Digha-Nikaya of the Sutta-Pitaka, Vol. II; Mahavagga, Suttantas 14-23. Based on the edition by T.W. Rhys Davids and J.E. Carpenter, London : Pali Text Society 1903. Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996 [GRETIL-Version vom 2.10.2014] NOTICE This file is (C) Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015. This work is licensed under a Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License. These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for scholarly purposes only. In principle they represent a digital edition (without revision or correction) of the printed editions of the complete set of Pali canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a process of checking, it should not be assumed that there is no divergence from the printed editions and it is strongly recommended that they are checked against the printed editions before quoting. PLAIN TEXT VERSION (In order to fascilitate word search, all annotations have been removed, and the line breaks of the printed edition have been converted into floating text.) #<...># = BOLD %<...>% = ITALICS \<...>\ = REDLINE ___________________________________________________________________ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. Text converted to Classical Sanskrit Extended (CSX) encoding: description character =ASCII long a ā 224 long A â 226 long i ã 227 long I ä 228 long u å 229 long U æ 230 vocalic r į 231 vocalic R č 232 long vocalic r é 233 vocalic l ë 235 long vocalic l í 237 velar n ī 239 velar N đ 240 palatal n ¤ 164 palatal N Ĩ 165 retroflex t ņ 241 retroflex T ō 242 retroflex d ķ 243 retroflex D ô 244 retroflex n õ 245 retroflex N ö 246 palatal s ÷ 247 palatal S ø 248 retroflex s ų 249 retroflex S ú 250 anusvara ü 252 capital anusvara ũ 253 visarga ū 254 long e š 185 long o ē 186 l underbar × 215 r underbar Ÿ 159 n underbar ­ 173 k underbar É 201 t underbar  194 Other characters of the CSX encoding table are not included. Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order to facilitate word search. For a comprehensive list of CSX and other GRETIL encodings and formats see: http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf and http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf For further information see: http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm ___________________________________________________________________ Dãgha-Nikāya Vol. II #<[page 001]># %< 1>% NAMO TASSA BHAGAVATO ARAHATA SAMMâ SAMBUDDHASSA [Dãgha Nikāya. xiv. Mahāpadāna-Suttanta.] 1.1. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme Kareri-kuņikāyaü. Atha kho sambahulānaü bhikkhånaü pacchā-bhattaü piõķapāta-paņikkantānaü Kareri-maõķala-māëe sannisinnānaü sannipatitānaü pubbe-nivāsa-paņisaüyuttā dhammã kathā udapādi: `Iti pubbe-nivāso iti {pubbe-}nivāso ti.' 2. Assosi kho Bhagavā dibbāya sota-dhātuyā visuddhāya atikkanta-mānusikāya tesaü bhikkhånaü imaü kathāsallāpaü. Atha kho Bhagavā uņņhāy' āsanā yena Karerimaõķala-māëo ten' upasaükami, upasaükamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: `Kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarā kathā vippakatā ti?' Evaü vutte te bhikkhå Bhagavantaü etad avocuü: `Idha bhante amhākaü pacchā-bhattaü piõķapātapaņikkantānaü Kareri-maõķala-māëe sannisinnānaü sannipatitānaü pubbe-nivāsa-paņisaüyuttā dhammã kathā udapādi: #<[page 002]># %<2 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 1. 2.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ "Iti pubbe-nivāso iti {pubbe-}nivāso ti." Ayaü kho no bhante antarā kathā vippakatā atha Bhagavā anuppatto ti.' 3. `Iccheyyātha no tumhe bhikkhave pubbe-nivāsapaņisaüyuttaü dhammiü kathaü sotun ti?' `Etassa Bhagavā kālo, etasa Sugata kālo, yaü bhagavā pubbe-nivāsa-paņisaüyuttaü dhammiü kathaü kareyya, Bhagavato sutvā bhikkhå dhāressantãti.' `Tena hi bhikkhave suõātha, sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmãti.' `Evaü bhante' ti kho te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca: 4. `Ito so bhikkhave eka-navuto kappo yaü Vipassã bhagavā arahaü sammā-sambuddho loke udapādi. Ito so bhikkhave eka-tiüso kappo yaü Sikhã bhagavā arahaü sammā-sambuddho loke udapādi. Tasmiü yeva kho bhikkhave eka-tiüse kappe Vessabhå bhagavā arahaü sammā-sambuddho loke udapādi. Imasmiü yeva kho bhikkhave bhadda-kappe Kakusandho bhagavā arahaü sammā-sambuddho loke udapādi. Imasmiü yeva kho bhikkhave bhadda-kappe Konāgamano bhagavā arahaü sammā-sambuddho loke udapādi. Imasmiü yeva kho bhikkhave bhadda-kappe Kassapo bhagavā arahaü sammā-sambuddho loke udapādi. Imasmiü yeva kho bhikkhave bhadda-kappe ahaü etarahi arahaü sammāsambuddho loke uppanno. 5. `Vipassã bhikkhave bhagavā arahaü sammā-sambuddho khattiyo jātiyā ahosi, khattiya-kule udapādi. Sikhã bhikkhave bhagavā arahaü sammā-sambuddho khattiyo jātiyā ahosi, #<[page 003]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ khattiya-kule udapādi. Vessabhå bhikkhave bhagavā arahaü sammā-sambuddho khattiyo jātiyā ahosi, khattiya-kule udapādi. Kakusandho bhikkhave bhagavā arahaü sammā-sambuddho brāhmaõo jātiyā ahosi, brāhmaõa-kule udapādi. Konāgamano bhikkhave bhagavā arahaü {sammā-}sambuddho brāhmaõo jātiyā ahosi, brāhmaõa-kule udapādi. Kassapo bhikkhave bhagavā arahaü sammā-sambuddho brāhmaõo jātiyā ahosi, brāhmaõa-kule udapādi. Ahaü bhikkhave etarahi arahaü sammā-sambuddho khattiyo jātiyā ahosiü, khattiya-kule uppanno. 6. `Vipassã bhikkhave bhagavā arahaü sammā-sambuddho Koõķa¤¤o gottena ahosi. Sikhã bhikkhave bhagavā arahaü sammā-sambuddho Koõķa¤¤o gottena ahosi. Vessabhå bhikkhave bhagavā arahaü sammāsambuddho Koõķa¤¤o gottena ahosi. Kakusandho bhikkhave bhagavā arahaü sammā-sambuddho Kassapo gottena ahosi. Konāgamano bhikkhave bhagavā arahaü sammā-sambuddho Kassapo gottena ahosi. Kassapo bhikkhave bhagavā arahaü sammā-sambuddho Kassapo gottena ahosi. Ahaü bhikkhave etarahi arahaü sammāsambuddho Gotamo gottena. 7. `Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa asãtiü vassa-sahassāni āyuppamāõaü ahosi. Sikhissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa sattati vassa-sahassāni āyuppamāõaü ahosi. Vessabhussa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa saņņhi vassa-sahassāni āyuppamāõaü ahosi. Kakusandhassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa cattārãsaü vassa-sahassāni āyuppamāõaü ahosi. Konāgamanassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa tiüsa vassa-sahassāni āyuppamāõaü ahosi. #<[page 004]># %<4 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 1. 7.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Kassapassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa vãsatiü vassa-sahassāni āyuppamāõaü ahosi. Mayhaü bhikkhave etarahi appakaü āyuppamāõaü parittaü lahusaü, yo ciraü jãvati so vassasataü appaü vā bhiyyo. 8. `Vipassã bhikkhave bhagavā arahaü sammā-sambuddho pāņaliyā måle abhisambuddho. Sikhã bhikkhave bhagavā arahaü sammā-sambuddho puõķarãkassa måle abhisambuddho. Vessabhå bhikkhave bhagavā arahaü sammā-sambuddho sālassa måle abhisambuddho. Kakusandho bhikkhave bhagavā arahaü sammā-sambuddho sirãsassa måle abhisambuddho. Konāgamano bhikkhave bhagavā arahaü sammā-sambuddho udumbarassa måle abhisambuddho. Kassapo bhikkhave bhagavā arahaü sammā-sambuddho nigrodhassa måle abhisambuddho Ahaü bhikkhave etarahi arahaü sammā-sambuddho assatthassa måle abhisambuddho. 9. `Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa Khaõķa-Tissaü nāma sāvaka-yugaü ahosi aggaü bhadda-yugaü. Sakhissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Abhibhå-Sambhavaü nāma sāvaka-yugaü ahosi aggaü bhadda-yugaü. Vessabhussa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa Soõ-Uttaraü nāma sāvaka-yugaü ahosi aggaü bhadda-yugaü. Kakusandhassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Vidhåra-Sa¤jãvaü nāma sāvaka-yugaü ahosi aggaü bhadda-yugaü. Konāgamanassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Bhiyyos-Uttaraü nāma sāvaka-yugaü ahosi aggaü bhadda-yugaü. #<[page 005]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ kassapassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Tissa-Bhāradvājaü nāma sāvaka-yugaü ahosi aggaü bhadda-yugaü. Mayhaü bhikkhave etarahi Sāriputta-Moggallānaü nāma sāvakayugaü ahosi aggaü bhadda-yugaü. 10. `Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa tayo sāvakānaü sannipātā ahesuü. Eko sāvakānaü sannipāto ahosi aņņha-saņņhi-{bhikkhu-sata}sahassaü. Eko sāvakānaü sannipāto ahosi {bhikkhu-sata}sahassaü. Eko sāvakānaü sannipāto ahosi asãti-bhikkhusahassāni. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa ime tayo sāvakānaü sannipātā ahesuü sabbesaü yeva khãõāsavānaü. `Sikhissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa tayo sāvakānaü sannipātā ahesuü. Eko sāvakānaü sannipāto ahosi bhikkhu-sata-{sahassaü}. Eko sāvakānaü sannipāto ahosi asãtiü bhikkhu-sahassāni. Eko sāvakānaü sannipāto ahosi sattati bhikkhusahassāni. Sikhissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa ime tayo sāvakānaü sannipātā ahesuü sabbesaü yeva khãõāsavānaü. `Vessabhussa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa tayo sāvakānaü sannipātā ahesuü. Eko sāvakānaü sannipāto ahosi asãtiü bhikkhu-sahassāni. Eko sāvakānaü sannipāto ahosi {sattati}bhikkhu-sahassāni. Eko sāvakānaü sannipāto ahosi saņņhi bhikkhu-sahassāni. Vessabhussa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa ime tayo sāvakānaü sannipātā ahesuü sabbesaü yeva khãõāsavānaü. `Kakusandhassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa eko sāvakānaü sannipāto ahosi cattārãsaü bhikkhu-sahassāni. Kakusandhassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa ayaü eko sāvakānaü sannipāto ahosi sabbesaü yeva khãõāsavānaü. `Konāgamanassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa eko sāvakānaü sannipāto ahosi tiüsa bhikkhu-sahassāni. #<[page 006]># %<6 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 1. 10.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Konāgamanassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa ayaü eko sāvakānaü sannipāto ahosi sabbesaü yeva khãõāsavānaü. `Kassapassa bhikkhave Bhagavato arahato sammā-sambuddhassa eko sāvakānaü sannipāto ahosi vãsatiü bhikkhu-sahassāni. Kassapassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa ayaü eko sāvakānaü sannipāto ahosi sabbesaü yeva khãõāsavānaü. `Mayhaü bhikkhave etarahi eko sāvakānaü sannipāto ahosi aķķha-teëasāni bhikkhu-satāni. Mayhaü bhikkhave ayaü eko {sāvakānaü} sannipāto ahosi sabbesaü yeva {khãõāsavānaü}. 11. `Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa Asoko nāma bhikkhu upaņņhāko ahosi aggupaņņhāko. Sikhissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Khemaükaro nāma bhikkhu upaņņhāko ahosi aggupaņņhāko. Vessabhussa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Upasannako nāma bhikkhu upaņņhāko ahosi aggupaņņhāko. Kakusandhassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Buddhijo nāma bhikkhu upaņņhāko ahosi aggupaņņhāko. Konāgamanassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Sotthijo nāma bhikkhu upaņņhāko ahosi aggupaņņhāko. Kassapassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Sabbamitto nāma bhikkhu upaņņhāko ahosi aggupaņņhāko. Mayhaü bhikkhave etarahi ânando bhikkhu upaņņhāko aggupaņņhāko. 12. `Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa Bandhumā nāma rājā pitā ahosi, Bandhumatã nāma devã mātā ahosi janettã. #<[page 007]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Bandhumassa ra¤¤o Bandhumatã nāma nagaraü rāja-dhānã ahosi. `Sikhissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Aruõo nāma rājā pitā ahosi, Pabhāvatã nāma devã mātā ahosi janettã. Aruõāssa ra¤¤o Aruõavatã nāma nagaraü rāja-dhānã ahosi. `Vessabhussa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Suppatãto nāma rājā pitā ahosi, Yasavatã nāma devã mātā ahosi janettã. Suppatãtassa ra¤¤o Anopamaü nāma nagaraü rāja-dhānã ahosi. `Kakusandhassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa Aggidatto nāma Brāhmaõo pitā ahosi, Visākhā nāma Brāhmaõã mātā ahosi janettã. Tena kho pana bhikkhave samayena Khemo nāma rāja ahosi. Khemassa ra¤¤o Khemavavatã nāma nagaraü rājā-dhānã ahosi. `Konāgamanassa bhikkhave bhagavato arahato sammāsambuddhassa Ya¤¤adatto nāma Brāhmaõo pitā ahosi, Uttarā nāma Brāhmaõã mātā ahosi janettã. Tena kho pana bhikkhave samayena Sobho nāma rājā ahosi. Sobhassa ra¤¤o Sobhavatã nāma nagaraü rājā-dhānã ahosi. `Kassapassa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Brahmadatto nāma Brāhmaõo pitā ahosi, Dhanavatã nāma Brāhmaõã mātā ahosi janettã. Tena kho pana bhikkhave samayena Kikã nāma rājā ahosi. Kikissa ra¤¤o Bārāõasã nāma nagaraü rājā-dhānã ahosi. `Mayhaü bhikkhave etarahi Suddhodano nāma rājā pitā ahosi, Māyā devã mātā janettã, Kapilavatthu nagaraü rāja-dhānã ti.' Idam avoca Bhagavā. Idaü vatvā Sugato uņņhāy' āsanā vihāraü pāvisi. #<[page 008]># %<8 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 1. 13.>% 13. Atha kho tesaü bhikkhånaü acira-pakkantassa Bhagavato ayam antarā kathā udapādi: `Acchariyaü āvuso abbhutaü āvuso Tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma Tathāgato atãte Buddhe parinibbute chinna-papa¤ce chinna-vaņume pariyādinna-vaņņe sabba-dukkha-vãtivatte jātito pi anussarissati, nāmato pi anussarissati, gottato pi anussarissati, āyuppamāõato pi anussarissati, sāvaka-yugato pi anussarissati, sāvaka-sannipātato pi anussarissati -- "Evaüjaccā te Bhagavanto ahesuü iti pi, evaü-nāmā evaü-gottā evaü-sãlā evaü-dhammā evaü-pa¤¤a evaü-vihārã evaüvimuttā te Bhagavato ahesuü iti pãti." Kin nu kho āvuso? Tathāgatass' eva nu kho esā dhamma-dhātu suppaņividdhā yassā dhamma-dhātuyā suppaņividdhattā Tathāgato atãte Buddhe parinibbute chinna-papa¤ce chinna-vaņume pariyādinna-vaņņe sabba-dukkha-vãtivatte jātito pi anussarati, nāmato pi anussarati, gottato pi anussarati, āyuppamāõato pi anussarati, sāvaka-yugato pi anussarati, sāvaka-sannipātato pi anussarati "Evaüjaccā te Bhagavanto ahesuü iti pi, evaü-nāmā, evaügottā, evaü-sãlā, evaü-dhammā, evaü-pa¤¤ā, evaü-vihārã, {evaü-vimuttā} te Bhagavanto ahesuü iti pãti"? Udāhu devatā Tathāgatassa etam atthaü ārocesuü yena Tathāgato atãte Buddhe parinibbute chinna-papa¤ce chinna-vaņume pariyādinna-vaņņe sabba-dukkha-vãtivatte jātito pi anussarati, #<[page 009]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ nāmato pi anussarati, gottato pi anussarati, āyuppamāõato pi anussarati, sāvaka-yugato pi anussarati, sāvaka-sannipātato pi anussarati: "Evaü-jaccā te Bhagavanto ahesuü iti pi, evaü-nāmā {evaü-gottā} evaüsãtā evaü-dhammā evaü-pa¤¤ā evaü-vihārã evaüvimuttā te Bhagavanto ahesuü iti pãti"?' Aya¤ ca h' idaü tesaü bhikkhånaü antarā kathā vippakatā hoti. 14. Atha kho Bhagavā sāyaõhā-samayaü {paņisallānā} vuņņhito yena Kareri-maõķala-māëo ten' upasaükami, upasaükamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: `Kāya nu 'ttha bhikkhave etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarā kathā vippakatā ti?' Evaü vutte te bhikkhå Bhagavantaü etad avocuü: `Idha bhante amhākaü acira-pakkantassa Bhagavato ayaü antarā kathā udapādi: "Acchariyaü āvuso abbhutaü āvuso Tathāgatassa mahiddhikata mahānubhāvātā, yatra hi nāma Tathāgato atãte Buddhe parinibbute chinna-papa¤ce chinna-vaņume pariyādinna-vaņņe sabbadukkha-vãtivatte jātito pi anussarati, nāmato pi anussarati, gottato pi anussarati, āyuppamāõato pi anussarati, sāvakayugato pi anussarati, sāvaka-sannipātato pi anussarati: `Evaü-jaccā te Bhagavanto ahesuü iti pi, evaü-nāmā, evaü-gottā, evaü-sãlā, evaü-dhammā, evaü-pa¤¤ā, evaüvihāri, evaü-vimuttā te Bhagavanto ahesuü iti pãti." Kin nu kho āvuso? Tathāgatass' eva nu kho esā dhammadhātu suppaņividdhā yassā dhamma-dhātuyā suppaņividdhattā Tathāgato atãte Buddhe parinibbute chinnapapa¤ce chinna-vaņume pariyādinna-vaņņe sabba-dukkhavãtivatte jātito pi anussarati, nāmato pi anussarati, gottato pi anussarati, āyuppamāõato pi anussarati, sāvaka-yugato pi anussarati, sāvaka-sannipātato pi anussarati: Evaüjaccā te Bhagavanto ahesuü iti pi, #<[page 010]># %<10 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 1. 14.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ evaü-nāmā, evaü{gottā}, evaü-sãlā, evaü-dhammā, evaü-pa¤¤ā, evaüvihāri, evaü-vimuttā te Bhagavanto ahesuü iti pãti"? Udāhu devatā {Tathāgatassa} etam atthaü ārocesuü yena Tathāgato atãte Buddhe parinibbute chinna-papa¤ce chinna-vaņume pariyādinna-vaņņe sabba-dukkha-vãtivatte jātito pi anussarati, nāmato pi anussarati, gottato pi anussarati, āyuppamāõato pi anussarati, sāvaka-yugato pi anussarati, sāvaka-sannipātato pi anussarati: Evaüjaccā te Bhagavanto ahesuü iti pi, {evaü-nāmā} evaü-gottā evaü-sãlā evaü-dhammā evaü-pa¤¤ā evaüvihārã evaü-vimuttā te Bhagavanto ahesuü iti pãti"?' `Ayaü kho no bhante antarā kathā vippakatā atha bhagavā anuppatto ti.' 15. `Tathāgatass' ev' esā bhikkhave dhamma-dhāti suppaņividdhā yassā dhamma-dhātuyā suppaņividdhattā Tathāgato atãte Buddhe parinibbute chinna-papa¤ce chinna-vaņume pariyādinna-vaņņe sabba-dukkha-vãtivatte jātito pi anussarati, nāmato pi anussarati, gottato pi anussarati, āyuppamāõato pi anussarati, sāvaka-yugato pi anussarati, sāvaka-sannipātato pi anussarati: "Evaüjaccā te Bhagavanto ahesuü iti pi, evaü-nāmā, evaügottā, evaü-sãlā, evaü-dhammā, evaü-pa¤¤ā, evaü-vihārã, evaü-vimuttā te Bhagavanto ahesuü iti pãti." Devatā pi Tathāgatassa etam atthaü ārocesuü yena Tathāgato atãte Buddhe parinibbute chinna-papa¤ce chinna-vaņume pariyādinna-vaņņe sabba-dukkha-vãtivatte jātito pi anussarati, nāmato pi anussarati, gottato pi anussarati, āyuppamāõato pi anussarati, sāvaka-yugato pi anussarati, sāvaka-sannipātato pi anussarati: "Evaü-jāccā te Bhagavanto ahesuü iti pi, evaü-nāmā, evaü-gottā, evaüsãlā, evaü-dhammā, evaü-pa¤¤ā,evaü-vihārã, evaüvimuttā te Bhagavanto ahesuü iti pãti." `Iccheyyātha no tumhe bhikkhave bhiyyoso mattāya pubbe-nivāsa-paņisaüyuttaü dhamimiü kathaü sotun ti?' #<[page 011]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `Etassa Bhagavā kālo, etassa Sugata kālo. Yaü Bhagavā bhiyyoso mattāya pubbe-nivāsa-paņisaüyuttaü dhammiü kathaü kareyya, Bhagavato sutvā bhikkhå dhāressantãti.' `Tena hi bhikkhave suõātha, sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmãti.' `Evaü bhante' ti kho te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca: 16. `Ito so bhikkhave eka-navuto kappo yaü Vipassã bhagavā arahaü sammā-sambuddho loke udapādi. Vipassã bhikkhave bhagavā arahaü sammā-sambuddho khattiyo jātiyā ahosi, khattiya-kule udapādi. Vipassã bhikkhave bhagavā arahaü sammā-sambuddho Koõķa¤¤o gottena ahosi. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa asãti-vassa-sahassāni āyuppamāõaü ahosi. Vipassã bhikkhave bhagavā arahaü sammāsambuddho pāņaliyā måle abhisambuddho. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Khaõķa-Tissaü nāma sāvaka-yugaü ahosi aggaü bhadda-yugaü. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa tayo sāvakānaü sannipātā ahesuü. Eko sāvakānaü sannipāto ahosi aņņha-saņņhi-bhikkhusata-sahassaü. Eko sāvakānaü sannipāto ahosi bhikkhusata-sahassaü. Eko sāvakānaü sannipāto ahosi asãti{bhikkhu-sahassāni}. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa ime tayo sāvakānaü sannipātā {ahesuü} sabbesaü yeva khãõāsavānaü. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Asoko nāma bhikkhu upaņņhāko ahosi aggupaņņhāko. Vipassissa bhikkhave bhagavato arahato sammā-saübuddhassa Bandhumā nāma rājā pitā ahosi, Bandhumatã nāma devã mātā ahosi janettã. #<[page 012]># %<12 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 1. 16.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Bandhumassa ra¤¤o Bandhumatã nāma nagaraü rāja-dhānã ahosi. 17. `Atha kho bhikkhave Vipassã Bodhisatto Tusitā kāyā cavitvā sato sampajāno mātu-kucchiü okkami. Ayam ettha dhammatā. `Dhammatā esā bhikkhave, yadā Bodhisatto Tusitā kāyā cavitvā mātu kucchiü okkamati atha sadevake loke samārake sabrahmake sassamaõa-brāhmaõiyā pajāya sadeva-manussāya appamāõo uëāro obbāso pātubhavati atikkamma devānaü devānubhāvaü. Yā pi tā lokantarikā aghā asaüvutā andhakārā andhakāra-timisā, yāttha pi 'me candima-suriyā evaü mahiddhikā evaü mahānubhāvā ābhāya nānubhonti, tattha pi appamāõo uëāro obhāso pātubhavati atikkamm' eva devānaü devānubhāvaü. Ye pi tattha sattā upapannā, te pi ten' obhāsena a¤¤aü a¤¤aü sa¤jānanti: "A¤¤e pi kira bho santi sattā idhåpapannā ti." Aya¤ ca dasa-sahassã lokadhātu saükampati sampakampati sampavedhati. Appamāõo ca uëāro obhāso loke pātubhavati atikkamm' eva devānaü devānubhāvaü. Ayam ettha dhammatā. 17. `Dhammatā esā bhikkhave, yadā Bodhisatto mātu kucchiü okkanto hoti, cattāro naü deva-puttā catuddisaü rakkhāya upagacchanti: "Mātaü Bodhisattaü vā Bodhisatta-mātaraü vā manusso vā amanusso vā koci vā viheņhesãti." Ayam ettha dhammatā. 18. `Dhammatā esā bhikkhave, yadā Bodhisatto mātu kucchiü okkanto hoti, pakatiyā sãlavatã Bodhisatta-mātā hoti, viratā pāõātipātā, viratā adinnādānā, viratā kāmesu micchācārā, #<[page 013]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ viratā musā-vādā, viratā surā-meraya-majjapamādaņņhānā. Ayam ettha dhammatā. 19. `Dhammatā esā bhikkhave, yadā Bodhisatto mātu kucchiü okkanto hoti, na Bodhisatta-mātu purisesu mānasaü uppajjati kāma-guõåpasaühitaü, anatikkamaniyā ca Bodhisatta-mātā hoti kenaci purisena rattacittena. Ayam ettha dhammatā. 20. `Dhammatā esā bhikkhave, yadā Bodhisatto mātu kucchiü okkanto hoti, lābhinã Bodhisatta-mātā hoti pa¤cannaü kāma-guõānaü, sā pa¤cahi kāma-guõehi samappitā samaīgibhåtā parivāreti. Ayam ettha dhammatā. 21. `Dhammatā esā bhikkhave, yadā Bodhisatto mātu kucchiü okkanto hoti, na Bodhisatta-mātu kocid eva ābādho uppajjati, sukhinã Bodhisatta-mātā hoti akilantakāyā, Bodhisatta¤ ca Bodhisatta-mātā tiro-kucchi-gataü passati sabbaīga-paccaīgiü abhinindriyaü. `Seyyathā pi bhikkhave maõi {veëuriyo} subho jātimā aņņhaüso suparikamma-kato accho vippasanno sabbākārasampanno. Tatra 'ssa suttaü āvutaü nãlaü vā pãtaü vā lohitaü vā odātaü vā paõķu-suttaü vā. Tam enaü cakkhumā puriso hatthe karitvā {paccavekkheyya}: "Ayaü kho maõi {veëuriyo} subho jātimā {aņņhaüso} suparikamma-kato accho vippasanno sabbākāra-sampanno Tatr' idaü suttaü āvutaü nãlaü vā pãtaü vā lohitaü vā odātaü vā paõķu-suttaü vā ti." Evam eva kho bhikkhave yadā Bodhisatto mātu kucchiü okkanto hoti, na Bodhisatta-mātu kocid eva ābādho uppajjati, sukhinã Bodhisatta-mātā hoti akilanta-kāyā, Bodhisatta¤ ca Bodhisatta-mātā tiro-kucchi-gataü passati sabbaīgapaccaīgiü abhinindriyaü. #<[page 014]># %<14 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 1. 21.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ayam ettha dhammatā. 22. `Dhammatā esā bhikkhave, sattāha-jāte Bodhisatte Bodhisatta-mātā kālaü karoti, Tusitaü kāyaü uppajjati. Ayam ettha dhammatā. 23. `Dhammatā esā bhikkhave, yathā a¤¤ā itthikā nava vā dasa vā māse gabbhaü kucchinā pariharitvā vijāyanti, na h' evaü Bodhisattaü Bodhisatta-mātā vijāyati, das eva māsāni Bodhisattaü Bodhisatta-mātā kucchinā pariharitvā vijāyati. Ayam ettha dhammatā. 24. `Dhammatā esā bhikkhave, yathā a¤¤ā itthikā nisinnā vā nipannā vā vijāyanti, na h' evaü Bodhisattaü Bodhisatta-mātā vijāyati, ņhitā va Bodhisattaü Bodhisattamātā vijāyati. Ayam ettha dhammatā. 25. `Dhammatā esā bhikkhave, yadā Bodhisatto mātu kucchismā nikkhamati, devā paņhamaü paņiggaõhanti, pacchā manussā. Ayam ettha dhammatā. 26. `Dhammatā esā bhikkhave, yadā Bodhisatto mātu kucchismā nikkhamati appatto va Bodhisatto paņhaviü hoti, cattāro naü deva-puttā {paņiggahetvā} mātu purato ņhapenti: "Attamanā devã hohi, Mahesakkho te putto uppanno ti." Ayam ettha dhammatā. 27. `Dhammatā esā bhikkhave, yadā Bodhisatto mātu kucchismā nikkhamati, visado va nikkhamati, amakkhito uddena amakkhito semhena amakkhito ruhirena amakkhito kenaci asucinā, suddho visado. `Seyyathā pi bhikkhave maõi-ratanaü Kāsike vatthe nikkhittaü, n' eva maõi-ratanaü Kāsikaü vatthaü makkheti, na pi Kāsikaü vatthaü maõi-ratanaü makkheti -tam kissa hetu? ubhinnaü suddhattā -- evam eva kho bhikkhave yadā Bodhisatto mātu kucchismā nikkhamati, visado va nikkhamati, amakkhito uddena amakkhito semhena amakkhito ruhirena amakkhito kenaci asucinā, #<[page 015]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ suddho visado. Ayam ettha dhammatā. 28. `Dhammatā esā bhikkhave. Yadā Bodhisatto mātu kucchismā nikkhamati, dve udakassa dhārā antalikkhā pātubhavanti, ekā sãtassa ekā uõhassa, yena Bodhisattassa udaka-kiccaü karonti mātucca. Ayam ettha dhammatā. 29. `Dhammatā esā bhikkhave. Sampati-jāto Bodhisatto samehi pādehi patiņņhahitvā uttarābhimukho satvapada-vãtihārena gacchati, setamhi chatte anuhãramāne sabbā ca disā viloketi āsabhi¤ ca vācaü bhāsati: "Aggo 'ham asmi lokassa, jeņņho 'ham asmi lokkassa, seņņho 'ham asmi lokassa, ayam anitimā jāti, n' atthi {dāni} punabbhavo ti." Ayam ettha dhammatā. 30. `Dhammatā esā bhikkhave. Yadā Bodhisatto mātu kucchismā nikkhamati, atha sadevake loke sammārake sabrahmake sassamaõa-brāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya appamāõo uëāro obhāso pātubhavati, atikkamm' eva devānaü devānubhāvaü. Yā pi tā lokantarikā aghā asaüvutā andhakārā andhakārā-timisā, yattha pi 'me {candima-suriyā} evaü mahiddhikā evaü mahānubhāvā ābhāya nānubhonti, tattha pi appamāõo uëāro obhāso pātubhavati atikkamm' eva devānaü devānubhāvaü. Ye pi tattha sattā upapannā, te pi ten' obhāsena a¤¤am a¤¤aü sa¤jānanti: "A¤¤e pi kira bho santi sattā idhåpapannā ti." Aya¤ ca dasa-sahassã lokadhātu saükampati sampakampati sampavedhati. Appamāõo ca uëāro obhāso loke pātubhavati atikkamm, eva devānaü devānubhāvaü. Ayam ettha dhammatā. #<[page 016]># %<16 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 1. 30.>% 31. `Jāte kho pana bhikkhave Vipassimhi kumāre, Bandhumato ra¤¤o paņivedesuü: "Putto te deva jāto, taü devo passatåti." Addasā kho bhikkhave Bandhumā rājā Vipassã-kumāraü, disvā nemitte brāhmaõe āmantāpetvā etad avoca: Passantu bhonto nemittā brāhmaõā kumāran ti." Addasāsuü kho bhikkhave nemittā brāhmaõā Vipassã-kumāraü, disvā Bandhumaü rājānaü etad avocuü: "Attamano deva hohi, {mahesakkho} te deva putto uppanno. Lābhā te Mahārāja, suladdhaü te Mahārāja, yassa te kule evaråpo putto uppanno. Ayaü hi deva kumāro dvattiüsa Mahāpurisa-lakkhaõehi samannāgato, yehi samannāgatassa Mahāpurisassa dve gatiyo bhavanti ana¤¤ā. Sace agāraü ajjhāvasati, rājā hoti cakka-vatti dhammiko dhamma-rājā cāturanto vijitāvã janapadatthāvariyappatto satta-ratana-samannāgato. Tass' imāni satta ratanāni bhavanti, seyyathãdaü cakkaratanaü hatthi-ratanaü assa-ratanaü maõi-ratanaü itthiratanaü gahapati-ratanaü pariõāyaka-ratanam eva sattamaü. {Paro-}sahassaü kho pan' assa puttā bhavanti sårā vãraīga-råpā parasenappamaddanā. So imaü paņhaviü sāgara-pariyantaü adaõķena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaü pabbajati, arahaü hoti {sammā-sambuddho} loke vivattacchaddo. 32. "`Katamehi cāyaü deva kumāro dvattiüsa Mahāpurisa-lakkhaõehi samannāgato yehi {samannāgatassa} Mahāpurisassa dve gatiyo bhavanti ana¤¤ā? Sace agāraü ajjhāvasati, rājā hoti cakka-vatti dhammiko dhamma-rājā cāturanto vijitāvã janapadatthāvariyappatto satta-ratana-samannāgato. Tass' imāni satta ratanāni bhavanti, #<[page 017]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ seyyathãdaü cakka-ratanaü hatthi-ratanaü assa-ratanaü maõi-ratanaü itthi-ratanaü gahapatiratanaü pariõāyaka-ratanam eva sattamaü. {Paro-}sahassaü kho pan' assa puttā bhavanti sårā vãraīga-råpā parasenappamaddanā. So imaü paņhaviü sāgarapariyantaü adaõķena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaü pabbajati, arahaü hoti {sammā-}sambuddho loke vivattacchaddo. "`Ayaü hi deva kumāro suppatiņņhita-pādo. Yam pāyaü deva kumāro suppatiņņhita-pādo, idam pi 'ssa Mahāpurisassa Mahāpurisa-lakkhaõaü bhavati. "`Imassa deva kumārassa {heņņhā}-pāda-talesu cakkāni jātāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipårāni. Yam pi deva imassa kumārassa {heņņhā}-pādatalesu cakkāni jātāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāra-paripårāni, idam pi 'ssa Mahāpurisassa Mahāpurisa-lakkhaõaü bhavati. "`Ayaü hi deva kumāro āyata-paõhã . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro dãghaīgulã . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro mudu-taluõa-hattha-pādo . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro jāla-hattha-pādo . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro ussaīkha-pādo . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro eõi-jaīgho . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro ņhitako va anonamanto ubhohi pāõi-talehi jannukāni parimasati parimajjati . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro kosohita-vatthaguyho . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro suvaõõa-vaõõo ka¤cana{sannibha-ttaco} . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro sukhumacchavã sukhumattā chaviyā rajojallaü kāye na upalimpati . #<[page 018]># %<18 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 1. 32.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro ekeka-lomo ekekāni lomāni loma-kåpesu jātāni . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro uddhagga-lomo uddhaggāni lomāni jātāni nãlāni a¤jana-vaõõāni kuõķala-vattāni dakkhiõāvattaka-jātāni . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro brahmujju-gatto . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro sattussado . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro sãha-pubbaddhakāyo . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro citantaraüso . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro nigrodha-parimaõķalo, {yāvatakv assa} kāyo tāvatakvassa vyāmo, {yāvatakv assa} vyāmo tāvatakvassa kāyo . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro {samavatta-kkhandho} . . . "`Ayaü hi deva kumāro {rasaggas-aggã} . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro sãha-hanu . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro cattālãsa-danto . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro sama-danto . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro avivara-danto . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro susukka-dāņho . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro pahåta-jivho . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro Brahmassaro karavãka-bhāõã . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro abhinãla-netto . . . pe . . . "`Ayaü hi deva kumāro go-pakhumo . . . pe . . . "`Imassa deva kumārassa uõõā bhamukantare jātā odātā mudu-tåla-sannibhā. Yam pi deva imassa kumārassa uõõā bhamukantare jātā odātā mudu-tåla-sannibhā, idam pi 'ssa Mahāpurisassa Mahāpurisa-lakkhaõaü bhavati. #<[page 019]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ "`Ayaü hi deva kumāro uõhãsa-sãso. Yam pāyaü deva kumāro uõhãsa-sãso, idam pi 'ssa Mahāpurisassa Mahāpurisa-lakkhaõaü bhavati. 33. "`Imehi kho ayaü deva kumāro dvattiüsa Mahāpurisa-lakkhaõehi samannāgato, yehi samannāgatassa Mahāpurisassa dve gatiyo bhavanti ana¤¤ā. Sace agāraü ajjhāvasati, rājā hoti cakkavatti dhammiko dhamma-rājā cāturanto vijitāvã janapadatthāvariyappatto satta-ratanasamannāgato. Tass' imāni satta-ratanāni bhavanti: seyyathãdaü cakka-ratanaü hatthi-ratanaü assa-ratanaü maõi-ratanaü itthi-ratanaü gahapati-ratanaü pariõāyakaratanam eva sattamaü. Paro-sahassaü kho pan' assa puttā bhavanti sårā vãraīga-råpā {parasenappamaddanā}. So imaü paņhaviü sāgara-pariyantaü adaõķena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaü pabbajati, arahaü hoti {sammā-} sambuddho loke vivattacchaddo ti." `Atha kho bhikkhave Bandhumā rājā nemitte brāhmaõe ahatehi vatthehi acchādāpetvā sabba-kāmehi santappesi. 34. `Atha kho bhikkhave Bandhumā rājā Vipassissa kumārassa dhātiyo upaņņhāpesi. A¤¤ā sudaü pāyenti, a¤¤ā nahāpenti, a¤¤ā dhārenti, a¤¤ā aīkena pariharanti. Jātassa kho pana bhikkhave Vipassissa kumārassa setacchattaü dhārayittha divā c' eva ratti¤ ca: "mā naü sãtaü vā uõhaü vā tiõaü vā rajo vā ussāvo vā {bādhā} ti." Jāto kho pana bhikkhave Vipassã kumāro bahuno janassa piyo ahosi manāpo. Seyyathā pi bhikkhave uppalaü vā padumaü vā puõķarãkaü vā bahuno janassa piyaü manāpaü, #<[page 020]># %<20 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 1. 34.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ evam eva kho bhikkhave Vipassã kumāro bahuno janassa piyo ahosi manāpo. Svāssudaü aīken' eva aīkaü pariharãyati. 35. `Jāto kho pana bhikkhave Vipassã kumāro ma¤jussaro ca ahosi vaggu-ssaro ca madhura-ssaro ca pemanãya-ssaro ca. Seyyathā pi bhikkhave Himavante pabbate karavãkā nāma sakuõa-jāti ma¤jussarā ca vaggu-{madhura-ssarā} ca pemanãyassarā ca, evam eva kho bhikkhave Vipassã kumāro ma¤jussaro ca ahosi {vaggu-ssaro} ca madhurassaro ca pemanãyassaro ca. 36. `Jātassa kho pana bhikkhave Vipassissa kumārassa kamma-vipākajaü dibbaü cakkhuü pātur ahosi, yena sudaü samantā yojanaü passati divā c' eva ratti¤ ca. 37. `Jāto kho pana bhikkhave Vipassã kumāro animisanto pekkhati, seyyathā pi devā Tāvatiüsā. "Animisanto kumāro pekkhatãti" kho bhikkhave Vipassissa kumārassa "Vipassã Vipassã" tveva sama¤¤ā udapādi. Atha kho bhikkhave Bandhumā rājā attha-karaõe nisinno, Vipassi-kumāraü aīke nisãdāpetvā atthe anusāsati. #<[page 021]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tatra sudaü bhikkhave Vipassã kumāro pitu aīke nisinno viceyya viceyya atthe panāyati ¤āyena. "Viceyya viceyya kumāro atthe panāyati ¤āyenāti" kho bhikkhave Vipassissa kumārassa bhiyyoso mattāya "Vipassã Vipassã" tveva sama¤¤ā udapādi. 38. `Atha kho bhikkhave Bandhumā rājā Vipassissa kumārassa tayo pāsāde kārāpesi, ekaü vassikaü ekaü hemantikaü ekaü gimhikaü, pa¤ca kāma-guõāni upaņņhāpesi. Tatra sudaü bhikkhave Vipassã kumāro vassike pāsāde vassike cattāro māse nippurisehi turiyehi parivārayamāno na heņņhā pāsādaü orohati. 11 Jāti-khaõķaü niņņhitaü. 2.1. `Atha kho bhikkhave Vipassã kumāro bahunnaü vassānaü bahunnaü vassa-satānaü bahunnaü vassasahassānaü accayena sārathiü āmantesi: "`Yojehi samma sārathi bhaddāni bhaddāni yānāni, uyyāna-bhumiü gacchāma {bhåmiü} dassanāyāti. "`Evaü devāti" kho bhikkhave sārathi Vipassissa kumārassa paņissutvā bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā Vipassissa kumārassa paņivedesi: "Yuttāni kho te deva bhaddāni bhaddāni yānāni, yassa {dāni} kālaü ma¤¤asãti." `Atha kho bhikkhave Vipassã kumāro bhaddaü yānaü abhiruhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi uyyānabhumiü niyyāsi. 2. `Addasā kho bhikkhave Vipassã kumāro uyyānabhåmiü niyyanto purisaü jiõõaü gopānasi-vaīkaü bhoggaü daõķa-parāyanaü pavedhamānaü gacchantaü āturaü gata-yobbanaü. #<[page 022]># %<22 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 2. 2.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Disvā sārathiü āmantesi: "`Ayam pana samma sārathi puriso kiü kato, kesā pi 'ssa na yathā a¤¤esaü, kāyo pi 'ssa na yathā a¤¤esan ti?" "`Eso kho deva jiõõo nāmāti. "`Kim pan' eso samma sārathi jiõõo nāmāti?" "`Eso kho deva jiõõo nāma: Na dāni tena ciraü jãvitabbaü bhavissatãti." "`Kim pana samma sārathi aham pi jarā-dhammo jaraü anatãtā ti.?" "`Tva¤ ca deva maya¤ c' amhā sabbe jarā-dhammā jaraü anatãtā ti." "`Tena hi samma sārathi alan dān' ajja uyyāna-bhåmiyā, ito va antepuraü paccaniyyāhãti." "`Evaü devāti" kho bhikkhave sārāthi Vipassissa kumārassa paņissutvā tato va antepuraü paccaniyyāsi. Tatra sudaü bhikkhave Vipassã kumāro antepura-gato dukkhã dummano pajjhāyati: "{Dhi-r- atthu} kira bho jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā pa¤¤āyissatãti." 3. `Atha kho bhikkhave Bandhumā rājā sārathiü āmantāpetvā etad avoca: "`Kacci samma sārathi kumāro uyyāna-bhåmiyā abhiramittha, kacci samma sārathi kumāro uyyāna-bhåmiyā attamano ahosãti?" "`Na kho deva kumāro uyyāna-bhåmiyā abhiramittha, na kho deva kumāro uyyāna-bhåmiyā attamano ahosãti. "`Kim pana samma sārathi addasa kumāro uyyānabhåmiü niyyanto ti?" #<[page 023]># %% "`Addasā kho deva kumāro uyyāna-bhåmiü niyyanto purisaü jiõõaü gopānasi-vaükaü bhoggaü daõķa-parāyanaü pavedhamānaü gacchantaü āturaü-gata-yobbanaü. Disvā maü etad avoca: `Ayam pana samma sārathi puriso kiü kato, kesā pi 'ssa na yathā a¤¤esaü, kāyo pi 'ssa na yathā a¤¤esan ti?' `Eso kho deva jiõõo nāmāti.' `Kim pana so samma sārathi jiõõo nāmāti?' `Eso kho deva jiõõo nāma: na dāni tena ciraü jãvitabbaü bhavissatãti.' `Kim pana samma sārathi aham pi jarā-dhammo jaraü anatãto ti?' `Tva¤ ca deva maya¤ c' amhā sabbe jarā-dhammā jaraü anatãtā ti.' `Tena hi samma sārathi alan dān' ajja uyyāna-bhåmiyā, ito va antepuram paccaniyyāhãti.' `Evaü devāti' kho ahaü deva Vipassissa kumārassa paņissutvā tato va antepuraü paccaniyyāsiü. So kho deva kumāro antepura-gato dukkhã dummano pajjhāyati: `Dhi-r-atthu kira bho jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā pa¤¤āyissatãti.' " 4. `Atha kho bhikkhave Bandhumassa ra¤¤o etad ahosi: "Mā h' eva kho Vipassã kumāro na rajjaü kāresi, mā h' eva Vipassã kumāro agārasmā anagāriyaü pabbaji, mā h' eva nemittānaü brāhmaõānaü saccaü assa vacanan ti." `Atha kho bhikkhave Bandhumā rājā Vipassissa kumārassa bhiyyoso mattāya pa¤ca kāma-guõāni upaņņhāpesi yathā Vipassã kumāro rajjaü kāreyya, yathā Vipassã kumāro na agārasmā anagāriyaü pabbajeyya, yathā nemittānaü brāhmaõānaü micchā assa vacanaü. Tatra sudaü bhikkhave Vipassã kumāro pa¤cahi kāmaguõehi samappito samaīgi-bhåto parivāreti. 5. `Atha kho bhikkhave Vipassã kumāro bahunnaü vassānaü . . . pe (1) . . . #<[page 024]># %<24 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 2. 6.>% 6. `Addasā kho bhikkhave Vipassã kumāro uyyānabhåmiü niyyanto purisaü ābādhikaü dukkhitaü bāëha-gilānaü sake mutta-karãse palipannaü semānaü a¤¤ehi vuņņhāpiyamānaü a¤¤ehi saüvesiyamānaü. Disvā sārathiü āmantesi: "Ayam pana samma sārathi puriso kiü kato, akkhãni pi 'ssa na yathā a¤¤esaü, saro pi 'ssa na yathā a¤¤esan ti?" "`Eso kho deva vyādhito nāmāti. "`Kim pana eso samma sārathi vyādhito nāmāti?" "`Eso kho deva vyādhito nāma: app eva nāma tamhā ābādhā vuņņhaheyyāti. "`Kim pana samma sārathi aham pi vyādhi-dhammo vyādhiü anatãto ti?" "`Tva¤ ca deva maya¤ c' amhā sabbe vyādhi-dhammā vyādhiü anatãtā ti. "`Tena hi samma sārathi alan dān' ajja uyyānaahåmiyā, ito va antepuraü paccaniyyāhãti." "`Evaü devāti" kho bhikkhave sārathi Vipassissa kumārassa paņissutvā tato va antepuraü paccaniyyāsi. Tatra sudaü bhikkhave Vipassã kumāro antepura-gato dukkhã dummano pajjhāyati: "Dhi-r-atthu kira bho jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā pa¤¤āyissati vyādhi pa¤¤āyissatãti." 7. `Atha kho bhikkhave Bandhumā rājā sārathiü āmantāpetvā etad avoca: "`Kacci samma sārathi kumāro uyyāna-bhåmiyā abhiramittha, kacci samma sārathi kumāro uyyāna-bhåmiyā attamano ahosãti?" "`Na kho deva kumāro uyyāna-bhåmiyā abhiramittha, na kho deva kumāro uyyāna-bhåmiyā attamano ahosãti. "`Kim pana samma sārathi addasa kumāro uyyānabhåmiü niyyanto ti?" "`Addasā kho deva kumāro uyyāna-bhåmiü niyyanto purisaü ābādhikaü dukkhitaü bāëha-gilānaü sake muttakarãse palipannaü semānaü a¤¤ehi vuņņhāpiyamānaü a¤¤ehi saüvesiyamānaü. #<[page 025]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Disvā maü etad avoca: `Ayam pana samma sārathi puriso kiü kato, akkhãni pi 'ssa na yathā a¤¤esaü, saro pi 'ssa na yathā a¤¤esan ti?' `Eso kho deva vyādhito nāmāti.' `Kim pan' eso samma sārathi vyādhito nāmāti?' `Eso kho deva vyādhito nāma: app eva nāma tamhā ābādhā vuņņhaheyyāti.' `Kim pana samma sārathi aham pi vyādhi-dhammo vyādhiü anatãto ti?' `Tva¤ ca deva maya¤ c' amhā sabbe vyādhi-dhammā vyādhiü anatãtā ti.' `Tena hi samma sārathi alan dān' ajja uyyāna-bhåmiyā, ito va antepuraü paccaniyyāhãti.' `Evaü devāti' kho ahaü deva Vipassissa kumārassa paņissutvā tato va antepuraü paccaniyyāsiü. So kho deva kumāro antepura-gato dukkhã dummano pajjhāyati: Dhi-r-atthu kira bho jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā pa¤¤āyissati vyādhi pa¤¤āyissatãti.' " 8. `Atha kho bhikkhave Bandhumassa ra¤¤o etad ahosi: "Mā h' eva kho Vipassã kumāro na rajjaü' kāresi, mā h' eva Vipassã kumāro agārasmā anagāriyaü pabbaji, mā h' eva nemittānaü brāhmaõānaü saccaü assa vacanan ti." `Atha kho bhikkhave Bandhumā rājā Vipassissa kumārassa bhiyyoso mattāya pa¤ca kāma-guõāni upaņņhāpesi, yathā Vipassã kumāro rajjaü kāreyya, yathā Vipassã kumāro na agārasmā anagāriyaü pabbajeyya, yathā nemittānaü brāhmaõānaü micchā assa vacanaü. Tatra sudaü bhikkhave Vipassã kumāro pa¤cahi kāma-guõehi samappito samaīgi-bhåto parivāreti. 9. . . . pe [1] . . . 10. `Addasā kho bhikkhave Vipassã kumāro uyyānabhåmiü niyyanto mahājana-kāyaü sannipatitaü nānārattāna¤ ca dussānaü milātaü kayiramānaü. Disvā sārathiü āmantesi: "`Kin nu kho so samma sārathi mahājana-kāyo sannipatito nānārattāna¤ ca dussānaü milātaü kayiratãti?" #<[page 026]># %<26 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 2. 10.>% "`Eso kho deva kālakato nāmāti. "`Tena hi samma sārathi yena so kālakato tena rathaü pesehãti." "`Evaü devāti" kho bhikkhave sārathi vipassissa kumārassa paņissutvā yena so kālakato tena rathaü pesesi. Addasā kho bhikkhave Vipassã kumāro petaü kālakataü. Disvā sārathiü āmantesi: "`Kim panāyaü samma sārathi kālakato nāmāti?" "`Eso kho deva kālakato nāma: na dāni taü dakkhinti mātā vā pitā vā a¤¤e vā {¤āti}-sālohitā, so pi na dakkhissati mātaraü vā pitaraü vā a¤¤e vā ¤āti-sālohite ti." "`Kim pana samma sārathi aham pi maraõa-dhammo maraõaü anatãto ti? Mam pi na dakkhinti devo vā devã vā {a¤¤e} vā ¤āti-sālohitā, aham pi na dakkhissāmi devaü vā deviü vā a¤¤e vā ¤āti-sālohite ti?" "`Tva¤ ca deva maya¤ c' amhā sabbe maraõa-dhammā maraõaü anatãtā. Tam pi na dakkhinti devo vā devã vā a¤¤e vā ¤āti-sālohitā. Tvam pi na dakkhissasi devaü vā deviü vā a¤¤e vā ¤āti-sālohite ti. "`Tena hi samma sārathi alan dān' ajja uyyānabhåmiyā, ito va antepuraü paccaniyyāhãti." "`Evaü devāti kho bhikkhave sārathi Vipassissa kumārassa paņissutvā tato va antepuraü paccaniyyāsi. Tatra sudaü bhikkhave Vipassã kumāro antepura-gato dukkhã dummano pajjhāyati: "Dhi-r-atthu kira bho jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā pa¤¤āyissati, vyādhi pa¤¤āyissati, maraõaü pa¤¤āyissatãti." . `Atha kho bhikkhave Bandhumā rājā sārathiü āmantāpetvā etad avoca: "`Kacci samma sārathi kumāro uyyāna-bhåmiyā abhiramittha, kacci samma sārathi kumāro uyyānabhåmiyā attamano ahosãti?" #<[page 027]># %% "`Na kho deva kumāro uyyāna-bhåmiyā abhiramittha, no kho deva kumāro uyyāna-{bhåmiyā} attamano ahosãti." "`Kim pana samma sārathi addasa kumāro uyyānabhåmiü niyyanto ti?" "`Addasā kho deva kumāro uyyāna-bhåmiü niyyanto mahājana-kāyaü sannipatitaü nānārattāna¤ ca dussānaü milātaü kayiramānaü. Disvā maü etad avoca: `Kin nu kho so samma sārathi mahājana-kāyo sannipatito nānārattāna¤ ca dussānaü milātaü kayiratãti?' `Eso kho deva kālakato nāmāti.' `Tena hi samma sārathi yena so kālakato tena rathaü pesehãti.' `Evaü devāti' kho ahaü deva Vipassissa kumārassa paņissutvā yena so kālakato tena rathaü pesesiü. Addasā kho deva kumāro petaü kālakataü. Disvā maü etad avoca: `Kim panāyaü samma sārathi kālakato nāmāti?' `Eso kho deva kālakato nāma: na dāni taü dakkhinti mātā vā pitā vā a¤¤e vā ¤āti-sālohitā. So pi na dakkhissati mātaraü vā pitaraü vā a¤¤e vā ¤āti-sālohite ti.' `Kim pana samma sārathi aham pi maraõa-dhammo maraõaü anatãto? Mam pi na dakkhinti devo vā devã vā a¤¤e vā ¤ati-sālohitā, aham pi na dakkhissāmi devaü vā deviü vā a¤¤e vā ¤āti-sālohite ti?' `Tva¤ ca deva maya¤ c' amhā sabbe maraõa-dhammā maraõaü anatãtā. Tam pi na dakkhinti devo vā devã vā a¤¤e vā ¤āti-sālohitā. Tvam pi na dakkhissasi devaü vā deviü vā a¤¤e vā ¤āti-sālohite ti.' `Tena hi samma sārathi alan dān' ajja uyyāna-bhåmiyā, ito va antepuraü paccaniyyāhãti.' `Evaü devāti' kho ahaü deva Vipassissa kumārassa paņissutvā tato va antepuraü paccaniyyāsiü. So kho deva kumāro antepuragato dukkhã dummano pajjhāyati: `Dhi-r-atthu kira bho jāti nāma, yatra hi nāma jātassa jarā pa¤¤āyissati, vyādhi pa¤¤āyissati, maraõaü pa¤¤āyissatãti.' 12 `Atha dho bhikkhave bandhumassa ra¤¤o etad ahosi: "Mā h' eva kho Vipassã kumāro na rajjaü kāresi, mā h' eva Vipassã kumāro agārasmā anagāriyaü pabbaji, mā h' eva nemittānaü brāhmaõānaü saccaü assa vacanan ti." #<[page 028]># %<28 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 2. 12.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `Atha kho bhikkhave Bandhumā rājā Vipassissa kumārassa bhiyyoso mattāya pa¤ca kāma-guõāni upaņņhāpesi, yathā Vipassã kumāro rajjaü kāreyya, yathā Vipassã kumāro na agārasmā anagāriyaü pabbajeyya, yathā nemittānaü brāhmaõānaü micchā assa vacanaü. Tatra sudaü bhikkhave Vipassã kumāro pa¤cahi kāmaguõehi samappito samaīgi-bhåto parivāreti. 13. `Atha kho bhikkhave Vipassã kumāro bahunnaü vassānaü bahunnaü vassa-satānaü bahunnaü vassasahassānaü accayena sārathiü āmantesi: "`Yojehi samma sārathi bhaddāni bhaddāni yānāni, uyyāna-bhåmiü gacchāma bhåmiü dassanāyāti." "`Evaü devāti" kho bhikkhave sārathi Vipassissa kumārassa paņissutvā bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā Vipassissa kumārassa paņivedesi: "`Yuttāni kho te deva bhaddāni bhaddāni yānāni, yassa dāni kālaü ma¤¤asãti." `Athā kho bhikkhave Vipassã kumāro bhaddaü yānaü abhiruhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi uyyāna-bhåmiü niyyāsi. 14. `Addasā kho bhikkhave Vipassã kumāro uyyānabhåmiü niyyanto purisaü bhaõķuü pabbajitaü kāsāyavasanaü. Disvā sārathiü āmantesi: "`Ayam pana samma sārathi puriso kiü kato, sãsam pi 'ssa na yathā a¤¤esaü, vatthāni pi 'ssa na yathā a¤¤esan ti?" "`Eso kho deva pabbajito nāmāti." "`Kim pan' eso samma sārathi pabbajito nāmāti?" "`Eso kho deva pabbajito nāma: sādhu dhammacariyā sādhu sama-cariyā sādhu kusala-kiriyā sādhu pu¤¤a-kiriyā sādhu avihiüsā sādhu bhåtānukampā ti." "`Sādhu kho so samma sārathi pabbajito nāma, sādhu hi samma sārathi dhamma-cariyā sādhu sama-cariyā sādhu kusala-kiriyā sādhu pu¤¤ā-kiriyā sādhu avihiüsā sādhu bhåtānukampā. #<[page 029]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tena hi samma sārathi yena so pabbajito tena ratham pesehiti. `Evaü devāti kho bhikkhave sārathi Vipassissa kumārassa paņissutvā yena so pabbajito tena rathaü pesesi. Atha kho bhikkhave Vipassã kumāro taü pabbajitaü etad avoca: "`Tvaü pana samma kiü kato, sãsam pi te na yathā a¤¤esaü, vatthāni pi te na yathā a¤¤esan ti?" "`Ahaü kho deva pabbajito nāmāti. "`Kiü pana tvaü samma pabbajito nāmāti?" "`Ahaü kho deva pabbajito nāma: sādhu dhammacariyā sādhu sama-cariyā sādhu kusala-kiriyā sādhu pu¤¤a-kiriyā sādhu avihiüsā sādhu bhåtānukampā ti." "`Sādhu kho tvaü samma pabbajito nāma, sādhu hi samma dhamma-cariyā sādhu sama-cariyā sādhu kusalakiriyā sādhu pu¤¤a-kiriyā sādhu avihiüsā sādhu bhåtānukampā ti." 15. `Atha kho bhikkhave Vipassã kumāro sārathiü āmantesi: "`Tena hi samma sārathi rathaü ādāya ito va antepuraü paccaniyyāhi. Ahaü pana idh' eva kesa-massuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajissāmãti." "`Evam devāti" kho sārathi Vipassissa kumārassa paņissutvā, rathaü ādāya tato va antepuraü paccaniyyāsi. Vipassã pana kumāro tatth' eva kesa-massuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbaji. 16. `Assosi kho bhikkhave Bandhumatiyā rājadhāniyā mahā-jana-kāyo caturāsãti-pāõa-sahassāni: "Vipassã kira kumāro kesa-massuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajito ti." #<[page 030]># %<30 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 2. 16.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Sutvāna tesaü etad ahosi: "Na hi nåna so orako dhammavinayo, na sā orikā pabbajjā, yattha Vipassã kumāro kesa-massuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajito. Vipassã pi nāma kumāro kesa-massuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajissati, kim aīga pana na mayan ti?" Atha kho so bhikkhave mahā-janakāyo caturāsãti-pāõa-sahassāni kesa-massuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā Vipassiü Bodhisattaü agārasmā anagāriyaü pabbajitaü anupabbajiüsu. Tāya sudaü bhikkhave parisāya parivuto Vipassã Bodhisatto gāma-nigama-rājadhānãsu cārikaü carati. 17. `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisatassa rahogatassa paņisallãnassa evaü cetaso parivitakko udapādi: "`Na kho me taü {paņiråpaü} yo 'haü ākiõõo viharāmi. Yan nånāhaü eko gaõasmā våpakaņņho vihareyyan ti." `Atha kho bhikkhave Vipassã Bodhisatto aparena samayena eko gaõasmā våpakaņņho vihāsi. A¤¤en' eva tāni caturāsãti-{pabbajita}-sahassāni agamaüsu, a¤¤ena Vipassã Bodhisatto. 18. `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa vāsupagatassa rahogatassa paņisallãnassa evaü cetaso parivitakko udapādi: "`Kicchaü vatāyam loko āpanno, jāyati ca jãyati ca mãyati ca cavati ca uppajjati ca. Atha ca pan' imassa dukkhassa nissaraõaü nappajānāti jarā-maraõassa, #<[page 031]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ kudāssu nāma imassa dukkhassa nissaraõaü pa¤¤āyissati jarāmaraõassāti?" `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho sati jarā-maraõaü hoti, kim-paccayā jarā-maraõan ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu pa¤¤āya abhisamayo: "Jātiyā kho sati jarā-maraõaü hoti, jātipaccayā jarā-maraõan ti." `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho sati jāti hoti, kim-paccayā jātãti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yonisomanasikārā ahu pa¤¤āya abhisamayo: "Bhave kho sati jāti hoti bhava-paccayā jātãti." `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho sati bhavo hoti, kim-paccayā bhavo ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu pa¤¤āya abhisamayo: "Upādāne kho sati bhavo hoti, upādāna-paccayā bhavo ti." `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho sati upādānaü {hoti}, kim-paccayā upādānan ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu pa¤¤āya abhisamayo: "Taõhāya kho sati upādānaü hoti, taõhā-paccayā upādānan ti." `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho sati taõhā hoti, kim-paccayā taõhā ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu pa¤¤āya abhisamayo: "Vedanāya kho sati taõhā hoti, vedanā-paccayā taõhā ti." `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho sati vedanā hoti, kim-paccayā vedanā ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu pa¤¤āya abhisamayo: #<[page 032]># %<32 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 2. 18.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ "Phasse kho sati vedanā hoti, phassa-paccayā vedanā ti." `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho sati phasso hoti, kim-paccatā phasso ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu pa¤¤āya abhisamayo: "Saëāyatane kho sati phasso hoti, saëāyatana-paccayā phasso ti?" `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho sati saëāyatanaü hoti, kim-paccayā saëāyatanan ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu pa¤¤aya abhisamayo: "Nāme-råpe kho sati saëāyatanaü hoti, nāmaråpa paccayā saëāyatanan ti." `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho sati nāma-råpaü hoti, kim-paccayā nāma-råpan ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu pa¤¤āya abhisamayo: "Vi¤¤āõe kho sati nāma-råpaü hoti, vi¤¤āõapaccayā nāma-råpan ti." `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho sati vi¤¤āõaü hoti, kim-paccayā vi¤¤āõan ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu pa¤¤āya abhisamayo: "Nāma-råpe kho sati vi¤¤āõaü hoti, nāmaråpa-paccayā vi¤¤āõan ti." 19. `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Paccudāvattati kho idaü vi¤¤āõaü nāmaråpamhā, nāparaü gacchati. Ettāvatā jāyetha vā jãyetha vā mãyetha vā cavetha vā uppajjetha vā, yadidaü nāmaråpa-paccayā vi¤¤āõaü, vi¤¤āõa-paccayā nāmaråpaü, nāmaråpa-paccayā saëāyatanaü, saëāyatana-paccayā phasso, phassa-paccayā vedanā, vedanā-paccayā taõhā, #<[page 033]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ taõhā-paccayā upādānaü, upādāna-paccayā bhavo, bhava-paccayā jāti, jāti-paccayā jarā-maraõaü soka-parideva-dukkha-domanass-upāyāsā sambhavanti, evam etassa kevalassa dukkha-kkhandhassa samudayo hoti. "`Samudayo samudayo" ti kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuü udapādi, nāõaü udapādi, pa¤¤ā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 20. `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho asati jarā-maraõaü na hoti, kissa nirodhā jarā-maraõa-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu pa¤¤āya abhisamayo: "Jāriyā kho asati jarā-maraõaü na hoti, jāti-nirodhā jarā-maraõa-nirodho ti." `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho asati jāti na hoti, kissa nirodhā jāti-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu pa¤¤āya abhisamayo: "Bhave kho asati jāti na hoti, bhave-nirodhā jāti-nirodho ti." `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho asati bhavo na hoti, kissa nirodhā bhava-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu pa¤¤āya abhisamayo: "Upādāne kho asati bhavo na hoti, upādānanirodhā bhava-nirodho ti." `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho asati upādānaü na hoti, kissa nirodhā upādāna-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu pa¤¤āya abhisamayo: "Taõhāya kho asati upādānaü na hoti, taõhānirodhā upādāna-nirodho ti." `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho asati taõhā na hoti, kissa nirodhā taõhā-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu pa¤¤āya abhisamayo: #<[page 034]># %<34 MAHAPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 2. 20.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ "Vedanāya kho asati taõhā na hoti, {vedanā-} nirodhā taõhā-nirodho ti." `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho asati vedanā na hoti, kissa nirodhā vedanā-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu pa¤¤āya abhisamayo: "Phasse kho asati vedanā na hoti, phassa-nirodhā vedanā-nirodho ti." `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho asati phasso na hoti, kissa nirodhā phassa-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu pa¤¤āya abhisamayo: "Saëāyatane kho asati phasso na hoti, saëāyatananirodhā phassa-nirodho ti." `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho asati saëāyatanaü na hoti, kissa nirodhā saëāyatana-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu pa¤¤āya abhisamayo: "Nāma-råpe kho asati saëāyatanaü na hoti, nāma-råpa-nirodhā saëāyatana-nirodho ti." `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho asati nāma-råpaü na hoti, kissa nirodhā nāma-råpa-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa {Bodhisattissa} yoniso-manasikārā ahu pa¤¤āya abhisamayo: "Vi¤¤āõe kho asati nāma-råpaü na hoti, vi¤¤āõa-nirodhā nāma-råpa-nirodho ti." `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Kimhi nu kho asati vi¤¤āõaü na hoti, kissa nirodhā vi¤¤āõa-nirodho ti?" Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa yoniso-manasikārā ahu pa¤¤āya abhisamayo: "Nāmaråpe kho asati vi¤¤āõaü na hoti, nāmaråpa-nirodhā vi¤¤āõa-nirodho {ti}" 21. `Atha kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa etad ahosi: "Adhigato kho myāyaü vipassanā-maggo bodhāya, #<[page 035]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yadidaü nāmaråpa-nirodhā vi¤¤āõa-nirodho, vi¤¤āõa-nirodhā nāmaråpa-nirodho, nāmaråpa-nirodhā saëāyatana-nirodho, saëāyatana-nirodhā phassa-nirodho, phassa-nirodhā vedanā-nirodho, vedanā-nirodhā taõhānirodho, taõhā-nirodhā upādāna-nirodho, upādāna-nirodhā bhava-nirodho, bhava-nirodhā jāti-nirodho, jāti-nirodhā jarā-maraõaü soka-parideva-dukkha-domanass-upāyāsā nirujjhanti, evam etassa kevalassa dukkha-kkhandhassa nirodho hoti. "`Nirodho nirodho ti" kho bhikkhave Vipassissa Bodhisattassa pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuü udapādi, ¤āõaü udapādi, pa¤¤ā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 22. `Atha kho bhikkhave Vipassã Bodhisatto aparena samayena pa¤cas' upādāna-kkhandhesu udaya-vyayānupassã vihāsi: "Iti råpaü, iti råpassa samudayo, iti råpassa atthagamo; Iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthagamo; iti sa¤¤ā, iti sa¤¤āya samudayo iti sa¤¤āya atthagamo; iti saükhārā, iti saükhārānaü samudayo, iti saükhārānaü atthagamo; iti vi¤¤āõaü, iti vi¤¤āõassa samudayo, iti vi¤¤āõassa atthagamo ti." `Tassa pa¤cas' upādāna-{kkhandhesu} udaya-vyayānupassino viharato na cirass' eva anupādāya āsavehi cittaü vimucci. Dutiyaka-Bhāõavāraü Niņņhitaü. 3.1. `Atha kho bhikkhave Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa etad ahosi: "Yannånāhaü dhammaü deseyyan ti." 8 "Atha kho bhikkhave Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa etad ahosi: #<[page 036]># %<36 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 3. 1.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ "Adhigato kho me ayaü dhammo gambhãro duddaso duranubodho santo paõãto atakkāvacaro nipuõo paõķita-vedanãyo. âlayarāmā kho panāyaü pajā ālaya-ratā ālaya-sammuditā. âlaya-rāmāya kho pana pajāya ālaya-ratāya ālaya-sammuditāya duddasaü idaü {ņhānaü} yadidaü ida-paccayatā paņiccasamuppādo. Idam pi kho ņhānaü duddasaü, yadidaü sabba-saükhāra-samatho sabbåpadhi-paņinissaggo taõhakkhayo virāgo nirodho nibbānaü. Aha¤ c' eva kho pana dhammaü deseyyaü pare ca me na ājāneyyuü, so mam' assa kilamatho, sā mam' assa vihesā ti." 2. `Api 'ssu bhikkhave Vipassiü bhagavantaü arahantaü sammā-sambuddhaü imā anacchariyā gāthā paņibhaüsu pubbe assuta-pubbā: "Kicchena me adhigataü halan dāni pakāsituü, Rāga-dosa-paretehi nāyaü dhammo susambuddho. Paņisota-gāmiü nipuõaü gambhãraü duddasaü aõuü Rāga-rattā na dakkhinti tamokkhandhena āvaņā ti." `Iti ha bhikkhave Vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa paņisa¤cikkhato {appossukkatāya} cittaü nami no dhamma-desanāya. Atha kho bhikkhave a¤¤atarassa Mahā-brahmuno Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa cetasā ceto-parivitakkam a¤¤āya etad ahosi: #<[page 037]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ "Nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko, yatra hi nāma Vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaü namati, no dhamma-desanāyāti." 3. `Atha kho so bhikkhave Mahā-brahmā, seyyathā pi nāma balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü pasāreyya, pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya, evam eva Brahmaloke antarahito Vipassissa bhagavato arahato sammāsambuddhassa purato pātur ahosi. Atha kho so bhikkhave Mahā-brahmā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā dakkhiõaü jānu-maõķalaü paņhaviyaü nihantvā, yena Vipassã bhagavā arahaü sammā-sambuddho ten' a¤jaliü paõāmetvā Vipassiü bhagavantaü arahantaü sammāsambuddhaü etad avoca: "Desetu bhante bhagavā dhammaü, desetu sugato dhammaü, santi sattā appa-rajakkha-jātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa a¤¤ātāro ti." 4. `Evaü vutte bhikkhave Vipassã bhagavā arahaü sammā-sambuddho Mahā-brahmānaü etad avoca: "`Mayham pi kho Brahme etad ahosi: `Yannånāhaü dhammaü deseyyan ti.' Tassa mayhaü Brahme etad ahosi: `Adhigato kho me ayaü dhammo gambhãro duddaso duranubodho santo paõãto atakkāvacaro nipuõo paõķita-vedanãyo. âlaya-rāmā kho panāyaü pajā ālayaratā ālaya-sammuditā. âlaya-rāmāya kho {pana} pajāya ālaya-ratāya {ālaya-}sammuditāya duddasaü idaü ņhānaü yadidaü idappaccayatā {paņiccasamuppādo}. Idam pi kho ņhānam duddasaü, yadidam sabba-saükhārasamatho sabbåpadhi-paņinissaggo tahakkhayo virāgo nirodho nibbānaü. Aha¤ c' eva kho pana dhammaü deseyyaü, pare ca me na ājāneyyuü, so mam' assa kilamatho, sā mam' assa vihesā ti.' Api 'ssu maü Brahme imā anacchariyā gāthā paņibhaüsu pubbe assutapubbā: #<[page 038]># %<38 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 3. 4.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `Kicchena me adhigataü halan dāni pakāsituü Rāga-dosa-paretehi nāyaü dhammo susambuddho. Paņisota-gāmiü nipuõaü gambhãraü duddasaü aõuü Rāga-rattā na dakkhinti {tamokkhandhena} āvaņā ti.' "`Iti ha me Brahme paņisa¤cikkhato appossukkatāya cittaü nami no dhamma-desanāyāti." 5. `Dutiyam pi kho bhikkhave so Mahā-brahmā . . . pe . . . 6. `Tatiyam pi kho bhikkhave so Mahā-brahmā Vipassiü Bhagavantaü arahantaü sammā-sambuddhaü etad avoca: "`Desetu bhante bhagavā dhammaü, desetu sugato dhammaü, santi sattā appa-rajakkha-jātikā assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa a¤¤ātāro ti.' `Atha kho bhikkhave Vipassã bhagavā arahaü sammāsambuddho Brahmuno ca ajjhesanaü viditvā sattesu ca kāru¤¤atam {paņicca} buddha-cakkhunā lokaü volokesi. Addasā kho bhikkhave Vipassã bhagavā arahaü sammāsambuddho buddha-cakkhunā lokaü volokento, satte appa-rajakkhe mahā-rajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suvi¤¤āpaye duvi¤¤āpaye {app ekacce} paraloka-vajja-bhaya-dassāvino viharante. {Seyyatha pi} nāma uppaliniyaü vā paduminiyaü vā puõķarãkiniyaü vā {app ekaccāni} uppalāni vā padumāni vā puõķarãkāni vā udake jātāni udake saüvaķķhāni udakānuggatāni anto-nimugga-posãni, {app ekaccāni} uppalāni vā padumāni vā puõķarãkāni vā udake jātāni udake saüvaķķhāni samodakaü ņhitāni, {app ekaccāni} uppalāni vā padumāni vā puõķarãkāni vā udake jātāni udake {saüvaķķhāni} udakā accuggamma ņhanti anupalittāni udakena, -- #<[page 039]># %% evam eva kho bhikkhave Vipassã bhagavā arahaü sammāsambuddho buddha-cakkhunā lokaü volokento addasa satte appa-rajakkhe mahā-rajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suvi¤¤āpaye duvi¤¤āpaye {app ekacce} paraloka-vajja-bhaya-dassāvino viharante. 7. `Atha kho so bhikkhave Mahā-brahmā Vipassissa bhagavato arahato {sammā}-sambuddhassa cetasā cetoparivitakkam a¤¤āya Vipassiü bhagavantaü arahantaü sammā-sambuddhaü gāthāhi ajjhabhāsi: "`Sele yathā pabbata-muddhaniņņhito yathā pi passe janataü samantato, Tathåpamaü dhammamayaü Sumedha pāsādam āruyha samanta-cakkhu, Sokāvatiõõaü janataü apeta-soko avekkhassu jātijarābhibhåtaü, Uņņhehi vãra vijita-saügāma sattha-vāha anaõa vicara loke. Desetu bhagavā dhammaü, a¤¤ātāro bhavissantãti." `Atha kho bhikkhave Vipassã bhagavā arahaü sammāsambuddho taü Mahā-brahmānaü gāthāya paccabhāsi. "`Apārutā tesaü amatassa dvārā Ye sotavanto pamu¤cantu saddhaü Vihiüsa-sa¤¤ã paguõam n' abhāsiü Dhammaü paõãtaü manujesu Brahme ti." `Atha kho so bhikkhave Mahā-brahmā "Katāvakāso kho 'mhi Vipassinā bhagavatā arahatā sammā-sambuddhena dhamma-desanāyāti" Vipassiü bhagavantaü arahantaü sammā-sambuddhaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā tatth' ev' antaradhāyi. #<[page 040]># %<40 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 3. 7.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 8. `Atha kho bhikkhave Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa etad ahosi: "Kassa nu kho ahaü paņhamaü dhammaü deseyyaü, ko imaü dhammaü khippam eva ājānissatãti?" `Atha kho bhikkhave Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa etad ahosi: "Ayaü kho Khaõķo ca rāja-putto Tisso ca purohita-putto Bandhumatiyā rāja-dhāniyā paņivasanti paõķitā vyattā medhāvino dãgha-rattaü apparajakkha-jātikā. Yannånāhaü Khaõķassa ca rāja-puttassa Tissassa ca purohita-puttassa paņhamaü dhammaü deseyyaü, te imaü dhammaü khippam eva ajānissantãti." `Atha kho bhikkhave Vipassã bhagavā arahaü sammāsambuddho, seyyathā pi nāma balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü pasāreyya, pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya, evam eva kho bodhi-rukkha-måle antarahito Bandhumatiyā rāja-dhāniyā Kheme miga-dāye {pātur ahosi}. 9. `Atha kho bhikkhave Vipassã bhagavā arahaü sammā-sambuddho dāya-pālaü āmantesi: "`Ehi tvaü samma dāya-pāla, Bandhumatiü rājadhāniü pavisitvā Khaõķa¤ ca rāja-puttaü Tissaü ca purohita-puttaü evaü vadehi: `Vipassã bhante bhagavā arahaü sammā-sambuddho Bandhumatiü rāja-dhāniü anuppatto Kheme miga-dāye viharati. So tumhākaü dassana-kāmo ti.' " "`Evaü bhante" ti kho bhikkhave dāya-pālo Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa paņissutvā Bandhumatiü rāja-dhāniü pavisitvā Khaõķa¤ ca rājaputtaü. Tissa¤ ca purohita-puttaü etad avoca: "`Vipassã bhante bhagavā arahaü sammā-sambuddho Bandhumatiü rāja-dhāniü anuppatto Kheme miga-dāye viharati. So tumhākaü dassana-kāmo ti." 10. `Atha kho bhikkhave Khaõķo ca rāja-putto Tisso ca purohita-putto bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā bhaddaü yānaü abhiruhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi Bandhumatiyā rāja-dhāniyā nãyiüsu, #<[page 041]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yena Khemo migadāyo tena pāyaüsu, yāvatikā yānassa bhåmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikā va yena Vipassã bhagavā arahaü sammā-sambuddho ten' upasaükamiüsu. Upasaükamitvā Vipassiü bhagavantaü arahantaü sammā-sambuddhaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. 11. `Tesaü Vipassã bhagavā arahaü sammā-sambuddho ānupubbi-kathaü kathesi, seyyathãdaü dāna-kathaü sãla-kathaü sagga-kathaü kāmānaü ādãnavaü okāraü saükilesaü nekkhamme ānisaüsaü pakāsesi. Yadā te bhagavā a¤¤āsi kalla-citte mudu-citte vinãvaraõa-citte udagga-citte pasanna-citte, atha yā Buddhānaü {sāmukkaüsikā} dhamma-desanā tam pakāsesi, dukkhaü samudayaü nirodhaü maggaü. Seyyathā pi nāma suddhaü vatthaü apagata-kāëakaü sammad eva rajanaü paņigaõheyya, evam eva Khaõķassa ca rāja-puttassa Tissassa ca purohitaputtassa tasmiü yeva āsane virajaü vãtamalaü dhammacakkhuü udapādi: "Yaü ki¤ci samudaya -- dhammaü, sabban taü nirodha-dhamman ti." 12. `Te diņņha-dhammā patta-dhammā vidita-dhammā pariyogāëha-dhammā tiõõa-vicikicchā vigata-kathaükathā vesārajja-ppattā apara-ppaccayā satthu sāsane Vipassiü bhagavantaü arahantaü sammā-sambuddhaü etad avocuü: "`Abhikkantaü bhante, abhikkantaü bhante! Seyyathā pi bhante nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā tela-pajjotaü dhāreyya `cakkhumanto råpāni dakkhintãti,' evam eva Bhagavatā anekka-pariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaü bhante Bhagavantaü saraõaü gacchāma, #<[page 042]># %<42 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 3. 12.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ dhamma¤ ca. Labheyyāma mayaü bhante Bhagavato santike pabbajjaü, labheyyāma upasampadan ti." 13. `Alatthuü kho bhikkhave Khaõķo ca rāja-putto Tisso ca purohita-putto Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa santike pabbajjaü, {alatthuü} upasampadaü. Te Vipassã bhagavā arahaü sammāsambuddho dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaīsesi, saükhārānaü ādãnavaü okāraü saükilesaü nibbāne ānisaüsaü pakāsesi. Tesaü Vipassinā bhagavatā arahatā sammā-sambuddhena dhammiyā kathāya sandassiyamānānaü samādapiyamānānaü samuttejiyamānānaü sampahaīsiyamānānaü na cirass' eva anupādāya āsavehi cittāni vimucciüsu. 14. `Assosi kho bhikkhave Bandhumatiyā rāja-dhāniyā mahā-jana-kāyo caturāsãti-pāõa-sahassāni: "Vipassã kira bhagavā arahaü sammā-sambuddho Bandhumatiü rājadhāniü anuppatto Kheme miga-dāye viharati. Khaõķo ca kira rāja-putto Tisso ca purohita-putto Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa santike kesamassuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajitā ti." Sutvāna tesaü etad ahosi: "Na hi nåna so orako dhamma-vinayo, na sā orikā pabbajjā, yattha Khaõķo ca rāja-putto Tisso ca purohitaputto kesa-massuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajitā. Khaõķo ca hi nāma rājaputto, Tisso ca purohita-putto Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa santike kesa-massuü {ohāretvā} kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajissanti, kim aīga pana na mayan ti?" `Atha kho so bhikkhave mahā-jana-kāyo {caturāsãti}pāõa-sahassāni Bandhumatiyā rāja-dhāniyā nikkhamitvā yena Khemo miga-dāyo yena Vipassã bhagavā arahaü sammā-sambuddho ten' upakamiüsu, #<[page 043]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ upasaükamitvā Vipassiü bhagavantaü arahantaü sammā-sambuddhaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. 15. `Tesaü Vipassã bhagavā arahaü sammā-sambuddho ānupubbi-kathaü kathesi, seyyathãdaü dāna-kathaü sãlakathaü sagga-kathaü kāmānaü ādãnavaü okāraü saükilesaü nekkhamme ānisaīsaü pakāsesi. Yadā te bhagavā a¤¤āsi kalla-citte mudu-citte vinãvaraõa-citte udagga-citte pasanna-citte, atha yā Buddhānaü sāmuk{kaüsikā} dhamma-desanā taü pakāsesi dukkhaü samudayaü nirodhaü maggaü. Seyyathā pi nāma suddhaü vatthaü apagata-kāëakaü sammad eva rajanaü paņigaõheyya, evam eva tesaü caturāsãti-pāõasahassānaü tasmiü yeva āsane virajaü vãtamalaü dhamma-cakkhuü udapādi: "Yaü ki¤ci samudayadhammaü sabban taü nirodha-dhamman ti." 16. `Te diņņha-dhammā patta-dhammā vidita-dhammā pariyogāëha-dhammā tiõõa-vicikicchā vigata-kathaükathā vesārajja-ppattā apara-ppaccayā satthu sāsane Vipassiü bhagavantaü arahantaü sammā-sambuddhaü etad avocuü: "`Abhikkantaü bhante, abhikkantaü bhante! Seyyathā pi bhante nikkujjitaü vā {ukkujjeyya}, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā tela-pajjotaü dhāreyya `cakkhumanto råpāni dakkhintãti,' evam eva Bhagavatā aneka-pariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaü bhante Bhagavantaü saraõaü gacchāma dhamma¤ ca. Labheyyāma mayaü bhante Bhagavato santike pabbajjaü, labheyyāma upasampadan ti." 17. `Alatthuü kho bhikkhave tāni caturāsãti-pāõasahassāni Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa santike {pabbajjaü}, alatthuü upasampadaü. Te Vipassã bhagavā arahaü sammā-sambuddho dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi saüpahaüsesi, saükhārānaü ādãnavaü okāraü saükilesaü nibbāne ānisaüsaü pakāsesi. #<[page 044]># %<44 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 3. 17.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tesaü Vipassinā bhagavatā arahatā sammā-sambuddhena dhammiyā kathāya sandassiyamānānaü samādapiyamānānaü samuttejiyamānānaü sampahaīsiyamānānaü na cirass' eva anupādāya āsavehi cittāni vimucciüsu. 18. `Assosuü kho bhikkhave tāni purimāni caturāsãtiü pabbajita-sahassāni: "Vipassã kira bhagavā arahaü sammā-sambuddho Bandhumatiü rāja-dhāniü anuppatto Kheme miga-dāye viharati, dhamma¤ ca kira desetãti." Atha kho bhikkhave tāni caturāsãti pabbajita-sahassāni yena Bandhumati rāja-dhānã yena Khemo miga-dāyo yena Vipassã bhagavā arahaü sammā-sambuddho ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā Vipassiü bhagavantaü arahantaü sammā-sambuddhaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. 19. `Tesaü Vipassã bhagavā arahaü sammā-sambuddho ānupubbi-kathaü kathesi, seyyathãdaü dānakathaü sãla-kathaü sagga-kathaü kāmānaü ādãnavaü okāraü saükilesaü nekkhamme ānisaüsaü pakāsesi. Yadā te bhagavā a¤¤āsi kalla-citte mudu-citte vinãvaraõacitte udagga-citte pasanna-citte, atha yā Buddhānaü sāmukkaüsikā dhamma-desanā, taü pakāsesi dukkhaü samudayaü nirodhaü maggaü. Seyyathā pi nāma suddhaü vatthaü apagata-kāëakaü sammad eva rajanaü paņigaõheyya, evam eva tesaü caturāsãtiü pabbajitasahassānaü tasmiü yeva āsane virajaü vãtamalaü dhamma-cakkhuü udapādi: "Yaü ki¤ci samudayadhammaü sabban taü nirodha-dhamman ti." 20. `Te diņņha-dhammā patta-dhammā vidita-dhammā pariyogāëha-dhammā tiõõa-vicikicchā vigata-kathaükathā vesārajja-ppattā apara-ppaccayā satthu sāsane Vipassiü bhagavantaü arahantaü sammā-sambuddhaü etad avocuü: #<[page 045]># %% "`Abhikkantaü bhante, abhikkantaü bhante! Seyyathā pi bhante nikkujjitaü vā {ukkujjeyya}, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā tela-pajjotaü dhāreyya "cakkhumanto råpāni dakkhintãti," evam eva Bhagavatā aneka-pariyāyena dhammo pakāsito. Ete mayaü bhante Bhagavantaü saraõaü gacchāma dhamma¤ ca bhikkhu-saügha¤ ca. Labheyyāma mayaü bhante Bhagavato santike pabbajjaü, labheyyāma upasampadan ti." 21. `Alatthuü kho bhikkhave tāni caturāsãtiü pabbajita-sahassāni Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa santike pabbajjaü, alatthuü upasampadaü. Te Vipassã bhagavā arahaü sammā-sambuddho dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaīsesi, saükhārānaü ādãnavaü okāraü saükilesaü nibbāne ānisaüsaü pakāsesi. Tesaü Vipassinā bhagavatā arahatā sammā-sambuddhena dhammiyā kathāya sandassiyamānānaü samādapiyamānānaü samuttejiyamānānaü sampahaīsiyamānānaü na cirass' eva anupādāya āsavehi cittāni {vimucciüsu}. 22. `Tena kho pana bhikkhave samayena Bandhumatiyā rāja-dhāniyā mahā-bhikkhu-saügho paņivasati aņņhasaņņhiü bhikkhu-sata-sahassaü. Atha kho bhikkhave Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa {rahogatassa} paņisallãnassa evaü cetaso parivitakko udapādi: "`Mahā kho etarahi bhikkhu-saügho Bandhumatiyā rāja-dhāniyā paņivasati aņņha-saņņhiü bhikkhu-sata-sahassam. Yannånāhaü bhikkhå anujāneyyaü: `Caratha bhikkhave cārikaü bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaü. Mā ekena dve agamittha, desetha bhikkhave dhammaü ādi-kalyāõaü majjhe kalyāõaü pariyosāna-kalyāõaü sāttham savya¤janaü kevala-paripuõõaü parisuddham brahmacariyaü pakāsetha. #<[page 046]># %<46 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 3. 22.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Santi sattā appa-rajakkha-jātikā assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa a¤¤ātāro. Api ca channaü channaü vassānaü accayena Bandhumatã rāja-dhānã upasaükamitabbā pātimokkhuddesāyāti.' " 23. `Atha kho bhikkhave a¤¤ataro Mahā-brahmā Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa cetasā ceto-parivitakkam a¤¤āya, seyyathā pi nāma balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü pasāreyya, pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya, evam eva Brahma-loke antarahito Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa purato pātur ahosi. Atha kho bhikkhave Mahābrahmā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā yena Vipassã bhagavā arahaü sammā-sambuddho ten' a¤jalim paõāmetvā Vipassiü bhagavantaü arahantaü sammā-sambuddhaü etad avoca: "`Evam etaü Bhagavā evam etaü Sugata! Mahā kho bhante etarahi bhikkhu-saügho Bandhumatiyā rājadhāniyā paņivasati aņņha-saņņhiü bhikkhu-saka-sahassaü, anujānātu bhante Bhagavā bhikkhå: `Caratha bhikkhave cārikaü bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü. Mā ekena dve agamittha, desetha bhikkhave dhammaü ādikalyāõaü majjhe kalyāõaü pariyosāna-kalyāõaü sātthaü savya¤janaü kevala-paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāsetha. Santi sattā appa-rajakkha-jātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa {a¤¤ātāro}. Api ca bhante mayaü tathā karissāma yathā bhikkhå channaü channaü vassānaü accayena Bandhumatiü rāja-dhāniü upasaükamissanti pātimokkhuddesāyāti." `Idam avoca bhikkhave so Mahā-brahmā. Idaü vatvā Vipassiü bhagavantaü arahantaü sammā-sambuddhaü abhivādetvā {padakkhiõaü} katvā tatth' ev' antaradhāyi. #<[page 047]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 24. `Atha kho bhikkhave Vipassã bhagavā arahaü sammā-sambuddho sāyaõha-samaye {paņisallānā} vuņņhito bhikkhå āmantesi: "`Idha mayhaü bhikkhave {rahogatassa} {paņisallãnassa} evaü cetaso parivitakko udapādi: `Mahā kho etarahi bhikkhu-saügho Bandhumatiyā rāja-dhāniyā paņivasati aņņha-saņņhiü bhikkhu-sata-sahassaü. Yannånāhaü bhikkhu anujāneyyaü: "Caratha bhikkhave cārikaü bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü. Mā ekena dve agamittha, desetha bhikkhave dhammaü ādi-kalyāõaü majjhe kalyāõaü pariyosāna-kalyāõaü sātthaü savya¤janaü kevala-paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāsetha. Santi sattā appa-rajakkha-jātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa a¤¤ātāro. Api ca channaü channaü vassānaü accayena Bandhumatã rāja-dhānã upasaükamitabbā pātimokkhuddesāyāti."' 25. "`Atha kho bhikkhave a¤¤ataro Mahā-brahmā mama cetaso ceto-parivitakkam a¤¤āya, seyyathā pi nāma balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü pasāreyya, pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya, evam eva Brahma-loke antarahito mama purato pātur ahosi. Atha kho so bhikkhave Mahā-brahmā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā yenāhaü ten' a¤jalim paõāmetvā maü etad avoca: `Evam etaü Bhagavā, evam etaü Sugata! Mahā kho bhante etarahi bhikkhu-saügho Bandhumatiyā {rāja}-dhāniyā paņivasati {aņņha-}saņņhiü bhikkhu-sata-sahassaü, anujānātu bhante Bhagavā bhikkhå: "Caratha bhikkhave cārikaü bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü. Mā ekena dve agamittha, desetha bhikkhave dhammaü ādi-kalyāõaü majjhe kalyāõaü pariyosāna-kalyāõaü sātthaü savya¤janaü kevala-paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāsetha. Santi sattā appa-rajakkha-jātika, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa a¤¤ātāro. #<[page 048]># %<48 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 3. 25.>% Api ca bhante mayaü tathā karissāma, yathā bhikkhå channaü channaü vassānaü accayena Bandhumatiü rāja-dhāniü upasaükamissanti pātimokkhuddesāyāti.' Idam avoca so bhikkhave Mahā-brahmā. Idaü vatvā maü abhivādetvā {padakkhiõaü} katvā tatth' ev' antaradhāyi. 26. "`Anujānāmi bhikkhave! Caratha cārikaü bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü. Mā ekena dve agamittha, desetha bhikkhave dhammaü ādi-kalyāõaü majjhe kalyāõaü pariyosāna-kalyāõaü sātthaü savya¤janaü kevala-paripuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü pakāsetha. Santi sattā apparajakkha-jātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa a¤¤ātāro. Api ca bhikkhave channaü channaü vassānaü accayena Bandhumatã rāja-dhānã upasaükamitabbā pātimokkhuddesāyāti." `Atha kho te bhikkhave bhikkhå yebhuyyena ekāhen' eva janapada-cārikaü pakkamiüsu. 27. `Tena kho pana bhikkhave samayena Jambudãpe caturāsãtiü āvāsa-sahassāni honti. Ekamhi vasse nikkhante devatā saddam anussāvesuü: "Nikkhantaü kho mārisā ekaü vassaü, pa¤ca dāni vassāni sesāni. Pa¤cannaü vassānaü accayena Bandhumatã rāja-dhānã upasaükamitabbā pātimokkhuddesāyāti." Dvãsu vassesu nikkhantesu devatā saddam anussāvesuü: "Nikkhantāni kho mārisā dve vassāni, cattāri dāni vassāni sesāni. Catunnaü vassānaü accayena Bandhumatã rāja-dhānã upasaükamitabbā pātimokkhuddesāyāti. Tãsu vassesu nikkhantesu devatā saddam anussāvesuü: "Nikkhantani kho mārisā tãõi vassāni, tãõi dāni vassāni sesāni. #<[page 049]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tiõõaü vassānaü accayena Bandhumatã rājadhānã upasaükamitabbā pātimokkhuddesāyāti." `Catusu vassesu nikkhantesu devatā saddam anussāvesuü: "Nikkhantāni kho mārisā cattāri vassāni, dve dāni vassāni sesāni. Dvinnaü vassānaü accayena Bandhumatã rāja-dhānã upasaükamitabbā pātimokkhuddesāyāti." `Pa¤casu vassesu nikkhantesu devatā saddam anussāvesuü: "Nikkhantāni kho mārisā pa¤ca vassāni, ekaü dāni vassaü sesaü. Ekassa vassassa accayena Bandhumati rāja-dhānã upasaükamitabbā pātimokkhuddesāyāti." `Chasu vassesu nikkhantesu devatā saddam anussāvesuü: "Nikkhantāni kho mārisā cha vassāni, samayo dāni Bandhumatiü rāja-dhāniü {upasaükamituü} pātimokkhuddesāyāti." `Atha kho te bhikkhave bhikkhå, app ekacce saken' eva iddhānubhāvena app ekacce devānaü iddhānubhāvena, ekāhen' eva Bandhumatiü rāja-dhāniü upasaükamiüsu pātimokkhuddesāyāti. 28. `Tatra sudaü bhikkhave Vipassã bhagavā arahaü sammā-sambuddho bhikkhu-saüghe evaü pātimokkhaü uddisati: "`Khantã paramaü tapo titikkhā Nibbānaü paramaü vadanti Buddhā. Na hi pabbajito paråpaghāti, Samaõo hoti paraü viheņhayanto. "`Sabba-pāpassa akaraõaü, kusalassa upasampadā, Sacitta-pariyodapanaü, etaü Buddhāna sāsanaü. "`Anupavādo anupaghāto pātimokkhe ca saüvaro, #<[page 050]># %<50 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 3. 28.>% Matta¤¤utā ca bhattasmiü panta¤ ca sayanāsanaü, Adhicitte ca āyogo, etaü Buddhāna sāsanan" ti. 29. `Ekam idāhaü bhikkhave samayaü Ukkaņņhāyaü viharāmi Subhaga-vane sāla-rāja-måle. Tassa mayhaü bhikkhave rahogatassa paņisallãnassa evaü cetaso parivitakko udapādi: "Na kho so sattāvāso sulabha-råpo yo mayā anāvuttha-pubbo iminā dãghena addhunā a¤¤atra suddhāvāsehi devehi. Yan nånāhaü yena Suddhāvāsā devā ten' {upasaükameyyan} ti." `Atha kho ahaü {bhikkhave} seyyathā pi nāma balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü pasāreyya, pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya, evam eva Ukkaņņhāyaü Subhagavane sāla-rāja-måle antarahito Avihesu devesu pātur {ahosiü}. Tasmiü bhikkhave deva-nikāye 'nekāni devatā-sahassāni yenāhaü ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā maü abhivādetvā ekamantaü aņņhaüsu. Ekamantaü ņhitā kho bhikkhave tā devatā maü etad avocuü: "`Ito so mārisa eka-navute kappe yaü Vipassã bhagavā arahaü sammā-sambuddho loke udapādi. Vipassã mārisa bhagavā arahaü sammā-sambuddho Khattiyo jātiyā ahosi, Khattiya-kule udapādi. Vipassã mārisa bhagavā arahaü sammā-{sambuddho} Koõķa¤¤o gottena ahosi. Vipassissa mārisa bhagavato arahato sammāsambuddhassa asãti-vassa-sahassāni āyuppamāõaü ahosi. Vipassã mārisa bhagavā arahaü sammā-sambuddho pāņaliyā måle abhisambuddho. Vipassissa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Khaõķa-Tissaü nāma sāvakayugaü ahosi aggaü bhadda-yugaü. Vipassissa mārisa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa tayo sāvakānaü sannipātā ahesuü, #<[page 051]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ eko sāvakānaü sannipāto ahosi aņņhasaņņhi-bhikkhu-sata-sahassaü, eko sāvakānaü sannipāto ahosi bhikkhu-sata-sahassaü, eko sāvakānaü sannipāto ahosi asãti-bhikkhu-sata-sahassāni. Vipassissa mārisa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa ime tayo sāvakānaü sannipātā ahesuü sabbesaü yeva khãõāsavānaü. Vipassissa mārisa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Asoko nāma bhikkhu upaņņhāko ahosi aggupaņņhāko. Vipassissa mārisa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa Bandhumā nāma rājā pitā ahosi, Bandhumatã nāma devã mātā ahosi janettã, Bandhumassa ra¤¤o Bandhumatã nāma rāja-nagaraü rājadhānã ahosi. Vipassissa mārisa bhagavato arahato sammā-sambuddhassa evaü abhinikkhamanaü ahosi, evaü pabbajjā, evaü padhānaü, evaü abhisambodhi, evaü dhammacakka-pavattanaü. Te mayaü mārisa Vipassimhi bhagavati brahmacariyaü caritvā kāmesu kāmacchandaü virājetvā idh' uppannā ti." 30. `Tasmiü yeva kho bhikkhave deva-nikāye 'nekāni devatā-sahassāni . . . pe . . .' nekāni devatā-satāni yenāhaü ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā maü abhivādetvā ekamantaü aņņhaüsu. Ekamantaü ņhitā kho bhikkhave tā devatā maü etad avocuü: "`Imasmiü yeva kho mārisa bhadda-kappe bhagavā etarahi arahaü sammā-sambuddho loke uppanno. Bhagavā mārisa Khattiyo jātiyā Khattiya-kule uppanno. Bhagavā mārisa Gotamo gottena. Bhagavato mārisa appakaü āyuppamāõaü parittaü lahusaü, #<[page 052]># %<52 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 3. 30.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yo ciraü jãvati so vassa-sataü appaü vā bhiyyo. Bhagavā mārisa assatthassa måle abhisambuddho. Bhagavato mārisa Sāriputta-Moggallānā sāvaka-yugaü aggaü bhaddayugaü. Bhagavato mārisa eko sāvakānaü sannipāto ahosi aķķhateëasāni bhikkhu-satāni. Bhagavato mārisa ayaü eko sāvakānaü sannipāto ahosi sabbesaü yeva khãõāsavānaü. Bhagavato mārisa ânando bhikkhu upaņņhāko ahosi aggupaņņhāko. Bhagavato mārisa Suddhodano rājā pitā, Māyā devã mātā janettã, Kapilavatthu-nagaraü rājadhānã. Bhagavato mārisa evaü abhinikkhamanaü ahosi, evaü pabbajjā, evaü padhānaü, evaü abhisambodhi, evaü dhammacakka-pavattanaü. Te mayaü mārisa Bhagavati brahmacariyaü caritvā kāmesu kāmacchandaü virājetvā idh' uppannā ti." 31. `Atha kho 'haü bhikkhave Avihehi devehi saddhiü yena Atappā devā ten' {upasaükamiü}. Atha khvāhaü bhikkhave Avihehi ca devehi Atappehi ca devehi saddhiü yena Sudassā devā ten' upasaükamiü. Atha khvāhaü bhikkhave Avihehi ca devehi Atappehi ca devehi Sudassehi ca devehi saddhiü yena Sudassã devā ten'{upasaükamiü.} Atha khvāhaü bhikkhave Avihehi ca devehi Atappehi ca devehi Sudassehi ca devehi Sudassãhi ca devehi saddhiü yena Akaniņņhā devā ten' upasaükamiü. Tasmiü bhikkhave deva-nikāye nekāni devatāsahassāni yenāhaü ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā maü abhivādetvā ekamantaü aņņhaüsu. #<[page 053]># %% Ekamantaü ņhitā kho bhikkhave tā devatā maü etad avocuü: "`Ito so mārisa eka-navute kappe yaü Vipassã bhagavā arahaü {sammā-}sambuddho loke udapādi . . . pe 32. `Tasmiü yeva kho bhikkhave deva-nikāye nekāni devatā-sahassāni . . . pe . . . nekāni devatā satāni yenāhaü ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā maü abhivādetvā ekamantaü aņņhaüsu. Ekamantaü ņhitā kho bhikkhave tā devatā maü etad {avocuü}: "`Imasmiü yeva kho mārisa bhadda-kappe bhagavā etarahi arahaü sammā-sambuddho loke uppanno. pe. 33. `Iti kho bhikkhave Tathāgatass' ev' esā dhammadhātu suppaņividdhā yassā dhamma-{dhātuyā} suppaņividdhattā Tathāgato atãte Buddhe parinibbute chinna-papa¤ce chinna-vaņume {pariyādinna}-vaņņe sabba-dukkha-vãtivatte jātito pi anussarati, nāmato pi anussarati, gottato pi anussarati, #<[page 054]># %<54 MAHâPADâNA-SUTTANTA. [D. xiv. 3. 33.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ āyuppamāõato pi anussarati, sāvaka-yugato pi anussarati, sāvaka-sannipātato pi anussarati: "{Evaüjaccā} te Bhagavanto ahesuü iti pi, evaü-nāmā evaügottā evaü-sãlā evaü-dhammā evaü-pa¤¤ā evaü-vihārã evaü-vimuttā te Bhagavanto ahesuü iti pãti."' Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhå Bhagavato bhāsitaü abhinandun ti. MAHâPADâNA-SUTTANTAũ SAMATTAũ. #<[page 055]># %< 55>% [xv. Mahā-Nidāna Suttanta.] 1. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Kuråsu viharati, Kammāssadhammaü nāma Kurånaü nigamo. Atha kho āyasmā ânando yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca: `Acchariyaü bhante abbhutaü bhante yāva gambhãro cāyaü bhante paņicca-samuppādo gambhãrāvabhāso ca. Atha ca pana me uttānakuttānako viya khāyatãti.' `Mā h' evaü ânanda avaca, mā h' evaü ânanda avaca. Gambhãro cāyaü ânanda paņicca-samuppādo gambhãrāvabhāso ca. Etassa ânanda dhammassa ananubodhā appaņivedhā evam ayaü pajā tantākulaka-jātā gulāguõņhika-jātā mu¤ja-babbaja-bhåtā apāyaü duggatiü vinipātaü saüsāraü nātivattati. 2. "`Atthi idappaccayā jarā-maraõan ti?" iti puņņhena satā ânanda, "Atthãti"' ssa vacanãyaü. "Kim paccayā jarā-maraõan ti"? iti ce vadeyya, "Jāti-paccayā jarāmaraõan ti" icc assa vacanãyaü. "`Atthi idappaccayā jātãti?" iti puņņhena satā ânanda, "Atthãti"' ssa vacanãyaü. #<[page 056]># %<56 MAHâ-NIDâNA SUTTANTA. [D. xv. 2.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ "Kim paccayā jātãti?" iti ce vadeyya, "Bhava-ppaccayā jātãti" icc assa vacanãyaü. "`Atthi {idappaccayā} bhavo ti?" iti puņņhena satā ânanda, "Atthãti"' ssa vacanãyaü. "Kim paccayā bhavo ti?" iti ce vadeyya, "Upādāna-paccayā bhavo ti" icc assa vacanãyaü. "`Atthi idappaccayā upādānan ti?" iti puņņhena satā ânanda, "Atthãti"' ssa vacanãyaü. "Kim paccayā upādānan ti?" iti ce vadeyya, "Taõhā-paccayā upādānan ti" icc assa vacanãyaü. "`Atthi idappaccayā upādānan ti?" iti puņņhena satā ânanda, "Atthãti"' ssa vacanãyaü. "Kim paccayā taõhā ti?" iti ce vadeyya, "Vedanā-paccayā taõhā ti" icc assa vacanãyaü. "`Atthi idappaccayā vedanā ti?" iti puņņhena satā ânanda, "Atthãti"' ssa vacanãyaü. "Kim paccayā vedanā ti?" iti ce vadeyya, "Phassa-paccayā vedanā ti" icc assa vacanãyaü. "`Atthi idappaccayā phasso ti?" iti puņņhena satā ânanda Atthãti"' ssa vacanãyaü. Kim paccayā phasso ti?" iti ce vadeyya, Nāmaråpa-paccayā phasso ti" icc assa vacanãyaü. "`Atthi idappaccayā nāma-råpan ti?" iti puņņhena satā ânanda "Atthãti"' ssa vacanãyaü. "Kim paccayā nāma-råpan ti?" iti ce vadeyya, "Vi¤¤āõa-paccayā nāmaråpan ti" icc assa vacanãyaü. "`Atthi idappaccayā vi¤¤āõan ti?" iti puņņhena satā ânanda "Atthãti"' ssa vacanãyaü. "Kim paccayā vi¤¤āõan ti?" iti ce vadeyya, "Nāmaråpa-paccayā vi¤¤āõan ti" icc assa vacanãyaü. 3. `Iti kho ânanda nāmaråpa-paccayā vi¤¤āõaü, vi¤¤āõa-paccayā nāmaråpaü, nāmaråpa-paccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanā-paccayā taõhā, taõhā-paccayā upādānaü, upādāna-paccayā bhavo, bhava-paccayā jāti, jāti-paccayā jarā-maraõaü, jarā-maraõa-paccayā sokaparideva-dukkha-domanassupāyāsā sambhavanti. #<[page 057]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Evam etassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. 4. "`Jāti-paccayā jarā-maraõan ti" iti kho pan' etaü vuttaü, tad ânanda iminā p' etaü pariyāyena veditabbaü yathā jāti-paccayā jarā-maraõaü. Jāti va hi ânanda nābhavissa sabbena sabbaü sabbathā sabbaü kassaci kimhici, seyyathãdaü devānaü vā devattāya, gandhabbānaü vā gandhabbattāya, yakkhānaü vā yakkhattāya, bhåtānaü vā bhåtattāya, manussānaü vā manussattāya, catuppadānam vā catuppadattāya, pakkhãnaü vā pakkhattāya, siriüsapānaü vā siriüsapattāya, tesaü tesaü va hi ânanda sattānaü tathattāya jāti nābhavissa, sabbaso jātiyā asati jāti-nirodhā api nu kho jarā-maraõaü pa¤¤āyethāti?' `No h' etaü bhante.' `Tasmāt ih' ânanda es' eva hetu etaü nidānaü esa samudayo esa paccayo jarā-maraõassa, yadidaü jāti. 5. "`Bhava-paccayā {jātãti}" iti kho pan' etaü vuttaü, tad ânanda iminā p' etaü pariyāyena veditabbaü yathā bhava-paccayā jāti. Bhavo va hi ânanda nābhavissa sabbena sabbaü sabbathā sabbaü kassaci kimhici, seyyathãdaü kāma-bhavo råpa-bhavo aråpa-bhavo vā, sabbasso bhave asati bhava-nirodhā api nu kho jāti pa¤¤āyethāti?' `No h' etaü bhante.' `Tasmāt ih' ânanda es' eva hetu etaü nidānaü esa samudayo esa paccayo jātiyā, yadidaü bhavo. 6. "`Upādāna-paccayā bhavo ti" iti kho pan' etaü vuttaü, tad ânanda iminā p' etaü pariyāyena veditabbaü yathā upādāna-paccayā bhavo. Upādānaü va hi ânanda nābhavissa sabbena sabbaü sabbathā sabbaü kassaci kimhici, #<[page 058]># %<58 MAHâ-NIDâNA SUTTANTA. [D. xv. 6.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ seyyathãdaü kāmåpādanaü vā diņņhåpādānaü vā sãlabbatåpādānaü vā attavādåpādānaü vā, sabbaso upādāne asati upādāna-nirodhā api nu kho bhavo pa¤¤āyethāti?' `No h' etaü bhante.' `Tasmāt ih' ânanda es' eva hetu etaü nidānaü esa samudayo esa paccayo bhavassa, yadidaü upādānaü. 7. "`Taõhā-paccayā upādānan ti" iti kho pan' etaü vuttaü, tad ânanda iminā p' etaü pariyāyena veditabbaü yathā taõhā-paccayā upādānaü. Taõhā va hi ânanda nābhavissa sabbena sabbaü sabbathā sabbaü kassaci kimhici, seyyathãdaü råpa-taõhā sadda-taõhā gandhataõhā rasa-taõhā phoņņhabba-taõhā dhamma-taõhā, sabbaso taõhāya asati taõhā-nirodhā api nu kho upādānaü pa¤¤āyethāti?' `No h' etaü bhante.' `Tasmāt ih' ânanda es' eva hetu etaü nidānaü esa samudayo esa paccayo upādānassa, yadidaü taõhā. 8. "`Vedanā-paccayā taõhā ti" iti kho pan' etaü vuttaü, tad ânanda iminā p' etaü pariyāyena veditabbaü yathā vedanā-paccayā taõhā. Vedanā va hi ânanda nābhavissa sabbena sabbaü {sabbathā} sabbaü kassaci kimhici, seyyathãdaü cakkhu-samphassajā vedanā, sotasamphassajā vedanā ghāna-samphassajā vedanā jivhāsamphassajā vedanā kāya-samphassajā vedanā manosamphassajā vedanā, sabbaso vedanāya asati vedanānirodhā api nu kho taõhā pa¤¤āyethāti?' `No h' etaü bhante.' `Tasmāt ih' ânanda es' eva hetu etaü nidānaü esa samudayo esa paccayo taõhāya, yadidaü vedanā. 9. `Iti kho ânanda vedanaü paņicca taõhā, taõhaü paņicca pariyesanā, pariyesanaü paņicca lābho, lābhaü paņicca vinicchayo, vinicchayaü paņicca chanda-rāgo, chanda-rāgaü paņicca ajjhosānaü, ajjhosānaü paņicca pariggaho, pariggahaü paņicca macchariyaü, macchariyaü paņicca ārakkho, #<[page 059]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ārakkhādhikaraõaü daõķādāna-satthādāna-kalaha-viggaha-vivāda-tuvaütuva-pesu¤¤a-musāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. 10. "`{ârakkhādhikaraõaü} daõķādāna-satthādāna-kalaha-viggaha-vivāda-tuvaütuva-pesu¤¤a-musā-vādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavantãti" iti kho pan' etaü vuttaü, tad ânanda iminā p' etaü pariyāyena veditabbaü, yathā ārakkhādhikaraõaü daõķādāna-satthādānakalaha-viggaha-vivāda-tuvaütuva-pesu¤¤a-musā-vādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavanti. ârakkho va hi ânanda nābhavissa sabbena sabbaü sabbathā sabbaü kassaci kimhici, sabbaso ārakkhe asati ārakkha-nirodhā api nu kho daõķādāna-satthādāna-kalaha-viggaha-vivādatuvaütuva-pesu¤¤a-musāvādā aneke pāpakā akusalā dhammā sambhaveyyun ti?' `No h' etaü bhante.' `Tasmāt ih' ânanda es' eva hetu etaü nidānaü esa samudayo esa paccayo daõķādāna-satthādāna-kalahaviggaha-vivāda-tuvaütuva-pesu¤¤a-musāvādānaü anekesaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü sambhavāya, yadidaü ārakkho. 11. "`Macchariyaü paņicca ārakkho ti" iti kho pan' etaü vuttaü, tad ânanda iminā p' etaü pariyāyena veditabbaü, yathā macchariyaü paņicca ārakkho. Macchariyaü va hi ânanda nābhavissa sabbena sabbaü sabbathā sabbaü kassaci kimhici, sabbaso macchariye asati macchariya-nirodhā api nu kho ārakkho pa¤¤āyethāti?' `No h' etaü bhante.' `Tasmāt ih' ânanda es' eva hetu etaü nidānaü esa samudayo esa paccayo ārakkhassa, yadidaü macchariyaü. 12. "`Pariggahaü paņicca macchariyan ti" iti kho pan' etaü vuttaü, tad ânanda iminā p' etaü pariyāyena veditabbaü, yathā pariggahaü paņicca macchariyaü. #<[page 060]># %<60 MAHâ-NIDâNA SUTTANTA. [D. xv. 12.>% Pariggaho va hi ânanda nābhavissa sabbena sabbaü sabbathā sabbaü kassaci kimhici, sabbaso pariggahe asati pariggaha-nirodhā api nu kho macchariyaü pa¤¤āyethāti?' `No h' etaü bhante.' `Tasmāt ih' ânanda es' eva hetu etaü nidānaü esa samudayo esa paccayo macchariyassa, yadidaü pariggaho. 13. "`Ajjhosānaü paņicca pariggaho ti" iti kho pan' etaü vuttaü, tad ânanda iminā p' etaü pariyāyena veditabbaü, yathā ajjhosānaü paņicca pariggaho. Ajjhosānaü va hi ânanda nābhavissa sabbena sabbaü sabbathā sabbaü kassaci kimhici, sabbaso ajjhosāne asati ajjhosāna-nirodhā api nu kho pariggaho pa¤¤āyethāti?' `No h' etaü bhante.' `Tasmāt ih' ânanda es' eva hetu etaü nidānaü esa samudayo esa paccayo pariggahassa, yadidaü ajjhosānaü. 14. "`Chanda-rāgaü paņicca ajjhosānan ti" iti kho pan' etaü vuttaü, tad ânanda iminā p' etaü pariyāyena veditabbaü, yathā chanda-rāgaü paņicca ajjhosānaü. Chanda-rāgo va hi ânanda nābhavissa sabbena sabbaü sabbathā sabbaü kassaci kimhici, sabbaso chanda-rāge asati chanda-rāga-nirodhā api nu kho ajjhosānaü pa¤¤āyethāti?' `No h' etaü bhante.' `Tasmāt ih' ânanda es' eva hetu etaü nidānaü esa samudayo esa paccayo ajjhosānassa, yadidaü chandarāgo. 15. "`Vinicchayaü paņicca chanda-rāgo ti" iti kho pan' etaü vuttaü, tad ânanda iminā p' etaü pariyāyena veditabbaü, yathā vinicchayaü paņicca chanda-rāgo. Vinicchayo va hi ânanda nābhavissa sabbena sabbaü sabbathā sabbaü kassaci kimhici, sabbaso vinicchaye asati vinicchaya-nirodhā api nu kho chanda-rāgo pa¤¤āyethāti?' #<[page 061]># %% `No h' etaü bhante.' `Tasmāt ih' ânanda es' eva hetu etaü nidānaü esa samudayo esa paccayo chanda-rāgassa, yadidaü vinicchayo. 16. "`Lābhaü paņicca vinicchayo ti" iti kho pan' etaü vuttaü, tad ânanda iminā p' etaü pariyāyena veditabbaü, yathā lābhaü paņicca vinicchayo. Lābho va hi ânanda nābhavissa sabbena sabbaü sabbathā sabbaü kassaci kimhici, sabbaso lābhe asati lābha-nirodhā api nu kho vinicchayo pa¤¤āyethāti?' `No h' etaü bhante.' `Tasmāt ih' ânanda es' eva hetu etaü nidānaü esa samudayo esa paccayo vinicchayassa, yadidaü lābho. 17. "`Pariyesanaü paņicca lābho ti" iti kho pan' etaü vuttaü, tad ânanda iminā p' etaü pariyāyena veditabbaü, yathā pariyesanaü paņicca lābho. Pariyesanā va hi ânanda nābhavissa sabbena sabbaü sabbathā sabbaü kassaci kimhici, sabbaso pariyesanāya asati pariyesanānirodhā api nu kho lābho pa¤¤āyethāti?' `No h' etaü bhante.' `Tasmāt ih' ânanda es' eva hetu etaü nidānaü esa samudayo esa paccayo lābhassa, yadidaü pariyesanā. 18. "`Taõhaü paņicca pariyesanā ti" iti kho pan' etaü vuttaü, tad ânanda iminā p' etaü pariyāyena veditabbaü, yathā taõhaü paņicca pariyesanā. Taõhā va hi ânanda nābhavissa sabbena sabbaü sabbathā sabbaü kassaci kimhici, seyyathãdaü kāma-taõhā bhava-taõhā vibhava-taõhā, sabbaso taõhāya asati taõhā-nirodhā api nu kho pariyesanā pa¤¤āyethāti?' `No h' etaü bhante.' `Tasmāt ih' ânanda es' eva hetu esaü nidānaü esa samudayo esa paccayo pariyesanāya, yadidaü taõhā. `Iti kho ânanda ime dve dhammā dvayena vedanāya eka-samosaraõā bhavanti. #<[page 062]># %<62 MAHâ-NIDâNA SUTTANTA. [D. xv. 19.>% 19. "`Phassa-paccayā vedanā ti" iti kho pan' etaü vuttaü, tad ânanda iminā p' etaü pariyāyena veditabbaü, yathā phassa-paccayā vedanā. Phasso va hi ânanda nābhavissa sabbena sabbaü sabbathā sabbaü kassaci kimhici, seyyathãdaü cakkhu-samphasso sota-samphasso ghāna-samphasso jivhā-samphasso kāya-samphasso manosamphasso, sabbaso phasse asati phassa-nirodhā api nu kho vedanā pa¤¤āyethāti?' `No h' etaü bhante.' `Tasmāt ih' ânanda es' eva hetu etaü nidānaü esa samudayo esa paccayo vedanāya yadidaü phasso. 20. "`Nāmaråpa-paccayā phasso ti" iti kho pan' etaü vuttaü, tad ânanda iminā p' etaü pariyāyena veditabbaü, yathā nāmaråpa-paccayā phasso. Yehi ânanda ākārehi yehi liīgehi yehi nimittehi yehi uddesehi nāma-kāyassa pa¤¤atti hoti, tesu ākāresu tesu liīgesu tesu nimittesu tesu uddesesu asati, api nu kho råpa-kāye adhivacanasamphasso pa¤¤āyethāti?' `No h' etaü bhante.' `Yehi ânanda ākārehi yehi liīgehi yehi nimittehi yehi uddesehi råpa-kāyassa pa¤¤atti hoti, {tesu} ākāresu tesu liīgesu tesu nimittesu tesu uddesesu asati, api nu kho nāma-kāye paņigha-samphasso pa¤¤āyethāti?' `No h' etaü bhante.' `Yehi ânanda ākārehi yehi liīgehi yehi nimittehi yehi uddesehi nāma-kāyassa ca råpa-kāyassa ca pa¤¤atti hoti, tesu ākāresu tesu liīgesu tesu nimittesu tesu uddesesu asati, api nu kho adhivacana-samphasso vā paņighasamphasso vā pa¤¤āyethāti?' `No h' etaü bhante.' `Yehi ânandā ākārehi yehi liīgehi yehi nimittehi yehi uddesehi nāma-råpassa pa¤¤atti hoti, tesu ākāresu tesu liīgesu tesu nimittesu tesu uddesesu asati, api nu kho phasso pa¤¤āyethāti?' `No h' etaü bhante.' `Tasmāt ih' ânanda es' eva hetu etaü nidānaü esa samudayo esa paccayo phassassa, yadidaü nāma-råpaü. 21. "`Vi¤¤āõa-paccayā nāma-råpan ti" iti kho pan' etaü vuttaü, #<[page 063]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tad ânanda iminā p' etaü pariyāyena veditabbaü yathā vi¤¤āõa-paccayā nāma-råpaü. Vi¤¤āõaü va hi ânanda mātu kucchiü na okkamissatha, api nu kho nāma-råpaü mātu kucchismiü samucchissathāti?' `No h' etaü bhante.' `Vi¤¤āõaü va hi ânanda mātu kucchiü okkamitvā vokkamissatha, api nu kho nāma-råpaü itthattāya abhinibbattissathāti?' `No h' etaü bhante.' `Vi¤¤āõaü va hi ânanda daharass' eva sato vocchijjissatha kumārassa vā kumārikāya vā, api nu kho nāma-råpam vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjissathāti?' `No h' etaü bhante.' `Tasmāt ih' ânanda es' eva hetu etaü nidānaü esa samudayo esa paccayo nāma-råpassa, yadidaü vi¤¤āõaü. 22. "`Nāmaråpa-paccayā vi¤¤āõan ti" iti kho pan' etaü vuttaü, tad ânanda iminā p' etaü pariyāyena veditabbaü, yathā nāmaråpa-paccayā vi¤¤āõaü. Vi¤¤āõaü va hi ânanda nāma-råpe patiņņhaü nālabhissatha, api nu kho āyati jāti-jarā-maraõa-dukkha-samudayasambhavo pa¤¤āyethāti?' `No h' etaü bhante.' `Tasmāt ih' ânanda es' eva hetu etaü nidānaü esa samudayo esa paccayo vi¤¤āõassa, yadidaü nāmaråpaü. `Ettāvatā kho ânanda jāyetha vā jãyetha vā mãyetha vā cavetha vā uppajjetha vā, ettāvatā adhivacana-patho, ettāvatā nirutti-patho, ettāvatā pa¤¤attipatho, ettāvatā pa¤¤āvacaraü, ettāvatā vaņņaü vaņņati itthattaü pa¤¤āpanāya, #<[page 064]># %<64 MAHâ-NIDâNA SUTTANTA. [D. xv. 22.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yadidaü nāma-råpaü saha vi¤¤āõena. 23. `Kittāvatā ca ânanda attānaü pa¤¤āpento pa¤¤āpeti? {Råpiü} vā hi ânanda parittaü attānaü pa¤¤āpento, pa¤¤āpeti "Råpã me paritto attā ti." Råpiü vā hi ânanda anantaü attānaü pa¤¤āpento, pa¤¤āpeti "Råpã me ananto attā ti." Aråpiü vā hi ânanda parittaü attānaü pa¤¤āpento, pa¤¤āpeti "Aråpã me paritto attā ti"; aråpiü vā hi ânanda anantaü attānaü pa¤¤āpento, pa¤¤āpeti "Aråpã me ananto attā ti." 24. `Tatr' ânanda yo so råpiü parittaü attānaü pa¤¤āpento pa¤¤āpeti, etarahi vā so råpiü parittaü attānaü pa¤¤āpento pa¤¤āpeti, tattha-bhāviü vā so råpiü parittaü attānaü pa¤¤āpento pa¤¤āpeti, "Atathaü va pana santaü tathattāya upakappessāmãti iti vā pan' assa hoti. Evaü santaü kho ânanda råpiü parittattānudiņņhi anusetãti icc alaü vacanāya. `Tatr' ânanda yo so råpiü anantaü attānaü pa¤¤āpento pa¤¤āpeti, etarahi vā so råpiü anantaü attānaü pa¤¤āpento {pa¤¤āpeti}, tattha-bhāviü vā so råpiü anantaü attānaü pa¤¤āpento pa¤¤āpeti, "Atathaü vā pana santaü tathattāya upakappessāmãti" iti vā pan' assa hoti. Evaü santaü kho ânanda råpiü anantattānudiņņhi anusetãti icc alaü vacanāya. `Tatr' ânanda yo so aråpiü parittaü attānaü pa¤¤āpento pa¤¤āpeti, etarahi vā so aråpim parittaü attānaü pa¤¤āpento pa¤¤āpeti, tattha-bhāviü vā so aråpiü parittaü attānaü pa¤¤āpento pa¤¤āpeti . . . pe . . . tattha-bhāviü vā so aråpiü anantaü attānaü pa¤¤āpento pa¤¤āpeti, "Atathaü vā pana santaü tathattāya upakappessāmãti" iti vā pan' assa hoti. #<[page 065]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Evaü santaü kho ânanda aråpiü anantattānudiņņhi anusetãti icc alaü vacanāya. `Ettāvatā kho ânanda attānaü pa¤¤āpento pa¤¤āpeti. 25. `Kittāvatā ca ânanda attānaü na pa¤¤āpento na pa¤¤āpeti? Råpiü vā hi ânanda parittaü attānaü na pa¤¤āpento na pa¤¤āpeti "Råpã me paritto attā ti"; råpiü vā hi ânanda anantaü attānaü na pa¤¤āpento na pa¤¤āpeti "Råpã me ananto attā ti"; aråpiü vā hi ânanda parittaü attānaü na pa¤¤āpento na pa¤¤āpeti "Aråpã me paritto attā ti"; aråpiü vā hi ânanda anantaü attānaü na pa¤¤āpento na pa¤¤āpeti "Aråpã me ananto attā ti." 26. `Tatr' ânanda yo so råpiü parittaü attānaü na pa¤¤āpento na pa¤¤āpeti, etarahi vā so råpiü parittaü attānaü na pa¤¤āpento na pa¤¤āpeti, tattha-bhāviü vā so råpiü parittaü attānaü na pa¤¤āpento na pa¤¤āpeti, "Atathaü vā pana santaü tathattāya upakappessāmãti" iti vā pan' assa na hoti. Evaü santaü kho ânanda råpiü parittattānudiņņhi nānusetãti icc alaü vacanāya. `Tatr' ânanda yo so råpiü anantaü attānaü na pa¤¤āpento na pa¤¤āpeti, etarahi vā so råpiü anantaü attānaü na pa¤¤āpento na pa¤¤āpeti, tattha-bhāviü vā so råpiü anantaü attānaü na pa¤¤āpento na pa¤¤āpeti, "Atathaü vā pana santaü tathattāya upakappessāmãti" iti vā pan' assa na hoti. Evaü santaü kho ânanda råpiü anantattānudiņņhi nānusetãti icc alaü vacanāya. `Tatr' ânanda yo so aråpiü anantaü attanaü na pa¤¤āpento na pa¤¤āpeti, etarahi vā so aråpiü parittaü attānaü na pa¤¤āpento na pa¤¤āpeti, tattha-bhāviü vā so aråpiü anantaü attānaü na pa¤¤āpento na pa¤¤āpeti, "Atathaü vā pana santaü tathattāya upakappessāmãti" iti vā pan' assa na hoti. #<[page 066]># %<66 MAHâ-NIDâNA SUTTANTA. [D. xv. 26.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Evaü santaü kho ânanda aråpiü anantattānudiņņhi nānusetãti icc alaü vacanāya. `Ettāvatā kho ânanda attānaü na pa¤¤āpento na pa¤¤āpeti. 27. `Kittāvatā ca ânanda attānaü samanupassamāno samanupassati? Vedanaü vā hi ânanda attānaü samanupassamāno samanupassati. "Vedanā me attā" ti. "Na h' eva kho me vedanā attā, appaņisaüvedano me attā" ti, iti vā hi ânanda attānaü samanupassamāno samanupassati. "Na h' eva kho me vedanā attā, no pi appaņisaüvedano me attā, attā me vediyati vedanā-dhammo hi me attā" ti iti vā hi ânanda attānaü samanupassamāno samanupassati. 28. `Tatr' ânanda yo so evam āha "Vedanā me attā" ti, so evam assa vacanãyo "Tisso kho imā āvuso vedanā, sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhā-m-asukhā vedanā. Imāsaü tvaü tissannaü vedanānaü katamaü attano samanupassasãti?" `Yasmiü ânanda samaye sukhaü vedanaü vedeti, n' eva tasmiü samaye dukkhaü vedanaü vedeti, na adukkha-m-asukhaü vedanaü vedeti, sukhaü yeva tasmiü samaye vedanaü vedeti, n' eva tasmiü samaye dukkhaü vedanaü vedeti, n' eva tasmiü samaye sukhaü vedanaü vedeti, na adukkha-m-asukhaü vedanaü vedeti, dukkhaü yeva tasmiü samaye vedanaü vedeti. Yasmiü ânanda samaye adukkha-m-asukhaü vedanaü vedeti, n' eva tasmiü samaye sukhaü vedanaü vedeti, na dukkhaü vedanaü vedeti, adukkha-m-asukhaü yeva tasmiü samaye vedanaü vedeti. 29. `Sukhā pi kho ânanda vedanā aniccā saükhatā {paņiccasamuppannā} khāya-dhammā vaya-dhammā virāgadhammā nirodha-dhammā. Dukkhā pi kho ânanda vedanā aniccā saükhatā {paņiccasamuppannā} khayadhammā vaya-dhammā virāga-dhammā nirodha-dhammā. #<[page 067]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Adukkha-m-asukhā pi kho ânanda vedanā aniccā saükhatā {paņiccasamupannā} khaya-dhammā vaya-dhammā virāga-dhammā nirodha-dhammā. Tassa sukhaü vedanaü vediyamānassa "Eso me attā" ti hoti, tassā yeva sukhāya vedanāya nirodhā "Vyāgā me attā" ti hoti. Dukkhaü vedanaü vediyamānassa "Eso me attā ti" hoti, tassā yeva dukkhāya vedanāya nirodhā "Vyāgā me attā" ti hoti. Adukkha-m-asukhaü vedanaü vediyamānassa "Eso me attā" ti hoti, tassā yeva adukkha-masukhāya vedanāya nirodhā "Vyāgā me attā" ti hoti. `Iti so diņņhe va dhamme aniccaü sukha-dukkhavokiõõaü uppāda-vaya-dhammaü attānaü samanupassamāno samanupassati yo so evam āha "Vedanā me attā" ti. Tasmāt ih' ânanda etena p' etaü nakkhamati "Vedanā me attā" ti samanupassituü. 30. `Tatr' ânanda yo so evam āha "Na h' eva kho me vedanā attā, appaņisaüvedano me attā" ti, so evam assa vacanãyo "Yattha pan' āvuso sabbaso vedayitaü n' atthi, api nu kho tattha `Asmãti' siyāti?" `No h' etaü bhante.' `Tasmāt ih' ânanda etena p' etaü nakkhamati "Na h' eva kho me vedanā attā, appaņisaüvedano me attā" ti samanupassituü. 31. `Tatr' ânanda yo so evam āha "Na h' eva kho me vedanā attā, no pi appaņisaüvedano me attā, attā me vediyati, vedanā-dhammo hi me attā" ti, so evam assa vacanãyo "Vedanā va hi āvuso sabbena sabbaü sabbathā sabbaü aparisesā nirujjheyyuü, sabbaso vedanāya asati vedanā-nirodhā, api nu kho tattha `Ayam aham asmãti' siyāti?" `No h' etaü bhante.' `Tasmāt ih' ânanda etena p' etaü nakkhamati "Na h' eva kho me vedanā attā, #<[page 068]># %<68 MAHâ-NIDâNA SUTTANTA. [D. xv. 31.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ no pi appaņisaüvedano attā, attā me vediyati, vedanā-dhammo hi me attā" ti samanupassituü. 32. `Yato kho ânanda bhikkhu n' eva vedanaü attānaü samanupassati, no pi appaņisaüvedanaü attānaü samanupassati, no pi "Attā me vediyati, vedanā-dhammo hi me attā" ti samanupassati, so evaü asamanupassanto na ki¤ci loke upādiyati, anupādiyaü na paritassati, aparitassaü paccattaü yeva parinibbāyati, "Khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyāti" pajānāti. Evaü-vimutta-cittaü kho ânanda bhikkhuü yo evaü vadeyya "Hoti Tathāgato param maraõā" ti, iti 'ssa diņņhãti tad akallaü. "Na hoti Tathāgato param maraõā ti iti 'ssa diņņhãti tad akallaü. "Hoti ca na ca hoti Tathāgato param maraõā" ti, iti 'ssa diņņhãti tad akallaü. "N' eva hoti na na hoti Tathāgato param maraõā" ti, iti 'ssa {diņņhãti} tad akalaü. 11 Taü kissa hetu? Yāvat' ânanda adhivacanaü yāvatā adhivacana-patho,yāvatā nirutti yāvatā nirutti-patho, yāvatā pa¤¤atti yāvatā pa¤¤atti-patho, yāvatā pa¤¤ā yāvatā pa¤¤āvacaraü, yāvatā vaņņaü yāvatā vaņņaü vaņņati, tad abhi¤¤ā vimutto bhikkhu, tad abhi¤¤ā vimutto bhikkhu na jānāti na passati iti 'ssa diņņhãti tad akallaü. 33. `Satta kho imā ânanda vi¤¤āõaņņhitiyo, dve ca āyatanāni. Katamā satta? Sant' ânanda sattā nānattakāyā nānatta-sa¤¤ino, #<[page 069]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ seyyathā pi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā. Ayaü paņhamā vi¤¤āõaņņhiti. `Sant' ânanda sattā nānatta-kāyā ekatta-sa¤¤ino, seyyathā pi devā Brahma-kāyikā paņhamābhinibbattā. Ayaü dutiyā vi¤¤āõaņņhiti. `Sant' ânanda sattā ekatta-kāyā nānatta-sa¤¤ino, seyyathā pi devā âbhassarā. Ayaü tatiyā vi¤¤āõaņņhiti. `Sant' ânanda sattā ekatta-kāyā nānatta-sa¤¤ino, seyyathā pi devā Subhakiõõā. Ayaü catutthā vi¤¤āõaņņhiti. `Sant' ânanda {sattā} sabbaso {råpa-sa¤¤ānaü} samatikkamā paņigha-sa¤¤ānaü atthagamā nānatta-sa¤¤ānaü amanasikārā "Ananto ākāso" ti ākāsāna¤cāyatanåpagā. Ayaü pa¤camã vi¤¤āõaņņhiti. `Sant' ânanda sattā sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma "Anantaü vi¤¤āõan" ti vi¤¤āõa¤cāyatanåpagā. Ayaü chaņņhā vi¤¤āõaņņhiti. `Sant' ânanda sattā sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkhamma "N' atthi ki¤cãti" āki¤ca¤¤āyatanåpagā. Ayaü sattamã vi¤¤āõaņņhiti. `Asa¤¤asattāyatanaü {n'eva-sa¤¤ā}-nāsa¤¤āyatanam eva dutiyaü. 34. `Tatr' ânanda yāyaü paņhamā vi¤¤āõaņņhiti nānatta-kāyā nānatta-sa¤¤ino, seyyathā pi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā, yo nu kho ânanda ta¤ ca pajānāti, tassā ca samudayaü pajānāti, tassā ca atthagamaü pajānāti, tassā ca assādaü pajānāti, tassā ca ādãnavaü pajānāti, tassā ca nissaraõaü pajānāti, kallaü nu kho tena tad abhinanditun ti?' #<[page 070]># %<70 MAHâ-NIDâNA SUTTANTA. [D. xv. 34.>% `No h' etaü bhante.' . . . pe . . . `Tatr' ânanda yāyaü sattamã vi¤¤āõaņņhiti sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma "N' atthi ki¤cãti" āki¤ca¤¤āyatanåpagā, yo nu kho ânanda ta¤ ca pajānāti, tassā ca samudayaü pajānāti, tassā ca atthagamaü pajānāti, tassā ca assādaü pajānāti, tassā ca ādãnavaü pajānāti, tassā ca nissaraõaü pajānāti, kallaü nu kho tena tad abhinanditun ti?' `No h' etaü bhante.' `Tatr' ânanda yam idaü asa¤¤asattāyatanaü, yo nu kho ânanda ta¤ ca pajānāti, tassa ca samudayaü pajānāti, tassa ca atthagamaü pajānāti, tassa ca assādaü pajānāti, tassa ca ādãnavaü pajānāti, tassa ca nissaraõaü pajānāti, kallaü nu kho tena tad abhinanditun ti?' `No h' etaü bhante.' `Tatr' ânanda yam idaü {n'eva-sa¤¤ā}-nāsa¤¤āyatanaü, yo nu kho ânanda ta¤ ca pajānāti, tassa ca samudayaü pajānāti, tassa ca atthagamaü pajānāti, tassa ca assādaü pajānāti, tassa ca ādãnavaü pajānāti, tassa ca nissaraõaü pajānāti, kallaü nu kho tena tad abhinanditun ti?' `No h' etaü bhante.' `Yato kho ânanda bhikkhu imāsa¤ ca sattannaü vi¤¤āõaņņhitãnaü imesa¤ ca dvinnaü āyatanānaü samudaya¤ ca atthagama¤ ca assāda¤ ca ādãnava¤ ca nissaraõa¤ ca yathābhåtaü viditvā anupādā vimutto hoti, ayaü vuccati ânanda bhikkhu pa¤¤ā-vimutto. 35. `Aņņha kho ime ânanda, vimokhā. Katame aņņha? Råpã råpāni passati. Ayaü paņhamo vimokho. `Ajjhattaü aråpa-sa¤¤ã bahiddhā råpāni passati. Ayaü dutiyo vimokho. #<[page 071]># %% `Subhan' t' eva adhimutto hoti. Ayaü tatiyo vimokho. `Sabbaso råpa-sa¤¤ānaü samatikkamā paņigha-sa¤¤ānaü atthagamā nānatta-sa¤¤ānaü amanasikārā "Ananto ākāso" ti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati. Ayaü catuttho vimokho. `Sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma "Anantaü vi¤¤āõan" ti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati. Ayaü pa¤camo vimokho. `Sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma "N' atthi ki¤cãti" āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Ayaü chaņņho vimokho. `Sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma {n'eva-sa¤¤ā}nāsa¤¤āyatanaü upasampajja viharati. Ayaü sattamo vimokho. `Sabbaso {n'eva-sa¤¤ā}-nāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤ā-vedayita-nirodhaü upasampajja viharati. Ayaü aņņhamo vimokho. Ime kho ânanda aņņha vimokhā. 36. `Yato kho ânanda bhikkhu ime aņņha vimokhe anulomam pi samāpajjati, paņilomam pi samāpajjati, anuloma-paņilomam pi samāpajjati, yatth' icchakaü yad icchakaü yāvad icchakaü samāpajjati pi vuņņhāti pi, āsavāna¤ ca khayā anāsavaü cetovimuttiü pa¤¤ā-vimuttiü diņņhe va dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati, ayaü vuccati ânanda bhikkhu ubhatobhāga-vimutto, imāya ca ânanda ubhato-bhāga-vimuttiyā a¤¤ā ubhato-bhāga-vimutti uttaritarā vā paõãtatarā vā n' atthãti.' Idam avoca Bhagavā. Attamano āyasmā ânando Bhagavato bhāsitaü abhinandãti. MAHA-NIDâNA-SUTTANTAũ. #<[page 072]># %< 72>% [xvi. Mahā-Parinibbāna-Suttanta.] 1.1. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakåņe pabbate. Tena kho pana samayena rājā Māgadho Ajātasattu Vedehiputto Vajjã abhiyātu-kāmo hoti. So evam āha: `âha¤hi' me Vajjã evaü-mahiddhike evaü-mahānubhāve, ucchejjāmi Vajjã vināsessāmi Vajjã anayavyasanaü āpādessāmi Vajjã ti.' 2. Atha kho rājā Māgadho Ajātasattu Vedehiputto Vassakāraü brāhmaõaü Magadha-mahāmattaü āmantesi: `Ehi tvaü brāhmaõa yena Bhagavā ten' upasaükama, upasaükamitvā mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādham appātaīkaü {lahu-ņņhānaü} balaü phāsu-vihāraü puccha: "Rājā bhante Māgadho Ajātasattu Vedehiputto Bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaü appātaīkaü {lahu-ņņhānaü} balaü phāsu-vihāraü pucchatãti," eva¤ ca vadehi: "Rājā bhante Māgadho Ajātasattu Vedehiputto Vajjã abhiyātu-kāmo. So evam āha: `âha¤hi 'me Vajjã evaü-mahiddhike evaü-mahānubhāve, ucchejjāmi Vajjã vināsessāmi Vajjã anayavyasanaü āpādessāmi Vajjã ti' "; #<[page 073]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yathā ca te Bhagavā vyākaroti taü sādhukaü uggahetvā mamaü āroceyyāsi, na hi Tathāgatā vitathaü bhaõantãti. 3. `Evaü bho ti' kho Vassakāro brāhmaõo Magadhamahāmatto ra¤¤o Māgadhassa Ajātasattussa Vedehiputtassa paņissutvā, bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā, bhaddaü yānaü abhiråhitvā, bhaddehi bhaddehi yānehi Rājagahamhā niyyāsi, yena Gijjhakåņo pabbato tena pāyāsi, yāvatikā yānassa bhåmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattiko va yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Vassakāro brāhmaõo Magadhamahāmatto Bhagavantaü etad avoca: `Rājā bho Gotama Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto bhoto Gotamassa pāde sirasā vandati, appābādham appātaīkaü lahuņņhānaü balaü phāsu-vihāraü pucchati. Rājā bho Gotama Māgadho Ajātasattu Vedehiputto Vajjã abhiyātu-kāmo. So evam āha: "âha¤hi 'me Vajjã evaü-mahiddhike evaü-mahānubhāve, ucchejjāmi Vajjã vināsessāmi Vajjã anaya-vyasanaü āpādessāmi Vajjã ti." 4. Tena kho pana samayena āyasmā ânando Bhagavato piņņhito ņhito hoti Bhagavantaü vãjamāno. Atha kho Bhagavā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `Kin ti te ânanda sutaü, Vajjã {abhiõhaü-} sannipātā sannipāta-bahulā ti?' `Sutaü me taü bhante Vajjã {abhiõhaü-} sannipātā sannipāta-bahulā ti.' `Yāvakãva¤ ca ânanda Vajjã {abhiõhaü-} sannipātā sannipāta-bahulā bhavissanti, vuddhi yeva ânanda Vajjãnaü pāņikaīkhā no parihāni. Kin ti te ânanda sutaü, #<[page 074]># %<74 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 1. 4.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Vajjã samaggā sannipatanti samaggā vuņņhahanti samaggā Vajjã-karaõãyāni karontãti?' `Sutaü me taü bhante Vajjã samaggā sannipatanti samaggā vuņņhahanti samaggā Vajjã-karaõãyāni karontãti. `Yāvakãva¤ ca ânanda Vajjã samaggā sannipatissanti samaggā vuņņhahissanti samaggā Vajji-karaõãyāni karissanti, vuddhi yeva ânanda Vajjãnaü pāņikaīkhā no parihāni. Kin ti te ânanda sutaü Vajjã appa¤¤attam na pa¤¤āpenti, pa¤¤attaü na samucchindanti, {yathā-}pa¤¤atte porāõe Vajji-dhamme samādāya vattantãti?' `Sutaü me taü bhante Vajjã appa¤¤attaü na pa¤¤āpenti, pa¤¤attaü na samucchindanti, {yathā-}pa¤¤atte porāõe Vajji-dhamme samādāya vattantãti.' `Yāvakãva¤ ca ânanda Vajjã appa¤¤attaü na pa¤¤āpessanti, pa¤¤attaü na samucchindissanti, {yathā-} pa¤¤atte porāõe Vajji-dhamme samādāya vattissanti, vuddhi yeva ânanda Vajjãnaü pāņikaīkhā no parihāni. Kin ti te ânanda sutaü Vajjã ye te Vajjãnaü Vajjimahallakā te sakkaronti garukaronti mānenti påjenti tesa¤ ca sotabbaü ma¤¤antãti?' `Sutaü me taü bhante Vajjã ye te Vajjãnaü Vajjimahallakā te sakkaronti garukaronti mānenti påjenti tesa¤ ca sotabbaü ma¤¤antãti.' `Yāvakãva¤ ca ânanda Vajjã ye te Vajjãnaü Vajjãmahallakā te sakkarissanti garukarissanti mānessanti påjessanti tesa¤ ca sotabbaü ma¤¤issanti, vuddhi yeva ânanda Vajjãnaü pāņikaīkhā no parihāni. Kin ti te ânanda sutaü Vajjã yā tā kulitthiyo kula-kumāriyo tā na okkassa pasayha vāsentãti?' `Sutaü me taü bhante Vajjã yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okkassa pasayha vāsentãti.' `Yāvakãva¤ ca ânanda Vajjã yā tā kulitthiyo kulakumāriyo tā na okkassa pasayha vāsessanti, vuddhi yeva ânanda Vajjãnaü pāņikaīkhā no parihāni. Kin ti te ânanda sutaü Vajjã yāni tāni Vajjãnaü Vajji-cetiyāni abbhantarāni c' eva bāhirāni ca tāni sakkaronti garukaronti mānenti påjenti tesa¤ ca dinna-pubbaü katapubbaü dhammikaü baliü no parihāpentãti?' #<[page 075]># %% `Sutaü me taü bhante Vajjã yāni tāni Vajjãnaü Vajjicetiyāni, abbhantarāni c' eva bāhirāni ca, tāni sakkaronti garukaronti mānenti påjenti, tesa¤ ca dinna-pubbaü kata-pubbaü dhammikaü baliü no parihāpentãti.' `Yāvakãva¤ ca ânanda Vajjã yāni tāni Vajjãnaü Vajjicetiyāni, abbhantarāni c' eva bāhirāni ca, tāni sakkarissanti garukarissanti mānessanti påjessanti, tesa¤ ca dinna-pubbaü kata-pubbaü dhammikaü baliü no parihāpessanti, vuddhi yeva ânanda Vajjãnaü pāņikaīkhā no parihāni. Kin ti te ânanda sutaü Vajjãnaü arahantesu dhammikārakkhāvaraõa-gutti susaüvihitā, kin ti anāgatā ca arahanto vijitaü āgaccheyyuü āgatā ca arahanto vijite phāsuü vihareyyun ti?' `Sutaü me taü bhante Vajjãnaü arahantesu dhammikārakkhāvaraõa-gutti susaüvihitā, kin ti anāgatā ca arahanto vijitaü āgaccheyyuü āgatā ca arahanto vijite phāsuü vihareyyun ti.' `Yāvakãva¤ ca ânanda Vajjãnaü arahantesu dhammikārakkhāvaraõa-gutti susaüvihitā bhavissati, kin ti anāgatā ca arahanto vijitaü āgaccheyyuü āgatā ca arahanto vijite phāsuü vihareyyun ti, vuddhi yeva ânanda Vajjãnaü pāņikaīkhā no parihānãti.' 5. Atha kho Bhagavā Vassakāraü brāhmaõaü Magadha-mahāmattaü āmantesi: `Ekam idāhaü brāhmaõa samayaü Vesāliyaü viharāmi Sārandade cetiye, tatrāhaü Vajjãnaü ime satta aparihāniye dhamme desesiü, yāvakãva¤ ca brāhmaõa ime satta aparihāniyā dhammā Vajjãsu ņhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu Vajjã sandissanti, vuddhi yeva brāhmaõa Vajjãnaü pāņikaīkhā no parihānãti.' Evaü vutte Vassakāro Brāhmaõo Magadha-mahāmatto Bhagavantaü etad avoca: `Ekamekena pi bho Gotama aparihāniyena dhammena samannāgatānaü Vajjãnaü vuddhi yeva pāņikaīkhā no parihāni, #<[page 076]># %<76 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 1. 5.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ko pana vādo sattahi aparihāniyehi dhammehi? Akaraõãyā va bho Gotama Vajjã ra¤¤ā Māgadhena Ajātasattunā Vedehiputtena yadidaü yuddhassa a¤¤atra upalāpanāya a¤¤atra mithu-bhedā. Handa ca dāni mayaü bho Gotama gacchāma, bahukiccā mayaü bahukaraõãyā ti.' `Yassa dāni tvaü brāhmaõa kālaü ma¤¤asãti.' Atha kho Vassakāro brāhmaõo Magadha-mahāmatto Bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāy' āsanā pakkāmi. 6. Atha kho Bhagavā acira-pakkante Vassakāre brāhmaõe Magadha-mahāmatte āyasmantaü ânandaü āmantesi: `Gaccha tvaü ânanda yāvatikā bhikkhå Rājagahaü upanissāya viharanti, te sabbe upaņņhānasālāyaü sannipātehãti.' `Evaü bhante' ti kho āyasmā ânando Bhagavato paņissutvā yāvatikā bhikkhå Rājagahaü upanissāya viharanti te sabbe upaņņhāna-sālāyaü sannipātetvā yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi, ekamantaü ņhito kho āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca: `Sannipatito bhante bhikkhu-saügho, yassa dāni bhante Bhagavā kālaü ma¤¤asãti.' Atha kho Bhagavā uņņhāy' āsanā yena upaņņhāna-sālā ten' upasaükami, upasaükamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi, nisajja kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: 3 `Satta vo bhikkhave aparihāniye dhamme desessāmi, taü suõātha sādhukaü manasi-karotha bhāsissāmãti.' `Evaü bhante' ti kho te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca: `Yāvakãva¤ ca bhikkhave bhikkhå {abhiõhaü-} sannipātā sannipāta-bahulā bhavissanti, vuddhi yeva bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. `Yāvakãva¤ ca bhikkhave bhikkhå samaggā sannipatissanti samaggā vuņņhahissanti samaggā saīgha-karaõãyāni karissanti, #<[page 077]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. `Yāvakãva¤ ca bhikkhave bhikkhå appa¤¤attaü na pa¤¤āpessanti, pa¤¤attaü na samucchindissanti, yathāpa¤¤attesu sikkhā-padesu samādāya vattissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. `Yāvakãva¤ ca bhikkhave bhikkhå ye te bhikkhå therā {ratta¤¤å} cira-pabbajitā saīgha-pitaro saīgha-{pariõāyakā} te sakkarissanti garukarissanti mānessanti påjessanti tesa¤ ca sotabbaü ma¤¤issanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. `Yāvakãva¤ ca bhikkhave bhikkhå uppannāya taõhāya ponobhavikāya na vasaü gacchanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. `Yāvakãva¤ ca bhikkhave bhikkhå āra¤¤akesu senāsanesu sāpekhā bhavissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. `Yāvakãva¤ ca bhikkhave bhikkhå paccattaü yeva satiü upaņņhāpessanti, kin ti anāgatā ca pesalā sabrahmacārã āgaccheyyuü āgatā ca pesalā sabrahmacārã phāsuü vihareyyun ti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. `Yāvakãva¤ ca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhåsu ņhassanti imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhå sandissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. 7. `Apare pi kho bhikkhave satta aparihāniye dhamme desessāmi, taü suõātha, sādhukaü manasi-karotha, bhāsissāmãti.' `Evaü bhante' {ti} kho te bhikkhu Bhagavato paccassosuü, Bhagavā etad avoca: 10 `Yāvakãva¤ ca bhikkhave bhikkhå na kammārāmā bhavissanti na kamma-ratā na kammārāmataü anuyuttā, #<[page 078]># %<78 MAHâ-PARINIBBANA-SUTTANTA. [D. xvi. 1. 7.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. `Yāvakãva¤ ca bhikkhave bhikkhå na bhassārāmā bhavissanti na bhassa-ratā na bhassārāmataü anuyuttā, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. `Yāvakãva¤ ca bhikkhave bhikkhå na niddārāmā bhavissanti na niddā-ratā na niddārāmataü anuyuttā, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. `Yāvakãva¤ ca bhikkhave bhikkhu na saīgaõikārāmā bhavissanti na saīgaõikā-ratā na saīgaõikārāmataü anuyuttā, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. `Yāvakãva¤ ca bhikkhave bhikkhå na pāpicchā bhavissanti na pāpikānaü icchānaü vasaü gatā, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. `Yāvakãva¤ ca bhikkhave bhikkhå na pāpa-mittā bhavissanti na pāpa-sahāyā na pāpa-sampavaīkā, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. `Yāvakãva¤ ca bhikkhave bhikkhå na oramattakena visesādhigamena antarā vosānaü āpajjissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. `Yāvakiva¤ ca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhåsu ņhassanti imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhå sandissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. 8. `Apare pi kho bhikkhave satta aparihāniye dhamme desessāmi, taü suõātha sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmãti.' `Evaü bhante' ti kho te bhikkhå Bhagavato paccassosuü, Bhagavā etad avoca: 2 `Yāvakãva¤ ca bhikkhave bhikkhå saddhā bhavissanti, hirimanā bhavissanti, ottāpã bhavissanti, bahussutā bhavissanti, #<[page 079]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ āraddha-viriyā bhavissanti, upaņņhita-satã bhavissanti, pa¤¤āvanto bhavissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. `Yāvakãva¤ ca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhåsu ņhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhå sandissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. 9 `Apare pi kho bhikkhave satta aparihāniye dhamme desessāmi, taü suõātha, {sādhukaü} manasikarotha, bhāsissāmãti.' `Evaü bhante' ti kho te bhikkhå Bhagavato paccassosuü, Bhagavā etad avoca: 3 `Yāvakãva¤ ca bhikkhave bhikkhå sati-sambojjhaīgaü bhāvessanti, dhammavicaya-sambojjhaīgaü bhāvessanti, viriya-sambojjhaīgaü bhāvessanti, pãti-sambojjhaīgaü bhāvessanti, passaddhi-sambojjhaīgaü bhāvessanti, samādhi-sambojjhaīgaü bhāvessanti, upekhā-sambojjhaīgaü bhāvessanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. `Yāvakãva¤ ca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhåsu ņhassanti imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhå sandissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. 10. `Apare pi kho bhikkhave satta aparihāniye dhamme desessāmi, taü suõātha sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmãti.' `Evaü bhante' ti kho te bhikkhå Bhagavato paccassosuü, Bhagavā etad avoca: 6 `Yāvakãva¤ ca bhikkhave bhikkhå anicca-sa¤¤aü bhāvessanti, anatta-sa¤¤aü bhāvessanti, asubha-sa¤¤aü bhāvessanti, ādãnava-sa¤¤aü bhāvessanti, pahāna-sa¤¤aü bhāvessanti, virāga-sa¤¤aü bhāvessanti, nirodha-sa¤¤aü bhāvessanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. #<[page 080]># %<80 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi.1.10.>% Yāvakãva¤ ca bhikkhave ime satta aparihāniyā dhammā bhikkhåsu ņhassanti, imesu ca sattasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhå sandissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. 11. `Cha bhikkhave aparihāniye dhamme desessāmi, taü suõātha sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmãti,' `Evaü bhante' ti kho te bhikkhå Bhagavato paccassosuü, Bhagavā etad avoca: `Yāvakãva¤ ca bhikkhave bhikkhå mettaü kāyakammaü paccupaņņhāpessanti sabrahmacārãsu āvã c' eva raho ca, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. `Yāvakãva¤ ca bhikkhave bhikkhå mettaü vacã-kammaü paccupaņņhāpessanti sabrahmacārãsu . . . pe . . . mettaü mano-kammaü paccupaņņhāpessanti sabrahmacārãsu āvã c' eva raho ca, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. `Yāvakãva¤ ca bhikkhave bhikkhå ye te lābhā dhammikā dhamma-laddhā antamaso patta-pariyāpanna-mattam pi tathāråpehi lābhehi appaņivibhatta-bhogã bhavissanti sãlavantehi sabrahmacārãhi sādhāraõa-bhogã, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. `Yāvakãva¤ ca bhikkhave bhikkhå yāni tāni sãlāni akhaõķāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni vi¤¤åpasatthāni aparāmaņņhāni samādhi-saüvattanikāni tathāråpesu sãlesu sãla-sāma¤¤a-gatā viharissanti sabrahmacārãhi āvã c' eva raho ca, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. `Yāvakãva¤ ca bhikkhave bhikkhå yā 'yaü diņņhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā-dukkhakkhayāya tathāråpāya diņņhiyā diņņhi-sāma¤¤a-gatā viharissanti sabrahmacārãhi āvã c' eva raho ca, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihāni. #<[page 081]># %% `Yāvakãva¤ ca bhikkhave ime cha aparihāniyā dhammā bhikkhåsu ņhassanti imesu ca chasu aparihāniyesu dhammesu bhikkhå sandissanti, vuddhi yeva bhikkhave bhikkhånaü pāņikaīkhā no parihānãti.' 12. Tatra sudaü Bhagavā Rājagahe viharanto Gijjhakåņe pabbate etad eva bahulaü bhikkhånaü dhammiü kathaü karoti: Iti sãlaü iti samādhi iti pa¤¤ā, sãlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaüso, samādhi-paribhāvitā pa¤¤ā mahapphalā hoti mahānisaüsā, pa¤¤ā-paribhāvitaü cittaü sammad eva āsavehi vimuccati, seyyathãdaü kāmāsavā bhavāsavā diņņhāsavā avijjāsavā ti. 13. Atha kho Bhagavā Rājagahe yathābhirantaü viharitvā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `âyām' ânanda yena Ambalaņņhikā ten' upasaükamissāmāti.' `Evaü bhante' ti kho āyasmā ânando Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saüghena saddhiü yena Ambalaņņhikā tad avasari. 14. Tatra sudaü Bhagavā Ambalaņņhikāyaü viharati Rājāgārake. Tatra pi sudaü Bhagavā Ambalaņņhikāyaü viharanto Rājāgārake etad eva bahulaü bhikkhånaü dhammiü kathaü karoti: Iti sãlaü iti samādhi iti pa¤¤ā, sãla-paribhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaüso, samādhi-paribhāvitā pa¤¤ā mahapphalā hoti mahānisaüsā, pa¤¤ā-paribhāvitaü cittaü sammad eva āsavehi vimuccati seyyathãdaü kāmāsavā bhavāsavā diņņhāsavā avijjāsavā ti. 15. Atha kho Bhagavā Ambalaņņhikāyaü yathābhirantaü viharitvā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `âyām' ânanda yena Nāëandā ten' upasaükamissāmāti.' `Evaü bhante' ti kho āyasmā ânando Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saüghena saddhiü yena Nāëandā tad avasari. Tatra sudaü Bhagavā Nāëandāyaü viharati Pāvārikambavane. 16. Atha kho āyasmā Sāriputto yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. #<[page 082]># %<82 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 1. 16.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ekamantaü nisinno kho āyasmā Sāriputto Bhagavantaü etad avoca: `Evaü-pasanno ahaü bhante Bhagavati na cāhu na ca bhavissati na c' etarahi vijjati a¤¤o samaõo vā brāhmaõo vā Bhagavatā bhiyyo 'bhi¤¤ataro yadidaü sambodhiyan' ti. `Uëārā kho te ayaü Sāriputta āsabhã vācā bhāsitā, ekaüso gahito sãha-nādo nadito: "Evaü-pasanno ahaü bhante Bhagavati na cāhu na ca bhavissati na c' etarahi vijjati a¤¤o samaõo vā brāhmaõo vā Bhagavatā bhiyyo 'bhi¤¤ataro yadidaü sambodhiyan" ti. Kin nu Sāriputta ye te ahesuü atãtam addhānaü arahanto sammāsambuddhā, sabbe te Bhagavanto cetasā ceto paricca viditā Evaü-sãlā te Bhagavanto ahesuü iti pi, evaüdhammā evaü-pa¤¤ā evaü-vihārã evaü-vimuttā te Bhagavanto ahesuü iti pãti?"' `No h' etaü bhante.' Kiü pana Sāriputta ye te bhavissanti anāgatam addhānaü arahanto sammā-sambuddhā, sabbe te Bhagavanto cetasā ceto paricca viditā "Evaü-sãlā te Bhagavanto bhavissanti iti pi, evaü-dhammā evaü-pa¤¤ā evaü-vihārã evaü-vimuttā te Bhagavanto bhavissanti iti pãti?"' `No h' etaü bhante.' `Kiü pana Sāriputta ahaü te etarahi arahaü sammāsambuddho cetasā ceto paricca vidito "Evaü-sãlo Bhagavā iti pi, evaü-dhammo evaü-pa¤¤o evaü-vihārã evaüvimutto Bhagavā iti pãti?"' `No h' etaü bhante.' `Etth' eva hi te Sāriputta atãtānāgata-paccuppannesu arahantesu sammā-sambuddhesu ceto-pariya-¤āõaü n' atthi. Atha ki¤ carahi te ayaü Sāriputta uëārā āsabhã vācā bhāsitā ekaüso gahito sãha-nādo nadito, #<[page 083]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ "Evaü-pasanno ahaü bhante Bhagavati na cāhu na ca bhavissati na c' etarahi vijjati a¤¤o samaõo vā brāhmaõo vā Bhagavatā bhiyyo 'bhi¤¤ataro yadidaü sambodhiyan" ti?' 17. `Na kho me bhante atãtānāgata-paccuppannesu arahantesu sammā-sambuddhesu ceto-pariya-¤āõaü atthi. Api ca dhammanvayo vidito. Seyyathā pi bhante ra¤¤o paccantimaü nagaraü daëhuddāpaü {daëha}-pākāratoraõaü eka-dvāraü, tatr' assa dovāriko paõķito viyatto medhāvã a¤¤ātānaü nivāretā ¤ātānaü pavesetā. So tassa nagarassa samantā anupariyāya pathaü anukkamamāno na passeyya pākāra-sandhiü vā pākāra-vivaraü vā antamaso biëāra-nissakkana-mattam pi. Tassa evam assa, ye kho keci oëārikā pāõā imaü nagaraü pavisanti vā nikkhamanti vā, sabbe te iminā va dvārena pavisanti vā nikkhamanti vā ti. Evam eva kho me bhante dhammanvayo vidito. Ye te bhante ahesuü atãtam addhānaü arahanto sammā-sambuddhā, sabbe te Bhagavanto pa¤ca nãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalãkaraõe catusu satipaņņhānesu supatiņņhita-cittā satta bojjhaīge yathābhåtaü bhāvetvā anuttaraü sammā-sambodhiü abhisambujjhiüsu. Ye pi te bhante bhavissanti anāgataü addhānaü arahanto sammā-sambuddhā, sabbe te Bhagavanto pa¤ca nãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalãkaraõe catusu satipaņņhānesu supatiņņhita-cittā satta bojjhaīge yathābhåtaü bhāvetvā anuttaraü sammāsambodhiü abhisambujjhissanti. Bhagavā pi bhante etarahi arahaü sammā-sambuddho pa¤ca nãvaraõe pahāya cetaso upakkilese pa¤¤āya dubbalãkaraõe catusu satipaņņhānesu supatiņņhita-citto satta bojjhaīge yathābhåtaü bhāvetvā anuttaraü sammā-sambodhiü abhisambuddho' ti. 18. Tatra pi sudaü Bhagavā Nāëandāyaü viharanto Pāvārikambavane etad eva bahulaü bhikkhånaü dhammiü kathaü karoti: #<[page 084]># %<84 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 1. 18.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Iti sãlaü iti samādhi iti pa¤¤ā, sãlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaüso, samādhi-paribhāvitā pa¤¤ā mahapphalā hoti mahānisaüsā, pa¤¤ā-paribhāvitaü cittaü sammad eva āsavehi vimuccati seyyathãdaü kāmāsavā bhavāsavā diņņhāsavā avijjāsavā ti. 19. Atha kho Bhagavā Nāëandāyaü yathābhirantaü viharitvā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `âyām' ânanda yena Pāņaligāmo ten' upasaükamissāmāti.' `Evaü bhante' ti kho āyasmā ânando Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saüghena saddhiü yena Pāņaligāmo tad avasari. 20. Assosuü kho {Pāņaligāmiyā} upāsakā `Bhagavā kira Pāņaligāmaü anuppatto' ti. Atha kho Pāņaligāmiyā upāsakā yena Bhagavā ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinnā kho Pāņaligāmiyā upāsakā Bhagavantaü etad avocuü: `Adhivāsetu no bhante Bhagavā āvasathāgāran' ti. Adhivāsesi Bhagavā tuõhã-bhāvena. 21. Atha kho Pāņaligāmiyā upāsakā Bhagavato adhivāsanaü viditvā, uņņhāy' āsanā, Bhagavantaü abhivādetvā, {padakkhiõaü} katvā, yena āvasathāgāraü ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā sabba-santhariü āvasathāgāraü santharitvā āsanāni pa¤¤āpetvā udaka-maõiü patiņņhāpetvā telappadãpaü āropetvā yena Bhagavā ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantam aņņhaüsu. Ekamantaü ņhitā kho Pāņaligāmiyā upāsakā Bhagavantaü etad avocuü: `Sabba-santhariü santhataü bhante āvasathāgāraü, āsanāni pa¤¤attāni, udaka-maõiko patiņņhāpito, telappadãpo āropito, yassa dāni bhante Bhagavā kālaü ma¤¤atãti.' #<[page 085]># %% 22. Atha kho Bhagavā nivāsetvā patta-cãvaraü ādāya saddhiü bhikkhu-saüghena yena āvasathāgāraü ten' upasaükami, upasaükamitvā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraü pavisitvā majjhimaü thambhaü nissāya puratthābhimukho nisãdi. Bhikkhu-saügho pi kho pāde pakkhāletvā āvasathāgāraü pavisitvā pacchimaü bhittiü nissāya puratthābhimukho nisãdi Bhagavantaü yeva purakkhatvā. Pāņaligāmiyā pi kho upāsakā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraü pavisitvā puratthimaü bhittiü nissāya pacchābhimukhā nisãdiüsu Bhagavantaü yeva purakkhatvā. 23. Atha kho Bhagavā Pāņaligāmiye upāsake āmantesi: `Pa¤c' ime gahapatayo ādãnavā dussãlassa sãla-vipattiyā. Katame pa¤ca? `Idha gahapatayo dussãlo sãla-vipanno pamādādhikaraõaü mahatiü bhoga-jāniü nigacchati. Ayaü paņhamo ādãnavo dussãlassa sãla-vipattiyā. `Puna ca paraü gahapatayo dussãlassa sãla-vipannassa pāpako kitti-saddo abbhuggacchati. Ayaü dutiyo ādãnavo dussãlassa sãla-vipattiyā. `Puna ca paraü gahapatayo dussãlo sãla-vipanno yaü yad eva parisaü upasaükamati, yadi khattiya-parisaü yadi brāhmaõa-parisaü yadi gahapati-parisaü yadi samaõa-{parisaü}, avisārado upasaükamati maīku-bhåto. Ayaü tatiyo ādãnavo dussãlassa sãla-vipattiyā. `Puna ca paraü gahapatayo dussãlo sãla-vipanno sammåëho kālaü karoti. Ayaü catuttho ādãnavo dussãlassa såla-vipattiyā. `Puna ca paraü gahapatayo dussãlo sãla-vipanno kāyassa bhedā param maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü uppajjati. Ayaü pa¤camo ādãnavo dussãlassa sãlavipattiyā. Ime kho gahapatayo pa¤ca ādãnavā dussãlassa sãla-vipattiyā. #<[page 086]># %<86 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 1. 24.>% 24. `Pa¤c' ime gahapatayo ānisaüsā sãlavato sãlasampadāya. Katame pa¤ca? `Idha gahapatayo sãlavā sãla-sampanno appamādādhikaraõaü mahantaü bhogakkhandhaü adhigacchati. Ayaü paņhamo ānisaüso sãlavato sãla-sampadāya. `Puna ca paraü gahapatayo sãlavato sãla-sampannassa kalyāõo kitti-saddo abbhuggacchati. Ayaü {dutiyo} ānisaüso sãlavato sãla-sampadāya. `Puna ca paraü gahapatayo sãlavā sãla-sampanno yaü yad eva parisaü upasaükamati, yadi khattiya-parisaü yadi brāhmaõa-parisaü yadi gahapati-parisaü yadi samaõa-parisaü, visārado upasaükamati amaīku-bhåto. Ayaü tatiyo ānisaüso sãlavato sãla-sampadāya. `Puna ca paraü gahapatayo sãlavā sãla-sampanno asammåëho kālaü karoti. Ayaü catuttho ānisaüso sãlavato sãla-sampadāya. `Puna ca paraü gahapatayo sãlavā sãla-sampanno kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjati. Ayaü pa¤camo ānisaüso sãlavato sãla-sampadāya. Ime kho gahapatayo pa¤ca ānisaüsā sãlavato sãlasampadāyāti.' Atha kho Bhagavā Pāņaligāmiye upāsake bahud eva rattiü dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā uyyojesi, `Abhikkantā kho gahapatayo ratti, yassa dāni kālaü ma¤¤athāti.' `Evam bhante' ti kho Pāņaligāmiyā upāsakā Bhagavato paņissutvā uņņhāy' āsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkamiüsu. Atha kho Bhagavā acirapakkantesu Pāņaligāmiyesu upāsakesu su¤¤āgāraü pāvisi. 26. Tena kho pana samayena Sunãdha-Vassakārā Magadha-mahāmattā Pāņaligāme nagaraü māpenti Vajjãnaü paņibāhāya. Tena kho pana samayena sambahulā devatāyo sahassass' eva Pāņaligāme vatthåni parigaõhanti. #<[page 087]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Yasmiü padese mahesakkhā devatā vatthåni parigaõhanti, mahesakkhānaü tattha ra¤¤aü rāja-mahāmattānaü cittāni namanti nivesanāni māpetuü. Yasmiü padese majjhimā devatā vatthåni parigaõhanti, majjhimānaü tattha ra¤¤aü rāja-mahāmattānaü cittāni namanti nivesanāni māpetuü. Yasmiü padese nãcā devatā vatthåni parigaõhanti, nãcānaü tattha ra¤¤aü rāja-mahāmattānaü cittāni namanti nivesanāni māpetuü. 27. Addasā kho Bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena tā devatāyo sahassass' eva Pāņaligāme vatthåni parigaõhantiyo. Atha kho Bhagavā rattiyā {paccåsa-}samayaü paccuņņhāya āyasmantaü ânandaü āmantesi: `Ko nu kho ânanda Pāņaligāme nagaraü māpetãti?' `Sunãdha-Vassakārā bhante Magadha-mahāmattā Pāņaligāme nagaraü māpenti Vajjãnaü paņibāhāyāti.' 28. `Seyyathā pi ânanda devehi Tāvatiüsehi saddhiü mantetvā, evam eva kho ânanda Sunãdha-Vassakārā Magadha-mahāmattā Pāņaligāme nagaraü māpenti Vajjãnaü paņibāhāya. Idhāhaü ânanda addasaü dibbena cakkhunā visuddhena atikkanta-mānusakena sambahulā devatāyo sahassass' eva Pāņaligāme vatthåni parigaõhantiyo. Yasmiü padese mahesakkhā devatā vatthåni parigaõhanti, mahesakkhānaü tattha ra¤¤aü rāja-mahāmattānaü cittāni namanti nivesanāni māpetuü. Yasmiü padese majjhimā devatā vatthåni parigaõhanti, majjhimānaü tattha ra¤¤aü rāja-mahāmattānaü cittāni namanti nivesanāni māpetuü. Yasmiü padese nãcā devatā vatthåni parigaõhanti, nãcānaü tattha ra¤¤aü rājamahāmattānaü cittāni namanti nivesanāni māpetuü. Yāvatā ânanda ariyaü āyatanaü yāvatā vaõippatho idaü agga-nagaraü bhavissati Pāņaliputtaü puņa-bhedanaü. #<[page 088]># %<88 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 1. 28.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Pāņaliputtassa kho ânanda tayo antarāyā bhavissanti, aggito vā udakato vā mithubhedā vā' ti. 29. Atha kho Sunãdha-Vassakārā Magadha-mahāmattā yena Bhagavā ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā Bhagavatā saddhiü sammodiüsu, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü aņņhaüsu. Ekamantaü ņhitā kho Sunãdha-Vassakārā Magadha-mahāmattā Bhagavantaü etad avocuü: `Adhivāsetu no bhavaü Gotamo ajjatanāya bhattaü saddhiü bhikkhu-saüghenāti.' Adhivāsesi Bhagavā tuõhã-bhāvena. 30. Atha kho Sunãdha-Vassakārā Magadha-mahāmattā Bhagavato adhivāsanaü viditvā yena sako āvasatho ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā sake āvasathe paõãtaü khādaniyaü bhojaniyaü {paņiyādāpetvā} Bhagavato kālaü ārocāpesuü `Kālo bho Gotama niņņhitaü bhattan ti.' 27. Atha kho Bhagavā pubbaõha-samayaü nivāsetvā patta-cãvaram ādāya saddhiü bhikkhu-saüghena yena Sunãdha-Vassakārānaü Magadha-mahāmattānaü āvasatho ten' upasaükami, upasaükamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Atha kho Sunãdha-Vassakārā Magadha-mahāmattā Buddha-pamukhaü bhikkhu-saüghaü paõãtena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappesuü sampavāresuü. Atha kho Sunãdha-Vassakārā Magadhamahāmattā Bhagavantaü bhuttāviü oõãta-patta-pāõiü a¤¤ataraü nãcaü āsanaü gahetvā ekamantaü nisãdiüsu. 31. Ekamantaü nisinne kho Sunãdha-Vassakāre Magadha-mahāmatte Bhagavā imāhi gāthāhi anumodi: Yasmiü padese kappeti vāsaü paõķita-jātiko Sãlavant' ettha bhojetvā sa¤¤ate brahmacārayo, Yā tattha devatā assu tāsaü dakkhiõam ādise, Tā påjitā påjayanti mānitā mānayanti naü. #<[page 089]># %% Tato naü anukampanti mātā puttaü va orasaü Devatānukampito poso sadā bhadrāni passatãti.' Atha kho Bhagavā Sunãdha-Vassakāre Magadha-mahāmatte imāhi gāthāhi anumoditvā uņņhāy' āsanā pakkāmi. 32. Tena kho pana samayena Sunãdha-Vassakārā Magadha-mahāmattā Bhagavantaü piņņhito piņņhito anubaddhā honti, `Yen' ajja samaõo Gotamo dvārena nikkhamissati taü Gotama-dvāraü nāma bhavissati, yena titthena Gaīgaü nadiü tarissati taü Gotamatitthaü bhavissatãti.' Atha kho Bhagavā yena dvārena nikkhami taü Gotama-dvāraü nāma ahosi. 33. Atha kho Bhagavā yena Gaīgā nadã ten' {upasaükami}. Tena kho pana samayena Gaīgā nadã pårā hoti samatittikā kākapeyyā. App ekacce manussā nāvaü pariyesanti app ekacce uëumpaü pariyesanti app ekacce kullaü bandhanti aparāparaü gantu-kāmā. Atha kho Bhagavā seyyathā pi nāma balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü pasāreyya pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya, evam evaü Gaīgāya nadiyā orima-tãre antarahito pārimatãre paccuņņhāsi saddhiü {bhikkhu-saüghena}. 34. Addasā kho Bhagavā te manusse app ekacce nāvaü pariyesante app ekacce uëumpaü pariyesante app ekacce kullaü bandhante aparāparaü gantu-kāme. Atha kho Bhagavā etam atthaü viditvā, tāyaü velāyaü imaü udānaü udānesi: `Ye taranti aõõavaü saraü setuü katvāna visajja pallalāni, Kullaü hi jano pabandhati, tiõõā medhāvino janā' ti. PAōHAMAKA-BHâöAVâRAũ. #<[page 090]># %<90 CHAPTER II.>% 2.1. Atha kho Bhagavā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `âyām' ânanda yena Koņigāmo ten' upasaükamissāmāti.' `Evaü bhante ti' kho āyasmā ânando Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saüghena saddhiü yena Koņigāmo tad avasari. Tatra sudaü Bhagavā {Koņigāme} viharati. 2. Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: `Catunnaü bhikkhave ariya-saccānaü ananubodhā appaņivedhā evam idaü dãgham addhānaü sandhāvitaü saüsaritaü mama¤ c' eva tumhāka¤ ca. Katamesaü catunnaü? Dukkhassa bhikkhave ariya-saccassa ananubodhā appaņivedhā evam idaü dãgham addhānaü sandhāvitaü saüsaritaü mama¤ c' eva tumhāka¤ ca. `Dukkha-samudayassa bhikkhave ariya-saccassa ananubodhā appaņivedhā evam idaü dãgham addhānaü sandhāvitaü saüsaritaü mama¤ c' eva tumhāka¤ ca. `Dukkha-nirodhassa bhikkhave ariya-saccassa . . . pe . . . Dukkha-nirodha-gāminiyā paņipadāya bhikkhave ariya-saccassa ananubodhā appaņivedhā evam idaü dãgham addhānaü sandhāvitaü saüsaritaü mama¤ c' eva tumhāka¤ ca. Tayidaü bhikkhave dukkhaü ariya-saccaü anubuddhaü paņividdhaü, dukkha-samudayaü ariyasaccaü anubuddhaü paņividdhaü, dukkha-nirodhaü ariya-saccaü anubuddhaü paņividdhaü, dukkha-nirodhagāminã paņipadā ariya-saccaü anubuddhaü paņividdhaü, ucchinnā bhava-taõhā, khãõā bhava-netti, n' atthi dāni punabbhavo' ti. 3. {Idam avoca} Bhagavā, idaü vatvā Sugato athāparaü etad avoca Satthā: `Catunnaü ariya-saccānaü yathābhåtaü adassanā Saüsitaü dãgham addhānaü tāsu tās' eva jātisu. #<[page 091]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tāni etāni diņņhāni bhava-netti samåhatā Ucchinnaü målaü dukkhassa n' atthi dāni punabbhavo' ti. 4. Tatra pi sudaü Bhagavā Koņigāme viharanto etad eva bahulaü bhikkhånaü dhammiü kathaü karoti: Iti sãlaü iti samādhi iti pa¤¤ā, sãla-paribhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaüso, samādhi-paribhāvitā pa¤¤ā mahapphalā hoti mahānisaüsā, pa¤¤ā-paribhāvitaü cittaü sammad eva āsavehi vimuccati seyyathãdaü kāmāsavā bhavāsavā diņņhāsavā avijjāsavā ti. 5. Atha kho Bhagavā Koņigāme yathābhirantaü viharitvā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `âyām' ânanda yena Nādikā ten' upasaükamissāmāti.' `Evaü bhante' ti kho āyasmā ânando Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saüghena saddhiü yena Nādikā tad avasari. Tatra sudaü Bhagavā Nādike viharati Gi¤jakāvasathe. 6. Atha kho āyasmā ânando yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca: `Sāëho nāma bhante bhikkhu Nādike kālakato, tassa kā gati ko abhisamparāyo? Nandā nāma bhante bhikkhunã Nādike kālakatā, tassā kā gati ko abhisamparāyo? #<[page 092]># %<92 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 2. 6.>% Sudatto nāma bhante upāsako Nādike kālakato, tassa kā gati ko abhisamparāyo? Sujātā nāma bhante upāsikā Nādike kālakatā, tassā kā gati ko abhisamparāyo? Kakudho nāma bhante upāsako Nādike kālakato, tassa kā gati ko abhisamparāyo? {Kāliīgo} nāma bhante upāsako . . . pe . . . Nikaņo nāma bhante upāsako . . . Kaņissabho nāma bhante upāsako . . . Tuņņho nāma bhante upāsako . . . Santuņņho nāma bhante upāsako . . . Bhaddo nāma bhante upāsako . . . Subhaddo nāma bhante upāsako Nādike kālakato, tassa kā gati ko abhisamparāyo' ti? 7. `Sāëho ânanda bhikkhu āsavānaü khayā anāsavaü ceto-vimuttiü pa¤¤ā-vimuttiü diņņhe 'va dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Nandā ânanda bhikkhunã pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātikā tattha-parinibbāyinã anāvattidhammā tasmā lokā. Sudatto {ânanda} upāsako tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā rāga-dosa-mohānaü tanuttā sakadāgāmã sakid eva imaü lokaü āgantvā dukkhass' antaü karissati. Sujātā ânanda upāsikā tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā sotāpannā avinipāta-dhannā niyatā sambodhi-parāyanā. Kakudho ânanda upāsako pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātiko tattha-parinibbāyã anāvatti-dhammo tasmā lokā. Kāliīgo ânanda upāsako . . . pe . . . Nikaņo ânanda upāsako . . . Kaņissabho ânanda upāsako . . . Tuņņho ânanda upāsako . . . Santuņņho ânanda upāsako . . . Bhaddo ânanda upāsako . . . Subhaddo ânanda upāsako pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātiko tattha-parinibbāyã anāvatti-dhammo tasmā lokā. #<[page 093]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Paro-pa¤¤āsa ânanda Nādike upāsakā kālakatā pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātikā tattha-parinibbāyino anāvatti-dhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti ânanda Nādike upāsakā kālakatā tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā rāga-dosa-mohānaü tanuttā sakadāgāmino sakid eva imaü lokaü āgantvā dukkhass' antaü karissanti. Sātirekāni ânanda pa¤casatāni Nādike upāsakā kālakatā tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā sotāpannā avinipātā-dhammā niyatā sambodhiparāyanā. 8. `Anacchariyaü kho pan' etaü ânanda yaü manussabhåto kālaü kareyya, tasmiü tasmiü ce kālakate Tathāgatam upasaükamitvā etam atthaü pucchissatha, vihesā v' esā ânanda Tathāgatassa. Tasmāt ih' ânanda Dhammādāsaü nāma dhamma-pariyāyaü desessāmi yena samannāgato ariya-sāvako ākaīkhamāno attanā va attānaü vyākareyya: "Khãõa-nirayo 'mhi khãõatiracchāna-yoniyo khãõa-petti-visayo khãõāpāya-duggativinipāto, sotāpanno 'ham asmi avinipāta-dhammo niyato sambodhi-parāyano" ti. 9. `Katamo ca so ânando Dhammādāso dhammapariyāyo yena samannāgato ariya-sāvako ākaīkhamāno attanā va attānaü vyākareyya "Khãõa-mirayo 'mhi khãõatiracchāna-yoniyo khãõa-petti-visayo khãõāpāya-duggativinipāto, sotāpanno 'ham asmi avinipāta-dhammo niyato sambodhi-parāyano" ti? Idh' ânanda ariya-sāvako Buddhe aveccappasādena samannāgato hoti: "Iti pi so Bhagavā arahaü sammā-sambuddho vijjā-caraõa-sampanno sugato loka-vidå anuttaro purisa-damma-sārathi satthā deva-manussānaü Buddho Bhagavā" ti. Dhamme aveccappasādena samannāgato hoti: "Svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiņņhiko akāliko ehi-passiko opanayiko paccattaü veditabbo vi¤¤åhãti." Saüghe aveccappasādena samannāgato hoti: "Supaņipanno Bhagavato sāvakasaügho, uju-paņipanno Bhagavato sāvaka-saügho, ¤āyapaņipanno Bhagavato sāvaka-saügho, #<[page 094]># %<94 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 2. 9.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ {sāmãci}-paņipanno Bhagavato sāvaka-saügho, yadidaü cattāri purisa-yugāni aņņha purisa-puggalā, esa Bhagavato sāvaka-saügho āhuneyyo pāhuõeyyo dakkhiõeyyo a¤jali-karaõãyo anuttaraü {pu¤¤a-kkhettaü} lokassāti." Ariya-kantehi sãlehi samannāgato hoti akhaõķehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi vi¤¤uppasatthehi aparāmaņņhehi samādhi-saüvattanikehi. `Ayaü kho so ânanda dhammādāso dhamma-pariyāyo yena samannāgato ariya-sāvako ākaīkhamāno attanā va attānaü vyākareyya "Khãõa-nirayo 'mhi, khãõa-tiracchānayoniyo, khãõa-petti-visayo, khãõāpāya-duggati-vinipāto, sotāpanno 'haü asmi avinipāta-dhammo niyato sambodhiparāyano"' ti. 10. Tatra sudaü Bhagavā Nādike viharanto Gi¤jakāvasathe etad eva bahulaü bhikkhånaü dhammiü kathaü karoti: Iti sãlaü iti samādhi iti pa¤¤ā . . . pe . . . seyyathãdaü kāmāsavā bhavāsavā diņņhāsavā avijjāsavā ti. 11. Atha kho Bhagavā Nādike yathābhirantaü viharitvā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `âyām' ânanda yena Vesāli ten' upasaükamissāmāti.' `Evaü bhante' ti kho āyasmā ânando Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saüghena saddhiü yena Vesāli tad avasari. Tatra sudaü Bhagavā Vesāliyaü viharati Ambapāli-vane. 12. Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: `Sato bhikkhave bhikkhu vihareyya sampajāno, ayaü vo amhākaü anusāsanã. `Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu sato hoti? Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaü vedanāsu #<[page 095]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ . . . pe . . . citte . . . pe . . . dhammesu dhammānupassã viharati, ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaü, evaü kho bhikkhave bhikkhu sato hoti. 13. `Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu sampajāno hoti? Idha bhikkhave bhikkhu abhikkante paņikkante sampajānakārã hoti, ālokite vilokite sampajāna-kārã hoti, sammi¤jite pasārite sampajāna-kārã hoti, saüghāņi-patta-cãvaradhāraõe sampajāna-kārã hoti, asite pãte khāyite sāyite sampajāna-kārã hoti, uccāra-passāva-kamme sampajānakārã hoti, gate ņhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuõhãbhāve sampajāna-kārã hoti. Evaü kho bhikkhave bhikkhu sampajāno hoti. Sato bhikkhave bhikkhu vihareyya sampajāno, ayaü vo amhākaü anusāsanã' ti. 14. Assosi kho Ambapālã gaõikā `Bhagavā kira Vesāliyaü anuppatto Vesāliyaü viharati mayhaü {ambavane}' ti. Atha kho Ambapālã gaõikā bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā, bhaddaü yānaü abhiråhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi Vesāliyā niyyāsi, yena sako ārāmo tena pāyāsi. Yāvatikā yānassa bhåmi yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikā va yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho Ambapāliü gaõikaü Bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaüsesi. Atha kho {Ambabāli}-gaõikā Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaüsitā Bhagavantaü etad avoca: `Adhivāsetu me bhante Bhagavā svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhu-saüghenāti.' Adhivāsesi Bhagavā tuõhã-bhāvena. Atha kho Amba{pāligaõikā} Bhagavato adhivāsanaü viditvā {uņņhāy'} āsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. 15. Assosuü kho Vesālikā Licchavã `Bhagavā kira Vesāliü anuppatto Vesāliyaü viharati Ambapāli-vane' ti. #<[page 096]># %<96 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 2. 15.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Atha kho te Licchavã bhaddāni bhaddāni yānāni yojāpetvā bhaddaü yānaü abhiråhitvā bhaddehi bhaddehi yānehi Vesāliyā niyyiüsu. Tatr' ekacce Licchavã nãlā honti nãla-vaõõā nãla-vatthā nãlālaīkārā, ekacce Licchavã pãtā honti pãta-vaõõā pãta-vatthā pãtālaīkārā, ekacce Licchavã lohitakā honti lohita-vaõõā lohita-vatthā lohitālaīkārā, ekacce Licchavã odātā honti odāta-vaõõā odātavatthā odātālaīkārā. 16. Atha kho {Ambapāli}gaõikā daharānaü daharānaü Licchavãnaü akkhena akkhaü cakkena cakkaü yugena yugaü paņivaņņesi. Atha kho Licchavã Ambapāliü gaõikaü etad avocuü: `Ki¤ je Ambapāli daharānaü daharānaü Licchavãnaü akkhena akkhaü cakkena cakkaü yugena yugaü paņivaņņesãti?' `Tathā hi pana me ayyaputtā Bhagavā nimantito svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhu-saüghenāti.' `Dehi je Ambapāli etaü bhattaü sata-sahassenāti.' `Sace pi me ayyaputta Vesāliü sāhāraü dassatha evaümahantaü bhattaü na dassāmãti.' Atha kho te Licchavã aīgulã poņhesuü, `Jit' amhā vata bho ambakāya, va¤cit' amhā vata bho ambakāyāti.' Atha kho te Licchavã yena Ambapāli-vanaü tena pāyiüsu. 17. Addasā kho Bhagavā te Licchavã dårato va āgacchante, disvā bhikkhå āmantesi: `Yesaü bhikkhave bhikkhånaü devā Tāvatiüsā adiņņhā, oloketha bhikkhave Licchavi-parisaü, avaloketha bhikkhave Licchavi-parisaü, #<[page 097]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ upasaüharatha bhikkhave Licchavi-parisaü Tāvatiüsa-parisan' ti. 18. Atha kho te Licchavã yāvatikā yānassa bhåmi yānena gantvā yānā paccorohitvā, pattikā va yena Bhagavā ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu. Ekamantaü nisinne kho te Licchavã Bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaüsesi. Atha kho te Licchavã Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaüsitā Bhagavantaü etad avocuü: `Adhivāsetu no bhante Bhagavā svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhu-saüghenāti.' 1 `Adhivutthaü kho me Licchavã svātanāya Ambapāligaõikāya bhattan' ti. Atha kho te Licchavã aīgulã poņhesuü: `Jit' amhā vata bho ambakāya, va¤cit' amhā vata bho ambakāyāti.' Atha kho te Licchavã Bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā uņņhāy' āsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkamiüsu. 19. Atha kho {Ambapāli}gaõikā tassā rattiyā accayena sake ārāme {paõãtaü} khādaniyaü bhojaniyaü paņiyādāpetvā Bhagavato kālaü ārocāpesi: `Kālo bhante niņņhitaü bhattan' ti. Atha kho Bhagavā pubbaõha-samayaü nivāsetvā patta-{cãvaraü} ādāya saddhiü bhikkhu-saüghena yena Ambapāli-gaõikāya parivesanā ten' upasaükami, upasaükamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Atha kho {Ambapāli} gaõikā Buddha-pamukhaü bhikkhu-saüghaü paõãtena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho {Ambapāli}gaõikā Bhagavantaü bhuttāviü oõãta-patta-pāõiü a¤¤ataraü nãcaü āsanaü gahetvā ekamantaü nisãdi. #<[page 098]># %<98 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 2. 19.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ekamantaü nisinnā kho Ambapāligaõikā Bhagavantaü etad avoca: `Imāhaü bhante ārāmaü Buddha-pamukhassa bhikkhu-saüghassa dammãti.' Paņiggahesi Bhagavā ārāmaü. Atha kho Bhagavā Ambapāli-gaõikaü dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā uņņhāy' āsanā pakkāmi. 20. Tatra pi sudaü Bhagavā Vesāliyaü viharanto Ambapāli-vane etad eva bahulaü bhikkhånaü dhammiü kathaü karoti: Iti sãlaü iti samādhi iti pa¤¤ā, sãlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaüso, samādhi-paribhāvitā pa¤¤ā mahapphalā hoti mahānisaüsā, pa¤¤ā-paribhāvitaü cittaü sammad eva āsavehi vimuccati seyyathãdaü kāmāsavā bhavāsavā diņņhāsavā avijjāsavā ti. 21. Atha kho Bhagavā Ambapāli-vane yathābhirantaü viharitvā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `âyām' ânanda yena Beluva-gāmako ten' upasaükamissāmāti.' `Evaü bhante' ti kho āyasmā ânando Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saüghena saddhiü yena Beluva-gāmako tad avasari. Tatra sudaü Bhagavā Beluva-gāmake viharati. 22. Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: `Etha tumhe bhikkhave, samantā Vesāliü yathāmittaü yathā-sandiņņhaü yathā-sambhattaü vassaü upetha, ahaü pana idh' eva Beluva-gāmake vassaü upagacchāmãti.' `Evaü bhante' ti kho te bhikkhå {Bhagavato} paņissutvā samantā Vesāliü yathā-mittaü yathā-sandiņņhaü yathāsambhattaü vassaü #<[page 099]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ {upaga¤chuü,} Bhagavā pana tatth' eva Beluva-gāmake vassaü upaga¤chi. 23. Atha kho Bhagavato vassåpagatassa kharo ābādho uppajji, bāëhā vedanā vattanti māraõantikā. Tā sudaü Bhagavā sato sampajāno adhivāseti aviha¤¤amāno. Atha kho Bhagavato etad ahosi: `Na kho me taü {paņiråpaü} yo 'haü anāmantetvā upaņņhāke anapaloketvā bhikkhu-saüghaü parinibbāyeyyaü. Yan {nånāhaü} imaü ābādhaü viriyena paņippaõāmetvā jãvita-saükhāraü adhiņņhāya vihareyyan' ti. Atha kho Bhagavā taü ābādhaü viriyena paņippaõāmetvā jãvita-saükhāraü adhiņņhāya vihāsi. Atha kho Bhagavato so ābādho paņippassambhi. 24. Atha kho Bhagavā gilānā vuņņhito acira-vuņņhito gela¤¤ā vihārā nikkhamma vihāra-pacchāyāyaü pa¤¤atte āsane nisãdi. Atha kho āyasmā ânando yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca: `Diņņhā me bhante Bhagavato phāsu, diņņhaü me bhante Bhagavato khamanãyaü. Api hi me bhante madhuraka-jāto viya kāyo, disā pi me na pakkhāyanti, dhammā pi maü na paņibhanti Bhagavato gela¤¤ena, api ca me bhante ahosi kācid eva assāsamattā, "na tāva Bhagavā parinibbāyissati na yāva Bhagavā bhikkhusaüghaü ārabbha ki¤cid eva udāharatãti."' #<[page 100]># %<100 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 2. 25.>% 25. `Kim pan' ânanda bhikkhu-saügho mayi paccāsiüsati? Desito ânanda mayā dhammo anantaraü abāhiram karitvā, na tatth' ânanda Tathāgatassa dhammesu ācariya-muņņhi. Yassa nåna ânanda evam assa "Ahaü bhikkhu-saüghaü pariharissāmãti" vā "Mam' uddesiko bhikkhu-saügho" ti vā, so nåna ânanda bhikkhu-saüghaü ārabbha ki¤cid eva udāhareyya. Tathāgatassa kho ânanda na evaü hoti "Ahaü bhikkhusaüghaü pariharissāmãti" vā "Mam' uddesiko bhikkhusaügho" ti vā. Kiü ânanda Tathāgato bhikkhusaüghaü ārabbha ki¤cid eva udāharissati? Ahaü kho pan' ânanda etarahi jiõõo vuddho mahallako addha-gato vayo anuppatto, asãtiko me vayo vattati. Seyyathā pi ânanda jara-sakaņaü vegha-missakena yāpeti, evam eva kho ânanda vegha-missakena ma¤¤e Tathāgatassa kāyo yāpeti. Yasmiü ânanda samaye Tathāgato sabbanimittānaü {amanasikārā} ekaccānaü vedanānaü nirodhā animittaü ceto-samādhiü upasampajja viharati, phāsukato ânanda tasmiü samaye Tathāgatassa kāyo hoti. 26. `Tasmāt ih' ânanda atta-dãpā viharatha atta-saraõā ana¤¤a-saraõā, dhamma-dãpā dhamma-saraõā ana¤¤asaraõā. Katha¤ c' ânanda bhikkhu atta-dãpo viharati atta-saraõo ana¤¤a-saraõo, dhamma-dãpo dhamma-saraõo ana¤¤a-saraõo? `Idh' ânanda bhikkhu kāye kāyānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaü, vedanāsu . . . pe . . . citte . . . pe . . ., dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaü, evaü kho ânanda bhikkhu atta-dãpo viharati atta-saraõo ana¤¤a-saraõo, dhammadãpo dhamma-saraõo ana¤¤a-saraõo. #<[page 101]># %% `Ye hi keci ânanda etarahi vā mamaü vā accayena atta-dãpā viharissanti atta-saraõā ana¤¤a-saraõā, dhammadãpā dhamma-saraõā ana¤¤a-saraõā, tamatagge me te ânanda bhikkhå bhavissanti ye keci sikkhā-kāmā' ti. Dutiyaka-Bhāõavāraü niņņhitaü. #<[page 102]># %<102 CHAPTER III.>% 3.1. Atha kho Bhagavā pubbaõha-samayaü nivāsetvā patta-cãvaram ādāya Vesāliü piõķāya pāvisi, Vesāliyaü piõķāya caritvā pacchābhattaü {piõķapāta}-paņikkanto āyasmantaü ânandaü āmantesi: `Gaõhāhi ânanda nisãdanaü. Yena Cāpālaü cetiyaü ten' upasaükamissāmi divā-vihārāyāti.' `Evaü bhante' ti kho āyasmā ânando Bhagavato paņissutvā nisãdanaü ādāya Bhagavantaü piņņhito piņņhito anubandhi. 2. Atha kho Bhagavā yena Cāpālaü cetiyaü ten' upasaükami, upasaükamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. âyasmā pi kho ânando Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho āyasmantaü ânandaü Bhagavā etad avoca: `Ramaõãyā ânanda Vesālã, ramaõãyaü Udenaü cetiyaü, ramaõãyaü Gotamakaü cetiyaü, ramaõãyaü Sattambakaü cetiyaü, ramaõãyaü Bahuputtaü cetiyaü, ramaõãyaü Sārandadaü cetiyaü, ramaõãyaü Cāpālaü cetiyaü. #<[page 103]># %% 3. `Yassa kassaci ânanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulã-katā yāni-katā vatthu-katā anuņņhitā paricitā susamāraddhā, so {ākaīkhamāno} kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā. Tathāgatassa kho ânanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulã-katā yāni-katā vatthu-katā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. So ākaīkhamāno ânanda Tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā' ti. 4. Evam pi kho āyasmā ânando Bhagavatā oëārike nimitte kayiramāne oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü, na Bhagavantaü yāci: `Tiņņhatu bhante Bhagavā kappaü, tiņņhatu Sugato kappaü bahujanahitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan' ti, yathā taü Mārena pariyuņņhita-citto. 5. Dutiyam pi kho Bhagavā . . . pe . . . Tatiyam pi kho Bhagavā āyasmantam ânandaü āmantesi: `Ramaõãyā ânanda Vesālã, ramaõãyaü Udenaü cetiyaü ramaõãyaü Gotamakaü cetiyaü, ramaõãyaü Sattambakaü cetiyaü, ramaõãyaü Bahuputtaü cetiyaü, ramaõãyaü Sārandadaü cetiyaü, ramaõãyaü Cāpālaü cetiyaü. `Yassa kassaci ânanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulã-katā yāni-katā vatthu-katā anuņņhitā paricitā susamāraddhā, so {ākaīkhamāno} kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā. Tathāgatassa kho ânanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulã-katā yāni-katā vatthu-katā anuņņhitā paricitā {susamāraddhā,} so {ākaīkhamāno} ânanda Tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā' ti. Evam pi kho āyasmā ânando Bhagavatā oëārike nimitte kayiramāne oëārike obhāse kayiramāne nāsakkhi paņivijjhituü, #<[page 104]># %<104 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 3. 5.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ na Bhagavantaü yāci: `Tiņņhatu bhante Bhagavā kappaü, tiņņhatu Sugato kappaü bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan' ti, yathā taü Mārena pariyuņņhitacitto. 6. Atha kho Bhagavā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `Gaccha tvaü ânanda, yassa dāni kālaü ma¤¤asãti.' `Evaü bhante' ti kho āyasmā ânando Bhagavato paņissutvā uņņhāy' āsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā avidåre a¤¤atarasmiü rukkha-måle nisãdi. 7. Atha kho Māro pāpimā acira-pakkante āyasmante ânande yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho Māro pāpimā Bhagavantaü etad avoca: `Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato. {Bhāsitā} kho pan' esā bhante Bhagavatā vācā: "Na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhå na sāvakā bhavissanti viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhamma-paņipannā sāmãci-paņipannā anudhamma-cārino, sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhissanti desessan{ti} pa¤¤āpessanti paņņhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni-karissanti, uppannaü parappavādaü saha dhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desessantãti." 8. `Etarahi kho pana bhante bhikkhå Bhagavato sāvakā viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhamma-paņipannā sāmãci-paņipannā anudhammacārino sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhanti desenti pa¤¤āpenti paņņhapenti vivaranti vibhajanti uttāni-karonti, #<[page 105]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ uppannaü parappavādaü saha dhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desenti. Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato. `Bhāsitā kho pan' esā bhante Bhagavatā vācā: "Na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinãtā . . . pe . . . yāva me upāsakā na sāvakā bhavissanti viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhamma-paņipannā sāmãci-paņipannā anudhamma-cārino, sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhissanti desessanti pa¤¤āpessanti paņņhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni-karissanti, uppannaü parappavādaü saha dhammena niggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desessantãti." Etarahi kho pana bhante upāsakā Bhagavato sāvakā viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhammapaņipannā sāmãci-paņipannā anudhamma-cārino sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhanti desenti pa¤¤āpenti paņņhapenti vivaranti vibhajanti uttāni-karonti, uppannaü parappavādaü saha dhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desenti. Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato. `Bhāsitā kho pan' esā bhante Bhagavatā vācā: "Na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinãtā vinãtā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhamma-paņipannā sāmãci-paņipannā anudhamma-cāriniyo, sakaü ācariyakaü uggahetvā {ācikkhissanti} desessanti pa¤¤āpessanti paņņhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni-karissanti, uppannaü parappavādaü saha dhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desessantãti." Etarahi kho pana bhante upāsikā Bhagavato sāvikā viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhammapaņipannā {sāmãci}-paņipannā anudhamma-cāriniyo, sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhanti desenti pa¤¤āpenti paņņhapenti vivaranti vibhajanti uttāni-karonti, #<[page 106]># %<106 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 3. 8.% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ uppannaü parappavādaü saha dhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desenti. Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato. `Bhāsitā kho pan' esā bhante Bhagavatā vācā: "Na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi yāva me idaü brahmacariyaü na iddha¤ c' eva bhavissati phãta¤ ca vitthārikaü bāhu-ja¤¤aü puthu-bhåtaü, yāvad eva manussehi suppakāsitan" ti. Etarahi kho pana bhante Bhagavato brahmacariyaü iddha¤ c' eva phãta¤ ca vitthārikaü bāhuja¤¤aü puthu-bhåtaü yāvad eva manussehi suppakāsitaü. Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato' ti. 9. Evaü vutte Bhagavā Māraü pāpimantaü etad avoca: `Appossukko tvaü pāpima hohi, na ciraü Tathāgatassa parinibbānaü bhavissati, ito tiõõaü māsānaü accayena Tathāgato parinibbāyissatãti.' 10. Atha kho Bhagavā Cāpāle cetiye sato sampajāno āyu-saükhāraü ossaji, ossaņņhe ca Bhagavato āyusaükhāre mahā-{bhåmi-cālo} ahosi bhiüsanako lomahaüsano, deva-dundubhiyo ca phaliüsu. Atha kho Bhagavā etam atthaü viditvā tāyaü velāyaü imam udānaü udānesi: #<[page 107]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `Tulam atula¤ ca sambhavaü bhava-saükhāram avassajã munã, Ajjhattarato samāhito abhida kavacam iv' atta-sambhavan' ti. 11. Atha kho āyasmato ânandassa etad ahosi: `Acchariyaü vata bho abbhutaü vata bho mahā vatāyaü bhåmicālo sumahā vatāyaü bhåmi-cālo bhiüsanako salomahaüso, deva-dundubhiyo ca phaliüsu. Ko nu kho hetu ko paccayo mahato bhåmi-cālassa pātubhāvāyāti?' 12. Atha kho āyasmā ânando yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca: `Acchariyaü bhante abbhutaü bhante mahā vatāyaü bhante bhåmi-cālo sumahā vatāyaü bhante bhåmi-cālo bhiüsanako saloma-haüso, deva-dundubhiyo ca phaliüsu. Ko nu kho bhante hetu ko paccayo mahato bhåmicālassa pātubhāvāyāti?' 13. `Aņņha kho ime ânanda hetå aņņha paccayā mahato bhåmi-cālassa pātubhāvāya. Katame aņņha? Ayaü ânanda mahā-paņhavã udake patiņņhitā, udakaü vāte patiņņhitaü, vāto ākāsaņņho hoti. So kho {ânanda} samayo yaü mahā-vātā vāyanti, mahā-vātā vāyantā udakaü kampenti, udakaü kampitaü paņhaviü kampeti. Ayaü paņhamo hetu paņhamo paccayo mahato bhåmi-cālassa pātubhāvāya. #<[page 108]># %<108 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 3. 13.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 14. `Puna ca paraü ânanda samaõo vā hoti brāhmaõo vā iddhimā cetovasippatto, devatā vā mahiddhikā mahānubhāvā, yassa parittā paņhavi-sa¤¤ā bhāvitā hoti appamāõā āpo-sa¤¤ā, so imaü paņhaviü kampeti saükampeti sampakampeti sampavedheti. Ayaü dutiyo hetu dutiyo paccayo mahato bhåmi-cālassa pātubhāvāya. 15. `Puna ca paraü ânanda yadā Bodhisatto Tusitā kāyā cavitvā sato sampajāno mātu-kucchiü okkamati, tadā 'yaü paņhavã kampati saükampati sampavedhati. Ayaü tatiyo hetu tatiyo paccayo mahato bhåmi-cālassa pātubhāvāya. 16. `Puna ca paraü ânanda yadā Bodhisatto sato sampajāno mātu-kucchismā nikkhamati, tadā 'yaü paņhavã kampati saükampati sampakampati sampavedhati. Ayaü catuttho hetu catuttho paccayo mahato bhåmi-cālassa pātubhāvāya. 17. `Puna ca paraü ânanda yadā Tathāgato anuttaraü sammā-sambodhiü abhisambujjhati, tadā 'yaü paņhavã kampati saükampati sampakampati sampavedhati. Ayaü pa¤camo hetu pa¤camo paccayo mahato bhåmi-cālassa pātubhāvāya. 18. `Puna ca paraü ânanda yadā Tathāgato anuttaraü dhamma-cakkaü pavatteti, tadā 'yaü paņhavã kampati saükampati sampakampati sampavedhati. Ayaü chaņņho hetu chaņņho paccayo mahato bhåmi-cālassa pātubhāvāya. 19. `Puna ca paraü ânanda yadā Tathāgato sato sampajāno āyu-saīkhāraü ossajjati, tadā 'yaü paņhavã kampati saükampati sampakampati sampavedhati. Ayaü sattamo hetu sattamo paccayo mahato bhåmi-cālassa pātubhāvāya. 20. `Puna ca paraü ânanda yadā Tathāgato anupādisesāya nibbāna-dhātuyā parinibbāyati, #<[page 109]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tadā 'yaü paņhavã kampati saükampati sampakampati sampavedhati. Ayaü aņņhamo hetu aņņhamo paccayo mahato bhåmi-cālassa pātubhāvāya. Ime kho ânanda aņņha hetå aņņha paccayā mahato bhåmi-cālassa pātubhāvāyāti. 21. `Aņņha kho imā ânanda parisā. Katamā aņņha? Khattiya-parisā brāhmaõa-parisā gahapati-parisā samaõaparisā Cātummahārājika-parisā Tāvatiüsa-parisā Māraparisā Brahma-parisā. 22. `Abhijānāmi kho panāhaü ânanda aneka-sataü khattiya-parisaü upasaükamitvā, tatra pi mayā sannisinna-pubba¤ c' eva sallapita-pubba¤ ca sākacchā ca samāpajjita-pubbā. Tattha yādisako tesaü vaõõo hoti tādisako mayhaü vaõõo hoti, yādisako tesaü saro hoti tādisako mayhaü saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi sampahaüsemi. Bhāsamāna¤ ca maü na jānanti "Ko nu kho ayaü bhāsati devo vā manusso vā" ti? Dhammiyā ca kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā antaradhāyāmi, antarahita¤ ca maü na jānanti "Ko nu kho ayaü antarahito devo vā manusso vā" ti? 23. `Abhijānāmi kho panāhaü ânanda aneka-sataü brāhmaõa-parisaü . . . pe . . . gahapati-parisaü samaõaparisaü . . . Cātummahārājika-parisaü . . . Tāvatiüsaparisaü . . . Māra-parisaü . . . Brahma-parisaü upasaükamitvā, tatra pi mayā sannisinna-pubba¤ c' eva sallapita-pubba¤ ca sākacchā ca samāpajjita-pubbā, tattha yādisako tesaü vaõõo hoti tādisako mayhaü vaõõo hoti, yādisako tesaü saro hoti tādisako mayhaü saro hoti, dhammiyā ca kathāya sandassemi samādapemi samuttejemi sampahaüsemi. Bhāsamāna¤ ca maü na jānanti "Ko nu kho ayaü bhāsati devo vā manusso vā" ti? #<[page 110]># %<110 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 3. 23.>% Dhammiyā ca kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā antaradhāyāmi, antarahita¤ ca maü na jānanti "Ko nu kho ayaü antarahito devo vā manusso vā" ti? Imā kho ânanda aņņha parisā. 24. `Aņņha kho imāni ânanda abhibhāyatanāni. Katamāni aņņha? 25. `Ajjhattaü råpa-sa¤¤ã eko bahiddhā-{råpāni} passati parittāni suvaõõa-dubbaõõāni, "Tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti" evaü-sa¤¤ã hoti, idaü paņhamaü abhibhāyatanaü. 26. `Ajjhattaü råpa-sa¤¤ã eko {bahiddhā-råpāni} passati appamāõāni suvaõõa-dubbaõõāni, "Tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti" evaü-sa¤¤ã hoti, idaü dutiyaü abhibhāyatanaü. 27. `Ajjhattaü aråpa-sa¤¤ã eko bahiddhā-råpāni passati parittāni suvaõõa-dubbaõõāni, "Tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti" evaü-sa¤¤ã hoti, idaü tatiyaü abhibhāyatanaü. 28. `Ajjhattaü aråpa-sa¤¤ã eko bahiddhā-råpāni passati appamāõāni suvaõõa-dubbaõõāni, "Tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti" evaü-sa¤¤ã hoti, idaü catutthaü abhibhāyatanaü. 29. `Ajjhattaü aråpa-sa¤¤ã eko bahiddhā-råpāni passati nãlāni nãla-vaõõāni nãla-nidassanāni nãla-nibhāsāni -seyyathā pi nāma ummā-pupphaü nãlaü nãla-vaõõaü nãla-nidassanaü nãla-nibhāsaü -- seyyathā vā pana taü vatthaü Bārāõaseyyakaü ubhato-bhāga-vimaņņhaü nãlaü nãla-vaõõaü nãla-nidassanaü nãla-nibhāsaü -- evam eva ajjhattaü aråpa-sa¤¤ã eko bahiddhā-råpāni passati nãlāni nãla-vaõõāni nãla-nidassanāni nãla-nibhāsāni, "Tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti" evaü-sa¤¤ã hoti, idaü pa¤camaü abhibhāyatanaü. #<[page 111]># %% 30. `Ajjhattaü aråpa-sa¤¤ã eko bahiddhā-råpāni passati pãtāni pãta-vaõõāni pãta-nidassanāni pãta-nibhāsāni -seyyathā pi nāma kaõikāra-pupphaü pãtaü pãta-vaõõaü pãta-nidassanaü pãta-nibhāsaü -- seyyathā vā pana taü vatthaü Bārāõaseyyakaü ubhato-bhāga-vimaņņhaü pãtaü pãta-vaõõaü pãta-nidassanaü pãta-nibhāsaü -- evam eva ajjhattaü aråpa-sa¤¤ã eko bahiddhā-råpāni passati pãtāni pãta-vaõõāni pãta-nidassanāni pãta-nibhāsāni, "Tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti" evaü-sa¤¤ã hoti, idaü chaņņhaü abhibhāyatanaü. 31. `Ajjhattaü aråpa-sa¤¤ã eko bahiddhā-råpāni passati lohitakāni lohitaka-vaõõāni lohitaka-nidassanāni lohitakanibhāsāni -- seyyathā pi nāma {bandhu-jãvaka}-pupphaü lohitakaü lohitaka-vaõõaü lohitaka-nidassanaü lohitaka-nibhāsaü -- seyyathā vā pana taü vatthaü Bārāõaseyyakaü ubhato-bhāga-vimaņņhaü lohitakaü lohitaka-vaõõaü lohitaka-nidassanaü lohitaka-nibhāsaü -- evam eva ajjhattaü aråpa-sa¤¤ã eko bahiddhā-råpāni passati lohitakāni lohitaka-vaõõāni lohitaka-nidassanāni lohitaka-nibhāsāni, "Tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti" evaü-sa¤¤ã hoti, idaü sattamaü abhibhāyatanaü. 32. `Ajjhattaü aråpa-sa¤¤ã eko bahiddhā-råpāni passati odātāni odāta-vaõõāni odāta-nidassanāni odāta-nibhāsāni -- seyyathā pi nāma osadhi-tārakā odātā odāta-vaõõā odāta-nidassanā odāta-nibhāsā -- seyyathā vā pana taü vatthaü Bārāõaseyyakaü ubhato-bhāga-vimaņņhaü odātaü odāta-vaõõaü odāta-nidassanaü odāta-nibhāsaü -evam eva ajjhattaü aråpa-sa¤¤ã eko bahiddhā-råpāni passati odātāni odāta-vaõõāni odāta-nidassanāni odātanibhāsāni, "Tāni abhibhuyya jānāmi passāmãti" evaüsa¤¤ã hoti, idaü aņņhamaü abhibhāyatanaü. Imāni kho ânanda aņņha abhibhāyatanāni. 33. `Aņņha kho ime ânanda vimokhā. Katame aņņha? `Råpã {råpāni} passati, ayaü paņhamo vimokho. #<[page 112]># %<112 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 3. 33.>% `Ajjhattaü aråpa-sa¤¤ã bahiddhā-råpāni passati, ayaü dutiyo vimokho. "`Subhan" t' eva adhimutto hoti, ayaü tatiyo vimokho. `Sabbaso råpa-sa¤¤ānaü samatikkamā paņigha-sa¤¤ānaü atthagamā, nānatta-sa¤¤ānaü amanasikārā, "Ananto ākāso" ti ākāsāna¤cāyatanaü upasampajja viharati, ayaü catuttho vimokho. `Sabbaso ākāsāna¤cāyatanaü samatikkamma "Anantaü vi¤¤ānan" ti vi¤¤āõa¤cāyatanaü upasampajja viharati, ayaü pa¤camo vimokho. `Sabbaso vi¤¤āõa¤cāyatanaü samatikkamma "N' atthi ki¤cãti" āki¤ca¤¤āyatanaü upasampajja viharati, ayaü chaņņho vimokho. `Sabbaso āki¤ca¤¤āyatanaü samatikkamma {n'eva-sa¤¤ā}{nāsa¤¤āyatanaü} upasampajja viharati, ayaü sattamo vimokho. `Sabbaso {n'eva-sa¤¤ā}-nāsa¤¤āyatanaü samatikkamma sa¤¤ā-vedayita-nirodhaü upasampajja viharati, ayaü aņņhamo vimokho. `Ime kho ânanda aņņha vimokhā. 34. `Ekaü idāhaü ânanda samayaü Uruvelāyaü viharāmi najjā Nera¤jarāya tãre Ajapāla-nigrodhe paņhamābhisambuddho. Atha kho ânanda Māro pāpimā yenāhaü ten' upasaükami, upasaükamitvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho ânanda Māro pāpimā maü etad avoca: "Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato" ti. 35. `Evaü vutte ahaü ânanda Māraü pāpimaü etad avocaü: "`Na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhå na sāvakā bhavissanti viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhamma-paņipannā sāmãci-paņipannā anudhamma-cārino, sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhissanti desessantã pa¤¤āpessanti paņņhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni-karissanti, #<[page 113]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ uppannaü parappavādaü saha dhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desessanti. "`Na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo na sāvikā bhavissanti viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhamma-paņipannā sāmãci-paņipannā anudhamma-cāriniyo, sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhissanti desessanti pa¤¤āpessanti paņņhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni-karissanti, uppannaü parappavādaü saha dhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desessanti. "`Na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi yāva me upāsakā na {sāvakā} bhavissanti viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhamma-paņipannā sāmãcipaņipannā anudhamma-cārino, sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhissanti desessanti pa¤¤āpessanti paņņhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni-karissanti, uppannaü parappavādaü saha dhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desessanti. "`Na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi yāva me upāsikā na sāvikā bhavissanti viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhamma-paņipannā sāmãci-paņipannā anudhamma-cāriniyo, sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhissanti desessanti pa¤¤āpessanti paņņhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni-karissanti, uppannaü parappavādaü saha dhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desessanti. "`Na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi yāva me idaü brahmacariyaü na iddha¤ c' eva bhavissati phãta¤ ca vitthārikaü bāhuja¤¤aü puthu-bhåtaü, yāvad eva manussehi suppakāsitan" ti. 36. `Idāni c' eva kho ânanda ajja Cāpāle cetiye Māro pāpimā yenāhaü ten' upasaükami, upasaükamitvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho ânanda Māro pāpimā maü etad avoca: "`Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato. Bhāsitā kho pan' esā bhante Bhagavatā vācā: `Na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhå na sāvakā bhavissanti viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhammadharā dhammānudhamma-paņipannā sāmãci-paņipannā anudhamma-cārino, #<[page 114]># %<114 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 3. 36.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhissanti desessanti pa¤¤āpessanti paņņhapessanti vivarissanti vibhajissanti uttāni-karissanti, uppannaü parappavādaü saha dhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desessantãti.' Etarahi kho pana bhante bhikkhå Bhagavato sāvakā viyattā vinãtā visāradā bahussutā dhamma-dharā dhammānudhammapaņipannā sāmãci-paņipannā anudhamma-cārino, sakaü ācariyakaü uggahetvā ācikkhanti desenti pa¤¤āpenti paņņhapenti vivaranti vibhajanti uttāni-karonti, uppannaü parappavādaü saha dhammena suniggahãtaü niggahetvā sappāņihāriyaü dhammaü desenti. Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato. Bhāsitā kho pan' esā bhante Bhagavatā vācā: `Na tāvāhaü pāpima parinibbāyissāmi yāva me bhikkhuniyo . . . pe . . . yāva me upāsakā . . . yāva me upāsikā . . . yāva me idaü brahmacariyaü na iddha¤ c' eva bhavissati phãta¤ ca vitthārikaü bāhuja¤¤aü puthu-bhåtaü, yāvad eva manussehi suppakāsitan' ti. Etarahi kho pana bhante Bhagavato brahmacariyaü iddha¤ c' eva phãta¤ ca vitthārikaü bāhuja¤¤aü puthu-bhåtaü, yāvad eva manussehi suppakāsitaü. Parinibbātu dāni bhante Bhagavā, parinibbātu Sugato, parinibbāna-kālo dāni bhante Bhagavato" ti. 37. `Evaü vutte ahaü ânanda Māraü pāpimantaü etad avocaü: "Appossukko tvaü pāpima hohi, na ciraü Tathāgatassa parinibbānaü bhavissati, ito tiõõaü māsānaü accayena Tathāgato parinibbāyissatãti." `Idān' eva kho ânanda ajja Cāpāle cetiye Tathāgatena satena sampajānena āyu-saīkhāro ossaņņho' ti. #<[page 115]># %% 38. Evaü vutte āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca: `Tiņņhatu bhante Bhagavā kappaü, tiņņhatu Sugato kappaü, bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan' ti. `Alaü dāni ânanda, mā Tathāgataü yāci, akālo dāni ânanda Tathāgataü yācanāyāti.' 39. Dutiyam pi kho āyasmā ânando . . . pe . . . Tatiyam pi kho āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca: `Tiņņhatu bhante Bhagavā kappaü, tiņņhatu Sugato kappaü, bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan' ti. `Saddahasi tvaü ânanda Tathāgatassa bodhin' ti? `Evam bhante.' `Atha ki¤ carahi tvaü ânanda Tathāgataü yāva-{tati}yakaü abhinippãëesãti' ? 40. `Sammukhā me taü bhante Bhagavato sutaü sammukhā paņiggahãtaü: "Yassa kassaci ânanda cattāro {iddhipādā} bhāvitā bahulã-katā yāni-katā vatthu-katā anuņņhitā paricitā susamāraddhā, so ākaīkhamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā. Tathāgatassa kho ânanda cattāro iddhipādā . . . pe . . . kappāvasesaü vā ti."' `Saddahasi tvaü ânandāti?' `Evaü bhante.' `Tasmāt ih' ânanda tuyh' ev' etaü dukkataü, tuyh' ev' etaü aparaddhaü, yaü tvaü Tathāgatena evaü oëārike nimitte kayiramāne, oëārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paņivijjhituü, na Tathāgataü yāci: "Tiņņhatu Bhagavākappaü, tiņņhatu Sugato {kappaü}, bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti. {Sace} tvaü ânanda Tathāgataü yāceyyāsi, dve va te vācā Tathāgato paņikkhipeyya, atha tatiyakaü adhivāseyya. Tasmāt ih' ânanda tuyh' ev' etaü dukkataü, tuyh' ev' etaü aparaddhaü. 41. `Ekam idāhaü ânanda samayaü Rājagahe viharāmi Gijjha-kåņe pabbate. Tatrāpi kho tāhaü ânanda āmantesiü: #<[page 116]># %<116 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 3. 41.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ "Ramaõãyaü ânanda Rājagahaü, ramaõãyo Gijjha-kåņo pabbato. Yassa kassaci ânanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulã-katā yāni-katā vatthu-katā anuņņhitā paricitā susamāraddhā, so ākaīkhamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā. Tathāgatassa kho ânanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulã-katā yāni-katā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. âkaīkhamāno ânanda Tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā" ti. Evam pi kho tvaü ânanda Tathāgatena oëārike nimitte kayiramāne, oëārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paņivijjhituü, na Tathāgataü yāci: "Tiņņhatu Bhagavā kappaü, tiņņhatu Sugato kappaü, bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti. Sace tvaü ânanda Tathāgataü yāceyyāsi, dve va te vācā Tathāgato paņikkhipeyya, atha tatiyakaü adhivāseyya. Tasmāt ih' ânanda tuyh' ev' etaü dukkataü, tuyh' ev' etaü aparaddhaü. 42. `Ekam idāhaü ânanda {samayaü tatth'} eva Rājagahe viharāmi Nigrodhārāme . . . pe . . . tatth' eva Rājagahe viharāmi Cora-papāte . . . tatth' eva Rājagahe viharāmi Vebhāra-passe Sattapaõõiguhāyaü . . . . tatth' eva Rājagahe viharāmi Isigilipasse Kāëa-silāyaü . . . . tatth' eva Rajagahe viharāmi Sãta-vane Sappasoõķika-pabbhāre . . . . tatth' eva Rājagahe viharāmi Tapodārāme . . . . tatth' eva Rājagahe viharāmi Veëuvane Kalandaka-nivāpe . . . . tatth' eva Rājagahe viharāmi Jãvakambavane . . . . tatth' eva Rājagahe viharāmi Maddakucchismiü migadāye. 43. `Tatrāpi kho tāhaü ânanda āmantesiü: "Ramaõãyaü ânanda Rājagahaü, ramaõãyo Gijjha-kåņo pabbato, ramaõãyo Gotama-nigrodho, ramaõãyo Cora-papāto, ramaõãyā Vebhāra-passe Sattapaõõi-guhā, ramaõãyā Isigili-passe Kāëa-silā, ramaõãyo Sãta-vane Sappasoõķikapabbhāro, #<[page 117]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ramaõãyo Tapodārāmo, ramaõãyo {Veëuvane} Kalandaka-nivāpo, ramaõãyo Jãvakambavanaü, ramaõãyo Maddakucchismiü migadāyo. 44. "`Yassa kassaci ânanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulã-katā yāni-katā vatthu-katā anuņņhitā paricitā susamāraddhā, so ākaīkhamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā. Tathāgatassa kho ânanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulã-katā yāni-katā vatthu-katā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. âkaīkhamāno ânanda Tathāgato kappaü vā {tiņņheyya} kappāvasesaü vā" ti. Evam pi kho tvaü ânanda Tathāgatena oëārike nimitte kayiramāne, oëārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paņivijjhituü, na Tathāgataü yāci: "Tiņņhatu Bhagavā kappaü, tiņņhatu Sugato kappaü, bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti. Sace tvaü ânanda Tathāgataü yāceyyāsi, dve va te vācā Tathāgato paņikkhipeyya, atha tatiyakaü adhivāseyya. Tasmāt ih' ânanda tuyh' ev' etaü dukkataü, tuyh' ev' etaü aparaddhaü. 45. `Ekam idāhaü ânanda samayaü idh' eva Vesāliyaü viharāmi Udene cetiye. Tatrāpi kho tāhaü ânanda āmantesiü: "Ramaõãyā ânanda Vesālã, ramaõãyaü Udenaü cetiyaü. Yassa kassaci ânanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulã-katā yāni-katā vatthu-katā anuņņhitā paricitā susamāraddhā, so ākaīkhamāno kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā. Tathāgatassa kho ânanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulã-katā yāni-katā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. âkaīkhamāno ânanda Tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā" ti. Evam pi kho tvaü ânanda Tathāgatena oëārike nimitte kayiramāne, oëārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paņivijjhituü, na Tathāgataü yāci: "Tiņņhatu Bhagavā kappaü, tiņņhatu Sugato kappaü, bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti. Sace tvaü ânanda Tathāgataü {yāceyyāsi}, dve va te vācā Tathāgato {paņikkhippeyya}, atha tatiyakaü adhivāseyya. Tasmāt ih' ânanda tuyh' ev' etaü dukkataü, tuyh' ev' etaü aparaddhaü. #<[page 118]># %<118 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 3. 46>% 46. `Ekam idāhaü ânanda samayaü idh' eva Vesāliyaü viharāmi Gotamake cetiye . . . . pe . . . . idh' eva Vesāliyaü viharāmi Sattamba-cetiye . . . . idh' eva Vesāliyaü viharāmi Bahuputte cetiye . . . . idh' eva Vesāliyaü viharāmi Sārandade cetiye. . . . 47. `Idān' eva kho tāhaü ânanda ajja Cāpāle cetiye āmantesiü: "Ramaõãyā ânanda Vesālã, ramaõãyaü Udenaü cetiyaü, ramaõãyaü Gotamakaü cetiyaü, ramaõãyaü Sattambaü cetiyaü, ramaõãyaü Bahuputtaü cetiyaü, ramaõãyaü Sārandadaü cetiyaü, ramaõãyaü Cāpālaü cetiyaü. Yassa kassaci ânanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulã-katā yāni-katā vatthu-katā anuņņhitā paricitā susamāraddhā, so ākaīkhamāno kappam. vā tiņņheyya kappāvasesaü vā. Tathāgatassa kho ânanda cattāro iddhipādā bhāvitā bahulã-katā yāni-katā vatthukatā anuņņhitā paricitā susamāraddhā. âkaīkhamāno ânanda Tathāgato kappaü vā tiņņheyya kappāvasesaü vā" ti. Evam pi kho tvaü ânanda Tathāgatena oëārike nimitte kayiramāne, oëārike obhāse kayiramāne, nāsakkhi paņivijjhituü, na Tathāgataü yāci: "Tiņņhatu Bhagavā kappaü, tiņņhatu Sugato kappaü, bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti. Sace tvaü ânanda Tathāgataü yāceyyāsi, dve va te vācā Tathāgato paņikkhipeyya, atha tatiyakaü adhivāseyya. Tasmāt ih' ânanda tuyh' ev' etaü dukkataü, tuyh' ev' etaü aparaddhaü. 48. `Na nu evaü ânanda mayā paņigacc' eva akkhātaü, sabbeh' eva piyehi manāpehi nānā-bhāvo vinā-bhāvo a¤¤athā-bhāvo? Taü kut' ettha ânanda labbhā? Yaü taü jātaü bhåtaü saīkhataü paloka-dhammaü taü vata mā palujjãti n' etaü ņhānam vijjati. Yaü kho pan' etaü ânanda Tathāgatena cattaü vantaü muttaü pahãnaü paņinissaņņhaü, ossaņņho āyu-saīkhāro. Ekaüsena vācā Tathāgatena bhāsitā: "Na ciraü Tathāgatassa parinibbānaü bhavissati, #<[page 119]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ito tiõõaü māsānaü accayena Tathāgato parinibbāyissatãti." Taü vacanaü Tathāgato jãvita-hetu puna paccāvamissatãti, n' etaü ņhānaü vijjati. `âyām' ânanda yena Mahā-vanaü {Kåņāgāra-sālā} ten' upasaükamissāmāti.' `Evaü bhante' ti kho āyasmā ânando Bhagavato paccassosi. 49. Atha kho Bhagavā āyasmatā ânandena saddhiü yena Mahā-vanaü Kåņāgāra-sālā ten' upasaükami. Upasaükamitvā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `Gaccha tvaü ânanda, yāvatikā bhikkhå Vesāliü upanissāya viharanti, te sabbe upaņņhāna-sālāyaü sannipātehãti.' `Evaü bhante' ti kho āyasmā ânando Bhagavato paņissutvā, yāvatikā bhikkhå Vesāliü upanissāya viharanti, te sabbe upaņņhāna-sālāyaü sannipātetvā, yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca: `Sannipatito bhante bhikkhu-saügho. Yassa dāni bhante Bhagavā kālaü ma¤¤atãti.' 50. Atha kho Bhagavā yena upaņņhāna-sālā ten' upasaükami, upasaükamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi. Nisajja kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: `Tasmāt iha bhikkhave ye vo mayā dhammā abhi¤¤āya desitā, te vo sādhukaü uggahetvā āsevitabbā bhāvetabbā bahulã-kātabbā, yathayidaü brahmacariyaü addhaniyaü assa ciraņņhitikaü, tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü. Katame ca te bhikkhave dhammā mayā abhi¤¤āya desitā, ye vo sādhukaü uggahetvā āsevitabbā bhāvetabbā bahulã-kātabbā yathayidaü brahmacariyaü addhaniyaü assa ciraņņhitikaü, #<[page 120]># %<120 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 3. 51.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü? Seyyathãdaü cattāro satipaņņhānā, cattāro {samma-ppadhāna}, cattāro iddhipādā, pa¤c' indriyāni, pa¤ca balāni, satta bojjhaīgā, ariyo aņņhaīgiko maggo. Ime kho bhikkhave dhammā mayā abhi¤¤āya desitā,te vo sādhukaü uggahetvā āsevitabbā bhāvetabbā bahulã-kātabbā yathayidaü brahmacariyaü addhaniyaü assa ciraņņhitikaü, tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan' ti. 51. Atha kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: `Handa dāni bhikkhave āmantayāmi vo, vaya-dhammā saīkhārā, appamādena sampādetha, na ciraü Tathāgatassa parinibbānaü bhavissati, ito tiõõaü māsānaü accayena Tathāgato parinibbāyissatãti.' Idam avoca Bhagavā, idaü vatvā Sugato athāparaü etad avoca Satthā: `Paripakko vayo mayhaü, parittaü mama jãvitaü, Pahāya vo gamissāmi, katam me saraõam attano, Appamattā satãmanto susãlā hotha bhikkhavo Susamāhita-saükappā sacittam anurakkhatha. #<[page 121]># %% Yo imasmiü dhamma-vinaye appamatto vihessati Pahāya jāti-saüsāraü dukkhass' antaü karissatãti.' Tatiyaka-Bhāõavāraü Niņņhitaü. #<[page 122]># %<122 CHAPTER IV.>% 4.1. Atha kho Bhagavā pubbaõha-samayaü nivāsetvā patta-cãvaram ādāya Vesāliü piõķāya pāvisi, Vesāliyaü piõķāya caritvā pacchā-bhattaü piõķapāta-paņikkanto nāgāpalokitaü Vesālim apaloketvā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `Idaü pacchimakaü ânanda Tathāgatassa Vesālidassanaü bhavissati, āyām' ânanda yena Bhaõķagāmo ten' upasaükamissāmāti.' `Evaü bhante' ti kho āyasmā ânando Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saüghena saddhiü yena Bhaõķagāmo tad avasari. Tatra sudaü Bhagavā Bhaõķagāme viharati. 2. Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: `Catunnaü bhikkhave dhammānaü ananubodhā appaņivedhā evam idaü dãgham addhānaü sandhāvitaü saüsaritaü mama¤ c' eva tumhāka¤ ca: katamesaü catunnaü? Ariyassa bhikkhave sãlassa ananubodhā appaņivedhā evam idaü dãgham addhānaü sandhāvitaü saüsaritaü mama¤ c' eva tumhāka¤ ca. Ariyassa bhikkhave samādhissa ananubodhā appaņivedhā evam idaü dãgham addhānaü sandhāvitaü saüsaritaü mama¤ c' eva tumhāka¤ ca. Ariyāya bhikkhave pa¤¤āya ananubodhā appaņivedhā evam idaü dãgham addhānaü sandhāvitaü saüsaritaü mama¤ c' eva tumhāka¤ ca. Ariyāya bhikkhave vimuttiyā ananubodhā appaņivedhā evam idaü dãgham addhānaü sandhāvitaü saüsaritaü mama¤ c' eva tumhāka¤ ca. Tayidaü bhikkhave ariyaü sãlam anubuddhaü paņividdhaü, #<[page 123]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ariyo samādhi anubuddho paņividdho, ariyā pa¤¤ā anubuddhā paņividdhā, ariyā vimutti anubuddhā paņividdhā, ucchinnā bhava-taõhā khãõā bhava-netti, n' atthi dāni punabbhavo' ti. 3. Idam avoca Bhagavā, idaü vatvā Sugato athāparaü etad avoca Satthā: `Sãlaü samādhi pa¤¤ā ca vimutti ca anuttarā, Anubuddhā ime dhammā Gotamena yasassinā. Iti Buddho abhi¤¤āya dhammam akkhāsi bhikkhunaü, Dukkhass' anta-karo Satthā cakkhumā parinibbuto' ti. 4. Tatrāpi sudaü Bhagavā Bhaõķagāme viharanto etad eva bahulaü bhikkhånaü dhammiü kathaü karoti: Iti sãlaü iti samādhi iti pa¤¤ā, sãla-paribhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaüso, samādhi-paribhāvitā pa¤¤ā mahapphalā hoti mahānisaüsā, pa¤¤ā-paribhāvitaü cittaü sammad eva āsavehi vimuccati, seyyathãdaü kāmāsavā bhavāsavā diņņhāsavā avijjāsavā ti. 5. Atha kho Bhagavā Bhaõķagāme yathābhirantaü viharitvā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `âyām' ânanda yena {Hatthi-gāmo} . . . pe . . . Ambagāmo . . . Jambugāmo . . . yena Bhoganagaraü ten' upasaükamissāmāti.' 6. `Evaü bhante' ti kho āyasmā ânando Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saüghena saddhiü yena Bhoganagaraü tad avasari. 7. Tatra sudaü Bhagavā Bhoganagare viharati ânande cetiye. Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: 4 `Cattāro 'me bhikkhave mahā-padese desessāmi, taü suõātha sādhukaü manasi-karotha bhāsissāmãti.' #<[page 124]># %<124 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 4. 7.>% `Evaü bhante' ti kho te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca: 8. `Idha bhikkhave bhikkhu evaü vadeyya: "Sammukhā me taü āvuso Bhagavato sutaü sammukhā paņiggahãtaü, ayaü Dhammo ayaü Vinayo idaü Satthu sāsanan" ti, tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaü n' eva abhinanditabbaü na paņikkositabbaü. Anabhinanditvā appaņikkositvā tāni pada-vya¤janāni sādhukaü uggahetvā Sutte otāretabbāni Vinaye sandassetabbāni. Tāni ce Sutte otāriyamānāni Vinaye sandassiyamānāni na c' eva Sutte otaranti na Vinaye sandissanti, niņņham ettha gantabbaü: "Addhā idaü na c' eva tassa Bhagavato vacanaü, imassa ca bhikkhuno duggahãtan" ti, iti h' etaü bhikkhave chaķķeyyātha. Tāni ce Sutte otāriyamānāni Vinaye sandassiyamānāni Sutte c' eva otaranti Vinaye ca sandissanti, niņņham ettha gantabbaü: "Addhā idaü tassa Bhagavato vacanaü imassa ca bhikkhuno suggahãtan" ti. Idaü bhikkhave paņhamaü mahā-padesaü dhāreyyātha. 9. `Idha pana bhikkhave bhikkhu evaü vadeyya: "Amukasmiü nāma āvāse saügho viharati satthero sapāmokkho. Tassa me saüghassa sammukhā sutaü sammukhā paņiggahãtaü, ayaü Dhammo ayaü Vinayo idaü Satthu sāsanan" ti, tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaü n' eva abhinanditabbaü na paņikkositabbaü. Anabhinanditvā appaņikkositvā tāni pada-vya¤janāni sādhukaü uggahetvā Sutte otāretabbāni Vinaye sandassetabbāni. Tāni ce Sutte otāriyamānāni Vinaye sandassiyamānāni {na} c' eva Sutte otaranti na Vinaye sandissanti, niņņham ettha gantabbaü: "Addhā idaü na c' eva tassa Bhagavato vacanaü, tassa ca saüghassa duggahãtan" ti, iti h' etaü bhikkhave chaķķeyyātha. Tāni ce Sutte otāriyamānāni Vinaye sandissayamānāni Sutte c' eva otaranti Vinaye ca sandissanti, niņņham ettha gantabbaü: #<[page 125]># %% "Addhā idaü tassa Bhagavato vacanaü, tassa ca saüghassa suggahãtan" ti. Idaü bhikkhave dutiyaü mahā-padesaü dhāreyyātha. 10. `Idha pana bhikkhave bhikkhu evaü vadeyya: "Amukasmiü nāma āvāse sambahulā therā bhikkhå viharanti bahussutā āgatāgamā dhamma-dharā vinayadharā mātikā-dharā. Tesaü me therānaü sammukhā sutaü sammukhā paņiggahãtaü, ayaü Dhammo ayaü Vinayo ayaü Satthu sāsanan" ti, tassa bhikkhave bhikkhuno bhāsitaü n' eva abhinanditabbaü na paņikkositabbaü. Anabhinanditvā appaņikkositvā tāni padavya¤janāni sādhukaü uggahetvā Sutte otāretabbāni Vinaye sandassetabbāni. Tāni ce Sutte otāriyamānāni Vinaye sandassiyamānāni na c' eva Sutte otaranti na Vinaye sandissanti, niņņham ettha gantabbaü: "Addhā idaü na c' eva tassa Bhagavato vacanaü, tesa¤ ca therānaü duggahãtan" ti, iti h' etaü bhikkhave chaķ{ķeyyātha}. Tāni ce Sutte otāriyamānāni Vinaye sandassiyamānāni Sutte c' eva otaranti Vinaye ca sandissanti, niņņham ettha gantabbaü: "Addhā idaü tassa Bhagavato vacanaü, tesa¤ ca therānaü suggahãtan" ti. Idaü bhikkhave tatiyaü mahā-padesaü dhāreyyātha. 11. Idha pana bhikkhave bhikkhu evaü vadeyya: "Amukasmiü nāma āvāse eko thero bhikkhu viharati bahussuto āgatāgamo dhamma-dharo vinaya-dharo mātikā-dharo. Tassa me therassa sammukhā sutaü sammukhā paņiggahãtaü, ayaü Dhammo ayaü Vinayo idaü Satthu sāsanan" ti, tassa bhikkhave {bhikkhuno} bhāsitaü n' eva abhinanditabbaü na paņikkositabbaü. Anabhinanditvā appaņikositvā tāni pada-vya¤janāni sādhukaü uggahetvā Sutte otāretabbāni Vinaye sandassetabbāni. Tāni ce Sutte otāriyamānāni Vinaye sandassiyamānāni na c' eva Sutte otaranti na Vinaye sandissanti, niņņham ettha gantabbaü: "Addhā idaü na c' eva tassa Bhagavato vacanaü, tassa ca therassa duggahãtan" ti, iti h' etaü bhikkhave chaķķeyyātha. Tāni ce Sutte otāriyamānāni Vinaye sandassiyamānāni Sutte c' eva otaranti Vinaye ca sandissanti, niņņham ettha gantabbaü: #<[page 126]># %<126 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 4. 11.>% "Addhā idaü tassa Bhagavato vacanaü, tassa ca therassa suggahãtan" ti. Idaü bhikkhave {catutthaü} mahāpadesaü dhāreyyāthāti. `Ime kho bhikkhave cattāro mahā-padese dhāreyyāthāti.' 12. Tatra pi sudaü Bhagavā Bhoganagare viharanto ânande cetiye etad eva bahulaü bhikkhånaü dhammiü kathaü karoti: Iti sãlaü iti samādhi iti pa¤¤ā, sãlaparibhāvito samādhi mahapphalo hoti mahānisaüso, samādhi-paribhāvitā pa¤¤ā mahapphalā hoti mahānisaüsā, pa¤¤ā-paribhāvitaü cittaü sammad eva āsavehi vimuccati, seyyathãdaü kāmāsavā bhavāsavā diņņhāsavā avijjāsavā ti. 13. Atha kho Bhagavā Bhoganagare yathābhirantaü viharitvā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `{âyām'} ânanda yena Pāvā ten' upasaükamissāmāti.' `Evaü bhante' ti kho āyasmā ânando Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saüghena saddhiü yena Pāvā tad avasari. Tatra sudaü Bhagavā Pāvāyaü viharati Cundassa kammāra-puttassa ambavane. 14. Assosi kho Cundo kammāra-putto: `Bhagavā kira Pāvaü anuppatto Pāvāyaü viharati mayhaü ambavane' ti. Atha kho Cundo kammāra-putto yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü nisinnaü kho Cundaü kammāra-puttaü Bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaüsesi. 15. Atha kho Cundo kammāra-putto Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaüsito Bhagavantaü etad avoca: `Adhivāsetu me bhante Bhagavā svātanāya bhattaü saddhiü bhikkhusaüghenāti.' Adhivāsesi Bhagavā tuõhã-bhāvena. 16. Atha kho Cundo kammāra-putto Bhagavato adhivāsanaü viditvā, #<[page 127]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ uņņhāy' āsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. 17. Atha kho Cundo kammāra-putto tassā rattiyā accayena sake nivesane {paõãtaü} khādaniyaü bhojaniyaü paņiyādāpetvā pahåta¤ ca såkara-maddavaü Bhagavato kālaü ārocāpesi: `Kālo bhante niņņhitaü bhattan' ti. 18. Atha kho Bhagavā pubbaõha-samayaü nivāsetvā patta-cãvaram ādāya saddhiü bhikkhu-saüghena yena Cundassa kammāra-puttassa nivesanaü ten' upasaükami, upasaükamitvā pa¤¤atte āsane nisãdi, nisajja kho Bhagavā Cundaü kammāra-puttaü āmantesi: `Yan te Cunda såkara-maddavaü paņiyattaü, tena maü parivisa, yaü pan' a¤¤aü khādaniyaü bhojaniyaü {paņiyattaü}, tena bhikkhu-saüghaü parivisāti.' `Evaü bhante' ti kho Cundo kammāra-putto Bhagavato paņissutvā, yaü ahosi såkara-maddavaü {paņiyattaü}, tena Bhagavantaü parivisi, yaü pan' a¤¤aü khādaniyaü bhojaniyaü paņiyattaü tena bhikkhu-saüghaü parivisi. 19. Atha kho Bhagavā Cundaü kammāra-puttaü āmantesi: `Yan te Cunda såkara-maddavaü avasiņņhaü, taü sobbhe nikhaõāhi, nāhan taü Cunda passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaõa-brāhmaõiyā pajāya sadeva-manussāya yassa taü paribhuttaü sammāpariõāmaü gaccheyya a¤¤atra Tathāgatassāti.' `Evaü bhante' ti kho Cundo kammāra-putto Bhagavato paņissutvā, yaü ahosi såkara-maddavaü avasiņņhaü taü sobbhe nikhaõitvā, yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi, ekamantaü nisinnaü kho Cundaü kammāraputtaü Bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaüsetvā uņņhāy' āsanā pakkāmi. 20. Atha kho Bhagavato Cundassa kammāra-puttassa bhattaü bhuttāvissa kharo ābādho uppajji lohita-pakkhandikā pabāëhā vedanā vattanti māraõantikā. Tā sudaü Bhagavā sato sampajāno adhivāsesi aviha¤¤amāno. #<[page 128]># %<128 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 4. 20.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Atha kho Bhagavā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `âyām' ânanda yena Kusinārā ten' upasaükamissāmāti.' `Evam bhante' ti kho āyasmā ânando Bhagavato paccassosi. Cundassa bhattaü bhu¤jitvā kammārassāti me sutaü âbādhaü samphusã dhãro pabāëhaü māraõantikaü. Bhuttassa ca såkara-maddavena {Vyādhi ppabāëhā} udapādi Satthuno. Viriccamāno Bhagavā avoca Gacchām' ahaü Kusināraü nagaran ti. 6 21. Atha kho {Bhagavā} maggā okkamma yen' a¤¤ataraü rukkha-målaü ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `Iīgha me tvaü ânanda catugguõaü saüghāņiü pa¤¤āpehi, kilanto 'smi ânanda, nisãdissāmãti.' `Evaü bhante' ti kho āyasmā ânando Bhagavato paņissutvā catugguõaü saüghāņiü pa¤¤āpesi. 22. Nisãdi Bhagavā pa¤¤atte āsane, nisajja kho Bhagavā āyasmantaü ânandaü āmantesi, `Iīgha me tvaü ânanda pānãyaü āhara, pipāsito 'smi, ânanda, pivissāmãti.' Evaü vutte āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca: `Idāni bhante pa¤camattāni sakaņa-satāni atikkantāni, {taü} {cakka-cchinnaü} udakaü parittaü luëitaü āvilaü sandati. Ayaü bhante Kakutthā nadã avidåre acchodikā sātodikā sãtodikā setakā supatitthā ramaõãyā. #<[page 129]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ettha Bhagavā pānãya¤ ca pivissati, gattāni ca sãtaü karissatãti.' 23. Dutiyam pi kho Bhagavā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `Iīgha me tvaü ânanda pānãyaü āhara, pipāsito 'smi ânanda, pivissāmãti.' Dutiyam pi kho āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca: `Idāni bhante pa¤camattāni sakaņa-satāni atikkantāni. Taü {cakka-cchinnaü} udakaü parittaü luëitaü āvilaü sandati. Ayaü bhante Kakutthā nadã avidåre acchodikā sātodikā sãtodikā setakā supatitthā ramaõãyā. Ettha Bhagavā pānãya¤ ca pivissati, gattāni ca sãtaü karissatãti.' 24. Tatiyam pi kho Bhagavā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `Iīgha me tvaü ânanda pānãyaü āhara, pipāsito 'smi ânanda, pivissāmãti.' `Evaü bhante' ti kho āyasmā ânando Bhagavato paņissutvā pattaü gahetvā yena sā nadikā ten' upasaükami. Atha kho sā nadikā {cakka-cchinnā} parittā luëitā āvilā sandamānā āyasmante ânande upasaükamante acchā vippasannā anāvilā sandittha. 25. {Atha} kho āyasmato ânandassa etad ahosi: "Acchariyaü vata bho, abbhutaü vata bho, Tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā! Ayaü hi sā nadikā cakkacchinnā parittā luëitā āvilā sandamānā, mayi upasaükamante acchā vippasannā anāvilā sandatãti!' Pattena pānãyaü ādāya yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü etad avoca: `Acchariyaü bhante abbhutaü bhante Tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā! Idāni sā bhante nadikā cakkacchinnā parittā luëitā āvilā sandamānā, mayi upasaükamante acchā vippasannā anāvilā sandittha! Pivatu Bhagavā pānãyaü, pivatu Sugato pānãyan' ti. Atha kho Bhagavā pānãyaü apāyi. #<[page 130]># %<130 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 4. 26.>% 26. Tena kho pana samayena Pukkuso Malla-putto âëārassa Kālāmassa sāvako Kusinārāya Pāvaü addhānamagga-paņipanno hoti. Addasā kho Pukkuso Malla-putto Bhagavantaü a¤¤atarasmiü rukkha-måle nisinnaü, disvā yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Pukkuso Malla-putto Bhagavantaü etad avoca: `Acchariyaü bhante, {abbhutaü} bhante, santena vata bhante pabbajitā vihārena viharanti! 27. `Bhåta-pubbaü bhante âëāro Kālāmo addhānamagga-paņipanno maggā okkamma avidåre a¤¤atarasmiü rukkha-måle divā-vihāre nisãdi. Atha kho bhante pa¤camattāni sakaņa-satāni âëāraü Kālāmaü nissāya nissāya atikkamiüsu. Atha kho bhante a¤¤ataro puriso tassa sakaņa-satthassa piņņhito āgacchanto yena âëāro Kālāmo ten' upasaükami, upasaükamitvā âëāraü Kālāmaü etad avoca: "`Api bhante pa¤camattāni sakaņa-satāni atikkamantāni addasāti?" "`Na kho ahaü āvuso addasan" ti. "`Kim pana bhante saddaü assosãti?" "`Na kho ahaü āvuso saddaü assosin" ti. "`Kim pana bhante sutto ahosãti?" "`Na kho ahaü āvuso sutto ahosin" ti. "`Kim pana bhante sa¤¤ã ahosãti?" "`Evam āvuso" ti. `So tvaü bhante sa¤¤ã samāno jāgaro pa¤camattāni {sakaņa}-satāni nissāya nissāya atikkamantāni n' eva addasa na pana saddaü assosi, api hi te bhante saüghāņi rajena okiõõā' ti. `Evam āvuso' ti. `Atha kho bhante tassa purisassa etad ahosi: "Acchariyaü vata bho, abbhutaü vata bho! Santena vata bho pabbajitā vihārena viharanti yatra hi nāma sa¤¤ã samāno jāgaro pa¤camattāni sakaņa-satāni nissāya nissāya atikkamantāni n' eva dakkhiti na pana saddaü sossatãti." #<[page 131]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ âëāre Kālāme uëāraü pasādaü pavedetvā pakkāmãti.' 28. `Taü kiü ma¤¤asi Pukkusa? Kataman nu kho dukkarataraü vā durabhisambhavataraü vā. yo sa¤¤ã samāno jāgaro pa¤camattāni sakaņa-satāni nissāya nissāya atikkamantāni n' eva passeyya na pana saddaü suõeyya, yo vā sa¤¤ã samāno jāgaro deve vassante deve gaëagaëāyante vijjutāsu niccharantãsu asaniyā phalantiyā n' eva passeyya na pana saddaü suõeyyāti?' 29. `Kiü hi bhante tāni karissanti pa¤ca vā sakaņasatāni cha vā sakaņa-satāni satta vā sakaņa-satāni aņņha vā sakaņa-satāni nava vā sakaņa-satāni dasa vā sakaņasatāni sakaņa-sataü vā sakaņa-sahassaü vā? Atha kho etad eva dukkarataraü c' eva durabhisambhavatara¤ ca yo sa¤¤ã samāno jāgaro deve vassante deve gaëagaëāyante vijjutāsu niccharantãsu asaniyā phalantiyā n' eva passeyya na saddaü suõeyyāti.' 30. `Ekaü idāhaü Pukkusa samayaü âtumāyaü viharāmi Bhusāgāre. Tena kho pana samayena deve vassante deve gaëagaëāyante vijjutāsu niccharantãsu asaniyā phalantiyā Bhusāgārassa dve kassakā bhātaro hatā cattāro ca balivaddā. Atha kho Pukkusa âtumāya mahā-jana-kāyo nikkhamitvā yena te dve kassakā bhātaro hatā cattāro ca balivaddā ten' upasaükami. 31. Tena kho panāhaü Pukkusa samayena Bhusāgārā nikkhamitvā Bhusāgāra-dvāre abbhokāse caükamāmi. Atha kho Pukkusa a¤¤ataro puriso tamhā mahā-janakāyā yenāhaü ten' upasaükami, upasaükamitvā maü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi, ekamantaü ņhitaü kho ahaü Pukkusa taü purisaü etad avocaü: 32. "`Kin nu kho so āvuso mahā-jana-kāyo sannipatito"? ti. #<[page 132]># %<132 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 4. 32.>% "`Idāni bhante deve vassante deve gaëagaëāyante vijjutāsu niccharantãsu asaniyā phalantiyā dve kassakā bhātaro hatā cattāro ca balivaddā. Etth' eso mahā-jana-kāyo sannipatito, tvaü pana bhante kva ahosãti?" "`Idh' eva kho ahaü āvuso ahosin" ti. "`Kim pana bhante addasāti?" "`Na kho āvuso addasan" ti. "`Kim pana bhante saddaü assosãti?" "`Na kho ahaü āvuso saddaü assosin" ti. "`Kim pana bhante sutto ahosãti?" "`Na kho ahaü āvuso sutto ahosin" ti. "`Kim pana bhante sa¤¤ã ahosãti"? "`Evam āvuso" ti. "`So tvaü bhante sa¤¤ã samāno jāgaro deve vassante deve gaëagaëāyante vijjutāsu niccharantãsu asaniyā phalantiyā n' eva addasa na pana saddaü assosãti." "`Evam āvuso" ti. 33. `Atha kho Pukkusa tassa purisassa etad ahosi: "Acchariyaü vata bho, abbhutaü vata bho! Santena vata bho pabbajitā vihārena viharanti yatra hi nāma sa¤¤ã samāno jāgaro deve vassante deve gaëagaëāyante vijjutāsu niccharantãsu asaniyā phalantiyā n' eva dakkhiti na pana saddaü sossatãti." Mayi uëāraü pasādaü pavedetvā maü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmãti.' 34. Evaü vutte Pukkuso Malla-putto Bhagavantaü etad avoca: `Esāhaü bhante yo me âëāre Kāëāme pasādo taü mahā-vāte vā opunāmi sãgha-sotāya vā nadiyā pavāhemi. Abhikkantaü bhante abhikkantaü bhante! Seyyathā pi bhante nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā tela-pajjotam dhāreyya cakkhumanto råpāni dakkhintãti, evam eva Bhagavatā aneka-pariyāyena dhammo pakāsito! Esāhaü bhante Bhagavantaü saraõaü gacchāmi Dhamma¤ ca Bhikkhu-Saügha¤ ca. #<[page 133]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Upāsakaü maü Bhagavā dhāretu ajjat' agge pāõupetaü saraõaü gatan' ti. 35. Atha kho Pukkuso Malla-putto a¤¤ataraü purisaü āmantesi: `Iīgha me tvaü bhaõe siīgi-vaõõaü yugaü maņņaü dhāraõãyaü āharāti.' `Evaü bhante' ti kho so puriso Pukkusassa Malla-puttassa paņissutvā taü siīgi-vaõõaü yugaü maņņaü dhāraõãyaü āhari. Atha kho Pukkuso Malla-putto taü siīgi-vaõõaü yugaü maņņaü dhāraõãyaü Bhagavato upanāmesi: `Idaü bhante siīgi-vaõõaü yugaü maņņaü dhāraõãyaü, tam me bhante Bhagavā paņigaõhātu anukampaü upādāyāti.' `Tena hi Pukkusa ekena maü acchādehi ekena ânandan' ti. `Evaü bhante' ti kho Pukkuso Malla-putto Bhagavato paņissutvā ekena Bhagavantaü acchādesi, ekena āyasmantaü ânandaü. 36. Atha kho Bhagavā Pukkusaü Malla-puttaü dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaüsesi. Atha kho Pukkuso Malla-putto Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaüsito uņņhāy' āsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. 37. Atha kho āyasmā ânando acira-pakkante Pukkuse Malla-putte taü siīgi-vaõõaü yugaü maņņaü dhāraõãyaü Bhagavato kāyaü upanāmesi, taü Bhagavato kāyaü upanāmitaü vãtaccikaü viya khāyati. Atha kho āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca: `Acchariyaü bhante, abbhutaü bhante, yāva parisuddho bhante Tathāgatassa chavi-vaõõo pariyodāto! Idaü bhante siīgi-vaõõaü yugaü maņņaü dhāraõãyaü Bhagavato kāyaü upanāmesiü, #<[page 134]># %<134 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 4. 37.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ taü Bhagavato kāyaü upanāmitaü vãtaccikaü viya khāyatãti' ! `Evam etaü ânanda. Dvãsu kho ânanda kālesu ativiya Tathāgatassa parisuddho hoti chavi-vaõõo pariyodāto. Katamesu dvãsu? Ya¤ ca ânanda rattiü Tathāgato anuttaraü sammāsambodhiü abhisambujjhati, ya¤ ca rattiü anupādisesāya nibbāna-dhātuyā parinibbāyati, imesu kho {ânanda} dvãsu kālesu ativiya Tathāgatassa parisuddho hoti chavi-vaõõo pariyodāto. 38. `Ajja kho pan' ânanda rattiyā pacchima-yāme Kusinārāyaü Upavattane Mallānaü sāla-vane antarena yamaka-sālānaü Tathāgatassa parinibbānaü bhavissati. âyām' ânanda yena Kakutthā nadã ten' upasaükamissāmāti.' `Evaü bhante' ti kho āyasmā ânando Bhagavato paccassosi. Siīgi-vaõõa-yugaü maņņam Pukkuso abhihārayi. Tena acchādito Satthā hema-vaõõo asobhathāti. 39. Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saüghena saddhiü yena Kakutthā nadã ten' upasaükami, upasaükamitvā Kakutthaü nadiü {ajjhogāhetvā} {nahatvā} ca pivitvā ca paccuttaritvā yena Ambavanaü ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmantaü Cundakaü āmantesi: `Iīgha me tvaü Cundaka catugguõaü {saüghāņiü} pa¤¤āpehi, kilanto 'smi Cundaka, nipajjissāmãti.' `Evaü bhante' ti kho āyasmā {Cundako} Bhagavato paņissutvā catugguõaü saüghāņiü pa¤¤āpesi. 40. Atha kho Bhagavā dakkhiõena passena sãha-seyyaü kappesi, pāde pādaü accādhāya, sato sampajāno uņņhānasa¤¤aü manasikaritvā. #<[page 135]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ âyasmā pana Cundako tatth' eva Bhagavato purato nisãdi. 41. Gantvāna Buddho nadiyaü Kakutthaü Acchodi-sātodika-vippasannaü, Ogāhi Satthā sukilanta-råpo Tathāgato appaņimo va loke. Nahatvā pitvā c' udatāri Satthā Purakkhato bhikkhu-gaõassa majjhe. Satthā pavattā Bhagavā 'dha dhamme Upāgami {Ambavanaü} mahesi. âmantayi Cundakaü nāma bhikkhuü, `Catugguõaü patthara me nipajjaü.' So modito bhāvitattena Cundo Catugguõaü patthari khippam eva. {Nipajji} Satthā sukilanta-råpo Cundo pi tattha pamukhe nisãdãti. 42. Atha kho Bhagavā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `Siyā kho pan' ânanda Cundassa kammāra-puttassa koci vippaņisāraü upadaheyya: "Tassa te āvuso Cunda alābhā, tassa te dulladdhaü, yassa te Tathāgato pacchimaü piõķapātaü bhu¤jitvā parinibbuto" ti. Cundassa ânanda kammāra-puttassa evaü vippaņisāro paņivinetabbo: "`Tassa te āvuso lābhā, tassa te suladdhaü, yassa te Tathāgato pacchimaü piõķapātaü bhu¤jitvā parinibbuto. Sammukhā me taü āvuso Cunda Bhagavato sutaü sammukhā paņiggahãtaü, dve 'me piõķapātā samasamaphalā samasama-vipākā ativiya a¤¤ehi piõķapātehi mahapphalatarā ca mahānisaüsatarā ca. #<[page 136]># %<136 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 4. 42.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Katame dve? Ya¤ ca piõķapātaü bhu¤jitvā Tathāgato anuttaraü sammāsambodhiü abhisambujjhati, ya¤ ca piõķapātaü bhu¤jitvā Tathāgato anupādisesāya nibbāna-dhātuyā parinibbāyati. Ime dve piõķapātā samasama-phalā samasama-vipākā ativiya a¤¤ehi piõķapātehi mahapphalatarā ca mahānisaüsatarā ca. âyu-saüvattanikaü āyasmatā Cundena kammāra-puttena kammaü upacitaü, vaõõa-saüvattanikaü āyasmatā Cundena kammāra-puttena kammaü upacitaü, sukha-saüvattanikaü āyasmatā Cundena kammāra-puttena kammaü upacitaü, yasa-saüvattanikaü āyasmatā Cundena kammāra-puttena kammaü upacitaü, sagga-saüvattanikaü āyasmatā Cundena kammāraputtena kammaü upacitaü, ādhipateyya-saüvattanikaü āyasmatā Cundena kammāra-puttena kammaü upacitan" ti. `Cundassa ânanda kammāra-puttassa evaü vippāņisāro paņivinetabbo' ti. 43. Atha kho Bhagavā etam atthaü viditvā tāyaü velāyaü imam udānaü udānesi: Dadato pu¤¤aü pavaķķhati, saüyamato veraü na cãyati, Kusalo ca jahāti pāpakaü, {rāga-dosa-moha-kkhayā} sa nibbuto ti. âëāra-vedalla-Bhāõavāraü Niņņhitaü Catutthaü. #<[page 137]># %< 137>% CHAPTER V. 5.1. Atha kho Bhagavā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `âyām' ânanda yena Hira¤¤avatiyā nadiyā pārimatãraü yena {Kusinārā} Upavattanaü Mallānaü sāla-vanaü ten' upasaükamissāmāti.' `Evaü bhante' ti kho āyasmā ânando Bhagavato paccassosi. Atha kho Bhagavā mahatā bhikkhu-saüghena saddhiü yena Hira¤¤avatiyā nadiyā pārima-tãraü yena {Kusinārā} Upavattanaü Mallānaü sāla-vanaü ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `Iīgha me tvaü ânanda antarena yamaka-{sālānaü} uttara-sãsakaü ma¤cakaü pa¤¤āpehi, kilanto 'smi ânanda, nipajjissāmãti.' `Evaü bhante' ti kho āyasmā ânando Bhagavato paņissutvā antarena yamaka-sālānaü uttara-sãsakaü ma¤cakaü pa¤¤āpesi. Atha kho Bhagavā dakkhiõena passena sãha-seyyaü kappesi pāde pādaü accādhāya sato sampajāno. 2. Tena kho pana samayena yamaka-sālā sabba-phāliphullā honti akāla-pupphehi. Te Tathāgatassa sarãraü okiranti ajjhokiranti abhippakiranti Tathāgatassa påjāya. Dibbāni pi mandārava-pupphāni antalikkhā papatanti, tāni Tathāgatassa sarãraü okiranti ajjhokiranti abhippakiranti Tathāgatassa påjāya. Dibbāni pi candana-cuõõāni antalikkhā papatanti, tāni Tathāgatassa sarãraü okiranti ajjhokiranti abhippakiranti Tathāgatassa påjāya. #<[page 138]># %<138 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 5. 2.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Dibbāni pi turiyāni antalikkhe vajjenti Tathāgatassa påjāya. Dibbāni pi saīgãtāni antalikkhe vattanti Tathāgatassa påjāya. 3. Atha kho Bhagavā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `Sabba-phāliphullā kho ânanda yamaka-sālā akālapupphehi Tathāgatassa sarãraü okiranti ajjhokiranti abhippakiranti Tathāgatassa påjāya. Dibbāni pi mandārava-pupphāni antalikkhā papatanti, tāni Tathāgatassa sarãraü okiranti ajjhokiranti abhippakiranti Tathāgatassa påjāya, dibbāni pi candana-cuõõāni antalikkhā papatanti, tāni Tathāgatassa sarãraü okiranti ajjhokiranti abhippakiranti Tathāgatassa påjāya. Dibbāni pi turiyāni antalikkhe vajjenti Tathāgatassa påjāya. Dibbāni pi saīgãtāni antalikkhe vattanti Tathāgatassa påjāya. `Na kho ânanda ettāvatā Tathāgato sakkato vā hoti garukato vā mānito vā påjito vā apacito vā. Yo kho ânanda bhikkhu vā bhikkhunã vā upāsako vā upāsikā vā dhammānudhamma-paņipanno viharati {sāmãci}-paņipanno anudhamma-cārã, so Tathāgataü sakkaroti garukaroti māneti påjeti paramāya påjāya. Tasmāt ih' ânanda "dhammānudhamma-paņipannā viharissāma {sāmãci}-paņipannā anudhamma-cārino" ti, evaü hi vo ânanda sikkhitabban' ti. 4. Tena kho pana samayena āyasmā Upavāõo Bhagavato purato ņhito hoti Bhagavantaü vãjamāno. Atha kho Bhagavā āyasmantaü Upavāõaü apasādesi: `Apehi bhikkhu, mā me purato aņņhāsãti.' Atha kho āyasmato ânandassa etad ahosi: `Ayaü kho āyasmā Upavāõo dãgha-rattaü Bhagavato upaņņhāko santikāvacaro samãpa-cārã. #<[page 139]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Atha ca pana Bhagavā pacchime kāle āyasmantaü Upavāõaü apasādesi: "Apehi bhikkhu, mā me purato aņņhāsãti." Ko nu kho hetu ko paccayo yaü Bhagavā āyasmantaü Upavāõaü apasādesi: "Apehi bhikkhu, mā me purato aņņhāsãti?"' 5. Atha kho āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca: `Ayaü bhante āyasmā Upavāõo dãgha-rattaü Bhagavato upaņņhāko santikāvacaro samãpa-cārã, atha ca pana Bhagavā pacchime kāle āyasmantaü Upavāõaü apasādeti: "Apehi bhikkhu, mā me purato aņņhāsãti." Ko nu kho bhante hetu ko paccayo yaü Bhagavā āyasmantaü Upavāõaü apasādesi: "Apehi bhikkhu mā me purato {aņņhāsãti}"?' `Yebhuyyena ânanda dasasu loka-dhātusu devatā sannipatitā Tathāgataü dassanāya. Yāvatā ânanda {Kusinārā} Upavattanaü Mallānaü sāla-vanaü {samantato} dvādasa yojanāni n' atthi so padeso vālagga-koņi-nittud{anamatto} pi mahesakkhāhi devatāhi apphuņo. Devatā ânanda ujjhāyanti: "Dårā vat' amhā āgatā Tathāgataü dassanāya. Kadāci karahaci Tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammā-sambuddhā, ajja ca rattiyā pacchima-yāme Tathāgatassa parinibbānaü bhavissati, aya¤ ca mahesakkho bhikkhu Bhavagato purato ņhito ovārento, na mayaü labhāma pacchime kāle Tathāgataü dassanāyāti" devatā ânanda ujjhāyantãti.' 6. `Kathaü-bhåtā pana bhante Bhagavā devatā manasikarotãti' ? `Sant' ânanda devatā ākāse paņhavi-sa¤¤iniyo, kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinna-papātaü papatanti āvaņņanti vivaņņanti: #<[page 140]># %<140 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 5. 6.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ "Atikhippaü Bhagavā parinibbāyissati, atikhippaü Sugato parinibbāyissati, atikhippaü cakkhuü loke antaradhāyissatãti!" `Sant' ânanda devatā paņhaviyā paņhavi-sa¤¤iniyo, kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinna-papā{taü} papatanti āvaņņanti vivaņņanti: "Atikhippaü Bhagavā parinibbāyissati, atikhippaü Sugato parinibbāyissati, atikhippaü cakkhuü loke antaradhāyissatãti!" Yā pana tā devatā vãta-rāgā, tā satā sampajānā adhivāsenti: "Aniccā saükhārā, taü kut' ettha labbā?" ti.' 7. `Pubbe bhante disāsu vassaü vutthā bhikkhå āgacchanti Tathāgataü dassanāya, te mayaü labhāma manobhāvanãye bhikkhå dassanāya labhāma payirupāsanāya. Bhagavato pana mayaü bhante accayena na labhissāma manobhāvanãye bhikkhå dassanāya na labhissāma payirupāsanāyāti.' 8. `Cattār' imāni ânanda saddhassa kula-puttassa dassanãyāni saüvejanãyāni ņhānāni. Katamāni cattāri? "`Idha Tathāgato jāto" ti ânanda saddhassa kulaputtassa dassanãyaü saüvejanãyaü ņhānaü. "`Idha Tathāgato anuttaraü sammā-sambodhiü abhisambuddho" ti ânanda saddhassa kula-puttassa dassanãyaü saüvejanãyaü ņhānaü. "`Idha Tathāgatena anuttaraü dhamma-cakkaü pavattitan" ti ânanda saddhassa kula-puttassa dassanãyaü saüvejanãyaü ņhānaü. "`Idha Tathāgato anupādisesāya nibbāna-dhātuyā parinibbuto" ti ânanda saddhassa kula-puttassa dassanãyaü saüvejanãyaü ņhānaü. #<[page 141]># %% `Imāni kho ânanda cattāri saddhassa kula-puttassa dassanãyāni saüvejanãyāni ņhānāni. âgamissanti kho ânanda saddhā bhikkhu-bhikkhuniyo upāsaka-upāsikāyo "Idha Tathāgato jāto" ti pi, "`Idha Tathāgato anuttaraü sammā-sambodhiü abhisambuddho" ti pi, "Idha Tathāgatena anuttaraü dhamma-cakkaü pavattitan" ti pi, "Idha Tathāgato anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbuto" ti pi. `Ye hi keci ânanda cetiya-cārikaü āhiõķantā pasannacittā kālaü karissanti, sabbe te kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjissantãti.' 9. `Kathaü mayaü bhante mātugāme paņipajjāmāti?' `Adassanaü ânandāti.' `Dassane Bhagavā sati kathaü paņipajjitabban?' ti. `Anālāpo ânandāti.' `âlapantena pana bhante kathaü paņipajjitabban?' ti. `Sati ânanda upaņņhāpetabbā' ti. 10. `Kathaü mayaü bhante Tathāgatassa sarãre {paņipajjāmāti}?' `Avyāvaņā tumhe ânanda hotha Tathāgatassa sarãra{påjāya}, iīgha tumhe ânanda sadatthe ghaņatha, sadattham anuyu¤jatha, sadatthe appamattā ātāpino pahitattā viharatha. Sant' ânanda khattiya-paõķitā pi brāhmaõapaõķitā pi gahapati-paõķitā pi Tathāgate abhippasannā, te Tathāgatassa sarãra-påjaü karissantãti.' 11. `Kathaü pana bhante Tathāgatassa sarãre {paņipajjitabban}?' ti. `Yathā kho ânanda ra¤¤o cakkavattissa sarãre paņipajjanti, evaü Tathāgatassa sarãre paņipajjitabban' ti. `Kathaü pana bhante ra¤¤o cakkavattissa sarãre {paņipajjantãti}' ? `Ra¤¤o ânanda cakkavattissa sarãraü ahatena vatthena veņhenti. Ahatena vatthena veņhetvā vihatena kappāsena veņhenti, vihatena kappāsena veņhetvā ahatena vatthena veņhenti. #<[page 142]># %<142 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 5. 11.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Etena upāyena pa¤cahi yuga-satehi ra¤¤o cakkavattissa sarãraü veņhetvā ayasāya tela-doõiyā pakkhipitvā a¤¤issā ayasāya doõiyā paņikujjetvā sabbagandhānaü citakaü karitvā ra¤¤o cakkavattissa sarãraü jhāpenti, cātummahāpathe ra¤¤o cakkavattissa thåpaü karonti. Evaü kho ânanda ra¤¤o cakkavattissa sarãre paņipajjanti. `Yathā kho ânanda ra¤¤o cakkavattissa sarãre paņipajjanti evaü Tathāgatassa sarãre paņipajjitabbaü. Cātummahāpathe Tathāgatassa thåpo kātabbo. Tattha ye mālaü vā gandhaü vā vaõõakaü vā āropessanti abhivādessanti vā, cittaü vā pasādessanti, tesaü taü bhavissati dãgharattaü hitāya sukhāya. 12. `Cattāro 'me ânanda thåpārahā. Katame cattāro? 6 `Tathāgato Arahaü Sammā-Sambuddho thåpāraho, Pacceka-Buddho thåpāraho, Tathāgata-sāvako thåpāraho, rājā cakkavattã thåpāraho. `Katama¤ c' ânanda attha-vasaü paņicca Tathāgato Arahaü Sammā-Sambuddho thåpāraho? "Ayaü tassa Bhagavato arahato Sammā-Sambuddhassa thåpo" ti ânanda bahujano cittaü pasādeti, te tattha cittaü pasādetvā kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjanti. Idaü kho ânanda attha-vasaü paņicca Tathāgato Arahaü Sammā-Sambuddho thåpāraho. ` Katama¤ c' ânanda attha-vasaü paņicca PaccekaSambuddho thåpāraho? "Ayaü tassa Bhagavato Pacceka-Sambuddhassa thåpo" ti ânanda bahu-jano cittaü pasādeti, #<[page 143]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ te tattha cittaü pasādetvā kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjanti. Idaü kho ânanda attha-vasaü paņicca Pacceka-Sambuddho thåpāraho. `Katama¤ c' ânanda attha-vasaü paņicca Tathāgatasāvako thåpāraho? "Ayaü tassa Bhagavato Arahato Sammā-Sambuddhassa sāvaka-thåpo" ti ânanda bahujano cittaü pasādeti, te tattha cittaü pasādetvā kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjanti. Idaü kho ânanda attha-vasaü paņicca Tathāgata-sāvako thåpāraho. ` Katama¤ c' ânanda attha-vasaü paņicca rājā cakkavattã thåpāraho? "Ayaü tassa dhammikassa dhammara¤¤o thåpo" ti ânanda bahu-jano cittaü pasādeti, te tattha cittaü pasādetvā kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjanti. Idaü kho ânanda attha-vasaü paņicca rājā cakkavattã thåpāraho. `Ime kho ânanda cattāro thåpārahā' ti. 13. Atha kho āyasmā ânando vihāraü pavisitvā kapisãsaü ālambitvā rodamāno aņņhāsi: "{Aha¤} ca vat' amhi sekho sakaraõãyo, Satthu ca me parinibbānaü bhavissati yo mamaü anukampako' ti. Atha kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: `Kahan nu kho bhikkhave ânando'? ti. `Eso bhante āyasmā ânando vihāraü pavisitvā kapisãsaü ālambitvā rodamāno ņhito: "Aha¤ ca vat' amhi sekho sakaraõãyo, Satthu ca me parinibbānaü bhavissati yo mamaü anukampako" ti.' Atha kho Bhagavā a¤¤ataraü bhikkhuü āmantesi: `Ehi tvaü bhikkhu, mama vacanena ânandam āmantehi: "Satthā taü āvuso ânanda āmantetãti."' #<[page 144]># %<144 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 5. 13.>% `Evaü bhante' ti kho so bhikkhu Bhagavato paņissutvā yen' āyasmā ânando ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmantaü ânandaü etad avoca: `Satthā taü āvuso ânanda āmantetãti.' `Evaü āvuso' ti kho āyasmā ânando tassa bhikkhuno paņissutvā yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. 14. Ekamantaü nisinnaü kho āyasmantaü ânandaü Bhagavā etad avoca: `Alaü ânanda mā soci mā paridevi. Na nu etaü ânanda mayā {paņigacc' eva} akkhātaü, sabbeh' eva piyehi manāpehi nānā-bhāvo vinā-bhāvo a¤¤athā-bhāvo? Taü kut' ettha ânanda labbhā? yan taü jātaü bhåtaü saīkhataü paloka-dhammaü, taü vata mā palujjãti n' etaü ņhānaü vijjati. Dãgha-rattaü kho te ânanda Tathāgato paccupaņņhito mettena kāya-kammena hitena sukhena advayena appamāõena, mettena vacã-kammena . . . pe . . . mettena mano-kammena hitena sukhena advayena appamāõena. Katapu¤¤o 'si tvaü ânanda. Padhānaü anuyu¤ja khippaü hohisi anāsavo' ti. 15. Atha kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: `Ye pi te bhikkhave ahesuü atãtam addhānaü arahanto sammā-sambuddhā, tesam pi Bhagavantānaü eta-paramā yeva upaņņhākā ahesuü seyyathā pi mayhaü ânando Ye pi te bhikkhave bhavissanti anāgatam addhānaü arahanto sammā-sambuddhā, tesam pi Bhagavantānaü eta-paramā yeva upaņņhākā bhavissanti seyyathā pi mayhaü ânando. `Paõķito kho bhikkhave ânando, jānāti: "Ayaü kālo Tathāgataü dassanāya upasaükamituü bhikkhånaü, ayaü kālo bhikkhunãnaü, ayaü kālo upāsakānaü, ayaü kālo upāsikānaü, #<[page 145]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ayaü kālo ra¤¤o rāja-mahāmattānaü titthiyānaü titthiya-sāvakānan" ti. 16. `Cattāro 'me bhikkhave acchariyā abbhutā dhammā ânande. Katame cattāro? `Sace bhikkhave bhikkhu-parisā ânandaü dassanāya upasaükamati, dassanena sā attamanā hoti, tatra ce ânando dhammaü bhāsati bhāsitena pi sā attamanā hoti, atittā 'va bhikkhave bhikkhu-parisā hoti atha ânando tuõhã hoti. `Sace bhikkhave bhikkhunã-parisā . . . upāsaka-parisā . . . upāsikā-parisā ânandaü dassanāya upasaükamati, dassanena sā attamanā hoti, tatra ce ânando dhammaü bhāsati bhāsitena pi sā attamanā hoti, atittā 'va bhikkhave {upāsikā}-parisā hoti atha ânando tuõhã hoti. `Cattāro 'me bhikkhave acchariyā abbhutā dhammā ra¤¤e cakkavattimhi. `Sace bhikkhave khattiya-parisā . . . brāhmaõa-parisā . . . gahapati-parisā . . . samaõa-parisā rājānaü cakkavattiü dassanāya upasaükamati, dassanena sā attamanā hoti, tatra ce rājā cakkavattã bhāsati bhāsitena pi sā attamanā hoti, atittā 'va bhikkhave samaõa-parisā hoti atha rājā cakkavattã tuõhã hoti. #<[page 146]># %<146 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 5. 16.>% `Evam eva kho bhikkhave cattāro acchariyā abbhutā dhammā ânande. Sace bhikkhave bhikkhu-parisā bhikkhunã-parisā . . . upāsaka-parisā . . . upāsikā-parisā ânandaü dassanāya upasaükamati, dassanena pi sā attamanā hoti, tatra ce ânando dhammaü bhāsati bhāsitena pi sā attamanā hoti, atittā 'va bhikkhave upāsikāparisā hoti atha ânando tuõhã hoti. `Ime kho bhikkhave cattāro acchariyā abbhutā dhammā ânande' ti. 17. Evaü vutte āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca: `Mā bhante Bhagavā imasmiü kuķķa-nagarake ujjaīgala-nagarake sākha-nagarake parinibbāyatu. Santi hi bhante a¤¤āni mahā-nagarāni seyyathãdaü Campā Rājagahaü Sāvatthi Sāketaü Kosambi Bārāõasi. Ettha Bhagavā parinibbāyatu, ettha bahå khattiya-mahāsālā brāhmaõa-{mahāsālā} gahapati-mahāsālā Tathāgate abhippasannā, te Tathāgatassa sarãra-påjaü karissantãti.' `Mā h' evaü ânanda avaca, mā h' evaü ânanda avaca kuķķa-nagarakaü ujjaīgala-nagarakaü sākha-nagarakan ti. 18. `Bhåta-pubbaü ânanda Rājā Mahā-Sudassano nāma ahosi cakkavattã dhammiko dhamma-rājā cāturanto vijitāvã janapadatthāvariyappatto satta-ratana-samannāgato. Ra¤¤o ânanda Mahā-Sudassanassa ayaü Kusinārā Kusāvātã nāma rājadhānã ahosi, puratthimena ca pacchimena ca dvādasa yojanāni āyāmena uttarena ca dakkhiõena ca satta yojanāni vitthārena. `Kusāvatã ânanda rājadhānã iddhā c' eva ahosi phãtā ca bahu-janā ca ākiõõa-manussā ca subhikkhā ca. #<[page 147]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Seyyathā pi ânanda devānaü âëakamandā nāma rājadhānã iddhā c' eva phãtā ca bahu-janā ca ākiõõa-yakkhā ca subhikkhā ca, evam eva kho ânanda Kusāvatã rājadhānã iddhā c' eva ahosi phãtā ca bahu-janā ca ākiõõa-manussā ca subhikkhā ca. `Kusāvatã ânanda rājadhānã dasahi saddehi avivittā ahosi divā c' eva rattã ca, seyyathãdaü hatthi-saddena assa-saddena ratha-saddena bheri-saddena mutiīga-saddena vãõā-saddena gãta-saddena samma-saddena tālasaddena asnātha-pivatha-khādathāti dasamena saddena. 19. `Gaccha tvaü ânanda, Kusinārāyaü pavisitvā Kosinārakānaü Mallānaü ārocehi: "Ajja kho Vāseņņhā rattiyā pacchime yāme Tathāgatassa parinibbānaü bhavissati. Abhikkhamatha Vāseņņhā! {abhikkamatha} Vāseņņhā! mā pacchā vippaņisārino ahuvattha: Amhāka¤ ca no gāmakkhette Tathāgatassa parinibbānaü ahosi, na mayaü labhimhā pacchime kāle Tathāgataü dassanāyāti."' `Evaü bhante' ti kho āyasmā ânando Bhagavato paņissutvā nivāsetvā patta-cãvaraü ādāya atta-dutiyo Kusinārāyaü pāvisi. 20. Tena kho pana samayena Kosinārakā Mallā santhāgāre sannipatitā honti kenacid eva karaõãyena. Atha kho āyasmā ânando yena Kosinārakānaü Mallānaü santhāgāraü ten' upasaükami, upasaükamitvā Kosinārakānaü Mallānaü ārocesi: `Ajja kho Vāseņņhā rattiyā pacchime yāme Tathāgatassa parinibbānaü bhavissati. {Abhikkamatha} Vāseņņhā! {abhikkamatha} Vāseņņhā! mā pacchā {vippaņisārino} ahuvattha: `Amhāka¤ ca no gāmakkhette Tathāgatassa parinibbānaü ahosi, #<[page 148]># %<148 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 5. 20.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ na mayaü labhimhā pacchime kāle Tathāgataü dassanāyāti.' 21. Idam āyasmato ânandassa sutvā Mallā ca Mallaputtā ca Malla-suõisā ca Malla-pajāpatiyo ca aghāvino dummanā ceto-dukkha-samappitā app ekacce kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinna-papātaü papatanti āvaņņanti vivaņņanti: `Atikhippam Bhagavā parinibbāyissati, atikhippaü Sugato parinibbāyissati, atikhippaü cakkhuü loke antaradhāyissatãti.' Atha kho Mallā Malla-puttā ca Malla-suõisā ca Mallapajāpatiyo ca aghāvino dummanā ceto-dukkha-samappitā yena Upavattanaü Mallānaü sāla-vanaü yen' āyasmā ânando ten' upasaükamiüsu. 22. Atha kho āyasmato ânandassa etad ahosi: `Sace kho ahaü Kosinārake Malle ekam-ekaü Bhagavantaü vandāpessāmi, avandito Bhagavā Kosinārakehi Mallehi bhavissati athāyaü ratti vibhāyissati. Yan nånāhaü Kosinārake Malle kula-parivattaso kula-parivattaso ņhapetvā Bhagavantaü vandāpeyyaü: "Itthannāmo bhante Mallo saputto sabhariyo sapariso sāmacco Bhagavato pāde sirasā vandatãti."' Atha kho āyasmā ânando Kosinārake Malle kula-parivattaso kula-parivattaso ņhapetvā Bhagavantaü vandāpesi: `Itthannāmo bhante Mallo saputto sabhariyo sapariso sāmacco Bhagavato pāde sirasā vandatãti.' Atha kho āyasmā ânando etena upāyena paņhamen' eva yāmena Kosinārake Malle Bhagavantaü vandāpesi. 23. Tena kho pana samayena Subhaddo nāma paribbājako Kusinārāyaü paņivasati. Assosi kho Subhaddo paribbājako: `Ajj' eva kira rattiyā pacchime yāme samaõassa Gotamassa parinibbānaü bhavissatãti.' #<[page 149]># %% Atha kho Subhaddassa paribbājakassa etad ahosi: `Sutaü kho pana me taü paribbājakānaü vuddhānaü mahallakānaü ācariya-pācariyānaü bhāsamānānaü: "Kadāci karahaci Tathāgatā loke uppajjanti Arahanto Sammā-Sambuddhā" ti. Ajja ca rattiyā pacchime yāme samaõassa Gotamassa parinibbānaü bhavissati. Atthi ca me ayaü kaīkhā-dhammo uppanno, evaü pasanno ahaü samaõe Gotame, pahoti me samaõo Gotamo tathā dhammaü desetuü yathā ahaü imaü kaīkhā-dhammaü pajaheyyan' ti. 24. Atha kho Subhaddo paribbājako yena Upavattanaü Mallānaü sālavanaü yen' āyasmā ânando ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmantaü ânandaü etad avoca: `Sutaü me taü bho ânanda paribbājakānaü vuddhānaü mahallakānaü ācariya-pācariyānaü bhāsamānānaü: "Kadāci karahaci Tathāgatā loke uppajjanti Arahanto Sammā-Sambuddhā" ti. Ajja ca rattiyā pacchime yāme samaõassa Gotamassa parinibbānaü bhavissati. Atthi ca me ayaü kaīkhā-dhammo uppanno, evaü pasanno ahaü samaõe Gotame, pahoti me samaõo Gotamo tathā dhammaü desetuü yathā ahaü imaü kaīkhā-dhammaü pajaheyyaü. Svāhaü bho ânanda labheyyaü samaõaü Gotamaü dassanāyāti.' Evaü vutte āyasmā ânando Subhaddaü paribbājakaü etad avoca: `Alaü āvuso Subhadda, mā Tathāgataü viheņhesi. Kilanto Bhagavā' ti. Dutiyam pi kho Subhaddo paribbājako . . . pe . . . Tatiyam pi kho Subhaddo paribbājako āyasmantaü ânandaü etad avoca: `Sutaü me taü bho ânanda paribbājakānaü vuddhānaü mahallakānaü ācariya-pācariyānaü bhāsamānānaü: "Kadāci karahaci Tathāgatā loke uppajjanti Arahanto Sammā-Sambuddhā" ti. Ajja ca rattiyā pacchime yāme samaõassa Gotamassa parinibbānaü bhavissati. #<[page 150]># %<150 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 5. 24.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Atthi ca me ayaü kaīkhā-{dhammo} uppanno, evaü pasanno ahaü samaõe Gotame, pahoti me samaõo Gotamo tathā dhammaü desetuü yathā ahaü imaü kaīkhādhammaü pajaheyyaü. Svāhaü bho ânanda labheyyaü samaõaü Gotamaü dassanāyāti.' Tatiyam pi kho āyasmā ânando Subhaddaü paribbājakaü etad avoca: `Alaü āvuso Subhadda, mā Tathāgataü viheņhesi. Kilanto Bhagavā' ti. 25. Assosi kho Bhagavā āyasmato ânandassa Subhaddena paribbājakena saddhiü imaü kathā-sallāpaü. Atha kho Bhagavā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `Alaü ânanda, mā Subhaddaü vāresi, labhataü ânanda Subhaddo Tathāgataü dassanāya. Yaü ki¤ci maü Subhaddo pucchissati, sabban taü a¤¤ā-pekho 'va pucchissati no vihesā-pekho, ya¤ c' assāhaü puņņho vyākarissāmi taü khippam eva ājānissatãti.' Atha kho āyasmā ânando Subhaddaü paribbājakaü etad avoca: `Gacch' āvuso Subhadda, karoti te Bhagavā okāsan' ti. 26. Atha kho Subhaddo paribbājako yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavatā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho Subhaddo paribbājako Bhagavantaü etad avoca: 3 `Ye ' me bho Gotama samaõa-brāhmaõā saüghino gaõino gaõācariyā ¤ātā yasassino titthakarā sādhu-sammatā ca bahu-janassa, seyyathãdaü Påraõo Kassapo, Makkhali Gosālo, Ajita-Kesakambalã, Pakudho Kaccāyano, Sa¤jayo Belaņņhi-putto, Nigaõņho Nātha-putto, sabbe te sakāya paņi¤¤āya abbha¤¤aüsu, sabbe 'va na abbha¤¤aüsu, #<[page 151]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ekacce abbha¤¤aüsu ekacce na abbha¤¤aüsåti' ? 1 `Alaü Subhadda! Tiņņhat' etaü "Sabbe te sakāya paņi¤¤āya abbha¤¤aüsu, sabbe va na abbha¤¤aüsu, udāhu ekacce abbha¤¤aüsu ekacce na abbha¤¤aüsåti?" Dhammaü te Subhadda desessāmi, taü suõāhi, sādhukaü manasi-karohi, bhāsissāmãti.' `Evaü bhante' ti kho Subhaddo paribbājako Bhagavato paccassosi, Bhagavā etad avoca: 27. `Yasmiü kho Subhadda dhamma-vinaye Ariyo Aņņhaīgiko Maggo na upalabbhati, samaõo pi tattha na upalabbhati, dutiyo pi tattha samaõo na upalabbhati, tatiyo pi tattha samaõo na upalabbhati, catuttho pi tattha samaõo na upalabbhati. Yasmi¤ ca kho Subhadda dhamma-vinaye Ariyo Aņņhaīgiko Maggo upalabbhati, samaõo pi tattha upalabbhati, dutiyo pi tattha samaõo upalabbhati, tatiyo pi tattha samaõo upalabbhati, catuttho pi tattha samaõo upalabbhati. Imasmiü kho Subhadda dhamma-vinaye Ariyo Aņņhaīgiko Maggo upalabbhati, idh' eva Subhadda samaõo, idha dutiyo samaõo, idha tatiyo samaõo, idha catuttho samaõo. Su¤¤ā parappavādā samaõehi a¤¤e, ime ca Subhadda bhikkhå sammā vihareyyuü, asu¤¤o loko arahantehi assa. Ekånatiüso vayasā Subhadda Yaü pabbajiü kiü-kusalānuesã. Vassāni {pa¤¤āsa samādhikāni} Yato ahaü pabbajito Subhadda, Ĩāyassa dhammassa padesa-vattã. Ito bahiddhā samaõo pi n' atthi, #<[page 152]># %<152 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 5. 27.>% dutiyo pi samaõo n' atthi, tatiyo pi samaõo n' atthi, catuttho pi samaõo n' atthi. Su¤¤ā parappavādā samaõehi a¤¤e, ime ca Subhadda bhikkhå sammā vihareyyuü, asu¤¤o loko arahantehi assāti.' 28. Evaü vutte Subhaddo paribbājako Bhagavantaü etad avoca: `Abhikkantaü bhante, abhikkantaü bhante! Seyyathā pi bhante nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā telappajotaü dhāreyya cakkhumanto råpāni dakkhintãti, evam eva Bhagavatā aneka-pariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bhante Bhagavantaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ ca bhikkhu-saügha¤ ca. Labheyyāhaü Bhagavato santike pabbajjaü, labheyyaü upasampadan' ti. 3 `Yo kho Subhadda a¤¤a-titthiya-pubbo imasmiü dhamma-vinaye ākaīkhati pabbajjaü, ākaīkhati upasampadaü, so cattāro māse parivasati. Catunnaü māsānaü accayena āraddha-cittā bhikkhå pabbājenti upasampādenti bhikkhu-bhāvāya. Api ca m' ettha puggala-vemattatā viditā' ti. 29. `Sace bhante a¤¤a-titthiya-pubbā {imasmiü} dhamma-vinaye ākaīkhantā pabbajjaü, ākaīkhantā upasampadaü, cattāro māse parivasanti, catunnaü māsānaü accayena āraddha-cittā bhikkhå pabbājenti upasampādenti bhikkhu-bhāvāya, ahaü cattāri vassāni parivasissāmi, catunnaü vassānaü accayena āraddha-cittā bhikkhå pabbājentu upasampādentu bhikkhu-bhāvāyāti.' Atha kho Bhagavā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `Tena h' ânanda Subhaddaü pabbājethāti.' `Evaü bhante' ti kho āyasmā ânando Bhagavato paccassosi. 30. Atha kho Subhaddo paribbājako āyasmantaü ânandaü etad avoca: `Lābhā vo āvuso ânanda, suladdhaü vo āvuso ânanda, ye ettha Satthārā sammukhā antevāsābhisekena abhisittā' ti. #<[page 153]># %% Alattha kho Subhaddo paribbājako Bhagavato santike pabbajjaü, alattha upasampadaü. Aciråpasampanno kho pan' āyasmā Subhaddo eko våpakaņņho appamatto ātāpã pahitatto {viharanto Na} cirass' eva yass' atthāya kulaputtā sammad eva agārasmā anagāriyaü pabbajanti, tad anuttaraü brahmacariya-pariyosānaü diņņhe 'va dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja vihāsi: `Khãõā jāti, vusitaü brahmacariyaü, kataü karaõãyaü, nāparaü itthattāyāti' abbha¤¤āsi. A¤¤ataro kho pan' āyasmā Subhaddo arahataü ahosi. So Bhagavato pacchimo sakkhi-sāvako ahosãti. Hira¤¤avatiya-Bhāõavāraü Niņņhitaü Pa¤camaü. #<[page 154]># %<154 CHAPTER VI.>% 6.1. Atha kho Bhagavā āyasmantaü ânandaü āmantesi: `Siyā kho pan' ânanda tumhākam evam assa: "Atãtasatthukaü pāvacanaü, n' atthi no Satthā" ti. Na kho pan' etaü ânanda evaü daņņhabbaü. Yo vo ânanda mayā Dhammo ca Vinayo ca desito pa¤¤atto, so vo mam' accayena Satthā. 2. `Yathā kho pan' ânanda etarahi bhikkhå a¤¤ama¤¤aü āvuso-vādena samudācaranti, na vo mam' accayena evaü samudācaritabbaü. Theratarena ânanda bhikkhunā navakataro bhikkhu nāmena vā gottena vā āvuso-vādena vā samudācaritabbo, navakatarena bhikkhunā therataro bhikkhu "bhante" ti vā "āyasmā" ti vā samudācaritabbo. 3. `âkaīkhamāno ânanda saügho mam' accayena khuddānukhuddakāni sikkhāpadāni samåhantu. 4. `Channassa ânanda bhikkhuno mam' accayena brahma-daõķo kātabbo' ti. `Katamo pana bhante brahma-daõķo' ti? `Channo ânanda bhikkhu yaü iccheyya taü vadeyya, so bhikkhåhi n' eva vattabbo na ovaditabbo na anusāsitabbo' ti. 5. Atha Bhagavā bhikkhå āmantesi: `Siyā kho pana bhikkhave eka-bhikkhussa pi kaīkhā vā vimati vā Buddhe vā dhamme vā saüghe vā magge vā paņipadāya vā. Pucchatha bhikkhave. Mā pacchā vippaņisārino ahuvattha: #<[page 155]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ "Sammukhã-bhåto no Satthā ahosi, na mayaü sakkhimha Bhagavantaü sammukhā paņipucchitun"' ti. Evaü vutte te bhikkhå tuõhã ahesuü. Dutiyam pi kho Bhagavā. . . . Tatiyam pi kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: `Siyā kho pana bhikkhave eka-bhikkhussa pi kaīkhā vā vimati vā Buddhe vā dhamme vā saüghe vā magge vā paņipadāya vā. Pucchatha bhikkhave. Mā pacchā vippaņisārino ahuvattha: "Sammukhã-bhåto no Satthā ahosi, na mayaü sakkhimha Bhagavantaü sammukhā paņipucchitun"' ti. Tatiyam pi kho te bhikkhå tuõhã ahesuü. Atha kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: `Siyā kho pana bhikkhave Satthu-gāravena pi na puccheyyātha. Sahāyako pi bhikkhave sahāyakassa ārocetåti.' Evaü vutte te bhikkhå tuõhã ahesuü. 6. Atha kho āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca: `Acchariyaü bhante abbhutaü bhante! Evaü pasanno ahaü bhante imasmiü bhikkhu-saüghe, n' atthi eka-bhikkhussa pi kaīkhā vā vimati vā Buddhe vā dhamme vā saüghe vā magge vā paņipadāya vā' ti. `Pasādā kho tvaü ânanda vadesi. {Ĩāõam} eva h' ettha ânanda Tathāgatassa: "N' atthi imasmiü bhikkhusaüghe, n' atthi eka-bhikkhussa pi kaīkhā vā vimati vā Buddhe vā dhamme vā saüghe vā magge vā paņipadāya vā. Imesaü hi ânanda pa¤cannaü bhikkhu-satānaü yo pacchimako bhikkhu so sotāpanno avinipāta-dhammo niyato sambodhi-parāyano' ti. 7. Atha kho Bhagavā bhikkhå āmantesi: #<[page 156]># %<156 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 6. 7.>% `Handa dāni bhikkhave āmantayāmi vo: "Vayadhammā saükhārā, appamādena sampādethāti." Ayaü Tathāgatassa pacchimā vācā. 8. Atha kho Bhagavā paņhamajjhānaü samāpajji. Paņhamajjhānā vuņņhahitvā dutiyajjhānaü samāpajji. Dutiyajjhānā vuņņhahitvā tatiyajjhānaü samāpajji. Tatiyajjhānā vuņņhahitvā catutthajjhānaü samāpajji. Catutthajjhānā vuņņhahitvā ākāsāna¤cāyatanaü samāpajji. {âkāsāna¤cāyatana}-samāpattiyā vuņņhahitvā vi¤¤āõa¤cāyatanaü samāpajji. Vi¤¤āõa¤cāyatana-samāpattiyā vuņņhahitvā āki¤ca¤¤āyatanaü samāpajji. âki¤ca¤¤āyatana-samāpattiyā vuņņhahitvā {n'eva-sa¤¤ā}-nāsa¤¤āyatanaü samāpajji. {N'eva-sa¤¤ā}-nāsa¤¤āyatana-samāpattiyā vuņņhahitvā sa¤¤ā-vedayita-nirodhaü samāpajji. Atha kho āyasmā ânando {āyasmantaü} Anuruddhaü etad avoca: `Parinibbuto bhante Anuruddha Bhagavā' ti. `Na āvuso ânanda Bhagavā parinibbuto, sa¤¤ā-vedayita-nirodhaü samāpanno' ti. 9. Atha kho Bhagavā sa¤¤ā-vedayita-nirodha-sampattiyā vuņņhahitvā {n'eva-sa¤¤ā}-nāsa¤¤āyatanaü samāpajji. {N'eva-sa¤¤ā}-nāsa¤¤āyatana-samāpattiyā vuņņhahitvā āki¤ca¤¤āyatanaü samāpajji. âki¤ca¤¤āyatana-samāpattiyā vuņņhahitvā vi¤¤āõa¤cāyatanaü samāpajji. Vi¤¤āõa¤cāyatana-samāpattiyā vuņņhahitvā ākāsāna¤cāyatanaü samāpajji. âkāsāna¤cāyatana-samāpattiyā vuņņhahitvā catutthajjhānaü samāpajji. Catutthajjhānā vuņņhahitvā tatiyajjhānaü samāpajji. Tatiyajjhānā vuņņhahitvā dutiyajjhānaü samāpajji. Dutiyajjhānā vuņņhahitvā paņhamajjhānaü samāpajji. Paņhamajjhānā vuņņhahitvā dutiyajjhānaü samāpajji. Dutiyajjhānā vuņņhahitvā tatiyajjhānaü samāpajji. Tatiyajjhānā vuņņhahitvā catutthajjhānaü samāpajji. Catutthajjhānā vuņņhahitvā samanantarā Bhagavā parinibbāyi. 10. Parinibbute Bhagavati saha parinibbānā mahā{bhåmi-cālo} ahosi bhiüsanako lomahaüso deva-dundubhiyo ca phaliüsu. #<[page 157]># %% Parinibbute Bhagavati saha parinibbānā Brahmā Sahampati imaü gāthaü abhāsi: `Sabbe 'va nikkhipissanti bhåtā loke samussayaü, Yathā etādiso Satthā loke appaņipuggalo Tathāgato balappatto sambuddho parinibbuto' ti. Parinibbute Bhagavati saha parinibbānā Sakko devānam indo imaü gāthaü abhāsi: `Aniccā vata saükhārā uppāda-vaya-dhammino, Uppajjitvā nirujjhanti, tesaü vupasamo sukho' ti. Parinibbute Bhagavati saha parinibbānā āyasmā Anuruddho imā gāthāyo abhāsi: `Nāhu assāsa-passāso ņhita-cittassa tādino. Anejo santim ārabbha yaü kālam akarã munã Asallãnena cittena vedanaü ajjhavāsayi: Pajjotass' eva nibbānaü vimokho cetaso ahåti.' Parinibbute Bhagavati saha parinibbānā āyasmā ânando imaü gāthaü abhāsi: `Tadā 'si yaü bhiüsanakaü tadā 'si loma-haüsanaü {Sabbākāra}-varåpete Sambuddhe parinibbute' ti. Parinibbute Bhagavati tattha ye te bhikkhå avãta-rāgā {app ekacce} bāhā paggayha kandanti, chinna-papātaü papatanti āvaņņanti vivaņņanti: `Atikhippaü Bhagavā parinibbuto, #<[page 158]># %<158 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 6. 10.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ atikhippaü Sugato parinibbuto, atikhippaü cakkhuü loke antarahitan' ti. Ye pana te bhikkhå vãta-rāgā te satā sampajānā adhivāsenti, `Aniccā saükhārā, taü kut' ettha labbhā' ti. 11. Atha kho āyasmā Anuruddho bhikkhå āmantesi: `Alaü āvuso mā socittha mā paridevittha. Na nu etaü āvuso Bhagavatā paņigacc' eva akkhātaü, sabbeh' eva piyehi manāpehi nānā-bhāvo vinā-bhāvo a¤¤athābhāvo? Taü kut' ettha āvuso labbhā? Yan taü jātaü bhåtaü saükhataü paloka-dhammaü {taü} vata mā palujjãti n' etaü ņhānaü vijjati. Devatā āvuso ujjhāyantãti.' 2 `Kathaü-bhåtā pana bhante āyasmā Anuruddho devatā manasikarotãti?' `Sant' āvuso ânanda devatā ākāse paņhavi-sa¤¤iniyo kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinnapapātaü papatanti āvaņņanti vivaņņanti: "Atikhippaü Bhagavā parinibbuto, atikhippaü Sugato parinibbuto, atikhippaü cakkhuü loke antarahitan" ti. `Sant' āvuso {ânando} devatā paņhaviyā paņhavi-sa¤¤iniyo kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinna-papātaü papatanti āvaņņanti vivaņņanti: "Atikhippaü Bhagavā parinibbuto, atikhippaü Sugato parinibbuto, atikhippaü cakkhuü loke antarahitan" ti. `Yā pana devatā vãta-rāgā tā satā sampajānā adhivā senti, "Aniccā saükhārā, taü kut' ettha labbhā"' ti. 12. Atha kho āyasmā ca Anuruddho āyasmā ca ânando taü rattāvasesaü dhammiyā kathāya vãtināmesuü. Atha kho āyasmā Anuruddho āyasmantaü ânandaü āmantesi: `Gacch' āvuso ânanda, Kusināraü pavisitvā Kosinārakānaü Mallānaü ārocehi: "Parinibbuto Vāseņņhā Bhagavā, yassa dāni kālaü ma¤¤athāti."' `Evaü bhante' ti kho āyasmā ânanda āyasmato Anuruddhassa paņissutvā pubbaõha-samayaü nivāsetvā patta-cãvaraü ādāya atta-dutiyo Kusināraü pāvisi. #<[page 159]># %% Tena kho pana samayena Kosinārakā Mallā santhāgāre sannipatitā honti ten' eva karaõãyena. Atha kho āyasmā ânando yena Kosinārakānaü Mallānaü santhāgāraü ten' upasaükami, upasaükamitvā Kosinārakānaü Mallānaü ārocesi: `Parinibbuto Vāseņņhā Bhagavā, yassa dāni kālaü ma¤¤athāti.' Idam āyasmato ânandassa sutvā Mallā ca Malla-puttā ca Malla-suõisā ca Malla-pajāpatiyo ca aghāvino dummanā ceto-dukkha-samappitā app ekacce kese pakiriya kandanti, bāhā paggayha kandanti, chinna-papātam papatanti āvaņņanti vivaņņanti: `Atikhippaü Bhagavā parinibbuto, atikhippaü Sugato parinibbuto, atikhippaü cakkhuü loke antarahitan' ti. 13. Atha kho Kosinārakā Mallā purise āõāpesuü: `Tena hi bhaõe Kusinārāyaü gandha-māla¤ ca sabba¤ ca tāëāvacaraü sannipātethāti.' Atha kho Kosinārakā Mallā gandha-māla¤ ca sabba¤ ca tāëāvacaraü pa¤ca ca dussa-yuga-satāni ādāya yena Upavattanaü Mallānaü sāla-vanaü yena Bhagavato sarãraü ten'{upasaükamiüsu}, upasaükamitvā Bhagavato sarãraü naccehi gãtehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garukarontā mānentā påjentā cela-vitānāni karontā maõķala-mālāni paņiyādentā evaü taü divasaü vãtināmesuü. Atha kho Kosinārakānaü Mallānaü etad ahosi: "Ativikālo kho ajja Bhagavato sarãraü jhāpetuü. Sve dāni mayaü Bhagavato sarãraü jhāpessāmāti.' Atha kho Kosinārakā Mallā Bhagavato sarãraü naccehi gãtehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garukarontā mānentā påjentā cela-vitānāni karontā maõķala-mālāni paņiyādentā dutiyam pi divasaü vãtināmesuü, tatiyam pi divasaü vãtināmesuü, catuttham pi divasaü vãtināmesuü, pa¤camam pi divasaü vãtināmesuü, chaņņham pi divasaü vãtināmesuü. 14. Atha kho sattamaü divasaü Kosinārakānaü Mallānaü etad ahosi: #<[page 160]># %<160 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 6. 14.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `Mayaü Bhagavato sarãraü naccehi gãtehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garukarontā {mānentā} påjentā, dakkhiõena dakkhiõaü nagarassa haritvā bāhirena bāhiraü dakkhiõato nagarassa Bhagavato sarãraü jhāpessāmāti.' Tena kho pana samayena aņņha Malla-pāmokkhā sãsaü nahātā ahatāni vatthāni nivatthā: `Mayaü Bhagavato sarãraü uccāressāmāti,' na sakkonti uccāretuü. Atha kho Kosinārakā Mallā āyasmantaü Anuruddhaü etad avocum: `Ko nu kho bhante hetu ko paccayo yena 'me aņņha Malla-pāmokkhā sãsaü nahātā ahatāni vatthāni nivatthā, "Mayaü Bhagavato sarãraü uccāressāmāti," na sakkonti uccāretun'? ti. `A¤¤athā kho Vāseņņhā tumhākaü adhippāyo, a¤¤athā devatānaü adhippāyo' ti. 15. `Kathaü pana bhante devatānaü adhippāyo'? ti. `Tumhākaü kho Vāseņņhā adhippāyo: "Mayaü Bhagavato sarãraü naccehi gãtehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garukarontā mānentā påjentā, dakkhiõena dakkhiõaü nagarassa haritvā, bāhirena bāhiraü dakkhiõato nagarassa Bhagavato sarãraü jhāpessāmāti." Devatānaü kho Vāseņņhā adhippāyo: "Mayaü Bhagavato sarãraü dibbehi naccehi gãtehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garukarontā mānentā påjentā, uttarena uttaraü nagarassa haritvā, uttarena dvārena nagaraü pavesetvā, majjhena majjhaü nagarassa haritvā, puratthimena dvārena nikkhamitvā puratthimato nagarassa Makuņa-bandhanaü nāma Mallānaü cetiyaü, ettha Bhagavato sarãraü jhāpessāmāti."' `Yathā bhante devatānaü adhippāyo, tathā hotåti.' 16. Tena kho pana samayena Kusinārā yāva sandhisamala-saīkaņãrā jannu-mattena odhinā mandāravapupphehi santhatā hoti. Atha kho devatā ca Kosinārakā ca Mallā Bhagavato sarãraü dibbehi ca mānusakehi ca naccehi gãtehi vāditehi mālehi gandhehi sakkarontā garukarontā mānentā påjentā, #<[page 161]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ uttarena uttaraü nagarassa haritvā, uttarena dvārena nagaraü pavesetvā, majjhena majjhaü nagarassa haritvā, puratthimena dvārena nikkhamitvā -- puratthimato nagarassa Makuņa-bandhanaü nāma Mallānaü cetiyaü -- ettha Bhagavato sarãraü nikkhipiüsu. 17. Atha kho Kosinārakā Mallā āyasmantaü ânandaü etad avocum: `Kathaü mayaü bhante ânanda Tathāgatassa sarãre paņipajjāmāti?' `Yathā kho Vāseņņhā ra¤¤o cakkavattissa sarãre paņipajjanti, evaü Tathāgatassa sarãre paņipajjitabban' ti. `Kathaü pana bhante ânanda ra¤¤o cakkavattissa sarãre paņipajjantãti?' `Ra¤¤o Vāseņņhā cakkavattissa sarãraü ahatena vatthena veņhenti, ahatena vatthena veņhetvā vihatena kappāsena veņhenti, vihatena kappāsena veņhetvā ahatena vatthena veņhenti, etena upāyena pa¤cahi yuga-satehi ra¤¤o cakkavattissa sarãraü veņhetvā ayasāya tela-doõiyā pakkhipitvā, a¤¤issā ayasāya doõiyā paņikujjitvā, sabbagandhānaü citakaü karitvā ra¤¤o cakkavattissa sarãraü jhāpenti, cātummahāpathe ra¤¤o cakkavattissa thåpaü karonti. Evaü kho Vāseņņhā ra¤¤o cakkavattissa sarãre paņipajjanti. `Yathā kho Vāseņņhā ra¤¤o cakkavattissa sarãre paņipajjanti, evaü Tathāgatassa sarãre paņipajjitabbaü. Cātummahāpathe Tathāgatassa thåpo kātabbo. Tattha ye mālaü vā gandhaü vā vaõõakaü vā āropessanti, abhivādessanti vā, cittaü vā pasādessanti, tesaü taü bhavissati dãgharattaü hitāya sukhāyāti.' 18. Atha kho Kosinārakā Mallā purise āõāpesuü, `Tena hi bhaõe Mallānaü vihataü kappāsaü sannipātethāti.' Atha kho Kosinārakā Mallā Bhagavato sarãraü ahatena vatthena veņhesuü, ahatena vatthena veņhetvā vihatena kappāsena veņhesuü, vihatena kappāsena veņhetvā ahatena vatthena veņhesuü, #<[page 162]># %<162 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 6. 18.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ etena upāyena pa¤cahi yuga-satehi Bhagavato sarãraü veņhetvā ayasāya tela-doõiyā pakkhipitvā a¤¤issā ayasāya doõiyā paņikujjitvā sabba-gandhānaü citakaü karitvā Bhagavato sarãraü citakaü āropesuü. 19. Tena kho pana samayena āyasmā Mahā-Kassapo Pāvāya Kusināraü addhāna-magga-paņipanno hoti mahatā bhikkhu-saüghena saddhiü pa¤camattehi bhikkhu-satehi. Atha kho āyasmā Mahā-Kassapo maggā okkamma a¤¤atarasmiü rukkhamåle nisãdi. Tena kho pana {samayena} a¤¤ataro ājãvako Kusinārāya mandārava-pupphaü gahetvā Pāvaü addhāna-maggapaņipanno hoti. Addasā kho āyasmā Mahā-Kassapo ājãvakaü dårato 'va āgacchantaü. Disvā tam ājãvakaü etad avoca: `Ap' āvuso amhākaü Satthāraü jānāsãti.' `âma āvuso jānāmi. Ajja sattāha-parinibbuto samaõo Gotamo. Tato me idaü mandārava-pupphaü gahitan' ti. Tattha ye te bhikkhå avãta-rāgā app ekacce bāhā paggayha kandanti, chinna-papātaü papatanti āvaņņanti vivaņņanti: `Atikhippaü Bhagavā parinibbuto, atikhippaü Sugato parinibbuto, atikhippam cakkhuü loke antarahitan' ti. Ye pana te bhikkhå vãta-rāgā, te satā sampajānā adhivāsenti: `Aniccā saükhārā, taü kut' ettha labbhā?' ti. 20. Tena kho pana samayena Subhaddo nāma buķķhapabbajito tassaü parisāyaü nisinno hoti. Atha kho Subhaddo buķķha-pabbajito te bhikkhå etad avoca: `Alaü āvuso mā socittha mā paridevittha. Sumuttā mayaü tena mahā-samaõena. {Upaddutā} ca homa "Idaü vo kappati, idaü vo na kappatãti," idāni pana mayaü yaü icchissāma taü karissāma, yaü na icchissāma taü na karissāmāti.' Atha kho āyasmā Mahā-Kassapo bhikkhå āmantesi: `Alaü āvuso mā socittha mā paridevittha. Nanu etaü āvuso Bhagavatā paņigacc' eva akkhātaü: #<[page 163]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ "Sabbeh' eva piyehi manāpehi nānā-bhāvo vinā-bhāvo {a¤¤athā}bhāvo, taü kut' ettha āvuso labbhā? yan taü jātaü bhåtaü saükhataü paloka-dhammaü, taü vata mā palujjãti n' etaü ņhānaü vijjatãti."' 21. Tena kho pana samayena cattāro Malla-pāmokkhā sãsaü nahātā ahatāni vatthāni nivatthā: `Mayaü Bhagavato citakaü ālimpessāmāti' na sakkonti ālimpetuü. Atha kho Kosinārakā Mallā āyasmantaü Anuruddhaü etad avocuü: `Ko nu kho bhante Anuruddha hetu ko paccayo yena 'me cattāro Malla-pāmokkhā sãsaü nahātā ahatāni {vatthāni} nivatthā `Mayaü Bhagavato citakaü ālimpessāmāti' na sakkonti ālimpetun?' ti. `A¤¤athā kho Vāseņņhā devatānaü adhippāyo' ti. `Kathaü pana bhante devatānaü adhippāyo'? ti. `Devatānaü kho Vāseņņhā adhippāyo: "Ayaü āyasmā Mahā-Kassapo Pāvāya Kusināraü addhāna-magga-paņipanno mahatā bhikkhu-saüghena saddhiü pa¤camattehi bhikkhu-satehi, na tāva Bhagavato citako pajjalissati yāv' āyasmā Mahā-Kassapo Bhagavato pāde sirasā na vandissatãti."' `Yathā bhante devatānaü adhippāyo tathā hotåti.' 22. Atha kho āyasmā Mahā-Kassapo yena {Kusinārā} Makuņa-bandhanaü Mallānaü cetiyaü yena Bhagavato citako ten' upasaükami, upasaükamitvā ekaüsaü cãvaraü katvā {a¤jaliü} paõāmetvā tikkhattuü citakaü padakkhiõaü katvā, pādato vivaritvā Bhagavato pāde sirasā vandi. Tāni pi kho pa¤ca bhikkhu-satāni ekaüsaü cãvaraü katvā a¤jalim paõāmetvā tikkhattuü citakaü padakkhiõaü katvā Bhagavato pāde sirasā vandiüsu. #<[page 164]># %<164 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 6. 22.>% Vandite ca pan' āyasmatā Mahā-Kassapena tehi ca pa¤cahi bhikkhu-satehi, sayam eva Bhagavato citako pajjali. 23. Jhāyamānassa pana Bhagavato sarãrassa, yaü ahosi chavãti vā camman ti vā maüsan ti vā nahāråti vā lasikā ti vā tassa n' eva chārikā pa¤¤āyittha na masi, sarãrān' eva avasissiüsu. Seyyathā pi nāma sappissa vā telassa vā jhāyamānassa n' eva chārikā pa¤¤āyati na masi, evam eva Bhagavato sarãrassa jhāyamānassa yaü ahosi chavãti vā camman ti vā maüsan ti vā nahāråti vā lasikā ti vā tassa n' eva chārikā pa¤¤āyittha na masi, sarãrān' eva avasissiüsu. Tesa¤ ca pa¤cannaü dussa-yuga-satānaü dve va dussāni ķayhiüsu ya¤ ca sabba-abbhantarimaü ya¤ ca bāhiraü. Daķķhe kho pana Bhagavato sarãre antalikkhā udakadhārā pātu bhavitvā Bhagavato citakaü nibbāpesi,udakasālato pi abbhunnamitvā Bhagavato citakaü nibbāpesi. Kosinārakā pi Mallā sabba-gandhodakena Bhagavato citakaü nibbāpesuü. Atha kho Kosinārakā Mallā Bhagavato sarãrāni sattāhaü santhāgāre satti-pa¤jaraü karitvā dhanu-pākāraü parikkhipitvā naccehi gãtehi vāditehi mālehi gandhehi sakkariüsu parikariüsu mānesuü påjesuü. 24. Assosi kho Rājā Māgadho Ajāta-sattu Vedehi-putto: `Bhagavā kira Kusinārāyaü parinibbuto' ti. Atha kho Rājā Māgadho Ajāta-sattu Vedehi-putto Kosinārakānaü Mallānaü dåtaü pāhesi: `Bhagavā pi khattiyo {aham} pi khattiyo. Aham pi arahāmi Bhagavato sarãrānaü bhāgaü, aham pi Bhagavato sarãrānaü thåpa¤ ca maha¤ ca karissāmãti.' Assosuü kho Vesālikā Licchavã: `Bhagavā kira Kusinārāyaü parinibbuto' ti. Atha kho Vesālikā Licchavã Kosinārakānaü Mallānaü dåtaü pāhesuü: `Bhagavā pi khattiyo mayam pi khattiyā. Mayam pi arahāma Bhagavato sarãrānaü bhāgaü, #<[page 165]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ mayam pi Bhagavato sarãrānaü thåpa¤ ca maha¤ ca karissāmāti.' Assosuü kho Kāpilavatthavā Sakyā: `Bhagavā kira Kusinārāyaü {parinibbuto}' ti. Atha kho Kāpilavatthavā Sakyā Kosinārakānaü Mallānaü dåtaü pāhesuü: `Bhagavā amhākaü ¤āti-seņņho. Mayam pi arahāma Bhagavato sarãrānaü bhāgaü, mayam pi Bhagavato sarãrānaü thåpa¤ ca maha¤ ca karissāmāti.' Assosuü kho Allakappakā Bulayo: `Bhagavā {kira} Kusinārāyaü parinibbuto' ti. Atha kho Allakappakā Bulayo Kosinārakānaü Mallānaü dåtaü pahesuü: `Bhagavā pi khattiyo mayam pi khattiyā. Mayam pi arahāma Bhagavato sarãrānaü bhāgaü, mayam pi Bhagavato sarãrānaü thåpa¤ ca maha¤ ca karissāmāti.' Assosuü kho Rāmagāmakā Koliyā: `Bhagavā kira Kusinārāyaü parinibbuto' ti. Atha kho Rāmagāmakā Koliyā Kosinārakānaü Mallānaü dåtaü pāhesuü: `Bhagavā pi khāttiyo mayam pi khattiyā. Mayam pi arahāma Bhagavato sarãrānaü bhāgaü, mayam pi Bhagavato sarãrānaü thåpa¤ ca maha¤ ca karissāmāti.' Assosi kho Veņhadãpako brāhmaõo: `Bhagavā kira Kusinārāyaü parinibbuto' ti. Atha kho Veņhadãpako brāhmaõo Kosinārakānaü Mallānaü dåtaü pāhesi: `Bhagavā pi khattiyo, aham asmi brāhmaõo. Aham pi arahāmi Bhagavato sarãrānaü bhāgaü, aham pi Bhagavato sarãrānaü thåpa¤ ca maha¤ ca karissāmãti.' Assosuü kho Pāveyyakā Mallā: `Bhagavā kira Kusinā{rāyaü} parinibbuto' ti. Atha kho Pāveyyakā Mallā Kosinārakānaü Mallānaü dåtam pahesuü: `Bhagavā pi khattiyo mayam pi khattiyā. Mayam pi arahāma Bhagavato sarãrānaü bhāgaü, mayam pi Bhagavato sarãrānaü thåpa¤ ca maha¤ ca karissāmāti.' 25. Evaü vutte Kosinārakā Mallā te saüghe gaõe etad avocuü: #<[page 166]># %<166 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 6. 25.>% `Bhagavā amhākaü gāma-kkhette parinibbuto. Na mayaü dassāma Bhagavato sarãrānaü bhāgan' ti. Evaü vutte Doõo brāhmaõo te saüghe gaõe etad avoca: Suõantu bhonto mama eka-vākyaü. Amhākaü Buddho ahu khanti-vādo. Na hi sādhu yaü uttama-puggalassa Sarãra-bhaīge siya sampahāro. Sabbe {va} bhonto sahitā samaggā Sammodamānā karom' aņņha bhāge, Vitthārikā hontu disāsu thåpā Bahujjano cakkhumato pasanno' ti. `Tena hi brāhmaõa tvaü yeva Bhagavato sarãrāni aņņhadhā samaü suvibhattaü vibhajāhãti.' `Evaü bho' ti kho Doõo brāhmaõo tesaü saüghānaü gaõānaü paņissutvā Bhagavato sarãrāni aņņhadhā samaü suvibhattaü vibhajitvā te saüghe gaõe etad avoca: `Imaü me bhonto kumbhaü dadantu, aham pi kumbhassa thåpa¤ ca maha¤ ca karissāmãti.' Adaüsu kho te Doõassa brāhmaõassa kumbhaü. 26. Assosuü kho Pipphalivaniyā Moriyā: `Bhagavā kira Kusinārāyaü parinibbuto' ti. Atha kho Pipphalivaniyā Moriyā Kosinārakānaü Mallānaü dåtaü pāhesuü: `Bhagavā pi khattiyo mayam pi khattiyā. Mayam pi arahāma Bhagavato sarãrānaü {bhāgaü}, mayam pi Bhagavato sarãrānaü thåpa¤ ca maha¤ ca karissāmāti.' `N' atthi Bhagavato {sarãrānaü} bhāgo, vibhattāni Bhagavato sarãrāni, ito aīgāraü harathāti.' Te tato {aīgāraü} hariüsu. 27. Atha kho Rājā Māgadho Ajātasattu Vedehi-putto Rājagahe Bhagavato sarãrānaü thåpa¤ ca {maha¤} ca akāsi. #<[page 167]># %% Vesālikā pi Licchavã Vesāliyaü Bhagavato sarãrānaü thåpa¤ ca maha¤ ca akaüsu. Kāpilavatthavā pi Sakyā kapila-vatthusmiü Bhagavato sarãrānaü thåpa¤ ca maha¤ ca akaüsu. Allakappakā pi Bulayo {Allakappe} Bhagavato sarãrānaü thåpa¤ ca maha¤ ca akaüsu. Rāmagāmakā pi Koliyā Rāmagāme Bhagavato sarãrānaü thåpa¤ ca maha¤ ca akaüsu. Veņhadãpako pi brāhmaõo Veņhadãpe Bhagavato sarãrānaü thåpa¤ ca maha¤ ca akāsi. Pāveyyakā pi Mallā Pāvāyaü Bhagavato sarãrānaü thåpa¤ ca maha¤ ca akaüsu. Kosinārakā pi Mallā Kusinārāyaü Bhagavato sarãrānaü thåpa¤ ca maha¤ ca akaüsu. Doõo pi brāhmaõo kumbhassa thåpa¤ ca maha¤ ca akāsi. Pipphalivaniyā pi Moriyā Pipphalivane aīgārānaü thåpa¤ ca maha¤ ca akaüsu. Iti aņņh' assa sarãra-thåpā navamo kumbha-thåpo dasamo aīgāra-thåpo. Evam etaü bhåta-pubban ti. 28. Aņņha-doõaü cakkhumato sarãraü, satta-doõaü {Jambudãpe} mahenti, Eka¤ ca doõaü purisa-varuttamassa Rāmagāme nāgarājā mahenti. Ekā pi dāņhā Tidivehi påjitā, ekā pana Gandhāra-pure mahãyati, Kāliīga-ra¤¤o vijite pun' ekaü, ekaü puna nāga-rājā mahenti. Tass' eva tejena ayaü vasundharā āyāga-seņņhehi mahã alaükatā. Evam imaü cakkhumato sarãraü susakkataü sakkatasakkatehi. #<[page 168]># %<168 MAHâ-PARINIBBâNA-SUTTANTA. [D. xvi. 6. 28.>% Devinda-nāginda-narinda-påjito manussa-seņņhehi tath' eva påjito Taü vandatha pa¤jalikā bhavitvā, Buddho have kappasatehi dullabho ti.] Mahā-Parinibbāna-Suttantaü Niņņhitaü. #<[page 169]># %< 169>% [xvii. Mahā-Sudassana-Suttanta.] 1.1. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Kusinārāyaü viharati Upavattane Mallānaü sāla-vane antarena yamaka-sālānaü parinibbāna-samaye. 2. Atha kho āyasmā ânando yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ânando {Bhagavantaü} etad avoca: `Mā bhante Bhagavā imasmiü kuķķa-nagarake ujjaīgala-nagarake sākha-nagarake parinibbāyi. Santi bhante a¤¤āni mahā-nagarāni seyyathãdaü Campā Rājagahaü Sāvatthi Sāketaü Kosambi Bārāõasi, ettha Bhagavā parinibbāyatu. Ettha bahå khattiyamahāsālā brāhmaõa-mahāsālā, gahapati-mahāsālā Tathāgate abhippasannā, te Tathāgatassa {sarãra}-påjaü karis{santãti.} 3. `Mā h' evaü ânanda avaca "kuķķa-nagarakaü ujjaīgala-nagarakaü sākha-nagarakan ti." Bhåta-pubbaü ânanda rājā Mahā-sudassano nāma ahosi khattiyo muddhāvasitto cāturanto vijitāvã janapadatthāvariyappatto. #<[page 170]># %<170 MAHâ-SUDASSANA-SUTTANTA. [D. xvii. 1. 3.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ra¤¤o ânanda Mahā-sudassanassa ayaü Kusinārā Kusāvatã nāma rājadhāni ahosi. Sā kho ânanda Kusāvatã pacchimena ca puratthimena ca dvādasayojanāni ahosi āyāmena, uttarena ca dakkhiõena ca satta-yojanāni vitthārena. Kusāvatã ânanda rājadhāni iddhā c' eva ahosi phãtā ca bahu-janā ca ākiõõa-manussā ca subhikkhā ca. Seyyathā pi ânanda devānaü âëakamandā nāma rājadhāni iddhā c' eva phãtā ca bahu-janā ca ākiõõa-yakkhā ca subhikkhā ca, evam eva kho ânanda Kusāvatã rājadhāni iddhā c' eva ahosi phãtā ca bahu-janā ca ākiõõa-manussā ca subhikkhā ca. Kusāvatã ânanda rājadhāni dasahi saddehi avivittā ahosi divā c' eva rattã ca, seyyathãdaü hatthi-saddena assa-saddena rathasaddena bheri-saddena mutiīga-saddena vãõā-saddena gãta-saddena samma-saddena tāëa-saddena "asnātha pivatha khādathāti" dasamena saddena. 4. `Kusāvatã ânanda rājadhāni sattahi pākārehi parikkhittā ahosi. Tattha eko pākāro sovaõõamayo, eko råpimayo, eko veëuriyamayo, eko phalikamayo, eko lohitaīkamayo, eko masāragallamayo, eko sabbaratanamayo. 5. `Kusāvatiyā ânanda rājadhāniyā catunnaü vaõõānaü dvārāni ahesuü. Ekaü dvāraü sovaõõamayaü, ekaü råpimayaü, ekaü veëuriya-mayam, ekaü phalikamayaü. #<[page 171]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ekam-ekasmiü dvāre satta esikā nikhātā ahesuü ti-porisaīgā catu-porisā ubbedhena. Ekā esikā sovaõõamayā, ekā råpimayā, ekā veëuriyamayā, ekā phalikamayā, ekā lohitaīkamayā, ekā masāragallamayā, ekā sabbaratana mayā. 6. `Kusāvatã ânanda rājadhāni sattahi tāla-pantãhi parikkhittā ahosi. Ekā tāla-panti sovaõõamayā ekā råpimayā, ekā veëuriyamayā, ekā phalikamayā, ekā lohitaīkamayā, ekā masāragallamayā, ekā sabbaratanamayā. Sovaõõamayassa tālassa sovaõõamayo khandho ahosi, {råpimayāni} pattāni ca phalāni ca. Råpimayassa tālassa råpimayo khandho ahosi sovaõõamayāni pattāni ca phalāni ca. Veëuriyamayassa tālassa veëuriyamayo khandho ahosi phalikamayāni pattāni ca phalāni ca. Phalikamayassa tālassa phalikamayo khandho ahosi veëuriyamayāni pattāni ca phalāni ca. Lohitaīkamayassa tālassa lohitaīkamayo khandho ahosi masāragallamayāni pattāni ca phalāni ca. Masāragallamayassa tālassa masāragallamayo khandho ahosi lohitaīkamayāni pattāni ca phalāni ca. Sabbaratanamayassa tālassa sabbaratanamayo khandho ahosi sabbaratana-mayāni pattāni ca phalāni ca. Tāsaü kho pan' ânanda tāla-pantãnaü vāteritānaü saddo ahosi vaggu ca rajanãyo ca kamanãyo ca madanãyo ca. Seyyathā pi ânanda pa¤caīgikassa turiyassa suvinãtassa suppaņipatālitassa kusalehi samannāhatassa saddo hoti vaggu ca rajanãyo ca kamanãyo ca madanãyo ca, #<[page 172]># %<172 MAHâ-SUDASSANA-SUTTANTA. [D. xvii. 1. 6.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ evam eva kho ânanda tāsaü tāla-pantãnaü vāteritānaü saddo ahosi vaggu ca rajanãyo ca kamanãyo ca madanãyo ca. Ye kho pan' ânanda tena samayena Kusāvatiyā rājadhāniyā dhuttā ahesuü {soõķā} pipāsā, te tāsaü tāla-pantãnaü vāteritānaü saddena paricāresuü. 7. `Rājā ânanda Mahā-sudassano sattahi ratanehi samannāgato ahosi catåhi ca iddhãhi. Katamehi sattahi? Idh' ânanda ra¤¤o Mahā-sudassanassa tadahu 'posathe paõõarase sãsaü nahātassa uposathikassa upari-pāsādavara-gatassa dibbaü cakka-ratanaü pātur ahosi sahassāraü sanemikaü sanābhikaü sabbākāra-paripåraü. Disvā {ra¤¤o} Mahā-sudassanassa etad ahosi: "Sutaü kho pana m' etaü: `Yassa ra¤¤o khattiyassa muddhāvasittassa tadahu 'posathe paõõarase sãsaü nahātassa uposathikassa upari-pāsāda-vara-gatassa dibbaü {cakka-ratanaü} pātu bhavati sahassāraü sanemikaü sanābhikaü sabbākāra-paripåraü, so hoti rājā cakkavattãti. Assaü nu kho ahaü rājā cakkavattãti." 8. `Atha kho ânanda rājā Mahā-sudassano uņņhāy' āsanā, ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā, vāmena hatthena bhiīkāraü gahetvā, dakkhiõena hatthena cakkaratanaü abbhukkiri: "Pavattatu bhavaü cakkaratanaü, abhivijinātu bhavaü cakka-ratanan ti." Atha kho taü ânanda cakka-ratanaü puratthimaü disaü pavatti, anvad eva rājā Mahā-sudassano saddhiü caturaīginiyā senāya. Yasmiü kho pan' ânanda padese cakka-ratanaü patiņņhāsi, #<[page 173]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tattha rājā Mahā-sudassano vāsaü upagacchi saddhiü caturaīginiyā senāya. 9. `Ye kho pan' ânanda puratthimāya disāya paņirājāno te rājānaü Mahā-sudassanaü upasaükamitvā evam āhaüsu: "`Ehi kho Mahārāja, sāgataü Mahārāja, sakan te Mahārāja, anusāsa Mahārājāti." `Rājā Mahā-sudassano evam āha: "Pāõo na hantabbo. Adinnaü n' ādātabbaü. Kāmesu micchā na caritabbā. Musā na bhāsitabbā. Majjaü na pātabbaü. Yathabhutta¤ ca bhu¤jathāti." `Ye kho pan' ânanda puratthimāya disāya paņirājāno te ra¤¤o Mahā-sudassanassa anuyuttā ahesuü. 10. `Atha kho taü ânanda cakka-ratanaü puratthimaü samuddaü ajjhogahetvā paccuttaritvā dakkhiõaü disaü pavatti . . . pe . . . dakkhiõaü samuddaü ajjhogahetvā paccuttaritvā pacchimaü disaü pavatti . . . pe . . . pacchimaü samuddaü ajjhogahetvā paccuttaritvā uttaraü disaü pavatti, anvad eva rājā Mahā-sudassano saddhiü caturaīginiyā senāya. Yasmiü kho pan' ânanda padese cakka-ratanaü paņiņņhāsi, tattha rājā Mahāsudassano vāsaü upagacchi saddhiü caturaīginiyā senāya. `Ye kho pan' ânanda uttarāya disāya paņirājāno, te rājānaü Mahā-sudassanaü upasaükamitvā evam āhaüsu: "`Ehi kho Mahārāja, sāgataü Mahārāja, sakan te Mahārāja, anusāsa Mahārājāti." `Rājā Mahā-sudassano eva āha: "Pāõo na hantabbo. Adinnaü n' ādātabbaü. Kāmesu micchā na caritabbā. #<[page 174]># %<174 MAHâ-SUDASSANA-SUTTANTA. [D. xvii. 1. 10.>% Musā na bhāsitabbā. Majjaü na pātabbaü. Yathābhutta¤ ca {bhu¤jathāti}." `Ye kho pan' ânanda uttarāya disāya paņirājāno, te ra¤¤o Mahā-sudassanassa anuyuttā ahesuü. 11. `Atha kho taü ânanda cakka-ratanaü samuddapariyantaü paņhaviü abhivijinitvā Kusāvatiü {rājadhāniü} paccāgantvā ra¤¤o Mahā-sudassanassa antepura-dvāre attha-karaõa-pamukhe akkhāhataü ma¤¤e aņņhāsi ra¤¤o Mahā-sudassanassa ante-puraü upasobhayamānaü. {Ra¤¤o} ânanda Mahā-sudassanassa evaråpaü cakkaratanaü pātur ahosi. 12. `Puna ca paraü ânanda ra¤¤o Mahā-sudassanassa hatthi-ratanaü pātur ahosi, sabba-seto sattappatiņņho iddhimā vehāsaü-gamo Uposatho nāma nāga-rājā. Disvā ra¤¤o Mahā-sudassanassa cittaü pasãdi: "Bhaddakaü vata bho hatthi-yānaü sace damathaü upeyyāti." Atha kho tam ânanda hatthi-ratanaü seyyathā pi nāma bhaddo hatthājānãyo dãgha-rattaü suparidanto evam evaü damathaü upagacchi. Bhåta-pubbaü ânanda rājā Mahā-sudassano tam eva hatthi-ratanaü {vãmaüsamāno} pubbaõha-samayaü abhiråhitvā samudda-pariyantaü paņhaviü anusaüsāyitvā Kusāvatiü rājadhāniü paccāgantvā pātarāsaü akāsi. Ra¤¤o ânanda Mahā-sudassanassa evaråpaü hatthi-ratanaü pātur ahosi. 13. `Puna ca paraü ânanda ra¤¤o Mahā-sudassanassa assa-ratanaü pātur ahosi, sabba-seto kāka-sãso mu¤jakeso iddhimā vehāsaü-gamo Valāhako nāma assa-rājā. Disvā ra¤¤o Mahā-sudassanassa cittaü pasãdi: "Bhaddakaü vata bho assa-yānaü sace damathaü upeyyāti." Atha kho taü ânanda assa-ratanaü seyyathā pi nāma bhaddo assājānãyo dãgha-rattaü suparidanto evam evaü damathaü upagacchi. #<[page 175]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Bhåta-pubbaü ânanda rājā Mahāsudassano tam eva assa-ratanaü {vãmaüsamāno} pubbaõhasamayaü abhiråhitvā samudda-pariyantaü paņhaviü anusāyitvā Kusāvatiü rājadhāniü paccāgantvā pātarāsam akāsi. Ra¤¤o ânanda Mahā-sudassanassa evaråpaü assa-ratanaü pātur ahosi. 14. `Puna ca paraü ânanda ra¤¤o Mahā-sudassanassa maõi-ratanaü pātur ahosi. So ahosi maõi-veëuriyo subho jātimā {aņņhaüso} suparikamma-kato accho vippasanno sabbākāra-sampanno. Tassa kho pan' ânanda maõi-ratanassa ābhā samantā yojanaü phuņā ahosi. Bhåta-pubbaü ânanda rājā Mahā-sudassano tam eva maõi-ratanaü {vãmaüsamāno} caturaīgini-senaü sannayhitvā maõi-dhajaggaü āropetvā rattandhakāratimisāyaü pāyāti. Ye kho pan' ânanda samantā gāmā ahesuü, te ten' obhāsena kammante payojesuü "Divā te" ma¤¤amānā. Ra¤¤o ânanda Mahā-sudassanassa {evaråpaü} maõi-ratanaü pātur ahosi. 15. `Puna ca paraü ânanda ra¤¤o Mahā-Sudassanassa itthi-ratanaü pātur ahosi, abhiråpā dassanãyā pāsādikā paramāya vaõõa-pokkharatāya samannāgatā, {nātidãghā} nātirassā nātikisā {nātithålā} nātikāëã nāccodātā, atikkantā mānusaü vaõõaü appattā dibbaü vaõõaü. Tassa kho pan' ânanda itthi-ratanassa evaråpo kāyasamphasso hoti, seyyathā pi nāma tåla-picuno vā kappāsapicuno vā. Tassa kho pan' ânanda itthi-ratanassa sãte uõhāni gattāni honti, uõhe sãtāni. Tassa kho pan' ânanda itthi-ratanassa kāyato candana-gandho vāyati, mukhato uppala-gandho. Taü kho pan' ânanda itthiratanaü ra¤¤o Mahā-Sudassanassa pubbuņņhāyinã ahosi pacchā-nipātinã kiükāra-paņissāvinã manāpa-cārinã piyavādinã. #<[page 176]># %<176 MAHâ-SUDASSANA-SUTTANTA. [D. xvii. 1. 15.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Taü kho pan' ânanda itthi-ratanaü rājānaü Mahā-sudassanaü manasā pi no {aticāri}, kuto pana kāyena. Ra¤¤o ânanda Mahā-sudassanassa evaråpaü itthi-ratanaü pātur ahosi. 16. `Puna ca paraü ânanda ra¤¤o Mahā-sudassanassa gahapati-ratanaü pātur ahosi. Tassa kamma-vipākajaü dibba-cakkhuü pātur ahosi yena nidhiü passati sassāmikam pi assāmikam pi. So rājānaü Mahā-sudassanaü upasaükamitvā evam āha: "Appossukko tvaü deva hohi, ahaü te dhanena dhana-karaõãyaü karissāmãti." `Bhåta-pubbaü ânanda rājā Mahā-sudassano tam eva gahapati-ratanaü {vãmaüsamāno} nāvaü abhiråhitvā majjhe Gaīgāya nadiyā sotaü ogāhetvā gahapatiratanaü etad avoca: "`Attho me gahapati hira¤¤a-suvaõõenāti." "`Tena hi mahā-rāja ekaü va tãraü nāvā upetåti." "`Idh' eva me gahapati attho hira¤¤a-suvaõõenāti." `Atha kho taü ânanda gahapati-ratanaü ubhohi hatthehi udakaü omasitvā påraü hira¤¤a-suvaõõassa kumbhiü uddharitvā rājānaü Mahā-sudassanaü etad avoca: "Alam ettāvatā mahā-rāja, katam ettāvatā mahā-rājāti?" `Rājā Mahā-sudassano evam āha: "Alam ettāvatā gahapati, katam ettāvatā gahapati, påjitam ettāvatā gahapatãti." #<[page 177]># %% `Ra¤¤o ânanda Mahā-sudassanassa evaråpaü gahapatiratanaü pātur ahosi. 17. `Puna ca paraü ânanda ra¤¤o Mahā-sudassanassa pariõāyaka-ratanaü pātur ahosi, paõķito viyatto medhāvã paņibalo rājānaü Mahā-sudassanaü upayāpetabbaü upayāpetuü apayāpetabbaü apayāpetuü ņhapetabbaü ņhapetuü. So rājānaü Mahā-sudassanaü upasaükamitvā evam āha: "Appossukko tvaü deva hohi, aham anusāsissāmãti." `Ra¤¤o ânanda Mahā-sudassanassa evaråpaü pariõāyaka-ratanaü pātur ahosi. `Rājā ânanda Mahā-sudassano imehi sattahi ratanehi samannāgato ahosi. 18. `Puna ca paraü ânanda rājā Mahā-sudassano catåhi iddhãhi samannāgato ahosi. Katamāhi catåhi iddhãhi? Idh' ânanda rājā Mahā-sudassano abhiråpo ahosi dassanãyo pāsādiko paramāya vaõõa-pokkharatāya samannāgato ativiya a¤¤ehi manussehi. Rājā ânanda Mahā-sudassano imāya paņhamāya iddhiyā samannāgato ahosi. 19. `Puna ca paraü ânanda rājā Mahā-sudassano dãghāyuko ahosi ciraņņhitiko ativiya a¤¤ehi manussehi. Rājā ânanda Mahā-sudassano imāya dutiyāya iddhiyā samannāgato ahosi. 20. `Puna ca paraü ânanda rājā Mahā-{sudassano} appābādho ahosi appātaīko sama-vepākiniyā gahaõiyā samannāgato nātisãtāya nāccuõhāya ativiya a¤¤ehi manussehi. Rājā ânanda Mahā-sudassano imāya tatiyāya iddhiyā samannāgato ahosi. #<[page 178]># %<178 MAHâ-SUDASSANA-SUTTANTA. [D. xvii. 1. 21.>% 21. `Puna ca paraü ânanda rājā Mahā-sudassano brāhmaõa-gahapatikānaü piyo ahosi manāpo. Seyyathā pi ânanda pitā puttānaü piyo hoti manāpo, evam eva kho ânanda rājā Mahā-sudassano brāhmaõa-gahapatikānaü piyo ahosi manāpo. Ra¤¤o pi ânanda Mahā-sudassanassa brāhmaõa-gahapatikā piyā ahesuü manāpā. Seyyathā pi ânanda pitu puttā piyā honti manāpā, evam eva kho ânanda ra¤¤o Mahā-sudassanassa brāhmaõa-gahapatikā piyā ahesuü manāpā. Bhåta-pubbaü ânanda rājā Mahā-sudassano caturaīginiyā senāya uyyāna-bhåmiü niyyāsi. Atha kho ânanda brāhmaõa-gahapatikā rājānaü Mahā-sudassanaü upasaükamitvā evam āhaüsu: "Ataramāno deva yāhi yathā taü mayaü cirataraü passeyyāmāti." Rājā pi ânanda Mahā-sudassano sārathiü āmantesi: "Ataramāno sārathi rathaü pesehi yathā ahaü brāhmaõa-gahapatike cirataraü passeyyan ti." Rājā ânanda Mahā-sudassano imāya catutthāya iddhiyā samannāgato ahosi. `Rājā ânanda Mahā-sudassano imāhi catåhi iddhãhi samannāgato ahosi. 22. `Atha kho ânanda ra¤¤o Mahā-sudassanassa etad ahosi: "Yan nånāhaü imāsu tālantarikāsu dhanu-sate dhanu-sate pokkharaõãyo māpeyyan ti." `Māpesi kho ânanda rājā Mahā-sudassano tāsu tālantarikāsu dhanu-sate dhanu-sate pokkharaõãyo. Tā kho pan' ânanda pokkharaõãyo catunnaü vaõõānaü {iņņhakāhi} citā ahesuü, ekā {iņņhakā} sovaõõamayā, ekā råpi mayā, ekā veëuriyamayā, ekā phalikamayā. Tāsu kho pan' ânanda pokkharaõãsu cattāri cattāri sopānāni ahesuü catunnaü vaõõānaü, ekaü sopānaü sovaõõamayaü, ekaü råpimayaü, ekaü veëuriyamayaü, ekaü phalikamayaü Sovaõõamayassa sopānassa sovaõõamayā thambhā ahesuü, #<[page 179]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ råpimayā såciyo ca uõhãsa¤ ca; råpimayassa sopānassa råpimayā thambhā ahesuü, sovaõõamayā såciyo ca uõhãsa¤ ca; veëuriyamayassa sopānassa veëuriyamayā thambhā ahesuü, phalikamayā såciyo ca uõhãsa¤ ca; phalikamayassa sopānassa phalikamayā thambhā ahesuü, veëuriyamayā såciyo ca {uõhãsa¤} ca. Tā kho pan' ânanda pokkharaõãyo dvãhi vedikāhi parikkhittā ahesuü, ekā vedikā sovaõõamayā ekā råpimayā; sovaõõamayāya vedikāya sovaõõamayā thambhā ahesuü råpimayā såciyo ca uõhãsa¤ ca; råpimayāya vedikāya råpimayā thambhā ahesuü sovaõõamayā såciyo ca uõhãsa¤ ca. 23. `Atha kho ânanda ra¤¤o Mahā-sudassanassa etad ahosi: "Yan nånāhaü imāsu pokkharaõãsu {evaråpaü} mālaü ropāpeyyaü uppalaü padumaü kumudaü puõķarãkaü sabbotukaü sabba-janassa anācāran ti." Ropāpesi kho ânanda rājā Mahā-sudassano tāsu pokkharaõãsu evaråpaü mālaü uppalaü padumaü kumudaü puõķarãkaü sabbotukaü {sabba-janassa} anācāraü. `Atha kho ânanda ra¤¤o Mahā-sudassanassa etad ahosi: "Yan nånāhaü imāsaü pokkharaõãnaü tãre nahāpake purise ņhapeyyaü ye āgatāgataü janaü nahāpessantãti." ōhapesi kho ânanda rājā Mahā-sudassano tāsaü pokkharaõãnaü tãre nahāpake purise ye āgatāgataü janaü nahāpeyyuü. `Atha kho ânanda ra¤¤o Mahā-sudassanassa etad ahosi: "Yan nånāhaü imāsaü pokkharaõãnaü tãre evaråpaü dānaü paņņhapeyyaü, annaü annatthikassa pānaü pānatthikassa vatthaü vatthatthikassa {yānaü} yānatthikassa sayanaü sayanatthikassa itthiü itthatthikassa hira¤¤aü hira¤¤atthikassa suvaõõaü suvaõõatthikassāti." #<[page 180]># %<180 MAHâ-SUDASSANA-SUTTANTA. [D. xvii. 1. 23.>% Paņņhapesi kho ânanda rājā Mahā-sudassano tāsaü pokkharaõãnaü tãre evaråpaü dānaü, annaü annatthikassa pānaü pānatthikassa vatthaü vatthatthikassa yānaü yānatthikassa sayanaü sayanatthikassa itthiü itthatthikassa hira¤¤aü hira¤¤atthikassa suvaõõaü suvaõõatthikassa. 24. `Atha kho ânanda brāhmaõa-gahapatikā pahåtaü sāpateyyaü ādāya rājānaü Mahā-sudassanaü upasaükamitvā evam {āhaüsu}: "Idaü deva pahåtaü sāpateyyaü devaü yeva uddissa āhataü, taü devo {paņigaõhatåti}." "`Alaü bho, mama pi pahåtaü sāpateyyaü dhammikena balinā abhisaükhataü. Taü vo hotu, ito ca bhãyo harathāti." "Te ra¤¤ā paņikkhittā ekamantaü apakkamma evaü samacintesuü: "Na kho etaü amhākaü paņiråpaü yaü mayaü imāni sāpateyyāni punad eva sakāni gharāni paņihārāma. Yan nåna mayaü ra¤¤o Mahā-sudassanassa nivesanaü māpeyyāmāti." `Te rājānaü Mahā-sudassanaü upasaükamitvā evaü āhaüsu: "Nivesanaü te deva māpessāmāti." "`Adhivāsesi kho ânanda rājā Mahā-sudassano tuõhãbhāvena." 25. `Atha kho ânanda Sakko devānaü indo ra¤¤o Mahā-sudassanassa cetasā ceto-parivitakkam a¤¤āya Vissakammaü deva-puttaü āmantesi: "Ehi tvaü samma Vissakamma ra¤¤o Mahā-sudassanassa nivesanaü māpehi Dhammaü nāma pāsādan ti." "`Evaü bhaddan tavāti" kho ânanda Vissakammo deva-putto Sakkassa devānam indassa paņissutvā, #<[page 181]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ seyyathā pi nāma balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü pasāreyya pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya, evam eva devesu Tāvatiüsesu antarahito ra¤¤o Mahā-sudassanassa purato pātur ahosi. Atha kho ânanda Vissakammo deva-putto rājānaü Mahā-sudassanaü etad avoca: "Nivesanan te deva māpessāmi Dhammaü nāma pāsādan ti." `Adhivāsesi kho ânanda rājā Mahā-sudassano tuõhãbhāvena. Māpesi kho ânanda Vissakammo deva-putto ra¤¤o Mahā-sudassanassa nivesanaü Dhammaü nāma pāsādaü. 26. `Dhammo ânanda pāsādo puratthimena ca pacchimena ca yojanaü āyāmena ahosi, uttarena ca dakkhiõena ca addha-yojanaü vitthārena. `Dhammassa ânanda pāsādassa ti-porisaü uccattanena vatthuü citaü ahosi catunnaü vaõõānaü iņņhakāhi, ekā iņņhakā {sovaõõamayā}, ekā råpimayā, ekā veëuriyamayā, ekā phalikamayā. `Dhammassa ânanda pāsādassa caturāsãti-thambhasahassāni ahesuü catunnaü vaõõānaü, eko thambho sovaõõamayo, eko råpimayo, eko veëuriyamayo, eko phalikamayo. `Dhammo ânanda pāsādo catunnaü vaõõānaü phalakehi santhato ahosi, ekaü phalakaü sovaõõamayaü, ekaü råpimayaü, ekaü veëuriyamayaü, ekaü phalikamayaü. `Dhammassa ânanda pāsādassa catu-vãsati sopānāni ahesuü catunnaü vaõõānaü, ekaü sopānaü sovaõõamayaü, ekaü råpimayaü, ekaü veëuriyamayaü, ekaü phalikamayaü. Sovaõõamayassa sopānassa sovaõõamayā thambhā ahesuü, råpimayā såciyo ca uõhãsa¤ ca; råpimayassa sopānassa råpimayā thambhā ahesuü, sovaõõamayā såciyo ca uõhãsa¤ ca; veëuriyamayassa sopānassa veëuriyamayā thambhā ahesuü, #<[page 182]># %<182 MAHâ-SUDASSANA-SUTTANTA. [D. xvii. 1. 26.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ phalikamayā såciyo ca uõhãsa¤ ca; phalikamayassa sopānassa phalikamayā thambhā ahesuü, veëuriyamayā såciyo ca unhãsa¤ ca. `Dhamme ânanda pāsāde caturāsãti-kåņāgāra-sahassāni ahesuü catunnaü vaõõānaü; ekaü kåņāgāraü sovaõõamayaü, ekaü råpimayaü, ekaü veëuriyamayaü, ekaü phalikamayaü. Sovaõõamaye kåņāgāre råpimayo pallaüko pa¤¤atto ahosi; råpimaye kåņāgāre sovaõõamayo pallaüko pa¤¤atto ahosi; veëuriyamaye kåņāgāre dantamayo pallaüko pa¤¤atto ahosi; phalikamaye kåņāgāre sāramayo pallaüko pa¤¤atto ahosi. Sovaõõamayassa kåņāgārassa dvāre råpimayo tālo ņhito ahosi; tassa råpimayo khandho sovaõõamayāni pattāni ca phalāni ca. Råpimayassa kåņāgārassa dvāre sovaõõamayo tālo ņhito ahosi; tassa sovaõõamayo khandho råpimayāni pattāni ca phalāni ca. Veëuriyamayassa kåņāgārassa dvāre phalikamayo tālo ņhito ahosi; tassa phalikamayo khandho veëuriyamayāni pattāni ca phalāni ca. Phalikamayassa kåņāgārassa dvāre veëuriyamayo tālo ņhito ahosi; tassa veëuriyamayo khandho phalikamayāni pattāni ca phalāni ca. 27. `Atha kho ânanda ra¤¤o Mahā-sudassanassa etad ahosi: "Yan nånāhaü Mahā-vyåhassa kåņāgārassa dvāre sabba-sovaõõamayaü tāla-vanaü māpeyyaü yattha divā vihāraü nisãdissāmãti." `Māpesi kho ânanda rājā Mahā-sudassano mahā-vyåhassa {kåņāgārassa} dvāre sabba-sovaõõamayaü tāla-vanaü, yattha divā vihāraü nisãdi. 28. `Dhammo ânanda pāsādo dvãhi vedikāhi parikkhitto ahosi, #<[page 183]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ekā vedikā sovaõõamayā ekā råpimayā; sovaõõamayāya vedikāya sovaõõamayā thambhā ahesuü, råpimayā såciyo ca uõhãsa¤ ca; råpimayāya vedikāya råpimayā thambhā ahesuü, sovaõõamayā såciyo ca uõhãsa¤ ca. 29. `Dhammo ânanda pāsādo dvãhi kiīkiõika-jālāhi parikkhitto ahosi, ekaü jālaü sovaõõamayaü ekaü jālaü råpimayaü; sovaõõamayassa jālassa råpimayā kiīkiõiyo ahesuü, råpimayassa jālassa sovaõõamayā kiīkiõiyo ahesuü. Tesaü kho pan' ânanda kiīkiõika-jālānaü vāteritānaü saddo ahosi vaggu ca rajanãyo ca kamanãyo ca madanãyo ca. Seyyathā pi ânanda pa¤caīgikassa turiyassa suvinãtassa suppaņipatālitassa kusalehi samannāhatassa saddo hoti vaggu ca rajanãyo ca kamanãyo ca madanãyo ca, evam eva kho ânanda tesaü kiīkiõikajālānaü vāteritānaü saddo ahosi vaggu ca rajanãyo ca kamanãyo ca madanãyo ca. Ye kho pan' ânanda tena samayena Kusāvatiyā rājadhāniyā dhuttā ahesuü soõķā pipāsā, te tesaü kiīkiõika-jālānaü vāteritānaü saddena paricāresuü. 30. `Niņņhito kho pan' ânanda Dhammo pāsādo dudikkho ahosi musati cakkhåni. Seyyathā pi ânanda vassānaü pacchime māse sarada-samaye viddhe vigata-valāhake deve ādicco nabhaü abbhussukkamāno dudikkho hoti musati cakkhåni, #<[page 184]># %<184 MAHâ-SUDASSANA-SUTTANTA. [D. xvii. 1. 30.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ evam eva kho ânanda Dhammo pāsādo dudikkho ahosi musati cakkhåni. 31. `Atha kho ânanda ra¤¤o Mahā-sudassanassa etad ahosi: "Yan {nånāhaü} Dhammassa pāsādassa purato Dhammaü nāma pokkharaõiü māpeyyan ti." `Māpesi kho ânanda rājā Mahā-sudassano Dhammassa pāsādassa purato Dhammaü nāma pokkharaõiü. `Dhammo ânanda pokkharaõã puratthimena ca pacchimena ca yojanaü āyāmena ca ahosi, uttarena ca dakkhiõena ca addha-yojanaü vitthārena. `Dhammo ânanda pokkharaõã catunnaü vaõõānaü iņņhakāhi citā ahosi, ekā iņņhakā sovaõõamayā, ekā råpimayā, ekā {veëuriyamayā}, ekā phalikamayā. `Dhammāya ca ânanda pokkharaõiyā catu-vãsatisopānāni ahesuü catunnaü vaõõānaü, ekaü sopānaü sovaõõamayaü, ekaü råpimayaü, ekaü veëuriyamayaü, ekaü phalikamayaü. Sovaõõamayassa sopānassa sovaõõamayā thambhā ahesuü råpimayā såciyo ca uõhãsa¤ ca; råpimayassa sopānassa råpimayā thambhā ahesuü sovaõõamayā såciyo ca uõhãsa¤ ca; {veëuriyamayassa} sopānassa {veëuriyamayā} thambhā ahesuü phalikamayā såciyo ca uõhãsa¤ ca; phalikamayassa sopānassa phalikamayā thambhā ahesuü veëuriyamayā såciyo ca uõhãsa¤ ca. `Dhammo ânanda pokkharaõã dvãhi vedikāhi parikkhittā ahosi, ekā vedikā sovaõõamayā ekā råpimayā; sovaõõamayāya vedikāya sovaõõamayā thambhā ahesuü råpimayā såciyo ca uõhãsa¤ ca; råpimayāya vedikāya råpimayā thambhā ahesuü sovaõõamayā såciyo ca uõhãsa¤ ca. 32. `Dhammo ânanda pokkharaõã sattahi tāla-pantãhi parikkhittā ahosi, ekā tāla-panti sovaõõamayā, ekā råpimayā, ekā veëuriyamayā, ekā phalikamayā, ekā lohitaīkamayā, ekā masāragallamayā, ekā sabbaratanamayā. Sovaõõamayassa tālassa sovaõõamayo khandho ahosi råpimayāni pattāni ca phalāni ca. #<[page 185]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Råpimayassa tālassa råpimayo khandho ahosi sovaõõamayāni pattāni ca phalāni ca. Veëuriyamayassa tālassa veëuriyamayo khandho ahosi phalikamayāni pattāni ca phalāni ca. Phalikamayassa tālassa phalikamayo khandho ahosi veëuriyamayāni pattāni ca phalāni ca. Lohitaīkamayassa tālassa lohitaīkamayo khandho ahosi masāragallamayāni pattāni ca phalāni ca. Masāragallamayassa tālassa masāragallamayo khandho ahosi lohitaīkamayāni pattāni ca phalāni ca. Sabbaratanamayassa tālassa sabbaratanamayo khandho ahosi sabbaratanamayāni pattāni ca phalāni ca. Tāsaü kho pan' ânanda tāla-pantãnaü vāteritānaü saddo ahosi vaggu ca rajanãyo ca kamanãyo ca madanãyo ca. Seyyathā pi ânanda pa¤caīgikassa turiyassa suvinãtassa suppaņipatālitassa kusalehi samannāhatassa saddo hoti vaggu ca rajanãyo ca kamanãyo ca madanãyo ca, evam eva kho ânanda tāsaü tāla-pantãnaü vāteritānaü saddo ahosi vaggu ca rajanãyo ca kamanãyo ca madanãyo ca. Ye kho pan' ânanda tena samayena Kusāvatiyā rajadhāniyā dhuttā ahesuü soõķā pipāsā, te tāsaü tāla-pantãnaü vāteritānaü saddena paricāresuü. 33. `Niņņhite kho pan' ânanda Dhamme ca pāsāde Dhammāya ca pokkharaõiyā, rājā Mahā-sudassano ye tena samayena samaõesu vā samaõa-sammatā brāhmaõesu vā brāhmaõa-sammatā te sabba-kāmehi santappetvā Dhammaü pāsādaü abhiråhi. Paņhamaka-Bhāõavāraü. 2.1. `Atha kho ânanda ra¤¤o Mahā-sudassanassa etad ahosi: "Kissa nu kho me idaü kammassa phalaü, kissa kammassa vipāko, yenāhaü etarahi evaü mahiddhiko evaü mahānubhāvo ti?" #<[page 186]># %<186 MAHâ-SUDASSANA-SUTTANTA. [D. xvii. 2. 1.>% `Atha kho ânanda ra¤¤o Mahā-sudassanassa etad ahosi: "Tiõõaü kho me idaü kammānaü phalaü, tiõõaü kammānaü vipāko, yenāhaü etarahi evaü mahiddhiko evaü mahānubhāvo, seyyathãdaü dānassa damassa saüyamassāti." 2. `Atha kho ânanda rājā Mahā-sudassano yena Mahāvyåhaü kåņāgāraü ten' upasaükami, upasaükamitvā Mahā-vyåhassa kåņāgārassa dvāre ņhito udānaü udānesi: "Tiņņha kāma-vitakka! Tiņņha vyāpāda-vitakka! Tiņņha vihiüsā-vitakka! Ettāvatā kāma-vitakka! Ettāvatā vyāpāda-vitakka! Ettāvatā vihiüsā-vitakkāti!" 3. `Atha kho ânanda rājā Mahā-sudassano Mahāvyåhaü {kåņāgāraü} pavisitvā sovaõõamaye pallaīke nisinno, vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãti-sukhaü paņhamajjhānaü upasampajja vihāsi. {Vitakka}-vicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodibhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü {pãti}-sukhaü dutiyajjhānaü upasampajja vihāsi. Pãtiyā ca virāgā upekhako ca vihāsi sato sampajāno sukha¤ ca kāyena paņisaüvedeti yan taü ariyā ācikkhanti "upekhako satimā sukha-vihārã" ti tatiyajjhānaü upasampajja vihāsi. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubb' eva somanassa-domanassānaü atthagamā {adukkha-ü-asukhaü} upekhā-sati-pārisuddhiü catutthajjhānaü upasampajja vihāsi. 4. `Atha kho ânanda rājā Mahā-sudassano Mahāvyåhā kåņāgārā nikkhamitvā sovaõõamayaü kåņāgāraü pavisitvā råpimaye pallaīke nisinno mettā-sahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthaü. Iti uddham adho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü mettā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā vihāsi . . . karuõā-sahagatena cetasā . . . muditā-sahagatena cetasā . . . upekhāsahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi, #<[page 187]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ tathā dutiyaü tathā tatiyaü, tathā catutthaü. Iti uddham adho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü upekhā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā vihāsi. 5. `Ra¤¤o ânanda Mahā-sudassanassa caturāsãtinagara-sahassāni ahesuü Kusāvatã-rājadhāni-pamukhāni; `Caturāsãti-pāsāda-sahassāni ahesuü Dhamma-pāsādapamukhāni; `Caturāsãti-{kåņāgāra}-sahassāni ahesuü Mahā-vyåha{kåņāgāra}-pamukhāni; `Caturāsãti-pallaīka-sahassāni ahesuü sovaõõamayāni råpimayāni dantamayāni sāramayāni {goõakatthatāni} paņalikatthatāni kadali-miga-paccattharaõāni sa-uttaracchadanāni ubhato lohitakåpadhānāni; `{Caturāsãti}-nāga-sahassāni ahesuü sovaõõālaīkārāni sovaõõa-dhajāni hema-jāla-paņicchannāni Uposathanāgarāja-pamukhāni; `Caturāsãti-assa-sahassāni ahesuü sovaõõālaīkārāni sovaõõa-dhajāni hema-jāla-paņicchannāni Valāhakaassarāja-pamukhāni; `Caturāsãti-ratha-sahassāni ahesuü sãha-camma-parivārāni vyaggha-camma-parivārāni dãpi-camma-parivārāni paõķu-kambala-parivārāni sovaõõālaīkārāni sovaõõadhajāni hema-jāla-paņicchannāni Vejayanta-ratha-pamukhāni; `Caturāsãti-maõi-sahassāni ahesuü maõi-ratana-pamukhāni; `Caturāsãti-itthi-sahassāni ahesuü Subhadda-devãpamukhāni; #<[page 188]># %<188 MAHâ-SUDASSANA-SUTTANTA. [D. xvii. 2. 5.>% `Caturāsãti-gahapati-sahassāni ahesuü gahapati-ratanapamukhāni; `Caturāsãti-khattiya-sahassāni ahesuü anuyuttāni pariõāyaka-ratana-pamukhāni; `Caturāsãti-dhenu-sahassāni ahesuü dukåla-sandanāni {kaüsåpadhāraõāni}; `Caturāsãti-vattha-koņi-sahassāni ahesuü khomasukhumānaü kappāsika-sukhumānaü koseyya-sukhumānaü kambala-sukhumānaü; `Caturāsãti-thālipāka-sahassāni ahesuü sāyapātaü bhattābhihāro abhihariyittha. 6. `Tena kho pan' ânanda samayena ra¤¤o Mahāsudassanassa caturāsãti-nāga-sahassāni sāyapātaü upaņņhānaü āgacchanti. Atha kho ânanda ra¤¤o Mahāsudassanassa etad ahosi: "Imāni kho me caturāsãtināga-sahassāni sāyapātaü upaņņhānaü āgacchanti. Yan nåna vassa-satassa vassa-satassa accayena dve cattārãsaü nāga-sahassāni dve cattārãsaü nāga-sahassāni sakiü sakiü upaņņhānaü āgaccheyyun ti." `Atha kho ânanda rājā Mahā-sudassano pariõāyakaratanaü āmantesi: "Imāni kho me samma pariõāyakaratana caturāsãti-nāga-sahassāni sāyapātaü upaņņhānaü āgacchanti, tena hi samma pariõāyaka-ratana vassa-satassa vassa-satassa accayena dve cattārãsaü nāga-sahassāni dve cattārãsaü nāga-sahassāni sakiü sakiü upaņņhānaü āgacchantåti." #<[page 189]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ "`Evaü devāti" kho ânanda pariõāyaka-ratanaü ra¤¤o Mahā-sudassanassa paccassosi. Atha kho ânanda ra¤¤o Mahā-sudassanassa aparena samayena vassa-satassa vassa-satassa accayena dve cattārãsaü nāga-sahassāni dve cattārãsaü nāga-sahassāni sakiü sakiü upaņņhānaü āgamaüsu. 7. `Atha kho ânanda Subhaddāya deviyā bahunnaü vassānaü bahunnaü vassa-satānaü bahunnuü vasa-satasahassānaü accayena etad ahosi: "Cira-diņņho kho me rājā Mahā-sudassano, yan nånāhaü rājānaü Mahāsudassanaü dassanāya upasaükameyyan ti." `Atha kho ânanda Subhaddā devã itthāgāraü āmantesi: "Etha tumhe sãsāni nahāyatha pãtāni vatthāni pāråpatha, cira-diņņho no rājā Mahā-sudassano, rājānaü Mahā-sudassanaü dassanāya upasaükamissāmāti." "`Evaü ayye ti" kho ânanda itthāgāraü Subhaddāya deviyā paņissutvā sãsaü nahāyitvā pãtāni vatthāni pāråpitvā yena subhaddā devã ten' upasaükami. `Atha kho ânanda Subhaddā devã pariõāyaka-ratanaü āmantesi: "Kappehi samma pariõāyaka-ratana caturaīginiü senaü. Cira-diņņho no rājā Mahā-sudassano, rājānaü Mahā-sudassanaü dassanāya upasaükamissāmāti." "`Evaü devã" ti kho ânanda pariõāyaka-ratanaü Subhaddāya deviyā paņissutvā caturaīginiü senaü kappāpetvā Subhaddāya deviyā paņivedesi: "Kappitā kho te devi caturaīgini-senā, yassa dāni kālaü ma¤¤asãti." #<[page 190]># %<190 MAHâ-SUDASSANA-SUTTANTA. [D. xvii. 2. 8.>% 8. `Atha kho ânanda Subhaddā devã caturaīginiyā senāya saddhiü itthāgārena yena Dhammo pāsādo ten' upasaükami, upasaükamitvā Dhammaü pāsādaü abhiråhitvā yena Mahā-vyåhaü kåņāgāraü ten' upasaükami, upasaükamitvā Mahā-vyåhassa kåtāgārassa dvāra-bāhaü ālambitvā aņņhāsi. `Atha kho ânanda rājā Mahā-sudassano: "Kin nu kho mahato viya jana-kāyassa saddo?" ti Mahāvyåhā kåņāgārā nikkhamanto addasa Subhaddaü deviü dvāra-bāhaü ālambitvā ņhitaü. Disvā Subhaddaü deviü etad avoca: "Etth' eva devi tiņņha, mā pāvisãti." 9. `Atha kho ânanda rājā Mahā-sudassano a¤¤ataraü purisaü āmantesi: "Ehi tvaü ambho purisa Mahā-vyåhā kåņāgārā sovaõõamayaü pallaīkaü nãharitvā sabbasovaõõamaye tāla-vane pa¤¤āpehãti." "`Evaü devāti" kho ânanda so puriso ra¤¤o Mahāsudassanassa paņissutvā Mahā-vyåhā kåņāgārā sovaõõamayaü pallaīkaü nãharitvā sabba-sovaõõamaye tāla-vane pa¤¤āpesi. `Atha kho ânanda rājā Mahā-sudassano dakkhiõena passena sãha-seyyaü kappesi pāde pādaü accādhāya sato sampajāno. 10. `Atha kho ânanda Subhaddāya deviyā etad ahosi: "Vippasannāni kho ra¤¤o Mahā-sudassanassa indriyāni, parisuddho chavi-vaõõo pariyodāto, mā h' eva kho rājā Mahā-sudassano kālam akāsãti." `Rājānaü Mahā-sudassanaü etad avoca: "Imāni kho te deva caturāsãti-nagara-sahassāni Kusāvatã-rājadhānipamukhāni, ettha deva chandaü janehi, jãvite apekhaü karohi. #<[page 191]># %% "`Imāni te deva caturāsãti-pāsāda-sahassāni Dhammapāsāda-pamukhāni, ettha deva chandaü janehi, jãvite apekhaü karohi. "`Imāni te deva caturāsãti-kåņāgāra-sahassāni Mahāvyåha-kåņāgāra-pamukhāni, ettha deva chandaü janehi, jãvite apekhaü karohi. "`Imāni te deva caturāsãti-pallaīka-sahassāni sovaõõamayāni råpimayāni dantamayāni sāramayāni goõakatthatāni paņalikatthatāni kadali-miga-paccattharaõāni sauttaracchadanāni ubhato lohitakåpadhānāni, ettha deva chandaü janehi, jãvite apekhaü karohi. "`Imāni te deva caturāsãti-nāga-sahassāni sovaõõālaīkārāni sovaõõa-dhajāni hema-jāla-paņicchannāni Uposathanāgarāja-pamukhāni, ettha deva chandaü janehi jãvite apekhaü karohi. "`Imāni te deva caturāsãti-assa-sahassāni {sovaõõālaī}kārāni sovaõõa-dhajāni hema-jāla-paņicchannāni Valāhakaassarāja-pamukhāni, ettha deva chandaü janehi, jãvite apekhaü karohi. "`Imāni te deva caturāsãti-ratha-sahassāni sãha-cammaparivārāni vyaggha-camma-parivārāni dãpi-cammaparivārāni paõķu-kambala-parivārāni sovaõõālaīkārāni sovaõõa-dhajāni hema-jāla-paņicchannāni Vejayanta-rathapamukhāni, ettha deva chandaü janehi, jãvite apekhaü karohi. "`Imāni te deva caturāsãti-maõi-sahassāni Maõi-ratanapamukhāni, ettha deva chandaü janehi, jãvite apekhaü karohi. "`Imāni te deva caturāsãti-itthi-sahassāni Itthi-ratanapamukhāni, ettha deva chandaü janehi, jãvite apekhaü karohi. "`Imāni te deva caturāsãti-gahapati-sahassāni Gahapatiratana-pamukhāni, ettha deva chandaü janehi, jãvite apekhaü karohi. "`Imāni te deva caturāsãti-khattiya-sahassāni anuyuttāni pariõāyaka-ratana-pamukhāni, ettha deva chandaü janehi, jãvite apekhaü karohi. "`Imāni te deva caturāsãti-dhenu-sahassāni dukålasandanāni {kaüsåpadhārāni}, #<[page 192]># %<192 MAHâ-SUDASSANA-SUTTANTA. [D. xvii. 2. 10.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ettha deva chandaü janehi, jãvite apekhaü karohi. "`Imāni te deva caturāsãti-vattha-koņi-sahassāni khomasukhumānaü kappāsika-sukhumānaü koseyya-sukhumānaü kambala-sukhumānaü, ettha deva chandaü janehi, jãvite apekhaü karohi. "`Imāni te deva thālipāka-sahassāni sāyapātaü bhattābhihāro abhihariyittha, ettha deva chandaü janehi, jãvite apekhaü kārohãti." 11. `Evaü vutte ânanda rājā Mahā-sudassano Subhaddaü deviü etad avoca: "Dãgha-rattaü kho maü tvaü devi iņņhehi kantehi manāpehi samudācaritvā, atha ca pana maü tvaü pacchime kāle aniņņhehi akantehi amanāpehi samudācarasãti." "`Katha¤ carahi taü deva samudācarāmãti?" "`Evaü kho maü tvaü devi samudācara: Sabbeh' eva deva piyehi manāpehi nānā-bhāvo vinā-bhāvo a¤¤athā-bhāvo. Mā kho tvaü deva sāpekho kālam akāsi. Dukkhā sāpekhassa kāla-kiriyā, garahitā ca sāpekhassa kāla-kiriyā. "`Imāni te deva caturāsãti-nagara-sahassāni Kusāvatãrājadhāni-pamukhāni, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. "`Imāni te deva caturāsãti-pāsāda-sahassāni Dhammapāsāda-pamukhāni, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. #<[page 193]># %% "`Imāni te deva caturāsãti-kåņāgāra-sahassāni Mahāvyåha-kåņāgāra-pamukhāni, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. "`Imāni te deva caturāsãti-pallaīka-sahassāni sovaõõamayāni råpimayāni dantamayāni sāramayāni goõakatthatāni paņalikatthatāni kadali-miga-paccattharaõāni sauttaracchadanāni ubhato lohitakåpadhānāni, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. "`Imāni te deva {caturāsãti-}nāga-sahassāni, sovaõõālaīkārāni sovaõõa-dhajāni hema-jāla-paņicchannāni Uposatha-nāgarāja-pamukhāni, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. "`Imāni te deva {caturāsãti-}assa-sahassāni sovaõõālaīkārāni sovaõõa-dhajāni hema-jāla-paņicchannāni Valāhaka-assarāja-pamukhāni, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. "`Imāni te deva {caturāsãti-}ratha-sahassāni sãha-cammaparivārāni vyaggha-camma-parivārāni paõķu-kambalaparivārāni sovaõõālaīkārāni sovaõõa-dhajāni hema-jālapaņicchannāni Vejayanta-ratha-pamukhāni, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. "`Imāni te deva {caturāsãti-}maõi-sahassāni Maõiratana-pamukhāni, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. "`Imāni te deva {caturāsãti-}itthi-sahassāni Subhaddādevi-pamukhāni, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. "`Imāni te deva caturāsãti-gahapati-sahassāni Gahapati-{ratana-}pamukhāni, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. "`Imāni te deva caturāsãti-khattiya-sahassāni anuyuttāni Pariõāyaka-ratana-pamukhāni, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. "`Imāni te deva caturāsãti-dhenu-sahassāni dukålasandanāni {kaüsåpadhāraõāni}, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. #<[page 194]># %<194 MAHâ-SUDASSANA-SUTTANTA. [D. xvii. 2. 11.>% "`Imāni te deva caturāsãti-vattha-koņi-sahassāni khomasukhumānaü kappāsika-sukhumānaü koseyya-sukhumānaü kambala-sukhumānaü, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. "`Imāni te deva caturāsãti-thālipāka-sahassāni sāyapātaü bhattābhihāro abhihariyittha, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsãti." 12. `Evaü vutte ânanda Subhaddā devã parodi assåni pavattesi. Atha kho ânanda Subhaddā devã assåni pamajjitvā {rājānaü} Mahā-{sudassanaü} etad avoca: "Sabbeh' eva deva piyehi manāpehi nānā-bhāvo vinābhāvo a¤¤athā-bhāvo. Mā kho tvaü deva sāpekho kālam akāsi. Dukkhā sāpekhassa kāla-kiriyā, garahitā ca sāpekhassa kāla-kiriyā. "`Imāni te deva caturāsãti-nagara-sahassāni Kusāvatãrājadhāni-pamukhāni, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. "`Imāni te deva caturāsãti-pāsāda-sahassāni Dhammapāsāda-pamukhāni, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā {akāsi}. "`Imāni te deva caturāsãti-kåņāgāra-sahassāni {Mahā-} vyåha-kåņāgāra-pamukhāni, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. "`Imāni te deva caturāsãti-pallaīka-sahassāni sovaõõamayāni råpimayāni dantamayāni sāramayāni goõakatthatāni paņalikatthatāni kadali-miga-paccattharaõāni sauttaracchadanāni ubhato lohitakåpadhānāni, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. "`Imāni te deva {caturāsãti-}nāga-sahassāni, sovaõõālaīkārāni sovaõõa-dhajāni hema-jāla-paņicchannāni Uposatha-nāgarāja-pamukhāni, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. "`Imāni te deva {caturāsãti-}assa-sahassāni sovaõõālaīkārāni sovaõõa-dhajāni hema-jāla-paņicchannāni Valāhaka-assarāja-pamukhāni, #<[page 195]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. "`Imāni te deva {caturāsãti-}ratha-sahassāni sãhacamma-parivārāni vyaggha-camma-parivārāni paõķukambala-parivārāni sovaõõālaīkārāni sovaõõa-dhajāni hema-jāla-paņicchannāni Vejayanta-ratha-pamukhāni, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. "`Imāni te deva {caturāsãti-}maõi-sahassāni Maõiratana-pamukhāni, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. "`Imāni te deva {caturāsãti-}itthi-sahassāni Subhaddādevi-pamukhāni, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. "`Imāni te deva caturāsãti{-gahapati-}sahassāni Gahapati{ratana-}pamukhāni, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. "`Imāni te deva caturāsãti-khattiya-sahassāni anuyuttāni Pariõāyaka-ratana-pamukhāni, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. "`Imāni te deva caturāsãti-dhenu-sahassāni dukålasandanāni {kaüsåpadhāraõāni}, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. "`Imāni te deva caturāsãti-vattha-koņi-sahassāni khomasukhumānaü kappāsika-sukhumānaü koseyya-sukhumānaü kambala-sukhumānaü, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsi. "`Imāni te deva caturāsãti-thālipāka-sahassāni sāyapātaü bhattābhihāro abhihariyittha, ettha deva chandaü pajaha, jãvite apekhaü mā akāsãti." 13. `Atha kho ânanda rājā Mahā-sudassano na cirass' eva kālam akāsi. Seyyathā pi ânanda gahapatissa vā gahapati-puttassa vā manu¤¤aü {bhojanaü} bhuttāvissa bhatta-sammado hoti, evam eva kho ra¤¤o Mahāsudassanassa māraõantikā vedanā ahosi. #<[page 196]># %<196 MAHâ-SUDASSANA-SUTTANTA. [D. xvii. 2. 13.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Kāla-kato ânanda rājā Mahā-sudassano sugatiü brahma-lokaü uppajji. Rājā ânanda Mahā-sudassano caturāsãti-vassasahassāni kumāra-kãëikaü kãëi, caturāsãti-vassa-sahassāni oparajjaü kāresi, caturāsãti-vassa-sahassāni rajjaü kāresi caturāsãti-vassa-sahassāni gihã-bhåto Dhamme pāsāde brahmacariyaü cari. So cattāro brahma-vihāre bhāvetvā kāyassa bhedā param maraõā Brahmalokåpago ahosi. 14. `Siyā kho pana te ânanda evam assa: "A¤¤o nåna tena samayena rājā Mahā-sudassano ahosãti." Na kho pana taü ânanda evaü daņņhabbaü. Ahaü tena samayena rājā Mahā-sudassano ahosiü. `Mama tāni caturāsãti-nagara-sahassāni Kusāvatãrājadhāni-pamukhāni; `Mama tāni caturāsãti-pāsāda-sahassāni Dhammapāsāda-pamukhāni; `Mama tāni caturāsãti-{kåņāgāra}-sahassāni Mahāvyåha{kåņāgāra}-pamukhāni; `Mama tāni caturāsãti-pallaīka-sahassāni sovaõõamayāni {råpimayāni} dantamayāni sāramayāni {goõakatthatāni} paņalikatthatāni kadali-miga-paccattharaõāni sa-uttaracchadanāni ubhato lohitakåpadhānāni; `Mama tāni caturāsãti-nāga-sahassāni sovaõõālaīkārāni sovaõõa-dhajāni hema-jāla-paņicchannāni Uposatha-nāgarāja-pamukhāni; `Mama tāni caturāsãti-assa-sahassāni sovaõõālaīkārāni sovaõõa-dhajāni hema-jāla-paņicchannāni Valāhaka-assarāja-pamukhāni; `Mama tāni caturāsãti-ratha-sahassāni sãha-cammaparivārāni vyaggha-camma-parivārāni dãpi-cammaparivārāni paõķu-kambala-parivārāni sovaõõālaīkārāni sovaõõa-dhajāni hema-jāla-paņicchannāni Vejayanta-rathapamukhāni; #<[page 197]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `Mama tāni caturāsãti-maõi-sahassāni maõi-ratanapamukhāni; `Mama tāni caturāsãti-itthi-sahassāni Subhadda-devãpamukhāni; `Mama tāni caturāsãti-gahapati-sahassāni gahapatiratana-pamukhāni; `Mama tāni caturāsãti-khattiya-sahassāni anuyuttāni pariõāyaka-ratana-pamukhāni; `Mama tāni caturāsãti-dhenu-sahassāni dukåla-sandanāni {kaüsåpadhāraõāni}; `Mama tāni caturāsãti-vattha-koņi-sahassāni khomasukhumānaü kappāsika-sukhumānaü koseyya-sukhumānam kambala-sukhumānaü; `Mama tāni caturāsãti-thālipāka-sahassāni sāyapātaü bhattābhihāro abhihariyittha. 15. `Tesaü kho pan' ânanda caturāsãti-nagara-sahas{sānaü} ekaü yeva taü nagaraü hoti yan tena samayena ajjhāvasāmi, yadidaü Kusāvatã rāja-dhānã. `Tesaü kho pan' ânanda caturāsãti-pāsāda-sahassānaü eko yeva so pāsādo hoti yan tena samayena ajjhāvasāmi yadidaü Dhammo pāsādo. `Tesaü kho pan' ânanda caturāsãti-{kåņāgāra}-sahassānaü ekaü yeva taü {kåņāgāraü} hoti, yan tena samayena ajjhāvasāmi, yadidaü Mahā-vyåhaü {kåņāgāraü}. `Tesaü kho pan' ânanda caturāsãti-pallaīka-sahassānaü, eko yeva so pallaīko hoti yan tena samayena paribhu¤jāmi yadidaü sovaõõamayo vā råpimayo vā dantamayo vā sāramayo vā. `Tesaü kho pan' ânanda caturāsãti-nāga-sahassānaü eko yeva so nāgo hoti yan tena samayena abhiråhāmi yadidaü Uposatho nāga-rājā. #<[page 198]># %<198 MAHâ-SUDASSANA-SUTTANTA. [D. xvii. 2. 15.>% `Tesaü kho pan' ânanda caturāsãti-assa-{sahassānaü}, eko yeva asso hoti yan tena samayena abhiråhāmi, yadidaü Valāhako assa-rājā. `Tesaü kho pan' ânanda caturāsãti-ratha-sahassānaü eko yeva so ratho hoti yan tena samayena abhiråhāmi, yadidaü {Vejayanta-}ratho. `Tesaü kho pan' ânanda caturāsãti-itthi-sahassānaü ekā yeva sā itthi hoti yā maü tena samayena paccupaņņhāti {khattiyānã} vā {velāmikānã} vā. `Tesaü kho pan' ânanda caturāsãti-vattha-koņi-sahassānaü ekaü yeva taü dussa-yugaü hoti yan tena samayena paridahāmi khoma-sukhumaü vā kappāsikasukhumaü vā koseyya-sukhumaü vā kambala-sukhumaü vā. `Tesaü kho pan' ânanda {caturāsãti-}thālipāka-sahassānaü eko yeva so thālipāko hoti yato nāëikodanaparamaü bhu¤jāmi tadåpiya¤ ca såpeyyaü. 16. `Pass' ânanda sabbe te saükhārā atãtā niruddhā vipariõatā. Evaü aniccā kho ânanda saükhārā, evaü addhuvā kho ânanda saükhārā, evaü anassāsikā kho ânanda saükhārā, yāva¤ c' idaü ânanda alam eva sabbasaükhāresu nibbindituü, alaü virajjituü alaü vimuccituü. 17. `Chakkhattuü kho panāhaü ânanda abhijānāmi imasmiü padese sarãraü nikkhipitaü, ta¤ ca kho rājā vasamāno cakkavattã dhammiko dhamma-rājā cāturanto vijitāvã janapadatthāvariyappatto satta-ratana-samannāgato, ayaü sattamo sarãra-nikkhepo. Na kho panāhaü ânanda taü padesaü samanupassāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaõa-brāhmaõiyā pajāya sadeva-manussāya yattha Tathāgato aņņhamaü sarãraü nikkhipeyyāti.' #<[page 199]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Idam avoca Bhagavā. Idaü vatvā Sugato athāparaü etad avoca Satthā: `Aniccā vata saükhārā uppādavaya-dhammino, Uppajjitvā nirujjhanti, tesaü våpasamo sukho ti.' Mahā-Sudassana-Suttantaü Niņņhitaü. #<[page 200]># %< 200>% [xviii. Janavasabha Suttanta.] Evam me sutaü. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Nādike viharati Gi¤jakāvasathe. Tena kho pana samayena Bhagavā parito parito janapadesu paricārake abbhatãte kālakate uppattãsu vyākaroti Kāsi-Kosalesu Vajji-Mallesu Ceti-{Vaüsesu} Kuru-Pa¤cālesu Maccha-Sårasenesu: `Asu amutra uppanno,asu amutra uppanno. Paro-pa¤¤āsa Nādikiyā paricārakā abbhatãtā kālakatā pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātikā, tattha parinibbāyino anāvatti-dhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti Nādikiyā paricārakā abbhatãtā kālakatā tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā rāga-dosa-mohānaü tanuttā sakadāgāmino, sakid eva imaü lokaü āgantvā dukkhass' antaü karissanti. Sātirekāni pa¤ca-satāni Nādikiyā paricārakā abbhatãtā kālakatā tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā sotāpannā avinipāta-dhammā niyatā sambodhi-parāyanā' ti. #<[page 201]># %% 2. Assosuü kho Nādikiyā paricārakā: `Bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake abbhatãte kāla-kate uppattãsu vyākaroti Kāsi-Kosalesu Vajji-Mallesu {Ceti-vaüsesu} Kuru-Pa¤cālesu Maccha-Sårasenesu: `Asu amutra uppanno, asu amutra uppanno. Paro-pa¤¤āsa Nādikiyā paricārakā abbhatãtā kāla-katā pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātikā, tattha parinibbāyino anāvatti-dhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti Nādikiyā paricārakā abbhatãtā kālakatā tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā rāga-dosa-mohānaü tanuttā sakadāgāmino, sakid eva imaü lokaü āgantvā dukkhass' antaü karissanti. Sātirekāni pa¤ca-satāni Nādikiyā paricārakā abbhatãtā kālakatā tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā sotāpannā, avinipāta-dhammā niyatā sambodhi-parāyanā"' ti. Tena ca Nādikiyā paricārakā attamanā ahesuü pamuditā {pãti-somanassa}-jātā Bhagavato {pa¤ha-}veyyākaraõaü sutvā. 3. Assosi kho āyasmā ânando: `Bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake abbhatãte kālakate uppattãsu vyākaroti Kāsi-Kosalesu Vajji-Mallesu {Ceti-vaüsesu} KuruPa¤cālesu Maccha-Sårasenesu: `Asu amutra uppanno asu amutra uppanno. Paro-pa¤¤āsa Nādikiyā paricārakā abbhatãtā kāla-katā {pa¤cannaü} orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātikā, tattha parinibbāyino anāvatti-dhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti Nādikiyā paricārakā abbhatãtā kālakatā tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā rāga-dosa-mohānaü tanuttā sakadāgāmino, sakid eva imaü lokaü āgantvā dukkhass' antaü karissanti. Sātirekāni pa¤ca satāni Nādikiyā paricārakā abbhatãtā kālakatā tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā sotāpannā avinipāta-dhammā niyatā sambodhi-parāyanā" ti. Tena ca Nādikiyā paricārakā attamanā ahesuü pamuditā pãtisomanassa-jātā Bhagavato pa¤ha-veyyākaraõaü sutvā' ti. 4. Atha kho āyasmato ânandassa etad ahosi: `Ime kho pana pi ahesuü Māgadhakā paricārakā bahå {c' eva} ratta¤¤å ca abbhatãtā kālakatā, #<[page 202]># %<202 JANAVASABHA SUTTANTA. [D. xviii. 4.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ su¤¤ā ma¤¤e AīgaMagadhā Māgadhakehi paricārakehi abbhatãtehi kālakatehi. Te kho pana pi ahesuü Buddhe pasannā Dhamme pasannā Saüghe pasannā, sãlesu paripårakārino. Te abbhatãtā kālakatā Bhagavatā avyākatā, tesam p' assa sādhu veyyākaraõaü, bahujano pasãdeyya, tato gaccheyya {sugatiü}. Ayaü kho pana pi ahosi rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro dhammiko dhamma-rājā hito brāhmaõa-gahapatikānaü negamāna¤ c' eva jānapadāna¤ ca. Api ssudaü manussā kittayamāna-råpā viharanti: "Evaü no so dhammiko dhamma-rājā sukhāpetvā kālakato, evaü mayaü tassa dhammikassa dhamma-ra¤¤o vijite phāsu viharimhāti." So kho pana pi ahosi Buddhe pasanno Dhamme pasanno Saüghe pasanno sãlesu paripårakārã. Api ssudaü manussā evam āhaüsu: "Yāva maraõa-kālā pi rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro Bhagavantaü kittayamāna-råpo kālakato" ti. So abbhatãto kālakato Bhagavatā avyākato, tassa p' assa sādhu veyyākaraõaü, bahujano pasãdeyya, tato gaccheyya sugatiü. Bhagavato kho pana sambodhi Magadhesu. Yattha kho pana Bhagavato sambodhi Magadhesu, kathaü tattha Bhagavā Māgadhake paricārake abbhatãte kālakate uppattãsu na vyākareyya? Bhagavā ce kho pana Māgadhake paricārake abbhatãte kālakate uppattãsu na vyākareyya dãnamānā tena 'ssu Māgadhakā paricārakā. #<[page 203]># %% Yena kho pana 'ssu dãnamānā Māgadhakā paricārakā, kathaü taü Bhagavā na vyākareyyāti?' 5. Idam āyasmā ânando Māgadhake paricārake ārabbha eko raho anuvicintetvā, rattiyā paccåsa-samayaü paccuņņhāya, yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca: `Sutaü me taü bhante: Bhagavā kira parito parito janapadesu paricārake abbhatãte kālakate uppattãsu vyākaroti Kāsi-Kosalesu Vajji-Mallesu Ceti-Vaüsesu KuruPa¤cālesu Maccha-Sårasenesu: "Asu amutra uppanno, asu amutra uppanno. Paro-pa¤¤āsa Nādikiyā paricārakā abbhatãtā kālakatā pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātikā, tattha parinibbāyino anāvatti-dhammā tasmā lokā. Sādhikā navuti Nādikiyā paricārakā abbhatãtā {kālakatā} tiõõaü, saüyojanānaü parikkhayā rāga-dosa-mohānaü tanuttā sakadāgāmino sakid eva imaü lokaü āgantvā dukkhass' antaü karissanti. Sātirekāni pa¤ca satāni Nādikiyā paricārakā abbhatãtā kālakatā tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā sotāpannā, avinipāta-dhammā niyatā sambodhi-parāyanā" ti. Tena ca Nādikiyā paricārakā attamanā pamuditā pãtisomanassa-jātā Bhagavato pa¤ha-veyyākaraõaü sutvā. 6. `Ime kho pana pi bhante ahesuü Māgadhakā paricārakā bahå c' eva ratta¤¤å ca abbhatãtā {kālakatā}. Su¤¤ā ma¤¤e Aīga-Magadhā Māgadhakehi paricārakehi abbhatãtehi kālakatehi. Te kho pana pi bhante ahesuü Buddhe pasannā Dhamme pasannā Saüghe pasannā, sãlesu paripårakārino. Te abbhatãtā kālakatā Bhagavatā avyākatā. Tesaü p' assa sādhu veyyākaraõaü, bahujano pasãdeyya, tato gaccheyya sugatiü. Ayaü kho pana pi bhante ahosi rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro dhammiko dhamma-rājā hito brāhmaõa-gahapatikānaü negamāna¤ c' eva {janapadāna¤} ca. #<[page 204]># %<204 JANAVASABHA SUTTANTA. [D. xviii. 6.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Api ssudaü manussā kittayamāna-råpā viharanti: "Evaü no so dhammiko dhammarājā sukhāpetvā kālakato, evaü mayaü tassa dhammikassa dhamma-ra¤¤o vijite phāsu viharimhāti." So kho pana pi bhante ahosi Buddhe pasanno Dhamme pasanno Saüghe pasanno, sãlesu paripårakārã. Api ssudaü manussā evam āhaüsu: "Yāva maraõa-kālā pi rājā Māgadho Seniyo Bimbisāro Bhagavantaü kittayamānaråpo kālakato" ti. So abbhatãto kālakato Bhagavatā avyākato, tassa p' assa sādhu veyyākaraõaü, bahujano pasãdeyya, tato gaccheyya sugatiü. Bhagavato kho pana bhante sambodhi Magadhesu. Yattha kho pana bhante Bhagavato sambodhi Magadhesu, kathaü tattha Bhagavā Māgadhake paricārake abbhatãte kālakate uppattãsu na vyākareyya? Bhagavā ce kho pana bhante Māgadhake paricārake abbhatãte kālakate uppattãsu na vyākareyya, dãnamānā tena 'ssu Māgadhakā paricārakā. Yena kho pana 'ssu bhante dãnamānā Māgadhakā paricārakā, kathaü taü Bhagavā na vyākareyyāti?' Idam āyasmā ânando Māgadhake paricārake ārabbha Bhagavato sammukhā parikathaü katvā uņņhāy' āsanā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā pakkāmi. 7. Atha kho Bhagavā acira-pakkante {āyasmato} ânande pubbaõha-samayaü nivāsetvā patta-cãvaraü ādāya Nādikaü piõķāya pāvisi. Nādike piõķāya caritvā pacchābhattaü piõķapāta-paņikkanto pāde pakkhāletvā Gi¤jakāvasathaü pavisitvā Māgadhake paricārake ārabbha aņņhikatvā manasikatvā sabba-cetaso samannāharitvā pa¤¤atte āsane nisãdi: `Gatiü tesaü jānissāmi abhisamparāyaü, yaü-gatikā te bhavanto yam-abhisamparāyā' ti. Addasā kho Bhagavā Māgadhake paricārake yaü-gatikā te bhavanto yam-abhisamparāyā. #<[page 205]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Atha kho Bhagavā sāyaõha-samayaü patisallānā vuņņhito Gi¤jakāvasathā nikkhamitvā vihāra-pacchāyāyaü pa¤¤atte āsane nisãdi. 8. Atha kho āyasmā ânando yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinno kho āyasmā ânando Bhagavantaü etad avoca: `Upasantappadisso bhante Bhagavā, bhāti-r-iva Bhagavato mukha-vaõõo pasannattā indriyānaü. Santena nån' ajja bhante Bhagavā vihārena vihāsãti.' 9. `Yad eva kho me tvaü ânanda Māgadhake paricārake ārabbha sammukhā parikathaü katvā, uņņhāy' āsanā pakkanto, tad evāhaü Nādike piõķāya caritvā pacchābhattaü {piõķapāto} paņikkanto pāde pakkhāletvā Gi¤jakāvasathaü pavisitvā Māgadhake paricārake ārabbha aņņhikatvā manasikatvā sabba-cetaso samannāharitvā pa¤¤atte āsane nisãdiü: "Gatiü tesaü jānissāmi abhisamparāyaü, yaü-gatikā te bhavanto yam-abhisamparāyā ti." Addasaü kho ahaü ânanda Māgadhake paricārake yaü-gatikā te bhavanto yam-abhisamparāyā. Atha kho ânanda antarahito yakkho saddam anussāvesi: "Janavasabho ahaü Bhagavā, Janavasabho ahaü Sugatāti." Abhijānāsi no tvaü ânanda ito pubbe evaråpam nāmadheyyaü sutvā yadidaü Janavasabho ti?' `Na kho ahaü bhante abhijānāmi ito pubbe evaråpaü nāma-dheyyaü sutvā yadidaü Janavasabho ti. Api hi me bhante lomāni naņņhāni "Janavasabho" ti nāmadheyyaü sutvā. Tassa mayhaü bhante etad ahosi: "Na ha nåna so orako yakkho bhavissati {yass' idaü} evaråpaü nāma-dheyyaü yadidaü Janavasabho ti."' #<[page 206]># %<206 JANAVASABHA SUTTANTA. [D. xviii. 9.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 10. `Anantarā kho ânanda sadda-pātubhāvā uëāravaõõo so me yakkho sammukhe pātur ahosi. Dutiyakam pi saddam anussāvesi: "Bimbisāro ahaü Bhagavā, Bimbisāro ahaü Sugata. Idaü sattamaü kho ahaü bhante Vessavaõassa mahārājassa sahavyataü uppajjāmi. So tato cuto manussa-rājā, amanussa-rājā divi homi. Ito satta tato satta saüsārāni catuddasa Nivāsam abhijānāmi yattha me vusitaü pure. "`Dãgha-rattaü kho ahaü bhante avinipāto avinipātaü sa¤jānāmi, āsā ca pana me santiņņhati sakadāgāmitāyāti." `Acchariyam idaü āyasmato Janavasabhassa yakkhassa, abbhutam idaü āyasmato Janavasabhassa yakkhassa: `Dãgha-rattaü kho ahaü bhante avinipāto avinipātaü sa¤jānāmãti' ca vadesi, `âsā ca pana me santiņņhati sakadāgāmitāyāti' ca vadesi. Kuto nidānaü pan' āyasmā Janavasabho yakkho evaråpaü uëāraü visesādhigamaü sa¤jānātãti?' 11. "`Na a¤¤attha Bhagavā tava sāsanā, na a¤¤attha Sugata tava sāsanā. Yad-agge ahaü bhante Bhagavati ekantagato abhipasanno, tad-agge ahaü bhante dãgharattaü avinipāto avinipātaü sa¤jānāmi, #<[page 207]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ āsā ca pana me santiņņhati sakadāgāmitāya. Idhāhaü bhante Vessavaõena mahārājena pesito Viråëhakassa mahārājassa santike kenacid eva karaõãyena addasaü Bhagavantaü antarā magge Gi¤jakāvasathaü pavisitvā Māgadhake paricārake ārabbha aņņhikatvā manasikatvā sabba-cetaso samannāharitvā nisinnaü: `Gatiü tesaü jānissāmi abhisamparāyaü, yaü-gatikā te bhavanto yam-abhisamparāyāti.' Anacchariyaü kho pan' etaü bhante yaü Vessavaõassa mahārājassa yaü parisāyaü bhāsato sammukhā sutaü sammukhā paņiggahitaü `{yaü-gatikā} te bhavanto yam-abhisaüparāyā {ti}.' Tassa mayhaü bhante etad ahosi: `Bhagavanta¤ ca dakkhāmi ida¤ ca Bhagavato āroceyyāmãti.' Ime kho bhante dve paccayā Bhagavantaü dassanāya pakkamituü. 12. Purimāni bhante divasāni purimatarāni tadahu 'posathe paõõarase vassåpanāyikāya puõõāya puõõamāya rattiyā kavalakappā ca deva Tāvatiüsā Sudhammāyaü sabhāyaü sannisinnā honti sannipatitā, mahatã ca dibbā parisā samantato nisinnā honti, cattāro ca mahārājā catuddisā nisinnā honti. Puratthimāya disāya Dhataraņņho mahārājā pacchāmukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Dakkhiõāya disāya Viråëhako mahārājā uttarābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Pacchimāya disāya Viråpakkho mahārājā puratthimābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Uttarāya disāya Vessavaõo mahārājā dakkhiõābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. #<[page 208]># %<208 JANAVASABHA SUTTANTA. [D. xviii. 12.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Yadā bhante kevalakappā ca devā Tāvatiüsā {Sudhammāyaü} sabhāyaü sannisinnā honti sannipatitā, mahatã ca dibbā parisā samantato nisinnā honti cattāro ca mahārājā catuddisā nisinnā honti, idaü tesaü hoti āsanasmiü. Atha pacchā amhākaü āsanaü hoti. Ye te bhante devā Bhagavati brahmacariyaü caritvā adhunuppannā Tāvatiüsakāyaü, te a¤¤e deve atirocanti vaõõena c' eva yasasā ca. Tena sudaü bhante devā Tāvatiüsā attamanā honti pamuditā pãtisomanassa-jātā: "Dibbā vata bho kāyā paripårenti hāyanti {asura-kāyāti}'. 13. Atha kho bhante Sakko devānam Indo devānaü Tāvatiüsānaü sampasādaü viditvā imāhi gāthāhi anumodi: `Modanti vata bho devā Tāvatiüsā sahindakā, Tathāgataü namassantā Dhammassa ca sudhammataü. Nave va deve passantā vaõõavante yasassino Sugatasmiü brahmacaryaü caritvāna idhāgate, Te a¤¤e atirocanti vaõõena yasasāyunā Sāvakā Bhåri-pa¤¤assa visesåpagatā idha. Idaü disvāna nandanti Tāvatiüsā sahindakā Tathāgataü namassantā Dhammassa ca sudhammatan' ti. #<[page 209]># %% Tena sudaü bhante devā Tāvatiüsā bhãyoso mattāya attamanā honti pamuditā pãti-somanassa-jātā: `Dibbā vata bho kāyā paripårenti, hāyanti asura-kāyā' ti. 14. Atha bhante yen' atthena devā Tāvatiüsā Sudhammāyaü sabhāyaü sannisinnā honti sannipatitā, taü atthaü cintayitvā taü atthaü mantayitvā, vutta-vacanā pi taü cattāro mahārājā tasmiü atthe honti, paccanusiņņha-vacanā pi taü cattāro mahārājā tasmiü atthe honti sakesu āsanesu ņhitā avipakkantā. Te vutta-vākyā rājāno paņigayhānusāsaniü Vippasanna-manā santā aņņhaüsu samhi āsane ti. 15. Atha kho bhante uttarāya disāya uëāro āloko sa¤jāyi, obhāso pātur ahosi, atikkamm' eva devānam devānubhāvaü. Atha bhante Sakko devānam indo deve Tāvatiüse āmantesi: `Yathā kho mārisā nimittā dissanti āloko sa¤jāyati obhāso pātu bhavati Brahmā pātu bhavissati, Brahmuno etaü pubba-nimittaü pātubhāvāya yadidaü āloko sa¤jāyati obhāso pātu bhavatãti.' Yathā nimittā dissanti Brahmā pātu bhavissati, Brahmuno h' etaü nimittaü obhāso vipulo mahā ti. 16. Atha kho bhante devā Tāvatiüsā sakesu āsanesu nisãdiüsu: `Obhāsam etaü ¤assāma {yaü-vipāko} bhavissati, sacchikatvā va naü gamissāmāti.' Cattāro pi mahārājā yathā sakesu āsanesu nisãdiüsu: `Obhāsam etaü ¤assāma {yaü-vipāko} bhavissati, sacchikatvā va naü gamissāmāti.' #<[page 210]># %<210 JANAVASABHA SUTTANTA. [D. xviii. 16.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Idaü sutvā devā Tāvatiüsā ekaggā samāpajjiüsu: `Obhāsam etaü ¤assāma {yaü-vipāko} bhavissati, sacchikatvā va naü gamissāmāti.' 17. Yadā bhante Brahmā Sanaükumāro devānaü Tāvatiüsānaü pātu bhavati, oëārikaü attabhāvaü abhinimminitvā pātu bhavati. Yo kho pana bhante Brahmuno pakati-vaõõo anabhisambhavanãyo so devānaü Tāvatiüsānaü cakkhu-pathasmiü. Yadā bhante Brahmā Sanaükumāro devānaü Tāvatiüsānaü pātu bhavati, so a¤¤e deve atãrocati vaõõena c' eva yasasā ca. Seyyathā pi bhante sovaõõa-viggaho manussa-viggahaü atirocati, evam eva kho bhante yadā Brahmā Sanaükumāro devānaü Tāvatiüsānaü pātu bhavati, so a¤¤e deve atirocati vaõõena c' eva yasasā ca. Yadā bhante Brahmā Sanaükumāro devānaü Tāvatiüsānaü pātu bhavati, na tassa parisāyaü koci devo abhivādeti vā paccuņņheti vā āsanena vā nimanteti. Sabbe va tuõhã-bhåtā pa¤jalikā pallaīke na nisãdanti `Yassa dāni devassa icchissati Brahmā Sanaükumāro, tassa devassa pallaīke nisãdissatãti.' Yassa kho pana bhante devassa Brahmā Sanaükumāro pallaīke nisãdati, uëāraü so labhati devo veda-paņilābhaü, uëāraü so labhati devo somanassapaņilābhaü. Seyyathā pi bhante rājā khattiyo muddhāvasitto adhunābhisitto rajjena, uëāraü so labhati vedapaņilābhaü, uëāraü so labhati somanassa-paņilābhaü, evam eva kho bhante yassa devassa Brahmā Sanaükumāro pallaīke nisãdati, uëāraü so labhati devo vedapaņilābhaü, uëāraü so labhati devo somanassa-paņilābham. #<[page 211]># %% 18. Atha bhante Brahmā Sanaükumāro oëārikaü attabhāvaü abhinimminitvā kumāra-vaõõã hutvā Pa¤casikho devānaü Tāvatiüsānaü pātur ahosi. So vehāsaü abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaīkena nisãdi. Seyyathā pi bhante balavā puriso supaccatthate vā pallaīke same vā bhåmi-bhāge pallaīkena nisãdeyya, evam eva kho bhante Brahmā Sanaükumāro vehāsaü abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaīkena nisãditvā devānaü Tāvatiüsānaü sampasādaü viditvā imāhi gāthāhi anumodi: `Modanti vata bho devā Tāvatiüsā sahindakā, Tathāgataü namassantā Dhammassa ca sudhammataü, Nave va deve passantā vaõõavante yasassino, Sugatasmiü brahmacariyaü caritvāna idhāgate. Te a¤¤e atirocanti vaõõena yasasāyunā Sāvakā Bhåri-pa¤¤assa visesåpagatā idha. Idaü disvāna nandanti Tāvatiüsā sahindakā, Tathāgataü namassantā Dhammassa ca sudhammatan' ti. 19. Idam atthaü bhante Brahmā Sanaükumāro abhāsittha. Idam atthaü bhante Brahmuno Sanaükumārassa bhāsato aņņhaīga-samannāgato saro hoti vissaņņho ca vi¤¤eyyo ca ma¤jå ca savanãyo ca bindu ca avisārã ca gambhãro ca ninnādã ca. Yathā parisaü kho pana bhante Brahmā Sanaükumāro sarena vi¤¤āpeti, na c' assa bahiddhā parisāya ghoso niccharati. Yassa kho pana bhante evaü aņņhaīga-samannāgato saro hoti, so vuccati Brahmassaro ti. 20. Atha kho bhante Brahmā Sanaükumāro tettiüse attabhāve abhinimminitvā devānaü Tāvatiüsānaü pacceka-pallaīkesu pallaīkena nisãditvā deve Tāvatiüse āmantesi: #<[page 212]># %<212 JANAVASABHA SUTTANTA. [D. xviii. 20.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `Taü kiü ma¤¤anti bhonto devā Tāvatiüsā? Yāva ca so Bhagavā bahujana-hitāya paņipanno bahujanasukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaü. Ye hi keci bho Buddhaü saraõaü gatā dhammaü saraõaü gatā saüghaü saraõaü gatā sãlesu paripårakārino, te kāyassa bhedā param maraõā app ekacce Parinimmita-Vasavattãnaü devānaü sahavyataü uppajjanti, app ekacce {Nimmānaratãnaü} devānaü sahavyataü uppajjanti, app ekacce Tusitānaü devānaü . . . Yāmānaü devānaü . . . Tāvatiüsānaü devānaü . . . {Cātummahārājikānaü} devānaü sahavyataü uppajjanti. Ye sabbanihãnaü kāyaü paripårenti, te gandhabbakāyaü paripårentãti.' 21. Idam atthaü bhante Brahmā Sanaükumāro abhāsittha. Idam atthaü bhante Brahmuno Sanaükumārassa bhāsato ghoso yeva devo ma¤¤ati `Yo 'yaü mama pallaīke, {so 'yaü} eko va bhāsatãti.' Ekasmiü bhāsamānasmiü sabbe bhāsanti nimmitā, Ekasmiü tuõhãm āsãne sabbe tuõhã bhavanti te. Tadā su devā ma¤¤anti Tāvatiüsā sahindakā, Yo ayaü mama pallaīke so 'yaü eko va bhāsatãti. 22. Atha kho bhante Brahmā Sanaükumāro ekante attānaü upasaühāsi, ekante attānaü upasaüharitvā Sakkassa devānam indassa pallaīkena nisãditvā deve Tāvatiüse āmantesi: #<[page 213]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `Taü kiü ma¤¤anti bhonto devā Tāvatiüsā? Yāva suppa¤¤attā v' ime tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro iddhipādā iddhipahutāya iddhi-visavitāya iddhi-vikubbanatāya. Katame cattāro? Idha bho bhikkhu chanda-samādhi-padhānasaükhāra-samannāgataü iddhipādaü bhāveti, viriyasamādhi . . . citta-samādhi . . . vãmaüsā-samādhipadhāna-saükhāra-samannāgataü iddhipādaü bhāveti. Ime kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro iddhipādā pa¤¤attā iddhipahutāya iddhi-visavitāya iddhi-vikubbanatāya. Ye hi keci bho atãtam addhānam samaõā vā brāhmaõā vā anekavihitaü iddhi-vidhaü paccanubhosuü, sabbe te imesaü yeva catunnaü iddhipādānaü bhāvitattā bahulã-katattā. Ye hi pi keci bho anāgatam addhānaü {samaõā} vā brāhmaõā aneka-vihitaü iddhi-vidhaü paccanubhossanti, sabbe te imesaü yeva catunnaü iddhipādānaü bhāvitattā. bahulã-katattā. Ye hi pi keci bho etarahi samaõā vā brāhmaõā vā aneka-vihitaü iddhi-vidhaü paccanubhonti, sabbe te imesaü yeva catunnaü iddhipādānaü bhāvitattā bahulã-katattā. Passanti no bhonto devā Tāvatiüsā mama pi naü evaråpaü iddhānubhāvan' ti? `Evaü Brahme' ti. `Aham pi kho bho imesaü yeva catunnaü iddhipādānaü bhāvitattā bahulã-katattā evam mahiddhiko evam mahānubhāvo' ti. #<[page 214]># %<214 JANAVASABHA SUTTANTA. [D. xviii. 22.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 23. Idam atthaü bhante Brahmā Sanaükumāro abhāsittha. Idam atthaü bhante Brahmā Sanaükumāro bhāsitvā deve Tāvatiüse āmantesi: `Taü {kiü} ma¤¤anti bhonto devā Tāvatiüsā? Yāva¤ c' idaü tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā sambuddhena tayo okāsādhigamā anubuddhā sukhassādhigamāya. Katame tayo? `Idha bho ekacco saüsaņņho viharati kāmehi, saüsaņņho akusalehi dhammehi. so aparena samayena ariyaü dhammaü suõāti, yoniso manasikaroti, dhammānudhammaü paņipajjati. So ariya-dhamma-savanaü āgamma yoniso manasikāraü dhammānudhammapaņipattiü {asaüsaņņho} viharati kāmehi, asaüsaņņho akusalehi dhammehi. Tassa asaüsaņņhassa kāmehi asaüsaņņhassa akusalehi dhammehi uppajjati sukhaü, sukhā bhãyo somanassaü. Seyyathā pi bho mudā pāmujjaü jāyetha, evam eva kho bho asaüsaņņhassa kāmehi asaüsaņņhassa akusalehi dhammehi uppajjati sukhaü, sukhā bhãyo somanassaü. Ayaü kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena paņhamo okāsādhigamo anubuddho sukhassādhigamāya. 24. `Puna ca paraü bho idh' ekaccassa oëārikā kāyasaükhārā appaņippassaddhā honti, oëārikā vacã-saükhārā . . . pe . . . citta-saükhārā {appaņippassaddhā} honti. So aparena samayena ariya-dhammaü suõāti, yoniso manasikaroti, dhammānudhammaü paņipajjati. Tassa ariya-dhamma-savanaü āgamma yoniso-manasikāraü dhammānudhamma-paņipattiü oëārikā kāya-saükhārā paņippassambhanti, oëārikā vacã-saükhārā . . . pe . . . citta-saükhārā paņippassambhanti. #<[page 215]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tassa oëārikānaü kāya-saükhārānaü paņippassaddhiyā, oëārikānaü vacãsaükhārānaü . . . citta-saükhārānaü paņippassaddhiyā uppajjati sukhaü, sukhā bhãyo somanassaü. Seyyathā pi bho mudā pāmujjam jāyetha, evam eva kho bho oëārikānaü kāya-saükhārānaü paņippassaddhiyā oëārikānaü vacã-saükhārānaü . . . citta-saükhārānaü paņippassaddhiyā uppajjati sukhaü, sukhā bhãyo somanassaü. Ayaü kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena dutiyo okāsādhigamo anubuddho sukhassādhigamāya. 25. `Puna ca paraü bho idh' ekacco `idaü kusalan' ti yathābhåtaü {na ppajānāti}, `idaü akusalan' ti yathābhåtaü nappajānāti, `idaü sāvajjaü idaü anavajjaü, idaü sevitabbaü idaü na sevitabbaü, idaü hãnaü idaü paõãtaü, idaü kaõha-sukka-sappaņibhāgan' ti yathābhåtaü nappajānāti. So aparena samayena ariyaü dhammam suõāti, {yoniso} manasikaroti, {dhammānudhammaü} paņipajjati. So ariya-dhamma-savanaü āgamma yoniso-manasikāraü dhammānudhamma-paņipattiü, `idaü kusalan' ti yathābhåtaü pajānāti, `idaü akusalan' ti yathābhåtaü pajānāti, `idaü sāvajjaü idaü anavajjaü, idaü sevitabbaü idaü na sevitabbaü, idaü {hãnaü} idaü paõãtaü, idaü kaõha-sukka-sappaņibhāgan' ti {yathābhåtaü} pajānāti. Tassa evaü jānato evaü passato avijjā pahãyati, vijjā uppajjati. Tass' avijjāvirāgā vijjuppādā uppajjati sukhaü, sukhā bhãyo somanassaü. Seyyathā pi bho mudā pāmujjaü jāyetha, evam eva kho bho avijjā-virāgā vijjuppādā uppajjati sukhaü, sukhā bhãyo somanassaü. Ayaü kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena tatiyo okāsādhigamo anubuddho sukhassādhigamāya. #<[page 216]># %<216 JANAVASABHA SUTTANTA. [D. xviii. 25.>% `Ime kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena tayo okāsādhigamā anubuddhā sukhassādhigamāyāti.' 26. Idam atthaü bhante Brahmā Sanaükumāro abhāsittha. Idam atthaü bhante Brahmā sanaükumāro bhāsitvā deve Tāvatiüse āmantesi: `Taü {kiü} ma¤¤anti bhonto devā Tāvatiüsā? Yāva suppa¤¤attā v' ime tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena cattāro satipaņņhānā kusalassādhigamāya. Katame cattāro? Idha bho bhikkhu ajjhattaü kāye kāyānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaü. Ajjhattaü kāye kāyānupassã viharanto tattha sammā samādhiyati sammā vippasãdati. So tattha sammā samāhito sammā vippasanno bahiddhā para-kāye ¤āõa-dassanaü abhinibbatteti. Ajjhattaü vedanāsu . . . pe . . . citte . . . pe . . . dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā domanassaü. Ajjhattaü dhammesu dhammānupassã viharanto tattha sammā samādhiyatã sammā vippasãdati. So tattha sammā {samāhito} sammā vippasanno bahiddhā paradhammesu ¤āõadassanaü abhinibbatteti. `Ime kho bho tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena cattāro satipaņņhānā pa¤¤attā kusalassādhigamāyāti.' 27. Idam atthaü bhante Brahmā Sanaükumāro abhāsittha. Idam atthaü bhante Brahmā Sanaükumāro bhāsitvā deve Tāvatiüse āmantesi: `Taü {kiü} ma¤¤anti bhonto devā Tāvatiüsā? Yāva suppa¤¤attā v' ime tena Bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā-sambuddhena satta samādhi-parikkhārā sammā-samādhissa bhāvanāya samādhissa pāripåriyā. Katame satta? Seyyathãdaü sammā-diņņhi, sammāsaükappo, sammā-vācā, sammā-kammanto, sammāājãvo, #<[page 217]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sammā-vāyāmo, sammā-sati. Yā kho bho imehi satta aīgehi cittass' ekaggatā parikkhatā, ayaü vuccati bho ariyo sammā-samādhi sa-upaniso iti pi saparikkhāro iti pi. Sammā-diņņhissa bho sammā-saükappo pahoti, sammā-saükappassa sammā-vācā pahoti, sammā-vācassa sammā-kammanto pahoti, sammā-kammantassa sammā-ājãvo pahoti, sammā-ājãvassa sammāvāyāmo pahoti, sammā-vāyāmassa sammā-sati pahoti, sammā-satissa sammā-samādhi pahoti, sammā-samādhissa sammā-¤āõaü pahoti, sammā-¤āõassa sammāvimutti pahoti. `Yaü hi taü bho {sammā} vadamāno vadeyya: "Svākkhāto Bhagavatā dhammo sandiņņhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaü veditabbo vi¤¤åhãti, Apāråtā amatassa dvārā ti" idam eva taü {sammā} vadamāno vadeyya. Svākkhāto hi bho Bhagavatā dhammo sandiņņhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaü veditabbo vi¤¤åhi, apāråtā amatassa dvārā. `Ye hi keci bho Buddhe aveccappasādena samannāgatā, Dhamme aveccappasādena samannāgatā, Saüghe aveccappasādena samannāgatā, ariya-kantehi sãlehi samannāgatā, #<[page 218]># %<218 JANAVASABHA SUTTANTA. [D. xviii. 27.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ye hi kec' ime opapātikā dhamma-vinãtā sātirekāni catu-vãsati-sata-sahassāni Māgadhakā paricārakā abbhatãtā kālakatā tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā sotāpannā avinipāta-dhammā niyatā sambodhiparāyanā, atthi c' ev' ettha sakadāgāmino, Athāyaü itarā pajā Pu¤¤ābhāgā ti me mano Saīkhātuü no pi sakkomi Musā-vādassa ottappan ti.' 28. Idam atthaü bhante Brahmā Sanaükumāro abhāsittha. Idam atthaü bhante Brahmuno Sanaükumārassa bhāsato {Vessavaõassa} Mahārājassa evaü cetaso parivitakko udapādi: `Acchariyaü vata bho, abbhutaü vata bho, evaråpo pi {nāma} uëāro satthā bhavissati, evaråpaü uëāraü dhammakkhānaü, evaråpā uëārā visesādhigamā pa¤¤āyissantãti.' Atha bhante Brahmā Sanaükumāro {Vessavaõassa} Mahārājassa cetasā ceto-parivitakkam a¤¤āya {Vessavaõaü} Mahārājaü etad avoca: `Taü {kiü} ma¤¤ati bhavaü {Vessavaõo} Mahārājā? Atãtam pi addhānaü evaråpo uëāro satthā ahosi, evaråpaü uëāraü dhammakkhānaü, evaråpā uëārā visesādhigamā pa¤¤āyiüsu. Anāgatam pi addhānaü evaråpo uëāro satthā bhavissati, evaråpaü uëāraü dhammakkhānaü, evaråpā uëārā visesādhigamā pa¤¤āyissantãti.' 29. Idam atthaü Brahmā Sanaükumāro devānaü Tāvatiüsānaü abhāsi. Idam atthaü {Vessavaõo} Mahārājā Brahmuno Sanaükumārassa devānaü Tāvatiüsānaü bhāsato sammukhā sutvā sammukhā paņiggahetvā saparisāyaü ārocesi. #<[page 219]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Idam atthaü Janavasabho yakkho {Vessavaõassa} Mahārājassa parisāyaü bhāsato sammukhā sutvā sammukhā paņiggahetvā Bhagavato ārocesi. Idam atthaü Bhagavā Janavasabhassa yakkhassa sammukhā sutvā sammukhā paņiggahetvā sāma¤ ca abhi¤¤āya āyasmato ânandassa ārocesi. Idam atthaü āyasmā ânando Bhagavato sammukhā sutvā sammukhā paņiggahetvā ārocesi bhikkhånaü {bhikkhunãnaü} upāsakānaü {upāsikānaü}. Tayidaü brahmacariyaü iddha¤ c' eva phãta¤ ca vitthāritaü bāhuja¤¤aü puthubhåtaü yāvad eva manussehi suppakāsitan ti. Janavasabha-Suttantaü Niņņhitaü. #<[page 220]># %< 220>% [xix. Mahā-Govinda Suttanta.] 1 Evam me sutaü. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Rājagahe viharati Gijjhakåņe pabbate. Atha kho Pa¤casikho Gandhabba-putto abhikkantāya rattiyā abhikkanta-vaõõo {kevalakappaü} Gijjhakåņaü obhāsetvā yena Bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho Pa¤casikho Gandhabbaputto Bhagavantaü etad avoca: `Yam me bhante devānaü Tāvatiüsānaü sammukhā sutaü sammukhā {paņiggahãtaü}, ārocem' etaü bhante Bhagavato ti.' `ârocehi me tvaü Pa¤casikhāti,' Bhagavā avoca. 2. Purimāni bhante divasāni purimatarāni, tadahu 'posathe paõõarase pavāraõāya puõõamāya rattiyā kevalakappā ca devā Tāvatiüsā Sudhammāyaü sabhāyaü sannisinnā honti sannipatitā, mahatã ca dibbā parisā samantato nisinnā hoti, cattāro ca {Mahārājā} cātuddisā nisinnā honti. Puratthimāya disāya Dhataraņņho Mahārājā pacchābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Dakkhiõāya disāya Viråëhako Mahārājā uttarābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Pacchimāya disāya Viråpakkho Mahārājā puratthābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. #<[page 221]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Uttarāya disāya Vessavaõo Mahārājā dakkhiõābhimukho nisinno hoti deve purakkhatvā. Yadā bhante kevalakappā ca devā Tāvatiüsā Sudhammāyaü sabhāyaü sannisinnā honti sannipatitā, mahatã ca dibbā parisā samantato nisinnā honti, cattāro ca mahārājā catuddisā nisinnā honti, idaü tesaü hoti āsanasmiü, atha pacchā amhākaü āsanaü hoti. Ye te bhante devā Bhagavati brahmacariyaü caritvā adhun-uppannā Tāvatiüsa-kāyā, te a¤¤e deve atirocanti vaõõena c' eva yasasā ca. Tena sudaü bhante devā Tāvatiüsā attamanā honti pamuditā pãti-somanassa-jātā: "Dibbā vata bho kāyā paripårenti, hāyanti asura-kāyā ti." 3. Atha bhante Sakko devānam Indo devānaü Tāvatiüsānaü pāsādaü viditvā imāhi gāthāhi anumodi: `Modanti vata bho devā Tāvatiüsā sahindakā, Tathāgataü namassantā dhammassa ca sudhammataü, Nave va deve passantā vaõõavante yasassino, Sugatasmiü brahmacariyaü caritvāna idhāgate. Te a¤¤e atirocanti vaõõena yasasāyunā, Sāvakā Bhåri-pa¤¤assa visesåpagatā idha. Idaü disvāna nandanti Tāvatiüsā sahindakā, Tathāgataü namassantā dhammassa ca sudhammatan ti.' #<[page 222]># %<222 MAHâ-GOVINDA SUTTANTA. [D. xix.3.>% Tena sudaü bhante devā Tāvatiüsā bhãyoso mattāya attamanā honti pamuditā pãti-somanassa-jātā: "Dibbā vata bho kāyā paripårenti, hāyanti asura-kāyā ti." 4. Atha bhante Sakko devānam indo devānaü Tāvatiüsānaü sampasādaü viditvā deve Tāvatiüse āmantesi: "Iccheyyātha no tumhe mārisā tassa Bhagavato aņņha yathā-bhucce vaõõe sotun ti?" "Iccheyyāma mayaü mārisa tassa Bhagavato aņņha yathā-bhucce vaõõe sotun ti." Atha bhante Sakko devānam indo devānaü Tāvaņiüsānaü Bhagavato aņņha yathā-bhucce vaõõe payirudāhāsi. 5. "Taü {kiü} ma¤¤anti bhonto devā Tāvatiüsā? Yāva c' assa so Bhagavā bahujana-hitāya paņipanno bahujanasukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaü, evaü bahujana-hitāya paņipannaü bahujana-sukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü, iminā p' aīgena samannāgataü satthāraü, n' eva atãtaüse samanupassāma, na pan' etarahi a¤¤atra tena Bhagavatā. 6. "Svākkhāto kho pana tassa Bhagavato dhammo sandiņņhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaü veditabbo vi¤¤åhi. Evam opanayikassa dhammassa desetāraü, iminā p' aīgena samannāgataü satthāraü, n' eva atãtaüse samanupassāma, na pan' etarahi a¤¤atra tena Bhagavatā. 7. "Idaü kusalan ti kho pana tena Bhagavatā suppa¤¤attaü, idam akusalan ti suppa¤¤attaü, idaü sāvajjaü idam anavajjaü, #<[page 223]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ idaü sevitabbaü idaü na sevitabbaü, idaü hãnaü idaü paõãtaü, idaü kaõhasukka-sappaņibhāgan ti suppa¤¤attaü. Evaü kusalākusala-sāvajjānavajja-sevitabbāsevitabba-hãnappaõãtakaõhasukka-sappaņibhāgānaü dhammānaü pa¤¤āpetāraü, iminā p' aīgena samannāgataü satthāraü, n' eva atãtaüse samanupassāma, na pan' etarahi a¤¤atra tena Bhagavatā. 8. "Suppa¤¤attā kho pana tena Bhagavatā sāvakānaü nibbāna-gāminã paņipadā, saüsandati nibbāna¤ ca paņipadā ca. Seyyathā pi nāma Gaīgodakaü Yamunodakena saüsandati sameti, evam eva suppa¤¤attā tena Bhagavatā sāvakānam nibbāna-gāminã paņipadā, saüsandati nibbāna¤ ca paņipadā ca.{Evaü} nibbānagāmini-paņipadāya pa¤¤āpetāraü iminā p' aīgena samannāgataü satthāraü n' eva atãtaüse samanupassāma, na pan' etarahi a¤¤atra tena Bhagavatā. 9. "Laddha-sahāyo kho pana so Bhagavā sekhāna¤ c' eva paņipadānaü khãõāsavāna¤ ca vusitavataü, te Bhagavā apanujja ekārāmataü anuyutto viharati. Evaü ekārāmataü anuyuttaü iminā p' aīgena samannāgataü satthāraü n' eva atãtaüse samanupassāma, na pan' etarahi a¤¤atra tena Bhagavatā. 10. "Abhinippanno kho pana tassa Bhagavato lābho, abhinippanno siloko, yāva ma¤¤e khattiyā sampiyāyamāna-råpā viharanti, vigata-mado kho pana so Bhagavā āhāraü āhāreti. Evaü vigata-madaü āhāraü āhariyamānaü iminā p' aīgena samannāgataü satthāraü n' eva atãtaüse samanupassāma, #<[page 224]># %<224 MAHâ-GOVINDA SUTTANTA. [D. xix. 10.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ na pan' etarahi a¤¤atra tena Bhagavatā. 11. "Yathā-vādã kho pana so Bhagavā tathā-kārã, yathā-kārã tathā-vādã. Iti yathā-vādã tathā-kārã {yathā}kārã tathā-vādã evaü dhammānudhamma-paņipannaü iminā p' aīgena samannāgataü satthāraü n' eva atãtaüse samanupassāma, na pan' etarahi a¤¤atra tena Bhagavatā. 12. "Tiõõa-vicikiccho kho pana so Bhagavā vigatakathaükatho pariyosita-saükappo ajjhāsayaü ādi-brahmacariyaü. Evaü tiõõa-vicikicchaü vigata-kathaīkathaü pariyosita-saükappaü ajjhāsayaü ādi-brahmacariyaü iminā p' aīgena samannāgataü satthāraü n' eva atãtaüse samanupassāma, na pan' etarahi {a¤¤atra} tena Bhagavatā" ti. Ime kho bhante Sakko devānam indo devānaü Tāvatiüsānaü Bhagavato aņņha yathā-bhucce vaõõe payirudāhāsi. Tena sudaü bhante devā Tāvatiüsā bhãyoso mattāya attamanā honti, pamuditā pãti-somanassa-jātā Bhagavato aņņha yathā-bhucce vaõõe sutvā. 13. Tatra kho bhante ekacce devā evam āhaüsu:-- "Aho vata mārisā cattāro Sammā-sambuddhā loke uppajjeyyuü, dhamma¤ ca deseyyuü, yathariva Bhagavā. Tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti. Ekacce devā evam āhaüsu:-- "Tiņņhantu mārisā cattāro sammā-sambuddhā. Aho vata mārisā tayo sammā-sambuddhā loke uppajjeyyuü dhamma¤ ca deseyyuü, yathariva Bhagavā. Tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti. Ekacce devā evam āhaüsu:-- "Tiņņhantu mārisā tayo sammā-sambuddhā. Aho vata mārisā dve sammā-sambuddhā loke uppajjeyyuü, dhamma¤ ca deseyyuü, yathariva Bhagavā. Tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti. #<[page 225]># %% 14. Evaü vutte bhante Sakko devānam indo deve Tāvatiüse etad avoca:-- "Aņņhānaü kho etaü mārisā anavakāso yaü ekissā loka-dhātuyā dve arahanto sammā-sambuddhā apubbaü acarimaü uppajjeyyuü. N' etaü ņhānaü vijjati. Aho vata mārisā so Bhagavā appābādho appātaīko ciraü dãgham addhānaü tiņņheyya. Tad assa bahujana-hitāya bahujana-sukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānan" ti. Atha bhante yen' atthena devā Tāvatiüsā Sudhammāya sabhāyaü sannisinnā honti sannipatitā, taü atthaü cintayitvā taü atthaü mantayitvā vutta-vacanā pi taü cattāro Mahārājā {tasmiü} atthe honti, paccanusiņņha-vacanā pi taü cattāro Mahārājā tasmiü atthe honti sakesu āsanesu ņhitā avippakantā. Te vutta-vākyā rājāno {paņiggayhānusāsaniü} Vippasanna-manā santā aņņhaüsu samhi āsane ti. 15. Atha bhante uttarāya disāya uëāro āloko sa¤jāyi obhāso pātur ahosi atikamm' eva devānaü devānubhāvaü. Atha bhante Sakko devānam indo deve Tāvatiüse āmantesi: 14 "Yathā kho mārisā nimittā dissanti āloko sa¤jāyati obhāso pātu bhavati Brahmā pātu bhavissati. Brahmuno etaü pubba-nimittaü pātubhāvāya yadidaü āloko sa¤jāyati obhāso pātu bhavatãti. Yathā nimittā dissanti, Brahmā pātu bhavissati, Brahmuno h' etaü nimittaü obhāso vipulo mahā ti. #<[page 226]># %<226 MAHâ-GOVINDA SUTTANTA. [D. xix. 15.>% Atha bhante devā Tāvatiüsā yathā sakesu āsanesu nisãdiüsu: "Obhāsam etaü ¤assāma, {yaü-vipāko} bhavissati, sacchikatvā va naü gamissāmāti." Cattāro ca Mahārājā yathā sakesu āsanesu nisãdiüsu: "Obhāsam etaü ¤assāma, yaü vipāko bhavissati, sacchikatvā va naü gamissāmāti." Idaü sutvā devā Tāvatiüsā ekaggatā {samāpajjiüsu:} "Obhāsam etaü ¤assāma, {yaü-vipāko} bhavissati, sacchikatvā va naü gamissāmāti." 16. Yadā bhante Brahmā Sanaükumāro devānaü Tāvatiüsānaü pātu bhavati, {oëārikaü} attabhāvaü abhinimminitvā pātu bhavati. Yo kho pana bhante Brahmuno pakati-vaõõo anabhisambhavanãyo, so devānaü Tāvatiüsānaü cakkhu-pathasmiü. Yadā bhante Brahmā Sanaükumāro devānaü Tāvatiüsānaü pātu bhavati, so a¤¤e deve atirocati vaõõena c' eva yasasā ca. Seyyathā pi bhante sovaõõo viggaho mānusaü viggahaü atirocati, evam eva kho bhante yadā Brahmā Sanaükumāro devānaü Tāvatiüsānaü pātu bhavati, so a¤¤e deve atirocativaõõena c' eva yasasā ca. Yadā bhante Brahmā Sanaükumāro devānaü Tāvatiüsānaü pātu bhavati, na tassa parisāyaü koci devo abhivādeti vā paccuņņheti vā āsanena nimanteti vā. Sabbe tuõhã-bhåtā pa¤jalikā pallaīkena nisãdanti: "Yassa dāni devassa icchissati Brahmā Sanaükumāro, tassa devassa pallaīke nisãdissatãti." Yassa kho pana bhante devassa Brahmā Sanaükumāro pallaīke nisãdati, uëāraü so labhati devo vedapaņilābhaü, uëāraü so labhati devo somanassa-paņilābhaü. #<[page 227]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Seyyathā pi bhante rājā khattiyo muddhāvasitto adhunābhisitto rajjena, uëāraü so labhati veda-paņilābhaü, uëāraü so labhati somanassa-paņilābhaü, evam eva kho bhante yassa devassa Brahmā Sanaükumāro pallaīke nisãdati, uëāraü so labhati devo veda-paņilābhaü, uëāraü so labhati devo somanassa-paņilābhaü. 17. Atha bhante Brahmā Sanaükumāro devānaü Tāvatiüsānaü sampasādaü viditvā antarahito imāhi gāthāhi anumodi: Modanti vata bho devā Tāvatiüsā sahindakā, Tathāgatam namassantā dhammassa ca sudhammataü, Nave va deve passantā vaõõavante yasassino, Sugatasmiü brahmacariyaü caritvāna idhāgate. Te a¤¤e atirocanti vaõõena yasasāyunā Sāvakā Bhåri-pa¤¤assa visesåpagatā idha. Idaü disvāna nandanti Tāvatiüsā sahindakā, Tathāgataü namassantā dhammassa ca sudhammatan ti. 18. Idam atthaü bhante Brahmā Sanaükumāro abhāsittha, idam atthaü bhante Brahmuno Sanaükumārassa bhāsato aņņhaīga-samannāgato saro hoti vissaņņho ca vi¤¤eyyo ca ma¤ju ca savanãyo ca bindu ca avisārã ca gambhãro ca ninnādã ca. Yathā-parisaü kho pana bhante Brahmā Sanaükumāro sarena vi¤¤āpeti, na c' assa bahiddhā parisāya ghoso niccharati. Yassa kho pana bhante evaü aņņhaīga-samannāgato saro hoti, so vuccati Brahmassaro ti. 19. Atha bhante devā Tāvatiüsā Brahmā-Sanaükumāraü etad avocuü: "Sādhu Brahme, etad eva mayaü saīkhāya modāma, atthi ca Sakkena devānam indena tassa Bhagavato aņņha yathābhuccā vaõõā bhāsitā, #<[page 228]># %<228 MAHâ-GOVINDA SUTTANTA. [D. xix. 19.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ te ca mayaü saīkhāya modāmāti." Atha kho bhante Brahmā Sanaükumāro Sakkaü devānam indaü etad avoca:-- "Sādhu {devānam} inda, mayam pi tassa Bhagavato aņņha yathābhucce vaõõe suõeyyāmāti." "Evaü Mahā-Brahme" ti kho bhante Sakko devānam indo Brahmuno Sanaükumārassa Bhagavato aņņha yathābhucce {vaõõe} payirudāhāsi. 20. "Taü {kiü} ma¤¤ati bhavaü Mahā-Brahmā? Yāva ca so Bhagavā bahujana-hitāya paņipanno bahujanasukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaü, evaü bahujana-hitāya paņipannaü bahujanasukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaü iminā p' aīgena samannāgataü satthāraü n' eva atãtaüse samanupassāma, na pan' etarahi a¤¤atra tena Bhagavatā. 21. "Svākkhāto kho pana tassa Bhagavato dhammo sandiņņhiko akāliko ehipassiko opanayiko paccattaü veditabbo vi¤¤åhi. Evaü opanayikassa dhammassa desetāraü iminā p' aīgena samannāgataü satthāraü n' eva atãtaüse samanupassāma na pan' etarahi a¤¤atra tena Bhagavatā. 22. "Idaü kusalan ti kho pana tena Bhagavatā suppa¤¤attaü, idaü akusalan ti suppa¤¤attaü, idaü sāvajjaü idaü anavajjaü, idaü sevitabbaü idaü na sevitabbaü, idaü hãnaü idaü paõãtaü, idaü kaõhasukka-sappaņibhāgan ti suppa¤¤attaü. Evaü kusalākusala-sāvajjānavajja-sevitabbāsevitabba-hãnappaõãtakaõhasukka-sappaņibhāgānaü dhammānaü pa¤¤āpetāraü, iminā p' aīgena samannāgataü satthāraü, n' eva atãtaüse samanupassāma na pan' etarahi a¤¤atra tena Bhagavatā. #<[page 229]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ 23. "Suppa¤¤attā kho pana tena Bhagavatā sāvakānaü nibbāna-{gāminã} paņipadā, saüsandati nibbāna¤ ca paņipadā ca. Seyyathā pi nāma Gaīgodakaü Yamunodakena saüsandati sameti, evam eva suppa¤¤attā tena Bhagavatā sāvakānaü nibbāna-gāminã paņipadā, saüsandati nibbāna¤ ca paņipadā ca. Evaü nibbāna-gāminipaņipadāya pa¤¤āpetāraü iminā p' aīgena samannāgataü satthāraü n' eva atãtaüse samanupassāma, na pan' etarahi a¤¤atra tena Bhagavatā. 24. "Laddha-sahāyo kho pana so Bhagavā sekhāna¤ c' eva {paņipadānaü} khãõāsavāna¤ ca vusitavataü, te Bhagavā apanujja ekārāmataü anuyutto viharati. Evaü ekārāmataü anuyuttaü iminā p' aīgena samannāgataü satthāraü n' eva atãtaüse samanupassāma, na pan' etarahi {a¤¤atra} tena Bhagavatā. 25. "Abhinippanno kho pana tassa Bhagavato lābho, abhinippanno siloko, yāva ma¤¤e khattiyā sampiyāyamāna-råpā viharanti, vigata-mado kho pana so Bhagavā āhāraü āhāreti. Evaü vigata-madaü āhāraü āhariyamānaü iminā p' aīgena samannāgataü satthāraü n' eva atãtaüse samanupassāma, na pan' etarahi a¤¤atra tena Bhagavatā. 26. "Yathā-vādã kho pana so Bhagavā tathā-kārã, yathā-kārã tathā-vādã. Iti yathā-vādã tathā-kārã, yathākārã tathā-vādã evaü dhammānudhamma-paņipannaü iminā p' aīgena samannāgataü satthāraü n' eva atãtaüse samanupassāma, na pan' etarahi a¤¤atra tena Bhagavatā. 27. "Tiõõa-vicikiccho kho pana so Bhagavā vigatakathaīkatho pariyosita-saükappo ajjhāsayaü ādi-brahmacariyaü. #<[page 230]># %<230 MAHâ-GOVINDA SUTTANTA. [D. xix. 27.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Evaü tiõõa-vicikicchaü vigata-kathaīkathaü pariyosita-saükappaü ajjhāsayaü ādi-brahmacariyaü iminā p' aīgena samannāgataü satthāraü n' eva atãtaüse samanupassāma, na pan' etarahi a¤¤atra tena Bhagavatā" ti. Ime kho bhante Sakko devānam indo Brahmuno Sanaükumārassa Bhagavato aņņha yathā-bhucce vaõõe payirudāhāsi. Tena sudaü bhante Brahmā Sanaükumāro attamano hoti pamudito pãti-somanassa-jāto Bhagavato aņņha yathā-bhucce vaõõe sutvā. 28. Atha bhante Brahmā Sanaükumāro {oëārikaü} attabhāvaü abhinimminitvā kumāra-vaõõã hutvā Pa¤casikho devānaü Tāvatiüsānaü pātur ahosi vehāsaü abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaīkena nisãditvā. Seyyathā pi bhante balavā puriso supaccatthate vā pallaīke same vā bhåmi-bhāge pallaīkena nisãdeyya, evam eva kho bhante Brahmā Sanaükumāro vehāsaü abbhuggantvā ākāse antalikkhe pallaīkena nisãditvā deve Tāvatiüse āmantesi:-- 29. Taü {kiü} ma¤¤anti bhonto devā Tāvatiüsā? Yāva dãgha-rattaü mahā-pa¤¤o ca so Bhagavā ahosi. Bhåta-pubbaü bho rājā Disampatã nāma ahosi. Disampatissa ra¤¤o Govindo nāma brāhmaõo purohito ahosi. Disampatissa ra¤¤o Reõu nāma kumāro putto ahosi. Govindassa brāhmaõassa Jotipālo nāma māõavo putto ahosi. Iti Reõu ca rājaputto Jotipālo ca māõavo a¤¤e ca chakkhattiyā icc ete aņņha sahāyā ahesuü. #<[page 231]># %% Attha kho ahorattānaü accayena Govindo brāhmaõo kālam akāsi. Govinde brāhmaõe kālakate rājā Disampatã paridevesi:-- `Yasmiü vata bho mayaü samaye Govinde brāhmaõe sabba-kiccāni {sammavossajjitvā} pa¤cahi kāma-guõehi samappitā samaīgi-bhåtā paricārema, tasmiü samaye Govindo brāhmaõo kālakato' ti. Evaü vutte bho Reõu rājaputto rājānaü Disampatiü etad avoca:-- `Mā kho tvaü deva Govinde brāhmaõe kālakate atibāëhaü paridevesi. Atthi deva Govindassa brāhmaõassa Jotipālo nāma māõavo putto paõķitataro c' eva pitarā alamatthadasataro {c' eva} pitarā. Ye pi 'ssa pitā atthe anusāsi, te pi Jotipālass' eva māõavassa anusāsaniyā' ti. `Evaü kumārāti' ? `Evaü devāti.' 30. Atha kho bho rājā Disampati a¤¤ataraü purisaü āmantesi:-- `Ehi tvaü ambho purisa, yena Jotipālo māõavo ten' upasaükama, upasaükamitvā Jotipālaü māõavaü evaü vadehi: Bhavam atthu bhavantaü Jotipālaü māõavaü, rājā Disampati bhavantaü Jotipālaü māõavaü āmantayati. Rājā Disampati bhoto Jotipālassa māõavassa dassana-kāmo' ti. `Evaü devāti' bho so puriso Disampatissa ra¤¤o paņissutvā yena Jotipālo māõavo ten' upasaükami, upasaükamitvā Jotipāla-māõavaü etad avoca:-- `Bhavam atthu bhavantaü Jotipālaü māõavaü. Rājā Disampati bhavantaü Jotipālaü māõavaü āmantayati. #<[page 232]># %<232 MAHâ-GOVINDA SUTTANTA. [D. xix. 30.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Rājā Disampati bhoto Jotipālassa māõavassa dassana-kāmo' ti. `Evaü bho' ti kho bho Jotipālo māõavo tassa purisassa paņissutvā yena rājā Disampati ten' upasaükami, upasaükamitvā Disampatinā ra¤¤ā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho bho Jotipālaü māõavaü rājā Disampati etad avoca:-- `Anusāsatu no bhavaü Jotipālo māõavo, mā bhavaü Jotipālo anusāsaniyā paccavyāhāsi. Pettike taü ņhāne ņhapayissāmi, Govindiye abhisi¤cissāmãti.' `Evaü bho' ti kho bho Jotipālo māõavo Disampatissa ra¤¤o paccassosi. 31. Atha kho bho rājā Disampati Jotipālaü māõavaü Govindiye abhisi¤ci, pettike ņhāne ņhapesi. Abhisitto Jotipālo māõavo Govindiye pettike ņhāne ņhapito ye pi 'ssa pitā atthe anusāsi, te atthe anusāsati; ye pi 'ssa pitā atthe nānusāsi, te pi atthe nānusāsati. Ye pi 'ssa pitā kammante abhisambhosi, te pi kammante abhisambhoti; ye pi 'ssa pitā kammante nābhisambhosi te pi kammante nābhisambhoti. Tam enaü manussā evam āhaüsu: `Govindo vata bho brāhmaõo, mahā Govindo vata bho brāhmaõo' ti. Iminā kho etaü bho pariyāyena Jotipālassa māõavassa Mahā-Govindo Mahā-Govindo tv eva sama¤¤ā udapādi. 32. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaõo yena te chakkhattiyā ten' upasaükami, upasaükamitvā te chakkhattiye etad avocā:-`Disampati bho rājā jiõõo vuddho mahallako addhagato vayo-anuppatto. #<[page 233]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ko nu kho pana bho jānāti jãvitānaü? ōhānaü kho pan' etaü vijjati yaü Disampatimhi ra¤¤e kālakate, rāja-kattāro Reõuü rāja-puttaü rajje abhisi¤ceyyuü. âyantu bho bhonto, yena Reõu rāja-putto ten' upasaükamatha, upasaükamitvā Reõuü rāja-puttaü evaü vadetha: "Mayaü bhoto Reõussa sahāyā piyā manāpā appaņikkålā, {yaü-sukho} bhavaü {taü-sukhā} mayaü, {yaü-dukkho} bhavaü, {taü-dukkhā} mayaü. Disampati bho rājā jiõõo vuddho mahallako addha-gato vayo-anuppatto. Ko nu kho pana bho jānāti jãvitānaü? ōhānaü kho pan' etaü vijjati yaü Disampatimhi ra¤¤e kālakate rāja-kattāro bhavantaü Reõuü rajje abhisi¤ceyyuü. Sace bhavaü Reõu rajjaü labhetha, saüvibhajetha no rajjenāti."' 33. `Evaü bho' ti kho bho te {chakkhattiyā} MahāGovindassa Brāhmaõassa paņissutvā yena Reõu rāja-putto ten' {upasaükamiüsu}, upasaükamitvā Reõuü rāja-puttaü etad avocuü:-- `Mayaü bhoto Reõussa sahāyā piyā manāpā appaņikkålā, {yaü-sukho} bhavaü {taü-sukhā} mayaü, {yaü-dukkho} bhavaü {taü-dukkhā} mayaü. Disampati kho bho rājā jiõõo vuddho mahallako addha-gato vayo-anuppatto. Ko nu kho bho pana jānāti jãvitānaü? ōhānaü kho pan' etaü vijjati yaü Disampatimhi {ra¤¤e} kālakate rājakattāro bhavantaü Reõuü rajje abhisi¤ceyyuü. Sace bhavaü {Reõu} rajjaü labhetha, saüvibhajetha no rajjenāti.' `Ko no kho bho a¤¤o mama vijite sukham edheyyātha a¤¤atra bhavantehi? Sacāhaü bho rajjaü labhissāmi, saüvibhajissāmi vo rajjenāti.' #<[page 234]># %<234 MAHâ-GOVINDA SUTTANTA. [D. xix. 34.>% 34. Atha kho bho ahorattānaü accayena rājā Disampati kālam akāsi. Disampatimhi ra¤¤e kālakate rājakattāro Reõuü rāja-puttaü rajje abhisi¤ciüsu. Abhisitto Reõu rajjena pa¤cahi kāma-guõehi samappito samaīgibhåto paricāreti. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaõo yena te chakkhattiyā ten' upasaükami, upasaükamitvā te chakkhattiye etad avoca:-- `Disampati kho bho rājā kālakato, abhisitto bhavaü Reõu rajjena pa¤cahi kāma-guõehi samappito samaīgibhåto paricāreti. Ko nu kho pana bho jānāti? Madanãyā kāmā. âyantu bhonto, yena Reõu rājā ten' upasaükamatha, upasaükamitvā Reõuü rājānaü evaü vadetha: "Disampati kho bho rājā kālakato, abhisitto bhavaü Reõu rajjena, sarati bhavan tam vacanan" ti?' `Evaü bho' ti kho bho te chakkhattiyā MahāGovindasa Brāhmaõassa paņissutvā yena Reõu rājā ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā Reõuü rājānaü etad avocuü:-- `Disampati kho bho rājā kālakato, abhisitto bhavaü Reõu rajjena, sarati bhavan taü vacanan' ti? `{Sarām'} ahaü bho taü vacanaü. Ko nu kho bho pahoti imaü mahā-paņhaviü uttarena āyataü dakkhiõena sakaņamukhaü sattadhā samaü suvibhattaü vibhajitun' ti? `Ko nu kho bho a¤¤o pahoti a¤¤atra Mahā-Govindena brāhmaõenāti?' 35. Atha kho bho Reõu rājā a¤¤ataraü purisaü āmantesi:-- `Ehi tvaü ambho purisa yena Mahā-Govindo brāhmaõo ten' {upasaükama}, upasaükamitvā Mahā-Govindaü brāhmaõaü evaü vadehi: "Rājā taü bhante Reõu āmantetãti."' #<[page 235]># %% `Evaü devo' ti kho bho so puriso Reõussa ra¤¤o paņissutvā yena Mahā-Govindo brāhmaõo ten' upasaükami, upasaükamitvā Mahā-Govindaü brāhmaõaü etad avoca: `Rājā taü bhante Reõu āmantetãti.' `Evaü bho' ti kho bho Mahā-Govindo brāhmaõo tassa purisassa paņissutvā yena Reõu rājā ten' upasaükami, {upasaükamitvā} Reõunā ra¤¤ā saddhiü sammodi, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. Ekamantaü nisinnaü kho Mahā-Govindaü brāhmaõaü Reõu rājā etad avoca: `Etu bhavaü Govindo imaü mahā-paņhaviü uttarena āyataü dakkhiõena sakaņamukhaü sattadhā samaü suvibhattaü vibhajatåti. `Evaü bho' ti kho Mahā-Govindo brāhmaõo Reõussa ra¤¤o paņissutvā, imaü mahā-paņhaviü uttarena āyataü dakkhiõena sakaņamukhaü sattadhā samaü suvibhattaü vibhaji, sabbāni sakaņamukhāni aņņhapesi. 36. Tatra sudaü majjhe Reõussa ra¤¤o janapado hoti. Dantapuraü Kāliīgānaü Assakāna¤ ca {Potanaü} Māhissatã Avantãnaü Sovãrāna¤ ca Rorukaü Mithilā ca Videhānaü Campā Aīgesu māpitā, Bārāõasã ca Kāsãnaü, ete Govinda-māpitā ti. #<[page 236]># %<236 MAHâ-GOVINDA SUTTANTA. [D. xix. 36.>% Atha kho bho te chakkhattiyā yathā sakena lābhena attamanā ahesuü paripuõõa-saükappā: `Yaü vata no ahosi icchitaü yaü ākaīkhitaü yaü adhippetaü yaü adhipatthitaü, taü no laddhan ti. Sattabhå Brahmadātto ca Vessabhå Bharato saha, Reõu dve ca Dhataraņņhā tadāsuü satta Bhāratā ti. Paņhama-bhāõavāraü niņņhitaü. 37. Atha kho bho te chakkhattiyā yena Mahā-Govindo Brāhmaõo ten' upasaükamiüsu, upasaükamitvā MahāGovindaü Brāhmaõaü etad avocuü: `Yathā bhavaü Govindo Reõussa ra¤¤o sahāyo piyo manāpo appaņikkålo, evam eva bhavam Govindo amhākaü pi sahāyo piyo manāpo appaņikkålo. Anusāsatu no bhavaü Govindo, mā no bhavaü Govindo anusāsaniyā paccavyāhāsãti. `Evaü bho' ti kho bho Mahā-Govindo Brāhmaõo tesaü channaü khattiyānaü paccassosi. Atha kho bho MahāGovindo Brāhmaõo satta ca rājāno khattiye muddhāvasitte rajje anusāsi, satta ca brāhmaõa-{mahāsāle} satta ca nahātaka-satāni mante vācesi. #<[page 237]># %% 38. Atha kho bho Mahā-Govindassa Brāhmaõassa aparena samayena evaü kalyāõo kittisaddo abbhugga¤chi: `Sakkhã Mahā-Govindo brāhmaõo Brahmānaü passati, sakkhã Mahā-Govindo brāhmaõo Brahmunā sākaccheti sallapati mantetãti.' Atha kho bho MahāGovindassa brāhmaõassa etad ahosi: `Mayhaü kho evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato: Sakkhã Mahā-Govindo brāhmaõo Brahmānaü passati, sakkhã Mahā-Govindo brāhmaõo Brahmunā sākaccheti sallapati mantetãti. Na kho panāhaü Brahmānaü passāmi, na Brahmunā sākacchemi, na Brahmånā sallapāmi, na Brahmunā mantemi. Sutaü kho pana m' etaü brāhmaõānaü vuddhānaü mahallakānaü ācariya-pācariyānaü bhāsamānānam: Yo vassike cattāro māse patisallãyati, karuõaü jhānaü jhāyati, so Brahmānaü passati Brahmunā sākaccheti sallapati mantetãti. {Yannånāhaü} vassike cattāro māse patisallãyeyyaü karuõaü jhānaü jhāyeyyan' ti. 39. Atha kho bho Mahā-Govindo Brāhmaõo yena Reõu rājā ten' upasaükami, upasaükamitvā Reõuü rājānaü etad avoca: `Mayhaü kho bho evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato: Sakkhã Mahā-Govindo brāhmaõo Brahmānaü passati, sakkhã Mahā-Govindo brāhmaõo Brahmunā sākaccheti sallapati mantetãti. Na kho panāhaü bho Brahmānaü passāmi, na Brahmunā sākacchemi, na Brahmunā sallapāmi, na Brahmunā mantemi. Sutaü kho pana m' etaü brāhmaõānaü vuddhānaü mahallakānaü ācariya-pācariyānaü bhāsamānānaü: Yo vassike cattāro māse patisallãyati karuõaü jhānaü jhāyati, so Brahmānaü passati, Brahmunā sākaccheti sallapati mantetãti. Icchām' ahaü bho vassike cattāro māse patisallãyituü, karuõaü jhānaü jhāyituü. N' amhi kenaci upasaükamitabbo a¤¤atra ekena bhattābhihārenāti.' `Yassa dāni bhavaü Govindo kālaü ma¤¤atãti.' #<[page 238]># %<238 MAHâ-GOVINDA SUTTANTA. [D. xix. 40.>% 40. Atha kho Mahā-Govindo Brāhmaõo yena te chakkhattiyā ten' upasaükami, upasaükamitvā te chakkhattiye etad avoca: `Mayhaü kho evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato: Sakkhã Mahā-Govindo brāhmaõo Brahmānaü passati, {sakkhã} Mahā-Govindo brāhmaõo Brahmunā sākaccheti sallapati mantetãti. Na kho panāhaü Brahmānaü passāmi, na Brahmunā sākacchemi, na Brahmunā sallapāmi, na Brahmunā mantemi. Sutaü kho pana m' etaü Brāhmaõānaü vuddhānaü mahallakānaü ācariya-pācariyānaü bhāsamānānaü: Yo vassike cattāro māse patisallãyati, karuõaü jhānaü jhāyati, so Brahmānaü passati Brahmunā sākaccheti sallapati mantetãti. Icchām' ahaü bho vassike cattāro māse patisallãyituü, karuõaü jhāyaü jhāyituü. {N' amhi} kenaci upasaükamitabbo a¤¤atra ekena bhattābhihārenāti. `Yassa dāni bhavaü Govindo kālaü ma¤¤atãti.' 41. Atha kho bho Mahā-Govindo Brāhmaõo yena satta ca Brāhmaõa-mahā-sālā satta ca nahātaka-satāni ten' upasaükami, upasaükamitvā satta ca Brāhmaõa-mahāsāle satta ca nahātaka-satāni etad avoca:-- `Mayhaü kho bho evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato: Sakkhã Mahā-Govindo brāhmaõo Brahmānaü passati, sakkhã Mahā-Govindo brāhmaõo Brahmunā sākaccheti sallapati mantetãti. Na kho panāhaü kho Brahmānaü passāmi, na Brahmunā sākacchemi, na Brahmunā sallapāmi, na Brahmunā mantemi. Sutaü kho pana m' etaü brāhmaõānaü vuddhānaü mahallakānaü ācariya-pācariyānaü bhāsamānānaü: Yo vassike cattāro māse patisallãyati, karuõaü jhānaü jhāyati, so Brahmunā sākaccheti sallapati mantetãti. Tena hi bho yathā sute yathā pariyatte mante vitthārena sajjhāyaü karotha, a¤¤am a¤¤a¤ ca mante vācetha. Icchām' ahaü bho vassike cattāro māse patisallãyituü karuõaü jhānaü jhāyituü. {N' amhi} kenaci upasaükamitabbo a¤¤atra ekena bhattābhihārenāti.' `Yassa dāni bhavaü Govindo kālaü ma¤¤atãti.' #<[page 239]># %% 42. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaõo yena cattārãsā bhariyā sādisiyo ten' upasaükami, upasaükamitvā {cattārãsā} bhariyā sādisiyo etad avoca: `Mayhaü kho {bhoti} evaü kalyāõo kittisaddo {abbhuggato}: Sakkhã Mahā-Govindo brāhmaõo Brahmānaü passati, sakkhã Mahā-Govindo brāhmaõo Brahmunā sākaccheti sallapati mantetãti. Na kho panāhaü bhoti Brahmānaü passāmi, na Brahmunā sākacchemi, na Brāhmunā sallapāmi, na Brahmunā mantemi. Sutaü kho pana m' etaü brāhmaõānaü vuddhānaü mahallakānaü ācariya-pācariyānaü bhāsamānānaü: Yo vassike cattāro māse {paņisallãyati} karuõaü jhānaü jhāyati, so Brahmānaü passati, Brahmunā sākaccheti sallapati mantetãti. Icchām' ahaü bhoti vassike cattāro māse {patisallãyituü} karuõaü jhānaü jhāyituü. {N' amhi} kenaci upasaükamitabbo a¤¤atra ekena bhattābhihārenāti.' `Yassa dāni bhavaü Govindo kālaü ma¤¤atãti.' 43. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaõo puratthimena nagarassa navaü santhāgāraü kārāpetvā vassike cattāro māse {patisallãyi}, karuõaü jhānaü jhāyi, nāssuda koci upasaükami a¤¤atra ekena bhattābhihārena. Atha kho bho Mahā-Govindassa brāhmaõassa catunnaü māsānaü accayena ahud eva ukkaõņhanā ahu paritassanā: Sutaü kho pana m' etaü Brāhmaõānaü vuddhānaü mahallakānaü ācariya-pācariyānaü {bhāsamānānaü}: Yo vassike cattāro māse patisallãyati karuõaü jhāyaü jhāyati, so Brahmānaü passati, Brahmunā sākaccheti sallapati mantetãti. Na kho panāhaü Brahmānaü passāmi, na Brahmunā sākacchemi, na Brahmunā sallapāmi, na Brahmunā mantemãti. 44. Atha kho bho Brahmā Sanaükumāro MahāGovindassa Brāhmaõassa cetasā {ceto-}parivitakkam a¤¤āya, #<[page 240]># %<240 MAHâ-GOVINDA SUTTANTA. [D. xix. 44.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ seyyathā pi nāma balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü pasāreyya, pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya, evam eva Brahma-loke antarahito Mahā-Govindassa brāhmaõassa pamukhe pātur ahosi. Atha kho bho MahāGovindassa brāhmaõassa ahud eva bhayaü ahu chambhitattaü ahu lomahaüso yathā taü adiņņha-pubbaü råpaü disvā. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaõo bhãto saüviggo loma-haņņha-jāto Brahmānaü Sanaükumāraü gāthāya ajjhabhāsi:-- `Vaõõavā yasavā sirimā, ko nu tvam asi mārisa? Ajānantā tam pucchāma kathaü jānemu taü mayaü?' `Maü ve kumāraü jānanti Brahma-loke sanantanaü, Sabbe jānanti maü devā, evaü Govinda jānahi.' `âsanaü udakaü pajjaü madhu-pāka¤ ca brahmuno, Agghe Bhavantaü pucchāma. Agghaü kurutu no Bhavaü.' `{Paņigaõhāma} te agghaü yaü tvaü Govinda bhāsasi. Diņņha-dhamma-hitatthāya samparāya-sukhāya ca, Katāvakāso puccha ssu yaü ki¤ci abhipatthitan' ti. 45. Atha kho bho Mahā-Govindassa brāhmaõassa etad ahosi: `Katāvakāso kho 'mhi Brahmunā Sanaükumārena. Kin nu kho ahaü Brahmānaü Sanaükumāraü puccheyyaü diņņha-dhammikaü vā atthaü samparāyikaü vā ti?' #<[page 241]># %% Atha kho bho Mahā-Govindassa brāhmaõassa etad ahosi: `Kusalo kho ahaü diņņha-dhammikānaü atthānaü. A¤¤e pi maü diņņha-dhammikaü atthaü pucchanti. Yannånāhaü Brahmānaü Sanaükumāraü samparāyikaü yeva atthaü puccheyyan' ti. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaõo Brahmānaü Sanaükumāraü gāthāya ajjhabhāsi: `Pucchāmi Brahmānaü Sanaükumāraü Kaīkhã akaīkhiü paravediyesu Katthaņņhito kimhi ca sikkhamāno Pappoti macco amataü Brahma-lokan ti?' `Hitvā mamattaü manujesu brahme Ekodibhåto karuõādhimutto Nirāmagandho virato methunasmā Etthaņņhito ettha ca sikkhamāno Pappoti macco amataü Brahma-lokan ti.' 46. `Hitvā mamattaü tāhaü bhoto ājānāmi. Idh' ekacco appaü vā bhogakkhandhaü pahāya mahantaü vā bhogakkhandhaü pahāya appaü vā ¤āti-parivaņņaü pahāya mahantaü vā ¤ati-parivaņņaü pahāya kesa-massuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaü pabbajati. Iti hitvā mamattaü tāhaü bhoto ājānāmi. #<[page 242]># %<242 MAHâ-GOVINDA SUTTANTA. [D. xix. 46.>% `Ekodibhåto ti cāhaü bhoto ājānāmi. Idh' ekacco vivittaü senāsanaü bhajati ara¤¤aü rukkha-målaü pabbataü kandaraü giri-guhaü susānaü vana-patthaü abbhokāsaü palāla-pu¤jaü. Iti ekodibhåto ti p' ahaü bhoto ājānāmi. `Karuõādhimutto ti p' ahaü bhoto ājānāmi. Idh' ekacco karuõā-sahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā viharati, tathā dutiyaü tathā tatiyaü tathā catutthaü. Iti uddham adho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü karuõā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā viharati. Iti karuõādhimutto ti p' ahaü bhoto ājānāmi. `âmagandhe va kho ahaü bhoto bhāsamānassa na ājānāmi. `Ke āmagandhā manujesu Brahme? Ete avidvā idha bråhi dhãra. Ken' āvaņā vāti pajā kuruņņharå âpāyikā nãvuta-brahmalokā ti.' #<[page 243]># %% `Kodho mosa-vajjaü nikatã ca dobho Kadariyatā atimāno usuyyā Icchā vicikicchā para-heņhanā ca Lobho ca doso ca mado ca moho Etesu yuttā anirāmagandhā âpāyikā nãvuta-brahmalokā ti.' `Yathā kho ahaü bhoto āmagandhe bhāsamānassa ājānāmi, te na sunimmadayā agāraü ajjhāvasatā, pabbajissām' ahaü bho agārasmā anagāriyan' ti. `Yassa dāni bhavaü Govindo kālaü ma¤¤atãti.' 47. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaõo yena Reõu rājā ten' upasaükami, upasaükamitvā Reõu-{rājānaü} etad avoca: `A¤¤aü dāni bhavaü purohitaü pariyesatu, yo bhoto rajjaü anusāsissati. Icchām' ahaü bho agārasmā anagāriyaü pabbajituü. Yathā kho pana me sutaü Brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraü ajjhāvasatā, pabbajissām' ahaü bho agārasmā anagāriyan' ti. `âmantayāmi rājānaü Reõuü bhåmi-patiü ahaü, Tvaü pajānassu rajjena, nāhaü porohacce rame.' `Sace te ånaü kāmehi ahaü paripårayāmi te, Yo taü hiüsati vāremi bhåmi-senāpatã ahaü, Tvaü pitā 'si ahaü putto mā no Govinda pājahi.' `Na m' atthi ånaü kāmehi hiüsitā me na vijjati Amanussa-vaco sutvā tasmā 'haü na gahe rame.' #<[page 244]># %<244 MAHâ-GOVINDA SUTTANTA. [D. xix. 47.>% `Amanusso kathaü-vaõõo, kan te atthaü abhāsatha, Yaü sutvā pajāhāsi no gehe amhe ca kevale.' `Upavutthassa me pubbe yatthu-kāmassa me sato Aggi pajjalito āsi kusapatta-paritthato. Tato me Brahmā pātur ahu Brahma-lokā Sanantano, So me pa¤haü viyākāsi taü sutvā na gahe rame.' `Saddahāmi ahaü bhoto yaü tvaü Govinda bhāsasi, Amanussa-vaco sutvā kathaü vattetha a¤¤athā, Te taü anuvattissāma satthā Govinda no bhava. Maõi yathā veëuriyo akāco vimalo subho, Evaü suddhā carissāma Govindassānusāsane ti.' `Sace bhavaü Govindo agārasmā anagāriyaü pabbajissati, aham pi agārasmā anagāriyaü pabbajissāmi. Atha yā te gati sā no gati bhavissatãti.' 48. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaõo yena te chakkhattiyā ten' upasaükami, upasaükamitvā chakkhattiye etad avoca: `A¤¤aü dāni bhavanto purohitaü pariyesantu, yo bhavantānaü rajje anusāsissati. Icchām' ahaü bho agārasmā anagāriyaü pabbajituü. Yathā kho pana me sutaü Brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraü ajjhāvasatā, pabbajissām' ahaü bho agārasmā anagāriyan' ti. Atha kho bho chakkhattiyā ekamantaü apakkamma evaü samacintesuü: #<[page 245]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `Ime kho brāhmaõā nāma dhanaluddhā, yan nåna mayaü Mahā-Govindaü brāhmaõaü dhanena sikkheyyāmāti.' Te Mahā-Govindaü brāhmaõaü upasaükamitvā evam āhaüsu: `Saüvijjati kho bho imesu sattasu rajjesu pahåtaü sāpateyyaü. Tato bhoto yāvatakena attho tāvatakaü āhareyyatan ti. `Alaü bho! Mama p' idaü pahåtaü sāpateyyaü bhavantānaü yeva vāhasā, tam ahaü yasaü pahāya agārasmā anagāriyaü pabbajissāmi. Yathā kho pana me sutaü Brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraü ajjhāvasatā, pabbajissām' ahaü bho agārasmā anagāriyan' ti. 49. Atha kho bho te chakkhattiyā ekamantaü apakkamma evaü samacintesuü: `Ime kho brāhmaõā nāma itthi-luddhā. Yan nåna mayaü Mahā-Govindaü brāhmaõaü itthãhi sikkheyyāmāti?' Te Mahā-Govindaü brāhmaõaü upasaükamitvā evam āhaüsu: `{Saüvijjante}' kho bho imesu sattasu rajjesu pahåtā itthiyo. Tato bhoto yāvatikāhi attho, tāvatikā āniyyatan' ti. `Alaü bho! mama p' imā {cattārãsā} bhariyā sādisiyo. Tā p' ahaü sabbā pahāya agārasmā anagāriyaü pabbajissāmi. Yathā kho pana me sutaü Brahmuno āmagandhe bhāsamānassa, te na sunimmadayā agāraü ajjhāvasatā, pabbajissām' ahaü bho agārasmā anagāriyan' ti. #<[page 246]># %<246 MAHâ-GOVINDA SUTTANTA. [D. xix. 50.>% 50. `Sace bhavaü Govindo agārasmā anagāriyaü pabbajissati, mayam pi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma, atha yā te gati sā no gati bhavissatãti.' `Sace jahātha kāmāni yattha satto puthujjano ârabhavho daëhā hotha khanti-bala-samāhitā. Esa maggo uju maggo esa maggo anuttaro Saddhammo sabbhi rakkhito Brahmalokåpapattiyā ti.' 51. `Tena hi bhavaü Govindo satta vassāni āgametu, sattannaü vassānaü accayena mayam pi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma, atha yā te gati sā no gati bhavissatãti.' `Aticiraü kho bho satta vassāni. Nāhaü sakkomi bhavante satta vassāni āgametuü. Ko kho pana bho jānāti jãvitānaü. Gamanãyo samparāyo, mantāya {bodhabbaü}, kattabbaü kusalaü, caritabbaü brahmacariyaü, n' atthi jātassa amaraõaü. Yathā kho pana me sutaü Brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraü ajjhāvasatā, pabbajissām' ahaü bho agārasmā anagāriyan' ti. 52. `Tena hi bhavaü Govindo cha vassāni āgametu . . . pe . . . pa¤ca vassāni āgametu . . . [pe] . . . cattāri vassāni āgametu . . . [pe] . . . tãõi vassāni āgametu . . . [pe] . . . dve vassāni āgametu . . . [pe] . . . ekaü vassaü āgametu. Eka-vassassa accayena mayam pi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma, atha yā te gati sā no gati bhavissatãti? 53. `Aticiraü kho bho ekaü vassaü. Nāhaü sakkomi bhavante ekaü vassaü āgametuü. #<[page 247]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ko kho pana bho jānāti jãvitānaü. Gamanãyo samparāyo, mantāya bodhabbaü, kattabbaü kusalaü, caritabbaü brahmacariyaü, n' atthi jātassa amaraõaü. Yathā kho pana me sutaü Brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā {agāraü} ajjhāvasatā, pabbajissām' ahaü bho agārasmā anagāriyan' ti. `Tena hi bhavaü Govindo satta māsāni āgametu. Sattannaü māsānaü accayena mayam pi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma, atha yā te gati sā no gati bhavissatãti.' 54. `Aticiraü kho bho satta māsāni. Nāhaü sakkomi bhavante satta māsāni āgametuü. Ko kho pana bho jānāti jãvitānaü? Gamanãyo samparāyo, mantāya bodhabbaü, kattabbaü kusalaü, caritabbaü brahmacariyaü, n' atthi jātassa amaraõaü. Yathā kho pana me sutaü Brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraü ajjhāvasatā, pabbajissām' ahaü bho agārasmā anagāriyan' ti. `Tena hi bhavaü Govindo cha māsāni āgametu . . . pe . . . pa¤ca māsāni āgametu . . . [pe] . . . cattāri māsāni āgametu . . . [pe] . . . tãõi māsāni āgametu . . . [pe] . . . dve māsāni āgametu . . . [pe] . . . māsaü āgametu . . . [pe] . . . addha-māsaü āgametu. Addha-māsassa accayena mayam pi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma, atha yā te gati sā no gati {bhavissatãti.} 55. `Aticiraü kho bho addhamāso. Nāhaü sakkomi bhavante addhamāsam āgametuü. Ko kho pana bho jānāti jãvitānaü? Gamanãyo samparāyo, mantāya {bodhabbaü}, kattabbaü kusalaü, caritabbaü brahmacariyaü, n' atthi jātassa amaraõaü. Yathā kho pana me sutaü Brahmuno āmagandhe {bhāsamānassa} te na sunimmadayā agārasmā ajjhāvasatā, pabbajissām' aham bho agārasmā anagāriyan' ti. #<[page 248]># %<248 MAHâ-GOVINDA SUTTANTA. [D. xix. 55.>% `Tena hi bhavaü Govindo sattāhaü āgametu yāva mayaü sake putta- bhātaro rajje anusāsāma. Sattāhassa accayena mayam pi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma, atha yā te gati sā no gati bhavissatãti.' `Na ciraü kho bho sattāhaü, āgamissām' ahaü bhavante sattāhan' ti. 56. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaõo yena te satta brāhmaõā mahā-sālā satta ca nahātaka-satāni ten' upasaükami, upasaükamitvā satta brāhmaõa-mahāsāle satta ca nahātaka-satāni etad avoca: `A¤¤aü dāni bhavanto ācariyaü pariyesantu, yo bhavantānaü mante vācessati. Icchām' ahaü bho agārasmā anagāriyaü pabbajituü. Yathā kho pana me sutaü Brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraü ajjhāvasatā, pabbajissām' ahaü bho agārasmā anagāriyan' ti. `Mā bhavaü Govindo agārasmā anagāriyaü pabbaji, pabbajjā bho appesakkhā ca appalābhā ca, brahma¤¤aü mahesakkha¤ ca mahālābha¤ cāti.' `Mā bhavanto evaü avacuttha: "Pabbajjā appesakkhā ca appalābhā ca, brahma¤¤aü mahesakkha¤ ca mahālābha¤ cāti." Ko nu kho bho a¤¤o mayā mahesakkhataro vā mahālābhataro vā. Ahaü hi bho etarahi rājā ca ra¤¤aü Brahmā ca brāhmaõānaü devatā ca gahapatikānaü, taü p' ahaü sabbaü pahāya agārasmā anagāriyaü pabbajissāmi. Yathā kho pana me sutaü Brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraü ajjhāvasatā, #<[page 249]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ pabbajissām' ahaü bho agārasmā anagāriyan' ti. `Sace bhavaü Govindo agārasmā anagāriyaü pabbajissati, mayam pi agārasmā anagariyaü pabbajissāma, atha yā te gati sā no gati bhavissatãti.' 57. Atha kho bho Mahā-Govindo brāhmaõo yena cattārãsā bhariyā sādisiyo ten' {upasaükami}, upasaükamitvā cattārãsā bhariyā sādisiyo etad avoca: `Yā bhoti naü icchati sakāni va ¤āti-kulāni gacchatu, a¤¤aü bhattāraü pariyesatu. Icchām' ahaü bhoti agārasmā anagāriyaü pabbajituü. Yathā kho pana me sutaü Brahmuno āmagandhe bhāsamānassa te na sunimmadayā agāraü ajjhāvasatā, pabbajissām' ahaü bhoti agārasmā anagāriyan' ti. `Tvaü yeva no ¤āti ¤āti-kāmānaü. Tvaü pana bhattā bhattu-kāmānaü. Sace bhavaü Govindo agārasmā anagāriyaü pabbajissati, mayam pi agārasmā anagāriyaü pabbajissāma, atha yā te gati sā no gati bhavissatãti.' 58. Atha kho bho Mahā Govindo brāhmaõo tassa sattāhassa accayena kesa-massuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyam pabbaji. Pabbajita¤ ca pana Mahā-Govindaü brāhmaõaü satta ca rājāno khattiyā muddhāvasittā satta ca brāhmaõa-mahāsālā satta ca nahātaka-satāni cattārãsā ca bhariyā sādisiyo anekāni ca khattiya-sahassāni anekāni ca brāhmaõa-sahassāni anekāni ca gahapati-sahassāni anekā ca itthāgārehi itthikāyo kesa-massuü ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā Mahā-Govindaü brāhmaõaü agārasmā anagāriyaü pabbajitaü anupabbajiüsu. Tāya sudaü bho parisāya parivuto Mahā-Govindo brāhmaõo gāma-nigama-rājadhānãsu cārikaü carati. #<[page 250]># %<250 MAHâ-GOVINDA SUTTANTA. [D. xix. 58.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Yaü kho pana bho tena samayena Mahā-Govindo brāhmaõo gāmaü vā nigamaü vā upasaükamati, tattha rājā va hoti ra¤¤aü Brahmā va brāhmaõānaü devatā va gahapatikānaü. Ye ca kho pana bho tena samayena manussā khipanti vā upakkhalanti vā, te evam {āhaüsu}: `Nam' atthu MahāGovindassa {brāhmaõassa}, nam' atthu satta-purohitassāti.' 59. Mahā-Govindo bho brāhmaõo mettā-sahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi, tathā dutiyaü, tathā tatiyaü, tathā catutthaü. Iti uddham adho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā vihāsi. Karuõā-sahagatena cetasā . . . muditā-sahagatena cetasā . . . upekhā-sahagatena cetasā ekaü disaü pharitvā vihāsi tathā dutiyaü tathā tatiyaü tathā catutthaü. Iti udham adho tiriyaü sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaü lokaü upekhā-sahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāõena averena avyāpajjhena pharitvā vihāsi, sāvakāna¤ ca Brahmaloka-sahavyatāya maggaü desesi. 60. Ye kho pana bho tena samayena Mahā-Govindassa brāhmaõassa sāvakā sabbena sabbaü sāsanaü ājāniüsu, te kāyassa bhedā param maraõā sugatiü Brahma-lokaü upapajjiüsu. Ye na sabbena sabbaü sāsanaü ājāniüsu, te kāyassa bhedā param maraõā app ekacce Paranimmita-Vasavattãnaü devānaü sahavyataü uppajjiüsu, app ekacce Nimmāna-ratãnaü devānaü sahavyataü uppajjiüsu, app ekacce Tusitānaü devānaü sahavyataü {uppajjiüsu}, app ekacce Yāmānaü devānaü sahavyataü uppajjiüsu, #<[page 251]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ app ekacce Tāvatiüsānaü devānaü sahavyataü uppajjiüsu, app ekacce Cātummahārājikānaü devānaü sahavyataü uppajjiüsu. Ye sabbe sabba-nihãna-kāyaü paripåresuü te gandhabba-kāyaü paripåresuü. Iti kho bho sabbesaü yeva tesaü kula-puttānaü amoghā pabbajjā ahosi ava¤jhā saphalā sa-uddisā ti. 61. `Sarati taü Bhagavā ti?' `Sarām' ahaü Pa¤casikha. Ahaü tena samayena Mahā-Govindo brāhmaõo ahosiü. Ahaü tesaü sāvakānaü Brahmaloka-sahavyatāya maggaü desesiü. Taü kho pana Pa¤casikha brahmacariyaü na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na {nibbānāya} saüvattati, yāvad eva Brahmalokåpapattiyā. Idaü kho pana me Pa¤casikha brahmacariyaü ekanta-nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya saüvattati, ayaü eva ariyo aņņhaīgiko Maggo, seyyathãdaü sammādiņņhi sammā-saükappo sammā-vācā sammā-kammanto sammā-ājãvo sammā-vāyāmo sammā-sati sammā-samādhi. Idaü kho taü Pa¤casikha brahmacariyaü ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya saüvattati. 62. `Ye kho pana me Pa¤casikha sāvakā sabbena sabbaü sāsanaü ājānanti, te {āsavānaü} khayā anāsavaü ceto-vimuttiü pa¤¤ā-vimuttiü diņņhe va dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharanti. #<[page 252]># %<252 MAHâ-GOVINDA SUTTANTA. [D. xix. 62.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Ye na sabbena sabbaü sāsanaü ājānanti {app ekacce} pa¤cannaü orambhāgiyānaü saüyojanānaü parikkhayā opapātikā honti, tattha parinibbāyino anāvatti-dhammā tasmā lokā. Ye na sabbena sabbaü sāsanaü ājānanti app ekacce tiõõam saüyojanānaü parikkhayā rāga-dosa-mohānaü tanuttā sakadāgāmino honti sakid eva imaü lokaü āgantvā dukkhass' antaü karonti. Ye na sabbena sabbaü sāsanaü ājānanti app ekacce tiõõaü saüyojanānaü parikkhayā sotāpannā honti avinipāta-dhammā niyatā sambodhi-parāyanā. Iti kho Pa¤casikha sabbesaü yeva imesaü kula-puttānaü amoghā pabbajjā ava¤jhā saphalā sa-uddisā' ti. Idam avoca Bhagavā. Attamano Pa¤casikho Gandhabbaputto Bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaü abhivādetvā padakkhiõaü katvā tatth' ev' antaradhāyãti. MAHâ-GOVINDA-SUTTANTAũ NIōōHITAũ. #<[page 253]># %< 253>% [xx. Mahā-Samaya Suttanta.] 1. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Sakkesu viharati Kapilavatthusmiü Mahāvane mahatā bhikkhu-saüghena saddhiü pa¤ca-mattehi bhikkhu-satehi sabbeh' eva arahantehi, dasahi ca loka-dhātåhi devatā yebhuyyena sannipatitā honti Bhagavantaü dassanāya bhikkhu-saügha¤ ca. 2. Atha kho catunnaü Suddhāvāsakāyikānaü devānaü etad ahosi: `Ayaü kho Bhagavā Sakkesu viharati Kapila-vatthusmiü Mahāvane mahatā bhikkhu-saüghena saddhiü pa¤ca-mattehi bhikkhu-satehi sabbeh' eva arahantehi, dasahi ca loka-dhātåhi devatā yebhuyyena sannipatitā honti Bhagavantaü dassanāya bhikkhu-saügha¤ ca. Yan nåna mayam pi yena Bhagavā ten' upasaükameyyāma, upasaükamitvā Bhagavato santike pacceka-gāthaü bhāseyyāmāti.' 3. Atha kho tā devatā seyyathā pi nāma balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü pasāreyya, pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya, #<[page 254]># %<254 MAHâ-SAMAYA SUTTANTA. [D. xx. 3.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ evam evaü Suddhāvāsesu devesu antarahitā Bhagavato purato pātur ahaüsu. Atha kho tā devatā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü {aņņhaüsu}, ekamantaü ņhitā kho ekā devatā Bhagavato santike imaü gāthaü abhāsi:-- `Mahā-samayo pavanasmiü, deva-kāyā samāgatā, âgat' amha imaü dhamma-samayaü dakkhitāye aparājita-saüghan ti.' Atha kho aparā devatā Bhagavato santike imaü gāthaü abhāsi:-- `Tatra bhikkhavo samādahaüsu cittaü attano ujukam akaüsu, Sārathi va nettāni gahetvā indriyāni rakkhanti paõķitā ti.' Atha kho aparā devatā Bhagavato santike imaü gāthaü abhāsi:-- `Chetvā khilaü chetvā palighaü inda-khãlaü åhacca-m-anejā, Te caranti suddhā vimalā cakkhumatā sudantā susunāgā ti.' #<[page 255]># %% Atha kho aparā devatā Bhagavato santike imaü gāthaü abhāsi:-- `Ye keci Buddhaü saraõaü gatāse na te gamissanti {apāyaü}, Pahāya mānusaü dehaü deva-kāyaü paripåressantãti.' 4. Atha kho Bhagavā bhikkhå āmantesi:-- `Yebhuyyena bhikkhave dasasu loka-dhātusu devatā sannipatitā Tathāgatam dassanāya bhikkhu-saügha¤ ca. Ye pi te bhikkhave ahesuü atãtam addhānaü arahanto sammā-sambuddhā, tesam pi Bhagavantānaü eta-paramā yeva devatā sannipatitā ahesuü seyyathā pi mayhaü etarahi. Ye pi te bhikkhave bhavissanti anāgatam addhānaü arahanto sammāsambuddhā, tesam pi Bhagavantānaü eta-paramā yeva devatā sannipatitā bhavissanti seyyathā pi mayhaü etarahi. âcikkhissāmi bhikkhave devakāyānaü nāmāni, kittayissāmi bhikkhave devakāyānaü nāmāni, desissāmi bhikkhave devakāyānaü nāmāni. Taü suõātha sādhukaü manasikarotha, bhāsissāmãti.' `Evaü bhante ti' kho te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca:-- 5. `Silokam anukassāmi; yattha bhummā tad assitā, Ye sitā giri-gabbharaü pahitattā samāhitā Puthå sãhā va sallãnā lomahaüsābhisambhuno Odāta-manasā suddhā vippasannā-m-anāvilā #<[page 256]># %<256 MAHâ-SAMAYA SUTTANTA. [D. xx. 5.>% Bhãyyo pa¤ca-sate ¤atvā vane Kāpilavatthave.' Tato āmantayi Satthā sāvake sāsane rate: `Deva-kāyā abhikkantā te vijānātha bhikkhavo.' Te ca ātappam akaruü sutvā Buddhassa sāsanaü. 6. Tesaü pātur ahå ¤āõaü amanussāna dassanaü App eke satam addakkhuü sahassaü atha sattatiü Sataü eke sahassānaü amanussānam addasuü App eke 'nantam addakkhuü, disā sabbā phuņā ahå. Ta¤ ca sabbaü abhi¤¤āya vavakkhitvāna cakkhumā Tato āmantayi Satthā sāvake sāsane rate: `Deva-kāyā abhikkantā te vijānātha bhikkhavo, Ye vo 'haü kittayissāmi girāhi anupubbaso. 7. Satta sahassā va yakkhā bhummā Kāpilavatthavā Iddhimanto jutãmanto vaõõavanto yasassino Modamānā abhikkāmuü bhikkhånaü samitiü vanaü. Cha-sahassā Hemavatā yakkhā nānatta-vaõõino, Iddhimanto jutãmanto vaõõavanto yasassino, Modamānā abhikkāmuü bhikkhånaü samitiü vanaü. Sātāgirā ti-sahassā yakkhā nānatta-vaõõino, Iddhimanto jutãmanto vaõõavanto yasassino, Modamānā abhikkāmuü bhikkhånaü samitiü vanaü. Icc ete soëasa-sahassā yakkhā nānatta-vaõõino, Iddhimanto jutãmanto vaõõavanto yasassino Modamānā abhikkāmuü bhikkhånaü samitiü vanaü. #<[page 257]># %% 8. Vessāmittā pa¤ca-satā yakkhā nānatta-vaõõino, Iddhimanto jutãmanto vaõõavanto yasassino, Modamānā abhikkāmuü bhikkhånaü samitiü vanaü. Kumbhãro Rājagahiko Vepullassa nivesanaü, Bhiyyo naü sata-sahassaü yakkhānaü payirupāsati, Kumbhãro Rājagahiko so p' āga samitiü vanaü. 9. Purima¤ ca disaü rājā Dhataraņņho pasāsati, Gandhabbānaü ādhipati Mahārājā yasassi so. Puttā pi tassa bahavo Inda-nāmā mahabbalā, Iddhimanto jutãmanto vaõõavanto yasassino, Modamānā abhikkāmuü bhikkhånaü samitiü vanaü. Dakkhiõa¤ ca disaü rājā Viråëho taü pasāsati, Kumbhaõķānaü ādhipati Mahārājā yasassi so. Puttā pi tassa bahavo Inda-nāmā mahabbalā, Iddhimanto jutãmanto vaõõavanto yasassino, Modamānā abhikkāmuü bhikkhånaü samitiü vanaü. Pacchima¤ ca disaü rājā Viråpakkho pasāsati, Nāgānaü va ādhipati Mahārājā yasassi so. Puttā pi tassa bahavo Inda-nāmā mahabbalā, Iddhimanto jutãmanto vaõõavanto yasassino, Modamānā abhikkāmuü bhikkhånaü samitiü vanaü. Uttara¤ ca disaü rājā Kuvero taü pasāsati Yakkhānaü va ādhipati Mahārājā yasassi so. #<[page 258]># %<258 MAHâ-SAMAYA SUTTANTA. [D. xx. 9.>% Puttā pi tassa bahavo Inda-nāmā mahabbalā, Iddhimanto jutãmanto vaõõavanto yasassino, Modamānā abhikkāmuü bhikkhånaü samitiü vanaü. Purimaü disaü Dhataraņņho dakkhiõena Viråëhako Pacchimena Viråpakkho Kuvero uttaraü disaü. Cattāro te Mahārājā samantā caturo disā, Daddallamānā aņņhaüsu vane Kāpilavatthave. 10. Tesaü māyāvino dāsā āgu va¤canikā saņhā Māyā Kuņeõķu Veņeõķu Viņuc ca Viņucco saha Candano Kāmaseņņho ca Kinnughaõķu Nighaõķu ca Panādo Opama¤¤o ca devasåto ca Mātali. Cittaseno ca gandhabbo Nalo rājā Janesabho âgu Pa¤casikho c' eva Timbarå Suriyavaccasā. Ete c' a¤¤e ca rājāno gandhabbā saha rājubhi Modamānā abhikkāmuü bhikkhånaü samitiü vanaü. 11. Ath' āgu Nābhasā nāgā Vesālā saha Tacchakā, Kambalassatarā āgu Pāyāgā saha ¤ātibhi. Yāmunā Dhataraņņhā ca āgu nāgā yasassino, {Erāvaõo} mahā-nāgo so p' āga samitiü vanaü. Ye nāga-rāje sahasā haranti Dibbā dijā pakkhi visuddha-cakkhå #<[page 259]># %% Vehāsayā te vana-majjha-pattā Citrā Supaõõā iti tesaü nāmaü. Abhayan tadā nāga-rājānam āsi, Supaõõato khemam akāsi Buddho. Saõhāhi vācāhi upavhayantā Nāgā Supaõõā saraõaü agaüsu Buddhaü. 12. Jitā Vajira-hatthena samuddaü Asurā sitā Bhātaro Vāsavass' ete iddhimanto yasassino Kālaka¤jā mahābhiüsā asurā Dānaveghasā Vepacitti Sucitti ca Pahārādo Namucã saha Sata¤ ca Bali-puttānaü sabbe Veroca-nāmakā Sannayhitvā baliü senaü Rāhubhaddam upāgamuü: `Samayo dāni bhaddan te bhikkhånaü samitiü vanaü.' 13. âpo ca devā Paņhavã Tejo Vāyo tad āgamuü, Varuõā Vāruõā devā Somo ca Yasasā saha, Mettā-karuõā-kāyikā āgu devā yasassino. Das' ete dasadhā kāyā sabbe nānatta-vaõõino Iddhimanto jutãmanto vaõõavanto yasassino Modamānā abhikkāmuü bhikkhånaü samitiü vanaü. 14. Veõhå ca devā Sahaëã ca Asamā ca duve Yamā, Candassåpanisā devā Candam āgu purakkhatvā, Suriyassåpanisā devā Suriyam āgu purakkhatvā, Nakkhattāni purakkhatvā āgu Manda-valāhakā, #<[page 260]># %<260 MAHâ-SAMAYA SUTTANTA. [D. xx. 14.>% Vasånaü Vāsavo seņņho Sakko p' āga purindado. Das' ete dasadhā kāyā sabbe nānatta-vaõõino Iddhimanto jutãmanto vaõõavanto yasassino Modamānā abhikkāmuü bhikkhånaü samitiü vanaü. 15. Ath' āgu Sahabhå devā jalam aggi-sikhā-r-iva, Ariņņhakā ca Rojā ca ummā-puppha-nibhāsino, Varuõā Saha-dhammā ca Accutā ca Anejakā, Såleyya-rucirā āgu,āgu Vāsavanesino. Das' ete dasadhā kāyā sabbe nānatta-vaõõino Iddhimanto jutãmanto vaõõavanto yasassino Modamānā abhikkāmuü bhikkhånaü samitiü vanaü. 16. Samānā Mahā-samānā Mānusā Mānusuttamā Khiķķā-padåsikā āgu, āgu Mano-padåsikā, Ath' āgu Harayo devā ye ca Lohita-vāsino Pāragā Mahā-pāragā āgu devā yasassino. Das' ete dasadhā kāyā sabbe nānatta-vaõõino Iddhimanto jutãmanto vaõõavanto yasassino Modamānā abhikkāmuü bhikkhånaü samitiü vanaü. 17. Sukkā Karumhā Aruõā āgu Veghanasā saha, Odāta-gayhā pāmokkhā āgu devā Vicakkhaõā, Sadāmattā Hāragajā Missakā ca yasassino, Thanayaü āga Pajjunno yo disā abhivassati. Das' ete dasadhā kāyā sabbe nānatta-vaõõino Iddhimanto jutãmanto vaõõavanto yasassino Modamānā abhikkāmuü bhikkhånaü samitiü vanaü. #<[page 261]># %% 18. Khemiyā Tusitā Yāmā Kaņņhakā ca yasassino, Lambãtakā Lāma-seņņhā Joti-nāmā ca âsavā, Nimmāna-ratino āgu, ath' āgu Paranimmitā. Das' ete dasadhā kāyā sabbe nānatta-vaõõino Iddhimanto jutãmanto vaõõavanto yasassino Modamānā abhikkāmuü bhikkhånaü samitiü vanaü. 19. Saņņh' ete deva-nikāyā sabbe nānatta-vaõõino, Nāmanvayena āga¤chuü ye c' a¤¤e sadisā saha. `Pavuttha-jātiü akhilaü ogha-tiõõaü anāsavaü Dakkhem' ogha-taraü nāgaü candaü va asitātigaü.' 20. Subrahmā Paramatto ca puttā iddhimato saha Sanaü-kumāro Tisso ca so p' āga samitiü vanaü. Sahassa-Brahmalokānaü Mahā-Brahmā 'bhitiņņhati, Upapanno jutãmanto bhismā-kāyo yasassi so. Das' ettha issarā āgu pacceka-vasavattino, Tesa¤ ca majjhato āga Hārito parivārito. 21. Te ca sabbe abhikkante sa-Inda-deve sa-Brahmake, Māra-senā abhikkāmi, passa Kaõhassa mandiyaü. #<[page 262]># %<262 MAHâ-SAMAYA SUTTANTA. [D. xx. 21.>% `Etha gaõhatha bandhatha rāgena baddham atthu ve Samantā parivāretha mā vo mu¤cittha koci naü.' Iti tattha Mahā-seno Kaõha-senaü apesayi, Pāõinā talam āhacca saraü katvāna bheravaü. Yathā pāvussako megho thanayanto savijjuko, Tadā so paccudāvatti saükuddho asayaüvasã. 22. Ta¤ ca sabbaü abhi¤¤āya vavakkhitvāna cakkhumā Tato āmantayi Satthā sāvake sāsane rate: `Māra-senā abhikkantā, te vijānātha bhikkhavo.' Te ca ātappam akaruü sutvā Buddhassa sāsanaü. Vãta-rāgehi pakkāmuü na saü lomaü pi i¤jayuü. Sabbe vijita-saügāmā bhayātãtā yasassino Modanti saha bhåtehi sāvakā te jane sutā ti. MAHâ-SAMAYA-{SUTTANTAũ}7 NIōōHITAũ. #<[page 263]># %< 263>% [xxi. Sakka-Pa¤ha Suttanta.] 1.1. Evam me sutaü. Ekaü samayaü Bhagavā Magadhesu viharati, pācãnato Rājagahassa Ambasaõķā nāma brāhmaõagāmo, tass' uttarato Vediyake pabbate Indasāla-guhāyaü. Tena kho pana samayena Sakkassa devānam indassa ussukkam udapādi Bhagavantaü dassanāya. Atha kho Sakkassa devānam indassa etad ahosi: `Kahan nu kho Bhagavā etarahi viharati arahaü sammāsambuddho ti?' Addasā kho Sakko devānam indo Bhagavantaü Magadhesu viharantaü, pācãnato Rājagahassa Ambasaõķā nāma brāhmaõa-gāmo, tass' uttarato Vediyake pabbate Indasāla-guhāyaü. Disvā deve Tāvatiüse āmantesi: `Ayaü mārisā Bhagavā Magadhesu viharati, pācãnato Rājagahassa Ambasaõķā nāma brāhmaõagāmo, tass' uttarato Vediyake pabbate Indasāla-guhāyaü. Yadi pana mārisā mayan taü Bhagavantaü dassanāya upasaükameyyāma arahantaü sammā-sambuddhan ti.' `Evaü bhaddan tavāti' kho devā Tāvatiüsā Sakkassa devānam indassa paccassosuü. 2. Atha kho Sakko devānam indo {Pa¤casikhaü} Gandhabba-puttaü āmantesi: #<[page 264]># %<264 SAKKA-PAĨHA SUTTANTA. [D. xxi. 1. 2.>% `Ayaü tāta Pa¤casikha Bhagavā Magadhesu viharati, pācãnato Rājagahassa Ambasaõķā nāma brāhmaõa-gāmo, tass' uttarato Vediyake pabbate Indasāla-guhāyaü. Yadi pana tāta Pa¤casikha mayan taü Bhagavantaü dassanāya upasaükameyyāma arahantaü sammā-sambuddhan ti.' `Evaü bhaddan tavāti' kho Pa¤casikho Gandhabbaputto Sakkassa devānam indassa paņissutvā beluva-paõķu{vãõaü} ādāya Sakkassa devānam indassa anucariyaü upāgami. Atha kho Sakko devānam indo devehi Tāvatiüsehi parivuto Pa¤casikhena Gandhabba-puttena purakkhato, seyyathā pi nāma balavā puriso sammi¤jitaü vā bāhaü pasāreyya pasāritaü vā bāhaü sammi¤jeyya, evam evaü devesu Tāvatiüsesu antarahito Magadhesu, pācãnato Rājagahassa Ambasaõķā nāma brāhmaõa-gāmo, tass' uttarato Vediyake pabbate paccuņņhāsi. 3. Tena kho pana samayena Vediyako pabbato atiriva obhāsa-jāto hoti, Ambasaõķā ca brāhmaõa-gāmo, yathā taü devānaü devānubhāvena. Api 'ssudaü parito gāmesu manussā evam āhaüsu: `âditt' assu {nām'} ajja Vediyako pabbato, pajjhāyit' assu nām' ajja Vediyako pabbato, jalit' assu nām' ajja Vediyako pabbato. Kiü su nām' ajja Vediyako pabbato atiriva obhāsa-jāto, Ambasaõķā ca brāhmaõa-gāmo' ti saüviggā lomahaņņha-jātā ahesuü. 4. Atha kho Sakko devānam indo Pa¤casikhaü Gandhabba-puttaü āmantesi: #<[page 265]># %% `Durupasaükamā kho tāta Pa¤casikha Tathāgatā mādisena, jhāyã jhāna-ratā tadanantaraü patisallãnā. Yadi pana tāta Pa¤casikha Bhagavantaü {paņhamaü} pasādeyyāsi, tayā tāta paņhamaü pasāditaü pacchā mayaü taü Bhagavantaü dassanāya upasaükameyyāma arahantaü sammā-sambuddhan ti.' `Evaü bhaddan tavāti' kho Pa¤casikho Gandhabbaputto Sakkassa devānam indassa paņissutvā beluva-paõķu-vãõaü ādāya yena Indasāla-guhā ten' upasaükami. Upasaükamitvā: `Ettāvatā me Bhagavā n' eva atidåre bhavissati na accāsanne, sadda¤ ca kho sossatãti' ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhito kho Pa¤casikho Gandhabbaputto beluva-paõķu-vãõaü assāvesi imā ca gāthā abhāsi Buddhåpasaühitā dhammåpasaühitā arahantåpasaühitā kāmåpasaühitā: 5. `Vande te pitaraü bhadde Timbaruü Suriya-vaccase, Yena jātā 'si kalyāõi ānanda-jananã mama. Vāto va sedakaü kanto pānãyaü va pipāsino Aīgãrasã piyā me 'si dhammo arahatām iva, #<[page 266]># %<266 SAKKA-PAĨHA SUTTANTA. [D. xxi. 1. 5.>% âturass' eva bhesajjaü, bhojanaü va jighacchato, Parinibbāpaya bhadde jalantam iva varinā. Sãtodakiü pokkharaõiü yuttaü ki¤jakkha-reõunā Nāgo ghammābhitatto va ogahe te thanådaraü. Accaīkuso va nāgo ca jitaü me tutta-tomaraü, Kāraõaü nappajānāmi sammatto lakkhaõårasā. Tayi gathita-citto 'smi cittaü vipariõāmitaü, Paņigantuü na sakkomi vaīka-ghasto va ambujo. Vāmurå saja maü bhadde saja maü {manda-locane}, Palissaja maü kalyāõi etam me abhipatthitaü. Appako vata me santo kāmo vellita-kesiyā Aneka-bhāgo sampādi ārahante va dakkhiõā. Yam me atthi kataü pu¤¤aü arahantesu tādisu, Tam me sabbaīga-kalyāõi tayā saddhiü vipaccataü. #<[page 267]># %% Yam me atthi kataü pu¤¤aü asmiü puthuvimaõķale, Tam me sabbaīga-kalyāõi tayā saddhiü vipaccataü. Sakya-putto va jhānena ekodi nipako sato Amataü muni jigiüsāno tam ahaü Suriyavaccase. Yathā pi muni nandeyya patvā sambodhim uttamaü, Evaü nandeyya kalyāõi missã-bhavaü gato tayā. Sakko ca me varaü dajjā Tāvatiüsānam issaro, Tāhaü bhadde vareyyāhe evaü kāmo daëho mama. Sālaü va na ciraü phullaü pitaraü te sumedhase Vandamāno namassāmi yassa s' etādisã pajā ti.' 6. Evaü vutte Bhagavā Pa¤casikhaü Gandhabbaputtaü etad avoca: `Saüsandati kho pana te Pa¤casikha tantissaro gãtassarena gãtassaro ca tantissarena, na ca pana te Pa¤casikha tantissaro ativaõõati gãtassaraü, gãtassaro vā tantissaraü. Kadā saüyåëhā pana te Pa¤casikha imā gāthā Buddhåpasaühitā dhammåpasaühitā arahantåpasaühitā kāmåpasaühitā ti?' `Ekam ida bhante samayaü Bhagavā Uruvelāyaü viharati najjā Nera¤jarāya tãre Ajapāla-nigrodha-måle paņhamābhisambuddho. #<[page 268]># %<268 SAKKA-PAĨHA SUTTANTA. [D. xxi. 1. 6.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tena kho panāhaü bhante samayena, Bhaddā nāma Suriya-vaccasā Timbaruno Gandhabba-ra¤¤o dhãtā, tam abhikaükhāmi. Sā kho pana bhante bhaginã {para-kāminã} hoti, Sikhaddhi nāma Mātalissa saīgāhakassa putto, tam abhikaükhati. Yato kho ahaü bhante taü bhaginiü nālatthaü kenaci pariyāyena, athāhaü beluva-paõķu-vãõaü ādāya yena Timbaruno Gandhabba-ra¤¤o nivesanaü ten' upasaükamiü, upasaükamitvā beluva-paõķu-vãõaü assāvesiü, imā ca gāthā abhāsiü Buddhåpasaühitā dhammåpasaühitā arahantåpasaühitā kāmåpasaühitā:-- 7. `Vande te pitaraü bhadde Timbaruü Suriyavaccase Yena jātā {'si} {kalyāõi} ānanda-jananã mama. . . . pe . . . Sālaü va na ciraü phullaü pitaraü te sumedhase Vandamāno namassāmi yassa s' etādisã pajā ti.' `Evaü vutte bhante Bhaddā Suriya-vaccasā maü etad avoca: "`Na kho me mārisa so Bhagavā sammukhā diņņho, api ca suto yeva me so Bhagavā devānaü Tāvatiüsānaü Sudhammāyaü sabhāyaü upanaccantiyā. Yato kho tvaü mārisa taü Bhagavantaü kittesi, hotu no ajja samāgamo ti." #<[page 269]># %% `So yeva no bhante tassā bhaginiyā saddhiü samāgamo ahosi, na ca dāni, tato pacchā ti.' 8. Atha kho Sakkassa devānam indassa etad ahosi: `Paņisammodati kho Pa¤casikho Gandhabba-putto Bhagavatā, Bhagavā ca Pa¤casikhenāti.' Atha kho Sakko devānam indo Pa¤casikhaü Gandhabba-puttaü āmantesi: `Abhivādehi me tvaü tāta Pa¤casikha Bhagavantaü: Sakko bhante devānam indo sāmacco saparijano Bhagavato pāde sirasā vandatãti. `Evaü bhaddan tavāti' kho Pa¤casikho Gandhabbaputto Sakkassa devānam indassa paņissutvā Bhagavantaü abhivādesi: `Sakko bhante devānam Indo sāmacco saparijano Bhagavato pāde sirasā vandatãti.' `Sukhã hotu Pa¤casikha Sakko devānam indo sāmacco saparijano, sukha-kāmā hi deva manussā Asurā Nāgā Gandhabbā ye c' a¤¤e santi puthu-kāyā ti.' Eva¤ ca pana Tathāgatā evaråpe mahesakkhe abhivadanti. Abhivādito Sakko devānam indo Bhagavato Indasāla-guhaü pavisitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi, devā pi Tāvatiüsā Indasālaguhaü pavisitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü aņņhaüsu, Pa¤casikho pi Gandhabba-putto Indasālaguhaü pavisitvā Bhagavantaü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. 9. Tena kho pana samayena Indasāla-guhā visamā {santã} samā sampādi, sambādhā {santã} urundā sampādi, andha-kāra-guhāyaü āloko udapādi, yathā taü devānaü devānubhāvena. #<[page 270]># %<270 SAKKA-PAĨHA SUTTANTA. [D. xxi. 1. 9.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Atha kho Bhagavā Sakkaü devānaü indaü etad avoca: `Acchariyam idaü āyasmato Kosiyassa, abbhutam idaü āyasmato Kosiyassa, tāva {bahu-kiccassa} {bahu-karaõãyassa}, yad idaü idhāgamanan ti?' `Cira-paņikāhaü bhante Bhagavantaü dassanāya upasaükamitu-kāmo, api ca devānaü Tāvatiüsānaü kehici kehici kicca-karaõãyehi vyāvaņo evāhaü nāsakkhiü Bhagavantaü dassanāya upasaükamituü. Ekam ida bhante samayaü Bhagavā Sāvatthiyaü viharati Salaëāgārake. Atha kho 'ham bhante Sāvatthiyaü agamāsiü Bhagavantaü dassanāya. 10. `Tena kho pana bhante samayena Bhagavā a¤¤atareõa samādhinā nisinno hoti, {Bhu¤jatã} ca nāma Vessavaõassa paricārikā Bhagavantaü paccupaņņhitā hoti pa¤jalikā namassamānā. Atha kho 'haü bhante Bhu¤jatiü etad avocaü: "Abhivādehi tvaü me bhagini Bhagavantaü: Sakko bhante devānam indo sāmacco saparijano Bhagavato pāde sirasā vandatãti." `Evaü vutte Bhu¤jatã maü etad avoca: "Akālo kho mārisa Bhagavantaü dassanāya, patisallãno Bhagavā ti." #<[page 271]># %% "`Tena hi bhagini yadā Bhagavā tamhā samādhimhā vuņņhito hoti, atha mama vacanena Bhagavantaü abhivādehi: Sakko bhante devānam indo sāmacco saparijano Bhagavato pāde sirasā vandatãti." Kacci me sā bhante bhaginã Bhagavantaü abhivādesi, sarati Bhagavā tassā bhaginiyā vacanan ti?' `Abhivādesi maü sā devānam inda bhaginã. Sarām' ahaü tassā bhaginiyā vacanaü. Api cāhaü āyasmato ca nemi-saddena tamhā samādhimhā vuņņhito ti.' 11. `Ye te bhante devā amhehi paņhamataram Tāvatiüsa-kāyaü uppannā, tesam me sammukhā sutaü sammukhā paņiggahãtaü: "Yadā Tathāgatā loke uppajjanti arahanto sammā-sambuddhā, dibbā kāyā paripårenti, hāyanti asura-kāyā ti." Tam me idaü bhante sakkhi-diņņhaü yato Tathāgato loke uppanno arahaü sammā-sambuddho, dibbā kāyā paripårenti hāyanti asurakāyā ti. Idh' eva bhante Kapilavatthusmiü Gopikā nāma Sakya-dhãtā ahosi Buddhe pasannā dhamme pasannā saüghe pasannā sãlesu paripårakārinã. Sā itthicittaü virājetvā purisa-cittaü bhāvetvā kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppannā devānaü Tāvatiüsānam sahavyataü, amhākaü puttattaü ajjhåpagatā. Tatra pi naü evaü jānanti: Gopako deva-putto Gopako deva-putto ti. A¤¤e pi bhante tayo bhikkhå Bhagavati brahmacariyaü caritvā hãnaü Gandhabbakāyaü uppannā. Te pa¤cahi kāma-guõehi samappitā samaīgi-bhåtā paricārayamānā amhākaü upaņņhānaü āgacchanti amhākaü pāricariyaü. Te amhākaü upaņņhānaü āgate amhākaü pāricariyaü Gopako deva-putto paņicodesi: #<[page 272]># %<272 SAKKA-PAĨHA SUTTANTA. [D. xxi. 1. 11.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ "Kuto-mukhā nāma tumhe mārisā tassa Bhagavato dhammaü assutvā? Ahaü hi itthikā samānā Buddhe pasannā dhamme pasannā saüghe pasannā sãlesu paripårakārinã itthi-cittaü virājetvā purisacittaü bhāvetvā kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppannā, devānaü Tāvatiüsānaü sahavyataü Sakkassa devānam Indassa puttattaü ajjhåpagatā. Idha pi maü evaü jānanti: Gopako deva-putto Gopako deva-putto ti. Tumhe pana mārisā Bhagavati brahmacariyaü caritvā hãnaü Gandhabba-kāyaü uppannā. Duddiņņha-råpaü vata addasāma, ye mayaü addasāma sahadhammike hãnaü Gandhabba-kāyaü uppanne ti." Tesaü bhante Gopakena deva-puttena paņicoditānaü dve devā diņņhe va dhamme satiü paņilabhiüsu kāyaü Brahmapurohitaü. Eko pana devo te va kāme ajjhāvasi.' 12. `Upāsikā cakkhumato ahosiü nāmam pi mayhaü ahu Gopikā ti, Buddhe ca dhamme ca abhippasannā saügha¤ c' upaņņhāsiü pasanna-cittā. Tass' eva Buddhassa sudhammatāya Sakkassa putto 'mhi mahānubhāvo Mahā-jutiko Tidivåpapanno, jānanti pi maü idha Gopako ti. Ath' addasaü bhikkhavo diņņha-pubbe Gandhabba-kāyåpagate vasãne, Ime hi te Gotama-sāvakāse ye ca mayaü pubbe manussa-bhåtā Annena pānena upaņņhahimhā pādåpasaügayha sake nivesane. #<[page 273]># %% Kuto-mukhā nāma ime bhavanto Buddhassa dhammaü na paņiggahesuü. Paccattaü veditabbo hi dhammo sudesito cakkhumatānubuddho. Aham pi tumhe ca upāsamānā sutvāna ariyāna subhāsitāni, Sakkassa putto 'mhi mahānubhāvo mahājutiko Tidivåpapanno. Tumhe pana seņņham upāsamānā anuttare brahmacariyaü caritvā, Hãna-kāyaü upapannā bhavanto anānulomā bhavatåpapatti. Duddiņņharåpaü vata addasāma sadhammike hãna-kāyåpapanne, Gandhabba-kāyåpagatā bhavanto devānam āgacchatha pāricariyaü. Agāre vasato mayhaü idaü passa visesataü, Itthi hutvā svajja pumo 'mhi devo dibbehi kāmehi samaīgibhåto.' Te coditā Gotama-sāvakena saüvegam āpādu samecca Gopakaü: `Handa vitāyāma viyāyamāma mā no mayaü parapessā ahumha.' #<[page 274]># %<274 SAKKA-PAĨHA SUTTANTA. [D. xxi. 1. 12.>% Tesaü duve vãriyam ārabhiüsu, anussarā Gotamasāsanāni Idh' eva cittāni virājayitvā kāmesu ādãnavam addasiüsu. Te kāma-saüyojana-bandhanāni pāpima-yogāni duraccayāni Nāgo va sandāna-guõāni bhetvā deve Tāvatiüse atikkamiüsu. Sa-Inda-devā sa-Pajāpatãkā sabbe Sudhammāya sabhāy' uviņņhā. Te sannisinnānam atikkamiüsu vãrā virāgā virajaü karontā. Te disvā saüvegam akāsi Vāsavo devābhibhå devagaõassa majjhe: `Ime hi te hãna-kāyåpapannā deve Tāvatiüse atikkamanti.' Saüvega-jātassa vaco nisamma so Gopako Vāsavaü ajjhabhāsi: `Buddho pan' Ind' atthi manussa-loke kāmābhibhå Sakyamunãti ¤āyati, Tass' ete puttā satiyā vihãnā cåtā mayā te sati paccalatthuü. #<[page 275]># %% Tiõõaü tesaü avasãn' ettha eko Gandhabba-kāyåpagato vasãno Dve c' eva sambodhi-pathānusārino deve pi hãëenti samāhitattā. Etādisã dhamma-pakāsan' ettha na tattha kiü kaükhati koci sāvako. Nittiõõa-oghaü vicikiccha-chinnaü Buddhaü namassāma jinaü janindaü, Yan te dhammaü idh' a¤¤āya visesaü ajjhagaüsu te Kāyaü brahma-purohitaü duve tesaü visesagå. Tassa dhammassa pattiyā āgat' amhāse mārisa, Katokāsā Bhagavatā pa¤haü pucchemu mārisāti.' 13. Atha kho Bhagavato etad ahosi: `Dãgha-rattaü visuddho kho ayaü Sakko. Yaü ki¤ci maü pa¤haü pucchissati sabbaü taü attha-saühitaü yeva pucchissati no anattha-saühitaü, yam assāhaü puņņho vyākarissāmi taü khippam eva ājānissatãti.' Atha kho Bhagavā Sakkaü devānam indaü gāthāya ajjhabhāsi:-`Puccha Vāsava maü pa¤haü yaü ki¤ci manas' icchasi, Tassa tass' eva pa¤hassa ahaü antaü karomi te ti.' PAōHAMAKA-BHâöAVâRAũ. #<[page 276]># %< 276>% CHAPTER II. 2.1. Katāvakāso Sakko devānam indo Bhagavantaü imaü paņhamaü pa¤haü pucchi: `Kiü-saüyojanā nu kho mārisa devā manussā asurā nāgā gandhabbā ye c' a¤¤e santi puthukāyā, te: averā adaõķā asapattā avyāpajjhā viharemu averino ti iti ce nesaü hoti atha ca pana saverā sadaõķā sasapattā savyāpajjhā viharanti verino ti?' Itthaü Sakko devānam indo Bhagavantaü imaü paņhamaü pa¤haü apucchi. Tassa Bhagavā pa¤haü puņņho vyākāsi: `Issā-macchariya-saüyojanā kho devānam inda devā manussā asurā nāgā gandhabbā ye c' a¤¤e santi puthukāyā te averā adaõķā asapattā avyāpajjhā viharemu averino ti iti ce nesaü hoti atha ca pana saverā sadaõķā sasapattā savyāpajjhā viharanti verino ti.' Itthaü Bhagavā Sakkassa devānam indassa pa¤haü puņņho vyākāsi. Attamano Sakko devānam indo Bhagavato bhāsitaü abhinandi anumodi: `Evam etaü Bhagavā evam etaü Sugata, tiõõā m' ettha kaükhā vigatā kathaükathā Bhagavato pa¤ha-veyyākaraõaü sutvā ti.' 2. Iti ha Sakko devānaü indo Bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaü uttariü pa¤haü apucchi: #<[page 277]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `Issā-macchariyaü pana mārisa kiü-nidānaü kiüsamudayaü kiü-jātikaü kiü-pabhavaü, kismiü sati issā-macchariyaü hoti, kismiü asati issā-macchariyaü na hotãti?' `Issā-macchariyaü kho devānam inda piyāppiya-nidānaü piyāppiya-samudayaü piyāppiya-jātikaü piyāppiyapabhavaü, piyāppiye hi sati issā-macchariyaü hoti, piyāppiye asati issā-macchariyaü na hotãti.' `Piyāppiyaü pana mārisa kiü-nidānaü kiü-samudayaü kiü-jātikaü kiü-pabhavaü, kismiü sati piyāppiyaü hoti, kismiü asati piyāppiyaü na hotãti.' `Piyāppiyaü kho devānam inda chanda-nidānaü chanda-samudayaü chanda-jātikaü chanda-ppabhavaü, chande sati piyāppiyaü hoti chande asati piyāppiyaü na hotãti.' `Chando pana mārisa kiü-nidāno kiü-samudayo kiüjātiko kiü-pabhavo, kismiü sati chando hoti, kismiü asati chando na hotãti?' `Chando kho devānam inda vitakka-nidāno vitakkasamudayo vitakka-jātiko vitakka-pabhavo, vitakke sati chando hoti, vitakke asati chando na hotãti.' `Vitakko pana mārisa kiü-nidāno kiü-samudayo kiü-jātiko kiü-pabhavo, kismiü sati vitakko hoti, kismiü asati vitakko na hotãti?' `Vitakko kho devānam inda papa¤ca-sa¤¤ā-saīkhānidāno papa¤ca-sa¤¤ā-saīkhā-samudayo papa¤ca-sa¤¤āsaīkhā-jātiko papa¤ca-sa¤¤ā-saīkhā-pabhavo, papa¤casa¤¤ā-saīkhāya sati vitakko hoti, papa¤ca-sa¤¤ā-saīkhāya asati vitakko na hotãti.' 3. `Kathaü-paņipanno pana mārisa bhikkhu papa¤casa¤¤ā-saīkhā-nirodha-sāruppa-gāmini-paņipadaü paņipanno hotãti?' #<[page 278]># %<278 SAKKA-PAĨHA SUTTANTA. [D. xxi. 2. 3.>% `Somanassaü p' ahaü devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbaü pi asevitabbam pi. Domanassaü p' ahaü devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pi. Upekhaü p' ahaü devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pi. "Somanassaü p' ahaü devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pãti," iti kho pan' etaü {vuttaü}. Ki¤ c' etaü {paņicca} vuttaü? Tattha yaü ja¤¤ā somanassaü: Imaü kho me somanassaü sevato akusalā dhammā abhivāķķhanti kusalā dhammā parihāyantãti, evaråpam somanassaü na sevitabbam. Tattha yaü ja¤¤ā somanassaü: Imaü kho me somanassaü sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaķķhantãti, evaråpaü somanassaü sevitabbaü. Tattha ya¤ ce savitakkaü savicāraü, ya¤ ce avitakkaü avicāraü, ye avitakke avicāre se paõãtatare. "Somanassaü p' ahaü devānam inda duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pãti" iti yan taü vuttaü idam etaü {paņicca} vuttaü. "Domanassaü p' ahaü devānam inda duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pãti," iti kho pan' etaü vuttaü. Ki¤ c' etaü {paņicca} vuttaü? Tattha yaü ja¤¤ā domanassaü: Imaü kho me domanassaü sevato akusalā dhammā abhivaķķhanti kusalā dhammā parihāyantãti, evaråpaü domanassaü na sevitabbaü. Tattha yaü ja¤¤ā domanassaü: Imaü kho me domanassaü sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaķķhantãti, evaråpaü domanassaü sevitabbaü. Tattha ya¤ ce savitakkaü savicāraü, ya¤ ce avitakkaü avicāraü, ye avitakke avicāre se paõãtatare. "Domanassaü p' ahaü devānam inda duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pãti" #<[page 279]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ iti yan taü vuttaü idam etaü {paņicca} vuttaü. "Upekhaü p' ahaü devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pãti" iti kho pan' etaü vuttaü ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Tattha yaü ja¤¤ā upekhaü: Imaü kho me upekhaü sevato akusalā dhammā abhivaķķhanti kusalā dhammā parihāyantãti, evaråpā upekhā na sevitabbā. Tattha yaü ja¤¤ā upekhaü: Imaü kho me upekhaü sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaķķhantãti, evaråpā upekhā sevitabbā. Tattha ya¤ ce savitakkaü savicāraü, ya¤ ce avitakkaü avicāraü, ye avitakke avicāre se paõãtatare. "Upekhaü p' ahaü devānam inda duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pãti" iti yan taü vuttaü idaü etaü paņicca vuttaü. "Evaü paņipanno kho devānam inda bhikkhu papa¤casa¤¤ā-saīkhā-nirodha-sāruppa-gāmini-paņipadaü paņipanno hotãti." Itthaü Bhagavā Sakkassa devānam indassa pa¤haü puņņho vyākāsi. Attamano Sakko devānam Indo Bhagavato bhāsitaü abhinandi anumodi: `Evam etaü Bhagavā evam etaü Sugata, tiõõā m' ettha kaīkhā vigatā kathaīkathā Bhagavato pa¤ha-veyyākaraõaü sutvā ti.' 4. Iti ha Sakko devānam indo Bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaü uttariü pa¤haü apucchi: `Kathaü-paņipanno pana mārisa bhikkhu pātimokkhasaüvarāya paņipanno hotãti?' `Kāya-{samācāraü} p' ahaü devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pi. Vacã-samācāraü p' ahaü devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pi. Pariyesanaü p' ahaü devānaü inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pi. #<[page 280]># %<280 SAKKA-PAĨHA SUTTANTA. [D. xxi. 2. 4.>% "Kāya-samācāraü p' ahaü devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pãti," iti kho pan' etaü vuttaü. Ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Tattha yaü ja¤¤ā kāya-samācāraü: Imaü kho me kāya-samācāraü sevato akusalā dhammā abhivaķķhanti, kusalā dhammā parihāyantãti, evaråpo kāya-samācāro na sevitabbo. Tattha yaü ja¤¤ā kāya-samācāraü: Imaü kho me kāya-samācāraü sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaķķhantãti, evaråpo kāya-samācāro sevitabbo. "Kāya-samācāraü p' ahaü devānam inda duvidhena vādāmi sevitabbam pi asevitabbam pãti" iti yan taü vuttaü idam etaü paņicca vuttaü. "Vacã-{samācāraü} p' ahaü devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pãti," iti kho pan' etaü vuttaü. Ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Tattha yaü ja¤¤ā vacã-samācāraü: Imaü kho me vacã-samācāraü sevato akusalā dhammā abhivaķķhanti, kusalā dhammā parihāyantãti, evaråpo vacã-samācāro na sevitabbo. Tattha yaü ja¤¤ā vacã-samācāraü: Imaü kho me vacã-samācāraü sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā {abhivaķķhantãti}, evaråpo vacã-samācāro sevitabbo. "Vacã-samācāraü p' ahaü devānam inda duvidhena vadāmi sevitabbam pi asevitabbam pãti" iti yan taü vuttaü idam etaü paņicca vuttaü. "Pariyesanaü p' ahaü devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pãti" iti kho pan' etaü vuttaü. Ki¤ c' etaü paņicca vuttaü? Tattha yaü ja¤¤ā pariyesanaü: Imaü kho me pariyesanaü sevato akusalā dhammā abhivaķķhanti kusalā dhammā parihāyantãti, evaråpā pariyesanā na sevitabbā. Tattha yaü ja¤¤ā pariyesanaü: Imaü kho me pariyesanaü sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaķķhantãti, evaråpā pariyesanā sevitabbā. "Pariyesanaü p' ahaü devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pãti" iti yan taü vuttaü idam etaü paņicca vuttaü. #<[page 281]># %% "Evaü paņipanno kho devānam inda bhikkhu pātimokkha-saüvarāya paņipanno hotãti.' Itthaü Bhagavā Sakkassa devānam Indassa pa¤haü puņņho vyākāsi. Attamano Sakko devānam Indo Bhagavato bhāsitaü abhinandi anumodi: `Evam etaü Bhagavā, evam etaü Sugata, tiõõā m' ettha kaīkhā vigatā kathaīkathā Bhagavato pa¤ha-veyyākaraõaü sutvā ti.' 5. Iti ha Sakko devānam indo Bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaü uttariü pa¤haü apucchi: `Kathaü-paņipanno pana mārisa bhikkhu indriya{saüvarāya} paņipanno hotãti?' `Cakkhu-vi¤¤eyyaü råpaü p' ahaü devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pi. Sotavi¤¤eyyaü saddaü p' ahaü devānam inda . . . pe . . . Ghāna-vi¤¤eyyaü gandhaü p' ahaü devānam inda . . . pe . . . Jivhā-vi¤¤eyyaü rasaü p' ahaü devānam inda . . . pe . . . Kāya-vi¤¤eyyaü phoņņhabbaü p' ahaü devānam inda . . . pe . . . Mano-vi¤¤eyyaü dhammaü p' ahaü devānam inda duvidhena vadāmi, sevitabbam pi asevitabbam pãti.' Evaü vutte Sakko devānam indo Bhagavantaü etad avoca: `Imassa kho ahaü bhante Bhagavatā saükhittena bhāsitassa evaü {vitthārena} atthaü ājānāmi. Yathāråpaü bhante cakkhu-vi¤¤eyyaü råpaü sevato akusalā dhammā abhivaķķhanti kusalā dhammā parihāyanti, evaråpaü cakkhu-vi¤¤eyyaü råpaü na sevitabbaü; yathāråpa¤ ca kho bhante cakkhu-vi¤¤eyyaü råpaü sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaķķhanti, evaråpaü cakkhu-{vi¤¤eyyaü} råpaü #<[page]># %< SAKKA-PAĨHA SUTTANTA. [D. xxi...>% sevitabbaü. Yathāråpaü ca kho bhante sota-vi¤¤eyyaü saddaü sevato . . . pe . . . ghāna-vi¤¤eyyaü gandhaü sevato . . . pe . . . jivhā-vi¤¤eyyaü rasaü sevato . . . pe . . . kāya-vi¤¤eyyaü phoņņhabbaü sevato . . . pe . . . mano-vi¤¤eyyaü dhammaü sevato akusalā dhammā abhivaķķhanti kusalā dhammā parihāyanti, evaråpo mano-vi¤¤eyyo dhammo na sevitabbo. Yathāråpa¤ ca kho bhante mano-vi¤¤eyyaü dhammaü sevato akusalā dhammā parihāyanti kusalā dhammā abhivaķķhanti, evaråpo mano-vi¤¤eyyo dhammo sevitabbo -Imassa kho me bhante Bhagavatā saükhittena bhāsitassa evaü {vitthārena} atthaü ājānato tiõõā m' ettha kaīkhā vigatā kathaīkathā Bhagavato pa¤ha-veyyākaraõaü sutvā ti.' 6. Iti ha Sakko devānam indo Bhagavato {bhāsitaü} abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaü uttariü pa¤haü apucchi: `Sabbe va nu kho mārisa samaõa-brāhmaõā ekantavādā ekanta-sãlā ekanta-chandā ekanta-ajjhosānā ti?' `Na kho devānam inda sabbe samaõa-brāhmaõā ekantavādā ekanta-sãlā ekanta-chandā ekanta-ajjhosānā ti.' `Kasmā pana mārisa na sabbe samaõa-brāhmaõā ekanta-vādā ekanta-sãlā ekanta-chandā ekanta-ajjhosānā ti?' `Aneka-dhātu nānā-dhātu kho devānam inda loko. Tasmiü {aneka-dhātu}-{nānā-dhātusmiü} loke yaü yad eva sattā dhātuü abhinivisanti taü tad eva thāmasā parāmassa abhinivissa voharanti: "Idam eva saccaü mogham a¤¤an ti." Tasmā na sabbe samaõa-brāhmaõā ekanta-vādā ekanta-sãlā ekanta-chandā ekanta-ajjhosānā ti.' `Sabbe va nu kho mārisa samaõa-brāhmaõā accantaniņņhā accanta-yogakkhemã accanta-brahmacārã accantapariyosānā ti?' #<[page 283]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `Na kho devānam inda samaõa-brāhmaõā accantaniņņhā accanta-yogakkhemã accanta-brahmacārã accantapariyosānā ti.' `Kasmā pana mārisa na sabbe samaõa-brāhmaõā accanta-niņņhā accanta-yogakkhemã accanta-brahmacārã accanta-pariyosānā ti?' `Ye kho te devānam inda samaõa-brāhmaõā taõhāsaīkhaya-vimuttā, te accanta-niņņhā accanta-yogakkhemã accanta-brahmacārã accanta-pariyosānā. Tasmā na sabbe samaõa-brāhmaõā accanta-niņņhā accanta-yogakkhemã accanta-brahmacārã accanta-pariyosānā ti.' Itthaü Bhagavā Sakkassa devānam indassa pa¤haü puņņho vyākāsi. Attamano Sakko devānam Indo Bhagavato bhāsitaü abhinandi anumodi: `Evam etaü Bhagavā, evam etaü Sugata, tiõõā m' ettha kaīkhā, vigatā kathaīkathā, Bhagavato pa¤ha-veyyākaraõaü sutvā ti.' 7. Iti ha Sakko devānam indo Bhagavato bhāsitaü abhinanditvā anumoditvā Bhagavantaü etad avoca: `Ejā bhante rogo ejā gaõķo ejā sallaü ejā imaü purisaü parikaķķhati tassa tass' eva bhavassa abhinipphattiyā, tasmā ayaü puriso uccāvacam āpajjati. Yesāhaü bhante pa¤hānaü ito bahiddhā a¤¤esu samaõa-brāhmaõesu okāsakammam pi nālatthaü, te me Bhagavatā vyākatā dãgharattānusayino, ya¤ ca pana me vicikicchā-kathaīkathāsallaü ta¤ ca Bhagavatā abbåëhan ti.' #<[page 284]># %<284 SAKKA-PAĨHA SUTTANTA. [D. xxi. 2. 7.>% `Abhijānāsi no tvaü devānam inda ime pa¤he a¤¤e samaõa-brāhmaõe pucchittho ti?' "Abhijānām' ahaü bhante ime pa¤he a¤¤e samaõabrāhmaõe pucchitā ti.' `Yathā-kathaü pana te devānam inda vyākaüsu, sace te agaru, bhāsassåti.' `Na kho me bhante garu yatth' assa Bhagavā nisinno Bhagavanta-råpā vā ti.' `Tena hi devānam inda bhāsassåti.' `Ye sāhaü bhante ma¤¤āmi samaõa-brāhmaõe: "āra¤¤akā panta-senāsanā" ti tyāhaü upasaükamitvā ime pa¤he pucchāmi. Te mayā puņņhā na sampāyanti, asampāyantā mamaü yeva paņipucchanti: "Ko nāmo āyasmā ti?" Tesāhaü puņņho vyākaromi: "Ahaü kho mārisa Sakko devānam indo ti." Te mamaü yeva uttariü paņipucchanti: "Kim pan' āyasmā devānam indo kammaü katvā imaü ņhānaü patto ti?" Tesāhaü yathā-sutaü yathā-pāriyattaü dhammaü desemi. Te tāvaken' eva attamanā honti: "Sakko ca no devānam indo diņņho, ya¤ ca no apucchimhā ta¤ ca no vyākāsãti." Te a¤¤adatthu mamaü yeva sāvakā sampajjanti, na cāhaü tesaü, ahaü kho pana bhante Bhagavato sāvako, sotāpanno avinipāta-dhammo niyato sambodhi-parāyano ti.' `Abhijānāsi no tvaü devānam inda ito pubbe evaråpaü veda-paņilābhaü somanassa-paņilābhan ti?' #<[page 285]># %% `Abhijānām' ahaü bhante ito pubbe evaråpaü vedapaņilābhaü somanassa-paņilābhan ti.' `Yathā-kathaü pana tvaü devānam inda abhijānāsi ito pubbe evaråpaü veda-paņilābhaü somanassa-paņilābhan ti?' `Bhåtapubbaü bhante devāsura-saügāmo {samupabbåëho} ahosi. Tasmiü kho pana bhante saügāme devā jiniüsu, asurā parājiüsu. Tassa mayhaü bhante taü saügāmaü abhivijinitvā vijita-saügāmassa etad ahosi: "Yā c' eva dāni dibbā ojā, yā va asura-ojā, ubhayam etaü devā paribhu¤jissantãti." Yo kho pana me bhante veda-paņilābho somanassa-paņilābho sadaõķāvacaro sasatthāvacaro na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhi¤¤āya na sambodhāya na nibbānāya saüvattati. Yo kho pana me ayaü bhante Bhagavato dhammaü sutvā veda-paņilābho somanassa-paņilābho, so adaõķāvacaro asatthāvacaro ekanta-nibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhi¤¤āya sambodhāya nibbānāya {saüvattatãti}.' 8. `Kim pana tvaü devānam inda atthavasaü sampassamāno evaråpaü veda-paņilābhaü somanassa-paņilābhaü pavedesãti?' `Cha kho ahaü bhante atthavase sampassamāno evaråpaü veda-paņilābhaü somanassa-paņilābhaü pavedemi. `Idh' eva tiņņhamānassa deva-bhåtassa me sato Punar āyu ca me laddho evaü jānāhi mārisāti. `Imaü kho ahaü bhante paņhamaü atthavasaü sampassamāno evaråpaü veda-paņilābhaü somanassapaņilābhaü pavedemi. #<[page 286]># %<286 SAKKA-PAĨHA SUTTANTA. [D. xxi. 2. 8.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `Cutāhaü diviyā kāyā āyuü hitvā amanusaü, Amåëho gabbham issāmi yattha me ramatã mano ti. `Imaü kho ahaü bhante dutiyaü atthavasaü sampassamāno evaråpaü veda-paņilābhaü somanassa-paņilābhaü pavedemi. `So 'haü amåëha-pa¤h' assu viharaü sāsane rato, Ĩāyena viharissāmi sampajāno paņissato ti. `Imaü kho ahaü bhante tatiyaü atthavasaü saüpassamāno evaråpaü veda-paņilābhaü somanassa-paņilābhaü pavedemi. `Ĩāyena ca me carato sambodhi ce bhavissati, A¤¤ātā viharissāmi sveva anto bhavissatãti. `Imaü kho ahaü bhante catutthaü atthavasaü sampassamāno evaråpaü veda-paņilābhaü somanassa-paņilābhaü pavedemi. `Cutāhaü mānusā kāyā āyuü hitvāna mānusaü, Puna devo bhavissāmi deva-lokasmiü uttamo ti. `Imaü kho ahaü bhante pa¤camaü atthavasaü sampassamāno evaråpaü veda-paņilābhaü somanassa-paņilābhaü pavedemi. `Te paõãtatarā devā Akaniņņhā yasassino, Antime vattamānamhi so nivāso bhavissatãti. #<[page 287]># %% `Imaü kho ahaü bhante chaņņhaü atthavasaü sampassamāno evaråpaü veda-paņilābhaü somanassa-paņilābhaü pavedemi. `Ime kho ahaü bhante cha atthavase sampassamāno evaråpaü veda-paņilābhaü somanassa-paņilābhaü pavedemi. 9. `Apariyosita-saükappo vicikicchã kathaükathã, Vicarã dãgham addhānaü anvesanto Tathāgataü. Y' assu ma¤¤āmi samaõe pavivitta-vihārino Sambuddho iti ma¤¤āno gacchāmi te upāsituü. Kathaü ārādhanā hoti kathaü hoti virādhanā, Iti puņņhā na sambhonti magge paņipadāsu ca. Tyāssu yadā maü jānanti Sakko devānam āgato, Tyāssu mam eva pucchanti kiü katvā pāpuõã idaü. Tesaü yathā sutaü dhammaü desayāmi jane sutaü, Ten' ass' attamanā honti {diņņho} no Vāsavo ti ca. Yadā ca Buddhaü addakkhiü vicikicchā-vitā- raõaü, So 'mhi vãtabhayo ajja sambuddhaü {payirupāsiya}. Taõhā-sallassa hantāraü Buddhaü appaņipuggalaü, Ahaü vande mahāvãraü {vandām'}20 ādicca-bandhunaü. #<[page 288]># %<288 SAKKA-PAĨHA SUTTANTA. [D. xxi. 2. 9.>% Yaü karomase {Brahmuno} samaü devehi mārisa Tad ajja tuyhaü kassāma handa sāmaü karoma te. Tuvam ev' asi sambuddho tuvaü satthā anuttaro, Sadevakasmiü lokasmiü n' atthi te paņipuggalo ti.' 10. Atha kho Sakko devānam indo Pa¤casikhaü gandhabba-puttaü āmantesi: `Bahåpakāro kho me 'si tvaü, tāta Pa¤casikha, yaü tvaü Bhagavantaü paņhamaü pasādesi. Tayā tāta paņhamaü pasāditaü pacchā mayaü Bhagavantaü dassanāya upasaükamimha arahantaü sammā-sambuddhaü. Pettike ņhāne ņhapayissāmi, Gandhabba-rājā bhavissasi, Bhadda¤ ca te Suriya-vaccasaü dammi, sā hi te abhipatthitā ti.' Atha kho Sakko devānam indo pāõinā paņhaviü parāmasitvā tikkhattuü udānaü udānesi: `Namo tassa Bhagavato arahato sammā-sambuddhassa! Namo tassa Bhagavato arahato sammā-sambuddhassa! Namo tassa Bhagavato arahato sammā-sambuddhassāti!' Imasmi¤ ca pana veyyākaraõasmiü bha¤¤amāne Sakkassa devānam indassa virajaü vãtamalaü dhammacakkhuü udapādi: `Yaü ki¤ci samudaya-dhammaü sabban taü nirodha-dhamman' ti, a¤¤esa¤ ca asãtiyā devatā-sahassānaü. #<[page 289]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Iti ha Sakkena devānam indena ajjhittā pa¤hā puņņhā, te Bhagavatā vyākatā. Tasmā imassa veyyākaraõassa Sakka-pa¤ho t' eva adhivacanan ti. SAKKA-PAĨHA-SUTTANTAũ NIōōHITAũ. #<[page 290]># %< 290>% [xxii. Mahā-Satipaņņhāna Suttanta.]* Evam me sutaü. 1. Ekaü samayaü Bhagavā Kuråsu viharati. Kammāssadhammaü nāma Kurånaü nigamo. Tatra kho Bhagavā bhikkhå āmantesi `Bhikkhavo' ti. `Bhadante' ti te bhikkhå Bhagavato paccassosuü. Bhagavā etad avoca: Ekāyano ayaü bhikkhave maggo sattānaü visuddhiyā soka-pariddavānaü samatikkamāya dukkha-domanassānaü atthagamāya ¤āyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaü cattāro satipaņņhānā. Katame cattāro? Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaü -- vedanāsu vedanānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaü -- citte cittānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaü -- dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhā-domanassaü. #<[page 291]># %% 2. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati? Idha bhikkhave bhikkhu ara¤¤a-gato vā rukkha-målagato vā su¤¤āgāra-gato vā nisãdati pallaīkaü ābhujitvā ujuü kāyaü paõidhāya parimukhaü satiü upaņņhapetvā. So sato va assasati, sato passasati. Dãghaü vā assasanto `Dãghaü assasāmãti' pajānāti, {dãghaü} vā passasanto `Dãghaü passasāmãti' pajānāti. Rassaü vā assasanto `Rassaü assasāmãti' pajānāti, rassaü vā passasanto `Rassaü passasāmãti' pajānāti. `Sabba-kāya-paņisaüvedi assasissāmãti' sikkhati `Sabba-kāya-paņisaüvedã passasissāmãti' sikkhati. `Passambhayaü kāya-saükhāraü assasissāmãti' sikkhati, `passambhayaü kāya-saükhāraü passasissāmãti' sikkhati. Seyyathā pi bhikkhave dakkho bhamakāro vā bhamakārantevāsã vā dãghaü vā a¤chanto `Dãghaü a¤chāmãti' pajānāti, rassaü vā a¤chanto `Rassaü {a¤chāmãti}' pajānāti, evam eva kho bhikkhave bhikkhu dãghaü vā assasanto `Dãghaü assasāmãti' pajānāti, dãghaü vā passasanto `Dãghaü passasāmãti' pajānāti, rassaü vā assasanto `Rassaü assasāmãti' pajānāti, rassaü vā passasanto `Rassaü passasāmãti' pajānāti. `Sabbakāya-paņisaüvedã {assasissāmãti}' sikkhati, `sabbakāyapaņisaüvedã passasissāmãti' sikkati. `Passambhayaü kāya-saükhāraü assasissāmãti' sikkati, `passambhayaü kāya-saükhāraü passasissāmãti' sikkhati. #<[page 292]># %<292 MAHâ-SATIPAōōHâNA SUTTANTA. [D. xxii. 2.>% `Iti ajjhattaü vā kāye kāyānupassã viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati, ajjhatta-bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati. Samudaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati, vaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati, samudaya-vaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati. `Atthi kāyo' ti vā pan' assa sati paccupaņņhitā hoti yāvad eva ¤āõa-mattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati na ca ki¤ci loke upādiyati. Evam pi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati. 3. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu gacchanto vā `Gacchāmãti' pajānāti, ņhito vā `ōhito 'mhãti' pajānāti, nisinno vā `Nisinno 'mhãti' pajānāti, sayāno vā `Sayāno 'mhãti' pajānāti. Yathā yathā vā pan' assa kāyo paõihito hoti, tathā tathā naü pajānāti. Iti ajjhattaü vā kāye kāyānupassã viharati, bahiddhā vā kāye {kāyānupassã} viharati, ajjhatta-bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati. Samudaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati, vaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati, samudaya-vaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati. `Atthi kāyo' ti vā pan' assa sati paccupaņņhitā hoti yāvad eva ¤āõa-mattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati na ca ki¤ci loke upādiyati. Evam pi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati. 4. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu abhikkante paņikkante sampajāna-kārã hoti. âlokite vilokite sampajāna-kārã hoti. Sammi¤jite pasārite sampajāna-kārã hoti. Saīghāņi-patta-cãvara-dhāraõe sampajāna-kārã hoti. Asite pãte khāyite sāyite sampajāna-kārã hoti. Uccāra-passāvakamme sampajāna-kārã hoti. Gate ņhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuõhã-bhāve sampajāna-kārã hoti. #<[page 293]># %% Iti ajjhattaü vā kāye kāyānupassã viharati bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati, ajjhatta-bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati. Samudaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati, vaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati, samudaya-vaya-{dhammānupassã} vā kāyasmiü viharati. `Atthi kāyo' ti vā pan' assa sati paccupaņņhitā hoti yāvad eva ¤āõa-mattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati na ca ki¤ci loke upādiyati. Evam pi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati. 5. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu imam eva kāyaü uddhaü pādatalā adho kesa-matthakā taca-pariyantaü påraü nānappakārassa asucino paccavekkhati: `Atthi imasmiü kāye kesā lomā nakhā dantā taco maüsaü nahārå aņņhã aņņhi-mi¤jā vakkaü hadayaü yakanaü kilomakaü pihakaü papphāsaü antaü anta-guõaü udariyaü karãsaü pittaü semhaü pubbo lohitaü sedo medo assu vasā kheëo siīghāõikā lasikā muttan ti.' Seyyathā pi bhikkhave ubhato-mukhā mutoli pårā nānā-vihitassa dha¤¤assa, seyyathãdaü sālãnaü vãhãnaü muggānaü māsānaü tilānaü taõķulānaü, tam enaü cakkhumā puriso mu¤citvā paccavekkheyya: `Ime sālã, ime vãhã, ime muggā, ime māsā, ime tilā, ime taõķulā ti' -- evam eva kho bhikkhave bhikkhu imam eva kāyaü uddhaü pādatalā adho kesa-matthakā taca-pariyantaü påraü nānappakārassa asucino paccavekkhati: `Atthi imasmiü kāye kesā lomā nakhā dantā taco maüsaü nahārå aņņhã aņņhi-mi¤jā vakkaü hadayaü yakanaü kilomakaü pihakaü papphāsaü antaü anta-guõaü udariyaü karãsaü pittaü semhaü pubbo lohitaü sedo medo assu vasā kheëo siīghāõikā lasikā muttan ti.' #<[page 294]># %<294 MAHâ-SATIPAōōHâNA SUTTANTA. [D. xxii. 5.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Iti ajjhattaü vā kāye kāyānupassã viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati, ajjhatta-bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati. Samudaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati, vaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati, samudaya-vaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati. `Atthi {kāyo} ti' vā pan' assa sati paccupaņņhitā hoti yāvad eva ¤āõa-mattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati, na ca ki¤ci loke upādiyati. Evam pi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati. 6. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu imam eva kāyaü yathā-ņhitaü yathā-paõihitaü dhātuso paccavekkhati: `Atthi imasmiü kāye paņhavã-dhātu āpo-dhātu tejo-dhātu vāyo-dhātåti.' Seyyathāpi bhikkhave dakkho {goghātako} vā goghātakantevāsã vā gāviü vadhitvā cātummahāpathe bilaso paņivibhajitvā nisinno assa, evam eva kho bhikkhave bhikkhu imam eva kāyaü yathā-{ņhitaü} yathā-paõihitaü dhātuso paccavekkhati: `Atthi imasmiü kāye paņhavã-dhātu āpodhātu tejo-dhātu vāyo-dhātåti.' Iti ajjhattaü vā kāye kāyānupassã viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati, ajjhatta-bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati. Samudaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati, vaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati, #<[page 295]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ samudaya-vaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati. `Atthi kāyo ti' vā pan' assa sati paccuņņhitā hoti yāvad eva ¤āõa-mattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati na ca ki¤ci loke upādiyati. Evam pi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati. 7. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu seyyathā pi passeyya sarãraü sãvathikāya chaķķitaü ekāhamataü vā dvãhamataü vā tãhamataü vā uddhumātakaü vinãlakaü vipubbaka-jātaü, so imam eva kāyaü upasaüharati: `Ayam pi kho kāyo evaü-dhammo evaü-bhāvã etaü anatãto ti.' Iti ajjhattaü vā kāye kāyānupassã viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati, ajjhatta-bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati. Samudaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati, vaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati, samudaya-vaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati. `Atthi kāyo ti' vā pan' assa sati paccupaņņhitā hoti yāvad eva ¤āõa-mattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati na ca ki¤ci loke upādiyati. Evam pi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati. 8. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu seyyathā pi passeyya sarãraü sãvathikāya {chaķķitaü} kākehi vā khajjamānaü kulalehi vā khajjamānaü gijjhehi vā khajjamānaü supāõehi vā khajjamānaü sigālehi vā khajjamānaü vividhehi vā pāõaka-jātehi khajjamānaü, so imam eva kāyaü upasaüharati: `Ayam pi kho kāyo evaüdhammo evaü-bhāvã etaü anatãto ti.' #<[page 296]># %<296 MAHâ-SATIPAōōHâNA SUTTANTA. [D. xxii. 8.>% Iti ajjhattaü vā kāye kāyānupassã viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati, ajjhatta-bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati. Samudaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati, vaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati, samudaya-vaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati. `Atthi kāyo ti' vā pan' assa {sati paccupaņņhitā} hoti yāvad eva ¤āõa-mattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati, na ca ki¤ci loke upādiyati. Evam pi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati. 9. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu seyyathā pi passeyya sarãraü sãvathikāya chaķķitaü aņņhi-saīkhalikaü sa-maüsa-lohitaü nahāru-{sambandhaü}, . . . pe . . . aņņhi-saīkhalikaü nimmaüsaü lohitamakkhitaü nahāru-sambandhaü, . . . pe . . . aņņhi-saīkhalikaü apagata-maüsa-lohitaü nahāru-sambandhaü . . . pe . . . {aņņhikāni} apagata-sambandhāni disā-vidisāsu vikkhittāni a¤¤ena hatthaņņhikaü a¤¤ena pādaņņhikaü a¤¤ena jaīghaņņhikaü a¤¤ena åraņņhikaü a¤¤ena kaņaņņhikaü a¤¤ena piņņhi-kaõņakaü a¤¤ena sãsa-kaņāhaü, #<[page 297]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ so imam eva kāyaü upasaüharati: `Ayam pi kho kāyo evaüdhammo evaü-bhāvã etaü anatãto ti.' Iti ajjhattaü vā kāye kāyānupassã viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati, ajjhatta-bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati. Samudaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati, vaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati, samudaya-vaya-dhammānupassã kāyasmiü viharati. `Atthi kāyo' ti' vā pan' assa sati paccupaņņhitā hoti yāvad eva ¤āõa-mattāya patissati-{mattāya}. Anissito ca viharati na ca ki¤ci loke upādiyati. Evam pi bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati. 10. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu seyyathā pi passeyya sarãraü {sãvathikāya} chaķķitaü aņņhikāni setāni saīkha-vaõõåpanibhāni, . . . pe . . . aņņhikāni pu¤jakitāni terovassikāni, . . . pe . . . aņņhikāni påtãni cuõõaka-jātāni, so imam eva kāyaü upasaüharati: `Ayam pi kho kāyo evaü-dhammo evaü-bhāvã etaü anatãto ti.' Iti ajjhattaü vā kāye kāyānupassã viharati, bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati, ajjhatta-bahiddhā vā kāye kāyānupassã viharati. #<[page 298]># %<298 MAHâ-SATIPAōōHâNA SUTTANTA. [D. xxii. 10.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Samudaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati, vaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati, samudaya-vaya-dhammānupassã vā kāyasmiü viharati. `Atthi kāyo ti' vā pan' assa sati paccupaņņhitā hoti yāvad eva ¤āõa-mattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati na ca ki¤ci loke upādayati. Evaü kho bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati. 11. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu vedanāsu vedanānupassã viharati? Idha bhikkhave bhikkhu sukhaü vedanaü vediyamāno `Sukhaü vedanaü vediyāmãti' pajānāti, dukkhaü vedanaü vediyamāno `Dukkhaü vedanaü vediyāmãti' pajānāti. {Adukkha-m-asukhaü} vedanaü vediyamāno `{Adukkha-m-asukhaü} vedanaü vediyāmãti' pajānāti. Sāmisaü vā sukhaü vedanaü vediyamāno `Sāmisaü sukhaü vedanaü vediyāmãti' pajānāti. Nirāmisaü vā sukhaü vedanaü vediyamāno `Nirāmisaü sukhaü vedanaü vediyāmãti' pajānāti. Sāmisaü vā dukkhaü vedanaü vediyamāno `Sāmisaü dukkhaü vedanaü vediyānãti' pajānāti. Nirāmisaü vā dukkhaü vedanaü vediyamāno `Nirāmisaü dukkhaü vedanaü vediyāmãti' pajānāti. Sāmisaü vā {adukkha-m-asukhaü} vedanaü vediyamāno `Sāmisaü {adukkha-m-asukhaü vedanaü vediyāmãti' pajānāti. Nirāmisaü vā {adukkha-m-asukhaü} vedanaü vediyamāno `Nirāmisaü {adukkha-m-asukhaü} vedanaü vediyāmãti' pajānāti. Iti ajjhattaü vā vedanāsu vedanānupassã viharati, bahiddhā vā vedanāsu vedanānupassã viharati, ajjhattabahiddhā vā vedanāsu vedanānupassã viharati. Samudaya-dhammānupassã vā vedanāsu viharati, vayadhammānupassã vā vedanāsu viharati, #<[page 299]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ samudaya-vayadhammānupassã vā vedanāsu viharati. `Atthi vedanā ti' vā pan' assa sati paccupaņņhitā hoti yāvad eva ¤aõamattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati na ca ki¤ci loke upādiyati. Evaü kho bhikkhave bhikkhu vedanāsu vedanānupassã viharati. 12. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu citte cittānupassã viharati? Idha bhikkhave bhikkhu sarāgaü vā cittaü `sarāgaü cittan ti' pajānāti, vãtarāgaü vā cittaü `vãtarāgaü cittan ti' pajānāti, sadosaü vā cittaü `sadosaü cittan ti' pajānāti, vãtadosaü vā cittaü `vãtadosaü cittan ti' pajānāti, samohaü vā cittaü `samohaü cittan ti' pajānāti, vãtamohaü vā cittaü `vãtamohaü cittan ti' pajānāti, saükhittaü vā cittaü `saükhittaü cittan ti' pajānāti, vikkhittaü vā cittaü `vikkhittaü cittan ti' pajānāti, mahaggataü vā cittaü `mahaggataü cittan ti' pajānāti, amahaggataü vā cittaü `amahaggataü cittan ti' pajānāti, sa-uttaraü vā cittaü `sa-uttaraü cittan ti' pajānāti, anuttaraü vā cittaü `anuttaraü cittan ti' pajānāti, samāhitaü vā cittaü `samāhitaü cittan ti' pajānāti, asamāhitaü vā cittaü `asamāhitaü cittan ti' pajānāti, vimuttaü vā cittaü `vimuttaü cittan ti' pajānāti, avimuttaü vā cittaü `avimuttaü cittan ti' pajānāti. Iti ajjhattaü vā citte cittānupassã viharati, bahiddhā vā citte cittānupassã viharati, ajjhatta-bahiddhā vā citte cittānupassã viharati. Samudaya-dhammānupassã vā cittasmiü viharati, vaya-dhammānupassã vā cittasmiü viharati, samudaya-vaya-dhammānupassã vā cittasmiü viharati. `Atthi cittan ti' vā pan' assa sati paccupaņņhitā hoti yāvad eva ¤āõa-mattāya patissati-mattāya. #<[page 300]># %<300 MAHâ-SATIPAōōHâNA SUTTANTA. [D. xxii. 12.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Anissito ca viharati na ca ki¤ci loke upādiyati. Evaü kho bhikkhave bhikkhu citte cittānupassã viharati. 13. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati? Idha bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati pa¤casu nãvaraõesu. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati pa¤casu nãvaraõesu? Idha bhikkhave bhikkhu santaü vā ajjhattaü kāmacchandaü `Atthi me ajjhattaü kāmacchando ti' pajānāti, asantaü vā ajjhattaü kāmacchandaü `N' atthi me ajjhattaü kāmacchando ti' pajānāti. Yathā ca anuppannassa kāmacchandassa uppādo hoti ta¤ ca pajānāti, yathā ca uppannassa kāmacchandassa pahānaü hoti ta¤ ca pajānāti, yathā ca pahãnassa kāmacchandassa āyatiü anuppādo hoti ta¤ ca pajānāti. Santaü vā ajjhattaü vyāpādaü `Atthi me ajjhattaü vyāpādo ti' pajānāti, asantaü vā ajjhattaü vyāpādaü `N' atthi me ajjhattaü vyāpādo ti' pajānāti. Yathā ca anuppannassa vyāpādassa uppādo hoti ta¤ ca pajānāti, yathā ca uppannassa vyāpādassa pahānaü hoti ta¤ ca pajānāti, yathā ca pahãnassa vyāpādassa āyatiü anuppādo hoti ta¤ ca pajānāti. Santaü vā ajjhattaü thãna-middhaü `Atthi me ajjhattaü thãna-middhan ti' pajānāti, asantaü vā ajjhattaü thãna-middham `N' atthi me ajjhattaü thãnamiddhan ti' pajānāti. Yathā ca anuppannassa thãnamiddhassa uppādo hoti ta¤ ca pajānāti, yathā ca uppannassa thãna-middhassa pahānaü hoti ta¤ ca pajānāti, yathā ca pahãnassa thãna-middhassa āyatiü anuppādo hoti ta¤ ca pajānāti. Santaü vā ajjhattaü uddhacca-kukkuccaü `Atthi me ajjhattaü uddhacca-kukkuccan ti' pajānāti, #<[page 301]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ asantaü vā ajjhattaü uddhacca-kukkuccaü `N' atthi me ajjhattaü uddhacca-kukkuccan ti' pajānāti. Yathā ca anuppannassa uddhacca-kukkuccassa uppādo hoti ta¤ ca pajānāti, yathā ca uppannassa uddhacca-kukkucassa pahānaü hoti ta¤ ca pajānāti, yathā ca pahãnassa uddhacca-kukkuccassa āyatiü anuppādo hoti ta¤ ca pajānāti. Santaü vā ajjhattaü vicikiccahaü `Atthi me ajjhattaü vicikicchā ti' pajānāti, asantaü vā ajjhattaü vicikicchaü `N' atthi me ajjhattaü vicikicchā ti' pajānāti. Yathā ca anuppannāya vicikicchāya uppādo hoti ta¤ ca pajānāti, yathā ca uppannāya vicikicchāya pahānaü hoti ta¤ ca pajānāti, yathā ca pahãnāya vicikicchāya āyatiü anuppādo hoti ta¤ ca pajānāti. Iti ajjhattaü vā dhammesu dhammānupassã viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassã viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassã viharati. Samudaya-dhammānupassã vā dhammesu viharati, vaya-dhammānupassã vā dhammesu viharati, samudaya-vaya-dhammānupassã vā dhammesu viharati. `Atthi dhammā ti' vā pan' assa sati paccupaņņhitā hoti yāvad eva ¤āõamattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati na ca ki¤ci loke upādiyati. Evaü kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati pa¤casu nãvaraõesu. 14. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati pa¤cas' upādānakkhandhesu. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati pa¤cas' upādānakkhandhesu? Idha bhikkhave bhikkhu `Iti råpaü, iti råpassa samudayo, iti råpassa atthagamo -- iti vedanā, iti vedanāya samudayo, iti vedanāya atthagamo -- iti sa¤¤ā, iti sa¤¤āya samudayo, iti sa¤¤āya atthagamo -- iti saükhārā, iti {saükhārānaü} samudayo, #<[page 302]># %<302 MAHâ-SATIPAōōHâNA SUTTANTA. [D. xxii. 14>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ iti {saükhārānaü} atthagamo -iti vi¤¤āõaü, iti vi¤¤āõassa samudayo, iti vi¤¤āõassa atthagamo ti,' Iti ajjhattaü vā dhammesu dhammānupassã viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassã viharati, ajjhatta-bahiddhā vā dhammesu dhammānupassã viharati. Samudaya-dhammānupassã vā dhammesu viharati, vaya-dhammānupassã vā dhammesu viharati, samudaya-vaya-dhammānupassã vā dhammesu viharati. `Atthi dhammā ti' vā pan' assa sati paccupaņņhitā hoti yāvad eva ¤āõa-mattāya patissatimattāya. Anissito ca viharati na ca ki¤ci loke upādiyati. Evaü kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati pa¤cas' upādānakkhandhesu. 15. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati chasu ajjhattika-bāhiresu āyatanesu. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati chasu ajjhattika-bāhiresu āyatanesu? Idha bhikkhave bhikkhu cakkhu¤ ca pajānāti, råpe ca pajānāti, ya¤ ca tad ubhayaü paņicca uppajjati saüyojanaü ta¤ ca pajānāti, yathā ca anuppannassa saüyojanassa uppādo hoti ta¤ ca pajānāti, yathā ca uppannassa saüyojanassa pahānaü hoti ta¤ ca pajānāti, yathā ca pahãnassa saüyojanassa āyatiü anuppādo hoti ta¤ ca pajānāti . . . sota¤ ca pajānāti, sadde ca pajānāti . . . pe . . . ghāna¤ ca pajānāti, gandhe ca pajānāti . . . pe . . . jivha¤ ca pajānāti, rase ca pajānāti . . . pe . . . kāya¤ ca pajānāti, phoņņhabbe ca pajānāti . . . pe . . . mana¤ ca pajānāti, dhamme ca pajānāti, ya¤ ca tad ubhayaü {paņicca} uppajjati saüyojanaü ta¤ ca pajānāti, #<[page 303]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ yathā ca anuppannassa saüyojanassa uppādo hoti ta¤ ca pajānāti, yathā ca uppannassa saüyojanassa pahānaü hoti ta¤ ca pajānāti, yathā ca pahãnassa saüyojanassa āyatim anuppādo hoti ta¤ ca pajānāti. Iti ajjhattaü vā dhammesu dhammānupassã viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassã viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassã viharati. Samudaya-dhammānupassã vā dhammesu viharati, vaya-dhammānupassã vā dhammesu viharati, samudaya-vaya-dhammānupassã vā dhammesu viharati. `Atthi dhammā ti' vā pan' assa sati {paccupaņņhitā} hoti yāvad eva ¤āõamattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati na ca ki¤ci loke upādiyati. Evaü kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati ajjhattika-bāhiresu āyatanesu. 16. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati sattasu bojjhaīgesu. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati sattasu bojjhaīgesu? Idha bhikkhave bhikkhu santaü vā ajjhattaü satisambojjhaīgaü `Atthi me ajjhattaü sati-sambojjhaīgo {ti} pajānāti. Asantaü vā ajjhattaü sati-sambojjhaīgaü `N' atthi me ajjhattaü sati-sambojjhaīgo ti' pajānāti. Yathā ca anuppannassa sati-sambojjhaīgassa uppādo hoti ta¤ ca pajānāti, yathā ca uppannassa sati-sambojjhaīgassa bhāvanāya pāripårã hoti ta¤ ca pajānāti. . . . santaü vā ajjhattaü dhamma-vicaya-sambojjhaīgaü . . . pe . . . . . . santaü vā ajjhattaü viriya-sambojjhaīgaü . . . pe . . . . . . santaü vā ajjhattaü pãti-sambojjhaīgaü . . . pe . . . #<[page 304]># %<304 MAHâ-SATIPAōōHâNA SUTTANTA. [D. xxii. 16.>% . . . santaü vā ajjhattaü passaddhi-sambojjhaīgaü . . . pe . . . . . . santaü vā ajjhattaü samādhi-sambojjhaīgaü . . . pe . . . . . . santaü vā ajjhattaü upekhā-sambojjhaīgaü `Atthi me ajjhattaü upekhā-sambojjhaīgo ti' pajānāti. Asantaü vā ajjhattaü upekhā-sambojjhaīgaü `N' atthi me ajjhattaü upekhā-sambojjhaīgo ti' pajānāti. Yathā ca anuppannassa upekhā-sambojjhaīgassa uppādo hoti ta¤ ca pajānāti, yathā ca uppannassa upekhā-sambojjhaīgassa bhāvanāya pāripårã hoti ta¤ ca pajānāti. Iti ajjhattaü vā dhammesu dhammānupassã viharati, bahiddhā vā dhammesu dhammānupassã viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassã viharati. Samudaya-dhammānupassã vā dhammesu viharati, vaya-dhammānupassã vā dhammesu viharati, samudaya-vaya-dhammānupassã vā dhammesu viharati. `Atthi dhammā ti' vā pan' assa sati {paccuppaņņhitā} hoti yāvad eva ¤āõamattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati na ca ki¤ci loke upādiyati. Evaü kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati sattasu sambojjhaīgesu. 17. Puna ca paraü bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati catusu ariya-saccesu. Katha¤ ca bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati catusu ariya-saccesu? Idha bhikkhave bhikkhu `Idaü dukkhan ti' yathābhåtaü pajānāti, `Ayaü dukkha-samudayo ti' yathābhåtaü pajānāti, `Ayaü dukkha-nirodho ti' yathābhåtaü pajānāti, `Ayaü dukkha-nirodha-gāminã paņipadā ti' yathābhåtaü pajānāti. #<[page 305]># %% 18. Katama¤ ca bhikkhave dukkhaü ariya-saccaü? Jāti pi dukkhā, jarā pi dukkhā [vyādhi pi dukkhā], maraõam pi dukkhaü, soka-parideva-dukkha-domanassupāyāsā pi dukkhā, yam p' icchaü na labhati tam pi dukkhaü, saükhittena {pa¤cupādāna-kkhandhā} dukkhā. Katamā ca bhikkhave jāti? Yā tesaü tesaü sattānaü tamhi tamhi satta-nikāye jāti sa¤jāti okkanti abhinibbatti khandānaü pātu-bhāvo āyatanānaü paņilābho, ayaü vuccati bhikkhave jāti. Katamā ca bhikkhave jarā? Yā tesaü tesaü {sattānaü} tamhi tamhi satta-nikāye jarā jãraõatā khaõķiccaü pāliccaü valittacatā āyuno saühāni indriyānaü paripāko, ayaü vuccati bhikkhave jarā. Katama¤ ca bhikkhave maraõaü? Yam tesaü tesaü sattānaü tamhā tamhā satta-nikāyā cuti cavanatā bhedo antaradhānaü maccu maraõaü kāla-kiriyā khandhānaü bhedo kaëebarassa nikkhepo, idaü vuccati bhikkhave maraõaü. Katamo ca bhikkhave soko? Yo kho bhikkhave a¤¤atara¤¤atarena vyasanena samannāgatassa a¤¤atara¤¤atarena dukkha-dhammena phuņņhassa soko socanā socitattaü anto-soko anto-parisoko, #<[page 306]># %<306 MAHâ-SATIPAōōHâNA SUTTANTA. [D. xxii. 18.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ayaü vuccati bhikkhave soko. Katamo ca bhikkhave paridevo? Yo kho bhikkhave a¤¤atara¤¤atarena vyasanena samannāgatassa a¤¤atara¤¤atarena dukkha-dhammena phuņņhassa ādevo paridevo ādevanā paridevanā ādevitattaü paridevitattaü, ayaü vuccati bhikkhave paridevo. Katama¤ ca bhikkhave dukkhaü? Yaü kho bhikkhave kāyikaü dukkhaü kāyikaü asātaü kāya-samphassajaü dukkhaü asātaü vedayitaü, idaü vuccati bhikkhave dukkhaü. Katama¤ ca bhikkhave domanassaü? Yaü kho bhikkhave cetasikaü dukkhaü cetasikaü asātaü manosamphassajaü dukkhaü asātaü vedayitaü, idaü vuccati bhikkhave domanassaü. Katamo ca bhikkhave upāyāso? Yo kho bhikkhave a¤¤atara¤¤atarena vyasanena samannāgatassa a¤¤atara¤¤atarena dukkha-dhammena phuņņhassa āyāso upāyāso āyāsitattaü upāyāsitattaü, ayaü vuccati bhikkhave upāyāso. #<[page 307]># %% Katama¤ ca bhikkhave yam p' icchaü na labhati tam pi dukkhaü? Jāti-dhammānaü bhikkhave sattānaü evaü icchā uppajjati: `Aho vata mayaü na jāti-dhammā assāma, na ca vata no jāti āgaccheyyāti.' Na kho pan' etaü icchāya pattabbaü. Idam pi yam p' icchaü na labhati tam pi dukkhaü. Jarā-dhammānaü bhikkhave sattānaü . . . pe . . . vyādhi-dhammānaü bhikkhave sattānaü . . . pe . . . maraõa-dhammānaü bhikkhave sattānaü . . . pe . . . soka-parideva-dukkha-domanassupāyāsa-dhammānaü bhikkhave sattānaü evaü icchā uppajjati: `Aho vata mayaü na soka-parideva-dukkhadomanassa-upāyāsa-dhammā assāma, na ca vata no soka-parideva-dukkha-domanassa-upāyāsā āgaccheyyun ti.' Na kho pan' etaü icchāya pattabbaü. Idam pi yam p' icchaü na labhati tam pi dukkhaü. Katame ca bhikkhave saükhittena {pa¤cupādāna-kkhandhā} dukkhā? Seyyathãdaü {råpåpādāna-kkhandho} {vedanåpādāna-kkhandho} {sa¤¤åpādāna-kkhandho} {saükhāråpādāna-kkhandho} {vi¤¤āõåpādānakkhandho}, ime vuccanti bhikkhave saükhittena {pa¤cupādāna-kkhandhā} dukkhā. Idaü vuccati bhikkhave dukkhaü ariya-saccaü. #<[page 308]># %<308 MAHâ-SATIPAōōHâNA SUTTANTA. [D. xxii. 19.>% 19. Katama¤ ca bhikkhave dukkha-samudayaü ariya-saccaü? Yāyaü taõhā ponobhavikā nandi-rāga-sahagatā tatra tatrābhinandinã, seyyathãdaü kāma-taõhā bhava-taõhā vibhava-taõhā. Sā kho pan' esā bhikkhave taõhā kattha uppajjamānā uppajjati, kattha nivisamānā nivisati? Yaü loke piya-råpaü sāta-råpaü, etth' esā taõhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Ki¤ci loke piya-råpaü sāta-råpaü? Cakkhuü loke piya-råpaü sāta-råpaü, etth' esā taõhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Sotaü loke . . . pe . . . Ghānaü loke . . . pe . . . Jivhā loke . . . pe . . . Kāyo loke . . . pe . . . Mano loke piya-råpaü sāta-råpaü, etth' esā taõhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Råpā loke . . . pe . . . Saddā loke . . . pe . . . Gandhā loke . . . pe . . . Rasā loke . . . pe . . . Phoņņhabbā loke . . . pe . . . Dhammā loke piya-råpaü sāta-råpaü, etth' esā taõhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Cakkhu-vi¤¤āõaü loke . . . pe . . . Sota-vi¤¤āõaü loke . . . pe . . . Ghāna-vi¤¤āõaü loke . . . pe . . . Jivhā-vi¤¤āõaü loke . . . pe . . . Kāya-vi¤¤āõaü loke . . . pe . . . Mano-vi¤¤āõaü loke piya-råpaü sāta-råpaü, etth' esā taõhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Cakkhu-samphasso loke . . . pe . . . Sota-samphasso loke . . . pe . . . Ghāna-samphasso loke . . . pe . . . #<[page 309]># %% Jivhā-samphasso loke . . . pe . . . Kāya-samphasso loke . . . pe . . . Mano-samphasso loke piya-råpaü sātaråpaü, etth' esā taõhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Cakkhu-samphassajā vedanā loke . . . pe . . . Sotasamphassajā vedanā loke . . . pe . . . Ghāna-samphassajā vedanā loke . . . pe . . . Jivhā-samphassajā vedanā loke . . . pe . . . Kāya-samphassajā vedanā loke . . . pe . . . Mano-samphassajā vedanā loke piya-råpaü sāta-råpaü, etth' esā taõhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Råpa-sa¤¤ā loke, . . . pe . . . Sadda-sa¤¤ā loke . . . pe . . . Gandha-sa¤¤ā loke, . . . pe . . . Rasa-sa¤¤ā loke . . . pe . . . Phoņņhabba-sa¤¤ā loke . . . pe . . . Dhamma-sa¤¤ā loke piya-råpaü sāta-råpaü, etth' esā taõhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Råpa-sa¤cetanā loke . . . pe . . . Sadda-sa¤cetanā loke . . . pe . . . Gandha-sa¤cetanā loke . . . pe . . . Rasa-sa¤cetanā loke . . . pe . . . Phoņņhabba-sa¤cetanā loke . . . pe . . . Dhamma-sa¤cetanā loke piya-råpaü sāta-råpaü, etth' esā taõhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Råpa-taõhā loke . . . pe . . . Sadda-taõhā loke . . . pe . . . Gandha-taõhā loke . . . pe . . . Rasa-taõhā loke . . . pe . . . Phoņņhabba-taõhā loke . . . pe . . . Dhamma-taõhā loke piya-råpaü sāta-råpaü, etth' esā taõhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Råpa-vitakko loke . . . pe . . . Sadda-vitakko loke . . . pe . . . Gandha-vitakko loke . . . pe . . . Rasa-vitakko loke . . . pe . . . Phoņņhabba-vitakko loke . . . pe . . . Dhamma-vitakko loke piya-råpaü sāta-råpaü, etth' esā taõhā uppajjamānā uppajjati, ettha nivisamānā nivisati. Råpa-vicāro loke . . . pe . . . Sadda-vitakko loke . . . pe . . . Gandha-vicāro loke . . . pe . . . Rasa-vicāro loke . . . pe . . . Phoņņhabba-vicāro loke . . . pe . . . Dhamma-vicāro loke piya-råpaü sāta-råpaü, etth' esā taõhā uppajjamānā uppajjati, #<[page 310]># %<310 MAHâ-SATIPAōōHâNA SUTTANTA. [D. xxii. 19.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ ettha nivisamānā nivisati. Idaü vuccati bhikkhave dukkha-samudayaü ariyasaccaü. 20. Katama¤ ca bhikkhave dukkha-nirodhaü ariyasaccaü? Yo tassā yeva taõhāya asesa-virāga-nirodho cāgo paņinissaggo mutti anālayo. Sā kho pan' esā bhikkhave taõhā kattha pahãyamānā pahãyati, kattha nirujjhamānā nirujjhati? Yaü loke piya-råpaü sāta-råpaü, etth' esā taõhā pahãyamānā pahãyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Ki¤ci loke piya-råpaü sāta-råpaü? Cakkhuü loke piya-råpaü sāta-råpaü, etth' esā taõhā pahãyamānā pahãyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Sotaü loke . . . pe . . . Ghānaü loke . . . pe . . . Jivhā loke . . . pe . . . Kāyo loke . . . pe . . . Mano loke piya-råpaü sāta-råpaü, etth' esā taõhā pahãyamānā pahãyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Råpā loke . . . pe . . . Saddā loke . . . pe . . . Gandhā loke . . . pe . . . Rasā loke . . . pe . . . Phoņņhabbā loke . . . pe . . . Dhammā loke piya-råpaü sāta-råpaü, etth' esā taõhā pahãyamānā pahãyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Cakkhu-vi¤¤āõaü loke . . . pe . . . Sota-vi¤¤āõaü loke . . . pe . . . Ghāna-vi¤¤āõaü loke . . . pe . . . Jivhā-vi¤¤āõaü loke . . . pe . . . Kāya-vi¤¤āõaü loke . . . pe . . . Mano-vi¤¤āõaü loke piya-råpaü sātaråpaü, etth' esā taõhā pahãyamānā pahãyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Cakkhu-samphasso loke . . . pe . . .Mano-samphasso loke piya-råpaü sāta-råpaü, #<[page 311]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ etth' esā taõhā pahãyamānā pahãyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Cakkhu-samphassajā vedanā loke . . . pe . . . Manosamphassajā vedanā loke piya-råpaü sāta-råpaü, etth' esā taõhā pahãyamānā pahãyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Råpa-sa¤¤ā loke . . . pe . . . Dhamma-sa¤¤ā loke piya-råpaü sāta-råpaü, etth' esā taõhā pahãyamānā pahãyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Råpa-sa¤cetanā loke . . . pe . . . Dhamma-sa¤cetanā loke piya-råpaü sāta-råpaü, etth' esā taõhā pahãyamānā pahãyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Råpa-taõhā loke . . . pe . . . Dhamma-taõhā loke . . . piya-råpaü sāta-råpaü, etth' esā taõhā pahãyamānā pahãyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Råpa-vitakko loke . . . pe . . . Sadda-vitakko loke . . . pe . . . Gandha-vitakko loke . . . pe . . . Rasa-vitakko loke . . . pe . . . Phoņņhabba-vitakko loke . . . pe . . . Dhamma-vitakko loke piya-råpaü sāta-råpaü, etth' esā taõhā pahãyamānā pahãyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Råpa-vicāro loke . . . pe . . . Sadda-vicāro loke . . . pe . . . Gandha-vicāro loke . . . pe . . . Rasa-vicāro loke . . . pe . . . Phoņņhabba-vicāro loke . . . pe . . . Dhamma-vicāro loke piya-råpaü sāta-råpaü, etth' esā taõhā pahãyamānā pahãyati, ettha nirujjhamānā nirujjhati. Idaü vuccati bhikkhave dukkha-nirodhaü ariya-saccaü. 21. Katama¤ ca bhikkhave dukkha-nirodha-gāminãpaņipadā ariya-saccaü? Ayam eva Ariyo {Aņņhaīgiko} Maggo, seyyathãdaü sammā-diņņhi sammā-saükappo sammā-vācā sammākammanto sammā-ājãvo sammā-vāyāmo sammā-sati sammā-samādhi. 4 `Katamā ca bhikkhave sammā-diņņhi? #<[page 312]># %<312 MAHâ-SATIPAōōHâNA SUTTANTA. [D. xxii. 21.>% Yaü kho bhikkhave dukkhe ¤āõaü dukkha-samudaye ¤āõaü dukkha-nirodhe ¤āõaü dukkha-nirodha-gāminiyā paņipadāya ¤āõaü, ayaü vuccati bhikkhave sammā-diņņhi. Katamo ca bhikkhave sammā-saükappo? Nekkhamma-saükappo avyāpāda-saükappo avihiüsāsaükappo, ayaü vuccati bhikkhave sammā-saükappo. Katamā ca bhikkhave sammā-vācā? Musā-vādā veramaõã, pisuõāya vecāya veramaõã, pharusāya vācāya veramaõã, samphappalāpā veramaõã, ayaü vuccati bhikkhave sammā-vācā. Katamo ca bhikkhave sammā-kammanto? Pāõātipātā veramaõã, adinnādānā verammaõã, kāmesu micchācārā veramaõã, ayaü vuccati bhikkhave sammākammanto. Katamo ca bhikkhave sammā-ājãvo? Idha bhikkhave ariya-sāvako micchā-ājãvaü pahāya sammā-ājãvena jãvikaü kappeti, ayaü vuccati bhikkhave sammā-ājãvo. Katamo ca bhikkhave sammā-vāyāmo? Idha bhikkhave bhikkhu anuppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü anuppādāya chandaü janeti vāyamati, viriyaü ārabhati, cittaü paggaõhāti padahati. Uppannānaü pāpakānaü akusalānaü dhammānaü pahānāya chandaü janeti vāyamati, viriyaü ārabhati, cittaü paggaõhāti padahati. Anuppannānaü kusalānaü dhammānaü uppādāya chandaü janeti vāyamati, viriyaü ārabhati, cittaü paggaõhāti padahati. Uppannānaü kusalānaü dhammānaü ņhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripåriyā chandaü janeti vāyamati, #<[page 313]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ viriyaü ārabhati, cittaü paggaõhāti padahati. Ayaü vuccati bhikkhave sammā-vāyāmo. Katamā ca bhikkhave sammā-sati? Idha bhikkhave bhikkhu kāye kāyānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaü, vedanāsu . . . pe . . . citte . . . pe . . . dhammesu dhammānupassã viharati ātāpã sampajāno satimā vineyya loke abhijjhā-domanassaü. Ayaü vuccati bhikkhave sammā-sati. Katamo ca bhikkhave sammā-samādhi? Idha bhikkhave bhikkhu vivicc' eva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaü savicāraü vivekajaü pãti-sukhaü paņhamajjhānaü upasampajja viharati. Vitakka-vicārānaü våpasamā ajjhattaü sampasādanaü cetaso ekodi-bhāvaü avitakkaü avicāraü samādhijaü pãti-sukhaü dutiyajjhānaü upasampajja viharati. Pãtiyā ca virāgā upekhako viharati sato ca sampajāno, sukha¤ ca kāyena {paņisaüvedeti} yan taü ariyā ācikkhanti: `upekhako satimā sukha-vihārã ti' {tatiyajjhānaü} upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubb' eva somanassa-domanassānaü atthagamā {adukkha-m-asukhaü} upekhā-sati-pārisuddhiü catutthajjhānaü upasampajja viharati. Ayaü vuccati bhikkhave sammā-samādhi. Idaü vuccati bhikkhave dukkha-nirodha-gāminãpaņipadā ariya-saccaü. Iti ajjhattaü vā dhammesu dhammānupassã viharati, #<[page 314]># %<314 MAHâ-SATIPAōōHâNA SUTTANTA. [D. xxii. 21.>% bahiddhā vā dhammesu dhammānupassã viharati, ajjhattabahiddhā vā dhammesu dhammānupassã viharati. Samudaya-dhammānupassã vā dhammesu viharati, vayadhammānupassã vā dhammesu viharati, samudaya-vayadhammānupassã vā dhammesu viharati. "Atthi dhammā ti" vā pan' assa sati {paccuppaņņhitā} hoti yāvad eva ¤āõamattāya patissati-mattāya. Anissito ca viharati na ca ki¤ci loke upādiyati. Evaü kho bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassã viharati catusu ariyasaccesu. 22. Yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaņņhāne evaü bhāveyya satta-vassāni, tassa dvinnaü phalānaü a¤¤ataraü phalaü pāņikaīkhaü, diņņhe va dhamme a¤¤ā sati vā upādisese anāgāmitā. Tiņņhantu bhikkhave sattavassāni, yo hi koci bhikkhave ime {cattāro satipaņņhāne} evaü bhāveyya cha vassāni . . . pe . . . pa¤cavassāni . . . cattāri vassāni . . . tãõi vassāni . . . dve vassāni . . . ekaü vassaü, tassa dvinnaü phalānaü a¤¤ataraü phalaü pāņikaīkhaü, diņņhe va dhamme a¤¤ā sati vā upādisese anāgāmitā. Tiņņhatu bhikkhave ekaü vassaü, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaņņhāne evaü bhāveyya satta-māsāni, tassa dvinnaü phalānaü a¤¤ataraü phalaü {pāņikaīkhaü} diņņhe {va dhamme} a¤¤ā sati vā upādisese anāgāmitā. Tiņņhantu bhikkhave sattamāsāni, yo hi koci bhikkhu ime cattāro satipaņņhāne evaü bhāveyya cha-māsāni . . . pe . . . pa¤ca-māsāni . . . cattāri māsāni . . . tãõi māsāni . . . dve māsāni . . . #<[page 315]># %% ekaü māsaü . . . aķķha-māsaü, tassa dvinnaü phalānaü a¤¤ataraü phalaü pāņikaīkhaü, diņņhe va dhamme a¤¤ā sati vā upādisese anāgāmitā. Tiņņhatu bhikkhave aķķha-māso, yo hi koci bhikkhave ime cattāro satipaņņhāne evaü bhāveyya sattāhaü, tassa dvinnaü phalānaü a¤¤ataraü phalaü pāņikaīkhaü, diņņhe va dhamme a¤¤ā sati vā upādisese anāgāmitā. `Ekāyano ayaü bhikkhave maggo sattānaü visuddhiyā sokaparidavānaü samatikkamāya dukkha-domanassānaü atthagamāya ¤āyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya yad idaü cattāro satipaņņhānā ti' iti yan taü vuttaü, idam etaü paņicca vuttan ti. Idam avoca Bhagavā. Attamanā te bhikkhå Bhagavato bhāsitaü abhinandun ti. MAHâ-SATIPAōōHâNA-SUTTANTAũ NIōōHITAũ. #<[page 316]># %< 316>% [xxiii. Pāyāsi Suttanta.] Evam me sutaü. 1. Ekaü samayaü {āyasmā} Kumāra-kassapo Kosalesu cārikaü caramāno mahatā bhikkhu-saüghena saddhiü pa¤ca-mattehi bhikkhu-satehi yena Setavyā nāma Kosalānaü nagaraü tad avasari. Tatra sudaü āyasmā Kumāra-kassapo Setavyāyaü viharati uttarena Setavyā Siüsapā-vane. Tena kho pana samayena Pāyāsi rāja¤¤o Setavyaü ajjhāvasati sattussadaü satiõakaņņhodakaü sadha¤¤aü rāja-bhoggaü ra¤¤ā Pasenadi-Kosalena dinnaü rāja-dāyaü brahma-deyyaü. 2. Tena kho pana samayena Pāyāsi-rāja¤¤assa evaråpaü pāpakaü diņņhi-gataü uppannaü hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukatadukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti. #<[page 317]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Assosuü kho Setavyakā brāhmaõa-gahapatikā: `Samaõo khalu bho Kumāra-kassapo samaõassa Gotamassa Sāvako Kosalesu cārikaü caramāno mahatā bhikkhu-saüghena saddhiü pa¤ca-mattehi bhikkhu-satehi Setavyaü anuppatto Setavyāyaü viharati uttarena Setavyā Siüsapā-vane. Taü kho pana bhavantaü Kumāra-kassapaü evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato: "Paõķito vyatto medhāvãbahussuto citta-kathã kalyāõa-paņibhāno vuķķho c' eva arahā ca. Sādhu kho pana tathāråpānaü arahataü {dassanaü} hotãti."' Atha kho Setavyakā {brāhmaõa}-gahapatikā Setavyāya nikkhamitvā saüghā saüghã gaõãbhåtā uttarena-mukhā gacchanti yena Siüsapā-vanaü ten' upasaükamanti. 3. Tena kho pana samayena Pāyāsi rāja¤¤o uparipāsāde divā-seyyaü upagato hoti. Addasā kho Pāyāsi rāja¤¤o Setavyake brāhmaõa-gahapatike Setavyāya nikkhamitvā {saüghā} saüghã gaõã-bhåte uttarena-mukhe gacchante yena Siüsapā-vanaü ten' upasaükamante. Disvā khattaü āmantesi: `Kin nu kho bho khatte Setavyakā brāhmaõa-gahapatikā Setavyāya nikkhamitvā saüghā saüghã gaõã-bhåtā uttarena-mukhā gacchanti yena Siüsapā-vanan ti' ? #<[page 318]># %<318 PâYâSI SUTTANTA. [D. xxiii. 3.>% `Atthi kho bho samaõo Kumāra-kassapo samaõassa Gotamassa sāvako Kosalesu cārikaü caramāno mahatā bhikkhu-saüghena saddhiü pa¤ca-mattehi bhikkhusatehi Setavyaü anuppatto Setavyāyaü viharati uttarena Setavyā Siüsapā-vane. Taü kho pana bhavantaü Kumāra-kassapaü evaü kalyāõo kittisaddo abbhuggato: "Paõķito vyatto medhāvã bahussuto citta-kathã kalyāõapaņibhāno vuķķho c' eva arahā cāti." Tam enaü bhavantaü Kumāra-kassapaü dassanāya upasaükamantãti.' `Tena hi bho khatte yena Setavyakā brāhmaõa-gahapatikā ten' upasaükama, upasaükamitvā Setavyake brāhmaõa-gahapatike evaü vadehi: "Pāyāsi bho rāja¤¤o evam āha: âgamentu kira bhavanto, Pāyāsi rāja¤¤o samaõaü Kumāra-kassapaü dassanāya upasaükamissatãti." Purā samaõo Kumāra-kassapo Setavyake brāhmaõagahapatike bāle avyatte sa¤¤āpeti: "Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti." N' atthi hi bho khatte paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' `Evaü bho ti' kho so khattā Pāyāsissa rāja¤¤assa paņissutvā yena Setavyakā brāhmaõa-gahapatikā ten' upasaükami, upasaükamitvā Setavyake brāhmaõa-gahapatike etad avoca: `Pāyāsi bho rājā¤¤o evam āha: "âgamentu kira bhavanto, Pāyāsi rāja¤¤o samaõaü Kumāra-kassapaü dassanāya upasaükamissatãti."' 4. Atha kho Pāyāsi rāja¤¤o Setavyakehi brāhmaõagahapatikehi parivuto yena Siüsapā-vanaü yen' āyasmā Kumāra-kassapo ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmatā Kumāra-kassapena saddhiü sammodi sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdi. #<[page 319]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Setavyakā pi kho brāhmaõa-gahapatikā {app ekacce} āyasmantaü Kumāra-kassapaü abhivādetvā ekamantaü nisãdiüsu, {app ekacce} āyasmatā Kumāra-kassapena saddhiü sammodiüsu, sammodanãyaü kathaü sārāõãyaü vãtisāretvā ekamantaü nisãdiüsu, {app ekacce} yen' āyasmā Kumāra-kassapo ten' a¤jalim paõāmetvā ekamantaü nisãdiüsu, {app ekacce} nāma-gottaü sāvetvā ekamantaü nisãdiüsu, {app ekacce} tuõhã-bhåtā ekamantaü nisãdiüsu. 5. Ekamantaü nisinno kho Pāyāsi rāja¤¤o āyasmantaü Kumāra-kassapam etad avoca: `Ahaü hi bho Kassapa evaü-vādã evaü-diņņhã: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņadukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' `Nāhaü Rāja¤¤a evaü-vādiü evaü-diņņhiü addasaü vā assosiü vā. Kathaü hi nāma evaü vadeyya: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü {vipāko} ti. Tena hi Rāja¤¤a taü yev' ettha paņipucchissāmi, yathā te khameyya tathā naü vyākareyyāsi. Taü kiü ma¤¤asi rāja¤¤a, ime candima-suriyā imasmiü loke parasmiü vā, devā te manussā vā ti?' `Ime bho Kassapa candima-suriyā parasmiü loke na imasmiü, devā te na manussā ti.' `Iminā kho te Rāja¤¤a pariyāyena evaü hotu: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' 6. `Ki¤cāpi bhavaü Kassapo evam āha, atha kho evaü me ettha hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukatā-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' `Atthi pana Rāja¤¤a pariyāyo yena te pariyāyena evaü hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti?' #<[page 320]># %<320 PâYâSI SUTTANTA. [D. xxiii. 6.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `Atthi bho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaü hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' `Yathā kathaü viya Rāja¤¤āti?' `Idha me bho Kassapa mittāmaccā ¤āti-sālohitā pāõātipātã adinnādāyã kāmesu micchācārã musā-vādã pisuõāvācā pharusā-vācā samphappalāpã abhijjhālå vyāpannacittā micchā-diņņhã. Te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāëha-gilānā. Yadā 'haü jānāmi: "Na dān' ime imamhā ābādhā vuņņhahissantãti" tyāhaü upasaükamitvā evaü {vadāmi}: "Santi kho bho eke samaõabrāhmaõā evaü-vādino evaü-diņņhino:-- Ye te pāõātipātã adinnādāyã kāmesu micchācārã musā-vādã pisuõā-vācā pharusā-vācā samphappalāpã {abhijjālu} vyāpanna-cittā micchā-diņņhã, te kāyassa bhedā param maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü uppajjantãti. Bhavanto kho pāõātipātã adinnādāyã kāmesu {micchācārã} musā-vādã pisuõā-vācā pharusā-vācā samphappalāpã {abhijjālu} vyāpanna-cittā micchā-diņņhã. Sace tesam bhavataü samaõabrāhmaõānaü saccaü vacanaü, bhavanto kāyassa bhedā param maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü uppajjissanti. Sace bho kāyassa bhedā param maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü uppajjeyyātha, yena me āgantvā āroceyyātha: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti. Bhavanto kho pana me saddāyikā paccayikā, yaü bhavantehi diņņhaü yathā sāmaü diņņhaü, evam etaü bhavissatãti." Te me "Sādhåti paņissutvā n' eva āgantvā ārocenti, #<[page 321]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ na pana dåtaü pahiõanti. Ayam pi kho bho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaü hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' 7. `Tena hi Rāja¤¤a taü yev' ettha paņipucchissāmi, yathā te khameyya tathā naü vyākareyyāsi. Taü kiü ma¤¤asi Rāja¤¤a? Idha te purisā coraü āgu-cāriü gahetvā dasseyyuü: "Ayan te bhante coro āgu-cārã, imassa yaü icchasi taü daõķaü paõehãti." Te tvaü evaü vadeyyāsi: "Tena hi bho imaü purisaü daëhāya rajjuyā pacchā-bāhaü gāëha-bandhanaü bandhitvā, khuramuõķaü karitvā, kharassarena paõavena rathiyāya rathiyaü siīghāņakena siīghāņakaü parinetvā, dakkhiõena dvārena nikkhamitvā, dakkhiõato nagarassa āghātane sãsaü chindathāti." Te "{Sādhåti}" paņisuõitvā, taü purisaü daëhāya rajjuyā pacchā-bāhaü gāëhabandhanaü bandhitvā, khura-{muõķaü} karitvā, kharassarena paõavena rathiyāya rathiyaü {siīghāņakena} siīghātakaü parinetvā, dakkhiõena dvārena nikkhamitvā, dakkhiõato nagarassa āghātane nisãdāpeyyuü. Labheyya nu kho so coro cora-ghātesu: "âgamentu tāva bhavanto cora-ghātā, amukasmiü me gāme vā nigame vā mittāmaccā ¤āti-sālohitā, yāvāhaü tesaü uddassetvā āgacchāmãti?" #<[page 322]># %<322 PâYâSI SUTTANTA. [D. xxiii. 7.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Udāhu vippalapantass' eva cora-ghātā sãsaü chindeyyun ti?' `Na hi so bho Kassapa coro labheyya cora-ghātesu: "âgamentu tāva bhavanto cora-ghātā, amukasmiü me gāme vā nigame vā mittāmaccā ¤āti-sālohitā, yāvāhaü tesaü uddassetvā āgacchāmãti." Atha kho naü {vippalapantass'} eva cora-ghātā sãsaü chindeyyun ti.' `So hi nāma Rāja¤¤a coro manusso manussa-bhåtesu cora-ghātesu na labhissati: "âgamentu tāva bhavanto cora-ghātā, amukasmiü me gāme vā nigame vā mittāmaccā ¤āti-sālohitā, yāvāhaü tesaü uddassetvā āgacchāmãti." Kiü pana te mittāmaccā ¤āti-sālohitā pāõātipātã adinnādāyã kāmesu micchācārã musā-vādã {pisuõā}-vācā pharusā-vācā samphappalāpã abhijjhālå vyāpanna-cittā micchā-diņņhã kāyassa bhedā param maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü uppannā labhissanti nirayapālesu: "âgamentu tāva bhavanto niraya-pālā yāva mayaü Pāyāsissa {Rāja¤¤assa} gantvā ārocema: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti"? Iminā pi kho te Rāja¤¤a pariyāyena evaü hotu: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' 8. `Ki¤cāpi bhavaü Kassapo evam āha, atha kho evam me ettha hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' `Atthi pana Rāja¤¤a pariyāyo yena te pariyāyena evaü hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti?' `Atthi bho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaü hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' `Yathā kathaü viya Rāja¤¤āti?' `Idha me bho Kassapa mittāmaccā ¤āti-sālohitā pāõātipātā paņiviratā adinnādānā paņiviratā kāmesu micchācārā paņiviratā musā-vādā paņiviratā {pisuõāya} #<[page 323]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ vācāyā paņiviratā pharusāya vācāya paņiviratā samphappalāpā paņiviratā anabhijjhālå avyāpanna-cittā sammā-diņņhã. Te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāëha-gilānā. Yadāhaü jānāmi: "Na dān' ime imamhā ābādhā vuņņhahissantãti," tyāhaü upasaükamitvā evaü vadāmi: "Santi kho bho eke samaõa-brāhmaõā {evaü-}vādino {evaü-}diņņhino -- Ye te pāõātipātā paņivirātā adinnādānā paņiviratā kāmesu micchācārā paņiviratā musā-vādā paņiviratā pisuõāya vācāya paņiviratā pharusāya vācāya paņiviratā samphappalāpā paņiviratā anabhijjhālå avyāpanna-cittā sammā-diņņhã, te kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjantãti. Bhavanto kho pāõātipātā paņiviratā adinnādānā paņiviratā kāmesu micchācārā paņiviratā musā-vādā paņiviratā pisuõāya vācāya paņiviratā pharusāya vācāya paņiviratā samphappalāpā paņiviratā anabhijjhālå avyāpanna-cittā sammā-diņņhã. Sace tesam bhavataü samaõa-brāhmaõānaü saccaü vacanaü, bhavanto kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjissanti. Sace bho kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjeyyātha, yena me āgantvā āroceyyātha: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti. Bhavanto kho pana me saddhāyikā paccayikā, yaü bhavantehi {diņņhaü}, yathā sāmaü diņņhaü, evam etaü bhavissatãti." Te me "{Sādhåti}" paņisuõitvā n' eva āgantvā ārocenti na pana dåtaü pahiõanti. Ayam pi kho bho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaü hoti: #<[page 324]># %<324 PâYâSI SUTTANTA. [D. xxiii. 8.>% Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' 9. `Tena hi Rāja¤¤a upaman te karissāmi. Upamāya pi idh' ekacce vi¤¤å purisā bhāsitassa atthaü ājānanti. Seyyathā pi Rāja¤¤a puriso gåtha-kåpe sasãsako nimuggo assa. Atha tvaü purise āõāpeyyāsi: "Tena hi bho taü purisaü tamhā gåtha-kåpā uddharathāti." Te "Sādhåti" paņissuõitvā taü purisaü tamhā gåtha-kåpā uddhareyyuü. Te tvaü evaü vadeyyāsi: "Tena hi bho tassa purisassa kāyā {veëu}-pesikāhi gåthaü sunimmajjitaü nimmajjathāti." Te "Sādhåti" paņissuõitvā tassa purisassa kāyā {veëu}-pesikāhi gåthaü sunimmajjitaü nimmajjeyyuü. Te tvaü evaü vadeyyāsi: "Tena hi bho tassa purisassa kāyaü paõķumattikāya tikkhattuü subbaņņitaü ubbaņņethāti." Te tassa purisassa kāyaü paõķumattikāya tikkhattuü subbaņņitaü ubbaņņeyyuü. Te tvaü evaü vadeyyāsi: "Tena hi bho taü purisaü telena abbha¤jitvā sukhumena cuõõena tikkhattuü suppadhotaü karothāti." Te taü purisaü telena abbha¤jitvā sukhumena cuõõena tikkhattuü suppadhotaü kareyyuü. Te tvaü evaü vadeyyāsi: "Tena hi bho tassa purisassa kesa-massuü kappethāti." Te tassa purisassa kesamassuü kappeyyuü. Te tvaü evaü vadeyyāsi: "Tena hi bho tassa purisassa mahaggha¤ ca mālaü mahaggha¤ ca vilepanaü mahagghāni ca vatthāni upaharathāti." Te tassa purisassa mahaggha¤ ca mālaü mahaggha¤ ca vilepanaü mahagghāni ca vatthāni upahareyyuü. #<[page 325]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Te tvaü evaü vadeyyāsi: "Tena hi bho taü purisaü pāsādaü āropetvā, pa¤ca kāma-guõāni upaņņhapethāti." Te taü purisaü pāsādaü āropetvā pa¤ca kāma-guõāni upaņņhapeyyuü. Taü {kiü} ma¤¤asi Rāja¤¤a? Api nu tassa purisassa sunahātassa suvilittassa kappita-kesamassussa āmutta-mālābharaõassa odāta-vattha-vasanassa upari-pāsāda-vara-gatassa pa¤cahi kāmaguõehi samappitassa samaīgibhåtassa paricāriyamānassa punad eva tasmiü gåtha-kåpe nimmujjitukāmatā assāti?' `No h' idaü bho Kassapa.' `Taü kissa hetu?' `Asuci bho Kassapa gåtha-kåpo, asuci c' eva asucisaükhāto ca duggandho ca duggandha-saükhāto ca jeguccho ca jeguccha-saükhāto ca paņikkålo ca paņikkålasaükhāto cāti.' `Evam eva kho Rāja¤¤a manussā devānam asucã c' eva asuci-saükhātā ca duggandhā ca duggandha-saükhātā ca jegucchā ca jeguccha-saükhātā ca paņikkålā ca paņikkålasaükhātā ca. Yojana-sataü kho Rāja¤¤a manussa-{gandho} deve ubbāhati. Kim pana te mittāmaccā ¤āti-sālohitā pāõātipātā paņiviratā adinnādānā paņiviratā kāmesu micchācārā paņiviratā musā-vādā paņiviratā pisuõāya vācāya paņiviratā pharusāya vācāya paņiviratā samphappalāpā paņiviratā anabhijjhālå avyāpanna-cittā sammā-diņņhã kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppannā āgantvā ārocessanti: "Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaņadukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti?" #<[page 326]># %<326 PâYâSI SUTTANTA. [D. xxiii. 9.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Iminā pi kho te Rāja¤¤a pariyāyena evaü hotu: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' 10. `Ki¤cāpi bhavaü Kassapo evam āha, atha kho evam me ettha hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' `Atthi pana Rāja¤¤a pariyāyo . . . pe [322] . . .' `Atthi bho Kassapa pariyāyo . . . pe . . .' `Yathā kathaü viya Rāja¤¤āti?' `Idha me bho Kassapa mittāmaccā ¤āti-sālohitā pāõātipātā paņiviratā adinnādānā paņiviratā kāmesu micchācārā paņiviratā musā-vādā paņiviratā surā-meraya-majjapamādaņņhānā paņiviratā. Te aparena samayena ābādhikā honti dukkhitā bāëha-gilānā. Yadāhaü jānāmi: "Na idān' ime imamhā ābādhā vuņņhahissantãti," tyāhaü upasaükamitvā evaü vadāmi: "Santi kho bho eke samaõa-brāhmaõā {evaü-}vādino {evaü-}{diņņhino} -- Ye te pāõātipātā paņiviratā adinnādānā paņiviratā kāmesu micchācārā paņiviratā musā-vādā paņiviratā surā-merayamajja-pamādaņņhānā paņiviratā, te kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjanti devānaü Tāvatiüsānaü sahavyatan ti. Bhavanto kho pāõātipātā paņiviratā adinnādānā paņiviratā kāmesu micchācārā paņiviratā musā-vādā paņiviratā surā-meraya-majjapamādaņņhānā pativiratā. Sace tesaü bhavataü samaõa-brāhmaõānaü saccaü vacanaü, bhavanto kāyassa bhedā param maraõā sugatim saggaü lokaü uppajjissanti devānaü Tāvatiüsānaü sahavyataü. Sace bho kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajjeyyātha devānaü Tāvatiüsānaü sahavyataü, yena me āgantvā āroceyyātha -- Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti. Bhavanto kho pana me saddhāyikā paccayikā, yaü bhavantehi diņņhaü, yathā sāmaü diņņhaü, #<[page 327]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ evam etaü bhavissatãti." Te me "Sādhåti" paņisuõitvā n' eva āgantvā ārocenti na pana dåtaü pahiõanti. Ayam pi kho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaü hoti: Iti pi n' atthi paraloko n' atthi sattā opapātikā n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' 11. `Tena hi Rāja¤¤a taü yev' ettha paņipucchissāmi, yathā te khameyya tathā naü vyākareyyāsi. Yaü kho Rāja¤¤a mānusakaü vassa-sataü, devānaü Tāvatiüsānaü eso eko rattindivo. Tāya rattiyā tiüsa rattiyo māso, tena māsena dvādasa-māsiyo saüvaccharo, tena saüvaccharena dibbaü vassa-sahassaü devānaü Tāvatiüsānaü āyuppamāõaü. Ye te mittāmaccā ¤āti-sālohitā pāõātipātā paņiviratā adinnādānā paņiviratā {kāmesu} micchācārā paņiviratā musā-vādā paņiviratā surā-merayamajja-pamādaņņhānā paņiviratā, te kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppannā devānam Tāvatiüsānaü sahavyataü. Sace pana tesaü evaü bhavissati: "Yāva mayaü dve vā tãõi vā rattindivāni dibbehi pa¤cakāma-guõehi samappitā samaīgibhåtā paricārema, atha mayaü Pāyāsissa Rāja¤¤assa gantvā ārocessāma: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaņadukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti," api nu te āgantvā āroceyyuü: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti?' `No h' idaü bho Kassapa. Api hi mayaü bho Kassapa ciram kālakatā pi bhaveyyāma. Ko pan' etaü bhoto Kassapassa āroceti: "Atthi devā Tāvatiüsā" ti vā, "Evaü dãghāyukā devā Tāvatiüsā" ti vā. Na mayaü bhoto Kassapassa saddahāma "Atthi devā Tāvatiüsā" ti vā "Evaü {dãghāyukā} devā Tāvatiüsā" ti vā. #<[page 328]># %<328 PâYâSI SUTTANTA. [D. xxiii. 11.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `Seyyathā pi Rāja¤¤a jaccandho puriso yo na passeyya kaõha-sukkāni råpāni, na passeyya nãlakāni råpāni, na passeyya pãtakāni råpānã, na passeyya lohitakāni råpāni, na passeyya ma¤jiņņhikāni råpāni, na passeyya samavisamaü, na passeyya tāraka-{råpāni} na passeyya candima-suriye. So evaü vadeyya: "N' atthi kaõhasukkāni råpāni, n' atthi kaõha-sukkānaü råpānaü dassāvã, n' atthi nãlakāni råpāni, n' atthi nãlakānaü råpānaü dassāvã, n' atthi pãtakāni råpāni, n' atthi pãtakānaü råpānaü dassāvã, n' atthi lohitakāni råpāni, n' atthi lohitakānaü råpānaü dassāvã, n' atthi ma¤jiņņhikāni råpāni, n' atthi ma¤jiņņhikānaü råpānaü dassāvã, n' atthi sama-visamaü, n' atthi sama-visamassa dassāvã, n' atthi tāraka-{råpāni}, n' atthi tāraka-råpānaü dassāvã, n' atthi candima-suriyā, n' atthi candima-suriyānaü {dassāvã}. Aham etaü na jānāmi, aham etaü na passāmi, tasmā taü n' atthãti." Sammā nu kho so Rāja¤¤a vadamāno vadeyyāti?' `No h' idaü bho Kassapa. Atthi kaõha-sukkāni råpāni, atthi kaõha-sukkānaü råpānaü dassāvã, atthi nãlakāni råpāni, atthi nãlakānaü råpānaü dassāvã, atthi {pãtakāni} råpāni, atthi pãtakānaü råpānaü dassāvã, atthi lohitakāni råpāni, atthi lohitakānaü råpānaü dassāvã, atthi ma¤jiņņhakāni råpāni, atthi {ma¤jiņņhakānaü} råpānaü dassāvã, #<[page 329]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ atthi sama-visamaü, atthi sama-visamassa dassāvã, atthi tāraka-{råpāni}, atthi tāraka-råpānaü dassāvã, atthi candima-suriyā, atthi candima-suriyānaü dassāvã. "Aham etaü na jānāmi, aham etaü na passāmi, tasmā taü n' atthãti," na hi so bho Kassapa sammā vadamāno vadeyyāti.' `Evam eva kho tvaü Rāja¤¤a jaccandhåpamo ma¤¤e paņibhāsi, yaü maü tvaü evaü vadesi: "Ko pan' etaü bhoto Kassapassa āroceti: `Atthi devā Tāvatiüsā' ti vā, `Evaü dãghāyukā devā Tāvatiüsā' ti vā. Na mayaü bhoto Kassapassa saddahāma: `Atthi devā Tāvatiüsā' ti vā `Evaü dãghāyukā devā Tāvatiüsā' ti vā." `Na kho Rāja¤¤a evaü paraloko daņņhabbo yathā tvaü ma¤¤asi iminā maüsa-{cakkhunā}. Ye kho te Rāja¤¤a samaõa-brāhmaõā ara¤¤e vanapatthāni pantāni senāsanāni paņisevanti appa-saddāni appa-nigghosāni, te tattha appamattā ātāpino pahitattā viharantā dibbaü cakkhuü visodhenti, te dibbena cakkhunā visuddhena atikkamanta-mānusakena imam eva lokaü passanti param eva, satte ca opapātike. Evaü kho Rāja¤¤a para-loko daņņhabbo,na tveva yathā tvaü ma¤¤asi iminā maüsa-cakkhunā. Iminā pi kho te Rāja¤¤a pariyāyena evaü hotu: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' 12. `Ki¤cāpi bhavaü Kassapo evam āha, atha kho evam me ettha hoti: #<[page 330]># %<330 PâYâSI SUTTANTA. [D. xxiii. 12.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' `Atthi pana Rāja¤¤a pariyāyo . . . pe [322] . . .? `Atthi bho Kassapa pariyāyo . . . pe . . . `Yathā kathaü viya Rāja¤¤āti?' `Idhāhaü bho Kassapa passāmi samaõa-brāhmaõe sãlavante kalyāõa-dhamme jãvitu-kāme amaritu-kāme sukha-kāme dukkha-paņikkåle. Tassa mayhaü bho Kassapa evaü hoti: Sace kho ime bhonto samaõabrāhmaõā sãlavanto kalyāõa-dhammā evaü jāneyyum: "Ito no matānaü seyyo bhavissatãti," idān' ime bhonto samaõa-brāhmaõā sãlavanto kalyāõa-dhammā visaü vā khādeyyuü, satthaü vā āhareyyuü, ubbandhitvā vā kālaü kareyyuü, papāte vā papateyyuü. Yasmā ca kho ime bhonto samaõa-brāhmaõā sãlavanto kalyāõadhammā na evaü jānanti: "Ito no matānaü seyyo bhavissatãti," tasmā ime bhonto samaõa-brāhmaõā sãlavanto kalyāõa-dhammā jãvitu-kāmā amaritu-kāmā sukha-kāmā dukkha-paņikkålā. Ayam pi bho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaü hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' 13. `Tena hi Rāja¤¤a upaman te karissāmi. Upamāya idh' ekacce vi¤¤å purisā bhāsitassa atthaü ājānanti. Bhåtapubbaü Rāja¤¤a a¤¤atarassa brāhmaõassa dve pajāpatiyo ahesuü. Ekissā putto ahosi dasavassuddesiko vā dvādasavassuddesiko vā, ekā gabbhinã upavija¤¤ā, atha kho so brāhmaõo kālam akāsi. Atha kho so māõavako mātu-sapattiü etad avoca: "Yam idaü bhoti dhanaü vā dha¤¤aü vā rajataü vā jātaråpaü vā sabban taü mayhaü. #<[page 331]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ N' atthi tumh' ettha ki¤ci, pitu me bhoti dāyajjaü {niyyātehãti}." Evaü vutte sā brāhmaõã taü māõavakaü etad avoca: "{âgamehi} tāva tāta yāva vijāyāmi. Sace kumārako bhavissati, tassa pi eka-deso bhavissati; sace kumārikā bhavissati, sā pi te opabhoggā bhavissatãti." `Dutiyam pi kho māõavako mātu-sapattiü etad avoca: "Yam idaü bhoti dhanaü vā dha¤¤aü vā rajataü vā jātaråpam vā sabban taü mayhaü. N' atthi tumh' ettha ki¤ci, pitu me bhoti dāyajjaü {niyyātehãti}." Dutiyam pi kho sā brāhmaõã taü māõavakaü etad avoca: "âgamehi tāva tāta yāva vijāyāmi. Sace kumārako bhavissati tassa pi eka-deso bhavissati; sace kumārikā bhavissati, sā pi te opabhoggā bhavissatãti." `Tatiyam pi kho so māõavako mātu-sapattiü etad avoca: "Yam idaü hoti dhanaü vā dha¤¤aü vā rajataü vā jātaråpaü vā sabban taü mayhaü. N' atthi tumh' ettha ki¤ci, pitu me bhoti dāyajjaü {niyyātehãti}." Atha kho sā brāhmaõã satthaü gahetvā ovarakaü pavisitvā udaraü opādesi: "Yāva jānāmi yadi vā kumārako yadi vā kumārikā ti." Sā attāna¤ c' eva jãvitaü gabbhaü sāpateyya¤ ca [vināsesi] {yathā} taü bālā avyattā anaya-vyasanaü āpannā, ayoniso dāyajjaü gavesantã. Evam eva kho tvaü Rāja¤¤a bālo avyatto anaya-vyasanaü āpajjissasi ayoniso paralokaü gavesanto, #<[page 332]># %<332 PâYâSI SUTTANTA. [D. xxiii. 13.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ seyyathā pi sā brāhmaõã bālā avyattā anayavyasanaü āpannā ayoniso dāyajjaü gavesantã. Na kho Rāja¤¤a samaõa-brāhmaõā sãlavanto kalyāõa-dhammā apakkaü paripācenti, api ca paripākaü āgamenti paõķitā. Attho hi Rāja¤¤a samaõa-brāhmaõānaü sãlavantānaü kalyāõa-dhammānaü jãvitena. Yathā yathā kho Rāja¤¤a samaõa-brāhmaõā sãlavanto kalyāõadhammā ciraü dãgham addhānaü tiņņhanti, tathā tathā bahuü pu¤¤aü pasavanti, bahujana-hitāya ca paņipajjanti bahujana-sukhāya lokānukampakāya atthāya hitāya sukhāya deva-manussānaü. Iminā pi kho te Rāja¤¤a pariyāyena evaü hotu: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' 14. `Ki¤cāpi bhavaü Kassapo evam āha, atha kho evam me ettha hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' `Atthi pana Rāja¤¤a pariyāyo . . . pe [322] . . .? `Atthi bho Kassapa pariyāyo . . . pe . . . `Kathaü viya Rāja¤¤āti?' `Idha me bho Kassapa purisā coraü āgu-cāriü gahetvā dassenti: "Ayaü te bhante coro āgu cārã, imassa yaü icchasi taü daõķaü paõehãti." Tyāhaü evaü vadāmi: "Tena hi bho imaü purisaü jãvantaü yeva kumbhiyā pakkhipitvā mukhaü pidahitvā allena cammena onandhitvā allāya mattikāya bahalāvalepanaü karitvā uddhanaü āropetvā aggiü dethāti." #<[page 333]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Te me "{sādhåti}" paņisuõitvā taü purisaü jãvantaü yeva kumbhiyā pakkhipitvā mukhaü pidahitvā allena cammena onandhitvā allāya mattikāya bahalāvalepanaü karitvā uddhanaü āropetvā aggiü denti. Yadā mayaü jānāma: "Kālakato so puriso ti," atha naü kumbhiü oropetvā ubbhinditvā mukhaü vivaritvā saõikaü nillokema: "App eva nām' assa jãvaü nikkhamantaü passeyyāmāti." N' ev' assa mayaü jãvaü nikkhamantaü passāma. Ayam pi kho bho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaü hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātika, n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' 15. `Tena hi Rāja¤¤a taü yev' ettha paņipucchissāmi, yathā te khameyya tathā naü vyākareyyāsi. Abhijānāsi no tvaü Rāja¤¤a divā-seyyaü upagato supinakaü passitvā ārāma-rāmaõeyyakaü vana-rāmaõeyyakaü bhåmirāmaõeyyakaü pokkharaõã-rāmaõeyyakan ti?' `Abhijānām' ahaü bho Kassapa divā-seyyaü upagato supinakaü passitvā ārāma-rāmaõeyyakaü vana-rāmaõeyyakan ti.' `Rakkhanti taü tamhi samaye khujjā pi vāmanikā pi velāmikā pi komārikā pãti?' `Evam pi bho Kassapa rakkhanti maü tamhi samaye khujjā pi vāmanikā pi velāmikā pi komārikā pãti.' `Api nu tā tumhaü jãvaü passanti pavisantaü vā nikkhamantaü vā ti?' #<[page 334]># %<334 PâYâSI SUTTANTA. [D. xxiii. 15.>% `No h' idaü bho Kassapa.' `Tā hi nāma Rāja¤¤a tumhaü jãvantassa jãvantiyo jãvaü na passissanti pavisantaü vā nikkhamantaü vā. Kim pana tvaü kālakatassa jãvam passissanti pavisantaü vā nikkhamantaü vā? Iminā pi kho te Rāja¤¤a pariyāyena evaü hotu: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' 16. `Ki¤cāpi bhavaü Kassapo evam āha, atha kho evam me ettha hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņa-dukkaņānam kammānaü phalaü vipāko ti?' `Atthi pana Rāja¤¤a pariyāyo . . . pe [322] . . .? `Atthi bho Kassapa pariyāyo . . . pe . . . `Yathā kathaü viya Rāja¤¤āti?' `Idha me bho Kassapa purisā coraü āgu-cāriü gahetvā dassenti: "Ayan te bhante coro āgå-cārã, imassa yaü icchasi taü daõķaü paõehãti." Tyāhaü evaü vadāmi: "Tena hi bho imaü purisaü jãvantaü yeva tulāya tuletvā jiyāya anassāsakaü māretvā punad eva tulāya tulethāti." Te me "Sādhåti" paņisuõitvā purisaü jãvantaü yeva tulāya tuletvā jiyāya anassāsakaü māretvā punad eva tulāya tulenti. Yadā so jãvati, tadā lahutaro ca hoti mudutaro ca kamma¤¤ataro ca. Yadā pana so kālakato hoti, tadā garutaro ca hoti patthãnataro ca akamma¤¤ataro ca. Ayam pi kho bho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaü hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti." 17. `Tena hi Rāja¤¤a upaman te karissāmi. Upamāya pi idh' ekacce vi¤¤å purisā bhāsitassa atthaü ājānanti. #<[page 335]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Seyyathā pi Rāja¤¤a puriso divasa-santattaü ayo-guëaü ādittaü sampajjalitaü {sajoti-bhåtaü} tulāya toleyya, tam enaü aparena samayena sãtaü nibbutaü tulāya toleyya. Kadā nu kho so ayo-guëo lahutaro vā hoti mudutaro vā kamma¤¤ataro vā? Yadā vā āditto sampajjalito sajotibhåto, yadā vā sãto nibbuto ti?' `Yadā so bho Kassapa ayo-guëo tejo-sahagato ca hoti vāyo-sahagato āditto sampajjalito sajoti-bhåto, tadā lahutaro ca hoti mudutaro ca kamma¤¤ataro ca. Yadā pana so ayo-guëo n' eva tejo-sahagato hoti na vāyosahagato sãto nibbuto, tadā garutaro ca hoti patthãnataro ca akamma¤¤ataro cāti.' `Evam eva kho Rāja¤¤a yadā 'yaü kāyo āyusahagato ca hoti usmā-sahagato ca vi¤¤āõa-sahagato ca, tadā lahutaro ca hoti mudutaro ca kamma¤¤ataro ca. Yadā panāyaü kāyo n' eva āyu-sahagato ca hoti na usmāsahagato na vi¤¤āõa-sahagato, tadā garutaro ca hoti patthãnataro ca akamma¤¤ataro ca. Iminā pi kho te Rāja¤¤a pariyāyena evaü hoti: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' 18. `Ki¤cāpi bhavaü Kassapa evam āha, atha kho evaü me ettha hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' `Atthi pana Rāja¤¤a pariyāyo . . . pe [322] . . .?' `Atthi bho Kassapa pariyāyo . . . pe . . .' `Yathā kathaü viya Rāja¤¤āti?' `Idha me bho Kassapa purisā coraü āgu-cāriü gahetvā dassenti: "Ayan te bhante coro āgu-cārã, imassa yaü icchasi taü daõķaü paõehãti." #<[page 336]># %<336 PâYâSI SUTTANTA. [D. xxiii. 18.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tyāhaü evaü vadāmi: "Tena hi bho imaü purisaü anupahacca chavi¤ ca camma¤ ca maüsa¤ ca nahāru¤ ca aņņhi¤ ca aņņhimi¤ja¤ ca jãvitā voropethāti." Te me "Sādhåti" paņisuõitvā taü purisaü anupahacca chavi¤ ca camma¤ ca maüsa¤ ca nahāru¤ ca aņņhi¤ ca aņņhimi¤ja¤ ca jãvitā voropenti. Yadā so addhamato hoti, tyāhaü evaü vadāmi: "Tena hi bho imaü purisaü uttānaü nipātetha, app eva nām' assa jãvaü nikkhamantaü passeyyāmāti." Te taü purisaü uttānaü nipātenti, n' eva assa mayaü jãvaü nikkhamantam passāma. Tyāhaü evaü vadāmi: "Tena hi bho imaü purisaü avakujjaü nipātetha . . . pe . . . passena nipātetha . . . dutiyena passena nipātetha . . . uddhaü ņhapetha . . . omuddhakaü ņhapetha . . . pāõinā ākoņetha . . . leķķunā ākoņetha . . . daõķena ākoņetha . . . satthena ākoņetha . . . {odhunātha} . . . sandhunātha . . . niddhunātha, app eva nām' assa jãvaü nikkhamantaü passeyyāmāti." Te taü purisaü odhunanti sandhunanti niddhunanti, n' eva assa mayaü {jãvaü} nikkhamantaü passāma. Tassa ca tad eva cakkhuü hoti te råpā ta¤ c' āyatanaü nappaņisaüvedeti, tad eva sotaü hoti te saddā ta¤ c' āyatanaü nappaņisaüvedeti, tad eva ghānaü hoti te gandhā ta¤ c' āyatanaü nappaņisaüvedeti, #<[page 337]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ sā yeva jivhā hoti te rasā ta¤ c' āyatanaü nappaņisaüvedeti, so yeva kāyo hoti te phoņņhabbā ta¤ c' āyatanaü nappaņisaüvedeti. Ayam pi kho bho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaü hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti." 19. `Tena hi Rāja¤¤a upaman te karissāmi. Upamāya p' idh' ekacce vi¤¤å purisā bhāsitassa atthaü ājānanti. Bhåtapubbaü Rāja¤¤a a¤¤ataro saīkha-dhamo saīkhaü ādāya paccantimaü janapadaü agamāsi. So yen' a¤¤ataro gāmo ten' upasaükami, upasaükamitvā majjhe gāmassa ņhito tikkhattuü saīkhaü upaëāsitvā saīkhaü bhåmiyaü nikkhipitvā ekamantaü nisãdi. Atha kho Rāja¤¤a tesaü paccantajānaü manussānaü etad ahosi: "Kissa nu kho eso saddo evaü rajanãyo evaü kamanãyo evaü madanãyo evaü bandhanãyo evaü mucchanãyo ti?" Sannipatitvā taü saīkha-{dhammaü} etad avocuü: "Ambho kissa nu kho eso saddo evaü rajanãyo evaü kamanãyo evaü madanãyo evaü bandhanãyo evaü mucchanãyo ti?" "Eso kho bho saīkho nāma yass' eso saddo evaü rajanãyo evaü kamanãyo evaü madanãyo evaü bandhanãyo evaü mucchanãyo ti." Te taü saīkhaü-uttānaü nipātesuü: "Vadehi bho saīkha, vadehi bho saīkhāti." N' eva so saīkho saddam akāsi. Te taü saīkhaü avakujjaü nipātesuü . . . passena nipātesuü . . . dutiyena passena nipātesuü . . . uddhaü ņhapesuü . . . omuddhakaü {ņhapesum} . . . #<[page 338]># %<338 PâYâSI SUTTANTA. [D. xxiii. 19.>% pāõinā ākoņesuü . . . leķķunā {ākotesum} . . . daõķena ākoņesuü . . . satthena ākoņesuü . . . odhuniüsu . . . sandhuniüsu . . . niddhuniüsu: "Vadehi bho saīkha, vadehi bho saīkhāti." N' eva so saīkho saddam akāsi. Atha kho Rāja¤¤a tassa saīkha-dhamassa etad ahosi: "Yāva bālā ime paccantajā manussā! Kathaü hi nāma ayoniso saīkha-saddaü gavesissantãti!" Tesaü pekkhamānānaü saīkhaü gahetvā tikkhattuü saīkhaü upaëāsitvā saīkhaü ādāya pakkāmi. Atha kho Rāja¤¤a tesaü paccantajānaü manussānaü etad ahosi: "Yadā kira bho ayaü saīkho nāma purisa-sahagato ca hoti vāyāma-sahagato ca vāyo-sahagato ca, tadāyaü saīkho saddaü karoti. Yadā panāyaü saīkho n' eva purisa-sahagato hoti na vāyāma-sahagato na vāyosahagato, nāyaü saīkho saddaü karotãti." Evam eva kho Rāja¤¤a yadāyaü kāyo āyu-sahagato ca hoti usmāsahagato ca vi¤¤āõa-sahagato ca, tadā abhikkamati pi paņikkamati pi tiņņhati pi nisãdati pi seyyam pi kappeti, cakkhunā pi råpaü passati, sotena pi saddaü suõāti, ghānena pi gandhaü ghāyati, jivhāya pi rasaü sāyati, kāyena pi {phoņņhabbaü} phusati, manasā pi dhammaü vijānāti. Yadā panāyaü kāyo n' eva āyu-sahagato ca hoti, na usmā-sahagato ca, na vi¤¤āõa-sahagato, tadā n' eva abhikkamati na paņikkamati na tiņņhati na nisãdati na seyyaü kappeti, cakkhunā pi råpaü na passati, sotena pi saddaü na suõāti, ghānena pi gandhaü na ghāyati, {jivhāya} pi rasaü na sāyati, kāyena pi phoņņhabbaü na phusati, manasā pi dhammaü na vijānāti. Iminā pi kho te Rāja¤¤a pariyāyena evaü hotu: Iti pi atthi paraloko, atthi sattā opapātikā, atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' 20. `Ki¤cāpi bhavaü Kassapo evam āha, atha kho evam me ettha hoti: #<[page 339]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' `Atthi pana Rāja¤¤a pariyāyo . . . pe [322] . . .?' `Atthi bho Kassapa pariyāyo . . . pe . . .' `Yathā kathaü viya Rāja¤¤āti?' `Idha me bho Kassapa purisā coraü āgu-cāriü gahetvā dassenti: "Ayaü te bhante coro āgu-cārã, imassa yaü icchasi taü daõķaü paõehãti." Tyāhaü evaü vadāmi: `Tena hi bho imassa purisassa chaviü chindatha, app eva nām' assa jãvaü passeyyāmāti." Te tassa purisassa chaviü chindanti, n' ev' assa mayaü jãvaü passāma. Tyāhaü evaü vadāmi: "Tena hi bho imassa purisassa cammaü chindatha . . . maüsaü chindatha . . . nahāruü chindatha . . . aņņhiü chindatha . . . aņņhi-mi¤jaü chindatha, app eva nām' assa jãvaü passeyyāmāti." Te tassa purisassa aņņhi-mi¤jaü chindanti, n' ev' assa mayaü jãvaü passāma. Ayam pi kho bho Kassapa pariyāyo yena me pariyāyena evaü hoti: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti.' 21. `Tena hi Rāja¤¤a upaman te karissāmi. Upamāya pi idh' ekacce vi¤¤å purisā bhāsitassa atthaü ājānanti. Bhåtapubbaü Rāja¤¤a aggiko jaņilo ara¤¤āyatane paõõa-kuņiyā vasati. Atha kho Rāja¤¤a a¤¤ataro janapada-padeso vuņņhāsi. Atha kho so sattho tassa aggikassa jaņilassa assamassa sāmantā eka-rattiü vasitvā pakkāmi. Atha kho Rāja¤¤a tassa aggikassa jaņilassa etad ahosi: #<[page 340]># %<340 PâYâSI SUTTANTA. [D. xxiii. 21.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ "Yan nånāhaü yena so sattha-vāso ten' upasaükameyyaü, app eva nām' ettha ki¤ci upakaraõaü adhigaccheyyan ti." Atha kho so aggiko jaņilo kālass' eva vuņņhāya yena so sattha-vāso ten' upasaükami, upasaükamitvā addasa tasmiü satthavāse daharaü kumāraü mandaü uttāna-seyyakaü chaķķitaü. Disvān' assa etad ahosi: "Na kho me taü paņiråpaü yam me pekkhamānassa manussa-bhåto kālaü kareyya. Yan nånāhaü imaü dārakaü assamaü netvā āpādeyyaü poseyyaü vaķķheyyan ti." Atha kho so aggiko jaņilo taü dārakaü assamaü ānetvā āpādesi posesi vaķķhesi. Yadā so dārako dasavassuddesiko vā hoti dvādasavassuddesiko vā, ath' assa aggikassa jaņilassa janapade ki¤cid eva karaõãyaü uppajji. Atha kho so aggiko jaņilo taü dārakaü etad avoca: "Icchām' ahaü tāta janapadaü gantuü, aggiü paricareyyāsi, mā ca te aggi nibbāyi. Sace va te aggi nibbāyeyya, ayaü vāsã, imāni kaņņhāni, idaü araõi-sahitaü, aggiü nibbattetvā aggiü paricareyyāsãti." Atha kho so aggiko {jaņilo} taü dārakaü evam anusāsitvā janapadaü agamāsi. Tassa khiķķā-pasutassa aggi nibbāyi. Atha kho tassa dārakassa etad ahosi: "Pitā kho maü evaü avaca: `Aggiü tāta paricareyyāsi, mā ca te aggi nibbāyi. Sace va te aggi nibbāyeyya ayaü vāsã imāni kaņņhāni idaü araõisahitaü, aggiü nibbattetvā aggiü paricareyyāsãti.' Yan nånāhaü aggiü nibbattetvā aggiü paricareyyan ti." #<[page 341]># %% Atha kho so dārako araõi-sahitaü vāsiyā tacchi: "App eva nāma aggiü adhigaccheyyan ti." N' eva so aggiü adhigacchi. Araõi-sahitaü dvidhā phālesi, tidhā phālesi, catudhā phālesi, pa¤cadhā phālesi, dasadhā phālesi, satadhā phālesi, sakalikaü sakalikaü akāsi, sakalikaü sakalikaü karitvā udukkhale koņņhesi, udukkhale koņņhetvā mahā-vāte opuni: "App eva nāma aggiü adhigaccheyyan ti." N' eva so aggiü adhigacchi. Atha kho so aggiko jaņilo janapade taü karaõãyaü tãretvā, yena sako assamo ten' upasaükami, upasaükamitvā taü dārakaü etad avoca: "Kacci te tāta aggi nibbuto ti?" "Idha me tāta khiķķā-pasutassa aggi nibbāyi. Tassa me etad ahosi: Pitā kho maü evaü avaca: `Aggiü tāta paricareyyāsi, mā ca te aggi nibbāyi. Sace va te aggi nibbāyeyya ayaü vāsã imāni kaņņhāni idaü araõi-sahitaü, aggiü nibbattetvā aggiü paricareyyāsãti.' Yan nånāhaü aggiü nibbattetvā aggiü paricareyyan ti. Atha kho ahaü tāta araõi-sahitaü vāsiyā tacchiü: `App eva nāma aggiü adhigaccheyyan ti.' N' evāhaü aggiü adhigacchiü. Araõi-sahitaü dvidhā phālesiü, tidhā phālesiü, catudhā phālesiü, pa¤cadhā phālesiü, dasadhā phālesiü, satadhā phālesim, sakalikaü sakalikaü akāsiü, sakalikaü sakalikaü karitvā udukkhale koņņhesiü, udukkhale koņņhetvā mahā-vāte opuniü: `App eva nāma aggiü adhigaccheyyan ti.' N' evāhaü aggiü adhigacchin ti." Atha kho tassa aggikassa jaņilassa etad ahosi: "Yāva bālo ayaü dārako avyatto. Kathaü hi nāma ayoniso aggiü gavesissatãti?" Tassa pekkhamānassa araõi-sahitaü gahetvā aggiü nibbattetvā taü dārakaü etad avoca: "Evaü kho tāta aggi nibbattetabbo, #<[page 342]># %<342 PâYâSI SUTTANTA. [D. xxiii. 21.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ na tv eva yathā tvaü bālo avyatto ayoniso aggiü gavesissasãti." Evam eva kho tvaü Rāja¤¤a bālo avyatto ayoniso paralokaü gavesasi. Paņinissajj' etaü Rāja¤¤a pāpakaü diņņhi-gataü. Paņinissajj' etaü Rāja¤¤a pāpakaü diņņhi-gataü. Mā te ahosi dãgha-rattaü ahitāya dukkhāyāti.' 22. `Ki¤cāpi bhavaü Kassapo evam āha, atha kho n' evāhaü sayhāmi idaü pāpakaü diņņhi-gataü paņinissajjituü. Rājā pi maü Pasenadi-kosalo jānāti tiro-rājāno pi: "Pāyāsi rāja¤¤o evaü-vādã evaü-diņņhã: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņadukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti." `Sacāhaü bho Kassapa imaü pāpakaü diņņhi-gataü {paņinissajjissāüi}, bhavissanti me vattāro: "Yāva bālo Pāyāsi rāja¤¤o avyatto duggahãta-gāhã ti." Kopena pi naü harissāmi, makkhena pi naü harissāmi, paëāsena pi naü harissāmãti.' 23. `Tena hi Rāja¤¤a upaman te karissāmi. Upamāya p' idh' ekacce vi¤¤å purisā bhāsitassa atthaü ājānanti. Bhåtapubbaü Rāja¤¤a mahā sakaņa-sattho sakaņasahassaü puratthimā janapadā pacchimaü janapadaü agamāsi. So yena yena gacchati khippam eva pariyādiyati tiõa-kaņņhodakaü haritaka-vaõõam. Tasmiü kho pana satthe dve satthavāhā ahesuü, eko pa¤cannaü sakaņa-satānaü eko pa¤cannaü sakaņasatānaü. #<[page 343]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Atha kho tesaü satthavāhānaü etad ahosi: "`Ayaü kho pana mahā sakaņa-sattho sakaņa-sahassaü. Te mayaü yena yena gacchāma khippam eva pariyādiyati tiõa-kaņņhodakaü haritaka-vaõõaü. Yan nåna mayaü imaü satthaü dvidhā vibhajeyyāma ekato pa¤ca {sakaņa}-satāni." `Te taü satthaü dvidhā vibhajiüsu ekato pa¤ca sakaņa-satāni ekato pa¤ca {sakaņa-}satāni. Eko tāva satthavāho bahuü tiõa¤ ca kaņņha¤ ca udaka¤ ca āropetvā satthaü pāyāpesi. Dvãha-tãha-pāyāto kho pana so sattho addasa purisaü kāëaü lohitakkhiü apanaddha-kalāpaü kumuda-māliü alla-vatthaü allakesaü kaddama-makkhitehi cakkehi gadrabha-rathena paņipathaü āgacchantaü. Disvā etad avoca: "Kuto bho āgacchasãti?" "`Amukamhā janapadā ti." "`Kuhiü gamissasãti?" "`Amukaü nāma janapadan ti." "`Kacci bho purato kantāre mahā-megho abhippavaņņo ti?" "`Evaü kho bho purato kantāre mahā-megho abhippavaņņo, āsittodakāni vaņumāni, bahuü tiõa¤ ca kaņņha¤ ca udaka¤ ca, #<[page 344]># %<344 PâYâSI SUTTANTA. [D. xxiii. 23.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ chaķķetha bho purāõāni tiõāni kaņņhāni udakāni, lahu-bhārehi sakaņehi sãghaü sãghaü gacchatha, mā yoggāni kilamethāti." `Atha kho so satthavāho satthike āmantesi: "Ayaü bho puriso evam āha: Purato kantāre mahā-megho {abhippavaņņo}, āsittodakāni vaņumāni, bahuü tiõa¤ ca kaņņha¤ ca udaka¤ ca, chaķķetha bho purāõāni tiõāni kaņņhāni udakāni, lahu-bhārehi sakaņehi sãghaü sãghaü gacchatha, mā yoggāni kilamethāti -- chaķķetha bho purāõāni tiõāni kaņņhāni udakāni, lahu-bhārehi sakaņehi satthaü pāyāpethāti." "Evam bho ti" kho te satthikā tassa satthavāhassa paņissutvā, chaķķetvā purāõāni tiõāni kaņņhāni udakāni lahu-bhārehi sakaņehi satthaü pāyāpesuü. Te paņhame pi sattha-vāse na addasaüsu tiõaü vā kaņņhaü vā udakaü vā, dutiye pi sattha-vāse . . . tatiye pi satthavāse . . . catutthe pi sattha-vāse . . . pa¤came pi sattha-vāse . . . chaņņhe pi sattha-vāse . . . sattame pi sattha-vāse na addasaüsu tiõaü vā kaņņhaü vā udakaü vā, sabbe va anaya-vyasanaü āpajjiüsu. Ye ca tasmiü satthe ahesuü manussā vā paså vā sabbe so yakkho amanusso bhakkhesi, aņņhikān' eva sesesi. `Yadā a¤¤āsi dutiyo satthavāho: "Bahu-nikkhanto kho dāni so sattho ti," bahuü tiõa¤ ca kaņņha¤ ca udaka¤ ca āropetvā satthaü pāyāpesi. Dvãha-tãha-pāyāto kho pan' eso sattho addasa purisaü kāëaü lohitakkhiü apanaddha-kalāpaü kumuda-māliü alla-vatthaü allakesaü kaddama-makkhitehi cakkehi gadrabha-rathena paņipathaü āgacchantaü. #<[page 345]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Disvā etad avoca: "Kuto bho āgacchasãti?" "`Amukamhā janapadā ti." "`Kuhiü gamissasãti?" "`Amukaü nāma janapadan ti." "`Kacci bho purato kantāre mahā-megho abhippavaņņo ti?" "`Evaü bho purato kantāre mahā-megho abhippavaņņo, āsittodakāni vaņumāni, bahuü tiõa¤ ca kaņņha¤ ca udaka¤ ca, chaķķetha bho purāõāni tiõāni kaņņhāni udakāni, lahu-bhārehi sakaņehi sãghaü sãghaü gacchatha, mā yoggāni kilamethāti." `Atha kho so satthavāho satthike āmantesi: "Ayaü bho puriso evam āha -- Purato kantāre mahā-megho abhippavaņņo, āsittodakāni vaņumāni bahuü tiõa¤ ca kaņņha¤ ca udaka¤ ca, chaķķetha bho purāõāni tiõāni kaņņhāni udakāni, lahu-bhārehi sakaņehi sãgham sãghaü gacchatha, mā yoggāni kilamethāti. Ayaü kho bho puriso n' ev' amhākaü mitto na pi ¤āti-sālohito, kathaü mayaü imassa saddhāya gamissāma? Na kho chaķķetabbāni purāõāni tiõāni kaņņhāni udakāni, yathā-katena bhaõķena satthaü pāyāpetha, na vo purāõaü chaķķessāmāti." "`Evaü bho" ti kho te satthikā tassa satthavāhassa paņissutvā yathā-katena bhaõķena satthaü pāyāpesuü. Te paņhame pi sattha-vāse na addasaüsu tiõaü vā kaņņhaü vā udakaü vā, #<[page 346]># %<346 PâYâSI SUTTANTA. [D. xxiii. 23.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ dutiye pi satthavāse . . . tatiye pi satthavāse . . . catutthe pi satthavāse . . . pa¤came pi satthavāse . . . chaņņhe pi satthavāse . . . sattame pi satthavāse na addasaüsu tiõaü vā kaņņhaü vā udakaü vā, ta¤ ca satthaü addasaüsu anaya-vyasanaü āpannaü. Ye va tasmiü satthe ahesuü manussā vā paså vā, tesa¤ ca aņņhikān' eva addasaüsu tena yakkhena amanussena bhakkhitānaü. `Atha kho so satthavāho satthike āmantesi: "Ayaü kho bho so sattho anaya-vyasanaü āpanno yathā tam tena bālena satthavāhena pariõāyakena. Tena hi bho yān' asmākaü satthe appa-sārāni paõiyāni, tāni chaķķetvā, yāni imasmiü satthe mahā-sārāni paõiyāni tāni ādiyathāti." "Evaü bho ti" kho te satthikā tassa satthavāhassa paņissutvā yāni sakasmiü satthe appa-sārāni paõiyāni tāni chaķķetvā, yāni tasmiü satthe mahā-sārāni paõiyāni tāni ādiyitvā, sotthinā taü kantāraü nitthariüsu yathā taü paõķitena satthavāhena pariõāyakena. Evam eva kho tvaü Rāja¤¤a bālo avyatto anayavyasanaü āpajjissasi ayoniso paralokaü gavesanto, seyyathā pi so puriso satthavāho. Ye pi tava sotabbaü saddahātabbaü ma¤¤issanti, te pi anaya-vyasanaü āpajjissanti, seyyathā pi te satthikā. Paņinissajj' etaü Rāja¤¤a pāpakaü diņņhi-gataü. Paņinissajj' etaü Rāja¤¤a pāpakaü diņņhi-gataü. Mā te ahosi dãgha-rattaü ahitāya dukkhāyāti.' 24. `Ki¤cāpi bhavaü Kassapo evam āha, atha kho n' evāhaü sayhāmi idaü pāpakaü diņņhi-gataü paņinissajjituü. Rājā pi maü Pasenadi-kosalo jānātãti tirorājāno pi: "Pāyāsi Rāja¤¤o evaü-vādã evaü-diņņhã: Iti pi n' atthi paraloko, #<[page 347]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti." Sacāhaü bho Kassapa idaü pāpakaü diņņhi-gataü paņinissajjissāmi, bhavissanti me vattāro: "Yāva bālo Pāyāsi Rāja¤¤o avyatto duggahãta-gāhã ti," kopena pi naü harissāmi, makkhena pi naü harissāmi, paëāsena pi naü harissāmãti.' 25. `Tena hi Rāja¤¤a upaman te karissāmi. Upamāya p' idh' ekacce vi¤¤å bhāsitassa atthaü ājānanti. Bhåtapubbaü Rāja¤¤a a¤¤ataro såkara-posako puriso sakamhā gāmā a¤¤aü gāmaü agamāsi. Tatth' addasa pahåtaü sukkha-gåthaü chaķķitaü. Disvān' assa etad ahosi: "Ayaü me bahuko sukkha-gåtho chaķķito mama¤ ca såkara-bhattaü. Yan nånāhaü ito sukkha-gåthaü hareyyan ti." So uttarā-saīgaü pattharitvā pahåtaü sukkha-gåthaü āharitvā bhaõķikaü bandhitvā sãse ubbāhetvā agamāsi. Tassa antarāmagge mahā akālamegho pāvassi. So uggharantaü paggharantaü yāva agga-nakhā gåthena makkhito gåtha-bhāraü ādāya agamāsi. Tam enaü manussā disvā evam āhaüsu: "Kacci no tvaü bhaõe ummatto, kacci veceto? kathaü hi nāma uggharantaü paggharantaü yāva agganakhā gåthena makkhito gåtha-bhāraü harissasãti?" "Tumhe khvattha bhaõe ummattā tumhe vecetā tathā hi pana me såkara-bhattan ti." #<[page 348]># %<348 PâYâSI SUTTANTA. [D. xxiii. 25.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Evam eva kho tvaü Rāja¤¤a gåtha-hārikåpamo ma¤¤e paņibhāsi. Paņinissajj' etaü {Rāja¤¤a} pāpakaü diņņhi-gataü. Paņinissajj' etaü Rāja¤¤a pāpakaü diņņhi-gataü. Mā te ahosi dãgha-rattaü ahitāya dukkhāyāti.' 26. `Ki¤cāpi bhavaü Kassapo evam āha, atha kho n' evāhaü sayhāmi idaü pāpakaü diņņhi-gataü paņinissajjituü. Rājā pi maü Pasenadi-kosalo jānātãti tiro-rājano pi: `Payāsi Rāja¤¤o evaü-vādã {evaü}-diņņhã: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti. Sacāhaü bho Kassapa idaü pāpakaü diņņhi-gataü patinissajjissāmi, bhavissanti me vattāro: "Yāva bālo Pāyāsi Rāja¤¤o avyatto duggahãta-gāhã ti." Kopena pi naü harissāmi, makkhena pi naü harissāmi, paëāsena pi naü harissāmãti.' 27. `Tena hi Rāja¤¤a upaman te karissāmi. Upamāya p' idh' ekacce vi¤¤å purisā bhāsitassa atthaü ājānanti. Bhåtapubbaü Rāja¤¤a dve akkhadhuttā akkhehi dibbiüsu. Eko akkhadhutto āgatāgataü kaliü gilati. Addasā kho dutiyo akkhadhutto taü akkhadhuttaü āgatāgataü kaliü gilantaü. Disvā akkhadhuttaü etad avoca: "Tvaü kho samma ekantikena jināsi, dehi samma akkhe, pajohissāmãti." "Evaü sammāti" kho so akkhadhutto tassa akkhadhuttassa akkhe pādāsi. Atha kho so akkhadhutto akkhe visena paribhāvetvā taü akkhadhuttaü etad avoca: "Ehi kho samma akkhehi dibbissāmāti." "Evaü sammāti" kho so akkhadhutto tassa akkhadhuttassa paccassosi. Dutiyaü pi kho te akkhadhuttā akkhehi dibbiüsu, dutiyam pi kho so akkhadhutto āgatāgataü kaliü gilati. #<[page 349]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Addasā kho dutiyo akkhadhutto taü akkhadhuttaü dutiyam pi āgatāgataü kaliü gilantaü. Disvā taü akkhadhuttaü etad avoca:-- "Littaü paramena tejasā gilam akkhaü puriso na bujjhati gila re gila pāpa-dhuttaka pacchā te kaņukaü bhavissatãti." `Evam eva kho tvaü Rāja¤¤a akkhadhuttåpamo ma¤¤e paņibhāsi. Paņinissajj' etaü Rāja¤¤a pāpakaü diņņhi-gataü, paņinissajj' etaü Rāja¤¤a pāpakaü diņņhigataü. Mā te ahosi dãgha-rattaü ahitāya dukkhāyāti.' 28. `Ki¤cāpi bhavaü Kassapo evam āha, atha kho n' evāhaü sayhāmi idaü pāpakaü {diņņhi}-gataü paņinissajjituü. Rājā pi maü Pasenadi-kosalo jānāti, tiro-rājāno pi: `Pāyāsi Rāja¤¤o evaü-vādã evaü-diņņhã: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti. Sacāhaü bho Kassapa idaü pāpakaü diņņhi-gataü paņinissajjissāmi, bhavissanti me vattāro: "Yāva bālo Pāyāsi Rāja¤¤o avyatto duggahãta-gāhã ti." Kopena pi naü harissāmi, makkhena pi naü harissāmi, paëāsena pi naü harissāmãti.' 29. `Tena hi Rāja¤¤a, upaman te karissāmi. Upamāya pi idh' ekacce vi¤¤å purisā bhāsitassa atthaü ājānanti. Bhåtapubbaü Rāja¤¤a a¤¤ataro janapado vuņņhāsi. Atha kho sahāyako sahāyakaü āmantesi: "âyāma samma, yena so janapado ten' upasaükamissāma, app eva nām' ettha ki¤ci dhanaü adhigaccheyyāmāti." "Evaü sammāti" kho sahāyako sahāyakassa paccassosi. Te yena so janapado yen' a¤¤ataraü gāma-paddhanaü ten' upasaükamiüsu. #<[page 350]># %<350 PâYâSI SUTTANTA. [D. xxiii. 29.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Tatth' addasaüsu pahåtaü sāõaü chaķķitaü. Disvā sahāyako sahāyakaü āmantesi: "Idaü kho samma pahåtaü sāõaü chaķķitaü, tena hi samma tva¤ ca sāõa-bhāraü bandha, aha¤ ca sāõabhāraü bandhissāmi, ubho sāõa-bhāraü ādāya gamissāmāti." "Evaü sammāti" kho sahāyako sahāyakassa paņissutvā sāõa-bhāraü bandhi. `Te ubho sāõa-bhāraü ādāya yen' a¤¤ataraü gāmapaddhanaü ten' upasaükamiüsu. Tatth' addasaüsu pahåtaü sāõa-suttaü chaķķitaü. Disvā sahāyako sahāyakaü āmantesã: "Yassa kho samma atthāya iccheyyāma sāõaü idaü pahåtaü sāõa-suttaü chaķķitaü. Tena hi samma tva¤ ca sāõa-bhāraü chaķķehi, aha¤ ca sāõabhāraü chaķķessāmi, ubho sāõa-sutta-bhāraü ādāya gamissāmāti." "Ayaü kho me samma sāõa-bhāro durābhato ca susannaddho ca, alam me, tvaü pajānāhãti." Atha kho so sahāyako sāõa-bhāraü chaķķetvā sāõa-suttabhāraü ādiyi. `Te yen' a¤¤ataraü gāma-paddhanaü ten' upasaükamiüsu. Tatth' addasaüsu pahåtā sāõiyo chaķķitā. Disvā sahāyako sahāyakaü āmantesi: "Yassa kho samma atthāya iccheyyāma sāõaü vā sāõa-suttaü vā, imā pahåtā sāõiyo chaķķitā. Tena hi samma tva¤ ca sāõa-bhāraü chaķķehi, aha¤ ca sāõa-sutta-bhāraü chaķķessāmi, ubho sāõi-bhāraü ādāya gamissāmāti." "Ayaü kho me samma sāõa-bhāro durābhato ca susannaddho ca, alam me, tvaü pajānāhãti." Atha kho so sahāyako sāõa-suttabhāraü chaķķetvā sāõi-bhāraü ādiyi. #<[page 351]># %% Te yen' a¤¤ataraü gāma-paddhanaü ten' upakamiüsu. Tatth' addasaüsu pahåtaü khomaü chaķķitaü. Disvā . . . pahåtaü khoma-suttaü chaķķitaü. Disvā . . . pahåtaü khoma-dussaü chaķķitaü. Disvā . . . pahåtaü kappāsaü chaķķitaü. Disvā . . . pahåtaü kappāsika-suttaü chaķķitam. Disvā . . . pahåtaü kappāsika-dussaü chaķķitaü. Disvā . . . pahåtaü ayaü chaķķitaü. Disvā . . . pahåtaü lohaü chaķķitaü. Disvā . . . pahåtaü tipuü chaķķitaü. Disvā . . . pahåtaü sãsaü chaķķitaü. Disvā . . . pahåtaü sajjhuü chaķķitaü. Disvā . . . pahåtaü suvaõõaü chaķķitaü. Disvā sahāyako sahāyakaü āmantesi; "Yassa kho samma atthāya iccheyyāma sāõaü vā sāõasuttaü vā sāõiyo vā khomaü vā khoma-suttaü vā khoma-dussaü vā kappāsaü vā kappāsika-suttaü vā kappāsika-dussaü vā ayaü vā lohaü vā tipuü vā sãsaü vā sajjhuü vā, idaü pahåtaü suvaõõaü chaķķitaü. Tena hi samma tva¤ ca sāõa-bhāraü chaķķehi, aha¤ ca sajjhu-bhāraü chaķķessāmi, ubho suvaõõa-bhāraü ādāya gamissāmāti." "Ayaü kho me samma sāõa-bhāro durābhato ca susannaddho ca, alaü me, tvaü pajānāhãti." Atha kho sahāyako sajjhu-bhāraü chaķķetvā suvaõõabhāraü ādiyi. `Te yena sako gāmo ten' upasaükamiüsu. Tattha yo so sahāyako sāõa-bharaü ādāya agamāsi, tassa n' eva mātā-pitaro abhinandiüsu, na putta-dārā abhinandiüsu, na mittāmaccā abhinandiüsu, na ca tato-nidānaü sukhaü somanassaü adhigacchi. #<[page 352]># %<352 PâYâSI SUTTANTA. [D. xxiii. 29.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ Yo pana so sahāyako suvaõõabhāraü ādāya agamāsi, tassa mātā-pitaro abhinandiüsu, putta-dārā pi {abhinandiüsu}, [mittāmaccā pi abhinandiüsu], tato-nidāna¤ ca sukhaü somanassaü adhigacchati. `Evam eva kho tvaü Rāja¤¤a {sāõa-bhārakåpamo} ma¤¤e paņibhāsi. Paņinissajj' etaü Rāja¤¤a pāpakaü diņņhigataü, paņinissajj' etaü Rāja¤¤a pāpakaü diņņhi-gataü. Mā te ahosi dãgha-rattaü ahitāya dukkhāyāti.' 30. `Purimen' evāhaü opammena bhoto Kassapassa attamano abhiraddho, api cāhaü imāni vicitrāni pa¤hapaņibhānāni sotu-kāmo, evāhaü bhavantaü Kassapaü paccanãkātabbaü ama¤¤issaü. Abhikkantaü bho Kassapa, abhikkantaü bho Kassapa! Seyyathā pi bho Kassapa nikkujjitaü vā ukkujjeyya, paņicchannaü vā vivareyya, måëhassa vā maggaü ācikkheyya, andhakāre vā tela-pajjotaü dhāreyya: "cakkhumanto råpāni dakkhintãti" -- evam eva bhotā Kassapena aneka-pariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaü bho Kassapa taü bhagavantaü Gotamaü saraõaü gacchāmi dhamma¤ ca bhikkhu-saügha¤ ca. Upāsakam maü bhavaü Kassapo dhāretu, ajjatagge pāõupetaü saraõaü gataü. Icchāmi cāhaü bho Kassapa mahā-ya¤¤aü yajitum. Anusāsatu maü bhavaü Kassapo yaü mamaü assa dãgha-rattaü hitāya sukhāyāti.' 31. `Yathāråpe kho Rāja¤¤a ya¤¤e gāvo vā ha¤¤anti, ajeëakā vā ha¤¤anti, kukkuņa-såkarā vā ha¤¤anti, vividhā vā pāõā saüghātaü āpajjanti, paņiggāhakā ca honti micchā-diņņhã micchā-saükappā micchā-vācā micchā-kammantā micchā-ājãvā micchā-vāyāmā micchā-satã micchāsamādhã, #<[page 353]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ evaråpo kho Rāja¤¤a ya¤¤o nāma na mahapphalo hoti na mahānisaüso na mahā-jutiko na mahāvipphāro. Seyyathā pi Rāja¤¤a kassako bãja-{naīgalaü} ādāya vanaü paviseyya. So tattha dukkhatte dubbhåme avihata-khānuke bãjāni patiņņhāpeyya khaõķāni påtãni {vātātapa-hatāni} asāradāni asukha-sayitāni, devo ca na kālena kālaü sammā-dhāraü anuppaveccheyya. Api nu tāni bãjāni vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjeyyuü, kassako vā vipula-phalaü adhigaccheyyāti?' `No h' idaü bho Kassapa.' `Evam eva kho Rāja¤¤a yathāråpe ya¤¤e gāvo vā ha¤¤anti ajeëakā vā ha¤¤anti kukkuņa-såkarā vā ha¤¤anti vividhā vā pāõā saüghātaü āpajjanti, paņiggāhakā ca honti micchā-diņņhã micchā-saükappā micchā-vācā micchākammantā micchā-ājãvā micchā-vāyāmā micchā-satã micchā-samādhã, evaråpo kho Rāja¤¤a ya¤¤o na mahapphalo hoti na mahānisaüso na mahā-jutiko na mahā-vipphāro. Yathāråpe ca kho Rāja¤¤a ya¤¤e n' eva gāvo ha¤¤anti na ajeëakā ha¤¤anti na kukkuņa-såkarā ha¤¤anti na vividhā pāõā saüghātam āpajjanti, paņiggāhakā ca honti sammā-diņņhã sammā-saükappā sammā-vācā sammā-kammantā sammā-ājãvā sammā-vāyāmā sammā-satã sammāsamādhã, evaråpo kho Rāja¤¤a ya¤¤o mahapphalo hoti mahānisaüso mahā-jutiko mahā-vipphāro. Seyyathā pi Rāja¤¤a kassako bãja-naīgalaü ādāya vanaü paviseyya. So tattha sukhatte subhåme suvihata-khānuke bãjāni patiņņhāpeyya akkhaõķāni apåtãni avātātapa-hatāni sāradāni sukha-sayitāni, #<[page 354]># %<354 PâYâSI SUTTANTA. [D. xxiii. 31.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ devo ca kālena kālaü sammādhāraü anuppaveccheyya. Api nu tāni bãjāni vuddhiü viråëhiü vepullaü āpajjeyyuü, kassako vā vipulaphalaü adhigaccheyyāti? `Evaü bho Kassapa.' `Evam eva kho Rāja¤¤a yathāråpe ya¤¤e n' eva gāvo ha¤¤anti na ajeëakā ha¤¤anti na kukkuņa-såkarā ha¤¤anti na vividhā pāõā saüghātaü āpajjanti, paņiggāhakā ca honti sammā-diņņhã sammā-{saükappā} sammā-vācā sammā-kammantā sammā-ājãvā sammā-vāyāmā sammāsatã sammā-samādhã, evaråpo kho Rāja¤¤a ya¤¤o mahapphalo hoti mahānisaüso mahā-jutiko mahā-vipphāro ti.' 32. Atha kho Pāyāsi rāja¤¤o dānaü paņņhapesi samaõabrāhmaõa-kapaõiddhika-vaõibbaka-yācakānaü. Tasmiü kho pana dāne evaråpaü bhojanaü diyyati kaõājakaü bilaīga-dutiyaü therakāni ca vatthāni guëa-vālakāni. Tasmiü kho pana dāne Uttaro nāma māõavo vyāvaņo ahosi. So dānaü datvā evam anuddisati: `Iminā dānena Pāyāsi-rāja¤¤am eva imasmiü loke samāga¤chiü mā parasmin ti.' Assosi kho Pāyāsi rāja¤¤o: #<[page 355]># %% `Uttaro kira māõavo dānaü datvā evam anuddisati: Iminā dānena Pāyāsi-Rāja¤¤am eva imasmiü loke samāga¤chiü mā parasmin ti.' Atha kho Pāyāsi-rāja¤¤o Uttaraü māõavaü āmantāpetvā etad avoca: `Saccaü kira tvaü tāta Uttara dānaü datvā evam anuddisasi: Iminā dānena Pāyāsi-rāja¤¤aü eva imasmiü loke samāga¤chiü mā parasmin ti' ?' `Evaü bho ti.' `Kissa pana tvaü tāta Uttara dānaü datvā evam anuddisasi -- "Iminā dānena Pāyāsi-{rāja¤¤am} eva imasmiü loke samāga¤chiü mā parasmin ti"? Na nu mayaü tāta Uttara pu¤¤atthikā dānass' eva phalaü pāņikaīkhino ti?' `Bhoto kho pana dāne evaråpaü bhojanaü diyyati: {kaõājakaü} bilaīga-dutiyaü yam bhavaü pādā pi na iccheyya chupituü, kuto bhu¤jituü; therakāni ca vatthāni guëa-vālakāni yāni bhavaü pādā pi na iccheyya samphusituü, kuto paridahituü. Bhavaü kho pan' asmākaü piyo manāpo, kathaü mayaü piyaü manāpaü amanāpena saüyojemāti?' `Tena hi tvaü tāta Uttara yādisāhaü bhojanaü bhu¤jāmi tādisaü bhojanaü paņņhapehi, yādisāni cāhaü vatthāni paridahāmi tādisāni ca vatthāni paņņhapehãti.' `Evaü bho ti' kho Uttaro māõavo Pāyāsi-rāja¤¤assa paņissutvā yādisaü bhojanaü Pāyāsi-rāja¤¤o bhu¤jati tādisaü bhojanaü paņņhapesi, yādisāni ca vatthāni Pāyāsi rāja¤¤o paridahati tādisāni ca vatthāni paņņhapesi. #<[page 356]># %<356 PâYâSI SUTTANTA. [D. xxiii. 32.>% Atha kho Pāyāsi rāja¤¤o asakkaccaü dānaü datvā asahatthā dānaü datvā acittikataü dānaü datvā apaviddhaü dānaü datvā kāyassa bhedā param maraõā Cātummahārājikānaü devānaü sahavyataü uppajji su¤¤aü Serãsakaü vimānaü. Yo pana tassa dāne vyāvaņo ahosi Uttaro nāma māõavo so sakkaccaü dānaü datvā sahatthā dānaü datvā citti-katvā dānaü datvā anapaviddhaü dānaü datvā kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppajji devānaü Tāvatiüsānaü sahavyataü. 33. Tena kho pana samayena āyasmā Gavampati abhikkhaõaü su¤¤aü Serãsakaü vimānaü divā-vihāraü gacchati. Atha kho Pāyāsi-devaputto yen' {āyasmā} Gavampati ten' upasaükami, upasaükamitvā āyasmantaü Gavampatiü abhivādetvā ekamantaü aņņhāsi. Ekamantaü ņhitaü kho Pāyāsi-devaputtaü āyasmā Gavampati etad avoca: `Ko 'si tvaü āvuso ti?' `Ahaü bhante Pāyāsi-rāja¤¤o ti.' `Na nu tvaü āvuso evaü-diņņhiko ahosi -- Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņa-dukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti?' `Svāhaü bhante evaü-diņņhiko ahosiü: Iti pi n' atthi paraloko, n' atthi sattā opapātikā, n' atthi sukaņadukkaņānaü kammānaü phalaü vipāko ti. Api cāhaü ayyena Kumāra-kassapena etasmā pāpakā diņņhi-gatā vivecito ti.' #<[page 357]># %% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ `Yo pana te āvuso dāne vyāvaņo ahosi Uttaro nāma māõavo, so kuhiü uppanno ti?' `Yo me bhante dāne vyāvaņo ahosi Uttaro nāma māõavo, so sakkaccaü dānaü datvā sahatthā dānaü datvā citti-kataü dānaü datvā anapaviddhaü dānaü datvā kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppanno devānaü Tāvatiüsānaü sahavyataü. Ahaü pana asakkaccaü dānaü datvā asahatthā dānaü datvā acittikataü dānaü datvā apaviddhaü dānaü datvā kāyassa bhedā param maraõā Cātummahārājikānaü devānaü sahavyataü uppanno su¤¤aü Serãsakaü vimānaü. Tena hi bhante Gavampati manussa-lokaü gantvā evam ārocehi: "Sakkaccaü dānaü detha, sahatthā dānaü detha, citti-kataü dānaü detha, anapaviddhaü dānaü detha. Pāyāsi rāja¤¤o asakkaccaü dānaü datvā asahatthā dānaü datvā {acittikataü} dānaü datvā apaviddhaü dānaü datvā kāyassa bhedā param maraõā Cātummahārājikānaü devānaü sahavyataü uppanno su¤¤aü Serãsakaü vimānaü. Yo pana tassa dāne vyāvaņo ahosi Uttaro nāma māõavo, so sakkaccaü dānaü datvā sahatthā dānaü datvā citti-kataü dānaü datvā anapaviddhaü dānaü datvā kāyassa bhedā param maraõā sugatiü saggaü lokaü uppanno Devānaü Tāvatiüsānaü sahavyatan ti."' 34. Atha kho āyasmā Gavampati manussa-lokaü {āgantvā} evam ārocesi: `Sakkaccaü dānaü detha, sahatthā dānaü detha, citti-kataü dānaü detha, anapaviddhaü dānaü detha. Pāyāsi rāja¤¤o asakkaccaü dānaü datvā asahatthā dānaü datvā acitti-dānaü datvā apaviddhaü dānaü datvā kāyassa bhedā param maraõā Cātummahārājikānaü devānaü sahavyataü uppanno su¤¤aü Serãsakaü vimānaü. Yo pana tassa dāne vyāvaņo ahosi, Uttaro nāma māõavo, so sakkaccaü dānaü datvā sahatthā dānaü datvā citti-kataü dānaü datvā anapaviddhaü dānaü datvā kāyassa bhedā param maraõā sugatim saggaü lokaü uppanno devānaü Tāvatiüsānaü sahavyatan ti.' #<[page 358]># %<358 PâYâSI SUTTANTA. [D. xxiii. 34.>% \<[... content straddling page break has been moved to the page above ...]>/ PâYâSI-SUTTANTAũ NIōōHITAũ. MAHâ-VAGGO. Apadānaü Nidāna¤ ca Nibbāna¤ ca Sudassanaü Janavasabha-Govindaü Samayaü Sakkam eva ca Satipaņņhāna-Pāyāsi Mahāvaggassa saīgaho.