Vinaya-Pitaka, Parivara. Based on the edition by Hermann Oldenberg: The Vinaya Piņakam, Vol. V: The Parivƒra, London : Pali Text Society 1883 (Reprinted 1964, 1982) Input by the Dhammakaya Foundation, Thailand, 1989-1996 [GRETIL-Version vom 10.2.2015] NOTICE This file is (C) Copyright the Pali Text Society and the Dhammakaya Foundation, 2015. This work is licensed under a Creative Commons Attribution-ShareAlike 4.0 International License. These files are provided by courtesy of the Pali Text Society for scholarly purposes only. In principle they represent a digital edition (without revision or correction) of the printed editions of the complete set of Pali canonical texts published by the PTS. While they have been subject to a process of checking, it should not be assumed that there is no divergence from the printed editions and it is strongly recommended that they are checked against the printed editions before quoting. ANNOTATED VERSION IN PTS LAYOUT NOTE: A selection of Oldenberg's "Various Readings and Extracts from the Commentary of Buddhaghosa" (pp. 227-232) is given in the footnotes of the Dhammakaya version, but without reference numbers were given in the main text. In this GRETIL version the numbers were added wherever possible. #<...># = BOLD %<...>% = ITALICS *<...>* = SUPERSCRIPT \<...>\ = REDLINE ___________________________________________________________________ THIS TEXT FILE IS FOR REFERENCE PURPOSES ONLY! COPYRIGHT AND TERMS OF USAGE AS FOR SOURCE FILE. Text converted to Classical Sanskrit Extended (CSX) encoding: description character =ASCII long a ā 224 long A â 226 long i ã 227 long I ä 228 long u å 229 long U æ 230 vocalic r į 231 vocalic R č 232 long vocalic r é 233 vocalic l ë 235 long vocalic l í 237 velar n ī 239 velar N đ 240 palatal n ¤ 164 palatal N Ĩ 165 retroflex t ņ 241 retroflex T ō 242 retroflex d ķ 243 retroflex D ô 244 retroflex n õ 245 retroflex N ö 246 palatal s ÷ 247 palatal S ø 248 retroflex s ų 249 retroflex S ú 250 anusvara ü 252 capital anusvara ũ 253 visarga ū 254 long e š 185 long o ē 186 l underbar × 215 r underbar Ÿ 159 n underbar ­ 173 k underbar É 201 t underbar  194 Other characters of the CSX encoding table are not included. Unless indicated otherwise, accents have been dropped in order to facilitate word search. For a comprehensive list of CSX and other GRETIL encodings and formats see: http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdiac.pdf and http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil/gretdias.pdf For further information see: http://gretil.sub.uni-goettingen.de/gretil.htm ___________________________________________________________________ Vinayapiņaka Vol. V Parivāra #<[page 001]># %< 1>% VINAYAPIōAKAũ. PARIVâRA. I. Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. Yan tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā- sambuddhena paņhamaü pārājikaü kattha pa¤¤attaü, kaü ārabbha, kismiü vatthusmiü, atthi tattha pa¤¤atti anu- pa¤¤atti anuppannapa¤¤atti, sabbatthapa¤¤atti padesa- pa¤¤atti, sādhāraõapa¤¤atti asādhāraõapa¤¤atti, ekato- pa¤¤atti ubhatopa¤¤atti, pa¤cannaü pātimokkhuddesānaü katthogadhaü katthapariyāpannaü, katamena uddesena uddesaü āgacchati, catunnaü vipattãnaü katamā vipatti, sattannaü āpattikkhandhānaü katamo āpattikkhandho, channaü āpattisamuņņhānānaü katãhi samuņņhānehi sam- uņņhāti, catunnaü adhikaraõānaü katamaü adhikaraõaü, sattannaü samathānaü katãhi samathehi sammati, ko tattha vinayo ko tattha abhivinayo, kiü tattha pātimokkhaü kiü tattha adhipātimokkhaü, kā vipatti, kā sampatti, kā paņi- patti, kati atthavase paņicca bhagavatā paņhamaü pārājikaü pa¤¤attaü, ke sikkhanti, ke sikkhitasikkhā, kattha ņhitaü, ke dhārenti, kassa vacanaü, kenābhatan ti. yan tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena paņhamaü pārājikaü kattha pa¤¤attan ti Vesāliyā pa¤¤attaü. kaü ārabbhā 'ti Sudinnaü Kalandaputtaü ārabbha. kismiü vatthusmin ti Sudinno Kalandaputto purāõadutiyikāya methu- #<[page 002]># %<2 PARIVâRA. [I. 1.>% naü dhammaü paņisevi, tasmiü vatthusmiü. atthi tattha pa¤¤atti anupa¤¤atti anuppannapa¤¤attãti ekā pa¤¤atti dve anupa¤¤attiyo, anuppannapa¤¤atti tasmiü n' atthi. sabbattha- pa¤¤atti padesapa¤¤attãti sabbatthapa¤¤atti. sādhāraõa- pa¤¤atti asādhāraõapa¤¤attãti sādhāraõapa¤¤atti. ekato- pa¤¤atti ubhatopa¤¤attãti ubhatopa¤¤atti. pa¤cannaü pāti- mokkhuddesānaü katthogadhaü katthapariyāpannan ti nidā- nogadhaü nidānapariyāpannaü. katamena uddesena udde- saü āgacchatãti dutiyena uddesena uddesaü āgacchati. catunnaü vipattãnaü katamā vipattãti sãlavipatti. sattan- naü āpattikkhandhānaü katamo āpattikkhandho 'ti pārā- jikāpattikkhandho. channaü āpattisamuņņhānānaü ka- tãhi samuņņhānehi samuņņhātãti ekena samuņņhānena samuņņhāti kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. catunnaü adhi- karaõānaü katamaü adhikaraõan ti āpattādhikaraõaü. sattannaü samathānaü katãhi samathehi sammatãti dvãhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca paņi¤¤ātakaraõena ca. ko tattha vinayo ko tattha abhivinayo 'ti pa¤¤atti vinayo vibhatti abhivinayo. kiü tattha pātimokkhaü kiü tattha adhipātimokkhan ti pa¤¤atti pātimokkhaü vibhatti adhipāti- mokkhaü. kā vipattãti asaüvaro vipatti. kā saüpattãti saüvaro sampatti. kā paņipattãti na evaråpaü karissāmãti yāvajãvaü āpāõakoņikaü samādāya sikkhati sikkhāpadesu. kati atthavase paņicca bhagavatā paņhamaü pārājikaü pa¤¤attan ti dasa atthavase paņicca bhagavatā paņhamaü pārājikaü pa¤¤attaü saüghasuņņhutāya saüghaphāsutāya dummaīkånaü puggalānaü niggahāya pesalānaü bhikkhå- naü phāsuvihārāya diņņhadhammikānaü āsavānaü saüvarāya samparāyikānaü āsavānaü paņighātāya appasannānaü pasā- dāya pasannānaü bhiyyobhāvāya saddhammaņņhitiyā vinayā- nuggahāya. ke sikkhantãti sekhā ca puthujjanakalyāõakā ca sikkhanti. ke sikkhitasikkhā 'ti arahanto sikkhitasikkhā. kattha ņhitan ti sikkhākāmesu ņhitaü. ke dhārentãti yesaü vattati te dhārenti. kassa vacanan ti bhagavato vacanaü ara- hato sammāsambuddhassa. kenābhatan ti paraüparābhataü: Upāli Dāsako c' eva Sonako Siggavo tathā Moggaliputtena pa¤camā ete Jambusirivhaye. | #<[page 003]># %% tato Mahindo Iņņiyo Uttiyo Sambalo tathā Bhaddanāmo ca paõķito ete nāgā mahāpa¤¤ā Jambudãpā idhāgatā, | vinayaü te vācayiüsu piņakaü Tambapaõõiyā. nikāye pa¤ca vācesuü satta c' eva pakāraõe | tato Ariņņho medhāvã Tissadatto ca paõķito visārado Kālasumano thero ca Dãghanāmako Dãghasu- mano ca paõķito, | punar eva Kālasumano Nāgatthero ca Buddharakkhito Tissatthero ca medhāvã Devatthero ca paõķito, | punar eva Sumano medhāvã vinaye ca visārado, bahussuto Cålanāgo gajo va duppadhaüsiyo, | Dhammapālitanāmo ca Rohaõe sādhupåjito, tassa sisso mahāpa¤¤o Khemanāmo tipeņakã | dãpe tārakarājā va pa¤¤āya atirocatha. Upatisso ca medhāvã Phussadevo mahākathã, | punar eva Sumano medhāvã Pupphanāmo bahussuto mahākathã Mahāsãvo piņake sabbatthakovido, | punar eva Upāli medhāvã vinaye ca visārado, Mahānāgo mahāpa¤¤o saddhammavaüsakovido, | punar eva Abhayo medhāvã piņake sabbatthakovido, Tissatthero ca medhāvã vinaye ca visārado, | tassa sisso mahāpa¤¤o Pupphanāmo bahussuto sāsanaü anurakkhanto Jambudãpe patiņņhito. | Cålābhayo ca medhāvã vinaye ca visārado Tissatthero ca medhāvã saddhammavaüsakovido | Cåladevo ca medhāvã vinaye ca visārado Sãvatthero ca medhāvã vinaye sabbatthakovido | ete nāgā mahāpa¤¤ā vinaya¤¤å maggakovidā vinayaü dãpe pakāsesuü piņakaü Tambapaõõiyā 'ti. ||1|| yan tena bhagavatā jānatā . . . dutiyaü pārājikaü kattha pa¤¤attan ti Rājagahe pa¤¤attaü. kaü ārabbhā 'ti Dhani- yaü kumbhakāraputtaü ārabbha. kismiü vatthusmin ti Dhaniyo kumbhakāraputto ra¤¤o dāråni adinnaü ādiyi tasmiü vatthusmiü. ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti. chan- naü āpattisamuņņhānānaü katãhi samuņņhānehi samuņņhātãti tãhi samuņņhānehi samuņņhāti, siyā kāyato ca cittato ca #<[page 004]># %<4 PARIVâRA. [I. 1.>% samuņņhāti na vācato, siyā vācato ca cittato ca samuņņhāti na kāyato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||2|| --pe-- tatiyaü pārājikaü kattha pa¤¤attan ti Vesāliyā pa¤¤attaü. kaü ārabbhā 'ti sambahule bhikkhå ārabbha. kismiü vatthusmin ti sambahulā bhikkhå a¤¤ama¤¤aü jãvitā voropesuü tasmiü vatthusmiü. ekā pa¤¤atti ekā anu- pa¤¤atti. channaü āpattisamuņņhānānaü . . . (see 2) . . . siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||3|| --pa-- catutthaü pārājikaü kattha pa¤¤attan ti Vesāliyā pa¤¤attaü. kaü ārabbhā 'ti Vaggumudātãriye bhikkhå ārabbha. kismiü vatthusmin ti Vaggumudātãriyā bhikkhå gihãnaü a¤¤ama¤¤assa uttarimanussadhammassa vaõõaü bhāsiüsu tasmiü vatthusmiü. ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti. channaü āpattisamuņņhānānaü . . . (see 2) . . . siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||4|| cattāro pārājikā niņņhitā. tass' uddānaü: methun' -ādinnādāna¤ ca manussaviggah' -uttari pārājikāni cattāri chejjavatthu asaüsayā 'ti. yan tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsam- buddhena upakkamitvā asuciü mocentassa saüghādiseso kattha pa¤¤atto, kaü ārabbha, kismiü vatthusmiü . . . (see Pārāj.1) . . . kati atthavase paņicca bhagavatā upakkamitvā asuciü mocentassa saüghādiseso pa¤¤atto, ke sikkhanti, ke sikkhitasikkhā, kattha ņhitaü, ke dhārenti, kassa vacanaü, kenābhatan ti. yan tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsam- buddhena upakkamitvā asuciü mocentassa saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti Sāvatthiyā pa¤¤atto. kaü ārabbhā 'ti āyasmantaü Seyyasakaü ārabbha. kismiü vatthusmin ti āyasmā Seyyasako hatthena upakkamitvā asuciü mocesi tasmiü vatthusmiü. atthi tattha pa¤¤atti anupa¤¤atti anuppannapa¤¤attãti ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti, anup- pannapa¤¤atti tasmiü n' atthi. sabbatthapa¤¤atti padesa- pa¤¤attãti sabbatthapa¤¤atti. sādhāraõapa¤¤atti asādhāra- õapa¤¤attãti asādhāraõapa¤¤atti. ekatopa¤¤atti ubhato- pa¤¤attãti ekatopa¤¤atti. pa¤cannaü . . . nidānogadhaü nidānapariyāpannaü . . . tatiyena uddesena uddesaü #<[page 005]># %% āgacchati . . . sãlavipatti . . . saüghādiseso āpattikkhandho . . . ekena samuņņhānena samuņņhāti kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato . . . āpattādhikaraõaü . . . dvãhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca paņi¤¤ātakaraõena ca . . . (see Pārāj.1) . . . kati atthavase paņicca bhagavatā upakkamitvā asuciü mocentassa saüghādiseso pa¤¤atto 'ti dasa atthavase paņicca bhagavatā up. as. moc. saüghādiseso pa¤¤atto saüghasuņņhutāya . . . vinayānuggahāya. ke sikkhantãti sekhā ca . . . piņakaü Tambapaõõiyā 'ti. ||1|| yan tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsam- buddhena mātugāmena saddhiü kāyasaüsaggaü samā- pajjantassa saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti Sāvatthiyā pa¤¤atto. kaü ārabbhā 'ti āyasmantaü Udāyiü ārabbha. kismiü vatthusmin ti. āyasmā Udāyi mātugāmena saddhiü kāyasaüsaggaü samāpajji tasmiü vatthusmiü. ekā pa¤¤atti. channaü āpattisamuņņhānānaü ekena samuņņhānena samuņņhā- ti kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. ||2|| --pa-- mātugāmaü duņņhullāhi vācāhi obhāsentassa saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti Sāvatthiyā pa¤¤atto. kaü ārabbhā 'ti āyasmantaü Udāyiü ārabbha. kismiü vatthusmin ti. āyasmā Udāyi mātugāmaü duņņhullāhi vācāhi obhāsi tasmiü vatthusmiü. ekā pa¤¤atti. channaü āpattisamuņņhānānaü tãhi samuņņhānehi samuņņhāti, siyā kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato, siyā vācato ca cittato ca samuņņhāti na kāyato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||3|| --pa-- mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaõ- õaü bhāsantassa saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti Sāvatthiyā pa¤¤atto . . . āyasmantaü Udāyiü ārabbha . . . āyasmā Udāyi mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaõõaü abhāsi . . . (see 3). ||4|| --pa-- sa¤carittaü samāpajjantassa saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti Sāvatthiyā pa¤¤atto . . . āyasmantaü Udāyiü ārabbha . . . āyasmā Udāyi sa¤carittaü samāpajji . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti, siyā kāyato samuņņhāti na vācato na cittato, siyā vācato samuņņhāti na kāyato na cittato, siyā kāyato ca vācato ca samuņņhāti na cittato, siyā kāyato ca cittato ca samuņņhāti na #<[page 006]># %<6 PARIVâRA. [I. 1.>% vācato, siyā vācato ca cittato ca samuņņhāti na kāyato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||5|| --pe-- sa¤¤ācikāya kuņiü kārāpentassa saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti âëaviyā pa¤¤atto . . . âëavake bhikkhå ārabbha . . . âëavakā bhikkhå sa¤¤ācikāya kuņiyo kārā- pesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi sam- uņņhāti. ||6|| --pa-- mahallakaü vihāraü kārāpentassa saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti Kosambiyā pa¤¤atto . . . āyasmantaü Channaü ārabbha . . . āyasmā Channo vihāravatthuü sodhento a¤¤ataraü cetiyarukkhaü chedāpesi . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||7|| --la-- bhikkhuü amålakena pārājikena dhammena anuddhaüsentassa saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti Rājagahe pa¤¤atto . . . Mettiyabhummajake bhikkhå ārabbha . . . Mettiyabhummajakā bhikkhå āyasmantaü Dabbaü Malla- puttaü amålakena pārājikena dhammena anuddhaüsesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||8|| --la-- bhikkhuü a¤¤abhāgiyassa adhikaraõassa ki¤ci desaü lesamattaü upādāya pārājikena dhammena anuddhaü- sentassa saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti Rājagahe pa¤¤atto . . . Mettiyabhummajake bhikkhå ārabbha . . . Mettiya- bhummajakā bhikkhå āyasmantaü Dabbaü Mallaputtaü a¤¤abhāgiyassa . . . anuddhaüsesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||9|| --la-- saüghabhedakassa bhikkhuno yāvatatiyaü sama- nubhāsanāya na paņinissajjantassa saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti Rājagahe pa¤¤atto . . . Devadattaü ārabbha . . . Devadatto samaggassa saüghassa bhedāya parakkami . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena samuņņhānena samuņņhāti kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||10|| --la-- bhedānuvattakānaü bhikkhånaü yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņinissajjantānaü saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti Rājagahe pa¤¤atto . . . sambahule bhikkhå ārabbha . . . sambahulā bhikkhå Devadattassa saüghabhe- dāya parakkamantassa anuvattakā ahesuü vaggavādakā . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena samuņņhānena . . . ||11|| --la-- dubbacassa bhikkhuno yāvatatiyaü samanubhā- #<[page 007]># %% sanāya na paņinissajjantassa saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti Kosambiyā pa¤¤atto . . . āyasmantaü Channaü ārabbha . . . āyasmā Channo bhikkhåhi sahadhammikaü vuccamāno attānaü avacanãyaü akāsi . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena samuņņhānena . . . ||12|| --la-- kuladåsakassa bhikkhuno yāvatatiyaü samanu- bhāsanāya na paņinissajjantassa saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti Sāvatthiyā pa¤¤atto . . . Assajipunabbasuke bhikkhå ārabbha . . . Assajipunabbasukā bhikkhå saüghena pabbā- janiyakammakatā bhikkhå chandagāmitā dosagāmitā moha- gāmitā bhayagāmitā pāpesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena samuņņhānena . . . ||13|| terasa saüghādisesā niņņhitā. tassa uddānaü: visaņņhi, kāyasaüsaggaü, duņņhullaü, attakāma¤ ca, sa¤carittaü, kuņã c' eva, vihāro ca, amålakaü, | ki¤cidesa¤ ca, bhedo ca, tath' eva anuvattakā, dubbacaü, kuladåsa¤ ca: saüghādisesā terasā 'ti. | yan tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsam- buddhena paņhamo aniyato kattha pa¤¤atto, kaü ārabbha, kismiü vatthusmiü, . . . kati atthavase paņicca bhagavatā paņhamo aniyato pa¤¤atto . . . kenābhatan ti. yan tena bhagavatā . . . paņhamo aniyato kattha pa¤¤atto 'ti Sāvatthiyā pa¤¤atto. kaü ārabbhā 'ti āyasmantaü Udā- yiü ārabbha. kismiü vatthusmin ti āyasmā Udāyi mātugā- mena saddhiü eko ekāya raho paņicchanne āsane alaükamma- õiye nisajjaü kappesi tasmiü vatthusmiü. atthi tattha . . . (see Saüghād.1) . . . catutthena uddesena uddesaü āgacchati. catunnaü vipattãnaü katamā vipattãti siyā sãlavipatti siyā ācāravipatti. sattannaü āpattikkhandhānaü katamo āpattikkhandho 'ti siyā pārājikāpattikkhandho siyā saüghādisesāpattikkhandho siyā pācittiyāpattikkhandho. channaü āpattisamuņņhānānaü katãhi samuņņhānehi sam- uņņhātãti ekena samuņņhānena samuņņhāti kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato . . . āpattādhikaraõaü . . . tãhi samathehi sammati, siyā sammukhāvinayena ca paņi¤¤āta- karaõena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiõavatthārakena ca . . . kati atthavase paņicca bhagavatā paņhamo aniyato pa¤¤atto #<[page 008]># %<8 PARIVâRA. [I. 1.>% 'ti dasa atthavase paņicca bhagavatā paņhamo aniyato pa¤¤atto saüghasuņņhutāya . . . vinayānuggahāya. ke sikkhantãti sekhā ca . . . piņakaü Tambapaõõiyā 'ti. ||1|| yan tena bhagavatā . . . dutiyo aniyato kattha pa¤¤atto 'ti Sāvatthiyā pa¤¤atto . . . āyasmantaü Udāyiü ārabbha . . . āyasmā Udāyi mātugāmena saddhiü eko ekāya raho nisajjaü kappesi tasmiü vatthusmin ti. atthi tattha . . . (see Aniyata1) . . . katamo āpattikkhandho 'ti siyā saüghādisesāpattikkhandho siyā pācittiyāpattikkhandho. channaü āpattisamuņņhānānaü katãhi samuņņhānehi sam- uņņhātãti tãhi samuņņhānehi samuņņhāti, siyā kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato, siyā vācato ca cittato ca samuņņhāti na kāyato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti . . . tiõavatthārakena ca. ||2|| dve aniyatā niņņhitā. tass' uddānaü: alaükammaõiya¤ c' eva tath' eva ca, na h' eva kho: aniyatā supa¤¤attā buddhaseņņhena tādinā 'ti. yan tena bhagavatā . . . atirekacãvaraü dasāhaü atikkā- mentassa nissaggiyaü pācittiyaü kattha pa¤¤attan ti Vesā- liyā pa¤¤attaü. kaü ārabbhā 'ti chabbaggiye bhikkhå ārabbha. kismiü vatthusmin ti chabbaggiyā bhikkhå atire- kacãvaraü dhāresuü tasmiü vatthusmiü. ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti. channaü āpattisamuņņhānānaü dvãhi samuņņhā- nehi samuņņhāti, siyā kāyato ca vācato ca samuņņhāti na cittato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||1|| --la-- ekarattaü ticãvarena vippavasantassa nissaggiyaü pācittiyaü kattha pa¤¤attan ti Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahule bhikkhå ārabbha . . . sambahulā bhikkhå bhi- kkhånaü hatthe cãvaraü nikkhipitvā santaruttarena janapa- dacārikaü pakkamiüsu . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti. channaü . . . (see Nissaggiya1). ||2|| --la-- akālacãvaraü paņiggahetvā māsaü atikkāmentassa nissaggiyaü pācittiyaü kattha pa¤¤attan ti Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahule bhikkhå ārabbha . . . samba- hulā bhikkhå akālacãvaraü paņiggahetvā māsaü atikkā- mesuü . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti. channaü . . . ||3|| --la-- a¤¤ātikāya bhikkhuniyā purāõacãvaraü dhovā- #<[page 009]># %% pentassa nissaggiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Udāyiü ārabbha . . . āyasmā Udāyi a¤¤ātikāya bhikkhuniyā purāõacãvaraü dhovāpesi . . . ekā pa¤¤atti. channaü āpattisamuņņhānānaü chahi samuņņhānehi sam- uņņhāti. ||4|| --la-- a¤¤ātikāya bhikkhuniyā hatthato cãvaraü paņi- gaõhantassa nissaggiyaü . . . Rājagahe pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Udāyiü ārabbha . . . āyasmā Udāyi a¤¤ātikāya bhikkhuniyā hatthato cãvaraü paņiggahesi . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||5|| --la-- a¤¤ātakaü gahapatiü vā gahapatāniü vā cãvaraü vi¤¤āpentassa nissaggiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Upanandaü Sakyaputtaü ārabbha . . . āyasmā Upanando Sakyaputto a¤¤ātakaü seņņhiputtaü cãvaraü vi¤¤āpesi . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||6|| --la-- a¤¤ātakaü gahapatiü vā gahapatāniü vā tadutta- riü cãvaraü vi¤¤āpentassa nissaggiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabba- ggiyā bhikkhå na mattaü jānitvā bahuü cãvaraü vi¤¤ā- pesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi sam- uņņhāti. ||7|| --gha-- pubbe appavāritena a¤¤ātakaü gahapatikaü upasaükamitvā cãvare vikappaü āpajjantassa nissaggiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Upanandaü Sakya- puttaü ārabbha . . . āyasmā Upanando Sakyaputto pubbe appavārito a¤¤ātakaü gahapatikaü upasaükamitvā cãvare vikappaü āpajji . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||8|| --la-- pubbe appavāritena a¤¤ātake gahapatike upa- saükamitvā cãvare vikappaü āpajjantassa nissaggiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Upanandaü Sakya- puttaü ārabbha . . . āyasmā Upanando Sakyaputto pubbe appavārito a¤¤ātake gahapatike upasaükamitvā cãvare vikappaü āpajji . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||9|| --la-- atirekatikkhattuü codanāya atirekachakkhattuü ņhānena cãvaraü abhinipphādentassa nissaggiyaü . . . #<[page 010]># %<10 PARIVâRA. [I. 1.>% Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Upanandaü Sakya- puttaü ārabbha . . . āyasmā Upanando Sakyaputto upāsa- kena ajjuõho bhante āgamehãti vuccamāno nāgamesi . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||10|| kaņhinavaggo paņhamo. --la-- kosiyamissakaü santhataü kārāpentassa nissaggi- yaü . . . âëaviyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå kosiyakārake upasaü- kamitvā evam āhaüsu: bahå āvuso kosakārake pacatha, amhākam pi dassatha, mayam pi icchāma kosiyamissakaü santhataü kātun ti . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhā- nehi samuņņhāti. ||11|| --la-- suddhakāëakānaü eëakalomānaü santhataü kārā- pentassa nissaggiyaü . . . Vesāliyā pa¤¤attaü . . . chabba- ggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå suddha- kāëakānaü eëakalomānaü santhataü kārāpesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||12|| --la-- anādiyitvā tulaü odātānaü tulaü gocariyānaü navaü santhataü kārāpentassa nissaggiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabba- ggiyā bhikkhå thoka¤ ¤eva odātaü ante ādiyitvā tath' eva suddhakāëakānaü eëakalomānaü santhataü kārāpesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||13|| --la-- anuvassaü santhataü kārāpentassa nissaggiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahule bhikkhå ārabbha . . . sambahulā bhikkhå anuvassaü santhataü kārā- pesuü . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . chahi sam- uņņhānehi samuņņhāti. ||14|| --la-- anādiyitvā purāõasanthatassa sāmantā sugatavi- datthiü navaü nisãdanasanthataü kārāpentassa nissaggiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahule bhikkhå ārabbha . . . sambahulā bhikkhå santhatāni ujjhitvā āra¤¤akaīgaü piõķapātikaīgaü paüsukålikaīgaü samādiyiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||15|| --la-- eëakalomāni paņiggahetvā tiyojanaü atikkā- mentassa nissaggiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . a¤¤ataraü bhikkhuü ārabbha . . . a¤¤ataro bhikkhu eëaka- lomāni paņiggahetvā tiyojanaü atikkāmesi . . . ekā pa¤¤atti #<[page 011]># %% . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti, siyā kāyato samuņņhāti na vācato na cittato, siyā kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. ||16|| --la-- a¤¤ātikāya bhikkhuniyā eëakalomāni dhovā- pentassa nissaggiyaü . . . Sakkesu pa¤¤attaü . . . chabba- ggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå a¤¤ā- tikāhi bhikkhunãhi eëakalomāni dhovāpesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||17|| --pa-- råpiyaü paņigaõhantassa nissaggiyaü . . . Rājagahe pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Upanandaü Sakya- puttaü ārabbha . . . āyasmā Upanando Sakyaputto råpiyaü paņiggahesi . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||18|| --la-- nānappakārakaü råpiyasaüvohāraü samāpajjan- tassa nissaggiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabba- ggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå nānappa- kārakaü råpiyasaüvohāraü samāpajjiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||19|| --la-- nānappakārakaü kayavikkayaü samāpajjantassa nissaggiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Upanandaü Sakyaputtaü ārabbha . . . āyasmā Upanando Sakyaputto paribbājakena saddhiü kayavikkayaü samāpajji . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||20|| kosiyavaggo dutiyo. --la-- atirekapattaü dasāhaü atikkāmentassa nissaggi- yaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå atirekapattaü dhāresuü . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti, siyā kāyato ca vācato ca samuņņhāti na cittato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||21|| --la-- ånapa¤cabandhanena pattena a¤¤aü navaü pattaü cetāpentassa nissaggiyaü . . . Sakkesu pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå appamattakena pi bhinnena appamattakena pi khaõķena vilikhitamattena pi bahå patte vi¤¤āpesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||22|| --la-- bhesajjāni paņiggahetvā sattāhaü atikkāmentassa nissaggiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahule #<[page 012]># %<12 PARIVâRA. [I. 1.>% bhikkhå ārabbha . . . sambahulā bhikkhå bhesajjāni paņigga- hetvā sattāhaü atikkāmesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti kaņhinake. ||23|| --la-- atirekamāse sese gimhāne vassikasāņikacãvaraü pariyesantassa nissaggiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå atirekamāse sese gimhāne vassikasāņikacãvaraü pariyesiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||24|| bhikkhussa sāmaü cãvaraü datvā kupitena anattamanena acchindantassa nissaggiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Upanandaü Sakyaputtaü ārabbha . . . āyasmā Upanando Sakyaputto bhikkhussa sāmaü cãvaraü datvā kupito anattamano acchindi . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||25|| --la-- sāmaü suttaü vi¤¤āpetvā tantavāyehi cãvaraü vāyāpentassa nissaggiyaü . . . Rājagahe pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå sāmaü suttaü vi¤¤āpetvā tantavāyehi cãvaraü vāyāpesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi sam- uņņhāti. ||26|| --la-- pubbe appavāritena a¤¤ātakagahapatikassa tanta- vāye upasaükamitvā cãvare vikappaü āpajjantassa nissaggi- yaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Upa- nandaü Sakyaputtaü ārabbha . . . āyasmā Upanando Sakyaputto pubbe appavārito a¤¤ātakagahapatikassa tanta- vāye upasaükamitvā cãvare vikappaü āpajji . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||27|| --la-- accekacãvaraü paņiggahetvā cãvarakālasamayaü atikkāmentassa nissaggiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahule bhikkhå ārabbha . . . sambahulā bhikkhå acceka- cãvaraü paņiggahetvā cãvarakālasamayaü atikkāmesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti kaņhi- nake. ||28|| --la-- tiõõaü cãvarānaü a¤¤ataraü cãvaraü antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaü vippavasantassa nissaggiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahule bhikkhå ārabbha . . . sambahulā bhikkhå tiõõaü cãvarānaü a¤¤ataraü cãva- raü antaraghare nikkhipitvā atirekachārattaü vippavasiüsu #<[page 013]># %% . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti kaņhinake. ||29|| --la-- jānaü saüghikaü lābhaü pariõataü attano pari- õāmentassa nissaggiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå jānaü saüghikaü lābhaü pariõataü attano pariõāmesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||30|| pattavaggo tatiyo. tiüsa nissaggiyā pāc. n. tass' uddānaü: das', ekaratti, māso ca, dhovana¤ ca, paņiggaho, a¤¤ātaka¤ ca, uddissa, ubhinnaü, dåtakena ca, | kosiyā, suddha-dve bhāgā, chabbassāni, nisãdanaü, dve ca lomāni, uggaõhe, ubho nānappakārakā, | dve ca pattāni, bhesajjaü, vassikā, dānapa¤camaü, sāmaü, vāyāpan', acceko,sāsaīkaü, saüghikena cā 'ti. yan tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsam- buddhena sampajānamusāvāde pācittiyaü kattha pa¤¤attan ti Sāvatthiyā pa¤¤attaü. kaü ārabbhā 'ti Hatthakaü Sakyaputtaü ārabbha. kismiü vatthusmin ti Hatthako Sakyaputto titthiyehi saddhiü sallapento avajānitvā paņijāni paņijānitvā avajāni tasmiü vatthusmiü. ekā pa¤¤atti. channaü āpattisamuņņhānānaü tãhi samuņņhānehi samuņņhāti, siyā kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato, siyā vācato ca cittato ca samuņņhāti na kāyato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||1|| omasavāde pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå pesalehi bhikkhåhi saddhiü bhaõķentā pesale bhikkhå omasiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi sa- muņņhāti. ||2|| bhikkhupesu¤¤e pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhi- kkhå bhikkhånaü bhaõķanajātānaü kalahajātānaü vivādā- pannānaü pesu¤¤aü upasaühariüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||3|| anupasampannaü padaso dhammaü vācentassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå upāsake padaso dhammaü #<[page 014]># %<14 PARIVâRA. [I. 1.>% vācesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi sam- uņņhāti, siyā vācato samuņņhāti na kāyato na cittato, siyā vācato ca cittato ca samuņņhāti na kāyato. ||4|| anupasampannena uttaridvirattatirattaü sahaseyyaü ka- ppentassa pācittiyaü . . . âëaviyā pa¤¤attaü . . . samba- hule bhikkhå ārabbha . . . sambahulā bhikkhå anupa- sampannena sahaseyyaü kappesuü . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti, siyā kāyato samuņņhāti na vācato na cittato, siyā kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. ||5|| mātugāmena sahaseyyaü kappentassa pācittiyaü . . . Savatthiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Anuruddhaü ārabbha . . . āyasmā Anuruddho mātugāmena sahaseyyaü kappesi . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi sam- uņņhāti eëakalomake. ||6|| mātugāmassa uttarichappa¤cavācāhi dhammaü desentassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Udāyiü ārabbha . . . āyasmā Udāyi mātugāmassa dhammaü desesi . . . ekā pa¤¤atti dve anupa¤¤attiyo . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti padasodhamme. ||7|| anupasampannassa uttarimanussadhammaü bhåtaü āro- centassa pācittiyaü . . . Vesāliyā pa¤¤attaü . . . Vaggu- mudātãriye bhikkhå ārabbha . . . Vaggumudātãriyā bhi- kkhå gihãnaü a¤¤ama¤¤assa uttarimanussadhammassa vaõ- õaü bhāsiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti, siyā kāyato samuņņhāti na vācato na cittato, siyā vācato samuņņhāti na kāyato na cittato, siyā kāyato ca vācato ca samuņņhāti na cittato. ||8|| bhikkhussa duņņhullāpattiü anupasampannassa ārocentassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå bhikkhussa duņņhullāpattiü anupasampannassa ārocesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti --la--. ||9|| pathaviü khanantassa pācittiyaü . . . âëaviyā pa¤¤attaü . . . âëavake bhikkhå ārabbha . . . âëavakā bhikkhå pathaviü khaniüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhā- nehi samuņņhāti --la--. ||10|| musāvādavaggo paņhamo. #<[page 015]># %% bhåtagāmapātabyatāya pācittiyaü . . . âëaviyā pa¤¤attaü . . . âëavake bhikkhå ārabbha . . . âëavakā bhikkhå rukkhaü chindiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhā- nehi samuņņhāti. ||11|| a¤¤avādake vihesake pācittiyaü . . . Kosambiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Channaü ārabbha . . . āyasmā Channo saüghamajjhe āpattiyā anuyu¤jiyamāno a¤¤en' a¤¤aü paņi- cari . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . tãhi samuņņhā- nehi samuņņhāti. ||12|| ujjhāpanake khãyanake pācittiyaü . . . Rājagahe pa¤¤a- ttaü . . . Mettiyabhummajake bhikkhå ārabbha . . . Mettiyabhummajakā bhikkhå āyasmantaü Dabbaü Malla- puttaü bhikkhå ujjhāpesuü . . . ekā pa¤¤atti ekā anu- pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||13|| saüghikaü ma¤caü vā pãņhaü vā bhisiü vā kocchaü vā ajjhokāse santharitvā anuddharitvā anāpucchā pakkamantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahule bhi- kkhå ārabbha . . . sambahulā bhikkhå saüghikaü senā- sanaü ajjhokāse santharitvā anuddharitvā anāpucchā pakka- miüsu . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti kaņhinake. ||14|| saüghike vihāre seyyaü santharitvā anuddharitvā anā- pucchā pakkamantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sattarasavaggiye bhikkhå ārabbha . . . sattarasavaggiyā bhikkhå saüghike vihāre seyyaü santharitvā anuddharitvā anāpucchā pakkamiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi sam- uņņhānehi samuņņhāti kaņhinake. ||15|| saüghike vihāre jānaü pubbupagataü bhikkhuü anupakhajja seyyaü kappentassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå there bhikkhå anupakhajja seyyaü kappesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena sam- uņņhānena samuņņhāti kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. ||16|| bhikkhuü kupitena anattamanena saüghikā vihārā nikkaķķhantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå kupitā anattamanā bhikkhå saüghikā vihārā #<[page 016]># %<16 PARIVâRA. [I. 1.>% nikkaķķhiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||17|| saüghike vihāre uparivehāsakuņiyā āhaccapādakaü ma¤caü vā pãņhaü vā abhinisãdantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . a¤¤ataraü bhikkhuü ārabbha . . . a¤¤a- taro bhikkhu saüghike vihāre uparivehāsakuņiyā āhaccapā- dakaü ma¤caü sahasā abhinisãdi . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti, siyā kāyato samuņņhāti na vācato na cittato, siyā kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. ||18|| dvittipariyāye adhiņņhahitvā taduttariü adhiņņhahantassa pācittiyaü . . . Kosambiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Channaü ārabbha . . . āyasmā Channo katapariyositaü vihāraü punappunaü chādāpesi punappunaü limpāpesi, atibhāriko vihāro paripati . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||19|| jānaü sappāõakaü udakaü tiõaü vā mattikaü vā si¤can- tassa pācittiyaü . . . âëaviyā pa¤¤attaü . . . âëavake bhi- kkhå ārabbha . . . âëavakā bhikkhå jānaü sappāõakaü udakaü tiõaü pi mattikaü pi si¤ciüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||20|| bhåtagāmavaggo dutiyo. asammatena bhikkhuniyo ovadantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå asammatā bhikkhuniyo ovadiüsu tasmiü vatthusmiü. atthi tattha pa¤¤atti anupa¤¤atti anuppannapa¤¤attãti ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti, anup- pannapa¤¤atti tasmiü n' atthi . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti siyā vācato samuņņhāti na kāyato na cittato, siyā vācato ca cittato ca samuņņhāti na kāyato. ||21|| atthaügate suriye bhikkhuniyo ovadantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Cålapantha- kaü ārabbha . . . āyasmā Cålapanthako atthaügate suriye bhikkhuniyo ovadi . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhā- nehi samuņņhāti padasodhamme. ||22|| bhikkhunåpassayaü upasaükamitvā bhikkhuniyo ova- dantassa pācittiyaü . . . Sakkesu pa¤¤attaü . . . chabba- ggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå bhi- #<[page 017]># %% kkhunåpassayaü upasaükamitvā bhikkhuniyo ovadiüsu . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti kaņhinake. ||23|| āmisahetu bhikkhå bhikkhuniyo ovadantãti bhaõantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå āmisahetu bhi- kkhå bhikkhuniyo ovadantãti bhaõiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||24|| a¤¤ātikāya bhikkhuniyā cãvaraü dentassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . a¤¤ataraü bhikkhuü ārabbha . . . a¤¤ataro bhikkhu a¤¤ātikāya bhikkhuniyā cãvaraü adāsi . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||25|| a¤¤ātikāya bhikkhuniyā cãvaraü sibbentassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Udāyiü ārabbha . . . āyasmā Udāyi a¤¤ātikāya bhikkhuniyā cãvaraü sibbesi . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||26|| bhikkhuniyā saddhiü saüvidhāya ekaddhānamaggaü paņi- pajjantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå bhikkhunãhi saddhiü saüvidhāya ekaddhānamaggaü paņi- pajjiüsu . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . catåhi samuņņhānehi samuņņhāti, siyā kāyato samuņņhāti na vācato na cittato, siyā kāyato ca vācato ca samuņņhāti na cittato, siyā kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||27|| bhikkhuniyā saddhiü saüvidhāya ekaü nāvaü abhirå- hantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabba- ggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå bhi- kkhunãhi saddhiü saüvidhāya ekaü nāvaü abhiråhiüsu . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . catåhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||28|| jānaü bhikkhunãparipācitaü piõķapātaü bhu¤jantassa pācittiyaü . . . Rājagahe pa¤¤attaü . . . Devadattaü ārabbha . . . Devadatto jānaü bhikkhunãparipācitaü piõķa- pātaü paribhu¤ji . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . ekena samuņņhānena samuņņhāti kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. ||29|| #<[page 018]># %<18 PARIVâRA. [I. 1.>% bhikkhuniyā saddhiü eko ekāya raho nisajjaü kappentassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Udāyiü ārabbha . . . āyasmā Udāyi bhikkhuniyā saddhiü eko ekāya raho nisajjaü kappesi . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena samuņņhānena samuņņhāti kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. ||30|| ovādavaggo tatiyo. taduttariü āvasathapiõķaü bhu¤jantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå anuvasitvā anuvasitvā āvasatha- piõķaü bhu¤jiüsu . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti eëakalomake. ||31|| gaõabhojane pācittiyaü . . . Rājagahe pa¤¤attaü . . . Devadattaü ārabbha . . . Devadatto sapariso kulesu vi¤¤ā- petvā vi¤¤āpetvā bhu¤ji . . . ekā pa¤¤atti satta anupa¤¤attiyo . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti eëakalomake. ||32|| paraüparabhojane pācittiyaü . . . Vesāliyā pa¤¤attaü . . . sambahule bhikkhå ārabbha . . . sambahulā bhikkhå a¤¤atra nimantitā a¤¤atra bhu¤jiüsu . . . ekā pa¤¤atti tisso anupa¤¤attiyo . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti kaņhinake. ||33|| dvittipattapåre påve paņiggahetvā taduttariü paņigaõ- hantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . samba- hule bhikkhå ārabbha . . . sambahulā bhikkhå na mattaü jānitvā paņiggahesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhā- nehi samuņņhāti. ||34|| bhuttāvinā pavāritena anatirittaü khādaniyaü vā bhojani- yaü vā bhu¤jantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahule bhikkhå ārabbha . . . sambahulā bhikkhå bhuttāvã pavāritā a¤¤atra bhu¤jiüsu . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti kaņhi- nake. ||35|| bhikkhuü bhuttāviü pavāritaü anatirittena khādaniyena vā bhojaniyena vā abhihaņņuü pavārentassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . a¤¤ataraü bhikkhuü ārabbha . . . a¤¤ataro bhikkhu bhikkhuü bhuttāviü pavāritaü anatirittena bhojaniyena abhihaņņuü pavāresi . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||36|| #<[page 019]># %% vikāle khādaniyaü vā bhojaniyaü vā bhu¤jantassa pācitti- yaü . . . Rājagahe pa¤¤attaü . . . sattarasavaggiye bhi- kkhå ārabbha . . . sattarasavaggiyā bhikkhå vikāle bhoja- naü bhu¤jiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti eëakalomake. ||37|| sannidhikārakaü khādaniyaü vā bhojaniyaü vā bhu¤jan- tassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . āyasman- taü Belaņņhasãsaü ārabbha . . . āyasmā Belaņņhasãso sanni- dhikārakaü bhojanaü bhu¤ji . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti eëakalomake. ||38|| paõãtabhojanāni attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤jantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå paõãtabhojanāni attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤jiüsu . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . catåhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||39|| adinnaü mukhadvāraü āhāraü āhārentassa pācittiyaü . . . Vesāliyā pa¤¤attaü . . . a¤¤ataraü bhikkhuü ārabbha . . . a¤¤ataro bhikkhu adinnaü mukhadvāraü āhāraü āhā- resi . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhā- nehi samuņņhāti eëakalomake. ||40|| bhojanavaggo catuttho. acelakassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādaniyaü vā bhojaniyaü vā dentassa pācittiyaü . . . Vesāliyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü ânandaü ārabbha . . . āyasmā ânando a¤¤atarissā paribbājikāya ekaü ma¤¤amāno dve påve adāsi . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti eëakalomake. ||41|| bhikkhuü eh' āvuso gāmaü vā nigamaü vā piõķāya pavisissāmā 'ti tassa dāpetvā vā adāpetvā vā uyyojentassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Upanandaü Sakyaputtaü ārabbha . . . āyasmā Upanando Sakyaputto bhikkhuü eh' āvuso gāmaü piõķāya pavisissāmā 'ti tassa adāpetvā uyyojesi . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||42|| sabhojane kule anupakhajja nisajjaü kappentassa pācitti- yaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Upanandaü Sakyaputtaü ārabbha . . . āyasmā Upanando Sakyaputto sabhojane kule anupakhajja nisajjaü kappesi . . . ekā #<[page 020]># %<20 PARIVâRA. [I. 1.>% pa¤¤atti . . . ekena samuņņhānena samuņņhāti kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. ||43|| mātugāmena saddhiü raho paņicchanne āsane nisajjaü kappentassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Upanandaü Sakyaputtaü ārabbha . . . āyasmā Upanando Sakyaputto mātugāmena saddhiü raho paņicchanne āsane nisajjaü kappesi . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena samuņņhānena samuņņhāti kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. ||44|| mātugāmena saddhiü eko ekāya raho nisajjaü kappentassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Upanandaü Sakyaputtaü ārabbha . . . āyasmā Upanando Sakyaputto mātugāmena saddhiü eko ekāya raho nisajjaü kappesi . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena samuņņhānena sam- uņņhāti kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. ||45|| nimantitena sabhattena santaü bhikkhuü anāpucchā pure- bhattaü pacchābhattaü kulesu cārittaü āpajjantassa pācitti- yaü . . . Rājagahe pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Upanandaü Sakyaputtaü ārabbha . . . āyasmā Upanando Sakyaputto nimantito sabhatto samāno purebhattaü pacchābhattaü kulesu cārittaü āpajji . . . ekā pa¤¤atti catasso anupa¤¤attiyo . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti kaņhinake. ||46|| taduttariü bhesajjaü vi¤¤āpentassa pācittiyaü . . . Sakkesu pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå Mahānāmena Sakkena ajjuõho bhante āgamethā 'ti vuccamānā nāgamesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||47|| uyyuttaü senaü dassanāya gacchantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå uyyuttaü senaü dassanāya agamaüsu . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti eëakalomake. ||48|| atirekatirattaü senāya vasantassa pācittiyaü . . . Sā- vatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå atirekatirattaü senāya vasiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti eëaka- lomake. ||49|| uyyodhikaü gacchantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā #<[page 021]># %% pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabba- ggiyā bhikkhå uyyodhikaü agamaüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti eëakalomake. ||50|| acelakavaggo pa¤camo. surāmerayapāne pācittiyaü . . . Kosambiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Sāgataü ārabbha . . . āyasmā Sāgato majjaü pivi . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti, siyā kāyato samuņņhāti na vācato na cittato, siyā kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. ||51|| aīgulipatodake pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhi- kkhå bhikkhuü aīgulipatodakena hāsesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena samuņņhānena samuņņhāti kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. ||52|| udake hāsadhamme pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sattarasavaggiye bhikkhå ārabbha . . . sattarasavaggiyā bhikkhå Aciravatiyā nadiyā udake kãëiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena samuņņhānena samuņņhāti kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. ||53|| anādariye pācittiyaü . . . Kosambiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Channaü ārabbha . . . āyasmā Channo anā- dariyaü akāsi . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||54|| bhikkhuü bhiüsāpentassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabba- ggiyā bhikkhå bhikkhuü bhiüsāpesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||55|| jotiü samādahitvā visibbentassa pācittiyaü . . . Bhaggesu pa¤¤attaü . . . sambahule bhikkhå ārabbha . . . sambahulā bhikkhå jotiü samādahitvā visibbesuü . . . ekā pa¤¤atti dve anupa¤¤attiyo . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||56|| oren' addhamāsaü nhāyantassa pācittiyaü . . . Rājagahe pa¤¤attaü . . . sambahule bhikkhå ārabbha . . . samba- hulā bhikkhå rājānaü pi passitvā na mattaü jānitvā nhāyiüsu . . . ekā pa¤¤atti cha anupa¤¤attiyo. sabbattha- pa¤¤atti padesapa¤¤attãti padesapa¤¤atti. channaü āpatti- samuņņhānānaü dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti eëaka- lomake. ||57|| #<[page 022]># %<22 PARIVâRA. [I. 1.>% anādiyitvā tiõõaü dubbaõõakaraõānaü a¤¤ataraü dubba- õõakaraõaü navaü cãvaraü paribhu¤jantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahule bhikkhå ārabbha . . . sambahulā bhikkhå attano cãvaraü na sa¤jāniüsu . . . ekā pa¤¤atti. channaü āpattisamuņņhānānaü dvãhi sam- uņņhānehi samuņņhāti eëakalomake. ||58|| bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sikkhamānāya vā sāma- õerassa vā sāmaõeriyā vā sāmaü cãvaraü vikappetvā apaccuddhārakaü paribhu¤jantassa pācittiyaü . . . Sā- vatthiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Upanandaü Sakya- puttaü ārabbha . . . āyasmā Upanando Sakyaputto bhi- kkhussa sāmaü cãvaraü vikappetvā apaccuddhārakaü pari- bhu¤ji . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti kaņhinake. ||59|| bhikkhussa pattaü vā cãvaraü vā nisãdanaü vā såcigharaü vā kāyabandhanaü vā apanidhentassa pācittiyaü . . . Sā- vatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå bhikkhånaü pattam pi cãvaram pi apanidhesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||60|| surāmerayavaggo chaņņho. sa¤cicca pāõaü jãvitā voropentassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Udāyiü ārabbha . . . āyasmā Udāyi sa¤cicca pāõaü jãvitā voropesi . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||61|| jānaü sappāõakaü udakaü paribhu¤jantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå jānaü sappāõakaü udakaü paribhu¤jiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi sam- uņņhānehi samuņņhāti. ||62|| jānaü yathādhammaü nihatādhikaraõaü punakammāya ukkoņentassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå jānaü yathādhammaü nihatādhikaraõaü punakammāya ukkoņesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi sam- uņņhāti. ||63|| bhikkhussa jānaü duņņhullaü āpattiü paņicchādentassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . a¤¤ataraü bhi- #<[page 023]># %% kkhuü ārabbha . . . a¤¤ataro bhikkhu bhikkhussa jānaü duņņhullaü āpattiü paņicchādesi . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena samuņņhānena samuņņhāti kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||64|| jānaü ånavãsativassaü puggalaü upasampādentassa pācitti- yaü . . . Rājagahe pa¤¤attaü . . . sambahule bhikkhå ārabbha . . . sambahulā bhikkhå jānaü ånavãsativassaü puggalaü upasampādesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi sam- uņņhānehi samuņņhāti. ||65|| jānaü theyyasatthena saddhiü saüvidhāya ekaddhāna- maggaü paņipajjantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . a¤¤ataraü bhikkhuü ārabbha . . . a¤¤ataro bhikkhu jānaü theyyasatthena saddhiü saüvidhāya ekaddhāna- maggaü paņipajji . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhā- nehi samuņņhāti, siyā kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||66|| mātugāmena saddhiü saüvidhāya ekaddhānamaggaü paņipajjantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . a¤¤ataraü bhikkhuü ārabbha . . . a¤¤ataro bhikkhu mātu- gāmena saddhiü saüvidhāya ekaddhānamaggaü paņipajji . . . ekā pa¤¤atti . . . catåhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||67|| pāpikāya diņņhiyā yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņi- nissajjantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Ariņņhaü bhikkhuü gaddhabādhipubbaü ārabbha . . . Ariņņho bhikkhu gaddhabādhipubbo pāpikāya diņņhiyā yāva- tatiyaü samanubhāsanāya na paņinissajji . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena samuņņhānena samuņņhāti kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||68|| jānaü tathāvādinā bhikkhunā akaņānudhammena taü diņņhiü appaņinissaņņhena saddhiü saübhu¤jantassa pācitti- yaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå jānaü tathāvādinā Ariņņhena bhikkhunā akaņānudhammena taü diņņhiü appaņi- nissaņņhena saddhiü saübhu¤jiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||69|| jānaü tathā nāsitaü samaõuddesaü upalāpentassa pācitti- yaü Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå jānaü tathā nāsitaü #<[page 024]># %<24 PARIVâRA. [I. 1.>% Kaõķakaü samaõuddesaü upalāpesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||70|| sappāõakavaggo sattamo. bhikkhåhi sahadhammikaü vuccamānena na tāvāhaü āvuso etasmiü sikkhāpade sikkhissāmi yāva nā¤¤aü bhi- kkhuü byattaü vinayadharaü paripucchāmãti bhaõantassa pācittiyaü . . . Kosambiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Channaü ārabbha . . . āyasmā Channo bhikkhåhi saha- dhammikaü vuccamāno na tāvāhaü . . . paripucchāmãti bhaõi . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||71|| vinayaü vivaõõentassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤- ¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabba- ggiyā bhikkhå vinayaü vivaõõesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||72|| mohanake pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå mohesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi sam- uņņhāti. ||73|| bhikkhussa kupitena anattamanena pahāraü dentassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå kupitā anatta- manā bhikkhånaü pahāraü adaüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena samuņņhānena samuņņhāti kāyato ca cittato ca sam- uņņhāti na vācato. ||74|| bhikkhussa kupitena anattamanena talasattikaü uggi- rantassa pācittiyaü . . . (see 74; instead of pahāraü adaüsu read talasattikaü uggiriüsu). ||75|| bhikkhuü amålakena saüghādisesena anuddhaüsentassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå bhikkhuü amålakena saüghādisesena anuddhaüsesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||76|| bhikkhussa sa¤cicca kukkuccaü upadahantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå bhikkhånaü sa¤cicca kukkuccaü upadahiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi sam- uņņhānehi samuņņhāti. ||77|| bhikkhånaü bhaõķanajātānaü kalahajātānaü vivādā- #<[page 025]># %% pannānaü upassutiü tiņņhantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabba- ggiyā bhikkhå bhikkhånaü bhaõķanajātānaü kalahajātānaü vivādāpannānaü upassutiü tiņņhaüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti, siyā kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||78|| dhammikānaü kammānaü chandaü datvā pacchā khãya- dhammaü āpajjantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhi- kkhå dhammikānaü kammānaü chandaü datvā pacchā khãyadhammaü āpajjiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi sam- uņņhānehi samuņņhāti. ||79|| saüghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaü adatvā uņņhāyāsanā pakkamantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . a¤¤ataraü bhikkhuü ārabbha . . . a¤¤ataro bhikkhu saüghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaü adatvā uņņhāyāsanā pakkāmi . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena samuņņhānena samuņņhāti kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||80|| samaggena saüghena cãvaraü datvā pacchā khãyadhammaü āpajjantassa pācittiyaü . . . Rājagahe pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå samaggena saüghena cãvaraü datvā pacchā khãyadhammaü āpajjiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi sam- uņņhāti. ||81|| jānaü saüghikaü lābhaü pariõataü puggalassa pariõā- mentassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå jānaü saüghikaü lābhaü pariõataü puggalassa pariõāmesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||82|| sahadhammikavaggo aņņhamo. pubbe appaņisaüviditena ra¤¤o antepuraü pavisantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü ânandaü ārabbha . . . āyasmā ânando pubbe appaņisaüvi- dito ra¤¤o antepuraü pāvisi . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti kaņhinake. ||83|| ratanaü uggaõhantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤- #<[page 026]># %<26 PARIVâRA. [I. 1.>% ¤attaü . . . a¤¤ataraü bhikkhuü ārabbha . . . a¤¤ataro bhikkhu ratanaü uggahesi . . . ekā pa¤¤atti dve anu- pa¤¤attiyo . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||84|| santaü bhikkhuü anāpucchā vikāle gāmaü pavisantassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå vikāle gāmaü pāvisiüsu . . . ekā pa¤¤atti tisso anupa¤¤attiyo . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti kaņhinake. ||85|| aņņhimayaü vā dantamayaü vā visāõamayaü vā såcigha- raü kārāpentassa pācittiyaü . . . Sakkesu pa¤¤attaü . . . sambahule bhikkhå ārabbha . . . sambahulā bhikkhå na mattaü jānitvā bahå såcighare vi¤¤āpesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||86|| pamāõātikkantaü ma¤caü vā pãņhaü vā kārāpentassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Upanandaü Sakyaputtaü ārabbha . . . āyasmā Upanando Sakyaputto ucce ma¤ce sayi . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||87|| ma¤caü vā pãņhaü vā tålonaddhaü kārāpentassa pācitti- yaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå ma¤cam pi pãņham pi tålonaddhaü kārāpesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi sam- uņņhānehi samuņņhāti. ||88|| pamāõātikkantaü nisãdanaü kārāpentassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå appamāõikāni nisãdanāni dhāresuü . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||89|| pamāõātikkantaü kaõķupaņicchādiü kārāpentassa pācitti- yaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå appamāõikāyo kaõķupa- ņicchādiyo dhāresuü . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi sam- uņņhānehi samuņņhāti. ||90|| pamāõātikkantaü vassikasāņikaü kārāpentassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå appamāõikāyo vassika- sāņikāyo dhāresuü . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhā- nehi samuņņhāti. ||91|| #<[page 027]># %% sugatacãvarappamāõaü cãvaraü kārāpentassa pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . āyasmantaü Nandaü ārabbha . . . āyasmā Nando sugatacãvarappamāõaü cãvaraü dhāresi . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi sam- uņņhāti. ||92|| rājavaggo navamo. dvenavuti pācittiyā niņņhitā. tass' uddānaü: musā, omasa-pesu¤¤e, pada-seyyā ca itthiyo a¤¤atra vi¤¤unā, bhåtā, duņņhullāpatti, khaõanā, | bhåtaü, a¤¤āya, ujjhāyi, ma¤co, seyyā ca vuccati, pubba-nikkaķķhan' -āhacca, dvāraü, sappāõakena ca, | asammatā, atthaügate, upassay' -āmisena ca, dade, sibbe, vidhānena, nāvā, bhu¤jeyya, ekato, | piõķaü, gaõaü, paraü, påvaü, pavārito, pavāritaü, vikālaü, sannidhi, khãraü, dantapoõena te dasa, | acelak' -ānupakhajja, paņicchannaü, rahena ca, nimantito, paccayehi, senā, vasan', uyyodhikaü, | surā, aīguli, hāso ca, anādariyaü ca, bhiüsanā, joti, nhānena, dubbaõõe, sāmaü, apanidhena ca, | sa¤cicc', udaka-kammā ca, duņņhullaü, ånavãsati, theyya-itthi, avadesaü, saüvāse, nāsitena ca, | sahadhammika-vilekhā, moho, pahāren', uggire, amålaka¤ ca, sa¤cicca, sossāmi, khãya-pakkame, saüghena cãvaraü datvā, pariõāmeyya puggale, | ra¤¤a¤ ca, ratanaü, santaü, såci, ma¤co ca, tålikā, nisãdanaü, kaõķucchādi, vassikā, sugatena cā 'ti. | tesaü vaggānaü uddānaü: musā, bhåtā ca, ovādo, bhojan' -ācelakena ca, surā, sappāõakā, dhammo, rājavaggena te navā 'ti. | yan tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā- sambuddhena a¤¤ātikāya bhikkhuniyā antaragharaü pa- viņņhāya hatthato khādaniyaü vā bhojaniyaü vā sahatthā paņiggahetvā bhu¤jantassa pāņidesaniyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . a¤¤ataraü bhikkhuü ārabbha . . . a¤¤ataro bhikkhu a¤¤ātikāya bhikkhuniyā antaragharaü paviņņhāya hatthato āmisaü paņiggahesi . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi #<[page 028]># %<28 PARIVâRA. [I. 1.>% samuņņhānehi samuņņhāti, siyā kāyato samuņņhāti na vācato na cittato, siyā kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. ||1|| bhikkhuniyā vosāsantiyā na nivāretvā bhu¤jantassa pāņi- desaniyaü . . . Rājagahe pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhi- kkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå bhikkhuniyo vosāsantiyo na nivāresuü . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti, siyā kāyato ca vācato ca samuņņhāti na cittato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||2|| sekhasammatesu kulesu khādaniyaü vā bhojaniyaü vā sahatthā paņiggahetvā bhu¤jantassa pāņidesaniyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahule bhikkhå ārabbha . . . sambahulā bhikkhå na mattaü jānitvā paņiggahesuü . . . ekā pa¤¤atti dve anupa¤¤attiyo . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti, siyā kāyato samuņņhāti na vācato na cittato, siyā kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. ||3|| āra¤¤akesu senāsanesu pubbe appaņisaüviditaü khādaniyaü vā bhojaniyaü vā ajjhārāme sahatthā paņiggahetvā bhu¤jan- tassa pāņidesaniyaü . . . Sakkesu pa¤¤attaü . . . sambahule bhi- kkhå ārabbha . . . sambahulā bhikkhå ārāme core paņivasante nārocesuü . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . dvãhi sam- uņņhānehi samuņņhāti, siyā kāyato ca vācato ca samuņņhāti na cittato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||4|| cattāro pāņidesaniyā niņņhitā. tass' uddānaü: a¤¤ātikāya, vosāsaü, sekha-āra¤¤akena ca pāņidesaniyā cattāro sambuddhena pakāsitā 'ti. yan tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsam- buddhena anādariyaü paņicca purato vā pacchato vā olam- bentena nivāsentassa dukkaņaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhi- kkhå purato pi pacchato pi olambentā nivāsesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena samuņņhānena samuņņhāti kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. ||1|| anādariyaü paņicca purato vā pacchato vā olambentena pārupantassa dukkaņaü . . . (see 1; instead of nivāsesuü read pārupiüsu.) ||2|| anādariyaü paņicca kāyaü vivaritvā antaraghare gacchan- tassa dukkaņaü . . . (as before.) ||3|| #<[page 029]># %% anādariyaü paņicca kāyaü vivaritvā antaraghare nisã- dantassa dukkaņaü . . . ||4|| anādariyaü paņicca hatthaü vā pādaü vā kãëāpentena antaraghare gacchantassa dukkaņaü . . . ||5|| anād. p. hatthaü vā pādaü vā kãëāpentena antaraghare nisãdantassa dukkaņaü . . . ||6|| anād. p. tahaü tahaü olokentena antaraghare gacchantassa ( . . . nisãdantassa . . .) dukkaņaü . . . ||7.8|| anād. p. ukkhittakāya antaraghare gacchantassa ( . . . nisãdantassa . . .) dukkaņaü . . . ||9.10|| parimaõķalavaggo paņhamo. anād. p. ujjhaggikāya antaraghare gacchantassa ( . . . nisãdantassa . . .) dukkaņaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhi- kkhå mahāhasitaü hasantā antaraghare gacchiüsu ( . . . nisãdiüsu . . .) . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena samuņņhānena samuņņhāti kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||11.12|| anād. p. uccāsaddaü mahāsaddaü karontena antaraghare gacchantassa ( . . . nisãdantassa . . .) dukkaņaü . . . chabba- ggiyā bhikkhå uccāsaddaü mahāsaddaü karontā antaraghare gacchiüsu ( . . . nisãdiüsu . . .) . . . (see 11). ||13.14|| anād. p. kāyappacālakaü antaraghare gacchantassa ( . . . nisãdantassa . . .) dukkaņaü . . . ekena samuņņhānena sam- uņņhāti kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. ||15.16|| anād. p. bāhuppacālakaü . . . (see 15). ||17.18|| anād. p. sãsappacālakaü . . . ||19.20|| ujjhaggikavaggo dutiyo. anād. p. khambhakatena antaraghare gacchantassa ( . . . nisãdantassa . . .) dukkaņaü . . . ||21.22|| anād. p. oguõņhitena antaraghare gacchantassa ( . . . nisã- dantassa . . .) dukkaņaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå sasãsaü pārupitvā antaraghare gacchiüsu ( . . . nisãdiüsu . . .) . . . ||23.24|| anād. p. ukkuņikāya antaraghare gacchantassa dukkaņaü . . . ||25|| anād. p. pallatthikāya antaraghare nisãdantassa dukkaņaü . . . ||26|| #<[page 030]># %<30 PARIVARA. [I. 1.>% anād. p. asakkaccaü piõķapātaü paņigaõhantassa duk- kaņaü . . . ||27|| anād. p. tahaü tahaü olokentena piõķapātaü paņigaõ- hantassa dukkaņaü . . . ||28|| anād. p. såpa¤ ¤eva bahuü paņigaõhantassa dukkaņaü . . . ||29|| anād. p. thåpikataü piõķapātaü paņigaõhantassa dukkaņaü . . . ||30|| khambhakatavaggo tatiyo. anād. p. asakkaccaü ( . . . tahaü tahaü olokentena . . . tahaü tahaü omasitvā) piõķapātaü bhu¤jantassa dukkaņaü . . . ||31-33|| anād. p. såpa¤ ¤eva bahuü bhu¤jantassa dukkaņaü . . . ||34|| anād. p. thåpakato omadditvā piõķapātaü bhu¤jantassa dukkaņaü . . . ||35|| anād. p. såpaü vā bya¤janaü vā odanena paņicchādentassa dukkaņaü . . . ||36|| anād. p. såpaü vā odanaü vā agilāno attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤jantassa dukkaņaü . . . Sāvatthiyā pa¤- ¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå såpam pi odanam pi attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤- jiüsu . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . dvãhi sam- uņņhānehi samuņņhāti, siyā kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca sam- uņņhāti. ||37|| anād. p. ujjhānasa¤¤ino paresaü pattaü olokentassa dukkaņaü. ekā pa¤¤atti. ekena samuņņhānena samuņņhāti kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. ||38|| anād. p. mahantaü kabaëam karontassa dukkaņam . . . ||39|| anād. p. dãghaü ālopaü karontassa dukkaņam . . . ||40|| piõķapātavaggo catuttho. anād. p. anāhaņe kabaëe mukhadvāraü vivarantassa dukka- ņaü . . . ||41|| anād. p. bhu¤jamānena sabbaü hatthaü mukhe pakkhi- pantassa dukkaņaü . . . ||42|| anād. p. sakabaëena mukhena byāharantassa dukkaņaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå #<[page 031]># %% ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå sakabaëena mukhena byāhariüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena samuņņhānena samuņņhāti kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||43|| anād. p. piõķukkhepakaü ( . . . kabaëāvacchedakaü . . . avagaõķakārakaü . . . hatthaniddhunakaü . . . sitthāva- kārakaü . . . jivhānicchārakaü . . . capucapukārakaü . . .) bhu¤jantassa dukkaņaü. ekā pa¤¤atti. ekena samuņņhānena samuņņhāti kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. ||44-50|| kabaëavaggo pa¤camo. anād. p. surusurukārakaü bhu¤jantassa dukkaņaü . . . Kosambiyā pa¤¤attaü . . . sambahule bhikkhå ārabbha . . . sambahulā bhikkhå surusurukārakaü khãraü piviüsu . . . ekā pa¤¤atti. ekena samuņņhānena samuņņhāti . . . ||51|| anād. p. hatthanillehakaü ( . . . pattanillehakaü . . . oņņhanillehakaü . . .) bhu¤jantassa dukkaņaü. ekā pa¤¤atti. ekena samuņņhānena samuņņhāti . . . ||52-54|| anād. p. sāmisena hatthena pāniyathālakaü paņigaõhan- tassa dukkaņaü . . . Bhaggesu pa¤¤attaü . . . sambahule bhikkhå ārabbha . . . sambahulā bhikkhå sāmisena hatthena pāniyathālakaü paņiggahesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena samuņņhānena samuņņhāti . . . ||55|| anād. p. sasitthakaü pattadhovanaü antaraghare chaķķen- tassa dukkaņaü . . . Bhaggesu pa¤¤attaü . . . sambahule bhikkhå ārabbha . . . sambahulā bhikkhå sasitthakaü pattadhovanaü antaraghare chaķķesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena samuņņhānena samuņņhāti . . . ||56|| anād. p. chattapāõissa dhammaü desentassa dukkaņaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiye bhikkhå ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhå chattapāõissa dhammaü desesuü . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . ekena s. s. vācato ca cittato ca samuņņhāti na kāyato. ||57|| anād. p. daõķapāõissa ( . . . satthapāõissa . . . āvudha- pāõissa . . .) dhammaü desentassa dukkaņaü. ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . ekena s. s. vācato ca cittato ca samuņņhāti na kāyato. ||58-60|| surusuruvaggo chaņņho. anād. p. pādukāråëhassa ( . . . upāhanāråëhassa . . . yāna- gatassa . . . sayanagatassa . . . pallatthikāya nisinnassa #<[page 032]># %<32 PARIVâRA. [I. 1.>% . . . veņņhitasãsassa . . . oguõņhitasãsassa . . .) dhammaü desen- tassa dukkaņaü. ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . (as before.) ||61-67|| anād. p. chamāyaü nisãditvā āsane nisinnassa ( . . . nãce āsane nisãditvā ucce āsane nisinnassa . . . ņhitena nisinnassa . . . pacchato gacchantena purato gacchantassa . . . uppa- thena gacchantena pathena gacchantassa . . .) dhammaü desentassa dukkaņaü. ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti. chan- naü āpattisamuņņhānānaü ekena samuņņhānena samuņņhāti kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||68-72|| anād. p. ņhitena uccāraü vā passāvaü vā karontassa dukkaņaü. ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti. channaü āpatti- samuņņhānānaü ekena samuņņhānena samuņņhāti kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. ||73|| anād. p. harite uccāraü vā passāvaü vā kheëaü vā karontassa dukkaņaü . . . ||74|| anādariyaü paņicca udake uccāraü vā passāvaü vā kheëaü vā karontassa dukkaņaü kattha pa¤¤attan ti Sāvatthiyā pa¤¤attaü. kaü ārabbhā 'ti chabbaggiye bhikkhå ārabbha. kismiü vatthusmin ti chabbaggiyā bhikkhå udake uccāram pi passāvam pi kheëam pi akaüsu tasmiü vatthusmiü. ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti. channaü āpattisamuņņhānānaü ekena samuņņhānena samuņņhāti kāyato ca cittato ca sam- uņņhāti na vācato. ||75|| pādukavaggo sattamo. pa¤casattati sekhiyā niņņhitā. Mahāvibhaīge katthapa¤¤attivāro niņņhito. tass' uddānaü: parimaõķalaü, paņicchannaü, susaüvut' -okkhittaca- kkhunā, ukkhittojjhaggikā, saddo, tayo c' eva pacālanā, | khambhaü, oguõņhito c' eva, kuņi, pallatthikāya ca, sakkaccaü, pattasa¤¤ã ca, samasåpaü, samatitthikaü, | sakkaccaü, pattasa¤¤ã ca, sapadānaü, samasåpakaü, thåpakato, paņicchannaü, vi¤¤att', ujjhānasa¤¤inā, | na mahantaü, maõķalaü, dvāraü, sabbahatthaü, na byāhare, ukkhepo, chedanā, gaõķo, dhunaü, sitthāvakārakaü, | jivhānicchāraka¤ c' eva, capucapu, surusuru, #<[page 033]># %% hattho, patto ca, oņņho ca, sāmisaü, sitthakena ca, | chattapāõissa saddhammaü na desenti tathāgatā, evam eva daõķapāõissa, sattha-āvudhapāõinaü, | pādukā, upāhanā c' eva, yāna-seyyāgatassa ca, pallatthikānisinnassa, veņņhitoguõņhitassa ca, | chamā, nãcāsane, ņhāne, pacchato, uppathena ca, ņhitakena na kātabbaü, harite udakamhi cā 'ti. | tesaü vaggānaü uddānaü: parimaõķalaü, ujjhaggi, khambhaü, piõķaü tath' eva ca, kabaëā, surusuru ca, pādukena ca sattamā 'ti. ||1|| methunaü dhammaü paņisevanto kati āpattiyo āpajjati. methunaü dh. p. tisso āpattiyo āpajjati. akkhayite sarãre methunaü dhammaü paņisevati, āpatti pārājikassa. ye- bhuyyena khayite sarãre methunaü dhammaü paņisevati, āpatti thullaccayassa. vattakate mukhe acchupantaü aīga- jātaü paveseti, āpatti dukkaņassa. methunaü dhammaü paņisevanto imā tisso āpattiyo āpajjati. ||1|| adinnaü ādiyanto kati āpattiyo āpajjati. adinnaü ādi- yanto tisso āpattiyo āpajjati. pa¤camāsakaü vā atireka- pa¤camāsakaü vā agghanakaü adinnaü theyyasaükhātaü ādiyati, āpatti pārājikassa. atirekamāsakaü vā ånapa¤camā- sakaü vā agghanakaü adinnaü theyy. ād., āpatti thullacca- yassa. māsakaü vā ånamāsakaü vā agghanakaü ad. theyy. ād., āpatti dukkaņassa. adinnaü ādiyanto imā tisso āpattiyo āpajjati. ||2|| sa¤cicca manussaviggahaü jãvitā voropento . . . tisso āpattiyo āpajjati. manussaü odissa opātaü khaõati papatitvā marissatãti, āpatti dukkaņassa. papatite dukkhā vedanā uppajjati, āpatti thullaccayassa. marati, āpatti pārājikassa. sa¤cicca . . . imā tisso āpattiyo āpajjati. ||3|| asantaü abhåtaü uttarimanussadhammaü ullapanto . . . tisso āpattiyo āpajjati. pāpiccho icchāpakato asantaü abh. utt. ullapati, āpatti pārājikassa. yo te vihāre vasati so bhi- kkhu arahā 'ti bhaõati, paņivijānantassa āpatti thullacca- yassa, na paņivijānantassa āpatti dukkaņassa. asantaü . . . imā tisso āpattiyo āpajjati. ||4|| cattāro pārājikā niņņhitā. #<[page 034]># %<34 PARIVâRA. [I. 2.>% upakkamitvā asuciü mocento tisso āpattiyo āpajjati. ceteti upakkamati muccati, āpatti saüghādisesassa. ceteti upakka- mati na muccati, āpatti thullaccayassa. payoge dukka- ņaü. ||1|| mātugāmena saddhiü kāyasaüsaggaü samāpajjanto tisso āpattiyo āpajjati. kāyena kāyaü āmasati, āpatti saüghā- disesassa. kāyena kāyapaņibaddhaü āmasati, āpatti thullacca- yassa. kāyapaņibaddhena kāyapaņibaddhaü āmasati, āpatti dukkaņassa. ||2|| mātugāmaü duņņhullāhi vācāhi obhāsento tisso āp. āp.; vaccamaggaü passāvamaggaü ādissa vaõõam pi bhaõati avaõõam pi bhaõati, āp. saügh.; vaccamaggaü passāva- maggaü ņhapetvā adhakkhakaü ubbhajānumaõķalaü ādissa vaõõam pi bh. avaõõam pi bh., āp. thull.; kāyapaņibaddhaü ādissa . . . pi bhaõati, āpatti dukkaņassa. ||3|| attakāmapāricariyāya vaõõaü bhāsanto tisso āp. āp.; mātu- gāmassa santike attakāmapāricariyāya vaõõaü bhāsati, āp. saügh.; paõķakassa santike att. v. bhāsati, āp. thull.; tiracchā- nagatassa santike att. v. bhāsati, āpatti dukkaņassa. ||4|| sa¤carittaü samāpajjanto tisso āp. āp.; paņigaõhāti vãmaüsati paccāharati, āp. saügh.; paņigaõhāti vãmaüsati na paccāharati, āp. thull.; paņigaõhāti na vãmaüsati na paccāharati, āpatti dukkaņassa. ||5|| sa¤¤ācikāya kuņiü kārāpento tisso āp. āp.; kārāpeti payoge dukkaņaü; ekaü piõķaü anāgate āp. thull.; tasmiü piõķe āgate āp. saüghādisesassa. ||6|| mahallakaü vihāraü kārāpento . . . (see 6). ||7|| bhikkhuü amålakena pārājikena dhammena anuddhaü- sento tisso āp. āp.; anokāsaü kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āp. saüghādisesena dukkaņassa; okāsaü kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa. ||8|| bhikkhuü a¤¤abhāgiyassa adhikaraõassa ki¤ci desaü lesamattaü upādāya pārājikena dhammena anuddhaüsento tisso āp. āp.; anokāsaü . . . ||9|| saüghabhedako bhikkhu yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņinissajjanto tisso āp. āp.; ¤attiyā dukkaņaü; dvãhi kammavācāhi thullaccayā; kammavācāpariyosāne āpatti saüghādisesassa. ||10|| #<[page 035]># %% bhedakānuvattakā bhikkhå yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņinissajjantā tisso āpattiyo āpajjanti; ¤attiyā . . . ||11|| dubbaco bhikkhu yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņi- nissajjanto tisso . . . ||12|| kuladåsako bhikkhu yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņinissajjanto tisso . . . ||13|| terasa saüghādisesā niņņhitā. atirekacãvaraü dasāhaü atikkāmento ekaü āpattiü āpajjati nissaggiyaü pācittiyaü. ||1|| ekarattaü ticãvarena vippavasanto ekaü . . . ||2|| akālacãvaraü paņiggahetvā māsaü atikkāmento ekaü . . . ||3|| a¤¤ātikāya bhikkhuniyā purāõacãvaraü dhovāpento dve āpattiyo āpajjati; dhovāpeti payoge dukkaņaü, dhovāpite nissaggiyaü pācittiyaü. ||4|| a¤¤ātikāya bhikkhuniyā hatthato cãvaraü paņigaõhanto dve āpattiyo āpajjati; gaõhāti payoge dukkaņaü, gahite nissaggiyaü pācittiyaü. ||5|| a¤¤ātakaü gahapatiü vā gahapatāniü vā cãvaraü vi¤¤ā- pento dve āp. āp.; vi¤¤āpeti payoge dukkaņaü, vi¤¤āpite nissaggiyaü pācittiyaü. ||6|| a¤¤ātakaü gahapatiü vā gahapatāniü vā taduttariü cã- varaü vi¤¤āpento . . . (see 6). ||7|| pubbe appavārito a¤¤ātakaü gahapatikaü upasaükamitvā cãvare vikappaü āpajjanto dve āp. āp.; vikappaü āpajjati payoge dukkaņaü; vikappaü āpanne nissaggiyaü pācitti- yaü. ||8|| pubbe appavārito a¤¤ātake gahapatike upasaükamitvā cãvare vikappaü āpajjanto . . . (see 8). ||9|| atirekatikkhattuü codanāya atirekachakkhattuü ņhānena cãvaraü abhinipphādento dve āp. āp.; abhinipphādeti payoge dukkaņaü; abhinipphādite nissaggiyaü pācittiyaü. ||10|| kaņhinavaggo paņhamo. kosiyamissakaü santhataü kārāpento dve āp. āp.; kārā- peti payoge dukkaņaü; kārāpite nisaggiyaü pācittiyaü. ||11|| suddhakāëakānaü eëakalomānaü santhataü kārāpento . . . (see 11). ||12|| #<[page 036]># %<36 PARIVâRA. [I. 2.>% anādiyitvā tulaü odātānaü tulaü gocariyānaü navaü santhataü kārāpento . . . ||13|| anuvassaü santhataü kārāpento . . . ||14|| anādiyitvā purāõasanthatassa sāmantā sugatavidatthiü na- vaü nisãdanasanthataü kārāpento . . . ||15|| eëakalomāni paņiggahetvā tiyojanaü atikkāmento dve āp. āp.; paņhamaü pādaü tiyojanaü atikkāmeti, āp. dukkaņassa; dutiyaü pādaü atikkāmeti, niss. pācittiyaü. ||16|| a¤¤ātikāya bhikkhuniyā eëakalomāni dhovāpento . . . (see 4). ||17|| råpiyaü paņigaõhanto dve āp. āp.; gaõhāti payoge dukka- ņaü; gahite niss. pācittiyaü. ||18|| nānappakārakaü råpiyasaüvohāraü samāpajjanto dve āp. āp.; samāpajjati payoge dukkaņaü, samāpanne niss. pācitti- yaü. ||19|| nānappakārakaü kayavikkayaü samāpajjanto . . . (see 19). ||20|| kosiyavaggo dutiyo. atirekapattaü dasāhaü atikkāmento ekaü āp. āp. nissaggi- yaü pācittiyaü. ||21|| ånapa¤cabandhanena pattena a¤¤aü navaü pattaü cetā- pento dve āp. āp.; cetāpeti payoge dukkaņaü; cetāpite niss. pācittiyaü. ||22|| bhesajjāni paņiggahetvā sattāhaü atikkāmento ekaü . . . ||23|| atirekamāse sese gimhāne vassikasāņikacãvaraü pariyesanto dve āp. āp.; pariyesati pay. dukk.; pariyiņņhe niss. pācitti- yaü. ||24|| bhikkhussa sāmaü cãvaraü datvā kupito anattamano acchindanto dve āp. āp.; acchindati pay. dukk.; acchinne niss. pācittiyaü. ||25|| sāmaü suttaü vi¤¤āpetvā tantavāyehi cãvaraü vāyāpento dve āp. āp.; vāyāpeti pay. dukk.; vāyāpite niss. pācitti- yaü. ||26|| pubbe appavārito a¤¤ātakassa gahapatikassa tantavāye upasaükamitvā cãvare vikappaü āpajjanto dve āp. āp.; vikappaü āpajjati payoge dukkaņaü; vikappaü āpanne niss. pācittiyaü. ||27|| #<[page 037]># %% accekacãvaraü paņiggahetvā cãvarakālasamayaü atikkā- mento ekaü . . . ||28|| tiõõaü cãvarānaü a¤¤ataraü cãvaraü antaraghare nikkhi- pitvā atirekachārattaü vippavasanto ekaü . . . ||29|| jānaü saüghikaü lābhaü pariõataü attano pariõāmento dve āp. āp.; pariõāmeti pay. dukk.; pariõāmite niss. pācitti- yaü. ||30|| pattavaggo tatiyo. tiüsa nissaggiyā pācittiyā niņņhitā. sampajānamusāvādaü bhāsanto kati āpattiyo āpajjati. sampajānamusāvādaü bhāsanto pa¤ca āp. āp.; pāpiccho icchāpakato asantaü abhåtaü uttarimanussadhammaü ulla- pati, āp. pārājikassa; bhikkhuü amålakena pārājikena dhammena anuddhaüseti, āp. saüghādisesassa; yo te vihāre vasati so bhikkhu arahā 'ti bhaõati paņivijānantassa āp. thullaccayassa, na paņivijānantassa āp. dukkaņassa; sampajā- namusāvāde pācittiyaü. sampajānamusāvādaü bhāsanto imā pa¤ca āpattiyo āpajjati. ||1|| omasanto dve āpattiyo āpajjati; upasampannaü omasati, āp. pācittiyassa; anupasampannaü omasati, āp. dukkaņassa. ||2|| pesu¤¤aü upasaüharanto dve āp. āp.; upasampannassa pesu¤¤aü upasaüharati, āp. pāc.; anupasampannassa pe- su¤¤aü upasaüharati, āp. dukkaņassa. ||3|| anupasampannaü padaso dhammaü vācento dve āp. āp.; vāceti payoge dukkaņaü, pade pade āpatti pācittiyassa. ||4|| anupasampannena uttaridvirattatirattaü sahaseyyaü kap- pento dve āp. āp.; nipajjati pay. dukk.; nipanne āp. pācitti- yassa. ||5|| mātugāmena sahaseyyaü kappento . . . (see 5). ||6|| mātugāmassa uttarichappa¤cavācāhi dhammaü desento dve āp. āp.; deseti payoge dukkaņaü; pade pade āp. pācittiyassa. ||7|| anupasampannassa uttarimanussadhammaü bhåtaü āro- cento dve āp. āp.; āroceti pay. dukk.; ārocite āp. pācitti- yassa. ||8|| bhikkhussa duņņhullaü āpattiü anupasampannassa āro- cento dve āp. āp.; āroceti . . . (see 8). ||9|| pathaviü khaõanto dve āp. āp.; khaõati pay. dukk.; pahāre pahāre āpatti pācittiyassa. ||10|| musāvādavaggo paņhamo. #<[page 038]># %<38 PARIVâRA. [I. 2.>% bhåtagāmaü pātento dve āp. āp.; pāteti pay. dukk.; pahāre pahāre āp. pācittiyassa. ||11|| a¤¤ena a¤¤aü paņicaranto dve āp. āp.; anāropite a¤¤avā- dake a¤¤ena a¤¤aü paņicarati āp. dukk.; āropite a¤¤avādake a¤¤ena a¤¤aü paņicarati āp. pācittiyassa. ||12|| bhikkhuü ujjhāpento dve āp. āp.; ujjhāpeti payoge dukkaņaü; ujjhāpite āp. pācittiyassa. ||13|| saüghikaü ma¤caü vā pãņhaü vā bhisiü vā kocchaü vā ajjhokāse santharitvā anuddharitvā anāpucchā pakkamanto dve āp. āp.; paņhamaü pādaü leķķupātaü atikkāmeti, āp. dukkaņassa; dutiyaü pādaü atikkāmeti, āp. pācittiyassa. ||14|| saüghike vihāre seyyaü santharitvā anuddharitvā anā- pucchā pakkamanto dve āp. āp.; paņhamaü pādaü parikkhe- paü atikkāmeti, āp. dukkaņassa; dutiyaü pādaü atikkāmeti, āp. pācittiyassa. ||15|| saüghike vihāre jānaü pubbupagataü bhikkhuü anu- pakhajja seyyaü kappento dve āp. āp.; nipajjati pay. dukk.; nipanne āp. pācittiyassa. ||16|| bhikkhuü kupito anattamano saüghikā vihārā nikkaķ- ķhanto dve āp. āp.; nikkaķķhati pay. dukk.; nikkaķķhite āp. pācittiyassa. ||17|| saüghike vihāre uparivehāsakuņiyā āhaccapādakaü ma¤caü vā pãņhaü vā abhinisãdanto dve āp. āp.; abhinisãdati pay. dukk.; abhinisinne āp. pācittiyassa. ||18|| dvittipariyāye adhiņņhahitvā taduttariü adhiņņhahanto dve āp. āp.; adhiņņheti pay. dukk.; adhiņņhite āp. pācittiyassa. ||19|| jānaü sappāõakaü udakaü tiõaü vā mattikaü vā si¤canto dve āp. āp.; si¤cati pay. dukk.; si¤cite āp. pācittiyassa. ||20|| bhåtagāmavaggo dutiyo. asammato bhikkhuniyo ovadanto dve āp. āp.; ovadati pay. dukk.; ovadite āp. pācittiyassa. ||21|| atthaügate suriye bhikkhuniyo ovadanto . . . (see 21). ||22|| bhikkhunåpassayaü upasaükamitvā bhikkhuniyo ova- danto . . . ||23|| āmisahetu bhikkhå bhikkhuniyo ovadantãti bhaõanto dve āp. āp.; bhaõati pay. dukk.; bhaõite āp. pācittiyassa. ||24|| a¤¤ātikāya bhikkhuniyā cãvaraü dento dve āp. āp.; deti pay. dukk.; dinne āp. pācittiyassa. ||25|| #<[page 039]># %% a¤¤ātikāya bhikkhuniyā cãvaraü sibbento dve āp. āp.; sibbeti pay. dukk.; ārāpathe ārāpathe āp. pācittiyassa. ||26|| bhikkhuniyā saddhiü saüvidhāya ekaddhānamaggaü paņi- pajjanto dve āp. āp.; paņipajjati pay. dukk.; paņipanne āp. pācittiyassa. ||27|| bhikkhuniyā saddhiü saüvidhāya ekaü nāvaü abhirå- hanto dve āp. āp.; abhiråhati pay. dukk.; abhiråëhe āp. pācittiyassa. ||28|| jānaü bhikkhunãparipācitaü piõķapātaü bhu¤janto dve āp. āp.; bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, āp. dukkaņassa; ajjhohāre ajjhohāre āp. pācittiyassa. ||29|| bhikkhuniyā saddhiü eko ekāya raho nisajjaü kappento dve āp. āp.; nisãdati pay. dukk.; nisinne āp. pācitti- yassa. ||30|| ovādavaggo tatiyo. taduttariü āvasathapiõķaü bhu¤janto dve āp. āp.; bhu¤ji- ssāmãti . . . (see 29). ||31|| gaõabhojanaü bhu¤janto dve āp. āp.; bhu¤jissāmãti . . . ||32|| paraüparabhojanaü bhu¤janto dve āp. āp.; bhu¤jissāmãti . . . ||33|| dvittipattapåre påve paņiggahetvā taduttariü paņigaõhanto dve āp. āp.; gaõhāti payoge dukk., gahite āpatti pācittiyassa. ||34|| bhuttāvã pavārito anatirittaü khādaniyaü vā bhojaniyaü vā bhu¤janto dve āp. āp., bhu¤jissāmãti . . . (see 29). ||35|| bhikkhuü bhuttāviü pavāritaü anatirittena khādaniyena vā bhojaniyena vā abhihaņņuü pavārento dve āp. āp., tassa vacanena khādissāmi bhu¤jissāmãti paņigaõhāti, āpatti dukka- ņassa, bhojanapariyosāne āp. pācittiyassa. ||36|| vikāle khādaniyaü vā bhojaniyaü vā bhu¤janto dve āp. āp., bhu¤jissāmãti . . . (see 29). ||37|| sannidhikārakaü khādaniyaü vā bhojaniyaü vā bhu¤janto dve āp. āp., bhu¤jissāmãti . . . ||38|| paõãtabhojanāni attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤janto dve āp. āp., bhu¤jissāmãti . . . ||39|| adinnaü mukhadvāraü āhāraü āharanto dve āp. āp., bhu¤jissāmãti . . . ||40|| bhojanavaggo catuttho. acelakassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā #<[page 040]># %<40 PARIVâRA. [I. 2.>% khādaniyaü vā bhojaniyaü vā dento dve āp. āp., deti payoge dukkaņaü, dinne āp. pācittiyassa. ||41|| bhikkhuü eh' āvuso gāmaü vā nigamaü vā piõķāya pavi- sissāmā 'ti tassa dāpetvā vā adāpetvā vā uyyojento dve āp. āp., uyyojeti payoge dukkaņaü, uyyojite āp. pācittiyassa. ||42|| sabhojane kule anupakhajja nisajjaü kappento dve āp. āp., nisãdati pay. dukk., nisinne āp. pācittiyassa. ||43|| mātugāmena saddhiü raho paņicchanne āsane nisajjaü kappento dve āp. āp., nisãdati . . . (see 43). ||44|| mātugāmena saddhiü eko ekāya raho nisajjaü kappento dve āp. āp., nisãdati . . . ||45|| nimantito sabhatto samāno purebhattaü pacchābhattaü santaü bhikkhuü anāpucchā kulesu cārittaü āpajjanto dve āp. āp., paņhamaü pādaü ummāraü atikkāmeti, āp. dukka- ņassa, dutiyaü pādaü atikkāmeti, āp. pācittiyassa. ||46|| taduttariü bhesajjaü vi¤¤āpento dve āp. āp., vi¤¤āpeti payoge dukkaņaü, vi¤¤āpite āp. pācittiyassa. ||47|| uyyuttaü senaü dassanāya gacchanto dve āp. āp., gacchati āp. dukkaņassa, yattha ņhito passati āp. pācittiyassa. ||48|| atirekatirattaü senāya vasanto dve āp. āp., vasati pay. dukk., vasite āp. pācittiyassa. ||49|| uyyodhikaü gacchanto dve āp. āp., gacchati āp. dukkaņassa, yattha ņhito passati āp. pācittiyassa. ||50|| acelakavaggo pa¤camo. majjaü pivanto dve āp. āp., pivissāmãti paņigaõhāti āp. dukkaņassa, ajjhohāre ajjhohāre āp. pācittiyassa. ||51|| bhikkhuü aīgulipatodakena hāsento dve āp. āp., hāseti pay. dukk., hāsite āp. pācittiyassa. ||52|| udake kãëanto dve āp. āp., heņņhāgopphake udake kãëati āp. dukkaņassa, uparigopphake udake kãëati āp. pācittiyassa. ||53|| anādariyaü karonto dve āp. āp., karoti pay. dukk., kate āp. pācittiyassa. ||54|| bhikkhuü bhiüsāpento dve āp. āp., bhiüsāpeti pay. dukk., bhiüsāpite āp. pācittiyassa. ||55|| jotiü samādahitvā visibbento dve āp. āp., samādahati pay. dukk., samādahite āp. pācittiyassa. ||56|| oren' addhamāsaü nhāyanto dve āp. āp., nhāyati pay. dukk., nhānapariyosāne āp. pācittiyassa. ||57|| #<[page 041]># %# %<42 PARIVâRA. [I.2.>% jānaü tathā nāsitaü samaõuddesaü upalāpento dve āp. āp., upalāpeti pay. dukk., upalāpite āp. pācittiyassa. ||70|| sappāõakavaggo sattamo. bhikkhåhi sahadhammikaü vuccamāno na tāvāhaü āvuso etasmiü sikkhāpade sikkhissāmi yāva na a¤¤aü bhikkhuü byattaü vinayadharaü paripucchāmãti bhaõanto dve āp. āp., bhaõati pay. dukk., bhaõite āp. pācittiyassa. ||71|| vinayaü vivaõõento dve āp. āp., vivaõõeti pay. dukk., vivaõõite āp. pācittiyassa. ||72|| mohento dve āp. āp., anāropite mohe moheti āp. dukka- ņassa, āropite mohe moheti, āp. pācittiyassa. ||73|| bhikkhussa kupito anattamano pahāraü dento dve āp. āp., paharati pay. dukk., pahaņe āp. pācittiyassa. ||74|| bhikkhussa kupito anattamano talasattikaü uggiranto dve āp. āp., uggirati pay. dukk., uggirite āp. pācittiyassa. ||75|| bhikkhuü amålakena saüghādisesena anuddhaüsento dve āp. āp., anuddhaüseti pay. dukk., anuddhaüsite āp. pācitti- yassa. ||76|| bhikkhussa sa¤cicca kukkuccaü upadahanto dve āp. āp., upadahati pay. dukk., upadahite āp. pācittiyassa. ||77|| bhikkhånaü bhaõķanajātānaü kalahajātānaü vivādā- pannānaü upassutiü tiņņhanto dve āp. āp., sossāmãti gacchati āp. dukkaņassa, yattha ņhito suõāti āp. pācittiyassa. ||78|| dhammikānaü kammānaü chandaü datvā pacchā khãya- dhammaü āpajjanto dve āp. āp., khãyati pay. dukk., khãyite āp. pācittiyassa. ||79|| saüghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaü adatvā uņņhāyāsanā pakkamanto dve āp. āp., parisāya hatthapāsaü vijahantassa āp. dukkaņassa, vijahite āp. pācittiyassa. ||80|| samaggena saüghena cãvaraü datvā pacchā khãyadhammaü āpajjanto dve āp. āp., khãyati . . . (see 79). ||81|| jānaü saüghikaü lābhaü pariõataü puggalassa pariõā- mento dve āp. āp., pariõāmeti pay. dukk., pariõāmite āp. pācittiyassa. ||82|| sahadhammikavaggo aņņhamo. pubbe appaņisaüvidito ra¤¤o antepuraü pavisanto dve āp. āp., paņhamaü pādaü ummāraü atikkāmeti āp. dukkaņassa, dutiyaü pādaü atikkāmeti āp. pācittiyassa. ||83|| #<[page 043]># %% ratanaü uggaõhanto dve āp. āp., gaõhāti pay. dukk., gahite āp. pācittiyassa. ||84|| santaü bhikkhuü anāpucchā vikāle gāmaü pavisanto dve āp. āp., paņhamaü pādaü parikkhepaü atikkāmeti āp. dukka- ņassa, dutiyaü pādaü atikkāmeti āpatti pācittiyassa. ||85|| aņņhimayaü vā dantamayaü vā visāõamayaü vā såcigha- raü kārāpento dve āp. āp., kārāpeti pay. dukk., kārāpite āp. pācittiyassa. ||86|| pamāõātikkantaü ma¤caü vā pãņhaü vā kārāpento dve āp. āp., kārāpeti pay. dukk., kārāpite āp. pācittiyassa. ||87|| ma¤caü vā pãņhaü vā tålonaddhaü kārāpento dve āp. āp., kārāpeti . . . (see 87). ||88|| pamāõātikkantaü nisãdanaü kārāpento dve āp. āp., kārā- peti . . . ||89|| pamāõātikkantaü kaõķupaņicchādiü kārāpento dve āp. āp., kārāpeti . . . ||90|| pamāõātikkantaü vassikasāņikaü kārāpento dve āp. āp., kārāpeti . . . ||91|| sugatacãvarappamāõaü cãvaraü kārāpento kati āpattiyo āpajjati. sugatacãvarappamāõaü cãvaraü kārāpento dve āp. āp., kārāpeti pay. dukk., kārāpite āp. pācittiyassa. sugatacãvarappa- māõaü cãvaraü kārāpento imā dve āpattiyo āpajjati. ||92|| rājavaggo navamo. khuddakaü niņņhitaü. a¤¤ātikāya bhikkhuniyā antaragharaü paviņņhāya hatthato khādaniyaü vā bhojaniyaü vā sahatthā paņiggahetvā bhu¤- janto kati āpattiyo āpajjati. a¤¤ātikāya . . . bhu¤janto dve āpattiyo āpajjati, bhu¤jissāmãti paņigaõhāti āp. dukkaņassa, ajjhohāre ajjhohāre āp. pāņidesaniyassa. a¤¤ātikāya . . . bhu¤janto imā dve āpattiyo āpajjati. ||1|| bhikkhuniyā vosāsantiyā na nivāretvā bhu¤janto dve āp. āp., bhu¤jissāmãti . . . (see 1). ||2|| sekhasammatesu kulesu khādaniyaü vā bhojaniyaü vā sahatthā paņiggahetvā bhu¤janto dve āp. āp., bhu¤jissā- mãti . . . ||3|| āra¤¤akesu senāsanesu pubbe appaņisaüviditaü khādaniyaü vā bhojaniyaü vā ajjhārāme sahatthā paņiggahetvā bhu¤janto kati āp. āpajjati. āra¤¤akesu . . . bhu¤janto dve āpattiyo #<[page 044]># %<44 PARIVâRA. [I. 2.>% āpajjati, bhu¤jissāmãti . . .; āra¤¤akesu . . . bhu¤janto imā dve āp. āpajjati. ||4|| cattāro pāņidesaniyā niņņhitā. anādariyaü paņicca purato vā pacchato vā olambento nivā- sento kati āp. āpajjati. anādariyaü . . . nivāsento ekaü āpattiü āpajjati dukkaņaü. anādariyam . . . nivāsento imaü ekaü āpattiü āpajjati. ||1|| anādariyaü paņicca purato vā pacchato vā olambento pāru- panto ekaü āp. āp. dukkaņaü. ||2|| anād. paņ. kāyaü vivaritvā antaraghare gacchanto ( . . . ni- sãdanto) ekaü . . . ||3.4|| anād. paņ. hatthaü vā pādaü vā kãëāpento antaraghare gacchanto ( . . . nisãdanto) ekaü . . . ||5.6|| anād. paņ. tahaü tahaü olokento antaraghare gacchanto ( . . . nisãdanto) ekaü . . . ||7.8|| anād. paņ. ukkhittakāya antaraghare gacchanto ( . . . nisã- danto) ekaü . . . ||9.10|| parimaõķalavaggo paņhamo. anād. paņ. ujjhaggikāya antaraghare gacchanto ( . . . nisã- danto) ekam . . . ||11.12|| anād. paņ. uccāsaddaü mahāsaddaü karonto antaraghare gacchanto ( . . . nisãdanto) ekaü . . . ||13.14|| anād. paņ. kāyappacālakaü antaraghare gacchanto ( . . . ni- sãdanto) ekaü . . . ||15.16|| anād. paņ. bāhuppacālakaü antaraghare gacchanto ( . . . ni- sãdanto) ekaü . . . ||17.18|| anād. paņ. sãsappacālakaü antaraghare gacchanto ( . . . nisãdanto) ekaü . . . ||19.20|| ujjhaggikavaggo dutiyo. anād. paņ. khambhakato antaraghare gacchanto ( . . . nisã- danto) ekaü . . . ||21.22|| anād. paņ. oguõņhito antaraghare gacchanto ( . . . nisã- danto) ekaü . . . ||23.24|| anād. paņ. ukkuņikāya antaraghare gacchanto ekaü . . . ||25|| anād. paņ. pallatthikāya antaraghare nisãdanto ekaü . . . ||26|| anād. paņ. asakkaccaü piõķapātaü paņigaõhanto ekaü . . . ||27|| #<[page 045]># %% anād. paņ. tahaü tahaü olokento piõķapātaü paņigaõhanto ekaü . . . ||28|| anād. paņ. såpa¤ ¤eva bahuü paņigaõhanto ekaü . . . ||29|| anād. paņ. thåpikataü piõķapātaü paņigaõhanto ekaü . . . ||30|| khambhakatavaggo tatiyo. anād. paņ. asakkaccaü ( . . . tahaü tahaü olokento . . . tahaü tahaü omasitvā) piõķapātaü bhu¤janto ekaü . . . ||31-33|| anād. paņ. såpa¤ ¤eva bahuü bhu¤janto ekaü . . . ||34|| anād. paņ. thåpakato omadditvā piõķapātaü bhu¤janto ekaü . . . ||35|| anād. paņ. såpaü vā bya¤janaü vā odanena paņicchādento ekaü . . . ||36|| anād. paņ. såpaü vā odanaü vā agilāno attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤janto ekaü . . . ||37|| anād. paņ. ujjhānasa¤¤ã paresaü pattaü olokento ekaü . . . ||38|| anād. paņ. mahantaü kabaëaü karonto ekaü . . . ||39|| anād. paņ. dãghaü ālopaü karonto ekaü . . . ||40|| piõķapātavaggo catuttho. anād. paņ. anāhaņe kabaëe mukhadvāraü vivaranto ekaü . . . ||41|| anād. paņ. bhu¤jamāno sabbaü hatthaü mukhe pakkhi- panto ekaü . . . ||42|| anād. paņ. sakabaëena mukhena byāharanto ekaü . . . ||43|| anād. paņ. piõķukkhepakaü bhu¤janto ekaü . . . ||44|| anād. paņ. kabaëāvacchedakaü ( . . . avagaõķakārakaü . . . hatthaniddhunakaü . . . sitthāvakārakaü . . . jivhā- nicchārakaü . . . capucapukārakaü) bhu¤janto ekaü . . . ||45-50|| kabaëavaggo pa¤camo. anād. paņ. surusurukārakaü ( . . . hatthanillehakaü . . . pattanillehakaü . . . oņņhanillehakaü) bhu¤janto ekaü . . . ||51-54|| anād. paņ. sāmisena hatthena pāniyathālakaü paņigaõhanto ekaü . . . ||55|| #<[page 046]># %<46 PARIVâRA. [I. 2-4.>% anād. paņ. sasitthakaü pattadhovanaü antaraghare cha- ķķento ekaü . . . ||56|| anād. paņ. chattapāõissa ( . . . daõķapāõissa . . . satthapāõissa . . . āvudhapāõissa) dhammaü desento ekaü . . . ||57-60|| surusuruvaggo chaņņho. anād. paņ. pādukāråëhassa ( . . . upāhanāråëhassa . . . yānagatassa . . . sayanagatassa . . . pallatthikāya nisinnassa . . . veņņhitasãsassa . . . oguõņhitasãsassa . . . chamāya nisãditvā āsane nisinnassa . . . nãce āsane nisãditvā ucce āsane nisinnassa . . . ņhito nisinnassa . . . pacchato gacchanto purato gacchantassa . . . uppathena gacchanto pathena gacchantassa) dhammaü desento ekaü . . . ||61-72|| anād. paņ. ņhito uccāraü vā passāvaü vā karonto ekaü . . . ||73|| anād. paņ. harite uccāraü vā passāvaü vā kheëaü vā ka- ronto ekaü . . . ||74|| anād. paņ. udake uccāraü vā passāvaü vā kheëaü vā ka- ronto kati āpattiyo āpajjati. anād. paņ. udake . . . karonto ekaü āpattiü āpajjati dukkaņaü. anād. paņ. udake . . . karonto imaü ekaü āpattiü āpajjati. ||75|| pādukavaggo sattamo. sekhiyā niņņhitā. katāpattivāraü niņņhitaü dutiyaü. ||2|| methunaü dhammaü paņisevantassa āpattiyo catunnaü vipattãnaü kati vipattiyo bhajanti. methunaü . . . āpattiyo catunnaü vipattãnaü dve vipattiyo bhajanti siyā sãlavipattiü siyā ācāravipattiü. --la-- anādariyaü paņicca udake uccāraü vā passāvaü vā kheëaü vā karontassa āpatti catunnaü vipattãnaü kati vipattiyo bhaja- ti. anādariyaü . . . karontassa āpatti catunnaü vipattãnaü ekaü vipattiü bhajati ācāravipattiü. vipattivāraü niņņhitaü tatiyaü. ||3|| methunaü dhammaü paņisevantassa āpattiyo sattannaü āpattikkhandhānaü katãhi āpattikkhandehi saügahitā. me- thunaü . . . āpattikkhandhānaü tãhi āpattikkhandhehi saü- gahitā siyā pārājikāpattikkhandhena siyā thullaccayāpatti- kkhandhena siyā dukkaņāpattikkhandhena. --la-- #<[page 047]># %% anādariyaü paņicca udake . . . karontassa āpatti sattannaü āpattikkhandhānaü katãhi . . . ekena āpattikkandhena saü- gahitā dukkaņāpattikkhandhena. saügahitavāraü niņņhitaü catutthaü. ||4|| methunaü dhammaü paņisevantassa āpattiyo channaü āpattisamuņņhānānaü katãhi samuņņhānehi samuņņhanti. me- thunaü . . . ekena samuņņhānena samuņņhanti kāyato ca cittato ca samuņņhanti na vācato. --la-- anādariyaü paņicca udake . . . karontassa āpatti channaü āpattisamuņņhānānaü katãhi . . . ekena samuņņhānena sam- uņņhāti kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. samuņņhānavāraü niņņhitaü pa¤camaü. ||5|| methunaü dhammaü paņisevantassa āpattiyo catunnaü adhikaraõānaü katamaü adhikaraõaü. methunaü . . . adhikaraõānaü āpattādhikaraõaü. --la--. anādariyaü paņicca udake . . . karontassa āpatti catunnaü adhikaraõānaü katamaü adhikaraõaü. anādariyaü . . . adhikaraõānaü āpattādhikaraõaü. adhikaraõavāraü niņņhitaü chaņņhaü. ||6|| methunaü dhammaü paņisevantassa āpattiyo sattannaü samathānaü katãhi samathehi sammanti. methunaü . . . samathānaü tãhi samathehi sammanti siyā sammukhāvina- yena ca paņi¤¤ātakaraõena ca siyā sammukhāvinayena ca tiõavatthārakena ca. --la--. anādariyaü paņicca udake . . . karontassa āpatti sattannaü samathānaü katãhi . . . samathānaü tãhi samathehi sammati siyā sammukhāvinayena ca paņi¤¤ātakaraõena ca siyā sammu- khāvinayena ca tiõavatthārakena ca. samathavāraü niņņhitaü sattamaü. ||7|| methunaü dhammaü paņisevanto kati āpattiyo āpajjati. methunaü dhammaü paņisevanto tisso āpattiyo āpajjati. akkhayite sarãre methunaü dhammaü paņisevati, āpatti pārājikassa. yebhuyyena khayite sarãre methunaü dhammaü paņisevati, āpatti thullaccayassa. vattakate mukhe acchu- #<[page 048]># %<48 PARIVâRA. [I. 8-9.>% pantaü aīgajātaü paveseti, āpatti dukkaņassa. methunaü dhammaü paņisevanto imā tisso āpattiyo āpajjati. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü kati vipattiyo bhajanti, sattannaü āpatti- kkhandhānaü katãhi āpattikkhandhehi saügahitā, channaü āpattisamuņņhānānaü katãhi samuņņhānehi samuņņhanti, ca- tunnaü adhikaraõānaü katamaü adhikaraõaü, sattannaü samathānaü katãhi samathehi sammanti. tā āpattiyo ca- tunnaü vipattãnaü dve vipattiyo bhajanti siyā sãlavipattiü siyā ācāravipattiü, sattannaü āpattikkhandhānaü tãhi āpatti- kkhandhehi saügahitā siyā pārājikāpattikkhandhena siyā thullaccayāpattikkhandhena siyā dukkaņāpattikkhandhena, channaü āpattisamuņņhānānaü ekena samuņņhānena sam- uņņhanti kāyato ca cittato ca samuņņhanti na vācato, catunnaü adhikaraõānaü āpattādhikaraõaü, sattannaü samathānaü tãhi samathehi sammanti siyā sammukhāvinayena ca paņi¤¤ā- takaraõena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiõavatthārakena ca. --la--. anādariyaü paņicca udake . . . karonto kati āpattiyo āpajjati. anādariyaü . . . karonto ekaü āpattiü āpajjati dukkaņaü. anādariyaü . . . karonto imaü ekaü āpattiü āpajjati. sā āpatti catunnaü vipattãnaü kati vipattiyo bhajati . . . (as above; instead of samuņņhanti read sam- uņņhāti) . . . katãhi samathehi sammati. sā āpatti catunnaü vipattãnaü ekaü vipattiü bhajati ācāravipattiü, sattannaü āpattikkhandhānaü ekena āpattikkhandhena saügahitā dukkaņāpattikkhandhena, channaü . . . (as above) . . . tiõa- vatthārakena ca. samuccayavāraü niņņhitaü aņņhamaü. ||8|| ime aņņha vārā sajjhāyamaggena likhitā. tass' uddānaü: katthapa¤¤atti, kati ca, vipatti, saügahena ca, samuņņhānādhikaraõā, samathā, samuccayena cā 'ti. | yan tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsam- buddhena methunaü dhammaü paņisevanapaccayā pārājikaü kattha pa¤¤attaü kaü ārabbha kismiü vatthusmiü --la-- kenābhatan ti. yan tena bhagavatā . . . paņisevanapaccayā #<[page 049]># %% pārājikaü kattha pa¤¤attan ti Vesāliyā pa¤¤attaü . . . (see chap.1, Pārāj.1.) . . . kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato --la-- kenābhatan ti paraüparābhataü: Upāli Dāsako c' eva Sonako Siggavo tathā Moggaliputtena pa¤camā ete Jambusirivhaye --la-- ete nāgā mahāpa¤¤ā vinaya¤¤å maggakovidā vinayaü dãpe pakāsesuü piņakaü Tambapaõõiyā 'ti. ||1|| yan tena bhagavatā . . . sammāsambuddhena adinnaü ādiyanapaccayā pārājikaü kattha pa¤¤attan ti Rājagahe pa¤¤attaü . . . (see chap.1) . . . ca cittato ca sam- uņņhāti. ||2|| sa¤cicca manussaviggahaü jãvitā voropanapaccayā pārā- jikaü kattha pa¤¤attan ti Vesāliyā pa¤¤attaü . . . ca cittato ca samuņņhāti. ||3|| asantaü abhåtaü uttarimanussadhammaü ullapanapaccayā pārājikaü kattha pa¤¤attan ti Vesāliyā pa¤¤attaü . . . ca cittato ca samuņņhāti. ||4|| yan tena bhagavatā . . . sammāsambuddhena upakka- mitvā asuciü mocanapaccayā saüghādiseso kattha pa¤¤atto kaü ārabbha kismiü vatthusmiü --la-- kenābhatan ti. yan tena bhagavatā . . . mocanapaccayā saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti Sāvatthiyā pa¤¤atto . . . na vācato --la-- kenābhatan ti paraüparābhataü: Upāli Dāsako . . . Tambapaõõiyā 'ti. ||1|| mātugāmena saddhiü kāyasaüsaggasamāpajjanapaccayā saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti Sāvatthiyā pa¤¤atto . . . samuņņhāti na vācato. ||2|| mātugāmaü duņņhullāhi vācāhi obhāsanapaccayā saüghā- diseso kattha pa¤¤atto 'ti Sāvatthiyā pa¤¤atto . . . ca cittato ca samuņņhāti. ||3|| mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaõõaü bhā- sanapaccayā saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti Sāvatthiyā pa¤¤atto . . . ||4|| sa¤carittaü samāpajjanapaccayā saüghādiseso kattha pa¤- ¤atto 'ti Sāvatthiyā pa¤¤atto . . . ca cittato ca samuņņhāti. ||5|| sa¤¤ācikāya kuņiü kārāpanapaccayā saüghādiseso kattha #<[page 050]># %<50 PARIVâRA. [I. 9-10.>% pa¤¤atto 'ti âëaviyā pa¤¤atto . . . chahi samuņņhānehi sam- uņņhāti. ||6|| mahallakaü vihāraü kārāpanapaccayā saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti Kosambiyā pa¤¤atto . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||7|| bhikkhuü amålakena pārājikena dhammena anuddhaüsa- napaccayā saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti Rājagahe pa¤- ¤atto 'ti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||8|| bhikkhuü a¤¤abhāgiyassa adhikaraõassa ki¤cidesaü lesa- mattaü upādāya pārājikena dhammena anuddhaüsanapaccayā saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti Rājagahe pa¤¤atto . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||9|| saüghabhedakassa bhikkhuno yāvatatiyaü samanubhā- sanāya na ppaņinissajjanapaccayā saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti Rājagahe pa¤¤atto . . . ca cittato ca sam- uņņhāti. ||10|| bhedakānuvattakānaü bhikkhånaü yāvatatiyaü samanu- bhāsanāya na ppaņinissajjanapaccayā saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti Rājagahe pa¤¤atto . . . ca cittato ca sam- uņņhāti. ||11|| dubbacassa bhikkhuno yāvatatiyaü samanubhāsanāya na ppaņinissajjanapaccayā saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti Kosambiyā pa¤¤atto . . . ca cittato ca samuņņhāti. ||12|| kuladåsakassa bhikkhuno yāvatatiyaü samanubhāsanāya na ppaņinissajjanapaccayā saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti Sāvatthiyā pa¤¤atto . . . ca cittato ca samuņņhāti. ||13|| --la--. anādariyaü paņicca udake uccāraü vā passāvaü vā kheëaü vā karaõapaccayā dukkaņaü kattha pa¤¤attan ti Sāvatthiyā pa¤¤attaü. kaü ārabbhā 'ti chabbaggiye bhikkhå ārabbha. kismiü vatthusmin ti chabbaggiyā bhikkhå udake uccāram pi passāvam pi kheëam pi akaüsu tasmiü vatthusmiü. ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti. channaü āpattisamuņņhānānaü ekena samuņņhānena samuņņhāti kāyato ca cittato ca sam- uņņhāti na vācato. ||75|| katthapa¤¤attivāraü niņņhitaü. ||9|| methunaü dhammaü paņisevanapaccayā kati āpattiyo #<[page 051]># %% āpajjati. methunaü dhammaü paņisevanapaccayā catasso āpattiyo āpajjati. akkhayite . . . (see chap.2, Pārāj.1) . . . āpatti dukkaņassa; jatumaņņhake pācittiyaü. methu- naü dhammaü paņisevanapaccayā imā catasso āpattiyo āpajjati. ||1|| adinnaü ādiyanapaccayā . . . tisso āpattiyo āpajjati . . . (see chap.2, Pārāj.2) . . . dukkaņassa. adinnaü ādiyana- paccayā imā tisso āpattiyo āpajjati. ||2|| sa¤cicca manussaviggahaü jãvitā voropanapaccayā . . . tisso āpattiyo āpajjati . . . pārājikassa. sa¤cicca man. j. voropanapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati. ||3|| asantaü abhåtaü uttarimanussadhammaü ullapanapaccayā . . . tisso āpattiyo āpajjati . . . dukkaņassa. asantaü . . . ullapanapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati. ||4|| upakkamitvā asuciü mocanapaccayā . . . tisso āpattiyo āpajjati . . . ||1|| kāyasaüsaggaü samāpajjanapaccayā . . . pa¤ca āpattiyo āpajjati. avassutā bhikkhunã avassutassa purisapuggalassa adhakkhakaü ubbhajānumaõķalaü gahaõaü sādiyati, āpatti pārājikassa. bhikkhu kāyena kāyaü āmasati, āpatti saüghā- disesassa. kāyena kāyapaņibaddhaü āmasati, āpatti thulla- ccayassa. kāyapaņibaddhena kāyapaņibaddhaü āmasati, āpatti dukkaņassa. aīgulipatodake pācittiyaü. kāyasaü- saggaü samāpajjanapaccayā imā pa¤ca āpattiyo āpajjati. ||2|| mātugāmaü duņņhullāhi vācāhi obhāsanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati . . . (see chap.2). ||3|| attakāmapāricariyāya vaõõaü bhāsanapaccayā tisso āpatti- yo āpajjati . . . sa¤carittaü samāpajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati . . . (etc., see chap.2. Instead of kārāpento, anuddhaüsento, paņinissajjanto read kārāpanapaccayā, anuddhaüsanapaccayā, paņinissajjanapaccayā). ||4-12|| kuladåsako bhikkhu yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņinissajjanapaccayā tisso āpattiyo āpajjati, ¤attiyā dukka- ņaü, dvãhi kammavācāhi thullaccayā, kammavācāpariyosāne āpatti saüghādisesassa. ||13||--la-- anādariyaü paņicca udake uccāraü vā passāvaü vā kheëaü #<[page 052]># %<52 PARIVâRA. [I. 10-16.>% vā karaõapaccayā kati āpattiyo āpajjati. anādariyaü . . . karaõapaccayā ekaü āpattiü āpajjati dukkaņaü. anādari- yaü . . . karaõapaccayā imaü ekaü āpattiü āpajjati. ||75|| katāpattivāraü niņņhitaü dutiyaü. ||10|| methunaü dhammaü paņisevanapaccayā āpattiyo catunnaü vipattãnaü kati vipattiyo bhajanti. methunaü . . . vi- pattãnaü dve vipattiyo bhajanti siyā sãlavipattiü siyā ācāra- vipattiü. --la-- anādariyaü paņicca udake . . . karaõapaccayā āpatti catunnaü vipattãnaü kati vipattiyo bhajati. anādariyaü . . . vipattãnaü ekaü vipattiü bhajati ācāravipattiü. vipattivāraü niņņhitaü tatiyaü. ||11|| methunaü dhammaü paņisevanapaccayā āpattiyo sattan- naü āpattikkhandhānaü katãhi āpattikkhandhehi saügahitā. methunaü . . . āpattikkhandhānaü catåhi āpattikkhandhehi saügahitā siyā pārājikāpattikkhandhena siyā thullaccayā- pattikkhandhena siyā pācittiyāpattikkhandhena siyā dukka- ņāpattikkhandhena. --la--. anādariyaü paņicca udake . . . karaõapaccayā āpatti . . . (see chap.4) . . . dukkaņāpattikkhandhena. saügahitavāraü niņņhitaü catutthaü. ||12|| methunaü dhammaü paņisevanapaccayā āpattiyo channaü āpattisamuņņhānānaü . . . (see chap.5; instead of karontassa read karaõapaccayā). samuņņhānavāraü niņņhitaü pa¤camaü. ||13|| methunaü dhammaü paņisevanapaccayā āpattiyo catunnaü adhikaraõānaü . . . (see chap.6). adhikaraõavāraü niņņhitaü chaņņhaü. ||14|| methunaü dhammaü paņisevanapaccayā āpattiyo sattannaü samathānaü . . . (see chap.7). samathavāraü niņņhitaü sattamaü. ||15|| methunaü dhammaü paņisevanapaccayā kati āpattiyo āpajjati. methunaü dhammaü paņisevanapaccayā catasso #<[page 053]># %% āpattiyo āpajjati; akkhayite . . . (see chap. 10) . . . pācittiyaü. methunaü dhammaü paņisevanapaccayā imā catasso āpattiyo āpajjati. tā āpattiyo catunnaü . . . (see chap.8) . . . katãhi samathehi sammanti. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü dve vipattiyo bhajanti siyā sãlavipattiü siyā ācāravipattiü, sattannaü āpattikkhandhānaü catåhi āpattikkhandhehi saügahitā siyā pārājikāpattikkhandhena siyā thullaccayāpattikkhandhena siyā pācittiyāpattikkhan- dhena siyā dukkaņāpattikkhandhena, channaü āpattisamuņņhā- nānaü . . . (chap.8, down to the end of that chapter. Instead of karonto read karaõapaccayā.) . . . tiõavatthā- rakena cā 'ti. ||16|| samuccayavāraü niņņhitaü aņņhamaü. aņņha paccayavārā niņņhitā. Mahāvibhaīge mahābhede soëasa mahāvārā niņņhitā. #<[page 054]># %< 54>% ä. Yan tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammā- sambuddhena bhikkhunãnaü pa¤camaü pārājikaü kattha pa¤¤attaü . . . (see I.1, Pārājika1. Instead of pa¤cannaü pātimokkhuddesānaü read catunnaü pātimokkhuddesānaü) . . . kati atthavase paņicca bhagavatā bhikkhunãnaü pa¤ca- maü pārājikaü pa¤¤attaü, kā sikkhanti, kā sikkhitasikkhā, kattha ņhitaü, kā dhārenti, kassa vacanaü, kenābhatan ti. yan tena bhagavatā . . . bhikkhunãnaü pa¤camaü pārā- jikaü kattha pa¤¤attan ti Sāvatthiyā pa¤¤attaü. kaü ārabbhā 'ti Sundarãnandaü bhikkhuniü ārabbha. kismiü vatthusmin ti Sundarãnandā bhikkhunã avassutā avassutassa purisapuggalassa kāyasaüsaggaü sādiyi, tasmiü vatthusmiü. atthi tattha pa¤¤atti anupa¤¤atti anuppannapa¤¤attãti ekā pa¤¤atti, anupa¤¤atti anuppannapa¤¤atti tasmiü n' atthi. sabbatthapa¤¤atti padesapa¤¤attãti sabbatthapa¤¤atti. sādhā- raõapa¤¤atti asādhāraõapa¤¤attãti asādhāraõapa¤¤atti. eka- topa¤¤atti ubhatopa¤¤attãti ekatopa¤¤atti. catunnaü pāti- mokkhuddesānaü . . . (see I.1) . . . kati atthavase paņicca bhagavatā bhikkhunãnaü pa¤camaü pārājikaü pa¤¤attan ti dasa atthavase paņicca bhagavatā bhikkhunãnaü pa¤camaü pārājikaü pa¤¤attaü saüghasuņņhutāya . . . (see I.1. Instead of puggalānaü and bhikkhånaü read bhikkhu- nãnaü.) . . . vinayānuggahāya. kā sikkhantãti sekhā ca puthujjanakalyāõikā ca sikkhanti. kā sikkhitasikkhā 'ti arahantā sikkhitasikkhā. kattha ņhitan ti sikkhākāmāsu ņhitaü. kā dhārentãti yāsaü vattati tā dhārenti. kassa vacanan ti bhagavato vacanaü arahato sammāsambuddhassa. kenābhatan ti paraüparābhataü: Upāli Dāsako c' eva . . . #<[page 055]># %<ä. 1.] BHIKKHUNäVIBHAđGA. 55>% vinayaü dãpe pakāsesuü piņakaü Tambapaõõiyā 'ti. ||1|| yan tena bhagavatā . . . bhikkhunãnaü chaņņhaü pārā- jikaü kattha pa¤¤attan ti Sāvatthiyā pa¤¤attaü. kaü ārabbhā 'ti Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha. kismiü vatthusmin ti Thullanandā bhikkhunã jānaü pārājikaü dhammaü ajjhāpannaü bhikkhuniü n' ev' attanā paņicodesi na gaõassa ārocesi, tasmiü vatthusmiü. ekā pa¤¤atti. channaü āpattisamuņņhānānaü ekena samuņņhānena sam- uņņhāti kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||2|| bhikkhunãnaü sattamaü pārājikaü kattha pa¤¤attan ti Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhikkhunã samaggena saüghena ukkhittaü Ariņņhaü bhikkhuü gaddhabādhipubbaü anuvatti . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena samuņņhānena samuņņhāti dhuranikkhepe. ||3|| bhikkhunãnaü aņņhamaü pārājikaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo aņņhamaü vatthuü paripåresuü . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena samuņņhānena samuņņhāti dhuranikkhepe. ||4|| aņņha pārājikā niņņhitā. tass' uddānaü: methun' -ādinnādāna¤ ca, manussaviggah,' uttari kāyasaüsaggaü, chādeti, ukkhittā, aņņhavatthukā pa¤¤āpesi mahāvãro chejjavatthu asaüsayā 'ti. yan tena bhagavatā . . . ussayavādikāya bhikkhuniyā aņņaü karontiyā saüghādiseso kattha pa¤¤atto kaü ārabbha kismiü vatthusmin ti --la-- kenābhatan ti. yan tena bhagavatā . . . ussayavādikāya bhikkhuniyā aņņaü karontiyā saüghādiseso kattha pa¤¤atto 'ti Sāvatthiyā pa¤¤atto. kaü ārabbhā 'ti Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha. kismiü vatthusmin ti Thullanandā bhikkhunã ussayavādikā vihari tasmiü vatthusmiü. atthi tattha . . . (see ä.1, Pārāj.1. Instead of dutiyena uddesena, pārājikā- pattikkhandho read tatiyena uddesena, saüghādisesāpatti- kkhandho.) . . . samuņņhātãti dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti, siyā kāyato ca vācato ca samuņņhāti na cittato, siyā kāyato ca #<[page 056]># %<56 PARIVâRA. [ä. 1.>% vācato ca cittato ca samuņņhāti --pa-- kenābhatan ti paraüparābhataü: Upāli Dāsako c' eva . . . vinayaü dãpe pakāsesuü piņakaü Tambapaõõiyā 'ti. ||1|| coriü vuņņhāpentiyā saüghādiseso . . . Sāvatthiyā pa¤- ¤atto . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thulla- nandā bhikkhunã coriü vuņņhāpesi . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi samuņņhānehi samuņņhāti, siyā vācato ca cittato ca samuņņhāti na kāyato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||2|| ekāya gāmantaraü gacchantiyā saüghādiseso . . . Sā- vatthiyā pa¤¤atto . . . a¤¤ataraü bhikkhuniü ārabbha . . . a¤¤atarā bhikkhunã ekā gāmantaraü gacchi . . . ekā pa¤- ¤atti tisso anupa¤¤attiyo . . . ekena s. s. paņhamapārājike. ||3|| samaggena saüghena ukkhittaü bhikkhuniü dhammena vinayena satthu sāsanena anapaloketvā kārakasaüghaü ana¤- ¤āya gaõassa chandaü osārentiyā saüghādiseso . . . Sāvatthi- yā pa¤¤atto . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhikkhunã samaggena saüghena ukkhittaü bhikkhuniü dhammena vinayena satthu sāsanena anapalo- ketvā kārakasaüghaü ana¤¤āya gaõassa chandaü osāresi . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena s. s. dhuranikkhepe. ||4|| avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa hatthato khādaniyaü vā bhojaniyaü vā sahatthā paņigga- hetvā bhu¤jantiyā saüghādiseso . . . Sāvatthiyā pa¤¤atto . . . Sundarãnandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Sundarã- nandā bhikkhunã avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthato āmisaü paņiggahesi . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena s. s. paņhamapārājike. ||5|| kin te ayye eso purisapuggalo karissati avassuto vā ana- vassuto vā yato tvaü anavassutā, iīgh' ayye yan te eso purisapuggalo deti khādaniyaü vā bhojaniyaü vā taü tvaü sahatthā paņiggahetvā khāda vā bhu¤ja vā 'ti uyyojentiyā saüghādiseso . . . Sāvatthiyā pa¤¤atto . . . a¤¤ataraü bhikkhuniü ārabbha . . . a¤¤atarā bhikkhunã kin te ayye . . . bhu¤ja vā 'ti uyyojesi . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||6|| kupitāya bhikkhuniyā yāvatatiyaü samanubhāsanāya na #<[page 057]># %<ä.1] BHIKKHUNäVIBHAđGA. 57>% paņinissajjantiyā saüghādiseso . . . Sāvatthiyā pa¤¤atto Caõķakāliü bhikkhuniü ārabbha . . . Caõķakālã bhikkhunã kupitā anattamanā evaü avaca: buddhaü paccācikkhāmi dhammaü paccācikkhāmi saüghaü paccācikkhāmi sikkhaü paccācikkhāmãti . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena samuņņhānena samuņņhāti dhuranikkhepe. ||7|| kismi¤cid eva adhikaraõe paccākatāya bhikkhuniyā yāva- tatiyaü samanubhāsanāya na paņinissajjantiyā saüghādiseso . . . Sāvatthiyā pa¤¤atto . . . Caõķakāliü bhikkhuniü ārabbha . . . Caõķakālã bhikkhunã kismi¤cid eva adhikaraõe paccā- katā kupitā anattamanā evaü avaca: chandagāminiyo ca bhikkhuniyo dosagāminiyo ca bhikkhuniyo mohagāminiyo ca bhikkhuniyo bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo 'ti . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena s. s. dhuranikkhepe. ||8|| saüsaņņhānaü bhikkhunãnaü yāvatatiyaü samanubhāsa- nāya na paņinissajjantãnaü saüghādiseso . . . Sāvatthiyā pa¤¤atto . . . sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . . . samba- hulā bhikkhuniyo saüsaņņhā vihariüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena s. s. dhuranikkhepe. ||9|| saüsaņņhā 'va ayye tumhe viharatha mā tumhe nānā viharitthā 'ti uyyojentiyā yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņinissajjantiyā saüghādiseso . . . Sāvatthiyā pa¤¤atto . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhikkhunã saüsaņņhā 'va ayye . . . 'ti uyyojesi . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena s. s. dhuranikkhepe. ||10|| dasa saüghādisesā niņņhitā. tass' uddānaü: ussaya-corã, gāmantaü, ukkhittaü, khādanena ca, kin te, kupitā, kismi¤ci, saüsaņņh', a¤¤āya te dasā 'ti. | yan tena bhagavatā . . . pattasannicayaü karontiyā nissaggiyaü pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha . . . chabbaggiyā bhi- kkhuniyo pattasannicayaü akaüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. kaņhinake. ||1|| akālacãvaraü kālacãvaran ti adhiņņhahitvā bhājāpentiyā nissaggiyaü pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhi- #<[page 058]># %<58 PARIVâRA. [ä. 1.>% kkhunã akālacãvaraü kālacãvaran ti adhiņņhahitvā bhājāpesi . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||2|| bhikkhuniyā saddhiü cãvaraü parivattetvā acchindantiyā nissaggiyaü pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhi- kkhunã bhikkhuniyā saddhiü cãvaraü parivattetvā acchindi . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||3|| a¤¤aü vi¤¤āpetvā a¤¤aü vi¤¤āpentiyā nissaggiyaü pācitti- yaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhi- kkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhikkhunã a¤¤aü vi¤¤āpetvā a¤¤aü vi¤¤āpesi . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||4|| a¤¤aü cetāpetvā a¤¤aü cetāpentiyā . . . (see 4. Instead of vi¤¤- read cet-.) ||5|| a¤¤adatthikena parikkhārena a¤¤uddisikena saüghikena a¤¤aü cetāpentiyā nissaggiyaü pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhuniyo a¤¤adatthikena . . . a¤¤aü cetā- pesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi sam- uņņhāti. ||6|| a¤¤adatthikena parikkhārena a¤¤uddisikena saüghikena sa¤¤ācikena a¤¤aü cetāpentiyā . . . ||7|| a¤¤adatthikena parikkhārena a¤¤uddisikena mahājanikena a¤¤aü cetāpentiyā . . . ||8|| a¤¤adatthikena parikkhārena anuddisikena mahājanikena sa¤¤ācikena a¤¤aü cetāpentiyā . . . ||9|| a¤¤adatthikena parikkhārena a¤¤uddisikena puggalikena sa¤¤ācikena a¤¤aü cetāpentiyā nissaggiyaü pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhikkhunã a¤¤adatthikena . . . a¤¤aü cetāpesi . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhā- nehi samuņņhāti. ||10|| atirekacatukkaüsaparamaü garupāpuraõaü cetāpentiyā nissaggiyaü pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhi- kkhunã rājānaü kambalaü vi¤¤āpesi . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||11|| atirekāķķhateyyakaüsaparamaü lahupāpuraõaü cetā- #<[page 059]># %<ä. 1.] BHIKKHUNäVIBHAđGA. 59>% pentiyā nissaggiyaü pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhikkhunã rājānaü khomaü vi¤¤āpesi . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||12|| dvādasa nissaggiyā pācittiyā niņņhitā. tass' uddānaü: pattaü, akālakāla¤ ca, parivatte ca, vi¤¤āpe, cetāpetvā, a¤¤adatthi saüghika¤ ca, mahājani, sa¤¤ācikā, puggalikā, catukkaüs', aķķhateyyakā 'ti. yan tena bhagavatā . . . lasuõaü khādantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhikkhunã na mattaü jānitvā lasuõaü harāpesi . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. eëaka- lomake. ||1|| sambādhe lomaü saüharāpentiyā pācittiyaü . . . Sā- vatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo sambādhe lomaü saüharā- pesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . catåhi samuņņhānehi sam- uņņhāti. ||2|| talaghātake pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . dve bhikkhuniyo ārabbha . . . dve bhikkhuniyo talaghā- takaü akaüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena s. s. paņhama- pārājike. ||3|| jatumaņņhake pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . a¤¤ataraü bhikkhuniü ārabbha . . . a¤¤atarā bhikkhunã jatumaņņhakaü ādiyi . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena s. s. paņhamapārājike. ||4|| atirekadvaīgulapabbaparamaü udakasuddhikaü ādiyantiyā pācittiyaü . . . Sakkesu pa¤¤attaü . . . a¤¤ataraü bhi- kkhuniü ārabbha . . . a¤¤atarā bhikkhunã atigambhãraü udakasuddhikaü ādiyi . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena s. s. paņhamapārājike. ||5|| bhikkhussa bhu¤jantassa pāniyena vā vidhåpanena vā upatiņņhantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . a¤¤ataraü bhikkhuniü ārabbha . . . a¤¤atarā bhikkhunã bhikkhussa bhu¤jantassa pāniyena ca vidhåpanena ca upa- tiņņhi . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. eëakalomake. ||6|| #<[page 060]># %<60 PARIVâRA. [ä. 1.>% āmakadha¤¤aü vi¤¤āpetvā bhu¤jantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhuniyo āmakadha¤¤aü vi¤¤āpetvā bhu¤jiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . catåhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||7|| uccāraü vā passāvaü vā saükāraü vā vighāsaü vā tiro- kuķķe chaķķentiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . a¤¤ataraü bhikkhuniü ārabbha . . . a¤¤atarā bhi- kkhunã uccāram pi passāvam pi saükāram pi vighāsam pi tirokuķķe chaķķesi . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhā- nehi samuņņhāti. ||8|| uccāraü vā passāvaü vā saükāraü vā vighāsaü vā harite chaķķentiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhu- niyo uccāram pi . . . vighāsam pi harite chaķķesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||9|| naccaü vā gãtaü vā vāditaü vā dassanāya gacchantiyā pācittiyaü . . . Rājagahe pa¤¤attaü . . . chabbaggiyā bhi- kkhuniyo ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo naccam pi gãtam pi vāditam pi dassanāya agamaüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. eëakalomake. ||10|| lasuõavaggo paņhamo. rattandhakāre appadãpe purisena saddhiü eken' ekāya santiņņhantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . a¤¤ataraü bhikkhuniü ārabbha . . . a¤¤atarā bhikkhunã rattandhakāre appadãpe purisena saddhiü eken' ekā santiņņhi . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. theyyasatthake. ||11|| paņicchanne okāse purisena saddhiü . . . (see 11. Instead of rattandhakāre appadãpe read paņicchanne okāse.) ||12|| ajjhokāse purisena saddhiü . . . ||13|| rathiyā vā byåhe vā siīghāņake vā purisena saddhiü eken' ekāya santiņņhantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhi- kkhunã rathiyāpi byåhe pi siīghāņake pi purisena saddhiü eken' ekā santiņņhi . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. theyya- satthake. ||14|| purebhattaü kulāni upasaükamitvā āsane nisãditvā sāmike anāpucchā pakkamantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤- #<[page 061]># %<ä. 1.] BHIKKHUNäVIBHAđGA. 61>% ¤attaü . . . a¤¤ataraü bhikkhuniü ārabbha . . . a¤¤atarā bhikkhunã purebhattaü . . . anāpucchā pakkāmi . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. kaņhinake. ||15|| pacchābhattaü kulāni upasaükamitvā sāmike anāpucchā āsane abhinisãdantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhikkhunã pacchābhattaü . . . abhinisãdi . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. kaņhinake. ||16|| vikāle kulāni upasaükamitvā sāmike anāpucchā seyyaü santharitvā vā santharāpetvā vā abhinisãdantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhuniyo vikāle kulāni upasaü- kamitvā sāmike anāpucchā seyyaü santharitvā abhinisãdiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. kaņhinake. ||17|| duggahitena dåpadhāritena paraü ujjhāpentiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . a¤¤ataraü bhikkhuniü ārabbha . . . a¤¤atarā bhikkhunã duggahitena dåpadhāri- tena paraü ujjhāpesi . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhā- nehi samuņņhāti. ||18|| attānaü vā paraü vā nirayena vā brahmacariyena vā abhisapantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Caõķakāliü bhikkhuniü ārabbha . . . Caõķakālã bhikkhunã attānam pi param pi nirayena pi brahmacariyena pi abhisapi . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||19|| attānaü vadhitvā vadhitvā rodantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Caõķakāliü bhikkhuniü ārabbha . . . Caõķakālã bhikkhunã attānaü vadhitvā vadhitvā rodi . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena s. s. dhuranikkhepe. ||20|| rattandhakāravaggo dutiyo. naggā nhāyantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . . . sambahulā bhi- kkhuniyo naggā nhāyiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. eëakalomake. ||21|| pamāõātikkantaü udakasāņikaü kārāpentiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo appamāõikāyo uda- kasāņikāyo dhāresuü . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi sam- uņņhānehi samuņņhāti. ||22|| #<[page 062]># %<62 PARIVâRA. [ä. 1.>% bhikkhuniyā cãvaraü visibbetvā vā visibbāpetvā vā n' eva sibbentiyā na sibbāpanāya ussukkaü karontiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhikkhunã bhikkhuniyā . . . n' eva sibbesi na sibbāpanāya ussukkaü akāsi . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena s. s. dhuranikkhepe. ||23|| pa¤cāhikaü saüghāņicāraü atikkāmentiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhuniyo bhikkhunãnaü hatthe cãvaraü nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaü pakkamiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. kaņhinake. ||24|| cãvarasaükamanãyaü dhārentiyā pācittiyaü . . . Sāvatthi- yā pa¤¤attaü . . . a¤¤ataraü bhikkhuniü ārabbha . . . a¤¤atarā bhikkhunã a¤¤atarāya bhikkhuniyā cãvaraü anā- pucchā pārupi . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. kaņhi- nake. ||25|| gaõassa cãvaralābhaü antarāyaü karontiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhikkhunã gaõassa cãvaralābhaü antarāyaü akāsi . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||26|| dhammikaü cãvaravibhaīgaü paņibāhantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhikkhunã dhammikaü cãvaravi- bhaīgaü paņibāhi . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||27|| agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā samaõa- cãvaraü dentiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhi- kkhunã agārikassa samaõacãvaraü adāsi . . . ekā pa¤¤atti . . . chahi samuņņhānehi samuņņhāti. ||28|| dubbalacãvarapaccāsāya cãvarakālasamayaü atikkāmentiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhikkhunã dubbala- cãvarapaccāsāya cãvarakālasamayaü atikkāmesi . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||29|| dhammikaü kaņhinuddhāraü paņibāhantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü #<[page 063]># %<ä. 1.] BHIKKHUNäVIBHAđGA. 63>% ārabbha . . . Thullanandā bhikkhunã dhammikaü kaņhi- nuddhāraü paņibāhi . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhā- nehi samuņņhāti. ||30|| nhānavaggo tatiyo. dvinnaü bhikkhunãnaü ekama¤ce tuvaņņentãnaü pācitti- yaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahulā bhikkhu- niyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhuniyo dve ekama¤ce tuvaņņesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. eëakalo- make. ||31|| dvinnaü bhikkhunãnaü ekattharaõapāvuraõe tuvaņņentã- naü pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhuniyo dve ekattharaõapāvuraõe tuvaņņesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. eëakalomake. ||32|| bhikkhuniyā sa¤cicca aphāsuü karontiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhikkhunã bhikkhuniyā sa¤cicca aphāsuü akāsi . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||33|| dukkhitaü sahajãviniü n' eva upaņņhentiyā na upaņņhā- panāya ussukkaü karontiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhikkhunã dukkhitaü sahajãviniü n' eva upaņņhesi na upaņņhāpanāya ussukkaü akāsi . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena s. s. dhuranikkhepe. ||34|| bhikkhuniyā upassayaü datvā kupitāya anattamanāya nikkaķķhantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhi- kkhunã bhikkhuniyā upassayaü datvā kupitā anattamanā nikkaķķhi . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi sam- uņņhāti. ||35|| saüsaņņhāya bhikkhuniyā yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņinissajjantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Caõķakāliü bhikkhuniü ārabbha . . . Caõķakālã bhi- . . ūunã saüsaņņhā vihari . . . ekā pa¤¤atti . . .. ekena s. s. dhuranikkhepe. ||36|| antoraņņhe sāsaīkasammate sappaņibhaye asatthikāya cāri- kaü carantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . #<[page 064]># %<64 PARIVâRA. [ä.1.>% sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhu- niyo antoraņņhe sāsaīkasammate sappaņibhaye asatthikāyo cārikaü cariüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. eëakalo- make. ||37|| tiroraņņhe sāsaīkasammate . . . (see 37). ||38|| antovassaü cārikaü carantiyā pācittiyaü . . . Rājagahe pa¤¤attaü . . . sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhuniyo antovassaü cārikaü cariüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. eëakalomake. ||39|| vassaü vutthāya bhikkhuniyā cārikaü na pakkamantiyā pācittiyaü . . . Rājagahe pa¤¤attaü . . . sambahulā bhi- kkhuniyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhuniyo vassaü vutthā cārikaü na pakkamiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena s. s. paņhamapārājike. ||40|| tuvaņņavaggo catuttho. rājāgāraü vā cittāgāraü vā ārāmaü vā uyyānaü vā pokkharaõiü vā dassanāya gacchantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo rājāgāram pi cittāgāram pi dassanāya agamaüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. eëakalomake. ||41|| āsandiü vā pallaīkaü vā paribhu¤jantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhuniyo āsandim pi pallaīkam pi pari- bhu¤jiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . ķvãhi s. s. eëakalo- make. ||42|| suttaü kantantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo suttaü kantiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. eëakalomake. ||43|| gihiveyyāvaccaü karontiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhuniyo gihiveyyāvaccaü akaüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. eëakalomake. ||44|| bhikkhunãhi eh' ayye imaü adhikaraõaü våpasamehãti vuccamānāya sādhå 'ti paņisuõitvā n' eva våpasamentiyā na våpasamāya ussukkaü karontiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . #<[page 065]># %<ä. 1.] BHIKKHUNäVIBHAđGA. 65>% Thullanandā bhikkhunã bhikkhunãhi eh' ayye . . . vucca- mānā sādhå 'ti paņisuõitvā n' eva våpasamesi na våpasamāya ussukkaü akāsi . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena s. s. dhura- nikkhepe. ||45|| agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādaniyaü vā bhojaniyaü vā dentiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhikkhunã agārikassa sahatthā khādaniyam pi bhojaniyam pi adāsi . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. eëakalomake. ||46|| āvasathacãvaraü anissajjitvā paribhu¤jantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhikkhunã āvasathacãvaraü anis- sajjitvā paribhu¤ji . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. kaņhi- nake. ||47|| āvasathaü anissajjitvā cārikaü pakkamantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhikkhunã āvasathaü anissajjitvā cārikaü pakkāmi . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. kaņhi- nake. ||48|| tiracchānavijjaü pariyāpuõantiyā pācittiyaü . . . Sāva- tthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo tiracchānavijjaü pariyāpu- õiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. padasodhamme. ||49|| tiracchānavijjaü vācentiyā pācittiyaü . . . (see 49. In- stead of pariyāpuõiüsu read vācesuü.) ||50|| cittāgāravaggo pa¤camo. jānaü sabhikkhukaü ārāmaü anāpucchā pavisantiyā pā- cittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahulā bhi- kkhuniyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhuniyo anāpucchā ārāmaü pavisiüsu . . . ekā pa¤¤atti dve anupa¤¤attiyo . . . ekena s. s. dhuranikkhepe. ||51|| bhikkhuü akkosantiyā paribhāsantiyā pācittiyaü . . . Ve- sāliyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo āyasmantaü Upāliü akko- siüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi sam- uņņhāti. ||52|| caõķikatāya gaõaü paribhāsantiyā pācittiyaü . . . Sāva- #<[page 066]># %<66 PARIVâRA. [ä. 1.>% tthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhikkhunã caõķikatā gaõaü paribhāsi . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||53|| nimantitāya vā pavāritāya vā khādaniyaü vā bhojaniyaü vā bhu¤jantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhu- niyo bhuttāvã pavāritā a¤¤atra bhu¤jiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . catåhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||54|| kulaü maccharāyantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤- ¤attaü . . . a¤¤ataraü bhikkhuniü ārabbha . . . a¤¤atarā bhikkhunã kulaü maccharāyi . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||55|| abhikkhuke āvāse vassaü vasantiyā pācittiyaü . . . Sā- vatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhuniyo abhikkhuke āvāse vassaü vasiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. eëakalomake. ||56|| vassaü vutthāya bhikkhuniyā ubhatosaüghe tãhi ņhānehi na pavārentiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhu- niyo vassaü vutthā bhikkhusaüghaü na pavāresuü . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena s. s. dhuranikkhepe. ||57|| ovādāya vā saüvāsāya vā na gacchantiyā pācittiyaü . . . Sakkesu pa¤¤attaü . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo ovādaü na gacchiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena s. s. paņhamapārājike. ||58|| uposatham pi na pucchantiyā ovādam pi na yācantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhuniyo uposa- tham pi na pucchiüsu ovādam pi na yāciüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena s. s. dhuranikkhepe. ||59|| pasākhe jātaü gaõķaü vā råhitaü vā anapaloketvā saüghaü vā gaõaü vā purisena saddhiü eken' ekāya bhedā- pentiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . a¤¤ata- raü bhikkhuniü ārabbha . . . a¤¤atarā bhikkhunã pasākhe jātaü gaõķaü purisena saddhiü eken' ekā bhedāpesi . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. kaņhinake. ||60|| ārāmavaggo chaņņho. gabbhiniü vuņņhāpentiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤- #<[page 067]># %<ä. 1.] BHIKKHUNäVIBHAđGA. 67>% ¤attaü . . . sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . . . samba- hulā bhikkhuniyo gabbhiniü vuņņhāpesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||61|| pāyantiü vuņņhāpentiyā pācittiyaü . . . ||62|| dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaü sikkhamā- naü vuņņhāpentiyā pācittiyaü . . . ||63|| dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaü sikkhamā- naü saüghena asammataü vuņņhāpentiyā pācittiyaü . . . ||64|| ånadvādasavassaü gihigataü vuņņhāpentiyā pācittiyaü . . . ||65|| paripuõõadvādasavassaü gihigataü dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaü vuņņhāpentiyā pācittiyaü . . . ||66|| paripuõõadvādasavassaü gihigataü dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaü saüghena asammataü vuņņhā- pentiyā pācittiyaü . . . ||67|| sahajãviniü vuņņhāpetvā dve vassāni n' eva anugaõhantiyā na anuggahāpentiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhi- kkhunã sahajãviniü vuņņhāpetvā dve vassāni n' eva anugga- hesi na anuggahāpesi . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena s. s. dhuranikkhepe. ||68|| vuņņhāpitaü pavattiniü dve vassāni nānubandhantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahulā bhi- kkhuniyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhuniyo vuņņhāpitaü pavattiniü dve vassāni nānubandhiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena s. s. paņhamapārājike. ||69|| sahajãviniü vuņņhāpetvā n' eva våpakāsentiyā na våpakā- sāpentiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhi- kkhunã sahajãviniü vuņņhāpetvā n' eva våpakāsesi na våpakā- sāpesi . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena s. s. dhuranikkhepe. ||70|| gabbhinãvaggo sattamo. ånavãsativassaü kumāribhåtaü vuņņhāpentiyā pācittiyaü . . . (see 61). ||71|| paripuõõavãsativassaü kumāribhåtaü dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaü vuņņhāpentiyā pācittiyaü . . . ||72|| #<[page 068]># %<68 PARIVâRA. [ä. 1.>% paripuõõavãsativassaü kumāribhåtaü dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaü saüghena asammataü vuņņhā- pentiyā pācittiyaü . . . ||73|| ånadvādasavassāya vuņņhāpentiyā pācittiyaü . . . Sā- vatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhuniyo ånadvādasavassā vuņņhāpesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||74|| paripuõõadvādasavassāya saüghena asammatāya vuņņhā- pentiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . samba- hulā bhikkhuniyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhuniyo paripuõõadvādasavassā saüghena asammatā vuņņhāpesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||75|| alan tāva te ayye vuņņhāpitenā 'ti vuccamānāya sādhå 'ti paņisuõitvā pacchā khãyadhammaü āpajjantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Caõķakāliü bhikkhuniü ārabbha . . . Caõķakālã bhikkhunã alan tāva te ayye vuņņhā- pitenā 'ti vuccamānā sādhå 'ti paņisuõitvā pacchā khãya- dhammaü āpajji . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||76|| sikkhamānaü sace me tvaü ayye cãvaraü dassasi evāhan taü vuņņhāpessāmãti vatvā n' eva vuņņhāpentiyā na vuņņhā- panāya ussukkaü karontiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhikkhunã sikkhamānaü sace me . . . vatvā n' eva vuņņhāpesi na vuņņhāpanāya ussukkaü akāsi . . . ekā pa¤¤atti . . . ekena s. s. dhuranikkhepe. ||77|| sikkhamānaü sace maü tvaü ayye dve vassāni anu- bandhissasi evāhan taü vuņņhāpessāmãti . . . (see 77). ||78|| purisasaüsaņņhaü kumārakasaüsaņņhaü caõķiü sokāvāsaü sikkhamānaü vuņņhāpentiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhikkhunã purisasaüsaņņhaü . . . sikkhamā- naü vuņņhāpesi . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||79|| mātāpitåhi vā sāmikena vā ananu¤¤ātaü sikkhamānaü vuņņhāpentiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhikkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhi- kkhunã mātāpitåhi pi sāmikenāpi ananu¤¤ātaü sikkhamānaü #<[page 069]># %<ä. 1.] BHIKKHUNäVIBHAđGA. 69>% vuņņhāpesi . . . ekā pa¤¤atti . . . catåhi s. s., siyā vācato samuņņhāti na kāyato na cittato, siyā kāyato ca vācato ca samuņņhāti na cittato, siyā vācato ca cittato ca samuņņhāti na kāyato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||80|| pārivāsikachandadānena sikkhamānaü vuņņhāpentiyā pā- cittiyaü . . . Rājagahe pa¤¤attaü . . . Thullanandaü bhi- kkhuniü ārabbha . . . Thullanandā bhikkhunã pārivāsika- chandadānena sikkhamānaü vuņņhāpesi . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||81|| anuvassaü vuņņhāpentiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhuniyo anuvassaü vuņņhāpesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . tãhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||82|| ekaü vassaü dve vuņņhāpentiyā pācittiyaü . . . (see 82). ||83|| kumāribhåtavaggo aņņhamo. chattupāhanaü dhārentiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo chattupāhanaü dharesuü . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . dvãhi s. s. eëakalomake. ||84|| yānena yāyantiyā pācittiyaü . . . (see 84. Read: yā- nena yāyiüsu.) ||85|| saüghāõiü dhārentiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤- ¤attaü . . . a¤¤ataraü bhikkhuniü ārabbha . . . a¤¤atarā bhikkhunã saüghāõiü dhāresi . . . ekā pa¤¤atti . . ķvãhi s. s. eëakalomake. ||86|| itthālaükāraü dhārentiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo itthālaükāraü dhāresuü . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. eëakalomake. ||87|| gandhavaõõakena nhāyantiyā pācittiyaü . . . (see 87. Read: gandhavaõõakena nhāyiüsu.) ||88|| vāsitakena pi¤¤ākena nhāyantiyā pācittiyaü . . . ||89|| bhikkhuniyā ummaddāpentiyā parimaddāpentiyā pācitti- yaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahulā bhikkhu- niyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhuniyo bhikkhuniyā ummaddāpesuü parimaddāpesuü . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. eëakalomake. ||90|| #<[page 070]># %<70 PARIVâRA. [ä. 1.>% sikkhamānāya ummaddāpentiyā parimaddāpentiyā pācitti- yaü . . . ||91|| sāmaõeriyā ummaddāpentiyā parimaddāpentiyā pācittiyaü . . . ||92|| gihiniyā ummaddāpentiyā parimaddāpentiyā pācittiyaü . . . ||93|| bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisãdantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhuniyo bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisãdiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. kaņhinake. ||94|| anokāsakataü bhikkhuü pa¤haü pucchantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . sambahulā bhikkhuniyo ārabbha . . . sambahulā bhikkhuniyo anokāsakataü bhi- kkhuü pa¤haü pucchiüsu . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s. padasodhamme. ||95|| asaükacchikāya gāmaü pavisantiyā pācittiyaü . . . Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . a¤¤ataraü bhikkhuniü ārabbha . . . a¤¤atarā bhikkhunã asaükacchikā gāmaü pāvisi . . . ekā pa¤¤atti . . . dvãhi s. s., siyā kāyato samuņņhāti na vācato na cittato, siyā kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. ||96|| chattupāhanavaggo navamo. navavaggakhuddakā niņņhitā. tass' uddānaü: lasuõaü, saühare lomaü, tala-maņņha¤ ca, suddhikaü, bhu¤jant,' āmakadha¤¤ānaü, dve vighāsena, dassanā, | andhakāre, paņicchanne, ajjhokāse, rathikāya ca, pure, pacchā, vikāle ca, duggahi, niraye, vadhi, | nagg' -odakā, visibbetvā, pa¤cāhikaü, saükamaniyaü, gaõaü, vibhaīga-samaõaü, dubbalaü, kaņhinena ca, | ekama¤c' -attharaõena ca, sa¤cicca, sahajãvinã, datvā, saüsaņņha-anto ca, tiro, vassaü, na pakkame, | rājā, āsandi, sutta¤ ca, gihi, våpasamena ca, dade, cãvar' -āvasathaü, pariyāpuõa¤ ca, vācaye, | ārām', akkosa-caõķi ca, bhu¤jeyya, kulamaccharã, vase, pavāraõ' -ovādaü, dve dhamme, pasākhena ca, | gabbhinã, pāyantã, cha dhamme, asammat', ånadvādasa, #<[page 071]># %<ä. 1-2.] BHIKKHUNäVIBHAđGA. 71>% paripuõõa¤ ca, saüghena, saha, vuņņhā, cha pa¤ca ca, | kumāri, dve ca, saüghena, dvādas,' asammatena ca, alaü, sace ca, dve vassaü, saüsaņņhā, sāmikena ca, | pārivāsik' -ānuvassaü, duve vuņņhāpanena ca, chatta-yānena, saüghaõi, itthālaükāra-vaõõake, | pi¤¤āka-bhikkhunã c' eva, sikkhā ca, sāmaõerikā, gihi, bhikkhussa purato, anokāsaü, saükacchikā 'ti. | tesaü vaggānaü uddānaü: lasuõ' -andhakārā, nhānaü, tuvaņņā, cittāgārakā, ārāmaü, gabbhinã c' eva, kumārā, chattupāhanā 'ti. | sappiü vi¤¤āpetvā bhu¤jantiyā pāņidesaniyaü . . . Sā- vatthiyā pa¤¤attaü . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha . . . chabbaggiyā bhikkhuniyo sappiü vi¤¤āpetvā bhu¤jiüsu . . . ekā pa¤¤atti ekā anupa¤¤atti . . . catåhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||1|| telaü vi¤¤āpetvā . . . ||2|| madhuü vi¤¤āpetvā . . . ||3|| phāõitaü vi¤¤āpetvā . . . ||4|| macchaü vi¤¤āpetvā . . . ||5|| maüsaü vi¤¤āpetvā . . . ||6|| khãraü vi¤¤āpetvā . . . ||7|| dadhiü vi¤¤āpetvā . . . catåhi samuņņhānehi samuņņhāti, siyā kāyato samuņņhāti na vācato na cittato, siyā kāyato ca vācato ca samuņņhāti na cittato, siyā kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ||8|| aņņha pāņidesaniyā niņņhitā. tass' uddānaü: sappi, telaü, madhu¤ c' eva, phāõitaü, maccham eva ca, maüsaü, khãraü, dadhi¤ cāpi vi¤¤āpetvāna bhikkhunã: pāņidesaniyā aņņha sayambuddhena desitā 'ti. | ye sikkhāpadā Bhikkhuvibhaīge vitthāritā te saükhipitvā Bhikkhunãvibhaīge katthapa¤¤attivāro niņņhito. ||1|| avassutā bhikkhunã avassutassa purisapuggalassa kāyasaü- saggaü sādiyantã kati āpattiyo āpajjati. avassutā . . . sādi- #<[page 072]># %<72 PARIVâRA. [ä. 2.>% yantã tisso āpattiyo āpajjati, adhakkhakaü ubbhajānumaõķa- laü gahaõaü sādiyati āpatti pārājikassa, ubbhakkhakaü adhojānumaõķalaü gahaõaü sādiyati āpatti thullaccayassa, kāyapaņibaddhaü gahaõaü sādiyati āpatti dukkaņassa. avassutā . . . sādiyantã imā tisso āpattiyo āpajjati. ||1|| vajjapaņicchādikā bhikkhunã vajjaü paņicchādentã . . . tisso āpattiyo āpajjati, jānaü pārājikaü dhammaü paņicchā- deti āpatti pārājikassa, vematikā paņicchādeti āpatti thullacca- yassa, ācāravipattiü paņicchādeti āpatti dukkaņassa. vajjapa- ņicchādikā bhikkhunã vajjaü paņicchādentã imā tisso āpattiyo āpajjati. ||2|| ukkhittānuvattikā bhikkhunã yāvatatiyaü samanubhāsa- nāya na paņinissajjantã . . . tisso āpattiyo āpajjati, ¤attiyā dukkaņaü, dvãhi kammavācāhi thullaccayā, kammavācāpari- yosāne āpatti pārājikassa. ukkhittānuvattikā bh. y. s. na paņinissajjantã imā tisso āpattiyo āpajjati. ||3|| aņņhamaü vatthuü paripårentã . . . tisso āpattiyo āpajjati, purisena itthannāmā āgacchā 'ti vuttā gacchati āpatti dukka- ņassa, purisassa hatthapāsaü okkantamatte āpatti thullacca- yassa, aņņhamaü vatthuü paripåreti āpatti pārājikassa. aņņhamaü v. p. imā tisso āpattiyo āpajjati. ||4|| pārājikā niņņhitā. ussayavādikā bhikkhunã aņņaü karontã tisso āp. āp., ekassa āroceti āpatti dukkaņassa, dutiyassa āroceti āpatti thullacca- yassa, aņņapariyosāne āpatti saüghādisesassa. ||1|| coriü vuņņhāpentã tisso āp. āp., ¤attiyā dukkaņaü, dvãhi kammavācāhi thullaccayā, kammavācāpariyosāne āp. saüghā- disesassa. ||2|| ekā gāmantaraü gacchantã tisso āp. āp., gacchati āp. dukk., paņhamaü pādaü parikkhepaü atikkāmeti āp. thull., dutiyaü pādaü atikkāmeti āp. saüghādisesassa. ||3|| samaggena saüghena ukkhittaü bhikkhuniü dhammena vinayena satthu sāsanena anapaloketvā kārakasaüghaü ana- ¤¤āya gaõassa chandaü osārentã tisso āp. āp., ¤attiyā . . . (see 2.) ||4|| avassutā bhikkhunã avassutassa purisapuggalassa hatthato khādaniyaü vā bhojaniyaü vā sahatthā paņiggahetvā bhu¤- #<[page 073]># %<ä. 2.] BHIKKHUNäVIBHAđGA. 73>% jantã tisso āp. āp., khādissāmi bhu¤jissāmãti paņigaõhāti āp. thull., ajjhohāre ajjhohāre āp. saügh., udakadantapoõaü paņi- gaõhāti āp. dukkaņassa. ||5|| kin te ayye eso purisapuggalo karissati avassuto vā ana- vassuto vā yato tvaü anavassutā, iīgh' ayye yan te eso puri- sapuggalo deti khādaniyaü vā bhojaniyaü vā taü tvaü sahatthā paņiggahetvā khāda vā bhu¤ja vā 'ti uyyojentã tisso āp. āp., tassā vacanena khādissāmi bhu¤jissāmãti paņigaõhāti āp. dukk., ajjhohāre ajjhohāre āp. thull., bhojanapariyosāne āpatti saüghādisesassa. ||6|| kupitā bhikkhunã yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņi- nissajjantã tisso āp. āp., ¤attiyā dukkaņaü . . . (see 2). ||7|| kismi¤cid eva adhikaraõe paccākatā bhikkhunã yāvatati- yaü samanubhāsanāya na paņinissajjantã tisso āp. āp., ¤attiyā . . . ||8|| saüsaņņhā bhikkhuniyo yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņinissajjantiyo tisso āpattiyo āpajjanti, ¤attiyā . . . ||9|| saüsaņņhā 'va ayye tumhe viharatha mā tumhe nānā vi- haritthā 'ti uyyojentã yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņi- nissajjantã tisso āp. āp., ¤attiyā . . . ||10|| saüghādisesā niņņhitā. pattasannicayaü karontã ekaü āpattiü āpajjati nissaggiyaü pācittiyaü. ||1|| akālacãvaraü kālacãvaran ti adhiņņhahitvā bhājāpentã dve āp. āp., bhājāpeti payoge dukkaņaü, bhājāpite nissaggiyaü pācittiyaü. ||2|| bhikkhuniyā saddhiü cãvaraü parivattetvā acchindantã dve āp. āp., acchindati payoge dukkaņaü, acchinne nissaggiyaü pācittiyaü. ||3|| a¤¤aü vi¤¤āpetvā a¤¤aü vi¤¤āpentã dve āp. āp., vi¤¤āpeti payoge dukkaņaü, vi¤¤āpite nissaggiyaü pācittiyaü. ||4|| a¤¤aü cetāpetvā a¤¤aü cetāpentã . . . (see 4.) ||5|| a¤¤adatthikena parikkhārena a¤¤uddisikena saüghikena a¤¤aü cetāpentã dve āp. āp., cetāpeti payoge dukkaņaü, cetā- pite nissaggiyaü pācittiyaü. ||6|| a¤¤adatthikena parikkhārena a¤¤uddisikena saüghikena saüyācikena ( . . . mahājanikena . . . mahājanikena saüyā- #<[page 074]># %<74 PARIVARA. [ä. 2.>% cikena . . . puggalikena saüyācikena) a¤¤aü cetāpentã . . . (see 6.) ||7-10|| atirekacatukkaüsaparamaü garupāvuraõaü cetāpentã dve āp. āp., cetāpeti payoge dukkaņaü, cetāpite nissaggiyaü pā- cittiyaü. ||11|| atirekāķķhateyyakaüsaparamaü lahupāvuraõaü cetāpentã . . . ||12|| nissaggiyā pācittiyā niņņhitā. lasuõaü khādantã dve āp. āp., khādissāmãti paņigaõhāti āp. dukk., ajjhohāre ajjhohāre āp. pācittiyassa. ||1|| sambādhe lomaü saüharāpentã dve āp. āp., saüharāpeti payoge dukkaņaü, saüharite āp. pācittiyassa. ||2|| talaghātaü karontã dve āp. āp., karoti payoge dukkaņaü, kate āpatti pācittiyassa. ||3|| jatumaņņhakaü ādiyantã dve āp. āp., ādiyati payoge dukka- ņaü, ādinne āp. pācittiyassa. ||4|| atirekadvaīgulapabbaparamaü udakasuddhikaü ādiyantã dve . . . (see 4) ||5|| bhikkhussa bhu¤jantassa pāniyena vā vidhåpanena vā upa- tiņņhantã dve āp. āp., hatthapāse tiņņhati āp. pācittiyassa, hatthapāsaü vijahitvā tiņņhati, āp. dukkaņassa. ||6|| āmakadha¤¤aü vi¤¤āpetvā bhu¤jantã dve āp. āp., bhu¤- jissāmãti paņigaõhāti āp. dukk., ajjhohāre ajjhohāre āp. pācittiyassa. ||7|| uccāraü vā passāvaü vā saükāraü vā vighāsaü vā tirokuķķe chaķķentã dve āp. āp., chaķķeti payoge dukkaņaü, chaķķite āp. pācittiyassa. ||8|| uccāraü vā . . . vighāsaü vā harite chaķķentã . . . ||9|| naccaü vā gãtaü vā vāditaü vā dassanāya gacchantã dve āp. āp., gacchati āpatti dukkaņassa, yattha ņhitā passati vā suõāti vā āp. pācittiyassa. ||10|| lasuõavaggo paņhamo. rattandhakāre appadãpe purisena saddhiü eken' ekā santiņņhantã dve āp. āp., hatthapāse tiņņhati āp. pācittiyassa, hatthapāsaü vijahitvā tiņņhati āp. dukkaņassa. ||11|| paņicchanne okāse purisena saddhiü eken' ekā santiņņhantã . . . ||12|| #<[page 075]># %<ä. 2.] BHIKKHUNäVIBHAđGA. 75>% ajjhokāse purisena saddhiü eken' ekā santiņņhantã . . . ||13|| rathiyā vā byåhe vā siīghāņake vā purisena saddhiü eken' ekā santiņņhantã . . . ||14|| purebhattaü kulāni upasaükamitvā āsane nisãditvā sāmike anāpucchā pakkamantã dve āp. āp., paņhamaü pādaü ano- vassakaü atikkāmeti āp. dukkaņassa, dutiyaü pādaü atikkā- meti āp. pācittiyassa. ||15|| pacchābhattaü kulāni upasaükamitvā sāmike anāpucchā āsane nisãdantã dve āp. āp., nisãdati payoge dukkaņaü, nisinne āp. pācittiyassa. ||16|| vikāle kulāni upasaükamitvā sāmike anāpucchā seyyaü santharitvā vā santharāpetvā vā abhinisãdantã dve āp. āp., abhi- nisãdati payoge dukkaņaü, abhinisinne āp. pācittiyassa. ||17|| duggahitena dåpadhāritena paraü ujjhāpentã dve āp. āp., ujjhāpeti payoge dukkaņaü, ujjhāpite āp. pācittiyassa. ||18|| attānaü vā paraü vā nirayena vā brahmacariyena vā abhisapantã dve āp. āp., abhisapati payoge dukkaņaü, abhisa- pite āp. pācittiyassa. ||19|| attānaü vadhitvā vadhitvā rodantã dve āp. āp., vadhati rodati āp. pācittiyassa, vadhati na rodati āp. dukkaņassa. ||20|| rattandhakāravaggo dutiyo. naggā nhāyantã dve āp. āp., nhāyati payoge dukkaņaü, nhānapariyosāne āp. pācittiyassa. ||21|| pamāõātikkantaü udakasāņikaü kārāpentã dve āp. āp., kārāpeti payoge dukkaņaü, kārāpite āp. pācittiyassa. ||22|| bhikkhuniyā cãvaraü visibbetvā vā visibbāpetvā vā n' eva sibbentã na sibbāpanāya ussukkaü karontã ekaü āp. āp. pācittiyaü. ||23|| pa¤cāhikaü saüghāņicāraü atikkāmentã ekaü . . . ||24|| cãvarasaükamanãyaü dhārentã dve āp. āp., dhāreti payoge dukkaņaü, dhārite āp. pācittiyassa. ||25|| gaõassa cãvaralābhaü antarāyaü karontã dve āp. āp., karoti payoge dukkaņaü, kate āp. pācittiyassa. ||26|| dhammikaü cãvaravibhaīgaü paņibāhantã dve āp. āp., paņibāhati payoge dukkaņaü, paņibāhite āp. pācittiyassa. ||27|| agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā samaõa- cãvaraü dentã dve āp. āp., deti payoge dukkaņaü, dinne āp. pācittiyassa. ||28|| #<[page 076]># %<76 PARIVâRA. [ä. 2.>% dubbalacãvarapaccāsāya cãvarakālasamayaü atikkāmentã dve āp. āp., atikkāmeti payoge dukkaņaü, atikkāmite āp. pācittiyassa. ||29|| dhammikaü kaņhinuddhāraü paņibāhantã dve . . . (see 27). ||30|| nhānavaggo tatiyo. dve bhikkhuniyo ekama¤ce tuvaņņentiyo dve āpattiyo āpajjanti, nipajjanti payoge dukkaņaü, nipanne āp. pācitti- yassa. ||31|| dve bhikkhuniyo ekattharaõapāvuraõā tuvaņņentiyo . . . ||32|| bhikkhuniyā sa¤cicca aphāsuü karontã dve āp. āp., karoti payoge dukkaņaü, kate āp. pācittiyassa. ||33|| dukkhitaü sahajãviniü n' eva upaņņhenti na upaņņhāpanāya ussukkaü karontã ekaü āp. āp. pācittiyaü. ||34|| bhikkhuniyā upassayaü datvā kupitā anattamanā nikkaķ- ķhantã dve āp. āp., nikkaķķhati payoge dukkaņaü, nikkaķķhite āp. pācittiyassa. ||35|| saüsaņņhā bhikkhunã yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņinissajjantã dve āpattiyo āpajjati, ¤attiyā dukkaņaü, kammavācāpariyosāne āp. pācittiyassa. ||36|| antoraņņhe sāsaīkasammate sappaņibhaye asatthikā cārikaü carantã dve āp. āp., paņipajjati payoge dukkaņaü, paņipanne āp. pācittiyassa. ||37|| tiroraņņhe sāsaīkasammate . . . (see 37). ||38|| antovassaü cārikaü carantã dve āp. āp., paņipajjati . . . ||39|| vassaü vutthā bhikkhunã cārikaü na pakkamantã ekaü āpattiü āpajjati pācittiyaü. ||40|| tuvaņņavaggo catuttho. rājāgāraü vā cittāgāraü vā ārāmaü vā uyyānaü vā pokkharaõiü vā dassanāya gacchantã dve āp. āp., gacchati āpatti dukkaņassa, yattha ņhitā passati āp. pācittiyassa. ||41|| āsandiü vā pallaīkaü vā paribhu¤jantã dve āp. āp., pari- bhu¤jati pay. dukk., paribhutte āp. pācittiyassa. ||42|| suttaü kantantã dve āp. āp., kantati payoge dukkaņaü, ujjavujjave āp. pācittiyassa. ||43|| gihiveyyāvaccaü karontã dve āp. āp., karoti payoge dukka- ņaü, kate āp. pācittiyassa. ||44|| #<[page 077]># %<ä. 2.] BHIKKHUNäVIBHAđGA. 77>% bhikkhuniyā eh' ayye imaü adhikaraõaü våpasamehãti vuccamānā sādhå 'ti paņisuõitvā n' eva våpasamentã na våpa- samāya ussukkaü karontã ekaü āp. āp. pācittiyaü. ||45|| agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahattha khādaniyaü vā bhojaniyaü vā dentã dve āp. āp., deti payoge dukkaņaü, dinne āp. pācittiyassa. ||46|| āvasathacãvaraü anissajjitvā paribhu¤jantã dve āp. āp., paribhu¤jati payoge dukkaņaü, paribhutte āp. pācitti- yassa. ||47|| āvasathaü anissajjitvā cārikaü pakkamantã dve āp. āp., paņhamaü pādaü parikkhepaü atikkāmeti āp. dukkaņassa, dutiyaü pādaü atikkāmeti āp. pācittiyassa. ||48|| tiracchānavijjaü pariyāpuõantã dve āp. āp., pariyāpuõāti payoge dukkaņaü, pade pade āp. pācittiyassa. ||49|| tiracchānavijjaü vācentã dve āp. āp., vāceti payoge . . . ||50|| cittāgāravaggo pa¤camo. jānaü sabhikkhukaü ārāmaü anāpucchā pavisantã dve āp. āp., paņhamaü pādaü parikkhepaü . . . (see 48.) ||51|| bhikkhuü akkosantã paribhāsantã dve āp. āp., akkosati pa- yoge dukkaņaü, akkosite āp. pācittiyassa. ||52|| caõķikatā gaõaü paribhāsantã dve āp. āp., paribhāsati pa- yoge dukkaņaü, paribhāsite āp. pācittiyassa. ||53|| nimantitā vā pavāritā vā khādaniyaü vā bhojaniyaü vā bhu¤jantã dve āp. āp., khādissāmi bhu¤jissāmãti paņigaõhāti āp. dukkaņassa, ajjhohāre ajjhohāre āp. pācittiyassa. ||54|| kulaü maccharāyantã dve āp. āp., maccharāyati payoge dukkaņaü, maccharite āp. pācittiyassa. ||55|| abhikkhuke āvāse vassaü vasantã dve āp. āp., vassaü va- sissāmãti senāsanaü pa¤¤āpeti pāniyaü paribhojaniyaü upa- ņņhāpeti pariveõaü sammajjati āp. dukkaņassa, saha aruõ- uggamanā āp. pācittiyassa. ||56|| vassaü vutthā bhikkhunã ubhatosaüghe tãhi ņhānehi na pavārentã ekaü āp. āp., pācittiyaü. ||57|| ovādāya vā saüvāsāya vā na gacchantã ekaü . . . ||58|| uposatham pi na pucchantã ovādam pi na yācantã ekaü . . . ||59|| pasākhe jātaü gaõķaü vā råhitaü\<*<1>*>/ vā anapaloketvā saü- ghaü vā gaõaü vā purisena saddhiü eken' ekā bhedāpentã \<-------------------------------------------------------------------------- 1 rudhitaü the MSS. >/ #<[page 078]># %<78 PARIVâRA. [ä.2.>% dve āp. āp., bhedāpeti payoge dukkaņaü, bhinne āp. pācitti- yassa. ||60|| ārāmavaggo chaņņho. gabbhiniü vuņņhāpentã dve āp. āp., vuņņhāpeti payoge dukkaņaü, vuņņhāpite āp. pācittiyassa. ||61|| pāyantiü . . . dve vassāni chasu dhammesu asikkhita- sikkhaü sikkhamānaü . . . dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaü sikkhamānaü saüghena asammataü . . . ånadvādasavassaü gihigataü . . . paripuõõadvādasavassaü gihigataü dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaü . . . paripuõõadvādasavassaü gihigataü dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaü saüghena asammataü vuņņhā- pentã dve āp. āp., vuņņhāpeti payoge dukkaņaü, vuņņhāpite āp. pācittiyassa. ||62-67|| sahajãviniü vuņņhāpetvā dve vassāni n' eva anugaõhantã nānuggahāpentã ekaü āp. āp. pācittiyaü. ||68|| vuņņhāpitaü pavattiniü dve vassāni nānubandhantã ekaü . . . ||69|| sahajãviniü vuņņhāpetvā n' eva våpakāsentã na våpakāsā- pentã ekaü . . . ||70|| gabbhinãvaggo sattamo. ånavãsativassaü kumāribhåtaü vuņņhāpentã . . . (see 61). ||71|| paripuõõavãsativassaü kumāribhåtaü dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaü vuņņhāpentã . . . ||72|| paripuõõavãsativassaü kumāribhåtaü dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaü saüghena asammataü vuņņhā- pentã . . . ||73|| ånadvādasavassā vuņņhāpentã . . . ||74|| paripuõõadvādasavassā saüghena asammatā vuņņhāpentã . . . ||75|| alan tāva te ayye vuņņhāpitenā 'ti vuccamānā sādhå 'ti paņisuõitvā pacchā khãyadhammaü āpajjantã dve āp. āp., khãyati payoge dukkaņaü, khãyite āp. pācitti- yassa. ||76|| sikkhamānaü sace me tvaü ayye cãvaraü dassasi evāhan taü vuņņhāpessāmãti vatvā n' eva vuņņhāpentã na vuņņhā- panāya ussukkaü karontã ekaü āp. āp. pācittiyaü. ||77|| #<[page 079]># %<ä. 2.] BHIKKHUNäVIBHAđGA. 79>% sikkhamānaü sace maü tvaü ayye dve vassāni anu- bandhissasi evāhan taü vuņņhāpessāmãti . . . ||78|| purisasaüsaņņhaü kumārakasaüsaņņhaü caõķiü sokāvāsaü\<*<1>*>/ sikkhamānaü vuņņhāpentã . . . (see 71). ||79|| mātāpitåhi vā sāmikena vā ananu¤¤ātaü sikkhamānaü vuņņhāpentã . . . ||80|| pārivāsikachandadānena sikkhamānaü vuņņhāpentã . . . ||81|| anuvassaü vuņņhāpentã . . . ||82|| ekavassaü dve vuņņhāpentã . . . ||83|| kumāribhåtavaggo aņņhamo. chattupāhanaü dhārentã dve āp. āp., dhāreti payoge dukkaņaü, dhārite āp. pācittiyassa. ||84|| yānena yāyantã dve āp. āp., yāyati payoge dukkaņaü, yāyite āp. pācittiyassa. ||85|| saüghāõiü dhārentã . . . (see 84). ||86|| itthālaükāraü dhārentã . . . ||87|| gandhavaõõakena nhāyantã dve āp. āp., nhāyati payoge dukkaņaü, nhānapariyosāne āp. pācittiyassa. ||88|| vāsitena pi¤¤ākena nhāyantã . . . ||89|| bhikkhuniyā . . . (sikkhamānāya . . . sāmaõeriyā . . . gihiniyā . . .) ummaddāpentã parimaddāpentã dve āp. āp., ummaddāpeti payoge dukkaņaü, ummaddite āp. pācitti- yassa. ||90-93|| bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisãdantã dve āp. āp., nisãdati payoge dukkaņaü, nisinne āp. pācittiyassa. ||94|| anokāsakataü bhikkhuü pa¤haü pucchantã dve āp. āp., pucchati payoge dukkaņaü, pucchite āp. pācittiyassa. ||95|| asaükacchikā gāmaü pavisantã dve āp. āp., paņhamaü pādaü parikkhepaü atikkāmeti āp. dukkaņassa, dutiyaü pādaü atikkāmeti āp. pācittiyassa. ||96|| chattupāhanavaggo navamo. khuddakaü niņņhitaü. sappiü ( . . . telaü . . . madhuü . . . phāõitaü . . . macchaü . . . maüsaü . . . khãraü . . . dadhiü . . .) vi¤¤āpetvā bhu¤jantã dve āp. āp., bhu¤jissāmãti paņigaõhāti āp. dukkaņassa, ajjhohāre ajjhohāre āp. pāņidesaniyassa. ||1-8|| aņņhapāņidesaniyaü niņņhitaü. katāpattivāraü niņņhitaü dutiyaü. ||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 sokavassaü AC, sokāvassaü B. >/ #<[page 080]># %<80 PARIVâRA. [ä. 3-7.>% avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa kāya- saüsaggaü sādiyantiyā āpattiyo catunnaü vipattãnaü kati vipattiyo bhajanti. avassutāya . . . vipattãnaü dve vipattiyo bhajanti siyā sãlavipattiü siyā ācāravipattiü. --pa--. dadhiü vi¤¤āpetvā bhu¤jantiyā āpattiyo catunnaü vipattã- naü kati . . . ekaü vipattiü bhajanti ācāravipattiü. vipattivāraü niņņhitaü tatiyaü. ||3|| avassutāya . . . āpattiyo sattannaü āpattikkhandhānaü katãhi āpattikkhandehi saügahitā. avassutāya . . . āpatti- kkhandhānaü tãhi āpattikkhandhehi saügahitā, siyā pārājik- āpattikkhandhena siyā thullaccayāpattikkhandhena siyā dukkaņāpattikkhandhena. --la--. dadhiü vi¤¤āpetvā bhu¤- jantiyā āpattiyo . . . dvãhi āpattikkhandhehi saügahitā siyā pāņidesaniyāpattikkhandhena siyā dukkaņāpattikkhandhena. saügahavāraü niņņhitaü catutthaü. ||4|| avassutāya . . . āpattiyo channaü āpattisamuņņhānānaü katãhi samuņņhānehi samuņņhanti. avassutāya . . . āpatti- samuņņhānānaü ekena samuņņhānena samuņņhanti kāyato ca cittato ca samuņņhanti na vācato. --la--. dadhiü vi¤¤ā- petvā bhu¤jantiyā āpattiyo . . . catåhi samuņņhānehi sam- uņņhanti, siyā kāyato samuņņhanti na vācato na cittato, siyā kāyato ca vācato ca samuņņhanti na cittato, siyā kāyato ca cittato ca samuņņhanti na vācato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhanti. samuņņhānavāraü niņņhitaü pa¤camaü. ||5|| avassutāya . . . āpattiyo catunnaü adhikaraõānaü kata- maü adhikaraõaü. avassutāya . . . adhikaraõānaü āpattā- dhikaraõaü. --la--. dadhiü vi¤¤āpetvā bhu¤jantiyā āpattiyo . . . āpattādhikaraõaü. adhikaraõavāraü niņņhitaü chaņņhaü. ||6|| avassutāya . . . āpattiyo sattannaü samathānaü katãhi samathehi sammanti. avassutāya . . . samathānaü tãhi samathehi sammanti, siyā sammukhāvinayena ca paņi¤¤āta- karaõena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiõavatthārakena ca. #<[page 081]># %<ä. 7-9] BHIKKHUNäVIBHAđGA. 81>% --la--. dadhiü vi¤¤āpetvā bhu¤jantiyā āpattiyo . . . tãhi samathehi sammanti . . . tiõavatthārakena ca. samathavāraü niņņhitaü sattamaü. ||7|| avassutā bhikkhunã avassutassa purisapuggalassa kāya- saüsaggaü sādiyantã kati āpattiyo āpajjati. avassutā . . . tisso āpattiyo āpajjati, adhakkhakaü . . . (see chap.2) . . . imā tisso āpattiyo āpajjati. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü kati vipattiyo bhajanti, sattannaü āpattikkhandhānaü katãhi āpattikkhandhehi saügahitā, channaü āpattisamuņņhānānaü katãhi samuņņhānehi samuņņhanti, catunnaü adhikaraõānaü katamaü adhikaraõaü, sattannaü samathānaü katãhi sama- thehi sammanti. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü . . . (see I,8) . . . tiõavatthārakena ca. --la--. dadhiü vi¤¤āpetvā bhu¤jantã kati āpattiyo āpajjati. dadhiü v. bh. dve āp. āp., bhu¤jissāmãti paņigaõhāti āp. dukkaņassa, ajjho- hāre ajjhohāre āp. pāņidesaniyassa. dadhiü . . . imā dve āp. āpajjati. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü kati vipattiyo bhajanti . . . sammanti. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü ekaü vipattiü bhajanti ācāravipattiü, sattannaü āpatti- kkhandhānaü dvãhi āpattikkhandhehi saügahitā siyā pāņide- saniyāpattikkhandhena siyā dukkaņāpattikkhandhena, chan- naü āpattisamuņņhānānaü catåhi samuņņhānehi samuņņhanti siyā kāyato samuņņhanti na vācato na cittato, siyā kāyato ca vācato ca samuņņhanti na cittato, siyā kāyato ca cittato ca samuņņhanti na vācato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhanti, catunnaü adhikaraõānaü āpattādhikaraõaü, sattannaü samathānaü tãhi . . . tiõavatthārakena ca. samuccayavāraü niņņhitaü aņņhamaü. ||8|| yan tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsam- buddhena kāyasaüsaggaü sādiyanapaccayā pārājikaü kattha pa¤¤attaü kaü ārabbha kismiü vatthusmin ti --la-- kenābhatan ti. yan tena bhagavatā . . . sādiyanapaccayā pārājikaü kattha pa¤¤attan ti Sāvatthiyā pa¤¤attaü . . . (see chap.1) . . . kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato --la-- kenābhatan ti paraüparābhataü: Upāli Dāsako c' eva . . . piņakaü Tambapaõõiyā 'ti. ||1|| #<[page 082]># %<82 PARIVARA. [ä. 9.>% vajjapaņicchādanapaccayā pārājikaü kattha pa¤¤attan ti . . . (see chap.1) . . . ekena samuņņhānena samuņņhāti dhuranikkhepe. ||2|| yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņinissajjanapaccayā pārājikaü kattha pa¤¤attan ti . . . dhuranikkhepe. ||3|| aņņhamaü vaņņhuü paripåraõapaccayā pārājikaü . . . dhu- ranikkhepe. ||4|| pārājikā niņņhitā. yan tena bhagavatā . . . ussayavādikāya bhikkhuniyā aņņaü karaõapaccayā saüghādiseso kattha pa¤¤atto kaü ārabbha . . . (see chap.1) . . . ca cittato ca samuņņhāti --la-- kenābhatan ti paraüparābhataü: Upāli Dāsako c' eva . . . piņakaü Tambapaõõiyā 'ti. ||1|| corivuņņhāpanapaccayā saüghādiseso . . . ca cittato ca samuņņhāti. ||2|| ekāya gāmantaraü gamanapaccayā saüghādiseso . . . pa- ņhamapārājike. ||3|| samaggena saüghena ukkhittaü bhikkhuniü dhammena vinayenasatthu sāsanena anapaloketvā kārakasaüghaü ana- ¤¤āya gaõassa chandaü osāraõapaccayā saüghādiseso . . . dhuranikkhepe. ||4|| avassutāya bhikkhuniyā avassutassa purisapuggalassa ha- tthato khādaniyaü vā bhojaniyaü vā sahatthā paņiggahetvā bhu¤janapaccayā saüghādiseso . . . paņhamapārājike. ||5|| kin te ayye eso purisapuggalo karissati avassuto vā ana- vassuto vā yato tvaü anavassutā, iīgh' ayye yan te eso puri- sapuggalo deti khādaniyaü vā bhojaniyaü vā taü tvaü sahatthā paņiggahetvā khāda vā bhu¤ja vā 'ti uyyojana- paccayā saüghādiseso . . . samuņņhāti. ||6|| kupitāya bhikkhuniyā yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņinissajjanapaccayā saüghādiseso . . . dhuranikkhepe. ||7|| kismi¤cid eva adhikaraõe paccākatāya bhikkhuniyā yāva- tatiyaü samanubhāsanāya na paņinissajjanapaccayā saüghā- diseso . . . dhuranikkhepe. ||8|| saüsaņņhānaü bhikkhunãnaü yāvatatiyaü samanubhāsa- nāya na paņinissajjanapaccayā saüghādiseso . . . dhura- nikkhepe. ||9|| #<[page 083]># %<ä. 9-10.] BHIKKHUNäVIBHAđGA. 83>% saüsaņņhā 'va ayye tumhe viharatha mā tumhe nānā viha- ritthā 'ti uyyojentiyā yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņi- nissajjanapaccayā saüghādiseso . . . dhuranikkhepe. ||10|| --la-- dadhiü vi¤¤āpetvā bhu¤janapaccayā pāņidesaniyaü . . . catåhi samuņņhānehi samuņņhāti. ||8|| katthapa¤¤attivāraü niņņhitaü paņhamaü. ||9|| kāyasaüsaggaü sādiyanapaccayā kati āpattiyo āpajjati. kāyasaüsaggaü sādiyanapaccayā pa¤ca āpattiyo āpajjati. avassutā bhikkhunã avassutassa purisapuggalassa adhakkha- kaü ubbhajānumaõķalaü gahaõaü sādiyati āpatti pārāji- kassa, bhikkhu kāyena kayaü āmasati āp. saüghādisesassa, kāyena kāyapaņibaddhaü āmasati āp. thullaccayassa, kāyapa- ņibaddhena kāyapaņibaddhaü āmasati āp. dukkaņassa, aīguli- patodake pācittiyaü. kāyasaüsaggaü sādiyanapaccayā imā pa¤ca āpattiyo āpajjati. ||1|| vajjapaņicchādanapaccayā kati . . . catasso āpattiyo āpajjati. bhikkhunã jānaü pārājikaü dhammaü paņicchādeti āp. pārā- jikassa, vematikā paņicchādeti āp. thullaccayassa, bhikkhu saüghādisesaü paņicchādeti āp. pācittiyassa, ācāravipattiü paņicchādeti āp. dukkaņassa. vajjapaņicchādanapaccayā imā catasso āpattiyo āpajjati. ||2|| yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņinissajjanapaccayā kati . . . pa¤ca āpattiyo āpajjati. ukkhittānuvattikā bhi- kkhunã yāv. sam. na paņinissajjati ¤attiyā dukkaņaü dvãhi kammavācāhi thullaccayā kammavācāpariyosāne āp. pārāji- kassa, bhedakānuvattikā bhikkhunã yāv. sam. na paņinissajjati āp. saüghādisesassa, pāpikāya diņņhiyā yāv. sam. na paņi- nissajjati āp. pācittiyassa. yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņinissajjanapaccayā imā pa¤ca āpattiyo āpajjati. ||3|| aņņhamaü vatthuü paripåraõapaccayā kati . . . tisso āpattiyo āpajjati . . . (see chap.2) . . . imā tisso āpattiyo āpajjati. ||4|| pārājikā niņņhitā. ussayavādikā bhikkhunã aņņaü karaõapaccayā tisso . . . (see chap.2) . . . saüghādisesassa. ||1|| #<[page 084]># %<84 PARIVâRA. [ä. 10-12.>% corivuņņhāpanapaccayā tisso . . . ||2|| ekā gāmantaraü gamanapaccayā tisso . . . ||3|| samaggena saüghena ukkhittaü bhikkhuniü dhammena vinayena satthu sāsanena anapaloketvā kārakasaüghaü ana¤¤āya gaõassa chandaü osāraõapaccayā tisso . . . ||4|| avassutā bhikkhunã avassutassa purisapuggalassa hatthato khādaniyaü vā bhojaniyaü vā sahatthā paņiggahetvā bhu¤- janapaccayā tisso āp. āp., khādissāmi bhu¤jissāmãti paņi- gaõhāti āp. thullaccayassa, ajjhohāre ajjhohāre āpatti saüghādisesassa, udakadantapoõaü paņigaõhāti āp. dukka- ņassa. ||5|| kin te ayye eso purisapuggalo . . . bhu¤ja vā 'ti uyyoja- napaccayā tisso . . . ||6|| kupitā bhikkhunã yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņi- nissajjanapaccayā tisso . . . ||7|| kismi¤cid eva adhikaraõe paccākatā bhikkhunã yāvatati- yaü samanubhāsanāya na paņinissajjanapaccayā tisso . . . ||8|| saüsaņņhā bhikkhunã yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņinissajjanapaccayā tisso . . . ||9|| saüsaņņhā 'va ayye tumhe viharatha mā tumhe nānā viharitthā 'ti uyyojentã yāv. sam. na paņinissajjanapaccayā tisso . . . ||10|| dasa saüghādisesā niņņhitā\<*<1>*>/. --la--. dadhiü vi¤¤āpetvā bhu¤janapaccayā kati . . . dve āpattiyo āpajjati, khādissāmi bhu¤jissāmãti paņigaõhāti āp. dukkaņassa, ajjhohāre ajjhohāre āp. pāņidesaniyassa. dadhiü vi¤¤āpetvā bhu¤janapaccayā imā dve āpattiyo āpajjati. ||8|| katāpattivāraü niņņhitaü dutiyaü. ||10|| kāyasaüsaggaü sādiyanapaccayā āpattiyo catunnaü vi- pattãnaü kati . . . (see chap.3) . . . dve vipattiyo bhajanti siyā sãlavipattiü siyā ācāravipattiü. --la--. dadhiü vi¤¤ā- petvā bhu¤janapaccayā āpattiyo . . . ācāravipattiü. vipattivāraü niņņhitaü tatiyaü. ||11|| kāyasaüsaggaü sādiyanapaccayā āpattiyo sattannaü āpatti- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 After the Saüghādisesa section B has the following words: yathā heņņhā tathā vitthāretabbaü, paccayam eva nānākaraõaü. >/ #<[page 085]># %<ä. 12-16.] BHIKKHUNäVIBHAđGA. 85>% kkhandhānaü katãhi . . . pa¤cahi āpattikkhandhehi saüga- hitā, siyā pārājikāpattikkhandhena siyā saüghādisesā- pattikkhandena siyā thullaccayāpattikkhandhena siyā pācitti- yāpattikkhandhena siyā dukkaņāpattikkhandhena. --la--. dadhiü vi¤¤āpetvā bhu¤janapaccayā āpattiyo . . . dvãhi āpattikkhandhehi saügahitā siyā pāņidesaniyāpattikkhan- dhena siyā dukkaņāpattikkhandhena. saügahavāraü niņņhitaü catutthaü. ||12|| kāyasaüsaggaü sādiyanapaccayā āpattiyo channaü āpatti- samuņņhānānaü katãhi . . . (see chap.5) . . . --la--. dadhiü vi¤¤āpetvā bhu¤janapaccayā āpattiyo channaü āpattisamuņņhānānaü . . . ca cittato ca samuņņhanti. samuņņhānavāraü niņņhitaü pa¤camaü. ||13|| kāyasaüsaggaü sādiyanapaccayā āpattiyo catunnaü adhi- karaõānaü . . . (see chap.6). adhikaraõavāraü niņņhitaü chaņņhaü. ||14|| kāyasaüsaggaü sādiyanapaccayā āpattiyo sattannaü sama- thānaü . . . (see chap.7). samathavāraü niņņhitaü sattamaü. ||15|| kāyasaüsaggaü sādiyanapaccayā kati āpattiyo āpajjati. kāy. sād. pa¤ca āpattiyo āpajjati, avassutā . . . (see chap.10) . . . aīgulipatodake pācittiyaü. kāyasaüsaggaü sādiyana- paccayā imā pa¤ca āpattiyo āpajjati. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü kati . . . (see I,8) . . . katãhi samathehi sammanti. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü dve vipattiyo bhajanti siyā sãlavipattiü siyā ācāravipattiü, sattannaü āpattikkhandhānaü pa¤cahi āpattikkhandhehi saügahitā siyā pārājikāpattikkhandhena siyā saüghādisesāpattikkhandhena siyā thullaccayāpattikkhandhena siyā pācittiyāpattikkhan- dhena siyā dukkaņāpattikkhandhena, channaü āpattisam- uņņhānānaü ekena . . . (I,8) . . . tiõavatthārakena ca. --la--. dadhiü vi¤¤āpetvā bhu¤janapaccayā kati . . . dve āpattiyo āpajjati . . . tiõavatthārakena cā 'ti. ||16|| samuccayavāraü niņņhitaü aņņhamaü. Bhikkhunãvibhaīge soëasa mahābhedā niņņhitā. #<[page 086]># %<86 [1-14.>% äI. Samuņņhānass' uddānaü: Aniccā sabbe saükhārā dukkhānattā ca saükhatā, nibbāna¤ c' eva pa¤¤atti anattā iti nicchayā\<*<1>*>/. | buddhacande anuppanne buddhādicce anuggate tesaü sabhāgadhammānaü nāmamattaü na nāyati\<*<2>*>/. | dukkaraü vividhaü katvā pårayitvāna pārami\<*<3>*>/ uppajjanti mahāvãrā cakkhubhåtā sabrahmake, | te desayanti saddhammaü dukkhahāniü sukhāvahaü: Aīgãraso Sakyamuni sabbabhåtānukampako | sabbasattuttamo sãho piņake tãõi desayi 5 suttantam abhidhamma¤ ca vinaya¤ ca mahāguõaü. | evaü nãyati\<*<4>*>/ saddhammo vinayo yadi tiņņhati. ubhato ca Vibhaīgāni Khandhakā yā ca Mātikā\<*<5>*>/ | mālā suttaguõeneva Parivārena ganthitā. tass' eva Parivārassa samuņņhānaü niyato\<*<6>*>/ kataü | sambhedanidāna¤ c' a¤¤aü sutte dissanti upari: tasmā sikkhe Parivāraü dhammakāmo supesalo 'ti. | Vibhaīge dvãsu pa¤¤attaü uddisanti uposathe: pavakkhāmi samuņņhānaü yathā¤āyaü suõātha me. | pārājikaü yaü paņhamaü, dutiya¤ ca tato paraü, 10 sa¤caritt' -ānubhāsana¤ ca, atireka¤ ca cãvaraü, | lomāni, padasodhammo, bhåta-saüvidhānena ca, theyya-desana-coriü ca, ananu¤¤ātāya terasa: | teras' ete samuņņhānanayā vi¤¤åhi cintitā; ekekasmiü samuņņhāne sadisā idha dissare. | methunaü, sukka-saüsaggo, aniyatā paņhamikā, pubbåpa-paripācitā, raho bhikkhuniyā saha, | sabhojane, raho dve ca, aīguli, udake hasaü, \<-------------------------------------------------------------------------- 1 iti vinicchayā D. 2 nāyati ACD (``pa¤¤āyati'' D), jāyati B. 3 pāramiü B. 4 niyati AC, õãyati B. 5 khandhakāya ca mātikā ti khandhakā yā ca mātikā ti attho, ayam eva vā pāņho D. 6 samuņņhānaü niyato k- AC, samuņņhanti (corr. to -ņņhānā) nãyato k- B, samuņņhānaniyato katan ti samuņņhānaü niyato kataü niyatakataü niyata- samuņņhānan ti attho D. >/ #<[page 087]># %<14-32.] SAMUōōHâNA. 87>% pahāre, uggire c' eva, tepa¤¤āsā ca sekhiyā, | adhakkhakaü, gām' -avassutā, tala-maņņha¤ ca, suddhikā, 15 vassaü vutthā ca, ovādaü, nānubandhe pavattiniü: | chasattati ime sikkhā kāyamānasikā katā, sabbe ekasamuņņhānā paņhamaü pārājikaü yathā. | paņhamapārājikasamuņņhānaü niņņhitaü. adinnaü, viggah', uttariü, duņņhullā, atthakāminaü, amålā, a¤¤abhāgiyā, aniyatā dutiyikā, | acchinde, pariõāmane, musā, omasa-pesuõā, duņņhullā, paņhaviü khaõe, bhåtaü, a¤¤āya, ujjhape, | nikkaķķhanaü, si¤cana¤ ca, āmisahetu, bhuttāvã, ehi, anādari, bhiüsā, apanidhe ca, jãvitaü, | jānaü sappāõakaü, kammaü, åna-saüvāsa-nāsanā, 20 sahadhammika-vilekhā, moho, amålakena ca, | kukkuccaü, dhammakaü, datvā, pariõāmeyya puggale, kin te, akāla-acchinde, duggahi, nirayena ca, | gaõaü, vibhaīgaü, dubbalaü, kaņhin' -aphās' -upassayaü, akkosa-caõķi, maccharã, gabbhinã ca, pāyantiyā, | dve vassā, sikkhā saüghena, tayo c' eva gihigatā, kumāribhåtā tisso ca, ånadvādas' -asammatā, | alan tāva, sokāvāsaü, chandā, anuvassā ca, dve: sikkhāpadā sattati 'me, samuņņhānā tikā katā: | kāyacittena na vācā, vācācittaü na kāyikaü, 25 tãhi dvārehi jāyanti, pārājikaü dutiyaü yathā. | dutiyapārājikasamuņņhānaü niņņhitaü. sa¤cari, kuņi, vihāro, dhopana¤ ca, paņiggaho, vi¤¤att' -uttari abhihaņņuü, ubhinnaü, dåtakena ca, | kosiyā, suddha-dve bhāgā, chabbassāni, nisãdanaü, ri¤canti, råpikā c' eva, ubho nānappakārakā, | ånabandhana-vassikā, suttaü, vikappanena ca, dvāra-dāna-sibbinã ca, påva-paccaya-joti ca, | ratanaü, såci, ma¤co ca, tålaü, nisãdana-kaõķu ca, vassikā ca, sugatena, vi¤¤atti, a¤¤acetāpanā, | dve saüghikā, mahājanikā dve, puggalā, lahukā, garu, 30 dve vighāsā, sāņikā ca, samaõacãvarena ca: | samapa¤¤ās' ime dhammā chahi ņhānehi jāyare, kāyato na vācācittā, vācato na kāyamanā, | kāyavācā na ca cittā, kāyacittā na vācikā, #<[page 088]># %<88 PARIVARA. [32-47.>% vācācittā na kāyena, tãhi dvārehi jāyare: chasamuņņhānikā ete sa¤carittena sādisā. | sa¤carittasamuņņhānaü niņņhitaü. bhed' -ānuvattā, dubbaca-dåsa-duņņhulla-diņņhi ca, chandaü, ujjhaggikā dve ca, dve ca saddā, na byāhare, | chamā, nãcāsane, ņhānaü, pacchato, uppathena ca, vajj' -ānuvatti, gahaõā, osāre, paccācikkhanā, | kismiü saüsaņņhā dve, vadhi,visibbe, dukkhitāya ca, 35 puna saüsaņņhā, na våpasame, ārāma¤ ca, pavāraõā, | anvaddhaü, sahajãvini dve, cãvaraü, anubandhanā: sattatiüsa ime dhammā kāyavācāya cittato sabbe ekasamuņņhānā samanubhāsanā yathā. | samanubhāsanāsamuņņhānaü niņņhitaü. ubbhataü kaņhinaü tãõi, paņhamaü patta-bhesajjaü, accekaü vāpi, sāsaīkaü, pakkamantena vā duve, | upassayaü, paraüparā, anatirittaü, nimantanā, vikappaü, ra¤¤o, vikāle, vosās' -āra¤¤akena ca, | ussayā, sannicaya¤ ca, pure, pacchā, vikāle ca, pa¤cāhikā, saükamaõã, dve āvasathena ca, | pasākhe, āsane c' eva: tiüsa ekånakā ime kāyavācā na ca cittā, tãhi dvārehi jāyare: 40 dvisamuņņhānikā sabbe kaņhinena sahā samā. | kaņhinasamuņņhānaü niņņhitaü. eëakalomā, dve seyyā, āhacca, piõķabhojanaü, gaõa-vikāle, sannidhi, dantapoõen', acelakā, | uyyuttaü, senaü, uyyodhi, surā, orena nhāyanā, dubbaõõe, dve desanikā, lasuõ', uttiņņhe, naccanā, | nhānam, attharaõaü, seyyā, antoraņņhe, tathā bahi, antovassaü, cittāgāraü, āsandiü, suttakantanā, | veyyāvaccaü, sahatthā ca, abhikkhukāvāsena ca, chattaü, yāna¤ ca, saüghāõiü, alaükāraü, gandha- vāsitaü, | bhikkhunã, sikkhamānā ca, sāmaõerã, gihiniyā, 45 asaükacchikā: āpattã cattārãsā catuttari, | kāyena na vācācittena, kāyacittena na vācato, dvisamuņņhānikā sabbe samā eëakalomakā. | eëakalomasamuņņhānaü niņņhitaü. pad' -a¤¤atra, asammatā, tathā atthaügatena ca, #<[page 089]># %<47-61.] SAMUōōHâNA. 89>% tiracchānavijjā dve vuttā, anokāse ca pucchanā: | satta sikkhāpadā ete vācā na kāyacittato, vācācittena jāyanti na tu kāyena jāyare: dvisamuņņhānikā sabbe padasodhammasadisā. | padasodhammasamuņņhānaü niņņhitaü. addhāna-nāvaü, paõãtaü, mātugāmena, saühare, dha¤¤aü, nimantitā c' eva, aņņha ca pāņidesani: | sikkhā pannarasā ete kāyā na vācā na manā, 50 kāyavācāya jāyanti na te cittena jāyare, | kāyacittena jāyanti na te jāyanti vācato, kāyavācāya cittena: samuņņhānā catubbidhā pa¤¤attā buddha¤āõena addhānena sahā samā. | addhānasamuņņhānaü niņņhitaü. theyyasatthaü, upassutiü, såpaü vi¤¤āpanena ca, ratti, channa¤ ca, okāsaü, ete byåhena sattamaü: | kāyacittena jāyanti na te jāyanti vācato, tãhi dvārehi jāyanti, dvisamuņņhānikā ime theyyasatthasamuņņhānā desitādiccabandhunā. | theyyasatthasamuņņhānaü niņņhitaü. chattapāõissa saddhammaü na desenti tathāgatā, evam eva daõķapāõissa, sattha-āvudhapāõinaü, | pāduk' -upāhanā, yānā, seyyā, pallatthikāya ca, 55 veņņhit' -oguõņhito c' eva: ekādasam anånakā | vācācittena jāyanti na te jāyanti kāyato, sabbe ekasamuņņhānā sammatā dhammadesane.\<*<1>*>/ | dhammadesanasamuņņhānaü niņņhitaü. bhåtaü kāyena jāyati na vācāya na cittato, vācato ca samuņņhāti na kāyā na ca cittato, | kāyavācāya jāyati na tu jāyati cittato, bhåtārocanakā nāma tãhi ņhānehi jāyati. | bhåtārocanasamuņņhānaü niņņhitaü. corã vācāya cittena na taü jāyati kāyato, jāyati tãhi dvārehi corãvuņņhāpanaü idaü, akataü dvisamuņņhānaü dhammarājena bhāsitaü. | corãvuņņhāpanasamuņņhānaü niņņhitaü. ananu¤¤ātaü vācāya na kāyā na ca cittato, 60 jāyati kāyavācāya na taü jāyati cittato, | jāyati vācācittena na taü jāyati kāyato, \<-------------------------------------------------------------------------- 1 sammukhā dhammadesanā B. >/ #<[page 090]># %<90 PARIVâRA.>% jāyati tãhi dvārehi akataü catuņņhānikaü. | ananu¤¤ātasamuņņhānaü niņņhitaü. samuņņhānaü hi saükhepaü dasa tãõi sudesitaü asammohakaraõaü ņhānaü nettidhammānulomikaü: dhārayanto imaü vi¤¤å samuņņhāne na muyhatãti. Samuņņhānasãsasaükhepaü niņņhitaü. #<[page 091]># %< 91>% IV. Kati āpattiyo, kati āpattikkhandhā, kati vinãtavatthåni, k. agāravā, k. gāravā, k. vinãtavatthåni, k. vipattiyo, k. āpattisamuņņhānā, k. vivādamålāni, k. anuvādamålāni, k. sāraõãyā dhammā, k. bhedakaravatthåni, k. adhikaraõāni, k. samathā. pa¤ca āpattiyo, pa¤ca āpattikkhandhā, pa¤ca vinãtavatthå- ni, satta āpattiyo, satta āpattikkhandhā, satta vinãtavatthåni, cha agāravā, cha gāravā, cha vinãtavatthåni, catasso vipattiyo, cha āpattisamuņņhānā, cha vivādamålāni, cha anuvādamålāni, cha sāraõãyā dhammā, aņņhārasa bhedakaravatthåni, cattāri adhikaraõāni, satta samathā. ||1|| tattha katamā pa¤ca āpattiyo. pārājikāpatti saüghādise- sāpatti pācittiyāp. pāņidesaniyāp. dukkaņāpatti, imā pa¤ca āpattiyo. ||2|| tattha katame pa¤ca āpattikkhandhā. pārājikāpatti- kkhandho . . . dukkaņāpattikkhandho, ime pa¤ca āpatti- kkhandhā. ||3|| tattha katamāni pa¤ca vinãtavatthåni. pa¤cahi āpatti- kkhandhehi ārati virati paņivirati veramaõã akiriyā akaraõaü anajjhāpatti velā anatikkamo setughāto, imāni pa¤ca vinãta- vatthåni. ||4|| tattha katamā satta āpattiyo. pārājikāpatti saüghādisesāp. thullaccayāp. pācittiyāp. pāņidesaniyāp. dukkaņāp. dubbhā- sitāp., imā satta āpattiyo. ||5|| tattha katame satta āpattikkhandhā. pārājikāpattikkhandho . . . dubbhāsitāpattikkhandho, ime satta āpattikkhandhā. ||6|| tattha katamāni satta vinãtavatthåni. sattahi āpatti- kkhandhehi ārati . . . setughāto, imāni satta vinãtavatthå- ni. ||7|| #<[page 092]># %<92 PARIVâRA. [IV. 1.>% tattha katame cha agāravā. buddhe agāravo, dhamme agāravo, saüghe ag., sikkhāya ag., appamāde ag., paņi- santhāre agāravo, ime cha agāravā. ||8|| tattha katame cha gāravā. buddhe gāravo . . . paņi- santhāre gāravo, ime cha gāravā. ||9|| tattha katamāni cha vinãtavatthåni. chahi agāravehi ārati . . . setughāto, imāni cha vinãtavatthåni. ||10|| tattha katamāni catasso vipattiyo. sãlavipatti ācārav. diņņhiv. ājãvavipatti, imā catasso vipattiyo. ||11|| tattha katame cha āpattisamuņņhānā. atth' āpatti kāyato samuņņhāti na vācato na cittato, atth' āpatti vācato samuņņhāti na kāyato na cittato, atth' āpatti kāyato ca vācato ca sam- uņņhāti na cittato, atth' āpatti kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato, atth' āpatti vācato ca cittato ca samuņņhāti na kā- yato, atth' āpatti kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. ime cha āpattisamuņņhānā. ||12|| tattha katamāni cha vivādamålāni. idha bhikkhu kodhano hoti upanāhã. yo so bhikkhu kodhano hoti upanāhã so satthari pi agāravo viharati appatisso . . . (= Cullavagga IV. 14,3 down to the end of that paragarph. The word `bhikkhave' is here constantly omitted) . . . evam etassa pāpakassa vivādamålassa āyatiü anavassavo hoti. imāni cha vivādamålāni. ||13|| tattha katamāni cha anuvādamålāni. idha bhikkhu kodhano . . . (this is identical with the last paragarph, reading `anu- vāda-' instead of `vivāda-' ) imāni cha anuvādamålāni. ||14|| tattha katame cha sāraõãyā dhammā. idha bhikkhuno mettaü kāyakammaü paccupaņņhitaü hoti sabrahmacārãsu āvi c' eva raho ca, ayam pi dhammo sāraõãyo piyakaraõo garukaraõo saügahāya avivādāya sāmaggiyā ekibhāvāya saüvattati. puna ca paraü bhikkhuno mettaü vacãkammaü . . . mettaü manokammaü . . . saüvattati. puna ca paraü bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattam pi tathāråpehi lābhehi appaņivi- bhattabhogã hoti sãlavantehi sabrahmacārãhi sādhāraõa- bhogã, ayam pi dhammo . . . saüvattati. puna ca paraü bhikkhu yāni tāni sãlāni akhaõķāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni vi¤¤åpasatthāni aparāmaņņhāni samā- #<[page 093]># %% dhisaüvattanikāni tathāråpesu sãlesu sãlasāma¤¤agato viharati sabrahmacārãhi āvi c' eva raho ca, ayam pi dhammo . . . saü- vattati. puna ca paraü bhikkhu yāyaü diņņhi ariyā niyyā- nikā niyyāti takkarassa sammādukkhakkhayāya tathāråpāya diņņhiyā diņņhisāma¤¤agato viharati sabrahmacārãhi āvi c' eva raho ca, ayam pi dhammo . . . saüvattati. ime cha sāraõãyā dhammā. ||15|| tattha katamāni aņņhārasa bhedakaravatthåni. idha bhi- kkhu adhammaü dhammo 'ti dãpeti . . . (= Mahāvagga, X. 5,4) . . . aduņņhullaü āpattiü duņņhullā āpattãti dãpeti. imāni aņņhārasa bhedakaravatthåni. ||16|| tattha katamāni cattāri adhikaraõāni. vivādādhikaraõaü anuvādādhikaraõaü āpattādhikaraõaü kiccādhikaraõaü. imāni cattāri adhikaraõāni. ||17|| tattha katame satta samathā. sammukhāvinayo sativinayo amåëhavinayo paņi¤¤ātakaraõaü yebhuyyasikā tassapāpiyya- sikā tiõavatthārako. ime satta samathā. ||18|| katipucchāvāraü niņņhitaü. tass' uddānaü: āpatti, āpattikkhandhā, vinãtā, sattadhā puna, vinãt' -āgāravā c' eva, gāravā målam eva ca, | puna vinãtā, vipatti, samuņņhānaü, vivādanā, anuvādā, sāraõãyaü, bhed' -ādhikaraõena ca, satt' eva samathā vuttā: padā sattarasa ime 'ti. ||1|| paņhamena āpattisamuņņhānena pārājikaü āpajjeyyā 'ti: na hãti vattabbaü. saüghādisesaü āpajjeyyā 'ti: siyā 'ti vattabbaü. thullaccayaü āpajjeyyā 'ti: siyā 'ti vattabbaü. pācittiyaü . . . pāņidesaniyaü . . . dukkaņaü āpajjeyyā 'ti: siyā 'ti vattabbaü. dubbhāsitaü āpajjeyyā 'ti: na hãti vattabbaü. ||1|| dutiyena āpattisamuņņhānena . . . (see 1) . . . pācitti- yaü āpajjeyyā 'ti: siyā 'ti vattabbaü. pāņidesaniyaü āpajjeyyā 'ti: na hãti vattabbaü. dukkaņaü āpajjeyyā 'ti: siyā 'ti vattabbaü. dubbhāsitaü āpajjeyyā 'ti: na hãti vattabbaü. ||2|| tatiyena āpattisamuņņhānena . . . (= 1). ||3|| #<[page 094]># %<94 PARIVâRA. [IV.2-3.>% catutthena āpattisamuņņhānena pārājikaü āpajjeyyā 'ti: siyā 'ti vattabbaü. saüghādisesaü . . . (= 1). ||4|| pa¤camena āpattisamuņņhānena . . . (= 4) . . . pāņi- desaniyaü āpajjeyyā 'ti: na hãti vattabbaü. dukkaņaü āpajjeyyā 'ti: siyā 'ti vattabbaü. dubbhāsitaü āpajjeyyā 'ti: siyā 'ti vattabbaü. ||5|| chaņņhena āpattisamuņņhānena . . . (= 4). ||6|| chāapattisamuņņhānavāraü niņņhitaü paņhamaü. ||2|| paņhamena āpattisamuņņhānena kati āpattiyo āpajjati. paņhamena āpattisamuņņhānena pa¤ca āpattiyo āpajjati. bhikkhu kappiyasa¤¤ã sa¤¤ācikāya kuņiü karoti adesita- vatthukaü pamāõātikkantaü sārambhaü aparikkamanaü, payoge dukkaņaü, ekaü piõķaü anāgate āpatti thullacca- yassa, tasmiü piõķe āgate āpatti saüghādisesassa. bhikkhu kappiyasa¤¤ã vikāle bhojanaü bhu¤jati, āpatti pācittiyassa. bhikkhu kappiyasa¤¤ã a¤¤ātikāya bhikkhuniyā antaragha- raü paviņņhāya hatthato khādaniyaü vā bhojaniyaü vā sahatthā paņiggahetvā bhu¤jati, āpatti pāņidesaniyassa. paņhamena āpattisamuņņhānena imā pa¤ca āpattiyo āpajjati. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü kati vipattiyo bhajanti, sattannaü āpattikkhandhānaü katãhi āpattikkhandhehi saügahitā, channaü āpattisamuņņhānānaü katãhi samuņņhā- nehi samuņņhanti, catunnaü adhikaraõānaü katamaü adhi- karaõaü, sattannaü samathānaü katãhi samathehi sammanti. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü dve vipattiyo bhajanti siyā sãlavipattiü siyā ācāravipattiü. sattannaü āpattikkhandhā- naü pa¤cahi āpattikkhandhehi saügahitā siyā saüghādisesā- pattikkhandhena siyā thullaccayāpattikkhandhena siyā pā- cittiyāp. siyā pāņidesaniyāp. siyā dukkaņāpattikkhandhena. channaü āpattisamuņņhānānaü ekena samuņņhānena sam- uņņhanti kāyato samuņņhanti na vācato na cittato. catunnaü adhikaraõānaü āpattādhikaraõaü. sattannaü samathānaü tãhi samathehi sammanti siyā sammukhāvinayena ca paņi¤¤ā- takaraõena ca, siyā sammukhāvinayena ca tiõavatthārakena ca. ||1|| dutiyena āpattisamuņņhānena kati āpattiyo āpajjati. duti- yena āp. catasso āp. āpajjati. bhikkhu kappiyasa¤¤ã samādi- #<[page 095]># %% yati kuņiü me karothā 'ti, tassa kuņiü karonti adesitavatthu- kaü pamāõātikkantaü sārambhaü aparikkamanaü, payoge dukkaņaü, ekaü piõķaü anāgate āp. thullaccayassa, tasmiü piõķe āgate āp. saüghādisesassa. bhikkhu kappiyasa¤¤ã anupasampannaü padaso dhammaü vāceti, āpatti pācitti- yassa. dutiyena āpattisamuņņhānena imā catasso āpattiyo āpajjati. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü kati . . . (see 1) . . . katãhi samathehi sammanti. tā āpattiyo catunnam vipattãnaü dve vipattiyo bhajanti siyā sãlavipattiü siyā ācāravipattiü. sattannaü āpattikkhandhānaü catåhi āpatti- kkhandhehi saügahitā siyā saüghādisesāpattikkhandhena siyā thullaccayāp. siyā pācittiyāp. siyā dukkaņāpattikkhan- dhena. channaü āpattisamuņņhānānaü ekena samuņņhānena samuņņhanti vācato samuņņhanti na kāyato na cittato. ca- tunnaü adhikaraõānaü āpattādhikaraõaü. sattannaü sama- thānaü tãhi samathehi sammanti . . . ( 1) . . . tiõavatthā- rakena ca. ||2|| tatiyena āpattisamuņņhānena kati . . . pa¤ca āpattiyo āpajjati. bhikkhu kappiyasa¤¤ã saüvidahitvā kuņiü karoti adesitavatthukaü pamāõātikkantaü sārambhaü aparikka- manaü, payoge dukkaņaü, ekaü piõķaü anāgate āp. thullaccayassa, tasmiü piõķe āgate āp. saüghādisesassa. bhikkhu kappiyasa¤¤ã paõãtabhojanāni attano atthāya vi¤¤ā- petvā bhu¤jati, āp. pācittiyassa. bhikkhu kappiyasa¤¤ã bhi- kkhuniyā vosāsantiyā na nivāretvā bhu¤jati, āp. pāņidesani- yassa. tatiyena āpattisamuņņhānena imā pa¤ca āpattiyo āpajjati. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü kati . . . katãhi samathehi sammanti. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü dve vipattiyo . . . sattannaü āpattikkhandhānaü pa¤cahi āpattikkhandhehi saügahitā siyā saüghādisesāpattikkhan- dhena siyā thullaccayāp. siyā pācittiyāp. siyā pāņidesaniyāp. siyā dukkaņāpattikkhandhena. channaü āpattisamuņņhānā- naü ekena samuņņhānena samuņņhanti kāyato ca vācato ca samuņņhanti na cittato. catunnaü adhikaraõānaü . . . tiõavatthārakena ca. ||3|| catutthena āpattisamuņņhānena kati . . . cha āpattiyo āpajjati. bhikkhu methunaü dhammaü paņisevati, āp. pārājikassa. bhikkhu akappiyasa¤¤ã sa¤¤ācikāya kuņiü #<[page 096]># %<96 PARIVâRA. [IV. 3.>% karoti adesitavatthukaü pamāõātikkantaü sārambhaü aparikkamanaü, payoge dukkaņaü, ekaü piõķaü anāgate āp. thullaccayassa, tasmiü piõķe āgate āp. saüghādisesassa. bhikkhu akappiyasa¤¤ã vikāle bhojanaü bhu¤jati, āp. pācitti- yassa. bhikkhu akappiyasa¤¤ã a¤¤ātikāya bhikkhuniyā anta- ragharaü paviņņhāya hatthato khādaniyaü vā bhojaniyaü vā sahatthā paņiggahetvā bhu¤jati, āp. pāņidesaniyassa. ca- tutthena āpattisamuņņhānena imā cha āpattiyo āpajjati. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü kati . . . sammanti. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü dve vipattiyo . . . sattannaü āpattikkhandhānaü chahi āpattikkhandhehi saügahitā, siyā pārājikāpattikkhandhena siyā saüghādisesāp. siyā thullacca- yāp. siyā pācittiyāp. siyā pāņidesaniyāp. siyā dukkaņāpatti- kkhandhena. channaü āpattisamuņņhānānaü ekena sam- uņņhānena samuņņhanti kāyato ca cittato ca samuņņhanti na vācato. catunnaü adhikaraõānaü . . . tiõavatthārakena ca. ||4|| pa¤camena āpattisamuņņhānena kati . . . cha āpattiyo āpajjati. bhikkhu pāpiccho icchāpakato asantaü abhåtaü uttarimanussadhammaü ullapati, āp. pārājikassa. bhikkhu akappiyasa¤¤ã samādiyati kuņiü me karothā 'ti, tassa kuņiü karonti adesitavatthukaü pamāõātikkantaü sārambhaü apa- rikkamanaü, payoge dukkaņaü, ekaü piõķaü anāgate āp. thullaccayassa, tasmiü piõķe āgate āp. saüghādisesassa. bhikkhu akappiyasa¤¤ã anupasampannaü padaso dhammaü vāceti, āp. pācittiyassa. na khuüsetukāmo na vambhetukāmo na maīkuü kattukāmo davakamyatā hãnena hãnaü vadeti, āp. dubbhāsitassa. pa¤camena āpattisamuņņhānena imā cha āpattiyo āpajjati. tā āpattiyo . . . sammanti. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü dve vipattiyo . . . sattannaü āpatti- kkhandhānaü chahi āpattikkhandhehi saügahitā siyā pārāji- kāpattikkhandhena siyā saüghādisesāp. siyā thullaccayāp. siyā pācittiyāp. siyā dukkaņāp. siyā dubbhāsitāpattikkhan- dhena. channaü āpattisamuņņhānānaü ekena samuņņhānena samuņņhanti vācato ca cittato ca samuņņhanti na kāyato. catu- nnaü adhikaraõānaü . . . tiõavatthārakena ca. ||5|| chaņņhena āpattisamuņņhānena kati . . . cha āpattiyo āpaj- jati. bhikkhu saüvidahitvā bhaõķaü avaharati, āp. pārā- #<[page 097]># %% jikassa. bhikkhu akappiyasa¤¤ã saüvidahitvā kuņiü karoti adesitavatthukaü pamāõātikkantaü sārambhaü aparikkama- naü, payoge dukkaņaü, ekaü piõķaü anāgate āp. thullacca- yassa, tasmiü piõķe āgate āp. saüghādisesassa. bhikkhu akappiyasa¤¤ã paõãtabhojanāni attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤jati, āp. pācittiyassa. bhikkhu akappiyasa¤¤ã bhikkhu- niyā vosāsantiyā na nivāretvā bhu¤jati, āp. pāņidesaniyassa. chaņņhena āpattisamuņņhānena imā cha āpattiyo āpajjati. tā āpattiyo . . . sammanti. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü dve vipattiyo . . . sattannaü āpattikkhandhānaü chahi . . . (see 4) . . . siyā dukkaņāpattikkhandhena. channaü āpatti- samuņņhānānaü ekena samuņņhānena samuņņhanti kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhanti. catunnaü adhikaraõānaü . . . tiõavatthārakena cā 'ti. ||6|| chāapattisamuņņhānānaü katāpattivāraü niņņhitaü dutiyaü. ||3|| samuņņhānā kāyikā anantadassinā akkhātā lokahitena vivekadassinā, āpattiyo tena samuņņhitā kati: pucchāmi taü bråhi vibhaīgakovida. | samuņņhānā kāyikā anantadassinā akkhātā lokahitena vivekadassinā, āpattiyo tena samuņņhitā pa¤ca: etan te akkhāmi vi- bhaīgakovida. | samuņņhānā vācasikā anantadassinā . . . bråhi vibhaīga- kovida. | samuņņhānā vācasikā anantadassinā . . . samuņņhitā ca- tasso: etan te akkhāmi vibhaīgakovida. | samuņņhānā kāyikā vācasikā anantadassinā . . . | samuņņhānā kāyikā vācasikā anantadassinā . . . samuņņhitā pa¤ca . . . | samuņņhānā kāyikā mānasikā . . . cha . . . | samuņņhānā vācasikā mānasikā . . . cha . . . | samuņņhānā kāyikā vācasikā mānasikā anantadassinā akkhātā lokahitena vivekadassinā, āpattiyo tena samuņņhitā kati: pucchāmi taü bråhi vi- bhaīgakovida. | #<[page 098]># %<98 PARIVâRA. [IV. 4-5.>% samuņņhānā kāyikā vācasikā mānasikā anantadassinā akkhātā lokahitena vivekadassinā, āpattiyo tena samuņņhitā cha: etan te akkhāmi vibhaīga- kovidā 'ti. | āpattisamuņņhānakathā niņņhitā tatiyā. ||4|| sãlavipattipaccayā kati āpattiyo āpajjati. sãlavipattipaccayā catasso āpattiyo āpajjati: bhikkhunã jānaü pārājikaü dhammaü paņicchādeti āpatti pārājikassa, vematikā paņicchā- deti āp. thullaccayassa, bhikkhu saüghādisesaü paņicchādeti āp. pācittiyassa, attano duņņhullaü āpattiü paņicchādeti āp. dukkaņassa. sãlavipattipaccayā imā catasso āpattiyo āpajjati. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü kati . . . sammanti. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü dve vipattiyo bhajanti siyā sãla- vipattiü siyā ācāravipattiü. sattannaü āpattikkhandhānaü catåhi āpattikkhandhehi saügahitā siyā pārājikāpattikkhan- dhena siyā thullaccayāp. siyā pācittiyāp. siyā dukkaņāpatti- kkhandhena. channaü āpattisamuņņhānānaü ekena samuņņhā- nena samuņņhanti kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhanti. catunnaü adhikaraõānaü . . . tiõavatthārakena ca. ||1|| ācāravipattipaccayā kati . . . ekaü āpattiü āpajjati: ācā- ravipattiü paņicchādeti āpatti dukkaņassa. ācāravipattipac- cayā imaü ekaü āpattiü āpajjati. sā āpatti catunnaü vipattã- naü kati vipattiyo bhajati --pa-- sattannaü samathānaü katãhi samathehi sammati. sā āpatti catunnaü vipattãnaü ekaü vipattiü bhajati ācāravipattiü. sattannaü āpatti- kkhandhānaü ekena āpattikkhandhena saügahitā dukkaņā- pattikkhandhena. channaü āpattisamuņņhānānaü ekena sam- uņņhānena samuņņhāti kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. catunnaü adhikaraõānaü āpattādhikaraõaü. sattannaü sama- thānaü tãhi samathehi sammati . . . tiõavatthārakena ca. ||2|| diņņhivipattipaccayā kati . . . dve āpattiyo āpajjati: pāpi- kāya diņņhiyā yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņinissajjati ¤attiyā dukkaņaü,\<*<1>*>/ kammavācāpariyosāne āpatti pācittiyassa. diņņhivipattipaccayā imā dve āpattiyo āpajjati. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü kati . . . sammanti. tā āpattiyo ca- tunnaü vipattãnaü ekaü vipattiü bhajanti ācāravipattiü. sattannaü āpattikkhandhānaü dvãhi āpattikkhandhehi saüga- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 After ¤attiyā dukkaņaü B inserts dvãhi kammavācāhi dukkaņaü. >/ #<[page 099]># %% hitā siyā pācittiyāpattikkhandhena siyā dukkaņāpattikkhan- dhena. channaü āpattisamuņņhānānaü ekena samuņņhānena samuņņhanti kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhanti. ca- tunnaü adhikaraõānaü . . . tiõavatthārakena ca. ||3|| ājãvavipattipaccayā kati . . . cha āpattiyo āpajjati: ājãva- hetu ājãvakāraõā pāpiccho icchāpakato asantaü abhåtaü uttarimanussadhammaü ullapati āp. pārājikassa. ājãvahetu ājãvakāraõā sa¤carittaü samāpajjati āp. saüghādisesassa. ājãvahetu ājãvakāraõā yo te vihāre vasati so bhikkhu arahā 'ti bhaõati paņivijānantassa āp. thullaccayassa. ājãvahetu ājãva- kāraõā bhikkhu paõãtabhojanāni attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤jati āp. pācittiyassa. ājãvahetu ājãvakāraõā bhikkhunã paõãtabhojanāni attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤jati āp. pāņi- desaniyassa. ājãvahetu ājãvakāraõā såpaü vā odanaü vā agilāno attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤jati āp. dukkaņassa. ājãvavipattipaccayā imā cha āpattiyo āpajjati. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü . . . sammanti. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü dve vipattiyo bhajanti siyā sãlavipattiü siyā ācāra- vipattiü. sattannaü āpattikkhandhānaü chahi . . . (see chap.3, 4) . . . siyā dukkaņāpattikkhandhena. channaü āpattisamuņņhānānaü chahi samuņņhānehi samuņņhanti, siyā kāyato samuņņhanti na vācato na cittato, siyā vācato s. na kāyato na cittato, siyā kāyato ca vācato ca s. na cittato, siyā kāyato ca cittato ca s. na vācato, siyā vācato ca cittato ca s. na kāyato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhanti. ca- tunnaü adhikaraõānaü . . . tiõavatthārakena ca. ||4|| vipattipaccayavāraü niņņhitaü catutthaü. ||5|| vivādādhikaraõapaccayā kati āpattiyo āpajjati. vivādā- dhikaraõapaccayā dve āpattiyo āpajjati: upasampannaü omasati āp. pācittiyassa, anupasampannaü omasati āp. dukka- ņassa. vivādādhikaraõapaccayā imā dve āpattiyo āpajjati. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü kati . . . sammanti. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü ekaü vipattiü bhajanti ācāra- vipattiü. sattannaü āpattikkhandhānaü dvãhi āpatti- kkhandhehi saügahitā siyā pācittiyāpattikkhandhena siyā dukkaņāpattikkhandhena. channaü āpattisamuņņhānānaü tã- hi samuņņhānehi samuņņhanti, siyā kāyato ca cittato ca s. na #<[page 100]># %<100 PARIVâRA. [IV. 6.>% vācato, siyā vācato ca cittato ca s. na kāyato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhanti. catunnaü adhikaraõānaü . . . tiõavatthārakena ca. ||1|| anuvādādhikaraõapaccayā kati . . . tisso āpattiyo āpajjati: bhikkhuü amålakena pārājikena dhammena anuddhaüseti āp. saüghādisesassa, amålakena saüghādisesena anuddhaü- seti āp. pācittiyassa, amålikāya ācāravipattiyā anuddhaüseti āp. dukkaņassa. anuvādādhikaraõapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü kati . . . sammanti. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü dve vipattiyo bhajanti siyā sãlavipattiü siyā ācāravipattiü. sattannaü āpattikkhandhānaü tãhi āpattikkhandhehi saügahitā siyā saüghādisesāp. siyā pācittiyāp. siyā dukkaņāpattikkhandhena. channaü āpattisamuņņhānānaü tãhi samuņņhānehi samuņņhanti siyā kāyato ca cittato ca s. na vācato, siyā vācato ca cittato ca s. na kāyato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhanti. catunnaü adhikaraõānaü . . . tiõavatthārakena ca. ||2|| āpattādhikaraõapaccayā kati . . . catasso āpattiyo āpajjati: bhikkhunã jānaü pārājikaü dhammaü paņicchādeti āp. pārā- jikassa, vematikā paņicchādeti āp. thullaccayassa, bhikkhu saüghādisesaü paņicchādeti āp. pācittiyassa, ācāravipattiü paņicchādeti āp. dukkaņassa. āpattādhikaraõapaccayā imā catasso āpattiyo āpajjati. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü kati . . . sammanti. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü dve vipattiyo bhajanti siyā sãlavipattiü siyā ācāravipattiü. sattannaü āpattikkhandhānaü catåhi āpattikkhandhehi saügahitā siyā pārājikāpattikkhandhena siyā thullaccayāp. siyā pācittiyāp. siyā dukkaņāpattikkhandhena. channaü āpattisamuņņhānānaü ekena samuņņhānena samuņņhanti kā- yato ca vācato ca cittato ca samuņņhanti. catunnaü adhika- raõānaü . . . tiõavatthārakena ca. ||3|| kiccādhikaraõapaccayā kati . . . pa¤ca āpattiyo āpajjati. ukkhittānuvattikā bhikkhunã yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņinissajjati, ¤attiyā dukkaņaü, dvãhi kammavācāhi thullaccayā, kammavācāpariyosāne āp. pārājikassa. bheda- kānuvattakā bhikkhå yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņinissajjanti āpatti saüghādisesassa. pāpikāya diņņhiyā yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņinissajjati āp. pācitti- #<[page 101]># %% yassa. kiccādhikaraõapaccayā imā pa¤ca āpattiyo āpajjati. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü kati . . . sammanti. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü dve . . . sattannaü āpatti- kkhandhānaü pa¤cahi āpattikkhandhehi saügahitā siyā pārājikāp. siyā saüghādisesāp. siyā thullaccayāp. siyā pā- cittiyāp. siyā dukkaņāpattikkhandhena. channaü āpatti- samuņņhānānaü ekena samuņņhānena samuņņhanti kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhanti. catunnaü adhikaraõānaü . . . tiõavatthārakena ca. ||4|| ņhapetvā satta āpattiyo satta āpattikkhandhe avasesā āpattiyo catunnaü vipattãnaü kati vipattiyo bhajanti, sattannaü āpattikkhandhānaü katãhi āpattikkhandhehi saügahitā, channaü āpattisamuņņhānānaü katãhi samuņņhā- nehi samuņņhanti, catunnaü adhikaraõānaü katamaü adhi- karaõaü, satannaü samathānaü katãhi samathehi sammanti. ņhapetvā satta āpattiyo satta āpattikkhandhe avasesā āpattiyo catunnaü vipattãnaü na katamaü vipattiü bhajanti, sattan- naü āpattikkhandhānaü katamena āpattikkhandhena saüga- hitā, channaü āpattisamuņņhānānaü katamena samuņņhānena samuņņhanti, catunnaü adhikaraõānaü katamaü adhikara- õaü, sattannaü samathānaü katamena samathena sammanti. taü kissa hetu. ņhapetvā satta āpattiyo satta āpattikkhandhe n' atth' a¤¤ā āpattiyo 'ti. ||5||6|| adhikaraõapaccayavāraü niņņhitaü pa¤camaü. anantarapeyyālaü niņņhitaü. tass' uddānaü: katipucchā, samuņņhānā, katāpatti tath' eva ca, samuņņhānā, vipattã ca, tathādhikaraõena cā 'ti. vivādādhikaraõassa kiü pubbaügamaü, kati ņhānāni, kati vatthåni, kati bhåmiyo, kati hetå, kati målāni, katãh' ākā- rehi vivadati, vivādādhikaraõaü katãhi samathehi sammati. anuvādādhikaraõassa kiü pubbaügamaü . . . (instead of vivadati read anuvadati.) āpattādhikaraõassa kiü pubbaügamaü . . . (read āpattiü āpajjati.) kiccādhikaraõassa kiü pubbaügamaü . . . (read kiccaü jāyati.) ||1|| #<[page 102]># %<102 PARIVâRA. [IV. 7.>% vivādādhikaraõassa kiü pubbaügaman ti lobho pubbaü- gamo doso pubbaügamo moho p. alobho p. adoso p. amoho pubbaügamo. kati ņhānānãti aņņhārasa bhedakaravatthåni ņhānāni. kati vatthånãti aņņhārasa bhedakaravatthåni vatthåni. kati bhåmiyo 'ti aņņh. bhed. bhåmiyo. kati hetå 'ti nava hetå tayo kusalahetå tayo akusalahetå tayo abyākata- hetå. kati målānãti dvādasa målāni. katãh' ākārehi viva- datãti dvãh' ākārehi vivadati dhammadiņņhi vā adhamma- diņņhi vā. vivādādhikaraõaü katãhi samathehi sammatãti vivādādhikaraõaü dvãhi s. s. sammukhāvinayena ca ye- bhuyyasikāya ca. ||2|| anuvādādhikaraõassa kiü pubbaügaman ti lobho . . . amoho pubbaügamo. kati ņhānānãti catasso vipattiyo ņhā- nāni. kati vatthånãti catasso vipattiyo vatthåni. kati bhåmiyo 'ti cat. vip. bhåmiyo. kati hetå 'ti nava hetå tayo kusalahetå tayo akusalahetå tayo abyākatahetå. kati målā- nãti cuddasa målāni. katãh' ākārehi anuvadatãti dvãh' ākā- rehi anuvadati vatthuto vā āpattito vā. anuvādādhikaraõaü katãhi . . . catåhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca sativinayena ca amåëhavinayena ca tassapāpiyyasikāya ca. ||3|| āpattādhikaraõassa . . . amoho pubbaügamo. kati ņhā- nānãti satta āpattikkhandhā ņhānāni. kati vatthånãti satta āpattikkhandhā vatthåni. kati bhåmiyo 'ti satta āp. bhå- miyo. kati hetå 'ti nava hetå . . . tayo abyākatahetå. kati målānãti cha āpattisamuņņhānāni målāni. kaņãh' ākārehi . . . chah' ākārehi āpattiü āpajjati alajjitā a¤¤āõatā kukkucca- pakatattā akappiye kappiyasa¤¤itā kappiye akappiyasa¤¤itā satisammosā. āpattādhikaraõaü katãhi . . . tãhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca paņi¤¤ātakaraõena ca tiõa- vatthārakena ca. ||4|| kiccādhikaraõassa . . . amoho pubbaügamo. kati ņhānā- nãti cattāri kammāni ņhānāni. kati vatthånãti cattāri kam- māni vatthåni. kati bhåmiyo 'ti cattāri kammāni bhåmiyo. kati hetå 'ti nava hetå . . . tayo abyākatahetå. kati målānãti ekaü målaü saügho. katãh' ākārehi kiccaü jāyatãti dvãh' ākārehi kiccaü jāyati ¤attito vā apalokanato vā. kiccā- dhikaraõaü katãhi samathehi sammatãti kiccādhikaraõaü ekena samathena sammati sammukhāvinayena. ||5|| #<[page 103]># %% kati samathā. satta samathā, sammukhāvinayo sativinayo amåëhavinayo paņi¤¤ātakaraõaü yebhuyyasikā tassapāpiyya- sikā tiõavatthārako, ime satta samathā. siyā ime satta samathā dasa samathā honti, dasa samathā satta samathā honti vatthuvasena pariyāyena. siyā 'ti. katha¤ ca siyā. vivādādhikaraõassa dve samathā, anuvādādhikaraõassa cattāro samathā, āpattādhikaraõassa tayo samathā, kiccādhikaraõassa eko samatho. evaü ime satta samathā dasa samathā honti, dasa samathā satta samathā honti vatthuvasena pariyā- yena. ||6|| pariyāyavāraü niņņhitaü chaņņhaü. ||7|| kati samathā vivādādhikaraõassa sādhāraõā, kati samathā vivādādhikaraõassa asādhāraõā. kati samathā anuvādādhi- karaõassa . . . āpattādhikaraõassa . . . kiccādhikaraõassa sādhāraõā, kati samathā kiccādhikaraõassa asādhāraõā. dve samathā vivādādhikaraõassa sādhāraõā sammukhā- vinayo yebhuyyasikā. pa¤ca samathā vivādādhikaraõassa asādhāraõā sativinayo amåëhavinayo paņi¤¤ātakaraõaü tassa- pāpiyyasikā tiõavatthārako. cattāro samathā anuvādādhikaraõassa sādhāraõā sammu- khāvinayo sativin. amåëhavin. tassapāpiyyasikā. tayo sam- athā anuvādādhikaraõassa asādhāraõā yebhuyyasikā paņi¤¤ā- takaraõaü tiõavatthārako. tayo samathā āpattādhikaraõassa sādhāraõā sammukhāvi- nayo paņi¤¤ātakaraõaü tiõavatthārako. cattāro samathā āpattādhikaraõassa asādhāraõā yebhuyyasikā sativ. amåëhav. tassapāpiyyasikā. eko samatho kiccādhikaraõassa sādhāraõo sammukhāvinayo. cha samathā kiccādhikaraõassa asādhāraõā yebhuyyasikā sativ. amåëhav. paņi¤¤ātakaraõaü tassapāpiyyasikā tiõa- vatthārako. sādhāraõavāraü niņņhitaü sattamaü. ||8|| kati samathā vivādādhikaraõassa tabbhāgiyā, kati samathā vivādādhikaraõassa a¤¤abhāgiyā. kati samathā anuvādādhi- karaõassa . . . āpattādhikaraõassa . . . kiccādhikaraõassa tabbhāgiyā, kati samathā kiccādhikaraõassa a¤¤abhāgiyā. #<[page 104]># %<104 PARIVâRA. [IV. 9-12.>% dve samathā vivādādhikaraõassa tabbhāgiyā . . . (= chap. 8; instead of sādhāraõa and asādhāraõa read tabbhāgiya and a¤¤abhāgiya). tabbhāgiyavāraü niņņhitaü aņņhamaü. ||9|| samathā samathassa sādhāraõā, samathā samathassa asādhā- raõā. siyā samathā samathassa sādhāraõā, siyā samathā sama- thassa asādhāraõā. kathaü siyā samathā samathassa sādhāraõā, kathaü siyā s. s. asādhāraõā. yebhuyyasikā sammukhāvinayassa sādhāraõā, sativinayassa amåëhavinayassa paņi¤¤ātakaraõassa tassapāpiyyasikāya ti- õavatthārakassa asādhāraõā. sativinayo sammukhāvinayassa sādhāraõo, amåëhavinayassa pati¤¤. tassap. tiõav. yebh. asādhāraõo. amåëhavinayo sammukhāvinayassa sādhāraõo, paņi¤¤āta- karaõassa tassap. tiõav. yebh. sativ. asādhāraõo. paņi¤¤ātakaraõaü sammukhāvinayassa sādhāraõaü, tassa- pāpiyyasikāya tiõav. yebh. sativ. amåëhavinayassa asādhā- raõaü. tassapāpiyyasikā sammukhāvinayassa sādhāraõā, tiõa- vatthārakassa yebh. sativ. amåëh. paņi¤¤ātakaraõassa asā- dhāraõā. tiõavatthārako sammukhāvinayassa sādhāraõo, yebhuyya- sikāya sativ. amåëh. paņi¤¤. tassapāpiyyasikāya asādhāraõo. evaü siyā samathā samathassa sādhāraõā, evaü siyā samathā samathassa asādhāraõā. samathā samathassa sādhāraõavāraü niņņhitaü nava- maü. ||10|| samathā samathassa tabbhāgiyā, samathā samathassa a¤¤a- bhāgiyā. siyā . . . (= chap.10; instead of sādhāraõa and asādhāraõa read tabbhāgiya and a¤¤abhāgiya.) samathā samathassa tabbhāgiyavāraü niņņhitaü dasa- maü. ||11|| samatho sammukhāvinayo, sammukhāvinayo samatho. samatho yebhuyyasikā, yebhuyyasikā samatho. samatho #<[page 105]># %% sativinayo . . . amåëhavinayo . . . paņi¤¤ātakaraõaü . . . tassapāpiyyasikā . . . tiõavatthārako, tiõavatthārako samatho. yebhuyyasikā sativinayo amåëhavinayo paņi¤¤ātakaraõaü tassapāpiyyasikā tiõavatthārako, ime samathā samathā no sammukhāvinayo, sammukhāvinayo samatho c' eva sammu- khāvinayo ca. sativinayo amåëhavinayo paņi¤¤ātakaraõaü tassapāpiyya- sikā tiõavatthārako sammukhāvinayo, ime samathā samathā no yebhuyyasikā, yebhuyyasikā samatho c' eva yebhuyya- sikā ca. sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amåëhavinayo paņi¤¤ātakaraõaü tassapāpiyyasikā, ime samathā samathā no tiõavatthārako, tiõavatthārako samatho c' eva tiõavatthā- rako ca. samathasammukhāvinayavāraü niņņhitaü ekādasamaü. ||12|| vinayo sammukhāvinayo, sammukhāvinayo vinayo . . . vinayo tiõavatthārako, tiõavatthārako vinayo. vinayo siyā sammukhāvinayo siyā na sammukhāvinayo. sammukhāvinayo vinayo c' eva sammukhāvinayo ca. vinayo siyā yebhuyyasikā . . . sativinayo . . . amåëha- vinayo . . . paņi¤¤ātakaraõaü . . . tassapāpiyyasikā . . . tiõavatthārako, siyā na tiõavatthārako. tiõavatthārako vinayo c' eva tiõavatthārako ca. vinayavāraü niņņhitaü dvādasamaü. ||13|| sammukhāvinayo kusalo akusalo abyākato. yebhuyya- sikā kusalā akusalā abyākatā . . ., . . . tiõavatthārako kusalo akusalo abyākato. sammukhāvinayo siyā kusalo siyā abyākato, n' atthi sammukhāvinayo akusalo. yebhuyyasikā siyā kusalā siyā akusalā siyā abyākatā. sativinayo . . . amåëhavinayo . . . paņi¤¤ātakaraõaü . . . tassapāpiyyasikā . . . tiõavatthā- rako siyā kusalo siyā akusalo siyā abyākato. vivādādhikaraõaü kusalaü akusalaü abyākataü. anuvā- dādhikaraõaü . . . āpattādhikaraõaü . . . kiccādhikara- õaü kusalaü akusalaü abyākataü. #<[page 106]># %<106 PARIVâRA. [IV. 14-16.>% vivādādhikaraõaü siyā kusalaü siyā akusalaü siyā abyā- kataü. anuvādādhikaraõaü . . . siyā abyākataü. āpattā- dhikaraõaü siyā akusalaü siyā abyākataü, n' atthi āpattā- dhikaraõaü kusalaü. kiccādhikaraõaü siyā kusalaü siyā akusalaü siyā abyākataü. kusalavāraü niņņhitaü terasamaü. ||14|| yattha yebhuyyasikā labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati tattha yebhuyya- sikā labbhati. na tattha sativinayo labbhati, na tattha amåëhavinayo . . . paņi¤¤ātakaraõaü . . . tassapāpiyyasikā . . . tiõavatthārako labbhati. yattha sativinayo labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati tattha sativinayo labbhati. na tattha amåëhavinayo . . . (comp. chap.10). yattha tiõavatthārako labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati tattha tiõavatthā- rako labbhati. na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo . . . amåëhavinayo . . . paņi¤¤ātakaraõaü . . . tassapāpiyyasikā labbhati. ||1|| yattha yebhuyyasikā tattha sammukhāvinayo, yattha sammukhāvinayo tattha yebhuyyasikā. na tattha sativinayo, na tattha . . . (see 1. Omit here the word labbhati). yattha sativinayo tattha sammukhāvinayo, yattha sammu- khāvinayo tattha sativinayo. na tattha . . . sammukhāvinayaü kātåna målaü --la--. yattha tiõavatthārako tattha sammukhāvinayo, yattha sammukhāvinayo tattha tiõavatthārako, na tattha yebhuyya- sikā . . . na tattha tassapāpiyyasikā. ||2|| cakkapeyyālaü. yatthavāraü niņņhitaü cuddasamaü. ||15|| yasmiü samaye sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca adhikaraõaü våpasammati, yattha yebhuyyasikā labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati tattha yebhuyyasikā labbhati. na tattha sativinayo labbhati, na tattha amåëhavinayo . . . tiõavatthārako labbhati. #<[page 107]># %% yasmiü samaye sammukhāvinayena ca sativinayena ca adhikaraõaü våpasammati, yattha . . . yasmiü samaye sammukhāvinayena ca tiõavatthārakena ca adhikaraõaü våpasammati, yattha tiõavatthārako labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati tattha tiõavatthārako labbhati. na tattha yebhuyya- sikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, . . . na tattha tassapāpiyyasikā labbhati. samayavāraü niņņhitaü pannarasamaü. ||16|| adhikaraõan ti vā samathā 'ti vā ime dhammā saüsaņņhā udāhu visaüsaņņhā labbhā ca pan' imesaü dhammānaü vinibbhujitvā vinibbhujitvā\<*<1>*>/ nānākaraõaü pa¤¤āpetun ti. adhikaraõan ti vā samathā 'ti vā ime dhammā visaüsaņņhā no saüsaņņhā, labbhā ca . . . pa¤¤āpetun ti: so mā h' evan ti 'ssa vacanãyo. adhikaraõan ti vā samathā 'ti vā ime dhammā saüsaņņhā no visaüsaņņhā, no ca labbhā imesaü dhammānaü vin. vin. nānākaraõaü pa¤¤āpetuü. taü kissa hetu. nanu vuttaü bhagavatā: cattār' imāni bhikkhave adhikaraõāni satta samathā. adhikaraõā samathehi sam- manti, samathā adhikaraõehi sammanti. evaü ime dhammā saüsaņņhā no visaüsaņņhā no ca labbhā . . . pa¤¤āpetun ti. saüsaņņhavāraü niņņhitaü soëasamaü. ||17|| vivādādhikaraõaü katãhi samathehi sammati. anuvādā- dhikaraõaü . . . āpattādhikaraõaü . . . kiccādhikaraõaü katãhi samathehi sammati. vivādādhikaraõaü dvãhi samathehi sammati sammukhā- vinayena ca yebhuyyasikāya ca. anuvādādhikaraõaü catåhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca sativinayena ca amåëhavinayena ca tassapāpiyyasikāya ca. āpattādhikara- õaü tãhi s. s. sammukhāvinayena ca paņi¤¤ātakaraõena ca tiõavatthārakena ca. kiccādhikaraõaü ekena samathena sammati sammukhāvinayena. vivādādhikaraõa¤ ca anuvādādhikaraõa¤ ca katãhi sama- thehi sammanti. vivādādhikaraõa¤ ca anuvādādhikaraõa¤ ca pa¤cahi\<*<2>*>/ s. s. sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sativinayena ca amåëhavinayena ca tassapāpiyyasikāya ca. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 vinibbhajjitvā vinibbhajjitvā AC, vinibhujjitvā, vini- bbhujjitvā vinibbhujjitvā, vinibhujjhitvā vinibhujjhitvā B. 2 The combination ``vivādādhikaraõa¤ ca āpattādhika- raõa¤ ca kiccādhikaraõa¤ ca'' is wanting in the MSS. here as well as in chap. 19. >/ #<[page 108]># %<108 PARIVARA. [IV. 18-19.>% vivādādhikaraõa¤ ca āpattādhikaraõa¤ ca katãhi . . . catåhi s. s. sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca paņi¤¤ātakaraõena ca tiõavatthārakena ca. vivādādhikaraõa¤ ca kiccādhikaraõa¤ ca katãhi . . . dvãhi s. s. samm. ca yebh. ca. anuvādādhikaraõa¤ ca āpattādhikaraõa¤ ca katãhi . . . chahi s. s. samm. ca sativ. ca amåëh. ca paņi¤¤. ca tassap. ca ti- õav. ca. anuvādādhikaraõa¤ ca kiccādhikaraõa¤ ca katãhi . . . ca- tåhi s. s. samm. ca sativ. ca amåëh. ca tassap. ca. āpattādhikaraõa¤ ca kiccādhikaraõa¤ ca katãhi . . . tãhi s. s. samm. ca paņi¤¤. ca tiõav. ca. vivādādhikaraõa¤ ca anuvādādhikaraõa¤ ca āpattādhika- raõa¤ ca katãhi . . . sattahi s. s. samm. ca yebh. ca sativ. ca amåëh. ca paņi¤¤. ca tassap. ca tiõav. ca. vivādādhikaraõa¤ ca anuvādādhikaraõa¤ ca kiccādhikara- õa¤ ca katãhi . . . pa¤cahi s. s. sammukhāvinayena ca yebh. ca sativ. ca amåëh. ca tassap. ca. anuvādādhikaraõa¤ ca āpattādhikaraõa¤ ca kiccādhikara- õa¤ ca katãhi . . . chahi s. s. samm. ca sativ. ca amåëh. ca paņi¤¤. ca tassap. ca tiõav. ca. vivādādhikaraõa¤ ca anuvādādhikaraõa¤ ca āpattādhika- raõa¤ ca kiccādhikaraõa¤ ca katãhi . . . sattahi s. s. sammu- khāvinayena ca yebh. ca sativ. ca amåëh. ca paņi¤¤. ca tassap. ca tiõavatthārakena ca. sammativāraü niņņhitaü sattarasamaü. ||18|| vivādādhikaraõaü katãhi samathehi sammati katãhi sama- thehi na sammati. anuvādādhikaraõaü . . . āpattādhika- raõaü . . . kiccādhikaraõaü katãhi samathehi sammati ka- tãhi samathehi na sammati. vivādādhikaraõaü dvãhi s. s. sammukhāvinayena ca yebh. ca, pa¤cahi samathehi na sammati sativinayena ca amåëh. ca paņi¤¤ātak. ca tassap. ca tiõav. ca. anuvādādhikaraõaü catåhi s. s. samm. ca sativ. ca amåëh. ca tassap. ca, tãhi sõa s. yebh. ca paņi¤¤. ca tiõav. ca. āpattādhikaraõaü tãhi s. s. samm. ca paņi¤¤. ca tiõav. ca, catåhi s. na s. yebh. ca sativ. ca amåëh. ca tassap. ca. #<[page 109]># %% kiccādhikaraõaü ekena s. s. sammukhāvinayena, chahi s. na s. yebh. ca sativ. ca amåëh. ca paņi¤¤. ca tassap. ca tiõav. ca. vivādādhikaraõa¤ ca anuvādādhikaraõa¤ ca katãhi sama- thehi sammanti katãhi samathehi na sammanti. vivādādhi- karaõa¤ ca anuvādādhikaraõa¤ ca pa¤cahi s. s. sammukhā- vinayena ca yebh. ca sativ. ca amåëh. ca tassap. ca, dvãhi s. na s. paņi¤¤. ca tiõav. ca. vivādādhikaraõa¤ ca āpattādhikaraõa¤ ca katãhi . . . ca- tåhi s. s. samm. ca yebh. ca paņi¤¤. ca tiõav. ca, tãhi s. na s. sativ. ca amåëh. ca tass. ca. vivādādhikaraõa¤ ca kiccādhikaraõa¤ ca katãhi . . . dvãhi s. s. samm. ca yebh. ca, pa¤cahi s. na s. sativ. ca amåëh. ca paņi¤¤. ca tass. ca tiõav. ca. anuvādādhikaraõa¤ ca āpattādhikaraõa¤ ca katãhi . . . chahi s. s. samm. ca sativ. ca amåëh. ca paņi¤¤. ca tassap. ca tiõav. ca, ekena s. na s. yebhuyyasikāya. anuvādādhikaraõa¤ ca kiccādhikaraõa¤ ca katãhi . . . ca- tåhi s. s. samm. ca sativ. ca amåëh. ca tassap. ca, tãhi s. na s. yebh. ca paņi¤¤. ca tiõav. ca. āpattādhikaraõa¤ ca kiccādhikaraõa¤ ca katãhi . . . tãhi s. s. samm. ca paņi¤¤. ca tiõav. ca, catåhi s. na s. yebh. ca sativ. ca amåëh. ca tassap. ca. vivādādhikaraõa¤ ca anuvādādhikaraõa¤ ca āpattādhikara- õa¤ ca katãhi . . . sattahi s. s. samm. ca yebh. ca sativ. ca amåëh. ca paņi¤¤. ca tassap. ca tiõav. ca. vivādādhikaraõa¤ ca anuvādādhikaraõa¤ ca kiccādhikara- õa¤ ca katãhi . . . pa¤cahi s. s. samm. ca yebh. ca sativ. ca amåëh. ca tassap. ca, dvãhi s. na s. paņi¤¤. ca tiõav. ca. anuvādādhikaraõa¤ ca āpattādhikaraõa¤ ca kiccādhikara- õa¤ ca katãhi . . . chahi s. s. samm. ca sativ. ca amåëh. ca paņi¤¤. ca tassap. ca tiõav. ca, ekena s. na s. yebhuyyasikāya. vivādādhikaraõa¤ ca anuvādādhikaraõa¤ ca āpattādhikara- õa¤ ca kiccādhikaraõa¤ ca katãhi . . . sattahi s. s. samm. ca yebh. ca sativ. ca amåëh. ca paņi¤¤. ca tassap. ca tiõav. ca. sammanti-na-sammanti-vāraü niņņhitaü aņņhārasamaü. ||19|| samathā samathehi sammanti, samathā adhikaraõehi sam- manti, adhikaraõā samathehi s., adhikaraõā adhikaraõehi s. #<[page 110]># %<110 PARIVâRA. [IV. 20.>% siyā samathā samathehi sammanti, siyā samathā samathehi na sammanti, siyā samathā adhikaraõehi s., siyā s. a. na s., siyā adhikaraõā samathehi s., siyā a. s. na s., siyā adhikaraõā adhikaraõehi s., siyā a. a. na sammanti. kathaü siyā samathā samathehi sammanti, kathaü siyā samathā samathehi na sammanti. yebhuyyasikā sammukhā- vinayena sammati, sativinayena na sammati, amåëhavinayena na sammati, paņi¤¤ātakaraõena . . . tassapāpiyyasikāya . . . tiõavatthārakena na sammati. sativinayo sammukhāvinayena sammati, amåëhavinayena . . . (comp. IV.10) . . . tiõavatthā- rako sammukhāvinayena sammati, yebhuyyasikāya na sam- mati, sativinayena . . . amåëhavinayena . . . paņi¤¤ātakaraõena . . . tassapāpiyyasikāya na sammati. evaü siyā samathā sama- thehi sammanti, evaü siyā samathā samathehi na sammanti. \<*<1>*>/kathaü siyā samathā adhikaraõehi sammanti, kathaü siyā samathā adhikaraõehi na sammanti. sammukhāvinayo vivā- dādhikaraõena sammati\<*<2>*>/, anuvādādhikaraõena na sammati, āpattādhikaraõena na s., kiccādhikaraõena sammati. ye- bhuyyasikā vivādādhikaraõena s., anuvād. na s., āpatt. na s., kiccādhik. na sammati. sativinayo vivādādhikaraõena na s., anuvād. na s., āpattādh. na s., kiccādh. na sammati. amåëha- vinayo vivādādhikaraõena na s., anuvād. na s., āpatt. na s., kiccādh. na sammati. paņi¤¤ātakaraõaü vivādādhikaraõena na s., anuvād. na s., āpatt. s., kiccādh. na sammati. tassapā- piyyasikā vivādādhikaraõena na s., anuvād. na s., āpatt. na s., kiccādh. na sammati. tiõavatthārako vivādādhikaraõena na s., anuvād. na s., āpatt. na s., kiccādh. na sammati. evaü siyā samathā adhikaraõehi sammanti, evaü siyā samathā adhikaraõehi na sammanti. kathaü siyā adhikaraõā samathehi sammanti, kathaü siyā adhikaraõā samathehi na sammanti. vivādādhikaraõaü sam- mukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca sammati, sativinayena ca amåëh. ca paņi¤¤. ca tassap. ca tiõav. ca na sammati. anuvādādhikaraõaü sammukh. ca sativ. ca amåëh. ca tassap. ca sammati, yebh. ca paņi¤¤. ca tiõav. ca na sammati. āpattā- dhikaraõaü sammukh. ca paņi¤¤. ca tiõav. ca sammati, yebh. ca sativ. ca amåëh. ca tassap. ca na sammati. kiccādhikara- õaü sammukh. sammati, yebh. ca sativ. ca amåëh. ca paņi¤¤. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 The section commencing 'kathaü siyā samathā adhi- karaõehi sammanti,' etc., I leave entirely as it is in A, and I content myself with giving here the readings in which B and C differ from that MS. For deciding whether we have to read 'sammati' or 'na sammati' I dare not rely upon speculations of my own. Buddhaghosa unfortunately has no comment on this section. 2 sammukh- vivād-: na s- B. 3 samm- kicc-: na s- BC. 4 sativ- kicc-: sammati B. 5 amåëh- kicc-: sammati B. 6 paņi¤¤- āpatt-: na s- BC. 7 paņi¤¤- kicc-: sammati B. 8 tassap- kicc-: sammati B. 9 tiõ- kicc-: sammati B. >/ #<[page 111]># %% ca tassap. ca tiõav. ca na sammati. evaü siyā adhikaraõā samathehi sammanti, evaü siyā a. s. na sammanti. kathaü siyā adhikaraõā adhikaraõehi sammanti, kathaü siyā a. a. na sammanti. vivādādhikaraõaü vivādādhikara- õena na sammati, anuvādādhikaraõena na s., āpatt. na s., kiccādhikaraõena sammati. anuvādādhikaraõaü . . . āpattā- dhikaraõaü . . . kiccādhikaraõaü vivādādhikaraõena na s., anuv. na s., āpatt. na s., kiccādhikaraõena sammati. evaü siyā adhikaraõā adhikaraõehi sammanti, evaü siyā adh. adh. na sammanti. chāpi samathā cattāro pi adhikaraõā sammukhāvinayena sammanti, sammukhāvinayo kenaci sammati. samathādhikaraõavāraü niņņhitaü ånavãsatimaü. ||20|| vivādādhikaraõaü catunnaü adhikaraõānaü katamaü adhikaraõaü samuņņhāpeti. vivādādhikaraõaü catunnaü adhikaraõānaü na katamaü adhikaraõaü samuņņhāpeti, api ca vivādādhikaraõapaccayā cattāro adhikaraõā jāyanti. yathā kathaü viya. idha bhikkhå vivadanti dhammo 'ti vā adhammo 'ti vā vinayo 'ti vā avinayo 'ti vā . . . (Cullav. IV. 14.2) . . . idaü vuccati vivādādhikaraõaü. vivādādhi- karaõe saügho vivadati, vivādādhikaraõaü. vivadamāno anuvadati, anuvādādhikaraõaü. anuvadamāno āpattiü āpajjati, āpattādhikaraõaü. tāya āpattiyā saügho kammaü karoti, kiccādhikaraõaü. evaü vivādādhikaraõapaccayā cattāro adhikaraõā jāyanti. anuvādādhikaraõaü catunnaü adhikaraõānaü . . . (as before) . . . api ca anuvādādhikaraõapaccayā cattāro adhika- raõā jāyanti. yathā kathaü viya. idha bhikkhå bhikkhuü anuvadanti . . . (Cullav. IV.14.2) . . . idaü vuccati anu- vādādhikaraõaü. anuvādādhikaraõe saügho vivadati, vivā- dādhikaraõaü. vivadamāno . . . (as before) . . . evaü anuvādādhikaraõapaccayā cattāro adhikaraõā jāyanti. āpattādhikaraõaü catunnaü adhikaraõānaü . . . api ca āpattādhikaraõapaccayā cattāro adhikaraõā jāyanti. yathā kathaü viya. pa¤ca pi āpattikkhandhā . . . (Cullav. IV.14.2) . . . idaü vuccati āpattādhikaraõaü. āpattā- dhikaraõe saügho vivadati, vivādādhikaraõaü. vivada- #<[page 112]># %<112 PARIVâRA. [IV. 21-22.>% māno . . . evaü āpattādhikaraõapaccayā cattāro adhikaraõā jāyanti. kiccādhikaraõaü catunnaü adhikaraõānaü . . . api ca kiccādhikaraõapaccayā cattāro adhikaraõā jāyanti. yathā katham viya. yā saüghassa kiccayatā . . . (Cullav. IV.14.2.) . . . idaü vuccati kiccādhikaraõaü. kiccādhikaraõe saügho vivadati, vivādādhikaraõaü. vivadamāno . . . evaü kiccā- dhikaraõapaccayā cattāro adhikaraõā jāyanti. samuņņhāpanavāraü niņņhitaü vãsatimaü. ||21|| vivādādhikaraõaü catunnaü adhikaraõānaü katamaü adhikaraõaü bhajati, katamaü adhikaraõaü upanissitaü, katamaü adhikaraõaü pariyāpannaü, katamena adhikara- õena saügahitaü. anuvādādhikaraõaü . . . āpattādhikara- õaü . . . kiccādhikaraõaü catunnaü adhikaraõānaü kata- maü adhikaraõaü bhajati . . . katamena adhikaraõena saügahitaü. vivādādhikaraõaü catunnaü adhikaraõānaü vivādādhika- raõaü bhajati, vivādādhikaraõaü upanissitaü, vivādādhika- raõaü pariyāpannaü, vivādādhikaraõena saügahitaü. anu- vādādhikaraõaü catunnaü adhikaraõānaü anuvādādhikara- õaü bhajati . . . āpattādhikaraõaü . . . kiccādhikaraõaü . . . kiccādhikaraõena saügahitaü. vivādādhikaraõaü sattannaü samathānaü kati samathe bhajati, kati samathe upanissitaü, kati samathe pariyā- pannaü, katãhi samathehi saügahitaü, katãhi samathehi sammati. anuvādādhikaraõaü . . . āpattādhikaraõaü . . . kiccādhikaraõaü sattannaü samathānaü kati samathe bhajati . . . katãhi samathehi sammati. vivādādhikaraõaü sattannaü samathānaü dve samathe bhajati, dve samathe upanissitaü, dve samathe pariyāpannaü, dvãhi samathehi saügahitaü, dvãhi samathehi sammati sam- mukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca. anuvādādhikaraõaü sattannaü samathānaü cattāro samathe bhajati . . . catåhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca sativinayena ca amåëhavinayena ca tassapāpiyyasikāya ca. āpattādhikara- õaü sattannaü samathānaü tayo samathe bhajati . . . tãhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca paņi¤¤ātakaraõena #<[page 113]># %% ca tiõavatthārakena ca. kiccādhikaraõaü sattannaü sama- thānaü ekaü samathaü bhajati . . . ekena samathena sammati sammukhāvinayenā 'ti. ||22|| Samathabhedaü niņņhitaü. tass' uddānaü: adhikaraõaü pariyāpannaü, sādhāraõā ca, bhāgiyā, samathā sādhāraõikā samathassa, tabbhāgiyā, | samathā sammukhā c' eva, vinayena, kusalena ca, yattha, samaya-saüsaņņhā, sammanti, na sammanti ca, samathādhikaraõa¤ c' eva, samuņņhānaü, bhajanti cā 'ti. | #<[page 114]># %< 114>% V. Upasampadaü pucchissaü sanidānaü saniddesaü, sam- ukkaņņhapadānaü kati āpattiyo. upasampadaü vissajjissaü sanidānaü saniddesaü, samukkaņņhapadānaü dve āpatti- yo.\<*<1>*>/ ||1|| uposathaü pucchissaü sanidānaü . . . tisso āpattiyo. ||2|| vassupanāyikaü pucchissaü sanidānaü . . . ekā āpatti. ||3|| pavāraõaü . . . tisso āpattiyo. ||4|| cammasa¤¤uttaü . . . tisso āpattiyo. ||5|| bhesajjaü . . . tisso āpattiyo. ||6|| kaņhinakaü . . . na katamā āpatti. ||7|| cãvarasa¤¤uttaü . . . tisso āpattiyo. ||8|| Campeyyakaü . . . ekā āpatti. ||9|| Kosambakaü . . . ekā āpatti. ||10|| kammakkhandhakaü . . . ekā āpatti. ||11|| pārivāsikaü . . . ekā āpatti. ||12|| samuccayaü . . . ekā āpatti. ||13|| samathaü . . . dve āpattiyo. ||14|| khuddakavatthukaü . . . tisso āpattiyo. ||15|| senāsanaü . . . tisso āpattiyo. ||16|| saüghabhedaü . . . dve āpattiyo. ||17|| samācāraü . . . ekā āpatti. ||18|| ņhapanaü . . . ekā āpatti. ||19|| bhikkhunãkhandhakaü . . . dve āpattiyo. ||20|| pa¤casatikaü . . . na katamā āpatti. ||21|| sattasatikaü . . . na katamā āpattãti. ||22|| Khandhakapucchāvāraü niņņhitaü paņhamaü. tass' uddānaü: upasampad', åposatho, vassupanāyika-pavāraõā, camma-bhesajja-kaņhinā, cãvaraü, Campeyyakena ca, | Kosambikkhandhakaü, kammaü, pārivāsi-samuccayā, samatha-khuddakā, senā, saüghabhedaü, samācāro, ņhapanaü, bhikkhunãna¤ ca, pa¤ca-sattasatena cā 'ti. | \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Buddhaghosa: samukkaņņhapadānaü kati āpattiyo 'ti yātiyāni tattha samukkaņņhāni uttamāni padāni vuttāni tesaü samukkaņņhapadānaü uttamapadānaü saükhepato kati āpattiyo honti. yena yena hi padena yā yā āpatti pa¤¤attā sā sā tassa tassa padassa āpattãti vuccati, tena vuttaü samukkaņņhapadānaü kati āpattiyo 'ti. dve āpattiyo 'ti ånavãsativassaü upasaüpādentassa pācittiyaü sesesu sabba- padesu dukkaņaü. tisso 'ti nassant' ete vinassant'ete ko tehi attho 'ti vadato bhedapurekkhārānaü uposathakaraõe thullaccayaüī ukkhittakena saddhi uposathikaraõe (sic) pā- cittipaü (sic) sesesu dukkaņan ti, evaü uposathaükhandhake tisso āpattiyo, etc. >/ #<[page 115]># %< 115>% VI. âpattikarā dhammā jānitabbā; anāpattikarā dhammā jāni- tabbā; āpatti jānitabbā; anāpatti j.; lahukā āpatti j.; garukā āpatti j.; sāvasesā āpatti j.; anavasesā āpatti j.; duņņhullā āpatti j.; aduņņhullā āpatti j.; sappaņikammā āpatti j.; appaņikammā āpatti j.; desanāgāminã āpatti j.; adesanāgāminã āpatti j.; antarāyikā āpatti j.; anantarāyikā āpatti j.; sāvajjapa¤¤atti āp. j.; anavajjapa¤¤atti āp. j.; kiriyato samuņņhitā āp. j.; akiriyato samuņņhitā āp. j.; kiri- yākiriyato samuņņhitā āp. j.; pubbāpatti j.; aparāpatti j.; pubbāpattãnaü antarāpatti j.; aparāpattãnaü antarāpatti j.; desitā gaõanåpagā āpatti j.; desitā na gaõanåpagā āp. j.; pa¤¤atti j.; anupa¤¤atti j.; anuppannapa¤¤atti j.; sabbattha- pa¤¤atti j.; padesapa¤¤atti j.; sādhāraõapa¤¤atti j.; asādhā- raõapa¤¤atti j.; ekatopa¤¤atti j.; ubhatopa¤¤atti j.; thulla- vajjā āpatti j.; athullavajjā āpatti j.; gihipaņisaüyuttā āpatti j.; na gihipaņisaüyuttā āpatti j.; niyatā āp. j.; aniyatā āp. j.; ādikaro puggalo jānitabbo; anādikaro puggalo jānitabbo; adhiccāpattiko puggalo j.; abhiõhāpattiko p. j.; codako p. j.; cuditako p. j.; adhammacodako p. j.; adhammacuditako p. j.; dhammacodako p. j.; dhammacuditako p. j.; niyato p. j.; aniyato p. j.; abhabbāpattiko p. j.; bhabbāpattiko p. j.; ukkhittako p. j.; anukkhittako p. j.; nāsitako p. j.; anāsi- tako p. j.; samānasaüvāsako p. j.; asamānasaüvāsako p. j.; ņhapanaü jānitabban ti. ekakaü niņņhitaü. tass' uddānaü: karā, āpatti, lahukā, sāvasesā ca, duņņhullā, paņikamma-desanā ca, antarā, vajja-kiriyaü, | kiriyākiriya-pubbā, antarā, gaõanåpagā, pa¤¤atti, anānuppannā, sabbā, sādhāraõā ca, ekato, | #<[page 116]># %<116 PARIVâRA. [VI. 1-2.>% thulla-gihi-niyatā ca, ādi, adhicca, codako, adhamma-dhamma-niyato, abhabb' -okkhitta-nāsitā, samānaü, ņhapanaü c' eva: udānaü ekake idan ti. ||1|| atth' āpatti sa¤¤āvimokkhā, atth' āpatti na sa¤¤āvimokkhā\<*<1>*>/. atth' āpatti laddhasamāpattikassa, atth' āpatti na laddhasamā- pattikassa. a. ā. saddhammapaņisa¤¤uttā, a. ā. asaddhamma- paņisa¤¤uttā. a. ā. saparikkhārapaņisa¤¤uttā, a. ā. parapari- kkhārapaņisa¤¤uttā. a. ā. sapuggalapaņisa¤¤uttā, a. ā. para- puggalapaņisa¤¤uttā. atthi saccaü bhaõanto garukaü āpattiü āpajjati musā bhaõanto lahukaü, atthi musā bhaõanto garu- kaü āpattiü āpajjati saccaü bhaõanto lahukaü. atth' āpatti\<*<2>*>/ bhåmigato āpajjati no vehāsagato, a. ā. vehāsagato āpajjati no bhåmigato. a. ā. nikkhamanto āpajjati no pavisanto, a. ā. pavisanto āpajjati no nikkhamanto. a. ā. ādiyanto āpajjati, a. ā. anādiyanto āpajjati. a. ā. samādiyanto āpajjati, a. ā. na samādiyanto āpajjati. a. ā. karonto . . . na karonto āpajjati. a. ā. dento . . . na dento āpajjati. a. ā. paņigaõhanto . . . na paņi- gaõhanto āpajjati. a. ā. paribhogena . . . na paribhogena āpa- jjati. a. ā. rattiü āpajjati no divā, a. ā. divā āpajjati no rattiü. a. ā. aruõugge . . . na aruõugge āpajjati. a. ā. chindanto . . . na chindanto āpajjati. a. ā. chādento . . . na chādento āpajjati. a. ā. dhārento . . . na dhārento āpajjati. dve uposathā cātuddasiko ca pannarasiko ca. dve pavāraõā cā- tuddasikā ca pannarasikā ca. dve kammāni apalokana- kammaü ¤attikammaü. aparāni pi dve kammāni ¤atti- dutiyakammaü ¤atticatutthakammaü. dve kammavatthåni apalokanakammassa vatthu ¤attikammassa vatthu. aparāni pi dve kammavatthåni ¤attidutiyakammassa vatthu ¤attica- tutthakammassa vatthu. dve kammadosā apalokanakammassa doso ¤attikammassa doso. apare pi dve kammadosā ¤attidu- tiyakammassa doso ¤atticatutthakammassa doso. dve kamma- sampattiyo apalokanakammassa sampatti ¤attikammassa sam- patti. aparāpi dve kammasampattiyo ¤attidutiyakammassa sampatti ¤atticatutthakammassa sampatti. dve nānāsaüvā- sakabhåmiyo attanā vā attānaü nānāsaüvāsakaü karoti sam- aggo vā naü saügho ukkhipati adassane vā appaņikamme vā appaņinissagge vā. dve samānasaüvāsakabhåmiyo attanā vā \<-------------------------------------------------------------------------- 1 sa¤¤āvimokkho, na sa¤¤āvimokkho AC, -kkhā, na -kkhā B. Buddhagh.: sacittakā āpatti sa¤¤āvimokkhā, acittakā no sa¤¤āvimokkhā. 2 The MSS. vary between atth' āpatti . . . āpajjati, and atth' āpattiü . . . āpajjati. Buddhaghosa, in commenting on the first words of chap. 3, says: atth' āpatti tiņņhante bhagavati āpajjatãti atthi āpatti yaü tiņņhante bhagavati āpajjatãti attho. >/ #<[page 117]># %% attānaü samānasaüvāsakaü karoti samaggo vā naü saügho ukkhittaü osāreti adassane vā appaņikamme vā appaņinissagge vā. dve pārājikā bhikkhåna¤ ca bhikkhunãna¤ ca. dve saü- ghādisesā, dve thullaccayā, dve pācittiyā, dve pāņidesaniyā, dve dukkaņā, dve dubbhāsitā bhikkhåna¤ ca bhikkhunãna¤ ca. satta āpattiyo satta āpattikkhandhā. dvãh' ākārehi saügho bhijjati kammena vā salākagāhena vā. dve puggalā na upasampādetabbā addhānahãno aīgahãno. apare pi dve puggalā na upasampādetabbā vatthuvipanno karaõadukka- ņako. apare pi dve puggalā na upasampādetabbā aparipåro saparipåro no ca yācati. dvinnaü puggalānaü nissāya na vatthabbaü alajjissa ca bālassa ca. dvinnaü puggalānaü nissayo na dātabbo alajjissa ca lajjino ca na yācati.\<*<1>*>/ dvinnaü puggalānaü nissayo dātabbo bālassa ca lajjissa ca yācati. dve puggalā abhabbā āpattiü āpajjituü buddhā ca pacceka- buddhā ca. dve puggalā bhabbā āpattiü āpajjituü bhikkhå ca bhikkhuniyo ca. dve puggalā abhabbā sa¤cicca āpattiü āpajjituü bhikkhå ca bhikkhuniyo ca ariyapuggalā. dve puggalā bhabbā sa¤cicca āpattiü āpajjituü bhikkhå ca bhi- kkhuniyo ca puthujjanā. dve puggalā abhabbā sa¤cicca sā- tisāraü vatthuü ajjhācarituü bhikkhå ca bhikkhuniyo ca ari- yapuggalā. dve puggalā bhabbā sa¤cicca sātisāraü vatthuü ajjhācarituü, bhikkhå ca bhikkhuniyo ca puthujjanā. dve paņikkosā kāyena vā paņikkosati vācāya vā paņikkosati. dve nissāraõā atthi puggalo appatto nissāraõaü ta¤ ce saügho nissāreti ekacco sunissārito ekacco dunnissārito. dve osāraõā atthi puggalo appatto osāraõaü ta¤ ce saügho osāreti ekacco sosārito ekacco dosārito. dve paņi¤¤ā kāyena vā paņijānāti vācāya vā paņijānāti. dve paņiggahā kāyena vā paņigaõhāti kāyapaņibaddhena vā paņigaõhāti. dve paņikkhepā kāyena vā paņikkhipati vācāya vā paņikkhipati. dve upaghātikā sikkhupaghātikā ca bhogupaghātikā ca. dve codanā kāyena vā codeti vācāya vā codeti. dve kaņhinassa palibodhā āvāsa- palibodho ca cãvarapalibodho ca. dve kaņhinassa apalibodhā āvāsāpalibodho ca cãvarāpalibodho ca. dve cãvarāni gaha- patika¤ ca paüsukåla¤ ca. dve pattā ayopatto mattikāpatto. dve maõķalāni tipumayaü sãsamayaü. dve pattassa adhi- ņņhānā kāyena vā adhiņņheti vācāya vā adhiņņheti. dve cãva- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 lajjino ca yācati AC, lajjino ca na yācati B. >/ #<[page 118]># %<118 PARIVâRA. [VI. 2.>% rassa adhiņņhānā kāyena vā adhiņņheti vācāya vā adhiņņheti. dve vikappanā sammukhāvikappanā ca parammukhāvikappanā ca. dve vinayā bhikkhåna¤ ca bhikkhunãna¤ ca. dve vena- yikā pa¤¤atta¤ ca pa¤¤attānuloma¤ ca. dve vinayassa sallekhā akappiye setughāto kappiye mattakāritā. dvãh' ākārehi āpattiü āpajjati kāyena vā āpajjati vācāya vā āpajjati. dvãh' ākārehi āpattiyā vuņņhāti kāyena vā vuņņhāti vācāya vā vuņņhāti. dve parivāsā paņicchannaparivāso apaņicchannaparivāso. apare pi dve parivāsā suddhantapari- vāso samodhānaparivāso. dve mānattā paņicchannamānattaü apaņicchannamānattaü. apare pi dve mānattā pakkhamā- nattaü samodhānamānattaü. dvinnaü puggalānaü ratti- cchedo pārivāsikassa ca mānattacārikassa ca. dve anādari- yāni puggalānādariya¤ ca dhammānādariya¤ ca. dve loõāni jātima¤ ca kārima¤ ca. aparāni pi dve loõāni sāmuddaü kāëaloõaü. aparāni pi dve loõāni sindhavaü ubbhidaü. aparāni pi dve loõāni romakaü pakkhālakaü.\<*<1>*>/ dve paribhogā abbhantaraparibhogo ca bāhiraparibhogo ca. dve akkosā hãno ca akkoso ukkaņņho ca akkoso. dvãh' ākārehi pesu¤¤aü hoti piyakamyassa vā bhedādhippāyassa vā. dvãh' ākārehi gaõabhojanaü pasavati nimantanato vā vi¤¤attito vā. dve vassupanāyikā purimikā ca pacchimikā ca. dve adhammikāni pātimokkhaņhapanāni. dve dhammikāni pātimokkhaņhapa- nāni. dve puggalā bālā yo ca anāgataü bhāraü vahati yo ca āgataü bhāraü na vahati. dve puggalā paõķitā yo ca anā- gataü bhāraü na vahati yo ca āgataü bhāraü vahati. apare pi dve puggalā bālā yo ca akappiye kappiyasa¤¤ã yo ca kappiye akappiyasa¤¤ã. dve puggalā paõķitā yo ca akappiye akappiyasa¤¤ã yo ca kappiye kappiyasa¤¤ã. apare pi dve puggalā bālā yo ca anāpattiyā āpattisa¤¤ã yo ca āpattiyā anā- pattisa¤¤ã. dve puggalā paõķitā yo ca āpattiyā āpattisa¤¤ã yo ca anāpattiyā anāpattisa¤¤ã. apare pi dve puggalā bālā yo ca adhamme dhammasa¤¤ã yo ca dhamme adhammasa¤¤ã. dve puggalā paõķitā yo ca adhamme adhammasa¤¤ã yo ca dhamme dhammasa¤¤ã. apare pi dve puggalā bālā yo ca avinaye . . . yo ca vinaye . . .; dve puggalā paõķitā yo ca avinaye . . .; dvinnaü puggalānaü āsavā vaķķhanti yo ca na kukkuccāyitabbaü kukkuccāyati yo ca kukkuccāyitabbaü \<-------------------------------------------------------------------------- 1 pakkālakaü AC, pakkhallakaü B.>/ #<[page 119]># %% na kukkuccāyati. dvinnaü puggalānaü āsavā na vaķķhanti yo ca na kukkuccāyitabbaü na kukkuccāyati yo ca kukkuccā- yitabbaü kukkuccāyati. aparesaü pi dvinnaü puggalānaü āsavā vaķķhanti yo ca akappiye kappiyasa¤¤ã yo ca kappiye akappiyasa¤¤ã. dvinnaü p. ā. na vaķķhanti yo ca akappiye akappiyasa¤¤ã yo ca kappiye kappiyasa¤¤ã. aparesaü pi dvinnaü p. ā. vaķķhanti yo ca anāpattiyā āpattisa¤¤ã . . .; dvinnaü p. ā. na vaķķhanti yo ca anāpattiyā anāpattisa¤¤ã . . .; aparesaü pi dvinnaü p. ā. vaķķhanti yo ca adhamme dhammasa¤¤ã . . .; dvinnaü p. ā. na vaķķhanti yo ca adhamme adhammasa¤¤ã . . .; aparesaü pi dvinnaü p. ā. vaķķhanti yo ca avinaye . . .; dvinnaü puggalānaü āsavā na vaķķhanti yo ca avinaye avinayasa¤¤ã yo ca vinaye vina- yasa¤¤ã. dukā niņņhitā. tass' uddānaü: sa¤¤ā, laddhā ca, saddhammā, parikkhārā ca, puggalā, saccaü, bhåmi, nikkhamanto, ādiyanto, samādiyaü, | karonto, dento, gaõhanto, paribhogena, ratti ca, aruõā, chindaü, chādento, dhārento ca, uposathā, | pavāraõā, kammāparā, vatthu, aparā, dosā ca, aparā dve ca, sampatti, nānā, samānam eva ca, | pārāji, saüghā, thullaccayaü, pācitti, pāņidesani, dukkaņā, dubbhāsitā c' eva, satta āpattikkhandhā ca, | bhijjati, upasampadā, tath' eva apare duve, na vatthabbaü, na dātabbaü, abhabbā, bhabbam eva ca, | sa¤cicca, sātisārā ca, paņikkosā, nissāraõā, osāraõā, paņi¤¤ā ca, paņiggahā, paņikkhipā, | upaghāti, codanā ca, kaņhinā ca duve tathā, cãvarā, patta-maõķalā, adhiņņhānā tath' eva dve, | vikappanā ca, vinayā, venayikā ca, sallekhā, āpajjati ca, vuņņhāti, parivāsā, apare dve, | dve mānattā, apare ca, ratticchedo, anādari, dve loõā, tayo apare, paribhog', akkosena ca, | pesu¤¤aü ca, gaõā, vassa-ņhapanā, bhāra-kappiyaü, anāpatti, adhamma-dhammā, vinaye, āsave tathā 'ti. ||2|| atth' āpatti tiņņhante bhagavati āpajjati no parinibbute, atth' āpatti parinibbute bhagavati āpajjati no tiņņhante, atth' #<[page 120]># %<120 PARIVâRA. [VI. 3.>% āpatti tiņņhante pi bhagavati āpajjati parinibbute pi. atth' āpatti kāle āpajjati no vikāle, atth' āpatti vikāle āpajjati no kāle, atth' āpatti kāle c' eva āpajjati vikāle ca. atth' āpatti rattiü āpajjati no divā . . . divā āpajjati no rattiü . . . rattiü c' eva āpajjati divā ca. atth' āpatti dasavasso āpajjati no ånadasavasso . . . ånadasavasso āpajjati no dasavasso . . . dasavasso c' eva āpajjati ånadasavasso ca. atth' āpatti pa¤ca- vasso āpajjati no ånapa¤cavasso . . . atth' āpatti kusalacitto āpajjati, atth' āpatti akusalacitto āpajjati, atth' āpatti abyā- katacitto āpajjati. atth' āpatti sukhavedanāsamaīgã āpajjati, a. ā. dukkhavedanāsamaīgã āpajjati, a. ā. adukkhamasukha- vedanāsamaīgã āpajjati. tãõi codanāvatthåni diņņhena sutena parisaīkāya. tayo salākagāhā gåëhako vivaņako sakaõõa- jappako. tayo paņikkhepā mahicchatā asantuņņhitā asalle- khatā. tayo anu¤¤ātā appicchatā santuņņhitā sallekhatā. apare pi tayo paņikkhepā mahicchatā asantuņņhitā amatta- ¤¤utā. tayo anu¤¤ātā appicchatā santuņņhitā matta¤¤utā. tisso pa¤¤attiyo pa¤¤atti anupa¤¤atti anuppannapa¤¤atti. aparāpi tisso pa¤¤attiyo sabbatthapa¤¤atti padesapa¤¤atti sā- dhāraõapa¤¤atti. aparāpi tisso pa¤¤attiyo asādhāraõapa¤¤atti ekatopa¤¤atti ubhatopa¤¤atti. atth' āpatti bālo āpajjati no paõķito, a. ā. paõķito āpajjati no bālo, a. ā. bālo c' eva āpajjati paõķito ca. atth' āpatti kāle āpajjati no juõhe . . . juõhe āpajjati no kāle . . . kāle c' eva āpajjati juõhe ca. atthi kāle kappati no juõhe, atthi juõhe kappati no kāle, atthi kāle c' eva kappati juõhe ca. atth' āpatti hemante āpajjati no gimhe no vasse, a. ā. gimhe āpajjati no hemante no vasse, a. ā. vasse āpajjati no hemante no gimhe. a. ā. saügho āpajjati na gaõo na puggalo . . . gaõo āp. na saügho na puggalo . . . puggalo āp. na saügho na gaõo. atthi saü- ghassa kappati na gaõassa na puggalassa, atthi gaõassa kappati na saüghassa na puggalassa, atthi puggalassa kappati na saüghassa na gaõassa. tisso chādanā, vatthuü chādeti no āpattiü, āpattiü chādeti no vatthuü, vatthuü c' eva chā- deti āpatti¤ ca. tisso paņicchādiyo jantāgharapaņicchādi uda- kapaņicchādi vatthapaņicchādi. tãõi paņicchannāni vahanti no vivaņāni, mātugāmo paņicchanno vahati no vivaņo, brāhma- õānaü mantā paņicchannā vahanti no vivaņā, micchādiņņhi #<[page 121]># %% paņicchannā vahati no vivaņā. tãõi vivaņāni virocanti no paņicchannāni, candamaõķalaü vivaņaü virocati no paņi- cchannaü, suriyamaõķalaü vivaņaü . . ., tathāgatappave- dito dhammavinayo vivaņo virocati no paņicchanno. tayo senāsanagāhā purimako pacchimako antarāmuttako. atth' āpatti gilāno āpajjati no agilāno, a. ā. agilāno āpajjati no gilāno, a. ā. gilāno c' eva āpajjati agilāno ca. tãõi adhammi- kāni pātimokkhaņhapanāni. tãõi dhammikāni pātimokkha- ņhapanāni. tayo parivāsā paņicchannaparivāso apaņicchanna- parivāso suddhantaparivāso. tayo mānattā paņicchannamā- nattaü apaņicchannamānattaü pakkhamānattaü. tayo pā- rivāsikassa bhikkhuno ratticchedā sahavāso vippavāso anā- rocanā. atth' āpatti anto āpajjati no bahi, a. ā. bahi āpajjati no anto, a. ā. anto c' eva āpajjati bahi ca. atth' āpatti antosãmāya āpajjati no bahisãmāya, a. ā. bahisãmāya āpajjati no antosãmāya, a. ā. antosãmāya c' eva āpajjati bahi- sãmāya ca. tãh' ākārehi āpattiü āpajjati kāyena āpajjati vācāya āpajjati kāyena vācāya āpajjati. aparehi pi tãh' ākārehi āpattiü āpajjati saüghamajjhe gaõamajjhe pugga- lassa santike. tãh' ākārehi āpattiyā vuņņhāti kāyena vuņņhāti vācāya vuņņhāti kāyena vācāya vuņņhāti. aparehi pi tãh' ākārehi āpattiyā vuņņhāti saüghamajjhe gaõamajjhe pugga- lassa santike. tãõi adhammikāni amåëhavinayassa dānāni. tãõi dhammikāni amåëhavinayassa dānāni. tãh' aīgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaīkhamāno saügho tajjaniya- kammaü kareyya, bhaõķanakārako hoti kalahakārako vivā- dakārako bhassakārako saüghe adhikaraõakārako, bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno, gihisaüsaņņho viharati ananulomikehi gihisaüsaggehi. tãh' aīgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaīkhamāno saügho nissayakammaü kareyya, bhaõķanakārako . . . gihisaüsaggehi. tãh' aīgehi samannā- gatassa bhikkhuno ākaīkhamāno saügho pabbājaniya- kammaü kareyya, bhaõķanakārako hoti --la-- saüghe adhikaraõakārako, bālo hoti abyatto āpattibahulo anapadāno, kuladåsako hoti pāpasamācāro pāpasamācārā dissanti c' eva suyyanti ca.\<*<1>*>/ tãh' aīgehi . . . paņisāraõiyakammaü kareyya, bhaõķanakārako . . . anapadāno, gihã akkosati paribhāsati. tãh' aīgehi . . . āpattiyā adassane ukkhepaniyakammaü \<-------------------------------------------------------------------------- 1 The words 'pāpasamācarā dissanti c' eva suyyanti ca' are wanting in B. >/ #<[page 122]># %<122 PARIVâRA. [VI. 3.>% kareyya, bhaõķanakārako . . . anapadāno, āpattiü āpajjitvā na icchati āpattiü passituü. tãh' aīgehi . . . āpattiyā appaņikamme ukkhepaniyakammaü kareyya, bhaõķanakā- rako . . . anapadāno, āpattiü āpajjitvā na icchati āpattiü paņikātuü. tãh' aīgehi . . . pāpikāya diņņhiyā appaņinissagge ukkhepaniyakammaü kareyya, bhaõķanakārako . . . anapa- dāno, na icchati pāpikaü diņņhiü paņinissajjituü. tãh' aīgehi samannāgatassa bhikkhuno ākaīkhamāno saügho āgāëhāya\<*<1>*>/ ceteyya, bhaõķanakārako . . . anapadāno, gihi- saüsaņņho viharati ananulomikehi gihisaüsaggehi. tãh' aīgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaü kātabbaü, alajjã ca hoti bālo ca apakatatto ca. aparehi pi tãh' aīgehi sam- annāgatassa bhikkhuno kammaü kātabbaü, adhisãle sãlavi- panno hoti, ajjhācāre ācāravipanno hoti, atidiņņhiyā diņņhivi- panno hoti. aparehi pi tãh' aīgehi . . . kāyikena davena samannāgato hoti, vācasikena d. s. h., kāyikavācasikena d. s. hoti. aparehi pi . . . kāyikena anācārena samannāgato hoti, vācasikena . . . kāyikavācasikena anācārena s. hoti. aparehi pi . . . kāyikena upaghātikena . . . aparehi pi . . . kāyikena micchājãvena . . . aparehi pi tãh' aīgehi samannā- gatassa bhikkhuno kammaü kātabbaü, āpattiü āpanno kammakato upasampādeti nissayaü deti sāmaõeraü upaņņhā- peti. aparehi pi . . . yāya āpattiyā saüghena kammaü kataü hoti taü āpattiü āpajjati a¤¤aü vā tādisikaü tato vā pāpiņņhataraü. aparehi pi . . . buddhassa avaõõaü bhāsati, dhammassa avaõõaü bhāsati, saüghassa avaõõaü bhāsati. tãh' aīgehi samannāgatassa bhikkhuno saüghamajjhe upo- sathaü ņhapentassa alaü bhikkhu mā bhaõķanaü mā kala- haü mā viggahaü mā vivādan ti omadditvā saüghena uposatho kātabbo, alajjã ca hoti bālo ca apakatatto ca. tãh' aīgehi samannāgatassa bhikkhuno saüghamajjhe pavā- raõaü ņhapentassa alaü bhikkhu . . . saüghena pavāre- tabbaü, alajjã . . . apakatatto ca. tãh' aīgehi samannā- gatassa bhikkhuno na kāci saüghasammuti dātabbā, alajjã . . . apakatatto ca. tãh' aīgehi samannāgatena bhikkhunā saüghe na voharitabbaü, alajjã . . . apakatatto ca. tãh' aīgehi samannāgato bhikkhu na kismi¤ci paccekaņhāne ņhapetabbo, alajjã . . . apakatatto ca. tãh' aīgehi samannāgatassa bhi- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 āgāëāya AC, āgāëhāya B. BUDDHAGH.: āgaëāya ceteyyā 'ti āgaëāya daëhabhāvāya ceteyya. tajjanikakammādikatassa vattaü na pårayato icchamāno saügho ukkhepaniyakammaü kareyyā 'ti attho. >/ #<[page 123]># %% kkhuno nissāya na vatthabbaü, alajjã . . . apakatatto ca. tãh' aīgehi samannāgatassa bhikkhuno nissayo na dātabbo, alajjã . . . apakatatto ca. tãh' aīgehi samannāgatassa bhi- kkhuno okāsakammaü kārāpentassa nālaü okāsakammaü kātuü, alajjã . . . apakatatto ca. tãh' aīgehi samannāga- tassa bhikkhuno savacanãyaü na dātabbaü, alajjã . . . apa- katatto ca. tãh' aīgehi samannāgatassa bhikkhuno vinayo na pucchitabbo, alajjã . . . apakatatto ca. tãh' aīgehi samannāgatena bhikkhunā vinayo na pucchitabbo, alajjã . . . apakatatto ca. tãh' aīgehi samannāgatassa bhikkhuno vinayo na vissajjetabbo, alajjã . . . apakatatto ca. tãh' aīgehi samannāgatena bhikkhunā vinayo na vissajjetabbo, alajjã . . . apakatatto ca. tãh' aīgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo na dātabbo, alajjã . . . apakatatto ca. tãh' aīgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiü vinayo na sākacchātabbo, alajjã . . . apakatatto ca. tãh' aīgehi samannāgatena bhi- kkhunā na upasampādetabbaü --la-- na nissayo dātabbo --la-- na sāmaõero upaņņhāpetabbo, alajjã . . . apakatatto ca. tayo uposathā cātuddasiko pannarasiko sāmaggiuposatho. apare pi tayo uposathā saüghe uposatho gaõe uposatho puggale uposatho. apare pi tayo uposathā suttuddeso uposatho pārisuddhiuposatho adhiņņhānuposatho. tisso pavā- raõā cātuddasikā pannarasikā sāmaggipavāraõā. aparāpi tisso pavāraõā saüghe pavāraõā gaõe pavāraõā puggale pavāraõā. aparāpi tisso pavāraõā tevācikā p. dvevācikā p. samānavassikā pavāraõā. tayo āpāyikā nerayikā idam appahāya yo ca abrahmacārã brahmacāripaņi¤¤o yo ca asuddhabrahmacārã parisuddhabrahmacariyaü carantaü amålakena abrahma- cariyena anuddhaüseti, yo cāyaü evaüvādã evaüdiņņhi n' atthi kāmesu doso 'ti so kāmesu pātabyataü āpajjati. tãõi akusalamålāni lobho akusalamålaü doso akusalamålaü moho akusalamålaü. tãõi kusalamålāni alobho kusalamålaü adoso kusalamålaü amoho kusalamålaü. tãõi duccaritāni kāyaduccaritaü vacãduccaritaü manoduccaritaü. tãõi sucari- tāni kāyasucaritaü vacãsucaritaü manosucaritaü. tayo attha- vase paņicca bhagavatā kulesu tikabhojanaü pa¤¤attaü dummaīkånaü puggalānaü niggahāya pesalānaü bhikkhå- naü phāsuvihārāya mā pāpicchā pakkhaü nissāya saüghaü #<[page 124]># %<124 PARIVâRA. [VI. 3-4.>% bhindeyyuü kulānuddayatāya ca. tãhi asaddhammehi abhi- bhåto pariyādinnacitto Devadatto āpāyiko nerayiko kappaņņho atekiccho, pāpicchatā pāpamittatā oramattakena visesādhi- gamena antarāvosānaü āpādi. tisso sammutiyo daõķa- sammuti sikkāsammuti daõķasikkāsammuti. tisso pādukā dhuvaņņhāniyā asaükamanãyā vaccapādukā passāvapādukā ācamanapādukā. tisso pādaghaüsaniyo sakkharā kaņhalā samuddapheõako 'ti. tikā niņņhitā. tass' uddānaü: tiņņhante, kāle, rattiü ca, dasa, pa¤ca, kusalena, vedanā, codanāvatthu, salākā, dve paņikkhipā, | pa¤¤atti, apare dve ca, bālo, kāle ca, kappati, hemante, saügho, saüghassa, chādanā ca, paņicchādi, | paņicchannā, vivaņā ca, senāsana-gilāyanā, pātimokkhaü, parivāsaü, mānattā, pārivāsikā, | anto, anto ca sãmāya, āpajjati, punāpare, vuņņhāti, apare c' eva, amåëhavinayā duve, | tajjaniyā, nissayā ca, pabbājaniya-paņisāraõi, adassanāpaņikamme, anissagge ca diņņhiyā, | āgāëha-kamm'\<*<2>*>/ -ādhisãle, dav' -ānācāra-ghātikā, ājãv' -āpannā, tādisikā, avaõõ' -uposathena ca, | pavāraõā, sammuti ca, vohāra-paccekena ca, na vatthabbaü, na dātabbaü, okāsaü na kare tathā, | na kare savacanãyaü, na pucchitabbakā duve, na vissajje duve c' eva, anuyogaü pi no dade, | sākacchā, upasampadā, nissaya-sāmaõerā ca, uposathā tikā tãõi, pavāraõā tikā tayo, | āpāyikā, akusalā, kusalā, caritā duve, tikabhojan' -asaddhamme, sammuti, pādukena ca, pādaghaüsanikā c' eva: uddānan tikake idan ti. ||3|| atth' āpatti sakavācāya āpajjati paravācāya vuņņhāti, atth' āpatti paravācāya āpajjati sakavācāya vuņņhāti, a. ā. sak. āpajjati sak. vuņņhāti, a. ā. par. āpajjati par. vuņņhāti. atth' āpatti kāyena āpajjati vācāya vuņņhāti . . . vācāya, kāyena . . . kāyena, kāyena . . . vācāya āpajjati vācāya vuņņhāti. atth' āpatti pasutto āpajjati paņibuddho vuņņhāti . . . paņi- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 -phenakā AC. 2 agāëha- AC, -āgāëha- B. >/ #<[page 125]># %% buddho, pasutto . . . pasutto, pasutto . . . paņibuddho āpajjati paņibuddho vuņņhāti. atth' āpatti acittako āpajjati sacittako vuņņhāti . . . sacittako, acittako . . . acittako, acittako . . . sacittako āpajjati sacittako vuņņhāti. atth' āpatti āpajjanto deseti desento āpajjati, a. ā. āpajjanto vuņņhāti vuņņhahanto āpajjati. a. ā. kammena āpajjati akammena vuņņhāti, a. ā. akammena āpajjati kammena vuņņhāti, atth' āpatti kammena āpajjati kammena vuņņhāti, a. ā. akammena āpajjati akammena vuņņhāti. cattāro anariyavohārā adiņņhe diņņhavāditā asute sutavāditā amute mutavāditā avi¤¤āte vi¤¤ātavāditā. cattāro ariyavohārā adiņņhe adiņņhavāditā . . . avi¤¤āte avi¤¤ātavāditā. apare pi cattāro anariyavo- hārā diņņhe adiņņhavāditā sute asutavāditā mute amutavāditā vi¤¤āte avi¤¤ātavāditā. cattāro ariyavohārā diņņhe diņņha- vāditā . . . vi¤¤āte vi¤¤ātavāditā. cattāro pārājikā bhi- kkhånaü bhikkhunãhi sādhāraõā. cattāro pārājikā bhi- kkhunãnaü bhikkhåhi asādhāraõā. cattāro parikkhārā, atthi parikkhāro rakkhitabbo gopetabbo mamāyitabbo paribhu¤ji- tabbo, atthi p. rakkhitabbo gopetabbo na mamāyitabbo pari- bhu¤jitabbo, atthi p. rakkhitabbo gopetabbo na mamāyitabbo na paribhu¤jitabbo, atthi p. na rakkhitabbo na gopetabbo na mamāyitabbo na paribhu¤jitabbo. atth' āpatti sammukhā āpajjati parammukhā vuņņhāti, a. ā. parammukhā āpajjati sammukhā vuņņhāti . . . sammukhā, sammukhā . . . parammukhā āpajjati parammukhā vuņņhāti. atth' āpatti ajānanto āpajjati jānanto vuņņhāti . . . jānanto, ajānanto . . . ajānanto, ajānanto . . . jānanto āpajjati jānanto vuņņhāti. catåh' ākārehi āpattiü āpajjati, kāyena āpajjati, vācāya āp., kāyena vācāya āp., kammavācāya āpajjati. aparehi pi catåh' ākārehi āpattiü āpajjati saüghamajjhe gaõamajjhe pugga- lassa santike liīgapātubhāvena. catåh' ākārehi āpattiyā vuņņhāti, kāyena vuņņhāti, vācāya v., kāyena vācāya v., kammavācāya vuņņhāti. aparehi pi catåh' ākārehi āpattiyā vuņņhāti saüghamajjhe . . . liīgapātubhāvena. saha paņi- lābhena purimaü jahati pacchime patiņņhāti vi¤¤attiyo paņippassambhanti paõõattiyo nirujjhanti. saha paņilābhena pacchimaü jahati purime patiņņhāti vi¤¤attiyo paņippassam- bhanti paõõattiyo nirujjhanti. catasso codanā sãlavipattiyā #<[page 126]># %<126 PARIVâRA. [VI. 4.>% codeti ācāravipattiyā c. diņņhivipattiyā c. ājãvavipattiyā codeti. cattāro parivāsā paņicchannaparivāso apaņicchannaparivāso suddhantaparivāso samodhānaparivāso. cattāro mānattā pa- ņicchannamānattaü apaņicchannamānattaü pakkhamānattaü samodhānamānattaü. cattāro mānattacārikassa bhikkhuno ratticchedā sahavāso vippavāso anārocanā åne gaõe carati. cattāro sāmukkaüsā\<*<1>*>/. cattāro paņiggahitaparibhogā yāvakā- likaü yāmakālikaü sattāhakālikaü yāvajãvikaü. cattāri mahāvikaņāni gåtho muttaü chārikā mattikā. cattāri kammāni apalokanakammaü ¤attikammaü ¤attidutiya- kammaü ¤atticatutthakammaü. aparāni pi cattāri kammāni adhammena vaggakammaü adhammena samaggakammaü dhammena vaggakammaü dhammena samaggakammaü. catasso vipattiyo sãlavipatti ācāravipatti diņņhivipatti ājãva- vipatti. cattāri adhikaraõāni vivādādhikaraõaü anuvādā- dhikaraõaü āpattādhikaraõaü kiccādhikaraõaü. cattāro parisadåsanā, bhikkhu dussãlo pāpadhammo parisadåsano, bhikkhunã dussãlā pāpadhammā parisadåsanā, upāsako dussãlo p. p., upāsikā dussãlā p. parisadåsanā. cattāro parisasobhaõā, bhikkhu sãlavā kalyāõadhammo parisasobhaõo, bhikkhunã . . . upāsako . . . upāsikā sãlavatã kalyāõadhammā parisaso- bhaõā. atth' āpatti āgantuko āpajjati no āvāsiko, atth' āpatti āvāsiko āp. no āgantuko, atth' āpatti āgantuko c' eva āp. āvāsiko ca, atth' āpatti n' eva āgantuko āp. no āvāsiko. atth' āpatti gamiko āp. no āvāsiko . . . atth' āpatti n' eva gamiko āp. no āvāsiko. atthi vatthunānattatā no āpattinānattatā, atth' āpattin. no vatthun., atthi vatthun. c' eva āpattin. ca, atthi n' eva vatthun. no āpattinānattatā. atthi vatthusabhā- gatā no āpattisabhāgatā . . . atthi n' eva vatthusabhāgatā no āpattisabhāgatā. atth' āpatti upajjhāyo āpajjati no saddhi- vihāriko . . . atth' āpatti n' eva upajjhāyo āp. no saddhivi- hāriko. atth' āpatti ācariyo āpajjati no antevāsiko . . . atth' āpatti n' eva ācariyo āpajjati no antevāsiko. cattāro paccayā anāpatti vassacchedassa, saügho vā bhinno hoti saüghaü vā bhinditukāmā honti jãvitantarāyo vā hoti brahmacariyantarāyo vā hoti. cattāri vacãduccaritāni musā- vādo pisuõavācā pharusavācā samphappalāpo. cattāri vacã- sucaritāni saccavācā apisuõā vācā saõhā vācā mantābhāsā. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 sāmukkaüsā AC, sāmmukajjhāhā B. BUDDH.: cattāro samukkaüsãti cattāro mahāpadesā, te hi bhagavatā anuppanne vatthusmiü sayaü ukkasitvā ukkhipitvā ņhapitattā sam- ukkhaüsā 'ti vuccanti. >/ #<[page 127]># %% atthi ādiyanto garukaü āpattiü āpajjati payojento lahukaü, atthi ādiyanto lahukaü āp. āp. payojento garukaü, atthi ādiyanto pi payojento pi garukaü āp. āp., atthi ād. pi pay. pi lahukaü āp. āpajjati. atthi puggalo abhivādanāraho no paccuņņhānāraho, atthi puggalo pacc. no abh., atthi puggalo abh. c' eva pacc. ca, atthi puggalo n' eva abh. no paccuņņhā- nāraho. atthi puggalo āsanāraho no abhivādanāraho . . . atthi puggalo n' eva āsanāraho no abhivādanāraho. atth' āpatti kāle āpajjati no vikāle . . . a. ā. n' eva kāle āpajjati no vikāle. atthi paņiggahitaü kāle kappati no vikāle . . . atthi paņiggahitaü n' eva kāle kappati no vikāle. atth' āpatti paccantimesu janapadesu āpajjati no majjhimesu, a. ā. majjhimesu j. āp. no paccantimesu, a. ā. paccantimesu c' eva j. āp. majjhimesu ca, a. ā. n' eva paccantimesu j. āp. no majjhimesu. atthi paccantimesu janapadesu kappati no majjhimesu . . . atthi n' eva pacc. j. kappati no majjhimesu. atth' āpatti anto āpajjati no bahi . . . a. ā. n' eva anto āpajjati no bahi. atth' āpatti antosãmāya āpajjati no bahisã- māya . . . a. ā. n' eva antosãmāya āpajjati no bahisãmāya. atth' āpatti gāme āpajjati no ara¤¤e . . . a. ā. n' eva gāme āpajjati no ara¤¤e. catasso codanā vatthusandassanā āpatti- sandassanā saüvāsapaņikkhepo sāmãcipaņikkhepo. cattāro pubbakiccā.\<*<1>*>/ cattāro pattakallā. cattāri ana¤¤apācittiyāni. catasso bhikkhusammutiyo. cattāri agatigamanāni chandā- gatiü gacchati dosāgatiü g. mohāgatiü g. bhayāgatiü gacchati. cattāri nāgatigamanāni na chandāgatiü gacchati . . . na bhayāgatiü gacchati. catåh' aīgehi samannāgato alajjã bhikkhu saüghaü bhindati chandāgatiü gacchanto . . . bhayāgatiü gacchanto. catåh' aīgehi samannāgato pesalo bhikkhu bhinnaü saüghaü samaggaü karoti na chandāgatiü gacchanto . . . na bhayāgatiü gacchanto. catåh' aīgehi samannāgatassa bhikkhuno vinayo na pucchi- tabbo chandāgatiü gacchati . . . bhayāgatiü gacchati. catåh' aīgehi samannāgatena bhikkhunā vinayo na pucchi- tabbo . . . catåh' aīgehi samannāgatassa bhikkhuno vinayo na vissajjetabbo . . . catåh' aīgehi samannāgatena bhi- kkhunā vinayo na vissajjetabbo . . . catåh' aīgehi samannā- gatassa bhikkhuno anuyogo na dātabbo . . . catåh' aīgehi \<-------------------------------------------------------------------------- 1 After cattāro pubbakiccā B inserts cattāro pubbakaraõā. >/ #<[page 128]># %<128 PARIVâRA. [VI. 4-5.>% samannāgatena bhikkhunā saddhiü vinayo na sākacchātabbo chandāgatiü gacchati . . . bhayāgatiü gacchati. atth' āpatti gilāno āpajjati no agilāno . . . atth' āpatti n' eva gilāno āpajjati no agilāno. cattāri adhammikāni pātimokkha- ņhapanāni. cattāri dhammikāni pātimokkhaņhapanāni. catukkaü niņņhitaü. tass' uddānaü: sakavācāya, kāyena, pasutto ca, acittako, āpajjanto ca, kammena, vohārā caturo tathā, | bhikkhånaü bhikkhunãna¤ ca, parikkhāro ca, sammukhā, ajāna-kāye, majjhe ca, vuņņhāti duvidhā tathā, | paņilābhena, codanā, parivāsā ca vuccati, mānattā, cārikā cāpi, sāmukkaüsā, paņiggahi, | mahāvikaņa-kammāni, puna kamma-vipattiyo, adhikaraõā, dussãlā ca, sobhaõ' -āgantukena ca, | gamiko, vatthunānattā, sabhāg', upajjhāyena ca, ācariyo, paccayā vā, duccaritaü, sucaritaü, | ādiyanto, puggalo ca, arahā, āsanena ca, kāle ca, kappati c' eva, paccantime ca kappati, | anto, anto ca sãmāya, gāme ca, codanāya ca, pubbakiccaü, pattakallaü, ana¤¤ā, sammutiyā ca, | agati nāgati c' eva, alajjã, pesalena ca, pucchitabbā duve c' eva, vissajjeyya tathā duve, anuyogo ca, sākacchā, gilāno, ņhapanena cā 'ti. ||4|| pa¤ca āpattiyo. pa¤ca āpattikkhandhā. pa¤ca vinãtavat- thåni. pa¤ca kammāni ānantarikāni. pa¤ca puggalā niyatā. pa¤ca chedanakā āpattiyo. pa¤cah' ākārehi āpattiü āpajjati. pa¤ca āpattiyo musāvādapaccayā. pa¤cah' ākārehi kammaü na upeti, sayaü vā kammaü na karoti, paraü vā na ajjhesati, chandaü vā pārisuddhiü vā na deti, kayiramāne kamme paņikkosati, kate vā pana kamme adhammadiņņhi hoti. pa¤cah' ākārehi kammaü upeti, sayaü vā kammaü karoti, paraü vā ajjhesati, chandaü vā pārisuddhiü vā deti, kayiramāne kamme na paņikkosati, kate vā pana kamme dhammadiņņhi hoti. pa¤ca piõķapātikassa bhikkhuno kappanti anāmanta- cāro gaõabhojanaü paraüparabhojanaü anadhiņņhānaü avikappanā. pa¤cah' aīgehi samannāgato bhikkhu ussaīki- #<[page 129]># %% taparisaīkito hoti pāpabhikkhu pi akuppadhammo pi, vesi- yāgocaro vā hoti vidhavāgocaro vā hoti thullakumārãgocaro vā hoti paõķakagocaro vā hoti bhikkhunãgocaro vā hoti. pa¤ca telāni tilatelaü sāsapatelaü madhukatelaü eraõķaka- telaü vasātelaü. pa¤ca vasāni acchavasaü macchavasaü susukāvasaü såkaravasaü gadrabhavasaü. pa¤ca byasanāni ¤ātibyasanaü bhogaby. rogaby. sãlaby. diņņhibyasanaü. pa¤ca sampadā ¤ātisampadā bhogas. ārogyas. sãlas. diņņhi- sampadā. pa¤ca nissayapaņippassaddhiyo upajjhāyamhā, upajjhāyo pakkanto vā hoti vibbhanto vā kālaükato vā pakkhasaükanto vā, āõatti yeva pa¤camã. pa¤ca puggalā na upasampādetabbā addhānahãno aīgahãno vatthuvipanno karaõadukkaņako aparipåro. pa¤ca paüsukålāni sosānikaü pāpaõikaü undurakkhāyitaü upacikakkhāyitaü aggida- ķķhaü. aparāni pi pa¤ca paüsukålāni gokhāyitaü ajika- kkhāyitaü thåpacãvaraü ābhisekikaü gatapaņiyāgataü. pa¤ca avahārā theyyāvahāro pasayhāvahāro parikappāvahāro paņicchannāvahāro kusāvahāro. pa¤ca mahācorā santo saü- vijjamānā lokasmiü. pa¤ca avissajjiyāni. pa¤ca avebhaīgi- yāni. pa¤cāpattiyo kāyato samuņņhanti na vācato na cittato. pa¤cāpattiyo kāyato ca vācato ca samuņņhanti na cittato. pa¤cāpattiyo desanāgāminiyo. pa¤ca saüghā. pa¤ca pāti- mokkhuddesā. sabbapaccantimesu janapadesu vinayadhara- pa¤camena gaõena upasampādetabbaü. pa¤cānisaüsā kaņhi- natthāre. pa¤ca kammāni. yāvatatiyake pa¤ca āpattiyo. pa¤cah' ākārehi adinnaü ādiyantassa āpatti pārājikassa. pa¤cah' ākārehi adinnaü ādiyantassa āpatti thullaccayassa. pa¤cah' āk. ad. ād. āpatti dukkaņassa. pa¤ca akappiyāni na paribhu¤jitabbāni, adinna¤ ca hoti, avidita¤ ca hoti, akappiya¤ ca h., apaņiggahita¤ ca h., akatātiritta¤ ca hoti. pa¤ca kappiyāni paribhu¤jitabbāni, dinna¤ ca hoti . . . katātiritta¤ ca hoti. pa¤ca dānāni apu¤¤āni pu¤¤asammatāni lokassa majjadānaü samajjadānaü itthidānaü usabhadānaü citta- kammadānaü. pa¤ca uppannā duppaņivinodiyā\<*<1>*>/, uppanno rāgo duppaņivinodiyo, uppanno doso d., upp. moho d., uppannaü paņibhānaü duppaņivinodiyaü, uppannaü gamiya- cittaü duppaņivinodiyaü. pa¤cānisaüsā sammajjaniyā, saka- cittaü pasãdati, paracittaü pasãdati, devatā attamanā honti, \<-------------------------------------------------------------------------- 1 duppaņivinodayā, -dayo the MSS. >/ #<[page 130]># %<130 PARIVâRA. [VI. 5.>% pāsādikasaüvattanikaü kammaü upacinati, kāyassa bhedā paraü maraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjati. apare pi pa¤cānisaüsā sammajjaniyā, sakacittaü pasãdati . . . atta- manā honti, satthu sāsanaü kataü hoti, pacchimā janatā diņņhānugatiü āpajjati. pa¤cah' aīgehi samannāgato vina- yadharo bālo tv eva saükhaü gacchati, attano bhāsapari- yantaü na uggaõhāti, parassa bhāsapariyantaü na uggaõ- hāti, attano bhāsapariyantaü anuggahetvā parassa bhāsa- pariyantaü anuggahetvā adhammena kāreti apaņi¤¤āya. pa¤cah' aīgehi samannāgato vinayadharo paõķito tv eva saükhaü gacchati, attano bhāsapariyantaü uggaõhāti, pa- rassa bh. uggaõhāti, attano bh. uggahetvā parassa bh. ugga- hetvā dhammena kāreti paņi¤¤āya. aparehi pi pa¤cah' aīgehi samannāgato vinayadharo bālo tv eva saükhaü gacchati, āpattiü na jānāti, āpattiyā målaü na j., āpatti- samudayaü na j., āpattinirodhaü na j., āpattinirodhagā- miniü paņipadaü na jānāti. pa¤cah' aīgehi sam. vin. paõķito tv eva saükhaü gacchati, āpattiü jānāti . . . āpatti- nirodhagāminiü paņipadaü jānāti. aparehi pi pa¤cah' aīgehi sam. vin. bālo tv eva s. g., adhikaraõaü na jānāti adhikaraõassa målaü . . . adhikaraõanirodhagāminiü paņi- padaü na jānāti. pa¤cah' aīgehi . . . adhikaraõanirodha- gāminiü paņipadaü jānāti. aparehi pi pa¤cah' aīgehi sam. vin. bālo tv eva s. g., vatthuü na jānāti, nidānaü na jānāti, pa¤¤attiü na jānāti, anupa¤¤attiü na jānāti, anusandhiva- canapathaü na jānāti. pa¤cah' aīgehi . . . anusandhiva- canapathaü jānāti. aparehi pi pa¤cah' aīgehi sam. vin. bālo tv eva s. g., ¤attiü na jānāti, ¤attiyā karaõaü na jānāti, na pubbakusalo hoti, na aparakusalo hoti, akāla¤¤å ca hoti. pa¤cah' aīgehi . . . aparakusalo hoti, kāla¤¤å ca hoti. aparehi pi . . . āpattānāpattiü na jānāti, lahukagarukaü āpattiü na jānāti, sāvasesānavasesaü āpattiü na jānāti, duņņhullāduņņhullaü āpattiü na jānāti, ācariyaparaüparā kho pan' assa na suggahitā hoti na sumanasikatā na såpadhāritā. pa¤cah' aīgehi . . . ācariyaparaüparā kho pan' assa sugga- hitā hoti sumanasikatā såpadhāritā. aparehi pi . . . āpattā- nāpattiü na jānāti, lahukagarukaü āpattiü na jānāti, sāva- sesānavasesaü āpattiü na jānāti, duņņhullāduņņhullaü āpattiü #<[page 131]># %% na jānāti, ubhayāni kho pan' assa pātimokkhāni na vitthārena svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattãni na suvinicchi- tāni suttaso anubya¤janaso. pa¤cah' aīgehi . . . ubhayāni kho pan' assa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvi- bhattāni suppavattãni suvinicchitāni suttaso anubya¤janaso. aparehi pi . . . āpattānāpattiü na jānāti . . . duņņhullā- duņņhullaü āpattiü na jānāti, adhikaraõe ca na vinicchaya- kusalo hoti. pa¤cah' aīgehi . . . adhikaraõe ca vinicchaya- kusalo hoti. pa¤ca āra¤¤akā, mandattā momuhattā āra¤¤ako hoti, pāpiccho icchāpakato āra¤¤ako hoti, ummādā cittakkhepā ār. h., vaõõitaü buddhehi buddhasāvakehãti ār. h., api ca appiccha¤ ¤eva nissāya santuņņhi¤ ¤eva nissāya sallekha¤ ¤eva nissāya paviveka¤ ¤eva nissāya idam- aņņhita¤ ¤eva nissāya āra¤¤ako hoti. pa¤ca piõķapātikā --la-- pa¤ca paüsukålikā, pa¤ca rukkhamålikā, p. sosā- nikā, p. abbhokāsikā, p. tecãvarikā, p. sapadānacārikā, p. nesajjikā, p. yathāsanthatikā, p. ekāsanikā, p. khalupacchā- bhattikā, p. pattapiõķikā, mandattā momuhattā pattapiõķiko hoti . . . idamaņņhita¤ ¤eva nissāya pattapiõķiko hoti. pa¤cah' aīgehi samannāgatena bhikkhunā nānissitena vatthabbaü, uposathaü na jānāti, uposathakammaü na j., pātimokkhaü na j., pātimokkhuddesaü na j., ånapa¤cavasso hoti. pa¤cah' aīgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaü, uposathaü jānāti . . . pa¤cavasso vā hoti atirekapa¤cavasso vā. aparehi pi p. a. sam. bh. nānissitena vatthabbaü, pavāraõaü na jānāti, pavāraõakammaü na jānāti, pātimokkhaü na jānāti, pātimokkhuddesaü na jānāti, ånapa¤cavasso hoti. pa¤cah' aīgehi sam. bh. anissitena vatthabbaü . . . atirekapa¤cavasso vā. aparehi pi p. a. sam. bh. nānissitena vatthabbaü, āpattānāpattiü na jānāti, lahukagarukaü āpattiü na jānāti, sāvasesānavasesaü āpattiü na jānāti, duņņhullāduņņhullaü āpattiü na jānāti, ånapa¤ca- vasso hoti. pa¤cah' aīgehi sam. bh. anissitena vatthabbaü . . . duņņhullāduņņhullaü āpattiü jānāti, pa¤cavasso vā hoti atirekapa¤cavasso vā. pa¤cah' aīgehi samannāgatāya bhi- kkhuniyā nānissitāya vatthabbaü, uposathaü na jānāti, uposathakammaü na jānāti, pātimokkhaü na j., pāti- mokkhuddesaü na jānāti, ånapa¤cavassā hoti. pa¤cah' #<[page 132]># %<132 PARIVâRA. [VI. 5.>% aīgehi samannāgatāya bhikkhuniyā anissitāya vatthabbaü . . . atirekapa¤cavassā vā. aparehi pi pa¤cah' aīgehi samannāgatāya bhikkhuniyā . . . (the same paragraphs as before, with reference to the Bhikkhunãs instead of the Bhikkhus) . . . duņņhullāduņņhullaü āpattiü jānāti, pa¤cavassā vā hoti atirekapa¤cavassā vā. pa¤ca ādãnavā apāsādike, attāpi attā- naü upavadati, anuvijja pi vi¤¤å garahanti, pāpako kitti- saddo abbhuggacchati, sammåëho kālaü karoti, kāyassa bhedā paraü maraõā apāyaü duggatiü vinipātaü nirayaü upa- pajjati. pa¤cānisaüsā pāsādike, attāpi attānaü na upavadati, anuvijja pi vi¤¤å pasaüsanti, kalyāõo kittisaddo abbhugga- cchati, asammåëho kālaü karoti, kāyassa bhedā paraü maraõā sugatiü saggaü lokaü upapajjati. apare pi pa¤ca ādãnavā apāsādike, apasannā na pasãdanti, pasannānaü ekaccānaü a¤¤athattaü hoti, satthu sāsanaü akataü hoti, pacchimā janatā diņņhānugatiü nāpajjati, cittam assa na pasãdati. pa¤cānisaüsā pāsādike, apasannā pasãdanti, pasannānaü bhiyyobhāvo hoti, satthu sāsanaü kataü hoti, pacchimā janatā diņņhānugatiü āpajjati, cittam assa pasãdati. pa¤ca ādãnavā kulåpake, anāmantacāre āpajjati, raho nisajjāya āpajjati, paņicchanne āsane āpajjati, mātugāmassa uttarichappa¤cavā- cāhi dhammaü desento āpajjati, kāmasaükappabahulo ca viharati. pa¤ca ādãnavā kulåpakassa bhikkhuno, ativelaü kulesu saüsaņņhassa viharato mātugāmassa abhiõhadassanaü, dassane sati saüsaggo, saüsagge sati vissāso, vissāse sati otāro, otiõõacittass' etaü bhikkhuno pātikaīkhaü anabhirato vā brahmacariyaü carissati a¤¤ataraü vā saükiliņņhaü āpattiü āpajjissati sikkhaü vā paccakkhāya hãnāyāvattissati. pa¤ca bãjajātāni målabãjaü khandhabãjaü phaëubãjaü agga- bãjaü bãjabãja¤ ¤eva pa¤camaü. pa¤cahi samaõakappehi phalaü paribhu¤jitabbaü aggiparijitaü\<*<1>*>/ satthaparijitaü nakhaparijitaü abãjaü nivattabãja¤ ¤eva pa¤camaü. pa¤ca visuddhiyo, nidānaü uddisitvā avasesaü sutena sāvetabbaü, ayaü paņhamā visuddhi; nidānaü uddisitvā cattāri pārāji- kāni uddisitvā avasesaü sutena sāvetabbaü, ayaü dutiyā visuddhi; nidānaü uddisitvā cattāri pārājikāni udd. terasa saüghādisese udd. avasesaü sutena sāvetabbaü, ayaü tatiyā visuddhi; nid. udd. cattāri pār. udd. ter. saügh. udd. dve \<-------------------------------------------------------------------------- 1 aggiparicitaü, satthaparicitaü etc. the MSS. here as in Cullav. V. 5. 2. Read, -parijitaü. 2 nippaņabãja¤ AC, nibbaņņab-. Comp. vol. i. p. 383. >/ #<[page 133]># %% aniyate udd. avasesaü sutena sāvetabbaü, ayaü catutthā visuddhi; vitthāren' eva pa¤camã. aparāpi pa¤ca visuddhiyo, suttuddeso pārisuddhiuposatho adhiņņhānuposatho\<*<1>*>/ pavāraõā sāmaggiuposatho yeva pa¤camo. pa¤cānisaüsā vinayadhare, attano sãlakkhandho sugutto hoti surakkhito, kukkuccapa- katānaü paņisaraõaü hoti, visārado saüghamajjhe voharati, paccatthike saha dhammena suniggahitaü niggaõhāti, saddhammaņņhitiyā paņipanno hoti. pa¤ca adhammikāni pātimokkhaņhapanāni. pa¤ca dhammikāni pātimokkhaņha- panānãti. pa¤cakaü niņņhitaü. tass' uddānaü: āpatti, āpattikkhandhā, vinãt' -ānantarena ca, puggalā, chedanā c' eva, āpajjati ca, paccayā, | na upeti, upeti ca, kappant', ussaīki, tela¤ ca, vasaü, byasanaü, saüpadā, passaddhi, puggalena ca, | sosāni, gokhāyita¤ ca, theyyaü, coro ca vuccati, avissajji, avebhaīgi, kāyato, kāyavācato, | desanā, saüghaü, uddesaü, paccanti, kaņhinena ca, kammāni, yāvatatiyaü, pārājika-thulla-dukkaņaü, | akappiyaü, kappiya¤ ca, apu¤¤ā, duvinodayā, sammajjanã, apare ca, bhāsaü, āpattim eva ca, | adhikaraõaü, vatthuü, ¤atti, āpatti, ubhayāni ca, lahukathamakā ete: kaõhasukkā vijānatha, | ara¤¤aü, piõķapāta¤ ca, paüsu-rukkha-sosānikā, abbhokāse, cãvara¤ ca, sapadāno, nesajjiko, | santhati-khalupacchāpi, pattapiõķakam eva ca, uposathaü, pavāraõaü, āpattānāpattiü pi ca, kaõhasukkapadā ete bhikkhunãnaü pi te tathā, | apāsādika-pāsādi, tath' eva apare duve, kulåpake, ativelaü, bãjaü, samaõakappi ca, | visuddhi, apare c' eva, vinay' -ādhammikena ca, dhammikā ca tathā vuttā: niņņhitā subhapa¤cakā\<*<2>*>/ 'ti. ||5|| cha agāravā. cha gāravā. cha vinãtavatthåni. cha sā- mãciyo. cha āpattisamuņņhānā. cha chedanakā āpattiyo. chah' ākārehi āpattiü āpajjati. chānisaüsā vinayadhare. cha paramāni. chārattaü ticãvarena vippavasitabbaü. cha \<-------------------------------------------------------------------------- 1 After 'adhiņņhānuposatho' B goes on, sāmaggiuposatho pavāraõā ceva pa¤camo. 2 suddhipa¤cakā B. >/ #<[page 134]># %<134 PARIVâRA. [VI. 6-7.>% cãvarāni. cha rajanāni. cha āpattiyo kāyato ca cittato ca samuņņhanti na vācato. cha āpattiyo vācato ca cittato ca sam- uņņhanti na kāyato. cha āpattiyo kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhanti. cha kammāni. cha vivādamålāni. cha anuvādamålāni\<*<1>*>/. dãghaso cha vidatthiyo sugatavidatthiyā. tiriyaü cha vidatthiyo. cha nissayapaņippassaddhiyo ācari- yamhā. cha nhāne anupa¤¤attiyo. vippakatacãvaraü ādāya pakkamati. vippakatacãvaraü samādāya pakkamati. chah' aīgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaü nissayo dātabbo sāmaõero upaņņhāpetabbo . . . (= Mahāvagga I. 37.2) . . . atirekadasavasso vā. aparehi pi chah' aīgehi samannāgatena bhikkhunā upasampādetabbaü . . . (Mahāv. I.37.4) . . . atirekadasavasso vā. aparehi pi chah' aīgehi samannāgatena . . . (Mahāv. I.37.6) . . . atirekadasa- vasso vā. aparehi pi chah' aīgehi samannāgatena . . . (Mahāv. I.37.8) . . . atirekadasavasso vā. aparehi pi chah' aīgehi samannāgatena . . . (Mahāv. I.37.10) . . . atirekadasavasso vā. aparehi pi chah' aīgehi samannāgatena . . . (Mahāv. I.37.12) . . . atirekadasavasso vā. aparehi pi chah' aīgehi samannāgatena . . . (Mahāv. I.37.14) . . . atirekadasavasso vā. cha adhammikāni pātimokkha- ņhapanāni. cha dhammikāni pātimokkhaņhapanānãti. chakkaü niņņhitaü. tass' uddānaü: agāravā, gāravā ca, vinãtā, sāmãcã pi ca, samuņņhānā, chedanā c' eva, ākār', ānisaüsena ca, | paramāni ca, chārattaü, cãvaraü, rajanāni cha, kāyato cittato chāpi, vācato cittato pi cha, | kāyavācā cittato ca, kamma-vivādam eva ca, anuvādā, dãghaso ca, tiriyaü, nissayena ca, | anupa¤¤atti, ādāya, samādāya tath' eva ca, asekhe, samādapetā, saddho, adhisãlena ca, gilān' -ābhisamācāri, āpatt' -ādhamma-dhammikā 'ti. ||6|| sattāpattiyo. sattāpattikkhandhā. satta vinãtavatthåni. satta sāmãciyo. satta adhammikā paņi¤¤ātakaraõā. satta dhammikā paņi¤¤ātakaraõā. sattannaü anāpatti sattāhaka- raõãyena gantuü. sattānisaüsā vinayadhare. satta para- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 After 'cha anuvādamålāni' B inserts, cha sārānãyā dhammā. >/ #<[page 135]># %% māni. sattame aruõuggamane nissaggiyaü hoti. satta samathā. satta kammāni. satta āmakadha¤¤āni\<*<1>*>/. tiriyaü satt' antarā. gaõabhojane satta anupa¤¤attiyo. bhesajjāni paņiggahetvā sattāhaparamaü sannidhikārakaü paribhu¤ji- tabbāni. katacãvaraü ādāya pakkamati. katacãvaraü samā- dāya pakkamati. bhikkhussa na hoti āpatti daņņhabbā\<*<2>*>/. bhi- kkhussa hoti āpatti daņņhabbā. bhikkhussa hoti āpatti paņi- kātabbā. satta adhammikāni pātimokkhaņhapanāni. satta dhammikāni pātimokkhaņhapanāni. sattah' aīgehi samannā- gato bhikkhu vinayadharo hoti, āpattiü jānāti, anāpattiü jānāti, lahukaü āp. j., garukaü āp. j., sãlavā hoti pāti- mokkhasaüvarasaüvuto viharati ācāragocarasampanno aõu- mattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu, catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü diņņhadhammasukhavi- hārānaü nikāmalābhã hoti akicchalābhã akasiralābhã, āsavā- na¤ ca khayā anāsava¤ cetovimuttiü pa¤¤āvimuttiü diņņheva dhamme sayaü abhi¤¤ā sacchikatvā upasampajja viharati. aparehi pi sattah' aīgehi . . . garukaü āp. j., bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo ye te dhammā ādikalyāõā majjhe kalyāõā pariyosānakalyāõā sātthaü sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brahmacariyaü abhivadanti tathāråp' assa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā, catunnaü jhānā- naü ābhicetasikānaü . . . upasampajja viharati. aparehi pi sattah' aīgehi . . . garukaü āp. j., ubhayāni kho pan' assa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattãni suvinicchitāni suttaso anubya¤janaso, catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü . . . upasampajja viharati. aparehi pi sattah' aīgehi . . . garukaü āp. j., anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati seyyath' ãdaü ekam pi jātiü dve pi jātiyo . . . (Suttavibh. Pār. I.1.6) . . . iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati, dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne . . . (Suttav. Pār. I.1.7, reading pajānāti instead of pajānāmi) . . . satte passati cavamāne uppajjamāne hãne paõãte suvaõõe dubbaõõe sugate duggate yathākammåpage satte pajānāti, āsavāna¤ ca khayā . . . upasampajja viharati. aparehi pi sattah' aīgehi . . . (here and in the following \<-------------------------------------------------------------------------- 1 āvākadha¤¤āni B. 2 omits 'bhikkhussa hoti āpatti daņņhabbā.' BUDDHAGH.: bhikkhussa na hoti āpatti daņņhabbā hoti āpatti paņikātabbā ti imāni tãni sattakāni dve adhammikāni ekaü dhammikaü. tāni tãõi pi Campeyyakhandhake niddiņņhāni. >/ #<[page 136]># %<136 PARIVâRA. [VI. 7-8.>% paragraphs read vinayadharo sobhati instead of vinayadharo hoti.) . . . garukaü āp. j., sãlavā hoti --la-- samādāya sikkhati sikkhāpadesu, catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü . . . upasampajja viharati. aparehi pi sattah' aīgehi . . . garukaü āp. j., bahussuto hoti --la-- diņņhiyā suppaņi- viddhā, catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü . . . upasam- pajja viharati. aparehi pi sattah' aīgehi . . . garukaü āp. j., ubhayāni kho pan' assa pātimokkhāni . . . anubya¤janaso, catunnaü jhānānaü ābhicetasikānaü . . . upasampajja viharati. aparehi pi sattah' aīgehi . . . garukaü āp. j., anekavihitaü pubbenivāsaü anussarati seyyath' ãdaü . . . iti sākāraü sauddesaü anekavihitaü pubbenivāsaü anussa- rati, dibbena cakkhunā visuddhena . . . yathākammåpage satte pajānāti, āsavāna¤ ca khayā anāsavaü . . . upasampajja viharati. satta asaddhammā, assaddho hoti, ahiriko hoti, anottappã h., appassuto h., kusãto h., muņņhassati h., duppa¤¤o hoti. satta saddhammā, saddho hoti, hirimā h., ottappã h., bahussuto h., āraddhaviriyo h., upaņņhitasati h., pa¤¤avā hotãti. sattakaü niņņhitaü. tass' uddānaü: āpatti, āpattikkhandhā, vinãtā, sāmãcã pi ca, adhammikā, dhammikā ca, anāpatti ca sattahaü, | ānisaüsā, paramāni, aruõa-samathena ca, kammā, āmakadha¤¤ā ca, tiriyaü, gaõabhojane, | sattāhaparamaü, ādāya, samādāya tath' eva ca, na hoti, hoti, hoti ca, adhammā, dhammikāni ca, | cattāro vinayadharā, catubhikkhå ca sobhaõe, satta c' eva asaddhammā, satta saddhammā desitā 'ti. ||7|| aņņhānisaüse sampassamānena na so bhikkhu āpattiyā adassane ukkhipitabbo. aņņhānisaüse sampassamānena pare- sam pi saddhāya sā āpatti desetabbā. aņņha yāvatatiyakā. aņņhah' ākārehi kulāni dåseti. aņņha mātikā cãvarassa uppā- dāya. aņņha mātikā kaņhinassa ubbhārāya. aņņha pānāni. aņņhahi asaddhammehi abhibhåto pariyādinnacitto Devadatto āpāyiko nerayiko kappaņņho atekiccho. aņņha lokadhammā. aņņha garudhammā. aņņha pāņidesaniyā. aņņhaīgiko musā- #<[page 137]># %% vādo. aņņha uposathaīgāni. aņņha dåteyyaīgāni. aņņha titthiyavattāni. aņņha acchariyā abbhutā dhammā mahā- samudde. aņņha acchariyā abbhutā dhammā imasmiü dhammavinaye. aņņha anatirittā. aņņha atirittā. aņņhame aruõuggamane nissaggiyaü hoti. aņņha pārājikā. aņņhamaü vatthuü paripårentã nāsetabbā. aņņhamaü vatthuü paripå- rentiyā desitaü pi adesitaü hoti. aņņhavācikā upasampadā. aņņhannaü paccuņņhātabbaü. aņņhannaü āsanaü dātabbaü. upāsikā aņņha varāni yāci. aņņhah' aīgehi samannāgato bhi- kkhu bhikkhunovādako sammannitabbo. aņņhānisaüsā vina- yadhare. aņņha paramāni. tassapāpiyyasikākammakatena bhikkhunā aņņhasu dhammesu sammāvattitabbaü. aņņha adhammikāni pātimokkhaņhapanāni. aņņha dhammikāni pātimokkhaņhapanānãti. aņņhakaü niņņhitaü. tass' uddānaü: na so bhikkhu, paresaü pi, yāvatatiyaü, dåsanā, mātikā, kaņhinubbhārā, pānā, abhibhåtena ca, | lokadhammā, garudhammā, pāņidesaniyā, musā, uposathā ca, dåtaīgā, titthikā, samudde pi ca, | abbhutā, anatirittaü, atirittaü, nissaggiyaü, pārājik', aņņhamaü vaņņhuü, adesit', upasampadā, | paccuņņhān' -āsana¤ c' eva, varaü, ovādakena ca, ānisaüsā, paramāni, aņņhadhammesu vattanā, adhammikā, dhammikā ca: aņņhakā suppakāsitā 'ti. ||8|| nava āghātavatthåni. nava āghātapaņivinayā. nava vinãta- vatthåni. nava paņhamāpattikā. navahi saügho bhijjati. nava paõãtabhojanāni. navamaüsehi dukkaņaü. nava pāti- mokkhuddesā. nava paramāni. nava taõhāmålakā dhammā. nava vidhamānā. nava cãvarāni adhiņņhātabbāni. nava cãvarāni na vikappetabbāni. dãghaso nava vidatthiyo sugata- vidatthiyā. nava adhammikāni dānāni. nava adhammikā paņiggahā. nava adhammikā paribhogā. tãõi dhammikāni dānāni. tayo dhammikā paņiggahā. tayo dhammikā pari- bhogā. nava adhammikā sa¤¤attiyo. nava dhammikā sa¤¤attiyo. adhammakamme dve navakāni. dhammakamme #<[page 138]># %<138 PARIVâRA. [VI. 9-10.>% dve navakāni. nava adhammikāni pātimokkhaņhapanāni. nava dhammikāni pātimokkhaņhapanānãti. navakaü niņņhitaü. tass' uddānaü: āghātavatthåni, vinayā, vinãtā, paņhamena ca, bhijjati ca, paõãta¤ ca, maüs', uddesa-paramāni ca. | taõhā, mānā, adhiņņhānā, vikappe ca, vidatthiyo, dānā, paņiggahā, bhogā, tividhā puna dhammikā, | adhammaü, dhammasa¤¤atti, duve dve navakāni ca, pātimokkhaņhapanāni ca adhammikā dhammikāni cā 'ti. ||9|| dasa āghātavatthåni. dasa āghātapaņivinayā. dasa vinã- tavatthåni. dasavatthukā micchādiņņhi. dasavatthukā sam- mādiņņhi. dasa antaggāhikā diņņhi\<*<1>*>/. dasa micchattā. dasa sammattā. dasa akusalakammapathā. dasa kusalakamma- pathā. dasa adhammikā salākagāhā. dasa dhammikā salā- kagāhā. sāmaõerānaü dasa sikkhāpadāni. dasah' aīgehi samannāgato sāmaõero nāsetabbo. dasah' aīgehi samannā- gato vinayadharo bālo tv eva saükhaü gacchati, attano bhā- sapariyantaü na uggaõhāti, parassa bhāsapariyantaü na uggaõhāti, attano bhāsapariyantaü anuggahetvā parassa bhāsapariyantaü anuggahetvā adhammena kāreti apaņi¤¤āya, āpattiü na jānāti, āpattiyā målaü na jānāti, āpattisamuda- yaü na j., āpattinirodhaü na j., āpattinirodhagāminiü paņipadaü na jānāti. dasah' aīgehi samannāgato vinaya- dharo paõķito tv eva saükhaü gacchati, attano bhāsapari- yantaü uggaõhāti, parassa bh. ugg., attano bh. uggahetvā parassa bh. uggahetvā dhammena kāreti paņi¤¤āya, āpattiü jānāti . . . āpattinirodhagāminiü paņipadaü jānāti. aparehi pi dasah' aīgehi samannāgato vinayadharo bālo tv eva saükhaü gacchati, adhikaraõaü na jānāti, adhikaraõassa målaü na j., adhikaraõasamudayaü na j., adhikaraõani- rodhaü na j., adhikaraõanirodhagāminiü paņipadaü na j., vatthuü na j., nidānaü na j., pa¤¤attiü na j., anupa¤¤attiü na j., anusandhivacanapathaü na jānāti. dasah' aīgehi sam. vin. paõķito tv eva saükhaü gacchati, adhikaraõaü jānāti . . . anusandhivacanapathaü jānāti. aparehi pi dasah' aīgehi \<-------------------------------------------------------------------------- 1 dasa ant- diņņhi the MSS., instead of dasavatthukā a- d-? >/ #<[page 139]># %% sam. vin. bālo tv eva saükhaü gacchati, ¤attiü na jānāti, ¤attiyā karaõaü na j., na pubbakusalo hoti, na aparakusalo hoti, akāla¤¤å ca hoti, āpattānāpattiü na jānāti, lahuka- garukaü āpattiü na j., sāvasesānavasesaü āpattiü na j., duņņhullāduņņhullaü āpattiü na j., ācariyaparaüparā kho pan' assa na suggahitā hoti na sumanasikatā na såpadhāritā. dasah' aīgehi sam. vin. paõķito tv eva saükhaü gacchati, ¤attiü jānāti . . . kāla¤¤å ca hoti . . . ācariyapa- raüparā kho pan' assa suggahitā hoti sumanasikatā såpadhāritā. aparehi pi dasah' aīgehi sam. vin. bālo tv eva saükhaü gacchati, āpattānāpattiü na j., lahukagarukaü āp. na j., sāvasesānavasesaü āp. na j., duņņhullāduņņhullaü āp. na jānāti, ubhayāni kho pan' assa pātimokkhāni vitthārena na svāgatāni honti . . . anubya¤janaso, āpattānāpattiü na j., lahukagarukaü āp. na j., sāvasesānavasesaü āp. na j., duņņhullāduņņhullaü āp. na j., adhikaraõe na ca\<*<1>*>/ viniccha- yakusalo hoti. dasah' aīgehi sam. vin. paõķito tv eva saükhaü gacchati, āpattānāpattiü jānāti . . . adhikaraõe ca vinicchayakusalo hoti. dasah' aīgehi samannāgato bhikkhu ubbāhikāya sammannitabbo. dasa atthavase paņicca tathā- gatena sāvakānaü sikkhāpadaü pa¤¤attaü. dasa ādãnavā rājantepurappavesane. dasa dānavatthåni. dasa ratanāni. dasavaggo bhikkhusaügho. dasavaggena gaõena upasampā- detabbaü. dasa paüsukålāni. dasa cãvaradhāraõā. dasā- haparamaü atirekacãvaraü dhāretabbaü. dasa sukkāni. dasa itthiyo. dasa bhariyāyo. Vesāliyā dasa vatthåni dãpenti. dasa puggalā avandiyā. dasa akkosavatthåni. dasah' ākārehi pesu¤¤aü upasaüharati. dasa senāsanāni. dasa varāni yā- ciüsu. dasa adhammikāni pātimokkhaņhapanāni. dasa dhammikāni pātimokkhaņhapanāni. dasānisaüsā yāguyā. dasa maüsā akappiyā. dasa paramāni. dasavassena bhi- kkhunā byattena paņibalena pabbājetabbaü upasampāde- tabbaü nissayo dātabbo sāmaõero upaņņhāpetabbo. dasa- vassāya bhikkhuniyā byattāya paņibalāya pabbājetabbaü\<*<2>*>/ . . . sāmaõerã upaņņhāpetabbā. dasavassāya bhikkhuniyā byattāya paņibalāya vuņņhāpanasammuti sāditabbā. dasa- vassāya\<*<4>*>/ gihigatāya sikkhā dātabbā 'ti. dasakaü niņņhitaü. tass' uddānaü: \<-------------------------------------------------------------------------- 1 adhikaraõe na ca ABC (in the last paragraph of the description of the Paõķita). 2 (In the first paragraph of the dasavassā bhikkhunã) pabbājetabbā upasampādetabbā B. 3 This paragraph and the next one stand in a strange contra- diction to the 74th and 75th Bhikkhunã-Pācittiya rules. 4 Before gihigatāya B inserts, bhikkhuniyā. >/ #<[page 140]># %<140 PARIVâRA. [VI. 10-11.>% āghātaü, vinayaü, vatthu, micchā,sammā ca, antagā, micchattā c' eva, sammattā, akusalā, kusalāpi ca, | salākā adhamma-dhammā ca, sāmaõerā ca nāsanā, bhās' -ādhikaraõa¤ c' eva, ¤atti lahukam eva ca, | lahukā garukā ete: kaõhasukkā vijānātha, ubbāhikā ca, sikkhā ca, antepurā ca, vatthåni, | ratana-dasavaggo ca, tath' eva upasampadā, paüsukåla-dhāraõā ca, dasāha-sukka-itthiyo, | bhariyā, dasa vatthåni, avandiy', akkosena ca, pesu¤¤ā c' eva, senā ca, varāni ca, adhammikā, | dhammikā, yāgu, maüsā ca, paramā, bhikkhu-bhi- kkhunã, vuņņhāpanā, gihigatā: dasakā suppakāsitā 'ti. ||10|| ekādasa puggalā anupasampannā na upasampādetabbā upasampannā nāsetabbā. ekādasa pādukā akappiyā. ekā- dasa pattā akappiyā. ekādasa cãvarāni akappiyāni. ekādasa yāvatatiyakā. bhikkhunãnaü ekādasa antarāyikā dhammā pucchitabbā. ekādasa cãvarāni adhiņņhātabbāni. ekādasa cãvarāni na vikappetabbāni. ekādase aruõuggamane nissaggi- yaü hoti. ekādasa gaõņhikā kappiyā. ekādasa vidhā kappiyā. ekādasa pathaviyo akappiyā. ekādasa pathaviyo kappiyā. ekā- dasa nissayapaņippassaddhiyo. ekādasa puggalā avandiyā. ekādasa paramāni. ekādasa varāni yāciüsu. ekādasa sãmā- dosā. akkosakaparibhāsake puggale ekādasādãnavā pāņikaīkhā. mettāya cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya bahulikatāya yāni- katāya vatthukatāya anuņņhitāya paricitāya susamāraddhāya ekādasānisaüsā pāņikaīkhā, sukhaü supati, sukhaü paņi- bujjhati, na pāpakaü supinaü passati, manussānaü piyo hoti, amanussānaü piyo hoti, devatā rakkhanti, n' assa aggi vā visaü vā satthaü vā kamati, tuvaņaü cittaü samādhiyati, mukhavaõõo vippasãdati, asaümåëho kālaü karoti uttariü appaņivijjhanto, brahmalokåpago hoti. mettāya cetovimuttiyā āsevitāya bhāvitāya . . . susamāraddhāya ime ekādasāni- saüsā pāņikaīkhā 'ti. ekādasakaü niņņhitaü. tass' uddānaü: nāsetabbā, pādukā ca, pattā ca, cãvarāni ca, tatiyā, pucchitabbā ca, adhiņņhāna-vikappanā, | #<[page 141]# %% aruõā, gaõņhikā, vidhā, akappiyā ca, kappiyaü, nissay' -āvandiyā c' eva, paramāni, varāni ca, sãmādosā ca, akkosā, mettāy' ekādasā katā 'ti. ||11|| Ekuttarakaü niņņhitaü. tass' uddānaü: ekakā ca, dukā c' eva, tikā ca, catu-pa¤cakā, cha, satt' -aņņhā, navakā ca, dasa, ekādasāni ca, | hitāya sabbasattānaü ¤ātadhammena tādinā ekuttarikā vimalā mahāvãrena desitā 'ti. | #<[page 142]># %< 142>% Vä. Uposathakammassa ko ādi kiü majjhe kiü pariyosānaü. pavāraõākammassa ko ādi kiü majjhe kiü pariyosānaü. tajjaniyakammassa . . . nissayakammassa, pabbājaniya- kammassa, paņisāraõiyakammassa, ukkhepaniyakammassa, parivāsadānassa, målāya paņikassanāya, mānattadānassa abbhānassa, upasampadākammassa ko ādi kiü majjhe kiü pariyosānaü, tajjaniyakammassa paņippassaddhiyā ko ādi . . . nissayakammassa paņippassaddhiyā . . . pabbājaniya- kammassa paņippassaddhiyā . . . paņisāraõiyakammassa paņippassaddhiyā . . . ukkhepaniyakammassa paņippassaddhi- yā . . . sativinayassa . . . amåëhavinayassa . . . tassapā- piyyasikāya . . . tiõavatthārakassa . . . bhikkhunovādaka- sammutiyā . . . ticãvarena avippavāsasammutiyā . . . santhatasammutiyā . . . råpiyachaķķakasammutiyā . . . sāņiyagāhāpakasammutiyā . . . pattagāhāpakasammutiyā . . . daõķasammutiyā . . . sikkāsammutiyā . . . daõķasikkā- sammutiyā ko ādi kiü majjhe kiü pariyosānaü. uposathakammassa ko ādi kiü majjhe kiü pariyosānan ti, uposathakammassa sāmaggã ādi kiriyā majjhe niņņhānaü pariyosānaü. pavāraõākammassa ko ādi . . . pavāraõā- kammassa sāmaggã ādi kiriyā majjhe niņņhānaü pariyosānaü. tajjaniyakammassa ko ādi . . . tajjaniyakammassa vatthu ca puggalo ca ādi, ¤atti majjhe, kammavācā pariyosānaü. nissayakammassa --pa-- pabbājaniyakammassa, paņisāraõi- yakammassa, ukkhepaniyakammassa, parivāsadānassa, målāya paņikassanāya, mānattadānassa, abbhānassa ko ādi . . . abbhānassa vatthu ca puggalo ca ādi, ¤atti majjhe, kammavācā pariyosānaü. upasampadākammassa ko ādi . . . upasampadākammassa puggalo ādi, ¤atti majjhe, kammavācā pariyosānaü. tajjaniyakammassa paņippassaddhiyā ko ādi . . . tajj. paņ. sammāvattanā ādi, ¤atti majjhe, kammavācā pariyosānaü. nissayakammassa --pa-- pabbājaniyakam- massa, paņisāraõiyakammassa, ukkhepaniyakammassa paņi- ppassaddhiyā ko ādi . . . ukkhep. paņ. sammāvattanā ādi, ¤atti majjhe, kammavācā pariyosānaü. sativinayassa ko #<[page 143]># %% ādi . . . sativinayassa vatthu ca puggalo ca ādi, ¤atti majjhe, kammavācā pariyosānaü. amåëhavinayassa, tassapāpiyya- sikāya, tiõavatthārakassa, bhikkhunovādakasammutiyā . . ., . . . daõķasikkāsammutiyā ko ādi kiü majjhe kiü pariyosā- nan ti, daõķasikkāsammutiyā vatthu ca puggalo ca ādi, ¤atti majjhe, kammavācā pariyosānaü. ||1|| dasa atthavase paņicca tathāgatena sā vakānaü sikkhāpadaü pa¤¤attaü, saüghasuņņhutāya saüghaphāsutāya dummaīkå- naü puggalānaü niggahāya pesalānaü bhikkhånaü phāsu- vihārāya diņņhadhammikānaü āsavānaü saüvarāya samparā- yikānaü āsavānaü paņighātāya appasannānaü pasādāya pasannānaü bhiyyobhāvāya saddhammaņņhitiyā vinayā- nuggahāya. yaü saüghasuņņhu taü saüghaphāsu. yaü saüghaphāsu taü dummaīkånaü puggalānaü niggahāya. yaü dummaī- kånaü puggalānaü niggahāya taü pesalānaü bhikkhånaü phāsuvihārāya . . . yaü saddhammaņņhitiyā taü vinayā- nuggahāya. yaü saüghasuņņhu taü saüghaphāsu. yaü saüghasuņņhu taü dummaīkånaü puggalānaü niggahāya . . . yaü saügha- suņņhu taü vinayānuggahāya. yaü saüghaphāsu taü dummaīkånaü puggalānaü nigga- hāya . . . yaü saüghaphāsu taü vinayānuggahāya. yaü saüghaphāsu taü saüghasuņņhu. yaü vinayānuggahāya taü saüghasuņņhu . . . yaü vina- yānuggahāya taü saddhammaņņhitiyā 'ti. atthasataü dhammasataü dve ca niruttisatāni cattāri ¤āõasatāni atthavasepakaraõe 'ti. atthavasepakaraõaü niņņhitaü. ||2|| MAHâVAGGAũ NIōōHITAũ. tass' uddānaü: paņhamaü aņņha pucchāya, paccayesu pun' aņņha ca: bhikkhånaü soëasā ete bhikkhunãna¤ ca soëasa. | peyyāla-antarabhedā, ekuttarikam eva ca, pavāraõ' -atthavasikā: Mahāvaggassa saügaho 'ti. | #<[page 144]># %< 144>% VäI. Ekaüsaü cãvaraü katvā paggaõhitvāna a¤jaliü āsiüsamānaråpo va kissa tvaü idhaü āgato. | dvãsu vinayesu pa¤¤attā uddesaü āgacchanti uposathesu kati te sikkhāpadā honti katãsu nagaresu pa¤¤attā. bhaddako te ummaīgo, yoniso paripucchasi. taggha te aham akkhissaü yathāpi kusalo tathā. | dvãsu vinayesu pa¤¤attā uddesaü āgacchanti uposathesu aķķhuķķhasatāni te honti sattasu nagaresu pa¤¤attā. katamesu sattasu nagaresu pa¤¤attā, iīgha me taü byāka- raõaü, taü vacanapathaü nisāmayitvā paņipajjema, hitāya no siyā\<*<1>*>/. Vesāliyā Rājagahe Sāvatthiyā ca âëaviyā Kosambiyā ca Sakkesu Bhaggesu c' eva pa¤¤attā. kati Vesāliyā pa¤¤attā, kati Rājagahe katā, Sāvatthiyā kati honti, kati âëaviyā tathā, | kati Kosambiyā pa¤¤attā, kati Sakkesu vuccanti, kati Bhaggesu pa¤¤attā: taü me akkhāhi pucchito. | dasa Vesāliyā pa¤¤attā, ekavãsaü Rājagahe katā, 10 chaånatãõi satāni sabbe Sāvatthiyā katā, | cha âëaviyā pa¤¤attā, aņņha Kosambiyā katā, aņņha Sakkesu vuccanti, tayo Bhaggesu pa¤¤attā. | ye Vesāliyā pa¤¤attā te suõohi yathātathaü\<*<2>*>/. | methuna-viggaha-uttari atireka¤ ca kāëakaü | bhåtaü paraüparābhattaü dantapoõena acelako bhikkhunãsu ca akkoso: das' ete Vesāliyā katā. | ye Rājagahe pa¤¤attā te suõohi yathātathaü. 15 adinnādānaü Rājagahe dve anuddhaüsanāpi\<*<3>*>/ ca | dve pi ca bhedā antaravāsakaü råpiyaü suttaü ujjhā- panena ca \<-------------------------------------------------------------------------- 1 taü byākaraõaü taü vacanapathaü nisāmayitvā paņipajjema hitā (hitāya C) no siyā AC, tvaü byākaraõa ta vacanapathaü nis- paņipajjema hitāya tositāyā ti B. 2 yathākathaü B constantly here and in the following chapters. 3 15, 16 dve ca anuddhaüsanā dve bhedā B. >/ #<[page 145]># %% pācitapiõķaü gaõabhojanaü vikāle ca\<*<1>*>/ cārittaü nahānaü ånavãsati | cãvaraü datvā vosāsantã: ete Rājagahe katā. giraggacariyā tath' eva chandadānena ekavãsati. | ye Sāvatthiyā pa¤¤attā te suõohi yathātathaü: pārājikāni cattāri, saüghādisesā bhavanti soëasa, | aniyatā ca dve honti, nissaggiyā catuvãsati, chapa¤¤āsasata¤ c' eva khuddakāni pavuccanti,\<*<2>*>/ | dasa gārayhā, dvesattati sekhiyā: 20 cha ånatãõi satāni sabbe Sāvatthiyā katā. | ye âëaviyā pa¤¤attā te suõohi yathātathaü. kuņi-kosiya-seyyā ca khaõane gaccha devate sappāõaka¤ ca si¤canti: cha ete âëaviyā katā. | ye Kosambiyā pa¤¤attā te suõohi yathātathaü. mahāvihāro dovacassaü a¤¤aü dvāraü surāya ca anādariyaü sahadhammo ca payopānena aņņhamaü, | ye Sakkesu pa¤¤attā te suõohi yathātathaü. eëakalomāni patto ca ovādo c' eva bhesajjaü | såci āra¤¤ako c' eva: cha ete Kāpilavatthave. udake suddhiyā ovādo bhikkhunãsu pavuccanti. | ye Bhaggesu pa¤¤attā te suõohi yathātathaü. 25 samādahitvā visibbenti sāmisena sasitthakaü. | pārājikāni cattāri saüghādisesāni bhavanti satta nissaggiyāni aņņha dvattiüsa khuddakā | dve gārayhā tayo sekhā chapa¤¤āsa chasu nagaresu pa¤¤attā buddhenādiccabandhunā. | chaånatãõi satāni sabbe Sāvatthiyā katā Gotamena yasassinā. ||1|| yan tvaü apucchimhā akittayã no, taü taü byākataü ana¤¤athā. a¤¤aü taü pucchāmi tam iīgha bråhi: garukaü lahuka¤ cāpi sāvasesaü anavasesaü duņņhulla¤ ca aduņņhullaü ye ca yāvatatiyakā | sādhāraõaü asādhāraõaü vipattiyo ca yehi samathehi sammanti ca: sabbāni p' etāni viyākarohi, handa vākyaü suõoma te. | \<-------------------------------------------------------------------------- 1 ujjhāpanena pācittiyaü piõķapātaü gaõ- B (omitting ca after vikāle). 2 khuddakāni ca vuccare B. >/ #<[page 146]># %<146 PARIVâRA. [VäI. 2.>% ekatiüsā ye garukā aņņh' ettha anavasesā. ye garukā te duņņhullā, ye duņņhullā sā sãlavipatti. | pārājikaü saüghādiseso sãlavipattãti vuccati. | thullaccayaü pācittiyaü pāņidesaniyaü dukkaņaü 5 dubbhāsitaü yo cāyaü akkosati hassādhippāyo: ayaü sā ācāravipatti sammatā. | viparãtadiņņhiü gaõhanti asaddhammehi purakkhatā, abbhācikkhanti sambuddhaü duppa¤¤ā mohapārutā: ayaü sā diņņhivipatti sammatā. | ājãvahetu ājãvakāraõā pāpiccho icchāpakato asantaü abhå- taü uttarimanussadhammaü ullapati, ājãvahetu ājãvakāraõā sa¤carittaü samāpajjati, ājãvahetu ājãvakāraõā yo te vihāre vasati so bhikkhu arahā 'ti bhaõati, ājãvahetu ājãvakāraõā bhikkhu paõãtabhojanāni attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤jati, ājãvahetu ājãvakāraõā bhikkhunã paõãtabhojanāni attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤jati, ājãvahetu ājãvakāraõā såpaü\<*<1>*>/ vā odanaü vā agilāno attano atthāya vi¤¤āpetvā bhu¤jati: ayaü sā ājãvavipatti sammatā. ekādasa yāvatatiyakā, te suõohi yathātathaü: ukkhittānuvattakā aņņha yāvatatiyakā, Ariņņho Caõķakālã ca ime te yāvatatiyakā. | kati chedanakāni. kati bhedanakāni. kati uddālanakāni. kati ana¤¤apācittiyāni. kati bhikkhusammutiyo. k. sāmãciyo. k. paramāni. k. jānan ti pa¤¤attā buddhenādiccabandhunā. cha chedanakāni. ekaü bhedanakaü. ekaü uddālanakaü. cattāri ana¤¤apācittiyāni. catasso bhikkhusammutiyo. satta sāmãciyo. cuddasa paramāni. soëasa\<*<2>*>/ jānan ti pa¤¤attā 10 buddhenādiccabandhunā. vãsaü dve satāni bhikkhånaü sikkhāpadāni uddesaü āgacchanti uposathesu, tãõi satāni cattāri bhikkhunãnaü sikkhāpadāni uddesaü āgacchanti uposathesu. chacattārãsa bhikkhånaü bhikkhunãhi asādhāraõā, sataü tiüsā ca bhikkhunãnaü bhikkhåhi asādhāraõā. | sataü sattati cha c' eva ubhinnaü asādhāraõā, sataü sattati cattāri ubhinnaü samasikkhātā. | \<-------------------------------------------------------------------------- 1 Before såpaü B inserts bhikkhu. 2 sodasā ti soëasa D. >/ #<[page 147]># %% vãsaü dve satāni bhikkhånaü sikkhāpadāni uddesaü āgacchanti uposathesu, te suõohi yathātathaü. pārājikāni cattāri, saüghādisesāni bhavanti terasa, aniya- tāni dve honti, nissaggiyāni tiüs' eva, dvenavuti ca khuddakā, cattāro pāņidesaniyā, pa¤casattati sekhiyā: vãsaü dve satāni c' ime honti bhikkhånaü sikkhāpadāni uddesaü āgacchanti uposathesu. tãõi satāni cattāri bhikkhunãnaü sikkhāpadāni uddesaü āgacchanti uposathesu, te suõohi yathātathaü. pārājikāni aņņha, saüghādisesāni bhavanti sattarasa, nissag- giyāni tiüs' eva, sataü saņņhi ca cha c' eva khuddakāni pavuccanti, aņņha pāņidesaniyā, pa¤casattati sekhiyā: tãõi satāni cattāri c' ime honti bhikkhunãnaü sikkhāpa- dāni uddesaü āgacchanti uposathesu. chacattārãsa bhikkhånaü bhikkhunãhi asādhāraõā, te suõo- hi yathātathaü. cha saüghādisesā dve aniyatehi aņņha\<*<1>*>/, nissaggiyāni dvādasa: tehi te honti vãsati. dvevãsati khuddakā, cattāro pāņidesaniyā: chacattārãsa c' ime honti bhikkhånaü bhikkhunãhi asā- dhāraõā. sataü tiüsā bhikkhunãnaü bhikkhåhi asādhāraõā, te suõohi yathātathaü. pārājikāni cattāri, saüghamhā dasa nissare, nissaggiyāni dvādasa, channavuti ca khuddakā, aņņha pāņidesaniyā. sataü tiüsā c' ime honti bhikkhunãnaü bhikkhåhi asādhāraõā. sataü sattati cha c' eva ubhinnaü asādhāraõā, te suõohi yathātathaü. pārājikāni cattāri, saüghādisesāni bhavanti soëasa, aniya- tāni dve honti, nissaggiyā catuvãsati, sataü aņņhārasā c' eva khuddakāni pavuccanti, dvādasa pāņidesaniyā: sataü sattati cha c' ev' ime honti ubhinnaü asādhāraõā. sataü sattati cattāri ubhinnaü samasikkhātā, te suõohi yathātathaü. pārājikāni cattāri, saüghādisesāni bhavanti satta, nissag- giyāni aņņhārasa, samasattati khuddakā, pa¤casattati sekhiyā: sataü sattati cattāri c' ime honti ubhinnaü samasikkhātā. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 dve aniyatehi aņņha AC, dvãhi aniyatehi aņņhamaü B, dve aniya- tehi aņņhaman ti D. >/ #<[page 148]># %<148 PARIVâRA. [VäI. 2.>% aņņh' eva pārājikā ye durāsadā tālavatthusamåpamā: paõķupalāso puthusilā sãsacchinno va so naro tālo va matthakacchinno, aviråëhi bhavanti te. | tevãsaü saüghādisesā dve aniyatā dvecattārãsa nissaggiyā aņņhāsãtisataü pācittiyā dvādasa pāņidesaniyā pa¤casattati sekhiyā tãhi samathehi sammanti sammukhā 'va paņi¤¤āya tiõavatthārakena ca. | dve uposathā dve pavāraõā cattāri kammāni jinena desitā. | pa¤c' eva uddesā caturo bhavanti ana¤¤athā, āpatti- kkhandhā ca bhavanti satta. adhikaraõāni cattāri sattahi samathehi sammanti dvãhi catåhi tãhi kiccaü ekena sammati. | pārājikan ti yaü vuttaü taü suõohi yathātathaü. cuto 'paraddho bhaņņho ca saddhammehi niraükato, saüvāso ca tahiü n' atthi: ten' etaü iti vuccati. | saüghādiseso 'ti yaü vuttaü taü suõohi yathātathaü. saügho 'va deti parivāsaü målāya paņikassati mānattaü deti abbheti: ten' etaü iti vuccati. | aniyato ti yaü vuttaü taü suõohi yathātathaü. aniyato na niyato anekaüsikataü padaü tiõõam a¤¤ataraü ņhānaü aniyato 'ti pavuccati. | thullaccayan ti yaü vuttaü taü suõohi yathātathaü. ekassa måle yo deseti yo ca taü paņigaõhati accayo tena samo n' atthi: ten' etaü iti vuccati. | nissaggiyan ti yaü vuttaü taü suõohi yathātathaü. saüghamajjhe gaõamajjhe ekakass' eva ekato nissajjitvāna deseti: ten' etaü iti vuccati. | pācittiyan ti yaü vuttaü taü suõohi yathātathaü. pāteti kusalaü dhammaü, ariyamaggaü aparajjhati, cittasammohanaü ņhānaü: ten' etaü iti vuccati. | pāņidesaniyan ti yaü vuttaü taü suõohi yathātathaü. bhikkhu a¤¤ātako santo kicchā laddhaü yaü bhojanaü sāmaü gahetvā bhu¤jeyya: gārayhan ti pavuccati. | nimantanāsu bhu¤jantaü chandāya vosāsati tattha bhikkhunã; anivāretvā tahiü bhu¤je: gārayhan ti pavuccati. | #<[page 149]># %% saddhācittaü kulaü gantvā appabhogaü anāëhiyaü agilāno tahiü bhu¤je: gārayhan ti pavuccati. | yo ce ara¤¤e viharanto sāsaīke sabhayānake aviditaü tahiü bhu¤je: gārayhan ti pavuccati. | bhikkhunã a¤¤ātikā santā yaü paresaü mamāyitaü sappiü telaü madhuü phāõitaü maccha-maüsaü atho khãraü dadhiü sayaü vi¤¤āpeyya bhikkhunã gārayhappattā sugatassa sāsane. | dukkaņan ti yaü vuttaü taü suõohi yathātathaü. aparaddhaü viraddha¤ ca khalitaü ya¤ ca dukkaņaü, | yaü manusso kare pāpaü āvi vā yadi vā raho, dukkaņan ti pavedenti: ten' etaü iti vuccati. | dubbhāsitan ti yaü vuttaü taü suõohi yathātathaü. dubbhāsitaü durābhaņņhaü saükiliņņha¤ ca yaü\<*<1>*>/ padaü yaü ca vi¤¤å garahanti, ten' etaü iti vuccati. | sekhiyan ti yaü vuttaü taü suõohi yathātathaü. sekhassa sikkhamānassa ujumaggānusārino | ādi c' etaü caraõa¤ ca mukhaü saüyamasaüvaro\<*<2>*>/. sikkhā etādisã n' atthi: ten' etaü iti vuccati. | channam ativassati vivaņaü nātivassati, tasmā channaü vivaretha, evaü taü nātivassati. | gati migānaü pavanaü, ākāso pakkhinaü gati, vibhavo gati dhammānaü, nibbānaü arahato gatãti. ||2|| Gāthāsaügaõikaü niņņhitaü. tass' uddānaü: sattanagaresu pa¤¤attaü, vipatti caturo pi ca, bhikkhånaü bhikkhunãna¤ ca sādhāraõā asādhāraõā: sāsanaü anuggahāya gāthāsaügaõikaü idan ti. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 ca yaü B, sayaü AC. 2 mukhaü sa¤camasaüvaro AC, mukhasaüsayamasaüvaro B. >/ #<[page 150]># %< 150>% IX. Cattāri adhikaraõāni vivādādhikaraõaü anuvādādhikara- õaü āpattādhikaraõaü kiccādhikaraõaü. imāni cattāri adhi- karaõāni. imesaü catunnaü adhikaraõānaü kati ukkoņā. imesaü catunnaü adhikaraõānaü dasa ukkoņā. vivādādhi- karaõassa dve ukkoņā, anuvādādhikaraõassa cattāro ukk., āpattādhikaraõassa tayo ukk., kiccādhikaraõassa eko ukkoņo. imesaü catunnaü adhikaraõānaü ime dasa ukkoņā. vivādā- dhikaraõaü ukkoņento kati samathe ukkoņeti. anuvādādhi- karaõaü . . . āpattādhikaraõaü . . . kiccādhikaraõaü ukkoņento kati samathe ukkoņeti. vivādādhikaraõaü ukko- ņento dve samathe ukkoņeti, anuvādādhikaraõaü . . . cattāro . . ., āpattādhikaraõaü . . . tayo . . ., kiccādhikaraõaü ukkoņento ekaü samathaü ukkoņeti. ||1|| kati ukkoņā. katãh' ākārehi ukkoņanaü pasavati. katãh' aīgehi samannāgato puggalo adhikaraõaü ukkoņeti. kati puggalā adhikaraõaü ukkoņentā āpattiü āpajjanti. dvādasa ukkoņā. dasah' ākārehi ukkoņanaü pasavati. catåh' aīgehi samannāgato puggalo adhikaraõaü ukkoņeti. cattāro puggalā adhikaraõaü ukkoņentā āpattiü āpajjanti. ||2|| katame dvādasa ukkoņā. akataü kammaü dukkaņaü kam- maü puna kātabbaü kammaü anihataü dunnihataü puna nihanitabbaü avinicchitaü duvinicchitaü puna vinicchi- tabbaü avåpasantaü duvåpasantaü puna våpasametabban ti ime dvādasa ukkoņā. katamehi dasah' ākārehi ukkoņanaü pasavati. tatthajā- takaü adhikaraõaü ukkoņeti, tatthajātakaü våpasantaü adh. ukk., antarāmagge adh. ukk., antarāmagge våpasantaü adh. ukk., tatthagataü adh. ukk., tatthagataü våpasantaü adh. ukk., sativinayaü ukk., amåëhavinayaü ukk., tassapā- #<[page 151]># %% piyyasikaü ukk., tiõavatthārakaü ukkoņeti. imehi dasah' ākārehi ukkoņanaü pasavati. katamehi catåh' aīgehi samannāgato puggalo adhikaraõaü ukkoņeti. chandāgatiü gacchanto adhikaraõaü ukkoņeti, dosāgatiü . . . mohāgatiü . . . bhayāgatiü gacchanto adhikaraõaü ukkoņeti. imehi catåh' aīgehi samannāgato puggalo adhikaraõaü ukkoņeti. katame cattāro puggalā adhikaraõaü ukkoņentā āpattiü āpajjanti. tadahupasampanno ukkoņeti, ukkoņanakaü pācitti- yaü. āgantuko . . . kārako . . . chandadāyako ukkoņeti, ukkoņanakaü pācittiyaü. ime cattāro puggalā adhikaraõaü ukkoņentā āpattiü āpajjanti. ||3|| vivādādhikaraõaü kiünidānaü kiüsamudayaü kiüjātikaü kiüpabhavaü kiüsambhāraü kiüsamuņņhānaü. anuvādā- dhikaraõaü . . . āpattādhikaraõaü . . . kiccādhikaraõaü kiünidānaü . . . kiüsamuņņhānaü. vivādādhikaraõaü vivādanidānaü vivādasamudayaü . . . vivādasamuņņhānaü; anuvādādhikaraõaü anuvādanidānaü . . .; āpattādhikaraõaü āpattinidānaü . . .; kiccādhikara- õaü kiccanidānaü . . . kiccasamuņņhānaü. ||4|| vivādādhikaraõaü kiünidānaü . . . kiüsamuņņhānaü. anuvādādhikaraõaü, āpattādhikaraõaü, kiccādhikaraõaü kiünidānaü . . . kiüsamuņņhānaü. vivādādhikaraõaü hetunidānaü . . .; anuvādādhikaraõaü, āpattādhikaraõaü, kiccādhikaraõaü hetunidānaü . . . hetu- samuņņhānaü. ||5|| vivādādhikaraõaü kiünidānaü . . . kiüsamuņņhānaü. anuvādādh., āpattādh., kiccādh. kiünidānaü . . . kiüsam- uņņhānaü. vivādādhikaraõaü paccayanidānaü . . .; anuvādādhika- raõaü, āpattādhikaraõaü, kiccādhikaraõaü paccayanidānaü . . . paccayasamuņņhānaü. ||6|| catunnaü adhikaraõānaü kati målāni kati samuņņhānā. ca- tunnaü adhikaraõānaü tettiüsa målāni tettiüsa samuņņhānā. cat. adh. katamāni tettiüsa målāni. vivādādhikaraõassa dvādasa målāni, anuvādādhikaraõassa cuddasa målāni, āpattā- dhikaraõassa cha målāni, kiccādhikaraõassa ekaü målaü saügho. catunnaü adhikaraõānaü imāni tettiüsa målāni. #<[page 152]># %<152 PARIVâRA. [IX. 1.>% catunnaü adh. katame tettiüsa samuņņhānā. vivādādhi- karaõassa aņņhārasa bhedakaravatthåni samuņņhānā. anuvā- dādhikaraõassa catasso vipattiyo samuņņhānā. āpattādhikara- õassa sattāpattikkhandhā samuņņhānā. kiccādhikaraõassa cattāri kammāni samuņņhānā. catunnaü adh. ime tettiüsa samuņņhānā. ||7|| vivādādhikaraõaü āpattānāpattãti. vivādādhikaraõaü na āpatti, kiü pana vivādādhikaraõapaccayā āpattiü āpajjeyyā 'ti. āma vivādādhikaraõapaccayā āpattiü āpajjeyya. vivā- dādhikaraõapaccayā kati āpattiyo āpajjati. vivādādhikaraõa- paccayā dve āpattiyo āpajjati: upasampannaü omasati, āpatti pācittiyassa; anupasampannaü omasati, āpatti dukka- ņassa. vivādādhikaraõapaccayā imā dve āpattiyo āpajjati. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü kati vipattiyo bhajanti, catunnaü adhikaraõānaü katamaü adhikaraõaü, sattannaü āpattikkhandhānaü katãhi āpattikkhandhehi saügahitā, channaü āpattisamuņņhānānaü katãhi samuņņhānehi sam- uņņhanti, katãhi adhikaraõehi katãsu ņhānesu katãhi samathehi sammanti. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü ekaü vipattiü bhajanti ācāravipattiü, catunnaü adhikaraõānaü āpattādhikaraõaü, sattannaü āpattikkhandhānaü dvãhi āpattikkhandhehi saü- gahitā siyā pācittiyāpattikkhandhena siyā dukkaņāpatti- kkhandhena, channaü āpattisamuņņhānānaü tãhi samuņņhānehi samuņņhanti, ekena adhikaraõena kiccādhikaraõena tãsu ņhānesu saüghamajjhe gaõamajjhe puggalassa santike tãhi samathehi sammanti siyā sammukhāvinayena ca paņi¤¤ātakara- õena ca siyā sammukhāvinayena ca tiõavatthārakena ca. ||8|| anuvādādhikaraõaü āpattānāpattãti . . . (see 8) . . . anuvādādhikaraõapaccayā tisso āpattiyo āpajjati: bhikkhuü amålakena pārājikena dhammena anuddhaüseti, āpatti saü- ghādisesassa; amålakena saüghādisesena anuddhaüseti, āp. pācittiyassa; amålikāya ācāravipattiyā anuddhaüseti, āp. dukkaņassa. anuvādādhikaraõapaccayā imā tisso āpattiyo āpajjati. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü kati . . . katãhi samathehi sammanti. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü dve vipattiyo bhajanti siyā sãlavipattiü siyā ācāravipattiü, catunnaü adhikaraõā- #<[page 153]># %% naü āpattādhikaraõaü\<*<1>*>/, sattannaü āpattikkhandhānaü tãhi āpattikkhandhehi saügahitā siyā saüghādisesāpattikkhan- dhena siyā pācittiyāpattikkhandhena siyā dukkaņāpattikkhan- dhena, channaü āpattisamuņņhānānaü tãhi samuņņhānehi samuņņhanti. yā sā āpatti garukā sā āpatti ekena adhikara- õena kiccādhikaraõena ekamhi ņhāne saüghamajjhe dvãhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca paņi¤¤ātakaraõena ca, yā tā āpattiyo lahukā tā āpattiyo ekena adhikaraõena kiccādhikaraõena tãsu ņhānesu saüghamajjhe . . . ( 8) . . . tiõavatthārakena ca. ||9|| āpattādhikaraõaü āpattānāpattãti. āpattādhikaraõaü āpatti. kiü pana . . . āpattādhikaraõapaccayā catasso āpattiyo āpajjati: bhikkhunã jānaü pārājikaü dhammaü paņicchādeti, āpatti pārājikassa; vematikā paņicchādeti, āp. thullaccayassa; bhikkhu saüghādisesaü paņicchādeti, āp. pācittiyassa; ācāravipattiü paņicchādeti, āp. dukkaņassa. āpattādhikaraõapaccayā imā catasso āpattiyo āpajjati. tā āpattiyo catunnaü vipattãnaü kati . . . katãhi samathehi sammanti. tā āpattiyo catunnaü . . . ( 9) . . . catåhi āpattikkhan- dhehi saügahitā siyā pārājikāpattikkhandhena siyā thullacca- yāpattikkhandhena siyā pācittiyāpattikkhandhena siyā dukka- ņāpattikkhandhena, channaü āpattisamuņņhānānaü ekena samuņņhānena samuņņhanti kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhanti. yā sā āpatti anavasesā sā āpatti na katamena adhikaraõena na katamamhi ņhāne na katamena samathena sammati. yā tā āpattiyo lahukā tā āpattiyo ekena . . . ( 9) . . . tiõavatthārakena ca. ||10|| kiccādhikaraõaü āpattānāpattãti . . . ( 8) . . . kiccādhi- karaõapaccayā pa¤ca āpattiyo āpajjati: ukkhittānuvattikā bhikkhunã yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņinissajjati, ¤attiyā dukkaņaü, dvãhi kammavācāhi thullaccayā, kamma- vācāpariyosāne āp. pārājikassa; bhedakānuvattakā\<*<2>*>/ yāvatati- yaü samanubhāsanāya na paņinissajjanti, āpatti saüghādi- sesassa; pāpikāya diņņhiyā yāvatatiyaü samanubhāsanāya na paņinissajjanti, āp. pācittiyassa. kiccādhikaraõapaccayā imā pa¤ca āpattiyo āpajjati. tā āpattiyo catunnaü vipattã- naü kati . . . katãhi samathehi sammanti. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 āpattādh- āpatti AC, āp. na āpatti B. Comp. Cullav. IV. 14. 14. 2 bhedakānuvattakā bhikkhåni . . . na paņinissajjanti AC, bhedakānuvattakā bhikkhåni . . . na paņinissajani B. The rule alluded to (Saügh. 11) refers to both Bhikkhus and Bhikkhunãs; probably, therefore, we ought to read, bhedakānuvattakā . . . na paņinissajjanti. >/ #<[page 154]># %<154 PARIVâRA. [IX. 1.>% tā āpattiyo catunnaü . . . ( 9) . . . pa¤cahi āpatti- kkhandhehi saügahitā siyā pārājikāpattikkhandhena siyā saüghādisesāp. siyā thullaccayāp. siyā pācittiyāp. siyā dukkaņāpattikkhandhena, channaü āpattisamuņņhānānaü ekena s. s. kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhanti. yā sā āpatti anavasesā . . . ( 10) . . . yā sā āpatti garukā sā āpatti ekena adhikaraõena kiccādhikaraõena ekamhi ņhāne saüghamajjhe dvãhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca paņi¤¤ātakaraõena ca. yā tā āpattiyo lahukā tā āpattiyo ekena . . . ( 9) . . . tiõavatthārakena ca. ||11|| vivādādhikaraõaü hoti anuvādādhikaraõaü, hoti āpattā- dhikaraõaü, hoti kiccādhikaraõaü. vivādādhikaraõaü na hoti anuvādādhikaraõaü, na hoti āpattādhikaraõaü, na hoti kiccādhikaraõaü. api ca vivādādhikaraõapaccayā hoti anuvādādhikaraõaü hoti āpattādhikaraõaü hoti kiccādhikara- õaü. yathā kathaü viya. idha bhikkhå . . . (see IV.21) . . . kiccādhikaraõaü. evaü vivādādhikaraõapaccayā hoti anu- vādādhikaraõaü, hoti āpattādhikaraõaü, hoti kiccādhi- karaõaü. anuvādādhikaraõaü hoti āpattādhikaraõaü, hoti kiccādhi- karaõaü, hoti vivādādhikaraõaü. anuvādādhikaraõaü na hoti . . . yathā kathaü viya. idha bhikkhå bhikkhuü . . . (see IV.21) . . . kiccādhikaraõaü. evaü anuvādādhi- karaõapaccayā hoti āpattādh., hoti kiccādh., hoti vivādādhi- karaõaü. āpattādhikaraõaü hoti kiccādhikaraõaü, hoti vivādādhi- karaõaü, hoti anuvādādhikaraõaü. āpattādhikaraõaü na hoti . . . yathā kathaü viya. pa¤ca pi āpattikkhandhā . . . (see IV.21) . . . kiccādhikaraõaü. evaü āpattā- dhikaraõapaccayā hoti kiccādh., hoti vivādādh., hoti anuvā- dādhikaraõaü. kiccādhikaraõaü hoti vivādādhikaraõaü, hoti anuvādādhi- karaõaü, hoti āpattādhikaraõaü. kiccādhikaraõaü na hoti . . . yathā kathaü viya. yā saüghassa kiccayatā . . . (see IV.21) . . . kiccādhikaraõaü. evaü kiccādhikaraõa- paccayā hoti vivādādhikaraõaü, hoti anuvādādhikaraõaü, hoti āpattādhikaraõaü. ||12|| yattha sativinayo tattha sammukhāvinayo, yattha sammu- #<[page 155]># %% khāvinayo tattha sativinayo. yattha amåëhavinayo tattha sammukhāvinayo, yattha sammukhāvinayo tattha amåëha- vinayo. yattha paņi¤¤ātakaraõaü . . . yattha yebhuyyasikā . . . yattha tassapāpiyyasikā . . . yattha tiõavatthārako tattha sammukhāvinayo, yattha sammukhāvinayo tattha tiõavatthārako. ||13|| yasmiü samaye sammukhāvinayena ca sativinayena ca adhikaraõaü våpasammati, yattha sativinayo tattha sammu- khāvinayo, yattha sammukhāvinayo tattha sativinayo, na tattha amåëhavinayo na tattha paņi¤¤ātakaraõam na tattha yebhuyyasikā na tattha tassapāpiyyasikā na tattha tiõa- vatthārako. yasmiü samaye sammukhāvinayena ca amå- ëhavinayena ca . . ., . . . sammukhāvinayena ca tiõavatthā- rakena ca adhikaraõaü våpasammati, yattha tiõavatthārako tattha sammukhāvinayo, yattha sammukhāvinayo tattha tiõavatthārako, na tattha sativinayo . . . na tattha tassa- pāpiyyasikā. ||14|| sammukhāvinayo 'ti vā sativinayo 'ti vā ime dhammā saüsaņņhā udāhu visaüsaņņhā labbhā ca pan' imesaü dham- mānaü vinibbhujitvā vinibbhujitvā nānākaraõaü pa¤¤ā- petuü. sammukhāvinayo 'ti vā amåëhavinayo 'ti vā . . ., . . . sammukhavinayo 'ti vā tiõavatthārako 'ti vā ime dhammā saüsaņņhā . . . pa¤¤āpetuü. sammukhāvinayo 'ti vā sativinayo 'ti vā ime dhammā saüsaņņhā no visaüsaņņhā na ca labbhā imesaü dhammānaü vin. vin. nānākaraõaü pa¤¤āpetuü. sammukhāvinayo 'ti vā amåëhavinayo 'ti vā . . ., . . . sammukhāvinayo 'ti vā tiõavatthārako 'ti vā ime dhammā saüsaņņhā no visaü- saņņhā na ca labbhā imesaü dhammānaü vin. vin. nānā- karaõaü pa¤¤āpetuü. ||15|| sammukhāvinayo kiünidāno kiüsamudayo kiüjātiko kiüpa- bhavo kiüsambhāro kiüsamuņņhāno. sativinayo . . ., . . . tiõavatthārako kiünidāno kiüsamudayo kiüjātiko kiüpa- bhavo kiüsambhāro kiüsamuņņhāno. sammukhāvinayo nidānanidāno nidānasamudayo nidānajā- tiko nidānapabhavo nidānasambhāro nidānasamuņņhāno. sati- vinayo . . ., . . . tiõavatthārako nidānanidāno nidānasam- udayo . . . nidānasamuņņhāno. ||16|| #<[page 156]># %<156 PARIVâRA. [IX. 1.>% sammukhāvinayo kiünidāno . . . kiüsamuņņhāno. sati- vinayo . . ., . . . tiõavatthārako kiünidāno . . . kiüsam- uņņhāno. sammukhāvinayo hetunidāno . . ., . . . tiõavatthārako hetunidāno . . . hetusamuņņhāno. ||17|| sammukhāvinayo kiünidāno . . . kiüsamuņņhāno. sativinayo . . ., . . . tiõavatthārako kiünidāno . . . kiüsamuņņhāno. sammukhāvinayo paccayanidāno . . ., . . . tiõavatthārako paccayanidāno . . . paccayasamuņņhāno. ||18|| sattannaü samathānaü kati målāni kati samuņņhānā. sattannaü samathānaü chabbãsa målāni chattiüsa sam- uņņhānā. sattannaü samathānaü katamāni chabbãsa målāni. sam- mukhāvinayassa cattāri målāni saüghasammukhatā dhamma- sammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā. sati- vinayassa cattāri målāni. amåëhavinayassa cattāri målāni. paņi¤¤ātakaraõassa dve målāni yo ca deseti yassa ca deseti. yebhuyyasikāya cattāri målāni. tassapāpiyyasikāya cattāri målāni. tiõavatthārakassa cattāri målāni saüghasam- mukhatā . . . puggalasammukhatā. sattannaü samathānaü imāni chabbãsa målāni. sattannaü samathānaü katame chattiüsa samuņņhānā. sativinayassa kammassa kiriyā karaõaü upagamanaü ajjhu- pagamanaü adhivāsanā appaņikkosanā. amåëhavinayassa kammassa, paņi¤¤ātakaraõassa kammassa, yebhuyyasikāya kammassa, tassapāpiyyasikāya kammassa, tiõavatthārakassa kammassa kiriyā karaõaü . . . appaņikkosanā. sattannaü samathānaü ime chattiüsa samuņņhānā. ||19|| sammukhāvinayo 'ti vā sativinayo 'ti vā ime dhammā nānatthā nānābya¤janā udāhu ekatthā bya¤janam eva nānaü. sammukhāvinayo 'ti vā amåëhavinayo 'ti vā, sammukhāvinayo 'ti vā paņi¤¤ātakaraõan ti vā . . . sammukhāvinayo 'ti vā tiõavatthārako 'ti vā ime dhammā nānatthā . . . eva nānaü. sammukhāvinayo 'ti vā sativinayo 'ti vā ime dhammā nānatthā c' eva nānābya¤janā ca. sammukhāvinayo 'ti vā amåëhavinayo 'ti vā . . . sammukhāvinayo 'ti vā tiõavatthā- rako 'ti vā ime dhammā nānatthā c' eva nānābya¤janā ca. ||20|| #<[page 157]># %% vivādo vivādādhikaraõaü. vivādo no adhikaraõaü. adhi- karaõaü no vivādo. adhikaraõa¤ c' eva vivādo ca. siyā . . . (= Cullavagga IV.14.12-15) . . . kiccādhikaraõaü adhikaraõa¤ c' eva kicca¤ cā 'ti. ||21||1|| Adhikaraõabhedaü niņņhitaü. tass' uddānaü: adhikaraõaü, ukkoņā, ākārā, puggalena ca, nidāna-hetu-paccayā, målaü, samuņņhānena ca, | āpatti, hoti, yattha ca, saüsaņņhā, nidānena ca, hetu-paccaya-målāni, samuņņhānena, bya¤janā, vivādo adhikaraõan ti: bhedādhikaraõe idan ti. #<[page 158]># %< 158>% X. Codanā kimatthāya, sāraõā kissa kāraõā, saügho kimatthāya, matikammaü pana kissa kāraõā | codanā sāraõatthāya, niggahatthāya sāraõā, saügho pariggahatthāya, matikammaü pana pāņi- yekkaü. | mā kho turito abhaõi, mā kho caõķikato 'bhaõi, mā kho paņighaü janayi, sace anuvijjako tuvaü. | mā kho sahasā abhaõi kathaü viggāhikaü anatthasaü- hitaü sutte vinaye anulome pa¤¤atte anulomike. | anuyogavattaü nisāmaya kusalena buddhimatā kataü suvuttaü sikkhāpadānulomikaü gatiü na nāsento sam- 5 parāyikaü. | hitesi anuyu¤jassu kālen' atthupasaühitaü cuditassa ca codakassa ca sahasā vohāraü mā padhāresi. | codako āha āpanno 'ti, cuditako āha anāpanno 'ti; ubho anukkhipanto paņi¤¤ānusandhitena kāraye. | paņi¤¤ā lajjãsu katā\<*<1>*>/, alajjãsu evaü na vijjati; bahuü pi alajjã bhāseyya: vuttānusandhitena\<*<2>*>/ kāraye. | alajjã kãdiso hoti paņi¤¤ā yassa na råhati; eva¤ ca tāhaü pucchāmi kãdiso vuccati alajjipuggalo. | sa¤cicca āpattiü āpajjati, āpattiü parigåhati, 10 agatigamana¤ ca gacchati: ediso vuccati alajjipuggalo. | saccaü aham pi jānāmi ediso vuccati alajjipuggalo, a¤¤a¤ ca tāhaü pucchāmi: kãdiso vuccati lajjipuggalo. | sa¤cicca āpattiü nāpajjati, āpattiü na parigåhati, agatigamanaü na gacchati: ediso vuccati lajjipuggalo. | saccaü aham pi jānāmi ediso vuccati lajjipuggalo, a¤¤a¤ ca tāhaü pucchāmi: kãdiso vuccati adhamma- codako. | \<-------------------------------------------------------------------------- 1 lajjisu katā AC, lajjiså vuttā B. 2 vuttānusandhitena ABC. BUDDH.: vatthānusandhitena kāraye ti vattānu- sandhinā kāraye, yā assa vattena saddhi paņi¤¤ā sandhiyati tāya paņi¤¤āya kāraye ti attho. >/ #<[page 159]># %< APARA GâTHâSAũGAöIKA. 159>% akālena codeti abhåtena pharusena anatthasaühitena, dosantaro codeti no mettacitto: ediso vuccati adhamma- codako. | saccaü aham pi jānāmi ediso vuccati adhammacodako, a¤¤a¤ ca tāhaü pucchāmi: kãdiso vuccati 15 dhammacodako. | kālena codeti bhåtena saõhena atthasaühitena, mettacitto codeti no dosantaro: ediso vuccati dhammacodako. | saccaü aham pi jānāmi ediso vuccati dhammacodako, a¤¤a¤ ca tāhaü pucchāmi: kãdiso vuccati bālacodako. | pubbāparaü na jānāti pubbāparassa akovido, anusandhivacanapathaü na jānāti anusandhivacana- pathassa akovido: ediso vuccati bālacodako. | saccaü aham pi jānāmi ediso vuccati bālacodako, a¤¤a¤ ca tāhaü pucchāmi: kãdiso vuccati paõķitacodako. | pubbāparaü pi jānāti pubbāparassa kovido, anusandhivacanapathaü jānāti anusandhivacanapathassa 20 kovido: ediso vuccati paõķitacodako. | saccaü aham pi jānāmi ediso vuccati paõķitacodako, a¤¤a¤ ca tāhaü pucchāmi: codanā kinti vuccati. | sãlavipattiyā codeti, atho ācāradiņņhiyā, ājãvena pi codeti: codanā tena vuccati. | aparaü Gāthāsaügaõikaü niņņhitaü. #<[page 160]># %< 160>% XI. Anuvijjakena codako pucchitabbo: yaü kho tvaü āvuso imaü bhikkhuü codesi kimhi naü codesi sãlavipattiyā codesi ācāravipattiyā codesi diņņhivipattiyā codesãti. so ce evaü vadeyya: sãlavipattiyā vā codemi, ācāravipattiyā vā codemi, diņņhivipattiyā vā codemãti, so evam assa vacanãyo: jānāti panāyasmā sãlavipattiü . . . (Mahāvagga IV.16.11-15. Instead of imassa bhikkhuno pavāraõaü ņhapesi read imaü bhikkhuü codesi; instead of ņhapemi, ņhapesi, or pavāraõaü ņhapemi etc., read codemi, codesi.) . . . titthiyasāvakānaü sutvā parisaīkasãti. ||1|| diņņhaü diņņhena sameti\<*<1>*>/, diņņhena saüsandate diņņhaü, diņņhaü paņicca na upeti asuddhaparisaīkito: so puggalo paņi¤¤āya kātabbo ten' uposatho. | sutaü sutena sameti, sutena saüsandate sutaü, sutaü paņicca . . . uposatho. | mutaü mutena sameti, mutena saüsandate mutaü, mutaü paņicca . . . uposatho. ||2|| codanāya ko ādi kiü majjhe kiü pariyosānaü. codanāya okāsakammaü ādi kiriyā majjhe samatho pariyo- sānaü. codanāya kati målāni kati vatthåni kati bhåmiyo katãh' ākārehi codeti. codanāya dve målāni tãõi vatthåni pa¤ca bhåmiyo dvãh' ākārehi codeti. codanāya katamāni dve målāni. samålikā vā amålikā vā. codanāya imāni dve målāni. codanāya katamāni tãõi vatthåni. diņņhena sutena pari- saīkāya. codanāya imāni tãõi vatthåni. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 BUDDHAGHOSA: tattha diņņhaü diņņhenā 'ti gāthāya ayam attho: eken' eko mātugāmena saddhiü ekaņņhānato nikkhamanto vā pavisanto vā diņņho, so taü pārājikena codeti. itaro tassa dassanaü anujānāti, taü pana dassanaü paņicca pārājikaü na upeti na patijānāti. evam ettha yan tena diņņhan taü tassa diņņho mayā 'ti iminā diņņha- vacanena sameti. yasmā pana itaro taü dassanaü paņicca dosaü na paņijānāti tasmā asuddhaparisaīkito hoti, amålaka- parisaīkito 'ti attho. tassa puggalassa suddho ahan ti paņi¤¤āya tena saddhiü uposatho kātabbo (kāretabbo AC, kātabbo B). >/ #<[page 161]># %% codanāya katamā pa¤ca bhåmiyo. kālena vakkhāmi no akālena, bhåtena vakkhāmi no abhåtena, saõhena v. no pharusena, atthasaühitena v. no anatthasaühitena, mettacitto v. no dosantaro 'ti. codanāya imā pa¤ca bhåmiyo. katamehi dvãh' ākārehi codeti. kāyena vā codeti vācāya vā codeti. imehi dvãh' ākārehi codeti. ||3|| codakena kathaü paņipajjitabbaü. cuditakena . . . saü- ghena . . . anuvijjakena kathaü paņipajjitabbaü. codakena kathaü paņipajjitabban ti, codakena pa¤casu dhammesu patiņņhāya paro codetabbo: kālena vakkhāmi no akālena . . . mettacitto vakkhāmi no dosantaro 'ti. codakena evaü paņipajjitabbaü. cuditakena kathaü paņipajjitabban ti, cuditakena dvãsu dhammesu paņipajjitabbaü sacce ca akuppe ca. cuditakena evaü paņipajjitabbaü. saüghena kathaü paņipajjitabban ti, saüghena otiõõāno- tiõõaü jānitabbaü. saüghena evaü paņipajjitabban ti. anuvijjakena kathaü paņipajjitabban ti. anuvijjakena yena dhammena yena vinayena yena satthu sāsanena taü adhi- karaõaü våpasammati tathā taü adhikaraõaü våpasame- tabbaü. anuvijjakena evaü paņipajjitabbaü. ||4|| uposatho kimatthāya, pavāraõā kissa kāraõā, parivāso kimatthāya, målāya paņikassanā kissa kāraõā, mānattaü kimatthāya, abbhānaü kissa kāraõā. | uposatho sāmaggatthāya, visuddhatthāya pavāraõā, parivāso mānattatthāya, målāya paņikassanā niggah- atthāya, mānattaü abbhānatthāya, visuddhatthāya abbhānaü. | chandā dosā bhayā mohā there ca paribhāsati: kāyassa bhedā duppa¤¤o khato upahatindriyo nirayaü gacchati dummedho na ca sikkhāya gāravo. | na ca āmisaü nissāya na ca nissāya puggalaü, ubho ete vivajjetvā yathādhammo tathā kare. | kodhano upanāhã ca caõķo ca paribhāsako 5 anāpattiyā āpattãti ropeti: tādiso codako jhāpeti attānaü. | upakaõõakaü jappati jimhaü pekkhati vãtiharati kum- maggaü paņisevati #<[page 162]># %<162 PARIVâRA. [XI.>% anāpattiyā āpattãti ropeti: tādiso codako jhāpeti attānaü | akālena codeti abhåtena pharusena anatthasaühitena, dosantaro codeti no mettacitto, anāpattiyā . . . jhāpeti attānaü. | dhammādhammaü na jānāti dhammādhammassa akovido, anāpattiyā . . . jhāpeti attānaü. | vinayāvinayaü na jānāti vinayāvinayassa akovido, anāpattiyā . . . jhāpeti attānaü. | 10 bhāsitābhāsitaü . . . | āciõõānāciõõaü . . . | pa¤¤attāpa¤¤attaü . . . | āpattānāpattiü na jānāti āpattānāpattiyā akovido . . . | lahukagarukaü . . . | 15 sāvasesānavasesaü . . . | duņņhullāduņņhullaü . . . | pubbāparaü . . . | anusandhivacanapathaü na jānāti anusandhivacanapa- thassa akovido, anāpattiyā āpattãti ropeti: tādiso codako jhāpeti attānan ti. |5| Codanākaõķaü niņņhitaü. tass' uddānaü: codanā, anuvijjā cā, ādi, målen', uposatho: gati codanakaõķamhi sāsanaü patiņņhāpayan ti\<*<1>*>/. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 UDDâNA, gati codanakaõķamhi sāsanaü paņhāpayan ti AC, tati co- sāsanassa patiņņhāyan ti B. >/ #<[page 163]># %< 163>% Xä. Saügāmāvacarena bhikkhunā saüghaü upasaükamantena nãcacittena saügho upasaükamitabbo rajoharaõasamena cittena. āsanakusalena bhavitabbaü nisajjakusalena. there bhikkhå anupakhajjantena nave bhikkhå āsanena apaņi- bāhantena yathāpaņiråpe āsane nisãditabbaü. anānākathikena bhavitabbaü atiracchānakathikena. sāmaü vā dhammo bhāsitabbo paro vā ajjhesitabbo ariyo vā tuõhibhāvo nāti- ma¤¤itabbo. saüghena anumatena puggalena anuvijjakena anuvijjitukāmena na upajjhāyo pucchitabbo na ācariyo pucchitabbo na saddhivihāriko pucchitabbo na antevāsiko p. na samānupajjhāyako p. na samānācariyako p. na jāti pucchi- tabbā na nāmaü pucchitabbaü na gottaü pucchitabbaü na āgamo pucchitabbo na kulapadeso pucchitabbo na jātibhåmi pucchitabbā. taü kiükāraõā. atr' assa pemaü vā doso vā. peme vā sati dose vā chandāpi gaccheyya dosāpi g. mohāpi g. bhayāpi gaccheyya. saüghena anumatena puggalena anuvijjakena anuvijjitukāmena saüghagarukena bhavitabbaü no puggalagarukena, saddhammagarukena bhavitabbaü no āmisagarukena, atthavasikena bhavitabbaü no parisakappi- yena, kālena anuvijjitabbaü no akālena, bhåtena anuvijji- tabbaü no abhåtena, saõhena an. no pharusena, atthasaü- hitena an. no anatthasaühitena, mettacittena an. no dosan- tarena. na upakaõõakajappinā bhavitabbaü, na jimhaü pekkhitabbaü, na akkhiü nikhaõitabbaü, na bhamukaü ukkhipitabbaü, na sãsaü ukkhipitabbaü, na hatthavikāro kātabbo, na hatthamuddā dassetabbā. āsanakusalena bhavi- tabbaü, nisajjakusalena bhavitabbaü, yugamattaü pekkhan- tena atthaü anuvidhãyantena sake āsane nisãditabbaü, na ca āsanā vuņņhātabbaü, na vãtihātabbaü, na kummaggo sevi- tabbo, na bāhāvikkhepakaü bhaõitabbaü, aturitena bhavi- tabbaü, asāhasikena bhavitabbaü, acaõķikatena bhavitabbaü, #<[page 164]># %<164 PARIVARA. [Xä.>% vacanakkhamena mettacittena bhavitabbaü, hitānukampinā kāruõikena bhavitabbaü, hitaparisakkinā asamphappalāpinā bhavitabbaü, pariyantabhāõinā averavasikena bhavitabbaü anasuruttena. attā pariggahetabbo, paro pariggahetabbo, codako pariggahetabbo, cuditako pariggahetabbo, adhamma- codako . . . adhammacuditako . . . dhammacodako . . . dhammacuditako pariggahetabbo. vuttaü ahāpentena avut- taü appakāsentena otiõõāni padabya¤janāni sādhukaü uggahetvā paro paņipucchitvā yathāpaņi¤¤āya kāretabbo,\<*<1>*>/ mando hāsetabbo, bhãru assāsetabbo, caõķo nisedhetabbo, asuci vibhāvetabbo, uju maddavena. na chandāgati gantabbā, na dosāgati g., na mohāgati g., na bhayāgati gantabbā. majjhattena bhavitabbaü dhammesu ca puggalesu ca. eva¤ ca pana anuvijjako anuvijjamāno satthu c' eva sāsanakaro hoti vi¤¤åna¤ ca sabrahmacārãnaü piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvaniyo ca. ||1|| suttaü saüsandanatthāya, opammaü nidassanatthāya, attho vi¤¤āpanatthāya, paņipucchā ņhapanatthāya, okāsa- kammaü codanatthāya, codanā sāraõatthāya, sāraõā savaca- niyatthāya, savacaniyaü palibodhatthāya, palibodho vinicchay- atthāya, vinicchayo santãraõatthāya, santãraõaü ņhānā- ņhānagamanatthāya, ņhānāņhānagamanaü dummaīkånaü puggalānaü niggahatthāya pesalānaü bhikkhånaü saü- paggahatthāya, saügho sampariggahasampaņicchanatthāya, saüghena anumatā puggalā paccekaņhāyino avisaüvādaka- ņhāyino, vinayo saüvaratthāya, saüvaro avippaņisāratthāya, avippaņisāro pāmujjatthāya, pāmujjaü pãtatthāya, pãti passa- ddhatthāya, passaddhi sukhatthāya, sukhaü samādhatthāya, samādhi yathābhåta¤āõadassanatthāya, yathābhåtaü ¤āõa- dassanaü nibbidatthāya, nibbidā virāgatthāya, virāgo vimutta- tthāya, vimutti vimutti¤āõadassanatthāya, vimutti¤āõadassa- naü anupādāparinibbānatthāya. etadatthā kathā, etadatthā mantaõā, etadatthā upanisā, etadatthā sotāvadhānaü yad idaü anupādā cittassa vimokkho 'ti. ||2|| anuyogavattaü nisāmaya kusalena buddhimatā kataü suvuttaü sikkhāpadānulomikaü gatiü na nāsento samparāyikaü. | \<-------------------------------------------------------------------------- 1 After yathāpaņi¤¤āya kāretabbo B inserts, na codako hāsetabbo. >/ #<[page 165]># %% vatthuü vipattim āpattiü nidānaü ākārākovido, pubbāparaü na jānāti katākataü samena ca, | kamma¤ ca adhikaraõa¤ ca samathe cāpi akovido, ratto duņņho ca måëho ca bhayā sammohā gacchati, | na ca pa¤¤attikusalo nijjhattiyā ca akovido, laddhapakkho ahiriko kaõhakammo anādaro: sa ve tādisako bhikkhu appatikkho 'ti vuccati. | vatthuü vipattim āpattiü nidānaü ākārakovido, 5 pubbāparaü pajānāti katākataü samena ca, | kamma¤ ca adhikaraõa¤ ca samathe cāpi kovido, aratto aduņņho amåëho ca bhayā mohā na gacchati, | pa¤¤attiyā ca kusalo nijjhattiyā ca kovido, laddhapakkho hirimano sukkakammo sagāravo: sa ve\<*<1>*>/ tādisako bhikkhu sappatikkho 'ti vuccatãti. ||3|| Cåëasaügāmaü niņņhitaü. tass' uddānaü: nãcacittena, puccheyya, garu, saüghe na puggale, suttaü saüsandanatthāya, vinayānuggahena ca: uddānaü cåëasaügāme ekuddesaü idaü katan ti. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 sace ACD, sa ve B. 2 vv. 3, 7 Instead of pa¤¤attikusalo pa¤¤attiyā ca kusalo we probably have to read, sa¤¤attikusalo, sa¤¤attiyā ca kusalo. 3 sace AC, sa ve B. >/ #<[page 166]># %< 166>% XäI. Saügāmāvacarena bhikkhunā saüghe voharantena vatthuü jānitabbaü vipatti jānitabbā āpatti jānitabbā nidānaü jāni- tabbaü ākāro jānitabbo pubbāparaü jānitabbaü katākataü jānitabbaü kammaü jānitabbaü adhikaraõaü jānitabbaü samatho jānitabbo, na chandāgati gantabbā na dosāgati g. na mohāgati g. na bhayāgati g., sa¤¤āpaniye ņhāne sa¤¤ā- petabbaü nijjhāpaniye ņhāne nijjhāpetabbaü pekkhaniye ņhāne pekkhitabbaü pasādaniye ņhāne pasādetabbaü, laddha- pakkho 'mhãti parapakkho nāvajānitabbo bahussuto 'mhãti appassuto nāvajānitabbo therataro 'mhãti navakataro nāvajā- nitabbo, asampattaü na byāharitabbaü sampattaü dhammato vinayato na parihāpetabbaü, yena dhammena yena vinayena yena satthu sāsanena taü adhikaraõaü våpasammati tathā taü adhikaraõaü våpasametabbaü. ||1|| vatthuü jānitabban ti: aņņhannaü pārājikānaü vatthuü jānitabbaü tevãsasaüghādisesānaü vatthuü jānitabbaü dveaniyatānaü . . . dvecattārãsanissaggiyānaü . . . aņņhā- sãtisatapācittiyānaü . . . dvādasapāņidesaniyānaü . . . dukkaņānaü . . . dubbhāsitānaü vatthuü jānitabbaü. vipatti jānitabbā 'ti: sãlavipatti j. ācāravipatti j. diņņhi- vipatti j. ājãvavipatti jānitabbā. āpatti jānitabbā 'ti: pārājikāpatti j. saüghādisesāpatti j. thullaccayāpatti j. pācittiyāpatti j. pāņidesaniyāpatti j. dukkaņ- āpatti j. dubbhāsitāpatti jānitabbā. nidānaü jānitabban ti: aņņhannaü pārājikānaü nidānaü jānitabbaü tevãsasaüghādisesānaü nidānaü jānitabbaü . . . dubbhāsitānaü nidānaü jānitabbaü. ākāro jānitabbo ti: saügho ākārato jānitabbo, gaõo ākārato jānitabbo, puggalo . . . codako . . . cuditako ākārato jāni- #<[page 167]># %% tabbo. saügho ākārato jānitabbo 'ti: paņibalo nu kho ayaü saügho imaü adhikaraõaü våpasametuü dhammena vinayena satthu sāsanena udāhu no 'ti, evaü saügho ākārato jānitabbo. gaõo . . . puggalo ākārato jānitabbo 'ti: paņi- balo nu kho ayaü puggalo . . . evaü puggalo ākārato jāni- tabbo. codako ākārato jānitabbo 'ti: kacci nu kho ayam āyasmā pa¤casu dhammesu patiņņhāya paraü codeti udāhu no 'ti, evaü codako ākārato jānitabbo. cuditako ākārato jāni- tabbo 'ti: kacci nu kho ayam āyasmā dvãsu dhammesu patiņņhito sacce ca akuppe ca udāhu no 'ti, evaü cuditako ākārato jānitabbo. pubbāparaü jānitabban ti: kacci nu kho ayam āyasmā vatthuto vā vatthuü saükamati vipattito vā vipattiü saüka- mati āpattito vā āpattiü saükamati avajānitvā vā paņijānāti paņijānitvā vā avajānāti a¤¤ena vā a¤¤aü paņicarati udāhu no 'ti, evaü pubbāparaü jānitabbaü. katākataü jānitabban ti: methunadhammo jānitabbo me- thunadhammassa anulomaü jānitabbaü methunadhammassa pubbabhāgo jānitabbo. methunadhammo jānitabbo 'ti: dvayaüdvayasamāpatti jānitabbā. methunadhammassa anu- lomaü jānitabban ti: bhikkhu attano mukhena parassa aīgajātaü gaõhāti. methunadhammassa pubbabhāgo jāni- tabbo 'ti: vaõõāvaõõo kāyasaüsaggo duņņhullavācā attakā- mapāricariyā dhanamanuppadānaü. ||2|| kammaü jānitabban ti: soëasa kammāni jānitabbāni, cattāri apalokanakammāni j., cattāri ¤attikammāni j., cattāri ¤atti- dutiyakammāni j., cattāri ¤atticatutthakammāni jānitabbāni. adhikaraõaü jānitabban ti: cattāri adhikaraõāni jāni- tabbāni, vivādādhikaraõaü jānitabbaü . . . kiccādhikara- õaü jānitabbaü. samatho jānitabbo 'ti: satta samathā jānitabbā, sammu- khāvinayo jānitabbo . . . tiõavatthārako jānitabbo. ||3|| na chandāgati gantabbā 'ti: chandāgatiü gacchanto kathaü chandāgatiü gacchati. idh' ekacco ayaü me upajjhāyo vā ācariyo vā saddhivihāriko vā antevāsiko vā samānupajjhā- yako vā samānācariyako vā sandiņņho vā sambhatto vā ¤ātisā- lohito vā 'ti tassānukampāya tassānurakkhāya adhammaü dhammo 'ti dãpeti dhammaü adhammo 'ti dãpeti . . . (see #<[page 168]># %<168 PARIVâRA. [XäI.>% Mahāvagga X. 5. 4 etc.) . . . aduņņhullaü āpattiü duņņhullā āpattãti dãpeti. imehi aņņhārasahi vatthåhi chandāgatiü gacchanto bahujanāhitāya paņipanno hoti bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussā- naü. imehi aņņhārasahi vatthåhi chandāgatiü gacchanto khataü upahataü attānaü pariharati sāvajjo ca hoti sānu- vajjo vi¤¤ånaü bahu¤ ca apu¤¤aü pasavati. chandāgatiü gacchanto evaü chandāgatiü gacchati. na dosāgati gantabbā 'ti: dosāgatiü gacchanto kathaü dosāgatiü gacchati. idh' ekacco anatthaü me acarãti āghātaü bandhati anatthaü me caratãti āghātaü bandhati anatthaü me carissatãti āghātaü bandhati piyassa me manā- passa anatthaü acari anatthaü carati anatthaü carissatãti āghātaü bandhati appiyassa me amanāpassa atthaü acari atthaü carati atthaü carissatãti āghātaü bandhati. imehi navahi āghātavatthåhi āghāto paņighāto kuddho kodhābhi- bhåto adhammaü dhammo 'ti dãpeti . . . aduņņhullam āpattiü duņņhullā āpattãti dãpeti. imehi aņņhārasahi vatthåhi dosā- gatiü gacchanto . . . evaü dosāgatiü gacchati. na mohāgati gantabbā 'ti: mohāgatiü gacchanto kathaü mohāgatiü gacchati. ratto rāgavasena gacchati duņņho dosa- vasena gacchati måëho mohavasena gacchati parāmaņņho diņņhivasena gacchati, måëho saümåëho mohābhibhåto adhammaü dhammo 'ti dãpeti . . . aduņņhullaü āpattiü duņņhullā āpattãti dãpeti. imehi aņņhārasahi vatthåhi mohā- gatiü gacchanto . . . evaü mohāgatiü gacchati. na bhayāgati gantabbā 'ti: bhayāgatiü gacchanto kathaü bhayāgatiü gacchati. idh' ekacco ayaü visamanissito vā gahananissito vā balanissito vā kakkhaëo pharuso jãvitantar- āyaü vā brahmacariyantarāyaü vā karissatãti tassa bhayā bhãto adhammaü dhammo 'ti dãpeti . . . aduņņhullaü āpattiü duņņhullā āpattãti dãpeti. imehi aņņhārasahi vatthåhi bhayāgatiü gacchanto . . . evaü bhayāgatiü gacchati. chandā dosā bhayā mohā yo dhammaü ativattati nihãyati tassa yaso kālapakkhe va candimā 'ti. kathaü na chandāgatiü gacchati. adhammaü adhammo 'ti dãpento na chandāgatiü gacchati, dhammaü dhammo 'ti #<[page 169]># %% dãpento na chandāgatiü gacchati . . . aduņņhullaü āpattiü aduņņhullā āpattãti dãpento na chandāgatiü gacchati. evaü na chandāgatiü gacchati. kathaü na dosāgatiü . . . na mohāgatiü . . . na bhayā- gatiü gacchati. adhammaü adhammo 'ti dãpento na bhayā- gatiü gacchati . . . aduņņhullaü āpattiü aduņņhullā āpattãti dãpento na bhayāgatiü gacchati. evaü na bhayāgatiü gacchati. chandā dosā bhayā mohā yo dhammaü nātivattati āpårati tassa yaso sukkapakkhe va candimā 'ti. ||4|| kathaü sa¤¤āpaniye ņhāne sa¤¤āpeti. adhammaü adhammo 'ti dãpento sa¤¤āpaniye ņhāne sa¤¤āpeti . . . aduņņhullaü āpattiü aduņņhullā āpattãti dãpento sa¤¤āpaniye ņhāne sa¤¤ā- peti. evaü sa¤¤āpaniye ņhāne sa¤¤āpeti. kathaü nijjhāpaniye ņhāne nijjhāpeti. adhammaü adham- mo 'ti dãpento nijjhāpaniye ņhāne nijjhāpeti . . . evaü nijjhāpaniye ņhāne nijjhāpeti. kathaü pekkhaniye ņhāne pekkhati . . . kathaü pasā- daniye ņhāne pasādeti. adhammaü adhammo 'ti dãpento pasādaniye ņhāne pasādeti . . . evaü pasādaniye ņhāne pasādeti. ||5|| kathaü laddhapakkho 'mhãti parapakkhaü avajānāti. idh' ekacco laddhapakkho hoti laddhaparivāro pakkhavā ¤ātivā. ayaü aladdhapakkho aladdhaparivāro na pakkhavā ¤ātivā 'ti tassa avajānanto adhammaü dhammo 'ti dãpeti . . . aduņņhullaü āpattiü duņņhullā āpattãti dãpeti. evaü laddha- pakkho 'mhãti parapakkhaü avajānāti. kathaü bahussuto 'mhãti appassutaü avajānāti. idh' ekacco bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo. ayaü appassuto appāgamo appadharo 'ti tassa avajānanto adhammaü dhammo 'ti dãpeti . . . aduņņhullaü āpattiü duņņhullā āpattãti dãpeti. evaü bahussuto 'mhãti appassutaü avajānāti. kathaü therataro 'mhãti navakataraü avajānāti. idh' ekacco thero hoti ratta¤¤å cirapabbajito. ayaü navako appa¤¤āto appakata¤¤å\<*<1>*>/, imassa vacanaü akataü bhavissatãti tassa avajānanto adhammaü dhammo 'ti dãpeti . . . aduņ- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 appata¤¤å A, appakata¤¤å C, appassuto appakata¤¤å B. >/ #<[page 170]># %<170 PARIVARA. [XäI.>% ņhullaü āpattiü duņņhullā āpattãti dãpeti. evaü therataro 'mhãti navakataraü avajānāti. ||6|| asaüpattaü na byāharitabban ti: anotiõõaü bhāraü na otāretabbaü. sampattaü dhammato vinayato na parihā- petabban ti: yamatthāya saügho sannipatito hoti taü atthaü dhammato vinayato na parihāpetabbaü. yena dhammenā 'ti: bhåtena vatthunā. yena vinayenā 'ti: codetvā sāretvā. yena satthu sāsanenā 'ti: ¤attisampadāya anussāvanasampadāya. yena dhammena yena vinayena yena satthu sāsanena taü adhikaraõaü våpasammati tathā taü adhikaraõaü våpasametabban ti: anuvijjakena codako pucchitabbo: yaü kho tvaü āvuso imassa bhikkhuno pavāraõaü ņhapesi . . . (Mahāvagga IV.16.10-15) . . . titthiyasāvakānaü sutvā parisaīkasãti. diņņhaü diņņhena sameti, diņņhena saüsandate diņņhaü, diņņhaü paņicca na upeti asuddhaparisaīkito: so puggalo paņi¤¤āya kātabbā tena pavāraõā\<*<1>*>/. | sutaü sutena sameti . . . (see XI. 2) | mutaü mutena . . . tena pavāraõā 'ti. ||7|| kin te diņņhan ti katamā pucchā, kinti te diņņhan ti k. p., kadā te diņņhan ti k. p., kattha te diņņhan ti katamā pucchā. kin te diņņhan ti vatthupucchā vipattipucchā āpattipucchā ajjhācārapucchā. vatthupucchā 'ti aņņhannaü pārājikānaü vatthupucchā tevãsasaüghādisesānaü v. dveaniyatānaü v. dvecattārãsanissaggiyānaü v. aņņhāsãtisatapācittiyānaü v. dvādasapāņidesaniyānaü v. dukkaņānaü v. dubbhāsitānaü vatthupucchā. vipattipucchā 'ti sãlavipattipucchā ācāravi- pattipucchā diņņhivipattipucchā ājãvavipattipucchā. āpatti- pucchā 'ti pārājikāpattipucchā saüghādisesāpattipucchā thullaccayāpattipucchā . . . dubbhāsitāpattipucchā. ajjhā- cārapucchā 'ti dvayaüdvayasamāpattipucchā. kinti te diņņhan ti liīgapucchā iriyāpathapucchā ākāra- pucchā vippakārapucchā. liīgapucchā 'ti dãghaü vā rassaü vā kaõhaü vā odātaü vā. iriyāpathapucchā 'ti gacchantaü vā ņhitaü vā nisinnaü vā nipannaü vā. ākārapucchā 'ti gihiliīge vā titthiyaliīge vā pabbajitaliīge vā. vippakāra- pucchā 'ti gacchantaü vā ņhitaü vā nisinnaü vā nipannaü vā. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 kāretabbo tena pavāraõā AC, kātabbo t- p- B constantly. I have written kāretabbā. Comp. Buddhaghosa's note at XI.2. >/ #<[page 171]># %% kadā te diņņhan ti kālapucchā samayapucchā divasapucchā utupucchā. kālapucchā 'ti pubbaõhakāle vā majjhantikakāle vā sāyaõhakāle vā. samayapucchā 'ti pubbaõhasamaye vā majjhantikasamaye vā sāyaõhasamaye vā. divasapucchā 'ti purebhattaü vā pacchābhattaü vā rattiü vā divā vā kāle vā juõhe vā. utupucchā 'ti hemante vā gimhe vā vasse vā. kattha te diņņhan ti ņhānapucchā bhåmipucchā okāsapucchā padesapucchā. ņhānapucchā 'ti bhåmiyā vā pathaviyā vā dharaõiyā vā jagatiyā vā. bhåmipucchā 'ti bhåmiyā vā pabbate vā pāsāõe vā pāsāde vā. okāsapucchā 'ti puratthime vā okāse pacchime vā okāse uttare vā okāse dakkhiõe vā okāse. padesapucchā 'ti puratthime vā padese . . . dakkhiõe vā padese 'ti. ||8|| Mahāsaügāmaü niņņhitaü. tass' uddānaü: vatthu, nidānaü, ākāro, pubbāparaü, katākataü, kamm' -ādhikaraõa¤ c' eva, samatho, chandāgāmi ca, | dosā, mohā, bhayā c' eva, sa¤¤ā, nijjhāpanena ca, pekkhā, pasāde, pakkho 'mhi, suta-theratarena ca, | asampatta¤ ca, sampattaü, dhammena, vinayena ca, satthussa sāsanenāpi: mahāsaügāma¤āpanā 'ti. #<[page 172]># %< 172>% XIV. Kassa kaņhinaü anatthataü, kassa kaņhinaü atthataü, kinti kaņhinaü anatthataü\<*<1>*>/, kinti kaņhinaü atthataü. kassa k. anatthatan ti: dvinnaü puggalānaü anatthataü hoti kaņhinaü anatthārakassa ca ananumodakassa ca. imesaü dvinnaü puggalānaü anatthataü hoti kaņhinaü. kassa k. atthatan ti: dvinnaü puggalānaü atthataü hoti kaņhinaü atthārakassa ca anumodakassa ca. imesaü dvinnaü puggalānaü atthataü hoti kaņhinaü. kinti kaņhinaü anatthatan ti: catuvãsatiyā ākārehi anattha- taü hoti kaņhinaü. na ullikhitamattena atthataü hoti kaņhinaü . . . (Mahāvagga Vä.1.5) . . . evam pi anatthataü hoti kaņhinaü. nimittakammaü nāma: nimittaü karoti iminā dussena kaņhinaü attharissāmãti. parikathā nāma: parikathaü karoti imāya parikathāya kaņhinadussaü nibbattessāmãti. kukkukataü nāma anādiyadānaü vuccati. sannidhi nāma: dve sannidhiyo karaõasannidhi ca nicayasannidhi ca. nissa- ggiyaü nāma: kariyamāne aruõaü udriyati\<*<2>*>/. imehi catuvã- satiyā ākārehi anatthataü hoti kaņhinaü. kinti kaņhinaü atthatan ti: sattarasahi ākārehi atthataü hoti kaņhinaü. ahatena atthataü hoti kaņhinaü . . . (Mahāvagga Vä.1.6) . . . evam pi atthataü hoti kaņhi- naü. imehi sattarasahi ākārehi atthataü hoti kaņhi- naü. ||1|| saha kaņhinassa atthārā kati dhammā jāyanti. saha k. a. pannarasa dhammā jāyanti, aņņha mātikā dve palibodhā pa¤cānisaüsā. saha k. a. ime pannarasa dhammā jā- yanti. ||1|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 The third of the four questions which open this chapter (kinti k- anatthataü), is left out in AB. 2 undriyati AC, uņņhahati B, udriyati D (in the note on Mahāvagga Vä. 1. 5). >/ #<[page 173]># %% payogassa katame dhammā anantarapaccayena paccayo samanantarapaccayena paccayo nissayapaccayena p. upanissa- yapaccayena p. purejātapaccayena p. pacchājātapaccayena p. sahajātapaccayena paccayo. pubbakaraõassa katame dhammā anantarapaccayena pacca- yo --pa--. paccuddhārassa katame dhammā, adhiņņhānassa katame dhammā, atthārassa katame dhammā, mātikāna¤ ca palibo- dhāna¤ ca katame dhammā, vatthussa katame dhammā ananta- rapaccayena paccayo . . . sahajātapaccayena paccayo. ||2|| pubbakaraõaü payogassa anantarapaccayena paccayo sam- anantarapaccayena paccayo nissayapaccayena paccayo upani- ssayapaccayena paccayo. payogo pubbakaraõassa purejāta- paccayena paccayo. pubbakaraõaü payogassa pacchājāta- paccayena paccayo. pannarasa dhammā sahajātapaccayena paccayo. ||3|| paccuddhāro pubbakaraõassa anantarapaccayena paccayo samanantarapaccayena paccayo nissayapaccayena paccayo upanissayapaccayena paccayo. pubbakaraõaü paccuddhā- rassa purejātapaccayena paccayo. paccuddhāro pubbakara- õassa pacchājātapaccayena paccayo. pannarasa dhammā sahajātapaccayena paccayo. ||4|| adhiņņhānaü paccuddhārassa anantarapaccayena paccayo samanantarapaccayena p. nissayapaccayena p. upanissaya- paccayena paccayo. paccuddhāro adhiņņhānassa purejāta- paccayena paccayo. adhiņņhānaü paccuddhārassa pacchājā- tapaccayena paccayo. pannarasa dhammā sahajātapaccayena paccayo. ||5|| atthāro adhiņņhānassa anantarapaccayena p. samanantarap. p. nissayap. p. upanissayap. paccayo. adhiņņhānaü atthā- rassa purejātapaccayena paccayo. atthāro adhiņņhānassa pacchājātapaccayena paccayo. pannarasa dhammā sahajāta- paccayena paccayo. ||6|| mātikā ca palibodhā ca atthārassa anantarap. p. samananta- rap. p. nissayap. p. upanissayap. paccayo. atthāro mātikāna¤ ca palibodhāna¤ ca purejātapaccayena paccayo. mātikā ca palibodhā ca atthārassa pacchājātapaccayena paccayo. pannarasa dhammā sahajātapaccayena paccayo. ||7|| #<[page 174]># %<174 PARIVâRA. [XIV. 2-3.>% āsā ca anāsā ca vatthussa anantarapaccayena p. samananta- rap. p. nissayap. p. upanissayap. paccayo. vatthu āsāna¤ ca anāsāna¤ ca purejātapaccayena paccayo. āsā ca anāsā ca vatthussa pacchājātapaccayena paccayo. pannarasa dhammā sahajātapaccayena paccayo. ||8||2|| pubbakaraõaü kiünidānaü kiüsamudayaü kiüjātikaü kiüpabhavaü kiüsambhāraü kiüsamuņņhānaü. paccuddhāro kiünidāno . . . kiüsamuņņhāno. adhiņņhānaü . . . atthāro . . . mātikā ca palibodhā ca . . . āsā ca anāsā ca kiünidānā . . . kiüsamuņņhānā. pubbakaraõaü payoganidānaü payogasamudayaü . . . payogasamuņņhānaü. paccuddhāro pubbakaraõanidāno . . . adhiņņhānaü paccuddhāranidānaü . . . atthāro adhiņņhānani- dāno . . . mātikā ca palibodhā ca atthāranidānā . . . āsā ca anāsā ca vatthunidānā . . . vatthusamuņņhānā. ||1|| payogo kiünidāno kiüsamudayo . . . kiüsamuņņhāno. pubbakaraõaü --la-- paccuddhāro, adhiņņhānaü, atthāro, mā- tikā ca palibodhā ca, vatthu, āsā ca anāsā ca kiünidānā . . . kiüsamuņņhānā. payogo hetunidāno hetusamudayo . . ., . . . āsā ca anāsā ca hetunidānā . . . hetusamuņņhānā. ||2|| payogo kiünidāno . . ., . . . āsā ca anāsā ca kiünidānā . . . kiüsamuņņhānā. payogo paccayanidāno paccayasamudayo . . ., . . . āsā ca anāsā ca paccayanidānā . . . paccayasamuņņhānā. ||3|| pubbakaraõaü katãhi dhammehi saügahitaü. pubbaka- raõaü sattahi dhammehi saügahitaü dhovanena vicāraõena chedanena bandhanena sibbanena rajanena kappakaraõena. pubbakaraõaü imehi sattahi dhammehi saügahitaü. paccuddhāro katãhi dhammehi saügahito. paccuddhāro tãhi dhammehi saügahito saüghāņiyā uttarāsaīgena antara- vāsakena. adhiņņhānaü katãhi . . . tãhi dhammehi saügahitaü saüghāņiyā uttarāsaīgena antaravāsakena. atthāro katãhi . . . ekena dhammena saügahito vacãbhe- dena. ||4|| kaņhinassa kati målāni kati vatthåni kati bhåmiyo. kaņhi- #<[page 175]># %% nassa ekaü målaü saügho, tãõi vatthåni saüghāņi uttarā- saīgo antaravāsako, cha bhåmiyo khomaü kappāsikaü koseyyaü kambalaü sāõaü bhaīgaü. ||5|| kaņhinassa ko ādi kiü majjhe kiü pariyosānaü. kaņhi- nassa pubbakaraõaü ādi, kiriyā majjhe, atthāro pariyosā- naü. ||6|| katãh' aīgehi samannāgato puggalo abhabbo kaņhinaü attharituü. katãh' aīgehi samannāgato puggalo bhabbo kaņhinaü attharituü. aņņhah' aīgehi s. p. abhabbo kaņhi- naü attharituü, aņņhah' aīgehi s. p. bhabbo kaņhinaü attharituü. katamehi aņņhah' aīgehi s. p. abhabbo kaņhi- naü attharituü. pubbakaraõaü na jānāti, paccuddhāraü . . . adhiņņhānaü . . . atthāraü . . . mātikaü . . . pali- bodhaü . . . ubbhāraü . . . ānisaüsaü na jānāti. imehi aņņhah' aīgehi s. p. abhabbo kaņhinaü attharituü. katamehi aņņhah' aīgehi s. p. bhabbo kaņhinaü attharituü. pubbaka- raõaü jānāti . . . ānisaüsaü jānāti. imehi aņņhah' aīgehi s. p. bhabbo kaņhinaü attharituü. ||7|| katãnaü puggalānaü kaņhinatthārā na råhanti. katãnam puggalānaü kaņhinatthārā råhanti. tiõõaü p. k. na råhanti, tiõõaü p. k. råhanti. katamesaü tiõõaü p. k. na råhanti. nissãmaņņho anumodati, anumodanto na vācaü bhindati, vācaü bhindanto na paraü vi¤¤āpeti. imesaü tiõõaü p. k. na råhanti. katamesaü tiõõaü p. k. råhanti. sãmaņņho anumodati, anumodanto vācaü bhindati, vācaü bhindanto paraü vi¤¤āpeti. imesaü tiõõaü p. k. råhanti. ||8|| kati kaņhinatthārā na råhanti. kati kaņhinatthārā råhanti. tayo kaņhinatthārā na råhanti, tayo k. råhanti. katame tayo k. na råhanti. vatthuvipanna¤ c' eva hoti kālavipanna¤ ca karaõavipanna¤ ca. ime tayo k. na råhanti. katame tayo k. råhanti. vatthusampanna¤ c' eva hoti kālasampanna¤ ca karaõasampanna¤ ca. ime tayo k. råhanti. ||9||3|| kaņhinaü jānitabbaü, kaņhinatthāro jānitabbo, kaņhinassa atthāramāso jānitabbo, kaņhinassa atthāravipatti jānitabbā, kaņhinassa atthārasampatti jānitabbā, nimittakammaü jāni- tabbaü, parikathā jānitabbā, kukkukataü jānitabbaü, sanni- dhi jānitabbā, nissaggiyaü jānitabbaü. #<[page 176]># %<176 PARIVâRA. [XIV. 4.>% kaņhinaü jānitabban ti: tesa¤ ¤eva dhammānaü saügaho samavāyo nāmaü nāmakammaü nāmadheyyaü nirutti bya¤- janaü abhilāpo yad idaü kaņhinan ti. kaņhinassa atthāramāso jānitabbo 'ti: vassānassa pacchimo māso jānitabbo. kaņhinassa atthāravipatti jānitabbā 'ti: catuvãsatiyā ākārehi kaņhinassa atthāravipatti jānitabbā. kaņhinassa atthārasam- patti jānitabbā 'ti: sattarasahi ākārehi kaņhinassa atthāra- sampatti jānitabbā. nimittakammaü jānitabban ti: nimittaü karoti iminā dussena kaņhinaü attharissāmãti. parikathā jānitabbā 'ti: parikathaü karoti imāya parika- thāya kaņhinadussaü nibbattessāmãti. kukkukataü jānitabban ti: anādiyadānaü\<*<1>*>/ jānitabbaü. sannidhi jānitabbā 'ti: dve sannidhiyo jānitabbā karaõa- sannidhi ca nicayasannidhi ca. nissaggiyaü jānitabban ti: kariyamāne aruõaü udriyati.\<*<2>*>/ kaņhinatthāro jānitabbo 'ti: sace saüghassa kaņhinadussaü uppannaü hoti saüghena kathaü paņipajjitabbaü, atthāra- kena kathaü paņipajjitabbaü, anumodakena kathaü paņi- pajjitabbaü. saüghena ¤attidutiyena kammena kaņhinatthā- rakassa bhikkhuno dātabbaü. tena kaņhinatthārakena bhi- kkhunā tadah' eva dhovitvā vimajjitvā vicāretvā chinditvā sibbetvā rajitvā kappaü katvā kaņhinaü attharitabbaü. sace saüghāņiyā kaņhinaü attharitukāmo hoti porāõikā saüghāņi paccuddharitabbā, navā saüghāņi adhiņņhātabbā, imāya saüghāņiyā kaņhinaü attharāmãti vācā bhinditabbā. sace uttarāsaīgena kaņhinaü attharitukāmo hoti porāõako uttarā- saīgo paccuddharitabbo, navo uttarāsaīgo adhiņņhātabbo, iminā uttarāsaīgena kaņhinaü attharāmãti vācā bhinditabbā. sace antaravāsakena kaņhinaü attharitukāmo hoti porāõako antaravāsako paccuddharitabbo, navo antaravāsako adhiņņhā- tabbo, iminā antaravāsakena kaņhinaü attharāmãti vācā bhinditabbā. tena kaņhinatthārakena bhikkhunā saüghaü upasaükamitvā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā a¤jaliü paggahetvā evam assa vacanãyo: atthataü bhante saüghassa kaņhinaü, dhammiko kaņhinatthāro, anumodathā 'ti. tehi anumodakehi bhikkhåhi ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā \<-------------------------------------------------------------------------- 1 anādiyaü d- A, anādariyaü d- C, ānādiyad- B. 2 undriyyati AC, udriņņhāyati B. >/ #<[page 177]># %% a¤jaliü paggahetvā evam assa vacanãyo: atthataü āvuso saüghassa kaņhinaü, dhammiko kaņhinatthāro, anumodāmā 'ti. tena kaņhinatthārakena bhikkhunā sambahule bhikkhå upasaükamitvā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā a¤jaliü paggahetvā evam assu vacanãyā: atthataü bhante . . . anumodathā 'ti. tehi anumodakehi . . . anumodāmā 'ti. tena kaņhinatthārakena bhikkhunā ekaü bhikkhuü upasaü- kamitvā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā a¤jaliü paggahetvā evam assa vacanãyo: atthataü āvuso saüghassa kaņhinaü, dhammiko kaņhinatthāro, anumodāhãti. tena anumodakena bhikkhunā ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā a¤jaliü pagga- hetvā evam assa vacanãyo: atthataü āvuso saüghassa kaņhinaü, dhammiko kaņhinatthāro, anumodāmãti. ||4|| saügho kaņhinaü attharati, gaõo k. a., puggalo k. attha- ratãti. na saügho kaņhinaü attharati, na gaõo k. a., puggalo kaņhinaü attharatãti. ha¤ci na saügho k. a., na gaõo k. a., puggalo k. attharati: saüghassa anatthataü hoti kaņhinaü, gaõassa anatthataü hoti kaņhinaü, puggalassa atthataü hoti kaņhinaü. saügho pātimokkhaü uddisati, gaõo pātimokkhaü uddisati, puggalo pātimokkhaü uddisatãti. na saügho pātimokkhaü uddisati, na gaõo p. u., puggalo p. uddisatãti. ha¤ci na saügho p. u., na gaõo p. u., puggalo p. u.: saüghassa anuddiņņhaü hoti pātimokkhaü, gaõassa anuddiņņhaü hoti pātimokkhaü, puggalassa uddiņņhaü hoti pātimokkhaü. saüghassa sāmaggiyā gaõassa sāmaggiyā puggalassa uddesā saüghassa uddiņņhaü hoti pātimokkhaü, gaõassa uddiņņhaü hoti pātimokkhaü, puggalassa uddiņņhaü hoti pātimokkhaü. evam eva na saügho kaņhinaü attharati, na gaõo k. a., puggalo k.a.: saüghassa anumodanāya gaõassa anumodanāya puggalassa atthārā saüghassa atthataü hoti kaņhinaü, gaõassa atthataü hoti kaņhinaü, puggalassa atthataü hoti kaņhinan ti. ||5|| pakkamanantiko kaņhinuddhāro vutto ādiccabandhunā, eta¤ ca tāhaü pucchāmi: katamo palibodho paņhamaü chijjati. | #<[page 178]># %<178 PARIVâRA. [XIV. 6-7.>% pakkamanantiko kaņhinuddhāro vutto ādiccabandhunā, eta¤ ca tāhaü vissajjissaü: cãvarapalibodho paņhamaü chijjati, tassa saha bahisãmagamanā āvāsapalibodho chijjati. | niņņhānantiko kaņhinuddhāro vutto ādiccabandhunā, eta¤ ca tāhaü pucchāmi . . . vissajjissaü: āvāsapali- bodho paņhamaü chijjati, cãvare niņņhite cãvarapalibodho chijjati. | sanniņņhānantiko kaņhinuddhāro . . . . . . pucchāmi . . . vissajjissaü: dve palibodhā apubbaü acarimaü chijjanti. | nāsanantiko kaņhinuddhāro . . . . . . pucchāmi . . . vissajjissaü: āvāsapalibodho paņha- maü chijjati, cãvare naņņhe cãvarapalibodho chijjati. | savanantiko kaņhinuddhāro . . . . . . pucchāmi . . . vissajjissaü: cãvarapalibodho paņha- maü chijjati, tassa saha savanena āvāsapalibodho chijjati. | āsāvacchediko kaņhinuddhāro . . . . . . pucchāmi . . . vissajjissaü: āvāsapalibodho paņha- maü chijjati, cãvarāsāya upacchinnāya cãvarapalibodho chijjati. | sãmātikkantiko kaņhinuddhāro . . . . . . pucchāmi . . . vissajjissaü: cãvarapalibodho paņhamaü chijjati, tassa bahisãmagatassa āvāsapalibodho chijjati. | sahubbhāro kaņhinuddhāro . . . . . . pucchāmi . . . vissajjissaü: dve palibodhā apubbaü acarimaü chijjantãti. ||6|| kati kaņhinuddhārā saüghādhãnā, kati kaņhinuddhārā puggalādhãnā, kati kaņhinuddhārā n' eva saüghādhãnā na puggalādhãnā. eko kaņhinuddhāro saüghādhãno antar- ubbhāro, cattāro kaņhinuddhārā puggalādhãnā pakkaman- antiko niņņhānantiko sanniņņhānantiko sãmātikkantiko, cattāro kaņhinuddhārā n' eva saüghādhãnā na puggalādhãnā\<*<1>*>/ nāsanantiko savanantiko āsāvacchediko sahubbhāro. ||1|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 saüghā vinā, puggalā (or puggalo) vinā B constantly, saüghādhinā, puggalādhinā AC. >/ #<[page 179]># %% kati kaņhinuddhārā antosãmāya uddhariyyanti, kati kaņhin- uddhārā bahisãmāya uddhariyyanti, kati kaņhinuddhārā siyā antosãmāya uddhariyyanti siyā bahisãmāya uddhariyyanti. dve kaņhinuddhārā antosãmāya uddhariyyanti antarubbhāro sahubbhāro. tayo kaņhinuddhārā bahisãmāya uddhariyyanti pakkamanantiko savanantiko sãmātikkantiko. cattāro kaņhin- uddhārā siyā antosãmāya uddhariyyanti siyā bahisãmāya uddhariyyanti niņņhānantiko sanniņņhānantiko nāsanantiko āsāvacchediko. ||2|| kati kaņhinuddhārā ekuppādā ekanirodhā, kati kaņhin- uddhārā ekuppādā nānānirodhā. dve kaņhinuddhārā ekuppādā ekanirodhā antarubbhāro sahubbhāro, avasesā kaņhinuddhārā ekuppādā nānānirodhā 'ti. ||3||7|| Kaņhinabhedo niņņhito. tass' uddānaü: kassa, kinti, pannarasa, dhammā, nidāna-hetu ca, paccaya-saügaha-målā, ādi ca, aņņha puggalā, | bhedā tiõõaü, tayo, jānitabbaü, atthāraü uddesena ca, palibodh' -ādhãnā\<*<1>*>/, sãmāya, uppādanirodhena cā 'ti. | Parivāraü niņņhitaü\<*<2>*>/. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 palibodhā vinā simāya A, balibodhā vinā (corrected into dhinā) simāya C, palibodhā ca vini simā ca B. 2 parivāraü niņņhitaü AC, parivāsaü n- B. (The commentary has here: Samantapāsādikāya saüvaõõanāya pa¤¤attivaggavaõõanā niņņhitā). >/ #<[page 180]># %< 180>% XV. Tena samayena buddho bhagavā Sāvatthiyaü viharati Jetavane Anāthapiõķikassa ārāme. atha kho āyasmā Upāli yena bhagavā ten' upasaükami, upasaükamitvā bha- gavantaü abhivādetvā ekamantaü nisãdi. ekamantaü nisinno kho āyasmā Upāli bhagavantaü etad avoca: katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajãvaü nānissi- tena vatthabban ti. pa¤cah' Upāli aīgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajãvaü nānissitena vatthabbaü. katamehi pa¤cahi. uposathaü na jānāti, uposathakammaü na j., pāti- mokkhaü na j., pātimokkhuddesaü na j., ånapa¤cavasso hoti. imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi samannāgatena bhi- kkhunā yāvajãvaü nānissitena vatthabbaü. pa¤cah' Upāli aīgehi samannāgatena bhikkhunā yāvajãvaü anissitena vatthabbaü. katamehi pa¤cahi. uposathaü jā- nāti, uposathakammaü . . . pa¤cavasso vā hoti atireka- pa¤cavasso vā. imehi kho . . . ||1|| aparehi pi Upāli pa¤cah' aīgehi s. bh. yāvajãvaü nānissi- tena vatthabbaü. katamehi pa¤cahi. pavāraõaü na jānāti, pavāraõakammaü na j., pātimokkhaü na j., pātimokkhudde- saü na j., ånapa¤cavasso hoti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. yāvajãvaü anissitena vattha- bbaü. katamehi pa¤cahi. pavāraõaü jānāti . . . imehi kho . . . ||2|| aparehi pi Upāli . . . nānissitena vatthabbaü. katamehi pa¤cahi. āpattānāpattiü na jānāti, lahukagarukaü āpattiü na j., sāvasesānavasesaü āpattiü na j., duņņhullāduņņhullaü āpattiü na j., ånapa¤cavasso hoti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli aīgehi . . . anissitena vatthabbaü. kata- mehi pa¤cahi. āpattānāpattiü jānāti . . . imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi s. bh. yāvajãvaü anissitena vatthabban ti. ||3|| #<[page 181]># %% katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgatena bhikkhunā na upasampādetabbaü na nissayo dātabbo na sāmaõero upaņņhā- petabbo 'ti. pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. na upasampāde- tabbaü na nissayo dātabbo na sāmaõero upaņņhāpetabbo. katamehi pa¤cahi. na paņibalo hoti antevāsiü vā saddhivi- hāriü vā gilānaü upaņņhātuü vā upaņņhāpetuü vā, uppannaü anabhiratiü våpakāsetuü vā våpakāsāpetuü vā, uppannaü kukkuccaü dhammato vinodetuü vā vinodāpetuü vā, abhi- dhamme vinetuü, abhivinaye vinetuü. imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi s. bh. na upasampādetabbaü na nissayo dātabbo na sāmaõero upaņņhāpetabbo. pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. upasampādetabbaü nissayo dātabbo sāmaõero upaņņhāpetabbo. katamehi pa¤cahi. paņi- balo hoti antevāsiü vā . . . abhivinaye vinetuü. imehi kho . . . ||4|| aparehi pi Upāli pa¤cah' aīgehi s. bh. na upasampāde- tabbaü na nissayo dātabbo na sāmaõero upaņņhāpetabbo. katamehi pa¤cahi. na paņibalo hoti antevāsiü vā saddhivi- hāriü vā abhisamācārikāya sikkhāya sikkhāpetuü, ādibrah- macariyikāya sikkhāya vinetuü, adhisãle vinetuü, adhicitte vinetuü, adhipa¤¤āya vinetuü. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. upasampādetabbaü nissayo dātabbo sāmaõero upaņņhāpetabbo. katamehi pa¤cahi. paņi- balo hoti . . . adhicitte vinetuü. imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi s. bh. upasampādetabbaü nissayo dātabbo sāmaõero upaņņhāpetabbo 'ti. ||5|| katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaü kātabban ti. pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. kammaü kātabbaü. katamehi pa¤cahi. alajjã ca hoti, bālo ca, apaka- tatto ca, micchādiņņhiko ca hoti, ājãvavipanno ca. imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaü kātabbaü. ||6|| aparehi pi Upāli pa¤cah' aīgehi s. bh. kammaü kātabbaü. katamehi pa¤cahi. adhisãle sãlavipanno hoti, ajjhācāre ācāra- vipanno hoti, atidiņņhiyā diņņhivipanno hoti, micchādiņņhiko ca hoti, ājãvavipanno ca. imehi kho . . . ||7|| aparehi pi Upāli . . . kāyikena davena samannāgato hoti, vācasikena davena s. h., kāyikavācasikena davena s. h., #<[page 182]># %<182 PARIVâRA. [XV. 1-2.>% micchādiņņhiko ca hoti, ājãvavipanno ca. imehi kho . . . ||8|| aparehi pi Upāli . . . kāyikena anācārena samannāgato hoti, vācasikena anācārena s. h., kāyikavācasikena anācārena s. h., micchādiņņhiko ca hoti, ājãvavipanno ca. imehi kho . . . ||9|| aparehi pi Upāli . . . kāyikena upaghātikena samannā- gato hoti, vācasikena upaghātikena s. h., kāyikavācasikena upaghātikena s. h., micchādiņņhiko ca hoti, ājãvavipanno ca. imehi kho . . . ||10|| aparehi pi Upāli . . . kāyikena micchājãvena samannāgato hoti, vācasikena micchājãvena s. h., kāyikavācasikena micchā- jãvena s. h., micchādiņņhiko ca hoti, ājãvavipanno ca. imehi kho . . . ||11|| aparehi pi Upāli . . . āpattiü āpanno kammakato upa- sampādeti nissayaü deti sāmaõeraü upaņņhāpeti bhikkhuno- vādakasammutiü sādiyati sammato pi bhikkhuniyo ovadati. imehi kho . . . ||12|| aparehi pi Upāli . . . yāya āpattiyā saüghena kammaü kataü hoti taü āpattiü āpajjati, a¤¤aü vā tādisikaü, tato vā pāpiņņhataraü, kammaü garahati, kammike garahati. imehi kho . . . ||13|| aparehi pi Upāli . . . buddhassa avaõõaü bhāsati, dhammassa avaõõaü bhāsati, saüghassa avaõõaü bhāsati, micchādiņņhiko ca hoti, ājãvavipanno ca. imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaü kā- tabban ti. ||14|| anissitavaggo paņhamo. tass' uddānaü: uposathaü, pavāraõaü, āpatti ca, gilānakaü, abhisamācār' -alajjã ca, adhisãla-davena ca, | anācāraü, upaghāti-micchā, āpattim eva ca, yāya āpattiyā, buddhassa: paņhamo vaggasaügaho 'ti. ||1|| katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaü na paņippassambhetabban ti. pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. kammaü na paņippassambhetabbaü. katamehi pa¤- #<[page 183]># %% cahi. āpattiü āpanno kammakato . . . (see chap. 1. 12-14, reading na paņippassambhetabbaü instead of kātabbaü) . . . ājãvavipanno ca. imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi samannā- gatassa bhikkhuno kammaü na paņippassambhetabbaü. ||1-3|| aparehi pi Upāli pa¤cah' aīgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaü na paņippassambhetabbaü. katamehi pa¤cahi. alajjã ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, omaddakārako\<*<1>*>/ ca hoti vattesu, sikkhāya ca na paripårakārã. imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi samannāgatassa bhikkhuno kammaü na paņippassam- bhetabban ti. ||4|| saügāmāvacarena bhante bhikkhunā saüghaü upasaü- kamantena kati dhamme ajjhattaü upaņņhāpetvā saügho upasaükamitabbo. saügāmāvacarena Upāli bhikkhunā saüghaü upasaükamantena pa¤ca dhamme ajjh. up. s. upasaükamitabbo. katame pa¤ca. saügāmāvacarena Upāli bhikkhunā saüghaü upasaükamantena nãcacittena saügho upasaükamitabbo rajoharaõasamena cittena, āsanakusalena bhavitabbaü nisajjakusalena, there bhikkhå anupakhajjantena nave bhikkhå āsanena apaņibāhantena yathāpaņiråpe āsane nisãditabbaü, anānākathikena bhavitabbaü atiracchānakathi- kena sāmaü vā dhammo bhāsitabbo paro vā ajjhesitabbo ariyo vā tuõhibhāvo nātima¤¤itabbo, sace Upāli saügho samagga- karaõãyāni kammāni karoti tatra ca Upāli bhikkhuno na \<*<2>*>/kkhamati api diņņhāvikammaü katvā upetabbā\<*<3>*>/ sāmaggã. taü kissa hetu. māhaü saüghena nānatto assan ti. saügām- āvacaren' Upāli bhikkhunā saüghaü upasaükamantena ime pa¤ca dhamme ajjhattaü upaņņhāpetvā saügho upasaü- kamitabbo 'ti. ||5|| katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgato bhikkhu saüghe voharanto bahujanākanto ca hoti bahujanāmanāpo ca bahu- janārucito cā 'ti. pa¤cah' Upāli aīgehi samannāgato . . . bahujanārucito ca. katamehi pa¤cahi. ussitamantã ca hoti, nissitajappã ca, na ca bhāsānusandhikusalo hoti, na yathā- dhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, na yathā- dhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti. imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi samannāgato . . . bahujanārucito ca. pa¤cah' Upāli aīgehi samannāgato bhikkhu saüghe voha- ranto bahujanakanto ca hoti bahujanamanāpo ca bahujana- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 omaddakārako AC, omakārako B. 2 Before na kkhamati B inserts, saüghaü paņimānaü. 3 uņthāpetabbā A, upaņhāpetabbo C, upaņņhāpetabbā B, upetabbā D. >/ #<[page 184]># %<184 PARIVâRA. [XV. 2.>% rucito ca. katamehi pa¤cahi. na ussitamantã ca hoti, na nissitajappã ca, bhāsānusandhikusalo ca hoti, yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, yathādhamme yathā- vinaye yathāpattiyā kāretā hoti. imehi kho Upāli . . . ||6|| aparehi pi Upāli pa¤cah' aīgehi samannāgato bhikkhu saüghe voharanto bahujanākanto ca . . . ussādetā hoti, apasādetā hoti, adhammaü gaõhāti, dhammaü paņibāhati, sampha¤ ca\<*<1>*>/ bahuü bhāsati. imehi kho Upāli . . . pa¤cah' Upāli aīgehi samannāgato bhikkhu saüghe voha- ranto bahujanakanto ca . . . na ussādetā hoti, na apasādetā hoti, dhammaü gaõhāti, adhammaü paņibāhati, sampha¤ ca na bahuü bhāsati. imehi kho Upāli . . . ||7|| aparehi pi Upāli pa¤cah' aīgehi samannāgato bhikkhu saüghe voharanto bahujanākanto ca . . . pasayha pavattā hoti, anokāsakammaü kārāpetvā pavattā hoti, na yathā- dhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, na yathā- dhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti, na yathā- diņņhiyā byākatā hoti. imehi kho Upāli . . . pa¤cah' Upāli aīgehi samannāgato bhikkhu saüghe voha- ranto bahujanakanto ca . . . na pasayha pavattā hoti, okāsakammaü kārāpetvā pavattā hoti, yathādhamme y. y. codetā hoti, yathādhamme y. y. kāretā hoti, yathādiņņhiyā byākatā hoti. imehi kho Upāli . . . bahujanarucito cā 'ti. ||8|| kati nu kho bhante ānisaüsā vinayapariyattiyā 'ti. pa¤c' ime Upāli ānisaüsā vinayapariyattiyā. katame pa¤ca. attano sãlakkhandho sugutto hoti surakkhito, kukkuccapaka- tānaü paņisaraõaü hoti, visārado saüghamajjhe voharati, paccatthike saha dhammena suniggahitaü niggaõhāti, saddhammaņņhitiyā paņipanno hoti. ime kho Upāli pa¤cāni- saüsā vinayapariyattiyā 'ti. ||9|| napaņippassambhanavaggo dutiyo. tass' uddānaü: āpanno, yāya, vaõõa¤ ca, alajjã, saügāmena ca, ussitā, ussādetā ca, pasayha, pariyattiyā 'ti. paņhamayamakapa¤¤atti. ||2|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 sampa¤ ca AC, sampa¤ ca or sampha¤ ca B, sambha¤ ca (``nirattha- kakathaü'') D. >/ #<[page 185]># %% katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgatena bhikkhunā saüghe na voharitabban ti. pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. saüghe na voharitabbaü. katamehi pa¤cahi. āpattiü na jānāti, āpattisamuņņhānaü na j., āpattiyā payogaü na j., āpattiyā våpasamaü na j., āpattiyā na vinicchayakusalo hoti. imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi s. bh. saüghe na voharitabbaü. pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. saüghe voharitabbaü. katamehi pa¤cahi. āpattiü jānāti . . . āpattiyā vinicchayakusalo hoti. imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi s. bh. saüghe voharitabbaü. ||1|| aparehi pi . . . saüghe na voharitabbaü. katamehi pa¤cahi. adhikaraõaü na jānāti, adhikaraõasamuņņhānaü na j., adhikaraõassa payogaü na j., adhikaraõassa våpasamaü na j., adhikaraõassa na vinicchayakusalo hoti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . saüghe voharitabbaü. katamehi pa¤cahi. adhikaraõaü jānāti . . . adhikaraõassa vinicchaya- kusalo hoti. imehi kho . . . ||2|| aparehi pi . . . na voharitabbaü. katamehi pa¤cahi. pasayha pavattā hoti, anokāsakammaü kārāpetvā pavattā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, na yathādhamme y. y. kāretā hoti, na yathādiņņhiyā byākatā hoti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . saüghe voharitabbaü. katamehi pa¤cahi. na pasayha pavattā hoti, okāsakammaü kārāpetvā pavattā hoti . . . yathādiņņhiyā byākatā hoti. imehi kho . . . ||3|| aparehi pi . . . na voharitabbaü. katamehi pa¤cahi. āpattānāpattiü na jānāti, lahukagarukaü āpattiü na j., sāvasesānavasesaü āpattiü na j., duņņhullāduņņhullaü āpattiü na j., sappaņikammaü appaņikammaü āpattiü na jānāti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . saüghe voharitabbaü. katamehi pa¤cahi. āpattānāpattiü jānāti . . . imehi kho . . . ||4|| aparehi pi . . . na voharitabbaü. katamehi pa¤cahi. kammaü na jānāti, kammassa karaõaü na j., kammassa vatthuü na j., kammassa vattaü na j., kammassa våpasamaü na jānāti. imehi kho . . . #<[page 186]># %<186 PARIVARA. [XV. 3.>% pa¤cah' Upāli . . . saüghe voharitabbaü. katamehi pa¤cahi. kammaü jānāti . . . imehi kho . . . ||5|| aparehi pi . . . na voharitabbaü. katamehi pa¤cahi. vatthuü na jānāti, nidānaü na j., pa¤¤attiü na j., pada- pacchābhaņņhaü na j., anusandhivacanapathaü na jānāti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . saüghe voharitabbaü. katamehi pa¤cahi. vatthuü jānāti . . . imehi kho . . . ||6|| aparehi pi . . . na voharitabbaü. katamehi pa¤cahi. chandāgatiü gacchati, dosāgatiü gacchati, mohāgatiü gacchati, bhayāgatiü gacchati, alajjã ca hoti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . saüghe voharitabbaü. katamehi pa¤cahi. na chandāgatiü gacchati . . . lajjã ca hoti. imehi kho . . . ||7|| aparehi pi . . . na voharitabbaü. katamehi pa¤cahi. chandāgatiü gacchati, dosāgatiü g., mohāgatiü g., bhayā- gatiü g., akusalo ca hoti vinaye. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . saüghe voharitabbaü. katamehi pa¤cahi. na chandāgatiü gacchati . . . kusalo ca hoti vinaye. imehi kho . . . ||8|| aparehi pi . . . na voharitabbaü. katamehi pa¤cahi. ¤attiü na jānāti, ¤attiyā karaõaü na j., ¤attiyā anussāvanaü na j., ¤attiyā samathaü na j., ¤attiyā våpasamaü na jānāti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . saüghe voharitabbaü. katamehi pa¤cahi. ¤attiü jānāti . . . imehi kho . . . ||9|| aparehi pi . . . na voharitabbaü. katamehi pa¤cahi. suttaü na jānāti, suttānulomaü na j., vinayaü na j., vinayā- nulomaü na j., na ca ņhānāņhānakusalo hoti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . saüghe voharitabbaü. katamehi pa¤cahi. suttaü jānāti . . . ņhānāņhānakusalo ca hoti. imehi kho . . . ||10|| aparehi pi . . . na voharitabbaü. katamehi pa¤cahi. dhammaü na jānāti, dhammānulomaü na j., vinayaü na j., vinayānulomaü na j., na ca pubbāparakusalo hoti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . saüghe voharitabbaü. katamehi pa¤cahi. dhammaü jānāti . . . pubbāparakusalo ca hoti. #<[page 187]># %% imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi samannāgatena bhikkhunā saüghe voharitabban ti. ||11|| vohāravaggo tatiyo. tass' uddānaü: āpatti, adhikaraõaü, pasayh', āpattijānanā, kammaü, vatthuü, alajjã ca, akusalo ca, ¤attiyā, suttaü na jānāti, dhammaü: tatiyo vaggasaügaho 'ti. ||3|| kati nu kho bhante adhammikā diņņhāvikammā 'ti. pa¤c' ime Upāli adhammikā diņņhāvikammā. katame pa¤ca. anāpattiyā diņņhiü āvikaroti, adesanāgāminiyā āpattiyā d. ā., desitāya āpattiyā d. ā., catåhi pa¤cahi d. ā., manomānasena diņņhiü āvikaroti. ime kho Upāli pa¤ca adhammikā diņņhāvikammā. pa¤c' ime Upāli dhammikā diņņhāvikammā. katame pa¤ca. āpattiyā diņņhiü āvikaroti, desanāgāminiyā āpattiyā d. ā., adesitāya āpattiyā d. ā., na catåhi pa¤cahi d. ā., na manomā- nasena d. ā., ime kho . . . ||1|| apare pi Upāli pa¤ca adhammikā diņņhāvikammā. katame pa¤ca. nānāsaüvāsakassa santike diņņhiü āvikaroti, nānāsã- māya ņhitassa santike d. ā., apakatattassa santike d. ā., catåhi pa¤cahi d. ā., manomānasena d. ā., ime kho . . . pa¤c' ime Upāli dhammikā diņņhāvikammā. katame pa¤ca. samānasaüvāsakassa santike d. ā., samānasãmāya ņhitassa santike d. ā., pakatattassa santike d. ā., na catåhi pa¤cahi d. ā., na manomānasena d. ā., ime kho Upāli pa¤ca dhammikā diņņhāvikammā 'ti. ||2|| kati nu kho bhante adhammikā paņiggahā 'ti. pa¤c' ime Upāli adhammikā paņiggahā. katame pa¤ca. kāyena diyya- mānaü kāyena appaņiggahitaü, kāyena diyyamānaü kāyapa- ņibaddhena appaņiggahitaü, kāyapaņibaddhena diyyamānaü kāyena appaņiggahitaü, kāyapaņibaddhena diyyamānaü kāya- paņibaddhena appaņiggahitaü, nissaggiyena diyyamānaü kā- yena vā kāyapaņibaddhena vā appaņiggahitaü. ime kho Upāli pa¤ca adhammikā paņiggahā. pa¤c' ime Upāli dhammikā paņiggahā. katame pa¤ca. kāyena diyyamānaü kāyena paņiggahitaü . . . nissaggiyena diyyamānaü kāyena vā kāyapaņibaddhena vā paņiggahitaü. ime kho Upāli pa¤ca dhammikā paņiggahā 'ti. ||3|| #<[page 188]># %<188 PARIVâRA. [XV. 4.>% kati nu kho bhante anatirittā 'ti. pa¤c' ime Upāli anati- rittā. katame pa¤ca. akappiyakataü hoti, appaņiggahitakataü hoti, anuccāritakataü hoti, ahatthapāse kataü hoti, alam etaü sabban ti avuttaü hoti. ime kho Upāli pa¤ca anatirittā. pa¤c' ime Upāli atirittā. katame pa¤ca. kappiyakataü hoti, paņiggahitakataü hoti, uccāritakataü hoti, hatthapāse kataü hoti, alam etaü sabban ti vuttaü hoti. ime kho Upāli pa¤ca atirittā 'ti. ||4|| katãhi nu kho bhante ākārehi pavāraõā pa¤¤āyatãti. pa¤cah' Upāli ākārehi pavāraõā pa¤¤āyati. katamehi pa¤cahi. asanaü pa¤¤āyati, bhojanaü pa¤¤āyati, hattha- pāse ņhito, abhiharati, paņikkhepo pa¤¤āyati. imehi kho Upāli pa¤cah' ākārehi pavāraõā pa¤¤āyatãti. ||5|| kati nu kho bhante adhammikā paņi¤¤ātakaraõā 'ti. pa¤c' ime Upāli adhammikā paņi¤¤ātakaraõā. katame pa¤ca. bhikkhu pārājikaü ajjhāpanno hoti, pārājikena codiyamāno saüghādisesaü ajjhāpanno paņijānāti, taü saügho saüghā- disesena kāreti: adhammikaü paņi¤¤ātakaraõaü. bhikkhu pārājikaü ajjhāpanno hoti, pārājikena codiyamāno pācittiyaü pāņidesaniyaü dukkaņaü ajjhāpanno paņijānāti, taü saügho dukkaņena kāreti: adhammikaü paņi¤¤ātakaraõaü. bhikkhu saüghādisesaü pācittiyaü pāņidesaniyaü dukkaņaü ajjhā- panno hoti, dukkaņena codiyamāno pārājikaü ajjhāpanno paņijānāti, taü saügho pārājikena kāreti: adhammikaü paņi¤¤ātakaraõaü. bhikkhu dukkaņaü ajjhāpanno hoti, dukkaņena codiyamāno saüghādisesaü pācittiyaü pāņidesa- niyaü ajjhāpanno paņijānāti, taü saügho pāņidesaniyena kāreti: adhammikaü paņi¤¤ātakaraõaü. ime kho Upāli pa¤ca adhammikā paņi¤¤ātakaraõā. pa¤c' ime Upāli dhammikā paņi¤¤ātakaraõā. katame pa¤ca. bhikkhu pārājikaü ajjhāpanno hoti, pārājikena codiyamāno pārājikaü ajjhāpanno paņijānāti, taü saügho pārājikena kāreti: dhammikaü paņi¤¤ātakaraõaü. bhikkhu saüghādisesaü pācittiyaü pāņidesaniyaü dukkaņaü ajjhā- panno hoti, dukkaņena codiyamāno dukkaņaü ajjhāpanno paņijānāti, taü saügho dukkaņena kāreti: dhammikaü paņi- ¤¤ātakaraõaü. ime kho Upāli pa¤ca dhammikā paņi¤¤ā- takaraõā 'ti. ||6|| #<[page 189]># %% katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaü kārāpentassa nālaü okāsakammaü kātun ti. pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. ok. k. nālaü okāsakammaü kātuü. katamehi pa¤cahi. alajjã ca hoti, bālo ca, apaka- tatto ca, cāvanādhippāyo vattā hoti, no vuņņhānādhippāyo. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. ok. k. alaü okāsakammaü kātuü. katamehi pa¤cahi. lajjã ca hoti, paõķito ca, paka- tatto ca, vuņņhānādhippāyo vattā hoti, no cāvanādhippāyo. imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi s. bh. ok. k. alaü okāsa- kammaü kātun ti. ||7|| katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiü vinayo na sākacchātabbo 'ti. pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. s. vinayo na sākacchātabbo. katamehi pa¤cahi. vatthuü na jānāti, nidānaü na j., pa¤¤attiü na j., pada- pacchābhaņņhaü na j., anusandhivacanapathaü na jānāti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. s. vinayo sākacchātabbo. katamehi pa¤cahi. vatthuü jānāti . . . imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi s. bh. s. vinayo sākacchātabbo 'ti. ||8|| kati nu kho bhante pa¤hapucchā\<*<1>*>/ 'ti. pa¤c' imā Upāli pa¤hapucchā\<*<1>*>/. katamā pa¤ca. mandattā momuhattā pa¤haü pucchati, pāpiccho icchāpakato pa¤haü pucchati, paribhavā p. p., a¤¤ātukāmo p. p., sace me pa¤haü puņņho sammad eva byākarissati icc etaü kusalaü, no ce me pa¤haü puņņho sammad eva byākarissati aham assa sammad eva byākarissā- mãti pa¤haü pucchati. imā kho Upāli pa¤ca pa¤hapucchā\<*<1>*>/ 'ti. ||9|| kati nu kho bhante a¤¤abyākaraõā\<*<2>*>/ 'ti. pa¤c' ime Upāli a¤¤abyākaraõā. katame pa¤ca. mandattā momuhattā a¤¤aü byākaroti, pāpiccho icchāpakato a. by., ummādā cittakkhepā a. by., adhimānena a. by., bhåtaü a¤¤aü byākaroti. ime kho Upāli pa¤ca a¤¤abyākaraõā\<*<2>*>/ 'ti. ||10|| kati nu kho bhante visuddhiyo 'ti. pa¤c' imā Upāli visuddhiyo. katamā pa¤ca. nidānaü uddisitvā avasesaü sutena sāvetabbaü, ayaü paņhamā visuddhi . . . (see VI.5) . . . vitthāren' eva pa¤camã. imā kho Upāli pa¤ca visu- ddhiyo 'ti. ||11|| \<-------------------------------------------------------------------------- 1 pa¤hāpucchā the MSS. almost constantly. 2 a¤¤aübyākaraõā the MSS. almost constantly. >/ #<[page 190]># %<190 PARIVâRA. [XV. 4-5.>% kati nu kho bhante bhojanā 'ti. pa¤c' ime Upāli bhojanā. katame pa¤ca. odano kummāso. sattu maccho maüsaü. ime kho Upāli pa¤ca bhojanā 'ti. ||12|| diņņhāvikammavaggo catuttho. tass' uddānaü: diņņhāvikammā, apare, paņiggahā,anatirittā, pavāraõā, paņi¤¤ātaü, okāsaü, sākacchena ca, pa¤haü, a¤¤abyākaraõā, visuddhi cāpi, bhojanā 'ti. ||4|| codakena bhante bhikkhunā paraü codetukāmena kati dhamme ajjhattaü paccavekkhitvā paro codetabbo 'ti. codaken' Upāli bhikkhunā paraü codetukāmena pa¤ca dhamme ajjhattaü paccavekkhitvā paro codetabbo. katame pa¤ca. codaken' Upāli bhikkhunā paraü codetukāmena evaü paccavekkhitabbaü: parisuddhakāyasamācāro . . . (= Cullavagga IX.5.1) . . . codaken' Upāli bhikkhunā paraü codetukāmena ime pa¤ca dhamme ajjhattaü pacca- vekkhitvā paro codetabbo 'ti. ||1|| codakena bhante bhikkhunā paraü codetukāmena kati dhamme ajjhattaü upaņņhāpetvā paro codetabbo 'ti. codaken' Upāli bhikkhunā paraü codetukāmena pa¤ca dhamme ajjha- ttaü upaņņhāpetvā paro codetabbo. katame pa¤ca. kālena vakkhāmi . . . (Cullav. IX.5.2) . . . codaken' Upāli bhikkhunā paraü codetukāmena ime pa¤ca dhamme ajjhattaü upaņņhāpetvā paro codetabbo 'ti. ||2|| codakena bhante bhikkhunā paraü codetukāmena kati dhamme ajjhattaü manasikaritvā paro codetabbo 'ti. co- daken' Upāli bh. p. c. pa¤ca dhamme ajjhattaü manasi- karitvā paro codetabbo. katame pa¤ca. kāru¤¤atā hitesitā anukampatā āpattivuņņhānatā vinayapurekkhāratā. codaken' Upāli bh. p. c. ime pa¤ca dhamme ajjhattaü manasikaritvā paro codetabbo 'ti. ||3|| katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgatassa bhikkhuno okāsakammaü kārāpentassa nālaü okāsakammaü kātun ti. pa¤cah' Upāli aīgehi . . . nālaü okāsakammaü kātuü. katamehi pa¤cahi. aparisuddhakāyasamācāro hoti, apari- suddhavacãsamācāro hoti, aparisuddhājãvo hoti, bālo hoti abyatto, na paņibalo anuyu¤jiyamāno anuyogaü dātuü. #<[page 191]># %% imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi . . . nālaü okāsakammaü kātuü. pa¤cah' Upāli aīgehi . . . alaü okāsakammaü kātuü. katamehi pa¤cahi. parisuddhakāyasamācāro hoti, parisuddha- vacãsamācāro hoti, parisuddhājãvo hoti, paõķito hoti byatto, paņibalo anuyu¤jiyamāno anuyogaü dātuü. imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi . . . alaü okāsakammaü kātun ti. ||4|| attādānaü ādātukāmena bhante bhikkhunā katãh' aīgehi samannāgataü attādānaü ādātabban ti. attādānaü ādātu- kāmen' Upāli bhikkhunā pa¤caīgasamannāgataü attādānaü ādātabbaü. katame pa¤ca. attādānaü ādātukāmena Upāli bhikkhunā evaü paccavekkhitabbaü . . . (Cullavagga IX.4) . . . evaü pa¤caīgasamannāgataü kho Upāli attā- dānaü ādinnaü pacchāpi avippaņisārakaraü bhavissa- tãti. ||5|| katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgato bhikkhu adhi- karaõajātānaü bhikkhånaü bahåpakāro hotãti. pa¤cah' Upāli aīgehi . . . bahåpakāro hoti. katamehi pa¤cahi. sãlavā hoti pātimokkhasaüvarasaüvuto viharati ācāragocara- sampanno aõumattesu vajjesu bhayadassāvã samādāya sikkhati sikkhāpadesu, bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo ye te dhammā ādikalyāõā majjhe kalyāõā pariyosānakalyāõā satthaü sabya¤janaü kevalaparipuõõaü parisuddhaü brah- macariyaü abhivadanti tathāråp' assa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diņņhiyā suppaņividdhā, ubhayāni kho pan' assa pātimokkhāni vitthā- rena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattãni suvinicchitāni suttaso anubya¤janaso, vinaye kho pana ņhito hoti asa¤hãro, paņibalo hoti ubho attapaccatthike assāsetuü\<*<2>*>/ sa¤¤āpetuü nijjhāpetuü pekkhetuü\<*<3>*>/ pasādetuü. imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi . . . bahåpakāro hoti. ||6|| aparehi pi Upāli pa¤cah' aīgehi . . . bahåpakāro hoti. katamehi pa¤cahi. parisuddhakāyasamācāro hoti, parisuddha- vacãsamācāro hoti, parisuddhājãvo hoti, paõķito hoti byatto, paņibalo anuyu¤jiyamāno anuyogaü dātuü. imehi kho . . . ||7|| aparehi pi Upāli pa¤cah' aīgehi . . . bahåpakāro hoti. katamehi pa¤cahi. vatthuü jānāti, nidānaü jānāti, pa¤¤attiü \<-------------------------------------------------------------------------- 1 katamehi pa¤cahi B. 2 asāsetuü AC, aü¤āpetuü B. 3 After pekkhetuü B inserts pasãdituü. >/ #<[page 192]># %<192 PARIVâRA. [XV. 5.>% j., padapacchābhaņņhaü j., anusandhivacanapathaü jānāti. imehi kho . . . bahåpakāro hotãti. ||8|| katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgatena bhikkhunā nānuyu¤jitabban ti. pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. nānuyu¤ji- tabbaü. katamehi pa¤cahi. suttaü na jānāti, suttānulomaü na j., vinayaü na j., vinayānulomaü na j., na ca ņhānāņhāna- kusalo hoti. imehi kho . . . (see chap.3.10-11; instead of saüghe voharitabbaü, so na voharitabbaü read anuyu¤ji- tabbaü, nānuyu¤jitabbaü.) . . . pubbāparakusalo ca hoti. imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi s. bh. anuyu¤ji- tabbaü. ||9,10|| aparehi pi Upāli pa¤cah' aīgehi s. bh. nānuyu¤jitabbaü. katamehi pa¤cahi. vatthuü na jānāti, nidānaü na j., pa¤¤attiü na j., padapacchābhaņņhaü na j., anusandhivaca- napathaü na jānāti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. anuyu¤jitabbaü. katamehi pa¤cahi. vatthuü jānāti . . . imehi kho . . . ||11|| aparehi pi . . . nānuyu¤jitabbaü. katamehi pa¤cahi. āpattiü na jānāti, āpattisamuņņhānaü na j., āpattiyā payogaü na j., āpattiyā våpasamaü na j., āpattiyā na vinicchayakusalo hoti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. anuyu¤jitabbaü. katamehi pa¤cahi. āpattiü jānāti . . . āpattiyā vinicchayakusalo hoti. imehi kho . . . ||12|| aparehi pi . . . nānuyu¤jitabbaü. katamehi pa¤cahi. adhikaraõaü na jānāti, adhikaraõasamuņņhānaü na j., adhi- karaõassa payogaü na j., adhikaraõassa våpasamaü na j., adhikaraõassa na vinicchayakusalo hoti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. anuyu¤jitabbaü. katamehi pa¤cahi. adhikaraõaü jānāti . . . adhikaraõassa viniccha- yakusalo hoti. imehi kho . . . anuyu¤jitabban ti. ||13|| attādānavaggo pa¤camo. tass' uddānaü: parisuddha¤ ca, kālena, kāru¤¤e, okāsena ca, attādānaü, adhikaraõaü, aparehi pi, vatthu¤ ca, suttaü, dhammaü, puna vatthu¤ ca, āpatti, adhikara- õena cā 'ti. ||5|| #<[page 193]># %% kati nu kho bhante āra¤¤akā 'ti. pa¤c' ime Upāli āra¤¤akā. katame pa¤ca. mandattā momuhattā āra¤¤ako hoti, pāpiccho icchāpakato ār. h., ummādā cittakkhepā ār. h., vaõõitaü buddhehi buddhasāvakehãti ār. h., api ca appiccha¤ ¤eva nissāya santuņņhi¤ ¤eva nissāya sallekha¤ ¤eva nissāya paviveka¤ ¤eva nissāya idamaņņhita¤ ¤eva nissāya āra¤¤ako hoti. ime kho Upāli pa¤ca āra¤¤akā 'ti. ||1|| kati nu kho bhante piõķapātikā 'ti --pa-- kati nu kho bhante paüsukålikā 'ti . . . rukkhamålikā 'ti . . . sosānikā 'ti . . . abbhokāsikā 'ti . . . tecãvarikā 'ti . . . sapadāna- cārikā 'ti . . . nesajjikā 'ti . . . yathāsanthatikā 'ti . . . ekāsanikā 'ti . . . khalupacchābhattikā 'ti . . . pattapiõķikā 'ti. pa¤c' ime Upāli pattapiõķikā. katame pa¤ca. mandattā . . . idamaņņhita¤ ¤eva nissāya pattapiõķiko hoti. ime kho Upāli pa¤ca pattapiõķikā 'ti. ||2-13|| dhåtaīgavaggo chaņņho. tass' uddānaü: āra¤¤ako, piõķi-paüsu ca, rukkha-susānapa¤camaü, abbho-tecãvara¤ c' eva, sapadāna-nesajjikā, santhat', ekāsana¤ c' eva, khalupacchā, pattapiõķikā 'ti. ||6|| kati nu kho bhante musāvādā 'ti. pa¤c' ime Upāli musā- vādā. katame pa¤ca. atthi musāvādo pārājikagāmã, atthi musāvādo saüghādisesagāmã, a. m. thullaccayagāmã, a. m. pācittiyagāmã, a. m. dukkaņagāmã. ime kho Upāli pa¤ca musāvādā 'ti. ||1|| katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgatassa bhikkhuno saüghamajjhe uposathaü vā pavāraõaü vā ņhapentassa alaü bhikkhu mā bhaõķanaü mā kalahaü mā viggahaü mā vivādan ti omadditvā saüghena uposatho vā pavāraõā vā kātabbā 'ti. pa¤cah' Upāli aīgehi samannāgatassa . . . kātabbā. katamehi pa¤cahi. alajjã ca hoti, bālo ca, apa- katatto ca, cāvanādhippāyo vattā hoti, no vuņņhānādhippāyo. imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi samannāgatassa . . . kātabbā. ||2|| aparehi pi Upāli pa¤cah' aīgehi samannāgatassa . . . kātabbā. katamehi pa¤cahi. aparisuddhakāyasamācāro hoti, #<[page 194]># %<194 PARIVâRA. [XV. 7.>% aparisuddhavacãsamācāro hoti, aparisuddhājãvo hoti, bālo hoti abyatto, bhaõķanakārako hoti kalahakārako. imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi samannāgatassa . . . kātabbā 'ti. ||3|| katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo na dātabbo 'ti. pa¤cah' Upāli . . . na dātabbo. katamehi pa¤cahi. āpattānāpattiü na jānāti, lahukagarukaü āpattiü na j., sāvasesānavasesaü āpattiü na j., duņņhullā- duņņhullaü āpattiü na j., sappaņikammaü appaņikammaü āpattiü na jānāti. imehi kho Upāli . . . na dātabbo. pa¤cah' Upāli aīgehi samannāgatassa bhikkhuno anuyogo dātabbo. katamehi pa¤cahi. āpattānāpattiü jānāti . . . imehi kho Upāli . . . dātabbo 'ti. ||4|| katãhi nu kho bhante ākārehi bhikkhu āpattiü āpajjatãti. pa¤cah' Upāli ākārehi bhikkhu āpattiü āpajjati. katamehi pa¤cahi. alajjitā a¤¤āõatā kukkuccapakatatā akappiye kappiyasa¤¤itā kappiye akappiyasa¤¤itā. imehi kho Upāli . . . āpajjati. ||5|| aparehi pi Upāli pa¤cah' ākārehi bhikkhu āpattiü āpajjati. katamehi pa¤cahi. adassanena assavanena pasuttakatā tathā- sa¤¤ã satisammosā. imehi kho Upāli . . . āpajjatãti. ||6|| kati nu kho bhante verā 'ti. pa¤c' ime Upāli verā. katame pa¤ca. pāõātipāto adinnādānaü kāmesu micchācāro musāvādo surāmerayamajjapamādaņņhānaü. ime kho Upāli pa¤ca verā 'ti. ||7|| kati nu kho bhante veramaõiyo 'ti. pa¤c' imā Upāli veramaõiyo. katamā pa¤ca. pāõātipātā veramanã adinnā- dānā v. kāmesu micchācārā v. musāvādā v. surāmeraya- majjapamādaņņhānā veramaõã. imā kho Upāli pa¤ca vera- maõiyo 'ti. ||8|| kati nu kho bhante byasanānãti. pa¤c' imāni Upāli byasa- nāni. katamāni pa¤ca. ¤ātibyasanaü bhogaby. rogaby. sãlaby. diņņhibyasanaü. imāni kho Upāli pa¤ca byasanānãti. ||9|| kati nu kho bhante sampadā 'ti. pa¤c' imā Upāli sampadā. katamā pa¤ca. ¤ātisampadā bhogas. ārogyas. sãlas. diņņhi- sampadā. imā kho Upāli pa¤ca sampadā 'ti. ||10|| musāvādavaggo sattamo. tass' uddānaü: #<[page 195]># %% musāvādo ca, omaddi, aparehi, anuyogo ca, āpatti¤ ca, aparehi, verā, veramaõã pi ca, byasanaü, sampadā c' eva: sattamo vaggasaügaho 'ti. ||7|| katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgatassa bhikkhuno bhikkhunãsaüghen' eva kammaü kātabban ti. pa¤cah' Upāli aīgehi . . . kātabbaü avandiyo so bhikkhu bhi- kkhunãsaüghena. katamehi pa¤cahi. vivaritvā kāyaü bhikkhunãnaü dasseti, åruü dasseti, aīgajātaü dasseti, ubho aüsakåņe dasseti, obhāsati gihã sampayojeti. imehi kho Upāli . . . kātabbaü avandiyo so bhikkhu bhikkhunã- saüghena. ||1|| aparehi pi Upāli pa¤cah' aīgehi . . . kātabbaü avandiyo so bhikkhu bhikkhunãsaüghena. katamehi pa¤cahi. bhi- kkhunãnaü alābhāya parisakkati, bhikkhunãnaü anatthāya parisakkati, bhikkhunãnaü avāsāya parisakkati, bhikkhuniyo akkosati paribhāsati, bhikkhå bhikkhunãhi bhedeti. imehi kho . . . ||2|| aparehi pi Upāli pa¤cah' aīgehi . . . kātabbaü avandiyo so bhikkhu bhikkhunãsaüghena. katamehi pa¤cahi. bhi- kkhunãnaü alābhāya parisakkati, bh. anatthāya p., bh. avāsāya p., bhikkhuniyo akkosati paribhāsati, bhikkhå bhi- kkhunãhi sampayojeti. imehi kho . . . kātabbaü avandiyo so bhikkhu bhikkhunãsaüghenā 'ti. ||3|| katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaü kātabban ti. pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. kammaü kātabbaü. katamehi pa¤cahi. vivaritvā kāyaü bhikkhå- naü dasseti, åruü dasseti, aīgajātaü dasseti, ubho aüsakåņe dasseti, obhāsati gihã sampayojeti. imehi kho . . . ||4|| aparehi pi Upāli pa¤cah' aīgehi s. bh. kammaü kātabbaü. katamehi pa¤cahi. bhikkhånaü alābhāya parisakkati, bh. anatthāya p., bh. avāsāya p., bhikkhå akkosati paribhāsati, bhikkhuniyo bhikkhåhi bhedeti. imehi kho . . . ||5|| aparehi pi Upāli pa¤cah' aīgehi s. bh. kammaü kātabbaü. katamehi pa¤cahi. bhikkhånaü alābhāya parisakkati, bh. anatthāya p., bh. avāsāya p., bhikkhå akkosati paribhāsati, bhikkhuniyo bhikkhåhi sampayojeti. imehi kho Upāli #<[page 196]># %<196 PARIVâRA. [XV. 8.>% pa¤cah' aīgehi samannāgatāya bhikkhuniyā kammaü kā- tabban ti. ||6|| katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunãnaü ovādo na ņhapetabbo 'ti. pa¤cah' Upāli aīgehi . . . na ņhapetabbo. katamehi pa¤cahi. alajjã ca hoti, bālo ca, apakatatto cā, cāvanādhippāyo vattā hoti, no vuņņhānādhippāyo. imehi kho . . . ||7|| aparehi pi Upāli pa¤cah' aīgehi . . . na ņhapetabbo. katamehi pa¤cahi. aparisuddhakāyasamācāro hoti, apari- suddhavacãsamācāro hoti, aparisuddhājãvo hoti, bālo hoti abyatto, na paņibalo anuyu¤jiyamāno anuyogaü dātuü. imehi kho . . . ||8|| aparehi pi Upāli pa¤cah' aīgehi . . . na ņhapetabbo. kata- mehi pa¤cahi. kāyikena anācārena samannāgato hoti, vā- casikena anācārena s. h., kāyikavācasikena anācārena s. h., bhikkhunãnaü akkosakaparibhāsako hoti, bhikkhunãhi saddhiü saüsaņņho viharati ananulomikena saüsaggena. imehi kho . . . ||9|| aparehi pi Upāli pa¤cah' aīgehi . . . na ņhapetabbo. katamehi pa¤cahi. alajjã ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, bhaõķanakārako ca hoti kalahakārako, sikkhāya ca na pari- pårakārã. imehi kho . . . na ņhapetabbo 'ti. ||10|| katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgatena bhikkhunā bhikkhunãnaü ovādo na gahetabbo 'ti. pa¤cah' Upāli aīgehi . . . na gahetabbo. katamehi pa¤cahi. kāyikena anācārena samannāgato hoti, vācasikena anācārena s. h., kāyikavācasi- kena anācārena s. h., bhikkhunãnaü akkosakaparibhāsako hoti, bhikkhunãhi saddhiü saüsaņņho viharati ananulomikena saüsaggena. imehi kho . . . ||11|| aparehi pi Upāli pa¤cah' aīgehi . . . na gahetabbo. katamehi pa¤cahi. alajjã ca hoti, bālo ca, apakatatto ca, gamiko vā hoti, gilāno vā. imehi kho . . . na gahetabbo 'ti. ||12|| katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgatena bhikkhunā saddhiü na sākacchātabbo 'ti. pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. s. na sākacchātabbo. katamehi pa¤cahi. na asekhena sãla- kkhandhena samannāgato hoti, na asekhena samādhi- kkhandhena . . . pa¤¤akkhandhena . . . vimuttikkhandhena #<[page 197]># %% . . . vimutti¤āõadassanakkhandhena samannāgato hoti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. s. sākacchātabbo. katamehi pa¤cahi. asekhena sãlakkhandhena samannāgato hoti . . . imehi kho . . . ||13|| aparehi pi Upāli pa¤cah' aīgehi s. bh. s. na sākacchātabbo. katamehi pa¤cahi. na atthapaņisambhidāppatto hoti, na dhammapaņisambhidāppatto hoti, na niruttipaņisambhidā- ppatto hoti, na paņibhānapaņisambhidāppatto hoti, na yathā- vimuttaü cittaü paccavekkhati. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. s. sākacchātabbo. katamehi pa¤cahi. atthapaņisambhidāppatto hoti . . . yathāvimuttaü cittaü paccavekkhati. imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi s. bh. s. sākacchātabbo 'ti. ||14|| bhikkhunãovādavaggo aņņhamo. tass' uddānaü: bhikkhunãh' eva kātabbaü, aparehi tathā duve, bhikkhunãnaü tayo kammā, na ņhapetabbo dve dukā, na gahetabbo dve vuttā, sākacchāsu ca dve dukā 'ti. ||8|| katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgato bhikkhu ubbā- hikāya na sammannitabbo 'ti. pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. ubb. na sammannitabbo. katamehi pa¤cahi. na atthakusalo hoti, na dhammakusalo hoti, na niruttikusalo hoti, na bya¤janakusalo hoti, na pubbāparakusalo hoti. imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi s. bh. ubb. na sammannitabbo. pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. ubbāhikāya sammannitabbo. katamehi pa¤cahi. atthakusalo hoti . . . imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi s. bh. ubb. sammannitabbo. ||1|| aparehi pi Upāli . . . na sammannitabbo. katamehi pa¤cahi. kodhano hoti kodhābhibhåto, makkhã hoti makkhā- bhibhåto, paëāsã hoti paëāsābhibhåto, issukã hoti issābhibhåto, sandiņņhiparāmāsã hoti ādhānaggāhã duppaņinissaggã. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . sammannitabbo. katamehi pa¤cahi. na kodhano hoti na kodhābhibhåto . . . na issukã hoti na issābhibhåto, asandiņņhiparāmāsã hoti anādhānaggāhã suppaņi- nissaggã. imehi kho . . . ||2|| #<[page 198]# %<198 PARIVâRA. [XV. 9.>% aparehi pi Upāli . . . na sammannitabbo. katamehi pa¤cahi. kuppati, byāpajjati, patitthãyati\<*<1>*>/, kopaü janeti, akkhamo hoti apadakkhiõaggāhã ananusāsanã. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . sammannitabbo. katamehi pa¤cahi. na kuppati, na byāpajjati, na patitthãyati\<*<1>*>/, na kopaü janeti, khamo hoti padakkhiõaggāhã anusāsanã. imehi kho . . . ||3|| aparehi pi Upāli . . . na sammannitabbo. katamehi pa¤cahi. pasāretā hoti no sāretā, anokāsakammaü kārāpetvā pavattā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā codetā hoti, na yathādhamme yathāvinaye yathāpattiyā kāretā hoti, na yathādiņņhiyā byākatā hoti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . sammannitabbo. katamehi pa¤cahi. sāretā hoti no pasāretā, okāsakammaü kārāpetvā pavattā hoti, yathādhamme . . . yathādiņņhiyā byākatā hoti. imehi kho . . . ||4|| aparehi pi Upāli . . . na sammannitabbo. katamehi pa¤cahi. chandāgatiü gacchati, dosāgatiü g., mohāgatiü g., bhayāgatiü g., alajjã ca hoti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . sammannitabbo. katamehi pa¤cahi. na chandāgatiü gacchati . . . lajjã ca hoti. imehi kho . . . ||5|| aparehi pi Upāli . . . na sammannitabbo. katamehi pa¤cahi. chandāgatiü gacchati, dosāgatiü g., mohāgatiü g., bhayāgatiü g., akusalo ca hoti vinaye. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . sammannitabbo. katamehi pa¤cahi. na chandāgatiü gacchati . . . kusalo ca hoti vinaye. imehi kho . . . sammannitabbo 'ti. ||6|| katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgato bhikkhu bālo tv eva saükhaü gacchatãti. pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. bālo tv eva saükhaü gacchati. katamehi pa¤cahi. suttaü na jānāti, suttānulomaü na j., vinayaü na j., vinayānulomaü na j., na ca ņhānāņhānakusalo hoti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. paõķito tv eva saükhaü gacchati. katamehi pa¤cahi. suttaü jānāti . . . ņhānā- ņhānakusalo ca hoti. imehi kho . . . ||7|| aparehi pi Upāli . . . bālo tv eva saükhaü gacchati. katamehi pa¤cahi. dhammaü na jānāti, dhammānulomaü \<-------------------------------------------------------------------------- 1 patiņhiyati AC, patitthiyati B. >/ #<[page 199]># %% na j., vinayaü na j., vinayānulomaü na j., na ca pubbā- parakusalo hoti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . paõķito tv eva saükhaü gacchati. katamehi pa¤cahi. dhammaü jānāti . . . pubbāparakusalo ca hoti. imehi kho . . . ||8|| aparehi pi Upāli . . . bālo tv eva saükhaü gacchati. katamehi pa¤cahi. vatthuü na jānāti, nidānaü na j., pa¤¤attiü na j., padapacchābhaņņhaü na j., anusandhivacana- pathaü na jānāti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . paõķito tv eva saükhaü gacchati. katamehi pa¤cahi. vatthuü jānāti . . . imehi kho . . . ||9|| aparehi pi Upāli . . . bālo tv eva saükhaü gacchati. katamehi pa¤cahi. āpattiü na jānāti, āpattisamuņņhānaü na j., āpattiyā payogaü na j., āpattiyā våpasamaü na j., āpattiyā na vinicchayakusalo hoti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . paõķito tv eva saükhaü gacchati. katamehi pa¤cahi. āpattiü jānāti . . . āpattiyā viniccha- yakusalo hoti. imehi kho . . . ||10|| aparehi pi Upāli . . . bālo tv eva saükhaü gacchati. katamehi pa¤cahi. adhikaraõaü na jānāti, adhikaraõasam- uņņhānaü na j., adhikaraõassa payogaü na j., adhikaraõassa våpasamaü na j., adhikaraõassa na vinicchayakusalo hoti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . paõķito tv eva saükhaü gacchati. katamehi pa¤cahi. adhikaraõaü jānāti . . . adhikaraõassa vinicchayakusalo hoti. imehi kho . . . paõķito tv eva saükhaü gacchatãti. ||11|| ubbāhikavaggo niņņhito navamo. tass' uddānaü: anatthakusalo c' eva, kodhano, kuppati ca yo, pasāretā, chandāgati, na kusalo tath' eva ca, | suttaü, dhamma¤ ca, vatthu¤ ca, āpatti, adhikaraõaü: dve dve pakāsitā sabbe; kaõhasukkaü vijānathā 'ti. ||9|| katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgato bhikkhu nālaü adhikaraõaü våpasametun ti. pa¤cah' Upāli aīgehi s. bh. nālaü adhikaraõaü våpasametuü. katamehi pa¤cahi. #<[page 200]># %<200 PARIVâRA. [XV. 10.>% āpattiü na jānāti . . . (see chap. 9. 10) . . . imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . alaü adhikaraõaü våpasametuü. katamehi pa¤cahi. āpattiü jānāti . . . imehi kho . . . ||1|| aparehi pi Upāli . . . nālaü adhikaraõaü våpasametuü. katamehi pa¤cahi. adhikaraõaü na jānāti . . . (see chap. 9.11) . . . imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . alaü adhikaraõaü våpasametuü. katamehi pa¤cahi. adhikaraõaü jānāti . . . imehi kho . . . ||2|| aparehi pi Upāli . . . nālaü adhikaraõaü våpasametuü. katamehi pa¤cahi. chandāgatiü gacchati . . . alajjã ca hoti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . alaü adhikaraõaü våpasametuü. katamehi pa¤cahi. na chandāgatiü gacchati . . . lajjã ca hoti. imehi kho . . . ||3|| aparehi pi Upāli . . . nālaü adhikaraõaü våpasametuü. katamehi pa¤cahi. chandāgatiü gacchati . . . appassuto ca hoti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . alaü adhikaraõaü våpasametuü. katamehi pa¤cahi. na chandāgatiü gacchati . . . bahussuto ca hoti. imehi kho . . . ||4|| aparehi pi Upāli . . . nālaü adhikaraõaü våpasametuü. katamehi pa¤cahi. vatthuü na jānāti, nidānaü na j., pa¤- ¤attiü na j., padapacchābhaņņhaü na j., anusandhivacana- pathaü na jānāti. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . alaü adhikaraõaü våpasametuü. katamehi pa¤cahi. vatthuü jānāti . . . imehi kho . . . ||5|| aparehi pi Upāli . . . nālaü adhikaraõaü våpasametuü. katamehi pa¤cahi. chandāgatiü gacchati . . . akusalo ca hoti vinaye. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . alaü adhikaraõaü våpasametuü. katamehi pa¤cahi. na chandāgatiü gacchati . . . kusalo ca hoti vinaye. imehi kho . . . ||6|| aparehi pi Upāli . . . nālaü adhikaraõaü våpasametuü. katamehi pa¤cahi. chandāgatiü gacchati . . . puggalagaru hoti no saüghagaru. imehi kho . . . #<[page 201]># %% pa¤cah' Upāli . . . alaü adhikaraõaü våpasametuü. katamehi pa¤cahi. na chandāgatiü gacchati . . . saügha- garu hoti no puggalagaru. imehi kho . . . ||7|| aparehi pi Upāli . . . nālaü adhikaraõaü våpasametuü. katamehi pa¤cahi. chandāgatiü gacchati . . . āmisagaru hoti no saddhammagaru. imehi kho . . . pa¤cah' Upāli . . . alaü adhikaraõaü våpasametuü. katamehi pa¤cahi. na chandāgatiü gacchati . . . saddhammagaru hoti no āmisagaru. imehi kho . . . alaü adhikaraõaü våpasametun ti. ||8|| katãhi nu kho bhante ākārehi saügho bhijjatãti. pa¤cah' Upāli ākārehi saügho bhijjati. katamehi pa¤cahi. kam- mena, uddesena, voharanto, anussāvanena, salākagāhena. imehi kho Upāli pa¤cah' ākārehi saügho bhijjatãti. ||9|| saügharāji saügharājãti bhante vuccati. kittāvatā nu kho bhante saügharāji hoti no ca saüghabhedo, kittāvatā ca pana saügharāji c' eva hoti saüghabhedo cā 'ti. pa¤¤att' etaü Upāli mayā āgantukānaü bhikkhånaü āgantukavattaü. evaü supa¤¤atte kho Upāli mayā sikkhāpade āgantukā bhikkhå āgantukavatte na vattanti: evaü pi kho Upāli saügharāji hoti no ca saüghabhedo. pa¤¤att' etaü Upāli mayā āvāsikānaü bhikkhånaü āvāsikavattaü. evaü supa¤¤atte kho Upāli mayā sikkhāpade āvāsikā bhikkhå āvāsikavatte na vattanti: evaü pi kho . . . pa¤¤att' etaü Upāli mayā bhikkhånaü bhattagge bhattaggavattaü yathā- vuķķhaü yathārattaü yathāpaņiråpaü aggāsanaü aggodakaü aggapiõķaü. evaü supa¤¤atte kho Upāli mayā sikkhāpade navā bhikkhå bhattagge therānaü bhikkhånaü āsanaü paņibāhanti: evaü pi kho . . . pa¤¤att' etaü Upāli mayā bhikkhånaü senāsane senāsanavattaü yathāvuķķhaü yathā- rattaü yathāpaņiråpaü. evaü supa¤¤atte kho Upāli mayā sikkhāpade navā bhikkhå therānaü bhikkhånaü senāsanaü paņibāhanti: evaü pi kho Upāli saügharāji hoti no ca saüghabhedo. pa¤¤att' etaü Upāli mayā bhikkhånaü antosãmāya ekaü uposathaü ekaü pavāraõaü ekaü saügha- kammaü ekaü kammākammaü. evaü supa¤¤atte kho Upāli mayā sikkhāpade tatth' eva antosãmāya āveõibhāvaü karitvā gaõaü bandhitvā āveõiuposathaü karonti āveõipavā- #<[page 202]># %<202 PARIVâRA. [XV. 10-11.>% raõaü karonti āveõisaüghakammaü karonti āveõikammā- kammāni karonti: evaü pi kho Upāli saügharāji c' eva hoti saüghabhedo cā 'ti. ||10|| adhikaraõavåpasamavaggo niņņhito dasamo. tass' uddānaü: āpatti, adhikaraõaü, chandā, appassutena ca, vatthuü ca, akusalo ca, puggalo, āmisena ca, bhijjati, saügharāji ca saüghabhedo tath' eva cā 'ti. ||10|| katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgato saüghabhedako āpāyiko nerayiko kappaņņho atekiccho 'ti. pa¤cah' Upāli aīgehi . . . atekiccho. katamehi pa¤cahi. idh' Upāli bhi- kkhu adhammaü dhammo 'ti dãpeti, dhammaü adhammo 'ti dãpeti, avinayaü vinayo 'ti dãpeti, vinayaü avinayo 'ti dãpeti, vinidhāya diņņhiü kammena. imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi . . . atekiccho. ||1|| aparehi pi Upāli . . . atekiccho. katamehi pa¤cahi. idh' Upāli bhikkhu adhammaü dhammo . . . vinidhāya diņņhiü uddesena. imehi kho . . . ||2|| aparehi pi Upāli . . . atekiccho. katamehi pa¤cahi. idh' Upāli bhikkhu adhammaü dhammo . . . vinidhāya diņņhiü voharanto. imehi kho . . . ||3|| aparehi pi Upāli . . . atekiccho. katamehi pa¤cahi. idh' Upāli bhikkhu adhammaü dhammo . . . vinidhāya diņņhiü anussāvanena. imehi kho . . . ||4|| aparehi pi Upāli . . . atekiccho. katamehi pa¤cahi. idh' Upāli bhikkhu adhammaü dhammo . . . vinidhāya diņņhiü salākagāhena. imehi kho . . . ||5|| aparehi pi Upāli . . . atekiccho. katamehi pa¤cahi. idh' Upāli bhikkhu adhammaü dhammo . . . vinidhāya khantiü kammena --pa-- vinidhāya khantiü uddesena, v. kh. voharanto, v. kh. anussāvanena, v. kh. salākagāhena. imehi kho . . . ||6|| aparehi pi Upāli . . . atekiccho. katamehi pa¤cahi. idh' Upāli bhikkhu adhammaü dhammo . . . vinidhāya ruciü kammena --pa-- vinidhāya ruciü uddesena, v. r. voharanto, v. r. anussāvanena, v. r. salākagāhena. imehi kho . . . ||7|| aparehi pi Upāli . . . atekiccho. katamehi pa¤cahi. idh' #<[page 203]># %% Upāli bhikkhu adhammaü dhammo . . . vinidhāya sa¤¤aü kammena --pa-- vinidhāya sa¤¤aü uddesena, v. s. voha- ranto, v. s. anussāvanena, v. s. salākagāhena. imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi samannāgato saüghabhedako āpāyiko nerayiko kappaņņho atekiccho 'ti. ||8|| saüghabhedakavaggo niņņhito ekādasamo. tass' uddānaü: vinidhāya diņņhiü kammena, uddesena, voharena ca, anussāvane, salākena: pa¤c' ete diņņhinissitā, khanti, ruci ca, sa¤¤ā ca: tayo te pa¤cadhā nayā 'ti. ||11|| katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgato saüghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaņņho na atekiccho 'ti. pa¤cah' Upāli . . . na atekiccho. katamehi pa¤cahi. idh' Upāli bhikkhu adhammaü dhammo 'ti dãpeti, dhammaü adhammo 'ti dãpeti, avinayaü vinayo 'ti dãpeti, vinayaü avinayo 'ti dãpeti, avinidhāya diņņhiü kammena. imehi kho . . . ||1|| aparehi pi Upāli . . . na atekiccho. katamehi pa¤cahi. idh' Upāli bhikkhu adhammaü dhammo . . . avinidhāya diņņhiü uddesena . . ., . . . avinidhāya sa¤¤aü salākagā- hena. imehi kho Upāli pa¤cah' aīgehi samannāgato saü- ghabhedako na āpāyiko na nerayiko na kappaņņho na atekiccho 'ti. ||2-8|| dutiyasaüghabhedakavaggo niņņhito dvādasamo. tass' uddānaü: avinidhāya diņņhiü kammena, uddesena, voharena ca, anussāvane, salākena: pa¤c' ete diņņhinissitā. khanti, ruci ca, sa¤¤ā ca: tayo te pa¤cadhā nayā 'ti. | heņņhime kaõhapakkhamhi samavãsati vidhã yathā tath' eva sukkapakkhamhi samavãsati jānathā 'ti. ||12|| katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataü nikkhitto evaü niraye 'ti. pa¤cah' Upāli aīgehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathābhataü nikkhitto evaü niraye: katamehi pa¤cahi. chandāgatiü gacchati, #<[page 204]># %<204 PARIVâRA. [XV. 13.>% dosāgatiü gacchati, mohāgatiü gacchati, bhayāgatiü gacchati, saüghikaü puggalikaparibhogena paribhu¤jati. imehi kho Upāli . . . pa¤cah' Upāli aīgehi samannāgato āvāsiko bhikkhu yathā- bhataü nikkhitto evaü sagge. katamehi pa¤cahi. na chandāgatiü gacchati . . . saüghikaü na puggalikapari- bhogena paribhu¤jati. imehi kho . . . evaü sagge 'ti. ||1|| kati nu kho bhante adhammikā vinayabyākaraõā 'ti. pa¤c' ime Upāli adhammikā vinayabyākaraõā. katame pa¤ca. idh' Upāli bhikkhu adhammaü dhammo 'ti pariõā- meti, dhammaü adhammo 'ti pariõāmeti, avinayaü vinayo 'ti p., vinayaü avinayo 'ti p., appa¤¤attaü pa¤¤āpeti pa¤¤attaü samucchindati. ime kho Upāli pa¤ca adhammikā vinayabyākaraõā. pa¤c' ime Upāli dhammikā vinayabyākaraõā. katame pa¤ca. idh' Upāli bhikkhu adhammaü adhammo 'ti pari- õāmeti . . . vinayaü vinayo 'ti pariõāmeti, appa¤¤attaü na pa¤¤āpeti pa¤¤attaü na samucchindati. ime kho Upāli pa¤ca dhammikā vinayabyākaraõā 'ti. ||2|| katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgato bhattuddesako yathābhataü nikkhitto evaü niraye 'ti. pa¤cah' Upāli aīgehi samannāgato bhattuddesako yathābhataü nikkhitto evaü niraye. katamehi pa¤cahi. chandāgatiü gacchati . . . uddiņņhānuddiņņhaü na jānāti. imehi kho Upāli . . . pa¤cah' Upāli aīgehi samannāgato bhattuddesako yathā- bhataü nikkhitto evaü sagge. katamehi pa¤cahi. na chandāgatiü gacchati . . . uddiņņhānuddiņņhaü jānāti. imehi kho Upāli . . . evaü sagge 'ti. ||3|| katãhi nu kho bhante aīgehi samannāgato senāsanapa¤¤ā- pako --pa-- bhaõķāgāriko, cãvarapaņiggāhako, cãvara- bhājako, yāgubhājako, phalabhājako, khajjabhājako, appa- mattakavissajjako, sāņiyagāhāpako, pattagāhāpako, ārāmika- pesako, sāmaõerapesako yathābhataü nikkhitto evaü niraye 'ti. pa¤cah' Upāli aīgehi samannāgato sāmaõerapesako . . . (see 3; instead of uddiņņhānuddiņņhaü read pesitāpesitaü) . . . evaü niraye . . . evaü sagge 'ti. ||4-15|| āvāsikavaggo niņņhito terasamo. tass' uddānaü: #<[page 205]># %% āvāsika-byākaraõā, bhattuddesa-senāsanāni ca, bhaõķa-cãvaragāho ca, cãvarassa ca bhājako, | yāgu-phalaü, khajjaka¤ ca, appa-sāņiyagāhako, patta-ārāmikā c' eva, sāmaõerena pesako 'ti. ||13|| kati nu kho bhante ānisaüsā kaņhinatthāre 'ti. pa¤c' ime Upāli ānisaüsā kaņhinatthāre. katame pa¤ca. anāman- tacāro asamādānacāro gaõabhojanaü yāvadatthacãvaraü yo ca tattha cãvaruppādo so nesaü bhavissati. ime kho Upāli pa¤ca ānisaüsā kaņhinatthāre 'ti. ||1|| kati nu kho bhante ādãnavā muņņhassatissa asampajānassa niddaü okkamayato 'ti. pa¤c' ime Upāli ādãnavā . . . okkamayato. katame pa¤ca. dukkhaü supati, dukkhaü paņibujjhati, pāpakaü supinaü passati, devatā na rakkhanti, asuci muccati. ime kho Upāli pa¤cādãnavā . . . okkamayato. pa¤c' ime Upāli ānisaüsā upaņņhitasatissa sampajānassa niddaü okkamayato. katame pa¤ca. sukhaü supati, sukhaü paņibujjhati, na pāpakaü supinaü passati, devatā rakkhanti, asuci na muccati. ime kho Upāli pa¤cānisaüsā . . . okka- mayato 'ti. ||2|| kati nu kho bhante avandiyā 'ti. pa¤c' ime Upāli avan- diyā. katame pa¤ca. antaragharaü paviņņho avandiyo, racchagato avandiyo, otamasiko avandiyo, asamannāharanto avandiyo, sutto avandiyo. ime kho Upāli pa¤ca avandiyā. ||3|| apare pi Upāli pa¤ca avandiyā. katame pa¤ca. yāgupāne avandiyo, bhattagge av., ekāvatto av., a¤¤āvihito av., naggo avandiyo. ime kho . . . ||4|| apare pi Upāli pa¤ca avandiyā. katame pa¤ca. khādanto av., bhu¤janto av., uccāraü karonto av., passāvaü karonto av., ukkhittako avandiyo. ime kho . . . ||5|| apare pi Upāli pa¤ca avandiyā. katame pa¤ca. pure upasampannena pacchā upasampanno avandiyo, anupasam- panno av., nānāsaüvāsako vuķķhataro adhammavādã av., mātugāmo av., paõķako avandiyo. ime kho . . . ||6|| apare pi Upāli pa¤ca avandiyā. katame pa¤ca. pāri- vāsiko av., målāya paņikassanāraho av., mānattāraho av., mānattacāriko av., abbhānāraho avandiyo. ime kho Upāli pa¤ca avandiyā 'ti. ||7|| #<[page 206]># %<206 PARIVâRA. [XV. 14.>% kati nu kho bhante vandiyā 'ti. pa¤c' ime Upāli vandiyā. katame pa¤ca. pacchā upasampannena pure upasampanno vandiyo, nānāsaüvāsako vuķķhataro dhammavādã v., ācariyo v., upajjhāyo v., sadevake loke samārake sabrahmake sassamaõabrāhmaõiyā pajāya sadevamanussāya tathāgato arahaü sammāsambuddho vandiyo. ime kho Upāli pa¤ca vandiyā 'ti. ||8|| navakatarena bhante bhikkhunā vuķķhatarassa bhikkhuno pāde vandantena kati dhamme ajjhattaü upaņņhāpetvā pādā vanditabbā 'ti. navakataren' Upāli bhikkhunā . . . van- dantena pa¤ca dhamme . . . vanditabbā. katame pa¤ca. navakataren' Upāli bhikkhunā . . . vandantena ekaüsaü uttarāsaīgaü karitvā, a¤jaliü paggahetvā, ubhohi pāõitalehi pādāni parisambāhantena, pema¤ ca gārava¤ ca upaņņhāpetvā pādā vanditabbā. navakataren' Upāli bhikkhunā . . . vandantena ime pa¤ca dhamme ajjhattaü upaņņhāpetvā pādā vanditabbā 'ti. ||9|| kaņhinatthāravaggo niņņhito cuddasamo. tass' uddānaü: kaņhinatthāra-niddā ca, antara-yāgu-khādane, pure ca, pārivāsi ca, vandiyo, vanditabbakan ti. ||14|| Upālipa¤cakaü niņņhitaü. tesaü vaggānaü uddānaü: anissitena, kamma¤ ca, vohār', āvikammena ca, codanā ca, dhåtaīgā ca, musā, bhikkhunim eva ca, | ubbāhik', ādhikaraõaü, bhedakā pa¤camā pure, āvāsikā, kaņhina¤ ca: cuddasā suppakāsitā 'ti. | #<[page 207]># %< 207>% XVI. Atth' āpatti acittako āpajjati sacittako vuņņhāti; atth' āpatti sacittako āpajjati acittako vuņņhāti; atth' āpatti acittako āpajjati acittako vuņņhāti; atth' āpatti sacittako āpajjati sacittako vuņņhāti. atth' āpatti kusalacitto āp. kusalacitto v.; atth' āpatti kusalacitto āp. akusalacitto v.; atth' āpatti kusalacitto āp. abyākatacitto v.; atth' āpatti akusalacitto āp. kusalacitto v.; atth' āpatti akusalacitto āp. akusalacitto v.; atth' āpatti akusalacitto āp. abyākatacitto v.; atth' āpatti abyākatacitto āp. kusalacitto v.; atth' āpatti abyākatacitto āp. akusalacitto v.; atth' āpatti abyākatacitto āp. abyākatacitto vuņņhāti. ||1|| paņhamaü pārājikaü katãhi samuņņhānehi samuņņhāti. paņhamaü p. ekena samuņņhānena samuņņhāti, kāyato ca cittato ca samuņņhāti na vācato. dutiyaü pārājikaü katãhi . . . tãhi s. s., siyā kāyato ca cittato ca s. na vācato, siyā vācato ca cittato ca s. na kāyato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. tatiyaü pārājikaü katãhi . . . tãhi s. s., siyā kāyato ca cittato ca s. na vācato, siyā vācato ca cittato ca s. na kāyato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. catutthaü pārājikaü katãhi . . . tãhi s. s., siyā kāyato ca cittato ca s. na vācato, siyā vācato ca cittato ca s. na kāyato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. cattāro pārājikā niņņhitā. ||1|| upakkamitvā asuciü mocentassa saüghādiseso katãhi . . . ekena s. s., kāyato ca cittato ca s. na vācato. mātugāmena saddhiü kāyasaüsaggaü samāpajjantassa saüghādiseso katãhi . . . ekena s. s., kāyato ca cittato ca s. na vācato. mātugāmaü duņņhullāhi vācāhi obhāsentassa saüghādiseso katãhi . . . tãhi s. s., siyā kāyato ca cittato ca s. na vācato, siyā #<[page 208]># %<208 PARIVâRA. [XVI. 2.>% vācato ca cittato ca s. na kāyato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. mātugāmassa santike attakāmapāri- cariyāya vaõõaü bhāsantassa saüghādiseso katãhi . . . tãhi s. s. --pa--. sa¤carittaü samāpajjantassa saüghādiseso katãhi . . . chahi s. s., siyā kāyato s. na vācato na cittato, siyā vācato s. na kāyato na cittato, siyā kāyato ca vācato ca s. na cittato, siyā kāyato ca cittato ca s. na vācato, siyā vācato ca cittato ca s. na kāyato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. sa¤¤ācikāya kuņiü kārāpentassa saüghādiseso katãhi . . . chahi s. s. --pa--. mahallakaü vihāraü kārāpentassa saüghādiseso katãhi . . . chahi s. s. --pa--. bhikkhuü amålakena pārājikena dhammena anuddhaü- sentassa saüghādiseso katãhi . . . tãhi s. s. --pa--. bhi- kkhuü a¤¤abhāgiyassa adhikaraõassa ki¤ci desaü lesamattaü upādāya pārājikena dhammena anuddhaüsentassa saüghā- diseso katãhi . . . tãhi s. s. --pa--. saüghabhedakassa bhikkhuno yāvatatiyaü samanubhāsanāya na ppaņinissajjan- tassa saüghādiseso katãhi . . . ekena s. s., kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. bhedakānuvattakānaü bhikkhå- naü yāvatatiyaü samanubhāsanāya na ppaņinissajjantānaü saüghādiseso katãhi . . . ekena s. s., kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. dubbacassa bhikkhuno yāvatatiyaü samanubhāsanāya na ppaņinissajjantassa saüghādiseso . . . ekena s. s., kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. kula- dåsakassa bhikkhuno yāvatatiyaü samanubhāsanāya na ppaņinissajjantassa saüghādiseso katãhi . . . ekena s. s., kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhāti. terasa saüghādisesā niņņhitā. ||2|| --la--. anādariyaü paņicca udake uccāraü vā passāvaü vā kheëaü vā karontassa dukkaņaü katãhi samuņņhānehi samuņņhāti. anādariyaü paņicca . . . karontassa dukkaņaü ekena samuņņhānena samuņņhāti, kāyato ca cittato ca sam- uņņhāti na vācato. sekhiyā niņņhitā. ||3|| cattāro pārājikā katãhi samuņņhānehi samuņņhanti. cattāro pārājikā tãhi s. s., siyā kāyato ca cittato ca samuņņhanti na vācato, siyā vācato ca cittato ca samuņņhanti na kāyato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhanti. ||4|| #<[page 209]># %% terasa saüghādisesā katãhi . . . chahi samuņņhānehi sam- uņņhanti, siyā kāyato samuņņhanti na vācato na cittato . . . (see 2) . . . siyā kāyato ca vācato ca cittato ca sam- uņņhanti. ||5|| dve aniyatā katãhi . . . tãhi s. s., siyā kāyato ca cittato ca samuņņhanti na vācato, siyā vācato ca cittato ca samuņņhanti na kāyato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhanti. ||6|| tiüsa nissaggiyā pācittiyā katãhi . . . chahi samuņņhānehi samuņņhanti, siyā kāyato s. na vācato na cittato . . . siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhanti. ||7|| dvenavuti pācittiyā katãhi . . . chahi s. s., siyā kāyato s. na vācato na cittato . . . siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhanti. ||8|| cattāro pāņidesaniyā katãhi . . . catåhi s. s., siyā kāyato s. na vācato na cittato, siyā kāyato ca vācato ca s. na cittato, siyā kāyato ca cittato ca s. na vācato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhanti. ||9|| pa¤casattati sekhiyā katãhi . . . tãhi s. s., siyā kāyato ca cittato ca s. na vācato, siyā vācato ca cittato ca s. na kāyato, siyā kāyato ca vācato ca cittato ca samuņņhantãti. ||10||2|| Samuņņhānaü niņņhitaü. tass' uddānaü: acitta-kusalo c' eva, samuņņhāna¤ ca sabbathā: yathādhammena ¤āyena samuņņhānaü vijānathā 'ti. #<[page 210]># %< 210>% XVä. Kati āpattiyo kāyikā, kati vācasikā katā, chādentassa kati āpattiyo, kati saüsaggapaccayā. | cha āpattiyo kāyikā, cha vācasikā katā, chādentassa tisso āpattiyo, pa¤ca saüsaggapaccayā. | aruõugge kati āpattiyo, kati yāvatatiyakā, kat' ettha aņņhavatthukā, katãhi sabbasaügaho. | aruõugge tisso āpattiyo, dve yāvatatiyakā, ek' ettha aņņhavatthukā, ekena sabbasaügaho. | vinayassa kati målāni yāni buddhena pa¤¤attā, 5 vinayagarukā kati vuttā, duņņhullacchādanā kati. | vinayassa dve målāni yāni buddhena pa¤¤attā, vinayagarukā dve vuttā, dve duņņhullacchādanā. | gāmantare kati āpattiyo, kati nadãpārapaccayā, katimaüsesu thullaccayaü, katimaüsesu dukkaņaü. | gāmantare catasso āpattiyo, catasso nadãpārapaccayā, ekamaüse thullaccayaü, navamaüsesu dukkaņaü. | kati vācasikā rattiü, kati vācasikā divā, dadamānassa kati āpattiyo, paņigaõhantassa kittakā. | dve vācasikā rattiü, dve vācasikā divā, 10 dadamānassa tisso āpattiyo, cattāro ca paņiggahe. | kati desanāgāminiyo, kati sappaņikammā katā, kat' ettha appaņikammā vuttā buddhenādiccabandhunā. | pa¤ca desanāgāminiyo, cha sappaņikammā katā, ek' ettha appaņikammā vuttā buddhenādiccabandhunā. | vinayagarukā kati vuttā, kāyavācasikāni ca, kati vikāle dha¤¤arasā\<*<1>*>/, kati ¤atticatutthena sammutã. | vinayagarukā dve vuttā, kāyavācasikāni ca, eko vikāle dha¤¤araso\<*<1>*>/, ekā ¤atticatutthena sammuti. | pārājikā kāyikā kati, kati saüvāsabhåmiyo, \<-------------------------------------------------------------------------- 1 dha¤¤araso the MSS. >/ #<[page 211]># %% 15 katãnaü ca ratticchedo, pa¤¤attā dvaīgulā kati. | pārājikā kāyikā dve, dve saüvāsabhåmiyo, dvinnaü ca ratticchedo, pa¤¤attā dvaīgulā duve. | kat' attānaü vadhitvāna, katãhi saügho bhijjati, kat' ettha paņhamāpattikā, ¤attiyā karaõā kati. | dve attānaü vadhitvāna, dvãhi saügho bhijjati, dvettha paņhamāpattikā, ¤attiyā karaõā duve. | pāõātipāte kati āpattiyo, vācā pārājikā kati, obhāsanā kati vuttā, sa¤carittena vā kati. | pāõātipāte tisso āpattiyo, vācā pārājikā tayo, 20 obhāsanā tayo vuttā, sa¤carittena vā tayo. | kati puggalā na upasampādetabbā, kati kammānaü saügahā\<*<1>*>/, nāsitakā kati vuttā, katãnaü ekavācikā. | tayo puggalā na upasampādetabbā, tayo kammānaü saügahā\<*<1>*>/, nāsitakā tayo vuttā, tiõõannaü ekavācikā. | adinnādāne kati āpattiyo, kati methunapaccayā, chindantassa kati āpattiyo, kati chaķķitapaccayā. | adinnādāne tisso āpattiyo, catasso methunapaccayā, chindantassa tisso āpattiyo, pa¤ca chaķķitapaccayā. | bhikkhunovādakavaggasmiü pācittiyena dukkaņā, 25 kat' ettha navakā vuttā, katãnaü cãvarena ca. | bhikkhunovādakavaggasmiü pācittiyena dukkaņā katā, catur' ettha navakā vuttā, dvinnaü cãvarena ca. | bhikkhunãna¤ ca akkhātā pāņidesaniyā kati, bhu¤jant' āmakadha¤¤ena pācittiyena dukkaņā kati\<*<2>*>/. | bhikkhunãna¤ ca akkhātā aņņha pāņidesaniyā katā, bhu¤jant' āmakadha¤¤ena pācittiyena dukkaņā katā. | gacchantassa kati āpattiyo, ņhitassa vāpi kittikā, nisinnassa kati āpattiyo, nipannassāpi kittikā. | gacchantassa catasso āpattiyo, ņhitassa vāpi tattikā, 30 nisinnassa catasso āpattiyo, nipannassāpi tattikā. | kati pācittiyāni sabbāni nānāvatthukāni apubbaü acari- maü āpajjeyya ekato. pa¤ca pācittiyāni sabbāni . . . ekato. | kati pācittiyāni sabbāni nānāvatthukāni apubbaü acari- maü āpajjeyya ekato. \<-------------------------------------------------------------------------- 1 saügaho (-ho corrected into -hā C) the MSS. 2 Probably we should read, pācittiyena dukkaņā (leaving out kati). Comp. v. 25 >/ #<[page 212]># %<212 PARIVâRA. [XVä.>% nava pācittiyāni sabbāni . . . ekato. | kati pācittiyāni sabbāni nānāvatthukāni kativācāya deseyya vuttā ādiccabandhunā. | pa¤ca pācittiyāni sabbāni nānāvatthukāni ekavācāya deseyya vuttā ādiccabandhunā. | kati pācittiyāni sabbāni nānāvatthukāni 35 kativācāya deseyya vuttā ādiccabandhunā. | nava pācittiyāni s. n. ekavācāya deseyya v. ā. | kati pācittiyāni s. n. ki¤ci kittetvā deseyya v. ā. | pa¤ca pācittiyāni s. n. vatthuü kittetvā deseyya v. ā. | kati pācittiyāni s. n. ki¤ci kittetvā deseyya v. ā. | nava pācittiyāni s. n. 40 vatthuü kittetvā deseyya v. ā. | yāvatatiyake kati āpattiyo, kati vohārapaccayā, khādantassa kati āpattiyo, kati bhojanapaccayā. | yāvatatiyake tisso āpattiyo, cha vohārapaccayā, khādantassa tisso āpattiyo, pa¤ca bhojanapaccayā. | sabbā yāvatatiyakā kati ņhānāni gacchanti, katãna¤ c' eva āpattiyo katãnaü adhikaraõena ca. | sabbā yāvatatiyakā pa¤ca ņhānāni gacchanti, pa¤canna¤ c' eva āpatti pa¤cannaü adhikaraõena ca. | katãnaü vinicchayo hoti katãnaü våpasamena ca, 45 katãna¤ c' eva anāpatti katãhi ņhānehi sobhati. | pa¤cannaü vinicchayo hoti pa¤cannaü våpasamena ca, pa¤canna¤ c' eva anāpatti tãhi ņhānehi sobhati. | kati kāyikā rattiü, kati kāyikā divā, nijjhantassa kati āpattã, kati piõķapātapaccayā. | dve kāyikā rattiü, dve kāyikā divā, nijjhantassa ekā āpatti, ekā piõķapātapaccayā. | kat' ānisaüse sampassaü paresaü saddhāya deseyya, ukkhittakā kati vuttā, kati sammāvattanā. | aņņhānisaüse sampassaü paresaü saddhāya deseyya, 50 ukkhittakā tayo vuttā, tecattārãsa sammāvattanā. | katiņhāne musāvādo, kati paraman ti vuccati, #<[page 213]># %% kati pāņidesaniyā, katãnaü desanāya ca. | pa¤caņhāne musāvādo, cuddasa paraman ti vuccati, dvādasa pāņidesaniyā, catunnaü desanāya ca. | kataīgiko musāvādo, kati uposathaīgāni, kati dåteyyaīgāni, kati titthiyavattanā. | aņņhaīgiko musāvādo, aņņha uposathaīgāni, aņņha dåteyyaīgāni, aņņha titthiyavattanā. | kativācikā upasampadā, katãnaü paccuņņhātabbaü, 55 katãnaü āsanaü dātabbaü, bhikkhunovādako katãhi. | aņņhavācikā upasampadā, aņņhannaü paccuņņhātabbaü, aņņhannaü āsanaü dātabbaü, bhikkhunovādako aņņhahi. | katãnaü chejjaü hoti, katãnaü thullaccayaü, katãna¤ c' eva anāpatti, sabbesaü ekavatthukā. | ekassa chejjaü hoti, catunnaü thullaccayaü, catunna¤ c' eva anāpatti, sabbesaü ekavatthukā. | kati āghātavatthåni, katãhi saügho bhijjati, kat' ettha paņhamāpattikā, ¤attiyā karaõā kati. | nava āghātavatthåni, navahi saügho bhijjati, 60 nav' ettha paņhamāpattikā, ¤attiyā karaõā nava. | kati puggalā nābhivādetabbā a¤jalisāmãcena ca, katãnaü dukkaņaü hoti, kati cãvaradhāraõā. | dasa puggalā nābhivādetabbā a¤jalisāmãcena ca, dasannaü dukkaņaü hoti, dasa cãvaradhāraõā. | katãnaü vassaü vutthānaü dātabbaü idha cãvaraü, katãnaü sante dātabbaü, katãna¤ c' eva na dātabbaü. | pa¤cannaü vassaü vutthānaü dātabbaü idha cãvaraü, sattannaü sante dātabbaü, soëasannaü na dātabbaü. | katisataü rattisataü āpattiyo chādayitvāna 65 kati rattiyo vasitvāna mucceyya pārivāsiko. | dasasataü rattisataü āpattiyo chādayitvāna dasa rattiyo vasitvāna mucceyya pārivāsiko. | kati kammadosā vuttā buddhenādiccabandhunā Campāyaü vinayavatthusmiü, sabbeva adhammikā kati. | dvādasa kammadosā v. b. Campāyaü vinayavatthusmiü, sabbeva adhammikā katā. | kati kammasampattiyo vuttā buddhenādiccabandhunā Campāyaü vinayavatthusmiü, sabbeva dhammikā kati. | catasso kammasampattiyo v. b. #<[page 214]># %<214 PARIVâRA. [XVä.>% 70 Campāyaü vinayavatthusmiü, sabbeva dhammikā katā. | kati kammāni vuttāni buddhenādiccabandhunā Campāyaü vinayavatthusmiü, dhammikā adhammikā kati. | cha kammāni v. b. Campāyaü vinayavatthusmiü, ek' ettha dhammikā katā, pa¤ca adhammikā vuttā buddhenādiccabandhunā. | kati kammāni vuttāni buddhenādiccabandhunā Campāyaü vinayavatthusmiü, dhammikā adhammikā kati. | cattāri kammāni v. b. Campāyaü vinayavatthusmiü, ek' ettha dhammikā katā, tayo adhammikā vuttā buddhenādiccabandhunā. | yaü desitā anantajinena tādinā āpattikkhandhāni vive- kadassinā kat' ettha sammanti vinā samathehi: pucchāmi taü 75 bråhi vibhaīgakovida. | yaü desitā . . . vivekadassinā ek' ettha sammati vinā samathehi: etan te akkhāmi vibhaīgakovida. | kati āpāyikā vuttā buddhenādiccabandhunā, vinayaü paņijānantassa visayāni suõoma te. | chaånadiyaķķhasatā vuttā buddhenādiccabandhunā āpāyikā nerayikā kappaņņhā saüghabhedakā, vinayaü paņijānantassa visayāni suõohi me. | kati nāpāyikā vuttā buddhenādiccabandhunā, vinayaü paņijānantassa visayāni suõoma te. | aņņhārasa nāpāyikā vuttā buddhenādiccabandhunā, 80 vinayaü paņijānantassa visayāni suõohi me. | kati aņņhakā vuttā buddhenādiccabandhunā, vinayaü\<*<1>*>/ p. v. suõoma te. | aņņhārasa aņņhakā v. b., vinayaü p. v. suõohi me. | kati kammāni vuttāni buddhenādiccabandhunā, vinayaü p. v. suõoma te. | soëasa kammāni v. b., vinayaü p. v. suõohi me. | kati kammadosā vuttā buddhenādiccabandhunā, \<-------------------------------------------------------------------------- 1 vinayāni AC, visayāni B constantly. >/ #<[page 215]># %% 85 vinayaü p. v. suõoma te. | dvādasa kammadosā v. b., vinayaü p. v. suõohi me. | kati kammasampattiyo vuttā buddhenādiccabandhunā, vinayaü p. v. suõoma te. | catasso kammasampattiyo v. b., vinayaü p. v. suõohi me. | kati kammāni vuttāni buddhenādiccabandhunā, vinayaü p. v. suõoma te. | cha kammāni v. b., 90 vinayaü p. v. suõohi me. | kati kammāni vuttāni buddhenādiccabandhunā, vinayaü p. v. suõoma te. | cattāri kammāni v. b., vinayaü p. v. suõohi me. | kati pārājikā vuttā buddhenādiccabandhunā, vinayaü p. v. suõoma te. | aņņha pārājikā v. b., vinayaü p. v. suõohi me. | 95 kati saüghādisesā . . . | tevãsa saüghādisesā . . . | kati aniyatā . . . | dve aniyatā . . . | kati nissaggiyā . . . | 100 dvecattārãsa nissaggiyā . . . | kati pācittiyā . . . | aņņhāsãtisataü pācittiyā . . . | kati pāņidesaniyā . . . | dvādasa pāņidesaniyā . . . | kati sekhiyā vuttā buddhenādiccabandhunā, 105 vinayaü paņijānantassa visayāni suõoma te. | pa¤casattati sekhiyā vuttā buddhenādiccabandhunā, vinayaü paņijānantassa visayāni suõohi me. | yāva supucchitaü tayā, yāva suvissajjitaü mayā, pucchāvissajjanāya vā n' atthi ki¤ci asuttakan ti. | dutiyagāthāsaügaõikaü niņņhitaü. #<[page 216]># %< 216>% XVäI. Asaüvāso bhikkhåhi ca bhikkhunãhi ca, sambhogo ekacco tahiü na labbhati, avippavāsena anāpatti: pa¤hā mesā kusalehi cintitā. | avissajjiyaü avebhaīgiyaü pa¤ca vuttā mahesinā, vissajjantassa paribhu¤jantassa anāpatti: pa¤hā mesā kusalehi cintitā. | dasa puggale na vadāmi, ekādasa vivajjiya, vuķķhaü vandantassa āpatti: pa¤hā . . . | na ukkhittako, na ca pana pārivāsiko, na saüghabhinno, na ca pana pakkhasaükanto, samānasaüvāsakabhåmiyā ņhito kathaü nu sikkhāya asādhāraõo siyā: pa¤hā . . . | upeti dhammaü\<*<1>*>/ paripucchāmāno\<*<2>*>/ kusalaü atthupasa¤hi- taü\<*<2>*>/, na jãvati na mato na nibbuto, taü puggalaü katamaü 5 vadanti buddhā: pa¤hā . . . | ubbhakkhake na vadāmi, adhonābhi vivajjiya, methunadhammapaccayā kathaü pārājiko siyā: pa¤- hā . . . | bhikkhu sa¤¤ācikāya kuņiü karoti adesitavatthukaü pamāõātikkantaü sārambhaü aparikkamanaü, anāpatti: pa¤hā . . . | bhikkhu sa¤¤ācikāya kuņiü karoti desitavatthukaü pamāõikaü anārambhaü saparikkamanaü, āpatti: pa¤- hā . . . | na kāyikaü ki¤ci payogam ācare, na cāpi vācāya pare bhaõeyya, āpajjeyya garukaü chejjavatthuü: pa¤hā . . . | na kāyikaü vācasika¤ ca ki¤ci manasāpi santo na kareyya pāpaü, 10 so nāsito kinti sunāsito bhave: pa¤hā . . . | anālapanto manujena kenaci vācā giraü no ca pare bhaõeyya, \<-------------------------------------------------------------------------- 1 kammaü AC, dhammaü AC, dhammaü B. 2 paripucchāmāno A, paripucchamāno C, paripucchimāno B. 3 atthasaühitaü B. >/ #<[page 217]># %% āpajjeyya vācasikaü na kāyikaü: pa¤hā . . . | sikkhāpadā buddhavarena vaõõitā saüghādisesā caturo bhaveyyuü, āpajjeyya ekappayogena sabbe: pa¤hā . . . | ubho ekato upasampannā, ubhinnaü hatthato cãvaraü paņigaõheyya, siyā āpattiyo nānā: pa¤hā . . . | caturo janā saüvidhāya garubhaõķaü avāharuü, tayo pārājikā eko\<*<1>*>/ na pārājiko: pa¤hā . . . | itthi ca abbhantare siyā, bhikkhu ca bahiddhā siyā, chiddaü tasmiü ghare n' atthi, methunadhamma- paccayā 15 kathaü pārājiko siyā: pa¤hā . . . | telaü madhuü phāõita¤ cāpi sappiü sāmaü gahetvāna nikkhipeyya, avãtivatte sattāhe sati paccaye paribhu¤jantassa āpatti: pa¤hā . . . | nissaggiyena\<*<2>*>/ āpatti suddhakena pācittiyaü āpajjantassa ekato: pa¤hā . . . | bhikkhå siyā vãsatiyā samāgatā, kammaü kareyyuü samaggasa¤¤ino, bhikkhu siyā dvādasayojane ņhito, kamma¤ ca taü kuppeyya vaggapaccayā: pa¤hā . . . | padavãtihāramattena vācāya bhaõitena ca sabbāni garukāni sappaņikammāni catusaņņhiāpattiyo āpajjeyya\<*<2>*>/ ekato: pa¤hā . . . | nivattho antaravāsakena, diguõaü saüghāņiü pāruto, 20 sabbāni tāni nissaggiyāni honti: pa¤hā . . . | na cāpi ¤atti na ca pana kammavācā, na c' ehi bhikkhå 'ti jino avoca, saraõagamanam pi na tassa atthi, upasampadā c' assa akuppā: pa¤hā . . . | itthiü hane na mātaraü, purisa¤ ca na pitaraü hane, haneyya anariyaü mando, tena cānantaraü phuse: pa¤- hā . . . | itthiü hane ca mātaraü, purisa¤ ca pitaraü hane, mātaraü pitaraü hantvā na tenānantaraü phuse: pa¤- hā . . . | \<-------------------------------------------------------------------------- 1 tayo pārājikā honti B. 2 nissaggiye B. 3 āpajjeyya B. 4 visatiyo B. 5 kareyya B. >/ #<[page 218]># %<218 PARIVARA. [XVäI.>% acodayitvā asārayitvā asammukhãbhåtassa kareyya kam- maü, kata¤ ca kammaü sukataü bhaveyya, kārako ca saügho anāpattiko siyā: pa¤hā . . . | codayitvā sārayitvā sammukhãbhåtassa kareyya kammaü, kata¤ ca kammaü akataü bhaveyya, kārako ca saügho 25 sāpattiko siyā: pa¤hā . . . | chindantassa āpatti, chindantassa anāpatti, chādentassa āpatti, chādentassa anāpatti: pa¤hā . . . | saccaü bhaõanto garukaü, musā ca lahu bhāsato, musā bhaõanto garukaü, sacca¤ ca lahu bhāsato: pa¤- hā . . . | adhiņņhitaü rajanāya rattaü kappakatam pi santaü\<*<1>*>/ paribhu¤jantassa āpatti: pa¤hā . . . | atthaügate suriye bhikkhu maüsāni khādati, na ummattako na ca pana khittacitto na cāpi so vedanaņņo bhaveyya, na c' assa hoti āpatti, so ca dhammo sugatena desito: pa¤hā . . . | na rattacitto na ca pana theyyacitto na cāpi so paramma- raõāya cetayi, salākaü dentassa hoti chejjaü, paņigaõhantassa thullacca- 30 yaü: pa¤hā . . . | na cāpi āra¤¤akaü sāsaīkasammataü na cāpi saüghena sammuti dinnā, na c' assa kaņhinaü atthataü, tatth' eva cãvaraü nikkhi- pitvā gaccheyya aķķhayojanaü, tass' eva aruõaü uggacchantassa anāpatti: pa¤hā . . . | kāyikāni na vācasikāni sabbāni nānāvatthukāni apubbaü acarimaü āpajjeyya ekato: pa¤hā . . . | vācasikāni na kāyikāni sabbāni nānāvatthukāni apubbaü acarimaü āpajjeyya ekato: pa¤hā . . . | tiss' itthiyo methunaü taü na seve tayo purise tayo ca anariyapaõķake, na cācare methunaü bya¤janasmiü, chejjaü siyā methunadhammapaccayā: pa¤hā . . . | mātaraü cãvaraü yāce no saüghassa\<*<2>*>/ pariõataü, 35 ken' assa hoti āpatti anāpatti ca ¤ātake: pa¤hā . . . | \<-------------------------------------------------------------------------- 1 santataü B. 2 yācato ca saüghassa B. >/ #<[page 219]># %% kuddho ārādhako hoti, kuddho hoti garahiyo, atha ko nāma so dhammo yena kuddho pasaüsiyo: pa¤hā . . . | tuņņho ārādhako hoti, tuņņho hoti garahiyo, atha ko nāma so dhammo yena tuņņho garahiyo: pa¤hā . . . | saüghādisesaü thullaccayaü pācittiyaü pāņidesaniyaü dukkaņaü āpajjeyya ekato: pa¤hā . . . | ubho paripuõõavãsativassā, ubhinnam ekupajjhāyo ekā- cariyo ekakammavācā: eko upasampanno eko anupasampanno: pa¤hā . . . | akappakataü nāpi rajanāya rattaü tena nivattho yena- kāmaü vajeyya\<*<1>*>/, na c' assa hoti āpatti, so ca dhammo sugatena desito: 40 pa¤hā . . . | na deti, na paņigaõhāti, paņiggaho tena na vijjati\<*<2>*>/, āpajjati garukaü na lahukaü ta¤ ca paribhogapaccayā: pa¤hā . . . | na deti, na paņigaõhāti, paņiggaho tena na vijjati, āpajjati lahukaü na garukaü ta¤ ca paribhogapaccayā: pa¤hā . . . | āpajjati garukaü sāvasesaü, chādeti anādariyaü paņicca, na bhikkhunã, no ca phuseyya vajjaü: pa¤hā mesā kusalehi cintitā. | Sedamocakagāthā niņņhitā. tass' uddānaü: asaüvāso, avissajji, dasa ca, anukkhittako, upeti dhammaü, ubbhakkhakaü, tato sa¤¤ācikā ca dve, | na kāyika¤ ca garukaü, na kāyikaü na vācasikaü, anālapanto, sikkhā ca, ubho ca, caturo janā, | itthi, tela¤ ca, nissaggi, bhikkhå ca, padavãtiyo, nivattho ca, na ca ¤atti, na mātaraü pitaraü hane, | acodayitvā, codayitvā, chindantaü, saccam eva ca, adhiņņhita¤ c', atthaügate, na rattaü, na cāra¤¤akaü, | kāyikavācasikā, tiss' itthi cāpi, mātaraü, kuddho ārādhako, tuņņho, saüghādisesā ca, ubho, | akappakataü, na deti, na det', āpajjati garuü: sedamocanikā gāthā pa¤hā vi¤¤åvibhāvitā 'ti. | \<-------------------------------------------------------------------------- 1 pajjheyya A, pajjeyya C, vajjeyya B. 2 tena vijjati B. >/ #<[page 220]># %< 220>% XIX. Cattāri kammāni apalokanakammaü ¤attikammaü ¤atti- dutiyakammaü ¤atticatutthakammaü. imāni cattāri kam- māni katãh' ākārehi vipajjanti. imāni cattāri kammāni pa¤cah' ākārehi vipajjanti vatthuto vā ¤attito vā anussā- vanato vā sãmato vā parisato vā. ||1|| kathaü vatthuto kammāni vipajjanti. sammukhākaraõã- yaü kammaü asammukhā karoti: vatthuvipannaü adhamma- kammaü. paņipucchākaraõãyaü kammaü appaņipucchā karoti: vatthuvipannaü adhammakammaü. paņi¤¤āya- karaõãyaü kammaü appaņi¤¤āya karoti . . . sativinayāra- hassa amåëhavinayaü deti . . . amåëhavinayārahassa tassa- pāpiyyasikākammaü karoti . . . tassapāpiyyasikākammā- rahassa tajjaniyakammaü karoti . . . tajjaniyakammā- rahassa nissayakammaü karoti . . . nissayakammārahassa pabbājaniyakammaü karoti . . . pabbājaniyakammārahassa paņisāraõiyakammaü karoti . . . paņisāraõiyakammārahassa ukkhepaniyakammaü karoti . . . ukkhepaniyakammārahassa parivāsaü deti . . . parivāsārahaü målāya paņikassati . . . målāya paņikassanārahassa mānattaü deti . . . mānattārahaü abbheti . . . abbhānārahaü upasampādeti . . . anuposathe uposathaü karoti . . . apavāraõāya pavāreti: vatthuvi- pannaü adhammakammaü. evaü vatthuto kammāni vi- pajjanti. ||2|| kathaü ¤attito kammāni vipajjanti. pa¤cah' ākārehi ¤attito kammāni vipajjanti: vatthuü na parāmasati, saü- ghaü na p., puggalaü na p., ¤attiü na parāmasati, pacchā vā ¤attiü ņhapeti. imehi pa¤cah' ākārehi ¤attito kammāni vipajjanti. ||3|| kathaü anussāvanato kammāni vipajjanti. pa¤cah' #<[page 221]># %% ākārehi anussāvanato kammāni vipajjanti: vatthuü na parāmasati, saüghaü na p., puggalaü na p., sāvanaü hāpeti, akāle vā sāveti. imehi pa¤cah' ākārehi anussāvanato kam- māni vipajjanti. ||4|| kathaü sãmato kammāni vipajjanti. ekādasahi ākārehi sãmato kammāni vipajjanti: atikhuddakaü sãmaü sam- mannati, atimahatiü sãmaü sammannati, khaõķanimittaü s. s., chāyānimittaü s. s., animittaü s. s., bahisãme ņhito s. s., nadiyā s. s., samudde s. s., jātassare s. s., sãmāya sãmaü sambhindati, sãmāya sãmaü ajjhottharati. imehi ekādasahi ākārehi sãmato kammāni vipajjanti. ||5|| kathaü parisato kammāni vipajjanti. dvādasahi ākārehi parisato kammāni vipajjanti. catuvaggakaraõe kamme yāvatikā bhikkhå kammappattā te anāgatā honti, chandā- rahānaü chando anāhaņo hoti, sammukhãbhåtā paņikkosanti. catuvaggakaraõe kamme yāvatikā bhikkhå kammappattā te āgatā honti, chandārahānaü chando anāhaņo hoti, sammukhã- bhåtā paņikkosanti. catuvaggakaraõe kamme yāvatikā bhikkhå kammappattā te āgatā honti, chandārahānaü chando āhaņo hoti, sammukhãbhåtā paņikkosanti. pa¤cavaggakaraõe kamme --pa-- dasavaggakaraõe kamme --pa-- vãsati- vaggakaraõe kamme yāvatikā bhikkhå kammappattā te anāgatā honti, chandārahānaü chando anāhaņo hoti, sam- mukhãbhåtā paņikkosanti. vãsativaggakaraõe kamme yāva- tikā bhikkhå kammappattā te āgatā honti, chandārahānaü chando anāhaņo hoti, sammukhãbhåtā paņikkosanti. vãsati- vaggakaraõe kamme yāvatikā bhikkhå kammappattā te āgatā honti, chandārahānaü chando āhaņo hoti, sammukhã- bhåtā paņikkosanti. imehi dvādasahi ākārehi parisato kam- māni vipajjanti. ||6|| catuvaggakaraõe kamme cattāro bhikkhå pakatattā kam- mappattā, avasesā pakatattā chandārahā. yassa saügho kammaü karoti so n' eva kammappatto nāpi chandāraho, api ca kammāraho. pa¤cavaggakaraõe kamme pa¤ca bhikkhå . . . dasavaggakaraõe kamme dasa bhikkhå . . . vãsativaggakaraõe kamme vãsati bhikkhå . . . api ca kammāraho. ||7|| #<[page 222]># %<222 PARIVâRA. [XIX. 1.>% cattāri kammāni apalokanakammaü ¤attikammaü ¤atti- dutiyakammaü ¤atticatutthakammaü. imāni cattāri kam- māni katãh' ākārehi vipajjanti. imāni cattāri kammāni pa¤cah' ākārehi vipajjanti vatthuto vā ¤attito vā anussā- vanato vā sãmato vā parisato vā. ||8|| kathaü vatthuto kammāni vipajjanti. paõķakaü upa- sampādeti: vatthuvipannaü adhammakammaü. theyya- saüvāsakaü upasampādeti: vatthuvipannaü adhammakam- maü. titthiyapakkantakaü . . . tiracchānagataü . . . mātughātakaü . . . pitughātakaü . . . arahantaghātakaü . . . bhikkhunãdåsakaü . . . saüghabhedakaü . . . lohit- uppādakaü . . . ubhatobya¤janakaü . . . ånavãsativassaü puggalaü upasampādeti: vatthuvipannaü adhammakammaü. evaü vatthuto kammāni vipajjanti. ||9|| kathaü ¤attito . . . (= 3-6) . . . imehi dvādasahi ākārehi parisato kammāni vipajjanti. ||10|| apalokanakammaü kati ņhānāni gacchati, ¤attikammaü . . . ¤attidutiyakammaü . . . ¤atticatutthakammaü kati ņhānāni gacchati. apalokanakammaü pa¤ca ņhānāni gacchati, ¤attikammaü nava ņh. g., ¤attidutiyakammaü satta ņh. g., ¤atticatutthakammaü satta ņhānāni gacchati. ||11|| apalokanakammaü katamāni pa¤ca ņhānāni gacchati. osā- raõaü nissāraõaü bhaõķukammaü brahmadaõķaü kamma- lakkhaõa¤ ¤eva pa¤camaü. apalokanakammaü imāni pa¤ca ņhānāni gacchati. ¤attikammaü katamāni nava ņhānāni gacchati. osāranaü nissāraõaü uposathaü pavāraõaü sammutiü dānaü paņigga- haü paccukkaķķhanaü kammalakkhaõa¤ ¤eva navamaü. ¤attikammaü imāni nava ņhānāni gacchati. ¤attidutiyakammaü katamāni satta ņhānāni gacchati. osāraõaü nissāraõaü sammutiü dānaü uddharaõaü desa- naü kammalakkhaõa¤ ¤eva sattamaü. ¤attidutiyakammaü imāni satta ņhānāni gacchati. ¤atticatutthakammaü katamāni satta ņhānāni gacchati. osāraõaü nissāraõaü sammutiü dānaü niggahaü samanu- bhāsanaü kammalakkhaõa¤ ¤eva sattamaü. ¤atticatuttha- kammaü imāni satta ņhānāni gacchati. ||12|| catuvaggakaraõe kamme cattāro bhikkhå . . . (= 7) #<[page 223]># %% . . . pa¤cavaggakaraõe kamme . . . dasavaggakaraõe kamme . . . vãsativaggakaraõe kamme . . . api ca kammāraho. ||13|| kammavaggo niņņhito paņhamo. ||1|| dve atthavase paņicca tathāgatena sāvakānaü sikkhāpadaü pa¤¤attaü saüghasuņņhutāya saüghaphāsutāya. ime dve atthavase paņicca tathāgatena sāvakānaü sikkhāpadaü pa¤- ¤attaü. dve atthavase paņicca . . . dummaīkånaü pugga- lānaü niggahāya pesalānaü bhikkhånaü phāsuvihārāya. ime dve atthavase paņicca tathāgatena sāvakānaü sikkhā- padaü pa¤¤attaü. dve atthavase paņicca . . . diņņhadhammi- kānaü āsavānaü saüvarāya samparāyikānaü āsavānaü paņi- ghātāya . . . diņņhadhammikānaü verānaü saüvarāya samparāyikānaü verānaü paņighātāya . . . diņņhadhammi- kānaü vajjānaü saüvarāya samparāyikānaü vajjānaü paņighātāya . . . diņņhadhammikānaü bhayānaü saüvarāya samparāyikānaü bhayānaü paņighātāya . . . diņņhadhammi- kānaü akusalānaü dhammānaü saüvarāya samparāyikānaü akusalānaü dhammānaü paņighātāya . . . gihãnaü anu- kampāya pāpicchānaü pakkhupacchedāya . . . appasannā- naü pasādāya pasannānaü bhiyyobhāvāya . . . saddham- maņņhitiyā vinayānuggahāya. ime dve atthavase paņicca tathāgatena sāvakānaü sikkhāpadaü pa¤¤attaü. atthavasavaggo niņņhito dutiyo. ||2|| dve atthavase paņicca tathāgatena sāvakānaü pātimokkhaü pa¤¤attaü --la-- pātimokkhuddeso pa¤¤atto, pātimokkha- ņhapanaü pa¤¤attaü, pavāraõā pa¤¤attā, pavāraõāņhapanaü pa¤¤attaü, tajjaniyakammaü pa¤¤attaü, nissayakammaü p., pabbājaniyakammaü p., paņisāraõiyakammaü p., ukkhe- paniyakammaü p., parivāsadānaü p., målāya paņikassanā pa¤¤attā, mānattadānaü pa¤¤attaü, abbhānaü p., osāraõiyaü p., nissāraõiyaü p., upasampadā p., apalokanakammaü p., ¤attikammaü p., ¤attidutiyakammaü p., ¤atticatutthakam- maü pa¤¤attaü. pa¤¤attivaggo niņņhito tatiyo. ||3|| appa¤¤atte pa¤¤attaü, pa¤¤atte anupa¤¤attaü, sammukhā- vinayo pa¤¤atto, sativinayo pa¤¤atto, amåëhavinayo pa¤¤atto, #<[page 224]># %<224 PARIVâRA. [XIX. 4-5.>% paņi¤¤ātakaraõaü pa¤¤attaü, yebhuyyasikā pa¤¤attā, tassa- pāpiyyasikā pa¤¤attā, tiõavatthārako pa¤¤atto saügha- suņņhutāya saüghaphāsutāya. ime dve atthavase paņicca tathāgatena sāvakānaü tiõavatthārako pa¤¤atto. dve attha- vase paņicca tathāgatena sāvakānaü tiõavatthārako pa¤¤atto dummaīkånaü . . . (see chap.2) . . . saddhammaņņhitiyā vinayānuggahāya. ime dve atthavase paņicca tathāgatena sāvakānaü tiõavatthārako pa¤¤atto. pa¤¤attavaggo niņņhito catuttho. ||4|| nava saügahā vatthusaügaho vipattisaügaho āpattisaü- gaho nidānasaügaho puggalasaügaho khandhasaügaho sam- uņņhānasaügaho adhikaraõasaügaho samathasaügaho 'ti. ||1|| adhikaraõe samuppanne sace ubho attapaccatthikā āga- cchanti ubhinnam pi vatthu ārocāpetabbaü, ubhinnam pi vatthuü ārocāpetvā ubhinnam pi paņi¤¤ā sotabbā, ubhinnam pi paņi¤¤aü sutvā ubho pi vattabbā: amhākaü imasmiü adhikaraõe våpasamite ubho pi tuņņhā bhavissathā 'ti. sace āhaüsu: ubho pi tuņņhā bhavissāmā 'ti, saüghena taü adhikaraõaü paņicchitabbaü. sace alajjussannā hoti parisā, ubbāhikāya våpasametabbaü. sace bālussannā hoti parisā, vinayadharo pariyesitabbo. yena dhammena yena vinayena yena satthu sāsanena taü adhikaraõaü våpasammati tathā taü adhikaraõaü våpasametabbaü. ||2|| vatthu jānitabbaü, gottaü jānitabbaü, nāmaü jānitabbaü, āpatti jānitabbā. methunadhammo 'ti vatthu c' eva gotta¤ ca, pārājikan ti nāma¤ c' eva āpatti ca. adinnādānan ti vatthu c' eva gotta¤ ca, pārājikan ti nāma¤ c' eva āpatti ca. manussaviggaho 'ti . . . uttarimanussadhammo 'ti vatthu c' eva gotta¤ ca, pārājikan ti nāma¤ c' eva āpatti ca. sukka- visaņņhãti vatthu c' eva gotta¤ ca, saüghādiseso 'ti nāma¤ c' eva āpatti ca. kāyasaüsaggo 'ti vatthu c' eva gotta¤ ca, saüghādiseso 'ti nāma¤ c' eva āpatti ca. duņņhullavācā 'ti . . . attakāman ti . . . sa¤carittan ti . . . sa¤¤ācikāya kuņikārāpanan ti . . . mahallakaü vihāraü kārāpanan ti . . . bhikkhuü amålakena pārājikena dhammena anuddhaü- sanan ti . . . bhikkhuü a¤¤abhāgiyassa adhikaraõassa ki¤ci desaü lesamattaü upādāya pārājikena dhammena anu- \<-------------------------------------------------------------------------- 1 våpasame pi (pi corrected into na C) AC, våpasamate B. >/ #<[page 225]># %% ddhaüsanan ti . . . saüghabhedakassa bhikkhuno yāva- tatiyaü samanubhāsanāya na ppaņinissajjanan ti . . . bhe- dakānuvattakānaü bhikkhånaü yāvatatiyaü samanubhā- sanāya na ppaņinissajjanan ti . . . dubbacassa bhikkhuno yāvatatiyaü samanubhāsanāya na ppaņinissajjanan ti . . . kuladåsakassa bhikkhuno yāvatatiyaü samanubhāsanāya na ppaņinissajjanan ti vatthu c' eva gotta¤ ca, saüghādiseso 'ti nāma¤ c' eva āpatti ca. --pa--. anādariyaü paņicca udake uccāraü vā passāvaü vā kheëaü vā karaõan ti vatthu c' eva gotta¤ ca, dukkaņan ti nāma¤ c' eva āpatti cā 'ti. ||3|| navasaügahavaggo niņņhito pa¤camo. ||5|| tass' uddānaü: apalokana-¤atti ca, dutiyaü, catutthena ca, vatthu-¤atti-anussāvanaü, sãmā-parisam eva ca, | sammukhā, paņipucchā ca, paņi¤¤ā, vinayāraho, vatthu-saügha-puggala¤ ca, ¤attãnaü, pacchā ¤atti ca, | vatthu-saügha-puggala¤ ca, sāvanaü, akālena ca, atikhuddakā, mahantā ca, khaõķa-cchāyā-' nimittakā, | bahi-nadã-samudde ca, jātassare ca, bhindati, ajjhottharati sãmāya, catu-pa¤cavaggikā, | dasa-vãsativaggā ca, anāhaņā ca, āhaņā, kammappattā, chandārahā, kammārahā ca puggalā, | apalokanaü pa¤caņņhānaü, ¤atti ca navaņņhānikā, ¤attidutiyaü sattaņņhānaü, catutthā sattaņņhānikā, | suņņhu phāsu ca, dummaīkånaü pesalā cāpi, āsavā, vera-vajja-bhaya¤ c' eva, akusalaü, gihãna¤ ca pāpicchā, appasannānaü pasannā, dhammaņņhapanā vinayānuggahā c' eva, pātimokkh,' uddesena ca, | pātimokkha¤ ca ņhapanā, pavāraõa¤ ca, ņhapanaü, tajjaniyā, nissaya¤ ca, pabbājaniya-paņisāraõã, | ukkhepana-parivāsaü, måla-mānatta-abbhānaü, osāraõaü, nissāraõaü, tath' eva upasampadā, | apalokana-¤atti ca, dutiya¤ ca, catutthakaü, appa¤¤atte,' nupa¤¤attaü, sammukhāvinayo, sati, | amåëha-paņi-yebhuyya-pāpiyya-tiõavatthārakaü, vatthu, vipatti, āpatti, nidānaü, puggalena ca, | #<[page 226]># %<226 PARIVâRA. [XIX.1>% khandhā c' eva, samuņņhānā, adhikaraõam eva ca, samathā, saügahā c' eva, nāma-āpattikā tathā 'ti. | Parivāro niņņhito. Pubbācariyamagga¤ ca\<*<1>*>/ pucchitvā 'va tahiü tahiü Dãpanāmo mahāpa¤¤o sutadharo vicakkhaõo | imaü vitthārasaükhepaü sajjhāmaggena majjhime cintayitvā likhāpesi sissakānaü\<*<2>*>/ sukhāvahaü. | Parivāran ti yaü vuttaü sabbaü vatthuü\<*<3>*>/ salakkhaõaü atthaü atthena saddhamme dhammaü dhammena pa¤¤atte | sāsanaü parivāresi Jambudãpaü va sāgaro. Parivāraü ajānanto kuto dhammavinicchayaü. | vipatti vatthu pa¤¤atti anupa¤¤atti puggalo ekato ubhato c' eva lokapaõõattivajjato\<*<4>*>/. | yassa jāyati vimati Parivārena chijjati. cakkavatti mahāsene, migamajjhe va kesarã, | ravi raüsiparikiõõo, cando tāragaõe yathā, Brahmā Brahmaparisāya, gaõamajjhe va nāyako: evaü saddhammavinayo Parivārena sobhatãti. |\< -------------------------------------------------------------------------- 1 magga¤¤u AC, magga¤ ca B. 2 sikkhakānaü AC, sissakānaü B. 3 sabhāvattaü (-vatthaü C) AC, sabbaü vatthuü B. 4 -vajjato AC, -vajjake B. >/