Digha-Nikaya of the Sutta-Pitaka,
Vol. III; Patikavagga, Suttantas 24-34.
Based on the edition by T.W. Rhys Davids and J.E. Carpenter, London : Pali Text Society 1911.



Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996
[GRETIL-Version vom 2.10.2014]


NOTICE
This file is (C) Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015.
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License.

These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for
scholarly purposes only.
In principle they represent a digital edition (without revision or
correction) of the printed editions of the complete set of Pali
canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a
process of checking, it should not be assumed that there is no
divergence from the printed editions and it is strongly recommended that
they are checked against the printed editions before quoting.




PLAIN TEXT VERSION
(In order to fascilitate word search, all annotations have been removed, 
and the line breaks of the printed edition have been converted into floating text.)



#<...># = BOLD
%<...>% = ITALICS
\<...>\ = REDLINE



___________________________________________________________________

THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY!   
COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. 
                                       
Text converted to Classical Sanskrit Extended (CSX) encoding:
                                       
description             character  =ASCII   
                                       
long a                  ā             224   
long A                  â             226   
long i                  ã             227   
long I                  ä             228   
long u                  å             229   
long U                  æ             230   
vocalic r               į             231   
vocalic R               č             232   
long vocalic r          é             233   
vocalic l               ë             235   
long vocalic l          í             237   
velar n                 ī             239   
velar N                 đ             240   
palatal n               ¤             164   
palatal N               Ĩ             165   
retroflex t             ņ             241   
retroflex T             ō             242   
retroflex d             ķ             243   
retroflex D             ô             244   
retroflex n             õ             245   
retroflex N             ö             246   
palatal s               ÷             247   
palatal S               ø             248   
retroflex s             ų             249   
retroflex S             ú             250   
anusvara                ü             252   
capital anusvara        ũ             253   
visarga                 ū             254   

long e                  š             185   
long o                  ē             186   
l underbar              ×             215   
r underbar              Ÿ             159   
n underbar              ­             173   
k underbar              É             201   
t underbar              Â             194   
                                       
Other characters of the CSX encoding table are not included.
Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order 
to facilitate word search.             

For a comprehensive list of CSX and other GRETIL encodings 
and formats see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf
and
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf

For further information see:
http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm

___________________________________________________________________




Dãgha-Nikāya Vol. III

#<[page 001]>#
%<                                 1>%
          NAMO TASSA BHAGAVATO ARAHATO SAMMâ-SAMBUDDHASSA.
                           [Dãgha Nikāya.
                     xxiv.  Pāņika-Suttanta.]
     Evam me sutam.
     1.1. Ekaü samayaü Bhagavā Mallesu viharati. Anupiyaü nāma Mallānaü nigamo. Atha kho Bhagavā pubbaõha-samayaü nivāsetvā patta-cãvaram ādāya Anupiyaü piõķāya pāvisi. Atha kho Bhagavato etad ahosi: `Atippago kho tāva Anupiyāya piõķāya carituü, yan nånāhaü yena Bhaggava-gottassa paribbājakassa ārāmo yena Bhaggavagotto paribbājako ten' upasaükameyyan ti.' Atha kho Bhagavā yena Bhaggava-gottassa paribbājakassa ārāmo yena Bhaggava-gotto paribbājako ten' upasaükami.


#<[page 002]>#
%<2                     PâōIKA-SUTTANTA              [D. xxiv. 1. 2.>%
     1. Atha kho Bhaggava-gotto paribbājako Bhagavantaü etad avoca:
     `Etu kho bhante Bhagavā, sāgataü bhante Bhagavato, cirassaü kho bhante Bhagavā imaü pariyāyam akāsi yadidaü idh' āgamanāya. Nisãdatu bhante Bhagavā, idam āsanaü pa¤¤attan ti.'
     Nisãdi Bhagavā pa¤¤atte āsane. Bhaggava-gotto pi kho paribbājako a¤¤atara nãcaü āsanaü gahetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Bhaggava-gotto paribbājako Bhagavantaü etad avoca:
     `Purimāni bhante divasāni purimatarāni Sunakkhatto Licchavi-putto yenāhaü ten' upasaükami, upasaükamitvā maü etad avoca: `Paccakkhāto dāni mayā Bhaggava Bhagavā. Na dānāhaü Bhaggava Bhagavantaü uddissa viharāmãti.' Kacc' etaü bhante tath' eva yathā Sunakkhatto Licchavi-putto avacāti?'
     `Tath' eva kho etaü Bhaggava yathā Sunakkhatto Licchavi-putto avaca.'
     3. Purimāni Bhaggava divasāni purimatarāni Sunakkhatto Licchavi-putto yenāhaü ten' upasaükami. Upasaükamitvā maü abhivādetvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü nisinno kho Bhaggava Sunakkhatto Licchavi-putto maü etad avoca: `Paccakkhāmi dānāhaü bhante Bhagavantaü, na dānāhaü bhante Bhagavantaü uddissa viharissāmãti.'
     Evaü vutte ahaü Bhaggava Sunakkhattaü Licchavi-puttaü etad avocaü: `Api nånāhaü Sunakkhatta evaü {avacaü} -- Ehi tvaü Sunakkhatta, mamaü uddissa viharāhãti?
     `No h' etaü bhante.'


#<[page 003]>#
%<D. xxiv. 1. 4.]            SUNAKKHATTA'S COMPLAINT            3>%
     `Tvaü vā pana maü evaü avaca -- Ahaü bhante Bhagavantaü uddissa viharissāmãti?'
     `No h' etaü bhante.'
     `Iti kira Sunakkhatta n' evāhan taü vadāmi -- Ehi tvaü Sunakkhatta mamaü uddissa viharāhãti; na pi kira maü tvaü vadesi -- Ahaü bhante Bhagavantaü uddissa viharissāmãti. Evaü sante mogha-purisa ko santo kaü paccācikkhasi?  Passa mogha-purisa yāva¤ ca te idaü aparaddhan ti.'
     4. `Na hi pana me bhante Bhagavā uttari-manussadhammā iddhi-pāņihāriyaü karotãti.'
     `Api nu tāhaü Sunakkhatta evaü avacaü -- Ehi tvaü Sunakkhatta, mamaü uddissa viharāhi, ahan te uttarimanussa-dhammā iddhi-pāņihāriyaü karissāmãti?'
     `No h' etaü bhante.'
     `Tvaü vā pana maü evaü avaca -- Ahaü bhante Bhagavantaü uddissa viharissāmi, Bhagavā me uttari-manussadhammā iddhi-pāņihāriyaü karissatãti?'
     `No h' etaü bhante.'
     `Iti kira Sunakkhatta {n'evāhan} taü vadāmi -- Ehi tvaü Sunakkhatta mamaü uddissa viharāhi, ahan te uttarimanussa-dhammā iddhi-pāņihāriyaü karissāmãti; na pi kira maü tvaü vadesi -- Ahaü bhante Bhagavantaü uddissa viharissāmi, Bhagavā me uttari-manussa-dhammā iddhi-pāņihāriyaü karissatãti. Evaü sante mogha-purisa ko santo kaü paccācikkhasi? Taü kiü ma¤¤asi Sunakkhatta? Kate vā uttari-manussa-dhammā iddhi-pāņihāriye akate vā uttari-manussa-dhammā iddhi-pāņihāriye, yass' atthāya mayā dhammo desito so niyyāti takkarassa sammādukkha-kkhayāyāti?'


#<[page 004]>#
%<4             PâōIKA-SUTTANTA              [D. xxiv. 1. 4.>%
     `Kate vā bhante uttari-manussa-dhammā iddhi-pāņihāriye akate vā uttari-manussa-dhammā iddhi-pāņihāriye, yass' atthāya Bhagavatā dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā-dukkha-kkhayāyāti.'
     `Iti kira Sunakkhatta kate vā uttari-manussa-dhammā iddhi-pāņihāriye akate vā uttari-manussa-dhammā iddhipāņihāriye, yass' atthāya mayā dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā-dukkha-kkhayāya. Tatra Sunakkhatta kiü uttari-manussa-dhammā iddhi-pāņihāriyaü kataü karissati? Passa mogha-purisa yāva¤ ca te idaü aparaddhan ti.'
     5. `Na hi pana me bhante Bhagavā agga¤¤aü pa¤¤ā{petãti.}'
     `Api nu tāhaü Sunakkhatta evaü avacaü -- Ehi tvaü Sunakkhatta mamaü uddissa viharāhi, ahaü te agga¤¤aü pa¤¤āpessāmãti?'
     `No h' etaü bhante.'
     `Tvaü vā pana maü evaü avaca -- Ahaü bhante Bhagavantaü uddissa viharissāmi, Bhagavā me agga¤¤aü pa¤¤āpessatãti?'
     `No h' etaü bhante.'
     `Iti kira Sunakkhatta {n'evāhan} taü vadāmi -- Ehi tvaü Sunakkhatta mamaü uddissa viharāhi, ahan te agga¤¤aü pa¤¤āpessāmãti; na pi kira maü tvaü vadesi -- Ahaü bhante Bhagavantaü uddissa viharissāmi, Bhagavā me agga¤¤aü pa¤¤āpessatãti. Evaü sante mogha-purisa ko santo kaü paccācikkhasi? Taü kiü ma¤¤asi Sunakkhatta? Pa¤¤atte vā agga¤¤e apa¤¤atte vā agga¤¤e, yass' atthāya mayā dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā-dukkha-kkhayāyāti?'
     `Pa¤¤atte vā bhante agga¤¤e apa¤¤atte vā agga¤¤e, yass' atthāya Bhagavatā dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā-dukkha-kkhayāyāti.'


#<[page 005]>#
%<D. xxiv. 1. 6.]            SUNAKKHATTA'S OFFENCE              5>%
     `Iti kira Sunakkhatta pa¤¤atte vā agga¤¤e apa¤¤atte vā agga¤¤e yass' atthāya mayā dhammo desito so niyyāti takkarassa sammā-dukkha-kkhayāya. Tatra Sunakkhatta kiü pa¤¤attaü agga¤¤aü karissati? Passa mogha-purisa yāva¤ ca te idaü aparaddhaü.
     6. `Aneka-pariyāyena kho te Sunakkhatta mama vaõõo bhāsito Vajji-gāme -- Iti pi so Bhagavā arahaü SammāSambuddho vijjā-caraõa-sampanno sugato loka-vidå anuttaro purisa-damma-sārathi satthā deva-manussānaü Buddho Bhagavā ti. Iti kho te Sunakkhatta aneka-pariyāyena mama vaõõo bhāsito Vajji-gāme.
     `Aneka-pariyāyena kho te Sunakkhatta Dhammassa vaõõo bhāsito Vajji-gāme -- Svākkhāto Bhagavatā Dhammo sandiņņhiko akāliko ehi-passiko opanayiko paccattaü veditabbo vi¤¤åhãti. Iti kho te Sunakkhatta aneka-pariyāyena Dhammassa vaõõo bhāsito Vajji-gāme.
     `{Aneka}-pariyāyena kho te Sunakkhatta Saüghassa vaõõo bhāsito Vajji-gāme -- Supaņipanno Bhagavato sāvaka-saügho, uju-paņipanno Bhagavato sāvaka-saügho, ¤āya-paņipanno Bhagavato sāvaka-saügho, sāmãci-paņipanno Bhagavato sāvaka-saügho, yadidaü cattāri purisayugāni aņņha-purisa-puggalā, esa Bhagavato sāvaka-saügho āhuõeyyo pāhuõeyyo dakkhiõeyyo a¤jali-karaõãyo anuttaraü pu¤¤a-kkhettaü lokassāti. Iti kho te Sunakkhatta aneka-pariyāyena Saüghassa vaõõo bhāsito Vajji-gāme.
     `ârocayāmi kho te Sunakkhatta, paņivedayāmi kho te Sunakkhatta, bhavissanti kho te Sunakkhatta vattāro -No visahi Sunakkhatto Licchavi-putto Samaõe Gotame brahmacariyaü carituü, so avisahanto sikkhaü paccakkhāya hãnāy' āvatto ti. Iti kho te Sunakkhatta bhavissanti vattāro ti.'


#<[page 006]>#
%<6                  PâōIKA-SUTTANTA                [D. xxiv. 1. 6.>%
     Evam pi kho Bhaggava Sunakkhatto Licchavi-putto mayā vuccamāno apakkam' eva imasmā dhamma-vinayā yathā taü apāyiko nerayiko.
     7. Ekam idāhaü Bhaggava samayaü Bumåsu viharāmi, Uttarakā nāma Bumånaü nigamo. Atha kho 'haü Bhaggava pubbaõha-samayaü nivāsetvā patta-cãvaram ādāya Sunakkhattena Licchavi-puttena pacchā-samaõena Uttarakaü piõķāya pāvisiü. Tena kho pana samayena acelo Korakkhattiyo kukkuravatiko catukuõķiko chamānikkiõõaü bhakkhasaü mukhen' eva khādati mukhen' eva bhu¤jati.
     Addasā kho Bhaggava Sunakkhatto Licchavi-putto acelaü Korakkhattiyaü kukkuravatikaü catukuõķikaü chamā-{nikkiõõaü} bhakkhasaü mukhen' eva khādantaü mukhen' eva bhu¤jantaü. Disvān' assa etad ahosi:
`Sādhu-råpo vata bho arahaü samaõo catukuõķiko chamānikkiõõaü bhakkhasaü mukhen' eva khādati mukhen' eva bhu¤jatãti.'
     Atha kho ahaü Bhaggava Sunakkhattassa Licchaviputtassa cetasā ceto-parivitakkam a¤¤āya {Sunakkhat taü} Licchavi-puttaü etad avocaü:
     `Tvaü pi nāma mogha-purisa Sakya-puttiyo paņijānissasãti?'
     `Kiü pana maü bhante Bhagavā evam āha --


#<[page 007]>#
%<D. xxiv. 1. 8.]            STORY OF KORAKKHATTIYA             7>%
Tvam pi nāma mogha-purisa Sakya-puttiyo paņijānissasãti?'
     `Na nu te Sunakkhatta imaü acelaü Korakkhattiyaü kukkuravatikaü catukuõķikaü chamā-nikkiõõaü bhakkhasaü mukhen' eva khādantaü mukhen' eva bhu¤jantaü disvāna etad ahosi -- Sādhu-råpo vata bho arahaü samaõo catukuõķiko chamā-nikkiõõaü bhakkhasaü mukhen' eva khādati mukhen' eva bhu¤jati?'
     `Evaü bhante. Kim pana bhante Bhagavā arahattassa maccharāyatãti?'
     `Na kho ahaü mogha-purisa arahattassa maccharāyāmi. Api ca tuyh' ev' etaü pāpakaü diņņhi-gataü upapannaü, taü pajaha, mā te ahosi dãgha-rattaü ahitāya dukkhāya. Yaü kho pan' etaü Sunakkhatta ma¤¤asi acelaü Korakkhattiyaü -- Sādhu-råpo arahaü samaõo ti, so sattama-divasaü alasakena kālaü karissati, kālakato ca Kālaka¤jā nāma asurā sabba-nihãno asura-kāyo tatra upapajjissati, kālakata¤ ca naü bãraõa-tthambhake susāne chaķķessanti. âkaīkhamāno ca tvaü Sunakkhatta acelaü Korakkhattiyaü upasaükamitvā puccheyyāsi -- Jānāsi āvuso Korakkhattiya attano gatiü ti? ōhānaü kho pan' etaü Sunakkhatta {vijjati}, yan te acelo Korakkhattiyo vyākarissati -- Jānāmi āvuso Sunakkhatta attano gatiü, Kālaka¤jā nāma asurā sabba-nihãno asura-kāyo tatr' amhi upapanno ti.'
     8. Atha kho Bhaggava Sunakkhatto Licchavi-putto yena acelo Korakkhattiyo ten' upasaükami, upasaükamitvā acelaü Korakkhattiyaü etad avoca: `Vyākato kho 'si āvuso Korakkhattiya Samaõena Gotamena -- Acelo Korakkhattiyo sattama-divasaü alasakena kālaü karissati, kālakato ca Kālaka¤jā nāmā asurā sabba-nihãno asura-kāyo tatra upapajjissati,


#<[page 008]>#
%<8                  PâōIKA-SUTTANTA              [D. xxiv. 1. 8.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  kālakata¤ ca naü bãraõa-tthambhake susāne chaķķessantãti. Yena tvaü āvuso Korakkhattiya mattaü mattaü ca bhattaü bhu¤jeyyāsi, mattaü mattaü ca pānãyaü piveyyāsi, yathā Samaõassa Gotamassa micchā assa vacanan ti.'
     Atha kho Bhaggava Sunakkhatto eka-dvãhikāya sattarattindivāni gaõesi yathā taü Tathāgatassa asaddahamāno.
Atha kho Bhaggava acelo Korakkhattiyo sattama-divasaü alasakena kālam akāsi, kālakato Kālaka¤jā nāma asurā sabba-nihãno asura-kāyo tatra upapajji, kālakata¤ ca taü bãraõa-tthambhake susāne chaķķesuü.
     9. Assosi kho Bhaggava Sunakkhatto -- Acelo Korakkhattiyo alasakena kālakato bãraõa-tthambhake susāne chaķķito ti. Atha kho Bhaggava Sunakkhatto Licchaviputto yena bãraõa-tthambhakaü susānaü yena acelo Korakkhattiyo ten' upasaükami, upasaükamitvā acelaü Korakkhattiyaü tikkhattuü pāõinā ākoņesi -- `Jānāsi āvuso Korakkhattiya attano gatin ti?'
     Atha kho Bhaggava acelo Korakkhattiyo pāõinā piņņhiü paripu¤janto vuņņhāsi -- `Jānāmi āvuso Sunakkhatta attano gatiü, Kālaka¤jā nāma asurā sabba-nihãno asura-kāyo tatr' amhi upapanno ti' vatvā tatth' eva uttāno papati.
     10. Atha kho Bhaggava Sunakkhatto Licchavi-putto yenāhaü ten' upasaükami, upasaükamitvā maü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho ahaü Bhaggava Sunakkhattaü Licchavi-puttaü etad avocaü:
     `Taü kiü ma¤¤asi Sunakkhatta? Yath' eva te ahaü acelaü Korakkhattiyaü ārabbha vyākāsiü, tath' eva taü vipākaü a¤¤athā vā ti?'
     `Yath' eva me bhante Bhagavā acelaü Korakkhattiyaü ārabbha vyākāsi, tath' eva taü vipākaü no a¤¤athā ti.'


#<[page 009]>#
%<D. xxiv. 1. 11.]           STORY OF KANDARAMASUKA              9>%
     `Taü kiü ma¤¤asi Sunakkhatta? Yadi evaü sante kataü vā hoti uttari-manussa-dhammā iddhi-pāņihāriyaü akataü vā ti?'
     `Addhā kho bhante evaü sante kataü hoti uttarimanussa-dhammā iddhi-pāņihāriyaü no akatan ti.'
     `Evam pi kho maü tvaü mogha-purisa uttari-manussadhammā iddhi-pāņihāriyaü karontaü evaü vadesi -- Na hi pana me bhante Bhagavā uttari-manussa-dhammā iddhipāņihāriyaü karotãti. Passa mogha-purisa yāva¤ ca te idaü aparaddhan ti.'
     Evam pi kho Bhaggava Sunakkhatto Licchavi-putto mayā vuccamāno apakkam' eva imasmā dhamma-vinayā, yathā taü āpāyiko nerayiko.
     11. Ekam idāhaü Bhaggava samayaü Vesāliyaü viharāmi Mahā-vane kåņāgāra-sālāyaü. Tena kho pana samayena acelo Kandaramasuko Vesāliyaü paņivasati lābhagga-ppatto c' eva yasagga-ppatto ca Vajji-gāme. Tassa satta vatta-padāni samattāni samādinnāni honti -- `Yāvajãvaü acelako assaü, na vatthaü paridaheyyaü: yāvajãvaü brahmacārã assaü, na methunaü dhammaü paņiseveyyaü: yāva-jãvaü surā-maüsen' eva yāpeyyaü, na odana-kummāsaü bhu¤jeyyaü: puratthimena Vesāliyaü Udenaü nāma cetiyaü taü nātikkameyyaü: dakkhiõena Vesāliyaü Gotamakaü nāma cetiyaü taü nātikkameyyaü: pacchimena Vesāliyaü Sattambaü nāma cetiyaü taü nātikkameyyaü:


#<[page 010]>#
%<10                  PâōIKA-SUTTANTA              [D. xxiv. 1. 11.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  uttarena Vesāliyaü Bahuputtaü nāma cetiyaü taü nātikkameyyan ti.' So imesaü sattannaü vatta-padānaü {samādāna}-hetu lābhagga-ppatto c' eva yasagga-ppatto ca Vajji-gāme.
     12. Atha kho {Bhaggava} Sunakkhatto Licchavi-putto yena acelo Kandaramasuko ten' upasaükami, upasaükamitvā acelaü Kandaramasukaü pa¤haü apucchi. Tassa acelo Kandaramasuko pa¤haü puņņho na sampāyāsi, asampāyanto kopa¤ ca dosa¤ ca appaccaya¤ ca pātvākāsi. Atha kho Bhaggava Sunakkhattassa Licchavi-puttassa {etad} ahosi -- `Sādhu-råpaü vata bho arahantaü samaõaü āsādimhase, mā vata no ahosi dãgha-rattaü ahitāya dukkhāyāti.'
     13. Atha kho Bhaggava Sunakkhatto Licchavi-putto yenāhaü ten' upasaükami upasaükamitvā maü abhivādetvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü nisinnaü kho ahaü Bhaggava Sunakkhattaü Licchavi-puttaü etad avocaü:
     `Tvam pi nāma mogha-purisa Sakya-puttiyo paņijānissasãti?'
     `Kiü pana maü bhante Bhagavā evam āha -- Tvam pi nāma mogha-purisa Sakya-puttiyo paņijānissasãti?'
     `Nanu tvaü Sunakkhatta acelaü Kandaramasukaü upasaükamitvā pa¤haü apucchi? Tassa te acelo Kandaramasuko pa¤haü puņņho na sampāyāsi, asampāyanto kopa¤ ca dosa¤ ca appaccaya¤ ca pātvākāsi. Tassa te etad ahosi -- Sādhu-råpaü vata bho arahantaü samaõaü āsādimhase, mā vata no ahosi dãgha-rattaü ahitāya dukkhāyāti.'
     `Evaü bhante. Kim pana bhante Bhagavā arahattassa maccharāyatãti?'


#<[page 011]>#
%<D. xxiv. 1. 14.]            A PREDICTION FULFILLED            11>%
     `Na kho p' ahaü mogha-purisa arahattassa maccharāyāmi. Api ca tuyh' ev' etaü pāpakaü diņņhi-gataü uppannaü, taü pajaha, mā te ahosi dãgha-rattaü ahitāya dukkhāya. Yaü kho pan' etaü Sunakkhatta ma¤¤asi acelaü Kandaramasukaü -- Sādhu-råpo arahaü samaõo ti, so na cirass' eva parihito sānucariyo vicaranto odana-kummāsaü bhu¤jamāno sabbān' eva Vesāliyāni cetiyāni samatikkamitvā yasā nikkiõõo kālaü karissatãti.'
     Atha kho Bhaggava acelo Kandaramasuko na cirass' eva parihito sānucariyo vicaranto odana-kummāsaü bhu¤jamāno sabbān' eva Vesāliyāni cetiyāni samatikkamitvā yasā nikkiõõo kālam akāsi.
     14. Assosi kho Sunakkhatto Licchavi-putto -- Acelo kira Kandaramasuko parihito sānucariyo vicaranto odana-kummāsaü bhu¤jamāno sabbān' eva Vesāliyāni cetiyāni samatikkamitvā yasā nikkiõõo kālaü karoti. Atha kho Bhaggava Sunakkhatto yenāhaü ten' {upasaükami}, upasaükamitvā maü abhivādetvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü nisinnaü kho ahaü Bhaggava Sunakkhattaü Licchaviputtaü etad avocaü:
     `Taü kim ma¤¤asi Sunakkhatta? Yath' eva te ahaü acelaü Kandaramasukaü ārabbha vyākāsiü, tath' eva taü vipākaü a¤¤athā vā ti?'
     `Yath' eva me bhante Bhagavā acelaü Kandaramasukaü ārabbha vyākāsi, tath' eva taü vipākaü no a¤¤athā ti.'
     `Taü kim ma¤¤asi Sunakkhatta? Yadi evaü sante kataü vā hoti uttari-manussa-dhammā iddhi-pāņihāriyaü,


#<[page 012]>#
%<12                  PâōIKA-SUTTANTA           [D. xxiv. 1. 14.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  akataü vā ti?'
     `Addhā kho bhante evaü sante kataü hoti uttarimanussa-dhammā iddhi-pāņihāriyaü, no akatan ti.'
     `Evam pi kho maü tvaü mogha-purisa uttari-manussadhammā iddhi-pāņihāriyaü karontaü evaü vadesi -- Na hi pana me bhante Bhagavā uttari-manussa-dhammā iddhipāņihāriyaü karotãti. Passa mogha-purisa yāva¤ ca te idaü aparaddhan ti.'
     Evam pi kho Bhaggava Sunakkhatto Licchavi-putto mayā vuccamāno apakkam' eva imasmā dhamma-vinayā, yathā taü āpāyiko nerayiko.
     15. Ekam idāhaü Bhaggava samayaü tatth' eva Vesāliyaü viharāmi Mahā-vane kåņāgāra-sālāyaü. Tena kho pana samayena acelo Pāņika-putto Vesāliyaü paņivasati lābhagga-ppatto c' eva yasagga-ppatto ca Vajji-gāme. So Vesāliyaü parisati evaü vācaü bhāsati:
     `Samaõo pi Gotamo ¤āõa-vādo, aham pi ¤āõa-vādo, ¤āõa-vādo kho pana ¤āõa-vādena arahati uttari-manussadhammā iddhi-pāņihāriyaü dassetuü. Samaõo Gotamo upaķķha-pathaü āgaccheyya, ahaü ca upaķķha-pathaü gaccheyyaü. Te tattha ubho uttari-manussa-dhammā iddhi-pāņihāriyaü kareyyāma. Ekaü ce Samaõo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāņihāriyaü karissati, dvāhaü karissāmi. Dve ce Samaõo Gotamo uttarimanussa-dhammā iddhi-pāņihāriyāni karissati, cattārāhaü karissāmi.


#<[page 013]>#
%<D. xxiv. 1. 17.]            PâōIKA-PUTTA'S BOAST               13>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Cattāri ce Samaõo Gotamo uttari-manussadhammā iddhi-pāņihāriyāni karissati, aņņhāhaü karissāmi.
Iti yāvatakaü yāvatakaü Samaõo Gotamo uttari-manussadhammā iddhi-pāņihāriyaü karissati, tad-diguõaü taddiguõāhaü karissāmãti.'
     16. Atha kho Bhaggava Sunakkhatto Licchavi-putto yenāhaü ten' upasaükami, upasaükamitvā maü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Bhaggava Sunakkhatto Licchavi-putto maü etad avoca:
     `Acelo bhante Pāņika-putto Vesāliyaü paņivasatilābhaggappatto c' eva yasagga-ppatto ca Vajji-gāme. So Vesāliyaü parisati evaü vācaü bhāsati -- Samaõo pi Gotamo ¤āõavādo, aham pi ¤āõa-vādo, ¤āõa-vādo kho pana ¤āõa-vādena arahati uttari-manussa-dhammā iddhi-pāņihāriyaü dassetuü. Samaõo ca Gotamo upaķķha-pathaü āgaccheyya, aham pi upaķķha-pathaü gaccheyyaü. Te tattha ubho uttari-manussa-dhammā iddhi-pāņihāriyaü kareyyāma.
Ekaü ce Samaõo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhipāņihāriyaü karissati . . . pe . . . tad-diguõaü taddiguõāhaü karissāmãti.'
     Evaü vutte ahaü Bhaggava Sunakkhattaü Licchaviputtaü etad avocaü:
     `Abhabbo kho Sunakkhatta acelo Pāņika-putto taü vācaü appahāya taü cittaü appahāya taü diņņhiü appaņinissajjitvā mama sammukhã-bhāvaü āgantuü. Sace pi 'ssa evam assa -- Ahaü taü vācaü appahāya taü cittaü appahāya taü diņņhim appaņinissajjitvā Samaõassa Gotamassa sammukhã-bhāvaü gaccheyyan ti, -- muddhā pi tassa vipateyyāti.'
     17. `Rakkhat' etaü bhante Bhagavā vācaü, rakkhat' etaü Sugato vācan ti.'


#<[page 014]>#
%<14                    PâōIKA-SUTTANTA        [D. xxiv. 1. 17.>%
     `Kiü pana maü tvaü Sunakkhatta evaü vadesi -- Rakkhat' etaü bhante Bhagavā vācaü, rakkhat' etaü Sugato vācan ti?'
     `Bhagavatā c' assa bhante esā vācā ekaüsena ovāditā: -- Abhabbo acelo Pāņika-putto taü vācaü appahāya taü cittaü appahāya taü diņņhiü appaņinissajjitvā mama sammukhã-bhāvaü āgantuü: sace pi 'ssa evam assa -- Ahaü taü vācaü appahāya taü cittaü appahāya taü diņņhiü appaņinissajjitvā Samaõassa Gotamassa sammukhã-bhāvam gaccheyyan ti -- muddhā pi tassa vipateyyāti. Acelo ca bhante Pāņika-putto viråpa-råpena Bhagavato sammukhãbhāvaü āgaccheyya, tad assa Bhagavato musā ti.'
     18. `Api nu Sunakkhatta Tathāgato taü vācaü bhāseyya yā sā vācā dvaya-gāminã ti?'
     `Kiü pana bhante Bhagavatā acelo Pāņika-putto cetasā ceto paricca vidito -- Abhabbo acelo Pāņika-putto taü vācaü appahāya taü cittaü appahāya taü diņņhiü appaņinissajjitvā mama sammukhã-bhāvaü āgantuü, sace pi 'ssa evam assa -- Ahaü taü vācaü appahāya taü cittaü appahāya taü diņņhiü appaņinissajjitvā Samaõassa Gotamassa sammukhã-bhāvam gaccheyyan ti, muddhā pi tassa vipateyyāti? Udāhu devatā {Tathāgatassa} etam atthaü ārocesuü -Abhabbo bhante acelo Pāņika-putto taü vācaü appahāya . . . pe . . . muddhā pi tassa vipateyyāti?'
     `Cetasā ceto paricca vidito c' eva Sunakkhatta acelo Pāņika-putto -- Abhabbo acelo Pāņika-putto taü vācaü appahāya taü cittaü appahāya . . . pe . . . muddhā pi tassa vipateyyāti, devatā pi mama etam atthaü ārocesuü:


#<[page 015]>#
%<D. xxiv. 1. 18.]       PâōIKA-PUTTA'S FALSE ASSERTION         15>%
"Abhabbo bhante acelo Pāņika-putto taü vācaü appahāya . . . pe . . . muddhā pi tassa vipateyyāti." Ajito pi nāma Licchavãnaü senāpati adhunā kāla-kato Tāvatiüsakāyaü upapanno. So pi maü upasaükamitvā evam ārocesi:
"Alajjã bhante acelo Pāņika-putto, musā-vādã bhante acelo Pāņika-putto, mam pi bhante acelo Pāņika-putto vyākāsi Vajji-gāme -- Ajito Licchavãnaü senāpati mahā-nirayaü upapanno ti. Na kho panāhaü bhante mahā-nirayaü upapanno, Tāvatiüsamhi kāyam upapanno, alajjã bhante acelo Pāņika-putto, musā-vādã bhante acelo Pāņika-putto, abhabbo bhante acelo Pāņika-putto taü vācaü appahāya . . . pe . . . muddhā pi tassa vipateyyāti." Iti kho Sunakkhatta cetasā ceto paricca vidito c' eva me acelo Pāņika-putto -- Abhabbo acelo Pāņika-putto taü vācaü appahāya taü cittaü appahāya taü diņņhim appaņinissajjitvā mama sammukhã-bhāvaü āgantuü, sace pi 'ssa evam assa -- Ahaü taü vācaü appahāya taü cittaü appahāya taü diņņhiü appaņinissajjitvā Samaõassa Gotamassa sammukhã-bhāvaü gaccheyyan ti -- muddhā pi tassa vipateyyāti. Devatā pi me etam atthaü ārocesuü: "Abhabbo bhante acelo Pāņika-putto taü vācaü appahāya taü cittaü appahāya taü diņņhiü appaņinissajjitvā Bhagavato sammukhã-bhāvaü āgantuü, sace pi 'ssa evam assa -- Ahaü taü vācaü appahāya taü cittaü appahāya taü diņņhiü appaņinissajjitvā Samaõassa Gotamassa sammukhã-bhāvaü gaccheyyan ti -- muddhā pi tassa vipateyyāti."
     `So kho panāhaü Sunakkhatta Vesāliyaü piõķāya caritvā pacchā-bhattaü piõķapāta-paņikkanto yena acelassa Pāņika-puttassa ārāmo ten' upasaükamissāmi divāvihārāya. Yassa dāni tvaü Sunakkhatta icchasi, tassa ārocehãti.'


#<[page 016]>#
%<16                      PâōIKA-SUTTANTA          [D. xxiv. 1. 19.>%
     19. Atha kho 'haü Bhaggava pubbaõha-samayaü nivāsetvā patta-cãvaraü ādāya Vesāliyaü piõķāya pāvisiü.
Vesāliyaü piõķāya caritvā pacchā-bhattaü piõķapātapaņikkanto yena acelassa Pāņika-puttassa ārāmo ten' upasaükamiü divā-vihārāya. Atha kho Bhaggava Sunakkhatto Licchavi-putto taramāna-råpo Vesāliü pavisitvā yena abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā Licchavã ten' upasaükami, {upasaükamitvā} abhi¤¤āte abhi¤¤āte Licchavã etad avoca:
     `Es' āvuso Bhagavā Vesāliyaü piõķāya caritvā pacchābhattaü piõķapāta-paņikkanto yena acelassa Pāņikaputtassa ārāmo ten' upasaükami divā-vihārāya. Abhikkamath' āyasmanto abhikkamath' āyasmanto, sādhuråpānaü {Samaõānaü} uttari-manussa-dhammā iddhipāņihāriyaü bhavissatãti.'
     Atha kho Bhaggava abhi¤¤ātānaü abhi¤¤ātānaü Licchavãnaü etad ahosi: `Sādhu-råpānaü kira bho Samaõānaü uttari-manussa-dhammā iddhi-pāņihāriyaü bhavissati, handa vata bho gacchāmāti.'
     Yena ca abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā Brāhmaõa-mahāsālā gahapati-necayikā nānā-titthiyā Samaõa-Brāhmaõā ten' {upasaükami}, upasaükamitvā abhi¤¤āte abhi¤¤āte nānātitthiye Samaõa-Brāhmaõe etad avoca:
     `Es' āvuso Bhagavā Vesāliyaü piõķāya caritvā pacchā-bhattaü piõķapāta-paņikkanto yena acelassa Pāņika-puttassa ārāmo ten' upasaükami divā-vihārāya.
Abhikkamath' āyasmanto abhikkamath' āyasmanto, sādhu-råpānaü Samaõānaü uttari-manussa-dhammā iddhi-pāņihāriyaü bhavissatãti.'
     Atha kho Bhaggava abhi¤¤ātānaü abhi¤¤ātānaü nānātitthiyānaü Samaõa-Brāhmaõānaü etad ahosi: `Sādhuråpānaü kira bho Samaõānaü uttari-manussa-dhammā iddhi-pāņihāriyaü bhavissati, handa vata bho gacchāmāti.'


#<[page 017]>#
%<D. xxiv. 1. 20.]            PâōIKA-PUTTA'S FRIGHT             17>%
     Atha kho Bhaggava abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā Licchavã abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā ca Brāhmaõa-mahāsālā gahapatinecayikā nānā-titthiyā Samaõa-Brāhmaõā yena acelassa Pāņika-puttassa ārāmo ten' upasaükamiüsu. Sā esā Bhaggava parisā hoti aneka-satā aneka-sahassā.
     20. Assosi kho Bhaggava acelo Pāņika-putto: `Abhikkantā kira abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā Licchavã, abhikkantā abhi¤¤ātā ca Brāhmaõa-mahāsālā gahapati-necayikā nānātitthiyā Samaõa-Brāhmaõā, Samaõo pi Gotamo mayhaü ārāme divā-vihāraü nisinno ti.' Sutvān' assa bhayaü chambhitattaü lomahaüso udapādi. Atha kho Bhaggava acelo Pāņika-putto bhãto saüviggo lomahaņņha-jāto yena Tindukkhānu-paribbājakārāmo ten' upasaükami.
     Assosi kho Bhaggava sā parisā: `Acelo kira Pāņika-putto bhãto saüviggo lomahaņņha-jāto yena Tindukkhānu-paribbājakārāmo ten' upasaükamanto ti.' Atha kho Bhaggava sā parisā a¤¤ataraü purisaü āmantesi:
     `Ehi tvaü bho purisa, yena Tindukkhānu-paribbājakārāmo yena acelo Pāņika-putto ten' upasaükama, upasaükamitvā acelaü Pāņika-puttaü evaü vadehi -- Abhikkam' āvuso Pāņika-putta, abhikkantā abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā Licchavã, abhikkantā abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā ca Brāhmaõa-mahāsālā gahapati-necayikā nānā-titthiyā SamaõaBrāhmaõā, Samaõo pi Gotamo āyasmato ārāme divā-vihāraü nisinno. Bhāsitā kho pana te es' āvuso Pāņika-putta Vesāliyaü parisati vācā: "Samaõo pi Gotamo ¤āõa-vādo aham pi ¤āõa-vādo, ¤āõa-vādo kho pana ¤āõa-vādena arahati uttari-manussa-dhammā iddhi-pāņihāriyaü dassetuü.


#<[page 018]>#
%<18                    PâōIKA-SUTTANTA        [D. xxiv. 1. 20.>%
Samaõo Gotamo upaķķha-pathaü āgaccheyya, ahaü upaķķha-pathaü gaccheyyaü. Te tattha ubho uttarimanussa-dhammā iddhi-pāņihāriyaü kareyyāma. Eka¤ ce Samaõo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāņihāriyaü karissati. dvāhaü karissāmi. Dve ce Samaõo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāņihāriyāni karissati, cattārāhaü karissāmi. Cattāri ce Samaõo Gotamo uttarimanussa-dhammā iddhi-{pāņihāriyāni} karissati, aņņhāhaü karissāmi. Iti yāvatakaü yāvatakaü Samaõo Gotamo uttari-manussa-dhammā iddhi-pāņihāriyaü karissati, taddiguõaü tad-{diguõāhaü} karissāmãti." Abhikkama yeva kho āvuso Pāņika-putta {upaķķha}-pathaü, sabba-paņhamaü yeva āgantvā Samaõo Gotamo āyasmato ārāme divā-vihāraü nisinno ti.'
     21. `Evaü bho ti' kho Bhaggava so puriso tassā parisāya paņissutvā yena Tindukkhānu-paribbājakārāmo yena acelo Pāņika-putto ten' upasaükami, upasaükamitvā acelaü Pāņika-puttaü etad avoca:
     `Abhikkam' āvuso Pāņika-putta, abhikkantā abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā Licchavã . . . pe . . . Samaõo Gotamo āyasmato ārāme divā-vihāraü nisinno. Bhāsitā kho pana te es' āvuso Pāņika-putta Vesāliyaü parisati vācā: "Samaõo pi Gotamo ¤āõa-vādo aham pi ¤āõa-vādo . . . pe . . . taddiguõaü tad-diguõāhaü karissāmãti." Abhikkama yeva kho āvuso Pāņika-putto upaķķha-{pathaü}, sabba-paņhamaü yeva āgantvā Samaõo Gotamo āyasmato ārāme divā-vihāraü nisinno ti.'
     Evaü vutte Bhaggava acelo Pāņika-putto `âyāmi āvuso āyāmi āvuso ti' vatvā tatth' eva saüsappati,


#<[page 019]>#
%<D. xxiv. 2. 1.]         PâōIKA-PUTTA'S DISCOMFITURE           19>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  na sakkoti āsanā pi vuņņhātuü. Atha kho so Bhaggava puriso acelaü Pāņika-puttaü etad avoca:
     `Kiü su nāma te āvuso Pāņika-putta? pāvaëā su nāma te pãņhakasmiü allãnā, pãņhakaü su nāma te pāvaëāsu allãnaü? "âyāmi āvuso āyāmi āvuso ti" vatvā tatth' eva saüsappasi, na sakkosi āsanā pi vuņņhātun ti.'
     Evam pi kho Bhaggava vuccamāno acelo Pāņika-putto `âyāmi āvuso āyāmi āvuso ti' vatvā tatth' eva saüsappati, na sakkoti āsanā pi vuņņhātuü.
     22. Yadā kho so Bhaggava puriso a¤¤āsi -- Parābhåtaråpo ayaü acelo Pāņika-putto, `âyāmi āvuso āyāmi āvuso ti' vatvā tatth' eva saüsappati, na sakkoti āsanā pi vuņņhātun ti, -- atha taü parisaü āgantvā evam ārocesi:
     `Parābhåta-råpo acelo Pāņika-putto, "âyāmi āvuso āyāmi āvuso ti" vatvā tatth' eva saüsappati, na sakkoti āsanā pi vuņņhātun ti.'
     Evaü vutte ahaü Bhaggava taü parisaü etad avocaü:
`Abhabbo kho āvuso acelo Pāņika-putto taü vācaü appahāya taü cittaü appahāya taü diņņhiü appaņinissajjitvā mama sammukhã-bhāvaü āgantuü. Sace pi 'ssa evam assa -Ahaü taü vācaü appahāya taü cittaü appahāya taü diņņhim appaņinissajjitvā Samaõassa Gotamassa sammukhãbhāvaü gaccheyyan ti -- muddhā pi tassa vipateyyāti.'
                            Paņhamaka-bhāõavāraü.
     2. . Atha kho Bhaggava a¤¤ataro Licchavi-mahāmatto uņņhāy' āsanā taü parisaü etad avoca:
     `Tena hi bho muhuttaü tāva āgametha yāvāhaü gacchāmi,


#<[page 020]>#
%<20                     PâōIKA-SUTTANTA        [D. xxiv. 2. 1.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  app eva nāma aham pi sakkuõeyyaü acelaü Pāņika-puttaü imaü parisaü ānetun ti.'
     Atha kho so Bhaggava Licchavi-mahāmatto yena Tindukkhānu-paribbājakārāmo yena acelo Pāņika-putto ten' upasaükami, upasaükamitvā acelaü Pāņika-puttaü etad avoca:
     `Abhikkam' āvuso Pāņika-putta, abhikkantaü te seyyo, abhikkantā abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā Licchavã, abhikkantā abhi¤¤ātā abhi¤¤ātā ca Brāhmaõa-mahāsālā gahapati-necayikā nānā-titthiyā Samaõa-Brāhmaõā, Samaõo pi Gotamo āyasmato ārāme divā-vihāraü nisinno. Bhāsitā kho pana te es' āvuso Pāņika-putta Vesāliyaü parisati vācā -- "Samaõo pi Gotamo ¤āõa-vādo, aham pi ¤āõa-vādo . . . pe . . . taddiguõaü tad-diguõāhaü karissāmãti." Abhikkama yeva kho āvuso Pāņika-putta upaķķha-pathaü, sabba-paņhamaü yeva āgantvā Samaõo Gotamo āyasmato ārāme divāvihāraü nisinno. Bhāsitā kho pana te esā āvuso Pāņikaputta Samaõena Gotamena parisati vācā: "Abhabbo acelo Pāņika-putto taü vācaü appahāya . . . pe . . . sace pi 'ssa evam assa -- Ahan taü vācaü appahāya . . . pe . . . Samaõassa Gotamassa sammukhã-bhāvaü gaccheyyan ti -- muddhā pi tassa vipateyyāti." Abhikkam' āvuso Pāņika-putta, abhikkamanen' eva te jayaü karissāma, Samaõassa Gotamassa parājayan ti.'
     2. Evaü vutte Bhaggava acelo Pāņika-putto `âyāmi āvuso {āyāmi} āvuso ti' vatvā tatth' eva saüsappati, na sakkoti āsanā pi vuņņhātuü.


#<[page 021]>#
%<D. xxiv. 2. 3.]          PâōIKA-PUTTA'S DISCOMFITURE          21>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Atha kho so Bhaggava Licchavi-mahāmatto acelaü Pāņika-puttaü etad avoca:
     `Kiü su nāma te āvuso Pāņika-putta, pāvaëā su nāma te pãņhakasmiü allãnā, pãņhakaü su nāma te pāvaëāsu allãnaü? "âyāmi āvuso āyāmi āvuso ti" vatvā tatth' eva saüsappasi, na sakkosi āsanā pi vuņņhātun ti.'
     Evam pi kho Bhaggava vuccamāno acelo Pāņika-putto `âyāmi āvuso āyāmi āvuso ti' vatvā tatth' eva saüsappati, na sakkoti āsanā pi vuņņhātuü.
     3. Yadā kho so Bhaggava Licchavi-mahāmatto a¤¤āsi -- Parābhåta-råpo ayaü acelo Pāņika-putto, `âyāmi āvuso āyāmi āvuso ti' vatvā tatth' eva saüsappati, na sakkoti āsanā pi vuņņhātun ti, -- atha taü parisaü āgantvā evam ārocesi:
     `Parābhåta-råpo so acelo Pāņika-putto, "âyāmi āvuso āyāmi āvuso ti" vatvā tatth' eva saüsappati, na sakkoti āsanā pi vuņņhātun ti.'
     Evaü vutte ahaü Bhaggava taü parisaü etad avocaü:
`Abhabbo kho āvuso acelo Pāņika-putto taü vācaü appahāya . . . pe . . . muddhā pi tassa vipateyya. Sace pi āyasmantānaü Licchavãnaü evam assa -- Mayaü acelaü Pāņika-puttaü varattāhi bandhitvā go-yugehi āvijjheyyāmāti, -- tā varattā chijjeraü Pāņika-putto vā. Abhabbo pana acelo Pāņika-putto taü vācaü appahāya . . .


#<[page 022]>#
%<22                       PâōIKA-SUTTANTA         [D. xxiv. 2. 3.>%
pe . . . sace {pi 'ssa} evam assa -- Ahaü taü vācaü appahāya . . . pe . . . muddhā pi tassa vipateyyāti.'
     4. Atha kho Bhaggava Jāliyo dārupattik-antevāsã uņņhāy' āsanā taü parisaü etad avoca:
     `Tena hi bho muhuttaü tāva āgametha yāvāhaü gacchāmi, app eva nāma aham pi sakkuõeyyaü acelaü Pāņika-puttaü imaü parisaü ānetun ti.'
     Atha kho Bhaggava Jāliyo dārupattik-antevāsã yena Tindukkhānu-paribbājakārāmo yena acelo Pāņika-putto ten' upasaükami, upasaükamitvā acelaü Pāņika-puttaü etad avoca:
     `Abhikkam' āvuso Pāņika-putta, abhikkantaü te seyyo, abhikkantā abhi¤¤ātā ca Licchavã . . . pe . . . Samaõo pi Gotamo āyasmato ārāme divā-vihāraü nisinno. Bhāsitā kho pana te esā āvuso Pāņika-putta Vesāliyaü parisati vācā: "Samaõo pi Gotamo ¤āõa-vādo . . . pe . . . taddiguõaü tad-diguõāhaü karissāmãti." Abhikkama yeva āvuso Pāņika-putta upaķķha-{pathaü}, sabba-paņhamaü yeva āgantvā Samaõo Gotamo āyasmato ārāme divā-vihāraü nisinno. Bhāsitā kho pana te es' āvuso Pāņika-putta Samaõena Gotamena parisati vācā: "Abhabbo acelo Pāņika-putto taü vācaü appahāya . . . pe . . . Sace pi 'ssa evam assa -- Ahaü taü vācaü appahāya . . . pe . . . Samaõassa Gotamassa sammukhã-bhāvaü gaccheyyan ti, -- muddhā pi tassa vipateyya." Sace āyasmantānaü Licchavãnaü evam assa -- Mayaü acelaü Pāņika-puttaü varattāhi bandhitvā go-yugehi āvijjheyyāmāti, -- tā varattā chijjeraü Pāņika-putto vā. Abhabbo pana acelo Pāņikaputto taü vācaü appahāya . . . pe . . . sace pi 'ssa evam assa -- Ahaü taü vācaü appahāya . . . pe . . . muddhā pi tassa vipateyyāti. Abhikkam' āvuso Pāņika-putta, abhikkamanen' eva te jayaü karissāma, Samaõassa Gotamassa parājayan ti.'


#<[page 023]>#
%<D. xxiv. 2. 6.]            THE LION AND THE JACKAL            23>%
     5. Evaü vutte Bhaggava acelo Pāņika-putto `âyāmi āvuso āyāmi āvuso ti' vatvā tatth' eva saüsappati, na sakkoti āsanā pi vuņņhātuü. Atha kho Bhaggava Jāliyo dārupattik-antevāsã acelaü Pāņika-puttaü etad avoca:
     `Kiü su nāma te āvuso Pāņika-putto, pāvaëā su nāma te pãņhakasmiü allãnā, pãņhakaü su nāma te pāvaëāsu allãnaü. "âyāmi āvuso āyāmi āvuso ti" vatvā tatth' eva saüsappasi, na sakkosi āsanā pi vuņņhātun ti.'
     Evam pi kho Bhaggava vuccamāno acelo Pāņika-putto `âyāmi āvuso āyāmi āvuso ti' vatvā tatth' eva saüsappati, na sakkoti āsanā pi vuņņhātuü.
     6. Yadā kho Bhaggava Jāliyo dārupattik-antevāsã a¤¤āsi -- Parābhåta-råpo ayaü acelo Pāņika-putto, `âyāmi āvuso āyāmi āvuso ti' vatvā tatth' eva saüsappati, na sakkoti āsanā pi vuņņhātun ti -- atha naü etad avoca:
     `Bhåta-pubbaü āvuso Pāņika-putta Sãhassa miga-ra¤¤o etad ahosi: "Yan nånāhaü a¤¤ataraü vana-saõķaü nissāya āsayaü kappeyyaü, tatr' āsayaü kappetvā sāyaõhasamayaü āsayā nikkhameyyaü, āsayā nikkhamitvā vijambheyyaü, vijambhitvā samantā catuddisā anuvilokeyyaü, samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuü sãha-nādaü nadeyyaü, tikkhattuü sãha-nādaü naditvā go-carāya pakkameyyaü; so varaü varaü miga-saüghe vadhitvā mudu-maüsāni mudu-maüsāni bhakkhayitvā tam eva āsayaü ajjhupeyyan ti."
     `Atha kho so āvuso Sãho miga-rājā a¤¤ataraü vanasaõķaü nissāya āsayaü kappesi, tatr' āsayaü kappetvā sāyaõha-samayaü āsayā nikkhami, āsayā nikkhamitvā vijambhi, vijambhitvā samantā catuddisā anuvilokesi, samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuü sãha-nādaü nadi, tikkhattuü sãha-nādaü naditvā go-carāya pakkami, so varaü varaü miga-saüghe vadhitvā mudu-maüsāni mudu-maüsāni bhakkhayitvā tam eva āsayaü ajjhupesi.


#<[page 024]>#
%<24                            PâōIKA-SUTTANTA         [D. xxiv. 2. 7.>%
     7. `Tass' eva kho āvuso Pāņika-putta Sãhassa migara¤¤o vighāse saüvaddho Jara-sigālo ditto c' eva balavā ca. Atha kho āvuso tassa Jara-sigālassa etad ahosi: "Ko {cāhaü} ko Sãho miga-rājā? Yan nånāham pi a¤¤ataraü vana-saõķaü nissāya āsayaü kappeyyaü, tatr' āsayaü kappetvā sāyaõha-samayaü āsayā nikkhameyyaü, āsayā nikkhamitvā vijambheyyaü, vijambhitvā samantā catuddisā anuvilokeyyaü, samantā catuddisā anuviloketvā tikkhattuü sãha-nādaü nadeyyaü, tikkhattuü sãha-nādaü naditvā go-carāya pakkameyyaü; so varaü varaü miga-saüghe vadhitvā mudu-maüsāni mudu-maüsāni bhakkhayitvā tam eva āsayaü ajjhupeyyan ti."
     `Atha kho so āvuso Jara-sigālo a¤¤ataraü vana-saõķaü nissāya āsayaü kappesi, tatr' āsayaü kappetvā sāyaõhasamayaü āsayā nikkhami, āsayā nikkhamitvā vijambhi, vijambhitvā samantā catuddisā anuviloketi, samantā catuddisā anuviloketvā "Tikkhattuü sãha-nādaü nadissāmãti" sigālakaü yeva anadi, bheraõķakaü yeva anadi, "Ke ca chave sigāle, ke pana sãha-nāde ti?"
     `Evam eva kho tvaü āvuso Pāņika-putta Sugatāpadānesu jãvamāno Sugatātirittāni bhu¤jamāno Tathāgate arahante Sammā-Sambuddhe āsādetabbaü ma¤¤asi -- Ke ca chave Pāņika-putte, kā ca Tathāgatānaü arahantānaü SammāSambuddhānaü āsādanā ti?'
     8. Yato kho Bhaggava Jāliyo dārupattik-antevāsã iminā opammena n' eva asakkhi acelaü Pāņika-puttaü tamhā āsanā cāvetuü, atha naü etad {avoca}:


#<[page 025]>#
%<D. xxiv. 2. 10.]           THE LION AND THE JACKAL            25>%
`Sãho ti attānaü samekkhiyānaü ma¤¤i kotthu "Migarājā 'ham asmi," Tath' eva so sigālakaü anadi, "Ke ca chave sigāle, ke pana sãha-nāde ti?"
     `Evam eva kho tvaü āvuso Pāņika-putta Sugatāpadānesu jãvamāno Sugatātirittāni bhu¤jamāno Tathāgate arahante Sammā-Sambuddhe āsādetabbaü ma¤¤asi -- Ke ca chave Pāņika-putte, kā ca Tathāgatānaü arahantānaü SammāSambuddhānaü āsādanā ti?'
     9. Yato kho Bhaggava Jāliyo dārupattik-antevāsã iminā pi opammena n' eva asakkhi acelaü Pāņika-puttaü tamhā āsanā cāvetuü, atha naü etad avoca:
`A¤¤aü anucaīkamanaü attānaü vighāse samekkhiya Yāv' attānaü na passati kotthu tāva "vyaggho" ti
     ma¤¤ati, Tath' eva so sigālakaü anadi, "Ke ca chave sigāle ke pana sãha-nāde ti?"
     `Evam eva kho tvaü āvuso Pāņika-putta Sugatāpadānesu jãvamāno Sugatātirittāni bhu¤jamāno Tathāgate arahante Sammā-Sambuddhe āsādetabbaü ma¤¤asi -- Ke ca chave Pāņika-putte, kā ca Tathāgatānam arahantānaü SammāSambuddhānaü āsādanā ti?'
     10. Yato kho Bhaggava Jāliyo dārupattik-antevāsã iminā pi opammena n' eva asakkhi acelaü Pāņika-puttaü tamhā āsanā cāvetuü,


#<[page 026]>#
%<26                         PâōIKA-SUTTANTA         [D. xxiv. 2. 10.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  atha naü etad avoca:
`Bhutvāna bheke khala-måsikāyo {kaņasãsu} khittāni ca koõapāni.
Mahā-vane Su¤¤a-vane vivaķķho ama¤¤i kotthu "Migarājā 'ham asmi,"
Tath' eva so sigālakaü anadi, "Ke ca chave sigāle, ke pana sãha-nāde ti?"
     `Evam eva kho tvaü āvuso Pāņika-putta Sugatāpadānesu jãvamāno Sugatātirittāni bhu¤jamāno Tathāgate arahante Sammā-Sambuddhe āsādetabbaü ma¤¤asi -- Ke ca chave Pāņika-putte, kā ca Tathāgatānaü arahantānaü SammāSambuddhānaü āsādanā ti?'
     11. Yato kho Bhaggava Jāliyo dārupattik-antevāsã iminā pi opammena n' eva asakkhi acelaü Pāņika-puttaü tamhā āsanā cāvetuü, atha taü parisaü āgantvā evam ārocesi:
`Parābhåta-råpo bho acelo Pāņika-putto, "âyāmi āvuso āyāmi āvuso ti" vatvā tatth' eva saüsappati, na sakkoti āsanā pi vuņņhātun ti.'
     12. Evaü vutte ahaü Bhaggava taü parisaü etad avocaü:
     `Abhabbo kho āvuso acelo Pāņika-putto taü vācaü appahāya taü cittaü appahāya taü diņņhiü appaņinissajjitvā mama sammukhã-bhāvaü āgantuü. Sace pi 'ssa evam assa -- Ahaü taü vācaü appahāya taü cittaü appahāya taü diņņhiü appaņinissajjitvā Samaõassa Gotamassa sammukhãbhāvaü gaccheyyan ti, -- muddhā pi tassa vipateyya.
Sace p' āyasmantānaü Licchavãnaü evam assa -- Mayaü acelaü Pāņika-puttaü varattāhi bandhitvā go-yugehi āvijjheyyāmāti


#<[page 027]>#
%<D. xxiv. 2. 13.]            THE BUDDHA JUSTIFIED              27>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  -- tā varattā chijjeraü Pāņika-putto vā.
Abhabbo pana acelo Pāņika-putto taü vācaü appahāya . . . pe . . . mama sammukhã-bhāvaü āgantuü. Sace pi 'ssa evam assa -- Ahaü taü vācaü appahāya . . . pe . . . Samaõassa Gotamassa sammukhã-bhāvaü gaccheyyan ti, -- muddhā pi tassa vipateyyāti.'
     13. Atha kho 'haü Bhaggava taü parisaü dhammiyā kathāya sandassesiü samādapesiü samuttejesiü sampahaüsesiü, taü parisaü dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā mahā-bandhanā mokkhaü karitvā, caturāsãti-pāõa-sahassāni mahā-viduggā uddharitvā, tejo-dhātuü samāpajjitvā, satta-tālaü vehāsaü abbhuggantvā, a¤¤aü satta-tālaü pi acciü abhinimminitvā jāletvā dhåpāyitvā Mahāvane kåņāgāra-sālāyaü paccuņņhāsiü. Atha kho Bhaggava Sunakkhatto Licchavi-putto yenāhaü ten' upasaükami, upasaükamitvā maü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantam nisinnaü kho ahaü Bhaggava Sunakkhattaü Licchavi-puttaü etad avocaü:
     `Taü kiü ma¤¤asi Sunakkhatta? Yath' evāhaü te acelaü Pāņika-puttaü ārabbha vyākāsiü, tath' eva taü vipākaü no a¤¤athā ti?'
     `Yath' eva me bhante Bhagavā acelaü Pāņika-puttaü ārabbha vyākāsi, tath' eva taü vipākaü no a¤¤athā ti.'
     `Taü kiü ma¤¤asi Sunakkhatta? Yadi evaü sante kataü vā hoti uttari-manussa-dhammā iddhi-pāņihāriyaü akataü vā ti?'
     `Addhā kho bhante evaü sante kataü hoti uttarimanussa-dhammā iddhi-pāņihāriyaü no akatan ti.'
     `Evam pi kho maü tvaü mogha-purisa uttari-manussadhammā iddhi-pāņihāriyaü karontam evaü vadesi:


#<[page 028]>#
%<28                     PâōIKA-SUTTANTA         [D. xxiv. 2. 13.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "Na hi pana me bhante Bhagavā uttari-manussa-dhammā iddhipāņihāriyaü karotãti." Passa mogha-purisa yāva¤ ca te idaü aparaddhan ti.'
     Evam pi kho Bhaggava Sunakkhatto Licchavi-putto mayā vuccamāno apakkam' eva imasmā dhamma-vinayā yathā taü āpāyiko nerayiko.
     14. Agga¤¤a¤ cāhaü Bhaggava pajānāmi, ta¤ ca pajānāmi, tato ca uttaritaraü pajānāmi, ta¤ ca pajānanaü na parāmasāmi, aparāmasato me paccattaü yeva nibbuti viditā yad abhijānaü Tathāgato no anayaü āpajjati. Santi Bhaggava eke Samaõa-Brāhmaõā Issara-kuttaü Brahmakuttaü ācariyakaü agga¤¤aü pa¤¤āpenti. Te 'haü upasaükamitvā evaü vadāmi: `Saccaü kira tumhe āyasmanto Issara-kuttaü Brahma-kuttaü ācariyakaü agga¤¤aü pa¤¤āpethāti?' Te ca me evaü puņņhā -- `âmo ti' paņijānanti. Te 'haü evaü vadāmi: `Kathaü vihitakaü pana tumhe āyasmanto Issara-kuttaü Brahma-kuttaü ācariyakaü agga¤¤aü pa¤¤āpethāti?' Te mayā puņņhā na sampāyanti. Asampāyantā mam a¤¤e va paņipucchanti.
Tesāhaü puņņho vyākaromi:
     15. `Hoti kho so āvuso samayo yaü kadāci karahaci dãghassa addhuno accayena ayaü loko saüvaņņati, saüvaņņamāne loke yebhuyyena sattā âbhassara-saüvaņņanikā honti. Te tattha honti mano-mayā pãti-bhakkhā sayam-pabhā antalikkha-carā subha-ņņhāyino, ciraü dãgham addhānaü tiņņhanti. Hoti kho so āvuso samayo yaü kadāci karahaci dãghassa addhuno accayena ayaü loko vivaņņati, vivaņņamāne loke su¤¤aü Brahma-vimānaü {pātu-bhavati}. Atha a¤¤ataro satto āyu-kkhayā vā pu¤¤a-kkhayā vā âbhassarakāyā cavitvā su¤¤aü Brahma-vimānaü upapajjati.


#<[page 029]>#
%<D. xxiv. 2. 16.]            ORIGIN OF MAHâ-BRAHMâ             29>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  So tattha hoti mano-mayo pãti bhakkho sayam-pabho antalikkhacaro subha-ņņhāyã, ciraü dãgham addhānaü tiņņhati. Tassa tattha ekakassa dãgha-rattaü nibbusitattā anabhirati paritassanā uppajjati: "aho vata a¤¤e pi sattā itthattaü āgaccheyyun ti." Atha a¤¤e pi sattā āyu-kkhayā vā pu¤¤a-kkhayā vā âbhassara-kāyā cavitvā su¤¤aü Brahmavimānaü upapajjanti tassa sattassa sahavyataü. Te pi tattha honti mano-mayā pãti-bhakkhā sayam-pabhā antalikkha-carā subha-ņņhāyino, ciraü dãgham addhānaü tiņņhanti.
     16. `Tatr' āvuso yo so satto paņhamaü upapanno, tassa evaü hoti: "Aham asmi Brahmā Mahā-brahmā abhibhå anabhibhåto {a¤¤adatthu}-daso vasavatti issaro kattā nimmātā seņņho sa¤jitā vasã pitā bhåta-bhavyānaü.
Mayā ime sattā nimmitā. Taü kissa hetu? Mamaü hi pubbe etad ahosi -- Aho vata a¤¤e pi sattā itthattaü āgaccheyyun ti. Iti mama¤ ca mano-paõidhi, ime ca sattā itthattaü āgatā ti." Ye pi te sattā pacchā upapannā, tesaü pi evaü hoti -- "Ayaü kho bhavaü Brahmā Mahābrahmā abhibhå anabhibhåto {a¤¤adatthu}-daso vasavatti issaro kattā nimmātā seņņho sa¤jitā vasã pitā bhåtabhavyānaü. Iminā mayaü bhotā {Brahmunā} nimmitā.
Taü kissa hetu? Imaü hi mayaü addasāma idha paņhamaü upapannaü, mayaü pan' amhā pacchā upapannā ti."


#<[page 030]>#
%<30                     PâōIKA-SUTTANTA         [D. xxiv. 2. 17.>%
     17. `Tatr' āvuso yo so satto paņhamaü upapanno, so dãghāyukataro ca hoti vaõõavantataro ca mahesakkhataro ca. Ye pana te sattā pacchā upapannā, te appāyukatarā ca honti dubbaõõatarā ca appesakkhatarā ca. ōhānaü kho pan' etaü āvuso vijjati yaü a¤¤ataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaü āgacchati. Itthattaü āgato samāno agārasmā anagāriyaü pabbajati. Agārasmā anagāriyaü pabbajito samāno ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya appamādam anvāya sammā-manasikāram anvāya {tathāråpaü} ceto-samādhiü phusati yathā samāhite citte taü pubbe nivāsaü anussarati, tato paraü nānussarati. So evam āha: "Yo kho so bhavaü Brahmā Mahā-brahmā abhibhå anabhibhåto a¤¤ad-atthu-daso vasavatti issaro kattā nimmātā seņņho sa¤jitā vasã pitā bhåtabhavyānaü yena mayaü bhotā {Brahmunā} nimmitā, so nicco dhuvo sassato avipariõāma-dhammo sassati-samaü tath' eva ņhassati. Ye pana mayaü ahumha tena bhotā {Brahmunā} nimmitā, te mayaü aniccā addhuvā appāyukā cavana-dhammā itthattaü āgatā ti." Evaü vihitakaü bho tumhe āyasmanto Issara-kuttaü Brahma-kuttaü ācariyakaü agga¤¤aü pa¤¤apethāti.'
     Te evam āhaüsu: `Evaü kho no āvuso Gotama sutaü yath' ev' āyasmā Gotamo āhāti.' Agga¤¤a¤ cāhaü Bhaggava pajānāmi . . . pe . . . yad abhijānaü Tathāgato no anayaü āpajjati.
     18. Santi Bhaggava eke Samaõa-Brāhmaõā khiddāpadåsikaü ācariyakaü agga¤¤aü pa¤¤apenti. Te 'haü upasaükamitvā evaü vadāmi: `Saccaü kira tumhe āyasmanto khiķķā-padåsikaü ācariyakaü agga¤¤aü pa¤¤apethāti?' Te ca me evaü puņņhā -- `âmo ti' paņijānanti.


#<[page 031]>#
%<D. xxiv. 2. 18.]            KHIôôâ-PADæSIKâ DEVâ              31>%
Te 'haü evaü vadāmi: `Kathaü vihitakam pana tumhe āyasmanto khiķķā-padåsikaü ācariyakaü agga¤¤aü pa¤¤apethāti?' Te mayā puņņhā na sampāyanti. Asampāyantā mam' a¤¤e va paņipucchanti. {Tesāhaü} puņņho vyākaromi:
     `Sant' āvuso khiķķā-padåsikā nāma devā. Te ativelaü hassa-khiķķā-rati-dhamma-samāpannā viharanti. Tesaü ativelaü hassa-khiķķā-rati-dhamma-samāpannānaü viharataü sati sammussati, satiyā sammosā te devā tamhā kāyā cavanti. ōhānam kho pan' etaü āvuso vijjati, yaü a¤¤ataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaü āgacchati, itthattaü āgato samāno agārasmā anagāriyaü pabbajati.
Agārasmā anagāriyaü samāno pabbajito samāno ātappam anvāya . . . pe . . . tathāråpaü ceto-samādhiü phusati yathā samāhite citte taü pubbe-nivāsaü anussarati, tato paraü nānussarati. So evam āha: "Ye kho te bhonto devā na khiķķā-padåsikā te na ativelaü hassa-khiķķā-ratidhamma-samāpannā viharanti. Tesaü nātivelaü hassakhiķķā-rati-dhamma-samāpannānaü viharataü sati na sammussati, satiyā asammosā te devā tamhā kāyā na cavanti, niccā dhuvā sassatā avipariõāma-dhammā sassatisamaü tath' eva ņhassanti. Ye pana mayaü ahumha khiķķā-padåsikā te mayaü ativelaü hassa-khiķķārati-dhamma-samāpannā viharimha. Tesaü no ativelaü.
hassa-khiķķā-rati-dhamma-samāpannānaü viharataü sati sammussati, satiyā sammosā eva mayaü tamhā kāyā cutā aniccā addhuvā asassatā appāyukā cavana-dhammā itthattaü āgatā ti." Evaü vihitakaü bho tumhe āyasmanto khiķķā-padåsikaü ācariyakaü agga¤¤aü pa¤¤apethāti?'


#<[page 032]>#
%<32                   PâōIKA-SUTTANTA          [D. xxiv. 2. 18.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 
     Te evam āhaüsu: `Evaü kho no āvuso Gotama sutaü yath' ev' āyasmā Gotamo āhāti.' Agga¤¤aü cāhaü Bhaggava pajānāmi . . . pe . . . yad abhijānaü Tathāgato no anayaü āpajjati.
     19. Santi Bhaggava eke Samaõa-Brāhmaõā mano-padåsikaü ācariyakaü agga¤¤aü pa¤¤apenti. Te 'haü upasaükamitvā {evaü} vadāmi: `Saccaü kira tumhe āyasmanto mano-padåsikaü ācariyakaü agga¤¤aü pa¤¤apethāti?' Te ca me evaü puņņhā -- `âmo ti' paņijānanti. Te 'haü evaü vadāmi: `Kathaü {vihitakaü} pana tumhe āyasmanto mano-padåsikaü ācariyakaü agga¤¤aü pa¤¤apethāti?' Te mayā puņņhā na sampāyanti. Asampāyantā mama¤ ¤eva paņipucchanti. Tesāhaü puņņho vyākaromi:
     `Sant' āvuso mano-padåsikā nāma devā. Te ativelaü a¤¤ama¤¤aü upanijjhāyanti. Te ativelaü a¤¤ama¤¤aü upanijjhāyantā a¤¤ama¤¤amhi cittāni padåsenti. Te a¤¤ama¤¤aü paduņņha-cittā kilanta-kāyā kilanta-cittā.
Te devā tamhā kāyā cavanti. ōhānaü kho pan' etaü {āvuso} vijjati yaü a¤¤ataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaü āgacchati, itthattaü āgato samāno agārasmā anagāriyaü pabbajati. Agārasmā anagāriyaü pabbajito samāno ātappam anvāya . . . pe . . . tathāråpaü ceto-samādhiü phusati yathā samāhite citte taü pubbe-nivāsaü anussarati, tato paraü nānussarati. So evam āha: "Ye kho te bhonto devā na mano-padåsikā te nātivelaü a¤¤ama¤¤aü upanijjhāyanti. Te nātivelaü a¤¤ama¤¤aü upanijjhāyantā a¤¤ama¤¤amhi cittāni nappadåsenti. Te a¤¤ama¤¤aü appaduņņha-cittā akilanta-kāyā akilanta-cittā. Te devā tamhā kāyā na cavanti,


#<[page 033]>#
%<D. xxiv. 2. 20.]          THE `DEBAUCHED IN MIND'            33>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  niccā dhuvā sassatā avipariõāmadhammā sassati-samaü tath' eva ņhassanti. Ye pana mayaü ahumha mano-padåsikā te mayaü ativelaü a¤¤a         ma¤¤aü upanijjhāyimha. Te mayaü ativelaü {a¤¤ama¤¤aü} upanijjhāyantā a¤¤ama¤¤amhi cittāni padåsimha. Te mayaü a¤¤ama¤¤aü paduņņha-cittā kilanta-kāyā kilantacittā eva, mayaü tamhā kāyā cutā aniccā addhuvā appāyukā cavana-dhammā itthattaü āgatā ti." Evaü vihitakaü bho tumhe āyasmanto mano-padåsikaü ācariyakaü agga¤¤aü pa¤¤apethāti.'
     Te evam āhaüsu: `Evaü kho no āvuso Gotama sutaü yath' ev' āyasmā Gotamo āhāti.' Agga¤¤aü cāhaü Bhaggava pajānāmi . . . pe . . . yad abhijānaü Tathāgato no anayaü āpajjati.
     20. Santi Bhaggava eke Samaõa-Brāhmaõā adhicca-samuppannaü ācariyakaü agga¤¤aü pa¤¤apenti. Te 'haü upasaükamitvā evaü vadāmi: `Saccaü kira tumhe {āyasmanto} adhicca-samuppannaü ācariyakaü agga¤¤aü pa¤¤apethāti?' Te ca me evaü puņņhā -- `âmo ti' paņijānanti.
Te 'haü evaü vadāmi: `Kathaü vihitakaü pana tumhe āyasmanto adhicca-samuppannaü ācariyakaü agga¤¤aü pa¤¤apethāti?' Te mayā puņņhā na sampāyanti. Asampāyantā mama¤ ¤eva paņipucchanti. Tesāhaü puņņho vyākaromi:
     `Sant' āvuso asa¤¤a-sattā nāma devā, sa¤¤uppādā ca pana te devā tamhā kāyā cavanti. ōhānaü kho pan' etaü āvuso vijjati, yaü a¤¤ataro satto tamhā kāyā cavitvā itthattaü āgacchati, itthattaü āgato samāno agārasmā anagāriyaü pabbajati. Agārasmā anagāriyaü pabbajito samāno ātappam anvāya . . . pe . . . tathāråpaü ceto-samādhiü phusati yathā samāhite citte taü sa¤¤uppādaü anussarati, tato paraü nānussarati. So evam āha:
"Adhicca-samuppanno attā ca loko ca. Taü kissa hetu?


#<[page 034]>#
%<34                            PâōIKA-SUTTANTA        [D. xxiv. 2. 20.>%
Ahaü hi pubbe nāhosim, so 'mhi etarahi ahutvā sattattāya pariõato ti.' Evaü vihitakaü bho tumhe āyasmanto adhicca-samuppannaü ācariyakaü agga¤¤aü pa¤¤apethāti.'
     Te evaü āhaüsu: `Evaü kho no āvuso Gotama sutaü yath' ev' āyasmā Gotamo āhāti.' Agga¤¤aü cāhaü Bhaggava jānāmi, ta¤ ca pajānāmi, tato ca uttaritaraü pajānāmi ta¤ ca pajānanaü na parāmasāmi, aparāmasato ca me {paccattaü} yeva nibbuti viditā yad abhijānaü Tathāgato no anayaü āpajjati.
     21. Evaü-vādiü kho maü Bhaggava evam akkhāyiü eke Samaõa-Brāhmaõā asatā tucchā musā abhåtena abbhācikkhanti: `Viparãto Samaõo Gotamo bhikkhavo ca.
Samaõo Gotamo evam āha:-- Yasmiü samaye subhaü vimokhaü upasampajja viharati, sabbaü tasmiü samaye asubhan t' eva sa¤jānātãti.' Na kho panāhaü Bhaggava evaü vadāmi: `Yasmiü samaye subhaü vimokhaü upasampajja viharati, sabbaü tasmiü samaye asubhan t' eva sa¤jānātãti.' Eva¤ ca kho ahaü Bhaggava vadāmi:
`Yasmiü samaye subhaü vimokhaü upasampajja viharati, subhan t' eva tasmiü samaye sa¤jānātãti.'
     Te ca bhante viparãtā ye Bhagavantaü viparãtato dahanti bhikkhavo ca, `Evaü pasanno ahaü Bhagavati, pahoti me Bhagavā {tathā dhammaü} desetuü yathā ahaü subhaü vimokhaü upasampajja vihareyyan ti.'


#<[page 035]>#
%<D. xxiv. 2. 21.]             GUARDING THE FAITH               35>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 
     `Dukkaraü kho evaü Bhaggava tayā a¤¤a-diņņhikena a¤¤a-khantikena a¤¤a-rucikena a¤¤atr' āyogena a¤¤atr' ācariyakena subhaü vimokhaü upasampajja viharituü.
Iīgha tvaü Bhaggava, yo ca te ayaü mayi pasādo, tam eva tvaü sādhukaü anurakkhāti.'
     `Sac' etaü bhante mayā dukkaraü a¤¤a-diņņhikena a¤¤a-khantikena a¤¤a-rucikena a¤¤atr' āyogena a¤¤atr' ācariyakena subhaü vimokhaü upasampajja viharituü, yo ca me ayaü bhante Bhagavati pasādo, tam evāhaü sādhukaü anurakkhissāmãti.'
     Idam avoca Bhagavā. Attamano Bhaggava-gotto paribbājako Bhagavato bhāsitaü abhinandãti.
                        Pāņika-Suttantaü Paņhamaü.


#<[page 036]>#
%<                                 36>%
                     [xxv. Udumbarika-Sãhanāda-Suttanta.]
Evam me sutaü.
     1. Ekaü samayaü Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakåņe pabbate. Tena kho pana samayena Nigrodho paribbājako Udumbarikāya paribbājakārāme paņivasati mahatiyā paribbājaka-parisāya saddhiü tiüsa-mattehi paribbājaka-satehi. Atha kho Sandhāno gahapati divādivass' eva Rājagahā nikkhami Bhagavantaü dassanāya.
Atha kho Sandhānassa gahapatissa etad ahosi: `Akālo kho tāva Bhagavantaü dassanāya, patisallãno Bhagavā, manobhāvanãyānam pi bhikkhånaü asamayo dassanāya, patisallãnā mano-bhāvanãyā bhikkhå; yan nånāhaü yena Udumbarikāya paribbājakārāmo yena Nigrodho paribbājako ten' upasaükameyyan ti.' Atha kho Sandhāno gahapati yena Udumbarikāya paribbājakārāmo yena Nigrodho paribbājako ten' upasaükami.
     2. Tena kho pana samayena Nigrodho paribbājako mahatiyā paribbājaka-parisāya saddhiü nisinno hoti unnādiniyā uccāsadda-mahāsaddāya aneka-vihitaü tiracchānakathaü kathentiyā -- seyyathãdaü rāja-kathaü corakathaü mahāmatta-kathaü senā-kathaü bhaya-kathaü yuddha-kathaü anna-kathaü pāna-kathaü vattha-kathaü sayana-kathaü mālā-kathaü gandha-kathaü ¤āti-kathaü yāna-kathaü gāma-kathaü nigama-kathaü nagarakathaü janapada-kathaü itthi-kathaü purisa-kathaü såra-kathaü visikhā-kathaü kumbaņņhāna-kathaü pubbapeta-kathaü nānatta-kathaü lokakkhāyikaü kathaü {samudda-kkhāyikaü} kathaü iti-bhavābhava-kathaü iti vā.


#<[page 037]>#
%<D. xxv. 4.]             NIGRODHA AND HIS FOLLOWERS           37>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 
     3. Addasā kho Nigrodho paribbājako Sandhānaü gahapatiü dårato va āgacchantaü, disvā sakaü parisaü saõņhāpesi:
     `Appa-saddā bhonto hontu, mā bhonto saddam akattha, ayaü Samaõassa Gotamassa sāvako āgacchati Sandhāno gahapati. Yāvatā kho pana Samaõassa Gotamassa sāvakā gihã odāta-vasanā Rājagahe paņivasanti, ayaü tesaü a¤¤ataro Sandhāno gahapati. Appasadda-kāmā kho pan' ete āyasmanto, appasadda-vinãtā appasaddassa vaõõavādino, app eva nāma appasaddaü parisaü viditvā upasaükamitabbaü ma¤¤eyyāti.'
     Evaü vutte te paribbājakā tuõhã ahesuü.
     4. Atha kho Sandhāno gahapati yena Nigrodho paribbājako ten' upasaükami, upasaükamitvā Nigrodhena paribbājakena saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Sandhāno gahapati Nigrodhaü paribbājakaü etad avoca:
     `A¤¤athā kho ime bhonto a¤¤a-titthiyā paribbājakā saīgamma samāgamma unnādino uccāsadda-mahāsaddā aneka-vihitaü tiracchāna-kathaü kathentā viharanti -- seyyathãdaü rāja-kathaü


#<[page 038]>#
%<38               UDUMBARIKA-SäHANâDA-SUTTANTA          [D. xxv. 4.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  . . . pe . . . {iti-} bhavābhavakathaü iti vā. A¤¤athā ca pana so Bhagavā ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevati, appasaddāni appa-nigghosāni vijana-vātāni manussa-{rāhaseyyakāni} patisallāna-sāruppānãti.'
     5. Evaü vutte Nigrodho paribbājako Sandhānaü gahapatiü etad avoca:
     `Yagghe gahapati jāneyyāsi kena Samaõo Gotamo saddhiü sallapati?  kena sākacchaü samāpajjati?kena pa¤¤ā-veyyattiyaü āpajjati?  Su¤¤āgāra-hatā Samaõassa Gotamassa pa¤¤ā, aparisāvacaro Samaõo Gotamo, nālaü sallāpāya, so antamantān' eva sevati. Seyyathā pi nāma gokāõā pariyanta-cārinã antamantān' eva sevati, evam eva su¤¤āgāra-hatā Samaõassa Gotamassa pa¤¤ā, aparisāvacaro Samaõo Gotamo, nālaü sallāpāya, so antamantān' eva sevati. Iīgha gahapati, Samaõo Gotamo imaü parisaü āgaccheyya, eka-pa¤hen' eva naü saüsādeyyāma, tuccha-kumbhi va naü ma¤¤e orodheyyāmāti.'
     6. Assosi kho Bhagavā dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusikāya Sandhānassa gahapatissa Nigrodhena paribbājakena saddhiü imaü kathā-sallāpaü.
Atha kho Bhagavā Gijjha-kåņā pabbatā-orohitvā yena Sumāgadhāya tãre Mora-nivāpo ten' upasaükami,


#<[page 039]>#
%<D. xxv. 7.]              A QUESTION FOR THE BUDDHA           39>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  upasaükamitvā Sumāgadhāya tãre Mora-nivāpe abbhokāse caīkami.
Addasā kho Nigrodho paribbājako Bhagavantaü Sumāgadhāya {tãre} Mora-nivāpe abbhokāse caīkamantaü, disvā sakaü parisaü {saõņhāpesi}:
     `Appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddam akattha.
Ayaü Samaõo Gotamo Sumāgadhāya tãre Mora-nivāpe abbhokāse caīkamati. Appasadda-kāmo kho pana so āyasmā, appasaddassa vaõõa-vādã, app eva nāma appasaddaü parisaü viditvā upasaükamitabbaü ma¤¤eyya.
Sace Samaõo Gotamo imaü parisaü āgaccheyya, imaü taü pa¤haü puccheyyāma -- Ko nāma so bhante Bhagavato dhammo yena Bhagavā sāvake vineti, yena Bhagavatā sāvakā vinãtā assāsa-ppattā paņijānanti ajjhāsayaü ādibrahmacariyan ti?'
     Evaü vutte te paribbājakā {tuõhã} ahesuü.
     7. Atha kho Bhagavā yena Nigrodho paribbājako ten' upasaükami. Atha kho Nigrodho paribbājako Bhagavantaü etad avoca:
     `Etu kho bhante Bhagavā, sāgataü bhante Bhagavato, cirassaü kho bhante Bhagavā imaü pariyāyam akāsi yadidaü idh' āgamanāya, nisãdatu bhante Bhagavā, idam āsanaü pa¤¤attan ti.'
     Nisãdi Bhagavā pa¤¤atte āsane. Nigrodho pi kho paribbājako a¤¤ataraü nãcaü āsanaü gahetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho Nigrodhaü paribbājakaü Bhagavā etad avoca:
     `Kāya nu 'ttha Nigrodha etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarā-kathā vippakatā ti?'
     Evaü vutte Nigrodho paribbājako Bhagavantaü etad avoca:
     `Idha mayaü bhante addasāma Bhagavantaü Sumāgadhāya tãre Mora-nivāpe abbhokāse caīkamantaü, disvā evaü avocumhā:


#<[page 040]>#
%<40            UDUMBARIKA-SäHANâDA-SUTTANTA          [D. xxv. 7.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "Sace Samaõo Gotamo imaü parisaü āgaccheyya, imaü taü pa¤haü puccheyyāma -Ko nāma so bhante Bhagavato dhammo yena Bhagavā sāvakā vineti, yena Bhagavatā sāvakā vinãtā assāsa-ppattā paņijānanti ajjhāsayam ādi-brahmacariyan ti?" Ayaü kho no bhante antarā-kathā vippakatā atha Bhagavā anuppatto ti.'
     `Dujjānaü kho etaü Nigrodha tayā a¤¤a-diņņhikena {a¤¤a}-khantikena a¤¤a-rucikena a¤¤atr' āyogena a¤¤atr' ācariyakena yenāhaü sāvake vinemi, yena mayā sāvakā vinãtā assāsa-ppattā paņijānanti ajjhāsayaü ādi-brahmacariyaü. Iīgha tvaü maü Nigrodha sake ācariyake adhijegucche pa¤haü puccha -- Kathaü sante nu kho bhante tapo-jigucchā paripuõõā hoti, kathaü aparipuõõā ti?'
     Evaü vutte te paribbājakā unnādino uccāsadda-mahāsaddā ahesuü, `Acchariyaü vata bho abbhutaü vata bho Samaõassa Gotamassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra-hi nāma saka-vādaü ņhapessati, para-vādena pavāressatãti.'
     8. Atha kho Nigrodho paribbājako te paribbājake appasadde katvā, Bhagavantaü etad avoca:
     `Mayaü kho bhante tapo-jigucchā-vādā tapo-jigucchāsārā tapo-jigucchā-allãnā viharāma. Kathaü sante nu kho bhante tapo-jigucchā paripuõõā hoti, kathaü aparipuõõā ti?'
     `Idha Nigrodha tapassã acelako hoti muttācāro hatthāpalekhano, na-ehi-bhadantiko na-tiņņha-bhadantiko, nābhihaņaü na uddissa-kataü na nimantanaü sādiyati.


#<[page 041]>#
%<D. xxv. 8.]               THE LIFE OF THE ASCETIC            41>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  So na kumbhi-mukhā paņigaõhāti, na kalopi-mukhā paņigaõhāti, na eëakam-antaraü, na udukkhalam-antaraü, na daõķam-antaraü, na musalam-antaraü, na dvinnaü bhu¤jamānānaü, na gabbhiniyā, na pāyamānāya, na purisantara-gatāya, na saükittisu, na yattha sā upaņņhito hoti, na yattha makkhikā saõķa-saõķa-cārinã, na macchaü na maüsaü na suraü na merayaü na thusodakaü pivati.
So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko, sattāgāriko vā hoti sattālopiko. Ekissāpi dattiyā yāpeti, dvãhi pi dattãhi yāpeti, sattahi pi dattãhi yāpeti.
Ekāhikam pi āhāraü āhāreti, dvãhikam pi āhāraü āhāreti, sattāhikam pi {āhāraü} āhāreti -- iti evaråpam addhamāsikam pi pariyāya-bhatta-bhojanānuyogam anuyutto viharati.
So sāka-bhakkho vā hoti, sāmāka-bhakkho vā hoti, nãvārabhakkho vā hoti, daddula-bhakkho vā hoti, haņa-bhakkho vā hoti, kaõa-bhakkho vā hoti, ācāma-bhakkho vā hoti, pi¤¤āka-bhakkho vā hoti, tiõa-bhakkho vā hoti, gomayabhakkho vā hoti, vana-måla-phalāhāro yāpeti, pavattaphala-bhojã. So sāõāni pi dhāreti, masāõāni pi dhāreti, chava-dussāni pi dhāreti, paüsu-kålāni pi dhāreti, {tirãņāni} pi dhāreti, ajināni pi dhāreti, ajina-kkhipam pi dhāreti, kusa-cãram pi dhāreti, vāka-cãram pi dhāreti, phalaka-cãram pi dhāreti, kesa-kambalam pi dhāreti, vāla-kambalam pi dhāreti, uluka-pakkhikam pi dhāreti. Kesa-massu-locako pi hoti kesa-massu-locanānuyogam anuyutto,


#<[page 042]>#
%<42                 UDUMBARIKA-SäHANâDA-SUTTANTA          [D. xxv. 8.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  ubbhaņņhako pi hoti āsana-paņikkhitto, ukkuņiko pi hoti ukkuņika-ppadhānam anuyutto, kaõņakapassayiko pi hoti, kaõņaka-passaye seyyaü kappeti, phalakaseyyam pi kappeti, thaõķila-seyyam pi kappeti, eka-passayiko pi hoti rajojalla-dharo, abbhokāsiko pi hoti yathāsanthatiko, vekaņiko pi hoti vikaņa-bhojanānuyogam anuyutto, āpānako pi hoti āpānakattam anuyutto, sāya-tatiyakam pi udak-orohanānuyogaü anuyutto viharati. Taü kim ma¤¤asi Nigrodha? Yadi evaü sante tapo-jigucchā paripuõõa vā hoti aparipuõõā vā ti?'
     `Addhā kho bhante evaü sante tapo-jigucchā paripuõõā hoti no aparipuõõā ti.'
     `Evaü paripuõõāya pi kho ahaü Nigrodha tapo-jigucchāya aneka-vihite upakkilese vadāmãti.'
     9. `Yathā-kathaü pana bhante Bhagavā evaü-paripuõõāya tapo-jigucchāya aneka-vihite upakkilese vadatãti?'
     `Idha Nigrodha tapassã tapaü samādiyati. So tena tapasā attamano hoti paripuõõa-saükappo. Yam pi kho Nigrodha tapassã tapaü samādiyati, so tena tapasā attamano hoti paripuõõa-saükappo, ayam pi kho Nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã tapaü samādiyati. So tena tapasā attān-ukkaüseti paraü vambheti. Yam pi Nigrodha tapassã tapaü samādiyati, so tena tapasā attānukkaüseti, paraü vambheti, ayam pi kho Nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã tapaü samādiyati. So tena tapasā majjati mucchati pamādam āpajjati. Yam pi Nigrodha tapassã tapaü samādiyati, so tena tapasā majjati mucchati pamādam āpajjati,


#<[page 043]>#
%<D. xxv. 10.]              THE ASCETIC'S SINFULNESS           43>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  ayam pi kho Nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     10. `Puna ca paraü Nigrodha tapassã tapaü samādiyati.
So tena tapasā lābha-sakkāra-silokaü abhinibbatteti. So tena lābha-sakkāra-silokena attamano hoti paripuõõa-saükappo. Yam pi Nigrodha tapassã tapaü samādiyati, so tena tapasā lābha-sakkāra-silokaü abhinibbatteti, so tena lābha-sakkāra-silokena attamano hoti paripuõõasaükappo, ayam pi kho Nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã tapaü samādiyati. So tena tapasā lābha-sakkāra-silokaü abhinibbatteti. So tena lābha-sakkāra-silokena attān-ukkaüseti paraü vambheti.
Yam pi Nigrodha tapassã tapaü samādiyati, so tena tapasā lābha-sakkāra-silokaü abhinibbatteti, so tena lābha-sakkāra-silokena attān-ukkaüseti paraü vambheti, ayam pi kho Nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã tapaü samādiyati. So tena tapasā lābha-sakkāra-silokaü abhinibbatteti. So tena lābha-sakkāra-silokena majjati mucchati pamādam āpajjati.
Yam pi Nigrodha tapassã tapaü samādiyati, so tena tapasā lābha-sakkāra-silokaü abhinibbatteti, so tena lābha-sakkāra-silokena majjati mucchati pamādam āpajjati, ayam pi kho Nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã tapaü samādiyati, bhojanesu vodāsaü āpajjati -- "Idaü me khamati, idam me na-kkhamatãti." So yaü hi kho 'ssa na-kkhamati taü sāpekho pajahati, yaü pan' assa khamati taü gathito mucchito ajjhāpanno anādãnava-{dassāvã} anissaraõa-pa¤¤o paribhu¤jati . . . pe . . . Ayam pi kho Nigrodha upakkileso hoti.


#<[page 044]>#
%<44              UDUMBARIKA-SäHANâDA-SUTTANTA          [D. xxv. 10.>%
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã tapaü samādiyati lābha-sakkāra-siloka-nikanti-hetu -- "Sakkarissanti maü rājāno rāja-mahāmattā khattiyā brāhmaõā gahapatikā titthiyā ti." Ayam pi kho Nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     11. `Puna ca paraü Nigrodha tapassã a¤¤ataraü Samaõaü vā Brāhmaõaü vā apasādetā hoti: "Kiü panāyaü bahulājãvo sabbaü sambhakkheti?  Seyyathãdaü, måla-bãjaü khandha-bãjaü phalu-bãjaü agga-bãjaü bãjabãjaü eva pa¤camaü, asani-vicakkaü danta-kåņaü samaõappavādenāti" . . . pe . . . Ayam pi kho Nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã passati a¤¤ataraü Samaõaü vā Brāhmaõaü vā kulesu sakkariyamānaü garukariyamānaü māniyamānaü påjiyamānaü. Disvā tassa evaü hoti -- "Imam hi nāma bahulājãvaü kulesu sakkaronti garukaronti mānenti påjenti, maü pana tapassiü låkhājãviü kulesu na sakkaronti na garukaronti na mānenti na påjentãti." Iti so issā-macchariyaü kulesu uppādetā hoti
     . . . pe . . . Ayam pi kho Nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã āpāthaka-{nisādã} hoti.
 Yam pi kho Nigrodha tapassã āpāthaka-{nisādã} hoti, ayam pi kho Nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã attānaü adassayamāno kulesu carati -- "Idam pi me tapasmiü, idam pi me tapasmin ti" . . . pe . . . Ayam pi kho Nigrodha tapassino upakkileso hoti.


#<[page 045]>#
%<D. xxv. 13.]             THE ASCETIC'S SINFULNESS            45>%
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã ki¤cid eva paņicchannaü sevati. So "Khamati te idan ti?" puņņho samāno, akkhamamānaü āha "Khamatãti," khamamānaü āha "Na-kkhamatãti." Iti so sampajāna-musā bhāsitā hoti . . . pe . . . Ayam pi kho Nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     12. `Puna ca paraü Nigrodha tapassã Tathāgatassa vā Tathāgata-sāvakassa vā dhammaü desentassa santaü yeva pariyāyaü anu¤¤eyyaü nānujānāti. Ayam pi kho Nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã kodhano hoti upanāhã.
Yam pi Nigrodha tapassã kodhano hoti upanāhã, ayam pi kho Nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã makkhã hoti palāsã, issukã hoti maccharã, saņho hoti māyāvã, thaddho hoti atimānã, pāpiccho hoti pāpakānaü icchānaü vasaü gato, micchā-diņņhiko hoti anta-gāhikāya diņņhiyā samannāgato, sandiņņhi-parāmāsã hoti ādhāna-gāhã duppaņinissaggã.
8 Yam pi kho Nigrodha tapassã sandiņņhi-{parāmāsã} hoti ādhāna-gāhã duppaņinissaggã, ayam pi kho Nigrodha tapassino upakkileso hoti.
     `Taü kiü ma¤¤asi Nigrodha? Yadi 'me tapo-jigucchā upakkilesā vā anupakkilesā vā ti?'
     `Addhā kho ime bhante tapo-jigucchā upakkilesā no anupakkilesā. ōhānaü kho pan' etaü bhante vijjati, yaü idh' ekacco tapassã sabbeh' eva imehi upakkilesehi samannāgato assa, ko pana vādo a¤¤atar-a¤¤atarenāti?'
     13. `Idha Nigrodha tapassã tapaü samādiyati. So tena tapasā na attamano hoti na paripuõõa-saükappo. Yam pi Nigrodha tapassã tapaü samādiyati, so tena tapasā na attamano hoti na paripuõõa-saükappo,


#<[page 046]>#
%<46               UDUMBARIKA-SäHANâDA-SUTTANTA          [D. xxv. 13.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  evaü so tasmiü ņhāne parisuddho hoti.
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã tapaü samādiyati. So tena tapasā na attān-ukkaüseti, na paraü vambheti . . . pe . . . Evaü so tasmiü ņhāne parisuddho hoti.
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã tapaü samādiyati. So tena tapasā na majjati na mucchati na pamādam āpajjati . . . pe . . . Evaü so tasmiü ņhāne parisuddho hoti.
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã tapaü samādiyati.
So tena tapasā lābha-sakkāra-silokaü abhinibbatteti. So tena lābha-sakkāra-silokena na attamano hoti na paripuõõasaükappo. Yam pi Nigrodha tapassã . . . pe . . . Evaü so tasmiü ņhāne parisuddho hoti.
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã tapaü samādiyati. So tena tapasā lābha-sakkāra-silokaü abhinibbatteti. So tena lābha-sakkāra-silokena na attān-ukkaüseti na paraü vambheti. Yam pi Nigrodha tapassã . . . pe . . . evaü so tasmiü ņhāne parisuddho hoti.
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã tapaü samādiyati. So tena tapasā lābha-sakkāra-silokaü abhinibbatteti. So tena lābha-sakkāra-silokena na majjati na mucchati na pamādam āpajjati. Yam pi Nigrodha tapassã . . . pe . . . evaü so tasmiü ņhāne parisuddho hoti.
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã tapaü samādiyati, bhojanesu na vodāsaü āpajjati -- "Idaü me khamati, idaü me na-kkhamatãti." So yaü hi kho 'ssa na-kkhamati taü anapekho pajahati, yaü pan' assa khamati taü agathito amucchito anajjhāpanno ādãnava-dassāvã nissaraõa-pa¤¤o paribhu¤jati. Evaü so tasmiü ņhāne parisuddho hoti.
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã tapaü samādiyati.
4 Na so "Lābha-sakkāra-siloka-nikanti-hetu sakkarissanti maü rājāno rāja-mahāmattā khattiyā {brāhmaõā} gahapatikā titthiyā ti." Evaü so tasmiü ņhāne parisuddho hoti.
     14. `Puna ca paraü Nigrodha tapassã a¤¤ataraü Samaõaü vā Brāhmaõam vā na apasādetā hoti: "Kim panāyaü bahulājãvo sabbaü sambhakkheti?


#<[page 047]>#
%<D. xxv. 15.]              THE ASCETIC'S HOLINESS             47>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Seyyathãdaü, målabãjaü khandha-bãjaü phalu-bãjaü agga-bãjaü bãja-bãjaü eva pa¤camaü asani-vicakkaü danta-kåņaü samaõa-ppavādenāti." Evaü so tasmiü {ņhāne} parisuddho hoti.
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã passati a¤¤ataraü Samaõaü vā Brāhmaõaü vā kulesu sakkariyamānaü garukariyamānaü māniyamānaü påjiyamānaü. Tassa na evaü hoti -- "Imaü hi nāma bahulājãvaü kulesu sakkaronti garukaronti mānenti påjenti, maü pana tapassiü låkhājãviü kulesu na sakkaronti na garukaronti na mānenti na påjentãti." Iti so issā-macchariyaü kulesu na uppādetā hoti. Evaü so tasmiü ņhāne parisuddho hoti.
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã āpāthaka-{nisādi} hoti.
Evaü so tasmiü ņhāne parisuddho hoti.
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã na attānaü adassayamāno kulesu carati -- "Idam pi me tapasmiü, idam pi me tapasmin ti." Evaü so tasmiü ņhāne parisuddho hoti.
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã na ki¤cid eva paņicchannaü sevati. So "Khamati te idan ti?" puņņho samāno, akkhamamānaü āha "Na-kkhamatãti," khamamānaü āha "Khamatãti." Iti so sampajāna-musā na bhāsitā hoti. Evaü so tasmiü ņhāne parisuddho hoti.
     15. `Puna ca paraü Nigrodha tapassã Tathāgatassa vā Tathāgata-sāvakassa vā dhammaü desentassa santaü yeva pariyāyaü anu¤¤eyyaü anujānāti. Evaü so tasmiü ņhāne parisuddho hoti.
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã akodhano hoti anupanāhã. Yam pi Nigrodha tapassã akodhano hoti anupanāhã, evaü so tasmiü ņhāne parisuddho hoti.
     `Puna ca paraü Nigrodha tapassã amakkhã hoti apalāsã anissukã hoti amaccharã, asaņho hoti amāyāvã, athaddo hoti {anatimānã},


#<[page 048]>#
%<48            UDUMBARIKA-SäHANADA-SUTTANTA          [D. xxv. 15.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  na pāpiccho hoti na pāpikānaü icchānaü vasaü gato, na micchā-diņņhiko hoti ananta-ggāhikāya diņņhiyā samannāgato, asandiņņhi-parāmāsã hoti anādhāna-gāhã suppaņinissaggã. Yam pi Nigrodha tapassã asandiņņhiparāmāsã hoti anādhāna-gāhã suppaņinissaggã, evaü so tasmiü ņhāne parisuddho hoti.
     `Taü kiü ma¤¤asi Nigrodha? Yadi evaü sante tapojigucchā parisuddhā hoti aparisuddhā vā ti?'
     `Addhā kho bhante evam sante tapo-jigucchā parisuddhā hoti no aparisuddhā, agga-ppattā ca sāra-ppattā cāti.'
     `Na kho Nigrodha ettāvatā tapo-jigucchā agga-ppattā vā hoti sāra-ppattā vā, api ca kho papaņika-pattā hotãti.'
     16. `Kittāvatā pana bhante tapo-jigucchā agga-ppattā ca hoti sāra-ppattā ca?  Sādhu me bhante Bhagavā tāpojigucchāya aggaü yeva pāpetu sāraü yeva pāpetåti.'
     `Idha Nigrodha tapassã cātu-yāma-saüvara-saüvuto hoti. Katha¤ ca Nigrodha tapassã cātu-yāma-saüvarasaüvuto hoti? Idha Nigrodha tapassã na pāõam atipāpeti, na pāõam atipātayati, na pāõam atipātayato samanu¤¤o hoti;


#<[page 049]>#
%<D. xxv. 17.]               THE HIGHER ATTAINMENT             49>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  na adinnaü ādiyati, na adinnaü ādiyāpeti, na adinnaü ādiyato samanu¤¤o hoti; na musā bhaõati, na musā bhaõāpeti, na musā bhaõato samanu¤¤o hoti; na bhāvitam āsiüsati, na bhāvitam āsiüsāpeti, na bhāvitam āsiüsato samanu¤¤o hoti. Evaü kho Nigrodha tapassã cātuyāma-saüvara-saüvuto hoti. Yato kho Nigrodha tapassã evaü cātu-yāma-saüvara-saüvuto hoti, adu¤ c' assa hoti tapassitāya, so abhiharati no hãnāy' āvattati. So vivittaü senāsanaü bhajati, ara¤¤aü rukkha-målaü pabbataü kandaraü giri-guhaü susānaü vanapatthaü abbhokāsaü palāla-pu¤jaü. So pacchā-bhattaü piõķapāta-paņikkanto nisãdati pallaīkaü ābhujitvā, ujuü kāyaü paõidhāya, parimukhaü satiü upaņņhapetvā. So abhijjhaü loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaü parisodheti; vyāpāda-dosaü pahāya avyāpanna-citto viharati, sabba-pāõabhåta-hitānukampã vyāpāda-padosā cittaü parisodheti; thãna-middhaü pahāya vigata-thãna-middho viharati, āloka-sa¤¤ã sato sampajāno thãna-middhā cittaü parisodheti; uddhacca-kukkuccaü pahāya anuddhato viharati, ajjhattaü våpasanta-citto uddhacca-kukkuccā cittaü parisodheti; vicikicchaü pahāya tiõõa-vicikiccho viharati, {akathaükathã} kusalesu dhammesu vicikicchāya cittaü parisodheti.
     17. `So ime pa¤ca nãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalã-karaõe mettā-sahagatena cetasā ekaü disam pharitvā viharati, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthaü. Iti uddham adho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü mettā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā viharati.


#<[page 050]>#
%<50               UDUMBARIKA-SäHANâDA-SUTTANTA          [D. xxv. 17.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Karuõā-sahagatena cetasā . . . muditā-sahagatena cetasā . . . upekhā-sahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tatha catutthaü.
Iti uddham adho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü upekhā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. Taü kiü ma¤¤asi Nigrodha? Yadi evaü sante tapo-jigucchā parisuddhā vā hoti aparisuddhā va ti?'
     `Addhā kho bhante evaü sante tapo-jigucchā parisuddhā hoti no aparisuddhā, aggappattā ca {sāra-ppattā} cāti.'
     `Na kho Nigrodha ettāvatā tapo-jigucchā aggappattā vā hoti sārappattā vā, api ca kho taca-ppattā hotãti.'
     18. `Kittāvatā pana bhante tapo-jigucchā aggappattā ca hoti sārappattā ca? Sādhu me bhante Bhagavā tapojigucchāya aggaü yeva pāpetu sāraü yeva pāpetåti.'
     `Idha Nigrodha tapassã cātu-yāma-saüvara-saüvuto hoti.
Katha¤ ca . . . pe . . . evaü kho Nigrodha tapassã cātuyāma-saüvara-saüvuto hoti. Yato ca kho Nigrodha tapassã cātu-yāma-saüvara-saüvuto hoti, adu¤ c 'assa hoti tapassitāya, so abhiharati no hãnāy' āvattati. So vivittaü senāsanaü bhajati . . . pe . . . So ime pa¤ca nãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalã-karaõe mettāsahagatena cetasā . . . pharitvā viharati. . . . So anekavihitaü pubbe-nivāsaü anussarati, seyyathãdaü ekam pi jātiü dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pa¤ca pi jātiyo dasa pi jātiyo vãsatim pi jātiyo tiüsam pi jātiyo cattārãsam pi jātiyo pa¤¤āsam pi jātiyo jāti-satam pi jātisahassam pi jāti-sata-sahassam pi,


#<[page 051]>#
%<D. xxv. 19.]          THE ESSENCE OF THE WHOLE MATTER        51>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  aneke pi saüvaņņakappe aneke pi vivaņņa-kappe aneke pi saüvaņņa-vivaņņakappe -- "Amutr' āsiü evaü-nāmo evaü-gotto evaü-vaõõo evam-āhāro evaü-sukha-dukkha-paņisaüvedã evam-āyupariyanto. So tato cuto amutra upapādiü. Tatra p' āsiü evaü-nāmo evaü-gotto evaü-vaõõo evam-āhāro evaüsukha-dukkha-paņisaüvedã evam-āyu-pariyanto. So tato cuto idhåpapanno ti" iti sākāraü sa-uddesaü aneka-vihitaü pubbe-nivāsaü anussarati.
     `Taü kiü ma¤¤asi Nigrodha? Yadi evaü sante tapojigucchā parisuddhā vā hoti aparisuddhā vā ti?'
     `Addhā kho pana bhante evaü sante tapo-jigucchā parisuddhā hoti no aparisuddhā, aggappattā ca sārappattā cāti?'
     `Na kho Nigrodha ettāvatā tapo-jigucchā aggappattā ca hoti sārappattā ca, api ca kho pheggu-ppattā hotãti.'
     19. `Kittāvatā pana bhante tapo-jigucchā aggappattā ca hoti sārappattā? Sādhu me bhante Bhagavā tapo-jigucchāya aggaü yeva pāpetu sāraü yeva pāpetåti.'
     `Idha Nigrodha tapassã cātu-yāma-saüvara-saüvuto hoti. Katha¤ ca . . . pe . . . evaü kho Nigrodha tapassã cātu-yāma-saüvara-saüvuto hoti. Yato kho Nigrodha tapassã evaü cātu-yāma-saüvara-saüvuto hoti, adu¤ c' assa hoti tapassitāya, so abhiharati no hãnāy' āvattati.
So vivittaü senāsanaü bhajati . . . pe . . . So ime pa¤ca nãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalã-karaõe mettā-sahagatena cetasā . . . pe . . . paņhamaü vitthāretabbaü . . . upekhā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. So aneka-vihitaü pubbe nivāsaü {anussarati}, seyyathãdaü ekam pi jātiü dve pi jātiyo . . . pe . . . Iti sākāraü sauddesaü aneka-vihitaü pubbe-nivāsaü anussarati.


#<[page 052]>#
%<52                UDUMBARIKA-SäHANâDA-SUTTANTA          [D. xxv. 19.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  So dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathā-kammåpage satte pajānāti -- "Ime vata bhonto sattā kāya-duccaritena samannāgatā vacã-duccaritena samannāgatā mano-duccaritena samannāgatā, ariyānaü upavādakā micchā-diņņhikā micchādiņņhi-kammasamādānā.
Te kāyassa bhedā paraü maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā vacã-sucaritena samannāgatā mano-sucaritena samannāgatā ariyānam anupavādakā sammā-diņņhikā {sammā-diņņhi}-kammasamādānā, te kāyassa bhedā paraü maraõā sugatiü saggaü lokaü upapannā ti." Iti dibbena cakkhunā visuddhena attikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne, hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathā-kammåpage satte pajānāti.
     `Taü kiü ma¤¤asi Nigrodha? Yadi evaü sante tapojigucchā parisuddhā vā hoti aparisuddhā vā ti?'
     `Addhā kho bhante evaü sante tapo-jigucchā parisuddhā hoti no aparisuddhā aggappattā ca sārappattā cāti.'
     `Ettāvatā Nigrodha tapo-jigucchā aggappattā ca hoti sārappattā ca. Iti kho Nigrodha yaü maü tvaü abhāsi "Ko nāma so bhante Bhagavato dhammo yena Bhagavā sāvake vineti, yena Bhagavatā sāvakā vinãtā assāsapattā paņijānanti ajjhāsayaü ādibrahmacariyan ti?" iti kho taü Nigrodha ņhānaü uttaritara¤ ca paõãtatara¤ ca yenāhaü sāvake vinemi, yena mayā sāvakā vinãtā assāsapattā paņijānanti ajjhāsayaü ādibrahmacariyan ti.'
     Evaü vutte te paribbājakā unnādino uccāsadda-mahāsaddā ahesuü `Ettha mayaü anassāma sācariyakā, na mayaü ito bhiyyo uttaritaraü pajānāmāti.'


#<[page 053]>#
%<D. xxv. 21.]           THE ESSENCE OF THE WHOLE MATTER       53>%
     20. Yadā a¤¤āsi Sandhāno gahapati -- `A¤¤adatthu kho dān' ime a¤¤a-{titthiyā} paribbājakā Bhagavato bhāsitaü sussåsanti, sotaü odahanti, a¤¤ā-cittam upaņņhapentãti', atha Nigrodhaü paribbājakaü etad avoca:
     `Iti kho bhante Nigrodha yaü maü tvaü avacāsi, "Yagghe gahapati jāneyyāsi kena Samaõo Gotamo saddhiü sallapati?  kena sākacchaü samāpajjati?kena pa¤¤ā-veyyattiyaü āpajjati?  Su¤¤āgāra-hatā Samaõassa Gotamassa pa¤¤ā, aparisāvacaro Samaõo Gotamo, nālaü sallāpāya, so antamantān' eva sevati. Seyyathā pi nāma go-kāõā pariyanta-cārinã antamantān' eva sevati, evam eva su¤¤āgāra-hatā Samaõassa Gotamassa pa¤¤ā, aparisāvacaro Samaõo Gotamo, nālaü sallāpāya, so antamantān eva sevati. Iīgha gahapati Samaõo Gotamo imaü parisaü āgaccheyya, eka-pa¤hen' eva naü saüsādeyyāma, tucchakumbhi va naü ma¤¤e orodheyyāmāti." Ayaü kho so bhante Bhagavā arahaü Sammā-Sambuddho idhānuppatto, aparisāvacaraü pana naü karotha, go-kāõaü pariyantacāriniü karotha, eka-pa¤hen' eva naü saüsādetha, tucchakumbhi va naü ma¤¤e orodethāti.'
     Evaü vutte Nigrodho paribbājako tuõhã-bhåto maīkubhåto patta-kkhandho adhomukho pajjhāyanto appaņibhāno nisãdi.
     21. Atha kho Bhagavā Nigrodhaü paribbājakaü tuõhãbhåtaü maīku-bhåtaü patta-kkhandhaü adhomukhaü pajjhāyantaü appaņibhānaü viditvā Nigrodhaü paribbājakaü etad avoca:
     `Saccaü Nigrodha bhāsitā te esā vācā ti?'


#<[page 054]>#
%<54             UDUMBARIKA-SäHANâDA-SUTTANTA          [D. xxv. 21.>%
     `Saccaü bhante bhāsitā me esā vācā yathā-bālena yathāmåëhena yathā-akusalenāti.'
     `Taü kiü ma¤¤asi Nigrodha? Kin ti te sutaü paribbājakānaü vuddhānaü mahallakānaü ācariya-pacariyānaü bhāsamānānaü -- "Ye te ahesuü atãtam addhānaü arahanto Sammā-Sambuddhā, evaü su te Bhagavanto saīgamma samāgamma unnādino uccāsadda-mahāsaddā aneka-vihitaü tiracchāna-kathaü anuyuttā vihariüsu, seyyathãdaü rāja-kathaü cora-kathaü . . . pe . . . {iti-} bhavābhava-kathaü iti vā, seyyathā pi tvaü etarahi sācariyako? udāhu evaü su te Bhagavanto ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevanti appa-saddāni appa-nigghosāni vijana-vātāni manussa-rāhaseyyakāni paņisallānasāruppāni seyyathā pāham etarahãti?"'
     `Sutaü me taü bhante paribbājakānaü vuddhānaü mahallakānaü ācariya-pācariyānam bhāsamānānaü -- "Ye te ahesuü atãtam addhānaü arahanto Sammā-Sambuddhā, nāssu te Bhagavanto saīgamma samāgamma unnādino uccāsadda-mahāsaddā aneka-vihitaü tiracchāna-kathaü anuyuttā viharanti, seyyathãdaü rāja-kathaü . . . pe . . . {iti-} bhavābhava-kathaü iti vā, seyyathā pāham etarahi sācariyako, evaü su te Bhagavanto ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevanti appa-saddāni appa-nigghosāni vijana-vātāni manussa-rāhaseyyakāni paņisallānasāruppāni seyyathā pi Bhagavā etarahãti."'
     `Tassa te Nigrodha vi¤¤ussa sato mahallakassa na etad ahosi: "Buddho so Bhagavā bodhāya dhammaü deseti, danto so Bhagavā damathāya dhammaü deseti, santo so Bhagavā samathāya dhammaü deseti, tiõõo so Bhagavā taraõāya dhammaü deseti,


#<[page 055]>#
%<D. xxv. 22.]               NIGRODHA'S CONFESSION             55>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  parinibbuto so Bhagavā parinibbānāya dhammaü desetãti.'
     22. Evaü vutte Nigrodho paribbājako Bhagavantaü etad avoca:
     `Accayo maü bhante accagamā yathā-bālaü yathāmåëhaü yathā-akusalaü, so 'haü Bhagavantaü evaü avacāsiü. Tassa me bhante Bhagavā accayaü accayato paņigaõhātu āyatiü saüvarāyāti.'
     `Taggha taü Nigrodha accayo accagamā yathā-bālaü yathā-måëhaü yathā-akusalaü, yaü maü tvaü evaü avacāsi, yato ca kho tvaü Nigrodha accayaü accayato disvā yathā-kammaü paņikarosi, tan te mayaü paņigaõhāma. Vuddhi h' esā Nigrodha Ariyassa vinaye, yo accayaü accayato disvā yathā-dhammaü paņikaroti, āyatiü saüvaraü āpajjati. Ahaü kho pana Nigrodha evaü vadāmi: "Etu vi¤¤å puriso asaņho amāyāvã uju-jātiko, aham anusāsāmi, ahaü dhammaü desemi. Yathānusiņņhaü tathā paņipajjamāno yass' atthāya kula-puttā sammad eva agārasmā anagāriyaü pabbajanti, tad-anuttaraü brahmacariyaü pariyosānaü diņņhe va dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharissati satta vassāni. Tiņņhantu Nigrodha satta vassāni. Etu vi¤¤å puriso asatho amāyāvã uju-jātiko, aham anusāsāmi, ahaü dhammaü desemi. Yathānusiņņhaü tathā paņipajjamāno yass' atthāya kula-puttā sammad eva agārasmā anagāriyaü pabbajanti, tad-anuttaraü brahmacariyaü pariyosānaü diņņhe va dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharissati cha vassāni, pa¤ca vassāni, cattāri vassāni, tãõi vassāni, dve vassāni, ekaü vassaü . . . pe . . . upasampajja viharissati satta māsāni . . . pe . . . viharissati cha māsāni, pa¤ca māsāni,


#<[page 056]>#
%<56               UDUMBARIKA-SäHANâDA-SUTTANTA          [D. xxv. 22.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  cattāri māsāni, tãõi māsāni, dve māsāni, ekaü māsaü, addha-māsaü. Tiņņhatu Nigrodha adda-māso.
Etu vi¤¤å puriso asatho amāyāvã uju-jātiko, aham anusāsāmi, ahaü dhammaü desemi, yathānusiņņhaü tathā paņipajjamāno yass' atthāya kula-puttā sammad eva agārasmā anagāriyaü pabbajanti, tad-anuttaraü brahmacariyaü pariyosānaü diņņhe va dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharissati sattāhaü.
     23. `Siyā kho pana te Nigrodha evam assa, -- `Antevāsikamyatā no Samaõo Gotamo evam āhāti,' na kho pan' etaü Nigrodha evaü daņņhabbaü, yo eva vo ācariyo so eva vo ācariyo hotu. Siyā kho pana te Nigrodha evam assa, -- `Uddesā no cāvetu-kāmo Samaõo Gotamo evam āhāti,' na kho pan' etaü Nigrodha evaü daņņhabbaü, yo eva vo uddeso, so eva vo uddeso hotu. Siyā kho pana te Nigrodha evam assa, -- `âjãvā no cāvetu-kāmo Samaõo Gotamo evam āhāti,' na kho pan' etaü Nigrodha evaü daņņhabbaü, yo eva vo ājãvo so eva vo ājãvo hotu. Siyā kho pana te Nigrodha evam assa, -- `Ye no dhammā akusalā akusala-saükhātā sācariyakānaü, tesu patiņņhāpetu-kāmo Samaõo Gotamo evam āhāti,' na kho pan' etaü Nigrodha evaü daņņhabbaü, akusalā c' eva vo te dhammā hontu akusala-saükhātā sācariyakānaü. Siyā kho pana te Nigrodha evam assa, -- `Ye no dhammā kusalā-kåsalasaükhātā sācariyakānaü, tehi vivicetu-kāmo Samaõo Gotamo evam āhāti,' na kho pan' etaü Nigrodha evaü daņņhabbaü, kusalā c' eva vo te dhammā hontu kusala-saükhātā sācariyakānaü. Iti kho 'haü Nigrodha n' eva antevāsi-kamyatā evaü vadāmi, na pi uddesā cāvetu-kāmo evaü vadāmi,


#<[page 057]>#
%<D. xxv. 24.]              LIFE IN THE HIGHER WISDOM          57>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  na pi ājãvā cāvetu-kāmo evaü vadāmi, na pi ye vo dhammā akusalā akusala-saükhātā sācariyakānaü tesu patiņņhāpetu-kāmo evaü vadāmi, na pi ye vo dhammā kusalā kusala-saükhātā sācariyakānaü tehi vivecetu-kāmo evaü vadāmi. Santi ca kho Nigrodha akusalā dhammā appahãnā saükilesikā ponobhavikā saddarā dukkha-vipākā āyatiü jāti-jarā-maraõiyā, yesāhaü pahānāya dhammaü desemi, {yathā}-paņipannānaü vo saükilesikā dhammā pahãyissanti, vodāniyā dhammā abhivaķķhissanti, pa¤¤āpāripåriü vepullata¤ ca diņņhe va dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharissathāti.'
     24. Evaü vutte te paribbājakā tuõhã-bhåtā {maīku-bhåtā} patta-kkhandhā adho-mukhā pajjhāyantā appaņibhānā nisãdiüsu, yathā taü Mārena pariyuņņhita-cittā.
     Atha kho Bhagavato etad ahosi: `Sabbe p' ime moghapurisā phuņņhā Pāpimatā, yatra hi nāma ekassa pi na evaü bhavissati -- "Handa mayaü a¤¤āõattham pi Samaõe Gotame brahmacariyaü carāma, kiü karissati sattāho ti?"'
     Atha kho Bhagavā Udumbarikāya paribbājakārāme sãhanādaü naditvā, vehāsaü abbhuggantvā, Gijjha-kåņe pabbate paccuņņhāsi. Sandhāno gahapati tāvad eva Rājagahaü pāvisãti.
          Udumbarika-Sãhanāda-Suttantaü Dutiyaü.


#<[page 058]>#
%<                                58>%
                   [xxvi.  Cakkavatti-Sãhanāda-Suttanta.]
Evam me sutaü.
     1. Ekaü samayaü Bhagavā Magadhesu viharati Mātulāyaü. Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi `Bhikkhavo ti.' `Bhadante ti' te bhikkhå Bhagavato paccassosuü.
Bhagavā etad avoca:
     `Atta-dãpā bhikkhave viharatha atta-saraõā ana¤¤asaraõā, dhamma-dãpā dhamma-saraõā ana¤¤a-saraõā.
     `Katha¤ ca pana bhikkhave bhikkhu atta-dãpo viharati atta-saraõo ana¤¤a-saraõo, dhamma-dãpo dhamma-saraõo ana¤¤a-saraõo?
     `Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati, ātāpã sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaü, vedanāsu . . . pe . . . cittesu . . . dhammesu dhammānupassã viharati, ātāpã sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaü. Evaü kho bhikkhave bhikkhu atta-dãpo viharati atta-saraõo ana¤¤a-saraõo, dhammadãpo dhamma-saraõo ana¤¤a-saraõo.
     `Gocare bhikkhave caratha sake pettike visaye. Gocare bhikkhave carataü sake pettike visaye na lacchati Māro {otāraü}, na lacchati Māro ārammaõaü. Kusalānaü bhikkhave dhammānaü samādāna-hetu evam idaü pu¤¤aü pavaķķhatãti.'


#<[page 059]>#
%<D. xxvi. 3.]         THE SEVEN TREASURES OF DAėHANEMI        59>%
     2. Bhåta-pubbaü bhikkhave rājā Daëhanemi nāma ahosi cakkavatti dhammiko dhamma-rājā cātur-anto vijitāvã janapada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato.
Tass' imāni satta ratanāni ahesuü, seyyathãdaü cakkaratanaü, hatthi-ratanaü, assa-ratanaü, maõi-ratanaü, itthi-ratanaü, gahapati-ratanaü, pariõāyaka-ratanam eva sattamaü. {Paro-} sahassaü kho pan' assa puttā ahesuü sårā vãraīga-råpā parasena-ppamaddanā. So imaü paņhaviü sāgara-pariyantaü adaõķena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasi.
     3. Atha kho bhikkhave rājā Daëhanemi bahunnaü vassānaü bahunnaü vassa-satānaü bahunnaü vassa-sahassānaü accayena a¤¤ataraü purisaü āmantesi:
     `Yadā tvaü ambho purisa passeyyāsi dibbaü cakkaratanaü osakkitaü ņhānā cutaü, atha me āroceyyāsãti.'
     `Evaü devāti' kho bhikkhave so puriso ra¤¤o Daëhanemikassa paccassosi.
     `Addasā kho bhikkhave so puriso bahunnaü vassānaü bahunnaü vassa-satānaü bahunnaü vassa-sahassānaü accayena dibbaü cakka-ratanaü osakkitaü ņhānā cutaü.
Disvā yena rājā Daëhanemi ten' upasaükami, upasaükamitvā rājānaü Daëhanemiü etad avoca:
     `Yagghe deva jāneyyāsi dibbaü te cakka-ratanaü osakkitaü ņhānā cutan ti?'
     Atha kho bhikkhave rājā Daëhanemi jeņņha-puttaü kumāraü āmantāpetvā etad avoca:
     `Dibbaü kira me tāta kumāra cakka-ratanaü osakkitaü ņhānā cutaü. Sutaü kho pana m' etaü -- "Yassa ra¤¤o cakkavattissa dibbaü cakka-ratanaü osakkati ņhānā cavati;
na dāni tena ra¤¤ā ciraü jãvitabbaü hotãti." Bhuttā kho pana me mānusakā kāmā,


#<[page 060]>#
%<60             CAKKAVATTI-SäHANâDA-SUTTANTA          [D. xxvi. 3.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  samayo dibbe kāme pariyesituü. Ehi tvaü tāta kumāra imaü samudda-pariyantaü paņhaviü paņipajja. Ahaü pana kesa-massuü ohāretvā, kāsāyāni vatthāni acchādetvā, agārasmā anagāriyaü pabbajissāmãti.'
     Atha kho bhikkhave rājā Daëhanemi jeņņha-puttaü kumāraü sādhukaü rajje samanusāsitvā, kesa-massuü ohāretvā, kāsāyāni vatthāni {acchādetvā}, agārasmā anagāriyaü pabbaji. Sattāha-pabbajite kho pana bhikkhave rājisimhi dibbaü cakka-ratanaü antaradhāyi.
     4. Atha kho bhikkhave a¤¤ataro puriso yena rājā khattiyo muddhāvasitto ten' upasaükami, upasaükamitvā rājānaü khattiyaü muddhāvasittaü etad avoca:
     `Yagghe deva jāneyyāsi dibbaü cakka-ratanaü antarahitan ti?'
     Atha kho {bhikkhave} rājā khattiyo muddhāvasitto dibbe cakka-ratane antarahite anattamano ahosi, anattamanata¤ ca paņisaüvedesi. So yena ca rājisi ten' upasaükami, {upasaükamitvā} rājisiü etad avoca:
     `Yagghe deva jāneyyāsi dibbaü cakka-ratanaü antarahitan ti?'
     Evaü vutte bhikkhave rājisi rājānaü khattiyaü muddhāvasittaü etad avoca:
     `Mā kho tvaü tāta dibbe cakka-ratane antarahite anattamano ahosi anattamanata¤ ca paņisaüvedesi. Na hi te tāta dibbaü cakka-ratanaü pettikaü dāyajjaü. Iīgha tvaü tāta ariye cakkavatti-vatte vattāhi. ōhānaü kho pan' etaü vijjati yan te ariye cakkavatti-vatte vattamānassa tadahu 'posathe paõõarase sãsaü nahātassa uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaü cakkaratanaü {pātu} bhavissati sahassāraü sanemikaü sanābhikaü sabbākāra-paripåran ti.'


#<[page 061]>#
%<D. xxvi. 5.]           THE REAPPEARANCE OF THE WHEEL         61>%
     5. `Katamaü pan' etaü deva ariyaü cakkavatti-vattan ti?'
     `Tena hi tvaü tāta dhammaü yeva nissāya dhammaü sakkaronto dhammaü garukaronto dhammaü mānento dhammaü påjento dhammaü apacāyamāno, dhammaddhajo dhamma-ketu dhammādhipateyyo dhammikaü rakkhāvaraõa-guttiü saüvidahassu anto-janasmiü bala-kāyasmiü khattiyesu anuyuttesu brāhmaõa-gahapatikesu negama-jānapadesu Samaõa-Brāhmaõesu miga-pakkhãsu. Mā ca te tāta vijite adhamma-kāro pavattittha. Ye ca te tāta vijite adhanā assu, tesa¤ ca dhanam anuppadajjeyyāsi. Ye ca te tāta vijite Samaõa-Brāhmaõā mada-ppamādā paņiviratā khanti-soracce niviņņhā ekam attānaü damenti, ekam attānaü samenti, ekam attānam parinibbāpenti, te kālena kālaü upasaükamitvā paripuccheyyāsi -- "Kiü bhante kusalaü kiü akusalaü, kiü sāvajjam kiü anavajjaü. kiü sevitabbaü kiü na sevitabbaü, kiü me kayiramānaü dãgharattaü ahitāya dukkhāya assa, kiü vā pana me kayiramānaü dãgha-rattaü hitāya sukhāya assāti?" Tesaü sutvā yaü akusalaü taü abhinivajjeyyāsi, yaü kusalaü taü samādāya vatteyyāsi. Idaü kho tāta taü ariyaü cakkavatti-vattan ti.'
     `Evaü devāti' kho bhikkhave rājā khattiyo muddhāvasitto rājisissa paņissutvā ariye cakkavatti-vatte vatti. Tassa ariye cakkavatti-vatte vattamānassa tadahu 'posathe paõõarase sãsaü nahātassa uposathikassa upari-pāsāda-varagatassa dibbaü cakka-ratanaü pātur ahosi sahassāraü sanemikaü sanābhikaü sabbākāra-paripåraü. Disvā ra¤¤o khattiyassa muddhāvasittassa etad ahosi: `Sutaü kho pana me taü -- "Yassa ra¤¤o khattiyassa muddhāvasittassa tadahu 'posathe paõõarase sãsaü nahātassa uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaü cakka-ratanaü pātu bhavati sahassāraü sanemikaü sanābhikaü sabbākāra-paripåraü,


#<[page 062]>#
%<62             CAKKAVATTI-SäHANâDA-SUTTANTA          [D. xxvi. 5.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  so hoti cakkavattãti." Assaü nu kho ahaü rājā cakkavattãti.'
     6.  Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhāvasitto uņņhāy' āsanā, ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā, vāmena hatthena bhiükāraü gahetvā, dakkhiõena hatthena cakkaratanaü abbhukkiri: `Pavattatu bhavaü cakka-ratanaü, abhivijinātu bhavaü cakka-ratanan ti.' Atha kho taü bhikkhave cakka-ratanaü puratthimaü disaü pavatti, anvad eva rājā cakkavatti saddhiü caturaīginiyā senāya.
Yasmiü kho pana bhikkhave padese cakka-ratanaü patiņņhāsi, tattha rājā cakkavatti vāsaü upagacchi saddhiü caturaīginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paņirājāno, te rājānaü cakkavattiü upasaükamitvā evam āhaüsu:
     `Ehi kho Mahārāja, sāgataü Mahārāja, sakan te Mahārāja, anusāsa Mahārājāti.'
     Rājā cakkavatti evam āha: `Pāõo na hantabbo. Adinnaü n' ādātabbaü. Kāmesu micchā na caritabbā. Musā na bhāsitabbā. Majjaü na pātabbaü. Yathā-bhutta¤ ca bhu¤jathāti.'
     Ye kho pana bhikkhave puratthimāya disāya paņirājāno, te ra¤¤o cakkavattissa anuyuttā ahesuü.
     7. Atha kho taü bhikkhave cakka-ratanaü puratthimaü samuddaü ajjhogahetvā {paccuttaritvā} dakkhiõaü disaü pavatti . . . pe . . . anuyuttā ahesuü. Atha kho taü bhikkhave cakka-ratanaü dakkhiõaü samuddaü ajjhogahetvā paccuttāritvā pacchimaü disaü pavatti . . . pe . . . anuyuttā ahesuü.


#<[page 063]>#
%<D. xxvi. 8.]            THE REIGN OF RIGHTEOUSNESS           63>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Atha kho taü bhikkhave cakka-ratanaü pacchimaü samuddaü ajjhogahetvā paccuttaritvā uttaraü disaü pavatti, anvad eva rājā cakkavatti saddhiü caturaīginiyā senāya. Yasmiü kho pana bhikkhave padese cakkaratanaü {patiņņhāsi}, tattha rājā cakkavatti vāsaü upagacchi saddhiü caturaīginiyā senāya. Ye kho pana bhikkhave uttarāya disāya paņirājāno, te rājānaü cakkavattiü upasaükamitvā evam āhaüsu:
     `Ehi kho Mahārāja, sāgataü Mahārāja, sakan te Mahārāja, anusāsa Mahārājāti.'
     Rājā cakkavatti evam āha: `Pāõo na hantabbho. Adinnaü n' ādātabbaü. Kāmesu micchā na caritabbā. Musā na bhāsitabbā. Majjaü na pātabbaü. Yathā-bhutta¤ ca bhu¤jathāti.'
     Ye kho pana bhikkhave uttarāya disāya paņirājāno, te ra¤¤o cakkavattissa anuyuttā ahesuü.
     Atha kho taü bhikkhave cakka-ratanaü samudda-pariyantaü paņhaviü abhivijinitvā tam eva rājadhāniü paccāgantvā ra¤¤o cakkavattissa antepura-dvāre attha-karaõapamukhe akkhāhataü ma¤¤e aņņhāsi ra¤¤o cakkavattissa antepuraü upasobhayamānaü.
     8. Dutiyo pi kho bhikkhave rājā cakkavatti . . . Tatiyo pi kho bhikkhave rājā cakkavatti. . . . Catuttho pi kho bhikkhave rājā cakkavatti. . . . Pa¤camo pi kho bhikkhave rājā cakkavatti. . . . Chaņņho pi kho bhikkhave rājā cakkavatti. . . . Sattamo pi kho bhikkhave rājā cakkavatti bahunnaü vassānaü bahunnaü vassa-satānaü bahunnaü vassa-sahassānaü accayena a¤¤ataraü purisaü āmantesi:
     `Yadā kho tvaü ambho purisa passeyyāsi dibbaü cakkaratanaü osakkitaü ņhānā cutaü, atha me āroceyyāsãti.'
     `Evaü devāti' kho bhikkhave so puriso ra¤¤o cakkavattissa paccassosi.
     Addasā kho bhikkhave so puriso bahunnaü vassānaü bahunnaü vassa-satānaü bahunnaü vassa-sahassānaü accayena dibbaü cakka-ratanaü osakkitaü ņhānā cutaü.
Disvā yena rājā cakkavatti ten' upasaükami, upasaükamitvā rājānaü cakkavattiü etad avoca:


#<[page 064]>#
%<64            CAKKAVATTI-SäHANâDA-SUTTANTA          [D. xxvi. 8.>%
     `Yagghe deva jāneyyāsi dibban te cakka-ratanaü osakkitaü ņhānā cutan ti?'
     Atha kho bhikkhave rājā cakkavatti jeņņha-puttaü kumāraü āmantāpetvā etad avoca:
     `Dibbaü kira me tāta kumāra cakka-ratanaü osakkitaü thānā cutaü. Sutaü kho pana me taü -- "Yassa ra¤¤o cakkavattissa dibbaü cakka-ratanaü osakkati ņhānā cavati, na dāni tena ra¤¤ā ciraü jãvitabbaü hotãti." Bhuttā kho pana me mānusakā kāmā, samayo dibbe kāme pariyesituü. Ehi tvaü tāta kumāra, imaü samudda-pariyantaü paņhaviü paņipajja. Ahaü pana kesa-massuü ohāretvā, kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajissāmãti.'
     `Atha kho bhikkhave rājā cakkavatti jeņņha-puttaü kumāraü sādhukaü rajje samanusāsitvā, kesa-massuü ohāretvā, kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbaji. Sattāha-pabbajite kho pana bhikkhave rājisimhi dibbaü cakka-ratanaü antaradhāyi.
     9. Atha kho bhikkhave a¤¤ataro puriso yena rājā khattiyo muddhāvasitto ten' upasaükami, upasaükamitvā rājānaü khattiyaü muddhāvasittaü etad avoca:
     `Yagghe deva jāneyyāsi dibbaü cakka-ratanaü antarahitan ti?'
     Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhāvasitto dibbe cakka-ratane antarahite anattamano ahosi, anattamanata¤ ca paņisaüvedesi, no ca kho rājisiü upasaükamitvā ariyaü cakkavatti-vattaü pucchi. So samaten' eva sudaü janapadaü pasāsati, tassa samatena janapadaü pasāsato na pubbe nāparaü janapadā pabbanti yathā taü pubbakānaü rājånaü ariye cakkavatti-vatte vattamānānaü.
     Atha kho bhikkhave amaccā pārisajjā gaõaka-mahāmattā anãkaņņhā dovārikā mantass' ājãvino sannipatitvā rājānaü khattiyaü muddhāvasittaü upasaükamitvā etad avocuü:


#<[page 065]>#
%<D. xxvi. 10.]         THE DISAPPEARANCE OF THE WHEEL         65>%
     `Na kho te deva samatena janapadaü pasāsato pubbe nāparaü janapadā pabbanti yathā taü pubbakānaü rājånaü ariye cakkavatti-vatte vattamānāmaü. Saüvijjanti kho te deva vijite amaccā pārisajjā gaõaka-mahāmatta anãkaņņhā dovārikā mantass' ājãvino, maya¤ c' eva a¤¤e ca ye mayaü ariyaü cakkavatti-vattaü dhārema, {iīgha} tvaü deva amhe ariyaü cakkavatti-vattaü puccha, tassa te mayaü ariyaü cakkavatti-vattaü puņņhā vyākarissāmāti.'
     10. Atha kho bhikkhave rājā khattiyo {muddhāvasitto} amacce pārisajje gaõaka-mahāmatte anãkaņņhe dovārike mantass' ājãvino sannipātāpetvā ariyaü cakkavatti-vattaü pucchi. Tassa te ariyaü cakkavatti-vattaü puņņhā vyākariüsu. Tesaü sutvā dhammikaü hi kho rakkhāvaraõaguttiü saüvidahi, no ca kho adhanānaü dhanam anuppadāsi, adhanānaü dhane {ananuppadiyamāne} daliddiyaü vepullaü agamāsi. Daliddiye vepulla-gate a¤¤ataro puriso paresaü adinnaü theyya-saükhātaü ādiyi. Tam etaü aggahesuü, gahetvā ra¤¤o khattiyassa muddhavasittassa dassesuü -- `Ayaü deva puriso paresaü adinnaü theyyasaükhātaü ādiyãti.'
     Evaü vutte bhikkhave rājā khattiyo muddhāvasitto taü purisaü etad avoca:
     `Saccaü kira tvaü ambho purisa paresaü adinnaü theyya-saükhātaü ādiyãti?'
     `Saccaü devāti.'
     `Kiü kāraõā ti?'
     `Na hi deva jãvāmãti.'


#<[page 066]>#
%<66              CAKKAVATTI-SäHANâDA-SUTTANTA          [D. xxvi. 10.>%
     Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhāvasitto tassa purisassa dhanam anuppadāsi -- `Iminā tvaü ambho purisa dhanena attanā ca jãvāhi, mātā-pitaro ca posehi, putta-dāra¤ ca posehi, kammante ca payojehi, samaõesu brāhmaõesu uddhaggikaü dakkhiõaü patiņņhāpehi sovaggikaü sukha-vipākaü sagga-saüvattanikan ti.'
     `Evaü devāti' kho bhikkhave so puriso ra¤¤o khattiyassa muddhāvasittassa paccassosi.
     11. A¤¤ataro pi kho bhikkhave puriso paresaü adinnaü theyya-saükhātam ādiyi. Tam enaü aggahesuü, gahetvā.
ra¤¤o khattiyassa {muddhāvasittassa} dassesuü -- `Ayaü deva puriso paresaü adinnaü theyya-saükhātaü ādiyãti.'
     Evaü vutte bhikkhave rājā khattiyo muddhāvasitto purisaü etad avoca:
     `Saccaü kira tvaü ambho purisa paresaü adinnaü theyya-saükhātaü ādiyãti?'
     `Saccaü devāti.'
     `Kiü kāraõā ti?'
     `Na hi deva jãvāmãti.'
     Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhāvasitto tassa purisassa dhanam anuppadāsi -- `Iminā tvaü ambho purisa dhanena attanā ca upajãvāhi, mātā-pitaro ca posehi, puttadāra¤ ca posehi, kammante ca payojehi, samaõesu brāhmaõesu uddhaggikaü dakkhiõaü patiņņhāpehi, sovaggikaü sukha-vipākaü sagga-saüvattanikan ti.'
     `Evaü devāti' kho so bhikkhave puriso ra¤¤o khattiyassa muddhāvasittassa paccassosi.
     12. Assosuü kho bhikkhave manussā: `Ye kira bho paresaü adinnaü theyya-saükhātaü ādiyanti, tesaü rājā dhanam anuppadesãti.' Sutvāna tesaü etad ahosi -- `Yan nåna mayam pi paresaü adinnaü theyya-saükhātaü ādiyeyyāmāti.'
     Atha kho bhikkhave a¤¤ataro puriso paresaü adinnaü theyya-saükhātaü ādiyi. Tam enaü aggahesuü, gahetvā ra¤¤o khattiyassa muddhāvasittassa dassesuü -- `Ayaü deva puriso paresaü adinnaü theyya-saükhātaü ādiyãti.'


#<[page 067]>#
%<D. xxvi. 13.]              THEFT AND ITS RESULTS             67>%
     Evaü vutte bhikkhave rājā khattiyo muddhāvasitto taü purisaü etad avoca:
     `Saccaü kira tvaü ambho purisa paresaü adinnaü theyya-saükhātaü ādiyãti?'
     `Saccaü devāti.'
     `Kiü kāraõā ti?'
     `Na hi deva jãvāmãti.'
     Atha kho bhikkhave ra¤¤o khattiyassa muddhāvasittassa etad ahosi: `Sace kho ahaü yo yo paresaü adinnaü theyyasaükhātaü ādiyissati, tassa tassa dhanam anuppadāmi, evam idaü adinnādānaü pavaķķhissati. Yan nånāhaü imaü purisaü sunisedhaü nisedheyyaü, måla-ghaccaü kareyyaü, sãsam assa chindeyyan ti.'
     Atha kho bhikkhave rājā khattiyo muddhāvasitto purise āõāpesi: `Tena hi bhaõe imaü purisaü daëhāya rajjuyā pacchā-bāhaü gāëha-bandhanaü bandhitvā, khuramuõķaü karitvā, kharassarena paõavena rathiyāya rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü parinetvā, dakkhiõena dvārena nikkhamitvā, dakkhiõato nagarassa sunisedhaü nisedhetha, målaghaccaü karotha, sãsam assa chindathāti.'
     `Evaü devāti' kho bhikkhave te purisā ra¤¤o khattiyassa muddhāvasittassa paņissutvā taü purisaü daëhāya rajjuyā pacchā-bāhaü gāëha-bandhanaü bandhitvā, khura-muõķaü karitvā, kharassarena paõavena rathiyāya rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü parinetvā, dakkhiõena dvārena nikkhamitvā, dakkhiõato nagarassa sunisedhaü nisedhesuü, måla-ghaccaü akaüsu, sãsam assa chindiüsu.
     13. Assosuü kho bhikkhave manussā, -- `Ye kira bho paresaü adinnaü theyya-saükhātaü ādiyanti, te rājā sunisedhaü nisedheti, måla-ghaccaü karoti, sãsāni tesaü chindatãti.' Sutvāna tesaü etad ahosi: `Yan nåna mayam pi tiõhāni satthāni kārāpeyyāma, tiõhāni satthāni kārāpetvā yesaü adinnaü theyya-saükhātaü ādiyissāma, te sunisedhaü nisedhessāma,


#<[page 068]>#
%<68             CAKKAVATTI-SäHANâDA-SUTTANTA          [D. xxvi. 13.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  måla-ghaccaü karissāma, sãsāni tesaü chindissāmāti.'
     Te tiõhāni satthāni kārāpesuü, tiõhāni satthāni kārāpetvā gāma-ghātam pi upakkamiüsu kātuü, nigama-ghātam pi upakkamiüsu kātuü, nagara-ghātam pi upakkamiüsu kātuü, pantha-dåhanam pi upakkamiüsu kātuü. Te yesaü adinnaü theyya-saükhātaü ādiyanti, te sunisedhaü nisedhenti, måla-ghaccaü karonti, sãsāni tesaü chindanti.
     14. Iti kho bhikkhave adhanānaü dhane ananuppadiyamāne daliddiyaü vepullam agamāsi, daliddiye vepulla-gate adinnādānaü vepullam agamāsi, adinnādāne vepulla-gate satthaü vepullam agamāsi, satthe vepulla-gate pāõātipāto vepullam agamāsi, pāõātipāte vepulla-gate musā-vādo vepullam agamāsi, musā-vāde vepulla-gate tesaü sattānaü āyu pi parihāyi, vaõõo pi parihāyi; tesaü āyunā pi parihāyamānānaü vaõõena pi parihāyamānānaü asãti-vassasahassāyukānaü manussānaü cattārãsaü vassa-sahassāyukā puttā ahesuü.
     Cattārãsaü vassa-sahassāyukesu bhikkhave manussesu a¤¤ataro puriso paresaü adinnaü theyya-saükhātaü ādiyi. Tam enaü aggahesuü, gahetvā ra¤¤o khattiyassa muddhāvasittassa dassesuü -- `Ayaü deva puriso paresaü adinnaü theyya-saükhātaü ādiyãti.'
     Evaü vutte bhikkhave rājā khattiyo muddhāvasitto taü purisaü etad avoca:
     `Saccaü kira tvaü ambho purisa paresaü adinnaü theyya-saükhātaü ādiyãti?'
     `Na hi devāti' avaca, sampajāna-musā 'bhāsi.
     15. Iti kho bhikkhave adhanānaü dhane ananuppadiyamāne daliddiyaü vepullam agamāsi, daliddiye vepulla-gate adinnādānaü vāpullam agamāsi, adinnādāne vepulla-gate satthaü vepullam agamāsi, satthe vepulla-gate pāõātipāto vepullam agamāsi, pāõātipāte vepulla-gate musā-vādo vepullam agamāsi,


#<[page 069]>#
%<D. xxvi. 17.]    CORRUPTION OF MORALS AND DECLINE OF LIFE    69>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  musā-vāde vepulla-gate tesaü sattānaü āyu pi parihāyi vaõõo pi parihāyi, āyunā pi parihāya{mānānaü} vaõõena pi parihāyamānānaü cattārãsaü vassasahassāyukānaü manussānaü vãsati-vassa-sahassāyukā puttā ahesuü.
     Vãsati-vassa-sahassāyukesu bhikkhave manussesu a¤¤ataro puriso paresaü adinnaü theyya-saükhātaü ādiyi.
Tam enaü a¤¤ataro puriso ra¤¤o khattiyassa muddhāvasittassa ārocesi: `Itthannāmo deva puriso paresaü adinnaü theyya-saükhātaü ādiyãti' pesu¤¤am akāsi.
     16. Iti kho bhikkhave adhanānaü dhane na anuppadiyamāne daliddiyaü vepullam agamāsi, daliddiye vepullagate adinnādānaü vepullam agamāsi . . . pe . . . {pisuõāya} vācāya vepulla-gatāya tesaü sattānaü āyu pi parihāyi vaõõo pi parihāyi, tesaü āyunā pi parihāyamānānaü vaõõena pi parihāyamānānaü vãsati-vassa-sahassāyukānaü {manussānaü} dasa-vassa-sahassāyukā puttā ahesuü.
     Dasa-vassa-sahassāyukesu bhikkhave manussesu ek' idaü sattā vaõõavanto honti, ek' idaü sattā dubbaõõā, tattha ye te sattā dubbaõõā te vaõõavante satte abhijjhāyantā paresaü dāresu cārittaü āpajjiüsu.
     17. Iti kho bhikkhave adhanānaü dhane ananuppadiyamāne daliddiyaü vepullam agamāsi, daliddiye vepullagate {adinnādānaü} vepullam agamāsi . . . pe . . . kāmesu micchācāro vepullam agamāsi, kāmesu micchācāre vepullagate tesaü sattānam āyu pi parihāyi vaõõo pi parihāyi, tesaü āyunā pi parihāyamānānaü vaõõena pi parihāyamānānaü dasa-vassa-sahassāyukānaü manussānaü pa¤ca-vassa-sahassāyukā puttā ahesuü.
     Pa¤ca-vassa-sahassāyukesu bhikkhave manussesu dve dhammā vepullam agamaüsu, pharusā vācā samphappalāpo ca, dvãsu dhammesu vepulla-gatesu tesaü sattānaü āyu pi parihāyi vaõõo pi parihāyi, tesaü āyunā pi parihāyamānānaü vaõõena pi parihāyamānānaü pa¤cavassa-sahassāyukānaü manussānaü app ekacce aķķhateyya-vassa-sahassāyukā app ekacce dve vassa-sahassāyukā puttā ahesuü.


#<[page 070]>#
%<70              CAKKAVATTI-SäHANâDA-SUTTANTA          [D. xxvi. 17.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 
     Aķķhateyya-vassa-sahassāyukesu bhikkhave manussesu abhijjhā-vyāpādo vepullam agamāsi, abhijjhā-vyāpāde vepulla-gate tesaü sattānaü āyu pi parihāyi vaõõo pi parihāyi, tesaü āyunā pi parihāyamānānaü vaõõena pi parihāyamānānaü aķķhateyya-vassa-sahassāyukānaü manussānaü vassa-sahassāyukā puttā ahesuü.
     Vassa-sahassāyukesu bhikkhave manussesu micchā-diņņi vepullam agamāsi, micchā-diņņhiyā vepulla-gatāyā tesaü sattānaü āyu pi parihāyi vaõõo pi parihāyi, tesaü āyunā pi parihāyamānānaü vaõõena pi parihāyamānānaü vassasahassāyukānaü manussānaü pa¤ca-vassa-satāyukā puttā ahesuü.
     Pa¤ca-vassa-satāyukesu bhikkhave manussesu tayo dhammā vepullam agamaüsu adhamma-rāgo visama-lobho micchā-dhammo, tãsu dhammesu vepulla-gatesu tesaü sattānaü āyu pi parihāyi vaõõo pi parihāyã, tesaü āyunā pi parihāyamānānaü vaõõena pi parihāyamānānaü pa¤cavassa-satāyukānaü manussānaü app ekacce aķķhateyyavassa-satāyukā app ekacce dve-vassa-satāyukā puttā ahesuü.
     Aķķhateyya-vassa-satāyukesu bhikkhave manussesu ime dhammā vepullam agamaüsu amatteyyatā apetteyyatā asāma¤¤atā abrahma¤¤atā na-kule-jeņņhāpacāyitā.
     18. Iti kho bhikkhave adhanānaü dhane ananuppadiyamāne daliddiyam vepullam agamāsi, daliddiye vepullagate adinnādānaü vepullam agamāsi, adinnādāne vepullagate satthaü vepullam agamāsi, satthe vepulla-gate pāõātipāto vepullam agamāsi, {pāõātipāte} vepulla-gate musāvādo vepullam agamāsi, musā-vāde vepulla-gate {pisuõā} vācā vepullam agamāsi, {pisuõāya} vācāya vepulla-gatāya kāmesu micchācāro vepullam agamāsi, kāmesu micchācāre vepulla-gate dve dhammā vepullam agamaüsu pharusā vācā samphappalāpo ca.


#<[page 071]>#
%<D. xxvi. 19.]        CORRUPTION INCREASES, LIFE DECLINES     71>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Dvãsu dhammesu vepulla-gatesu abhijjhā-vyāpādo vepullam agamāsi, abhijjhā-vyāpāde vepulla-gate micchā-diņņhi vepullam agamāsi, micchā-diņņhiyā vepulla-gatāya tayo dhammā vepullam agamaüsu adhamma-rāgo visama-lobho micchā-dhammo, tãsu dhammesu vepulla-gatesu ime dhammā vepullam agamaüsu amatteyyatā apetteyyatā asāma¤¤atā abrahma¤¤atā nakule-jeņņhāpacāyitā, imesu dhammesu vepulla-gatesu tesaü sattānaü āyu pi parihāyi vaõõo pi parihāyi, tesaü āyunā pi parihāyamānānaü vaõõena pi parihāyamānānaü {aķķhateyya}-vassa-satāyukānaü manussānaü vassa-satāyukā puttā ahesuü.
     19. Bhavissati bhikkhave so samayo, yaü imesaü manussānaü dasa-vassāyukā puttā bhavissanti. Dasa-vassāyukesu bhikkhave manussesu pa¤ca-vassikā kumārikā alam-pateyyā bhavissanti. Dasa-vassāyukesu bhikkhave manussesu imāni rasāni antaradhāyissanti, seyyathãdaü sappi navanãtaü telaü {madhu-pphāõitaü} loõaü. Dasavassāyukesu bhikkhave manussesu kudråsako aggaü bhojanānaü bhavissati. Seyyathā pi bhikkhave etarahi sāli-maüsodano aggaü {bhojanānaü}, evam eva kho bhikkhave {dasa-vassāyukesu} manussesu kudråsako aggaü bhojanānaü bhavissati. Dasa-vassāyukesu bhikkhave manussesu dasa kusala-kamma-pathā sabbena sabbaü antaradhāyissanti, dasa akusala-kamma-pathā ativiya dippissanti, dasa-vassāyukesu bhikkhave manussesu `Kusalan' ti pi na bhavissati. Kuto pana kusalassa kārako? Dasavassāyukesu bhikkhave manussesu ye te bhavissanti amatteyyā {apetteyyā} asāma¤¤ā abrahma¤¤ā na-kule-jeņņhāpacāyino,


#<[page 072]>#
%<72          CAKKAVATTI-SäHANâDA-SUTTANTA          [D. xxvi. 19.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  te pujjā ca bhavissanti pāsaüsā ca. Seyyathā pi bhikkhave etarahi {matteyyā} petteyyā sāma¤¤ā brahma¤¤ā kule-jeņņhāpacāyino, te {pujjā} ca pāsaüsā ca, evam eva kho bhikkhave dasa-vassāyukesu manussesu ye te bhavissanti amatteyyā apetteyyā asāma¤¤ā abrahma¤¤ā na-kule-jeņņhāpacāyino, te {pujjā} ca bhavissanti pāsaüsā ca.
     20. Dasa-vassāyukesu bhikkhave manussesu na bhavissati mātā ti vā mātucchā ti vā mātulānã ti vā ācāriyabhariyā ti vā garånaü dārā ti vā, sambhedaü loko gamissati yathā ajeëakā kukkuņa-såkarā soõa-sigālā. Dasa-vassāyukesu bhikkhave manussesu tesaü sattānaü a¤¤ama¤¤amhi tibbo āghāto paccupaņņhito bhavissati, tibbo vyāpādo, tibbo mano-padoso, tibbaü vadhaka-cittaü, mātu pi puttamhi, puttassa pi mātari, pitu pi puttamhi, puttassa pi pitari, bhātu pi bhātari, bhātu pi bhaginiyā, bhaginiyā pi bhātari tibbo āghāto paccupaņņhito bhavissati tibbo vyāpādo tibbo mano-padoso tibbaü vadhaka-cittaü. Seyyathā pi bhikkhave māgavikassa migaü disvā tibbo āghāto paccupaņņhito hoti tibbo viyāpādo tibbo mano-padoso tibbaü vadhaka-cittaü, evam eva kho bhikkhave dasa-vassāyukesu manussesu tesaü sattānaü a¤¤ama¤¤amhi tibbo āghāto paccupaņņhito bhavissati tibbo vyāpādo tibbo mano-padoso tibbaü vadhaka-cittaü, mātu pi puttamhi, puttassa pi mātari, pitu pi puttamhi, puttassa pi pitari, bhātu pi bhātari, bhātu pi bhaginiyā, bhaginiyā pi bhātari tibbo āghāto paccupaņņhito bhavissati tibbo vyāpādo tibbo manopadoso tibbaü vadhaka-cittaü.


#<[page 073]>#
%<D. xxvi. 21.]        AS MORALS IMPROVE, LIFE LENGTHENS       73>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 
     21. Dasa-vassāyukesu bhikkhave manussesu sattāhaü satthantarakappo bhavissati, te a¤¤ama¤¤am miga-sa¤¤aü paņilabhissanti, tesaü tiõhāni satthāni hatthesu pātubhavissanti, te tiõhena satthena -- `Esa migo esa migo ti' -- a¤¤ama¤¤aü jãvitā voropessanti. Atha kho tesaü bhikkhave sattānaü ekaccānaü evaü bhavissati, -- `Mā ca mayaü ka¤ci, mā c' amhe koci, yan nåna mayaü tiõagahaõaü vā vana-gahaõaü vā rukkha-gahaõam vā nadãviduggaü vā pabbata-visamaü vā pavisitvā vana-målaphalāhārā yāpeyyāmāti.' Te tiõa-gahaõaü vana-gahaõaü rukkha-gahaõaü nadã-viduggaü pabbata-visamaü pavisitvā sattāhaü vana-måla-phalāhārā yāpeyyanti. Te tassa sattāhassa accayena tiõa-gahaõā vana-gahaõā rukkhagahaõā nadã-viduggā pabbata-visamā nikkhamitvā a¤¤ama¤¤aü āliīgitvā sabhā gāyissanti samassāsissanti -`Diņņhā bho sattā jãvasi, diņņhā bho sattā jãvasãti.' Atha kho tesaü bhikkhave sattānaü evaü bhavissati -- `Mayaü kho akusalānaü dhammānaü samādāna-hetu āyataü {¤āti-kkhayaü} pattā, yan nåna mayaü kusalaü kareyyāma.
Kiü kusalaü kareyyāma? Yan nåna mayaü pāõātipātā virameyyāma, idaü kusalaü dhammaü samādāya vatteyyāmāti.' Te pāõātipātā viramissanti, idaü kusalaü dhammaü samādāya vattissanti. Te kusalānaü dhammānaü samādāna-hetu āyunā pi vaķķhissanti vaõõena pi vaķķhissanti.


#<[page 074]>#
%<74             CAKKAVATTI-SäHANâDA-SUTTANTA          [D. xxvi. 21.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Tesaü āyunā pi vaķķhamānānaü vaõõena pi vaķķhamānānaü dasa-vassāyukānaü manussānaü vãsativassāyukā puttā bhavissanti.
     22. Atha kho tesaü bhikkhave sattānaü evaü bhavissati, -- `Mayaü kho kusalānaü dhammānaü samādāna-hetu āyunā pi vaķķhāma vaõõena pi vaķķhāma, yan nåna mayaü bhiyyoso-mattāya kusalaü kareyyāma. Yan nåna mayaü adinnādānā virameyyāma, kāmesu micchācārā virameyyāma, musā-vādā virameyyāma, {pisuõāya} vācāya virameyyāma, pharusāya vācāya virameyyāma, samphappalāpā virameyyāma, abhijjhaü pajaheyyāma, vyāpādaü pajaheyyāma, micchā-diņņhiü pajaheyyāma, tayo dhamme pajaheyyāma adhamma-rāgaü visama-lobhaü micchādhammaü; yan nåna mayaü matteyyā assāma petteyyā sāma¤¤ā brahma¤¤ā kule-jeņņhāpacāyino, idaü kusalaü dhammaü samādāya {vatteyyāmāti}.'
     Te matteyyā bhavissanti petteyyā sāma¤¤ā brahma¤¤ā kule-jeņņhāpacāyino, idaü kusalaü dhammaü samādāya vattissanti. Te kusalānaü dhammānaü samādāna-hetu āyunā pi vaķķhissanti, vaõõena pi vaķķhissanti, tesaü āyunā pi vaķķhamānānaü vaõõena pi vaķķhamānānaü vãsati-vassāyukānaü manussānaü cattārãsa-vassāyukā puttā bhavissanti. Cattārãsa-vassāyukānaü manussānaü asãtivassāyukā puttā bhavissanti. Asãti-vassāyukānaü manussānaü saņņhi-vassa-satāyukā puttā bhavissanti. Saņņhivassa-satāyukānaü manussānaü vãsaü-tãõi-vassa-satāyukā puttā bhavissanti. Vãsaü-tãõi-vassa-satāyukānaü manussānaü cattārãsaü-chabbassa-satāyukā puttā bhavissanti.
Cattārãsaü-chabbassa-satāyukānaü manussānaü dve-vassasahassāyukā puttā bhavissanti. Dve-vassa-sahassāyukānaü manussānaü cattāri-vassa-sahassāyukā puttā bhavissanti.
Cattāri-vassa-sahassāyukānaü manussānaü aņņha-vassasahassāyukā puttā bhavissanti. Aņņha-vassa-sahassāyukānaü manussānaü vãsati-vassa-sahassāyukā puttā bhavissanti. Vãsati-vassa-sahassā yukānaü manussānaü cattārãsaüvassa-sahassāyukā puttā bhavissanti.


#<[page 075]>#
%<D. xxvi. 25.]      RESTORATION OF MORALS AND PROSPERITY      75>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Cattārãsaü-vassasahassāyukānaü manussānaü asãti-vassa-sahassāyukā puttā bhavissanti.
     23. Asãti-vassa-sahassāyukesu bhikkhave manussesu pa¤ca-vassa-satikā kumārikā alaüpateyyā bhavissanti.
Asãti-vassa-sahassāyukesu bhikkhave manussesu tayo ābādhā bhavissanti icchā anasanaü jarā. Asãti-vassasahassāyukesu bhikkhave manussesu ayaü Jambudãpo iddho c' eva bhavissati phãto ca, kukkuņa-sampātikā gāmanigama-rājadhāniyo. Asãti-vassa-sahassāyukesu bhikkhave manussesu ayaü Jambudãpo Avãci ma¤¤e phuņo bhavissati manussehi seyyathā pi nala-vanaü vā sara-vanaü vā.
Asãti-vassa-sahassāyukesu bhikkhave manussesu ayaü Bārāõasã Ketumatã nāma rāja-dhānã bhavissati iddhā c' eva phãtā ca bahujanā ca ākiõõa-manussā ca subhikkhā ca.
Asãti-vassa-sahassāyukesu bhikkhave manussesu imasmiü Jambudãpe caturāsãti-nagara-sahassāni bhavissanti Ketumatã-rājadhāni-pamukhāni.
     24. Asãti-vassa-sahassāyukesu bhikkhave manussesu Ketumatiyā rājadhāniyā Saükho nāma rājā uppajjissati cakkavatti dhammiko dhamma-rājā cāturanto {vijitāvã} janapadatthāvariyappatto satta-ratana-samannāgato. Tass' imāni {satta} ratanāni bhavissanti, seyyathãdaü cakka-ratanaü hatthi-ratanaü assa-ratanaü maõi-ratanaü itthiratanaü gahapati-ratanaü pariõāyaka-ratanam eva sattamaü. {Paro-}sahassaü kho pan' assa puttā bhavissanti sårā vãraīga-råpā parasenappamaddanā. So imaü paņhaviü sāgara-pariyantaü adaõķena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasissati.
     25. Asãti-vassa-sahassāyukesu bhikkhave manussesu Metteyyo nāma Bhagavā loke uppajjissati arahaü SammāSambuddho vijjā-caraõa-sampanno sugato loka-vidå anuttaro purisa-damma-sārathi satthā deva-manussānaü Buddho Bhagavā,


#<[page 076]>#
%<76              CAKKAVATTI-SäHANâDA-SUTTANTA          [D. xxvi. 25.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  seyyathā pi 'ham etarahi loke uppanno arahaü Sammā-Sambuddho vijjā-caraõa-sampanno sugato loka-vidå anuttaro purisa-damma-sārathi satthā devamanussānaü Buddho Bhagavā. So imaü lokaü sadevakaü samārakaü sabrahmakaü sassamaõa-brāhmaõiü pajaü sadeva-manussaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedessati, seyyathā pi 'haü etarahi imaü lokaü sadevakaü samārakaü sabrahmakaü sassamaõa-brāhmaõiü pajaü sadeva-manussaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedemi.
So dhammaü desissati ādi-kalyāõaü majjhe-kalyāõaü pariyosāna-kalyāõaü sātthaü savya¤janaü kevala-paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāsessati, seyyathā pi 'ham etarahi dhammaü desemi ādi-kalyāõaü majjhe-kalyāõaü pariyosāna-kalyāõaü sātthaü savya¤janaü kevala-paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāsemi. So aneka-sahassaü bhikkhu-saüghaü pariharissati, seyyathā pi 'haü etarahi aneka-sataü bhikkhusaüghaü pariharāmi.
     26. Atha kho bhikkhave Saükho nāma rājā yen' assa yåpo ra¤¤ā Mahā-Panādena kārāpito, taü yåpaü ussāpetvā ajjhāvasitvā daditvā vissajjetvā samaõa-brāhmaõakapaõiddhika-vanibbaka-yācakānaü dānaü datvā Metteyyassa Bhagavato arahato Sammā-Sambuddhassa santike kesa-massuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajissati. So evaü pabbajito samāno eko våpakaņņho appamatto ātāpã pahitatto viharanto na cirass' eva yass' atthāya kula-puttā sammad eva agārasmā anagāriyaü pabbajanti,


#<[page 077]>#
%<D. xxvi. 28.]             APPEARANCE OF METTEYYA             77>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  tad anuttaraü brahmacariyaü pariyosānaü diņņhe va dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharissati.
     27. `Atta-dãpā bhikkhave viharatha atta-saraõā ana¤¤asaraõā, dhamma-dãpā dhamma-saraõā ana¤¤a-saraõā.
Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu atta-dãpo viharati attasaraõo ana¤¤a-saraõo, dhamma-dãpo dhamma-saraõo ana¤¤a-saraõo? Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaü, vedanāsu . . . citte . . . dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaü. Evaü kho bhikkhave bhikkhu atta-dãpo viharati atta-saraõo ana¤¤a-saraõo dhamma-dãpo dhamma-saraõo ana¤¤a-saraõo.
     28. `Gocare bhikkhave caratha sake pettike visaye.
Gocare bhikkhave carantā sake pettike visaye āyunā pi vaķķhissatha, vaõõena pi vaķķhissatha, sukhena pi vaķķhissatha, bhogena pi vaķķhissatha, balena pi vaķķhissatha.
     `Ki¤ ca bhikkhave bhikkhuno āyusmiü? Idha bhikkhave bhikkhu chanda-samādhi-padhāna-saükhāra-samannāgataü iddhipādaü bhāveti, viriya-samādhi . . . pe . . . citta-samādhi . . . vãmaüsā-samādhi-padhāna-saükhārasamannāgataü iddhipādaü bhāveti. So imesam catunnaü iddhipādānaü bhāvitattā bahulãkatattā ākaīkhamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā. Idaü kho bhikkhave bhikkhuno āyusmiü vadāmi.
     `Ki¤ ca bhikkhave bhikkhuno vaõõasmiü? Idha bhikkhave bhikkhu sãlavā hoti, Pātimokkha-saüvarasaüvuto viharati ācāra-gocara-sampanno anumattesu vajjesu bhaya-dassāvã,


#<[page 078]>#
%<78              CAKKAVATTI-SäHANâDA-SUTTANTA          [D. xxvi. 28.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  samādāya sikkhati sikkhāpadesu.
Idaü kho bhikkhave bhikkhuno vaõõasmiü.
     `Ki¤ ca bhikkhave bhikkhuno sukhasmiü? Idha bhikkhave bhikkhu vivicc' eva kāmehi vivicca akusaladhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãti-sukhaü paņhama-jjhānaü upasampajja viharati, vitakka-vicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso {ekodibhāvaü} avitakkaü avicāraü samādhijam pãti-sukhaü dutiyajjhānaü . . . pe . . . tatiya-jjhānaü . . . pe . . . catutthajjhānaü upasampajja viharati. Idaü kho bhikkhave bhikkhuno sukhasmiü.
     `Ki¤ ca bhikkhave bhikkhuno bhogasmiü? Idha bhikkhave bhikkhu mettā-sahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthaü. Iti uddham adho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü mettā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. Karuõā-{sahagatena} cetasā . . . muditā-sahagatena cetasā . . . upekhā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena {averena} avyāpajjhena pharitvā viharati. Idaü kho bhikkhave bhikkhuno bhogasmiü.
     `Ki¤ ca bhikkhave bhikkhuno balasmiü. Idha bhikkhave bhikkhu āsavānaü khayā anāsavaü ceto-vimuttiü pa¤¤ā-vimuttiü diņņhe va dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Idaü kho bhikkhave bhikkhuno balasmiü.
     `Nāhaü bhikkhave a¤¤aü eka-balam pi samanupassāmi evaü duppasahaü yathayidaü bhikkhave Māra-balaü, kusalānaü bhikkhave dhammānaü samādāna-hetu evam idam pu¤¤aü pavaķķhatãti.'


#<[page 079]>#
%<D. xxvi. 28.]            CONDITIONS OF PROSPERITY            79>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 
     Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhå Bhagavato bhāsitaü abhinandun ti.
          Cakkavatti-Sãhanāda-Suttantaü Tatiyaü.


#<[page 080]>#
%<                                        80>%
                         [xxvii.  Agga¤¤a-Suttanta.]
Evam me sutaü.
     1. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Pubbārāme Migāra-mātu pāsāde. Tena kho pana samayena Vāseņņha-Bhāradvājā bhikkhåsu parivasanti bhikkhubhāvaü ākaīkhamānā. Atha kho Bhagavā sāyaõhasamayaü patisallānā vuņņhito pāsādā orohitvā pāsādapacchāyāyaü abbhokāse caīkamati.
     2. Addasā kho Vāseņņho Bhagavantaü sāyaõha-samayaü patisallānā vuņņhitaü pāsādā orohitvā pāsāda-{pacchāyāyaü} abbhokāse caīkamantaü. Disvā Bhāradvājaü āmantesi:
     `Ayaü āvuso Bhāradvāja Bhagavā sāyaõha-samayaü patisallānā vuņņhito pāsādā orohitvā pāsāda-pacchāyāyaü abbhokāse caīkamati. âyām' āvuso Bhāradvāja yena Bhagavā ten' upasaükamissāma. App eva nāma labheyyāma Bhagavato santikā dhammiü kathaü savanāyāti.'
     `Evam āvuso ti' kho Bhāradvājo Vāseņņhassa paccassosi.
Atha kho Vāseņņha-Bhāradvājā yena Bhagavā ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā Bhagavantaü caīkamantaü anucaīkamiüsu.
     3. Atha kho Bhagavā Vāseņņhaü āmantesi:


#<[page 081]>#
%<D. xxvii. 4.]           THE CLAIMS OF THE BRAHMANS           81>%
     `Tumhe khv attha Vāseņņha brāhmaõa-jaccā brāhmaõakulãnā brāhmaõa-kulā agārasmā anagāriyaü pabbajitā.
Kacci vo Vāseņņha brāhmaõā na akkosanti na paribhāsantãti?'
     `Taggha no bhante brāhmaõā akkosanti paribhāsanti atta-råpāya paribhāsāya paripuõõāya no aparipuõõāyāti.'
     `Yathā-kathaü pana vo Vāseņņha brāhmaõā akkosanti paribhāsanti atta-råpāya paribhāsāya paripuõõāya no aparipuõõāyāti?'
     `Brāhmaõā bhante evam āhaüsu: "Brāhmaõo va seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo; brāhmaõo va sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo; brāhmaõā va sujjhanti no abrāhmaõā; brāhmaõā va Brahmuno puttā orasā mukhato jātā Brahma-jā Brahma-nimmitā Brahma-dāyādā. Te tumhe seņņhaü vaõõaü hitvā hãnam attha vaõõaü {ajjhåpagatā}, yadidaü muõķake samaõake ibbhe kaõhe bandhupādāpacce. Tayidaü na sādhu, tayidaü nappatiråpaü, yaü tumhe seņņhaü vaõõaü hitvā hãnam attha vaõõaü ajjhåpagatā, yadidaü muõķake samaõake ibbhe kaõhe bandhu-pādāpacce ti." Evaü kho no bhante brāhmaõā akkosanti paribhāsanti atta-råpāya paribhāsāya paripuõõāya no aparipuõõāyāti.'
     4. `Taggha vo Vāseņņha brāhmaõā porāõaü assarantā evam āhaüsu: "Brāhmaõo va seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo; brāhmaõo va sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo;
brāhmaõā va sujjhanti no abrāhmaõā; brāhmaõā va Brahmuno puttā orasā mukhato jātā Brahma-jā Brahmanimmitā Brahma-dāyādā" ti. Dissanti kho pana Vāseņņha brāhmaõānaü brāhmaõiyo utuniyo pi gabbhiniyo pi vijāyamānā pi pāyamānā pi,


#<[page 082]>#
%<82                  AGGAĨĨA-SUTTANTA                [D. xxvii. 4.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  te ca brāhmaõā yonijā va samānā evam āhaüsu: "Brāhmaõo va seņņho vaõõo . . . pe . . . Brahma-dāyādā ti." Te Brahmāna¤ c' eva abbhācikkhanti musā ca bhāsanti bahu¤ ca apu¤¤aü pasavanti.'
     5. `Cattāro 'me Vāseņņha vaõõā, Khattiyā Brāhmaõā Vessā Suddā. Khattiyo pi kho Vāseņņha idh' ekacco pāõātipāti hoti, adinnādāyi hoti, kāmesu micchā-cāri hoti, musā-vādi hoti, pisuõā-vāco hoti, pharusā-vāco hoti, samphappalāpã hoti, abhijjhālå hoti, vyāpanna-citto hoti, micchā-diņņhi hoti. Iti kho Vāseņņha ye 'me dhammā akusalā akusala-saükhātā, sāvajjā sāvajja-saükhātā, asevitabbā asevitabba-saükhātā, nālam-ariyā nālam-ariyasaīkhātā, kaõhā kaõha-vipākā vi¤¤å-garahitā, Khattiye pi te idh' ekacce sandissanti. Brāhmaõo pi kho Vāseņņha . . . pe . . . Vesso pi kho Vāseņņha . . . pe . . . Suddo pi kho Vāseņņha idh' ekacco pāõātipāti . . . pe . . . micchādiņņhi hoti. Iti kho Vāseņņha ye 'me dhammā akusalā akusala-saükhāta . . . pe . . . kaõhā kaõha-vipākā vi¤¤ågarahitā, Sudde pi te idh' ekacce sandissanti.
     6. `Khattiyo pi kho Vāseņņha idh' ekacco pāõātipātā paņivirato hoti, adinnādānā paņivirato hoti, kāmesu micchācārā paņivirato hoti, musā-vādā paņivirato hoti, pisuõāya vācāya paņivirato hoti, pharusāya vācāya paņivirato hoti, samphappalāpā paņivirato hoti, anabhijjhālå hoti, avyāpannacitto hoti, sammā-diņņhi hoti. Iti kho Vāseņņha ye 'me dhammā kusalā kusala-saükhātā anavajjā anavajja-saükhātā sevitabbā sevitabba-saükhātā alam-ariyā alam-ariya-saīkhātā sukkā sukka-vipākā vi¤¤uppasatthā, khattiye pi te idh' ekacce sandissanti. Brāhmaõo pi kho Vāseņņha . . . pe . . . Vesso pi kho Vāseņņha, . . . pe . . . Suddo pi kho Vāseņņha idh' ekacco pāõātipātā paņivirato hoti . . . pe


#<[page 083]>#
%<D. xxvii. 8.]         GOOD CONDUCT HIGHER THAN CASTE         83>%
 . . . anabhijjhālå hoti, avyāpanna-citto hoti, sammā-diņņhi
hoti. Iti kho Vāseņņha ye 'me dhammā kusalā kusalasaükhātā anavajjā anavajja-saükhātā sevitabbā sevitabbasaükhātā alam-ariyā alam-ariya-saükhātā sukkā sukkavipākā vi¤¤uppasatthā, Sudde pi te idh' ekacce sandissanti.
     7. `Imesu kho Vāseņņha catåsu vaõõesu evam ubhayavokiõõesu vattamānesu kaõha-sukkesu dhammesu vi¤¤ågarahitesu c' eva vi¤¤å-pasatthesu ca yad ettha brāhmaõā evam āhaüsu: "Brāhmaõo va seņņho vaõõo, hãno a¤¤o vaõõo; brāhmaõo va sukko vaõõo, kaõho a¤¤o vaõõo;
brāhmaõā va sujjhanti no abrāhmaõā, brāhmaõā va Brahmuno puttā orasā mukhato jātā Brahma-jā Brahmanimmitā Brahma-dāyādā ti" -- taü tesaü vi¤¤å nānujānanti. Taü kissa hetu? Imesaü hi Vāseņņha catunnaü vaõõānaü yo hoti bhikkhu arahaü khãõāsavo vusitavā kata-karaõãyo ohita-bhāro anuppatta-sadattho parikkhãõabhava-saüyojano sammad-a¤¤ā vimutto, so tesaü aggam akkhāyati dhammen' eva no adhammena. Dhammo hi Vāseņņha seņņho jane tasmiü diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ ca.
     8. `Tadaminā p' etaü Vāseņņha pariyāyena veditabbaü yathā dhammo seņņho jane tasmiü diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ ca.
     `Jānāti kho Vāseņņha rājā Pasenadi-Kosalo: "Samaõo Gotamo anuttaro Sakya-kulā pabbajito" ti. Sakyā kho pana Vāseņņha ra¤¤o Pasenadi-Kosalassa anuyuttā bhavanti. Karonti kho Vāseņņha Sakyā ra¤¤e Pasenadimhi Kosale nipaccakāraü abhivādanaü paccuņņhānaü a¤jalikammaü sāmãci-kammaü. Iti kho Vāseņņha yaü karonti Sakyā ra¤¤e Pasenadimhi Kosale nipaccakāraü abhivādanaü paccuņņhānaü a¤jali-kammaü sāmãci-kammaü, karoti taü rājā Pasenadi-Kosalo Tathāgate nipaccakāraü abhivādanaü paccuņņhānaü a¤jali-kammaü sāmãcikammaü


#<[page 084]>#
%<84                     AGGAĨĨA-SUTTANTA                [D. xxvii. 8.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  -- "Nanu sujāto Samaõo Gotamo? Dujjāto 'ham asmi; balavā Samaõo Gotamo, dubbalo 'ham asmi;
pāsādiko Samaõo Gotamo, dubbaõõo 'ham asmi; mahesakkho Samaõo Gotamo, appesakkho 'ham asmãti." Atha kho taü dhammaü yeva sakkaronto dhammaü garukaronto dhammaü mānento dhammaü påjento dhammaü apacāyamāno, evaü rājā Pasenadi-Kosalo Tathāgate nipaccakāraü karoti abhivādanaü paccuņņhānaü a¤jalikammaü sāmãci-kammaü. Iminā kho etaü Vāseņņha pariyāyena veditabbaü yathā dhammo seņņho jane tasmiü diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ ca.
     9. `Tumhe khv attha Vāseņņha nānā-jaccā nānā-nāmā nānā-gottā nānā-kulā agārasmā anagāriyaü pabbajitā.
"Ke tumhe ti?" puņņhā samānā, "Samaõā Sakya-puttiy' {amhāti}" paņijānātha. Yassa kho pan' assa Vāseņņha Tathāgate saddhā niviņņhā måla-jātā patiņņhitā daëhā asaühārikā samaõena vā brāhmaõena vā devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmiü, tass' etaü kallaü vacanāya: "Bhagavato 'mhi putto oraso mukhato jāto dhamma-jo dhamma-nimmito dhamma-dāyādo" ti.
Taü kissa hetu? Tathāgatassa h' etaü Vāseņņha adhivacanaü -- "Dhamma-kāyo iti pi Brahma-kāyo iti pi, Dhamma-bhåto iti pi Brahma-bhåto iti pãti."
     10. `Hoti kho so Vāseņņha {samayo} yaü kadāci karahaci dãghassa addhuno accayena ayaü loko saüvaņņati. Saüvaņņamāne loke yebhuyyena sattā âbhassara-saüvaņņanikā honti. Te tattha honti manomayā pãti-bhakkhā sayampabhā antalikkha-carā subhaņņhāyino ciram {dãgham} addhānaü tiņņhanti. Hoti kho so Vāseņņha samayo yaü kadāci karahaci dãghassa addhuno accayena ayaü loko vivaņņati. Vivaņņamāne loke yebhuyyena sattā âbhassarakāyā cavitvā itthattaü āgacchanti.


#<[page 085]>#
%<D. xxvii. 12.]          THE EVOLUTION OF THE WORLD           85>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Te ca honti manomayā pãti-bhakkhā sayam-pabhā antalikkha-carā subhaņņhāyino, ciraü dãgham addhānaü tiņņhanti.
     11. `Ekodakã-bhåtaü kho pana Vāseņņha tena samayena hoti andha-kāro andhakāra-timisā. Na candima-suriyā pa¤¤āyanti, na nakkhattāni tāraka-råpāni pa¤¤āyanti, na rattin-divā pa¤¤āyanti, na māsaddha-māsā pa¤¤āyanti, na utu-saüvaccharā pa¤¤āyanti, na itthi-pumā pa¤¤āyanti. Sattā sattā tv eva saīkhyaü gacchanti. Atha kho tesaü Vāseņņha sattānaü kadāci karahaci dãghassa addhuno accayena rasa-paņhavã udakasmiü samatāni. Seyyathā pi nāma {payaso} tattassa nibbāyamānassa upari santānakaü hoti, evam evaü pātur ahosi. Sā ahosi vaõõa-sampannā gandha-sampannā rasa-sampannā, seyyathā pi nāma sampannaü vā sappi, sampannaü vā navanãtaü, evaü vaõõā ahosi; seyyathā pi nāma khuddamadhu anelakaü evam assādā ahosi.
     12. `Atha kho Vāseņņha a¤¤ataro satto lola-jātiko, "Ambho kim ev' idaü bhavissatãti?" rasa-paņhaviü aīguliyā sāyi. Tassa rasa-paņhaviü aīguliyā sāyato acchādesi, taõhā c' assa okkami. A¤¤atare pi kho Vāseņņha sattā tassa sattassa diņņhānugatiü āpajjamānā rasa-paņhaviü aīguliyā sāyiüsu. Tesaü rasa-paņhaviü aīguliyā sāyataü acchādesi, taõhā ca tesaü {okkami}.
Atha kho te Vāseņņha sattā rasa-paņhaviü hatthehi ālumpa-kārakaü upakkamiüsu paribhu¤jituü. Yato kho Vāseņņha sattā rasa-paņhaviü hatthehi ālumpakārakaü upakkamiüsu paribhu¤jituü,


#<[page 086]>#
%<86                  AGGAĨĨA-SUTTANTA                [D. xxvii. 12.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  atha tesaü sattānaü sayam-pabhā antaradhāyi. Sayam-pabhāya antarahitāya candima-suriyā pātur ahaüsu. Candimasuriyesu pātu-bhåtesu, nakkhattāni tāraka-råpāni pātur ahaüsu. Nakkhattesu tāraka-råpesu pātu bhåtesu, rattindivā pa¤¤āyiüsu. Rattin-divesu pa¤¤āyamānesu, māsaddha-māsā pa¤¤āyiüsu. Māsaddha-māsesu pa¤¤āyamānesu, utu-saüvaccharā pa¤¤āyiüsu. Ettāvatā kho Vāseņņha ayaü loko puna vivaņņo hoti.
     13. `Atha kho te Vāseņņha sattā rasa-pathaviü paribhu¤jantā tam-bhakkhā tad-{āhārā} ciraü dãgham addhānaü aņņhaüsu. Yathā yathā kho te Vāseņņha sattā rasapaņhaviü paribhu¤jantā tam-bhakkhā tad-{āhārā} ciraü dãgham addhānaü aņņhaüsu, tathā tathā tesaü sattānaü kharatta¤ c' eva kāyasmiü okkami, vaõõa-vevaõõatā ca pa¤¤āyittha. Ek' idaü sattā vaõõavanto honti, ek' idaü dubbaõõā. Tattha ye te sattā vaõõavanto, te dubbaõõe satte atima¤¤anti, -- "Mayam etehi vaõõavantatarā, amheh' ete dubbaõõatarā ti." Tesaü vaõõātimāna-paccayā mānātimāna-jātikānaü rasa-paņhavã antaradhāyi. Rasāya paņhaviyā antarahitāya sannipatiüsu, sannipatitvā anutthuniüsu, -- "Aho rasaü, aho rasan ti." Tad etarahi pi manussā ki¤cid eva sādhu rasaü labhitvā evam āhaüsu, "Aho rasaü, aho rasan ti." Tad eva porāõaü agga¤¤aü akkharaü anupatanti, na tv ev' assa atthaü ājānanti.
     14. `Atha kho tesaü Vāseņņha sattānaü rasāya paņhaviyā antarahitāya bhåmi-pappaņako pātur ahosi.


#<[page 087]>#
%<D. xxvii. 15.]             THE EVOLUTION OF MAN              87>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Seyyathā pi nāma ahicchattako, evam evaü pātur ahosi. So ahosi vaõõa-sampanno gandha-sampanno rasa-sampanno. Seyyathā pi nāma sampannaü vā sappi sampannaü vā navanãtaü, evaü-vaõõo ahosi. Seyyathā pi nāma khuddaü madhuü aneëakaü, evam assādo ahosi. Atha kho te Vāseņņha sattā bhåmi-pappaņakaü upakkamiüsu paribhu¤jituü. Te taü paribhu¤jantā tam-bhakkhā tadāhārā ciraü dãgham addhānaü aņņhaüsu. Yathā yathā kho te Vāseņņha sattā bhåmi-pappaņakaü paribhu¤jantā tam-bhakkhā tad-āhārā ciraü {dãgham} addhānaü aņņhaüsu, tathā tathā tesaü sattānaü bhiyyoso-mattāya kharatta¤ c' eva kāyasmiü okkami, vaõõa-vevaõõatā ca pa¤¤āyittha.
Ek' idaü sattā vaõõavanto honti, ek' idaü sattā dubbaõõā.
Tattha ye te sattā vaõõavanto, te dubbaõõe satte atima¤¤anti, -- "Mayam etehi vaõõavantatarā, amheh' ete dubbaõõatarā ti." Tesaü vaõõātimāna-paccayā mānātimānajātikānaü bhåmi-pappaņako antaradhāyi. Bhåmi-pappaņake antarahite badālatā pātur ahosi. Seyyathā pi nāma kalambukā, evam evaü pātur ahosi. Sā ahosi vaõõasampannā gandha-sampannā rasa-sampannā. Seyyathā pi nāma sampannaü vā sappi sampannaü vā navanãtaü, evaü-vaõõā ahosi. Seyyathā pi nāma khudda-madhuaneëakaü, evam assādā ahosi.
     15. `Atha kho te Vāseņņha sattā badālataü upakkamiüsu paribhu¤jituü. Te tam paribhu¤jantā tam-bhakkhā tad-āhārā ciraü dãgham addhānaü aņņhaüsu. Yathā yathā kho te Vāseņņha sattā badālataü paribhu¤jantā tambhakkhā tad-āhārā ciraü dãgham addhānaü {aņņhaüsu}, tathā-tathā tesaü sattānaü bhiyyoso-mattāya kharatta¤ c' eva kāyasmiü okkami vaõõa-vevaõõatā ca pa¤¤āyittha.


#<[page 088]>#
%<88                 AGGAĨĨA-SUTTANTA                [D. xxvii. 15.>%
Ek' idaü sattā vaõõavanto honti, ek' idaü sattā dubbaõõā.
Tattha ye te sattā vaõõavanto, te dubbaõõe satte atima¤¤anti, -- "Mayam etehi vaõõavantatarā, amheh' ete dubbaõõatarā ti." Tesaü vaõõātimāna-paccayā mānātimāna-jātikānaü badālatā antaradhāyi. Badālatāya antarahitāya sannipatiüsu, sannipatitvā {anutthuniüsu}, -"Ahu vata no, ahāyi vata no badālatā ti." Tad etarahi pi manussā kenacid eva dukkha-dhammena puņņhā evam āhaüsu: "Ahu vata no, ahāyi vata no ti." Tad eva porāõaü agga¤¤aü akkharaü anupatanti, na tv ev' assa atthaü ājānanti.
     16. `Atha kho tesaü Vāseņņha sattānaü badālatāya antarahitāya akaņņha-pāko sāli pātur ahosi, akaõo athuso sugandho taõķula-pphalo. Yan taü sāyaü sāyam-āsāya āharanti, pāto taü hoti pakkaü paņiviråëhaü. Yan taü pāto pātar-āsāya āharanti sāyaü taü hoti pakkaü paņiviråëhaü, nāpadānaü pa¤¤āyati. Atha kho te Vāseņņha sattā akaņņha-pākaü sāliü paribhu¤jantā tam-bhakkhā tadāhārā ciraü dãgham addhānaü aņņhaüsu. Yathā yathā kho te Vāseņņha sattā akaņņha-pākaü sāliü paribhu¤jantā tam-bhakkhā tad-{āhārā} ciraü dãgham addhānaü aņņhaüsu, tathā tathā tesaü sattānaü bhiyyoso-mattāya kharatta¤ c' eva kāyasmiü okkami, vaõõa-vevaõõatā ca pa¤¤āyittha.
Itthiyā ca itthi-liīgaü pātur ahosi, purisassa purisa-liīgaü.
Itthã ca sudaü ativelaü purisaü upanijjhāyati, puriso ca itthiü. Tesaü ativelaü a¤¤am a¤¤aü upanijjhāyataü sārāgo udapādi, pariëāho kāyasmiü okkami. Te pariëāhapaccayā methunaü dhammaü paņiseviüsu. Ye kho pana te Vāseņņha tena samayena sattā passanti methunaü dhammaü paņisevante, a¤¤e paüsuü khipanti, a¤¤e seņņhiü khipanti,


#<[page 089]>#
%<D. xxvii. 17.]             THE EVOLUTION OF MAN              89>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  a¤¤e gomayaü khipanti, -- "Nassa asuci, nassa asucãti. Kathaü hi nāma satto sattassa evaråpaü karissatãti?" Tad etarahi pi manussā ekaccesu janapadesu vadhuyā nibbuyhamānāya a¤¤e paüsuü khipanti, a¤¤e seņņhim khipanti, a¤¤e gomayaü khipanti. Tad eva porāõaü agga¤¤aü akkharaü anupatanti, na tv ev' assa atthaü ājānanti.
     17. `Adhamma-sammataü kho pana Vāseņņha tena samayena hoti, tad etarahi dhamma-sammataü. Ye kho pana Vāseņņha tena samayena sattā methunaü dhammaü paņisevanti, te māsam pi dve-māsam pi na labhanti gāmaü vā nigamaü vā pavisituü. Yato kho Vāseņņha te sattā tasmiü samaye asaddhamme ativelaü pātavyataü āpajjiüsu, atha agārāni upakkamiüsu kātuü tass' eva asaddhammassa paņicchādanatthaü. Atha kho Vāseņņha a¤¤atarassa sattassa alasa-jātikassa etad ahosi: "Ambho kim evāhaü viha¤¤āmi sāliü āharanto sāyaü sāyam-āsāya pāto pātar-āsāya? Yannånāhaü sāliü āhareyyaü sakid eva sāya-pātar-āsāyāti." Atha kho so Vāseņņha satto sāliü āhāsi sakid eva sāya-pātar-āsāya. Atha kho Vāseņņha a¤¤ataro satto yena so satto ten' upasaükami, upasaükamitvā taü sattaü etad avoca: "Ehi bho satta sālāhāraü gamissāmāti." "Alaü bho satta āhato me sāli sakid eva sāya-pātar-āsāyāti." Atha kho so Vāseņņha satto tassa sattassa diņņhānugatiü āpajjamāno sāliü āhāsi sakid eva dvãhāya, "Evam pi kira bho sādhåti." Atha kho {Vāseņņha} a¤¤ataro satto yena so satto ten' upasaükami, upasaükamitvā taü sattaü etad avoca:


#<[page 090]>#
%<90                   AGGAĨĨA-SUTTANTA                [D. xxvii. 17.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "Ehi bho satta sālāhāraü gamissāmāti." "Alaü bho satta āhato me sāli sakid eva dvãhāyāti." Atha kho so Vāseņņha satto tassa sattassa diņņhānugatiü āpajjamāno sāliü āhāsi sakid eva catuhāya, "Evam pi kira bho sādhåti." Atha kho Vāseņņha a¤¤ataro satto yena so satto ten' upasaükami, upasaükamitvā taü sattaü etad avoca: "Ehi bho satta sālāhāraü gamissāmāti." "Alaü bho satta āhato me sāli sakid eva catuhāyāti." Atha kho so Vāseņņha satto tassa sattassa diņņhānugatiü āpajjamāno sāliü āhāsi sakid eva aņņhāhāya, "Evam pi kira bho sādhåti." Yato kho te Vāseņņha sattā sannidhi-kārakaü sāliü upakkamiüsu paribhu¤jituü, atha kaõo pi taõķulaü pariyonandhi, thuso pi taõķulaü pariyonandhi, lånam pi nappaņiviråëhaü apadānaü pa¤¤āyittha, saõķa-saõķā sāliyo aņņhaüsu.
     18. `Atha kho te Vāseņņha sattā sannipatiüsu, sannipatitvā anutthuniüsu, -- "Pāpakā vata bho dhammā sattesu pātu bhåtā, mayaü hi pubbe manomayā ahumha pãtibhakkhā sayam-pabhā antalikkha-carā subhaņņhāyino, ciraü dãgham addhānaü aņņhamha. Tesaü no amhākaü kadāci karahaci dãghassa addhuno accayena rasa-paņhavã udakasmiü samatāni. Sā ahosi vaõõa-sampannā gandhasampannā rasa-sampannā. Te mayaü rasa-pathaviü hatthehi ālumpa-kārakaü upakkamimha paribhu¤jituü, tesaü no rasa-paņhaviü hatthehi ālumpa-kārakaü upakkamataü paribhu¤jituü sayam-pabhā antaradhāyi.
12 Sayam-pabhāya antarahitāya, candima-suriyā pātur ahaüsu. Candima-suriyesu pātu bhåtesu nakkhattāni tāraka-råpāni pātur ahaüsu.


#<[page 091]>#
%<D. xxvii. 18.]              EVOLUTION OF SOCIETY             91>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Nakkhattesu tāraka-råpesu pātu bhåtesu rattiü-divā pa¤¤āyiüsu. Rattiü-divesu pa¤¤āyamānesu māsaddha-māsā pa¤¤āyiüsu. Māsaddhamāsesu pa¤¤āyamānesu utu-saüvaccharā pa¤¤āyiüsu. Te mayaü rasa-paņhaviü paribhu¤jantā tam-bhakkhā tadāhārā ciraü dãgham addhānaü aņņhamha, tesaü no pāpakānaü ¤eva akusalānaü dhammānaü pātu-bhāvā rasapaņhavã antaradhāyi. Rasa-paņhaviyā antarahitāya bhåmipappaņako pātur ahosi. So ahosi vaõõa-sampanno gandhasampanno rasa-sampanno. Te mayaü bhåmi-pappaņakaü upakkamimha paribhu¤jituü. Te mayaü taü paribhu¤jantā tam-bhakkhā tad-āhārā ciraü dãgham addhānaü aņņhamha. Tesaü no pāpakānaü ¤eva akusalānaü dhammānaü pātu-bhāvā bhåmi-pappaņako antaradhāyi. Bhåmipappaņake antarahite badālatā pātur ahosi. Sā ahosi vaõõa-sampannā gandha-sampannā rasa-sampanna. Te mayaü badālataü upakkamimha paribhu¤jituü. Te mayaü taü paribhu¤jantā tam-bhakkhā tad-āhārā ciraü dãgham addhānaü aņņhamha. Tesaü no pāpakānaü ¤eva akusalānaü dhammānaü pātu-bhāvā badālatā antaradhāyi.
Badālatāya antarahitāya akaņņha-pāko sāli pātur ahosi, akaõo athuso suddho sugandho taõķula-pphalo. Yan taü sāyaü sāyam-āsāya āharāma pāto taü hoti pakkaü paņiviråëhaü. Yan taü pāto pātar-āsāya āharāma, sāyan taü hoti pakkaü paņiviråëhaü, nāpadānaü pa¤¤āyittha. Te mayaü akaņņha-pākaü sāliü paribhu¤jantā tam-bhakkhā tad-āhārā ciraü dãgham addhānaü aņņhamha. Tesaü no pāpakānaü ¤eva akusalānaü dhammānaü pātu-bhāvā kaõo pi taõķulam pariyonandhi, thuso pi taõķulam pariyonandhi, lånam pi na paņiviråëhaü, apadānaü pa¤¤āyittha, saõķasaõķā sāliyo ņhitā.


#<[page 092]>#
%<92                   AGGAĨĨA-SUTTANTA                [D. xxvii. 18.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Yan nåna mayaü sāliü vibhajeyyāma, mariyādaü ņhapeyyāmāti."
     `Atha kho te Vāseņņha sattā sāliü vibhajiüsu, mariyādaü ņhapesuü.
     19. `Atha kho Vāseņņha a¤¤ataro satto lolajātiko sakaü bhāgaü parirakkhanto a¤¤ataraü bhāgaü adinnaü ādiyitvā paribhu¤ji. Tam enaü aggahesuü, gahetvā etad avocuü: "Pāpakaü vata bho satta karosi, yatra hi nāma sakaü bhāgaü parirakkhanto a¤¤ataraü bhāgaü adinnaü ādiyitvā paribhu¤jasi. Mā ssu bho satta puna pi evaråpam akāsãti." "Evaü bho ti" kho Vāseņņha so satto tesaü sattānaü paccassosi. Dutiyam pi kho Vāseņņha so satto . . . pe . . . Tatiyam pi kho Vāseņņha so satto sakaü bhāgaü parirakkhanto a¤¤ataraü bhāgaü adinnaü {ādiyitvā} paribhu¤ji. Tam enaü aggahesuü, aggahetvā etad avocuü: "Pāpakaü vata bho satta karosi, yatra hi nāma sakaü bhāgaü parirakkhanto a¤¤ataraü bhāgaü adinnaü ādiyitvā paribhu¤jasi. Mā ssu bho satta puna pi evaråpam akāsãti." A¤¤e pāõinā pahariüsu, a¤¤e leķķunā pahariüsu, a¤¤e daõķena pahariüsu. Tadagge kho pana Vāseņņha adinnādānaü pa¤¤āyati, garahā pa¤¤āyati, musāvādo pa¤¤āyati, daõķādānaü pa¤¤āyati.
     20. `Atha kho te Vāseņņha sattā sannipatiüsu, sannipatitvā anutthuniüsu, -- "Pāpakā vata bho dhammā sattesu pātu bhåtā, yatra hi nāma adinnādānaü pa¤¤āyissati, garahā pa¤¤āyissati, musā-vādo pa¤¤āyissati, daõķādānaü pa¤¤āyissati, yan nåna mayaü ekaü sattaü sammanneyyāma. So no sammā-khãyitabbaü khãyeyya, samma-garahitabbaü garaheyya, sammā-pabbājetabbaü pabbājeyya.
Mayaü pan' assa {sālãnaü} bhāgaü anuppadassāmāti."


#<[page 093]>#
%<D. xxvii. 22.]            ORIGIN OF THE KHATTIYAS            93>%
Atha kho te Vāseņņha sattā yo nesaü satto abhiråpataro ca dassanãyataro ca pāsādikataro ca mahesakkhataro ca, taü sattaü upasaükamitvā etad avocuü: "Ehi bho satta, sammā-khãyitabbaü khãyi, sammā-garahitabbaü garahi, sammā-pabbājetabbaü pabbājehi. Mayaü pana te sālãnaü bhāgaü anuppadassāmāti." "Evaü bho ti" kho Vāseņņha so satto tesaü sattānaü paņissutvā, sammā-khãyitabbaü khãyi, sammā-garahitabbaü garahi, sammā-pabbājetabbaü pabbājesi. Te pan' assa sālãnaü bhāgaü anuppadaüsu.
     21. `Mahājana-sammato ti kho Vāseņņha mahā-sammato, mahā-sammato tv eva paņhamaü akkharaü upanibbattaü.
Khettānaü patãti kho Vāseņņha khattiyo, khattiyo tv eva dutiyaü akkharaü upanibbattaü. Dhammena pare ra¤jetãti kho Vāseņņha rājā, rājā tv eva tatiyaü akkharaü upanibbattaü. Iti kho Vāseņņha evam etassa khattiyamaõķalassa porāõena agga¤¤ena akkharena abhinibbatti ahosi. Tesaü ¤eva sattānaü ana¤¤esaü sadisānaü ¤eva no asadisānaü dhammen' eva no adhammena. Dhammo hi Vāseņņha seņņho jane tasmiü diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ ca.
     22. `Tesaü ¤eva kho Vāseņņha sattānaü ekaccānaü etad ahosi: "Pāpakā vata bho dhammā sattesu pātu bhåtā, yatra hi nāma adinnādānaü pa¤¤āyissati, garahā pa¤¤āyissati, musā-vādo pa¤¤āyissati, daõķādānaü pa¤¤āyissati, pabbājanaü pa¤¤āyissati. Yan nåna mayaü pāpake akusale dhamme bāheyyāmāti." Te pāpake akusale dhamme {bāhesuü}.


#<[page 094]>#
%<94                      AGGAĨĨA-SUTTANTA                [D. xxvii. 22.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "Pāpake akusale dhamme bāhentãti" kho Vāseņņha Brāhmaõā, Brāhmaõā tv eva paņhamaü akkharaü upanibbattaü. Te ara¤¤āyatane paõõa-kuņiyo karitvā paõõa-kuņãsu jhāyanti, vãtaīgārā vãta-dhåmā paõõa-musalā sāyaü sāyam-āsāya pāto pātar-āsāya gāma-nigama-rājadhāniyo osaranti ghāsam esanā. Te ghāsaü paņilabhitvā punad eva ara¤¤āyatane paõõa-kuņãsu jhāyanti. Tam enaü manussā disvā evam āhaüsu: "Ime kho bho sattā ara¤¤āyatane paõõa-kuņiyo karitvā paõõa-kuņãsu jhāyanti, vãtaīgārā vãta-dhåmā paõõa-musalā sāyaü sāyam-āsāya pāto pātar-āsāya gāma-nigama-rājadhāniyo osaranti ghāsam esanā. Te ghāsaü paņilabhitvā punad eva ara¤¤āyatane paõõa-kuņãsu jhāyanti. "Jhāyantãti" kho pana Vāseņņha jhāyahā, jhāyakā tv eva dutiyaü akkharaü upanibbattaü.
     23. `Tesaü ¤eva kho Vāseņņha sattānaü ekacce sattā ara¤¤āyatane paõõa-kuņãsu taü jhānaü {anabhisambhuõamānā} gāma-sāmantaü nigama-{sāmantaü} osaritvā ganthe karontā acchenti. Tam enaü manussā disvā evam āhaüsu: "Ime kho bho sattā ara¤¤āyatane paõõakuņãsu taü jhānaü {anabhisambhuõamānā} gāma-sāmantaü nigama-sāmantaü osaritvā ganthe karontā acchenti. Na dān' ime jhāyanti. "Na dān' ime jhāyantãti" kho Vāseņņha {ajjhāyakā}, ajjhāyakā tv eva tatiyaü akkharaü upanibbattaü. Hãna-sammataü kho pana Vāseņņha tena samayena hoti. Tad etarahi seņņha-sammataü. Iti kho Vāseņņha evam etassa Brāhmaõa-maõķalassa porāõena agga¤¤ena akkharena abhinibbatti ahosi. Tesaü ¤eva sattānaü ana¤¤esaü sadisānaü ¤eva no asadisānaü dhammen' eva no adhammena.


#<[page 095]>#
%<D. xxvii. 26.]         BRAHMANS, VESSAS, AND SUDDAS          95>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Dhammo hi Vāseņņha seņņho jane tasmiü diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ ca.
     24. `Tesaü ¤eva kho Vāseņņha sattānaü ekacce sattā methuna-dhammaü samādāya vissuta-kammante payojesuü. "Methuna-dhammaü samādāya vissuta-kammante payojentãti" kho Vāseņņha Vessā, Vessā tv eva akkharaü upanibbattaü. Iti kho Vāseņņha evam etassa Vessamaõķalassa porāõena agga¤¤ena akkharena abhinibbatti ahosi. Tesaü ¤eva sattānaü ana¤¤esaü sadisānaü ¤eva no asadisānaü dhammen' eva no adhammena. Dhammo hi Vāseņņha seņņho jane tasmiü diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ ca.
     25. `Tesaü ¤eva kho Vāseņņha sattānaü ye te sattā avasesā te luddācārā ahesuü. "Luddācārā khuddācārā ti" kho Vāseņņha Suddā, Suddā tv eva akkharaü upanibbattaü.
Iti kho Vāseņņha evam etassa Sudda-maõķalassa porāõena agga¤¤ena akkharena abhinibbatti ahosi. Tesaü ¤eva sattānam ana¤¤esaü sadisānaü ¤eva no asadisānaü dhammen' eva no adhammena. Dhammo hi Vāseņņha seņņho jane tasmiü diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ ca.
     26. `Ahu kho so Vāseņņha samayo yaü khattiyo pi sakaü dhammaü garahamāno agārasmā anagāriyaü pabbajati, -- "Samaõo bhavissāmãti." Brāhmaõo pi sakaü dhammaü garahamāno agārasmā anagāriyaü pabbajati, -"Samaõo bhavissāmãti." Vesso pi sakaü dhammaü garahamāno agārasmā anagāriyaü pabbajati,


#<[page 096]>#
%<96                 AGGAĨĨA-SUTTANTA                [D. xxvii. 26.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  -- "Samaõo bhavissāmãti." Suddo pi sakaü dhammaü garahamāno agārasmā anagāriyaü pabbajati, -- "Samaõo bhavissāmãti." Imehi kho Vāseņņha catåhi maõķalehi Samaõa-maõķalassa {abhinibbatti} ahosi. Tesaü ¤eva sattānaü ana¤¤esaü sadisānaü ¤eva no asadisānaü dhammen' eva no adhammena.
Dhammo hi Vāseņņha seņņho jane tasmiü diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ ca.
     27. `Khattiyo pi kho Vāseņņha kāyena duccaritaü caritvā, vācāya duccaritaü caritvā, manasā duccaritaü caritvā, micchā-diņņhiko, micchā-diņņhi-kamma-samādāna-hetu kāyassa bhedā param maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati. Brāhmaõo pi kho Vāseņņha . . . pe . . . Vesso pi kho Vāseņņha . . . pe . . . Suddo pi kho Vāseņņha . . . pe . . . Samaõo pi kho Vāseņņha kāyena duccaritaü caritvā, vācāya duccaritaü caritvā, manasā duccaritaü caritvā, micchā-diņņhiko, micchā-diņņhi-kammasamādāna-hetu kāyassa bhedā param maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upapajjati.
     28. `Khattiyo pi kho Vāseņņha kāyena sucaritaü caritvā, vācāya sucaritaü caritvā, manasā sucaritaü caritvā, sammādiņņhiko sammā-diņņhi-kamma-samādāna-hetu kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjati.
Brāhmaõo pi kho Vāseņņha . . . pe . . . Vesso pi kho Vāseņņha . . . pe . . . Suddo pi kho Vāseņņha . . . pe . . . Samaõo pi kho Vāseņņha kāyena sucaritaü caritvā, vācāya sucaritaü caritvā, manasā sucaritaü caritvā, sammā-diņņhiko, sammādiņņhi-kamma-samādāna-hetu kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjati.
     29. `Khattiyo pi kho Vāseņņha kāyena dvaya-kārã, vācāya dvaya-kārã, manasā dvaya-kārã, vãtimissa-diņņhiko, vãtimissa-diņņhi-kamma-samādāna-hetu kāyassa bhedā param maraõā sukha-dukkha-paņisaü vedã hoti. Brāhmaõo pi kho Vāseņņha


#<[page 097]>#
%<D. xxvii. 32.]          RIGHTEOUSNESS ABOVE LINEAGE          97>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  . . . pe . . . Vesso pi kho Vāseņņha . . . pe . . . Suddo pi kho Vāseņņha . . . pe . . . Samaõo pi kho Vāseņņha kāyena dvaya-kārã, vācāya dvaya-kārã, manasā dvaya-kārã vãtimissa-diņņhiko vãtimissa-diņņhi-kamma-{samādāna-hetu} kāyassa bhedā param maraõā sukha-dukkha-paņisaüvedã hoti.
     30. `Khattiyo pi kho Vāseņņha kāyena saüvuto, vācāya saüvuto, manasā saüvuto, satannaü bodhi-pakkhiyānaü dhammānaü bhāvanam anvāya diņņhe va dhamme parinibbāyati. Brāhmaõo pi kho Vāseņņha . . . pe . . . Vesso pi kho Vāseņņha . . . pe . . . Suddo pi kho Vāseņņha . . . pe . . . Samaõo pi kho Vāseņņha kāyena saüvuto, vācāya saüvuto, manasā saüvuto, sattannaü bodhi-pakkhiyānaü dhammānaü bhāvanam anvāya diņņhe va dhamme parinibbāyati.
     31. `Imesaü hi Vāseņņha catunnaü vaõõānaü yo hoti bhikkhu arahaü khãõāsavo kata-karaõãyo ohita-bhāro anuppatta-sadattho parikkhãõa-bhava-saüyojano sammada¤¤ā vimutto, so nesaü aggam akkhāyati dhammen' eva no adhammena. Dhammo hi Vāseņņha seņņho jane tasmiü diņņhe c' eva dhamme abhisamparāya¤ ca.
     32. `Brahmunā p' esā Vāseņņha {Sanaükumārena} gāthā bhāsitā:
     "`Khattiyo seņņho jane tasmiü ye gotta-{paņisārino},
     Vijjā-caraõa-sampanno so seņņho deva-mānuse ti."
     `Sā kho pan' esā Vāseņņha Brahmunā {Sanaükumārena} gāthā sugãtā no duggãtā, subhāsitā no dubbhāsitā atthasaühitā no anattha-saühitā anumatā mayā. Aham pi Vāseņņha evaü vadāmi:


#<[page 098]>#
%<98                  AGGAĨĨA-SUTTANTA                [D. xxvii. 32.>%
     "`Khattiyo seņņho jane tasmiü ye gotta-paņisārino,
     Vijjā-caraõa-sampanno seņņho deva-mānuse ti."'
     Idam avoca Bhagavā. Attamanā Vāseņņha-Bhāradvājā Bhagavato bhāsitaü abhinandun ti.
          Agga¤¤a-Suttantaü Niņņhitaü Catutthaü.


#<[page 099]>#
%<                                99>%
                     [xxviii.  Sampasādanãya-Suttanta.]
Evam me sutaü.
     1. Ekaü samayaü Bhagavā Nāëandāyaü viharati Pāvārikambavane. Atha kho āyasmā Sāriputto yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā Sāriputto Bhagavantaü etad avoca:
     `Evaü pasanno ahaü bhante Bhagavati, na cāhu na ca bhavissati na c' etarahi vijjati a¤¤o Samaõo vā Brāhmaõo vā Bhagavatā bhiyyo 'bhi¤¤ataro yadidaü sambodhiyan ti.'
     `Uëārā kho te ayaü Sāriputta āsabhã vācā bhāsitā, ekaüso gahito, sãha-nādo nadito: "Evaü pasanno ahaü bhante Bhagavati, na cāhu na ca bhavissati na c' etarahi vijjati a¤¤o Samaõo vā Brāhmaõo vā Bhagavatā bhiyyo 'bhi¤¤ataro yadidaü sambodhiyan ti." Kin nu Sāriputta ye te ahesuü atãtam addhānaü arahanto Sammā-Sambuddhā, sabbe te Bhagavanto cetasā ceto paricca viditā, -Evaü-sãlā te Bhagavanto ahesuü iti pi, evaü-dhammā


#<[page 100]>#
%<100             SAMPASâDANäYA-SUTTANTA             [D. xxviii. 1.>%
 . . . evaü-pa¤¤ā . . . evaü-vihārã . . . evaü vimuttā te Bhagavanto ahesuü iti pãti?'
     `No h' etaü bhante.'
     `Kim pana Sāriputta ye te bhavissanti anāgatam addhānaü arahanto Sammā-Sambuddhā, sabbe te Bhagavanto cetasā ceto paricca viditā, -- Evaü-sãlā te Bhagavanto bhavissanti iti pi, evaü-dhammā . . . evaü-pa¤¤ā . . . evaü-vihārã . . . evaü-vimuttā te Bhagavanto bhavissanti iti pãti?'
     `No h' etaü bhante.'
     `Kim pana Sāriputta ahaü te etarahi arahaü SammāSambuddho cetasā ceto paricca vidito -- Evaü-sãlo Bhagavā iti pi, evaü dhammo . . . evaü-pa¤¤o . . . evaü-vihārã . . . evaü-vimutto Bhagavā iti pãti?'
     `No h' etaü bhante.'
     `Ettha carahi te Sāriputta atãtānāgata-paccuppannesu arahantesu Sammā-Sambuddhesu ceto-pariya-¤āõaü n' atthi. Atha ki¤ carahi te ayaü Sāriputta uëārā āsabhã vācā bhāsitā, ekaüso gahito, sãha-nādo nadito -- Evaü pasanno ahaü bhante Bhagavati, na cāhu na ca bhavissati na c' etarahi vijjati a¤¤o Samaõo vā Brāhmaõo vā Bhagavatā bhiyyo 'bhi¤¤ataro yadidaü sambodhiyan ti?'
     2. `Na kho me bhante atãtānāgata-paccuppannesu arahantesu Sammā-Sambuddhesu ceto-pariya-¤āõaü atthi.
Api ca me bhante dhammanvayo vidito. Seyyathā pi bhante ra¤¤o paccantimaü nagaraü daëhuddāpaü daëhapākāra-toraõaü eka-dvāraü,


#<[page 101]>#
%<D. xxviii. 2.]         THE EXCELLENCES OF THE BUDDHA         101>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  tatr' assa dovāriko paõķito viyatto medhāvã a¤¤ātānaü nivāretā, ¤ātānaü pavesetā.
So tassa nagarassa samantā anupariyāya pathaü anukkamante na passeyya pākāra-sandhiü vā pākāravivaraü vā {antamaso} bilāla-nissakkana-mattam pi.
Tassa evam assa, -- "Ye kho keci oëārikā pāõā imaü nagaraü pavisanti vā nikkhamanti vā, sabbe te iminā va dvārena pavisanti vā nikkhamanti vā ti." Evam eva kho me bhante dhammanvayo vidito. Ye te ahesuü atãtam addhānaü arahanto Sammā-Sambuddhā, sabbe te Bhagavanto pa¤ca nãvaraõe pahāya, cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalã-karaõe, catusu satipaņņhānesu supatiņņhita-cittā, satta bojjhaīge yathā-bhåtaü bhāvetvā anuttaraü sammāsambodhiü abhisambujjhiüsu. Ye pi te bhante bhavissanti anāgatam addhānaü arahanto Sammā-Sambuddhā, sabbe te Bhagavanto pa¤ca nãvaraõe pahāya, cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalã-karaõe, catusu satipaņņhānesu supatiņņhita-cittā, satta bojjhaīge yathā-bhåtaü bhāvetvā, anuttaraü sammā-{sambodhiü} abhisambujjhissanti. Bhagavā pi bhante etarahi arahaü Sammā-Sambuddho pa¤ca nãvaraõe pahāya, cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalãkāraõe, catusu satipaņņhānesu supatiņņhita-citto, satta bojjhaīge yathā-bhåtaü bhāvetvā, anuttaraü sammāsambodhiü abhisambuddho. Idhāhaü bhante yena Bhagavā ten' upasaükamiü dhamma-savanāya.


#<[page 102]>#
%<102          SAMPASâDANäYA-SUTTANTA             [D. xxviii. 2.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Tassa me bhante Bhagavā dhammaü desesi uttaruttariü paõãta-paõãtaü kaõha-sukka-sappaņibhāgaü. Yathā yathā me bhante Bhagavā dhammaü desesi uttaruttariü paõãta-paõãtaü kaõha-sukka-sappaņibhāgaü, tathā tathā 'haü tasmiü dhamme abhi¤¤ā idh' ekaccaü dhammaü dhammesu niņņham agamaü, satthari pasãdiü, -- "SammāSambuddho Bhagavā, svākkhāto Bhagavatā Dhammo, supaņipanno Saügho ti."
     3. `Aparam pana bhante etad ānuttariyaü, yathā Bhagavā dhammaü deseti kusalesu dhammesu. Tatr' ime kusalā dhammā, seyyathãdaü cattāro satipaņņhānā, cattāro {samma-ppadhānā}, cattāro iddhipādā, pa¤c' indriyāni, pa¤ca balāni, satta bojjhaīgā, ariyo aņņhaīgiko maggo. Idha bhante bhikkhu āsavānaü khayā anāsavaü ceto-vimuttim pa¤¤ā-vimuttiü diņņhe va dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Etad ānuttariyaü bhante kusalesu dhammesu. Taü Bhagavā asesam abhijānāti. Taü Bhagavato asesam abhijānato uttarim abhi¤¤eyyaü n' atthi, yad abhijānaü a¤¤o Samaõo vā Brāhmaõo vā Bhagavatā bhiyyo 'bhi¤¤ataro assa yadidaü kusalesu dhammesu.
     4. `Aparam pana bhante etad ānuttariyaü, yathā Bhagavā dhammaü deseti āyatana-pa¤¤attãsu. Chay imāni bhante ajjhattika-bāhirāni āyatanāni, cakkhuü c' eva råpā ca, sota¤ c' eva saddā ca, ghāna¤ c' eva gandhā ca, jivhā c' eva rasā ca, kāyo c' eva phoņņhabbā ca, mano c' eva dhammā ca. Etad {ānuttariyaü} bhante āyatanapa¤¤attãsu. Taü Bhagavā asesam abhijānāti. Taü Bhagavato asesam abhijānato uttariü abhi¤¤eyyaü n' atthi, yad abhijānaü a¤¤o Samaõo vā Brāhmaõo vā Bhagavatā bhiyyo 'bhi¤¤ataro assa yadidaü āyatana-pa¤¤attãsu.


#<[page 103]>#
%<D. xxviii. 6.]         THE EXCELLENCES OF THE BUDDHA         103>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 
     5. `Aparam pana bhante etad ānuttariyaü, yathā Bhagavā dhammaü deseti gabbhāvakkantãsu. Catasso imā bhante gabbhāvakkantiyo. Idha bhante ekacco asampajāno c' eva mātu kucchiü okkamati, asampajāno mātu kucchismiü ņhāti, asampajāno mātu kucchismā nikkhamati. Ayaü paņhamā gabbhāvakkanti. Puna ca paraü bhante idh' ekacco sampajāno pi kho mātu kucchiü okkamati, asampajāno mātu kucchismiü ņhāti, asampajāno mātu kucchismā nikkhamati. Ayaü dutiyā gabbhāvakkanti. Puna ca paraü bhante idh' ekacco sampajāno mātu kucchiü okkamati, sampajāno mātu kucchismiü ņhāti, asampajāno mātu kucchismā nikkhamati. Ayaü tatiyā gabbhāvakkanti. Puna ca paraü bhante idh' ekacco sampajāno c' eva mātu-kucchiü okkamati, sampajāno mātu kucchismiü ņhāti, sampajāno mātu kucchismā nikkhamati. Ayaü catutthā gabbhāvakkanti.
Etad ānuttariyaü bhante gabbhāvakkantãsu.
     6. `Aparam pana bhante etad ānuttariyaü, yathā Bhagavā dhammaü deseti ādesana-vidhāsu. Catasso imā bhante ādesana-vidhā. Idha bhante ekacco nimittena ādisati -- Evam pi te mano, ittham pi te mano, iti pi te cittan ti. So bahuü ce pi ādisati -- Tath' eva taü hoti, no a¤¤athā, ayaü paņhamā ādesana-vidhā. Puna ca paraü bhante idh' ekacco na h' eva kho nimittena ādisati, api ca kho manussānaü vā amanussānaü vā devatānaü vā saddaü sutvā ādisati -- Evam pi te mano, ittham pi te mano, iti pi te cittan ti. So bahu¤ ce pi ādisati -- Tath' eva taü hoti no a¤¤athā, ayaü dutiyā ādesana-vidhā. Puna ca paraü bhante idh' ekacco na h' eva kho nimittena ādisati, na pi manussānaü vā amanussānaü vā devatānaü vā saddaü sutvā ādisati, api ca kho vitakkayato vicārayato vitakka-vipphāra-saddaü sutvā ādisati -- Evam pi te mano,


#<[page 104]>#
%<104               SAMPASâDANäYA-SUTTANTA             [D. xxviii. 6.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  ittham pi te mano, iti pi te cittan ti. So bahu¤ ce pi ādisati -- Tath' eva taü hoti no a¤¤athā, ayaü tatiyā ādesana-vidhā. Puna ca paraü bhante idh' ekacco na h' eva kho nimittena ādisati, na pi manussānaü vā amanussānaü vā devatānaü vā saddaü sutvā ādisati, na pi vitakkayato vicārayato vitakkavipphāra-saddaü sutvā ādisati, api ca kho avitakkaü avicāraü samādhiü samāpannassa cetasā ceto paricca pajānāti -- Yathā imassa bhoto mano-saükhārā paõihitā, tathā imassa cittassa anantarā amuü nāma vitakkaü vitakkessatãti. So bahu¤ ce pi ādisati -- Tath' eva taü hoti no a¤¤athā, ayaü catutthā ādesana-vidhā. Etad ānuttariyaü bhante ādesana-vidhāsu.
     7. `Aparam pana bhante etad ānuttariyaü yathā Bhagavā dhammaü deseti dassana-samāpattãsu. Catasso imā bhante dassana-samāpattiyo. Idha bhante ekacco Samaõo vā Brāhmaõo vā ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya appamādam anvāya sammāmanasikāram anvāya tathā-råpaü ceto-samādhiü phusati yathā samāhite citte imam eva kāyaü uddhaü pāda-talā adho kesa-matthakā taca-pariyantaü påraü nānappakārassa asucino paccavekkhati:-- Atthi imasmiü kāye kesā lomā nakhā dantā taco maüsaü nahārå aņņhã aņņhi-mi¤jā vakkaü hadayaü yakanaü kilomakaü pihakaü papphāsaü antaü anta-guõaü udariyaü karãsaü pittaü semhaü pubbo lohitaü sedo medo assu vasā kheëo siīghānikā lasikā muttan ti. Ayaü paņhamā dassana-samāpatti. Puna ca paraü bhante idh' ekacco Samaõo vā Brāhmaõo vā ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya appamādam anvāya sammā-manasikāram anvāya tathāråpaü ceto-samādhiü phusati,


#<[page 105]>#
%<D. xxviii. 9.]         THE EXCELLENCES OF THE BUDDHA         105>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  yathā samāhite citte imam eva kāyaü uddhaü pāda-talā adho kesa-matthakā tacapariyantaü påraü nānappakārassa asucino paccavekkhati:-- Atthi imasmiü kāye kesā lomā nakhā dantā taco maüsaü nahārå aņņhã aņņhi-mi¤jā vakkaü hadayaü yakanaü kilomakaü pihakaü papphāsaü antaü antaguõaü udariyaü karãsaü pittaü semhaü pubbo lohitaü sedo medu assu vasā {kheëo} siīghānikā lasikā muttaü. Atikkamma ca purisassa chavi-maüsa-lohitaü aņņhiü paccavekkhati. Ayaü dutiyā dassana-samāpatti Puna ca paraü bhante . . . pe . . . atikkamma ca purisassa chavi-maüsa-lohitaü aņņhiü paccavekkhati, purisassa ca vi¤¤āõa-sotaü pajānāti ubhayato abbocchinnaü idha-loke patiņņhita¤ ca {paraloke} patiņņhita¤ ca.
Ayaü tatiyā dassana-samāpatti. Puna ca paraü bhante . . . pe . . . atikkamma ca purisassa chavimaüsa-lohitaü aņņhiü paccavekkhati, purisassa ca vi¤¤āõasotaü pajānāti ubhayato abbocchinnaü idha-loke appatiņņhita¤ ca {paraloke} appatiņņhita¤ ca. Ayaü catutthā dassana-samāpatti. Etad ānuttariyaü bhante dassanasamāpattãsu.
     8. `Aparam pana bhante etad ānuttariyaü yathā Bhagavā dhammaü deseti puggala-pa¤¤attãsu. Satt' ime bhante puggalā, ubhato-bhāga-vimutto, pa¤¤ā-vimutto, kāya-{sakkhã}, diņņhi-ppatto, saddhā-vimutto, dhammānusārã, saddhānusārã. Etad ānuttariyaü bhante puggala-pa¤¤attãsu.
     9. `Aparam pana bhante etad ānuttariyaü yathā Bhagavā dhammaü deseti padhānesu.


#<[page 106]>#
%<106           SAMPASâDANäYA-SUTTANTA             [D. xxviii. 9.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Satt' ime bhante bojjhaīgā, sati-sambojjhaīgo, dhamma-vicaya-sambojjhaīgo, viriyasambojjhaīgo, pãti-sambojjhaīgo, passaddhi-sambojjhaīgo, samādhi-sambojjhaīgo, upekhā-sambojjhaīgo. Etad ānuttariyaü bhante padhānesu.
     10. `Aparam pana bhante etad ānuttariyaü yathā Bhagavā dhammaü deseti paņipadāsu. Catasso imā bhante paņipadā, dukkhā paņipadā dandhābhi¤¤ā, dukkhā paņipadā khippābhi¤¤ā, sukhā paņipadā dandhābhi¤¤ā, sukhā paņipadā khippābhi¤¤ā. Tatra bhante yāyaü paņipadā dukkhā dandhābhi¤¤ā, ayaü bhante paņipadā ubhayen' eva hãnā akkhāyati dukkhattā ca dandhattā ca. Tatra bhante yāyaü paņipadā dukkhā khippābhi¤¤ā, ayaü bhante paņipadā dukkhattā hãnā akkhāyati. Tatra bhante yāyaü paņipadā sukhā dandhābhi¤¤ā, ayaü bhante paņipadā dandhattā hãnā akkhāyati. Tatra bhante yāyaü paņipadā sukhā khippābhi¤¤ā, ayaü bhante paņipadā ubhayen' eva paõãtā akkhāyati sukhattā ca khippattā ca.
Etad ānuttariyaü bhante paņipadāsu.
     11. `Aparam pana bhante etad ānuttariyaü, yathā Bhagavā dhammaü deseti bhassa-samācāre. Idha bhante ekacco na c' eva musāvādåpasaühitaü vācaü bhāsati, na ca vebhåtiyaü na ca {pesuõiyaü} na ca sārambhajaü jayāpekkho, mantā mantā vācam bhāsati nidhānavatiü kālena. Etad ānuttariyaü bhante bhassa-samācāre.
     12. `Aparam pana bhante etad ānuttariyaü, yathā Bhagavā dhammaü deseti purisa-sãla-samācāre. Idha bhante ekacco sacco c' assa saddho ca, na ca kuhako, na ca lapako, na ca nemittiko, na ca nippesiko, na ca lābhena lābhaü nijigiüsitā,


#<[page 107]>#
%<D. xxviii. 13.]        THE EXCELLENCES OF THE BUDDHA         107>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  indriyesu gutta-dvāro, bhojane matta¤¤å, sama-kārã, jāgariyānuyogam anuyutto, atandito āraddha-viriyo, ¤āyã, satimā, kalyāõapaņibhāno, gatimā, dhitimā, mutimā, na ca kāmesu giddho, sato ca nipako ca. Etad ānuttariyaü bhante purisa-sãla-samācāre.
     13. `Aparam pana bhante etad ānuttariyaü yathā Bhagavā dhammaü deseti anusāsana-vidhāsu. Catasso imā bhante anusāsana-vidhā. Jānāti bhante Bhagavā {parapuggalaü} paccattaü yoniso-manasikārā, -- Ayaü puggalo yathānusiņņhaü tathā paņipajjamāno, tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā sotāpanno bhavissati avinipātadhammo niyato sambodhi-parāyano ti. Jānāti bhante Bhagavā {parapuggalaü} paccattaü yoniso-manasikārā, -- Ayaü puggalo yathānusiņņhaü tathā paņipajjamāno, tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā rāga-dosamohānaü tanuttā {sakadāgāmã} bhavissati, sakid eva imaü lokaü āgantvā dukkhass' antaü karissatãti. Jānāti bhante Bhagavā {parapuggalaü} paccattaü yoniso-manasikārā, -- Ayaü puggalo yathānusiņņhaü tathā paņipajjamāno, pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātiko bhavissati, tattha parinibbāyã anāvattidhammo tasmā lokā ti. Jānāti bhante Bhagavā {parapuggalaü} paccattaü yoniso-manasikārā, -- Ayaü puggalo {yathānusiņņhaü} tathā paņipajjamāno āsavānaü khayā anāsavaü ceto-vimuttiü pa¤¤ā-vimuttiü diņņhe va dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharissatãti. Etad ānuttariyaü bhante {anusāsani}-vidhāsu.


#<[page 108]>#
%<108          SAMPASâDANäYA-SUTTANTA             [D. xxviii. 14.>%
     14. `Aparam pana bhante etad ānuttariyaü yathā Bhagavā dhammaü deseti para-puggala-vimutti-¤āõe.
Jānāti bhante Bhagavā para-puggalaü paccattaü yonisomanasikārā -- Ayaü puggalo tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā sotāpanno bhavissati avinipāta-dhammo niyato sambodhi-parāyano ti. Jānāti bhante Bhagavā parapuggalaü paccattaü yoniso-manasikārā, -- Ayaü puggalo tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā rāga-dosa-mohānaü tanuttā sakadāgāmã sakid eva imaü lokaü āgantvā dukkhass' antaü karissatãti. Jānāti bhante Bhagavā paraü puggalaü paccattaü yoniso-manasikārā, -- Ayaü puggalo pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātiko tattha parinibbāyã anāvatti-dhammo tasmā lokā ti. Jānāti bhante Bhagavā paraü puggalaü paccattaü yoniso-manasikārā, -- Ayaü puggalo āsavānaü khayā anāsavaü ceto-vimuttiü pa¤¤ā-vimuttiü diņņhe va dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharissatãti. Etad ānuttariyaü bhante paraü puggalaü vimutti-¤āõe.
     15. `Aparam pana bhante etad ānuttariyaü yathā Bhagavā dhammaü deseti sassata-vādesu. Tayo 'me bhante sassata-vādā. Idha bhante ekacco Samaõo vā Brāhmaõo vā ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya appamādam anvāya sammā-manasikāram anvāya tathā-råpaü ceto-samādhiü phusati, yathā samāhite citte aneka-vihitaü pubbe-nivāsaü anussarati -- seyyathãdaü ekam pi jātiü dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pa¤ca pi jātiyo dasa pi jātiyo vãsatim pi jātiyo tiüsam pi jātiyo cattārãsam pi jātiyo pa¤¤āsam pi jātiyo jāti-satam pi jāti-sahassam pi jāti-sata-sahassam pi anekāni pi jāti-satāni anekāni pi jāti-sahassāni anekāni pi jāti-sata-sahassāni. "Amutrāsiü evaü-nāmo evaügotto evaü-vaõõo evam-āhāro evaü-sukha-dukkha-paņisaüvedã evam-āyu-pariyanto.


#<[page 109]>#
%<D. xxviii. 15.]        THE EXCELLENCES OF THE BUDDHA         109>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  So tato cuto amutra upapādiü. Tatrāpāsiü evaü-nāmo evaü-gotto evaü-vaõõo evamāhāro evaü-sukha-dukkha-paņisaüvedã evam-āyu-pariyanto.
So tato cuto idhåpapanno ti" -- iti sākāraü sa-uddesaü aneka-vihitaü pubbe-nivāsaü anussarati. So evam āha:
"Atãtaü {p' ahaü} addhānaü jānāmi, saüvaņņi vā loko vivaņņi vā ti, -- anāgataü {p' ahaü} addhānaü na jānāmi, {saüvaņņissati} vā loko vivaņņissati vā ti. Sassato attā ca loko ca va¤jho kåņaņņho esika-ņņhāyi-ņņhito, te ca sattā sandhāvanti saüsaranti cavanti upapajjanti, atthi tv eva sassati-saman ti." Ayaü paņhamo sassata-vādo. Puna ca paraü bhante idh' ekacco Samaõo vā Brāhmaõo vā ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya appamādam anvāya sammā-manasikāram anvāya tathāråpaü ceto-samādhiü phusati yathā samāhite citte anekavihitaü pubbe-nivāsaü anussarati -- seyyathãdaü ekam pi saüvaņņa-vivaņņaü dve pi saüvaņņa-vivaņņāni tãõi pi saüvaņņa-vivaņņāni cattāri pi saüvaņņa-vivaņņāni pa¤ca pi saüvaņņa-vivaņņāni dasa pi saüvaņņa-vivaņņāni vãsam pi saüvaņņa-vivaņņāni. "Amutrāsiü evaü-nāmo evaü-gotto evaü-vaõõo evam-āhāro evaü-sukha-dukkha-paņisaüvedã evam-āyu-pariyanto. So tato cuto amutra upapādiü.
Tatrāpāsiü evaü-nāmo evaü-gotto evaü-vaõõo evamāhāro evaü-sukha-dukkha-paņisaüvedã evam-āyu-pariyanto.
So tato cuto idhåpapanno ti" -- iti sākāraü sa-uddesaü aneka-vihitaü pubbe-nivāsaü anussarati. So evam āha:
"Atãtaü kho ahaü addhānaü jānāmi, saüvaņņi pi loko vivaņņi pi loko, anāgataü ca kho ahaü addhānaü jānāmi saüvaņņissati vā loko vivaņņissati vā ti.


#<[page 110]>#
%<110            SAMPASâDANäYA-SUTTANTA              [D. xxviii. 15.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Sassato attā ca loko ca va¤jho kåņaņņho esikaņņhāyiņņhito, te ca sattā sandhāvanti saüsaranti cavanti upapajjanti, atthi tv eva sassati-saman ti." Ayaü dutiyo sassata-vādo. Puna ca paraü bhante idh' ekacco Samaõo vā Brāhmaõo vā ātappam anvāya . . . pe . . . tathā-råpaü ceto samādhiü phusati yathā samāhite citte aneka-vihitaü pubbe-nivāsaü anussarati -- seyyathãdaü dasa pi saüvaņņavivaņņāni vãsatim pi saüvaņņa-vivaņņāni tiüsam pi saüvaņņa-vivaņņāni cattārãsam pi saüvaņņa-vivaņņāni. "Amutrāsiü evaü-nāmo evaü-gotto evaü-vaõõo evam-āhāro evaü-sukha-dukkha-paņisaüvedã evam-āyu-pariyanto. So tato cuto amutra upapādiü. Tatrāpāsiü evaü-nāmo evaügotto evaü-vaõõo evam-āhāro evaü-sukha-dukkha-paņisaüvedã evam-āyu-pariyanto. So tato cuto idhåpapanno ti" -- iti sākāraü sa-uddesaü aneka-vihitaü pubbe-nivāsaü anussarati. So evam āha: "Atãtaü {p' ahaü} addhānaü jānāmi saüvaņņi pi loko vivaņņi pi loko, anāgataü {p' ahaü} addhānaü jānāmi saüvaņņissati pi loko vivaņņissati pi loko ti. Sassato attā ca loko ca va¤jho kåņaņņho esikaņņhāyiņņhito. te ca sattā sandhāvanti saüsaranti cavanti upapajjanti, atthi tv eva sassati-saman ti." Ayaü tatiyo sassatavādo. Etad ānuttariyaü bhante sassata-vādesu.
     16. `Aparam pana bhante etad ānuttariyaü yathā Bhagavā dhammaü deseti pubbe-nivāsānussati-¤āõe.
Idha bhante ekacco Samaõo vā Brāhmaõo vā ātappam anvāya . . . pe . . . tathā-råpaü ceto-samādhiü phusati yathā samāhite citte aneka-vihitaü pubbe-{nivāsaü} anussarati -- seyyathãdaü ekam pi jātiü dve pi jātiyo tisso pi jātiyo catasso pi jātiyo pa¤ca pi jātiyo dasa pi jātiyo vãsatim pi jātiyo tiüsam pi jātiyo cattārãsam pi jātiyo pa¤¤āsam pi jātiyo jāti-satam pi jāti-sahassam pi jātisata-sahassam pi aneke pi saüvaņņa-kappe aneke pi vivaņņa-kappe aneke pi saüvaņņa-vivaņņa-kappe.


#<[page 111]>#
%<D. xxviii. 17.]         THE EXCELLENCES OF THE BUDDHA        111>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "{Amutrāsiü} evaü-nāmo evaü-gotto evaü-vaõõo evam-āhāro evaü-sukha-dukkha-paņisaüvedã evam-āyu-pariyanto. So tato cuto amutra upapādiü. Tatrāpāsiü evaü-nāmo evaügotto evaü-vaõõo evam-āhāro evaü-sukha-dukkha-paņisaüvedã evam-āyu-pariyanto. So tato cuto idhåpapanno ti" -- iti sākāraü sa-uddesaü aneka-vihitaü pubbe-nivāsaü anussarati. Santi bhante devā yesaü na sakkā gaõanāya vā saükhāto vā āyuü saükhātuü, api ca yasmiü yasmiü atta-bhāve abhinivuttha-pubbaü hoti yadi vā råpãsu yadi vā aråpãsu yadi vā sa¤¤ãsu yadi vā asa¤¤ãsu yadi vā nevasa¤¤i-nāsa¤¤ãsu, iti sākāraü sa-uddesaü pubbe-nivāsaü anussarati. Etad ānuttariyaü bhante pubbe-nivāsānussati¤āõe.
     17. `Aparam pana bhante etad ānuttariyaü yathā Bhagavā dhammaü deseti sattānaü cutåpapāta-¤āõe.
Idha bhante ekacco Samaõo vā Brāhmaõo vā ātappam anvāya padhānam anvāya . . . pe . . . tathā-råpaü cetosamādhiü phusati yathā samāhite citte dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne uppajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathā-kammåpage satte pajānāti: "Ime vata bhonto sattā kāya-duccaritena samannāgatā vacã-duccaritena samannāgatā mano-duccaritena samannāgatā ariyānaü upavādakā micchā-diņņhikā micchā-diņņhi-kamma-samādānā, te kāyassa bhedā param maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayam upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāya-sucaritena samannāgatā vacã . . . pe . . . manosucaritena samannāgatā ariyānaü anupavādakā sammādiņņhikā sammā-diņņhi-kamma-samādānā, te kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü upapannā ti."


#<[page 112]>#
%<112             SAMPASâDANäYA-SUTTANTA             [D. xxviii. 17.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathā-kammåpage satte pajānāti.
Etad {ānuttariyaü} bhante sattānaü cutåpapāta-¤āõe.
     18. `Aparam pana bhante etad ānuttariyaü yathā Bhagavā dhammaü deseti iddhi-vidhāsu. Dve 'mā bhante iddhiyo. Atthi bhante iddhi yā sāsavā sa-upadhikā "no ariyā ti" vuccati. Atthi bhante iddhi yā anāsavā anupadhikā "ariyā ti" vuccati. Katamā ca bhante iddhi yā sāsavā sa-upadhikā "no ariyā ti" vuccati? Idha bhante ekacco Samaõo vā Brāhmaõo vā ātappam anvāya padhānam anvāya anuyogam anvāya appamādam anvāya sammā-manasikāram anvāya tathā-råpaü ceto-samādhiü phusati yathā-samāhite citte aneka-vihitaü iddhi-vidhaü paccanubhoti. Eko pi hutvā bahudhā hoti, bahudhā pi hutvā eko hoti, āvibhāvaü tiro-bhāvaü tiro-kuķķaü tiropākāraü tiro-pabbataü asajjamān gacchati seyyathā pi ākāse, paņhaviyā pi ummujja-nimujjaü karoti seyyathā pi udake, udake pi abhijjamāno gacchati seyyathā pi paņhaviyaü, ākāse pi pallaīkena kamati seyyathā pi pakkhi-sakuõo, ime pi candima-suriye evaü-mahiddhike evaü-mahānubhāve pāõinā parimasati parimajjati, yāva Brahma-lokā pi kāyena vasaü vatteti. Ayaü bhante iddhi yā sāsavā sa-upadhikā "no ariyā ti" vuccati. Katamā ca bhante iddhi yā anāsavā anupadhikā "ariyā ti" vuccati? Idha bhante bhikkhu sace ākaīkhati -- "Paņikkåle appaņikkåla-sa¤¤ã vihareyyan ti," appaņikkålasa¤¤ã tattha viharati. Sace ākaīkhati -- "Appaņikkåle paņikkåla-sa¤¤ã vihareyyan ti,"


#<[page 113]>#
%<D. xxviii. 20.]        THE EXCELLENCES OF THE BUDDHA         113>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  paņikkåla-sa¤¤ã tattha viharati. Sace ākaīkhati -- "Paņikkåle ca appaņikkåle ca appaņikkåla-sa¤¤ã vihareyyan ti," appaņikkåla-sa¤¤ã tattha viharati. Sace ākaīkhati -- "{Appaņikkåle} ca paņikkåle ca paņikkåla-sa¤¤ã vihareyyan ti," paņikkåla-sa¤¤ã tattha viharati. Sace ākaīkhati -- "Paņikkåla¤ ca appaņikkåla¤ ca tad ubhayaü abhinivajjetvā upekhako vihareyyaü sato sampajāno ti," upekhako tattha viharati sato sampajāno. Ayaü bhante iddhi anāsavā anupadhikā "ariyā ti" vuccati.
     `Etad ānuttariyaü bhante iddhi-vidhāsu. Tam Bhagavā asesam abhijānāti. Tam Bhagavato asesam abhijānato uttariü abhi¤¤eyyaü n' atthi yad abhijānaü a¤¤o Samaõo vā Brāhmaõo vā Bhagavatā bhiyyo 'bhi¤¤ataro assa yadidaü iddhi-vidhāsu.
     20. `Yan taü bhante saddhena kula-puttena pattabbaü āraddha-viriyena thāmavatā purisa-thāmena purisa-viriyena purisa-parakkamena purisa-dhorayhena, anuppattaü tam Bhagavatā. Na ca bhante Bhagavā kāmesu kāmasukhallikānuyoga-yutto hãnaü gammaü pothujjanikaü anariyaü anattha-saühitaü, na ca atta-kilamathānuyogam anuyutto dukkhaü anariyaü anattha-saühitaü, catunnaü Bhagavā jhānānaü abhicetasikānaü diņņha-dhammasukha-vihārānaü nikāma-lābhã akiccha-lābhã akasira-lābhã.
Sace maü bhante evaü puccheyya -- "Kin nu kho āvuso Sāriputta, ahesuü atãtam addhānaü a¤¤e Samaõā vā Brāhmaõā vā Bhagavatā bhiyyo 'bhi¤¤atarā sambodhiyan ti?" Evaü puņņho ahaü bhante "No ti" vadeyyaü. "Kim pan' āvuso Sāriputta bhavissanti anāgatam addhānaü a¤¤e Samaõā vā Brāhmaõā vā Bhagavatā bhiyyo 'bhi¤¤atarā sambodhiyan ti?" Evaü puņņho ahaü bhante "No ti" vadeyyaü.


#<[page 114]>#
%<114                SAMPASâDANäYA-SUTTANTA             [D. xxviii. 20.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  "Kim pan' āvuso Sāriputta, atth' etarahi a¤¤o Samaõo vā Brāhmaõo vā Bhagavatā bhiyyo '{bhi¤¤ataro} sambodhiyan ti?" Evaü puņņho ahaü bhante "No ti" vadeyyaü. Sace pana maü bhante evaü puccheyya -- "Kin nu kho āvuso Sāriputta ahesuü atãtam addhānaü a¤¤e Samaõā vā Brāhmaõā vā Bhagavatā samasamā sambodhiyan ti?" Evaü puņņho ahaü bhante "Evan ti" vadeyyaü. "Kim pan' āvuso Sāriputta, bhavissanti anāgatam addhānaü a¤¤e Samaõā vā Brāhmaõa vā Bhagavatā samasamā sambodhiyan ti?" Evaü puņņho ahaü bhante "Evan" ti vadeyyaü. "Kim pan' āvuso Sāriputta atth' etarahi a¤¤o Samaõo vā Brāhmaõo Bhagavatā samasamo sambodhiyan ti?" Evaü puņņho ahaü bhante "No ti" vadeyyaü. Sace pana maü bhante evaü puccheyya -- "Kasmā pan' āyasmā Sāriputto ekaccaü abbhanujānāti ekaccaü nābbhanujānātãti?" Evaü puņņho ahaü bhante evaü vyākareyyaü -- "Sammukhā me taü āvuso Bhagavato sutaü, sammukhā paņiggahãtaü:
`Ahesuü atãtam addhānaü arahanto Sammā-Sambuddhā mayā samasamā sambodhiyan ti.' Sammukhā me taü āvuso Bhagavato sutaü, sammukhā paņiggahãtaü: `Bhavissanti anāgataü addhānaü arahanto Sammā-Sambuddhā mayā samasamā sambodhiyan ti.' Sammukhā me taü āvuso Bhagavato sutaü, sammukhā paņiggahãtaü: `Aņņhānam etaü anavakāso yaü ekissā loka-dhātuyā dve arahanto Sammā-Sambuddhā apubbaü acarimaü uppajjeyyuü. N' etaü ņhānaü vijjatãti.' " Kaccāhaü bhante evaü puņņho evaü vyākaramāno vutta-vādã c' eva Bhagavato homi,


#<[page 115]>#
%<D. xxviii. 21.]        THE EXCELLENCES OF THE BUDDHA         115>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  na ca Bhagavantaü abhåtena abbhācikkhāmi, dhammassa cānudhammaü vyākaromi, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaü ņhānaü āgacchatãti.'
     `Taggha tvaü Sāriputta evaü puņņho evaü vyākaramāno vutta-vādã c' eva mama hosi, na ca maü abhåtena abbhācikkhasi, dhammassa cānudhammaü vyākarosi, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaü ņhānaü āgacchatãti.'
     21. Evaü vutte āyasmā Udāyi Bhagavantaü etad avoca:
`Acchariyaü bhante abbhutaü bhante Tathāgatassa appicchatā santuņņhitā sallekhatā, yatra hi nāma Tathāgato evaü mahiddhiko evaü mahānubhāvo, atha ca pana na attānaü {pātu-karissati}. Ekameka¤ ce pi ito bhante dhammaü a¤¤a-titthiyā paribbājakā attani samanupasseyyuü, te tāvataken' eva paņākaü parihareyyuü.
Acchariyaü bhante abbhutaü bhante Tathāgatassa appicchatā santuņņhitā sallekhatā, yatra hi nāma Tathāgato evaü mahiddhiko evaü mahānubhāvo, atha ca pana na attānaü {pātu-karissatãti}.'
     `Passa kho tvaü Udāyi: "Tathāgatassa appicchatā santuņņhitā sallekhatā, yatra hi nāma Tathāgato evaü mahiddhiko evaü mahānubhāvo, atha ca pana na attānaü {pātu-karissatãti}." Ekameka¤ ce pi ito Udāyi dhammaü a¤¤a-titthiyā paribbājakā attani samanupasseyyuü, te tāvataken' eva {paņākaü} parihareyyuü. Passa kho tvaü Udāyi: "Tathāgatassa appicchatā santuņņhitā sallekhatā, yatra hi nāma Tathāgato evaü mahiddhiko evaü mahānubhāvo, atha ca pana na attānaü {pātu-karissatãti}."


#<[page 116]>#
%<116            SAMPASâDANäYA-SUTTANTA             [D. xxviii. 22.>%
     22. Atha kho Bhagavā āyasmantaü Sāriputtaü āmantesi: `Tasmāt iha tvaü Sāriputta imaü dhamma-pariyāyaü abhikkhaõaü bhāseyyāsi bhikkhånaü bhikkhunãnaü upāsakānaü upāsikānaü. Yesam pi hi Sāriputta moghapurisānaü bhavissati Tathāgate kaīkhā vā vimati vā, tesam pi imaü dhamma-pariyāyaü sutvā yā Tathāgate kaīkhā vā vimati vā sā pahãyissatãti.'
     Iti h' idaü āyasmā Sāriputto Bhagavato sammukhā sampasādaü pavedesi. Tasmā imassa veyyākaraõassa `Sampasādanãyan' t' eva adhivacanan ti.
                           Sampasādanãya-Suttantaü
                                   Pa¤camaü.


#<[page 117]>#
%<                                   117>%
                         [xxix.  Pāsādika-Suttanta.]
Evam me sutaü.
     1. Ekaü samayaü Bhagavā Sakkesu viharati. (Vedha¤¤ā nāma Sakyā, tesaü ambavane pāsāde). Tena kho pana samayena Nigaõņho Nāthaputto Pāvāyaü adhunā kālakato hoti. Tassa kālakiriyāya bhinnā Nigaõņhā dvedhikajātā bhaõķana-jātā kalaha-jātā vivādāpannā a¤¤ama¤¤aü mukha-sattãhi vitådantā viharanti -- `Na tvaü imaü dhamma-vinayaü ājānāsi, ahaü imaü dhammavinayaü ājānāmi, kiü tvaü imaü dhamma-vinayaü ājānissasi? -- Micchā-paņipanno tvam asi, aham asmi sammā-paņipanno, -- Sahitam me, asahitan te, -- Pure vacanãyaü pacchā avaca, {pacchā} vacanãyaü pure avaca, -Aviciõõan te viparāvattaü -- âropito te vādo, niggahãto 'si -- Cara vādappamokkhāya, nibbeņhehi vā sace pahosãti.' Vadho yeva kho ma¤¤e Nigaõņhesu Nāthaputtiyesu vattati. Ye pi Nigaõņhassa Nāthaputtassa sāvakā gihã odāta-vasanā,


#<[page 118]>#
%<118            PâSâDIKA-SUTTANTA               [D. xxix. 1.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  te pi Nigaõņhesu Nāthaputtiyesu nibbiõõaråpā viratta-råpā paņivāna-råpā, yathā taü durakkhāte dhamma-vinaye duppavedite aniyyānike anupasamasaüvattanike {asammā-sambuddha}-ppavedite bhinna-thåpe appaņisaraõe.
     2. Atha kho Cundo Samaõuddeso Pāvāyaü vassaü vuttho, yena Sāmagāmo yen' āyasmā ânando ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmantaü ânandaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Cundo Samaõuddeso āyasmantaü ânandaü etad avoca:
     `Nigaõņho bhante Nāthaputto Pāvāyaü adhunā kālakato.
Tassa kālakiriyāya bhinnā Nigaõņhā dvedhika-jātā . . . pe . . . bhinna-thåpe appaņisaraõe ti.'
     Evaü vutte āyasmā ânando Cundaü Samaõuddesaü etad avoca: `Atthi kho idaü āvuso Cunda kathā-pābhataü Bhagavantaü dassanāya, āyām' āvuso Cunda, yena Bhagavā ten' upasaükamissāma, upasaükamitvā etam atthaü Bhagavato ārocessāmāti.'
     `Evaü bhante ti' kho Cundo Samaõuddeso āyasmato ânandassa paccassosi.
     3. Atha kho āyasmā ca ânando Cundo ca Samaõuddeso yena Bhagavā ten' {upasaükamiüsu}, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü {nisãdiüsu.} Ekamantaü nisinno kho āyasmā ânando Bhagavantam etad avoca:
     `Ayaü bhante Cundo Samaõuddeso evam āha -- Nigaõņho Nāthaputto Pāvāyaü adhunā kālakato. Tassa kālakiriyāya bhinnā Nigaõņhā dvedhika-jātā . . . pe . . . bhinna-thåpe appaņisaraõe ti.
     `Evaü h' etaü Cunda hoti durakkhāte dhamma-vinaye duppavedite aniyyānike anupasama-saüvattanike asammāsambuddha-ppavedite.


#<[page 119]>#
%<D. xxix. 5.]          TEACHER, TEACHING, AND DISCIPLE        119>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 
     4. Idha Cunda satthā ca hoti asammā-sambuddho;
dhammo ca durakkhāto duppavedito aniyyāniko anupasamasaüvattaniko asammāsambuddha-ppavedito; sāvako ca tasmiü dhamme na dhammānudhamma-{paņipanno} viharati na sāmãci-paņipanno na anudhamma-cāri, vokkamma ca tamhā dhammā vattati. So evam assa vacanãyo -- `Tassa te āvuso lābhā, tassa te suladdhaü, satthā ca te asammāsambuddho, dhammo ca durakkhāto duppavedito {aniyyāniko} anupasama-saüvattaniko asammāsambuddha-ppavedito, tva¤ ca tasmiü dhamme na dhammānudhammapaņipanno viharasi na sāmãci-paņipanno na anudhammacārã, vokkamma ca tamhā dhammā vattasãti.' Iti kho Cunda {satthā} pi tattha gārayho, dhammo pi tattha gārayho, sāvako ca tattha evaü pāsaüso. Yo kho Cunda evaråpaü sāvakaü evaü vadeyya -- `Et' āyasmā tathā paņipajjatu yathā te satthārā dhammo desito pa¤¤atto ti,' yo ca samādapeti ya¤ ca samādapeti yo ca samādapito tathattāya paņipajjati, sabbe te bahuü apu¤¤aü pasavanti.
Taü kissa hetu? Evaü h' etaü Cunda hoti durakkhāte dhamma-vinaye duppavedite aniyyānike anupasama-saüvattanike asammāsambuddha-ppavedite.
     5. Idha pana Cunda satthā ca hoti asammā-sambuddho, dhammo ca durakkhāto duppavedito aniyyāniko anupasamasaüvattaniko asammāsambuddha-ppavedito, {sāvako} ca tasmiü dhamme dhammānudhamma-paņipanno viharati sāmãci-paņipanno anudhamma-cārã, samādāya taü dhammaü vattati. So evam assa vacanãyo -- `Tassa te āvuso alābhā, tassa te dulladdhaü, satthā ca te asammāsambuddho,


#<[page 120]>#
%<120               PâSâDIKA-SUTTANTA               [D. xxix. 5.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  dhammo ca durakkhāto duppavedito aniyyāniko anupasama-saüvattaniko asammāsambuddha-ppavedito, tva¤ ca tasmiü dhamme dhammānudhammapaņipanno viharasi sāmãci-paņipanno anudhamma-cārã, samādāya taü dhammaü vattasãti.' Iti kho Cunda satthā pi tattha gārayho, dhammo pi tattha gārayho, sāvako pi tattha evaü gārayho. Yo kho Cunda evaråpaü sāvakaü evaü vadeyya -- `Addhā yasmā ¤āya-paņipanno ¤āyam ārādhessatãti,' yo ca pasaüsati ya¤ ca pasaüsati yo ca pasattho bhiyyoso-mattāya viriyaü ārabhati, sabbe te bahuü apu¤¤aü pasavanti. Taü kissa hetu? Evaü h' etaü Cunda hoti durakkhāte dhamma-vinaye duppavedite aniyyānike anupasama-saüvattanike {asammā-sambuddha}ppavedite.
     6. Idha pana Cunda satthā ca hoti Sammā-Sambuddho dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaüvattaniko SammāSambuddha-ppavedito, sāvako ca tasmiü dhamme na dhammānudhamma-paņipanno viharati na sāmãci-paņipanno na anudhamma-cārã, vokkamma ca tamhā dhammā vattati. So evam assa vacanãyo -- `Tassa te āvuso alābhā, tassa te dulladdhaü, satthā ca te SammāSambuddho, dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasama-saüvattaniko SammāSambuddha-ppavedito, tva¤ ca tasmiü dhamme na dhammānudhamma-paņipanno viharasi na sāmãci-paņipanno na anudhamma-cārã, vokkamma ca tamhā dhammā vattasãti.' Iti kho Cunda satthā pi tattha pāsaüso, dhammo pi tattha pāsaüso, sāvako ca tattha evaü gārayho. Yo kho Cunda evaråpaü sāvakaü evaü vadeyya -- `Et' āyasmā tathā paņipajjatu yathā te satthārā dhammo desito pa¤¤atto ti,' yo ca samādapeti ya¤ ca samādapeti yo ca samādapito tathattāya paņipajjati, sabbe te bahuü pu¤¤aü pasavanti. Taü kissa hetu? Evaü h' etaü Cunda hoti svākkhāte dhammavinaye suppavedite niyyānike upasama-saüvattanike SammāSambuddha-ppavedite.


#<[page 121]>#
%<D. xxix. 8.]          TEACHER, TEACHING, AND DISCIPLE        121>%
     7. Idha pana Cunda satthā ca hoti Sammā-Sambuddho, dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaüvattaniko SammāSambuddha-ppavedito, sāvako ca tasmiü dhamme dhammānudhamma-paņipanno viharati sāmãci-paņipanno anudhamma-cārã, samādāya taü dhammaü vattati. So evam assa vacanãyo -- `Tassa te āvuso lābhā, tassa te suladdhaü, satthā ca te arahaü {Sammā-} Sambuddho dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasama-saüvattaniko SammāSambuddha-ppavedito, tva¤ ca tasmiü dhamme dhammānudhamma-paņipanno viharasi, sāmãci-paņipanno anudhamma-cārã, samādāya taü dhammaü vattasãti.' Iti kho Cunda satthā pi tattha pāsaüso, dhammo pi tattha pāsaüso, sāvako pi tattha evaü pāsaüso. Yo kho Cunda evaråpaü sāvakaü evaü vadeyya -- `Addhā yasmā ¤āya-paņipanno {¤āyaü} ārādhessatãti,' yo ca pasaüsati ya¤ ca pasaüsati, yo ca pasattho bhiyyosomattāya viriyaü ārabhati, sabbe te bahuü pu¤¤aü pasavanti. Taü kissa hetu? Evaü h' etaü Cunda hoti svākkhāte dhamma-vinaye suppavedite niyyānike upasamasaüvattanike SammāSambuddha-ppavedite.
     8. Idha pana Cunda satthā ca loke udapādi arahaü Sammā-Sambuddho, dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasama-saüvattaniko SammāSambuddha-ppavedito, avi¤¤āpitatthā c' assa honti sāvakā saddhamme, na ca tesaü kevalaü paripåraü brahmacariyaü āvikataü hoti uttāni-kataü sabba-saīgāha-pada-kataü sappāņihãrakataü yāvad eva manussehi suppakāsitaü,


#<[page 122]>#
%<122               PâSâDIKA-SUTTANTA               [D. xxix. 8.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  atha nesaü satthuno antaradhānaü hoti. Evaråpo kho Cunda satthā sāvakānaü kālakato anutappo hoti. Taü kissa hetu? `Satthā ca no loke udapādi arahaü SammāSambuddho, dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasama-saüvattaniko SammāSambuddha-ppavedito, avi¤¤āpitatthā c' amha saddhamme, na ca no kevalaü paripåraü brahmacariyaü āvikataü hoti uttāni-kataü sabbasaīgāha-pada-kataü sappāņihãra-kataü yāvad eva manussehi suppakāsitaü, atha no satthuno antaradhānaü hotãti.' Evaråpo kho Cunda satthā sāvakānaü kālakato anutappo hoti.
     9. Idha pana Cunda satthā ca loke udapādi arahaü Sammā-Sambuddho, dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasama-saüvattaniko SammāSambuddha-ppavedito, vi¤¤āpitatthā c' assa honti sāvakā saddhamme, kevala¤ ca tesaü paripåraü brahmacariyaü āvikataü hoti uttāni-kataü sabba-saīgāha-pada-kataü sappāņihãra-kataü yāvad eva manussehi suppakāsitaü, atha nesaü satthuno antaradhānaü hoti. Evaråpo kho Cunda satthā sāvakānaü kālakato ananutappo hoti. Taü kissa hetu? `Satthā ca no loke udapādi arahaü Sammā-Sambuddho, dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasamasaüvattaniko SammāSambuddha-ppavedito, vi¤¤āpitatthā c' amha saddhamme, kevala¤ ca no paripåraü brahmacariyaü āvikataü hoti uttāni-kataü sabba-saīgāha-padakataü sappāņihãra-kataü yāvad eva manussehi suppakāsitaü,


#<[page 123]>#
%<D. xxix. 12.]        CONDITIONS OF A PERFECT RELIGION        123>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  atha no satthuno antaradhānaü hotãti.' Evaråpo kho Cunda satthā sāvakānaü kālakato ananutappo hoti.
     10. Etehi ce pi Cunda aīgehi samannāgataü brahmacariyaü hoti, no ca kho satthā hoti thero ratta¤¤å cirapabbajito addha-gato vayo anuppatto, evaü taü brahmacariyaü aparipåraü hoti ten' aīgena. Yato ca kho Cunda etehi c' eva aīgehi samannāgataü brahmacariyaü hoti, satthā ca hoti thero ratta¤¤å cira-pabbajito addhagato vayo anuppatto, evan taü brahmacariyaü paripåraü hoti ten' aīgena.
     11. Etehi ce pi Cunda aīgehi samannāgataü brahmacariyaü hoti, satthā ca hoti thero ratta¤¤å cira-pabbajito addha-gato vayo anuppatto, no ca kho assa therā bhikkhå sāvakā honti vyattā vinãtā visāradā patta-yogakkhemā, alaü samakkhātuü saddhammassa, alaü uppannaü parappavādaü sahadhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desetuü; evaü taü brahmacariyaü aparipåraü hoti ten' aīgena.
     12. Yato ca kho Cunda etehi c' eva aīgehi samannāgataü brahmacariyaü hoti, satthā ca hoti thero ratta¤¤å cira-pabbajito addha-gato vayo anuppatto, therā c' assa bhikkhå sāvakā honti . . . pe . . . no ca khv assa majjhimā bhikkhå sāvakā honti . . . pe . . . majjhimā 'ssa bhikkhå sāvakā honti . . . pe . . . no ca khv assa navā bhikkhå sāvakā honti . . . pe . . . navā c' assa bhikkhå sāvakā honti . . . pe . . . no ca khv assa therā bhikkhuniyo sāvikā honti . . . pe . . . therā c' assa bhikkhuniyo sāvikā honti . . . pe . . . no ca khv assa majjhimā bhikkhuniyo sāvikā honti


#<[page 124]>#
%<124            PâSâDIKA-SUTTANTA               [D. xxix. 12.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  . . . pe . . . majjhimā c' assa {bhikkhuniyo} sāvikā honti . . . pe . . . no ca khv assa navā bhikkhuniyo sāvikā honti . . . pe . . . navā c' assa bhikkhuniyo sāvikā honti . . . pe . . . no ca khv assa upāsakā sāvakā honti gihã odāta-vasanā brahmacārino
     . . . pe . . . upāsakā c' assa sāvakā honti gihã odātavasanā brahmacārino . . . pe . . . no ca khv assa upāsakā sāvakā honti gihã odāta-vasanā kāma-bhogino . . . pe . . . upāsakā c' assa sāvakā honti gihã odāta-vasanā kāmabhogino . . . pe . . . no ca khv assa upāsikā sāvikā honti gihiniyo odāta-vasanā brahmacāriniyo . . . pe . . . upāsikā c' assa sāvikā honti gihiniyo odāta-vasanā brahmacāriniyo . . . pe . . . no ca khv assa upāsikā sāvikā honti gihiniyo odāta-vasanā kāma-bhoginiyo . . . pe . . . upāsikā c' assa sāvikā honti gihiniyo odāta-vasanā kāmabhoginiyo . . . pe . . . no ca khv assa brahmacariyaü iddha¤ c' eva hoti phãta¤ ca vitthārikaü bāhu-ja¤¤aü
puthu-bhåtaü yāvad eva-manussehi suppakāsitaü . . . pe
     . . . brahmacariyaü c' assa hoti iddha¤ c' eva phãta¤ ca vitthārikaü bāhu-ja¤¤aü puthu-bhåtaü yāvad eva manussehi suppakāsitaü, no ca kho lābhagga-yasagga-ppattaü, evan taü brahmacariyaü aparipåraü hoti ten' {aīgena}.
     13. Yato ca kho Cunda etehi c' eva aīgehi {samannāgataü} brahmacariyaü hoti satthā ca hoti thero ratta¤¤å cirapabbajito addha-gato vayo anuppatto, therā c' assa bhikkhå sāvakā honti vyattā vinãtā . . . pe . . . sappāņihāriyaü dhammaü desetuü, majjhimā c' assa bhikkhå sāvakā honti, navā c' assa bhikkhå sāvakā honti, therā c' assa bhikkhuniyo sāvikā honti, majjhimā c' assa bhikkhuniyo sāvikā honti, navā c' assa bhikkhuniyo sāvikā honti, upāsakā c' assa sāvakā honti gihã odāta-vasanā brahmacārino,


#<[page 125]>#
%<D. xxix. 15.]       CONDITIONS OF A PERFECT RELIGION         125>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  upāsakā c' assa sāvakā honti gihã odāta-vasanā kāma-bhogino, upāsikā c' assa sāvikā honti gihiniyo odātavasanā brahmacāriniyo, upāsikā c' assa sāvikā honti gihiniyo odāta-vasanā kāma-bhoginiyo, brahmacariyaü c' assa hoti iddha¤ c' eva phãta¤ ca vitthārikaü bāhuja¤¤aü puthu-bhåtaü yāvad eva manussehi suppakāsitaü lābhagga-yasagga-ppatta¤ ca, evaü taü brahmacariyaü paripåraü hoti ten' aīgena.
     14. Ahaü kho pana Cunda etarahi satthā loke uppanno arahaü Sammā-Sambuddho, dhammo ca svākkhāto suppavedito niyyāniko upasama-saüvattaniko SammāSambuddha-ppavedito, vi¤¤āpitatthā ca me sāvakā saddhamme, kevala¤ ca tesaü paripåraü brahmacariyaü āvikataü uttāni-kataü saīgāha-pada-kataü sappāņihãrakataü yāvad eva manussehi suppakāsitaü. Ahaü kho pana Cunda etarahi satthā thero ratta¤¤å cira-pabbajito addha-gato vayo anuppatto.
     15. Santi kho pana me Cunda etarahi therā bhikkhå sāvakā vyattā vinãtā visāradā patta-yoga-kkhemā, alaü samakkhātuü saddhammassa, alaü uppannaü parappavādaü sahadhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desetuü. Santi kho pana me Cunda majjhimā bhikkhå sāvakā vyattā. Santi kho pana me Cunda etarahi navā bhikkhå sāvakā. Santi kho pana me Cunda etarahi therā bhikkhuniyo sāvikā. Santi kho pana me Cunda etarahi majjhimā bhikkhuniyo sāvikā.
Santi kho pana me Cunda etarahi navā bhikkhuniyo sāvikā. Santi kho pana me Cunda etarahi upāsakā sāvakā gihã odāta-vasanā brahmacārino. Santi kho pana me Cunda etarahi upāsakā sāvakā gihã odāta-vasanā kāmabhogino. Santi kho pana me Cunda etarahi upāsikā sāvikā gihiniyo odāta-vasanā brahmacāriniyo. Santi kho pana me Cunda etarahi upāsikā sāvikā gihiniyo odātavasanā kāma-bhoginiyo


#<[page 126]>#
%<126              PâSâDIKA-SUTTANTA               [D. xxix. 15.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  . . . pe . . . etarahi kho pana me Cunda brahmacariyaü iddha¤ ca phãta¤ ca vitthārikaü bāhu-ja¤¤aü puthu-bhåtaü {yāvad} eva manussehi suppakāsitaü.
     16. Yāvatā kho Cunda etarahi satthāro loke uppannā, nāhaü Cunda a¤¤aü ekaü satthāram pi samanupassāmi evaü lābhagga-yasagga-ppattaü yatharivāhaü. Yāvatā kho Cunda etarahi saüghā vā gaõā loke uppannā, nāhaü Cunda a¤¤aü ekaü saüghaü pi samanupassāmi evaü lābhagga-yasagga-ppattaü yathariva Cunda bhikkhusaīgho. Yaü kho taü Cunda sammā-vadamāno vadeyya -- `Sabbākāra-sampannaü sabbākāra-paripåraü anånaü anadhikaü svākkhātaü kevala-paripåraü brahmacariyaü suppakāsitan ti,' idam eva taü sammā-vadamāno vadeyya -- `Sabbākāra-sampannaü . . . pe . . . brahmacariyaü suppakāsitan ti.' Uddako sudaü Cunda Rāmaputto evaü vācaü bhāsati: `Passan na passatãti.' Ki¤ ca passan na passatãti?  Khurassa sādhu-nisitassa talam assa passati, dhāra¤ ca kho tassa na passati. Idaü vuccati Cunda -`Passan na passatãti.' Taü kho pan' etaü Cunda -Uddakena Rāmaputtena bhāsitaü hãnaü gammaü pothujjanikaü anariyaü anattha-saühitaü khuram eva sandhāya. Ya¤ ca taü Cunda sammā-vadamāno vadeyya --


#<[page 127]>#
%<D. xxix. 17.]               RâMAPUTTA'S SAYING               127>%
`Passaü na passatãti,' idam eva taü sammā-vadamāno vadeyya -- `Passaü na passatãti.' {Ki¤ ca} passaü na passatãti? Evaü sabbākāra-sampannaü sabbākāra-paripåraü anånaü anadhikaü svākkhātaü kevala-paripåraü brahmacariyaü suppakāsitan ti. Iti h' etaü passati, idam ettha apakaķķheyya, evan taü parisuddhataraü assāti. Iti h' etaü na passati, idam ettha upakaķķheyya, evan taü paripåraü assāti. Iti h' etaü na passati, idaü vuccati -`Passaü na passatãti.' Yaü kho taü Cunda sammāvadamāno vadeyya -- `Sabbākāra-sampannaü . . . pe . . . brahmacariyaü suppakāsitan ti,' idam etaü sammāvadamāno vadeyya -- `Sabbākāra-sampannaü sabbākāraparipåraü anånaü anadhikaü svākkhātaü kevala-paripåraü brahmacariyaü suppakāsitan ti.'
     17. Tasmāt iha Cunda ye vo mayā dhammā abhi¤¤ā desitā, tattha sabbeh' eva saīgamma samāgamma atthena atthaü vya¤janena vya¤janaü saīgāyitabbaü na vivaditabbaü, yathayidaü brahmacariyaü addhaniyaü assa cira-ņņhitikaü, tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü.
Katame ca te Cunda mayā dhammā abhi¤¤ā desitā yattha sabbeh' eva saīgamma samāgamma atthena atthaü vya¤janena vya¤janaü saīgāyitabbaü na vivaditabbaü, yathayidaü brahmacariyaü addhaniyaü assa cira-ņņhitikaü, tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya {lokānukampāya} atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü? Seyyathãdaü cattāro satipaņņhānā, cattāro samma-{ppadhānā,} cattāro iddhi-pādā, pa¤c' indriyāni, pa¤ca balāni, satta bojjhaīgā,


#<[page 128]>#
%<128               PâSâDIKA-SUTTANTA               [D. xxix. 17.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  ariyo aņņhaīgiko Maggo. Ime kho te Cunda dhammā mayā abhi¤¤ā desitā, yattha sabbeh' eva saügamma samāgamma atthena atthaü vya¤janena vya¤janaü saīgāyitabbaü na vivaditabbaü, yathayidaü brahmacariyaü addhaniyaü assa cira-{ņņhitikaü}, tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü.
     18. Tesa¤ ca vo Cunda samaggānaü sammodamānānaü avivadamānānaü sikkhitabbaü, a¤¤ataro sabrahmacārã saīghe dhammaü bhāseyya. Tatra ce tumhākaü evam assa -- `Ayaü kho āyasmā attha¤ c' eva micchā {gaõhāti}, vya¤janāni ca micchā ropetãti,' tassa n' eva abhinanditabbaü na paņikkositabbaü. Anabhinanditvā appaņikkositvā so evam assa vacanãyo -- `Imassa nu kho āvuso atthassa imāni vā vya¤janāni etāni vā vya¤janāni, katamāni opāyikatarāni; imesaü vā vya¤janānaü ayaü vā attho eso vā attho, katamo opāyikataro ti?' So ce evaü vadeyya -- `Imassa kho āvuso atthassa imān' eva vya¤janāni opāyikatarāni yāni c' eva etāni, imesaü vya¤janānaü ayam eva attho opāyikataro yo c' eva eso ti,' so n' eva ussādetabbo na apasādetabbo. Anussādetvā na apasādetvā so va sādhukaü sa¤¤āpetabbo, tassa ca atthassa tesa¤ ca vya¤janānaü nisantiyā.
     19. Aparo pi ce Cunda sabrahmacārã saīghe dhammaü bhāseyya. Tatra ce tumhākaü evam assa -- `Ayaü kho āyasmā atthaü hi kho micchā gaõhāti, vya¤janāni sammā ropetãti,'


#<[page 129]>#
%<D. xxix. 22.]           PRINCIPLES AND APPLICATIONS          129>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  tassa n' eva abhinanditabbaü na paņikkositabbaü. Anabhinanditvā appaņikkositvā so evam assa vacanãyo -- `Imesaü nu kho āvuso vya¤janānaü ayaü vā attho eso vā attho, katamo opāyikataro ti?' So ce evaü vadeyya -- `Imesaü kho āvuso vya¤janānaü ayam eva attho opāyikataro, yo c' eva eso ti,' so n' eva ussādetabbo na apasādetabbo. Anussādetvā anapasādetvā so yeva sādhukaü sa¤¤āpetabbo tass' ev' atthassa nisantiyā.
     20. Aparo pi ce Cunda sabrahmacārã saīghe dhammaü bhāseyya, tatra ce tumhākaü evam assa -- `Ayaü kho āyasmā atthaü hi kho sammā gaõhāti, vya¤janāni micchā ropetãti,' tassa n' eva abhinanditabbaü na paņikkositabbaü.
Anabhinanditvā appaņikkositvā so evam assa vacanãyo -`Imassa nu kho āvuso atthassa imāni ca vya¤janāni etāni vā vya¤janāni, katamāni opāyikatarānãti?' So ce evaü vadeyya -- `Imassa nu kho āvuso atthassa imān' eva vya¤janāni opāyikatarāni, yāni c' eva etānãti,' so n' eva ussādetabbo na apasādetabbo. Anussādetvā anapasādetvā so yeva sādhukaü sa¤¤āpetabbo tesaü ¤eva vya¤janānaü nisantiyā.
     21. Aparo pi ce Cunda sabrahmacārã saīghe dhammaü bhāseyya, tatra ce tumhākaü evam assa -- `Ayaü kho āyasmā atthaü ¤eva sammā gaõhāti, vya¤janāni sammā ropetãti,' tassa `Sādhåti' bhāsitaü abhinanditabbaü anumoditabbaü. Tassa `Sādhåti' bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā so evam assa vacanãyo -- `Lābhā no āvuso, suladdhaü no āvuso, ye mayaü āyasmantaü tādisaü sabrahmacāriü passāma evaü atthåpetaü vya¤janåpetan ti.'
     22. Navaü ahaü Cunda diņņha-dhammikānaü yeva āsavānaü saüvarāya dhammaü desemi.


#<[page 130]>#
%<130              PâSâDIKA-SUTTANTA               [D. xxix. 22.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Na panāhaü Cunda samparāyikānaü yeva āsavānaü paņighātāya dhammaü desemi, diņņha-dhammikānaü c' evāhaü Cunda āsavānaü saüvarāya dhammaü desemi samparāyikāna¤ ca āsavānaü paņighātāya. Tasmāt iha Cunda yaü vo mayā cãvaraü anu¤¤ātaü, alaü vo taü yāvad eva sãtassa paņighātāya, uõhassa paņighātāya, ķaüsa-makasa-vātātapasiriüsapa-samphassānaü paņighātāya yāvad eva hirikopãna-paņicchādanatthaü. Yo vo mayā piõķapāto anu¤¤āto, alaü vo so yāvad eva imassa kāyassa ņhitiyā yāpanāya vihiüsåparatiyā brahmacariyānuggahāya -- `Iti purāõa¤ ca vedanaü paņihaīkhāmi nava¤ ca vedanaü na {uppādessāmi}, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti.' Yaü vo mayā senāsanaü anu¤¤ātaü, alaü vo taü yāvad eva sãtassa paņighātāya uõhassa paņighātāya daüsa-makasa-{vātātapa}-siriüsapa-samphassānaü paņighātāya yāvad eva utu-parissaya-vinodakaü paņisallāõārāmatthaü. Yo vo mayā {gilāna-paccaya}-bhesajja-parikkhāro anu¤¤āto, alaü vo so yāvad eva uppannānaü veyyābādhikānaü vedanānaü paņighātāya abyāpajjhaparamatāyāti.
     23. ōhānaü kho pan' etaü Cunda vijjati, yaü a¤¤a-titthiyā paribbājakā evaü vadeyyuü -- `Sukhallikānuyogam anuyuttā Samaõā Sakya-puttiyā viharantãti.' Evaü vādino Cunda a¤¤a-titthiyā paribbājakā evam assu vacanãyā -- `Katamo so āvuso sukhallikānuyogo? Sukhallikānuyogā pi hi bahå aneka-vihitā nāna-ppakārakā ti.' Cattāro 'me Cunda sukhallikānuyogā hãnā gammā pothujjanikā anariyā anattha-saühitā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattanti. Katame cattāro? Idha Cunda ekacco bālo pāõe vadhitvā attānaü sukheti pãõeti, ayaü paņhamo sukhallikānuyogo. Puna ca paraü Cunda idh' ekacco adinnaü ādiyitvā attānaü sukheti pãõeti,


#<[page 131]>#
%<D. xxix. 24.]            THE PURSUIT OF HAPPINESS            131>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  ayaü dutiyo sukhallikānuyogo. Puna ca paraü Cunda idh' ekacco musā-bhaõitvā attānaü sukheti pãõeti, ayaü tatiyo sukhallikānuyogo. Puna ca paraü Cunda idh' ekacco pa¤cahi kāma-guõehi samappito samaīgi-bhåto parivāreti, ayaü catuttho sukhallikānuyogo. Ime kho Cunda cattāro sukhallikānuyogā hãnā gammā pothujjanikā anariyā anattha-saühitā na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattanti.
     24. ōhānaü kho pan' etaü Cunda vijjati, yaü a¤¤atitthiyā evaü puccheyyuü -- `Ime cattāro sukhallikānuyoge anuyuttā Samaõā Sakya-puttiyā viharantãti?' Te `Mā h' evan 'ti 'ssu vacanãyā, na vo te sammā {vadamānā} vadeyyuü, abbhācikkheyyuü vo te asatā abhåtena.
Cattāro 'me Cunda sukhallikānuyogā ekanta-nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya saüvattanti. Katame cattāro? Idha Cunda bhikkhu vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü {savicāraü} vivekajaü pãti-sukhaü paņhamajjhānaü upasampajja viharati. Ayaü paņhamo sukhallikānuyogo. Puna ca paraü Cunda bhikkhu vitakkavicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãti-sukhaü dutiya-jjhānaü upasampajja viharati. Ayaü dutiyo sukhallikānuyogo. Puna ca paraü Cunda bhikkhu pãtiyā ca virāgā . . . pe . . . ayaü tatiyo sukhallikānuyogo.
Puna ca paraü Cunda bhikkhu sukhassa ca pahānā . . .


#<[page 132]>#
%<132               PâSâDIKA-SUTTANTA               [D. xxix. 24.>%
pe . . . ayaü catuttho sukhallikānuyogo. Ime kho Cunda cattāro sukhallikānuyogā ekanta-nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya saüvattanti. ōhānaü kho pan' etaü Cunda vijjati yaü a¤¤atitthiyā paribbājakā evaü vadeyyuü -- `Ime cattāro sukhallikānuyoge anuyuttā Samaõā Sakya-puttiyā viharantãti.' Te `Evan' ti 'ssu vacanãyā, sammā vo te vadamānā vadeyyuü, na vo te abbhācikkheyyuü asatā abhåtena.
     25. ōhānaü kho pan' etaü Cunda vijjati yaü a¤¤a titthiyā paribbājakā evaü vadeyyuü -- `Ime pana āvuso cattāro sukhallikānuyoge anuyuttānaü viharataü kati phalāni kat' ānisaüsā pāņikaīkhā ti?' {Evaü-vādino} Cunda a¤¤a-titthiyā paribbājakā evam assu vacanãyā -`Ime kho āvuso cattāro sukhallikānuyoge anuyuttānaü viharataü cattāri phalāni cattāro ānisaüsā pāņikaīkhā.
Katame cattāro? Idh' āvuso bhikkhu tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā sotāpanno hoti avinipāta-dhammo niyato sambodhi-parāyano. Idaü paņhamaü phalaü paņhamo ānisaüso. Puna ca paraü āvuso bhikkhu tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā rāga-dosa-mohānaü tanuttā {sakadāgāmã} hoti sakid eva imaü lokaü āgantvā dukkhass' antaü karoti. Idaü dutiyaü phalaü dutiyo ānisaüso. Puna ca paraü āvuso bhikkhu pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātiko hoti tattha parinibbāyã anāvatti-dhammo tasmā lokā. Idaü tatiyaü phalaü tatiyo ānisaüso. Puna ca paraü āvuso bhikkhu āsavānam khayā anāsavaü ceto-vimuttim pa¤¤ā-vimuttiü diņņhe va dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Idaü catutthaü phalaü catuttho ānisaüso. Ime kho āvuso cattāro sukhallikānuyoge anuyuttānaü viharataü imāni cattāri phalāni cattāro ānisaüsā pāņikaīkhā ti.'
     26. ōhānaü kho pan' etaü Cunda vijjati yaü a¤¤atitthiyā paribbājakā evaü vadeyyuü


#<[page 133]>#
%<D. xxix. 26.]           HOW THE ARAHAT CANNOT FALL           133>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  -- `Aņņhita-dhammā Samaõā Sākya-puttiyā viharantãti.' {Evaü-vādino} Cunda a¤¤a-titthiyā paribbājakā evam assu vacanãyā -- `Atthi kho āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā SammāSambuddhena sāvakānaü dhammā desitā pa¤¤attā {yāva-} jãvaü anatikkamanãyā. Seyyathā pi āvuso inda-khãlo vā ayo-khãlo vā gambhãra-nemo sunikhāto acalo asampavedhã, evam eva kho āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-Sambuddhena sāvakānaü dhammā desitā pa¤¤attā {yāva-}jãvaü anatikkamanãyā. Yo so āvuso bhikkhu arahaü khãõāsavo vusitavā kata-karaõãyo ohita-bhāro anuppattasadattho {parikkhãõa}-bhava-saüyojano sammad-a¤¤ā vimutto, abhabbo so nava ņhānāni ajjhācarituü.
 Abhabbo āvuso khãõāsavo bhikkhu sa¤cicca pāõaü jãvitā voropetuü. Abhabbo khãõāsavo bhikkhu adinnaü theyyasaükhātaü ādātuü. Abhabbo khãõāsavo bhikkhu methunaü dhammaü paņisevituü. Abhabbo khãõāsavo bhikkhu sampajāna-musā bhāsituü. Abhabbo khãõāsavo bhikkhu sannidhi-kārakaü kāme paribhu¤jituü, seyyathā pi pubbe agāriya-bhåto. Abhabbo khãõāsavo bhikkhu chandāgatiü gantuü. Abhabbo khãõāsavo bhikkhu dosāgatiü gantuü. Abhabbo khãõāsavo bhikkhu mohāgatiü gantuü. Abhabbo khãõāsavo bhikkhu bhayāgatiü gantuü.
Yo so āvuso bhikkhu arahaü khãõāsavo vusitavā katakaraõãyo ohita-bhāro anuppatta-sadattho parikkhãõa-bhavasaüyojano sammad-a¤¤ā vimutto, abhabbo so imāni nava ņhānāni ajjhācaritun ti.'


#<[page 134]>#
%<134             PâSâDIKA-SUTTANTA               [D. xxix. 27.>%
     27. ōhānaü kho pan' etaü Cunda vijjati yaü a¤¤atitthiyā paribbājakā evaü vadeyyuü -- `Atãtaü kho addhānaü ārabbha Samaõo Gotamo atãrakaü ¤āõa-dassanaü pa¤¤āpeti, no ca kho anāgataü addhānaü ārabbha atãrakaü ¤āõa-dassanaü pa¤¤āpeti; tayidaü kiü su tayidaü kathaü såti?' Ten' eva a¤¤a-titthiyā paribbājakā a¤¤a-vihitakena ¤āõa-dassanena a¤¤a-vihitakaü ¤āõadassanaü pa¤¤āpetabbaü ma¤¤anti, yatheriva bālā avyattā. Atãtaü kho Cunda addhānaü ārabbha Tathāgatassa satānusāri-vi¤¤āõaü hoti. So yāvatakaü ākaīkhati tāvatakaü anussarati. Anāgata¤ ca kho addhānaü ārabbha Tathāgatassa bodhijaü ¤āõaü uppajjati -- `Ayam antimā jāti, n' atthi dāni punabbhavo ti.'
     28. Atãta¤ ce pi Cunda hoti abhåtaü atacchaü anatthasaühitaü, na taü Tathāgato vyākaroti. Atãtaü ce pi Cunda hoti bhåtaü tacchaü anattha-saühitaü, tam pi Tathāgato na vyākaroti. Atãtaü ce pi Cunda hoti bhåtaü tacchaü attha-saühitaü, tatra kāla¤¤å hoti Tathāgato tassa pa¤hassa veyyākaraõāya. Anāgataü ce pi Cunda hoti abhåtaü atacchaü anattha-saühitaü, na taü Tathāgato vyākaroti. Anāgataü ce pi Cunda hoti bhåtaü tacchaü anattha-saühitaü, tam pi Tathāgato na vyākaroti.
Anāgataü ce pi Cunda hoti bhåtaü tacchaü atthasaühitaü tatra kāla¤¤å hoti Tathāgato tassa pa¤hassa veyyākaraõāya saükhittaü. Paccuppannaü ce pi Cunda hoti abhåtaü atacchaü anattha-saühitaü, na taü Tathāgato vyākaroti. Paccuppannaü ce pi Cunda hoti bhåtaü tacchaü anattha-saühitaü,


#<[page 135]>#
%<D. xxix. 30.]        CHARACTERISTICS OF THE TATHAGATA        135>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  tam pi Tathāgato na vyākaroti.
{Paccuppannaü} ce pi Cunda hoti bhåtaü tacchaü atthasaühitaü, tatra kāla¤¤å hoti Tathāgato tassa pa¤hassa veyyākaraõāya. Iti kho Cunda atãtānāgata-paccuppannesu dhammesu Tathāgato kāla-vādã bhåta-vādã attha-vādã dhamma-vādã vinaya-vādã. Tasmā Tathāgato ti vuccati.
     29. Yaü kho Cunda sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaõa-brāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya diņņhaü sutaü mutaü vi¤¤ātaü pattaü pariyesitaü anuvicaritaü manasā, sabbaü Tathāgatena abhisambuddhaü. Tasmā Tathāgato ti vuccati. Ya¤ ca Cunda rattiü Tathāgato anuttaraü sammā-sambodhiü abhisambujjhati, ya¤ ca rattim anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, yaü etasmiü antare bhāsati lapati niddisati, sabbaü taü tath' eva hoti no a¤¤athā. Tasmā Tathāgato ti vuccati. Yathā-vādã Cunda Tathāgato tathākārã, yathā-kārã tathā-vādã. Iti yathā-vādã tathā-kārã, yathā-kārã tathā-vādã, tasmā Tathāgato ti vuccati. Sadevake loke samārake sabrahmake sassamaõa-brāhmaõiyā pajāya sadeva-manussāya Tathāgato abhibhå anabhibhåto a¤¤adatthu-daso vasavattã. Tasmā Tathāgato ti vuccati.
     30. ōhānaü kho pan' etaü Cunda vijjati yaü a¤¤atitthiyā paribbājakā evaü vadeyyuü -- `Kin nu kho āvuso hoti Tathāgato param maraõā?  idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti?' {Evaü-vādino} Cunda a¤¤a-titthiyā paribbājakā evam assu vacanãyā -- `Avyākataü kho āvuso Bhagavatā:


#<[page 136]>#
%<136               PâSâDIKA-SUTTANTA               [D. xxix. 30.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Hoti Tathāgato param maraõā, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti.' ōhānaü kho pan' etaü Cunda vijjati, yaü a¤¤a-titthiyā paribbājakā evaü vadeyyuü -`Kiü pan' āvuso na hoti Tathāgato param maraõā? idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti?' {Evaü-}vādino Cunda a¤¤a-titthiyā paribbājakā evam assu vacanãyā -- `Etam pi kho āvuso Bhagavatā avyākataü: Na hoti Tathāgato param maraõā, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti.' ōhānaü kho pan' etaü Cunda vijjati, yaü a¤¤a-titthiyā paribbājakā {evaü} vadeyyuü -- `Kin nu kho āvuso hoti ca na hoti ca Tathāgato param maraõā . . . pe . . . n' eva hoti na na hoti Tathāgato param maraõā, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti?' {Evaü-vādino} Cunda a¤¤a-titthiyā paribbājakā evam assu vacanãyā -- `Etam pi kho āvuso Bhagavatā avyākataü: N' eva hoti na na hoti Tathāgato param maraõā, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti.'
     31. ōhānaü kho pan' etaü Cunda vijjati yaü a¤¤atitthiyā paribbājakā evaü vadeyyuü -- `Kasmā pan' etaü āvuso Samaõena Gotamena avyākatan ti?' {Evaü-vādino} Cunda a¤¤a-titthiyā paribbājakā evam assu vacanãyā -`Na h' etaü āvuso attha-saühitaü na dhamma-saühitaü na ādibrahmacariyakaü na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattati. Tasmā taü Bhagavatā avyākatan ti.'
     32. ōhānaü kho pan' etaü Cunda vijjati yaü a¤¤a-titthiyā paribbājakā evaü vadeyyuü -- `Kiü pan' āvuso Samaõena Gotamena vyākatan ti?' {Evaü-vādino} Cunda a¤¤atitthiyā paribbājakā evam assu {vacanãyā} -- `Idaü dukkhan ti kho āvuso Bhagavatā vyākataü, Ayaü dukkha-samudayo ti kho āvuso Bhagavatā vyākataü, Ayaü dukkha-nirodha ti kho āvuso Bhagavatā vyākataü, Ayaü dukkha-nirodhogāminã paņipadā ti kho āvuso Bhagavatā vyākatan ti.'


#<[page 137]>#
%<D. xxix. 34.]            WRONG VIEWS ABOUT THE PAST           137>%
     33. ōhānaü kho pan' etaü Cunda vijjati yaü a¤¤a-titthiyā paribbājakā evaü vadeyyuü -- `Kasmā pan' etaü āvuso Samaõena Gotamena vyākatan ti?' {Evaü-vādino} Cunda a¤¤a-titthiyā paribbājakā evam assu vacanãyā -- `Etaü hi āvuso attha-saühitaü, etaü dhamma-saühitaü, etaü ādi-brahmacariyakaü, ekanta-nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya saüvattati. Tasmā taü Bhagavatā vyākatan ti.'
     34. Ye pi te Cunda pubbanta-sahagatā diņņhi-nissayā, te pi vo mayā vyākatā yathā te vyākattabbā, yathā ca kho te na vyākattabbā, kiü no ahaü tathā vyākarissāmi? Ye pi te Cunda aparanta-sahagatā diņņhi-nissayā, te pi vo mayā vyākatā yathā te vyākattabbā, yathā ca kho te na vyākattabbā, kiü vo ahaü te tathā vyākarissāmi?
     Katame te Cunda pubbanta-sahagatā diņņhi-nissayā ye vo mayā vyākatā yathā te vyākattabbā yathā ca te na vyākattabbā?  Santi Cunda eke Samaõa-Brāhmaõā evaü-vādino evaü-diņņhino -- `Sassato attā ca loko ca, idam eva saccaü mogham a¤¤an ti.' Santi pana Cunda eke Samaõa-Brāhmaõā evaü-vādino evaü-diņņhino --
     `Asassato attā ca loko ca . . . pe . . .
     Sassato ca asassato ca attā ca loko ca . . . pe . . .
     N' eva sassato nāsassato attā ca loko ca . . . pe . . .
     Sayaü-kato attā ca loko ca . . . pe . . .
     Paraü-kato attā ca loko ca . . . pe . . .
     Sayaü-kato ca paraü-kato ca attā ca loko ca . . . pe . . .


#<[page 138]>#
%<138             PâSâDIKA-SUTTANTA               [D. xxix. 34.>%
     Asayaü-kāro aparaü-kāro adhicca-samuppanno attā ca loko ca. Idam eva saccaü, {mogham} a¤¤an ti.'
     `Sassataü sukha-dukkhaü:
     Asassataü sukha-dukkhaü:
     Sassata¤ ca asassata¤ ca sukha-dukkhaü:
     N' eva sassataü nāsassataü sukha-dukkhaü:
     Sayaü-kataü sukha-dukkhaü:
     Paraü-kataü sukha-dukkhaü:
     Sayaü-kata¤ ca paraü-kata¤ ca sukha-dukkhaü.
     Asayaü-kāraü aparaü-kāraü adhicca-samuppannaü sukha-dukkhaü. Idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti.
     35. Tatra Cunda ye te Samaõa-Brāhmaõā evaü-vādino evaü-diņņhino -- `Sassato attā ca loko ca, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti,' tyāhaü upasaükamitvā {evaü} vadāmi -Atthi nu kho idaü, āvuso, vuccati `Sassato attā ca loko cāti?' Ya¤ ca kho te evam āhaüsu -- `Idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti,' taü tesaü nānujānāmi. Taü kissa hetu? A¤¤athā-sa¤¤ino pi h' ettha Cunda sant' eke sattā. Imāya pi kho ahaü Cunda pa¤¤attiyā n' eva attano sama-samaü samanupassāmi kuto bhiyyo, atha kho aham eva tattha bhiyyo yadidaü adhippa¤¤atti.
     36. Tatra Cunda ye te Samaõa-Brāhmaõā evaü-vādino evaü-diņņhino --
     `Asassato attā ca loko ca:
     Sassato ca asassato ca attā ca loko ca:
     N' eva sassato nāsassato attā ca loko ca:
     Sayaü-kato attā ca loko ca:
     Paraü-kato attā ca loko ca:
     Sayaü-kato ca paraü-kato ca attā ca loko ca:
     Asayaü-kāro ca aparaü-kāro ca adhicca-samuppanno attā ca loko ca:
     Sassataü sukha-dukkhaü:


#<[page 139]>#
%<D. xxix. 37.]            WRONG VIEWS ABOUT THE PAST           139>%
     Asassataü sukha-dukkhaü:
     Sassata¤ ca asassata¤ ca sukha-dukkhaü:
     N' eva sassataü nāsassataü sukha-dukkhaü:
     Sayaü-kataü sukha-dukkhaü:
     Paraü-kataü sukha-dukkhaü:
     Sayaü-kata¤ ca paraü-kata¤ ca sukha-dukkhaü:
     Asayaü-kāraü aparaü-kāraü adhicca-samuppannaü sukha-dukkhaü. Idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti: '
     Tyāhaü upasaükamitvā evaü vadāmi -- Atthi kho idaü, āvuso, vuccati `Asayaü-kāraü aparaü-{kāraü} adhiccasamuppannaü sukha-dukkhan ti?' Ya¤ ca kho te evam āhaüsu, -- `Idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti,' taü tesaü nānujānāmi. Taü kissa hetu? A¤¤athā-sa¤¤ino pi h' ettha Cunda sant' eke sattā. Imāya pi kho ahaü Cunda pa¤¤attiyā n' eva attano sama-samaü samanupassāmi kuto bhiyyo, atha kho aham eva tattha bhiyyo yadidaü adhippa¤¤atti. Ime kho te Cunda pubbantasahagatā diņņhi-nissayā, ye vo mayā vyākatā yathā te vyākattabbā, yathā ca te na vyākattabbā, kiü vo ahaü te tattha vyākarissāmi? 
     37. Katame ca te Cunda aparanta-sahagatā diņņhinissayā ye vo mayā vyākatā yathā te vyākattabbā yathā ca te na vyākattabbā? 
     Santi Cunda eke Samaõa-Brāhmaõā evaü-vādino evaüdiņņhino -- `Råpã attā hoti arogo param maraõā, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti.'
     Santi pana Cunda eke Samaõa-Brāhmaõā evaü-vādino evaü-diņņhino -- `Aråpã attā hoti. . . .
     Råpã ca aråpã ca attā hoti. . . .
     N' eva råpã nāråpã attā hoti. . . .


#<[page 140]>#
%<140               PâSâDIKA-SUTTANTA               [D. xxix. 37.>%
     Sa¤¤ã attā {hoti}. . . .
     Asa¤¤ã attā hoti. . . .
     N' eva sa¤¤ã nāsa¤¤ã attā hoti. . . .
     Attā ucchijjati vinassati, na hoti param maraõā, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti.'
     38. Tatra Cunda ye te Samaõa-Brāhmaõā evaü-vādino evaü-diņņhino -- `Råpã attā hoti arogo param maraõā, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti,' tyāhaü upasaükamitvā evaü vadāmi -- Atthi kho idaü, āvuso, vuccati `Råpã attā hoti arogo param maraõā ti?' Ya¤ ca kho te evam āhaüsu `Idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti,' taü tesaü nānujānāmi. Taü kissa hetu? A¤¤athā-sa¤¤ino pi h' ettha Cunda sant' eke sattā. Imāya pi kho ahaü Cunda pa¤¤attiyā n' eva attano sama-samaü samanupassāmi kuto bhiyyo, atha kho Cunda aham eva tattha bhiyyo yadidaü adhippa¤¤atti.
     39. Tatra Cunda ye te Samaõa-Brāhmaõā evaü-vādino evaü-diņņhino --
     Aråpã attā hoti . . . pe. . . .
     Råpã ca aråpã ca attā hoti. . . .
     N' eva råpã nāråpã attā hoti. . . .
     Sa¤¤ã attā hoti. . . .
     Asa¤¤ã attā hoti. . . .
     N' eva sa¤¤ã nāsa¤¤ã attā hoti. . . .
     Attā ucchijjati vinassati, na hoti param maraõā, idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti: '
     Tyāhaü upasaükamitvā evaü vadāmi -- Atthi kho idaü, āvuso, vuccati `Attā ucchijjati vinassati, na hoti param maraõā ti?' Ya¤ ca kho te Cunda evam āhaüsu -- `Idam eva saccaü, mogham a¤¤an ti,' taü tesaü nānujānāmi.
Taü kissa hetu? A¤¤athā sa¤¤ino pi h' ettha Cunda sant' eke sattā. Imāya pi kho ahaü Cunda pa¤¤attiyā n' eva attano sama-samaü samanupassāmi kuto bhiyyo, atha kho aham eva tattha bhiyyo yadidaü adhippa¤¤atti. Ime kho Cunda aparanta-sahagatā diņņhi-nissayā ye vo mayā vyākatā,


#<[page 141]>#
%<D. xxix. 41.]           WRONG VIEWS ABOUT THE FUTURE          141>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  yathā te vyākattabbā; yathā ca te na vyākattabbā, kiü vo ahaü te tathā vyākarissāmi? 
     40. Imesa¤ ca Cunda pubbanta-sahagatānaü diņņhinissayānaü imesa¤ ca aparanta-sahagatānaü {diņņhi}-nissayānaü pahānāya samatikkamāya evaü mayā cattāro satipaņņhānā desitā pa¤¤attā. Katame cattāro? Idha Cunda bhikkhu kāye kāyānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaü, vedanāsu . . . citte . . . dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaü. Imesa¤ ca Cunda pubbanta-sahagatānaü diņņhi-nissayānaü imesa¤ ca aparanta-sahagatānaü diņņhi-nissayānaü pahānāya samatikkamāya evam mayā ime cattāro satipaņņhānā desitā pa¤¤attā ti.
     41. Tena kho pana samayena āyasmā Upavāno Bhagavato piņņhito ņhito hoti Bhagavantaü vãjayamāno. Atha kho āyasmā Upavāno Bhagavantaü etad avoca:
     `Acchariyaü bhante, abbhutaü bhante, pāsādiko vatāyaü bhante dhamma-pariyāyo, atipāsādiko vatāyaü bhante dhamma-pariyāyo. Ko nāmo ayaü bhante dhamma-pariyāyo ti?'
     `Tasmāt iha tvaü Upavāna imaü dhamma-pariyāyaü "Pāsādiko" ti eva naü dhārehãti.'
     Idam avoca Bhagavā. Attamano āyasmā Upavāno Bhagavato bhāsitaü abhinandãti.
                        Pāsādika-Suttantaü Chaņņhaü.


#<[page 142]>#
%<                                   142>%
                         [xxx.  Lakkhaõa-Suttanta.]
Evam me sutaü.
     1. . Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi `Bhikkhavo' ti. `Bhadante' ti te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca:
     `Dvattiüs' imāni bhikkhave MahāPurisassa MahāPurisa-lakkhaõāni yehi samannāgatassa MahāPurisassa dve gatiyo bhavanti ana¤¤ā. Sace agāraü ajjhāvasati, Rājā hoti Cakkavatti dhammiko dhamma-rājā cāturanto vijitāvã janapada-tthāvariya-ppatto satta-ratana-samannāgato. Tass' imāni satta ratanāni bhavanti, seyyathãdaü cakka-ratanaü hatthi-ratanaü assa-ratanaü maõi-ratanaü itthi-ratanaü gahapati-ratanaü pariõāyaka-ratanam eva sattamaü. {Paro-} sahassaü kho pan' assa putta bhavanti sårā vãraīga-råpā parasena-ppamaddanā. So imaü pathaviü sāgara-pariyantaü adaõķena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaü pabbajati arahaü hoti Sammā-Sambuddho loke vivatta-cchaddo.
     2. `Katamāni ca tāni bhikkhave MahāPurisassa dvattiüsa MahāPurisa-lakkhaõāni yehi samannāgatassa MahāPurisassa dve gatiyo honti ana¤¤ā?


#<[page 143]>#
%<D. xxx. 1. 2.]            THE MARKS OF MAHâPURISA            143>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Sace agāraü ajjhāvasati, Rājā hoti Cakkavatti . . . pe. . . . Sace kho pana agārasmā anagāriyaü pabbajati, arahaü hoti SammāSambuddho loke vivatta-cchaddo.
     `Idha bhikkhave MahāPuriso suppatiņņhita-pādo hoti.
Yam pi bhikkhave MahāPuriso suppatiņņhita-pādo hoti, idam pi bhikkhave MahāPurisassa MahāPurisa-lakkhaõaü bhavati.
     `Puna ca paraü bhikkhave MahāPurisassa {heņņhā} pāda-talesu cakkāni jātāni honti sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāra-paripårāni {suvibhattantarāni}. Yam pi bhikkhave MahāPurisassa . . . pe . . . idam pi bhikkhave MahāPurisassa {MahāPurisa}-lakkhaõaü bhavati.
     `Puna ca paraü bhikkhave MahāPuriso āyata-paõhã hoti . . . pe . . .
     `Dãgh-aīgulã hoti . . . pe . . .
     `Mudu-taluõa-hattha-pādo hoti . . . pe . . .
     `Jāla-hattha-pādo hoti . . . pe . . .
     `Ussaīkha-pādo hoti . . . pe . . .
     `Eõi-jaīgho hoti . . . pe . . .
     `{ōhitako} va anonamanto ubhohi pāõi-talehi jannukāni parimasati parimajjati . . . pe . . .
     `Kosohita-vattha-guyho hoti . . . pe . . .
     `Suvaõõa-vaõõo hoti ka¤cana-sannibha-ttaco . . . pe . . .
     `Sukhuma-cchavã hoti sukhumattā chaviyā rajojallaü kāye na upalippati . . . pe . . .


#<[page 144]>#
%<144              LAKKHAöA-SUTTANTA               [D. xxx. 1. 2.>%
     `Ekeka-lomo hoti, ekekāni lomāni loma-kåpesu jātāni
     . . . pe . . .
     `Uddhagga-lomo hoti, uddhaggāni lomāni jātāni nãlāni a¤jana-vaõõāni kuõķala-vattāni padakkhiõāvattakajātāni . . . pe . . .
     `{Brahmujju}-gatto hoti . . . pe . . .
     `{Sattussado} hoti . . . pe . . .
     `Sãha-pubbaddha-kāyo hoti . . . pe . . .
     `Cit-antaraüso hoti . . . pe . . .
     `Nigrodha-parimaõķalo hoti, yāvatakv assa kāyo tāvatakv assa vyāmo, yāvatakv assa vyāmo tāvatakv assa kāyo
     . . . pe . . .
     `Samavatta-kkhandho hoti . . . pe . . .
     `Rasaggas-aggã hoti . . . pe . . .
     `Sãha-hanu hoti . . . pe . . .
     `Cattārãsa-danto hoti . . . pe . . .
     `Sama-danto hoti . . . pe . . .
     `Avivara-danto hoti . . . pe . . .
     `Susukka-dāņho hoti . . . pe . . .
     `Pahåta-jivho hoti . . . pe . . .
     `Brahma-ssaro hoti . . . pe . . .
     `Karavãka-bhāõã hoti . . . pe . . .
     `Abhinãla-netto hoti . . . pe . . .
     `Go-pakhumo hoti . . . pe . . .
     `Uõõā bhamuk-antare jātā hoti odātā mudu-tålasannibhā. Yam pi bhikkhave MahāPurisassa uõõā bhamuk-antare jātā hoti odātā mudu-tåla-sannibhā, idam pi bhikkhave {MahāPurisassa} MahāPurisa-lakkhaõaü bhavati.


#<[page 145]>#
%<D. xxx. 1. 4.]          TWO CAREERS FOR MAHâPURISA           145>%
     `Puna ca paraü bhikkhave MahāPuriso uõhãsa-sãso hoti.
Yam pi bhikkhave MahāPuriso uõhãsa-sãso hoti, idam pi bhikkhave MahāPurisassa MahāPurisa-lakkhaõaü bhavati.
     3. `Imāni kho tāni bhikkhave dvattiüsa MahāPurisassa MahāPurisa-lakkhaõāni yehi samannāgatassa MahāPurisassa dve gatiyo bhavanti ana¤¤ā. Sace agāraü ajjhāvasati, Rājā hoti Cakkavatti dhammiko dhammarāja cāturanto vijitāvã janapada-tthāvariya-ppatto sattaratana-samannāgato. Tass' imāni satta ratanāni bhavanti:
seyyathãdaü cakka-ratanaü hatthi-ratanaü assa-ratanaü maõi-ratanaü itthi-ratanaü gahapati-ratanaü {pariõāyaka}ratanam eva sattamaü. {Paro-}sahassaü kho pan' assa puttā bhavanti sårā vãr-aīga-råpā parasena-ppamaddanā.
So imaü paņhaviü sāgara-pariyantaü adaõķena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho panāgārasmā anagāriyaü pabbajati, arahaü hoti SammāSambuddho loke vivatta-cchaddo. Imāni kho te bhikkhave MahāPurisassa dvattiüsa MahāPurisa-lakkhaõāni bāhirakā pi isayo dhārenti, no ca kho te jānanti "Imassa kammassa katattā idaü lakkhaõaü paņilabhatãti."
     4. `Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaü jātiü purimaü bhavaü purimaü niketaü pubbe manussa-bhåto samāno daëha-samādāno ahosi kusalesu dhammesu avatthita-samādāno, kāya-sucarite vacã-sucarite manosucarite, dāna-saüvibhāge sãla-samādāne uposathåpavāse matteyyatāya petteyyatāya sāma¤¤atāya brāhma¤¤atāya kule jeņņhāpacāyitāya a¤¤atara¤¤ataresu ca adhikusalesu dhammesu:


#<[page 146]>#
%<146               LAKKHAöA-SUTTANTA               [D. xxx. 1. 4.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjati. So tattha a¤¤e deve dasahi ņhānehi adhigaõhāti, dibbena āyunā dibbena vaõõena dibbena sukhena dibbena yasena dibbena adhipateyyena dibbehi råpehi dibbehi saddehi dibbehi gandhehi dibbehi rasehi dibbehi phoņņhabbehi. So tato cuto itthattaü āgato samāno imaü MahāPurisa-lakkhaõaü paņilabhati, suppatiņņhita-pādo hoti, samaü pādaü bhåmiyaü nikkhipati, samaü uddharati, samaü sabbāvantehi pāda-talehi bhåmiü phusati.
     5. `So tena lakkhaõena samannāgato sace agāraü ajjhāvasati Rājā hoti Cakkavatti dhammiko dhamma-rājā cāturanto vijitāvã janapada-tthāvariya-ppatto satta-ratanasamannāgato. Tass' imāni satta ratanāni bhavanti, seyyathãdaü cakka-ratanaü hatthi-ratanaü assa-ratanaü maõi-ratanaü itthi-ratanaü gahapati-ratanaü pariõāyakaratanam eva sattamaü. {Paro-}sahassaü kho pan' assa puttā bhavanti sårā vãr-aīga-råpā parasena-ppamaddanā.
So imaü paņhaviü sāgara-pariyantaü akhilam animittam akaõņakaü iddhaü phãtaü khemaü sivaü nirabbudaü adaõķena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati.
Rājā samāno kiü labhati? Avikkhambhiyo hoti kenaci manussa-bhåtena paccatthikena pacāmittena. Rājā samāno idaü labhati. Sace kho panāgārasmā anāgāriyaü pabbajati, arahaü hoti Sammā-Sambuddho loke vivattacchaddo. Buddho samāno kiü labhati? Avikkhambhiyo hoti abbhantarehi vā bāhirakehi vā paccatthikehi vā paccāmittehi rāgena vā dosena vā mohena vā Samaõena vā Brāhmaõena vā Devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmiü.


#<[page 147]>#
%<D. xxx. 1. 7.]             EVENNESS OF HIS FEET              147>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Buddho samāno idaü labhati.'
     Etam atthaü Bhagavā avoca.
     6. Tatth' etaü vuccati:
     Sacce ca dhamme ca dame ca saüyame
            soceyya-sãlālay-uposathesu ca,
     Dāne ahiüsāya asāhase rato
            daëhaü samādāya samattam ācari
     So tena kammena divaü samakkami,
            sukha¤ ca khiķķā-ratiyo ca ānubhi.
     Tato cavitvā punar āgato idha
            samehi pādehi phusã {vasundharaü}.
     Vyākaüsu veyya¤janikā samāgatā:
            `Samappatiņņhassa na hoti khambhanā,
     Gihissa vā pabbajitassa vā puna
            taü lakkhaõaü bhavati tadattha-jotakaü.
     Akkhambhiyo hoti agāram āvasaü
            parābhibhå sattubhi sattu-maddano,
     Manussa-bhåtena na hoti kenaci,
            sukhambhiyo tassa phalena kammuno.
     Sace ca pabbajjam upeti tādiso
            nekkhamma-chandābhirato {vicakkhaõo},
     Aggo na so gacchati jātu gabbhaü
           nar-uttamo, esa hi tassa dhammatā ti.'
     7. `Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaü jātiü purimaü bhavaü purimaü niketaü pubbe manussa-bhåto samāno bahujana-sukhāya ahosi,


#<[page 148]>#
%<148             LAKKHAöA-SUTTANTA                [D. xxx. 1. 7.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  ubbegaü uttāsaü bhayaü apanuditā dhammika¤ ca rakkhāvaraõa-guttiü saüvidhātā saparivāra¤ ca dānaü adāsi, so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjati . . . pe . . . So tato cuto itthattaü āgato samāno imaü MahāPurisalakkhaõaü paņilabhati. {Heņņhā} pāda-talesu cakkāni jātāni honti sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipårāni suvibhattantarāni.
     8. `So tena lakkhaõena samannāgato, sace agāraü ajjhāvasati Rājā hoti Cakkhavatti . . . pe . . . Rājā samāno kiü labhati? Mahā-parivāro hoti, mahā 'ssa hoti parivāro brāhmaõa-gahapatikā negama-jānapadā gaõakamahāmattā anãkaņņhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā samāno idaü labhati. Sace pana agārasmā anagāriyaü pabbajati, arahaü hoti Sammā-Sambuddho loke vivatta-cchaddo. Buddho samāno kiü labhati? Mahā-parivāro hoti, mahā 'ssa hoti parivāro bhikkhå bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā. Buddho samāno idaü labhati.'
     Etam atthaü Bhagavā avoca.
     9. Tatth' etaü vuccati:
           Pure puratthā purimāsu jātisu,
               manussa-bhåto bahunnaü sukhāvaho,
           Ubbega-uttāra-bhayāpanådano
               guttãsu rakkhāvaraõesu ussuko.


#<[page 149]>#
%<D. xxx. 1. 10.]            WHEEL-MARKS ON HIS FEET            149>%
          So tena kammena divaü samakkami,
               sukha¤ ca khiķķā-ratiyo ca ānubhi.
          Tato cavitvā punar āgato idha,
               cakkāni pādesu duvesu vindati,
          Samanta-nemãni sahassārāni ca.
               Vyākaüsu veyya¤janikā samāgatā,
          Disvā kumāraü sata-pu¤¤a-lakkhaõaü,
               `Parivāravā hessati sattu-maddano,
          Tathā hi cakkāni samanta-nemãni.
               Sace na pabbajam upeti tādiso,
          Vatteti cakkaü paņhaviü pasāsati,
               tassānuyuttā idha bhavanti khattiyā,
          Mahā-yasaü samparivārayanti naü.
               Sace ca pabbajjam upeti tādiso
          Nekkhamma-chandābhirato {vicakkhaõo}
               deva-manussāsura-sakka-rakkhasā
          Gandhabba-nāgā vihagā catu-ppadā,
               anuttaraü deva-manussa-påjitaü
          Mahā-yasaü samparivārayanti nan ti.'
     10. `Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaü jātiü purimaü bhavaü purimaü niketaü pubbe manussa-bhåto samāno pāõātipātaü pahāya pāõātipātā paņivirato ahosi, nihita-daõķo nihita-sattho lajjã dayāpanno sabba-pāõabhåta-hitānukampã vihāsi, so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā {vipulattā} kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjati . . . pe . . . So tato cuto itthattaü āgato samāno imāni tãni MahāPurisalakkhaõāni paņilabhati,


#<[page 150]>#
%<150                LAKKHAöA-SUTTANTA               [D. xxx. 1. 10.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  āyata-paõhã ca hoti dãgh-aīgulã ca {Brahmujju-gatto} ca.
     11. `So tehi lakkhaõehi samannāgato, sace agāraü ajjhāvasati, Rājā hoti Cakkavatti . . . pe . . . Rājā samāno kiü labhati? Dãghāyuko hoti ciraņņhitiko, dãgham āyum pāleti, na sakkā hoti antarā jãvitā voropetuü kenaci manussa-bhåtena paccatthikena paccāmittena. Rājā samāno idaü labhati . . . pe . . . Buddho samāno kiü labhati? Dãghāyuko hoti ciraņņhitiko, dãgham āyum pāleti, na sakkā hoti antarā jãvitā voropetuü paccatthikehi paccāmittehi Samaõena vā Brāhmaõena vā Devena vā Mārena vā Brahmunā vā kenaci vā lokasmiü. Buddho samāno idaü labhati.'
     Etam atthaü Bhagavā avoca.
     12. Tatth' etaü vuccati:
          Maraõa-vadha-bhayattano viditvā
              pativirato param maraõāy' ahosi.
          Tena sucaritena saggam agamā,
              sukata-phala-vipākam anubhosi.
          Caviya punar idh' āgato samāno,
              paņilabhati idha tãõi lakkhaõāni,
         Bhavati vipula-dãgha-pāõiko
              Brahmā viy' ujju subho sujāta-gatto,
          Subhujo susu {susaõņhito}14 sujāto.
              Mudu-{taluõ-aīguliy'} assa honti dãghā,


#<[page 151]>#
%<D. xxx. 1. 14.]             HIS SEVEN CONVEXES               151>%
          Tãhi purisa-varagga-lakkhaõehi
              cira-yapanāya kumāram ādisanti.
          Bhavati yadi gihã ciraü yapeti,
              cirataraü pabbajati yadi tato hi,
          Yāpayati vas-iddhi-bhāvanāya
              iti dãghāyukatāya tan nimittan ti.
     13. `Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaü jātiü purimaü bhavaü purimaü niketaü pubbe manussa-bhåto samāno dātā ahosi paõãtānaü rasitānaü khādanãyānaü bhojanãyānaü sāyanãyānaü lehanãyānaü pānānaü, so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā {vipulattā} kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü {uppajjati} . . . pe . . . So tato cuto itthattaü āgato samāno imaü MahāPurisa-lakkhaõaü paņilabhati, sattussado hoti. Satt' ussadā honti, ubhosu hatthesu ussadā honti, ubhosu pādesu ussadā honti, ubhosu {aüsa}kåņesu ussadā honti, khandhe ussado hoti.
     14. `So tena lakkhaõena {samannāgato} sace agāram ajjhāvasati Rājā hoti Cakkavatti . . . pe . . . Rājā samāno kiü labhati? Lābhã hoti paõãtānaü rasitānaü khādanãyānaü bhojanãyānaü sāyanãyānaü lehanãyānaü pānānaü. Rājā samāno idaü labhati . . . pe . . . Buddho samāno kiü labhati? Lābhã hoti paõãtānaü rasitānaü khādanãyānaü bhojanãyānaü sāyanãyānaü lehanãyānaü pānānaü. Buddho samāno idaü labhati.'


#<[page 152]>#
%<152               LAKKHAöA-SUTTANTA               [D. xxx. 1. 14.>%
     Etam atthaü Bhagavā avoca.
     15. Tatth' etaü vuccati:
          Khajja-bhojjaü atha leyya-sāyiyaü
              uttamagga-rasa-dāyako ahu.
          Tena so sucaritena kammunā
              Nandane ciram abhippamodati.
          Satta-v-ussade idhādhigacchati,
              hattha-pāda-muduta¤ ca vindati.
          âhu vya¤jana-nimitta-kovidā
              khajja-bhojja-rasa-lābhitāya.
          Na taü gihissa pi tadattha-jotakaü,
              pabbajjam pi tad adhigacchati,
          Khajja-bhojja-rasa-{lābhã-r-uttamaü}
              āhu sabba-gihi-bandhana-cchidan ti.
     16. `Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaü jātiü purimaü bhavaü purimaü niketaü pubbe manussa-bhåto samāno catåhi saīgaha-vatthåhi janaü saīgahitā ahosi dānena peyya-vācena attha-cariyāya samānattatāya, so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipullattā kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjati. So tato cuto itthattaü āgato samāno imāni dve MahāPurisa-lakkhaõāni paņilabhati,


#<[page 153]>#
%<D. xxx. 1. 18.]         SOFTNESS OF HANDS AND FEET           153>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  mudu-taluõa-hatthapādo hoti jāla-hattha-pādo ca.
     17. `So tehi lakkhaõehi samannāgato, sace agāraü ajjhāvasati, Rājā hoti Cakkavatti . . . pe . . . Rājā samāno kiü labhati? Susaīgahita-parijano hoti, susaīgahitā 'ssa honti brāhmaõa-gahapatikā negama-jānapadā gaõaka-mahāmattā anãkaņņhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rāja samāno idaü labhati . . . pe . . . Buddho samāno kiü labhati?  Susaīgahitaparijano hoti, susaīgahitā 'ssa honti bhikkhå bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā.
Buddho samāno idaü labhati.'
     Etam atthaü Bhagavā avoca.
     18. Tatth' etaü vuccati:
     Dānam pi ca attha-cariyatam pi ca
           piya-vadata¤ ca samāna-chandata¤ ca
     Kariya cariya susaīgahaü bahunnaü
           anavamatena guõena yāti saggaü.
     Caviya punar idhāgato samāno
           kara-caraõa-muduta¤ ca jālino ca,
     Atirucira-suvaggu-dassaneyyaü
           paņilabhati daharo susu kumāro.


#<[page 154]>#
%<154              LAKKHAöA-SUTTANTA             [D. xxvii. 1. 18.>%
          Bhavati parijanassa vo vidheyyo,
              mahimaü āvasiko susaīgahito,
          Piya-vadu hita-sukhataü jigiüsamāno
              abhirucitāni guõāni ācarati.
          Yadi ca jahati sabba-kāma-guõa-bhogaü
              kathayati dhamma-kathaü Jino janassa,
          Vacana-ppaņikarassābhippasannā
              sutvā dhammānudhammaü ācarantãti.
     19. `Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaü jātiü purimaü bhavaü purimaü niketaü pubbe manussa-bhåto samāno bahuno janassa atthåpasaühitaü dhammåpasaühitaü vācaü bhāsitā ahosi, bahujanaü nidaüseti, pāõãnaü hita-sukhāvaho ahu dhamma-yāgã, so tassa kammassa {katattā} upacitattā . . . pe . . . So tato cuto itthattaü āgato samāno imāni dve MahāPurisa-lakkhaõāni paņilabhati, ussaīkha-pādo ca hoti uddhagga-lomo ca.
     20. `So tehi lakkhaõehi samannāgato, sace agāraü ajjhāvasati, Rājā hoti Cakkavatti . . . pe . . . Rājā samāno kiü labhati? Aggo ca hoti seņņho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca kāma-bhogãnaü. Rājā samāno idaü labhati . . . pe . . . Buddho samano kiü labhati? Aggo ca hoti seņņho ca pāmokkho ca uttamo ca pavaro ca sabba-sattānaü. Buddho samāno idaü labhati.'
     Etam atthaü Bhagavā avoca.
     21. Tatth' etaü vuccati:


#<[page 155]>#
%<D. xxx. 1. 21.]             HAIR ON HIS PERSON               155>%
          Attha-dhamma-sahitaü pure giraü
              erayaü bahujanaü nidaüsayi
          Pāõãnaü hita-sukhāvaho ahu
              dhamma-yāgam assaji amaccharã.
          Tena so sucaritena kammunā
              sugatiü vajati tattha modati,
          Lakkhaõāni ca dve idh' āgato
              uttama-sukhāni saüvindati.
          Ubbham uppatita-loma-vāsaso
              pāda-gaõņhi-r-ahu sādhu saõņhitā,
          Maüsa-lohitācitā tacotatā
              upari 17ca pana {sobhanā}18 ahu.
          Geham āvasati ce tathā-vidho
              aggataü vajati kāma-bhogãnaü.
          Tena uttaritaro na vijjati,
             Jambudãpaü abhibhuyya irãyati.


#<[page 156]>#
%<156              LAKKHAöA-SUTTANTA               [D. xxx. 1. 21.>%
          Pabbajam pi ca anoma-nikkamo
              aggataü vajati sabba-pāõinaü.
          Tena uttaritaro na vijjati,
              sabbaü lokaü abhibhuyya viharatãti.
     22. `Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaü jātiü purimaü bhavaü purimaü niketaü pubbe manussa-bhåto samāno sakkaccaü vācetā ahosi sippaü vā vijjaü vā caraõaü vā kammaü vā, "Kinti me khippaü ājāneyyuü, khippaü vijāneyyuü, khippaü sampaņipajjeyyuü, na ciraü kilisseyyun ti," so tassa kammassa katattā upacitattā . . . pe . . . So tato cuto itthattaü āgato samāno imaü MahāPurisa-lakkhaõaü paņilabhati, eõi-jaīgho hoti.
     23. `So tena lakkhaõena samannāgato, sace agāraü ajjhāvasati Rājā hoti Cakkavatti. Rājā samāno kiü labhati? Yāni etāni rājārahāni rāj-aīgāni rājåpabhogāni rājānucchavikāni, tāni khippaü paņilabhati. Rājā samāno idaü labhati . . . pe . . . Buddho samāno kiü labhati? Yāni tāni samaõārahāni samaõaīgāni samaõåpabhogāni samaõānucchavikāni, tāni khippaü paņilabhati.
Buddho samāno idaü labhati.'
     Etam atthaü Bhagavā avoca.
     24. Tatth' etaü vuccati:
          Sippesu vijjā-caraõesu kammasu
              `Kathaü vijāneyya lahåti?' icchati,


#<[page 157]>#
%<D. xxx. 1. 25.]              HIS SLENDER LEGS                157>%
          Yatåpaghātāya na hoti kassaci
              vāceti khippaü, na ciraü kilissati.
         Taü kammaü katvā kusalaü sukhudrayaü
              jaīghā manu¤¤ā labhate susaõņhitā,
          Vaņņā sujātā anupubbam uggatā
              uddhagga-lomā sukhuma-ttac' otthatā.
          Eõeyya-jaīgho ti tam āhu puggalaü,
              sampattiyā khippam idh' āhu lakkhaõaü,
          Ekeka-lomāni yadābhikaīkhati,
              apabbajaü khippam idhādhigacchati.
          Sace ca pabbajjam upeti tādiso
              nekkhamma-chandābhirato vicakkhaõo,
          Anucchavikassa yadānulomikaü
              taü vindati khippam anoma-nikkamo ti.
     25. `Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaü jātiü purimaü bhavaü purimaü niketaü pubbe manussa-bhåto samāno Samaõaü vā Brāhmaõaü vā upasaükamitvā paripucchitā ahosi: "Kiü bhante kusalaü, kiü akusalaü? Kiü sāvajjaü, kiü anavajjaü? Kiü sevitabbaü, kiü na sevitabbaü? Kim me kayiramānaü dãgha-rattaü ahitāya dukkhāya assa?  Kiü vā pana me kayiramānaü dãgha-rattaü hitāya sukhāya assāti?", so tassa kammassa katattā upacitattā . . . pe . . . So tato cuto itthattaü āgato samāno idaü MahāPurisa-lakkhaõaü paņilabhati, sukhuma-cchavã hoti,


#<[page 158]>#
%<158                LAKKHAöA-SUTTANTA               [D. xxx. 1. 25.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  sukhumattā chaviyā rajojallaü kāye na upalippati.
     26. `So tena {lakkhaõena} samannāgato, sace agāraü ajjhāvasati, Rājā hoti Cakkavatti . . . pe . . . Rājā samāno kiü labhati? Mahā-pa¤¤o hoti, nāssa hoti koci pa¤¤āya sadiso vā visiņņho vā kāma-bhogãnaü. Rājā samāno idaü labhati . . . pe . . . Buddho samāno kiü labhati? Mahā-pa¤¤o hoti puthu-pa¤¤o hāsu-pa¤¤o javana-pa¤¤o tikkha-pa¤¤o nibbedhika-pa¤¤o, nāssa hoti koci pa¤¤āya sadiso vā visiņņho vā sabba-sattānaü. Buddho samāno idaü labhati.'
     Etam atthaü Bhagavā avoca.
     27. Tatth' {etaü} vuccati:
          Pure puratthā purimāsu jātisu
              a¤¤ātu-{kāmo} paripucchitā ahu,
          Sussåsitā pabbajitaü upāsitā
              atthantaro atthakathaü nisāmayi.
          Pa¤¤ā-paņilābha-katena kammunā
              manussa-bhåto sukhuma-cchavã ahu.
          Vyākaüsu uppāda-nimitta-kovidā,
              `Sukhumāni atthāni avecca dakkhati.
          Sace na pabbajjam upeti tādiso,
              vatteti cakkaü paņhaviü pasāsati,
          Atthānusiņņhãsu pariggahesu ca
              na tena seyyo sadiso va vijjati.


#<[page 159]>#
%<D. xxx. 1. 30.]               HIS GOLDEN SKIN                159>%
          Sace pabbajjam upeti tādiso
              nekkhamma-chandābhirato vicakkhaõo,
          Pa¤¤ā-visiņņhaü labhate anuttaraü
              pappoti bodhim vara-bhåri-medhaso ti.'
     28. `Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaü jātiü purimaü bhavaü purimaü niketaü pubbe manussa-bhåto samāno akkodhano ahosi anupāyāsa-bahulo, bahum pi vutto samāno nābhisajji na kuppi na vyāpajji na patiņņhayi, na kopa¤ ca dosa¤ ca appaccaya¤ ca pātvākāsi, dātā ca ahosi sukhumānaü mudukānaü attharaõānaü pāpuraõānaü khoma-sukhumānaü kappāsika-sukhumānaü koseyyasukhumānaü kambala-sukhumānaü, so tassa kammassa . . . pe . . . So tato cuto itthattaü āgato samāno imaü MahāPurisa-lakkhaõaü paņilabhati, suvaõõa-vaõõo hoti ka¤cana-sannibha-ttaco hoti.
     29. `So tena lakkhaõena samannāgato, sace agāraü ajjhāvasati, Rājā hoti Cakkavatti. Rājā samāno kiü labhati? Lābhã hoti sukhumānaü mudukānaü attharaõānaü pāpuraõānaü khoma-sukhumānaü kappāsika-sukhumānaü koseyya-sukhumānaü kambala-{sukhumānaü}.
Rājā samāno idaü labhati . . . pe . . . Buddho samāno kiü labhati? Lābhã hoti sukhumānaü mudukānaü attharaõānaü pāpuraõānaü khoma-sukhumānam kappāsikasukhumānaü koseyya-sukhumānaü kambala-sukhumānaü.
Buddho samāno idaü labhati.'
     Etam atthaü Bhagavā avoca.
     30. Tatth' etaü vuccati:
     Akkodha¤ ca adhiņņhahi adāsi ca
            dānaü vatthāni ca sukhumāni succhavãni.


#<[page 160]>#
%<160            LAKKHAöA-SUTTANTA               [D. xxx. 1. 30.>%
          Purimatara-bhave ņhito abhivissajji
              mahim iva suro abhivassaü.
          Taü katvāna ito cuto dibbaü
              upapajja sukata-phala-vipākam,
          Anubhotvā kanaka-tanu-sannibho
              idha bhavati sura-varataro-r-iva indo.
          Geham āvasati naro apabbajja
              micchaü mahati-mahiü anusāsati,
          Pasayha abhivasana-varataraü paņilabhati
              vipulaü sukhuma¤ ca succhavi¤ ca.
          Lābhã acchādana-vattha-mokkha-pāpuraõānaü
              bhavati yadi anagāriyatam upeti,
          Sahã purima-kata-phalaü anubhavati,
              na bhavati katassa panāso ti.
     31. `Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaü jātiü purimaü bhavaü purimaü niketaü pubbe manussa-bhåto samāno cira-ppanaņņhe sucira-ppavāsino ¤āti-mitte suhajje sakhino samānetā ahosi, mātaram pi puttena samānetā ahosi, puttam pi mātarā samānetā ahosi, pitaram pi puttena samānetā ahosi,


#<[page 161]>#
%<D. xxx. 1. 33.]           HIS PRIVY PARTS HIDDEN             161>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  puttam {pi} pitarā samānetā ahosi, bhātaram pi bhātarā samānetā ahosi, bhātaram pi bhaginiyā samānetā ahosi, bhaginim pi bhātarā samānetā ahosi, samaggiü katvā ca abbhanumoditā ahosi, so tassa kammassa katattā . . . pe . . . So tato cuto itthattaü āgato samāno imaü MahāPurisa-lakkhaõaü paņilabhati, kosohita-vattha-guyho hoti.
     32. `So tena lakkhaõena samannāgato sace agāram ajjhāvasati Rājā hoti Cakkavatti. Rājā samāno kiü labhati? Pahåta-putto hoti, {paro-}sahassaü kho pan' assa puttā bhavanti sårā vãr-aīga-råpā parasena-ppamaddanā.
Rājā samāno idaü labhati . . . pe . . . Buddho samāno kiü labhati? Pahåta-putto hoti, aneka-sahassaü kho pan' assa puttā bhavanti, sårā vãr-aīga-råpā parasena-ppamaddanā. Buddho samāno idaü labhati.'
     Etam atthaü Bhagavā avoca.
     33. Tatth' etaü vuccati:
          `Pure puratthā purimāsu jātisu
              cira-ppanaņņhe sucira-ppavāsino
          Ĩāti-suhajje sakhino samānayi,
              samaggi-katvā c' anumoditā ahu.
          So tena kammena divaü samakkami,
              sukha¤ ca khiķķā-ratiyo ca ānubhi.
          Tato cavitvā puna-r-āgato idha
              kosohitam vindati vattha-chādiyaü.


#<[page 162]>#
%<162              LAKKHAöA-SUTTANTA               [D. xxx. 1. 33.>%
          Pahåta-putto bhavati tathā-vidho,
              {paro-}sahassassa bhavanti atujā,
          Sårā ca vãrā ca amitta-tāpanā
              gihissa pãti-jananā piyaü vadā.
          Bahuttarā pabbajitassa iriyato
              puttā bhavanti vacanānucārino,
          Gihissa vā pabbajitassa vā puna,
              taü lakkhaõaü bhavati tadattha-jotakan ti.
                   Paņhamaka-{Bhāõavāraü}.
     2. . `Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaü jātiü purimaü bhavaü purimaü niketaü pubbe manussa-bhåto samāno mahājana-saīgahaü samekkhamāno saüjānāti, sāmaü jānāti, purisam jānāti, purisa-visesaü jānāti: " Ayam idam arahati, ayam idam arahatãti," tattha tattha purisa-visesa-karo ahosi, so tassa kammassa katattā . . . pe . . . So tato cuto itthattaü āgato samāno imāni dve MahāPurisa-lakkhaõāni paņilabhati, nigrodhaparimaõķalo ca hoti ņhitako ca anonamanto ubhohi pāõi-talehi jannukāni parimasati parimajjati.
     2. `So tehi lakkhaõehi samannāgato sace agāraü ajjhāvasati Rājā hoti Cakkavatti . . . pe . . . Rājā samāno kiü labhati?


#<[page 163]>#
%<D. xxx. 2. 3.]       HIS STATURE LIKE A BANYAN-TREE          163>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Aķķho hoti mahaddhano mahā-bhogo pahåtajātaråpa-rajato pahåta-vittupakaraõo pahåta-dhanadha¤¤o paripuõõako sakoņņhāgāro. Rājā samāno idaü labhati . . . pe . . . Buddho samāno kiü labhati? Aķķho hoti mahaddhano mahā-bhogo. Tass' imāni dhanāni honti, seyyathãdaü saddhā-dhanaü sãla-dhanaü hiridhanaü ottappa-dhanaü suta-dhanaü cāga-dhanaü pa¤¤ā-dhanaü. Buddho samāno idaü labhati.'
     Etam atthaü Bhagavā avoca.
     3. Tatth' etaü vuccati:
          Tulaya paviceyya cintayitvā
              mahājana-saīgahataü samekkhamāno,
          `Ayam idam arahatãti' tattha tattha
              purisa-visesa-karo pure ahosi.
          Sa hi ca pana ņhito anonamanto
              phusati karehi ubhohi jannukāni,
          Mahiruha-parimaõķalo ahosi
              sucarita-kamma-vipāka-sesakena.
          Bahu-vividha-nimitta-lakkhaõa¤¤å
              abhinipuõā manujā vyākariüsu:
          `Bahu-vividha-gihãnaü ārahāni
              paņilabhati daharo susu kumāro,


#<[page 164]>#
%<164         LAKKHAöA-SUTTANTA               [D. xxx. 2. 3.>%
          Idha mahi-patissa kāma-bhogā
              gihã patiråpakā bahå bhavanti,
          Yadi ca jahati sabbaü kāma-bhogaü,
              labhati anuttaram uttamaü dhanaggan ti.'
     4. `Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaü jātiü purimaü bhavaü purimaü niketaü pubbe manussa-bhåto samāno bahuno janassa attha-kāmo ahosi hita-kāmo phāsu-kāmo yogakkhema-kāmo -- "kinti 'me saddhāya vaķķheyyuü, sãlena vaķķheyyum, sutena vaķķheyyuü, cāgena vaķķheyyuü, dhammena vaķķheyyuü, pa¤¤āya vaķķheyyuü, dhana-dha¤¤ena vaķķheyyuü, khetta-vatthunā vaķķheyyuü, dipada-catuppadehi vaķķheyyuü, putta-dārehi vaķķheyyuü, {dāsa-kammakara}-porisehi vaķķheyyuü, ¤ātãhi vaķķheyyuü, mittehi vaķķheyyuü, bandhavehi vaķķheyyun ti," -- so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjati . . . pe . . . So tato cuto itthattaü āgato samāno imāni tãõi MahāPurisa-lakkhaõāni paņilabhati, sãha-pubbaddha-kāyo ca hoti citantaraüso ca samavatta-kkhando ca.
     5. `So tehi lakkhaõehi samannāgato sace agāraü ajjhāvasati Rājā hoti Cakkavatti. Rājā samāno kiü labhati? Aparihāna-dhammo hoti,


#<[page 165]>#
%<D. xxx. 2. 6.]               HIS LION-LIKE BODY              165>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  na parihāyati dhana-dha¤¤ena khetta-vatthunā dipada-catuppadehi putta-dārehi dāsakammakara-porisehi ¤āti-mittehi bandhavehi, na parihāyati sabba-sampattiyā. Rājā samāno idaü labhati . . . pe . . . Buddho samāno kiü labhati? Aparihāna-dhammo hoti, na parihāyati saddhāya sãlena sutena cāgena pa¤¤āya, na parihāyati sabba-sampattiyā. Buddho samāno idaü labhati.'
     Etam atthaü Bhagavā avoca.
     6. Tatth' etaü vuccati:
Saddhāya sãlena sutena buddhiyā cāgena dhammena bahåhi sādhåhi,
Dhanena dha¤¤ena ca khetta-vatthunā puttehi dārehi catuppadehi ca, Ĩātãhi mittehi ca bandhavehi balena vaõõena sukhena cåbhayaü, `Kathaü na hāyeyyuü pare ti' icchati attha-{ssamiddhã} ca panābhikaīkhati.
Sasãha-pubbaddha-susaõņhito ahu samavatta-kkhandho ca cit-antaraüso,
Pubbe suciõõena katena kammunā ahāniyā pubba-nimittamassataü.
Gihã pi dha¤¤ena dhanena vaķķhati puttehi dārehi catuppadehi ca, Aki¤cano pabbajito p' anuttaraü pappoti bodhiü asahāna-dhammatan ti.


#<[page 166]>#
%<166         LAKKHAöA-SUTTANTA               [D. xxx. 2. 7.>%
     7. `Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaü jātiü purimaü bhavaü purimaü niketaü pubbe-manussa-bhåto samāno, sattānaü aviheņhaka-jātiko ahosi pāõinā vā leķķunā vā daõķena vā satthena vā, so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjati . . . pe . . . So tato cuto itthattaü āgato samāno imaü MahāPurisalakkhaõaü paņilabhati, rasaggas-aggã hoti, uddhaggassa rasa-haraõiyo gãvāya jātā honti samabhivāhiniyo.
     8. `So tena lakkhaõena samannāgato sace agāraü ajjhāvasati Rājā hoti Cakkavatti. Rājā samāno kiü labhati? Appābādho hoti appātaīko sama-vepākiniyā gahaõiyā samannāgato nātisãtāya nāccuõhāya. Rājā samāno idaü labhati . . . pe . . . Buddho samāno kiü labhati? Appābādho hoti appātaīko sama-vepākiniyā gahaõiyā samannāgato nātisãtāya nāccuõhāya majjhimāya padhāna-kkhamāya. Buddho samāno idaü labhati.'
     Etam atthaü Bhagavā avoca.
     9. Tatth' etaü vuccati:
Na pāõinā na ca pana daõķa-leķķunā satthena vā
     maraõa-vadhena vā puna, Ubbādhanāya paritajjanāya vā na heņhayã jantum aheņhako ahu.
Ten' eva so sugatim upecca modati sukha-pphalaü kariyasukhāni vindati,


#<[page 167]>#
%<D. xxx. 2. 11.]                HIS BLUE EYES                 167>%
Sampajjasā rasa-haraõã susaõņhitā idh' āgato labhati rasaggas-aggitaü.
Ten' āhu naü abhinipuõā vicakkhaõā: `Ayan naro sukhabahulo bhavissati,
Gihissa vā pabbajitassa vā puna taü lakkhaõaü bhavati tadattha-jotakan ti.'
     10. `Yam pi bhikkhave Tathāgato . . . pe . . . pubbe manussa-bhåto samāno na visaņam na ca visācitaü na pana viceyya-pekkhitā uju tathā pasaņam udu-mano piya-cakkhunā bahujanaü udikkhitā ahosi, so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjati . . . pe . . . So tato cuto itthattaü āgato samāno imāni dve MahāPurisa-lakkhaõāni paņilabhati, abhinãla-netto ca hoti go-pakhumo ca.
     11. `So tehi lakkhaõehi samannāgato, sace agāraü ajjhāvasati Rājā hoti Cakkavatti. Rājā samāno kiü labhati? Piya-dassano hoti bahuno janassa, piyo hoti manāpo brāhmaõa-gahapatikānaü negama-jānapadānaü gaõaka-mahāmattānaü anãkaņņha-dovārikānaü amaccānaü pārisajjānaü rājånaü bhogiyānaü kumārānaü.


#<[page 168]>#
%<168           LAKKHAöA-SUTTANTA               [D. xxx. 2. 11.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Rājā samāno idaü labhati . . . pe . . . Buddho samāno kiü labhati? Piya-dassano hoti bahuno janassa, piyo hoti manāpo bhikkhånaü bhikkhunãnaü upāsakanaü upāsikānaü devānaü manussānaü asurānaü nāgānaü gandhabbānaü. Buddho samāno idaü labhati.'
     Etam atthaü Bhagavā avoca.
     12. Tatth' etaü vuccati:
          Na ca visaņaü na ca visācitaü
              na ca pana viceyya-pekkhitā
         Uju tathā pasaņam udu-mano
              piya-cakkhunā bahujanaü udikkhitā.
          Sugatisu so phala-vipākaü
              anubhavati tattha modati,
          Idha ca pana bhavati go-pakhumo
              abhinãlanetta-nayano sudassano.
          Abhiyogino ca nipuõā
              bahå pana nimitta-kovidā
          Sukhuma-nayana-kusalā manujā
              `piya-dassano' ti abhiniddisanti {naü}.
          Piya-dassano gihã pi santo
              bhavati bahunnaü piyāyito,


#<[page 169]>#
%<D. xxx. 2. 15.]              HIS CRESTED HEAD                169>%
          Yadi ca na bhavati gihã Samaõo hoti
             piyo bahunnaü soka-nāsano ti.'
     13. `Yam pi bhikkhave Tathāgato . . . pe . . . pubbe manussa-bhåto samāno bahujana-pubbaīgamo ahosi kusalesu dhammesu bahujana-pāmokkho kāya-sucarite vacãsucarite mano-sucarite dāna-saüvibhāge sãla-samādāne uposathåpavāse metteyyatāya petteyyatāya sāma¤¤atāya brahma¤¤atāya kule-jeņņhāpacāyitāya a¤¤atar-a¤¤ataresu adhikusalesu dhammesu, so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjati . . . pe . . . So tato cute itthattaü āgato samāno imaü MahāPurisa-lakkhaõaü paņilabhati, uõhãsa{-sãso} hoti.
     14. `So tena lakkhaõena samannāgato sace agāraü ajjhāvasati Rājā hoti Cakkavatti. Rājā samāno kiü labbhati? Mahā 'ssa jano anvāyiko hoti, brāhmaõa-gahapatikā negama-jānapadā gaõaka-mahāmattā anãkaņņhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā samāno idaü labhati . . . pe . . . Buddho samāno kiü labhati? Mahā 'ssa jano anvāyiko hoti {bhikkhå} bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā.
Buddho samāno idaü labhati.'
     Etam atthaü Bhagavā avoca.
     15. Tatth' etaü vuccati:
          Pubbaīgamo sucaritesu ahu
              dhammesu dhammacariyābhirato,
          Anvāyiko bahujanassa ahu,
              saggesu vedayittha pu¤¤a-phalaü.


#<[page 170]>#
%<170           LAKKHAöA-SUTTANTA               [D. xxx. 2. 15.>%
          Veditvā so sucaritassa phalaü
              uõhãsa-sãsattaü idh' ajjhagamā,
          Vyākaüsu vya¤jana-nimitta-dharā,
              `Pubbaīgamo bahunnaü hessatāyaü.
          Paņibhogiyāni manujesu idha
              pubbe va tassa abhiharanti tadā.
          Yadi khattiyo bhavati bhåmi-pati
              paņihārakaü bahujane labhati.
          Atha ce pi pabbajati so manujo
              dhammesu hoti paguõo visavã.
          Tassānusāsanã guõābhirato
              anvāyiko bahujano bhavatãti.'
     16. `Yam pi bhikkhave Tathāgato . . . pe . . . pubbe manussa-bhåto samāno musā-vādaü pahāya musā-vādā paņivirato ahosi sacca-vādã sacca-sandho theto paccayiko avisaüvādako lokassa, so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā . . . pe . . . So tato cuto itthattaü āgato samāno imāni dve MahāPurisa-lakkhaõāni paņilabhati, ekeka-lomo ca hoti uõõā ca bhamuk-antare jātā hoti odātā mudutåla-sannibhā.
     17. `So tehi lakkhaõehi samannāgato sace āgāraü ajjhāvasati Rājā hoti Cakkavatti. Rājā samāno kiü labhati? Mahā 'ssa jano upavattati brāhmaõa-gahapatikā negamajānapadā gaõaka-mahāmattā anãkaņņhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā.


#<[page 171]>#
%<D. xxx. 2. 19.]          THE MARK BETWEEN HIS EYES           171>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Rājā samāno idaü labhati . . . pe . . . Buddho samāno kiü labhati? Mahā 'ssa jano upavattati bhikkhå bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā. Buddho samāno idaü labhati.'
     Etam atthaü Bhagavā avoca.
     18. Tatth' etaü vuccati:
          `{Sacca-ppaņi¤¤o} purimāsu jātisu
              advejjha-vāco alikaü vivajjayi,
          Na so visaüvādayitā pi kassaci
              bhåtena tacchena tathena tosayi.
          Setā susukkā mudu-tåla-sannibhā
              uõõā sujātā bhamuk-antare ahu,
          Na loma-kåpesu duve ajāyisuü,
              ekeka-lomåpacit-aīgavā ahu.
          Taü lakkhaõa¤¤å bahavo samāgatā
              vyākaüsu uppāda-nimitta-kovidā:
          `Uõõā ca lomā ca yatha susaõņhitā
              upavattati edisakaü bahujjano.
          Gihim pi santaü upavattati jano
              bahu puratthā pakatena kammunā,
         Aki¤canaü pabbajitaü anuttaraü
              Buddham pi santaü upavattati jano ti.'
     19. `Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaü jātiü . . . pe . . . pubbe manussa-bhåto samāno {pisuõā}-vācam pahāya {pisuõāya} vācāya paņivirato ahosi, ito sutvā na amutra akkhātā imesam bhedāya, amutra vā sutvā na-y-imesaü akkhātā amåsam bhedāya, iti bhinnānaü vā sandhātā sahitānaü vā anuppādātā samaggārāmo samagga-rato samagga-nandã samagga-karaõiü vācam bhāsitā ahosi,


#<[page 172]>#
%<172              LAKKHAöA-SUTTANTA               [D. xxx. 2. 19.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjati. . . . pe . . . So tato cuto itthattaü āgato samāno imāni dve MahāPurisa-lakkhaõāni paņilabhati, cattārãsadanto hoti avivara-danto ca.
     20. `So tehi lakkhaõehi samannāgato sace agāraü ajjhāvasati Rājā hoti Cakkavatti. Rājā samāno kiü labhati? Abhejja-pariso hoti abhejjā 'ssa honti brāhmaõa-gahapatikā negama-jānapadā gaõaka-mahāmattā anãkaņņhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā samāno idaü labhati . . . pe . . . Buddho {samāno} kiü labhati? Abhejja-pariso hoti abhejjā 'ssa honti {bhikkhå} bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā. Buddho samāno idaü labhati.'
     Etaü atthaü Bhagavā avoca.
     21. Tatth' etaü vuccati:
          Vebhåtiyaü sahita-bheda-kāriü
              bheda-ppavaķķhana-vivāda-kāriü
          Kalaha-pavaķķhana-akicca-kāriü
              sahitānaü bheda-jananiü n' {abhaõã}.
          Avivāda-vaķķhana-kāriü ciraü
              bhinnānusandhi-jananiü {abhaõi},


#<[page 173]>#
%<D. xxx. 2. 23.]      HIS LARGE TONGUE AND LOVELY VOICE       173>%
          Kalahaü janassa panudi samaīgã
              sahitehi nandati modati ca.
          Sugatãsu so phala-vipākaü
             anubhavati tattha modati,
          Dantā idha honti avivarā sahitā
              caturo dasa 'ssa mukhajā susaõņhitā.
          Yadi khattiyo bhavati bhåmi-pati,
              aviheņhiyā 'ssa parisā bhavanti,
          Samaõo ca hoti virajo vimalo,
              parisā 'ssa hoti anugatā acalā ti.'
     22. `Yam pi bhikkhave . . . pe . . . pubbe manussabhåto samāno pharusaü vācaü pahāya pharusāya vācāya paņivirato ahosi, yā sā vācā nelā kaõõa-sukhā pemanãyā hadayaü-gamā porã bahujana-kantā bahujana-manāpā, tathā-råpaü vācaü bhasitā ahosi, so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjati . . . pe . . . So tato cuto itthattaü āgato samāno imāni dve MahāPurisa-{lakkhaõāni} paņilabhati, pahåta jivho ca hoti brahmassaro ca karavãka-{bhāõã}.
     23. `So tehi lakkhaõehi samannāgato sace agāraü ajjhāvasati Rājā hoti Cakkavatti. Rājā samāno kiü labhati? âdeyya-vāco hoti, ādiyanti 'ssa vacanaü brāhmaõa-gahapatikā negama-jānapadā gaõaka-mahāmattā anãkaņņhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā samāno idaü labhati . . . pe . . . Buddho samāno kiü labhati? âdeyya-vāco hoti,


#<[page 174]>#
%<174              LAKKHAöA-SUTTANTA               [D. xxx. 2. 23.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  ādiyanti 'ssa vacanaü bhikkhå bhikkhuniyo upāsakā {upāsikāyo} devā manussā asurā nāgā gandhabbā. Buddho samāno idaü labhati.'
     Etam atthaü Bhagavā avoca.
     24. Tatth' etaü vuccati:
          Akkosa-bhaõķana-vihesa-kāriü
              ubbāyikaü bahujana-pamaddanam,
          Abāëhaü giraü so na 'bhaõi pharusaü,
              madhuraü bhaõi susaühitaü sakhilaü.
          Manaso piyā hadayaü-gāminiyo
              vācā. So erayati kaõõa-sukhā,
          Vācā suciõõa-phalam ānubhavi,
              saggesu vedayatha pu¤¤a-phalaü.
          Veditvā so sucaritassa phalaü
              brahma-ssarattam idha-m-ajjhagamā,
          Jivhā 'ssa hoti vipulā thålā,
              ādeyya-vākya-vacano bhavati.
          Gihino pi ijjhati yathā {bhaõato},
              atha ce pi pabbajati so manujo,


#<[page 175]>#
%<D. xxx. 2. 27.]               HIS LION'S JAW                  175>%
          âdiyanti 'ssa vacanaü janatā
              bahuno bahuü bhaõitaü bhaõato ti.
     25. `Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaü jātiü purimaü bhavaü purimaü niketaü pubbe manussa-bhåto samāno samphappalāpaü pahāya samphappalāpā paņivirato ahosi, kāla-vādã bhåta-vādã attha-vādã dhamma-vādã vinaya-vādã nidhāna-vatiü vācaü bhāsitā ahosi kālena sāpadesaü pariyantavatiü attha-saühitaü, so tassa kammassa katattā upacitattā ussannattā vipulattā kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjati . . . pe . . . So tato cuto itthattaü āgato samāno imaü MahāPurisa-lakkhaõaü paņilabhati, sãha-hanu hoti.
     26. `So tena {lakkhaõena} samannāgato sace agāraü ajjhāvasati Rājā hoti Cakkavatti. Rājā samāno kiü labhati? Appadhaüsiko hoti kenaci manussa-bhåtena paccattatthikena paccāmittena. {Rājā} samāno idaü labhati . . . pe . . . Buddho samāno kiü labhati? Appadhaüsiko hoti abbhantarehi vā bāhirehi vā paccatthikehi paccāmittehi rāgena vā dosena vā mohena vā Samaõena vā Brāhmaõena vā Devena vā Mārena vā {Brahmunā} vā kenaci vā lokasmiü. Buddho samāno idaü labhati.'
     Etam atthaü Bhagavā avoca.
     27. Tatth' etaü vuccati:
          Na samphappalāpaü na muddhataü
              avikiõõa-vacana-vyappatho va ahosi,
          Ahitam pi ca apanudi hitam pi ca
              bahujana-sukha¤ ca {abhaõi}.


#<[page 176]>#
%<176               LAKKHAöA-SUTTANTA           [D. xxx. 2. 27.>%
          Taü katvāna ito cuto dibbaü upapajji,
              sukata-phala-vipākam anubhosi,
          Caviya punar idh' āgato samano
              dvidu-gama-varatara-hanuttam alattha.
          Rājā hoti suduppadhaüsiyo manuj-indo
              manujānādhipati mahānubhāvo,
          Tidiva-pura-vara-samo bhavati
              sura-varataro-r-iva indo.
          Gandhabbāsura-sakka-rakkhasehi
              surehi na hi bhavati suppadhaüsiyo.
         Tathatto yadi bhavati gihã tathā-vidho
              idha disā ca paņidisā ca vidisā cāti.'
     28. `Yam pi bhikkhave Tathāgato purimaü jātiü purimaü bhavaü purimaü niketaü pubbe manussa-bhåto samāno micchājãvam pahāya sammā-ājãvena jãvikaü kappesi tulākåņa-kaüsakåņa-mānakåņa-ukkoņana-va¤cana-nikati-sāci-yogā chedana-vadha-bandhana-viparāmosa-ālopa-sāhasākārā paņivirato ahosi, so tassa kammassa katattā upacitattā


#<[page 177]>#
%<D. xxx. 2. 28.]            HIS EVEN  WHITE TEETH              177>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  . . . pe . . . So tato cuto itthattaü āgato samāno imāni dve MahāPurisa-lakkhaõāni paņilabhati, sama-danto ca hoti susukka-dāņho ca.
     29. `So tehi lakkhaõehi samannāgato sace agāraü ajjhāvasati Rājā hoti Cakkavatti dhammiko dhamma-rājā cāturanto vijitāvã janapada-tthāvariya-ppatto satta-ratanasamannāgato. Tass' imāni satta ratanāni bhavanti, seyyathãdaü cakka-ratanaü hatthi-ratanaü assa-ratanaü {maõi}-ratanaü itthi-ratanaü gahapati-ratanaü pariõāyakaratanam eva sattamaü. {Paro-}sahassaü kho pan' assa puttā bhavanti sårā vãr-aīga-råpā parasena-ppamaddanā.
So imaü paņhaviü sāgara-pariyantaü akhilam animittam akaõņakam iddhaü phãtaü khemaü sivaü nirabbudaü adaõķena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati.
Rājā samāno kiü labhati? Suci-parivāro hoti, suci 'ssa honti parivārā brāhmaõa-gahapatikā negama-jānapadā gaõaka-mahāmattā anãkaņņhā dovārikā amaccā pārisajjā rājāno bhogiyā kumārā. Rājā samāno idaü labhati.
     30. `Sace kho pana agārasmā anagāriyaü pabbajati, arahaü hoti Sammā-Sambuddho loke vivatta-cchaddo.
Buddho samāno kiü labhati? Suci-parivāro hoti, suci 'ssa honti parivārā bhikkhå bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo devā manussā asurā nāgā gandhabbā. Buddho samāno idaü labhati.'
     Etam atthaü Bhagavā avoca.
     31. Tatth' etaü vuccati:
     Micchājãva¤ ca avassaji samena
           vuttiü sucinā so janayittha dhammikena,


#<[page 178]>#
%<178             LAKKHAöA-SUTTANTA               [D. xxx. 2. 31.>%
          Ahitam pi ca apanudi hitam pi ca
              bahujana-sukha¤ ca ācari.
          Sagge vedayati naro sukha-pphalāni
              karitvā nipuõehi viduhi samabhi-
          Vaõõitāni tidiva-pura-vara-samo
              abhiramati rati-khiķķā-samaīgã.
          Laddhā mānusakaü bhavaü tato caviya
              na sukata-phala-vipāka-sesakena,
          Paņilabhati lapanajaü samam api
              16 suvisuddhaü suvisukkaü.
          Taü veyya¤janikā samāgatā bahavo
              vyākaüsu {nipuõa}-sammatā manuj-indā:
          `Suci-jana-parivāra-gano bhavati
              dijā-sama-sukka-suci-sobhana-danto.
          Ra¤¤o hoti bahujano suci-parivāro
              mahati-mahiü anusāsato.


#<[page 179]>#
%<D. xxx. 2. 31.]            HIS EVEN  WHITE TEETH              179>%
     Pasayha na ca janapada-tudanaü
         hitam pi ca bahujana-sukhaü caranti.
     Atha ce pabbajati bhavati vipāpo samaõo
         samita-rajo vivatta-cchaddo,
     Vigata-daratha-kilamatho
         imam pi ca param pi ca passati lokaü.
     Tass' ovāda-karā bahu-gihã ca pabbajitā ca
         asuciü vigarahitaü dhunanti pāpaü.
     Sa hi suci-parivuto bhavati,
         mala-khila-kali-kilese 'panudetãti.'
          Lakkhaõa-Suttantaü Niņņhitaü.


#<[page 180]>#
%<                                180>%
               [xxxi.  Siīgālovāda-Suttanta.]
Evam me sutaü.
     1. Ekaü samayaü Bhagavā Rājagahe viharati Veëu-vane Kalandaka-nivāpe. Tena kho pana samayena Siīgālako gahapati-putto kālass' eva vuņņhāya, Rājagahā nikkhamitvā, alla-vattho alla-keso pa¤jaliko puthud Disā namassati puratthimaü Disaü dakkhiõaü Disaü pacchimaü Disaü uttaraü Disaü heņņhimam Disaü uparimaü Disaü.
     2. Atha kho Bhagavā pubbaõha-samayaü nivāsetvā patta-cãvaram ādāya Rājagahaü piõķāya pāvisi. Addasā kho Bhagavā Siīgālakaü gahapati-puttaü kālass' eva vuņņhāya Rājagahā nikkhamitvā alla-vatthaü alla-kesaü pa¤jalikaü puthuddisā namassantaü puratthimaü disaü dakkhiõaü disaü pacchimaü disaü uttaraü disaü heņņhimaü disaü uparimaü disaü. Disvā Siīgālakaü gahapatiputtaü etad avoca:
     `Kin nu tvaü gahapati-putta kālass' eva vuņņhāya Rājagahā nikkhamitvā alla-vattho alla-keso pa¤jaliko puthuddisā namassasi puratthimaü disaü


#<[page 181]>#
%<D. xxxi. 4.]            HOW  TO  WORSHIP THE QUARTERS          181>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  . . . pe . . . uparimaü disan ti?'
     `Pitā maü bhante kālaü karonto avaca -- "Disā tāta namasseyyāsãti." So kho ahaü bhante pitu vacanaü sakkaronto {garukaronto} mānento påjento kālass' eva vuņņhāya Rājagahā nikkhamitvā alla-vattho alla-keso pa¤jaliko puthuddisā namassāmi puratthimaü disaü . . . pe . . . uparimaü disan ti.'
     `Na kho gahapati-putta Ariyassa vinaye evaü chaddisā namassitabbā ti.'
     `Yathā kathaü pana bhante Ariyassa vinaye chaddisā namassitabbā? Sādhu me bhante Bhagavā tathā dhammaü desetu yathā Ariyassa vinaye chaddisā namassitabbā ti.'
     `Tena hi gahapati-putta suõāhi sādhukaü manasikarohi, bhāsissāmãti.'
     `Evam bhante ti' kho Siīgālako gahapati-putto Bhagavato paccassosi. Bhagavā etad avoca:
     3. `Yato kho gahapati-putta ariya-sāvakassa cattāro kamma-kilesā pahãnā honti, catåhi ca ņhānehi pāpakammaü na karoti, cha ca bhogānaü apāya-mukhāni na sevati, so evaü cuddasa pāpakā 'pagato, chaddisā paņicchādã, ubho-loka-vijayāya paņipanno hoti, tassa aya¤ c' eva loko āraddho hoti paro ca loko. Kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjati.
     `Katam' assa cattāro kamma-kilesā pahãnā honti? Pāõātipāto kho gahapati-putta kamma-kileso, adinnādānaü kamma-kileso, kāmesu micchācāro kamma-kileso, musāvādo kamma-kileso. Imassa cattāro kamma-kilesā pahãnā hontãti.'
     Idam avoca Bhagavā.
     4. Idaü vatvā Sugato, athāparaü etad avoca Satthā:


#<[page 182]>#
%<182            SIđGâLOVâDA-SUTTANTA              [D. xxxi. 4.>%
     `Pāõātipāto adinnādānaü musā-vādo ca vuccati,
     Para-dāra-gamana¤ c' eva nappasaüsanti paõķitā ti.'
     5. `Katamehi {catåhi} ņhānehi pāpa-kammaü na karoti? Chandāgatiü gacchanto pāpa-kammaü karoti, dosāgatiü gacchanto pāpa-kammaü karoti, mohāgatiü gacchanto pāpa-kammaü karoti, bhayāgatiü gacchanto pāpa-kammaü karoti. Yato kho gahapati-putta Ariya-sāvako n' eva chandāgatiü gacchati, na dosagatiü gacchati, na mohāgatiü gacchati, na bhayāgatiü gacchati, imehi catåhi ņhānehi pāpa-kammaü na karotãti.'
     Idam avoca Bhagavā.
     6. Idaü vatvā Sugato athāparaü etad avoca Satthā.
              `Chandā dosā bhayā mohā
                 yo dhammaü ativattati,
              Nihãyati tassa {yaso}
                 kāla-pakkhe va candimā
               Chandā dosā bhayā mohā
                 yo dhammaü nātivattati,
              âpårati tassa yaso
                 sukka-pakkhe va candimā ti.'
     7. `Katamāni cha bhogānaü apāya-mukhāni na sevati? Surā-meraya-majja-pamāda-ņņhānānuyogo kho gahapatiputta bhogānaü apāya-mukhaü. Vikāla-visikhā-cariyānuyogo bhogānaü apāya-mukhaü. Samajjābhicaraõaü bhogānaü apāya-mukhaü. Jåta-ppamāda-ņņhānānuyogo bhogānaü apāya-mukhaü. Pāpa-mittānuyogo bhogānaü apāya-mukhaü. âlassānuyogo bhogānaü apāya-mukhaü.
     8. Cha kho 'me gahapati-putta ādãnavā surā-merayamajja-pamāda-ņņhānānuyoge: sandiņņhikā dhana¤jāni, kalaha-ppavaķķhanã, rogānaü āyatanaü, akitti-sa¤jananã, kopãna-niddaüsanã,


#<[page 183]>#
%<D. xxxi. 12.]          VARIOUS EVILS OF BAD CONDUCT          183>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  pa¤¤āya dubbalã-karaõã tv eva chaņņhaü padaü bhavati. Ime kho gahapati-putta cha ādãnavā surā-meraya-majja-pamāda-ņņhānānuyogo.
     9. Cha kho 'me gahapati-putta ādãnavā vikāla-visikhācariyānuyoge: attā pi 'ssa agutto {arakkhito} hoti, putta-dāro pi 'ssa agutto arakkhito hoti, sāpateyyam pi 'ssa aguttaü arakkhitaü hoti, saükiyo ca hoti pāpakesu ņhānesu, abhåtaü vacana¤ ca tasmiü råhati, bahunna¤ ca dukkha-dhammānaü purakkhato hoti. Ime kho gahapatiputta cha ādãnavā vikāla-visikhā-cariyānuyoge.
     10. `Cha kho 'me gahapati-putta ādãnavā samajjābhicaraõe: "Kuvaü naccaü, kuvaü gãtaü, kuvaü vāditaü, kuvaü akkhānaü, kuvaü pānissaraü, kuvaü kumbhathånan ti?" Ime kho gahapati-putta cha ādãnavā samajjābhicaraõe.
     11. `Cha kho 'me gahapati-putta ādãnavā jåta-ppamādaņņhānānuyoge: jayaü veraü pasavati, jino vittam anusocati, sandiņņhikā dhana¤jāni, sabhā-gatassa vacanaü na råhati, mittāmaccānaü paribhåto hoti, āvāha-vivāhakānaü apatthito hoti, akkha-dhutto purisa-puggalo nālaü dārābharaõāyāti. Ime kho gahapati-putta cha ādãnavā jåtappamāda-ņņhānānuyoge.
     12. `Cha kho 'me gahapati-putta ādãnavā pāpa-mittānuyoge: ye dhuttā, ye soõķā, ye pipāsā, ye nekatikā, ye va¤canikā, ye sāhasikā, tyāssa mittā honti, te sahāyā.


#<[page 184]>#
%<184         SIđGâLOVâDA-SUTTANTA              [D. xxxi. 12.>%
Ime kho gahapati-putta cha ādãnavā pāpa-mittānuyoge.
     13. `Cha kho 'me gahapati-putta ādãnavā ālassānuyoge:
"Ati-sãtan ti" kammaü na karoti, "Ati-uõhan ti" kammaü na karoti, "Ati-sāyan ti" kammaü na karoti, "Atipāto ti" kammaü na karoti, "Ati-chāto 'smãti" kammaü na karoti, "Ati-dhāto 'smãti" kammaü na karoti. Tassa evaü kiccāpadesa-bahulassa viharato anuppannā c' eva bhogā n' uppajjanti, uppannā ca bhogā parikkhayaü gacchanti. Ime kho gahapati-putta cha ādãnavā ālassānuyoge ti.'
     Idam avoca Bhagavā.
     14. Idaü vatvā Sugato athāparaü etad avoca Satthā:
          `Hoti pāna-sakhā nāma,
               hoti sammiya-sammiyo,
          Yo ca atthesu jātesu
               sahāyo hoti, so sakhā.
          Ussåra-seyyā para-dāra-sevanā
               vera-ppasaīgo ca anatthatā ca,
          Pāpā ca mittā su-kadariyatā ca,
               ete cha ņhānā purisaü dhaüsayanti.
          Pāpa-mitto pāpa-sakho
               pāpācāra-gocaro,
          Asmā lokā paramhā ca
               ubhayā dhaüsate naro.
          Akkh-itthiyo vāruõã nacca-gãtaü
               divā-{suppaü} pāricariyā akālaü,
          Pāpā ca mittā su-kadariyatā ca,
               ete cha ņhānā purisaü dhaüsayanti.
          Akkhehi dibbanti, suraü pivanti,
               yant' itthiyo pāõasamā paresaü,


#<[page 185]>#
%<D. xxxi. 16.]          VARIOUS EVILS OF BAD CONDUCT          185>%
          Nihãna-sevã na ca vuddha-sevã,
               nihãyati kāla-pakkhe va cando.
          Yo vāruõã adhano aki¤cano
              pipāso pibam papāgato,
          Udakam iva iõaü vigāhati,
               akulaü kāhati khippam attano.
          Na divā suppanā-sãlena
               ratti-n-uņņhāna-dassinā
          Niccaü mattena soõķena
               sakkā āvasituü gharaü.
          "Ati-sãtaü ati-uõhaü
               ati-sāyaü," idaü ahu,
          Iti vissaņņha-kammanto,
               atthā accenti mānave.
          Yo ca sãta¤ ca uõha¤ ca
               tiõā bhiyyo na ma¤¤ati
          Karaü purisa-kiccāni,
               so sukhā na vihāyatãti.'
     15. `Cattāro 'me {gahapati-putta} amittā mitta-paņiråpakā veditabbā. A¤¤adatthu-haro amitto mitta-paņiråpako veditabbo: vacã-paramo amitto mitta-paņiråpako veditabbo:
anuppiya-bhāõã amitto mitta-paņiråpako veditabbo: apāyasahāyo amitto mitta-paņiråpako veditabbo.
     16. `Catåhi kho gahapati-putta ņhānehi a¤¤adatthu-haro amitto mitta-paņiråpako veditabbo.


#<[page 186]>#
%<186           SIđGâLOVâDA-SUTTANTA              [D. xxxi. 16.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  A¤¤adatthu-haro hoti:
appena bahum icchati: bhayassa kiccaü karoti: sevati attha-kāraõā. Imehi kho gahapati-putta catåhi ņhānehi a¤¤adatthu-haro amitto mitta-paņiråpako veditabbo.
     17. `Catåhi kho gahapati-putta ņhānehi vacã-paramo amitto mitta-paņiråpako veditabbo. Atãtena paņisantharati: anāgatena paņisantharati: niratthakena saīgaõhāti: paccuppannesu kiccesu vyasanaü dasseti. Imehi kho gahapatiputta catåhi ņhānehi vacã-paramo amitto mitta-paņiråpako veditabbo.
     18. `Catåhi kho gahapati-putta ņhānehi anuppiya-bhāõã amitto mitta-paņiråpako veditabbo. Pāpakam pi 'ssa anujānāti: kalyāõam pi 'ssa nānujānāti: sammukhā 'ssa vaõõaü bhāsati: parammukhā 'ssa avaõõaü bhāsati.
Imehi kho gahapati-putta catåhi ņhānehi anuppiya-bhāõã amitto mitta-paņiråpako veditabbo.
     19. `Catåhi kho gahapati-putta ņhānehi apāya-sahāyo amitto mitta-paņiråpako veditabbo. Surā-meraya-majjapamāda-ņņhānānuyoge sahāyo hoti: vikāla-visikhā-cariyānuyoge sahāyo hoti: samajjābhicaraõe sahāyo hoti: jåtappamāda-ņņhānānuyoge sahāyo hoti. Imehi kho gahapatiputta catåhi ņhānehi apāya-sahāyo amitto mitta-paņiråpako veditabbo ti.
     Idam avoca Bhagavā.
     20. Idaü vatvā Sugato, athāparaü etad avoca Satthā:
          `{A¤¤adatthu-}haro mitto,
               yo ca mitto vacã-paro,
           Anuppiya¤ ca yo āha,
               apāyesu ca yo sakhā,
           Ete amitte cattāro
               iti vi¤¤āya paõķito
           ârakā parivajjeyya
               maggaü paņibhayaü yathā ti.'


#<[page 187]>#
%<D. xxxi. 26.]                 THE TRUE FRIEND                187>%
     21. `Cattāro 'me gahapati-putta mittā suhadā veditabbā.
Upakāro mitto suhado veditabbo: samāna-sukha-dukkho mitto suhado veditabbo: atth-akkhāyã mitto suhado veditabbo: anukampako mitto suhado veditabbo.
     22. `Catåhi kho gahapati-putta ņhānehi upakāro mitto suhado veditabbo. Pamattaü rakkhati: pamattassa sāpateyyaü rakkhati: bhãtassa saraõaü hoti: uppannesu kicca-karaõãyesu tad diguõaü bhogaü anuppādeti. Imehi kho gahapati-putta catåhi ņhānehi upakāro mitto suhado veditabbo.
     23. `Catåhi kho gahapati-putta ņhānehi samāna-sukhadukkho mitto suhado veditabbo. Guyham assa ācikkhati:
guyham assa parigåhati: āpadāsu na vijahati: jãvitam pi 'ssa atthāya pariccattaü hoti. Imehi kho gahapati-putta catåhi ņhānehi samāna-sukha-dukkho mitto suhado veditabbo.
     24. `Catåhi kho gahapati-putta ņhānehi atth-akkhāyã mitto suhado veditabbo. Pāpā nivāreti: kalyāõe niveseti: assutaü sāveti: saggassa maggaü ācikkhati. Imehi kho gahapati-putta catåhi ņhānehi atth-akkhāyã mitto suhado veditabbo.
     25. `Catåhi kho gahapati-putta ņhānehi anukampako mitto suhado veditabbo. Abhaven' assa na nandati:
bhaven' assa nandati: avaõõaü bhaõamānaü nivāreti:
vaõõaü bhaõamānaü pasaüsati. Imehi kho gahapatiputta catåhi ņhānehi anukampako mitto suhado veditabbo ti.'
     Idam avoca Bhagavā.
     26. Idaü vatvā Sugato, athāparaü etad avoca Satthā:


#<[page 188]>#
%<188             SIđGâLOVâDA-SUTTANTA              [D. xxxi. 26.>%
         `Upakāro ca yo mitto,
               1 yo ca mitto sukhe dukkhe,
          Atth-akkhāyã ca yo mitto,
               yo ca mittānukampako,
          Ete pi mitte cattāro
               iti vi¤¤āya paõķito
          Sakkaccaü payirupāseyya,
               mātā puttaü va orasaü.
          Paõķito sãla-sampanno
               jalaü aggãva bhāsati.
          Bhoge saüharamānassa
               bhamarass' eva iriyato,
          Bhogā sannicayaü yanti,
               vammiko v' upacãyati.
          Evaü bhoge samāhantvā,
               alam-attho kule gihi.
          Catudhā vibhaje bhoge,
               save mittāni ganthati,
          Ekena bhoge bhu¤jeyya,
               dvãhi kammaü payojaye,
          Catuttha¤ ca nidhāpeyya,
               āpadāsu bhavissatãti.'
     27. `Katha¤ ca gahapati-putta ariya-sāvako chaddisā paņicchādã hoti? Cha-y-imā gahapati-putta disā veditabbā. Puratthimā disā mātā-pitaro veditabbā. Dakkhiõā disā ācariyā veditabbā.


#<[page 189]>#
%<D. xxxi. 29.]          HOW  TO GUARD THE SIX QUARTERS         189>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Pacchimā disā puttadārā veditabbā. Uttarā disā mittāmaccā veditabbā. Heņņhimā disā dāsa-kammakarā porisā veditabbā. Uparimā disā Samaõa-Brāhmaõā veditabbā.
     28. `Pa¤cahi kho gahapati-putta ņhānehi puttena puratthimā disā mātā-pitaro paccupaņņhātabbā. "Bhato nesaü bharissāmi, kiccaü nesaü karissāmi, kula-vaüsaü ņhapessāmi, dāyajjam paņipajjāmi, atha ca pana petānaü kālakatānaü dakkhiõaü anuppadassāmãti." Imehi kho gahapati-putta pa¤cahi ņhānehi puttena puratthimā disā mātāpitaro paccupaņņhitā pa¤cahi ņhānehi puttaü anukampanti.
Pāpā nivārenti, kalyāõe nivesenti, sippaü sikkhāpenti, paņiråpena dārena saüyojenti, samaye dāyajjaü niyyādenti. Imehi kho gahapati-putta pa¤cahi ņhānehi puttena puratthimā disā mātā-pitaro paccupaņņhitā imehi pa¤cahi ņhānehi puttaü anukampanti. Evam assa esā puratthimā disā paņicchannā hoti khemā appaņibhayā.
     29. `Pa¤cahi kho gahapati-putta ņhānehi antevāsinā dakkhiõā disā ācariyā paccupaņņhātabbā: uņņhānena, upaņņhānena, sussåsāya, pāricariyāya, sakkaccaü sippa-paņiggahaõena. Imehi kho gahapati-putta pa¤cahi ņhānehi antevāsinā dakkhiõā disā ācariyā paccupaņņhitā pa¤cahi ņhānehi antevāsiü anukampanti. Suvinãtaü vinenti, suggahitaü gāhāpenti, sabba-sippa-sutaü samakkhāyino bhavanti, mittāmaccesu parivedenti, disāsu parittānaü karonti. Imehi kho gahapati-putta pa¤cahi ņhānehi ante{vāsinā} dakkhiõā disā ācariyā paccupaņņhitā imehi pa¤cahi ņhānehi antevāsiü anukampanti.


#<[page 190]>#
%<190              SIđGâLOVâDA-SUTTANTA              [D. xxxi. 29.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Evam assa esā dakkhiõā disā paņicchannā hoti khemā appaņibhayā.
     30. `Pa¤cahi kho gahapati-putta ņhānehi sāmikena pacchimā disā bhariyā paccupaņņhātabbā: sammānanāya, avimānanāya, anaticariyāya, issariya-vossaggena, alaükārānuppadānena. Imehi kho gahapati-putta pa¤cahi ņhānehi sāmikena pacchimā disā bhariyā paccupaņņhitā pa¤cahi ņhānehi sāmikaü anukampati. Susaüvihita-kammantā ca hoti, susaīgahita-parijanā ca, anaticārinã ca, sambhataü anurakkhati, dakkhā ca hoti analasā sabbakiccesu. Imehi kho gahapati-putta pa¤cahi ņhānehi sāmikena pacchimā disā bhariyā paccupaņņhitā imehi pa¤cahi ņhānehi sāmikaü anukampati. Evam assa esā pacchimā disā paņicchannā hoti khemā appaņibhayā.
     31. `Pa¤cahi kho gahapati-putta ņhānehi kula-puttena uttarā disā mittāmaccā paccupaņņhātabbā: dānena, peyyavajjena, attha-cariyāya, samānattatāya, avisaüvādanatāya Imehi kho gahapati-putta pa¤cahi ņhānehi kula-puttena uttarā disā mittāmaccā paccupaņņhitā pa¤cahi ņhānehi kulaputtaü anukampanti. Pamattaü rakkhanti, pamattassa sāpateyyaü rakkhanti, bhãtassa saraõaü honti, āpadāsu na vijahanti, apara-pajaü ca pi 'ssa paņipåjenti. Imehi kho gahapati-putta pa¤cahi ņhānehi kula-puttena uttarā disā mittāmaccā paccupaņņhitā imehi pa¤cahi ņhānehi kulaputtaü anukampanti. Evam assa esā uttarā disā paņicchannā hoti khemā appaņibhayā.
     32. `Pa¤cahi kho gahapati-putta ņhānehi ayirakena heņņhimā disā dāsa-kammakarā paccupaņņhātabbā:


#<[page 191]>#
%<D. xxxi. 34.]           HOW  TO GUARD THE SIX QUARTERS        191>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  yathābalaü kammanta-saüvidhānena, bhatta-vettanānuppadānena, {gilānupaņņhānena}, acchariyānaü rasānaü saüvibhāgena, samaye vossaggena. Imehi kho gahapati-putta pa¤cahi ņhānehi ayirakena heņņhimā disā dāsa-kammakarā paccupaņņhitā pa¤cahi ņhānehi ayirakaü anukampanti.
Pubbuņņhāyino ca honti, pacchā-nipātino ca, dinna-dāyino ca, sukata-kamma-kārakā, kitti-vaõõa-harā ca. Imehi kho gahapati-putta pa¤cahi ņhānehi ayirakena heņņhimā disā dāsa-kammakarā paccupaņņhitā imehi pa¤cahi ņhānehi ayirakaü anukampanti. Evam assa esā heņņhimā disā paņicchannā hoti khemā appaņibhayā.
     33. `Pa¤cahi kho gahapati-putta ņhānehi kala-puttena uparimā disā Samaõa-Brāhmaõā paccupaņņhātabbā: mettena kāya-kammena, mettena vacã-kammena, mettena mano-kammena, anāvaņa-dvāratāya āmisānuppadānena.
Imehi kho gahapati-putta pa¤cahi ņhānehi kula-puttena uparimā disā Samaõa-Brāhmaõā paccupaņņhitā chahi ņhānehi kula-puttaü anukampanti. Pāpā nivārenti, kalyāõe nivesenti, kalyāõa-manasā anukampanti, assutaü sāventi, sutaü pariyodapenti, saggassa maggam {ācikkhanti}.
Imehi kho gahapati-putta pa¤cahi ņhānehi kula-puttena uparimā disā Samaõa-Brāhmaõā paccupaņņhitā imehi chahi ņhānehi kula-puttaü anukampanti. Evam assa esā uparimā disā paņicchannā hoti khemā appaņibhayā ti.'
     Idam avoca Bhagavā.
     34. Idaü vatvā Sugato, athāparaü etad avoca Satthā:
               `Mātā-pitā disā pubbā,
                 ācariyā dakkhiõā disā,


#<[page 192]>#
%<192           SIđGâLOVADA-SUTTANTA              [D. xxxi. 34.>%
               Putta-dārā disā pacchā,
                  mittāmaccā ca uttarā,
               Dāsa-kammakarā heņņhā,
                   uddhaü Samaõa-Brāhmaõā,
               Etā disā namasseyya
                   alam-attho kule gihã.
               Paõķito sãla-sampanno,
                   saõho ca paņibhānavā,
               Nivāta-vutti atthaddho,
                   tādiso labhate yasaü.
               Uņņhānako analaso,
                   āpadāsu na vedhati,
               Acchidda-vutti medhāvã,
                   tādiso labhate yasaü.
               Saīgāhako mitta-karo,
                   vada¤¤å vãta-maccharo,
               Netā vinetā anunetā,
                   tādiso labhate yasaü.
               Dāna¤ ca peyya-vajja¤ ca,
                   attha-cariyā ca yā idha,
               Samānattatā ca dhammesu,
                   tattha tattha yathā 'rahaü.
               Ete kho saīgahā loke,
                   rathass' āõãva yāyato,
               Ete ca saīgahā n' assu,
                   na mātā putta-kāraõā
               Labhetha mānaü påjaü vā,
                   pitā vā putta-kāraõā.
               Yasmā ca saīgahe ete
                   samavekkhanti paõķitā,


#<[page 193]>#
%<D. xxxi. 35.]             SIđGâLAKA'S CONVERSION             193>%
               Tasmā mahattaü papponti,
                   pāsaüsā ca bhavanti te ti.'
     35. Evaü vutte Siīgālako gahapati-putto Bhagavantaü etad avoca:
     `Abhikkantaü bhante, abhikkantaü bhante. Seyyathā pi bhante nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andha-kāre vā tela-pajjotaü dhāreyya "Cakkhumanto råpāni dakkhintãti": evam evaü {Bhagavatā} aneka-pariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bhante Bhagavantaü saraõaü gacchāmi, Dhamma¤ ca bhikkhu-Saügha¤ ca. Upāsakaü maü Bhagavā dhāretu ajjatagge pāõupetaü saraõaü gatan ti.'
                   Siīgālovāda-Suttantaü.


#<[page 194]>#
%<                                    194>%
                        [xxxii.  âņānāņiya-Suttanta.]
Evam me sutaü.
     1. Ekaü samayaü Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakåņe pabbate. Atha kho cattāro Mahārājā mahatiyā ca Yakkha-senāya mahatiyā ca Gandhabba-senāya mahatiyā ca Kumbhaõķa-senāya mahatiyā ca Nāga-senāya, catuddisaü rakkhaü ņhapetvā, catuddisaü gumbaü ņhapetvā, catuddisaü ovaraõaü ņhapetvā, abhikkantāya rattiyā abhikkanta-vaõõā kevala-kappaü Gijjha-kåņaü obhāsetvā, yena Bhagavā ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Te pi kho Yakkhā app ekacce Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu: app ekacce Bhagavatā saddhiü sammodiüsu, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdiüsu: {app} ekacce yena Bhagavā ten' a¤jalim paõāmetvā ekamantaü nisãdiüsu: app ekacce nāma-gottaü sāvetvā ekamantam nisãdiüsu: app ekacce tuõhã-bhåtā ekamantaü {nisãdiüsu.}
     2. Ekamantaü nisinno kho Vessavaõo Mahārājā Bhagavantaü etad avoca:
     `Santi hi bhante uëārā Yakkhā Bhagavato appasannā, santi hi bhante uëārā Yakkhā Bhagavato pasannā: santi hi bhante majjhimā Yakkhā Bhagavato appasannā,


#<[page 195]>#
%<D. xxxii. 3.]                A GREAT ASSEMBLY                195>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  santi hi bhante majjhimā Yakkhā Bhagavato pasannā: santi hi bhante nãcā Yakkhā Bhagavato appasannā, santi hi bhante nãcā Yakkhā Bhagavato pasannā. Yebhuyyena kho pana bhante Yakkhā appasannā yeva Bhagavato. Taü kissa hetu? Bhagavā hi bhante pāõātipātā veramaõiyā dhammaü deseti, adinnādānā veramaõiyā dhammaü deseti, kāmesu micchācārā veramaõiyā dhammaü deseti, musā-vādā veramaõiyā dhammaü deseti, surā-merayamajja-pamādaņņhānā veramaõiyā dhammaü deseti. Yebhuyyena kho pana bhante Yakkhā appaņiviratā yeva pāõātipātā, appaņiviratā adinnādānā, appaņiviratā kāmesu micchācārā, appaņiviratā musā-vādā, appaņiviratā surāmeraya-majja-pamādaņņhānā. Tesaü taü hoti appiyaü amanāpaü. Santi hi bhante Bhagavato sāvakā, ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevanti appassaddāni appa-nigghosāni vijana-vātāni manussa-rāhaseyyakāni paņisallāna-sāruppāni. Tattha santi uëārā Yakkhā nivāsino ye imasmim Bhagavato pāvacane appasannā. Tesaü pasādāya uggaõhātu bhante Bhagavā âņānāņiyaü rakkhaü bhikkhånaü bhikkhunãnaü upāsakānaü upāsikānaü guttiyā rakkhāya avihiüsāya phāsuvihārāyāti.'
     Adhivāsesi Bhagavā tuõhi-bhāvena.
     3. Atha kho Vessavaõo Mahārājā Bhagavato adhivāsanaü viditvā tāyaü velāyaü imaü âņānāņiyaü rakkhaü abhāsi:
              `Vipassissa nam' atthu
                   cakkhumantassa sirãmato.
               Sikhissa pi nam' atthu
                   sabba-{bhåtānukampino}.
               Vessabhussa nam' atthu
                   nahātakassa tapassino.


#<[page 196]>#
%<196          âōâNâōIYA-SUTTANTA               [D. xxxii. 3.>%
            Nam' atthu Kakusandhassa
                 Māra-senā pamaddino.
            Konāgamanassa nam' atthu
                 brāhmaõassa vusãmato.
            Kassapassa nam' atthu
                 vippamuttassa sabbadhi.
            Aīgãrasassa nam' atthu
                 Sakya-puttassa sirãmato,
           Yo imaü dhammam adesesi
                 sabba-dukkhāpanudanaü.
            Ye cāpi nibbutā loke
                 yathābhåtaü vipassisuü,
            Te janā apisunā
                 mahantā vãta-sāradā.
            Hitaü deva-manussānaü
                 yaü namassanti Gotamaü
            Vijjā-{caraõa}-sampannaü.
                 mahantaü vãta-saradaü.
         4. `Yato uggacchati suriyo
                 ādicco maõķalã mahā,
            Yassa c' uggacchamānassa
                 saüvarã pi nirujjhati,
            Yassa c' uggate suriye
                 "Divaso" ti pavuccati,
            Rahado pi tattha gambhãro
                 samuddo saritodako.
            Evan taü tattha jānanti
                 "Samuddo saritodako."


#<[page 197]>#
%<D. xxxii. 5.]            DHATARAōōHA'S REALM                197>%
            Ito "sā purimā disā"
                 iti naü ācikkhatã jano.
            Yaü disaü abhipāleti
                Mahārājā yassassi so
            Gandhabbānaü ādhipati,
                 "Dhataraņņho" iti nāma so,
            Ramati nacca-gãtehi
                 Gandhabbehi purakkhato.
            Puttā pi tassa bahavo,
                 eka-nāmā ti me sutaü,
            Asãti dasa eko ca
                 Inda-nāmā mahabbalā.
            Te cāpi Buddhaü disvāna,
                 Buddhaü ādicca-bandhunaü,
            Dårato va namassanti
                 mahantaü vãta-sāradaü.
            Namo te purisāja¤¤a!
                 Namo te purisuttama!
            Kusalena samekkhasi,
                 amanussā pi taü vadanti!
            Sutaü n' etaü abhiõhaso,
                 tasmā evaü vademase,
            "Jinaü vandatha Gotamaü,
                 Jinaü vandāma Gotamaü,
            Vijjā-caraõa-sampannaü
                 Buddhaü vadāma Gotamaü"
         5. `Yena Petā pavuccanti
                 pisuõā piņņhi-maüsikā
            Pāõātipātino luddhā
                 corā nekatikā janā,


#<[page 198]>#
%<198           âōâNâōIYA-SUTTANTA                 [D. xxxii. 5.>%
            Ito "sā dakkhiõā disā"
                 iti naü ācikkhatã jano.
            Yaü disaü abhipāleti
                 Mahārājā yasassi so
            Kumbhaõķānaü ādhipati,
                 "Viråëho" iti nāma so
            Ramati nacca-gãtehi,
                 Kumbhaõķehi purakkhato.
            Puttā pi tassa bahavo
                 eka-nāmā ti me sutaü,
            Asãti dasa eko ca
                 Inda-nāmā mahabbalā.
            Te cāpi Buddhaü disvāna,
                 Buddhaü ādicca-bandhunaü,
            Dårato va namassanti
                 mahataü vãta-sāradaü.
            Namo te purisāja¤¤a!
                 Namo te purisuttama!
            Kusalena samekkhasi,
                 amanussā pi taü vandanti!
            Sutaü n' etaü abhiõhaso,
                 tasmā evaü vademase,
            "Jinaü vadatha Gotamaü,
                 Jinaü vandāma Gotamaü,
            Vijjā-caraõa-sampannaü
                 Buddhaü vandāma Gotamaü."
         6. `Yattha c' oggacchati suriyo
                 ādicco maõķalã mahā,
            Yassa c' oggacchamānassa
                 divaso pi nirujjhati,
            Yassa c' oggate suriye
                 "{Saüvarã}" ti pavuccati,
            Rahado pi tattha gambhãro
                 samuddo saritodako.
           Evan taü tattha jānanti
                 "Samuddo saritodako."
            Ito "sā pacchimā disā"
                 iti naü acikkhatã jano.


#<[page 199]>#
%<D. xxxii. 7.]            VIRUPAKKHA'S REALM                 199>%
            Yaü disaü abhipāleti
                 Mahārājā yasassi so
            Nāgānaü ādhipati,
                 "Viråpakkho" iti nāma so
            Ramati nacca-gãtehi,
                 Nāgehi purakkhato.
            Puttā pi tassa bahavo
                 eka-nāmā ti me sutaü,
            Asãti dasa eko ca
                 Inda-nāmā mahabbalā.
            Te cāpi Buddhaü disvāna,
                 Buddhaü ādicca-bandhunaü,
            Dårato va namassanti
                 mahantaü vãta-sāradaü.
            Namo te purisāja¤¤a!
                 Namo te purisuttama!
            Kusalena samekkhasi,
                 amanussā pi taü vandanti!
            Sutaü n' etaü abhiõhaso,
                 tasmā evaü vademase,
            "Jinaü vandatha Gotamaü,
                 Jinaü vandāma Gotamaü,
            Vijjā-caraõa-sampannaü
                 Buddhaü vandāma Gotamaü."
         7. `Yena Uttara-kurå rammā
                 Mahā-Neru sudassano
            Manussā tattha jāyanti
                 amamā apariggahā.
           Na te bãjaü pavapanti,
                 na pi nãyanti naīgalā,
            Akaņņha-pākimaü sāliü
                 paribhu¤janti mānusā.
            Akaõaü athusaü suddhaü
                 sugandhaü taõķula-pphalaü


#<[page 200]>#
%<200       âōâNâōIYA-SUTTANTA              [D. xxxii. 7.>%
            Tuõķi-kãre pacitvāna,
                 tato bhu¤jati bhojanaü.
            Gāvim eka-khuraü katvā
                 anuyanti diso disaü,
            Pasuü eka-khuraü katvā
                 anuyanti diso disaü,
            Itthã-vāhanaü katvā
                 anuyanti diso disaü,
            Purisa-vāhanaü katvā
                 anuyanti diso disaü,
            Kumāri-vāhanaü katvā
                 anuyanti diso disaü,
            Kumāra-vāhanaü katvā
                 anuyanti diso disaü,
            Te yāne abhiråhitvā
                 sabbā disā anupariyanti
                  Pacārā tassa rājino.
            Hatthi-yānaü assa-yānaü
                 dibbaü yānaü upaņņhitaü,
            Pāsādā sivikā c' eva
                 Mahārājassa yasassino.
           Tassa ca nagarā ahu
                 antalikkhe sumāpitā,
            âņānāņā Kusināņā
                 Parakusināņā
            Nāņapuriyā
                 Parakusitanāņā.


#<[page 201]>#
%<D. xxxii. 7.]            VESSAVAöA'S REALM                  201>%
            Uttarena Kapãvanto,
                 Janogham aparena ca,
            Navanatiyo
                 Ambara-Ambaravatiyo,
            âëakamandā nāma rāja-dhāni.
                 Kuverassa kho pana
            Mārisa, Mahārājassa
                 Visāõā nāma rāja-dhāni.
            Tasmā Kuvero Mahārājā
                 "Vessavaõo" ti pavuccati.
            Paccesanto pakāsenti
                 Tatolā Tattalā Tatotalā
            Ojasi Tejasi Tatojasi
                 Såro rājā Ariņņho Nemi.
            Rahado pi tattha Dharanã nāma
                 yato meghā pavassanti,
                   Vassā yato patāyanti.
            Sabhā pi tattha Bhagalavati nāma
                yattha Yakkhā payirupāsanti.
            Tattha nicca-phalā rukkhā
                 nānā-dija-gaõāyutā
            Mayåra-ko¤cābhirudā
                 kokilābhãhi vaggubhi.
            Jãvaü jãvaka-sadd' ettha
                 atho oņņhava-cittakā


#<[page 202]>#
%<202                   âōâNâōIYA-SUTTANTA                [D. xxxii. 7.>%
            Kukutthakā kulãrakā
                 vane pokkhara-sātakā.
            Suka-sāëika-sadd' ettha
                 daõķa-mānavakāni ca,
            Sobhati sabba-kālaü sā
                 Kuvera-nalinã sadā.
            Ito "sā uttarā disa"
                 iti naü ācikkhatã jano.
            Yaü disaü abhipāleti,
                 Magārājā yasassi so
            Yakkhānaü ādhipati,
                 "Kuvero" iti nāma so
            Ramati nacca-gãtehi,
                yakkhehi purakkhato.
            Puttā pi tassa bahavo
                 eka-nāmā ti me sutaü,
            Asãti dasa eko ca
                 Inda-nāmā mahabbalā.
            Te cāpi Buddhaü disvāna,
                 Buddhaü ādicca-bandhunaü,
            Dårato va namassanti
                 mahantaü vãtā-sāradaü.
            Namo te purisāja¤¤a!
                 Namo te purisuttama!
            Kusalena samekkhasi
                 amanussā pi taü vadanti!
            Sutaü n' etaü {abhiõhaso},
                 tasmā evaü vademase,
            "Jinaü vandatha Gotamaü,
                 Jinaü vandāma Gotamaü,
            Vijjā-caraõa-sampannaü
                 Buddhaü vandāma Gotaman" ti.'


#<[page 203]>#
%<D. xxxii. 9.]            THE DISCIPLES' DEFENCE               203>%
     8. `Ayaü kho sā Mārisa âņānāņiyā rakkhā bhikkhånaü bhikkhunãnaü upāsakānaü upāsikānaü guttiyā rakkhāya avihiüsāya phāsu-vihārayāti.'
     `Yassa kassaci Mārisa bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā upāsakassa vā upāsikāya ayaü âņānāņiyā rakkhā suggahitā bhavissati samattā pariyāputā, ta¤ ce amanusso Yakkho vā Yakkhinã vā Yakkha-potako vā Yakkha-potikā vā Yakkha-mahāmatto vā Yakkha-pārisajjo vā Yakkhapacāro vā, Gandhabbo vā Gandhabbã vā . . . pe . . . Kumbhaõķo vā . . . pe . . . Nāgo vā . . . pe . . . paduņņha-citto bhikkhuü vā bhikkhuniü vā upāsakaü vā upāsikaü vā gacchantaü vā anugaccheyya, ņhitaü vā upatiņņheyya, nisinnaü vā upanisãdeyya, nipannaü vā upanipajjeyya, na me so Mārisa amanusso labheyya gāmesu vā nigamesu vā sakkāraü vā {garu-kāraü} vā. Na me so Mārisa amanusso labheyya âëakamandāya rāja-dhāniyā vatthuü vā vāsaü vā. Na me so Mārisa amanusso labheyya Yakkhānaü samitiü gantuü Api ssu naü Mārisa amanussā anāvayham pi naü kareyyuü avivayhaü.
Api ssu naü Mārisa amanussā attāhi pi {paripuõõāhi} paribhāsāhi paribhāseyyuü. Api ssu naü Mārisa amanussā rittam pi pattaü sãse nikkujjeyyuü. Api ssu naü Mārisa amanussā sattadhā pi 'ssa muddhaü phāleyyuü.
     9. `Santi hi Mārisa amanussā caõķā ruddā rabhasā.
Te n' eva Mahārājānaü ādiyanti, na Mahārājānaü purisakānaü ādiyanti, na Mahārājānaü purisakānaü purisakānaü ādiyanti. te kho te Mārisa amanussā Mahārājānaü avaruddhā nāma vuccanti.


#<[page 204]>#
%<204                    âōâNâōIYA-SUTTANTA              [D. xxxii. 9.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Seyyathāpi Mārisa ra¤¤o Māgadhassa vijite mahā-corā, te n' eva ra¤¤o Māgadhassa ādiyanti, na ra¤¤o Māgadhassa purisakānaü ādiyanti, na ra¤¤o Māgadhassa purisakānaü purisakānaü ādiyanti, te kho te Mārisa mahā-corā ra¤¤o Māgadhassa avaruddhā nāma vuccanti, -- evam eva kho Mārisa santi amanussā caõķā {ruddā} rubhasā. Te n' eva Mahārājānaü ādiyanti, na Mahārājānaü purisakānaü ādiyanti, na Mahārānaü purisakānaü purisakānaü ādiyanti. Te kho te Mārisa amanussā mahārājānaü avaruddhā nāma vuccanti. Yo hi koci Mārisa amanusso Yakkho vā Yakkhinã vā . . . pe . . . paduņņha-citto bhikkhuü vā bhikkhuniü vā upāsakaü vā upāsikaü vā gacchantaü vā anugaccheyya, ņhitaü vā upatiņņheyya nisinnaü vā upanisãdeyya, nipannaü vā {upanipajjeyya}, imesaü Yakkhānaü Mahā-Yakkhānaü Senāpatãnaü Mahā-Senāpatãnaü ujjhāpetabbaü vikkanditabbaü viravitabbaü -- "Ayaü Yakkho gaõhāti, ayaü Yakkho āvisati, ayaü Yakkho heņheti, ayaü Yakkho viheņheti, ayaü Yakkho hiüsati, ayaü Yakkho vihiüsati, ayaü Yakkho na mu¤catãyi."
     10. `Katamesaü Yakkhānaü Mahā-Yakkhānaü Senāpatãnaü Mahā-Senāpatãnaü?
            Indo Somo Varuõo ca
                 Bhāradvājo Pajāpati,
            Candano Kāmaseņņho ca
                 Kinnughaõķu Nighaõķu ca,
            Panādo Opama¤¤o ca
                 Devasåto ca Mātali,
            Cittaseno ca Gandhabbo
                 Naëo rājā Janesabho,
            Sātāgiro Hemavato
                 Puõõako Karatiyo Gulo,


#<[page 205]>#
%<D. xxxii. 11.]           THE DISCIPLES' DEFENCE               205>%
            Sãvako Mucalido ca
                 Vessāmitto Yugandharo
            Gopālo Suppagedho ca
                 Hirã Nettã ca Mandiyo
            Pa¤cāla-caõķo âlavako
                 Pajjunno Sumano Sumukho
            Dadhimukho Maõi Mānicaro Dãgho
                 Atho Serissako sahā.
     `Imesaü Yakkhānaü Mahā-Yakkhānaü Senāpatãnaü Mahā-Senāpatãnaü ujjhāpetabbaü vikkanditabbaü viravitabbaü -- "Ayaü Yakkho gaõhāti, ayaü Yakkho {āvisati}, ayaü Yakkho heņheti, ayaü Yakkho viheņheti, ayaü Yakkho hiüsati, ayaü Yakkho vihiüsati, ayaü yakkho na mu¤catãti."
     11. `Ayaü kho sā Mārisa âņānāņiyā rakkhā bhikkhånaü bhikkhunãnaü upāsakānaü upāsikānaü guttiyā rakkhāya avihiüsāya phāsu-vihārāyāti.'
     `Handa ca dāni mayaü Mārisa gacchāma, bahu-kiccā mayaü, bahu-karaõãyā ti.'
     `Yassa dāni tumhe Mahārājāno kālaü ma¤¤athāti.'
     Atha kho cattāro Mahārājā uņņhāy' āsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā tatth' ev' antaradhāyiüsu.
Te pi kho Yakkhā uņņhāy' āsanā app ekacce Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā tatth' eva anatradhāyiüsu:
app ekacce Bhagavatā saddhiü sammodiüsu, sammodanãyaü kathaü {sārāõãyaü} kathaü {vãtisāretvā}, tatth' ev' antaradhāyiüsu:


#<[page 206]>#
%<206                    âōâNâōIYA-SUTTANTA               [D. xxxii. 11.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  app ekacce yena Bhagavā ten' a¤jalim paõāmetvā tatth' ev' antaradhāyiüsu: app ekacce nāmagottaü sāvetvā tatth' ev' {antaradhāyiüsu}: app ekacce tuõhã-bhåtā tatth' ev' antaradhāyiüsu
     12. Atha kho Bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhå āmantesi:
     `Imaü bhikkhave rattiü cattāro Mahārājā mahatiyā ca Yakkha-senāya . . .
     Vipassissa nam' atthu cakkhumantassa sirãmato!
     Sikhissa pi nam' atthu sabba-bhåtānukampino.
                             * * * * *
     So yeva purima-peyyālena vitthāretabbo.
     `Ayaü kho sā Mārisa âņānāņiyā rakkhā . . . antaradhāyiüsu.
     13. `Uggaõhātha bhikkhave âņānāņiyaü rakkhaü, pariyāpuõātha bhikkhave âņānātiyaü rakkhaü, dhāretha bhikkhave âņānāņiyaü rakkhaü, attha-saühitā 'yaü bhikkhave âņānāņiyā rakkhā bhikkhånaü bhikkhunãnaü upāsakānaü upāsikānaü guttiyā rakkāya avihiüsāya phāsu-vihārāyāti.'
     Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhå Bhagavato bhāsitaü abhinadun ti.
                 âņānāņiya-Suttantaü Navamaü.


#<[page 207]>#
%<                                207>%
                     [xxxiii. Saīgãti-Suttanta.]
Evam me sutaü.
     1. . Ekaü samayaü Bhagavā Mallesu cārikaü caramāno mahatā bhikkhu-saüghena saddhiü pa¤ca-mattehi bhikkhu-satehi yena Pāvā nāma Mallānaü nagaraü tad avasari. Tatra sudaü Bhagavā Pāvāyaü viharati Cundassa kammāra-puttassa amba-vane.
     2. Tena kho pana samayena Pāveyyakānaü Mallānaü Ubbhaņakaü nāma navaü {santhāgāraü} acira-kāritaü hoti anajjhāvutthaü Samaõena vā Brāhmaõena vā kenaci vā manussa-bhåtena. Assosuü kho Pāveyyakā Mallā -`Bhagavā kira Mallesu cārikaü caramāno mahatā bhikkhusaghena saddhiü pa¤ca-mattehi bhikkhu-satehi Pāvaü anuppatto Pāvāyaü viharati Cundassa kammāra-puttassa amba-vane ti.' Atha kho Pāveyyakā Mallā yena Bhagavā ten' {upasaükamiüsu}, {upasaükamitvā} Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho Pāveyyakā Mallā Bhagavantaü etad avocuü:
     `Idha bhante Pāveyyakānaü Mallānaü {Ubbhaņakaü} nāma navaü santhāgāraü acira-kāritaü anajjhāvutthaü Samaõena vā Brāhmaõena vā kenaci vā manussa-bhåtena.


#<[page 208]>#
%<208           SAđGäTI-SUTTANTA              [D. xxxiii. 1. 2.>%
Taü bhante Bhagavā paņhamaü paribhu¤jatu, Bhagavatā paņhamaü paribhuttaü pacchā Pāveyyakānaü Mallānaü dãgha-rattaü hitāya sukhāyāti.'
     Adhivāsesi Bhagavā tuõhã-bhāvena.
     3.  Atha kho Pāveyyakā Mallā Bhagavato adhivāsanaü viditvā, uņņhāy' āsanā Bhagavataü abhivādetvā, padakkhiõaü katvā yena santhāgāraü ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā sabba-santhariü santhāgāraü santharāpetvā, āsanāni pa¤¤āpetvā, udaka-maõikaü patiņņhāpetvā, telappadãpaü āropetvā, yena Bhagavā ten' upasaükamiüsu.
Upasaükamitvā Bhagavataü abhivādetvā, ekamantaü aņņhaüsu. Ekamantaü ņhita kho Pāveyyakā Mallā Bhagavantaü etad avocuü:
     `Sabba-santhāriü santhataü bhante santhāgāraü.
āsanāni pa¤¤attāni, udaka-maõiko patiņņhāpito, telappadãpo āropito, yassa dāni bhante Bhagavā kālaü ma¤¤atãti.'
     4. Atha kho Bhagavā nivāsetvā patta-cãvaram ādāya saddhiü bhikkhu-saüghena yena santhāgāraü ten' upasaükami. Upasaükamitvā pāde pakkhāletvā, santhāgāraü pavisitvā majjhima-tthambhaü nissāya puratthābhimukho nisãdi. Bhikkhu-saügho pi pāde pakkhāletvā santhāgāraü pavisitvā pacchimaü bhittiü nissāya puratthābhimukho nisãdi Bhagavantaü yeva purakkhatvā.


#<[page 209]>#
%<D. xxxiii. 1. 6. ]       VISIT TO THE MALLAS AT PâVA           209>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Pāveyyakā pi kho Mallā pāde pakkhāletvā santhāgāraü pavisitvā puratthimaü bhittiü nissāya pacchābhimukhā nisãdiüsu Bhagavataü yeva purakkhatvā. Atha kho Bhagavā Pāveyyake Malle bahud eva rattiü dhammiyā kathāya sandassetvā samādepetvā samuttejetvā sampahaüsetvā uyyojesi:
     `Abhikkantā kho Vāseņņhā ratti, yassa dāni tumhe kālaü ma¤¤athāti.'
     `Evam bhante ti' kho Pāveyyakā Mallā Bhagavato paņissutvā uņņhāy' āsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkamiüsu.
     5. Atha kho Bhagavā acira-pakkantesu Mallesu tuõhãbhåtaü tuõhã-bhåtaü bhikkhu-saüghaü anuviloketvā āyasmantaü Sāriputtaü āmantesi:
     `Vigata-thãna-middho kho Sāriputta bhikkhu-saügho, paņibhātu taü Sāriputta bhikkhånaü dhammi-kathā. Piņņhi me āgilāyati, tam ahaü āyamissāmãti.'
     `Evam bhante ti' kho āyasmā Sāriputto Bhagavato paccassosi.
     Atha kho Bhagavā catugguõaü saüghāņiü pa¤¤āpetvā dakkhiõena passena sãha-seyyaü kappesi, pāde pādaü accādhāya sato sampajāno uņņhāna-sa¤¤aü manasi-karitvā.
     6. Tena kho pana samayena Nigaõņho Nātha-putto Pāvāyaü adhunā kālakato hoti.


#<[page 210]>#
%<210             SAđGäTI-SUTTANTA                [D. xxxiii. 1. 6>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Tassa kāla-kiriyāya bhinnā Nigaõņhā dvedhika-jātā bhaõķana-jātā kalahajātā vivādāpannā a¤¤ama¤¤aü mukha-sattãhi vitudantā virahanti -- `Na tvaü imaü dhamma-vinayaü ājānāsi! Ahaü imaü dhamma-vina-vinayaü ājānāmi! kiü tvaü imaü dhamma-vinayaü ājānissasi? Micchā-paņipanno tvam asi, aham asmi sammā-paņipanno, sahitam me asahitan te, pure vacanãyaü pacchā avaca, pacchā vacanãyaü pure avaca, {aviciõõan} te viparāvattaü, āropito te vādo, niggahãto 'si cara, vāda-ppamokkhāya nibbeņhehi vā sace pahosãti.' Vadho yeva kho ma¤¤e Nigaõņhesu Nātha-puttiyesy vattati. Ye pi te nigaõņhassa Nāthaputtassa sāvakā gihã odāta-vasanā, te pi Nigaõņhesu Nātha-puttiyesu nibbiõõa-råpā paņivāna-råpā, yathā taü durakkhāte dhamma-vinaye duppavedite aniyyānike anupasama-saüvattanike asammāsambuddha-ppavedite bhinna-thåpe appaņisaraõe.
     7. Atha kho āyasmā Sāriputto bhikkhå āmantesi:
     Nigaõņho āvuso Nātha-putto Pāvāyaü adhunā {kālakato.} Tassa kāla-kiriyāya bhinnā Nigaõņhā dvedhika-jātā . . . pe . . . bhinna-thåpe appaņisaraõe. Evaü h' etaü āvuso durakkhāte dhamma-vinaye duppavedite aniyyānike anupasama-saüvattanike asammāsambuddha-ppavedite.


#<[page 211]>#
%<D. xxxiii. 1. 8.]      SâRIPUTTA EXPOUNDS THE DHAMMA         211>%
Ayaü kho pan' āvuso asmākaü Bhagavatā dhammo svākkhāto suppavedito niyyāniko upasama-saüvattaniko SammāSambuddha-ppavedito. Tattha sabbeh' eva saügāyitabbaü na vivaditabbaü, yathayidaü brahmacariyaü addhaniyaü assa cira-ņņhitikaü, tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü.
     Katamo c' āvuso asmākaü Bhagavatā dhammo svākkhāto suppavedito niyyāniko upasama-saüvattaniko SammāSambuddha-ppavedito, yattha sabbeh' eva saīgāyitabbaü na vivaditabbaü yathayidaü brahmacariyaü addhaniyaü assa cira-ņņhitikaü, tad assa bahujana-hitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaü?
     Atthi kho āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-Sambuddhena eko dhammo sammad-akkhāto.
Tattha sabbeh' eva saīgāyitabbaü na vivaditabbaü, yathayidaü brahmacariyaü addhaniyaü assa cira-ņņhitikaü, tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü.
     8. Katamo eko dhammo?
     Sabbe sattā āhāra-ņņhitikā, sabbe sattā saükhāraņņhitikā. Ayaü kho āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-Sambuddhena eko dhammo sammadakkhāto. Tattha sabbeh' eva saīgāyitabbaü na vivaditabbaü,


#<[page 212]>#
%<212             SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 1. 8.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  yathayidaü brahmacariyaü addhaniyaü assa cira-ņņhitikaü, tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü.
     9. Atthi kho āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-Sambuddhena dve dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeh' eva saīgāyitabbaü . . . pe . . . atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü.
     Katame dve? 
     (i) Nāma¤ ca råpa¤ ca.
     (ii) Avijjā ca bhava-taõhā ca.
     (iii) Bhava-diņņhi ca vibhava-diņņhi ca.
     (iv) Ahirika¤ ca anottappa¤ ca.
     (v) Hiri ca ottappa¤ ca.
     (vi) Dovacassatā ca pāpa-mittatā ca.
     (vii) Sovacassatā ca kalyāõa-mittatā ca.
     (viii) âpatti-kusalatā ca āpatti-vuņņhāna-kusalatā ca. 
     (ix) Samāpatti-kusalatā ca samāpatti-vuņņhāna-kusalatā ca.
     (x) Dhātu-kusalatā ca manasikāra-kusalatā ca.
     (xi) âyatana-kusalatā ca paņiccasamuppāda-kusalatā ca.
     (xii) ōhāna-kusalatā ca aņņhāna-kusalatā ca.


#<[page 213]>#
%<D. xxxiii. 1. 9.]           PAIRS IN THE DHAMMA              213>%
     (xiii) Ajjava¤ ca lajjava¤ ca.
     (xiv)  Khanti ca soracca¤ ca.
     (xv) Sākhalya¤ ca paņisanthāro ca.
     (xvi) Avihiüsā ca soceyya¤ ca.
     (xvii) Muņņhasacca¤ ca asampaja¤¤a¤ ca.
     (xviii) Sati ca sampaja¤¤a¤ ca.
     (xix) Indriyesu agutta-dvāratā ca bhojane amatta¤¤utā ca.
     (xx) Indriyesu gutta-dvāratā ca bhojane matta¤¤utā ca.
     (xxi) Paņisaükhāna-bala¤ ca bhāvanā-bala¤ ca.
     (xxii) Sati-bala¤ ca samādhi-bala¤ ca.
     (xxiii) Samatho ca vipassanā ca.
     (xxiv) Samatha-nimitta¤ ca paggaha-nimitta¤ ca.
     (xxv) Paggaho ca avikkhepo ca.
     (xxvi) Sãla-sampadā ca diņņhi-sampadā ca.
     (xxvii) Sãla-vipatti ca diņņhi-vipatti ca.


#<[page 214]>#
%<214             SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 1. 9.>%
     (xxviii) Sãla-visuddhi ca diņņhi-visuddhi ca.
     (xxix) Diņņhi-visuddhi kho pana yathā diņņhissa ca padhānaü.
     (xxx) Saüvego ca saüvejaniyesu ņhānesu saüviggassa ca yoniso padhānaü.
     (xxxi) {Asantuņņhitā} ca kusalesu dhammesu appaņivānitā ca padhānasmiü.
     (xxxii) Vijjā ca vimutti ca.
     (xxxiii) Khaye ¤āõaü anuppāde ¤āõaü.
     Ime kho āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-Sambuddhena dve dhammā sammad-akkhātā.
Tattha sabbeh' eva saīgāyitabbaü . . . pe . . . sukhāya deva-manussānaü.
     10. Atthi kho āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-Sambuddhena tayo dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeh' eva saīgāyitabbaü . . . pe . . . atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü. Katame tayo? 
     (i) Tãõi akusala-målāni. Lobho akusala-målaü, doso akusala-målaü, moho akusala-målaü.
     (ii) Tãõi kusala-målāni. Alobho kusala-målaü, adoso kusala-målaü, amoho kusala-målaü.
     (iii) Tãõi duccaritāni. Kāya-duccaritaü, vacã-duccaritaü, mano-duccaritaü.


#<[page 215]>#
%<D. xxxiii. 1. 10.]         TRIADS IN THE DHAMMA              215>%
     (iv) Tãõi sucaritāni. Kāya-sucaritaü, vacã-sucaritaü, mano-sucaritaü.
     (v) Tayo akusala-vitakkā. Kāma-vitakko, vyāpādavitakko, vihiüsā-vitakko.
     (vi) Tayo kusala-vitakkā. Nekkhamma-vitakko, avyāpāda-vitakko, avihiüsā-vitakko.
     (vii) Tayo akusala-saükappā. Kāma-saükappo, vyāpāda-saükappo, vihiüsā-saükappo.
     (viii) Tayo kusala-saükappā. Nekkhamma-saükappo, avyāpāda-saükappo, avihiüsā-saükappo.
     (ix) Tisso akusala-sa¤¤ā. Kāma-sa¤¤ā, vyāpāda-sa¤¤ā, vihiüsā-sa¤¤ā.
     (x) Tisso kusala-sa¤¤ā. Nekkhamma-sa¤¤ā, avyāpādasa¤¤ā, avihiüsā-sa¤¤ā.
     (xi) Tisso akusala-dhātuyo. Kāma-dhātu, vyāpāda-dhātu, vihiüsā-dhātu.
     (xii) Tisso kusala-dhātuyo. Nekkhamma-dhātu, avyāpāda-dhātu, avihiüsā-dhātu.
     (xiii) Aparā pi tisso dhātuyo. Kāma-dhātu, råpa-dhātu, aråpa-dhātu.
     (xiv) Aparā pi tisso dhātuyo. Råpa-dhātu, aråpa-dhātu, nirodha-dhātu.
     (xv) Aparā pi tisso dhātuyo. Hãnā dhātu, majjhimā dhātu, paõãtā dhātu.


#<[page 216]>#
%<216                SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 1. 10.>%
     (xvi) Tisso taõhā. Kāma-taõhā, bhava-taõhā, vibhavataõhā.
     (xvii) Aparā pi tisso taõhā. Kāma-taõhā, råpa-taõhā, aråpa-taõhā.
     (xviii) Aparā pi tisso taõhā. Råpa-taõhā, aråpa-taõhā, nirodha-taõhā.
     (xix) Tãõi saüyojanāni. Sakkāya-diņņhi, vicikicchā, sãlabbata-parāmāso.
     (xx) Tayo āsavā. Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo.
     (xxi) Tayo bhavā. Kāma-bhavo, råpa-bhavo, aråpabhavo.
     (xxii) Tisso esanā. Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā.
     (xxiii) Tisso vidhā. `Seyyo 'ham asmãti' vidhā, `Sadiso 'ham asmãti' vidhā. `Hãno 'ham asmãti' vidhā.
     (xxiv) Tayo addhā. Atãto addhā, anāgato addhā, paccuppanno addhā.
     (xxv) Tayo antā. Sakkāyo anto, sakkāya-samudayo anto, sakkāya-nirodho anto.
     (xxvi) Tisso vedanā. Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkha-m-asukhā vedanā.
     (xxvii) Tisso dukkhatā. Dukkha-dukkhatā, saükhāradukkhatā, vipariõāma-dukkhatā.


#<[page 217]>#
%<D. xxxiii. 1. 10.]         TRIADS IN THE DHAMMA              217>%
     (xxviii) Tayo rāsã. Micchatta-niyato rāsi, sammattaniyato rāsi, aniyato rāsi.
     (xxix) Tisso kaīkhā. Atãtaü vā addhānaü ārabbha kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasãdati. Anāgataü vā addhānaü ārabbha kaīkhati vicikicchati nādhimuccati ca sampasãdati. Etarahi vā paccuppannaü addhānaü ārabbha kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasãdati.
     (xxx) Tãõi Tathāgatassa ārakkheyyāni. Parisuddhakāya-samācāro āvuso Tathāgato, n' atthi Tathāgatassa kāya-duccaritaü yaü Tathāgato rakkheyya `Mā me idaü paro a¤¤āsãti.' Parisuddha-vacã-samācāro āvuso Tathāgato, n' atthi Tathāgatassa vacã-duccaritaü yaü Tathāgato rakkheyya `Mā me idaü paro a¤¤āsãti.' Parisuddhamano-samācāro āvuso Tathāgato, n' atthi Tathāgatassa mano-duccaritaü yaü Tathāgato rakkheyya `Mā me idaü paro a¤¤āsãti.'
     (xxxi) Tayo ki¤canā. Rāgo ki¤canaü, doso ki¤canaü, moho ki¤canaü.
     (xxxii) Tayo aggã. Rāgaggi; dosaggi, mohaggi.
     (xxxiii) Apare pi tayo aggã. âhuneyyaggi, gahapataggi, dakkhiõeyyaggi.
     (xxxiv) Tividhena råpa-saīgaho. Sanidassana-sappaņighaü råpaü, anidassana-sappaņighaü råpaü, anidassanaappaņighaü råpaü.
     (xxxv) Tayo saükhārā. Pu¤¤ābhisaükhāro, apu¤¤ābhisaükhāro, āne¤jābhisaükhāro.


#<[page 218]>#
%<218              SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 1. 10.>%
     (xxxvi) Tayo puggalā. Sekho puggalo, asekho puggalo, n' eva sekho nāsekho puggalo.
     (xxxvii) Tayo therā. Jāti-thero, dhamma-thero, sammuti-thero.
(xxxviii) Tãõi pu¤¤a-kiriya-vatthåni. Dāna-mayaü pu¤¤a-kiriya-vatthu, sãla-mayaü pu¤¤a-kiriya-vatthu, bhāvanā-mayaü pu¤¤a-kiriya-vatthu.
     (xxxix) {Tãõi} codanā-vatthåni. Diņņhena, sutena, parisaükāya.
     (xl) Tisso kāmupapattiyo. Sant' āvuso sattā, paccupaņņhita-kāmā, te paccupaņņhitesu kāmesu vasaü vattenti seyyathā pi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā.
Ayaü paņhamā kāmupapatti. Sant' āvuso sattā nimmita-kāmā, te nimmetvā nimmetvā kāmesu vasaü vattenti seyyathā pi devā Nimmāna-ratã. Ayaü dutiyā kāmupapatti. Sant' āvuso sattā para-nimmita-kāmā, te paranimmitesu kāmesu vasaü vattenti, seyyathā pi devā Paranimmita-vasavattã. Ayaü tatiyā kāmupapatti.
     (xli) Tisso sukhupapattiyo. Sant' āvuso sattā uppādetvā uppādetvā sukhaü viharanti, seyyathā pi devā Brahma-kāyikā. Ayaü paņhamā sukhupapatti. Sant' āvuso sattā sukhena abhisannā parisannā paripårā paripphuņā, te kadāci karahaci udānaü udānenti `Aho sukhaü aho sukhan ti,' seyyathā pi devā âbhassarā. Ayaü dutiyā sukhupapatti. Sant' āvuso sattā sukhena abhisannā parisannā paripårā paripphuņā, tesan taü yeva tusitā sukhaü {paņisaüvedenti},


#<[page 219]>#
%<D. xxxiii. 1. 10.]         TRIADS IN THE DHAMMA              219>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  seyyathā pi devā Subha-kiõõā. Ayaü tatiyā sukhupapatti.
     (xlii) Tisso pa¤¤ā. Sekhā pa¤¤ā, asekhā pa¤¤ā, n' eva sekhā nāsekhā pa¤¤ā.
     (xliii) Aparā pi tisso pa¤¤ā. Cintā-mayā pa¤¤ā, sutamayā pa¤¤ā, bhāvanā-mayā pa¤¤ā.
     (xliv) Tãõ' āvudhāni. Sutāvudhaü, pavivekāvudhaü, pa¤¤āvudhaü.
     (xlv) Tãõ' indriyāni. Ana¤¤ātaü-¤assāmitindriyaü, a¤¤indriyaü, a¤¤ātāvindriyaü.
     (xlvi) Tãõi cakkhåni. Maüsa-cakkhu, dibba-cakkhu, pa¤¤ā-cakkhu.
     (xlvii) Tisso sikkhā. Adhisãla-sikkhā, adhicitta-sikkhā, adhipa¤¤ā-sikkhā.
     (xlviii) Tisso bhāvanā. Kāya-bhāvanā, citta-bhāvanā, pa¤¤ā-bhāvanā.
     (xlix) Tãõānuttariyāni. Dassanānuttariyaü, paņipadānuttariyaü, vimuttānuttariyaü.
     (l) Tayo samādhã. Savitakko savicāro samādhi, avitakko vicāra-matto samādhi, avitakko avicāro samādhi.
     (li) Apare pi tayo samādhã. Su¤¤ato samādhi, animitto samādhi, appaõihito samādhi.
     (lii) Tãõi soceyyāni. Kāya-soceyyaü, vacã-soceyyaü, mano-soceyyaü


#<[page 220]>#
%<220              SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 1. 10.>%
     (liii) Tãõi moneyyāni. Kāya-moneyyaü, vacã-moneyyaü, mano-moneyyaü.
     (liv) Tãõi kosallāni. âya-kosallaü, apāya-kosallaü, upāya-kosallaü.
     (lv) Tayo madā. ârogya-mado, yobbana-mado, jãvitamado.
     (lvi) Tãõādhipateyyāni. Attādhipateyyaü, lokādhipateyyaü, dhammādhipateyyaü.
     (lvii) Tãõi kathā-vatthåni. Atãtaü vā addhānaü ārabbha kathaü katheyya -- `Evaü ahosi atãtaü addhānan ti.' Anāgataü vā addhānaü ārabbha kathaü katheyya -- `Evaü bhavissati anāgatam addhānan ti.' Etarahi vā paccuppannaü addhānaü ārabbha kathaü katheyya -`Evaü hoti etarahi paccuppannan ti.'
     (lviii) Tisso vijjā. Pubbe-nivāsānussati-¤āõaü vijjā, sattāraü cutåpapāte ¤āõaü vijjā, āsavānaü khaye ¤āõaü vijjā.
     (lix) Tayo vihārā. Dibbo vihāro, Brahma-vihāro, ariyo vihāro.
     (lx) Tãõi pāņihāriyāni. Iddhi-pāņihāriyaü, ādesanāpāņihāriyaü, anusāsani-pāņihāriyaü.
     Ime kho āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-Sambuddhena tayo dhammā sammad-akkhātā.
Tattha sabbeh' eva saīgāyitabbaü na vivaditabbaü . . . pe . . . atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü.


#<[page 221]>#
%<D. xxxiii. 1. 11.]          FOURS IN THE DHAMMA              221>%
     11. Atthi kho āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-Sambuddhena cattāro dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeh' eva saīgāyitabbaü na vivaditabbaü, yathayidaü brahmacariyaü . . . pe . . . Katame cattāro?
     (i) Cattāro satipaņņhānā. Idh' āvuso bhikkhu kāye kāyānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaü, vedanāsu . . . citte . . . dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaü.
     (ii) Cattāro {samma-ppadhānā.} Idh' {āvuso} bhikkhu anuppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü anuppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Uppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Anuppannānaü kusalānaü dhammānaü uppādāya chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati. Uppannānaü kusalānaü dhammānaü ņhitiyā asammosāya {bhiyyo}-bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā chandaü janeti vāyamati viriyaü ārabhati cittaü paggaõhāti padahati.
     (iii) Cattāro iddhipādā. Idh' āvuso bhikkhu chandasamādhi-padhāna-saükhāra-samannāgataü iddhipādaü bhāveti. Citta-samādhi-padhāna-saükhāra-samannāgataü iddhipādaü bhāveti. Viriya-samādhi-padhānasaükhāra-samannāgataü iddhipādaü bhāveti.


#<[page 222]>#
%<222           SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 1. 11.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Vãmaüsā-samādhi-padhāna-saükhāra-samannāgataü iddhipādaü bhāveti.
     (iv) Cattāri jhānāni. Idh' āvuso bhikkhu vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãti-sukhaü paņhama-jjhānaü upasampajja viharati. Vitakka-{vicārānaü} våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãti-sukhaü dutiya-jjhānaü upasampajja viharati. Pãtiyā ca virāgā upekhako ca viharati sato ca sampajāno sukha¤ ca kāyena paņisaüvedeti, yan taü ariyā ācikkhanti -- `Upekhako satimā sukha-vihārã ti' tatiya-jjhānaü upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassa-domanassānaü atthaīgamā {adukkha-m-asukhaü} upekhā-satipārisuddhiü catuttha-jjhānaü upasampajja viharati.
     (v) Catasso samādhi-bhāvanā. Atth' āvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulã-katā diņņhadhamma-sukhavihārāya saüvattati. Atth' āvuso samādhi-bhāvanā bhāvitā bahulã-katā ¤āõa-dassana-paņilābhāyā saüvattati. Atth' āvuso samādhi-bhāvanā bhāvitā bahulãkatā sati-sampaja¤¤āya saüvattati. Atth' āvuso samādhi-bhāvanā bhāvitā bahulã-katā āsavānaü khayāya saüvattati.
     Katam' āvuso samādhi-bhāvanā bhāvitā bahulã-katā diņņhadhamma-sukha-vihārāya saüvattati? Idh' āvuso bhikkhu vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi paņhamajjhānaü . . . pe . . . dutiyajjhānaü . . . tatiyajjhānaü . . . catutthajjhānaü upasampajja viharati. Ayaü āvuso samādhi-bhāvanā bhāvitā bahulã-katā diņņhadhamma-sukha-vihārāya saüvattati.


#<[page 223]>#
%<D. xxxiii. 1. 11.]          FOURS IN THE DHAMMA              223>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Katamā ca āvuso samādhi-bhāvanā bhāvitā bahulã-katā ¤āõa-dassanapaņilābhāya saüvattati? Idh' āvuso bhikkhu ālokasa¤¤aü manasi-karoti, divā-sa¤¤aü adhiņņhāti yathā divā tathā rattiü, yathā rattiü tathā divā, iti vivaņena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaü cittaü bhāveti. Ayaü āvuso samādhi-bhāvanā bhāvitā bahulã-katā ¤āõa-dassanapaņilābhāya saüvattati. Katamā ca āvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulã-katā sati-sampaja¤¤āya saüvattati? Idh' āvuso bhikkhuno viditā vedanā uppajjanti, viditā upaņņhahanti, viditā abbhatthaü gacchanti; viditā sa¤¤ā uppajjanti, viditā upaņņhahanti, viditā abbhatthaü gacchanti; viditā vitakkā uppajjanti, viditā upaņņhahanti, viditā abbhatthaü gacchanti. Ayaü āvuso samādhibhāvanā bhāvitā bahulã-katā sati-sampaja¤¤āya saüvattati. Katamā ca āvuso samādhi-bhāvanā bhāvitā bahulã-katā āsavānaü khayāya saüvattati? Idh' āvuso bhikkhu pa¤cas' upādāna-kkhandhesu udayabbayānupassã viharati -- `Iti råpaü, iti råpassa samudayo, iti råpassa atthagamo, iti vedanā . . . iti sa¤¤ā . . . iti saükhārā . . . iti vi¤¤āõaü, iti vi¤¤āõassa samudayo, iti vi¤¤āõassa atthagamo ti.' Ayaü āvuso samādhi-bhāvanā bhāvitā bahulã-katā āsavānaü khayāya saüvattati.
     (vi) Catasso appama¤¤āyo. Idh' āvuso bhikkhu mettā sahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü. Iti uddham adho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü mettā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā viharati.


#<[page 224]>#
%<224                     SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 1. 11.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Karuõāsahagatena cetasā . . . Muditā-sahagatena cetasā . . . Upekhā-sahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthiü, iti uddham adho tiriyaü sabbadhi {sabbattatāya} sabbāvantaü lokaü upekhā sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā viharati.
     (vii) Cattāro aråpā. Idh' āvuso bhikkhu sabbaso råpa-sa¤¤ānaü samatikkamā paņigha-sa¤¤ānaü atthagamā nānatta-sa¤¤ānaü amanasikārā `Ananto ākāso ti' ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma `Anantaü vi¤¤āõan ti' vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma `Natthi ki¤cãti' āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ā-nāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati.
     (viii) Cattāri apassenāni. Idh' āvuso bhikkhu saükhāy' ekaü paņisevati, saükhāy' ekaü adhivāseti, saükhāy' ekaü parivajjeti, saükhāy' ekaü vinodeti.
     (ix) Cattāro ariya-vaüsā. Idh' āvuso bhikkhu santuņņho hoti itarãtarena cãvarena, itarãtara-cãvara-santuņņhiyā ca vaõõa-vādã, na ca cãvara-hetu anesanaü appaņiråpaü āpajjati, aladdhā ca cãvaraü na paritassati, laddhā ca cãvaraü agathito amucchito anajjhāpanno ādãnava-dassāvã nissaraõa-pa¤¤o paribhu¤jati, tāya ca pana itarãtara-cãvarasantuņņhiyā n' ev' attān-ukkaüseti na paraü vambheti.
Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato, yaü vuccat' āvuso bhikkhu porāõe agga¤¤e ariya-vaüse ņhito.


#<[page 225]>#
%<D. xxxiii. 1. 11.]          FOURS IN THE DHAMMA               225>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Puna ca paraü āvuso bhikkhu santuņņo hoti itarãtarena piõķapātena, itarãtara-piõķapāta-santuņņhiyā ca vaõõa-vādã, na ca piõķapāta-hetu anesanaü appatiråpaü āpajjati, aladdhā ca piõķapātaü na paritassati laddhā ca piõķapātam agathito amucchito anajjhāpanno ādãnavadassāvã nissaraõa-pa¤¤o paribhu¤jati, tāya ca pana itarãtara-piõķapāta-santuņņhiyā n' eva attān-ukkaüseti na paraü vambheti. Yo hi tattha dakkho hoti analaso samapajāno patissato, ayaü vuccat' āvuso bhikkhu porāõe agga¤¤e ariya-vaüse ņhito. Puna ca paraü āvuso bhikkhu santuņņo hoti itarãtarena senāsanena, itarãtarasenāsana-{santuņņhiyā} ca vaõõa-vādã, na ca senāsana-hetu anesanaü appatiråpaü āpajjati, aladdhā ca senāsanaü na paritassati laddhā ca senāsanaü agathito amucchito anajjhāpanno ādãnava-dassāvã nissaraõa-pa¤¤o paribhu¤jati, tāya ca pana itarãtara-senāsana-santuņņhiyā n' eva attān-ukkaüseti na paraü vambheti. Yo hi tattha dakkho hoti analaso sampajāno patissato, ayaü vuccat' āvuso bhikkhu porāõe agga¤¤e ariya-vaüse ņhito. Puna ca paraü āvuso bhikkhu pahānārāmo hoti pahāna-rato, bhāvanārāmo hoti bhāvanā-rato, tāya ca pana pahānārāmatāya pahāna-ratiyā bhāvanārāmatāya bhāvanā-ratiyā n' eva attān-ukkaüseti na paraü vambheti. Yo hi tattha dakkho analaso sampajāno patissato, ayaü vuccat' āvuso bhikkhu porāõe agga¤¤e ariya-vaüse ņhito.
     (x) Cattāri padhānāni. Saüvara-padhānaü, pahānapadhānaü, bhāvanā-padhānaü, anurakkhaõā-padhānaü.
Katama¤ c' āvuso saüvara-padhānaü? Idh' āvuso bhikkhu cakkhunā råpaü disvā na nimitta-ggāhã hoti nānuvya¤janaggāhã, yatvādhikaraõam etaü cakkhindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā-domanassā pāpakā akusalā dhammā {anvāy'assaveyyuü},


#<[page 226]>#
%<226           SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 1. 11.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati cakkhindriyaü, cakkhindriye saüvaraü āpajjati.
Sotena saddaü sutvā . . . pe . . . ghānena gandhaü ghāyitvā . . . jivhāya rasaü sāyitvā . . . kāyena phoņņhabbaü phusitvā . . . manasā dhammaü vi¤¤āya na nimittaggāhã hoti nānuvya¤janaggāhã, yatvādhikaraõaü etaü manindriyaü asaüvutaü viharantaü abhijjhā domanassā pāpakā akusalā dhammā anvāya-ssaveyyuü, tassa saüvarāya paņipajjati, rakkhati manindriyaü, manindriye saüvaraü āpajjati. Idam vuccat' āvuso saüvara-padhānaü. Katama¤ c' āvuso pahāna-padhānaü? Idh' āvuso bhikkhu uppannaü kāma-vitakkaü nādhivaseti pajahati vinodeti byantikaroti anabhāvaü gameti, uppannaü vyāpāda-vitakkaü . . . uppannaü vihiüsā-vitakkaü . . . uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivaseti pajahati vinodeti byantikaroti anabhāvaü gameti. Idaü vuccat' āvuso pahāna-padhānaü. Katama¤ c' āvuso bhāvanā-padhānaü? Idh' āvuso bhikkhu sati-sambojjhaīgaü bhāveti viveka-nissitaü virāga-nissitaü nirodhanissitaü vossagga-pariõāmiü; dhamma-vicaya-sambojjhaīgaü bhāveti . . . pe . . . viriya-sambojjhaīgaü bhāveti . . . pãti-sambojjhaīgaü bhāveti . . . passaddhisambojjhaīgaü bhāveti . . . samādhi-sambojjhaīgaü bhāveti . . . upekhā-sambojjhaīgaü bhāveti vivekanissitaü virāga-nissitaü nirodha-nissitaü vossagga-pariõāmiü. Idaü vuccat' āvuso bhāvanā-padhānaü. Katama¤ c' āvuso anurakkhaõā-padhānaü? Idh' āvuso bhikkhu uppannaü bhaddakaü samādhi-nimittaü anurakkhati aņņhika-sa¤¤aü puëavaka-sa¤¤aü vinãlaka-sa¤¤aü vicchiddaka-sa¤¤aü uddhumātaka-sa¤¤aü. Idaü vuccat' āvuso anurakkhaõā-padhānaü.
     (xi) Cattāri ¤āõāni. Dhamme ¤āõaü, anvaye ¤āõaü, paricchede ¤āõaü, sammuti-¤āõaü.


#<[page 227]>#
%<D. xxxiii. 1. 11.]          FOURS IN THE DHAMMA              227>%
     (xii) Aparāni pi cattāri ¤āõāni. Dukkhe {¤āõaü}, samudaye ¤āõaü, nirodhe ¤āõaü, magge ¤āõaü.
     (xiii) Cattāri sotāpattiyaīgāni. Sappurisa-saüsevo, saddhamma-savanaü, yoniso-manasikāro, dhammānudhamma-paņipatti.
     (xiv) Cattāri sotāpannassa aīgāni. Idh' āvuso ariyasāvako Buddhe avecca-ppasādena samannāgato hoti -- `Iti pi so Bhagavā arahaü Sammā-Sambuddho vijjā-caraõasampanno sugato loka-vidå anuttaro purisa-damma-sārathi satthā devā-manussānaü Buddho Bhagavā ti.' Dhamme avecca-ppasādena samannāgato hoti -- `Svākkhāto Bhagavatā Dhammo sandiņņhiko akāliko ehi-passiko opanayiko paccattaü veditabbo vi¤¤åhãti.' Saüghe {avecca-ppasādena} samannāgato hoti -- `Supaņipanno Bhagavato sāvakaSaügho, uju-paņipanno Bhagavato sāvaka-saügho, ¤āyapaņipanno Bhagavato sāvaka-saügho, sāmãci-paņipanno Bhagavato sāvaka-saügho yadidaü cattāri purisa-yugāni, aņņha purisa-puggalā, eso Bhagavato sāvaka-saügho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiõeyyo a¤jali-kāraõãyo anuttaraü pu¤¤a-kkhettaü lokassāti.' Ariya-kantehi sãlehi samannāgato hoti akhaõķehi acchiddehi {asabalehi} akammāsehi bhujissehi vi¤¤uppasatthehi {aparāmaņņhehi} samādhi-saüvattanikehi.
     (xv) Cattāri sāma¤¤a-phalāni. Sotāpatti-phalaü, sakadāgāmi-phalaü, anāgāmi-phalaü, arahatta-phalaü.


#<[page 228]>#
%<228              SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 1. 11.>%
     (xvi) Catasso dhātuyo. Paņhavã-dhātu, āpo-dhātu, tejodhātu vāyo-{dhātu}.
     (xvii) Cattāro āhārā. Kabaliīkāro āhāro oëāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, mano-sa¤cetanā tatiyā, vi¤¤āõaü catutthaü.
     (xviii) Catasso vi¤¤āõa-ņņhitiyo. Råpåpāyaü vā āvuso vi¤¤āõaü tiņņhamānaü tiņņhati, råpārammaõaü råpappatiņņhaü nandåpavesanaü vuddhiü {viråëhiü} vepullaü āpajjati. Vedanåpāyaü vā āvuso vi¤¤āõaü . . . Sa¤¤åpāyaü vā . . . Saükhāråpāyaü vā āvuso vi¤¤āõaü tiņņhamānaü tiņņhati, saükhārārammaõaü saükhārappatiņņhaü nandåpavesanaü vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjati.
     (xix) Cattāri agati-gamanāni. Chandāgatiü gacchati, dosāgatiü gacchati, mohāgatiü gacchati, bhayāgatiü gacchati.
     (xx) Cattāro taõhuppādā. Cãvara-hetu vā āvuso bhikkhuno taõhā uppajjamānā uppajjati. Piõķapātahetu vā āvuso bhikkhuno taõhā uppajjamānā uppajjati. Senāsana-hetu vā āvuso bhikkhuno taõhā uppajjamānā uppajjati. {Iti-} bhavābhava-hetu vā āvuso bhikkhuno taõhā uppajjamānā uppajjati.
     (xxi) Catasso paņipadā. Dukkhā paņipadā dandhābhi¤¤ā, dukkhā paņipadā khippābhi¤¤ā, sukhā paņipadā dandhābhi¤¤ā, sukhā paņipadā khippābhi¤¤ā.


#<[page 229]>#
%<D. xxxiii. 1. 11.]          FOURS IN THE DHAMMA              229>%
     (xxii) Aparā pi catasso paņipadā. Akkhamā paņipadā, khamā paņipadā, damā paņipadā, samā paņipadā.
     (xxiii) Cattāri dhamma-padāni. Anabhijjhā dhammapadaü, avyāpādo dhamma-padaü, sammā-sati dhammapadaü, sammā-samādhi dhamma-padaü.
     (xxiv) Cattāri dhamma-samādānāni. Atth' āvuso dhamma-samādānaü paccuppannaü dukkha¤ c' eva āyati¤ ca dukkha-vipākaü. Atth' āvuso dhamma-samādānaü paccuppannaü dukkhaü āyati¤ ca sukha-vipākam. Atth' āvuso dhamma-samādānaü paccuppannaü sukhaü āyati¤ ca dukkha-vipākaü. Atth' āvuso dhamma-samādānaü paccuppannaü sukha¤ c' eva āyati¤ ca sukha-vipākaü.
     (xxv) Cattāro dhamma-kkhandhā. Sãla-kkhandho, samādhi-kkhandho, {pa¤¤ā-}kkhandho, vimutti-kkhandho.
     (xxvi) Cattāri balāni. Viriya-balaü, sati-balaü, samādhi-balaü, pa¤¤ā-balaü.
     (xxvii) Cattāri adhiņņhānāni. Pa¤¤ā-adhiņņhānaü, saccādhiņņhānaü, cāgādhiņņhānaü, upasamādhiņņhānaü.
     (xxviii) Cattāro pa¤ha-vyākaraõā. Ekaüsa-vyākaraõãyo pa¤ho, vibhajja-vyākaraõãyo pa¤ho, paņipucchā-vyākaraõãyo pa¤ho, ņhapanãyo pa¤ho.


#<[page 230]>#
%<230              SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 1. 11.>%
     (xxix) Cattāri kammāni. Atth' āvuso kammaü kaõhaü kaõha-vipākaü. Atth' āvuso kammaü sukkaü sukkavipākaü. Atth' āvuso kammaü kaõha-sukkaü kaõhasukka-vipākaü. Atth' āvuso kammaü akaõhaü asukkaü akaõha-asukka-vipākaü, kammakkhayāya saüvattati.
     (xxx) Cattāro sacchikaraõãyā dhammā. Pubbenivāso satiyā sacchikaraõãyo. Cutåpapāto cakkhunā sacchikaraõãyo. Aņņha vimokhā kāyena sacchikaraõãyā. âsavānaü khayo pa¤¤āya sacchikaraõãyo.
     (xxxi) Cattāro oghā. Kāmogho, bhavogho, diņņhogho, avijjogho.
     (xxxii) Cattāro yogā. Kāma-yogo, bhava-yogo, diņņhiyogo, avijjā-yogo.
     (xxxiii) Cattāro visaüyogā. Kāmayoga-visaüyogo, bhavayoga-visaüyogo, diņņhiyoga-visaüyogo, avijjāyogavisaüyogo.
     (xxxiv) Cattāro ganthā. Abhijjhā kāya-gantho, vyāpādo kāya-gantho, sãlabbata-parāmāso kāya-gantho, idaü-saccābhiniveso kāya-gantho.
     (xxxv) Cattāri upādānāni. Kāmåpādānaü, diņņhåpādānaü, sãlabbatåpādānaü, attavādåpādānaü.
     (xxxvi) Catasso yoniyo. Aõķaja-yoni, jalābuja-yoni, saüsedaja-yoni, opapātika-yoni.


#<[page 231]>#
%<D. xxxiii. 1. 11.]          FOURS IN THE DHAMMA               231>%
     (xxxvii) Catasso gabbhāvakkantiyo. Idh' āvuso ekacco asampajāno c' eva mātu kucchiyam okkamati, asampajāno mātu kucchismiü ņhāti, asampajāno mātu kucchismā nikkhamati. Ayaü paņhamā gabbhāvakkanti. Puna ca paraü āvuso idh' ekacco sampajāno hi kho mātu kucchismim okkamati, asampajāno mātu-kucchismiü ņhāti, asampajāno mātu kucchismā nikkhamati. Ayaü dutiyā gabbhāvakkanti. Puna ca paraü āvuso idh' ekacco sampajāno mātu kucchismim okkamati, sampajāno mātu kucchismiü ņhāti, asampajāno mātu kucchismā nikkhamati. Ayaü tatiyā gabbhāvakkanti. Puna ca paraü āvuso idh' ekacco sampajāno c' eva mātu kucchismim okkamati, sampajāno mātu kucchismiü ņhāti, sampajāno mātu kucchismā nikkhamati. Ayaü catutthā gabbhāvakkanti.
     (xxxviii) Cattāro attabhāva-paņilābhā. Atth' āvuso attabhāva-paņilābho yasmiü attabhāva-paņilābhe attasaücetanā yeva kamati no para-saücetanā. Atth' āvuso attabhāva-paņilābho yasmiü attabhāva-paņilābhe para-saücetanā yeva kamati no atta-saücetanā. Atth' āvuso attabhāva-paņilābho yasmiü attabhāva-paņilābhe atta-saücetanā c' eva kamati para-saücetanā ca. Atth' āvuso attabhāva-paņilābho yasmiü attabhāva-paņilābhe n' eva atta saücetanā kamati no para-saücetanā.
     (xxxix) Catasso dakkhiõā-visuddhiyo. Atth' āvuso dakkhiõā dāyakato visujjhati no paņiggāhakato. Atth' āvuso dakkhiõā paņiggāhakato visujjhati no dāyakato. Atth' āvuso dakkhiõā n' eva dāyakato visujjhati no paņiggāhakato.


#<[page 232]>#
%<232             SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 1. 11.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Atth' āvuso dakkhiõā dāyakato c' eva visujjhati paņiggāhakato ca.
     (xl) Cattāri saīgaha-vatthåni. Dānaü, peyyavajjaü, attha-cariyā, samānattatā.
     (xli) Cattāro anariya-vohārā. Musā-vādo, pisuõā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo.
     (xlii) Cattāro ariya-vohārā. Musā-vādā veramaõã, pisuõāya vācāya veramaõã, pharusāya vācāya veramaõã, samphappalāpā veramaõã.
     (xliii) Apare pi cattāro anariya-vohārā. Adiņņhe diņņhavāditā, assute suta-vāditā, amute muta-vāditā, avi¤¤āte vi¤¤āta-vāditā.
     (xliv) Apare pi cattāro ariya-vohārā. Adiņņhe adiņņhavāditā, assute assuta-vāditā, amute amuta-vāditā, avi¤¤āte avi¤¤āta-vāditā.
     (xlv) Apare pi cattāro anariya-vohārā. Diņņhe adiņņhavāditā, sute assuta-vāditā, mute amuta-vāditā, vi¤¤āte avi¤¤āta-vāditā.
     (xlvi) Apare pi cattāro ariya-vohārā. Diņņhe diņņhavāditā, sute suta-vāditā, mute muta-vāditā, vi¤¤āte vi¤¤ātavāditā.
     (xlvii) Cattāro puggalā. Idh' āvuso ekacco puggalo attan-tapo hoti atta-paritāpanānuyogam anuyutto. Idh' āvuso ekacco puggalo paran-tapo hoti para-paritāpanānuyogam anuyutto. Idh' āvuso ekacco puggalo attantapo ca hoti atta-paritāpanānuyogam anuyutto, parantapo ca para-paritāpanānuyogam anuyutto. Idh' āvuso ekacca puggalo n' eva attan-tapo hoti na attaparitāpanānuyogam anuyutto na paran-tapo na paraparitāpanānuyogam anuyutto. So anattan-tapo aparantapo diņņhe va dhamme nicchāto nibbuto sãti-bhåto sukhapaņisaüvedã brahma-bhåtena attanā viharati.


#<[page 233]>#
%<D. xxxiii. 2. 1.]           FOURS IN THE DHAMMA              233>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 
     (xlviii) Apare pi cattāro puggalā. Idh' āvuso ekacco puggalo atta-hitāya paņipanno hoti no para-hitāya. Idha pan' āvuso ekacco puggalo para-hitāya paņipanno hoti no atta-hitāya. Idh' āvuso ekacco puggalo n' eva atta-hitāya paņipanno hoti no para-hitāya. Idha pan' āvuso ekacco puggalo atta-hitāya c' eva paņipanno hoti para-hitāya ca.
     (xlix) Apare pi cattāro puggalā. Tamo tama-parāyano, tamo joti-parāyano, joti tama-parāyano, joti joti-parāyano.
     (l) Apare pi cattāro puggalā. Samaõa-m-acalo, samaõapadumo, samaõa-puõķarãko, samaõa-sukhumālo.
     Ime kho āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-Sambuddhena cattāro dhammā sammad-akkhātā.
Tattha sabbeh' eva saīgāyitabbaü na vivaditabbaü . . . pe . . . atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü.
                       7 Paņhamaka-{bhāõavāraü} niņņhitaü.
     2. . Atthi kho āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-Sambuddhena pa¤ca dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeh' eva saīgāyitabbaü na vivaditabbaü . . . pe . . . atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü. Katame pa¤ca?
     (i) {Pa¤ca }kkhandhā. Råpa-kkhandho, vedanākkhandho, sa¤¤ā-kkhandho, saükhāra-kkhandho, vi¤¤āõakkhandho.
     (ii) Pa¤cåpādāna-kkhandhā. Råpåpādāna-kkhandho, vedanåpādāna-kkhandho,


#<[page 234]>#
%<234              SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 2. 1.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  sa¤¤åpādāna-kkhandho, saükhāråpādāna-kkhandho, vi¤¤āõåpādāna-kkhandho.
     (iii) Pa¤ca kāma-guõā. Cakkhu-vi¤¤eyyā råpā iņņhā kantā manāpā piya-råpā kāmåpasaühitā rajanãyā, sotavi¤¤eyyā saddā . . . ghāna-vi¤¤eyyā gandhā . . . jivhā-vi¤¤eyyā rasā . . . kāya-vi¤¤eyyā phoņņhabbā iņņhā kantā manāpā piya-råpā kāmåpasaühitā rajanãyā.
     (iv) Pa¤ca gatiyo. Nirayo, tiracchāna-yoni, pettivisayo, manussā, devā.
     (v) Pa¤ca macchariyāni. âvāsa-macchariyaü, kulamacchariyaü, lābha-macchariyaü, vaõõa-macchariyaü, dhamma-macchariyaü.
     (vi) Pa¤ca nãvaraõāni. Kāmacchanda-nãvaraõaü, vyāpāda-nãvaraõaü, thãna-middha-nãvaraõaü, uddhaccakukkucca-nãvaraõaü, vicikicchā-nãvaraõaü.
     (vii) Pa¤c' oram-bhāgiyāni saüyojanāni. Sakkāyadiņņhi, vicikicchā, sãlabbata-parāmāso, kāmacchando, vyāpādo.
     (viii) Pa¤c' uddham-bhāgiyāni saüyojanāni. Råparāgo, aråpa-rāgo, māno, uddhaccaü, avijjā.


#<[page 235]>#
%<D. xxxiii. 2. 1.]           FIVES IN THE DHAMMA              235>%
     (ix) Pa¤ca sikkhāpadāni. Pāõātipātā veramaõã, adinnādānā veramaõã, kāmesu micchācārā veramaõã, musā-vādā veramaõã, surā-meraya-majja-pamādaņņhānā veramaõã.
     (x) Pa¤ca abhabba-ņņhānāni. Abhabbo āvuso khãõāsavo bhikkhu sa¤cicca pāõaü jãvitā voropetuü. Abhabbo khãõāsavo bhikkhu adinnaü theyya-saükhātaüādātuü. Abhabbo khãõāsavo bhikkhu methunaü dhammaü paņisevituü. Abhabbo khãõāsavo bhikkhu sampajāna-musā bhāsituü. Abhabbo khãõāsavo bhikkhu sannidhi-kārakaü kāme paribhu¤jituü, seyyathā pi pubbe agāriya-bhåto.
     (xi) Pa¤ca vyasanāni. Ĩāti-vyasanaü, bhoga-vyasanaü, roga-vyasanaü, sãla-vyasanaü, diņņhi-vyasanaü.
N' āvuso sattā ¤āti-vyasana-hetu vā bhoga-vyasana-hetu vā roga-vyasana-hetu vā kāyassa bhedā param maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü uppajjanti. Sãlavyasana-hetu vā āvuso sattā diņņhi-vyasana-hetu vā kāyassa bhedā param maraõā . . . pe . . . nirayaü upapajjanti.
     (xii) Pa¤ca sampadā. Ĩāti-sampadā, bhoga-sampadā, ārogya-sampadā, sãla-sampadā, diņņhi-sampadā. N' āvuso sattā ¤āti-sampadā-hetu vā bhoga-sampadā-hetu vā ārogyasampadā-hetu vā kāyassa bhedā param {maraõā} sugatiü saggaü lokaü uppajjanti. Sãla-sampadā-hetu vā āvuso sattā diņņhi-sampadā-hetu vā kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjanti.
     (xiii) Pa¤ca ādãnavā dussãlassa sãla-vipattiyā. Idh' āvuso dussãlo sãla-vipanno pamādādhikaraõaü mahatiü bhoga-jāniü nigacchati.


#<[page 236]>#
%<236              SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 2. 1.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Ayaü paņhamo ādãnavo dussãlassa sãla-vipattiyā. Puna ca paraü āvuso dussãlassa vipannassa pāpako kitti-saddo abbhuggacchati. Ayaü dutiyo ādãnavo {dussãlassa} sãla-vipattiyā. Puna ca paraü āvuso dussãlo sãla-vipanno yaü yad eva parisaü upasaükamati, yadi khattiya-parisaü yadi brāhmaõa-parisaü yadi gahapati-parisaü yadi samaõa-parisaü, avisārado upasaükamati maīko-bhåto. Ayaü tatiyo ādãnavo dussãlassa sãlavipattiyā. Puna ca paraü āvuso dussãlo sãla-vipanno sammåëho kālaü kāroti. Ayaü catuttho ādãnavo dussãlassa sãla-vipattiyā. Puna ca paraü āvuso dussãlo sãlavipanno kāyassa bhedā param maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü uppajjati. Ayaü pa¤camo ādãnavo dussãlassa sãla-vipattiyā.
     (xiv) Pa¤ca ānisaüsā sãlavato sãla-sampadāya. Idh' āvuso sãlavā sãla-sampanno {appamādādhikaraõaü} mahatiü {bhoga-kkhandhaü} adhigacchati. Ayaü paņhamo ānisaüso sãlavato sãla-sampadāya. Puna ca paraü āvuso sãlavato sãla-sampannassa kalyāõo kitti-saddo abbhuggacchati.
Ayaü dutiyo ānisaüso sãlavato sãla-sampadāya. Puna ca paraü āvuso sãlavā sãla-sampanno yaü yad eva parisaü upasaükamati, yadi khattiya-parisaü yadi {brāhmaõa}-parisaü yadi gahapati-parisaü yadi samaõa-parisaü, visārado upasaükamati amaīku-bhåto. Ayaü tatiyo ānisaüso sãlavato sãla-sampadāya. Puna ca paraü āvuso sãlavā sãla-sampanno asammåëho kālaü karoti. Ayaü catuttho ānisaüso sãlavato sãla-sampadāya. Puna ca paraü āvuso sãlavā sãla-sampanno kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjati. Ayaü pa¤camo ānisaüso sãlavato sãla-sampadāya.
     (xv) Codakena āvuso bhikkhunā paraü codetu-kāmena pa¤ca dhamme ajjhattaü upaņņhapetvā paro codetabbo:-`Kālena vakkhāmi no akālena, bhåtena vakkhāmi no abhåtena, saõhena vakkhāmi no pharusena, attha-saühitena vakkhāmi no anattha-saühitena,


#<[page 237]>#
%<D. xxxiii. 2. 1.]           FIVES IN THE DHAMMA              237>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  metta-cittena vakkhāmi no dosantarenāti.' Codakena āvuso bhikkhunā paraü codetu-kāmena ime pa¤ca dhamme ajjhattaü upaņņhapetvā paro codetabbo.
     (xvi) Pa¤ca padhāniyaīgāni. Idh' āvuso bhikkhu saddho hoti, saddahati Tathāgatassa bhodhiü:-- `Iti pi so Bhagavā arahaü Sammā-Sambuddho vijjā-caraõa-sampanno sugato loka-vidå anuttaro purisa-damma-sārathi satthā devamanussānaü Buddho Bhagavā ti.' Appābādho hoti appātaīko sama-vepākiniyā {gahaõiyā} samannāgato nātisãtāya nāccuõhāya majjhimāya padhāna-kkhamāya. Asatho hoti amāyāvã yathābhåtaü attānaü āvikattā Satthari vā vi¤¤åsu vā sabrahmacārãsu. âraddha-viriyo viharati akusalānaü dhammānaü pahānāya kusalānaü dhammānaü upasampadāya thāmavā daëha-parakkamo anikkhitta-dhuro kusalesu dhammesu. Pa¤¤avā hoti uķayattha-gāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā-dukkha-kkhaya-gāminiyā.
     (xvii) Pa¤ca suddhāvāsā. Avihā, Atappā, Sudassā, Sudassã, Akaniņņhā.
     (xviii) Pa¤ca anāgāmino. Antarā-parinibbāyã, upahacca-parinibbāyã, asaükhāra-parinibbāyã, sasaükhāraparinibbāyã, uddhaüsoto Akaniņņha-gāmã.
     (xix) Pa¤ca ceto-khilā. Idh' āvuso bhikkhu Satthari kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasãdati.


#<[page 238]>#
%<238              SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 2. 1.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Yo so āvuso bhikkhu Satthari kaīkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasãdati, tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya, ayaü paņhamo cetokhilo. Puna ca paraü āvuso bhikkhu Dhamme kaīkhati vicikicchati . . . pe . . . Saüghe kaīkhati vicikicchati . . . sikkhāya kaīkhati vicikicchati . . . sabrahmacārãsu kupito hoti anattamano āhata-citto khila-jāto. Yo so āvuso bhikkhu sabrahmacārãsu kupito hoti anattamano āhata-citto khila-jāto, tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Ayaü pa¤camo ceto-khilo.
     (xx) Pa¤ca cetaso vinibandhā. Idh' āvuso bhikkhu kāme avigata-rāgo hoti avigata-chando avigata-pemo avigata-pipāso avigata-pariëāho avigata-taõho. Yo so āvuso bhikkhu kāme avigata-rāgo hoti avigata-chando avigata-pemo avigata-pipāso avigata-pariëāho avigata-taõho, tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa cittaü na namati . . . pe . . . ayaü paņhamo cetaso vinibandho. Puna ca paraü āvuso bhikkhu kāye avigata-rāgo hoti . . . pe . . . ayaü dutiyo cetaso vinibandho. Råpe avigata-rāgo hoti . . . pe . . . ayaü tatiyo cetaso vinibandho. Yāvadatthaü udarāvadehakaü bhu¤jitvā seyya-sukhaü phassa-sukhaü middhasukhaü anuyutto viharati. Puna ca paraü āvuso bhikkhu a¤¤ataraü deva-nikāyaü panidhāya brahmacariyaü carati -- `Iminā 'haü vatena vā sãlena vā tapena vā brahmacariyena vā devo vā bhavissāmi deva¤¤ataro vā ti.'


#<[page 239]>#
%<D. xxxiii. 2. 1.]          FIVES IN THE DHAMMA              239>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Yo so āvuso bhikkhu a¤¤ataraü deva-nikāyaü panidhāya brahmacariyaü carati -- `Iminā 'haü sãlena vā vatena vā tapena vā brahmacariyena vā devo bhavissāmi deva¤¤ataro vā ti,' tassa cittaü na namati ātappāya anuyogāya sātaccāya padhānāya. Yassa . . . pe . . . ayaü pa¤camo cetaso vinibandho.
     (xxi) Pa¤c' indriyāni. Cakkhundriyaü, sotindriyaü, ghānindriyaü, jivhindriyaü, kāyindriyaü.
     (xxii) Aparāni pi pa¤c' indriyāni. Sukhindriyaü, dukkhindriyaü, somanassindriyaü, domanassindriyaü, upekhindriyaü.
     (xxiii) Aparāni pi pa¤c' indriyāni. Saddhindriyaü, viriyindriyaü, satindriyaü, samādhindriyaü, pa¤¤indriyaü.
     (xxiv) Pa¤ca {nissāraõãyā} dhātuyo. Idh' āvuso bhikkhuno kāme manasikaroto kāmesu cittaü na pakkhandati nappasãdati na santiņņhati na vimuccati, nekkhammaü kho pan' assa manasikaroto nekkhamme cittaü pakkhandati pasãdati santiņņhati vimuccati, tassa taü cittaü sugataü subhāvitaü suvuņņhitaü suvimuttaü visaüyuttaü kāmehi,


#<[page 240]>#
%<240                SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 2. 1.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  ye ca kāma-paccayā uppajjanti āsavā vighātā pariëāhā, mutto so tehi, na so taü vedanaü vedeti, idam akkhātaü kāmānaü nissaraõaü. Puna ca paraü āvuso bhikkhuno vyāpādaü manasikaroto vyāpāde cittaü na pakkhandati nappasãdati na santiņņhati na vimuccati, avyāpādaü kho pan' assa manasikaroto avyāpāde cittaü pakkhandati pasãdati santiņņhati vimuccati, tassa taü cittaü sugataü subhāvitaü suvuņņhitaü suvimuttaü visaüyuttaü vyāpādena, ye ca vyāpāda-paccayā uppajjanti āsavā vighātā pariëāhā, mutto so tehi, na so taü vedanaü vedeti, idam akkhātaü vyāpādassa nissaraõaü. Puna ca paraü āvuso bhikkhuno vihesaü manasikaroto vihesāya cittaü na pakkhandati nappasãdati na santiņņhati na vimuccati, avihesaü kho pan' assa manasikaroto avihesāya cittaü pakkhandati pasãdati santiņņhati vimuccati, tassa taü cittaü sugataü subhāvitaü suvuņņhitaü suvimuttaü visaüyuttaü vihesāya, ye ca vihesā-paccayā uppajjanti āsavā vighātā pariëāhā, mutto so tehi, na so taü vedanaü vedeti, idam akkhātaü vihesāya nissaraõaü. Puna ca paraü āvuso bhikkhuno råpaü manasikaroto råpesu cittaü na pakkhandati nappasãdati na santiņņhati na vimuccati, aråpaü kho pan' assa manasikaroto aråpesu cittaü pakkhandati pasãdati santiņņhati vimuccati, tassa tam cittaü sugataü subhāvitaü suvuņņhitam suvimuttaü visaüyuttaü råpehi, ye ca råpapaccayā uppajjanti āsavā vighātā pariëāhā, mutto so tehi, na so taü vedanaü vedeti, idam akkhātaü råpānaü nissaraõaü. Puna ca paraü āvuso bhikkhuno sakkāyaü manasikaroto sakkāye cittaü na pakkhandati nappasãdati na santiņņhati na vimuccati, sakkāya-nirodhaü kho pan' assa manasikaroto sakkāya-nirodhe cittaü pakkhandati pasãdati santiņņhati vimuccati, tassa taü cittaü sugataü subhāvitaü suvuņņhitaü suvimuttaü visaüyuttaü sakkāyena, ye ca sakkāya-paccayā uppajjanti āsavā vighātā pariëāhā, mutto so tehi,


#<[page 241]>#
%<D. xxxiii. 2. 1.]           FIVES IN THE DHAMMA              241>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  na so taü vedanaü vedeti, idam akkhātaü sakkāyanissaraõaü.
     (xxv) Pa¤ca vimuttāyatanāni. Idh' āvuso bhikkhuno Satthā dhammaü deseti a¤¤ataro vā garuņņhāniko sabrahmacārã. Yathā yathā āvuso bhikkhuno Satthā dhammaü deseti a¤¤ataro vā garuņņhāniko sabrahmacārã, tathā so tasmiü dhamme attha-paņisaüvedã ca hoti dhammapaņisaüvedã ca. Tassa attha-paņisaüvedino dhammapaņisaüvedino pāmojjaü jāyati, pamuditassa pãti jāyati, pãti-manassa kāyo passambhati, passaddha-kāyo sukhaü vedeti, sukhino cittaü samādhiyati. Idaü paņhamaü vimuttāyatanaü. Puna ca paraü āvuso bhikkhuno na h' eva kho Satthā dhammaü deseti a¤¤ataro vā garuņņhāniko sabrahmacārã, api ca kho yathā-sutaü yathā-pariyattaü dhammaü vitthārena paresaü deseti. Yathā yathā āvuso bhikkhu yathā-sutaü yathā-pariyattaü dhammaü vitthārena paresaü deseti, tathā tathā so tasmiü dhamme atthapaņisaüvedã ca hoti dhamma-paņisaüvedã ca. Tassa atthapaņisaüvedino dhamma-paņisaüvedino pāmojjaü jāyati, pamuditassa pãti jāyati, pãti-manassa kāyo passambhati, {passaddha}-kāyo sukhaü vedeti, sukhino cittaü samādhiyati.
Idaü dutiyaü vimuttāyatanaü. Puna ca paraü āvuso bhikkhuno na h' eva kho Satthā dhammaü deseti a¤¤ataro vā garuņņhāniko sabrahmacārã, na pi yathāsutaü yathā-pariyattaü dhammaü vitthārena paresaü deseti, api ca kho yathā-sutaü yathā-pariyattaü dhammaü vitthārena sajjhāyaü karoti. Yathā yathā 'vuso bhikkhu yathā-sutaü yathā-pariyattaü dhammaü vitthārena sajjhāyaü karoti, tathā tathā so tasmiü dhamme attha-paņisaüvedã ca hoti dhamma-paņisaüvedã ca. Tassa atthapaņisaüvedino dhamma-paņisaüvedino pāmojjaü jāyati, {pamuditassa} pãti jāyati, pãti-manassa kāyo passambhati, passaddha-kāyo sukhaü vedeti,


#<[page 242]>#
%<242              SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 2. 1.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  sukhino cittaü samādhiyati.
Idaü tatiyaü vimuttāyatanaü. Puna ca paraü āvuso bhikkhuno na h' eva kho Satthā dhammaü deseti a¤¤ataro vā garuņņhāniko sabrahmacārã, na pi yathā-sutaü yathā-pariyattaü dhammaü vittārena paresaü deseti, na pi yathā-sutaü yathā-pariyattaü dhammaü vitthārena sajjhāyaü karoti, api ca kho yathā-sutaü yathā-pariyattaü dhammaü cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasā 'nupekkhati. Yathā yathā āvuso bhikkhu yathā-sutaü yathāpariyattaü dhammaü cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasā 'nupekkhati, tathā tathā so tasmiü dhamme attha{paņisaüvedã} ca hoti dhamma-paņisaüvedã ca. Tassa atthapaņisaüvedino dhamma-paņisaüvedino pāmojjaü jāyati, pamuditassa pãti jāyati, pãti-manassa kāyo passambhati, passaddha-kāyo sukhaü vedeti, sukhino cittaü samādhiyati. Idaü catutthaü vimuttāyatanaü. Puna ca paraü āvuso bhikkhuno na h' eva kho Satthā dhammaü deseti a¤¤ataro vā garuņņhāniko sabrahmacārã, na pi yathāsutaü yathā-pariyattaü dhammaü vitthārena paresaü deseti, na pi yathā-sutaü yathā-pariyattaü dhammaü vitthārena sajjhāyaü karoti, na pi yathā-sutaü yathāpariyattaü dhammaü cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasā 'nupekkhati, api ca kho assa a¤¤ataraü samādhinimittaü suggahãtaü hoti sumanasikataü supadhāritaü suppaņividdhaü pa¤¤āya. Yathā yathā āvuso bhikkhuno a¤¤ataraü samādhi-nimittaü suggahãtaü hoti sumanasikataü supadhāritaü suppaņividdhaü pa¤¤āya, tathā tathā so tasmiü dhamme attha-paņisaüvedã ca hoti dhammapaņisaüvedã ca. Tassa attha-paņisaüvedino dhammapaņisaüvedino pāmojjaü jāyati, pamuditassa pãti jāyati, pãti-manassa kāyo passambhati, passaddha-kāyo sukhaü vedeti,


#<[page 243]>#
%<D. xxxiii. 2. 2.]           SIXES IN THE DHAMMA              243>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  sukhino cittaü samādhiyati. Idaü pa¤camaü vimuttāyatanaü.
     (xxvi) Pa¤ca vimutti-paripācaniyā sa¤¤ā. Anicca-sa¤¤ā, anicce dukkha-sa¤¤ā, dukkhe anatta-sa¤¤ā, pahāna-sa¤¤ā, virāga-sa¤¤ā.
     Ime kho āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-Sambuddhena pa¤ca dhammā sammad-akkhātā.
Tattha sabbeh' eva saīgāyitabbaü na vivaditabbaü . . . pe . . . atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü.
     2. Atthi kho āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-Sambuddhena cha dhammā sammad-akkhātā.
Tattha sabbeh' eva saīgāyitabbaü . . . pe . . . atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü. Katame cha?
     (i) Cha ajjhattikāni āyatanāni. Cakkhāyatanaü, sotāyatanaü, ghānāyatanaü, jivhāyatanaü, kāyāyatanaü, manāyatanaü.
     (ii) Cha bāhirāni āyatanāni. Råpāyatanaü, saddāyatanaü, gandhāyatanaü, rasāyatanaü, {phoņņhabbāyatanaü}, dhammāyatanaü.
     (iii) Cha vi¤¤āõa-kāyā. Cakkhu-vi¤¤āõaü, sota-vi¤¤āõaü, ghāna-vi¤¤āõaü, jivhā-vi¤¤āõaü, kāya-vi¤¤āõaü, mano-vi¤¤āõaü.
     (iv) Cha phassa-kāyā. Cakkhu-samphasso, sota-samphasso, ghāna-samphasso, jivhā-samphasso, kāya-samphasso, mano-samphasso.
     (v) Cha vedanā-kāyā. Cakkhu samphassajā vedanā, sota-samphassajā vedanā,


#<[page 244]>#
%<244             SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 2. 2.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  ghāna-samphassajā vedanā, jivhāsamphassajā vedanā, kāya-samphassajā vedanā, manosamphassajā vedanā.
     (vi) Cha sa¤¤ā-kāyā. Råpa-sa¤¤ā, sadda-sa¤¤ā, {gandha-sa¤¤ā}, rasa-sa¤¤ā, phoņņhabba-sa¤¤ā, dhamma-sa¤¤ā.
     (vii) Cha sa¤cetanā-kāyā. Råpa-sa¤cetanā, sadda-sa¤cetanā, gandha-sa¤cetanā, rasa-sa¤cetanā, phoņņhabbasa¤cetanā, dhamma-sa¤cetanā.
     (viii) Cha taõhā-kāyā. Råpa-taõhā, sadda-taõhā, gandha-taõhā, rasa-taõhā, phoņņhabba-taõhā, dhammataõhā.
     (ix) Cha agāravā. Idh' āvuso bhikkhu Satthari agāravo viharati appatisso, Dhamme agāravo viharati appatisso, Saüghe agāravo viharati appatisso, sikkhāya agāravo viharati appatisso, appamāde agāravo viharati appatisso, paņisanthāre agāravo viharati appatisso.
     (x) Cha gāravā. Idh' āvuso bhikkhu Satthari sagāravo viharati sappatisso, Dhamme sagāravo viharati sappatisso, Saüghe sagāravo viharati sappatisso, sikkhāya sagāravo viharati sappatisso, appamāde sagāravo viharati sappatisso, paņisanthāre sagāravo viharati sappatisso.
     (xi) Cha somanassåpavicārā. Cakkhunā råpaü disvā somanassa-ņņhāniyaü råpaü upavicarati. Sotena saddaü sutvā . . . ghānena gandhaü ghāyitvā . . . jivhāya rasaü sāyitvā . . . kāyena phoņņhabbaü phusitvā . . . manasā dhammaü vi¤¤āya somanassa-ņņhāniyaü dhammaü upavicarati.


#<[page 245]>#
%<D. xxxiii. 2. 2.]           SIXES IN THE DHAMMA              245>%
     (xii) Cha domanassåpavicārā. Cakkhunā råpaü disvā domanassa-ņņhāniyaü råpaü upavicarati . . . pe . . . manasā dhammaü vi¤¤āya domanassa-ņņhāniyaü dhammaü upavicarati.
     (xiii) Cha upekkhåpavicārā. Cakkhunā råpaü disvā upekhaņņhāniyaü råpaü upavicarati. Sotena saddhaü sutvā . . . ghānena gandhaü ghāyitvā . . . jivhāya rasaü sāyitvā
     . . . kāyena phoņņhabbaü phusitvā . . . manasā dhammaü vi¤¤āya upekha-ņņhāniyaü dhammaü upavicarati.
     (xiv) Cha sārāõãyā dhammā. Idh' āvuso bhikkhuno mettaü kāya-kammaü paccupaņņhitaü hoti sabrahmacārãsu āvã c' eva raho ca, ayam pi dhammo sārāõãyo piyakaraõo {garukaraõo} saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati. Puna ca paraü āvuso bhikkhuno mettaü vacã-kammaü . . . mettaü mano-kammaü paccupaņņhitaü hoti sabrahmacārãsu {āvã} c' eva raho ca, ayam pi dhammo sārāõãyo piya-karaõo {garukaraõo} saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekã-bhāvāya saüvattati. Puna ca paraü āvuso bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso patta-pariyāpanna-mattam pi, tathāråpehi lābhehi appaņivibhatta-bhogã hoti sãlavantehi sabrahmacārãhi sādhāraõa-bhogã, ayam pi dhammo sārāõãyo piyakaraõo {garukaraõo} saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekãbhāvāya saüvattati. Puna ca paraü āvuso bhikkhu yāni tāni sãlāni akhaõķāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni vi¤¤uppasatthāni aparāmaņņhāni samādhisaüvattanikāni, {tathāråpesu} sãlesu sãla-sāma¤¤a-gato viharati sabrahmacārãhi āvã c' eva raho ca,


#<[page 246]>#
%<246         SAđGäTI-SUTTANTA              [D. xxxiii. 2. 2.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  ayam pi dhammo sārāõãyo piya-karaõo garu-karaõo saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekã-bhāvāya saüvattati. Puna ca paraü āvuso bhikkhu yā 'yaü diņņhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā-dukkhakkhayāya tathā-råpāya diņņhiyā diņņhi-sāma¤¤a-gato viharati sabrahmacārãhi āvã c' eva raho ca, ayam pi dhammo sārāõãyo piya-karaõo garu-karaõo saīgahāya avivādāya sāmaggiyā ekã-bhāvāya saüvattati.
     (xv) Cha vivāda-målāni. Idh' āvuso bhikkhu kodhano hoti upanāhã. Yo so āvuso bhikkhu kodhano hoti upanāhã, so Satthari pi agāravo viharati appaņisso, Dhamme pi agāravo viharati appaņisso, Saüghe pi agāravo viharati appaņisso, sikkhāya pi na paripåra-kārã hoti. Yo so āvuso bhikkhu Satthari agāravo viharati appaņisso, Dhamme agāravo viharati appaņisso, Saüghe agāravo viharati appaņisso, sikkhāya na paripåra-kārã, so Saüghe vivādaü janeti.
Yo so hoti vivādo bahujana-ahitāya bahujana-asukhāya bahu-janassa anatthāya ahitāya dukkhāya deva-manussānaü. Evaråpa¤ ce tumhe āvuso vivāda-målaü ajjhattaü vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe āvuso tass' eva pāpakassa vivāda-målassa pahānāya vāyameyyātha.
Evaråpa¤ ce tumhe āvuso vivāda-målaü ajjhattaü vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe āvuso tass' eva pāpakassa vivāda-målassa āyatiü anavassavāya paņipajjeyyātha. Evam etassa pāpakassa vivāda-målassa pahānaü hoti, evam etassa pāpakassa vivāda-målassa āyatiü anavassavo hoti. Puna ca paraü āvuso bhikkhu makkhã hoti paëāsã . . . issukã hoti maccharã . . . saņho hoti māyāvã . . . pāpiccho hoti micchā-diņņhi . . .


#<[page 247]>#
%<D. xxxiii. 2. 2.]           SIXES IN THE DHAMMA              247>%
sandiņņhi-parāmāsã hoti ādhāna-gāhã duppaņinissaggi. Yo so āvuso bhikkhu sandiņņhi-parāmāsã hoti ādhāna-gāhã duppaņinissaggi, so Satthari pi agāravo viharati appaņisso, Dhamme pi agāravo viharati appaņisso, Saüghe . . . pe
     . . . sikkhāya na paripåra-kārã hoti. Yo so āvuso bhikkhu Satthari agāravo viharati {appaņisso}, Dhamme . . . Saīghe . . . sikkhāya na paripårā-kārã, so Saüghe vivādaü janeti. Yo so hoti vivādo bahujana-ahitāya bahujanaasukhāya bahujanassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaü. Evaråpa¤ ce tumhe āvuso vivāda-målaü ajjhattaü vā bahiddhā vā samanupasseyyātha, tatra tumhe āvuso tass' eva pāpakassa vivāda-målassa pahānāya vāyameyyātha. Evaråpa¤ ce tumhe āvuso vivāda-målaü ajjhattaü vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe āvuso tass' eva pāpakassa vivāda-målassa āyatiü anavassavāya paņipajjeyyātha. Evam etassa pāpakassa vivāda-målassa pahānaü hoti, evam etassa pāpakassa vivāda-målassa āyatiü anavassavo hoti.
     (xvi) Cha dhātuyo. Paņhavã-dhātu, āpo-dhātu, tejodhātu, vāyo-dhātu, ākāsa-dhātu, vi¤¤āõa-dhātu.
     (xvii) Cha {nissāraõãyā} dhātuyo. Idh' āvuso bhikkhu evaü vadeyya:-- `Mettā hi kho me ceto-vimutti bhāvitā bahulã-katā yāni-katā vatthu-katā anuņņhitā paricitā susamāraddhā.


#<[page 248]>#
%<248            SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 2. 2.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Atha ca pana me vyāpādo cittaü pariyādāya tiņņhatãti.' So `Mā h' evan ti' 'ssa vacanãyo, `Mā 'yasmā evaü avaca, mā Bhagavantaü abbhācikkhi, na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaü, na hi Bhagavā evaü vadeyya.' Aņņhānam etaü āvuso anavakāso. Yaü mettāya ceto-vimuttiyā bhāvitāya bahulã-katāya yāni-katāya vatthukatāya anuņņhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca pan' assa vyāpādo cittaü pariyādāya ņhassatãti, n' etam ņhānaü vijjati. Nissaraõaü h' etaü āvuso vyāpādassa, yadidaü mettā ceto-vimutti. Idha pana āvuso bhikkhu evaü vadeyya -- `Karuõā hi kho me ceto-vimutti bhāvitā bahulã-katā yāni-katā vatthu-katā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me vihesā cittaü pariyādāya tiņņhatãti.' So `Mā h' evan ti' 'ssa vacanãyo, `Mā 'yasmā evaü avaca, mā Bhagavantaü abbhācikkhi, na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaü, na hi Bhagavā evaü vadeyya.' Aņņhānam etaü āvuso anavakāso. Yaü karuõāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulã-katāya yāni-katāya vatthukatāya anuņņhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca pan' assa vihesā cittaü pariyādāya ņhassatãti, n' etaü ņhānaü vijjati. Nissaraõaü h' etaü āvuso vihesāya, yadidaü karuõā ceto-vimutti. Idha pan' āvuso bhikkhu evaü vadeyya -- `Muditā hi kho me ceto-vimutti bhāvitā bahulã-katā yāni-katā vatthu-katā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me arati cittaü pariyādāya tiņņhatãti.' So `Mā h' evan ti' 'ssa vacanãyo, `Mā 'yasmā evaü avaca, mā Bhagavantaü abbhācikkhi, na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaü, na hi Bhagavā evaü vadeyya.' Aņņhānam etaü āvuso anavakāso. Yaü muditāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulã-katāya yāni-katāya vatthukatāya anuņņhitāya paricitāya susamāraddhāya,


#<[page 249]>#
%<D. xxxiii. 2. 2.]           SIXES IN THE DHAMMA              249>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  atha ca pan' assa arati cittaü pariyādāya ņhassatãti, n' etaü ņhānaü vijjati. Nissaraõaü h' etaü āvuso aratiyā, yadidaü muditā ceto-vimutti. Idha pan' āvuso bhikkhu evaü vadeyya -- `Upekhā hi kho me ceto-vimutti bhāvitā bahulã-katā yāni-katā vatthu-katā anuņņhitā paricitā susamāraddhā.
Atha ca pana me rāgo cittaü pariyādāya tiņņhatãti.' So `Mā h' evan ti' 'ssa vacanãyo, `Mā 'yasmā evaü avaca, mā Bhagavantaü abbhācikkhi, na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaü, na hi Bhagavā evaü vadeyya.' Aņņhānam etaü āvuso anavakāso. Yaü upekhāya ceto-vimuttiyā bhāvitāya bahulã-katāya yāni-katāya vatthu-katāya {anuņņhitāya} paricitāya susamāraddhāya, atha ca pan' assa rāgo cittaü pariyādāya ņhassatãti, n' etaü ņhānaü vijjati. Nissaraõaü h' etaü āvuso rāgassa, yadidaü upekhā ceto-vimutti. Idha pan' āvuso bhikkhu evaü vadeyya -- `Animittā hi kho me ceto-vimutti bhāvitā bahulã-katā yāni-katā vatthu-katā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. Atha ca pana me nimittānusāri vi¤¤āõaü hotãti.' So `Mā h' evan ti' 'ssa vacanãyo, `Mā 'yasmā evaü avaca, mā Bhagavantaü abbhācikkhi, na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaü, na hi Bhagavā evaü vadeyya.' Aņņhānam etaü āvuso anavakāso.
Yaü animmitāya ceto-vimuttiyā bhāvitāya bahulã-katāya yāni-katāya vatthu-katāya anuņņhitāya paricitāya susamāraddhāya, atha ca pan' assa nimittānusāri vi¤¤āõaü bhavissatãti, n' etaü ņhānaü vijjati. Nissaraõaü h' etaü āvuso sabba-nimittānaü, yadidaü animittā ceto-vimutti. Idha pan' āvuso bhikkhu evaü vadeyya -- "`Asmãti" kho me vighātaü, "ayam aham asmãti" na samanupassāmi. Atha ca pana me vicikicchā-kathaīkathā-sallaü cittaü pariyādāya tiņņhatãti.' So `Mā h' evan ti' 'ssa vacanãyo, `Mā 'yasmā evaü avaca, mā Bhagavantaü abbhācikkhi, na hi sādhu Bhagavato abbhakkhānaü,


#<[page 250]>#
%<250              SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 2. 2.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  na hi Bhagavā evaü vadeyya.' Aņņhānam etaü āvuso anavakāso. Yaü `asmãti' vighāte `ayam aham asmãti' asamanupassato, atha ca pan' assa vicikicchā-kathaīkathā-sallaü cittaü pariyādāya ņhassatãti, n' etaü ņhānaü vijjati. Nissaraõaü h' etaü āvuso vicikicchā-kathaīkathā-sallassa, yadidam `asmãti' māna-samugghāto.
     (xviii) Cha anuttariyāni. Dassanānuttariyaü, savanānuttariyaü, lābhānuttariyaü, sikkhānuttariyaü, pāricariyānuttariyaü, anussutānuttariyaü.
     (xix) Cha anussati-ņņhānāni. Buddhānussati, Dhammānussati, Saüghānussati, sãlānussati, cāgānussati, devatānussati.
     (xx) Cha satata-vihārā. Idh' āvuso bhikkhu cakkhunā råpaü disvā n' eva sumano hoti na dummano, upekhako viharati sato sampajāno; sotena saddaü sutvā . . . ghānena gandhaü ghāyitvā . . . jivhāya rasaü sāyitvā . . . kāyena phoņņhabbaü phusitvā . . . manasā dhammaü vi¤¤āya n' eva sumano hoti na dummano, upekhako viharati sato sampajāno.
     (xxi) Chaë ābhijātiyo. Idh' āvuso ekacco kaõhābhijātiko samāno kaõhaü dhammaü abhijāyati.


#<[page 251]>#
%<D. xxxiii. 2. 3.]           SIXES IN THE DHAMMA              251>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Idh' āvuso ekacco kaõhābhijātiko samāno sukkaü dhammaü abhijāyati. Idh' āvuso ekacco kaõhābhijātiko samāno akaõhaü asukkaü nibbānaü abhijāyati. Idha pan' āvuso ekacco sukkābhijātiko samāno sukkaü dhammaü abhijāyati. Idh' āvuso ekacco sukkābhijātiko samāno kaõhaü dhammaü abhijāyati. Idha pan' āvuso ekacco sukkābhijātiko samāno akaõhaü asukkaü nibbānaü abhijāyati.
     (xxii) Cha nibbedha-bhāgiya-sa¤¤ā. Anicca-sa¤¤ā, anicce dukkha-sa¤¤ā, dukkhe anatta sa¤¤ā, pahāna-sa¤¤ā, virāga-sa¤¤ā, nirodha-sa¤¤ā.
     Ime kho āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-Sambuddhena cha dhammā sammad-akkhātā.
Tattha sabbeh' eva saīgāyitabbaü . . . pe . . . atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü.
     3. Atthi kho āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-Sambuddhena satta dhammā sammad-akkhātā.
Tattha sabbeh' eva saīgāyitabbaü . . . pe . . . atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü. Katame satta?
     (i) Satta dhanāni. Saddhā-dhanaü, sãla-dhanaü, hiridhanaü, ottappa-dhanaü, suta-dhanaü, cāga-dhanaü, {pa¤¤ā}-dhanaü.
     (ii) Satta sambojjhaīgā. Sati-sambojjhaīgo, dhammavicaya-sambojjhaīgo,


#<[page 252]>#
%<252               SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 2. 3.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  viriya-sambojjhaīgo, pãti-sambojjhaīgo, passaddhi-sambojjhaīgo, samādhi-sambojjhaīgo, upekhā-sambojjhaīgo.
     (iii) Satta samādhi-parikkhārā. Sammā-diņņhi, sammāsaükappo, sammā-vācā, sammā-kammanto, sammā-ājãvo, sammā-vāyāmo, sammā-sati.
     (iv) Satta asaddhammā. Idh' āvuso bhikkhu asaddho hoti, ahiriko hoti, anottappã hoti, appassuto hoti, kusãto hoti, muņņha-ssati hoti, duppa¤¤o hoti.
     (v) Satta saddhammā. Idh' āvuso bhikkhu saddho hoti, hirimā hoti, ottappã hoti, bahussuto hoti, āraddhaviriyo hoti, upaņņhita-sati hoti, pa¤¤avā hoti.
     (vi) Satta sappurisa-dhammā. Idh' āvuso bhikkhu dhamma¤¤å ca hoti, attha¤¤å ca, atta¤¤å ca, matta¤¤å ca, kāla¤¤å ca, parisa¤¤å ca, puggala¤¤å ca.
     (vii) Satta niddesa-vatthåni. Idh' āvuso bhikkhu sikkhā-samādāne tibbacchando hoti āyati¤ ca sikkhā-samādāne avigata-pemo. Dhamma-nisantiyā tibbacchando hoti āyati¤ ca dhamma-nisantiyā avigata-pemo. Icchāvinaye tibbacchando hoti āyati¤ ca icchā-vinaye avigatapemo. Paņisallāne tibbacchando hoti āyati¤ ca paņisallāne avigata-pemo. Viriyārambhe tibbacchando hoti āyati¤ ca viriyārambhe avigata-pemo. Sati-nepakke tibbacchando hoti āyati¤ ca sati-nepakke avigatapemo.


#<[page 253]>#
%<D. xxxiii. 2. 3.]          SEVENS IN THE DHAMMA              253>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Diņņhi-paņivedhe tibbacchando hoti āyati¤ ca diņņhi-paņivedhe avigata-pemo.
     (viii) Satta sa¤¤ā. Anicca-sa¤¤ā, anatta-sa¤¤ā, asubhasa¤¤ā, ādãnava-sa¤¤ā, pahāna-sa¤¤ā, virāga-sa¤¤ā, nirodhasa¤¤ā.
     (ix) Satta balāni. Saddhā-balaü, viriya-balaü, hiribalaü, ottappa-balaü, sati-balaü, samādhi-balaü, pa¤¤ābalaü.
     (x) Satta vi¤¤āõa-ņņhitiyo. Sant' āvuso sattā nānattakāyā nānatta-sa¤¤ino, seyyathā pi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaü paņhamā vi¤¤āõaņņhiti. Sant' āvuso sattā nānatta-kāyā ekatta-sa¤¤ino seyyathā pi devā Brahma-kāyikā pathamābhinibbattā.
Ayaü dutiyā vi¤¤āõa-ņņhiti. Sant' āvuso sattā ekattakāyā nānatta-sa¤¤ino, seyyathā pi devā âbhassarā. Ayaü tatiyā vi¤¤āõa-ņņhiti. Sant' āvuso sattā ekatta-kāyā ekatta-sa¤¤ino, seyyathā pi devā Subhakiõhā. Ayaü catutthā vi¤¤āõa-ņņhiti. Sant' āvuso sattā sabbaso råpa-sa¤¤ānaü samatikkamā, paņigha-sa¤¤ānaü atthagamā, nānatta-sa¤¤ānaü amanasikārā, `Ananto ākāso ti' ākāsāna¤cāyatanåpagā. Ayaü pa¤camã vi¤¤āõa-ņņhiti. Sant' āvuso sattā sabbaso {ākāsāna¤cāyatanaü} samaņikkamma `Anantaü vi¤¤āõan ti' vi¤¤āõa¤cāyatanåpagā. Ayaü chaņņhã vi¤¤āõa-ņņhiti. Sant' āvuso sattā sabbaso {vi¤¤āõa¤cāyatanaü} samatikkamma `N' atthi ki¤cãti' āki¤ca¤¤āyatanåpagā. Ayaü sattamã vi¤¤āõa-ņņhiti.
     (xi) Satta puggalā dakkhiõeyyā. Ubhato bhāga-vimutto,


#<[page 254]>#
%<254              SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 2. 3.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  pa¤¤ā-vimutto, kāya-sakkhã, diņņhi-ppatto, saddhāvimutto, dhammānusārã, saddhānusārã.
     (xii) Satta anusayā. Kāmarāgānusayo, paņighānusayo, diņņhānusayo, vicikicchānusayo, mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo.
     (xiii) Satta saüyojanāni. Anunaya-saüyojanaü, paņighasaüyojanaü, diņņhi-saüyojanaü, vicikicchā-saüyojanaü, māna-saüyojanaü, bhavarāga-saüyojanaü, avijjā-saüyojanaü.
     (xiv) Satta adhikarana-samathā uppannuppannānaü adhikaraõānaü samathāya våpasamāya. Sammukhāvinayo dātabbo, sati-vinayo dātabbo, amåëha-vinayo dātabbo, pati¤¤āya kāretabbaü, yebhuyyasikā, tassa-pāpiyyasikā, tiõavatthārako.
     Ime kho āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-Sambuddhena satta dhammā sammad-akkhātā.
Tattha sabbeh' eva saīgāyitabbaü . . . pe . . . atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü.
                             Dutiyaka-bhāõavāraü.
     3. . Atthi kho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-Sambuddhena aņņha dhammā sammad-akkhātā.
Tattha sabbeh' eva saīgāyitabbaü . . . pe . . . atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü. Katame aņņha?
     (i) Aņņha micchattā. Micchā-diņņhi, micchā-saükappo, micchā-vācā, micchā-kammanto, micchā-ājãvo, micchāvāyāmo, micchā-sati, micchā-samādhi.


#<[page 255]>#
%<D. xxxiii. 3. 1.]          EIGHTS IN THE DHAMMA              255>%
     (ii) Aņņha sammattā. Sammā-diņņhi . . . pe . . . sammā-samādhi.
     (iii) Aņņha puggala dakkhiõeyyā. Sotāpanno sotāpattiphala-sacchikiriyāya paņipanno, {sakadāgāmã} sakadāgāmiphala-sacchikiriyāya paņipanno, {anāgāmã} anāgāmi-phalasacchikiriyāya paņipanno, arahā arahattāya paņipanno.
     (iv) Aņņha kusãta-vatthåni. Idh' āvuso bhikkhunā kammaü kattabbaü hoti. Tassa evaü hoti -- `Kammaü kho me kattabbaü bhavissati, kammaü kho pana me karontassa kāyo kilamissati, handāhaü nipajjāmãti.' So nipajjati, na viriyaü ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaü paņhamaü kusãta-vatthuü. Puna ca paraü āvuso bhikkhunā kammaü kataü hoti. Tassa evaü hoti -`Ahaü kho kammaü akāsiü, kammaü kho pana me karontassa kāyo kilanto, handāhaü nipajjāmãti.' So nipajjati, na viriyaü ārabhati . . . pe . . . Idaü dutiyaü kusãta-vatthuü. Puna ca paraü āvuso bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaü hoti -- `Maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaü kho pana me gacchantassa kāyo kilamissati, handāhaü nipajjāmãti.' So nipajjati, na viriyaü ārabhati. . . . Idaü tatiyaü kusãta-vatthuü. Puna ca paraü āvuso bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaü hoti -- `Ahaü kho maggaü agamāsiü, maggaü kho pana me gacchantassa kāyo kilanto, handāhaü nipajjāmãti.' So nipajjati, na viriyaü ārabhati. . . . Idaü catutthaü kusãta-vatthuü. Puna ca paraü āvuso bhikkhu gāmaü vā nigamaü vā piõķāya caranto na labhati låkhassa vā paõãtassa vā bhojanassa yāvadatthaü pāripåriü.
Tassa evaü hoti -- `Ahaü kho gāmaü va nigamaü vā piõķāya caranto nālatthaü låkhassa vā paõãtassa vā bhojanassa yāvadatthaü pāripåriü,


#<[page 256]>#
%<256                     SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 3. 1.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  tassa me kāyo kilanto akamma¤¤o, handāhaü nipajjāmãti.' So nipajjati,na viriyaü ārabhati. . . . Idaü pa¤camaü kusãta-vatthuü. Puna ca paraü āvuso bhikkhu gāmaü vā nigamaü vā piõķāya caranto labhati låkhassa vā paõãtassa va bhojanassa yāvadatthaü pāripåriü. Tassa evaü hoti -- `Ahaü kho gāmaü vā nigamaü vā piõķāya caranto alatthaü låkhassa vā paõãtassa vā bhojanassa yāvadatthaü pāripåriü, tassa me kāyo garuko akamma¤¤o māsācitaü ma¤¤e, handāhaü nipajjāmãti.' So {nipajjati}, na viriyaü ārabhati. . . . Idaü chaņņhaü kusãta-vatthuü. Puna ca paraü āvuso bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaü hoti -- `Uppanno kho me appamattako {ābādho}, atthi kappo nipajjitum, handāhaü nipajjāmãti.' So nipajjati, na viriyaü ārabhati. . . . Idam sattamaü kusãta-vatthuü. Puna ca paraü āvuso bhikkhu gilānā vuņņhito hoti acira-vuņņhito gela¤¤ā. Tassa evaü hoti -- `Ahaü kho gilānā vuņņhito acira-vuņņhito gela¤¤ā, tassa me kāyo dubbalo akamma¤¤o, handāhaü nipajjāmãti.' So nipajjati, na viriyaü ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaü aņņhamaü kusãta-vatthuü.
     (v) Aņņha ārabbha-vatthåni. Idh' āvuso bhikkhunā kammaü kattabbaü hoti. Tassa evaü hoti -- `Kammaü kho me kattabbaü bhavissati, kammaü kho pana me karontena na sukaraü Buddhānaü sāsanaü manasikātuü, handāhaü viriyaü ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyāti.' So viriyaü ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya. Idaü paņhamaü ārabbha-vatthuü. Puna ca paraü āvuso bhikkhunā kammaü kataü hoti.


#<[page 257]>#
%<D. xxxiii. 3. 1.]          EIGHTS IN THE DHAMMA              257>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Tassa evaü hoti -- `Ahaü kho kammaü akāsiü, kammaü kho panāhaü karonto nāsakkhiü Buddhānaü sāsanaü manasikātuü, handāhaü viriyaü ārabhāmi . . . pe . . .' So viriyaü ārabhati. . . . Idaü dutiyaü ārabbha-vatthuü. Puna ca paraü āvuso bhikkhunā maggo gantabbo hoti. Tassa evaü hoti -`Maggo kho me gantabbo bhavissati, maggaü kho pana me gacchantena na sukaraü Buddhānaü sāsanaü manasikātuü, handāhaü viriyaü ārabhāmi . . . pe . . .' So viriyaü ārabhati. . . . Idaü tatiyaü ārabbha-vatthuü. Puna ca paraü āvuso bhikkhunā maggo gato hoti. Tassa evaü hoti -- `Ahaü kho maggaü agamāsiü, maggaü kho panāhaü gacchanto nāsakkhiü Buddhānaü sāsanaü manasikātuü, handāhaü viriyaü ārabhāmi . . . pe . . .' So viriyaü ārabhati. . . . Idaü catutthaü ārabbha-vatthuü. Puna ca paraü āvuso bhikkhu gāmaü vā nigamaü vā piõķāya caranto na labhati låkhassa vā paõãtassa vā bhojanassa yāvadatthaü pāripåriü. Tassa evaü hoti -- `Ahaü kho gāmaü vā nigamaü vā piõķāya caranto nālatthaü låkhassa vā paõãtassa vā bhojanassa yāvadatthaü pāripåriü, tassa me kāyo lahuko kamma¤¤o handāhaü viriyaü ārabhāmi . . . pe . . .' So viriyaü ārabhati . . . Idaü pa¤camaü ārabbha-vatthuü. Puna ca paraü āvuso bhikkhu gāmaü vā nigamaü vā piõķāya caranto labhati låkhassa vā paõãtassa vā bhojanassa yāvadatthaü pāripåriü. Tassa evaü hoti -- `Ahaü kho gāmaü vā nigamaü vā piõķāya caranto alatthaü låkhassa vā paõãtassa vā bhojanassa yāvadatthaü pāripåriü, tassa me kāyo balavā kamma¤¤o, handāhaü viriyaü {ārabhāmi} . . . pe . . .' So viriyaü ārabhati. . . . Idaü chaņņhaü ārabbha-vatthuü. Puna ca paraü āvuso bhikkhuno uppanno hoti appamattako ābādho. Tassa evaü hoti -`Uppanno kho me ayaü appamattako ābādho, ņhānaü kho pan' etaü vijjati yaü me ābādho vaķķheyya, handāhaü viriyaü ārabhāmi . . . pe . . .' So viriyaü ārabhati . . .


#<[page 258]>#
%<258                  SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 3. 1.>%
Idaü sattamaü ārabbha-vatthuü. Puna ca paraü āvuso bhikkhu gilānā vuņņhito hoti acira-vuņņhito gela¤¤ā.
Tassa evaü hoti -- `Ahaü kho gilānā vuņņhito acira-vuņņhito gela¤¤ā, ņhānam kho pan' etaü vijjati yaü me ābādho paccudāvatteyya, handāhaü viriyaü ārabhāmi appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāyāti.' So viriyaü ārabhati appattassa pattiyā anadhigatassa adhigamāya asacchikatassa sacchikiriyāya.
Idaü aņņhamaü ārabbha-vatthuü.
     (vi) Aņņha dāna-vatthåni. âsajja dānaü deti. Bhayā dānaü deti. `Adāsi me' ti dānaü deti. `Dassati me ti' dānaü deti. `Sāhu dānan ti' dānaü deti. `Ahaü pacāmi, ime na pacanti, narahāmi pacanto apacantānaü dānaü adātun ti' dānaü deti. `Idaü me dānaü dadato kalyāõo {kitti-saddo} abbhuggacchatãti' dānaü deti. Cittālaükāracittaparikkhāratthaü dānaü deti.
     (vii) Aņņha dānuppattiyo. Idh' āvuso ekacco dānaü deti Samaõassa vā Brāhmaõassa vā annaü pānaü vatthaü yānaü mālā-gandha-vilepanaü seyyāvasatha-padãpeyyaü.
So yaü deti taü paccāsiüsati. So passati khattiyamahāsālaü vā brāhmaõa-mahāsālaü vā gahapati-mahāsālaü vā pa¤cahi kāma-guõehi samappitaü {samaīgi-bhåtaü} paricārayamānaü. Tassa evaü hoti -- `Aho vatāhaü kāyassa bhedā param maraõā khattiya-mahāsālānaü vā brāhmaõa-mahāsālānaü vā gahapati-mahāsālānaü vā sahavyataü uppajjeyyan ti.' So taü cittaü dahati, taü cittaü adhiņņhāti, taü cittaü bhāveti. Tassa taü cittaü hãne vimuttaü uttariü abhāvitaü tatr' uppattiyā saüvattati.


#<[page 259]>#
%<D. xxxiii. 3. 1.]             EIGHTS IN THE DHAMMA                 259>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Ta¤ ca kho sãlavato vadāmi no dussãlassa. Ijjhat' āvuso sãlavato ceto-paõidhi suddhattā. Puna ca paraü āvuso idh' ekacco dānaü deti Samaõassa vā Brāhmaõassa vā annaü pānaü vatthaü yānaü mālāgandha-vilepanaü seyyāvasatha-padãpeyyaü. So yaü deti taü paccāsiüsati. Tassa sutaü hoti -- `Cātummahārājikā devā dãghāyukā vaõõavanto sukha-bahulā ti.' Tassa evaü hoti -- `Aho {vatāhaü} kāyassa bhedā param maraõā Cātummahārājikānaü devānaü sahavyataü uppajjeyyan ti.' So taü cittaü dahati, taü cittaü adhiņņhāti, taü cittaü bhāveti. Tassa taü cittaü hãne vimuttaü uttariü abhāvitaü tatr' uppattiyā saüvattati. Ta¤ ca kho sãlavato vadāmi no dussãlassa. Ijjhat' āvuso ceto-panidhi suddhattā. Puna ca paraü āvuso idh' ekacco dānaü deti Samaõassa vā Brāhmaõassa vā annaü pānaü vatthaü yānaü mālā-gandha-vilepanaü seyyāvasatha-padãpeyyaü.
So yaü deti taü paccāsiüsati. Tassa sutaü hoti -`Tāvatiüsā devā. . . . Yāmā devā. . . . Tusitā devā. . . . Nimmāna-ratã devā. . . . Paranimmita-vasavattã devā dãghāyukā vaõõavanto sukha-bahulā ti.' Tassa evaü hoti -- `Aho vatāyaü kāyassa bhedā param maraõā Paranimmita-vasavattãnaü devānaü sahavyataü uppajjeyyan ti.' So taü cittaü dahati, taü cittaü adhiņņhāti, taü cittaü bhāveti. Tassa taü cittaü hãne vimuttaü uttariü abhāvitaü tatr' uppattiyā {saüvattati}. Ta¤ ca kho sãlavato vadāmi no dussãlassa. Ijjhat' āvuso sãlavato ceto-panidhi suddhattā. Puna ca paraü āvuso idh' ekacco dānaü deti Samaõassa vā Brāhmaõassa vā annaü pānaü vatthaü yānaü mālā-gandha-vilepanaü seyyāvasatha-padãpeyyaü.
So yaü deti taü {paccāsiüsati}. Tassa sutaü hoti -`Brahmakāyikā devā dãghāyukā vaõõavanto sukha-bahulā ti.' Tassa evaü hoti -- `Aho vatāhaü kāyassa bhedā param maraõā Brahmakāyikānaü devānaü sahavyataü uppajjeyyan ti.' So taü cittaü dahati, taü cittaü adhiņņhāti, taü cittaü bhāveti. Tassa taü cittaü hãne vimuttaü uttariü abhāvitaü tatr' uppattiyā saüvattati. Ta¤ ca kho sãlavato {vadāmi} no dussãlassa vãtarāgassa no sarāgassa.


#<[page 260]>#
%<260                  SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 3. 1.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Ijjhat' āvuso sãlavato ceto-panidhi vãtarāgattā.
     (viii) Aņņha parisā. Khattiya-parisā, Brāhmaõa-parisā, Gahapati-parisā, Samaõa-parisā, Cātummahārājika-parisā, Tāvatiüsa-parisā, Māra-parisā, Brahma-parisā.
     (ix) Aņņha loka-dhammā. Lābho ca alābho ca yaso ca ayaso ca nindā ca pasaüsā ca sukha¤ca dukkha¤ca.
     (x) Aņņha abhibhāyatanāni. Ajjhattaü råpa-sa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati parittāni suvaõõa-dubbaõõāni, tāni abhibhuyya `Jānāmi passāmãti' evaü-sa¤¤ã hoti.
Idaü paņhamaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü råpasa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati appamāõāni suvaõõadubbaõõāni, tāni abhibhuyya `Jānāmi passāmãti' evaüsa¤¤ã hoti. Idaü dutiyaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü aråpa-sa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati parittāni suvaõõa-dubbaõõāni, tāni abhibhuyya `Jānāmi passāmãti' evaü-sa¤¤ã hoti. Idaü tatiyaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü aråpa-sa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati appamāõāni suvaõõa-dubbaõõāni, tāni abhibhuyya `Jānāmi passāmãti' evaü-sa¤¤ã hoti. Idaü catutthaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü aråpa-sa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati nãlāni nãla-vaõõāni nãla-nidassanāni nãlanibhāsāni seyyathā pi nāma ummā-pupphaü nãlaü nãlavaõõaü nãla-nidassanaü nãla-nibhāsaü seyyathā vā pana taü vatthaü {Bārāõaseyyakaü} ubhato bhāga-vimaņņhaü nãlaü nãla-vaõõaü nãla-nidassanaü nãla-nibhāsaü evam eva ajjhattaü aråpa-sa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati nãlāni nãla-vaõõāni nãla-nidassanāni nãla-nibhāsāni,


#<[page 261]>#
%<D. xxxiii. 3. 1.]           EIGHTS IN THE DHAMMA                  261>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  tāni abhibhuyya `Jānāmi passāmãti' evaü-sa¤¤ã hoti. Idaü pa¤camaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü aråpa-sa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati pãtāni pãta-vaõõāni pãtanidassanāni pãta-nibhāsāni -- seyyathā pi nāma kaõikārapupphaü pãtaü pãta-vaõõaü pãta-nidassanaü pãta-nibhāsaü -- seyyathā vā pana taü vatthaü Bārāõaseyyakaü ubhato-bhāga-vimaņņhaü pãtaü pãta-vaõõaü pãta-nidassanaü pãta-nibhāsaü -- evam eva ajjhattaü aråpa-sa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati pãtāni pãta-vaõõāni pãtanidassanāni pãta-nibhāsāni, tāni abhibhuyya `Jānāmi passāmãti' evaü-sa¤¤ã hoti. Idaü chaņņhaü abhibhāyatanaü. Ajjhattaü aråpa-sa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati lohitakāni lohitaka-vaõõāni lohitaka-nidassanāni lohitaka-nibhāsāni -- seyyathā pi nāma bandhujãvakapupphaü lohitakaü lohitaka-vaõõaü lohitaka-nidassanaü lohitaka-nibhāsaü -- seyyathā vā pana taü vatthaü Bārāõaseyyakaü ubhato-bhāga-vimaņņhaü lohitakaü lohitakavaõõaü lohitaka-nidassanaü lohitaka-nibhāsaü -- evam eva ajjhattaü aråpa-sa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati lohitakāni lohitaka-vaõõāni lohitaka-nidassanāni lohitakanibhāsāni, tāni abhibhuyya `Jānāmi passāmãti' evaü-sa¤¤ã hoti. Idaü sattamaü abhibhayatanaü. Ajjhattaü aråpa-sa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati odātāni odātavaõõāni odāta-nidassanāni odāta-nibhāsāni seyyathā pi nāma osadhi-tārakā odātā odāta-vaõõā odāta-nidassanā odāta-nibhāsā seyyathā vā pana taü vatthaü Bārāõaseyyakaü ubhato bhāga-vimaņņhaü odātaü odāta-vaõõaü odāta-nidassanaü odāta-nibhāsaü evam eva ajjhattaü aråpa-sa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati odātāni odātavaõõāni odāta-nidassanāni odāta-nibhāsāni, tāni abhibhuyya `Jānāmi passāmãti' evaü-sa¤¤ã hoti. Idaü aņņhamaü abhibhāyatanaü.
     (xi) Aņņha vimokhā. Råpã råpāni passati. Ayaü paņhamo vimokho. Ajjhattaü aråpa-sa¤¤ã eko bahiddhā råpāni passati.


#<[page 262]>#
%<262                    SAđGäTI-SUTTANTA                [D. xxxiii. 3. 1.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Ayaü dutiyo vimokho. `Subhan' t' eva adhimutto hoti. Ayaü tatiyo vimokho. Sabbaso råpa-sa¤¤ānaü samatikkamā, paņighasa¤¤ānaü atthagamā, nānatta-sa¤¤ānaü amanasikārā `Ananto ākāso' ti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Ayaü catuttho vimokho. Sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma `Anantaü vi¤¤āõan' ti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Ayaü pa¤camo vimokho. Sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma `N' atthi ki¤cãti' āki¤ca¤¤āyatanaü {upasampajja} viharati.
Ayaü chaņņho vimokho. Sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ā-nāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Ayaü sattamo vimokho. Sabbaso {n'evasa¤¤ā}-nasa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤ā-vedayitanirodhaü upasampajja viharati. Ayaü aņņhamo vimokho.
     Ime kho āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-Sambuddhena aņņha dhammā sammad-akkhātā.
Tattha sabbeh' eva saügāyitabbaü na vivaditabbaü yathayidaü brahmacariyaü . . . atthāya hitāya sukhāya devamanussānaü.
     2. Atthi kho āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-Sambuddhena nava dhammā sammad-akkhātā.
Tattha sabbeh' eva saügāyitabbaü . . . pe . . . atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü. Katame nava?
     (i) Nava āghāta-vatthåni. `Anattham me acarãti' āghātaü bandhati. `Anattham me caratãti' {āghātaü} bandhati. `Anatthaü me carissatãti' āghātaü bandhati.
`Piyassa me manāpassa anatthaü acari . . . anatthaü carati . . . anatthaü carissatãti' āghātaü bandhati.
`Appiyassa me amanāpassa atthaü acari . . . atthaü carati . . . atthaü carissatãti' āghātaü bandhati.
     (ii) Nava āghāta-paņivinayā. `Anattham me acari, taü kut' ettha labbhā ti?' āghātaü paņivineti. `Anattham me carati,


#<[page 263]>#
%<D. xxxiii. 3. 2.]             NINES IN THE DHAMMA                 263>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  taü kut' ettha labbhā ti?' āghātaü paņivineti.
`Anattham me carissatãti' `taü kut' ettha labbhā ti?' āghātaü paņivineti. `Piyassa me manāpassa anatthaü acari . . . anatthaü carati . . . anatthaü carissatãti' `taü kut' ettha labbhā ti?' āghātaü paņivineti. `Appiyassa me amanāpassa atthaü acari . . . atthaü carati . . . atthaü carissatãti,' `taü kut' ettha labbhā ti?' āghātaü paņivineti.
     (iii) Nava sattāvāsā. Sant' āvuso sattā nānatta-kāyā nānatta-sa¤¤ino seyyathā pi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaü paņhamo sattāvāso. Sant' āvuso sattā nānatta-kāyā ekatta-sa¤¤ino seyyathā pi devā Brahmakāyikā paņhamābhinibbattā. Ayaü dutiyo sattāvāso. Sant' āvuso sattā ekatta-kāyā nānatta-sa¤¤ino seyyathā pi devā âbhassarā. Ayaü tatiyo sattāvāso. Sant' āvuso sattā ekatta-kāyā ekatta-sa¤¤ino, seyyathā pi devā Subha-kiõhā. Ayaü catuttho sattāvāso. Sant' āvuso sattā asa¤¤ino appaņisaüvedino seyyathā pi devā Asa¤¤a-sattā. Ayaü pa¤camo sattāvāso. Sant' āvuso sattā sabbaso råpa-sa¤¤ānaü samatikkamā, paņigha-sa¤¤ānaü atthagamā, nānattasa¤¤ānaü amanasikārā, `Ananto ākāso ti' ākāsāna¤cāyatanåpagā. Ayaü chaņņho sattāvāso. Sant' āvuso sattā sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma `Anantaü vi¤¤āõan ti' vi¤¤āõa¤cāyatanåpagā. Ayaü sattamo sattāvāso. Sant' āvuso sattā sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma `N' atthi ki¤cãti' āki¤ca¤¤āyatanåpagā. Ayaü aņņhamo sattāvāso. Sant' āvuso sattā sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ānāsa¤¤āyatanåpagā. Ayaü navamo sattāvāso.
     (iv) Nava akkhaõā asamayā brahmacariya-vāsāya.


#<[page 264]>#
%<264                     SAđGäTI-SUTTANTA           [D. xxxiii. 3. 2.>%
Idh' āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaü Sammā-Sambuddho, Dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodha-gāmã sugata-ppavedito; aya¤ ca puggalo nirayaü uppanno hoti. Ayaü paņhamo akkhaõo asamayo brahmacariya-vāsāya. Puna ca paraü āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaü Sammā-Sambuddho, Dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodha-gāmã sugata-ppavedito; aya¤ ca puggalo tiracchāna-yoniü uppanno hoti. Ayaü dutiyo {akkhaõo} asamayo brahmacariya-vāsāya . . . pe . . . petti-visayaü uppanno hoti . . . asura-kāyaü uppanno hoti . . . pe . . . dãghāyukaü deva-nikāyaü uppanno hoti . . . pe . . . paccantimesu janapadesu paccājāto hoti milakkhusu avi¤¤ātāresu {yattha} n' atthi gati bhikkhånaü bhikkhunãnaü upāsakānaü upāsikānaü. Ayaü chaņņho akkhaõo asamayo brahmacariya-vāsāya. Puna ca paraü āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaü Sammā-Sambuddho, Dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodhagāmã sugata-ppavedito, aya¤ ca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti micchā-diņņhiko viparãta-dassano -- `N' atthi dinnaü, n' atthi {yiņņhaü}, n' atthi hutaü. n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko, n' atthi ayaü loko n' atthi para-loko, n' atthi mātā n' atthi pitā,


#<[page 265]>#
%<D. xxxiii. 3. 2.]           NINES IN THE DHAMMA                  265>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  n' atthi sattā opapātikā, n' atthi loke Samaõa-{brāhmaõa}-sammaggatā sammā-paņipannā ye ima¤ ca lokaü para¤ ca lokaü sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā pavedentãti.' Ayaü sattamo akkhaõo asamayo brahmacariya-vāsāya. Puna ca paraü āvuso Tathāgato ca loke uppanno hoti arahaü Sammā-Sambuddho, Dhammo ca desiyati opasamiko parinibbāniko sambodha-gāmã sugatappavedito; aya¤ ca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti duppa¤¤o jaëo eëamågo na paņibalo subhāsita-dubbhāsitānaü attham a¤¤ātuü. Ayaü aņņhamo akkhaõo asamayo brahmacariya-vāsāya. Puna ca paraü āvuso Tathāgato ca loke anuppanno hoti arahaü Sammā-Sambuddho, Dhammo ca na desiyati opasamiko parinibbāniko sambodha-gāmã sugata-ppavedito;
aya¤ ca puggalo majjhimesu janapadesu paccājāto hoti, so ca hoti pa¤¤avā ajaëo aneëamågo paņibalo subhāsitadubbhāsitānaü attham a¤¤ātuü. Ayaü navamo akkhaõo asamayo brahmacariya-vāsāya.
     (v) Nava anupubba-vihārā. Idh' āvuso bhikkhu vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãti-sukhaü paņhamajjhānaü upasampajja viharati. Vitakka-vicārānaü vupasamā . . . pe . . . dutiyajjhānaü . . . tatiyajjhānaü . . . {catutthajjhānaü} upasampajja viharati. Sabbaso råpa-sa¤¤ānaü samatikkamā, paņigha-sa¤¤ānaü atthagamā, nānatta-sa¤¤ānaü amanasikārā, `Ananto ākāso ti' ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma `Anantaü vi¤¤āõan ti' vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma `N' atthi ki¤cãti' āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati.


#<[page 266]>#
%<266                         SAđGäTI-SUTTANTA             [D. xxxiii. 3. 2.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma nevasa¤¤ā-nāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Sabbaso nevasa¤¤ā-nāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤ā-vedayitanirodhaü upasampajja viharati.
     (vi) Nava anupubba-nirodhā. Paņhamajjhānaü samāpannassa kāma-sa¤¤ā niruddhā hoti. Dutiyajjhānaü samāpannassa vitakka-vicārā niruddhā honti. Tatiyajjhānaü samāpannassa pãti niruddhā hoti. Catutthajjhānaü samāpannassa assāsa-passāsa niruddhā honti. âkāsāna¤cāyatanaü samāpannassa råpa-sa¤¤ā niruddhā hoti.
{Vi¤¤āõa¤cāyatanaü} samāpannassa ākāsāna¤cāyatana-sa¤¤ā niruddhā hoti. âki¤ca¤¤āyatanaü samāpannassa vi¤¤āõa¤cāyatana-sa¤¤ā niruddhā hoti. Nevasa¤¤ā-nāsa¤¤āyatanaü samāpannassa āki¤ca¤¤āyatana-sa¤¤ā niruddhā hoti. Sa¤¤ā-vedayita-nirodhaü samāpannassa sa¤¤ā ca vedanā ca niruddhā honti.
     Ime kho āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-Sambuddhena nava dhammā sammad-akkhātā.
Tattha sabbeh' eva saīgāyitabbaü . . . pe . . . atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü.
     3. Atthi kho āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-Sambuddhena dasa dhammā sammadakkhātā. Tattha sabbeh' eva saīgāyitabbaü . . . pe . . . atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü. Katame dasa?
     (i) Dasa nātha-karaõā dhammā. Idh' āvuso bhikkhu sãlavā hoti,pātimokkha-saüvara-saüvuto viharati, ācāragocara-sampanno anumattesu vajjesu bhaya-dassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Yaü p' āvuso bhikkhu sãlavā hoti,


#<[page 267]>#
%<D. xxxiii. 3. 3.]           TENS IN THE DHAMMA                  267>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  pātimokkha-saüvara-saüvuto viharati, ācāragocara-sampanno anumattesu vajjesu bhaya-dassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu, ayam pi dhammo nāthakaraõo. Puna ca paraü āvuso bhikkhu bahussuto hoti suta-dharo suta-sannicayo. Ye te dhammā ādikalyāõā majjhe-kalyāõā pariyosāna-kalyāõā sātthaü savya¤janaü kevala-{paripuõõaü} parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti, tathā-råpassa dhammā bahussutā honti dhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā. Yam p' āvuso bhikkhu bahussuto hoti . . . pe . . . diņņhiyā suppaņividdhā, ayam pi dhammo nātha-karaõo. Puna ca paraü āvuso bhikkhu kalyāõamitto hoti kalyāõa-sahāyo kalyāõa-sampavaīko. Yam p' āvuso bhikkhu kalyāõa-mitto hoti kalyāõa-sahāyo kalyāõasampavaīko, ayam pi dhammo nātha-karaõo. Puna ca paraü āvuso bhikkhu subbaco hoti sovacassa-karaõehi dhammehi samannāgato khamo padakkhiõa-ggāhã anusāsaniü. Yam p' āvuso bhikkhu subbaco hoti . . . pe . . . padakkhiõa-ggāhã anusāsaniü, ayam pi dhammo nāthakaraõo. Puna ca paraü āvuso bhikkhu yāni tāni sabrahmacārãnaü uccāvacāni kiīkaraõãyāni, tattha dakkho hoti analaso tatråpāyāya vãmaüsāya samannāgato, alaü kātuü alaü saüvidhātuü. Yam p' āvuso bhikkhu yāni tāni sabrahmacārãnaü . . . pe . . . alaü saüvidhātuü, ayam pi dhammo nātha-karaõo. Puna ca paraü āvuso bhikkhu dhamma-kāmo hoti piya-samudāhāro abhidhamme abhivinaye uëāra-pāmujjo. Yam p' āvuso bhikkhu dhamma-kāmo hoti . . . pe . . . uëāra-pāmujjo, ayam pi dhammo nātha-karaõo. Puna ca paraü āvuso bhikkhu santuņņho hoti itarãtara-cãvara-piõķapātasenāsana-gilāna-paccaya-bhesajja-parikkhārehi.


#<[page 268]>#
%<268                   SAđGäTI-SUTTANTA                   [D. xxxiii. 3. 3.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Yam p' āvuso bhikkhu santuņņho hoti . . . pe . . . parikkhārehi, ayam pi dhammo nātha-karaõo. Puna ca paraü āvuso bhikkhu āraddha-viriyo viharati, akusalānaü dhammānaü pahānāya, kusalānaü dhammānaü upasampadāya thāmavā daëha-parakkamo anikkhitta-dhuro kusalesu dhammesu. Yam p' āvuso bhikkhu āraddhaviriyo viharati . . . pe . . . anikkhitta-dhuro kusalesu dhammesu, ayam pi dhammo nātha-karaõo. Puna ca paraü āvuso bhikkhu satimā hoti paramena sati-nepakkena samannāgato cira-katam pi cira-bhāsitam pi saritā anussaritā. Yam p' āvuso bhikkhu satimā hoti . . . pe . . . saritā anussaritā, ayam pi dhammo nātha-karaõo. Puna ca paraü āvuso bhikkhu pa¤¤avā hoti udayattha-gāminiyā pa¤¤āya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammādukkhakkhaya-gāminiyā. Yam p' āvuso bhikkhu pa¤¤avā hoti . . . pe . . . sammā-dukkhakkhaya-gāminiyā, ayam pi dhammo nātha-karaõo.
     (ii) Dasa kasiõāyatanāni. Paņhavã-kasiõam eko sa¤jānāti uddhaü adho tiriyaü advayaü appamāõaü. âpokasiõam eko sa¤jānāti . . . tejo-kasiõam eko sa¤jānāti . . . vāyo-kasiõam eko sa¤jānāti . . . nãla-kasiõam eko sa¤jānāti . . . pãta-kasiõam eko sa¤jānāti . . . lohitakasiõam eko sa¤jānāti . . . odāta-kasiõam eko sa¤jānāti . . . ākāsa-kasiõam eko sa¤jānāti . . . vi¤¤āõa-kasiõam eko sa¤jānāti uddhaü adho tiriyaü advayaü appamāõaü.


#<[page 269]>#
%<D. xxxiii. 3. 3.]       TENS IN THE DHAMMA                     269>%
     (iii) Dasa akusala-kammapathā. Pāõātipāto, adinnādānaü, kāmesu micchācāro, musā-vādo, pisuõā vācā, pharusā vācā, samphappalāpo, abhijjhā, vyāpādo, micchādiņņhi.
     (iv) Dasa kusala-kammapathā. Pāõātipātā veramaõã, adinnādānā veramaõã, kāmesu micchācārā veramaõã,musāvādā veramaõã, pisuõāya vācāya veramanã, pharusāya vācāya veramaõã, samphappalāpā veramanã, anabhijjhā, avyāpādo, sammā-diņņhi.
     (v) Dasa ariya-vāsā. Idh' āvuso bhikkhu pa¤caīgavippahãno hoti chaëaīga-samannāgato ekārakkho caturāpasseno panunna-pacceka-sacco samavaya-saņņhesano anāvila-saükappo passaddha-kāya-saükhāro suvimuttacitto suvimutta-pa¤¤o. Katha¤ c' āvuso bhikkhu pa¤caīgavippahãno hoti? Idh' āvuso bhikkhuno kāmacchando pahãno hoti, vyāpādo pahãno hoti, thãna-middhaü pahãnaü hoti, uddhacca-kukkuccaü pahãnaü hoti, vicikicchā pahãnā hoti. Evaü kho āvuso bhikkhu pa¤caīga-vippahãno hoti. Katha¤ c' āvuso bhikkhu chaëāīga-samannāgato hoti? Idh' āvuso bhikkhu cakkhunā råpaü disvā n' eva sumano hoti na dummano, upekkhako ca viharati sato sampajāno. Sotena saddaü sutvā. . . . Ghānena gandhaü ghāyitvā. . . . Jivhāya rasaü sayitvā . . . Kāyena phoņņhabbaü phusitvā. . . . Manasā dhammaü vi¤¤āya n' eva sumano hoti na dummano, upekkhako ca viharati sato sampajāno. Evaü kho āvuso bhikkhu chaëaīgasamannāgato hoti. Katha¤ c' āvuso bhikkhu ekārakkho hoti? Idh' āvuso bhikkhu satārakkhena cetasā samannāgato hoti. Evaü kho āvuso bhikkhu ekārakkho hoti.


#<[page 270]>#
%<270                  SAđGäTI-SUTTANTA                [D. xxxiii. 3. 3.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Katha¤ c' āvuso bhikkhu catur-āpasseno hoti? Idh' āvuso bhikkhu saükhāy' ekaü paņisevati, saükhāy' ekaü adhivāseti, saükhāy' ekaü vinodeti, saükhāy' ekaü parivajjeti. Evaü kho āvuso bhikkhu catur-āpasseno hoti. Katha¤ c' āvuso bhikkhu panunna-paccekasacco hoti? Idh' āvuso bhikkhuno yāni tāni puthusamaõa-brāhmaõānaü puthu-pacceka-saccāni sabbāni 'ssa tāni nunnāni honti panunnāni cattāni vantāni muttāni pahãnāni paņinissaņņhāni. Evaü kho āvuso bhikkhu panunna-pacceka-sacco hoti. Katha¤ c' āvuso bhikkhu samavaya-saņņhesano hoti. Idh' āvuso bhikkhuno kāmesanā pahãnā hoti, bhavesanā pahãnā hoti, brahmacariyesanā paņippassaddhā. Evaü kho āvuso bhikkhu samavayasaņņhesano hoti. Katha¤ c' āvuso bhikkhu anāvilasaükappo hoti? Idh' āvuso bhikkhuno kāma-saükappo pahãno hoti, vyāpāda-saükappo pahãno hoti, vihiüsāsaükappo pahãno hoti. Evaü kho āvuso bhikkhu anāvilasaükappo hoti. Katha¤ c' āvuso bhikkhu passaddhakāya-saükhāro hoti? Idh' āvuso bhikkhu sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbe va somanassadomanassānaü atthagamā {adukkha-m-asukhaü} upekhāsati-pārisuddhiü catutthajjhānaü upasampajja viharati.
Evaü kho āvuso bhikkhu passaddha-kāya-saükhāro hoti. Katha¤ c' āvuso bhikkhu suvimutta-citto hoti? Idh' āvuso bhikkhuno rāgā cittaü vimuttaü hoti, dosā cittaü vimuttaü hoti, mohā cittaü vimuttaü hoti. Evaü kho āvuso bhikkhu suvimutta-citto hoti. Katha¤ c' āvuso bhikkhu suvimutta-pa¤¤o hoti? Idh' āvuso bhikkhu `Rāgo me pahãno ucchinna-målo tālā-vatthukato anabhāvaü gato āyatiü anuppāda-dhammo ti' pajānāti, `Doso me pahãno ucchinna-målo tālā-vatthukato anabhāvaü gato āyatiü anuppāda-dhammo ti' pajānāti,


#<[page 271]>#
%<D. xxxiii. 3. 4.]           TENS IN THE DHAMMA               271>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  `Moho me pahãno ucchinna-målo tāla-vatthukato anabhāvaü gato āyatiü anuppāda-dhammo ti' pajānāti. Evaü kho āvuso bhikkhu suvimutta-pa¤¤o hoti.
     (vi) Dasa asekhā dhammā. Asekhā sammā-diņņhi, asekho sammā-saükappo, asekhā sammā-vācā, asekho sammā-kammanto, asekho sammā-ājãvo, asekho sammāvāyāmo, asekhā sammā-sati, asekhā sammā-samādhi, asekhaü sammā-¤āõaü, asekhā sammā-vimutti.
     Ime kho āvuso tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā Sammā-Sambuddhena dasa dhammā sammad-akkhātā.
Tattha sabbeh' eva saügāyitabbaü na vivaditabbaü yathayidaü brahmacariyaü addhaniyaü assa cira-ņņhitikaü, tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan ti.
     4. Atha kho Bhagavā vuņņhahitvā āyasmantaü Sāriputtaü āmantesi -- `Sādhu sādhu Sāriputta, sādhu kho tvaü Sāriputta bhikkhånaü Saügãti-pariyāyaü abhāsãti.'
     Idam avoca āyasmā Sāriputto. Samanu¤¤o Satthā ahosi. Attamanā ca te bhikkhå āyasmato Sāriputtassa bhāsitaü abhinandun ti.
                         Saīgãti-Suttantaü samattaü.


#<[page 272]>#
%<                                     272>%
                        [xxxiv. Dasuttara-Suttanta.]
Evam me sutaü.
     1. . Ekaü samayaü Bhagavā Campāyaü viharati Gaggarāya pokkharaõiyā tãre mahatā bhikkhu saüghena saddhiü pa¤camattehi bhikkhu-satehi. Tatra kho āyasmā Sāriputto bhikkhå āmantesi `âvuso bhikkhave ti.
`âvuso ti' kho te bhikkhå āyasmato Sāriputtassa paccassosuü. âyasmā Sāriputto etad avoca:
     `Dasuttaraü pavakkhāmi Dhammaü nibbāna-pattiyā
     Dukkhass' antakiriyāya sabba-gantha-ppamocanaü.'
     2. Eko āvuso dhammo bahu-kāro, eko dhammo bhāvetabbo, eko dhammo pari¤¤eyyo, eko dhammo pahātabbo, eko dhammo hāna-bhāgiyo, eko dhammo visesa-bhāgiyo, eko dhammo duppaņivijjho, eko dhammo uppādetabbo, eko dhammo abhi¤¤eyyo, eko dhammo sacchikātabbo.
     (i) Katamo eko dhammo bahu-kāro? Appamādo kusalesu dhammesu. Ayaü eko dhammo bahu-kāro.
     (ii) Katamo eko dhammo bhāvetabbo? Kāya-gatā sati sāta-sahagatā. Ayaü eko dhammo bhāvetabbo.
     (iii) Katamo eko dhammo pari¤¤eyyo? Phasso sāsavo upādāniyo. Ayaü eko dhammo pari¤¤eyyo.


#<[page 273]>#
%<D. xxxiv. 1. 3.]              SINGLE DHAMMAS                 273>%
     (iv) Katamo eko dhammo pahātabbo? Asmi-māno. Ayaü eko dhammo pahātabbo.
     (v) Katamo eko dhammo hāna-bhāgiyo? Ayonisomanasikāro. Ayaü eko dhammo hāna-bhāgiyo.
     (vi) Katamo eko dhammo visesa-bhāgiyo? Yonisomanasikāro. Ayaü eko dhammo visesa-bhāgiyo.
     (vii) Katamo eko dhammo duppaņivijjho? ânantariko ceto-samādhi. Ayaü eko dhammo duppaņivijjho.
     (viii) Katamo eko dhammo uppādetabbo? Akuppaü ¤āõaü. Ayaü eko dhammo uppādetabbo.
     (ix) Katamo eko dhammo abhi¤¤eyyo? Sabbe sattā āhāra-ņņhitikā. Ayaü eko dhammo abhi¤¤eyyo.
     (x) Katamo eko dhammo sacchikātabbo? Akuppā cetovimutti. Ayaü eko dhammo sacchikātabbo.
     It' ime dasa dhammā bhåtā tacchā tathā avitathā ana¤¤athā sammā Tathāgatena abhisambuddhā.
     3. Dve dhammā bahu-kārā, dve dhammā bhāvetabbā, dve dhammā pari¤¤eyyā, dve dhammā pahātabbā, dve dhammā hāna-bhāgiyā, dve dhammā visesa-bhāgiyā, dve dhammā duppaņivijjhā, dve dhammā uppādetabbā, dve dhammā abhi¤¤eyyā, dve dhammā sacchikātabbā.
     (i) Katame dve dhammā bahu-kārā? Sati ca sampaja¤¤a¤ ca. Ime dva dhammā bahu kārā.
     (ii) Katame dve dhammā bhāvetabbā? Samatho ca vipassanā ca. Ime dve dhammā bhāvetabbā.
     (iii) Katame dve dhammā pari¤¤eyyā? Nāma¤ ca råpa¤ ca. Ime dve dhammā pari¤¤eyyā.


#<[page 274]>#
%<274                DASUTTARA-SUTTANTA            [D. xxxiv. 1. 3.>%
     (iv) Katame dve dhammā pahātabbā? Avijjā ca bhavataõhā ca. Ime dve dhammā pahātabbā.
     (v) Katame dve dhammā hāna-bhāgiyā? Dovacassatā ca pāpa-mittatā ca. Ime dve dhammā hāna-bhāgiyā.
     (vi) Katame dve dhammā visesa-bhāgiyā? Sovacassatā ca kalyāõa-mittatā ca. Ime dve dhammā visesa-bhāgiyā.
     (vii) Katame dve dhammā duppaņivijjhā? Yo ca hetu yo ca paccayo sattānaü saükilesāya, yo ca hetu yo ca paccayo sattānaü visuddhiyā. Ime dve dhammā duppaņivijjhā.
     (viii) Katame dve dhammā uppādetabbā? Khaye ¤āõaü, anuppāde ¤āõaü. Ime dve dhammā uppādetabbā.
     (ix) Katame dve dhammā abhi¤¤eyyā? Dve dhātuyo, saükhatā ca {dhātu} asaükhatā ca dhātu. Ime dve dhammā abhi¤¤eyyā.
     (x) Katame dve dhammā sacchikātabbā? Vijjā ca vimutti ca. Ime dve dhammā sacchikātabbā.
     It' ime vãsati dhammā bhåtā tacchā tathā avitathā ana¤¤athā sammā Tathāgatena abhisambuddhā.
     4. Tayo dhammā bahu-kārā, tayo dhammā bhāvetabbā, . . . pe . . . tayo dhammā sacchikātabbā.
     (i) Katame tayo dhammā bahu-kārā? Sappurisasaüsevo, saddhamma-savanaü, dhammānudhammapaņipatti. Ime tayo dhammā bahu-kārā.
     (ii) Katame tayo dhammā bhāvetabbā? Tayo samādhã, savitakko savicāro samādhi, avitakko vicāramatto samādhi, avitakko avicāro samādhi. Ime tayo dhammā bhāvetabbā.


#<[page 275]>#
%<D. xxxiv. 1. 4.]             THREEFOLD DHAMMAS               275>%
     (iii) Katame tayo dhammā pari¤¤eyyā? Tisso vedanā, sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkha-m-asukhā vedanā.
Ime tayo dhammā pari¤¤eyyā.
     (iv) Katame tayo dhammā pahātabbā? Tisso taõhā, kāma-taõhā, bhava-taõhā, vibhava-taõhā. Ime tayo dhammā pahātabbā.
     (v) Katame tayo dhammā hāna-bhāgiyā? Tãõi akusalamålāni, lobho akusala-målaü, doso akusala-målaü, moho akusala-målaü. Ime tayo dhammā hāna-bhāgiyā.
     (vi) Katame tayo dhammā visesa-bhāgiyā? Tãõi kusalamålāni, alobho kusala-målaü, adoso kusala-målaü, amoho kusala-målaü. Ime tayo dhammā visesa-bhāgiyā.
     (vii) Katame tayo dhammā duppaņivijjhā? Tisso {nissāraõãyā} dhātuyo, kāmānam etaü nissaraõaü yadidaü nekkhammaü, råpānam etaü nissaraõaü yadidaü āruppaü, yaü kho pana ki¤ci bhåtaü saükhataü paņiccasamuppannaü nirodho tassa nissaraõaü. Ime tayo dhammā duppaņivijjhā.
     (viii) Katame tayo dhammā uppādetabbā? Tãõi ¤āõāni, atãtaüse ¤āõaü, anāgataüse ¤āõaü, paccuppannaüse ¤āõaü. Ime tayo dhammā uppādetabbā.
     (ix) Katame tayo dhammā abhi¤¤eyyā? Tisso dhātuyo, kāma-dhātu, råpa-dhātu, aråpa-dhātu. Ime tayo dhammā abhi¤¤eyyā.
     (x) Katame tayo dhammā sacchikātabbā? Tisso vijjā, pubbe-nivāsānussati-¤āõaü vijjā, sattānaü cutåpapāte ¤āõaü vijjā, āsavānaü khaye ¤āõaü vijjā. Ime tayo dhammā sacchikātabbā.


#<[page 276]>#
%<276                DASUTTARA-SUTTANTA            [D. xxxiv. 1. 4.>%
     It' ime tiüsa dhammā bhåtā tacchā tathā avitathā ana¤¤athā sammā Tathāgatena abhisambuddhā.
     5. Cattāro dhammā bahu-kārā, cattāro dhammā bhāvetabbā . . . pe . . . cattāro dhammā sacchikātabbā.
     (i) Katame cattāro dhammā bahu-kārā? Cattāri cakkāni, patiråpa-desa-vāso, sappurisåpassayo, atta{sammā-paõidhi}, pubbe ca kata-pu¤¤atā. Ime cattāro dhammā bahu-kārā.
     (ii) Katame cattāro dhammā bhāvetabbā? Cattāro satipaņņhānā. Idh' āvuso bhikkhu kāye kāyānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaü; vedanāsu . . . citte . . . dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaü. Ime cattāro dhammā bhāvetabbā.
     (iii) Katame cattāro dhammā pari¤¤eyyā? Cattāro āhārā, kabaliīkāro āhāro oëāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, mano-sa¤cetanā tatiyā, vi¤¤āõaü catutthaü. Ime kho cattāro dhammā pari¤¤eyyā.
     (iv) Katame cattāro dhammā pahātabbā? Cattāro oghā, kāmogho, bhavogho, diņņhogho, avijjogho. Ime cattāro dhammā pahātabbā.
     (v) Katame cattāro dhammā hāna-bhāgiyā? Cattāro yogā, kāma-yogo, bhava-yogo, diņņhi-yogo, avijjā-yogo. Ime cattāro dhammā hāna-bhāgiyā.
     (vi) Katame cattāro dhammā visesa-bhāgiyā? Cattāro visaüyoga, kāmayoga-visaüyogo, bhavayoga-visaüyogo, diņņhiyoga-visaüyogo, avijjāyoga-visaüyogo. Ime cattāro dhammā visesa-bhāgiyā.


#<[page 277]>#
%<D. xxxiv. 1. 6.]             FOURFOLD DHAMMAS                277>%
     (vii) Katame cattāro dhammā duppaņivijjhā? Cattāro samādhã, hāna-bhāgiyo samādhi, ņhiti-bhāgiyo samādhi, visesa-bhāgiyo samādhi, nibbedha-bhāgiyo samādhi. Ime cattāro dhammā duppaņivijjhā.
     (viii) Katame cattāro dhammā uppādetabbā? Cattāri ¤āõāni, dhamme ¤āõaü, anvaye ¤āõaü, paricce ¤āõaü, sammuti-¤āõaü. Ime cattāro dhammā uppādetabbā.
     (ix) Katame cattāro dhammā abhi¤¤eyyā? Cattāri ariya-saccāni, dukkhaü ariya-saccaü, dukkha-samudayaü ariya-saccaü, dukkha-nirodhaü ariya-saccaü, dukkhanirodha-gāminã {paņipadā} ariya-saccaü. Ime cattāro dhammā abhi¤¤eyyā.
     (x) Katame cattāro dhammā sacchikātabbā? Cattāri sāma¤¤a-phalāni, sotāpatti-phalaü, sakadāgāmi-phalaü, anāgāmi-phalaü, arahatta-phalaü. Ime cattāro dhammā sacchikātabbā.
     It' ime cattārãsaü dhammā bhåtā tacchā tathā avitathā ana¤¤athā sammā Tathāgatena abhisambuddhā.
     6. Pa¤ca dhammā bahu-kārā, pa¤ca dhammā bhāvetabbā, . . . pe . . . pa¤ca dhammā sacchikātabbā.
     (i) Katame pa¤ca dhammā bahu-kārā? Pa¤ca padhāniyaīgāni. Idh' āvuso bhikkhu saddho hoti . . . [Text as in xxxiii. 2.1 (xvi), ante,237] . . . Ime pa¤ca dhammā bahu-kārā.
     (ii) Katame pa¤ca dhammā bhāvetabbā? Pa¤caīgiko sammā-samādhi, pãti-pharaõatā, sukha-pharaõatā, cetopharaõatā,


#<[page 278]>#
%<278           DASUTTARA-SUTTANTA            [D. xxxiv. 1. 6.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  āloka-pharaõatā, paccavekkhana-nimittaü. Ime pa¤ca dhammā bhāvetabbā.
     (iii) Katame pa¤ca dhammā pari¤¤eyyā? Pa¤c' upādāna-kkhandhā, seyyathãdaü {råpåpādāna-kkhandho} vedanåpādāna-kkhandho sa¤¤åpādāna-kkhandho saükhāråpādāna-kkhandho vi¤¤āõåpādāna-kkhandho. Ime pa¤ca dhammā pari¤¤eyyā.
     (iv) Katame pa¤ca dhammā pahātabbā? Pa¤ca nãvaraõāni, kāmacchanda-nãvaraõaü, vyāpāda-nãvaraõaü, thãna-middha-nãvaraõaü, uddhacca-{kukkucca}-nãvaraõaü, vicikicchā-nãvaraõaü. Ime pa¤ca dhammā pahātabbā.
     (v) Katame pa¤ca dhammā hāna-bhāgiyā? Pa¤ca ceto-khilā. Idh' āvuso bhikkhu Satthari kaīkhati . . . [Text as in xxxiii. 2.1 (xix), ante,237] . . . Ime pa¤ca dhammā hāna-bhāgiyā.
     (vi) Katame pa¤ca dhammā visesa-bhāgiyā? Pa¤c' indriyāni, saddhindriyaü, viriyindriyaü, satindriyaü, samādhindriyaü, pa¤¤indriyaü. Ime pa¤ca dhammā visesa-bhāgiyā.
     (vii) Katame pa¤ca dhammā duppaņivijjhā? Pa¤ca {nissāraõãyā} dhātuyo. Idh' āvuso bhikkhuno kāmaü manasikaroto . . . [Text as in xxxiii. 2.1 (xxiv), ante, 239] . . . Ime pa¤ca dhammā duppaņivijjhā.
     (viii) Katame pa¤ca dhammā uppādetabbā? Pa¤ca¤āõiko sammā-samādhi. `Ayaü samādhi paccuppannasukho c' eva āyati¤ ca sukha-vipāko ti' paccattaü yeva ¤āõaü uppajjati. `Ayaü samādhi ariyo nirāmiso' ti paccattaü yeva ¤āõaü uppajjati.


#<[page 279]>#
%<D. xxxiv. 1. 7.]             FIVEFOLD DHAMMAS                279>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  `Ayaü samādhi akāpurisa-sevito ti' paccattaü yeva ¤āõaü {uppajjati}. `Ayaü samādhi santo paõãto paņippassaddha-laddho ekodibhāvādhigato na ca sasaükhāra-niggayha-vāritavato ti' paccattaü yeva ¤āõaü uppajjati. `So kho panāhaü imaü samādhiü sato va samāpajjāmi, sato vuņņhahāmãti' paccattaü yeva ¤āõaü uppajjati. Ime pa¤ca dhammā uppādetabbā.
     (ix) Katame pa¤ca dhammā abhi¤¤eyyā? Pa¤ca vimuttāyatanāni. Idh' āvuso bhikkhuno Satthā dhammaü deseti a¤¤ataro vā garuņņhāniko sabrahmacārã . . . [Text as in xxxiii. 2.1 (xxv), ante,241] . . . Ime pa¤ca dhammā abhi¤¤eyyā.
     (x) Katame pa¤ca dhammā sacchikātabbā? Pa¤ca dhamma-kkhandhā, sãla-kkhandho, samādhi-kkhandho, pa¤¤ā-kkhandho, vimutti-kkhandho, vimutti-¤āõa-dassanakkhandho. Ime pa¤ca dhammā sacchikātabbā.
     It' ime pa¤¤āsa dhammā bhåtā tacchā tathā avitathā ana¤¤athā sammā Tathāgatena abhisambuddhā.
     7. Cha dhammā bahu-kārā, cha dhammā bhāvetabbā . . . pe . . . cha dhammā sacchikātabbā.
     (i) Katame cha dhammā bahu-kārā? Cha {sārāõãyā} dhammā. Idh' āvuso bhikkhuno mettaü kāya-kammaü paccupaņņhitaü hoti


#<[page 280]>#
%<280            DASUTTARA-SUTTANTA            [D. xxxiv. 1. 7.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  . . . [Text as in xxxiii. 2.2 (xiv), ante,245] . . . Ime cha dhammā bahu-kārā.
     (ii) Katame cha dhammā bhāvetabbā? Cha anussatiņņhānāni, Buddhānussati, Dhammānussati, Saüghānussati, sãlānussati, cāgānussati, devatānussati. Ime cha dhammā bhāvetabbā.
     (iii) Katame cha dhammā pari¤¤eyyā? Cha ajjhattikāni āyatanāni, cakkhāyatanaü, sotāyatanaü, ghānāyatanaü, jivhāyatanaü, kāyāyatanaü, {manāyatanaü}. Ime cha dhammā pari¤¤eyyā.
     (iv) Katame cha dhammā pahātabbā? Cha taõhā-kāyā, råpa-taõhā, sadda-taõhā, gandha-taõhā, rasa-taõhā, phoņņhabba-taõhā, dhamma-tanhā. Ime cha dhammā pahātabbā.
     (v) Katame cha dhammā hāna-bhāgiyā? Cha agāravā, Idh' āvuso bhikkhu Satthari agāravo viharati appatisso, Dhamme . . . Saüghe . . . sikkhāya . . . appamāde . . . paņisanthāre agāravo viharati appatisso. Ime cha dhammā hāna-bhāgiyā.
     (vi) Katame cha dhammā visesa-bhāgiyā? Cha gāravā. Idh' āvuso bhikkhu Satthari sagāravo viharati sappatisso, Dhamme . . . Saüghe . . . sikkhāya . . . appamāde . . . paņisanthāre sagāravo viharati sappatisso. Ime cha dhammā visesa-bhāgiyā.
     (vii) Katame cha dhammā duppaņivijjhā? Cha nissāraõãyā dhātuyo. Idh' āvuso bhikkhu evaü vadeyya:-`Mettā hi kho me ceto-vimutti bhāvitā . . . [Text as in xxxiii. 2.2 (xvii), ante,247] . . . Ime cha dhammā duppaņivijjhā.


#<[page 281]>#
%<D. xxxiv. 1. 7.]              SIXFOLD DHAMMAS                281>%
     (viii) Katame cha dhammā uppādetabbā? Cha satatavihārā. Idh' āvuso bhikkhu cakkhunā råpaü disvā n' eva sumano hoti na dummano, upekhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaü sutvā . . . pe . . . Ghānena gandhaü ghāyitvā . . . Jivhāya rasaü sāyitvā . . . Kāyena phoņņhabbaü phusitvā . . . Manasā dhammaü vi¤¤āya n' eva sumano hoti na dummano, upekhako viharati sato sampajāno. Ime cha dhammā uppādetabbā.
     (ix) Katame cha dhammā abhi¤¤eyyā? Cha anuttariyāni, dassanānuttariyaü, savanānuttariyaü, lābhānuttariyaü, sikkhānuttariyaü, pāricariyānuttariyaü, anussutānuttariyaü. Ime cha dhammā abhi¤¤eyyā.
     (x) Katame cha dhammā sacchikātabbā? Cha abhi¤¤ā.
Idh' āvuso bhikkhu aneka-vihitaü iddhi-vidham paccanubhoti . . . pe . . . yāva Brahmalokā pi kāyena vasaü vatteti: dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suõāti dibbe ca mānuse ca, ye dåre santike ca: para-sattānam para-puggalānaü cetasā ceto paricca pajānāti, sarāgaü vā cittaü . . . pe . . . avimuttaü vā cittaü avimuttaü cittan ti pajānāti: aneka-vihitaü pubbe-nivāsaü anussarati seyyathãdaü ekam pi jātiü dve pi jātiyo . . . pe . . . iti sākāraü sa-uddesaü anekavihitaü pubbe-nivāsaü anussarati: dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena . . . pe . . . yathākammåpage satte pajānāti: āsavānaü khayā anāsavaü ceto-vimuttiü pa¤¤ā-vimuttiü diņņhe va dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. Ime cha dhammā sacchikātabbā.
     Iti ime saņņhi dhammā bhåtā tacchā tathā avitathā ana¤¤athā sammā Tathāgatena abhisambuddhā.


#<[page 282]>#
%<282            DASUTTARA-SUTTANTA           [D. xxxiv. 1. 8.>%
     8. Satta dhammā bahu-kārā, satta dhammā bhāvetabbā . . . pe . . . satta dhammā sacchikātabbā.
     (i) Katame satta dhammā bahu-kārā? Satta dhanāni, saddhā-dhanaü, sãla-dhanaü, hiri-dhanaü, ottappadhanaü, suta-dhanaü, cāga-dhanaü, pa¤¤ā-dhanaü. Ime satta dhammā bahu-kārā.
     (ii) Katame satta dhammā bhāvetabbā? Satta bojjhaīgā, sati-sambojjhaīgo, dhamma-vicaya-sambojjhaīgo, viriyasambojjhaīgo, pãti-sambojjhaīgo, passaddhi-sambojjhaīgo, samādhi-sambojjhaīgo, upekhā-sambojjhaīgo. Ime satta dhammā bhāvetabbā.
     (iii) Katame satta dhammā pari¤¤eyyā? Satta vi¤¤āõaņņhitiyo. Sant' āvuso sattā nānatta-kāyā nānatta-sa¤¤ino . . . [Text as in xxxiii. 2.3 (x), ante,253] . . . Ime satta dhammā pari¤¤eyyā.
     (iv) Katame satta dhammā pahātabbā? Sattānusayā, kāmarāgānusayo, paņighānusayo, diņņhānusayo, vicikicchānusayo, mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo.
Ime satta dhammā pahātabbā.
     (v) Katame satta dhammā hāna-bhāgiyā? Satta asaddhammā. Idh' āvuso bhikkhu asaddho hoti, ahiriko hoti, anottappã hoti, appa-ssuto hoti, kusãto hoti, muņņha-ssati hoti, duppa¤¤o hoti. Ime satta dhammā hāna-bhāgiyā.
     (vi) Katame satta dhammā visesa-bhāgiyā? Satta saddhammā. Idh' āvuso bhikkhu saddho hoti, hirimā hoti, ottāpã hoti, bahu-ssuto hoti, āraddha-viriyo hoti, upaņņhitasati hoti, pa¤¤avā hoti. Ime satta dhammā visesabhāgiyā.


#<[page 283]>#
%<D. xxxiv. 1. 8.]              SEVENFOLD DHAMMAS              283>%
     (vii) Katame satta dhammā duppaņivijjhā? Satta sappurisa-dhammā. Idh' āvuso bhikkhu dhamma¤¤å ca hoti, attha¤¤å ca, atta¤¤å ca, matta¤¤å ca, {kāla¤¤å} ca, parisa¤¤å ca, puggala¤¤å ca. Ime satta dhammā duppaņivijjhā.
     (viii) Katame satta dhammā uppādetabbā? Satta sa¤¤ā, anicca-sa¤¤ā, anatta-sa¤¤ā, asubha-sa¤¤ā, ādãnava-sa¤¤ā, pahāna-sa¤¤ā, virāga-sa¤¤ā, nirodha-sa¤¤ā. Ime satta dhammā uppādetabbā.
     (ix) Katame satta dhammā abhi¤¤eyyā? Satta niddesavatthåni. Idh' āvuso bhikkhu sikkhā-samādāne tibbacchando hoti . . . [Text as in xxxiii. 2.3 (vii), ante,252]
     . . . Ime satta dhammā abhi¤¤eyyā.
     (x) Katame satta dhammā sacchikātabbā? Satta khãõāsavabalāni. Idh' āvuso khãõāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saükhārā yathābhåtaü {samma-ppa¤¤āya} sudiņņhā honti. Yam p' āvuso khãõāsavassa bhikkhuno aniccato sabbe saükhārā yathābhåtaü {samma-ppa¤¤āya} sudiņņhā honti, idam pi khãõāsavassa bhikkhuno balaü hoti, yaü balaü āgamma khãõāsavo bhikkhu āsavānaü khayaü paņijānāti `Khãõā me āsavā ti.' Puna ca paraü āvuso khãõāsavassa bhikkhuno aīgārakāsåpamā kāmā yathābhåtaü {samma-ppa¤¤āya} sudiņņhā honti . . . pe . . . `Khãõā me āsavā ti.' Puna ca paraü āvuso khãõāsavassa bhikkhuno viveka-ninnaü cittaü hoti vivekapoõaü viveka-pabbhāraü vivekaņņhaü nekkhammābhirataü vyanti-bhåtaü sabbaso āsava-ņņhāniyehi dhammehi.
Yam p' āvuso khãõāsavassa bhikkhuno . . . pe . . . `Khãõā me āsavā ti.' Puna ca paraü āvuso khãõāsavassa bhikkhuno cattāro satipaņņhānā bhāvitā honti subhāvitā.


#<[page 284]>#
%<284             DASUTTARA-SUTTANTA            [D. xxxiv. 1. 8.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Yam p' āvuso . . . pe . . . `Khãõā me āsavā ti.' Puna ca paraü āvuso khãõāsavassa bhikkhuno pa¤c' indriyāni bhāvitāni honti subhāvitāni. Yam p' āvuso
     . . . pe . . . `Khãõā me āsavā ti.' Puna ca paraü āvuso khãõāsavassa bhikkhuno satta bojjhaīgā bhāvitā honti subhāyitā. Yam p' āvuso . . . pe . . . `Khãõā me āsavā ti.' Puna ca paraü āvuso khãõāsavassa bhikkhuno Ariyo Aņņhaīgiko Maggo bhāvito hoti subhāvito. Yam p' āvuso khãõāsavassa bhikkhuno Ariyo {Aņņhaīgiko} Maggo bhāvito hoti subhāvito, idam pi khãnāsavassa bhikkhuno balaü hoti, yaü balaü āgamma khãõāsavo bhikkhu āsavānaü khayaü {paņijānāti} `Khãõā me āsavā ti.' Ime satta dhammā sacchikātabbā.
     Iti ime sattati dhammā bhåtā tacchā tathā avitathā ana¤¤athā sammā Tathāgatena abhisambuddhā.
                       Paņhamaka-bhāõavāraü niņņhitaü.
     2. . Aņņha dhammā bahu-kārā . . . pe . . . aņņha dhammā sacchikātabbā.
     (i) Katame aņņha dhammā bahu-kārā? Aņņha hetå aņņha paccayā ādibrahmacariyakāya pa¤¤āya appaņiladdhāya paņilābhāya paņiladdhāya bhiyyo-bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā saüvattanti. Idh' āvuso Satthāraü upanissāya viharati a¤¤ataraü vā garuņņhāniyaü sabrahmacāriü, yatth' assa tibbaü hirottappaü paccupaņņhitaü hoti pema¤ ca gāravo ca. Ayaü paņhamo hetu paņhamo paccayo ādibrahmacariyakāya pa¤¤āya appatiladdhāya paņilābhāya paņiladdhāya bhiyyo-bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā saüvattati.


#<[page 285]>#
%<D. xxxiv. 2. 1.]             EIGHTFOLD DHAMMAS               285>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  Taü kho pana Satthāraü upanissāya viharati a¤¤ataraü vā garuņņhāniyaü sabrahmacāriü yatth' assa tibbaü hirottappaü paccupaņņhitaü hoti pema¤ ca gāravo ca, te kālena kālaü upasaükamitvā paripucchati paripa¤hati `Idaü bhante kathaü?  Imassa ko attho ti?' Tassa te āyasmanto avivaņa¤ c' eva vivaranti anuttāni-kata¤ ca uttāni-karonti, aneka-vihitesu ca kaīkhā-{ņņhāniyesu} dhammesu kaīkhaü paņivinodenti. Ayan dutiyo hetu dutiyo paccayo ādibrahmacariyakāya pa¤¤āya appaņiladdhāya paņilābhāya paņiladdhāya bhiyyo-bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā saüvattati. Taü kho pana dhammaü sutvā dvayena våpakāsena sampādeti, kāya-våpakāsena ca citta-våpakāsena ca. Ayaü tatiyo hetu tatiyo paccayo . . . pe . . . saüvattati. Puna ca paraü āvuso bhikkhu sãlavā hoti, pātimokkha-saüvara-saüvuto viharati ācāra-gocara-sampanno, anumattesu vajjesu bhaya-dassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayaü catuttho hetu catuttho paccayo . . . pe . . . saüvattati. Puna ca paraü āvuso bhikkhu bahu-ssuto hoti suta-dharo suta-sannicayo, ye te dhammā ādi-kalyāõā majjhe-kalyāõā pariyosāna-kalyānā sātthā savya¤janā kevala-{paripuõõaü} parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti, tathāråpassa dhammā bahu-ssutā hontidhatā vacasā paricitā manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā. Ayaü pa¤camo hetu pa¤camo paccayo . . . pe . . . saüvattati. Puna ca paraü āvuso bhikkhu āraddha-viriyo viharati akusalānaü dhammānaü pahānāya kusalānaü dhammānaü upasampadāya thāmavā daëhaparakkamo anikkhitta-dhuro kusalesu dhammesu. Ayaü chaņņho hetu chaņņho paccayo


#<[page 286]>#
%<286                    DASUTTARA-SUTTANTA            [D. xxxiv. 2. 1.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  . . . pe . . . saüvattati. Puna ca paraü āvuso bhikkhu satimā hoti paramena sati-nepakkena samannāgato cira-katam pi cira-bhāsitam pi saritā anussaritā. Ayaü sattamo hetu sattamo paccayo . . . pe . . . saüvattati. Puna ca paraü āvuso bhikkhu pa¤casu upādāna-kkhandhesu udayavyayānupassã viharati -- `Iti råpaü, iti råpassa samudayo, iti råpassa atthagamo, iti vedanā . . . iti sa¤¤ā
     . . . iti saükhārā . . . iti vi¤¤āõaü, iti vi¤¤āõassa samudayo, iti vi¤¤āõassa atthagamo ti.' Ayaü aņņhamo hetu aņņhamo paccayo ādibrahmacariyakāya pa¤¤āya appaņiladdhāya paņilābhāya paņiladdhāya bhiyyo-bhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā saüvattati. Ime aņņha dhammā bahu-kārā.
     (ii) Katame aņņha dhammā bhāvetabbā? Ariyo Aņņhaīgiko Maggo, seyyathãdaü sammā-diņņhi, sammā-saükappo, sammā-vācā, sammā-kammanto, sammā-ājãvo, sammāvāyāmo, sammā-sati, sammā-samādhi. Ime aņņha dhammā bhāvetabbā.
     (iii) Katame aņņha dhammā pari¤¤eyyā? Aņņha lokadhammā, lābho ca alābho ayaso ca yaso ca nindā ca pasaüsā ca sukha¤ ca dukkha¤ ca. Ime aņņha dhammā pari¤¤eyyā.
     (iv) Katame aņņha dhammā pahātabbā? Aņņha micchattā,


#<[page 287]>#
%<D. xxxiv. 2. 1.]             EIGHTFOLD DHAMMAS               287>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  micchā-diņņhi, micchā-saükappo, micchā-vācā, micchā-kammanto, micchā-ājãvo, micchā-vāyāmo, micchāsati, micchā-samādhi. Ime aņņha dhammā pahātabbā.
     (v) Katame aņņha dhammā hāna-bhāgiyā? Aņņha kusãtavatthåni. Idh' āvuso bhikkhunā kammaü kattabbaü hoti . . . [Text as in xxxiii. 3.1 (iv), ante,255] . . . Ime aņņha dhammā hāna-bhāgiyā.
     (vi) Katame aņņha dhammā visesa-bhāgiyā? Aņņha ārabbha-vatthåni . . . [Text as in xxxiii. 3.1 (v), ante, 256] . . . Ime aņņha dhammā visesa-bhāgiyā.
     (vii) Katame aņņha dhammā duppaņivijjhā? Aņņh' akkhaõā asamayā brahmacariya-vāsāya . . . [Text as in the nine akkhaõas, xxxiii. 3.2 (iv), ante, 263, reduced to eight by the omission of the soction asura-kāyaü uppanno hoti] . . . Ime aņņha dhammā duppaņivijjhā.
     (viii) Katame aņņha dhammā uppādetabbā? Aņņha MahāPurisa-vitakkā -- `Appicchassa ayaü dhammo, nāyaü dhammo mahicchassa: santuņņhassa ayaü dhammo, nāyaü dhammo asantuņņhassa: pavivittassa ayaü dhammo, nāyaü dhammo saügaõikārāmassa: āraddha-viriyassa ayaü dhammo, nāyaü dhammo kusãtassa: upaņņhitasatissa ayaü dhammo, nāyam dhammo muņņha-ssatissa:
samāhitassa ayaü dhammo, nāyaü dhammo asamāhitassa:
pa¤¤āvato ayaü dhammo, nāyaü dhammo duppa¤¤assa:
nippapa¤cārāmassa ayaü dhammo nippapa¤ca-ratino, nāyaü dhammo papa¤cārāmassa papa¤ca-ratino ti.' Ime aņņha dhammā uppādetabbā.
     (ix) Katame aņņha dhammā abhi¤¤eyyā? Aņņha abhibhāyatanāni . . . [Text as in xxxiii. 3.1 (x), ante,260] . . . Ime aņņha dhammā abhi¤¤eyyā.


#<[page 288]>#
%<288             DASUTTARA-SUTTANTA            [D. xxxiv. 2. 1.>%
     (x) Katame aņņha dhammā sacchikātabbā? Aņņha vimokhā . . . [Text as in xxxiii. 3.1 (x), ante,261] . . . Ime aņņha dhammā sacchikātabbā.
     Iti ime asãti dhammā bhåtā tacchā tathā avitathā ana¤¤athā sammā Tathāgatena abhisambuddhā.
     2. Nava dhammā bahu-kārā . . . pe . . . nava dhammā sacchikātabbā.
     (i) Katame nava dhammā bahu-kārā? Nava yonisomanasikāra-målakā dhammā. Yoniso-manasikaroto pāmojjaü jāyati, pamuditassa pãti jāyati, pãti-manassa kāyo passambhati, passaddha-kāyo sukhaü vedeti, sukhino cittaü samādhiyati, {samāhitena} cittena yathā-råpaü pajānāti passati, yathā-bhåtaü jānaü passaü nibbindati, nibbindaü virajjati, virāgā vimuccati. Ime nava dhammā bahu-kārā.
     (ii) Katame nava dhammā bhāvetabbā? Nava pārisuddhi-padhāniyaīgāni, sãla-visuddhi pārisuddhi-padhāniyaīgaü, citta-visuddhi pārisuddhi-padhāniyaīgaü, diņņhivisuddhi pārisuddhi-padhāniyaīgaü, kaīkhā-vitaraõavisuddhi pārisuddhi-padhāniyaīgaü, maggāmagga-¤āõadassana-visuddhi pārisuddhi-padhāniyaīgaü, paņipadā¤āõa-dassana-visuddhi pārisuddhi-padhāniyaīgaü, ¤āõadassana-visuddhi pārisuddhi-padhāniyaīgaü, pa¤¤ā-visuddhi pārisuddhi-padhāniyaīgaü, vimutti-visuddhi pārisuddhi-padhāniyaīgaü. Ime nava dhammā bhāvetabbā.
     (iii) Katame nava dhammā pari¤¤eyyā? Nava sattāvāsā . . . [Text as in xxxiii.. (iii),] . . . Ime nava dhammā pari¤¤eyyā.
     (iv) Katame nava dhammā pahātabbā? Nava taõhāmålakā dhammā:


#<[page 289]>#
%<D. xxxiv. 2. 2.]             NINEFOLD DHAMMAS                289>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  taõhaü paņicca pariyesanā; pariyesanaü paņicca lābho; lābhaü paņicca vinicchayo;
vinicchayaü {paņicca} chanda-rāgo; chanda-rāgaü paņicca ajjhosānaü; ajjhosānaü paņicca pariggaho; pariggahaü paņicca macchariyaü; macchariyaü paņicca ārakkho;
ārakkhādhikaraõaü paņicca daõķādāna-satthādāna-kalahaviggaha-vivāda-tuvaütuva-pesu¤¤a-musāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. Ime nava dhammā pahātabbā.
     (v) Katame nava dhammā hāna-bhāgiyā? Nava āghāta-vatthåni . . . [Text as in xxxiii. 3.2 (i), ante, 262.] . . . Ime nava dhammā hāna-bhāgiyā.
     (vi) Katame nava dhammā visesa-bhāgiyā? Nava āghāta-paņivinayā . . . [Text as in xxxiii. 3.2 (ii), ante, 262.] . . . Ime nava dhammā visesa-bhāgiyā.
     (vii) Katame nava dhammā duppaņivijjhā? Nava nānattā;
dhātu-nānattaü paņicca uppajjati phassa-nānattaü;
phassa-nānattaü paņicca uppajjati vedanā-nānattaü;
vedanā-nānattaü paņicca uppajjati sa¤¤ā-nānattaü;
sa¤¤ā-nānattaü paņicca uppajjati saükappa-nānattaü;
saükappa-nānattaü paņicca uppajjati chanda-nānattaü;
chanda-nānattaü paņicca uppajjati pariëāha-nānattaü;
pariëāha-nānattaü paņicca uppajjati pariyesanā-nānattaü;
pariyesanā-nānattaü paņicca uppajjati lābha-nānattaü.
Ime nava dhammā duppaņivijjhā.
     (viii) Katame nava dhammā uppādetabbā? Nava sa¤¤ā: asubha-sa¤¤ā, maraõa-sa¤¤ā, āhāre paņikkåla-sa¤¤ā, sabbaloke anabhirati-sa¤¤ā, anicca-sa¤¤ā, anicce dukkha-sa¤¤ā, dukkhe anatta-sa¤¤ā,


#<[page 290]>#
%<290         DASUTTARA-SUTTANTA            [D. xxxiv. 2. 2.>%
\<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/  pahāna-sa¤¤ā, virāga-sa¤¤ā. Ime nava dhammā uppādetabbā.
     (ix) Katame nava dhammā abhi¤¤eyyā? Nava anupubba-vihārā . . . [Text as in xxxiii. 3.2 (v), ante, 265] . . . Ime nava dhammā abhi¤¤eyyā.
     (x) Katame nava dhammā sacchikātabbā? Nava anupubba-nirodhā . . . [Text as in xxxiii. 3.2 (vi),266] . . . Ime nava dhammā sacchikātabbā.
     It' ime navuti dhammā bhåtā tacchā tathā avitathā ana¤¤athā sammā Tathāgatena abhisambuddhā.
     3. Dasa dhammā bahu-kārā . . . pe . . . dasa dhammā sacchikātabbā.
     (i) Katame dasa dhammā bahu-kārā? Dasa nāthakaraõa-dhammā . . . [Text as in xxxiii. 3.3 (i),266] . . . Ime dasa dhammā bahu-kārā.
     (ii) Katame dasa dhammā bhāvetabbā? Dasa kasiõāyatanāni . . . [Text as in xxxiii. 3.3 (ii),268] . . . Ime dasa dhammā bhāvetabbā.
     (iii) Katame dasa dhammā pari¤¤eyyā? Das' āyatanāni: cakkhāyatanaü, råpāyatanaü, sotāyatanaü, saddāyatanaü, ghānāyatanaü, gandhāyatanaü, jivhāyatanaü, rasāyatanaü, kāyāyatanaü, phoņņhabbāyatanaü. Ime dasa dhammā pari¤¤eyyā.
     (iv) Katame dasa dhammā pahātabbā? Dasa micchattā: micchā-diņņhi, micchā-saükappo, micchā-vācā, micchākammanto, micchā-ājãvo, micchā-vāyāmo, micchā-sati, micchā-samādhi, micchā-¤āõaü, micchā-vimutti. Ime dasa dhammā pahātabbā.
     (v) Katame dasa dhammā hāna-bhāgiyā? Dasa akusalakammapathā  . . . [Text as in xxxiii. 3.3 (iii).269]
     . . . Ime dasa dhammā hāna-bhāgiyā.


#<[page 291]>#
%<D. xxxiv. 2. 3.]              TENFOLD DHAMMAS                291>%
     (vi) Katame dasa dhammā visesa-bhāgiyā? Dasa kusalakammapathā . . . [Text as in xxxiii. 3.3 (iv),269]
     . . . Ime dasa dhammā visesa-bhāgiyā.
     (vii) Katame dasa dhammā duppaņivijjhā? Dasa ariyavāsā . . . [Text as in xxxiii. 3.3 (v),269] Ime dasa dhammā duppaņivijjhā.
     (viii) Katame dasa dhammā uppādetabbā? Dasa sa¤¤ā: asubha-sa¤¤ā, maraõa-sa¤¤ā, āhāre paņikkåla-sa¤¤ā, sabbaloke anabhirati-sa¤¤ā, anicca-sa¤¤ā, anicce dukkha-sa¤¤ā, dukkhe anatta-sa¤¤ā, pahāna-sa¤¤ā, virāga-sa¤¤ā, nirodhasa¤¤ā. Ime dasa dhammā uppādetabbā.
     (ix) Katame dasa dhammā abhi¤¤eyyā? Dasa nijjaravatthåni. Sammā-diņņhissa micchā-diņņhi nijjiõõā hoti, ye ca micchādiņņhi-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiõõā honti, sammādiņņhipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanā-pāripåriü gacchanti. Sammā-saükappassa micchā-saükappo . . . pe . . . Sammā-vācassa micchā-vācā . . . pe . . . Sammākammantassa micchā-kammanto . . . pe . . . Sammāājãvassa micchā-ājãvo . . . pe . . . Sammā-vāyāmassa micchā-vāyāmo . . . pe . . . Sammā-satissa micchā-sati
     . . . pe . . . Sammā-samādhissa micchā-samādhi . . . pe
     . . . Sammā-¤āõassa micchā-¤āõaü . . . pe . . . Sammāvimuttissa micchā-vimutti nijjiõõā hoti, ye ca micchāvimutti-paccayā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti, te c' assa nijjiõõā honti, sammā-vimutti paccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvana-pāripåriü gacchanti. Ime dasa dhammā abhi¤¤eyyā.


#<[page 292]>#
%<292          DASUTTARA-SUTTANTA            [D. xxxiv. 2. 3.>%
     (x) Katame dasa dhammā sacchikātabbā? Dasa asekhā dhammā . . . [Text as in xxxiii. 3. 3 (vi), 271] . . . Ime dasa dhammā sacchikātabbā.
     It' ime sataü dhammā bhåtā tacchā tathā avitathā ana¤¤athā sammā Tathāgatena abhisambuddhā ti.
     Idam avoca āyasmā Sāriputto. Attamanā te bhikkhå āyasmato Sāriputtassa bhāsitaü abhinandun ti.
                             Dasuttara-Suttantam.
                                Pāņika-Vaggo.
                 Pāņiko-d-Umbarã c' eva Cakkavatti Agga¤¤akaü


#<[page 293]>#
%<D. xxxiv. 2. 3.]          END OF THE PâōIKA-VAGGA            293>%
     Sampasāda¤ ca Pāsādaü MahāPurisa-Lakkhaõaü
     Sigālāņānātiyakaü Saīgãti¤ ca Dasuttaraü,
     Ekādasahi Suttehi Pāņika-Vaggo ti vuccati.
             Pahātuü sakalaü dukkhaü,
             Vi¤ituü sakalaü sukhaü,
             Pappotuü amataü khemaü,
             Dhamma-rājassa santike ti.
                       DäGHA-NIKâYAũ NIōōHITAũ.