤a¤ca anussaranto tathattāya cittaü
upasaüharati. Evampi kho anuruddhā upāsakassa phāsuvihāro hoti.

Idhānuruddhā upāsako suõāti: 'itthannāmo upāsako kālakato, so bhagavatā byākato: tiõõaü
saüyojanānaü parikkhayā rāgadosamohānaü tanuttā sakadāgāmã, sakideva imaü lokaü
āgantvā dukkhassantaü karissatã'ti. So kho panassa āyasmā sāmaü diņņho vā hoti
anussavasuto vā: 'evaüsãlo so āyasmā ahosi itipi. Evaüdhammo so āyasmā ahosi itipi.
Evaüpa¤¤o so āyasmā ahosi itipi, evaüvihārã so āyasmā ahosi itipi, evaü vimutto so āyasmā
ahosi itipãti. So tassa saddha¤ca sãla¤ca suta¤ca cāga¤ca pa¤¤a¤ca anussaranto tathattāya
cittaü upasaüharati. Evampi kho anuruddhā upāsakassa phāsuvihāro hoti.

Idhānuruddhā upāsako suõāti: itthannāmo upāsako kālakato, so bhagavatā byākato: 'tiõõaü
saüyojanānaü parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaõo'ti. So kho
panassa āyasmā sāmaü diņņho vā hoti anussavasuto vā: 'evaüsãlo so āyasmā ahosi itipi.
Evaüdhammo so āyasmā ahosi itipi. Evaüpa¤¤o so āyasmā ahosi itipi, evaüvihārã so āyasmā
ahosi itipi, evaü vimutto so āyasmā ahosi itipãti. So tassa saddha¤ca sãla¤ca suta¤ca cāga¤ca
pa¤¤a¤ca anussaranto tathattāya cittaü upasaüharati. Evampi kho anuruddhā upāsakassa
phāsuvihāro hoti.

Idhānuruddhā upāsikā suõāti: 'itthannāmā upāsikā kālakatā1 sā bhagavatā byākatā:
pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinã
anāvattidhammā tasmā lokā'ti. Sā kho panassā bhaginã sāmaü diņņhā vā hoti anussavasutā
vā: 'evaüsãlā sā bhaginã ahosi itipi, evaüdhammā sā bhaginã ahosi itipi, evaüpa¤¤ā sā
bhaginã ahosi itipi, evaüvihārinã [PTS Page 468] [\q 468/]      sā bhaginã ahosi itipi, evaü
vimuttā sā bhaginã ahosi itipãti. Sā tassā saddha¤ca sãla¤ca suta¤ca cāga¤ca pa¤¤a¤ca
anussarantã tathattāya cittaü upasaüharati. Evampi kho anuruddhā upāsikāya phāsuvihāro
hoti.
--------------------------

1.Kālaükatā-machasaü.

[BJT Page 226] [\x 226/]     

Idhānuruddhā upāsikā suõāti: 'itthannāmā upāsikā kālakatā1 sā bhagavatā byākatā: 'tiõõaü
saüyojanānaü parikkhayā rāgadosamohānaü tanuttā sakadāgāminã sakideva imaü lokaü
āgantvā dukkhassantaü karissatã'ti. Sā kho panassā bhaginã sāmaü diņņhā vā hoti
anussavasutā vā: 'evaüsãlā sā bhaginã ahosi itipi, evaüdhammā sā bhaginã ahosi itipi,
evaüpa¤¤ā sā bhaginã ahosi itipi, evaüvihārinã sā bhaginã ahosi itipi, evaü vimuttā sā
bhaginã ahosi itipãti. Sā tassa saddha¤ca sãla¤ca suta¤ca cāga¤ca pa¤¤a¤ca anussarantã
tathattāya cittaü upasaüharati. Evampi kho anuruddhā upāsikāya phāsuvihāro hoti.

Idhānuruddhā upāsikā suõāti: 'itthannāmā upāsikā kālakatā1 sā bhagavatā byākatā:'tiõõaü
saüyojanānaü parikkhayā sotāpannā avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaõā'ti. Sā kho
panassā bhaginã sāmaü diņņhā vā hoti anussavasutā vā: 'evaüsãlā sā bhaginã ahosi itipi,
evaüdhammā sā bhaginã ahosi itipi, evaüpa¤¤ā sā bhaginã ahosi itipi, evaüvihārinã sā
bhaginã ahosi itipi, evaü vimuttā sā bhaginã ahosi itipãti. Sā tassā saddha¤ca sãla¤ca suta¤ca
cāga¤ca pa¤¤a¤ca anussarantã tathattāya cittaü upasaüharati. Evampi kho anuruddhā
upāsikāya phāsuvihāro hoti.

Iti kho anuruddhā tathāgato na janakuhanatthaü, na janalapanatthaü, na
lābhasakkārasilokānisaüsatthaü, na iti maü jano jānātå'ti sāvake abbhatãte kālakate
upapattãsu byākaroti: 'asu amutra upapanno aså amutra upapanno'ti. Santi ca kho
anuruddhā kulaputtā saddhā uëāravedā uëārapāmojjā. Te taü sutvā tathattāya cittaü
upasaüharanti. Tesaü taü anuruddhā hoti dãgharattaü hitāya sukhāyāti. 

Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā anuruddho bhagavato bhāsitaü abhinandãti. [PTS
Page 469] [\q 469/]     

Naëakapāna suttaü aņņhamaü.

-------------------------
1.Kālaü katā-machasaü.

[BJT Page 228] [\x 228/]     

Gulissāni suttaü

Evaü me sutaü. Ekaü samayaü bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Tena
kho pana samayena gulissāni1 nāma bhikkhu āra¤¤ako2 padarasamācāro3 saīghamajjhe
osaņo hoti kenacideva karaõãyena. Tatra kho āyasmā sāriputto gulissāniü bhikkhuü ārabbha
bhikkhå āmantesi.

âra¤¤akena'hāvuso4 bhikkhunā saīghagatena saīghe viharantena sabrahmacārãsu
sagāravena bhavitabbaü sappatissena. Sace āvuso āra¤¤ako2 bhikkhu saīghagato saīghe
viharanto sabrahmacārãsu agāravo hoti appatisso. Tassa bhavanti vattāro: 'kimpanimassa
āyasmato āra¤¤akassa ekassāra¤¤e serivihārena, yo ayamāyasmā sabrahmacārãsu agāravo5
appatisso'tissa6 bhavanti vattāro. Tasmā āra¤¤akena bhikkhunā saīghagatena saīghe
viharantena sabrahmacārãsu sagāravena bhavitabbaü sappatissena.

âra¤¤akena' hāvuso4 bhikkhunā saīghagatena saīghe viharantena āsanakusalena
bhavitabbaü 'iti there ca bhikkhå nānupakhajja nisãdissāmi. Nave ca bhikkhå na āsanena
paņibāhissāmã'ti. Sace āvuso āra¤¤ako bhikkhu saīghagato saīghe viharanto na
āsanakusalo7 hoti. Tassa bhavanti vattāro: kimpanimassa āyasmato āra¤¤akassa ekassāra¤¤e
serivihārena, yo ayamāyasmā ābhisamācārikampi dhammaü na jānātã'tissa bhavanti vattāro.
Tasmā āra¤¤akena bhikkhunā saīghagatena saīghe viharantena āsanakusalena bhavitabbaü.

âra¤¤akena'hāvuso4 bhikkhunā saīghagatena saīghe viharantena nātikālena gāmo
pavisitabbo. Nāti divā paņikkamitabbaü. Sace āvuso āra¤¤ako bhikkhu saīghagato saīghe
viharanto atikālena gāmaü pavisati, atidivā7 paņikkamati. Tassa bhavanti vattāro.
Kimpanimassa āyasmato āra¤¤akassa ekassāra¤¤e serivihārena, yo ayamāyasmā atikālena
gāmaü pavisati, atidivā paņikkamatã'tissa6 bhavanti vattāro. Tasmā āra¤¤akena bhikkhunā
saīghagatena saīghe viharantena nātikālena gāmo pavisitabbo. Nāti divā paņikkamitabbaü.

---------------------------
1. Goliyāni-machasaü golissāni- syā 2. âra¤¤ikomachasaü 3. Padasamācāro- machasaü. 4.
Ara¤¤akenāvuso - machasaü, syā. 5. Agāravo hoti- machasaü. 6.Tassa-machasaü, sãmu. Syā
7. âsanakusalo na hotãtimachasaü,sãmu. 8. Divā-[PTS.]

[BJT Page 230] [\x 230/]     

âra¤¤akena'hāvuso bhikkhunā saīghagatena saīghe viharantena na purebhattaü [PTS Page
470] [\q 470/]      pacchābhattaü kulesu cārittaü āpajjitabbaü. Sace āvuso āra¤¤ako1 bhikkhu
saīghagato saīghe viharanto purebhattaü pacchābhattaü kulesu cārittaü āpajjati, tassa
bhavanti vattāro: ayannånimassāyasmato āra¤¤akassa ekassāra¤¤e serivihārena viharato
vikālacariyā bahulãkatā, tamenaü saīghagatampi samudācaratã'tissa2 bhavanti vattāro.
Tasmā āra¤¤akena bhikkhunā saīghagatena saīghe viharantena na purebhattaü
pacchābhattaü kulesu cārittaü āpajjitabbaü.

âra¤¤akena'hāvuso bhikkhunā saīghagatena saīghe viharantena anuddhatena bhavitabbaü
acapalena. Sace āvuso āra¤¤ako bhikkhu saīghagato saīghe viharanto uddhato hoti. Capalo
tassa bhavanti vattāro: 'idannånimassāyasmato āra¤¤akassa ekassāra¤¤e serivihārena
viharato uddhaccaü cāpalyaü bahulãkataü, tamenaü saīghagatampi samudācaratã'tissa2
bhavanti vattāro. Tasmā āra¤¤akena bhikkhunā saīghagatena saīghe viharantena
anuddhatena bhavitabbaü acapalena.

âra¤¤akena'hāvuso bhikkhunā saīghagatena saīghe viharantena amukharena bhavitabbaü
avikiõõavācena. Sace āvuso āra¤¤ako bhikkhu saīghagato saīghe viharanto mukharo
hotivikiõõavāco. Tassa bhavanti vattāro: 'kampanimassāyasmato āra¤¤akassa ekassāra¤¤e
serivihārena, yo ayamāyasmā mukharo vikiõõavāco'tissa bhavanti vattāro. Tasmā
āra¤¤akena bhikkhunā saīghagatena saīghe viharantena amukharena bhavitabbaü
avikiõõavācena.

âra¤¤akena'hāvuso bhikkhunā saīghagatena saīghe viharantena subbacena3 bhavitabbaü
kalyāõamittena. Sace āvuso āra¤¤ako bhikkhu saīghagato saīghe viharanto dubbaco hoti
pāpamitto, tassa bhavanti vattāro: 'kimpanimassāyasmato āra¤¤akassa ekassāra¤¤e
serivihārena. Yo ayamāyasmā dubbaco pāpamitto tissa bhavanti vattāro. Tasmā āra¤¤akena
bhikkhunā saīghagatena saīghe viharantena subbacena2 bhavitabbaü kalyāõamittena.

âra¤¤akena'hāvuso bhikkhunā indriyesu guttadvārena bhavitabbaü. Sace āvuso āra¤¤ako
bhikkhu indriyesu aguttadvāro hoti, tassa bhavanti vattāro: kimpanimassāyasmato
āra¤¤akassa ekassāra¤¤e serivihārena, yo ayamāyasmā [PTS Page 471] [\q 471/]     
indriyesu aguttadvāro'tissa bhavanti vattāro. Tasmā āra¤¤akena bhikkhunā indriyesu
guttadvārena bhavitabbaü.

-------------------------
1.âra¤¤iko- machasaü 2 tassa-machasaü.Sãmu. Syā. 3. Suvacena-machasaü,syā,[PTS.] 

[BJT Page 232] [\x 232/]     

âra¤¤akena'hāvuso bhikkhunā bhojane matta¤¤unā bhavitabbaü. Sace āvuso āra¤¤ako
bhikkhu bhojane amatta¤¤å hoti, tassa bhavanti vattāro: kimpanimassāyasmato āra¤¤akassa
ekassāra¤¤e serivihārena, yo ayamāyasmā bhojane amatta¤¤å' tissa1 bhavanti vattāro. Tasmā
āra¤¤akena bhikkhunā bhojane matta¤¤unā bhavitabbaü.

âra¤¤akena' hāvuso bhikkhunā jāgariyaü anuyuttena bhavitabbaü. Sace āvuso āra¤¤ako
bhikkhu jāgariyaü ananuyutto hoti, tassa bhavanti vattāro: kimpanimassāyasmato
āra¤¤akassa ekassāra¤¤e serivihārena, yo ayamāyasmā jāgariyaü ananuyuttotissa bhavanti
vattāro. Tasmā āra¤¤akena bhikkhunā jāgariyaü anuyuttena bhavitabbaü.

âra¤¤akena'hāvuso bhikkhunā āraddhaviriyena bhavitabbaü. Sace āvuso āra¤¤ako bhikkhu
kusãto hoti. Tassa bhavanti vattāro: kimpanimassāyasmato āra¤¤akassa ekassāra¤¤e
serivihārena, yo ayamāyasmā kusãto'tissa bhavanti vattāro. Tasmā āra¤¤akena bhikkhunā
āraddhaviriyena bhavitabbaü.

âra¤¤akena'hāvuso bhikkhunā upaņņhitasatinā2 bhavitabbaü. Sace āvuso āra¤¤ako bhikkhu
muņņhassatã hoti, tassa bhavanti vattāro: kimpanimassāyasmato āra¤¤akassa ekassāra¤¤e
serivihārena, yo ayamāyasmā muņņhassatã'tissa bhavanti vattāro. Tasmā āra¤¤akena
bhikkhunā upaņņhitasatinā bhavitabbaü.

âra¤¤akena'hāvuso bhikkhunā samāhitena bhavitabbaü. Sace āvuso āra¤¤ako bhikkhu
asamāhito hoti, tassa bhavanti vattāro: kimpanimassāyasmato āra¤¤akassa ekassāra¤¤e
serivihārena, yo ayamāyasmā asamāhito'tissa bhavanti vattāro. Tasmā āra¤¤akena
bhikkhunā samāhitena bhavitabbaü.

âra¤¤akena'hāvuso bhikkhunā pa¤¤avatā bhavitabbaü. Sace āvuso āra¤¤ako bhikkhu
duppa¤¤o hoti, tassa bhavanti [PTS Page 472] [\q 472/]      vattāro: kimpanimassāyasmato
āra¤¤akassa ekassāra¤¤e serivihārena, yo ayamāyasmā duppa¤¤o'tissa bhavanti vattāro.
Tasmā āra¤¤akena bhikkhunā pa¤¤avatā bhavitabbaü.

âra¤¤akena'hāvuso bhikkhunā abhidhamme abhivinaye yogo karaõãyo. Santāvuso
āra¤¤akaü bhikkhuü abhidhamme abhivinaye pa¤haü pucchitāro. Sace āvuso āra¤¤ako
bhikkhu abhidhamme abhivinaye pa¤haü puņņho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro:
kimpanimassāyasmato āra¤¤akassa ekassāra¤¤e serivihārena, yo ayamāyasmā abhidhamme
abhivinaye pa¤haü puņņho na sampāyatã'tissa bhavanti vattāro. Tasmā āra¤¤akena
bhikkhunā abhidhamme abhivinaye yogo karaõãyo

------------------------
1. Amatta¤¤åti'tassa - sãmu, machasaü, syā. 2. Upaņņhitassatinā-machasaü.

[BJT Page 234] [\x 234/]     

âra¤¤akena' hāvuso bhikkhunā ye te santā vimokkhā atikkamma råpe āruppā, tattha yogo
karaõãyo. Santāvuso āra¤¤akaü bhikkhuü ye te santā vimokkhā atikkamma råpe āruppā,
tattha pa¤haü pucchitāro. Sace āvuso āra¤¤ako bhikkhu ye te santā vimokkhā atikkamma
råpe āruppā tattha pa¤haü puņņho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro:
kimpanimassāyasmato āra¤¤akassa ekassāra¤¤e serivihārena, yo ayamāyasmā ye te santā
vimokkhā atikkamma råpe āruppā, tattha pa¤haü puņņho na sampāyatã'tissa bhavanti
vattāro. Tasmā āra¤¤akena bhikkhunā ye te santā vimokkhā atikkamma råpe āruppā, tattha
yogo karaõãyo.

âra¤¤akena hāvuso bhikkhunā uttarimanussadhamme yogo karaõãyo. Santāvuso āra¤¤akaü
bhikkhuü uttarimanussadhamme pa¤haü pucchitāro. Sace āvuso āra¤¤ako bhikkhu
uttarimanussadhamme pa¤haü puņņho na sampāyati, tassa bhavanti vattāro:
kimpanimassāyasmato āra¤¤akassa ekassāra¤¤e serivihārena, yo ayamāyasmā yassatthāya
pabbajito tamatthaü na jānātã'tissa bhavanti vattāro. Tasmā āra¤¤akena bhikkhunā
uttarimanussadhamme yogo karaõãyoti.

Evaü vutte āyasmā mahāmoggallāno āyasmantaü sāriputtaü etadavoca: āra¤¤akeneva nu
kho āvuso sāriputta bhikkhunā ime dhammā samādāya vattitabbā udāhu [PTS Page 473] [\q
473/]      gāmantavihārināpãti. âra¤¤akenāpi kho āvuso moggallāna bhikkhunā ime
dhammā samādāya vattitabbā. Pageva gāmantavihārināti.

Gulissāni suttaü navamaü.

[BJT Page 236] [\x 236/]     

2.2.10

Kãņāgiri suttaü

Evaü me sutaü ekaü samayaü bhagavā kāsãsu cārikaü carati mahatā bhikkhusaīghena
saddhiü. Tatra kho bhagavā bhikkhå āmantesi: ahaü kho bhikkhave a¤¤atreva rattibhojanā
bhu¤jāmi, a¤¤atra kho panāhaü bhikkhave rattibhojanā bhu¤jamāno appābādhata¤ca
sa¤jānāmi appātaīkata¤ca lahuņņhāna¤ca bala¤ca phāsuvihāra¤ca. Etha tumhepi bhikkhave
a¤¤atreva rattibhojanā bhu¤jatha, a¤¤atra kho pana bhikkhave tumhepi rattibhojanā
bhu¤jamānā appābādhata¤ca sa¤jānissatha appātaīkata¤ca lahuņņhāna¤ca bala¤ca
pāsuvihāra¤cā'ti. Evambhanteti kho te bhikkhå bhagavato paccassosuü. Atha kho bhagavā
kāsãsu anupubbena cārikaü caramāno yena kãņāgiri nāma kāsãnaü nigamo tadavasari. Tatra
sudaü bhagavā kãņāgirismiü viharati kāsãnaü nigame.

Tena kho pana samayena assajipunabbasukā nāma bhikkhå kãņāgirismiü āvāsikā honti. Atha
kho sambahulā bhikkhå yena assajipunabbasukā bhikkhå tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā
assajipunabbasuke bhikkhå etadavocuü: bhagavā kho āvuso a¤¤atreva rattibhojanā bhu¤jati
bhikkhu saīgho ca, a¤¤atra kho panāvuso rattibhojanā bhu¤jamānā appābādhata¤ca
sa¤jānanti appātaīkata¤ca lahuņņhāna¤ca bala¤ca phāsuvihāra¤ca. Etha tumhepi āvuso
a¤¤atreva rattibhojanā bhu¤jatha, a¤¤atra kho panāvuso tumhepi rattibhojanā bhu¤jamānā
appābādhata¤ca sa¤jānissatha, appātaīkata¤ca lahuņņhāna¤ca bala¤ca phāsuvihāra¤cā'ti.
[PTS Page 474] [\q 474/]      evaü vutte assajipunabbasukā bhikkhå te bhikkhå etadavocuü:
'mayaü kho āvuso sāya¤ceva bhu¤jāma pāto ca divā ca vikāle. Te mayaü sāya¤ceva
bhu¤jamānā pāto ca divā ca vikāle appābādhata¤ca sa¤jānāma appātaīkata¤ca
lahuņņhāna¤ca bala¤ca phāsuvihāra¤ca, te mayaü kiü sandiņņhikaü hitvā kālikaü
anudhāvissāma, sāya¤ceva mayaü bhu¤jissāma pāto ca divā ca vikāle'ti. Yato kho te
bhikkhu nāsakkhiüsu assajipunabbasuke bhikkhå sa¤¤āpetuü. Atha yena bhagavā
tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu,
ekamantaü nisinnā kho te bhikkhå bhagavantaü etadavocuü.

"Idha mayaü bhante yena assajipunabbasukā bhikkhå tenupasaīkamimha. Upasaīkamitvā
assajipunabbasuke bhikkhå etadavocumha: 'bhagavā kho āvuso a¤¤atreva rattibhojanā
bhu¤jati bhikkhusaīgho ca, a¤¤atra kho panāvuso rattibhojanā bhu¤jamānā appābādhata¤ca
sa¤jānanti appātaīkata¤ca lahuņņhāna¤ca bala¤ca phāsuvihāra¤ca. Etha tumhepi āvuso
a¤¤atreva rattibhojanā bhu¤jatha, a¤¤atra kho panāvuso tumhepi rattibhojanā bhu¤jamānā
appābādhata¤ca sa¤jānissatha, appātaīkata¤ca lahuņņhāna¤ca bala¤ca phāsuvihāra¤cā'ti.
Evaü vutte bhante assajipunabbasukā bhikkhå amhe etadavocuü: 'mayaü kho āvuso
sāya¤ceva bhu¤jāma pāto ca divā ca vikāle. Te mayaü sāya¤ceva bhu¤jamānā pāto ca divā
ca vikāle appābādhata¤ca sa¤jānāma appātaīkata¤ca lahuņņhāna¤ca bala¤ca phāsuvihāra¤ca,
te mayaü kiü sandiņņhikaü hitvā kālikaü anudhāvissāma, sāya¤ceva mayaü bhu¤jissāma
pāto ca divā ca vikāle'ti. Yato kho mayaü bhante nāsakkhimha assajipunabbasuke bhikkhå
sa¤¤apetuü. Atha mayaü etamatthaü bhagavato ārocemā"ti. 

[BJT Page 238] [\x 238/]     

Atha kho bhagavā a¤¤ataraü bhikkhuü āmantesi: ehi tvaü bhikkhu mama vacanena
assajipunabbasuke bhikkhå āmantehi, satthāyasmante āmantetã'ti. Evambhanteti kho so
bhikkhu bhagavato paņissutvā yena assajipunabbasukā bhikkhå tenupasaīkami.
Upasaīkamitvā assajipunabbasuke bhikkhå etadavoca: 'satthāyasmante āmantetã'ti.
Evamāvusoti kho assajipunabbasukā bhikkhå tassa bhikkhuno paņissutvā yena bhagavā
tenupasaīkamiüsu. Upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu.
Ekamantaü nisinne kho assajipunabbasuke bhikkhå bhagavā etadavoca,

'Saccaü kira bhakkhave sambahulā bhikkhå tumhe upasaīkamitvā etadavocuü: bhagavā kho
āvuso a¤¤atreva rattibhojanā bhu¤jati bhikkhusaīgho ca. A¤¤atra kho panāvuso rattibhojanā
bhu¤jamānā appabādhata¤ca sa¤jānanti appātaīkata¤ca lahuņņhāna¤ca bala¤ca
phāsuvihāra¤ca, etha tumhepi āvuso a¤¤atreva rattibhojanā bhu¤jatha, a¤¤atra kho
panāvuso tumhepi rattibhojanā bhu¤jamānā [PTS Page 475] [\q 475/]      appābādhata¤ca
sa¤jānissatha appātaīkata¤ca lahuņņhāna¤ca bala¤ca phāsuvihāra¤cā'ti. Evaü vutte kira
bhikkhave tumhe te bhikkhå evaü avacuttha: 'mayaü kho āvuso sāya¤ceva bhu¤jāma pāto
ca divā ca vikāle, te mayaü sāya¤ceva bhu¤jamānā pāto ca divā ca vikāle, appabādhata¤ca
sa¤jānāma appataīkata¤ca lahuņņhāna¤ca bala¤ca phāsuvihāra¤ca, te mayaü kiü
sandiņņhikaü hitvā kālikaü anudhāvissāma, sāya¤ceva mayaü bhu¤jissāma pāto ca divā ca
vikāle'ti.Evambhante.

Kinnu me tumhe bhikkhave evaü dhammaü desitaü ājānātha. Yaü ki¤cāyaü purisapuggalo
paņisaüvedeti sukhaü vā dukkhaü vā adukkhamasukhaü vā, tassa akusalā dhammā
parihāyanti, kusalā dhammā abhivaķķhantã'ti. No'hetaü bhante. Nanu me tumhe bhikkhave
evaü dhammaü desitaü ājānātha, 'idhekaccassa evaråpaü sukhaü vedanaü vediyato1 akusalā
dhammā abhivaķķhanti. Kusalā dhammā parihāyanti. Idha panekaccassa evaråpaü sukhaü
vedanaü vediyato1 akusalā dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā abhivaķķhanti.
Idhekaccassa evaråpaü dukkhaü vedanaü vediyato1 akusalā dhammā abhivaķķhanti.
Kusalā dhammā parihāyanti. Idhapanekaccassa evaråpaü dukkhaü vedanaü vediyato
akusalā dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā abhivaķķhanti. Idhekaccassa evaråpaü
adukkhamasukhaü vedanaü vediyato akusalā dhammā abhivaķķhanti, kusalā dhammā
parihāyanti. Idha panekaccassa evaråpaü adukkhamasukhaü vedanaü vediyato akusalā
dhammā parihāyanti. Kusalā dhammā abhivaķķhantãti evambhante.

--------------------------
1.Vedayato- machasaü, syā.

[BJT Page 240] [\x 240/]     

Sādhu bhikkhave mayā'cetaü bhikkhave a¤¤ātaü abhavissa adiņņhaü aviditaü asacchikataü
aphassitaü pa¤¤āya: idhekaccassa evaråpaü sukhaü vedanaü vediyato akusalā dhammā
abhivaķķhanti. Kusalā dhammā parihāyantãti. Evamahaü ajānanto'evaråpaü sukhaü
vedanaü pajahathā'ti vadeyyaü, api nu me etaü bhikkhave patiråpaü abhavissā'ti. No hetaü
bhante, yasmā ca kho etaü bhikkhave mayā ¤ātaü diņņhaü viditaü sacchikataü phassitaü
pa¤¤āya, 'idhekaccassa evaråpaü sukhaü vedanaü vediyato akusalā [PTS Page 476] [\q
476/]      dhammā abhivaķķhanti, kusalā dhammā parihāyantã'ti. Tasmāhaü 'evaråpaü
sukhaü vedanaü pajahathā'ti vadāmi.

Mayā'cetaü bhikkhave a¤¤ātaü abhavissa adiņņhaü aviditaü asacchikataü aphassitaü
pa¤¤āya: 'idhekaccassa evaråpaü sukhaü vedanaü vediyato akusalā dhammā parihāyanti,
kusalā dhammā abhivaķķhantã'ti. Evamahaü ajānanto 'evaråpaü sukhaü vedanaü
upasampajja viharathā'ti. Vadeyyaü. Api nu me etaü bhikkhave patiråpaü abhavissāti. No
hetaü bhante. 'Yasmā ca kho etaü bhikkhave mayā ¤ātaü diņņhaü viditaü sacchikataü
phassitaü pa¤¤āya 'idhekaccassa evaråpaü sukhaü vedanaü vediyato akusalā dhammā
parihāyanti, kusalā dhammā abhivaķķhantã'ti. Tasmāhaü evaråpaü sukhaü vedanaü
upasampajja viharathā'ti vadāmi.

Mayā'cetaü bhikkhave a¤¤ātaü abhavissa adiņņhaü aviditaü asacchikataü aphassitaü
pa¤¤āya: 'idhekaccassa evaråpaü dukkhaü vedanaü vediyato akusalā dhammā
abhivaķķhanti, kusalā dhammā parihāntã'ti. Evamahaü ajānanto 'evaråpaü dukkhaü
vedanaü pajahathā'ti vadeyyaü. Api nu me etaü bhikkhave patiråpaü abhavissāti. No hetaü
bhante. 'Yasmā ca kho etaü bhikkhave mayā ¤ātaü diņņhaü viditaü sacchikataü phassitaü
pa¤¤āya 'idhekaccassa evaråpaü dukkhaü vedanaü vediyato akusalā dhammā
abhivaķķhanti, kusalā dhammā parihāyantã'ti. Tasmāhaü evaråpaü dukkhaü vedanaü
pajahathāti vadāmi. 

Mayā'cetaü bhikkhave a¤¤ātaü abhavissa adiņņhaü aviditaü asacchikataü aphassitaü
pa¤¤āya: 'idhekaccassa evaråpaü dukkhaü vedanaü vediyato akusalā dhammā parihāyanti,
kusalā dhammā abhivaķķhantã'ti. Evamahaü ajānanto 'evaråpaü dukkhaü vedanaü
upasampajja viharathā'ti. Vadeyyaü.'Api nu me etaü bhikkhave patiråpaü abhavissā'ti. No
hetambhante. 'Yasmā ca kho etaü bhikkhave mayā ¤ātaü diņņhaü viditaü sacchikataü
phassitaü pa¤¤āya 'idhekaccassa evaråpaü dukkhaü vedanaü vediyato akusalā dhammā
parihāyanti, kusalā dhammā abhivaķķhantã'ti. Tasmāhaü evaråpaü dukkhaü vedanaü
upasampajja viharathā'ti vadāmi.

Mayā'cetaü bhikkhave a¤¤ātaü abhavissa adiņņhaü aviditaü asacchikataü aphassitaü
pa¤¤āya: 'idhekaccassa evaråpaü adukkhamasukhaü vedanaü vediyato akusalā dhammā
abhivaķķhayanti, kusalā dhammā parihāyantã'ti. Evamahaü ajānanto 'evaråpaü
adukkhamasukhaü vedanaü pajahathā'ti vadeyyaü. 'Api nu me etaü bhikkhave patiråpaü
abhavissā'ti. No hetambhante. 'Yasmā ca kho etaü bhikkhave mayā ¤ātaü diņņhaü viditaü
sacchikataü phassitaü pa¤¤āya 'idhekaccassa evaråpaü adukkhamasukhaü vedanaü vediyato
akusalā dhammā abhivaķķhanti, kusalā dhammā parihāyantã'ti. Tasmāhaü evaråpaü
adukkhamasukhaü vedanaü pajahathā'ti vadāmi

[BJT Page 242] [\x 242/]     

Mayā'cetaü bhikkhave a¤¤ātaü abhavissa adiņņhaü aviditaü asacchikataü aphassitaü
pa¤¤āya: 'idhekaccassa evaråpaü adukkhamasukhaü vedanaü vediyato akusalā dhammā
parihāyanti, kusalā dhammā abhivaķķhayantã'ti. Evamahaü ajānanto'evaråpaü
adukkhamasukhaü vedanaü upasampajja viharathā'ti vadeyyaü. 'Api nu me etaü bhikkhave
patiråpaü abhavissāti. No hetaü bhante. 'Yasmā ca kho etaü bhikkhave mayā ¤ātaü diņņhaü
viditaü sacchikataü phassitaü pa¤¤āya 'idhekaccassa evaråpaü adukkhamasukhaü vedanaü
vediyato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaķķhantã'ti. Tasmāhaü
evaråpaü [PTS Page 477] [\q 477/]      adukkhamasukhaü vedanaü upasampajja viharathā'ti
vadāmi

Nāhaü bhikkhave sabbesaüyeva bhikkhånaü appamādena karaõãyanti vadāmi. Naü
panāhaü bhikkhave sabbesaüyeva bhikkhånaü nāppamādena karaõãyanti vadāmi. Ye te
bhikkhave bhikkhå arahanto khãõāsavā vusitavanto katakaraõãyā ohitabhārā
anuppattasadatthā parikkhãõabhavasa¤¤ojanā sammada¤¤ā vimuttā. Tathāråpānāhaü
bhikkhave bhikkhånaü nāppamādena karaõãyanti vadāmi. Taü kissa hetu: kataü tesaü
appamādena abhabbā te pamajjituü,

Ye ca kho te bhikkhave bhikkhå sekkhā appattamānasā anuttaraü yogakkhemaü
patthayamānā viharanti. Tathāråpānāhaü bhikkhave bhikkhånaü appamādena karaõãya'nti
vadāmi. Taü kissa hetu: appevanāmime āyasmanto anulomikāni senāsanāni paņisevamānā
kalyāõamitte bhajamānā indriyāni samannānayamānā yassatthāya kulaputtā sammadeva
agārasmā anagāriyaü pabbajanti, tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme
sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyyu'nti. Imaü kho ahaü bhikkhave imesaü
bhikkhånaü appamādaphalaü sampassamāno appamādena karaõãyanti vadāmi.

Sattime bhikkhave puggalā santo saüvijjamānā lokasmiü. Katame satta: ubhatobhāgavimutto
pa¤¤āvimutto kāyasakkhã diņņhappatto1 saddhāvimutto dhammānusārã saddhānusārã.

Katamo ca bhikkhave puggalo ubhatobhāgavimutto: idha bhikkhave ekacco puggalo ye te
santā vimokkhā atikkamma råpe āruppā te kāyena phassitvā2 viharati, pa¤¤āya cassa disvā
āsavā parikkhãõā honti. Ayaü vuccati bhikkhave puggalo ubhatobhāgavimutto. Imassa kho
ahaü bhikkhave bhikkhuno na appamādena karaõãyanti vadāmi. Taü kissa hetu: kataü tassa
appamādena abhabbo so pamajjituü. 

--------------------------
1.Diņņhippatto-sãmu, machasaü,syā 2. Pusitvā-sãmu, machasaü,syā.

[BJT Page 244] [\x 244/]     

Katamo ca bhikkhave puggalo pa¤¤āvimutto: idha bhikkhave ekacco puggalo ye te santā
vimokkhā atikkamma råpe āruppā te kāyena phassitvā1 viharati, pa¤¤āya cassa disvā āsavā
parikkhãõā honti. Ayaü vuccati bhikkhave [PTS Page 478] [\q 478/]      puggalo
pa¤¤āvimutto. Imassa pi kho ahaü bhikkhave bhikkhuno na appamādena karaõãyanti
vadāmi. Taü kissa hetu: kataü tassa appamādena abhabbo so pamajjituü. 
Katamo ca bhikkhave puggalo kāyasakkhã: idha bhikkhave ekacco puggalo ye te santā
vimokkhā atikkamma råpe āruppā te kāyena phassitvā1 viharati, pa¤¤āya cassa disvā ekacce
āsavā parikkhãõā honti. Ayaü vuccati bhikkhave puggalo kāyasakkhi. Imassa kho ahaü
bhikkhave bhikkhuno appamādena 
Karaõãyanti vadāmi. Taü kissa hetu: appevanāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni
paņisevamāno kalyāõamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno yassatthāya kulaputtā
sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti, tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü
diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Imaü kho ahaü
bhikkhave imassa bhikkhuno appamādaphalaü sampassamāno appamādena karaõãyanti
vadāmi.

Katamo ca bhikkhave puggalo diņņhappatto: idha bhikkhave ekacco puggalo ye te santā
vimokkhā atikkamma råpe āruppā te kāyena phassitvā1 viharati, pa¤¤āya cassa disvā ekacce
āsavā parikkhãõā honti. Tathāgatappaveditā cassa dhammā pa¤¤āya vodiņņhā honti
vocaritā. Ayaü vuccati bhikkhave puggalo diņņhappatto.2 Imassa pi kho ahaü bhikkhave
bhikkhuno appamādena karaõãyanti vadāmi. Taü kissa hetu: appevanāma ayamāyasmā
anulomikāni senāsanāni paņisevamāno kalyāõamitte bhajamāno indriyāni
samannānayamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti,
tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā
upasampajja vihareyyāti. Imaü kho ahaü bhikkhave imassa bhikkhuno appamādaphalaü
sampassamāno appamādena karaõãyanti vadāmi.

Katamo ca bhikkhave puggalo saddhāvimutto: idha bhikkhave ekacco puggalo ye te santā
vimokkhā atikkamma råpe āruppā te kāyena phassitvā1 viharati, pa¤¤āya cassa disvā ekacce
āsavā parikkhãõā honti. Tathāgate cassa saddhā niviņņhā hoti målajātā patiņņhitā. Ayaü
vuccati bhikkhave puggalo saddhāvimutto. Imassa pi kho ahaü bhikkhave bhikkhuno
appamādena karaõãyanti vadāmi. Taü kissa hetu: appevanāma ayamāsasmā

------------------------
1.Phusitvā-sãmu, machasaü,syā 2. Diņņhippatto-sãmu, machasaü,syā.

[BJT Page 246] [\x 246/]     

Anulomikāni [PTS Page 479] [\q 479/]      senāsanāni paņisevamāno kalyāõamitte
bhajamāno indriyāni samannānayamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā
anagāriyaü pabbajanti, tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü
abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Imaü kho ahaü bhikkhave imassa bhikkhuno
appamādaphalaü sampassamāno appamādena karaõãyanti vadāmi.

Katamo ca bhikkhave puggalo dhammānusārã: idha bhikkhave ekacco puggalo ye te santā
vimokkhā atikkamma råpe āruppā te kāyena phassitvā1 viharati, pa¤¤āya cassa disvā āsavā
aparikkhãõā1 honti, tathāgatappaveditā cassa dhammā pa¤¤āya mattaso nijjhānaü
khamanti. Api cassa ime dhammā honti, seyyathãdaü: saddhindriyaü viriyindriyaü
satindriyaü samādhindriyaü pa¤¤indriyaü. Ayaü vuccati bhikkhave puggalo
dhammānusārã. Imassa pi kho ahaü bhikkhave bhikkhuno appamādena karaõãyanti
vadāmi. Taü kissa hetu: appevanāma ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paņisevamāno
kalyāõamitte bhajamāno indriyāni samannānayamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva
agārasmā anagāriyaü pabbajanti, tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme
sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyyāti. Imaü kho ahaü bhikkhave imassa
bhikkhuno appamādaphalaü sampassamāno appamādena karaõãyanti vadāmi.

Katamo ca bhikkhave puggalo saddhānusārã: idha bhikkhave ekacco puggalo ye te santā
vimokkhā atikkamma råpe āruppā te kāyena phassitvā viharati, pa¤¤āya cassa disvā āsavā
aparikkhãõā1 honti. Tathāgate cassa saddhāmattaü hoti pemamattaü. Api cassa ime
dhammā honti. Seyyathãdaü: saddhindriyaü viriyindriyaü satindriyaü samādhindriyaü
pa¤¤indriyaü. Ayaü vuccati bhikkhave puggalo saddhānusārã. Imassa pi kho ahaü
bhikkhave bhikkhuno na appamādena karaõãyanti vadāmi. Taü kissa hetu: appevanāma
ayamāyasmā anulomikāni senāsanāni paņisevamāno kalyāõamitte bhajamāno indriyāni
samannānayamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti,
tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā
upasampajja vihareyyāti. Imaü kho ahaü bhikkhave imassa bhikkhuno appamādaphalaü
sampassamāno appamādena karaõãyanti vadāmi.

Nāhaü bhikkhave ādikeneva a¤¤ārādhanaü vadāmi. Api ca bhikkhave anupubbasikkhā
anupubbakiriyā anupubbapaņipadā [PTS Page 480] [\q 480/]      a¤¤ārādhanā hoti.

------------------------
1. Ekacce āsavā parikkhãõā- machasaü,syā.

[BJT Page 248] [\x 248/]     

Katha¤ca bhikkhave anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaņipadā a¤¤ārādhanā hoti:
idha bhikkhave saddhājāto upasaīkamati, upasaīkamanto payirupāsati, payirupāsanto sotaü
odahati, ohitasoto1 dhammaü suõāti, sutvā dhammaü dhāreti, dhatānaü dhammānaü atthaü
upaparikkhati, atthaü upaparikkhato dhammā nijjhānaü khamanti,
dhammanijjhānakkhantiyā sati chando jāyati, chandajāto ussahati, ussahitvā2 tuleti, tulayitvā
padahati, pahitatto3 samāno kāyena ceva paramaü saccaü sacchikaroti, pa¤¤āya ca naü
paņivijjha4 passati.

Sāpi nāma bhikkhave saddhā nāhosi. Tampi nāma bhikkhave upasaīkamanaü nāhosi. Sāpi
nāma bhikkhave payirupāsanā nāhosi. Tampi nāma bhikkhave sotāvadhānaü nāhosi. Tampi
nāma bhikkhave dhammasavanaü nāhosi. Sāpi nāma5 bhikkhave dhammadhāraõā nāhosi.
Sāpi nāma bhikkhave atthåpaparikkhā nāhosi. Sāpi nāma bhikkhave dhammanijjhānakkhanti
nāhosi. Sopi nāma bhikkhave chando nāhosi. Sopi nāma bhikkhave ussāho nāhosi. Sāpi
nāma bhikkhave tulanā nāhosi. Tampi nāma bhikkhave padhānaü nāhosi. Vippaņipannā'ttha
bhikkhave. Micchāpaņipannā'ttha bhikkhave. Kãvadårevime bhikkhave moghapurisā
apakkantā imasmā dhammavinayā,

Atthi bhikkhave catuppadaü veyyākaraõaü yassuddiņņhassa vi¤¤å puriso na cirasseva
pa¤¤āyatthaü ājāneyya. Uddisissāmi vo bhikkhave. âjānissatha metanti. Ke ca mayaü bhante,
ke ca dhammassa a¤¤ātāroti. Yopi so bhikkhave satthā āmisagaru āmisadāyādo āmisehi
saüsaņņho viharati, tassapayaü evaråpã paõopaõaviyā na upeti. Eva¤ca no assa, atha naü
kareyyāma. Na ca no evamassa, na naü kareyyāmāti. Kimpana bhikkhave yaü tathāgato
sabbaso āmisehi visaüsaņņho viharati. Saddhassa bhikkhave sāvakassa satthusāsane
pariyogāya6 vattato ayamanudhammo hoti: satthā bhagavā, sāvako hamasmi. Jānāti
bhagavā, nāhaü jānāmãti. Saddhassa bhikkhave sāvakassa satthusāsane [PTS Page 481] [\q
481/]      pariyogāya vattato rumhaniyaü7 satthusāsanaü hoti ojavantaü. Saddhassa
bhikkhave sāvakassa satthusāsane pariyogāya5 vattato ayamanudhammo hoti: ' kāmaü taco
ca nahāru ca aņņhi ca avasissatu upasussatu sarãre maüsalohitaü. Yaü taü purisatthāmena
purisaviriyena purisaparakkamena pattabbaü, na taü apāpuõitvā viriyassa satthānaü
bhavissatã'ti. Saddhassa bhikkhave sāvakassa satthusāsane pariyogāya vattato dvinnaü
phalānaü a¤¤ataraü phalaü pāņikaīkhaü: diņņheva dhamme a¤¤ā, sati vā upādisese
anāgāmitāti.

-------------------------
1. Odahitasoto- sãmu. 2. Ussāhetvā-machasaü 3. Padahitatto - sãmu. 4. Ativijja- machasaü
[PTS 5.] Tampināma-sãmu. 6. Pariyogāhiya-machasaü pariyogayha-syā. 7.
Råëhanãyaü-machasaü,syā .

[BJT Page 250] [\x 250/]     
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti.

Kãņāgirisuttaü dasamaü.

Bhikkhuvaggo dutiyo

Tassa vaggassa uddānaü

Ku¤jara rāhula sassata lokā māluīkyaputto ca bhaddāli nāmo
Khuddadijātha sahampati yācaü nālaka ra¤¤ikãņāgirināmo.
[BJT Page 252] [\x 252/]     

2.3.1
Tevijjavacchagotta suttaü

Evaü me sutaü ekaü samayaü bhagavā vesāliyaü viharati mahāvane kåņāgārasālāyaü. Tena
kho pana samayena vacchagotto paribbājako ekapuõķarãke paribbājakārāme paņivasati.
Atha kho bhagavā pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya vesāliyaü piõķāya
pāvisi. Atha kho bhagavato etadahosi. Atippago kho tāva vesāliyaü piõķāya carituü.
Yannånāhaü yena ekapuõķarãko paribbājakārāmo, yena vacchagotto paribbājako,
tenupasaīkameyyanti. Atha kho bhagavā yena ekapuõķarãko paribbājakārāmo yena
vacchagotto paribbājako tenupasaīkami.

Addasā kho vacchagotto paribbājako bhagavantaü dåratova āgacchantaü, disvāna
bhagavantaü etadavoca: etu kho bhante bhagavā, svāgataü bhante bhagavato, cirassaü kho
bhante bhagavā imaü pariyāyamakāsi yadidaü idhāgamanāya. Nisãdatu bhante bhagavā
idamāsanaü pa¤¤attanti. Nisãdi bhagavā pa¤¤atte āsane. Vacchagottopi kho paribbājako
a¤¤ataraü [PTS Page 482] [\q 482/]      nãcaü āsanaü gahetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü
nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaü etadavoca: sutaü metaü bhante, samaõo
gotamo sabba¤¤å sabbadassāvã aparisesaü ¤āõadassanaü paņijānāti: carato ca me tiņņhato
ca suttassa ca jāgarassa ca satataü samitaü ¤āõadassanaü paccupaņņhitanti. Ye te bhante
evamāhaüsu: samaõo gotamo sabba¤¤å sabbadassāvã aparisesaü ¤āõadassanaü paņijānāti:
carato ca me tiņņhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataü samitaü ¤āõadassanaü
paccupaņņhitanti. Kacci te bhante bhagavato vuttavādino na ca bhagavantaü abhåtena
abbhācikkhanti. Dhammassa cānudhammaü byākaronti. Na ca koci sahadhammiko
vādānuvādo gārayhaü ņhānaü āgacchatã'ti.

Ye te vaccha, evamāhaüsu: samaõo gotamo sabba¤¤å sabbadassāvã aparisesaü
¤āõadassanaü paņijānāti: carato ca me tiņņhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataü samitaü
¤āõadassanaü paccupaņņhita'nti. Na me te vuttavādino, abbhācikkhanti ca pana maü te
asatā abhåtenā'ti.

Kathaü byākaramānā pana mayaü bhante vuttavādino ceva bhagavato assāma, na ca
bhagavantaü abhåtena abbhācikkheyyāma. Dhammassa cānudhammaü byākareyyāma. Na
ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaü ņhānaü āgaccheyyā'ti.

[BJT Page 254] [\x 254/]     

'Tevijjo samaõo gotamo'ti kho vaccha byākaramāno vuttavādã ceva me assa, na ca maü
abhåtena abbhācikkheyya, dhammassa cānudhammaü byākareyya, na ca koci
sahadhammiko vādānuvādo1 gārayhaü ņhānaü āgaccheyya. Ahaü hi vaccha yāvadeva
ākaīkhāmi anekavihitaü pubbenivāsaü anussarāmi. Seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi jātiyo,
tissopi jātiyo catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsatimpi jātiyo tiüsampi jātiyo
cattārãsampi jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi
saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe amutrāsiü evannāmo
evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato
cuto amutra udapādiü tatrāpāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro
evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapanno'ti. Iti sākāraü
sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarāmi. Ahaü hi vaccha yāvadeva ākaīkhāmi
dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne,
hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāmi. Ime vata
bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena
samannāgatā ariyānaü upavādakā micchādiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā, te kāyassa
bhedā parammaraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā, ime vā pana bhonto
sattā kāyasucaritena samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā
ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā
parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena satte passāmi cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe
dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāmi. Ahaü hi vaccha āsavānaü
khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā
upasampajja viharāmi. 'Tevijjo samaõo gotamo'ti [PTS Page 483] [\q 483/]      kho vaccha
byākaramāno vuttavādã ceva me assa na ca maü abhåtena abbhācikkheyya, dhammassa
cānudhammaü byākareyya, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo1 gārayhaü ņhānaü
āgaccheyyā'ti.

Evaü vutte vacchagotto paribbājako bhagavantaü etadavoca: atthi nu kho bho gotama koci
gihã gihãsa¤¤ojanaü appahāya kāyassa bhedā dukkhassantakaro'ti2. Natthi kho vaccha koci
gihã gihãsa¤¤ojanaü appahāya kāyassa bhedā dukkhassantakaro'ti2.

Atthi pana bho gotama koci gihã gihãsa¤¤ojanaü appahāya kāyassa bhedā saggåpago'ti. Na
kho vaccha eka¤¤eva sataü na dve satāni na tãõi satāni na cattāri satāni na pa¤ca satāni,
atha kho bhiyyova ye gihãsa¤¤ojanaü appahāya kāyassa bhedā saggåpagā'ti.

Atthi nu kho bho gotama koci ājãvako kāyassa bhedā dukkhassantakaro'ti. Natthi kho
vaccha koci ājãvako kāyassa bhedā dukkhassantakaro'ti.

Atthi pana bho gotama koci ājãvako kāyassa bhedā saggåpago'ti. Ito kho so vaccha
ekanavuto kappo yamahaü anussarāmi. Nābhijānāmi ka¤ci ājãvakaü saggåpagaü a¤¤atra
ekena, sopāsi kammavādã kiriyavādãti.

Evaü sante bho gotama su¤¤aü aduü titthāyatanaü antamaso saggåpagenāpãti. Evaü sante
vaccha su¤¤aü aduü titthāyatanaü antamaso saggåpagenāpãti.

Idamavoca bhagavā. Attamano vacchagotto paribbājako bhagavato bhāsitaü abhinandãti.

Tevijjavacchagotta suttaü paņhamaü.3.

--------------------------
1.Vādānupāto-sãmu. 2. Dukkhassantaü karoti- sãmu. 3. Tevijjavacchasuttaü niņņhitaü
paņhamaü- machasaü.

[BJT Page 256] [\x 256/]     

2.3.2
Aggivacchagotta suttaü.

Evaü me sutaü, ekaü samayaü bhagavā sāvatthiyaü viharati jetavane anāthapiõķikassa
ārāme. Atha kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaīkami. [PTS Page 484] [\q
484/]      upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi. Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü
vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaü
etadavoca:

Kinnu kho bho gotama ' sassato loko idameva sacchaü moghama¤¤a'nti evaüdiņņhã bhavaü
gotamo'ti. Na kho ahaü vaccha evaüdiņņhã 'sassato loko idameva sacchaü moghama¤¤a'nti.

Kimpana bho gotama 'asassato loko idameva saccaü moghama¤¤anti evaüdiņņhã bhavaü
gotamo'ti. Na kho ahaü vaccha evaüdiņņhã. 'Asassato loko idameva saccaü.
Moghama¤¤a'nti.

Kinnu kho gotama 'antavā loko idameva saccaü moghama¤¤anti evaüdiņņhã bhavaü
gotamo'ti. Na kho ahaü vaccha evaüdiņņhã. 'Antavā loko idameva saccaü, moghama¤¤a'nti.
Kimpana bho gotama 'anantavā loko idameva saccaü moghama¤¤a'nti evaüdiņņhã bhavaü
gotamoti. Na kho ahaü vaccha evaüdiņņhã, 'anantavā loko idameva saccaü.
Moghama¤¤a'nti.

Kinnu kho bho gotama 'taü jãvaü taü sarãraü idameva saccaü moghama¤¤a'nti evaüdiņņhã
bhavaü gotamoti. Na kho ahaü vaccha evaüdiņņhã, taü jãvaü taü sarãraü idameva saccaü,
moghama¤¤a'nti.

Kimpana bho gotama, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü idameva saccaü moghama¤¤a'nti
evaüdiņņhã bhavaü gotamoti. Na kho ahaü vaccha evaüdiņņhã, a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü
idameva saccaü, moghama¤¤a'nti.

Kinnu kho bho gotama, hoti tathāgato parammaraõā idameva saccaü moghama¤¤a'nti
evaüdiņņhã bhavaü gotamoti. Na kho ahaü vaccha evaüdiņņhã, 'hoti tathāgato parammaraõā
idameva saccaü moghama¤¤a'nti.

[BJT Page 258] [\x 258/]     

Kimpana bho gotama,'na hoti tathāgato parammaraõā idameva saccaü moghama¤¤a'nti
evaüdiņņhã bhavaü gotamoti. Na kho ahaü vaccha evaüdiņņhã. 'Na hoti tathāgato
parammaraõā idameva saccaü,moghama¤¤a'nti.

Kinnu kho bho gotama,'hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā idameva saccaü,
moghama¤¤a'nti evaüdiņņhã bhavaü gotamoti. [PTS Page 485] [\q 485/]      na kho ahaü
vaccha evaüdiņņhã. 'Hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā idameva
saccaü,moghama¤¤a'nti.

Kimpana bho gotama,'neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü
moghama¤¤a'nti evaüdiņņhã bhavaü gotamoti. Na kho ahaü vaccha evaüdiņņhã, 'neva hoti
na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti. 

Kinnu kho bho gotama, 'sassato loko, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti evaüdiņņhã bhavaü
gotamoti iti puņņho samāno na kho ahaü vaccha evaüdiņņhã, 'sassato loko, idameva saccaü
moghama¤¤antã'ti vadesi2. Kimpana bho gotama 'asassato loko, idameva saccaü,
moghama¤¤a'nti evaüdiņņhã bhavaü gotamoti iti puņņho samāno ' na kho ahaü vaccha
evaüdiņņhã, 'asassato loko, idameva saccaü, moghama¤¤antã'ti vadesi.

Kinnu kho bho gotama, 'antavā loko, idameva saccaü, moghama¤¤a'nti evaüdiņņhã bhavaü
gotamoti iti puņņho samāno na kho ahaü vaccha evaüdiņņhã, 'antavā loko, idameva saccaü
moghama¤¤antã'ti vadesi2 kimpana bho gotama 'anantavā loko, idameva saccaü,
moghama¤¤a'nti evaüdiņņhã bhavaü gotamoti iti puņņho samāno na kho ahaü vaccha
evaüdiņņhã, 'anantavā loko, idameva saccaü, moghama¤¤antã'ti vadesi.

Kinnu kho bho gotama, 'taü jãvaü taü sarãraü ,idameva saccaü, moghama¤¤a'nti evaüdiņņhã
bhavaü gotamoti iti puņņho samāno na kho ahaü vaccha evaüdiņņhã, 'taü jãvaü taü sarãraü,
idameva saccaü moghama¤¤antã'ti vadesi. Kimpana bho gotama'a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü,
idameva saccaü, moghama¤¤a'nti evaüdiņņhã bhavaü gotamoti iti puņņho samāno 'na kho
ahaü vaccha evaüdiņņhã 'a¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãraü, idameva saccaü, moghama¤¤antã'ti
vadesi.

---------------------------
1. Samaõo gotamo[PTS 2.@]Māghama¤¤anti vadesi-machasaü.Syā.

[BJT Page 260] [\x 260/]     

Kinnu kho bho gotama 'hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü moghama¤¤a'nti
evaüdiņņhã bhavaü gotamoti iti puņņho samāno 'na kho ahaü vaccha evaüdiņņhã 'hoti
tathāgato parammaraõā idameva saccaü moghama¤¤antã'ti vadesi. Kimpana bho gotama
'na hoti tathāgato parammaraõā. Idameva saccaü moghama¤¤a'ti evaüdiņņhã bhavaü
gotamoti iti puņņho samāno 'na kho ahaü vaccha evaüdiņņhã, ' na hoti tathāgato
parammaraõā, idameva saccaü, moghama¤¤antã'ti vadesi.

Kinnu kho bho gotama 'hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü
moghama¤¤a'nti evaüdiņņhã bhavaü gotamoti iti puņņho samāno 'na kho ahaü vaccha
evaüdiņņhã, hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü moghama¤¤antã'ti
vadesi. Kimpana bho gotama 'neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü
moghama¤¤a'nti evaüdiņņhã bhavaü gotamoti iti puņņho samāno 'na kho ahaü vaccha
evaüdiņņhã, neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõā, idameva saccaü
moghama¤¤antã'ti vadesi. Kimpana bhavaü gotamo ādãnavaü sampassamāno evaü imāni
sabbaso diņņhigatāni anupagatoti.

Sassato lokoti kho vaccha diņņhigatametaü diņņhigahanaü diņņhikantāraü diņņhivisåkaü
diņņhivipphanditaü diņņhisa¤a¤ojanaü, sadukkhaü savighātaü saupāyāsaü sapariëāhaü. Na
nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na
nibbānāya saüvattati. 

Asassato lokoti kho vaccha diņņhigatametaü diņņhigahanaü diņņhikantāraü diņņhivisåkaü
diņņhivipphanditaü diņņhisa¤a¤ojanaü, sadukkhaü savighātaü saupāyāsaü sapariëāhaü. Na
nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na
nibbānāya saüvattati. 

Antavā lokoti kho vaccha diņņhigatametaü diņņhigahanaü diņņhikantāraü diņņhivisåkaü
diņņhivipphanditaü diņņhisa¤a¤ojanaü, sadukkhaü savighātaü saupāyāsaü sapariëāhaü. Na
nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na
nibbānāya saüvattati. 

Anantavā lokoti kho vaccha diņņhigatametaü diņņhigahanaü diņņhikantāraü diņņhivisåkaü
diņņhivipphanditaü diņņhisa¤a¤ojanaü, sadukkhaü savighātaü saupāyāsaü sapariëāhaü. Na
nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na
nibbānāya saüvattati. 

Taü jãvaü taü sarãranti kho vaccha diņņhigatametaü diņņhigahanaü diņņhikantāraü
diņņhivisåkaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤a¤ojanaü, sadukkhaü savighātaü saupāyāsaü
sapariëāhaü. Na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na
sambodhāya na nibbānāya saüvattati. 

A¤¤aü jãvaü a¤¤aü sarãranti kho vaccha diņņhigatametaü diņņhigahanaü diņņhikantāraü
diņņhivisåkaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤a¤ojanaü, sadukkhaü savighā taü saupāyāsaü
sapariëāhaü. Na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na
sambodhāya na nibbānāya saüvattati. 

Hoti tathāgato parammaraõāti kho [PTS Page 486] [\q 486/]      vaccha diņņhigatametaü
diņņhigahanaü diņņhikantāraü diņņhivisåkaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤a¤ojanaü,
sadukkhaü savighātaü saupāyāsaü sapariëāhaü. Na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na
upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattati. 

Na hoti tathāgato parammaraõāti kho vaccha diņņhigatametaü diņņhigahanaü
diņņhikantāraü diņņhivisåkaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤a¤ojanaü, sadukkhaü savighātaü
saupāyāsaü sapariëāhaü. Na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na
abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattati. 

Hoti ca na ca hoti tathāgato parammaraõāti kho vaccha diņņhigatametaü diņņhigahanaü
diņņhikantāraü diņņhivisåkaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤a¤ojanaü, sadukkhaü savighātaü
saupāyāsaü sapariëāhaü. Na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na
abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattati. 

Neva hoti na na hoti tathāgato parammaraõāti kho vaccha diņņhigatametaü diņņhigahanaü
diņņhikantāraü diņņhivisåkaü diņņhivipphanditaü diņņhisa¤a¤ojanaü, sadukkhaü savighātaü
saupāyāsaü sapariëāhaü. Na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na
abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattati. Imaü kho ahaü vaccha ādãnavaü
sampassamāno evaü imāni sabbaso diņņhigatāni anupagatoti.

'Atthi pana bhoto gotamassa ki¤ci diņņhigata'nti. Diņņhigatanti kho vaccha apanãtametaü
tathāgatassa. Diņņhaü hetaü vaccha tathāgatena: iti råpaü, iti råpassa samudayo, iti råpassa
atthaīgamo, iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthaīgamo, iti sa¤¤ā, iti
sa¤¤āya samudayo, iti sa¤¤āya atthaīgamo, iti saīkhārā, iti saükhārānaü samudayo, iti
saīkhārānaü atthaügamo, iti vi¤¤āõaü, iti vi¤¤āõassa samudayo, iti vi¤¤āõassa
atthaīgamoti. Tasmā tathāgato sabbama¤¤itānaü sabbamathitānaü
sabbaahiīkāramamiīkāramānānusayānaü1 khayā virāgā nirodhā cāgā paņinissaggā anupādā
vimuttoti vadāmãti.

--------------------------
1. Sabbaahaükāramamaükāramānānusayānaü- machasaü. Sabbāhaükāra...Syā:

[BJT Page 262] [\x 262/]     

Evaü vimuttacitto pana bho gotama bhikkhu kuhiü upapajjatãti? Upapajjatãti kho vaccha na
upeti. Tena hi bho gotama na upapajjatãti? Na upapajjatãti kho vaccha na upeti. Tena hi bho
gotama upapajjatãti ca na ca upapajjatãti? Upapajjati ca na ca upapajjatãti kho vaccha na
upeti. Tena hi bho gotama neva upapajjati na nåpapajjatãti? Neva upapajjati na nåpapajjatãti
kho vaccha na upetãti.

Evaü vimuttacitto pana bho gotama bhikkhu kuhiü upapajjatãti iti puņņho samāno
'upapajjatãti kho vaccha na upetã'ti vadesi. Tena hi bho gotama na upapajjatã'ti iti puņņho
samāno 'na upapajjatãti kho vaccha na upetã'ti vadesi. Tena hi bho gotama upapajjati ca na
ca upapajjatãti iti puņņho samāno 'upapajjati ca na ca upapajjatãti kho vaccha na upetã'ti
vadesi. Tena hi bho gotama neva upapajjati na nåpapajjatãti iti puņņho samāno 'neva
upapajjati, [PTS Page 487] [\q 487/]      na nåpapajjatãti kho vaccha na upetã'ti vadesi.
Etthāhaü bho gotama a¤¤āõamāpādiü, ettha sammohamāpādiü. Yāpi me esā bhoto
gotamassa purimena kathāsallāpena ahu pasādamattā, sāpi me etarahi antarahitāti.

Alaü hi te vaccha a¤¤āõāya, alaü sammohāya. Gambhãrohāyaü1 vaccha dhammo duddaso
duranubodho santo paõãto atakkāvacaro nipuõo paõķitavedanãyo. So tayā dujjāno
a¤¤adiņņhikena a¤¤akhantikena a¤¤arucikena a¤¤atrayogena a¤¤atthācariyakena.2 Tena hi
vaccha ta¤¤e'vettha paņipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naü byākareyyāsi.

Taü kiü ma¤¤asi vaccha, sace te purato aggi jaleyya, jāneyyāsi tvaü ayaü me purato aggi
jalatãti? Sace me bho gotama purato aggi jaleyya, jāneyyāhaü 'ayaü me purato aggi jalatã'ti.
Sace pana taü vaccha evaü puccheyya, 'yo te ayaü purato aggi jalati, ayaü aggi kiü paņicca
jalatã'ti. Evaü puņņho tvaü vaccha kinti byākareyyāsãti? Sace maü bho gotama evaü
puccheyya 'yo te ayaü purato aggi jalati, ayaü aggi kiü paņicca jalatã'ti. Evaü puņņho ahaü
bho gotama evaü byākareyyaü. 'Yo me ayaü purato aggi jalati, ayaü aggi
tiõakaņņhåpādānaü paņicca jalatãti. Sace te vaccha purato so aggi nibbāyeyya, jāneyyāsi tvaü
ayaü me purato aggi nibbutoti? Sace me bho gotama purato so aggi nibbāyeyya, jāneyyāhaü
ayaü me purato aggi nibbutoti. Sace pana taü vaccha evaü puccheyya 'yo te ayaü purato
aggi nibbuto so aggi ito katamaü disaü gato, puratthimaü vā pacchimaü vā uttaraü vā
dakkhiõaü vāti. Evaü puņņho tvaü vaccha kinti byākareyyāsãti? Na upeti bho gotama. Yaü
hi so gotama aggi tiõakaņņhåpādānaü paņicca ajali 3 tassa ca pariyādānā a¤¤assa ca
anupahārā anāhāro nibbuto'teva saīkhaü gacchatã'ti.

------------------------
1.Gambhãro hayaü-syā. 2. A¤¤atrācariyakena-machasaü 3. Jalati -syā.

[BJT Page 264] [\x 264/]     

Evameva kho vaccha yena råpena tathāgataü pa¤¤āpayamāno pa¤¤āpeyya, taü råpaü
tathāgatassa pahãnaü ucchinnamålaü tālāvatthukataü anabhāvakataü āyatiü
anuppādadhammaü. Råpasaīkhāvimutto1 kho vaccha tathāgato gambhãro appameyyo
duppariyogāho2 seyyathāpi mahāsamuddo, upapajjatãti na upeti, na upapajjatãti na upeti,
[PTS Page 488] [\q 488/]      upapajja ti ca na ca upapajjatãti na upeti, neva upapajjati na
nåpapajjatãti na upeti. Yāya vedanāya tathāgataü pa¤¤āpayamāno pa¤¤āpeyya, sā vedanā
tathāgatassa pahãnā ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāva katā āyatiü anuppādadhammā.
Vedanā saīkhāvimutto3 kho vaccha tathāgato gambhãro appameyyo duppariyogāho
seyyathāpi mahāsamuddo, upapajjatãti na upeti, na upapajjatãti na upeti, upapajjati ca na ca
upapajjatãti na upeti, neva upapajjati nåpapajjatãti na upeti. Yāya sa¤¤āya tathāgataü
pa¤¤āpayamāno pa¤¤āpeyya, sā sa¤¤ā tathāgatassa pahãnā ucchinnamålā tālāvatthukatā
anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā. Sa¤¤āsaīkhāvimutto kho vaccha tathāgato
gambhãro appameyyo duppariyogāho, seyyathāpi mahāsamuddo, upapajjatãti na upeti, na
upapajjatãti na upeti, upapajjati ca na ca upapajjatãti na upeti, neva upapajjati na
nåpapajjatãti na upeti. Yehi saīkhārehi tathāgataü pa¤¤āpayamāno pa¤¤āpeyya, te saīkhārā
tathāgatassa pahãnā ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiü anuppādadhammā.
Saīkhārasaīkhāvimutto kho vaccha tathāgato gambhãro appameyyo duppariyogāho
seyyathāpi mahāsamuddo, upapajjatãti na upeti, na upapajjatãti na upeti, upapajjati ca na ca
upapajjatãti na upeti, neva upapajjati na nåpapajjatãti na upeti. Yena vi¤¤āõena tathāgataü
pa¤¤āpayamāno pa¤¤āpeyya, taü vi¤¤āõaü tathāgatassa pahãnaü ucchinnamålaü
tālāvatthukataü anabhāvakataü āyatiü anuppādadhammaü. Vi¤¤āõasaīkhāvimutto kho
vaccha tathāgato gambhãro appameyyo duppariyogāho seyyathāpi mahāsamuddo,
upapajjatãti na upeti, na upapajjatãti na upeti, upapajjati ca na ca upapajjatãti na upeti, neva
upapajjati na nåpapajjatãti na upetãti.

Evaü vutte vacchagotto paribbājako bhagavantaü etadavoca: seyyathāpi bho gotama
gāmassa vā nigamassa vā avidåre mahāsāëarukkho, tassa aniccatā sākhāpalāsaü4 palujjeyya
tacapapaņikaü5 palujjeyya6 pheggu palujjeyya. So aparena samayena apagatasākhā palāso
apagatatacapapaņiko apagataphegguko suddho assa sāre patiņņhito, evamevidaü bhoto
gotamassa pāvacanaü apagatasākhāpalāsaü apagatatacapapaņikaü apagatapheggukaü
suddhaü sāre patiņņhitaü. Abhikkantaü bho gotama. Abhikkantaü bho gotama, seyyathāpi
bho gotama nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü
ācikkheyya' andhakāre [PTS Page 489] [\q 489/]      vā telapajjotaü dhāreyya, 'cakkhumanto
råpāni dakkhintã'ti, evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü
bhavantaü gotamaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca. Upāsakaü maü
bhavaü gotamo dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatanti.

Aggivacchagotta suttaü dutiyaü

-------------------------
1. Råpasaīkhayavimutto- machasaü 2. Duppariyogāëho-machasaü 3.
Vedanāsaīkhaya-machasaü. 4. Sākhāpalāsā-sãmu, machasaü 5.Tacapapaņikā-sãmu,machasaü
6. Palujjeyyuü-sãmu.Machasaü.

[BJT Page 266] [\x 266/]     

2.3.3.

Mahāvacchagotta suttaü

Evaü me sutaü ekaü samayaü bhagavā rājagahe viharati veluvane kalandakanivāpe. Atha
kho vacchagotto paribbājako yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā bhagavatā
saddhiü sammodi. Sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi.
Ekamantaü nisinno kho vacchagotto paribbājako bhagavantaü etadavoca:

Dãgharattāhaü bhotā gotamena sahakathã, sādhu me bhavaü gotamo saīkhittena
kusalākusalaü desetå'ti.

Saīkhittenapi kho te ahaü vaccha kusalākusalaü deseyyaü, vitthārenapi kho te ahaü vaccha
kusalākusalaü deseyyaü. Api ca te ahaü vaccha saīkhittena kusalā-kusalaü desissāmi. Taü
suõāhi, sādhukaü manasi karohi bhāsissāmãti.

Evaü bhoti kho vacchagotto paribbājako bhagavato paccassosi. Bhagavā etadavoca:

Lobho kho vaccha akusalaü, alobho kusalaü. Doso kho vaccha akusalaü, adoso kusalaü.
Moho kho vaccha akusalaü, amoho kusalaü. Iti kho vaccha ime tayo dhammā akusalā, tayo
dhammā kusalā. Pāõātipāto kho vaccha akusalaü, pāõātipātā veramaõã kusalaü.
Adinnādānaü kho vaccha akusalaü, adinnādānā veramaõã kusalaü. Kāmesumicchācāro kho
vaccha akusalaü, kāmesumicchācārā veramaõã kusalaü. Musāvādo kho vaccha akusalaü,
musāvādā veramaõã kusalaü pisunā vācā kho vaccha [PTS Page 490] [\q 490/]     
akusalaü, pisunā vācā1 veramaõã kusalaü. Pharusā vācā kho vaccha akusalaü, pharusā
vācā2 veramaõã kusalaü. Samphappalāpā kho vaccha akusalaü, samphappalāpā veramaõã
kusalaü. Abhijjhā kho vaccha akusalaü, anabhijjhā kusalaü. Byāpādo kho vaccha akusalaü,
abyāpādo kusalaü. Micchādiņņhi kho vaccha akusalaü, sammādiņņhi kusalaü. Iti kho vaccha
ime dasa dhammā akusalā, dasa dhammā kusalā.

Yatho kho vaccha bhikkhuno taõhā pahãnā hoti ucchinnamålā tālāvatthukatā anabhāvakatā3
āyatiü anuppādadhammā. So hoti bhikkhu arahaü khãõāsavo vusitavā katakaraõãyo
ohitabhāro anuppattasadattho parikkhãõabhavasa¤¤ojano sammada¤¤āvimuttoti.

-------------------------
1. Pisuõāya vācāya-machasaü,syā[PTS 2.] Pharusāya vācāya-machasaü syā,[PTS]
3. Anabhāvaükatā-machasaü anabhāvaügatā-syā.

[BJT Page 268] [\x 268/]     

Tiņņhatu bhavaü gotamo. Atthi pana bhoto gotamassa ekabhikkhåpi sāvako1 āsavānaü
khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā
upasampajja viharatãti.

Na kho vaccha ekaüyeva sataü na dve satāni na tãõi satāni na cattāri satāni na pa¤ca satāni,
atha kho bhiyyova ye bhikkhå mama sāvakā āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü
pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharantãti.

Tiņņhatu bhavaü gotamo, tiņņhantu bhikkhå. Atthi pana bhoto gotamassa ekabhikkhunãpi
sāvikā āsavānaü khayā anāsavaü ceto vimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü
abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharatãti.

Na kho vaccha ekaüyeva sataü na dve satāni na tãõi satāni na cattāri satāni na pa¤ca satāni,
atha kho bhiyyova yā bhikkhuniyo mama sāvikā āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü
pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharantãti.

Tiņņhatu bhavaü gotamo, tiņņhantu bhikkhå. Tiņņhantu bhikkhuniyo. Atthi pana bhoto
gotamassa ekåpāsakopi sāvako gihã odātavasano brahmacārã pa¤cannaü2 orambhāgiyānaü
sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokāti.

Na kho vaccha ekaüyeva sataü na dve satāni na tãõi satāni na cattāri satāni na pa¤ca satāni.
Atha kho bhiyyova ye upāsakā mama sāvakā gihã odātavasanā brahmacārino pa¤cannaü
orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü [PTS Page 491] [\q 491/]      parikkhayā opapātikā tattha
parinibbāyino anāvattidhammā tasmā lokāti.

Tiņņhatu bhavaü gotamo, tiņņhantu bhikkhå, tiņņhantu bhikkhuniyo, tiņņhantu upāsakā gihã
odātavasanā brahmacārino. Atthi pana bhoto gotamassa ekåpāsakopi gihã odātavasano
kāmabhogã sāsanakaro ovādapatikaro tiõõavicikiccho3 vigatakathaīkatho vesārajjappatto
aparappaccayo satthusāsane viharatãti.

Na kho vaccha ekaüyeva sataü na dve satāni na tãõi satāni na cattāri satāni na pa¤ca satāni.
Atha kho bhiyyova ye upāsakā mama sāvakā gihã odātavasanā kāmabhogino sasanakarā
ovādapatikarā tiõõavicikicchā vigatakathaīkathā vesārajjappattā satthusāsane viharantã'ti.

--------------------------
1. Sāvako yo-machasaü. 2. Yo pa¤cannaü- machasaü. 3. Yo tiõõavicikiccho -machasaü.

[BJT Page 270] [\x 270/]     

Tiņņhatu bhavaü gotamo, tiņņhantu bhikkhå, tiņņhantu bhikkhuniyo, tiņņhantu upāsakā gihã
odātavasanā brahmacārino, tiņņhantu upāsakā gihã odātavasanā kāmabhogino. Atthi pana
bhoto gotamassa ekåpāsikāpi sāvikā gihinã odātavasanā brahmacāriõã pa¤cannaü1
orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyinã anāvattidhammā
tasmā lokāti.

Na kho vaccha ekaüyeva sataü na dve satāni na tãõi satāni na cattāri satāni na pa¤ca satāni.
Atha kho bhiyyova yā upāsikā mama sāvikā gihiniyo odātavasanā brahmacāriõiyo
pa¤cannaü orambhāgiyānaü sa¤¤ojanānaü parikkhayā opapātikā tattha parinibbāyiniyo
anāvattidhammā tasmā lokāti.

Tiņņhatu bhavaü gotamo, tiņņhantu bhikkhå, tiņņhantu bhikkhuniyo, tiņņhantu upāsakā gihã
odātavasanā brahmacārino, tiņņhantu upāsakā gihã odātavasanā kāmabhogino, tiņņhantu
upāsikā gihiniyo odātavasanā brahmacāriõiyo. Atthi pana bhoto gotamassa ekåpāsikāpi
sāvikā gihinã odātavasanā kāmabhoginã2 sāsanakarā ovādapatikarā tiõõavicikicchā
vigatakathaīkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane viharatãti.

Na kho vaccha ekaüyeva sataü na dve satāni na tãõi satāni na cattāri satāni na pa¤casatāni.
Atha kho bhiyyova yā upāsikā mama sāvikā gihiniyo3 odātavasanā kāmabhoginiyo
sāsanakarā ovādapatikarā tiõõavicikicchā vigatakathaīkathā vesārajjappattā aparappaccayā
satthusāsane viharantãti.

Sace hi bho gotama imaü dhammaü bhava¤¤eva gotamo ārādhako abhavissa. No ca kho
bhikkhå ārādhakā [PTS Page 492] [\q 492/]      abhaviüsu. Evamidaü brahmacariyaü
aparipåraü abhavissa tenaīgena. Yasmā ca kho bho gotama imaü dhammaü bhava¤ceva
gotamo ārādhako bhikkhå ca ārādhakā. Evamidaü brahmacariyaü paripåraü tenaīgena.

Sace hi bho gotama imaü dhammaü bhava¤ceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhå ca
ārādhakā abhaviüsu, no ca kho bhikkhuniyo ārādhikā abhaviüsu, evamidaü brahmacariyaü
aparipåraü abhavissa tenaīgena. Yasmā ca kho bho gotama imaü dhammaü bhava¤ceva
gotamo ārādhako bhikkhå ca ārādhakā, bhikkhåniyoca ārādhikā, evamidaü brahmacariyaü
paripåraü tenaīgena.

--------------------------
1. Yā pa¤cannaü-machasaü 2. Kāmabhoginiyo- sãmu 3. Gihã-sãmu.

[BJT Page 272] [\x 272/]     

Sace hi bho gotama imaü dhammaü bhava¤ceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhå ca
ārādhakā abhaviüsu, bhikkhåniyo ca ārādhikā abhaviüsu, no ca kho upāsakā gihã
odātavasanā brahmacārino ārādhakā abhaviüsu, evamidaü brahmacariyaü aparipåraü
abhavissa tenaīgena. Yasmā ca kho bho gotama imaü dhammaü bhava¤ceva gotamo
ārādhako, bhikkhu ca ārādhakā, bhikkhuniyo ca ārādhikā, upāsakā ca gihã odātavasanā
brahmacārino ārādhakā, evamidaü brahmacariyaü paripåraü tenaīgena.

Sace hi bho gotama imaü dhammaü bhava¤ceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhå ca
ārādhakā abhaviüsu, bhikkhuniyo ca ārādhikā abhaviüsu, upāsakā ca gihã odātavasanā
brahmacārino ārādhakā abhaviüsu, no ca kho upāsakā gihã odātavasanā kāmabhogino
ārādhakā abhaviüsu, evamidaü brahmacariyaü aparipåraü abhavissa tenaīgena. Yasmā ca
kho bho gotama imaü dhammaü bhava¤ceva gotamo ārādhako, bhikkhå ca ārādhakā,
bhikkhuniyo ca ārādhikā, upāsakā ca gihã odātavasanā brahmacārino ārādhakā upāsakā ca
gihã odātavasanā kāmabhogino ārādhakā, evamidaü brahmacariyaü paripåraü tenaīgena

Sace hi bho gotama imaü dhammaü bhava¤ceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhå ca
ārādhakā abhaviüsu, bhikkhuniyo ca ārādhikā abhaviüsu, upāsakā ca gihã odātavasanā
brahmacārino ārādhakā abhaviüsu, upāsakā ca gihã odātavasanā kāmabhogino ārādhakā
abhaviüsu, no ca kho upāsikā gihiniyo odātavasanā [PTS Page 493] [\q 493/]     
brahmacāriõiyo ārādhikā abhaviüsu, evamidaü brahmacariyaü aparipåraü abhavissa
tenaīgena. Yasmā ca kho bho gotama imaü dhammaü bhava¤ceva gotamo ārādhako
bhikkhå ca ārādhakā bhikkhuniyo ca ārādhikā upāsakā ca gihã odātavasanā brahmacārino
ārādhakā upāsakā ca gihã odātavasanā kāmabhogino ārādhakā upāsikā ca gihiniyo
odātavasanā brahmacāriõiyo ārādhikā, evamidaü brahmacariyaü paripåraü tenaīgena.

Sace hi bho gotama imaü dhammaü bhava¤ceva gotamo ārādhako abhavissa, bhikkhå ca
ārādhakā abhaviüsu, bhikkhuniyo ca ārādhikā abhaviüsu, upāsakā ca gihã odātavasanā
brahmacārino ārādhakā abhaviüsu, upāsakā ca gihã odātavasanā kāmabhogino ārādhakā
abhaviüsu, upāsikā ca gihiniyo odātavasanā brahmacāriõiyo ārādhikā abhaviüsu, no ca kho
upāsikā gihiniyo odātavasanā kāmabhoginiyo ārādhikā abhaviüsu, evamidaü brahmacariyaü
aparipåraü abhavissa tenaīgena. Yasmā ca kho bho gotama imaü dhammaü bhava¤ceva
gotamo ārādhako bhikkhå ca ārādhakā bhikkhuniyo ca ārādhikā upāsakā ca gihã
odātavasanā brahmacārino ārādhakā upāsakā ca gihã odātavasanā kāmabhogino ārādhakā
upāsikā ca gihiniyo odātavasanā brahmacāriõiyo ārādhikā upāsikā ca gihiniyo odātavasanā
kāmabhoginiyo ārādhikā. Evamidaü brahmacariyaü paripåraü tenaīgena.

[BJT Page 274] [\x 274/]     

Seyyathāpi bho gotama gaīgānadã samuddaninnā samuddapoõā samuddapabhārā
samuddaü āhacca tiņņhati. Evamevāyaü bhoto gotamassa parisā sagahaņņhapabbajitā
nibbānaninnā nibbānapoõā nibbānapabbhārā nibbānaü āhacca tiņņhati. Abhikkantaü bho
gotama abhikkantaü bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaü vā ukkujjeyya,
paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya' andhakāre vā telapajjotaü
dhāreyya, 'cakkhumanto råpāni dakkhintã'ti, evameva bhotā gotamena anekapariyāyena
dhammo pakāsito. Esāhaü bhavantaü gotamaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ca
bhikkhusaīgha¤ca. Labheyyāhaü bhoto gotamassa santike pabbajjaü labheyyaü
upasampadanti. [PTS Page 494] [\q 494/]     

Yo kho vaccha a¤¤atitthiyapubbo imasmiü dhammavinaye ākaīkhati pabbajjaü, ākaīkhati
upasampadaü. So cattāro māse parivasati. Catunnaü māsānaü accayena āraddhacittā
bhikkhå pabbājenti, upa sampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mettha puggalavemattatā
viditāti.

Sace bhante a¤¤atitthiyapubbā imasmiü dhammavinaye ākaīkhantā pabbajjaü ākaīkhantā
upasampadaü cattāro māse parivasanti. Catunnaü māsānaü accayena āraddhacittā bhikkhå
pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. Ahaü cattāri vassāni parivasissāmi. Catunnaü
maü vassānaü accayena āraddhacittā bhikkhå pabbājentu, upasampādentu
bhikkhubhāvāyāti. Alattha kho vacchagotto paribbājako bhagavato santike pabbajjaü, alattha
upasampadaü.

Aciråpasampanno kho panāyasmā vacchagotto addhamāsåpasampanno yena bhagavā
tenupasaīkami, upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü
nisinno kho āyasmā vacchagotto bhagavantaü etadavoca: 'yāvatakaü bhante sekhena ¤āõena
sekhāya vijjāya pattabbaü, anuppattaü taü mayā uttariü me bhagavā dhammaü desetåti.
Tena hi tvaü vaccha, dve dhamme uttariü1 bhāvehi, samatha¤ca vipassana¤ca. Ime kho te
vaccha dve dhammā uttariü1 bhāvitā, samatho ca vipassanāca. Anekadhātupaņivedhāya
saüvattissanti. So tvaü vaccha yāvadeva ākaīkhissasi, anekavihitaü iddhividhaü
paccanubhaveyyaü, ekopi hutvā bahudhā assaü, bahudhāpi hutvā eko assaü, āvãbhāvaü
tirobhāvaü tirokuķķaü tiropākāraü tiropabbataü asajjamāno gaccheyyaü seyyathāpi ākāse,
paņhaviyāpi ummujjanimujjaü kareyyaü seyyathāpi udake, udakepi abhejjamāne2
gaccheyyaü seyyathāpi paņhaviyaü, ākāsepi pallaīkena kameyyaü seyyathāpi pakkhã
sakuõo, imepi candimasuriye evaü mahiddhike evaü mahānubhāve pāõinā parimaseyyaü,
parimajjeyyaü, yāva brahmalokāpi kāyena vasaü vatteyya'nti. Tatra tatreva sakkhibhabbataü
pāpuõissasi sati sati āyatane. 

So tvaü vaccha yāvadeva ākaīkhissasi: dibbāya sotadhātuyā [PTS Page 495] [\q 495/]     
visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suõeyyaü, dibbe ca mānuse ca , ye dåre
santike cāti. Tatra tatreva sakkhibhabbataü pāpuõissasi sati sati āyatane.

--------------------------
1.Uttari-machasaü 2.Abhejjamāno-sãmu.

[BJT Page 276] [\x 276/]     

So tvaü vaccha yāvadeva ākaīkhissasi: parasattānaü parapuggalānaü cetasā ceto paricca
pajāneyyaü. Sarāgaü vā cittaü sarāgaü cittanti pajāneyyaü, vãtarāgaü vā cittaü vãtarāgaü
cittanti pajāneyyaü, sadosaü vā cittaü sadosaü cittanti pajāneyyaü, vãtadosaü vā cittaü
vãtadosaü cittanti pajāneyyaü, samohaü vā cittaü samohaü cittanti pajāneyyaü, vãtamohaü
vā cittaü vãtamohaü cittanti pajāneyyaü, saīkhittaü vā cittaü saīkhittaü cittanti pajāneyyaü,
vikkhittaü vā cittaü vikkhittaü cittanti pajāneyyaü, mahaggataü vā cittaü mahaggataü
cittanti pajāneyyaü, amahaggataü vā cittaü amahaggataü cittanti pajāneyyaü, sa uttaraü vā
cittaü sauttaraü cittanti pajāneyyaü, anuttaraü vā cittaü anuttaraü cittanti pajāneyyaü,
samāhitaü vā cittaü samāhitaü cittanti pajāneyyaü, asamāhitaü vā cittaü asamāhitaü cittanti
pajāneyyaü, vimuttaü vā cittaü vimuttaü cittanti pajāneyyaü, avimuttaü vā cittaü avimuttaü
cittanti pajāneyyanti. Tatra tatreva sakkhibhabbataü pāpuõissasi sati sati āyatane .

So tvaü vaccha yāvadeva ākaīkhissasi: anekavihitaü pubbenivāsaü anussareyyaü,
seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi jātiyo, tissopi jātiyo catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi
jātiyo vãsatimpi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi
jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi
saüvaņņavivaņņakappe amutrāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro
evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiü5 tatrāpāsiü
evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã
evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapanno'ti. Iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü
pubbenivāsaü anussareyyanti. Tatra tatreva sakkhibhabbataü pāpuõissasi sati sati āyatane.
[PTS Page 496] [\q 496/]      

So tvaü vaccha yāvadeva ākaīkhissasi: dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena
satte passeyyaü cavamāne upapajjamāne, hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate
yathākammåpage satte pajāneyyaü, ime vata bhonte sattā kāyaduccaritena samannāgatā
vacãduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaü upavādakā
micchādiņņhikā micchādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā parammaraõā apāyaü
duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā, ime vā pana1 bhonto sattā kāyasucaritena
samannāgatā vacãsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaü
anupavādakā sammādiņņhikā sammādiņņhikammasamādānā, te kāyassa bhedā
parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upannā'ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena
atikkantamānusakena satte passeyyaü cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe
dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajāneyyanti. Tatra tatreva
sakkhibhabbataü pāpuõissasi sati sati āyatane.

-------------------------
1.Ime vata-sãmu.

[BJT Page 278] [\x 278/]     

So tvaü vaccha yāvadeva ākaīkhissasi āsavānaü khayā anāsavaü cetovimuttiü
pa¤¤āvimuttiü diņņhevadhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihareyyanti. Tatra
tatreva sakkhibhabbataü pāpuõissasi sati sati āyataneti.

Atha kho āyasmā vacchagotto bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāyāsanā
bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā vacchagotto eko
våpakaņņho appamatto ātāpã pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā
sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti, tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü
diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khãõā jāti, vusitaü
brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyāti abbha¤¤āsi. A¤¤ataro ca kho
panāyasmā vacchagotto arahataü ahosi.

Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhå bhagavantaü dassanāya gacchanti addasā kho
āyasmā vacchagotto te bhikkhå dåratova gacchante. Disvāna yena te bhikkhå
tenupasaīkami, upasaīkamitvā te bhikkhå etadavoca: [PTS Page 497] [\q 497/]      handa
kahaü pana tumhe āyasmanto gacchathā'ti bhagavantaü kho mayaü āvuso dassanāya
gacchāmāti. Tena'hāyasmanto mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandatha, evaü ca
vadetha. 'Vacchagotto bhante bhikkhu bhagavato pāde sirasā vandati, eva¤ca vadeti,
pariciõõo me bhagavā pariciõõo me sugato'ti. Evamāvusoti kho te bhikkhå āyasmato
vacchagottassa paccassosuü. Atha kho te bhikkhå yena bhagavā tenupasaīkamiüsu,
upasaīkamitvā bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho te
bhikkhå bhagavantaü etadavocuü: āyasmā bhante vacchagotto bhagavato pāde sirasā
vandati, eva¤ca vadeti: pariciõõo me bhagavā, pariciõõo me sugato'ti.

Pubbeva me bhikkhave vacchagotto bhikkhu cetasā ceto paricca vidito. Tevijjo vacchagotto
bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo'ti. Devatāpi me etamatthaü ārocesuü: tevijjo bhante
vacchagotto bhikkhu mahiddhiko mahānubhāvo'ti. 
Idamavoca bhagavā attamanā te bhikkhå bhagavato bhāsitaü abhinandunti.

Mahāvacchagottasuttaü tatiyaü.

[BJT Page 280] [\x 280/]     

2.3.4

Dãghanakha suttaü 

Evaü me sutaü ekaü samayaü bhagavā rājagahe viharati gijjhakåņe pabbate
såkarakhatāyaü1. Atha kho dãghanakho paribbājako yena bhagavā tenupasaīkami.
Upasaīkamitvā bhagavatā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā
ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho dãghanakho paribbājako bhagavantaü etadavoca:

Ahaü hi bho gotama evaü vādã evaüdiņņhã, sabbaü me na khamatãti. Yāpi kho te esā
aggivessana diņņhi sabbaü me na khamatãti, esāpi te diņņhi na khamatãti. Esā ce me bho
gotama diņņhi khameyya tampassa tādisameva, tampassa [PTS Page 498] [\q 498/]     
tādisamevāti. Ato kho te aggivessana bahåhi bahutarā lokasmiü ye evamāhaüsu: tampassa
tādisameva, tampassa tādisamevāti. Te ta¤ceva diņņhiü nappajahanti, a¤¤a¤ca diņņhiü
upādiyanti. Ato kho te aggivessana tanåhi tanutarā lokasmiü ye evamāhaüsu: tampassa
tādisameva, tampassa tādisamevāti. Te ta¤ceva diņņhiü pajahanti, a¤¤a¤ca diņņhiü na
upādiyanti.

Santaggivessana eke samaõabrāhmaõā evaü vādino evaüdiņņhino sabbaü me khamatã'ti.
Santaggivessana eke samaõabrāhmaõā evaü vādino evaüdiņņhino sabbaü me na khamatã'ti.
Santaggivessana eke samaõabrāhmaõā evaüvādino evaüdiņņhino ekaccaü me khamati,
ekaccaü me na khamatãti.

Tatraggivessana ye te samaõabrāhmaõā evaü vādino evaüdiņņhino sabbaü me khamatã'ti.
Tesamayaü diņņhi sārāgāya santike saüyogāya santike abhinandanāya santike ajjhosānāya
santike upādānāya santike.

Tatraggivessana ye te samaõabrāhmaõā evaü vādino evaüdiņņhino sabbaü me na
khamatã'ti. Tesamayaü diņņhi asārāgāya santike asaüyogāya santike anabhinandanāya
santike anajjhosānāya santike anupādānāya santiketi.

Evaü vutte dãghanakho paribbājako bhagavantaü etadavoca: ukkaüsati me bhavaü gotamo
diņņhigataü samukkaüsati me bhavaü gotamo diņņhigata'nti.

-------------------------
1.Gijjhakåņe såkarakhatāyaü-[PTS.]

[BJT Page 282] [\x 282/]     

Tatraggivessana ye te samaõabrāhmaõā evaüvādino evaüdiņņhino: ekaccaü me khamati,
ekaccaü me na khamatã'ti. Yā hi kho nesaü khamati sāyaü diņņhi sārāgāya santike
saüyogāya santike abhinandanāya santike ajjhosānāya santike upādānāya santike. Yāhi kho
tesaü na khamati sāyaü diņņhi asārāgāya santike asaüyogāya santike anabhinandanāya
santike anajjhosānāya santike anupādānāya santike.

Tatraggivessana ye te samaõabrāhmaõā evaüvādino evaüdiņņhino sabbaü me khamatã'ti.
Tattha vi¤¤å puriso iti paņisa¤cikkhati: yā kho me ayaü diņņhi sabbaü me khamatã'ti.
Ima¤ce ahaü diņņhiü thāmasā parāmassa abhinivissa vohareyyaü: idameva saccaü,
moghama¤¤a'nti. Dvãhi me assa viggaho. Yo cāyaü samaõo vā brāhmaõo vā evaüvādã
[PTS Page 499] [\q 499/]      evaüdiņņhã: sabbaü me khamatãti. Yocāyaü samaõo vā
brāhmaõo vā evaüvādã evaüdiņņhã: ekaccaü me khamati, ekaccaü me na khamatã'ti. Imehi
me assa dvãhi viggaho, iti viggahe sati vivādo, vivāde sati vighāto, vighāte sati vihesā. Iti so
viggaha¤ca vivāda¤ca vighāta¤ca vihesa¤ca attani sampassamāno ta¤ceva diņņhiü pajahati.
A¤¤a¤ca diņņhiü na upādiyati. Evametāsaü diņņhãnaü pahānaü hoti. Evametāsaü diņņhãnaü
paņinissaggo hoti.

Tatraggivessana ye te samaõabrāhmaõā evaüvādino evaüdiņņhino sabbaü me na khamatã'ti.
Tattha vi¤¤å puriso iti paņisa¤cikkhati: yā kho me ayaü diņņhi sabbaü me na khamatã'ti.
Ima¤ce ahaü diņņhiü thāmasā parāmassa abhinivissa vohareyyaü: idameva saccaü,
moghama¤¤a'nti. Dvãhi me assa viggaho. Yo cāyaü samaõo vā brāhmaõo vā evaüvādã
evaüdiņņhã: sabbaü me khamatã'ti. Yocāyaü samaõo vā brāhmaõo vā evaüvādã evaüdiņņhã:
ekaccaü me khamati, ekaccaü me na khamatã'ti. Imehi me assa dvãhi viggaho, iti viggahe
sati vivādo, vivāde sati vighāto, vighāte sati vihesā. Iti so viggaha¤ca vivāda¤ca vighāta¤ca
vihesa¤ca attani sampassamāno ta¤ceva diņņhiü pajahati. A¤¤a¤ca diņņhiü na upādiyati.
Evametāsaü diņņhãnaü pahānaü hoti. Evametāsaü diņņhãnaü paņinissaggo hoti.

Tatraggivessana ye te samaõabrāhmaõā evaüvādino evaüdiņņhino 'ekaccaü me khamati.
Ekaccaü me na khamatãti tattha vi¤¤å puriso iti paņisa¤cikkhati: yā kho me ayaü diņņhi:
ekaccaü me khamati, ekaccaü me na khamatãti. Ima¤ce ahaü diņņhiü thāmasā parāmassa
abhinivissa vohareyyaü: idameva saccaü, moghama¤¤a'nti. Dvãhi me assa viggaho. Yo
cāyaü samaõo vā brāhmaõo vā evaüvādã evaüdiņņhã: sabbaü me khamatã'ti. Yocāyaü
samaõo vā brāhmaõo vā evaüvādã evaüdiņņhã: 'sabbaü me na khamatãti, imehi me assa
dvãhi viggaho, iti viggahe sati vivādo, vivāde sati vighāto, vighāte sati vihesā. Iti so
viggaha¤ca vivāda¤ca vighāta¤ca vihesa¤ca attani sampassamāno ta¤ceva diņņhiü pajahati.
A¤¤a¤ca diņņhiü na upādiyati. Evametāsaü diņņhãnaü pahānaü hoti. Evametāsaü diņņhãnaü
paņinissaggo hoti. [PTS Page 500] [\q 500/]     

[BJT Page 284] [\x 284/]     

Ayaü kho panaggivessana kāyo råpã cātummahābhåtiko mātā pettikasambhavo
odanakummāsåpacayo aniccucchādanaparimaddanabhedana viddhaüsanadhammo aniccato
dukkhato rogato gaõķato sallato aghato ābādhato parato palokato su¤¤ato anattato
samanupassitabbo. Tassimaü kāyaü aniccato dukkhato rogato gaõķato sallato aghato
ābādhato parato jalokato su¤¤ato anattato samanupassato yo kāyasmiü kāyacchando
kāyasneho kāyanvayatā sā pahãyati.

Tisso kho imā aggivessana vedanā: sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā.
Yasmiü aggivessana samaye sukhaü vedanaü vedeti. Neva tasmiü samaye dukkhaü
vedanaü vedeti. Na adukkhamasukhaü vedanaü vedeti. Sukhaüyeva tasmiü samaye
vedanaü vedeti. Yasmiü aggivessana samaye dukkhaü vedanaü vedeti, neva tasmiü samaye
sukhaü vedanaü vedeti, na adukkhamasukhaü vedanaü vedeti, dukkhaüyeva tasmiü
samaye vedanaü vedeti. Yasmiü aggivessana samaye adukkhamasukhaü vedanaü vedeti,
neva tasmiü samaye sukhaü vedanaü vedeti, na dukkhaü vedanaü vedeti.
Adukkhamasukhaüyeva tasmiü samaye vedanaü vedeti.

Sukhāpi kho aggivessana vedanā aniccā saīkhatā paņiccasamuppannā khayadhammā
vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā, dukkhāpi kho aggivessana vedanā aniccā
saīkhatā paņiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā,
adukkhamasukhāpi kho aggivessana vedanā aniccā saīkhatā paņiccasamuppannā
khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā.
Evaü passaü aggivessana sutavā ariyasāvako sukhāyapi vedanāya nibbindati, dukkhāyapi
vedanāya nibbindati, adukkhamasukhāyapi vedanāya nibbindati. Nibbindaü virajjati, virāgā
vimuccati, vimuttasmiü vimuttamiti ¤āõaü hoti, khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü
karaõãyaü nāparaü itthattāyāti pajānāti. Evaü vimuttacitto kho aggivessana bhikkhu na
kenaci saüvadati. Na kenaci vivadati. Ya¤ca loke vuttaü teneva voharati aparāmasanti.

Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato [PTS Page 501] [\q 501/]      piņņhito
ņhito hoti bhagavantaü vãjayamāno.1 Atha kho āyasmato sāriputtassa etadahosi: tesaü tesaü
kira no bhagavā dhammānaü abhi¤¤ā pahāõamāha. Tesaü tesaü kira no sugato dhammānaü
abhi¤¤ā paņinissaggamāhāti. Iti'hidaü āyasmato sāriputtassa paņisa¤cikkhato anupādāya
āsavehi cittaü vimucci. Dãghanakhassa pana paribbājakassa virajaü vãtamalaü
dhammacakkhuü udapādi: yaü ki¤ci samudaya dhammaü, sabbantaü nirodhadhammanti. 
--------------------------
1. Vãjamāno-[PTS.]

[BJT Page 286] [\x 286/]     

Atha kho dãghanakho paribbājako diņņhadhammo pattadhammo viditadhammo
pariyogāëhadhammo tiõõavicikiccho vigatakathaīkatho vesārajjappatto aparappaccayo
satthusāsane bhagavantaü etadavoca:

Abhikkantaü bho gotama abhikkantaü bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaü vā
ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya' andhakāre vā
telapajjotaü dhāreyya, 'cakkhumanto råpāni dakkhintã'ti, evamevaü bhotā gotamena
anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bhavantaü gotamaü saraõaü gacchāmi
dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca. Upāsakaü maü bhavaü gotamo dhāretu ajjatagge
pāõupetaü saraõaü gatanti.

Dãghanakhasuttaü catutthaü.

[BJT Page 288] [\x 288/]     
2.3.5

Māgandiya suttaü

Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā kuråsu viharati kammāssadammaü1 nāma kurånaü
nigamo bhāradvājagottassa brāhmaõassa agyāgāre tiõasantharake2. Atha kho bhagavā
pubbanhasamayaü nivāsetvā pattacãvaraü ādāya kammāssadammaü1 piõķāya pāvisi.
Kammāssadamme1 piõķāya caritvā pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto yena¤¤ataro
vanasaõķo tenupasaīkami divāvihārāya. Taü vanasaõķaü ajjhogahetvā a¤¤atarasmiü
rukkhamåle divāvihāraü nisãdi. [PTS Page 502] [\q 502/]     

Atha kho māgandiyo3 paribbājako jaīghāvihāraü anucaīkamamāno anuvicaramāno yena
bhāradvājagottassa brāhmaõassa agyāgāraü tenupasaīkami. Addasā kho māgandiyo
paribbājako bhāradvājagottassa brāhmaõassa agyāgāre tiõasantharakaü2 pa¤¤attaü, disvāna
bhāradvājagottaü brāhmaõaü etadavoca: 'kassa nvayaü bhoto bhāradvājassa agyāgāre
tiõasantharako pa¤¤atto. Samaõaseyyāråpaü ma¤¤eti.

Atthi bho māgandiya samaõo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito. Taü kho pana
bhavantaü gotamaü evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato: 'itipi so bhagavā arahaü
sammāsambuddho vijjācaraõasampanno sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã
satthā devamanussānaü buddho bhagavā'ti. Tassesā bhoto gotamassa seyyā pa¤¤attāti.
Duddiņņhaü vata bho bhāradvāja addasāma4 ye mayaü tassa bhoto gotamassa bhånahuno5
seyyaü addasāmāti. 'Rakkhassetaü māgandiya vācaü, rakkhassetaü māgandiya vācaü, bahå
hi tassa bhoto gotamassa khattiyapaõķitāpi brāhmaõapaõķitāpi gahapatipaõķitāpi
samaõapaõķitāpi abhippasannā vinãtā ariye ¤āye dhamme kusale'ti. Taü kissa hetu: evaü
hi no sutte ocaratãti. Sace taü bhoto māgandiyassa agaru āroceyyametaü6 samaõassa
gotamassāti. Appossukko bhavaü bhāradvājo vuttova naü vadeyyāti.

--------------------------
1. Kammāsadhammaü-machasaü.Syā 2. Tiõasanthārake-machasaü. 3. Māgaõķiyo -
syā.Machasaü 4. Dvikkhattumudãraõaü-machasaü 5. Bhunahanassa-syā. 6.
ârocessāmitaü-machasaü ārocessāmi taü-syā.

[BJT Page 290] [\x 290/]     

Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusakāya1
bhāradvājagottassa brāhmaõassa māgandiyena paribbājakena saddhiü imaü kathāsallāpaü.
Atha kho bhagavā sāyanhasamayaü patisallānā vuņņhito yena bhāradvājagottassa
brāhmaõassa agyāgāraü tenupasaīkami. Upasaīkamitvā nisãdi2 pa¤¤atte3 tiõasantharake.
Atha kho bhāradvājagotto brāhmaõo yena bhagavā tenupasaīkami. Upasaīkamitvā
bhagavatā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü
nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho bhāradvājagottaü brāhmaõaü bhagavā etadavoca: 'ahu
pana te bhāradvāja māgandiyena paribbājakena [PTS Page 503] [\q 503/]      saddhiü
imaüyeva tiõasantharakaü ārabbha kocideva kathāsallāpo'ti. Evaü vutte bhāradvājagotto4
brāhmaõo saüviggo lomahaņņhajāto bhagavantaü etadavoca: 'etadeva kho pana mayaü
bhoto gotamassa ārocetukāmā, atha ca pana bhavaü gotamo anakkhātaüyeva akkhāsãti.
Aya¤ca hidaü5 bhagavato bhāradvājagottena brāhmaõena saddhiü antarā kathā vippakatā
hoti. Atha māgandiyo paribbājako jaīghāvihāraü anucaīkamamāno anuvicaramāno yena
bhāradvājagottassa brāhmaõassa agyāgāraü, yena bhagavā tenupasaīkami, upasaīkamitvā
bhagavatā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü
nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho māgandiyaü paribbājakaü bhagavā etadavoca. 
Cakkhuü kho māgandiya råpārāmaü råparataü råpasammuditaü. Taü tathāgatassa dantaü
guttaü rakkhitaü saüvutaü. Tassa ca saüvarāya dhammaü deseti. Idaü nu te etaü māgandiya
sandhāya bhāsitaü: 'bhånahu samaõo gotamo'ti. Etadeva kho pana me bho gotama
sandhāya bhāsitaü: 'bhånahu samaõo gotamo'ti. Taü kissa hetu: evaü hi no sutte ocaratãti.

Sotaü kho māgandiya saddārāmaü saddarataü saddasammuditaü. Taü tathāgatassa dantaü
guttaü rakkhitaü saüvutaü. Tassa ca saüvarāya dhammaü deseti. Idaü nu te etaü māgandiya
sandhāya bhāsitaü: 'bhånahu samaõo gotamo'ti. Etadeva kho pana me bho gotama
sandhāya bhāsitaü: 'bhånahu samaõo gotamo'ti. Taü kissa hetu: evaü hi no sutte ocaratãti.

Ghānaü kho māgandiya gandhārāmaü gandharataü gandhasammuditaü. Taü tathāgatassa
dantaü guttaü rakkhitaü saüvutaü. Tassa ca saüvarāya dhammaü deseti. Idaü nu te etaü
māgandiya sandhāya bhāsitaü: 'bhånahu samaõo gotamo'ti. Etadeva kho pana me bho
gotama sandhāya bhāsitaü: 'bhånahu samaõo gotamo'ti. Taü kissa hetu: evaü hi no sutte
ocaratãti.

Jivhā kho māgandiya rasārāmā rasārattā rasasammuditā. Sā tathāgatassa dantā guttā
rakkhitā saüvutā. Tassā ca saüvarāya dhammaü deseti. Idaü nu te etaü māgandiya sandhāya
bhāsitaü: 'bhånahu samaõo gotamo'ti. Etadeva kho pana me bho gotama sandhāya bhāsitaü:
'bhånahu samaõo gotamo'ti. Taü kissa hetu: evaü hi no sutte ocaratã'ti.

Kāyo kho māgandiya phoņņhabbārāmo phoņņhabbarato phoņņhabbammudito. So
tathāgatassa danto gutto rakkhito saüvuto. Tassa ca saüvarāya dhammaü deseti. Idaü nu te
etaü māgandiya sandhāya bhāsitaü: 'bhånahu samaõo gotamo'ti. Etadeva kho pana me bho
gotama sandhāya bhāsitaü: 'bhånahu samaõo gotamo'ti. Taü kissa hetu: evaü hi no sutte
ocaratã'ti.
Mano kho māgandiya dhammārāmo dhammarato dhammasammudito. So tathāgatassa
danto gutto rakkhito saüvuto. Tassa ca saüvarāya dhammaü deseti. Idaü nu te etaü
māgandiya sandhāya bhāsitaü: 'bhånahu samaõo gotamo'ti. Etadeva kho pana me bho
gotama sandhāya bhāsitaü: 'bhånahu samaõo gotamo'ti. Taü kissa hetu: evaü hi no sutte
ocaratã'ti.

--------------------------
1.Atikkantamānusikāya-sãmu. Machasaü. 2. Nisãdibhagavā-machasaü 3. Pa¤¤atteva -sãmu.
4. Bhāradvājo-sãmu. 5. Aya¤ca hi-machasaü.

[BJT Page 292] [\x 292/]     

Taü kiü ma¤¤asi māgandiya idhekacco cakkhuvi¤¤eyyehi [PTS Page 504] [\q 504/]     
råpehi paricāritapubbo assa, iņņhehi kantehi manāpehi piyaråpehi kāmåpasaühitehi
rajanãyehi. So aparena samayena råpānaüyeva samudaya¤ca atthaīgama¤ca assāda¤ca
ādãnava¤ca nissaraõa¤ca yathābhåtaü viditvā råpataõhaü pahāya råpapariëāhaü
paņivinodetvā vigatapipāso ajjhattaü våpasantacitto vihareyya. Imassa pana te māgandiya
kimassa vacanãyanti: na ki¤ci bho gotama.

Taü kiü ma¤¤asi māgandiya idhekacco sotavi¤¤eyyehi saddehi paricāritapubbo assa, iņņhehi
kantehi manāpehi piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi. So aparena samayena
saddānaüyeva samudaya¤ca atthaīgama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca
yathābhåtaü viditvā saddataõhaü pahāya saddapariëāhaü paņivinodetvā vigatapipāso
ajjhattaü våpasantacitto vihareyya. Imassa pana te māgandiya kimassa vacanãyanti: na ki¤ci
bho gotama.

Taü kiü ma¤¤asi māgandiya idhekacco ghānavi¤¤eyyehi gandhehi paricāritapubbo assa,
iņņhehi kantehi manāpehi piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi. So aparena samayena
gandhānaüyeva samudaya¤ca atthaīgama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca
yathābhåtaü viditvā gandhataõhaü pahāya gandhapariëāhaü paņivinodetvā vigatapipāso
ajjhattaü våpasantacitto vihareyya. Imassa pana te māgandiya kimassa vacanãyanti: na ki¤ci
bho gotama.

Taü kiü ma¤¤asi māgandiya idhekacco jivhāvi¤¤eyyehi rasehi paricāritapubbo assa, iņņhehi
kantehi manāpehi piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi. So aparena samayena
rasānaüyeva samudaya¤ca atthaīgama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca yathābhåtaü
viditvā rasataõhaü pahāya rasapariëāhaü paņivinodetvā vigatapipāso ajjhattaü
våpasantacitto vihareyya. Imassa pana te māgandiya kimassa vacanãyanti: na ki¤ci bho
gotama.

Taü kiü ma¤¤asi māgandiya idhekacco kāyavi¤¤eyyehi phoņņhabbehi paricāritapubbo assa,
iņņhehi kantehi manāpehi piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi. So aparena samayena
poņņhabbānaüyeva samudaya¤ca atthaīgama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca
yathābhåtaü viditvā phoņņhabbataõhaü pahāya phoņņhabbapariëāhaü paņivinodetvā
vigatapipāso ajjhattaü våpasantacitto vihareyya. Imassa pana te māgandiya kimassa
vacanãyanti: na ki¤ci bho gotama.

Ahaü kho pana māgandiya pubbe agāriyabhåto samāno pa¤cahi kāmaguõehi samappito
samaīgãbhåto paricāresiü. Cakkhuvi¤¤eyyehi råpehi iņņhehi kantehi manāpehi piyaråpehi
kāmåpasaühitehi rajanãyehi.

Sotavi¤¤eyyehi saddehi iņņhehi kantehi manāpehi piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi.

Ghānavi¤¤eyyehi gandhehi iņņhehi kantehi manāpehi piyaråpehi kāmåpasaühitehi
rajanãyehi.

Jivhāvi¤¤eyyehi rasehi iņņhehi kantehi manāpehi piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi.

Kāyavi¤¤eyyehi phoņņhabbehi iņņhehi kantehi manāpehi piyaråpehi kāmåpasaühitehi
rajanãyehi. Tassa mayhaü māgandiya tayo pāsādā ahesuü: eko vassiko eko hemantiko eko
gimhiko. So kho ahaü māgandiya vassike pāsāde vassike cattāro māse nippurisehi turiyehi
paricārayamāno na heņņhāpāsādaü orohāmi. So aparena samayena kāmānaüyeva
samudaya¤ca atthaügama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca yathābhåtaü viditvā
kāmataõhaü pahāya kāmapariëāhaü paņivinodetvā vigatapipāso ajjhattaü våpasantacitto
viharāmi. So a¤¤e satte passāmi kāmesu avãtarāge kāmataõhāhi khajjamāne
kāmapariëāhena pariķayhamāne kāme paņisevante. So tesaü na pihemi. Na tattha
abhiramāmi. Taü kissa hetu: yā hayaü māgandiya ratã a¤¤atreva kāmehi a¤¤atra akusalehi
dhammehi api dibbaü [PTS Page 505] [\q 505/]      sukhaü samadhigayha tiņņhati, tāya
ratiyā ramamāno hãnassa na pihemi. Na tattha abhiramāmi.

Seyyathāpi māgandiya gahapati vā gahapatiputto vā aķķho mahaddhano mahābhogo
pa¤cahi kāmaguõehi samappito samaīgãbhåto paricāreyya. Cakkhuvi¤¤eyyehi råpehi
iņņhehi kantehi manāpehi piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi. Sotavi¤a¤eyyehi saddehi
iņņhehi kantehi manāpehi piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi ghānavi¤¤eyyehi gandhehi
iņņhehi kantehi manāpehi piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi. Jivhāvi¤¤eyyehi rasehi
iņņhehi kantehi manāpehi piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi. Kāyavi¤¤eyyehi
phoņņhabbehi iņņhehi kantehi manāpehi piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi. So kāyena
sucaritaü caritvā vācāya sucaritaü caritvā manasā sucaritaü caritvā kāyassa bhedā
parammaraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjeyya devānaü tāvatiüsānaü sahavyataü.

[BJT Page 294] [\x 294/]     

So tattha nandane vane accharāsaīghaparivuto dibbehi pa¤cahi kāmaguõehi samappito
samaīgãto paricāreyya. So passeyya gahapatiü vā gahapatiputtaü vā pa¤cahi kāmaguõehi
samappitaü samaīgãbhåtaü paricārayamānaü. Taü kiü ma¤¤asi māgandiya, api nu so
devaputto nandane vane accharāsaīghaparivuto dibbehi pa¤cahi kāmaguõehi samappito
samaīgãbhåto paricārayamāno amussa gahapatissa vā gahapatiputtassa vā piheyya
mānusakānaü vā pa¤cannaü kāmaguõānaü, mānusakehi vā kāmehi āvaņņeyyāti. No hidaü
bho gotama, taü kissa hetu: mānusakehi bho gotama kāmehi dibbā kāmā abhikkantatarā
paõãtatarā cāti.

Evameva kho ahaü māgandiya pubbe agāriyabhåto samāno pa¤cahi kāmaguõehi samappito
samaīgãbhåto paricāresiü: cakkhuvi¤¤eyyehi råpehi iņņhehi kantehi manāpehi piyaråpehi
kāmåpasaühitehi rajanãyehi. Sotavi¤a¤eyyehi saddehi iņņhehi kantehi manāpehi piyaråpehi
kāmåpasaühitehi rajanãyehi. Ghānavi¤¤eyyehi gandhehi iņņhehi kantehi manāpehi
piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi. Jivhāvi¤¤eyyehi rasehi iņņhehi kantehi manāpehi
piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi. Kāyavi¤¤eyyehi phoņņhabbehi iņņhehi kantehi
manāpehi piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi. So aparena samayena kāmānaüyeva
samudaya¤ca atthaīgama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca yathābhåtaü viditvā
kāmataõhaü pahāya kāmapariëāhaü paņivinodetvā vigatapipāso ajjhattaü våpasantacitto
viharāmi. So a¤¤e satte passāmi kāmesu avãtarāge kāmataõhāhi khajjamāne
kāmapariëāhena [PTS Page 506] [\q 506/]      pariķayhamāne kāme paņisevante. So tesaü
na pihemi, na tattha abhiramāmi, taü kissa hetu: yā ha'yaü māgandiya rati a¤¤atreva kāmehi
a¤¤atra akusalehi dhammehi api dibbaü sukhaü samadigayha tiņņhati, tāya ratiyā
ramamāno hãnassa na pihemi. Na tattha abhiramāmi. 

Seyyathāpi māgandiya kuņņhã puriso arugatto pakkagatto kimãhi khajjamāno nakhehi
vaõamukhāni vippatacchamāno aīgārakāsuyā kāyaü paritāpeyya, tassa mittāmaccā
¤ātisāëohitā bhisakkaü sallakattaü upaņņhāpeyyuü, tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaü
kareyya, so taü bhesajjaü āgamma kuņņhehi parimucceyya arogo assa sukhã serã sayaüvasã
yena kāmaīgamo. So a¤¤aü kuņņhiü purisaü passeyya arugattaü pakkagattaü kimãhi
khajjamānaü nakhehi vaõamukhāni vippatacchamānaü aīgārakāsuyā kāyaü paritāpentaü.
Taü kiü ma¤¤asi māgandiya, 'api nu so puriso amussa kuņņhissa purisassa piheyya,
aīgārakāsuyā vā bhesajjapaņisevanāya vā'ti. No hidaü bho gotama, taü kissa hetu: roge hi
bho gotama sati bhesajjena karaõãyaü hoti, roge asati bhesajjena karaõãyaü na hotã'ti.
Evameva kho ahaü māgandiya pubbe agāriyabhåto samāno pa¤cahi kāmaguõehi samappito
samaīgãbhåto paricāresiü. Cakkhuvi¤¤eyyehi råpehi iņņhehi kantehi manāpehi piyaråpehi
kāmåpasaühitehi rajanãyehi. Sotavi¤a¤eyyehi saddehi iņņhehi kantehi manāpehi piyaråpehi
kāmåpasaühitehi rajanãyehi. Ghānavi¤¤eyyehi gandhehi iņņhehi kantehi manāpehi
piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi. Jivhāvi¤¤eyyehi rasehi iņņhehi kantehi manāpehi
piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi. Kāyavi¤¤eyyehi phoņņhabbehi iņņhehi kantehi
manāpehi piyaråpehi kāmåpasaühitehi rajanãyehi. So aparena samayena kāmānaüyeva
samudaya¤ca atthaīgama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca nissaraõa¤ca yathābhåtaü

[BJT Page 296] [\x 296/]     

Viditvā kāmataõhaü pahāya kāmapariëāhaü paņivinodetvā vigatapipāso ajjhattaü
våpasantacitto viharāmi. So a¤¤e satte passāmi kāmesu avãtarāge kāmataõhāhi khajjamāne
kāmapariëāhena pariķayhamāne kāme paņisevante. So tesaü na pihemi, na tattha
abhiramāmi, taü kissa hetu yā ha'yaü māgandiya rati a¤¤atreva kāmehi a¤¤atra akusalehi
dhammehi api dibbaü sukhaü samadigayha tiņņhati, tāya ratiyā ramamāno hãnassa na
pihemi. Na tattha abhiramāmi. 
[PTS Page 507] [\q 507/]     

Seyyathāpi māgandiya kuņņhã puriso arugatto pakkagatto kimãhi khajjamāno nakhehi
vaõamukhāni vippatacchamāno aīgārakāsuyā kāyaü paritāpeyya. Tassa mittāmaccā
¤ātisāëohitā bhisakkaü sallakattaü upaņņhāpeyyuü. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaü
kareyya. So taü bhesajjaü āgamma kuņņhehi parimucceyya. Arogo assa sukhã serã sayaüvasã
yena kāmaīgamo. Tamenaü dve balavanto purisā nānābāhāsu gahetvā aīgārakāsuü
upakaķķheyyuü. Taü kiü ma¤¤asi māgandiya, api nu so puriso iti cãti ceva kāyaü
sannāmeyyā'ti. Evaü bho gotama. Taü kissa hetu: 'asu hi bho gotama aggi dukkhasamphasso
ceva mahābhitāpo ca mahāpariëāhocā'ti. Taü kiü ma¤¤asi māgandiya, idāneva nu kho so
aggi dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariëāho ca, udāhu pubbepi so aggi
dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariëāho cāti. Idāni ceva bho gotama so aggi
dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariëāho ca. Pubbepi so aggi
dukkhasamphasso ceva mahābhitāpo ca mahāpariëāho ca, asuhi ca bho gotama kuņņhã
puriso arugatto pakkagatto kimãhi khajjamāno nakhehi vaõamukhāni vippatacchamāno
upahatindriyo dukkhasamphasseyeva aggismiü sukhamiti viparãtasa¤¤aü paccalatthāti.
Evameva kho māgandiya atãtampi addhānaü kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca
mahāpariëāhā ca. Anāgatampi addhānaü kāmā dukkhasamphassā ceva mahābhitāpā ca
mahāpariëāhā ca, etarahipi paccuppannaü addhānaü kāmā dukkhasamphassā ceva
mahābhitāpā ca mahāpariëāhā ca. Ime ca māgandiya sattā kāmesu avãtarāgā kāmataõhāhi
khajjamānā kāmapariëāhena pariķayhamānā upahatindriyā dukkhasamphassesveva1
kāmesu sukhamiti viparãtasa¤¤aü paccalatthuü.

Seyyathāpi māgandiya kuņņhã puriso arugatto pakkagatto kimãhi khajjamāno nakhehi
vaõamukhāni vippatacchamāno aīgārakāsuyā kāyaü paritāpeti. Yathā yathā kho māgandiya
asu kuņņhã puriso arugatto pakkagatto kimãhi khajjamāno nakhehi vaõamukhāni
vippatacchamāno aīgārakāsuyā kāyaü paritāpeti, tathā tathāssa tāni vaõamukhāni [PTS
Page 508] [\q 508/]      asucitarāni ceva honti duggandhatarāni ca påtikatarāni ca. Hoti ceva
kāci sātamattā assādamattā yadidaü vaõamukhānaü kaõķåvanahetu. Evameva kho
māgandiya sattā kāmesu avãtarāgā kāmataõhāhi khajjamānā kāmapariëāhena
pariķayhamānā kāme paņisevanti. Yathā yathā kho māgandiya sattā kāmesu avãtarāgā
kāmataõhāhi khajjamānā kāmapariëāhena pariķayhamānā kāme paņisevanti, tathā tathā
tesaü sattānaü kāmataõhā ceva pavaķķhati, kāmapariëāhena ca pariķayhanti. Hoti ceva
kāci sātamattā assādamattā yadidaü pa¤ca kāmaguõe paņicca.
--------------------------
1. Dukkhasamphassesu yeva-machasaü.Syā.

[BJT Page 298] [\x 298/]     

Taü kiü ma¤¤asi māgandiya: api nu te diņņho vā suto vā rājā vā rājamahāmatto vā pa¤cahi
kāmaguõehi samappito samaīgãbhåto paricārayamāno kāmataõhaü appahāya
kāmapariëāhaü appaņivinodetvā vigatapipāso ajjhattaü våpasantacitto vihāsi vā, viharati vā,
viharissati vāti. No hidaü bho gotama. Sādhu māgandiya, mayāpi kho etaü māgandiya neva
diņņhaü na sutaü rājā vā rājamahāmatto vā pa¤cahi kāmaguõehi samappito samaīgãbhåto
paricārayamāno kāmataõhaü appahāya kāmapariëāhaü appaņivinodetvā vigatapipāso
ajjhattaü våpasantacitto vihāsi vā, viharati vā, viharissati vā. Atha kho māgandiya ye hi keci
samaõā vā brāhmaõā vā vigatapipāsā ajjhattaü våpasantacittā vihaüsu1 vā, viharanti vā,
viharissanti vā. Sabbe te kāmānaüyeva samudaya¤ca atthaīgama¤ca assāda¤ca ādãnava¤ca
nissaraõa¤ca yathābhåtaü viditvā kāmataõhaü pahāya kāmapariëāhaü paņivinodetvā
vigatapipāsā ajjhattaü våpasantacittā vihaüsu1 vā, viharanti vā, viharissanti vāti.

Atha kho bhagavā tāyaü velāyaü imaü udānaü udānesi:

ârogyaparamā lābhā nibbānaü paramaü sukhaü,
Aņņhaīgiko ca maggānaü khemaü amatagāminanti.

Evaü vutte māgandiyo paribbājako bhagavantaü etadavoca : 'acchariyaü bho gotama,
abbhutaü bho gotama, yāva subhāsita¤cidaü bhotā gotamena: [PTS Page 509] [\q 509/]     

'ârogyaparamā lābhā nibbānaü paramaü sukha'nti.

Mayāpi kho etaü bho gotama sutaü pubbakānaü paribbājakānaü ācariyapācariyānaü
bhāsamānānaü:

'ârogyaparamā lābhā nibbānaü paramaü sukha'nti.

Tayidaü bho gotama sametãti.

Yampana te etaü māgandiya sutaü pubbakānaü paribbājakānaü ācariyapācariyānaü
bhāsamānānaü:

'ârogyaparamā lābhā nibbānaü paramaü sukha'nti.

'Katamantaü ārogyaü, katamantaü nibbāna'nti. Evaü vutte māgandiyo paribbājako sakāneva
sudaü gattāni pāõinā anomajjati. Idantaü bho gotama ārogyaü, idantaü nibbānaü. Ahaü hi
bho gotama etarahi arogo sukhã, na maü ki¤ci ābādhayatã'ti.

---------------------------
1. Vihariüsu-sãmu. Vihāsuü-machasaü.

[BJT Page 300] [\x 300/]     

Seyyathāpi māgandiya jaccandho puriso, so na passeyya kaõhasukkāni råpāni, na passeyya
nãlakāni råpāni, na passeyya pãtakāni råpāni, na passeyya lohitakāni råpāni, na passeyya
ma¤jeņņhakāni1 råpāni, na passeyya samavisamaü, na passeyya tārakaråpāni, na passeyya
candimasuriye, so suõeyya cakkhumato bhāsamānassa: 'chekaü vata bho odātaü vatthaü
abhiråpaü nimmalaü sucinti2. So odātapariyesanaü careyya. Tamenaü a¤¤ataro3 puriso
telamasikatena4 sāhuëacãvarena5 va¤ceyya: idante amho purisa odātaü vatthaü abhiråpaü
nimmalaü sucinti2. So taü paņigaõheyya, paņiggahetvā pārupeyya, pārupitvā attamano
attamanavācaü nicchāreyya: 'chekaü vata bho odātaü vatthaü abhiråpaü nimmalaü suci'nti.
Taü kiü ma¤¤asi māgandiya, api nu so jaccandho puriso jānanto passanto amuü
telamasikataü sāhuëacãvaraü paņigaõheyya, paņiggahetvā pārupeyya, pārupitvā attamano
attamanavācaü nicchāreyya: 'chekaü vata bho odātaü vatthaü abhiråpaü nimmalaü suci'nti,
udāhu cakkhumato saddāyāti. Ajānanto hi bho gotama apassanto so jaccandho puriso amuü
telamasikataü sāhuëacãvaraü paņigaõheyya, paņiggahetvā pārupeyya, pārupitvā attamano
attamanavācaü nicchāreyya: [PTS Page 510] [\q 510/]      chekaü vata bho odātaü vatthaü
abhiråpaü nimmalaü sucinti, cakkhumate saddhāyāti. Evameva kho māgandiya a¤¤atitthiyā
paribbājakā andhā acakkhukā, ajānantā ārogyaü, apassantā nibbānaü. Atha ca pani'maü
gāthaü bhāsanti.

'ârogya paramā lābhā nibbānaü paramaü sukha'nti.

Pubbakehesā māgandiya arahantehi sammāsambuddhehã gāthā bhāsitā.

'ârogyaparamā lābhā nibbānaü paramaü sukhaü,
Aņņhaīgiko ca maggānaü khemaü amatagāmina'nti.

Sā etarahi anupubbena puthujjanagatā. Ayaü kho pana māgandiya kāyo rogabhåto
gaõķabhåto sallabhåto aghabhåto ābādhabhåto. So tvaü imaü kāyaü rogabhåtaü
gaõķabhåtaü sallabhåtaü aghabhåtaü ābādhabhåtaü 'idaü taü bho gotama ārogyaü idaü taü
nibbāna'nti vadesi. Taü hi te māgandiya ariyaü cakkhuü natthi yena tvaü ariyena cakkhunā
ārogyaü jāneyyāsi, nibbānaü passeyyāsãti.

Evaü pasanno ahaü bhoto gotamassa, pahoti me bhavaü gotamo tathā dhammaü desetuü,
yathāhaü ārogyaü jāneyyaü, nibbānaü passeyya'nti.

---------------------------
1. Ma¤jiņņhakāni-machasaü 2. Sucãti-machasaü 3. Tamena¤¤ataro - sãmu. 4.
Telamalikatena-macasaü 5. Sāhuëãcãrena-machasaü.

[BJT Page 302] [\x 302/]     

Seyyathāpi māgandiya jaccandho puriso, so na passeyya kaõhasukkāni råpāni, na passeyya
nãlakāni råpāni, na passeyya pãtakāni råpāni, na passeyya lohitakāni råpāni, na passeyya
ma¤jeņņhakāni råpāni, na passeyya samavisamaü, na passeyya tārakaråpāni, na passeyya
candimasuriye, tassa mittāmaccā ¤ātisāëohitā bhisakkaü sallakattaü upaņņhāpeyyuü. Tassa
so bhisakko sallakatto bhesajjaü kareyya. So taü bhesajjaü
âgamma na cakkhåni uppādeyya, na cakkhåni visodheyya. Taü kiü ma¤¤asi māgandiya,
nanu so vejjo yāvadeva kilamathassa vighātassa bhāgã assā'ti. Evaü bho gotama. Evameva
kho māgandiya aha¤ceva1 te dhammaü deseyyaü idantaü ārogyaü, idantaü nibbānanti. So
tvaü ārogyaü na jāneyyāsi, nibbānaü na passeyyāsi. So mamassa kilamatho, sā mamassa
vihesā'ti. [PTS Page 511] [\q 511/]     

Evaü pasanno ahaü bhoto gotamassa, pahoti me bhavaü gotamo tathā dhammaü desetuü,
yathāhaü ārogya jāneyyaü nibbānaü passeyyanti.

Seyyathāpi māgandiya jaccandho puriso so na passeyya kaõhasukkāni råpāni, na passeyya
nãlakāni råpāni, na passeyya pãtakāni råpāni, na passeyya lohitakāni råpāni, na passeyya
ma¤jeņņhakāni råpāni, na passeyya samavisamaü, na passeyya tārakaråpāni, na passeyya
candimasuriye. So suõeyya cakkhumato bhāsamānassa 'chekaü vata bho odātaü vatthaü
abhiråpaü nimmalaü suci'nti. So odātapariyesanaü careyya. Tamena¤¤ataro puriso
telamasikatena sāhuëacãvarena2 va¤ceyya, idante ambho purisa odātaü vatthaü abhiråpaü
nimmalaü sucinti. So taü paņigaõheyya, paņiggahetvā pārupeyya. Tassa mittāmaccā
¤ātisāëohitā bhisakkaü sallakattaü upaņņhāpeyyuü. Tassa so bhisakko sallakatto bhesajjaü
kareyya: uddhavirecanaü3 adhovirecanaü a¤janaü pacca¤janaü natthukammaü. So taü
bhesajjaü āgamma cakkhåni uppādeyya, cakkhåni visodheyya. Tassa saha cakkhuppādā yo
amusmiü telamasikate sāhuëacãvare chandarāgo, so pahãyetha. Ta¤ca naü purisaü
amittatopi daheyya. Paccatthikatopi daheyya. Api ca jãvitā voropetabbaü ma¤¤eyya,
'dãgharattaü vata bho ahaü iminā purisena telamasikatena sāhuëacãvarena nikato va¤cito
paluddho. 'Idante ambho purisa odātaü vatthaü chekaü abhiråpaü4 nimmalaü sucinti.
Evameva kho māgandiya aha¤ceva te dhammaü deseyyaü: 'idantaü ārogyaü, idantaü
nibbāna'nti. So tvaü ārogyaü jāneyyāsi, nibbānaü passeyyāsi. Tassa te saha cakkhuppādā yo
pa¤casupādānakkhandhesu chandarāgo, so pahãyetha, api ca te evamassa dãgharattaü vata
bho ahaü iminā cittena nikato ca¤cito paluddho ,ahaü hi råpaüyeva upādiyamāno

-------------------------
1. Aha¤ce-machasaü, 2. Sāhuëacãrena- machasaü. 3. Uddhaü virecanaü-machasaü 4. Vatthaü
abhiråpaü - machasaü.[PTS.]

[BJT Page 304] [\x 304/]     

Upādiyiü, vedanaüyeva upādiyamāno upādiyiü, sa¤¤aüyeva upādiyamāno upādiyiü,
saīkhāreyeva upādiyamāno upādiyiü, vi¤¤āõaüyeva upādiyamāno upādiyiü. Tassa me
upādānapaccayā bhavo, bhava paccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraõaü
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā [PTS Page 512] [\q 512/]      sambhavanti.
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotã'ti.

Evaü pasanno ahaü bhoto gotamassa: pahoti me bhavaü gotamo tathā dhammaü desetuü,
yathāhaü imamhā āsanā anandho vuņņhaheyya'nti.

Tena hi tvaü māgandiya sappurise bhajeyyāsi, yato kho tvaü māgandiya sappurise
bhajissasi, tato tvaü māgandiya saddhammaü sossasi. Yato kho tvaü māgandiya
saddhammaü sossasi, tato tvaü māgandiya dhammānudhammaü paņipajjissasi. Yato kho
tvaü māgandiya dhammānudhammaü paņipajjissasi, tato tvaü māgandiya sāmaüyeva
¤assasi, sāmaü dakkhisi.1 Ime rogā gaõķā sallā, idha rogā gaõķā sallā aparisesā nirujjhanti,
tassa me upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraõaü
sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti, evametassa kevalassa
dukkhakkhandhassa nirodho hotã'ti.

Evaü vutte māgandiyo paribbājako bhagavantaü etadavoca: abhikkantaü bho gotama
abhikkantaü bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā
vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya' andhakāre vā telapajjotaü dhāreyya,
'cakkhumanto råpāni dakkhintã'ti, evamevaü bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo
pakāsito. Esāhaü bhavantaü gotamaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ca bhikkhusaīgha¤ca.
Labheyyāhaü bhoto gotamassa santike pabbajjaü, labheyyaü upasampada'nti.

Yo kho māgandiya a¤¤atitthiyapubbo imasmiü dhammavinaye ākaīkhati pabbajjaü,
ākaīkhati upasampadaü, so cattāro māse parivasati, catunnaü māsānaü accayena
āraddhacittā bhikkhå pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. Api ca mettha
puggalacemattatā viditāti.

Sapaca bhante a¤¤atitthiyapubbā imasmiü dhammavinaye ākaīkhantā pabbajjaü ākaīkhantā
upasampadaü, cattāro māse parivasanti, catunnaü māsānaü accayena āraddhacittā bhikkhå
pabbājenti. Upasampādenti bhikkhubhāvāya. Ahaü cattāri vassāni parivasissāmi. Catunnaü
maü vassānaü accayena āraddhacittā bhikkhå pabbājentu, upasampādentu
bhikkhubhāvāyāti. [PTS Page 513] [\q 513/]     

--------------------------
1. Dakkhissasi-machasaü,sãmu.

[BJT Page 306] [\x 306/]     

Alattha kho māgandiyo paribbājako bhagavato santike pabbajjaü, alattha upasampadaü.
Aciråpasampanno kho panāyasmā māgandiyo eko våpakaņņho appamatto ātāpã pahitatto
viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaü pabbajanti,
tadanuttaraü brahmacariyapariyosānaü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā
upasampajja vihāsi. Khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü
itthattāyāti abbha¤¤āsi. A¤¤ataro ca kho panāyasmā māgandiyo arahataü ahosãti.

Māgandiyasuttaü pa¤camaü1.

--------------------------
1.Māgandiya suttaü niņņhitaü - machasaü.

[BJT Page 308] [\x 308/]     

2.3.6.

Sandaka suttaü

Evaü me sutaü: ekaü samayaü bhagavā kosambiyaü viharati ghositārāme. Tena kho pana
samayena sandako paribbājako pilakkha guhāyaü paņivasati mahatiyā paribbājakaparisāya
saddhiü pa¤camattehi paribbājakasatehi. Atha kho āyasmā ānando sāyanhasamayaü
patisallānā vuņņhito bhikkhå āmantesi 'āyāmāvuso yena devakaņasobbho1
tenupasaīkamissāma guhādassanāyā'ti. Evamāvusoti kho te bhikkhå āyasmato ānandassa
paccassosuü. Atha kho āyasmā ānando sambahulehi bhikkhåhi saddhiü yena
devakaņasobbho tenupasaīkami. Tena kho pana samayena sandako paribbājako mahatiyā
paribbājakaparisāya saddhiü nisinno hoti unnādiniyā uccāsaddamahāsaddāya2 anekavihitaü
tiracchānakathaü kathentiyā. Seyyathãdaü: rājakathaü corakathaü mahāmattakataü
senākathaü bhayakathaü yuddhakathaü annakathaü pānakathaü vatthakathaü yānakathaü
sayanakathaü mālākathaü gandhakathaü ¤ātikathaü gāmakathaü nigamakathaü
nagarakathaü janapadakathaü itthikathaü purisakathaü3 sårakathaü visikhākathaü
kumbhaņņhānakathaü pubbapetakathaü nānattakathaü lokakkhāyikaü samuddakkhāyikaü
[PTS Page 514] [\q 514/]      itibhavābhavakathaü iti vā.

Addasā kho sandako paribbājako āyasmantaü ānandaü dåratova āgacchantaü. Disvāna
sakaü parisaü saõņhapesi4 appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha, ayaü
samaõassa gotamassa sāvako āgacchati samaõo ānando. Yāvatā kho pana samaõassa
gotamassa sāvakā kosambiyaü paņivasanti ayaü tesaü a¤¤ataro samaõo ānando.
Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinãtā appasaddassa vaõõavādino,
appevanāma appasaddaü parisaü viditvā upasaīkamitabbaü ma¤¤eyyā'ti. Atha kho te
paribbājakā tuõhã ahesuü.

Atha kho āyasmā ānando yena sandako paribbājako tenupasaīkami. Atha kho sandako
paribbājako āyasmantaü ānandaü etadavoca: etu kho bhavaü ānando, svāgataü5 bhoto
ānandassa cirassaü kho bhavaü ānando imaü pariyāyamakāsi yadidaü idhāgamanāya,

------------------------
1. Devakatasobbho-sãmu,machasaü,syā 2. Uccāsaddāya mahāsaddāya-[PTS 3.] Purisakathaü
- machasaü,syā,[PTS,]ånaü 4:saõņhāpesi-machasaü 5. Sāgataü sãmu.

[BJT Page 310] [\x 310/]     

Nisãdatu bhavaü ānando, idamāsanaü pa¤¤attanti. Nisãdi kho āyasmā ānando pa¤¤atte
āsane. Sandakopi kho paribbājako a¤¤ataraü nãcaü āsanaü gahetvā ekamantaü nisãdi.
Ekamantaü nisinnaü kho sandakaü paribbājakaü āyasmā ānando etadavoca: 'kāyanuttha
sandaka etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarā kathā vippakatā'ti. Tiņņhatesā bho
ānanda kathā, yāya mayaü etarahi kathāya sannisinnā. Nesā bhoto ānandassa kathā dullabhā
bhavissati pacchāpi savaõāya. Sādhu vata bhavantaüyeva ānandaü paņibhātu sake ācariyake
dhammã kathā'ti. Tena hi sandaka suõāhi, sādhukaü manasi karohi, bhāsissāmã'ti. Evaü
bhoti kho sandako paribbājako āyasmato ānandassa paccassosi. âyasmā ānando etadavoca:

'Cattārome sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
abrahmacariyavāsā akkhātā, cattāri ca anassāsikāni brahmacariyāni akkhātāni, yattha vi¤¤å
puriso sasakkaü brahmacariyaü na vaseyya vasanto vā1 na ārādheyya ¤āyaü dhammaü
kusala'nti.

Katame pana te bho ānanda tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
cattāro abrahmacariyavāsā akkhātā, yattha [PTS Page 515] [\q 515/]      vi¤¤å puriso
sasakkaü brahmacariyaü na vaseyya vasanto vā1 na ārādheyya ¤āyaü dhammaü kusalanti:

Idha sandaka ekacco satthā evaüvādã hoti evaüdiņņhã: 'natthi dinnaü natthi yiņņhaü natthi
hutaü natthi sukaņadukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko natthi ayaü loko natthi paro loko
natthi mātā natthi pitā natthi sattā opapātikā natthi loke samaõabrāhmaõā sammaggatā
sammāpaņipannā ye ima¤ca lokaü para¤ca lokaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedenti,
cātummahābhåtiko2 ayaü puriso yadā kālaü karoti paņhavã paņhavãkāyaü anupeti
anupagacchati. âpo āpokāyaü anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaü anupeti anupagacchati,
vāyo vāyokāyaü anupeti anupagacchati, ākāsaü indriyāni saīkamanti, āsandipa¤camā purisā
mataü ādāya gacchanti, yāva āëāhanā padāni pa¤¤āyanti, kāpotakāni aņņhãni bhavanti,
bhassantāhutiyo dattupa¤¤attaü yadidaü dānaü tesaü tucchaü musā vilāpo ye keci
atthikavādaü vadanti, bāle ca paõķite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti
parammaraõā'ti. Tatra sandaka vi¤¤å puriso iti paņisa¤cikkhati: 'ayaü kho bhavaü satthā
evaüvādã evaüdiņņhã. 'Natthi dinnaü natthi yiņņhaü natthi hutaü natthi sukaņadukkaņānaü
kammānaü phalaü vipāko natthi ayaü loko natthi paro loko natthi mātā natthi pitā natthi
sattā opapātikā natthi loke samaõabrāhmaõā sammaggatā sammāpaņipannā, ye ima¤ca
lokaü para¤ca lokaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedenti, cātummahābhåtiko ayaü puriso,
yadā kālaü karoti paņhavã paņhavãkāyaü anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaü anupeti
anupagacchati, tejo tejokāyaü anupeti anupagacchati,

--------------------------
1. Vasanto ca- machasaü. Syā 2. Cātumahābhåtiko-machasaü.

[BJT Page 312] [\x 312/]     

Vāyo vāyokāyaü anupeti anupagacchati, ākāsaü indriyāni saīkamanti, āsandi pa¤camā
purisā mataü ādāya gacchanti, yāva āëāhanā padāni pa¤¤āyanti, kāpotakāni aņņhãni
bhavanti, bhassantāhutiyo, dattupa¤¤attaü yadidaü dānaü, tesaü tucchaü musā vilāpo ye
keci atthikavādaü vadanti, bāle ca paõķite ca kāyassa bhedā ucchijjanti, vinassanti, na honti
parammaraõāti. Sace imassa bhoto satthuno saccaü vacanaü, akatena me ettha kataü,
abbusitena1 me ettha vusitaü, ubhopi mayaü ettha samasamā sāma¤¤aü pattā, yo cāhaü na
vadāmi: 'ubho kāyassa bhedā ucchijjissāma vinassissāma, na bhavissāma parammaraõā'ti.
Atirekaü kho panimassa bhoto satthuno naggiyaü muõķiyaü ukkuņikappadhānaü
kesamassulocanaü, yohaü puttasambādhasayanaü ajjhāvasanto kāsikacandanaü
paccanubhonto mālāgandhavilepanaü dhārento jātaråparajataü sādiyanto iminā bhotā
satthārā samasamagatiko bhavissāmi abhisamparāyaü, sohaü kiüjānanto kiüpassanto
imasmiü satthari brahmacariyaü carissāmi, so abrahmacariyaü vāso aya'nti iti viditvā tasmā
brahmacariyā nibbijja pakkamati. Ayaü kho sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena paņhamo abrahmacariyavāso akkhāto yattha vi¤¤å puriso sasakkaü
brahmacariyaü [PTS Page 516] [\q 516/]      na vaseyya, vasanto vā nārādheyya ¤āyaü
dhammaü kusalaü.

Punacaparaü sandaka idhekacco satthā evaüvādã hoti evaüdiņņhã: 'karato2 kārayato
chindato chedāpayato pacato pācayato3 socayato socāpayato kilamato kilamāpayato
phandato phandāpayato pāõamatipātayato adinnaü ādiyato sandhiü chindato nillopaü
harato ekāgārikaü karoto paripanthe tiņņhato paradāraü gacchato musābhaõato, karato2 na
karãyati pāpaü khurapariyantena cepi cakkena yo imissā paņhaviyā pāõe ekamaüsakhalaü4
ekamaüsapu¤jaü5 kareyya, natthi tato nidānaü pāpaü, natthi pāpassa āgamo dakkhiõa¤cepi
gaīgāya tãraü gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento6 natthi
tato nidānaü pāpaü, natthi pāpassa āgamo, uttara¤cepi gaīgāya tãraü gaccheyya dadanto
dāpento yajanto yājento7 natthi tato nidānaü pu¤¤aü, natthi pu¤¤assa āgamo, dānena
damena saüyamena saccavajjena natthi pu¤¤aü, natthi pu¤¤assa āgamo'ti.

--------------------------
1. Avusitena-machasaü.[PTS 2.] Karoto-machasaü 3. Pacāpayato-machasaü. Syā 4. Ekaü
maüsakhalaü-machasaü.Syā 5. Ekaü pu¤jaü-machasaü.Syā 6. Pācāpentā-machasaü
7.Sajāpento-machasaü,syā.

[BJT Page 314] [\x 314/]     

Tatra sandaka vi¤¤å puriso iti paņisa¤cikkhati: ayaü kho bhavaü satthā evaüvādã
evaüdiņņhã: 'karato kārayato chindato chedāpayato pacato pācayato socayato kilamayato
phandato phandāpayato pāõamatipātayato adinnaü ādiyato sandhiü chindato nillopaü
harato ekāgārikaü karoto paripanthe tiņņhato paradāraü gacchato musābhaõato karato na
karãyati pāpaü. Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā paņhaviyā pāõe ekamaüsakhalaü
ekamaüsapu¤jaü kareyya, natthi tato nidānaü pāpaü, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiõa¤cepi
gaīgāya tãraü gaccheyya hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento natthi
tato nidānaü pāpaü, natthi pāpassa āgamo. Uttara¤cepi gaīgāya tãraü gaccheyya dadanto
dāpento yajanto yājento natthi tato nidānaü pu¤¤aü, natthi pu¤¤assa āgamo, dānena
damena saüyamena saccavajjena natthi pu¤¤aü, natthi pu¤¤assa āgamoti.

Sace imassa bhoto satthuno saccaü vacanaü, akatena me ettha kataü, abbusitena me ettha
vusitaü. Ubhopi mayaü ettha samasamā sāma¤¤aü pattā yo cāhaü na vadāmi, 'ubhinnaü
kurutaü na karãyati pāpa'nti. Atirekaü kho panimassa bhoto satthuno naggiyaü muõķiyaü
ukkuņikappadhānaü kesamassulocanaü, yohaü puttasambādhasayanaü ajjhāvasanto
kāsikacandanaü paccanubhonto mālāgandhavilepanaü dhārento jātaråparajataü sādiyanto
iminā bhotā satthārā samasamagatiko bhavissāmi abhisamparāyaü. Sohaü kiüjānanto
kiüpassanto imasmiü satthari brahmacariyaü carissāmi, so 'abrahmacariyavāso ayanti' iti
viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati.1 Ayaü kho sandaka tena bhagavatā jānatā
passatā arahatā sammāsambuddhena dutiyo abrahmacariyavāso akkhāto, yattha vi¤¤å
puriso sasakkaü brahmacariyaü na vaseyya, vasanto vā na ārādheyya ¤āyaü dhammaü
kusalaü.

Punacaparaü sandaka idhekacco satthā evaüvādã hoti evaüdiņņhã: natthi hetu natthi
paccayo sattānaü saīkilesāya, ahetu appaccayā sattā saīkilissanti. Natthi hetu natthi paccayo
sattānaü visuddhiyā, ahetu appaccayā sattā visujjhanti. Natthi balaü natthi viriyaü natthi
purisatthāmo [PTS Page 517] [\q 517/]      natthi purisaparakkamo, sabbe sattā sabbe pāõā
sabbe bhåtā sabbe jãvā avasā abalā aviriyā niyatisaīgatibhāvapariõatā chassevābhijātisu
sukhadukkhaü paņisaüvedentã'ti.

---------------------------
1.Nibbijjāpakkamati-sãmu.

[BJT Page 316] [\x 316/]     

Tatra sandaka vi¤¤å puriso iti paņisa¤cikkhati: 'ayaü kho bhavaü satthā evaüvādã
evaüdiņņhã: natthi hetu natthi paccayo sattānaü saīkilesāya. Ahetu appaccayā sattā
saīkilissanti. Natthi hetu natthi paccayo sattānaü visuddhiyā. Ahetu appaccayā sattā
visujjhanti. Natthi balaü natthi viriyaü natthi purisatthāmo natthi purisaparakkamo, sabbe
sattā sabbe pāõā sabbe bhåtā sabbe jãvā avasā abalā aviriyā niyatisaīgatibhāvapariõatā
chassevābhijātisu sukhadukkhaü paņisaüvedentã'ti. Sace imassa bhoto satthuno saccaü
vacanaü, akatena me ettha kataü, abbusitena me ettha vusitaü. Ubhopi mayaü ettha
samasamā sāma¤¤aü pattā, yocāhaü na vadāmi, ubho ahetu appaccayā visujjhissāmā'ti.
Atirekaü kho panimassa bhoto satthuno naggiyaü muõķiyaü ukkuņikappadhānaü
kesamassu locanaü. Yohaü puttasambādhasayanaü ajjhāvasanto kāsikacandanaü
paccanubhonto mālāgandhavilepanaü dhārento jātaråparajataü sādiyanto iminā bhotā
satthārā samasamagatiko bhavissāmi abhisamparāyaü. Sohaü kiüjānanto kiüpassanto
imasmiü satthari brahmacariyaü carissāmi. So abrahmacariyavāso aya'nti iti viditvā tasmā
brahmacariyā nibbijja pakkamati. Ayaü kho sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena tatiyo abrahmacariyavāso akkhāto, yattha vi¤¤å puriso sasakkaü
brahmacariyaü na vaseyya vasanto vā nārādheyya ¤āyaü dhammaü kusalaü.

Punacaparaü sandaka idhekacco satthā evaüvādã hoti evaüdiņņhã: sattime kāyā akaņā
akaņavidhā animmitā animmātā va¤jhā kåņaņņhā esikaņņhāyiņņhitā. Te na i¤janti na
viparinamanti.1 Nā¤¤ama¤¤aü vyābādhenti. Nālaü a¤¤ama¤¤assa sukhāya vā dukkhāya vā
sukhadukkhāya vā. Katame satta: paņhavãkāyo āpokāyo tejokāyo vāyo kāyo sukhe dukkhe
jãve sattime. Ime satta kāyā akaņā akaņavidhā animmitā animmātā va¤jhā kåņaņņhā
esikaņņhāyiņņhitā. Te na i¤janti, na viparinamanti1, nā¤¤ama¤¤aü vyābādenti, nālaü
a¤¤ama¤¤assa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Tattha natthi hantā vā ghātetā
vā sotā vā sāvetā vā vi¤¤ātā vā vi¤¤āpetā vā yepi tiõhena satthena sãsaü chindati. Na koci
ka¤ci jãvitā voropeti. Sattannaü tveva kāyānamantarena satthaü vivaramanupatati.

-------------------------
1.Viparināmenti- machasaü.Syā.

[BJT Page 318] [\x 318/]     

Cuddasa kho panimāni yonipamukhasatasahassāni saņņhi¤ca satāni cha ca satāni. Pa¤ca ca
kammuno satāni pa¤ca ca kammāni tãõi ca kammāni kamme ca aķķhakamme ca, dvaņņhi
paņipadā, dvaņņhantarakappā, chaëābhijātiyo, aņņha purisabhåmiyo, ekånapa¤¤āsa
ājãvasate,1 ekånapa¤¤āsa paribbājakasate, ekånapa¤¤āsa [PTS Page 518] [\q 518/]     
nāgāvāsasate, vãse indriyasate, tiüse nirayasate, chattiüsa rajodhātuyo, satta sa¤¤ãgabbhā,
satta asa¤¤ãgabbhā, satta nigaõņhãgabbhā,2 satta devā, satta mānusā, satta pesācā,3 satta
sarā, satta pavuņā,4 satta papātā, satta papātasatāni, sattasupinā, sattasupinasatāni,
cullāsãtimahākappuno5 satasahassāni yāni bāle ca paõķite ca sandhāvitvā saüsaritvā
dukkhassantaü karissanti. Tattha natthi imināhaü sãlena vā vatena vā tapena vā
brahmacariyena vā aparipakkaü vā kammaü paripācessāmi, paripakkaü vā kammaü phussa
phussa byantãkarissāmãti6. Hevaü natthi doõamite sukhadukkhe, pariyantakaņe saüsāre,
natthi hāyanavaķķhane, natthi ukkaüsāvakaüse. Seyyathāpi nāma suttaguëe khitte
nibbeņhiyamānameva paleti, evamevaü bāle vā paõķite vā sandhāvitvā saüsaritvā
dukkhassantaü karissantãti.

Tatra sandaka vi¤¤å puriso iti paņisa¤cikkhati: ayaü kho bhavaü satthā evaüvādã
evandiņņhã: sattime kāyā akaņā akaņavidhā animmitā animmātā va¤jhā kåņaņņhā
esikaņņhāyiņņhitā. Te na i¤janti, na viparinamanti, nā¤¤ama¤¤aü vyābādhenti, nālaü
a¤¤ama¤¤assa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya vā. Katame satta: paņhavãkāyo
āpokāyo tejokāyo vāyokāyo sukhe dukkhe jãve sattime. Ime satta kāyā akaņā akaņavidhā
animmitā animmātā va¤jhā kåņaņņhā esikaņņhāyiņņhitā. Te na i¤janti, na viparinamanti,
nā¤¤ama¤¤aü vyābādhenti. Nālaü a¤¤ama¤¤assa sukhāya vā dukkhāya vā sukhadukkhāya
vā. Tattha natthi hantā vā ghātetā vā sotā vā sāvetā vā vi¤¤ātā vā vi¤¤āpetā vā yopi tiõhena
satthena sãsaü chindati, na koci ka¤ci jãvitā voropeti, sattannaü yeva kāyānamantarena
satthaü vivaramanupatati. 

Cuddasa kho panimāni yoni pamukhasatasahassāni saņņhi ca satāni cha ca satāni pa¤ca ca
kammuno satāni pa¤ca ca kammāni tãõi ca kammāni kamme ca aķķhakamme ca
dvaņņhipaņipadā dvaņņhantarakappā chaëābhijātiyo aņņha purisabhåmiyo ekånapa¤¤āsa
ājãvasate1 ekånapa¤¤āsa paribbājakasate ekånapa¤¤āsa nāgāvāsasate vãse indirayasate tiüse
nirayasate chattiüsa rajodhātuyo satta sa¤¤ãgabbhā satta asa¤¤ãgabbhā satta
nigaõņhãgabbhā sattadevā sattamānusā sattapesācā satta sarā satta pavuņā satta papātā satta
papātasatāni satta supinā supinasatāni cullāsãti mahākappuno satasahassāni. Yāni bāle ca

---------------------------
1. âjãvakasate-sãmu, machasaü 2. Niganthagabbhā-syā 3. Pisācā-machasaü,syā
4. Pamuņā-sãmu. 5. Mahākappino-machasaü,sya 6.Byantiükarissāmãtimachasaü.

[BJT Page 320] [\x 320/]     

Paõķite ca sandhāvitvā saüsaritvā dukkhassantaü karissanti. Tattha natthi imināhaü sãlena
vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā aparipakkaü vā kammaü paripācessāmi,
paripakkaü vā phussa phussa vyantãkarissāmãti. Hevaü natthi doõamite sukhadukkhe,
pariyantakaņe saüsāre, natthi hāyanavaķķhane natthi ukkaüsāvakaüse. Seyyathāpi nāma
suttaguëe khitte nibbeņhiyamānameva paleti. Evamevaü bāle ca paõķite ca sandhāvitvā
saüsaritvā dukkhassannaü karissantã'ti.

Sace imassa bhoto satthuno sacchaü vacanaü, akatena me ettha kataü abbusitena me ettha
vusitaü. Ubhopi mayaü ettha samasamā sāma¤¤aü pattā, yo cāhaü na vadāmi: ubho
sandhāvitvā saüsaritvā dukkhassantaü karissāmā'ti. Atirekaü kho panimassa bhoto satthuno
naggiyaü muõķiyaü ukkuņikappadhānaü kesamassulocanaü, yohaü
puttasambādhasayanaü1 ajjhāvasanto kāsikacandanaü paccanubhonto mālāgandhavilepanaü
dhārento jātaråparajataü sādiyanto iminā bhotā satthārā samasamagatiko bhavissāmi
abhisamparāyaü. Sohaü kiüjānanto kiüpassanto imasmiü satthari brahmacariyaü carissāmi.
So abrahmacariyavāso ayanti iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati ayaü kho
sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena catuttho
abrahmacariyavāso akkhāto yattha vi¤¤å puriso sasakkaü brahmacariyaü na vaseyya
vasanto vā nārādheyya ¤āyaü dhammaü kusalaü. Ime kho te sandaka tena bhagavatā jānatā
passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro abrahmacariyavāsā akkhātā [PTS Page 519] [\q
519/]      yattha vi¤¤å puriso sasakkaü brahmacariyaü na vaseyya vasanto vā nārādheyya
¤āyaü dhammaü kusalanti.

Acchariyaü bho ānanda, abbhutaü bho ānanda, yāva¤cidaü tena bhagavatā jānatā passatā
arahatā sammāsambuddhena cattāro abrahmacariyavāsā vasamānā abrahmacariyavāsāti
akkhātā yattha vi¤¤å puriso sasakkaü brahmacariyaü na vaseyya, vasanto vā nārādheyya
¤āyaü dhammaü kusalanti.

Katamāni pana tāni bho ānanda tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena
cattāri anassāsikāni brahmacariyāni akkhātāni yattha vi¤¤å puriso sasakkaü brahmacariyaü
na vaseyya vasanto vā nārādheyya ¤āyaü dhammaü kusalanti:

---------------------------
1.Vasanaü-sãmu, machasaü.

[BJT Page 322] [\x 322/]     

Idha sandaka ekacco satthā sabba¤¤å sabbadassāvã aparisesaü ¤āõadassanaü paņijānāti:
carato ca me tiņņhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataü samitaü ¤āõadassanaü
paccupaņņhitanti. So su¤¤ampi agāraü pavisati, piõķampi na labhati, kukkuropi ķasati,1
caõķenapi hatthinā samāgacchati, caõķenapi assena samāgacchati, caõķenapi goõena
samāgacchati, itthiyāpi purisassapi nāmampi gottampi pucchati, gāmassapi nigamassapi
nāmampi maggampi pucchati, so kimidanti puņņho samāno su¤¤aü me agāraü pavisitabbaü
ahosi, tena pāvisiü. Piõķaü me aladdhabbaü ahosi, tena nālatthaü. Kukkurena ķasitabbaü
ahosi, tenamhi daņņho. Caõķena hatthinā samāgantabbaü ahosi, tena samāgamaü.2
Caõķena assena samāgantabbaü ahosi, tena samāgamaü. Caõķena goõena samāgantabbaü
ahosi, tena samāgamaü. Itthiyāpi purisassapi nāmampi gottampi pucchitabbaü ahosi, tena
pucchiü. Gāmassapi nigamassapi nāmampi maggampi pucchitabbaü ahosi, tenāpucchinti.
Tatra sandaka vi¤¤å puriso iti paņisa¤cikkhati: 'ayaü kho bhavaü satthā sabba¤¤å
sabbadassāvã aparisesaü ¤āõadassanaü paņijānāti: carato ca me tiņņhato ca suttassa ca
jāgarassa ca satataü samitaü ¤āõadassanaü paccupaņņhitanti. So su¤¤ampi agāraü pavisati,
piõķampi na labhati, kukkuropi ķasati,1 caõķenapi hatthinā samāgacchati, caõķenapi
assena samāgacchati, caõķenapi goõena samāgacchati, itthiyāpi purisassapi nāmampi
gottampi pucchati, gāmassapi nigamassapi nāmampi maggampi pucchati, so kimidanti
puņņho samāno su¤¤aü me agāraü pavisitabbaü ahosi, tena pāvisiü. Piõķaü me
aladdhabbaü ahosi, tena nālatthaü. Kukkurena ķasitabbaü ahosi, tenamhi daņņho. Caõķena
hatthinā samāgantabbaü ahosi, tena samāgamaü.2 Caõķena assena samāgantabbaü ahosi,
tena samāgamaü. Caõķena goõena samāgantabbaü ahosi, tena samāgamaü. Itthiyāpi
purisassapi nāmampi gottampi pucchitabbaü ahosi, tena pucchiü. Gāmassapi nigamassapi
nāmampi maggampi pucchitabbaü ahosi, tenāpucchinti. So anassāsikaü idaü
brahmacariyanti, iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati. Idaü kho sandaka tena
bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paņhamaü anassāsikaü
brahmacariyaü akkhātaü, [PTS Page 520] [\q 520/]      yattha vi¤¤å puriso sasakkaü
brahmacariyaü na vaseyya, vasanto vā nārādheyya ¤āyaü dhammaü kusalaü.

Puna ca paraü sandaka idhekacco satthā anussaviko hoti anussavasacco. So anussavena
itihitiha paramparāya piņakasampadāya dhammaü deseti. Anussavikassa kho pana sandaka
satthuno anussavasaccassa sussutampi hoti, dussutampi hoti. Tathāpi hoti. A¤¤athāpi hoti.
Yatra sandaka vi¤¤å puriso iti paņisa¤cikkhati: 'ayaü kho bhavaü satthā anussaviko
anussavasacco. So anussavena itihitiha paramparāya piņakasampadāya dhammaü deseti.
Anussavikassa kho pana satthuno anussavasaccassa sussutampi hoti, dussutampi hoti,
tathāpi hoti, a¤¤athāpi hoti. So anassāsikaü idaü brahmacariyanti iti viditvā tasmā
brahmacariyā nibbijja pakkamati. Idaü kho sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena dutiyaü anassāsikaü brahmacariyaü akkhātaü, yattha vi¤¤å puriso
sasakkaü brahmacariyaü na vaseyya vasanto vā nārādheyya ¤āyaü dhammaü kusalaü.:

Puna ca paraü sandaka idhekacco satthā takkã hoti vãmaüsã. So takkapariyāhataü
vãmaüsānucaritaü sayampaņibhānaü dhammaü deseti. Takkissa kho pana sandaka satthuno
vãmaüsissa sutakkitampi hoti, duttakkitampi hoti, tathāpi hoti, a¤¤athāpi hoti. Tatra
sandaka vi¤¤å puriso iti paņisa¤cikkhati: ayaü kho bhavaü satthā takkã vãmaüsã. So
takkapariyāhataü vãmaüsānucaritaü sayampaņibhānaü dhammaü deseti. Takkissa kho pana
satthuno vãmaüsissa sutakkitampi hoti, duttakkitampi hoti, tathāpi hoti, a¤¤athāpi hoti. So
anassāsikaü idaü brahmacariyanti iti viditvā tasmā brahmacariyā nibbijja pakkamati. Idaü
kho sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena tatiyaü anassāsikaü
brahmacariyaü akkhātaü yattha vi¤¤å puriso sasakkaü brahmacariyaü na vaseyya. Vasanto
vā nārādheyya ¤āyaü dhammaü kusalaü.
--------------------------
1.ôaüsati-machasaü 2.Samāgamiü-machasaü.

[BJT Page 324] [\x 324/]     

Puna ca paraü sandaka idhekacco satthā mando hoti momåho. So mandattā momåhattā
tathā tathā1 pa¤haü [PTS Page 521] [\q 521/]      puņņho samāno vācā vikkhepaü āpajjati
amarāvikkhepaü, evampi2 me no, tathāpi3 me no, a¤¤athāpi4 me no, notipi me no, no
notipi me noti. Tatra sandaka vi¤¤å puriso iti paņisa¤cikkhati. Ayaü kho bhavaü satthā
mando momåho, so mandattā momåhattā tathā tathā pa¤haü puņņho samāno vācāvikkhepaü
āpajjati amarāvikkhepaü. Evampi2 me no, tathāpi3 me no, a¤¤athāpi4 me no, notipi me no,
no no tipi me noti. So anassāsikaü idaü brahmacariyanti iti viditvā tasmā brahmacariyā
nibbijja pakkamati. Idaü kho sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā
sammāsambuddhena catutthaü anassāsikaü brahmacariyaü akkhātaü, yattha vi¤¤å puriso
sasakkaü brahmacariyaü na vaseyya, vasanto vā nārādheyya ¤āyaü dhammaü kusalaü.

Imāni kho sandaka tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā sambuddhena cattāri
anassāsikāni brahmacariyāni akkhātāni, yattha vi¤¤å puriso sasakkaü brahmacariyaü na
vaseyya vasanto vā nārādheyya ¤āyaü dhammaü kusalanti.

Acchariyaü bho ānanda abbhutaü bho ānanda, yāva¤cidaü tena bhagavatā jānatā passatā
arahatā sammāsambuddhena cattāri anassāsikāneva brahmacariyāni anassāsikāni
brahmacariyānãti akkhātāni. Yattha vi¤¤å puriso sasakkaü brahmacariyaü na vaseyya,
vasanto vā nārādheyya ¤āyaü dhammaü kusalaü. Yo pana so bho ānanda satthā kiüvādã
kimakkhāyã yattha vi¤¤å puriso sasakkaü brahmacariyaü vaseyya, vasanto vā ārādheyya
¤āyaü dhammaü kusalanti.

Idha sandaka tathāgato loke uppajjati 'arahaü sammāsambuddho vijjācaraõasampanno
sugato lokavidå anuttaro purisadammasārathã satthā devamanussānaü buddho bhagavā. So
imaü lokaü sadevakaü samārakaü sabrahmakaü sassamaõabrāhmaõiü pajaü
sadevamanussaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedeti, so dhammaü deseti: ādikalyāõaü
majjhekalyāõaü pariyosānakalyāõaü sātthaü sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü
brahmacariyaü pakāseti. Taü dhammaü suõāti. Gahapati vā gahapatiputto vā a¤¤atarasmiü
vā kule paccājāto. So taü dhammaü sutvā tathāgate saddhaü paņilabhati. So tena
saddhāpaņilābhena samannāgato itipaņisa¤cikkhati: sambādho gharāvāso rajāpatho,
abbhokāso pabbajjā, nayidaü sukaraü agāraü ajjhāvasatā ekantaparipuõõaü
ekantaparisuddhaü saīkhalikhitaü brahmacariyaü carituü, yannånāhaü kesamassuü ohāretvā
kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajeyyanti. So aparena samayena
appaü vā bhogakkhandhaü pahāya mahantaü vā bhogakkhandhaü pahāya appaü vā
¤ātiparivaņņaü pahāya mahantaü vā ¤ātiparivaņņaü pahāya kesamassuü ohāretvā kāsāyāni
vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajati.

So evaü pabbajito samāno bhikkhånaü sikkhāsājãvasamāpanno pāõātipātaü pahāya
pāõātipātā paņivirato hoti, nihitadaõķo nihitasattho lajjã dayāpanno
sabbapāõabhåtahitānukampã viharati. Adinnādānaü pahāya adinnādānā paņivirato hoti,
dinnādāyã dinnapāņikaīkhã athenena sucibhåtena attanā viharati. Abrahmacariyaü pahāya
brahmacārã hoti, ārācārã virato methunā gāmadhammā. Musāvādaü pahāya musāvādā
paņivirato hoti, saccavādã saccasandho theto paccayiko avisaüvādako lokassa. Pisunaü vācaü
pahāya pisunāya vācāya paņivirato hoti, ito sutvā na amutra akkhātā imesaü bhedāya,
amutra vā sutvā na imesaü akkhātā amåsaü bhedāya, iti bhinnānaü vā sandhātā sahitānaü
vā anuppadātā, samaggārāmo samaggarato samagganandã samaggakaraõiü vācaü bhāsitā
hoti. Pharusaü vācaü pahāya pharusāya vācāya paņivirato hoti, yā sā vācā nelā kaõõasukhā
pemanãyā hadayaīgamā porã bahujanakantā bahujanamanāpā, tathāråpaü vācaü bhāsitā
hoti. Samphappalāpaü pahāya samphappalāpā paņivirato hoti, kālavādã bhåtavādã
atthavādã dhammavādã vinayavādã nidhānavatiü vācaü bhāsitā kālena sāpadesaü
pariyantavatiü atthasaühitaü.
So bãjagāmabhåtagāmasamārambhā paņivirato hoti. Ekabhattiko hoti rattåparato virato
vikālabhojanā. Naccagãtavāditavisåkadassanā paņivirato hoti.
Mālāgandhavilepanadhāraõamaõķanavibhåsanaņņhānā paņivirato hoti.
Uccāsayanamahāsayanā paņivirato hoti. Jātaråparajatapaņiggahanā paņivirato hoti
āmakadha¤¤apaņiggahanā paņivirato hoti. âmakamaüsapaņiggahanā paņivirato hoti.
Itthikumārikapaņiggahanā paņivirato hoti. Dāsidāsapaņiggahanā paņivirato hoti.
Ajeëakapaņiggahanā paņivirato hoti. Kukkuņasåkarapaņiggahanā paņivirato hoti.
Hatthigavāssavaëavāpaņiggahanā paņivirato hoti. Khettavatthupaņiggahanā paņivirato hoti.
Dåteyyapahãnagamanānuyogā paņivirato hoti. Kayavikkayā paņivirato hoti.
Tulākåņakaüsakuņamānakåņā paņivirato hoti. Ukkoņanava¤cananikatisāciyogā paņivirato
hoti. Chedanavadhabandhanaviparāmosaālopasahasākārā paņivirato hoti. 
So santuņņho hoti kāyaparihārikena cãvarena, kucchiparihārikena piõķapātena, so yena
yeneva pakkamati, samādāyeva pakkamati. Seyyathāpi nāma pakkhãsakuõo yena yeneva
ķeti, sapattabhārova ķeti. Evamevaü bhikkhu santuņņho hoti kāyaparihārikena cãvarena,
kucchiparihārikena piõķapātena. Yena yeneva pakkamati samādāyeva pakkamati. So iminā
ariyena sãlakkhandhena samannāgato ajjhattaü anavajjasukhaü paņisaüvedeti.

So cakkhunā råpaü disvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü
cakkhundriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati cakkhundriyaü, cakkhundriye saüvaraü
āpajjati. 
Sotena saddaü sutvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü
sotindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati sotindriyaü, sotindriye saüvaraü
āpajjati.

Ghānena gandhaü ghāyitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã,
yatvādhikaraõamenaü ghānindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati ghānindriyaü,
ghānindriye saüvaraü āpajjati. 
Jivhāya rasaü sāyitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü
jivhindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati jivhindriyaü, jivhindriye saüvaraü
āpajjati. 
Kāyena phoņņhabbaü phåsitvā na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã,
yatvādhikaraõamenaü kāyindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā
akusalā dhammā anvāssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati kāyindriyaü,
kāyindriye saüvaraü āpajjati. 
Manasā dhammaü vi¤¤āya na nimittaggāhã hoti nānubya¤janaggāhã, yatvādhikaraõamenaü
manindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā
anvāssaveyyuü, tassa saüvaraü paņipajjati, rakkhati manindriyaü, manindriye saüvaraü
āpajjati. So iminā ariyena indriyasaüvarena samannāgato ajjhattaü abyāsekasukhaü
paņisaüvedeti.

So abhikkante paņikkante sampajānakārã hoti, ālokite vilokite sampajānakārã hoti,
sammi¤jite pasārite sampajānakārã hoti, saīghāņipattacãvaradhāraõe sampajānakārã hoti,
asite pãte khāyite sāyite sampajānakārã hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārã hoti, gate
ņhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuõhãbhāve sampajānakārã hoti.

So iminā ca ariyena sãlakkhandhena samannāgato iminā ca ariyena indriyasaüvarena
samannāgato iminā ca ariyena satisampaja¤¤ena samannāgato vivittaü senāsanaü bhajati.
Ara¤¤aü rukkhamålaü pabbataü kandaraü giriguhaü susānaü vanapatthaü abbhokāsaü
palālapu¤jaü.

So pacchābhattaü piõķapātapaņikkanto nisãdati pallaīkaü ābhujitvā ujuü kāyaü panidhāya,
parimukhaü satiü upaņņhapetvā. So abhijjhaü loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati,
abhijjhāya cittaü parisodheti. Byāpādapadosaü pahāya abyāpannacitto viharati
sabbapāõabhåtahitānukampã. Byāpādapadosā cittaü parisodeti, thãnamiddhaü pahāya
vigatathãnamiddho viharati ālokasa¤¤ã sato sampajāno. Thãnamiddhā cittaü parisodheti,
uddhaccakukkuccaü pahāya anuddhato viharati ajjhattaü våpasantacitto. Uddhaccakukkuccā
cittaü parisodheti. Vicikicchaü pahāya tiõõavicikiccho viharati akathaīkathã kusalesu
dhammesu. Vicikicchāya cittaü parisodheti.

So ime pa¤ca nãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalãkaraõe, vivicceva kāmehi
vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãtikhaü paņhamaü jhānaü
upasampajja viharati. Yasmiü kho5 sandaka satthari sāvako evaråpaü uëāraü visesaü6
adhigacchati. Tattha vi¤¤å puriso sasakkaü brahmacariyaü vaseyya, vasanto vā ārādheyya
¤āyaü dhammaü kusalaü

------------------------
1. Tattha tattha- machasaü 2. Evantipi-machasaü.Syā 3. Tathātipi-machasaü.Syā 4.
A¤¤athātipi-machasaü.Syā 5.Kho pana-syā 6. Uëāravisesaü-machasaü.

[BJT Page 326] [\x 326/]     

Puna ca paraü sandaka bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso
ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãtisukhaü dutiyaü jhānaü upasampajja
viharati. Yasmiü kho sandaka satthari sāvako evaråpaü uëāraü visesaü1 adhigacchati. Tattha
vi¤¤å puriso sasakkaü brahmacariyaü vaseyya, vasanto vā ārādheyya ¤āyaü dhammaü
kusalaü.

Puna ca paraü sandaka bhikkhu pãtiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno
sukha¤ca kāyena paņisaüvedeti. Yantaü ariyā ācikkhanti: upekkhako satimā sukhavihārãti
taü tatiyaü jhānaü upasampajja viharati. Yasmiü kho sandaka satthari sāvako evaråpaü
uëāraü visesaü adhigacchati. Tattha vi¤¤å puriso sasakkaü brahmacariyaü vaseyya, vasanto
vā ārādheyya ¤āyaü dhammaü kusalaü.

Puna ca paraü sandaka bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā, pubbeva
somanassadomanassānaü atthaīgamā adukkhaü asukhaü2 upekkhāsatipārisuddhiü
catutthaü jhānaü upasampajja viharati. Yasmiü kho sandaka satthari sāvako evaråpaü
uëāraü visesaü1 adhigacchati. [PTS Page 522] [\q 522/]      tattha vi¤¤å puriso sasakkaü
brahmacariyaü vaseyya, vasanto vā ārādheyya ¤āyaü dhammaü kusalaü.

So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte4 pubbenivāsānussati¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So
anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, seyyathãdaü: ekampi jātiü dvepi jātiyo, tissopi jātiyo
catassopi jātiyo pa¤capi jātiyo dasapi jātiyo vãsatimpi jātiyo tiüsampi jātiyo cattārãsampi
jātiyo pa¤¤āsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi
saüvaņņakappe anekepi vivaņņakappe anekepi saüvaņņavivaņņakappe amutrāsiü evannāmo
evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato
cuto amutra udapādiü5 tatrāpāsiü evannāmo evaīgotto evaüvaõõo evamāhāro
evaüsukhadukkhapaņisaüvedã evamāyupariyanto. So tato cuto idhåpapanno'ti. Iti sākāraü
sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati. Yasmiü kho sandaka satthari sāvako
evaråpaü uëāraü visesaü adhigacchati. Tattha vi¤¤å puriso sasakkaü brahmacariyaü
vaseyya, vasanto vā ārādheyya ¤āyaü dhammaü kusalaü. 

So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte4 sattānaü cutåpapāta¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So dibbena
cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hine
paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti. Yasmiü kho
sandaka satthari sāvako evaråpaü uëāraü visesaü adhigacchati. Tattha vi¤¤å puriso sasakkaü
brahmacariyaü vaseyya, vasanto vā ārādheyya ¤āyaü dhammaü kusalaü.
--------------------------
1. Uëāravisesaü-machasaü.

[BJT Page 328] [\x 328/]     

So evaü samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaīgaõe vigatåpakkilese mudubhåte
kammaniye ņhite āne¤jappatte āsavānaü khaya¤āõāya cittaü abhininnāmeti. So idaü
dukkhanti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü dukkhasamudayoti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü
dukkhanirodhoti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü dukkhanirodhagāminã paņipadāti yathābhåtaü
pajānāti. Ime āsavāti yathābhåtaü pajānāti ayaü āsavasamudayoti yathābhåtaü pajānāti.
Ayaü āsavanirodhoti yathābhåtaü pajānāti. Ayaü āsavanirodhagāminã paņipadāti
yathābhåtaü pajānāti. Tassa evaü jānato evaü passato kāmāsavāpi cittaü vimuccati.
Bhavāsavāpi cittaü vimuccati. Avijjāsavāpi cittaü vimuccati. Vimuttasmiü vimuttamiti ¤āõaü
hoti. Khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyāti pajānāti.
Yasmiü kho sandaka satthari sāvako evaråpaü uëāraü visesaü adhigacchati. Tattha vi¤¤å
puriso sasakkaü brahmacariyaü vaseyya, vasanto vā ārādheyya ¤āyaü dhammaü kusalanti.

Yo pana so bho ānanda bhikkhu arahaü khãõāsavo vusitavā katakaraõãyo ohitabhāro
anuppattasadattho parikkhãõabhavasa¤¤ojano sammada¤¤ā vimutto. Paribhu¤jeyya [PTS
Page 523] [\q 523/]      so kāmeti.

Yo so sandaka bhikkhu arahaü khãõāsavo vusitavā katakaraõãyo ohitabhāro
anuppattasadattho parikkhãõabhavasa¤¤ojano sammada¤¤ā vimutto. Abhabbo so
pa¤caņhānāni ajjhācarituü: abhabbo khãõāsavo bhikkhu sa¤cicca pāõaü jãvitā voropetuü,
abhabbo khãõāsavo bhikkhu adinnaü theyyasaīkhātaü ādātuü, abhabbo khãõāsavo bhikkhu
methunaü dhammaü patisevetuü, abhabbo khãõāsavo bhikkhu sampajānamusā bhāsituü,
abhabbo khãõāsavo bhikkhu sannidhikārakaü kāme paribhu¤jituü seyyathāpi pubbe
agāriyabhåto. Yo so sandaka bhikkhu arahaü khãõāsavo vusitavā katakaraõãyo ohitabhāro
anuppattasadattho parikkhãõabhavasa¤¤ojano sammada¤¤ā vimutto. Abhabbo so imāni
pa¤caņhānāni ajjhācaritu'nti.

Yo pana so bho ānanda bhikkhu arahaü khãõāsavo vusitavā katakaraõãyo ohitabhāro
anuppattasadattho parikkhãõabhavasa¤¤ojano sammada¤¤ā vimutto. Tassa carato ceva
tiņņhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataü samitaü ¤āõadassanaü paccupaņņhitaü: 'khãõā
me āsavā'ti.

Tena hi sandaka upamante karissāmi, upamāyapidhekacce vi¤¤å purisā bhāsitassa atthaü
ājānanti. Seyyathāpi sandaka purisassa hatthapādā chinnā, tassa carato ceva tiņņhato ca
suttassa ca jāgarassa ca satataü samitaü chinnā va hatthapādā. Api ca kho pana taü
paccavekkhamāno jānāti: chinnā me hatthapādāti. Evameva kho sandaka yo so bhikkhu
arahaü khãõāsavo vusitavā katakaraõãyo ohitabhāro anuppattasadattho
parikkhãõabhavasa¤¤ojano sammada¤¤ā vimutto. Tassa carato ceva tiņņhato ca suttassa ca
jāgarassa ca satataü samitaü khãõāva āsavā. Api ca kho naü paccavekkhamāno jānāti: khãõā
me āsavāti.

[BJT Page 330] [\x 330/]     

Kãva bahukā pana bho ānanda imasmiü dhammavinaye niyyātāroti. 'Na kho sandaka ekaü
yeva sataü na dve satāni na tãõi satāni na cattāri satāni na pa¤ca satāni. Atha kho hiyyova
ye imasmiü dhammavinaye niyyātāro'ti. Acchariyaü bho ānanda, abbhutaü bho ānanda, na
ca nāma sadhammokkaüsanā bhavissati na paradhammāvasādanā1 āyatane ca
dhammadesanā. Tāva [PTS Page 524] [\q 524/]      bahukā ca niyyātāro pa¤¤āyissanti. Ime
panā'jãvakā puttamatāya puttā. Attāna¤ceva ukkaüsenti, pare ca vambhenti. Tayo ceva
niyyātāro pa¤¤āpenti. Seyyathãdaü: 'nandaü vacchaü, kisaü saīkiccaü, makkhaligosāla'nti.
Atha kho sandako paribbājako sakaü parisaü āmantesi: 'carantu bhonto samaõe gotame
brahmacariyavāso, nadāni sukaraü amhehi lābhasakkārasiloke pariccajitu'nti. Itihidaü
sandako paribbājako sakaü parisaü uyyojesi bhagavati brahmacariyeti.

Sandakasuttaü chaņņhaü.